pli-tv-bu-pm 0 Dvemātikāpāḷi Theravāda Bhikkhupātimokkha |1| Pubbakaraṇaṁ Sammajjanī padīpo ca, udakaṁ āsanena ca; Uposathassa etāni, “pubbakaraṇa”nti vuccati. 2 Pubbakiccaṁ Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṁ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, “pubbakicca”nti vuccati. 3 Pattakallaaṅgā Uposatho, yāvatikā ca bhikkhū kammappattā; Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti; Vajjanīyā ca puggalā tasmiṁ na honti, “pattakalla”nti vuccati. 4 Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṁ uddisituṁ ārādhanaṁ karoma. 5 Nidānuddeso Suṇātu me bhante saṅgho. Ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho uposathaṁ kareyya, pātimokkhaṁ uddiseyya. 6 Kiṁ saṅghassa pubbakiccaṁ? Pārisuddhiṁ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṁ uddisissāmi, taṁ sabbeva santā sādhukaṁ suṇoma manasi karoma. Yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṁ, tuṇhībhāvena kho panāyasmante “parisuddhā”ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṁ hoti, evamevaṁ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṁ anusāvitaṁ hoti. Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṁ anusāviyamāne saramāno santiṁ āpattiṁ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissa phāsu hoti. 7 Uddiṭṭhaṁ kho āyasmanto nidānaṁ. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Nidānaṁ niṭṭhitaṁ. 8 Pārājikuddeso Tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 9 Pārājika 1. Methunadhamma Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṁ appaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṁvāso. 10 Pārājika 2. Adinnādāna Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyuṁ vā corosi bālosi mūḷhosi thenosīti, tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṁvāso. 11 Pārājika 3. Manussaviggaha Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeyya, satthahārakaṁ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya “ambho purisa kiṁ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṁ te jīvitā seyyo”ti, iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājiko hoti asaṁvāso. 12 Pārājika 4. Uttarimanussadhamma Yo pana bhikkhu anabhijānaṁ uttarimanussadhammaṁ attupanāyikaṁ alamariyañāṇadassanaṁ samudācareyya “iti jānāmi, iti passāmī”ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṁ vadeyya “ajānamevaṁ āvuso avacaṁ jānāmi, apassaṁ passāmi, tucchaṁ musā vilapi”nti, aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṁvāso. 13 Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā. Yesaṁ bhikkhu aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāsaṁ yathā pure, tathā pacchā, pārājiko hoti asaṁvāso. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pārājikaṁ niṭṭhitaṁ 14 Saṅghādisesuddeso Ime kho panāyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 15 Saṅghādisesa 1. Sukkavissaṭṭhi Sañcetanikā sukkavissaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso. 16 Saṅghādisesa 2. Kāyasaṁsagga Yo pana bhikkhu otiṇṇo 1 --- pli-tv-bu-pm 1:16 vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjeyya hatthaggāhaṁ vā veṇiggāhaṁ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṁ, saṅghādiseso. 17 Saṅghādisesa 3. Duṭṭhullavācā Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāseyya yathā taṁ yuvā yuvatiṁ methunupasaṁhitāhi, saṅghādiseso. 18 Saṅghādisesa 4. Attakāmapāricariya Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāseyya “etadaggaṁ bhagini pāricariyānaṁ yā mādisaṁ sīlavantaṁ kalyāṇadhammaṁ brahmacāriṁ etena dhammena paricareyyā”ti methunupasaṁhitena, saṅghādiseso. 19 Saṅghādisesa 5. Sañcaritta Yo pana bhikkhu sañcarittaṁ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṁ purisassa vā itthimatiṁ, jāyattane vā jārattane vā, antamaso taṅkhaṇikāyapi, saṅghādiseso. 20 Saṅghādisesa 6. Kuṭikāra Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṁ kārayamānena assāmikaṁ attuddesaṁ pamāṇikā kāretabbā, tatridaṁ pamāṇaṁ, dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ sattantarā, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṁ aparikkamane saññācikāya kuṭiṁ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṁ vā atikkāmeyya, saṅghādiseso. 21 Saṅghādisesa 7. Vihārakāra Mahallakaṁ pana bhikkhunā vihāraṁ kārayamānena sassāmikaṁ attuddesaṁ bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṁ aparikkamane mahallakaṁ vihāraṁ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso. 22 Saṅghādisesa 8. Duṭṭhadosa Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁseyya “appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyya”nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā amūlakañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti, bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṅghādiseso. 23 Saṅghādisesa 9. Aññabhāgiya Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁseyya “appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyya”nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti kocideso lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṅghādiseso. 24 Saṅghādisesa 10. Saṅghabheda Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo “māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso. 25 Saṅghādisesa 11. Bhedānuvattaka Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo vā, te evaṁ vadeyyuṁ “māyasmanto etaṁ bhikkhuṁ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu, amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṁ khamatī”ti, te bhikkhū bhikkhūhi evamassu vacanīyā “māyasmanto evaṁ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyasmantānaṁ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti, evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṁ, te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyyuṁ, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyyuṁ, saṅghādiseso. 26 Saṅghādisesa 12. Dubbaca Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṁ 2 --- pli-tv-bu-pm 1:26 vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karoti “mā maṁ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā”ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo “māyasmā attānaṁ avacanīyaṁ akāsi, vacanīyamevāyasmā attānaṁ karotu, āyasmāpi bhikkhū vadatu sahadhammena, bhikkhūpi āyasmantaṁ vakkhanti sahadhammena, evaṁ saṁvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṁ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā”ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso. 27 Saṅghādisesa 13. Kuladūsaka Bhikkhu paneva aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati kuladūsako pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo “āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṁ te idha vāsenā”ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṁ vadeyya “chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū, bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṁ pabbājenti, ekaccaṁ na pabbājentī”ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo “māyasmā evaṁ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṁ te idha vāsenā”ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso. 28 Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, cattāro yāvatatiyakā. Yesaṁ bhikkhu aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā yāvatīhaṁ jānaṁ paṭicchādeti, tāvatīhaṁ tena bhikkhunā akāmā parivatthabbaṁ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttari chārattaṁ bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṁ, ciṇṇamānatto bhikkhu yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṁ bhikkhuṁ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṁ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Saṅghādiseso niṭṭhito 29 Aniyatuddeso Ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 30 Aniyata 1. Paṭhamaaniyata Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappeyya, tamenaṁ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayaṁ dhammo aniyato. 31 Aniyata 2. Dutiyaaniyata Na heva kho pana paṭicchannaṁ āsanaṁ hoti nālaṅkammaniyaṁ, alañca kho hoti mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṁ, yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, tamenaṁ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayampi dhammo aniyato. 32 Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā 3 --- pli-tv-bu-pm 1:32 dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Aniyato niṭṭhito 33 Nissaggiyapācittiyā Ime kho panāyasmanto tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 34 Chapter 1. Kaṭhina Nissaggiya Pācittiya 1. Kathina Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kathine dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ dhāretabbaṁ, taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 35 Nissaggiya Pācittiya 2. Udosita Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kathine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 36 Nissaggiya Pācittiya 3. Akālacīvara Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṁ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṁ, no cassa pāripūri, māsaparamaṁ tena bhikkhunā taṁ cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 37 Nissaggiya Pācittiya 4. Purāṇacīvara Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 38 Nissaggiya Pācittiya 5. Cīvarapaṭiggahaṇa Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇheyya aññatra pārivattakā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 39 Nissaggiya Pācittiya 6. Aññātakaviññatti Yo pana bhikkhu aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu, naṭṭhacīvaro vā, ayaṁ tattha samayo. 40 Nissaggiya Pācittiya 7. Tatuttari Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyya, santaruttaraparamaṁ tena bhikkhunā tato cīvaraṁ sāditabbaṁ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 41 Nissaggiya Pācittiya 8. Paṭhamaupakkhaṭa Bhikkhuṁ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṁ upakkhaṭaṁ hoti “iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarena acchādessāmī”ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya “sādhu vata maṁ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādehī”ti kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 42 Nissaggiya Pācittiya 9. Dutiyaupakkhaṭa Bhikkhuṁ paneva uddissa ubhinnaṁ aññātakānaṁ gahapatīnaṁ vā gahapatānīnaṁ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti “imehi mayaṁ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarehi acchādessāmā”ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya “sādhu vata maṁ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā”ti kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 43 Nissaggiya Pācittiya 10. Rāja Bhikkhuṁ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṁ pahiṇeyya “iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarena acchādehī”ti. So ce dūto taṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya “idaṁ kho, bhante, āyasmantaṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna”nti. Tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo “na kho mayaṁ, āvuso, cīvaracetāpannaṁ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṁ paṭiggaṇhāma kālena kappiya”nti. So ce dūto taṁ bhikkhuṁ evaṁ vadeyya “atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro”ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā “eso kho, āvuso, bhikkhūnaṁ veyyāvaccakaro”ti. So ce dūto taṁ veyyāvaccakaraṁ saññāpetvā taṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya “yaṁ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṁ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyasmā kālena, cīvarena taṁ acchādessatī”ti. 4 --- pli-tv-bu-pm 1:43 Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṁ codetabbo sāretabbo “attho me, āvuso, cīvarenā”ti, dvattikkhattuṁ codayamāno sārayamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṁ, catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, iccetaṁ kusalaṁ, tato ce uttari vāyamamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. No ce abhinipphādeyya, yatassa cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ, tattha sāmaṁ vā gantabbaṁ, dūto vā pāhetabbo “yaṁ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ pahiṇittha, na taṁ tassa bhikkhuno kiñci atthaṁ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṁ, mā vo sakaṁ vinassā”ti, ayaṁ tattha sāmīci. Kathinavaggo paṭhamo. 44 Chapter 2. Kosiya Nissaggiya Pācittiya 11. Kosiya Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 45 Nissaggiya Pācittiya 12. Suddhakāḷaka Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 46 Nissaggiya Pācittiya 13. Dvebhāga Navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ ādātabbā, tatiyaṁ odātānaṁ, catutthaṁ gocariyānaṁ. Anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ, tatiyaṁ odātānaṁ, catutthaṁ gocariyānaṁ, navaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 47 Nissaggiya Pācittiya 14. Chabbassa Navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṁ, orena ce channaṁ vassānaṁ taṁ santhataṁ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṁ navaṁ santhataṁ kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 48 Nissaggiya Pācittiya 15. Nisīdanasanthata Nisīdanasanthataṁ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Anādā ce bhikkhu purāṇasantha tassa sāmantā sugatavidatthiṁ, navaṁ nisīdanasanthataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 49 Nissaggiya Pācittiya 16. Eḷakaloma Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṁ, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṁ sahatthā haritabbāni asante hārake. Tato ce uttari hareyya, asantepi hārake, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 50 Nissaggiya Pācittiya 17. Eḷakalomadhovāpana Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 51 Nissaggiya Pācittiya 18. Rūpiya Yo pana bhikkhu jātarūparajataṁ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṁ vā sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 52 Nissaggiya Pācittiya 19. Rūpiyasaṁvohāra Yo pana bhikkhu nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 53 Nissaggiya Pācittiya 20. Kayavikkaya Yo pana bhikkhu nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Kosiyavaggo dutiyo. 54 Chapter 3. Patta Nissaggiya Pācittiya 21. Patta Dasāhaparamaṁ atirekapatto dhāretabbo, taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 55 Nissaggiya Pācittiya 22. Ūnapañcabandhana Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṁ navaṁ pattaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo, yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto, so tassa bhikkhuno padātabbo “ayaṁ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo”ti, ayaṁ tattha sāmīci. 56 Nissaggiya Pācittiya 23. Bhesajja Yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṁ—sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbāni, taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 57 Nissaggiya Pācittiya 24. Vassikasāṭika “Māso seso gimhāna”nti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesitabbaṁ, “addhamāso seso gimhāna”nti katvā nivāsetabbaṁ. Orena ce “māso seso gimhāna”nti vassikasāṭikacīvaraṁ pariyeseyya, orena“ddhamāso seso 5 --- pli-tv-bu-pm 1:57 gimhāna”nti katvā nivāseyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 58 Nissaggiya Pācittiya 25. Cīvaraacchindana Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 59 Nissaggiya Pācittiya 26. Suttaviññatti Yo pana bhikkhu sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 60 Nissaggiya Pācittiya 27. Mahāpesakāra Bhikkhuṁ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya “idaṁ kho, āvuso, cīvaraṁ maṁ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca, appitañca, suvītañca, suppavāyitañca, suvilekhitañca, suvitacchitañca karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṁ kiñcimattaṁ anupadajjeyyāmā”ti. Evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṁ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 61 Nissaggiya Pācittiya 28. Accekacīvara Dasāhānāgataṁ kattikatemāsikapuṇṇamaṁ bhikkhuno paneva accekacīvaraṁ uppajjeyya, accekaṁ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṁ nikkhipitabbaṁ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 62 Nissaggiya Pācittiya 29. Sāsaṅka Upavassaṁ kho pana kattikapuṇṇamaṁ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipeyya, siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṁ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṁ. Tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 63 Nissaggiya Pācittiya 30. Pariṇata Yo pana bhikkhu jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Pattavaggo tatiyo. 64 Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā 65 Suddhapācittiyā Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 66 Chapter 1. Musāvāda Pācittiya 1. Musāvāda Sampajānamusāvāde pācittiyaṁ. 67 Pācittiya 2. Omasavāda Omasavāde pācittiyaṁ. 68 Pācittiya 3. Pesuñña Bhikkhupesuññe pācittiyaṁ. 69 Pācittiya 4. Padasodhamma Yo pana bhikkhu anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vāceyya, pācittiyaṁ. 70 Pācittiya 5. Paṭhamasahaseyya Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 71 Pācittiya 6. Dutiyasahaseyya Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 72 Pācittiya 7. Dhammadesanā Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena, pācittiyaṁ. 73 Pācittiya 8. Bhūtārocana Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṁ āroceyya, bhūtasmiṁ pācittiyaṁ. 74 Pācittiya 9. Duṭṭhullārocana Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṁ. 75 Pācittiya 10. Pathavīkhaṇana Yo pana bhikkhu pathaviṁ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā pācittiyaṁ. Musāvādavaggo paṭhamo 76 Chapter 2. Bhūtagāma Pācittiya 11. Bhūtagāma Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṁ. 77 Pācittiya 12. Aññavādaka Aññavādake, vihesake pācittiyaṁ. 78 Pācittiya 13. Ujjhāpanaka Ujjhāpanake, khiyyanake pācittiyaṁ. 79 Pācittiya 14. Paṭhamasenāsana Yo pana bhikkhu saṅghikaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā bhisiṁ vā kocchaṁ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ. 80 Pācittiya 15. Dutiyasenāsana Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ. 81 Pācittiya 16. 6 --- pli-tv-bu-pm 1:81 Anupakhajja Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṁ pubbupagataṁ bhikkhuṁ anupakhajja seyyaṁ kappeyya “yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. 82 Pācittiya 17. Nikkaḍḍhana Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṁ. 83 Pācittiya 18. Vehāsakuṭi Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṁ. 84 Pācittiya 19. Mahallakavihāra Mahallakaṁ pana bhikkhunā vihāraṁ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṁ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbaṁ, tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṁ. 85 Pācittiya 20. Sappāṇaka Yo pana bhikkhu jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṁ. Bhūtagāmavaggo dutiyo 86 Chapter 3. Ovāda Pācittiya 21. Ovāda Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṁ. 87 Pācittiya 22. Atthaṅgata Sammatopi ce bhikkhu atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṁ. 88 Pācittiya 23. Bhikkhunupassaya Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, gilānā hoti bhikkhunī, ayaṁ tattha samayo. 89 Pācittiya 24. Āmisa Yo pana bhikkhu evaṁ vadeyya “āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī”ti, pācittiyaṁ. 90 Pācittiya 25. Cīvaradāna Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ dadeyya aññatra pārivattakā, pācittiyaṁ. 91 Pācittiya 26. Cīvarasibbana Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyaṁ. 92 Pācittiya 27. Saṁvidhāna Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, satthagamanīyo hoti maggo, sāsaṅkasammato, sappaṭibhayo, ayaṁ tattha samayo. 93 Pācittiya 28. Nāvābhiruhana Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruheyya uddhaṅgāminiṁ vā adhogāminiṁ vā aññatra tiriyaṁ taraṇāya, pācittiyaṁ. 94 Pācittiya 29. Paripācita Yo pana bhikkhu jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjeyya aññatra pubbe gihisamārambhā, pācittiyaṁ. 95 Pācittiya 30. Rahonisajja Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. Ovādavaggo tatiyo 96 Chapter 4. Bhojanavaggo Pācittiya 31. Āvasathapiṇḍa Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṁ. 97 Pācittiya 32. Gaṇabhojana Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṁ tattha samayo. 98 Pācittiya 33. Paramparabhojana Paramparabhojane aññatra samayā pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṁ tattha samayo. 99 Pācittiya 34. Kāṇamātu Bhikkhuṁ paneva kulaṁ upagataṁ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṁ pavāreyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭiggaṇheyya, pācittiyaṁ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṁ saṁvibhajitabbaṁ, ayaṁ tattha sāmīci. 100 Pācittiya 35. Paṭhamapavāraṇā Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ. 101 Pācittiya 36. Dutiyapavāraṇā Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavāreyya “handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā”ti jānaṁ āsādanāpekkho, bhuttasmiṁ pācittiyaṁ. 102 Pācittiya 37. Vikālabhojana Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ. 103 Pācittiya 38. Sannidhikāraka Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ. 104 Pācittiya 39. Paṇītabhojana Yāni kho pana tāni 7 --- pli-tv-bu-pm 1:104 paṇītabhojanāni, seyyathidaṁ—sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitaṁ, maccho, maṁsaṁ, khīraṁ, dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṁ. 105 Pācittiya 40. Dantapona Yo pana bhikkhu adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṁ. Bhojanavaggo catuttho 106 Chapter 5. Acelaka Pācittiya 41. Acelaka Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dadeyya, pācittiyaṁ. 107 Pācittiya 42. Uyyojana Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ “ehāvuso, gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisissāmā”ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya “gacchāvuso, na me tayā saddhiṁ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. 108 Pācittiya 43. Sabhojana Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 109 Pācittiya 44. Rahopaṭicchanna Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 110 Pācittiya 45. Rahonisajja Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 111 Pācittiya 46. Cāritta Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṁ tattha samayo. 112 Pācittiya 47. Mahānāma Agilānena bhikkhunā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṁ. 113 Pācittiya 48. Uyyuttasenā Yo pana bhikkhu uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṁ. 114 Pācittiya 49. Senāvāsa Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṁ gamanāya, dirattatirattaṁ tena bhikkhunā senāya vasitabbaṁ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṁ. 115 Pācittiya 50. Uyyodhika Dirattatirattaṁ ce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṁ vā balaggaṁ vā senābyūhaṁ vā anīkadassanaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ. Acelakavaggo pañcamo 116 Chapter 6. Surāpāna Pācittiya 51. Surāpāna Surāmerayapāne pācittiyaṁ. 117 Pācittiya 52. Aṅgulipatodaka Aṅgulipatodake pācittiyaṁ. 118 Pācittiya 53. Hasadhamma Udake hasadhamme pācittiyaṁ. 119 Pācittiya 54. Anādariya Anādariye pācittiyaṁ. 120 Pācittiya 55. Bhiṁsāpana Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ bhiṁsāpeyya, pācittiyaṁ. 121 Pācittiya 56. Joti Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṁ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṁ. 122 Pācittiya 57. Nahāna Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṁ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo “diyaḍḍho māso seso gimhāna”nti “vassānassa paṭhamo māso” iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṁ tattha samayo. 123 Pācittiya 58. Dubbaṇṇakaraṇa Navaṁ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ ādātabbaṁ nīlaṁ vā kaddamaṁ vā kāḷasāmaṁ vā. Anādā ce bhikkhu tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ navaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 124 Pācittiya 59. Vikappana Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 125 Pācittiya 60. Apanidhāna Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā kāyabandhanaṁ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhopi, pācittiyaṁ. Surāpānavaggo chaṭṭho 126 Chapter 7. Sappāṇa Pācittiya 61. Sañcicca Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyya, pācittiyaṁ. 127 Pācittiya 62. Sappāṇaka Yo pana bhikkhu jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 128 Pācittiya 63. Ukkoṭana Yo pana bhikkhu jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṁ. 129 Pācittiya 64. Duṭṭhulla Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṁ 8 --- pli-tv-bu-pm 1:129 duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādeyya, pācittiyaṁ. 130 Pācittiya 65. Ūnavīsativassa Yo pana bhikkhu jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṁ tasmiṁ pācittiyaṁ. 131 Pācittiya 66. Theyyasattha Yo pana bhikkhu jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṁ. 132 Pācittiya 67. Saṁvidhāna Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṁ. 133 Pācittiya 68. Ariṭṭha Yo pana bhikkhu evaṁ vadeyya “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo “māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya, anekapariyāyenāvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā”ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṁ. 134 Pācittiya 69. Ukkhittasambhoga Yo pana bhikkhu jānaṁ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjeyya vā, saṁvaseyya vā, saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 135 Pācittiya 70. Kaṇṭaka Samaṇuddesopi ce evaṁ vadeyya “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo “māvuso, samaṇuddesa evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya, anekapariyāyenāvuso, samaṇuddesa antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā”ti, evañca so samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo “ajjatagge te, āvuso, samaṇuddesa na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo, yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṁ dirattatirattaṁ sahaseyyaṁ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā”ti. Yo pana bhikkhu jānaṁ tathānāsitaṁ samaṇuddesaṁ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. Sappāṇakavaggo sattamo 136 Chapter 8. Sahadhammika Pācittiya 71. Sahadhammika Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno evaṁ vadeyya “na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī”ti, pācittiyaṁ. Sikkhamānena, bhikkhave, bhikkhunā aññātabbaṁ paripucchitabbaṁ paripañhitabbaṁ, ayaṁ tattha sāmīci. 137 Pācittiya 72. Vilekhana Yo pana bhikkhu pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya “kiṁ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṁvattantī”ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṁ. 138 Pācittiya 73. Mohana Yo pana bhikkhu anvaddhamāsaṁ pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya “idāneva kho ahaṁ jānāmi, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī”ti. Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jāneyyuṁ nisinnapubbaṁ iminā bhikkhunā dvattikkhattuṁ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṁ āpanno, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassa moho āropetabbo “tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṁ, yaṁ tvaṁ pātimokkhe uddissamānena sādhukaṁ aṭṭhiṁ katvā manasi karosī”ti, idaṁ tasmiṁ mohanake pācittiyaṁ. 139 Pācittiya 74. Pahāra Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṁ dadeyya, pācittiyaṁ. 140 Pācittiya 75. Talasattika Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṁ uggireyya, pācittiyaṁ. 141 Pācittiya 76. Amūlaka Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseyya, pācittiyaṁ. 142 Pācittiya 77. Sañcicca Yo pana bhikkhu 9 --- pli-tv-bu-pm 1:142 bhikkhussa sañcicca kukkuccaṁ upadaheyya “itissa muhuttampi aphāsu bhavissatī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. 143 Pācittiya 78. Upassuti Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭheyya “yaṁ ime bhaṇissanti, taṁ sossāmī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. 144 Pācittiya 79. Kammappaṭibāhana Yo pana bhikkhu dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyya, pācittiyaṁ. 145 Pācittiya 80. Chandaṁadatvāgamana Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṁ. 146 Pācittiya 81. Dubbala Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyya “yathāsanthutaṁ bhikkhū saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇāmentī”ti, pācittiyaṁ. 147 Pācittiya 82. Pariṇāmana Yo pana bhikkhu jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṁ. Sahadhammikavaggo aṭṭhamo 148 Chapter 9. Ratana Pācittiya 83. Antepura Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhābhisittassa anikkhantarājake aniggataratanake pubbe appaṭisaṁvidito indakhīlaṁ atikkāmeyya, pācittiyaṁ. 149 Pācittiya 84. Ratana Yo pana bhikkhu ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṁ. Ratanaṁ vā pana bhikkhunā ratanasammataṁ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṁ “yassa bhavissati, so harissatī”ti, ayaṁ tattha sāmīci. 150 Pācittiya 85. Vikālagāmappavesana Yo pana bhikkhu santaṁ bhikkhuṁ anāpucchāvikāle gāmaṁ paviseyya aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyaṁ. 151 Pācittiya 86. Sūcighara Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṁ vā dantamayaṁ vā visāṇamayaṁ vā sūcigharaṁ kārāpeyya, bhedanakaṁ pācittiyaṁ. 152 Pācittiya 87. Mañcapīṭha Navaṁ pana bhikkhunā mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṁ kāretabbaṁ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyaṁ. 153 Pācittiya 88. Tūlonaddha Yo pana bhikkhu mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā tūlonaddhaṁ kārāpeyya, uddālanakaṁ pācittiyaṁ. 154 Pācittiya 89. Nisīdana Nisīdanaṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṁ kāretabbaṁ, tatridaṁ pamāṇaṁ, dīghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ diyaḍḍhaṁ, dasā vidatthi. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyaṁ. 155 Pācittiya 90. Kaṇḍuppaṭicchādi Kaṇḍuppaṭicchādiṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṁ pamāṇaṁ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ dve vidatthiyo. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyaṁ. 156 Pācittiya 91. Vassikasāṭika Vassikasāṭikaṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṁ pamāṇaṁ, dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ aḍḍhateyyā. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyaṁ. 157 Pācittiya 92. Nanda Yo pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpeyya, atirekaṁ vā, chedanakaṁ pācittiyaṁ. Tatridaṁ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṁ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ cha vidatthiyo, idaṁ sugatassa sugatacīvarapamāṇanti. Ratanavaggo navamo 158 Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pācittiyā niṭṭhitā 159 Pāṭidesanīya Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 160 Pāṭidesanīya 1. Paṭhamapāṭidesanīya Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā “gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī”ti. 161 Pāṭidesanīya 2. Dutiyapāṭidesanīya Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra ce sā bhikkhunī vosāsamānarūpā ṭhitā hoti “idha sūpaṁ detha, idha odanaṁ dethā”ti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā 10 --- pli-tv-bu-pm 1:161 “apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī”ti. Ekassapi ce bhikkhuno na paṭibhāseyya taṁ bhikkhuniṁ apasādetuṁ “apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī”ti, paṭidesetabbaṁ tehi bhikkhūhi “gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjimhā asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemā”ti. 162 Pāṭidesanīya 3. Tatiyapāṭidesanīya Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṁ vā, bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā “gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī”ti. 163 Pāṭidesanīya 4. Catutthapāṭidesanīya Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā, bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā “gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī”ti. 164 Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pāṭidesanīyā niṭṭhitā 165 Sekhiya Ime kho panāyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 166 Chapter 1. Parimaṇḍala Sekhiya 1. Parimaṇḍala Parimaṇḍalaṁ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā. 167 Sekhiya 2. Parimaṇḍalaṁ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā. 168 Sekhiya 3. Suppaṭicchanna Suppaṭicchanno antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 169 Sekhiya 4. Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 170 Sekhiya 5. Susaṁvuta Susaṁvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 171 Sekhiya 6. Susaṁvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 172 Sekhiya 7. Okkhittacakkhu Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 173 Sekhiya 8. Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 174 Sekhiya 9. Ukkhittaka Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 175 Sekhiya 10. Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. Parimaṇḍalavaggo paṭhamo 176 Chapter 2. Ujjagghika Sekhiya 11. Ujjagghika 177 Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 178 Sekhiya 12. Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 179 Sekhiya 13. Uccasadda Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 180 Sekhiya 14. Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 181 Sekhiya 15. Kāyappacālaka Na kāyappacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 182 Sekhiya 16. Na kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 183 Sekhiya 17. Bāhuppacālaka Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 184 Sekhiya 18. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 185 Sekhiya 19. Sīsappacālaka Na sīsappacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 186 Sekhiya 20. Na sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. Ujjagghikavaggo dutiyo 187 Chapter 3. Khambhakata Sekhiya 21. Khambhakata Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 188 Sekhiya 22. Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 189 Sekhiya 23. Oguṇṭhita Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 190 Sekhiya 24. 191 Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 192 Sekhiya 25. Ukkuṭika Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 193 Sekhiya 26. Pallatthika Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 194 Sekhiya 27. Sakkaccapaṭiggahaṇa Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 195 Sekhiya 28. Pattasaññīpaṭiggahaṇa Pattasaññī piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 196 Sekhiya 29. Samasūpakapaṭiggahaṇa Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 197 Sekhiya 30. Samatittika Samatittikaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 198 11 --- pli-tv-bu-pm 1:198 Khambhakatavaggo tatiyo 199 Chapter 4. Sakkacca Sekhiya 31. Sakkaccabhuñjana Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 200 Sekhiya 32. Pattasaññībhuñjana Pattasaññī piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 201 Sekhiya 33. Sapadāna Sapadānaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 202 Sekhiya 34. Samasūpaka Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 203 Sekhiya 35. Nathūpakata Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 204 Sekhiya 36. Odanappaṭicchādana Na sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṁ upādāyāti sikkhā karaṇīyā. 205 Sekhiya 37. Sūpodanaviññatti Na sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 206 Sekhiya 38. Ujjhānasaññī Na ujjhānasaññī paresaṁ pattaṁ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā. 207 Sekhiya 39. Kabaḷa Nātimahantaṁ kabaḷaṁ karissāmīti sikkhā karaṇīyā. 208 Sekhiya 40. Ālopa Parimaṇḍalaṁ ālopaṁ karissāmīti sikkhā karaṇīyā. Sakkaccavaggo catuttho 209 Chapter 5. Kabaḷa Sekhiya 41. Anāhaṭa Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā. 210 Sekhiya 42. Bhuñjamāna Na bhuñjamāno sabbahatthaṁ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā. 211 Sekhiya 43. Sakabaḷa Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā. 212 Sekhiya 44. Piṇḍukkhepaka Na piṇḍukkhepakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 213 Sekhiya 45. Kabaḷāvacchedaka Na kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 214 Sekhiya 46. Avagaṇḍakāraka Na avagaṇḍakārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 215 Sekhiya 47. Hatthaniddhunaka Na hatthaniddhunakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 216 Sekhiya 48. Sitthāvakāraka Na sitthāvakārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 217 Sekhiya 49. Jivhānicchāraka Na jivhānicchārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 218 Sekhiya 50. Capucapukāraka Na capucapukārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. Kabaḷavaggo pañcamo 219 Chapter 6. Surusuru Sekhiya 51. Surusurukāraka Na surusurukārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 220 Sekhiya 52. Hatthanillehaka Na hatthanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 221 Sekhiya 53. Pattanillehaka Na pattanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 222 Sekhiya 54. Oṭṭhanillehaka Na oṭṭhanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 223 Sekhiya 55. Sāmisa Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 224 Sekhiya 56. Sasitthaka Na sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā. 225 Sekhiya 57. Chattapāṇi Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 226 Sekhiya 58. Daṇḍapāṇi Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 227 Sekhiya 59. Satthapāṇi Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 228 Sekhiya 60. Āvudhapāṇi Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. Surusuruvaggo chaṭṭho 229 Chapter 7. Pāduka Sekhiya 61. Pāduka Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 230 Sekhiya 62. Upāhana Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 231 Sekhiya 63. Yāna Na yānagatassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 232 Sekhiya 64. Sayana Na sayanagatassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 233 Sekhiya 65. Pallatthika Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 234 Sekhiya 66. Veṭhita Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 235 Sekhiya 67. Oguṇṭhita Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 236 Sekhiya 68. Chamā Na chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 237 Sekhiya 69. Nīcāsana Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 238 Sekhiya 70. Ṭhita Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 239 Sekhiya 71. Pacchatogamana Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 12 --- pli-tv-bu-pm 1:239 240 Sekhiya 72. Uppathenagamana Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 241 Sekhiya 73. Ṭhitouccāra Na ṭhito agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā. 242 Sekhiya 74. Hariteuccāra Na harite agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā. 243 Sekhiya 75. Udakeuccāra Na udake agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā. Pādukavaggo sattamo 244 Uddiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Sekhiyā niṭṭhitā 245 Adhikaraṇasamathā Ime kho panāyasmanto satta adhikaraṇasamathā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 246 Uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya: 247 Adhikaraṇasamatha 1 Sammukhāvinayo dātabbo. 248 Adhikaraṇasamatha 2 Sativinayo dātabbo. 249 Adhikaraṇasamatha 3 Amūḷhavinayo dātabbo. 250 Adhikaraṇasamatha 4 Paṭiññāya kāretabbaṁ. 251 Adhikaraṇasamatha 5 Yebhuyyasikā. 252 Adhikaraṇasamatha 6 Tassapāpiyasikā. 253 Adhikaraṇasamatha 7 Tiṇavatthārakoti. 254 Uddiṭṭhā kho āyasmanto satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā 255 Uddiṭṭhaṁ kho āyasmanto nidānaṁ, uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā, uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā, uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā, uddiṭṭhā tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā, uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā, uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā, uddiṭṭhā sekhiyā dhammā, uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā. Ettakaṁ tassa bhagavato suttāgataṁ suttapariyāpannaṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati. Tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbanti. Vitthāruddeso pañcamo. Bhikkhupātimokkhaṁ niṭṭhitaṁ Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa pli-tv-bi-pm 0 Dvemātikāpāḷi Bhikkhunīpātimokkhapāḷi |1| Pubbakaraṇaṁ Sammajjanī padīpo ca, udakaṁ āsanena ca; Uposathassa etāni, “pubbakaraṇa”nti vuccati. 2 Pubbakiccaṁ Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṁ, bhikkhunigaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, “pubbakicca”nti vuccati. 3 Pattakallaaṅgā Uposatho, yāvatikā ca bhikkhunī kammappattā; Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti; Vajjanīyā ca puggalā tasmiṁ na honti, “pattakalla”nti vuccati. 4 Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṁ uddisituṁ ārādhanaṁ karoma. 5 Nidānuddeso Suṇātu me ayye saṅgho. Ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho uposathaṁ kareyya, pātimokkhaṁ uddiseyya. 6 Kiṁ saṅghassa pubbakiccaṁ? Pārisuddhiṁ ayyāyo ārocetha, pātimokkhaṁ uddisissāmi, taṁ sabbāva santā sādhukaṁ suṇoma manasi karoma. Yassā siyā āpatti, sā āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṁ, tuṇhībhāvena kho panāyyāyo, “parisuddhā”ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassā veyyākaraṇaṁ hoti, evamevaṁ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṁ anusāvitaṁ hoti. Yā pana bhikkhunī yāvatatiyaṁ anusāviyamāne saramānā santiṁ āpattiṁ nāvikareyya, sampajānamusāvādassā hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyyāyo, antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānāya bhikkhuniyā āpannāya visuddhāpekkhāya santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissā phāsu hoti. 7 Uddiṭṭhaṁ kho, ayyāyo, nidānaṁ. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Nidānaṁ niṭṭhitaṁ. 8 13 --- pli-tv-bi-pm 1:8 Pārājikuddeso Tatrime aṭṭha pārājikā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 9 Pārājika 1. Methunadhammasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī chandaso methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi, pārājikā hoti asaṁvāsā. 10 Pārājika 2. Adinnādānasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyuṁ vā corāsi bālāsi mūḷhāsi thenāsīti, tathārūpaṁ bhikkhunī adinnaṁ ādiyamānā ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā. 11 Pārājika 3. Manussaviggahasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeyya, satthahārakaṁ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, “ambho purisa, kiṁ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṁ te jīvitā seyyo”ti, iti cittamanā cittasaṅkappā anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā. 12 Pārājika 4. Uttarimanussadhammasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī anabhijānaṁ uttarimanussadhammaṁ attupanāyikaṁ alamariyañāṇadassanaṁ samudācareyya, “iti jānāmi, iti passāmī”ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā āpannā visuddhāpekkhā evaṁ vadeyya, “ajānamevaṁ, ayye, avacaṁ jānāmi, apassaṁ passāmi, tucchaṁ musā vilapi”nti, aññatra adhimānā, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā. 13 Pārājika 5. Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa, adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ āmasanaṁ vā parāmasanaṁ vā gahaṇaṁ vā chupanaṁ vā paṭipīḷanaṁ vā sādiyeyya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā ubbhajāṇumaṇḍalikā. 14 Pārājika 6. Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodeyya, na gaṇassa āroceyya, yadā ca sā ṭhitā vā assa cutā vā nāsitā vā avassaṭā vā, sā pacchā evaṁ vadeyya: “pubbevāhaṁ, ayye, aññāsiṁ etaṁ bhikkhuniṁ ‘evarūpā ca evarūpā ca sā bhaginī’ti, no ca kho attanā paṭicodessaṁ, na gaṇassa ārocessa”nti, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā vajjappaṭicchādikā. 15 Pārājika 7. Ukkhittānuvattikāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuṁ dhammena vinayena satthusāsanena anādaraṁ appaṭikāraṁ akatasahāyaṁ tamanuvatteyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “eso kho, ayye, bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto, dhammena vinayena satthusāsanena anādaro appaṭikāro akatasahāyo, māyye, etaṁ bhikkhuṁ anuvattī”ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyaṁ ce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā ukkhittānuvattikā. 16 Pārājika 8. Aṭṭhavatthukāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇaṁ vā sādiyeyya, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṁ vā sādiyeyya, santiṭṭheyya vā, sallapeyya vā, saṅketaṁ vā gaccheyya, purisassa vā abbhāgamanaṁ sādiyeyya, channaṁ vā anupaviseyya, kāyaṁ vā tadatthāya upasaṁhareyya etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā aṭṭhavatthukā. 17 Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pārājikā dhammā. Yesaṁ bhikkhunī aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā na labhati bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvāsaṁ yathā pure, tathā pacchā, pārājikā hoti asaṁvāsā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pārājikaṁ niṭṭhitaṁ. 18 Saṅghādisesuddeso Ime kho panāyyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 19 Saṅghādisesa 1. Ussayavādikāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā dāsena vā kammakārena vā antamaso samaṇaparibbājakenāpi, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 20 Saṅghādisesa 2. 14 --- pli-tv-bi-pm 1:20 Corīvuṭṭhāpikāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ coriṁ vajjhaṁ viditaṁ anapaloketvā rājānaṁ vā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā pūgaṁ vā seṇiṁ vā, aññatra kappā vuṭṭhāpeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 21 Saṅghādisesa 3. Ekagāmantaragamanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṁ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṁ gaccheyya, ekā vā rattiṁ vippavaseyya, ekā vā gaṇamhā ohiyeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 22 Saṅghādisesa 4. Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ, anaññāya gaṇassa chandaṁ osāreyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 23 Saṅghādisesa 5. Bhojanapaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā, bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 24 Saṅghādisesa 6. Bhojanapaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī evaṁ vadeyya: “kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā, iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā, taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 25 Saṅghādisesa 7. Sañcarittasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sañcarittaṁ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṁ, purisassa vā itthimatiṁ, jāyattane vā jārattane vā antamaso taṅkhaṇikāyapi, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 26 Saṅghādisesa 8. Duṭṭhadosasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṁ duṭṭhā dosā appatītā amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁseyya: “appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyya”nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asa manuggāhīyamānā vā amūlakañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti, bhikkhunī ca dosaṁ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 27 Saṅghādisesa 9. Aññabhāgiyasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṁ duṭṭhā dosā appatītā aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁseyya, “appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyya”nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā aññabhāgiyañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti. Kocideso lesamatto upādinno, bhikkhunī ca dosaṁ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 28 Saṅghādisesa 10. Sikkhaṁpaccācikkhaṇasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ vadeyya: “buddhaṁ paccācikkhāmi dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī”ti. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyye kupitā anattamanā evaṁ avaca ‘buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī’ti, abhiramāyye, svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 29 Saṅghādisesa 11. Adhikaraṇakupitasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vadeyya: “chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, 15 --- pli-tv-bi-pm 1:29 bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyye, kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ avaca ‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti, ayyā kho chandāpi gaccheyya, dosāpi gaccheyya, mohāpi gaccheyya, bhayāpi gaccheyyā”ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 30 Saṅghādisesa 12. Pāpasamācārapaṭhamasikkhāpadaṁ Bhikkhuniyo paneva saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā: “bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṁ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyyuṁ, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyyuṁ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 31 Saṅghādisesa 13. Pāpasamācāradutiyasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī evaṁ vadeyya: “saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha: ‘bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyye, evaṁ avaca, saṁsaṭṭhāva ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha, tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha: ‘bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 32 Saṅghādisesa 14. Saṅghabhedakasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha tiṭṭheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyyā, samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyyā, saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 33 Saṅghādisesa 15. Bhedānuvattakasikkhāpadaṁ Tassāyeva kho pana bhikkhuniyā bhikkhuniyo honti anuvattikā vaggavādikā ekā vā dve vā tisso vā, tā evaṁ vadeyyuṁ: “māyyāyo, etaṁ bhikkhuniṁ kiñci avacuttha dhammavādinī cesā bhikkhunī, vinayavādinī cesā bhikkhunī, amhākañcesā bhikkhunī chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṁ khamatī”ti, tā 16 --- pli-tv-bi-pm 1:33 bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā: “māyyāyo, evaṁ avacuttha, na cesā bhikkhunī dhammavādinī, na cesā bhikkhunī vinayavādinī, māyyānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyyānaṁ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṁ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyyuṁ. Iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyyuṁ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 34 Saṅghādisesa 16. Dubbacasikkhāpadaṁ Bhikkhunī paneva dubbacajātikā hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhunīhi sahadhammikaṁ vuccamānā attānaṁ avacanīyaṁ karoti: “mā maṁ ayyāyo kiñci avacuttha kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, ahampāyyāyo, na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, viramathāyyāyo, mama vacanāyā”ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyyā, attānaṁ avacanīyaṁ akāsi, vacanīyameva, ayyā, attānaṁ karotu, ayyāpi bhikkhuniyo vadatu sahadhammena, bhikkhuniyopi ayyaṁ vakkhanti sahadhammena, evaṁ saṁvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṁ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā”ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 35 Saṅghādisesa 17. Kuladūsakasikkhāpadaṁ Bhikkhunī paneva aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati kuladūsikā pāpasamācārā, tassā kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “ayyā, kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyyāya, duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā imamhā āvāsā, alaṁ te idha vāsenā”ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tā bhikkhuniyo evaṁ vadeyya: “chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo, tādisikāya āpattiyā ekaccaṁ pabbājenti ekaccaṁ na pabbājentī”ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyyā, evaṁ avaca, na ca bhikkhuniyo chandagāminiyo, na ca bhikkhuniyo dosagāminiyo , na ca bhikkhuniyo mohagāminiyo, na ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo, ayyā kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyyāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā, imamhā āvāsā alaṁ te idha vāsenā”ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesaṁ. 36 Uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, aṭṭha yāvatatiyakā, yesaṁ bhikkhunī aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjati, tāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ. Ciṇṇamānattā bhikkhunī yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho, tattha sā bhikkhunī abbhetabbā. Ekāyapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho taṁ bhikkhuniṁ abbheyya, sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca bhikkhuniyo gārayhā, ayaṁ tattha sāmīci. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Saṅghādiseso niṭṭhito. 37 Nissaggiya pācittiyā Ime kho panāyyāyo tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 38 Pattavaggo Nissaggiya pācittiya 1. Pattasannicayasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pattasannicayaṁ kareyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 39 Nissaggiya pācittiya 2. Akālacīvarabhājanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī 17 --- pli-tv-bi-pm 1:39 akālacīvaraṁ “kālacīvara”nti adhiṭṭhahitvā bhājāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 40 Nissaggiya pācittiya 3. Cīvaraparivattanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā sā pacchā evaṁ vadeyya: “handāyye, tuyhaṁ cīvaraṁ, āhara metaṁ cīvaraṁ, yaṁ tuyhaṁ tuyhamevetaṁ, yaṁ mayhaṁ mayhamevetaṁ, āhara metaṁ cīvaraṁ, sakaṁ paccāharā”ti acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 41 Nissaggiya pācittiya 4. Aññaviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 42 Nissaggiya pācittiya 5. Aññacetāpana sikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 43 Nissaggiya pācittiya 6. Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 44 Nissaggiya pācittiya 7. Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 45 Nissaggiya pācittiya 8. Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 46 Nissaggiya pācittiya 9. Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 47 Nissaggiya pācittiya 10. Puggalikacetāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Pattavaggo paṭhamo. 48 Cīvaravaggo Nissaggiya pācittiya 11. Garupāvuraṇasikkhāpadaṁ Garupāvuraṇaṁ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā catukkaṁsaparamaṁ cetāpetabbaṁ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 49 Nissaggiya pācittiya 12. Lahupāvuraṇasikkhāpadaṁ Lahupāvuraṇaṁ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ cetāpetabbaṁ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 50 Nissaggiya pācittiya 13. Kathinasikkhāpadaṁ Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhuniyā ubbhatasmiṁ kathine dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ dhāretabbaṁ. Taṁ atikkāmentiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 51 Nissaggiya pācittiya 14. Udositasikkhāpadaṁ Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhuniyā ubbhatasmiṁ kathine ekarattampi ce bhikkhunī ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhunisammutiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 52 Nissaggiya pācittiya 15. Akālacīvarasikkhāpadaṁ Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhuniyā ubbhatasmiṁ kathine bhikkhuniyā paneva akālacīvaraṁ uppajjeyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṁ, no cassa pāripūri, māsaparamaṁ tāya bhikkhuniyā taṁ cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 53 Nissaggiya pācittiya 16. Aññātakaviññattisikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo acchinnacīvarā vā hoti bhikkhunī, naṭṭhacīvarā vā, ayaṁ tattha samayo. 54 Nissaggiya pācittiya 17. Tatuttarisikkhāpadaṁ Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyya, santaruttaraparamaṁ tāya bhikkhuniyā tato cīvaraṁ sāditabbaṁ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 55 Nissaggiya pācittiya 18. Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṁ Bhikkhuniṁ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṁ upakkhaṭaṁ hoti: “iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuniṁ cīvarena acchādessāmī”ti. Tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya: “sādhu vata, maṁ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādehī”ti kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 56 Nissaggiya pācittiya 19. 18 --- pli-tv-bi-pm 1:56 Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṁ Bhikkhuniṁ paneva uddissa ubhinnaṁ aññātakānaṁ gahapatīnaṁ vā gahapatānīnaṁ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti: “imehi mayaṁ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuniṁ cīvarehi acchādessāmā”ti. Tatra cesā bhikkhūnī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya: “sādhu vata maṁ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā”ti kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 57 Nissaggiya pācittiya 20. Rājasikkhāpadaṁ Bhikkhuniṁ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṁ pahiṇeyya: “iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuniṁ cīvarena acchādehī”ti. So ce dūto taṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: “idaṁ kho, ayye, ayyaṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ, paṭiggaṇhātāyyā cīvaracetāpanna”nti. Tāya bhikkhuniyā so dūto evamassa vacanīyo: “na kho mayaṁ, āvuso, cīvaracetāpannaṁ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṁ paṭiggaṇhāma kālena kappiya”nti. So ce dūto taṁ bhikkhuniṁ evaṁ vadeyya: “atthi panāyyāya, koci veyyāvaccakaro”ti, cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā: “eso kho, āvuso, bhikkhunīnaṁ veyyāvaccakaro”ti. So ce dūto taṁ veyyāvaccakaraṁ saññāpetvā taṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: “yaṁ kho, ayye, ayyā veyyāvaccakaraṁ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyyā kālena, cīvarena taṁ acchādessatī”ti. Cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṁ codetabbo sāretabbo: “attho me, āvuso, cīvarenā”ti, dvattikkhattuṁ codayamānā sārayamānā taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūtāya uddissa ṭhātabbaṁ, catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūtā uddissa tiṭṭhamānā taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, iccetaṁ kusalaṁ. Tato ce uttari vāyamamānā taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. No ce abhinipphādeyya, yatassā cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ, tattha sāmaṁ vā gantabbaṁ, dūto vā pāhetabbo: “yaṁ kho tumhe āyasmanto bhikkhuniṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ pahiṇittha, na taṁ tassā bhikkhuniyā kiñci atthaṁ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṁ, mā vo sakaṁ vinassā”ti, ayaṁ tattha sāmīci. Cīvaravaggo dutiyo. 58 Pattavaggo Nissaggiya pācittiya 21. Rūpiyasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jātarūparajataṁ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṁ vā sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 59 Nissaggiya pācittiya 22. Rūpiyasaṁvohārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 60 Nissaggiya pācittiya 23. Kayavikkayasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 61 Nissaggiya pācittiya 24. Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ūnapañcabandhanena pattena aññaṁ navaṁ pattaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tāya bhikkhuniyā so patto bhikkhuniparisāya nissajjitabbo, yo ca tassā bhikkhuniparisāya pattapariyanto, so tassā bhikkhuniyā padātabbo: “ayaṁ te bhikkhuni patto yāvabhedanāya dhāretabbo”ti, ayaṁ tattha sāmīci. 62 Nissaggiya pācittiya 25. Bhesajjasikkhāpadaṁ Yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhunīnaṁ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṁ: sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbāni. Taṁ atikkāmentiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 63 Nissaggiya pācittiya 26. Cīvaraacchindanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupitā anattamanā acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 64 Nissaggiya pācittiya 27. Suttaviññattisikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 65 Nissaggiya pācittiya 28. Mahāpesakārasikkhāpadaṁ Bhikkhuniṁ paneva uddissa 19 --- pli-tv-bi-pm 1:65 aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya, tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya: “idaṁ kho āvuso cīvaraṁ maṁ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṁ kiñcimattaṁ anupadajjeyyāmā”ti, evañca sā bhikkhunī vatvā kiñcimattaṁ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 66 Nissaggiya pācittiya 29. Accekacīvarasikkhāpadaṁ Dasāhānāgataṁ kattikatemāsikapuṇṇamaṁ bhikkhuniyā paneva accekacīvaraṁ uppajjeyya, accekaṁ maññamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṁ nikkhipitabbaṁ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 67 Nissaggiya pācittiya 30. Pariṇatasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Pattavaggo tatiyo. 68 Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā. 69 Suddhapācittiyā Ime kho panāyyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 70 Lasuṇavaggo Pācittiya 1. Lasuṇasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī lasuṇaṁ khādeyya pācittiyaṁ. 71 Pācittiya 2. Sambādhalomasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sambādhe lomaṁ saṁharāpeyya, pācittiyaṁ. 72 Pācittiya 3. Talaghātakasikkhāpadaṁ Talaghātake pācittiyaṁ. 73 Pācittiya 4. Jatumaṭṭhakasikkhāpadaṁ Jatumaṭṭhake pācittiyaṁ. 74 Pācittiya 5. Udakasuddhikasikkhāpadaṁ Udakasuddhikaṁ pana bhikkhuniyā ādiyamānāya dvaṅgulapabbaparamaṁ ādātabbaṁ. Taṁ atikkāmentiyā pācittiyaṁ. 75 Pācittiya 6. Upatiṭṭhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiyaṁ. 76 Pācittiya 7. Āmakadhaññasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī āmakadhaññaṁ viññatvā vā viññāpetvā vā bhajjitvā vā bhajjāpetvā vā koṭṭetvā vā koṭṭāpetvā vā pacitvā vā pacāpetvā vā bhuñjeyya, pācittiyaṁ. 77 Pācittiya 8. Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṁ. 78 Pācittiya 9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṁ. 79 Pācittiya 10. Naccagītasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī naccaṁ vā gītaṁ vā vāditaṁ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṁ. Lasuṇavaggo paṭhamo. 80 Rattandhakāravaggo Pācittiya 11. Rattandhakārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṁ. 81 Pācittiya 12. Paṭicchannokāsasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṁ. 82 Pācittiya 13. Ajjhokāsasallapanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṁ. 83 Pācittiya 14. Dutiyikauyyojanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā nikaṇṇikaṁ vā jappeyya dutiyikaṁ vā bhikkhuniṁ uyyojeyya, pācittiyaṁ. 84 Pācittiya 15. Anāpucchāpakkamanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiyaṁ. 85 Pācittiya 16. Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṁ. 86 Pācittiya 17. Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṁ. 87 Pācittiya 18. Paraujjhāpanakasikkhāpadaṁ Yā 20 --- pli-tv-bi-pm 1:87 pana bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpeyya, pācittiyaṁ. 88 Pācittiya 19. Paraabhisapanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī attānaṁ vā paraṁ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapeyya, pācittiyaṁ. 89 Pācittiya 20. Rodanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodeyya, pācittiyaṁ. Rattandhakāravaggo dutiyo. 90 Naggavaggo Pācittiya 21. Naggasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī naggā nahāyeyya, pācittiyaṁ. 91 Pācittiya 22. Udakasāṭikasikkhāpadaṁ Udakasāṭikaṁ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā, tatridaṁ pamāṇaṁ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ dve vidatthiyo. Taṁ atikkāmentiyā chedanakaṁ pācittiyaṁ. 92 Pācittiya 23. Cīvarasibbanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbeyya, na sibbāpanāya ussukkaṁ kareyya aññatra catūhapañcāhā, pācittiyaṁ. 93 Pācittiya 24. Saṅghāṭicārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pañcāhikaṁ saṅghāṭicāraṁ atikkāmeyya, pācittiyaṁ. 94 Pācittiya 25. Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī cīvarasaṅkamanīyaṁ dhāreyya, pācittiyaṁ. 95 Pācittiya 26. Gaṇacīvarasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ kareyya, pācittiyaṁ. 96 Pācittiya 27. Paṭibāhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāheyya, pācittiyaṁ. 97 Pācittiya 28. Cīvaradānasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṁ dadeyya, pācittiyaṁ. 98 Pācittiya 29. Kālaatikkamanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmeyya, pācittiyaṁ. 99 Pācittiya 30. Kathinuddhārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāheyya, pācittiyaṁ. Naggavaggo tatiyo. 100 Tuvaṭṭavaggo Pācittiya 31. Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṁ, pācittiyaṁ. 101 Pācittiya 32. Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṁ, pācittiyaṁ. 102 Pācittiya 33. Aphāsukaraṇasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṁ kareyya, pācittiyaṁ. 103 Pācittiya 34. Naupaṭṭhāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭhaheyya, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyaṁ. 104 Pācittiya 35. Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṁ. 105 Pācittiya 36. Saṁsaṭṭhasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī saṁsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyye, saṁsaṭṭhā vihari gahapatināpi gahapatiputtenāpi, viviccāyye, vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī”ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṁ. 106 Pācittiya 37. Antoraṭṭhasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ careyya, pācittiyaṁ. 107 Pācittiya 38. Tiroraṭṭhasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ careyya, pācittiyaṁ. 108 Pācittiya 39. Antovassasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī antovassaṁ cārikaṁ careyya, pācittiyaṁ. 109 Pācittiya 40. Cārikanapakkamanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī vassaṁvuṭṭhā cārikaṁ na pakkameyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṁ. Tuvaṭṭavaggo catuttho. 110 Cittāgāravaggo Pācittiya 41. Rājāgārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī rājāgāraṁ vā cittāgāraṁ vā ārāmaṁ vā uyyānaṁ vā pokkharaṇiṁ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṁ. 111 Pācittiya 42. Āsandiparibhuñjanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī āsandiṁ vā pallaṅkaṁ vā paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 112 Pācittiya 43. Suttakantanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī suttaṁ kanteyya, pācittiyaṁ. 113 Pācittiya 44. 21 --- pli-tv-bi-pm 1:113 Gihiveyyāvaccasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī gihiveyyāvaccaṁ kareyya, pācittiyaṁ. 114 Pācittiya 45. Adhikaraṇasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā: “ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī”ti vuccamānā: “sādhū”ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya, na vūpasamāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyaṁ. 115 Pācittiya 46. Bhojanadānasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dadeyya, pācittiyaṁ. 116 Pācittiya 47. Āvasathacīvarasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī āvasathacīvaraṁ anissajjetvā paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 117 Pācittiya 48. Āvasathavihārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkameyya, pācittiyaṁ. 118 Pācittiya 49. Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇeyya, pācittiyaṁ. 119 Pācittiya 50. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṁ vāceyya, pācittiyaṁ. Cittāgāravaggo pañcamo. 120 Ārāmavaggo Pācittiya 51. Ārāmapavisanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ sabhikkhukaṁ ārāmaṁ anāpucchā paviseyya, pācittiyaṁ. 121 Pācittiya 52. Bhikkhuakkosanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuṁ akkoseyya vā paribhāseyya vā, pācittiyaṁ. 122 Pācittiya 53. Gaṇaparibhāsanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāseyya, pācittiyaṁ. 123 Pācittiya 54. Pavāritasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ. 124 Pācittiya 55. Kulamaccharinīsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiyaṁ. 125 Pācittiya 56. Abhikkhukāvāsasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī abhikkhuke āvāse vassaṁ vaseyya, pācittiyaṁ. 126 Pācittiya 57. Apavāraṇāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī vassaṁvuṭṭhā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyya diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, pācittiyaṁ. 127 Pācittiya 58. Ovādasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṁvāsāya vā na gaccheyya, pācittiyaṁ. 128 Pācittiya 59. Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadaṁ Anvaddhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Taṁ atikkāmentiyā pācittiyaṁ. 129 Pācittiya 60. Pasākhejātasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ vā rudhitaṁ vā anapaloketvā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpeyya vā phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā, pācittiyaṁ. Ārāmavaggo chaṭṭho. 130 Gabbhinivaggo Pācittiya 61. Gabbhinīsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī gabbhiniṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 131 Pācittiya 62. Pāyantīsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pāyantiṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 132 Pācittiya 63. Paṭhamasikkhamānasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 133 Pācittiya 64. Dutiyasikkhamānasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 134 Pācittiya 65. Paṭhamagihigatasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 135 Pācittiya 66. Dutiyagihigatasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 136 Pācittiya 67. Tatiyagihigatasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 137 Pācittiya 68. Paṭhamasahajīvinīsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya na anuggaṇhāpeyya, pācittiyaṁ. 138 Pācittiya 69. Pavattinīnānubandhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandheyya, pācittiyaṁ. 139 Pācittiya 70. Dutiyasahajīvinīsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyya na vūpakāsāpeyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṁ. 22 --- pli-tv-bi-pm 1:139 Gabbhinivaggo sattamo. 140 Kumāribhūtavaggo Pācittiya 71. Paṭhamakumāribhūtasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 141 Pācittiya 72. Dutiyakumāribhūtasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 142 Pācittiya 73. Tatiyakumāribhūtasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 143 Pācittiya 74. Ūnadvādasavassasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 144 Pācittiya 75. Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 145 Pācittiya 76. Khiyyanadhammasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī, “alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā”ti vuccamānā, “sādhū”ti paṭissuṇitvā sā pacchā khiyyanadhammaṁ āpajjeyya, pācittiyaṁ. 146 Pācittiya 77. Paṭhamasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṁ, “sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya, na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyaṁ. 147 Pācittiya 78. Dutiyasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṁ, “sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya, na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyaṁ. 148 Pācittiya 79. Sokāvāsasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 149 Pācittiya 80. Ananuññātasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 150 Pācittiya 81. Pārivāsikasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 151 Pācittiya 82. Anuvassasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī anuvassaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. 152 Pācittiya 83. Ekavassasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṁ. Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo. 153 Chattupāhanavaggo Pācittiya 84. Chattupāhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā chattupāhanaṁ dhāreyya, pācittiyaṁ. 154 Pācittiya 85. Yānasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā yānena yāyeyya, pācittiyaṁ. 155 Pācittiya 86. Saṅghāṇisikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī saṅghāṇiṁ dhāreyya, pācittiyaṁ. 156 Pācittiya 87. Itthālaṅkārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī itthālaṅkāraṁ dhāreyya, pācittiyaṁ. 157 Pācittiya 88. Gandhavaṇṇakasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī gandhavaṇṇakena nahāyeyya, pācittiyaṁ. 158 Pācittiya 89. Vāsitakasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī vāsitakena piññākena nahāyeyya, pācittiyaṁ. 159 Pācittiya 90. Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṁ. 160 Pācittiya 91. Sikkhamānaummaddāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sikkhamānāya ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṁ. 161 Pācittiya 92. Sāmaṇerīummaddāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sāmaṇeriyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṁ. 162 Pācittiya 93. Gihiniummaddāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī gihiniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṁ. 163 Pācittiya 94. Anāpucchāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyya, pācittiyaṁ. 164 Pācittiya 95. Pañhāpucchanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ puccheyya, pācittiyaṁ. 165 Pācittiya 96. Asaṅkaccikasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṁ paviseyya, pācittiyaṁ. Chattupāhanavaggo navamo. 166 Musāvādavaggo Pācittiya 97. Musāvādasikkhāpadaṁ Sampajānamusāvāde pācittiyaṁ. 167 Pācittiya 98. Omasavādasikkhāpadaṁ Omasavāde pācittiyaṁ. 168 Pācittiya 99. Pesuññasikkhāpadaṁ Bhikkhunipesuññe pācittiyaṁ. 169 Pācittiya 23 --- pli-tv-bi-pm 1:169 100. Padasodhammasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vāceyya, pācittiyaṁ. 170 Pācittiya 101. Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 171 Pācittiya 102. Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī purisena sahaseyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 172 Pācittiya 103. Dhammadesanāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī purisassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseyya aññatra viññunā itthiviggahena, pācittiyaṁ. 173 Pācittiya 104. Bhūtārocanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttarimanussadhammaṁ āroceyya, bhūtasmiṁ pācittiyaṁ. 174 Pācittiya 105. Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannāya āroceyya aññatra bhikkhunisammutiyā, pācittiyaṁ. 175 Pācittiya 106. Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pathaviṁ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiyaṁ. Musāvādavaggo dasamo. 176 Bhūtagāmavaggo Pācittiya 107. Bhūtagāmasikkhāpadaṁ Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṁ. 177 Pācittiya 108. Aññavādakasikkhāpadaṁ Aññavādake, vihesake pācittiyaṁ. 178 Pācittiya 109. Ujjhāpanakasikkhāpadaṁ Ujjhāpanake, khiyyanake pācittiyaṁ. 179 Pācittiya 110. Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī saṅghikaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā bhisiṁ vā kocchaṁ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamantī neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ. 180 Pācittiya 111. Dutiyasenāsanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamantī neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ. 181 Pācittiya 112. Anupakhajjasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre jānaṁ pubbupagataṁ bhikkhuniṁ anupakhajja seyyaṁ kappeyya, “yassā sambādho bhavissati, sā pakkamissatī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. 182 Pācittiya 113. Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṁ kupitā anattamanā saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṁ. 183 Pācittiya 114. Vehāsakuṭisikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṁ. 184 Pācittiya 115. Mahallakavihārasikkhāpadaṁ Mahallakaṁ pana bhikkhuniyā vihāraṁ kārayamānāya yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṁ appaharite ṭhitāya adhiṭṭhātabbaṁ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhitā adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṁ. 185 Pācittiya 116. Sappāṇakasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṁ. Bhūtagāmavaggo ekādasamo. 186 Bhojanavaggo Pācittiya 117. Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṁ Agilānāya bhikkhuniyā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṁ. 187 Pācittiya 118. Gaṇabhojanasikkhāpadaṁ Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo , cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṁ tattha samayo. 188 Pācittiya 119. Kāṇamātusikkhāpadaṁ Bhikkhuniṁ paneva kulaṁ upagataṁ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṁ pavāreyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭiggaṇheyya, pācittiyaṁ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvibhajitabbaṁ, ayaṁ tattha sāmīci. 189 Pācittiya 120. Vikālabhojanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī vikāle khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ. 190 Pācittiya 121. Sannidhikārakasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sannidhikārakaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṁ. 191 Pācittiya 122. Dantaponasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṁ. 192 Pācittiya 123. Uyyojanasikkhāpadaṁ Yā 24 --- pli-tv-bi-pm 1:192 pana bhikkhunī bhikkhuniṁ, “ehāyye, gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisissāmā”ti tassā dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya, “gacchāyye, na me tayā saddhiṁ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekikāya me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. 193 Pācittiya 124. Sabhojanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 194 Pācittiya 125. Rahopaṭicchannasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī purisena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 195 Pācittiya 126. Rahonisajjasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī purisena saddhiṁ ekenekā raho nisajjaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. Bhojanavaggo dvādasamo. 196 Cārittavaggo Pācittiya 127. Cārittasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī nimantitā sabhattā samānā santiṁ bhikkhuniṁ anāpucchā purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṁ tattha samayo. 197 Pācittiya 128. Mahānāmasikkhāpadaṁ Agilānāya bhikkhuniyā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṁ. 198 Pācittiya 129. Uyyuttasenāsikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṁ. 199 Pācittiya 130. Senāvāsasikkhāpadaṁ Siyā ca tassā bhikkhuniyā kocideva paccayo senaṁ gamanāya, dirattatirattaṁ tāya bhikkhuniyā senāya vasitabbaṁ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṁ. 200 Pācittiya 131. Uyyodhikasikkhāpadaṁ Dirattatirattaṁ ce bhikkhunī senāya vasamānā uyyodhikaṁ vā balaggaṁ vā senābyūhaṁ vā anīkadassanaṁ vā gaccheyya, pācittiyaṁ. 201 Pācittiya 132. Surāpānasikkhāpadaṁ Surāmerayapāne pācittiyaṁ. 202 Pācittiya 133. Aṅgulipatodakasikkhāpadaṁ Aṅgulipatodake pācittiyaṁ. 203 Pācittiya 134. Hasadhammasikkhāpadaṁ Udake hasadhamme pācittiyaṁ. 204 Pācittiya 135. Anādariyasikkhāpadaṁ Anādariye pācittiyaṁ. 205 Pācittiya 136. Bhiṁsāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṁ bhiṁsāpeyya, pācittiyaṁ. Cārittavaggo terasamo. 206 Jotivaggo Pācittiya 137. Jotisikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā visibbanāpekkhā jotiṁ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṁ. 207 Pācittiya 138. Nahānasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī orenaddhamāsaṁ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo “diyaḍḍho māso seso gimhāna”nti “vassānassa paṭhamo māso” iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṁ tattha samayo. 208 Pācittiya 139. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṁ Navaṁ pana bhikkhuniyā cīvaralābhāya tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ ādātabbaṁ nīlaṁ vā kaddamaṁ vā kāḷasāmaṁ vā. Anādā ce bhikkhunī tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ navaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 209 Pācittiya 140. Vikappanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā apaccuddhāraṇaṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 210 Pācittiya 141. Apanidhāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā kāyabandhanaṁ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhāpi, pācittiyaṁ. 211 Pācittiya 142. Sañciccasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyya, pācittiyaṁ. 212 Pācittiya 143. Sappāṇakasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjeyya, pācittiyaṁ. 213 Pācittiya 144. Ukkoṭanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṁ. 214 Pācittiya 145. Theyyasatthasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṁ. 215 Pācittiya 146. Ariṭṭhasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī evaṁ vadeyya: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā 25 --- pli-tv-bi-pm 1:215 yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyye evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya, anekapariyāyenāyye antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā”ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṁ. Jotivaggo cuddasamo. 216 Diṭṭhivaggo Pācittiya 147. Ukkhittasambhogasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ tathāvādiniyā bhikkhuniyā akaṭānudhammāya taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhāya saddhiṁ sambhuñjeyya vā, saṁvaseyya vā, saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 217 Pācittiya 148. Kaṇṭakasikkhāpadaṁ Samaṇuddesāpi ce evaṁ vadeyya: “tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Sā samaṇuddesā bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “māyye, samaṇuddese evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya, anekapariyāyenāyye, samaṇuddese antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā”ti. Evañca sā samaṇuddesā bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā samaṇuddesā bhikkhunīhi evamassa vacanīyā: “ajjatagge te, ayye, samaṇuddese na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo, yampi caññā samaṇuddesā labhanti bhikkhunīhi saddhiṁ dirattatirattaṁ sahaseyyaṁ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā”ti. Yā pana bhikkhunī jānaṁ tathānāsitaṁ samaṇuddesaṁ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyaṁ. 218 Pācittiya 149. Sahadhammikasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhunīhi sahadhammikaṁ vuccamānā evaṁ vadeyya: “na tāvāhaṁ, ayye, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṁ bhikkhuniṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī”ti, pācittiyaṁ. Sikkhamānāya, bhikkhave, bhikkhuniyā aññātabbaṁ paripucchitabbaṁ paripañhitabbaṁ, ayaṁ tattha sāmīci. 219 Pācittiya 150. Vilekhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya: “kiṁ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṁvattantī”ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṁ. 220 Pācittiya 151. Mohanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī anvaddhamāsaṁ pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya: “idāneva kho ahaṁ, ayye, jānāmi ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī”ti, tañce bhikkhuniṁ aññā bhikkhuniyo jāneyyuṁ nisinnapubbaṁ imāya bhikkhuniyā dvattikkhattuṁ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassā bhikkhuniyā aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṁ āpannā, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassā moho āropetabbo: “tassā te, ayye, alābhā, tassā te dulladdhaṁ, yaṁ tvaṁ pātimokkhe uddissamāne na sādhukaṁ aṭṭhiṁ katvā manasi karosī”ti, idaṁ tasmiṁ mohanake pācittiyaṁ. 221 Pācittiya 152. Pahārasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā kupitā anattamanā pahāraṁ dadeyya, pācittiyaṁ. 222 Pācittiya 153. Talasattikasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā kupitā anattamanā talasattikaṁ uggireyya, pācittiyaṁ. 223 Pācittiya 154. Amūlakasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseyya, pācittiyaṁ. 224 Pācittiya 155. Sañciccasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca kukkuccaṁ upadaheyya, “itissā muhuttampi aphāsu bhavissatī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. 225 Pācittiya 156. Upassuti sikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī bhikkhunīnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭheyya, “yaṁ imā bhaṇissanti, taṁ sossāmī”ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyaṁ. Diṭṭhivaggo pannarasamo. 226 Dhammikavaggo Pācittiya 157. Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī dhammikānaṁ kammānaṁ 26 --- pli-tv-bi-pm 1:226 chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyya, pācittiyaṁ. 227 Pācittiya 158. Chandaṁadatvāgamanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṁ. 228 Pācittiya 159. Dubbalasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyya, “yathāsanthutaṁ bhikkhuniyo saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇāmentī”ti, pācittiyaṁ. 229 Pācittiya 160. Pariṇāmanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṁ. 230 Pācittiya 161. Ratanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṁ. Ratanaṁ vā pana bhikkhuniyā ratanasammataṁ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṁ, “yassa bhavissati, so harissatī”ti, ayaṁ tattha sāmīci. 231 Pācittiya 162. Sūcigharasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī aṭṭhimayaṁ vā dantamayaṁ vā visāṇamayaṁ vā sūcigharaṁ kārāpeyya, bhedanakaṁ pācittiyaṁ. 232 Pācittiya 163. Mañcapīṭhasikkhāpadaṁ Navaṁ pana bhikkhuniyā mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā kārayamānāya aṭṭhaṅgulapādakaṁ kāretabbaṁ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṁ atikkāmentiyā chedanakaṁ pācittiyaṁ. 233 Pācittiya 164. Tūlonaddhasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā tūlonaddhaṁ kārāpeyya, uddālanakaṁ pācittiyaṁ. 234 Pācittiya 165. Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṁ Kaṇḍuppaṭicchādiṁ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā, tatridaṁ pamāṇaṁ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ dve vidatthiyo. Taṁ atikkāmentiyā chedanakaṁ pācittiyaṁ. 235 Pācittiya 166. Nandasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpeyya, atirekaṁ vā, chedanakaṁ pācittiyaṁ. Tatridaṁ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṁ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṁ cha vidatthiyo, idaṁ sugatassa sugatacīvarappamāṇanti. Dhammikavaggo soḷasamo. 236 Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pācittiyā niṭṭhitā. 237 Pāṭidesanīyā Ime kho panāyyāyo aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 238 Pāṭidesanīya 1. Sappiviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā sappiṁ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṁ tāya bhikkhuniyā: “gārayhaṁ, ayye, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī”ti. 239 Pāṭidesanīya 2. Telaviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā telaṁ viññāpetvā bhuñjeyya …pe… taṁ paṭidesemīti. 240 Pāṭidesanīya 3. Madhuviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā madhuṁ viññāpetvā bhuñjeyya …pe… taṁ paṭidesemīti. 241 Pāṭidesanīya 4. Phāṇitaviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā phāṇitaṁ viññāpetvā bhuñjeyya …pe… taṁ paṭidesemīti. 242 Pāṭidesanīya 5. Macchaviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā macchaṁ viññāpetvā bhuñjeyya …pe… taṁ paṭidesemīti. 243 Pāṭidesanīya 6. Maṁsaviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā maṁsaṁ viññāpetvā bhuñjeyya …pe… taṁ paṭidesemīti. 244 Pāṭidesanīya 7. Khīraviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā khīraṁ viññāpetvā bhuñjeyya …pe… taṁ paṭidesemīti. 245 Pāṭidesanīya 8. Dadhiviññāpanasikkhāpadaṁ Yā pana bhikkhunī agilānā dadhiṁ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṁ tāya bhikkhuniyā: “gārayhaṁ, ayye, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī”ti. 246 Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pāṭidesanīyā niṭṭhitā. 247 Sekhiyā Ime kho panāyyāyo, sekhiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 248 27 --- pli-tv-bi-pm 1:248 Parimaṇḍalavaggo Sekhiya 1. Parimaṇḍalasikkhāpadaṁ Parimaṇḍalaṁ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā. 249 Sekhiya 2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadaṁ Parimaṇḍalaṁ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā. 250 Sekhiya 3. Suppaṭicchannasikkhāpadaṁ Suppaṭicchannā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 251 Sekhiya 4. Dutiyasuppaṭicchannasikkhāpadaṁ Suppaṭicchannā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 252 Sekhiya 5. Susaṁvutasikkhāpadaṁ Susaṁvutā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 253 Sekhiya 6. Dutiyasusaṁvutasikkhāpadaṁ Susaṁvutā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 254 Sekhiya 7. Okkhittacakkhusikkhāpadaṁ Okkhittacakkhunī antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 255 Sekhiya 8. Dutiya-okkhittacakkhusikkhāpadaṁ Okkhittacakkhunī antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 256 Sekhiya 9. Ukkhittakasikkhāpadaṁ Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 257 Sekhiya 10. Dutiya-ukkhittakasikkhāpadaṁ Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. Parimaṇḍalavaggo paṭhamo. 258 Ujjagghikavaggo Sekhiya 11. Ujjagghikasikkhāpadaṁ Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 259 Sekhiya 12. Dutiya-ujjagghikasikkhāpadaṁ Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 260 Sekhiya 13. Uccasaddasikkhāpadaṁ Appasaddā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 261 Sekhiya 14. Dutiya-uccasaddasikkhāpadaṁ Appasaddā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 262 Sekhiya 15. Kāyappacālakasikkhāpadaṁ Na kāyappacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 263 Sekhiya 16. Dutiyakāyappacālakasikkhāpadaṁ Na kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 264 Sekhiya 17. Bāhuppacālakasikkhāpadaṁ Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 265 Sekhiya 18. Dutiyabāhuppacālakasikkhāpadaṁ Na bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 266 Sekhiya 19. Sīsappacālakasikkhāpadaṁ Na sīsappacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 267 Sekhiya 20. Dutiyasīsappacālakasikkhāpadaṁ Na sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. Ujjagghikavaggo dutiyo. 268 Khambhakatavaggo Sekhiya 21. Khambhakatasikkhāpadaṁ Na khambhakatā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 269 Sekhiya 22. Dutiyakhambhakatasikkhāpadaṁ Na khambhakatā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 270 Sekhiya 23. Oguṇṭhitasikkhāpadaṁ Na oguṇṭhitā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 271 Sekhiya 24. Dutiya-oguṇṭhitasikkhāpadaṁ Na oguṇṭhitā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 272 Sekhiya 25. Ukkuṭikasikkhāpadaṁ Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā. 273 Sekhiya 26. Pallatthikasikkhāpadaṁ Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā. 274 Sekhiya 27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṁ Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 275 Sekhiya 28. Pattasaññinīpaṭiggahaṇasikkhāpadaṁ Pattasaññinī piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 276 Sekhiya 29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṁ Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 277 Sekhiya 30. Samatittikasikkhāpadaṁ Samatittikaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. Khambhakatavaggo tatiyo. 278 Sakkaccavaggo Sekhiya 31. Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṁ Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 279 Sekhiya 32. Pattasaññinībhuñjanasikkhāpadaṁ Pattasaññinī piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 280 Sekhiya 33. Sapadānasikkhāpadaṁ Sapadānaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 281 Sekhiya 34. Samasūpakasikkhāpadaṁ Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 282 Sekhiya 35. Na thūpakatasikkhāpadaṁ Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 283 Sekhiya 36. Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṁ Na sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṁ upādāyāti sikkhā karaṇīyā. 284 28 --- pli-tv-bi-pm 1:284 Sekhiya 37. Sūpodanaviññattisikkhāpadaṁ Na sūpaṁ vā odanaṁ vā agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 285 Sekhiya 38. Ujjhānasaññinīsikkhāpadaṁ Na ujjhānasaññinī paresaṁ pattaṁ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā. 286 Sekhiya 39. Kabaḷasikkhāpadaṁ Nātimahantaṁ kabaḷaṁ karissāmīti sikkhā karaṇīyā. 287 Sekhiya 40. Ālopasikkhāpadaṁ Parimaṇḍalaṁ ālopaṁ karissāmīti sikkhā karaṇīyā. Sakkaccavaggo catuttho. 288 Kabaḷavaggo Sekhiya 41. Anāhaṭasikkhāpadaṁ Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā. 289 Sekhiya 42. Bhuñjamānasikkhāpadaṁ Na bhuñjamānā sabbahatthaṁ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā. 290 Sekhiya 43. Sakabaḷasikkhāpadaṁ Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā. 291 Sekhiya 44. Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṁ Na piṇḍukkhepakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 292 Sekhiya 45. Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṁ Na kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 293 Sekhiya 46. Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṁ Na avagaṇḍakārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 294 Sekhiya 47. Hatthaniddhunakasikkhāpadaṁ Na hatthaniddhunakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 295 Sekhiya 48. Sitthāvakārakasikkhāpadaṁ Na sitthāvakārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 296 Sekhiya 49. Jivhānicchārakasikkhāpadaṁ Na jivhānicchārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 297 Sekhiya 50. Capucapukārakasikkhāpadaṁ Na capucapukārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. Kabaḷavaggo pañcamo. 298 Surusuruvaggo Sekhiya 51. Surusurukārakasikkhāpadaṁ Na surusurukārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 299 Sekhiya 52. Hatthanillehakasikkhāpadaṁ Na hatthanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 300 Sekhiya 53. Pattanillehakasikkhāpadaṁ Na pattanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 301 Sekhiya 54. Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṁ Na oṭṭhanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā. 302 Sekhiya 55. Sāmisasikkhāpadaṁ Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā. 303 Sekhiya 56. Sasitthakasikkhāpadaṁ Na sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā. 304 Sekhiya 57. Chattapāṇisikkhāpadaṁ Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 305 Sekhiya 58. Daṇḍapāṇisikkhāpadaṁ Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 306 Sekhiya 59. Satthapāṇisikkhāpadaṁ Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 307 Sekhiya 60. Āvudhapāṇisikkhāpadaṁ Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. Surusuruvaggo chaṭṭho. 308 Pādukavaggo Sekhiya 61. Pādukasikkhāpadaṁ Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 309 Sekhiya 62. Upāhanasikkhāpadaṁ Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 310 Sekhiya 63. Yānasikkhāpadaṁ Na yānagatassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 311 Sekhiya 64. Sayanasikkhāpadaṁ Na sayanagatassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 312 Sekhiya 65. Pallatthikasikkhāpadaṁ Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 313 Sekhiya 66. Veṭhitasikkhāpadaṁ Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 314 Sekhiya 67. Oguṇṭhitasikkhāpadaṁ Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 315 Sekhiya 68. Chamāsikkhāpadaṁ Na chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 316 Sekhiya 69. Nīcāsanasikkhāpadaṁ Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 317 Sekhiya 70. Ṭhitāsikkhāpadaṁ Na ṭhitā nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 318 Sekhiya 71. Pacchatogacchantīsikkhāpadaṁ Na pacchato gacchantī purato gacchantassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 319 Sekhiya 72. Uppathenagacchantīsikkhāpadaṁ Na uppathena gacchantī pathena gacchantassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā. 320 Sekhiya 73. 29 --- pli-tv-bi-pm 1:320 Ṭhitāuccārasikkhāpadaṁ Na ṭhitā agilānā uccāraṁ vā passāvaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā. 321 Sekhiya 74. Hariteuccārasikkhāpadaṁ Na harite agilānā uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā. 322 Sekhiya 75. Udakeuccārasikkhāpadaṁ Na udake agilānā uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā. Pādukavaggo sattamo. 323 Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, sekhiyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Sekhiyā niṭṭhitā. 324 Adhikaraṇasamathā Ime kho panāyyāyo, satta adhikaraṇasamathā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 325 Adhikaraṇasamatha 1 Sammukhāvinayo dātabbo. 326 Adhikaraṇasamatha 2 Sativinayo dātabbo. 327 Adhikaraṇasamatha 3 Amūḷhavinayo dātabbo. 328 Adhikaraṇasamatha 4 Paṭiññāya kāretabbaṁ. 329 Adhikaraṇasamatha 5 Yebhuyyasikā. 330 Adhikaraṇasamatha 6 Tassapāpiyasikā. 331 Adhikaraṇasamatha 7 Tiṇavatthārakoti. 332 Uddiṭṭhā kho ayyāyo satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā. 333 Uddiṭṭhaṁ kho ayyāyo nidānaṁ uddiṭṭhā aṭṭha pārājikā dhammā, uddiṭṭhā sattarasa saṅghādisesā dhammā, uddiṭṭhā tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā, uddiṭṭhā chasaṭṭhi satā pācittiyā dhammā, uddiṭṭhā aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā, uddiṭṭhā sekhiyā dhammā, uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā. Ettakaṁ tassa bhagavato suttāgataṁ suttapariyāpannaṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati. Tattha sabbāheva samaggāhi sammodamānāhi avivadamānāhi sikkhitabbanti. Vitthāruddeso catuttho. Bhikkhunipātimokkhaṁ niṭṭhitaṁ. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa pli-tv-pvr4 0 Parivāra 4. Antarapeyyāla |1| Katipucchāvāra Kati āpattiyo? Kati āpattikkhandhā? Kati vinītavatthūni? Kati agāravā? Kati gāravā? Kati vinītavatthūni? Kati vipattiyo? Kati āpattisamuṭṭhānā? Kati vivādamūlāni? Kati anuvādamūlāni? Kati sāraṇīyā dhammā? Kati bhedakaravatthūni? Kati adhikaraṇāni? Kati samathā? 2 Pañca āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Satta āpattiyo. Satta āpattikkhandhā. Satta vinītavatthūni. Cha agāravā. Cha gāravā. Cha vinītavatthūni. Catasso vipattiyo. Cha āpattisamuṭṭhānā. Cha vivādamūlāni. Cha anuvādamūlāni. Cha sāraṇīyā dhammā. Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. Cattāri adhikaraṇāni. Satta samathā. 3 Tattha katamā pañca āpattiyo? Pārājikāpatti, saṅghādisesāpatti, pācittiyāpatti, pāṭidesanīyāpatti, dukkaṭāpatti—imā pañca āpattiyo. 4 Tattha katame pañca āpattikkhandhā? Pārājikāpattikkhandho, saṅghādisesāpattikkhandho, pācittiyāpattikkhandho, pāṭidesanīyāpattikkhandho, dukkaṭāpattikkhandho—ime pañca āpattikkhandhā. 5 Tattha katamāni pañca vinītavatthūni? Pañcahi āpattikkhandhehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṁ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto—imāni pañca vinītavatthūni. 6 Tattha katamā satta āpattiyo? Pārājikāpatti, saṅghādisesāpatti, thullaccayāpatti, pācittiyāpatti, pāṭidesanīyāpatti, dukkaṭāpatti, dubbhāsitāpatti—imā satta āpattiyo. 7 Tattha katame satta āpattikkhandhā? Pārājikāpattikkhandho, saṅghādisesāpattikkhandho, thullaccayāpattikkhandho, pācittiyāpattikkhandho, pāṭidesanīyāpattikkhandho, dukkaṭāpattikkhandho, dubbhāsitāpattikkhandho—ime satta āpattikkhandhā. 8 Tattha katamāni satta vinītavatthūni? Sattahi āpattikkhandhehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṁ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto—imāni satta vinītavatthūni. 9 Tattha 30 --- pli-tv-pvr4 1:9 katame cha agāravā? Buddhe agāravo, dhamme agāravo, saṅghe agāravo, sikkhāya agāravo, appamāde agāravo, paṭisandhāre agāravo—ime cha agāravā. 10 Tattha katame cha gāravā? Buddhe gāravo, dhamme gāravo, saṅghe gāravo, sikkhāya gāravo, appamāde gāravo, paṭisandhāre gāravo—ime cha gāravā. 11 Tattha katamāni cha vinītavatthūni? Chahi agāravehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṁ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto—imāni cha vinītavatthūni. 12 Tattha katamā catasso vipattiyo? Sīlavipatti, ācāravipatti, diṭṭhivipatti, ājīvavipatti—imā catasso vipattiyo. 13 Tattha katame cha āpattisamuṭṭhānā? Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; atthāpatti vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; atthāpatti kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; atthāpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; atthāpatti vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; atthāpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti—ime cha āpattisamuṭṭhānā. 14 Tattha katamāni cha vivādamūlāni? Idha bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme …pe… saṅghe …pe… sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. 15 Puna caparaṁ bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme …pe… saṅghe …pe… sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo so hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni. 16 Tattha katamāni cha anuvādamūlāni? Idha bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme …pe… saṅghe …pe… sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe anuvādaṁ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. 17 Puna caparaṁ bhikkhu makkhī hoti palāsī …pe… issukī hoti 31 --- pli-tv-pvr4 1:17 maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme …pe… saṅghe …pe… sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe anuvādaṁ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni. 18 Tattha katame cha sāraṇīyā dhammā? Idha bhikkhuno mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 19 Puna caparaṁ bhikkhuno mettaṁ vacīkammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 20 Puna caparaṁ bhikkhuno mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 21 Puna caparaṁ bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 22 Puna caparaṁ bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññupasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. 23 Puna caparaṁ bhikkhu yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati. Ime cha sāraṇīyā dhammā. 24 Tattha katamāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni? Idha bhikkhu adhammaṁ “dhammo”ti dīpeti, dhammaṁ “adhammo”ti dīpeti, avinayaṁ “vinayo”ti dīpeti, vinayaṁ “avinayo”ti dīpeti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena “bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenā”ti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena “abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenā”ti dīpeti, anāciṇṇaṁ tathāgatena “āciṇṇaṁ tathāgatenā”ti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena “anāciṇṇaṁ tathāgatenā”ti dīpeti, apaññattaṁ tathāgatena “paññattaṁ tathāgatenā”ti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena “apaññattaṁ tathāgatenā”ti dīpeti, āpattiṁ “anāpattī”ti dīpeti, anāpattiṁ “āpattī”ti dīpeti, lahukaṁ āpattiṁ “garukā āpattī”ti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ “lahukā āpattī”ti dīpeti, sāvasesaṁ āpattiṁ “anavasesā āpattī”ti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ “sāvasesā āpattī”ti dīpeti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ “aduṭṭhullā āpattī”ti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ “duṭṭhullā āpattī”ti dīpeti. Imāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. 25 Tattha katamāni cattāri adhikaraṇāni? Vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ—imāni cattāri adhikaraṇāni. 26 Tattha katame satta samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako—ime satta samathā. 27 Katipucchāvāro niṭṭhito. 28 Tassuddānaṁ 29 Āpatti āpattikkhandhā, vinītā sattadhā puna; Vinītāgāravā ceva, gāravā mūlameva ca. 32 --- pli-tv-pvr4 1:30 30 Puna vinītā vipatti, samuṭṭhānā vivādanā; Anuvādā sāraṇīyaṁ, bhedādhikaraṇena ca; Satteva samathā vuttā, padā sattarasā imeti. 31 4.1. Chaāpattisamuṭṭhānavāra Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. Saṅghādisesaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Thullaccayaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pācittiyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pāṭidesanīyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dukkaṭaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dubbhāsitaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. 32 Dutiyena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. Saṅghādisesaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Thullaccayaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pācittiyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pāṭidesanīyaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. Dukkaṭaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dubbhāsitaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. 33 Tatiyena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. Saṅghādisesaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Thullaccayaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pācittiyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pāṭidesanīyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dukkaṭaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dubbhāsitaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. 34 Catutthena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Saṅghādisesaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Thullaccayaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pācittiyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pāṭidesanīyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dukkaṭaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dubbhāsitaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. 35 Pañcamena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Saṅghādisesaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Thullaccayaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pācittiyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pāṭidesanīyaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. Dukkaṭaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dubbhāsitaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. 36 Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Saṅghādisesaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Thullaccayaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pācittiyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Pāṭidesanīyaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dukkaṭaṁ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṁ. Dubbhāsitaṁ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṁ. 37 Chaāpattisamuṭṭhānavāro niṭṭhito paṭhamo. 38 4.2. Katāpattivāra Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati. Bhikkhu kappiyasaññī saññācikāya kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa; bhikkhu kappiyasaññī vikāle bhojanaṁ bhuñjati, āpatti pācittiyassa; bhikkhu kappiyasaññī aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa—paṭhamena āpattisamuṭṭhānena imā pañca āpattiyo āpajjati. 39 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 40 Dutiyena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Dutiyena āpattisamuṭṭhānena catasso 33 --- pli-tv-pvr4 1:40 āpattiyo āpajjati—bhikkhu kappiyasaññī samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. Payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kappiyasaññī anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vāceti, āpatti pācittiyassa—dutiyena āpattisamuṭṭhānena imā catasso āpattiyo āpajjati. 41 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 42 Tatiyena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Tatiyena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati. Bhikkhu kappiyasaññī saṁvidahitvā kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. Payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kappiyasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu kappiyasaññī bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa—tatiyena āpattisamuṭṭhānena imā pañca āpattiyo āpajjati. 43 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 44 Catutthena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Catutthena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati—bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī saññācikāya kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī vikāle bhojanaṁ bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu akappiyasaññī aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Catutthena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati. 45 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena 34 --- pli-tv-pvr4 1:45 ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 46 Pañcamena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Pañcamena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati. Bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. Payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vāceti, āpatti pācittiyassa. Na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṁ vadeti, āpatti dubbhāsitassa—pañcamena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati. 47 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena, siyā dubbhāsitāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 48 Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati—bhikkhu saṁvidahitvā bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī saṁvidahitvā kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu akappiyasaññī bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa—chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati. 49 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi āpattisamuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti. 50 Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katāpattivāro niṭṭhito dutiyo. 51 4.3. Āpattisamuṭṭhānagāthā Samuṭṭhānā kāyikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati, Pucchāmi taṁ brūhi vibhaṅgakovida. 52 Samuṭṭhānā kāyikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā pañca, Etaṁ te akkhāmi vibhaṅgakovida. 53 Samuṭṭhānā vācasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati, Pucchāmi taṁ brūhi vibhaṅgakovida. 54 Samuṭṭhānā vācasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā catasso, Etaṁ te akkhāmi vibhaṅgakovida. 55 Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā anantadassinā, Akkhātā 35 --- pli-tv-pvr4 1:55 lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati, Pucchāmi taṁ brūhi vibhaṅgakovida. 56 Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā pañca, Etaṁ te akkhāmi vibhaṅgakovida. 57 Samuṭṭhānā kāyikā mānasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati, Pucchāmi taṁ brūhi vibhaṅgakovida. 58 Samuṭṭhānā kāyikā mānasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha, Etaṁ te akkhāmi vibhaṅgakovida. 59 Samuṭṭhānā vācasikā mānasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati, Pucchāmi taṁ brūhi vibhaṅgakovida. 60 Samuṭṭhānā vācasikā mānasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha, Etaṁ te akkhāmi vibhaṅgakovida. 61 Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati, Pucchāmi taṁ brūhi vibhaṅgakovida. 62 Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā, Akkhātā lokahitena vivekadassinā; Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha, Etaṁ te akkhāmi vibhaṅgakovidāti. 63 Āpattisamuṭṭhānagāthā niṭṭhitā tatiyā. 64 4.4. Vipattipaccayavāra Sīlavipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Sīlavipattipaccayā catasso āpattiyo āpajjati—bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṁ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; attano duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa—sīlavipattipaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. 65 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 66 Ācāravipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Ācāravipattipaccayā ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Ācāravipattiṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa—ācāravipattipaccayā imaṁ ekaṁ āpattiṁ āpajjati. 67 Sā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajati …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajati—ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā—dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammati—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 68 Diṭṭhivipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Diṭṭhivipattipaccayā dve āpattiyo āpajjati. Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṁ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa—diṭṭhivipattipaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. 69 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajanti—ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 70 Ājīvavipattipaccayā kati āpattiyo 36 --- pli-tv-pvr4 1:70 āpajjati? Ājīvavipattipaccayā cha āpattiyo āpajjati—ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati, āpatti pārājikassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṁ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā “yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā”ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa—ājīvavipattipaccayā imā cha āpattiyo āpajjati. 71 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti. Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 72 Vipattipaccayavāro niṭṭhito catuttho. 73 4.5. Adhikaraṇapaccayavāra Vivādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vivādādhikaraṇapaccayā dve āpattiyo āpajjati—upasampannaṁ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṁ omasati, āpatti dukkaṭassa—vivādādhikaraṇapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. 74 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajanti—ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 75 Anuvādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anuvādādhikaraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁseti, āpatti saṅghādisesassa; amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseti, āpatti pācittiyassa; amūlikāya ācāravipattiyā anuddhaṁseti, āpatti dukkaṭassa—anuvādādhikaraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. 76 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca 37 --- pli-tv-pvr4 1:76 tiṇavatthārakena ca. 77 Āpattādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṁ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa—āpattādhikaraṇapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. 78 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 79 Kiccādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kiccādhikaraṇapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa. Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa—kiccādhikaraṇapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati. 80 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti …pe… sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 81 Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe, avasesā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe avasesā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ na katamaṁ vipattiṁ bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ na katamena āpattikkhandhena saṅgahitā. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ na katamena āpattisamuṭṭhānena samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ na katamaṁ adhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ na katamena samathena sammanti. Taṁ kissa hetu? Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe, natthaññā āpattiyoti. 82 Adhikaraṇapaccayavāro niṭṭhito pañcamo. 83 Antarapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 84 Tassuddānaṁ 85 Katipucchā samuṭṭhānā, katāpatti tatheva ca; Samuṭṭhānā vipatti ca, tathādhikaraṇena cāti. pli-tv-pvr1 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.5 Samathavāra |15| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena 38 --- pli-tv-pvr1 15:1 ca; siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammati—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti. 3 Samathavāro niṭṭhito sattamo. pli-tv-pvr2 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 2.9 Katthapaññattivāra |9| 1. Pārājikakaṇḍa Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattaṁ? Kaṁ ārabbha? Kismiṁ vatthusmiṁ …pe… kenābhatanti? 2 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ? Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe… kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 3 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 4 …pe… 5 Ete nāgā mahāpaññā, Vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, Piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 6 Vajjappaṭicchādanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodesi na gaṇassa ārocesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 7 Yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ anuvatti, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 8 Aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūraṇapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. Pārājikā niṭṭhitā. 9 2. Saṅghādisesakaṇḍādi Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṁ karaṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṁ ārabbha? Kismiṁ vatthusmiṁ …pe… kenābhatanti? 10 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṁ karaṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī ussayavādikā vihari, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha 39 --- pli-tv-pvr2 9:10 paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe… kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 11 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 12 …pe… 13 Ete nāgā mahāpaññā, Vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, Piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 14 Coriṁ vuṭṭhāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī coriṁ vuṭṭhāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 15 Ekā gāmantaraṁ gamanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ekā gāmantaraṁ gacchi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 16 Samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāraṇapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāresi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 17 Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato āmisaṁ paṭiggahesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 18 “Kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti uyyojanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī—“kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti uyyojesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 19 Kupitāya anattamanāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ avaca—“buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmī”ti, tasmiṁ 40 --- pli-tv-pvr2 9:19 vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 20 Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ avaca—“chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 21 Saṁsaṭṭhānaṁ bhikkhunīnaṁ yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā vihariṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 22 “Saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā”ti uyyojentiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī—“saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā”ti uyyojesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 23 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo. pli-tv-pvr17 0 Parivāra 17. Upālipañcaka 1. Anissitavagga |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca—“katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ nānissitena vatthabban”ti? 2 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ nānissitena vatthabbaṁ. Katamehi pañcahi? Uposathaṁ na jānāti, uposathakammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ nānissitena vatthabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ anissitena vatthabbaṁ. Katamehi pañcahi? Uposathaṁ jānāti, uposathakammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ anissitena vatthabbaṁ. 3 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ nānissitena vatthabbaṁ. Katamehi pañcahi? Pavāraṇaṁ na jānāti, pavāraṇākammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ nānissitena vatthabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ anissitena vatthabbaṁ. Katamehi pañcahi? Pavāraṇaṁ jānāti, pavāraṇākammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ anissitena vatthabbaṁ. 4 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ nānissitena vatthabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, 41 --- pli-tv-pvr17 1:4 sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ nānissitena vatthabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ anissitena vatthabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajīvaṁ anissitena vatthabbaṁ”. 5 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti? 6 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. 7 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṁ, adhisīle vinetuṁ, adhicitte vinetuṁ, adhipaññāya vinetuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṁ, adhisīle vinetuṁ, adhicitte vinetuṁ, adhipaññāya vinetuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. 8 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabban”ti? 9 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 10 “Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 11 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 12 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 13 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, 42 --- pli-tv-pvr17 1:13 kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 14 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 15 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 16 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Yāya āpattiyā saṅghena kammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ, kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. 17 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabban”ti. 18 Anissitavaggo niṭṭhito paṭhamo. 19 Tassuddānaṁ 20 Uposathaṁ pavāraṇaṁ, āpatti ca gilānakaṁ; Abhisamācāralajjī ca, adhisīle davena ca. 21 Anācāraṁ upaghāti, micchā āpattimeva ca; Yāyāpattiyā buddhassa, paṭhamo vaggasaṅgahoti. 22 2. Nappaṭippassambhanavagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabban”ti? 23 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. 24 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Katamehi pañcahi? Yāya āpattiyā saṅghena kammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ, kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. 25 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Katamehi pañcahi? Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchādiṭṭhiko ca hoti, ājīvavipanno ca—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. 26 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, omaddakārako ca hoti, vattesu sikkhāya ca na paripūrakārī—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ nappaṭippassambhetabban”ti. 27 “Saṅgāmāvacarena, bhante, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamantena kati dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo”ti? 28 “Saṅgāmāvacarena, upāli, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamantena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo. Katame pañca? Saṅgāmāvacarena, upāli, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamantena nīcacittena saṅgho upasaṅkamitabbo, rajoharaṇasamena cittena, āsanakusalena bhavitabbaṁ nissajjakusalena, there bhikkhū anupakhajjantena, nave bhikkhū āsanena appaṭibāhantena yathāpatirūpe āsane nisīditabbaṁ, anānākathikena bhavitabbaṁ atiracchānakathikena, sāmaṁ vā dhammo bhāsitabbo, paro vā ajjhesitabbo, ariyo vā tuṇhībhāvo nātimaññitabbo, sace, upāli, saṅgho samaggakaraṇīyāni kammāni karoti; tatra ce, upāli, bhikkhuno nakkhamati, api diṭṭhāvikammaṁ katvā ñāpetabbā sāmaggī. Taṁ 43 --- pli-tv-pvr17 1:28 kissahetu? Māhaṁ saṅghena nānatto assanti. Saṅgāmāvacarenupāli, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamantena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā saṅgho upasaṅkamitabbo”ti. 29 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito cā”ti? 30 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Ussitamantī ca hoti, nissitajappī ca, na ca bhāsānusandhikusalo hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Na ussitamantī ca hoti, na nissitajappī ca, bhāsānusandhikusalo ca hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. 31 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Ussādetā ca hoti, apasādetā ca, adhammaṁ gaṇhāti, dhammaṁ paṭibāhati, samphañca bahuṁ bhāsati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Na ussādetā ca hoti, na apasādetā ca, dhammaṁ gaṇhāti, adhammaṁ paṭibāhati, samphañca na bahuṁ bhāsati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. 32 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Katamehi pañcahi? Pasayhapavattā hoti, anokāsakammaṁ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanaakanto ca hoti bahujanaamanāpo ca bahujanaarucito ca. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito ca. Katamehi pañcahi? Na pasayhapavattā hoti, okāsakammaṁ kāretvā pavattā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu saṅghe voharanto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujanarucito cā”ti. 33 “Kati nu kho, bhante, ānisaṁsā vinayapariyattiyā”ti? 34 “Pañcime, upāli, ānisaṁsā vinayapariyattiyā. Katame pañca? Attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṁ paṭisaraṇaṁ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti—imehi kho, upāli, pañcānisaṁsā vinayapariyattiyā”. 35 Nappaṭippassambhanavaggo niṭṭhito dutiyo. 36 Tassuddānaṁ 37 Āpanno yāyavaṇṇañca, alajjī saṅgāmena ca; Ussitā ussādetā ca, pasayha pariyattiyāti. 38 Paṭhamayamakapaññatti. 39 3. Vohāravagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabban”ti 40 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ na jānāti, āpattiyā payogaṁ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi 44 --- pli-tv-pvr17 1:40 pañcahi? Āpattiṁ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ jānāti, āpattiyā payogaṁ jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 41 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 42 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Pasayhapavattā hoti, anokāsakammaṁ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Na pasayhapavattā hoti, okāsakammaṁ kāretvā pavattā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 43 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, sappaṭikammaṁ appaṭikammaṁ āpattiṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, sappaṭikammaṁ appaṭikammaṁ āpattiṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 44 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Kammaṁ na jānāti, kammassa karaṇaṁ na jānāti, kammassa vatthuṁ na jānāti, kammassa vattaṁ na jānāti, kammassa vūpasamaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Kammaṁ jānāti, kammassa karaṇaṁ jānāti, kammassa vatthuṁ jānāti, kammassa vattaṁ jānāti, kammassa vūpasamaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 45 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ na jānāti, anusandhivacanapathaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 46 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, alajjī ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ 45 --- pli-tv-pvr17 1:46 gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, lajjī ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 47 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, akusalo ca hoti vinaye—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, kusalo ca hoti vinaye—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 48 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Ñattiṁ na jānāti, ñattiyā karaṇaṁ na jānāti, ñattiyā anussāvanaṁ na jānāti, ñattiyā samathaṁ na jānāti, ñattiyā vūpasamaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Ñattiṁ jānāti, ñattiyā karaṇaṁ jānāti, ñattiyā anussāvanaṁ jānāti, ñattiyā samathaṁ jānāti, ñattiyā vūpasamaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 49 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Suttaṁ na jānāti, suttānulomaṁ na jānāti, vinayaṁ na jānāti, vinayānulomaṁ na jānāti, na ca ṭhānāṭhānakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Suttaṁ jānāti, suttānulomaṁ jānāti, vinayaṁ jānāti, vinayānulomaṁ jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. 50 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Dhammaṁ na jānāti, dhammānulomaṁ na jānāti, vinayaṁ na jānāti, vinayānulomaṁ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Dhammaṁ jānāti, dhammānulomaṁ jānāti, vinayaṁ jānāti, vinayānulomaṁ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe voharitabban”ti. 51 Vohāravaggo niṭṭhito tatiyo. 52 Tassuddānaṁ 53 Āpatti adhikaraṇaṁ, pasayhāpatti jānanā; Kammaṁ vatthuṁ alajjī ca, akusalo ca ñattiyā; Suttaṁ na jānāti dhammaṁ, tatiyo vaggasaṅgahoti. 54 4. Diṭṭhāvikammavagga “Kati nu kho, bhante, adhammikā diṭṭhāvikammā”ti? 55 “Pañcime, upāli, adhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Anāpattiyā diṭṭhiṁ āvi karoti, adesanāgāminiyā āpattiyā diṭṭhiṁ āvi karoti, desitāya āpattiyā diṭṭhiṁ āvi karoti, catūhi pañcahi diṭṭhiṁ āvi karoti, mano mānasena diṭṭhiṁ āvi karoti—ime kho, upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā. 56 Pañcime, upāli, dhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Āpattiyā diṭṭhiṁ āvi karoti, desanāgāminiyā āpattiyā diṭṭhiṁ āvi karoti, adesitāya āpattiyā diṭṭhiṁ āvi karoti, na catūhi pañcahi diṭṭhiṁ āvi karoti, na mano mānasena diṭṭhiṁ āvi karoti—ime kho, upāli, pañca dhammikā diṭṭhāvikammā. 57 Aparepi, upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Nānāsaṁvāsakassa santike diṭṭhiṁ āvi karoti, nānāsīmāya ṭhitassa santike diṭṭhiṁ āvi karoti, apakatattassa santike diṭṭhiṁ āvi karoti, catūhi pañcahi diṭṭhiṁ āvi karoti, mano mānasena diṭṭhiṁ āvi karoti—ime kho, upāli, pañca adhammikā diṭṭhāvikammā. 58 Pañcime, upāli, dhammikā diṭṭhāvikammā. Katame pañca? Samānasaṁvāsakassa santike diṭṭhiṁ āvi karoti, samānasīmāya ṭhitassa santike diṭṭhiṁ āvi karoti, pakatattassa santike diṭṭhiṁ āvi karoti, na catūhi pañcahi diṭṭhiṁ āvi karoti, na mano mānasena diṭṭhiṁ āvi karoti—ime kho, upāli, pañca dhammikā diṭṭhāvikammā”ti. 59 “Kati nu kho, bhante, 46 --- pli-tv-pvr17 1:59 adhammikā paṭiggahā”ti? 60 “Pañcime, upāli, adhammikā paṭiggahā. Katame pañca? Kāyena diyyamānaṁ kāyena appaṭiggahitaṁ, kāyena diyyamānaṁ kāyappaṭibaddhena appaṭiggahitaṁ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṁ kāyena appaṭiggahitaṁ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṁ kāyappaṭibaddhena appaṭiggahitaṁ, nissaggiyena diyyamānaṁ kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā appaṭiggahitaṁ—ime kho, upāli, pañca adhammikā paṭiggahā. 61 Pañcime, upāli, dhammikā paṭiggahā. Katame pañca? Kāyena diyyamānaṁ kāyena paṭiggahitaṁ, kāyena diyyamānaṁ kāyappaṭibaddhena paṭiggahitaṁ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṁ kāyena paṭiggahitaṁ, kāyappaṭibaddhena diyyamānaṁ kāyappaṭibaddhena paṭiggahitaṁ, nissaggiyena diyyamānaṁ kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā paṭiggahitaṁ—ime kho, upāli, pañca dhammikā paṭiggahā”ti. 62 “Kati nu kho, bhante, anatirittā”ti? 63 “Pañcime, upāli, anatirittā. Katame pañca? Akappiyakataṁ hoti, appaṭiggahitakataṁ hoti anuccāritakataṁ hoti, ahatthapāse kataṁ hoti, alametaṁ sabbanti avuttaṁ hoti—ime kho, upāli, pañca anatirittā. 64 Pañcime, upāli, atirittā. Katame pañca? Kappiyakataṁ hoti, paṭiggahitakataṁ hoti, uccāritakataṁ hoti, hatthapāse kataṁ hoti, alametaṁ sabbanti vuttaṁ hoti—ime kho, upāli, pañca atirittā”ti. 65 “Katihi nu kho, bhante, ākārehi pavāraṇā paññāyatī”ti? 66 “Pañcahupāli, ākārehi pavāraṇā paññāyati. Katamehi pañcahi? Asanaṁ paññāyati, bhojanaṁ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati—imehi kho, upāli, pañcahākārehi pavāraṇā paññāyatī”ti. 67 “Kati nu kho, bhante, adhammikā paṭiññātakaraṇā”ti? 68 “Pañcime, upāli, adhammikā paṭiññātakaraṇā. Katame pañca? Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno saṅghādisesaṁ ajjhāpanno paṭijānāti, taṁ saṅgho saṅghādisesena kāreti, adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ ajjhāpanno paṭijānāti, taṁ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ …pe… pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ ajjhāpanno hoti. Dukkaṭena codiyamāno pārājikaṁ ajjhāpanno paṭijānāti, taṁ saṅgho pārājikena kāreti, adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu dukkaṭaṁ ajjhāpanno hoti, dukkaṭena codiyamāno saṅghādisesaṁ …pe… pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ ajjhāpanno paṭijānāti, taṁ saṅgho pāṭidesanīyena kāreti, adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Ime kho, upāli, pañca adhammikā paṭiññātakaraṇā. 69 Pañcime, upāli, dhammikā paṭiññātakaraṇā. Katame pañca? Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pārājikaṁ ajjhāpanno paṭijānāti, taṁ saṅgho pārājikena kāreti, dhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ …pe… pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ ajjhāpanno hoti, dukkaṭena codiyamāno dukkaṭaṁ ajjhāpanno paṭijānāti, taṁ saṅgho dukkaṭena kāreti, dhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Ime kho, upāli, pañca dhammikā paṭiññātakaraṇā”ti. 70 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa nālaṁ okāsakammaṁ kātun”ti? 71 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa nālaṁ okāsakammaṁ kātuṁ. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa nālaṁ okāsakammaṁ kātuṁ. 72 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa alaṁ okāsakammaṁ kātuṁ. Katamehi pañcahi? Lajjī ca hoti, paṇḍito ca, pakatatto ca, vuṭṭhānādhippāyo vattā hoti, no cāvanādhippāyo—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa alaṁ okāsakammaṁ kātun”ti. 73 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ vinayo na sākacchitabbo”ti? 74 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ vinayo na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ na jānāti, 47 --- pli-tv-pvr17 1:74 anusandhivacanapathaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ vinayo na sākacchitabbo. 75 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ vinayo sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ vinayo sākacchitabbo”ti. 76 “Kati nu kho, bhante, pañhāpucchā”ti? 77 “Pañcimā, upāli, pañhāpucchā. Katamā pañca? Mandattā momūhattā pañhaṁ pucchati, pāpiccho icchāpakato pañhaṁ pucchati, paribhavā pañhaṁ pucchati, aññātukāmo pañhaṁ pucchati, sace me pañhaṁ puṭṭho sammadeva byākarissati iccetaṁ kusalaṁ no ce pañhaṁ puṭṭho sammadeva byākarissati ahamassa sammadeva byākarissāmīti pañhaṁ pucchati—imā kho, upāli, pañca pañhāpucchā”ti. 78 “Kati nu kho, bhante, aññabyākaraṇā”ti? 79 “Pañcime, upāli, aññabyākaraṇā. Katame pañca? Mandattā momūhattā aññaṁ byākaroti, pāpiccho icchāpakato aññaṁ byākaroti, ummādā cittakkhepā aññaṁ byākaroti, adhimānena aññaṁ byākaroti, bhūtaṁ aññaṁ byākaroti—ime kho, upāli, pañca aññabyākaraṇā”ti. 80 “Kati nu kho, bhante, visuddhiyo”ti? 81 “Pañcimā, upāli, visuddhiyo. Katamā pañca? Nidānaṁ uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ ayaṁ paṭhamā visuddhi, nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ ayaṁ dutiyā visuddhi, nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ ayaṁ tatiyā visuddhi, nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ ayaṁ catutthā visuddhi, vitthāreneva pañcamī—imā kho, upāli, pañca visuddhiyo”ti. 82 “Kati nu kho, bhante, bhojanā”ti? 83 “Pañcime, upāli, bhojanā. Katame pañca? Odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ—ime kho, upāli, pañca bhojanā”ti. 84 Diṭṭhāvikammavaggo niṭṭhito catuttho. 85 Tassuddānaṁ 86 Diṭṭhāvikammā apare, paṭiggahānatirittā; Pavāraṇā paṭiññātaṁ, okāsaṁ sākacchena ca; Pañhaṁ aññabyākaraṇā, visuddhi cāpi bhojanāti. 87 5. Attādānavagga “Codakena, bhante, bhikkhunā paraṁ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā paro codetabbo”ti? 88 “Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā paro codetabbo. Katame pañca? Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ— 89 ‘Parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū’ti itissa bhavanti vattāro. 90 Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū’ti itissa bhavanti vattāro. 91 Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhuno mettaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṁ cittaṁ upaṭṭhāpehī’ti itissa bhavanti vattāro. 92 Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā 48 --- pli-tv-pvr17 1:92 bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpassa dhammā na bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū’ti itissa bhavanti vattāro. 93 Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘ubhayāni kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti. No ce, upāli, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ‘idaṁ panāvuso kattha vuttaṁ bhagavatā’ti iti puṭṭho na sampāyati, (…) tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ pariyāpuṇassū’ti itissa bhavanti vattāro. Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā paro codetabbo”ti. 94 “Codakena, bhante, bhikkhunā paraṁ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti? 95 “Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. Katame pañca? Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena, mettācitto vakkhāmi no dosantaroti—codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti. 96 “Codakena, bhante, bhikkhunā paraṁ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṁ manasi karitvā paro codetabbo”ti? 97 “Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ manasi karitvā paro codetabbo. Katame pañca? Kāruññatā, hitesitā, anukampatā, āpattivuṭṭhānatā, vinayapurekkhāratā—codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ manasi karitvā paro codetabbo”ti. 98 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa nālaṁ okāsakammaṁ kātun”ti? 99 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa nālaṁ okāsakammaṁ kātuṁ. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti, aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti abyatto, na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa nālaṁ okāsakammaṁ kātuṁ. 100 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa alaṁ okāsakammaṁ kātuṁ. Katamehi pañcahi? Parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhājīvo hoti, paṇḍito hoti byatto paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa alaṁ okāsakammaṁ kātun”ti. 101 “Attādānaṁ ādātukāmena, bhante, bhikkhunā katihaṅgehi samannāgataṁ attādānaṁ ādātabban”ti? 102 “Attādānaṁ ādātukāmenupāli, bhikkhunā pañcaṅgasamannāgataṁ attādānaṁ ādātabbaṁ. Katame pañca? Attādānaṁ ādātukāmena, upāli, bhikkhunā evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘yaṁ kho ahaṁ imaṁ attādānaṁ ādātukāmo, kālo nu kho imaṁ attādānaṁ ādātuṁ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘akālo imaṁ attādānaṁ ādātuṁ no kālo’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. 103 Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘kālo imaṁ attādānaṁ ādātuṁ no akālo’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṁ—‘yaṁ kho ahaṁ imaṁ attādānaṁ ādātukāmo bhūtaṁ nu kho idaṁ attādānaṁ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘abhūtaṁ idaṁ attādānaṁ no bhūtan’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. 104 Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘bhūtaṁ idaṁ attādānaṁ no abhūtan’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari 49 --- pli-tv-pvr17 1:104 paccavekkhitabbaṁ—‘yaṁ kho ahaṁ imaṁ attādānaṁ ādātukāmo, atthasaṁhitaṁ nu kho idaṁ attādānaṁ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘anatthasaṁhitaṁ idaṁ attādānaṁ no atthasaṁhitan’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. 105 Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘atthasaṁhitaṁ idaṁ attādānaṁ no anatthasaṁhitan’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṁ—‘imaṁ kho ahaṁ attādānaṁ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘imaṁ kho ahaṁ attādānaṁ ādiyamāno na labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. 106 Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘idaṁ kho ahaṁ attādānaṁ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṁ—‘imaṁ kho me attādānaṁ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ udāhu no’ti. Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘imaṁ kho me attādānaṁ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. 107 Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘imaṁ kho me attādānaṁ ādiyato na bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, taṁ ādātabbaṁ, upāli, attādānaṁ. Evaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ kho, upāli, attādānaṁ ādinnaṁ pacchāpi avippaṭisārakaraṁ bhavissatī”ti. 108 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāro hotī”ti? 109 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṁ saññāpetuṁ nijjhāpetuṁ pekkhetuṁ pasādetuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāro hoti. 110 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhājīvo hoti, paṇḍito hoti byatto, paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāro hoti. 111 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu adhikaraṇajātānaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāro hotī”ti. 112 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabban”ti? 113 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Suttaṁ na jānāti, suttānulomaṁ na jānāti, vinayaṁ na jānāti, vinayānulomaṁ na jānāti, na ca ṭhānāṭhānakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. 114 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Suttaṁ jānāti, suttānulomaṁ jānāti, vinayaṁ jānāti, vinayānulomaṁ jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti—imehi kho, upāli, 50 --- pli-tv-pvr17 1:114 pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. 115 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Dhammaṁ na jānāti, dhammānulomaṁ na jānāti, vinayaṁ na jānāti, vinayānulomaṁ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. 116 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Dhammaṁ jānāti, dhammānulomaṁ jānāti, vinayaṁ jānāti, vinayānulomaṁ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. 117 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ na jānāti, anusandhivacanapathaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. 118 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. 119 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ na jānāti, āpattiyā payogaṁ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. 120 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ jānāti, āpattiyā payogaṁ jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. 121 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṁ. 122 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabbaṁ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anuyuñjitabban”ti. 123 Attādānavaggo niṭṭhito pañcamo. 124 Tassuddānaṁ 125 Parisuddhañca kālena, Kāruññaṁ okāsena ca; Attādānaṁ adhikaraṇaṁ, Aparehipi vatthuñca; Suttaṁ dhammaṁ puna vatthuñca, Āpatti adhikaraṇena cāti. 126 6. Dhutaṅgavagga “Kati nu kho, bhante, āraññikā”ti? “Pañcime, upāli, āraññikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya, sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya āraññiko hoti—ime kho, upāli, pañca āraññikā”ti. 127 “Kati nu kho, bhante, piṇḍapātikāti …pe… kati nu kho, bhante, paṁsukūlikāti …pe… kati nu kho, bhante, rukkhamūlikāti …pe… kati nu kho, bhante, sosānikāti …pe… kati nu kho, bhante, abbhokāsikāti …pe… kati nu kho, bhante, tecīvarikāti …pe… kati nu kho, bhante, sapadānacārikāti …pe… kati nu kho, bhante, nesajjikāti …pe… kati nu kho, bhante, yathāsanthatikāti …pe… kati nu kho, bhante, ekāsanikāti …pe… kati nu kho, bhante, khalupacchābhattikāti …pe… kati nu kho, bhante, pattapiṇḍikā”ti? “Pañcime, upāli, pattapiṇḍikā. Katame pañca? Mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehīti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti—ime kho, upāli, pañca 51 --- pli-tv-pvr17 1:127 pattapiṇḍikā”ti. 128 Dhutaṅgavaggo niṭṭhito chaṭṭho. 129 Tassuddānaṁ 130 Āraññiko piṇḍipaṁsu, Rukkhasusānapañcamaṁ; Abbho tecīvarañceva, Sapadānanesajjikā; Santhatekāsanañceva, Khalupacchā pattapiṇḍikāti. 131 7. Musāvādavagga “Kati nu kho, bhante, musāvādā”ti? “Pañcime, upāli, musāvādā. Katame pañca? Atthi musāvādo pārājikagāmī, atthi musāvādo saṅghādisesagāmī, atthi musāvādo thullaccayagāmī, atthi musāvādo pācittiyagāmī, atthi musāvādo dukkaṭagāmī—ime kho, upāli, pañca musāvādā”ti. 132 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṁ vā pavāraṇaṁ vā ṭhapentassa—‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā”ti? 133 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṁ vā pavāraṇaṁ vā ṭhapentassa—‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṁ vā pavāraṇaṁ vā ṭhapentassa—‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā. 134 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṁ vā pavāraṇaṁ vā ṭhapentassa—‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti, aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti abyatto, bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṁ vā pavāraṇaṁ vā ṭhapentassa—‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena uposatho vā pavāraṇā vā kātabbā”ti. 135 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo”ti? 136 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, sappaṭikammāpaṭikammaṁ āpattiṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo. 137 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo dātabbo. Katamehi pañcahi? Āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, sappaṭikammāpaṭikammaṁ āpattiṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo dātabbo”ti. 138 “Katihi nu kho, bhante, ākārehi bhikkhu āpattiṁ āpajjatī”ti? “Pañcahupāli, ākārehi bhikkhu āpattiṁ āpajjati. Katamehi pañcahi? Alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā—imehi kho, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṁ āpajjati. 139 Aparehipi, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṁ āpajjati. Katamehi pañcahi? Adassanena, assavanena, pasuttakatā, tathāsaññī, satisammosā—imehi kho, upāli, pañcahākārehi bhikkhu āpattiṁ āpajjatī”ti. 140 “Kati nu kho, bhante, verā”ti? “Pañcime, upāli, verā. Katame pañca? Pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, surāmerayamajjappamādaṭṭhānaṁ—ime kho, upāli, pañca verā”ti. 141 “Kati nu kho, bhante, veramaṇiyo”ti? “Pañcimā, upāli, veramaṇiyo. Katamā pañca? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī—imā kho, upāli, pañca veramaṇiyo”ti. 142 “Kati nu kho, bhante, byasanānī”ti? “Pañcimāni, upāli, byasanāni. Katamāni pañca? Ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ—imāni kho, upāli, pañca byasanānī”ti. 143 “Kati 52 --- pli-tv-pvr17 1:143 nu kho, bhante, sampadā”ti? “Pañcimā, upāli, sampadā. Katamā pañca? Ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā—imā kho, upāli, pañca sampadā”ti. 144 Musāvādavaggo niṭṭhito sattamo. 145 Tassuddānaṁ 146 Musāvādo ca omaddi, aparehi anuyogo; Āpattiñca aparehi, verā veramaṇīpi ca; Byasanaṁ sampadā ceva, sattamo vaggasaṅgahoti. 147 8. Bhikkhunovādavagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṁ kātabban”ti? 148 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṁ kātabbaṁ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Vivaritvā kāyaṁ bhikkhunīnaṁ dasseti, ūruṁ dasseti, aṅgajātaṁ dasseti, ubho aṁsakūṭe dasseti, obhāsati, gihī sampayojeti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṁ kātabbaṁ. Avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. 149 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṁ kātabbaṁ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Bhikkhunīnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhunīnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhunīnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhunīhi bhedeti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṁ kātabbaṁ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. 150 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṁ kātabbaṁ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghena. Katamehi pañcahi? Bhikkhunīnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhunīnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhunīnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhunīhi sampayojeti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunisaṅgheneva kammaṁ kātabbaṁ, avandiyo so bhikkhu bhikkhunisaṅghenā”ti. 151 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṁ kātabban”ti? 152 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Vivaritvā kāyaṁ bhikkhūnaṁ dasseti, ūruṁ dasseti, aṅgajātaṁ dasseti, ubho aṁsakūṭe dasseti, obhāsati, gihī sampayojeti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṁ kātabbaṁ. 153 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhūhi bhedeti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṁ kātabbaṁ. 154 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṁ kātabbaṁ. Katamehi pañcahi? Bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṁ kātabban”ti. 155 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo”ti? 156 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuṭṭhānādhippāyo—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo. 157 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Aparisuddhakāyasamācāro hoti, aparisuddhavacīsamācāro hoti, aparisuddhājīvo hoti, bālo hoti, abyatto, na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātuṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo. 158 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, bhikkhunīnaṁ akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunīhi saddhiṁ saṁsaṭṭho viharati ananulomikena 53 --- pli-tv-pvr17 1:158 saṁsaggena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo. 159 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, bhaṇḍanakārako ca hoti kalahakārako, sikkhāya ca na paripūrikārī—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na ṭhapetabbo”ti. 160 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na gahetabbo”ti? 161 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na gahetabbo. Katamehi pañcahi? Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, bhikkhunīnaṁ akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunīhi saddhiṁ saṁsaṭṭho viharati ananulomikena saṁsaggena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na gahetabbo. 162 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na gahetabbo. Katamehi pañcahi? Alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, gamiko vā hoti, gilāno vā—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunīnaṁ ovādo na gahetabbo”ti. 163 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ na sākacchitabbo”ti? 164 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ na sākacchitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ sākacchitabbo. 165 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ na sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Na atthapaṭisambhidāpatto hoti, na dhammapaṭisambhidāpatto hoti, na niruttipaṭisambhidāpatto hoti, na paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaṁ cittaṁ na paccavekkhitā—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ na sākacchitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ sākacchitabbo. Katamehi pañcahi? Atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti, yathāvimuttaṁ cittaṁ paccavekkhitā—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ sākacchitabbo”ti. 166 Bhikkhunovādavaggo niṭṭhito aṭṭhamo. 167 Tassuddānaṁ 168 Bhikkhunīheva kātabbaṁ, aparehi tathā duve; Bhikkhunīnaṁ tayo kammā, na ṭhapetabbā dve dukā; Na gahetabbā dve vuttā, sākacchāsu ca dve dukāti. 169 9. Ubbāhikavagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo”ti? 170 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na atthakusalo hoti, na dhammakusalo hoti, na niruttikusalo hoti, na byañjanakusalo hoti, na pubbāparakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Atthakusalo hoti, dhammakusalo hoti, niruttikusalo hoti, byañjanakusalo hoti, pubbāparakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. 171 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Kodhano hoti kodhābhibhūto, makkhī hoti 54 --- pli-tv-pvr17 1:171 makkhābhibhūto, paḷāsī hoti paḷāsābhibhūto, issukī hoti issābhibhūto, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na kodhano hoti na kodhābhibhūto, na makkhī hoti na makkhābhibhūto, na paḷāsī hoti na paḷāsābhibhūto, na issukī hoti na issābhibhūto, asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānaggāhī suppaṭinissaggī—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. 172 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Kuppati, byāpajjati, patiṭṭhiyati, kopaṁ janeti, akkhamo hoti apadakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na kuppati, na byāpajjati, na patiṭṭhiyati, na kopaṁ janeti, khamo hoti padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. 173 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Pasāretā hoti no sāretā, anokāsakammaṁ kāretvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiṭṭhiyā byākatā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Sāretā hoti no pasāretā, okāsakammaṁ kāretvā pavattā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, yathādiṭṭhiyā byākatā hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. 174 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, alajjī ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, lajjī ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. 175 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, akusalo ca hoti vinaye—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya na sammannitabbo. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, kusalo ca hoti vinaye—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo”ti. 176 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti? 177 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Suttaṁ na jānāti, suttānulomaṁ na jānāti, vinayaṁ na jānāti, vinayānulomaṁ na jānāti, na ca ṭhānāṭhānakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Suttaṁ jānāti, suttānulomaṁ jānāti, vinayaṁ jānāti, vinayānulomaṁ jānāti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. 178 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Dhammaṁ na jānāti, dhammānulomaṁ jānāti, vinayaṁ na jānāti, vinayānulomaṁ na jānāti, na ca pubbāparakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu 55 --- pli-tv-pvr17 1:178 bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Dhammaṁ jānāti, dhammānulomaṁ jānāti, vinayaṁ jānāti, vinayānulomaṁ jānāti, pubbāparakusalo ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. 179 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ na jānāti, anusandhivacanapathaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. 180 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ na jānāti, āpattiyā payogaṁ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ jānāti, āpattiyā payogaṁ jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. 181 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu bālotveva saṅkhaṁ gacchati. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchati. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu paṇḍitotveva saṅkhaṁ gacchatī”ti. 182 Ubbāhikavaggo niṭṭhito navamo. 183 Tassuddānaṁ 184 Na atthakusalo ceva, kodhano kuppatī ca yo; Pasāretā chandāgatiṁ, akusalo tatheva ca. 185 Suttaṁ dhammañca vatthuñca, āpatti adhikaraṇaṁ; Dve dve pakāsitā sabbe, kaṇhasukkaṁ vijānathāti. 186 10. Adhikaraṇavūpasamavagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametun”ti? 187 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ na jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ na jānāti, āpattiyā payogaṁ na jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ na jānāti, āpattiyā na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Āpattiṁ jānāti, āpattisamuṭṭhānaṁ jānāti, āpattiyā payogaṁ jānāti, āpattiyā vūpasamaṁ jānāti, āpattiyā vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 188 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ na jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ na jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ na jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ na jānāti, adhikaraṇassa na vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 189 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇasamuṭṭhānaṁ jānāti, adhikaraṇassa payogaṁ jānāti, adhikaraṇassa vūpasamaṁ jānāti, adhikaraṇassa vinicchayakusalo hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 190 Aparehipi, 56 --- pli-tv-pvr17 1:190 upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, alajjī ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, lajjī ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 191 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, appassuto ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, bahussuto ca hoti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 192 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ na jānāti, anusandhivacanapathaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, padapaccābhaṭṭhaṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 193 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, akusalo ca hoti vinaye—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, kusalo ca hoti vinaye—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 194 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, puggalagaru hoti no saṅghagaru—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, saṅghagaru hoti no puggalagaru—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. 195 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, āmisagaru hoti no saddhammagaru—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu nālaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, saddhammagaru hoti no āmisagaru—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu alaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametun”ti. 196 “Katihi nu kho, bhante, ākārehi saṅgho bhijjatī”ti? “Pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati. Katamehi pañcahi? Kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahākārehi saṅgho bhijjatī”ti. 197 “Saṅgharāji saṅgharājīti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo? Kittāvatā ca pana saṅgharāji ceva hoti 57 --- pli-tv-pvr17 1:197 saṅghabhedo cā”ti? “Paññattetaṁ, upāli, mayā āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukavattaṁ. Evaṁ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade āgantukā bhikkhū āgantukavatte na vattanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṁ, upāli, mayā āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ āvāsikavattaṁ. Evaṁ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade āvāsikā bhikkhū āvāsikavatte na vattanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṁ, upāli, mayā bhikkhūnaṁ bhattagge bhattaggavattaṁ—yathāvuḍḍhaṁ yathārattaṁ yathāpatirūpaṁ aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍaṁ. Evaṁ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade navā bhikkhū bhattagge therānaṁ bhikkhūnaṁ āsanaṁ paṭibāhanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṁ, upāli, mayā bhikkhūnaṁ senāsane senāsanavattaṁ—yathāvuḍḍhaṁ yathārattaṁ yathāpatirūpaṁ. Evaṁ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade navā bhikkhū therānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ paṭibāhanti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti no ca saṅghabhedo. Paññattetaṁ, upāli, mayā bhikkhūnaṁ antosīmāya ekaṁ uposathaṁ ekaṁ pavāraṇaṁ ekaṁ saṅghakammaṁ ekaṁ kammākammaṁ. Evaṁ supaññatte kho, upāli, mayā sikkhāpade tattheva antosīmāya āvenibhāvaṁ karitvā gaṇaṁ bandhitvā āveniṁ uposathaṁ karonti āveniṁ pavāraṇaṁ karonti āveniṁ saṅghakammaṁ karonti āveniṁ kammākammāni karonti. Evaṁ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā”ti. 198 Adhikaraṇavūpasamavaggo niṭṭhito dasamo. 199 Tassuddānaṁ 200 Āpattiṁ adhikaraṇaṁ, chandā appassutena ca; Vatthuñca akusalo ca, puggalo āmisena ca; Bhijjati saṅgharāji ca, saṅghabhedo tatheva cāti. 201 11. Saṅghabhedakavagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho”ti? 202 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṁ kammena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 203 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṁ uddesena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 204 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhi voharanto—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 205 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṁ anussāvanena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 206 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya diṭṭhiṁ salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 207 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya khantiṁ kammena …pe… vinidhāya khantiṁ uddesena …pe… vinidhāya khantiṁ voharanto …pe… vinidhāya khantiṁ anussāvanena …pe… vinidhāya khantiṁ 58 --- pli-tv-pvr17 1:207 salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 208 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya ruciṁ kammena …pe… vinidhāya ruciṁ uddesena …pe… vinidhāya ruciṁ voharanto …pe… vinidhāya ruciṁ anussāvanena …pe… vinidhāya ruciṁ salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. 209 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, vinidhāya saññaṁ kammena …pe… vinidhāya saññaṁ uddesena …pe… vinidhāya saññaṁ voharanto …pe… vinidhāya saññaṁ anussāvanena …pe… vinidhāya saññaṁ salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho”ti. 210 Saṅghabhedakavaggo niṭṭhito ekādasamo. 211 Tassuddānaṁ 212 Vinidhāya diṭṭhiṁ kammena, uddese voharena ca; Anussāvane salākena, pañcete diṭṭhinissitā; Khantiṁ ruciñca saññañca, tayo te pañcadhā nayāti. 213 12. Dutiyasaṅghabhedakavagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho”ti? 214 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṁ kammena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. 215 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṁ uddesena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. 216 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṁ voharanto. Imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. 217 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṁ anussāvanena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. 218 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya diṭṭhiṁ salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. 219 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya khantiṁ kammena …pe… avinidhāya khantiṁ uddesena …pe… avinidhāya khantiṁ voharanto …pe… avinidhāya khantiṁ anussāvanena …pe… avinidhāya khantiṁ salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na 59 --- pli-tv-pvr17 1:219 atekiccho. 220 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya ruciṁ kammena …pe… avinidhāya ruciṁ uddesena …pe… avinidhāya ruciṁ voharanto …pe… avinidhāya ruciṁ anussāvanena …pe… avinidhāya ruciṁ salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. 221 Aparehipi, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho. Katamehi pañcahi? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, avinidhāya saññaṁ kammena …pe… avinidhāya saññaṁ uddesena …pe… avinidhāya saññaṁ voharanto …pe… avinidhāya saññaṁ anussāvanena …pe… avinidhāya saññaṁ salākaggāhena—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho”ti. 222 Dutiyasaṅghabhedakavaggo niṭṭhito dvādasamo. 223 Tassuddānaṁ 224 Avinidhāya diṭṭhiṁ kammena, Uddese voharena ca; Anussāvane salākena, Pañcete diṭṭhinissitā; Khantiṁ ruciñca saññañca, Tayo te pañcadhā nayā. 225 Heṭṭhime kaṇhapakkhamhi, samavīsati vidhī yathā; Tatheva sukkapakkhamhi, samavīsati jānathāti. 226 13. Āvāsikavagga “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti? 227 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, saṅghikaṁ puggalikaparibhogena paribhuñjati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 228 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, saṅghikaṁ na puggalikaparibhogena paribhuñjati—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 229 “Kati nu kho, bhante, adhammikā vinayabyākaraṇā”ti? 230 “Pañcime, upāli, adhammikā vinayabyākaraṇā. Katame pañca? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti pariṇāmeti, dhammaṁ adhammoti pariṇāmeti, avinayaṁ vinayoti pariṇāmeti, vinayaṁ avinayoti pariṇāmeti, apaññattaṁ paññāpeti, paññattaṁ samucchindati—ime kho, upāli, pañca adhammikā vinayabyākaraṇā. Pañcime, upāli, dhammikā vinayabyākaraṇā. Katame pañca? Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ adhammoti pariṇāmeti, dhammaṁ dhammoti pariṇāmeti, avinayaṁ avinayoti pariṇāmeti, vinayaṁ vinayoti pariṇāmeti, apaññattaṁ na paññapeti, paññattaṁ na samucchindati—ime kho, upāli, pañca dhammikā vinayabyākaraṇā”ti. 231 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti? 232 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 233 Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 234 “Katihi nu kho, bhante, aṅgehi samannāgato senāsanapaññāpako …pe… bhaṇḍāgāriko …pe… cīvarapaṭiggāhako …pe… cīvarabhājako …pe… yāgubhājako …pe… phalabhājako …pe… khajjabhājako …pe… appamattakavissajjako …pe… sāṭiyaggāhāpako …pe… pattaggāhāpako …pe… ārāmikapesako …pe… sāmaṇerapesako 60 --- pli-tv-pvr17 1:234 yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti? 235 “Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi pañcahi? Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, pesitāpesitaṁ na jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Pañcahupāli, aṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi pañcahi? Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, pesitāpesitaṁ jānāti—imehi kho, upāli, pañcahaṅgehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 236 Āvāsikavaggo niṭṭhito terasamo. 237 Tassuddānaṁ 238 Āvāsikabyākaraṇā, bhattusenāsanāni ca; Bhaṇḍacīvaraggāho ca, cīvarassa ca bhājako. 239 Yāgu phalaṁ khajjakañca, appasāṭiyagāhako; Patto ārāmiko ceva, sāmaṇerena pesakoti. 240 14. Kathinatthāravagga “Kati nu kho, bhante, ānisaṁsā kathinatthāre”ti? 241 “Pañcime, upāli, ānisaṁsā kathinatthāre. Katame pañca? Anāmantacāro, asamādānacāro, gaṇabhojanaṁ, yāvadatthacīvaraṁ, yo ca tattha cīvaruppādo so nesaṁ bhavissati—ime kho, upāli, pañca ānisaṁsā kathinatthāre”ti. 242 “Kati nu kho, bhante, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamato”ti? 243 “Pañcime, upāli, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamato. Katame pañca? Dukkhaṁ supati, dukkhaṁ paṭibujjhati, pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati—ime kho, upāli, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamato. 244 Pañcime, upāli, ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamato. Katame pañca? Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati—ime kho, upāli, pañca ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamato”ti. 245 “Kati nu kho, bhante, avandiyā”ti? 246 “Pañcime, upāli, avandiyā. Katame pañca? Antaragharaṁ paviṭṭho avandiyo, racchagato avandiyo, otamasiko avandiyo, asamannāharanto avandiyo, sutto avandiyo—ime kho, upāli, pañca avandiyā. 247 Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Yāgupāne avandiyo, bhattagge avandiyo, ekāvatto avandiyo, aññavihito avandiyo, naggo avandiyo—ime kho, upāli, pañca avandiyā. 248 Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Khādanto avandiyo, bhuñjanto avandiyo, uccāraṁ karonto avandiyo, passāvaṁ karonto avandiyo, ukkhittako avandiyo—ime kho, upāli, pañca avandiyā. 249 Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Pure upasampannena pacchā upasampanno avandiyo, anupasampanno avandiyo, nānāsaṁvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo, mātugāmo avandiyo, paṇḍako avandiyo—ime kho, upāli, pañca avandiyā. 250 Aparepi, upāli, pañca avandiyā. Katame pañca? Pārivāsiko avandiyo, mūlāyapaṭikassanāraho avandiyo, mānattāraho avandiyo, mānattacāriko avandiyo, abbhānāraho avandiyo—ime kho, upāli, pañca avandiyā”ti. 251 “Kati nu kho, bhante, vandiyā”ti? 252 “Pañcime, upāli, vandiyā. Katame pañca? Pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo, nānāsaṁvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, ācariyo vandiyo, upajjhāyo vandiyo, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato arahaṁ sammāsambuddho vandiyo—ime kho, upāli, pañca vandiyā”ti. 253 “Navakatarena, bhante, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena kati dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā”ti? 254 “Navakatarenupāli, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā. Katame pañca? Navakatarenupāli, bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā, añjaliṁ paggahetvā, ubhohi pāṇitalehi pādāni parisambāhantena, pemañca gāravañca upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā—navakatarenupāli bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā”ti. 255 Kathinatthāravaggo niṭṭhito cuddasamo. 256 Tassuddānaṁ 257 61 --- pli-tv-pvr17 1:257 Kathinatthāraniddā ca, antarā yāgukhādane; Pure ca pārivāsi ca, vandiyo vanditabbakanti. 258 Upālipañcakaṁ niṭṭhitaṁ. 259 Tesaṁ vaggānaṁ uddānaṁ 260 Anissitena kammañca, vohārāvikammena ca; Codanā ca dhutaṅgā ca, musā bhikkhunimeva ca. 261 Ubbāhikādhikaraṇaṁ, bhedakā pañcamā pure; Āvāsikā kathinañca, cuddasā suppakāsitāti. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 2.15 Samathavāra |15| Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 3 Samathavāro niṭṭhito sattamo. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 2.2 Katāpattivāra 1. Pārājikakaṇḍa |2| Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantī kati āpattiyo āpajjati? Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantī tisso āpattiyo āpajjati. Adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa; ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti dukkaṭassa—avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantī imā tisso āpattiyo āpajjati. 2 Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṁ paṭicchādentī kati āpattiyo āpajjati? Vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṁ paṭicchādentī tisso āpattiyo āpajjati. Jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; ācāravipattiṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa—vajjappaṭicchādikā bhikkhunī vajjaṁ paṭicchādentī imā tisso āpattiyo āpajjati. 3 Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī kati āpattiyo āpajjati? Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa—ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī imā tisso āpattiyo āpajjati. 4 Aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūrentī kati āpattiyo āpajjati? Aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūrentī tisso āpattiyo āpajjati. Purisena—“itthannāmaṁ okāsaṁ āgacchā”ti vuttā gacchati, āpatti dukkaṭassa; purisassa hatthapāsaṁ okkantamatte āpatti thullaccayassa; aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūreti, āpatti pārājikassa—aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūrentī imā tisso āpattiyo āpajjati. 5 Pārājikā niṭṭhitā. 6 2. Saṅghādisesakaṇḍa Ussayavādikā bhikkhunī aḍḍaṁ karontī tisso āpattiyo āpajjati. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa; dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa; aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 7 Coriṁ vuṭṭhāpentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 8 Ekā gāmantaraṁ gacchantī tisso āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; paṭhamaṁ pādaṁ parikkhepaṁ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti saṅghādisesassa. 9 Samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osārentī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 10 Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantī tisso āpattiyo āpajjati. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa; udakadantaponaṁ paṭiggaṇhāti, 62 --- pli-tv-pvr2 2:10 āpatti dukkaṭassa. 11 “Kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā, taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti uyyojentī tisso āpattiyo āpajjati. Tassā vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa; bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 12 Kupitā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 13 Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 14 Saṁsaṭṭhā bhikkhuniyo yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyo tisso āpattiyo āpajjanti. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 15 “Saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā”ti uyyojentī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 16 Saṅghādisesā niṭṭhitā. 17 3. Nissaggiyakaṇḍa Pattasannicayaṁ karontī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 18 Akālacīvaraṁ “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpentī dve āpattiyo āpajjati. Bhājāpeti, payoge dukkaṭaṁ; bhājāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 19 Bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā acchindantī dve āpattiyo āpajjati. Acchindati, payoge dukkaṭaṁ; acchinne nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 20 Aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpentī dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ; viññāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 21 Aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 22 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 23 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saṁyācikena aññaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 24 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 25 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saṁyācikena aññaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 26 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saṁyācikena aññaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 27 Atirekacatukkaṁsaparamaṁ garupāvuraṇaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 28 Atirekaaḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ lahupāvuraṇaṁ cetāpentī dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 29 Nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā. 30 4. Pācittiyakaṇḍa 4.1. Lasuṇavagga Lasuṇaṁ khādantī dve āpattiyo āpajjati. Khādissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 31 Sambādhe lomaṁ saṁharāpentī dve āpattiyo āpajjati. Saṁharāpeti, payoge dukkaṭaṁ; saṁharāpite āpatti pācittiyassa. 32 Talaghātakaṁ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṁ; kate āpatti pācittiyassa. 33 Jatumaṭṭhakaṁ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṁ; ādinne āpatti pācittiyassa. 34 Atirekadvaṅgulapabbaparamaṁ udakasuddhikaṁ ādiyantī dve āpattiyo āpajjati. Ādiyati, payoge dukkaṭaṁ; ādinne āpatti pācittiyassa. 35 Bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṁ vijahitvā tiṭṭhati, 63 --- pli-tv-pvr2 2:35 āpatti dukkaṭassa. 36 Āmakadhaññaṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 37 Uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṁ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa. 38 Uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā harite chaḍḍentī dve āpattiyo āpajjati. Chaḍḍeti, payoge dukkaṭaṁ; chaḍḍite āpatti pācittiyassa. 39 Naccaṁ vā gītaṁ vā vāditaṁ vā dassanāya gacchantī dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa. 40 Lasuṇavaggo paṭhamo. 41 4.2. Rattandhakāravagga Rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṁ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. 42 Paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṁ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. 43 Ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṁ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. 44 Rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhantī dve āpattiyo āpajjati. Hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa; hatthapāsaṁ vijahitvā tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. 45 Purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ anovassakaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 46 Pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane nisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṁ; nisinne āpatti pācittiyassa. 47 Vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Abhinisīdati, payoge dukkaṭaṁ; abhinisinne āpatti pācittiyassa. 48 Duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ujjhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ujjhāpite āpatti pācittiyassa. 49 Attānaṁ vā paraṁ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantī dve āpattiyo āpajjati. Abhisapati, payoge dukkaṭaṁ; abhisapite āpatti pācittiyassa. 50 Attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodantī dve āpattiyo āpajjati. Vadhati rodati, āpatti pācittiyassa; vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa. 51 Rattandhakāravaggo dutiyo. 52 4.3. Nahānavagga Naggā nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṁ; nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa. 53 Pamāṇātikkantaṁ udakasāṭikaṁ kārāpentī dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite, āpatti pācittiyassa. 54 Bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā neva sibbentī na sibbāpanāya ussukkaṁ karontī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 55 Pañcāhikaṁ saṅghāṭicāraṁ atikkāmentī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 56 Cīvarasaṅkamanīyaṁ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṁ; dhārite, āpatti pācittiyassa. 57 Gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṁ; kate, āpatti pācittiyassa. 58 Dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṁ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa. 59 Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṁ dentī dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṁ; dinne, āpatti pācittiyassa. 60 Dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmentī dve āpattiyo āpajjati. Atikkāmeti, payoge dukkaṭaṁ; atikkāmite, āpatti pācittiyassa. 61 Dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāhantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭibāhati, payoge dukkaṭaṁ; paṭibāhite, āpatti pācittiyassa. 62 Nahānavaggo tatiyo. 63 4.4. Tuvaṭṭavagga Dve bhikkhuniyo ekamañce tuvaṭṭentiyo dve āpattiyo āpajjanti. Nipajjanti, payoge dukkaṭaṁ; nipanne, āpatti pācittiyassa. 64 Dve bhikkhuniyo 64 --- pli-tv-pvr2 2:64 ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭentiyo dve āpattiyo āpajjanti. Nipajjanti, payoge dukkaṭaṁ; nipanne, āpatti pācittiyassa. 65 Bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṁ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṁ; kate, āpatti pācittiyassa. 66 Dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭhentī na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karontī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 67 Bhikkhuniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhantī dve āpattiyo āpajjati. Nikkaḍḍhati, payoge dukkaṭaṁ; nikkaḍḍhite, āpatti pācittiyassa. 68 Saṁsaṭṭhā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī dve āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa. 69 Antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṁ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa. 70 Tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṁ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa. 71 Antovassaṁ cārikaṁ carantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṁ; paṭipanne, āpatti pācittiyassa. 72 Vassaṁvuṭṭhā bhikkhunī cārikaṁ na pakkamantī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 73 Tuvaṭṭavaggo catuttho. 74 4.5. Cittāgāravagga Rājāgāraṁ vā cittāgāraṁ vā ārāmaṁ vā uyyānaṁ vā pokkharaṇiṁ vā dassanāya gacchantī dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhitā passati, āpatti pācittiyassa. 75 Āsandiṁ vā pallaṅkaṁ vā paribhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṁ; paribhutte, āpatti pācittiyassa. 76 Suttaṁ kantantī dve āpattiyo āpajjati. Kantati, payoge dukkaṭaṁ; ujjavujjave, āpatti pācittiyassa. 77 Gihiveyyāvaccaṁ karontī dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṁ; kate, āpatti pācittiyassa. 78 Bhikkhuniyā—“ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī”ti vuccamānā—“sādhū”ti paṭissuṇitvā neva vūpasamentī na vūpasamāya ussukkaṁ karontī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 79 Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dentī dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṁ; dinne, āpatti pācittiyassa. 80 Āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṁ; paribhutte, āpatti pācittiyassa. 81 Āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkamantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ parikkhepaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 82 Tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇantī dve āpattiyo āpajjati. Pariyāpuṇāti, payoge dukkaṭaṁ; pade pade āpatti pācittiyassa. 83 Tiracchānavijjaṁ vācentī dve āpattiyo āpajjati. Vāceti, payoge dukkaṭaṁ; pade pade āpatti pācittiyassa. 84 Cittāgāravaggo pañcamo. 85 4.6. Ārāmavagga Jānaṁ sabhikkhukaṁ ārāmaṁ anāpucchā pavisantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ parikkhepaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 86 Bhikkhuṁ akkosantī paribhāsantī dve āpattiyo āpajjati. Akkosati, payoge dukkaṭaṁ; akkosite, āpatti pācittiyassa. 87 Caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāsantī dve āpattiyo āpajjati. Paribhāsati, payoge dukkaṭaṁ; paribhāsite, āpatti pācittiyassa. 88 Nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 89 Kulaṁ maccharāyantī dve āpattiyo āpajjati. Maccharāyati, payoge dukkaṭaṁ; maccharite, āpatti pācittiyassa. 90 Abhikkhuke āvāse vassaṁ vasantī dve āpattiyo āpajjati. “Vassaṁ vasissāmī”ti senāsanaṁ paññapeti pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhapeti pariveṇaṁ sammajjati, āpatti dukkaṭassa; saha aruṇuggamanā āpatti pācittiyassa. 91 Vassaṁvuṭṭhā bhikkhunī ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavārentī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 92 Ovādāya vā saṁvāsāya vā na gacchantī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 93 Uposathampi na pucchantī ovādampi na yācantī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 94 65 --- pli-tv-pvr2 2:94 Pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ vā rudhitaṁ vā anapaloketvā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpentī dve āpattiyo āpajjati. Bhedāpeti, payoge dukkaṭaṁ; bhinne, āpatti pācittiyassa. 95 Ārāmavaggo chaṭṭho. 96 4.7. Gabbhinivagga Gabbhiniṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 97 Pāyantiṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 98 Dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 99 Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 100 Ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 101 Paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 102 Paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 103 Sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhantī nānuggaṇhāpentī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 104 Vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandhantī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 105 Sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsentī na vūpakāsāpentī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 106 Gabbhinivaggo sattamo. 107 4.8. Kumāribhūtavagga Ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 108 Paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 109 Paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 110 Ūnadvādasavassā vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 111 Paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 112 “Alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā”ti vuccamānā “sādhū”ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjantī dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṁ; khiyyite, āpatti pācittiyassa. 113 Sikkhamānaṁ—“sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā neva vuṭṭhāpentī na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karontī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 114 Sikkhamānaṁ—“sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā neva vuṭṭhāpentī na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karontī ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Pācittiyaṁ. 115 Purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 116 Mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 117 Pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 118 Anuvassaṁ vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 119 Ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpentī dve āpattiyo āpajjati. Vuṭṭhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vuṭṭhāpite, āpatti pācittiyassa. 120 Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo. 121 4.9. Chattupāhanavagga Chattupāhanaṁ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṁ; dhārite, āpatti pācittiyassa. 122 Yānena yāyantī dve āpattiyo āpajjati. Yāyati, payoge dukkaṭaṁ; yāyite, 66 --- pli-tv-pvr2 2:122 āpatti pācittiyassa. 123 Saṅghāṇiṁ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṁ; dhārite, āpatti pācittiyassa. 124 Itthālaṅkāraṁ dhārentī dve āpattiyo āpajjati. Dhāreti, payoge dukkaṭaṁ; dhārite, āpatti pācittiyassa. 125 Gandhavaṇṇakena nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṁ; nahānapariyosāne, āpatti pācittiyassa. 126 Vāsitakena piññākena nahāyantī dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṁ; nahānapariyosāne, āpatti pācittiyassa. 127 Bhikkhuniyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ummaddite, āpatti pācittiyassa. 128 Sikkhamānāya ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ummaddite, āpatti pācittiyassa. 129 Sāmaṇeriyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ummaddite, āpatti pācittiyassa. 130 Gihiniyā ummaddāpentī parimaddāpentī dve āpattiyo āpajjati. Ummaddāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ummaddite, āpatti pācittiyassa. 131 Bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantī dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṁ; nisinne, āpatti pācittiyassa. 132 Anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchantī dve āpattiyo āpajjati. Pucchati, payoge dukkaṭaṁ; pucchite, āpatti pācittiyassa. 133 Asaṅkaccikā gāmaṁ pavisantī dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ parikkhepaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 134 Chattupāhanavaggo navamo. Khuddakaṁ niṭṭhitaṁ. 135 5. Pāṭidesanīyakaṇḍa Sappiṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 136 Telaṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 137 Madhuṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 138 Phāṇitaṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 139 Macchaṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 140 Maṁsaṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 141 Khīraṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 142 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 143 Aṭṭha pāṭidesanīyā niṭṭhitā. Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.6 Adhikaraṇavāra |6| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. 3 Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho. pli-tv-pvr18 0 Parivāra 18. Atthāpattisamuṭṭhāna 1. Pārājika |1| Atthāpatti acittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti sacittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti. Atthāpatti acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti. Atthāpatti sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti 67 --- pli-tv-pvr18 1:1 kusalacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti kusalacitto āpajjati, akusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti kusalacitto āpajjati, abyākatacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti akusalacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti akusalacitto āpajjati, akusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti akusalacitto āpajjati, abyākatacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti abyākatacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti abyākatacitto āpajjati, akusalacitto vuṭṭhāti. Atthāpatti abyākatacitto āpajjati, abyākatacitto vuṭṭhāti. 2 Paṭhamaṁ pārājikaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Paṭhamaṁ pārājikaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. 3 Dutiyaṁ pārājikaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Dutiyaṁ pārājikaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 4 Tatiyaṁ pārājikaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Tatiyaṁ pārājikaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 5 Catutthaṁ pārājikaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catutthaṁ pārājikaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 6 Cattāro pārājikā niṭṭhitā. 7 2. Saṅghādisesa Upakkamitvā asuciṁ mocentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Upakkamitvā asuciṁ mocentassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. 8 Mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. 9 Mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsentassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 10 Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsantassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 11 Sañcarittaṁ samāpajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Sañcarittaṁ samāpajjantassa saṅghādiseso chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 12 Saññācikāya kuṭiṁ kārāpentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Saññācikāya kuṭiṁ kārāpentassa saṅghādiseso chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 13 Mahallakaṁ vihāraṁ kārāpentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Mahallakaṁ vihāraṁ kārāpentassa saṅghādiseso chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 14 Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsentassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 15 Bhikkhuṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsentassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Bhikkhuṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsentassa saṅghādiseso tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 16 Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na 68 --- pli-tv-pvr18 1:16 paṭinissajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 17 Bhedakānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantānaṁ saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Bhedakānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantānaṁ saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 18 Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 19 Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 20 Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā. 21 3. Sekhiya …pe… Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa dukkaṭaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa dukkaṭaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. 22 Sekhiyā niṭṭhitā. 23 4. Pārājikādi Cattāro pārājikā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Cattāro pārājikā tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 24 Terasa saṅghādisesā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Terasa saṅghādisesā chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 25 Dve aniyatā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dve aniyatā tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 26 Tiṁsa nissaggiyā pācittiyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Tiṁsa nissaggiyā pācittiyā chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 27 Dvenavuti pācittiyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dvenavuti pācittiyā chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 28 Cattāro pāṭidesanīyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Cattāro pāṭidesanīyā catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 29 Pañcasattati sekhiyā katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Pañcasattati sekhiyā tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 30 Samuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 31 Tassuddānaṁ 32 Acittakusalā ceva, samuṭṭhānañca sabbathā; Yathādhammena ñāyena, samuṭṭhānaṁ vijānathāti. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.2 69 --- pli-tv-pvr1 2:0 Katāpattivāra 1. Pārājikakaṇḍa |2| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjati? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto tisso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṁ aṅgajātaṁ paveseti, āpatti dukkaṭassa—methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati. 2 Adinnaṁ ādiyanto kati āpattiyo āpajjati? Adinnaṁ ādiyanto tisso āpattiyo āpajjati. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, āpatti pārājikassa; atirekamāsakaṁ vā ūnapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, āpatti thullaccayassa; māsakaṁ vā ūnamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, āpatti dukkaṭassa—adinnaṁ ādiyanto imā tisso āpattiyo āpajjati. 3 Sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropento kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropento tisso āpattiyo āpajjati. Manussaṁ odissa opātaṁ khaṇati “papatitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa—sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropento imā tisso āpattiyo āpajjati. 4 Asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapanto kati āpattiyo āpajjati? Asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapanto tisso āpattiyo āpajjati. Pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati, āpatti pārājikassa; “yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā”ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa—asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapanto imā tisso āpattiyo āpajjati. 5 Cattāro pārājikā niṭṭhitā. 6 2. Saṅghādisesakaṇḍa (…) Upakkamitvā asuciṁ mocento tisso āpattiyo āpajjati. Ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa; ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa; payoge dukkaṭaṁ. 7 Mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. 8 Mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsento tisso āpattiyo āpajjati. Vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati, avaṇṇampi bhaṇati, āpatti saṅghādisesassa; vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ṭhapetvā adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. 9 Attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsanto tisso āpattiyo āpajjati. Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa; paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagatassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti dukkaṭassa. 10 Sañcarittaṁ samāpajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṁsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṁsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa. 11 Saññācikāya kuṭiṁ kārāpento tisso āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa. 12 Mahallakaṁ vihāraṁ kārāpento tisso āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa. 13 Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsento tisso āpattiyo āpajjati. Anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. 14 Bhikkhuṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsento tisso āpattiyo āpajjati. Anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṁ kārāpetvā 70 --- pli-tv-pvr1 2:14 akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. 15 Saṅghabhedako bhikkhu yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 16 Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantā tisso āpattiyo āpajjanti. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 17 Dubbaco bhikkhu yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 18 Kuladūsako bhikkhu yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 19 Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā. 20 4. Nissaggiyakaṇḍa 4.1. Kathinavagga Atirekacīvaraṁ dasāhaṁ atikkāmento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 21 Ekarattaṁ ticīvarena vippavasanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 22 Akālacīvaraṁ paṭiggahetvā māsaṁ atikkāmento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 23 Aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpento dve āpattiyo āpajjati. Dhovāpeti, payoge dukkaṭaṁ; dhovāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 24 Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṁ; gahite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 25 Aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ; viññāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 26 Aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā tatuttari cīvaraṁ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ; viññāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 27 Pubbe appavārito aññātakaṁ gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṁ āpajjati, payoge dukkaṭaṁ; vikappaṁ āpanne nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 28 Pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṁ āpajjati, payoge dukkaṭaṁ; vikappaṁ āpanne nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 29 Atirekatikkhattuṁ codanāya atirekachakkhattuṁ ṭhānena cīvaraṁ abhinipphādento dve āpattiyo āpajjati. Abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṁ; abhinipphādite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 30 Kathinavaggo paṭhamo. 31 4.2. Kosiyavagga Kosiyamissakaṁ santhataṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 32 Suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 33 Anādiyitvā tulaṁ odātānaṁ tulaṁ gocariyānaṁ navaṁ santhataṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 34 Anuvassaṁ santhataṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 35 Anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṁ navaṁ nisīdanasanthataṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 36 Eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṁ atikkāmento dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ tiyojanaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 37 Aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpento dve āpattiyo āpajjati. Dhovāpeti, payoge dukkaṭaṁ; dhovāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 38 Rūpiyaṁ paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṁ; gahite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 39 Nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Samāpajjati, payoge dukkaṭaṁ; samāpanne nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 40 Nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Samāpajjati, payoge dukkaṭaṁ; samāpanne nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 41 Kosiyavaggo dutiyo. 42 4.3. Pattavagga Atirekapattaṁ dasāhaṁ atikkāmento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 43 71 --- pli-tv-pvr1 2:43 Ūnapañcabandhanena pattena aññaṁ navaṁ pattaṁ cetāpento dve āpattiyo āpajjati. Cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ; cetāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 44 Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṁ atikkāmento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 45 Atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesanto dve āpattiyo āpajjati. Pariyesati, payoge dukkaṭaṁ; pariyiṭṭhe nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 46 Bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindanto dve āpattiyo āpajjati. Acchindati, payoge dukkaṭaṁ; acchinne nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 47 Sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpento dve āpattiyo āpajjati. Vāyāpeti, payoge dukkaṭaṁ; vāyāpite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 48 Pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Vikappaṁ āpajjati, payoge dukkaṭaṁ; vikappaṁ āpanne nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 49 Accekacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṁ atikkāmento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 50 Tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṁ vippavasanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 51 Jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmento dve āpattiyo āpajjati. Pariṇāmeti, payoge dukkaṭaṁ; pariṇāmite nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. 52 Pattavaggo tatiyo. Tiṁsa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā. 53 5. Pācittiyakaṇḍa 5.1. Musāvādavagga Sampajānamusāvādaṁ bhāsanto kati āpattiyo āpajjati? Sampajānamusāvādaṁ bhāsanto pañca āpattiyo āpajjati. Pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati, āpatti pārājikassa; bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁseti, āpatti saṅghādisesassa; “yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā”ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa; sampajānamusāvāde pācittiyaṁ—sampajānamusāvādaṁ bhāsanto imā pañca āpattiyo āpajjati. 54 Omasanto dve āpattiyo āpajjati. Upasampannaṁ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṁ omasati, āpatti dukkaṭassa. 55 Pesuññaṁ upasaṁharanto dve āpattiyo āpajjati. Upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati, āpatti pācittiyassa; anupasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati, āpatti dukkaṭassa. 56 Anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vācento dve āpattiyo āpajjati. Vāceti, payoge dukkaṭaṁ; pade pade āpatti pācittiyassa. 57 Anupasampannena uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṁ; nipanne āpatti pācittiyassa. 58 Mātugāmena sahaseyyaṁ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṁ; nipanne āpatti pācittiyassa. 59 Mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desento dve āpattiyo āpajjati. Deseti, payoge dukkaṭaṁ; pade pade āpatti pācittiyassa. 60 Anupasampannassa uttarimanussadhammaṁ bhūtaṁ ārocento dve āpattiyo āpajjati. Āroceti, payoge dukkaṭaṁ; ārocite āpatti pācittiyassa. 61 Bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa ārocento dve āpattiyo āpajjati. Āroceti, payoge dukkaṭaṁ; ārocite āpatti pācittiyassa. 62 Pathaviṁ khaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Khaṇati, payoge dukkaṭaṁ; pahāre pahāre āpatti pācittiyassa. 63 Musāvādavaggo paṭhamo. 64 5.2. Bhūtagāmavagga Bhūtagāmaṁ pātento dve āpattiyo āpajjati. Pāteti, payoge dukkaṭaṁ; pahāre pahāre āpatti pācittiyassa. 65 Aññenaññaṁ paṭicaranto dve āpattiyo āpajjati. Anāropite aññavādake aññenaññaṁ paṭicarati, āpatti dukkaṭassa; āropite aññavādake aññenaññaṁ paṭicarati, āpatti pācittiyassa. 66 Bhikkhuṁ ujjhāpento dve āpattiyo āpajjati. Ujjhāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ujjhāpite āpatti pācittiyassa. 67 Saṅghikaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā bhisiṁ vā kocchaṁ vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ leḍḍupātaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 68 Saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ parikkhepaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ 72 --- pli-tv-pvr1 2:68 atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 69 Saṅghike vihāre jānaṁ pubbupagataṁ bhikkhuṁ anupakhajja seyyaṁ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nipajjati, payoge dukkaṭaṁ; nipanne āpatti pācittiyassa. 70 Bhikkhuṁ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍhento dve āpattiyo āpajjati. Nikkaḍḍhati, payoge dukkaṭaṁ; nikkaḍḍhite āpatti pācittiyassa. 71 Saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhinisīdanto dve āpattiyo āpajjati. Abhinisīdati, payoge dukkaṭaṁ; abhinisinne āpatti pācittiyassa. 72 Dvattipariyāye adhiṭṭhahitvā tatuttari adhiṭṭhahanto dve āpattiyo āpajjati. Adhiṭṭheti, payoge dukkaṭaṁ; adhiṭṭhite āpatti pācittiyassa. 73 Jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñcanto dve āpattiyo āpajjati. Siñcati, payoge dukkaṭaṁ; siñcite āpatti pācittiyassa. 74 Bhūtagāmavaggo dutiyo. 75 5.3. Ovādavagga Asammato bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṁ; ovadite āpatti pācittiyassa. 76 Atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṁ; ovadite āpatti pācittiyassa. 77 Bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadanto dve āpattiyo āpajjati. Ovadati, payoge dukkaṭaṁ; ovadite āpatti pācittiyassa. 78 “Āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī”ti bhaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Bhaṇati, payoge dukkaṭaṁ; bhaṇite āpatti pācittiyassa. 79 Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ dento dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṁ; dinne āpatti pācittiyassa. 80 Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbento dve āpattiyo āpajjati. Sibbeti, payoge dukkaṭaṁ; ārāpathe ārāpathe āpatti pācittiyassa. 81 Bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṁ; paṭipanne āpatti pācittiyassa. 82 Bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhanto dve āpattiyo āpajjati. Abhiruhati, payoge dukkaṭaṁ; abhiruḷhe āpatti pācittiyassa. 83 Jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 84 Bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṁ; nisinne āpatti pācittiyassa. 85 Ovādavaggo tatiyo. 86 5.4. Bhojanavagga Tatuttari āvasathapiṇḍaṁ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 87 Gaṇabhojanaṁ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 88 Paramparabhojanaṁ bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 89 Dvattipattapūre pūve paṭiggahetvā tatuttari paṭiggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṁ; gahite āpatti pācittiyassa. 90 Bhuttāvī pavārito anatirittaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 91 Bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavārento dve āpattiyo āpajjati. Tassa vacanena “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; bhojanapariyosāne āpatti pācittiyassa. 92 Vikāle khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 93 Sannidhikārakaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 94 Paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 95 Adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āharanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti 73 --- pli-tv-pvr1 2:95 pācittiyassa. 96 Bhojanavaggo catuttho. 97 5.5. Acelakavagga Acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dento dve āpattiyo āpajjati. Deti, payoge dukkaṭaṁ; dinne āpatti pācittiyassa. 98 Bhikkhuṁ—“ehāvuso, gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisissāmā”ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojento dve āpattiyo āpajjati. Uyyojeti, payoge dukkaṭaṁ; uyyojite āpatti pācittiyassa. 99 Sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṁ; nisinne āpatti pācittiyassa. 100 Mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṁ; nisinne āpatti pācittiyassa. 101 Mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappento dve āpattiyo āpajjati. Nisīdati, payoge dukkaṭaṁ; nisinne āpatti pācittiyassa. 102 Nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ ummāraṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 103 Tatuttari bhesajjaṁ viññāpento dve āpattiyo āpajjati. Viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ; viññāpite āpatti pācittiyassa. 104 Uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gacchanto dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. 105 Atirekatirattaṁ senāya vasanto dve āpattiyo āpajjati. Vasati, payoge dukkaṭaṁ; vasite āpatti pācittiyassa. 106 Uyyodhikaṁ gacchanto dve āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. 107 Acelakavaggo pañcamo. 108 5.6. Surāmerayavagga Majjaṁ pivanto dve āpattiyo āpajjati. “Pivissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. 109 Bhikkhuṁ aṅgulipatodakena hāsento dve āpattiyo āpajjati. Hāseti, payoge dukkaṭaṁ; hasite āpatti pācittiyassa. 110 Udake kīḷanto dve āpattiyo āpajjati. Heṭṭhāgopphake udake kīḷati, āpatti dukkaṭassa; uparigopphake kīḷati, āpatti pācittiyassa. 111 Anādariyaṁ karonto dve āpattiyo āpajjati. Karoti, payoge dukkaṭaṁ; kate āpatti pācittiyassa. 112 Bhikkhuṁ bhiṁsāpento dve āpattiyo āpajjati. Bhiṁsāpeti, payoge dukkaṭaṁ; bhiṁsāpite āpatti pācittiyassa. 113 Jotiṁ samādahitvā visibbento dve āpattiyo āpajjati. Samādahati, payoge dukkaṭaṁ; samādahite āpatti pācittiyassa. 114 Orenaddhamāsaṁ nahāyanto dve āpattiyo āpajjati. Nahāyati, payoge dukkaṭaṁ; nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa. 115 Anādiyitvā tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ navaṁ cīvaraṁ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṁ; paribhutte āpatti pācittiyassa. 116 Bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṁ; paribhutte āpatti pācittiyassa. 117 Bhikkhussa pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā kāyabandhanaṁ vā apanidhento dve āpattiyo āpajjati. Apanidheti, payoge dukkaṭaṁ; apanidhite āpatti pācittiyassa. 118 Surāmerayavaggo chaṭṭho. 119 5.7. Sappāṇakavagga Sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropento kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropento catasso āpattiyo āpajjati. Anodissa opātaṁ khaṇati—“yo koci papatitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa; manusso tasmiṁ papatitvā marati, āpatti pārājikassa; yakkho vā peto vā tiracchānagatamanussaviggaho vā tasmiṁ papatitvā marati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagato tasmiṁ papatitvā marati, āpatti pācittiyassa—sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropento imā catasso āpattiyo āpajjati. 120 Jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Paribhuñjati, payoge dukkaṭaṁ; paribhutte āpatti pācittiyassa. 121 Jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭento dve āpattiyo āpajjati. Ukkoṭeti, payoge dukkaṭaṁ; ukkoṭite āpatti pācittiyassa. 122 Bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādento ekaṁ āpattiṁ āpajjati, pācittiyaṁ. 123 Jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādento dve āpattiyo 74 --- pli-tv-pvr1 2:123 āpajjati. Upasampādeti, payoge dukkaṭaṁ; upasampādite āpatti pācittiyassa. 124 Jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṁ; paṭipanne āpatti pācittiyassa. 125 Mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭipajjati, payoge dukkaṭaṁ; paṭipanne āpatti pācittiyassa. 126 Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanto dve āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa. 127 Jānaṁ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. Sambhuñjati, payoge dukkaṭaṁ; sambhutte āpatti pācittiyassa. 128 Jānaṁ tathānāsitaṁ samaṇuddesaṁ upalāpento dve āpattiyo āpajjati. Upalāpeti, payoge dukkaṭaṁ; upalāpite āpatti pācittiyassa. 129 Sappāṇakavaggo sattamo. 130 5.8. Sahadhammikavagga Bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno—“na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchissāmī”ti bhaṇanto dve āpattiyo āpajjati. Bhaṇati, payoge dukkaṭaṁ; bhaṇite āpatti pācittiyassa. 131 Vinayaṁ vivaṇṇento dve āpattiyo āpajjati. Vivaṇṇeti, payoge dukkaṭaṁ; vivaṇṇite āpatti pācittiyassa. 132 Mohento dve āpattiyo āpajjati. Anāropite mohe moheti, āpatti dukkaṭassa; āropite mohe moheti, āpatti pācittiyassa. 133 Bhikkhussa kupito anattamano pahāraṁ dento dve āpattiyo āpajjati. Paharati, payoge dukkaṭaṁ; pahate āpatti pācittiyassa. 134 Bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṁ uggiranto dve āpattiyo āpajjati. Uggirati, payoge dukkaṭaṁ; uggirite āpatti pācittiyassa. 135 Bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsento dve āpattiyo āpajjati. Anuddhaṁseti, payoge dukkaṭaṁ; anuddhaṁsite āpatti pācittiyassa. 136 Bhikkhussa sañcicca kukkuccaṁ upadahanto dve āpattiyo āpajjati. Upadahati, payoge dukkaṭaṁ; upadahite āpatti pācittiyassa. 137 Bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭhanto dve āpattiyo āpajjati. “Sossāmī”ti gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. 138 Dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṁ; khiyyite āpatti pācittiyassa. 139 Saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamanto dve āpattiyo āpajjati. Parisāya hatthapāsaṁ vijahantassa āpatti dukkaṭassa; vijahite āpatti pācittiyassa. 140 Samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjanto dve āpattiyo āpajjati. Khiyyati, payoge dukkaṭaṁ; khiyyite āpatti pācittiyassa. 141 Jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmento dve āpattiyo āpajjati. Pariṇāmeti, payoge dukkaṭaṁ; pariṇāmite āpatti pācittiyassa. 142 Sahadhammikavaggo aṭṭhamo. 143 5.9. Rājavagga Pubbe appaṭisaṁvidito rañño antepuraṁ pavisanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ ummāraṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 144 Ratanaṁ uggaṇhanto dve āpattiyo āpajjati. Gaṇhāti, payoge dukkaṭaṁ; gahite āpatti pācittiyassa. 145 Santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā vikāle gāmaṁ pavisanto dve āpattiyo āpajjati. Paṭhamaṁ pādaṁ parikkhepaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. 146 Aṭṭhimayaṁ vā dantamayaṁ vā visāṇamayaṁ vā sūcigharaṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite āpatti pācittiyassa. 147 Pamāṇātikkantaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite āpatti pācittiyassa. 148 Mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā tūlonaddhaṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite āpatti pācittiyassa. 149 Pamāṇātikkantaṁ nisīdanaṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite āpatti pācittiyassa. 150 Pamāṇātikkantaṁ kaṇḍuppaṭicchādiṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite āpatti pācittiyassa. 151 Pamāṇātikkantaṁ 75 --- pli-tv-pvr1 2:151 vassikasāṭikaṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite āpatti pācittiyassa. 152 Sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpento kati āpattiyo āpajjati? Sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpento dve āpattiyo āpajjati. Kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; kārāpite āpatti pācittiyassa—sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpento imā dve āpattiyo āpajjati. 153 Rājavaggo navamo. Khuddakā niṭṭhitā. 154 6. Pāṭidesanīyakaṇḍa Aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto kati āpattiyo āpajjati? Aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa—aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto imā dve āpattiyo āpajjati. 155 Bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 156 Sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. 157 Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto kati āpattiyo āpajjati? Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa—āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanto imā dve āpattiyo āpajjati. 158 Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā. 159 7. Sekhiyakaṇḍa 7.1. Parimaṇḍalavagga Anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ—anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento imaṁ ekaṁ āpattiṁ āpajjati. 160 Anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 161 Anādariyaṁ paṭicca kāyaṁ vivaritvā antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 162 Anādariyaṁ paṭicca kāyaṁ vivaritvā antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 163 Anādariyaṁ paṭicca hatthaṁ vā pādaṁ vā kīḷāpento antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 164 Anādariyaṁ paṭicca hatthaṁ vā pādaṁ vā kīḷāpento antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 165 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 166 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 167 Anādariyaṁ paṭicca ukkhittakāya antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 168 Anādariyaṁ paṭicca ukkhittakāya antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 169 Parimaṇḍalavaggo paṭhamo. 170 7.2. Ujjagghikavagga Anādariyaṁ paṭicca ujjagghikāya antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 171 Anādariyaṁ paṭicca ujjagghikāya antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 172 Anādariyaṁ paṭicca uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karonto antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 173 Anādariyaṁ paṭicca uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karonto antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 174 Anādariyaṁ paṭicca kāyappacālakaṁ antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 175 Anādariyaṁ paṭicca kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 176 Anādariyaṁ paṭicca bāhuppacālakaṁ antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 177 Anādariyaṁ paṭicca bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdanto ekaṁ 76 --- pli-tv-pvr1 2:177 āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 178 Anādariyaṁ paṭicca sīsappacālakaṁ antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 179 Anādariyaṁ paṭicca sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 180 Ujjagghikavaggo dutiyo. 181 7.3. Khambhakatavagga Anādariyaṁ paṭicca khambhakato antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 182 Anādariyaṁ paṭicca khambhakato antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 183 Anādariyaṁ paṭicca oguṇṭhito antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 184 Anādariyaṁ paṭicca oguṇṭhito antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 185 Anādariyaṁ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 186 Anādariyaṁ paṭicca pallatthikāya antaraghare nisīdanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 187 Anādariyaṁ paṭicca asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 188 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 189 Anādariyaṁ paṭicca sūpaññeva bahuṁ paṭiggaṇhanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 190 Anādariyaṁ paṭicca thūpīkataṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 191 Khambhakatavaggo tatiyo. 192 7.4. Piṇḍapātavagga Anādariyaṁ paṭicca asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 193 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento piṇḍapātaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 194 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ omasitvā piṇḍapātaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 195 Anādariyaṁ paṭicca sūpaññeva bahuṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 196 Anādariyaṁ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 197 Anādariyaṁ paṭicca sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 198 Anādariyaṁ paṭicca sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 199 Anādariyaṁ paṭicca ujjhānasaññī paresaṁ pattaṁ olokento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 200 Anādariyaṁ paṭicca mahantaṁ kabaḷaṁ karonto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 201 Anādariyaṁ paṭicca dīghaṁ ālopaṁ karonto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 202 Piṇḍapātavaggo catuttho. 203 7.5. Kabaḷavagga Anādariyaṁ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivaranto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 204 Anādariyaṁ paṭicca bhuñjamāno sabbaṁ hatthaṁ mukhe pakkhipanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 205 Anādariyaṁ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 206 Anādariyaṁ paṭicca piṇḍukkhepakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 207 Anādariyaṁ paṭicca kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 208 Anādariyaṁ paṭicca avagaṇḍakārakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 209 Anādariyaṁ paṭicca hatthaniddhunakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 210 Anādariyaṁ paṭicca sitthāvakārakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 211 Anādariyaṁ paṭicca jivhānicchārakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 212 Anādariyaṁ paṭicca capucapukārakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 213 Kabaḷavaggo pañcamo. 214 7.6. Surusuruvagga Anādariyaṁ paṭicca surusurukārakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 215 Anādariyaṁ paṭicca hatthanillehakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 216 Anādariyaṁ paṭicca pattanillehakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 217 Anādariyaṁ paṭicca oṭṭhanillehakaṁ bhuñjanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 218 Anādariyaṁ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggaṇhanto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 219 Anādariyaṁ paṭicca sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 220 Anādariyaṁ paṭicca chattapāṇissa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 221 Anādariyaṁ paṭicca daṇḍapāṇissa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 222 Anādariyaṁ paṭicca 77 --- pli-tv-pvr1 2:222 satthapāṇissa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 223 Anādariyaṁ paṭicca āvudhapāṇissa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 224 Surusuruvaggo chaṭṭho. 225 7.7. Pādukavagga Anādariyaṁ paṭicca pādukāruḷhassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 226 Anādariyaṁ paṭicca upāhanāruḷhassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 227 Anādariyaṁ paṭicca yānagatassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 228 Anādariyaṁ paṭicca sayanagatassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 229 Anādariyaṁ paṭicca pallatthikāya nisinnassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 230 Anādariyaṁ paṭicca veṭhitasīsassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 231 Anādariyaṁ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 232 Anādariyaṁ paṭicca chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 233 Anādariyaṁ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 234 Anādariyaṁ paṭicca ṭhito nisinnassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 235 Anādariyaṁ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 236 Anādariyaṁ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa dhammaṁ desento ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 237 Anādariyaṁ paṭicca ṭhito uccāraṁ vā passāvaṁ vā karonto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 238 Anādariyaṁ paṭicca harite uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karonto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ. 239 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karonto kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karonto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ—anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karonto imaṁ ekaṁ āpattiṁ āpajjati. 240 Pādukavaggo sattamo. Sekhiyā niṭṭhitā. Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 2.6 Adhikaraṇavāra |6| Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ—āpattādhikaraṇaṁ …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ—āpattādhikaraṇaṁ. 3 Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 2.10 Vipattivāra |11| Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajanti—ācāravipattiṁ. 3 Vipattivāro niṭṭhito tatiyo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.9 Katthapaññattivāra 1. Pārājikakaṇḍa |9| Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattaṁ, kaṁ ārabbha, kismiṁ vatthusmiṁ …pe… kenābhatanti? 2 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sudinnaṁ kalandaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sudinno kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbattha paññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? 78 --- pli-tv-pvr1 9:2 Sādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ubhatopaññatti. Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe… kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 3 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 4 …pe… 5 Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 6 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena adinnaṁ ādiyanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṁ ādiyi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 7 Sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññamaññaṁ jīvitā voropesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 8 Asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapanapaccayā pārājikaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 9 Cattāro pārājikā niṭṭhitā. 10 2. Saṅghādisesakaṇḍādi Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṁ mocanapaccayā saṅghādiseso kattha paññatto, kaṁ ārabbha, kismiṁ vatthusmiṁ …pe… kenābhatanti? 11 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṁ mocanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ seyyasakaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā seyyasako upakkamitvā asuciṁ mocesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe… kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 12 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 13 …pe… 14 Ete nāgā mahāpaññā, Vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, Piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 15 Mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? 79 --- pli-tv-pvr1 9:15 Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 16 Mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 17 Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 18 Sañcarittaṁ samāpajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcarittaṁ samāpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 19 Saññācikāya kuṭiṁ kārāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Āḷaviyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū saññācikāya kuṭiyo kārāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 20 Mahallakaṁ vihāraṁ kārāpanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo vihāravatthuṁ sodhento aññataraṁ cetiyarukkhaṁ chedāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 21 Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 22 Bhikkhuṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 23 Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Devadattaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Devadatto samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 24 Bhedakānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā ahesuṁ vaggavādakā, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā 80 --- pli-tv-pvr1 9:24 paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 25 Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 26 Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 27 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi akaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 28 Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.11 Vipattivāra |11| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ siyā ācāravipattiṁ …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajati—ācāravipattiṁ. 3 Vipattivāro niṭṭhito tatiyo. pli-tv-pvr13 0 Parivāra 13. Codanākaṇḍa 1. Anuvijjakaanuyoga |1| Anuvijjakena codako pucchitabbo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ codesi, kimhi naṁ codesi, sīlavipattiyā vā codesi, ācāravipattiyā vā codesi, diṭṭhivipattiyā vā codesī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“sīlavipattiyā vā codemi, ācāravipattiyā vā codemi, diṭṭhivipattiyā vā codemī”ti, so evamassa vacanīyo—“jānāsi panāyasmā sīlavipattiṁ, jānāsi ācāravipattiṁ, jānāsi diṭṭhivipattin”ti? So ce evaṁ vadeyya—“jānāmi kho ahaṁ, āvuso, sīlavipattiṁ, jānāmi ācāravipattiṁ, jānāmi diṭṭhivipattin”ti, so evamassa vacanīyo—“katamā panāvuso, sīlavipatti? Katamā ācāravipatti? Katamā diṭṭhivipattī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“cattāri ca pārājikāni, terasa ca saṅghādisesā, ayaṁ sīlavipatti. Thullaccayaṁ, pācittiyaṁ, pāṭidesanīyaṁ, dukkaṭaṁ, dubbhāsitaṁ, ayaṁ ācāravipatti. Micchādiṭṭhi, antaggāhikā diṭṭhi, ayaṁ diṭṭhivipattī”ti, so evamassa vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ codesi, diṭṭhena vā codesi sutena vā codesi parisaṅkāya vā codesī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“diṭṭhena vā codemi sutena vā codemi parisaṅkāya vā codemī”ti, so evamassa vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ diṭṭhena codesi, kiṁ te diṭṭhaṁ kinti te diṭṭhaṁ, kadā te diṭṭhaṁ, kattha te diṭṭhaṁ pārājikaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṁ ahosi, kattha cāyaṁ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṁ karosi, kiṁ cāyaṁ bhikkhu karotī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“na kho ahaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ diṭṭhena codemi, api ca sutena codemī”ti, so evamassa 81 --- pli-tv-pvr13 1:1 vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ sutena codesi, kiṁ te sutaṁ, kinti te sutaṁ, kadā te sutaṁ, kattha te sutaṁ, pārājikaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, saṅghādisesaṁ … thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, bhikkhussa sutaṁ, bhikkhuniyā sutaṁ, sikkhamānāya sutaṁ, sāmaṇerassa sutaṁ, sāmaṇeriyā sutaṁ, upāsakassa sutaṁ, upāsikāya sutaṁ, rājūnaṁ sutaṁ, rājamahāmattānaṁ sutaṁ, titthiyānaṁ sutaṁ, titthiyasāvakānaṁ sutan”ti? So ce evaṁ vadeyya—“na kho ahaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ sutena codemi, api ca parisaṅkāya codemī”ti, so evamassa vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ parisaṅkāya codesi, kiṁ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā parisaṅkasi, rājūnaṁ sutvā parisaṅkasi, rājamahāmattānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṁ sutvā parisaṅkasī”ti? 2 Diṭṭhaṁ diṭṭhena sameti, diṭṭhena saṁsandate diṭṭhaṁ; Diṭṭhaṁ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, kātabbo tenuposatho. 3 Sutaṁ sutena sameti, sutena saṁsandate sutaṁ; Sutaṁ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, kātabbo tenuposatho. 4 Mutaṁ mutena sameti, mutena saṁsandate mutaṁ; Mutaṁ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, kātabbo tenuposatho. 5 Codanāya ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Codanāya okāsakammaṁ ādi, kiriyā majjhe, samatho pariyosānaṁ. Codanāya kati mūlāni, kati vatthūni, kati bhūmiyo, katihākārehi codeti? Codanāya dve mūlāni, tīṇi vatthūni, pañca bhūmiyo, dvīhākārehi codeti. Codanāya katamāni dve mūlāni? Samūlikā vā amūlikā vā—codanāya imāni dve mūlāni. Codanāya katamāni tīṇi vatthūni? Diṭṭhena sutena parisaṅkāya—codanāya imāni tīṇi vatthūni. Codanāya katamā pañca bhūmiyo? Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena, mettācitto vakkhāmi no dosantaroti—codanāya imā pañca bhūmiyo. 6 Katamehi dvīhākārehi codeti? Kāyena vā codeti vācāya vā codeti—imehi dvīhākārehi codeti. 7 2. Codakādipaṭipatti Codakena kathaṁ paṭipajjitabbaṁ? Cuditakena kathaṁ paṭipajjitabbaṁ? Saṅghena kathaṁ paṭipajjitabbaṁ? Anuvijjakena kathaṁ paṭipajjitabbaṁ? Codakena kathaṁ paṭipajjitabbanti? Codakena pañcasu dhammesu patiṭṭhāya paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena, mettācitto vakkhāmi no dosantaroti—codakena evaṁ paṭipajjitabbaṁ. Cuditakena kathaṁ paṭipajjitabbanti? Cuditakena dvīsu dhammesu paṭipajjitabbaṁ. Sacce ca akuppe ca—cuditakena evaṁ paṭipajjitabbaṁ. Saṅghena kathaṁ paṭipajjitabbanti? Saṅghena otiṇṇānotiṇṇaṁ jānitabbaṁ. Saṅghena evaṁ paṭipajjitabbaṁ. Anuvijjakena kathaṁ paṭipajjitabbanti? Anuvijjakena yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ. Anuvijjakena evaṁ paṭipajjitabbaṁ. 8 Uposatho kimatthāya, Pavāraṇā kissa kāraṇā; Parivāso kimatthāya, Mūlāyapaṭikassanā kissa kāraṇā; Mānattaṁ kimatthāya, Abbhānaṁ kissa kāraṇā. 9 Uposatho sāmaggatthāya, Visuddhatthāya pavāraṇā; Parivāso mānattatthāya, Mūlāyapaṭikassanā niggahatthāya; Mānattaṁ abbhānatthāya, Visuddhatthāya abbhānaṁ. 10 Chandā dosā bhayā mohā, there ca paribhāsati; Kāyassa bhedā duppañño, khato upahatindriyo; Nirayaṁ gacchati dummedho, na ca sikkhāya gāravo. 11 Na ca āmisaṁ nissāya, na ca nissāya puggalaṁ; Ubho ete vivajjetvā, yathādhammo tathā 82 --- pli-tv-pvr13 1:11 kare. 12 3. Codakassaattajhāpana Kodhano upanāhī ca, Caṇḍo ca paribhāsako; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 13 Upakaṇṇakaṁ jappati jimhaṁ pekkhati, Vītiharati kummaggaṁ paṭisevati; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 14 Akālena codeti abhūtena, Pharusena anatthasaṁhitena; Dosantaro codeti no mettācitto, Anāpattiyā āpattīti ropeti; Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 15 Dhammādhammaṁ na jānāti, Dhammādhammassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 16 Vinayāvinayaṁ na jānāti, Vinayāvinayassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 17 Bhāsitābhāsitaṁ na jānāti, Bhāsitābhāsitassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 18 Āciṇṇānāciṇṇaṁ na jānāti, Āciṇṇānāciṇṇassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 19 Paññattāpaññattaṁ na jānāti, Paññattāpaññattassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 20 Āpattānāpattiṁ na jānāti, Āpattānāpattiyā akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 21 Lahukagarukaṁ na jānāti, Lahukagarukassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 22 Sāvasesānavasesaṁ na jānāti, Sāvasesānavasesassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 23 Duṭṭhullāduṭṭhullaṁ na jānāti, Duṭṭhullāduṭṭhullassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 24 Pubbāparaṁ na jānāti, Pubbāparassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānaṁ. 25 Anusandhivacanapathaṁ na jānāti, Anusandhivacanapathassa akovido; Anāpattiyā āpattīti ropeti, Tādiso codako jhāpeti attānanti. 26 Codanākaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. 27 Tassuddānaṁ 28 Codanā anuvijjā ca, ādi mūlenuposatho; Gati codanakaṇḍamhi, sāsanaṁ patiṭṭhāpayanti. pli-tv-pvr16 0 Parivāra 16. Kathinabheda 1. Kathinaatthatādi |1| Kassa kathinaṁ anatthataṁ? Kassa kathinaṁ atthataṁ? Kinti kathinaṁ anatthataṁ? Kinti kathinaṁ atthataṁ? 2 Kassa kathinaṁ anatthatanti? Dvinnaṁ puggalānaṁ anatthataṁ hoti kathinaṁ—anatthārakassa ca ananumodakassa ca. Imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ anatthataṁ hoti kathinaṁ. 3 Kassa kathinaṁ atthatanti? Dvinnaṁ puggalānaṁ atthataṁ hoti kathinaṁ—atthārakassa ca anumodakassa ca. Imesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ atthataṁ hoti kathinaṁ. 4 Kinti kathinaṁ anatthatanti? Catuvīsatiyā ākārehi anatthataṁ hoti kathinaṁ, na ullikhitamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na dhovanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na cīvaravicāraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na chedanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na bandhanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na ovaṭṭiyakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na kaṇḍusakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na daḷhīkammakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na anuvātakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na paribhaṇḍakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na ovaddheyyakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na kambalamaddanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na nimittakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na parikathākatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na kukkukatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na sannidhikatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na nissaggiyena atthataṁ hoti kathinaṁ, na akappakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra saṅghāṭiyā atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra uttarāsaṅgena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra antaravāsakena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra puggalassa atthārā atthataṁ hoti kathinaṁ, sammā ce atthataṁ hoti kathinaṁ, tañce nissīmaṭṭho anumodati. Evampi anatthataṁ hoti 83 --- pli-tv-pvr16 1:4 kathinaṁ. 5 Nimittakammaṁ nāma nimittaṁ karoti—“iminā dussena kathinaṁ attharissāmī”ti. Parikathā nāma parikathaṁ karoti—“imāya parikathāya kathinadussaṁ nibbattessāmī”ti. Kukkukataṁ nāma anādiyadānaṁ vuccati. Sannidhi nāma dve sannidhiyo—karaṇasannidhi vā nicayasannidhi vā. Nissaggiyaṁ nāma kayiramāne aruṇaṁ uṭṭhahati. Imehi catuvīsatiyā ākārehi anatthataṁ hoti kathinaṁ. 6 Kinti kathinaṁ atthatanti? Sattarasahi ākārehi atthataṁ hoti kathinaṁ. Ahatena atthataṁ hoti kathinaṁ, ahatakappena atthataṁ hoti kathinaṁ, pilotikāya atthataṁ hoti kathinaṁ, paṁsukūlena atthataṁ hoti kathinaṁ, pāpaṇikena atthataṁ hoti kathinaṁ, animittakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, aparikathākatena atthataṁ hoti kathinaṁ, akukkukatena atthataṁ hoti kathinaṁ, asannidhikatena atthataṁ hoti kathinaṁ, anissaggiyena atthataṁ hoti kathinaṁ, kappakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, saṅghāṭiyā atthataṁ hoti kathinaṁ, uttarāsaṅgena atthataṁ hoti kathinaṁ, antaravāsakena atthataṁ hoti kathinaṁ, pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṁ hoti kathinaṁ, puggalassa atthārā atthataṁ hoti kathinaṁ, sammā ce atthataṁ hoti kathinaṁ, tañce sīmaṭṭho anumodati, evampi atthataṁ hoti kathinaṁ. Imehi sattarasahi ākārehi atthataṁ hoti kathinaṁ. 7 Saha kathinassa atthārā kati dhammā jāyanti? Saha kathinassa atthārā pannarasa dhammā jāyanti—aṭṭha mātikā, dve palibodhā, pañcānisaṁsā. Saha kathinassa atthārā ime pannarasa dhammā jāyanti. 8 2. Kathinaanantarapaccayādi Payogassa katame dhammā anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo, purejātapaccayena paccayo, pacchājātapaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo? Pubbakaraṇassa katame dhammā anantarapaccayena paccayo …pe… paccuddhārassa katame dhammā … adhiṭṭhānassa katame dhammā … atthārassa katame dhammā … mātikānañca palibodhānañca katame dhammā … vatthussa katame dhammā anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo, purejātapaccayena paccayo, pacchājātapaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo? 9 Pubbakaraṇaṁ payogassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Payogo pubbakaraṇassa purejātapaccayena paccayo. Pubbakaraṇaṁ payogassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Paccuddhāro pubbakaraṇassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Pubbakaraṇaṁ paccuddhārassa purejātapaccayena paccayo. Paccuddhāro pubbakaraṇassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Adhiṭṭhānaṁ paccuddhārassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Paccuddhāro adhiṭṭhānassa purejātapaccayena paccayo. Adhiṭṭhānaṁ paccuddhārassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Atthāro adhiṭṭhānassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Adhiṭṭhānaṁ atthārassa purejātapaccayena paccayo. Atthāro adhiṭṭhānassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Mātikā ca palibodhā ca atthārassa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Atthāro mātikānañca palibodhānañca purejātapaccayena paccayo. Mātikā ca palibodhā ca atthārassa pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. Āsā ca anāsā ca vatthussa anantarapaccayena paccayo, samanantarapaccayena paccayo, nissayapaccayena paccayo, upanissayapaccayena paccayo. Vatthu āsānañca anāsānañca purejātapaccayena paccayo. Āsā ca anāsā ca vatthussa 84 --- pli-tv-pvr16 1:9 pacchājātapaccayena paccayo. Pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. 10 3. Pubbakaraṇanidānādivibhāga Pubbakaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Paccuddhāro kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Adhiṭṭhānaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Atthāro kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Mātikā ca palibodhā ca kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā, kiṁsambhārā kiṁsamuṭṭhānā? Āsā ca anāsā ca kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā, kiṁsambhārā, kiṁsamuṭṭhānā? 11 Pubbakaraṇaṁ payoganidānaṁ, payogasamudayaṁ, payogajātikaṁ, payogapabhavaṁ, payogasambhāraṁ, payogasamuṭṭhānaṁ. Paccuddhāro pubbakaraṇanidāno, pubbakaraṇasamudayo, pubbakaraṇajātiko, pubbakaraṇapabhavo, pubbakaraṇasambhāro, pubbakaraṇasamuṭṭhāno. Adhiṭṭhānaṁ paccuddhāranidānaṁ, paccuddhārasamudayaṁ, paccuddhārajātikaṁ, paccuddhārapabhavaṁ, paccuddhārasambhāraṁ, paccuddhārasamuṭṭhānaṁ. Atthāro adhiṭṭhānanidāno, adhiṭṭhānasamudayo, adhiṭṭhānajātiko, adhiṭṭhānapabhavo, adhiṭṭhānasambhāro, adhiṭṭhānasamuṭṭhāno. Mātikā ca palibodhā ca atthāranidānā, atthārasamudayā, atthārajātikā, atthārapabhavā, atthārasambhārā, atthārasamuṭṭhānā. Āsā ca anāsā ca vatthunidānā, vatthusamudayā, vatthujātikā, vatthupabhavā, vatthusambhārā, vatthusamuṭṭhānā. 12 Payogo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno, pubbakaraṇaṁ …pe… paccuddhāro … adhiṭṭhānaṁ … atthāro … mātikā ca palibodhā ca … vatthu … āsā ca anāsā ca kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā, kiṁsambhārā, kiṁsamuṭṭhānā? 13 Payogo hetunidāno, hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno. Pubbakaraṇaṁ …pe… paccuddhāro … adhiṭṭhānaṁ … atthāro … mātikā ca palibodhā ca … vatthu … āsā ca anāsā ca hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā, hetusambhārā, hetusamuṭṭhānā. 14 Payogo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Pubbakaraṇaṁ …pe… paccuddhāro … adhiṭṭhānaṁ … atthāro … mātikā ca palibodhā ca … vatthu … āsā ca anāsā ca kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā, kiṁsambhārā, kiṁsamuṭṭhānā? 15 Payogo paccayanidāno, paccayasamudayo, paccayajātiko, paccayapabhavo, paccayasambhāro, paccayasamuṭṭhāno. Pubbakaraṇaṁ …pe… paccuddhāro … adhiṭṭhānaṁ … atthāro … mātikā ca palibodhā ca … vatthu … āsā ca anāsā ca paccayanidānā, paccayasamudayā, paccayajātikā, paccayapabhavā, paccayasambhārā, paccayasamuṭṭhānā. 16 Pubbakaraṇaṁ katihi dhammehi saṅgahitaṁ? Pubbakaraṇaṁ sattahi dhammehi saṅgahitaṁ. Dhovanena, vicāraṇena, chedanena, bandhanena, sibbanena, rajanena, kappakaraṇena—pubbakaraṇaṁ imehi sattahi dhammehi saṅgahitaṁ. 17 Paccuddhāro katihi dhammehi saṅgahito? Paccuddhāro tīhi dhammehi saṅgahito—saṅghāṭiyā, uttarāsaṅgena, antaravāsakena. 18 Adhiṭṭhānaṁ katihi dhammehi saṅgahitaṁ? Adhiṭṭhānaṁ tīhi dhammehi saṅgahitaṁ—saṅghāṭiyā, uttarāsaṅgena, antaravāsakena. 19 Atthāro katihi dhammehi saṅgahito? Atthāro ekena dhammena saṅgahito—vacībhedena. 20 Kathinassa kati mūlāni, kati vatthūni, kati bhūmiyo? Kathinassa ekaṁ mūlaṁ—saṅgho; tīṇi vatthūni—saṅghāṭi, uttarāsaṅgo, antaravāsako; cha bhūmiyo—khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅgaṁ. 21 Kathinassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Kathinassa pubbakaraṇaṁ ādi, kriyā majjhe, atthāro pariyosānaṁ. 22 Katihaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṁ attharituṁ? Katihaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṁ attharituṁ? Aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṁ attharituṁ. Aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṁ attharituṁ. Katamehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṁ attharituṁ? Pubbakaraṇaṁ na jānāti, paccuddhāraṁ na jānāti, adhiṭṭhānaṁ na 85 --- pli-tv-pvr16 1:22 jānāti, atthāraṁ na jānāti, mātikaṁ na jānāti, palibodhaṁ na jānāti, uddhāraṁ na jānāti, ānisaṁsaṁ na jānāti—imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo abhabbo kathinaṁ attharituṁ. Katamehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṁ attharituṁ? Pubbakaraṇaṁ jānāti, paccuddhāraṁ jānāti, adhiṭṭhānaṁ jānāti, atthāraṁ jānāti, mātikaṁ jānāti, palibodhaṁ jānāti, uddhāraṁ jānāti, ānisaṁsaṁ jānāti—imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṁ attharituṁ. 23 Katinaṁ puggalānaṁ kathinatthārā na ruhanti? Katinaṁ puggalānaṁ kathinatthārā ruhanti? Tiṇṇaṁ puggalānaṁ kathinatthārā na ruhanti. Tiṇṇaṁ puggalānaṁ kathinatthārā ruhanti. Katamesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ kathinatthārā na ruhanti? Nissīmaṭṭho anumodati, anumodento na vācaṁ bhindati, vācaṁ bhindanto na paraṁ viññāpeti—imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ kathinatthārā na ruhanti. Katamesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ kathinatthārā ruhanti? Sīmaṭṭho anumodati, anumodento vācaṁ bhindati, vācaṁ bhindanto paraṁ viññāpeti—imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ kathinatthārā ruhanti. 24 Kati kathinatthārā na ruhanti? Kati kathinatthārā ruhanti? Tayo kathinatthārā na ruhanti. Tayo kathinatthārā ruhanti. Katame tayo kathinatthārā na ruhanti? Vatthuvipannañceva hoti, kālavipannañca, karaṇavipannañca—ime tayo kathinatthārā na ruhanti. Katame tayo kathinatthārā ruhanti? Vatthusampannañceva hoti, kālasampannañca, karaṇasampannañca—ime tayo kathinatthārā ruhanti. 25 4. Kathinādijānitabbavibhāga Kathinaṁ jānitabbaṁ, kathinatthāro jānitabbo, kathinassa atthāramāso jānitabbo, kathinassa atthāravipatti jānitabbā, kathinassa atthārasampatti jānitabbā, nimittakammaṁ jānitabbaṁ, parikathā jānitabbā, kukkukataṁ jānitabbaṁ, sannidhi jānitabbā, nissaggiyaṁ jānitabbaṁ. 26 Kathinaṁ jānitabbanti tesaññeva dhammānaṁ saṅgaho samavāyo nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanaṁ abhilāpo yadidaṁ kathinanti. 27 Kathinassa atthāramāso jānitabboti vassānassa pacchimo māso jānitabbo. 28 Kathinassa atthāravipatti jānitabbāti catuvīsatiyā ākārehi kathinassa atthāravipatti jānitabbā. 29 Kathinassa atthārasampatti jānitabbāti sattarasahi ākārehi kathinassa atthārasampatti jānitabbā. 30 Nimittakammaṁ jānitabbanti nimittaṁ karoti iminā dussena kathinaṁ attharissāmīti. 31 Parikathā jānitabbāti parikathaṁ karoti imāya parikathāya kathinadussaṁ nibbattessāmīti. 32 Kukkukataṁ jānitabbanti anādiyadānaṁ jānitabbaṁ. 33 Sannidhi jānitabbāti dve sannidhiyo jānitabbā—karaṇasannidhi vā nicayasannidhi vā. 34 Nissaggiyaṁ jānitabbanti kariyamāne aruṇaṁ uṭṭhahati. 35 Kathinatthāro jānitabboti sace saṅghassa kathinadussaṁ uppannaṁ hoti, saṅghena kathaṁ paṭipajjitabbaṁ, atthārakena kathaṁ paṭipajjitabbaṁ, anumodakena kathaṁ paṭipajjitabbaṁ. 36 Saṅghena ñattidutiyena kammena kathinatthārakassa bhikkhuno dātabbaṁ, tena kathinatthārakena bhikkhunā tadaheva dhovitvā vimajjitvā vicāretvā chinditvā sibbetvā rajitvā kappaṁ katvā kathinaṁ attharitabbaṁ. Sace saṅghāṭiyā kathinaṁ attharitukāmo hoti, porāṇikā saṅghāṭi paccuddharitabbā, navā saṅghāṭi adhiṭṭhātabbā. Imāya saṅghāṭiyā kathinaṁ attharāmīti vācā bhinditabbā. Sace uttarāsaṅgena kathinaṁ attharitukāmo hoti, porāṇako uttarāsaṅgo paccuddharitabbo, navo uttarāsaṅgo adhiṭṭhātabbo. Iminā uttarāsaṅgena kathinaṁ attharāmīti vācā bhinditabbā. Sace antaravāsakena kathinaṁ attharitukāmo hoti, porāṇako antaravāsako paccuddharitabbo, navo antaravāsako adhiṭṭhātabbo. Iminā antaravāsakena kathinaṁ attharāmīti vācā bhinditabbā. Tena kathinatthārakena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“atthataṁ, bhante, saṅghassa kathinaṁ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā”ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“atthataṁ, āvuso, saṅghassa kathinaṁ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā”ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā añjaliṁ paggahetvā evamassu 86 --- pli-tv-pvr16 1:36 vacanīyā—“atthataṁ, bhante, saṅghassa kathinaṁ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā”ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“atthataṁ, āvuso, saṅghassa kathinaṁ, dhammiko kathinatthāro anumodāmā”ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“atthataṁ, āvuso, saṅghassa kathinaṁ, dhammiko kathinatthāro, anumodāhī”ti. Tena anumodakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“atthataṁ, āvuso, saṅghassa kathinaṁ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmī”ti. 37 5. Puggalassevakathinatthāra Saṅgho kathinaṁ attharati, gaṇo kathinaṁ attharati, puggalo kathinaṁ attharatīti? Na saṅgho kathinaṁ attharati, na gaṇo kathinaṁ attharati, puggalo kathinaṁ attharatīti. Hañci na saṅgho kathinaṁ attharati, na gaṇo kathinaṁ attharati, puggalo kathinaṁ attharati. Saṅghassa anatthataṁ hoti kathinaṁ, gaṇassa anatthataṁ hoti kathinaṁ, puggalassa atthataṁ hoti kathinaṁ. Saṅgho pātimokkhaṁ uddisati gaṇo pātimokkhaṁ uddisati puggalo pātimokkhaṁ uddisatīti? Na saṅgho pātimokkhaṁ uddisati, na gaṇo pātimokkhaṁ uddisati, puggalo pātimokkhaṁ uddisatīti. Hañci na saṅgho pātimokkhaṁ uddisati, na gaṇo pātimokkhaṁ uddisati, puggalo pātimokkhaṁ uddisati. Saṅghassa anuddiṭṭhaṁ hoti pātimokkhaṁ, gaṇassa anuddiṭṭhaṁ hoti pātimokkhaṁ, puggalassa uddiṭṭhaṁ hoti pātimokkhaṁ. Saṅghassa sāmaggiyā gaṇassa sāmaggiyā puggalassa uddesā saṅghassa uddiṭṭhaṁ hoti pātimokkhaṁ, gaṇassa uddiṭṭhaṁ hoti pātimokkhaṁ, puggalassa uddiṭṭhaṁ hoti pātimokkhaṁ. Evameva na saṅgho kathinaṁ attharati, na gaṇo kathinaṁ attharati, puggalo kathinaṁ attharati. Saṅghassa anumodanāya gaṇassa anumodanāya puggalassa atthārā saṅghassa atthataṁ hoti kathinaṁ, gaṇassa atthataṁ hoti kathinaṁ, puggalassa atthataṁ hoti kathinanti. 38 6. Palibodhapañhābyākaraṇa Pakkamanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho paṭhamaṁ chijjati. 39 Pakkamanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Cīvarapalibodho paṭhamaṁ chijjati; Tassa saha bahisīmagamanā, Āvāsapalibodho chijjati. 40 Niṭṭhānantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho paṭhamaṁ chijjati. 41 Niṭṭhānantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Āvāsapalibodho paṭhamaṁ chijjati; Cīvare niṭṭhite cīvarapalibodho chijjati. 42 Sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho paṭhamaṁ chijjati. 43 Sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Dve palibodhā apubbaṁ acarimaṁ chijjanti. 44 Nāsanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho paṭhamaṁ chijjati. 45 Nāsanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Āvāsapalibodho paṭhamaṁ chijjati; Cīvare naṭṭhe cīvarapalibodho chijjati. 46 Savanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho paṭhamaṁ chijjati. 47 Savanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Cīvarapalibodho paṭhamaṁ chijjati; Tassa saha savanena, Āvāsapalibodho chijjati. 48 Āsāvacchediko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho paṭhamaṁ chijjati. 49 Āsāvacchediko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Āvāsapalibodho paṭhamaṁ chijjati; Cīvarāsāya upacchinnāya cīvarapalibodho chijjati. 50 Sīmātikkamanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho paṭhamaṁ chijjati. 51 Sīmātikkamanantiko kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Cīvarapalibodho paṭhamaṁ chijjati; Tassa bahisīme āvāsapalibodho chijjati. 52 Sahubbhāro kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Katamo palibodho 87 --- pli-tv-pvr16 1:52 paṭhamaṁ chijjati. 53 Sahubbhāro kathinuddhāro, Vutto ādiccabandhunā; Etañca tāhaṁ vissajjissaṁ, Dve palibodhā apubbaṁ acarimaṁ chijjantīti. 54 Kati kathinuddhārā saṅghādhīnā? Kati kathinuddhārā puggalādhīnā? Kati kathinuddhārā neva saṅghādhīnā na puggalādhīnā? Eko kathinuddhāro saṅghādhīno—antarubbhāro. Cattāro kathinuddhārā puggalādhīnā—pakkamanantiko, niṭṭhānantiko, sanniṭṭhānantiko, sīmātikkamanantiko. Cattāro kathinuddhārā neva saṅghādhīnā na puggalādhīnā—nāsanantiko, savanantiko, āsāvacchediko, sahubbhāro. Kati kathinuddhārā antosīmāya uddhariyyanti? Kati kathinuddhārā bahisīmāya uddhariyyanti? Kati kathinuddhārā siyā antosīmāya uddhariyyanti siyā bahisīmāya uddhariyyanti? Dve kathinuddhārā antosīmāya uddhariyyanti—antarubbhāro, sahubbhāro. Tayo kathinuddhārā bahisīmāya uddhariyyanti—pakkamanantiko, savanantiko, sīmātikkamanantiko. Cattāro kathinuddhārā siyā antosīmāya uddhariyyanti siyā bahisīmāya uddhariyyanti—niṭṭhānantiko, sanniṭṭhānantiko, nāsanantiko, āsāvacchediko. 55 Kati kathinuddhārā ekuppādā ekanirodhā? Kati kathinuddhārā ekuppādā nānānirodhā? Dve kathinuddhārā ekuppādā ekanirodhā—antarubbhāro, sahubbhāro. Avasesā kathinuddhārā ekuppādā nānānirodhāti. 56 Kathinabhedo niṭṭhito. 57 Tassuddānaṁ 58 Kassa kinti pannarasa, dhammā nidānahetu ca; Paccayasaṅgahamūlā, ādi ca atthārapuggalā. 59 Tiṇṇaṁ tayo jānitabbaṁ, atthāraṁ uddesena ca; Palibodhādhinā sīmāya, uppādanirodhena cāti. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 2.8 Samuccayavāra |8| Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantī kati āpattiyo āpajjati? Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantī tisso āpattiyo āpajjati. Adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa; ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti dukkaṭassa—avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantī imā tisso āpattiyo āpajjati. 2 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 3 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantī kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantī dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa—dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantī imā dve āpattiyo āpajjati. 4 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajanti—ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti na 88 --- pli-tv-pvr2 8:4 vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ—āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 5 Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.4 Adhikaraṇavāra |14| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. 3 Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho. pli-tv-pvr5 0 Parivāra 5. Samathabheda 1. Adhikaraṇapariyāyavāra |1| Vivādādhikaraṇassa—kiṁ pubbaṅgamaṁ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi vivadati? Vivādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? 2 Anuvādādhikaraṇassa—kiṁ pubbaṅgamaṁ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi anuvadati? Anuvādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? 3 Āpattādhikaraṇassa—kiṁ pubbaṅgamaṁ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi āpattiṁ āpajjati? Āpattādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? 4 Kiccādhikaraṇassa—kiṁ pubbaṅgamaṁ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi kiccaṁ jāyati? Kiccādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? 5 Vivādādhikaraṇassa kiṁ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. Kati bhūmiyoti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū—tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Dvādasa mūlāni. Katihākārehi vivadatīti? Dvīhākārehi vivadati—dhammadiṭṭhi vā adhammadiṭṭhi vā. Vivādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammatīti? Vivādādhikaraṇaṁ dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. 6 Anuvādādhikaraṇassa kiṁ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Catasso vipattiyo ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Catasso vipattiyo vatthūni. Kati bhūmiyoti? Catasso vipattiyo bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū—tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Cuddasa mūlāni. Katihākārehi anuvadatīti? Dvīhākārehi anuvadati—vatthuto vā āpattito vā. Anuvādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammatīti? Anuvādādhikaraṇaṁ catūhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 7 Āpattādhikaraṇassa kiṁ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Satta āpattikkhandhā ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Satta āpattikkhandhā vatthūni. Kati bhūmiyoti? Satta āpattikkhandhā bhūmiyo. Kati hetūti? Cha hetū—tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Cha āpattisamuṭṭhānāni mūlāni. Katihākārehi āpattiṁ āpajjatīti? Chahākārehi āpattiṁ āpajjati—alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, satisammosā. Āpattādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammatīti? Āpattādhikaraṇaṁ 89 --- pli-tv-pvr5 1:7 tīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 8 Kiccādhikaraṇassa kiṁ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Cattāri kammāni ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Cattāri kammāni vatthūni. Kati bhūmiyoti? Cattāri kammāni bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū—tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Ekaṁ mūlaṁ—saṅgho. Katihākārehi kiccaṁ jāyatīti? Dvīhākārehi kiccaṁ jāyati—ñattito vā apalokanato vā. Kiccādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammatīti? Kiccādhikaraṇaṁ ekena samathena sammati—sammukhāvinayena. 9 Kati samathā? Satta samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako—ime satta samathā. 10 Siyā ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyāyena? Siyāti. 11 Kathañca siyā? Vivādādhikaraṇassa dve samathā, anuvādādhikaraṇassa cattāro samathā, āpattādhikaraṇassa tayo samathā, kiccādhikaraṇassa eko samatho. Evaṁ ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyāyena. 12 Pariyāyavāro niṭṭhito chaṭṭho. 13 2. Sādhāraṇavāra Kati samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā? 14 Dve samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā—sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā—sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. 15 Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā—sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā—yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṁ, tiṇavatthārako. 16 Tayo samathā āpattādhikaraṇassa sādhāraṇā—sammukhāvinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā—yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. 17 Eko samatho kiccādhikaraṇassa sādhāraṇo—sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā—yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. 18 Sādhāraṇavāro niṭṭhito sattamo. 19 3. Tabbhāgiyavāra Kati samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā? 20 Dve samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā—sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā—sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. 21 Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā—sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā—yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṁ, tiṇavatthārako. 22 Tayo samathā āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyā—sammukhāvinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā—yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. 23 Eko samatho kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyo—sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā—yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṁ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. 24 Tabbhāgiyavāro niṭṭhito aṭṭhamo. 25 4. Samathāsamathassasādhāraṇavāra Samathā samathassa sādhāraṇā, samathā samathassa asādhāraṇā. Siyā samathā samathassa sādhāraṇā, siyā samathā 90 --- pli-tv-pvr5 1:25 samathassa asādhāraṇā. 26 Kathaṁ siyā samathā samathassa sādhāraṇā? Kathaṁ siyā samathā samathassa asādhāraṇā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa asādhāraṇā. 27 Sativinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya asādhāraṇo. 28 Amūḷhavinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa asādhāraṇo. 29 Paṭiññātakaraṇaṁ sammukhāvinayassa sādhāraṇaṁ, tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa asādhāraṇaṁ. 30 Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa asādhāraṇā. 31 Tiṇavatthārako sammukhāvinayassa sādhāraṇo, yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya asādhāraṇo. 32 Evaṁ siyā samathā samathassa sādhāraṇā; evaṁ siyā samathā samathassa asādhāraṇā. 33 Samathā samathassa sādhāraṇavāro niṭṭhito navamo. 34 5. Samathāsamathassatabbhāgiyavāra Samathā samathassa tabbhāgiyā, samathā samathassa aññabhāgiyā. Siyā samathā samathassa tabbhāgiyā, siyā samathā samathassa aññabhāgiyā. 35 Kathaṁ siyā samathā samathassa tabbhāgiyā? Kathaṁ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa aññabhāgiyā. 36 Sativinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya aññabhāgiyo. 37 Amūḷhavinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa aññabhāgiyo. 38 Paṭiññātakaraṇaṁ sammukhāvinayassa tabbhāgiyaṁ, tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa aññabhāgiyaṁ. 39 Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa aññabhāgiyā. 40 Tiṇavatthārako sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya aññabhāgiyo. 41 Evaṁ siyā samathā samathassa tabbhāgiyā, evaṁ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā. 42 Samathā samathassa tabbhāgiyavāro niṭṭhito dasamo. 43 6. Samathasammukhāvinayavāra Samatho sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho? Samatho amūḷhavinayo, amūḷhavinayo samatho? Samatho paṭiññātakaraṇaṁ, paṭiññātakaraṇaṁ samatho? Samatho tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho? 44 Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṁ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako—ime samathā samathā, no sammukhāvinayo. Sammukhāvinayo samatho ceva sammukhāvinayo ca. 45 Sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṁ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo—ime samathā samathā, no yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā samatho ceva yebhuyyasikā ca. 46 Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṁ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā—ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo samatho ceva sativinayo ca. 47 Paṭiññātakaraṇaṁ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo—ime samathā samathā, no amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo samatho ceva amūḷhavinayo ca. 48 Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo—ime samathā samathā, no paṭiññātakaraṇaṁ. Paṭiññātakaraṇaṁ samatho ceva paṭiññātakaraṇañca. 49 Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṁ—ime samathā samathā, no tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā samatho ceva tassapāpiyasikā ca. 50 Sammukhāvinayo 91 --- pli-tv-pvr5 1:50 yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṁ tassapāpiyasikā—ime samathā samathā, no tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako samatho ceva tiṇavatthārako ca. 51 Samathasammukhāvinayavāro niṭṭhito ekādasamo. 52 7. Vinayavāra Vinayo sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo? Vinayo amūḷhavinayo, amūḷhavinayo vinayo? Vinayo paṭiññātakaraṇaṁ, paṭiññātakaraṇaṁ vinayo? Vinayo tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā vinayo? Vinayo tiṇavatthārako, tiṇavatthārako vinayo? 53 Vinayo siyā sammukhāvinayo siyā na sammukhāvinayo. Sammukhāvinayo vinayo ceva sammukhāvinayo ca. 54 Vinayo siyā yebhuyyasikā, siyā na yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā vinayo ceva yebhuyyasikā ca. 55 Vinayo siyā sativinayo, siyā na sativinayo. Sativinayo vinayo ceva sativinayo ca. 56 Vinayo siyā amūḷhavinayo, siyā na amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo vinayo ceva amūḷhavinayo ca. 57 Vinayo siyā paṭiññātakaraṇaṁ, siyā na paṭiññātakaraṇaṁ. Paṭiññātakaraṇaṁ vinayo ceva paṭiññātakaraṇañca. 58 Vinayo siyā tassapāpiyasikā, siyā na tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā vinayo ceva tassapāpiyasikā ca. 59 Vinayo siyā tiṇavatthārako, siyā na tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako vinayo ceva tiṇavatthārako ca. 60 Vinayavāro niṭṭhito dvādasamo. 61 8. Kusalavāra Sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato? Amūḷhavinayo kusalo akusalo abyākato? Paṭiññātakaraṇaṁ kusalaṁ akusalaṁ abyākataṁ? Tassapāpiyasikā kusalā akusalā abyākatā? Tiṇavatthārako kusalo akusalo abyākato? 62 Sammukhāvinayo siyā kusalo, siyā abyākato. Natthi sammukhāvinayo akusalo. 63 Yebhuyyasikā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā. 64 Sativinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato. 65 Amūḷhavinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato. 66 Paṭiññātakaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. 67 Tassapāpiyasikā siyā kusalā, siyā akusalā siyā abyākatā. 68 Tiṇavatthārako siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato. 69 Vivādādhikaraṇaṁ kusalaṁ akusalaṁ abyākataṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ kusalaṁ akusalaṁ abyākataṁ. Āpattādhikaraṇaṁ kusalaṁ akusalaṁ abyākataṁ. Kiccādhikaraṇaṁ kusalaṁ akusalaṁ abyākataṁ. 70 Vivādādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. 71 Anuvādādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. 72 Āpattādhikaraṇaṁ siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. Natthi āpattādhikaraṇaṁ kusalaṁ. 73 Kiccādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. 74 Kusalavāro niṭṭhito terasamo. 75 9. Yatthavāra, pucchāvāra Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati. 76 Yattha sativinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha sativinayo labbhati. Na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. 77 Yattha amūḷhavinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha amūḷhavinayo labbhati. Na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. 78 Yattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati. 79 Yattha tassapāpiyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, 92 --- pli-tv-pvr5 1:79 tattha tassapāpiyasikā labbhati. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati. 80 Yattha tiṇavatthārako labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati. 81 Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā. Na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako. 82 Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo. Na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā. Sammukhāvinayaṁ kātuna mūlaṁ …pe…. 83 Yattha tiṇavatthārako tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ, na tattha tassapāpiyasikā. 84 Cakkapeyyālaṁ. Yatthavāro niṭṭhito cuddasamo. 85 10. Samathavāra, vissajjanāvāra Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṁ vūpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati. 86 Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṁ vūpasammati, yattha sativinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha sativinayo labbhati. Na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. 87 Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca adhikaraṇaṁ vūpasammati, yattha amūḷhavinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha amūḷhavinayo labbhati. Na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. 88 Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca adhikaraṇaṁ vūpasammati, yattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati. 89 Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca adhikaraṇaṁ vūpasammati, yattha tassapāpiyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tassapāpiyasikā labbhati. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati. 90 Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca adhikaraṇaṁ vūpasammati, yattha tiṇavatthārako labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati. 91 Samathavāro niṭṭhito pannarasamo. 92 11. Saṁsaṭṭhavāra Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā saṁsaṭṭhā udāhu visaṁsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetunti? 93 Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā visaṁsaṭṭhā, no saṁsaṭṭhā. Labbhā ca panimesaṁ 93 --- pli-tv-pvr5 1:93 dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetunti. So—“mā hevan”tissa vacanīyo. Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā. No ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ. Taṁ kissa hetu? Nanu vuttaṁ bhagavatā—“cattārimāni, bhikkhave, adhikaraṇāni, satta samathā. Adhikaraṇā samathehi sammanti, samathā adhikaraṇehi sammanti. Evaṁ, ime dhammā saṁsaṭṭhā no visaṁsaṭṭhā; no ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetun”ti. 94 Saṁsaṭṭhavāro niṭṭhito soḷasamo. 95 12. Sammativāra Vivādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Āpattādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? 96 Vivādādhikaraṇaṁ dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. 97 Anuvādādhikaraṇaṁ catūhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 98 Āpattādhikaraṇaṁ tīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 99 Kiccādhikaraṇaṁ ekena samathena sammati—sammukhāvinayena. 100 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 101 Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 102 Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca dvīhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. 103 Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 104 Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 105 Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca tīhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 106 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 107 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 108 Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 109 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 110 Sammativāro niṭṭhito sattarasamo. 111 13. Sammantinasammantivāra 94 --- pli-tv-pvr5 1:111 Vivādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Anuvādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Āpattādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Kiccādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? 112 Vivādādhikaraṇaṁ dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Pañcahi samathehi na sammati—sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 113 Anuvādādhikaraṇaṁ catūhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Tīhi samathehi na sammati—yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 114 Āpattādhikaraṇaṁ tīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Catūhi samathehi na sammati—yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 115 Kiccādhikaraṇaṁ ekena samathena sammati—sammukhāvinayena. Chahi samathehi na sammati—yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 116 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Dvīhi samathehi na sammanti—paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 117 Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tīhi samathehi na sammanti—sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 118 Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca dvīhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Pañcahi samathehi na sammanti—sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 119 Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. Ekena samathena na sammanti—yebhuyyasikāya. 120 Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Tīhi samathehi na sammanti—yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 121 Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca tīhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Catūhi samathehi na sammanti—yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 122 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti—ammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 123 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 95 --- pli-tv-pvr5 1:123 Dvīhi samathehi na sammanti—paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 124 Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. Ekena samathena na sammanti—yebhuyyasikāya. 125 Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. 126 Sammanti na sammantivāro niṭṭhito aṭṭhārasamo. 127 14. Samathādhikaraṇavāra Samathā samathehi sammanti? Samathā adhikaraṇehi sammanti? Adhikaraṇā samathehi sammanti? Adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti? 128 Siyā samathā samathehi sammanti, siyā samathā samathehi na sammanti. Siyā samathā adhikaraṇehi sammanti, siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti. Siyā adhikaraṇā samathehi sammanti, siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti. Siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti, siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti. 129 Kathaṁ siyā samathā samathehi sammanti, kathaṁ siyā samathā samathehi na sammanti? Yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammati; sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati. 130 Sativinayo sammukhāvinayena sammati; amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammāti, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati. 131 Amūḷhavinayo sammukhāvinayena sammati; paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati. 132 Paṭiññātakaraṇaṁ sammukhāvinayena sammati; tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati. 133 Tassapāpiyasikā sammukhāvinayena sammati; tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati. 134 Tiṇavatthārako sammukhāvinayena sammati; yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati. Evaṁ siyā samathā samathehi sammanti. Evaṁ siyā samathā samathehi na sammanti. 135 Kathaṁ siyā samathā adhikaraṇehi sammanti, kathaṁ siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti? Sammukhāvinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 136 Yebhuyyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 137 Sativinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 138 Amūḷhavinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 139 Paṭiññātakaraṇaṁ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 140 Tassapāpiyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 141 Tiṇavatthārako vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. Evaṁ siyā samathā adhikaraṇehi sammanti. Evaṁ siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti. 142 Kathaṁ siyā adhikaraṇā samathehi sammanti, kathaṁ siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇaṁ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sammati; 96 --- pli-tv-pvr5 1:142 sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca na sammati. 143 Anuvādādhikaraṇaṁ sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca sammati; yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca na sammati. 144 Āpattādhikaraṇaṁ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca sammati; yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca na sammati. 145 Kiccādhikaraṇaṁ sammukhāvinayena sammati; yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca na sammati. Evaṁ siyā adhikaraṇā samathehi sammanti. Evaṁ siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti. 146 Kathaṁ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti? Kathaṁ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti? Vivādādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 147 Anuvādādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 148 Āpattādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. 149 Kiccādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. Evaṁ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti. Evaṁ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti. 150 Chāpi samathā cattāropi adhikaraṇā sammukhāvinayena sammanti; sammukhāvinayo na kenaci sammati. 151 Samathādhikaraṇavāro niṭṭhito ekūnavīsatimo. 152 15. Samuṭṭhāpanavāra Vivādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti? Vivādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ na katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti; api ca vivādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṁ viya? Idha bhikkhū vivadanti—“dhammo”ti vā, “adhammo”ti vā, “vinayo”ti vā, “avinayo”ti vā, “abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenā”ti vā, “bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenā”ti vā, “anāciṇṇaṁ tathāgatenā”ti vā, “āciṇṇaṁ tathāgatenā”ti vā, “apaññattaṁ tathāgatenā”ti vā, “paññattaṁ tathāgatenā”ti vā, “āpattī”ti vā, “anāpattī”ti vā, “lahukā āpattī”ti vā, “garukā āpattī”ti vā, “sāvasesā āpattī”ti vā, “anavasesā āpattī”ti vā, “duṭṭhullā āpattī”ti vā “aduṭṭhullā āpattī”ti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṁ, idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ. Vivādādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṁ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṁ anuvadamāno āpattiṁ āpajjati āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ vivādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. 153 Anuvādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti? Anuvādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ na katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti; api ca anuvādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṁ viya? Idha bhikkhū bhikkhuṁ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ, idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ. Anuvādādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṁ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṁ anuvadamāno āpattiṁ āpajjati āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ anuvādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. 154 Āpattādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti? Āpattādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ na katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti; api ca āpattādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṁ viya? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ. Āpattādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṁ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṁ anuvadamāno āpattiṁ āpajjati 97 --- pli-tv-pvr5 1:154 āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ āpattādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. 155 Kiccādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti? Kiccādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ na katamaṁ adhikaraṇaṁ samuṭṭhāpeti, api ca kiccādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṁ viya? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṁ ñattikammaṁ ñattidutiyakammaṁ ñatticatutthakammaṁ, idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ. Kiccādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṁ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṁ anuvadamāno āpattiṁ āpajjati āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ kiccādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. 156 Samuṭṭhāpanavāro niṭṭhito vīsatimo. 157 16. Bhajativāra Vivādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ bhajati? Katamaṁ adhikaraṇaṁ upanissitaṁ? Katamaṁ adhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṁ? 158 Anuvādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ bhajati? Katamaṁ adhikaraṇaṁ upanissitaṁ? Katamaṁ adhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṁ? 159 Āpattādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ bhajati? Katamaṁ adhikaraṇaṁ upanissitaṁ? Katamaṁ adhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṁ? 160 Kiccādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ bhajati? Katamaṁ adhikaraṇaṁ upanissitaṁ? Katamaṁ adhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṁ? 161 Vivādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ vivādādhikaraṇaṁ bhajati, vivādādhikaraṇaṁ upanissitaṁ, vivādādhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ, vivādādhikaraṇena saṅgahitaṁ. 162 Anuvādādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ anuvādādhikaraṇaṁ bhajati, anuvādādhikaraṇaṁ upanissitaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ, anuvādādhikaraṇena saṅgahitaṁ. 163 Āpattādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ bhajati, āpattādhikaraṇaṁ upanissitaṁ, āpattādhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ, āpattādhikaraṇena saṅgahitaṁ. 164 Kiccādhikaraṇaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ kiccādhikaraṇaṁ bhajati, kiccādhikaraṇaṁ upanissitaṁ, kiccādhikaraṇaṁ pariyāpannaṁ, kiccādhikaraṇena saṅgahitaṁ. 165 Vivādādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṁ, kati samathe pariyāpannaṁ, katihi samathehi saṅgahitaṁ, katihi samathehi sammati? 166 Anuvādādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṁ, kati samathe pariyāpannaṁ, katihi samathehi saṅgahitaṁ, katihi samathehi sammati? 167 Āpattādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṁ, kati samathe pariyāpannaṁ, katihi samathehi saṅgahitaṁ, katihi samathehi sammati? 168 Kiccādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṁ, kati samathe pariyāpannaṁ, katihi samathehi saṅgahitaṁ, katihi samathehi sammati? 169 Vivādādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ dve samathe bhajati, dve samathe upanissitaṁ, dve samathe pariyāpannaṁ, dvīhi samathehi saṅgahitaṁ, dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. 170 Anuvādādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ cattāro samathe bhajati, cattāro samathe upanissitaṁ, cattāro samathe pariyāpannaṁ, catūhi samathehi saṅgahitaṁ, catūhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. 171 Āpattādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ tayo samathe bhajati, tayo samathe upanissitaṁ, tayo samathe pariyāpannaṁ, tīhi samathehi saṅgahitaṁ tīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 172 Kiccādhikaraṇaṁ sattannaṁ samathānaṁ ekaṁ samathaṁ bhajati, ekaṁ samathaṁ upanissitaṁ, ekaṁ samathaṁ pariyāpannaṁ, ekena samathena saṅgahitaṁ, ekena samathena sammati—sammukhāvinayenāti. 173 Bhajativāro niṭṭhito ekavīsatimo. 174 Samathabhedo niṭṭhito. 175 Tassuddānaṁ 98 --- pli-tv-pvr5 1:175 176 Adhikaraṇaṁ pariyāyaṁ, sādhāraṇā ca bhāgiyā; Samathā sādhāraṇikā, samathassa tabbhāgiyā. 177 Samathā sammukhā ceva, vinayena kusalena ca; Yattha samathasaṁsaṭṭhā, sammanti na sammanti ca; Samathādhikaraṇañceva, samuṭṭhānaṁ bhajanti cāti. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 2.3 Vipattivāra |3| Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajanti—ācāravipattiṁ. 3 Vipattivāro niṭṭhito tatiyo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.7 Samathavāra |7| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammati—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 3 Samathavāro niṭṭhito sattamo. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 2.14 Adhikaraṇavāra |14| Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo catunnaṁ adhikaraṇānaṁ—āpattādhikaraṇaṁ. 3 Adhikaraṇavāro niṭṭhito chaṭṭho. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 2.10 Katāpattivāra |10| 1. Pārājikakaṇḍa Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṁ—kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati. 2 Vajjappaṭicchādanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vajjappaṭicchādanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṁ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa—vajjappaṭicchādanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. 3 Yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa; bhedakānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa—yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati. 4 Aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Aṭṭhamaṁ vatthuṁ 99 --- pli-tv-pvr2 10:4 paripūraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Purisena—“itthannāmaṁ okāsaṁ āgacchā”ti vuttā gacchati, āpatti dukkaṭassa; purisassa hatthapāsaṁ okkantamatte āpatti thullaccayassa; aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūreti, āpatti pārājikassa—aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. Pārājikā niṭṭhitā. 5 2. Saṅghādisesakaṇḍādi Ussayavādikā bhikkhunī aḍḍaṁ karaṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa; dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa; aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 6 Coriṁ vuṭṭhāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 7 Ekā gāmantaraṁ gamanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; paṭhamaṁ pādaṁ parikkhepaṁ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa; dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti saṅghādisesassa. 8 Samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 9 Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa; udakadantaponaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. 10 “Kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti, uyyojanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Tassā vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa; bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 11 Kupitā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 12 Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 13 Saṁsaṭṭhā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 14 “Saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā”ti uyyojentī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 15 Dasa saṅghādisesā niṭṭhitā …pe… . 16 (Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbā paccayameva nānākaraṇaṁ) 17 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā dve āpattiyo āpajjati. Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa—dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.3 Vipattivāra |3| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajati—ācāravipattiṁ. 3 Vipattivāro niṭṭhito tatiyo. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 2.7 100 --- pli-tv-pvr2 7:0 Samathavāra |7| Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 3 Samathavāro niṭṭhito sattamo. pli-tv-pvr19 0 Parivāra 19. Dutiyagāthāsaṅgaṇika 1. Kāyikādiāpatti |1| Kati āpattiyo kāyikā, Kati vācasikā katā; Chādentassa kati āpattiyo, Kati saṁsaggapaccayā. 2 Chāpattiyo kāyikā, Cha vācasikā katā; Chādentassa tisso āpattiyo, Pañca saṁsaggapaccayā. 3 Aruṇugge kati āpattiyo, Kati yāvatatiyakā; Katettha aṭṭha vatthukā, Katihi sabbasaṅgaho. 4 Aruṇugge tisso āpattiyo, Dve yāvatatiyakā; Ekettha aṭṭha vatthukā, Ekena sabbasaṅgaho. 5 Vinayassa kati mūlāni, Yāni buddhena paññattā; Vinayagarukā kati vuttā, Duṭṭhullacchādanā kati. 6 Vinayassa dve mūlāni, yāni buddhena paññattā; Vinayagarukā dve vuttā, dve duṭṭhullacchādanā. 7 Gāmantare kati āpattiyo, Kati nadipārapaccayā; Katimaṁsesu thullaccayaṁ, Katimaṁsesu dukkaṭaṁ. 8 Gāmantare catasso āpattiyo, Catasso nadipārapaccayā; Ekamaṁse thullaccayaṁ, Navamaṁsesu dukkaṭaṁ. 9 Kati vācasikā rattiṁ, Kati vācasikā divā; Dadamānassa kati āpattiyo, Paṭiggaṇhantassa kittakā. 10 Dve vācasikā rattiṁ, Dve vācasikā divā; Dadamānassa tisso āpattiyo, Cattāro ca paṭiggahe. 11 2. Desanāgāminiyādiāpatti Kati desanāgāminiyo, Kati sappaṭikammā katā; Katettha appaṭikammā vuttā, Buddhenādiccabandhunā. 12 Pañca desanāgāminiyo, Cha sappaṭikammā katā; Ekettha appaṭikammā vuttā, Buddhenādiccabandhunā. 13 Vinayagarukā kati vuttā, Kāyavācasikāni ca; Kati vikāle dhaññaraso, Kati ñatticatutthena sammuti. 14 Vinayagarukā dve vuttā, Kāyavācasikāni ca; Eko vikāle dhaññaraso, Ekā ñatticatutthena sammuti. 15 Pārājikā kāyikā kati, kati saṁvāsakabhūmiyo; Katinaṁ ratticchedo, paññattā dvaṅgulā kati. 16 Pārājikā kāyikā dve, dve saṁvāsakabhūmiyo; Dvinnaṁ ratticchedo, paññattā dvaṅgulā duve. 17 Katattānaṁ vadhitvāna, katihi saṅgho bhijjati; Katettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā kati. 18 Dve attānaṁ vadhitvāna, dvīhi saṅgho bhijjati; Dvettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā duve. 19 Pāṇātipāte kati āpattiyo, Vācā pārājikā kati; Obhāsanā kati vuttā, Sañcarittena vā kati. 20 Pāṇātipāte tisso āpattiyo, Vācā pārājikā tayo; Obhāsanā tayo vuttā, Sañcarittena vā tayo. 21 Kati puggalā na upasampādetabbā, Kati kammānaṁ saṅgahā; Nāsitakā kati vuttā, Katinaṁ ekavācikā. 22 Tayo puggalā na upasampādetabbā, Tayo kammānaṁ saṅgahā; Nāsitakā tayo vuttā, Tiṇṇannaṁ ekavācikā. 23 Adinnādāne kati āpattiyo, Kati methunapaccayā; Chindantassa kati āpattiyo, Kati chaḍḍitapaccayā. 24 Adinnādāne tisso āpattiyo, Catasso methunapaccayā; Chindantassa tisso āpattiyo, Pañca chaḍḍitapaccayā. 25 Bhikkhunovādakavaggasmiṁ, pācittiyena dukkaṭā; Katettha navakā vuttā, katinaṁ cīvarena ca. 26 Bhikkhunovādakavaggasmiṁ, Pācittiyena dukkaṭā katā; Caturettha navakā vuttā, Dvinnaṁ cīvarena ca. 27 Bhikkhunīnañca akkhātā, Pāṭidesaniyā kati; Bhuñjantāmakadhaññena, Pācittiyena dukkaṭā kati. 28 Bhikkhunīnañca akkhātā, Aṭṭha pāṭidesanīyā katā; Bhuñjantāmakadhaññena, Pācittiyena dukkaṭā katā. 29 Gacchantassa kati āpattiyo, Ṭhitassa cāpi kittakā; Nisinnassa kati āpattiyo, Nipannassāpi kittakā. 30 Gacchantassa 101 --- pli-tv-pvr19 1:30 catasso āpattiyo, Ṭhitassa cāpi tattakā; Nisinnassa catasso āpattiyo, Nipannassāpi tattakā. 31 3. Pācittiya Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Apubbaṁ acarimaṁ, āpajjeyya ekato. 32 Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Apubbaṁ acarimaṁ, āpajjeyya ekato. 33 Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Apubbaṁ acarimaṁ, āpajjeyya ekato. 34 Nava pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Apubbaṁ acarimaṁ, āpajjeyya ekato. 35 Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Kati vācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 36 Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Ekavācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 37 Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Kati vācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 38 Nava pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Ekavācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 39 Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Kiñca kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 40 Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Vatthuṁ kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 41 Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Kiñca kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 42 Nava pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni; Vatthuṁ kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā. 43 Yāvatatiyake kati āpattiyo, Kati vohārapaccayā; Khādantassa kati āpattiyo, Kati bhojanapaccayā. 44 Yāvatatiyake tisso āpattiyo, Cha vohārapaccayā; Khādantassa tisso āpattiyo, Pañca bhojanapaccayā. 45 Sabbā yāvatatiyakā, Kati ṭhānāni gacchanti; Katinañceva āpatti, Katinaṁ adhikaraṇena ca. 46 Sabbā yāvatatiyakā, Pañca ṭhānāni gacchanti; Pañcannañceva āpatti, Pañcannaṁ adhikaraṇena ca. 47 Katinaṁ vinicchayo hoti, katinaṁ vūpasamena ca; Katinañceva anāpatti, katihi ṭhānehi sobhati. 48 Pañcannaṁ vinicchayo hoti, pañcannaṁ vūpasamena ca; Pañcannañceva anāpatti, tīhi ṭhānehi sobhati. 49 Kati kāyikā rattiṁ, Kati kāyikā divā; Nijjhāyantassa kati āpatti, Kati piṇḍapātapaccayā. 50 Dve kāyikā rattiṁ, Dve kāyikā divā; Nijjhāyantassa ekā āpatti, Ekā piṇḍapātapaccayā. 51 Katānisaṁse sampassaṁ, paresaṁ saddhāya desaye; Ukkhittakā kati vuttā, kati sammāvattanā. 52 Aṭṭhānisaṁse sampassaṁ, Paresaṁ saddhāya desaye; Ukkhittakā tayo vuttā, Tecattālīsa sammāvattanā. 53 Kati ṭhāne musāvādo, kati paramanti vuccati; Kati pāṭidesanīyā, katinaṁ desanāya ca. 54 Pañca ṭhāne musāvādo, Cuddasa paramanti vuccati; Dvādasa pāṭidesanīyā, Catunnaṁ desanāya ca. 55 Kataṅgiko musāvādo, kati uposathaṅgāni; Kati dūteyyaṅgāni, kati titthiyavattanā. 56 Aṭṭhaṅgiko musāvādo, aṭṭha uposathaṅgāni; Aṭṭha dūteyyaṅgāni, aṭṭha titthiyavattanā. 57 Kativācikā upasampadā, Katinaṁ paccuṭṭhātabbaṁ; Katinaṁ āsanaṁ dātabbaṁ, Bhikkhunovādako katihi. 58 Aṭṭhavācikā upasampadā, Aṭṭhannaṁ paccuṭṭhātabbaṁ; Aṭṭhannaṁ āsanaṁ dātabbaṁ, Bhikkhunovādako aṭṭhahi. 59 Katinaṁ chejjaṁ hoti, katinaṁ thullaccayaṁ; Katinañceva anāpatti, sabbesaṁ ekavatthukā. 60 Ekassa chejjaṁ hoti, catunnaṁ thullaccayaṁ; Catunnañceva anāpatti, sabbesaṁ ekavatthukā. 61 Kati āghātavatthūni, katihi saṅgho bhijjati; Katettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā kati. 62 Nava āghātavatthūni, navahi saṅgho bhijjati; Navettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā nava. 63 4. Avandanīyapuggalādi Kati puggalā nābhivādetabbā, Añjalisāmicena ca; Katinaṁ dukkaṭaṁ hoti, Kati cīvaradhāraṇā. 64 Dasa puggalā nābhivādetabbā, Añjalisāmicena ca; Dasannaṁ dukkaṭaṁ hoti, Dasa cīvaradhāraṇā. 65 Katinaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ, dātabbaṁ idha cīvaraṁ; Katinaṁ sante dātabbaṁ, katinañceva na dātabbaṁ. 66 Pañcannaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ, dātabbaṁ idha cīvaraṁ; Sattannaṁ sante dātabbaṁ, soḷasannaṁ na dātabbaṁ. 67 Katisataṁ rattisataṁ, āpattiyo chādayitvāna; Kati rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko. 68 Dasasataṁ rattisataṁ, āpattiyo chādayitvāna; Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko. 69 Kati kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ vinayavatthusmiṁ, sabbeva adhammikā kati. 70 Dvādasa kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ 102 --- pli-tv-pvr19 1:70 vinayavatthusmiṁ, sabbeva adhammikā katā. 71 Kati kammasampattiyo vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ vinayavatthusmiṁ, Sabbeva dhammikā kati. 72 Catasso kammasampattiyo vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ vinayavatthusmiṁ, Sabbeva dhammikā katā. 73 Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ vinayavatthusmiṁ, dhammikā adhammikā kati. 74 Cha kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ vinayavatthusmiṁ, ekettha dhammikā katā; Pañca adhammikā vuttā, buddhenādiccabandhunā. 75 Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ vinayavatthusmiṁ, dhammikā adhammikā kati. 76 Cattāri kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Campāyaṁ vinayavatthusmiṁ, ekettha dhammikā katā; Tayo adhammikā vuttā, buddhenādiccabandhunā. 77 Yaṁ desitaṁnantajinena tādinā, Āpattikkhandhāni vivekadassinā; Katettha sammanti vinā samathehi, Pucchāmi taṁ brūhi vibhaṅgakovida. 78 Yaṁ desitaṁnantajinena tādinā, Āpattikkhandhāni vivekadassinā; Ekettha sammati vinā samathehi, Etaṁ te akkhāmi vibhaṅgakovida. 79 Kati āpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 80 Chaūnadiyaḍḍhasatā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Āpāyikā nerayikā, Kappaṭṭhā saṅghabhedakā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 81 Kati nāpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 82 Aṭṭhārasa nāpāyikā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 83 Kati aṭṭhakā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 84 Aṭṭhārasa aṭṭhakā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me. 85 5. Soḷasakammādi Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 86 Soḷasa kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me. 87 Kati kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 88 Dvādasa kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me. 89 Kati kammasampattiyo vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇoma te. 90 Catasso kammasampattiyo vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 91 Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 92 Cha kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me. 93 Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 94 Cattāri kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me. 95 Kati pārājikā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 96 Aṭṭha pārājikā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me. 97 Kati saṅghādisesā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 98 Tevīsa saṅghādisesā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 99 Kati aniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 100 Dve aniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me. 101 Kati nissaggiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 102 Dvecattālīsa nissaggiyā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 103 Kati pācittiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 104 Aṭṭhāsītisataṁ pācittiyā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 105 Kati pāṭidesanīyā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇoma te. 106 Dvādasa pāṭidesanīyā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 107 Kati sekhiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ 103 --- pli-tv-pvr19 1:107 paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te. 108 Pañcasattati sekhiyā vuttā, Buddhenādiccabandhunā; Vinayaṁ paṭijānantassa, Vinayāni suṇohi me. 109 Yāva supucchitaṁ tayā, yāva suvissajjitaṁ mayā; Pucchāvissajjanāya vā, natthi kiñci asuttakanti. 110 Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-pvr12 0 Parivāra Aparagāthāsaṅgaṇika 12. Codanādipucchāvissajjanā |1| Codanā kimatthāya, Sāraṇā kissa kāraṇā; Saṅgho kimatthāya, Matikammaṁ pana kissa kāraṇā. 2 Codanā sāraṇatthāya, Niggahatthāya sāraṇā; Saṅgho pariggahatthāya, Matikammaṁ pana pāṭiyekkaṁ. 3 Mā kho turito abhaṇi, mā kho caṇḍikato bhaṇi; Mā kho paṭighaṁ janayi, sace anuvijjako tuvaṁ. 4 Mā kho sahasā abhaṇi, Kathaṁ viggāhikaṁ anatthasaṁhitaṁ; Sutte vinaye anulome, Paññatte anulomike. 5 Anuyogavattaṁ nisāmaya, Kusalena buddhimatā kataṁ; Suvuttaṁ sikkhāpadānulomikaṁ, Gatiṁ na nāsento samparāyikaṁ; Hitesī anuyuñjassu, Kālenatthūpasaṁhitaṁ. 6 Cuditassa ca codakassa ca, Sahasā vohāraṁ mā padhāresi; Codako āha āpannoti, Cuditako āha anāpannoti. 7 Ubho anukkhipanto, Paṭiññānusandhitena kāraye; Paṭiññā lajjīsu katā, Alajjīsu evaṁ na vijjati; Bahumpi alajjī bhāseyya, Vattānusandhitena kāraye. 8 Alajjī kīdiso hoti, Paṭiññā yassa na rūhati; Etañca tāhaṁ pucchāmi, Kīdiso vuccati alajjī puggalo. 9 Sañcicca āpattiṁ āpajjati, Āpattiṁ parigūhati; Agatigamanañca gacchati, Ediso vuccati alajjīpuggalo. 10 Saccaṁ ahampi jānāmi, Ediso vuccati alajjīpuggalo; Aññañca tāhaṁ pucchāmi, Kīdiso vuccati lajjīpuggalo. 11 Sañcicca āpattiṁ nāpajjati, Āpattiṁ na parigūhati; Agatigamanaṁ na gacchati, Ediso vuccati lajjīpuggalo. 12 Saccaṁ ahampi jānāmi, Ediso vuccati lajjīpuggalo; Aññañca tāhaṁ pucchāmi, Kīdiso vuccati adhammacodako. 13 Akālena codeti abhūtena, Pharusena anatthasaṁhitena; Dosantaro codeti no mettācitto, Ediso vuccati adhammacodako. 14 Saccaṁ ahampi jānāmi, Ediso vuccati adhammacodako; Aññañca tāhaṁ pucchāmi, Kīdiso vuccati dhammacodako. 15 Kālena codeti bhūtena, Saṇhena atthasaṁhitena; Mettācitto codeti no dosantaro, Ediso vuccati dhammacodako. 16 Saccaṁ ahampi jānāmi, Ediso vuccati dhammacodako; Aññañca tāhaṁ pucchāmi, Kīdiso vuccati bālacodako. 17 Pubbāparaṁ na jānāti, Pubbāparassa akovido; Anusandhivacanapathaṁ na jānāti, Anusandhivacanapathassa akovido; Ediso vuccati bālacodako. 18 Saccaṁ ahampi jānāmi, Ediso vuccati bālacodako; Aññañca tāhaṁ pucchāmi, Kīdiso vuccati paṇḍitacodako. 19 Pubbāparampi jānāti, Pubbāparassa kovido; Anusandhivacanapathaṁ jānāti, Anusandhivacanapathassa kovido; Ediso vuccati paṇḍitacodako. 20 Saccaṁ ahampi jānāmi, Ediso vuccati paṇḍitacodako; Aññañca tāhaṁ pucchāmi, Codanā kinti vuccati. 21 Sīlavipattiyā codeti, atho ācāradiṭṭhiyā; Ājīvenapi codeti, codanā tena vuccatīti. 22 Aparaṁ gāthāsaṅgaṇikaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.10 Katāpattivāra 1. Pārājikakaṇḍa |10| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati—akkhāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṁ aṅgajātaṁ paveseti, āpatti dukkaṭassa; jatumaṭṭhake pācittiyaṁ—methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. 2 Adinnaṁ ādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Adinnaṁ ādiyanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, āpatti pārājikassa; atirekamāsakaṁ vā ūnapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, āpatti 104 --- pli-tv-pvr1 10:2 thullaccayassa; māsakaṁ vā ūnamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, āpatti dukkaṭassa—adinnaṁ ādiyanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. 3 Sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Manussaṁ odissa opātaṁ khaṇati “papatitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa—sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. 4 Asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati, āpatti pārājikassa; “yo te vihāre vasati so bhikkhu arahā”ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa—asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. 5 Cattāro pārājikā niṭṭhitā. 6 2. Saṅghādisesakaṇḍādi Upakkamitvā asucimocanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Upakkamitvā asucimocanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa; ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa; payoge dukkaṭaṁ—upakkamitvā asucimocanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. 7 Kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati—avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṁ—kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati. 8 Mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti saṅghādisesassa; vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ṭhapetvā adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. 9 Attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa; paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti thullaccayassa; tiracchānagatassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti dukkaṭassa. 10 Sañcarittaṁ samāpajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṁsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṁsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa. 11 Saññācikāya kuṭiṁ kārāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. 12 Mahallakaṁ vihāraṁ kārāpanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—kārāpeti, payoge dukkaṭaṁ; ekaṁ piṇḍaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa; tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. 13 Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. 14 Bhikkhuṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa; okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. 15 Saṅghabhedako bhikkhu yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 16 105 --- pli-tv-pvr1 10:16 Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjanti—ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 17 Dubbaco bhikkhu yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. 18 Kuladūsako bhikkhu yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati—ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa …pe…. 19 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ—anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā imaṁ ekaṁ āpattiṁ āpajjati. 20 Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.8 Samuccayavāra |8| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjati? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto tisso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṁ aṅgajātaṁ paveseti, āpatti dukkaṭassa—methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati. 2 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti, sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā, channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti, catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ, sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 3 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karonto kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karonto ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ—anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karonto imaṁ ekaṁ āpattiṁ āpajjati. 4 Sā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajati, sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā, channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ, sattannaṁ, samathānaṁ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajati—ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā—dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammati—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 5 Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo. Ime aṭṭha vārā sajjhāyamaggena likhitā. 6 Tassuddānaṁ 7 Katthapaññatti kati ca, Vipattisaṅgahena ca; Samuṭṭhānādhikaraṇā, Samatho samuccayena cāti. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.4 Saṅgahitavāra |4| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā 106 --- pli-tv-pvr1 4:2 kheḷaṁ vā karontassa āpatti sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā—dukkaṭāpattikkhandhena. 3 Saṅgahitavāro niṭṭhito catuttho. pli-tv-pvr20 0 Parivāra 20. Sedamocanagāthā 1. Avippavāsapañhā |1| Asaṁvāso bhikkhūhi ca bhikkhunīhi ca, Sambhogo ekacco tahiṁ na labbhati; Avippavāsena anāpatti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 2 Avissajjiyaṁ avebhaṅgiyaṁ, Pañca vuttā mahesinā; Vissajjantassa paribhuñjantassa anāpatti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 3 Dasa puggale na vadāmi, Ekādasa vivajjiya; Vuḍḍhaṁ vandantassa āpatti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 4 Na ukkhittako na ca pana pārivāsiko, Na saṅghabhinno na ca pana pakkhasaṅkanto; Samānasaṁvāsakabhūmiyā ṭhito, Kathaṁ nu sikkhāya asādhāraṇo siyā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 5 Upeti dhammaṁ paripucchamāno, Kusalaṁ atthūpasañhitaṁ; Na jīvati na mato na nibbuto, Taṁ puggalaṁ katamaṁ vadanti buddhā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 6 Ubbhakkhake na vadāmi, Adho nābhiṁ vivajjiya; Methunadhammapaccayā, Kathaṁ pārājiko siyā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 7 Bhikkhu saññācikāya kuṭiṁ karoti, Adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ; Sārambhaṁ aparikkamanaṁ anāpatti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 8 Bhikkhu saññācikāya kuṭiṁ karoti, Desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ; Anārambhaṁ saparikkamanaṁ āpatti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 9 Na kāyikaṁ kiñci payogamācare, Na cāpi vācāya pare bhaṇeyya; Āpajjeyya garukaṁ chejjavatthuṁ, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 10 Na kāyikaṁ vācasikañca kiñci, Manasāpi santo na kareyya pāpaṁ; So nāsito kinti sunāsito bhave, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 11 Anālapanto manujena kenaci, Vācāgiraṁ no ca pare bhaṇeyya; Āpajjeyya vācasikaṁ na kāyikaṁ, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 12 Sikkhāpadā buddhavarena vaṇṇitā, Saṅghādisesā caturo bhaveyyuṁ; Āpajjeyya ekapayogena sabbe, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 13 Ubho ekato upasampannā, Ubhinnaṁ hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇheyya; Siyā āpattiyo nānā, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 14 Caturo janā saṁvidhāya, Garubhaṇḍaṁ avāharuṁ; Tayo pārājikā eko na pārājiko, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 15 2. Pārājikādipañhā Itthī ca abbhantare siyā, Bhikkhu ca bahiddhā siyā; Chiddaṁ tasmiṁ ghare natthi, Methunadhammapaccayā; Kathaṁ pārājiko siyā, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 16 Telaṁ madhuṁ phāṇitañcāpi sappiṁ, Sāmaṁ gahetvāna nikkhipeyya; Avītivatte sattāhe, Sati paccaye paribhuñjantassa āpatti; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 17 Nissaggiyena āpatti, Suddhakena pācittiyaṁ; Āpajjantassa ekato, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 18 Bhikkhū siyā vīsatiyā samāgatā, Kammaṁ kareyyuṁ samaggasaññino; Bhikkhu siyā dvādasayojane ṭhito, Kammañca taṁ kuppeyya vaggapaccayā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 19 Padavītihāramattena vācāya bhaṇitena ca, Sabbāni garukāni sappaṭikammāni; Catusaṭṭhi āpattiyo āpajjeyya ekato, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 20 Nivattho antaravāsakena, Diguṇaṁ saṅghāṭiṁ pāruto; Sabbāni tāni nissaggiyāni honti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 21 Na cāpi ñatti na ca pana kammavācā, Na cehi bhikkhūti jino avoca; Saraṇagamanampi na tassa atthi, Upasampadā cassa akuppā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 22 Itthiṁ hane na mātaraṁ, Purisañca na pitaraṁ hane; Haneyya anariyaṁ mando, Tena cānantaraṁ phuse; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 23 Itthiṁ hane ca mātaraṁ, Purisañca pitaraṁ hane; Mātaraṁ pitaraṁ hantvā, Na tenānantaraṁ phuse; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 24 Acodayitvā assārayitvā, Asammukhībhūtassa kareyya kammaṁ; Katañca kammaṁ sukataṁ bhaveyya, Kārako ca saṅgho anāpattiko siyā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 25 Codayitvā sārayitvā, Sammukhībhūtassa kareyya kammaṁ; Katañca kammaṁ akataṁ bhaveyya, Kārako ca saṅgho sāpattiko siyā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 26 Chindantassa āpatti, 107 --- pli-tv-pvr20 1:26 Chindantassa anāpatti; Chādentassa āpatti, Chādentassa anāpatti; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 27 Saccaṁ bhaṇanto garukaṁ, Musā ca lahu bhāsato; Musā bhaṇanto garukaṁ, Saccañca lahu bhāsato; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 28 3. Pācittiyādipañhā Adhiṭṭhitaṁ rajanāya rattaṁ, Kappakatampi santaṁ; Paribhuñjantassa āpatti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 29 Atthaṅgate sūriye bhikkhu maṁsāni khādati, Na ummattako na ca pana khittacitto; Na cāpi so vedanāṭṭo bhaveyya, Na cassa hoti āpatti; So ca dhammo sugatena desito, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 30 Na rattacitto na ca pana theyyacitto, Na cāpi so paraṁ maraṇāya cetayi; Salākaṁ dentassa hoti chejjaṁ, Paṭiggaṇhantassa thullaccayaṁ; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 31 Na cāpi āraññakaṁ sāsaṅkasammataṁ, Na cāpi saṅghena sammuti dinnā; Na cassa kathinaṁ atthataṁ tattheva, Cīvaraṁ nikkhipitvā gaccheyya aḍḍhayojanaṁ; Tattheva aruṇaṁ uggacchantassa anāpatti, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 32 Kāyikāni na vācasikāni, Sabbāni nānāvatthukāni; Apubbaṁ acarimaṁ āpajjeyya ekato, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 33 Vācasikāni na kāyikāni, Sabbāni nānāvatthukāni; Apubbaṁ acarimaṁ āpajjeyya ekato, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 34 Tissitthiyo methunaṁ taṁ na seve, Tayo purise tayo anariyapaṇḍake; Na cācare methunaṁ byañjanasmiṁ, Chejjaṁ siyā methunadhammapaccayā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 35 Mātaraṁ cīvaraṁ yāce, No ca saṅghe pariṇataṁ; Kenassa hoti āpatti, Anāpatti ca ñātake; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 36 Kuddho ārādhako hoti, Kuddho hoti garahiyo; Atha ko nāma so dhammo, Yena kuddho pasaṁsiyo; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 37 Tuṭṭho ārādhako hoti, Tuṭṭho hoti garahiyo; Atha ko nāma so dhammo, Yena tuṭṭho garahiyo; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 38 Saṅghādisesaṁ thullaccayaṁ, Pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ; Dukkaṭaṁ āpajjeyya ekato, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 39 Ubho paripuṇṇavīsativassā, Ubhinnaṁ ekupajjhāyo; Ekācariyo ekā kammavācā, Eko upasampanno eko anupasampanno; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 40 Akappakataṁ nāpi rajanāya rattaṁ, Tena nivattho yena kāmaṁ vajeyya; Na cassa hoti āpatti, So ca dhammo sugatena desito; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 41 Na deti na paṭiggaṇhāti, Paṭiggaho tena na vijjati; Āpajjati garukaṁ na lahukaṁ, Tañca paribhogapaccayā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 42 Na deti na paṭiggaṇhāti, Paṭiggaho tena na vijjati; Āpajjati lahukaṁ na garukaṁ, Tañca paribhogapaccayā; Pañhā mesā kusalehi cintitā. 43 Āpajjati garukaṁ sāvasesaṁ, Chādeti anādariyaṁ paṭicca; Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṁ, Pañhā mesā kusalehi cintitā. 44 Sedamocanagāthā niṭṭhitā. 45 Tassuddānaṁ 46 Asaṁvāso avissajji, Dasa ca anukkhittako; Upeti dhammaṁ ubbhakkhakaṁ, Tato saññācikā ca dve. 47 Na kāyikañca garukaṁ, na kāyikaṁ na vācasikaṁ; Anālapanto sikkhā ca, ubho ca caturo janā. 48 Itthī telañca nissaggi, bhikkhu ca padavītiyo; Nivattho ca na ca ñatti, na mātaraṁ pitaraṁ hane. 49 Acodayitvā codayitvā, chindantaṁ saccameva ca; Adhiṭṭhitañcatthaṅgate, na rattaṁ na cāraññakaṁ. 50 Kāyikā vācasikā ca, tissitthī cāpi mātaraṁ; Kuddho ārādhako tuṭṭho, saṅghādisesā ca ubho. 51 Akappakataṁ na deti, Na detāpajjatī garuṁ; Sedamocanikā gāthā, Pañhā viññūhi vibhāvitāti. pli-tv-pvr15 0 Parivāra 15. Mahāsaṅgāma 1. Voharantenajānitabbādi |1| Saṅgāmāvacarena bhikkhunā saṅghe voharantena vatthu jānitabbaṁ, vipatti jānitabbā, āpatti jānitabbā, nidānaṁ jānitabbaṁ, ākāro jānitabbo, pubbāparaṁ jānitabbaṁ, katākataṁ jānitabbaṁ, kammaṁ jānitabbaṁ, adhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, samatho jānitabbo, na chandāgati gantabbā, na dosāgati gantabbā, na mohāgati gantabbā, na bhayāgati gantabbā, saññāpanīye ṭhāne saññāpetabbaṁ, nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpetabbaṁ, pekkhanīye ṭhāne pekkhitabbaṁ, pasādanīye ṭhāne 108 --- pli-tv-pvr15 1:1 pasādetabbaṁ, “laddhapakkhomhī”ti parapakkho nāvajānitabbo, bahussutomhīti appassuto nāvajānitabbo, therataromhīti navakataro nāvajānitabbo, asampattaṁ na byāhātabbaṁ, sampattaṁ dhammato vinayato na parihāpetabbaṁ, yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ. 2 Vatthu jānitabbanti aṭṭhapārājikānaṁ vatthu jānitabbaṁ, tevīsasaṅghādisesānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dveaniyatānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dvecattārīsanissaggiyānaṁ vatthu jānitabbaṁ, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dvādasapāṭidesanīyānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dukkaṭānaṁ vatthu jānitabbaṁ, dubbhāsitānaṁ vatthu jānitabbaṁ. 3 Vipatti jānitabbāti sīlavipatti jānitabbā, ācāravipatti jānitabbā, diṭṭhivipatti jānitabbā, ājīvavipatti jānitabbā. 4 Āpatti jānitabbāti pārājikāpatti jānitabbā, saṅghādisesāpatti jānitabbā, thullaccayāpatti jānitabbā, pācittiyāpatti jānitabbā, pāṭidesanīyāpatti jānitabbā, dukkaṭāpatti jānitabbā, dubbhāsitāpatti jānitabbā. 5 Nidānaṁ jānitabbanti aṭṭhapārājikānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, tevīsasaṅghādisesānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dveaniyatānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dvecattārīsanissaggiyānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dvādasapāṭidesanīyānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dukkaṭānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ, dubbhāsitānaṁ nidānaṁ jānitabbaṁ. 6 Ākāro jānitabboti saṅgho ākārato jānitabbo, gaṇo ākārato jānitabbo, puggalo ākārato jānitabbo, codako ākārato jānitabbo, cuditako ākārato jānitabbo. Saṅgho ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṁ saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṁ saṅgho ākārato jānitabbo. Gaṇo ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṁ gaṇo imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṁ gaṇo ākārato jānitabbo. Puggalo ākārato jānitabboti paṭibalo nu kho ayaṁ puggalo imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena udāhu noti, evaṁ puggalo ākārato jānitabbo. Codako ākārato jānitabboti kacci nu kho ayamāyasmā pañcasu dhammesu patiṭṭhāya paraṁ codeti udāhu noti, evaṁ codako ākārato jānitabbo. Cuditako ākārato jānitabboti kacci nu kho ayamāyasmā dvīsu dhammesu patiṭṭhito sacce ca akuppe ca udāhu noti, evaṁ cuditako ākārato jānitabbo. 7 Pubbāparaṁ jānitabbanti kacci nu kho ayamāyasmā vatthuto vā vatthuṁ saṅkamati, vipattito vā vipattiṁ saṅkamati, āpattito vā āpattiṁ saṅkamati, avajānitvā vā paṭijānāti, paṭijānitvā vā avajānāti, aññena vā aññaṁ paṭicarati, udāhu noti, evaṁ pubbāparaṁ jānitabbaṁ. 8 Katākataṁ jānitabbanti methunadhammo jānitabbo, methunadhammassa anulomaṁ jānitabbaṁ, methunadhammassa pubbabhāgo jānitabbo. Methunadhammo jānitabboti dvayaṁdvayasamāpatti jānitabbā. Methunadhammassa anulomaṁ jānitabbanti bhikkhu attano mukhena parassa aṅgajātaṁ gaṇhāti. Methunadhammassa pubbabhāgo jānitabboti vaṇṇāvaṇṇo, kāyasaṁsaggo, duṭṭhullavācā, attakāmapāricariyā, vacanamanuppadānaṁ. 9 Kammaṁ jānitabbanti soḷasakammāni jānitabbāni—cattāri apalokanakammāni jānitabbāni, cattāri ñattikammāni jānitabbāni, cattāri ñattidutiyakammāni jānitabbāni, cattāri ñatticatutthakammāni jānitabbāni. 10 Adhikaraṇaṁ jānitabbanti cattāri adhikaraṇāni jānitabbāni—vivādādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, āpattādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ, kiccādhikaraṇaṁ jānitabbaṁ. 11 Samatho jānitabboti satta samathā jānitabbā—sammukhāvinayo jānitabbo, sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṁ jānitabbaṁ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo. 12 2. Agatiagantabba Na chandāgati gantabbāti chandāgatiṁ gacchanto kathaṁ chandāgatiṁ gacchati? Idhekacco—“ayaṁ me upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātisālohito vā”ti, tassānukampāya tassānurakkhāya adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, 109 --- pli-tv-pvr15 1:12 vinayaṁ avinayoti dīpeti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāpattiṁ āpattīti dīpeti, āpattiṁ anāpattīti dīpeti, lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti, sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi chandāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi chandāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Chandāgatiṁ gacchanto evaṁ chandāgatiṁ gacchati. 13 Na dosāgati gantabbāti dosāgatiṁ gacchanto kathaṁ dosāgatiṁ gacchati? Idhekacco anatthaṁ me acarīti āghātaṁ bandhati, anatthaṁ me caratīti āghātaṁ bandhati, anatthaṁ me carissatīti āghātaṁ bandhati, piyassa me manāpassa anatthaṁ acari … anatthaṁ carati … anatthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati, appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari … atthaṁ carati … atthaṁ carissatīti āghātaṁ bandhati. Imehi navahi āghātavatthūhi āghāto paṭighāto kuddho kodhābhibhūto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi dosāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi dosāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ bahuñca apuññaṁ pasavati. Dosāgatiṁ gacchanto evaṁ dosāgatiṁ gacchati. 14 Na mohāgati gantabbāti mohāgatiṁ gacchanto kathaṁ mohāgatiṁ gacchati? Ratto rāgavasena gacchati, duṭṭho dosavasena gacchati, mūḷho mohavasena gacchati, parāmaṭṭho diṭṭhivasena gacchati, mūḷho sammūḷho mohābhibhūto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi mohāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi mohāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Mohāgatiṁ gacchanto evaṁ mohāgatiṁ gacchati. 15 Na bhayāgati gantabbāti bhayāgatiṁ gacchanto kathaṁ bhayāgatiṁ gacchati? Idhekacco—“ayaṁ visamanissito vā gahananissito vā balavanissito vā kakkhaḷo pharuso jīvitantarāyaṁ vā brahmacariyantarāyaṁ vā karissatī”ti, tassa bhayā bhīto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti, avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, anāpattiṁ āpattīti dīpeti, āpattiṁ anāpattīti dīpeti, lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti, sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi bhayāgatiṁ gacchanto bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 110 --- pli-tv-pvr15 1:15 Imehi aṭṭhārasahi vatthūhi bhayāgatiṁ gacchanto khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti, sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. Bhayāgatiṁ gacchanto evaṁ bhayāgatiṁ gacchati. 16 Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ ativattati; Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimāti. 17 3. Agatiagamana Kathaṁ na chandāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, avinayaṁ avinayoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, vinayaṁ vinayoti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, anāpattiṁ anāpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, āpattiṁ āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na chandāgatiṁ gacchati. Evaṁ na chandāgatiṁ gacchati. 18 Kathaṁ na dosāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na dosāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na dosāgatiṁ gacchati …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na dosāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na dosāgatiṁ gacchati. Evaṁ na dosāgatiṁ gacchati. 19 Kathaṁ na mohāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na mohāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na mohāgatiṁ gacchati …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na mohāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na mohāgatiṁ gacchati. Evaṁ na mohāgatiṁ gacchati. 20 Kathaṁ na bhayāgatiṁ gacchati? Adhammaṁ adhammoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, dhammaṁ dhammoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, avinayaṁ avinayoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, vinayaṁ vinayoti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, anāpattiṁ anāpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, āpattiṁ āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento na bhayāgatiṁ gacchati. Evaṁ na bhayāgatiṁ gacchati. 21 Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṁ nātivattati; Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimāti. 22 4. Saññāpanīyādi Kathaṁ saññāpanīye ṭhāne saññāpeti? Adhammaṁ adhammoti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti, dhammaṁ dhammoti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento saññāpanīye ṭhāne saññāpeti. 111 --- pli-tv-pvr15 1:22 Evaṁ saññāpanīye ṭhāne saññāpeti. 23 Kathaṁ nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti? Adhammaṁ adhammoti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti, dhammaṁ dhammoti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti. Evaṁ nijjhāpanīye ṭhāne nijjhāpeti. 24 Kathaṁ pekkhanīye ṭhāne pekkhati? Adhammaṁ adhammoti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati, dhammaṁ dhammoti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento pekkhanīye ṭhāne pekkhati. Evaṁ pekkhanīye ṭhāne pekkhati. 25 Kathaṁ pasādanīye ṭhāne pasādeti? Adhammaṁ adhammoti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti, dhammaṁ dhammoti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpento pasādanīye ṭhāne pasādeti. Evaṁ pasādanīye ṭhāne pasādeti. 26 5. Parapakkhādiavajānana Kathaṁ laddhapakkhomhīti parapakkhaṁ avajānāti? Idhekacco laddhapakkho hoti laddhaparivāro pakkhavā ñātimā. “Ayaṁ aladdhapakkho aladdhaparivāro na pakkhavā na ñātimā”ti tassa avajānanto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṁ laddhapakkhomhīti parapakkhaṁ avajānāti. 27 Kathaṁ bahussutomhīti appassutaṁ avajānāti? Idhekacco bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. “Ayaṁ appassuto appāgamo appadharo”ti tassa avajānanto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṁ bahussutomhīti appassutaṁ avajānāti. 28 Kathaṁ therataromhīti navakataraṁ avajānāti? Idhekacco thero hoti rattaññū cirapabbajito “ayaṁ navako appaññāto appakataññū imassa vacanaṁ akataṁ bhavissatī”ti tassa avajānanto adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. Evaṁ therataromhīti navakataraṁ avajānāti. 29 Asampattaṁ na byāharitabbanti anotiṇṇaṁ bhāraṁ na otāretabbaṁ. Sampattaṁ dhammato vinayato na parihāpetabbanti yaṁatthāya saṅgho sannipatito hoti, taṁ atthaṁ dhammato vinayato na parihāpetabbaṁ. 30 Yena dhammenāti bhūtena vatthunā. Yena vinayenāti codetvā sāretvā. Yena satthusāsanenāti ñattisampadāya anussāvanasampadāya, yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbanti. 31 6. Anuvijjakassaanuyoga Anuvijjakena codako pucchitabbo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, kimhi naṁ ṭhapesi, sīlavipattiyā vā ṭhapesi, ācāravipattiyā vā ṭhapesi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapesī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“sīlavipattiyā vā ṭhapemi, ācāravipattiyā vā ṭhapemi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo—“jānāti panāyasmā sīlavipattiṁ, jānāti ācāravipattiṁ, jānāti diṭṭhivipattin”ti? So ce evaṁ vadeyya—“jānāmi kho ahaṁ, āvuso, sīlavipattiṁ, jānāmi ācāravipattiṁ, jānāmi diṭṭhivipattin”ti, so evamassa vacanīyo—“katamā panāvuso, sīlavipatti, katamā ācāravipatti, katamā diṭṭhivipattī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“cattāri pārājikāni terasa saṅghādisesā—ayaṁ sīlavipatti. Thullaccayaṁ pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ dukkaṭaṁ dubbhāsitaṁ—ayaṁ ācāravipatti. Micchādiṭṭhi antaggāhikādiṭṭhi—ayaṁ diṭṭhivipattī”ti, so evamassa vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, diṭṭhena vā ṭhapesi, sutena vā ṭhapesi, parisaṅkāya vā ṭhapesī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“diṭṭhena vā ṭhapemi, sutena vā ṭhapemi, parisaṅkāya vā ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te diṭṭhaṁ, kinti te diṭṭhaṁ, kadā te diṭṭhaṁ, kattha te diṭṭhaṁ, 112 --- pli-tv-pvr15 1:31 pārājikaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṁ ahosi, kattha cāyaṁ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṁ karosi, kiṁ cāyaṁ bhikkhu karotī”ti? So ce evaṁ vadeyya—“na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca sutena pavāraṇaṁ ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te sutaṁ, kinti te sutaṁ, kadā te sutaṁ, kattha te sutaṁ, pārājikaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, bhikkhussa sutaṁ, bhikkhuniyā sutaṁ, sikkhamānāya sutaṁ, sāmaṇerassa sutaṁ, sāmaṇeriyā sutaṁ, upāsakassa sutaṁ, upāsikāya sutaṁ, rājūnaṁ sutaṁ, rājamahāmattānaṁ sutaṁ, titthiyānaṁ sutaṁ, titthiyasāvakānaṁ sutan”ti? So ce evaṁ vadeyya—“na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemī”ti, so evamassa vacanīyo—“yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā parisaṅkasi, rājūnaṁ sutvā parisaṅkasi, rājamahāmattānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṁ sutvā parisaṅkasī”ti? 32 Diṭṭhaṁ diṭṭhena sameti, diṭṭhena saṁsandate diṭṭhaṁ; Diṭṭhaṁ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, kātabbā tena pavāraṇā. 33 Sutaṁ sutena sameti, sutena saṁsandate sutaṁ; Sutaṁ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, kātabbā tena pavāraṇā. 34 Mutaṁ mutena sameti, Mutena saṁsandate mutaṁ; Mutaṁ paṭicca na upeti, Asuddhaparisaṅkito; So puggalo paṭiññāya, Kātabbā tena pavāraṇāti. 35 7. Pucchāvibhāga Kiṁ te diṭṭhanti katamā pucchā? Kinti te diṭṭhanti katamā pucchā? Kadā te diṭṭhanti katamā pucchā? Kattha te diṭṭhanti katamā pucchā? 36 Kiṁ te diṭṭhanti vatthupucchā, vipattipucchā, āpattipucchā, ajjhācārapucchā. Vatthupucchāti—aṭṭhapārājikānaṁ vatthupucchā, tevīsasaṅghādisesānaṁ vatthupucchā, dveaniyatānaṁ vatthupucchā, dvecattārīsanissaggiyānaṁ vatthupucchā, aṭṭhāsītisatapācittiyānaṁ vatthupucchā, dvādasapāṭidesanīyānaṁ vatthupucchā, dukkaṭānaṁ vatthupucchā, dubbhāsitānaṁ vatthupucchā. Vipattipucchāti—sīlavipattipucchā, ācāravipattipucchā, diṭṭhivipattipucchā, ājīvavipattipucchā. Āpattipucchāti—pārājikāpattipucchā, saṅghādisesāpattipucchā, thullaccayāpattipucchā, pācittiyāpattipucchā, pāṭidesanīyāpattipucchā, dukkaṭāpattipucchā, dubbhāsitāpattipucchā. Ajjhācārapucchāti—dvayaṁdvayasamāpattipucchā. 37 Kinti te diṭṭhanti liṅgapucchā, iriyāpathapucchā, ākārapucchā, vippakārapucchā. Liṅgapucchāti—dīghaṁ vā rassaṁ vā kaṇhaṁ vā odātaṁ vā. Iriyāpathapucchāti gacchantaṁ vā ṭhitaṁ vā nisinnaṁ vā nipannaṁ vā. Ākārapucchāti gihiliṅge vā titthiyaliṅge vā pabbajitaliṅge vā. Vippakārapucchāti gacchantaṁ vā ṭhitaṁ vā nisinnaṁ vā nipannaṁ vā. 38 Kadā te diṭṭhanti kālapucchā, samayapucchā, divasapucchā, utupucchā. Kālapucchāti pubbaṇhakāle vā majjhanhikakāle vā sāyanhakāle vā. Samayapucchāti pubbaṇhasamaye vā majjhanhikasamaye vā sāyanhasamaye vā. Divasapucchāti purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā rattiṁ vā divā vā kāḷe vā juṇhe vā. Utupucchāti hemante vā gimhe vā vasse vā. 39 Kattha te diṭṭhanti ṭhānapucchā, bhūmipucchā, okāsapucchā, padesapucchā. 113 --- pli-tv-pvr15 1:39 Ṭhānapucchāti bhūmiyā vā pathaviyā vā dharaṇiyā vā jagatiyā vā. Bhūmipucchāti bhūmiyā vā pathaviyā vā pabbate vā pāsāṇe vā pāsāde vā. Okāsapucchāti puratthime vā okāse pacchime vā okāse uttare vā okāse dakkhiṇe vā okāse. Padesapucchāti puratthime vā padese pacchime vā padese uttare vā padese dakkhiṇe vā padeseti. 40 Mahāsaṅgāmaṁ niṭṭhitaṁ. 41 Tassuddānaṁ 42 Vatthu nidānaṁ ākāro, pubbāparaṁ katākataṁ; Kammādhikaraṇañceva, samatho chandagāmi ca. 43 Dosā mohā bhayā ceva, saññā nijjhāpanena ca; Pekkhā pasāde pakkhomhi, sutatheratarena ca. 44 Asampattañca sampattaṁ, dhammena vinayena ca; Satthussa sāsanenāpi, mahāsaṅgāmañāpanāti. pli-tv-pvr6 0 Parivāra 6. Khandhakapucchāvāra |1| Upasampadaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Upasampadaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ dve āpattiyo. 2 Uposathaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Uposathaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ tisso āpattiyo. 3 Vassūpanāyikaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Vassūpanāyikaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 4 Pavāraṇaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Pavāraṇaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ tisso āpattiyo. 5 Cammasaññuttaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Cammasaññuttaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ tisso āpattiyo. 6 Bhesajjaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Bhesajjaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ tisso āpattiyo. 7 Kathinakaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Kathinakaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ natthi tattha āpatti. 8 Cīvarasaññuttaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Cīvarasaññuttaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ tisso āpattiyo. 9 Campeyyakaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Campeyyakaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 10 Kosambakaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Kosambakaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 11 Kammakkhandhakaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Kammakkhandhakaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 12 Pārivāsikaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Pārivāsikaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 13 Samuccayaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Samuccayaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 14 Samathaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Samathaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ dve āpattiyo. 15 Khuddakavatthukaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Khuddakavatthukaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ tisso āpattiyo. 16 Senāsanaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Senāsanaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ tisso āpattiyo. 17 Saṅghabhedaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Saṅghabhedaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ dve āpattiyo. 18 Samācāraṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; 114 --- pli-tv-pvr6 1:18 Samācāraṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 19 Ṭhapanaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Ṭhapanaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ ekā āpatti. 20 Bhikkhunikkhandhakaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Bhikkhunikkhandhakaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ dve āpattiyo. 21 Pañcasatikaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Pañcasatikaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ natthi tattha āpatti. 22 Sattasatikaṁ pucchissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ kati āpattiyo; Sattasatikaṁ vissajjissaṁ sanidānaṁ saniddesaṁ, Samukkaṭṭhapadānaṁ natthi tattha āpattīti. 23 Khandhakapucchāvāro niṭṭhito paṭhamo. 24 Tassuddānaṁ 25 Upasampadūposatho, Vassūpanāyikapavāraṇā; Cammabhesajjakathinā, Cīvaraṁ campeyyakena ca. 26 Kosambakkhandhakaṁ kammaṁ, Pārivāsisamuccayā; Samathakhuddakā senā, Saṅghabhedaṁ samācāro; Ṭhapanaṁ bhikkhunikkhandhaṁ, Pañcasattasatena cāti. pli-tv-pvr11 0 Parivāra 11. Adhikaraṇabheda 1. Ukkoṭanabhedādi |1| Cattāri adhikaraṇāni. Vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ—imāni cattāri adhikaraṇāni. 2 Imesaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ kati ukkoṭā? Imesaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ dasa ukkoṭā. Vivādādhikaraṇassa dve ukkoṭā, anuvādādhikaraṇassa cattāro ukkoṭā, āpattādhikaraṇassa tayo ukkoṭā, kiccādhikaraṇassa eko ukkoṭo—imesaṁ catunnaṁ adhikaraṇānaṁ ime dasa ukkoṭā. 3 Vivādādhikaraṇaṁ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti? Anuvādādhikaraṇaṁ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti? Āpattādhikaraṇaṁ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti? Kiccādhikaraṇaṁ ukkoṭento kati samathe ukkoṭeti? 4 Vivādādhikaraṇaṁ ukkoṭento dve samathe ukkoṭeti. Anuvādādhikaraṇaṁ ukkoṭento cattāro samathe ukkoṭeti. Āpattādhikaraṇaṁ ukkoṭento tayo samathe ukkoṭeti. Kiccādhikaraṇaṁ ukkoṭento ekaṁ samathaṁ ukkoṭeti. 5 Kati ukkoṭā? Katihākārehi ukkoṭanaṁ pasavati? Katihaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṁ ukkoṭeti? Kati puggalā adhikaraṇaṁ ukkoṭentā āpattiṁ āpajjanti? 6 Dvādasa ukkoṭā. Dasahākārehi ukkoṭanaṁ pasavati. Catūhaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṁ ukkoṭeti. Cattāro puggalā adhikaraṇaṁ ukkoṭentā āpattiṁ āpajjanti? 7 Katame dvādasa ukkoṭā? Akataṁ kammaṁ, dukkaṭaṁ kammaṁ, puna kātabbaṁ kammaṁ, anihataṁ, dunnihataṁ, puna nihanitabbaṁ, avinicchitaṁ, duvinicchitaṁ, puna vinicchitabbaṁ, avūpasantaṁ, duvūpasantaṁ, puna vūpasametabbanti—ime dvādasa ukkoṭā. 8 Katamehi dasahākārehi ukkoṭanaṁ pasavati? Tattha jātakaṁ adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, tattha jātakaṁ vūpasantaṁ adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, antarāmagge adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, antarāmagge vūpasantaṁ adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, tattha gataṁ adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, tattha gataṁ vūpasantaṁ adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, sativinayaṁ ukkoṭeti, amūḷhavinayaṁ ukkoṭeti, tassapāpiyasikaṁ ukkoṭeti, tiṇavatthārakaṁ ukkoṭeti—imehi dasahākārehi ukkoṭanaṁ pasavati. 9 Katamehi catūhaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṁ ukkoṭeti? Chandāgatiṁ gacchanto adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, dosāgatiṁ gacchanto adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, mohāgatiṁ gacchanto adhikaraṇaṁ ukkoṭeti, bhayāgatiṁ gacchanto adhikaraṇaṁ ukkoṭeti—imehi catūhaṅgehi samannāgato puggalo adhikaraṇaṁ ukkoṭeti. 10 Katame cattāro puggalā adhikaraṇaṁ ukkoṭentā āpattiṁ āpajjanti? Tadahupasampanno ukkoṭeti ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ, āgantuko ukkoṭeti ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ, kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ, chandadāyako ukkoṭeti ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ—ime cattāro puggalā adhikaraṇaṁ ukkoṭentā āpattiṁ āpajjanti. 11 2. Adhikaraṇanidānādi Vivādādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, 115 --- pli-tv-pvr11 1:11 kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Anuvādādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Āpattādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Kiccādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? 12 Vivādādhikaraṇaṁ vivādanidānaṁ vivādasamudayaṁ vivādajātikaṁ vivādapabhavaṁ vivādasambhāraṁ vivādasamuṭṭhānaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ anuvādanidānaṁ anuvādasamudayaṁ anuvādajātikaṁ anuvādapabhavaṁ anuvādasambhāraṁ anuvādasamuṭṭhānaṁ. Āpattādhikaraṇaṁ āpattinidānaṁ āpattisamudayaṁ āpattijātikaṁ āpattipabhavaṁ āpattisambhāraṁ āpattisamuṭṭhānaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ kiccayanidānaṁ kiccayasamudayaṁ kiccayajātikaṁ kiccayapabhavaṁ kiccayasambhāraṁ kiccayasamuṭṭhānaṁ. 13 Vivādādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Anuvādādhikaraṇaṁ …pe… āpattādhikaraṇaṁ …pe… kiccādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? 14 Vivādādhikaraṇaṁ hetunidānaṁ, hetusamudayaṁ, hetujātikaṁ, hetupabhavaṁ, hetusambhāraṁ, hetusamuṭṭhānaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ …pe… āpattādhikaraṇaṁ …pe… kiccādhikaraṇaṁ hetunidānaṁ, hetusamudayaṁ, hetujātikaṁ, hetupabhavaṁ, hetusambhāraṁ, hetusamuṭṭhānaṁ. 15 Vivādādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Anuvādādhikaraṇaṁ …pe… āpattādhikaraṇaṁ …pe… kiccādhikaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? 16 Vivādādhikaraṇaṁ paccayanidānaṁ, paccayasamudayaṁ, paccayajātikaṁ, paccayapabhavaṁ, paccayasambhāraṁ, paccayasamuṭṭhānaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ …pe… āpattādhikaraṇaṁ …pe… kiccādhikaraṇaṁ paccayanidānaṁ, paccayasamudayaṁ, paccayajātikaṁ, paccayapabhavaṁ, paccayasambhāraṁ, paccayasamuṭṭhānaṁ. 17 3. Adhikaraṇamūlādi Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ kati mūlāni, kati samuṭṭhānā? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ tettiṁsa mūlāni, tettiṁsa samuṭṭhānā. 18 Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamāni tettiṁsa mūlāni? Vivādādhikaraṇassa dvādasa mūlāni, anuvādādhikaraṇassa cuddasa mūlāni, āpattādhikaraṇassa cha mūlāni, kiccādhikaraṇassa ekaṁ mūlaṁ, saṅgho—catunnaṁ adhikaraṇānaṁ imāni tettiṁsa mūlāni. 19 Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katame tettiṁsa samuṭṭhānā? Vivādādhikaraṇassa aṭṭhārasabhedakaravatthūni samuṭṭhānā, anuvādādhikaraṇassa catasso vipattiyo samuṭṭhānā, āpattādhikaraṇassa sattāpattikkhandhā samuṭṭhānā, kiccādhikaraṇassa cattāri kammāni samuṭṭhānā—catunnaṁ adhikaraṇānaṁ ime tettiṁsa samuṭṭhānā. 20 4. Adhikaraṇapaccayāpatti Vivādādhikaraṇaṁ āpattānāpattīti? Vivādādhikaraṇaṁ na āpatti. Kiṁ pana vivādādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyyāti? Āma, vivādādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyya. Vivādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vivādādhikaraṇapaccayā dve āpattiyo āpajjati. Upasampannaṁ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṁ omasati, āpatti dukkaṭassa—vivādādhikaraṇapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. 21 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Katihi adhikaraṇehi, katisu ṭhānesu, katihi samathehi sammanti? 22 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajanti—ācāravipattiṁ. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti. Ekena adhikaraṇena—kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu—saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena 116 --- pli-tv-pvr11 1:22 ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 23 Anuvādādhikaraṇaṁ āpattānāpattīti? Anuvādādhikaraṇaṁ na āpatti. Kiṁ pana anuvādādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyyāti? Āma, anuvādādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyya. Anuvādādhikaraṇapaccayā, kati āpattiyo āpajjati? Anuvādādhikaraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁseti, āpatti saṅghādisesassa; amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseti, āpatti pācittiyassa; amūlikāya ācāravipattiyā anuddhaṁseti, āpatti dukkaṭassa—anuvādādhikaraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. 24 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Katihi adhikaraṇehi, katisu ṭhānesu, katihi samathehi sammanti? 25 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti. Yā tā āpattiyo garukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena—kiccādhikaraṇena; ekamhi ṭhāne—saṅghamajjhe; dvīhi samathehi sammanti—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena—kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu—saṅghamajjhe gaṇamajjhe puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 26 Āpattādhikaraṇaṁ āpattānāpattīti? Āpattādhikaraṇaṁ āpatti. Kiṁ pana āpattādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyyāti? Āma, āpattādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyya. Āpattādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṁ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa—āpattādhikaraṇapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. 27 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Katihi adhikaraṇehi, katisu ṭhānesu, katihi samathehi sammanti? 28 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ siyā ācāravipattiṁ. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Yā sā āpatti anavasesā sā āpatti na katamena adhikaraṇena, na katamamhi ṭhāne, na katamena samathena sammati. Yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena—kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu—saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 29 Kiccādhikaraṇaṁ āpattānāpattīti? Kiccādhikaraṇaṁ na āpatti. Kiṁ pana kiccādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyyāti? Āma, kiccādhikaraṇapaccayā āpattiṁ āpajjeyya. Kiccādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kiccādhikaraṇapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṁ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa; bhedakānuvattakā bhikkhū 117 --- pli-tv-pvr11 1:29 yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjanti, āpatti pācittiyassa—kiccādhikaraṇapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati. 30 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Katihi adhikaraṇehi, katisu ṭhānesu, katihi samathehi sammanti? 31 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ siyā ācāravipattiṁ. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Yā sā āpatti anavasesā sā āpatti na katamena adhikaraṇena, na katamamhi ṭhāne, na katamena samathena sammati. Yā sā āpatti garukā sā āpatti ekena adhikaraṇena—kiccādhikaraṇena; ekamhi ṭhāne—saṅghamajjhe; dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena adhikaraṇena—kiccādhikaraṇena; tīsu ṭhānesu—saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike; tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 32 5. Adhikaraṇādhippāya Vivādādhikaraṇaṁ hoti anuvādādhikaraṇaṁ, hoti āpattādhikaraṇaṁ, hoti kiccādhikaraṇaṁ. Vivādādhikaraṇaṁ na hoti anuvādādhikaraṇaṁ, na hoti āpattādhikaraṇaṁ, na hoti kiccādhikaraṇaṁ; api ca, vivādādhikaraṇapaccayā hoti anuvādādhikaraṇaṁ, hoti āpattādhikaraṇaṁ, hoti kiccādhikaraṇaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha bhikkhū vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullāpattīti vā aduṭṭhullāpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṁ, idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ. Vivādādhikaraṇe saṅgho vivadati vivādādhikaraṇaṁ. Vivadamāno anuvadati anuvādādhikaraṇaṁ. Anuvadamāno āpattiṁ āpajjati āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ vivādādhikaraṇapaccayā hoti anuvādādhikaraṇaṁ, hoti āpattādhikaraṇaṁ, hoti kiccādhikaraṇaṁ. 33 Anuvādādhikaraṇaṁ hoti āpattādhikaraṇaṁ, hoti kiccādhikaraṇaṁ, hoti vivādādhikaraṇaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ na hoti āpattādhikaraṇaṁ, na hoti kiccādhikaraṇaṁ, na hoti vivādādhikaraṇaṁ; api ca anuvādādhikaraṇapaccayā hoti āpattādhikaraṇaṁ, hoti kiccādhikaraṇaṁ, hoti vivādādhikaraṇaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha bhikkhū bhikkhuṁ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ, idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ. Anuvādādhikaraṇe saṅgho vivadati, vivādādhikaraṇaṁ. Vivadamāno anuvadati, anuvādādhikaraṇaṁ. Anuvadamāno āpattiṁ āpajjati, āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti, kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ anuvādādhikaraṇapaccayā hoti āpattādhikaraṇaṁ, hoti kiccādhikaraṇaṁ, hoti vivādādhikaraṇaṁ. 34 Āpattādhikaraṇaṁ hoti kiccādhikaraṇaṁ, hoti vivādādhikaraṇaṁ, hoti anuvādādhikaraṇaṁ. Āpattādhikaraṇaṁ na hoti kiccādhikaraṇaṁ, na hoti vivādādhikaraṇaṁ, na hoti anuvādādhikaraṇaṁ; api ca āpattādhikaraṇapaccayā hoti kiccādhikaraṇaṁ, hoti vivādādhikaraṇaṁ, hoti anuvādādhikaraṇaṁ. Yathā kathaṁ viya? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ. Āpattādhikaraṇe saṅgho vivadati vivādādhikaraṇaṁ. Vivadamāno anuvadati anuvādādhikaraṇaṁ. Anuvadamāno āpattiṁ āpajjati āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ 118 --- pli-tv-pvr11 1:34 āpattādhikaraṇapaccayā hoti kiccādhikaraṇaṁ, hoti vivādādhikaraṇaṁ, hoti anuvādādhikaraṇaṁ. 35 Kiccādhikaraṇaṁ hoti vivādādhikaraṇaṁ, hoti anuvādādhikaraṇaṁ, hoti āpattādhikaraṇaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ na hoti vivādādhikaraṇaṁ, na hoti anuvādādhikaraṇaṁ, na hoti āpattādhikaraṇaṁ; api ca kiccādhikaraṇapaccayā hoti vivādādhikaraṇaṁ, hoti anuvādādhikaraṇaṁ, hoti āpattādhikaraṇaṁ. Yathā kathaṁ viya? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṁ ñattikammaṁ ñattidutiyakammaṁ ñatticatutthakammaṁ, idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ. Kiccādhikaraṇe saṅgho vivadati vivādādhikaraṇaṁ. Vivadamāno anuvadati anuvādādhikaraṇaṁ. Anuvadamāno āpattiṁ āpajjati āpattādhikaraṇaṁ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṁ karoti kiccādhikaraṇaṁ. Evaṁ kiccādhikaraṇapaccayā hoti vivādādhikaraṇaṁ, hoti anuvādādhikaraṇaṁ, hoti āpattādhikaraṇaṁ. 36 6. Pucchāvāra Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo? Yattha amūḷhavinayo tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha amūḷhavinayo? Yattha paṭiññātakaraṇaṁ tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha paṭiññātakaraṇaṁ? Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā? Yattha tassapāpiyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha tassapāpiyasikā? Yattha tiṇavatthārako tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako? 37 7. Vissajjanāvāra Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṁ vūpasammati—yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako. Yasmiṁ samaye sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca …pe… sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca …pe… sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca …pe… sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca …pe… sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca adhikaraṇaṁ vūpasammati—yattha tiṇavatthārako tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṁ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā. 38 8. Saṁsaṭṭhavāra Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā ime dhammā saṁsaṭṭhā udāhu visaṁsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ? Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā …pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā … sammukhāvinayoti vā yebhuyyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā—ime dhammā saṁsaṭṭhā, udāhu visaṁsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ? 39 Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā—ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā; na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ. Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā …pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā … sammukhāvinayoti vā yebhuyyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā—ime dhammā saṁsaṭṭhā, no visaṁsaṭṭhā; na ca labbhā imesaṁ dhammānaṁ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṁ paññāpetuṁ. 40 9. Sattasamathanidāna Sammukhāvinayo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro kiṁsamuṭṭhāno? Sativinayo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Amūḷhavinayo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Paṭiññātakaraṇaṁ kiṁnidānaṁ, kiṁsamudayaṁ, kiṁjātikaṁ, kiṁpabhavaṁ, kiṁsambhāraṁ, kiṁsamuṭṭhānaṁ? Yebhuyyasikā kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā, kiṁsambhārā, kiṁsamuṭṭhānā? Tassapāpiyasikā kiṁnidānā, kiṁsamudayā, kiṁjātikā, kiṁpabhavā, kiṁsambhārā, kiṁsamuṭṭhānā? Tiṇavatthārako 119 --- pli-tv-pvr11 1:40 kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? 41 Sammukhāvinayo nidānanidāno, nidānasamudayo, nidānajātiko, nidānapabhavo, nidānasambhāro, nidānasamuṭṭhāno. Sativinayo …pe… amūḷhavinayo …pe… paṭiññātakaraṇaṁ nidānanidānaṁ, nidānasamudayaṁ, nidānajātikaṁ, nidānapabhavaṁ, nidānasambhāraṁ, nidānasamuṭṭhānaṁ. Yebhuyyasikā …pe… tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā, nidānasambhārā, nidānasamuṭṭhānā. Tiṇavatthārako nidānanidāno, nidānasamudayo, nidānajātiko, nidānapabhavo, nidānasambhāro, nidānasamuṭṭhāno. 42 Sammukhāvinayo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Sativinayo …pe… amūḷhavinayo …pe… paṭiññātakaraṇaṁ …pe… yebhuyyasikā …pe… tassapāpiyasikā …pe… tiṇavatthārako kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? 43 Sammukhāvinayo hetunidāno, hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno. Sativinayo …pe… amūḷhavinayo …pe… paṭiññātakaraṇaṁ hetunidānaṁ, hetusamudayaṁ, hetujātikaṁ, hetupabhavaṁ, hetusambhāraṁ, hetusamuṭṭhānaṁ. Yebhuyyasikā …pe… tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā, hetusambhārā, hetusamuṭṭhānā. Tiṇavatthārako hetunidāno, hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno. 44 Sammukhāvinayo kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Sativinayo …pe… amūḷhavinayo …pe… paṭiññātakaraṇaṁ …pe… yebhuyyasikā …pe… tassapāpiyasikā …pe… tiṇavatthārako kiṁnidāno, kiṁsamudayo, kiṁjātiko, kiṁpabhavo, kiṁsambhāro, kiṁsamuṭṭhāno? Sammukhāvinayo paccayanidāno, paccayasamudayo, paccayajātiko, paccayapabhavo, paccayasambhāro, paccayasamuṭṭhāno. Sativinayo …pe… amūḷhavinayo …pe… paṭiññātakaraṇaṁ paccayanidānaṁ, paccayasamudayaṁ, paccayajātikaṁ, paccayapabhavaṁ, paccayasambhāraṁ, paccayasamuṭṭhānaṁ. Yebhuyyasikā …pe… tassapāpiyasikā paccayanidānā, paccayasamudayā, paccayajātikā, paccayapabhavā, paccayasambhārā, paccayasamuṭṭhānā. Tiṇavatthārako paccayanidāno, paccayasamudayo, paccayajātiko, paccayapabhavo, paccayasambhāro, paccayasamuṭṭhāno. 45 Sattannaṁ samathānaṁ kati mūlāni, kati samuṭṭhānā? Sattannaṁ samathānaṁ chabbīsa mūlāni, chattiṁsa samuṭṭhānā. Sattannaṁ samathānaṁ katamāni chabbīsa mūlāni? Sammukhāvinayassa cattāri mūlāni—saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā; sativinayassa cattāri mūlāni; amūḷhavinayassa cattāri mūlāni; paṭiññātakaraṇassa dve mūlāni—yo ca deseti yassa ca deseti; yebhuyyasikāya cattāri mūlāni; tassapāpiyasikāya cattāri mūlāni; tiṇavatthārakassa cattāri mūlāni—saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā—sattannaṁ samathānaṁ imāni chabbīsa mūlāni. 46 Sattannaṁ samathānaṁ katame chattiṁsa samuṭṭhānā? Sativinayassa kammassa kiriyā, karaṇaṁ, upagamanaṁ, ajjhupagamanaṁ, adhivāsanā, appaṭikkosanā. Amūḷhavinayassa kammassa …pe… paṭiññātakaraṇassa kammassa … yebhuyyasikāya kammassa … tassapāpiyasikāya kammassa … tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā, karaṇaṁ, upagamanaṁ, ajjhupagamanaṁ, adhivāsanā, appaṭikkosanā—sattannaṁ samathānaṁ ime chattiṁsa samuṭṭhānā. 47 10. Sattasamathanānatthādi Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā—ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā byañjanameva nānaṁ? Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā …pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā … sammukhāvinayoti vā yebhuyyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā—ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā byañjanameva nānaṁ? Sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā—ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Sammukhāvinayoti vā amūḷhavinayoti vā …pe… sammukhāvinayoti vā paṭiññātakaraṇanti vā … sammukhāvinayoti vā 120 --- pli-tv-pvr11 1:47 yebhuyyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā … sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā—ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. 48 Vivādo vivādādhikaraṇaṁ, vivādo no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no vivādo, adhikaraṇañceva vivādo ca? Siyā vivādo vivādādhikaraṇaṁ, siyā vivādo no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no vivādo, siyā adhikaraṇañceva vivādo ca. 49 Tattha katamo vivādo vivādādhikaraṇaṁ? Idha bhikkhū vivadanti dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ, kalaho, viggaho, vivādo, nānāvādo, aññathāvādo, vipaccatāya vohāro, medhakaṁ—ayaṁ vivādo vivādādhikaraṇaṁ. 50 Tattha katamo vivādo no adhikaraṇaṁ? Mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati—ayaṁ vivādo no adhikaraṇaṁ. 51 Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no vivādo? Anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no vivādo. 52 Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva vivādo ca? Vivādādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva vivādo ca. 53 Anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ, anuvādo no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no anuvādo, adhikaraṇañceva anuvādo ca? Siyā anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ, siyā anuvādo no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no anuvādo, siyā adhikaraṇañceva anuvādo ca. 54 Tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ? Idha bhikkhū bhikkhuṁ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo, anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ—ayaṁ anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ. 55 Tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaṁ? Mātāpi puttaṁ anuvadati, puttopi mātaraṁ anuvadati, pitāpi puttaṁ anuvadati, puttopi pitaraṁ anuvadati, bhātāpi bhātaraṁ anuvadati, bhātāpi bhaginiṁ anuvadati, bhaginīpi bhātaraṁ anuvadati, sahāyopi sahāyaṁ anuvadati—ayaṁ anuvādo no adhikaraṇaṁ. 56 Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no anuvādo? Āpattādhikaraṇaṁ kiccādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no anuvādo. 57 Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva anuvādo ca? Anuvādādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva anuvādo ca. 58 Āpatti āpattādhikaraṇaṁ, āpatti no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no āpatti, adhikaraṇañceva āpatti ca? Siyā āpatti āpattādhikaraṇaṁ, siyā āpatti no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no āpatti, siyā adhikaraṇañceva āpatti ca. 59 Tattha katamā āpatti āpattādhikaraṇaṁ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ. Sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ. Ayaṁ āpatti āpattādhikaraṇaṁ. 60 Tattha katamā āpatti no adhikaraṇaṁ? Sotāpatti samāpatti—ayaṁ āpatti no adhikaraṇaṁ. 61 Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no āpatti? Kiccādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇaṁ anuvādādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no āpatti. 62 Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva āpatti ca? Āpattādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva āpatti ca. 63 Kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ, kiccaṁ no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no kiccaṁ, adhikaraṇañceva kiccañca? Siyā kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ, siyā kiccaṁ no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no kiccaṁ, siyā adhikaraṇañceva kiccañca. 64 Tattha katamaṁ kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṁ ñattikammaṁ ñattidutiyakammaṁ ñatticatutthakammaṁ—idaṁ kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ. 65 Tattha katamaṁ kiccaṁ no adhikaraṇaṁ? Ācariyakiccaṁ upajjhāyakiccaṁ samānupajjhāyakiccaṁ samānācariyakiccaṁ—idaṁ kiccaṁ no adhikaraṇaṁ. 66 Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no kiccaṁ? Vivādādhikaraṇaṁ anuvādādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no kiccaṁ. 67 Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva kiccañca? Kiccādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva kiccaṁ cāti. 68 Adhikaraṇabhedaṁ niṭṭhitaṁ. 69 Tassuddānaṁ 70 Adhikaraṇaṁ ukkoṭā, ākārā puggalena ca; Nidānahetupaccayā, mūlaṁ samuṭṭhānena ca. 71 Āpatti hoti yattha ca, saṁsaṭṭhā nidānena ca; Hetupaccayamūlāni, samuṭṭhānena byañjanā; Vivādo adhikaraṇanti, bhedādhikaraṇe idanti. 0 121 --- pli-tv-pvr1 13:0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.13 Samuṭṭhānavāra |13| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 3 Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo. pli-tv-pvr9 0 Parivāra 9. Atthavasapakaraṇa |1| Dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. 2 Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ saṅghaphāsu. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya. Yaṁ dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya taṁ pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya. Yaṁ pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya taṁ diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya. Yaṁ diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya taṁ samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya. Yaṁ samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya taṁ appasannānaṁ pasādāya. Yaṁ appasannānaṁ pasādāya taṁ pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. Yaṁ pasannānaṁ bhiyyobhāvāya taṁ saddhammaṭṭhitiyā. Yaṁ saddhammaṭṭhitiyā taṁ vinayānuggahāya. 3 Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ saṅghaphāsu. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ appasannānaṁ pasādāya. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ saddhammaṭṭhitiyā. Yaṁ saṅghasuṭṭhu taṁ vinayānuggahāya. 4 Yaṁ saṅghaphāsu taṁ dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ appasannānaṁ pasādāya. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ saddhammaṭṭhitiyā. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ vinayānuggahāya. Yaṁ saṅghaphāsu taṁ saṅghasuṭṭhu. 5 Yaṁ dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya …pe… yaṁ pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya … yaṁ diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya … yaṁ samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya … yaṁ appasannānaṁ pasādāya … yaṁ pasannānaṁ bhiyyobhāvāya … yaṁ saddhammaṭṭhitiyā … yaṁ vinayānuggahāya taṁ saṅghasuṭṭhu. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ saṅghaphāsu. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ appasannānaṁ pasādāya. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. Yaṁ vinayānuggahāya taṁ saddhammaṭṭhitiyāti. 6 Atthasataṁ dhammasataṁ, dve ca niruttisatāni; Cattāri ñāṇasatāni, atthavase pakaraṇeti. 7 Atthavasapakaraṇaṁ niṭṭhitaṁ. Mahāvaggo niṭṭhito. 8 Tassuddānaṁ 9 Paṭhamaṁ aṭṭhapucchāyaṁ, paccayesu punaṭṭha ca; Bhikkhūnaṁ soḷasa ete, bhikkhunīnañca soḷasa. 10 Peyyālaantarā bhedā, ekuttarikameva ca; Pavāraṇatthavasikā, mahāvaggassa saṅgahoti. 11 Atthavasapakaraṇaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 122 --- pli-tv-pvr2 13:0 2.13 Samuṭṭhānavāra |13| Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 3 Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 2.4 Saṅgahavāra |4| Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. 3 Saṅgahavāro niṭṭhito catuttho. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 2.16 Samuccayavāra |16| Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Avassutā bhikkhunī avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa; bhikkhu kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti saṅghādisesassa; kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa; kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa; aṅgulipatodake pācittiyaṁ—kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati. 2 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ, siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 3 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā dve āpattiyo āpajjati. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa—dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. 4 Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajanti—ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, 123 --- pli-tv-pvr2 16:4 na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti. 5 Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo. Aṭṭha paccayavārā niṭṭhitā. (…) 6 Bhikkhunivibhaṅge soḷasa mahāvārā niṭṭhitā. pli-tv-pvr21 0 Parivāra 21. Pañcavagga 1. Kammavagga |1| Cattāri kammāni. Apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ—imāni cattāri kammāni. Katihākārehi vipajjanti? Imāni cattāri kammāni pañcahākārehi vipajjanti—vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā. 2 Kathaṁ vatthuto kammāni vipajjanti? Sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ asammukhā karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭipucchā karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; paṭiññāya karaṇīyaṁ kammaṁ appaṭiññāya karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; tajjanīyakammārahassa niyassakammaṁ karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṁ deti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; parivāsārahaṁ mūlāya paṭikassati, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṁ deti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; mānattārahaṁ abbheti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; abbhānārahaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; anuposathe uposathaṁ karoti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ; apavāraṇāya pavāreti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Evaṁ vatthuto kammāni vipajjanti. 3 Kathaṁ ñattito kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti—vatthuṁ na parāmasati, saṅghaṁ na parāmasati, puggalaṁ na parāmasati, ñattiṁ na parāmasati, pacchā vā ñattiṁ ṭhapeti—imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti. 4 Kathaṁ anussāvanato kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti—vatthuṁ na parāmasati, saṅghaṁ na parāmasati, puggalaṁ na parāmasati, sāvanaṁ hāpeti, akāle vā sāveti—imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti. 5 Kathaṁ sīmato kammāni vipajjanti? Ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti—atikhuddakaṁ sīmaṁ sammannati, atimahatiṁ sīmaṁ sammannati, khaṇḍanimittaṁ sīmaṁ sammannati, chāyānimittaṁ sīmaṁ sammannati, animittaṁ sīmaṁ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṁ sammannati, nadiyā sīmaṁ sammannati, samudde sīmaṁ sammannati, jātassare sīmaṁ sammannati, sīmāya sīmaṁ sambhindati, sīmāya sīmaṁ ajjhottharati—imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti. 6 Kathaṁ parisato kammāni vipajjanti? Dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti—catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Pañcavaggakaraṇe kamme …pe… dasavaggakaraṇe kamme …pe… vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā 124 --- pli-tv-pvr21 1:6 honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti. 7 Catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Pañcavaggakaraṇe kamme pañca bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Dasavaggakaraṇe kamme dasa bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Vīsativaggakaraṇe kamme vīsati bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. 8 Cattāri kammāni—apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ. Imāni cattāri kammāni katihākārehi vipajjanti? Imāni cattāri kammāni pañcahākārehi vipajjanti—vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā. 9 Kathaṁ vatthuto kammāni vipajjanti? Paṇḍakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Theyyasaṁvāsakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Titthiyapakkantakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Tiracchānagataṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Mātughātakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Pitughātakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Arahantaghātakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Bhikkhunidūsakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Saṅghabhedakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Lohituppādakaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Ubhatobyañjanaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādeti, vatthuvipannaṁ adhammakammaṁ. Evaṁ vatthuto kammāni vipajjanti. 10 Kathaṁ ñattito kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti. Vatthuṁ na parāmasati, saṅghaṁ na parāmasati, puggalaṁ na parāmasati, ñattiṁ na parāmasati, pacchā vā ñattiṁ ṭhapeti—imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti. 11 Kathaṁ anussāvanato kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti—vatthuṁ na parāmasati, saṅghaṁ na parāmasati, puggalaṁ na parāmasati, sāvanaṁ hāpeti, akāle vā sāveti—imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti. 12 Kathaṁ sīmato kammāni vipajjanti? Ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti. Atikhuddakaṁ sīmaṁ sammannati, atimahatiṁ sīmaṁ sammannati, khaṇḍanimittaṁ sīmaṁ sammannati, chāyānimittaṁ sīmaṁ sammannati, animittaṁ sīmaṁ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṁ sammannati, nadiyā sīmaṁ sammannati, samudde sīmaṁ sammannati, jātassare sīmaṁ sammannati, sīmāya sīmaṁ sambhindati, sīmāya sīmaṁ ajjhottharati—imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti. 13 Kathaṁ parisato kammāni vipajjanti? Dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti—catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Pañcavaggakaraṇe kamme …pe… dasavaggakaraṇe kamme …pe… vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. 125 --- pli-tv-pvr21 1:13 Vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammapattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti. 14 Apalokanakammaṁ kati ṭhānāni gacchati? Ñattikammaṁ kati ṭhānāni gacchati? Ñattidutiyakammaṁ kati ṭhānāni gacchati? Ñatticatutthakammaṁ kati ṭhānāni gacchati? Apalokanakammaṁ pañca ṭhānāni gacchati. Ñattikammaṁ nava ṭhānāni gacchati. Ñattidutiyakammaṁ satta ṭhānāni gacchati. Ñatticatutthakammaṁ satta ṭhānāni gacchati. 15 Apalokanakammaṁ katamāni pañca ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṁ, nissāraṇaṁ, bhaṇḍukammaṁ, brahmadaṇḍaṁ, kammalakkhaṇaññeva pañcamaṁ—apalokanakammaṁ imāni pañca ṭhānāni gacchati. Ñattikammaṁ katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṁ, nissāraṇaṁ, uposathaṁ, pavāraṇaṁ, sammutiṁ, dānaṁ, paṭiggahaṁ, paccukkaḍḍhanaṁ, kammalakkhaṇaññeva navamaṁ—ñattikammaṁ imāni nava ṭhānāni gacchati. Ñattidutiyakammaṁ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṁ, nissāraṇaṁ, sammutiṁ, dānaṁ, uddharaṇaṁ, desanaṁ, kammalakkhaṇaññeva sattamaṁ—ñattidutiyakammaṁ imāni satta ṭhānāni gacchati. Ñatticatutthakammaṁ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṁ, nissāraṇaṁ, sammutiṁ, dānaṁ, niggahaṁ, samanubhāsanaṁ, kammalakkhaṇaññeva sattamaṁ—ñatticatutthakammaṁ imāni satta ṭhānāni gacchati. 16 Catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Pañcavaggakaraṇe kamme pañca bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Dasavaggakaraṇe kamme dasa bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. Vīsativaggakaraṇe kamme vīsati bhikkhū pakatattā kammapattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṁ karoti so neva kammapatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. 17 Kammavaggo niṭṭhito paṭhamo. 18 2. Atthavasavagga Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 19 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 20 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 21 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Diṭṭhadhammikānaṁ verānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ verānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 22 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Diṭṭhadhammikānaṁ vajjānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ vajjānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 23 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Diṭṭhadhammikānaṁ bhayānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ bhayānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 24 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Diṭṭhadhammikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 25 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Gihīnaṁ anukampāya, pāpicchānaṁ pakkhupacchedāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 26 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya—ime dve atthavase 126 --- pli-tv-pvr21 1:26 paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 27 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. 28 Atthavasavaggo niṭṭhito dutiyo. 29 3. Paññattavagga Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ pātimokkhaṁ paññattaṁ …pe… pātimokkhuddeso paññatto … pātimokkhaṭṭhapanaṁ paññattaṁ … pavāraṇā paññattā … pavāraṇāṭhapanaṁ paññattaṁ … tajjanīyakammaṁ paññattaṁ … niyassakammaṁ paññattaṁ … pabbājanīyakammaṁ paññattaṁ … paṭisāraṇīyakammaṁ paññattaṁ … ukkhepanīyakammaṁ paññattaṁ … parivāsadānaṁ paññattaṁ … mūlāyapaṭikassanā paññattā … mānattadānaṁ paññattaṁ … abbhānaṁ paññattaṁ … osāraṇīyaṁ paññattaṁ … nissāraṇīyaṁ paññattaṁ … upasampadaṁ paññattaṁ … apalokanakammaṁ paññattaṁ … ñattikammaṁ paññattaṁ … ñattidutiyakammaṁ paññattaṁ … ñatticatutthakammaṁ paññattaṁ …pe…. 30 Paññattavaggo niṭṭhito tatiyo. 31 4. Apaññattepaññattavagga …pe… Apaññatte paññattaṁ, paññatte anupaññattaṁ …pe… sammukhāvinayo paññatto …pe… sativinayo paññatto …pe… amūḷhavinayo paññatto …pe… paṭiññātakaraṇaṁ paññattaṁ …pe… yebhuyyasikā paññattā …pe… tassapāpiyasikā paññattā …pe… tiṇavatthārako paññatto saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 32 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 33 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 34 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṁ verānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ verānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 35 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṁ vajjānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ vajjānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 36 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṁ bhayānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ bhayānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 37 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Diṭṭhadhammikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 38 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Gihīnaṁ anukampāya, pāpicchānaṁ pakkhupacchedāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 39 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 40 Dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. Saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya—ime dve atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ tiṇavatthārako paññatto. 41 Apaññatte paññattavaggo niṭṭhito catuttho. 42 5. Navasaṅgahavagga Navasaṅgahā—vatthusaṅgaho, vipattisaṅgaho āpattisaṅgaho, nidānasaṅgaho, puggalasaṅgaho, khandhasaṅgaho, samuṭṭhānasaṅgaho, adhikaraṇasaṅgaho, samathasaṅgahoti. 43 Adhikaraṇe samuppanne sace ubho atthapaccatthikā āgacchanti ubhinnampi vatthu ārocāpetabbaṁ. Ubhinnampi vatthuṁ ārocāpetvā ubhinnampi paṭiññā sotabbā. Ubhinnampi paṭiññaṁ sutvā ubhopi vattabbā—“amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vūpasamite ubhopi tuṭṭhā bhavissathā”ti. Sace āhaṁsu—“ubhopi tuṭṭhā 127 --- pli-tv-pvr21 1:43 bhavissāmā”ti, saṅghena taṁ adhikaraṇaṁ sampaṭicchitabbaṁ. Sace alajjussannā hoti, parisā ubbāhikāya vūpasametabbaṁ. Sace bālussannā hoti, parisā vinayadharo pariyesitabbo yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati. Tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ. 44 Vatthu jānitabbaṁ, gottaṁ jānitabbaṁ, nāmaṁ jānitabbaṁ, āpatti jānitabbā. 45 Methunadhammoti vatthu ceva gottañca—pārājikanti nāmañceva āpatti ca. 46 Adinnādānanti vatthu ceva gottañca—pārājikanti nāmañceva āpatti ca. 47 Manussaviggahoti vatthu ceva gottañca—pārājikanti nāmañceva āpatti ca. 48 Uttarimanussadhammoti vatthu ceva gottañca—pārājikanti nāmañceva āpatti ca. 49 Sukkavissaṭṭhīti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 50 Kāyasaṁsaggoti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 51 Duṭṭhullavācāti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 52 Attakāmanti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 53 Sañcarittanti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 54 Saññācikāya kuṭiṁ kārāpananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 55 Mahallakaṁ vihāraṁ kārāpananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 56 Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 57 Bhikkhuṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 58 Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 59 Bhedakānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 60 Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. 61 Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjananti vatthu ceva gottañca—saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca …pe…. 62 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇanti vatthu ceva gottañca—dukkaṭanti nāmañceva āpatti cāti. 63 Navasaṅgahavaggo niṭṭhito pañcamo. 64 Tassuddānaṁ 65 Apalokanaṁ ñatti ca, dutiyaṁ catutthena ca; Vatthu ñatti anussāvanaṁ, sīmā parisameva ca. 66 Sammukhā paṭipucchā ca, paṭiññā vinayāraho; Vatthu saṅghapuggalañca, ñattiṁ na pacchā ñatti ca. 67 Vatthuṁ saṅghapuggalañca, sāvanaṁ akālena ca; Atikhuddakā mahantā ca, khaṇḍacchāyā nimittakā. 68 Bahinadī samudde ca, jātassare ca bhindati; Ajjhottharati sīmāya, catu pañca ca vaggikā. 69 Dasa vīsativaggā ca, anāhaṭā ca āhaṭā; Kammapattā chandārahā, kammārahā ca puggalā. 70 Apalokanaṁ pañcaṭṭhānaṁ, ñatti ca navaṭhānikā; Ñatti dutiyaṁ sattaṭṭhānaṁ, catutthā sattaṭhānikā. 71 Suṭṭhu phāsu ca dummaṅku, pesalā cāpi āsavā; Veravajjabhayañceva, akusalaṁ gihīnañca. 72 Pāpicchā appasannānaṁ, pasannā dhammaṭṭhapanā; Vinayānuggahā ceva, pātimokkhuddesena ca. 73 Pātimokkhañca ṭhapanā, Pavāraṇañca ṭhapanaṁ; Tajjanīyā niyassañca, Pabbājanīya paṭisāraṇī. 74 Ukkhepana parivāsaṁ, mūlamānattaabbhānaṁ; Osāraṇaṁ nissāraṇaṁ, tatheva upasampadā. 75 Apalokanañatti ca, dutiyañca catutthakaṁ; Apaññattenupaññattaṁ, sammukhāvinayo sati. 76 Amūḷhapaṭiyebhuyya, pāpiya tiṇavatthārakaṁ; Vatthu vipatti āpatti, nidānaṁ puggalena ca. 77 Khandhā ceva samuṭṭhānā, adhikaraṇameva ca; Samathā saṅgahā ceva, nāmaāpattikā tathāti. 78 Parivāro niṭṭhito. 79 Parivārapāḷi niṭṭhitā. 80 Pariyosānagāthā 81 Bubbācariyamaggañca, pucchitvā ca tahiṁ tahiṁ; Dīpanāmo mahāpañño, sutadhāriṁ vicakkhaṇo. 82 Imaṁ vitthārasaṅkhepaṁ, sajjhāmaggena majjhime; Cintayitvā likhāpesi, sissakānaṁ sukhāvahaṁ. 83 Parivāranti yaṁ vuttaṁ, sabbaṁ vatthuṁ salakkhaṇaṁ; Atthaṁ atthena saddhamme, dhammaṁ dhammena paññatte. 84 Sāsanaṁ 128 --- pli-tv-pvr21 1:84 parivāresi, jambudīpaṁva sāgaro; Parivāraṁ ajānanto, kuto dhammavinicchayaṁ. 85 Vipatti vatthu paññatti, anupaññatti puggalo; Ekato ubhato ceva, lokapaṇṇatti vajjato. 86 Yassa jāyati vimati, parivārena chijjati; Cakkavatti mahāsene, migamajjheva kesari. 87 Ravi raṁsiparikkiṇṇo, cando tāragaṇe yathā; Brahmā brahmaparisāya, gaṇamajjheva nāyako; Evaṁ saddhammavinayo, parivārena sobhatīti. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.5 Samuṭṭhānavāra |5| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa āpatti channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. 3 Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 2.1 Katthapaññattivāra 1. Pārājikakaṇḍa |1| Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṁ pañcamaṁ pārājikaṁ kattha paññattaṁ? Kaṁ ārabbha? Kismiṁ vatthusmiṁ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Catunnaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannaṁ? Katamena uddesena uddesaṁ āgacchati? Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipatti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandho? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo? Ko tattha abhivinayo? Kiṁ tattha pātimokkhaṁ? Kiṁ tattha adhipātimokkhaṁ? Kā vipatti? Kā sampatti? Kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṁ pañcamaṁ pārājikaṁ paññattaṁ? Kā sikkhanti? Kā sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṁ? Kā dhārenti? Kassa vacanaṁ? Kenābhatanti? 2 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṁ pañcamaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṁ tattha pātimokkhaṁ, kiṁ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṁ, vibhatti adhipātimokkhaṁ. Kā vipattīti? Asaṁvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṁvaro sampatti. Kā paṭipattīti? “Na evarūpaṁ karissāmī”ti yāvajīvaṁ āpāṇakoṭikaṁ 129 --- pli-tv-pvr2 1:2 samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṁ pañcamaṁ pārājikaṁ paññattanti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā bhikkhunīnaṁ pañcamaṁ pārājikaṁ paññattaṁ—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ bhikkhunīnaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhunīnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Kā sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇikā ca sikkhanti. Kā sikkhitasikkhāti? Arahantiyo sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmāsu ṭhitaṁ. Kā dhārentīti? Yāsaṁ vattati tā dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 3 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 4 Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā; Bhaddanāmo ca paṇḍito. 5 Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā; Vinayaṁ te vācayiṁsu, piṭakaṁ tambapaṇṇiyā. 6 Nikāye pañca vācesuṁ, satta ceva pakaraṇe; Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito. 7 Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako; Dīghasumano ca paṇḍito. 8 Punadeva kāḷasumano, Nāgatthero ca buddharakkhito; Tissatthero ca medhāvī, Devatthero ca paṇḍito. 9 Punadeva sumano medhāvī, Vinaye ca visārado; Bahussuto cūḷanāgo, Gajova duppadhaṁsiyo. 10 Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito; Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako. 11 Dīpe tārakarājāva, paññāya atirocatha; Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī. 12 Punadeva sumano medhāvī, Pupphanāmo bahussuto; Mahākathī mahāsivo, Piṭake sabbattha kovido. 13 Punadeva upāli medhāvī, Vinaye ca visārado; Mahānāgo mahāpañño, Saddhammavaṁsakovido. 14 Punadeva abhayo medhāvī, Piṭake sabbattha kovido; Tissatthero ca medhāvī, Vinaye ca visārado. 15 Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto; Sāsanaṁ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito. 16 Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṁsakovido. 17 Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido. 18 Ete nāgā mahāpaññā, Vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, Piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 19 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhunīnaṁ chaṭṭhaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodesi na gaṇassa ārocesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 20 Bhikkhunīnaṁ sattamaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ anuvatti, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 21 Bhikkhunīnaṁ aṭṭhamaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 22 Aṭṭha pārājikā niṭṭhitā. 23 Tassuddānaṁ 24 Methunādinnādānañca, manussaviggahuttari; Kāyasaṁsaggaṁ chādeti, ukkhittā aṭṭha vatthukā; Paññāpesi mahāvīro, chejjavatthū asaṁsayāti. 25 2. Saṅghādisesakaṇḍa Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṁ karontiyā saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṁ ārabbha? Kismiṁ vatthusmiṁ …pe… kenābhatanti? 26 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ussayavādikāya bhikkhuniyā aḍḍaṁ karontiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ 130 --- pli-tv-pvr2 1:26 vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī ussayavādikā vihari, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Catunnaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādisesāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe… kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 27 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 28 …pe… 29 Ete nāgā mahāpaññā, Vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, Piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 30 Coriṁ vuṭṭhāpentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī coriṁ vuṭṭhāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 31 Ekāya gāmantaraṁ gacchantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ekā gāmantaraṁ gacchi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 32 Samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osārentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāresi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 33 Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato āmisaṁ paṭiggahesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 34 “Kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā, taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti uyyojentiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ arabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī—“kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā, taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā”ti uyyojesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 35 Kupitāya anattamanāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ avaca—“buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmī”ti, tasmiṁ 131 --- pli-tv-pvr2 1:35 vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 36 Kismiñcideva adhikaraṇe paccākatāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ avaca—“chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 37 Saṁsaṭṭhānaṁ bhikkhunīnaṁ yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantīnaṁ saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā vihariṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 38 “Saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharitthā”ti uyyojentiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī—“saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā”ti uyyojesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 39 Dasa saṅghādisesā niṭṭhitā. 40 Tassuddānaṁ 41 Ussayacori gāmantaṁ, ukkhittaṁ khādanena ca; Kiṁ te kupitā kismiñci, saṁsaṭṭhā ñāyate dasāti. 42 3. Nissaggiyakaṇḍa Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pattasannicayaṁ karontiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo pattasannicayaṁ akaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 43 Akālacīvaraṁ “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī akālacīvaraṁ “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 44 Bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā acchindantiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā acchindi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 45 Aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 46 Aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 47 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ katthaṁ paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 48 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ 132 --- pli-tv-pvr2 1:48 cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ cetāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 49 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 50 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 51 Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 52 Atirekacatukkaṁsaparamaṁ garupāvuraṇaṁ cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rājānaṁ kambalaṁ viññāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 53 Atirekaaḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ lahupāvuraṇaṁ cetāpentiyā nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rājānaṁ khomaṁ viññāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 54 Dvādasa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā. 55 Tassuddānaṁ 56 Pattaṁ akālaṁ kālañca, parivatte ca viññāpe; Cetāpetvā aññadatthi, saṅghikañca mahājanikaṁ; Saññācikā puggalikā, catukkaṁsaḍḍhateyyakāti. 57 4. Pācittiyakaṇḍa 4.1. Lasuṇavagga Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena lasuṇaṁ khādantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī na mattaṁ jānitvā lasuṇaṁ harāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 58 Sambādhe lomaṁ saṁharāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaṁ saṁharāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 59 Talaghātake pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Dve bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Dve bhikkhuniyo talaghātakaṁ akaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 60 Jatumaṭṭhake pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī jatumaṭṭhakaṁ ādiyi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 61 Atirekadvaṅgulapabbaparamaṁ udakasuddhikaṁ ādiyantiyā pācittiyaṁ kattha 133 --- pli-tv-pvr2 1:61 paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī atigambhīraṁ udakasuddhikaṁ ādiyi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 62 Bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 63 Āmakadhaññaṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo āmakadhaññaṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 64 Uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā tirokuṭṭe chaḍḍentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī uccāraṁ tirokuṭṭe chaḍḍesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 65 Uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā harite chaḍḍentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi harite chaḍḍesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 66 Naccaṁ vā gītaṁ vā vāditaṁ vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo naccampi gītampi vāditampi dassanāya agamaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 67 Lasuṇavaggo paṭhamo. 68 4.2. Rattandhakāravagga Rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—theyyasatthake …pe…. 69 Paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—theyyasatthake …pe…. 70 Ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—theyyasatthake …pe…. 71 Rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṁ ekenekāya santiṭṭhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—theyyasatthake …pe…. 72 Purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī purebhattaṁ kulāni 134 --- pli-tv-pvr2 1:72 upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkāmi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 73 Pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 74 Vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā abhinisīdiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 75 Duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 76 Attānaṁ vā paraṁ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī attānampi parampi nirayenapi brahmacariyenapi abhisapi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 77 Attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 78 Rattandhakāravaggo dutiyo. 79 4.3 Nahānavagga Naggāya nahāyantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo naggā nahāyiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 80 Pamāṇātikkantaṁ udakasāṭikaṁ kārāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 81 Bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā neva sibbentiyā na sibbāpanāya ussukkaṁ karontiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbāpetvā neva sibbesi na sibbāpanāya ussukkaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 82 Pañcāhikaṁ saṅghāṭicāraṁ atikkāmentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhunīnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 83 Cīvarasaṅkamanīyaṁ dhārentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī aññatarāya bhikkhuniyā cīvaraṁ anāpucchā pārupi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 84 Gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ karontiyā 135 --- pli-tv-pvr2 1:84 pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 85 Dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti. Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 86 Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṁ dentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī agārikassa samaṇacīvaraṁ adāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 87 Dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 88 Dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 89 Nahānavaggo tatiyo. 90 4.4. Tuvaṭṭavagga Dvinnaṁ bhikkhunīnaṁ ekamañce tuvaṭṭentīnaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 91 Dvinnaṁ bhikkhunīnaṁ ekattharaṇapāvuraṇe tuvaṭṭentīnaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 92 Bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṁ karontiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 93 Dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭhentiyā na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karontiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭhesi na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 94 Bhikkhuniyā upassayaṁ datvā kupitāya anattamanāya nikkaḍḍhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 95 Saṁsaṭṭhāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī saṁsaṭṭhā vihari, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena 136 --- pli-tv-pvr2 1:95 samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 96 Antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṁ carantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṁ cariṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 97 Tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāya cārikaṁ carantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikāyo cārikaṁ cariṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 98 Antovassaṁ cārikaṁ carantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo antovassaṁ cārikaṁ cariṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 99 Vassaṁvuṭṭhāya bhikkhuniyā cārikaṁ na pakkamantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṁvuṭṭhā cārikaṁ na pakkamiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 100 Tuvaṭṭavaggo catuttho. 101 4.5. Cittāgāravagga Rājāgāraṁ vā cittāgāraṁ vā ārāmaṁ vā uyyānaṁ vā pokkharaṇiṁ vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo rājāgārampi cittāgārampi dassanāya agamaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 102 Āsandiṁ vā pallaṅkaṁ vā paribhuñjantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 103 Suttaṁ kantantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṁ kantiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 104 Gihiveyyāvaccaṁ karontiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṁ akaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 105 Bhikkhuniyā “ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī”ti vuccamānāya “sādhū”ti paṭissuṇitvā neva vūpasamentiyā na vūpasamāya ussukkaṁ karontiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā—“ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī”ti vuccamānā “sādhū”ti paṭissuṇitvā neva vūpasamesi na vūpasamāya ussukkaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 106 Agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī agārikassa sahatthā khādanīyampi bhojanīyampi adāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 137 --- pli-tv-pvr2 1:107 107 Āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 108 Āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkamantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkāmi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 109 Tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—padasodhamme …pe…. 110 Tiracchānavijjaṁ vācentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ vācesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—padasodhamme …pe…. 111 Cittāgāravaggo pañcamo. 112 4.6. Ārāmavagga Jānaṁ sabhikkhukaṁ ārāmaṁ anāpucchā pavisantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ārāmaṁ anāpucchā pavisiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 113 Bhikkhuṁ akkosantiyā paribhāsantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo āyasmantaṁ upāliṁ akkosiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 114 Caṇḍīkatāya gaṇaṁ paribhāsantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī caṇḍīkatāya gaṇaṁ paribhāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 115 Nimantitāya vā pavāritāya vā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā aññatra bhuñjantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhuttāviniyo pavāritā aññatra bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 116 Kulaṁ maccharāyantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī kulaṁ maccharāyi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 117 Abhikkhuke āvāse vassaṁ vasantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaṁ vasiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 118 Vassaṁvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavārentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vassaṁvuṭṭhā bhikkhusaṅghaṁ na pavāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 119 Ovādāya vā saṁvāsāya vā na gacchantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā 138 --- pli-tv-pvr2 1:119 bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṁ na gacchiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 120 Uposathampi na pucchantiyā ovādampi na yācantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo uposathampi na pucchiṁsu ovādampi na yāciṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 121 Pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ vā rudhitaṁ vā anapaloketvā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā purisena saddhiṁ ekenekāya bhedāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 122 Ārāmavaggo chaṭṭho. 123 4.7. Gabbhinivagga Gabbhiniṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gabbhiniṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 124 Pāyantiṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo pāyantiṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 125 Dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 126 Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 127 Ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 128 Paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 129 Paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 130 Sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhantiyā na anuggaṇhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggahesi na 139 --- pli-tv-pvr2 1:130 anuggaṇhāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 131 Vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandhantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandhiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—paṭhamapārājike …pe…. 132 Sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsentiyā na vūpakāsāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsesi na vūpakāsāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 133 Gabbhinivaggo sattamo. 134 4.8. Kumāribhūtavagga Ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 135 Paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 136 Paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 137 Ūnadvādasavassāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 138 Paripuṇṇadvādasavassāya saṅghena asammatāya vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—dutiyapārājike …pe…. 139 “Alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā”ti vuccamānāya “sādhū”ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī “alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā”ti vuccamānā “sādhū”ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 140 Sikkhamānaṁ—“sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karontiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṁ—“sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 141 Sikkhamānaṁ—“sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṁ taṁ 140 --- pli-tv-pvr2 1:141 vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā neva vuṭṭhāpentiyā na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karontiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṁ—“sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā neva vuṭṭhāpesi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—dhuranikkhepe …pe…. 142 Purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 143 Mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī mātāpitūhipi sāmikenāpi ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 144 Pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Thullanandā bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 145 Anuvassaṁ vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anuvassaṁ vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 146 Ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 147 Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo. 148 4.9. Chattupāhanavagga Chattupāhanaṁ dhārentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṁ dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 149 Yānena yāyantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 150 Saṅghāṇiṁ dhārentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī saṅghāṇiṁ dhāresi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 151 Itthālaṅkāraṁ dhārentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṁ dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 152 Gandhavaṇṇakena nahāyantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo 141 --- pli-tv-pvr2 1:152 gandhavaṇṇakena nahāyiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 153 Vāsitakena piññākena nahāyantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 154 Bhikkhuniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpesuṁ parimaddāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 155 Sikkhamānāya ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sikkhamānāya ummaddāpesuṁ parimaddāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 156 Sāmaṇeriyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo sāmaṇeriyā ummaddāpesuṁ parimaddāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 157 Gihiniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpesuṁ parimaddāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—eḷakalomake …pe…. 158 Bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—kathinake …pe…. 159 Anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahulā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhuniyo anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—padasodhamme …pe…. 160 Asaṅkaccikāya gāmaṁ pavisantiyā pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuniṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññatarā bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṁ pāvisi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 161 Chattupāhanavaggo navamo. Navavaggakhuddakā niṭṭhitā. 162 Tassuddānaṁ 163 Lasuṇaṁ saṁhare lomaṁ, talamaṭṭhañca suddhikaṁ; Bhuñjantāmakadhaññānaṁ, dve vighāsena dassanā. 164 Andhakāre paṭicchanne, ajjhokāse rathikāya ca; Pure pacchā vikāle ca, duggahi niraye vadhi. 165 Naggodakā visibbetvā, pañcāhikaṁ saṅkamanīyaṁ; Gaṇaṁ vibhaṅgasamaṇaṁ, dubbalaṁ kathinena ca. 166 Ekamañcattharaṇena, sañcicca sahajīvinī; Datvā saṁsaṭṭhaanto ca, tirovassaṁ na pakkame. 167 Rājā āsandi suttañca, gihi vūpasamena ca; Dade cīvarāvasathaṁ, pariyāpuṇañca vācaye. 168 Ārāmakkosacaṇḍī ca, bhuñjeyya kulamaccharī; Vāse pavāraṇovādaṁ, dve dhammā pasākhena ca. 169 Gabbhī pāyantī cha dhamme, asammatūnadvādasa; Paripuṇṇañca saṅghena, saha vuṭṭhā cha pañca ca. 170 Kumārī dve ca saṅghena, dvādasa sammatena ca; Alaṁ sace ca dvevassaṁ, saṁsaṭṭhā sāmikena ca. 171 Pārivāsikānuvassaṁ, duve vuṭṭhāpanena ca; Chattayānena saṅghāṇi, 142 --- pli-tv-pvr2 1:171 itthālaṅkāravaṇṇake. 172 Piññākabhikkhunī ceva, sikkhā ca sāmaṇerikā; Gihi bhikkhussa purato, anokāsaṁ saṅkaccikāti. 173 Tesaṁ vaggānaṁ uddānaṁ 174 Lasuṇandhakārā nhānā, tuvaṭṭā cittagārakā; Ārāmaṁ gabbhinī ceva, kumārī chattupāhanāti. 175 5. Pāṭidesanīyakaṇḍa Sappiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 176 Telaṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo telaṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 177 Madhuṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo madhuṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 178 Phāṇitaṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo phāṇitaṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 179 Macchaṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo macchaṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 180 Maṁsaṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo maṁsaṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 181 Khīraṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo khīraṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 182 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṁ viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 183 Aṭṭha pāṭidesanīyā niṭṭhitā. 184 Tassuddānaṁ 185 Sappiṁ telaṁ madhuñceva, phāṇitaṁ macchameva ca; Maṁsaṁ khīraṁ dadhiñcāpi, viññāpetvāna bhikkhunī; Pāṭidesanīyā aṭṭha, sayaṁ buddhena desitāti. 186 Ye sikkhāpadā bhikkhuvibhaṅge vitthāritā te saṅkhittā bhikkhunivibhaṅge. Katthapaññattivāro niṭṭhito paṭhamo. pli-tv-pvr7 0 Parivāra 7. Ekuttarikanaya 1. Ekakavāra |1| Āpattikarā dhammā jānitabbā. Anāpattikarā dhammā jānitabbā. Āpatti jānitabbā. Anāpatti jānitabbā. Lahukā āpatti jānitabbā. Garukā āpatti 143 --- pli-tv-pvr7 1:1 jānitabbā. Sāvasesā āpatti jānitabbā. Anavasesā āpatti jānitabbā. Duṭṭhullā āpatti jānitabbā. Aduṭṭhullā āpatti jānitabbā. Sappaṭikammā āpatti jānitabbā. Appaṭikammā āpatti jānitabbā. Desanāgāminī āpatti jānitabbā. Adesanāgāminī āpatti jānitabbā. Antarāyikā āpatti jānitabbā. Anantarāyikā āpatti jānitabbā. Sāvajjapaññatti āpatti jānitabbā. Anavajjapaññatti āpatti jānitabbā. Kiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Akiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Kiriyākiriyato samuṭṭhitā āpatti jānitabbā. Pubbāpatti jānitabbā. Aparāpatti jānitabbā. Pubbāpattīnaṁ antarāpatti jānitabbā. Aparāpattīnaṁ antarāpatti jānitabbā. Desitā gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Desitā na gaṇanūpagā āpatti jānitabbā. Paññatti jānitabbā. Anupaññatti jānitabbā. Anuppannapaññatti jānitabbā. Sabbatthapaññatti jānitabbā. Padesapaññatti jānitabbā. Sādhāraṇapaññatti jānitabbā. Asādhāraṇapaññatti jānitabbā. Ekatopaññatti jānitabbā. Ubhatopaññatti jānitabbā. Thullavajjā āpatti jānitabbā. Athullavajjā āpatti jānitabbā. Gihipaṭisaṁyuttā āpatti jānitabbā. Na gihipaṭisaṁyuttā āpatti jānitabbā. Niyatā āpatti jānitabbā. Aniyatā āpatti jānitabbā. Ādikaro puggalo jānitabbo. Anādikaro puggalo jānitabbo. Adhiccāpattiko puggalo jānitabbo. Abhiṇhāpattiko puggalo jānitabbo. Codako puggalo jānitabbo. Cuditako puggalo jānitabbo. Adhammacodako puggalo jānitabbo. Adhammacuditako puggalo jānitabbo. Dhammacodako puggalo jānitabbo. Dhammacuditako puggalo jānitabbo. Niyato puggalo jānitabbo. Aniyato puggalo jānitabbo. Abhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Bhabbāpattiko puggalo jānitabbo. Ukkhittako puggalo jānitabbo. Anukkhittako puggalo jānitabbo. Nāsitako puggalo jānitabbo. Anāsitako puggalo jānitabbo. Samānasaṁvāsako puggalo jānitabbo. Asamānasaṁvāsako puggalo jānitabbo. Ṭhapanaṁ jānitabbanti. 2 Ekakaṁ niṭṭhitaṁ. 3 Tassuddānaṁ 4 Karā āpatti lahukā, sāvasesā ca duṭṭhullā; Paṭikammadesanā ca, antarā vajjakiriyaṁ. 5 Kiriyākiriyaṁ pubbā, Antarā gaṇanūpagā; Paññatti anānuppanna, Sabbasādhāraṇā ca ekato. 6 Thullagihiniyatā ca, ādi adhiccacodako; Adhammadhammaniyato, abhabbokkhittanāsitā; Samānaṁ ṭhapanañceva, uddānaṁ ekake idanti. 7 2. Dukavāra Atthāpatti saññā vimokkhā, atthāpatti no saññāvimokkhā. Atthāpatti laddhasamāpattikassa, atthāpatti na laddhasamāpattikassa. Atthāpatti saddhammapaṭisaññuttā, atthāpatti asaddhammapaṭisaññuttā. Atthāpatti saparikkhārapaṭisaññuttā, atthāpatti paraparikkhārapaṭisaññuttā. Atthāpatti sapuggalapaṭisaññuttā, atthāpatti parapuggalapaṭisaññuttā. Atthi saccaṁ bhaṇanto garukaṁ āpattiṁ āpajjati, musā bhaṇanto lahukaṁ. Atthi musā bhaṇanto garukaṁ āpattiṁ āpajjati, saccaṁ bhaṇanto lahukaṁ. Atthāpatti bhūmigato āpajjati, no vehāsagato. Atthāpatti vehāsagato āpajjati, no bhūmigato. Atthāpatti nikkhamanto āpajjati, no pavisanto. Atthāpatti pavisanto āpajjati, no nikkhamanto. Atthāpatti ādiyanto āpajjati, atthāpatti anādiyanto āpajjati. Atthāpatti samādiyanto āpajjati, atthāpatti na samādiyanto āpajjati. Atthāpatti karonto āpajjati, atthāpatti na karonto āpajjati. Atthāpatti dento āpajjati, atthāpatti na dento āpajjati. Atthāpatti desento āpajjati, atthāpatti na desento āpajjati. Atthāpatti paṭiggaṇhanto āpajjati, atthāpatti na paṭiggaṇhanto āpajjati. Atthāpatti paribhogena āpajjati, atthāpatti na paribhogena āpajjati. Atthāpatti rattiṁ āpajjati, no divā. Atthāpatti divā āpajjati, no rattiṁ. Atthāpatti aruṇugge āpajjati, atthāpatti na aruṇugge āpajjati. Atthāpatti chindanto āpajjati, atthāpatti na chindanto āpajjati. Atthāpatti chādento āpajjati, atthāpatti na chādento āpajjati. Atthāpatti dhārento āpajjati, atthāpatti na dhārento āpajjati. 8 Dve uposathā—cātuddasiko ca pannarasiko ca. Dve pavāraṇā—cātuddasikā ca pannarasikā ca. Dve kammāni—apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ. Aparānipi dve kammāni—ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ. Dve kammavatthūni—apalokanakammassa vatthu, ñattikammassa vatthu. Aparānipi dve 144 --- pli-tv-pvr7 1:8 kammavatthūni—ñattidutiyakammassa vatthu, ñatticatutthakammassa vatthu. Dve kammadosā—apalokanakammassa doso, ñattikammassa doso. Aparepi dve kammadosā—ñattidutiyakammassa doso, ñatticatutthakammassa doso. Dve kammasampattiyo—apalokanakammassa sampatti, ñattikammassa sampatti. Aparāpi dve kammasampattiyo—ñattidutiyakammassa sampatti, ñatticatutthakammassa sampatti. Dve nānāsaṁvāsakabhūmiyo—attanā vā attānaṁ nānāsaṁvāsakaṁ karoti, samaggo vā naṁ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Dve samānasaṁvāsakabhūmiyo—attanā vā attānaṁ samānasaṁvāsakaṁ karoti, samaggo vā naṁ saṅgho ukkhittaṁ osāreti dassane vā paṭikamme vā paṭinissagge vā. Dve pārājikā—bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve saṅghādisesā, dve thullaccayā, dve pācittiyā, dve pāṭidesanīyā, dve dukkaṭā, dve dubbhāsitā—bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Satta āpattiyo, satta āpattikkhandhā. Dvīhākārehi saṅgho bhijjati—kammena vā salākaggāhena vā. 9 Dve puggalā na upasampādetabbā—addhānahīno, aṅgahīno. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā—vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako. Aparepi dve puggalā na upasampādetabbā—aparipūro paripūro no ca yācati. Dvinnaṁ puggalānaṁ nissāya na vatthabbaṁ—alajjissa ca bālassa ca. Dvinnaṁ puggalānaṁ nissayo na dātabbo—alajjissa ca lajjino ca na yācati. Dvinnaṁ puggalānaṁ nissayo dātabbo—bālassa ca lajjissa ca yācati. Dve puggalā abhabbā āpattiṁ āpajjituṁ—buddhā ca paccekabuddhā ca. Dve puggalā bhabbā, āpattiṁ āpajjituṁ—bhikkhū ca bhikkhuniyo ca. Dve puggalā abhabbā sañcicca āpattiṁ āpajjituṁ—bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca āpattiṁ āpajjituṁ—bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā. Dve puggalā abhabbā sañcicca sātisāraṁ vatthuṁ ajjhācarituṁ—bhikkhū ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. Dve puggalā bhabbā sañcicca sātisāraṁ vatthuṁ ajjhācarituṁ—bhikkhū ca bhikkhuniyo ca puthujjanā. 10 Dve paṭikkosā—kāyena vā paṭikkosati vācāya vā paṭikkosati. Dve nissāraṇā—atthi puggalo appatto nissāraṇaṁ tañce saṅgho nissāreti ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Dve osāraṇā—atthi puggalo appatto osāraṇaṁ tañce saṅgho osāreti ekacco sosārito, ekacco dosārito. Dve paṭiññā—kāyena vā paṭijānāti vācāya vā paṭijānāti. Dve paṭiggahā—kāyena vā paṭiggaṇhāti kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti. Dve paṭikkhepā—kāyena vā paṭikkhipati vācāya vā paṭikkhipati. Dve upaghātikā—sikkhūpaghātikā ca bhogūpaghātikā ca. Dve codanā—kāyena vā codeti vācāya vā codeti. Dve kathinassa palibodhā—āvāsapalibodho ca cīvarapalibodho ca. Dve kathinassa apalibodhā—āvāsaapalibodho ca cīvaraapalibodho ca. Dve cīvarāni—gahapatikañca paṁsukūlañca. Dve pattā—ayopatto mattikāpatto. Dve maṇḍalāni—tipumayaṁ, sīsamayaṁ. Dve pattassa adhiṭṭhānā—kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve cīvarassa adhiṭṭhānā—kāyena vā adhiṭṭheti vācāya vā adhiṭṭheti. Dve vikappanā—sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. Dve vinayā—bhikkhūnañca bhikkhunīnañca. Dve venayikā—paññattañca paññattānulomañca. Dve vinayassa sallekhā—akappiye setughāto, kappiye mattakāritā. Dvīhākārehi āpattiṁ āpajjati—kāyena vā āpajjati vācāya vā āpajjati. Dvīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti—kāyena vā vuṭṭhāti vācāya vā vuṭṭhāti. Dve parivāsā—paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso. Aparepi dve parivāsā—suddhantaparivāso samodhānaparivāso. Dve mānattā—paṭicchannamānattaṁ, appaṭicchannamānattaṁ. Aparepi dve mānattā—pakkhamānattaṁ, samodhānamānattaṁ. Dvinnaṁ puggalānaṁ ratticchedo—pārivāsikassa ca mānattacārikassa ca. Dve anādariyāni—puggalānādariyañca dhammānādariyañca. Dve loṇāni—jātimañca kārimañca. Aparānipi dve loṇāni—sāmuddaṁ kāḷaloṇaṁ. Aparānipi dve loṇāni—sindhavaṁ, ubbhidaṁ. Aparānipi dve loṇāni—romakaṁ, pakkālakaṁ. Dve paribhogā—abbhantaraparibhogo ca bāhiraparibhogo ca. Dve akkosā—hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Dvīhākārehi pesuññaṁ hoti—piyakamyassa vā bhedādhippāyassa 145 --- pli-tv-pvr7 1:10 vā. Dvīhākārehi gaṇabhojanaṁ pasavati—nimantanato vā viññattito vā. Dve vassūpanāyikā—purimikā, pacchimikā. Dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. 11 Dve puggalā bālā—yo ca anāgataṁ bhāraṁ vahati, yo ca āgataṁ bhāraṁ na vahati. Dve puggalā paṇḍitā—yo ca anāgataṁ bhāraṁ na vahati, yo ca āgataṁ bhāraṁ vahati. Aparepi dve puggalā bālā—yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dve puggalā paṇḍitā—yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparepi dve puggalā bālā—yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dve puggalā paṇḍitā—yo ca āpattiyā āpattisaññī, yo ca anāpattiyā anāpattisaññī. Aparepi dve puggalā bālā—yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dve puggalā paṇḍitā—yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparepi dve puggalā bālā—yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Dve puggalā paṇḍitā—yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī. 12 Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā vaḍḍhanti—yo ca na kukkuccāyitabbaṁ kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati. Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti—yo ca na kukkuccāyitabbaṁ na kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṁ kukkuccāyati. Aparesampi dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā vaḍḍhanti—yo ca akappiye kappiyasaññī, yo ca kappiye akappiyasaññī. Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti—yo ca akappiye akappiyasaññī, yo ca kappiye kappiyasaññī. Aparesampi dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā vaḍḍhanti—yo ca anāpattiyā āpattisaññī, yo ca āpattiyā anāpattisaññī. Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti—yo ca anāpattiyā anāpattisaññī, yo ca āpattiyā āpattisaññī. Aparesampi dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā vaḍḍhanti—yo ca adhamme dhammasaññī, yo ca dhamme adhammasaññī. Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti—yo ca adhamme adhammasaññī, yo ca dhamme dhammasaññī. Aparesampi dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā vaḍḍhanti—yo ca avinaye vinayasaññī, yo ca vinaye avinayasaññī. Dvinnaṁ puggalānaṁ āsavā na vaḍḍhanti—yo ca avinaye avinayasaññī, yo ca vinaye vinayasaññī. 13 Dukā niṭṭhitā. 14 Tassuddānaṁ 15 Saññā laddhā ca saddhammā, parikkhārā ca puggalā; Saccaṁ bhūmi nikkhamanto, ādiyanto samādiyaṁ. 16 Karonto dento gaṇhanto, paribhogena ratti ca; Aruṇāchindaṁ chādento, dhārento ca uposathā. 17 Pavāraṇā kammāparā, vatthu aparā dosā ca; Aparā dve ca sampatti, nānā samānameva ca. 18 Pārājisaṅghathullaccaya, pācitti pāṭidesanā; Dukkaṭā dubbhāsitā ceva, satta āpattikkhandhā ca. 19 Bhijjati upasampadā, tatheva apare duve; Na vatthabbaṁ na dātabbaṁ, abhabbābhabbameva ca. 20 Sañcicca sātisārā ca, paṭikkosā nissāraṇā; Osāraṇā paṭiññā ca, paṭiggahā paṭikkhipā. 21 Upaghāti codanā ca, kathinā ca duve tathā; Cīvarā pattamaṇḍalā, adhiṭṭhānā tatheva dve. 22 Vikappanā ca vinayā, venayikā ca sallekhā; Āpajjati ca vuṭṭhāti, parivāsāpare duve. 23 Dve mānattā apare ca, ratticchedo anādari; Dve loṇā tayo apare, paribhogakkosena ca. 24 Pesuñño ca gaṇāvassa, ṭhapanā bhārakappiyaṁ; Anāpatti adhammadhammā, vinaye āsave tathāti. 25 3. Tikavāra Atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjati, no parinibbute; atthāpatti parinibbute bhagavati āpajjati, no tiṭṭhante; atthāpatti tiṭṭhantepi bhagavati āpajjati parinibbutepi. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca. Atthāpatti rattiṁ āpajjati, no divā; atthāpatti divā āpajjati, no rattiṁ; atthāpatti rattiñceva āpajjati divā ca. Atthāpatti dasavasso āpajjati, no ūnadasavasso; atthāpatti ūnadasavasso āpajjati, no dasavasso; atthāpatti dasavasso ceva āpajjati ūnadasavasso ca. Atthāpatti pañcavasso āpajjati, no ūnapañcavasso; atthāpatti ūnapañcavasso āpajjati, no pañcavasso; atthāpatti pañcavasso ceva āpajjati ūnapañcavasso ca. Atthāpatti kusalacitto āpajjati; atthāpatti akusalacitto āpajjati; atthāpatti abyākatacitto āpajjati. Atthāpatti sukhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti dukkhavedanāsamaṅgī āpajjati; atthāpatti adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati. 146 --- pli-tv-pvr7 1:25 Tīṇi codanāvatthūni—diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya. Tayo salākaggāhā—guḷhako, vivaṭako, sakaṇṇajappako. Tayo paṭikkhepā—mahicchatā, asantuṭṭhitā, asallekhatā. Tayo anuññātā—appicchatā, santuṭṭhitā, sallekhatā. Aparepi tayo paṭikkhepā—mahicchatā, asantuṭṭhitā, amattaññutā. Tayo anuññātā—appicchatā, santuṭṭhitā, mattaññutā. Tisso paññattiyo—paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo—sabbatthapaññatti, padesapaññatti, sādhāraṇapaññatti. Aparāpi tisso paññattiyo—asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti, ubhatopaññatti. 26 Atthāpatti bālo āpajjati, no paṇḍito; atthāpatti paṇḍito āpajjati, no bālo; atthāpatti bālo ceva āpajjati paṇḍito ca. Atthāpatti kāḷe āpajjati, no juṇhe; atthāpatti juṇhe āpajjati, no kāḷe; atthāpatti kāḷe ceva āpajjati juṇhe ca. Atthi kāḷe kappati, no juṇhe; atthi juṇhe kappati, no kāḷe; atthi kāḷe ceva kappati juṇhe ca. Atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe no vasse; atthāpatti gimhe āpajjati, no hemante no vasse; atthāpatti vasse āpajjati, no hemante no gimhe. Atthāpatti saṅgho āpajjati, na gaṇo na puggalo; atthāpatti gaṇo āpajjati, na saṅgho na puggalo; atthāpatti puggalo āpajjati, na saṅgho na gaṇo. Atthi saṅghassa kappati, na gaṇassa na puggalassa; atthi gaṇassa kappati, na saṅghassa na puggalassa; atthi puggalassa kappati, na saṅghassa na gaṇassa. Tisso chādanā—vatthuṁ chādeti, no āpattiṁ; āpattiṁ chādeti, no vatthuṁ; vatthuñceva chādeti āpattiñca. Tisso paṭicchādiyo—jantāgharapaṭicchādi, udakapaṭicchādi, vatthapaṭicchādi. Tīṇi paṭicchannāni vahanti, no vivaṭāni—mātugāmo paṭicchanno vahati, no vivaṭo; brāhmaṇānaṁ mantā paṭicchannā vahanti, no vivaṭā; micchādiṭṭhi paṭicchannā vahati, no vivaṭā. Tīṇi vivaṭāni virocanti, no paṭicchannāni—candamaṇḍalaṁ vivaṭaṁ virocati, no paṭicchannaṁ; sūriyamaṇḍalaṁ vivaṭaṁ virocati, no paṭicchannaṁ; tathāgatappavedito dhammavinayo vivaṭo virocati, no paṭicchanno. Tayo senāsanaggāhā—purimako, pacchimako, antarāmuttako. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca. 27 Tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Tayo parivāsā—paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso. Tayo mānattā—paṭicchannamānattaṁ, appaṭicchannamānattaṁ, pakkhamānattaṁ. Tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā—sahavāso, vippavāso, anārocanā. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca. Tīhākārehi āpattiṁ āpajjati—kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati. Aparehipi tīhākārehi āpattiṁ āpajjati—saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti—kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti. Aparehipi tīhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti—saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike. Tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. 28 Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṁ kareyya—bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṁ kareyya—bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṁ kareyya—bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno kuladūsako hoti pāpasamācāro pāpasamācārā dissanti ceva suyyanti ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya—bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako, 147 --- pli-tv-pvr7 1:28 bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno gihī akkosati paribhāsati. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ kareyya—bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ kareyya—bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ kareyya—bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto, āpattibahulo anapadāno na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. 29 Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āgāḷhāya ceteyya—bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—āpattiṁ āpanno kammakato upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—yāya āpattiyā saṅghena kammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ. Aparehipi tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaṁ kātabbaṁ—buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. 30 Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe uposathaṁ ṭhapentassa—“alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan”ti omadditvā saṅghena uposatho kātabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno saṅghamajjhe pavāraṇaṁ ṭhapentassa—“alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan”ti omadditvā saṅghena pavāretabbaṁ—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno na kāci saṅghasammuti dātabbā—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saṅghe na voharitabbaṁ—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgato bhikkhu na kismiñci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissāya na vatthabbaṁ—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno nissayo na dātabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaṁ kārāpentassa nālaṁ okāsakammaṁ kātuṁ—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno savacanīyaṁ nādātabbaṁ—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa 148 --- pli-tv-pvr7 1:30 bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ vinayo na sākacchitabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. Tīhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ na nissayo dātabbo na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—alajjī ca hoti, bālo ca, apakatatto ca. 31 Tayo uposathā—cātuddasiko, pannarasiko, sāmaggiuposatho. Aparepi tayo uposathā—saṅgheuposatho, gaṇeuposatho, puggaleuposatho. Aparepi tayo uposathā—suttuddesouposatho, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho. 32 Tisso pavāraṇā—cātuddasikā, pannarasikā, sāmaggipavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā—saṅghepavāraṇā, gaṇepavāraṇā, puggalepavāraṇā. Aparāpi tisso pavāraṇā—tevācikāpavāraṇā, dvevācikāpavāraṇā, samānavassikāpavāraṇā. 33 Tayo āpāyikā nerayikā—idamappahāya, yo ca abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, yo ca suddhaṁ brahmacāriṁ parisuddhabrahmacariyaṁ carantaṁ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṁseti, yo cāyaṁ evaṁvādī evaṁdiṭṭhi—“natthi kāmesu doso”ti so kāmesu pātabyataṁ āpajjati. Tīṇi akusalamūlāni—lobho akusalamūlaṁ, doso akusalamūlaṁ, moho akusalamūlaṁ. Tīṇi kusalamūlāni—alobho kusalamūlaṁ, adoso kusalamūlaṁ, amoho kusalamūlaṁ. Tīṇi duccaritāni—kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ. Tīṇi sucaritāni—kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ. Tayo atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṁ paññattaṁ—dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, “mā pāpicchā pakkhaṁ nissāya saṅghaṁ bhindeyyun”ti kulānuddayatāya ca. Tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho pāpicchatā pāpamittatā oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṁ āpādi. Tisso sammutiyo—daṇḍasammuti, sikkāsammuti, daṇḍasikkāsammuti. Tisso pādukā dhuvaṭṭhānikā asaṅkamanīyā—vaccapādukā, passāvapādukā, ācamanapādukā. Tisso pādaghaṁsaniyo—sakkharaṁ, kathalā, samuddapheṇakoti. 34 Tikaṁ niṭṭhitaṁ. 35 Tassuddānaṁ 36 Tiṭṭhante kāle rattiñca, dasa pañca kusalena; Vedanā codanā vatthu, salākā dve paṭikkhipā. 37 Paññatti apare dve ca, bālo kāḷe ca kappati; Hemante saṅgho saṅghassa, chādanā ca paṭicchādi. 38 Paṭicchannā vivaṭā ca, senāsanagilāyanā; Pātimokkhaṁ parivāsaṁ, mānattā pārivāsikā. 39 Anto anto ca sīmāya, āpajjati punāpare; Vuṭṭhāti apare ceva, amūḷhavinayā duve. 40 Tajjanīyā niyassā ca, pabbājapaṭisāraṇī; Adassanā paṭikamme, anissagge ca diṭṭhiyā. 41 Āgāḷhakammādhisīle, davānācāraghātikā; Ājīvāpannā tādisikā, avaṇṇuposathena ca. 42 Pavāraṇā sammuti ca, vohārapaccekena ca; Na vatthabbaṁ na dātabbaṁ, okāsaṁ na kare tathā. 43 Na kare savacanīyaṁ, na pucchitabbakā duve; Na vissajje duve ceva, anuyogampi no dade. 44 Sākacchā upasampadā, nissayasāmaṇerā ca; Uposathatikā tīṇi, pavāraṇatikā tayo. 45 Āpāyikā akusalā, kusalā caritā duve; Tikabhojanasaddhamme, sammuti pādukena ca; Pādaghaṁsanikā ceva, uddānaṁ tikake idanti. 46 4. Catukkavāra Atthāpatti sakavācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti sakavācāya āpajjati, sakavācāya vuṭṭhāti; atthāpatti paravācāya āpajjati, paravācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti kāyena āpajjati, vācāya vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti kāyena āpajjati, kāyena vuṭṭhāti; atthāpatti vācāya āpajjati, vācāya vuṭṭhāti. Atthāpatti pasutto āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti pasutto āpajjati, pasutto vuṭṭhāti; atthāpatti paṭibuddho āpajjati, paṭibuddho vuṭṭhāti. Atthāpatti acittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti; atthāpatti sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. Atthāpatti āpajjanto deseti; desento 149 --- pli-tv-pvr7 1:46 āpajjati; atthāpatti āpajjanto vuṭṭhāti; vuṭṭhahanto āpajjati. Atthāpatti kammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti kammena āpajjati, kammena vuṭṭhāti; atthāpatti akammena āpajjati, akammena vuṭṭhāti. 47 Cattāro anariyavohārā—adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā. Cattāro ariyavohārā—adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā. Aparepi cattāro anariyavohārā—diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Cattāro ariyavohārā—diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā. 48 Cattāro pārājikā bhikkhūnaṁ bhikkhunīhi sādhāraṇā; cattāro pārājikā bhikkhunīnaṁ bhikkhūhi asādhāraṇā. Cattāro parikkhārā—atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo, na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo; atthi parikkhāro na rakkhitabbo na gopetabbo, na mamāyitabbo na paribhuñjitabbo. Atthāpatti sammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti sammukhā āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti; atthāpatti parammukhā āpajjati, parammukhā vuṭṭhāti. Atthāpatti ajānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti ajānanto āpajjati, ajānanto vuṭṭhāti; atthāpatti jānanto āpajjati, jānanto vuṭṭhāti. 49 Catūhākārehi āpattiṁ āpajjati—kāyena āpajjati, vācāya āpajjati, kāyena vācāya āpajjati, kammavācāya āpajjati. Aparehipi catūhākārehi āpattiṁ āpajjati—saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti—kāyena vuṭṭhāti, vācāya vuṭṭhāti, kāyena vācāya vuṭṭhāti, kammavācāya vuṭṭhāti. Aparehipi catūhākārehi āpattiyā vuṭṭhāti—saṅghamajjhe, gaṇamajjhe, puggalassa santike, liṅgapātubhāvena. Saha paṭilābhena purimaṁ jahati, pacchime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Saha paṭilābhena pacchimaṁ jahati, purime patiṭṭhāti, viññattiyo paṭippassambhanti, paṇṇattiyo nirujjhanti. Catasso codanā—sīlavipattiyā codeti, ācāravipattiyā codeti, diṭṭhivipattiyā codeti, ājīvavipattiyā codeti. Cattāro parivāsā—paṭicchannaparivāso, appaṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāso. Cattāro mānattā—paṭicchannamānattaṁ, appaṭicchannamānattaṁ, pakkhamānattaṁ, samodhānamānattaṁ. Cattāro mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā—sahavāso, vippavāso, anārocanā, ūne gaṇe carati. Cattāro sāmukkaṁsā. Cattāro paṭiggahitaparibhogā—yāvakālikaṁ, yāmakālikaṁ, sattāhakālikaṁ, yāvajīvikaṁ. Cattāri mahāvikaṭāni—gūtho, muttaṁ, chārikā, mattikā. Cattāri kammāni—apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ. Aparānipi cattāri kammāni—adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammena samaggakammaṁ. Catasso vipattiyo—sīlavipatti, ācāravipatti, diṭṭhivipatti, ājīvavipatti. Cattāri adhikaraṇāni—vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Cattāro parisadūsanā—bhikkhu dussīlo pāpadhammo parisadūsano, bhikkhunī dussīlā pāpadhammā parisadūsanā, upāsako dussīlo pāpadhammo parisadūsano, upāsikā dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Cattāro parisasobhanā—bhikkhu sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, bhikkhunī sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā, upāsako sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano, upāsikā sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā. 50 Atthāpatti āgantuko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no āgantuko; atthāpatti āgantuko ceva āpajjati āvāsiko ca; atthāpatti neva āgantuko āpajjati, no āvāsiko. Atthāpatti gamiko āpajjati, no āvāsiko; atthāpatti āvāsiko āpajjati, no gamiko; atthāpatti gamiko ceva āpajjati āvāsiko ca; atthāpatti neva gamiko 150 --- pli-tv-pvr7 1:50 āpajjati no āvāsiko. Atthi vatthunānattatā no āpattinānattatā, atthi āpattinānattatā no vatthunānattatā, atthi vatthunānattatā ceva āpattinānattatā ca, atthi neva vatthunānattatā no āpattinānattatā. Atthi vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā, atthi āpattisabhāgatā no vatthusabhāgatā, atthi vatthusabhāgatā ceva āpattisabhāgatā ca atthi neva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. Atthāpatti upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko, atthāpatti saddhivihāriko āpajjati no upajjhāyo, atthāpatti upajjhāyo ceva āpajjati saddhivihāriko ca, atthāpatti neva upajjhāyo āpajjati no saddhivihāriko. Atthāpatti ācariyo āpajjati no antevāsiko, atthāpatti antevāsiko āpajjati no ācariyo, atthāpatti ācariyo ceva āpajjati antevāsiko ca, atthāpatti neva ācariyo āpajjati no antevāsiko. Cattāro paccayā anāpatti vassacchedassa—saṅgho vā bhinno hoti, saṅghaṁ vā bhinditukāmā honti, jīvitantarāyo vā hoti, brahmacariyantarāyo vā hoti. Cattāri vacīduccaritāni—musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo. Cattāri vacīsucaritāni—saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantā bhāsā. Atthi ādiyanto garukaṁ āpattiṁ āpajjati, payojento lahukaṁ; atthi ādiyanto lahukaṁ āpattiṁ āpajjati, payojento garukaṁ; atthi ādiyantopi payojentopi garukaṁ āpattiṁ āpajjati; atthi ādiyantopi payojentopi lahukaṁ āpattiṁ āpajjati. 51 Atthi puggalo abhivādanāraho, no paccuṭṭhānāraho; atthi puggalo paccuṭṭhānāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho ceva paccuṭṭhānāraho ca; atthi puggalo neva abhivādanāraho no paccuṭṭhānāraho. Atthi puggalo āsanāraho, no abhivādanāraho; atthi puggalo abhivādanāraho, no āsanāraho; atthi puggalo āsanāraho ceva abhivādanāraho ca; atthi puggalo neva āsanāraho no abhivādanāraho. Atthāpatti kāle āpajjati, no vikāle; atthāpatti vikāle āpajjati, no kāle; atthāpatti kāle ceva āpajjati vikāle ca; atthāpatti neva kāle āpajjati no vikāle. Atthi paṭiggahitaṁ kāle kappati, no vikāle; atthi paṭiggahitaṁ vikāle kappati, no kāle; atthi paṭiggahitaṁ kāle ceva kappati vikāle ca; atthi paṭiggahitaṁ neva kāle kappati no vikāle. Atthāpatti paccantimesu janapadesu āpajjati, no majjhimesu; atthāpatti majjhimesu janapadesu āpajjati, no paccantimesu; atthāpatti paccantimesu ceva janapadesu āpajjati majjhimesu ca; atthāpatti neva paccantimesu janapadesu āpajjati no majjhimesu. Atthi paccantimesu janapadesu kappati, no majjhimesu; atthi majjhimesu janapadesu kappati, no paccantimesu; atthi paccantimesu ceva janapadesu kappati majjhimesu ca; atthi neva paccantimesu janapadesu kappati no majjhimesu. Atthāpatti anto āpajjati, no bahi; atthāpatti bahi āpajjati, no anto; atthāpatti anto ceva āpajjati bahi ca; atthāpatti neva anto āpajjati no bahi. Atthāpatti antosīmāya āpajjati, no bahisīmāya; atthāpatti bahisīmāya āpajjati, no antosīmāya; atthāpatti antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca; atthāpatti neva antosīmāya āpajjati no bahisīmāya. Atthāpatti gāme āpajjati, no araññe; atthāpatti araññe āpajjati, no gāme; atthāpatti gāme ceva āpajjati araññe ca; atthāpatti neva gāme āpajjati no araññe. 52 Catasso codanā—vatthusandassanā, āpattisandassanā, saṁvāsapaṭikkhepo, sāmīcipaṭikkhepo. Cattāro pubbakiccā. Cattāro pattakallā. Cattāri anaññapācittiyāni. Catasso bhikkhusammutiyo. Cattāri agatigamanāni—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Cattāri nāgatigamanāni—na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgato alajjī bhikkhu saṅghaṁ bhindati—chandāgatiṁ gacchanto, dosāgatiṁ gacchanto, mohāgatiṁ gacchanto, bhayāgatiṁ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgato pesalo bhikkhu bhinnaṁ saṅghaṁ samaggaṁ karoti—na chandāgatiṁ gacchanto, na dosāgatiṁ gacchanto, na mohāgatiṁ gacchanto, na bhayāgatiṁ gacchanto. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. 151 --- pli-tv-pvr7 1:52 Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Catūhaṅgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiṁ vinayo na sākacchitabbo—chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati. Atthāpatti gilāno āpajjati, no agilāno; atthāpatti agilāno āpajjati, no gilāno; atthāpatti gilāno ceva āpajjati agilāno ca; atthāpatti neva gilāno āpajjati no agilāno. Cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. 53 Catukkaṁ niṭṭhitaṁ. 54 Tassuddānaṁ 55 Sakavācāya kāyena, pasutto ca acittako; Āpajjanto ca kammena, vohārā caturo tathā. 56 Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca, parikkhāro ca sammukhā; Ajānakāye majjhe ca, vuṭṭhāti duvidhā tathā. 57 Paṭilābhena codanā, parivāsā ca vuccati; Mānattacārikā cāpi, sāmukkaṁsā paṭiggahi. 58 Mahāvikaṭakammāni, puna kamme vipattiyo; Adhikaraṇā dussīlā ca, sobhanāgantukena ca. 59 Gamiko vatthunānattā, sabhāgupajjhāyena ca; Ācariyo paccayā vā, duccaritaṁ sucaritaṁ. 60 Ādiyanto puggalo ca, araho āsanena ca; Kāle ca kappati ceva, paccantimesu kappati. 61 Anto anto ca sīmāya, gāme ca codanāya ca; Pubbakiccaṁ pattakallaṁ, anaññā sammutiyo ca. 62 Agati nāgati ceva, alajjī pesalena ca; Pucchitabbā duve ceva, vissajjeyyā tathā duve; Anuyogo ca sākacchā, gilāno ṭhapanena cāti. 63 5. Pañcakavāra Pañca āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Pañca kammāni ānantarikāni. Pañca puggalā niyatā. Pañca chedanakā āpattiyo. Pañcahākārehi āpattiṁ āpajjati. Pañca āpattiyo. Musāvādapaccayā pañcahākārehi kammaṁ na upeti—sayaṁ vā kammaṁ na karoti, paraṁ vā na ajjhesati, chandaṁ vā pārisuddhiṁ vā na deti, kayiramāne kamme paṭikkosati, kate vā pana kamme adhammadiṭṭhi hoti. Pañcahākārehi kammaṁ upeti—sayaṁ vā kammaṁ karoti, paraṁ vā ajjhesati, chandaṁ vā pārisuddhiṁ vā deti, kayiramāne kamme nappaṭikkosati, kate vā pana kamme dhammadiṭṭhi hoti. Pañca piṇḍapātikassa bhikkhuno kappanti—anāmantacāro, gaṇabhojanaṁ, paramparabhojanaṁ, anadhiṭṭhānaṁ, avikappanā. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti—pāpabhikkhupi akuppadhammopi vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārigocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Pañca telāni—tilatelaṁ, sāsapatelaṁ, madhukatelaṁ, eraṇḍakatelaṁ, vasātelaṁ. Pañca vasāni—acchavasaṁ, macchavasaṁ, susukāvasaṁ, sūkaravasaṁ, gadrabhavasaṁ. Pañca byasanāni—ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ. Pañca sampadā—ñātisampadā, bhogasampadā, arogasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā—upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Pañca puggalā na upasampādetabbā—addhānahīno, aṅgahīno, vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako, aparipūro. Pañca paṁsukūlāni—sosānikaṁ, pāpaṇikaṁ, undūrakkhāyikaṁ, upacikakkhāyikaṁ, aggidaḍḍhaṁ. Aparānipi pañca paṁsukūlāni—gokhāyikaṁ, ajakkhāyikaṁ, thūpacīvaraṁ, ābhisekikaṁ, gatapaṭiyāgataṁ. Pañca avahārā—theyyāvahāro, pasayhāvahāro, parikappāvahāro, paṭicchannāvahāro, kusāvahāro. Pañca mahācorā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Pañca avissajjaniyāni. Pañca avebhaṅgiyāni. Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Pañcāpattiyo kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato. Pañcāpattiyo desanāgāminiyo. Pañca saṅghā. Pañca pātimokkhuddesā. Sabbapaccantimesu 152 --- pli-tv-pvr7 1:63 janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampādetabbaṁ. Pañcānisaṁsā kathinatthāre. Pañca kammāni. Yāvatatiyake pañca āpattiyo. Pañcahākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Pañcahākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Pañcahākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Pañca akappiyāni na paribhuñjitabbāni—adinnañca hoti, aviditañca hoti, akappiyañca hoti, appaṭiggahitañca hoti, akatātirittañca hoti. Pañca kappiyāni paribhuñjitabbāni—dinnañca hoti, viditañca hoti, kappiyañca hoti, paṭiggahitañca hoti, katātirittañca hoti. Pañca dānāni apuññāni puññasammatāni lokasmiṁ—majjadānaṁ, samajjadānaṁ, itthidānaṁ, usabhadānaṁ, cittakammadānaṁ. Pañca uppannā duppaṭivinodayā—uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaṁ paṭibhānaṁ duppaṭivinodayaṁ, uppannaṁ gamiyacittaṁ duppaṭivinodayaṁ. Pañcānisaṁsā sammajjaniyā—sakacittaṁ pasīdati, paracittaṁ pasīdati, devatā attamanā honti, pāsādikasaṁvattanikakammaṁ upacinati, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Aparepi pañcānisaṁsā sammajjaniyā—sakacittaṁ pasīdati, paracittaṁ pasīdati, devatā attamanā honti, satthusāsanaṁ kataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. 64 Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—attano bhāsapariyantaṁ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṁ na uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṁ na uggahetvā parassa bhāsapariyantaṁ na uggahetvā adhammena kāreti appaṭiññāya. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—attano bhāsapariyantaṁ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṁ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṁ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṁ uggahetvā dhammena kāreti paṭiññāya. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattiṁ na jānāti, āpattiyā mūlaṁ na jānāti, āpattisamudayaṁ na jānāti, āpattinirodhaṁ na jānāti, āpattinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattiṁ jānāti, āpattiyā mūlaṁ jānāti, āpattisamudayaṁ jānāti, āpattinirodhaṁ jānāti, āpattinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—adhikaraṇaṁ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṁ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṁ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṁ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇassa mūlaṁ jānāti, adhikaraṇasamudayaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, anupaññattiṁ na jānāti, anusandhivacanapathaṁ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, anupaññattiṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—ñattiṁ na jānāti, ñattiyā karaṇaṁ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—ñattiṁ jānāti, ñattiyā karaṇaṁ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānati, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā. 153 --- pli-tv-pvr7 1:64 Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni na vitthārena svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti. 65 Pañca āraññikā—mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, “vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehī”ti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya āraññiko hoti. Pañca piṇḍapātikā …pe… pañca paṁsukūlikā …pe… pañca rukkhamūlikā …pe… pañca sosānikā …pe… pañca abbhokāsikā …pe… pañca tecīvarikā …pe… pañca sapadānacārikā …pe… pañca nesajjikā …pe… pañca yathāsanthatikā …pe… pañca ekāsanikā …pe… pañca khalupacchābhattikā …pe… pañca pattapiṇḍikā—mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, “vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehī”ti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti. 66 Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṁ—uposathaṁ na jānāti, uposathakammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ—uposathaṁ jānāti, uposathakammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṁ—pavāraṇaṁ na jānāti, pavāraṇākammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ—pavāraṇaṁ jānāti, pavāraṇākammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṁ—āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ—āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṁ—uposathaṁ na jānāti, uposathakammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṁ—uposathaṁ jānāti, uposathakammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṁ—pavāraṇaṁ na jānāti, pavāraṇākammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. 154 --- pli-tv-pvr7 1:66 Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṁ—pavāraṇaṁ jānāti, pavāraṇākammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṁ—āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṁ—āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. 67 Pañca ādīnavā apāsādike—attāpi attānaṁ upavadati, anuviccapi viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Pañcānisaṁsā pāsādike—attāpi attānaṁ na upavadati, anuviccapi viññū pasaṁsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Aparepi pañca ādīnavā apāsādike—appasannā na pasīdanti, pasannānaṁ ekaccānaṁ aññathattaṁ hoti, satthusāsanaṁ akataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ nāpajjati, cittamassa na pasīdati. Pañcānisaṁsā pāsādike—appasannā pasīdanti, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya hoti, satthusāsanaṁ kataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati, cittamassa pasīdati. Pañca ādīnavā kulūpake—anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo ca viharati. Pañca ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno—ativelaṁ kulesu saṁsaṭṭhassa viharato mātugāmassa abhiṇhadassanaṁ, dassane sati saṁsaggo, saṁsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittassetaṁ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ anabhirato vā brahmacariyaṁ carissati aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjissati sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati. 68 Pañca bījajātāni—mūlabījaṁ, khandhabījaṁ, phaḷubījaṁ, aggabījaṁ, bījabījaññeva pañcamaṁ. Pañcahi samaṇakappehi phalaṁ paribhuñjitabbaṁ—aggiparijitaṁ, satthaparijitaṁ, nakhaparijitaṁ, abījaṁ, nibbattabījaññeva pañcamaṁ. Pañca visuddhiyo—nidānaṁ uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ paṭhamā visuddhi; nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ dutiyā visuddhi; nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ tatiyā visuddhi; nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ catutthā visuddhi; vitthāreneva pañcamī. Aparāpi pañca visuddhiyo—suttuddeso, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho, pavāraṇā, sāmaggīuposathoyeva pañcamo. Pañcānisaṁsā vinayadhare—attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṁ paṭisaraṇaṁ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti. Pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti. 69 Pañcakaṁ niṭṭhitaṁ. 70 Tassuddānaṁ 71 Āpatti āpattikkhandhā, vinītānantarena ca; Puggalā chedanā ceva, āpajjati ca paccayā. 72 Na upeti upeti ca, kappantusaṅkitelañca; Vasaṁ byasanā sampadā, passaddhi puggalena ca. 73 Sosānikaṁ khāyitañca, theyyaṁ coro ca vuccati; Avissajji avebhaṅgi, kāyato kāyavācato. 74 Desanā saṅghaṁ uddesaṁ, paccantikathinena ca; Kammāni yāvatatiyaṁ, pārājithulladukkaṭaṁ. 75 Akappiyaṁ kappiyañca, apuññaduvinodayā; Sammajjanī apare ca, bhāsaṁ āpattimeva ca. 76 Adhikaraṇaṁ vatthu ñatti, āpattā ubhayāni ca; Lahukaṭṭhamakā ete, kaṇhasukkā vijānatha. 77 Araññaṁ piṇḍapātañca, paṁsurukkhasusānikā; Abbhokāso cīvarañca, sapadāno nisajjiko. 78 Santhati khalu pacchāpi, pattapiṇḍikameva ca; Uposathaṁ pavāraṇaṁ, āpattānāpattipi ca. 79 Kaṇhasukkapadā ete, bhikkhunīnampi te 155 --- pli-tv-pvr7 1:79 tathā; Apāsādikapāsādi, tatheva apare duve. 80 Kulūpake ativelaṁ, bījaṁ samaṇakappi ca; Visuddhi apare ceva, vinayādhammikena ca; Dhammikā ca tathā vuttā, niṭṭhitā suddhipañcakāti. 81 6. Chakkavāra Cha agāravā. Cha gāravā. Cha vinītavatthūni. Cha sāmīciyo. Cha āpattisamuṭṭhānā. Chacchedanakā āpattiyo. Chahākārehi āpattiṁ āpajjati. Chānisaṁsā vinayadhare. Cha paramāni. Chārattaṁ ticīvarena vippavasitabbaṁ. Cha cīvarāni. Cha rajanāni. Cha āpattiyo kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti na vācato. Cha āpattiyo vācato ca cittato ca samuṭṭhanti na kāyato. Cha āpattiyo kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Cha kammāni. Cha vivādamūlāni. Cha anuvādamūlāni. Cha sāraṇīyā dhammā. Dīghaso cha vidatthiyo, sugatavidatthiyā. Tiriyaṁ cha vidatthiyo. Cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Cha nahāne anupaññattiyo. Vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati. 82 Chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā. 83 Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena paññakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe paññakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā. 84 Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā. 85 Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā. 86 Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, āpattiṁ jānāti, āpattivuṭṭhānaṁ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā. 87 Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā ābhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacāriyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā. 88 Aparehipi chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo—āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā. 89 Cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti. 90 Chakkaṁ niṭṭhitaṁ. 91 Tassuddānaṁ 92 Agāravā gāravā ca, vinītā sāmīcipi ca; Samuṭṭhānā chedanā ceva, ākārānisaṁsena ca. 93 Paramāni ca chārattaṁ, cīvaraṁ rajanāni ca; Kāyato cittato cāpi, vācato cittatopi ca. 94 Kāyavācācittato ca, kammavivādameva ca; Anuvādā dīghaso ca, tiriyaṁ nissayena ca. 95 Anupaññatti 156 --- pli-tv-pvr7 1:95 ādāya, samādāya tatheva ca; Asekkhe samādapetā, saddho adhisīlena ca; Gilānābhisamācārī, āpattādhammadhammikāti. 96 7. Sattakavāra Sattāpattiyo. Sattāpattikkhandhā. Satta vinītavatthūni. Satta sāmīciyo. Satta adhammikā paṭiññātakaraṇā. Satta dhammikā paṭiññātakaraṇā. Sattannaṁ anāpatti sattāhakaraṇīyena gantuṁ. Sattānisaṁsā vinayadhare. Satta paramāni. Sattame aruṇuggamane nissaggiyaṁ hoti. Satta samathā. Satta kammāni. Satta āmakadhaññāni. Tiriyaṁ sattantarā. Gaṇabhojane satta anupaññattiyo. Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbāni. Katacīvaraṁ ādāya pakkamati. Katacīvaraṁ samādāya pakkamati. Bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. 97 Sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti—āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 98 Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti—āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 99 Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti—āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 100 Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti—āpattiṁ jānāti; anāpattiṁ jānāti; lahukaṁ āpattiṁ jānāti; garukaṁ āpattiṁ jānāti; anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe—“amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno”ti iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati; dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti—“ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā, micchādiṭṭhikā, micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā, sammādiṭṭhikā, sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti iti dibbena cakkhunā visuddhena 157 --- pli-tv-pvr7 1:100 atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 101 Sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati—āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 102 Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati—āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 103 Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati—āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 104 Aparehipi sattahaṅgehi samannāgato vinayadharo sobhati—āpattiṁ jānāti; anāpattiṁ jānāti; lahukaṁ āpattiṁ jānāti; garukaṁ āpattiṁ jānāti; anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti …pe… iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti; āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 105 Satta asaddhammā—assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. 106 Satta saddhammā—saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hotīti. 107 Sattakaṁ niṭṭhitaṁ. 108 Tassuddānaṁ 109 Āpatti āpattikkhandhā, vinītā sāmīcipi ca; Adhammikā dhammikā ca, anāpatti ca sattāhaṁ. 110 Ānisaṁsā paramāni, aruṇasamathena ca; Kammā āmakadhaññā ca, tiriyaṁ gaṇabhojane. 111 Sattāhaparamaṁ ādāya, samādāya tatheva ca; Na hoti hoti hoti ca, adhammā dhammikāni ca. 112 Caturo vinayadharā, catubhikkhū ca sobhane; Satta ceva asaddhammā, satta saddhammā desitāti. 113 8. Aṭṭhakavāra Aṭṭhānisaṁse sampassamānena na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo. Aṭṭhānisaṁse sampassamānena paresampi saddhāya sā āpatti desetabbā. Aṭṭha yāvatatiyakā. Aṭṭhahākārehi kulāni dūseti. Aṭṭha mātikā cīvarassa uppādāya. Aṭṭha mātikā kathinassa ubbhārāya. Aṭṭha pānāni. Aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Aṭṭha lokadhammā. Aṭṭha garudhammā. Aṭṭha pāṭidesanīyā. Aṭṭhaṅgiko musāvādo. Aṭṭha uposathaṅgāni. Aṭṭha dūteyyaṅgāni. Aṭṭha titthiyavattāni. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā mahāsamudde. Aṭṭha acchariyā abbhutadhammā imasmiṁ dhammavinaye. Aṭṭha anatirittā. Aṭṭha atirittā. Aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṁ hoti. Aṭṭha pārājikā. Aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūrentī nāsetabbā. Aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūrentiyā desitāpi adesitā hoti. Aṭṭhavācikā upasampadā. Aṭṭhannaṁ 158 --- pli-tv-pvr7 1:113 paccuṭṭhātabbaṁ. Aṭṭhannaṁ āsanaṁ dātabbaṁ. Upāsikā aṭṭha varāni yācati. Aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo. Aṭṭhānisaṁsā vinayadhare. Aṭṭha paramāni. Tassapāpiyasikākammakatena bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbaṁ. Aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti. 114 Aṭṭhakaṁ niṭṭhitaṁ. 115 Tassuddānaṁ 116 Na so bhikkhu paresampi, yāvatatiyadūsanā; Mātikā kathinubbhārā, pānā abhibhūtena ca. 117 Lokadhammā garudhammā, pāṭidesanīyā musā; Uposathā ca dūtaṅgā, titthiyā samuddepi ca. 118 Abbhutā anatirittaṁ, atirittaṁ nissaggiyaṁ; Pārājikaṭṭhamaṁ vatthu, adesitūpasampadā. 119 Paccuṭṭhānāsanañceva, varaṁ ovādakena ca; Ānisaṁsā paramāni, aṭṭhadhammesu vattanā; Adhammikā dhammikā ca, aṭṭhakā suppakāsitāti. 120 9. Navakavāra Nava āghātavatthūni. Nava āghātapaṭivinayā. Nava vinītavatthūni. Nava paṭhamāpattikā. Navahi saṅgho bhijjati. Nava paṇītabhojanāni. Navamaṁsehi dukkaṭaṁ. Nava pātimokkhuddesā. Nava paramāni. Nava taṇhāmūlakā dhammā. Nava vidhamānā. Nava cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Nava cīvarāni na vikappetabbāni. Dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā. Nava adhammikāni dānāni. Nava adhammikā paṭiggahā. Nava adhammikā paribhogā—tīṇi dhammikāni dānāni, tayo dhammikā paṭiggahā, tayo dhammikā paribhogā. Nava adhammikā saññattiyo. Nava dhammikā saññattiyo. Adhammakamme dve navakāni. Dhammakamme dve navakāni. Nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti. 121 Navakaṁ niṭṭhitaṁ. 122 Tassuddānaṁ 123 Āghātavatthuvinayā, vinītā paṭhamena ca; Bhijjati ca paṇītañca, maṁsuddesaparamāni ca. 124 Taṇhā mānā adhiṭṭhānā, vikappe ca vidatthiyo; Dānā paṭiggahā bhogā, tividhā puna dhammikā. 125 Adhammadhammasaññatti, duve dve navakāni ca; Pātimokkhaṭṭhapanāni, adhammadhammikāni cāti. 126 10. Dasakavāra Dasa āghātavatthūni. Dasa āghātapaṭivinayā. Dasa vinītavatthūni. Dasavatthukā micchādiṭṭhi. Dasavatthukā sammādiṭṭhi. Dasa antaggāhikā diṭṭhi. Dasa micchattā. Dasa sammattā. Dasa akusalakammapathā. Dasa kusalakammapathā. Dasa adhammikā salākaggāhā. Dasa dhammikā salākaggāhā. Sāmaṇerānaṁ dasa sikkhāpadāni. Dasahaṅgehi samannāgato sāmaṇero nāsetabbo. 127 Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—attano bhāsapariyantaṁ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṁ na uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṁ anuggahetvā parassa bhāsapariyantaṁ anuggahetvā adhammena kāreti, appaṭiññāya āpattiṁ na jānāti, āpattiyā mūlaṁ na jānāti, āpattisamudayaṁ na jānāti, āpattinirodhaṁ na jānāti, āpattinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na jānāti. 128 Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—attano bhāsapariyantaṁ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṁ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṁ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṁ uggahetvā dhammena kāreti, paṭiññāya āpattiṁ jānāti, āpattiyā mūlaṁ jānāti, āpattisamudayaṁ jānāti, āpattinirodhaṁ jānāti, āpattinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti. 129 Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—adhikaraṇaṁ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṁ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṁ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṁ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na jānāti, vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, anupaññattiṁ na jānāti, anusandhivacanapathaṁ na jānāti. 130 Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇassa mūlaṁ jānāti, adhikaraṇasamudayaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti, vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, anupaññattiṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti. 131 Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—ñattiṁ na jānāti, ñattiyā karaṇaṁ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti, āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ 159 --- pli-tv-pvr7 1:131 āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā. 132 Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—ñattiṁ jānāti, ñattiyā karaṇaṁ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti, āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā. 133 Aparehipi dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti. 134 Dasahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati—āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti. 135 Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Dasa ādīnavā rājantepurappavesane. Dasa dānavatthūni. Dasa ratanāni. Dasavaggo bhikkhusaṅgho. Dasavaggena gaṇena upasampādetabbaṁ. Dasa paṁsukūlāni. Dasa cīvaradhāraṇā. Dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ dhāretabbaṁ. Dasa sukkāni. Dasa itthiyo. Dasa bhariyāyo. Vesāliyā dasa vatthūni dīpenti. Dasa puggalā avandiyā. Dasa akkosavatthūni. Dasahākārehi pesuññaṁ upasaṁharati. Dasa senāsanāni. Dasa varāni yāciṁsu. Dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Dasānisaṁsā yāguyā. Dasa maṁsā akappiyā. Dasa paramāni. Dasavassena bhikkhunā byattena paṭibalena pabbājetabbaṁ upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya pabbājetabbaṁ upasampādetabbaṁ nissayo dātabbo sāmaṇerī upaṭṭhāpetabbā. Dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paṭibalāya vuṭṭhāpanasammuti sāditabbā. Dasavassāya gihigatāya sikkhā dātabbāti. 136 Dasakaṁ niṭṭhitaṁ. 137 Tassuddānaṁ 138 Āghātaṁ vinayaṁ vatthu, micchā sammā ca antagā; Micchattā ceva sammattā, akusalā kusalāpi ca. 139 Salākā adhammā dhammā, sāmaṇerā ca nāsanā; Bhāsādhikaraṇañceva, ñattilahukameva ca. 140 Lahukā garukā ete, kaṇhasukkā vijānatha; Ubbāhikā ca sikkhā ca, antepure ca vatthūni. 141 Ratanaṁ dasavaggo ca, tatheva upasampadā; Paṁsukūladhāraṇā ca, dasāhasukkaitthiyo. 142 Bhariyā dasa vatthūni, avandiyakkosena ca; Pesuññañceva senāni, varāni ca adhammikā. 143 Dhammikā yāgumaṁsā ca, paramā bhikkhu bhikkhunī; Vuṭṭhāpanā gihigatā, dasakā suppakāsitāti. 144 11. Ekādasakavāra Ekādasa puggalā anupasampannā na upasampādetabbā, upasampannā nāsetabbā. Ekādasa pādukā akappiyā. Ekādasa pattā akappiyā. Ekādasa cīvarāni akappiyāni. Ekādasa yāvatatiyakā. Bhikkhunīnaṁ ekādasa antarāyikā dhammā pucchitabbā. Ekādasa cīvarāni adhiṭṭhātabbāni. Ekādasa cīvarāni na vikappetabbāni. Ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṁ hoti. Ekādasa gaṇṭhikā kappiyā. Ekādasa vidhā kappiyā. Ekādasa pathavī akappiyā. Ekādasa pathavī kappiyā. Ekādasa nissayapaṭippassaddhiyo. Ekādasa puggalā avandiyā. Ekādasa paramāni. Ekādasa varāni yāciṁsu. Ekādasa sīmādosā. Akkosakaparibhāsake puggale ekādasādīnavā pāṭikaṅkhā. Mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya 160 --- pli-tv-pvr7 1:144 paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, manussānaṁ piyo hoti, amanussānaṁ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati, tuvaṭṭaṁ cittaṁ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṁ karoti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti—mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhāti. 145 Ekādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 146 Tassuddānaṁ 147 Nāsetabbā pādukā ca, pattā ca cīvarāni ca; Tatiyā pucchitabbā ca, adhiṭṭhānavikappanā. 148 Aruṇā gaṇṭhikā vidhā, akappiyā ca kappiyaṁ; Nissayāvandiyā ceva, paramāni varāni ca; Sīmādosā ca akkosā, mettāyekādasā katāti. 149 Ekuttarikaṁ. 150 Tassuddānaṁ 151 Ekakā ca dukā ceva, tikā ca catupañcakā; Chasattaṭṭhanavakā ca, dasa ekādasāni ca. 152 Hitāya sabbasattānaṁ, ñātadhammena tādinā; Ekuttarikā vimalā, mahāvīrena desitāti. 153 Ekuttarikaṁ niṭṭhitaṁ. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.6 Samuccayavāra |16| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Akkhāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti pārājikassa; yebhuyyena khāyite sarīre methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, āpatti thullaccayassa; vaṭṭakate mukhe acchupantaṁ aṅgajātaṁ paveseti, āpatti dukkaṭassa; jatumaṭṭhake pācittiyaṁ—methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṁ vipattīnaṁ dve vipattiyo bhajanti—siyā sīlavipattiṁ siyā ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ, tīhi samathehi sammanti—siyā sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Dukkaṭaṁ—anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā imaṁ ekaṁ āpattiṁ āpajjati. Sā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ kati vipattiyo bhajati? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṁ vipattīnaṁ ekaṁ vipattiṁ bhajati—ācāravipattiṁ. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā—dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ, āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ tīhi samathehi sammati—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti. 3 Samuccayavāro niṭṭhito aṭṭhamo. Aṭṭhapaccayavārā niṭṭhitā. Mahāvibhaṅge soḷasamahāvārā niṭṭhitā. 4 Bhikkhuvibhaṅgamahāvāro niṭṭhito. pli-tv-pvr14 0 Parivāra Cūḷasaṅgāma 14. 161 --- pli-tv-pvr14 1:0 Anuvijjakassapaṭipatti |1| Saṅgāmāvacarena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamantena: nīcacittena saṅgho upasaṅkamitabbo; rajoharaṇasamena cittena; āsanakusalena bhavitabbaṁ nisajjakusalena; there bhikkhū anupakhajjantena, nave bhikkhū āsanena appaṭibāhantena, yathāpatirūpe āsane nisīditabbaṁ; anānākathikena bhavitabbaṁ atiracchānakathikena; sāmaṁ vā dhammo bhāsitabbo paro vā ajjhesitabbo ariyo vā tuṇhībhāvo nātimaññitabbo. 2 Saṅghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena na upajjhāyo pucchitabbo, na ācariyo pucchitabbo, na saddhivihāriko pucchitabbo, na antevāsiko pucchitabbo, na samānupajjhāyako pucchitabbo, na samānācariyako pucchitabbo, na jāti pucchitabbā, na nāmaṁ pucchitabbaṁ, na gottaṁ pucchitabbaṁ, na āgamo pucchitabbo, na kulapadeso pucchitabbo, na jātibhūmi pucchitabbā. Taṁ kiṁ kāraṇā? Atrassa pemaṁ vā doso vā. Peme vā sati dose vā, chandāpi gaccheyya, dosāpi gaccheyya, mohāpi gaccheyya, bhayāpi gaccheyya. 3 Saṅghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena saṅghagarukena bhavitabbaṁ no puggalagarukena, saddhammagarukena bhavitabbaṁ no āmisagarukena, atthavasikena bhavitabbaṁ no parisakappikena, kālena anuvijjitabbaṁ no akālena, bhūtena anuvijjitabbaṁ no abhūtena, saṇhena anuvijjitabbaṁ no pharusena, atthasaṁhitena anuvijjitabbaṁ no anatthasaṁhitena, mettācittena anuvijjitabbaṁ no dosantarena, na upakaṇṇakajappinā bhavitabbaṁ, na jimhaṁ pekkhitabbaṁ, na akkhi nikhaṇitabbaṁ, na bhamukaṁ ukkhipitabbaṁ, na sīsaṁ ukkhipitabbaṁ, na hatthavikāro kātabbo, na hatthamuddā dassetabbā. 4 Āsanakusalena bhavitabbaṁ nisajjakusalena, yugamattaṁ pekkhantena atthaṁ anuvidhiyantena sake āsane nisīditabbaṁ, na ca āsanā vuṭṭhātabbaṁ, na vītihātabbaṁ, na kummaggo sevitabbo, na bāhāvikkhepakaṁ bhaṇitabbaṁ, aturitena bhavitabbaṁ asāhasikena, acaṇḍikatena bhavitabbaṁ vacanakkhamena, mettācittena bhavitabbaṁ hitānukampinā, kāruṇikena bhavitabbaṁ hitaparisakkinā, asamphappalāpinā bhavitabbaṁ pariyantabhāṇinā, averavasikena bhavitabbaṁ anasuruttena, attā pariggahetabbo, paro pariggahetabbo, codako pariggahetabbo, cuditako pariggahetabbo, adhammacodako pariggahetabbo, adhammacuditako pariggahetabbo, dhammacodako pariggahetabbo, dhammacuditako pariggahetabbo, vuttaṁ ahāpentena avuttaṁ apakāsentena otiṇṇāni padabyañjanāni sādhukaṁ pariggahetvā paro paṭipucchitvā yathā paṭiññāya kāretabbo, mando hāsetabbo, bhīrū assāsetabbo, caṇḍo nisedhetabbo, asuci vibhāvetabbo, ujumaddavena na chandāgatiṁ gantabbaṁ, na dosāgatiṁ gantabbaṁ, na mohāgatiṁ gantabbaṁ, na bhayāgatiṁ gantabbaṁ, majjhattena bhavitabbaṁ dhammesu ca puggalesu ca. Evañca pana anuvijjako anuvijjamāno satthu ceva sāsanakaro hoti, viññūnañca sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. 5 Suttaṁ saṁsandanatthāya, opammaṁ nidassanatthāya, attho viññāpanatthāya, paṭipucchā ṭhapanatthāya, okāsakammaṁ codanatthāya, codanā sāraṇatthāya, sāraṇā savacanīyatthāya, savacanīyaṁ palibodhatthāya, palibodho vinicchayatthāya, vinicchayo santīraṇatthāya, santīraṇaṁ ṭhānāṭhānagamanatthāya, ṭhānāṭhānagamanaṁ dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahatthāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ sampaggahatthāya, saṅgho sampariggahasampaṭicchanatthāya, saṅghena anumatā puggalā paccekaṭṭhāyino avisaṁvādakaṭṭhāyino. 6 Vinayo saṁvaratthāya, saṁvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmujjatthāya, pāmujjaṁ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṁ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimutti vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṁ anupādāparinibbānatthāya. Etadatthā kathā, etadatthā mantanā, etadatthā upanisā, etadatthaṁ sotāvadhānaṁ—yadidaṁ anupādācittassa vimokkhoti. 7 Anuyogavattaṁ nisāmaya, Kusalena buddhimatā kataṁ; Suvuttaṁ sikkhāpadānulomikaṁ, Gatiṁ na nāsento samparāyikaṁ. 8 Vatthuṁ vipattiṁ 162 --- pli-tv-pvr14 1:8 āpattiṁ, Nidānaṁ ākāraakovido; Pubbāparaṁ na jānāti, Katākataṁ samena ca. 9 Kammañca adhikaraṇañca, samathe cāpi akovido; Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhayā mohā ca gacchati. 10 Na ca saññattikusalo, nijjhattiyā ca akovido; Laddhapakkho ahiriko, kaṇhakammo anādaro; Sa ve tādisako bhikkhu, appaṭikkhoti vuccati. 11 Vatthuṁ vipattiṁ āpattiṁ, nidānaṁ ākārakovido; Pubbāparañca jānāti, katākataṁ samena ca. 12 Kammañca adhikaraṇañca, samathe cāpi kovido; Aratto aduṭṭho amūḷho, bhayā mohā na gacchati. 13 Saññattiyā ca kusalo, nijjhattiyā ca kovido; Laddhapakkho hirimano, sukkakammo sagāravo; Sa ve tādisako bhikkhu, sappaṭikkhoti vuccatīti. 14 Cūḷasaṅgāmaṁ niṭṭhitaṁ. 15 Tassuddānaṁ 16 Nīcacittena puccheyya, garu saṅghe na puggale; Suttaṁ saṁsandanatthāya, vinayānuggahena ca; uddānaṁ cūḷasaṅgāme, ekuddeso idaṁ katanti. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Dutiyabhāga 1.12 Saṅgahitavāra |12| Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Methunaṁ dhammaṁ paṭisevanapaccayā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena …pe…. 2 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karaṇapaccayā āpatti sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā—dukkaṭāpattikkhandhena. 3 Saṅgahitavāro niṭṭhito catuttho. pli-tv-pvr10 0 Parivāra 10. Gāthāsaṅgaṇika 1. Sattanagaresupaññattasikkhāpada |1| “Ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā, paggaṇhitvāna añjaliṁ; Āsīsamānarūpova, kissa tvaṁ idha māgato”. 2 “Dvīsu vinayesu ye paññattā, Uddesaṁ āgacchanti uposathesu; Kati te sikkhāpadā honti, Katisu nagaresu paññattā”. 3 “Bhaddako te ummaṅgo, yoniso paripucchasi; Taggha te ahamakkhissaṁ, yathāsi kusalo tathā”. 4 “Dvīsu vinayesu ye paññattā, Uddesaṁ āgacchanti uposathesu; Aḍḍhuḍḍhasatāni te honti, Sattasu nagaresu paññattā”. 5 “Katamesu sattasu nagaresu paññattā, Iṅgha me tvaṁ byākara naṁ; Taṁ vacanapathaṁ nisāmayitvā, Paṭipajjema hitāya no siyā”. 6 “Vesāliyaṁ rājagahe, sāvatthiyañca āḷaviyaṁ; Kosambiyañca sakkesu, bhaggesu ceva paññattā”. 7 “Kati vesāliyaṁ paññattā, kati rājagahe katā; Sāvatthiyaṁ kati honti, kati āḷaviyaṁ katā”. 8 “Kati kosambiyaṁ paññattā, kati sakkesu vuccanti; Kati bhaggesu paññattā, taṁ me akkhāhi pucchito”. 9 “Dasa vesāliyaṁ paññattā, Ekavīsa rājagahe katā; Chaūna tīṇisatāni, Sabbe sāvatthiyaṁ katā. 10 Cha āḷaviyaṁ paññattā, aṭṭha kosambiyaṁ katā; Aṭṭha sakkesu vuccanti, tayo bhaggesu paññattā. 11 Ye vesāliyaṁ paññattā, te suṇohi yathātathaṁ; Methunaviggahuttari, atirekañca kāḷakaṁ. 12 Bhūtaṁ paramparabhattaṁ, dantaponena acelako; Bhikkhunīsu ca akkoso, dasete vesāliyaṁ katā. 13 Ye rājagahe paññattā, Te suṇohi yathātathaṁ; Adinnādānaṁ rājagahe, Dve anuddhaṁsanā dvepi ca bhedā. 14 Antaravāsakaṁ rūpiyaṁ suttaṁ, Ujjhāpanena ca pācitapiṇḍaṁ; Gaṇabhojanaṁ vikāle ca, Cārittaṁ nahānaṁ ūnavīsati. 15 Cīvaraṁ datvā vosāsanti, Ete rājagahe katā; Giraggacariyā tattheva, Chandadānena ekavīsati. 16 Ye sāvatthiyaṁ paññattā, Te suṇohi yathātathaṁ; Pārājikāni cattāri, Saṅghādisesā bhavanti soḷasa. 17 Aniyatā ca dve honti, nissaggiyā catuvīsati; Chapaññāsasatañceva, khuddakāni pavuccanti. 18 Dasayeva ca gārayhā, dvesattati ca sekhiyā; Chaūna tīṇisatāni, sabbe sāvatthiyaṁ katā. 19 163 --- pli-tv-pvr10 1:19 Ye āḷaviyaṁ paññattā, te suṇohi yathātathaṁ; Kuṭikosiyaseyyā ca, khaṇane gaccha devate; Sappāṇakañca siñcanti, cha ete āḷaviyaṁ katā. 20 Ye kosambiyaṁ paññattā, te suṇohi yathātathaṁ; Mahāvihāro dovacassaṁ, aññaṁ dvāraṁ surāya ca; Anādariyaṁ sahadhammo, payopānena aṭṭhamaṁ. 21 Ye sakkesu paññattā, te suṇohi yathātathaṁ; Eḷakalomāni patto ca, ovādo ceva bhesajjaṁ. 22 Sūci āraññiko ceva, aṭṭhete kāpilavatthave; Udakasuddhiyā ovādo, bhikkhunīsu pavuccanti. 23 Ye bhaggesu paññattā, te suṇohi yathātathaṁ; Samādahitvā visibbenti, sāmisena sasitthakaṁ. 24 Pārājikāni cattāri, saṅghādisesāni bhavanti; Satta ca nissaggiyāni, aṭṭha dvattiṁsa khuddakā. 25 Dve gārayhā tayo sekkhā, chappaññāsa sikkhāpadā; Chasu nagaresu paññattā, buddhenādiccabandhunā. 26 Chaūna tīṇisatāni, sabbe sāvatthiyaṁ katā; Kāruṇikena buddhena, gotamena yasassinā”. 27 2. Catuvipatti “Yaṁ taṁ pucchimha akittayi no, Taṁ taṁ byākataṁ anaññathā; Aññaṁ taṁ pucchāmi tadiṅgha brūhi, Garuka lahukañcāpi sāvasesaṁ; Anavasesaṁ duṭṭhullañca aduṭṭhullaṁ, Ye ca yāvatatiyakā. 28 Sādhāraṇaṁ asādhāraṇaṁ, Vibhattiyo ca yehi samathehi sammanti; Sabbānipetāni viyākarohi, Handa vākyaṁ suṇoma te”. 29 “Ekatiṁsā ye garukā, Aṭṭhettha anavasesā; Ye garukā te duṭṭhullā, Ye duṭṭhullā sā sīlavipatti; Pārājikaṁ saṅghādiseso, ‘Sīlavipattī’ti vuccati. 30 Thullaccayaṁ pācittiyā, Pāṭidesanīyaṁ dukkaṭaṁ; Dubbhāsitaṁ yo cāyaṁ, Akkosati hasādhippāyo; Ayaṁ sā ācāravipattisammatā. 31 Viparītadiṭṭhiṁ gaṇhanti, Asaddhammehi purakkhatā; Abbhācikkhanti sambuddhaṁ, Duppaññā mohapārutā; Ayaṁ sā diṭṭhivipattisammatā. 32 Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati, ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṁ samāpajjati, ājīvahetu ājīvakāraṇā ‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’ti bhaṇati, ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati. Ayaṁ sā ājīvavipatti sammatā. 33 Ekādasa yāvatatiyakā, Te suṇohi yathātathaṁ; Ukkhittānuvattikā, Aṭṭha yāvatatiyakā; Ariṭṭho caṇḍakāḷī ca, Ime te yāvatatiyakā”. 34 3. Chedanakādi “Kati chedanakāni? Kati bhedanakāni? Kati uddālanakāni? Kati anaññapācittiyāni? Kati bhikkhusammutiyo? Kati sāmīciyo? Kati paramāni? 35 Kati jānanti paññattā, buddhenādiccabandhunā”. 36 “Cha chedanakāni. Ekaṁ bhedanakaṁ. Ekaṁ uddālanakaṁ. Cattāri anaññapācittiyāni. Catasso bhikkhusammutiyo. Satta sāmīciyo. Cuddasa paramāni. 37 Sodasa jānanti paññattā, buddhenādiccabandhunā”. 38 4. Asādhāraṇādi “Vīsaṁ dve satāni, Bhikkhūnaṁ sikkhāpadāni; Uddesaṁ āgacchanti uposathesu, Tīṇi satāni cattāri; Bhikkhunīnaṁ sikkhāpadāni, Uddesaṁ āgacchanti uposathesu. 39 Chacattārīsā bhikkhūnaṁ, bhikkhunīhi asādhāraṇā; Sataṁ tiṁsā ca bhikkhunīnaṁ, bhikkhūhi asādhāraṇā. 40 Sataṁ sattati chacceva, ubhinnaṁ asādhāraṇā; Sataṁ sattati cattāri, ubhinnaṁ samasikkhatā. 41 Vīsaṁ dve satāni, Bhikkhūnaṁ sikkhāpadāni; Uddesaṁ āgacchanti uposathesu, Te suṇohi yathātathaṁ. 42 Pārājikāni cattāri, Saṅghādisesāni bhavanti terasa; Aniyatā dve honti. 43 Nissaggiyāni tiṁseva, dvenavuti ca khuddakā; Cattāro pāṭidesanīyā, pañcasattati sekhiyā. 44 Vīsaṁ dve satāni cime honti, Bhikkhūnaṁ sikkhāpadāni; Uddesaṁ āgacchanti uposathesu. 45 Tīṇi satāni cattāri, Bhikkhunīnaṁ sikkhāpadāni; Uddesaṁ āgacchanti uposathesu, Te suṇohi yathātathaṁ. 46 Pārājikāni aṭṭha, Saṅghādisesāni bhavanti sattarasa; Nissaggiyāni tiṁseva, Sataṁ saṭṭhi cha ceva; Khuddakāni pavuccanti. 47 Aṭṭha pāṭidesanīyā, Pañcasattati sekhiyā; Tīṇi satāni cattāri cime honti, Bhikkhunīnaṁ sikkhāpadāni; Uddesaṁ āgacchanti uposathesu. 48 Chacattārīsā bhikkhūnaṁ, bhikkhunīhi asādhāraṇā; Te suṇohi yathātathaṁ. 49 Cha saṅghādisesā, dve aniyatehi aṭṭha; Nissaggiyāni dvādasa, tehi te honti 164 --- pli-tv-pvr10 1:49 vīsati. 50 Dvevīsati khuddakā, Caturo pāṭidesanīyā; Chacattārīsā cime honti, Bhikkhūnaṁ bhikkhunīhi asādhāraṇā. 51 Sataṁ tiṁsā ca bhikkhunīnaṁ, bhikkhūhi asādhāraṇā; Te suṇohi yathātathaṁ. 52 Pārājikāni cattāri, saṅghamhā dasa nissare; Nissaggiyāni dvādasa, channavuti ca khuddakā; Aṭṭha pāṭidesanīyā. 53 Sataṁ tiṁsā cime honti, Bhikkhunīnaṁ bhikkhūhi asādhāraṇā; Sataṁ sattati chacceva, Ubhinnaṁ asādhāraṇā; Te suṇohi yathātathaṁ. 54 Pārājikāni cattāri, Saṅghādisesāni bhavanti soḷasa; Aniyatā dve honti, Nissaggiyāni catuvīsati; Sataṁ aṭṭhārasā ceva, Khuddakāni pavuccanti; Dvādasa pāṭidesanīyā. 55 Sataṁ sattati chaccevime honti, Ubhinnaṁ asādhāraṇā; Sataṁ sattati cattāri, Ubhinnaṁ samasikkhatā; Te suṇohi yathātathaṁ. 56 Pārājikāni cattāri, Saṅghādisesāni bhavanti satta; Nissaggiyāni aṭṭhārasa, Samasattati khuddakā; Pañcasattati sekhiyāni. 57 Sataṁ sattati cattāri cime honti, Ubhinnaṁ samasikkhatā; Aṭṭheva pārājikā ye durāsadā, Tālavatthusamūpamā. 58 Paṇḍupalāso puthusilā, sīsacchinnova so naro; Tālova matthakacchinno, aviruḷhī bhavanti te. 59 Tevīsati saṅghādisesā, Dve aniyatā; Dve cattārīsa nissaggiyā, Aṭṭhāsītisataṁ pācittiyā; Dvādasa pāṭidesanīyā. 60 Pañcasattati sekhiyā, tīhi samathehi sammanti; Sammukhā ca paṭiññāya, tiṇavatthārakena ca. 61 Dve uposathā dve pavāraṇā, Cattāri kammāni jinena desitā; Pañceva uddesā caturo bhavanti, Anaññathā āpattikkhandhā ca bhavanti satta. 62 Adhikaraṇāni cattāri, Sattahi samathehi sammanti; Dvīhi catūhi tīhi, Kiccaṁ ekena sammati”. 63 5. Pārājikādiāpatti “Pārājikan”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Cuto paraddho bhaṭṭho ca, saddhammā hi niraṅkato; Saṁvāsopi tahiṁ natthi, tenetaṁ iti vuccati. 64 “Saṅghādiseso”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Saṅghova deti parivāsaṁ, mūlāya paṭikassati; Mānattaṁ deti abbheti, tenetaṁ iti vuccati. 65 “Aniyato”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Aniyato na niyato, anekaṁsikataṁ padaṁ; Tiṇṇamaññataraṁ ṭhānaṁ, “aniyato”ti pavuccati. 66 “Thullaccayan”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Ekassa mūle yo deseti, yo ca taṁ paṭigaṇhati; Accayo tena samo natthi, tenetaṁ iti vuccati. 67 “Nissaggiyan”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Saṅghamajjhe gaṇamajjhe, ekasseva ca ekato; Nissajjitvāna deseti, tenetaṁ iti vuccati. 68 “Pācittiyan”ti yaṁ vuttaṁ, Taṁ suṇohi yathātathaṁ; Pāteti kusalaṁ dhammaṁ, Ariyamaggaṁ aparajjhati; Cittasammohanaṭṭhānaṁ, Tenetaṁ iti vuccati. 69 “Pāṭidesanīyan”ti yaṁ vuttaṁ, Taṁ suṇohi yathātathaṁ; Bhikkhu aññātako santo, Kicchā laddhāya bhojanaṁ; Sāmaṁ gahetvā bhuñjeyya, “Gārayhan”ti pavuccati. 70 Nimantanāsu bhuñjantā chandāya, Vosāsati tattha bhikkhuniṁ; Anivāretvā tahiṁ bhuñje, “Gārayhan”ti pavuccati. 71 Saddhācittaṁ kulaṁ gantvā, appabhogaṁ anāḷiyaṁ; Agilāno tahiṁ bhuñje, “gārayhan”ti pavuccati. 72 Yo ce araññe viharanto, sāsaṅke sabhayānake; Aviditaṁ tahiṁ bhuñje, “gārayhan”ti pavuccati. 73 Bhikkhunī aññātikā santā, Yaṁ paresaṁ mamāyitaṁ; Sappi telaṁ madhuṁ phāṇitaṁ, Macchamaṁsaṁ atho khīraṁ; Dadhiṁ sayaṁ viññāpeyya bhikkhunī, Gārayhapattā sugatassa sāsane. 74 “Dukkaṭan”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Aparaddhaṁ viraddhañca, khalitaṁ yañca dukkaṭaṁ. 75 Yaṁ manusso kare pāpaṁ, āvi vā yadi vā raho; “Dukkaṭan”ti pavedenti, tenetaṁ iti vuccati. 76 “Dubbhāsitan”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Dubbhāsitaṁ durābhaṭṭhaṁ, saṅkiliṭṭhañca yaṁ padaṁ; Yañca viññū garahanti, tenetaṁ iti vuccati. 77 “Sekhiyan”ti yaṁ vuttaṁ, taṁ suṇohi yathātathaṁ; Sekkhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino. 78 Ādi cetaṁ caraṇañca, mukhaṁ saññamasaṁvaro; Sikkhā etādisī natthi, tenetaṁ iti vuccati. 79 Channamativassati, vivaṭaṁ nātivassati; Tasmā channaṁ vivaretha, evaṁ taṁ nātivassati. 80 Gati migānaṁ pavanaṁ, Ākāso pakkhinaṁ gati; Vibhavo gati dhammānaṁ, Nibbānaṁ arahato gatīti. 81 Gāthāsaṅgaṇikaṁ niṭṭhitaṁ. 82 Tassuddānaṁ 83 Sattanagaresu paññattā, vipatti caturopi ca; Bhikkhūnaṁ 165 --- pli-tv-pvr10 1:83 bhikkhunīnañca, sādhāraṇā asādhāraṇā; Sāsanaṁ anuggahāya, gāthāsaṅgaṇikaṁ idanti. 84 Gāthāsaṅgaṇikaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-pvr3 0 Parivāra 3. Samuṭṭhānasīsasaṅkhepa 1. Samuṭṭhānassuddāna |1| Aniccā sabbe saṅkhārā, dukkhānattā ca saṅkhatā; Nibbānañceva paññatti, anattā iti nicchayā. 2 Buddhacande anuppanne, buddhādicce anuggate; Tesaṁ sabhāgadhammānaṁ, nāmamattaṁ na nāyati. 3 Dukkaraṁ vividhaṁ katvā, pūrayitvāna pāramī; Uppajjanti mahāvīrā, cakkhubhūtā sabrahmake. 4 Te desayanti saddhammaṁ, dukkhahāniṁ sukhāvahaṁ; Aṅgīraso sakyamuni, sabbabhūtānukampako. 5 Sabbasattuttamo sīho, piṭake tīṇi desayi; Suttantamabhidhammañca, vinayañca mahāguṇaṁ. 6 Evaṁ nīyati saddhammo, vinayo yadi tiṭṭhati; Ubhato ca vibhaṅgāni, khandhakā yā ca mātikā. 7 Mālā suttaguṇeneva, parivārena ganthitā; Tasseva parivārassa, samuṭṭhānaṁ niyato kataṁ. 8 Sambhedaṁ nidānañcaññaṁ, sutte dissanti upari; Tasmā sikkhe parivāraṁ, dhammakāmo supesaloti. 9 2. Terasasamuṭṭhāna Vibhaṅge dvīsu paññattaṁ, uddisanti uposathe; Pavakkhāmi samuṭṭhānaṁ, yathāñāyaṁ suṇātha me. 10 Pārājikaṁ yaṁ paṭhamaṁ, dutiyañca tato paraṁ; Sañcarittānubhāsanañca, atirekañca cīvaraṁ. 11 Lomāni padasodhammo, bhūtaṁ saṁvidhānena ca; Theyyadesanacorī ca, ananuññātāya terasa. 12 Terasete samuṭṭhāna- nayā viññūhi cintitā; Ekekasmiṁ samuṭṭhāne, sadisā idha dissare. 13 2.1. Paṭhamapārājikasamuṭṭhāna Methunaṁ sukkasaṁsaggo, aniyatā paṭhamikā; Pubbūpaparipācitā, raho bhikkhuniyā saha. 14 Sabhojane raho dve ca, aṅguli udake hasaṁ; Pahāre uggire ceva, tepaññāsā ca sekhiyā. 15 Adhakkhagāmāvassutā, talamaṭṭhañca suddhikā; Vassaṁvuṭṭhā ca ovādaṁ, nānubandhe pavattiniṁ. 16 Chasattati ime sikkhā, kāyamānasikā katā; Sabbe ekasamuṭṭhānā, paṭhamaṁ pārājikaṁ yathā. 17 Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 18 2.2. Dutiyapārājikasamuṭṭhāna Adinnaṁ viggahuttari, duṭṭhullā attakāminaṁ; Amūlā aññabhāgiyā, aniyatā dutiyikā. 19 Acchinde pariṇāmane, musā omasapesuṇā; Duṭṭhullā pathavīkhaṇe, bhūtaṁ aññāya ujjhāpe. 20 Nikkaḍḍhanaṁ siñcanañca, āmisahetu bhuttāvī; Ehi anādari bhiṁsā, apanidhe ca jīvitaṁ. 21 Jānaṁ sappāṇakaṁ kammaṁ, ūnasaṁvāsanāsanā; Sahadhammikavilekhā, moho amūlakena ca. 22 Kukkuccaṁ dhammikaṁ cīvaraṁ datvā, Pariṇāmeyya puggale; Kiṁ te akālaṁ acchinde, Duggahī nirayena ca. 23 Gaṇaṁ vibhaṅgaṁ dubbalaṁ, kathināphāsupassayaṁ; Akkosacaṇḍī maccharī, gabbhinī ca pāyantiyā. 24 Dvevassaṁ sikkhā saṅghena, tayo ceva gihīgatā; Kumāribhūtā tisso ca, ūnadvādasasammatā. 25 Alaṁ tāva sokāvāsaṁ, chandā anuvassā ca dve; Sikkhāpadā sattatime, samuṭṭhānā tikā katā. 26 Kāyacittena na vācā, vācācittaṁ na kāyikaṁ; Tīhi dvārehi jāyanti, pārājikaṁ dutiyaṁ yathā. 27 Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 28 2.3. Sañcarittasamuṭṭhāna Sañcarī kuṭi vihāro, dhovanañca paṭiggaho; Viññattuttari abhihaṭṭhuṁ, ubhinnaṁ dūtakena ca. 29 Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdanaṁ; Riñcanti rūpikā ceva, ubho nānappakārakā. 30 Ūnabandhanavassikā, suttaṁ vikappanena ca; Dvāradānasibbāni ca, pūvapaccayajoti ca. 31 Ratanaṁ sūci mañco ca, tūlaṁ nisīdanakaṇḍu ca; Vassikā ca sugatena, viññatti aññaṁ cetāpanā. 32 Dve saṅghikā mahājanikā dve, Puggalalahukā garu; Dve vighāsā sāṭikā ca, Samaṇacīvarena ca. 33 Samapaññāsime dhammā, chahi ṭhānehi jāyare; Kāyato na vācācittā, vācato na kāyamanā. 34 Kāyavācā na ca cittā, kāyacittā na vācikā; Vācācittā na kāyena, tīhi dvārehi jāyare; Chasamuṭṭhānikā ete, sañcarittena sādisā. 35 Sañcarittasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 36 2.4. Samanubhāsanāsamuṭṭhāna Bhedānuvattadubbaca- dūsaduṭṭhulladiṭṭhi ca; Chandaṁ ujjagghikā dve ca, dve ca 166 --- pli-tv-pvr3 1:36 saddā na byāhare. 37 Chamā nīcāsane ṭhānaṁ, pacchato uppathena ca; Vajjānuvattigahaṇā, osāre paccācikkhanā. 38 Kismiṁ saṁsaṭṭhā dve vadhi, Visibbe dukkhitāya ca; Puna saṁsaṭṭhā na vūpasame, Ārāmañca pavāraṇā. 39 Anvaddhaṁ saha jīviniṁ dve, Cīvaraṁ anubandhanā; Sattatiṁsa ime dhammā, Kāyavācāya cittato; Sabbe ekasamuṭṭhānā, Samanubhāsanā yathā. 40 Samanubhāsanāsamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 41 2.5. Kathinasamuṭṭhāna Ubbhataṁ kathinaṁ tīṇi, paṭhamaṁ pattabhesajjaṁ; Accekaṁ cāpi sāsaṅkaṁ, pakkamantena vā duve. 42 Upassayaṁ paramparā, anatirittaṁ nimantanā; Vikappaṁ rañño vikāle, vosāsāraññakena ca. 43 Ussayāsannicayañca, pure pacchā vikāle ca; Pañcāhikā saṅkamanī, dvepi āvasathena ca. 44 Pasākhe āsane ceva, tiṁsa ekūnakā ime; Kāyavācā na ca cittā, tīhi dvārehi jāyare; Dvisamuṭṭhānikā sabbe, kathinena sahā samā. 45 Kathinasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 46 2.6. Eḷakalomasamuṭṭhāna Eḷakalomā dve seyyā, āhacca piṇḍabhojanaṁ; Gaṇavikālasannidhi, dantaponena celakā. 47 Uyyuttaṁ senaṁ uyyodhi, surā orena nhāyanā; Dubbaṇṇe dve desanikā, lasuṇupatiṭṭhe naccanā. 48 Nhānamattharaṇaṁ seyyā, antoraṭṭhe tathā bahi; Antovassaṁ cittāgāraṁ, āsandi suttakantanā. 49 Veyyāvaccaṁ sahatthā ca, abhikkhukāvāsena ca; Chattaṁ yānañca saṅghāṇiṁ, alaṅkāraṁ gandhavāsitaṁ. 50 Bhikkhunī sikkhamānā ca, sāmaṇerī gihiniyā; Asaṅkaccikā āpatti, cattārīsā catuttari. 51 Kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācato; Dvisamuṭṭhānikā sabbe, samā eḷakalomikāti. 52 Eḷakalomasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 53 2.7. Padasodhammasamuṭṭhāna Padaññatra asammatā, tathā atthaṅgatena ca; Tiracchānavijjā dve vuttā, anokāso ca pucchanā. 54 Satta sikkhāpadā ete, vācā na kāyacittato; Vācācittena jāyanti, na tu kāyena jāyare; Dvisamuṭṭhānikā sabbe, padasodhammasadisā. 55 Padasodhammasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 56 2.8. Addhānasamuṭṭhāna Addhānanāvaṁ paṇītaṁ, mātugāmena saṁhare; Dhaññaṁ nimantitā ceva, aṭṭha ca pāṭidesanī. 57 Sikkhā pannarasa ete, kāyā na vācā na manā; Kāyavācāhi jāyanti, na te cittena jāyare. 58 Kāyacittena jāyanti, na te jāyanti vācato; Kāyavācāhi cittena, samuṭṭhānā catubbidhā; Paññattā buddhañāṇena, addhānena sahā samā. 59 Addhānasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 60 2.9. Theyyasatthasamuṭṭhāna Theyyasatthaṁ upassuti, sūpaviññāpanena ca; Rattichannañca okāsaṁ, ete byūhena sattamā. 61 Kāyacittena jāyanti, na te jāyanti vācato; Tīhi dvārehi jāyanti, dvisamuṭṭhānikā ime; Theyyasatthasamuṭṭhānā, desitādiccabandhunā. 62 Theyyasatthasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 63 2.10. Dhammadesanāsamuṭṭhāna Chattapāṇissa saddhammaṁ, na desenti tathāgatā; Evameva daṇḍapāṇissa, satthaāvudhapāṇinaṁ. 64 Pādukupāhanā yānaṁ, seyyapallatthikāya ca; Veṭhitoguṇṭhito ceva, ekādasamanūnakā. 65 Vācācittena jāyanti, na te jāyanti kāyato; Sabbe ekasamuṭṭhānā, samakā dhammadesane. 66 Dhammadesanāsamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 67 2.11. Bhūtārocanasamuṭṭhāna Bhūtaṁ kāyena jāyati, na vācā na ca cittato; Vācato ca samuṭṭhāti, na kāyā na ca cittato. 68 Kāyavācāya jāyati, na tu jāyati cittato; Bhūtārocanakā nāma, tīhi ṭhānehi jāyati. 69 Bhūtārocanasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 70 2.12. Corivuṭṭhāpanasamuṭṭhāna Corī vācāya cittena, na taṁ jāyati kāyato; Jāyati tīhi dvārehi, corivuṭṭhāpanaṁ idaṁ; Akataṁ dvisamuṭṭhānaṁ, dhammarājena bhāsitaṁ. 71 Corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 72 2.13. Ananuññātasamuṭṭhāna Ananuññātaṁ vācāya, na kāyā na ca cittato; Jāyati kāyavācāya, na taṁ jāyati cittato. 73 Jāyati vācācittena, na taṁ jāyati kāyato; Jāyati tīhi dvārehi, akataṁ catuṭhānikaṁ. 74 Ananuññātasamuṭṭhānaṁ niṭṭhitaṁ. 75 Samuṭṭhānañhi saṅkhepaṁ, dasa tīṇi sudesitaṁ; Asammohakaraṁ ṭhānaṁ, nettidhammānulomikaṁ; Dhārayanto imaṁ viññū, samuṭṭhāne na muyhatīti. 76 Samuṭṭhānasīsasaṅkhepo niṭṭhito. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Paṭhamabhāga 167 --- pli-tv-pvr2 5:0 2.5 Samuṭṭhānavāra |5| Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyantiyā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantiyā āpattiyo channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti—siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. 3 Samuṭṭhānavāro niṭṭhito pañcamo. 0 Parivāra Bhikkhuvibhaṅga Paṭhamabhāga 1.1 Katthapaññattivāra 1. Pārājikakaṇḍa |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 2 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṁ pārājikaṁ kattha paññattaṁ, kaṁ ārabbha, kismiṁ vatthusmiṁ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannaṁ? Katamena uddesena uddesaṁ āgacchati? Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipatti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandho? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo? Kiṁ tattha pātimokkhaṁ, kiṁ tattha adhipātimokkhaṁ? Kā vipatti? Kā sampatti? Kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṁ pārājikaṁ paññattaṁ? Ke sikkhanti? Ke sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṁ? Ke dhārenti? Kassa vacanaṁ? Kenābhatanti? 3 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sudinnaṁ kalandaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sudinno kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Sādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ubhatopaññatti. Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ, nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Dutiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Pārājikāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṁ tattha pātimokkhaṁ, kiṁ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṁ, vibhatti adhipātimokkhaṁ. Kā vipattīti? Asaṁvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṁvaro sampatti. Kā paṭipattīti? “Na evarūpaṁ karissāmī”ti yāvajīvaṁ āpāṇakoṭikaṁ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṁ pārājikaṁ paññattanti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṁ pārājikaṁ paññattaṁ—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ 168 --- pli-tv-pvr1 1:3 bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṁ. Ke dhārentīti? Yesaṁ vattati te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 4 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 5 Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā; Bhaddanāmo ca paṇḍito. 6 Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā; Vinayaṁ te vācayiṁsu, piṭakaṁ tambapaṇṇiyā. 7 Nikāye pañca vācesuṁ, satta ceva pakaraṇe; Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito. 8 Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako; Dīghasumano ca paṇḍito. 9 Punadeva kāḷasumano, Nāgatthero ca buddharakkhito; Tissatthero ca medhāvī, Devatthero ca paṇḍito. 10 Punadeva sumano medhāvī, Vinaye ca visārado; Bahussuto cūḷanāgo, Gajova duppadhaṁsiyo. 11 Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito; Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako. 12 Dīpe tārakarājāva, paññāya atirocatha; Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī. 13 Punadeva sumano medhāvī, Pupphanāmo bahussuto; Mahākathī mahāsivo, Piṭake sabbattha kovido. 14 Punadeva upāli medhāvī, Vinaye ca visārado; Mahānāgo mahāpañño, Saddhammavaṁsakovido. 15 Punadeva abhayo medhāvī, Piṭake sabbattha kovido; Tissatthero ca medhāvī, Vinaye ca visārado. 16 Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto; Sāsanaṁ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito. 17 Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṁsakovido. 18 Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido. 19 Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 20 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṁ ādiyi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 21 Tatiyaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññamaññaṁ jīvitā voropesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 22 Catutthaṁ pārājikaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 23 Cattāro pārājikā niṭṭhitā. 24 Tassuddānaṁ 25 Methunādinnādānañca, manussaviggahuttari; Pārājikāni cattāri, chejjavatthū asaṁsayāti. 26 2. Saṅghādisesakaṇḍa Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṁ mocentassa saṅghādiseso kattha paññatto? Kaṁ ārabbha? Kismiṁ vatthusmiṁ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti? Sabbatthapaññatti, padesapaññatti? Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññatti? Ekatopaññatti, ubhatopaññatti? Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannaṁ? Katamena uddesena uddesaṁ 169 --- pli-tv-pvr1 1:26 āgacchati? Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipatti? Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandho? Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti? Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ? Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati? Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo? Kiṁ tattha pātimokkhaṁ, kiṁ tattha adhipātimokkhaṁ? Kā vipatti, kā sampatti, kā paṭipatti? Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṁ mocentassa saṅghādiseso paññatto? Ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā? Kattha ṭhitaṁ? Ke dhārenti? Kassa vacanaṁ? Kenābhatanti? 27 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṁ mocentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ seyyasakaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā seyyasako hatthena upakkamitvā asuciṁ mocesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbattha paññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Tatiyena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Sīlavipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Saṅghādiseso āpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammatīti? Dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṁ tattha pātimokkhaṁ, kiṁ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṁ, vibhatti adhipātimokkhaṁ. Kā vipattīti? Asaṁvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṁvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṁ karissāmīti yāvajīvaṁ āpāṇakoṭikaṁ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṁ mocentassa saṅghādiseso paññattoti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṁ mocentassa saṅghādiseso paññatto—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṁ. Ke dhārentīti? Yesaṁ vattati, te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 28 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 29 Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā; Bhaddanāmo ca paṇḍito. 30 Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā; Vinayaṁ te vācayiṁsu, piṭakaṁ tambapaṇṇiyā. 31 Nikāye pañca vācesuṁ, satta ceva pakaraṇe; Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito. 32 Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako; Dīghasumano ca paṇḍito. 33 Punadeva kāḷasumano, Nāgatthero ca buddharakkhito; Tissatthero ca medhāvī, Devatthero ca paṇḍito. 34 Punadeva sumano medhāvī, Vinaye ca visārado; Bahussuto cūḷanāgo, Gajova duppadhaṁsiyo. 35 Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito; Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako. 36 Dīpe tārakarājāva, paññāya atirocatha; Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī. 37 Punadeva sumano medhāvī, Pupphanāmo bahussuto; Mahākathī mahāsivo, Piṭake sabbattha kovido. 38 Punadeva upāli medhāvī, Vinaye ca visārado; Mahānāgo mahāpañño, Saddhammavaṁsakovido. 39 Punadeva abhayo medhāvī, Piṭake sabbattha 170 --- pli-tv-pvr1 1:39 kovido; Tissatthero ca medhāvī, Vinaye ca visārado. 40 Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto; Sāsanaṁ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito. 41 Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṁsakovido. 42 Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido. 43 Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 44 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 45 Mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 46 Mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ abhāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 47 Sañcarittaṁ samāpajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcarittaṁ samāpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 48 Saññācikāya kuṭiṁ kārāpentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Āḷaviyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū saññācikāya kuṭiyo kārāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 49 Mahallakaṁ vihāraṁ kārāpentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo vihāravatthuṁ sodhento aññataraṁ cetiyarukkhaṁ chedāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 50 Bhikkhuṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 51 Bhikkhuṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsentassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 52 171 --- pli-tv-pvr1 1:52 Saṅghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Devadattaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Devadatto samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 53 Bhedānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantānaṁ saṅghādiseso kattha paññattoti? Rājagahe paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā ahesuṁ vaggavādakā, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 54 Dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Kosambiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 55 Kuladūsakassa bhikkhuno yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa saṅghādiseso kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 56 Terasa saṅghādisesā niṭṭhitā. 57 Tassuddānaṁ 58 Vissaṭṭhi kāyasaṁsaggaṁ, duṭṭhullaṁ attakāmañca; Sañcarittaṁ kuṭī ceva, vihāro ca amūlakaṁ. 59 Kiñcidesañca bhedo ca, tasseva anuvattakā; Dubbacaṁ kuladūsañca, saṅghādisesā terasāti. 60 3. Aniyatakaṇḍa Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo aniyato kattha paññatto? Kaṁ ārabbha? Kismiṁ vatthusmiṁ? Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññatti, sabbatthapaññatti padesapaññatti, sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti ubhatopaññatti, pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannaṁ, katamena uddesena uddesaṁ āgacchati, catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipatti, sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandho, channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇaṁ, sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammati, ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayo, kiṁ tattha pātimokkhaṁ, kiṁ tattha adhipātimokkhaṁ, kā vipatti, kā sampatti, kā paṭipatti, kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññatto, ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā, kattha ṭhitaṁ, ke dhārenti, kassa vacanaṁ kenābhatanti. 61 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo aniyato kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti, asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti, ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Catutthena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Siyā sīlavipatti siyā ācāravipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Siyā pārājikāpattikkhandho siyā saṅghādisesāpattikkhandho siyā pācittiyāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi 172 --- pli-tv-pvr1 1:61 samuṭṭhātīti? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammatīti? Tīhi samathehi sammati—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. Ko tattha vinayo, ko tattha abhivinayoti? Paññatti vinayo, vibhatti abhivinayo. Kiṁ tattha pātimokkhaṁ, kiṁ tattha adhipātimokkhanti? Paññatti pātimokkhaṁ, vibhatti adhipātimokkhaṁ. Kā vipattīti? Asaṁvaro vipatti. Kā sampattīti? Saṁvaro sampatti. Kā paṭipattīti? Na evarūpaṁ karissāmīti yāvajīvaṁ āpāṇakoṭikaṁ samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññattoti? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamo aniyato paññatto—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Ke sikkhantīti? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti. Ke sikkhitasikkhāti? Arahanto sikkhitasikkhā. Kattha ṭhitanti? Sikkhākāmesu ṭhitaṁ. Ke dhārentīti? Yesaṁ vattati te dhārenti. Kassa vacananti? Bhagavato vacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatanti? Paramparābhataṁ— 62 Upāli dāsako ceva, soṇako siggavo tathā; Moggaliputtena pañcamā, ete jambusirivhaye. 63 Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā; Bhaddanāmo ca paṇḍito. 64 Ete nāgā mahāpaññā, jambudīpā idhāgatā; Vinayaṁ te vācayiṁsu, piṭakaṁ tambapaṇṇiyā. 65 Nikāye pañca vācesuṁ, satta ceva pakaraṇe; Tato ariṭṭho medhāvī, tissadatto ca paṇḍito. 66 Visārado kāḷasumano, thero ca dīghanāmako; Dīghasumano ca paṇḍito. 67 Punadeva kāḷasumano, Nāgatthero ca buddharakkhito; Tissatthero ca medhāvī, Devatthero ca paṇḍito. 68 Punadeva sumano medhāvī, Vinaye ca visārado; Bahussuto cūḷanāgo, Gajova duppadhaṁsiyo. 69 Dhammapālitanāmo ca, rohaṇe sādhupūjito; Tassa sisso mahāpañño, khemanāmo tipeṭako. 70 Dīpe tārakarājāva, paññāya atirocatha; Upatisso ca medhāvī, phussadevo mahākathī. 71 Punadeva sumano medhāvī, Pupphanāmo bahussuto; Mahākathī mahāsivo, Piṭake sabbattha kovido. 72 Punadeva upāli medhāvī, Vinaye ca visārado; Mahānāgo mahāpañño, Saddhammavaṁsakovido. 73 Punadeva abhayo medhāvī, Piṭake sabbattha kovido; Tissatthero ca medhāvī, Vinaye ca visārado. 74 Tassa sisso mahāpañño, pupphanāmo bahussuto; Sāsanaṁ anurakkhanto, jambudīpe patiṭṭhito. 75 Cūḷābhayo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Tissatthero ca medhāvī, saddhammavaṁsakovido. 76 Cūḷadevo ca medhāvī, vinaye ca visārado; Sivatthero ca medhāvī, vinaye sabbattha kovido. 77 Ete nāgā mahāpaññā, vinayaññū maggakovidā; Vinayaṁ dīpe pakāsesuṁ, piṭakaṁ tambapaṇṇiyāti. 78 Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo aniyato kattha paññattoti? Sāvatthiyaṁ paññatto. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti anuppannapaññattīti? Ekā paññatti. Anupaññatti anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Sabbatthapaññatti. Sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññattīti? Asādhāraṇapaññatti. Ekatopaññatti ubhatopaññattīti? Ekatopaññatti. Pañcannaṁ pātimokkhuddesānaṁ katthogadhaṁ kattha pariyāpannanti? Nidānogadhaṁ nidānapariyāpannaṁ. Katamena uddesena uddesaṁ āgacchatīti? Catutthena uddesena uddesaṁ āgacchati. Catunnaṁ vipattīnaṁ katamā vipattīti? Siyā sīlavipatti, siyā ācāravipatti. Sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katamo āpattikkhandhoti? Siyā saṅghādisesāpattikkhandho, siyā pācittiyāpattikkhandho. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā 173 --- pli-tv-pvr1 1:78 kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Catunnaṁ adhikaraṇānaṁ katamaṁ adhikaraṇanti? Āpattādhikaraṇaṁ. Sattannaṁ samathānaṁ katihi samathehi sammatīti? Tīhi samathehi sammati—siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca …pe…. 79 Dve aniyatā niṭṭhitā. 80 Tassuddānaṁ 81 Alaṅkammaniyañceva, tatheva ca na heva kho; Aniyatā supaññattā, buddhaseṭṭhena tādināti. 82 4. Nissaggiyakaṇḍa 4.1 Kathinavagga Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena atirekacīvaraṁ dasāhaṁ atikkāmentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṁ dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 83 Ekarattaṁ ticīvarena vippavasantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhikkhūnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 84 Akālacīvaraṁ paṭiggahetvā māsaṁ atikkāmentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū akālacīvaraṁ paṭiggahetvā māsaṁ atikkāmesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 85 Aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 86 Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇhantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggahesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 87 Aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto aññātakaṁ seṭṭhiputtaṁ cīvaraṁ viññāpesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 88 Aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā tatuttari cīvaraṁ viññāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahuṁ cīvaraṁ viññāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 89 Pubbe appavāritassa aññātakaṁ gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātakaṁ gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 90 Pubbe appavāritassa aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ 174 --- pli-tv-pvr1 1:90 āpajjantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 91 Atirekatikkhattuṁ codanāya atirekachakkhattuṁ ṭhānena cīvaraṁ abhinipphādentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto upāsakena—“ajjaṇho, bhante, āgamehī”ti vuccamāno nāgamesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 92 Kathinavaggo paṭhamo. 93 4.2. Kosiyavagga Kosiyamissakaṁ santhataṁ kārāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Āḷaviyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evamāhaṁsu “bahū, āvuso, kosakārake pacatha. Amhākampi dassatha. Mayampi icchāma kosiyamissakaṁ santhataṁ kātun”ti, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 94 Suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 95 Anādiyitvā tulaṁ odātānaṁ tulaṁ gocariyānaṁ navaṁ santhataṁ kārāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū thokaññeva odātaṁ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 96 Anuvassaṁ santhataṁ kārāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū anuvassaṁ santhataṁ kārāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 97 Anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṁ navaṁ nisīdanasanthataṁ kārāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū santhatāni ujjhitvā āraññikaṅgaṁ piṇḍapātikaṅgaṁ paṁsukūlikaṅgaṁ samādiyiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 98 Eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṁ atikkāmentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu eḷakalomāni paṭiggahetvā tiyojanaṁ atikkāmesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 99 Aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū aññātikāhi bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 100 Rūpiyaṁ paṭiggaṇhantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto rūpiyaṁ paṭiggahesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 101 Nānappakārakaṁ 175 --- pli-tv-pvr1 1:101 rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 102 Nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto paribbājakena saddhiṁ kayavikkayaṁ samāpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 103 Kosiyavaggo dutiyo. 104 4.3. Pattavagga Atirekapattaṁ dasāhaṁ atikkāmentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekapattaṁ dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 105 Ūnapañcabandhanena pattena aññaṁ navaṁ pattaṁ cetāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 106 Bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṁ atikkāmentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṁ atikkāmesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 107 Atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 108 Bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupitena anattamanena acchindantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 109 Sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 110 Pubbe appavāritassa aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 111 Accekacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṁ atikkāmentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū accekacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṁ atikkāmesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ 176 --- pli-tv-pvr1 1:111 dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 112 Tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṁ vippavasantassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṁ vippavasiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 113 Jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmentassa nissaggiyaṁ pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 114 Pattavaggo tatiyo. Tiṁsa nissaggiyā pācittiyā niṭṭhitā. 115 Tassuddānaṁ 116 Dasekarattimāso ca, dhovanañca paṭiggaho; Aññātaṁ tañca uddissa, ubhinnaṁ dūtakena ca. 117 Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdanaṁ; Dve ca lomāni uggaṇhe, ubho nānappakārakā. 118 Dve ca pattāni bhesajjaṁ, Vassikā dānapañcamaṁ; Sāmaṁ vāyāpanacceko, Sāsaṅkaṁ saṅghikena cāti. 119 5. Pācittiyakaṇḍa 5.1. Musāvādavagga Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sampajānamusāvāde pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Hatthakaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā hatthako sakyaputto titthiyehi saddhiṁ sallapanto avajānitvā paṭijāni, paṭijānitvā avajāni, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 120 Omasavāde pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 121 Bhikkhupesuññe pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ pesuññaṁ upasaṁhariṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 122 Anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vācentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṁ vācesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 123 Anupasampannena uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Āḷaviyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū anupasampannena sahaseyyaṁ kappesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 124 Mātugāmena sahaseyyaṁ kappentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ anuruddhaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā anuruddho mātugāmena sahaseyyaṁ kappesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 125 Mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī mātugāmassa dhammaṁ desesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṁ 177 --- pli-tv-pvr1 1:125 āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti padasodhamme …pe…. 126 Anupasampannassa uttarimanussadhammaṁ bhūtaṁ ārocentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato …pe…. 127 Bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa ārocentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhussa duṭṭhullāpattiṁ anupasampannassa ārocesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 128 Pathaviṁ khaṇantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Āḷaviyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū pathaviṁ khaṇiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 129 Musāvādavaggo paṭhamo. 130 5.2. Bhūtagāmavagga Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṁ kattha paññattanti? Āḷaviyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū rukkhaṁ chindiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 131 Aññavādake vihesake pācittiyaṁ kattha paññattanti? Kosambiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṁ paṭicari, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 132 Ujjhāpanake khiyyanake pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ bhikkhū ujjhāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 133 Saṅghikaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā bhisiṁ vā kocchaṁ vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū saṅghikaṁ senāsanaṁ ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 134 Saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 135 Saṅghike vihāre jānaṁ pubbupagataṁ bhikkhuṁ anupakhajja seyyaṁ kappentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū there bhikkhū anupakhajja seyyaṁ kappesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 136 Bhikkhuṁ kupitena anattamanena saṅghikā vihārā nikkaḍḍhantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 137 Saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ 178 --- pli-tv-pvr1 1:137 vā pīṭhaṁ vā abhinisīdantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ sahasā abhinisīdi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 138 Dvattipariyāye adhiṭṭhahitvā tatuttari adhiṭṭhahantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Kosambiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo katapariyositaṁ vihāraṁ punappunaṁ chādāpesi, punappunaṁ limpāpesi, atibhāriko vihāro paripati, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 139 Jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñcantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Āḷaviyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āḷavake bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āḷavakā bhikkhū jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇampi mattikampi siñciṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 140 Bhūtagāmavaggo dutiyo. 141 5.3. Ovādavagga Asammatena bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū asammatā bhikkhuniyo ovadiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Atthi tattha paññatti, anupaññatti, anuppannapaññattīti? Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Anuppannapaññatti tasmiṁ natthi. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 142 Atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ cūḷapanthakaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā cūḷapanthako atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti padasodhamme …pe…. 143 Bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 144 “Āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī”ti bhaṇantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū “āmisahetu bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī”ti bhaṇiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 145 Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ dentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ adāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 146 Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 147 Bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na 179 --- pli-tv-pvr1 1:147 vācato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 148 Bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 149 Jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Devadattaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Devadatto jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 150 Bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 151 Ovādavaggo tatiyo. 152 5.4. Bhojanavagga Tatuttari āvasathapiṇḍaṁ bhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 153 Gaṇabhojane pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Devadattaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Devadatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, satta anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 154 Paramparabhojane pācittiyaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū aññatra nimantitā aññatra bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, catasso anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 155 Dvattipattapūre pūve paṭiggahetvā tatuttari paṭiggaṇhantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṁ jānitvā paṭiggahesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 156 Bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 157 Bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavārentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena bhojanīyena abhihaṭṭhuṁ pavāresi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 158 Vikāle khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū vikāle bhojanaṁ bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 159 Sannidhikārakaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā 180 --- pli-tv-pvr1 1:159 bhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ belaṭṭhasīsaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā belaṭṭhasīso sannidhikārakaṁ bhojanaṁ bhuñji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 160 Paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 161 Adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āharantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhari, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 162 Bhojanavaggo catuttho. 163 5.5. Acelakavagga Acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Vesāliyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ ānandaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā ānando aññatarissā paribbājikāya ekaṁ maññamāno dve pūve adāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 164 Bhikkhuṁ “ehāvuso, gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisissāmā”ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhuṁ “ehāvuso, gāmaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti, tassa adāpetvā uyyojesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 165 Sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 166 Mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 167 Mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 168 Nimantitena sabhattena santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, catasso anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 169 Tatuttari bhesajjaṁ viññāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahānāmena sakkena “ajjaṇho, bhante, āgamethā”ti vuccamānā nāgamesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ 181 --- pli-tv-pvr1 1:169 āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 170 Uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gacchantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uyyuttaṁ senaṁ dassanāya agamaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 171 Atirekatirattaṁ senāya vasantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū atirekatirattaṁ senāya vasiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 172 Uyyodhikaṁ gacchantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uyyodhikaṁ agamaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 173 Acelakavaggo pañcamo. 174 5.6. Surāpānavagga Surāmerayapāne pācittiyaṁ kattha paññattanti? Kosambiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ sāgataṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā sāgato majjaṁ pivi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 175 Aṅgulipatodake pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṁ aṅgulipatodakena hāsesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 176 Udake hasadhamme pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sattarasavaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā udake kīḷiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 177 Anādariye pācittiyaṁ kattha paññattanti? Kosambiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo anādariyaṁ akāsi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 178 Bhikkhuṁ bhiṁsāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṁ bhiṁsāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 179 Jotiṁ samādahitvā visibbentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū jotiṁ samādahitvā visibbesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 180 Orenaddhamāsaṁ nahāyantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū rājānampi passitvā na mattaṁ jānitvā nahāyiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, cha anupaññattiyo. Sabbatthapaññatti, padesapaññattīti? Padesapaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 181 Anādiyitvā tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ navaṁ cīvaraṁ paribhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū attano cīvaraṁ na sañjāniṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti eḷakalomake …pe…. 182 Bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjantassa pācittiyaṁ kattha 182 --- pli-tv-pvr1 1:182 paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 183 Bhikkhussa pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā kāyabandhanaṁ vā apanidhentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ pattampi cīvarampi apanidhesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 184 Surāmerayavaggo chaṭṭho. 185 5.7. Sappāṇakavagga Sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ udāyiṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā udāyī sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 186 Jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 187 Jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ puna kammāya ukkoṭentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ puna kammāya ukkoṭesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 188 Bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 189 Jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 190 Jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 191 Mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 192 Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajji, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 193 Jānaṁ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. 183 --- pli-tv-pvr1 1:193 Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ tathāvādinā ariṭṭhena bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 194 Jānaṁ tathānāsitaṁ samaṇuddesaṁ upalāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ tathānāsitaṁ kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ upalāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 195 Sappāṇakavaggo sattamo. 196 5.8. Sahadhammikavagga Bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamānena “na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchissāmī”ti bhaṇantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Kosambiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ channaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno “na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchissāmī”ti bhaṇi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 197 Vinayaṁ vivaṇṇentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū vinayaṁ vivaṇṇesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 198 Mohanake pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mohesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 199 Bhikkhussa kupitena anattamanena pahāraṁ dentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhūnaṁ pahāraṁ adaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 200 Bhikkhussa kupitena anattamanena talasattikaṁ uggirantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhūnaṁ talasattikaṁ uggiriṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 201 Bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 202 Bhikkhussa sañcicca kukkuccaṁ upadahantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ sañcicca kukkuccaṁ upadahiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 203 Bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭhantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭhahiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 204 Dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjantassa pācittiyaṁ kattha 184 --- pli-tv-pvr1 1:204 paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 205 Saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 206 Samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 207 Jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 208 Sahadhammikavaggo aṭṭhamo. 209 5.9 Rājavagga Pubbe appaṭisaṁviditena rañño antepuraṁ pavisantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ ānandaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā ānando pubbe appaṭisaṁvidito rañño antepuraṁ pāvisi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 210 Ratanaṁ uggaṇhantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu ratanaṁ uggahesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 211 Santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā vikāle gāmaṁ pavisantassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū vikāle gāmaṁ pavisiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, tisso anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti kathinake …pe…. 212 Aṭṭhimayaṁ vā dantamayaṁ vā visāṇamayaṁ vā sūcigharaṁ kārāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahū sūcighare viññāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 213 Pamāṇātikkantaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā kārāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā upanando sakyaputto ucce mañce sayi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 214 Mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā tūlonaddhaṁ kārāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā tūlonaddhaṁ kārāpesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 215 Pamāṇātikkantaṁ nisīdanaṁ kārāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāni nisīdanāni dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 216 Pamāṇātikkantaṁ kaṇḍuppaṭicchādiṁ kārāpentassa pācittiyaṁ kattha 185 --- pli-tv-pvr1 1:216 paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādiyo dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 217 Pamāṇātikkantaṁ vassikasāṭikaṁ kārāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 218 Sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpentassa pācittiyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Āyasmantaṁ nandaṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Āyasmā nando sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ dhāresi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti …pe…. 219 Rājavaggo navamo. Dvenavuti pācittiyā niṭṭhitā. Khuddakaṁ samattaṁ. 220 Tassuddānaṁ 221 Musā omasapesuññaṁ, padaseyyā ca itthiyā; Aññatra viññunā bhūtā, duṭṭhullāpatti khaṇanā. 222 Bhūtaṁ aññāya ujjhāyi, mañco seyyo ca vuccati; Pubbe nikkaḍḍhanāhacca, dvāraṁ sappāṇakena ca. 223 Asammatā atthaṅgate, upassayāmisena ca; Dade sibbe vidhānena, nāvā bhuñjeyya ekato. 224 Piṇḍaṁ gaṇaṁ paraṁ pūvaṁ, pavārito pavāritaṁ; Vikālaṁ sannidhi khīraṁ, dantaponena te dasa. 225 Acelakaṁ uyyokhajja, paṭicchannaṁ rahena ca; Nimantito paccayehi, senāvasanuyyodhikaṁ. 226 Surā aṅguli hāso ca, anādariyañca bhiṁsanaṁ; Joti nahāna dubbaṇṇaṁ, sāmaṁ apanidhena ca. 227 Sañciccudakakammā ca, duṭṭhullaṁ ūnavīsati; Theyyaitthiavadesaṁ, saṁvāse nāsitena ca. 228 Sahadhammikavilekhā, moho pahārenuggire; Amūlakañca sañcicca, sossāmi khiyyapakkame. 229 Saṅghena cīvaraṁ datvā, pariṇāmeyya puggale; Raññañca ratanaṁ santaṁ, sūci mañco ca tūlikā; Nisīdanaṁ kaṇḍucchādi, vassikā sugatena cāti. 230 Tesaṁ vaggānaṁ uddānaṁ 231 Musā bhūtā ca ovādo, bhojanācelakena ca; Surā sappāṇakā dhammo, rājavaggena te navāti. 232 6. Pāṭidesanīyakaṇḍa Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Aññataro bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato āmisaṁ paṭiggahesi, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 233 Bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Rājagahe paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāresuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 234 Sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū na mattaṁ jānitvā paṭiggahesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, dve anupaññattiyo. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 235 Āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā bhuñjantassa pāṭidesanīyaṁ kattha paññattanti? Sakkesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti. Sambahulā bhikkhū ārāme core paṭivasante nārocesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ 186 --- pli-tv-pvr1 1:235 āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 236 Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā. 237 Tassuddānaṁ 238 Aññātikāya vosāsaṁ, sekkhaāraññakena ca; Pāṭidesanīyā cattāro, sambuddhena pakāsitāti. 239 7. Sekhiyakaṇḍa 7.1. Parimaṇḍalavagga Yaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena nivāsentassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 240 Anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena pārupantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā pārupiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 241 Anādariyaṁ paṭicca kāyaṁ vivaritvā antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 242 Anādariyaṁ paṭicca kāyaṁ vivaritvā antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 243 Anādariyaṁ paṭicca hatthaṁ vā pādaṁ vā kīḷāpentena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 244 Anādariyaṁ paṭicca hatthaṁ vā pādaṁ vā kīḷāpentena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 245 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokentena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 246 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokentena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 247 Anādariyaṁ paṭicca ukkhittakāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 248 Anādariyaṁ paṭicca ukkhittakāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 249 Parimaṇḍalavaggo paṭhamo. 250 7.2. Ujjagghikavagga Anādariyaṁ paṭicca ujjagghikāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṁ hasantā antaraghare gacchiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 251 Anādariyaṁ paṭicca ujjagghikāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṁ hasantā antaraghare nisīdiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 252 Anādariyaṁ paṭicca uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karontena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karontā antaraghare gacchiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 253 Anādariyaṁ paṭicca uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karontena antaraghare nisīdantassa 187 --- pli-tv-pvr1 1:253 dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karontā antaraghare nisīdiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 254 Anādariyaṁ paṭicca kāyappacālakaṁ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 255 Anādariyaṁ paṭicca kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 256 Anādariyaṁ paṭicca bāhuppacālakaṁ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 257 Anādariyaṁ paṭicca bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 258 Anādariyaṁ paṭicca sīsappacālakaṁ antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 259 Anādariyaṁ paṭicca sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 260 Ujjagghikavaggo dutiyo. 261 7.3. Khambhakatavagga Anādariyaṁ paṭicca khambhakatena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 262 Anādariyaṁ paṭicca khambhakatena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 263 Anādariyaṁ paṭicca oguṇṭhitena antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṁ pārupitvā antaraghare gacchiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 264 Anādariyaṁ paṭicca oguṇṭhitena antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṁ pārupitvā antaraghare nisīdiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 265 Anādariyaṁ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 266 Anādariyaṁ paṭicca pallatthikāya antaraghare nisīdantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 267 Anādariyaṁ paṭicca asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 268 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokentena piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 269 Anādariyaṁ paṭicca sūpaññeva bahuṁ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 270 Anādariyaṁ paṭicca thūpīkataṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 271 Khambhakatavaggo tatiyo. 272 7.4 Piṇḍapātavagga Anādariyaṁ paṭicca asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 273 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokentena piṇḍapātaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca 188 --- pli-tv-pvr1 1:273 samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 274 Anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ omasitvā piṇḍapātaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 275 Anādariyaṁ paṭicca sūpaññeva bahuṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 276 Anādariyaṁ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 277 Anādariyaṁ paṭicca sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 278 Anādariyaṁ paṭicca sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjiṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti—siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 279 Anādariyaṁ paṭicca ujjhānasaññinā paresaṁ pattaṁ olokentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 280 Anādariyaṁ paṭicca mahantaṁ kabaḷaṁ karontassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 281 Anādariyaṁ paṭicca dīghaṁ ālopaṁ karontassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 282 Piṇḍapātavaggo catuttho. 283 7.5. Kabaḷavagga Anādariyaṁ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivarantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 284 Anādariyaṁ paṭicca bhuñjamānena sabbaṁ hatthaṁ mukhe pakkhipantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 285 Anādariyaṁ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū sakabaḷena mukhena byāhariṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 286 Anādariyaṁ paṭicca piṇḍukkhepakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 287 Anādariyaṁ paṭicca kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 288 Anādariyaṁ paṭicca avagaṇḍakārakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 289 Anādariyaṁ paṭicca hatthaniddhunakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 290 Anādariyaṁ paṭicca sitthāvakārakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 291 Anādariyaṁ paṭicca jivhānicchārakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 292 Anādariyaṁ paṭicca capucapukārakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 293 Kabaḷavaggo pañcamo. 294 7.6. Surusuruvagga Anādariyaṁ paṭicca surusurukārakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Kosambiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū surusurukārakaṁ khīraṁ piviṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā 189 --- pli-tv-pvr1 1:294 paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 295 Anādariyaṁ paṭicca hatthanillehakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 296 Anādariyaṁ paṭicca pattanillehakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 297 Anādariyaṁ paṭicca oṭṭhanillehakaṁ bhuñjantassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti. Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 298 Anādariyaṁ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 299 Anādariyaṁ paṭicca sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍentassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Bhaggesu paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Sambahule bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Sambahulā bhikkhū sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 300 Anādariyaṁ paṭicca chattapāṇissa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṁ desesuṁ, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 301 Anādariyaṁ paṭicca daṇḍapāṇissa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 302 Anādariyaṁ paṭicca satthapāṇissa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 303 Anādariyaṁ paṭicca āvudhapāṇissa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 304 Surusuruvaggo chaṭṭho. 305 7.7. Pādukavagga Anādariyaṁ paṭicca pādukāruḷhassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 306 Anādariyaṁ paṭicca upāhanāruḷhassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 307 Anādariyaṁ paṭicca yānagatassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 308 Anādariyaṁ paṭicca sayanagatassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 309 Anādariyaṁ paṭicca pallatthikāya nisinnassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 310 Anādariyaṁ paṭicca veṭhitasīsassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 311 Anādariyaṁ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ 190 --- pli-tv-pvr1 1:311 āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato …pe…. 312 Anādariyaṁ paṭicca chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 313 Anādariyaṁ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 314 Anādariyaṁ paṭicca ṭhitena nisinnassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 315 Anādariyaṁ paṭicca pacchato gacchantena purato gacchantassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 316 Anādariyaṁ paṭicca uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammaṁ desentassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti …pe…. 317 Anādariyaṁ paṭicca ṭhitena uccāraṁ vā passāvaṁ vā karontassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 318 Anādariyaṁ paṭicca harite uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa dukkaṭaṁ …pe… ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 319 Anādariyaṁ paṭicca udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karontassa dukkaṭaṁ …pe… kattha paññattanti? Sāvatthiyaṁ paññattaṁ. Kaṁ ārabbhāti? Chabbaggiye bhikkhū ārabbha. Kismiṁ vatthusminti? Chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi akaṁsu, tasmiṁ vatthusmiṁ. Ekā paññatti, ekā anupaññatti. Channaṁ āpattisamuṭṭhānānaṁ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti—kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato …pe…. 320 Pādukavaggo sattamo. Pañcasattati sekhiyā niṭṭhitā. 321 Tassuddānaṁ 322 Parimaṇḍalaṁ paṭicchannaṁ, susaṁvutokkhittacakkhu; Ukkhittojjagghikā saddo, tayo ceva pacālanā. 323 Khambhaṁ oguṇṭhito cevuk- kuṭipallatthikāya ca; Sakkaccaṁ pattasaññī ca, samasūpaṁ samatittikaṁ. 324 Sakkaccaṁ pattasaññī ca, sapadānaṁ samasūpakaṁ; Thūpakato paṭicchannaṁ, viññattujjhānasaññinā. 325 Na mahantaṁ maṇḍalaṁ dvāraṁ, Sabbaṁ hatthaṁ na byāhare; Ukkhepo chedanā gaṇḍo, Dhunaṁ sitthāvakārakaṁ. 326 Jivhānicchārakañceva, capucapu surusuru; Hattho patto ca oṭṭho ca, sāmisaṁ sitthakena ca. 327 Chattapāṇissa saddhammaṁ, na desenti tathāgatā; Evameva daṇḍapāṇissa, satthaāvudhapāṇinaṁ. 328 Pādukā upāhanā ceva, yānaseyyāgatassa ca; Pallatthikā nisinnassa, veṭhitoguṇṭhitassa ca. 329 Chamā nīcāsane ṭhāne, pacchato uppathena ca; Ṭhitakena na kātabbaṁ, harite udakamhi cāti. 330 Tesaṁ vaggānamuddānaṁ 331 Parimaṇḍalaujjagghi, khambhaṁ piṇḍaṁ tatheva ca; Kabaḷā surusuru ca, pādukena ca sattamāti. 332 Mahāvibhaṅge katthapaññattivāro niṭṭhito. 0 Parivāra Bhikkhunivibhaṅga Dutiyabhāga 2.12 Saṅgahavāra |12| Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Kāyasaṁsaggaṁ sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena …pe…. 2 Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanapaccayā āpattiyo sattannaṁ āpattikkhandhānaṁ dvīhi 191 --- pli-tv-pvr2 12:2 āpattikkhandhehi saṅgahitā—siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. 3 Saṅgahavāro niṭṭhito catuttho. pli-tv-pvr8 0 Parivāra 8. Uposathādipucchāvissajjanā 1 Ādimajjhantapucchana |1| Uposathakammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Pavāraṇākammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Tajjanīyakammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Niyassakammassa …pe… pabbājanīyakammassa …pe… paṭisāraṇīyakammassa …pe… ukkhepanīyakammassa …pe… parivāsadānassa …pe… mūlāyapaṭikassanāya …pe… mānattadānassa …pe… abbhānassa …pe… upasampadākammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Tajjanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Niyassakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Pabbājanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Paṭisāraṇīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Ukkhepanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Sativinayassa ko ādi, kiṁ majje, kiṁ pariyosānaṁ? Amūḷhavinayassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Tassapāpiyasikāya ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Tiṇavatthārakassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Bhikkhunovādakasammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Ticīvarena avippavāsasammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Santhatasammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Rūpiyachaḍḍakasammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Sāṭiyaggāhāpakasammutiyo ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Pattaggāhāpakasammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Daṇḍasammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Sikkāsammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? Daṇḍasikkāsammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānaṁ? 2 2 Ādimajjhantavissajjanā Uposathakammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Uposathakammassa sāmaggī ādi, kiriyā majjhe, niṭṭhānaṁ pariyosānaṁ. 3 Pavāraṇākammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Pavāraṇākammassa sāmaggī ādi, kiriyā majjhe, niṭṭhānaṁ pariyosānaṁ. 4 Tajjanīyakammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Tajjanīyakammassa vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṁ. 5 Niyassakammassa …pe… pabbājanīyakammassa …pe… paṭisāraṇīyakammassa …pe… ukkhepanīyakammassa …pe… parivāsadānassa …pe… mūlāyapaṭikassanāya …pe… mānattadānassa …pe… abbhānassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Abbhānassa vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṁ. 6 Upasampadākammassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Upasampadākammassa puggalo ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṁ. 7 Tajjanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Tajjanīyakammassa paṭippassaddhiyā sammāvattanā ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṁ. 8 Niyassakammassa …pe… pabbājanīyakammassa …pe… paṭisāraṇīyakammassa …pe… ukkhepanīyakammassa paṭippassaddhiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Ukkhepanīyakammassa paṭippassaddhiyā sammāvattanā ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṁ. 9 Sativinayassa ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Sativinayassa vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṁ. 10 Amūḷhavinayassa …pe… tassapāpiyasikāya …pe… tiṇavatthārakassa …pe… bhikkhunovādakasammutiyā …pe… ticīvarena avippavāsasammutiyā …pe… santhatasammutiyā …pe… rūpiyachaḍḍakasammutiyā …pe… sāṭiyaggāhāpakasammutiyā …pe… pattaggāhāpakasammutiyā …pe… daṇḍasammutiyā …pe… sikkāsammutiyā …pe… daṇḍasikkāsammutiyā ko ādi, kiṁ majjhe, kiṁ pariyosānanti? Daṇḍasikkāsammutiyā vatthu ca puggalo ca ādi, ñatti majjhe, kammavācā pariyosānaṁ. 11 Uposathādipucchāvissajjanā niṭṭhitā. pli-tv-bu-vb-as1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga 192 --- pli-tv-bu-vb-as1 1:0 Adhikaraṇasamatha |1| Ime kho panāyasmanto satta adhikaraṇasamathā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 2 Uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, pli-tv-bu-vb-as2 |1| sativinayo dātabbo, pli-tv-bu-vb-as3 |1| amūḷhavinayo dātabbo, pli-tv-bu-vb-as4 |1| paṭiññāya kāretabbaṁ, pli-tv-bu-vb-as5 |1| yebhuyyasikā, pli-tv-bu-vb-as6 |1| tassapāpiyasikā, pli-tv-bu-vb-as7 |1| tiṇavatthārakoti. 2 Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. 3 Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā. 4 Uddiṭṭhaṁ kho, āyasmanto, nidānaṁ; uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā; uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā; uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā; uddiṭṭhā tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā; uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā; uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā; uddiṭṭhā sekhiyā dhammā; uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā. Ettakaṁ tassa bhagavato suttāgataṁ suttapariyāpannaṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati. Tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbanti. 5 Mahāvibhaṅgo niṭṭhito. pli-tv-bu-vb-np25 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 25. Cīvaraacchindanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto bhātuno saddhivihārikaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“ehāvuso, janapadacārikaṁ pakkamissāmā”ti. “Nāhaṁ, bhante, gamissāmi; dubbalacīvaromhī”ti. “Ehāvuso, ahaṁ te cīvaraṁ dassāmī”ti tassa cīvaraṁ adāsi. Assosi kho so bhikkhu—“bhagavā kira janapadacārikaṁ pakkamissatī”ti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“na dānāhaṁ āyasmatā upanandena sakyaputtena saddhiṁ janapadacārikaṁ pakkamissāmi, bhagavatā saddhiṁ janapadacārikaṁ pakkamissāmī”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto 193 --- pli-tv-bu-vb-np25 1:1 taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“ehi dāni, āvuso, janapadacārikaṁ pakkamissāmā”ti. “Nāhaṁ, bhante, tayā saddhiṁ janapadacārikaṁ pakkamissāmi, bhagavatā saddhiṁ janapadacārikaṁ pakkamissāmī”ti. “Yampi tyāhaṁ, āvuso, cīvaraṁ adāsiṁ, mayā saddhiṁ janapadacārikaṁ pakkamissatī”ti, kupito anattamano acchindi. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Sāmanti sayaṁ datvā. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ, vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Kupito anattamanoti anabhiraddho āhatacitto khilajāto. Acchindeyyāti sayaṁ acchindati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Acchindāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Sakiṁ āṇatto bahukampi acchindati, nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ bhikkhussa sāmaṁ datvā acchinnaṁ nissaggiyaṁ imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Upasampanne upasampannasaññī cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Upasampanne vematiko cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Upasampanne anupasampannasaññī cīvaraṁ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññaṁ parikkhāraṁ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa cīvaraṁ vā aññaṁ vā parikkhāraṁ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—so vā deti, tassa vā vissasanto gaṇhāti, ummattakassa, ādikammikassāti. Cīvaraacchindanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-np4 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 4. Purāṇacīvarasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa purāṇadutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā āyasmato udāyissa santike abhikkhaṇaṁ āgacchati. Āyasmāpi udāyī tassā bhikkhuniyā santike abhikkhaṇaṁ gacchati. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī tassā bhikkhuniyā santike bhattavissaggaṁ karoti. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tassā bhikkhuniyā purato aṅgajātaṁ vivaritvā āsane nisīdi. Sāpi kho bhikkhunī āyasmato udāyissa purato aṅgajātaṁ vivaritvā āsane nisīdi. Atha kho āyasmā udāyī sāratto tassā bhikkhuniyā aṅgajātaṁ upanijjhāyi. Tassa asuci mucci. Atha kho āyasmā udāyī taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“gaccha, bhagini, udakaṁ āhara, antaravāsakaṁ dhovissāmī”ti. “Āharayya, ahameva dhovissāmī”ti taṁ asuciṁ ekadesaṁ mukhena aggahesi ekadesaṁ 194 --- pli-tv-bu-vb-np4 1:1 aṅgajāte pakkhipi. Sā tena gabbhaṁ gaṇhi. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“abrahmacārinī ayaṁ bhikkhunī, gabbhinī”ti. “Nāhaṁ, ayye, abrahmacārinī”ti bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyo udāyī bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpessatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātikā te, udāyi, aññātikā”ti? “Aññātikā, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātikāya na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā pāsādikaṁ vā apāsādikaṁ vā. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṁ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Purāṇacīvaraṁ nāma sakiṁ nivatthampi sakiṁ pārutampi. Dhovāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Dhotaṁ nissaggiyaṁ hoti. Rajāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Rattaṁ nissaggiyaṁ hoti. Ākoṭehīti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Sakiṁ pāṇippahāraṁ vā muggarappahāraṁ vā dinne nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, purāṇacīvaraṁ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ dhovāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ dhovāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ dhovāpeti rajāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ rajāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ rajāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ rajāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ rajāpeti ākoṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ ākoṭāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ ākoṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ ākoṭāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṁ ākoṭāpeti dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Aññātikāya vematiko …pe… aññātikāya ñātikasaññī …pe… aññassa purāṇacīvaraṁ dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Nisīdanapaccattharaṇaṁ dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ekatoupasampannāya dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti, avuttā dhovati, aparibhuttaṁ dhovāpeti, cīvaraṁ ṭhapetvā aññaṁ parikkhāraṁ dhovāpeti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Purāṇacīvarasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-np10 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga 195 --- pli-tv-bu-vb-np10 1:0 Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 10. Rājasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhāko mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa dūtena cīvaracetāpannaṁ pāhesi—“iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādehī”ti. Atha kho so dūto yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“idaṁ kho, bhante, āyasmantaṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ. Paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpannan”ti. Evaṁ vutte āyasmā upanando sakyaputto taṁ dūtaṁ etadavoca—“na kho mayaṁ, āvuso, cīvaracetāpannaṁ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṁ paṭiggaṇhāma kālena kappiyan”ti. Evaṁ vutte, so dūto āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro”ti? Tena kho pana samayena aññataro upāsako ārāmaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto taṁ dūtaṁ etadavoca—“eso kho, āvuso, upāsako bhikkhūnaṁ veyyāvaccakaro”ti. Atha kho so dūto taṁ upāsakaṁ saññāpetvā yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“yaṁ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṁ niddisi saññatto so mayā. Upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṁ acchādessatī”ti. Tena kho pana samayena so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike dūtaṁ pāhesi—“paribhuñjatu ayyo taṁ cīvaraṁ, icchāma mayaṁ ayyena taṁ cīvaraṁ paribhuttan”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto taṁ upāsakaṁ na kiñci avacāsi. Dutiyampi kho so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike dūtaṁ pāhesi—“paribhuñjatu ayyo taṁ cīvaraṁ, icchāma mayaṁ ayyena taṁ cīvaraṁ paribhuttan”ti. Dutiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṁ upāsakaṁ na kiñci avacāsi. Tatiyampi kho so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike dūtaṁ pāhesi—“paribhuñjatu ayyo taṁ cīvaraṁ, icchāma mayaṁ ayyena taṁ cīvaraṁ paribhuttan”ti. Tena kho pana samayena negamassa samayo hoti. Negamena ca katikā katā hoti— “yo pacchā āgacchati paññāsaṁ baddho”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena so upāsako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ upāsakaṁ etadavoca—“attho me, āvuso, cīvarenā”ti. “Ajjaṇho, bhante, āgamehi, ajja negamassa samayo. Negamena ca katikā katā hoti—‘yo pacchā āgacchati paññāsaṁ baddho’”ti. “Ajjeva me, āvuso, cīvaraṁ dehī”ti ovaṭṭikāya parāmasi. Atha kho so upāsako āyasmatā upanandena sakyaputtena nippīḷiyamāno āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvaraṁ cetāpetvā pacchā agamāsi. Manussā taṁ upāsakaṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, ayyo, pacchā āgato, paññāsaṁ jīnosī”ti. Atha kho so upāsako tesaṁ manussānaṁ etamatthaṁ ārocesi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā. Nayimesaṁ sukaraṁ veyyāvaccampi kātuṁ. Kathañhi nāma āyasmā upanando upāsakena—‘ajjaṇho, bhante, āgamehī’ti vuccamāno nāgamessatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto upāsakena—‘ajjaṇho, bhante, āgamehī’ti vuccamāno nāgamessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, upāsakena—‘ajjaṇho, bhante, āgamehī’ti vuccamāno nāgamesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, upāsakena—‘ajjaṇho, bhante, āgamehī’ti vuccamāno nāgamessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhuṁ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṁ pahiṇeyya—‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarena acchādehī’ti. So ce dūto taṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya—‘idaṁ kho, bhante, āyasmantaṁ uddissa 196 --- pli-tv-bu-vb-np10 1:1 cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpannan’ti, tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo—‘na kho mayaṁ, āvuso, cīvaracetāpannaṁ paṭiggaṇhāma. Cīvarañca kho mayaṁ paṭiggaṇhāma, kālena kappiyan’ti. So ce dūto taṁ bhikkhuṁ evaṁ vadeyya—‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’ti, cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā—‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṁ veyyāvaccakaro’ti. So ce dūto taṁ veyyāvaccakaraṁ saññāpetvā taṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya—‘yaṁ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṁ niddisi saññatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṁ acchādessatī’ti, cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṁ codetabbo sāretabbo—‘attho me, āvuso, cīvarenā’ti. Dvattikkhattuṁ codayamāno sārayamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, iccetaṁ kusalaṁ; no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṁ. Catukkhattuṁ pañcakkhattuṁ chakkhattuparamaṁ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, iccetaṁ kusalaṁ; tato ce uttari vāyamamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. No ce abhinipphādeyya, yatassa cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ, tattha sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—‘yaṁ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ pahiṇittha, na taṁ tassa bhikkhuno kiñci atthaṁ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṁ, mā vo sakaṁ vinassā’ti, ayaṁ tattha sāmīcī”ti. 2 Bhikkhuṁ paneva uddissāti bhikkhussatthāya, bhikkhuṁ ārammaṇaṁ karitvā, bhikkhuṁ acchādetukāmo. Rājā nāma yo koci rajjaṁ kāreti. Rājabhoggo nāma yo koci rañño bhattavetanāhāro. Brāhmaṇo nāma jātiyā brāhmaṇo. Gahapatiko nāma ṭhapetvā rājaṁ rājabhoggaṁ brāhmaṇaṁ avaseso gahapatiko nāma. Cīvaracetāpannaṁ nāma hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā muttā vā maṇi vā. Iminā cīvaracetāpannenāti paccupaṭṭhitena. Cetāpetvāti parivattetvā. Acchādehīti dajjehi. So ce dūto taṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya—“idaṁ kho, bhante, āyasmantaṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ. Paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpannan”ti, tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo—“na kho mayaṁ, āvuso, cīvaracetāpannaṁ paṭiggaṇhāma. Cīvarañca kho mayaṁ paṭiggaṇhāma, kālena kappiyan”ti. So ce dūto taṁ bhikkhuṁ evaṁ vadeyya—“atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro”ti? Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā—“eso kho, āvuso, bhikkhūnaṁ veyyāvaccakaro”ti. Na vattabbo— “tassa dehīti vā, so vā nikkhipissati, so vā parivattessati, so vā cetāpessatī”ti. So ce dūto taṁ veyyāvaccakaraṁ saññāpetvā taṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya—“yaṁ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṁ niddisi saññatto so mayā. Upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṁ acchādessatī”ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṁ codetabbo sāretabbo—“attho me, āvuso, cīvarenā”ti. Na vattabbo— “dehi me cīvaraṁ, āhara me cīvaraṁ, parivattehi me cīvaraṁ, cetāpehi me cīvaran”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace abhinipphādeti, iccetaṁ kusalaṁ; no ce abhinipphādeti, tattha gantvā tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṁ. Na āsane nisīditabbaṁ. Na āmisaṁ paṭiggahetabbaṁ. Na dhammo bhāsitabbo. “Kiṁ kāraṇā āgatosī”ti pucchiyamāno “jānāhi, āvuso”ti vattabbo. Sace āsane vā nisīdati, āmisaṁ vā paṭiggaṇhāti, dhammaṁ vā bhāsati, ṭhānaṁ bhañjati. Dutiyampi ṭhātabbaṁ. Tatiyampi ṭhātabbaṁ. Catukkhattuṁ codetvā catukkhattuṁ ṭhātabbaṁ. Pañcakkhattuṁ codetvā dvikkhattuṁ ṭhātabbaṁ. Chakkhattuṁ codetvā na ṭhātabbaṁ. Tato ce uttari vāyamamāno taṁ cīvaraṁ abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ atirekatikkhattuṁ codanāya atirekachakkhattuṁ ṭhānena abhinipphāditaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. No ce abhinipphādeyya, yatassa cīvaracetāpannaṁ ābhataṁ 197 --- pli-tv-bu-vb-np10 1:2 tattha sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“yaṁ kho tumhe, āyasmanto, bhikkhuṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ pahiṇittha na taṁ tassa bhikkhuno kiñci atthaṁ anubhoti. Yuñjantāyasmanto sakaṁ, mā vo sakaṁ vinassā”ti. Ayaṁ tattha sāmīcīti ayaṁ tattha anudhammatā. Atirekatikkhattuṁ codanāya atirekachakkhattuṁ ṭhānena atirekasaññī abhinipphādeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekatikkhattuṁ codanāya atirekachakkhattuṁ ṭhānena vematiko abhinipphādeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekatikkhattuṁ codanāya atirekachakkhattuṁ ṭhānena ūnakasaññī abhinipphādeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ūnakatikkhattuṁ codanāya ūnakachakkhattuṁ ṭhānena atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatikkhattuṁ codanāya ūnakachakkhattuṁ ṭhānena vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatikkhattuṁ codanāya ūnakachakkhattuṁ ṭhānena ūnakasaññī anāpatti. Anāpatti—tikkhattuṁ codanāya, chakkhattuṁ ṭhānena, ūnakatikkhattuṁ codanāya, ūnakachakkhattuṁ ṭhānena, acodiyamāno deti, sāmikā codetvā denti, ummattakassa, ādikammikassāti. Rājasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Kathinavaggo paṭhamo. Tassuddānaṁ Ubbhataṁ kathinaṁ tīṇi, dhovanañca paṭiggaho; Aññātakāni tīṇeva, ubhinnaṁ dūtakena cāti. pli-tv-bu-vb-np14 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 14. Chabbassasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū anuvassaṁ santhataṁ kārāpenti. Te yācanabahulā viññattibahulā viharanti—“eḷakalomāni detha. Eḷakalomehi attho”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṁ santhataṁ kārāpessanti, yācanabahulā viññattibahulā viharissanti—‘eḷakalomāni detha, eḷakalomehi attho’ti. Amhākaṁ pana sakiṁ katāni santhatāni pañcapi chapi vassāni honti, yesaṁ no dārakā uhadantipi ummihantipi undūrehipi khajjanti. Ime pana samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṁ santhataṁ kārāpenti, yācanabahulā viññattibahulā viharanti—‘eḷakalomāni detha, eḷakalomehi attho’”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū anuvassaṁ santhataṁ kārāpessanti, yācanabahulā viññattibahulā viharissanti—‘eḷakalomāni detha, eḷakalomehi attho’”ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū anuvassaṁ santhataṁ kārāpenti, yācanabahulā viññattibahulā viharanti—‘eḷakalomāni detha, eḷakalomehi attho’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā anuvassaṁ santhataṁ kārāpessanti, yācanabahulā viññattibahulā viharissanti—‘eḷakalomāni detha, eḷakalomehi attho’ti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṁ. Orena ce channaṁ vassānaṁ taṁ santhataṁ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṁ navaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṁ gilāno hoti. Ñātakā tassa bhikkhuno santike dūtaṁ pāhesuṁ—“āgacchatu bhadanto mayaṁ upaṭṭhahissāmā”ti. Bhikkhūpi evamāhaṁsu—“gacchāvuso, ñātakā taṁ upaṭṭhahissantī”ti. So evamāha—“bhagavatā, āvuso, sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārāpetvā chabbassāni dhāretabban’ti. Ahañcamhi gilāno, na sakkomi santhataṁ ādāya pakkamituṁ. Mayhañca vinā santhatā na phāsu hoti. Nāhaṁ gamissāmī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ 198 --- pli-tv-bu-vb-np14 1:2 pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno santhatasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, gilāno na sakkomi santhataṁ ādāya pakkamituṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ santhatasammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṁ ādāya pakkamituṁ. So saṅghaṁ santhatasammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṁ ādāya pakkamituṁ. So saṅghaṁ santhatasammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiyā dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno santhatasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṁ. Orena ce channaṁ vassānaṁ taṁ santhataṁ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṁ navaṁ santhataṁ kārāpeyya, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 3 Navaṁ nāma karaṇaṁ upādāya vuccati. Santhataṁ nāma santharitvā kataṁ hoti avāyimaṁ. Kārāpetvāti karitvā vā kārāpetvā vā. Chabbassāni dhāretabbanti chabbassaparamatā dhāretabbaṁ. Orena ce channaṁ vassānanti ūnakachabbassāni. Taṁ santhataṁ vissajjetvāti aññesaṁ datvā. Avissajjetvāti na kassaci datvā. Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṁ aññaṁ navaṁ santhataṁ karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, santhataṁ ūnakachabbassāni kārāpitaṁ, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anāpatti—chabbassāni karoti, atirekachabbassāni karoti, aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Chabbassasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-np21 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 21. Pattasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahū patte sannicayaṁ karonti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā bahū patte sannicayaṁ karissanti, pattavāṇijjaṁ vā samaṇā sakyaputtiyā karissanti āmattikāpaṇaṁ vā pasāressantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekapattaṁ dhāressantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, atirekapattaṁ dhārethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi 199 --- pli-tv-bu-vb-np21 1:1 buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, atirekapattaṁ dhāressatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu atirekapattaṁ dhāreyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekapatto uppanno hoti. Āyasmā ca ānando taṁ pattaṁ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na atirekapatto dhāretabbo’ti. Ayañca me atirekapatto uppanno. Ahañcimaṁ pattaṁ āyasmato sāriputtassa dātukāmo. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kīvaciraṁ panānanda, sāriputto āgacchissatī”ti? “Navamaṁ vā, bhagavā, divasaṁ dasamaṁ vā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṁ atirekapattaṁ dhāretuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Dasāhaparamaṁ atirekapatto dhāretabbo. Taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 3 Dasāhaparamanti dasāhaparamatā dhāretabbo. Atirekapatto nāma anadhiṭṭhito avikappito. Patto nāma dve pattā ayopatto mattikāpattoti. Tayo pattassa vaṇṇā ukkaṭṭho patto majjhimo patto omako patto. Ukkaṭṭho nāma patto aḍḍhāḷhakodanaṁ gaṇhāti catubhāgaṁ khādanaṁ tadupiyaṁ byañjanaṁ. Majjhimo nāma patto nāḷikodanaṁ gaṇhāti catubhāgaṁ khādanaṁ tadupiyaṁ byañjanaṁ. Omako nāma patto patthodanaṁ gaṇhāti catubhāgaṁ khādanaṁ tadupiyaṁ byañjanaṁ. Tato ukkaṭṭho apatto, omako apatto. Taṁ atikkāmayato nissaggiyo hotīti ekādase aruṇuggamane nissaggiyo hoti. Nissajjitabbo saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbo. Tena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ayaṁ me, bhante, patto dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā, nissaṭṭhapatto dātabbo—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo saṅghassa nissaṭṭho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ pattaṁ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā”ti. Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassu vacanīyā—“ayaṁ me, bhante, patto dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṁ āyasmantānaṁ nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā, nissaṭṭhapatto dātabbo—“Suṇantu me āyasmantā. Ayaṁ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo āyasmantānaṁ nissaṭṭho. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, āyasmantā imaṁ pattaṁ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyun”ti. Tena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ayaṁ me, āvuso, patto dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṁ āyasmato nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Tena bhikkhunā āpatti paṭiggahetabbā, nissaṭṭhapatto dātabbo—“imaṁ pattaṁ āyasmato dammī”ti. Dasāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Dasāhātikkante vematiko, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Dasāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avikappite vikappitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avissajjite vissajjitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anaṭṭhe naṭṭhasaññī nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abhinne bhinnasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaggiyaṁ pattaṁ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. 200 --- pli-tv-bu-vb-np21 1:3 Dasāhānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti. Anāpatti—antodasāhaṁ adhiṭṭheti, vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, bhijjati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti. 4 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhapattaṁ na denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, nissaṭṭhapatto na dātabbo. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Pattasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-np24 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 24. Vassikasāṭikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ vassikasāṭikā anuññātā hoti. Chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā vassikasāṭikā anuññātā”ti, paṭikacceva vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesanti, paṭikacceva katvā nivāsenti, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṁ ovassāpenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū paṭikacceva vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesissanti, paṭikacceva katvā nivāsessanti, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṁ ovassāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, paṭikacceva vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesatha? Paṭikacceva katvā nivāsetha? Jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṁ ovassāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe moghapurisā, paṭikacceva vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesissatha, paṭikacceva katvā nivāsessatha, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṁ ovassāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“‘Māso seso gimhānan’ti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesitabbaṁ; ‘addhamāso seso gimhānan’ti katvā nivāsetabbaṁ. ‘Orena ce māso seso gimhānan’ti vassikasāṭikacīvaraṁ pariyeseyya, ‘orenaddhamāso seso gimhānan’ti katvā nivāseyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 “Māso seso gimhānan”ti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesitabbanti. Ye manussā pubbepi vassikasāṭikacīvaraṁ denti te upasaṅkamitvā evamassu vacanīyā— “kālo vassikasāṭikāya, samayo vassikasāṭikāya, aññepi manussā vassikasāṭikacīvaraṁ dentī”ti. Na vattabbā— “detha me vassikasāṭikacīvaraṁ, āharatha me vassikasāṭikacīvaraṁ, parivattetha me vassikasāṭikacīvaraṁ, cetāpetha me vassikasāṭikacīvaran”ti. “Addhamāso seso gimhānan”ti katvā nivāsetabbanti. Addhamāse sese gimhāne katvā nivāsetabbaṁ. “Orena ce māso seso gimhānan”ti atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. “Orenaddhamāso seso gimhānan”ti atirekaddhamāse sese gimhāne katvā nivāseti, nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, vassikasāṭikacīvaraṁ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṁ atirekaddhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Atirekamāse sese gimhāne atirekasaññī vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekamāse sese gimhāne vematiko vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekamāse sese gimhāne ūnakasaññī vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekaddhamāse sese gimhāne atirekasaññī katvā nivāseti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekaddhamāse sese gimhāne vematiko katvā nivāseti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekaddhamāse sese gimhāne ūnakasaññī katvā nivāseti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Satiyā vassikasāṭikāya naggo kāyaṁ ovassāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese 201 --- pli-tv-bu-vb-np24 1:2 gimhāne atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese gimhāne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese gimhāne ūnakasaññī, anāpatti. Ūnakaddhamāse sese gimhāne atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaddhamāse sese gimhāne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaddhamāse sese gimhāne ūnakasaññī, anāpatti. Anāpatti—“māso seso gimhānan”ti vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesati, “addhamāso seso gimhānan”ti katvā nivāseti, “ūnakamāso seso gimhānan”ti vassikasāṭikacīvaraṁ pariyesati, “ūnakaddhamāso seso gimhānan”ti katvā nivāseti, pariyiṭṭhāya vassikasāṭikāya vassaṁ ukkaḍḍhiyyati, nivatthāya vassikasāṭikāya vassaṁ ukkaḍḍhiyyati, dhovitvā nikkhipitabbaṁ; samaye nivāsetabbaṁ, acchinnacīvarassa, naṭṭhacīvarassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Vassikasāṭikasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-np30 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 30. Pariṇatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ aññatarassa pūgassa saṅghassa sacīvarabhattaṁ paṭiyattaṁ hoti—“bhojetvā cīvarena acchādessāmā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū yena so pūgo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ pūgaṁ etadavocuṁ—“dethāvuso, amhākaṁ imāni cīvarānī”ti. “Na mayaṁ, bhante, dassāma. Amhākaṁ saṅghassa anuvassaṁ sacīvarabhikkhā paññattā”ti. “Bahū, āvuso, saṅghassa dāyakā, bahū saṅghassa bhattā. Mayaṁ tumhe nissāya tumhe sampassantā idha viharāma. Tumhe ce amhākaṁ na dassatha, atha ko carahi amhākaṁ dassati? Dethāvuso, amhākaṁ imāni cīvarānī”ti. Atha kho so pūgo chabbaggiyehi bhikkhūhi nippīḷiyamāno yathāpaṭiyattaṁ cīvaraṁ chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ datvā saṅghaṁ bhattena parivisi. Ye te bhikkhū jānanti saṅghassa sacīvarabhattaṁ paṭiyattaṁ, na ca jānanti chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ dinnanti, te evamāhaṁsu—“oṇojethāvuso, saṅghassa cīvaran”ti. “Natthi, bhante. Yathāpaṭiyattaṁ cīvaraṁ ayyā chabbaggiyā attano pariṇāmesun”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti so vā āroceti. Saṅghikaṁ nāma saṅghassa dinnaṁ hoti pariccattaṁ. Lābho nāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā. Antamaso cuṇṇapiṇḍopi, dantakaṭṭhampi, dasikasuttampi. Pariṇataṁ nāma dassāma karissāmāti vācā bhinnā hoti. Attano pariṇāmeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ attano pariṇāmitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Pariṇate pariṇatasaññī attano pariṇāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Pariṇate vematiko attano pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Pariṇate apariṇatasaññī attano pariṇāmeti, anāpatti. Saṅghassa pariṇataṁ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Cetiyassa pariṇataṁ aññacetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā 202 --- pli-tv-bu-vb-np30 1:2 pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Puggalassa pariṇataṁ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate pariṇatasaññī, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate vematiko, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate apariṇatasaññī, anāpatti. Anāpatti—kattha demāti pucchiyamāno yattha tumhākaṁ deyyadhammo paribhogaṁ vā labheyya paṭisaṅkhāraṁ vā labheyya ciraṭṭhitiko vā assa yattha vā pana tumhākaṁ cittaṁ pasīdati tattha dethāti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Pariṇatasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Pattavaggo tatiyo. Tassuddānaṁ Dve ca pattāni bhesajjaṁ, vassikā dānapañcamaṁ; Sāmaṁ vāyāpanacceko, sāsaṅkaṁ saṅghikena cāti. “Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi—‘kaccittha parisuddhā’? Dutiyampi pucchāmi—‘kaccittha parisuddhā’? Tatiyampi pucchāmi—‘kaccittha parisuddhā’? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Nissaggiyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. Pārājikapāḷi niṭṭhitā. pli-tv-bu-vb-np11 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 11. Kosiyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“bahū, āvuso, kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṁ santhataṁ kātun”ti. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā amhe upasaṅkamitvā evaṁ vakkhanti—‘bahū, āvuso, kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṁ santhataṁ kātun’ti. Amhākampi alābhā, amhākampi dulladdhaṁ, ye mayaṁ ājīvassa hetu puttadārassa kāraṇā bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādemā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṁ vakkhanti—‘bahū, āvuso, kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṁ santhataṁ kātun’”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṁ vadetha—‘bahū, āvuso, kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṁ santhataṁ kātun’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṁ vakkhatha—‘bahū, āvuso, kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṁ santhataṁ kātun’ti. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Santhataṁ nāma santharitvā kataṁ hoti avāyimaṁ. Kārāpeyyāti ekenapi kosiyaṁsunā missitvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, kosiyamissakaṁ santhataṁ kārāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. 203 --- pli-tv-bu-vb-np11 1:2 Kosiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-np5 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 5. Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena uppalavaṇṇā bhikkhunī sāvatthiyaṁ viharati. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. Tena kho pana samayena corā katakammā gāviṁ vadhitvā maṁsaṁ gahetvā andhavanaṁ pavisiṁsu. Addasā kho coragāmaṇiko uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi—“sace me puttabhātukā passissanti viheṭhissanti imaṁ bhikkhunin”ti aññena maggena agamāsi. Atha kho so coragāmaṇiko maṁse pakke varamaṁsāni gahetvā paṇṇapuṭaṁ bandhitvā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā avidūre rukkhe ālaggetvā—“yo passati samaṇo vā brāhmaṇo vā dinnaṁyeva haratū”ti, vatvā pakkāmi. Assosi kho uppalavaṇṇā bhikkhunī samādhimhā vuṭṭhahitvā tassa coragāmaṇikassa imaṁ vācaṁ bhāsamānassa. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī taṁ maṁsaṁ gahetvā upassayaṁ agamāsi. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī tassā rattiyā accayena taṁ maṁsaṁ sampādetvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṁ bandhitvā vehāsaṁ abbhuggantvā veḷuvane paccuṭṭhāsi. Tena kho pana samayena bhagavā gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Āyasmā udāyī ohiyyako hoti vihārapālo. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“kahaṁ, bhante, bhagavā”ti? “Paviṭṭho, bhagini, bhagavā gāmaṁ piṇḍāyā”ti. “Imaṁ, bhante, maṁsaṁ bhagavato dehī”ti. “Santappito tayā, bhagini, bhagavā maṁsena. Sace me tvaṁ antaravāsakaṁ dadeyyāsi, evaṁ ahampi santappito bhaveyyaṁ antaravāsakenā”ti. “Mayaṁ kho, bhante, mātugāmā nāma kicchalābhā. Idañca me antimaṁ pañcamaṁ cīvaraṁ. Nāhaṁ dassāmī”ti. “Seyyathāpi, bhagini, puriso hatthiṁ datvā kacche sajjeyya; evameva kho tvaṁ, bhagini, bhagavato maṁsaṁ datvā mayi antaravāsake sajjasī”ti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī āyasmatā udāyinā nippīḷiyamānā antaravāsakaṁ datvā upassayaṁ agamāsi. Bhikkhuniyo uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā pattacīvaraṁ paṭiggaṇhantiyo uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“kahaṁ te, ayye, antaravāsako”ti? Uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyo udāyī bhikkhuniyā cīvaraṁ paṭiggahessati kicchalābho mātugāmo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī bhikkhuniyā cīvaraṁ paṭiggahessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, bhikkhuniyā cīvaraṁ paṭiggahesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātikā te, udāyi, aññātikā”ti? “Aññātikā, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātikāya na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā santaṁ vā asantaṁ vā. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggahessasi. Netaṁ moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇheyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuccāyantā bhikkhunīnaṁ pārivattakacīvaraṁ na paṭiggaṇhanti. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā amhākaṁ pārivattakacīvaraṁ 204 --- pli-tv-bu-vb-np5 1:2 na paṭiggahessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tāsaṁ bhikkhunīnaṁ ujjhāyantīnaṁ khiyyantīnaṁ vipācentīnaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, pañcannaṁ pārivattakaṁ paṭiggahetuṁ— bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā. Anujānāmi, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ pārivattakaṁ paṭiggahetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇheyya, aññatra pārivattakā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Aññatra pārivattakāti ṭhapetvā pārivattakaṁ. Paṭiggaṇhāti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, cīvaraṁ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṁ, aññatra pārivattakā, nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātikāya aññātikasaññī cīvaraṁ paṭiggaṇhāti, aññatra pārivattakā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya vematiko cīvaraṁ paṭiggaṇhāti, aññatra pārivattakā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya ñātikasaññī cīvaraṁ paṭiggaṇhāti, aññatra pārivattakā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ekatoupasampannāya hatthato cīvaraṁ paṭiggaṇhāti, aññatra pārivattakā, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātikāya, pārivattakaṁ parittena vā vipulaṁ, vipulena vā parittaṁ, bhikkhu vissāsaṁ gaṇhāti, tāvakālikaṁ gaṇhāti, cīvaraṁ ṭhapetvā aññaṁ parikkhāraṁ gaṇhāti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-np15 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 15. Nisīdanasanthatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“icchāmahaṁ, bhikkhave, temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Tena kho pana samayena sāvatthiyā saṅghena katikā katā hoti—“icchatāvuso, bhagavā temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṁ upasaṅkamati so pācittiyaṁ desāpetabbo”ti. Atha kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto, sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ etadavoca—“kacci vo, upasena, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ, kaccittha appakilamathena addhānaṁ āgatā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Appakilamathena ca mayaṁ, bhante, addhānaṁ āgatā”ti. Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa saddhivihāriko bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“manāpāni te, bhikkhu, paṁsukūlānī”ti? “Na kho me, bhante, manāpāni paṁsukūlānī”ti. “Kissa pana tvaṁ, bhikkhu, paṁsukūliko”ti? “Upajjhāyo me, bhante, paṁsukūliko. Evaṁ ahampi paṁsukūliko”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ etadavoca—“pāsādikā kho tyāyaṁ, upasena, parisā. 205 --- pli-tv-bu-vb-np15 1:1 Kathaṁ tvaṁ, upasena, parisaṁ vinesī”ti? “Yo maṁ, bhante, upasampadaṁ yācati tamahaṁ evaṁ vadāmi—‘ahaṁ kho, āvuso, āraññiko piṇḍapātiko paṁsukūliko. Sace tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṁsukūliko, evāhaṁ taṁ upasampādessāmī’ti. Sace me paṭissuṇāti upasampādemi, no ce me paṭissuṇāti na upasampādemi. Yo maṁ nissayaṁ yācati tamahaṁ evaṁ vadāmi—‘ahaṁ kho, āvuso, āraññiko piṇḍapātiko paṁsukūliko. Sace tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṁsukūliko, evāhaṁ te nissayaṁ dassāmī’ti. Sace me paṭissuṇāti nissayaṁ demi, no ce me paṭissuṇāti na nissayaṁ demi. Evaṁ kho ahaṁ, bhante, parisaṁ vinemī”ti. “Sādhu sādhu, upasena. Sādhu kho tvaṁ, upasena, parisaṁ vinesi. Jānāsi pana tvaṁ, upasena, sāvatthiyā saṅghassa katikan”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi sāvatthiyā saṅghassa katikan”ti. “Sāvatthiyā kho, upasena, saṅghena katikā katā—‘icchatāvuso, bhagavā temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṁ upasaṅkamati so pācittiyaṁ desāpetabbo’”ti. “Paññāyissati, bhante, sāvatthiyā saṅgho sakāya katikāya, na mayaṁ apaññattaṁ paññapessāma paññattaṁ vā na samucchindissāma, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissāmā”ti. “Sādhu sādhu, upasena, apaññattaṁ na paññapetabbaṁ, paññattaṁ vā na samucchinditabbaṁ, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattitabbaṁ. Anujānāmi, upasena, ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṁsukūlikā yathāsukhaṁ maṁ dassanāya upasaṅkamantū”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bahidvārakoṭṭhake ṭhitā honti—“mayaṁ āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ pācittiyaṁ desāpessāmā”ti. Atha kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ etadavocuṁ—“jānāsi tvaṁ, āvuso upasena, sāvatthiyā saṅghassa katikan”ti. “Bhagavāpi maṁ, āvuso, evamāha—‘jānāsi pana tvaṁ, upasena, sāvatthiyā saṅghassa katikan’ti? ‘Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi sāvatthiyā saṅghassa katikan’ti. ‘Sāvatthiyā kho, upasena, saṅghena katikā katā—icchatāvuso, bhagavā temāsaṁ paṭisallīyituṁ. Na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṁ upasaṅkamati so pācittiyaṁ desāpetabbo’ti. ‘Paññāyissati, bhante, sāvatthiyā saṅgho sakāya katikāya, na mayaṁ apaññattaṁ paññapessāma paññattaṁ vā na samucchindissāma, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissāmā’ti. Anuññātāvuso, bhagavatā—‘ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṁsukūlikā yathāsukhaṁ maṁ dassanāya upasaṅkamantū’”ti. Atha kho te bhikkhū—“saccaṁ kho āyasmā upaseno āha—‘na apaññattaṁ paññapetabbaṁ, paññattaṁ vā na samucchinditabbaṁ, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattitabban’”ti. Assosuṁ kho bhikkhū—“anuññātā kira bhagavatā—‘ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṁsukūlikā yathāsukhaṁ maṁ dassanāya upasaṅkamantū’”ti. Te bhagavantaṁ dassanaṁ pihentā santhatāni ujjhitvā āraññikaṅgaṁ piṇḍapātikaṅgaṁ paṁsukūlikaṅgaṁ samādiyiṁsu. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto addasa santhatāni tahaṁ tahaṁ ujjhitāni. Passitvā bhikkhū āmantesi—“kassimāni, bhikkhave, santhatāni tahaṁ tahaṁ ujjhitānī”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Nisīdanasanthataṁ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya, anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṁ navaṁ nisīdanasanthataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Nisīdanaṁ nāma sadasaṁ vuccati. Santhataṁ nāma santharitvā kataṁ hoti avāyimaṁ. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Purāṇasanthataṁ nāma sakiṁ nivatthampi sakiṁ pārutampi. Sāmantā sugatavidatthi ādātabbā 206 --- pli-tv-bu-vb-np15 1:2 dubbaṇṇakaraṇāyāti thirabhāvāya vaṭṭaṁ vā caturassaṁ vā chinditvā ekadese vā santharitabbaṁ vijaṭetvā vā santharitabbaṁ. Anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthinti anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṁ navaṁ nisīdanasanthataṁ karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ, paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, nisīdanasanthataṁ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṁ kārāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṁ ādiyitvā karoti, alabhanto thokataraṁ ādiyitvā karoti, alabhanto anādiyitvā karoti, aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. Nisīdanasanthatasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-np1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 1. Kathinasikkhāpada Ime kho panāyasmanto tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati gotamake cetiye. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ ticīvaraṁ anuññātaṁ hoti. Chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā ticīvaraṁ anuññātan”ti aññeneva ticīvarena gāmaṁ pavisanti, aññena ticīvarena ārāme acchanti, aññena ticīvarena nahānaṁ otaranti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṁ dhāressantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, atirekacīvaraṁ dhārethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, atirekacīvaraṁ dhāressatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu atirekacīvaraṁ dhāreyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekacīvaraṁ uppannaṁ hoti. Āyasmā ca ānando taṁ cīvaraṁ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na atirekacīvaraṁ dhāretabban’ti. Idañca me atirekacīvaraṁ uppannaṁ. Ahañcimaṁ cīvaraṁ āyasmato sāriputtassa dātukāmo. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kīvaciraṁ panānanda, sāriputto āgacchissatī”ti? “Navamaṁ vā, bhagavā, divasaṁ dasamaṁ vā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ dhāretuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kathine dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ dhāretabbaṁ. Taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 3 Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṁ kataṁ vā hoti naṭṭhaṁ vā vinaṭṭhaṁ vā daḍḍhaṁ vā cīvarāsā vā upacchinnā. Ubbhatasmiṁ kathineti aṭṭhannaṁ mātikānaṁ aññatarāya mātikāya ubbhataṁ hoti, saṅghena vā antarā ubbhataṁ hoti. Dasāhaparamanti dasāhaparamatā dhāretabbaṁ. Atirekacīvaraṁ nāma 207 --- pli-tv-bu-vb-np1 1:3 anadhiṭṭhitaṁ avikappitaṁ. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ, vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ hotīti ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. Tena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“idaṁ me, bhante, cīvaraṁ dasāhātikkantaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṁ dātabbaṁ—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ cīvaraṁ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṁ saṅghassa nissaṭṭhaṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā”ti. Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassu vacanīyā—“idaṁ me, bhante, cīvaraṁ dasāhātikkantaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ āyasmantānaṁ nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṁ dātabbaṁ—“Suṇantu me āyasmantā. Idaṁ cīvaraṁ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṁ āyasmantānaṁ nissaṭṭhaṁ. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, āyasmantā imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyun”ti. Tena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“idaṁ me, āvuso, cīvaraṁ dasāhātikkantaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ āyasmato nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Tena bhikkhunā āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṁ dātabbaṁ—“imaṁ cīvaraṁ āyasmato dammī”ti. 4 Dasāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Dasāhātikkante vematiko, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Dasāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avikappite vikappitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avissajjite vissajjitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anaṭṭhe naṭṭhasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Adaḍḍhe daḍḍhasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaggiyaṁ cīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti. Anāpatti—antodasāhaṁ adhiṭṭheti, vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti. 5 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhacīvaraṁ na denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. (…) “Na, bhikkhave, nissaṭṭhacīvaraṁ na dātabbaṁ. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Kathinasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-np20 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 20. Kayavikkayasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭo hoti cīvarakammaṁ kātuṁ. So paṭapilotikānaṁ saṅghāṭiṁ karitvā surattaṁ suparikammakataṁ katvā pārupi. Atha kho aññataro paribbājako mahagghaṁ paṭaṁ pārupitvā yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“sundarā kho tyāyaṁ, āvuso, saṅghāṭi; dehi me paṭenā”ti. “Jānāhi, āvuso”ti. “Āmāvuso, jānāmī”ti. “Handāvuso”ti, adāsi. Atha kho so paribbājako taṁ saṅghāṭiṁ pārupitvā paribbājakārāmaṁ agamāsi. Paribbājakā taṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ—“sundarā kho tyāyaṁ, āvuso, saṅghāṭi; kuto tayā laddhā”ti? “Tena me, āvuso, paṭena 208 --- pli-tv-bu-vb-np20 1:1 parivattitā”ti. “Katihipi tyāyaṁ, āvuso, saṅghāṭi bhavissati, soyeva te paṭo varo”ti. Atha kho so paribbājako—“saccaṁ kho paribbājakā āhaṁsu—‘katihipi myāyaṁ saṅghāṭi bhavissati. Soyeva me paṭo varo’”ti yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“handa te, āvuso, saṅghāṭi; dehi me paṭan”ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, mayā vutto— ‘jānāhi, āvuso’ti. Nāhaṁ dassāmī”ti. Atha kho so paribbājako ujjhāyati khiyyati vipāceti—“gihīpi naṁ gihissa vippaṭisārissa denti, kiṁ pana pabbajito pabbajitassa na dassatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa paribbājakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto paribbājakena saddhiṁ kayavikkayaṁ samāpajjissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, paribbājakena saddhiṁ kayavikkayaṁ samāpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, paribbājakena saddhiṁ kayavikkayaṁ samāpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Nānappakārakaṁ nāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi. Kayavikkayaṁ samāpajjeyyāti iminā imaṁ dehi, iminā imaṁ āhara, iminā imaṁ parivattehi, iminā imaṁ cetāpehīti. Ajjhācarati, āpatti dukkaṭassa. Yato kayitañca hoti vikkayitañca attano bhaṇḍaṁ parahatthagataṁ parabhaṇḍaṁ attano hatthagataṁ, nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “ahaṁ, bhante, nānappakārakaṁ kayavikkayaṁ samāpajjiṁ. Idaṁ me nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Kayavikkaye kayavikkayasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Kayavikkaye vematiko, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Kayavikkaye nakayavikkayasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nakayavikkaye kayavikkayasaññī, āpatti dukkaṭassa. Nakayavikkaye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Nakayavikkaye nakayavikkayasaññī, anāpatti. Anāpatti—agghaṁ pucchati, kappiyakārakassa ācikkhati, “idaṁ amhākaṁ atthi, amhākañca iminā ca iminā ca attho”ti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Kayavikkayasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Kosiyavaggo dutiyo. Tassuddānaṁ Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdanaṁ; Dve ca lomāni uggaṇhe, ubho nānappakārakāti. pli-tv-bu-vb-np12 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 12. Suddhakāḷakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpenti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… 209 --- pli-tv-bu-vb-np12 1:1 kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Kāḷakaṁ nāma dve kāḷakāni—jātiyā kāḷakaṁ vā rajanakāḷakaṁ vā. Santhataṁ nāma santharitvā kataṁ hoti avāyimaṁ. Kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. Suddhakāḷakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-np6 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 6. Aññātakaviññattisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭo hoti dhammiṁ kathaṁ kātuṁ. Atha kho aññataro seṭṭhiputto yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ seṭṭhiputtaṁ āyasmā upanando sakyaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho so seṭṭhiputto āyasmatā upanandena sakyaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“vadeyyātha, bhante, yena attho. Paṭibalā mayaṁ ayyassa dātuṁ yadidaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāran”ti. “Sace me tvaṁ, āvuso, dātukāmosi, ito ekaṁ sāṭakaṁ dehī”ti. “Amhākaṁ kho, bhante, kulaputtānaṁ kismiṁ viya ekasāṭakaṁ gantuṁ. Āgamehi, bhante, yāva gharaṁ gacchāmi. Gharaṁ gato ito vā ekaṁ sāṭakaṁ pahiṇissāmi ito vā sundarataran”ti. Dutiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṁ seṭṭhiputtaṁ etadavoca—“sace me tvaṁ, āvuso, dātukāmosi ito ekaṁ sāṭakaṁ dehī”ti. Amhākaṁ kho bhante kulaputtānaṁ kismiṁ viya ekasāṭakaṁ gantuṁ, āgamehi, bhante yāva gharaṁ gacchāmi, gharaṁ gato ito vā ekaṁ sāṭakaṁ pahiṇissāmi ito vā sundarataranti. Tatiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṁ seṭṭhiputtaṁ etadavoca—“sace me tvaṁ, āvuso, dātukāmosi, ito ekaṁ sāṭakaṁ dehī”ti. Amhākaṁ kho, bhante, kulaputtānaṁ kismiṁ viya ekasāṭakaṁ gantuṁ, āgamehi, bhante yāva gharaṁ gacchāmi, gharaṁ gato ito vā ekaṁ sāṭakaṁ pahiṇissāmi ito vā sundarataranti. “Kiṁ pana tayā, āvuso, adātukāmena pavāritena yaṁ tvaṁ pavāretvā na desī”ti. Atha kho so seṭṭhiputto āyasmatā upanandena sakyaputtena nippīḷiyamāno ekaṁ sāṭakaṁ datvā agamāsi. Manussā taṁ seṭṭhiputtaṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, ayyo, ekasāṭako āgacchasī”ti? Atha kho so seṭṭhiputto tesaṁ manussānaṁ etamatthaṁ ārocesi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā. Nayimesaṁ sukarā dhammanimantanāpi kātuṁ. Kathañhi nāma seṭṭhiputtena dhammanimantanāya kayiramānāya sāṭakaṁ gahessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. 210 --- pli-tv-bu-vb-np6 1:1 Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto seṭṭhiputtaṁ cīvaraṁ viññāpessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, seṭṭhiputtaṁ cīvaraṁ viññāpesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātako te, upananda, aññātako”ti? “Aññātako, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātakassa na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā santaṁ vā asantaṁ vā. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, aññātakaṁ seṭṭhiputtaṁ cīvaraṁ viññāpessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā te bhikkhū acchindiṁsu. Atha kho te bhikkhū—“bhagavatā paṭikkhittaṁ aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpetun”ti, kukkuccāyantā na viññāpesuṁ. Yathānaggāva sāvatthiṁ gantvā bhikkhū abhivādenti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“sundarā kho ime, āvuso, ājīvakā ye ime bhikkhūsu abhivādentī”ti. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ, āvuso, ājīvakā, bhikkhū mayan”ti. Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ—“iṅghāvuso upāli, ime anuyuñjāhī”ti. Atha kho āyasmatā upālinā anuyuñjiyamānā te bhikkhū etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho āyasmā upāli te bhikkhū anuyuñjitvā bhikkhū etadavoca—“bhikkhū ime, āvuso. Detha nesaṁ cīvarānī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū naggā āgacchissanti. Nanu nāma tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabban”ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpetuṁ. Yaṁ āvāsaṁ paṭhamaṁ upagacchati, sace tattha hoti saṅghassa vihāracīvaraṁ vā uttarattharaṇaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā bhisicchavi vā, taṁ gahetvā pārupituṁ ‘labhitvā odahissāmī’ti. No ce hoti saṅghassa vihāracīvaraṁ vā uttarattharaṇaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā bhisicchavi vā tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbaṁ; na tveva naggena āgantabbaṁ. Yo āgaccheyya, āpatti dukkaṭassa. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpeyya, aññatra samayā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo—acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu naṭṭhacīvaro vā. Ayaṁ tattha samayo”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho. Gahapati nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Gahapatānī nāma yā kāci agāraṁ ajjhāvasati. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṁ. Acchinnacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṁ acchinnaṁ hoti rājūhi vā corehi vā dhuttehi vā, yehi kehici vā acchinnaṁ hoti. Naṭṭhacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṁ agginā vā daḍḍhaṁ hoti, udakena vā vūḷhaṁ hoti, undūrehi vā upacikāhi vā khāyitaṁ hoti, paribhogajiṇṇaṁ vā hoti. Aññatra samayā viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, cīvaraṁ aññātakaṁ gahapatikaṁ, aññatra samayā viññāpitaṁ, nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātake aññātakasaññī aññatra samayā cīvaraṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake vematiko aññatra samayā cīvaraṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake ñātakasaññī aññatra samayā cīvaraṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ 211 --- pli-tv-bu-vb-np6 1:3 pācittiyaṁ. Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti. Anāpatti—samaye, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti. Aññātakaviññattisikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-np19 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 19. Rūpiyasaṁvohārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjissanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjissantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Nānappakārakaṁ nāma katampi akatampi katākatampi. Kataṁ nāma sīsūpagaṁ gīvūpagaṁ hatthūpagaṁ pādūpagaṁ kaṭūpagaṁ. Akataṁ nāma ghanakataṁ vuccati. Katākataṁ nāma tadubhayaṁ. Rūpiyaṁ nāma satthuvaṇṇo kahāpaṇo, lohamāsako, dārumāsako, jatumāsako ye vohāraṁ gacchanti. Samāpajjeyyāti katena kataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Katena akataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Katena katākataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Akatena kataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Akatena akataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Akatena katākataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Katākatena kataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Katākatena akataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Katākatena katākataṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Saṅghamajjhe nissajjitabbaṁ. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. Tena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ahaṁ, bhante, nānappakārakaṁ rūpiyasaṁvohāraṁ samāpajjiṁ. Idaṁ me nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā so vattabbo—“āvuso, imaṁ jānāhī”ti. Sace so bhaṇati—“iminā kiṁ āhariyyatū”ti, na vattabbo—“imaṁ vā imaṁ vā āharā”ti. Kappiyaṁ ācikkhitabbaṁ—sappi vā telaṁ vā madhu vā phāṇitaṁ vā. Sace so tena parivattetvā kappiyaṁ āharati, rūpiyacetāpakaṁ ṭhapetvā, sabbeheva paribhuñjitabbaṁ. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ; no ce labhetha, so vattabbo—“āvuso, imaṁ chaḍḍehī”ti. Sace so chaḍḍeti, iccetaṁ kusalaṁ; no ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. “Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ rūpiyachaḍḍakaṁ sammanneyya. Esā 212 --- pli-tv-bu-vb-np19 1:2 ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ rūpiyachaḍḍakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena sammatena bhikkhunā animittaṁ katvā pātetabbaṁ. Sace nimittaṁ katvā pāteti, āpatti dukkaṭassa. Rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Rūpiye vematiko rūpiyaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Arūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Arūpiye vematiko rūpiyaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Arūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Arūpiye rūpiyasaññī, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī, anāpatti. Anāpatti—ummattakassa, ādikammikassāti. Rūpiyasaṁvohārasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-np27 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 27. Mahāpesakārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro puriso pavāsaṁ gacchanto pajāpatiṁ etadavoca—“suttaṁ dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi, cīvaraṁ vāyāpetvā nikkhipa, āgato ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī”ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa purisassa imaṁ vācaṁ bhāsamānassa. Atha kho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“mahāpuññosi tvaṁ, āvuso upananda, amukasmiṁ okāse aññataro puriso pavāsaṁ gacchanto pajāpatiṁ etadavoca—‘suttaṁ dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi, cīvaraṁ vāyāpetvā nikkhipa, āgato ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī’”ti. “Atthāvuso, maṁ so upaṭṭhāko”ti. Sopi kho tantavāyo āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena so tantavāyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ tantavāyaṁ etadavoca—“idaṁ kho, āvuso, cīvaraṁ maṁ uddissa viyyati; āyatañca karohi vitthatañca. Appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karohī”ti. “Ete kho me, bhante, suttaṁ dhārayitvā adaṁsu; iminā suttena cīvaraṁ vināhī”ti. “Na, bhante, sakkā āyataṁ vā vitthataṁ vā appitaṁ vā kātuṁ. Sakkā ca kho, bhante, suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca kātun”ti. “Iṅgha tvaṁ, āvuso, āyatañca karohi vitthatañca appitañca. Na tena suttena paṭibaddhaṁ bhavissatī”ti. Atha kho so tantavāyo yathābhataṁ suttaṁ tante upanetvā yena sā itthī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ itthiṁ etadavoca—“suttena, ayye, attho”ti. “Nanu tvaṁ ayyo mayā vutto—‘iminā suttena cīvaraṁ vināhī’”ti. “Saccāhaṁ, ayye, tayā vutto—‘iminā suttena cīvaraṁ vināhī’ti. Api ca maṁ ayyo upanando evamāha—‘iṅgha tvaṁ, āvuso, āyatañca karohi vitthatañca appitañca, na tena suttena paṭibaddhaṁ bhavissatī’”ti. Atha kho sā itthī yattakaṁyeva suttaṁ paṭhamaṁ adāsi tattakaṁ pacchā adāsi. Assosi kho āyasmā upanando sakyaputto—“so kira puriso pavāsato āgato”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena tassa purisassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso pajāpatiṁ etadavoca—“vītaṁ taṁ cīvaran”ti? “Āmāyya, vītaṁ taṁ cīvaran”ti. “Āhara, ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī”ti. Atha kho sā itthī taṁ cīvaraṁ nīharitvā sāmikassa datvā etamatthaṁ ārocesi. Atha kho so puriso āyasmato upanandassa 213 --- pli-tv-bu-vb-np27 1:1 sakyaputtassa cīvaraṁ datvā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā. Nayime sukarā cīvarena acchādetuṁ. Kathañhi nāma ayyo upanando mayā pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātako te, upananda, aññātako”ti? “Aññātako, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātakassa na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā santaṁ vā asantaṁ vā. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhuṁ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya—‘idaṁ kho, āvuso, cīvaraṁ maṁ uddissa viyyati. Āyatañca karotha vitthatañca. Appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha. Appeva nāma mayampi āyasmantānaṁ kiñcimattaṁ anupadajjeyyāmā’ti. Evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṁ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Bhikkhuṁ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṁ ārammaṇaṁ karitvā bhikkhuṁ acchādetukāmo. Aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho. Gahapati nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Gahapatānī nāma yā kāci agāraṁ ajjhāvasati. Tantavāyehīti pesakārehi. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Vāyāpeyyāti vināpeti. Tatra ce so bhikkhūti yaṁ bhikkhuṁ uddissa cīvaraṁ viyyati so bhikkhu. Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti— “kīdisena te, bhante, cīvarena attho, kīdisaṁ te cīvaraṁ vāyāpemī”ti? Tantavāye upasaṅkamitvāti gharaṁ gantvā yattha katthaci upasaṅkamitvā. Cīvare vikappaṁ āpajjeyyāti—“idaṁ kho, āvuso, cīvaraṁ maṁ uddissa viyyati, āyatañca karotha vitthatañca. Appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha. Appeva nāma mayampi āyasmantānaṁ kiñcimattaṁ anupadajjeyyāmā”ti. Evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṁ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampīti. Piṇḍapāto nāma yāgupi bhattampi khādanīyampi cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi, antamaso dhammampi bhaṇati. Tassa vacanena āyataṁ vā vitthataṁ vā appitaṁ vā karoti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpannaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake vematiko pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ñātake añātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṁ vāyāpetukāmassa appagghaṁ vāyāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti. Mahāpesakārasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-np9 0 Theravāda 214 --- pli-tv-bu-vb-np9 1:0 Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṁ purisaṁ etadavoca—“ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī”ti. Sopi evamāha—“ahampi ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī”ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tesaṁ purisānaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“mahāpuññosi tvaṁ, āvuso upananda. Amukasmiṁ okāse aññataro puriso aññataraṁ purisaṁ etadavoca—‘ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī’ti. Sopi evamāha—‘ahampi ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī’”ti. “Atthāvuso, maṁ te upaṭṭhākā”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena te purisā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te purise etadavoca—“saccaṁ kira maṁ tumhe, āvuso, cīvarehi acchādetukāmātthā”ti? “Api nayya, evaṁ hoti—‘ayyaṁ upanandaṁ cīvarehi acchādessāmā’”ti. “Sace kho maṁ tumhe, āvuso, cīvarehi acchādetukāmāttha, evarūpena cīvarena acchādetha, kyāhaṁ tehi acchannopi karissāmi, yānāhaṁ na paribhuñjissāmī”ti. Atha kho te purisā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā. Nayime sukarā cīvarehi acchādetuṁ. Kathañhi nāma ayyo upanando amhehi pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ purisānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātakā te, upananda, aññātakā”ti? “Aññātakā, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātakānaṁ na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā santaṁ vā asantaṁ vā. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhuṁ paneva uddissa ubhinnaṁ aññātakānaṁ gahapatīnaṁ vā gahapatānīnaṁ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti—‘imehi mayaṁ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarehi acchādessāmā’ti; tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya—‘sādhu vata maṁ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādetha, ubhova santā ekenā’ti, kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Bhikkhuṁ paneva uddissāti bhikkhussatthāya, bhikkhuṁ ārammaṇaṁ karitvā, bhikkhuṁ acchādetukāmā. Ubhinnanti dvinnaṁ. Aññātakā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Gahapatī nāma ye keci agāraṁ ajjhāvasanti. Gahapatāniyo nāma yā kāci agāraṁ ajjhāvasanti. Cīvaracetāpannāni nāma hiraññā vā suvaṇṇā vā muttā vā maṇī vā pavāḷā vā phalikā vā paṭakā vā suttā vā kappāsā vā. Imehi paccekacīvaracetāpannehīti paccupaṭṭhitehi. Cetāpetvāti parivattetvā. Acchādessāmāti dassāma. Tatra ce so bhikkhūti yaṁ bhikkhuṁ uddissa cīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti so bhikkhu. Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti— “kīdisena te, bhante, cīvarena attho, kīdisaṁ te cīvaraṁ cetāpemā”ti. Upasaṅkamitvāti gharaṁ gantvā yattha katthaci upasaṅkamitvā. Cīvare vikappaṁ āpajjeyyāti āyataṁ vā hotu vitthataṁ vā appitaṁ vā saṇhaṁ vā. Imehi paccekacīvaracetāpannehīti paccupaṭṭhitehi. Evarūpaṁ vā evarūpaṁ vāti āyataṁ vā vitthataṁ vā appitaṁ vā saṇhaṁ vā. Cetāpetvāti parivattetvā. Acchādethāti dajjetha. Ubhova santā ekenāti dvepi janā ekena. Kalyāṇakamyataṁ upādāyāti sādhatthiko mahagghatthiko. Tassa vacanena āyataṁ vā 215 --- pli-tv-bu-vb-np9 1:2 vitthataṁ vā appitaṁ vā saṇhaṁ vā cetāpenti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpannaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake vematiko pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṁ cetāpetukāmānaṁ appagghaṁ cetāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-np23 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 23. Bhesajjasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho rājagahe pabbhāraṁ sodhāpeti leṇaṁ kattukāmo. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṁ pilindavacchaṁ etadavoca—“kiṁ, bhante, thero kārāpetī”ti? “Pabbhāraṁ, mahārāja, sodhāpemi leṇaṁ kattukāmo”ti. “Attho, bhante, ayyassa ārāmikenā”ti? “Na kho, mahārāja, bhagavatā ārāmiko anuññāto”ti. “Tena hi, bhante, bhagavantaṁ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā”ti. “Evaṁ, mahārājā”ti kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi. Atha kho āyasmā pilindavaccho rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmatā pilindavacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā pilindavaccho bhagavato santike dūtaṁ pāhesi—“rājā, bhante, māgadho seniyo bimbisāro ārāmikaṁ dātukāmo. Kathaṁ nu kho, bhante, mayā paṭipajjitabban”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ārāmikan”ti. Dutiyampi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṁ pilindavacchaṁ etadavoca—“anuññāto, bhante, bhagavatā ārāmiko”ti? “Evaṁ, mahārājā”ti. “Tena hi, bhante, ayyassa ārāmikaṁ dammī”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmato pilindavacchassa ārāmikaṁ paṭissuṇitvā vissaritvā cirena satiṁ paṭilabhitvā aññataraṁ sabbatthakaṁ mahāmattaṁ āmantesi—“yo mayā, bhaṇe, ayyassa ārāmiko paṭissuto, dinno so ārāmiko”ti? “Na kho, deva, ayyassa ārāmiko dinno”ti. “Kīvaciraṁ nu kho, bhaṇe, ito hi taṁ hotī”ti? Atha kho so mahāmatto rattiyo gaṇetvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca—“pañca, deva, rattisatānī”ti. “Tena hi, bhaṇe, ayyassa pañca ārāmikasatāni dehī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissuṇitvā āyasmato pilindavacchassa pañca ārāmikasatāni pādāsi, pāṭiyekko gāmo nivisi. Ārāmikagāmakotipi naṁ āhaṁsu, pilindagāmakotipi naṁ āhaṁsu. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho 216 --- pli-tv-bu-vb-np23 1:1 tasmiṁ gāmake kulūpako hoti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya pilindagāmakaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena tasmiṁ gāmake ussavo hoti. Dārakā alaṅkatā mālākitā kīḷanti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pilindagāmake sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aññatarassa ārāmikassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati—“mālaṁ me detha, alaṅkāraṁ me dethā”ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho taṁ ārāmikiniṁ etadavoca—“kissāyaṁ dārikā rodatī”ti? “Ayaṁ, bhante, dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati—‘mālaṁ me detha, alaṅkāraṁ me dethā’ti. Kuto amhākaṁ duggatānaṁ mālā kuto, alaṅkāro”ti? Atha kho āyasmā pilindavaccho aññataraṁ tiṇaṇḍupakaṁ gahetvā taṁ ārāmikiniṁ etadavoca—“handimaṁ tiṇaṇḍupakaṁ tassā dārikāya sīse paṭimuñcā”ti. Atha kho sā ārāmikinī taṁ tiṇaṇḍupakaṁ gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci. Sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Natthi tādisā raññopi antepure suvaṇṇamālā. Manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārocesuṁ—“amukassa, deva, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Natthi tādisā devassāpi antepure suvaṇṇamālā. Kuto tassa duggatassa. Nissaṁsayaṁ corikāya ābhatā”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro taṁ ārāmikakulaṁ bandhāpesi. Dutiyampi kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya pilindagāmakaṁ piṇḍāya pāvisi. Pilindagāmake sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena tassa ārāmikassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi—“kahaṁ imaṁ ārāmikakulaṁ gatan”ti? “Etissā, bhante, suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpitan”ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ āyasmā pilindavaccho etadavoca—“kissa, mahārāja, ārāmikakulaṁ bandhāpitan”ti? “Tassa, bhante, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Natthi tādisā amhākampi antepure suvaṇṇamālā. Kuto tassa duggatassa. Nissaṁsayaṁ corikāya ābhatā”ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa pāsādaṁ suvaṇṇanti adhimucci. So ahosi sabbasovaṇṇamayo. “Idaṁ pana te, mahārāja, tāva bahuṁ suvaṇṇaṁ kuto”ti? “Aññātaṁ, bhante, ayyasseveso iddhānubhāvo”ti. Taṁ ārāmikakulaṁ muñcāpesi. Manussā—“ayyena kira pilindavacchena sarājikāya parisāya uttarimanussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassitan”ti, attamanā abhippasannā āyasmato pilindavacchassa pañca bhesajjāni abhihariṁsu, seyyathidaṁ—sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ. Pakatiyāpi ca āyasmā pilindavaccho lābhī hoti pañcannaṁ bhesajjānaṁ. Laddhaṁ laddhaṁ parisāya vissajjeti. Parisā cassa hoti bāhullikā. Laddhaṁ laddhaṁ kolambepi ghaṭepi pūretvā paṭisāmeti, parissāvanānipi thavikāyopi pūretvā vātapānesu laggeti. Tāni olīnavilīnāni tiṭṭhanti. Undūrehipi vihārā okiṇṇavikiṇṇā honti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“antokoṭṭhāgārikā ime samaṇā sakyaputtiyā, seyyathāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantī”ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpāya bāhullāya cetessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho 217 --- pli-tv-bu-vb-np23 1:1 pana tāni gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṁ— sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbāni. Taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṭisāyanīyāni bhesajjānīti sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṁsasappi vā yesaṁ maṁsaṁ kappati tesaṁ sappi. Navanītaṁ nāma tesaṁyeva navanītaṁ. Telaṁ nāma tilatelaṁ sāsapatelaṁ madhukatelaṁ eraṇḍatelaṁ vasātelaṁ. Madhu nāma makkhikāmadhu. Phāṇitaṁ nāma ucchumhā nibbattaṁ. Tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbānīti sattāhaparamatā paribhuñjitabbāni. Taṁ atikkāmayato nissaggiyaṁ hotīti aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, bhesajjaṁ sattāhātikkantaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Sattāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Sattāhātikkante vematiko, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Sattāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avissajjite vissajjitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anaṭṭhe naṭṭhasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Adaḍḍhe daḍḍhasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaṭṭhaṁ paṭilabhitvā na kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṁ, na ajjhoharitabbaṁ, padīpe vā kāḷavaṇṇe vā upanetabbaṁ, aññena bhikkhunā kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṁ, na ajjhoharitabbaṁ. Sattāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Sattāhānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa. Sattāhānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti. Anāpatti—antosattāhaṁ adhiṭṭheti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, anupasampannassa cattena vantena muttena anapekkho datvā paṭilabhitvā paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Bhesajjasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-np28 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 28. Accekacīvarasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro mahāmatto pavāsaṁ gacchanto bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchantu bhadantā vassāvāsikaṁ dassāmī”ti. Bhikkhū—“vassaṁvuṭṭhānaṁ bhagavatā vassāvāsikaṁ anuññātan”ti, kukkuccāyantā nāgamaṁsu. Atha kho so mahāmatto ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā mayā dūte pahite nāgacchissanti. Ahañhi senāya gacchāmi. Dujjānaṁ jīvitaṁ dujjānaṁ maraṇan”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa mahāmattassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, accekacīvaraṁ paṭiggahetvā nikkhipitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā anuññātaṁ accekacīvaraṁ paṭiggahetvā nikkhipitun”ti, accekacīvarāni paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṁ atikkāmenti. Tāni cīvarāni cīvaravaṁse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti. Addasa kho āyasmā ānando senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṁse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhante disvā bhikkhū etadavoca—“kassimāni, āvuso, cīvarāni cīvaravaṁse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantī”ti? “Amhākaṁ, āvuso, accekacīvarānī”ti. “Kīvaciraṁ panāvuso, imāni cīvarāni nikkhittānī”ti? Atha kho te bhikkhū āyasmato ānandassa yathānikkhittaṁ ārocesuṁ. Āyasmā ānando ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi 218 --- pli-tv-bu-vb-np28 1:1 nāma bhikkhū accekacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṁ atikkāmessantī”ti. Atha kho āyasmā ānando te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi …pe…—“saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū accekacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṁ atikkāmentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā accekacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṁ atikkāmessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Dasāhānāgataṁ kattikatemāsikapuṇṇamaṁ bhikkhuno paneva accekacīvaraṁ uppajjeyya, accekaṁ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṁ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṁ nikkhipitabbaṁ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Dasāhānāgatanti dasāhānāgatāya pavāraṇāya. Kattikatemāsikapuṇṇamanti pavāraṇā kattikā vuccati. Accekacīvaraṁ nāma senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṁ vā gantukāmo hoti, gilāno vā hoti, gabbhinī vā hoti, assaddhassa vā saddhā uppannā hoti, appasannassa vā pasādo uppanno hoti, so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya— “āgacchantu bhadantā vassāvāsikaṁ dassāmī”ti, etaṁ accekacīvaraṁ nāma. Accekaṁ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṁ paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṁ nikkhipitabbanti saññāṇaṁ katvā nikkhipitabbaṁ—“idaṁ accekacīvaran”ti. Cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā. Tato ce uttari nikkhipeyyāti anatthate kathine vassānassa pacchimaṁ divasaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atthate kathine kathinuddhāradivasaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, accekacīvaraṁ cīvarakālasamayaṁ atikkāmitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Accekacīvare accekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Accekacīvare vematiko cīvarakālasamayaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Accekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī …pe… avikappite vikappitasaññī … avissajjite vissajjitasaññī … anaṭṭhe naṭṭhasaññī … avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī … adaḍḍhe daḍḍhasaññī … avilutte viluttasaññī cīvarakālasamayaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaggiyaṁ cīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare accekacīvarasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī, anāpatti. Anāpatti—antosamaye adhiṭṭheti, vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti. Accekacīvarasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-np16 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 16. Eḷakalomasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchantassa antarāmagge eḷakalomāni uppajjiṁsu. Atha kho so bhikkhu tāni eḷakalomāni uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṁ bandhitvā agamāsi. Manussā taṁ bhikkhuṁ passitvā uppaṇḍesuṁ—“kittakena te, bhante, kītāni? Kittako udayo bhavissatī”ti? So bhikkhu tehi manussehi uppaṇḍiyamāno maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṁ gantvā tāni eḷakalomāni ṭhitakova āsumbhi. Bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, āvuso, imāni eḷakalomāni ṭhitakova āsumbhasī”ti? “Tathā hi panāhaṁ, āvuso, imesaṁ eḷakalomānaṁ kāraṇā manussehi uppaṇḍito”ti. “Kīva dūrato pana tvaṁ, āvuso, imāni eḷakalomāni āharī”ti? 219 --- pli-tv-bu-vb-np16 1:1 “Atirekatiyojanaṁ, āvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu atirekatiyojanaṁ eḷakalomāni āharissatī”ti. Atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, atirekatiyojanaṁ eḷakalomāni āharī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, atirekatiyojanaṁ eḷakalomāni āharissasi. Netaṁ moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṁ. Ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni. Paṭiggahetvā tiyojanaparamaṁ sahatthā haritabbāni, asante hārake. Tato ce uttari hareyya, asantepi hārake, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassāti panthaṁ gacchantassa. Eḷakalomāni uppajjeyyunti uppajjeyyuṁ saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṁsukūlaṁ vā attano vā dhanena. Ākaṅkhamānenāti icchamānena paṭiggahetabbāni. Paṭiggahetvā tiyojanaparamaṁ sahatthā haritabbānīti tiyojanaparamatā sahatthā haritabbāni. Asante hāraketi nāñño koci hārako hoti itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā. Tato ce uttari hareyya, asantepi hāraketi paṭhamaṁ pādaṁ tiyojanaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Antotiyojane ṭhito bahitiyojanaṁ pāteti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññassa yāne vā bhaṇḍe vā ajānantassa pakkhipitvā tiyojanaṁ atikkāmeti, nissaggiyāni honti. Nissajjitabbāni saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbāni. …pe… “imāni me, bhante, eḷakalomāni tiyojanaṁ atikkāmitāni nissaggiyāni. Imānāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Atirekatiyojane atirekasaññī atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekatiyojane vematiko atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekatiyojane ūnakasaññī atikkāmeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ūnakatiyojane atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane ūnakasaññī, anāpatti. Anāpatti—tiyojanaṁ harati, ūnakatiyojanaṁ harati, tiyojanaṁ haratipi paccāharatipi, tiyojanaṁ vāsādhippāyo gantvā tato paraṁ harati, acchinnaṁ paṭilabhitvā harati, nissaṭṭhaṁ paṭilabhitvā harati, aññaṁ harāpeti, katabhaṇḍaṁ, ummattakassa, ādikammikassāti. Eḷakalomasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-np2 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 2. Udosita(dutiyakathina)sikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhūnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamanti. Tāni cīvarāni ciraṁ nikkhittāni kaṇṇakitāni honti. Tāni bhikkhū otāpenti. Addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni otāpente. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“kassimāni, āvuso, cīvarāni kaṇṇakitānī”ti? Atha kho te bhikkhū āyasmato ānandassa etamatthaṁ ārocesuṁ. Āyasmā ānando ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhū bhikkhūnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamissantī”ti. Atha kho āyasmā ānando te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū bhikkhūnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā bhikkhūnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ 220 --- pli-tv-bu-vb-np2 1:1 sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kathine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṁ gilāno hoti. Ñātakā tassa bhikkhuno santike dūtaṁ pāhesuṁ—“āgacchatu bhadanto, mayaṁ, upaṭṭhahissāmā”ti. Bhikkhūpi evamāhaṁsu—“gacchāvuso, ñātakā taṁ upaṭṭhahissantī”ti. So evamāha—“bhagavatāvuso, sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na ticīvarena vippavasitabban’ti. Ahañcamhi gilāno. Na sakkomi ticīvaraṁ ādāya pakkamituṁ. Nāhaṁ gamissāmī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, gilāno. Na sakkomi ticīvaraṁ ādāya pakkamituṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ ticīvarena avippavāsasammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno. Na sakkoti ticīvaraṁ ādāya pakkamituṁ. So saṅghaṁ ticīvarena avippavāsasammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno. Na sakkoti ticīvaraṁ ādāya pakkamituṁ. So saṅghaṁ ticīvarena avippavāsasammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiyā dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kathine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 3 Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṁ kataṁ vā hoti naṭṭhaṁ vā vinaṭṭhaṁ vā daḍḍhaṁ vā cīvarāsā vā upacchinnā. Ubbhatasmiṁ kathineti aṭṭhannaṁ mātikānaṁ aññatarāya mātikāya ubbhataṁ hoti, saṅghena vā antarā ubbhataṁ hoti. Ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyyāti saṅghāṭiyā vā uttarāsaṅgena vā antaravāsakena vā. Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṁ. Nissaggiyaṁ hotīti saha aruṇuggamanā nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ rattivippavutthaṁ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Gāmo ekūpacāro nānūpacāro. Nivesanaṁ ekūpacāraṁ nānūpacāraṁ. Udosito ekūpacāro nānūpacāro. Aṭṭo ekūpacāro nānūpacāro. Māḷo ekūpacāro nānūpacāro. Pāsādo ekūpacāro nānūpacāro. Hammiyaṁ ekūpacāraṁ nānūpacāraṁ. Nāvā ekūpacārā nānūpacārā. Sattho ekūpacāro nānūpacāro. Khettaṁ ekūpacāraṁ nānūpacāraṁ. Dhaññakaraṇaṁ ekūpacāraṁ nānūpacāraṁ. Ārāmo ekūpacāro nānūpacāro. Vihāro ekūpacāro nānūpacāro. Rukkhamūlaṁ ekūpacāraṁ nānūpacāraṁ. Ajjhokāso ekūpacāro nānūpacāro. Gāmo ekūpacāro nāma ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca. Antogāme cīvaraṁ nikkhipitvā antogāme vatthabbaṁ. Aparikkhitto hoti, yasmiṁ ghare cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ ghare vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Nānākulassa gāmo hoti parikkhitto ca. Yasmiṁ ghare cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ ghare vatthabbaṁ sabhāye vā dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Sabhāyaṁ gacchantena hatthapāse cīvaraṁ nikkhipitvā sabhāye vā vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Sabhāye cīvaraṁ nikkhipitvā sabhāye vā vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. 221 --- pli-tv-bu-vb-np2 1:3 Aparikkhitto hoti, yasmiṁ ghare cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ ghare vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa nivesanaṁ hoti parikkhittañca, nānāgabbhā nānāovarakā. Antonivesane cīvaraṁ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṁ. Aparikkhittaṁ hoti, yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Nānākulassa nivesanaṁ hoti parikkhittañca, nānāgabbhā nānāovarakā. Yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Aparikkhittaṁ hoti, yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa udosito hoti parikkhitto ca, nānāgabbhā nānāovarakā. Antoudosite cīvaraṁ nikkhipitvā antoudosite vatthabbaṁ. Aparikkhitto hoti, yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Nānākulassa udosito hoti parikkhitto ca, nānāgabbhā nānāovarakā. Yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Aparikkhitto hoti, yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa aṭṭo hoti, antoaṭṭe cīvaraṁ nikkhipitvā antoaṭṭe vatthabbaṁ. Nānākulassa aṭṭo hoti, nānāgabbhā nānāovarakā. Yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa māḷo hoti, antomāḷe cīvaraṁ nikkhipitvā antomāḷe vatthabbaṁ. Nānākulassa māḷo hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa pāsādo hoti, antopāsāde cīvaraṁ nikkhipitvā antopāsāde vatthabbaṁ. Nānākulassa pāsādo hoti, nānāgabbhā nānāovarakā. Yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa hammiyaṁ hoti, antohammiye cīvaraṁ nikkhipitvā antohammiye vatthabbaṁ. Nānākulassa hammiyaṁ hoti, nānāgabbhā nānāovarakā. Yasmiṁ gabbhe cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ gabbhe vatthabbaṁ dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa nāvā hoti. Antonāvāya cīvaraṁ nikkhipitvā antonāvāya vatthabbaṁ. Nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā. Yasmiṁ ovarake cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ ovarake vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa sattho hoti. Satthe cīvaraṁ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṁ na vijahitabbaṁ. Nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṁ nikkhipitvā hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa khettaṁ hoti parikkhittañca. Antokhette cīvaraṁ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṁ. Aparikkhittaṁ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Nānākulassa khettaṁ hoti parikkhittañca. Antokhette cīvaraṁ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Aparikkhittaṁ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa dhaññakaraṇaṁ hoti parikkhittañca. Antodhaññakaraṇe cīvaraṁ nikkhipitvā antodhaññakaraṇe vatthabbaṁ. Aparikkhittaṁ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Nānākulassa dhaññakaraṇaṁ hoti parikkhittañca. Antodhaññakaraṇe cīvaraṁ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Aparikkhittaṁ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa ārāmo hoti parikkhitto ca. Antoārāme cīvaraṁ nikkhipitvā antoārāme vatthabbaṁ. Aparikkhitto hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Nānākulassa ārāmo hoti parikkhitto ca. Antoārāme cīvaraṁ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Aparikkhitto hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa vihāro hoti parikkhitto ca. Antovihāre cīvaraṁ nikkhipitvā antovihāre vatthabbaṁ. Aparikkhitto hoti, yasmiṁ vihāre cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ vihāre vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Nānākulassa vihāro hoti parikkhitto ca. Yasmiṁ vihāre cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ vihāre vatthabbaṁ dvāramūle 222 --- pli-tv-bu-vb-np2 1:3 vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Aparikkhitto hoti, yasmiṁ vihāre cīvaraṁ nikkhittaṁ hoti tasmiṁ vihāre vatthabbaṁ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṁ. Ekakulassa rukkhamūlaṁ hoti, yaṁ majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, antochāyāya cīvaraṁ nikkhipitvā antochāyāya vatthabbaṁ. Nānākulassa rukkhamūlaṁ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṁ. Ajjhokāso ekūpacāro nāma agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro, tato paraṁ nānūpacāro. Vippavutthe vippavutthasaññī aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Vippavutthe vematiko, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Vippavutthe avippavutthasaññī, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Appaccuddhaṭe paccuddhaṭasaññī …pe… avissajjite vissajjitasaññī … anaṭṭhe naṭṭhasaññī … avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī … adaḍḍhe daḍḍhasaññī … avilutte viluttasaññī, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaggiyaṁ cīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe vippavutthasaññī, āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe vematiko, āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe avippavutthasaññī, anāpatti. Anāpatti—antoaruṇe paccuddharati, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Udosita(dutiyakathina)sikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-np7 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 7. Tatuttarisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū acchinnacīvarake bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“bhagavatā, āvuso, anuññātaṁ—‘acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṁ gahapatiṁ vā gahapatāniṁ vā cīvaraṁ viññāpetuṁ’; viññāpetha, āvuso, cīvaran”ti. “Alaṁ, āvuso, laddhaṁ amhehi cīvaran”ti. “Mayaṁ āyasmantānaṁ viññāpemā”ti. “Viññāpetha, āvuso”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū gahapatike upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“acchinnacīvarakā, āvuso, bhikkhū āgatā. Detha nesaṁ cīvarānī”ti, bahuṁ cīvaraṁ viññāpesuṁ. Tena kho pana samayena aññataro puriso sabhāyaṁ nisinno aññataraṁ purisaṁ etadavoca—“acchinnacīvarakā ayyo bhikkhū āgatā. Tesaṁ mayā cīvaraṁ dinnan”ti. Sopi evamāha—“mayāpi dinnan”ti. Aparopi evamāha—“mayāpi dinnan”ti. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṁ jānitvā bahuṁ cīvaraṁ viññāpessanti, dussavāṇijjaṁ vā samaṇā sakyaputtiyā karissanti, paggāhikasālaṁ vā pasāressantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahuṁ cīvaraṁ viññāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, na mattaṁ jānitvā bahuṁ cīvaraṁ viññāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, na mattaṁ jānitvā bahuṁ cīvaraṁ viññāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyya santaruttaraparamaṁ tena bhikkhunā tato cīvaraṁ sāditabbaṁ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Tañceti acchinnacīvarakaṁ bhikkhuṁ. Aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho. Gahapati nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Gahapatānī nāma yā kāci agāraṁ ajjhāvasati. Bahūhi cīvarehīti bahukehi cīvarehi. Abhihaṭṭhuṁ pavāreyyāti yāvatakaṁ icchasi tāvatakaṁ gaṇhāhīti. Santaruttaraparamaṁ tena bhikkhunā tato cīvaraṁ sāditabbanti sace tīṇi 223 --- pli-tv-bu-vb-np7 1:2 naṭṭhāni honti dve sāditabbāni, dve naṭṭhāni ekaṁ sāditabbaṁ, ekaṁ naṭṭhaṁ na kiñci sāditabbaṁ. Tato ce uttari sādiyeyyāti tatuttari viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ aññātakaṁ gahapatikaṁ upasaṅkamitvā tatuttari viññāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātake aññātakasaññī tatuttari cīvaraṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake vematiko tatuttari cīvaraṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake ñātakasaññī tatuttari cīvaraṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti. Anāpatti—“sesakaṁ āharissāmī”ti haranto gacchati, “sesakaṁ tuyheva hotū”ti denti, na acchinnakāraṇā denti, na naṭṭhakāraṇā denti, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatuttarisikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-np13 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 13. Dvebhāgasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā paṭikkhittaṁ suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpetun”ti, te thokaññeva odātaṁ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū thokaññeva odātaṁ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, thokaññeva odātaṁ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, thokaññeva odātaṁ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ santhataṁ kārāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Navaṁ pana bhikkhunā santhataṁ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ ādātabbā tatiyaṁ odātānaṁ catutthaṁ gocariyānaṁ. Anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ tatiyaṁ odātānaṁ catutthaṁ gocariyānaṁ navaṁ santhataṁ kārāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Navaṁ nāma karaṇaṁ upādāya vuccati. Santhataṁ nāma santharitvā kataṁ hoti avāyimaṁ. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Dve bhāgā suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ ādātabbāti dhārayitvā dve tulā ādātabbā. Tatiyaṁ odātānanti tulaṁ odātānaṁ. Catutthaṁ gocariyānanti tulaṁ gocariyānaṁ. Anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ tatiyaṁ odātānaṁ catutthaṁ gocariyānanti. Anādiyitvā dve tule suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ tulaṁ odātānaṁ tulaṁ gocariyānaṁ navaṁ santhataṁ karoti vā kārāpeti vā payoge dukkaṭaṁ, paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, santhataṁ anādiyitvā dve tule suddhakāḷakānaṁ eḷakalomānaṁ tulaṁ odātānaṁ tulaṁ gocariyānaṁ kārāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā 224 --- pli-tv-bu-vb-np13 1:2 paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—tulaṁ odātānaṁ tulaṁ gocariyānaṁ ādiyitvā karoti, bahutaraṁ odātānaṁ bahutaraṁ gocariyānaṁ ādiyitvā karoti, suddhaṁ odātānaṁ suddhaṁ gocariyānaṁ ādiyitvā karoti, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. Dvebhāgasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-np18 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 18. Rūpiyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto aññatarassa kulassa kulūpako hoti niccabhattiko. Yaṁ tasmiṁ kule uppajjati khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā tato āyasmato upanandassa sakyaputtassa paṭiviso ṭhapiyyati. Tena kho pana samayena sāyaṁ tasmiṁ kule maṁsaṁ uppannaṁ hoti. Tato āyasmato upanandassa sakyaputtassa paṭiviso ṭhapito hoti. Tassa kulassa dārako rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya rodati—“maṁsaṁ me dethā”ti. Atha kho so puriso pajāpatiṁ etadavoca—“ayyassa paṭivisaṁ dārakassa dehi. Aññaṁ cetāpetvā ayyassa dassāmā”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“hiyyo kho, bhante, sāyaṁ maṁsaṁ uppannaṁ ahosi. Tato ayyassa paṭiviso ṭhapito. Ayaṁ, bhante, dārako rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya rodati—‘maṁsaṁ me dethā’ti. Ayyassa paṭiviso dārakassa dinno. Kahāpaṇena, bhante, kiṁ āhariyyatū”ti? “Pariccatto me, āvuso, kahāpaṇo”ti? “Āma, bhante, pariccatto”ti. “Taññeva me, āvuso, kahāpaṇaṁ dehī”ti. Atha kho so puriso āyasmato upanandassa sakyaputtassa kahāpaṇaṁ datvā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“Yatheva mayaṁ rūpiyaṁ paṭiggaṇhāma evamevime samaṇā sakyaputtiyā rūpiyaṁ paṭiggaṇhantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto rūpiyaṁ paṭiggahessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, rūpiyaṁ paṭiggahesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, rūpiyaṁ paṭiggahessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jātarūparajataṁ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṁ vā sādiyeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jātarūpaṁ nāma satthuvaṇṇo vuccati. Rajataṁ nāma kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako jatumāsako ye vohāraṁ gacchanti. Uggaṇheyyāti sayaṁ gaṇhāti nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Uggaṇhāpeyyāti aññaṁ gāhāpeti nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Upanikkhittaṁ vā sādiyeyyāti idaṁ ayyassa hotūti upanikkhittaṁ sādiyati, nissaggiyaṁ hoti. Saṅghamajjhe nissajjitabbaṁ. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ—tena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ahaṁ, bhante, rūpiyaṁ paṭiggahesiṁ. Idaṁ me nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā so vattabbo—“āvuso, imaṁ jānāhī”ti. Sace so bhaṇati—“iminā kiṁ āhariyyatū”ti, na vattabbo—“imaṁ vā imaṁ vā āharā”ti. 225 --- pli-tv-bu-vb-np18 1:2 Kappiyaṁ ācikkhitabbaṁ—sappi vā telaṁ vā madhu vā phāṇitaṁ vā. Sace so tena parivattetvā kappiyaṁ āharati rūpiyappaṭiggāhakaṁ ṭhapetvā sabbeheva paribhuñjitabbaṁ. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ; no ce labhetha, so vattabbo—“āvuso, imaṁ chaḍḍehī”ti. Sace so chaḍḍeti, iccetaṁ kusalaṁ; no ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. “Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ rūpiyachaḍḍakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ rūpiyachaḍḍakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena sammatena bhikkhunā animittaṁ katvā pātetabbaṁ. Sace nimittaṁ katvā pāteti, āpatti dukkaṭassa. Rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṁ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Rūpiye vematiko rūpiyaṁ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṁ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Arūpiye rūpiyasaññī, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī, anāpatti. Anāpatti—ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipati—yassa bhavissati so harissatīti, ummattakassa, ādikammikassāti. Rūpiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-np26 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 26. Suttaviññattisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cīvarakārasamaye bahuṁ suttaṁ viññāpesuṁ. Katepi cīvare bahuṁ suttaṁ avasiṭṭhaṁ hoti. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“handa mayaṁ, āvuso, aññampi suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpemā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpesuṁ. Vītepi cīvare bahuṁ suttaṁ avasiṭṭhaṁ hoti. Dutiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpesuṁ. Vītepi cīvare bahuṁ suttaṁ avasiṭṭhaṁ hoti. Tatiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpesuṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṁ vāyāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sāmanti sayaṁ viññāpetvā. Suttaṁ nāma cha suttāni—khomaṁ kappāsikaṁ koseyyaṁ kambalaṁ sāṇaṁ bhaṅgaṁ. Tantavāyehīti pesakārehi vāyāpeti, payoge payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā 226 --- pli-tv-bu-vb-np26 1:2 gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ sāmaṁ suttaṁ viññāpetvā tantavāyehi vāyāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Vāyāpite vāyāpitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Vāyāpite vematiko, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Vāyāpite avāyāpitasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avāyāpite vāyāpitasaññī, āpatti dukkaṭassa. Avāyāpite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Avāyāpite avāyāpitasaññī, anāpatti. Anāpatti—cīvaraṁ sibbetuṁ, āyoge, kāyabandhane, aṁsabaddhake, pattatthavikāya, parissāvane, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti. Suttaviññattisikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-np22 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 22. Ūnapañcabandhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena aññatarena kumbhakārena bhikkhū pavāritā honti—“yesaṁ ayyānaṁ pattena attho ahaṁ pattenā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahū patte viññāpenti. Yesaṁ khuddakā pattā te mahante patte viññāpenti. Yesaṁ mahantā pattā te khuddake patte viññāpenti. Atha kho so kumbhakāro bhikkhūnaṁ bahū patte karonto na sakkoti aññaṁ vikkāyikaṁ bhaṇḍaṁ kātuṁ, attanāpi na yāpeti, puttadārāpissa kilamanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṁ jānitvā bahū patte viññāpessanti. Ayaṁ imesaṁ bahū patte karonto na sakkoti aññaṁ vikkāyikaṁ bhaṇḍaṁ kātuṁ, attanāpi na yāpeti, puttadārāpissa kilamantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahū patte viññāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahū patte viññāpentīti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā na mattaṁ jānitvā bahū patte viññāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, patto viññāpetabbo. Yo viññāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno patto bhinno hoti. Atha kho so bhikkhu—“bhagavatā paṭikkhittaṁ pattaṁ viññāpetun”ti kukkuccāyanto na viññāpeti. Hatthesu piṇḍāya carati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hatthesu piṇḍāya carissanti, seyyathāpi titthiyā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, naṭṭhapattassa vā bhinnapattassa vā pattaṁ viññāpetun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā anuññātaṁ naṭṭhapattassa vā bhinnapattassa vā pattaṁ viññāpetun”ti appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpenti. Atha kho so kumbhakāro bhikkhūnaṁ tatheva bahū patte karonto na sakkoti aññaṁ vikkāyikaṁ bhaṇḍaṁ kātuṁ, attanāpi na yāpeti, puttadārāpissa kilamanti. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṁ jānitvā bahū patte viññāpessanti. Ayaṁ imesaṁ bahū patte karonto na sakkoti aññaṁ vikkāyikaṁ bhaṇḍaṁ kātuṁ, attanāpi na yāpeti, puttadārāpissa kilamantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te 227 --- pli-tv-bu-vb-np22 1:1 ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṁ navaṁ pattaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto so tassa bhikkhuno padātabbo— ‘ayaṁ te, bhikkhu, patto yāva bhedanāya dhāretabbo’ti. Ayaṁ tattha sāmīcī”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Ūnapañcabandhano nāma patto abandhano vā ekabandhano vā dvibandhano vā tibandhano vā catubandhano vā. Abandhanokāso nāma patto yassa dvaṅgulā rāji na hoti. Bandhanokāso nāma patto yassa dvaṅgulā rāji hoti. Navo nāma patto viññattiṁ upādāya vuccati. Cetāpeyyāti viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyo hoti. Saṅghamajjhe nissajjitabbo. Sabbeheva adhiṭṭhitapattaṁ gahetvā sannipatitabbaṁ. Na lāmako patto adhiṭṭhātabbo—“mahagghaṁ pattaṁ gahessāmī”ti. Sace lāmakaṁ pattaṁ adhiṭṭheti— “mahagghaṁ pattaṁ gahessāmī”ti, āpatti dukkaṭassa. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbo. Tena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ayaṁ me, bhante, patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu pattaggāhāpako sammannitabbo—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gāhitāgāhitañca jāneyya. “Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ pattaggāhāpakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ pattaggāhāpakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pattaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu pattaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena sammatena bhikkhunā patto gāhetabbo. Thero vattabbo—“gaṇhātu, bhante, thero pattan”ti. Sace thero gaṇhāti, therassa patto dutiyassa gāhetabbo. Na ca tassa anuddayatāya na gahetabbo. Yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassa. Apattakassa na gāhetabbo. Eteneva upāyena yāva saṅghanavakā gāhetabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto, so tassa bhikkhuno padātabbo— “ayaṁ te, bhikkhu, patto yāva bhedanāya dhāretabbo”ti. Tena bhikkhunā so patto na adese nikkhipitabbo, na abhogena bhuñjitabbo, na vissajjetabbo— “kathāyaṁ patto nasseyya vā vinasseyya vā bhijjeyya vā”ti? Sace adese vā nikkhipati abhogena vā bhuñjati vissajjeti vā, āpatti dukkaṭassa. Ayaṁ tattha sāmīcīti ayaṁ tattha anudhammatā. Abandhanena pattena abandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanena pattena ekabandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanena pattena dvibandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanena pattena tibandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanena pattena catubandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ekabandhanena pattena abandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ekabandhanena pattena ekabandhanaṁ 228 --- pli-tv-bu-vb-np22 1:2 pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ekabandhanena pattena dvibandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ekabandhanena pattena tibandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ekabandhanena pattena catubandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Dvibandhanena pattena abandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Dvibandhanena pattena ekabandhanaṁ pattaṁ …pe… dvibandhanaṁ pattaṁ … tibandhanaṁ pattaṁ … catubandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tibandhanena pattena abandhanaṁ pattaṁ …pe… ekabandhanaṁ pattaṁ dvibandhanaṁ pattaṁ … tibandhanaṁ pattaṁ … catubandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Catubandhanena pattena abandhanaṁ pattaṁ …pe… ekabandhanaṁ pattaṁ … dvibandhanaṁ pattaṁ … tibandhanaṁ pattaṁ … catubandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanena pattena abandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanena pattena ekabandhanokāsaṁ pattaṁ …pe… dvibandhanokāsaṁ pattaṁ … tibandhanokāsaṁ pattaṁ … catubandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ekabandhanena pattena abandhanokāsaṁ pattaṁ …pe… ekabandhanokāsaṁ pattaṁ … dvibandhanokāsaṁ pattaṁ … tibandhanokāsaṁ pattaṁ … catubandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Dvibandhanena pattena abandhanokāsaṁ pattaṁ …pe… catubandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Tibandhanena pattena abandhanokāsaṁ pattaṁ …pe… catubandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Catubandhanena pattena abandhanokāsaṁ pattaṁ …pe… ekabandhanokāsaṁ pattaṁ … dvibandhanokāsaṁ pattaṁ … tibandhanokāsaṁ pattaṁ … catubandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanokāsena pattena abandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanokāsena pattena ekabandhanaṁ pattaṁ …pe… dvibandhanaṁ pattaṁ … tibandhanaṁ pattaṁ … catubandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Catubandhanokāsena pattena abandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Catubandhanokāsena pattena ekabandhanaṁ pattaṁ …pe… dvibandhanaṁ pattaṁ … tibandhanaṁ pattaṁ … catubandhanaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Abandhanokāsena pattena abandhanokāsaṁ pattaṁ …pe… ekabandhanokāsaṁ pattaṁ … dvibandhanokāsaṁ pattaṁ … tibandhanokāsaṁ pattaṁ … catubandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Catubandhanokāsena pattena abandhanokāsaṁ pattaṁ …pe… ekabandhanokāsaṁ pattaṁ … dvibandhanokāsaṁ pattaṁ … tibandhanokāsaṁ pattaṁ … catubandhanokāsaṁ pattaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anāpatti—naṭṭhapattassa, bhinnapattassa, ñātakānaṁ pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti. Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-np8 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 8. Upakkhaṭasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro puriso pajāpatiṁ etadavoca—“ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī”ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa purisassa imaṁ vācaṁ bhāsamānassa. Atha kho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“mahāpuññosi tvaṁ, āvuso upananda. Amukasmiṁ okāse aññataro puriso pajāpatiṁ etadavoca—‘ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī’”ti. “Atthāvuso, maṁ so upaṭṭhāko”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena so puriso tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ etadavoca—“saccaṁ kira maṁ tvaṁ, āvuso, cīvarena acchādetukāmosī”ti? “Api meyya, evaṁ hoti—‘ayyaṁ upanandaṁ cīvarena acchādessāmī’”ti. “Sace kho maṁ tvaṁ, āvuso, cīvarena acchādetukāmosi, evarūpena cīvarena acchādehi. 229 --- pli-tv-bu-vb-np8 1:1 Kyāhaṁ tena acchannopi karissāmi yāhaṁ na paribhuñjissāmī”ti. Atha kho so puriso ujjhāyati khiyyati vipāceti—“mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā. Nayime sukarā cīvarena acchādetuṁ. Kathañhi nāma ayyo upanando mayā pubbe appavārito maṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, pubbe appavārito gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātako te, upananda, aññātako”ti? “Aññātako, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātakassa na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā santaṁ vā asantaṁ vā. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, pubbe appavārito aññātakaṁ gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhuṁ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṁ upakkhaṭaṁ hoti—‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṁ cetāpetvā itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarena acchādessāmī’ti; tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjeyya—‘sādhu vata maṁ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṁ vā evarūpaṁ vā cīvaraṁ cetāpetvā acchādehī’ti, kalyāṇakamyataṁ upādāya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Bhikkhuṁ paneva uddissāti bhikkhussatthāya, bhikkhuṁ ārammaṇaṁ karitvā, bhikkhuṁ acchādetukāmo. Aññātako nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho. Gahapati nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Gahapatānī nāma yā kāci agāraṁ ajjhāvasati. Cīvaracetāpannaṁ nāma hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā muttā vā maṇi vā pavāḷo vā phaliko vā paṭako vā suttaṁ vā kappāso vā. Iminā cīvaracetāpannenāti paccupaṭṭhitena. Cetāpetvāti parivattetvā. Acchādessāmīti dassāmi. Tatra ce so bhikkhūti yaṁ bhikkhuṁ uddissa cīvaracetāpannaṁ upakkhaṭaṁ hoti so bhikkhu. Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti— “kīdisena te, bhante, cīvarena attho, kīdisaṁ te cīvaraṁ cetāpemī”ti? Upasaṅkamitvāti gharaṁ gantvā yattha katthaci upasaṅkamitvā. Cīvare vikappaṁ āpajjeyyāti āyataṁ vā hotu vitthataṁ vā appitaṁ vā saṇhaṁ vā. Iminā cīvaracetāpannenāti paccupaṭṭhitena. Evarūpaṁ vā evarūpaṁ vāti. Āyataṁ vā vitthataṁ vā appitaṁ vā saṇhaṁ vā. Cetāpetvāti parivattetvā. Acchādehīti dajjehi. Kalyāṇakamyataṁ upādāyāti sādhatthiko mahagghatthiko. Tassa vacanena āyataṁ vā vitthataṁ vā appitaṁ vā saṇhaṁ vā cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, bhante, cīvaraṁ pubbe appavārito aññātakaṁ gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpannaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake vematiko pubbe appavārito gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatikaṁ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṁ āpajjati, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṁ cetāpetukāmassa appagghaṁ cetāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti. Upakkhaṭasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-np3 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga 230 --- pli-tv-bu-vb-np3 1:0 Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 3. Tatiyakathinasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno akālacīvaraṁ uppannaṁ hoti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nappahoti. Atha kho so bhikkhu taṁ cīvaraṁ ussāpetvā punappunaṁ vimajjati. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto taṁ bhikkhuṁ taṁ cīvaraṁ ussāpetvā punappunaṁ vimajjantaṁ. Disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, bhikkhu, imaṁ cīvaraṁ ussāpetvā punappunaṁ vimajjasī”ti? “Idaṁ me, bhante, akālacīvaraṁ uppannaṁ. Kayiramānaṁ nappahoti. Tenāhaṁ imaṁ cīvaraṁ ussāpetvā punappunaṁ vimajjāmī”ti. “Atthi pana te, bhikkhu, cīvarapaccāsā”ti? “Atthi, bhagavā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā, bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, akālacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarapaccāsā nikkhipitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā anuññātaṁ akālacīvaraṁ paṭiggahetvā cīvarapaccāsā nikkhipitun”ti akālacīvarāni paṭiggahetvā atirekamāsaṁ nikkhipanti. Tāni cīvarāni cīvaravaṁse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti. Addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṁse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhante. Disvāna bhikkhū āmantesi—“kassimāni, āvuso, cīvarāni cīvaravaṁse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantī”ti? “Amhākaṁ, āvuso, akālacīvarāni cīvarapaccāsā nikkhittānī”ti. “Kīvaciraṁ panāvuso, imāni cīvarāni nikkhittānī”ti? “Atirekamāsaṁ, āvuso”ti. Āyasmā ānando ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhū akālacīvaraṁ paṭiggahetvā atirekamāsaṁ nikkhipissantī”ti. Atha kho āyasmā ānando te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū akālacīvaraṁ paṭiggahetvā atirekamāsaṁ nikkhipantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā akālacīvaraṁ paṭiggahetvā atirekamāsaṁ nikkhipissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Niṭṭhitacīvarasmiṁ bhikkhunā ubbhatasmiṁ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṁ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṁ. Paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṁ. No cassa pāripūri, māsaparamaṁ tena bhikkhunā taṁ cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya, satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṁ kataṁ vā hoti naṭṭhaṁ vā vinaṭṭhaṁ vā daḍḍhaṁ vā cīvarāsā vā upacchinnā. Ubbhatasmiṁ kathineti aṭṭhannaṁ mātikānaṁ aññatarāya mātikāya ubbhataṁ hoti, saṅghena vā antarā ubbhataṁ hoti. Akālacīvaraṁ nāma anatthate kathine ekādasamāse uppannaṁ, atthate kathine sattamāse uppannaṁ, kālepi ādissa dinnaṁ, etaṁ akālacīvaraṁ nāma. Uppajjeyyāti uppajjeyya saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṁsukūlaṁ vā attano vā dhanena. Ākaṅkhamānenāti icchamānena paṭiggahetabbaṁ. Paṭiggahetvā khippameva kāretabbanti dasāhā kāretabbaṁ. No cassa pāripūrīti kayiramānaṁ nappahoti. Māsaparamaṁ tena bhikkhunā taṁ cīvaraṁ nikkhipitabbanti māsaparamatā nikkhipitabbaṁ. Ūnassa pāripūriyāti ūnassa pāripūratthāya. Satiyā paccāsāyāti paccāsā hoti saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṁsukūlaṁ vā attano vā dhanena. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāyāti tadahuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ uppajjati, dasāhā kāretabbaṁ. Dvīhuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ uppajjati, dasāhā kāretabbaṁ. Tīhuppanne mūlacīvare …pe… catūhuppanne … pañcāhuppanne … chāhuppanne … sattāhuppanne … aṭṭhāhuppanne … navāhuppanne … dasāhuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ uppajjati, dasāhā kāretabbaṁ. Ekādase uppanne …pe… dvādase uppanne … terase uppanne … cuddase uppanne … pannarase uppanne … soḷase uppanne … sattarase uppanne … aṭṭhārase uppanne … ekūnavīse uppanne … vīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ uppajjati, dasāhā kāretabbaṁ. Ekavīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ 231 --- pli-tv-bu-vb-np3 1:2 uppajjati, navāhā kāretabbaṁ. Dvāvīse uppanne …pe… tevīse uppanne … catuvīse uppanne … pañcavīse uppanne … chabbīse uppanne … sattavīse uppanne … aṭṭhavīse uppanne … ekūnatiṁse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ uppajjati, ekāhaṁ kāretabbaṁ … tiṁse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ uppajjati, tadaheva adhiṭṭhātabbaṁ vikappetabbaṁ vissajjetabbaṁ. No ce adhiṭṭheyya vā vikappeyya vā vissajjeyya vā, ekatiṁse aruṇuggamane nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, akālacīvaraṁ māsātikkantaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Visabhāge uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṁ uppajjati, rattiyo ca sesā honti, na akāmā kāretabbaṁ. Māsātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Māsātikkante vematiko nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Māsātikkante anatikkantasaññī nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī …pe… avikappite vikappitasaññī … avissajjite vissajjitasaññī … anaṭṭhe naṭṭhasaññī … avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī … adaḍḍhe daḍḍhasaññī … avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaggiyaṁ cīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti. Anāpatti—antomāse adhiṭṭheti, vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatiyakathinasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-np29 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 29. Sāsaṅkasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū vutthavassā āraññakesu senāsanesu viharanti. Kattikacorakā bhikkhū—“laddhalābhā”ti paripātenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā anuññātaṁ āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitun”ti tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṁ vippavasanti. Tāni cīvarāni nassantipi vinassantipi ḍayhantipi undūrehipi khajjanti. Bhikkhū duccoḷā honti lūkhacīvarā. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, duccoḷā lūkhacīvarā”ti? Atha kho te bhikkhū bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṁ vippavasissantī”ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṁ vippavasantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṁ vippavasissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Upavassaṁ kho pana kattikapuṇṇamaṁ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ antaraghare nikkhipeyya, siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya. Chārattaparamaṁ tena bhikkhunā tena 232 --- pli-tv-bu-vb-np29 1:1 cīvarena vippavasitabbaṁ. Tato ce uttari vippavaseyya, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Upavassaṁ kho panāti vuṭṭhavassānaṁ. Kattikapuṇṇamanti kattikacātumāsinī vuccati. Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanānīti āraññakaṁ nāma senāsanaṁ pañcadhanusatikaṁ pacchimaṁ. Sāsaṅkaṁ nāma ārāme ārāmūpacāre corānaṁ niviṭṭhokāso dissati, bhuttokāso dissati, ṭhitokāso dissati, nisinnokāso dissati, nipannokāso dissati. Sappaṭibhayaṁ nāma ārāme ārāmūpacāre corehi manussā hatā dissanti, viluttā dissanti, ākoṭitā dissanti. Tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharantoti evarūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto. Ākaṅkhamānoti icchamāno. Tiṇṇaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaranti saṅghāṭiṁ vā uttarāsaṅgaṁ vā antaravāsakaṁ vā. Antaraghare nikkhipeyyāti samantā gocaragāme nikkhipeyya. Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāyāti siyā paccayo siyā karaṇīyaṁ. Chārattaparamaṁ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbanti chārattaparamatā vippavasitabbaṁ. Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṁ. Tato ce uttari vippavaseyyāti sattame aruṇuggamane nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… idaṁ me, bhante, cīvaraṁ atirekachārattaṁ vippavutthaṁ, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmīti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Atirekachāratte atirekasaññī vippavasati, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekachāratte vematiko vippavasati, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekachāratte ūnakasaññī vippavasati, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Appaccuddhaṭe paccuddhaṭasaññī …pe… avissajjite vissajjitasaññī … anaṭṭhe naṭṭhasaññī … avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī … adaḍḍhe daḍḍhasaññī … avilutte viluttasaññī vippavasati, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaggiyaṁ cīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte ūnakasaññī, anāpatti. Anāpatti—chārattaṁ vippavasati, ūnakachārattaṁ vippavasati, chārattaṁ vippavasitvā puna gāmasīmaṁ okkamitvā vasitvā pakkamati, antochārattaṁ paccuddharati, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Sāsaṅkasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-np17 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Kosiyavagga 17. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpentipi rajāpentipi vijaṭāpentipi. Bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññaṁ. Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho mahāpajāpatiṁ gotamiṁ bhagavā etadavoca—“kacci, gotami, bhikkhuniyo appamattā ātāpiniyo pahitattā viharantī”ti? “Kuto, bhante, bhikkhunīnaṁ appamādo. Ayyā chabbaggiyā bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpentipi rajāpentipi vijaṭāpentipi. Bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññan”ti. Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho mahāpajāpati gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe 233 --- pli-tv-bu-vb-np17 1:1 bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpethapi rajāpethapi vijaṭāpethapī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātikāyo tumhākaṁ, bhikkhave, aññātikāyo”ti? “Aññātikāyo, bhagavā”ti. “Aññātakā, moghapurisā, aññātikānaṁ na jānanti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā pāsādikaṁ vā apāsādikaṁ vā. Tattha nāma tumhe, moghapurisā, aññātikāhi bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpessathapi rajāpessathapi vijaṭāpessathapi. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Dhovāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Dhotāni nissaggiyāni honti. Rajāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Rattāni nissaggiyāni honti. Vijaṭehīti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Vijaṭitāni nissaggiyāni honti. Nissajjitabbāni saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbāni. …pe… “imāni me, bhante, eḷakalomāni aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitāni nissaggiyāni. Imānāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… āyasmato dammīti. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti vijaṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti vijaṭāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti vijaṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti vijaṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Aññātikāya vematiko …pe… aññātikāya ñātikasaññī …pe… aññassa eḷakalomāni dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti, avuttā dhovati, aparibhuttaṁ katabhaṇḍaṁ dhovāpeti, sikkhamānāya sāmaṇeriyā ummattakassa, ādikammikassāti. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss3 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 3. Duṭṭhullavācāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī araññe viharati. Tassāyasmato vihāro abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko. Tena kho pana samayena sambahulā itthiyo ārāmaṁ āgamaṁsu vihārapekkhikāyo. Atha kho tā itthiyo yenāyasmā udāyī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavocuṁ—“icchāma mayaṁ, bhante, ayyassa vihāraṁ pekkhitun”ti. Atha kho āyasmā udāyī tā itthiyo vihāraṁ pekkhāpetvā tāsaṁ itthīnaṁ vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati yācatipi āyācatipi 234 --- pli-tv-bu-vb-ss3 1:1 pucchatipi paṭipucchatipi ācikkhatipi anusāsatipi akkosatipi. Yā tā itthiyo chinnikā dhuttikā ahirikāyo tā āyasmatā udāyinā saddhiṁ uhasantipi ullapantipi ujjagghantipi uppaṇḍentipi. Yā pana tā itthiyo hirimanā tā nikkhamitvā bhikkhū ujjhāpenti—“idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ. Sāmikenapi mayaṁ evaṁ vuttā na iccheyyāma, kiṁ panāyyena udāyinā”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ udāyiṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsissasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya …pe… kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāseyya yathā taṁ yuvā yuvatiṁ methunupasaṁhitāhi, saṅghādiseso”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Otiṇṇo nāma sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto. Vipariṇatanti rattampi cittaṁ vipariṇataṁ, duṭṭhampi cittaṁ vipariṇataṁ mūḷhampi cittaṁ vipariṇataṁ. Api ca rattaṁ cittaṁ imasmiṁ atthe adhippetaṁ vipariṇatanti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā. Viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṁ duṭṭhullāduṭṭhullaṁ ājānituṁ. Duṭṭhullā nāma vācā vaccamaggapassāvamaggamethunadhammappaṭisaṁyuttā vācā. Obhāseyyāti ajjhācāro vuccati. Yathā taṁ yuvā yuvatinti daharo dahariṁ, taruṇo taruṇiṁ, kāmabhogī kāmabhoginiṁ. Methunupasaṁhitāhīti methunadhammappaṭisaṁyuttāhi. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. 3 Dve magge ādissa vaṇṇampi bhaṇati, avaṇṇampi bhaṇati, yācatipi, āyācatipi, pucchatipi, paṭipucchatipi, ācikkhatipi, anusāsatipi, akkosatipi. Vaṇṇaṁ bhaṇati nāma dve magge thometi vaṇṇeti pasaṁsati. Avaṇṇaṁ bhaṇati nāma dve magge khuṁseti vambheti garahati. Yācati nāma dehi me, arahasi me dātunti. Āyācati nāma kadā te mātā pasīdissati, kadā te pitā pasīdissati, kadā te devatāyo pasīdissanti, kadā sukhaṇo sulayo sumuhutto bhavissati, kadā te methunaṁ dhammaṁ labhissāmīti. Pucchati nāma kathaṁ tvaṁ sāmikassa desi, kathaṁ jārassa desīti? Paṭipucchati nāma evaṁ kira tvaṁ sāmikassa desi, evaṁ jārassa desīti. Ācikkhati nāma puṭṭho bhaṇati— “evaṁ dehi. Evaṁ dentā sāmikassa piyā bhavissati manāpā cā”ti. Anusāsati nāma apuṭṭho bhaṇati— “evaṁ dehi. Evaṁ dentā sāmikassa piyā bhavissati manāpā cā”ti. Akkosati nāma animittāsi, nimittamattāsi, alohitāsi, dhuvalohitāsi, dhuvacoḷāsi, paggharantīsi, sikharaṇīsi, itthipaṇḍakāsi, vepurisikāsi, sambhinnāsi, ubhatobyañjanāsīti. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati yācatipi āyācatipi pucchatipi paṭipucchatipi ācikkhatipi anusāsatipi akkosatipi, āpatti saṅghādisesassa. …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ. …pe… Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. …pe… Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ṭhapetvā adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi 235 --- pli-tv-bu-vb-ss3 1:3 bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti thullaccayassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ṭhapetvā adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ ṭhapetvā adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti thullaccayena dukkaṭassa …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyapaṭibaddhaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ kāyapaṭibaddhaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyapaṭibaddhaṁ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati …pe… akkosatipi, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Anāpatti—atthapurekkhārassa, dhammapurekkhārassa, anusāsanipurekkhārassa, ummattakassa, ādikammikassāti. 3.1. Vinītavatthuuddānagāthā Lohitaṁ kakkasākiṇṇaṁ, kharaṁ dīghañca vāpitaṁ; Kacci saṁsīdati maggo, saddhā dānena kammunāti. 4 3.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññatarā itthī navarattaṁ kambalaṁ pārutā hoti. Aññataro bhikkhu sāratto taṁ itthiṁ etadavoca—“lohitaṁ kho te, bhaginī”ti. Sā na paṭivijāni. “Āmāyya, navaratto kambalo”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ saṅghādisesaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kharakambalaṁ pārutā hoti. Aññataro bhikkhu sāratto taṁ itthiṁ etadavoca—“kakkasalomaṁ kho te, bhaginī”ti. Sā na paṭivijāni. “Āmāyya, kharakambalo”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī navāvutaṁ kambalaṁ pārutā hoti. Aññataro bhikkhu sāratto taṁ itthiṁ etadavoca—“ākiṇṇalomaṁ kho te, bhaginī”ti. Sā na paṭivijāni. “Āmāyya, navāvuto kambalo”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kharakambalakaṁ pārutā hoti. Aññataro bhikkhu sāratto taṁ itthiṁ etadavoca—“kharalomaṁ kho te, bhaginī”ti. Sā na paṭivijāni. “Āmāyya, kharakambalako”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī pāvāraṁ pārutā hoti. Aññataro bhikkhu sāratto taṁ itthiṁ etadavoca—“dīghalomaṁ kho te, bhaginī”ti. Sā na paṭivijāni. “Āmāyya, pāvāro”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī khettaṁ vapāpetvā āgacchati. Aññataro bhikkhu sāratto taṁ itthiṁ etadavoca—“vāpitaṁ kho te, bhaginī”ti? Sā na paṭivijāni. “Āmāyya, no ca kho paṭivuttan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paribbājikaṁ paṭipathe passitvā sāratto taṁ paribbājikaṁ etadavoca—“kacci, bhagini, maggo saṁsīdatī”ti? Sā na paṭivijāni. “Āma, bhikkhu, paṭipajjissasī”ti. Tassa 236 --- pli-tv-bu-vb-ss3 1:4 kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto aññataraṁ itthiṁ etadavoca—“saddhāsi tvaṁ, bhagini. Api ca yaṁ sāmikassa desi taṁ nāmhākaṁ desī”ti. “Kiṁ, bhante”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto aññataraṁ itthiṁ etadavoca—“saddhāsi tvaṁ, bhagini. Api ca yaṁ aggadānaṁ taṁ nāmhākaṁ desī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kammaṁ karoti. Aññataro bhikkhu sāratto taṁ itthiṁ etadavoca—“tiṭṭha, bhagini, ahaṁ karissāmī”ti …pe… nisīda, bhagini, ahaṁ karissāmī”ti …pe… nipajja, bhagini, ahaṁ karissāmī”ti. Sā na paṭivijāni. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-ss8 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 8. Duṭṭhadosasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmatā dabbena mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ hoti. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ tena anuppattaṁ hoti. Natthi cassa kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ mayā anuppattaṁ. Natthi ca me kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Kiṁ nu kho ahaṁ saṅghassa veyyāvaccaṁ kareyyan”ti? Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi—“yannūnāhaṁ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan”ti. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṁ etadavoca—“idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ, yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ, sabbaṁ mayā anupattaṁ, natthi ca me kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo, kiṁ nu kho ahaṁ saṅghassa veyyāvaccaṁ kareyyanti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi—‘yannūnāhaṁ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan’ti. Icchāmahaṁ, bhante, saṅghassa senāsanañca paññapetuṁ bhattāni ca uddisitun”ti. “Sādhu sādhu, dabba. Tena hi tvaṁ, dabba, saṅghassa senāsanañca paññapehi bhattāni ca uddisā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ dabbo mallaputto yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannati. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sammato ca panāyasmā dabbo mallaputto 237 --- pli-tv-bu-vb-ss8 1:1 sabhāgānaṁ bhikkhūnaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti. Ye te bhikkhū suttantikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ suttantaṁ saṅgāyissantī”ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ vinayaṁ vinicchinissantī”ti. Ye te bhikkhū dhammakathikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ dhammaṁ sākacchissantī”ti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ na byābādhissantī”ti. Ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḷhibahulā viharanti tesampi ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“imāyapime āyasmanto ratiyā acchissantī”ti. Yepi te bhikkhū vikāle āgacchanti tesampi tejodhātuṁ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaṁ paññapeti. Apisu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti—“mayaṁ āyasmato dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṁ passissāmā”ti. Te āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“amhākaṁ, āvuso dabba, senāsanaṁ paññapehī”ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṁ vadeti—“katthāyasmantā icchanti, kattha paññapemī”ti? Te sañcicca dūre apadisanti—“amhākaṁ, āvuso dabba, gijjhakūṭe pabbate senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, corapapāte senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, isigilipasse kāḷasilāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, gotamakakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tindukakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodārāme senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, jīvakambavane senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, maddakucchismiṁ migadāye senāsanaṁ paññapehī”ti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṁ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito gacchanti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapeti—“ayaṁ mañco, idaṁ pīṭhaṁ, ayaṁ bhisi, idaṁ bibbohanaṁ, idaṁ vaccaṭṭhānaṁ, idaṁ passāvaṭṭhānaṁ, idaṁ pānīyaṁ, idaṁ paribhojanīyaṁ, ayaṁ kattaradaṇḍo, idaṁ saṅghassa katikasaṇṭhānaṁ, imaṁ kālaṁ pavisitabbaṁ, imaṁ kālaṁ nikkhamitabban”ti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapetvā punadeva veḷuvanaṁ paccāgacchati. Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca. Yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṁ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Tena kho pana samayena rājagahe manussā icchanti therānaṁ bhikkhūnaṁ abhisaṅkhārikaṁ piṇḍapātaṁ dātuṁ sappimpi telampi uttaribhaṅgampi. Mettiyabhūmajakānaṁ pana bhikkhūnaṁ pākatikaṁ denti yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyaṁ. Te pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhū pucchanti—“tumhākaṁ, āvuso, bhattagge kiṁ ahosi? Tumhākaṁ, āvuso, bhattagge kiṁ ahosī”ti? Ekacce therā evaṁ vadanti—“amhākaṁ, āvuso, sappi ahosi telaṁ ahosi uttaribhaṅgaṁ ahosī”ti. Mettiyabhūmajakā pana bhikkhū evaṁ vadanti—“amhākaṁ, āvuso, na kiñci ahosi, pākatikaṁ yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyan”ti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa catukkabhattaṁ deti niccabhattaṁ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati. Aññe odanena pucchanti, aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ svātanāya mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ uddiṭṭhaṁ hoti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kalyāṇabhattikaṁ gahapatiṁ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito āyasmantaṁ 238 --- pli-tv-bu-vb-ss8 1:1 dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca—“kassa, bhante, amhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti? “Mettiyabhūmajakānaṁ kho, gahapati, bhikkhūnaṁ tumhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi—“kathañhi nāma pāpabhikkhū amhākaṁ ghare bhuñjissantī”ti. Gharaṁ gantvā dāsiṁ āṇāpesi—“ye, je, sve bhattikā āgacchanti te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū—“hiyyo kho, āvuso, amhākaṁ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ uddiṭṭhaṁ, sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati; aññe odanena pucchissanti, aññe sūpena pucchissanti, aññe telena pucchissanti, aññe uttaribhaṅgena pucchissantī”ti. Te teneva somanassena na cittarūpaṁ rattiyā supiṁsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho sā dāsī mettiyabhūmajake bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“nisīdatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho na tāva bhattaṁ siddhaṁ bhavissati. Yathā mayaṁ koṭṭhake nisīdeyyāmā”ti. Atha kho sā dāsī kaṇājakena bilaṅgadutiyena upagacchi—“bhuñjatha, bhante”ti. “Mayaṁ kho, bhagini, niccabhattikā”ti. “Jānāmi, ayyā, niccabhattikāti. Api cāhaṁ hiyyova gahapatinā āṇattā— ‘ye, je, sve bhattikā āgacchanti te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā’ti. Bhuñjatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū—“hiyyo kho, āvuso, kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi dabbassa mallaputtassa santike. Nissaṁsayaṁ kho mayaṁ dabbena mallaputtena gahapatino antare paribhinnā”ti. Te teneva domanassena na cittarūpaṁ bhuñjiṁsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaṁ gantvā pattacīvaraṁ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya nisīdiṁsu tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā. Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhūmajakā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“vandāmi, ayyā”ti. Evaṁ vutte, mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“vandāmi, ayyā”ti. Tatiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. “Kyāhaṁ ayyānaṁ aparajjhāmi? Kissa maṁ ayyā nālapantī”ti? “Tathā hi pana tvaṁ, bhagini, amhe dabbena mallaputtena viheṭhīyamāne ajjhupekkhasī”ti? “Kyāhaṁ, ayyā, karomī”ti? “Sace kho tvaṁ, bhagini, iccheyyāsi ajjeva bhagavā dabbaṁ mallaputtaṁ nāsāpeyyā”ti. “Kyāhaṁ, ayyā, karomi, kiṁ mayā sakkā kātun”ti? “Ehi tvaṁ, bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ evaṁ vadehi—‘idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ. Yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaṁ tato savātaṁ. Udakaṁ maññe ādittaṁ. Ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā’”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā mettiyā bhikkhunī bhagavantaṁ etadavoca—“idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ. Yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaṁ tato savātaṁ. Udakaṁ maññe ādittaṁ. Ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ paṭipucchi—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā 239 --- pli-tv-bu-vb-ss8 1:1 jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṁ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṁ katanti vadehi, sace tayā akataṁ akatanti vadehī”ti. “Yato ahaṁ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunaṁ dhammaṁ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha. Ime ca bhikkhū anuyuñjathā”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho te bhikkhū mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsesuṁ. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ—“māvuso, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha. Na sā kiñci aparajjhati. Amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehī”ti. “Kiṁ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsessantī”ti. Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… “kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁseyya—‘appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyan’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā amūlakañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṅghādiseso”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto. Appatītoti tena ca kopena tena ca dosena tāya ca anattamanatāya tāya ca anabhiraddhiyā appatīto hoti. Amūlakaṁ nāma adiṭṭhaṁ asutaṁ aparisaṅkitaṁ. Pārājikena dhammenāti catunnaṁ aññatarena. Anuddhaṁseyyāti codeti vā codāpeti vā. Appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyanti bhikkhubhāvā cāveyyaṁ, samaṇadhammā cāveyyaṁ, sīlakkhandhā cāveyyaṁ, tapoguṇā cāveyyaṁ. Tato aparena samayenāti yasmiṁ khaṇe anuddhaṁsito hoti taṁ khaṇaṁ taṁ layaṁ taṁ muhuttaṁ vītivatte. Samanuggāhīyamānoti yena vatthunā anuddhaṁsito hoti tasmiṁ vatthusmiṁ samanuggāhīyamāno. Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno. Adhikaraṇaṁ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhātīti tucchakaṁ mayā bhaṇitaṁ, musā mayā bhaṇitaṁ, abhūtaṁ mayā bhaṇitaṁ, ajānantena mayā bhaṇitaṁ. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. 3 Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti—“diṭṭho mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Asutassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti—“suto mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Aparisaṅkitassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti—“parisaṅkito mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti—“diṭṭho mayā suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti—“diṭṭho mayā parisaṅkito ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce 240 --- pli-tv-bu-vb-ss8 1:3 codeti—“diṭṭho mayā suto ca parisaṅkito ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Asutassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti—“suto mayā parisaṅkito ca …pe… suto mayā diṭṭho ca …pe… suto mayā parisaṅkito ca diṭṭho ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Aparisaṅkitassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti—“parisaṅkito mayā diṭṭho ca …pe… parisaṅkito mayā suto ca …pe… parisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti—“suto mayā pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti—“parisaṅkito mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi …pe… suto mayā parisaṅkito ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Sutassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti—“parisaṅkito mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi …pe… diṭṭho mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi …pe… parisaṅkito mayā diṭṭho ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Parisaṅkitassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti—“diṭṭho mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi …pe… suto mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi …pe… diṭṭho mayā suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Diṭṭhe vematiko diṭṭhaṁ no kappeti diṭṭhaṁ nassarati diṭṭhaṁ pamuṭṭho hoti …pe… sute vematiko sutaṁ no kappeti sutaṁ nassarati sutaṁ pamuṭṭho hoti …pe… parisaṅkite vematiko parisaṅkitaṁ no kappeti parisaṅkitaṁ nassarati parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti. Tañce codeti—“parisaṅkito mayā diṭṭho ca …pe… parisaṅkito mayā suto ca …pe… parisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codāpeti—“diṭṭhosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Asutassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti …pe… aparisaṅkitassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codāpeti—“parisaṅkitosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codāpeti—“diṭṭhosi sutosi …pe… diṭṭhosi parisaṅkitosi …pe… diṭṭhosi sutosi parisaṅkitosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi …pe… asutassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti …pe… aparisaṅkitassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codāpeti—“parisaṅkitosi, diṭṭhosi …pe… parisaṅkitosi, sutosi …pe… parisaṅkitosi, diṭṭhosi, sutosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codāpeti—“sutosi …pe… tañce codāpeti—“parisaṅkitosi …pe… tañce codāpeti—“sutosi, parisaṅkitosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Sutassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti …pe… parisaṅkitassa hoti—“pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codāpeti—“diṭṭhosi …pe… tañce codāpeti—“sutosi …pe… tañce codāpeti—“diṭṭhosi, sutosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Diṭṭhe vematiko diṭṭhaṁ no kappeti diṭṭhaṁ nassarati diṭṭhaṁ pamuṭṭho hoti …pe… sute vematiko sutaṁ no kappeti sutaṁ nassarati sutaṁ 241 --- pli-tv-bu-vb-ss8 1:3 pamuṭṭho hoti …pe… parisaṅkite vematiko parisaṅkitaṁ no kappeti parisaṅkitaṁ nassarati parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti. Tañce codāpeti—“parisaṅkitosi, diṭṭhosi …pe… parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti, tañce codāpeti—“parisaṅkitosi sutosi …pe… parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti, tañce codāpeti—“parisaṅkitosi, diṭṭhosi, sutosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. 4 Asuddhe suddhadiṭṭhi, suddhe asuddhadiṭṭhi, asuddhe asuddhadiṭṭhi, suddhe suddhadiṭṭhi. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesassa. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa. Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesassa. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa. Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. Anāpatti—suddhe asuddhadiṭṭhissa, asuddhe asuddhadiṭṭhissa, ummattakassa, ādikammikassāti. Amūlakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss11 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 11. Bhedānuvattakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena devadatto saṅghabhedāya parakkamati cakkabhedāya. Bhikkhū evamāhaṁsu—“adhammavādī devadatto, avinayavādī devadatto. Kathañhi nāma devadatto saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā”ti. Evaṁ vutte, kokāliko kaṭamodakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto te bhikkhū 242 --- pli-tv-bu-vb-ss11 1:1 etadavocuṁ—“māyasmanto evaṁ avacuttha. Dhammavādī devadatto, vinayavādī devadatto. Amhākañca devadatto chandañca ruciñca ādāya voharati jānāti no bhāsati amhākampetaṁ khamatī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti vaggavādakā”ti. Atha kho te bhikkhū te anuvattake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā honti vaggavādakā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti vaggavādakā. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo vā. Te evaṁ vadeyyuṁ—‘māyasmanto etaṁ bhikkhuṁ kiñci avacuttha. Dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu. Amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati jānāti no bhāsati amhākampetaṁ khamatī’ti, te bhikkhū bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘māyasmanto evaṁ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyasmantānaṁ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’ti. Evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṁ, te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyyuṁ, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyyuṁ, saṅghādiseso”ti. 2 Tasseva kho panāti tassa saṅghabhedakassa bhikkhuno. Bhikkhū hontīti aññe bhikkhū honti. Anuvattakāti yaṁdiṭṭhiko so hoti yaṅkhantiko yaṁruciko tepi taṁdiṭṭhikā honti taṅkhantikā taṁrucikā. Vaggavādakāti tassa vaṇṇāya pakkhāya ṭhitā honti. Eko vā dve vā tayo vāti eko vā hoti dve vā tayo vā. Te evaṁ vadeyyuṁ—“māyasmanto etaṁ bhikkhuṁ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu, amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati jānāti no bhāsati amhākampetaṁ khamatī”ti. Te bhikkhūti ye te anuvattakā bhikkhū. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti tehi vattabbā—“māyasmanto evaṁ avacuttha. Na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī. Māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha. Sametāyasmantānaṁ saṅghena. Samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjanti, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjanti, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Te bhikkhū saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā—“māyasmanto evaṁ avacuttha. Na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī. Māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha. Sametāyasmantānaṁ saṅghena. Samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjanti, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjanti, āpatti dukkaṭassa. Te bhikkhū samanubhāsitabbā. “Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo ca itthanāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā. Te taṁ vatthuṁ na paṭinissajjanti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā. Te taṁ vatthuṁ na paṭinissajjanti. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṁ samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, 243 --- pli-tv-bu-vb-ss11 1:2 so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā. Te taṁ vatthuṁ na paṭinissajjanti. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṁ samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantānaṁ ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Dve tayo ekato samanubhāsitabbā, taduttari na samanubhāsitabbā. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantānaṁ, paṭinissajjantānaṁ, ummattakānaṁ, khittacittānaṁ, vedanāṭṭānaṁ, ādikammikānanti. Bhedānuvattakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ ekādasamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss7 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 7. Vihārakārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmato channassa upaṭṭhāko gahapati āyasmantaṁ channaṁ etadavoca—“vihāravatthuṁ, bhante, jānāhi ayyassa vihāraṁ kārāpessāmī”ti. Atha kho āyasmā channo vihāravatthuṁ sodhento aññataraṁ cetiyarukkhaṁ chedāpesi gāmapūjitaṁ nigamapūjitaṁ nagarapūjitaṁ janapadapūjitaṁ raṭṭhapūjitaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā cetiyarukkhaṁ chedāpessanti gāmapūjitaṁ nigamapūjitaṁ nagarapūjitaṁ janapadapūjitaṁ raṭṭhapūjitaṁ. Ekindriyaṁ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṁ viheṭhentī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo cetiyarukkhaṁ chedāpessati gāmapūjitaṁ …pe… raṭṭhapūjitan”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ channaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, channa, cetiyarukkhaṁ chedāpesi gāmapūjitaṁ …pe… raṭṭhapūjitan”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, cetiyarukkhaṁ chedāpessasi gāmapūjitaṁ nigamapūjitaṁ nagarapūjitaṁ janapadapūjitaṁ raṭṭhapūjitaṁ. Jīvasaññino hi, moghapurisa, manussā rukkhasmiṁ. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Mahallakaṁ pana bhikkhunā vihāraṁ kārayamānena sassāmikaṁ attuddesaṁ bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya. Tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṁ aparikkamane mahallakaṁ vihāraṁ kāreyya bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso”ti. 2 Mahallako nāma vihāro sassāmiko vuccati. Vihāro nāma ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Sassāmikanti añño koci sāmiko hoti itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā. Attuddesanti attano atthāya. Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāyāti tena vihārakārakena bhikkhunā vihāravatthuṁ sodhetvā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā 244 --- pli-tv-bu-vb-ss7 1:2 ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ahaṁ, bhante, mahallakaṁ vihāraṁ kattukāmo sassāmikaṁ attuddesaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ vihāravatthuolokanaṁ yācāmī”ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Sace sabbo saṅgho ussahati vihāravatthuṁ oloketuṁ sabbena saṅghena oloketabbaṁ. No ce sabbo saṅgho ussahati vihāravatthuṁ oloketuṁ, ye tattha honti bhikkhū byattā paṭibalā sārambhaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ aparikkamanaṁ jānituṁ te yācitvā sammannitabbā. “Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu mahallakaṁ vihāraṁ kattukāmo sassāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ vihāravatthuolokanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammanneyya itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṁ oloketuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu mahallakaṁ vihāraṁ kattukāmo sassāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ vihāravatthuolokanaṁ yācati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammannati itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṁ oloketuṁ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṁ sammuti itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṁ oloketuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṁ oloketuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tehi sammatehi bhikkhūhi tattha gantvā vihāravatthu oloketabbaṁ; sārambhaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ aparikkamanaṁ jānitabbaṁ. Sace sārambhaṁ hoti aparikkamanaṁ, “māyidha karī”ti vattabbo. Sace anārambhaṁ hoti saparikkamanaṁ, saṅghassa ārocetabbaṁ—“anārambhaṁ saparikkamanan”ti. Tena vihārakārakena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ahaṁ, bhante, mahallakaṁ vihāraṁ kattukāmo sassāmikaṁ attuddesaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ vihāravatthudesanaṁ yācāmī”ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu mahallakaṁ vihāraṁ kattukāmo sassāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ vihāravatthudesanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṁ deseyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu mahallakaṁ vihāraṁ kattukāmo sassāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ vihāravatthudesanaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṁ deseti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthussa desanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitaṁ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Sārambhaṁ nāma kipillikānaṁ vā āsayo hoti, upacikānaṁ vā āsayo hoti, undūrānaṁ vā …pe… ahīnaṁ vā … vicchikānaṁ vā … satapadīnaṁ vā … hatthīnaṁ vā … assānaṁ vā … sīhānaṁ vā … byagghānaṁ vā … dīpīnaṁ vā … acchānaṁ vā … taracchānaṁ vā āsayo hoti, yesaṁ kesañci tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ āsayo hoti, pubbaṇṇanissitaṁ vā hoti, aparaṇṇanissitaṁ vā hoti, abbhāghātanissitaṁ vā hoti, āghātananissitaṁ vā hoti, susānanissitaṁ vā hoti, uyyānanissitaṁ vā hoti, rājavatthunissitaṁ vā hoti, hatthisālānissitaṁ vā hoti, assasālānissitaṁ vā hoti, bandhanāgāranissitaṁ vā hoti, pānāgāranissitaṁ vā hoti, sūnanissitaṁ vā hoti, racchānissitaṁ vā hoti, caccaranissitaṁ vā hoti, sabhānissitaṁ vā hoti, saṁsaraṇanissitaṁ vā hoti. Etaṁ sārambhaṁ nāma. Aparikkamanaṁ nāma na sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṁ, samantā nisseṇiyā anuparigantuṁ. Etaṁ aparikkamanaṁ nāma. Anārambhaṁ nāma na kipillikānaṁ vā āsayo hoti …pe… na saṁsaraṇanissitaṁ vā hoti. Etaṁ anārambhaṁ nāma. Saparikkamanaṁ nāma sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṁ, samantā nisseṇiyā anuparigantuṁ. Etaṁ saparikkamanaṁ nāma. Mahallako nāma vihāro 245 --- pli-tv-bu-vb-ss7 1:2 sassāmiko vuccati. Vihāro nāma ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā. Kāreyyāti karoti vā kārāpeti vā. Bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāyāti ñattidutiyena kammena vihāravatthuṁ na desāpetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Ekaṁ piṇḍaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati— “saṅghādiseso”ti. 3 Bhikkhu vihāraṁ karoti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu vihāraṁ karoti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu vihāraṁ karoti adesitavatthukaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu vihāraṁ karoti adesitavatthukaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu vihāraṁ karoti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu vihāraṁ karoti desitavatthukaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu vihāraṁ karoti desitavatthukaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu vihāraṁ karoti desitavatthukaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisati—“vihāraṁ me karothā”ti. Tassa vihāraṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisati—“vihāraṁ me karothā”ti. Tassa vihāraṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati—“vihāraṁ me karothā”ti. Na ca samādisati—“desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā”ti. Tassa vihāraṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati—“vihāraṁ me karothā”ti. Na ca samādisati—“desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā”ti. Tassa vihāraṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati—“vihāraṁ me karothā”ti. Samādisati ca—“desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā”ti. Tassa vihāraṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“vihāro kira me kayirati adesitavatthuko sārambho aparikkamano”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā”ti …pe… “desitavatthuko ca hotu anārambho cā”ti …pe… “desitavatthuko ca hotu saparikkamano cā”ti …pe… “desitavatthuko hotū”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati—“vihāraṁ me karothā”ti. Samādisati ca—“desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā”ti. Tassa vihāraṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“vihāro kira me kayirati desitavatthuko sārambho aparikkamano”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“anārambho ca hotu saparikkamano cā”ti …pe… “anārambho hotū”ti. “Saparikkamano hotū”ti, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “vihāraṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā”ti. Tassa vihāraṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ 246 --- pli-tv-bu-vb-ss7 1:3 dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “vihāraṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthuko ca hotu anārambho ca saparikkamano cā”ti. Tassa vihāraṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “vihāraṁ me karothā”ti. Tassa vihāraṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā so vihāro aññassa vā dātabbo bhinditvā vā puna kātabbo. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “vihāraṁ me karothā”ti. Tassa vihāraṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā so vihāro aññassa vā dātabbo bhinditvā vā puna kātabbo. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Anāpatti—leṇe guhāya tiṇakuṭikāya aññassatthāya vāsāgāraṁ ṭhapetvā sabbattha anāpatti ummattakassa ādikammikassāti. Vihārakārasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss2 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 2. Kāyasaṁsaggasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī araññe viharati. Tassāyasmato vihāro abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko, majjhegabbho, samantāpariyāgāro, supaññattaṁ mañcapīṭhaṁ bhisibibbohanaṁ, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ sūpaṭṭhitaṁ, pariveṇaṁ susammaṭṭhaṁ. Bahū manussā āyasmato udāyissa vihārapekkhakā āgacchanti. Aññataropi brāhmaṇo sapajāpatiko yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“icchāma mayaṁ bhoto udāyissa vihāraṁ pekkhitun”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, pekkhassū”ti, avāpuraṇaṁ ādāya ghaṭikaṁ ugghāṭetvā kavāṭaṁ paṇāmetvā vihāraṁ pāvisi. Sopi kho brāhmaṇo āyasmato udāyissa piṭṭhito pāvisi. Sāpi kho brāhmaṇī tassa brāhmaṇassa piṭṭhito pāvisi. Atha kho āyasmā udāyī ekacce vātapāne vivaranto ekacce vātapāne thakento gabbhaṁ anuparigantvā piṭṭhito āgantvā tassā brāhmaṇiyā aṅgamaṅgāni parāmasi. Atha kho so brāhmaṇo āyasmatā udāyinā saddhiṁ paṭisammoditvā agamāsi. Atha kho so brāhmaṇo attamano attamanavācaṁ nicchāresi—“uḷārā ime samaṇā sakyaputtiyā ye ime evarūpe araññe viharanti. Bhavampi udāyī uḷāro yo evarūpe araññe viharatī”ti. Evaṁ vutte, sā brāhmaṇī taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca—“kuto tassa uḷārattatā. Yatheva me tvaṁ aṅgamaṅgāni parāmasi evameva me samaṇo udāyī aṅgamaṅgāni parāmasī”ti. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ natthi imesaṁ brahmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ, kuto imesaṁ sāmaññaṁ kuto imesaṁ brahmaññaṁ, apagatā ime sāmaññā apagatā ime 247 --- pli-tv-bu-vb-ss2 1:1 brahmaññā. Kathañhi nāma samaṇo udāyī mama bhariyāya aṅgamaṅgāni parāmasissati. Na hi sakkā kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi ārāmaṁ vā vihāraṁ vā gantuṁ. Sace kulitthiyo kuladhītaro kulakumāriyo kulasuṇhāyo kuladāsiyo ārāmaṁ vā vihāraṁ vā gaccheyyuṁ, tāpi samaṇā sakyaputtiyā dūseyyun”ti. Assosuṁ kho bhikkhu tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ udāyiṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjissasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya …pe… kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjeyya hatthaggāhaṁ vā veṇiggāhaṁ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṁ, saṅghādiseso”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Otiṇṇo nāma sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto. Vipariṇatanti rattampi cittaṁ vipariṇataṁ. Duṭṭhampi cittaṁ vipariṇataṁ. Mūḷhampi cittaṁ vipariṇataṁ. Api ca rattaṁ cittaṁ imasmiṁ atthe adhippetaṁ vipariṇatanti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī na petī, na tiracchānagatā. Antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī. Saddhinti ekato. Kāyasaṁsaggaṁ samāpajjeyyāti ajjhācāro vuccati. Hattho nāma kapparaṁ upādāya yāva agganakhā. Veṇī nāma suddhakesā vā, suttamissā vā, mālāmissā vā, hiraññamissā vā, suvaṇṇamissā vā, muttāmissā vā, maṇimissā vā. Aṅgaṁ nāma hatthañca veṇiñca ṭhapetvā avasesaṁ aṅgaṁ nāma. Āmasanā, parāmasanā, omasanā, ummasanā, olaṅghanā, ullaṅghanā, ākaḍḍhanā, patikaḍḍhanā, abhiniggaṇhanā, abhinippīḷanā, gahaṇaṁ, chupanaṁ. Āmasanā nāma āmaṭṭhamattā. Parāmasanā nāma itocito ca sañcopanā. Omasanā nāma heṭṭhā oropanā. Ummasanā nāma uddhaṁ uccāraṇā. Olaṅghanā nāma heṭṭhā onamanā. Ullaṅghanā nāma uddhaṁ uccāraṇā. Ākaḍḍhanā nāma āviñchanā. Patikaḍḍhanā nāma patippaṇāmanā. Abhiniggaṇhanā nāma aṅgaṁ gahetvā nippīḷanā. Abhinippīḷanā nāma kenaci saha nippīḷanā. Gahaṇaṁ nāma gahitamattaṁ. Chupanaṁ nāma phuṭṭhamattaṁ. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca bhikkhu ca. Naṁ itthiyā kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati omasati ummasati olaṅgheti ullaṅgheti ākaḍḍhati patikaḍḍhati abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti gaṇhāti chupati, āpatti saṅghādisesassa. Itthī ca hoti vematiko sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. Itthī ca hoti paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. Itthī ca hoti purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. Itthī ca hoti tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. Paṇḍako ca hoti paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ paṇḍakassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. Paṇḍako ca hoti vematiko sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ paṇḍakassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Paṇḍako ca hoti purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ paṇḍakassa kāyena kāyaṁ 248 --- pli-tv-bu-vb-ss2 1:3 āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Paṇḍako ca hoti tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ paṇḍakassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Paṇḍako ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ paṇḍakassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Puriso ca hoti purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ purisassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Puriso ca hoti vematiko …pe… puriso ca hoti tiracchānagatasaññī … puriso ca hoti itthisaññī … puriso ca hoti paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ purisassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Tiracchānagato ca hoti tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ tiracchānagatassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Tiracchānagato ca hoti vematiko …pe… tiracchānagato ca hoti itthisaññī … tiracchānagato ca hoti paṇḍakasaññī … tiracchānagato ca hoti. Purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ tiracchānagatassa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ vematiko sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ paṇḍakasaññī …pe… purisasaññī … tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ. Dve paṇḍakā dvinnaṁ paṇḍakānaṁ paṇḍakasaññī sāratto ca bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ paṇḍakānaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ. Dve paṇḍakā dvinnaṁ paṇḍakānaṁ vematiko …pe… purisasaññī … tiracchānagatasaññī … itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ paṇḍakānaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Dve purisā dvinnaṁ purisānaṁ purisasaññī sāratto ca bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ purisānaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Dve purisā dvinnaṁ purisānaṁ vematiko …pe… tiracchānagatasaññī … itthisaññī … paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ purisānaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Dve tiracchānagatā dvinnaṁ tiracchānagatānaṁ tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ tiracchānagatānaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Dve tiracchānagatā dvinnaṁ tiracchānagatānaṁ vematiko …pe… itthisaññī … paṇḍakasaññī … purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ tiracchānagatānaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ vematiko sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa. Itthī ca puriso ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. 249 --- pli-tv-bu-vb-ss2 1:3 Itthī ca puriso ca ubhinnaṁ vematiko …pe… paṇḍakasaññī … purisasaññī … tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa. Itthī ca tiracchānagato ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Itthī ca tiracchānagato ca ubhinnaṁ vematiko …pe… paṇḍakasaññī … purisasaññī … tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa. Paṇḍako ca puriso ca ubhinnaṁ paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa. Paṇḍako ca puriso ca ubhinnaṁ vematiko …pe… purisasaññī … tiracchānagatasaññī … itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Paṇḍako ca tiracchānagato ca ubhinnaṁ paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa. Paṇḍako ca tiracchānagato ca ubhinnaṁ vematiko …pe… purisasaññī … tiracchānagatasaññī … itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Puriso ca tiracchānagato ca ubhinnaṁ purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Puriso ca tiracchānagato ca ubhinnaṁ vematiko …pe… tiracchānagatasaññī … itthisaññī … paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Dumūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā nissaggiyena kāyaṁ āmasati āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ 250 --- pli-tv-bu-vb-ss2 1:3 dvinnaṁ itthīnaṁ nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Bhikkhupeyyālo niṭṭhito. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Itthī ca naṁ bhikkhussa kāyena kāyaṁ āmasati parāmasati omasati ummasati olaṅgheti ullaṅgheti ākaḍḍhati patikaḍḍhati abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti saṅghādisesassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Itthiyo ca naṁ bhikkhussa kāyena kāyaṁ āmasanti parāmasanti omasanti ummasanti olaṅghenti ullaṅghenti ākaḍḍhanti patikaḍḍhanti abhiniggaṇhanti abhinippīḷenti gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Ubho ca naṁ bhikkhussa kāyena kāyaṁ āmasanti parāmasanti …pe… gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Itthī ca naṁ bhikkhussa kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti thullaccayassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Itthiyo ca naṁ bhikkhussa kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasanti parāmasanti …pe… gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Ubho ca naṁ bhikkhussa kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasanti parāmasanti …pe… gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti thullaccayena dukkaṭassa …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Itthī ca naṁ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti thullaccayassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Itthiyo ca naṁ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasanti parāmasanti …pe… gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ thullaccayānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Ubho ca naṁ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasanti parāmasanti …pe… gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti thullaccayena dukkaṭassa …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Itthī ca naṁ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati parāmasati …pe… gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Itthiyo ca naṁ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasanti parāmasanti …pe… gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Ubho ca naṁ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasanti parāmasanti …pe… gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Itthī ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena kāyaṁ āmasati. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Itthiyo ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena kāyaṁ āmasanti. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ 251 --- pli-tv-bu-vb-ss2 1:3 …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Ubho ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena kāyaṁ āmasanti. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Itthī ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Itthiyo ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasanti. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Ubho ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasanti. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Itthī ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati, na ca phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa …pe…. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Itthiyo ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasanti. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati, na ca phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Ubho ca naṁ bhikkhussa nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasanti. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati, na ca phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe…. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṁ paṭivijānāti, āpatti saṅghādisesassa. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati, na ca phassaṁ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa. Sevanādhippāyo na ca kāyena vāyamati, phassaṁ paṭivijānāti, anāpatti. Sevanādhippāyo na ca kāyena vāyamati, na ca phassaṁ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo kāyena vāyamati, phassaṁ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo kāyena vāyamati, na ca phassaṁ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo na ca kāyena vāyamati, phassaṁ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo na ca kāyena vāyamati, na ca phassaṁ paṭivijānāti, anāpatti. Anāpatti—asañcicca, asatiyā, ajānantassa, asādiyantassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. 2.1. Vinītavatthuuddānagāthā Mātā dhītā bhaginī ca, jāyā yakkhī ca paṇḍako; Suttā matā tiracchānā, dārudhītalikāya ca. Sampīḷe saṅkamo maggo, rukkho nāvā ca rajju ca; Daṇḍo pattaṁ paṇāmesi, vande vāyami nacchupeti. 4 2.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mātuyā mātupemena āmasi. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ saṅghādisesaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dhītuyā dhītupemena āmasi …pe… bhaginiyā bhaginipemena āmasi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu purāṇadutiyikāya kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu yakkhiniyā kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇḍakassa kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu suttitthiyā kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matitthiyā kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiracchānagatitthiyā kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dārudhītalikāya kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā 252 --- pli-tv-bu-vb-ss2 1:4 itthiyo aññataraṁ bhikkhuṁ sampīḷetvā bāhāparamparāya ānesuṁ. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā abhirūḷhaṁ saṅkamaṁ sāratto sañcālesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiṁ paṭipathe passitvā sāratto aṁsakūṭena pahāraṁ adāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā abhirūḷhaṁ rukkhaṁ sāratto sañcālesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā abhirūḷhaṁ nāvaṁ sāratto sañcālesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā gahitaṁ rajjuṁ sāratto āviñchi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā gahitaṁ daṇḍaṁ sāratto āviñchi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto itthiṁ pattena paṇāmesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā vandantiyā sāratto pādaṁ uccāresi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiṁ gahessāmīti vāyamitvā na chupi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Kāyasaṁsaggasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-ss10 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 10. Saṅghabhedasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho devadatto yena kokāliko kaṭamodakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kokālikaṁ kaṭamodakatissakaṁ khaṇḍadeviyā puttaṁ samuddadattaṁ etadavoca—“etha mayaṁ, āvuso, samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṁ karissāma cakkabhedan”ti. Evaṁ vutte, kokāliko devadattaṁ etadavoca—“samaṇo kho, āvuso, gotamo mahiddhiko mahānubhāvo. Kathaṁ mayaṁ samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṁ karissāma cakkabhedan”ti? “Etha mayaṁ, āvuso, samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācissāma—‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṁvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṁ āraññikā assu; yo gāmantaṁ osareyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ paṁsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ rukkhamūlikā assu; yo channaṁ upagaccheyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ macchamaṁsaṁ na khādeyyuṁ; yo macchamaṁsaṁ khādeyya, vajjaṁ naṁ phuseyyā’ti. Imāni samaṇo gotamo nānujānissati. Te mayaṁ imehi pañcahi vatthūhi janaṁ saññāpessāmāti. Sakkā kho, āvuso, imehi pañcahi vatthūhi samaṇassa gotamassa saṅghabhedo kātuṁ cakkabhedo. Lūkhapasannā hi, āvuso, manussā”ti. Atha kho devadatto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho devadatto bhagavantaṁ etadavoca—“bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa …pe… vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena 253 --- pli-tv-bu-vb-ss10 1:1 appicchatāya …pe… vīriyārambhāya saṁvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṁ āraññikā assu; yo gāmantaṁ osareyya vajjaṁ naṁ phuseyya …pe… yāvajīvaṁ macchamaṁsaṁ na khādeyyuṁ, yo macchamaṁsaṁ khādeyya vajjaṁ naṁ phuseyyā”ti. “Alaṁ, devadatta, yo icchati āraññiko hotu, yo icchati gāmante viharatu; yo icchati piṇḍapātiko hotu, yo icchati nimantanaṁ sādiyatu; yo icchati paṁsukūliko hotu, yo icchati gahapaticīvaraṁ sādiyatu. Aṭṭhamāse kho mayā, devadatta, rukkhamūlasenāsanaṁ anuññātaṁ, tikoṭiparisuddhaṁ macchamaṁsaṁ—adiṭṭhaṁ asutaṁ aparisaṅkitan”ti. Atha kho devadatto—“na bhagavā imāni pañca vatthūni anujānātī”ti haṭṭho udaggo sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho devadatto sapariso rājagahaṁ pavisitvā pañcahi vatthūhi janaṁ saññāpesi—“mayaṁ, āvuso, samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimhā—‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṁvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṁ āraññikā assu; yo gāmantaṁ osareyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ paṁsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ rukkhamūlikā assu; yo channaṁ upagaccheyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ macchamaṁsaṁ na khādeyyuṁ; yo macchamaṁsaṁ khādeyya, vajjaṁ naṁ phuseyyā’ti. Imāni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṁ imehi pañcahi vatthūhi samādāya vattāmā”ti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino te evamāhaṁsu—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhutā sallekhavuttino, samaṇo pana gotamo bāhulliko bāhullāya cetetī”ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma devadatto bhagavato saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma devadatto saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā”ti. Atha kho te bhikkhū devadattaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, devadatta, saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, saṅghabhedāya parakkamissasi cakkabhedāya. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo—‘māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha aṭṭhāsi. Sametāyasmā saṅghena. Samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Samaggo nāma saṅgho samānasaṁvāsako samānasīmāyaṁ ṭhito. Bhedāya parakkameyyāti—“kathaṁ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assū”ti pakkhaṁ pariyesati, gaṇaṁ bandhati. Bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇanti aṭṭhārasabhedakaravatthūni. Samādāyāti ādāya. Paggayhāti dīpeyya. Tiṭṭheyyāti na paṭinissajjeyya. So bhikkhūti yo so saṅghabhedako bhikkhu. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti, ye suṇanti, tehi vattabbo—“māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha aṭṭhāsi. Sametāyasmā saṅghena. Samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu 254 --- pli-tv-bu-vb-ss10 1:2 viharatī”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo—“māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṁvattanikaṁ vā adhikaraṇaṁ samādāya paggayha aṭṭhāsi. Sametāyasmā saṅghena. Samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo—“evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamati. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamati. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamati. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. 3 Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematiko na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantassa, paṭinissajjantassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. Saṅghabhedasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss9 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 9. Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā addasaṁsu chagalakaṁ ajikāya vippaṭipajjantaṁ. Disvāna evamāhaṁsu—“handa mayaṁ, āvuso, imaṁ chagalakaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ nāma karoma. Imaṁ ajikaṁ mettiyaṁ nāma bhikkhuniṁ karoma. Evaṁ mayaṁ voharissāma. Pubbe mayaṁ, āvuso, dabbaṁ mallaputtaṁ sutena avocumhā. Idāni pana amhehi sāmaṁ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto”ti. Te taṁ chagalakaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ nāma akaṁsu. Taṁ ajikaṁ mettiyaṁ nāma bhikkhuniṁ akaṁsu. Te bhikkhūnaṁ ārocesuṁ—“pubbe mayaṁ, āvuso, dabbaṁ mallaputtaṁ sutena avocumhā. Idāni pana amhehi sāmaṁ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“māvuso, evaṁ avacuttha. Nāyasmā dabbo mallaputto evaṁ karissatī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ paṭipucchi—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā 255 --- pli-tv-bu-vb-ss9 1:1 yathayime bhikkhū āhaṁsū”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathayime bhikkhū āhaṁsū”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṁ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṁ katanti vadehi, sace tayā akataṁ akatanti vadehī”ti. “Yato ahaṁ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunadhammaṁ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, ime bhikkhū anuyuñjathā”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anuyuñjiṁsu. Te bhikkhūhi anuyuñjīyamānā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ—“kiṁ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsessantī”ti. Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… “kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dabbaṁ mallaputtaṁ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁsessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṁseyya— ‘appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyan’ti. Tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti koci deso lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṅghādiseso”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto. Appatītoti tena ca kopena, tena ca dosena, tāya ca anattamanatāya, tāya ca anabhiraddhiyā appatīto hoti. Aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṁ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṁ vā. Kathaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ? Vivādādhikaraṇaṁ anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Āpattādhikaraṇaṁ kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇassa anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Evaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Kathaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ? Vivādādhikaraṇaṁ vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa siyā tabbhāgiyaṁ siyā aññabhāgiyaṁ. Kathaṁ āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ? Methunadhammapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Evaṁ āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṁ. Kathaṁ āpattādhikaraṇaṁ 256 --- pli-tv-bu-vb-ss9 1:2 āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ? Methunadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Evaṁ āpattādhikaraṇaṁ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Evaṁ adhikaraṇaṁ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṁ. Kiñci desaṁ lesamattaṁ upādāyāti leso nāma dasa lesā— jātileso, nāmaleso, gottaleso, liṅgaleso, āpattileso, pattaleso, cīvaraleso, upajjhāyaleso, ācariyaleso, senāsanaleso. Jātileso nāma khattiyo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ khattiyaṁ passitvā codeti—“khattiyo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Brāhmaṇo diṭṭho hoti …pe… vesso diṭṭho hoti …pe… suddo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ suddaṁ passitvā codeti—“suddo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Nāmaleso nāma buddharakkhito diṭṭho hoti …pe… dhammarakkhito diṭṭho hoti …pe… saṅgharakkhito diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ saṅgharakkhitaṁ passitvā codeti—“saṅgharakkhito mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Gottaleso nāma gotamo diṭṭho hoti …pe… moggallāno diṭṭho hoti …pe… kaccāyano diṭṭho hoti …pe… vāsiṭṭho diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ vāsiṭṭhaṁ passitvā codeti—“vāsiṭṭho mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Liṅgaleso nāma dīgho diṭṭho hoti …pe… rasso diṭṭho hoti …pe… kaṇho diṭṭho hoti …pe… odāto diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ odātaṁ passitvā codeti—“odāto mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Āpattileso nāma lahukaṁ āpattiṁ āpajjanto diṭṭho hoti. Tañce pārājikena codeti—“assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Pattaleso nāma lohapattadharo diṭṭho hoti …pe… sāṭakapattadharo diṭṭho hoti …pe… sumbhakapattadharo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ sumbhakapattadharaṁ passitvā codeti—“sumbhakapattadharo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Cīvaraleso nāma paṁsukūliko diṭṭho hoti …pe… gahapaticīvaradharo diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ gahapaticīvaradharaṁ passitvā codeti—“gahapaticīvaradharo mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Upajjhāyaleso nāma itthannāmassa saddhivihāriko diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ itthannāmassa saddhivihārikaṁ passitvā codeti—“itthannāmassa saddhivihāriko mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Ācariyaleso nāma itthannāmassa antevāsiko diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ itthannāmassa antevāsikaṁ passitvā codeti—“itthannāmassa antevāsiko mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Senāsanaleso nāma itthannāmasenāsanavāsiko diṭṭho hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Aññaṁ itthannāmasenāsanavāsikaṁ passitvā codeti—“itthannāmasenāsanavāsiko mayā diṭṭho. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Pārājikena 257 --- pli-tv-bu-vb-ss9 1:2 dhammenāti catunnaṁ aññatarena. Anuddhaṁseyyāti codeti vā codāpeti vā. Appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyanti bhikkhubhāvā cāveyyaṁ, samaṇadhammā cāveyyaṁ, sīlakkhandhā cāveyyaṁ, tapoguṇā cāveyyaṁ. Tato aparena samayenāti yasmiṁ khaṇe anuddhaṁsito hoti, taṁ khaṇaṁ taṁ layaṁ taṁ muhuttaṁ vītivatte. Samanuggāhīyamānoti yena vatthunā anuddhaṁsito hoti tasmiṁ vatthusmiṁ samanuggāhīyamāno. Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno. Adhikaraṇaṁ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Koci deso lesamatto upādinnoti tesaṁ lesānaṁ aññataro leso upādinno hoti. Bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhātīti tucchakaṁ mayā bhaṇitaṁ, musā mayā bhaṇitaṁ, abhūtaṁ mayā bhaṇitaṁ, ajānantena mayā bhaṇitaṁ. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti—“assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti—“assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu thullaccayaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti … saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti—“assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti …pe… dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti … thullaccayadiṭṭhi hoti … pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti—“assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Ekekaṁ mūlaṁ kātuna cakkaṁ bandhitabbaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti—“assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti—“assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu thullaccayaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti …pe… thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti … dubbhāsitadiṭṭhi hoti … saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti—“assamaṇosi …pe… evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Bhikkhu pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti …pe… dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti … thullaccayadiṭṭhi hoti … pācittiyadiṭṭhi hoti … pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti … dukkaṭadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti—“assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṁ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṁ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṅghādisesassa. Anāpatti—tathāsaññī codeti vā codāpeti vā, ummattakassa, ādikammikassāti. (Aññabhāgiya) Kiñcilesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss6 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 6. 258 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:0 Kuṭikārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū saññācikāyo kuṭiyo kārāpenti assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo. Tāyo na niṭṭhānaṁ gacchanti. Te yācanabahulā viññattibahulā viharanti—“purisaṁ detha, purisatthakaraṁ detha, goṇaṁ detha, sakaṭaṁ detha, vāsiṁ detha, parasuṁ detha, kuṭhāriṁ detha, kudālaṁ detha, nikhādanaṁ detha, valliṁ detha, veḷuṁ detha, muñjaṁ detha, pabbajaṁ detha, tiṇaṁ detha, mattikaṁ dethā”ti. Manussā upaddutā yācanāya upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṁ karonti dvārampi thakenti, gāvimpi disvā palāyanti bhikkhūti maññamānā. Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe vassaṁvuṭṭho yena āḷavī tena pakkāmi. Anupubbena yena āḷavī tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā mahākassapo āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Atha kho āyasmā mahākassapo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āḷaviṁ piṇḍāya pāvisi. Manussā āyasmantaṁ mahākassapaṁ passitvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṁ karonti dvārampi thakenti. Atha kho āyasmā mahākassapo āḷaviyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū āmantesi—“pubbāyaṁ, āvuso, āḷavī subhikkhā ahosi sulabhapiṇḍā sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ; etarahi panāyaṁ āḷavī dubbhikkhā dullabhapiṇḍā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Ko nu kho, āvuso, hetu ko paccayo, yenāyaṁ āḷavī dubbhikkhā dullabhapiṇḍā, na sukarā uñchena paggahena yāpetun”ti? Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākassapassa etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena āḷavī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena āḷavī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākassapo bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āḷavake bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, saññācikāyo kuṭiyo kārāpetha assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo. Tāyo na niṭṭhānaṁ gacchanti. Te tumhe yācanabahulā viññattibahulā viharatha—‘purisaṁ detha purisatthakaraṁ detha …pe… tiṇaṁ detha mattikaṁ dethā’ti. Manussā upaddutā yācanāya upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṁ karonti dvārampi thakenti, gāvimpi disvā palāyanti bhikkhūti maññamānā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, saṁyācikāyo kuṭiyo kārāpessatha assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo. Tāyo na niṭṭhānaṁ gacchanti. Te tumhe yācanabahulā viññattibahulā viharissatha—“purisaṁ detha purisatthakaraṁ detha …pe… tiṇaṁ detha mattikaṁ dethā”ti. Netaṁ moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, dve bhātaro isayo gaṅgaṁ nadiṁ upanissāya vihariṁsu. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṁ nadiṁ uttaritvā yena kaniṭṭho isi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kaniṭṭhaṁ isiṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṁ phaṇaṁ karitvā aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi tassa nāgassa bhayā kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasa kho, bhikkhave, jeṭṭho isi kaniṭṭhaṁ isiṁ kisaṁ lūkhaṁ dubbaṇṇaṁ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṁ dhamanisanthatagattaṁ. Disvāna kaniṭṭhaṁ isiṁ etadavoca—‘kissa tvaṁ, bho, kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto’ti? ‘Idha, bho, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṁ nadiṁ uttaritvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṁ phaṇaṁ karitvā aṭṭhāsi. Tassāhaṁ, bho, nāgassa bhayā kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto’ti. 259 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:1 ‘Icchasi pana tvaṁ, bho, tassa nāgassa anāgamanan’ti? ‘Icchāmahaṁ, bho, tassa nāgassa anāgamanan’ti. ‘Api pana tvaṁ, bho, tassa nāgassa kiñci passasī’ti? ‘Passāmahaṁ, bho, maṇimassa kaṇṭhe pilandhanan’ti. ‘Tena hi tvaṁ, bho, taṁ nāgaṁ maṇiṁ yāca—“maṇiṁ me, bho, dehi; maṇinā me attho”’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṁ nadiṁ uttaritvā yena kaniṭṭho isi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho, bhikkhave, maṇikaṇṭhaṁ nāgarājānaṁ kaniṭṭho isi etadavoca—‘maṇiṁ me, bho, dehi; maṇinā me attho’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā—‘bhikkhu maṇiṁ yācati, bhikkhussa maṇinā attho’ti khippaññeva agamāsi. Dutiyampi kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṁ nadiṁ uttaritvā yena kaniṭṭho isi tenupasaṅkami. Addasa kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi maṇikaṇṭhaṁ nāgarājānaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna maṇikaṇṭhaṁ nāgarājānaṁ etadavoca—‘maṇiṁ me, bho, dehi; maṇinā me attho’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā—‘bhikkhu maṇiṁ yācati, bhikkhussa maṇinā attho’ti tatova paṭinivatti. Tatiyampi kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṁ nadiṁ uttarati. Addasa kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi maṇikaṇṭhaṁ nāgarājānaṁ gaṅgaṁ nadiṁ uttarantaṁ. Disvāna maṇikaṇṭhaṁ nāgarājānaṁ etadavoca—‘maṇiṁ me, bho, dehi; maṇinā me attho’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā kaniṭṭhaṁ isiṁ gāthāhi ajjhabhāsi—‘Mamannapānaṁ vipulaṁ uḷāraṁ, Uppajjatīmassa maṇissa hetu; Taṁ te na dassaṁ atiyācakosi, Na cāpi te assamamāgamissaṁ. Susū yathā sakkharadhotapāṇī, Tāsesi maṁ selamāyācamāno; Taṁ te na dassaṁ atiyācakosi, Na cāpi te assamamāgamissan’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā—‘bhikkhu maṇiṁ yācati, bhikkhussa maṇinā attho’ti pakkāmi. Tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgañchi. Atha kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi tassa nāgassa dassanīyassa adassanena bhiyyoso mattāya kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo, uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasa kho, bhikkhave, jeṭṭho isi kaniṭṭhaṁ isiṁ bhiyyoso mattāya kisaṁ lūkhaṁ dubbaṇṇaṁ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṁ dhamanisanthatagattaṁ. Disvāna kaniṭṭhaṁ isiṁ etadavoca—‘kissa tvaṁ, bho, bhiyyoso mattāya kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto’ti? ‘Tassāhaṁ, bho, nāgassa dassanīyassa adassanena bhiyyoso mattāya kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto’ti. Atha kho, bhikkhave, jeṭṭho isi kaniṭṭhaṁ isiṁ gāthāya ajjhabhāsi—‘Na taṁ yāce yassapiyaṁ jigīse, Videsso hoti atiyācanāya; Nāgo maṇiṁ yācito brāhmaṇena, Adassanaññeva tadajjhagamā’ti. Tesañhi nāma, bhikkhave, tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā viññatti. Kimaṅgaṁ pana manussabhūtānaṁ. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro bhikkhu himavantapasse viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tassa kho, bhikkhave, vanasaṇḍassa avidūre mahantaṁ ninnaṁ pallalaṁ. Atha kho, bhikkhave, mahāsakuṇasaṅgho tasmiṁ pallale divasaṁ gocaraṁ caritvā sāyaṁ taṁ vanasaṇḍaṁ vāsāya upagacchati. Atha kho, bhikkhave, so bhikkhu tassa sakuṇasaṅghassa saddena ubbāḷho yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, taṁ bhikkhuṁ etadavoca—‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ kaccisi appakilamathena addhānaṁ āgato? Kuto ca tvaṁ, bhikkhu, āgacchasī’ti? ‘Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Appakilamathena cāhaṁ, bhante, addhānaṁ āgato. Atthi, bhante, himavantapasse mahāvanasaṇḍo. Tassa kho pana, bhante, vanasaṇḍassa avidūre mahantaṁ ninnaṁ pallalaṁ. Atha kho, bhante, mahāsakuṇasaṅgho tasmiṁ pallale divasaṁ gocaraṁ caritvā sāyaṁ taṁ vanasaṇḍaṁ vāsāya upagacchati. Tato ahaṁ, bhagavā, āgacchāmi—tassa sakuṇasaṅghassa saddena ubbāḷho’ti. ‘Icchasi pana tvaṁ, bhikkhu, tassa sakuṇasaṅghassa anāgamanan’ti? ‘Icchāmahaṁ, bhagavā, tassa sakuṇasaṅghassa anāgamanan’ti. ‘Tena hi tvaṁ, bhikkhu, tattha gantvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ tikkhattuṁ 260 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:1 saddamanussāvehi—suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṁ vanasaṇḍe vāsaṁ upagatā, pattena me attho. Ekekaṁ me, bhonto, pattaṁ dadantū’ti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ … rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ tikkhattuṁ saddamanussāvehi—‘suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṁ vanasaṇḍe vāsaṁ upagatā, pattena me attho. Ekekaṁ me, bhonto, pattaṁ dadantū’ti. Atha kho, bhikkhave, so bhikkhu tattha gantvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ tikkhattuṁ saddamanussāvesi—‘suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṁ vanasaṇḍe vāsaṁ upagatā, pattena me attho. Ekekaṁ me, bhonto, pattaṁ dadantū’ti. Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ … rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ tikkhattuṁ saddamanussāvesi—‘suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṁ vanasaṇḍe vāsaṁ upagatā, pattena me attho. Ekekaṁ me, bhonto, pattaṁ dadantū’ti. Atha kho, bhikkhave, so sakuṇasaṅgho—‘bhikkhu pattaṁ yācati bhikkhussa pattena attho’ti tamhā vanasaṇḍā pakkāmi. Tathā pakkantova ahosi na puna paccāgañchi. Tesañhi nāma, bhikkhave, tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā viññatti. Kimaṅgaṁ pana manussabhūtānaṁ. Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, raṭṭhapālassa kulaputtassa pitā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi—‘Apāhaṁ te na jānāmi, raṭṭhapāla bahū janā; Te maṁ saṅgamma yācanti, kasmā maṁ tvaṁ na yācasī’ti. ‘Yācako appiyo hoti, yācaṁ adadamappiyo; Tasmāhaṁ taṁ na yācāmi, mā me videssanā ahū’ti. So hi nāma, bhikkhave, raṭṭhapālo kulaputto sakaṁ pitaraṁ evaṁ vakkhati. Kimaṅgaṁ pana jano janaṁ. Gihīnaṁ, bhikkhave, dussaṁharāni bhogāni sambhatānipi durakkhiyāni. Tattha nāma tumhe, moghapurisā, evaṁ dussaṁharesu bhogesu sambhatesupi durakkhiyesu yācanabahulā viññattibahulā viharissatha—‘purisaṁ detha, purisatthakaraṁ detha, goṇaṁ detha, sakaṭaṁ detha, vāsiṁ detha, parasuṁ detha, kuṭhāriṁ detha, kudālaṁ detha, nikhādanaṁ detha, valliṁ detha, veḷuṁ detha, muñjaṁ detha, pabbajaṁ detha, tiṇaṁ detha, mattikaṁ dethā’ti. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṁ kārayamānena assāmikaṁ attuddesaṁ pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ—dīghaso dvādasa vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ sattantarā. Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya. Tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṁ— anārambhaṁ saparikkamanaṁ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṁ aparikkamane saññācikāya kuṭiṁ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṁ vā atikkāmeyya, saṅghādiseso”ti. 2 Saññācikā nāma sayaṁ yācitvā purisampi purisatthakarampi goṇampi sakaṭampi vāsimpi parasumpi kuṭhārimpi kudālampi nikhādanampi vallimpi veḷumpi muñjampi pabbajampi tiṇampi mattikampi. Kuṭi nāma ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Assāmikanti na añño koci sāmiko hoti, itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā. Attuddesanti attano atthāya. Pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ—dīghaso dvādasa vidatthiyo, sugatavidatthiyāti bāhirimena mānena. Tiriyaṁ sattantarāti abbhantarimena mānena. Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāyāti tena kuṭikārakena bhikkhunā kuṭivatthuṁ sodhetvā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ahaṁ, bhante, saññācikāya kuṭiṁ kattukāmo assāmikaṁ attuddesaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ kuṭivatthuolokanaṁ yācāmī”ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Sace sabbo saṅgho ussahati kuṭivatthuṁ oloketuṁ, sabbena saṅghena oloketabbaṁ. No ce sabbo saṅgho ussahati kuṭivatthuṁ oloketuṁ, ye tattha honti bhikkhū byattā paṭibalā sārambhaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ aparikkamanaṁ jānituṁ te yācitvā sammannitabbā. “Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṁ kattukāmo assāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ kuṭivatthuolokanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmañca 261 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:2 itthannāmañca bhikkhū sammanneyya itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṁ oloketuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṁ kattukāmo assāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ kuṭivatthuolokanaṁ yācati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammannati itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṁ oloketuṁ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṁ sammuti itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṁ oloketuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṁ oloketuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tehi sammatehi bhikkhūhi tattha gantvā kuṭivatthu oloketabbaṁ, sārambhaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ aparikkamanaṁ jānitabbaṁ. Sace sārambhaṁ hoti aparikkamanaṁ, “mā idha karī”ti vattabbo. Sace anārambhaṁ hoti saparikkamanaṁ, saṅghassa ārocetabbaṁ—“anārambhaṁ saparikkamanan”ti. Tena kuṭikārakena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ahaṁ, bhante, saññācikāya kuṭiṁ kattukāmo assāmikaṁ attuddesaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ kuṭivatthudesanaṁ yācāmī”ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. “Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṁ kattukāmo assāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ kuṭivatthudesanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṁ deseyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṁ kattukāmo assāmikaṁ attuddesaṁ. So saṅghaṁ kuṭivatthudesanaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṁ deseti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthussa desanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitaṁ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sārambhaṁ nāma kipillikānaṁ vā āsayo hoti, upacikānaṁ vā āsayo hoti, undūrānaṁ vā āsayo hoti, ahīnaṁ vā āsayo hoti, vicchikānaṁ vā āsayo hoti, satapadīnaṁ vā āsayo hoti, hatthīnaṁ vā āsayo hoti, assānaṁ vā āsayo hoti, sīhānaṁ vā āsayo hoti, byagghānaṁ vā āsayo hoti, dīpīnaṁ vā āsayo hoti, acchānaṁ vā āsayo hoti, taracchānaṁ vā āsayo hoti, yesaṁ kesañci tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ āsayo hoti, pubbaṇṇanissitaṁ vā hoti, aparaṇṇanissitaṁ vā hoti, abbhāghātanissitaṁ vā hoti, āghātananissitaṁ vā hoti, susānanissitaṁ vā hoti, uyyānanissitaṁ vā hoti, rājavatthunissitaṁ vā hoti, hatthisālānissitaṁ vā hoti, assasālānissitaṁ vā hoti, bandhanāgāranissitaṁ vā hoti, pānāgāranissitaṁ vā hoti, sūnanissitaṁ vā hoti, racchānissitaṁ vā hoti, caccaranissitaṁ vā hoti, sabhānissitaṁ vā hoti, saṁsaraṇanissitaṁ vā hoti. Etaṁ sārambhaṁ nāma. Aparikkamanaṁ nāma na sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṁ samantā nisseṇiyā anuparigantuṁ. Etaṁ aparikkamanaṁ nāma. Anārambhaṁ nāma na kipillikānaṁ vā āsayo hoti, na upacikānaṁ vā āsayo hoti, na undūrānaṁ vā āsayo hoti, na ahīnaṁ vā āsayo hoti, na vicchikānaṁ vā āsayo hoti, na satapadīnaṁ vā āsayo hoti …pe… na saṁsaraṇanissitaṁ vā hoti. Etaṁ anārambhaṁ nāma. Saparikkamanaṁ nāma sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṁ, samantā nisseṇiyā anuparigantuṁ. Etaṁ saparikkamanaṁ nāma. Saññācikā nāma sayaṁ yācitvā purisampi purisatthakarampi …pe… mattikampi. Kuṭi nāma ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā. Kāreyyāti karoti vā kārāpeti vā. Bhikkhū vā anabhineyya, vatthudesanāya pamāṇaṁ vā atikkāmeyyāti ñattidutiyena kammena kuṭivatthuṁ na desāpetvā, āyāmato vā vitthārato vā antamaso kesaggamattampi atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Ekaṁ piṇḍaṁ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti 262 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:3 saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇātikkantaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇātikkantaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇikaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇikaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti pamāṇikaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṁ karoti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ. Bhikkhu samādisati—“kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ 263 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:3 dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Na ca samādisati— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Na ca samādisati— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā sārambhā saparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“desitavatthukā ca hotu anārambhā cā”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā anārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“desitavatthukā ca hotu saparikkamanā cā”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā 264 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:3 pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā anārambhā saparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“desitavatthukā hotū”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“anārambhā ca hotu saparikkamanā cā”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā saparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“anārambhā hotū”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ anārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā anārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“saparikkamanā hotū”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti …pe… “pamāṇikā ca hotu anārambhā cā”ti …pe… “pamāṇikā ca hotu saparikkamanā cā”ti …pe… “pamāṇikā hotū”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati pamāṇikā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“anārambhā ca hotu saparikkamanā cā”ti …pe… “anārambhā hotū”ti …pe… “saparikkamanā hotū”ti …pe… anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti …pe… “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā cā”ti …pe… “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca saparikkamanā cā”ti …pe… “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā cā”ti. No ce sāmaṁ vā gaccheyya dūtaṁ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā pamāṇikā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṁ vā gantabbaṁ dūto vā pāhetabbo—“anārambhā ca hotu saparikkamanā cā”ti …pe… “anārambhā hotū”ti …pe… “saparikkamanā hotū”ti …pe… anāpatti. Bhikkhu 265 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:3 samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ catunnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti kārukānaṁ dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ sārambhaṁ saparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ …pe… āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ …pe… āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa 266 --- pli-tv-bu-vb-ss6 1:3 vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti adesitavatthukaṁ pamāṇātikkantaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesena dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ sārambhaṁ aparikkamanaṁ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ …pe… sārambhaṁ saparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa …pe… anārambhaṁ aparikkamanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṁ me karothā”ti. Tassa kuṭiṁ karonti desitavatthukaṁ pamāṇikaṁ anārambhaṁ saparikkamanaṁ, anāpatti. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Anāpatti—leṇe guhāya tiṇakuṭikāya aññassatthāya vāsāgāraṁ ṭhapetvā sabbattha anāpatti ummattakassa ādikammikassāti. Kuṭikārasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-ss13 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 13. Kuladūsakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṁ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṁ karontipi kārāpentipi, vaṭaṁsakaṁ karontipi kārāpentipi, āveḷaṁ karontipi kārāpentipi, uracchadaṁ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṁ kuladhītānaṁ kulakumārīnaṁ kulasuṇhānaṁ kuladāsīnaṁ ekatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, mañjarikaṁ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṁ harantipi harāpentipi, vaṭaṁsakaṁ harantipi harāpentipi, āveḷaṁ harantipi harāpentipi, uracchadaṁ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṁ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi gāyantipi vādentipi lāsentipi, naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, 267 --- pli-tv-bu-vb-ss13 1:1 naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti, gāyantiyāpi naccanti, gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti, vādentiyāpi naccanti, vādentiyāpi gāyanti, vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti, lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti. Hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi, usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṁ pattharitvā naccakiṁ evaṁ vadanti—“idha, bhagini, naccassū”ti, nalāṭikampi denti, vividhampi anācāraṁ ācaranti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṁvuṭṭho sāvatthiṁ gacchanto bhagavantaṁ dassanāya, yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṁ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. Manussā taṁ bhikkhuṁ passitvā evamāhaṁsu—“kvāyaṁ abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya? Ko imassa upagatassa piṇḍakaṁ dassati? Amhākaṁ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino. Tesaṁ kho nāma piṇḍo dātabbo”ti. Addasā kho aññataro upāsako taṁ bhikkhuṁ kīṭāgirismiṁ piṇḍāya carantaṁ. Disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā etadavoca—“api, bhante, piṇḍo labbhatī”ti? “Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī”ti. “Ehi, bhante, gharaṁ gamissāmā”ti. Atha kho so upāsako taṁ bhikkhuṁ gharaṁ netvā bhojetvā etadavoca—“kahaṁ, bhante, ayyo gamissatī”ti? “Sāvatthiṁ kho ahaṁ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṁ dassanāyā”ti. “Tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi—‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṁ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi …pe… vividhampi anācāraṁ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṁ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṁ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṁ kīṭāgirismiṁ āvāso saṇṭhaheyyā’”ti. “Evamāvuso”ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ, kaccisi appakilamathena addhānaṁ āgato, kuto ca tvaṁ, bhikkhu, āgacchasī”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Appakilamathena cāhaṁ, bhante, addhānaṁ āgato. Idhāhaṁ, bhante, kāsīsu vassaṁvuṭṭho sāvatthiṁ āgacchanto bhagavantaṁ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariṁ. Atha khvāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasā kho maṁ, bhante, aññataro upāsako kīṭāgirismiṁ piṇḍāya carantaṁ. Disvāna yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā etadavoca—‘api, bhante, piṇḍo labbhatī’ti? ‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Ehi, bhante, gharaṁ 268 --- pli-tv-bu-vb-ss13 1:1 gamissāmā’ti. Atha kho, bhante, so upāsako maṁ gharaṁ netvā bhojetvā etadavoca—‘kahaṁ, bhante, ayyo gamissatī’ti? ‘Sāvatthiṁ kho ahaṁ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṁ dassanāyā’ti. Tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi—‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṁ āvāso, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi …pe… vividhampi anācāraṁ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṁ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā, yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni, riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṁ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṁ kīṭāgirismiṁ āvāso saṇṭhaheyyā’ti. Tato ahaṁ, bhagavā, āgacchāmī”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi …pe… vividhampi anācāraṁ ācaranti, yepi te, bhikkhave, manussā pubbe saddhā ahesuṁ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā; yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni; riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpaṁ anācāraṁ ācarissanti—mālāvacchaṁ ropessantipi ropāpessantipi, sañcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi, ganthissantipi ganthāpessantipi, ekatovaṇṭikamālaṁ karissantipi kārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ karissantipi kārāpessantipi, mañjarikaṁ karissantipi kārāpessantipi, vidhūtikaṁ karissantipi kārāpessantipi, vaṭaṁsakaṁ karissantipi kārāpessantipi, āveḷaṁ karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṁ karissantipi kārāpessantipi. Te kulitthīnaṁ kuladhītānaṁ kulakumārīnaṁ kulasuṇhānaṁ kuladāsīnaṁ ekatovaṇṭikamālaṁ harissantipi hārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ harissantipi hārāpessantipi, mañjarikaṁ harissantipi hārāpessantipi, vidhūtikaṁ harissantipi hārāpessantipi, vaṭaṁsakaṁ harissantipi hārāpessantipi, āveḷaṁ harissantipi hārāpessantipi, uracchadaṁ harissantipi hārāpessantipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṁ ekabhājanepi bhuñjissanti, ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi pivissanti, mālāgandhavilepanampi dhārissanti naccissantipi gāyissantipi vādessantipi lāsessantipi, naccantiyāpi naccissanti naccantiyāpi gāyissanti naccantiyāpi vādessanti naccantiyāpi lāsessanti, gāyantiyāpi naccissanti gāyantiyāpi gāyissanti gāyantiyāpi vādessanti gāyantiyāpi lāsessanti, vādentiyāpi naccissanti vādentiyāpi gāyissanti vādentiyāpi vādessanti vādentiyāpi lāsessanti, lāsentiyāpi naccissanti lāsentiyāpi gāyissanti lāsentiyāpi vādessanti lāsentiyāpi lāsessanti aṭṭhapadepi kīḷissanti dasapadepi kīḷissanti, ākāsepi kīḷissanti, parihārapathepi kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti, khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti, salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissanti, paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi kīḷissanti, mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti, pattāḷhakenapi kīḷissanti, rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti, manesikāyapi kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti, hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti, rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti, hatthissapi purato dhāvissanti, assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato dhāvissantipi ādhāvissantipi usseḷessantipi, apphoṭessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhīhipi 269 --- pli-tv-bu-vb-ss13 1:1 yujjhissanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṁ pattharitvā naccakiṁ evaṁ vakkhanti “idha, bhagini, naccassū”ti nalāṭikampi dassanti, vividhampi anācāraṁ ācarissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi—“gacchatha tumhe, sāriputtā, kīṭāgiriṁ gantvā assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ karotha. Tumhākaṁ ete saddhivihārikā”ti. “Kathaṁ mayaṁ, bhante, assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ karoma? Caṇḍā te bhikkhū pharusā”ti. “Tena hi tumhe, sāriputtā, bahukehi bhikkhūhi saddhiṁ gacchathā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṁ. “Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Paṭhamaṁ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā. Codetvā sāretabbā. Sāretvā āpattiṁ ropetabbā. Āpattiṁ ropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṁ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ kareyya—“na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabban”ti. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṁ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ karoti—“na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabban”ti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammassa karaṇaṁ—“na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabban”ti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho …pe… so bhāseyya. Kataṁ saṅghena assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ—“na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabban”ti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṁ gantvā assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ akāsi—“na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabban”ti. Te saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṁ pātenti, na netthāraṁ vattanti, na bhikkhū khamāpenti, akkosanti paribhāsanti chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti, pakkamantipi, vibbhamantipi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṁ pātessanti, na netthāraṁ vattissanti, na bhikkhū khamāpessanti, akkosissanti paribhāsissanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti pakkamissantipi vibbhamissantipī”ti. Atha kho te bhikkhū assajipunabbasuke bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti …pe… vibbhamantipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhu paneva aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati kuladūsako pāpasamācāro. Tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. So bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo—‘āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Pakkamatāyasmā imamhā āvāsā. Alaṁ te idha vāsenā’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṁ vadeyya—‘chandagāmino ca bhikkhū dosagāmino ca bhikkhū mohagāmino ca bhikkhū bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṁ pabbājenti ekaccaṁ na pabbājentī’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo—‘māyasmā evaṁ 270 --- pli-tv-bu-vb-ss13 1:1 avaca. Na ca bhikkhū chandagāmino. Na ca bhikkhū dosagāmino. Na ca bhikkhū mohagāmino. Na ca bhikkhū bhayagāmino. Āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro. Āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Pakkamatāyasmā imamhā āvāsā. Alaṁ te idha vāsenā’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso”ti. 2 Bhikkhu paneva aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vāti gāmopi nigamopi nagarampi gāmo ceva nigamo ca. Upanissāya viharatīti tattha paṭibaddhā honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā. Kulaṁ nāma cattāri kulāni—khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ, suddakulaṁ. Kuladūsakoti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā veḷuyā vejjikāya vā jaṅghapesanikena vā. Pāpasamācāroti mālāvacchaṁ ropetipi ropāpetipi, siñcatipi siñcāpetipi, ocinātipi ocināpetipi, ganthetipi ganthāpetipi. Dissanti ceva suyyanti cāti ye saṁmukhā te passanti, ye tirokkhā te suṇanti. Kulāni ca tena duṭṭhānīti pubbe saddhā hutvā taṁ āgamma assaddhā honti, pasannā hutvā appasannā honti. Dissanti ceva suyyanti cāti ye saṁmukhā te passanti, ye tirokkhā te suṇanti. So bhikkhūti yo so kuladūsako bhikkhu. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti. Tehi vattabbo—“āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro. Āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Pakkamatāyasmā imamhā āvāsā. Alaṁ te idha vāsenā”ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṁ vadeyya—“chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū, bhayagāmino ca bhikkhū. Tādisikāya āpattiyā ekaccaṁ pabbājenti ekaccaṁ na pabbājentī”ti. So bhikkhūti yo so kammakato bhikkhu. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti. Tehi vattabbo—“māyasmā evaṁ avaca. Na ca bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca bhikkhū bhayagāmino. Āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro. Āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Pakkamatāyasmā imamhā āvāsā. Alaṁ te idha vāsenā”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo—“māyasmā evaṁ avaca. Na ca bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca bhikkhū bhayagāmino. Āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro. Āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Pakkamatāyasmā imamhā āvāsā. Alaṁ te idha vāsenā”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo. “Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpeti. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpeti. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Samanubhaṭṭho 271 --- pli-tv-bu-vb-ss13 1:2 saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Saṅghādisesoti saṅghova tassā āpattiyā parivāsaṁ deti, mūlāya paṭikassati, mānattaṁ deti, abbheti; na sambahulā, na ekapuggalo. Tena vuccati—“saṅghādiseso”ti, tasseva āpattinikāyassa nāmakammaṁ adhivacanaṁ. Tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematiko na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantassa, paṭinissajjantassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Kuladūsakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ terasamaṁ. “Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, terasa saṅghādisesā dhammā, nava paṭhamāpattikā, cattāro yāvatatiyakā. Yesaṁ bhikkhu aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā yāvatīhaṁ jānaṁ paṭicchādeti tāvatīhaṁ tena bhikkhunā akāmā parivattabbaṁ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttari chārattaṁ bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṁ. Ciṇṇamānatto bhikkhu yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṁ bhikkhuṁ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṁ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi—‘kaccittha parisuddhā’? Dutiyampi pucchāmi—‘kaccittha parisuddhā’? Tatiyampi pucchāmi—‘kaccittha parisuddhā’? Parisuddhetthāyasmanto. Tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Terasakaṁ niṭṭhitaṁ. Tassuddānaṁ Vissaṭṭhi kāyasaṁsaggaṁ, duṭṭhullaṁ attakāmañca; Sañcarittaṁ kuṭī ceva, vihāro ca amūlakaṁ. Kiñcilesañca bhedo ca, tasseva anuvattakā; Dubbacaṁ kuladūsañca, saṅghādisesā terasāti. Saṅghādisesakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-ss1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpada Ime kho panāyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako anabhirato brahmacariyaṁ carati. So tena kiso hoti lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasa kho āyasmā udāyī āyasmantaṁ seyyasakaṁ kisaṁ lūkhaṁ dubbaṇṇaṁ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṁ dhamanisanthatagattaṁ. Disvāna āyasmantaṁ seyyasakaṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, āvuso seyyasaka, kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto? Kacci no tvaṁ, āvuso seyyasaka, anabhirato brahmacariyaṁ carasī”ti? “Evamāvuso”ti. “Tena hi tvaṁ, āvuso seyyasaka, yāvadatthaṁ bhuñja yāvadatthaṁ supa yāvadatthaṁ nhāya. Yāvadatthaṁ bhuñjitvā yāvadatthaṁ supitvā yāvadatthaṁ nhāyitvā yadā te anabhirati uppajjati rāgo cittaṁ anuddhaṁseti tadā hatthena upakkamitvā asuciṁ mocehī”ti. “Kiṁ nu kho, āvuso, kappati evarūpaṁ kātun”ti? “Āma, āvuso. Ahampi evaṁ karomī”ti. Atha kho āyasmā seyyasako yāvadatthaṁ bhuñji yāvadatthaṁ supi yāvadatthaṁ nhāyi. Yāvadatthaṁ bhuñjitvā yāvadatthaṁ supitvā yāvadatthaṁ nhāyitvā yadā anabhirati uppajjati rāgo cittaṁ anuddhaṁseti tadā hatthena upakkamitvā asuciṁ mocesi. Atha kho āyasmā seyyasako aparena samayena vaṇṇavā ahosi pīṇindriyo pasannamukhavaṇṇo vippasannachavivaṇṇo. Atha kho āyasmato seyyasakassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṁ seyyasakaṁ etadavocuṁ—“pubbe kho tvaṁ, āvuso seyyasaka, kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto 272 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:1 dhamanisanthatagatto. So dāni tvaṁ etarahi vaṇṇavā pīṇindriyo pasannamukhavaṇṇo vippasannachavivaṇṇo. Kiṁ nu kho tvaṁ, āvuso seyyasaka, bhesajjaṁ karosī”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, bhesajjaṁ karomi. Api cāhaṁ yāvadatthaṁ bhuñjāmi yāvadatthaṁ supāmi yāvadatthaṁ nhāyāmi. Yāvadatthaṁ bhuñjitvā yāvadatthaṁ supitvā yāvadatthaṁ nhāyitvā yadā me anabhirati uppajjati rāgo cittaṁ anuddhaṁseti tadā hatthena upakkamitvā asuciṁ mocemī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso seyyasaka, yeneva hatthena saddhādeyyaṁ bhuñjasi teneva hatthena upakkamitvā asuciṁ mocesī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā seyyasako hatthena upakkamitvā asuciṁ mocessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ seyyasakaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ seyyasakaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, seyyasaka, hatthena upakkamitvā asuciṁ mocesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, hatthena upakkamitvā asuciṁ mocessasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya, visaññogāya dhammo desito no saññogāya, anupādānāya dhammo desito no saupādānāya. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi, visaññogāya dhamme desite saññogāya cetessasi, anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito, madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammo desito? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena kāmānaṁ pahānaṁ akkhātaṁ, kāmasaññānaṁ pariññā akkhātā, kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto, kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto? Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ seyyasakaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Sañcetanikā sukkavissaṭṭhi saṅghādiseso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū paṇītabhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṁ okkamanti. Tesaṁ muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci muccati. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘sañcetanikā sukkavissaṭṭhi saṅghādiseso’ti. Amhākañca supinantena asuci muccati. Atthi cettha cetanā labbhati. Kacci nu kho mayaṁ saṅghādisesaṁ āpattiṁ āpannā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Atthesā, bhikkhave, cetanā; sā ca kho abbohārikāti. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Sañcetanikā sukkavissaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso”ti. Sañcetanikāti jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo. Sukkanti dasa sukkāni—nīlaṁ pītakaṁ lohitakaṁ odātaṁ takkavaṇṇaṁ dakavaṇṇaṁ telavaṇṇaṁ khīravaṇṇaṁ dadhivaṇṇaṁ sappivaṇṇaṁ. Vissaṭṭhīti ṭhānato cāvanā vuccati vissaṭṭhīti. Aññatra supinantāti ṭhapetvā supinantaṁ. Saṅghādisesoti saṅghova tassā āpattiyā parivāsaṁ deti, mūlāya paṭikassati, mānattaṁ deti, abbheti; na sambahulā, na ekapuggalo. Tena vuccati—“saṅghādiseso”ti. Tasseva āpattinikāyassa nāmakammaṁ adhivacanaṁ. Tenapi vuccati—“saṅghādiseso”ti. 3 Ajjhattarūpe moceti, bahiddhārūpe moceti, ajjhattabahiddhārūpe moceti, ākāse kaṭiṁ kampento moceti; rāgūpatthambhe moceti, vaccūpatthambhe moceti, passāvūpatthambhe moceti, vātūpatthambhe moceti, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhe moceti; ārogyatthāya moceti, sukhatthāya moceti, bhesajjatthāya moceti, dānatthāya moceti, puññatthāya moceti, 273 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:3 yaññatthāya moceti, saggatthāya moceti, bījatthāya moceti, vīmaṁsatthāya moceti, davatthāya moceti; nīlaṁ moceti, pītakaṁ moceti, lohitakaṁ moceti, odātaṁ moceti, takkavaṇṇaṁ moceti, dakavaṇṇaṁ moceti, telavaṇṇaṁ moceti, khīravaṇṇaṁ moceti, dadhivaṇṇaṁ moceti, sappivaṇṇaṁ moceti. Ajjhattarūpeti ajjhattaṁ upādinne rūpe. Bahiddhārūpeti bahiddhā upādinne vā anupādinne vā. Ajjhattabahiddhārūpeti tadubhaye. Ākāse kaṭiṁ kampentoti ākāse vāyamantassa aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Rāgūpatthambheti rāgena pīḷitassa aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Vaccūpatthambheti vaccena pīḷitassa aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Passāvūpatthambheti passāvena pīḷitassa aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Vātūpatthambheti vātena pīḷitassa aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Uccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambheti uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Ārogyatthāyāti arogo bhavissāmi. Sukhatthāyāti sukhaṁ vedanaṁ uppādessāmi. Bhesajjatthāyāti bhesajjaṁ bhavissati. Dānatthāyāti dānaṁ dassāmi. Puññatthāyāti puññaṁ bhavissati. Yaññatthāyāti yaññaṁ yajissāmi. Saggatthāyāti saggaṁ gamissāmi. Bījatthāyāti bījaṁ bhavissati. Vīmaṁsatthāyāti nīlaṁ bhavissati, pītakaṁ bhavissati, lohitakaṁ bhavissati, odātaṁ bhavissati, takkavaṇṇaṁ bhavissati, dakavaṇṇaṁ bhavissati, telavaṇṇaṁ bhavissati, khīravaṇṇaṁ bhavissati, dadhivaṇṇaṁ bhavissati, sappivaṇṇaṁ bhavissatīti. Davatthāyāti khiḍḍādhippāyo. Ajjhattarūpe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Bahiddhārūpe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ajjhattabahiddhārūpe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ākāse kaṭiṁ kampento ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Rāgūpatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Vaccūpatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Passāvūpatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Vātūpatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Uccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ārogyatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sukhatthāya …pe… bhesajjatthāya … dānatthāya … puññatthāya … yaññatthāya … saggatthāya … bījatthāya … vīmaṁsatthāya … davatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Nīlaṁ ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Pītakaṁ … lohitakaṁ … odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Suddhikaṁ niṭṭhitaṁ. Ārogyatthañca sukhatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ārogyatthañca bhesajjatthañca …pe… ārogyatthañca dānatthañca … ārogyatthañca puññatthañca … ārogyatthañca yaññatthañca … ārogyatthañca saggatthañca … ārogyatthañca bījatthañca … ārogyatthañca vīmaṁsatthañca … ārogyatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakassa khaṇḍacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Sukhatthañca bhesajjatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sukhatthañca dānatthañca …pe… sukhatthañca puññatthañca … sukhatthañca yaññatthañca … sukhatthañca saggatthañca … sukhatthañca bījatthañca … sukhatthañca vīmaṁsatthañca … sukhatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sukhatthañca ārogyatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Bhesajjatthañca dānatthañca …pe… bhesajjatthañca puññatthañca … bhesajjatthañca yaññatthañca … bhesajjatthañca saggatthañca … bhesajjatthañca bījatthañca … bhesajjatthañca vīmaṁsatthañca … bhesajjatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Bhesajjatthañca ārogyatthañca …pe… bhesajjatthañca sukhatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dānatthañca puññatthañca …pe… dānatthañca yaññatthañca … dānatthañca saggatthañca … dānatthañca bījatthañca … dānatthañca vīmaṁsatthañca … dānatthañca davatthañca ceteti upakkamati 274 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:3 muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dānatthañca ārogyatthañca …pe… dānatthañca sukhatthañca … dānatthañca bhesajjatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Puññatthañca yaññatthañca …pe… puññatthañca saggatthañca … puññatthañca bījatthañca … puññatthañca vīmaṁsatthañca … puññatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Puññatthañca ārogyatthañca …pe… puññatthañca sukhatthañca … puññatthañca bhesajjatthañca … puññatthañca dānatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Yaññatthañca saggatthañca …pe… yaññatthañca bījatthañca … yaññatthañca vīmaṁsatthañca … yaññatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Yaññatthañca ārogyatthañca …pe… yaññatthañca sukhatthañca … yaññatthañca bhesajjatthañca … yaññatthañca dānatthañca … yaññatthañca puññatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Saggatthañca bījatthañca …pe… saggatthañca vīmaṁsatthañca … saggatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Saggatthañca ārogyatthañca …pe… saggatthañca sukhatthañca … saggatthañca bhesajjatthañca … saggatthañca dānatthañca … saggatthañca puññatthañca … saggatthañca yaññatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Bījatthañca vīmaṁsatthañca …pe… bījatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Bījatthañca ārogyatthañca …pe… bījatthañca sukhatthañca … bījatthañca bhesajjatthañca … bījatthañca dānatthañca … bījatthañca puññatthañca … bījatthañca yaññatthañca … bījatthañca saggatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Vīmaṁsatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Vīmaṁsatthañca ārogyatthañca …pe… vīmaṁsatthañca sukhatthañca … vīmaṁsatthañca bhesajjatthañca … vīmaṁsatthañca dānatthañca … vīmaṁsatthañca puññatthañca … vīmaṁsatthañca yaññatthañca … vīmaṁsatthañca saggatthañca … vīmaṁsatthañca bījatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Davatthañca ārogyatthañca …pe… davatthañca sukhatthañca … davatthañca bhesajjatthañca … davatthañca dānatthañca … davatthañca puññatthañca … davatthañca yaññatthañca … davatthañca saggatthañca … davatthañca bījatthañca … davatthañca vīmaṁsatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakassa baddhacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa …pe… ārogyatthañca sukhatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dumūlakassa khaṇḍacakkaṁ. Sukhatthañca bhesajjatthañca dānatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa …pe… sukhatthañca bhesajjatthañca davatthañca …pe… sukhatthañca bhesajjatthañca ārogyatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dumūlakassa baddhacakkaṁ, saṅkhittaṁ. Vīmaṁsatthañca davatthañca ārogyatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa …pe… vīmaṁsatthañca davatthañca bījatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dumūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Timūlakampi catumūlakampi pañcamūlakampi chamūlakampi sattamūlakampi aṭṭhamūlakampi navamūlakampi evameva vitthāretabbaṁ. Idaṁ sabbamūlakaṁ. Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca dānatthañca puññatthañca yaññatthañca saggatthañca bījatthañca vīmaṁsatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sabbamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Nīlañca pītakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Nīlañca lohitakañca …pe… nīlañca odātañca … nīlañca takkavaṇṇañca … nīlañca dakavaṇṇañca … nīlañca telavaṇṇañca … nīlañca khīravaṇṇañca … nīlañca dadhivaṇṇañca … nīlañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakassa khaṇḍacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Pītakañca lohitakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Pītakañca odātañca …pe… pītakañca takkavaṇṇañca … pītakañca 275 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:3 dakavaṇṇañca … pītakañca telavaṇṇañca … pītakañca khīravaṇṇañca … pītakañca dadhivaṇṇañca … pītakañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Pītakañca nīlañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakassa baddhacakkaṁ. Lohitakañca odātañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Lohitakañca takkavaṇṇañca …pe… lohitakañca dakavaṇṇañca … lohitakañca telavaṇṇañca … lohitakañca khīravaṇṇañca … lohitakañca dadhivaṇṇañca … lohitakañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Lohitakañca nīlañca …pe… lohitakañca pītakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Odātañca takkavaṇṇañca …pe… odātañca dakavaṇṇañca … odātañca telavaṇṇañca … odātañca khīravaṇṇañca … odātañca dadhivaṇṇañca … odātañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Odātañca nīlañca …pe… odātañca pītakañca … odātañca lohitakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Takkavaṇṇañca dakavaṇṇañca …pe… takkavaṇṇañca telavaṇṇañca … takkavaṇṇañca khīravaṇṇañca … takkavaṇṇañca dadhivaṇṇañca … takkavaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Takkavaṇṇañca nīlañca …pe… takkavaṇṇañca pītakañca … takkavaṇṇañca lohitakañca … takkavaṇṇañca odātañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dakavaṇṇañca telavaṇṇañca …pe… dakavaṇṇañca khīravaṇṇañca … dakavaṇṇañca dadhivaṇṇañca … dakavaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dakavaṇṇañca nīlañca …pe… dakavaṇṇañca pītakañca … dakavaṇṇañca lohitakañca … dakavaṇṇañca odātañca … dakavaṇṇañca takkavaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Telavaṇṇañca khīravaṇṇañca …pe… telavaṇṇañca dadhivaṇṇañca … telavaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Telavaṇṇañca nīlañca …pe… telavaṇṇañca pītakañca … telavaṇṇañca lohitakañca … telavaṇṇañca odātañca … telavaṇṇañca takkavaṇṇañca … telavaṇṇañca dakavaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Khīravaṇṇañca dadhivaṇṇañca …pe… khīravaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Khīravaṇṇañca nīlañca …pe… khīravaṇṇañca pītakañca … khīravaṇṇañca lohitakañca … khīravaṇṇañca odātañca … khīravaṇṇañca takkavaṇṇañca … khīravaṇṇañca dakavaṇṇañca … khīravaṇṇañca telavaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dadhivaṇṇañca nīlañca …pe… dadhivaṇṇañca pītakañca … dadhivaṇṇañca lohitakañca … dadhivaṇṇañca odātañca … dadhivaṇṇañca takkavaṇṇañca … dadhivaṇṇañca dakavaṇṇañca … dadhivaṇṇañca telavaṇṇañca … dadhivaṇṇañca khīravaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sappivaṇṇañca nīlañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sappivaṇṇañca pītakañca …pe… sappivaṇṇañca lohitakañca … sappivaṇṇañca odātañca … sappivaṇṇañca takkavaṇṇañca … sappivaṇṇañca dakavaṇṇañca … sappivaṇṇañca telavaṇṇañca … sappivaṇṇañca khīravaṇṇañca … sappivaṇṇañca dadhivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakassa baddhacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Nīlañca pītakañca lohitakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa …pe… nīlañca pītakañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dumūlakassa khaṇḍacakkaṁ. Pītakañca lohitakañca odātañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa …pe… pītakañca lohitakañca sappivaṇṇañca …pe… pītakañca lohitakañca nīlañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dumūlakassa baddhacakkaṁ, saṅkhittaṁ. Dadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca nīlañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa …pe… dadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca khīravaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dumūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Timūlakampi catumūlakampi pañcamūlakampi chamūlakampi sattamūlakampi aṭṭhamūlakampi navamūlakampi evameva 276 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:3 vitthāretabbaṁ. Idaṁ sabbamūlakaṁ. Nīlañca pītakañca lohitakañca odātañca takkavaṇṇañca dakavaṇṇañca telavaṇṇañca khīravaṇṇañca dadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sabbamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Ārogyatthañca nīlañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ārogyatthañca sukhatthañca nīlañca pītakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca nīlañca pītakañca lohitakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. (Ubhatovaḍḍhakaṁ evameva vaḍḍhetabbaṁ.) Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca dānatthañca puññatthañca yaññatthañca saggatthañca bījatthañca vīmaṁsatthañca davatthañca nīlañca pītakañca lohitakañca odātañca takkavaṇṇañca dakavaṇṇañca telavaṇṇañca khīravaṇṇañca dadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Missakacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Nīlaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati pītakaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Nīlaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati lohitakaṁ …pe… odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Pītakaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati lohitakaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Pītakaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati odātaṁ …pe… takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ … nīlaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkamūlaṁ saṅkhittaṁ. (…) Sappivaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati nīlaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sappivaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati pītakaṁ …pe… lohitakaṁ … odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Kucchicakkaṁ niṭṭhitaṁ. Pītakaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati nīlaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Lohitakaṁ …pe… odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati nīlaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa paṭhamaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Lohitakaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati pītakaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Odātaṁ …pe… takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ … nīlaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati pītakaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa dutiyaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Odātaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati lohitakaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Takkavaṇṇaṁ …pe… dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ … nīlaṁ … pītakaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati lohitakaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa tatiyaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Takkavaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati odātaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dakavaṇṇaṁ …pe… telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ … nīlaṁ … pītakaṁ … lohitakaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati odātaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa catutthaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Dakavaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati takkavaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Telavaṇṇaṁ …pe… khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ … nīlaṁ … pītakaṁ … lohitakaṁ … odātaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati takkavaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa pañcamaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Telavaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati dakavaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Khīravaṇṇaṁ …pe… dadhivaṇṇaṁ … sappivaṇṇaṁ … nīlaṁ … pītakaṁ … lohitakaṁ … odātaṁ … takkavaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati dakavaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa chaṭṭhaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Khīravaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati telavaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dadhivaṇṇaṁ …pe… sappivaṇṇaṁ … nīlaṁ … pītakaṁ … lohitakaṁ … odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati telavaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa sattamaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Dadhivaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati 277 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:3 khīravaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Sappivaṇṇaṁ …pe… nīlaṁ … pītakaṁ … lohitakaṁ … odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati khīravaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa aṭṭhamaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Sappivaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati dadhivaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Nīlaṁ …pe… pītakaṁ … lohitakaṁ … odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati dadhivaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa navamaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Nīlaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati sappivaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Pītakaṁ …pe… lohitakaṁ … odātaṁ … takkavaṇṇaṁ … dakavaṇṇaṁ … telavaṇṇaṁ … khīravaṇṇaṁ … dadhivaṇṇaṁ mocessāmīti ceteti upakkamati sappivaṇṇaṁ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Piṭṭhicakkassa dasamaṁ gamanaṁ niṭṭhitaṁ. Piṭṭhicakkaṁ niṭṭhitaṁ. 4 Ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa. Ceteti na upakkamati muccati, anāpatti. Ceteti na upakkamati na muccati, anāpatti. Na ceteti upakkamati muccati, anāpatti. Na ceteti upakkamati na muccati, anāpatti. Na ceteti na upakkamati muccati, anāpatti. Na ceteti na upakkamati na muccati, anāpatti. Anāpatti—supinantena, namocanādhippāyassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. 1.1. Vinītavatthuuddānagāthā Supinoccārapassāvo, vitakkuṇhodakena ca; Bhesajjaṁ kaṇḍuvaṁ maggo, vatthi jantāgharupakkamo. Sāmaṇero ca sutto ca, ūru muṭṭhinā pīḷayi; Ākāse thambhaṁ nijjhāyi, chiddaṁ kaṭṭhena ghaṭṭayi. Soto udañjalaṁ dhāvaṁ, pupphāvaliyaṁ pokkharaṁ; Vālikā kaddamusseko, sayanaṅguṭṭhakena cāti. 5 1.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno supinantena asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ saṅghādisesaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, supinantenā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno uccāraṁ karontassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, mocanādhippāyo”ti. “Anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno passāvaṁ karontassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kāmavitakkaṁ vitakkentassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, vitakkentassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno uṇhodakena nhāyantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, mocanādhippāyo”ti. “Anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa uṇhodakena nhāyantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa uṇhodakena nhāyantassa asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno aṅgajāte vaṇo hoti. Bhesajjena ālimpentassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno aṅgajāte vaṇo hoti. Mocanādhippāyassa bhesajjena ālimpentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno aṇḍaṁ kaṇḍuvantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa aṇḍaṁ kaṇḍuvantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno maggaṁ gacchantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, 278 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:5 namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa maggaṁ gacchantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno vatthiṁ gahetvā passāvaṁ karontassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa vatthiṁ gahetvā passāvaṁ karontassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno jantāghare udaravaṭṭiṁ tāpentassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa jantāghare udaravaṭṭiṁ tāpentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno jantāghare upajjhāyassa piṭṭhiparikammaṁ karontassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa jantāghare upajjhāyassa piṭṭhiparikammaṁ karontassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno ūruṁ ghaṭṭāpentassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa ūruṁ ghaṭṭāpentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mocanādhippāyo aññataraṁ sāmaṇeraṁ etadavoca—“ehi me tvaṁ, āvuso sāmaṇera, aṅgajātaṁ gaṇhāhī”ti. So tassa aṅgajātaṁ aggahesi. Tasseva asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu suttassa sāmaṇerassa aṅgajātaṁ aggahesi. Tasseva asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa ūrūhi aṅgajātaṁ pīḷentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa muṭṭhinā aṅgajātaṁ pīḷentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa ākāse kaṭiṁ kampentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kāyaṁ thambhentassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa kāyaṁ thambhentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto mātugāmassa aṅgajātaṁ upanijjhāyi. Tassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa. Na ca, bhikkhave, sārattena mātugāmassa aṅgajātaṁ upanijjhāyitabbaṁ. Yo upanijjhāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa tāḷacchiddaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa kaṭṭhena aṅgajātaṁ 279 --- pli-tv-bu-vb-ss1 1:5 ghaṭṭentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno paṭisote nhāyantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa paṭisote nhāyantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udañjalaṁ kīḷantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa udañjalaṁ kīḷantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udake dhāvantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa udake dhāvantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pupphāvaliyaṁ kīḷantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa pupphāvaliyaṁ kīḷantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pokkharavane dhāvantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa pokkharavane dhāvantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa vālikaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa kaddamaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udakena aṅgajātaṁ osiñcantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namocanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa udakena aṅgajātaṁ osiñcantassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa sayane aṅgajātaṁ ghaṭṭentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa aṅguṭṭhena aṅgajātaṁ ghaṭṭentassa asuci mucci …pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ saṅghādisesaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss5 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 5. Sañcarittasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī 280 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:1 sāvatthiyaṁ kulūpako hoti. Bahukāni kulāni upasaṅkamati. Yattha passati kumārakaṁ vā apajāpatikaṁ, kumārikaṁ vā apatikaṁ, kumārakassa mātāpitūnaṁ santike kumārikāya vaṇṇaṁ bhaṇati—“amukassa kulassa kumārikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paṇḍitā byattā medhāvinī dakkhā analasā. Channā sā kumārikā imassa kumārakassā”ti. Te evaṁ vadanti—“ete kho, bhante, amhe na jānanti—‘ke vā ime kassa vā’ti. Sace, bhante, ayyo dāpeyya āneyyāma mayaṁ taṁ kumārikaṁ imassa kumārakassā”ti. Kumārikāya mātāpitūnaṁ santike kumārakassa vaṇṇaṁ bhaṇati—“amukassa kulassa kumārako abhirūpo dassanīyo pāsādiko paṇḍito byatto medhāvī dakkho analaso. Channāyaṁ kumārikā tassa kumārakassā”ti. Te evaṁ vadanti—“ete kho, bhante, amhe na jānanti—‘ke vā ime kassa vā’ti, kismiṁ viya kumārikāya vattuṁ. Sace, bhante, ayyo yācāpeyya dajjeyyāma mayaṁ imaṁ kumārikaṁ tassa kumārakassā”ti. Eteneva upāyena āvāhānipi kārāpeti, vivāhānipi kārāpeti, vāreyyānipi kārāpeti. Tena kho pana samayena aññatarissā purāṇagaṇakiyā dhītā abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā. Tirogāmakā ājīvakasāvakā āgantvā taṁ gaṇakiṁ etadavocuṁ—“dehāyye, imaṁ kumārikaṁ amhākaṁ kumārakassā”ti. Sā evamāha—“ahaṁ khvayyo, tumhe na jānāmi—‘ke vā ime kassa vā’ti. Ayañca me ekadhītikā, tirogāmo ca gantabbo, nāhaṁ dassāmī”ti. Manussā te ājīvakasāvake etadavocuṁ—“kissa tumhe, ayyo, āgatatthā”ti? “Idha mayaṁ, ayyo, amukaṁ nāma gaṇakiṁ dhītaraṁ yācimhā amhākaṁ kumārakassa. Sā evamāha—‘ahaṁ khvayyo, tumhe na jānāmi—ke vā ime kassa vā’ti. Ayañca me ekadhītikā, tirogāmo ca gantabbo, nāhaṁ dassāmī”ti. “Kissa tumhe, ayyo, taṁ gaṇakiṁ dhītaraṁ yācittha? Nanu ayyo udāyī vattabbo. Ayyo udāyī dāpessatī”ti. Atha kho te ājīvakasāvakā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavocuṁ—“idha mayaṁ, bhante, amukaṁ nāma gaṇakiṁ dhītaraṁ yācimhā amhākaṁ kumārakassa. Sā evamāha—‘ahaṁ khvayyo, tumhe na jānāmi—ke vā ime kassa vāti. Ayañca me ekadhītikā, tirogāmo ca gantabbo, nāhaṁ dassāmī’ti. Sādhu, bhante, ayyo taṁ gaṇakiṁ dhītaraṁ dāpetu amhākaṁ kumārakassā”ti. Atha kho āyasmā udāyī yena sā gaṇakī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ gaṇakiṁ etadavoca—“kissimesaṁ dhītaraṁ na desī”ti? “Ahaṁ khvayya, ime na jānāmi—‘ke vā ime kassa vā’ti. Ayañca me ekadhītikā, tirogāmo ca gantabbo, nāhaṁ dassāmī”ti. “Dehimesaṁ. Ahaṁ ime jānāmī”ti. “Sace, bhante, ayyo jānāti, dassāmī”ti. Atha kho sā gaṇakī tesaṁ ājīvakasāvakānaṁ dhītaraṁ adāsi. Atha kho te ājīvakasāvakā taṁ kumārikaṁ netvā māsaṁyeva suṇisabhogena bhuñjiṁsu. Tato aparena dāsibhogena bhuñjanti. Atha kho sā kumārikā mātuyā santike dūtaṁ pāhesi—“ahañhi duggatā dukkhitā, na sukhaṁ labhāmi. Māsaṁyeva maṁ suṇisabhogena bhuñjiṁsu. Tato aparena dāsibhogena bhuñjanti. Āgacchatu me, mātā, maṁ nessatū”ti. Atha kho sā gaṇakī yena te ājīvakasāvakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te ājīvakasāvake etadavoca—“māyyo, imaṁ kumārikaṁ dāsibhogena bhuñjittha. Suṇisabhogena imaṁ kumārikaṁ bhuñjathā”ti. Te evamāhaṁsu—“natthamhākaṁ tayā saddhiṁ āhārūpahāro, samaṇena saddhiṁ amhākaṁ āhārūpahāro, gaccha tvaṁ, na mayaṁ taṁ jānāmā”ti. Atha kho sā gaṇakī tehi ājīvakasāvakehi apasāditā punadeva sāvatthiṁ paccāgañchi. Dutiyampi kho sā kumārikā mātuyā santike dūtaṁ pāhesi—“ahañhi duggatā dukkhitā, na sukhaṁ labhāmi. Māsaṁyeva maṁ suṇisabhogena bhuñjiṁsu. Tato aparena dāsibhogena bhuñjanti. Āgacchatu me, mātā, maṁ nessatū”ti. Atha kho sā gaṇakī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“sā kira, bhante, kumārikā duggatā dukkhitā, na sukhaṁ labhati. Māsaṁyeva naṁ suṇisabhogena bhuñjiṁsu. Tato aparena dāsibhogena bhuñjanti. Vadeyyātha, bhante—‘māyyo, imaṁ kumārikaṁ dāsibhogena bhuñjittha. Suṇisabhogena imaṁ kumārikaṁ bhuñjathā’”ti. Atha kho āyasmā udāyī yena te ājīvakasāvakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te ājīvakasāvake etadavoca—“māyyo, imaṁ kumārikaṁ dāsibhogena bhujjittha. Suṇisabhogena imaṁ kumārikaṁ bhuñjathā”ti. Te 281 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:1 evamāhaṁsu—“natthamhākaṁ tayā saddhiṁ āhārūpahāro, gaṇakiyā saddhiṁ amhākaṁ āhārūpahāro. Samaṇena bhavitabbaṁ abyāvaṭena. Samaṇo assa susamaṇo, gaccha tvaṁ, na mayaṁ taṁ jānāmā”ti. Atha kho āyasmā udāyī tehi ājīvakasāvakehi apasādito punadeva sāvatthiṁ paccāgañchi. Tatiyampi kho sā kumārikā mātuyā santike dūtaṁ pāhesi—“ahañhi duggatā dukkhitā, na sukhaṁ labhāmi. Māsaṁyeva maṁ suṇisabhogena bhuñjiṁsu. Tato aparena dāsibhogena bhuñjanti. Āgacchatu me, mātā, maṁ nessatū”ti. Dutiyampi kho sā gaṇakī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“sā kira, bhante, kumārikā duggatā dukkhitā, na sukhaṁ labhati. Māsaṁyeva naṁ suṇisabhogena bhuñjiṁsu. Tato aparena dāsibhogena bhuñjanti. Vadeyyātha, bhante—‘māyyo, imaṁ kumārikaṁ dāsibhogena bhuñjittha, suṇisabhogena imaṁ kumārikaṁ bhuñjathā’”ti. “Paṭhamampāhaṁ tehi ājīvakasāvakehi apasādito, gaccha tvaṁ, nāhaṁ gamissāmī”ti. Atha kho sā gaṇakī ujjhāyati khiyyati vipāceti—“evaṁ duggato hotu ayyo udāyī, evaṁ dukkhito hotu ayyo udāyī, evaṁ mā sukhaṁ labhatu ayyo udāyī, yathā me kumārikā duggatā dukkhitā na sukhaṁ labhati pāpikāya sassuyā pāpakena sasurena pāpakena sāmikenā”ti. Sāpi kho kumārikā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“evaṁ duggato hotu ayyo udāyī, evaṁ dukkhito hotu ayyo udāyī, evaṁ mā sukhaṁ labhatu ayyo udāyī, yathāhaṁ duggatā dukkhitā na sukhaṁ labhāmi pāpikāya sassuyā pāpakena sasurena pāpakena sāmikenā”ti. Aññāpi itthiyo asantuṭṭhā sassūhi vā sasurehi vā sāmikehi vā, tā evaṁ oyācanti—“evaṁ duggato hotu ayyo udāyī, evaṁ dukkhito hotu ayyo udāyī, evaṁ mā sukhaṁ labhatu ayyo udāyī, yathā mayaṁ duggatā dukkhitā na sukhaṁ labhāma pāpikāhi sassūhi pāpakehi sasurehi pāpakehi sāmikehī”ti. Yā pana tā itthiyo santuṭṭhā sassūhi vā sasurehi vā sāmikehi vā tā evaṁ āyācanti—“evaṁ sukhito hotu ayyo udāyī, evaṁ sajjito hotu ayyo udāyī, evaṁ sukhamedho hotu ayyo udāyī, yathā mayaṁ sukhitā sajjitā sukhamedhā bhaddikāhi sassūhi bhaddakehi sasurehi bhaddakehi sāmikehī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū ekaccānaṁ itthīnaṁ oyācantīnaṁ ekaccānaṁ itthīnaṁ āyācantīnaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī sañcarittaṁ samāpajjissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ udāyiṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, sañcarittaṁ samāpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, sañcarittaṁ samāpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sañcarittaṁ samāpajjeyya, itthiyā vā purisamatiṁ purisassa vā itthimatiṁ, jāyattane vā jārattane vā, saṅghādiseso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sambahulā dhuttā uyyāne paricārentā aññatarissā vesiyā santike dūtaṁ pāhesuṁ—“āgacchatu uyyāne paricāressāmā”ti. Sā evamāha—“ahaṁ khvayyo, tumhe na jānāmi—‘ke vā ime kassa vā’ti. Ahañcamhi bahubhaṇḍā bahuparikkhārā, bahinagarañca gantabbaṁ. Nāhaṁ gamissāmī”ti. Atha kho so dūto tesaṁ dhuttānaṁ etamatthaṁ ārocesi. Evaṁ vutte, aññataro puriso te dhutte etadavoca—“kissa tumhe, ayyo, etaṁ vesiṁ yācittha? Nanu ayyo udāyī vattabbo. Ayyo udāyī uyyojessatī”ti. Evaṁ vutte, aññataro upāsako taṁ purisaṁ etadavoca—“māyyo, evaṁ avaca. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ evarūpaṁ kātuṁ. Nāyyo udāyī evaṁ karissatī”ti. Evaṁ vutte, “karissati na karissatī”ti abbhutamakaṁsu. Atha kho te dhuttā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavocuṁ—“idha mayaṁ, bhante, uyyāne paricārentā asukāya nāma vesiyā santike dūtaṁ pahiṇimhā—‘āgacchatu uyyāne paricāressāmā’ti. Sā evamāha—‘ahaṁ khvayyo, tumhe na jānāmi—ke vā ime kassa vāti, ahañcamhi bahubhaṇḍā bahuparikkhārā, bahinagarañca gantabbaṁ. Nāhaṁ 282 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:2 gamissāmī’ti. Sādhu, bhante, ayyo taṁ vesiṁ uyyojetū”ti. Atha kho āyasmā udāyī yena sā vesī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ vesiṁ etadavoca—“kissimesaṁ na gacchasī”ti? “Ahaṁ khvayya, ime na jānāmi—‘ke vā ime kassa vā’ti. Ahañcamhi bahubhaṇḍā bahuparikkhārā, bahinagarañca gantabbaṁ. Nāhaṁ gamissāmī”ti. “Gacchimesaṁ. Ahaṁ ime jānāmī”ti. “Sace, bhante, ayyo jānāti ahaṁ gamissāmī”ti. Atha kho te dhuttā taṁ vesiṁ ādāya uyyānaṁ agamaṁsu. Atha kho so upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma ayyo udāyī taṅkhaṇikaṁ sañcarittaṁ samāpajjissatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa upāsakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī taṅkhaṇikaṁ sañcarittaṁ samāpajjissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, taṅkhaṇikaṁ sañcarittaṁ samāpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, taṅkhaṇikaṁ sañcarittaṁ samāpajjissasi? Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sañcarittaṁ samāpajjeyya, itthiyā vā purisamatiṁ purisassa vā itthimatiṁ, jāyattane vā jārattane vā, antamaso taṅkhaṇikāyapi, saṅghādiseso”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sañcarittaṁ samāpajjeyyāti itthiyā vā pahito purisassa santike gacchati, purisena vā pahito itthiyā santike gacchati. Itthiyā vā purisamatinti purisassa matiṁ itthiyā āroceti. Purisassa vā itthimatinti itthiyā matiṁ purisassa āroceti. Jāyattane vāti jāyā bhavissasi. Jārattane vāti jārī bhavissasi. Antamaso taṅkhaṇikāyapīti muhuttikā bhavissasi. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 4 Dasa itthiyo— māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sārakkhā saparidaṇḍā. Dasa bhariyāyo— dhanakkītā chandavāsinī bhogavāsinī paṭavāsinī odapattakinī obhaṭacumbaṭā dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā muhuttikā. Māturakkhitā nāma mātā rakkhati gopeti issariyaṁ kāreti vasaṁ vatteti. Piturakkhitā nāma pitā rakkhati gopeti issariyaṁ kāreti vasaṁ vatteti. Mātāpiturakkhitā nāma mātāpitaro rakkhanti gopenti issariyaṁ kārenti vasaṁ vattenti. Bhāturakkhitā nāma bhātā rakkhati gopeti issariyaṁ kāreti vasaṁ vatteti. Bhaginirakkhitā nāma bhaginī rakkhati gopeti issariyaṁ kāreti vasaṁ vatteti. Ñātirakkhitā nāma ñātakā rakkhanti gopenti issariyaṁ kārenti vasaṁ vattenti. Gottarakkhitā nāma sagottā rakkhanti gopenti issariyaṁ kārenti vasaṁ vattenti. Dhammarakkhitā nāma sahadhammikā rakkhanti gopenti issariyaṁ kārenti vasaṁ vattenti. Sārakkhā nāma gabbhepi pariggahitā hoti— mayhaṁ esāti. Antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. Saparidaṇḍā nāma kehici daṇḍo ṭhapito hoti—yo itthannāmaṁ itthiṁ gacchati ettako daṇḍoti. Dhanakkītā nāma dhanena kiṇitvā vāseti. Chandavāsinī nāma piyo piyaṁ vāseti. Bhogavāsinī nāma bhogaṁ datvā vāseti. Paṭavāsinī nāma paṭaṁ datvā vāseti. Odapattakinī nāma udakapattaṁ āmasitvā vāseti. Obhaṭacumbaṭā nāma cumbaṭaṁ oropetvā vāseti. Dāsī nāma dāsī ceva hoti bhariyā ca. Kammakārī nāma kammakārī ceva hoti bhariyā ca. Dhajāhaṭā nāma karamarānītā vuccati. Muhuttikā nāma taṅkhaṇikā vuccati. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitaṁ brūhi …pe… mātāpiturakkhitaṁ brūhi … bhāturakkhitaṁ brūhi … bhaginirakkhitaṁ brūhi … ñātirakkhitaṁ brūhi … gottarakkhitaṁ brūhi … dhammarakkhitaṁ brūhi … sārakkhaṁ brūhi … saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. 283 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:4 Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca piturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca mātāpiturakkhitañca …pe… māturakkhitañca bhāturakkhitañca … māturakkhitañca bhaginirakkhitañca … māturakkhitañca ñātirakkhitañca … māturakkhitañca gottarakkhitañca … māturakkhitañca dhammarakkhitañca … māturakkhitañca sārakkhañca … māturakkhitañca saparidaṇḍañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitañca bhāturakkhitañca …pe… piturakkhitañca bhaginirakkhitañca … piturakkhitañca ñātirakkhitañca … piturakkhitañca gottarakkhitañca … piturakkhitañca dhammarakkhitañca … piturakkhitañca sārakkhañca … piturakkhitañca saparidaṇḍañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitañca māturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ mūlaṁ saṅkhittaṁ. (…) Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍañca māturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍañca piturakkhitañca …pe… saparidaṇḍañca mātāpiturakkhitañca … saparidaṇḍañca bhāturakkhitañca … saparidaṇḍañca bhaginirakkhitañca … saparidaṇḍañca ñātirakkhitañca … saparidaṇḍañca gottarakkhitañca … saparidaṇḍañca dhammarakkhitañca … saparidaṇḍañca sārakkhañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Evaṁ dumūlakampi timūlakampi yāva navamūlakaṁ kātabbaṁ. Idaṁ dasamūlakaṁ—Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca bhāturakkhitañca bhaginirakkhitañca ñātirakkhitañca gottarakkhitañca dhammarakkhitañca sārakkhañca saparidaṇḍañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Dhanakkītācakkaṁ niṭṭhitaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā chandavāsinī …pe… bhogavāsinī … paṭavāsinī … odapattakinī … obhaṭacumbaṭā … dāsī ca bhariyā ca … kammakārī ca bhariyā ca … dhajāhaṭā … muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitaṁ brūhi …pe… mātāpiturakkhitaṁ brūhi … bhāturakkhitaṁ brūhi … bhaginirakkhitaṁ brūhi … ñātirakkhitaṁ brūhi … gottarakkhitaṁ brūhi … dhammarakkhitaṁ brūhi … sārakkhaṁ brūhi … saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca piturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca mātāpiturakkhitañca …pe… māturakkhitañca saparidaṇḍañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. 284 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:4 Khaṇḍacakkaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitañca bhāturakkhitañca …pe… piturakkhitañca saparidaṇḍañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitañca māturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ mūlaṁ saṅkhittaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍañca māturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍañca piturakkhitañca …pe… saparidaṇḍañca sārakkhañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dumūlakādīnipi evameva kātabbāni. Idaṁ dasamūlakaṁ—Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca bhāturakkhitañca bhaginirakkhitañca ñātirakkhitañca gottarakkhitañca dhammarakkhitañca sārakkhañca saparidaṇḍañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Muhuttikācakkaṁ niṭṭhitaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā chandavāsinī …pe… bhogavāsinī … paṭavāsinī … odapattakinī … obhaṭacumbaṭā … dāsī ca bhariyā ca … kammakārī ca bhariyā ca … dhajāhaṭā … muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca bhogavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca paṭavāsinī ca … dhanakkītā ca odapattakinī ca … dhanakkītā ca obhaṭacumbaṭā ca … dhanakkītā ca dāsī ca bhariyā ca … dhanakkītā ca kammakārī ca bhariyā ca … dhanakkītā ca dhajāhaṭā ca … dhanakkītā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca …pe… chandavāsinī ca muhuttikā ca … chandavāsinī ca dhanakkītā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ mūlaṁ saṅkhittaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca …pe… muhuttikā ca chandavāsinī ca …pe… muhuttikā ca dhajāhaṭā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dumūlakādīnipi evameva kātabbāni. Idaṁ dasamūlakaṁ—Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Māturakkhitācakkaṁ niṭṭhitaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ piturakkhitaṁ …pe… mātāpiturakkhitaṁ … 285 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:4 bhāturakkhitaṁ … bhaginirakkhitaṁ … ñātirakkhitaṁ … gottarakkhitaṁ … dhammarakkhitaṁ … sārakkhaṁ … saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā chandavāsinī …pe… bhogavāsinī … paṭavāsinī … odapattakinī … obhaṭacumbaṭā … dāsī ca bhariyā ca … kammakārī ca bhariyā ca … dhajāhaṭā … muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca bhogavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca …pe… chandavāsinī ca muhuttikā ca … chandavāsinī ca dhanakkītā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ mūlaṁ saṅkhittaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca …pe… muhuttikā ca chandavāsinī ca …pe… muhuttikā ca dhajāhaṭā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dumūlakampi timūlakampi yāva navamūlakaṁ evameva kātabbaṁ. Idaṁ dasamūlakaṁ—Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ saparidaṇḍaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Saparidaṇḍācakkaṁ niṭṭhitaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitaṁ brūhi—‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca piturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā ca chandavāsinī cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Evaṁ ubhatovaḍḍhakaṁ kātabbaṁ. Puriso bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ māturakkhitañca piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca bhāturakkhitañca bhaginirakkhitañca ñātirakkhitañca gottarakkhitañca dhammarakkhitañca sārakkhañca saparidaṇḍañca brūhi—‘hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ubhatovaḍḍhakaṁ niṭṭhitaṁ. Purisassa mātā bhikkhuṁ pahiṇati …pe… purisassa pitā bhikkhuṁ pahiṇati …pe… purisassa mātāpitaro bhikkhuṁ pahiṇanti …pe… purisassa bhātā bhikkhuṁ pahiṇati …pe… purisassa bhaginī bhikkhuṁ pahiṇati …pe… purisassa ñātakā bhikkhuṁ pahiṇanti …pe… purisassa gottā bhikkhuṁ pahiṇanti …pe… purisassa sahadhammikā bhikkhuṁ pahiṇanti …pe…. Purisassa peyyālo vitthāretabbo. Ubhatovaḍḍhakaṁ yathā purimanayo tatheva vitthāretabbaṁ. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti 286 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:4 vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā chandavāsinī …pe… bhogavāsinī … paṭavāsinī … odapattakinī … obhaṭacumbaṭā … dāsī ca bhariyā ca … kammakārī ca bhariyā ca … dhajāhaṭā … muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca bhogavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca …pe… chandavāsinī ca muhuttikā ca … chandavāsinī ca dhanakkītā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ mūlaṁ saṅkhittaṁ. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca …pe… muhuttikā ca chandavāsinī ca …pe… muhuttikā ca dhajāhaṭā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dumūlakampi timūlakampi yāva navamūlakaṁ evameva kātabbaṁ. Idaṁ dasamūlakaṁ—Māturakkhitāya mātā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Mātucakkaṁ niṭṭhitaṁ. Piturakkhitāya pitā bhikkhuṁ pahiṇati …pe… mātāpiturakkhitāya mātāpitaro bhikkhuṁ pahiṇanti … bhāturakkhitāya bhātā bhikkhuṁ pahiṇati … bhaginirakkhitāya bhaginī bhikkhuṁ pahiṇati … ñātirakkhitāya ñātakā bhikkhuṁ pahiṇanti … gottarakkhitāya gottā bhikkhuṁ pahiṇanti … dhammarakkhitāya sahadhammikā bhikkhuṁ pahiṇanti … sārakkhāya yena pariggahitā hoti so bhikkhuṁ pahiṇati … saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā chandavāsinī …pe… bhogavāsinī … paṭavāsinī … odapattakinī … obhaṭacumbaṭā … dāsī ca bhariyā ca … kammakārī ca bhariyā ca … dhajāhaṭā … muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca bhogavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca …pe… chandavāsinī ca muhuttikā ca … chandavāsinī ca dhanakkītā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ mūlaṁ saṅkhittaṁ. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo, ṭhapito hoti so bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca …pe… muhuttikā ca chandavāsinī ca …pe… muhuttikā ca dhajāhaṭā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dumūlakampi timūlakampi yāva navamūlakaṁ evameva kātabbaṁ. Idaṁ dasamūlakaṁ—Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, 287 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:4 āpatti saṅghādisesassa. Daṇḍaṭhapitacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Māturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Māturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā chandavāsinī …pe… bhogavāsinī … paṭavāsinī … odapattakinī … obhaṭacumbaṭā … dāsī ca bhariyā ca … kammakārī ca bhariyā ca … dhajāhaṭā … muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. Māturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Māturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca bhogavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca paṭavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ. Māturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca …pe… chandavāsinī ca muhuttikā ca … chandavāsinī ca dhanakkītā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ mūlaṁ saṅkhittaṁ. Māturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca …pe… muhuttikā ca chandavāsinī ca …pe… muhuttikā ca dhajāhaṭā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dumūlakādīnipi evameva kātabbāni. Idaṁ dasamūlakaṁ—Māturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Aparaṁ māturakkhitācakkaṁ niṭṭhitaṁ. Piturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati …pe… mātāpiturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati … bhāturakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati … bhaginirakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati … ñātirakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati … gottarakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati … dhammarakkhitā bhikkhuṁ pahiṇati … sārakkhā bhikkhuṁ pahiṇati … saparidaṇḍā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Saparidaṇḍā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā chandavāsinī …pe… bhogavāsinī … paṭavāsinī … odapattakinī … obhaṭacumbaṭā … dāsī ca bhariyā ca … kammakārī ca bhariyā ca … dhajāhaṭā … muhuttikā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Nikkhepapadāni. Saparidaṇḍā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca …pe… dhanakkītā ca muhuttikā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Khaṇḍacakkaṁ. Saparidaṇḍā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca …pe… chandavāsinī ca muhuttikā ca … chandavāsinī ca dhanakkītā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Baddhacakkaṁ, mūlaṁ saṅkhittaṁ. Saparidaṇḍā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca …pe… muhuttikā ca chandavāsinī ca …pe… muhuttikā ca dhajāhaṭā cā’”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Dumūlakādīnipi evameva kātabbāni. Idaṁ dasamūlakaṁ—Saparidaṇḍā bhikkhuṁ pahiṇati—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ brūhi—‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā’”ti. 288 --- pli-tv-bu-vb-ss5 1:4 Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Aparaṁ saparidaṇḍācakkaṁ niṭṭhitaṁ. Sabbaṁ cakkapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa. Paṭiggaṇhāti na vīmaṁsati paccāharati, āpatti thullaccayassa. Paṭiggaṇhāti na vīmaṁsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa. Na paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti thullaccayassa. Na paṭiggaṇhāti vīmaṁsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa. Na paṭiggaṇhāti na vīmaṁsati paccāharati, āpatti dukkaṭassa. Na paṭiggaṇhāti na vīmaṁsati na paccāharati, anāpatti. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti—“gacchatha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsathā”ti. Sabbe paṭiggaṇhanti sabbe vīmaṁsanti sabbe paccāharanti, āpatti sabbesaṁ saṅghādisesassa. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti—“gacchatha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsathā”ti. Sabbe paṭiggaṇhanti sabbe vīmaṁsanti ekaṁ paccāharāpenti, āpatti sabbesaṁ saṅghādisesassa. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti—“gacchatha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsathā”ti. Sabbe paṭiggaṇhanti ekaṁ vīmaṁsāpetvā sabbe paccāharanti, āpatti sabbesaṁ saṅghādisesassa. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti—“gacchatha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsathā”ti. Sabbe paṭiggaṇhanti ekaṁ vīmaṁsāpetvā ekaṁ paccāharāpenti, āpatti sabbesaṁ saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ āṇāpeti—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsā”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ āṇāpeti—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsā”ti. Paṭiggaṇhāti vīmaṁsati antevāsiṁ paccāharāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ āṇāpeti—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsā”ti. Paṭiggaṇhāti antevāsiṁ vīmaṁsāpetvā attanā paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Puriso bhikkhuṁ āṇāpeti—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vimaṁsā”ti. Paṭiggaṇhāti antevāsiṁ vīmaṁsāpeti antevāsī vīmaṁsitvā bahiddhā paccāharati, āpatti ubhinnaṁ thullaccayassa. Gacchanto sampādeti, āgacchanto visaṁvādeti, āpatti thullaccayassa. Gacchanto visaṁvādeti, āgacchanto sampādeti, āpatti thullaccayassa. Gacchanto sampādeti, āgacchanto sampādeti, āpatti saṅghādisesassa. Gacchanto visaṁvādeti, āgacchanto visaṁvādeti, anāpatti. Anāpatti—saṅghassa vā cetiyassa vā gilānassa vā karaṇīyena gacchati, ummattakassa, ādikammikassāti. 5.1. Vinītavatthuuddānagāthā Suttā matā ca nikkhantā, anitthī itthipaṇḍakā; Kalahaṁ katvāna sammodi, sañcarittañca paṇḍaketi. 5 5.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṁ bhikkhuṁ āṇāpesi—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsā”ti. So gantvā manusse pucchi—“kahaṁ itthannāmā”ti? “Suttā, bhante”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ saṅghādisesaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi—“Anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṁ bhikkhuṁ āṇāpesi—“gaccha, bhante, itthannāmaṁ itthiṁ vīmaṁsā”ti. So gantvā manusse pucchi—“kahaṁ itthannāmā”ti? “Matā, bhante”ti …pe… “nikkhantā, bhante”ti … “anitthī, bhante”ti … “itthipaṇḍakā, bhante”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī sāmikena saha bhaṇḍitvā mātugharaṁ agamāsi. Kulūpako bhikkhu sammodanīyaṁ akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “alaṁvacanīyā, bhikkhū”ti? “Nālaṁvacanīyā, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, nālaṁvacanīyāyā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇḍake sañcarittaṁ samāpajji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā”ti. Sañcarittasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss12 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 12. 289 --- pli-tv-bu-vb-ss12 1:0 Dubbacasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṁ ācarati. Bhikkhū evamāhaṁsu—“māvuso channa, evarūpaṁ akāsi. Netaṁ kappatī”ti. So evaṁ vadeti—“kiṁ nu kho nāma tumhe, āvuso, maṁ vattabbaṁ maññatha? Ahaṁ kho nāma tumhe vadeyyaṁ. Amhākaṁ buddho amhākaṁ dhammo amhākaṁ ayyaputtena dhammo abhisamito. Seyyathāpi nāma mahāvāto vāyanto tiṇakaṭṭhapaṇṇasaṭaṁ ekato ussāreyya, seyyathā vā pana nadī pabbateyyā saṅkhasevālapaṇakaṁ ekato ussāreyya; evameva tumhe nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā ekato ussāritā. Kiṁ nu kho nāma tumhe, āvuso, maṁ vattabbaṁ maññatha? Ahaṁ kho nāma tumhe vadeyyaṁ. Amhākaṁ buddho amhākaṁ dhammo amhākaṁ ayyaputtena dhammo abhisamito”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ channaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, channa, bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karosī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karoti—‘mā maṁ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo—‘māyasmā attānaṁ avacanīyaṁ akāsi, vacanīyamevāyasmā attānaṁ karotu, āyasmāpi bhikkhū vadetu sahadhammena, bhikkhūpi āyasmantaṁ vakkhanti sahadhammena. Evaṁ saṁvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṁ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso”ti. 2 Bhikkhū paneva dubbacajātiko hotīti dubbaco hoti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Uddesapariyāpannesu sikkhāpadesūti pātimokkhapariyāpannesu sikkhāpadesu. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Sahadhammikaṁ nāma yaṁ bhagavatā paññattaṁ sikkhāpadaṁ, etaṁ sahadhammikaṁ nāma. Tena vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karoti—“mā maṁ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā. Viramathāyasmanto mama vacanāyā”ti. So bhikkhūti yo so dubbacajātiko bhikkhu. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo—“māyasmā attānaṁ avacanīyaṁ akāsi. Vacanīyameva āyasmā attānaṁ karotu. Āyasmāpi bhikkhū vadetu sahadhammena, bhikkhūpi āyasmantaṁ vakkhanti sahadhammena. Evaṁ saṁvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṁ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo—“māyasmā attānaṁ avacanīyaṁ akāsi …pe… aññamaññavuṭṭhāpanenā”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo. “Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karoti. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṁ 290 --- pli-tv-bu-vb-ss12 1:2 vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karoti. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno attānaṁ avacanīyaṁ karoti. So taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematiko na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantassa, paṭinissajjantassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Dubbacasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dvādasamaṁ. pli-tv-bu-vb-ss4 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 4. Attakāmapāricariyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṁ kulūpako hoti, bahukāni kulāni upasaṅkamati. Tena kho pana samayena aññatarā itthī matapatikā abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassā itthiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sā itthī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ itthiṁ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho sā itthī āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“vadeyyātha, bhante, yena attho. Paṭibalā mayaṁ ayyassa dātuṁ yadidaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāran”ti. “Na kho te, bhagini, amhākaṁ dullabhā yadidaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā. Api ca yo amhākaṁ dullabho taṁ dehī”ti. “Kiṁ, bhante”ti? “Methunadhamman”ti. “Attho, bhante”ti? “Attho, bhaginī”ti. “Ehi, bhante”ti, ovarakaṁ pavisitvā sāṭakaṁ nikkhipitvā mañcake uttānā nipajji. Atha kho āyasmā udāyī yena sā itthī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā—“ko imaṁ vasalaṁ duggandhaṁ āmasissatī”ti, niṭṭhubhitvā pakkāmi. Atha kho sā itthī ujjhāyati khiyyati vipāceti—“alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ natthi imesaṁ brahmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ, kuto imesaṁ sāmaññaṁ kuto imesaṁ brahmaññaṁ, apagatā ime sāmaññā apagatā ime brahmaññā. Kathañhi nāma samaṇo udāyī maṁ sāmaṁ methunadhammaṁ yācitvā, ‘ko imaṁ vasalaṁ duggandhaṁ āmasissatī’ti niṭṭhubhitvā pakkamissati. Kiṁ me pāpakaṁ kiṁ me duggandhaṁ, kassāhaṁ kena hāyāmī”ti? Aññāpi itthiyo 291 --- pli-tv-bu-vb-ss4 1:1 ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino …pe… kathañhi nāma samaṇo udāyī imissā sāmaṁ methunadhammaṁ yācitvā, ‘ko imaṁ vasalaṁ duggandhaṁ āmasissatī’ti niṭṭhubhitvā pakkamissati. Kiṁ imissā pāpakaṁ kiṁ imissā duggandhaṁ, kassāyaṁ kena hāyatī”ti? Assosuṁ kho bhikkhū tāsaṁ itthīnaṁ ujjhāyantīnaṁ khiyyantīnaṁ vipācentīnaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ udāyiṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsissasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya …pe… kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto? Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāseyya— ‘etadaggaṁ, bhagini, pāricariyānaṁ yā mādisaṁ sīlavantaṁ kalyāṇadhammaṁ brahmacāriṁ etena dhammena paricareyyāti methunupasaṁhitena’, saṅghādiseso”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Otiṇṇo nāma sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto. Vipariṇatanti rattampi cittaṁ vipariṇataṁ, duṭṭhampi cittaṁ vipariṇataṁ, mūḷhampi cittaṁ vipariṇataṁ. Api ca rattaṁ cittaṁ imasmiṁ atthe adhippetaṁ vipariṇatanti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā. Viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṁ duṭṭhullāduṭṭhullaṁ ājānituṁ. Mātugāmassa santiketi mātugāmassa sāmantā, mātugāmassa avidūre. Attakāmanti attano kāmaṁ attano hetuṁ attano adhippāyaṁ attano pāricariyaṁ. Etadagganti etaṁ aggaṁ etaṁ seṭṭhaṁ etaṁ mokkhaṁ etaṁ uttamaṁ etaṁ pavaraṁ. Yāti khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā. Mādisanti khattiyaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vessaṁ vā suddaṁ vā. Sīlavantanti pāṇātipātā paṭivirataṁ, adinnādānā paṭivirataṁ, musāvādā paṭivirataṁ. Brahmacārinti methunadhammā paṭivirataṁ. Kalyāṇadhammo nāma tena ca sīlena tena ca brahmacariyena kalyāṇadhammo hoti. Etena dhammenāti methunadhammena. Paricareyyāti abhirameyya. Methunupasaṁhitenāti methunadhammappaṭisaṁyuttena. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Itthī ca hoti itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa. Itthī ca hoti vematiko …pe… paṇḍakasaññī … purisasaññī … tiracchānagatasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ itthiyā santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti thullaccayassa. Paṇḍako ca hoti paṇḍakasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti thullaccayassa. Paṇḍako ca hoti vematiko …pe… purisasaññī … tiracchānagatasaññī … itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti dukkaṭassa. Puriso ca hoti …pe… tiracchānagato ca hoti tiracchānagatasaññī …pe… vematiko … itthisaññī … paṇḍakasaññī … purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ tiracchānagatassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti dukkaṭassa. Dve itthiyo dvinnaṁ itthīnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ dvinnaṁ itthīnaṁ santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti dvinnaṁ saṅghādisesānaṁ. …pe… Itthī ca paṇḍako ca ubhinnaṁ itthisaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṁ ubhinnaṁ santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṁ bhāsati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. …pe… 292 --- pli-tv-bu-vb-ss4 1:3 Anāpatti—“cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena upaṭṭhahā”ti bhaṇati, ummattakassa ādikammikassāti. 4.1. Vinītavatthuuddānagāthā Kathaṁ vañjhā labhe puttaṁ, Piyā ca subhagā siyaṁ; Kiṁ dajjaṁ kenupaṭṭheyyaṁ, Kathaṁ gaccheyyaṁ suggatinti. 4 4.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kathāhaṁ, bhante, vijāyeyyan”ti? “Tena hi, bhagini, aggadānaṁ dehī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā vijāyinī itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kathāhaṁ, bhante, puttaṁ labheyyan”ti? “Tena hi, bhagini, aggadānaṁ dehī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kathāhaṁ, bhante, sāmikassa piyā assan”ti? “Tena hi, bhagini, aggadānaṁ dehī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kathāhaṁ, bhante, subhagā assan”ti? “Tena hi, bhagini, aggadānaṁ dehī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kyāhaṁ, bhante, ayyassa dajjāmī”ti? “Aggadānaṁ, bhaginī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kenāhaṁ, bhante, ayyaṁ upaṭṭhemī”ti? “Aggadānena, bhaginī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kathāhaṁ, bhante, sugatiṁ gaccheyyan”ti? “Tena hi, bhagini, aggadānaṁ dehī”ti. “Kiṁ, bhante, aggadānan”ti? “Methunadhamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno saṅghādisesan”ti. Attakāmapāricariyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-ay1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Aniyatakaṇḍa 1. Paṭhamaaniyatasikkhāpada Ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṁ kulūpako hoti, bahukāni kulāni upasaṅkamati. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa upaṭṭhākakulassa kumārikā aññatarassa kulassa kumārakassa dinnā hoti. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā manusse pucchi—“kahaṁ itthannāmā”ti? Te evamāhaṁsu—“dinnā, bhante, amukassa kulassa kumārakassā”ti. Tampi kho kulaṁ āyasmato udāyissa upaṭṭhākaṁ hoti. Atha kho āyasmā udāyī yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā manusse pucchi—“kahaṁ itthannāmā”ti? Te evamāhaṁsu—“esāyya, ovarake nisinnā”ti. Atha kho āyasmā udāyī yena sā kumārikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tassā kumārikāya saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappesi kālayuttaṁ samullapanto kālayuttaṁ dhammaṁ bhaṇanto. Tena kho pana samayena visākhā migāramātā bahuputtā hoti bahunattā arogaputtā aroganattā abhimaṅgalasammatā. Manussā yaññesu chaṇesu ussavesu visākhaṁ migāramātaraṁ paṭhamaṁ bhojenti. Atha kho visākhā migāramātā nimantitā taṁ kulaṁ agamāsi. Addasā kho visākhā migāramātā āyasmantaṁ udāyiṁ tassā kumārikāya saddhiṁ ekaṁ ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisinnaṁ. Disvāna āyasmantaṁ udāyiṁ 293 --- pli-tv-bu-vb-ay1 1:1 etadavoca—“idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ yaṁ ayyo mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappeti. Kiñcāpi, bhante, ayyo anatthiko tena dhammena, api ca dussaddhāpayā appasannā manussā”ti. Evampi kho āyasmā udāyī visākhāya migāramātuyā vuccamāno nādiyi. Atha kho visākhā migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappeyya, tamenaṁ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya—pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo—pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo. Ayaṁ dhammo aniyato”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā. Antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī. Saddhinti ekato. Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca. Raho nāma cakkhussa raho, sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṁ vā nikhaṇīyamāne bhamukaṁ vā ukkhipīyamāne sīsaṁ vā ukkhipīyamāne passituṁ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṁ. Paṭicchannaṁ nāma āsanaṁ kuṭṭena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaḷiyā vā yena kenaci paṭicchannaṁ hoti. Alaṅkammaniyeti sakkā hoti methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ. Nisajjaṁ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā. Bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā. Saddheyyavacasā nāma āgataphalā abhisametāvinī viññātasāsanā. Upāsikā nāma buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā. Disvāti passitvā. Tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya— pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo— pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya tena so bhikkhu kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ce evaṁ vadeyya—“saccāhaṁ nisinno, no ca kho methunaṁ dhammaṁ paṭisevin”ti, nisajjāya kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ce evaṁ vadeyya—“nāhaṁ nisinno, api ca kho nipanno”ti, nipajjāya kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ce evaṁ vadeyya—“nāhaṁ nisinno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ce evaṁ vadeyya—“saccāhaṁ nipanno, no ca kho methunaṁ dhammaṁ paṭisevin”ti, nipajjāya kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ce evaṁ vadeyya—“nāhaṁ nipanno, api ca kho nisinno”ti, 294 --- pli-tv-bu-vb-ay1 1:2 nisajjāya kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevanto”ti, so ce evaṁ vadeyya—“nāhaṁ nipanno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanto”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo …pe… “saccāhaṁ nisinno no ca kho kāyasaṁsaggaṁ samāpajjin”ti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho nipanno”ti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanto”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo …pe… “saccāhaṁ nipanno, no ca kho kāyasaṁsaggaṁ samāpajjin”ti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho nisinno”ti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisinno”ti, so ca taṁ paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho nipanno”ti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nipanno”ti, so ca taṁ paṭijānāti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho nisinno”ti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Aniyatoti na niyato, pārājikaṁ vā saṅghādiseso vā pācittiyaṁ vā. 3 Gamanaṁ paṭijānāti, nisajjaṁ paṭijānāti, āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ paṭijānāti, nisajjaṁ na paṭijānāti, āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ paṭijānāti, nisajjaṁ paṭijānāti, āpattiṁ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṁ paṭijānāti, nisajjaṁ na paṭijānāti, āpattiṁ na paṭijānāti, na kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti, nisajjaṁ paṭijānāti, āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti, nisajjaṁ na paṭijānāti, āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti, nisajjaṁ paṭijānāti, āpattiṁ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti, nisajjaṁ na paṭijānāti, āpattiṁ na paṭijānāti, na kāretabboti. Paṭhamo aniyato niṭṭhito. pli-tv-bu-vb-ay2 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Aniyatakaṇḍa 2. Dutiyaaniyatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī—“bhagavatā paṭikkhittaṁ mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṅkammaniye nisajjaṁ kappetun”ti tassāyeva kumārikāya saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesi kālayuttaṁ samullapanto kālayuttaṁ dhammaṁ bhaṇanto. Dutiyampi kho visākhā migāramātā nimantitā taṁ kulaṁ agamāsi. Addasā kho visākhā migāramātā āyasmantaṁ udāyiṁ tassāyeva kumārikāya saddhiṁ ekaṁ ekāya raho nisinnaṁ. Disvāna āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ yaṁ ayyo mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeti. Kiñcāpi, bhante, ayyo anatthiko tena dhammena, api ca dussaddhāpayā appasannā manussā”ti. Evampi kho āyasmā udāyī visākhāya migāramātuyā vuccamāno nādiyi. Atha kho visākhā migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappessasi. Netaṁ, moghapurisa, 295 --- pli-tv-bu-vb-ay2 1:1 appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na heva kho pana paṭicchannaṁ āsanaṁ hoti nālaṅkammaniyaṁ, alañca kho hoti mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṁ. Yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, tamenaṁ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya—saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo— saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya tena so bhikkhu kāretabbo. Ayampi dhammo aniyato”ti. 2 Na heva kho pana paṭicchannaṁ āsanaṁ hotīti appaṭicchannaṁ hoti kuṭṭena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaḷiyā vā yena kenaci appaṭicchannaṁ hoti. Nālaṅkammaniyanti na sakkā hoti methunaṁ dhammaṁ paṭisevituṁ. Alañca kho hoti mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitunti sakkā hoti mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṁ. Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Tathārūpe āsaneti evarūpe āsane. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā, viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṁ duṭṭhullāduṭṭhullaṁ ājānituṁ. Saddhinti ekato. Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca. Raho nāma cakkhussa raho, sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṁ vā nikhaṇīyamāne bhamukaṁ vā ukkhipīyamāne sīsaṁ vā ukkhipīyamāne passituṁ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṁ. Nisajjaṁ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā. Bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā. Saddheyyavacasā nāma āgataphalā abhisametāvinī viññātasāsanā. Upāsikā nāma buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā. Disvāti passitvā. Dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Nisajjaṁ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṁ dhammānaṁ aññatarena kāretabbo— saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanto”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanto”ti, so ce evaṁ vadeyya—“saccāhaṁ nisinno, no ca kho kāyasaṁsaggaṁ samāpajjin”ti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho nipanno”ti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmena saddhiṁ kāyasaṁsaggaṁ samāpajjanto”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo …pe… “saccāhaṁ nipanno, no ca kho kāyasaṁsaggaṁ samāpajjin”ti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho nisinno”ti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyassa mayā sutaṁ nisinnassa mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassā”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyassa mayā sutaṁ nisinnassa mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassā”ti, so ce evaṁ vadeyya—“saccāhaṁ nisinno, no ca kho duṭṭhullāhi vācāhi obhāsin”ti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho nipanno”ti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyassa mayā sutaṁ nipannassa mātugāmaṁ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsantassā”ti, so ca taṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo …pe… saccāhaṁ nipanno, no ca kho duṭṭhullāhi vācāhi obhāsinti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho nisinno”ti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nipanno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisinno”ti, so ca taṁ paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho nipanno”ti, nipajjāya kāretabbo …pe… “nāhaṁ nisinno, api ca kho ṭhito”ti, na kāretabbo. Sā 296 --- pli-tv-bu-vb-ay2 1:2 ce evaṁ vadeyya—“ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nipanno”ti, so ca taṁ paṭijānāti, nipajjāya kāretabbo …pe… nāhaṁ nipanno, api ca kho nisinnoti, nisajjāya kāretabbo …pe… nāhaṁ nipanno, api ca kho ṭhitoti, na kāretabbo. Ayampīti purimaṁ upādāya vuccati. Aniyatoti na niyato, saṅghādiseso vā pācittiyaṁ vā. 3 Gamanaṁ paṭijānāti nisajjaṁ paṭijānāti āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ paṭijānāti nisajjaṁ na paṭijānāti āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ paṭijānāti nisajjaṁ paṭijānāti āpattiṁ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṁ paṭijānāti nisajjaṁ na paṭijānāti āpattiṁ na paṭijānāti, na kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti nisajjaṁ paṭijānāti āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti nisajjaṁ na paṭijānāti āpattiṁ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti nisajjaṁ paṭijānāti āpattiṁ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṁ na paṭijānāti nisajjaṁ na paṭijānāti āpattiṁ na paṭijānāti, na kāretabboti. Dutiyo aniyato niṭṭhito. Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyasmanto; tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Tassuddānaṁ Alaṁ kammaniyañceva, tatheva ca naheva kho; Aniyatā supaññattā, buddhaseṭṭhena tādināti. Aniyatakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-pd4 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pāṭidesanīyakaṇḍa 4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sākiyadāsakā avaruddhā honti. Sākiyāniyo icchanti āraññakesu senāsanesu bhattaṁ kātuṁ. Assosuṁ kho sākiyadāsakā—“sākiyāniyo kira āraññakesu senāsanesu bhattaṁ kattukāmā”ti. Te magge pariyuṭṭhiṁsu. Sākiyāniyo paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya āraññakaṁ senāsanaṁ agamaṁsu. Sākiyadāsakā nikkhamitvā sākiyāniyo acchindiṁsu ca dūsesuñca. Sākiyā nikkhamitvā te core sabhaṇḍe gahetvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhadantā ārāme core paṭivasante nārocessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū sākiyānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca saṅghasuṭṭhutāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā—‘gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ taṁ paṭidesemī’”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āraññakesu senāsanesu gilāno hoti. Manussā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ādāya āraññakaṁ senāsanaṁ agamaṁsu. Atha kho te manussā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“bhuñjatha, bhante”ti. Atha kho so bhikkhu—“bhagavatā paṭikkhittaṁ āraññakesu senāsanesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṁ bhuñjitun”ti kukkuccāyanto na paṭiggahesi, nāsakkhi piṇḍāya carituṁ, chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṁ bhuñjituṁ. Evañca 297 --- pli-tv-bu-vb-pd4 1:2 pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṁviditaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā—‘gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī’”ti. 3 Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanānīti āraññakaṁ nāma senāsanaṁ pañcadhanusatikaṁ pacchimaṁ. Sāsaṅkaṁ nāma ārāme ārāmūpacāre corānaṁ niviṭṭhokāso dissati, bhuttokāso dissati, ṭhitokāso dissati, nisinnokāso dissati, nipannokāso dissati. Sappaṭibhayaṁ nāma ārāme ārāmūpacāre corehi manussā hatā dissanti, viluttā dissanti, ākoṭitā dissanti. Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Tathārūpesu senāsanesūti evarūpesu senāsanesu. Appaṭisaṁviditaṁ nāma pañcannaṁ paṭisaṁviditaṁ, etaṁ appaṭisaṁviditaṁ nāma. Ārāmaṁ ārāmūpacāraṁ ṭhapetvā paṭisaṁviditaṁ, etaṁ appaṭisaṁviditaṁ nāma. Paṭisaṁviditaṁ nāma yo koci itthī vā puriso vā ārāmaṁ ārāmūpacāraṁ āgantvā āroceti— “itthannāmassa, bhante, khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā āharissantī”ti. Sace sāsaṅkaṁ hoti, sāsaṅkanti ācikkhitabbaṁ; sace sappaṭibhayaṁ hoti, sappaṭibhayanti ācikkhitabbaṁ; sace— “hotu, bhante, āhariyissatī”ti bhaṇati, corā vattabbā— “manussā idhūpacaranti apasakkathā”ti. Yāguyā paṭisaṁvidite tassā parivāro āhariyyati, etaṁ paṭisaṁviditaṁ nāma. Bhattena paṭisaṁvidite tassa parivāro āhariyyati, etaṁ paṭisaṁviditaṁ nāma. Khādanīyena paṭisaṁvidite tassa parivāro āhariyyati, etaṁ paṭisaṁviditaṁ nāma. Kulena paṭisaṁvidite yo tasmiṁ kule manusso khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā āharati, etaṁ paṭisaṁviditaṁ nāma. Gāmena paṭisaṁvidite yo tasmiṁ gāme manusso khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā āharati, etaṁ paṭisaṁviditaṁ nāma. Pūgena paṭisaṁvidite yo tasmiṁ pūge manusso khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā āharati, etaṁ paṭisaṁviditaṁ nāma. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. Ajjhārāmo nāma parikkhittassa ārāmassa antoārāmo. Aparikkhittassa upacāro. Agilāno nāma sakkoti piṇḍāya carituṁ. Gilāno nāma na sakkoti piṇḍāya carituṁ. Appaṭisaṁviditaṁ agilāno “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. Appaṭisaṁvidite appaṭisaṁviditasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Appaṭisaṁvidite vematiko khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Appaṭisaṁvidite paṭisaṁviditasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṁvidite appaṭisaṁviditasaññī, āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṁvidite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṁvidite paṭisaṁviditasaññī, anāpatti. Anāpatti—paṭisaṁvidite, gilānassa, paṭisaṁvidite vā gilānassa vā sesakaṁ bhuñjati, bahārāme paṭiggahetvā antoārāme bhuñjati, tattha jātakaṁ mūlaṁ vā tacaṁ vā pattaṁ vā pupphaṁ vā phalaṁ vā bhuñjati, yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ sati paccaye paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, cattāro pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pāṭidesanīyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-pd1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pāṭidesanīyakaṇḍa 1. 298 --- pli-tv-bu-vb-pd1 1:0 Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpada Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā paṭikkamanakāle aññataraṁ bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“handāyya, bhikkhaṁ paṭiggaṇhā”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti sabbeva aggahesi. Sā upakaṭṭhe kāle nāsakkhi piṇḍāya carituṁ, chinnabhattā ahosi. Atha kho sā bhikkhunī dutiyampi divasaṁ …pe… tatiyampi divasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā paṭikkamanakāle taṁ bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“handāyya, bhikkhaṁ paṭiggaṇhā”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti sabbeva aggahesi. Sā upakaṭṭhe kāle nāsakkhi piṇḍāya carituṁ, chinnabhattā ahosi. Atha kho sā bhikkhunī catutthe divase rathikāya pavedhentī gacchati. Seṭṭhi gahapati rathena paṭipathaṁ āgacchanto taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“apehāyye”ti. Sā vokkamantī tattheva paripati. Seṭṭhi gahapati taṁ bhikkhuniṁ khamāpesi—“khamāhāyye, mayāsi pātitā”ti. “Nāhaṁ, gahapati, tayā pātitā. Api ca ahameva dubbalā”ti. “Kissa pana tvaṁ, ayye, dubbalā”ti? Atha kho sā bhikkhunī seṭṭhissa gahapatissa etamatthaṁ ārocesi. Seṭṭhi gahapati taṁ bhikkhuniṁ gharaṁ netvā bhojetvā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā bhikkhuniyā hatthato āmisaṁ paṭiggahessanti. Kicchalābho mātugāmo”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa seṭṭhissa gahapatissa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu bhikkhuniyā hatthato āmisaṁ paṭiggahessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, bhikkhuniyā hatthato āmisaṁ paṭiggahesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātikā te, bhikkhu, aññātikā”ti? “Aññātikā, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātikāya na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā santaṁ vā asantaṁ vā. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, aññātikāya bhikkhuniyā hatthato āmisaṁ paṭiggahessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā—‘gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī’”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Antaragharaṁ nāma rathikā byūhaṁ siṅghāṭakaṁ gharaṁ. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. Aññātikāya aññātikasaññī antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Aññātikāya vematiko antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Aññātikāya ñātikasaññī antaragharaṁ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Ekatoupasampannāya hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā—“khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātikāya, dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, antarārāme, bhikkhunupassaye, titthiyaseyyāya, paṭikkamane, gāmato nīharitvā deti, yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ “sati paccaye paribhuñjā”ti deti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, 299 --- pli-tv-bu-vb-pd1 1:2 ādikammikassāti. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-pd2 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pāṭidesanīyakaṇḍa 2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhikkhū kulesu nimantitā bhuñjanti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ vosāsantiyo ṭhitā honti—“idha sūpaṁ detha, idha odanaṁ dethā”ti. Chabbaggiyā bhikkhū yāvadatthaṁ bhuñjanti. Aññe bhikkhū na cittarūpaṁ bhuñjanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivārethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāressatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra ce sā bhikkhunī vosāsamānarūpā ṭhitā hoti—‘idha sūpaṁ detha, idha odanaṁ dethā’ti, tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā— ‘apasakka tāva, bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’ti. Ekassa cepi bhikkhuno na paṭibhāseyya taṁ bhikkhuniṁ apasādetuṁ— ‘apasakka tāva, bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’ti paṭidesetabbaṁ tehi bhikkhūhi—‘gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjimhā asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemā’”ti. 2 Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjantīti kulaṁ nāma cattāri kulāni— khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ, suddakulaṁ. Nimantitā bhuñjantīti pañcannaṁ bhojanānaṁ aññatarena bhojanena nimantitā bhuñjanti. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Vosāsantī nāma yathāmittatā yathāsandiṭṭhatā yathāsambhattatā yathāsamānupajjhāyakatā yathāsamānācariyakatā— “idha sūpaṁ detha, idha odanaṁ dethā”ti. Esā vosāsantī nāma. Tehi bhikkhūhīti bhuñjamānehi bhikkhūhi. Sā bhikkhunīti yā sā vosāsantī bhikkhunī. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā— “apasakka tāva, bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī”ti. Ekassa cepi bhikkhuno anapasādito— “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. Upasampannāya upasampannasaññī vosāsantiyā na nivāreti, āpatti pāṭidesanīyassa. Upasampannāya vematiko vosāsantiyā na nivāreti, āpatti pāṭidesanīyassa. Upasampannāya anupasampannasaññī vosāsantiyā na nivāreti, āpatti pāṭidesanīyassa. Ekatoupasampannāya vosāsantiyā na nivāreti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññī, anāpatti. Anāpatti—attano bhattaṁ dāpeti na deti, aññesaṁ bhattaṁ deti na dāpeti, yaṁ na dinnaṁ taṁ dāpeti, yattha na dinnaṁ tattha dāpeti, sabbesaṁ samakaṁ dāpeti, sikkhamānā vosāsati, sāmaṇerī vosāsati, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha, anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-pd3 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pāṭidesanīyakaṇḍa 3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ aññataraṁ kulaṁ ubhatopasannaṁ hoti. Saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati, yaṁ tasmiṁ kule uppajjati purebhattaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ sabbaṁ bhikkhūnaṁ vissajjetvā appekadā anasitā acchanti. Manussā 300 --- pli-tv-bu-vb-pd3 1:1 ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṁ jānitvā paṭiggahessanti. Ime imesaṁ datvā appekadā anasitā acchantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, yaṁ kulaṁ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati evarūpassa kulassa ñattidutiyena kammena sekkhasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmaṁ kulaṁ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa kulassa sekkhasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmaṁ kulaṁ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati. Saṅgho itthannāmassa kulassa sekkhasammutiṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa kulassa sekkhasammutiyā dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa kulassa sekkhasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā—‘gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ taṁ paṭidesemī’”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ ussavo hoti. Manussā bhikkhū nimantetvā bhojenti. Tampi kho kulaṁ bhikkhū nimantesi. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṁ bhuñjitun”ti. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kiṁ nu kho nāma amhākaṁ jīvitena yaṁ ayyā amhākaṁ na paṭiggaṇhantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, nimantitena sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā—‘gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī’”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tassa kulassa kulūpako hoti. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena so bhikkhu gilāno hoti. Atha kho te manussā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“bhuñjatha, bhante”ti. Atha kho so bhikkhu—“bhagavatā paṭikkhittaṁ animantitena sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṁ bhuñjitun”ti kukkuccāyanto na paṭiggahesi; nāsakkhi piṇḍāya carituṁ; chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā sekkhasammatesu kulesu khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādituṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṁ tena bhikkhunā—‘gārayhaṁ, āvuso, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī’”ti. 4 Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulānīti sekkhasammataṁ nāma kulaṁ yaṁ 301 --- pli-tv-bu-vb-pd3 1:4 kulaṁ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati. Evarūpassa kulassa ñattidutiyena kammena sekkhasammuti dinnā hoti. Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Tathārūpesu sekkhasammatesu kulesūti evarūpesu sekkhasammatesu kulesu. Animantito nāma ajjatanāya vā svātanāya vā animantito, gharūpacāraṁ okkamante nimanteti, eso animantito nāma. Nimantito nāma ajjatanāya vā svātanāya vā nimantito, gharūpacāraṁ anokkamante nimanteti, eso nimantito nāma. Agilāno nāma sakkoti piṇḍāya carituṁ. Gilāno nāma na sakkoti piṇḍāya carituṁ. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. Animantito agilāno “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. Sekkhasammate sekkhasammatasaññī animantito agilāno khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Sekkhasammate vematiko …pe… sekkhasammate asekkhasammatasaññī animantito agilāno khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pāṭidesanīyassa. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Asekkhasammate sekkhasammatasaññī, āpatti dukkaṭassa. Asekkhasammate vematiko, āpatti dukkaṭassa. Asekkhasammate asekkhasammatasaññī, anāpatti. Anāpatti—nimantitassa, gilānassa, nimantitassa vā gilānassa vā sesakaṁ bhuñjati, aññesaṁ bhikkhā tattha paññattā hoti, gharato nīharitvā denti, niccabhatte, salākabhatte, pakkhike, uposathike, pāṭipadike, yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ— “sati paccaye paribhuñjā”ti deti, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk63 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 63. Yānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yānagatassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na yānagatassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Yānaṁ nāma vayhaṁ ratho sakaṭaṁ sandamānikā sivikā pāṭaṅkī. Na yānagatassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca yānagatassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk38 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 38. Ujjhānasaññīsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ujjhānasaññī paresaṁ pattaṁ olokenti …pe…. “Na ujjhānasaññī paresaṁ pattaṁ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ujjhānasaññinā paresaṁ patto oloketabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca ujjhānasaññī paresaṁ pattaṁ oloketi, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, “dassāmī”ti vā “dāpessāmī”ti vā oloketi, na ujjhānasaññissa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk27 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa 302 --- pli-tv-bu-vb-sk27 1:0 Khambhakatavagga 27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhanti chaḍḍetukāmā viya …pe…. “Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Sakkaccaṁ piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhāti chaḍḍetukāmo viya, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk19 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 19. Sīsappacālakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīsappacālakaṁ antaraghare gacchanti sīsaṁ olambentā …pe…. “Na sīsappacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sīsappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Sīsaṁ paggahetvā gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sīsappacālakaṁ antaraghare gacchati sīsaṁ olambento, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk6 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 6. Dutiyasusaṁvutasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthampi pādampi kīḷāpentā antaraghare nisīdanti …pe…. “Susaṁvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Susaṁvutena antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca hatthaṁ vā pādaṁ vā kīḷāpento antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk42 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 42. Dutiyaanāhaṭasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhuñjamānā sabbaṁ hatthaṁ mukhe pakkhipanti …pe…. “Na bhuñjamāno sabbaṁ hatthaṁ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na bhuñjamānena sabbo hattho mukhe pakkhipitabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca bhuñjamāno sabbaṁ hatthaṁ mukhe pakkhipati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk33 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 33. Sapadānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṁ tahaṁ omasitvā piṇḍapātaṁ bhuñjanti …pe…. “Sapadānaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Sapadānaṁ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ omasitvā piṇḍapātaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, aññesaṁ dento omasati, aññassa bhājane ākiranto omasati, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk68 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa 303 --- pli-tv-bu-vb-sk68 1:0 Pādukavagga 68. Chamāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca chamāyaṁ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk56 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 56. Sasitthakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bhikkhū kokanade pāsāde sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍetabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍeti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, uddharitvā vā bhinditvā vā paṭiggahe vā nīharitvā vā chaḍḍeti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk49 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 49. Jivhānicchārakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jivhānicchārakaṁ bhuñjanti …pe…. “Na jivhānicchārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na jivhānicchārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca jivhānicchārakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk12 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 12. Dutiyaujjagghikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṁ hasantā antaraghare nisīdanti …pe…. “Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ujjagghikāya antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca mahāhasitaṁ hasanto antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, hasanīyasmiṁ vatthusmiṁ mihitamattaṁ karoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṁ 304 --- pli-tv-bu-vb-sk12 1:1 niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk73 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 73. Ṭhitouccārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ṭhitā uccārampi passāvampi karonti …pe…. “Na ṭhito agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ṭhitena agilānena uccāro vā passāvo vā kātabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca ṭhito agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Terasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk9 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 9. Ukkhittakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkhittakāya antaraghare gacchanti …pe…. “Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca ekato vā ubhato vā ukkhipitvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu ummattakassa, ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk16 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 16. Dutiyakāyappacālakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdanti, kāyaṁ olambentā …pe…. “Na kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na kāyappacālakaṁ antaraghare nisīditabbaṁ. Kāyaṁ paggahetvā nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca kāyappacālakaṁ antaraghare nisīdati kāyaṁ olambento, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk28 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 28. Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṁ tahaṁ olokentā piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhanti, ākirantepi atikkantepi na jānanti …pe…. “Pattasaññī piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Pattasaññinā piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk37 0 Theravāda Vinaya 305 --- pli-tv-bu-vb-sk37 1:0 Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 37. Sūpodanaviññattisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissanti. Kassa sampannaṁ na manāpaṁ. Kassa sāduṁ na ruccatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na sūpaṁ vā odanaṁ vā attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū gilānā honti. Gilānapucchakā bhikkhū gilāne bhikkhū etadavocuṁ—“kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Pubbe mayaṁ, āvuso, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjāma, tena no phāsu hoti. Idāni pana—‘bhagavatā paṭikkhittan’ti kukkuccāyantā na viññāpema, tena no na phāsu hotī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sūpaṁ vā odanaṁ vā agilānena attano atthāya viññāpetvā bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sūpaṁ vā odanaṁ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk52 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 52. Hatthanillehakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthanillehakaṁ bhuñjanti …pe…. “Na hatthanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na hatthanillehakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca hatthanillehakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk23 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 23. Oguṇṭhitasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṁ pārupitvā antaraghare gacchanti …pe…. “Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sasīsaṁ pārupitvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk2 0 306 --- pli-tv-bu-vb-sk2 1:0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā pārupanti …pe…. “Parimaṇḍalaṁ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Parimaṇḍalaṁ pārupitabbaṁ ubho kaṇṇe samaṁ katvā. Yo anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk46 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 46. Avagaṇḍakārakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū avagaṇḍakārakaṁ bhuñjanti …pe… “Na avagaṇḍakārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na avagaṇḍakārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca ekato vā ubhato vā gaṇḍaṁ katvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, phalāphale, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk59 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 59. Satthapāṇisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū satthapāṇissa dhammaṁ desenti …pe…. “Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Satthaṁ nāma ekatodhāraṁ ubhatodhāraṁ paharaṇaṁ. Na satthapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca satthapāṇissa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk67 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 67. Oguṇṭhitasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oguṇṭhitasīsassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Oguṇṭhitasīso nāma sasīsaṁ pāruto vuccati. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, sīsaṁ vivarāpetvā deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk43 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 43. Sakabaḷasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sakabaḷena mukhena byāharanti …pe…. “Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sakabaḷena mukhena byāharitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… 307 --- pli-tv-bu-vb-sk43 1:1 ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk7 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 7. Okkhittacakkhusikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṁ tahaṁ olokentā antaraghare gacchanti …pe…. “Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṁ yugamattaṁ pekkhantena. Yo anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk26 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 26. Pallatthikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pallatthikāya antaraghare nisīdanti …pe…. “Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na pallatthikāya antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk18 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 18. Dutiyabāhuppacālakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdanti bāhuṁ olambentā …pe…. “Na bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīditabbaṁ. Bāhuṁ paggahetvā nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīdati bāhuṁ olambento, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk39 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 39. Kabaḷasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahantaṁ kabaḷaṁ karonti …pe… “Nātimahantaṁ kabaḷaṁ karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Nātimahanto kabaḷo kātabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca mahantaṁ kabaḷaṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk62 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa 308 --- pli-tv-bu-vb-sk62 1:0 Pādukavagga 62. Upāhanāruḷhasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāhanāruḷhassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca akkantassa vā paṭimukkassa vā omukkassa vā agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk13 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 13. Uccasaddasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karontā antaraghare gacchanti …pe…. “Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Appasaddena antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karonto antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk48 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 48. Sitthāvakārakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sitthāvakārakaṁ bhuñjanti …pe… “Na sitthāvakārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sitthāvakārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sitthāvakārakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacavaraṁ chaḍḍento sitthaṁ chaḍḍayati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk69 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 69. Nīcāsanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ aññatarassa chapakassa pajāpati gabbhinī ahosi. Atha kho, bhikkhave, sā chapakī taṁ chapakaṁ etadavoca—‘gabbhinīmhi, ayyaputta. Icchāmi ambaṁ khāditun’ti. ‘Natthi ambaṁ, akālo ambassā’ti. ‘Sace na labhissāmi marissāmī’ti. Tena kho pana samayena rañño ambo dhuvaphalo hoti. Atha kho, bhikkhave, so chapako yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ ambaṁ abhiruhitvā nilīno acchi. Atha kho, bhikkhave, rājā purohitena brāhmaṇena saddhiṁ yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ucce āsane nisīditvā mantaṁ pariyāpuṇāti. Atha kho, bhikkhave, tassa chapakassa etadahosi—‘yāva adhammiko ayaṁ rājā, yatra hi nāma ucce āsane nisīditvā mantaṁ pariyāpuṇissati. Ayañca 309 --- pli-tv-bu-vb-sk69 1:1 brāhmaṇo adhammiko, yatra hi nāma nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṁ vācessati. Ahañcamhi adhammiko, yohaṁ itthiyā kāraṇā rañño ambaṁ avaharāmi. Sabbamidaṁ carimaṁ katan’ti tattheva paripati. ‘Ubho atthaṁ na jānanti, ubho dhammaṁ na passare; Yo cāyaṁ mantaṁ vāceti, yo cādhammenadhīyati’. ‘Sālīnaṁ odano bhutto, sucimaṁsūpasecano; Tasmā dhamme na vattāmi, dhammo ariyebhi vaṇṇito’. ‘Dhiratthu taṁ dhanalābhaṁ, yasalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā. Paribbaja mahābrahme, pacantaññepi pāṇino; Mā tvaṁ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā’ti. Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṁ vācetuṁ, kimaṅgaṁ pana etarahi na amanāpā bhavissati nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṁ desetuṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk57 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 57. Chattapāṇisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṁ desenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṁ desessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, chattapāṇissa dhammaṁ desethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, chattapāṇissa dhammaṁ desessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na chattapāṇissa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū chattapāṇissa gilānassa dhammaṁ desetuṁ kukkuccāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā chattapāṇissa gilānassa dhammaṁ na desessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, chattapāṇissa gilānassa dhammaṁ desetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Chattaṁ nāma tīṇi chattāni— setacchattaṁ, kilañjacchattaṁ, paṇṇacchattaṁ maṇḍalabaddhaṁ salākabaddhaṁ. Dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthūpasañhito dhammūpasañhito. Deseyyāti padena deseti, pade pade āpatti dukkaṭassa. Akkharāya deseti, akkharakkharāya āpatti dukkaṭassa. Na chattapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca chattapāṇissa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk32 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 32. Pattasaññīsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane 310 --- pli-tv-bu-vb-sk32 1:1 anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṁ tahaṁ olokentā piṇḍapātaṁ bhuñjanti, ākirantepi atikkantepi na jānanti …pe…. “Pattasaññī piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Pattasaññinā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento piṇḍapātaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk53 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 53. Pattanillehakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pattanillehakaṁ bhuñjanti …pe… “Na pattanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na pattanillehakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca pattanillehakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, parittake sese ekato saṅkaḍḍhitvā nillehitvā bhuñjati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk36 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 36. Odanappaṭicchādanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sūpampi byañjanampi odanena paṭicchādenti bhiyyokamyataṁ upādāya …pe…. “Na sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṁ upādāyāti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādetabbaṁ bhiyyokamyataṁ upādāya. Yo anādariyaṁ paṭicca sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādeti bhiyyokamyataṁ upādāya, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, sāmikā paṭicchādetvā denti, na bhiyyokamyataṁ upādāya, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk17 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 17. Bāhuppacālakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhuppacālakaṁ antaraghare gacchanti bāhuṁ olambentā …pe…. “Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Bāhuṁ paggahetvā gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca bāhuppacālakaṁ antaraghare gacchati bāhuṁ olambento, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk29 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhantā sūpaññeva bahuṁ paṭiggaṇhanti …pe…. “Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Sūpo nāma dve sūpā— muggasūpo, māsasūpo hatthahāriyo. Samasūpako piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca 311 --- pli-tv-bu-vb-sk29 1:1 sūpaññeva bahuṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk8 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 8. Dutiyaokkhittacakkhusikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṁ tahaṁ olokentā antaraghare nisīdanti …pe…. “Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Okkhittacakkhunā antaraghare nisīditabbaṁ yugamattaṁ pekkhantena. Yo anādariyaṁ paṭicca tahaṁ tahaṁ olokento antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk72 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 72. Uppathenagamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uppathena gacchantā pathena gacchantassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na uppathena gacchantena pathena gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dvādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk58 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 58. Daṇḍapāṇisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū daṇḍapāṇissa dhammaṁ desenti …pe…. “Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhattho daṇḍo. Tato ukkaṭṭho adaṇḍo, omako adaṇḍo. Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk66 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 66. Veṭhitasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū veṭhitasīsassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Veṭhitasīso nāma kesantaṁ na dassāpetvā veṭhito hoti. Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kesantaṁ vivarāpetvā deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. 312 --- pli-tv-bu-vb-sk66 1:1 pli-tv-bu-vb-sk47 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 47. Hatthaniddhunakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthaniddhunakaṁ bhuñjanti …pe…. “Na hatthaniddhunakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na hatthaniddhunakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca hatthaniddhunakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacavaraṁ chaḍḍento hatthaṁ niddhunāti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk3 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 3. Suppaṭicchannasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṁ vivaritvā antaraghare gacchanti …pe…. “Suppaṭicchanno antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca kāyaṁ vivaritvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk22 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 22. Dutiyakhambhakatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khambhakatā antaraghare nisīdanti …pe…. “Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na khambhakatena antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca ekato vā ubhato vā khambhaṁ katvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk10 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 10. Dutiyaukkhittakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkhittakāya antaraghare nisīdanti …pe… . “Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ukkhittakāya antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca ekato vā ubhato vā ukkhipitvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Parimaṇḍalavaggo paṭhamo. pli-tv-bu-vb-sk75 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga 313 --- pli-tv-bu-vb-sk75 1:0 Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 75. Udakeuccārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, udake uccārampi passāvampi kheḷampi karothā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena gilānā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na udake agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na udake agilānena uccāro vā passāvo vā kheḷo vā kātabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca udake agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, thale kato udakaṁ ottharati, āpadāsu, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. Pannarasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Pādukavaggo sattamo. Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Sekhiyā niṭṭhitā. Sekhiyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk54 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 54. Oṭṭhanillehakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oṭṭhanillehakaṁ bhuñjanti …pe… “Na oṭṭhanillehakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na oṭṭhanillehakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca oṭṭhanillehakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk31 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 31. Sakkaccasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjanti abhuñjitukāmā viya …pe…. “Sakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Sakkaccaṁ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca asakkaccaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk40 0 Theravāda Vinaya 314 --- pli-tv-bu-vb-sk40 1:0 Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 40. Ālopasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghaṁ ālopaṁ karonti …pe…. “Parimaṇḍalaṁ ālopaṁ karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Parimaṇḍalo ālopo kātabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca dīghaṁ ālopaṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Sakkaccavaggo catuttho. pli-tv-bu-vb-sk25 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 25. Ukkuṭikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkuṭikāya antaraghare gacchanti …pe…. “Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk4 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 4. Dutiyasuppaṭicchannasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṁ vivaritvā antaraghare nisīdanti …pe…. “Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Suppaṭicchannena antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca kāyaṁ vivaritvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk61 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 61. Pādukasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pādukāruḷhassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca akkantassa vā paṭimukkassa vā omukkassa vā agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk65 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 65. Pallatthikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pallatthikāya nisinnassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā nisinnassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk44 0 315 --- pli-tv-bu-vb-sk44 1:0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 44. Piṇḍukkhepakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍukkhepakaṁ bhuñjanti …pe… “Na piṇḍukkhepakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na piṇḍukkhepakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca piṇḍukkhepakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk21 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 21. Khambhakatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khambhakatā antaraghare gacchanti …pe…. “Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na khambhakatena antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca ekato vā ubhato vā khambhaṁ katvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk50 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 50. Capucapukārakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū capucapukārakaṁ bhuñjanti …pe… “Na capucapukārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na capucapukārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca capucapukārakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Kabaḷavaggo pañcamo. pli-tv-bu-vb-sk35 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 35. Thūpakatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū thūpakato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjanti …pe…. “Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na thūpakato omadditvā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṁ bhuñjati āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, parittake sese ekato saṅkaḍḍhitvā omadditvā bhuñjati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk14 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 14. Dutiyauccasaddasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karontā antaraghare nisīdanti …pe…. “Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Appasaddena antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ karonto antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṁ 316 --- pli-tv-bu-vb-sk14 1:1 niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk71 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 71. Pacchatogamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pacchato gacchantā purato gacchantassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na pacchato gacchantena purato gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Ekādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk30 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 30. Samatittikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū thūpīkataṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhanti …pe…. “Samatittikaṁ piṇḍapātaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Samatittiko piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca thūpīkataṁ piṇḍapātaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Khambhakatavaggo tatiyo. pli-tv-bu-vb-sk55 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 55. Sāmisasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bhikkhū kokanade pāsāde sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggaṇhanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggaṇhantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sāmisena hatthena pānīyathālako paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, “dhovissāmī”ti vā “dhovāpessāmī”ti vā paṭiggaṇhāti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk74 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 74. Hariteuccārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane 317 --- pli-tv-bu-vb-sk74 1:1 anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū harite uccārampi passāvampi kheḷampi karonti …pe…. “Na harite agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na harite agilānena uccāro vā passāvo vā kheḷo vā kātabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca harite agilāno uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, appaharite kato haritaṁ ottharati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Cuddasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk11 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 11. Ujjagghikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṁ hasantā antaraghare gacchanti …pe…. “Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca mahāhasitaṁ hasanto antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, hasanīyasmiṁ vatthusmiṁ mihitamattaṁ karoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk60 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 60. Āvudhapāṇisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āvudhapāṇissa dhammaṁ desenti …pe…. “Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Āvudhaṁ nāma cāpo kodaṇḍo. Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Surusuruvaggo chaṭṭho. pli-tv-bu-vb-sk5 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 5. Susaṁvutasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthampi pādampi kīḷāpentā antaraghare gacchanti …pe…. “Susaṁvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Susaṁvutena antaraghare gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca hatthaṁ vā pādaṁ vā kīḷāpento antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk24 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Khambhakatavagga 24. Dutiyaoguṇṭhitasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṁ pārupitvā antaraghare nisīdanti …pe…. “Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na oguṇṭhitena antaraghare nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sasīsaṁ pārupitvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa. 318 --- pli-tv-bu-vb-sk24 1:1 Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk41 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 41. Anāhaṭasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivaranti …pe…. “Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivaritabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivarati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 1. Parimaṇḍalasikkhāpada Ime kho panāyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā puratopi pacchatopi olambentā nivāsessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, puratopi pacchatopi olambentā nivāsethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, puratopi pacchatopi olambentā nivāsessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Parimaṇḍalaṁ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Parimaṇḍalaṁ nivāsetabbaṁ nābhimaṇḍalaṁ jāṇumaṇḍalaṁ paṭicchādentena. Yo anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk20 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 20. Dutiyasīsappacālakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdanti sīsaṁ olambentā …pe…. “Na sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sīsappacālakaṁ antaraghare nisīditabbaṁ. Sīsaṁ paggahetvā nisīditabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca sīsappacālakaṁ antaraghare nisīdati sīsaṁ olambento, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Ujjagghikavaggo dutiyo. pli-tv-bu-vb-sk45 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Kabaḷavagga 45. 319 --- pli-tv-bu-vb-sk45 1:0 Kabaḷāvacchedakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjanti …pe…. “Na kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk64 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 64. Sayanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sayanagatassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na sayanagatassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na sayanagatassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca antamaso chamāyampi nipannassa sayanagatassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk70 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 70. Ṭhitasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ṭhitā nisinnassa dhammaṁ desenti …pe…. “Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṁ desessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na ṭhitena nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṁ deseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk15 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Ujjagghikavagga 15. Kāyappacālakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyappacālakaṁ antaraghare gacchanti kāyaṁ olambentā …pe…. “Na kāyappacālakaṁ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na kāyappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Kāyaṁ paggahetvā gantabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca kāyappacālakaṁ antaraghare gacchati kāyaṁ olambento, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk34 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Sakkaccavagga 34. Samasūpakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍapātaṁ bhuñjantā sūpaññeva bahuṁ bhuñjanti …pe…. “Samasūpakaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Sūpo nāma dve sūpā—muggasūpo, māsasūpo hatthahāriyo. Samasūpako piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṁ paṭicca sūpaññeva bahuṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-sk51 0 320 --- pli-tv-bu-vb-sk51 1:0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Surusuruvagga 51. Surusurukārakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena aññatarena brāhmaṇena saṅghassa payopānaṁ paṭiyattaṁ hoti. Bhikkhū surusurukārakaṁ khīraṁ pivanti. Aññataro naṭapubbako bhikkhu evamāha—“sabboyaṁ maññe saṅgho sītīkato”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu saṅghaṁ ārabbha davaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, saṅghaṁ ārabbha davaṁ akāsī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, saṅghaṁ ārabbha davaṁ karissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, buddhaṁ vā dhammaṁ vā saṅghaṁ vā ārabbha davo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Na surusurukārakaṁ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na surusurukārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Yo anādariyaṁ paṭicca surusurukārakaṁ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca …pe… ādikammikassāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-pc13 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 13. Ujjhāpanakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā dabbo mallaputto saṅghassa senāsanañca paññapeti bhattāni ca uddisati. Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca. Yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṁ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Te āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ bhikkhū ujjhāpenti—“chandāya dabbo mallaputto senāsanaṁ paññapeti, chandāya ca bhattāni uddisatī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ bhikkhū ujjhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṁ mallaputtaṁ bhikkhū ujjhāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dabbaṁ mallaputtaṁ bhikkhū ujjhāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Ujjhāpanake pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū—“‘bhagavatā ujjhāpanakaṁ paṭikkhittan’ti ‘ettāvatā bhikkhū sossantī’”ti bhikkhūnaṁ sāmantā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ khiyyanti—“chandāya dabbo mallaputto senāsanaṁ paññapeti, chandāya ca bhattāni uddisatī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ khiyyissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṁ mallaputtaṁ khiyyathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dabbaṁ mallaputtaṁ khiyyissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Ujjhāpanake khiyyanake pācittiyan”ti. 3 Ujjhāpanakaṁ nāma upasampannaṁ saṅghena sammataṁ senāsanapaññāpakaṁ vā bhattuddesakaṁ vā yāgubhājakaṁ vā phalabhājakaṁ vā khajjabhājakaṁ vā appamattakavissajjakaṁ vā avaṇṇaṁ kattukāmo, ayasaṁ kattukāmo, maṅkukattukāmo, upasampannaṁ ujjhāpeti vā khiyyati vā, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī ujjhāpanake khiyyanake āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko ujjhāpanake khiyyanake āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī ujjhāpanake khiyyanake āpatti pācittiyassa. Anupasampannaṁ 321 --- pli-tv-bu-vb-pc13 1:3 ujjhāpeti vā khiyyati vā, āpatti dukkaṭassa. Upasampannaṁ saṅghena asammataṁ senāsanapaññāpakaṁ vā bhattuddesakaṁ vā yāgubhājakaṁ vā phalabhājakaṁ vā khajjabhājakaṁ vā appamattakavissajjakaṁ vā avaṇṇaṁ kattukāmo, ayasaṁ kattukāmo, maṅkukattukāmo, upasampannaṁ vā anupasampannaṁ vā ujjhāpeti vā khiyyati vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ saṅghena sammataṁ vā asammataṁ vā senāsanapaññāpakaṁ vā bhattuddesakaṁ vā yāgubhājakaṁ vā phalabhājakaṁ vā khajjabhājakaṁ vā appamattakavissajjakaṁ vā avaṇṇaṁ kattukāmo, ayasaṁ kattukāmo, maṅkukattukāmo, upasampannaṁ vā anupasampannaṁ vā ujjhāpeti vā khiyyati vā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—pakatiyā chandā dosā mohā bhayā karontaṁ ujjhāpeti vā khiyyati vā, ummattakassa, ādikammikassāti. Ujjhāpanakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc90 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 90. Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ kaṇḍuppaṭicchādi anuññātā hoti. Chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā kaṇḍuppaṭicchādi anuññātā”ti appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādiyo dhārenti; puratopi pacchatopi ākaḍḍhantā āhiṇḍanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādiyo dhāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādiyo dhārethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādiyo dhāressatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Kaṇḍuppaṭicchādiṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ—dīghaso catasso vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ dve vidatthiyo. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyan”ti. 2 Kaṇḍuppaṭicchādi nāma yassa adhonābhi ubbhajāṇumaṇḍalaṁ kaṇḍu vā pīḷakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho, tassa paṭicchādanatthāya. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ— dīghaso catasso vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ dve vidatthiyo. Taṁ atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena chinditvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—pamāṇikaṁ karoti, ūnakaṁ karoti, aññena kataṁ pamāṇātikkantaṁ paṭilabhitvā chinditvā paribhuñjati, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc48 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 48. Uyyuttasenāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo senāya abbhuyyāto hoti. Chabbaggiyā bhikkhū uyyuttaṁ senaṁ dassanāya agamaṁsu. Addasā kho rājā pasenadi kosalo chabbaggiye bhikkhū 322 --- pli-tv-bu-vb-pc48 1:1 dūratova āgacchante. Disvāna pakkosāpetvā etadavoca—“kissa tumhe, bhante, āgatatthā”ti? “Mahārājānaṁ mayaṁ daṭṭhukāmā”ti. “Kiṁ, bhante, maṁ diṭṭhena yuddhābhinandinaṁ; nanu bhagavā passitabbo”ti? Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā uyyuttaṁ senaṁ dassanāya āgacchissanti. Amhākampi alābhā, amhākampi dulladdhaṁ, ye mayaṁ ājīvassa hetu puttadārassa kāraṇā senāya āgacchāmā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gacchissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gacchathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gacchissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gaccheyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mātulo senāya gilāno hoti. So tassa bhikkhuno santike dūtaṁ pāhesi—“ahañhi senāya gilāno. Āgacchatu bhadanto. Icchāmi bhadantassa āgatan”ti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gantabban’ti. Ayañca me mātulo senāya gilāno. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, tathārūpappaccayā senāya gantuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu uyyuttaṁ senaṁ dassanāya gaccheyya, aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Uyyuttā nāma senā gāmato nikkhamitvā niviṭṭhā vā hoti payātā vā. Senā nāma hatthī assā rathā pattī. Dvādasapuriso hatthī, tipuriso asso, catupuriso ratho, cattāro purisā sarahatthā patti. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati, āpatti pācittiyassa. Aññatra tathārūpappaccayāti ṭhapetvā tathārūpappaccayaṁ. Uyyutte uyyuttasaññī dassanāya gacchati, aññatra tathārūpappaccayā, āpatti pācittiyassa. Uyyutte vematiko dassanāya gacchati, aññatra tathārūpappaccayā, āpatti pācittiyassa. Uyyutte anuyyuttasaññī dassanāya gacchati, aññatra tathārūpappaccayā, āpatti pācittiyassa. Ekamekaṁ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati, āpatti dukkaṭassa. Anuyyutte uyyuttasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anuyyutte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anuyyutte anuyyuttasaññī, anāpatti. Anāpatti—ārāme ṭhito passati, bhikkhussa ṭhitokāsaṁ vā nisinnokāsaṁ vā nipannokāsaṁ vā āgacchati, paṭipathaṁ gacchanto passati, tathārūpappaccayā, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Uyyuttasenāsikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc76 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 76. Amūlakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena 323 --- pli-tv-bu-vb-pc76 1:1 anuddhaṁsessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Amūlakaṁ nāma adiṭṭhaṁ assutaṁ aparisaṅkitaṁ. Saṅghādisesenāti terasannaṁ aññatarena. Anuddhaṁseyyāti codeti vā codāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁseti, āpatti pācittiyassa. Ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā anuddhaṁseti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ anuddhaṁseti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—tathāsaññī codeti vā codāpeti vā, ummattakassa, ādikammikassāti. Amūlakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc57 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 57. Nahānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhikkhū tapode nahāyanti. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro “sīsaṁ nahāyissāmī”ti tapodaṁ gantvā—“yāvāyyā nahāyantī”ti ekamantaṁ paṭimānesi. Bhikkhū yāva samandhakārā nahāyiṁsu. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro vikāle sīsaṁ nahāyitvā, nagaradvāre thakite bahinagare vasitvā, kālasseva asambhinnena vilepanena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ bhagavā etadavoca—“kissa tvaṁ, mahārāja, kālasseva āgato asambhinnena vilepanenā”ti? Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū rājānampi passitvā na mattaṁ jānitvā nahāyantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā rājānampi passitvā na mattaṁ jānitvā nahāyissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṁ nahāyeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū uṇhasamaye pariḷāhasamaye kukkuccāyantā na nahāyanti, sedagatena gattena sayanti. Cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, uṇhasamaye pariḷāhasamaye orenaddhamāsaṁ nahāyituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṁ nahāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānanti vassānassa paṭhamo māso iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo pariḷāhasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena bhikkhū gilānā honti. Gilānapucchakā bhikkhū gilāne bhikkhū etadavocuṁ—“kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Pubbe mayaṁ, āvuso, orenaddhamāsaṁ nahāyāma, tena no phāsu hoti; idāni pana ‘bhagavatā 324 --- pli-tv-bu-vb-pc57 1:3 paṭikkhittan’ti kukkuccāyantā na nahāyāma, tena no na phāsu hotī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā orenaddhamāsaṁ nahāyituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṁ nahāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānanti vassānassa paṭhamo māso iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 4 Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṁ katvā kukkuccāyantā na nahāyanti. Te sedagatena gattena sayanti. Cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, kammasamaye orenaddhamāsaṁ nahāyituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṁ nahāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānanti vassānassa paṭhamo māso iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 5 Tena kho pana samayena bhikkhū addhānaṁ gantvā kukkuccāyantā na nahāyanti. Te sedagatena gattena sayanti. Cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, addhānagamanasamaye orenaddhamāsaṁ nahāyituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṁ nahāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānanti vassānassa paṭhamo māso iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 6 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū ajjhokāse cīvarakammaṁ karontā sarajena vātena okiṇṇā honti. Devo ca thokaṁ thokaṁ phusāyati. Bhikkhū kukkuccāyantā na nahāyanti, kilinnena gattena sayanti. Cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, vātavuṭṭhisamaye orenaddhamāsaṁ nahāyituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṁ nahāyeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Diyaḍḍho māso seso gimhānanti vassānassa paṭhamo māso iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. 7 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Orenaddhamāsanti ūnakaddhamāsaṁ. Nahāyeyyāti cuṇṇena vā mattikāya vā nahāyati, payoge payoge dukkaṭaṁ. Nahānapariyosāne, āpatti pācittiyassa. Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṁ. Uṇhasamayo nāma diyaḍḍho māso seso gimhānaṁ. Pariḷāhasamayo nāma vassānassa paṭhamo māso “iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo pariḷāhasamayo”ti nahāyitabbaṁ. Gilānasamayo nāma yassa vinā nahānena na phāsu hoti. Gilānasamayoti nahāyitabbaṁ. Kammasamayo nāma antamaso pariveṇampi sammaṭṭhaṁ hoti. “Kammasamayo”ti nahāyitabbaṁ. Addhānagamanasamayo nāma “addhayojanaṁ gacchissāmī”ti nahāyitabbaṁ, gacchantena nahāyitabbaṁ, gatena nahāyitabbaṁ. Vātavuṭṭhisamayo nāma bhikkhū sarajena vātena okiṇṇā honti, dve vā tīṇi vā udakaphusitāni kāye patitāni honti. “Vātavuṭṭhisamayo”ti nahāyitabbaṁ. Ūnakaddhamāse ūnakasaññī, aññatra samayā, nahāyati, āpatti pācittiyassa. Ūnakaddhamāse vematiko, aññatra samayā, nahāyati, āpatti pācittiyassa. Ūnakaddhamāse atirekasaññī, aññatra samayā, nahāyati, āpatti pācittiyassa. Atirekaddhamāse ūnakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Atirekaddhamāse vematiko, āpatti dukkaṭassa. Atirekaddhamāse atirekasaññī, anāpatti. Anāpatti—samaye, addhamāsaṁ nahāyati, atirekaddhamāsaṁ nahāyati, pāraṁ gacchanto nahāyati, sabbapaccantimesu janapadesu, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Nahānasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc69 0 Theravāda Vinaya 325 --- pli-tv-bu-vb-pc69 1:0 Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 69. Ukkhittasambhogasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ tathāvādinā ariṭṭhena bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjantipi saṁvasantipi sahāpi seyyaṁ kappenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ tathāvādinā ariṭṭhena bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjissantipi saṁvasissantipi sahāpi seyyaṁ kappessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, jānaṁ tathāvādinā ariṭṭhena bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjathāpi saṁvasathāpi sahāpi seyyaṁ kappethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, jānaṁ tathāvādinā ariṭṭhena bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjissathāpi saṁvasissathāpi sahāpi seyyaṁ kappessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ sambhuñjeyya vā saṁvaseyya vā saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Tathāvādināti—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti evaṁ vādinā. Akaṭānudhammo nāma ukkhitto anosārito. Taṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhinti etaṁ diṭṭhiṁ appaṭinissaṭṭhena saddhiṁ. Sambhuñjeyya vāti sambhogo nāma dve sambhogā— āmisasambhogo ca dhammasambhogo ca. Āmisasambhogo nāma āmisaṁ deti vā paṭiggaṇhāti vā, āpatti pācittiyassa. Dhammasambhogo nāma uddisati vā uddisāpeti vā, padena uddisati vā uddisāpeti vā, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya uddisati vā uddisāpeti vā, akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. Saṁvaseyya vāti ukkhittakena saddhiṁ uposathaṁ vā pavāraṇaṁ vā saṅghakammaṁ vā karoti, āpatti pācittiyassa. Saha vā seyyaṁ kappeyyāti ekacchanne ukkhittake nipanne bhikkhu nipajjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nipanne ukkhittako nipajjati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṁ nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Ukkhittake ukkhittakasaññī sambhuñjati vā saṁvasati vā saha vā seyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Ukkhittake vematiko sambhuñjati vā saṁvasati vā saha vā seyyaṁ kappeti, āpatti dukkaṭassa. Ukkhittake anukkhittakasaññī sambhuñjati vā saṁvasati vā saha vā seyyaṁ kappeti, anāpatti. Anukkhittake ukkhittakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anukkhittake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anukkhittake anukkhittakasaññī, anāpatti. Anāpatti—anukkhittoti jānāti, ukkhitto osāritoti jānāti, taṁ diṭṭhiṁ paṭinissaṭṭhoti jānāti, ummattakassa, ādikammikassāti. Ukkhittasambhogasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 1. Musāvādasikkhāpada Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena hatthako sakyaputto vādakkhitto hoti. So titthiyehi saddhiṁ sallapanto avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati, saṅketaṁ katvā visaṁvādeti. Titthiyā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma hatthako sakyaputto amhehi saddhiṁ sallapanto avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānissati, aññenaññaṁ paṭicarissati, 326 --- pli-tv-bu-vb-pc1 1:1 sampajānamusā bhāsissati, saṅketaṁ katvā visaṁvādessatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ titthiyānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū yena hatthako sakyaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā hatthakaṁ sakyaputtaṁ etadavocuṁ—“saccaṁ kira tvaṁ, āvuso hatthaka, titthiyehi saddhiṁ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi, paṭijānitvā avajānāsi, aññenaññaṁ paṭicarasi, sampajānamusā bhāsasi, saṅketaṁ katvā visaṁvādesī”ti? “Ete kho, āvuso, titthiyā nāma yena kenaci jetabbā; neva tesaṁ jayo dātabbo”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma hatthako sakyaputto titthiyehi saddhiṁ sallapanto avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānissati, aññenaññaṁ paṭicarissati, sampajānamusā bhāsissati, saṅketaṁ katvā visaṁvādessatī”ti. Atha kho te bhikkhū hatthakaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā hatthakaṁ sakyaputtaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, hatthaka, titthiyehi saddhiṁ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi, paṭijānitvā avajānāsi, aññenaññaṁ paṭicarasi, sampajānamusā bhāsasi, saṅketaṁ katvā visaṁvādesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, titthiyehi saddhiṁ sallapanto avajānitvā paṭijānissasi, paṭijānitvā avajānissasi, aññenaññaṁ paṭicarissasi, sampajānamusā bhāsissasi, saṅketaṁ katvā visaṁvādessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Sampajānamusāvāde pācittiyan”ti. 2 Sampajānamusāvādo nāma visaṁvādanapurekkhārassa vācā, girā, byappatho, vacībhedo, vācasikā viññatti, aṭṭha anariyavohārā—adiṭṭhaṁ diṭṭhaṁ meti, assutaṁ sutaṁ meti, amutaṁ mutaṁ meti, aviññātaṁ viññātaṁ meti, diṭṭhaṁ adiṭṭhaṁ meti, sutaṁ assutaṁ meti, mutaṁ amutaṁ meti, viññātaṁ aviññātaṁ meti. Adiṭṭhaṁ nāma na cakkhunā diṭṭhaṁ. Assutaṁ nāma na sotena sutaṁ. Amutaṁ nāma na ghānena ghāyitaṁ, na jivhāya sāyitaṁ, na kāyena phuṭṭhaṁ. Aviññātaṁ nāma na manasā viññātaṁ. Diṭṭhaṁ nāma cakkhunā diṭṭhaṁ. Sutaṁ nāma sotena sutaṁ. Mutaṁ nāma ghānena ghāyitaṁ, jivhāya sāyitaṁ, kāyena phuṭṭhaṁ. Viññātaṁ nāma manasā viññātaṁ. Tīhākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti. Catūhākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Pañcahākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ. Chahākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ. Sattahākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi “assutaṁ sutaṁ me”ti …pe… amutaṁ mutaṁ meti …pe… aviññātaṁ viññātaṁ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti. Catūhākārehi …pe… pañcahākārehi …pe… chahākārehi …pe… sattahākārehi “aviññātaṁ viññātaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, 327 --- pli-tv-bu-vb-pc1 1:2 vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhañca me sutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhañca me mutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi “adiṭṭhaṁ diṭṭhañca me viññātañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi adiṭṭhaṁ “diṭṭhañca me sutañca mutañcā”ti …pe… tīhākārehi adiṭṭhaṁ “diṭṭhañca me sutañca viññātañcā”ti …pe… tīhākārehi adiṭṭhaṁ “diṭṭhañca me sutañca mutañca viññātañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Tīhākārehi assutaṁ “sutañca me mutañcā”ti …pe… tīhākārehi assutaṁ “sutañca me viññātañcā”ti …pe… tīhākārehi assutaṁ “sutañca me diṭṭhañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi assutaṁ “sutañca me mutañca viññātañcā”ti …pe… tīhākārehi assutaṁ “sutañca me mutañca diṭṭhañcā”ti …pe… tīhākārehi assutaṁ “sutañca me mutañca viññātañca diṭṭhañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… Tīhākārehi amutaṁ “mutañca me viññātañcā”ti …pe… tīhākārehi amutaṁ “mutañca me diṭṭhañcā”ti …pe… tīhākārehi amutaṁ “mutañca me sutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi amutaṁ “mutañca me viññātañca diṭṭhañcā”ti …pe… tīhākārehi amutaṁ “mutañca me viññātañca sutañcā”ti …pe… tīhākārehi amutaṁ “mutañca me viññātañca diṭṭhañca sutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… Tīhākārehi aviññātaṁ “viññātañca me diṭṭhañcā”ti …pe… tīhākārehi aviññātaṁ “viññātañca me sutañcā”ti …pe… tīhākārehi aviññātaṁ “viññātañca me mutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi aviññātaṁ “viññātañca me diṭṭhañca sutañcā”ti …pe… tīhākārehi aviññātaṁ “viññātañca me diṭṭhañca mutañcā”ti …pe… tīhākārehi aviññātaṁ “viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… Tīhākārehi diṭṭhaṁ “adiṭṭhaṁ me”ti …pe… sutaṁ “assutaṁ me”ti …pe… mutaṁ “amutaṁ me”ti …pe… viññātaṁ “aviññātaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… Tīhākārehi diṭṭhaṁ “sutaṁ me”ti …pe… tīhākārehi diṭṭhaṁ “mutaṁ me”ti …pe… tīhākārehi diṭṭhaṁ “viññātaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi diṭṭhaṁ “sutañca me mutañcā”ti …pe… tīhākārehi diṭṭhaṁ “sutañca me viññātañcā”ti …pe… tīhākārehi diṭṭhaṁ “sutañca me mutañca viññātañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… Tīhākārehi sutaṁ “mutaṁ me”ti …pe… tīhākārehi sutaṁ “viññātaṁ me”ti …pe… tīhākārehi sutaṁ “diṭṭhaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi sutaṁ “mutañca me viññātañcā”ti …pe… tīhākārehi sutaṁ “mutañca me diṭṭhañcā”ti …pe… tīhākārehi sutaṁ “mutañca me viññātañca diṭṭhañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Tīhākārehi mutaṁ “viññātaṁ me”ti …pe… tīhākārehi mutaṁ “diṭṭhaṁ me”ti …pe… tīhākārehi mutaṁ “sutaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi mutaṁ “viññātañca me diṭṭhañcā”ti …pe… tīhākārehi mutaṁ “viññātañca me sutañcā”ti …pe… tīhākārehi mutaṁ “viññātañca me diṭṭhañca sutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Tīhākārehi viññātaṁ “diṭṭhaṁ me”ti …pe… tīhākārehi viññātaṁ “sutaṁ me”ti …pe… tīhākārehi viññātaṁ “mutaṁ me”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe… tīhākārehi viññātaṁ “diṭṭhañca me sutañcā”ti …pe… tīhākārehi viññātaṁ “diṭṭhañca me mutañcā”ti …pe… tīhākārehi viññātaṁ “diṭṭhañca me sutañca mutañcā”ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Tīhākārehi diṭṭhe vematiko diṭṭhaṁ nokappeti, diṭṭhaṁ nassarati, diṭṭhaṁ pamuṭṭho hoti …pe… sute vematiko sutaṁ nokappeti, sutaṁ nassarati, sutaṁ pamuṭṭho hoti …pe… mute vematiko mutaṁ nokappeti, mutaṁ nassarati, mutaṁ pamuṭṭho hoti …pe… viññāte vematiko viññātaṁ nokappeti, viññātaṁ nassarati, viññātaṁ pamuṭṭho hoti … viññātañca me diṭṭhañcāti …pe… viññātaṁ pamuṭṭho hoti … viññātañca me sutañcāti …pe… viññātaṁ pamuṭṭho hoti; viññātañca me mutañcāti …pe… viññātaṁ 328 --- pli-tv-bu-vb-pc1 1:2 pamuṭṭho hoti; viññātañca me diṭṭhañca sutañcāti …pe… viññātaṁ pamuṭṭho hoti; viññātañca me diṭṭhañca mutañcāti …pe… viññātaṁ pamuṭṭho hoti; viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Catūhākārehi …pe… pañcahākārehi …pe… chahākārehi …pe… sattahākārehi …pe… viññātaṁ pamuṭṭho hoti, viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa—pubbevassa hoti “musā bhaṇissan”ti, bhaṇantassa hoti “musā bhaṇāmī”ti, bhaṇitassa hoti “musā mayā bhaṇitan”ti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Anāpatti—davā bhaṇati, ravā bhaṇati. “Davā bhaṇati nāma sahasā bhaṇati. Ravā bhaṇati nāma ‘aññaṁ bhaṇissāmī’ti aññaṁ bhaṇati”. Ummattakassa, ādikammikassāti. Musāvādasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc32 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 32. Gaṇabhojanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena devadatto parihīnalābhasakkāro sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissanti. Kassa sampannaṁ na manāpaṁ, kassa sāduṁ na ruccatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma devadatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, devadatta, sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Gaṇabhojane pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena manussā gilāne bhikkhū bhattena nimantenti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā gaṇabhojanan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā gaṇabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Gaṇabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena manussā cīvaradānasamaye sacīvarabhattaṁ paṭiyādetvā bhikkhū nimantenti—“bhojetvā cīvarena acchādessāmā”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā gaṇabhojanan”ti. Cīvaraṁ parittaṁ uppajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, cīvaradānasamaye gaṇabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Gaṇabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 4 Tena kho pana samayena manussā cīvarakārake bhikkhū bhattena nimantenti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā gaṇabhojanan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, cīvarakārasamaye gaṇabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Gaṇabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 5 Tena kho pana samayena bhikkhū manussehi 329 --- pli-tv-bu-vb-pc32 1:5 saddhiṁ addhānaṁ gacchanti. Atha kho te bhikkhū te manusse etadavocuṁ—“muhuttaṁ, āvuso, āgametha; piṇḍāya carissāmā”ti. Te evamāhaṁsu—“idheva, bhante, bhuñjathā”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā gaṇabhojanan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, addhānagamanasamaye gaṇabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Gaṇabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 6 Tena kho pana samayena bhikkhū manussehi saddhiṁ nāvāya gacchanti. Atha kho te bhikkhū te manusse etadavocuṁ—“muhuttaṁ, āvuso, tīraṁ upanetha; piṇḍāya carissāmā”ti. Te evamāhaṁsu—“idheva, bhante, bhuñjathā”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā gaṇabhojanan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, nāvābhiruhanasamaye gaṇabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Gaṇabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 7 Tena kho pana samayena disāsu vassaṁvuṭṭhā bhikkhū rājagahaṁ āgacchanti bhagavantaṁ dassanāya. Manussā nānāverajjake bhikkhū passitvā bhattena nimantenti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā gaṇabhojanan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, mahāsamaye gaṇabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Gaṇabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 8 Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ñātisālohito ājīvakesu pabbajito hoti. Atha kho so ājīvako yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, mahārāja, sabbapāsaṇḍikabhattaṁ kātun”ti. “Sace tvaṁ, bhante, buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṭhamaṁ bhojeyyāsi”. “Evaṁ kareyyāmī”ti. Atha kho so ājīvako bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“adhivāsentu me bhikkhū svātanāya bhattan”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā gaṇabhojanan”ti. Atha kho so ājīvako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so ājīvako bhagavantaṁ etadavoca—“bhavampi gotamo pabbajito, ahampi pabbajito; arahati pabbajito pabbajitassa piṇḍaṁ paṭiggahetuṁ. Adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so ājīvako bhagavato adhivāsanaṁ viditvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, samaṇabhattasamaye gaṇabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—Gaṇabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. 9 Gaṇabhojanaṁ nāma yattha cattāro bhikkhū pañcannaṁ bhojanānaṁ aññatarena bhojanena nimantitā bhuñjanti. Etaṁ gaṇabhojanaṁ nāma. Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṁ. Gilānasamayo nāma antamaso pādāpi phalitā honti. “Gilānasamayo”ti bhuñjitabbaṁ. Cīvaradānasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā. “Cīvaradānasamayo”ti bhuñjitabbaṁ. Cīvarakārasamayo nāma cīvare kayiramāne. “Cīvarakārasamayo”ti bhuñjitabbaṁ. Addhānagamanasamayo nāma “addhayojanaṁ gacchissāmī”ti 330 --- pli-tv-bu-vb-pc32 1:9 bhuñjitabbaṁ, gacchantena bhuñjitabbaṁ, gatena bhuñjitabbaṁ. Nāvābhiruhanasamayo nāma “nāvaṁ abhiruhissāmī”ti bhuñjitabbaṁ, āruḷhena bhuñjitabbaṁ, oruḷhena bhuñjitabbaṁ. Mahāsamayo nāma yattha dve tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā yāpenti, catutthe āgate na yāpenti. “Mahāsamayo”ti bhuñjitabbaṁ. Samaṇabhattasamayo nāma yo koci paribbājakasamāpanno bhattaṁ karoti. “Samaṇabhattasamayo”ti bhuñjitabbaṁ. “Aññatra samayā bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Gaṇabhojane gaṇabhojanasaññī, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Gaṇabhojane vematiko, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Gaṇabhojane nagaṇabhojanasaññī, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Nagaṇabhojane gaṇabhojanasaññī, āpatti dukkaṭassa. Nagaṇabhojane vematiko, āpatti dukkaṭassa. Nagaṇabhojane nagaṇabhojanasaññī, anāpatti. Anāpatti—samaye, dve tayo ekato bhuñjanti, piṇḍāya caritvā ekato sannipatitvā bhuñjanti, niccabhattaṁ, salākabhattaṁ, pakkhikaṁ, uposathikaṁ, pāṭipadikaṁ, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti. Gaṇabhojanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc43 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 43. Sabhojanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sahāyakassa gharaṁ gantvā tassa pajāpatiyā saddhiṁ sayanighare nisajjaṁ kappesi. Atha kho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso pajāpatiṁ etadavoca—“dadehāyyassa bhikkhan”ti. Atha kho sā itthī āyasmato upanandassa sakyaputtassa bhikkhaṁ adāsi. Atha kho so puriso āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“gacchatha, bhante, yato ayyassa bhikkhā dinnā”ti. Atha kho sā itthī sallakkhetvā—“pariyuṭṭhito ayaṁ puriso”ti, āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“nisīdatha, bhante, mā agamitthā”ti. Dutiyampi kho so puriso …pe… tatiyampi kho so puriso āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“gacchatha, bhante, yato ayyassa bhikkhā dinnā”ti. Tatiyampi kho sā itthī āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavoca—“nisīdatha, bhante, mā agamitthā”ti. Atha kho so puriso nikkhamitvā bhikkhū ujjhāpesi—“ayaṁ, bhante, ayyo upanando mayhaṁ pajāpatiyā saddhiṁ sayanighare nisinno. So mayā uyyojīyamāno na icchati gantuṁ. Bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sabhojanaṁ nāma kulaṁ itthī ceva hoti puriso ca, itthī ca puriso ca ubho anikkhantā honti, ubho avītarāgā. Anupakhajjāti anupavisitvā. Nisajjaṁ kappeyyāti mahallake ghare piṭṭhasaṅghāṭassa hatthapāsaṁ vijahitvā nisīdati, āpatti pācittiyassa. Khuddake ghare piṭṭhivaṁsaṁ atikkamitvā nisīdati, āpatti pācittiyassa. Sayanighare sayanigharasaññī sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Sayanighare vematiko sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Sayanighare nasayanigharasaññī 331 --- pli-tv-bu-vb-pc43 1:2 sabhojane kule anupakhajja nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Nasayanighare sayanigharasaññī, āpatti dukkaṭassa. Nasayanighare vematiko, āpatti dukkaṭassa. Nasayanighare nasayanigharasaññī, anāpatti. Anāpatti—mahallake ghare piṭṭhasaṅghāṭassa hatthapāsaṁ avijahitvā nisīdati, khuddake ghare piṭṭhivaṁsaṁ anatikkamitvā nisīdati, bhikkhu dutiyo hoti, ubho nikkhantā honti, ubho vītarāgā, nasayanighare, ummattakassa, ādikammikassāti. Sabhojanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc18 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 18. Vehāsakuṭisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhū saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā eko heṭṭhā viharati, eko upari. Uparimo bhikkhu āhaccapādakaṁ mañcaṁ sahasā abhinisīdi. Mañcapādo nippatitvā heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu vissaramakāsi. Bhikkhū upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, āvuso, vissaramakāsī”ti? Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ sahasā abhinisīdissatī”ti. Atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ sahasā abhinisīdasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ sahasā abhinisīdissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto. Vehāsakuṭi nāma majjhimassa purisassa asīsaghaṭṭā. Āhaccapādako nāma mañco aṅge vijjhitvā ṭhito hoti. Āhaccapādakaṁ nāma pīṭhaṁ aṅge vijjhitvā ṭhitaṁ hoti. Abhinisīdeyyāti tasmiṁ abhinisīdati, āpatti pācittiyassa. Abhinipajjeyyāti tasmiṁ abhinipajjati, āpatti pācittiyassa. Saṅghike saṅghikasaññī uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Saṅghike vematiko …pe… saṅghike puggalikasaññī uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Puggalike saṅghikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko, āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññī aññassa puggalike, āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike, anāpatti. Anāpatti—avehāsakuṭiyā sīsaghaṭṭāya heṭṭhā aparibhogaṁ hoti, padarasañcitaṁ hoti, paṭāṇi dinnā hoti, tasmiṁ ṭhito gaṇhati vā laggeti vā, ummattakassa, ādikammikassāti. Vehāsakuṭisikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc26 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 26. Cīvarasibbanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī paṭṭo hoti cīvarakammaṁ kātuṁ. Aññatarā bhikkhunī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“sādhu me, bhante, ayyo cīvaraṁ 332 --- pli-tv-bu-vb-pc26 1:1 sibbatū”ti. Atha kho āyasmā udāyī tassā bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbitvā surattaṁ suparikammakataṁ katvā majjhe paṭibhānacittaṁ vuṭṭhāpetvā saṁharitvā nikkhipi. Atha kho sā bhikkhunī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“kahaṁ taṁ, bhante, cīvaran”ti? “Handa, bhagini, imaṁ cīvaraṁ yathāsaṁhaṭaṁ haritvā nikkhipitvā yadā bhikkhunisaṅgho ovādaṁ āgacchati tadā imaṁ cīvaraṁ pārupitvā bhikkhunisaṅghassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchā”ti. Atha kho sā bhikkhunī taṁ cīvaraṁ yathāsaṁhaṭaṁ haritvā nikkhipitvā yadā bhikkhunisaṅgho ovādaṁ āgacchati tadā taṁ cīvaraṁ pārupitvā bhikkhunisaṅghassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“yāva chinnikā imā bhikkhuniyo dhuttikā ahirikāyo, yatra hi nāma cīvare paṭibhānacittaṁ vuṭṭhāpessantī”ti. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“kassidaṁ kamman”ti? “Ayyassa udāyissā”ti. “Yepi te chinnakā dhuttakā ahirikā tesampi evarūpaṁ na sobheyya, kiṁ pana ayyassa udāyissā”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātikā te, udāyi, aññātikā”ti? “Aññātikā, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātikāya na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā pāsādikaṁ vā apāsādikaṁ vā. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ. Sibbeyyāti sayaṁ sibbati ārāpathe ārāpathe āpatti pācittiyassa. Sibbāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti pācittiyassa. Sakiṁ āṇatto bahukampi sibbati, āpatti pācittiyassa. Aññātikāya aññātikasaññī cīvaraṁ sibbati vā sibbāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Aññātikāya vematiko cīvaraṁ sibbati vā sibbāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Aññātikāya ñātikasaññī cīvaraṁ sibbati vā sibbāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Ekatoupasampannāya cīvaraṁ sibbati vā sibbāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātikāya, cīvaraṁ ṭhapetvā aññaṁ parikkhāraṁ sibbati vā sibbāpeti vā, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Cīvarasibbanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc39 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 39. Paṇītabhojanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjissanti. Kassa sampannaṁ na manāpaṁ, kassa sāduṁ na ruccatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ 333 --- pli-tv-bu-vb-pc39 1:1 sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyathidaṁ— sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ maccho maṁsaṁ khīraṁ dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū gilānā honti. Gilānapucchakā bhikkhū gilāne bhikkhū etadavocuṁ—“kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Pubbe mayaṁ, āvuso, paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjāma, tena no phāsu hoti; idāni pana ‘bhagavatā paṭikkhittan’ti kukkuccāyantā na viññāpema, tena no na phāsu hotī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyathidaṁ— sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ maccho maṁsaṁ khīraṁ dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyan”ti. 3 Yāni kho pana tāni paṇītabhojanānīti sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṁsasappi vā, yesaṁ maṁsaṁ kappati tesaṁ sappi. Navanītaṁ nāma tesaññeva navanītaṁ. Telaṁ nāma tilatelaṁ sāsapatelaṁ madhukatelaṁ eraṇḍatelaṁ vasātelaṁ. Madhu nāma makkhikāmadhu. Phāṇitaṁ nāma ucchumhā nibbattaṁ. Maccho nāma udako vuccati. Maṁsaṁ nāma yesaṁ maṁsaṁ kappati, tesaṁ maṁsaṁ. Khīraṁ nāma gokhīraṁ vā ajikākhīraṁ vā mahiṁsakhīraṁ vā, yesaṁ maṁsaṁ kappati, tesaṁ khīraṁ. Dadhi nāma tesaññeva dadhi. Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Evarūpāni paṇītabhojanānīti tathārūpāni paṇītabhojanāni. Agilāno nāma yassa vinā paṇītabhojanāni phāsu hoti. Gilāno nāma yassa vinā paṇītabhojanāni na phāsu hoti. Agilāno attano atthāya viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena “bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Agilāno agilānasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Agilāno vematiko paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Agilāno gilānasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Gilāno agilānasaññī, āpatti dukkaṭassa. Gilāno vematiko, āpatti dukkaṭassa. Gilāno gilānasaññī anāpatti. Anāpatti—gilānassa, gilāno hutvā viññāpetvā agilāno bhuñjati, gilānassa sesakaṁ bhuñjati, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti. Paṇītabhojanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc62 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 62. Sappāṇakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ paribhuñjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti. “Sappāṇakan”ti jānanto, “paribhogena marissantī”ti jānanto paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Sappāṇake sappāṇakasaññī paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Sappāṇake vematiko 334 --- pli-tv-bu-vb-pc62 1:2 paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sappāṇake appāṇakasaññī paribhuñjati, anāpatti. Appāṇake sappāṇakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Appāṇake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Appāṇake appāṇakasaññī, anāpatti. Anāpatti—“sappāṇakan”ti ajānanto, “appāṇakan”ti jānanto, “paribhogena na marissantī”ti jānanto paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Sappāṇakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc84 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 84. Ratanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aciravatiyā nadiyā nahāyati. Aññataropi brāhmaṇo pañcasatānaṁ thavikaṁ thale nikkhipitvā aciravatiyā nadiyā nahāyanto vissaritvā agamāsi. Atha kho so bhikkhu—“tassāyaṁ brāhmaṇassa thavikā, mā idha nassī”ti aggahesi. Atha kho so brāhmaṇo saritvā turito ādhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“api me, bho, thavikaṁ passeyyāsī”ti? “Handa, brāhmaṇā”ti adāsi. Atha kho tassa brāhmaṇassa etadahosi—“kena nu kho ahaṁ upāyena imassa bhikkhuno puṇṇapattaṁ na dadeyyan”ti. “Na me, bho, pañcasatāni, sahassaṁ me”ti palibundhetvā muñci. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu ratanaṁ uggahessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ratanaṁ uggahesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, ratanaṁ uggahessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sāvatthiyā ussavo hoti. Manussā alaṅkatappaṭiyattā uyyānaṁ gacchanti. Visākhāpi migāramātā alaṅkatappaṭiyattā “uyyānaṁ gamissāmī”ti gāmato nikkhamitvā—“kyāhaṁ karissāmi uyyānaṁ gantvā, yannūnāhaṁ bhagavantaṁ payirupāseyyan”ti ābharaṇaṁ omuñcitvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṁ bandhitvā dāsiyā adāsi—“handa, je, imaṁ bhaṇḍikaṁ gaṇhāhī”ti. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho sā dāsī taṁ bhaṇḍikaṁ vissaritvā agamāsi. Bhikkhū passitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, uggahetvā nikkhipathā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā ajjhārāme uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipituṁ—‘yassa bhavissati so harissatī’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā, aññatra ajjhārāmā, uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena kāsīsu janapade anāthapiṇḍikassa gahapatissa kammantagāmo hoti. Tena ca gahapatinā antevāsī āṇatto hoti—“sace bhadantā āgacchanti, bhattaṁ kareyyāsī”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu janapade cārikaṁ caramānā yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa kammantagāmo tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho so puriso te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū abhivādetvā etadavoca—“adhivāsentu, bhante, ayyā svātanāya gahapatino 335 --- pli-tv-bu-vb-pc84 1:3 bhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho te bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho so puriso tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā kālaṁ ārocāpetvā aṅgulimuddikaṁ omuñcitvā te bhikkhū bhattena parivisitvā—“ayyā bhuñjitvā gacchantu, ahampi kammantaṁ gamissāmī”ti aṅgulimuddikaṁ vissaritvā agamāsi. Bhikkhū passitvā—“sace mayaṁ gamissāma nassissatāyaṁ aṅgulimuddikā”ti tattheva acchiṁsu. Atha kho so puriso kammantā āgacchanto te bhikkhū passitvā etadavoca—“kissa, bhante, ayyā idheva acchantī”ti? Atha kho te bhikkhū tassa purisassa etamatthaṁ ārocetvā sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipituṁ—‘yassa bhavissati so harissatī’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā, aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā, uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṁ. Ratanaṁ vā pana bhikkhunā ratanasammataṁ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṁ—‘yassa bhavissati so harissatī’ti. Ayaṁ tattha sāmīcī”ti. 4 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Ratanaṁ nāma muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavālaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitaṅko masāragallaṁ. Ratanasammataṁ nāma yaṁ manussānaṁ upabhogaparibhogaṁ, etaṁ ratanasammataṁ nāma. Aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vāti ṭhapetvā ajjhārāmaṁ ajjhāvasathaṁ. Ajjhārāmo nāma parikkhittassa ārāmassa anto ārāmo, aparikkhittassa upacāro. Ajjhāvasatho nāma parikkhittassa āvasathassa anto āvasatho, aparikkhittassa upacāro. Uggaṇheyyāti sayaṁ gaṇhāti, āpatti pācittiyassa. Uggaṇhāpeyyāti aññaṁ gāhāpeti, āpatti pācittiyassa. Ratanaṁ vā pana bhikkhunā ratanasammataṁ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbanti rūpena vā nimittena vā saññāṇaṁ katvā nikkhipitvā ācikkhitabbaṁ—“yassa bhaṇḍaṁ naṭṭhaṁ so āgacchatū”ti. Sace tattha āgacchati so vattabbo—“āvuso, kīdisaṁ te bhaṇḍan”ti? Sace rūpena vā nimittena vā sampādeti dātabbaṁ, no ce sampādeti “vicināhi, āvuso”ti vattabbo. Tamhā āvāsā pakkamantena ye tattha honti bhikkhū patirūpā, tesaṁ hatthe nikkhipitvā pakkamitabbaṁ. No ce honti bhikkhū patirūpā, ye tattha honti gahapatikā patirūpā, tesaṁ hatthe nikkhipitvā pakkamitabbaṁ. Ayaṁ tattha sāmīcīti ayaṁ tattha anudhammatā. Anāpatti—ratanaṁ vā ratanasammataṁ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipati—“yassa bhavissati so harissatī”ti, ratanasammataṁ vissāsaṁ gaṇhāti, tāvakālikaṁ gaṇhāti, paṁsukūlasaññissa, ummattakassa, ādikammikassāti. Ratanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc66 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 66. Theyyasatthasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro sattho rājagahā paṭiyālokaṁ gantukāmo hoti. Aññataro bhikkhu te manusse etadavoca—“ahampāyasmantehi saddhiṁ gamissāmī”ti. “Mayaṁ kho, bhante, suṅkaṁ pariharissāmā”ti. “Pajānāthāvuso”ti. Assosuṁ kho kammiyā—“sattho kira suṅkaṁ pariharissatī”ti. Te magge pariyuṭṭhiṁsu. Atha kho te kammiyā taṁ satthaṁ gahetvā acchinditvā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, bhante, jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ gacchasī”ti? Palibundhetvā muñciṁsu. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ 336 --- pli-tv-bu-vb-pc66 1:1 paṭipajjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ theyyasatthena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya, antamaso gāmantarampi, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Theyyasattho nāma corā katakammā vā honti akatakammā vā, rājānaṁ vā theyyaṁ gacchanti suṅkaṁ vā pariharanti. Saddhinti ekato. Saṁvidhāyāti—“gacchāmāvuso, gacchāma, bhante; gacchāma, bhante, gacchāmāvuso, ajja vā hiyyo vā pare vā gacchāmā”ti saṁvidahati, āpatti dukkaṭassa. Antamaso gāmantarampīti kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Theyyasatthe theyyasatthasaññī saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, āpatti pācittiyassa. Theyyasatthe vematiko saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, āpatti dukkaṭassa. Theyyasatthe atheyyasatthasaññī saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, anāpatti. Bhikkhu saṁvidahati, manussā na saṁvidahanti, āpatti dukkaṭassa. Atheyyasatthe theyyasatthasaññī, āpatti dukkaṭassa. Atheyyasatthe vematiko, āpatti dukkaṭassa. Atheyyasatthe atheyyasatthasaññī anāpatti. Anāpatti—asaṁvidahitvā gacchati, manussā saṁvidahanti bhikkhu na saṁvidahati, visaṅketena gacchati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Theyyasatthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc58 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 58. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū ca paribbājakā ca sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā te acchindiṁsu. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā te core sabhaṇḍe gahetvā bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesuṁ—“āgacchantu, bhadantā, sakaṁ sakaṁ cīvaraṁ sañjānitvā gaṇhantū”ti. Bhikkhū na sañjānanti. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhadantā attano attano cīvaraṁ na sañjānissantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya …pe… saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Navaṁ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ ādātabbaṁ—nīlaṁ vā kaddamaṁ vā kāḷasāmaṁ vā. Anādā ce bhikkhu tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ navaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, pācittiyan”ti. 2 Navaṁ nāma akatakappaṁ vuccati. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ. Tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ ādātabbanti antamaso kusaggenapi ādātabbaṁ. Nīlaṁ nāma dve nīlāni— kaṁsanīlaṁ, palāsanīlaṁ. Kaddamo nāma odako vuccati. Kāḷasāmaṁ nāma yaṁ kiñci kāḷasāmakaṁ. Anādā ce bhikkhu tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇanti antamaso kusaggenapi anādiyitvā tiṇṇaṁ dubbaṇṇakaraṇānaṁ aññataraṁ dubbaṇṇakaraṇaṁ 337 --- pli-tv-bu-vb-pc58 1:2 navaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Anādinne anādinnasaññī paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Anādinne vematiko paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Anādinne ādinnasaññī paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Ādinne anādinnasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ādinne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ādinne ādinnasaññī, anāpatti. Anāpatti—ādiyitvā paribhuñjati, kappo naṭṭho hoti, kappakatokāso jiṇṇo hoti, kappakatena akappakataṁ saṁsibbitaṁ hoti, aggaḷe, anuvāte, paribhaṇḍe, ummattakassa, ādikammikassāti. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc80 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 80. Chandaṁadatvāgamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena saṅgho sannipatito hoti kenacideva karaṇīyena. Chabbaggiyā bhikkhū cīvarakammaṁ karontā ekassa chandaṁ adaṁsu. Atha kho saṅgho “yassatthāya sannipatito taṁ kammaṁ karissāmī”ti ñattiṁ ṭhapesi. Atha kho so bhikkhu—“evamevime ekamekassa kammaṁ karonti, kassa tumhe kammaṁ karissathā”ti chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Saṅghe vinicchayakathā nāma vatthu vā ārocitaṁ hoti avinicchitaṁ, ñatti vā ṭhapitā hoti, kammavācā vā vippakatā hoti. Chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyyāti—“kathaṁ idaṁ kammaṁ kuppaṁ assa vaggaṁ assa na kareyyā”ti gacchati, āpatti dukkaṭassa. Parisāya hatthapāsaṁ vijahantassa āpatti dukkaṭassa. Vijahite āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammasaññī chandaṁ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkamati, anāpatti. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, anāpatti. Anāpatti—“saṅghassa bhaṇḍanaṁ vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatī”ti gacchati, “saṅghabhedo vā saṅgharāji vā bhavissatī”ti gacchati, “adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vā kammaṁ karissatī”ti gacchati, gilāno gacchati, gilānassa karaṇīyena gacchati, uccārena vā passāvena vā pīḷito gacchati, “na kammaṁ kopetukāmo puna paccāgamissāmī”ti gacchati, ummattakassa, ādikammikassāti. Chandaṁ adatvā gamanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc79 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 79. Kammapaṭibāhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anācāraṁ ācaritvā ekamekassa kamme kayiramāne paṭikkosanti. Tena kho pana samayena saṅgho sannipatito hoti 338 --- pli-tv-bu-vb-pc79 1:1 kenacideva karaṇīyena. Chabbaggiyā bhikkhū cīvarakammaṁ karontā ekassa chandaṁ adaṁsu. Atha kho saṅgho—“ayaṁ, āvuso, chabbaggiyo bhikkhu ekako āgato, handassa mayaṁ kammaṁ karomā”ti tassa kammaṁ akāsi. Atha kho so bhikkhu yena chabbaggiyā bhikkhū tenupasaṅkami. Chabbaggiyā bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“kiṁ, āvuso, saṅgho akāsī”ti? “Saṅgho me, āvuso, kammaṁ akāsī”ti. “Na mayaṁ, āvuso, etadatthāya chandaṁ adamhā—‘tuyhaṁ kammaṁ karissatī’ti. Sace ca mayaṁ jāneyyāma ‘tuyhaṁ kammaṁ karissatī’ti, na mayaṁ chandaṁ dadeyyāmā”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu dhammikānaṁ kammānaṁ chandaṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Dhammikaṁ nāma kammaṁ apalokanakammaṁ ñattikammaṁ ñattidutiyakammaṁ ñatticatutthakammaṁ dhammena vinayena satthusāsanena kataṁ, etaṁ dhammikaṁ nāma kammaṁ. Chandaṁ datvā khiyyati āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī chandaṁ datvā khiyyati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko chandaṁ datvā khiyyati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammasaññī chandaṁ datvā khiyyati, anāpatti. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, anāpatti. Anāpatti—“adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vā kammaṁ katan”ti jānanto khiyyati, ummattakassa, ādikammikassāti. Kammapaṭibāhanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc47 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 47. Mahānāmasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena mahānāmassa sakkassa bhesajjaṁ ussannaṁ hoti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, bhante, saṅghaṁ catumāsaṁ bhesajjena pavāretun”ti. “Sādhu sādhu, mahānāma. Tena hi tvaṁ, mahānāma, saṅghaṁ catumāsaṁ bhesajjena pavārehī”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, catumāsaṁ bhesajjappaccayapavāraṇaṁ sāditun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mahānāmaṁ sakkaṁ parittaṁ bhesajjaṁ viññāpenti. Tatheva mahānāmassa sakkassa bhesajjaṁ ussannaṁ hoti. Dutiyampi kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, bhante, saṅghaṁ aparampi catumāsaṁ bhesajjena pavāretun”ti. “Sādhu sādhu, mahānāma. Tena hi tvaṁ, mahānāma, saṅghaṁ aparampi catumāsaṁ bhesajjena pavārehī”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, puna pavāraṇampi sāditun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mahānāmaṁ sakkaṁ parittaṁyeva bhesajjaṁ viññāpenti. Tatheva mahānāmassa sakkassa bhesajjaṁ ussannaṁ hoti. Tatiyampi kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, bhante, saṅghaṁ yāvajīvaṁ bhesajjena 339 --- pli-tv-bu-vb-pc47 1:1 pavāretun”ti. “Sādhu sādhu, mahānāma. Tena hi tvaṁ, mahānāma, saṅghaṁ yāvajīvaṁ bhesajjena pavārehī”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, niccapavāraṇampi sāditun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā honti duppārutā anākappasampannā. Mahānāmo sakko vattā hoti—“kissa tumhe, bhante, dunnivatthā duppārutā anākappasampannā? Nanu nāma pabbajitena sunivatthena bhavitabbaṁ supārutena ākappasampannenā”ti? Chabbaggiyā bhikkhū mahānāme sakke upanandhiṁsu. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho mayaṁ upāyena mahānāmaṁ sakkaṁ maṅkuṁ kareyyāmā”ti? Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“mahānāmena kho, āvuso, sakkena saṅgho bhesajjena pavārito. Handa mayaṁ, āvuso, mahānāmaṁ sakkaṁ sappiṁ viññāpemā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū yena mahānāmo sakko tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mahānāmaṁ sakkaṁ etadavocuṁ—“doṇena, āvuso, sappinā attho”ti. “Ajjaṇho, bhante, āgametha. Manussā vajaṁ gatā sappiṁ āharituṁ. Kālaṁ āharissathā”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū mahānāmaṁ sakkaṁ etadavocuṁ—“doṇena, āvuso, sappinā attho”ti. “Ajjaṇho, bhante, āgametha. Manussā vajaṁ gatā sappiṁ āharituṁ. Kālaṁ āharissathā”ti. “Kiṁ pana tayā, āvuso, adātukāmena pavāritena, yaṁ tvaṁ pavāretvā na desī”ti. Atha kho mahānāmo sakko ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā—‘ajjaṇho, bhante, āgamethā’ti vuccamānā nāgamessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū mahānāmassa sakkassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū mahānāmena sakkena—‘ajjaṇho, bhante, āgamethā’ti vuccamānā nāgamessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, mahānāmena sakkena—‘ajjaṇho, bhante, āgamethā’ti vuccamānā nāgamethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, mahānāmena sakkena—“ajjaṇho, bhante, āgamethā”ti vuccamānā nāgamessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Agilānena bhikkhunā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā, aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya; tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyan”ti. 2 Agilānena bhikkhunā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbāti gilānappaccayapavāraṇā sāditabbā. Punapavāraṇāpi sāditabbāti yadā gilāno bhavissāmi tadā viññāpessāmīti. Niccapavāraṇāpi sāditabbāti yadā gilāno bhavissāmi tadā viññāpessāmīti. Tato ce uttari sādiyeyyāti atthi pavāraṇā bhesajjapariyantā na rattipariyantā, atthi pavāraṇā rattipariyantā na bhesajjapariyantā, atthi pavāraṇā bhesajjapariyantā ca rattipariyantā ca, atthi pavāraṇā neva bhesajjapariyantā na rattipariyantā. Bhesajjapariyantā nāma bhesajjāni pariggahitāni honti—“ettakehi bhesajjehi pavāremī”ti. Rattipariyantā nāma rattiyo pariggahitāyo honti—“ettakāsu rattīsu pavāremī”ti. Bhesajjapariyantā ca rattipariyantā ca nāma bhesajjāni ca pariggahitāni honti rattiyo ca pariggahitāyo honti—“ettakehi bhesajjehi ettakāsu rattīsu pavāremī”ti. Neva bhesajjapariyantā na rattipariyantā nāma bhesajjāni ca apariggahitāni honti rattiyo ca apariggahitāyo honti. Bhesajjapariyante—yehi bhesajjehi pavārito hoti tāni bhesajjāni ṭhapetvā aññāni bhesajjāni viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Rattipariyante—yāsu rattīsu pavārito hoti, tā rattiyo ṭhapetvā aññāsu rattīsu viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Bhesajjapariyante ca rattipariyante ca—yehi bhesajjehi pavārito hoti, tāni bhesajjāni ṭhapetvā yāsu rattīsu pavārito hoti, tā rattiyo ṭhapetvā aññāni bhesajjāni aññāsu rattīsu viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Neva bhesajjapariyante na rattipariyante, anāpatti. Na bhesajjena karaṇīyena bhesajjaṁ viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññena bhesajjena karaṇīyena aññaṁ bhesajjaṁ viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Tatuttari tatuttarisaññī bhesajjaṁ viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Tatuttari 340 --- pli-tv-bu-vb-pc47 1:2 vematiko bhesajjaṁ viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Tatuttari natatuttarisaññī bhesajjaṁ viññāpeti, āpatti pācittiyassa. Natatuttari tatuttarisaññī, āpatti dukkaṭassa. Natatuttari vematiko, āpatti dukkaṭassa. Natatuttari natatuttarisaññī, anāpatti. Anāpatti—yehi bhesajjehi pavārito hoti tāni bhesajjāni viññāpeti, yāsu rattīsu pavārito hoti tāsu rattīsu viññāpeti, “imehi tayā bhesajjehi pavāritāmha, amhākañca iminā ca iminā ca bhesajjena attho”ti ācikkhitvā viññāpeti, “yāsu tayā rattīsu pavāritāmha tāyo ca rattiyo vītivattā amhākañca bhesajjena attho”ti ācikkhitvā viññāpeti, ñātakānaṁ pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti. Mahānāmasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc22 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 22. Atthaṅgatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadanti pariyāyena. Tena kho pana samayena āyasmato cūḷapanthakassa pariyāyo hoti bhikkhuniyo ovadituṁ. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“na dāni ajja ovādo iddho bhavissati, taññeva dāni udānaṁ ayyo cūḷapanthako punappunaṁ bhaṇissatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yenāyasmā cūḷapanthako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ cūḷapanthakaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā cūḷapanthako etadavoca—“samaggāttha, bhaginiyo”ti? “Samaggāmhāyyā”ti. “Vattanti, bhaginiyo, aṭṭha garudhammā”ti? “Vattantāyyā”ti. “Eso, bhaginiyo, ovādo”ti niyyādetvā imaṁ udānaṁ punappunaṁ abhāsi—“Adhicetaso appamajjato, Munino monapathesu sikkhato; Sokā na bhavanti tādino, Upasantassa sadā satīmato”ti. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“nanu avocumhā—na dāni ajja ovādo iddho bhavissati, taññeva dāni udānaṁ ayyo cūḷapanthako punappunaṁ bhaṇissatī”ti. Assosi kho āyasmā cūḷapanthako tāsaṁ bhikkhunīnaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho āyasmā cūḷapanthako vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti dhūmāyatipi pajjalatipi antaradhāyatipi, tañceva udānaṁ bhaṇati aññañca bahuṁ buddhavacanaṁ. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Na vata no ito pubbe ovādo evaṁ iddho bhūtapubbo yathā ayyassa cūḷapanthakassā”ti. Atha kho āyasmā cūḷapanthako tā bhikkhuniyo yāva samandhakārā ovaditvā uyyojesi—“gacchatha, bhaginiyo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo nagaradvāre thakite bahinagare vasitvā kālasseva nagaraṁ pavisanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“abrahmacāriniyo imā bhikkhuniyo; ārāme bhikkhūhi saddhiṁ vasitvā idāni nagaraṁ pavisantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā cūḷapanthako atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, cūḷapanthaka, atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, cūḷapanthaka, atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadissasi. Netaṁ, cūḷapanthaka, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Sammatopi ce bhikkhu atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyan”ti. 2 Sammato nāma ñatticatutthena kammena sammato. Atthaṅgate sūriyeti oggate sūriye. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Ovadeyyāti aṭṭhahi vā garudhammehi aññena vā dhammena ovadati, āpatti pācittiyassa. Atthaṅgate atthaṅgatasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Atthaṅgate vematiko ovadati, āpatti pācittiyassa. Atthaṅgate anatthaṅgatasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Ekatoupasampannāya ovadati, āpatti dukkaṭassa. Anatthaṅgate 341 --- pli-tv-bu-vb-pc22 1:2 atthaṅgatasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anatthaṅgate vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anatthaṅgate anatthaṅgatasaññī, anāpatti. Anāpatti—uddesaṁ dento, paripucchaṁ dento, “osārehi ayyā”ti vuccamāno, osāreti, pañhaṁ pucchati, pañhaṁ puṭṭho katheti, aññassatthāya bhaṇantaṁ bhikkhuniyo suṇanti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Atthaṅgatasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc53 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 53. Hasadhammasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā udake kīḷanti. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato hoti. Addasā kho rājā pasenadi kosalo sattarasavaggiye bhikkhū aciravatiyā nadiyā udake kīḷante. Disvāna mallikaṁ deviṁ etadavoca—“ete te, mallike, arahanto udake kīḷantī”ti. “Nissaṁsayaṁ kho, mahārāja, bhagavatā sikkhāpadaṁ apaññattaṁ. Te vā bhikkhū appakataññuno”ti. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi—“kena nu kho ahaṁ upāyena bhagavato ca na āroceyyaṁ, bhagavā ca jāneyya ime bhikkhū udake kīḷitā”ti? Atha kho rājā pasenadi kosalo sattarasavaggiye bhikkhū pakkosāpetvā mahantaṁ guḷapiṇḍaṁ adāsi—“imaṁ, bhante, guḷapiṇḍaṁ bhagavato dethā”ti. Sattarasavaggiyā bhikkhū taṁ guḷapiṇḍaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“imaṁ, bhante, guḷapiṇḍaṁ rājā pasenadi kosalo bhagavato detī”ti. “Kahaṁ pana tumhe, bhikkhave, rājā addasā”ti. “Aciravatiyā nadiyā, bhagavā, udake kīḷante”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, udake kīḷissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Udake hasadhamme pācittiyan”ti. 2 Udake hasadhammo nāma uparigopphake udake hasādhippāyo nimujjati vā ummujjati vā palavati vā, āpatti pācittiyassa. Udake hasadhamme hasadhammasaññī, āpatti pācittiyassa. Udake hasadhamme vematiko, āpatti pācittiyassa. Udake hasadhamme ahasadhammasaññī, āpatti pācittiyassa. Heṭṭhāgopphake udake kīḷati, āpatti dukkaṭassa. Udake nāvāya kīḷati, āpatti dukkaṭassa. Hatthena vā pādena vā kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā udakaṁ paharati, āpatti dukkaṭassa. Bhājanagataṁ udakaṁ vā kañjikaṁ vā khīraṁ vā takkaṁ vā rajanaṁ vā passāvaṁ vā cikkhallaṁ vā kīḷati, āpatti dukkaṭassa. Udake ahasadhamme hasadhammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Udake ahasadhamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Udake ahasadhamme ahasadhammasaññī, anāpatti. Anāpatti—na hasādhippāyo, sati karaṇīye udakaṁ otaritvā nimujjati vā ummujjati vā palavati vā, pāraṁ gacchanto nimujjati vā ummujjati vā palavati vā, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Hasadhammasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc36 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 36. Dutiyapavāraṇāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Eko bhikkhu anācāraṁ ācarati. Dutiyo bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“māvuso, evarūpamakāsi, netaṁ kappatī”ti. So tasmiṁ upanandhi. Atha kho te bhikkhū sāvatthiṁ agamaṁsu. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṁ hoti. Dutiyo bhikkhu bhuttāvī pavārito hoti. Upanaddho bhikkhu ñātikulaṁ gantvā piṇḍapātaṁ 342 --- pli-tv-bu-vb-pc36 1:1 ādāya yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“bhuñjāhi, āvuso”ti. “Alaṁ, āvuso, paripuṇṇomhī”ti. “Sundaro, āvuso, piṇḍapāto, bhuñjāhī”ti. Atha kho so bhikkhu tena bhikkhunā nippīḷiyamāno taṁ piṇḍapātaṁ bhuñji. Upanaddho bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“tvampi nāma, āvuso, maṁ vattabbaṁ maññasi yaṁ tvaṁ bhuttāvī pavārito anatirittaṁ bhojanaṁ bhuñjasī”ti. “Nanu, āvuso, ācikkhitabban”ti. “Nanu, āvuso, pucchitabban”ti. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena bhojanena abhihaṭṭhuṁ pavāressatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena bhojanena abhihaṭṭhuṁ pavāresī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena bhojanena abhihaṭṭhuṁ pavāressasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana bhikkhave imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ bhuttāviṁ pavāritaṁ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavāreyya—‘handa, bhikkhu, khāda vā bhuñja vā’ti, jānaṁ āsādanāpekkho, bhuttasmiṁ, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Bhuttāvī nāma pañcannaṁ bhojanānaṁ aññataraṁ bhojanaṁ, antamaso kusaggenapi bhuttaṁ hoti. Pavārito nāma asanaṁ paññāyati, bhojanaṁ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati. Anatirittaṁ nāma akappiyakataṁ hoti, appaṭiggahitakataṁ hoti, anuccāritakataṁ hoti, ahatthapāse kataṁ hoti, abhuttāvinā kataṁ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṁ hoti, “alametaṁ sabban”ti avuttaṁ hoti, na gilānātirittaṁ hoti—etaṁ anatirittaṁ nāma. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. Abhihaṭṭhuṁ pavāreyyāti yāvatakaṁ icchasi tāvatakaṁ gaṇhāhīti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Āsādanāpekkhoti “iminā imaṁ codessāmi sāressāmi paṭicodessāmi paṭisāressāmi maṅkuṁ karissāmī”ti abhiharati, āpatti dukkaṭassa. Tassa vacanena “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Bhojanapariyosāne āpatti pācittiyassa. Pavārite pavāritasaññī anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavāreti, āpatti pācittiyassa. Pavārite vematiko anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavāreti, āpatti dukkaṭassa. Pavārite appavāritasaññī anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṁ pavāreti, anāpatti. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya abhiharati, āpatti dukkaṭassa. Tassa vacanena “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Appavārite pavāritasaññī, āpatti dukkaṭassa. Appavārite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Appavārite appavāritasaññī, anāpatti. Anāpatti—atirittaṁ kārāpetvā deti, “atirittaṁ kārāpetvā bhuñjāhī”ti deti, aññassatthāya haranto gacchāhīti deti, gilānassa sesakaṁ deti, “yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ sati paccaye paribhuñjā”ti deti, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyapavāraṇāsikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc5 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 5. Sahaseyyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena upāsakā ārāmaṁ āgacchanti dhammassavanāya. Dhamme bhāsite therā bhikkhū yathāvihāraṁ gacchanti. Navakā bhikkhū tattheva upaṭṭhānasālāyaṁ 343 --- pli-tv-bu-vb-pc5 1:1 upāsakehi saddhiṁ muṭṭhassatī, asampajānā, naggā, vikūjamānā, kākacchamānā seyyaṁ kappenti. Upāsakā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhadantā muṭṭhassatī asampajānā naggā vikūjamānā kākacchamānā seyyaṁ kappessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ upāsakānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū anupasampannena sahaseyyaṁ kappessantī”ti. Atha kho te bhikkhū te navake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū anupasampannena sahaseyyaṁ kappentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā anupasampannena sahaseyyaṁ kappessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anupasampannena sahaseyyaṁ kappeyya pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Atha kho bhagavā āḷaviyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena kosambī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena kosambī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati badarikārāme. Bhikkhū āyasmantaṁ rāhulaṁ etadavocuṁ—“bhagavatā, āvuso rāhula, sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na anupasampannena sahaseyyā kappetabbā’ti. Seyyaṁ, āvuso rāhula, jānāhī”ti. Atha kho āyasmā rāhulo seyyaṁ alabhamāno vaccakuṭiyā seyyaṁ kappesi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena vaccakuṭi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ukkāsi. Āyasmāpi rāhulo ukkāsi. “Ko etthā”ti? “Ahaṁ, bhagavā, rāhulo”ti. “Kissa tvaṁ, rāhula, idha nisinnosī”ti? Atha kho āyasmā rāhulo bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, anupasampannena dirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappeyya, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Anupasampanno nāma bhikkhuṁ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. Uttaridirattatirattanti atirekadirattatirattaṁ. Sahāti ekato. Seyyā nāma sabbacchannā, sabbaparicchannā, yebhuyyenacchannā, yebhuyyena paricchannā. Seyyaṁ kappeyyāti catutthe divase atthaṅgate sūriye, anupasampanne nipanne, bhikkhu nipajjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nipanne, anupasampanno nipajjati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṁ nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Anupasampanne anupasampannasaññī uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Anupasampanne vematiko uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Anupasampanne upasampannasaññī uttaridirattatirattaṁ sahaseyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne upasampannasaññī, anāpatti. Anāpatti—dvetisso rattiyo vasati, ūnakadvetisso rattiyo vasati, dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasati, sabbacchanne sabbaaparicchanne, sabbaparicchanne sabbaacchanne, yebhuyyena acchanne, yebhuyyena aparicchanne, anupasampanne nipanne bhikkhu nisīdati, bhikkhu nipanne anupasampanno nisīdati, ubho vā nisīdanti, ummattakassa, ādikammikassāti. Sahaseyyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc29 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 29. Paripācitasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho 344 --- pli-tv-bu-vb-pc29 1:1 pana samayena thullanandā bhikkhunī aññatarassa kulassa kulūpikā hoti niccabhattikā. Tena ca gahapatinā therā bhikkhū nimantitā honti. Atha kho thullanandā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ gahapatiṁ etadavoca—“kimidaṁ, gahapati, pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattan”ti? “Therā mayā, ayye, nimantitā”ti. “Ke pana te, gahapati, therā”ti? “Ayyo sāriputto ayyo mahāmoggallāno ayyo mahākaccāno ayyo mahākoṭṭhiko ayyo mahākappino ayyo mahācundo ayyo anuruddho ayyo revato ayyo upāli ayyo ānando ayyo rāhulo”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, gahapati, mahānāge tiṭṭhamāne ceṭake nimantesī”ti? “Ke pana te, ayye, mahānāgā”ti? “Ayyo devadatto ayyo kokāliko ayyo kaṭamodakatissako ayyo khaṇḍadeviyā putto ayyo samuddadatto”ti. Ayaṁ carahi thullanandāya bhikkhuniyā antarā kathā vippakatā, atha te therā bhikkhū pavisiṁsu. “Saccaṁ mahānāgā kho tayā, gahapati, nimantitā”ti. “Idāneva kho tvaṁ, ayye, ceṭake akāsi; idāni mahānāge”ti. Gharato ca nikkaḍḍhi, niccabhattañca pacchindi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma devadatto jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, devadatta, jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rājagahā pabbajito ñātikulaṁ agamāsi. Manussā—“cirassampi bhadanto āgato”ti sakkaccaṁ bhattaṁ akaṁsu. Tassa kulassa kulūpikā bhikkhunī te manusse etadavoca—“dethayyassa, āvuso, bhattan”ti. Atha kho so bhikkhu—“bhagavatā paṭikkhittaṁ jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitun”ti kukkuccāyanto na paṭiggahesi. Nāsakkhi piṇḍāya carituṁ, chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, pubbe gihisamārambhe jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ bhikkhuniparipācitaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjeyya, aññatra pubbe gihisamārambhā, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti sā vā āroceti. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Paripāceti nāma pubbe adātukāmānaṁ akattukāmānaṁ— “ayyo bhāṇako, ayyo bahussuto, ayyo suttantiko, ayyo vinayadharo, ayyo dhammakathiko, detha ayyassa, karotha ayyassā”ti esā paripāceti nāma. Piṇḍapāto nāma pañcannaṁ bhojanānaṁ aññataraṁ bhojanaṁ. Aññatra pubbe gihisamārambhāti ṭhapetvā gihisamārambhaṁ. Gihisamārambho nāma ñātakā vā honti pavāritā vā pakatipaṭiyattaṁ vā. Aññatra pubbe gihisamārambhā bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre, āpatti pācittiyassa. Paripācite paripācitasaññī bhuñjati, aññatra pubbe gihisamārambhā, āpatti pācittiyassa. Paripācite vematiko bhuñjati, aññatra pubbe gihisamārambhā, āpatti dukkaṭassa. Paripācite aparipācitasaññī bhuñjati, aññatra pubbe gihisamārambhā, anāpatti. Ekatoupasampannāya paripācitaṁ bhuñjati, aññatra pubbe gihisamārambhā, āpatti dukkaṭassa. Aparipācite paripācitasaññī, āpatti dukkaṭassa. Aparipācite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Aparipācite aparipācitasaññī, anāpatti. Anāpatti—pubbe gihisamārambhe, sikkhamānā paripāceti, sāmaṇerī paripāceti, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti. Paripācitasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc17 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 17. 345 --- pli-tv-bu-vb-pc17 1:0 Nikkaḍḍhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū aññataraṁ paccantimaṁ mahāvihāraṁ paṭisaṅkharonti—“idha mayaṁ vassaṁ vasissāmā”ti. Addasaṁsu kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū vihāraṁ paṭisaṅkharonte. Disvāna evamāhaṁsu—“ime, āvuso, sattarasavaggiyā bhikkhū vihāraṁ paṭisaṅkharonti. Handa ne vuṭṭhāpessāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“āgamethāvuso, yāva paṭisaṅkharonti; paṭisaṅkhate vuṭṭhāpessāmā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū etadavocuṁ—“uṭṭhethāvuso, amhākaṁ vihāro pāpuṇātī”ti. “Nanu, āvuso, paṭikacceva ācikkhitabbaṁ, mayañcaññaṁ paṭisaṅkhareyyāmā”ti. “Nanu, āvuso, saṅghiko vihāro”ti? “Āmāvuso, saṅghiko vihāro”ti. “Uṭṭhethāvuso, amhākaṁ vihāro pāpuṇātī”ti. “Mahallako, āvuso, vihāro. Tumhepi vasatha, mayampi vasissāmā”ti. “Uṭṭhethāvuso, amhākaṁ vihāro pāpuṇātī”ti kupitā anattamanā gīvāyaṁ gahetvā nikkaḍḍhanti. Te nikkaḍḍhīyamānā rodanti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, rodathā”ti? “Ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā amhe saṅghikā vihārā nikkaḍḍhantī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhissantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, kupitā anattamanā bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, kupitā anattamanā bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhissatha? Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Kupito anattamanoti anabhiraddho āhatacitto khilajāto. Saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto. Nikkaḍḍheyyāti gabbhe gahetvā pamukhaṁ nikkaḍḍhati, āpatti pācittiyassa. Pamukhe gahetvā bahi nikkaḍḍhati, āpatti pācittiyassa. Ekena payogena bahukepi dvāre atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Nikkaḍḍhāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti pācittiyassa. Sakiṁ āṇatto bahukepi dvāre atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Saṅghike saṅghikasaññī kupito anattamano nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Saṅghike vematiko kupito anattamano nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Saṅghike puggalikasaññī kupito anattamano nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Tassa parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Vihārassa upacārā vā upaṭṭhānasālāya vā maṇḍapā vā rukkhamūlā vā ajjhokāsā vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Tassa parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ vihārā vā vihārassa upacārā vā upaṭṭhānasālāya vā maṇḍapā vā rukkhamūlā vā ajjhokāsā vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Tassa parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Puggalike saṅghikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko, āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññī aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike anāpatti. Anāpatti—alajjiṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, ummattakaṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, bhaṇḍanakārakaṁ kalahakārakaṁ vivādakārakaṁ bhassakārakaṁ saṅghe adhikaraṇakārakaṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, antevāsikaṁ vā saddhivihārikaṁ vā na sammā vattantaṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, 346 --- pli-tv-bu-vb-pc17 1:2 ummattakassa, ādikammikassāti. Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc72 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 72. Vilekhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṁ anekapariyāyena vinayakathaṁ katheti, vinayassa vaṇṇaṁ bhāsati, vinayapariyattiyā vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa āyasmato upālissa vaṇṇaṁ bhāsati. Bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavā kho anekapariyāyena vinayakathaṁ katheti, vinayassa vaṇṇaṁ bhāsati, vinayapariyattiyā vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa āyasmato upālissa vaṇṇaṁ bhāsati. Handa mayaṁ, āvuso, āyasmato upālissa santike vinayaṁ pariyāpuṇāmā”ti, te ca bahū bhikkhū therā ca navā ca majjhimā ca āyasmato upālissa santike vinayaṁ pariyāpuṇanti. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“etarahi kho, āvuso, bahū bhikkhū therā ca navā ca majjhimā ca āyasmato upālissa santike vinayaṁ pariyāpuṇanti. Sace ime vinaye pakataññuno bhavissanti amhe yenicchakaṁ yadicchakaṁ yāvadicchakaṁ ākaḍḍhissanti parikaḍḍhissanti. Handa mayaṁ, āvuso, vinayaṁ vivaṇṇemā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“kiṁ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṁvattantī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū vinayaṁ vivaṇṇessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, vinayaṁ vivaṇṇethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, vinayaṁ vivaṇṇessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya—‘kiṁ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṁvattantī’ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Pātimokkhe uddissamāneti uddisante vā uddisāpente vā sajjhāyaṁ vā karonte. Evaṁ vadeyyāti—“kiṁ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṁvattantī”ti. “Ye imaṁ pariyāpuṇanti tesaṁ kukkuccaṁ hoti, vihesā hoti, vilekhā hoti, ye imaṁ na pariyāpuṇanti tesaṁ kukkuccaṁ na hoti vihesā na hoti vilekhā na hoti. Anuddiṭṭhaṁ idaṁ varaṁ, anuggahitaṁ idaṁ varaṁ, apariyāpuṭaṁ idaṁ varaṁ, adhāritaṁ idaṁ varaṁ, vinayo vā antaradhāyatu, ime vā bhikkhū appakataññuno hontū”ti upasampannassa vinayaṁ vivaṇṇeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī vinayaṁ vivaṇṇeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko vinayaṁ vivaṇṇeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī vinayaṁ vivaṇṇeti, āpatti pācittiyassa. Aññaṁ dhammaṁ vivaṇṇeti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa vinayaṁ vā aññaṁ vā dhammaṁ vivaṇṇeti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—na vivaṇṇetukāmo, “iṅgha tvaṁ suttante vā gāthāyo vā abhidhammaṁ vā pariyāpuṇassu, pacchā vinayaṁ pariyāpuṇissasī”ti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Vilekhanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc33 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 33. Paramparabhojanasikkhāpada |1| 347 --- pli-tv-bu-vb-pc33 1:1 Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ paṇītānaṁ bhattānaṁ bhattapaṭipāṭi adhiṭṭhitā hoti. Atha kho aññatarassa daliddassa kammakārassa etadahosi—“na kho idaṁ orakaṁ bhavissati yathayime manussā sakkaccaṁ bhattaṁ karonti; yannūnāhampi bhattaṁ kareyyan”ti. Atha kho so daliddo kammakāro yena kirapatiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ kirapatikaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, ayyaputta, buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa bhattaṁ kātuṁ. Dehi me vetanan”ti. Sopi kho kirapatiko saddho hoti pasanno. Atha kho so kirapatiko tassa daliddassa kammakārassa abbhātirekaṁ vetanaṁ adāsi. Atha kho so daliddo kammakāro yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so daliddo kammakāro bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho, jānāhī”ti. “Hotu, bhante, mahā bhikkhusaṅgho. Bahū me badarā paṭiyattā badaramissena peyyā paripūrissantī”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so daliddo kammakāro bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Assosuṁ kho bhikkhū—“daliddena kira kammakārena svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, badaramissena peyyā paripūrissantī”ti. Te kālasseva piṇḍāya caritvā bhuñjiṁsu. Assosuṁ kho manussā—“daliddena kira kammakārena buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito”ti. Te daliddassa kammakārassa pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ abhihariṁsu. Atha kho so daliddo kammakāro tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa daliddassa kammakārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho so daliddo kammakāro bhattagge bhikkhū parivisati. Bhikkhū evamāhaṁsu—“thokaṁ, āvuso, dehi. Thokaṁ, āvuso, dehī”ti. “Mā kho tumhe, bhante, ‘ayaṁ daliddo kammakāro’ti thokaṁ thokaṁ paṭiggaṇhittha. Pahūtaṁ me khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ. Paṭiggaṇhatha, bhante, yāvadatthan”ti. “Na kho mayaṁ, āvuso, etaṅkāraṇā thokaṁ thokaṁ paṭiggaṇhāma. Api ca, mayaṁ kālasseva piṇḍāya caritvā bhuñjimhā; tena mayaṁ thokaṁ thokaṁ paṭiggaṇhāmā”ti. Atha kho so daliddo kammakāro ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā mayā nimantitā aññatra bhuñjissanti. Na cāhaṁ paṭibalo yāvadatthaṁ dātun”ti? Assosuṁ kho bhikkhū tassa daliddassa kammakārassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū aññatra nimantitā aññatra bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū aññatra nimantitā aññatra bhuñjantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā aññatra nimantitā aññatra bhuñjissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Paramparabhojane pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Aññataro bhikkhu piṇḍapātaṁ ādāya yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“bhuñjāhi, āvuso”ti. “Alaṁ, āvuso, atthi me bhattapaccāsā”ti. Tassa bhikkhuno piṇḍapāto ussūre āharīyittha. So bhikkhu na cittarūpaṁ bhuñji. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā paramparabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Paramparabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena manussā cīvaradānasamaye sacīvarabhattaṁ paṭiyādetvā bhikkhū 348 --- pli-tv-bu-vb-pc33 1:3 nimantenti—“bhojetvā cīvarena acchādessāmā”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā paramparabhojanan”ti. Cīvaraṁ parittaṁ uppajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, cīvaradānasamaye paramparabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Paramparabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Tena kho pana samayena manussā cīvarakārake bhikkhū bhattena nimantenti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṁ bhagavatā paramparabhojanan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, cīvarakārasamaye paramparabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Paramparabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 4 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena aññataraṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho te manussā bhagavato ca āyasmato ca ānandassa bhojanaṁ adaṁsu. Āyasmā ānando kukkuccāyanto na paṭiggaṇhāti. “Gaṇhāhi, ānandā”ti. “Alaṁ, bhagavā, atthi me bhattapaccāsā”ti. “Tenahānanda, vikappetvā gaṇhāhī”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“ anujānāmi, bhikkhave, vikappetvā paramparabhojanaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, vikappetabbaṁ—‘mayhaṁ bhattapaccāsaṁ itthannāmassa dammī’”ti. 5 Paramparabhojanaṁ nāma pañcannaṁ bhojanānaṁ aññatarena bhojanena nimantito, taṁ ṭhapetvā aññaṁ pañcannaṁ bhojanānaṁ aññataraṁ bhojanaṁ bhuñjati, etaṁ paramparabhojanaṁ nāma. Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṁ. Gilānasamayo nāma na sakkoti ekāsane nisinno yāvadatthaṁ bhuñjituṁ. “Gilānasamayo”ti bhuñjitabbaṁ. Cīvaradānasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañca māsā. “Cīvaradānasamayo”ti bhuñjitabbaṁ. Cīvarakārasamayo nāma cīvare kayiramāne. “Cīvarakārasamayo”ti bhuñjitabbaṁ. “Aññatra samayā bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Paramparabhojane paramparabhojanasaññī, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Paramparabhojane vematiko, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Paramparabhojane naparamparabhojanasaññī, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Naparamparabhojane paramparabhojanasaññī, āpatti dukkaṭassa. Naparamparabhojane vematiko, āpatti dukkaṭassa. Naparamparabhojane naparamparabhojanasaññī, anāpatti. Anāpatti—samaye, vikappetvā bhuñjati, dve tayo nimantane ekato bhuñjati, nimantanapaṭipāṭiyā bhuñjati, sakalena gāmena nimantito tasmiṁ gāme yattha katthaci bhuñjati, sakalena pūgena nimantito tasmiṁ pūge yattha katthaci bhuñjati, nimantiyamāno bhikkhaṁ gahessāmīti bhaṇati, niccabhatte, salākabhatte, pakkhike, uposathike, pāṭipadike, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti. Paramparabhojanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc56 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 56. Jotikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bhikkhū hemantike kāle aññataraṁ mahantaṁ susirakaṭṭhaṁ jotiṁ samādahitvā visibbesuṁ. Tasmiñca susire kaṇhasappo agginā santatto nikkhamitvā bhikkhū paripātesi. Bhikkhū tahaṁ tahaṁ upadhāviṁsu. Ye te bhikkhū 349 --- pli-tv-bu-vb-pc56 1:1 appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū jotiṁ samādahitvā visibbessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū jotiṁ samādahitvā visibbentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā jotiṁ samādahitvā visibbessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu visibbanāpekkho jotiṁ samādaheyya vā samādahāpeyya vā, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Tena kho pana samayena bhikkhū gilānā honti. Gilānapucchakā bhikkhū gilāne bhikkhū etadavocuṁ—“kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Pubbe mayaṁ, āvuso, jotiṁ samādahitvā visibbema; tena no phāsu hoti. Idāni pana ‘bhagavatā paṭikkhittan’ti kukkuccāyantā na visibbema, tena no na phāsu hotī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā jotiṁ samādahitvā vā samādahāpetvā vā visibbetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṁ samādaheyya vā samādahāpeyya vā, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū padīpepi jotikepi jantāgharepi kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, tathārūpappaccayā jotiṁ samādahituṁ samādahāpetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṁ samādaheyya vā samādahāpeyya vā, aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Agilāno nāma yassa vinā agginā phāsu hoti. Gilāno nāma yassa vinā agginā na phāsu hoti. Visibbanāpekkhoti tappitukāmo. Joti nāma aggi vuccati. Samādaheyyāti sayaṁ samādahati, āpatti pācittiyassa. Samādahāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti pācittiyassa. Sakiṁ āṇatto bahukampi samādahati, āpatti pācittiyassa. Aññatra tathā rūpappaccayāti ṭhapetvā tathārūpappaccayaṁ. Agilāno agilānasaññī visibbanāpekkho jotiṁ samādahati vā samādahāpeti vā, aññatra tathārūpappaccayā, āpatti pācittiyassa. Agilāno vematiko visibbanāpekkho jotiṁ samādahati vā samādahāpeti vā, aññatra tathārūpappaccayā, āpatti pācittiyassa. Agilāno gilānasaññī visibbanāpekkho jotiṁ samādahati vā samādahāpeti vā, aññatra tathārūpappaccayā, āpatti pācittiyassa. Paṭilātaṁ ukkhipati, āpatti dukkaṭassa. Gilāno agilānasaññī, āpatti dukkaṭassa. Gilāno vematiko, āpatti dukkaṭassa. Gilāno gilānasaññī, anāpatti. Anāpatti—gilānassa, aññena kataṁ visibbeti, vītaccitaṅgāraṁ visibbeti, padīpe jotike jantāghare tathārūpappaccayā, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Jotikasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc68 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 68. Ariṭṭhasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū—“ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etadavocuṁ—“saccaṁ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme 350 --- pli-tv-bu-vb-pc68 1:1 antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi— ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. “Mā, āvuso ariṭṭha, evaṁ avaca. Mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā … supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati—“evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi— ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. Yato ca kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira te, ariṭṭha, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi— ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. Kassa nu kho nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāsi? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā …pe… maṁsapesūpamā kāmā vuttā mayā … tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā … supinakūpamā kāmā vuttā mayā … yācitakūpamā kāmā vuttā mayā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā … asisūnūpamā kāmā vuttā mayā … sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā … sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca pana tvaṁ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi, bahuñca apuññaṁ pasavasi. Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu evaṁ vadeyya—‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo—‘māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya, anekapariyāyenāvuso, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Evaṁ vadeyyāti—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. So bhikkhūti yo so evaṁvādī bhikkhu. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo—“māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya, anekapariyāyenāvuso 351 --- pli-tv-bu-vb-pc68 1:2 antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāyā”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo—“māyasmā evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya, anekapariyāyenāvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāyā”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo. “Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. So taṁ diṭṭhiṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāseyya—tassā diṭṭhiyā paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. So taṁ diṭṭhiṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāsati tassā diṭṭhiyā paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā, tassā diṭṭhiyā paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. So taṁ diṭṭhiṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ samanubhāsati tassā diṭṭhiyā paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā, tassā diṭṭhiyā paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu, tassā diṭṭhiyā paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantassa, paṭinissajjantassa, ummattakassāti. Ariṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc49 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 49. Senāvāsasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sati karaṇīye senaṁ gantvā atirekatirattaṁ senāya vasanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā senāya vasissanti. Amhākampi alābhā, amhākampi dulladdhaṁ, ye mayaṁ ājīvassa hetu puttadārassa kāraṇā senāya paṭivasāmā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekatirattaṁ senāya vasissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, atirekatirattaṁ senāya vasathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. 352 --- pli-tv-bu-vb-pc49 1:1 Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, atirekatirattaṁ senāya vasissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṁ gamanāya, dirattatirattaṁ tena bhikkhunā senāya vasitabbaṁ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyan”ti. 2 Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṁ gamanāyāti siyā paccayo siyā karaṇīyaṁ. Dirattatirattaṁ tena bhikkhunā senāya vasitabbanti dvetisso rattiyo vasitabbaṁ. Tato ce uttari vaseyyāti catutthe divase atthaṅgate sūriye senāya vasati, āpatti pācittiyassa. Atirekatiratte atirekasaññī senāya vasati, āpatti pācittiyassa. Atirekatiratte vematiko senāya vasati, āpatti pācittiyassa. Atirekatiratte ūnakasaññī senāya vasati, āpatti pācittiyassa. Ūnakatiratte atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiratte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiratte ūnakasaññī, anāpatti. Anāpatti—dvetisso rattiyo vasati, ūnakadvetisso rattiyo vasati, dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasati, gilāno vasati, gilānassa karaṇīyena vasati, senā vā paṭisenāya ruddhā hoti, kenaci palibuddho hoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Senāvāsasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc77 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 77. Sañciccasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ sañcicca kukkuccaṁ upadahanti—“bhagavatā, āvuso, sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’ti. Tumhe ca ūnavīsativassā upasampannā. Kacci no tumhe anupasampannā”ti? Te rodanti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, rodathā”ti? “Ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū amhākaṁ sañcicca kukkuccaṁ upadahantī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ sañcicca kukkuccaṁ upadahissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sañcicca kukkuccaṁ upadahathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhūnaṁ sañcicca kukkuccaṁ upadahissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca kukkuccaṁ upadaheyya—‘itissa muhuttampi aphāsu bhavissatī’ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Sañciccāti jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo. Kukkuccaṁ upadaheyyāti “ūnavīsativasso maññe tvaṁ upasampanno, vikāle maññe tayā bhuttaṁ, majjaṁ maññe tayā pītaṁ, mātugāmena saddhiṁ raho maññe tayā nisinnan”ti kukkuccaṁ upadahati, āpatti pācittiyassa. Etadeva paccayaṁ karitvā, anaññanti na añño koci paccayo hoti kukkuccaṁ upadahituṁ. Upasampanne upasampannasaññī sañcicca kukkuccaṁ upadahati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko sañcicca kukkuccaṁ upadahati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī sañcicca kukkuccaṁ upadahati, āpatti pācittiyassa. Anupasampannassa sañcicca kukkuccaṁ upadahati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—na kukkuccaṁ upadahitukāmo “ūnavīsativasso maññe tvaṁ upasampanno, vikāle maññe tayā bhuttaṁ, majjaṁ maññe tayā pītaṁ, mātugāmena saddhiṁ raho maññe tayā nisinnaṁ, iṅgha jānāhi, mā te pacchā kukkuccaṁ ahosī”ti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Sañciccasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc91 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga 353 --- pli-tv-bu-vb-pc91 1:0 Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 91. Vassikasāṭikāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ vassikasāṭikā anuññātā hoti. Chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā vassikasāṭikā anuññātā”ti appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhārenti. Puratopi pacchatopi ākaḍḍhantā āhiṇḍanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhārethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhāressatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Vassikasāṭikaṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ—dīghaso cha vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ aḍḍhateyyā. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyan”ti. 2 Vassikasāṭikā nāma vassānassa catumāsatthāya. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ— dīghaso cha vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ aḍḍhateyyā. Taṁ atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena chinditvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—pamāṇikaṁ karoti, ūnakaṁ karoti, aññena kataṁ pamāṇātikkantaṁ paṭilabhitvā chinditvā paribhuñjati, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. Vassikasāṭikāsikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc12 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 12. Aññavādakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṁ ācaritvā saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno aññenaññaṁ paṭicarati—“ko āpanno, kiṁ āpanno, kismiṁ āpanno, kathaṁ āpanno, kaṁ bhaṇatha, kiṁ bhaṇathā”ti? Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno aññenaññaṁ paṭicarissati—‘ko āpanno, kiṁ āpanno, kismiṁ āpanno, kathaṁ āpanno, kaṁ bhaṇatha, kiṁ bhaṇathā’”ti …pe… saccaṁ kira tvaṁ, channa, saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno aññenaññaṁ paṭicarasi—‘ko āpanno, kiṁ āpanno, kismiṁ āpanno, kathaṁ āpanno, kaṁ bhaṇatha, kiṁ bhaṇathā’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno aññenaññaṁ paṭicarissasi—“ko āpanno, kiṁ āpanno, kismiṁ āpanno, kathaṁ āpanno, kaṁ bhaṇatha, kiṁ bhaṇathā”ti. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno aññavādakaṁ ropetu. Evañca pana, bhikkhave, ropetabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno aññenaññaṁ paṭicarati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho channassa bhikkhuno aññavādakaṁ ropeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno aññenaññaṁ paṭicarati. Saṅgho channassa bhikkhuno aññavādakaṁ ropeti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno aññavādakassa ropanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Ropitaṁ 354 --- pli-tv-bu-vb-pc12 1:1 saṅghena channassa bhikkhuno aññavādakaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ channaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Aññavādake pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena āyasmā channo saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno aññenaññaṁ paṭicaranto—“āpattiṁ āpajjissāmī”ti tuṇhībhūto saṅghaṁ viheseti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno tuṇhībhūto saṅghaṁ vihesessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, channa, saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno tuṇhībhūto saṅghaṁ vihesesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno tuṇhībhūto saṅghaṁ vihesessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno vihesakaṁ ropetu. Evañca pana, bhikkhave, ropetabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno tuṇhībhūto saṅghaṁ viheseti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho channassa bhikkhuno vihesakaṁ ropeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjīyamāno tuṇhībhūto saṅghaṁ viheseti. Saṅgho channassa bhikkhuno vihesakaṁ ropeti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno vihesakassa ropanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Ropitaṁ saṅghena channassa bhikkhuno vihesakaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ channaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Aññavādake vihesake pācittiyan”ti. 3 Aññavādako nāma saṅghamajjhe vatthusmiṁ vā āpattiyā vā anuyuñjīyamāno taṁ na kathetukāmo taṁ na ugghāṭetukāmo aññenaññaṁ paṭicarati— “ko āpanno, kiṁ āpanno, kismiṁ āpanno, kathaṁ āpanno, kaṁ bhaṇatha, kiṁ bhaṇathā”ti. Eso aññavādako nāma. Vihesako nāma saṅghamajjhe vatthusmiṁ vā āpattiyā vā anuyuñjīyamāno taṁ na kathetukāmo taṁ na ugghāṭetukāmo tuṇhībhūto saṅghaṁ viheseti. Eso vihesako nāma. Aropite aññavādake saṅghamajjhe vatthusmiṁ vā āpattiyā vā anuyuñjīyamāno taṁ na kathetukāmo taṁ na ugghāṭetukāmo aññenaññaṁ paṭicarati—“ko āpanno, kiṁ āpanno, kismiṁ āpanno, kathaṁ āpanno, kaṁ bhaṇatha, kiṁ bhaṇathā”ti, āpatti dukkaṭassa. Aropite vihesake saṅghamajjhe vatthusmiṁ vā āpattiyā vā anuyuñjīyamāno taṁ na kathetukāmo taṁ na ugghāṭetukāmo tuṇhībhūto saṅghaṁ viheseti, āpatti dukkaṭassa. Ropite aññavādake saṅghamajjhe vatthusmiṁ vā āpattiyā vā anuyuñjīyamāno taṁ na kathetukāmo taṁ na ugghāṭetukāmo aññenaññaṁ paṭicarati—“ko āpanno, kiṁ āpanno, kismiṁ āpanno, kathaṁ āpanno, kaṁ bhaṇatha, kiṁ bhaṇathā”ti, āpatti pācittiyassa. Ropite vihesake saṅghamajjhe vatthusmiṁ vā āpattiyā vā anuyuñjīyamāno taṁ na kathetukāmo taṁ na ugghāṭetukāmo tuṇhībhūto saṅghaṁ viheseti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī aññavādake vihesake, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko aññavādake vihesake, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī aññavādake vihesake, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ajānanto pucchati, gilāno vā na katheti; “saṅghassa bhaṇḍanaṁ vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatī”ti na katheti; “saṅghabhedo vā saṅgharāji vā bhavissatī”ti na katheti; “adhammena vā vaggena vā nakammārahassa vā kammaṁ karissatī”ti na katheti; ummattakassa, ādikammikassāti. Aññavādakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc85 0 Theravāda Vinaya 355 --- pli-tv-bu-vb-pc85 1:0 Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 85. Vikālagāmappavisanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vikāle gāmaṁ pavisitvā sabhāyaṁ nisīditvā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathenti, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā vikāle gāmaṁ pavisitvā sabhāyaṁ nisīditvā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathessanti, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū vikāle gāmaṁ pavisitvā sabhāyaṁ nisīditvā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathessanti, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, vikāle gāmaṁ pavisitvā sabhāyaṁ nisīditvā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathetha, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, vikāle gāmaṁ pavisitvā sabhāyaṁ nisīditvā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathessatha, seyyathidaṁ—rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu vikāle gāmaṁ paviseyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchantā sāyaṁ aññataraṁ gāmaṁ upagacchiṁsu. Manussā te bhikkhū passitvā etadavocuṁ—“pavisatha, bhante”ti. Atha kho te bhikkhū—“bhagavatā paṭikkhittaṁ vikāle gāmaṁ pavisitun”ti kukkuccāyantā na pavisiṁsu. Corā te bhikkhū acchindiṁsu. Atha kho te bhikkhū sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, āpucchā vikāle gāmaṁ pavisituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anāpucchā vikāle gāmaṁ paviseyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchanto sāyaṁ aññataraṁ gāmaṁ upagacchi. Manussā taṁ bhikkhuṁ passitvā etadavocuṁ—“pavisatha, bhante”ti. Atha kho so bhikkhu—“bhagavatā paṭikkhittaṁ anāpucchā vikāle gāmaṁ pavisitun”ti kukkuccāyanto na pāvisi. Corā taṁ bhikkhuṁ acchindiṁsu. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, santaṁ bhikkhuṁ āpucchā vikāle gāmaṁ pavisituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā vikāle gāmaṁ paviseyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 4 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho hoti. Aññataro bhikkhu “aggiṁ āharissāmī”ti gāmaṁ gacchati. Atha kho so bhikkhu—“bhagavatā paṭikkhittaṁ santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā vikāle gāmaṁ pavisitun”ti kukkuccāyanto na pāvisi …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, tathārūpe accāyike 356 --- pli-tv-bu-vb-pc85 1:4 karaṇīye santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā vikāle gāmaṁ pavisituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā vikāle gāmaṁ paviseyya, aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyan”ti. 5 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Santo nāma bhikkhu sakkā hoti āpucchā pavisituṁ. Asanto nāma bhikkhu na sakkā hoti āpucchā pavisituṁ. Vikālo nāma majjhanhike vītivatte yāva aruṇuggamanā. Gāmaṁ paviseyyāti parikkhittassa gāmassa parikkhepaṁ atikkamantassa āpatti pācittiyassa. Aparikkhittassa gāmassa upacāraṁ okkamantassa āpatti pācittiyassa. Aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyāti ṭhapetvā tathārūpaṁ accāyikaṁ karaṇīyaṁ. Vikāle vikālasaññī santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā gāmaṁ pavisati, aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, āpatti pācittiyassa. Vikāle vematiko santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā gāmaṁ pavisati, aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, āpatti pācittiyassa. Vikāle kālasaññī santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā gāmaṁ pavisati, aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, āpatti pācittiyassa. Kāle vikālasaññī, āpatti dukkaṭassa. Kāle vematiko, āpatti dukkaṭassa. Kāle kālasaññī, anāpatti. Anāpatti—tathārūpe accāyike karaṇīye, santaṁ bhikkhuṁ āpucchā pavisati, asantaṁ bhikkhuṁ anāpucchā pavisati, antarārāmaṁ gacchati, bhikkhunupassayaṁ gacchati, titthiyaseyyaṁ gacchati, paṭikkamanaṁ gacchati, gāmena maggo hoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Vikālagāmappavisanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc63 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 63. Ukkoṭanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭenti—“akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kammaṁ anihataṁ dunnihataṁ puna nihanitabban”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ yathādhammaṁ nihatādhikaraṇaṁ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Yathādhammaṁ nāma dhammena vinayena satthusāsanena kataṁ, etaṁ yathādhammaṁ nāma. Adhikaraṇaṁ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Punakammāya ukkoṭeyyāti “akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ punakātabbaṁ kammaṁ anihataṁ dunnihataṁ puna nihanitabban”ti ukkoṭeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī ukkoṭeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko ukkoṭeti, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammasaññī ukkoṭeti, anāpatti. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, anāpatti. Anāpatti—“adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vā kammaṁ katan”ti jānanto ukkoṭeti, ummattakassa, ādikammikassāti. Ukkoṭanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc38 0 Theravāda Vinaya 357 --- pli-tv-bu-vb-pc38 1:0 Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 38. Sannidhikārakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyo āyasmā belaṭṭhasīso araññe viharati. So piṇḍāya caritvā sukkhakuraṁ ārāmaṁ haritvā sukkhāpetvā nikkhipati. Yadā āhārena attho hoti, tadā udakena temetvā temetvā bhuñjati, cirena gāmaṁ piṇḍāya pavisati. Bhikkhū āyasmantaṁ belaṭṭhasīsaṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, āvuso, cirena gāmaṁ piṇḍāya pavisasī”ti? Atha kho āyasmā belaṭṭhasīso bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, sannidhikārakaṁ bhojanaṁ bhuñjasī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā belaṭṭhasīso sannidhikārakaṁ bhojanaṁ bhuñjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, belaṭṭhasīsa, sannidhikārakaṁ bhojanaṁ bhuñjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, belaṭṭhasīsa, sannidhikārakaṁ bhojanaṁ bhuñjissasi. Netaṁ, belaṭṭhasīsa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sannidhikārakaṁ nāma ajja paṭiggahitaṁ aparajju khāditaṁ hoti. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Sannidhikārake sannidhikārakasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Sannidhikārake vematiko khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Sannidhikārake asannidhikārakasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Asannidhikārake sannidhikārakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Asannidhikārake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Asannidhikārake asannidhikārakasaññī, anāpatti. Anāpatti—yāvakālikaṁ yāvakāle nidahitvā bhuñjati, yāmakālikaṁ yāme nidahitvā bhuñjati, sattāhakālikaṁ sattāhaṁ nidahitvā bhuñjati, yāvajīvikaṁ sati paccaye paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Sannidhikārakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc19 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 19. Mahallakavihārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmato channassa upaṭṭhāko mahāmatto āyasmato channassa vihāraṁ kārāpeti. Atha kho āyasmā channo katapariyositaṁ vihāraṁ punappunaṁ chādāpeti, punappunaṁ lepāpeti. Atibhārito vihāro paripati. Atha kho āyasmā channo tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhanto aññatarassa brāhmaṇassa yavakhettaṁ dūsesi. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā amhākaṁ yavakhettaṁ dūsessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo katapariyositaṁ vihāraṁ punappunaṁ chādāpessati, punappunaṁ lepāpessati, atibhārito vihāro paripatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ channaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, channa, katapariyositaṁ vihāraṁ punappunaṁ chādāpesi, punappunaṁ lepāpesi, atibhārito vihāro paripatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, 358 --- pli-tv-bu-vb-pc19 1:1 katapariyositaṁ vihāraṁ punappunaṁ chādāpessasi, punappunaṁ lepāpessasi, atibhārito vihāro paripati. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Mahallakaṁ pana bhikkhunā vihāraṁ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṁ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbaṁ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya pācittiyan”ti. 2 Mahallako nāma vihāro sassāmiko vuccati. Vihāro nāma ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Yāva dvārakosāti piṭṭhasaṅghāṭassa samantā hatthapāsā. Aggaḷaṭṭhapanāyāti dvāraṭṭhapanāya. Ālokasandhiparikammāyāti vātapānaparikammāya setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ. Dvatticchadanassa pariyāyaṁ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbanti—haritaṁ nāma pubbaṇṇaṁ aparaṇṇaṁ. Sace harite ṭhito adhiṭṭhāti, āpatti dukkaṭassa. Maggena chādentassa dve magge adhiṭṭhahitvā tatiyaṁ maggaṁ āṇāpetvā pakkamitabbaṁ. Pariyāyena chādentassa dve pariyāye adhiṭṭhahitvā tatiyaṁ pariyāyaṁ āṇāpetvā pakkamitabbaṁ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyyāti iṭṭhakāya chādentassa iṭṭhakiṭṭhakāya āpatti pācittiyassa. Silāya chādentassa silāya silāya āpatti pācittiyassa. Sudhāya chādentassa piṇḍe piṇḍe āpatti pācittiyassa. Tiṇena chādentassa karaḷe karaḷe āpatti pācittiyassa. Paṇṇena chādentassa paṇṇe paṇṇe āpatti pācittiyassa. Atirekadvattipariyāye atirekasaññī adhiṭṭhāti, āpatti pācittiyassa. Atirekadvattipariyāye vematiko adhiṭṭhāti, āpatti pācittiyassa. Atirekadvattipariyāye ūnakasaññī adhiṭṭhāti, āpatti pācittiyassa. Ūnakadvattipariyāye atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvattipariyāye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvattipariyāye ūnakasaññī, anāpatti. Anāpatti—dvattipariyāye, ūnakadvattipariyāye, leṇe, guhāya, tiṇakuṭikāya, aññassatthāya, attano dhanena, vāsāgāraṁ ṭhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti. Mahallakavihārasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc27 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 27. Saṁvidhānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“yatheva mayaṁ sapajāpatikā āhiṇḍāma, evamevime samaṇā sakyaputtiyā bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya āhiṇḍantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha. “Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya, antamaso gāmantarampi, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū ca bhikkhuniyo ca sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Atha kho tā bhikkhuniyo te bhikkhū etadavocuṁ—“mayampi ayyehi saddhiṁ gamissāmā”ti. “Na, bhaginī, kappati bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjituṁ. Tumhe vā paṭhamaṁ gacchatha mayaṁ vā gamissāmā”ti. “Ayyā, bhante, aggapurisā. 359 --- pli-tv-bu-vb-pc27 1:2 Ayyāva paṭhamaṁ gacchantū”ti. Atha kho tāsaṁ bhikkhunīnaṁ pacchā gacchantīnaṁ antarāmagge corā acchindiṁsu ca dūsesuñca. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, satthagamanīye magge sāsaṅkasammate sappaṭibhaye bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya, antamaso gāmantarampi, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Satthagamanīyo hoti maggo sāsaṅkasammato sappaṭibhayo—ayaṁ tattha samayo”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Saddhinti ekato. Saṁvidhāyāti—“gacchāma, bhagini, gacchāmāyya; gacchāmāyya, gacchāma, bhagini; ajja vā hiyyo vā pare vā gacchāmā”ti saṁvidahati, āpatti dukkaṭassa. Antamaso gāmantarampīti kukkuṭasampāte gāme, gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe, addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṁ. Satthagamanīyo nāma maggo na sakkā hoti vinā satthena gantuṁ. Sāsaṅkaṁ nāma tasmiṁ magge corānaṁ niviṭṭhokāso dissati, bhuttokāso dissati, ṭhitokāso dissati, nisinnokāso dissati, nipannokāso dissati. Sappaṭibhayaṁ nāma tasmiṁ magge corehi manussā hatā dissanti, viluttā dissanti, ākoṭitā dissanti, sappaṭibhayaṁ gantvā appaṭibhayaṁ dassetvā uyyojetabbā— “gacchatha, bhaginiyo”ti. Saṁvidahite saṁvidahitasaññī ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, aññatra samayā, āpatti pācittiyassa. Saṁvidahite vematiko ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, aññatra samayā, āpatti pācittiyassa. Saṁvidahite, asaṁvidahitasaññī ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, aññatra samayā, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu saṁvidahati bhikkhunī na saṁvidahati, āpatti dukkaṭassa. Asaṁvidahite saṁvidahitasaññī, āpatti dukkaṭassa. Asaṁvidahite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Asaṁvidahite asaṁvidahitasaññī, anāpatti. Anāpatti—samaye, asaṁvidahitvā gacchati, bhikkhunī saṁvidahati, bhikkhu na saṁvidahati, visaṅketena gacchanti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Saṁvidhānasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc42 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 42. Uyyojanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto bhātuno saddhivihārikaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“ehāvuso, gāmaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti. Tassa adāpetvā uyyojesi—“gacchāvuso, na me tayā saddhiṁ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī”ti. Atha kho so bhikkhu upakaṭṭhe kāle nāsakkhi piṇḍāya carituṁ, paṭikkamanepi bhattavissaggaṁ na sambhāvesi, chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto bhikkhuṁ—‘ehāvuso, gāmaṁ piṇḍāya pavisissāmā’ti tassa adāpetvā uyyojessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, bhikkhuṁ—‘ehāvuso, gāmaṁ piṇḍāya pavisissāmā’ti tassa adāpetvā uyyojesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhuṁ—“ehāvuso, gāmaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti tassa adāpetvā uyyojessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu 360 --- pli-tv-bu-vb-pc42 1:1 bhikkhuṁ—‘ehāvuso, gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisissāmā’ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya— ‘gacchāvuso, na me tayā saddhiṁ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’ti, etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo, yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Ehāvuso, gāmaṁ vā nigamaṁ vāti gāmopi nigamopi nagarampi, gāmo ceva nigamo ca. Tassa dāpetvāti yāguṁ vā bhattaṁ vā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dāpetvā. Adāpetvāti na kiñci dāpetvā. Uyyojeyyāti mātugāmena saddhiṁ hasitukāmo kīḷitukāmo raho nisīditukāmo anācāraṁ ācaritukāmo evaṁ vadeti— “gacchāvuso, na me tayā saddhiṁ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī”ti uyyojeti, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṁ vā savanūpacāraṁ vā vijahantassa āpatti dukkaṭassa. Vijahite, āpatti pācittiyassa. Etadeva paccayaṁ karitvā anaññanti na añño koci paccayo hoti uyyojetuṁ. Upasampanne upasampannasaññī uyyojeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko uyyojeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī uyyojeti, āpatti pācittiyassa. Kalisāsanaṁ āropeti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ uyyojeti, āpatti dukkaṭassa. Kalisāsanaṁ āropeti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—“ubho ekato na yāpessāmā”ti uyyojeti, “mahagghaṁ bhaṇḍaṁ passitvā lobhadhammaṁ uppādessatī”ti uyyojeti, “mātugāmaṁ passitvā anabhiratiṁ uppādessatī”ti uyyojeti, “gilānassa vā ohiyyakassa vā vihārapālassa vā yāguṁ vā bhattaṁ vā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā nīharā”ti uyyojeti, na anācāraṁ ācaritukāmo, sati karaṇīye uyyojeti, ummattakassa, ādikammikassāti. Uyyojanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc23 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 23. Bhikkhunupassayasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā chabbaggiyā bhikkhuniyo ovadanti. Bhikkhuniyo chabbaggiyā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“ethāyye, ovādaṁ gamissāmā”ti. “Yampi mayaṁ, ayye, gaccheyyāma ovādassa kāraṇā, ayyā chabbaggiyā idheva āgantvā amhe ovadantī”ti. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadissantī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena mahāpajāpati gotamī gilānā hoti. Therā bhikkhū yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavocuṁ—“ kacci, gotami, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Na me, ayyā, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ”. “Iṅghayyā, dhammaṁ desethā”ti. “Na, bhagini, kappati bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo dhammaṁ desetun”ti kukkuccāyantā na desesuṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṅkami; 361 --- pli-tv-bu-vb-pc23 1:2 upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca—“kacci, gotami, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Pubbe me, bhante, therā bhikkhū āgantvā dhammaṁ desenti. Tena me phāsu hoti. Idāni pana—‘bhagavatā paṭikkhittan’ti, kukkuccāyantā na desenti. Tena me na phāsu hotī”ti. Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā gilānaṁ bhikkhuniṁ ovadituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Gilānā hoti bhikkhunī—ayaṁ tattha samayo”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunupassayo nāma yattha bhikkhuniyo ekarattampi vasanti. Upasaṅkamitvāti tattha gantvā. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Ovadeyyāti aṭṭhahi garudhammehi ovadati, āpatti pācittiyassa. Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṁ. Gilānā nāma bhikkhunī na sakkoti ovādāya vā saṁvāsāya vā gantuṁ. Upasampannāya upasampannasaññī bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā aññatra samayā ovadati, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematiko bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā aññatra samayā ovadati, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññī bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā aññatra samayā ovadati, āpatti pācittiyassa. Aññena dhammena ovadati, āpatti dukkaṭassa. Ekatoupasampannāya ovadati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññī, anāpatti. Anāpatti—samaye, uddesaṁ dento, paripucchaṁ dento, “osārehi ayyā”ti vuccamāno osāreti, pañhaṁ pucchati, pañhaṁ puṭṭho katheti, aññassatthāya bhaṇantaṁ bhikkhuniyo suṇanti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Bhikkhunupassayasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc78 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 78. Upassutisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍanti. Pesalā bhikkhū evaṁ vadanti—“alajjino ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū. Na sakkā imehi saha bhaṇḍitun”ti. Chabbaggiyā bhikkhū evaṁ vadanti—“kissa tumhe, āvuso, amhe alajjivādena pāpethā”ti? “Kahaṁ pana tumhe, āvuso, assutthā”ti? “Mayaṁ āyasmantānaṁ upassutiṁ tiṭṭhamhā”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭhissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭhathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭhissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ upassutiṁ tiṭṭheyya—‘yaṁ ime bhaṇissanti taṁ sossāmī’ti etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhūnanti aññesaṁ bhikkhūnaṁ. Bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānanti adhikaraṇajātānaṁ. Upassutiṁ tiṭṭheyyāti “imesaṁ sutvā codessāmi sāressāmi paṭicodessāmi paṭisāressāmi maṅkū karissāmī”ti gacchati, 362 --- pli-tv-bu-vb-pc78 1:2 āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. Pacchato gacchanto turito gacchati sossāmīti, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. Purato gacchanto ohiyyati sossāmīti, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. Bhikkhussa ṭhitokāsaṁ vā nisinnokāsaṁ vā nipannokāsaṁ vā āgantvā mantentaṁ ukkāsitabbaṁ, vijānāpetabbaṁ, no ce ukkāseyya vā vijānāpeyya vā, āpatti pācittiyassa. Etadeva paccayaṁ karitvā anaññanti na añño koci paccayo hoti upassutiṁ tiṭṭhituṁ. Upasampanne upasampannasaññī upassutiṁ tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko upassutiṁ tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī upassutiṁ tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Anupasampannassa upassutiṁ tiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—“imesaṁ sutvā oramissāmi viramissāmi vūpasamissāmi attānaṁ parimocessāmī”ti gacchati, ummattakassa, ādikammikassāti. Upassutisikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc46 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 46. Cārittasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhākakulaṁ āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ bhattena nimantesi. Aññepi bhikkhū bhattena nimantesi. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto purebhattaṁ, kulāni payirupāsati. Atha kho te bhikkhū te manusse etadavocuṁ—“dethāvuso, bhattan”ti. “Āgametha, bhante, yāvāyyo upanando āgacchatī”ti. Dutiyampi kho te bhikkhū …pe… tatiyampi kho te bhikkhū te manusse etadavocuṁ—“dethāvuso, bhattaṁ; pure kālo atikkamatī”ti. “Yampi mayaṁ, bhante, bhattaṁ karimhā ayyassa upanandassa kāraṇā. Āgametha, bhante, yāvāyyo upanando āgacchatī”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto purebhattaṁ kulāni payirupāsitvā divā āgacchati. Bhikkhū na cittarūpaṁ bhuñjiṁsu. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhākakulaṁ saṅghassatthāya khādanīyaṁ pāhesi—“ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabban”ti. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Atha kho te manussā ārāmaṁ gantvā bhikkhū pucchiṁsu—“kahaṁ, bhante, ayyo upanando”ti? “Esāvuso, āyasmā upanando sakyaputto gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭho”ti. “Idaṁ, bhante, khādanīyaṁ ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, paṭiggahetvā nikkhipatha yāva upanando āgacchatī”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto—“bhagavatā paṭikkhittaṁ purebhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitun”ti pacchābhattaṁ kulāni payirupāsitvā divā paṭikkami, khādanīyaṁ ussāriyittha. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma 363 --- pli-tv-bu-vb-pc46 1:2 āyasmā upanando sakyaputto pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena bhikkhū cīvaradānasamaye kukkuccāyantā kulāni na payirupāsanti. Cīvaraṁ parittaṁ uppajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, cīvaradānasamaye kulāni payirupāsituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Cīvaradānasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 4 Tena kho pana samayena bhikkhū cīvarakammaṁ karonti, attho ca hoti sūciyāpi suttenapi satthakenapi. Bhikkhū kukkuccāyantā kulāni na payirupāsanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, cīvarakārasamaye kulāni payirupāsituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 5 Tena kho pana samayena bhikkhū gilānā honti, attho ca hoti bhesajjehi. Bhikkhū kukkuccāyantā kulāni na payirupāsanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, santaṁ bhikkhuṁ āpucchā kulāni payirupāsituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjeyya, aññatra samayā, pācittiyaṁ. Tatthāyaṁ samayo. Cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo—ayaṁ tattha samayo”ti. 6 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Nimantito nāma pañcannaṁ bhojanānaṁ aññatarena bhojanena nimantito. Sabhatto nāma yena nimantito tena sabhatto. Santaṁ nāma bhikkhuṁ sakkā hoti āpucchā pavisituṁ. Asantaṁ nāma bhikkhuṁ na sakkā hoti āpucchā pavisituṁ. Purebhattaṁ nāma yena nimantito taṁ abhuttāvī. Pacchābhattaṁ nāma yena nimantito taṁ antamaso kusaggenapi bhuttaṁ hoti. Kulaṁ nāma cattāri kulāni— khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ, suddakulaṁ. Kulesu cārittaṁ āpajjeyyāti aññassa gharūpacāraṁ okkamantassa āpatti dukkaṭassa. Paṭhamaṁ pādaṁ ummāraṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṁ. Cīvaradānasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañca māsā. Cīvarakārasamayo nāma cīvare kayiramāne. Nimantite nimantitasaññī santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjati, aññatra samayā, āpatti pācittiyassa. Nimantite vematiko santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjati, aññatra samayā, āpatti pācittiyassa. Nimantite animantitasaññī santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā kulesu cārittaṁ āpajjati, aññatra samayā, āpatti pācittiyassa. Animantite nimantitasaññī, āpatti dukkaṭassa. Animantite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Animantite animantitasaññī, anāpatti. Anāpatti—samaye, santaṁ bhikkhuṁ āpucchā pavisati, asantaṁ bhikkhuṁ anāpucchā pavisati, aññassa gharena maggo hoti, gharūpacārena maggo hoti, antarārāmaṁ gacchati, bhikkhunupassayaṁ gacchati, titthiyaseyyaṁ gacchati, paṭikkamanaṁ gacchati, bhattiyagharaṁ gacchati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. 364 --- pli-tv-bu-vb-pc46 1:6 Cārittasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc81 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 81. Dubbalasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā dabbo mallaputto saṅghassa senāsanañca paññapeti bhattāni ca uddisati. So cāyasmā dubbalacīvaro hoti. Tena kho pana samayena saṅghassa ekaṁ cīvaraṁ uppannaṁ hoti. Atha kho saṅgho taṁ cīvaraṁ āyasmato dabbassa mallaputtassa adāsi. Chabbaggiyā bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“yathāsanthutaṁ bhikkhū saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇāmentī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ, vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṁ datvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyya ‘yathāsanthutaṁ bhikkhū saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇāmentī’ti, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Samaggo nāma saṅgho samānasaṁvāsako samānasīmāyaṁ ṭhito. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Datvāti sayaṁ datvā. Yathāsanthutaṁ nāma yathāmittatā yathāsandiṭṭhatā yathāsambhattatā yathāsamānupajjhāyakatā yathāsamānācariyakatā. Saṅghikaṁ nāma saṅghassa dinnaṁ hoti pariccattaṁ. Lābho nāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, antamaso cuṇṇapiṇḍopi, dantakaṭṭhampi, dasikasuttampi. Pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyyāti upasampannassa saṅghena sammatassa senāsanapaññāpakassa vā bhattuddesakassa vā yāgubhājakassa vā phalabhājakassa vā khajjabhājakassa vā appamattakavissajjakassa vā cīvaraṁ dinne khiyyati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī cīvaraṁ dinne khiyyati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko cīvaraṁ dinne khiyyati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī cīvaraṁ dinne khiyyati, āpatti pācittiyassa. Aññaṁ parikkhāraṁ dinne khiyyati, āpatti dukkaṭassa. Upasampannassa saṅghena asammatassa senāsanapaññāpakassa vā bhattuddesakassa vā yāgubhājakassa vā phalabhājakassa vā khajjabhājakassa vā appamattakavissajjakassa vā cīvaraṁ vā aññaṁ vā parikkhāraṁ dinne khiyyati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa saṅghena sammatassa vā asammatassa vā senāsanapaññāpakassa vā bhattuddesakassa vā yāgubhājakassa vā phalabhājakassa vā khajjabhājakassa vā appamattakavissajjakassa vā cīvaraṁ vā aññaṁ vā parikkhāraṁ dinne khiyyati, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, anāpatti. Anāpatti—pakatiyā chandā dosā mohā bhayā karontaṁ “kvattho tassa dinnena laddhāpi vinipātessati na sammā upanessatī”ti khiyyati, ummattakassa, ādikammikassāti. Dubbalasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ ekādasamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc67 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 67. Saṁvidhānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 365 --- pli-tv-bu-vb-pc67 1:1 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchanto aññatarena gāmadvārena atikkamati. Aññatarā itthī sāmikena saha bhaṇḍitvā gāmato nikkhamitvā taṁ bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“kahaṁ, bhante, ayyo gamissatī”ti? “Sāvatthiṁ kho ahaṁ, bhagini, gamissāmī”ti. “Ahaṁ ayyena saddhiṁ gamissāmī”ti. “Eyyāsi, bhaginī”ti. Atha kho tassā itthiyā sāmiko gāmato nikkhamitvā manusse pucchi—“apāyyo, evarūpiṁ itthiṁ passeyyāthā”ti? “Esāyyo, pabbajitena saha gacchatī”ti. Atha kho so puriso anubandhitvā taṁ bhikkhuṁ gahetvā ākoṭetvā muñci. Atha kho so bhikkhu aññatarasmiṁ rukkhamūle padhūpento nisīdi. Atha kho sā itthī taṁ purisaṁ etadavoca—“nāyyo, so bhikkhu maṁ nippātesi; api ca ahameva tena bhikkhunā saddhiṁ gacchāmi; akārako so bhikkhu; gaccha, naṁ khamāpehī”ti. Atha kho so puriso taṁ bhikkhuṁ khamāpesi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ, uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjeyya, antamaso gāmantarampi, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṁ duṭṭhullāduṭṭhullaṁ ājānituṁ. Saddhinti ekato. Saṁvidhāyāti—“gacchāma bhagini, gacchāmāyya, gacchāmāyya, gacchāma bhagini, ajja vā hiyyo vā pare vā gacchāmā”ti saṁvidahati, āpatti dukkaṭassa. Antamaso gāmantarampīti kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Mātugāme mātugāmasaññī saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu saṁvidahati mātugāmo na saṁvidahati, āpatti dukkaṭassa. Yakkhiyā vā petiyā paṇḍakena vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā saddhiṁ saṁvidhāya ekaddhānamaggaṁ paṭipajjati, antamaso gāmantarampi, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme mātugāmasaññī, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme amātugāmasaññī, anāpatti. Anāpatti—asaṁvidahitvā gacchati, mātugāmo saṁvidahati bhikkhu na saṁvidahati, visaṅketena gacchati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Saṁvidhānasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc59 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 59. Vikappanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto bhātuno saddhivihārikassa bhikkhuno sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjati. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi—“ayaṁ, āvuso, āyasmā upanando sakyaputto mayhaṁ cīvaraṁ sāmaṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjatī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjissatī”ti …pe… 366 --- pli-tv-bu-vb-pc59 1:1 “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhussa sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṁ cīvaraṁ vikappetvā appaccuddhāraṇaṁ paribhuñjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Sāmaṇero nāma dasasikkhāpadiko. Sāmaṇerī nāma dasasikkhāpadikā. Sāmanti sayaṁ vikappetvā. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Vikappanā nāma dve vikappanā— sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. Sammukhāvikappanā nāma “imaṁ cīvaraṁ tuyhaṁ vikappemi itthannāmassa vā”ti. Parammukhāvikappanā nāma “imaṁ cīvaraṁ vikappanatthāya tuyhaṁ dammī”ti. Tena vattabbo— “ko te mitto vā sandiṭṭho vā”ti? “Itthannāmo ca itthannāmo cā”ti. Tena vattabbo— “ahaṁ tesaṁ dammi, tesaṁ santakaṁ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṁ vā karohī”ti. Appaccuddhāraṇaṁ nāma tassa vā adinnaṁ, tassa vā avissasanto paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Appaccuddhāraṇe appaccuddhāraṇasaññī paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Appaccuddhāraṇe vematiko paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Appaccuddhāraṇe appaccuddhāraṇasaññī paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Adhiṭṭheti vā vissajjeti vā, āpatti dukkaṭassa. Paccuddhāraṇe appaccuddhāraṇasaññī, āpatti dukkaṭassa. Paccuddhāraṇe vematiko, āpatti dukkaṭassa. Paccuddhāraṇe paccuddhāraṇasaññī, anāpatti. Anāpatti—so vā deti, tassa vā vissasanto paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Vikappanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc73 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 73. Mohanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anācāraṁ ācaritvā “aññāṇakena āpannāti jānantū”ti pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadanti—“idāneva kho mayaṁ jānāma, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū pātimokkhe uddissamāne evaṁ vakkhanti—‘idāneva kho mayaṁ jānāma, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī’”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadetha—‘idāneva kho mayaṁ jānāma, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, pātimokkhe uddissamāne evaṁ vakkhatha—‘idāneva kho mayaṁ jānāma, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī’ti. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anvaddhamāsaṁ pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeyya—‘idāneva kho ahaṁ jānāmi, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī’ti. Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jāneyyuṁ nisinnapubbaṁ iminā bhikkhunā dvattikkhattuṁ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṁ āpanno tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassa moho āropetabbo—‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṁ, yaṁ tvaṁ 367 --- pli-tv-bu-vb-pc73 1:1 pātimokkhe uddissamāne na sādhukaṁ aṭṭhiṁ katvā manasi karosī’ti. Idaṁ tasmiṁ mohanake pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Anvaddhamāsanti anuposathikaṁ. Pātimokkhe uddissamāneti uddisante. Evaṁ vadeyyāti anācāraṁ ācaritvā—“aññāṇakena āpannoti jānantū”ti pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadeti—“idāneva kho ahaṁ jānāmi, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tañce mohetukāmaṁ bhikkhuṁ aññe bhikkhū jāneyyuṁ nisinnapubbaṁ iminā bhikkhunā dvattikkhattuṁ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṁ āpanno, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassa moho āropetabbo. “Evañca pana, bhikkhave, āropetabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu pātimokkhe uddissamāne na sādhukaṁ aṭṭhiṁ katvā manasi karoti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno mohaṁ āropeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu pātimokkhe uddissamāne na sādhukaṁ aṭṭhiṁ katvā manasi karoti. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno mohaṁ āropeti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno mohassa āropanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Āropito saṅghena itthannāmassa bhikkhuno moho. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Anāropite mohe moheti, āpatti dukkaṭassa. Āropite mohe moheti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī moheti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko moheti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī moheti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—na vitthārena sutaṁ hoti, ūnakadvattikkhattuṁ vitthārena sutaṁ hoti, na mohetukāmassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Mohanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc28 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 28. Nāvābhiruhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“yatheva mayaṁ sapajāpatikā nāvāya kīḷāma, evamevime samaṇā sakyaputtiyā bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya nāvāya kīḷantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruheyya, uddhaṅgāminiṁ vā adhogāminiṁ vā, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū ca bhikkhuniyo ca sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge nadī taritabbā hoti. Atha kho tā bhikkhuniyo te bhikkhū etadavocuṁ—“mayampi ayyehi saddhiṁ uttarissāmā”ti. “Na, bhaginī, kappati bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhituṁ; tumhe vā paṭhamaṁ uttaratha mayaṁ vā uttarissāmā”ti. “Ayyā, bhante, aggapurisā. Ayyāva paṭhamaṁ uttarantū”ti. Atha kho tāsaṁ bhikkhunīnaṁ 368 --- pli-tv-bu-vb-pc28 1:2 pacchā uttarantīnaṁ corā acchindiṁsu ca dūsesuñca. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, tiriyaṁ taraṇāya bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruhituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ saṁvidhāya ekaṁ nāvaṁ abhiruheyya uddhaṅgāminiṁ vā adhogāminiṁ vā, aññatra tiriyaṁ taraṇāya, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Saddhinti ekato. Saṁvidhāyāti “abhiruhāma, bhagini, abhiruhāmāyya; abhiruhāmāyya, abhiruhāma, bhagini; ajja vā hiyyo vā pare vā abhiruhāmā”ti saṁvidahati āpatti dukkaṭassa. Bhikkhuniyā abhiruḷhe bhikkhu abhiruhati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhumhi abhiruḷhe bhikkhunī abhiruhati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā abhiruhanti, āpatti pācittiyassa. Uddhaṅgāmininti ujjavanikāya. Adhogāmininti ojavanikāya. Aññatra tiriyaṁ taraṇāyāti ṭhapetvā tiriyaṁ taraṇaṁ. Kukkuṭasampāte gāme, gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe, aḍḍhayojane aḍḍhayojane āpatti pācittiyassa. Saṁvidahite saṁvidahitasaññī ekaṁ nāvaṁ abhiruhati uddhaṅgāminiṁ vā adhogāminiṁ vā, aññatra tiriyaṁ taraṇāya, āpatti pācittiyassa. Saṁvidahite vematiko ekaṁ nāvaṁ abhiruhati uddhaṅgāminiṁ vā adhogāminiṁ vā, aññatra tiriyaṁ taraṇāya, āpatti pācittiyassa. Saṁvidahite asaṁvidahitasaññī ekaṁ nāvaṁ abhiruhati uddhaṅgāminiṁ vā adhogāminiṁ vā, aññatra tiriyaṁ taraṇāya, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu saṁvidahati, bhikkhunī na saṁvidahati, āpatti dukkaṭassa. Asaṁvidahite saṁvidahitasaññī, āpatti dukkaṭassa. Asaṁvidahite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Asaṁvidahite, asaṁvidahitasaññī, anāpatti. Anāpatti—tiriyaṁ taraṇāya, asaṁvidahitvā abhiruhanti, bhikkhunī saṁvidahati, bhikkhu na saṁvidahati, visaṅketena abhiruhanti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammissāti. Nāvābhiruhanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc16 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 16. Anupakhajjasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū varaseyyāyo palibundhenti, therā bhikkhū vuṭṭhāpenti. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho mayaṁ upāyena idheva vassaṁ vaseyyāmā”ti? Atha kho chabbaggiyā bhikkhū there bhikkhū anupakhajja seyyaṁ kappenti—“yassa sambādho bhavissati so pakkamissatī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū there bhikkhū anupakhajja seyyaṁ kappessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, there bhikkhū anupakhajja seyyaṁ kappethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, there bhikkhū anupakhajja seyyaṁ kappessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṁ pubbupagataṁ bhikkhuṁ anupakhajja seyyaṁ kappeyya— yassa sambādho bhavissati so pakkamissatī’ti, etadeva paccayaṁ karitvā anaññaṁ, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto. Jānāti nāma vuḍḍhoti jānāti, gilānoti jānāti, saṅghena dinnoti jānāti. Anupakhajjāti anupavisitvā. Seyyaṁ kappeyyāti mañcassa vā pīṭhassa vā pavisantassa vā 369 --- pli-tv-bu-vb-pc16 1:2 nikkhamantassa vā upacāre seyyaṁ santharati vā santharāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Etadeva paccayaṁ karitvā anaññanti na añño koci paccayo hoti anupakhajja seyyaṁ kappetuṁ. Saṅghike saṅghikasaññī anupakhajja seyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Saṅghike vematiko anupakhajja seyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Saṅghike puggalikasaññī anupakhajja seyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mañcassa vā pīṭhassa vā pavisantassa vā nikkhamantassa vā upacāraṁ ṭhapetvā seyyaṁ santharati vā santharāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti dukkaṭassa. Vihārassa upacāre vā upaṭṭhānasālāyaṁ vā maṇḍape vā rukkhamūle vā ajjhokāse vā seyyaṁ santharati vā santharāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti dukkaṭassa. Puggalike saṅghikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko, āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññī aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike anāpatti. Anāpatti—gilāno pavisati, sītena vā uṇhena vā pīḷito pavisati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Anupakhajjasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc4 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 4. Padasodhammasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṁ vācenti. Upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū upāsake padaso dhammaṁ vācessanti. Upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, upāsake padaso dhammaṁ vācetha; upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, upāsake padaso dhammaṁ vācessatha. Upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anupasampannaṁ padaso dhammaṁ vāceyya pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. Padaso nāma padaṁ, anupadaṁ, anvakkharaṁ, anubyañjanaṁ. Padaṁ nāma ekato paṭṭhapetvā ekato osāpenti. Anupadaṁ nāma pāṭekkaṁ paṭṭhapetvā ekato osāpenti. Anvakkharaṁ nāma “rūpaṁ aniccan”ti vuccamāno, “run”ti opāteti. Anubyañjanaṁ nāma “rūpaṁ aniccan”ti vuccamāno, “vedanā aniccā”ti saddaṁ nicchāreti. Yañca padaṁ, yañca anupadaṁ, yañca anvakkharaṁ, yañca anubyañjanaṁ—sabbametaṁ padaso nāma. Dhammo nāma buddhabhāsito, sāvakabhāsito, isibhāsito, devatābhāsito, atthūpasañhito, dhammūpasañhito. Vāceyyāti padena vāceti, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya vāceti, akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. Anupasampanne anupasampannasaññī padaso dhammaṁ vāceti, āpatti pācittiyassa. Anupasampanne vematiko padaso dhammaṁ vāceti, āpatti pācittiyassa. Anupasampanne upasampannasaññī padaso dhammaṁ vāceti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Upasampanne upasampannasaññī, anāpatti. Anāpatti—ekato uddisāpento, ekato sajjhāyaṁ karonto, yebhuyyena paguṇaṁ ganthaṁ bhaṇantaṁ opāteti, osārentaṁ opāteti, ummattakassa, ādikammikassāti. Padasodhammasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc37 0 370 --- pli-tv-bu-vb-pc37 1:0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 37. Vikālabhojanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Sattarasavaggiyā bhikkhū giraggasamajjaṁ dassanāya agamaṁsu. Manussā sattarasavaggiye bhikkhū passitvā nahāpetvā vilimpetvā bhojetvā khādanīyaṁ adaṁsu. Sattarasavaggiyā bhikkhū khādanīyaṁ ādāya ārāmaṁ gantvā chabbaggiye bhikkhū etadavocuṁ—“gaṇhāthāvuso, khādanīyaṁ khādathā”ti. “Kuto tumhehi, āvuso, khādanīyaṁ laddhan”ti? Sattarasavaggiyā bhikkhū chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kiṁ pana tumhe, āvuso, vikāle bhojanaṁ bhuñjathā”ti? “Evamāvuso”ti. Chabbaggiyā bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma sattarasavaggiyā bhikkhū vikāle bhojanaṁ bhuñjissantī”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma sattarasavaggiyā bhikkhū vikāle bhojanaṁ bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, vikāle bhojanaṁ bhuñjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, vikāle bhojanaṁ bhuñjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Vikālo nāma majjhanhike vītivatte yāva aruṇuggamanā. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Vikāle vikālasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Vikāle vematiko khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Vikāle kālasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Kāle vikālasaññī, āpatti dukkaṭassa. Kāle vematiko, āpatti dukkaṭassa. Kāle kālasaññī, anāpatti. Anāpatti—yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ sati paccaye paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Vikālabhojanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc52 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 52. Aṅgulipatodakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiyaṁ bhikkhuṁ aṅgulipatodakena hāsesuṁ. So bhikkhu uttanto anassāsako kālamakāsi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṁ aṅgulipatodakena hāsessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhuṁ aṅgulipatodakena hāsethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhuṁ aṅgulipatodakena hāsessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Aṅgulipatodake pācittiyan”ti. 2 Aṅgulipatodako nāma upasampanno upasampannaṁ hasādhippāyo kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī aṅgulipatodakena hāseti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko aṅgulipatodakena hāseti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī aṅgulipatodakena hāseti, āpatti pācittiyassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena 371 --- pli-tv-bu-vb-pc52 1:2 kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—na hasādhippāyo, sati karaṇīye āmasati, ummattakassa, ādikammikassāti. Aṅgulipatodakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc86 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 86. Sūcigharasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena aññatarena dantakārena bhikkhū pavāritā honti—“yesaṁ ayyānaṁ sūcigharena attho ahaṁ sūcigharenā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū bahū sūcighare viññāpenti. Yesaṁ khuddakā sūcigharā te mahante sūcighare viññāpenti. Yesaṁ mahantā sūcigharā te khuddake sūcighare viññāpenti. Atha kho so dantakāro bhikkhūnaṁ bahū sūcighare karonto na sakkoti aññaṁ vikkāyikaṁ bhaṇḍaṁ kātuṁ, attanāpi na yāpeti, puttadāropissa kilamati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṁ jānitvā bahū sūcighare viññāpessanti. Ayaṁ imesaṁ bahū sūcighare karonto na sakkoti aññaṁ vikkāyikaṁ bhaṇḍaṁ kātuṁ, attanāpi na yāpeti, puttadāropissa kilamatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahū sūcighare viññāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū na mattaṁ jānitvā bahū sūcighare viññāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā na mattaṁ jānitvā bahū sūcighare viññāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṁ vā dantamayaṁ vā visāṇamayaṁ vā sūcigharaṁ kārāpeyya bhedanakaṁ, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aṭṭhi nāma yaṁ kiñci aṭṭhi. Danto nāma hatthidanto vuccati. Visāṇaṁ nāma yaṁ kiñci visāṇaṁ. Kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena bhinditvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—gaṇṭhikāya, araṇike, vidhe, añjaniyā, añjanisalākāya, vāsijaṭe, udakapuñchaniyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Sūcigharasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc60 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 60. Cīvaraapanidhānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa 372 --- pli-tv-bu-vb-pc60 1:1 ārāme. Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū asannihitaparikkhārā honti. Chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ pattampi cīvarampi apanidhenti. Sattarasavaggiyā bhikkhū chabbaggiye bhikkhū etadavocuṁ—“dethāvuso, amhākaṁ pattampi cīvarampī”ti. Chabbaggiyā bhikkhū hasanti, te rodanti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, rodathā”ti? “Ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū amhākaṁ pattampi cīvarampi apanidhentī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ pattampi cīvarampi apanidhessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṁ pattampi cīvarampi apanidhethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhūnaṁ pattampi cīvarampi apanidhessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā kāyabandhanaṁ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā, antamaso hasāpekkhopi, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Patto nāma dve pattā—ayopatto, mattikāpatto. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ, vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Nisīdanaṁ nāma sadasaṁ vuccati. Sūcigharaṁ nāma sasūcikaṁ vā asūcikaṁ vā. Kāyabandhanaṁ nāma dve kāyabandhanāni— paṭṭikā, sūkarantakaṁ. Apanidheyya vāti sayaṁ apanidheti, āpatti pācittiyassa. Apanidhāpeyya vāti aññaṁ āṇāpesi, āpatti pācittiyassa. Sakiṁ āṇatto bahukampi apanidheti, āpatti pācittiyassa. Antamaso hasāpekkhopīti kīḷādhippāyo. Upasampanne upasampannasaññī pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā kāyabandhanaṁ vā apanidheti vā apanidhāpeti vā, antamaso hasāpekkhopi, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko …pe… upasampanne anupasampannasaññī pattaṁ vā cīvaraṁ vā nisīdanaṁ vā sūcigharaṁ vā kāyabandhanaṁ vā apanidheti vā apanidhāpeti vā, antamaso hasāpekkhopi, āpatti pācittiyassa. Aññaṁ parikkhāraṁ apanidheti vā apanidhāpeti vā, antamaso hasāpekkhopi, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa pattaṁ vā cīvaraṁ vā aññaṁ vā parikkhāraṁ apanidheti vā apanidhāpeti vā, antamaso hasāpekkhopi, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—nahasādhippāyo, dunnikkhittaṁ paṭisāmeti, “dhammiṁ kathaṁ katvā dassāmī”ti paṭisāmeti, ummattakassa, ādikammikassāti. Cīvaraapanidhānasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Surāpānavaggo chaṭṭho. Tassuddānaṁ Surā aṅguli hāso ca, anādariyañca bhiṁsanaṁ; Jotinahānadubbaṇṇaṁ, sāmaṁ apanidhena cāti. pli-tv-bu-vb-pc8 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 8. Bhūtārocanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṁ upagacchiṁsu. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti—dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“etarahi kho vajjī dubbhikkhā—dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Kena nu kho mayaṁ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā”ti? Ekacce evamāhaṁsu—“handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhema. Evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“alaṁ, āvuso, kiṁ gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhitena? Handa mayaṁ, 373 --- pli-tv-bu-vb-pc8 1:1 āvuso, gihīnaṁ dūteyyaṁ harāma. Evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“alaṁ, āvuso; kiṁ gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhitena. Kiṁ gihīnaṁ dūteyyaṁ haṭena. Handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsissāma—‘asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño’ti. Evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. “Eso yeva kho, āvuso, seyyo, yo amhākaṁ gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito”ti. Atha kho te bhikkhū gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsiṁsu—“asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī …pe… asuko bhikkhu chaḷabhiñño”ti. Atha kho te manussā—“lābhā vata no, suladdhaṁ vata no, yesaṁ no evarūpā bhikkhū vassaṁ upagatā, na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhū vassaṁ upagatā, yathayime bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammā”ti. Te na tādisāni bhojanāni attanā bhuñjanti, mātāpitūnaṁ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṁ denti ñātisālohitānaṁ denti yādisāni bhikkhūnaṁ denti. Na tādisāni khādanīyāni sāyanīyāni pānāni attanā khādanti sāyanti pivanti mātāpitūnaṁ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṁ denti ñātisālohitānaṁ denti, yādisāni bhikkhūnaṁ denti. Atha kho te bhikkhū vaṇṇavā ahesuṁ pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesālī tena pakkamiṁsu. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṁ kūṭāgārasālā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tena kho pana samayena disāsu vassaṁvuṭṭhā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā. Vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca—“kacci, bhikkhave, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Samaggā ca mayaṁ, bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti. Kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti. Atthasañhitaṁ tathāgatā pucchanti, no anatthasañhitaṁ. Anatthasañhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti—“dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmā”ti. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca—“yathā kathaṁ pana tumhe, bhikkhave, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kacci pana vo, bhikkhave, bhūtan”ti? “Bhūtaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, bhikkhave, udarassa kāraṇā gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsissatha. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṁ āroceyya bhūtasmiṁ, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā, avaseso anupasampanno nāma. Uttarimanussadhammo nāma jhānaṁ, vimokkho, samādhi, samāpatti, ñāṇadassanaṁ, maggabhāvanā, phalasacchikiriyā, kilesappahānaṁ, 374 --- pli-tv-bu-vb-pc8 1:2 vinīvaraṇatā cittassa, suññāgāre abhirati. Jhānanti paṭhamaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānaṁ. Vimokkhoti suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho. Samādhīti suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi. Samāpattīti suññatā samāpatti, animittā samāpatti, appaṇihitā samāpatti. Ñāṇadassananti tisso vijjā. Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Phalasacchikiriyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā, sakadāgāmiphalassa sacchikiriyā, anāgāmiphalassa sacchikiriyā, arahattassa sacchikiriyā. Kilesappahānanti rāgassa pahānaṁ, dosassa pahānaṁ, mohassa pahānaṁ. Vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittaṁ vinīvaraṇatā, dosā cittaṁ vinīvaraṇatā, mohā cittaṁ vinīvaraṇatā. Suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati, dutiyena jhānena suññāgāre abhirati, tatiyena jhānena suññāgāre abhirati, catutthena jhānena suññāgāre abhirati. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmī”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpanno”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamassa jhānassa lābhimhī”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamassa jhānassa vasimhī”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa—“paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; catutthassa jhānassa lābhimhi, vasimhi; catutthaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “suññataṁ vimokkhaṁ …pe… animittaṁ vimokkhaṁ … appaṇihitaṁ vimokkhaṁ … suññataṁ samādhiṁ … animittaṁ samādhiṁ … appaṇihitaṁ samādhiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; appaṇihitassa samādhissa lābhimhi, vasimhi; appaṇihito samādhi sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “suññataṁ samāpattiṁ …pe… animittaṁ samāpattiṁ … appaṇihitaṁ samāpattiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; appaṇihitāya samāpattiyā lābhimhi, vasimhi; appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “tisso vijjā samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; tissannaṁ vijjānaṁ lābhimhi, vasimhi; tisso vijjā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “cattāro satipaṭṭhāne …pe… cattāro sammappadhāne … cattāro iddhipāde samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; catunnaṁ iddhipādānaṁ lābhimhi, vasimhi; cattāro iddhipādā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “pañcindriyāni …pe… pañca balāni samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; pañcannaṁ balānaṁ lābhimhi, vasimhi; pañca balāni sacchikatāni mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “satta bojjhaṅge samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ lābhimhi, vasimhi; satta bojjhaṅgā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi, vasimhi; ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “sotāpattiphalaṁ …pe… sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; arahattassa lābhimhi, vasimhi; arahattaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “rāgo me catto …pe… doso me catto … moho me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “rāgā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ …pe… 375 --- pli-tv-bu-vb-pc8 1:2 dosā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “suññāgāre paṭhamaṁ jhānaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; suññāgāre catutthassa jhānassa lābhimhi, vasimhi; suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ …pe… paṭhamañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ …pe… animittañca vimokkhaṁ … appaṇihitañca vimokkhaṁ … suññatañca samādhiṁ … animittañca samādhiṁ … appaṇihitañca samādhiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca samādhissa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ suññatañca samāpattiṁ …pe… animittañca samāpattiṁ … appaṇihitañca samāpattiṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ tisso ca vijjā samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa tissannañca vijjānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ tisso ca vijjā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca satipaṭṭhāne …pe… cattāro ca sammappadhāne … cattāro ca iddhipāde samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa catunnañca iddhipādānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ, pañca ca indriyāni …pe… pañca ca balāni samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa pañcannañca balānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ pañca ca balāni sacchikatāni mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa sattannañca bojjhaṅgānaṁ lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ sotāpattiphalañca …pe… sakadāgāmiphalañca … anāgāmiphalañca … arahattañca samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; paṭhamassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi, vasimhi; paṭhamañca jhānaṁ arahattañca sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno …pe… rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno …pe… rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ …pe… dutiyañca jhānaṁ 376 --- pli-tv-bu-vb-pc8 1:2 catutthañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; dutiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; dutiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ …pe… mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; dutiyassa ca jhānassa paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; dutiyañca jhānaṁ paṭhamañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Mūlaṁ saṅkhittaṁ. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ, samāpajjāmi, samāpanno; mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi, vasimhi; mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, paṭhamañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ animittañca vimokkhaṁ appaṇihitañca vimokkhaṁ suññatañca samādhiṁ animittañca samādhiṁ appaṇihitañca samādhiṁ suññatañca samāpattiṁ animittañca samāpattiṁ appaṇihitañca samāpattiṁ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṁ …pe… rāgo ca me catto, doso ca me catto, moho ca me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo—“dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo—“tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ, suññataṁ vimokkhaṁ, animittaṁ vimokkhaṁ, appaṇihitaṁ vimokkhaṁ, suññataṁ samādhiṁ, animittaṁ samādhiṁ, appaṇihitaṁ samādhiṁ, suññataṁ samāpattiṁ, animittaṁ samāpattiṁ, appaṇihitaṁ samāpattiṁ, tisso vijjā, cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaṁ samāpajjiṁ …pe… rāgo me catto, doso me catto, moho me catto, vanto, mutto, pahīno; paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito; rāgā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo …pe… “mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti vattukāmo—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Mūlaṁ saṅkhittaṁ. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“dosā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ …pe… dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“mohā me cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na 377 --- pli-tv-bu-vb-pc8 1:2 paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ …pe… mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇan”ti vattukāmo—“paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjin”ti bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe…. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu suññataṁ vimokkhaṁ …pe… animittaṁ vimokkhaṁ appaṇihitaṁ vimokkhaṁ suññataṁ samādhiṁ animittaṁ samādhiṁ appaṇihitaṁ samādhiṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu appaṇihitassa samādhissa lābhī, vasī; tena bhikkhunā appaṇihito samādhi sacchikato”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu suññataṁ samāpattiṁ …pe… animittaṁ samāpattiṁ appaṇihitaṁ samāpattiṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; appaṇihitāya samāpattiyā lābhī, vasī; tena bhikkhunā appaṇihitā samāpatti sacchikatā”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu tisso vijjā …pe… cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, sotāpattiphalaṁ, sakadāgāmiphalaṁ, anāgāmiphalaṁ, arahattaṁ samāpajji … samāpajjati, samāpanno …pe… tassa bhikkhuno rāgo catto, doso catto, moho catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samukkheṭito; tassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā cittaṁ vinīvaraṇaṁ, mohā cittaṁ vinīvaraṇan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te vihāre vasi so bhikkhu suññāgāre paṭhamaṁ jhānaṁ …pe… dutiyaṁ jhānaṁ tatiyaṁ jhānaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yo te cīvaraṁ paribhuñji, yo te piṇḍapātaṁ paribhuñji, yo te senāsanaṁ paribhuñji, yo te gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñji so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yena te vihāro paribhutto …pe… yena te cīvaraṁ paribhuttaṁ, yena te piṇḍapāto paribhutto, yena te senāsanaṁ paribhuttaṁ, yena te gilānappaccayabhesajjaparikkhāro paribhutto so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Āroceyyāti anupasampannassa— “yaṁ tvaṁ āgamma vihāraṁ adāsi …pe… cīvaraṁ adāsi, piṇḍapātaṁ adāsi, senāsanaṁ adāsi, gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ adāsi so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji, samāpajjati, samāpanno; so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī; tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatan”ti bhaṇantassa āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—upasampannassa, bhūtaṁ āroceti, ādikammikassāti. Bhūtārocanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc24 0 Theravāda 378 --- pli-tv-bu-vb-pc24 1:0 Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 24. Āmisasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Chabbaggiyā bhikkhū evaṁ vadanti—“na bahukatā therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadituṁ; āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū evaṁ vakkhanti—‘na bahukatā therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadituṁ; āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, evaṁ vadetha—‘na bahukatā therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadituṁ; āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, evaṁ vakkhatha—‘na bahukatā therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadituṁ; āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’ti. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu evaṁ vadeyya—‘āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovandantī’ti, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Āmisahetūti cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pūjanahetu. Evaṁ vadeyyāti upasampannaṁ saṅghena sammataṁ bhikkhunovādakaṁ avaṇṇaṁ kattukāmo ayasaṁ kattukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti— “cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pūjanahetu ovadatī”ti bhaṇati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññī evaṁ vadeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko evaṁ vadeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī evaṁ vadeti, āpatti pācittiyassa. Upasampannaṁ saṅghena asammataṁ bhikkhunovādakaṁ avaṇṇaṁ kattukāmo ayasaṁ kattukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti—“cīvarahetu …pe… pūjanahetu ovadatī”ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ saṅghena sammataṁ vā asammataṁ vā bhikkhunovādakaṁ avaṇṇaṁ kattukāmo ayasaṁ kattukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti—“cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pūjanahetu ovadatī”ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—pakatiyā cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pūjanahetu ovadantaṁ bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Āmisasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc41 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 41. Acelakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena saṅghassa khādanīyaṁ ussannaṁ hoti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Tenahānanda, vighāsādānaṁ pūvaṁ dehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā vighāsāde paṭipāṭiyā nisīdāpetvā ekekaṁ pūvaṁ dento aññatarissā paribbājikāya ekaṁ maññamāno dve pūve adāsi. Sāmantā paribbājikāyo taṁ paribbājikaṁ etadavocuṁ—“jāro te eso samaṇo”ti. “Na me so samaṇo jāro, ekaṁ maññamāno dve pūve adāsī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmā ānando ekekaṁ pūvaṁ dento tassāyeva paribbājikāya ekaṁ maññamāno dve pūve adāsi. Sāmantā paribbājikāyo taṁ paribbājikaṁ etadavocuṁ—“jāro te eso samaṇo”ti. “Na 379 --- pli-tv-bu-vb-pc41 1:1 me so samaṇo jāro, ekaṁ maññamāno dve pūve adāsī”ti. “Jāro na jāro”ti bhaṇḍiṁsu. Aññataropi ājīvako parivesanaṁ agamāsi. Aññataro bhikkhu pahūtena sappinā odanaṁ madditvā tassa ājīvakassa mahantaṁ piṇḍaṁ adāsi. Atha kho so ājīvako taṁ piṇḍaṁ ādāya agamāsi. Aññataro ājīvako taṁ ājīvakaṁ etadavoca—“kuto tayā, āvuso, piṇḍo laddho”ti? “Tassāvuso, samaṇassa gotamassa muṇḍagahapatikassa parivesanāya laddho”ti. Assosuṁ kho upāsakā tesaṁ ājīvakānaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho te upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“ime, bhante, titthiyā avaṇṇakāmā buddhassa avaṇṇakāmā dhammassa avaṇṇakāmā saṅghassa. Sādhu, bhante, ayyā titthiyānaṁ sahatthā na dadeyyun”ti. Atha kho bhagavā te upāsake dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho te upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya …pe… saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dadeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Acelako nāma yo koci paribbājakasamāpanno naggo. Paribbājako nāma bhikkhuñca sāmaṇerañca ṭhapetvā yo koci paribbājakasamāpanno. Paribbājikā nāma bhikkhuniñca sikkhamānañca sāmaṇeriñca ṭhapetvā yā kāci paribbājikasamāpannā. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—udakadantaponaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. Dadeyyāti kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā deti, āpatti pācittiyassa. Titthiye titthiyasaññī sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā deti, āpatti pācittiyassa. Titthiye vematiko sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā deti, āpatti pācittiyassa. Titthiye atitthiyasaññī sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā deti, āpatti pācittiyassa. Udakadantaponaṁ deti, āpatti dukkaṭassa. Atitthiye titthiyasaññī, āpatti dukkaṭassa. Atitthiye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Atitthiye atitthiyasaññī, anāpatti. Anāpatti—dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhirālepaṁ deti, ummattakassa, ādikammikassāti. Acelakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc3 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 3. Pesuññasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ pesuññaṁ upasaṁharanti; imassa sutvā amussa akkhāyanti, imassa bhedāya; amussa sutvā imassa akkhāyanti, amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ pesuññaṁ upasaṁharissanti, imassa sutvā amussa akkhāyissanti, imassa bhedāya; amussa sutvā imassa akkhāyissanti, amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ 380 --- pli-tv-bu-vb-pc3 1:1 pesuññaṁ upasaṁharatha, imassa sutvā amussa akkhāyatha, imassa bhedāya, amussa sutvā imassa akkhāyatha, amussa bhedāya? Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ pesuññaṁ upasaṁharissatha. Imassa sutvā amussa akkhāyissatha, imassa bhedāya. Amussa sutvā imassa akkhāyissatha, amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya. Pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhupesuññe pācittiyan”ti. 2 Pesuññaṁ nāma dvīhākārehi pesuññaṁ hoti— piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vā. Dasahākārehi pesuññaṁ upasaṁharati— jātitopi, nāmatopi, gottatopi, kammatopi, sippatopi, ābādhatopi, liṅgatopi, kilesatopi, āpattitopi, akkosatopi. Jāti nāma dve jātiyo— hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti. Hīnā nāma jāti—caṇḍālajāti venajāti nesādajāti rathakārajāti pukkusajāti. Esā hīnā nāma jāti. Ukkaṭṭhā nāma jāti—khattiyajāti brāhmaṇajāti. Esā ukkaṭṭhā nāma jāti. …pe…. Akkoso nāma dve akkosā— hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Hīno nāma akkoso—“oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi; natthi tuyhaṁ sugati; duggatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti, yakārena vā bhakārena vā kāṭakoṭacikāya vā. Eso hīno nāma akkoso. Ukkaṭṭho nāma akkoso—“paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi; natthi tuyhaṁ duggati; sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti. Eso ukkaṭṭho nāma akkoso. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘caṇḍālo veno nesādo rathakāro pukkuso’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘khattiyo brāhmaṇo’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘avakaṇṇako javakaṇṇako dhaniṭṭhako saviṭṭhako kulavaḍḍhako’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘buddharakkhito dhammarakkhito saṅgharakkhito’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘kosiyo bhāradvājo’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘gotamo moggallāno kaccāno vāsiṭṭho’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘koṭṭhako pupphachaḍḍako’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘kassako vāṇijo gorakkho’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘naḷakāro kumbhakāro pesakāro cammakāro nahāpito’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘muddiko gaṇako lekhako’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘kuṭṭhiko gaṇḍiko kilāsiko sosiko apamāriko’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘madhumehiko’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘atidīgho atirasso atikaṇho accodāto’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa 381 --- pli-tv-bu-vb-pc3 1:2 sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘nātidīgho nātirasso nātikaṇho nāccodāto’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘rāgapariyuṭṭhito dosapariyuṭṭhito mohapariyuṭṭhito’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘vītarāgo vītadoso vītamoho’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘pārājikaṁ ajjhāpanno, saṅghādisesaṁ ajjhāpanno, thullaccayaṁ ajjhāpanno, pācittiyaṁ ajjhāpanno, pāṭidesanīyaṁ ajjhāpanno, dukkaṭaṁ ajjhāpanno, dubbhāsitaṁ ajjhāpanno’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘sotāpanno’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘oṭṭho meṇḍo goṇo gadrabho tiracchānagato nerayiko, natthi tassa sugati, duggatiyeva tassa pāṭikaṅkhā’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo taṁ ‘paṇḍito byatto medhāvī bahussuto dhammakathiko, natthi tassa duggati, sugatiyeva tassa pāṭikaṅkhā’ti bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo ‘santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā, pukkusā’ti bhaṇati, na so aññaṁ bhaṇati, taññeva bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo ‘santi idhekacce khattiyā brāhmaṇā’ti bhaṇati, na so aññaṁ bhaṇati, taññeva bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa …pe…. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo ‘santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā’ti bhaṇati, na so aññaṁ bhaṇati, taññeva bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo ‘ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’ti bhaṇati, na so aññaṁ bhaṇati, taññeva bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo ‘ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā’ti bhaṇati, na so aññaṁ bhaṇati, taññeva bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo ‘na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā’ti bhaṇati, na so aññaṁ bhaṇati, taññeva bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati— “itthannāmo ‘na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā’ti bhaṇati, na so aññaṁ bhaṇati, taññeva bhaṇatī”ti. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati; āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati, āpatti dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati, āpatti dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṁ upasaṁharati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—napiyakamyassa, nabhedādhippāyassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Pesuññasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc30 0 Theravāda Vinaya 382 --- pli-tv-bu-vb-pc30 1:0 Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 30. Rahonisajjasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa purāṇadutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā āyasmato udāyissa santike abhikkhaṇaṁ āgacchati, āyasmāpi udāyī tassā bhikkhuniyā santike abhikkhaṇaṁ gacchati. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī tassā bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Saddhinti ekato. Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti bhikkhunī ca. Raho nāma cakkhussa raho sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṁ vā nikhaṇīyamāne bhamukaṁ vā ukkhipīyamāne sīsaṁ vā ukkhipīyamāne passituṁ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṁ. Nisajjaṁ kappeyyāti bhikkhuniyā nisinnāya bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinne bhikkhunī upanisinnā vā hoti upanipannā vā, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa. Raho rahosaññī eko ekāya nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Raho vematiko eko ekāya nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Raho arahosaññī eko ekāya nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Araho rahosaññī, āpatti dukkaṭassa. Araho vematiko, āpatti dukkaṭassa. Araho arahosaññī, anāpatti. Anāpatti—yo koci viññū dutiyo hoti, tiṭṭhati na nisīdati, arahopekkho, aññavihito nisīdati, ummattakassa, ādikammikassāti. Rahonisajjasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Ovādavaggo tatiyo. Tassuddānaṁ Asammataatthaṅgatū, Passayāmisadānena; Sibbati addhānaṁ nāvaṁ bhuñjeyya, Eko ekāya te dasāti. pli-tv-bu-vb-pc55 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 55. Bhiṁsāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū bhiṁsāpenti. Te bhiṁsāpīyamānā rodanti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, rodathā”ti? “Ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū amhe bhiṁsāpentī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṁ bhiṁsāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhuṁ bhiṁsāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhuṁ bhiṁsāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ bhiṁsāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ. Bhiṁsāpeyyāti upasampanno upasampannaṁ bhiṁsāpetukāmo rūpaṁ vā saddaṁ vā gandhaṁ vā rasaṁ vā phoṭṭhabbaṁ vā upasaṁharati. Bhāyeyya vā so na vā bhāyeyya, āpatti pācittiyassa. Corakantāraṁ vā vāḷakantāraṁ vā pisācakantāraṁ vā ācikkhati. Bhāyeyya vā so na vā bhāyeyya, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī bhiṁsāpeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko bhiṁsāpeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī bhiṁsāpeti, āpatti pācittiyassa. Anupasampannaṁ 383 --- pli-tv-bu-vb-pc55 1:2 bhiṁsāpetukāmo rūpaṁ vā saddaṁ vā gandhaṁ vā rasaṁ vā phoṭṭhabbaṁ vā upasaṁharati. Bhāyeyya vā so na vā bhāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Corakantāraṁ vā vāḷakantāraṁ vā pisācakantāraṁ vā ācikkhati. Bhāyeyya vā so na vā bhāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—na bhiṁsāpetukāmo rūpaṁ vā saddaṁ vā gandhaṁ vā rasaṁ vā phoṭṭhabbaṁ vā upasaṁharati, corakantāraṁ vā vāḷakantāraṁ vā pisācakantāraṁ vā ācikkhati, ummattakassa, ādikammikassāti. Bhiṁsāpanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc74 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 74. Pahārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ pahāraṁ denti. Te rodanti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, rodathā”ti? “Ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā amhākaṁ pahāraṁ dentī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhūnaṁ pahāraṁ dassantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, kupitā anattamanā bhikkhūnaṁ pahāraṁ dethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, kupitā anattamanā bhikkhūnaṁ pahāraṁ dassatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṁ dadeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Kupito anattamanoti anabhiraddho āhatacitto khilajāto. Pahāraṁ dadeyyāti kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā antamaso uppalapattenapi pahāraṁ deti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī kupito anattamano pahāraṁ deti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko kupito anattamano pahāraṁ deti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī kupito anattamano pahāraṁ deti, āpatti pācittiyassa. Anupasampannassa kupito anattamano pahāraṁ deti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—kenaci viheṭhīyamāno mokkhādhippāyo pahāraṁ deti, ummattakassa, ādikammikassāti. Pahārasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc92 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 92. Nandasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nando bhagavato mātucchāputto abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko caturaṅgulomako bhagavatā. So sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ dhāreti. Addasaṁsu kho therā bhikkhū āyasmantaṁ nandaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna—“bhagavā āgacchatī”ti āsanā vuṭṭhahanti. Te upagate jānitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā nando sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ dhāressatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, nanda, sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ dhāresī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, nanda, sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ dhāressasi. Netaṁ, nanda, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, 384 --- pli-tv-bu-vb-pc92 1:1 bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṁ cīvaraṁ kārāpeyya atirekaṁ vā, chedanakaṁ pācittiyaṁ. Tatridaṁ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṁ—dīghaso nava vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ cha vidatthiyo. Idaṁ sugatassa sugatacīvarappamāṇan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sugatacīvarappamāṇaṁ nāma dīghaso nava vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ cha vidatthiyo. Kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena chinditvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ūnakaṁ karoti, aññena kataṁ paṭilabhitvā chinditvā paribhuñjati, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. Nandasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Ratanavaggo navamo. Tassuddānaṁ Rañño ca ratanaṁ santaṁ, sūci mañcañca tūlikaṁ; Nisīdanañca kaṇḍuñca, vassikā sugatena cāti. Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, dvenavuti pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Khuddakaṁ samattaṁ. Pācittiyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-pc11 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 11. Bhūtagāmasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karontā rukkhaṁ chindantipi chedāpentipi. Aññataropi āḷavako bhikkhu rukkhaṁ chindati. Tasmiṁ rukkhe adhivatthā devatā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“mā, bhante, attano bhavanaṁ kattukāmo mayhaṁ bhavanaṁ chindī”ti. So bhikkhu anādiyanto chindiyeva, tassā ca devatāya dārakassa bāhuṁ ākoṭesi. Atha kho tassā devatāya etadahosi—“yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ idheva jīvitā voropeyyan”ti. Atha kho tassā devatāya etadahosi—“na kho metaṁ patirūpaṁ yāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ idheva jīvitā voropeyyaṁ. Yannūnāhaṁ bhagavato etamatthaṁ āroceyyan”ti. Atha kho sā devatā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Sādhu sādhu, devate. Sādhu kho tvaṁ, devate, taṁ bhikkhuṁ jīvitā na voropesi. Sacajja tvaṁ, devate, taṁ bhikkhuṁ jīvitā voropeyyāsi, bahuñca tvaṁ, devate, apuññaṁ pasaveyyāsi. Gaccha tvaṁ, devate, amukasmiṁ okāse rukkho vivitto tasmiṁ upagacchā”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā rukkhaṁ chindissantipi chedāpessantipi ekindriyaṁ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṁ viheṭhentī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āḷavakā bhikkhū rukkhaṁ chindissantipi chedāpessantipī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, rukkhaṁ chindathāpi chedāpethāpī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, rukkhaṁ chindissathāpi, chedāpessathāpi. Jīvasaññino hi, moghapurisā, manussā rukkhasmiṁ. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyan”ti. 2 Bhūtagāmo nāma pañca bījajātāni— mūlabījaṁ, khandhabījaṁ, phaḷubījaṁ, aggabījaṁ, bījabījameva pañcamaṁ. Mūlabījaṁ nāma—haliddi, siṅgiveraṁ, vacā, vacattaṁ, ativisā, kaṭukarohiṇī, usīraṁ, bhaddamuttakaṁ, yāni vā panaññānipi atthi mūle jāyanti, mūle sañjāyanti, etaṁ mūlabījaṁ nāma. Khandhabījaṁ 385 --- pli-tv-bu-vb-pc11 1:2 nāma—assattho, nigrodho, pilakkho, udumbaro, kacchako, kapitthano, yāni vā panaññānipi atthi khandhe jāyanti, khandhe sañjāyanti, etaṁ khandhabījaṁ nāma. Phaḷubījaṁ nāma—ucchu, veḷu, naḷo, yāni vā panaññānipi atthi pabbe jāyanti, pabbe sañjāyanti, etaṁ phaḷubījaṁ nāma. Aggabījaṁ nāma—ajjukaṁ, phaṇijjakaṁ, hiriveraṁ, yāni vā panaññānipi atthi agge jāyanti, agge sañjāyanti, etaṁ aggabījaṁ nāma. Bījabījaṁ nāma—pubbaṇṇaṁ, aparaṇṇaṁ, yāni vā panaññānipi atthi bīje jāyanti, bīje sañjāyanti, etaṁ bījabījaṁ nāma. Bīje bījasaññī chindati vā chedāpeti vā, bhindati vā bhedāpeti vā, pacati vā pacāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Bīje vematiko chindati vā chedāpeti vā, bhindati vā bhedāpeti vā, pacati vā pacāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Bīje abījasaññī chindati vā chedāpeti vā, bhindati vā bhedāpeti vā, pacati vā pacāpeti vā, anāpatti. Abīje bījasaññī āpatti dukkaṭassa. Abīje vematiko, āpatti dukkaṭassa. Abīje abījasaññī, anāpatti. Anāpatti—“imaṁ jāna, imaṁ dehi, imaṁ āhara, iminā attho, imaṁ kappiyaṁ karohī”ti bhaṇati, asañcicca, assatiyā, ajānantassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Bhūtagāmasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc70 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 70. Kaṇṭakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena kaṇṭakassa nāma samaṇuddesassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū kaṇṭakassa nāma kira samaṇuddesassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Atha kho te bhikkhū yena kaṇṭako samaṇuddeso tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ etadavocuṁ—“saccaṁ kira te, āvuso kaṇṭaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi— ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. “Mā, āvuso kaṇṭaka, evaṁ avaca. Mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso kaṇṭaka, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo …pe… evampi kho kaṇṭako samaṇuddeso tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati—“evaṁ byā kho ahaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi— ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. Yato ca kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira te, kaṇṭaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi— ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’”ti. “Kassa nu kho nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāsi? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā, alañca pana te paṭisevato 386 --- pli-tv-bu-vb-pc70 1:1 antarāyāya? Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā …pe… sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca pana tvaṁ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi attānañca khaṇasi bahuñca apuññaṁ pasavasi. Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ nāsetu. Evañca pana, bhikkhave, nāsetabbo—‘ajjatagge te, āvuso kaṇṭaka, na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo. Yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṁ dirattatirattaṁ sahaseyyaṁ sāpi te natthi. Cara pire vinassā’”ti. Atha kho saṅgho kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ nāsesi. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ tathānāsitaṁ kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ upalāpentipi upaṭṭhāpentipi sambhuñjantipi sahāpi seyyaṁ kappenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ tathānāsitaṁ kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ upalāpessantipi upaṭṭhāpessantipi sambhuñjissantipi sahāpi seyyaṁ kappessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, jānaṁ tathānāsitaṁ kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ upalāpethāpi upaṭṭhāpethāpi sambhuñjathāpi sahāpi seyyaṁ kappethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, jānaṁ tathānāsitaṁ kaṇṭakaṁ samaṇuddesaṁ upalāpessathāpi upaṭṭhāpessathāpi sambhuñjissathāpi sahāpi seyyaṁ kappessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Samaṇuddesopi ce evaṁ vadeyya—‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā’ti, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo—‘māvuso samaṇuddesa, evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ, na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso samaṇuddesa, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’ti. Evañca so samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo—‘ajjatagge te, āvuso samaṇuddesa, na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo. Yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṁ dirattatirattaṁ sahaseyyaṁ sāpi te natthi. Cara pire vinassā’ti. Yo pana bhikkhu jānaṁ tathānāsitaṁ samaṇuddesaṁ upalāpeyya vā upaṭṭhāpeyya vā sambhuñjeyya vā saha vā seyyaṁ kappeyya, pācittiyan”ti. 2 Samaṇuddeso nāma sāmaṇero vuccati. Evaṁ vadeyyāti—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. So samaṇuddesoti yo so evaṁvādī samaṇuddeso. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi, ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo— “mā, āvuso samaṇuddesa, evaṁ avaca. Mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso samaṇuddesa, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāyā”ti. Dutiyampi vattabbo … tatiyampi vattabbo … sace paṭinissajjati iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjati so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo—“ajjatagge te, āvuso samaṇuddesa, na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo. Yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṁ dirattatirattaṁ sahaseyyaṁ sāpi te natthi. Cara pire vinassā”ti. Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Tathānāsitanti evaṁ nāsitaṁ. Samaṇuddeso nāma sāmaṇero vuccati. Upalāpeyya vāti tassa pattaṁ vā cīvaraṁ vā uddesaṁ vā paripucchaṁ vā dassāmīti upalāpeti, āpatti pācittiyassa. Upaṭṭhāpeyya vāti tassa cuṇṇaṁ vā mattikaṁ vā dantakaṭṭhaṁ vā mukhodakaṁ vā sādiyati, āpatti pācittiyassa. Sambhuñjeyya vāti sambhogo nāma dve 387 --- pli-tv-bu-vb-pc70 1:2 sambhogā—āmisasambhogo ca dhammasambhogo ca. Āmisasambhogo nāma āmisaṁ deti vā paṭiggaṇhāti vā, āpatti pācittiyassa. Dhammasambhogo nāma uddisati vā uddisāpeti vā, padena uddisati vā uddisāpeti vā, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya uddisati vā uddisāpeti vā, akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. Saha vā seyyaṁ kappeyyāti ekacchanne nāsitake samaṇuddese nipanne bhikkhu nipajjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nipanne nāsitako samaṇuddeso nipajjati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṁ nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Nāsitake nāsitakasaññī upalāpeti vā upaṭṭhāpeti vā sambhuñjati vā saha vā seyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Nāsitake vematiko upalāpeti vā upaṭṭhāpeti vā sambhuñjati vā saha vā seyyaṁ kappeti, āpatti dukkaṭassa. Nāsitake anāsitakasaññī upalāpeti vā upaṭṭhāpeti vā sambhuñjati vā saha vā seyyaṁ kappeti, anāpatti. Anāsitake nāsitakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāsitake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anāsitake anāsitakasaññī, anāpatti. Anāpatti—anāsitakoti jānāti; taṁ diṭṭhiṁ paṭinissaṭṭhoti jānāti; ummattakassa, ādikammikassāti. Kaṇṭakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Sappāṇakavaggo sattamo. Tassuddānaṁ Sañciccavadhasappāṇaṁ, ukkoṭaṁ duṭṭhullachādanaṁ; Ūnavīsati satthañca, saṁvidhānaṁ ariṭṭhakaṁ; Ukkhittaṁ kaṇṭakañceva, dasa sikkhāpadā imeti. pli-tv-bu-vb-pc15 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 15. Dutiyasenāsanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū sahāyakā honti. Te vasantāpi ekatova vasanti, pakkamantāpi ekatova pakkamanti. Te aññatarasmiṁ saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā taṁ pakkamantā neva uddhariṁsu na uddharāpesuṁ, anāpucchā pakkamiṁsu. Senāsanaṁ upacikāhi khāyitaṁ hoti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma sattarasavaggiyā bhikkhū saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā taṁ pakkamantā neva uddharissanti na uddharāpessanti, anāpucchā pakkamissanti, senāsanaṁ upacikāhi khāyitan”ti. Atha kho te bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, sattarasavaggiyā bhikkhū saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā taṁ pakkamantā neva uddhariṁsu na uddharāpesuṁ, anāpucchā pakkamiṁsu, senāsanaṁ upacikāhi khāyitan”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā taṁ pakkamantā neva uddharissanti na uddharāpessanti, anāpucchā pakkamissanti, senāsanaṁ upacikāhi khāyitaṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto. Seyyaṁ nāma bhisi, cimilikā uttarattharaṇaṁ, bhūmattharaṇaṁ, taṭṭikā, cammakhaṇḍo, nisīdanaṁ, paccattharaṇaṁ, tiṇasanthāro, paṇṇasanthāro. Santharitvāti sayaṁ santharitvā. Santharāpetvāti aññaṁ santharāpetvā. Taṁ pakkamanto neva uddhareyyāti na sayaṁ uddhareyya. Na uddharāpeyyāti na aññaṁ uddharāpeyya. Anāpucchaṁ vā gaccheyyāti bhikkhuṁ vā sāmaṇeraṁ vā ārāmikaṁ vā anāpucchā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṁ atikkamantassa āpatti pācittiyassa. Aparikkhittassa ārāmassa upacāraṁ atikkamantassa āpatti pācittiyassa. Saṅghike saṅghikasaññī seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva 388 --- pli-tv-bu-vb-pc15 1:2 uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti pācittiyassa. Saṅghike vematiko seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti pācittiyassa. Saṅghike puggalikasaññī seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti pācittiyassa. Vihārassa upacāre vā upaṭṭhānasālāyaṁ vā maṇḍape vā rukkhamūle vā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti dukkaṭassa. Mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā vihāre vā vihārassūpacāre vā upaṭṭhānasālāyaṁ vā maṇḍape vā rukkhamūle vā santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti dukkaṭassa. Puggalike saṅghikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko, āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññī aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike anāpatti. Anāpatti—uddharitvā gacchati, uddharāpetvā gacchati, āpucchaṁ gacchati, kenaci palibuddhaṁ hoti, sāpekkho gantvā tattha ṭhito āpucchati, kenaci palibuddho hoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyasenāsanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc34 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 34. Kāṇamātusikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena kāṇamātā upāsikā saddhā hoti pasannā. Kāṇā gāmake aññatarassa purisassa dinnā hoti. Atha kho kāṇā mātugharaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho kāṇāya sāmiko kāṇāya santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgatan”ti. Atha kho kāṇamātā upāsikā “kismiṁ viya rittahatthaṁ gantun”ti pūvaṁ paci. Pakke pūve aññataro piṇḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṁ pāvisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṁ dāpesi. Yathāpaṭiyattaṁ pūvaṁ parikkhayaṁ agamāsi. Dutiyampi kho kāṇāya sāmiko kāṇāya santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgatan”ti. Dutiyampi kho kāṇamātā upāsikā “kismiṁ viya rittahatthaṁ gantun”ti pūvaṁ paci. Pakke pūve aññataro piṇḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṁ pāvisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṁ dāpesi. Yathāpaṭiyattaṁ pūvaṁ parikkhayaṁ agamāsi. Tatiyampi kho kāṇāya sāmiko kāṇāya santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgataṁ. Sace kāṇā nāgacchissati, ahaṁ aññaṁ pajāpatiṁ ānessāmī”ti. Tatiyampi kho kāṇamātā upāsikā kismiṁ viya rittahatthaṁ gantunti pūvaṁ paci. Pakke pūve aññataro piṇḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṁ pāvisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṁ dāpesi. Yathāpaṭiyattaṁ pūvaṁ parikkhayaṁ agamāsi. Atha kho kāṇāya sāmiko aññaṁ pajāpatiṁ ānesi. Assosi kho kāṇā—“tena kira purisena aññā pajāpati ānītā”ti. Sā rodantī aṭṭhāsi. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho kāṇamātā upāsikā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kāṇamātaraṁ upāsikaṁ bhagavā etadavoca—“kissāyaṁ kāṇā rodatī”ti? Atha kho kāṇamātā upāsikā bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā kāṇamātaraṁ upāsikaṁ dhammiyā 389 --- pli-tv-bu-vb-pc34 1:1 kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena aññataro sattho rājagahā paṭiyālokaṁ gantukāmo hoti. Aññataro piṇḍacāriko bhikkhu taṁ satthaṁ piṇḍāya pāvisi. Aññataro upāsako tassa bhikkhuno sattuṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi sattuṁ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi sattuṁ dāpesi. Yathāpaṭiyattaṁ pātheyyaṁ parikkhayaṁ agamāsi. Atha kho so upāsako te manusse etadavoca—“ajjaṇho, ayyā, āgametha, yathāpaṭiyattaṁ pātheyyaṁ ayyānaṁ dinnaṁ. Pātheyyaṁ paṭiyādessāmī”ti. “Nāyyo sakkā āgametuṁ, payāto sattho”ti agamaṁsu. Atha kho tassa upāsakassa pātheyyaṁ paṭiyādetvā pacchā gacchantassa corā acchindiṁsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṁ jānitvā paṭiggahessanti. Ayaṁ imesaṁ datvā pacchā gacchanto corehi acchinno”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya …pe… vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Bhikkhuṁ paneva kulaṁ upagataṁ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṁ pavāreyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā tato ce uttari paṭiggaṇheyya pācittiyaṁ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṁ saṁvibhajitabbaṁ. Ayaṁ tattha sāmīcī”ti. 2 Bhikkhuṁ paneva kulaṁ upagatanti kulaṁ nāma cattāri kulāni—khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ, suddakulaṁ. Upagatanti tattha gataṁ. Pūvaṁ nāma yaṁ kiñci paheṇakatthāya paṭiyattaṁ. Manthaṁ nāma yaṁ kiñci pātheyyatthāya paṭiyattaṁ. Abhihaṭṭhuṁ pavāreyyāti yāvatakaṁ icchasi tāvatakaṁ gaṇhāhīti. Ākaṅkhamānenāti icchamānena. Dvattipattapūrā paṭiggahetabbāti dvetayo pattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭigaṇheyyāti tatuttari paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nikkhamantena bhikkhuṁ passitvā ācikkhitabbaṁ—“amutra mayā dvattipattapūrā paṭiggahitā, mā kho tattha paṭiggaṇhī”ti. Sace passitvā na ācikkhati, āpatti dukkaṭassa. Sace ācikkhite paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṁ saṁvibhajitabbanti paṭikkamanaṁ nīharitvā saṁvibhajitabbaṁ. Ayaṁ tattha sāmīcīti ayaṁ tattha anudhammatā. Atirekadvattipattapūre atirekasaññī paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa. Atirekadvattipattapūre vematiko paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa. Atirekadvattipattapūre ūnakasaññī paṭiggaṇhāti, āpatti pācittiyassa. Ūnakadvattipattapūre atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvattipattapūre vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvattipattapūre ūnakasaññī, anāpatti. Anāpatti—dvattipattapūre paṭiggaṇhāti, ūnakadvattipattapūre paṭiggaṇhāti, na paheṇakatthāya na pātheyyatthāya paṭiyattaṁ denti, paheṇakatthāya vā pātheyyatthāya vā paṭiyattasesakaṁ denti, gamane paṭippassaddhe denti, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti. Kāṇamātusikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc7 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 7. Dhammadesanāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṁ kulūpako hoti, bahukāni kulāni upasaṅkamati. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena aññataraṁ kulaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gharaṇī nivesanadvāre nisinnā hoti, gharasuṇhā āvasathadvāre nisinnā hoti. 390 --- pli-tv-bu-vb-pc7 1:1 Atha kho āyasmā udāyī yena gharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṁ desesi. Atha kho gharasuṇhāya etadahosi—“kiṁ nu kho so samaṇo sassuyā jāro udāhu obhāsatī”ti? Atha kho āyasmā udāyī gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṁ desetvā yena gharasuṇhā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṁ desesi. Atha kho gharaṇiyā etadahosi—“kiṁ nu kho so samaṇo gharasuṇhāya jāro udāhu obhāsatī”ti? Atha kho āyasmā udāyī gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṁ desetvā pakkāmi. Atha kho gharaṇī gharasuṇhaṁ etadavoca—“he je, kiṁ te eso samaṇo avocā”ti? “Dhammaṁ me, ayye, desesi”. “Ayyāya pana kiṁ avocā”ti? “Mayhampi dhammaṁ desesī”ti. Tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyo udāyī upakaṇṇake dhammaṁ desessati. Nanu nāma vissaṭṭhena vivaṭena dhammo desetabbo”ti? Assosuṁ kho bhikkhū tāsaṁ itthīnaṁ ujjhāyantīnaṁ khiyyantīnaṁ vipācentīnaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī mātugāmassa dhammaṁ desessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ udāyiṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, mātugāmassa dhammaṁ desesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmassa dhammaṁ desessasi. Netaṁ moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mātugāmassa dhammaṁ deseyya pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena upāsikā bhikkhū passitvā etadavocuṁ—“iṅghāyyā, dhammaṁ desethā”ti. “Na, bhaginī, kappati mātugāmassa dhammaṁ desetun”ti. “Iṅghāyyā, chappañcavācāhi dhammaṁ desetha, sakkā ettakenapi dhammo aññātun”ti. “Na, bhaginī, kappati mātugāmassa dhammaṁ desetun”ti. Kukkuccāyantā na desesuṁ. Upāsikā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma, ayyā, amhehi yācīyamānā dhammaṁ na desessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tāsaṁ upāsikānaṁ ujjhāyantīnaṁ khiyyantīnaṁ vipācentīnaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṁ desetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhū mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā anuññātaṁ mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṁ desetun”ti te aviññuṁ purisaviggahaṁ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū aviññuṁ purisaviggahaṁ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, aviññuṁ purisaviggahaṁ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, aviññuṁ purisaviggahaṁ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseyya, aññatra viññunā purisaviggahena, pācittiyan”ti. 4 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Mātugāmo nāma manussitthī; na yakkhī na petī na tiracchānagatā; viññū, paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṁ duṭṭhullāduṭṭhullaṁ ājānituṁ. Uttarichappañcavācāhīti atirekachappañcavācāhi. Dhammo nāma buddhabhāsito, sāvakabhāsito, isibhāsito, devatābhāsito, atthūpasañhito, dhammūpasañhito. Deseyyāti padena deseti, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya deseti, akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. Aññatra viññunā purisaviggahenāti 391 --- pli-tv-bu-vb-pc7 1:4 ṭhapetvā viññuṁ purisaviggahaṁ. Viññū nāma purisaviggaho, paṭibalo hoti subhāsitadubbhāsitaṁ duṭṭhullāduṭṭhullaṁ ājānituṁ. Mātugāme mātugāmasaññī uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseti, aññatra viññunā purisaviggahena, āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseti, aññatra viññunā purisaviggahena, āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseti, aññatra viññunā purisaviggahena, āpatti pācittiyassa. Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakassa vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā uttarichappañcavācāhi dhammaṁ deseti, aññatra viññunā purisaviggahena, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme mātugāmasaññī, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme amātugāmasaññī, anāpatti. Anāpatti—viññunā purisaviggahena, chappañcavācāhi dhammaṁ deseti, ūnakachappañcavācāhi dhammaṁ deseti, uṭṭhahitvā puna nisīditvā deseti, mātugāmo uṭṭhahitvā puna nisīdati tasmiṁ deseti, aññassa mātugāmassa deseti, pañhaṁ pucchati, pañhaṁ puṭṭho katheti, aññassatthāya bhaṇantaṁ mātugāmo suṇāti, ummattakassa, ādikammikassāti. Dhammadesanāsikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc51 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 51. Surāpānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā cetiyesu cārikaṁ caramāno yena bhaddavatikā tena pāyāsi. Addasaṁsu kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavocuṁ—“mā kho, bhante, bhagavā ambatitthaṁ agamāsi. Ambatitthe, bhante, jaṭilassa assame nāgo paṭivasati iddhimā āsiviso ghoraviso. So bhagavantaṁ mā viheṭhesī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino bhagavantaṁ etadavocuṁ—“mā kho, bhante, bhagavā ambatitthaṁ agamāsi. Ambatitthe, bhante, jaṭilassa assame nāgo paṭivasati iddhimā āsiviso ghoraviso. So bhagavantaṁ mā viheṭhesī”ti. Tatiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena bhaddavatikā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bhaddavatikāyaṁ viharati. Atha kho āyasmā sāgato yena ambatitthassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā agyāgāraṁ pavisitvā tiṇasanthārakaṁ paññapetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Addasā kho so nāgo āyasmantaṁ sāgataṁ paviṭṭhaṁ. Disvāna dummano padhūpāyi. Āyasmāpi sāgato padhūpāyi. Atha kho so nāgo makkhaṁ asahamāno pajjali. Āyasmāpi sāgato tejodhātuṁ samāpajjitvā pajjali. Atha kho āyasmā sāgato tassa nāgassa tejasā tejaṁ pariyādiyitvā yena bhaddavatikā tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā bhaddavatikāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena kosambī tena cārikaṁ pakkāmi. Assosuṁ kho kosambikā upāsakā—“ayyo kira sāgato ambatitthikena nāgena saddhiṁ saṅgāmesī”ti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena kosambī tadavasari. Atha kho kosambikā upāsakā bhagavato paccuggamanaṁ karitvā yenāyasmā sāgato tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāgataṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho kosambikā upāsakā āyasmantaṁ sāgataṁ etadavocuṁ—“kiṁ, bhante, ayyānaṁ dullabhañca manāpañca, kiṁ paṭiyādemā”ti? Evaṁ vutte, chabbaggiyā bhikkhū kosambike upāsake etadavocuṁ—“atthāvuso, kāpotikā nāma pasannā bhikkhūnaṁ dullabhā ca manāpā ca, taṁ paṭiyādethā”ti. Atha kho kosambikā upāsakā ghare ghare kāpotikaṁ pasannaṁ paṭiyādetvā āyasmantaṁ sāgataṁ piṇḍāya paviṭṭhaṁ disvāna āyasmantaṁ sāgataṁ etadavocuṁ—“pivatu, bhante, ayyo sāgato kāpotikaṁ pasannaṁ, pivatu, bhante, ayyo sāgato kāpotikaṁ pasannan”ti. Atha kho āyasmā sāgato ghare ghare 392 --- pli-tv-bu-vb-pc51 1:1 kāpotikaṁ pasannaṁ pivitvā nagaramhā nikkhamanto nagaradvāre paripati. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ nagaramhā nikkhamanto addasa āyasmantaṁ sāgataṁ nagaradvāre paripatantaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi—“gaṇhatha, bhikkhave, sāgatan”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā āyasmantaṁ sāgataṁ ārāmaṁ netvā yena bhagavā tena sīsaṁ katvā nipātesuṁ. Atha kho āyasmā sāgato parivattitvā yena bhagavā tena pāde karitvā seyyaṁ kappesi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“nanu, bhikkhave, pubbe sāgato tathāgate sagāravo ahosi sappatisso”ti? “Evaṁ, bhante”. “Api nu kho, bhikkhave, sāgato etarahi tathāgate sagāravo sappatisso”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Nanu, bhikkhave, sāgato ambatitthikena nāgena saddhiṁ saṅgāmesī”ti? “Evaṁ, bhante”. “Api nu kho, bhikkhave, sāgato etarahi pahoti nāgena saddhiṁ saṅgāmetun”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Api nu kho, bhikkhave, taṁ pātabbaṁ yaṁ pivitvā visaññī assā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Ananucchavikaṁ, bhikkhave, sāgatassa ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma, bhikkhave, sāgato majjaṁ pivissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Surāmerayapāne pācittiyan”ti. 2 Surā nāma piṭṭhasurā pūvasurā odanasurā kiṇṇapakkhittā sambhārasaṁyuttā. Merayo nāma pupphāsavo phalāsavo madhvāsavo guḷāsavo sambhārasaṁyutto. Piveyyāti antamaso kusaggenapi pivati, āpatti pācittiyassa. Majje majjasaññī pivati, āpatti pācittiyassa. Majje vematiko pivati, āpatti pācittiyassa. Majje amajjasaññī pivati, āpatti pācittiyassa. Amajje majjasaññī, āpatti dukkaṭassa. Amajje vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amajje amajjasaññī, anāpatti. Anāpatti—amajjañca hoti majjavaṇṇaṁ majjagandhaṁ majjarasaṁ taṁ pivati, sūpasampāke, maṁsasampāke, telasampāke, āmalakaphāṇite, amajjaṁ ariṭṭhaṁ pivati, ummattakassa, ādikammikassāti. Surāpānasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc89 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 89. Nisīdanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ nisīdanaṁ anuññātaṁ hoti. Chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā nisīdanaṁ anuññātan”ti appamāṇikāni nisīdanāni dhārenti. Mañcassapi pīṭhassapi puratopi pacchatopi olambenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū appamāṇikāni nisīdanāni dhāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, appamāṇikāni nisīdanāni dhārethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, appamāṇikāni nisīdanāni dhāressatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Nisīdanaṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṁ kāretabbaṁ. Tatridaṁ pamāṇaṁ—dīghaso dve vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ diyaḍḍhaṁ. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena āyasmā udāyī mahākāyo hoti. So bhagavato purato nisīdanaṁ paññapetvā samantato samañchamāno nisīdati. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, udāyi, nisīdanaṁ samantato samañchasi; seyyathāpi purāṇāsikoṭṭho”ti? “Tathā hi pana, bhante, bhagavatā bhikkhūnaṁ atikhuddakaṁ nisīdanaṁ anuññātan”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, nisīdanassa dasaṁ vidatthiṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Nisīdanaṁ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṁ kāretabbaṁ. Tatridaṁ pamāṇaṁ—dīghaso dve vidatthiyo, 393 --- pli-tv-bu-vb-pc89 1:2 sugatavidatthiyā; tiriyaṁ diyaḍḍhaṁ. Dasā vidatthi. Taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyan”ti. 3 Nisīdanaṁ nāma sadasaṁ vuccati. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā pamāṇikaṁ kāretabbaṁ. Tatridaṁ pamāṇaṁ— dīghaso dve vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ diyaḍḍhaṁ. Dasā vidatthi. Taṁ atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena chinditvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—pamāṇikaṁ karoti, ūnakaṁ karoti, aññena kataṁ pamāṇātikkantaṁ paṭilabhitvā chinditvā paribhuñjati, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti. Nisīdanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc20 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 20. Sappāṇakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karontā jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇampi mattikampi siñcantipi siñcāpentipi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āḷavakā bhikkhū jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇampi mattikampi siñcissantipi siñcāpessantipī”ti. Atha kho te bhikkhū āḷavake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇampi mattikampi siñcathapi siñcāpethapī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇampi mattikampi siñcissathapi siñcāpessathapi. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ sappāṇakaṁ udakaṁ tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti. Aññe vā tassa ārocenti. Siñceyyāti sayaṁ siñcati, āpatti pācittiyassa. Siñcāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti pācittiyassa. Sakiṁ āṇatto bahukampi siñcati, āpatti pācittiyassa. Sappāṇake sappāṇakasaññī tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñcati vā siñcāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Sappāṇake vematiko tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñcati vā siñcāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Sappāṇake appāṇakasaññī tiṇaṁ vā mattikaṁ vā siñcati vā siñcāpeti vā, anāpatti. Appāṇake sappāṇakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Appāṇake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Appāṇake appāṇakasaññī, anāpatti. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Sappāṇakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Bhūtagāmavaggo dutiyo. Tassuddānaṁ Bhūtaṁ aññāya ujjhāyaṁ, pakkamantena te duve; Pubbe nikkaḍḍhanāhacca, dvāraṁ sappāṇakena cāti. pli-tv-bu-vb-pc45 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 45. Rahonisajjasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sahāyakassa gharaṁ gantvā tassa pajāpatiyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesi. Atha kho so puriso ujjhāyati khiyyati 394 --- pli-tv-bu-vb-pc45 1:1 vipāceti—“kathañhi nāma ayyo upanando mayhaṁ pajāpatiyā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappessatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pāsādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā, viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṁ duṭṭhullāduṭṭhullaṁ ājānituṁ. Saddhinti ekato. Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca. Raho nāma cakkhussa raho, sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṁ vā nikhaṇīyamāne bhamukaṁ vā ukkhipīyamāne sīsaṁ vā ukkhipīyamāne passituṁ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṁ. Nisajjaṁ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa. Mātugāme mātugāmasaññī eko ekāya raho nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko eko ekāya raho nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī eko ekāya raho nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā saddhiṁ eko ekāya raho nisajjaṁ kappeti, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme mātugāmasaññī, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme amātugāmasaññī, anāpatti. Anāpatti—yo koci viññū puriso dutiyo hoti, tiṭṭhati na nisīdati, arahopekkho aññavihito nisīdati, ummattakassa, ādikammikassāti. Rahonisajjasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc82 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 82. Pariṇāmanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ aññatarassa pūgassa saṅghassa sacīvarabhattaṁ paṭiyattaṁ hoti—“bhojetvā cīvarena acchādessāmā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū yena so pūgo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ pūgaṁ etadavocuṁ—“dethāvuso, imāni cīvarāni imesaṁ bhikkhūnan”ti. “Na mayaṁ, bhante, dassāma. Amhākaṁ saṅghassa anuvassaṁ sacīvarabhikkhā paññattā”ti. “Bahū, āvuso, saṅghassa dāyakā, bahū saṅghassa bhattā. Ime tumhe nissāya tumhe sampassantā idha viharanti. Tumhe ce imesaṁ na dassatha, atha ko carahi imesaṁ dassati? Dethāvuso, imāni cīvarāni imesaṁ bhikkhūnan”ti. Atha kho so pūgo chabbaggiyehi bhikkhūhi nippīḷiyamāno yathāpaṭiyattaṁ cīvaraṁ chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ datvā saṅghaṁ bhattena parivisi. Ye te bhikkhū jānanti saṅghassa sacīvarabhattaṁ paṭiyattaṁ “na ca jānanti chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ dinnan”ti te evamāhaṁsu—“oṇojethāvuso, saṅghassa cīvaran”ti. “Natthi, bhante. Yathāpaṭiyattaṁ cīvaraṁ ayyā chabbaggiyā ayyānaṁ chabbaggiyānaṁ pariṇāmesun”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmessatha. 395 --- pli-tv-bu-vb-pc82 1:1 Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ saṅghikaṁ lābhaṁ pariṇataṁ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Saṅghikaṁ nāma saṅghassa dinnaṁ hoti pariccattaṁ. Lābho nāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, antamaso cuṇṇapiṇḍopi, dantakaṭṭhampi, dasikasuttampi. Pariṇataṁ nāma “dassāma karissāmā”ti vācā bhinnā hoti, taṁ puggalassa pariṇāmeti, āpatti pācittiyassa. Pariṇate pariṇatasaññī puggalassa pariṇāmeti, āpatti pācittiyassa. Pariṇate vematiko puggalassa pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Pariṇate apariṇatasaññī puggalassa pariṇāmeti, anāpatti. Saṅghassa pariṇataṁ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Cetiyassa pariṇataṁ aññacetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Puggalassa pariṇataṁ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate pariṇatasaññī, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate vematiko, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate apariṇatasaññī, anāpatti. Anāpatti—“kattha demā”ti pucchīyamāno—“yattha tumhākaṁ deyyadhammo paribhogaṁ vā labheyya paṭisaṅkhāraṁ vā labheyya ciraṭṭhitiko vā assa yattha vā pana tumhākaṁ cittaṁ pasīdati tattha dethā”ti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Pariṇāmanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dvādasamaṁ. Sahadhammikavaggo aṭṭhamo. Tassuddānaṁ Sahadhamma vivaṇṇañca, mohāpanaṁ pahārakaṁ; Talasatti amūlañca, sañcicca ca upassuti; Paṭibāhana chandañca, dabbañca pariṇāmananti. pli-tv-bu-vb-pc64 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 64. Duṭṭhullasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ āpattiṁ āpajjitvā bhātuno saddhivihārikassa bhikkhuno ārocesi—“ahaṁ, āvuso, sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ āpattiṁ āpanno. Mā kassaci ārocehī”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ āpattiṁ āpajjitvā saṅghaṁ tassā āpattiyā parivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho tassā āpattiyā parivāsaṁ adāsi. So parivasanto taṁ bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“ahaṁ, āvuso, sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ āpattiṁ āpajjitvā saṅghaṁ tassā āpattiyā parivāsaṁ yāciṁ, tassa me saṅgho tassā āpattiyā parivāsaṁ adāsi, sohaṁ parivasāmi, vediyāmahaṁ, āvuso, vediyatīti maṁ āyasmā dhāretū”ti. “Kiṁ nu kho, āvuso, yo aññopi imaṁ āpattiṁ āpajjati sopi evaṁ karotī”ti? “Evamāvuso”ti. “Ayaṁ, āvuso, āyasmā upanando sakyaputto sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ āpattiṁ āpajjitvā so me āroceti mā kassaci ārocehī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, paṭicchādesī”ti? “Evamāvuso”ti. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādesī”ti. “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṁ duṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Duṭṭhullā nāma āpatti cattāri ca pārājikāni terasa ca saṅghādisesā. Paṭicchādeyyāti “imaṁ jānitvā codessanti, sāressanti 396 --- pli-tv-bu-vb-pc64 1:2 khuṁsessanti, vambhessanti, maṅkuṁ karissanti nārocessāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte, āpatti pācittiyassa. Duṭṭhullāya āpattiyā duṭṭhullāpattisaññī paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa. Duṭṭhullāya āpattiyā vematiko paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa. Duṭṭhullāya āpattiyā aduṭṭhullāpattisaññī paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullaṁ āpattiṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa duṭṭhullaṁ vā aduṭṭhullaṁ vā ajjhācāraṁ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā duṭṭhullāpattisaññī, āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā vematiko, āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā aduṭṭhullāpattisaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—“saṅghassa bhaṇḍanaṁ vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatī”ti nāroceti, “saṅghabhedo vā saṅgharāji vā bhavissatī”ti nāroceti, “ayaṁ kakkhaḷo pharuso jīvitantarāyaṁ vā brahmacariyantarāyaṁ vā karissatī”ti nāroceti, aññe patirūpe bhikkhū apassanto nāroceti, nachādetukāmo nāroceti, “paññāyissati sakena kammenā”ti nāroceti, ummattakassa, ādikammikassāti. Duṭṭhullasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc40 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 40. Dantaponasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sabbapaṁsukūliko susāne viharati. So manussehi diyyamānaṁ na icchati paṭiggahetuṁ, susānepi rukkhamūlepi ummārepi ayyavosāṭitakāni sāmaṁ gahetvā paribhuñjati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayaṁ bhikkhu amhākaṁ ayyavosāṭitakāni sāmaṁ gahetvā paribhuñjissati. Theroyaṁ bhikkhu vaṭharo manussamaṁsaṁ maññe khādatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āharissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āharasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āharissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhareyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū udakadantapone kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakadantaponaṁ sāmaṁ gahetvā paribhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhareyya, aññatra udakadantaponā, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Adinnaṁ nāma appaṭiggahitakaṁ vuccati. Dinnaṁ nāma kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā dente hatthapāse ṭhito kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti, etaṁ dinnaṁ nāma. Āhāro nāma udakadantaponaṁ ṭhapetvā yaṁ kiñci ajjhoharaṇīyaṁ, eso āhāro nāma. Aññatra udakadantaponāti ṭhapetvā udakadantaponaṁ. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti gaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Appaṭiggahitake appaṭiggahitakasaññī adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhāreti, aññatra udakadantaponā, āpatti pācittiyassa. Appaṭiggahitake vematiko adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhāreti, aññatra udakadantaponā, āpatti pācittiyassa. Appaṭiggahitake paṭiggahitakasaññī adinnaṁ mukhadvāraṁ āhāraṁ āhāreti, aññatra udakadantaponā, āpatti pācittiyassa. Paṭiggahitake appaṭiggahitakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Paṭiggahitake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Paṭiggahitake paṭiggahitakasaññī, anāpatti. Anāpatti—udakadantapone, cattāri mahāvikaṭāni 397 --- pli-tv-bu-vb-pc40 1:3 sati paccaye asati kappiyakārake sāmaṁ gahetvā paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Dantaponasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Bhojanavaggo catuttho. Tassuddānaṁ Piṇḍo gaṇaṁ paraṁ pūvaṁ, dve ca vuttā pavāraṇā; Vikāle sannidhī khīraṁ, dantaponena te dasāti. pli-tv-bu-vb-pc25 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 25. Cīvaradānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ aññatarissā visikhāya piṇḍāya carati. Aññatarāpi bhikkhunī tassā visikhāya piṇḍāya carati. Atha kho so bhikkhu taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“gaccha, bhagini, amukasmiṁ okāse bhikkhā diyyatī”ti. Sāpi kho evamāha—“gacchāyya, amukasmiṁ okāse bhikkhā diyyatī”ti. Te abhiṇhadassanena sandiṭṭhā ahesuṁ. Tena kho pana samayena saṅghassa cīvaraṁ bhājīyati. Atha kho sā bhikkhunī ovādaṁ gantvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho taṁ bhikkhuniṁ so bhikkhu etadavoca—“ ayaṁ me, bhagini, cīvarapaṭivīso; sādiyissasī”ti? “Āmāyya, dubbalacīvarāmhī”ti. Atha kho so bhikkhu tassā bhikkhuniyā cīvaraṁ adāsi. Sopi kho bhikkhu dubbalacīvaro hoti. Bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“karohi dāni te, āvuso, cīvaran”ti. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu bhikkhuniyā cīvaraṁ dassatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, bhikkhuniyā cīvaraṁ adāsī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Ñātikā te, bhikkhu, aññātikā”ti? “Aññātikā, bhagavā”ti. “Aññātako, moghapurisa, aññātikāya na jānāti patirūpaṁ vā appatirūpaṁ vā santaṁ vā asantaṁ vā. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ dassasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ dadeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuccāyantā bhikkhunīnaṁ pārivattakaṁ cīvaraṁ na denti. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā amhākaṁ pārivattakaṁ cīvaraṁ na dassantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tāsaṁ bhikkhunīnaṁ ujjhāyantīnaṁ khiyyantīnaṁ vipācentīnaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, pañcannaṁ pārivattakaṁ dātuṁ. Bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā—anujānāmi, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ pārivattakaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṁ dadeyya, aññatra pārivattakā, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā. Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Aññatra pārivattakāti ṭhapetvā pārivattakaṁ deti, āpatti pācittiyassa. Aññātikāya aññātikasaññī cīvaraṁ deti, aññatra pārivattakā, āpatti pācittiyassa. Aññātikāya vematiko cīvaraṁ deti, aññatra pārivattakā, āpatti pācittiyassa. Aññātikāya ñātikasaññī cīvaraṁ deti, aññatra pārivattakā, āpatti pācittiyassa. Ekato upasampannāya cīvaraṁ deti, aññatra pārivattakā, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī, anāpatti. Anāpatti—ñātikāya, pārivattakaṁ parittena vā vipulaṁ, vipulena vā parittaṁ, bhikkhunī vissāsaṁ gaṇhāti, tāvakālikaṁ gaṇhāti, cīvaraṁ ṭhapetvā 398 --- pli-tv-bu-vb-pc25 1:3 aññaṁ parikkhāraṁ deti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Cīvaradānasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc9 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 9. Duṭṭhullārocanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto chabbaggiyehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍanakato hoti. So sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ āpattiṁ āpajjitvā saṅghaṁ tassā āpattiyā parivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho tassā āpattiyā parivāsaṁ adāsi. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṁ hoti. So parivasanto bhattagge āsanapariyante nisīdi. Chabbaggiyā bhikkhū te upāsake etadavocuṁ—“eso, āvuso, āyasmā upanando sakyaputto tumhākaṁ sambhāvito kulūpako; yeneva hatthena saddhādeyyaṁ bhuñjati teneva hatthena upakkamitvā asuciṁ mocesi. So sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ āpattiṁ āpajjitvā saṅghaṁ tassā āpattiyā parivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho tassā āpattiyā parivāsaṁ adāsi. So parivasanto āsanapariyante nisinno”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa ārocessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa ārocethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa ārocessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṁ āpattiṁ anupasampannassa āroceyya, aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Duṭṭhullā nāma āpatti—cattāri ca pārājikāni, terasa ca saṅghādisesā. Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. Āroceyyāti āroceyya itthiyā vā purisassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṁ. Atthi bhikkhusammuti āpattipariyantā, na kulapariyantā. Atthi bhikkhusammuti kulapariyantā, na āpattipariyantā, atthi bhikkhusammuti āpattipariyantā ca kulapariyantā ca, atthi bhikkhusammuti neva āpattipariyantā na kulapariyantā. Āpattipariyantā nāma āpattiyo pariggahitāyo honti— “ettakāhi āpattīhi ārocetabbo”ti. Kulapariyantā nāma kulāni pariggahitāni honti— “ettakesu kulesu ārocetabbo”ti. Āpattipariyantā ca kulapariyantā ca nāma āpattiyo ca pariggahitāyo honti, kulāni ca pariggahitāni honti— “ettakāhi āpattīhi ettakesu kulesu ārocetabbo”ti. Neva āpattipariyantā na kulapariyantā nāma āpattiyo ca apariggahitāyo honti, kulāni ca apariggahitāni honti— “ettakāhi āpattīhi ettakesu kulesu ārocetabbo”ti. Āpattipariyante yā āpattiyo pariggahitāyo honti, tā āpattiyo ṭhapetvā aññāhi āpattīhi āroceti, āpatti pācittiyassa. Kulapariyante yāni kulāni pariggahitāni honti, tāni kulāni ṭhapetvā aññesu kulesu āroceti, āpatti pācittiyassa. Āpattipariyante ca kulapariyante ca yā āpattiyo pariggahitāyo honti, tā āpattiyo ṭhapetvā yāni kulāni pariggahitāni honti, tāni kulāni ṭhapetvā aññāhi āpattīhi aññesu kulesu āroceti, āpatti pācittiyassa. Neva āpattipariyante na kulapariyante, anāpatti. Duṭṭhullāya āpattiyā duṭṭhullāpattisaññī anupasampannassa āroceti, aññatra bhikkhusammutiyā, āpatti pācittiyassa. Duṭṭhullāya āpattiyā vematiko anupasampannassa āroceti, aññatra bhikkhusammutiyā, āpatti pācittiyassa. Duṭṭhullāya āpattiyā aduṭṭhullāpattisaññī anupasampannassa āroceti, aññatra bhikkhusammutiyā, āpatti pācittiyassa. Aduṭṭhullaṁ āpattiṁ āroceti, āpatti 399 --- pli-tv-bu-vb-pc9 1:2 dukkaṭassa. Anupasampannassa duṭṭhullaṁ vā aduṭṭhullaṁ vā ajjhācāraṁ āroceti, āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā duṭṭhullāpattisaññī, āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā vematiko, āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā aduṭṭhullāpattisaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—vatthuṁ āroceti no āpattiṁ, āpattiṁ āroceti no vatthuṁ, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc61 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 61. Sañciccasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī issāso hoti, kākā cassa amanāpā honti. So kāke vijjhitvā vijjhitvā sīsaṁ chinditvā sūle paṭipāṭiyā ṭhapesi. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kenime, āvuso, kākā jīvitā voropitā”ti? “Mayā, āvuso. Amanāpā me kākā”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā udāyī sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, udāyi, sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sañciccāti jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo. Pāṇo nāma tiracchānagatapāṇo vuccati. Jīvitā voropeyyāti jīvitindriyaṁ upacchindati uparodheti santatiṁ vikopeti, āpatti pācittiyassa. Pāṇe pāṇasaññī jīvitā voropeti, āpatti pācittiyassa. Pāṇe vematiko jīvitā voropeti, āpatti dukkaṭassa. Pāṇe appāṇasaññī jīvitā voropeti, anāpatti. Appāṇe pāṇasaññī, āpatti dukkaṭassa. Appāṇe vematiko, āpatti dukkaṭassa. Appāṇe appāṇasaññī, anāpatti. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantassa, namaraṇādhippāyassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Sañciccasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc87 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 87. Mañcapīṭhasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto ucce mañce sayati. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto yenāyasmato upanandassa sakyaputtassa vihāro tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā upanando sakyaputto bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca—“āgacchatu me, bhante, bhagavā sayanaṁ passatū”ti. Atha kho bhagavā tatova paṭinivattitvā bhikkhū āmantesi—“āsayato, bhikkhave, moghapuriso veditabbo”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Navaṁ pana bhikkhunā mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṁ kāretabbaṁ sugataṅgulena, aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā; taṁ atikkāmayato chedanakaṁ pācittiyan”ti. 2 Navaṁ nāma karaṇaṁ upādāya vuccati. Mañco nāma cattāro mañcā— masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādako. Pīṭhaṁ nāma cattāri pīṭhāni— masārakaṁ, bundikābaddhaṁ, kuḷīrapādakaṁ, āhaccapādakaṁ. Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā. Aṭṭhaṅgulapādakaṁ kāretabbaṁ sugataṅgulena, aññatra heṭṭhimāya aṭaniyāti ṭhapetvā heṭṭhimaṁ aṭaniṁ; taṁ atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ, paṭilābhena chinditvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. 400 --- pli-tv-bu-vb-pc87 1:2 Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—pamāṇikaṁ karoti, ūnakaṁ karoti, aññena kataṁ pamāṇātikkantaṁ paṭilabhitvā chinditvā paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Mañcapīṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc10 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 10. Pathavīkhaṇanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karontā pathaviṁ khaṇantipi khaṇāpentipi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā pathaviṁ khaṇissantipi khaṇāpessantipi. Ekindriyaṁ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṁ viheṭhentī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āḷavakā bhikkhū pathaviṁ khaṇissantipi khaṇāpessantipī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, pathaviṁ khaṇathapi khaṇāpethapī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, pathaviṁ khaṇissathapi khaṇāpessathapi. Jīvasaññino hi, moghapurisā, manussā pathaviyā. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu pathaviṁ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Pathavī nāma dve pathaviyo— jātā ca pathavī ajātā ca pathavī. Jātā nāma pathavī—suddhapaṁsu suddhamattikā appapāsāṇā appasakkharā appakaṭhalā appamarumbā appavālikā, yebhuyyenapaṁsukā, yebhuyyenamattikā. Adaḍḍhāpi vuccati jātā pathavī. Yopi paṁsupuñjo vā mattikāpuñjo vā atirekacātumāsaṁ ovaṭṭho, ayampi vuccati jātā pathavī. Ajātā nāma pathavī—suddhapāsāṇā suddhasakkharā suddhakaṭhalā suddhamarumbā suddhavālikā appapaṁsukā appamattikā, yebhuyyenapāsāṇā, yebhuyyenasakkharā, yebhuyyenakaṭhalā, yebhuyyenamarumbā, yebhuyyenavālikā. Daḍḍhāpi vuccati ajātā pathavī. Yopi paṁsupuñjo vā mattikāpuñjo vā omakacātumāsaṁ ovaṭṭho, ayampi vuccati ajātā pathavī. Khaṇeyyāti sayaṁ khaṇati, āpatti pācittiyassa. Khaṇāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti pācittiyassa. Sakiṁ āṇatto bahukampi khaṇati, āpatti pācittiyassa. Pathaviyā pathavisaññī khaṇati vā khaṇāpeti vā, bhindati vā bhedāpeti vā, dahati vā dahāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Pathaviyā vematiko khaṇati vā khaṇāpeti vā, bhindati vā bhedāpeti vā, dahati vā dahāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Pathaviyā apathavisaññī khaṇati vā khaṇāpeti vā, bhindati vā bhedāpeti vā, dahati vā dahāpeti vā, anāpatti. Apathaviyā pathavisaññī, āpatti dukkaṭassa. Apathaviyā vematiko, āpatti dukkaṭassa. Apathaviyā apathavisaññī, anāpatti. Anāpatti—“imaṁ jāna, imaṁ dehi, imaṁ āhara, iminā attho, imaṁ kappiyaṁ karohī”ti bhaṇati, asañcicca, asatiyā, ajānantassa, ummattakassa, ādikammikassāti. Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Musāvādavaggo paṭhamo. Tassuddānaṁ Musā omasapesuññaṁ, padaseyyāya ve duve; Aññatra viññunā bhūtā, duṭṭhullāpatti khaṇanāti. pli-tv-bu-vb-pc75 0 Theravāda Vinaya 401 --- pli-tv-bu-vb-pc75 1:0 Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 75. Talasattikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ talasattikaṁ uggiranti. Te pahārasamuccitā rodanti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, rodathā”ti? “Ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā amhākaṁ talasattikaṁ uggirantī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ talasattikaṁ uggirissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ talasattikaṁ uggirathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ talasattikaṁ uggirissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṁ uggireyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Kupito anattamanoti anabhiraddho āhatacitto khilajāto. Talasattikaṁ uggireyyāti kāyaṁ vā kāyapaṭibaddhaṁ vā antamaso uppalapattampi uccāreti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī kupito anattamano talasattikaṁ uggirati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko kupito anattamano talasattikaṁ uggirati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī kupito anattamano talasattikaṁ uggirati, āpatti pācittiyassa. Anupasampannassa kupito anattamano talasattikaṁ uggirati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—kenaci viheṭhīyamāno mokkhādhippāyo talasattikaṁ uggirati, ummattakassa, ādikammikassāti. Talasattikasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc54 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Surāpānavagga 54. Anādariyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṁ ācarati. Bhikkhū evamāhaṁsu—“māvuso channa, evarūpaṁ akāsi. Netaṁ kappatī”ti. So anādariyaṁ paṭicca karotiyeva. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo anādariyaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, channa, anādariyaṁ karosī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, anādariyaṁ karissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Anādariye pācittiyan”ti. 2 Anādariyaṁ nāma dve anādariyāni— puggalānādariyañca dhammānādariyañca. Puggalānādariyaṁ nāma upasampannena paññattena vuccamāno— “ayaṁ ukkhittako vā vambhito vā garahito vā, imassa vacanaṁ akataṁ bhavissatī”ti anādariyaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Dhammānādariyaṁ nāma upasampannena paññattena vuccamāno— “kathāyaṁ nasseyya vā vinasseyya vā antaradhāyeyya vā”, taṁ vā na sikkhitukāmo anādariyaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī anādariyaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko anādariyaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī anādariyaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Apaññattena vuccamāno—“idaṁ na sallekhāya na dhutatthāya na pāsādikatāya na apacayāya na vīriyārambhāya saṁvattatī”ti anādariyaṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannena paññattena vā apaññattena vā vuccamāno—“idaṁ na sallekhāya na dhutatthāya na pāsādikatāya na apacayāya na vīriyārambhāya saṁvattatī”ti anādariyaṁ karoti, āpatti 402 --- pli-tv-bu-vb-pc54 1:2 dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—“evaṁ amhākaṁ ācariyānaṁ uggaho paripucchā”ti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Anādariyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc31 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 31. Āvasathapiṇḍasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyā avidūre aññatarassa pūgassa āvasathapiṇḍo paññatto hoti. Chabbaggiyā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṁ alabhamānā āvasathaṁ agamaṁsu. Manussā—“cirassampi bhadantā āgatā”ti sakkaccaṁ parivisiṁsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū dutiyampi divasaṁ …pe… tatiyampi divasaṁ pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṁ alabhamānā āvasathaṁ gantvā bhuñjiṁsu. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ mayaṁ karissāma ārāmaṁ gantvā. Hiyyopi idheva āgantabbaṁ bhavissatī”ti, tattheva anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjanti. Titthiyā apasakkanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjissanti. Nayimesaññeva āvasathapiṇḍo paññatto; sabbesaññeva āvasathapiṇḍo paññatto”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchanto yena aññataro āvasatho tenupasaṅkami. Manussā—“cirassampi thero āgato”ti sakkaccaṁ parivisiṁsu. Atha kho āyasmato sāriputtassa bhuttāvissa kharo ābādho uppajji, nāsakkhi tamhā āvasathā pakkamituṁ. Atha kho te manussā dutiyampi divasaṁ āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavocuṁ—“bhuñjatha, bhante”ti. Atha kho āyasmā sāriputto—“bhagavatā paṭikkhittaṁ anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjitun”ti kukkuccāyanto na paṭiggahesi; chinnabhatto ahosi. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyan”ti. 3 Agilāno nāma sakkoti tamhā āvasathā pakkamituṁ. Gilāno nāma na sakkoti tamhā āvasathā pakkamituṁ. Āvasathapiṇḍo nāma pañcannaṁ bhojanānaṁ aññataraṁ bhojanaṁ— sālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā ajjhokāse vā anodissa yāvadattho paññatto hoti. Agilānena bhikkhunā sakiṁ bhuñjitabbo. Tato ce uttari “bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Agilāno agilānasaññī tatuttari āvasathapiṇḍaṁ bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Agilāno vematiko tatuttari āvasathapiṇḍaṁ bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Agilāno gilānasaññī tatuttari āvasathapiṇḍaṁ bhuñjati, āpatti 403 --- pli-tv-bu-vb-pc31 1:3 pācittiyassa. Gilāno agilānasaññī, āpatti dukkaṭassa. Gilāno vematiko āpatti dukkaṭassa. Gilāno gilānasaññī, anāpatti. Anāpatti—gilānassa, agilāno sakiṁ bhuñjati, gacchanto, vā āgacchanto vā bhuñjati, sāmikā nimantetvā bhojenti, odissa paññatto hoti, na yāvadattho paññatto hoti, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti. Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc2 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 2. Omasavādasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasanti—jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi; hīnenapi akkosena khuṁsenti vambhenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissanti—jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi; hīnenapi akkosena khuṁsessanti vambhessantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasatha—jātiyāpi …pe… hīnenapi akkosena khuṁsetha vambhethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… “kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, pesalehi bhikkhūhi saddhiṁ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissatha—jātiyāpi …pe… hīnenapi akkosena khuṁsessatha vambhessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, takkasilāyaṁ aññatarassa brāhmaṇassa nandivisālo nāma balībaddo ahosi. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca—‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, seṭṭhinā saddhiṁ sahassena abbhutaṁ karohi—mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatī’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṁ sahassena abbhutaṁ akāsi—mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatīti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sakaṭasataṁ atibandhitvā nandivisālaṁ balībaddaṁ yuñjitvā etadavoca—‘gaccha, kūṭa, vahassu, kūṭā’ti. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo tattheva aṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sahassena parājito pajjhāyi. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca—‘kissa tvaṁ, brāhmaṇa, pajjhāyasī’ti? ‘Tathā hi panāhaṁ, bho, tayā sahassena parājito’ti. ‘Kissa pana maṁ tvaṁ, brāhmaṇa, akūṭaṁ kūṭavādena pāpesi? Gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, seṭṭhinā saddhiṁ dvīhi sahassehi abbhutaṁ karohi—“mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatī”’ti. ‘Mā ca maṁ akūṭaṁ kūṭavādena pāpesī’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṁ dvīhi sahassehi abbhutaṁ akāsi—‘mayhaṁ balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭessatī’ti. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo sakaṭasataṁ atibandhitvā nandivisālaṁ balībaddaṁ yuñjitvā etadavoca—‘gaccha, bhadra, vahassu, bhadrā’ti. Atha kho, bhikkhave, nandivisālo balībaddo sakaṭasataṁ atibaddhaṁ pavaṭṭesi. Manāpameva bhāseyya, nāmanāpaṁ kudācanaṁ; Manāpaṁ bhāsamānassa, garuṁ bhāraṁ udabbahi; Dhanañca naṁ alābhesi, tena cattamano ahūti. Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā khuṁsanā vambhanā. Kimaṅgaṁ pana etarahi manāpā bhavissati khuṁsanā vambhanā? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Omasavāde pācittiyan”ti. 2 Omasavādo nāma dasahi ākārehi omasati— jātiyāpi, nāmenapi, gottenapi, kammenapi, sippenapi, ābādhenapi, liṅgenapi, kilesenapi, āpattiyāpi, 404 --- pli-tv-bu-vb-pc2 1:2 akkosenapi. Jāti nāma dve jātiyo— hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti. Hīnā nāma jāti—caṇḍālajāti, venajāti, nesādajāti, rathakārajāti, pukkusajāti. Esā hīnā nāma jāti. Ukkaṭṭhā nāma jāti—khattiyajāti, brāhmaṇajāti. Esā ukkaṭṭhā nāma jāti. Nāmaṁ nāma dve nāmāni— hīnañca nāmaṁ ukkaṭṭhañca nāmaṁ. Hīnaṁ nāma nāmaṁ—avakaṇṇakaṁ, javakaṇṇakaṁ, dhaniṭṭhakaṁ, saviṭṭhakaṁ, kulavaḍḍhakaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ, etaṁ hīnaṁ nāma nāmaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma nāmaṁ—buddhappaṭisaṁyuttaṁ, dhammappaṭisaṁyuttaṁ, saṅghappaṭisaṁyuttaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ, etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma nāmaṁ. Gottaṁ nāma dve gottāni— hīnañca gottaṁ ukkaṭṭhañca gottaṁ. Hīnaṁ nāma gottaṁ—kosiyagottaṁ, bhāradvājagottaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ, etaṁ hīnaṁ nāma gottaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma gottaṁ—gotamagottaṁ, moggallānagottaṁ, kaccānagottaṁ, vāsiṭṭhagottaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ, etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma gottaṁ. Kammaṁ nāma dve kammāni— hīnañca kammaṁ ukkaṭṭhañca kammaṁ. Hīnaṁ nāma kammaṁ—koṭṭhakakammaṁ, pupphachaḍḍakakammaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ, etaṁ hīnaṁ nāma kammaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma kammaṁ—kasi, vaṇijjā, gorakkhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ. Etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma kammaṁ. Sippaṁ nāma dve sippāni— hīnañca sippaṁ ukkaṭṭhañca sippaṁ. Hīnaṁ nāma sippaṁ—naḷakārasippaṁ, kumbhakārasippaṁ, pesakārasippaṁ, cammakārasippaṁ, nahāpitasippaṁ, tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṁ avaññātaṁ hīḷitaṁ paribhūtaṁ acittīkataṁ. Etaṁ hīnaṁ nāma sippaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma sippaṁ—muddā, gaṇanā, lekhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṁ anavaññātaṁ ahīḷitaṁ aparibhūtaṁ cittīkataṁ, etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma sippaṁ. Sabbepi ābādhā hīnā, api ca madhumeho ābādho ukkaṭṭho. Liṅgaṁ nāma dve liṅgāni— hīnañca liṅgaṁ ukkaṭṭhañca liṅgaṁ. Hīnaṁ nāma liṅgaṁ—atidīghaṁ, atirassaṁ, atikaṇhaṁ, accodātaṁ, etaṁ hīnaṁ nāma liṅgaṁ. Ukkaṭṭhaṁ nāma liṅgaṁ—nātidīghaṁ, nātirassaṁ, nātikaṇhaṁ, nāccodātaṁ. Etaṁ ukkaṭṭhaṁ nāma liṅgaṁ. Sabbepi kilesā hīnā. Sabbāpi āpattiyohīnā. Api ca sotāpattisamāpatti ukkaṭṭhā. Akkoso nāma dve akkosā— hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Hīno nāma akkoso—oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi; natthi tuyhaṁ sugati, duggatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhāti, yakārena vā bhakārena vā, kāṭakoṭacikāya vā, eso hīno nāma akkoso. Ukkaṭṭho nāma akkoso—paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhāti, eso ukkaṭṭho nāma akkoso. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, avakaṇṇakaṁ javakaṇṇakaṁ dhaniṭṭhakaṁ saviṭṭhakaṁ kulavaḍḍhakaṁ—“avakaṇṇakosi, javakaṇṇakosi, dhaniṭṭhakosi, saviṭṭhakosi, kulavaḍḍhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo 405 --- pli-tv-bu-vb-pc2 1:2 vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, buddharakkhitaṁ dhammarakkhitaṁ saṅgharakkhitaṁ— “avakaṇṇakosi, javakaṇṇakosi, dhaniṭṭhakosi, saviṭṭhakosi, kulavaḍḍhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, avakaṇṇakaṁ javakaṇṇakaṁ dhaniṭṭhakaṁ saviṭṭhakaṁ kulavaḍḍhakaṁ— “buddharakkhitosi, dhammarakkhitosi, saṅgharakkhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, buddharakkhitaṁ dhammarakkhitaṁ saṅgharakkhitaṁ— “buddharakkhitosi, dhammarakkhitosi, saṅgharakkhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, kosiyaṁ bhāradvājaṁ— “kosiyosi, bhāradvājosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, gotamaṁ moggallānaṁ kaccānaṁ vāsiṭṭhaṁ— “kosiyosi, bhāradvājosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, kosiyaṁ bhāradvājaṁ— “gotamosi, moggallānosi, kaccānosi, vāsiṭṭhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, gotamaṁ moggallānaṁ kaccānaṁ vāsiṭṭhaṁ— “gotamosi, moggallānosi, kaccānosi, vāsiṭṭhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, koṭṭhakaṁ pupphachaḍḍakaṁ— “koṭṭhakosi, pupphachaḍḍakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, kassakaṁ vāṇijaṁ gorakkhaṁ—“koṭṭhakosi, pupphachaḍḍakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, koṭṭhakaṁ pupphachaḍḍakaṁ— “kassakosi, vāṇijosi, gorakkhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, kassakaṁ vāṇijaṁ gorakkhaṁ— “kassakosi, vāṇijosi, gorakkhosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, naḷakāraṁ kumbhakāraṁ pesakāraṁ cammakāraṁ nahāpitaṁ— “naḷakārosi, kumbhakārosi, pesakārosi, cammakārosi, nahāpitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, muddikaṁ gaṇakaṁ lekhakaṁ— “naḷakārosi, kumbhakārosi, pesakārosi, cammakārosi, nahāpitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, naḷakāraṁ kumbhakāraṁ pesakāraṁ cammakāraṁ nahāpitaṁ— “muddikosi, gaṇakosi, lekhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, muddikaṁ gaṇakaṁ lekhakaṁ— “muddikosi, gaṇakosi, lekhakosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, kuṭṭhikaṁ gaṇḍikaṁ kilāsikaṁ sosikaṁ apamārikaṁ— “kuṭṭhikosi, gaṇḍikosi, kilāsikosi, sosikosi, apamārikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, madhumehikaṁ— “kuṭṭhikosi, gaṇḍikosi, kilāsikosi, sosikosi, apamārikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, kuṭṭhikaṁ 406 --- pli-tv-bu-vb-pc2 1:2 gaṇḍikaṁ kilāsikaṁ sosikaṁ apamārikaṁ— “madhumehikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, madhumehikaṁ— “madhumehikosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, atidīghaṁ atirassaṁ atikaṇhaṁ accodātaṁ— “atidīghosi, atirassosi, atikaṇhosi, accodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, nātidīghaṁ nātirassaṁ nātikaṇhaṁ nāccodātaṁ— “atidīghosi, atirassosi, atikaṇhosi, accodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, atidīghaṁ atirassaṁ atikaṇhaṁ accodātaṁ— “nātidīghosi, nātirassosi, nātikaṇhosi, nāccodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, nātidīghaṁ nātirassaṁ nātikaṇhaṁ nāccodātaṁ— “nātidīghosi, nātirassosi, nātikaṇhosi, nāccodātosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṁ dosapariyuṭṭhitaṁ mohapariyuṭṭhitaṁ— “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ— “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṁ dosapariyuṭṭhitaṁ mohapariyuṭṭhitaṁ— “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ— “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, pārājikaṁ ajjhāpannaṁ saṅghādisesaṁ ajjhāpannaṁ thullaccayaṁ ajjhāpannaṁ pācittiyaṁ ajjhāpannaṁ pāṭidesanīyaṁ ajjhāpannaṁ dukkaṭaṁ ajjhāpannaṁ dubbhāsitaṁ ajjhāpannaṁ— “pārājikaṁ ajjhāpannosi, saṅghādisesaṁ ajjhāpannosi, thullaccayaṁ ajjhāpannosi, pācittiyaṁ ajjhāpannosi, pāṭidesanīyaṁ ajjhāpannosi, dukkaṭaṁ ajjhāpannosi, dubbhāsitaṁ ajjhāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, sotāpannaṁ— “pārājikaṁ ajjhāpannosi …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, pārājikaṁ ajjhāpannaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpannaṁ— “sotāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, sotāpannaṁ— “sotāpannosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti, oṭṭhaṁ meṇḍaṁ goṇaṁ gadrabhaṁ tiracchānagataṁ nerayikaṁ— “oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi, natthi tuyhaṁ sugati, duggati yeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosi, natthi tuyhaṁ sugati, duggatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. 407 --- pli-tv-bu-vb-pc2 1:2 Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, oṭṭhaṁ meṇḍaṁ goṇaṁ gadrabhaṁ tiracchānagataṁ nerayikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugati yeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce khattiyā, brāhmaṇā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce avakaṇṇakā javakaṇṇakā dhaniṭṭhakā saviṭṭhakā kulavaḍḍhakā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce buddharakkhitā dhammarakkhitā saṅgharakkhitā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce kosiyā bhāradvājā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce gotamā moggallānā kaccānā vāsiṭṭhā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce koṭṭhakā pupphachaḍḍakā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce kassakā vāṇijā gorakkhā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce naḷakārā kumbhakārā pesakārā cammakārā nahāpitā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce muddikā gaṇakā lekhakā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce kuṭṭhikā gaṇḍikā kilāsikā sosikā apamārikā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce madhumehikā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce atidīghā atirassā atikaṇhā accodātā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce nātidīghā nātirassā nātikaṇhā nāccodātā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce pārājikaṁ ajjhāpannā …pe…. dubbhāsitaṁ ajjhāpannā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce sotāpannā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce oṭṭhā meṇḍā goṇā gadrabhā tiracchānagatā nerayikā, natthi tesaṁ sugati, duggatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce paṇḍitā byattā, medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa …pe…. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṁ vadeti …pe… hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ— “paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, 408 --- pli-tv-bu-vb-pc2 1:2 āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṁ khuṁsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “caṇḍālosi, venosi, nesādosi, rathakārosi, pukkusosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti, caṇḍālaṁ venaṁ nesādaṁ rathakāraṁ pukkusaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, khattiyaṁ brāhmaṇaṁ— “khattiyosi, brāhmaṇosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṁ vadeti …pe… hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ—“paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi, dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati. Āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṁ vadeti …pe… hīnena ukkaṭṭhaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena hīnaṁ vadeti …pe… ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṁ vadeti, paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ—“paṇḍitosi, byattosi, medhāvīsi, bahussutosi dhammakathikosi, natthi tuyhaṁ duggati, sugatiyeva tuyhaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “santi idhekacce caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Santi idhekacce paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṁ duggati, sugatiyeva tesaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “ye nūna caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Ye nūna paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno 409 --- pli-tv-bu-vb-pc2 1:2 anupasampannaṁ na khuṁsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṁ vadeti, “na mayaṁ caṇḍālā venā nesādā rathakārā pukkusā”ti bhaṇati …pe…. “Na mayaṁ paṇḍitā byattā medhāvī bahussutā dhammakathikā, natthamhākaṁ duggati, sugatiyeva amhākaṁ pāṭikaṅkhā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa. Anāpatti—atthapurekkhārassa, dhammapurekkhārassa, anusāsanipurekkhārassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. Omasavādasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. pli-tv-bu-vb-pc88 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 88. Tūlonaddhasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mañcampi pīṭhampi tūlonaddhaṁ kārāpenti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā mañcampi pīṭhampi tūlonaddhaṁ kārāpessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū mañcampi pīṭhampi tūlonaddhaṁ kārāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, mañcampi pīṭhampi tūlonaddhaṁ kārāpethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, mañcampi pīṭhampi tūlonaddhaṁ kārāpessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā tūlonaddhaṁ kārāpeyya, uddālanakaṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Mañco nāma cattāro mañcā— masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādako. Pīṭhaṁ nāma cattāri pīṭhāni— masārakaṁ, bundikābaddhaṁ, kuḷīrapādakaṁ, āhaccapādakaṁ. Tūlaṁ nāma tīṇi tūlāni— rukkhatūlaṁ, latātūlaṁ, poṭakitūlaṁ. Kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena uddāletvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—āyoge, kāyabandhane, aṁsabaddhake, pattatthavikāya, parissāvane, bibbohanaṁ karoti, aññena kataṁ paṭilabhitvā uddāletvā paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Tūlonaddhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc50 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 50. Uyyodhikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dirattatirattaṁ senāya vasamānā uyyodhikampi balaggampi senābyūhampi anīkadassanampi gacchanti. Aññataropi chabbaggiyo bhikkhu uyyodhikaṁ gantvā kaṇḍena paṭividdho hoti. Manussā taṁ bhikkhuṁ uppaṇḍesuṁ—“kacci, bhante, suyuddhaṁ ahosi, kati te lakkhāni laddhānī”ti? So bhikkhu tehi manussehi uppaṇḍiyamāno maṅku ahosi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā uyyodhikaṁ dassanāya āgacchissanti. Amhākampi alābhā, amhākampi dulladdhaṁ, ye mayaṁ ājīvassa hetu puttadārassa kāraṇā uyyodhikaṁ 410 --- pli-tv-bu-vb-pc50 1:1 āgacchāmā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū uyyodhikaṁ dassanāya gacchissantī”ti …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, uyyodhikaṁ dassanāya gacchathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, uyyodhikaṁ dassanāya gacchissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Dirattatirattañce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṁ vā balaggaṁ vā senābyūhaṁ vā anīkadassanaṁ vā gaccheyya, pācittiyan”ti. 2 Dirattatirattañce bhikkhu senāya vasamānoti dvetisso rattiyo vasamāno. Uyyodhikaṁ nāma yattha sampahāro dissati. Balaggaṁ nāma ettakā hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā pattī. Senābyūhaṁ nāma ito hatthī hontu, ito assā hontu, ito rathā hontu, ito pattikā hontu. Anīkaṁ nāma hatthānīkaṁ, assānīkaṁ, rathānīkaṁ, pattānīkaṁ. Tayo hatthī pacchimaṁ hatthānīkaṁ, tayo assā pacchimaṁ assānīkaṁ, tayo rathā pacchimaṁ rathānīkaṁ, cattāro purisā sarahatthā pattī pacchimaṁ pattānīkaṁ. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati, āpatti pācittiyassa. Ekamekaṁ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ārāme ṭhito passati, bhikkhussa ṭhitokāsaṁ vā nisinnokāsaṁ vā nipannokāsaṁ vā āgantvā sampahāro dissati, paṭipathaṁ gacchanto passati, sati karaṇīye gantvā passati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Uyyodhikasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ. Acelakavaggo pañcamo. Tassuddānaṁ Pūvaṁ kathopanandassa, tayaṁpaṭṭhākameva ca; Mahānāmo pasenadi, senāviddho ime dasāti. pli-tv-bu-vb-pc6 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Musāvādavagga 6. Dutiyasahaseyyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchanto sāyaṁ aññataraṁ gāmaṁ upagacchi. Tena kho pana samayena tasmiṁ gāme aññatarissā itthiyā āvasathāgāraṁ paññattaṁ hoti. Atha kho āyasmā anuruddho yena sā itthī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ itthiṁ etadavoca—“sace te, bhagini, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ āvasathāgāre”ti. “Vaseyyātha, bhante”ti. Aññepi addhikā yena sā itthī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ itthiṁ etadavocuṁ—“sace te, ayye, agaru vaseyyāma ekarattaṁ āvasathāgāre”ti. “Eso kho ayyo samaṇo paṭhamaṁ upagato; sace so anujānāti, vaseyyāthā”ti. Atha kho te addhikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavocuṁ—“sace te, bhante, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ āvasathāgāre”ti. “Vaseyyātha, āvuso”ti. Atha kho sā itthī āyasmante anuruddhe saha dassanena paṭibaddhacittā ahosi. Atha kho sā itthī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca—“ayyo, bhante, imehi manussehi ākiṇṇo na phāsu viharissati. Sādhāhaṁ, bhante, ayyassa mañcakaṁ abbhantaraṁ paññapeyyan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena. Atha kho sā itthī āyasmato anuruddhassa mañcakaṁ abbhantaraṁ paññapetvā alaṅkatappaṭiyattā gandhagandhinī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca—“ayyo, bhante, abhirūpo dassanīyo pāsādiko, ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Sādhāhaṁ, bhante, ayyassa pajāpati bhaveyyan”ti. Evaṁ vutte, āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho sā itthī āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca—“ayyo, bhante, abhirūpo dassanīyo pāsādiko, ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Sādhu, bhante, ayyo mañceva 411 --- pli-tv-bu-vb-pc6 1:1 paṭicchatu sabbañca sāpateyyan”ti. Tatiyampi kho āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi. Atha kho sā itthī sāṭakaṁ nikkhipitvā āyasmato anuruddhassa purato caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Atha kho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipitvā taṁ itthiṁ neva olokesi napi ālapi. Atha kho sā itthī—“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Bahū me manussā satenapi sahassenapi pahiṇanti. Ayaṁ pana samaṇo—mayā sāmaṁ yāciyamāno—na icchati mañceva paṭicchituṁ sabbañca sāpateyyan”ti sāṭakaṁ nivāsetvā āyasmato anuruddhassa pādesu sirasā nipatitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca—“accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ yāhaṁ evamakāsiṁ. Tassā me, bhante, ayyo accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, bhagini, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ yā tvaṁ evamakāsi. Yato ca kho tvaṁ, bhagini, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhi hesā, bhagini, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Atha kho sā itthī tassā rattiyā accayena āyasmantaṁ anuruddhaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, āyasmantaṁ anuruddhaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ itthiṁ āyasmā anuruddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho sā itthī—āyasmatā anuruddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā—āyasmantaṁ anuruddhaṁ etadavoca—“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ ayyena anuruddhena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsikaṁ maṁ ayyo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Atha kho āyasmā anuruddho sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā anuruddho mātugāmena sahaseyyaṁ kappessatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ anuruddhaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, anuruddha, mātugāmena sahaseyyaṁ kappesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, anuruddha, mātugāmena sahaseyyaṁ kappessasi. Netaṁ, anuruddha, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṁ kappeyya pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā; antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī. Sahāti ekato. Seyyā nāma sabbacchannā, sabbaparicchannā, yebhuyyenacchannā, yebhuyyena paricchannā. Seyyaṁ kappeyyāti atthaṅgate sūriye—Mātugāme nipanne bhikkhu nipajjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nipanne mātugāmo nipajjati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṁ nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme mātugāmasaññī sahaseyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko sahaseyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī sahaseyyaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne, āpatti dukkaṭassa. Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagatitthiyā vā sahaseyyaṁ kappeti, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme mātugāmasaññī, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme amātugāmasaññī, anāpatti. Anāpatti—sabbacchanne sabbaaparicchanne, sabbaparicchanne sabbaacchanne, yebhuyyena acchanne, yebhuyyena aparicchanne, mātugāme nipanne bhikkhu nisīdati, bhikkhu nipanne mātugāmo nisīdati, ubho vā nisīdanti, ummattakassa, ādikammikassāti. Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. pli-tv-bu-vb-pc35 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhojanavagga 35. 412 --- pli-tv-bu-vb-pc35 1:0 Pavāraṇāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā bhojesi. Bhikkhū bhuttāvī pavāritā ñātikulāni gantvā ekacce bhuñjiṁsu ekacce piṇḍapātaṁ ādāya agamaṁsu. Atha kho so brāhmaṇo paṭivissake etadavoca—“bhikkhū mayā, ayyā, santappitā. Etha, tumhepi santappessāmī”ti. Te evamāhaṁsu—“kiṁ tvaṁ, ayyo, amhe santappessasi? Yepi tayā nimantitā tepi amhākaṁ gharāni āgantvā ekacce bhuñjiṁsu ekacce piṇḍapātaṁ ādāya agamaṁsū”ti. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā amhākaṁ ghare bhuñjitvā aññatra bhuñjissanti. Na cāhaṁ paṭibalo yāvadatthaṁ dātun”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṇīte piṇḍapāte nīharanti. Gilānā na cittarūpaṁ bhuñjanti. Tāni bhikkhū chaṭṭenti. Assosi kho bhagavā uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ kākoravasaddaṁ. Sutvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Bhuñjeyyuṁ panānanda, bhikkhū gilānātirittan”ti. “Na bhuñjeyyuṁ, bhagavā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gilānassa ca agilānassa ca atirittaṁ bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, atirittaṁ kātabbaṁ—‘alametaṁ sabban’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyan”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhuttāvī nāma pañcannaṁ bhojanānaṁ aññataraṁ bhojanaṁ antamaso kusaggenapi bhuttaṁ hoti. Pavārito nāma asanaṁ paññāyati, bhojanaṁ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati. Anatirittaṁ nāma akappiyakataṁ hoti, appaṭiggahitakataṁ hoti, anuccāritakataṁ hoti, ahatthapāse kataṁ hoti, abhuttāvinā kataṁ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṁ hoti, “alametaṁ sabban”ti avuttaṁ hoti, na gilānātirittaṁ hoti—etaṁ anatirittaṁ nāma. Atirittaṁ nāma kappiyakataṁ hoti, paṭiggahitakataṁ hoti, uccāritakataṁ hoti, hatthapāse kataṁ hoti, bhuttāvinā kataṁ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṁ hoti, “alametaṁ sabban”ti vuttaṁ hoti, gilānātirittaṁ hoti—etaṁ atirittaṁ nāma. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni— odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Anatiritte anatirittasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Anatiritte vematiko khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Anatiritte atirittasaññī khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Atiritte anatirittasaññī, āpatti dukkaṭassa. Atiritte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Atiritte atirittasaññī, anāpatti. Anāpatti—atirittaṁ kārāpetvā bhuñjati, “atirittaṁ kārāpetvā bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, aññassatthāya haranto 413 --- pli-tv-bu-vb-pc35 1:3 gacchati, gilānassa sesakaṁ bhuñjati, yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ sati paccaye paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti. Pavāraṇāsikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc14 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Bhūtagāmavagga 14. Senāsanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū hemantike kāle ajjhokāse senāsanaṁ paññapetvā kāyaṁ otāpentā kāle ārocite taṁ pakkamantā neva uddhariṁsu na uddharāpesuṁ, anāpucchā pakkamiṁsu. Senāsanaṁ ovaṭṭhaṁ hoti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathaṁ hi nāma bhikkhū ajjhokāse senāsanaṁ paññapetvā taṁ pakkamantā neva uddharissanti na uddharāpessanti, anāpucchā pakkamissanti, senāsanaṁ ovaṭṭhan”ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū ajjhokāse …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu saṅghikaṁ mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā bhisiṁ vā kocchaṁ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse vasitvā kālasseva senāsanaṁ abhiharanti. Addasā kho bhagavā te bhikkhū kālasseva senāsanaṁ abhiharante. Disvāna etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha māse avassikasaṅkete maṇḍape vā rukkhamūle vā yattha kākā vā kulalā vā na ūhadanti tattha senāsanaṁ nikkhipitun”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Saṅghikaṁ nāma saṅghassa dinnaṁ hoti pariccattaṁ. Mañco nāma cattāro mañcā—masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādako. Pīṭhaṁ nāma cattāri pīṭhāni— masārakaṁ, bundikābaddhaṁ, kuḷīrapādakaṁ, āhaccapādakaṁ. Bhisi nāma pañca bhisiyo— uṇṇabhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisi. Kocchaṁ nāma—vākamayaṁ vā usīramayaṁ vā muñjamayaṁ vā pabbajamayaṁ vā anto saṁveṭhetvā baddhaṁ hoti. Santharitvāti sayaṁ santharitvā. Santharāpetvāti aññaṁ santharāpetvā. Anupasampannaṁ santharāpeti, tassa palibodho. Upasampannaṁ santharāpeti, santhārakassa palibodho. Taṁ pakkamanto neva uddhareyyāti na sayaṁ uddhareyya. Na uddharāpeyyāti na aññaṁ uddharāpeyya. Anāpucchaṁ vā gaccheyyāti bhikkhuṁ vā sāmaṇeraṁ vā ārāmikaṁ vā anāpucchā majjhimassa purisassa leḍḍupātaṁ atikkamantassa āpatti pācittiyassa. Saṅghike saṅghikasaññī ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti pācittiyassa. Saṅghike vematiko …pe… saṅghike puggalikasaññī ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti pācittiyassa. Cimilikaṁ vā uttarattharaṇaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā taṭṭikaṁ vā cammakhaṇḍaṁ vā pādapuñchaniṁ vā phalakapīṭhaṁ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṁ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya, anāpucchaṁ vā gaccheyya, āpatti dukkaṭassa. Puggalike saṅghikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko, āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññī aññassa puggalike, āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike anāpatti. Anāpatti—uddharitvā gacchati, uddharāpetvā gacchati, āpucchaṁ gacchati, otāpento gacchati, kenaci palibuddhaṁ hoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti. Senāsanasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc71 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sahadhammikavagga 414 --- pli-tv-bu-vb-pc71 1:0 71. Sahadhammikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṁ ācarati. Bhikkhū evamāhaṁsu—“māvuso channa, evarūpaṁ akāsi. Netaṁ kappatī”ti. So evaṁ vadeti—“na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno evaṁ vakkhati—‘na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī’”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, channa, bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno evaṁ vadesi—‘na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno evaṁ vakkhasi—‘na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī’ti. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṁ vuccamāno evaṁ vadeyya—‘na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī’ti, pācittiyaṁ. Sikkhamānena, bhikkhave, bhikkhunā aññātabbaṁ paripucchitabbaṁ paripañhitabbaṁ. Ayaṁ tattha sāmīcī”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Sahadhammikaṁ nāma yaṁ bhagavatā paññattaṁ sikkhāpadaṁ etaṁ sahadhammikaṁ nāma. Tena vuccamāno evaṁ vadeti— “na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paripucchāmī”ti. Paṇḍitaṁ byattaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ paripucchāmīti bhaṇati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññī evaṁ vadeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko evaṁ vadeti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññī evaṁ vadeti, āpatti pācittiyassa. Apaññattena vuccamāno—“idaṁ na sallekhāya na dhutatthāya na pāsādikatāya na apacayāya na vīriyārambhāya saṁvattatī”ti evaṁ vadeti, “na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paṇḍitaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ paripucchāmī”ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannena paññattena vā apaññattena vā vuccamāno—“idaṁ na sallekhāya na dhutatthāya na pāsādikatāya na apacayāya na vīriyārambhāya saṁvattatī”ti evaṁ vadeti, “na tāvāhaṁ, āvuso, etasmiṁ sikkhāpade sikkhissāmi yāva na aññaṁ bhikkhuṁ byattaṁ vinayadharaṁ paṇḍitaṁ medhāviṁ bahussutaṁ dhammakathikaṁ paripucchāmī”ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Sikkhamānenāti sikkhitukāmena. Aññātabbanti jānitabbaṁ. Paripucchitabbanti “idaṁ, bhante, kathaṁ; imassa vā kvattho”ti? Paripañhitabbanti cintetabbaṁ tulayitabbaṁ. Ayaṁ tattha sāmīcīti ayaṁ tattha anudhammatā. Anāpatti—“jānissāmi sikkhissāmī”ti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti. Sahadhammikasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc65 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Sappāṇakavagga 65. Ūnavīsativassasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe sattarasavaggiyā dārakā sahāyakā honti. Upālidārako tesaṁ pāmokkho hoti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“kena nu kho upāyena upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya na ca kilameyyā”ti? Atha kho upālissa 415 --- pli-tv-bu-vb-pc65 1:1 mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli lekhaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli lekhaṁ sikkhissati, aṅguliyo dukkhā bhavissanti. Sace kho upāli gaṇanaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli gaṇanaṁ sikkhissati, urassa dukkho bhavissati. Sace kho upāli rūpaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli rūpaṁ sikkhissati, akkhīni dukkhā bhavissanti. Ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Sace kho upāli samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Assosi kho upālidārako mātāpitūnaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho upālidārako yena te dārakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te dārake etadavoca—“etha mayaṁ, ayyā, samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajissāmā”ti. “Sace kho tvaṁ, ayya, pabbajissasi, evaṁ mayampi pabbajissāmā”ti. Atha kho te dārakā ekamekassa mātāpitaro upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho tesaṁ dārakānaṁ mātāpitaro—“sabbepime dārakā samānacchandā kalyāṇādhippāyā”ti anujāniṁsu. Te bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. Te bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. Te rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya rodanti—“yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādanīyaṁ dethā”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“āgametha, āvuso, yāva ratti vibhāyati. Sace yāgu bhavissati, pivissatha. Sace bhattaṁ bhavissati, bhuñjissatha. Sace khādanīyaṁ bhavissati, khādissatha. No ce bhavissati yāgu vā bhattaṁ vā khādanīyaṁ vā, piṇḍāya caritvā bhuñjissathā”ti. Evampi kho te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā rodantiyeva—“yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādanīyaṁ dethā”ti. Senāsanaṁ ūhadantipi ummihantipi. Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dārakasaddaṁ. Sutvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, dārakasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādessanti. Ūnakavīsativasso, bhikkhave, puggalo akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. Vīsativassova kho, bhikkhave, puggalo khamo hoti sītassa uṇhassa …pe… pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṁ tasmiṁ pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti. Ūnavīsativasso nāma appattavīsativasso. “Upasampādessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariyaṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyassa āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariyassa ca āpatti dukkaṭassa. Ūnavīsativasse ūnavīsativassasaññī upasampādeti, āpatti pācittiyassa. Ūnavīsativasse vematiko upasampādeti, āpatti dukkaṭassa. Ūnavīsativasse paripuṇṇavīsativassasaññī upasampādeti, anāpatti. Paripuṇṇavīsativasse ūnavīsativassasaññī, āpatti dukkaṭassa. Paripuṇṇavīsativasse vematiko, āpatti dukkaṭassa. Paripuṇṇavīsativasse paripuṇṇavīsativassasaññī, anāpatti. 416 --- pli-tv-bu-vb-pc65 1:2 Anāpatti—ūnavīsativassaṁ paripuṇṇavīsativassasaññī upasampādeti, paripuṇṇavīsativassaṁ paripuṇṇavīsativassasaññī upasampādeti, ummattakassa, ādikammikassāti. Ūnavīsativassasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc83 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ratanavagga 83. Antepurasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo uyyānapālaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe, uyyānaṁ sodhehi. Uyyānaṁ gamissāmā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho so uyyānapālo rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā uyyānaṁ sodhento addasa bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ. Disvāna yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca—“suddhaṁ, deva, uyyānaṁ. Api ca bhagavā tattha nisinno”ti. “Hotu, bhaṇe. Mayaṁ bhagavantaṁ payirupāsissāmā”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uyyānaṁ gantvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena aññataro upāsako bhagavantaṁ payirupāsanto nisinno hoti. Addasā kho rājā pasenadi kosalo taṁ upāsakaṁ bhagavantaṁ payirupāsantaṁ nisinnaṁ. Disvāna bhīto aṭṭhāsi. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi—“nārahatāyaṁ puriso pāpo hotuṁ, yathā bhagavantaṁ payirupāsatī”ti. Yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho so upāsako bhagavato gāravena rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ neva abhivādesi na paccuṭṭhāsi. Atha kho rājā pasenadi kosalo anattamano ahosi—“kathañhi nāmāyaṁ puriso mayi āgate neva abhivādessati na paccuṭṭhessatī”ti. Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ anattamanaṁ viditvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca—“eso kho, mahārāja, upāsako bahussuto āgatāgamo kāmesu vītarāgo”ti. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi—“nārahatāyaṁ upāsako orako hotuṁ, bhagavāpi imassa vaṇṇaṁ bhāsatī”ti. Taṁ upāsakaṁ etadavoca—“vadeyyāsi, upāsaka, yena attho”ti. “Suṭṭhu, devā”ti. Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo uparipāsādavaragato hoti. Addasā kho rājā pasenadi kosalo taṁ upāsakaṁ rathikāya chattapāṇiṁ gacchantaṁ. Disvāna pakkosāpetvā etadavoca—“tvaṁ kira, upāsaka, bahussuto āgatāgamo. Sādhu, upāsaka, amhākaṁ itthāgāraṁ dhammaṁ vācehī”ti. “Yamahaṁ, deva, jānāmi ayyānaṁ vāhasā, ayyāva devassa itthāgāraṁ dhammaṁ vācessantī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo—“saccaṁ kho upāsako āhā”ti yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu, bhante, bhagavā ekaṁ bhikkhuṁ āṇāpetu yo amhākaṁ itthāgāraṁ dhammaṁ vācessatī”ti. Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ dhammiyā kathāya sandassesi …pe… padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“tenahānanda, rañño itthāgāraṁ dhammaṁ vācehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā kālena kālaṁ pavisitvā rañño itthāgāraṁ dhammaṁ vāceti. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena rañño pasenadissa kosalassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṁ sayanagato hoti. Addasā kho mallikā devī āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna sahasā vuṭṭhāsi; pītakamaṭṭhaṁ dussaṁ pabhassittha. Atha kho āyasmā ānando tatova paṭinivattitvā ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū 417 --- pli-tv-bu-vb-pc83 1:1 appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā ānando pubbe appaṭisaṁvidito rañño antepuraṁ pavisissatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, ānanda, pubbe appaṭisaṁvidito rañño antepuraṁ pavisasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, ānanda, pubbe appaṭisaṁvidito rañño antepuraṁ pavisissasi. Netaṁ, ānanda, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Dasayime, bhikkhave, ādīnavā rājantepurappavesane. Katame dasa? Idha, bhikkhave, rājā mahesiyā saddhiṁ nisinno hoti, tattha bhikkhu pavisati. Mahesī vā bhikkhuṁ disvā sitaṁ pātukaroti. Bhikkhu vā mahesiṁ disvā sitaṁ pātukaroti. Tattha rañño evaṁ hoti—‘addhā imesaṁ kataṁ vā karissanti vā’ti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā bahukicco bahukaraṇīyo. Aññataraṁ itthiṁ gantvā nassarati. Sā tena gabbhaṁ gaṇhi. Tattha rañño evaṁ hoti—‘na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure aññataraṁ ratanaṁ nassati. Tattha rañño evaṁ hoti—‘na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaṁ gacchanti. Tattha rañño evaṁ hoti—‘na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure putto vā pitaraṁ pattheti pitā vā puttaṁ pattheti. Tesaṁ evaṁ hoti—‘na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā nīcaṭṭhāniyaṁ ucce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti—‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, chaṭṭho ādīnavo, rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā uccaṭṭhāniyaṁ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti—‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, sattamo ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā akāle senaṁ uyyojeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti—‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā kāle senaṁ uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti. Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti—‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. Ayaṁ, bhikkhave, navamo ādīnavo rājantepurappavesane. Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño rājantepuraṁ hatthisammaddaṁ assasammaddaṁ rathasammaddaṁ rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni, yāni na pabbajitassa sāruppāni. Ayaṁ, bhikkhave, dasamo ādīnavo rājantepurappavesane. Ime kho, bhikkhave, dasa ādīnavā rājantepurappavesane”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhāvasittassa anikkhantarājake aniggataratanake pubbe appaṭisaṁvidito indakhīlaṁ atikkāmeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Khattiyo nāma ubhato sujāto hoti, mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakuṭṭho jātivādena. Muddhāvasitto nāma khattiyābhisekena abhisitto hoti. Anikkhantarājaketi rājā sayanigharā anikkhanto hoti. Aniggataratanaketi mahesī sayanigharā anikkhantā hoti, ubho vā anikkhantā honti. Pubbe appaṭisaṁviditoti pubbe anāmantetvā. Indakhīlo nāma sayanigharassa ummāro vuccati. Sayanigharaṁ nāma yattha katthaci rañño sayanaṁ paññattaṁ hoti, antamaso sāṇipākāraparikkhittampi. 418 --- pli-tv-bu-vb-pc83 1:2 Indakhīlaṁ atikkāmeyyāti paṭhamaṁ pādaṁ ummāraṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Appaṭisaṁvidite appaṭisaṁviditasaññī indakhīlaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Appaṭisaṁvidite vematiko indakhīlaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Appaṭisaṁvidite paṭisaṁviditasaññī indakhīlaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Paṭisaṁvidite appaṭisaṁviditasaññī, āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṁvidite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Paṭisaṁvidite paṭisaṁviditasaññī, anāpatti. Anāpatti—paṭisaṁvidite, na khattiyo hoti, na khattiyābhisekena abhisitto hoti, rājā sayanigharā nikkhanto hoti, mahesī sayanigharā nikkhantā hoti, ubho vā nikkhantā honti, na sayanighare, ummattakassa, ādikammikassāti. Antepurasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pc44 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Acelakavagga 44. Rahopaṭicchannasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sahāyakassa gharaṁ gantvā tassa pajāpatiyā saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappesi. Atha kho so puriso ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma ayyo upanando mayhaṁ pajāpatiyā saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappessatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappessatī”ti …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeyya, pācittiyan”ti. 2 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā, antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī. Saddhinti ekato. Raho nāma cakkhussa raho sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṁ vā nikhaṇīyamāne bhamukaṁ vā ukkhipīyamāne sīsaṁ vā ukkhipīyamāne passituṁ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṁ. Paṭicchannaṁ nāma āsanaṁ kuṭṭena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaḷiyā vā, yena kenaci paṭicchannaṁ hoti. Nisajjaṁ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa. Mātugāme mātugāmasaññī raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeti, āpatti pācittiyassa. Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagatāya vā manussaviggahitthiyā vā saddhiṁ raho paṭicchanne āsane nisajjaṁ kappeti, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme mātugāmasaññī, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko, āpatti dukkaṭassa. Amātugāme amātugāmasaññī, anāpatti. Anāpatti—yo koci viññū puriso dutiyo hoti, tiṭṭhati na nisīdati, arahopekkho, aññavihito nisīdati, ummattakassa, ādikammikassāti. Rahopaṭicchannasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. pli-tv-bu-vb-pc21 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ovādavagga 21. 419 --- pli-tv-bu-vb-pc21 1:0 Ovādasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“etarahi kho, āvuso, therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Handāvuso, mayampi bhikkhuniyo ovadāmā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“amhepi, bhaginiyo, upasaṅkamatha; mayampi ovadissāmā”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena chabbaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā chabbaggiye bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīnaṁ parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesuṁ—“gacchatha, bhaginiyo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca—“kacci, bhikkhuniyo, ovādo iddho ahosī”ti? “Kuto, bhante, ovādo iddho bhavissati. Ayyā chabbaggiyā parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesun”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhunīnaṁ parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunovādakaṁ sammannituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ bhikkhunovādakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ bhikkhunovādakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ bhikkhunovādakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena therā bhikkhū sammatā bhikkhuniyo ovadantā tatheva lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“etarahi kho, āvuso, therā bhikkhū sammatā bhikkhuniyo ovadantā tatheva lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Handāvuso, mayampi nissīmaṁ gantvā aññamaññaṁ bhikkhunovādakaṁ sammannitvā bhikkhuniyo ovadāmā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū nissīmaṁ gantvā aññamaññaṁ bhikkhunovādakaṁ sammannitvā bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“mayampi, 420 --- pli-tv-bu-vb-pc21 1:2 bhaginiyo, sammatā. Amhepi upasaṅkamatha. Mayampi ovadissāmā”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena chabbaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā chabbaggiye bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīnaṁ parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesuṁ—“gacchatha, bhaginiyo”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca—“kacci, bhikkhuniyo, ovādo iddho ahosī”ti? “Kuto, bhante, ovādo iddho bhavissati. Ayyā chabbaggiyā parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesun”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassesi …pe… atha kho tā bhikkhuniyo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, bhikkhunīnaṁ parittaññeva dhammiṁ kathaṁ katvā divasaṁ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ bhikkhunovādakaṁ sammannituṁ. Sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasā anupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo; yebhuyyena bhikkhunīnaṁ piyo hoti manāpo; paṭibalo hoti bhikkhuniyo ovadituṁ; na kho panetaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaṁ ajjhāpannapubbo hoti; vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā—anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ bhikkhunovādakaṁ sammannitun”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Asammato nāma ñatticatutthena kammena asammato. Bhikkhuniyo nāma ubhatosaṅghe upasampannā. Ovadeyyāti aṭṭhahi garudhammehi ovadati, āpatti pācittiyassa. Aññena dhammena ovadati, āpatti dukkaṭassa. Ekatoupasampannaṁ ovadati, āpatti dukkaṭassa. Tena sammatena bhikkhunā pariveṇaṁ sammajjitvā pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetvā āsanaṁ paññapetvā dutiyaṁ gahetvā nisīditabbaṁ. Bhikkhunīhi tattha gantvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīditabbaṁ. Tena bhikkhunā pucchitabbā—“samaggāttha, bhaginiyo”ti? Sace “samaggāmhāyyā”ti bhaṇanti, “vattanti, bhaginiyo, aṭṭha garudhammā”ti? Sace “vattantāyyā”ti bhaṇanti, “eso, bhaginiyo, ovādo”ti niyyādetabbo. Sace “na vattantāyyā”ti bhaṇanti, osāretabbā. “Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kātabbaṁ; ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṁ vasitabbaṁ; ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Anvaddhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca, ayampi dhammo …pe… vassaṁ vuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṁ diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā; ayampi dhammo …pe… garudhammaṁ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ; ayampi dhammo …pe… dve vassāni chasu 421 --- pli-tv-bu-vb-pc21 1:3 dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā; ayampi dhammo …pe… na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo; ayampi dhammo …pe… ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṁ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṁ bhikkhunīsu vacanapatho; ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo”ti. Sace “samaggāmhāyyā”ti bhaṇantaṁ aññaṁ dhammaṁ bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Sace “vaggāmhāyyā”ti bhaṇantaṁ aṭṭha garudhamme bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Ovādaṁ aniyyādetvā aññaṁ dhammaṁ bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vematiko ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ samaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vematiko ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ samaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vematiko ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ samaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vematiko ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ samaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati …pe… vematiko ovadati …pe… samaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati …pe… vematiko ovadati …pe… samaggasaññī ovadati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vematiko ovadati …pe… samaggasaññī ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme vematiko vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati …pe… vematiko ovadati …pe… samaggasaññī ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññī vaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati …pe… vematiko ovadati …pe… samaggasaññī ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati …pe… vematiko ovadati …pe… samaggasaññī ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme vematiko samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati …pe… vematiko ovadati …pe… samaggasaññī ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vaggasaññī ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ vematiko ovadati, āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññī samaggaṁ bhikkhunisaṅghaṁ samaggasaññī ovadati, anāpatti. Anāpatti—uddesaṁ dento, paripucchaṁ dento, “osārehi ayyā”ti vuccamāno, osāreti, pañhaṁ pucchati, pañhaṁ puṭṭho katheti, aññassatthāya bhaṇantaṁ bhikkhuniyo suṇanti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti. Ovādasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. pli-tv-bu-vb-pj2 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pārājikakaṇḍa 2. Dutiyapārājikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā 422 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:1 bhikkhū isigilipasse tiṇakuṭiyo karitvā vassaṁ upagacchiṁsu. Āyasmāpi dhaniyo kumbhakāraputto tiṇakuṭikaṁ karitvā vassaṁ upagacchi. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena tiṇakuṭiyo bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca paṭisāmetvā janapadacārikaṁ pakkamiṁsu. Āyasmā pana dhaniyo kumbhakāraputto tattheva vassaṁ vasi, tattha hemantaṁ, tattha gimhaṁ. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Dutiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṁ akāsi. Dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Tatiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṁ akāsi. Tatiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi—“yāvatatiyakaṁ kho me gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Ahaṁ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake kumbhakārakamme pariyodātasippo. Yannūnāhaṁ sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ kareyyan”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ karitvā tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā taṁ kuṭikaṁ paci. Sā ahosi kuṭikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā lohitikā, seyyathāpi indagopako. Seyyathāpi nāma kiṅkaṇikasaddo; evamevaṁ tassā kuṭikāya saddo ahosi. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa taṁ kuṭikaṁ abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ lohitikaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi—“kiṁ etaṁ, bhikkhave, abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ lohitikaṁ, seyyathāpi indagopako”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tassa moghapurisassa ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ karissati. Na hi nāma, bhikkhave, tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā anukampā avihesā bhavissati. Gacchathetaṁ, bhikkhave, kuṭikaṁ bhindatha. Mā pacchimā janatā pāṇesu pātabyataṁ āpajji. Na ca, bhikkhave, sabbamattikāmayā kuṭikā kātabbā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. “Evaṁ, bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā yena sā kuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ kuṭikaṁ bhindiṁsu. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto te bhikkhū etadavoca—“kissa me tumhe, āvuso, kuṭikaṁ bhindathā”ti? “Bhagavā, āvuso, bhedāpetī”ti. “Bhindathāvuso, sace dhammassāmī bhedāpetī”ti. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi—“yāvatatiyakaṁ kho me gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā. Atthi ca me dārugahe gaṇako sandiṭṭho. Yannūnāhaṁ dārugahe gaṇakaṁ dārūni yācitvā dārukuṭikaṁ kareyyan”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṁ etadavoca—“yāvatatiyakaṁ kho me, āvuso, gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā. Dehi me, āvuso, dārūni. Icchāmi dārukuṭikaṁ kātun”ti. “Natthi, bhante, tādisāni dārūni yānāhaṁ ayyassa dadeyyaṁ. Atthi, bhante, devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni. Sace tāni dārūni rājā dāpeti harāpetha, bhante”ti. “Dinnāni, āvuso, raññā”ti. Atha kho dārugahe gaṇakassa etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Rājāpimesaṁ abhippasanno. Nārahati 423 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:1 adinnaṁ dinnanti vattun”ti. Atha kho dārugahe gaṇako āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ etadavoca—“harāpetha, bhante”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tāni dārūni khaṇḍākhaṇḍikaṁ chedāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā dārukuṭikaṁ akāsi. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante anusaññāyamāno yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṁ etadavoca—“yāni tāni, bhaṇe, devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni kahaṁ tāni dārūnī”ti? “Tāni, sāmi, dārūni devena ayyassa dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto anattamano ahosi—“kathañhi nāma devo devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dassatī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca—“saccaṁ kira devena devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī”ti? “Ko evamāhā”ti? “Dārugahe gaṇako, devā”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, dārugahe gaṇakaṁ āṇāpehī”ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto dārugahe gaṇakaṁ bandhaṁ āṇāpesi. Addasa kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto dārugahe gaṇakaṁ bandhaṁ niyyamānaṁ. Disvāna dārugahe gaṇakaṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, āvuso, bandho niyyāsī”ti? “Tesaṁ, bhante, dārūnaṁ kiccā”ti. “Gacchāvuso, ahampi āgacchāmī”ti. “Eyyāsi, bhante, purāhaṁ haññāmī”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ etadavoca—“saccaṁ kira mayā, bhante, devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni ayyassa dinnānī”ti? “Evaṁ, mahārājā”ti. “Mayaṁ kho, bhante, rājāno nāma bahukiccā bahukaraṇīyā, datvāpi na sareyyāma; iṅgha, bhante, sarāpehī”ti. “Sarasi tvaṁ, mahārāja, paṭhamābhisitto evarūpiṁ vācaṁ bhāsitā—‘dinnaññeva samaṇabrāhmaṇānaṁ tiṇakaṭṭhodakaṁ paribhuñjantū’”ti. “Sarāmahaṁ, bhante. Santi, bhante, samaṇabrāhmaṇā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Tesaṁ appamattakepi kukkuccaṁ uppajjati. Tesaṁ mayā sandhāya bhāsitaṁ, tañca kho araññe apariggahitaṁ. So tvaṁ, bhante, tena lesena dārūni adinnaṁ harituṁ maññasi. Kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ haneyya vā bandheyya vā pabbājeyya vā. Gaccha, bhante, lomena tvaṁ muttosi. Māssu punapi evarūpaṁ akāsī”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brāhmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ. Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Rājānampi ime vañcenti, kiṁ panaññe manusse”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṁ ādiyissatī”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, dhaniya, rañño dārūni adinnaṁ ādiyī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, rañño dārūni adinnaṁ 424 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:1 ādiyissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, moghapurisa, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Tena kho pana samayena aññataro purāṇavohāriko mahāmatto bhikkhūsu pabbajito bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kittakena kho, bhikkhu, rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṁ gahetvā hanati vā bandhati vā pabbājeti vā”ti? “Pādena vā, bhagavā, pādārahena vā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe pañcamāsako pādo hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyuṁ vā—‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī’ti, tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharitvā ārāmaṁ haritvā bhājesuṁ. Bhikkhū evamāhaṁsu—“mahāpuññattha tumhe, āvuso. Bahuṁ tumhākaṁ cīvaraṁ uppannan”ti. “Kuto, āvuso, amhākaṁ puññaṁ, idāni mayaṁ rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharimhā”ti. “Nanu, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Kissa tumhe, āvuso, rajakabhaṇḍikaṁ avaharitthā”ti? “Saccaṁ, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Tañca kho gāme, no araññe”ti. “Nanu, āvuso, tathevetaṁ hoti. Ananucchavikaṁ, āvuso, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tumhe, āvuso, rajakabhaṇḍikaṁ avaharissatha. Netaṁ, āvuso, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, āvuso, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharitthā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisā, ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, rajakabhaṇḍikaṁ avaharissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, moghapurisā, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyuṁ vā—‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī’ti, tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Gāmo nāma ekakuṭikopi gāmo, dvikuṭikopi gāmo, tikuṭikopi gāmo, catukuṭikopi gāmo, samanussopi gāmo, amanussopi gāmo, parikkhittopi gāmo, aparikkhittopi gāmo, gonisādiniviṭṭhopi gāmo, yopi sattho atirekacatumāsaniviṭṭho sopi vuccati gāmo. Gāmūpacāro nāma parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto, aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto. Araññaṁ nāma ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṁ araññaṁ nāma. Adinnaṁ nāma yaṁ adinnaṁ anissaṭṭhaṁ apariccattaṁ rakkhitaṁ gopitaṁ mamāyitaṁ parapariggahitaṁ. Etaṁ adinnaṁ nāma. Theyyasaṅkhātanti theyyacitto avaharaṇacitto. Ādiyeyyāti ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṁ vikopeyya ṭhānā cāveyya saṅketaṁ vītināmeyya. Yathārūpaṁ nāma pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā. Rājāno 425 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:3 nāma pathabyārājā padesarājā maṇḍalikā antarabhogikā akkhadassā mahāmattā, ye vā pana chejjabhejjaṁ karontā anusāsanti. Ete rājāno nāma. Coro nāma yo pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati. Eso coro nāma. Haneyyuṁ vāti hatthena vā pādena vā kasāya vā vettena vā aḍḍhadaṇḍakena vā chejjāya vā haneyyuṁ. Bandheyyuṁ vāti rajjubandhanena vā andubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā gharabandhanena vā nagarabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā bandheyyuṁ, purisaguttiṁ vā kareyyuṁ. Pabbājeyyuṁ vāti gāmā vā nigamā vā nagarā vā janapadā vā janapadapadesā vā pabbājeyyuṁ. Corosi bālosi mūḷhosi thenosīti paribhāso eso. Tathārūpaṁ nāma pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā. Ādiyamānoti ādiyamāno haramāno avaharamāno iriyāpathaṁ vikopayamāno ṭhānā cāvayamāno saṅketaṁ vītināmayamāno. Ayampīti purimaṁ upādāya vuccati. Pārājiko hotīti seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāya; evameva bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati— “pārājiko hotī”ti. Asaṁvāsoti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Eso saṁvāso nāma. So tena saddhiṁ natthi. Tena vuccati—“asaṁvāso”ti. 4 Bhūmaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ udakaṭṭhaṁ nāvaṭṭhaṁ yānaṭṭhaṁ bhāraṭṭhaṁ ārāmaṭṭhaṁ vihāraṭṭhaṁ khettaṭṭhaṁ vatthuṭṭhaṁ gāmaṭṭhaṁ araññaṭṭhaṁ udakaṁ dantapoṇaṁ vanappati haraṇakaṁ upanidhi suṅkaghātaṁ pāṇo apadaṁ dvipadaṁ catuppadaṁ bahuppadaṁ ocarako oṇirakkho saṁvidāvahāro saṅketakammaṁ nimittakammanti. Bhūmaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ bhūmiyaṁ nikkhittaṁ hoti nikhātaṁ paṭicchannaṁ. Bhūmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati kudālaṁ vā piṭakaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Tattha jātakaṁ kaṭṭhaṁ vā lataṁ vā chindati, āpatti dukkaṭassa. Tattha paṁsuṁ khaṇati vā byūhati vā uddharati vā, āpatti dukkaṭassa. Kumbhiṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano bhājanaṁ pavesetvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṁ vā karoti muṭṭhiṁ vā chindati, āpatti pārājikassa. Suttāruḷhaṁ bhaṇḍaṁ pāmaṅgaṁ vā kaṇṭhasuttakaṁ vā kaṭisuttakaṁ vā sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Koṭiyaṁ gahetvā uccāreti, āpatti thullaccayassa. Ghaṁsanto nīharati, āpatti thullaccayassa. Antamaso kesaggamattampi kumbhimukhā moceti, āpatti pārājikassa. Sappiṁ vā telaṁ vā madhuṁ vā phāṇitaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto ekena payogena pivati, āpatti pārājikassa. Tattheva bhindati vā chaḍḍeti vā jhāpeti vā aparibhogaṁ vā karoti āpatti dukkaṭassa. Thalaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ thale nikkhittaṁ hoti. Thalaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Ākāsaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ ākāsagataṁ hoti. Moro vā kapiñjaro vā tittiro vā vaṭṭako vā, sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā chijjamānaṁ patati. Ākāsaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Gamanaṁ upacchindati, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vehāsaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ vehāsagataṁ hoti. Mañce vā pīṭhe vā cīvaravaṁse vā cīvararajjuyā vā bhittikhile vā nāgadante vā rukkhe vā laggitaṁ hoti, antamaso pattādhārakepi. Vehāsaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Udakaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ udake nikkhittaṁ hoti. Udakaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ 426 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:4 vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Nimujjati vā ummujjati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā bhisaṁ vā macchaṁ vā kacchapaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Nāvā nāma yāya tarati. Nāvaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ nāvāya nikkhittaṁ hoti. “Nāvaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmī”ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Nāvaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Bandhanaṁ moceti, āpatti dukkaṭassa. Bandhanaṁ mocetvā āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Uddhaṁ vā adho vā tiriyaṁ vā antamaso kesaggamattampi saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Yānaṁ nāma vayhaṁ ratho sakaṭaṁ sandamānikā. Yānaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ yāne nikkhittaṁ hoti. Yānaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Yānaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Bhāro nāma sīsabhāro khandhabhāro kaṭibhāro olambako. Sīse bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Khandhaṁ oropeti, āpatti pārājikassa. Khandhe bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Kaṭiṁ oropeti, āpatti pārājikassa. Kaṭiyā bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Hatthena gaṇhāti, āpatti pārājikassa. Hatthe bhāraṁ theyyacitto bhūmiyaṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Theyyacitto bhūmito gaṇhāti, āpatti pārājikassa. Ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo. Ārāmaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ ārāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Ārāmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ mūlaṁ vā tacaṁ vā pattaṁ vā pupphaṁ vā phalaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Ārāmaṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Vihāraṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ vihāre catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Vihāraṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vihāraṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khettaṁ nāma yattha pubbaṇṇaṁ vā aparaṇṇaṁ vā jāyati. Khettaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Khettaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti, dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. 427 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:4 Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ pubbaṇṇaṁ vā aparaṇṇaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Khettaṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṁ vā rajjuṁ vā vatiṁ vā mariyādaṁ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṁ payogaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ payoge āgate, āpatti pārājikassa. Vatthu nāma ārāmavatthu vihāravatthu. Vatthuṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ vatthusmiṁ catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Vatthuṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vatthuṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ bhavissatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṁ vā rajjuṁ vā vatiṁ vā pākāraṁ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṁ payogaṁ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ payoge āgate āpatti pārājikassa. Gāmaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Gāmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Araññaṁ nāma yaṁ manussānaṁ pariggahitaṁ hoti, taṁ araññaṁ. Araññaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ araññe catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti— bhūmaṭṭhaṁ, thalaṭṭhaṁ, ākāsaṭṭhaṁ, vehāsaṭṭhaṁ. Araññaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṁ kaṭṭhaṁ vā lataṁ vā tiṇaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Udakaṁ nāma bhājanagataṁ vā hoti pokkharaṇiyā vā taḷāke vā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano bhājanaṁ pavesetvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṁ karoti, āpatti pārājikassa. Mariyādaṁ bhindati, āpatti dukkaṭassa. Mariyādaṁ bhinditvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti pārājikassa. Atirekamāsakaṁ vā ūnapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti thullaccayassa. Māsakaṁ vā ūnamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dantapoṇaṁ nāma chinnaṁ vā acchinnaṁ vā. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vanappati nāma yo manussānaṁ pariggahito hoti rukkho paribhogo. Theyyacitto chindati, pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa. Ekaṁ pahāraṁ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṁ pahāre āgate, āpatti pārājikassa. Haraṇakaṁ nāma aññassa haraṇakaṁ bhaṇḍaṁ. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Sahabhaṇḍahārakaṁ padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Patitaṁ bhaṇḍaṁ gahessāmīti pātāpeti, āpatti dukkaṭassa. Patitaṁ bhaṇḍaṁ pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti 428 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:4 thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Upanidhi nāma upanikkhittaṁ bhaṇḍaṁ. Dehi me bhaṇḍanti vuccamāno nāhaṁ gaṇhāmīti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṁ dassatīti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Suṅkaghātaṁ nāma raññā ṭhapitaṁ hoti pabbatakhaṇḍe vā nadītitthe vā gāmadvāre vā—“atra paviṭṭhassa suṅkaṁ gaṇhantū”ti. Tatra pavisitvā rājaggaṁ bhaṇḍaṁ pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Paṭhamaṁ pādaṁ suṅkaghātaṁ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti, āpatti pārājikassa. Antosuṅkaghāte ṭhito bahisuṅkaghātaṁ pāteti, āpatti pārājikassa. Suṅkaṁ pariharati, āpatti dukkaṭassa. Pāṇo nāma manussapāṇo vuccati. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Apadaṁ nāma ahi macchā. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Dvipadaṁ nāma manussā, pakkhajātā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Catuppadaṁ nāma—hatthī assā oṭṭhā goṇā gadrabhā pasukā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Tatiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Catutthaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Bahuppadaṁ nāma—vicchikā satapadī uccāliṅgapāṇakā. Pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Padasā nessāmīti saṅkāmeti, pade pade āpatti thullaccayassa. Pacchimaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Ocarako nāma bhaṇḍaṁ ocaritvā ācikkhati—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Oṇirakkho nāma āhaṭaṁ bhaṇḍaṁ gopento pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Saṁvidāvahāro nāma sambahulā saṁvidahitvā eko bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti sabbesaṁ pārājikassa. Saṅketakammaṁ nāma saṅketaṁ karoti— “purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā rattiṁ vā divā vā tena saṅketena taṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. Tena saṅketena taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Taṁ saṅketaṁ pure vā pacchā vā taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Nimittakammaṁ nāma nimittaṁ karoti. Akkhiṁ vā nikhaṇissāmi bhamukaṁ vā ukkhipissāmi sīsaṁ vā ukkhipissāmi, tena nimittena taṁ bhaṇḍaṁ avaharāti, āpatti dukkaṭassa. Tena nimittena taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Taṁ nimittaṁ pure vā pacchā vā taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. 5 Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ maññamāno taṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ maññamāno aññaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ maññamāno taṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ 429 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:5 maññamāno aññaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharatū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So itarassa āroceti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako paṭiggaṇhāti, mūlaṭṭhassa āpatti thullaccayassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti sabbesaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharatū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Āṇāpakassa ca avahārakassa ca āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So gantvā puna paccāgacchati—“nāhaṁ sakkomi taṁ bhaṇḍaṁ avaharitun”ti. So puna āṇāpeti—“yadā sakkosi tadā taṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī na sāveti—“mā avaharī”ti. So taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti—“mā avaharī”ti. So “āṇatto ahaṁ tayā”ti, taṁ bhaṇḍaṁ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti—“itthannāmaṁ bhaṇḍaṁ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti—“mā avaharī”ti. So “sādhū”ti? Oramati, ubhinnaṁ anāpatti. 6 Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti pārājikassa—parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā,. theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti thullaccayassa—parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Chahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṁ, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Chahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṁ, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa. Chahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṁ, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca parapariggahitaṁ hoti, parapariggahitasaññī ca, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca parapariggahitaṁ hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, 430 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:6 atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Pañcahi ākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca parapariggahitaṁ hoti, parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṁ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—sasaññissa, vissāsaggāhe, tāvakālike, petapariggahe, tiracchānagatapariggahe, paṁsukūlasaññissa, ummattakassa, khittacittassa vedanāṭṭassa ādikammikassāti. Adinnādānamhi paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2.1. Vinītavatthuuddānagāthā Rajakehi pañca akkhātā, caturo attharaṇehi ca; Andhakārena ve pañca, pañca hāraṇakena ca. Niruttiyā pañca akkhātā, vātehi apare duve; Asambhinne kusāpāto, jantaggena sahā dasa. Vighāsehi pañca akkhātā, pañca ceva amūlakā; Dubbhikkhe kuramaṁsañca, pūvasakkhalimodakā. Chaparikkhārathavikā, bhisivaṁsā na nikkhame; Khādanīyañca vissāsaṁ, sasaññāyapare duve. Satta nāvaharāmāti, satta ceva avāharuṁ; Saṅghassa avaharuṁ satta, pupphehi apare duve. Tayo ca vuttavādino, maṇi tīṇi atikkame; Sūkarā ca migā macchā, yānañcāpi pavattayi. Duve pesī duve dārū, paṁsukūlaṁ duve dakā; Anupubbavidhānena, tadañño na paripūrayi. Sāvatthiyā caturo muṭṭhī, dve vighāsā duve tiṇā; Saṅghassa bhājayuṁ satta, satta ceva assāmikā. Dārudakā mattikā dve tiṇāni, Saṅghassa satta avahāsi seyyaṁ; Sassāmikaṁ na cāpi nīhareyya, Hareyya sassāmikaṁ tāvakālikaṁ. Campā rājagahe ceva, vesāliyā ca ajjuko; Bārāṇasī ca kosambī, sāgalā daḷhikena cāti. 7 2.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avahariṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Kacci nu kho mayaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpannā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacittaṁ uppādesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, cittuppāde”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacitto āmasi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacitto phandāpesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṁ gantvā mahagghaṁ dussaṁ passitvā theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu mahagghaṁ uttarattharaṇaṁ passitvā theyyacittaṁ uppādesi …pe… theyyacitto āmasi …pe… theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṁ passitvā nimittaṁ akāsi—“rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno taṁ avahari …pe… taṁ maññamāno aññaṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno taṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno aññaṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṁ passitvā nimittaṁ akāsi—“rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno attano bhaṇḍaṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññassa bhaṇḍaṁ haranto sīse bhāraṁ theyyacitto āmasi …pe… theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto khandhaṁ oropesi …pe… khandhe bhāraṁ theyyacitto āmasi …pe… theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto kaṭiṁ oropesi …pe… kaṭiyā bhāraṁ theyyacitto āmasi …pe… theyyacitto phandāpesi …pe… theyyacitto hatthena aggahesi …pe… hatthe bhāraṁ theyyacitto bhūmiyaṁ 431 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:7 nikkhipi …pe… theyyacitto bhūmito aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ajjhokāse cīvaraṁ pattharitvā vihāraṁ pāvisi. Aññataro bhikkhu— “māyidaṁ cīvaraṁ nassī”ti, paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṁ bhikkhuṁ pucchi— “āvuso, mayhaṁ cīvaraṁ kena avahaṭan”ti? So evamāha— “mayā avahaṭan”ti. “So taṁ ādiyi, assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe…. Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Niruttipatho ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, niruttipathe”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe cīvaraṁ nikkhipitvā. Pīṭhe nisīdanaṁ nikkhipitvā … heṭṭhāpīṭhe pattaṁ nikkhipitvā vihāraṁ pāvisi. Aññataro bhikkhu— “māyaṁ patto nassī”ti paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṁ bhikkhuṁ pucchi— “āvuso, mayhaṁ patto kena avahaṭo”ti? So evamāha— “mayā avahaṭo”ti. So taṁ ādiyi, “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, niruttipathe”ti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī vatiyā cīvaraṁ pattharitvā vihāraṁ pāvisi. Aññatarā bhikkhunī— “māyidaṁ cīvaraṁ nassī”ti paṭisāmesi. Sā nikkhamitvā taṁ bhikkhuniṁ pucchi—“ayye, mayhaṁ cīvaraṁ kena avahaṭan”ti? Sā evamāha— “mayā avahaṭan”ti. “Sā taṁ ādiyi, assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṁ ahosi …pe…. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anāpatti, bhikkhave, niruttipathe”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vātamaṇḍalikāya ukkhittaṁ sāṭakaṁ passitvā sāmikānaṁ dassāmīti, aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Atheyyacitto ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, atheyyacittassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vātamaṇḍalikāya ukkhittaṁ veṭhanaṁ passitvā—“pure sāmikā passantī”ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu susānaṁ gantvā abhinne sarīre paṁsukūlaṁ aggahesi. Tasmiñca sarīre peto adhivattho hoti. Atha kho so peto taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“mā, bhante, mayhaṁ sāṭakaṁ aggahesī”ti. So bhikkhu anādiyanto agamāsi. Atha kho taṁ sarīraṁ uṭṭhahitvā tassa bhikkhuno piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho so bhikkhu vihāraṁ pavisitvā dvāraṁ thakesi. Atha kho taṁ sarīraṁ tattheva paripati. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, abhinne sarīre paṁsukūlaṁ gahetabbaṁ. Yo gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa cīvare bhājīyamāne theyyacitto kusaṁ saṅkāmetvā cīvaraṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena āyasmā ānando jantāghare aññatarassa bhikkhuno antaravāsakaṁ attano maññamāno nivāsesi. Atha kho so bhikkhu āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“kissa me tvaṁ, āvuso ānanda, antaravāsakaṁ nivāsesī”ti? “Sakasaññī ahaṁ, āvuso”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, sakasaññissā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā sīhavighāsaṁ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, sīhavighāse”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā byagghavighāsaṁ passitvā … dīpivighāsaṁ passitvā … taracchavighāsaṁ passitvā … kokavighāsaṁ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, tiracchānagatapariggahe”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa odane bhājīyamāne—“aparassa bhāgaṁ dehī”ti amūlakaṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa khādanīye bhājīyamāne … saṅghassa pūve bhājīyamāne … saṅghassa ucchumhi bhājīyamāne … 432 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:7 saṅghassa timbarūsake bhājīyamāne—“aparassa bhāgaṁ dehī”ti amūlakaṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe…. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe odanīyagharaṁ pavisitvā pattapūraṁ odanaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe sūnagharaṁ pavisitvā pattapūraṁ maṁsaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe pūvagharaṁ pavisitvā pattapūraṁ pūvaṁ theyyacitto avahari …pe… pattapūrā sakkhaliyo theyyacitto avahari …pe… pattapūre modake theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṁ passitvā nimittaṁ akāsi—“rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno taṁ avahari …pe… taṁ maññamāno aññaṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno taṁ avahari …pe… aññaṁ maññamāno aññaṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṁ passitvā nimittaṁ akāsi—“rattiṁ avaharissāmī”ti. So taṁ maññamāno attano parikkhāraṁ avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe thavikaṁ passitvā—“ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmī”ti saha pīṭhakena saṅkāmetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa bhisiṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu cīvaravaṁse cīvaraṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāre cīvaraṁ avaharitvā—“ito nikkhamanto pārājiko bhavissāmī”ti vihārā na nikkhami …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Nikkhami vā so, bhikkhave, moghapuriso na vā nikkhami, āpatti pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sahāyakā honti. Eko bhikkhu gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Dutiyo bhikkhu saṅghassa khādanīye bhājīyamāne sahāyakassa bhāgaṁ gahetvā. tassa vissasanto paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Vissāsaggāho ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, vissāsaggāhe”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū cīvarakammaṁ karonti. Saṅghassa khādanīye bhājīyamāne sabbesaṁ paṭivisā āharitvā upanikkhittā honti. Aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno paṭivisaṁ attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Sakasaññī ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, sakasaññissā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū cīvarakammaṁ karonti. Saṅghassa khādanīye bhājīyamāne aññatarassa bhikkhuno pattena aññatarassa bhikkhuno paṭiviso āharitvā upanikkhitto hoti. Pattasāmiko bhikkhu attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, sakasaññissā”ti. Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṁ pātetvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kiṁcittā tumhe, bhikkhave”ti? “Paṁsukūlasaññino mayaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena jambucorakā … labujacorakā … panasacorakā … tālapakkacorakā … ucchucorakā … timbarūsakacorakā timbarūsake uccinitvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. 433 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:7 Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṁ pātetvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena jambucorakā … labujacorakā … panasacorakā … tālapakkacorakā … ucchucorakā … timbarūsakacorakā timbarūsake uccinitvā bhaṇḍikaṁ ādāya agamaṁsu. Sāmikā te corake anubandhiṁsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṁ pātetvā palāyiṁsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā paribhuñjiṁsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa ambaṁ theyyacitto avahari … saṅghassa jambuṁ … saṅghassa labujaṁ … saṅghassa panasaṁ … saṅghassa tālapakkaṁ … saṅghassa ucchuṁ … saṅghassa timbarūsakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṁ gantvā ocitaṁ pupphaṁ pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṁ gantvā pupphaṁ ocinitvā pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṁ gacchanto aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, tuyhaṁ upaṭṭhākakulaṁ vutto vajjemī”ti. So gantvā ekaṁ sāṭakaṁ āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjemīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṁ gacchati. Aññataro bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, mayhaṁ upaṭṭhākakulaṁ vutto vajjehī”ti. So gantvā yugasāṭakaṁ āharāpetvā ekaṁ attanā paribhuñji, ekaṁ tassa bhikkhuno adāsi. So jānitvā taṁ codesi—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjehīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṁ gacchanto aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, tuyhaṁ upaṭṭhākakulaṁ vutto vajjemī”ti. Sopi evamāha—“vutto vajjehī”ti. So gantvā āḷhakaṁ sappiṁ tulaṁ guḷaṁ doṇaṁ taṇḍulaṁ āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṁ codesi—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjemīti vattabbo, na ca vutto vajjehīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṁ maṇiṁ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṁ passitvā tassa bhikkhuno ajānantassa thavikāya maṇiṁ pakkhipitvā suṅkaṭṭhānaṁ atikkamitvā aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, jānāmī”ti. “Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṁ maṇiṁ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṁ passitvā gilānālayaṁ karitvā attano bhaṇḍikaṁ tassa bhikkhuno adāsi. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṁ atikkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āhara me, bhante, bhaṇḍikaṁ; nāhaṁ akallako”ti. “Kissa pana tvaṁ, āvuso, evarūpaṁ akāsī”ti? Atha kho so puriso tassa bhikkhuno etamatthaṁ ārocesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, jānāmī”ti. “Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu satthena saddhiṁ 434 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:7 addhānamaggappaṭipanno hoti. Aññataro puriso taṁ bhikkhuṁ āmisena upalāpetvā suṅkaṭṭhānaṁ passitvā mahagghaṁ maṇiṁ tassa bhikkhuno adāsi—“imaṁ, bhante, maṇiṁ suṅkaṭṭhānaṁ atikkāmehī”ti. Atha kho so bhikkhu taṁ maṇiṁ suṅkaṭṭhānaṁ atikkāmesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṁ sūkaraṁ kāruññena muñci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Kāruññādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, kāruññādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṁ sūkaraṁ—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṁ migaṁ kāruññena muñci … pāse bandhaṁ migaṁ—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto muñci … kumine bandhe macche kāruññena muñci … kumine bandhe macche—“pure sāmikā passantī”ti theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu yāne bhaṇḍaṁ passitvā—“ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmī”ti, atikkamitvā pavaṭṭetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṁ maṁsapesiṁ—“sāmikānaṁ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, atheyyacittassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṁ maṁsapesiṁ—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena manussā uḷumpaṁ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osārenti. Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino uttāresuṁ. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena manussā uḷumpaṁ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osārenti. Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṁsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā uttāresuṁ. Sāmikā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro gopālako rukkhe sāṭakaṁ ālaggetvā uccāraṁ agamāsi. Aññataro bhikkhu paṁsukūlasaññī aggahesi. Atha kho so gopālako taṁ bhikkhuṁ codesi—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṁ tarantassa rajakānaṁ hatthato muttaṁ sāṭakaṁ pāde laggaṁ hoti. So bhikkhu—“sāmikānaṁ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, atheyyacittassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṁ tarantassa rajakānaṁ hatthato muttaṁ sāṭakaṁ pāde laggaṁ hoti. So bhikkhu—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sappikumbhiṁ passitvā thokaṁ thokaṁ paribhuñji. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṁvidahitvā agamaṁsu—“bhaṇḍaṁ avaharissāmā”ti. Eko bhaṇḍaṁ avahari. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ pārājikā. Yo avahaṭo so pārājiko”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ … “āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṁvidahitvā bhaṇḍaṁ avaharitvā bhājesuṁ. Tehi bhājīyamāne ekamekassa paṭiviso na pañcamāsako pūri. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ pārājikā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ dubbhikkhe āpaṇikassa taṇḍulamuṭṭhiṁ theyyacitto avahari. Tassa 435 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:7 kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ dubbhikkhe āpaṇikassa muggamuṭṭhiṁ … māsamuṭṭhiṁ … tilamuṭṭhiṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ andhavane corakā gāviṁ hantvā maṁsaṁ khāditvā sesakaṁ paṭisāmetvā agamaṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Corakā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ andhavane corakā sūkaraṁ hantvā maṁsaṁ khāditvā sesakaṁ paṭisāmetvā agamaṁsu. Bhikkhū paṁsukūlasaññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṁsu. Corakā te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paṁsukūlasaññissā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṁ gantvā lūtaṁ tiṇaṁ pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṁ gantvā tiṇaṁ lāyitvā pañcamāsagghanakaṁ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa ambaṁ bhājāpetvā paribhuñjiṁsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kiṁcittā tumhe, bhikkhave”ti? “Paribhogatthāya mayaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhave, paribhogatthāyā”ti. Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa jambuṁ … saṅghassa labujaṁ … saṅghassa panasaṁ … saṅghassa tālapakkaṁ … saṅghassa ucchuṁ … saṅghassa timbarūsakaṁ bhājāpetvā paribhuñjiṁsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṁ—“assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, paribhogatthāyā”ti. Tena kho pana samayena ambapālakā bhikkhūnaṁ ambaphalaṁ denti. Bhikkhū—“gopetuṁ ime issarā, nayime dātun”ti, kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, gopakassa dāne”ti. Tena kho pana samayena jambupālakā … labujapālakā … panasapālakā … tālapakkapālakā … ucchupālakā … timbarūsakapālakā bhikkhūnaṁ timbarūsakaṁ denti. Bhikkhū—“gopetuṁ ime issarā, nayime dātun”ti, kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, gopakassa dāne”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa dāruṁ tāvakālikaṁ haritvā attano vihārassa kuṭṭaṁ upatthambhesi. Bhikkhū taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Tāvakāliko ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, tāvakālike”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa udakaṁ theyyacitto avahari … saṅghassa mattikaṁ theyyacitto avahari … saṅghassa puñjakitaṁ tiṇaṁ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa puñjakitaṁ tiṇaṁ theyyacitto jhāpesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa mañcaṁ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa pīṭhaṁ … saṅghassa bhisiṁ … saṅghassa bibbohanaṁ … saṅghassa kavāṭaṁ … saṅghassa ālokasandhiṁ … saṅghassa gopānasiṁ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa vihāraparibhogaṁ senāsanaṁ aññatra paribhuñjanti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā aññatra paribhogaṁ aññatra paribhuñjissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, aññatra paribhogo aññatra paribhuñjitabbo. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū 436 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:7 uposathaggampi sannisajjampi harituṁ kukkuccāyantā chamāyaṁ nisīdanti. Gattānipi cīvarānipi paṁsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tāvakālikaṁ haritun”ti. Tena kho pana samayena campāyaṁ thullanandāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṁ gantvā—“ayyā icchati tekaṭulayāguṁ pātun”ti, pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṁ codesi—“assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṁ ahosi …pe…. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe thullanandāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṁ gantvā—“ayyā icchati madhugoḷakaṁ khāditun”ti, pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṁ codesi—“assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā”ti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ āyasmato ajjukassa upaṭṭhākassa gahapatino dve dārakā honti— putto ca bhāgineyyo ca. Atha kho so gahapati āyasmantaṁ ajjukaṁ etadavoca—“imaṁ, bhante, okāsaṁ yo imesaṁ dvinnaṁ dārakānaṁ saddho hoti pasanno tassa ācikkheyyāsī”ti. Tena kho pana samayena tassa gahapatino bhāgineyyo saddho hoti pasanno. Atha kho āyasmā ajjuko taṁ okāsaṁ tassa dārakassa ācikkhi. So tena sāpateyyena kuṭumbañca saṇṭhapesi dānañca paṭṭhapesi. Atha kho tassa gahapatino putto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“ko nu kho, bhante ānanda, pituno dāyajjo— putto vā bhāgineyyo vā”ti? “Putto kho, āvuso, pituno dāyajjo”ti. “Ayaṁ, bhante, ayyo ajjuko amhākaṁ sāpateyyaṁ amhākaṁ methunakassa ācikkhī”ti. “Assamaṇo, āvuso, āyasmā ajjuko”ti. Atha kho āyasmā ajjuko āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“dehi me, āvuso ānanda, vinicchayan”ti. Tena kho pana samayena āyasmā upāli āyasmato ajjukassa pakkho hoti. Atha kho āyasmā upāli āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“yo nu kho, āvuso ānanda, sāmikena ‘imaṁ okāsaṁ itthannāmassa ācikkheyyāsī’ti vutto tassa ācikkhati, kiṁ so āpajjatī”ti? “Na, bhante, kiñci āpajjati, antamaso dukkaṭamattampī”ti. “Ayaṁ, āvuso, āyasmā ajjuko sāmikena—‘imaṁ okāsaṁ itthannāmassa ācikkhā’ti vutto tassa ācikkhati; anāpatti, āvuso, āyasmato ajjukassā”ti. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṁ āyasmato pilindavacchassa upaṭṭhākakulaṁ corehi upaddutaṁ hoti. Dve ca dārakā nītā honti. Atha kho āyasmā pilindavaccho te dārake iddhiyā ānetvā pāsāde ṭhapesi. Manussā te dārake passitvā—“ayyassāyaṁ pilindavacchassa iddhānubhāvo”ti, āyasmante pilindavacche abhippasīdiṁsu. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā pilindavaccho corehi nīte dārake ānessatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, iddhimassa iddhivisaye”ti. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sahāyakā honti—paṇḍuko ca kapilo ca. Eko gāmake viharati, eko kosambiyaṁ. Atha kho tassa bhikkhuno gāmakā kosambiṁ gacchantassa antarāmagge nadiṁ tarantassa sūkarikānaṁ hatthato muttā medavaṭṭi pāde laggā hoti. So bhikkhu—“sāmikānaṁ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṁ bhikkhuṁ codesuṁ—“assamaṇosi tvan”ti. Taṁ uttiṇṇaṁ gopālikā passitvā etadavoca—“ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. So—“pakatiyāpāhaṁ assamaṇo”ti tassā methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā kosambiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, adinnādāne pārājikassa; āpatti methunadhammasamāyoge pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena sāgalāyaṁ āyasmato daḷhikassa saddhivihāriko bhikkhu anabhiratiyā pīḷito āpaṇikassa veṭhanaṁ avaharitvā āyasmantaṁ daḷhikaṁ etadavoca—“assamaṇo ahaṁ, bhante, vibbhamissāmī”ti. “Kiṁ tayā, āvuso, katan”ti? So tamatthaṁ ārocesi. Āharāpetvā agghāpesi. Taṁ agghāpentaṁ na pañcamāsake agghati. “Anāpatti, āvuso, pārājikassā”ti. Dhammakathaṁ akāsi. So bhikkhu abhiramatīti. Dutiyapārājikaṁ 437 --- pli-tv-bu-vb-pj2 1:7 samattaṁ. pli-tv-bu-vb-pj3 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pārājikakaṇḍa 3. Tatiyapārājikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṁ anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa asubhasamāpattiyā vaṇṇaṁ bhāsati. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“icchāmahaṁ, bhikkhave, addhamāsaṁ paṭisallīyituṁ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā”ti. “Evaṁ, bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā nāssudha koci bhagavantaṁ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Bhikkhū—“bhagavā kho anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa asubhasamāpattiyā vaṇṇaṁ bhāsatī”ti, te anekākāravokāraṁ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te sakena kāyena aṭṭīyanti harāyanti jigucchanti. Seyyathāpi nāma itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṁnhāto ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyya harāyeyya jiguccheyya; evameva te bhikkhū sakena kāyena aṭṭīyantā harāyantā jigucchantā attanāpi attānaṁ jīvitā voropenti, aññamaññampi jīvitā voropenti, migalaṇḍikampi samaṇakuttakaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“sādhu no, āvuso, jīvitā voropehi. Idaṁ te pattacīvaraṁ bhavissatī”ti. Atha kho migalaṇḍiko samaṇakuttako pattacīvarehi bhaṭo sambahule bhikkhū jīvitā voropetvā lohitakaṁ asiṁ ādāya yena vaggumudā nadī tenupasaṅkami. Atha kho migalaṇḍikassa samaṇakuttakassa lohitakaṁ taṁ asiṁ dhovantassa ahudeva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro—“alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ. Bahuṁ vata mayā apuññaṁ pasutaṁ, yohaṁ bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme jīvitā voropesin”ti. Atha kho aññatarā mārakāyikā devatā abhijjamāne udake āgantvā migalaṇḍikaṁ samaṇakuttakaṁ etadavoca—“sādhu sādhu, sappurisa, lābhā te, sappurisa, suladdhaṁ te, sappurisa. Bahuṁ tayā, sappurisa, puññaṁ pasutaṁ, yaṁ tvaṁ atiṇṇe tāresī”ti. Atha kho migalaṇḍiko samaṇakuttako—“lābhā kira me, suladdhaṁ kira me, bahuṁ kira mayā puññaṁ pasutaṁ, atiṇṇe kirāhaṁ tāremī”ti, tiṇhaṁ asiṁ ādāya vihārena vihāraṁ pariveṇena pariveṇaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“ko atiṇṇo, kaṁ tāremī”ti? Tattha ye te bhikkhū avītarāgā tesaṁ tasmiṁ samaye hotiyeva bhayaṁ hoti chambhitattaṁ hoti lomahaṁso. Ye pana te bhikkhū vītarāgā tesaṁ tasmiṁ samaye na hoti bhayaṁ na hoti chambhitattaṁ na hoti lomahaṁso. Atha kho migalaṇḍiko samaṇakuttako ekampi bhikkhuṁ ekāhena jīvitā voropesi, dvepi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, tayopi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, cattāropi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, pañcapi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, dasapi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, vīsampi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, tiṁsampi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, cattālīsampi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, paññāsampi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, saṭṭhimpi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi. Atha kho bhagavā tassa addhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho”ti? “Tathā hi pana, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa asubhasamāpattiyā vaṇṇaṁ bhāsati. Te ca, bhante, bhikkhū— ‘bhagavā kho anekapariyāyena asubhakathaṁ katheti, asubhāya vaṇṇaṁ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa asubhasamāpattiyā vaṇṇaṁ bhāsatī’ti, te anekākāravokāraṁ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te sakena kāyena aṭṭīyanti harāyanti jigucchanti. Seyyathāpi nāma itthī vā 438 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:1 puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṁnhāto ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyya harāyeyya jiguccheyya; evameva te bhikkhū sakena kāyena aṭṭīyantā harāyantā jigucchantā attanāpi attānaṁ jīvitā voropenti, aññamaññampi jīvitā voropenti, migalaṇḍikampi samaṇakuttakaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—‘sādhu no, āvuso, jīvitā voropehi. Idaṁ te pattacīvaraṁ bhavissatī’ti. Atha kho, bhante, migalaṇḍiko samaṇakuttako pattacīvarehi bhaṭo ekampi bhikkhuṁ ekāhena jīvitā voropesi …pe… saṭṭhimpi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi. Sādhu, bhante, bhagavā aññaṁ pariyāyaṁ ācikkhatu yathāyaṁ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā”ti. “Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṁ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti, kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā yāvatikā bhikkhū vesāliṁ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṁ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho; yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“Ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse uhataṁ rajojallaṁ tamenaṁ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṁ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṁ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, sato passasati. Dīghaṁ vā assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto dīghaṁ passasāmīti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto rassaṁ assasāmīti pajānāti, rassaṁ vā passasanto rassaṁ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyappaṭisaṁvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyappaṭisaṁvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmīti sikkhati. Pītippaṭisaṁvedī assasissāmīti sikkhati. Pītippaṭisaṁvedī passasissāmīti sikkhati. Sukhappaṭisaṁvedī assasissāmīti sikkhati. Sukhappaṭisaṁvedī passasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī assasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārappaṭisaṁvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmīti sikkhati. Cittappaṭisaṁvedī assasissāmīti sikkhati. Cittappaṭisaṁvedī passasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṁ cittaṁ …pe… samādahaṁ cittaṁ …pe… vimocayaṁ cittaṁ …pe… Aniccānupassī …pe… virāgānupassī …pe… nirodhānupassī …pe… paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṁ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṁ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū attanāpi attānaṁ jīvitā voropenti, aññamaññampi jīvitā voropenti migalaṇḍikampi samaṇakuttakaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—‘sādhu no, āvuso, jīvitā voropehi, idaṁ te pattacīvaraṁ bhavissatī’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, bhikkhū attanāpi attānaṁ jīvitā 439 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:1 voropessanti, aññamaññampi jīvitā voropessanti, migalaṇḍikampi samaṇakuttakaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhanti—‘sādhu no, āvuso, jīvitā voropehi, idaṁ te pattacīvaraṁ bhavissatī’ti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeyya satthahārakaṁ vāssa pariyeseyya, ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena aññataro upāsako gilāno hoti. Tassa pajāpati abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā. Chabbaggiyā bhikkhū tassā itthiyā paṭibaddhacittā honti. Atha kho chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“sace kho so, āvuso, upāsako jīvissati na mayaṁ taṁ itthiṁ labhissāma. Handa mayaṁ, āvuso, tassa upāsakassa maraṇavaṇṇaṁ saṁvaṇṇemā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū yena so upāsako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā taṁ upāsakaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, upāsaka, katakalyāṇo katakusalo katabhīruttāṇo akatapāpo akataluddo akatakibbiso. Kataṁ tayā kalyāṇaṁ, akataṁ tayā pāpaṁ. Kiṁ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena. Mataṁ te jīvitā seyyo. Ito tvaṁ kālaṅkato kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissasi. Tattha dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāressasī”ti. Atha kho so upāsako—“saccaṁ kho ayyā āhaṁsu. Ahañhi katakalyāṇo katakusalo katabhīruttāṇo akatapāpo akataluddo akatakibbiso. Kataṁ mayā kalyāṇaṁ, akataṁ mayā pāpaṁ. Kiṁ mayhiminā pāpakena dujjīvitena. Mataṁ me jīvitā seyyo. Ito ahaṁ kālaṅkato kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmi. Tattha dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāressāmī”ti, so asappāyāni ceva bhojanāni bhuñji asappāyāni ca khādanīyāni khādi asappāyāni ca sāyanīyāni sāyi asappāyāni ca pānāni pivi. Tassa asappāyāni ceva bhojanāni bhuñjato asappāyāni ca khādanīyāni khādato asappāyāni ca sāyanīyāni sāyato asappāyāni ca pānāni pivato kharo ābādho uppajji. So teneva ābādhena kālamakāsi. Tassa pajāpati ujjhāyati khiyyati vipāceti—“alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ natthi imesaṁ brahmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ, kuto imesaṁ sāmaññaṁ kuto imesaṁ brahmaññaṁ, apagatā ime sāmaññā apagatā ime brahmaññā. Ime me sāmikassa maraṇavaṇṇaṁ saṁvaṇṇesuṁ. Imehi me sāmiko mārito”ti. Aññepi manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṁ sāmaññaṁ natthi imesaṁ brahmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ, kuto imesaṁ sāmaññaṁ kuto imesaṁ brahmaññaṁ, apagatā ime sāmaññā apagatā ime brahmaññā. Ime upāsakassa maraṇavaṇṇaṁ saṁvaṇṇesuṁ. Imehi upāsako mārito”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū upāsakassa maraṇavaṇṇaṁ saṁvaṇṇissantī”ti. Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, upāsakassa maraṇavaṇṇaṁ saṁvaṇṇethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisā, ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, upāsakassa maraṇavaṇṇaṁ saṁvaṇṇissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeyya satthahārakaṁ vāssa pariyeseyya maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya maraṇāya vā samādapeyya—‘ambho purisa, kiṁ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṁ te jīvitā seyyo’ti, iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti. 3 Yo 440 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:3 panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sañciccāti jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo. Manussaviggaho nāma yaṁ mātukucchismiṁ paṭhamaṁ cittaṁ uppannaṁ paṭhamaṁ viññāṇaṁ pātubhūtaṁ, yāva maraṇakālā etthantare eso manussaviggaho nāma. Jīvitā voropeyyāti jīvitindriyaṁ upacchindati uparodheti santatiṁ vikopeti. Satthahārakaṁ vāssa pariyeseyyāti asiṁ vā sattiṁ vā bheṇḍiṁ vā laguḷaṁ vā pāsāṇaṁ vā satthaṁ vā visaṁ vā rajjuṁ vā. Maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyyāti jīvite ādīnavaṁ dasseti, maraṇe vaṇṇaṁ bhaṇati. Maraṇāya vā samādapeyyāti satthaṁ vā āhara, visaṁ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā kālaṁ karohīti. Ambho purisāti ālapanādhivacanametaṁ. Kiṁ tuyhiminā pāpakena dujjīvitenāti pāpakaṁ nāma jīvitaṁ aḍḍhānaṁ jīvitaṁ upādāya daliddānaṁ jīvitaṁ pāpakaṁ lāmakaṁ, sadhanānaṁ jīvitaṁ upādāya adhanānaṁ jīvitaṁ pāpakaṁ, devānaṁ jīvitaṁ upādāya manussānaṁ jīvitaṁ pāpakaṁ. Dujjīvitaṁ nāma hatthacchinnassa pādacchinnassa hatthapādacchinnassa kaṇṇacchinnassa nāsacchinnassa kaṇṇanāsacchinnassa, iminā ca pāpakena iminā ca dujjīvitena mataṁ te jīvitā seyyoti. Iti cittamanoti yaṁ cittaṁ taṁ mano, yaṁ mano taṁ cittaṁ. Cittasaṅkappoti maraṇasaññī maraṇacetano maraṇādhippāyo. Anekapariyāyenāti uccāvacehi ākārehi. Maraṇavaṇṇaṁ vā saṁvaṇṇeyyāti jīvite ādīnavaṁ dasseti, maraṇe vaṇṇaṁ bhaṇati—“ito tvaṁ kālaṅkato kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissasi, tattha dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāressasī”ti. Maraṇāya vā samādapeyyāti satthaṁ vā āhara, visaṁ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā kālaṁ karohi, sobbhe vā narake vā papāte vā papatāti. Ayampīti purime upādāya vuccati. Pārājiko hotīti seyyathāpi nāma puthusilā dvidhā bhinnā appaṭisandhikā hoti, evameva bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropetvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati— “pārājiko hotī”ti. Asaṁvāsoti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā— eso saṁvāso nāma. So tena saddhiṁ natthi, tena vuccati asaṁvāsoti. 4 Sāmaṁ, adhiṭṭhāya, dūtena, dūtaparamparāya, visakkiyena dūtena, gatapaccāgatena dūtena, araho rahosaññī, raho arahosaññī, araho arahosaññī, raho rahosaññī kāyena saṁvaṇṇeti, vācāya saṁvaṇṇeti, kāyena vācāya saṁvaṇṇeti, dūtena saṁvaṇṇeti, lekhāya saṁvaṇṇeti, opātaṁ apassenaṁ, upanikkhipanaṁ, bhesajjaṁ, rūpūpahāro, saddūpahāro, gandhūpahāro, rasūpahāro, phoṭṭhabbūpahāro, dhammūpahāro, ācikkhanā, anusāsanī, saṅketakammaṁ, nimittakammanti. Sāmanti sayaṁ hanati kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā. Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā āṇāpeti— “evaṁ vijjha, evaṁ pahara, evaṁ ghātehī”ti. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ maññamāno taṁ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ maññamāno aññaṁ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti. Vadhakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ maññamāno taṁ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ maññamāno aññaṁ jīvitā voropeti; mūlaṭṭhassa anāpatti, vadhakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṁ jīvitā voropetū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So itarassa āroceti, āpatti dukkaṭassa. Vadhako paṭiggaṇhāti, mūlaṭṭhassa āpatti thullaccayassa. So taṁ jīvitā voropeti, āpatti sabbesaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṁ jīvitā voropetū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṁ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Vadhako paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti; āṇāpakassa ca vadhakassa ca āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti 441 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:4 dukkaṭassa. So gantvā puna paccāgacchati— “nāhaṁ sakkomi taṁ jīvitā voropetun”ti. So puna āṇāpeti— “yadā sakkosi tadā taṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṁ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī na sāveti— “mā ghātehī”ti. So taṁ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti— “mā ghātehī”ti. So—“āṇatto ahaṁ tayā”ti taṁ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti. Vadhakassa āpatti pārājikassa. Bhikkhu bhikkhuṁ āṇāpeti— “itthannāmaṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti— “mā ghātehī”ti. So sādhūti oramati, ubhinnaṁ anāpatti. Araho rahosaññī ullapati— “aho itthannāmo hato assā”ti, āpatti dukkaṭassa. Raho arahosaññī ullapati— “aho itthannāmo hato assā”ti, āpatti dukkaṭassa. Araho arahosaññī ullapati— “aho itthannāmo hato assā”ti, āpatti dukkaṭassa. Raho rahosaññī ullapati— “aho itthannāmo hato assā”ti, āpatti dukkaṭassa. Kāyena saṁvaṇṇeti nāma kāyena vikāraṁ karoti— “yo evaṁ marati so dhanaṁ vā labhati yasaṁ vā labhati saggaṁ vā gacchatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tāya saṁvaṇṇanāya marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Vācāya saṁvaṇṇeti nāma vācāya bhaṇati— “yo evaṁ marati so dhanaṁ vā labhati yasaṁ vā labhati saggaṁ vā gacchatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tāya saṁvaṇṇanāya marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Kāyena vācāya saṁvaṇṇeti nāma kāyena ca vikāraṁ karoti, vācāya ca bhaṇati— “yo evaṁ marati so dhanaṁ vā labhati yasaṁ vā labhati saggaṁ vā gacchatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tāya saṁvaṇṇanāya marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Dūtena saṁvaṇṇeti nāma dūtassa sāsanaṁ āroceti— “yo evaṁ marati so dhanaṁ vā labhati yasaṁ vā labhati saggaṁ vā gacchatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Dūtassa sāsanaṁ sutvā marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Lekhāya saṁvaṇṇeti nāma lekhaṁ chindati— “yo evaṁ marati so dhanaṁ vā labhati yasaṁ vā labhati saggaṁ vā gacchatī”ti, akkharakkharāya āpatti dukkaṭassa. Lekhaṁ passitvā marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Opātaṁ nāma manussaṁ uddissa opātaṁ khanati— “papatitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Anodissa opātaṁ khanati— “yo koci papatitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Manusso tasmiṁ papatati, āpatti dukkaṭassa. Papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Yakkho vā peto vā tiracchānagatamanussaviggaho vā tasmiṁ papatati, āpatti dukkaṭassa. Papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti dukkaṭassa. Marati, āpatti thullaccayassa. Tiracchānagato tasmiṁ papatati, āpatti dukkaṭassa. Papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti dukkaṭassa. Marati, āpatti pācittiyassa. Apassenaṁ nāma apassene satthaṁ vā ṭhapeti visena vā makkheti dubbalaṁ vā karoti sobbhe vā narake vā papāte vā ṭhapeti— “papatitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Satthena vā visena vā papatitena vā dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Upanikkhipanaṁ nāma asiṁ vā sattiṁ vā bheṇḍiṁ vā laguḷaṁ vā pāsāṇaṁ vā satthaṁ vā visaṁ vā rajjuṁ vā upanikkhipati— “iminā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. “Tena marissāmī”ti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Bhesajjaṁ nāma sappiṁ vā navanītaṁ vā telaṁ vā madhuṁ vā phāṇitaṁ vā deti— “imaṁ sāyitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ sāyite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Rūpūpahāro nāma amanāpikaṁ rūpaṁ upasaṁharati bhayānakaṁ bheravaṁ— “imaṁ passitvā uttasitvā 442 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:4 marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ passitvā uttasati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Manāpikaṁ rūpaṁ upasaṁharati— “imaṁ passitvā alābhakena sussitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ passitvā alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Saddūpahāro nāma amanāpikaṁ saddaṁ upasaṁharati bhayānakaṁ bheravaṁ— “imaṁ sutvā uttasitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ sutvā uttasati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Manāpikaṁ saddaṁ upasaṁharati pemanīyaṁ hadayaṅgamaṁ— “imaṁ sutvā alābhakena sussitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ sutvā alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Gandhūpahāro nāma amanāpikaṁ gandhaṁ upasaṁharati jegucchaṁ pāṭikulyaṁ— “imaṁ ghāyitvā jegucchatā pāṭikulyatā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ ghāyite jegucchatā pāṭikulyatā dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Manāpikaṁ gandhaṁ upasaṁharati— “imaṁ ghāyitvā alābhakena sussitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ ghāyitvā alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Rasūpahāro nāma amanāpikaṁ rasaṁ upasaṁharati jegucchaṁ pāṭikulyaṁ— “imaṁ sāyitvā jegucchatā pāṭikulyatā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ sāyite jegucchatā pāṭikulyatā dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Manāpikaṁ rasaṁ upasaṁharati— “imaṁ sāyitvā alābhakena sussitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ sāyitvā alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Phoṭṭhabbūpahāro nāma amanāpikaṁ phoṭṭhabbaṁ upasaṁharati dukkhasamphassaṁ kharasamphassaṁ— “iminā phuṭṭho marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tena phuṭṭhassa dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Manāpikaṁ phoṭṭhabbaṁ upasaṁharati sukhasamphassaṁ mudusamphassaṁ— “iminā phuṭṭho alābhakena sussitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tena phuṭṭho alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Dhammūpahāro nāma nerayikassa nirayakathaṁ katheti— “imaṁ sutvā uttasitvā marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ sutvā uttasati, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Kalyāṇakammassa saggakathaṁ katheti— “imaṁ sutvā adhimutto marissatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Taṁ sutvā adhimutto marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Ācikkhanā nāma puṭṭho bhaṇati— “evaṁ marassu. Yo evaṁ marati so dhanaṁ vā labhati yasaṁ vā labhati saggaṁ vā gacchatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tāya ācikkhanāya marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Anusāsanī nāma apuṭṭho bhaṇati— “evaṁ marassu. Yo evaṁ marati so dhanaṁ vā labhati yasaṁ vā labhati saggaṁ vā gacchatī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tāya anusāsaniyā marissāmīti dukkhaṁ vedanaṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Marati, āpatti pārājikassa. Saṅketakammaṁ nāma saṅketaṁ karoti purebhattaṁ vā pacchābhattaṁ vā rattiṁ vā divā vā— “tena saṅketena taṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tena saṅketena taṁ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Taṁ saṅketaṁ pure vā pacchā vā taṁ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti, vadhakassa āpatti pārājikassa. Nimittakammaṁ nāma nimittaṁ karoti— “akkhiṁ vā nikhaṇissāmi bhamukaṁ vā ukkhipissāmi sīsaṁ vā ukkhipissāmi, tena nimittena taṁ jīvitā voropehī”ti, āpatti dukkaṭassa. Tena nimittena taṁ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṁ pārājikassa. Taṁ nimittaṁ pure vā pacchā vā taṁ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti, vadhakassa āpatti pārājikassa. Anāpatti—asañcicca ajānantassa namaraṇādhippāyassa ummattakassa ādikammikassāti. Manussaviggahapārājikamhi paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 3.1. Vinītavatthuuddānagāthā Saṁvaṇṇanā nisīdanto, musalodukkhalena ca; Vuḍḍhapabbajitābhisanno, aggavīmaṁsanāvisaṁ. Tayo ca vatthukammehi, iṭṭhakāhipare tayo; Vāsī gopānasī ceva, aṭṭakotaraṇaṁ pati. 443 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:4 Sedaṁ natthuñca sambāho, nhāpanabbhañjanena ca; Uṭṭhāpento nipātento, annapānena māraṇaṁ. Jāragabbho sapattī ca, mātā puttaṁ ubho vadhi; Ubho na miyyare maddā, tāpaṁ vañjhā vijāyinī. Patodaṁ niggahe yakkho, vāḷayakkhañca pāhiṇi; Taṁ maññamāno pahari, saggañca nirayaṁ bhaṇe. Āḷaviyā tayo rukkhā, dāyehi apare tayo; Mā kilamesi na tuyhaṁ, takkaṁ sovīrakena cāti. 5 3.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhū kāruññena maraṇavaṇṇaṁ saṁvaṇṇesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho mayaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpannā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu pīṭhake pilotikāya paṭicchannaṁ dārakaṁ nisīdanto ottharitvā māresi. Tassa kukkuccaṁ ahosi “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, appaṭivekkhitvā āsane nisīditabbaṁ; yo nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhattagge antaraghare āsanaṁ paññapento musale ussite ekaṁ musalaṁ aggahesi. Dutiyo musalo paripatitvā aññatarassa dārakassa matthake avatthāsi. So kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Asañcicca ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asañciccā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhattagge antaraghare āsanaṁ paññapento udukkhalabhaṇḍikaṁ akkamitvā pavaṭṭesi. Aññataraṁ dārakaṁ ottharitvā māresi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, asañciccā”ti. Tena kho pana samayena pitāputtā bhikkhūsu pabbajitā honti. Kāle ārocite putto pitaraṁ etadavoca—“gaccha, bhante, saṅgho taṁ patimānetī”ti piṭṭhiyaṁ gahetvā paṇāmesi. So papatitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, maraṇādhippāyo”ti. “Anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena pitāputtā bhikkhūsu pabbajitā honti. Kāle ārocite putto pitaraṁ etadavoca—“gaccha, bhante, saṅgho taṁ patimānetī”ti maraṇādhippāyo piṭṭhiyaṁ gahetvā paṇāmesi. So papatitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena pitāputtā bhikkhūsu pabbajitā honti. Kāle ārocite putto pitaraṁ etadavoca—“gaccha, bhante, saṅgho taṁ patimānetī”ti maraṇādhippāyo piṭṭhiyaṁ gahetvā paṇāmesi. So papatitvā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhuñjantassa maṁsaṁ kaṇṭhe vilaggaṁ hoti. Aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno gīvāyaṁ pahāraṁ adāsi. Salohitaṁ maṁsaṁ pati. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhuñjantassa maṁsaṁ kaṇṭhe vilaggaṁ hoti. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo tassa bhikkhuno gīvāyaṁ pahāraṁ adāsi. Salohitaṁ maṁsaṁ pati. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhuñjantassa maṁsaṁ kaṇṭhe vilaggaṁ hoti. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo tassa bhikkhuno gīvāyaṁ pahāraṁ adāsi. Salohitaṁ maṁsaṁ pati. So bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu visagataṁ piṇḍapātaṁ labhitvā paṭikkamanaṁ haritvā bhikkhūnaṁ aggakārikaṁ adāsi. Te bhikkhū kālamakaṁsu. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, jānāmī”ti. “Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vīmaṁsādhippāyo aññatarassa bhikkhuno visaṁ adāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Vīmaṁsādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū 444 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:5 vihāravatthuṁ karonti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā silaṁ uccāresi. Uparimena bhikkhunā duggahitā silā heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, asañciccā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū vihāravatthuṁ karonti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā silaṁ uccāresi. Uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa bhikkhuno matthake silaṁ muñci. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū vihārassa kuṭṭaṁ uṭṭhāpenti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā iṭṭhakaṁ uccāresi. Uparimena bhikkhunā duggahitā iṭṭhakā heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, asañciccā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū vihārassa kuṭṭaṁ uṭṭhāpenti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā iṭṭhakaṁ uccāresi. Uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa bhikkhuno matthake iṭṭhakaṁ muñci. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karonti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā vāsiṁ uccāresi. Uparimena bhikkhunā duggahitā vāsī heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, asañciccā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karonti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā vāsiṁ uccāresi. Uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa bhikkhuno matthake vāsiṁ muñci. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karonti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā gopānasiṁ uccāresi. Uparimena bhikkhunā duggahitā gopānasī heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, asañciccā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karonti. Aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā gopānasiṁ uccāresi. Uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa bhikkhuno matthake gopānasiṁ muñci. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karontā aṭṭakaṁ bandhanti. Aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, atraṭṭhito bandhāhī”ti. So tatraṭṭhito bandhanto paripatitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, maraṇādhippāyo”ti. “Anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karontā aṭṭakaṁ bandhanti. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, atraṭṭhito bandhāhī”ti. So tatraṭṭhito bandhanto paripatitvā kālamakāsi …pe… paripatitvā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāraṁ chādetvā otarati. Aññataro bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, ito otarāhī”ti. So tena otaranto paripatitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāraṁ chādetvā otarati. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, ito otarāhī”ti. So tena otaranto paripatitvā kālamakāsi …pe… paripatitvā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu anabhiratiyā pīḷito gijjhakūṭaṁ pabbataṁ abhiruhitvā papāte papatanto aññataraṁ vilīvakāraṁ ottharitvā māresi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, attānaṁ pātetabbaṁ. Yo pāteyya, āpatti 445 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:5 dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gijjhakūṭaṁ pabbataṁ abhiruhitvā davāya silaṁ pavijjhiṁsu. Sā aññataraṁ gopālakaṁ ottharitvā māresi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, davāya silā pavijjhitabbā. Yo pavijjheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū sedesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū maraṇādhippāyā sedesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi. …pe… So bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sīsābhitāpo hoti. Tassa bhikkhū natthuṁ adaṁsu. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sīsābhitāpo hoti. Tassa bhikkhū maraṇādhippāyā natthuṁ adaṁsu. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū sambāhesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū maraṇādhippāyā sambāhesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū nhāpesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū maraṇādhippāyā nhāpesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū telena abbhañjiṁsu. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū maraṇādhippāyā telena abbhañjiṁsu. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū uṭṭhāpesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū maraṇādhippāyā uṭṭhāpesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū nipātesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū maraṇādhippāyā nipātesuṁ. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhū annaṁ adaṁsu. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhū maraṇādhippāyā annaṁ adaṁsu. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhu pānaṁ adaṁsu. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhū maraṇādhippāyā pānaṁ 446 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:5 adaṁsu. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī pavutthapatikā jārena gabbhinī hoti. Sā kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“iṅghāyya, gabbhapātanaṁ jānāhī”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti tassā gabbhapātanaṁ adāsi. Dārako kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa purisassa dve pajāpatiyo honti—ekā vañjhā, ekā vijāyinī. Vañjhā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“sace sā, bhante, vijāyissati sabbassa kuṭumbassa issarā bhavissati. Iṅghāyya, tassā gabbhapātanaṁ jānāhī”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti tassā gabbhapātanaṁ adāsi. Dārako kālamakāsi, mātā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa purisassa dve pajāpatiyo honti—ekā vañjhā, ekā vijāyinī. Vañjhā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“sace sā, bhante, vijāyissati sabbassa kuṭumbassa issarā bhavissati. Iṅghāyya, tassā gabbhapātanaṁ jānāhī”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti tassā gabbhapātanaṁ adāsi. Mātā kālamakāsi, dārako na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa purisassa dve pajāpatiyo honti—ekā vañjhā, ekā vijāyinī. Vañjhā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“sace sā, bhante, vijāyissati sabbassa kuṭumbassa issarā bhavissati. Iṅghāyya, tassā gabbhapātanaṁ jānāhī”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti tassā gabbhapātanaṁ adāsi. Ubho kālamakaṁsu …pe… ubho na kālamakaṁsu. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā gabbhinī itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“iṅghāyya, gabbhapātanaṁ jānāhī”ti. “Tena hi, bhagini, maddassū”ti. Sā maddāpetvā gabbhaṁ pātesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā gabbhinī itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“iṅghāyya, gabbhapātanaṁ jānāhī”ti. “Tena hi, bhagini, tāpehī”ti. Sā tāpetvā gabbhaṁ pātesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“iṅghāyya, bhesajjaṁ jānāhi yenāhaṁ vijāyeyyan”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti tassā bhesajjaṁ adāsi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā vijāyinī itthī kulūpakaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“iṅghāyya, bhesajjaṁ jānāhi yenāhaṁ na vijāyeyyan”ti. “Suṭṭhu, bhaginī”ti tassā bhesajjaṁ adāsi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiyaṁ bhikkhuṁ aṅgulipatodakena hāsesuṁ. So bhikkhu uttanto anassāsako kālamakāsi. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū chabbaggiyaṁ bhikkhuṁ kammaṁ karissāmāti ottharitvā māresuṁ. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhūtavejjako bhikkhu yakkhaṁ jīvitā voropesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ vāḷayakkhavihāraṁ pāhesi. Taṁ yakkhā jīvitā voropesuṁ. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṁ bhikkhuṁ vāḷayakkhavihāraṁ pāhesi. Taṁ yakkhā jīvitā voropesuṁ …pe… taṁ yakkhā jīvitā na voropesuṁ. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ vāḷakantāraṁ pāhesi. Taṁ vāḷā jīvitā voropesuṁ. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro 447 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:5 bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṁ bhikkhuṁ vāḷakantāraṁ pāhesi. Taṁ vāḷā jīvitā voropesuṁ …pe… taṁ vāḷā jīvitā na voropesuṁ. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ corakantāraṁ pāhesi. Taṁ corā jīvitā voropesuṁ. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṁ bhikkhuṁ corakantāraṁ pāhesi. Taṁ corā jīvitā voropesuṁ …pe… taṁ corā jīvitā na voropesuṁ. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu taṁ maññamāno taṁ jīvitā voropesi …pe… taṁ maññamāno aññaṁ jīvitā voropesi …pe… aññaṁ maññamāno taṁ jīvitā voropesi …pe… aññaṁ maññamāno aññaṁ jīvitā voropesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu amanussena gahito hoti. Aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pahāraṁ adāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu amanussena gahito hoti. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo tassa bhikkhuno pahāraṁ adāsi. So bhikkhu kālamakāsi …pe… so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kalyāṇakammassa saggakathaṁ kathesi. So adhimutto kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo kalyāṇakammassa saggakathaṁ kathesi. So adhimutto kālamakāsi …pe… so adhimutto na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nerayikassa nirayakathaṁ kathesi. So uttasitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo nerayikassa nirayakathaṁ kathesi. So uttasitvā kālamakāsi …pe… so uttasitvā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karontā rukkhaṁ chindanti. Aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, atraṭṭhito chindāhī”ti. Taṁ tatraṭṭhitaṁ chindantaṁ rukkho ottharitvā māresi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū navakammaṁ karontā rukkhaṁ chindanti. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“āvuso, atraṭṭhito chindāhī”ti. Taṁ tatraṭṭhitaṁ chindantaṁ rukkho ottharitvā māresi …pe… rukkho ottharitvā na māresi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dāyaṁ ālimpesuṁ; manussā daḍḍhā kālamakaṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, namaraṇādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū maraṇādhippāyā dāyaṁ ālimpesuṁ. Manussā daḍḍhā kālamakaṁsu …pe… manussā daḍḍhā na kālamakaṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āghātanaṁ gantvā coraghātaṁ etadavoca—“āvuso, māyimaṁ kilamesi. Ekena pahārena jīvitā voropehī”ti. “Suṭṭhu, bhante”ti ekena pahārena jīvitā voropesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āghātanaṁ gantvā coraghātaṁ etadavoca—“āvuso, māyimaṁ kilamesi. Ekena pahārena jīvitā voropehī”ti. So—“nāhaṁ tuyhaṁ vacanaṁ karissāmī”ti taṁ jīvitā voropesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso ñātighare hatthapādacchinno ñātakehi samparikiṇṇo hoti. Aññataro bhikkhu te manusse etadavoca—“āvuso, icchatha 448 --- pli-tv-bu-vb-pj3 1:5 imassa maraṇan”ti? “Āma, bhante, icchāmā”ti. “Tena hi takkaṁ pāyethā”ti. Te taṁ takkaṁ pāyesuṁ. So kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso kulaghare hatthapādacchinno ñātakehi samparikiṇṇo hoti. Aññatarā bhikkhunī te manusse etadavoca—“āvuso, icchatha imassa maraṇan”ti? “Āmāyye, icchāmā”ti. “Tena hi loṇasovīrakaṁ pāyethā”ti. Te taṁ loṇasovīrakaṁ pāyesuṁ. So kālamakāsi. Tassā kukkuccaṁ ahosi …pe…. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ sā, bhikkhave, bhikkhunī āpannā pārājikan”ti. Tatiyapārājikaṁ samattaṁ. pli-tv-bu-vb-pj4 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pārājikakaṇḍa 4. Catutthapārājikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṁ upagacchiṁsu. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Kena nu kho mayaṁ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā”ti? Ekacce evamāhaṁsu—“handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhema, evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“alaṁ, āvuso, kiṁ gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhitena. Handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ dūteyyaṁ harāma, evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“alaṁ, āvuso, kiṁ gihīnaṁ kammantaṁ adhiṭṭhitena. Kiṁ gihīnaṁ dūteyyaṁ haṭena. Handa mayaṁ, āvuso, gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsissāma—‘asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño’ti. Evaṁ te amhākaṁ dātuṁ maññissanti. Evaṁ mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. “Esoyeva kho, āvuso, seyyo yo amhākaṁ gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito”ti. Atha kho te bhikkhū gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsiṁsu—“asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī …pe… asuko bhikkhu chaḷabhiñño”ti. Atha kho te manussā—“lābhā vata no, suladdhaṁ vata no, yesaṁ no evarūpā bhikkhū vassaṁ upagatā; na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhū vassaṁ upagatā yathayime bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammā”ti, te na tādisāni bhojanāni attanā paribhuñjanti mātāpitūnaṁ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṁ denti ñātisālohitānaṁ denti, yādisāni bhikkhūnaṁ denti. Te na tādisāni khādanīyāni sāyanīyāni pānāni attanā khādanti sāyanti pivanti mātāpitūnaṁ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṁ denti ñātisālohitānaṁ denti, yādisāni bhikkhūnaṁ denti. Atha kho te bhikkhū vaṇṇavā ahesuṁ pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya yena vesālī tena pakkamiṁsu. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṁ kūṭāgārasālā 449 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:1 yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tena kho pana samayena disāsu vassaṁvuṭṭhā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā; vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca—“kacci, bhikkhave, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Samaggā ca mayaṁ, bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti …pe… dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti— “dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmā”ti. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca—“yathā kathaṁ pana tumhe, bhikkhave, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kacci pana vo, bhikkhave, bhūtan”ti? “Abhūtaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisā, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, udarassa kāraṇā gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṁ bhāsissatha. Varaṁ tumhehi, moghapurisā, tiṇhena govikantanena kucchi parikanto, na tveva udarassa kāraṇā gihīnaṁ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi, moghapurisā, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Itonidānañca kho, moghapurisā, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Pañcime, bhikkhave, mahācorā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekaccassa mahācorassa evaṁ hoti—‘kudāssu nāmāhaṁ satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍissāmi hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento’ti. So aparena samayena satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍati hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento. Evameva kho, bhikkhave, idhekaccassa pāpabhikkhuno evaṁ hoti—‘kudāssu nāmāhaṁ satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṁ carissāmi sakkato garukato mānito pūjito apacito gahaṭṭhānañceva pabbajitānañca, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. So aparena samayena satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṁ carati sakkato garukato mānito pūjito apacito gahaṭṭhānañceva pabbajitānañca, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo mahācoro santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ pariyāpuṇitvā attano dahati. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo mahācoro santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu suddhaṁ brahmacāriṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carantaṁ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṁseti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo mahācoro santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu yāni tāni saṅghassa garubhaṇḍāni garuparikkhārāni, seyyathidaṁ—ārāmo ārāmavatthu vihāro vihāravatthu mañco pīṭhaṁ bhisi bibbohanaṁ lohakumbhī lohabhāṇakaṁ lohavārako lohakaṭāhaṁ vāsi parasu kuṭhārī kudālo nikhādanaṁ valli veḷu muñjaṁ pabbajaṁ tiṇaṁ mattikā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ, tehi gihiṁ saṅgaṇhāti upalāpeti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho mahācoro santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Sadevake, bhikkhave, loke 450 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:1 samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ayaṁ aggo mahācoro yo asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati. Taṁ kissa hetu? Theyyāya vo, bhikkhave, raṭṭhapiṇḍo bhutto”ti. Aññathā santamattānaṁ, aññathā yo pavedaye; Nikacca kitavasseva, bhuttaṁ theyyena tassa taṁ. Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā; Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṁ te upapajjare. Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo; Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍaṁ asaññatoti. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anabhijānaṁ uttarimanussadhammaṁ attupanāyikaṁ alamariyañāṇadassanaṁ samudācareyya—‘iti jānāmi iti passāmī’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṁ vadeyya—‘ajānamevaṁ, āvuso, avacaṁ jānāmi, apassaṁ passāmi. Tucchaṁ musā vilapin’ti, ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṁ byākariṁsu. Tesaṁ aparena samayena rāgāyapi cittaṁ namati dosāyapi cittaṁ namati mohāyapi cittaṁ namati. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Mayañcamha adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino, adhimānena aññaṁ byākarimhā. Kacci nu kho mayaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpannā”ti? Te āyasmato ānandassa etamatthaṁ ārocesuṁ. Āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Honti ye te, ānanda, bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṁ byākaronti. Tañca kho etaṁ abbohārikan”ti. “Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu anabhijānaṁ uttarimanussadhammaṁ attupanāyikaṁ alamariyañāṇadassanaṁ samudācareyya—‘iti jānāmi iti passāmī’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṁ vadeyya—‘ajānamevaṁ, āvuso, avacaṁ jānāmi, apassaṁ passāmi. Tucchaṁ musā vilapin’ti, aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṁvāso”ti. 3 Yo panāti yo yādiso …pe… bhikkhūti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Anabhijānanti asantaṁ abhūtaṁ asaṁvijjamānaṁ ajānanto apassanto attani kusalaṁ dhammaṁ— atthi me kusalo dhammoti. Uttarimanussadhammo nāma jhānaṁ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṁ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṁ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati. Attupanāyikanti te vā kusale dhamme attani upaneti attānaṁ vā tesu kusalesu dhammesu upaneti. Ñāṇanti tisso vijjā. Dassananti yaṁ ñāṇaṁ taṁ dassanaṁ, yaṁ dassanaṁ taṁ ñāṇaṁ. Samudācareyyāti āroceyya itthiyā vā purisassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Iti jānāmi iti passāmīti jānāmahaṁ ete dhamme, passāmahaṁ ete dhamme atthi ca ete dhammā mayi, ahañca etesu dhammesu sandissāmīti. Tato aparena samayenāti yasmiṁ khaṇe samudāciṇṇaṁ hoti taṁ khaṇaṁ taṁ layaṁ taṁ muhuttaṁ vītivatte. Samanuggāhīyamānoti yaṁ vatthu paṭiññātaṁ hoti tasmiṁ vatthusmiṁ samanuggāhīyamāno—“kinte adhigataṁ, kinti te adhigataṁ, kadā te adhigataṁ, kattha te adhigataṁ, katame te kilesā pahīnā, katamesaṁ tvaṁ dhammānaṁ lābhī”ti. Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno. Āpannoti pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapitvā pārājikaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Visuddhāpekkhoti gihī vā hotukāmo upāsako vā hotukāmo ārāmiko vā hotukāmo sāmaṇero vā hotukāmo. Ajānamevaṁ, āvuso, avacaṁ—jānāmi, apassaṁ passāmīti nāhaṁ ete dhamme jānāmi, nāhaṁ ete dhamme passāmi, natthi ca ete dhammā mayi, na cāhaṁ etesu dhammesu sandissāmīti. Tucchaṁ musā vilapinti tucchakaṁ mayā bhaṇitaṁ, musā mayā bhaṇitaṁ, abhūtaṁ mayā bhaṇitaṁ, ajānantena mayā bhaṇitaṁ. Aññatra adhimānāti ṭhapetvā adhimānaṁ. Ayampīti purime upādāya 451 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:3 vuccati. Pārājiko hotīti seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā; evameva bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati— “pārājiko hotī”ti. Asaṁvāsoti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā— eso saṁvāso nāma. So tena saddhiṁ natthi. Tena vuccati— “asaṁvāso”ti. 4 Uttarimanussadhammo nāma jhānaṁ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṁ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṁ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati. Jhānanti paṭhamaṁ jhānaṁ dutiyaṁ jhānaṁ tatiyaṁ jhānaṁ catutthaṁ jhānaṁ. Vimokkhoti suññato vimokkho animitto vimokkho appaṇihito vimokkho. Samādhīti suññato samādhi animitto samādhi appaṇihito samādhi. Samāpattīti suññatā samāpatti animittā samāpatti appaṇihitā samāpatti. Ñāṇadassananti tisso vijjā. Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Phalasacchikiriyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā, sakadāgāmiphalassa sacchikiriyā, anāgāmiphalassa sacchikiriyā, arahattassa sacchikiriyā. Kilesappahānanti rāgassa pahānaṁ dosassa pahānaṁ mohassa pahānaṁ. Vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittaṁ vinīvaraṇatā, dosā cittaṁ vinīvaraṇatā, mohā cittaṁ vinīvaraṇatā. Suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati, dutiyena jhānena suññāgāre abhirati, tatiyena jhānena suññāgāre abhirati, catutthena jhānena suññāgāre abhirati. Tīhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Pañcahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ vinidhāya khantiṁ. Chahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ. Sattahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Pañcahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ. Chahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ. Sattahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā 452 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:4 mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Pañcahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ. Chahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ. Sattahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Pañcahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ. Chahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ. Sattahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Pañcahākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ. Chahākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ. Sattahākārehi paṭhamassa jhānassa vasimhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ. Pañcahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ. Chahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ 453 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:4 sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ. Sattahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Yathā idaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ vitthāritaṁ evaṁ sabbampi vitthāretabbaṁ. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … catutthassa jhānassa lābhimhi … vasimhi … catutthaṁ jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi suññataṁ vimokkhaṁ … animittaṁ vimokkhaṁ … appaṇihitaṁ vimokkhaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … appaṇihitassa vimokkhassa lābhimhi … vasimhi … appaṇihito vimokkho sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa …pe…. Tīhākārehi suññataṁ samādhiṁ … animittaṁ samādhiṁ … appaṇihitaṁ samādhiṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … appaṇihitassa samādhissa lābhimhi … vasimhi … appaṇihito samādhi sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi suññataṁ samāpattiṁ … animittaṁ samāpattiṁ … appaṇihitaṁ samāpattiṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … appaṇihitāya samāpattiyā lābhimhi … vasimhi … appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi tisso vijjā samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … tissannaṁ vijjānaṁ lābhimhi … vasimhi … tisso vijjā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi cattāro satipaṭṭhāne … cattāro sammappadhāne … cattāro iddhipāde samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … catunnaṁ iddhipādānaṁ lābhimhi … vasimhi … cattāro iddhipādā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi pañcindriyāni … pañca balāni samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … pañcannaṁ balānaṁ lābhimhi … vasimhi … pañcabalāni sacchikatāni mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi satta bojjhaṅge samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ lābhimhi … vasimhi … satta bojjhaṅgā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi … vasimhi … ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi sotāpattiphalaṁ … sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … arahattassa lābhimhi vasimhi arahattaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi rāgo me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi doso me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi moho me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi rāgā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi dosā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi mohā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Suddhikaṁ niṭṭhitaṁ. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ 454 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:4 … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa …pe…. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ … paṭhamañca jhānaṁ animittañca vimokkhaṁ … paṭhamañca jhānaṁ appaṇihitañca vimokkhaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca vimokkhassa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ appaṇihito ca vimokkho sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ suññatañca samādhiṁ … paṭhamañca jhānaṁ animittañca samādhiṁ … paṭhamañca jhānaṁ appaṇihitañca samādhiṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca samādhissa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ suññatañca samāpattiṁ … paṭhamañca jhānaṁ animittañca samāpattiṁ … paṭhamañca jhānaṁ appaṇihitañca samāpattiṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ tisso ca vijjā samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa tissannañca vijjānaṁ lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ tisso ca vijjā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca satipaṭṭhāne … paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca sammappadhāne … paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca iddhipāde samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa catunnañca iddhipādānaṁ lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ pañca ca indriyāni … paṭhamañca jhānaṁ pañca ca balāni samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa pañcannañca balānaṁ lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ pañca ca balāni sacchikatāni mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa sattannañca bojjhaṅgānaṁ lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ sotāpattiphalañca … paṭhamañca jhānaṁ sakadāgāmiphalañca … paṭhamañca jhānaṁ anāgāmiphalañca … paṭhamañca jhānaṁ arahattañca samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ arahattañca sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā, rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi 455 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:4 paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … paṭhamañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā, rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Khaṇḍacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Tīhākārehi dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi dutiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … dutiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … dutiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi dutiyañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ … animittañca vimokkhaṁ … appaṇihitañca vimokkhaṁ … suññatañca samādhiṁ … animittañca samādhiṁ … appaṇihitañca samādhiṁ … suññatañca samāpattiṁ … animittañca samāpattiṁ … appaṇihitañca samāpattiṁ … tisso ca vijjā … cattāro ca satipaṭṭhāne … cattāro ca sammappadhāne … cattāro ca iddhipāde … pañca ca indriyāni … pañca ca balāni … satta ca bojjhaṅge … ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ … sotāpattiphalañca … sakadāgāmiphalañca … anāgāmiphalañca … arahattañca samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … dutiyassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi … vasimhi … dutiyañca jhānaṁ arahattañca sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi dutiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … dutiyassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … dutiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā, rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi dutiyañca jhānaṁ paṭhamañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … dutiyassa ca jhānassa paṭhamassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … dutiyañca jhānaṁ paṭhamañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa …pe… vinidhāya bhāvaṁ. Baddhacakkaṁ. Evaṁ ekekaṁ mūlaṁ kātuna baddhacakkaṁ parivattakaṁ kattabbaṁ. Idaṁ saṅkhittaṁ. Tīhākārehi tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ …pe… tatiyañca jhānaṁ arahattañca samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … tatiyassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi … vasimhi … tatiyañca jhānaṁ arahattañca sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi tatiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … tatiyassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … tatiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayā, rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi tatiyañca jhānaṁ paṭhamañca jhānaṁ … tatiyañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … tatiyassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … tatiyañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ paṭhamañca jhānaṁ …pe… dutiyañca jhānaṁ … tatiyañca jhānaṁ … catutthañca jhānaṁ samāpajjiṁ samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ catutthassa ca jhānassa lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ catutthañca jhānaṁ sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ suññatañca vimokkhaṁ … animittañca vimokkhaṁ … appaṇihitañca vimokkhaṁ samāpajjiṁ … 456 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:4 samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ appaṇihitassa ca vimokkhassa lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ appaṇihito ca vimokkho sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ suññatañca samādhiṁ … animittañca samādhiṁ … appaṇihitañca samādhiṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ appaṇihitassa ca samādhissa lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ suññatañca samāpattiṁ … animittañca samāpattiṁ … appaṇihitañca samāpattiṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ tisso ca vijjā samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ tissannañca vijjānaṁ lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ tisso ca vijjā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ cattāro ca satipaṭṭhāne … cattāro ca sammappadhāne … cattāro ca iddhipāde samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ catunnañca iddhipādānaṁ lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ pañca ca indriyāni … pañca ca balāni samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ pañcannañca balānaṁ lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ pañca ca balāni sacchikatāni mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ sattannañca bojjhaṅgānaṁ lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ sotāpattiphalañca … sakadāgāmiphalañca … anāgāmiphalañca … arahattañca samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ arahattassa ca lābhimhi … vasimhi … mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ arahattañca sacchikataṁ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Yathā ekamūlakaṁ vitthāritaṁ evameva dumūlakādipi vitthāretabbaṁ. Idaṁ sabbamūlakaṁ Tīhākārehi …pe… sattahākārehi paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ animittañca vimokkhaṁ appaṇihitañca vimokkhaṁ suññatañca samādhiṁ animittañca samādhiṁ appaṇihitañca samādhiṁ suññatañca samāpattiṁ animittañca samāpattiṁ appaṇihitañca samāpattiṁ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ 457 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:4 sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṁ … samāpajjāmi … samāpanno …pe… rāgo ca me catto, doso ca me catto, moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ, mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Sabbamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Suddhikavārakathā niṭṭhitā. 5 Tīhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo catutthaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo suññataṁ vimokkhaṁ … animittaṁ vimokkhaṁ … appaṇihitaṁ vimokkhaṁ … suññataṁ samādhiṁ … animittaṁ samādhiṁ … appaṇihitaṁ samādhiṁ … suññataṁ samāpattiṁ … animittaṁ samāpattiṁ … appaṇihitaṁ samāpattiṁ … tisso vijjā … cattāro satipaṭṭhāne … cattāro sammappadhāne … cattāro iddhipāde … pañcindriyāni … pañca balāni … satta bojjhaṅge … ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ … sotāpattiphalaṁ … sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ samāpajjiṁ …pe… rāgo me catto … doso me catto … moho me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā me cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Vatthuvisārakassa ekamūlakassa khaṇḍacakkaṁ niṭṭhitaṁ. Tīhākārehi dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo catutthaṁ jhānaṁ samāpajjinti …pe… mohā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa …pe… vinidhāya bhāvaṁ. Vatthuvisārakassa ekamūlakassa baddhacakkaṁ. Mūlaṁ saṅkhittaṁ. Tīhākārehi mohā me cittaṁ vinīvaraṇanti vattukāmo paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi mohā me cittaṁ vinīvaraṇanti vattukāmo dosā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa …pe… vinidhāya bhāvaṁ. Vatthuvisārakassa ekamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Yathā ekamūlakaṁ vitthāritaṁ evameva dumūlakādipi vitthāretabbaṁ. Idaṁ sabbamūlakaṁ Tīhākārehi …pe… sattahākārehi paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ animittañca vimokkhaṁ appaṇihitañca vimokkhaṁ suññatañca samādhiṁ animittañca samādhiṁ appaṇihitañca samādhiṁ suññatañca samāpattiṁ animittañca samāpattiṁ appaṇihitañca samāpattiṁ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca 458 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:5 aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṁ …pe… rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti vattukāmo mohā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ suññatañca vimokkhaṁ animittañca vimokkhaṁ appaṇihitañca vimokkhaṁ suññatañca samādhiṁ animittañca samādhiṁ appaṇihitañca samādhiṁ suññatañca samāpattiṁ animittañca samāpattiṁ appaṇihitañca samāpattiṁ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ sotāpattiphalañca sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṁ …pe… rāgo ca me catto … doso ca me catto … moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ dosā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti vattukāmo paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ …pe… mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ paṭhamañca jhānaṁ samāpajjinti vattukāmo dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi mohā ca me cittaṁ vinīvaraṇaṁ paṭhamañca jhānaṁ dutiyañca jhānaṁ tatiyañca jhānaṁ catutthañca jhānaṁ …pe… rāgā ca me cittaṁ vinīvaraṇanti vattukāmo dosā me cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Vatthuvisārakassa sabbamūlakaṁ niṭṭhitaṁ. Vatthuvisārakassa cakkapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. Vatthukāmavārakathā niṭṭhitā. 6 Tīhākārehi yo te vihāre vasi so bhikkhu paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji … samāpajjati … samāpanno … so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī … vasī … tena bhikkhunā paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Catūhākārehi … pañcahākārehi … chahākārehi … sattahākārehi yo te vihāre vasi so bhikkhu paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajji … samāpajjati … samāpanno … so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī … vasī … tena bhikkhunā paṭhamaṁ jhānaṁ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi yo te vihāre vasi so bhikkhu dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ … suññataṁ vimokkhaṁ … animittaṁ vimokkhaṁ … appaṇihitaṁ vimokkhaṁ … suññataṁ samādhiṁ … animittaṁ samādhiṁ … appaṇihitaṁ samādhiṁ … suññataṁ samāpattiṁ … animittaṁ samāpattiṁ … appaṇihitaṁ samāpattiṁ … tisso vijjā … cattāro satipaṭṭhāne … cattāro sammappadhāne … cattāro iddhipāde … pañca indriyāni … pañca balāni … satta bojjhaṅge … ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ … sotāpattiphalaṁ … sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ samāpajji … samāpajjati … samāpanno … so bhikkhu arahattassa lābhī … vasī … tena bhikkhunā arahattaṁ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Tīhākārehi yo te vihāre vasi, tassa bhikkhuno rāgo catto … doso catto … moho 459 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:6 catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭitoti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi yo te vihāre vasi, tassa bhikkhuno rāgā cittaṁ vinīvaraṇaṁ … dosā cittaṁ vinīvaraṇaṁ … mohā cittaṁ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi yo te vihāre vasi so bhikkhu suññāgāre paṭhamaṁ jhānaṁ … dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ samāpajji … samāpajjati … samāpanno … so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī … vasī … tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Yathā idaṁ vitthāritaṁ evameva sesānipi vitthāretabbāni. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi yo te cīvaraṁ paribhuñji … yo te piṇḍapātaṁ paribhuñji … yo te senāsanaṁ paribhuñji … yo te gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñji so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji … samāpajjati … samāpanno … so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī … vasī … tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe… vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi yena te vihāro paribhutto … yena te cīvaraṁ paribhuttaṁ … yena te piṇḍapāto paribhutto … yena te senāsanaṁ paribhuttaṁ … yena te gilānappaccayabhesajjaparikkhāro paribhutto … so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji … samāpajjati … samāpanno … so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī … vasī … tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa …pe… vinidhāya bhāvaṁ. Tīhākārehi …pe… sattahākārehi yaṁ tvaṁ āgamma vihāraṁ adāsi … cīvaraṁ adāsi … piṇḍapātaṁ adāsi … senāsanaṁ adāsi … gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ adāsi so bhikkhu suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ samāpajji … samāpajjati … samāpanno … so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī … vasī … tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṁ jhānaṁ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa—pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ. Peyyālapannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. Paccayappaṭisaṁyuttavārakathā niṭṭhitā. Uttarimanussadhammacakkapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 7 Anāpatti—adhimānena, anullapanādhippāyassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. 4.1. Vinītavatthuuddānagāthā Adhimāne araññamhi, piṇḍopajjhāriyāpatho; Saṁyojanā rahodhammā, vihāro paccupaṭṭhito. Na dukkaraṁ viriyamathopi maccuno, Bhāyāvuso vippaṭisāri sammā; Viriyena yogena ārādhanāya, Atha vedanāya adhivāsanā duve. Brāhmaṇe pañca vatthūni, aññaṁ byākaraṇā tayo; Agārāvaraṇā kāmā, rati cāpi apakkami. Aṭṭhi pesi ubho gāvaghātakā, Piṇḍo sākuṇiko nicchavi orabbhi; Asi ca sūkariko satti māgavi, Usu ca kāraṇiko sūci sārathi. Yo ca sibbīyati sūcako hi so, Aṇḍabhāri ahu gāmakūṭako; Kūpe nimuggo hi so pāradāriko, Gūthakhādī ahu duṭṭhabrāhmaṇo. Nicchavitthī aticārinī ahu, Maṅgulitthī ahu ikkhaṇitthikā; Okilinī hi sapattaṅgārokiri, Sīsacchinno ahu coraghātako. Bhikkhu bhikkhunī sikkhamānā, Sāmaṇero atha sāmaṇerikā; Kassapassa vinayasmiṁ pabbajaṁ, Pāpakammamakariṁsu 460 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:7 tāvade. Tapodā rājagahe yuddhaṁ, nāgānogāhanena ca; Sobhito arahaṁ bhikkhu, pañcakappasataṁ sareti. 8 4.2. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu adhimānena aññaṁ byākāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, adhimānenā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya araññe viharati—“evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti. Taṁ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya araññe vatthabbaṁ. Yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya piṇḍāya carati—“evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti. Taṁ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya piṇḍāya caritabbaṁ. Yo careyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“ye, āvuso, amhākaṁ upajjhāyassa saddhivihārikā sabbeva arahanto”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca—“ye, āvuso, amhākaṁ upajjhāyassa antevāsikā sabbeva mahiddhikā mahānubhāvā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya caṅkamati … paṇidhāya tiṭṭhati … paṇidhāya nisīdati … paṇidhāya seyyaṁ kappeti—“evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti. Taṁ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya seyyā kappetabbā. Yo kappeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha—“mayhampi, āvuso, saṁyojanā pahīnā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rahogato uttarimanussadhammaṁ ullapati. Paracittavidū bhikkhu taṁ bhikkhuṁ apasādesi—“mā, āvuso, evarūpaṁ abhaṇi. Nattheso tuyhan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rahogato uttarimanussadhammaṁ ullapati. Devatā taṁ bhikkhuṁ apasādesi—“mā, bhante, evarūpaṁ abhaṇi. Nattheso tuyhan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ upāsakaṁ etadavoca—“yo, āvuso, tuyhaṁ vihāre vasati so bhikkhu arahā”ti. So ca tassa vihāre vasati. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ upāsakaṁ etadavoca—“yaṁ tvaṁ, āvuso, upaṭṭhesi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena so bhikkhu arahā”ti. So ca taṁ upaṭṭheti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Nāvuso, dukkaraṁ aññaṁ byākātun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“ye kho te bhagavato sāvakā te evaṁ vadeyyuṁ. Ahañcamhi na bhagavato sāvako. Kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Anullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo āraddhavīriyenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena 461 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:8 kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“mā kho, āvuso, bhāyī”ti. “Nāhaṁ, āvuso, maccuno bhāyāmī”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“mā kho, āvuso, bhāyī”ti. “Yo nūnāvuso, vippaṭisārī assa so bhāyeyyā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo sammāpayuttenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo āraddhavīriyenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo yuttayogenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Nāvuso, sakkā yena vā tena vā adhivāsetun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ—“kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Nāvuso, sakkā puthujjanena adhivāsetun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā etadavoca—“āyantu bhonto arahanto”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi—“mayañcamha na arahanto. Ayañca brāhmaṇo amhe arahantavādena samudācarati. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, pasādabhaññe”ti. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā etadavoca—“nisīdantu bhonto arahanto”ti … “bhuñjantu bhonto arahanto”ti … “tappentu bhonto arahanto”ti … “gacchantu, bhonto arahanto”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi—“mayañcamha na arahanto. Ayañca brāhmaṇo amhe arahantavādena samudācarati. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, pasādabhaññe”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha—“mayhampi, āvuso, āsavā pahīnā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha—“mayhampi, āvuso, ete dhammā saṁvijjantī”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha—“ahampāvuso, tesu dhammesu sandissāmī”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ ñātakā etadavocuṁ—“ehi, bhante, agāraṁ ajjhāvasā”ti. “Abhabbo kho, āvuso, mādiso agāraṁ ajjhāvasitun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ ñātakā etadavocuṁ—“ehi, bhante, kāme paribhuñjā”ti. “Āvaṭā me, āvuso, kāmā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ ñātakā etadavocuṁ—“abhiramasi, bhante”ti? “Abhirato ahaṁ, āvuso, paramāya abhiratiyā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi. “Ye kho te bhagavato sāvakā te evaṁ vadeyyuṁ. Ahañcamhi na bhagavato sāvako. Kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Anullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, 462 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:8 anullapanādhippāyassā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū katikaṁ katvā aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu—“yo imamhā āvāsā paṭhamaṁ pakkamissati taṁ mayaṁ arahāti jānissāmā”ti. Aññataro bhikkhu—“maṁ arahāti jānantū”ti, tamhā āvāsā paṭhamaṁ pakkāmi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. 9 Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate viharanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yenāyasmā lakkhaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ lakkhaṇaṁ etadavoca—“āyāmāvuso lakkhaṇa, rājagahaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā lakkhaṇo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Atha kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca—“ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? “Akālo kho, āvuso lakkhaṇa, etassa pañhassa. Bhagavato maṁ santike etaṁ pañhaṁ pucchā”ti. Atha kho āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca—“idhāyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā phāsuḷantarikāhi vituḍenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi—‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, evarūpopi nāma satto bhavissati. Evarūpopi nāma yakkho bhavissati. Evarūpopi nāma attabhāvappaṭilābho bhavissatī’”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. Pubbeva me so, bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvappaṭilābhaṁ paṭisaṁvedeti. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapesiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapiṇḍaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sākuṇiko ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe orabbhiko ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te asī uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūkariko ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sattilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sattiyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye 463 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:9 nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe māgaviko ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ usulomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te usū uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe kāraṇiko ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sūciyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sārathiko ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sūciyo sīse pavisitvā mukhato nikkhamanti; mukhe pavisitvā urato nikkhamanti; ure pavisitvā udarato nikkhamanti; udare pavisitvā ūrūhi nikkhamanti; ūrūsu pavisitvā jaṅghāhi nikkhamanti; jaṅghāsu pavisitvā pādehi nikkhamanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūcako ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ kumbhaṇḍaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. So gacchantopi teva aṇḍe khandhe āropetvā gacchati, nisīdantopi tesveva aṇḍesu nisīdati. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe gāmakūṭo ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggaṁ …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe pāradāriko ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggaṁ ubhohi hatthehi gūthaṁ khādantaṁ …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe duṭṭhabrāhmaṇo ahosi. So kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimantetvā doṇiyo gūthassa pūrāpetvā kālaṁ ārocāpetvā etadavoca—‘ato, bhonto, yāvadatthaṁ bhuñjantu ceva harantu cā’”ti …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ itthiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva rājagahe aticārinī ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ duggandhaṁ maṅguliṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva rājagahe ikkhaṇikā ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ uppakkaṁ okiliniṁ okiriniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… esā, bhikkhave, itthī kāliṅgassa rañño aggamahesī ahosi. Sā issāpakatā sapattiṁ aṅgārakaṭāhena okiri …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asīsakaṁ kabandhaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa ure akkhīni ceva honti mukhañca. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe hāriko nāma coraghātako ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ bhikkhuṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… eso, bhikkhave, bhikkhu kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi …pe…. “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ bhikkhuniṁ … addasaṁ sikkhamānaṁ … addasaṁ sāmaṇeraṁ … addasaṁ sāmaṇeriṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi—‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, evarūpopi nāma satto bhavissati. Evarūpopi nāma yakkho 464 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:9 bhavissati. Evarūpopi nāma attabhāvappaṭilābho bhavissatī’”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. Pubbeva me sā, bhikkhave, sāmaṇerī diṭṭhā ahosi. Api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Esā, bhikkhave, sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi. Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvappaṭilābhaṁ paṭisaṁvedeti. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi—“yatāyaṁ, āvuso, tapodā sandati so daho acchodako sītodako sātodako setako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo cakkamattāni ca padumāni pupphantī”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā mahāmoggallāno evaṁ vakkhati—‘yatāyaṁ, āvuso, tapodā sandati so daho acchodako sītodako sātodako setako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo cakkamattāni ca padumāni pupphantī’ti. Atha ca panāyaṁ tapodā kuthitā sandati. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yatāyaṁ, bhikkhave, tapodā sandati so daho acchodako sītodako sātodako setako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo cakkamattāni ca padumāni pupphanti. Api cāyaṁ, bhikkhave, tapodā dvinnaṁ mahānirayānaṁ antarikāya āgacchati. Tenāyaṁ tapodā kuthitā sandati. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro licchavīhi saddhiṁ saṅgāmento pabhaggo ahosi. Atha rājā pacchā senaṁ saṅkaḍḍhitvā licchavayo parājesi. Saṅgāme ca nandī carati—“raññā licchavī pabhaggā”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi—“rājā, āvuso, licchavīhi pabhaggo”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā mahāmoggallāno evaṁ vakkhati—‘rājā, āvuso, licchavīhi pabhaggo’ti. Saṅgāme ca nandī carati—‘raññā licchavī pabhaggā’ti. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Paṭhamaṁ, bhikkhave, rājā licchavīhi pabhaggo. Atha rājā pacchā senaṁ saṅkaḍḍhitvā licchavayo parājesi. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi—“idhāhaṁ, āvuso, sappinikāya nadiyā tīre āneñjaṁ samādhiṁ samāpanno nāgānaṁ ogayha uttarantānaṁ koñcaṁ karontānaṁ saddaṁ assosin”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā mahāmoggallāno āneñjaṁ samādhiṁ samāpanno saddaṁ sossati. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Attheso, bhikkhave, samādhi so ca kho aparisuddho. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. Atha kho āyasmā sobhito bhikkhū āmantesi—“ahaṁ, āvuso, pañca kappasatāni anussarāmī”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā sobhito evaṁ vakkhati—‘ahaṁ, āvuso, pañca kappasatāni anussarāmī’ti. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā sobhito ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Atthesā, bhikkhave, sobhitassa. Sā ca kho ekāyeva jāti. Saccaṁ, bhikkhave, sobhito āha. Anāpatti, bhikkhave, sobhitassā”ti. Catutthapārājikaṁ samattaṁ. Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā, yesaṁ bhikkhu aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāsaṁ, yathā pure tathā pacchā, pārājiko hoti asaṁvāso. Tatthāyasmante pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā 465 --- pli-tv-bu-vb-pj4 1:9 tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Pārājikaṁ niṭṭhitaṁ. Tassuddānaṁ Methunādinnādānañca, manussaviggahuttari; Pārājikāni cattāri, chejjavatthū asaṁsayāti. Pārājikakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bu-vb-pj1 0 Theravāda Vinaya Mahāvibhaṅga Pārājikakaṇḍa 1. Paṭhamapārājikasikkhāpada |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Verañjakaṇḍa Tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṁ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Assosi kho verañjo brāhmaṇo—“samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito verañjāyaṁ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato—‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’, so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ; kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti; sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca—“sutaṁ metaṁ, bho gotama—‘na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. Tayidaṁ, bho gotama, tatheva? Na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti? Tayidaṁ, bho gotama, na sampannamevā”ti. “Nāhaṁ taṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaṁ abhivādeyyaṁ vā paccuṭṭheyyaṁ vā āsanena vā nimanteyyaṁ. Yañhi, brāhmaṇa, tathāgato abhivādeyya vā paccuṭṭheyya vā āsanena vā nimanteyya, muddhāpi tassa vipateyyā”ti. “Arasarūpo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā phoṭṭhabbarasā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Nibbhogo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā phoṭṭhabbabhogā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Akiriyavādo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, akiriyaṁ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Ucchedavādo bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, ucchedaṁ vadāmi rāgassa dosassa mohassa. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ 466 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:1 akusalānaṁ dhammānaṁ ucchedaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Jegucchī bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘jegucchī samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘jegucchī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Venayiko bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘venayiko samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, vinayāya dhammaṁ desemi rāgassa dosassa mohassa. Anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ vinayāya dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘venayiko samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Tapassī bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘tapassī samaṇo gotamo’ti. Tapanīyāhaṁ, brāhmaṇa, pāpake akusale dhamme vadāmi, kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Yassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā tamahaṁ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘tapassī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesī”ti. “Apagabbho bhavaṁ gotamo”ti? “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘apagabbho samaṇo gotamo’ti. Yassa kho, brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā tamahaṁ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—‘apagabbho samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. Seyyathāpi, brāhmaṇa, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Yo nu kho tesaṁ kukkuṭacchāpakānaṁ paṭhamataraṁ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyya, kinti svāssa vacanīyo—‘jeṭṭho vā kaniṭṭho vā’”ti? “Jeṭṭhotissa, bho gotama, vacanīyo. So hi nesaṁ jeṭṭho hotī”ti. “Evameva kho ahaṁ, brāhmaṇa, avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya pariyonaddhāya avijjaṇḍakosaṁ padāletvā ekova loke anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho. Svāhaṁ, brāhmaṇa, jeṭṭho seṭṭho lokassa. Āraddhaṁ kho pana me, brāhmaṇa, vīriyaṁ ahosi asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. So kho ahaṁ, brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti—‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo 467 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:1 catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe—‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto; so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto; so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno—yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, paṭhamābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi—‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno—yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, dutiyābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññāsiṁ. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno—yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṁ kho me, brāhmaṇa, tatiyābhinibbhidā ahosi—kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā”ti. Evaṁ vutte, verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca—“jeṭṭho bhavaṁ gotamo, seṭṭho bhavaṁ gotamo. Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Adhivāsetu ca me bhavaṁ gotamo verañjāyaṁ vassāvāsaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 2 Tena kho 468 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:2 pana samayena verañjā dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Tena kho pana samayena uttarāpathakā assavāṇijā pañcamattehi assasatehi verañjaṁ vassāvāsaṁ upagatā honti. Tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṁ patthapatthapulakaṁ paññattaṁ hoti. Bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya verañjaṁ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṁ alabhamānā assamaṇḍalikāsu piṇḍāya caritvā patthapatthapulakaṁ ārāmaṁ āharitvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjanti. Āyasmā panānando patthapulakaṁ silāyaṁ pisitvā bhagavato upanāmeti. Taṁ bhagavā paribhuñjati. Assosi kho bhagavā udukkhalasaddaṁ. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti; kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti; atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṁhitaṁ. Anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti— dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, udukkhalasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Sādhu sādhu, ānanda. Tumhehi, ānanda, sappurisehi vijitaṁ. Pacchimā janatā sālimaṁsodanaṁ atimaññissatī”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca—“etarahi, bhante, verañjā dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā. Na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Imissā, bhante, mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṁ sampannaṁ—seyyathāpi khuddamadhuṁ anīlakaṁ; evamassādaṁ. Sādhāhaṁ, bhante, pathaviṁ parivatteyyaṁ. Bhikkhū pappaṭakojaṁ paribhuñjissantī”ti. “Ye pana te, moggallāna, pathavinissitā pāṇā te kathaṁ karissasī”ti? “Ekāhaṁ, bhante, pāṇiṁ abhinimminissāmi—seyyathāpi mahāpathavī. Ye pathavinissitā pāṇā te tattha saṅkāmessāmi. Ekena hatthena pathaviṁ parivattessāmī”ti. “Alaṁ, moggallāna, mā te rucci pathaviṁ parivattetuṁ. Vipallāsampi sattā paṭilabheyyun”ti. “Sādhu, bhante, sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṁ piṇḍāya gaccheyyā”ti. “Alaṁ, moggallāna, mā te rucci sabbassa bhikkhusaṅghassa uttarakuruṁ piṇḍāya gamanan”ti. 3 Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“katamesānaṁ kho buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi; katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca—“idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—‘katamesānaṁ kho buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi, katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī’ti. Katamesānaṁ nu kho, bhante, buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi, katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? “Bhagavato ca, sāriputta, vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi. Bhagavato ca, sāriputta, kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti. “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? “Bhagavā ca, sāriputta, vipassī bhagavā ca sikhī bhagavā ca vessabhū kilāsuno ahesuṁ sāvakānaṁ vitthārena dhammaṁ desetuṁ. Appakañca nesaṁ ahosi suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. Apaññattaṁ sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ. Anuddiṭṭhaṁ pātimokkhaṁ. Tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ 469 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:3 brahmacariyaṁ khippaññeva antaradhāpesuṁ. Seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena asaṅgahitāni tāni vāto vikirati vidhamati viddhaṁseti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ suttena asaṅgahitattā. Evameva kho, sāriputta, tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ brahmacariyaṁ khippaññeva antaradhāpesuṁ. Akilāsuno ca te bhagavanto ahesuṁ sāvake cetasā ceto paricca ovadituṁ. Bhūtapubbaṁ, sāriputta, vessabhū bhagavā arahaṁ sammāsambuddho aññatarasmiṁ bhiṁsanake vanasaṇḍe sahassaṁ bhikkhusaṅghaṁ cetasā ceto paricca ovadati anusāsati—‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasikarotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Atha kho, sāriputta, tassa bhikkhusahassassa vessabhunā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānānaṁ evaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tatra sudaṁ, sāriputta, bhiṁsanakassa vanasaṇḍassa bhiṁsanakatasmiṁ hoti—yo koci avītarāgo taṁ vanasaṇḍaṁ pavisati, yebhuyyena lomāni haṁsanti. Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti. “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti? “Bhagavā ca, sāriputta, kakusandho bhagavā ca koṇāgamano bhagavā ca kassapo akilāsuno ahesuṁ sāvakānaṁ vitthārena dhammaṁ desetuṁ. Bahuñca nesaṁ ahosi suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ, paññattaṁ sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ, uddiṭṭhaṁ pātimokkhaṁ. Tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ brahmacariyaṁ ciraṁ dīghamaddhānaṁ ṭhapesuṁ. Seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena susaṅgahitāni, tāni vāto na vikirati na vidhamati na viddhaṁseti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ suttena susaṅgahitattā. Evameva kho, sāriputta, tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṁ brahmacariyaṁ ciraṁ dīghamaddhānaṁ ṭhapesuṁ. Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca—“etassa, bhagavā, kālo. Etassa, sugata, kālo. Yaṁ bhagavā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeyya, uddiseyya pātimokkhaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitikan”ti. “Āgamehi tvaṁ, sāriputta. Āgamehi tvaṁ, sāriputta. Tathāgatova tattha kālaṁ jānissati. Na tāva, sāriputta, satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho rattaññumahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho rattaññumahattaṁ patto hoti atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho vepullamahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho vepullamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ 470 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:3 tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho lābhaggamahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho lābhaggamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho bāhusaccamahattaṁ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho bāhusaccamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññapeti uddisati pātimokkhaṁ tesaṁyeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. Nirabbudo hi, sāriputta, bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre patiṭṭhito. Imesañhi, sāriputta, pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 4 Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“āciṇṇaṁ kho panetaṁ, ānanda, tathāgatānaṁ yehi nimantitā vassaṁ vasanti, na te anapaloketvā janapadacārikaṁ pakkamanti. Āyāmānanda, verañjaṁ brāhmaṇaṁ apalokessāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho verañjaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca—“nimantitamha tayā, brāhmaṇa, vassaṁvuṭṭhā, apalokema taṁ, “icchāma mayaṁ janapadacārikaṁ pakkamitun”ti. “Saccaṁ, bho gotama, nimantitattha mayā vassaṁvuṭṭhā; api ca yo deyyadhammo so na dinno. Tañca kho no asantaṁ, nopi adātukamyatā, taṁ kutettha labbhā bahukiccā gharāvāsā bahukaraṇīyā. Adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā verañjaṁ brāhmaṇaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho verañjo brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ticīvarena acchādesi, ekamekañca bhikkhuṁ ekamekena dussayugena acchādesi. Atha kho bhagavā verañjaṁ brāhmaṇaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā verañjāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā anupagamma soreyyaṁ saṅkassaṁ kaṇṇakujjaṁ yena payāgapatiṭṭhānaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā payāgapatiṭṭhāne gaṅgaṁ nadiṁ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti. Verañjabhāṇavāro niṭṭhito. 5 Paṭhamapārājikasikkhāpada 1. Sudinnabhāṇavāra Tena kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma atthi. Tattha sudinno nāma kalandaputto seṭṭhiputto hoti. Atha kho sudinno kalandaputto sambahulehi sahāyakehi saddhiṁ vesāliṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti. Addasa kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. Disvānassa etadahosi—“yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyyan”ti. Atha kho sudinno kalandaputto yena sā parisā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ 471 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:5 nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho sudinnassa kalandaputtassa etadahosi—“yathā yathā kho ahaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. Atha kho sā parisā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho sudinno kalandaputto aciravuṭṭhitāya parisāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ etadavoca—“yathā yathāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti. “Anuññātosi pana tvaṁ, sudinna, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? “Na kho ahaṁ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. “Na kho, sudinna, tathāgatā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ pabbājentī”ti. “Sohaṁ, bhante, tathā karissāmi yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto vesāliyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena kalandagāmo yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca—“ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Dutiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca—“ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca—“ammatātā, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto—“na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti, tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji—“idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na bhuñji, pañcapi 472 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:5 bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya? Uṭṭhehi, tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, samma sudinna, mātāpitūnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato. Na tvaṁ, samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṁ pana taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajāya. Uṭṭhehi, samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“tvaṁ khosi, samma sudinna …pe… tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ—“ammatātā, eso sudinno anantarahitāya bhūmiyā nipanno—‘idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā’ti. Sace tumhe sudinnaṁ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tattheva maraṇaṁ āgamissati. Sace pana tumhe sudinnaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha. Sace sudinno nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati, idheva paccāgamissati. Anujānātha sudinnaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. “Anujānāma, tātā, sudinnaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ—“uṭṭhehi, samma sudinna, anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho sudinno kalandaputto—“anuññātomhi kira mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti, haṭṭho udaggo pāṇinā gattāni paripuñchanto vuṭṭhāsi. Atha kho sudinno kalandaputto katipāhaṁ balaṁ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ etadavoca—“anuññāto ahaṁ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. Pabbājetu maṁ bhagavā”ti. Alattha kho sudinno kalandaputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno ca panāyasmā sudinno evarūpe dhutaguṇe samādāya vattati, āraññiko hoti piṇḍapātiko paṁsukūliko sapadānacāriko, aññataraṁ vajjigāmaṁ upanissāya viharati. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Atha kho āyasmato sudinnassa etadahosi—“etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na 473 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:5 sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Bahū kho pana me vesāliyaṁ ñātī aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā. Yannūnāhaṁ ñātī upanissāya vihareyyaṁ. Ñātī maṁ nissāya dānāni dassanti puññāni karissanti, bhikkhū ca lābhaṁ lacchanti, ahañca piṇḍakena na kilamissāmī”ti. Atha kho āyasmā sudinno senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesālī tena pakkāmi. Anupubbena yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā sudinno vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Assosuṁ kho āyasmato sudinnassa ñātakā—“sudinno kira kalandaputto vesāliṁ anuppatto”ti. Te āyasmato sudinnassa saṭṭhimatte thālipāke bhattābhihāraṁ abhihariṁsu. Atha kho āyasmā sudinno te saṭṭhimatte thālipāke bhikkhūnaṁ vissajjetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kalandagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Kalandagāme sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato sudinnassa ñātidāsī ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā sudinno taṁ ñātidāsiṁ etadavoca—“sace taṁ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṁ, idha me patte ākirā”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato sudinnassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ aggahesi. Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī yenāyasmato sudinnassa mātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato sudinnassa mātaraṁ etadavoca—“yaggheyye, jāneyyāsi, ayyaputto sudinno anuppatto”ti. “Sace, je, tvaṁ saccaṁ bhaṇasi, adāsiṁ taṁ karomī”ti. Tena kho pana samayena āyasmā sudinno taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjati. Pitāpi kho āyasmato sudinnassa kammantā āgacchanto addasa āyasmantaṁ sudinnaṁ taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuṭṭamūlaṁ nissāya paribhuñjantaṁ. Disvāna yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca—“atthi nāma, tāta sudinna, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi. Nanu nāma, tāta sudinna, sakaṁ gehaṁ gantabban”ti? “Agamimha kho te, gahapati, gehaṁ. Tatāyaṁ ābhidosiko kummāso”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa bāhāyaṁ gahetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “ehi, tāta sudinna, gharaṁ gamissāmā”ti. Atha kho āyasmā sudinno yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca— “bhuñja, tāta sudinnā”ti. “Alaṁ, gahapati, kataṁ me ajja bhattakiccan”ti. “Adhivāsehi, tāta sudinna, svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā sudinno tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā tassā rattiyā accayena haritena gomayena pathaviṁ opuñjāpetvā dve puñje kārāpesi—ekaṁ hiraññassa, ekaṁ suvaṇṇassa. Tāva mahantā puñjā ahesuṁ, orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṁ purisaṁ na passati; pārato ṭhito puriso orato ṭhitaṁ purisaṁ na passati. Te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṁ paññāpetvā tirokaraṇīyaṁ parikkhipitvā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi—“tena hi, vadhu, yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa me sudinnassa piyā ahosi manāpā tena alaṅkārena alaṅkarā”ti. “Evaṁ, ayye”ti, kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi. Atha kho āyasmā sudinno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te puñje vivarāpetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca—“idaṁ te, tāta sudinna, mātu mattikaṁ itthikāya itthidhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ aññaṁ pitāmahaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Tāta, na ussahāmi na visahāmi, abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṁ sudinnaṁ 474 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:5 etadavoca—“idaṁ te, tāta sudinna, mātu mattikaṁ, itthikāya itthidhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ, aññaṁ pitāmahaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Vadeyyāma kho taṁ, gahapati, sace tvaṁ nātikaḍḍheyyāsī”ti. “Vadehi, tāta sudinnā”ti. “Tena hi tvaṁ, gahapati, mahante mahante sāṇipasibbake kārāpetvā hiraññasuvaṇṇassa pūrāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā majjhe gaṅgāya sote opātehi. Taṁ kissa hetu? Yañhi te, gahapati, bhavissati tatonidānaṁ bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā ārakkho vā so te na bhavissatī”ti. Evaṁ vutte, āyasmato sudinnassa pitā anattamano ahosi— “kathañhi nāma putto sudinno evaṁ vakkhatī”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi—“tena hi, vadhu, tvaṁ piyā ca manāpā ca. Appeva nāma putto sudinno tuyhampi vacanaṁ kareyyā”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa pādesu gahetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca—“kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī”ti? “Na kho ahaṁ, bhagini, accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmī”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā— “ajjatagge maṁ ayyaputto sudinno bhaginivādena samudācaratī”ti, tattheva mucchitā papatā. Atha kho āyasmā sudinno pitaraṁ etadavoca—“sace, gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ detha, mā no viheṭhayitthā”ti. “Bhuñja, tāta sudinnā”ti. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā ca pitā ca āyasmantaṁ sudinnaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ etadavoca—“idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Amma, na ussahāmi na visahāmi, abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca—“idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Tena hi, tāta sudinna, bījakampi dehi—mā no aputtakaṁ sāpateyyaṁ licchavayo atiharāpesun”ti. “Etaṁ kho me, amma, sakkā kātun”ti. “Kahaṁ pana, tāta sudinna, etarahi viharasī”ti? “Mahāvane, ammā”ti. Atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi—“tena hi, vadhu, yadā utunī ahosi, pupphaṁ te uppannaṁ hoti, atha me āroceyyāsī”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā nacirasseva utunī ahosi, pupphaṁsā uppajji. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātaraṁ etadavoca—“utunīmhi, ayye, pupphaṁ me uppannan”ti. “Tena hi, vadhu, yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa sudinnassa piyā ahosi manāpā tena alaṅkārena alaṅkarā”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ ādāya yena mahāvanaṁ yenāyasmā sudinno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca—“idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Labbhā, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Ehi tvaṁ, tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Amma, na ussahāmi na visahāmi, abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca—“idaṁ, tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. Tena hi, tāta sudinna, bījakampi dehi—mā no aputtakaṁ 475 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:5 sāpateyyaṁ licchavayo atiharāpesun”ti. “Etaṁ kho me, amma, sakkā kātun”ti, purāṇadutiyikāya bāhāyaṁ gahetvā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā apaññatte sikkhāpade anādīnavadasso purāṇadutiyikāya tikkhattuṁ methunaṁ dhammaṁ abhiviññāpesi. Sā tena gabbhaṁ gaṇhi. Bhummā devā saddamanussāvesuṁ—“nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo; sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ …pe… tāvatiṁsā devā … yāmā devā … tusitā devā … nimmānaratī devā … paranimmitavasavattī devā … brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ—“nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo; sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito”ti. Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṁ vijāyi. Atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā tassa dārakassa bījakoti nāmaṁ akaṁsu. Āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikāya bījakamātāti nāmaṁ akaṁsu. Āyasmato sudinnassa bījakapitāti nāmaṁ akaṁsu. Te aparena samayena ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā arahattaṁ sacchākaṁsu. Atha kho āyasmato sudinnassa ahudeva kukkuccaṁ, ahu vippaṭisāro—“alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yohaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṁ yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritun”ti. So teneva kukkuccena tena vippaṭisārena kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisārī pajjhāyi. Atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavocuṁ—“pubbe kho tvaṁ, āvuso sudinna, vaṇṇavā ahosi pīṇindriyo pasannamukhavaṇṇo vippasannachavivaṇṇo; so dāni tvaṁ etarahi kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisārī pajjhāyasi. Kacci no tvaṁ, āvuso sudinna, anabhirato brahmacariyaṁ carasī”ti? “Na kho ahaṁ, āvuso, anabhirato brahmacariyaṁ carāmi. Atthi me pāpakammaṁ kataṁ; purāṇadutiyikāya methuno dhammo paṭisevito; tassa mayhaṁ, āvuso, ahudeva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro—‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yohaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṁ yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritun’”ti. “Alañhi te, āvuso sudinna, kukkuccāya alaṁ vippaṭisārāya yaṁ tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya; visaṁyogāya dhammo desito, no saṁyogāya; anupādānāya dhammo desito, no saupādānāya. Tattha nāma tvaṁ, āvuso, bhagavatā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi, visaṁyogāya dhamme desite saṁyogāya cetessasi, anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito, madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammo desito. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena kāmānaṁ pahānaṁ akkhātaṁ, kāmasaññānaṁ pariññā akkhātā, kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto, kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Netaṁ, āvuso, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, āvuso, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ sudinnaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, sudinna, purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, evaṁ svākkhāte 476 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:5 dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya; visaṁyogāya dhammo desito, no saṁyogāya; anupādānāya dhammo desito, no saupādānāya. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi, visaṁyogāya dhamme desite saṁyogāya cetessasi, anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito. Madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammo desito. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena kāmānaṁ pahānaṁ akkhātaṁ, kāmasaññānaṁ pariññā akkhātā, kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto, kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Varaṁ te, moghapurisa, āsivisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi, moghapurisa, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Itonidānañca kho, moghapurisa, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, yaṁ tvaṁ asaddhammaṁ gāmadhammaṁ vasaladhammaṁ duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rahassaṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjissasi, bahūnaṁ kho tvaṁ, moghapurisa, akusalānaṁ dhammānaṁ ādikattā pubbaṅgamo. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṁ, moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sudinnaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya, pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Sudinnabhāṇavāro niṭṭhito. 6 2. Makkaṭīvatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane makkaṭiṁ āmisena upalāpetvā tassā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū senāsanacārikaṁ āhiṇḍantā yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkamiṁsu. Addasa kho sā makkaṭī te bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tesaṁ bhikkhūnaṁ purato kaṭimpi cālesi cheppampi cālesi, kaṭimpi oḍḍi, nimittampi akāsi. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho so bhikkhu imissā makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevatī”ti. Ekamantaṁ nilīyiṁsu. Atha kho so bhikkhu vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. Atha kho sā makkaṭī yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Atha kho so bhikkhu taṁ piṇḍapātaṁ ekadesaṁ bhuñjitvā ekadesaṁ tassā makkaṭiyā adāsi. Atha kho sā makkaṭī taṁ piṇḍapātaṁ bhuñjitvā tassa bhikkhuno kaṭiṁ oḍḍi. Atha kho so bhikkhu tassā makkaṭiyā 477 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:6 methunaṁ dhammaṁ paṭisevati. Atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“nanu, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ; kissa tvaṁ, āvuso, makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevasī”ti? “Saccaṁ, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ; tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā”ti. “Nanu, āvuso, tatheva taṁ hoti. Ananucchavikaṁ, āvuso, ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, āvuso, evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu, āvuso, bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya …pe… kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Netaṁ, āvuso, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, āvuso, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ bhikkhuṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya …pe… kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto. Varaṁ te, moghapurisa, āsivisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Varaṁ te, moghapurisa, aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi, moghapurisa, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ; na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Itonidānañca kho, moghapurisa, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Tattha nāma tvaṁ, moghapurisa, yaṁ tvaṁ asaddhammaṁ gāmadhammaṁ vasaladhammaṁ duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rahassaṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṁvāso”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Makkaṭīvatthu niṭṭhitaṁ. 7 3. Santhatabhāṇavāra Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yāvadatthaṁ bhuñjiṁsu, yāvadatthaṁ supiṁsu, yāvadatthaṁ nhāyiṁsu. Yāvadatthaṁ bhuñjitvā yāvadatthaṁ supitvā yāvadatthaṁ nhāyitvā ayoniso manasi karitvā sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu. Te aparena samayena ñātibyasanenapi phuṭṭhā bhogabyasanenapi phuṭṭhā rogabyasanenapi phuṭṭhā āyasmantaṁ ānandaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“na mayaṁ, bhante ānanda, buddhagarahino na dhammagarahino na saṅghagarahino; attagarahino mayaṁ, bhante ānanda, anaññagarahino. Mayamevamhā alakkhikā mayaṁ appapuññā, ye mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Idāni cepi mayaṁ, bhante ānanda, labheyyāma bhagavato santike pabbajjaṁ labheyyāma upasampadaṁ, idānipi mayaṁ vipassakā kusalānaṁ dhammānaṁ pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhikānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogamanuyuttā vihareyyāma. Sādhu, bhante ānanda, bhagavato etamatthaṁ ārocehī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā ānando vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ paṭissuṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Aṭṭhānametaṁ, ānanda, anavakāso yaṁ tathāgato vajjīnaṁ vā vajjiputtakānaṁ vā kāraṇā sāvakānaṁ pārājikaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ 478 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:7 samūhaneyyā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“yo, bhikkhave, sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati so āgato na upasampādetabbo. Yo ca kho, bhikkhave, sikkhaṁ paccakkhāya dubbalyaṁ āvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati so āgato upasampādetabbo. Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—“Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṁvāso”ti. 8 Yo panāti yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā. Eso vuccati “yo panā”ti. Bhikkhūti bhikkhakoti bhikkhu, bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhu, bhinnapaṭadharoti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhūti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampannoti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekho bhikkhu, asekho bhikkhu, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannoti bhikkhu. Tatra yvāyaṁ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti. Sikkhāti tisso sikkhā—adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Tatra yāyaṁ adhisīlasikkhā, ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā sikkhāti. Sājīvaṁ nāma yaṁ bhagavatā paññattaṁ sikkhāpadaṁ, etaṁ sājīvaṁ nāma. Tasmiṁ sikkhati, tena vuccati sājīvasamāpannoti. Sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvāti atthi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā; atthi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Kathañca, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Idha, bhikkhave, bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“yannūnāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“yannūnāhaṁ dhammaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “yannūnāhaṁ saṅghaṁ … yannūnāhaṁ sikkhaṁ … yannūnāhaṁ vinayaṁ … yannūnāhaṁ pātimokkhaṁ … yannūnāhaṁ uddesaṁ … yannūnāhaṁ upajjhāyaṁ … yannūnāhaṁ ācariyaṁ … yannūnāhaṁ saddhivihārikaṁ … yannūnāhaṁ antevāsikaṁ … yannūnāhaṁ samānupajjhāyakaṁ … yannūnāhaṁ samānācariyakaṁ … yannūnāhaṁ sabrahmacāriṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti. “Yannūnāhaṁ gihī assan”ti vadati viññāpeti. “Yannūnāhaṁ upāsako assan”ti … “yannūnāhaṁ ārāmiko assan”ti … “yannūnāhaṁ sāmaṇero assan”ti … “yannūnāhaṁ titthiyo assan”ti … “yannūnāhaṁ titthiyasāvako assan”ti … “yannūnāhaṁ assamaṇo assan”ti … “yannūnāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“yadi panāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “yadi panāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti …pe… “apāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “apāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti …pe… “handāhaṁ buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “handāhaṁ asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti …pe… “hoti me buddhaṁ paccakkheyyan”ti vadati viññāpeti …pe… “hoti me asakyaputtiyo assan”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo 479 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:8 bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno “mātaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “pitaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “bhātaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “bhaginiṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “puttaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “dhītaraṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “pajāpatiṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “ñātake sarāmī”ti vadati viññāpeti … “mitte sarāmī”ti vadati viññāpeti … “gāmaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “nigamaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “khettaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “vatthuṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “hiraññaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “suvaṇṇaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “sippaṁ sarāmī”ti vadati viññāpeti … “pubbe hasitaṁ lapitaṁ kīḷitaṁ samanussarāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“mātā me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “pitā me atthi, so mayā posetabbo”ti vadati viññāpeti … “bhātā me atthi, so mayā posetabbo”ti vadati viññāpeti … “bhaginī me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “putto me atthi, so mayā posetabbo”ti vadati viññāpeti … “dhītā me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “pajāpati me atthi, sā mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “ñātakā me atthi, te mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti … “mittā me atthi, te mayā posetabbā”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“mātā me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “pitā me atthi, so maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “bhātā me atthi, so maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “bhaginī me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “putto me atthi, so maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “dhītā me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “pajāpati me atthi, sā maṁ posessatī”ti vadati viññāpeti … “ñātakā me atthi, te maṁ posessantī”ti vadati viññāpeti … “mittā me atthi, te maṁ posessantī”ti vadati viññāpeti … “gāmo me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “nigamo me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “khettaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “vatthu me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “hiraññaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “suvaṇṇaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti … “sippaṁ me atthi, tenāhaṁ jīvissāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno “dukkaran”ti vadati viññāpeti … “na sukaran”ti vadati viññāpeti … “duccaran”ti vadati viññāpeti … “na sucaran”ti vadati viññāpeti … “na ussahāmī”ti vadati viññāpeti … “na visahāmī”ti vadati viññāpeti … “na ramāmī”ti vadati viññāpeti … “nābhiramāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi kho, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Kathañca, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“buddhaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“dhammaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “saṅghaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “sikkhaṁ paccakkhāmī”ti vadati 480 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:8 viññāpeti … “vinayaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “pātimokkhaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “uddesaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “upajjhāyaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “ācariyaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “saddhivihārikaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “antevāsikaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “samānupajjhāyakaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “samānācariyakaṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “sabrahmacāriṁ paccakkhāmī”ti vadati viññāpeti … “gihīti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “upāsakoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “ārāmikoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “sāmaṇeroti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “titthiyoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “titthiyasāvakoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “assamaṇoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti … “asakyaputtiyoti maṁ dhārehī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihibhāvaṁ patthayamāno …pe… asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno—“alaṁ me buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “alaṁ me sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti. Evampi …pe… atha vā pana …pe… “kiṁ nu me buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “kiṁ nu me sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti … “na mamattho buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “na mamattho sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti … “sumuttāhaṁ buddhenā”ti vadati viññāpeti …pe… “sumuttāhaṁ sabrahmacārīhī”ti vadati viññāpeti. Evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Yāni vā panaññānipi atthi buddhavevacanāni vā dhammavevacanāni vā saṅghavevacanāni vā sikkhāvevacanāni vā vinayavevacanāni vā pātimokkhavevacanāni vā uddesavevacanāni vā upajjhāyavevacanāni vā ācariyavevacanāni vā saddhivihārikavevacanāni vā antevāsikavevacanāni vā samānupajjhāyakavevacanāni vā samānācariyakavevacanāni vā sabrahmacārivevacanāni vā gihivevacanāni vā upāsakavevacanāni vā ārāmikavevacanāni vā sāmaṇeravevacanāni vā titthiyavevacanāni vā titthiyasāvakavevacanāni vā assamaṇavevacanāni vā asakyaputtiyavevacanāni vā, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi vadati viññāpeti. Evaṁ kho, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā. Kathañca, bhikkhave, apaccakkhātā hoti sikkhā? Idha, bhikkhave, yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sikkhā paccakkhātā hoti tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi ummattako sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ummattakassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Khittacitto sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Khittacittassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Vedanāṭṭo sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Vedanāṭṭassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Devatāya santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Tiracchānagatassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ariyakena milakkhassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Milakkhakena ariyassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ariyakena ariyassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Milakkhakena milakkhassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Davāya sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ravāya sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Asāvetukāmo sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Sāvetukāmo na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Aviññussa sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Viññussa na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Sabbaso vā pana na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Evaṁ kho, bhikkhave, apaccakkhātā hoti sikkhā. Methunadhammo nāma yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rahassaṁ dvayaṁdvayasamāpatti, eso methunadhammo nāma. Paṭisevati 481 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:8 nāma yo nimittena nimittaṁ aṅgajātena aṅgajātaṁ antamaso tilaphalamattampi paveseti, eso paṭisevati nāma. Antamaso tiracchānagatāyapīti tiracchānagatitthiyāpi methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo, pageva manussitthiyā. Tena vuccati— “antamaso tiracchānagatāyapī”ti. Pārājiko hotīti seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṁ; evameva bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati— “pārājiko hotī”ti. Asaṁvāsoti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā— eso saṁvāso nāma. So tena saddhiṁ natthi. Tena vuccati—“asaṁvāso”ti. 9 Tisso itthiyo—manussitthī, amanussitthī, tiracchānagatitthī. Tayo ubhatobyañjanakā—manussubhatobyañjanako, amanussubhatobyañjanako, tiracchānagatubhatobyañjanako. Tayo paṇḍakā—manussapaṇḍako, amanussapaṇḍako, tiracchānagatapaṇḍako. Tayo purisā—manussapuriso, amanussapuriso, tiracchānagatapuriso. Manussitthiyā tayo magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa—vaccamagge, passāvamagge, mukhe. Amanussitthiyā …pe… tiracchānagatitthiyā tayo magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa—vaccamagge, passāvamagge, mukhe. Manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa—vaccamagge, passāvamagge, mukhe. Manussapaṇḍakassa dve magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa—vaccamagge, mukhe. Amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa dve magge methunaṁ dhammaṁ paṭisevantassa āpatti pārājikassa—vaccamagge, mukhe. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussitthiyā vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussitthiyā passāvamaggaṁ … mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussitthiyā … tiracchānagatitthiyā … manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa … vaccamaggaṁ passāvamaggaṁ mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussapaṇḍakassa vaccamaggaṁ mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa vaccamaggaṁ mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharaṇaṁ na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ jāgarantiṁ … 482 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:9 suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā amanussitthiṁ … tiracchānagatitthiṁ … manussubhatobyañjanakaṁ … amanussubhatobyañjanakaṁ … tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṁ … amanussapaṇḍakaṁ … tiracchānagatapaṇḍakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatapaṇḍakaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussapurisaṁ … amanussapurisaṁ … tiracchānagatapurisaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatapurisaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti santhatāya asanthatassa, asanthatāya santhatassa, santhatāya santhatassa, asanthatāya asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ jāgarantiṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatāya asanthatassa, asanthatāya santhatassa, santhatāya santhatassa, asanthatāya asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā amanussitthiṁ … tiracchānagatitthiṁ … manussubhatobyañjanakaṁ … amanussubhatobyañjanakaṁ … tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā 483 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:9 tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … passāvamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṁ … amanussapaṇḍakaṁ … tiracchānagatapaṇḍakaṁ … manussapurisaṁ … amanussapurisaṁ … tiracchānagatapurisaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā tiracchānagatapurisaṁ jāgarantaṁ … suttaṁ … mattaṁ … ummattaṁ … pamattaṁ … mataṁ akkhāyitaṁ … mataṁ yebhuyyena akkhāyitaṁ …pe… āpatti pārājikassa. Mataṁ yebhuyyena khāyitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena … mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā jāgarantiyā … suttāya … mattāya … ummattāya … pamattāya … matāya akkhāyitāya … matāya yebhuyyena akkhāyitāya …pe… āpatti pārājikassa. Matāya yebhuyyena khāyitāya santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ amanussitthiyā … tiracchānagatitthiyā … manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa … manussapaṇḍakassa … amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ tiracchānagatapurisassa jāgarantassa … suttassa … mattassa … ummattassa … pamattassa … matassa akkhāyitassa … matassa yebhuyyena akkhāyitassa …pe… āpatti pārājikassa. Matassa yebhuyyena khāyitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatāya, asanthatassa santhatāya, santhatassa santhatāya, asanthatassa asanthatāya. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā jāgarantiyā … suttāya … mattāya … ummattāya … pamattāya … matāya akkhāyitāya … matāya yebhuyyena akkhāyitāya …pe… āpatti pārājikassa. Matāya yebhuyyena khāyitāya santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … passāvamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatāya, asanthatassa santhatāya, santhatassa santhatāya, asanthatassa asanthatāya. So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, 484 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:9 anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ amanussitthiyā … tiracchānagatitthiyā … manussubhatobyañjanakassa … amanussubhatobyañjanakassa … tiracchānagatubhatobyañjanakassa … manussapaṇḍakassa … amanussapaṇḍakassa … tiracchānagatapaṇḍakassa … manussapurisassa … amanussapurisassa … tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa, So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ tiracchānagatapurisassa jāgarantassa … suttassa … mattassa … ummattassa … pamattassa … matassa akkhāyitassa … matassa yebhuyyena akkhāyitassa …pe… āpatti pārājikassa. Matassa yebhuyyena khāyitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ … mukhaṁ abhinisīdenti santhatassa asanthatassa, asanthatassa santhatassa, santhatassa santhatassa, asanthatassa asanthatassa, So ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa …pe… na sādiyati, anāpatti. Yathā bhikkhupaccatthikā vitthāritā, evaṁ vitthāretabbā. Rājapaccatthikā … corapaccatthikā … dhuttapaccatthikā … uppalagandhapaccatthikā. Saṅkhittaṁ. Maggena maggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. Maggena amaggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. Amaggena maggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. Amaggena amaggaṁ paveseti, āpatti thullaccayassa. Bhikkhu suttabhikkhumhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Bhikkhu suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Sāmaṇero suttabhikkhumhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Sāmaṇero suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati; paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo. Anāpatti—ajānantassa, asādiyantassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti. Santhatabhāṇavāro niṭṭhito. 4. Vinītavatthuuddānagāthā Makkaṭī vajjiputtā ca, gihī naggo ca titthiyā; Dārikuppalavaṇṇā ca, byañjanehipare duve. Mātā dhītā bhaginī ca, jāyā ca mudu lambinā; Dve vaṇā lepacittañca, dārudhītalikāya ca. Sundarena saha pañca, pañca sivathikaṭṭhikā; Nāgī yakkhī ca petī ca, paṇḍakopahato chupe. Bhaddiye arahaṁ sutto, sāvatthiyā caturo pare; Vesāliyā tayo mālā, supine bhārukacchako. Supabbā saddhā bhikkhunī, Sikkhamānā sāmaṇerī ca; Vesiyā paṇḍako gihī, Aññamaññaṁ vuḍḍhapabbajito migoti. 10 5. Vinītavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhū sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho mayaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpannā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Āpattiṁ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti—gihiliṅgena methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti—naggo hutvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti—kusacīraṁ nivāsetvā … vākacīraṁ nivāsetvā … phalakacīraṁ nivāsetvā … kesakambalaṁ nivāsetvā … vālakambalaṁ nivāsetvā … ulūkapakkhikaṁ 485 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:10 nivāsetvā … ajinakkhipaṁ nivāsetvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu pīṭhake nipannaṁ dārikaṁ passitvā sāratto aṅguṭṭhaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā paṭibaddhacitto hoti. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhāya kuṭikaṁ pavisitvā nilīno acchi. Uppalavaṇṇā bhikkhunī pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā pāde pakkhāletvā kuṭikaṁ pavisitvā mañcake nisīdi. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ uggahetvā dūsesi. Uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, asādiyantiyā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṁ pātubhūtaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, taññeva upajjhaṁ tameva upasampadaṁ tāniyeva vassāni bhikkhunīhi saṅgamituṁ. Yā āpattiyo bhikkhūnaṁ bhikkhunīhi sādhāraṇā tā āpattiyo bhikkhunīnaṁ santike vuṭṭhātuṁ. Yā āpattiyo bhikkhūnaṁ bhikkhunīhi asādhāraṇā tāhi āpattīhi anāpattī”ti. Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā purisaliṅgaṁ pātubhūtaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, taññeva upajjhaṁ tameva upasampadaṁ tāniyeva vassāni bhikkhūhi saṅgamituṁ. Yā āpattiyo bhikkhunīnaṁ bhikkhūhi sādhāraṇā tā āpattiyo bhikkhūnaṁ santike vuṭṭhātuṁ. Yā āpattiyo bhikkhunīnaṁ bhikkhūhi asādhāraṇā tāhi āpattīhi anāpattī”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti—mātuyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … dhītuyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … bhaginiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mudupiṭṭhiko hoti. So anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṁ mukhena aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu lambī hoti. So anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṁ attano vaccamaggaṁ pavesesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṁ passi. Tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti—aṅgajāte aṅgajātaṁ pavesetvā vaṇena nīhari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṁ passi. Tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So—“evaṁ me anāpatti bhavissatī”ti—vaṇe aṅgajātaṁ pavesetvā aṅgajātena nīhari. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto lepacittassa nimittaṁ aṅgajātena chupi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto dārudhītalikāya nimittaṁ aṅgajātena chupi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena sundaro nāma bhikkhu rājagahā pabbajito rathikāya gacchati. Aññatarā itthī—“muhuttaṁ, bhante, āgamehi, vandissāmī”ti sā vandantī antaravāsakaṁ ukkhipitvā mukhena aṅgajātaṁ aggahesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, ahaṁ vāyamissāmi, tvaṁ mā vāyami, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… 486 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:10 “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, tvaṁ vāyama, ahaṁ na vāyamissāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, abbhantaraṁ ghaṭṭetvā bahi mocehi …pe… bahi ghaṭṭetvā abbhantaraṁ mocehi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā akkhāyitaṁ sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā yebhuyyena akkhāyitaṁ sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā yebhuyyena khāyitaṁ sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā chinnasīsaṁ passitvā vaṭṭakate mukhe chupantaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā chinnasīsaṁ passitvā vaṭṭakate mukhe acchupantaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarissā itthiyā paṭibaddhacitto hoti. Sā kālaṅkatā susāne chaḍḍitā. Aṭṭhikāni vippakiṇṇāni honti. Atha kho so bhikkhu sivathikaṁ gantvā aṭṭhikāni saṅkaḍḍhitvā nimitte aṅgajātaṁ paṭipādesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nāgiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … yakkhiniyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … petiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevi … paṇḍakassa methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upahatindriyo hoti. So—“nāhaṁ vediyāmi sukhaṁ vā dukkhaṁ vā, anāpatti me bhavissatī”ti—methunaṁ dhammaṁ paṭisevi. …pe… Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Vediyi vā so, bhikkhave, moghapuriso na vā vediyi, āpatti pārājikassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu—“itthiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevissāmī”ti—chupitamatte vippaṭisārī ahosi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhaddiye jātiyāvane divāvihāragato nipanno hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātūpatthaddhāni honti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā pakkāmi. Bhikkhū kilinnaṁ passitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcahi, bhikkhave, ākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti—rāgena, vaccena, passāvena, vātena, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho, bhikkhave, pañcahākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṁ kammaniyaṁ assa. Arahaṁ so, bhikkhave, bhikkhu. Anāpatti, bhikkhave, tassa bhikkhuno”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyā andhavane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā gopālikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu pavesanaṁ sādiyi, paviṭṭhaṁ sādiyi, ṭhitaṁ sādiyi, uddharaṇaṁ sādiyi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyā andhavane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā ajapālikā passitvā … aññatarā kaṭṭhahārikā passitvā … aññatarā gomayahārikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So 487 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:10 bhikkhu pavesanaṁ sādiyi, paviṭṭhaṁ sādiyi, ṭhitaṁ sādiyi, uddharaṇaṁ sādiyi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato nipanno hoti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā sāmantā hasamānā ṭhitā hoti. So bhikkhu paṭibujjhitvā taṁ itthiṁ etadavoca—“tuyhidaṁ kamman”ti? “Āma, mayhaṁ kamman”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, jānāmī”ti. “ Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato rukkhaṁ apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu sahasā vuṭṭhāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato rukkhaṁ apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthī passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu akkamitvā pavattesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ divāvihāragato dvāraṁ vivaritvā nipanno hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātūpatthaddhāni honti. Tena kho pana samayena sambahulā itthiyo gandhañca mālañca ādāya ārāmaṁ āgamaṁsu vihārapekkhikāyo. Atha kho tā itthiyo taṁ bhikkhuṁ passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā, purisūsabho vatāyanti vatvā gandhañca mālañca āropetvā pakkamiṁsu. Bhikkhū kilinnaṁ passitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcahi, bhikkhave, ākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti—rāgena, vaccena, passāvena, vātena, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho, bhikkhave, pañcahākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṁ kammaniyaṁ assa. Arahaṁ so, bhikkhave, bhikkhu. Anāpatti, bhikkhave, tassa bhikkhuno. Anujānāmi, bhikkhave, divā paṭisallīyantena dvāraṁ saṁvaritvā paṭisallīyitun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhārukacchako bhikkhu supinante purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā—“assamaṇo ahaṁ, vibbhamissāmī”ti, bhārukacchaṁ gacchanto antarāmagge āyasmantaṁ upāliṁ passitvā etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli evamāha—“anāpatti, āvuso, supinantenā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā mudhappasannā hoti. Sā evaṁdiṭṭhikā hoti—“yā methunaṁ dhammaṁ deti sā aggadānaṁ detī”ti. Sā bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, ūruntarikāya ghaṭṭehi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti …pe… ehi, bhante, nābhiyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, udaravaṭṭiyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, upakacchake ghaṭṭehi … ehi, bhante, gīvāyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, kaṇṇacchidde ghaṭṭehi … ehi, bhante, kesavaṭṭiyaṁ ghaṭṭehi … ehi, bhante, aṅgulantarikāya ghaṭṭehi … “ehi, bhante, hatthena upakkamitvā mocessāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ saddhā nāma upāsikā mudhappasannā hoti. Sā evaṁdiṭṭhikā hoti—“yā methunaṁ dhammaṁ deti sā aggadānaṁ detī”ti. Sā bhikkhuṁ passitvā etadavoca—“ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Ehi, bhante, ūruntarikāya ghaṭṭehi …pe… ehi, bhante, hatthena upakkamitvā mocessāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatī”ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā”ti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhuṁ gahetvā bhikkhuniyā vippaṭipādesuṁ … sikkhamānāya vippaṭipādesuṁ … sāmaṇeriyā vippaṭipādesuṁ. Ubho sādiyiṁsu. Ubho nāsetabbā. Ubho na sādiyiṁsu. Ubhinnaṁ anāpatti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhuṁ gahetvā 488 --- pli-tv-bu-vb-pj1 1:10 vesiyā vippaṭipādesuṁ … paṇḍake vippaṭipādesuṁ … gihiniyā vippaṭipādesuṁ. Bhikkhu sādiyi. Bhikkhu nāsetabbo. Bhikkhu na sādiyi. Bhikkhussa anāpatti. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhū gahetvā aññamaññaṁ vippaṭipādesuṁ. Ubho sādiyiṁsu. Ubho nāsetabbā. Ubho na sādiyiṁsu. Ubhinnaṁ anāpatti. Tena kho pana samayena aññataro vuḍḍhapabbajito bhikkhu purāṇadutiyikāya dassanaṁ agamāsi. Sā—“ehi, bhante, vibbhamā”ti aggahesi. So bhikkhu paṭikkamanto uttāno paripati. Sā ubbhajitvā aṅgajāte abhinisīdi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “sādiyi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, sādiyin”ti. “Anāpatti, bhikkhu, asādiyantassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Migapotako tassa passāvaṭṭhānaṁ āgantvā passāvaṁ pivanto mukhena aṅgajātaṁ aggahesi. So bhikkhu sādiyi. Tassa kukkuccaṁ ahosi …pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. Paṭhamapārājikaṁ samattaṁ. pli-tv-bi-vb-as1 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Adhikaraṇasamatha |1| Ime kho panāyyāyo satta adhikaraṇasamathā dhammā uddesaṁ āgacchanti. 2 Uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, pli-tv-bi-vb-as2 |1| sativinayo dātabbo, pli-tv-bi-vb-as3 |1| amūḷhavinayo dātabbo, pli-tv-bi-vb-as4 |1| paṭiññāya kāretabbaṁ, pli-tv-bi-vb-as5 |1| yebhuyyasikā, pli-tv-bi-vb-as6 |1| tassapāpiyasikā, pli-tv-bi-vb-as7 |1| tiṇavatthārakoti. 2 Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. 3 Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā. 4 Uddiṭṭhaṁ kho, ayyāyo, nidānaṁ. Uddiṭṭhā aṭṭha pārājikā dhammā. Uddiṭṭhā sattarasa saṅghādisesā dhammā. Uddiṭṭhā tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Uddiṭṭhā chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā. Uddiṭṭhā aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā. Uddiṭṭhā sekhiyā dhammā. Uddiṭṭhā 489 --- pli-tv-bi-vb-as7 1:4 satta adhikaraṇasamathā dhammā. Ettakaṁ tassa bhagavato suttāgataṁ suttapariyāpannaṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati. Tattha sabbāheva samaggāhi sammodamānāhi avivadamānāhi sikkhitabbanti. Bhikkhunivibhaṅgo niṭṭhito. 5 Pācittiyapāḷi niṭṭhitā. pli-tv-bi-vb-ss11 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 11. Adhikaraṇakupitasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vadeti—“chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā caṇḍakāḷī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vakkhati—‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo …pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vadeti—‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo …pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vakkhati—‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo …pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vadeyya—‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā—‘māyye, kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ avaca—chandagāminiyo ca bhikkhuniyo dosagāminiyo ca bhikkhuniyo mohagāminiyo ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo ca bhikkhuniyoti. Ayyā kho chandāpi gaccheyya, dosāpi gaccheyya, mohāpi gaccheyya, bhayāpi gaccheyyā’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsīyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Kismiñcideva adhikaraṇeti adhikaraṇaṁ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Paccākatā nāma parājitā vuccati. Kupitā anattamanāti anabhiraddhā āhatacittā khilajātā. Evaṁ vadeyyāti—“chandagāminiyo ca bhikkhuniyo …pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti. Sā bhikkhunīti yā sā evaṁvādinī bhikkhunī. Bhikkhunīhīti aññāhi bhikkhunīhi. Yā passanti yā suṇanti tāhi vattabbā—“māyye, kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ avaca—‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo …pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti. Ayyā kho chandāpi gaccheyya …pe… bhayāpi gaccheyyā”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā—“māyye, kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ avaca—‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo …pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti. Ayyā kho chandāpi gaccheyya …pe… bhayāpi gaccheyyā”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī samanubhāsitabbā. “Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī kismiñcideva 490 --- pli-tv-bi-vb-ss11 1:2 adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vadeti—“chandagāminiyo ca bhikkhuniyo… pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṁ vadeti—“chandagāminiyo ca bhikkhuniyo …pe… bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo”ti. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmā bhikkhunī tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi thullaccayā. Kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantiyā ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Yāvatatiyakanti yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya āpajjati, na saha vatthujjhācārā. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Dhammakamme dhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantiyā, paṭinissajjantiyā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss4 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 4. Ukkhittakaosāraṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena caṇḍakāḷī bhikkhunī bhaṇḍanakārikā hoti kalahakārikā vivādakārikā bhassakārikā saṅghe adhikaraṇakārikā. Thullanandā bhikkhunī tassā kamme karīyamāne paṭikkosati. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī gāmakaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho bhikkhunisaṅgho—“thullanandā bhikkhunī pakkantā”ti, caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ āpattiyā adassane ukkhipi. Thullanandā bhikkhunī gāmake taṁ karaṇīyaṁ tīretvā punadeva sāvatthiṁ paccāgacchi. Caṇḍakāḷī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā āgacchantiyā neva āsanaṁ paññapesi na pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakaṭhalikaṁ upanikkhipi na paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi na pānīyena āpucchi. Thullanandā bhikkhunī caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, ayye, mayi āgacchantiyā neva āsanaṁ paññapesi na pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakaṭhalikaṁ upanikkhipi na paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi na pānīyena āpucchī”ti? “Evañhetaṁ, ayye, hoti yathā taṁ anāthāyā”ti. “Kissa pana tvaṁ, ayye, anāthā”ti? “Imā maṁ, ayye, bhikkhuniyo—‘ayaṁ anāthā appaññātā, natthi imissā kāci paṭivattā’ti, āpattiyā adassane ukkhipiṁsū”ti. Thullanandā bhikkhunī—“bālā etā abyattā etā, neva jānanti kammaṁ vā kammadosaṁ vā kammavipattiṁ vā kammasampattiṁ vā. Mayaṁ kho jānāma kammampi kammadosampi kammavipattimpi kammasampattimpi. Mayaṁ kho akataṁ vā kammaṁ kāreyyāma kataṁ vā kammaṁ kopeyyāmā”ti, lahuṁ lahuṁ bhikkhunisaṅghaṁ sannipātetvā caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ osāresi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena 491 --- pli-tv-bi-vb-ss4 1:1 satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāressatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāretī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāressati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuniṁ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṁ anaññāya gaṇassa chandaṁ osāreyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Samaggo nāma saṅgho samānasaṁvāsako samānasīmāyaṁ ṭhito. Ukkhittā nāma āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhittā. Dhammena vinayenāti yena dhammena yena vinayena. Satthusāsanenāti jinasāsanena buddhasāsanena. Anapaloketvā kārakasaṅghanti kammakārakasaṅghaṁ anāpucchā. Anaññāya gaṇassa chandanti gaṇassa chandaṁ ajānitvā. “Osāressāmī”ti gaṇaṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Paṭhamāpattikanti saha vatthujjhācārā āpajjati asamanubhāsanāya. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Dhammakamme dhammakammasaññā osāreti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā osāreti āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññā osāreti, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—kammakārakasaṅghaṁ apaloketvā osāreti, gaṇassa chandaṁ jānitvā osāreti, vatte vattantiṁ osāreti, asante kammakārakasaṅghe osāreti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss1 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 1. Ussayavādikāsikkhāpada Ime kho panāyyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro upāsako bhikkhunisaṅghassa udositaṁ datvā kālaṅkato hoti. Tassa dve puttā honti—eko assaddho appasanno, eko saddho pasanno. Te pettikaṁ sāpateyyaṁ vibhajiṁsu. Atha kho so assaddho appasanno taṁ saddhaṁ pasannaṁ etadavoca—“amhākaṁ udosito, taṁ bhājemā”ti. Evaṁ vutte, so saddho pasanno taṁ assaddhaṁ appasannaṁ etadavoca—“māyyo, evaṁ avaca. Amhākaṁ pitunā bhikkhunisaṅghassa dinno”ti. Dutiyampi kho so assaddho appasanno taṁ saddhaṁ pasannaṁ etadavoca—“amhākaṁ udosito, taṁ bhājemā”ti. Atha kho so saddho pasanno taṁ assaddhaṁ appasannaṁ etadavoca—“māyyo, evaṁ avaca. Amhākaṁ pitunā bhikkhunisaṅghassa dinno”ti. Tatiyampi kho so assaddho appasanno taṁ saddhaṁ pasannaṁ etadavoca—“amhākaṁ udosito, taṁ bhājemā”ti. Atha kho so saddho pasanno—“sace mayhaṁ bhavissati, ahampi bhikkhunisaṅghassa dassāmī”ti—taṁ assaddhaṁ appasannaṁ etadavoca—“bhājemā”ti. Atha kho so udosito tehi bhājīyamāno tassa assaddhassa appasannassa pāpuṇāti. Atha kho so assaddho appasanno bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavoca—“nikkhamathāyye, amhākaṁ udosito”ti. Evaṁ vutte thullanandā bhikkhunī taṁ purisaṁ etadavoca—“māyyo, evaṁ avaca, tumhākaṁ pitunā bhikkhunisaṅghassa dinno”ti. “Dinno na dinno”ti 492 --- pli-tv-bi-vb-ss1 1:1 vohārike mahāmatte pucchiṁsu. Mahāmattā evamāhaṁsu—“ko, ayye, jānāti bhikkhunisaṅghassa dinno”ti? Evaṁ vutte, thullanandā bhikkhunī te mahāmatte etadavoca—“api nāyyā tumhehi diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā sakkhiṁ ṭhapayitvā dānaṁ diyyamānan”ti? Atha kho te mahāmattā—“saccaṁ kho ayyā āhā”ti taṁ udositaṁ bhikkhunisaṅghassa akaṁsu. Atha kho so puriso parājito ujjhāyati khiyyati vipāceti—“assamaṇiyo imā muṇḍā bandhakiniyo. Kathañhi nāma amhākaṁ udositaṁ acchindāpessantī”ti. Thullanandā bhikkhunī mahāmattānaṁ etamatthaṁ ārocesi. Mahāmattā taṁ purisaṁ daṇḍāpesuṁ. Atha kho so puriso daṇḍito bhikkhunupassayassa avidūre ājīvakaseyyaṁ kārāpetvā ājīvake uyyojesi—“etā bhikkhuniyo accāvadathā”ti. Thullanandā bhikkhunī mahāmattānaṁ etamatthaṁ ārocesi. Mahāmattā taṁ purisaṁ bandhāpesuṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“paṭhamaṁ bhikkhuniyo udositaṁ acchindāpesuṁ, dutiyaṁ daṇḍāpesuṁ, tatiyaṁ bandhāpesuṁ. Idāni ghātāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā ussayavādikā viharissatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī ussayavādikā viharatī”ti. “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī ussayavādikā viharissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā dāsena vā kammakārena vā antamaso samaṇaparibbājakenāpi, ayaṁ bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ussayavādikā nāma aḍḍakārikā vuccati. Gahapati nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Gahapatiputto nāma ye keci puttabhātaro. Dāso nāma antojāto dhanakkīto karamarānīto. Kammakāro nāma bhaṭako āhatako. Samaṇaparibbājako nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca sikkhamānañca sāmaṇerañca sāmaṇeriñca ṭhapetvā yo koci paribbājakasamāpanno. Aḍḍaṁ karissāmīti dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Ekassa āroceti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa. Aḍḍapariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Paṭhamāpattikanti saha vatthujjhācārā āpajjati asamanubhāsanāya. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesanti saṅghova tassā āpattiyā mānattaṁ deti mūlāya paṭikassati abbheti, na sambahulā na ekā bhikkhunī. Tena vuccati “saṅghādiseso”ti. Tasseva āpattinikāyassa nāmakammaṁ adhivacanaṁ. Tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. Anāpatti—manussehi ākaḍḍhīyamānā gacchati, ārakkhaṁ yācati, anodissa ācikkhati, ummattikāya …pe… ādikammikāyāti. Paṭhamasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss10 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 10. Sikkhaṁpaccācikkhaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena caṇḍakāḷī bhikkhunī bhikkhunīhi saddhiṁ bhaṇḍitvā kupitā anattamanā evaṁ vadeti—“buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā caṇḍakāḷī kupitā anattamanā evaṁ vakkhati—‘buddhaṁ paccācikkhāmi …pe… sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ 493 --- pli-tv-bi-vb-ss10 1:1 carissāmī’”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ vadeti—‘buddhaṁ paccācikkhāmi …pe… sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ vakkhati—‘buddhaṁ paccācikkhāmi …pe… sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī’ti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ vadeyya—‘buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro. Santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā—‘māyye, kupitā anattamanā evaṁ avaca— buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro. Santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmīti, abhiramāyye, svākkhāto dhammo; cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsīyamānā taṁ paṭinissajjeyya iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Kupitā anattamanāti anabhiraddhā āhatacittā khilajātā. Evaṁ vadeyyāti—“buddhaṁ paccācikkhāmi …pe… sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro. Santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī”ti. Sā bhikkhunīti yā sā evaṁvādinī bhikkhunī. Bhikkhunīhīti aññāhi bhikkhunīhi. Yā passanti yā suṇanti tāhi vattabbā—“māyye, kupitā anattamanā evaṁ avaca—‘buddhaṁ paccācikkhāmi …pe… sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro. Santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī’ti. Abhiramāyye, svākkhāto dhammo; cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjati āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā—“māyye, kupitā anattamanā evaṁ avaca—‘buddhaṁ paccācikkhāmi …pe… sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro. Santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī’ti. Abhiramāyye, svākkhāto dhammo; cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati iccetaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjati āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī samanubhāsitabbā. Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—“Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ vadeti—‘buddhaṁ paccācikkhāmi, dhammaṁ paccācikkhāmi, saṅghaṁ paccācikkhāmi, sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro. Santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā tāsāhaṁ santike brahmacariyaṁ carissāmī’ti. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī kupitā anattamanā evaṁ vadeti—‘buddhaṁ paccācikkhāmi …pe… sikkhaṁ paccācikkhāmi. Kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro. Santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṁ 494 --- pli-tv-bi-vb-ss10 1:2 santike brahmacariyaṁ carissāmī’ti. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati sā, bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmā bhikkhunī tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi thullaccayā. Kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantiyā ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Yāvatatiyakanti yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya āpajjati, na saha vatthujjhācārā. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Dhammakamme dhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantiyā, paṭinissajjantiyā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss5 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 5. Bhojanapaṭiggahaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sundarīnandā bhikkhunī abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā. Manussā bhattagge sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ passitvā avassutā avassutāya sundarīnandāya bhikkhuniyā aggamaggāni bhojanāni denti. Sundarīnandā bhikkhunī yāvadatthaṁ bhuñjati; aññā bhikkhuniyo na cittarūpaṁ labhanti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā sundarīnandā avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādissati bhuñjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādati bhuñjatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādissati bhuñjissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Avassutā nāma sārattā apekkhavatī paṭibaddhacittā. Avassuto nāma sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto. Purisapuggalo nāma manussapuriso, na yakkho na peto na tiracchānagato, viññū paṭibalo sārajjituṁ. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni udakadantaponaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti thullaccayassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti saṅghādisesassa. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Paṭhamāpattikanti saha vatthujjhācārā āpajjati asamanubhāsanāya. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Udakadantaponaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ekatoavassute “khādissāmi 495 --- pli-tv-bi-vb-ss5 1:2 bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa. Udakadantaponaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ubhatoavassute yakkhassa vā petassa vā paṇḍakassa vā tiracchānagatamanussaviggahassa vā hatthato “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa. Udakadantaponaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ekatoavassute “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Udakadantaponaṁ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ubhatoanavassutā honti, “anavassuto”ti jānantī paṭiggaṇhāti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss2 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 2. Corīvuṭṭhāpikāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ aññatarassa licchavissa pajāpati aticārinī hoti. Atha kho so licchavi taṁ itthiṁ etadavoca—“sādhu viramāhi, anatthaṁ kho te karissāmī”ti. Evampi vuccamānā nādiyi. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavigaṇo sannipatito hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho so licchavi te licchavayo etadavoca—“ekaṁ me, ayyo, itthiṁ anujānāthā”ti. “Kā nāma sā”ti? “Mayhaṁ pajāpati aticarati, taṁ ghātessāmī”ti. “Jānāhī”ti. Assosi kho sā itthī—“sāmiko kira maṁ ghātetukāmo”ti. Varabhaṇḍaṁ ādāya sāvatthiṁ gantvā titthiye upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Titthiyā na icchiṁsu pabbājetuṁ. Bhikkhuniyo upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Bhikkhuniyopi na icchiṁsu pabbājetuṁ. Thullanandaṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā bhaṇḍakaṁ dassetvā pabbajjaṁ yāci. Thullanandā bhikkhunī bhaṇḍakaṁ gahetvā pabbājesi. Atha kho so licchavi taṁ itthiṁ gavesanto sāvatthiṁ gantvā bhikkhunīsu pabbajitaṁ disvāna yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca—“pajāpati me, deva, varabhaṇḍaṁ ādāya sāvatthiṁ anuppattā. Taṁ devo anujānātū”ti. “Tena hi, bhaṇe, vicinitvā ācikkhā”ti. “Diṭṭhā, deva, bhikkhunīsu pabbajitā”ti. “Sace, bhaṇe, bhikkhunīsu pabbajitā, na sā labbhā kiñci kātuṁ. Svākkhāto bhagavatā dhammo, caratu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Atha kho so licchavi ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo coriṁ pabbājessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tassa licchavissa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā coriṁ pabbājessatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī coriṁ pabbājetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī coriṁ pabbājessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī jānaṁ coriṁ vajjhaṁ viditaṁ anapaloketvā rājānaṁ vā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā pūgaṁ vā seṇiṁ vā aññatra kappā vuṭṭhāpeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti aññe vā tassā ārocenti, sā vā āroceti. Corī nāma yā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, esā corī nāma. Vajjhā nāma yaṁ katvā vajjhappattā hoti. Viditā nāma aññehi manussehi ñātā hoti “vajjhā esā”ti. Anapaloketvāti anāpucchā. Rājā nāma yattha rājā anusāsati, rājā apaloketabbo. Saṅgho nāma bhikkhunisaṅgho vuccati, bhikkhunisaṅgho apaloketabbo. Gaṇo nāma 496 --- pli-tv-bi-vb-ss2 1:2 yattha gaṇo anusāsati, gaṇo apaloketabbo. Pūgo nāma yattha pūgo anusāsati, pūgo apaloketabbo. Seṇi nāma yattha seṇi anusāsati, seṇi apaloketabbo. Aññatra kappāti ṭhapetvā kappaṁ. Kappaṁ nāma dve kappāni— titthiyesu vā pabbajitā hoti aññāsu vā bhikkhunīsu pabbajitā. Aññatra kappā “vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi thullaccayā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti saṅghādisesassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Ayampīti purimaṁ upādāya vuccati. Paṭhamāpattikanti saha vatthujjhācārā āpajjati asamanubhāsanāya. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesanti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Coriyā corisaññā aññatra kappā vuṭṭhāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Coriyā vematikā aññatra kappā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Coriyā acorisaññā aññatra kappā vuṭṭhāpeti, anāpatti. Acoriyā corisaññā, āpatti dukkaṭassa. Acoriyā vematikā, āpatti dukkaṭassa. Acoriyā acorisaññā, anāpatti. Anāpatti—ajānantī vuṭṭhāpeti, apaloketvā vuṭṭhāpeti, kappakataṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss6 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 6. Dutiyabhojanapaṭiggahaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sundarīnandā bhikkhunī abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā. Manussā bhattagge sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ passitvā avassutā sundarīnandāya bhikkhuniyā aggamaggāni bhojanāni denti. Sundarīnandā bhikkhunī kukkuccāyantī na paṭiggaṇhāti. Anantarikā bhikkhunī sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, ayye, na paṭiggaṇhāsī”ti? “Avassutā, ayye”ti. “Tvaṁ pana, ayye, avassutā”ti? “Nāhaṁ, ayye, avassutā”ti. “Kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā, bhuñja vā”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī evaṁ vakkhati—‘kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī evaṁ vadeti—‘kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī evaṁ vakkhati—‘kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā yato tvaṁ anavassutā; iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’ti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī evaṁ vadeyya— ‘kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’ti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Evaṁ vadeyyāti—“kiṁ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṁ anavassutā. Iṅgha, ayye, yaṁ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā taṁ tvaṁ sahatthā paṭiggahetvā 497 --- pli-tv-bi-vb-ss6 1:2 khāda vā bhuñja vā”ti uyyojeti, āpatti dukkaṭassa. Tassā vacanena “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa. Bhojanapariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Paṭhamāpattikanti saha vatthujjhācārā āpajjati asamanubhāsanāya. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Udakadantaponaṁ “paṭiggaṇhā”ti uyyojeti, āpatti dukkaṭassa. Tassā vacanena “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ekatoavassute yakkhassa vā petassa vā paṇḍakassa vā tiracchānagatamanussaviggahassa vā hatthato khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā “khāda vā bhuñja vā”ti uyyojeti, āpatti dukkaṭassa. Tassā vacanena “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Bhojanapariyosāne āpatti thullaccayassa. Udakadantaponaṁ paṭiggaṇhāti uyyojeti, āpatti dukkaṭassa. Tassā vacanena “khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—“anavassuto”ti jānantī uyyojeti, “kupitā na paṭiggaṇhātī”ti uyyojeti, “kulānuddayatāya na paṭiggaṇhātī”ti uyyojeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss13 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 13. Dutiyapāpasamācārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī saṅghena samanubhaṭṭhā bhikkhuniyo evaṁ vadeti—“saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā saṅgho na kiñci āha. Tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha— ‘bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā saṅghena samanubhaṭṭhā bhikkhuniyo evaṁ vakkhati—saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo …pe… viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetīti” …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī saṅghena samanubhaṭṭhā bhikkhuniyo evaṁ vadeti—saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā saṅgho na kiñci āha. Tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha— bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī saṅghena samanubhaṭṭhā bhikkhuniyo evaṁ vakkhati—saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo …pe… viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetīti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī evaṁ vadeyya—‘saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā saṅgho na kiñci āha. Tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā 498 --- pli-tv-bi-vb-ss13 1:1 evamāha— bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’ti. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā—‘mā, ayye, evaṁ avaca—saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā saṅgho na kiñci āha. Tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha— bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsīyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Evaṁ vadeyyāti—“saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā saṅgho na kiñci āha”. Tumhaññeva saṅgho uññāyāti avaññāya. Paribhavenāti pāribhabyatā. Akkhantiyāti kopena. Vebhassiyāti vibhassīkatā. Dubbalyāti apakkhatā. Evamāha—“bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viciccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti. Sā bhikkhunīti yā sā evaṁvādinī bhikkhunī. Bhikkhunīhīti aññāhi bhikkhunīhi. Yā passanti yā suṇanti tāhi vattabbā—“māyye, evaṁ avaca—‘saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo …pe… viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā—“māyye, evaṁ avaca—‘saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo …pe… viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī samanubhāsitabbā. “Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī saṅghena samanubhaṭṭhā bhikkhuniyo evaṁ vadeti—“saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā saṅgho na kiñci āha. Tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha—bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī saṅghena samanubhaṭṭhā bhikkhuniyo evaṁ vadeti—“saṁsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha. Mā tumhe nānā viharittha. Santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṁsaddā evaṁsilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā saṅgho na kiñci āha. Tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha—bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti. 499 --- pli-tv-bi-vb-ss13 1:2 Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmā bhikkhunī tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantiyā ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Yāvatatiyakanti yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya āpajjati, na sahavatthujjhācārā. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti saṅghova tassā āpattiyā mānattaṁ deti, mūlāya paṭikassati, abbheti, na sambahulā na ekā bhikkhunī. Tena vuccati “saṅghādiseso”ti. Tasseva āpattinikāyassa nāmakammaṁ adhivacanaṁ, tenapi vuccati “saṅghādiseso”ti. 3 Dhammakamme dhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantiyā, paṭinissajjantiyā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Kuladūsakasikkhāpada Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, sattarasa saṅghādisesā dhammā—nava paṭhamāpattikā, aṭṭha yāvatatiyakā. Yesaṁ bhikkhunī aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjati, tāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ. Ciṇṇamānattā bhikkhunī yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho tattha sā bhikkhunī abbhetabbā. Ekāyapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho taṁ bhikkhuniṁ abbheyya. Sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca bhikkhuniyo gārayhā, ayaṁ tattha sāmīci. Tatthāyyāyo pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Sattarasakaṁ niṭṭhitaṁ. Bhikkhunivibhaṅge saṅghādisesakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss3 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 3. Ekagāmantaragamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhaddāya kāpilāniyā antevāsinī bhikkhunī bhikkhunīhi saddhiṁ bhaṇḍitvā gāmakaṁ ñātikulaṁ agamāsi. Bhaddā kāpilānī taṁ bhikkhuniṁ apassantī bhikkhuniyo pucchi—“kahaṁ itthannāmā, na dissatī”ti. “Bhikkhunīhi saddhiṁ, ayye, bhaṇḍitvā na dissatī”ti. “Ammā, amukasmiṁ gāmake etissā ñātikulaṁ. Tattha gantvā vicinathā”ti. Bhikkhuniyo tattha gantvā taṁ bhikkhuniṁ passitvā etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, ayye, ekikā āgatā, kaccisi appadhaṁsitā”ti? “Appadhaṁsitāmhi, ayye”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī ekā gāmantaraṁ gacchissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī ekā gāmantaraṁ gacchatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī ekā gāmantaraṁ gacchissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ekā gāmantaraṁ gaccheyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena dve bhikkhuniyo sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge nadī taritabbā hoti. Atha kho tā bhikkhuniyo nāvike upasaṅkamitvā 500 --- pli-tv-bi-vb-ss3 1:2 etadavocuṁ—“sādhu no, āvuso, tārethā”ti. “Nāyye, sakkā ubho sakiṁ tāretun”ti. Eko ekaṁ uttāresi. Uttiṇṇo uttiṇṇaṁ dūsesi. Anuttiṇṇo anuttiṇṇaṁ dūsesi. Tā pacchā samāgantvā pucchiṁsu—“kaccisi, ayye, appadhaṁsitā”ti? “Padhaṁsitāmhi, ayye. Tvaṁ pana, ayye, appadhaṁsitā”ti? “Padhaṁsitāmhi, ayye”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī ekā nadīpāraṁ gacchissatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī ekā nadīpāraṁ gacchatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī ekā nadīpāraṁ gacchissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṁ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṁ gaccheyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchantā sāyaṁ aññataraṁ gāmaṁ upagacchiṁsu. Tattha aññatarā bhikkhunī abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā. Aññataro puriso tassā bhikkhuniyā saha dassanena paṭibaddhacitto hoti. Atha kho so puriso tāsaṁ bhikkhunīnaṁ seyyaṁ paññapento tassā bhikkhuniyā seyyaṁ ekamantaṁ paññāpesi. Atha kho sā bhikkhunī sallakkhetvā—“pariyuṭṭhito ayaṁ puriso; sace rattiṁ āgacchissati, vissaro me bhavissatī”ti, bhikkhuniyo anāpucchā aññataraṁ kulaṁ gantvā seyyaṁ kappesi. Atha kho so puriso rattiṁ āgantvā taṁ bhikkhuniṁ gavesanto bhikkhuniyo ghaṭṭesi. Bhikkhuniyo taṁ bhikkhuniṁ apassantiyo evamāhaṁsu—“nissaṁsayaṁ kho sā bhikkhunī purisena saddhiṁ nikkhantā”ti. Atha kho sā bhikkhunī tassā rattiyā accayena yena tā bhikkhuniyo tenupasaṅkami. Bhikkhuniyo taṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, ayye, purisena saddhiṁ nikkhantā”ti? “Nāhaṁ, ayye, purisena saddhiṁ nikkhantā”ti. Bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī ekā rattiṁ vippavasissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī ekā rattiṁ vippavasatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī ekā rattiṁ vippavasissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṁ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṁ gaccheyya, ekā vā rattiṁ vippavaseyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 4 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo kosalesu janapade sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Tattha aññatarā bhikkhunī vaccena pīḷitā ekikā ohīyitvā pacchā agamāsi. Manussā taṁ bhikkhuniṁ passitvā dūsesuṁ. Atha kho sā bhikkhunī yena tā bhikkhuniyo tenupasaṅkami. Bhikkhuniyo taṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, ayye, ekikā ohīnā, kaccisi appadhaṁsitā”ti? “Padhaṁsitāmhi, ayye”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—kathañhi nāma bhikkhunī ekā gaṇamhā ohīyissatīti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī ekā gaṇamhā ohīyatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī ekā gaṇamhā ohīyissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṁ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṁ gaccheyya, ekā vā rattiṁ vippavaseyya, ekā vā gaṇamhā ohīyeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 5 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ekā vā gāmantaraṁ gaccheyyāti parikkhittassa gāmassa parikkhepaṁ 501 --- pli-tv-bi-vb-ss3 1:5 paṭhamaṁ pādaṁ atikkāmentiyā āpatti thullaccayassa, dutiyaṁ pādaṁ atikkāmentiyā āpatti saṅghādisesassa. Aparikkhittassa gāmassa upacāraṁ paṭhamaṁ pādaṁ atikkāmentiyā āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ atikkāmentiyā āpatti saṅghādisesassa. Ekā vā nadīpāraṁ gaccheyyāti nadī nāma timaṇḍalaṁ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyati. Paṭhamaṁ pādaṁ uttarantiyā āpatti thullaccayassa. Dutiyaṁ pādaṁ uttarantiyā āpatti saṅghādisesassa. Ekā vā rattiṁ vippavaseyyāti saha aruṇuggamanā dutiyikāya bhikkhuniyā hatthapāsaṁ vijahantiyā āpatti thullaccayassa. Vijahite āpatti saṅghādisesassa. Ekā vā gaṇamhā ohīyeyyāti agāmake araññe dutiyikāya bhikkhuniyā dassanūpacāraṁ vā savanūpacāraṁ vā vijahantiyā āpatti thullaccayassa. Vijahite āpatti saṅghādisesassa. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Paṭhamāpattikanti saha vatthujjhācārā āpajjati asamanubhāsanāya. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Anāpatti—dutiyikā bhikkhunī pakkantā vā hoti vibbhantā vā kālaṅkatā vā pakkhasaṅkantā vā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-ss12 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Saṅghādisesakaṇḍa 12. Pāpasamācārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandāya bhikkhuniyā antevāsikā bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā viharissanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā viharissanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Bhikkhuniyo paneva saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā—‘bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī’ti. Evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṁ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsīyamānā taṁ paṭinissajjeyyuṁ, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyyuṁ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṁ dhammaṁ āpannā nissāraṇīyaṁ saṅghādisesan”ti. 2 Bhikkhuniyo panevāti upasampannāyo vuccanti. Saṁsaṭṭhā viharantīti saṁsaṭṭhā nāma ananulomikena kāyikavācasikena saṁsaṭṭhā viharanti. Pāpācārāti pāpakena ācārena samannāgatā. Pāpasaddāti pāpakena kittisaddena abbhuggatā. Pāpasilokāti pāpakena micchājīvena jīvitaṁ kappenti. Bhikkhunisaṅghassa vihesikāti aññamaññissā kamme karīyamāne paṭikkosanti. Aññamaññissā vajjappaṭicchādikāti aññamaññaṁ vajjaṁ paṭicchādenti. Tā bhikkhuniyoti yā tā saṁsaṭṭhā bhikkhuniyo. Bhikkhunīhīti aññāhi bhikkhunīhi. Yā passanti yā suṇanti tāhi vattabbā—“bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti. Dutiyampi vattabbā. 502 --- pli-tv-bi-vb-ss12 1:2 Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjanti, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjanti, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Tā bhikkhuniyo saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā—“bhaginiyo kho saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Viviccathāyye. Vivekaññeva bhaginīnaṁ saṅgho vaṇṇetī”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjanti, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjanti, āpatti dukkaṭassa. Tā bhikkhuniyo samanubhāsitabbā. Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—“Suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā ca itthannāmā ca bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjanti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuniyo samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā ca itthannāmā ca bhikkhuniyo saṁsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā, bhikkhunisaṅghassa vihesikā, aññamaññissā vajjappaṭicchādikā. Tā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjanti. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuniyo samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya ca itthannāmāya ca bhikkhunīnaṁ samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Samanubhaṭṭhā saṅghena, itthannāmā ca itthannāmā ca bhikkhuniyo tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṁ ajjhāpajjantīnaṁ ñattiyā dukkaṭaṁ dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti. Dve tisso ekato samanubhāsitabbā. Tatuttari na samanubhāsitabbā. Imāpi bhikkhuniyoti purimāyo upādāya vuccanti. Yāvatatiyakanti yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya āpajjanti, na saha vatthujjhācārā. Nissāraṇīyanti saṅghamhā nissārīyati. Saṅghādisesoti …pe… tenapi vuccati saṅghādisesoti. Dhammakamme dhammakammasaññā na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme adhammakammasaññā na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantīnaṁ, paṭinissajjantīnaṁ, ummattikānaṁ, ādikammikānanti. Navamasaṅghādisesasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np7 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 7. Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena upāsakā bhikkhunisaṅghassa cīvaratthāya chandakaṁ saṅgharitvā aññatarassa pāvārikassa ghare parikkhāraṁ nikkhipitvā bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“amukassa, ayye, pāvārikassa ghare cīvaratthāya parikkhāro nikkhitto, tato cīvaraṁ āharāpetvā bhājethā”ti. Bhikkhuniyo tena ca parikkhārena sayampi yācitvā bhesajjaṁ cetāpetvā paribhuñjiṁsu. Upāsakā jānitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ cetāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ cetāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi 503 --- pli-tv-bi-vb-np7 1:1 nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ cetāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikenāti aññassatthāya dinnena. Saṅghikenāti saṅghassa, na gaṇassa, na ekabhikkhuniyā. Saññācikenāti sayaṁ yācitvā. Aññaṁ cetāpeyyāti yaṁatthāya dinnaṁ taṁ ṭhapetvā aññaṁ cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Aññadatthike aññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike vematikā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike anaññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaṭṭhaṁ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṁ. Anaññadatthike aññadatthikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike anaññadatthikasaññā, anāpatti. Anāpatti—sesakaṁ upaneti, sāmike apaloketvā upaneti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np10 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 10. Puggalikacetāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī bahussutā hoti bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ. Bahū manussā thullanandaṁ bhikkhuniṁ payirupāsanti. Tena kho pana samayena thullanandāya bhikkhuniyā pariveṇaṁ undriyati. Manussā thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“kissidaṁ te, ayye, pariveṇaṁ undriyatī”ti? “Natthāvuso, dāyakā, natthi kārakā”ti. Atha kho te manussā thullanandāya bhikkhuniyā pariveṇatthāya chandakaṁ saṅgharitvā thullanandāya bhikkhuniyā parikkhāraṁ adaṁsu. Thullanandā bhikkhunī tena ca parikkhārena sayampi yācitvā bhesajjaṁ cetāpetvā paribhuñji. Manussā jānitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikenāti aññassatthāya dinnena. Puggalikenāti ekāya bhikkhuniyā, na saṅghassa, na gaṇassa. Saññācikenāti sayaṁ yācitvā. Aññaṁ cetāpeyyāti yaṁatthāya dinnaṁ taṁ ṭhapetvā aññaṁ cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. 504 --- pli-tv-bi-vb-np10 1:2 Aññadatthike aññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike vematikā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike anaññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaṭṭhaṁ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṁ. Anaññadatthike aññadatthikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike anaññadatthikasaññā, anāpatti. Anāpatti—sesakaṁ upaneti, sāmike apaloketvā upaneti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np3 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 3. Cīvaraparivattanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī aññatarāya bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā paribhuñji. Atha kho sā bhikkhunī taṁ cīvaraṁ saṅgharitvā nikkhipi. Thullanandā bhikkhunī taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“yaṁ te, ayye, mayā saddhiṁ cīvaraṁ parivattitaṁ, kahaṁ taṁ cīvaran”ti? Atha kho sā bhikkhunī taṁ cīvaraṁ nīharitvā thullanandāya bhikkhuniyā dassesi. Thullanandā bhikkhunī taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“handāyye, tuyhaṁ cīvaraṁ, āhara metaṁ cīvaraṁ, yaṁ tuyhaṁ tuyhamevetaṁ, yaṁ mayhaṁ mayhamevetaṁ, āhara metaṁ, sakaṁ paccāharā”ti acchindi. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā acchindissatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā acchindatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā acchindissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṁ cīvaraṁ parivattetvā sā pacchā evaṁ vadeyya—‘handāyye, tuyhaṁ cīvaraṁ āhara, metaṁ cīvaraṁ, yaṁ tuyhaṁ tuyhamevetaṁ, yaṁ mayhaṁ mayhamevetaṁ, āhara metaṁ, sakaṁ paccāharā’ti acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhuniyā saddhinti aññāya bhikkhuniyā saddhiṁ. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Parivattetvāti parittena vā vipulaṁ, vipulena vā parittaṁ. Acchindeyyāti sayaṁ acchindati nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Acchindāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Sakiṁ āṇattā bahukampi acchindati, nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, cīvaraṁ bhikkhuniyā saddhiṁ parivattetvā acchinnaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Upasampannāya upasampannasaññā cīvaraṁ parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Upasampannāya vematikā cīvaraṁ parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Upasampannāya anupasampannasaññā cīvaraṁ parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññaṁ parikkhāraṁ parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya saddhiṁ cīvaraṁ vā aññaṁ vā parikkhāraṁ parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—sā vā deti, tassā vā 505 --- pli-tv-bi-vb-np3 1:2 vissasantī gaṇhāti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np8 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 8. Gaṇikacetāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa pariveṇavāsikā bhikkhuniyo yāguyā kilamanti. Atha kho so pūgo bhikkhunīnaṁ yāguatthāya chandakaṁ saṅgharitvā aññatarassa āpaṇikassa ghare parikkhāraṁ nikkhipitvā bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavoca—“amukassa, ayye, āpaṇikassa ghare yāguatthāya parikkhāro nikkhitto, tato taṇḍulaṁ āharāpetvā yāguṁ pacāpetvā paribhuñjathā”ti. Bhikkhuniyo tena parikkhārena bhesajjaṁ cetāpetvā paribhuñjiṁsu. So pūgo jānitvā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikenāti aññassatthāya dinnena. Mahājanikenāti gaṇassa, na saṅghassa, na ekabhikkhuniyā. Aññaṁ cetāpeyyāti yaṁatthāya dinnaṁ taṁ ṭhapetvā aññaṁ cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Aññadatthike aññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike vematikā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike anaññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaṭṭhaṁ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṁ. Anaññadatthike aññadatthikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike anaññadatthikasaññā, anāpatti. Anāpatti—sesakaṁ upaneti, sāmike apaloketvā upaneti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np6 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 6. Saṅghikacetapanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena upāsakā bhikkhunisaṅghassa cīvaratthāya chandakaṁ saṅgharitvā aññatarassa pāvārikassa ghare parikkhāraṁ nikkhipitvā bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“amukassa, ayye, pāvārikassa ghare cīvaratthāya parikkhāro nikkhitto, tato cīvaraṁ āharāpetvā bhājethā”ti. Bhikkhuniyo tena parikkhārena bhesajjaṁ cetāpetvā paribhuñjiṁsu. Upāsakā jānitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ upāsakānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā 506 --- pli-tv-bi-vb-np6 1:1 …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikenāti aññassatthāya dinnena. Saṅghikenāti saṅghassa, na gaṇassa, na ekabhikkhuniyā. Aññaṁ cetāpeyyāti yaṁatthāya dinnaṁ, taṁ ṭhapetvā aññaṁ cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti. …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Aññadatthike aññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike vematikā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike anaññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaṭṭhaṁ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṁ. Anaññadatthike aññadatthikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike anaññadatthikasaññā, anāpatti. Anāpatti—sesakaṁ upaneti, sāmike apaloketvā upaneti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np2 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 2. Akālacīvarabhājanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo gāmakāvāse vassaṁvuṭṭhā sāvatthiṁ agamaṁsu vattasampannā iriyāpathasampannā duccoḷā lūkhacīvarā. Upāsakā tā bhikkhuniyo passitvā—“imā bhikkhuniyo vattasampannā iriyāpathasampannā duccoḷā lūkhacīvarā, imā bhikkhuniyo acchinnā bhavissantī”ti bhikkhunisaṅghassa akālacīvaraṁ adaṁsu. Thullanandā bhikkhunī—“amhākaṁ kathinaṁ atthataṁ kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpesi. Upāsakā tā bhikkhuniyo passitvā etadavocuṁ—“apayyāhi cīvaraṁ laddhan”ti? “Na mayaṁ, āvuso, cīvaraṁ labhāma. Ayyā thullanandā—‘amhākaṁ kathinaṁ atthataṁ kālacīvaran’ti adhiṭṭhahitvā bhājāpesī”ti. Upāsakā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā akālacīvaraṁ ‘kālacīvaran’ti adhiṭṭhahitvā bhājāpessatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ upāsakānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā akālacīvaraṁ ‘kālacīvaran’ti adhiṭṭhahitvā bhājāpessatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī akālacīvaraṁ ‘kālacīvaran’ti adhiṭṭhahitvā bhājāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī akālacīvaraṁ “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī akālacīvaraṁ ‘kālacīvaran’ti adhiṭṭhahitvā bhājāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Akālacīvaraṁ nāma anatthate kathine ekādasamāse uppannaṁ, atthate 507 --- pli-tv-bi-vb-np2 1:2 kathine sattamāse uppannaṁ, kālepi ādissa dinnaṁ, etaṁ akālacīvaraṁ nāma. Akālacīvaraṁ “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, akālacīvaraṁ ‘kālacīvaran’ti adhiṭṭhahitvā bhājāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Akālacīvare akālacīvarasaññā “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Akālacīvare vematikā “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpeti, āpatti dukkaṭassa. Akālacīvare kālacīvarasaññā “kālacīvaran”ti adhiṭṭhahitvā bhājāpeti, anāpatti. Kālacīvare akālacīvarasaññā, āpatti dukkaṭassa. Kālacīvare vematikā, āpatti dukkaṭassa. Kālacīvare kālacīvarasaññā, anāpatti. Anāpatti—akālacīvaraṁ kālacīvarasaññā bhājāpeti, kālacīvaraṁ kālacīvarasaññā bhājāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np11 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 11. Garupāvuraṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī bahussutā hoti bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo sītakāle mahagghaṁ kambalaṁ pārupitvā yena thullanandā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā thullanandaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ thullanandā bhikkhunī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā pasenadi kosalo thullanandāya bhikkhuniyā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“vadeyyāsi, ayye, yena attho”ti? “Sace me tvaṁ, mahārāja, dātukāmosi, imaṁ kambalaṁ dehī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo thullanandāya bhikkhuniyā kambalaṁ datvā uṭṭhāyāsanā thullanandaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“mahicchā imā bhikkhuniyo asantuṭṭhā. Kathañhi nāma rājānaṁ kambalaṁ viññāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā rājānaṁ kambalaṁ viññāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī rājānaṁ kambalaṁ viññāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī rājānaṁ kambalaṁ viññāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Garupāvuraṇaṁ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā catukkaṁsaparamaṁ cetāpetabbaṁ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Garupāvuraṇaṁ nāma yaṁ kiñci sītakāle pāvuraṇaṁ. Cetāpentiyāti viññāpentiyā. Catukkaṁsaparamaṁ cetāpetabbanti soḷasakahāpaṇagghanakaṁ cetāpetabbaṁ. Tato ce uttari cetāpeyyāti tatuttari viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, garupāvuraṇaṁ atirekacatukkaṁsaparamaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… ayyāya dammīti. Atirekacatukkaṁse atirekasaññā cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekacatukkaṁse vematikā cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekacatukkaṁse ūnakasaññā cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ūnakacatukkaṁse atirekasaññā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakacatukkaṁse vematikā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakacatukkaṁse ūnakasaññā, 508 --- pli-tv-bi-vb-np11 1:2 anāpatti. Anāpatti—catukkaṁsaparamaṁ cetāpeti, ūnakacatukkaṁsaparamaṁ cetāpeti, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṁ cetāpetukāmassa appagghaṁ cetāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Ekādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np9 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 9. Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa pariveṇavāsikā bhikkhuniyo yāguyā kilamanti. Atha kho so pūgo bhikkhunīnaṁ yāguatthāya chandakaṁ saṅgharitvā aññatarassa āpaṇikassa ghare parikkhāraṁ nikkhipitvā bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavoca—“amukassa, ayye, āpaṇikassa ghare yāguatthāya parikkhāro nikkhitto. Tato taṇḍule āharāpetvā yāguṁ pacāpetvā paribhuñjathā”ti. Bhikkhuniyo tena ca parikkhārena sayampi yācitvā bhesajjaṁ cetāpetvā paribhuñjiṁsu. So pūgo jānitvā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Aññadatthikena parikkhārena aññuddisikenāti aññassatthāya dinnena. Mahājanikenāti gaṇassa, na saṅghassa, na ekabhikkhuniyā. Saññācikenāti sayaṁ yācitvā. Aññaṁ cetāpeyyāti yaṁatthāya dinnaṁ taṁ ṭhapetvā aññaṁ cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ. Imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Aññadatthike aññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike vematikā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññadatthike anaññadatthikasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaṭṭhaṁ paṭilabhitvā yathādāne upanetabbaṁ. Anaññadatthike aññadatthikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike anaññadatthikasaññā anāpatti. Anāpatti—sesakaṁ upaneti, sāmike apaloketvā upaneti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np5 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 5. Aññacetāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī gilānā hoti. Atha kho aññataro upāsako yena thullanandā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“kacci, ayye, khamanīyaṁ kacci yāpanīyan”ti? “Na me, āvuso, khamanīyaṁ, na yāpanīyan”ti. “Amukassa, ayye, āpaṇikassa ghare kahāpaṇaṁ nikkhipissāmi, tato yaṁ iccheyyāsi 509 --- pli-tv-bi-vb-np5 1:1 taṁ āharāpeyyāsī”ti. Thullanandā bhikkhunī aññataraṁ sikkhamānaṁ āṇāpesi—“gaccha, sikkhamāne, amukassa āpaṇikassa gharā kahāpaṇassa telaṁ āharā”ti. Atha kho sā sikkhamānā tassa āpaṇikassa gharā kahāpaṇassa telaṁ āharitvā thullanandāya bhikkhuniyā adāsi. Thullanandā bhikkhunī evamāha—“na me, sikkhamāne, telena attho, sappinā me attho”ti. Atha kho sā sikkhamānā yena so āpaṇiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ āpaṇikaṁ etadavoca—“na kira, āvuso, ayyāya telena attho, sappinā attho, handa te telaṁ, sappiṁ me dehī”ti. “Sace mayaṁ, ayye, vikkītaṁ bhaṇḍaṁ puna ādiyissāma, kadā amhākaṁ bhaṇḍaṁ vikkāyissati. Telassa kayena telaṁ haṭaṁ, sappissa kayaṁ āhara, sappiṁ harissasī”ti. Atha kho sā sikkhamānā rodantī aṭṭhāsi. Bhikkhuniyo taṁ sikkhamānaṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, sikkhamāne, rodasī”ti? Atha kho sā sikkhamānā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Aññaṁ cetāpetvāti yaṁ kiñci cetāpetvā. Aññaṁ cetāpeyyāti taṁ ṭhapetvā aññaṁ cetāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, aññaṁ cetāpetvā aññaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyāti …pe… dadeyyunti …pe… ayyāya dammīti. Aññe aññasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññe vematikā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññe anaññasaññā aññaṁ cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anaññe aññasaññā anaññaṁ cetāpeti, āpatti dukkaṭassa. Anaññe vematikā anaññaṁ cetāpeti, āpatti dukkaṭassa. Anaññe anaññasaññā anāpatti. Anāpatti—taññeva cetāpeti, aññañca cetāpeti, ānisaṁsaṁ dassetvā cetāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np12 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Cīvaravagga 12. Lahupāvuraṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī bahussutā hoti bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṇhakāle mahagghaṁ khomaṁ pārupitvā yena thullanandā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā thullanandaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ thullanandā bhikkhunī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā pasenadi kosalo thullanandāya bhikkhuniyā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“vadeyyāsi, ayye, yena attho”ti. “Sace me tvaṁ, mahārāja, dātukāmosi, imaṁ khomaṁ dehī”ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo thullanandāya bhikkhuniyā khomaṁ datvā uṭṭhāyāsanā thullanandaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“mahicchā imā bhikkhuniyo asantuṭṭhā. Kathañhi nāma rājānaṁ khomaṁ viññāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā rājānaṁ khomaṁ 510 --- pli-tv-bi-vb-np12 1:1 viññāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī rājānaṁ khomaṁ viññāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī rājānaṁ khomaṁ viññāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Lahupāvuraṇaṁ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ cetāpetabbaṁ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Lahupāvuraṇaṁ nāma yaṁ kiñci uṇhakāle pāvuraṇaṁ. Cetāpentiyāti viññāpentiyā. Aḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ cetāpetabbanti dasakahāpaṇagghanakaṁ cetāpetabbaṁ. Tato ce uttari cetāpeyyāti tatuttari viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, lahupāvuraṇaṁ atirekaaḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ cetāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Atirekaaḍḍhateyyakaṁse atirekasaññā cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekaaḍḍhateyyakaṁse vematikā cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Atirekaaḍḍhateyyakaṁse ūnakasaññā cetāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Ūnakaaḍḍhateyyakaṁse atirekasaññā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaaḍḍhateyyakaṁse vematikā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaaḍḍhateyyakaṁse ūnakasaññā, anāpatti. Anāpatti—aḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ cetāpeti, ūnakaaḍḍhateyyakaṁsaparamaṁ cetāpeti, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṁ cetāpetukāmassa appagghaṁ cetāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dvādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. (Dutiya) Pattavagga 10 Pariṇatasikkhāpada Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Bhikkhunivibhaṅge nissaggiyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np1 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 1. Pattasannicayasikkhāpada Ime kho panāyyāyo tiṁsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bahū patte sannicayaṁ karonti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo bahū patte sannicayaṁ karissanti, pattavāṇijjaṁ vā bhikkhuniyo karissanti, āmattikāpaṇaṁ vā pasāressantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo pattasannicayaṁ karissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo pattasannicayaṁ karontī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo pattasannicayaṁ karissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī pattasannicayaṁ kareyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Patto nāma dve pattā— ayopatto, mattikāpatto. Tayo pattassa vaṇṇā— ukkaṭṭho patto, majjhimo patto, omako patto. Ukkaṭṭho nāma patto aḍḍhāḷhakodanaṁ gaṇhāti catubhāgaṁ khādanaṁ tadupiyaṁ byañjanaṁ. Majjhimo nāma patto nāḷikodanaṁ gaṇhāti catubhāgaṁ khādanaṁ tadupiyaṁ byañjanaṁ. Omako nāma patto patthodanaṁ gaṇhāti catubhāgaṁ khādanaṁ tadupiyaṁ byañjanaṁ. Tato ukkaṭṭho apatto omako apatto. Sannicayaṁ 511 --- pli-tv-bi-vb-np1 1:2 kareyyāti anadhiṭṭhito avikappito. Nissaggiyo hotīti saha aruṇuggamanā nissaggiyo hoti. Nissajjitabbo saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbo. Tāya bhikkhuniyā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—“ayaṁ me, ayye, patto rattātikkanto nissaggiyo, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo—“Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ patto itthannāmāya bhikkhuniyā nissaggiyo saṅghassa nissaṭṭho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ pattaṁ itthannāmāya bhikkhuniyā dadeyyā”ti. Tāya bhikkhuniyā sambahulā bhikkhuniyo upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassu vacanīyā—“ayaṁ me, ayyāyo, patto rattātikkanto nissaggiyo, imāhaṁ ayyānaṁ nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo—“Suṇantu me, ayyāyo. Ayaṁ patto itthannāmāya bhikkhuniyā nissaggiyo ayyānaṁ nissaṭṭho. Yadi ayyānaṁ pattakallaṁ, ayyāyo, imaṁ pattaṁ itthannāmāya bhikkhuniyā dadeyyun”ti. Tāya bhikkhuniyā ekaṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyā—“ayaṁ me, ayye, patto rattātikkanto nissaggiyo. Imāhaṁ ayyāya nissajjāmī”ti. Nissajjitvā āpatti desetabbā. Tāya bhikkhuniyā āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo—“imaṁ pattaṁ ayyāya dammī”ti. Rattātikkante atikkantasaññā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Rattātikkante vematikā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Rattātikkante anatikkantasaññā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avikappite vikappitasaññā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Avissajjite vissajjitasaññā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anaṭṭhe naṭṭhasaññā … avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññā … abhinne bhinnasaññā … avilutte viluttasaññā, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Nissaggiyaṁ pattaṁ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Rattānatikkante atikkantasaññā, āpatti dukkaṭassa. Rattānatikkante vematikā, āpatti dukkaṭassa. Rattānatikkante anatikkantasaññā anāpatti. Anāpatti—antoaruṇe adhiṭṭheti, vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, bhijjati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṁ gaṇhanti, ummattikāya, ādikammikāyāti. 3 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo nissaṭṭhapattaṁ na denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, nissaṭṭhapatto na dātabbo. Yā na dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-np4 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Nissaggiyakaṇḍa Pattavagga 4. Aññaviññāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī gilānā hoti. Atha kho aññataro upāsako yena thullanandā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“kiṁ te, ayye, aphāsu, kiṁ āharīyatū”ti? “Sappinā me, āvuso, attho”ti. Atha kho so upāsako aññatarassa āpaṇikassa gharā kahāpaṇassa sappiṁ āharitvā thullanandāya bhikkhuniyā adāsi. Thullanandā bhikkhunī evamāha—“na me, āvuso, sappinā attho; telena me attho”ti. Atha kho so upāsako yena so āpaṇiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ āpaṇikaṁ etadavoca—“na kirāyyo, ayyāya sappinā attho, telena attho. Handa te sappiṁ, telaṁ me dehī”ti. “Sace mayaṁ, ayyo, vikkītaṁ bhaṇḍaṁ puna ādiyissāma, kadā amhākaṁ bhaṇḍaṁ vikkāyissati; sappissa kayena sappi haṭaṁ, telassa kayaṁ āhara, telaṁ harissasī”ti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khiyyati 512 --- pli-tv-bi-vb-np4 1:1 vipāceti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpessatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tassa upāsakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpeyya, nissaggiyaṁ pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Aññaṁ viññāpetvāti yaṁ kiñci viññāpetvā. Aññaṁ viññāpeyyāti taṁ ṭhapetvā aññaṁ viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena nissaggiyaṁ hoti. Nissajjitabbaṁ saṅghassa vā gaṇassa vā ekabhikkhuniyā vā. Evañca pana, bhikkhave, nissajjitabbaṁ. …pe… “idaṁ me, ayye, aññaṁ viññāpetvā aññaṁ viññāpitaṁ nissaggiyaṁ, imāhaṁ saṅghassa nissajjāmī”ti …pe… dadeyyā”ti …pe… dadeyyun”ti …pe… ayyāya dammī”ti. Aññe aññasaññā aññaṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññe vematikā aññaṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Aññe anaññasaññā aññaṁ viññāpeti, nissaggiyaṁ pācittiyaṁ. Anaññe aññasaññā anaññaṁ viññāpeti, āpatti dukkaṭassa. Anaññe vematikā anaññaṁ viññāpeti, āpatti dukkaṭassa. Anaññe anaññasaññā, anāpatti. Anāpatti—taññeva viññāpeti, aññañca viññāpeti, ānisaṁsaṁ dassetvā viññāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc72 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 72. Dutiyakumāribhūtasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpenti. Tā bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhārasavassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya aṭṭhārasavassāya kumāribhūtāya saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, ayye, itthannāmā itthannāmāya ayyāya aṭṭhārasavassā kumāribhūtā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya aṭṭhārasavassā kumāribhūtā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmāya aṭṭhārasavassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya aṭṭhārasavassā 513 --- pli-tv-bi-vb-pc72 1:1 kumāribhūtā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmāya aṭṭhārasavassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya aṭṭhārasavassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiyā dānaṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmāya aṭṭhārasavassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sā aṭṭhārasavassā kumāribhūtā evaṁ vadehīti vattabbā—“pāṇātipātā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmi …pe… vikālabhojanā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmī”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Paripuṇṇavīsativassā nāma pattavīsativassā. Kumāribhūtā nāma sāmaṇerī vuccati. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Asikkhitasikkhā nāma sikkhā vā na dinnā hoti, dinnā vā sikkhā kupitā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc94 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 94. Anāpucchāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdanti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhussa puratoti upasampannassa purato. Anāpucchāti anapaloketvā. Āsane nisīdeyyāti antamaso chamāyapi nisīdati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite anāpucchitasaññā āsane nisīdati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite vematikā āsane nisīdati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite āpucchitasaññā āsane nisīdati, āpatti pācittiyassa. Āpucchite anāpucchitasaññā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite āpucchitasaññā, anāpatti. Anāpatti—āpucchā āsane nisīdati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Ekādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc29 0 514 --- pli-tv-bi-vb-pc29 1:0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 29. Kālaatikkamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṁ thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“sace mayaṁ, ayye, sakkoma, bhikkhunisaṅghassa cīvaraṁ dassāmā”ti. Tena kho pana samayena vassaṁvuṭṭhā bhikkhuniyo cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. Thullanandā bhikkhunī tā bhikkhuniyo etadavoca—“āgametha, ayye, atthi bhikkhunisaṅghassa cīvarapaccāsā”ti. Bhikkhuniyo thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“gacchāyye, taṁ cīvaraṁ jānāhī”ti. Thullanandā bhikkhunī yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te manusse etadavoca—“dethāvuso, bhikkhunisaṅghassa cīvaran”ti. “Na mayaṁ, ayye, sakkoma bhikkhunisaṅghassa cīvaraṁ dātun”ti. Thullanandā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṁ atikkāmeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Dubbalacīvarapaccāsā nāma “sace mayaṁ sakkoma, dassāma karissāmā”ti vācā bhinnā hoti. Cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañca māsā. Cīvarakālasamayaṁ atikkāmeyyāti anatthate kathine vassānassa pacchimaṁ divasaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Atthate kathine kathinuddhāradivasaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Dubbalacīvare dubbalacīvarasaññā cīvarakālasamayaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Dubbalacīvare vematikā cīvarakālasamayaṁ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dubbalacīvare adubbalacīvarasaññā cīvarakālasamayaṁ atikkāmeti, anāpatti. Adubbalacīvare dubbalacīvarasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adubbalacīvare vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adubbalacīvare adubbalacīvarasaññā, anāpatti. Anāpatti—ānisaṁsaṁ dassetvā nivāreti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc17 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 17. Anāpucchāsantharaṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchantiyo sāyaṁ aññataraṁ gāmaṁ upagantvā aññataraṁ brāhmaṇakulaṁ upasaṅkamitvā okāsaṁ yāciṁsu. Atha kho sā brāhmaṇī tā bhikkhuniyo etadavoca—“āgametha, ayye, yāva brāhmaṇo āgacchatī”ti. Bhikkhuniyo—“yāva brāhmaṇo āgacchatī”ti seyyaṁ santharitvā ekaccā nisīdiṁsu ekaccā nipajjiṁsu. Atha kho so brāhmaṇo rattiṁ āgantvā taṁ brāhmaṇiṁ etadavoca—“kā imā”ti? “Bhikkhuniyo, ayyā”ti. “Nikkaḍḍhatha imā muṇḍā bandhakiniyo”ti, gharato nikkaḍḍhāpesi. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā abhinisīdissantipi abhinipajjissantipī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā abhinisīdantipi 515 --- pli-tv-bi-vb-pc17 1:1 abhinipajjantipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā abhinisīdissantipi abhinipajjissantipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Vikālo nāma atthaṅgate sūriye yāva aruṇuggamanā. Kulaṁ nāma cattāri kulāni— khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ suddakulaṁ. Upasaṅkamitvāti tattha gantvā. Sāmike anāpucchāti yo tasmiṁ kule manusso sāmiko dātuṁ, taṁ anāpucchā. Seyyaṁ nāma antamaso paṇṇasanthāropi. Santharitvāti sayaṁ santharitvā. Santharāpetvāti aññaṁ santharāpetvā. Abhinisīdeyyāti tasmiṁ abhinisīdati, āpatti pācittiyassa. Abhinipajjeyyāti tasmiṁ abhinipajjati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite anāpucchitasaññā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite vematikā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite āpucchitasaññā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Āpucchite anāpucchitasaññā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite āpucchitasaññā, anāpatti. Anāpatti—āpucchā seyyaṁ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc36 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 36. Saṁsaṭṭhasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena caṇḍakāḷī bhikkhunī saṁsaṭṭhā viharati gahapatināpi gahapatiputtenapi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā caṇḍakāḷī saṁsaṭṭhā viharissati gahapatināpi gahapatiputtenapī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī saṁsaṭṭhā viharati gahapatināpi gahapatiputtenapī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī saṁsaṭṭhā viharissati gahapatināpi gahapatiputtenapi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī saṁsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā—‘māyye, saṁsaṭṭhā vihari gahapatināpi gahapatiputtenapi. Viviccāyye; vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsīyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Saṁsaṭṭhā nāma ananulomikena kāyikavācasikena saṁsaṭṭhā. Gahapati nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Gahapatiputto nāma ye keci puttabhātaro. Sā bhikkhunīti yā sā saṁsaṭṭhā bhikkhunī. Bhikkhunīhīti aññāhi bhikkhunīhi. Yā passanti yā suṇanti tāhi vattabbā—“māyye, saṁsaṭṭhā vihari gahapatināpi gahapatiputtenapi. Viviccāyye; vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā—“māyye, saṁsaṭṭhā vihari 516 --- pli-tv-bi-vb-pc36 1:2 gahapatināpi gahapatiputtenapi. Viviccāyye; vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī samanubhāsitabbā. “Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī saṁsaṭṭhā viharati gahapatināpi gahapatiputtenapi. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī saṁsaṭṭhā viharati gahapatināpi gahapatiputtenapi. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmā bhikkhunī tassa vatthussa paṭinissaggāya; khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa. Dhammakamme dhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantiyā, paṭinissajjantiyā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc2 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 2. Sambādhalomasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaṁ saṁharāpetvā aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiṁ naggā ekatitthe nahāyanti. Vesiyā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo sambādhe lomaṁ saṁharāpessanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tāsaṁ vesiyānaṁ ujjhāyantīnaṁ khiyyantīnaṁ vipācentīnaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaṁ saṁharāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaṁ saṁharāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaṁ saṁharāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī sambādhe lomaṁ saṁharāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Sambādho nāma ubho upakacchakā, muttakaraṇaṁ. Saṁharāpeyyāti ekampi lomaṁ saṁharāpeti, āpatti pācittiyassa. Bahukepi lome saṁharāpeti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc53 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 53. Gaṇaparibhāsanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena caṇḍakāḷī bhikkhunī bhaṇḍanakārikā hoti kalahakārikā 517 --- pli-tv-bi-vb-pc53 1:1 vivādakārikā bhassakārikā saṅghe adhikaraṇakārikā. Thullanandā bhikkhunī tassā kamme karīyamāne paṭikkosati. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī gāmakaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho bhikkhunisaṅgho—“thullanandā bhikkhunī pakkantā”ti caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ āpattiyā adassane ukkhipi. Thullanandā bhikkhunī gāmake taṁ karaṇīyaṁ tīretvā punadeva sāvatthiṁ paccāgacchi. Caṇḍakāḷī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā āgacchantiyā neva āsanaṁ paññapesi na pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakaṭhalikaṁ upanikkhipi; na paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi na pānīyena āpucchi. Thullanandā bhikkhunī caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, ayye, mayi āgacchantiyā neva āsanaṁ paññapesi na pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakaṭhalikaṁ upanikkhipi; na paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi na pānīyena āpucchī”ti? “Evañhetaṁ, ayye, hoti yathā taṁ anāthāyā”ti. “Kissa pana tvaṁ, ayye, anāthā”ti? “Imā maṁ, ayye, bhikkhuniyo—‘ayaṁ anāthā appaññātā, natthi imissā kāci pativattā’ti, āpattiyā adassane ukkhipiṁsū”ti. Thullanandā bhikkhunī—“bālā etā abyattā etā netā jānanti kammaṁ vā kammadosaṁ vā kammavipattiṁ vā kammasampattiṁ vā”ti, caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāsi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāsissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāsatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāsissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṁ paribhāseyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Caṇḍīkatā nāma kodhanā vuccati. Gaṇo nāma bhikkhunisaṅgho vuccati. Paribhāseyyāti “bālā etā abyattā etā netā jānanti kammaṁ vā kammadosaṁ vā kammavipattiṁ vā kammasampattiṁ vā”ti paribhāsati, āpatti pācittiyassa. Sambahulā bhikkhuniyo vā ekaṁ bhikkhuniṁ vā anupasampannaṁ vā paribhāsati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—atthapurekkhārāya, dhammapurekkhārāya, anusāsanipurekkhārāya, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc22 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 22. Udakasāṭikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhunīnaṁ udakasāṭikā anuññātā hoti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo—“bhagavatā udakasāṭikā anuññātā”ti appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāresuṁ. Puratopi pacchatopi ākaḍḍhantā āhiṇḍanti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhārentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāressanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Udakasāṭikaṁ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ—dīghaso catasso vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ dve vidatthiyo. Taṁ atikkāmentiyā chedanakaṁ pācittiyan”ti. 2 Udakasāṭikā nāma yāya nivatthā nahāyati. Kārayamānāyāti karontiyā vā kārāpentiyā vā. Pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṁ pamāṇaṁ— dīghaso catasso vidatthiyo, sugatavidatthiyā; tiriyaṁ dve vidatthiyo. Taṁ atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena chinditvā pācittiyaṁ desetabbaṁ. Attanā vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Attanā vippakataṁ 518 --- pli-tv-bi-vb-pc22 1:2 parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Parehi vippakataṁ parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṁ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—pamāṇikaṁ karoti, ūnakaṁ karoti, aññena kataṁ pamāṇātikkantaṁ paṭilabhitvā chinditvā paribhuñjati, vitānaṁ vā bhūmattharaṇaṁ vā sāṇipākāraṁ vā bhisiṁ vā bibbohanaṁ vā karoti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc79 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 79. Sokāvāsasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ caṇḍakāḷiṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ caṇḍakāḷiṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ caṇḍakāḷiṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ caṇḍakāḷiṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī purisasaṁsaṭṭhaṁ kumārakasaṁsaṭṭhaṁ caṇḍiṁ sokāvāsaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Puriso nāma pattavīsativasso. Kumārako nāma appattavīsativasso. Saṁsaṭṭhā nāma ananulomikena kāyikavācasikena saṁsaṭṭhā. Caṇḍī nāma kodhanā vuccati. Sokāvāsā nāma paresaṁ dukkhaṁ uppādeti, sokaṁ āvisati. Sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa; gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ajānantī vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc47 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 47. Āvasathacīvarasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjati. Aññā utuniyo bhikkhuniyo na labhanti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī āvasathacīvaraṁ anissajjitvā paribhuñjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Āvasathacīvaraṁ nāma “utuniyo bhikkhuniyo paribhuñjantū”ti dinnaṁ 519 --- pli-tv-bi-vb-pc47 1:2 hoti. Anissajjitvā paribhuñjeyyāti dvetisso rattiyo paribhuñjitvā catutthadivase dhovitvā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā anissajjitvā paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Anissajjite anissajjitasaññā paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Anissajjite vematikā paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Anissajjite nissajjitasaññā paribhuñjati, āpatti pācittiyassa. Nissajjite anissajjitasaññā, āpatti dukkaṭassa. Nissajjite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Nissajjite nissajjitasaññā anāpatti. Anāpatti—nissajjitvā paribhuñjati, puna pariyāyena paribhuñjati, aññā utuniyo bhikkhuniyo na honti, acchinnacīvarikāya, naṭṭhacīvarikāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc9 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa brāhmaṇassa bhikkhunupassayaṁ nissāya yavakhettaṁ hoti. Bhikkhuniyo uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi khette chaḍḍenti. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo amhākaṁ yavakhettaṁ dūsessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi harite chaḍḍessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi harite chaḍḍentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo uccārampi passāvampi saṅkārampi vighāsampi harite chaḍḍessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Uccāro nāma gūtho vuccati. Passāvo nāma muttaṁ vuccati. Saṅkāraṁ nāma kacavaraṁ vuccati. Vighāsaṁ nāma calakāni vā aṭṭhikāni vā ucchiṭṭhodakaṁ vā. Haritaṁ nāma pubbaṇṇaṁ aparaṇṇaṁ yaṁ manussānaṁ upabhogaparibhogaṁ ropimaṁ. Chaḍḍeyyāti sayaṁ chaḍḍeti, āpatti pācittiyassa. Chaḍḍāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Sakiṁ āṇattā bahukampi chaḍḍeti, āpatti pācittiyassa. Harite haritasaññā chaḍḍeti vā chaḍḍāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Harite vematikā chaḍḍeti vā chaḍḍāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Harite aharitasaññā chaḍḍeti vā chaḍḍāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Aharite haritasaññā, āpatti dukkaṭassa. Aharite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Aharite aharitasaññā, anāpatti. Anāpatti—oloketvā chaḍḍeti, khettamariyāde chaḍḍeti, sāmike āpucchitvā apaloketvā chaḍḍeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc80 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 80. Ananuññātasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī mātāpitūhipi sāmikenapi ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeti. Mātāpitaropi sāmikopi ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā amhehi ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo mātāpitūnampi sāmikassapi 520 --- pli-tv-bi-vb-pc80 1:1 ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā mātāpitūhipi sāmikenapi ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī, mātāpitūhipi sāmikenapi ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī mātāpitūhipi sāmikenapi ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Mātāpitaro nāma janakā vuccanti. Sāmiko nāma yena pariggahitā hoti. Ananuññātāti anāpucchā. Sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ajānantī vuṭṭhāpeti, apaloketvā vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc66 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 66. Dutiyagihigatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpenti. Tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, ayye, itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇadvādasavassā gihigatā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇadvādasavassā gihigatā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇadvādasavassā gihigatā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiyā dānaṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, 521 --- pli-tv-bi-vb-pc66 1:1 sā bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sā paripuṇṇadvādasavassā gihigatā evaṁ vadehīti vattabbā—“pāṇātipātā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmi …pe… vikālabhojanā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmī”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Paripuṇṇadvādasavassā nāma pattadvādasavassā. Gihigatā nāma purisantaragatā vuccati. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Asikkhitasikkhā nāma sikkhā vā na dinnā hoti, dinnā vā sikkhā kupitā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc58 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 58. Ovādasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā chabbaggiyā bhikkhuniyo ovadanti. Bhikkhuniyo chabbaggiyā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“ethāyye, ovādaṁ gamissāmā”ti. “Yampi mayaṁ, ayye, gaccheyyāma ovādassa kāraṇā, ayyā chabbaggiyā idheva āgantvā amhe ovadantī”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṁ na gacchissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṁ na gacchantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṁ na gacchissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṁvāsāya vā na gaccheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ovādo nāma aṭṭha garudhammā. Saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Ovādāya vā saṁvāsāya vā na gacchissāmīti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā dutiyikaṁ bhikkhuniṁ na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc84 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 84. Chattupāhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti 522 --- pli-tv-bi-vb-pc84 1:1 vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo chattupāhanaṁ dhāressanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṁ dhāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṁ dhārentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaṁ dhāressanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī chattupāhanaṁ dhāreyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti. Tassā vinā chattupāhanaṁ na phāsu hoti …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānāya bhikkhuniyā chattupāhanaṁ. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī agilānā chattupāhanaṁ dhāreyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Agilānā nāma yassā vinā chattupāhanaṁ phāsu hoti. Gilānā nāma yassā vinā chattupāhanaṁ na phāsu hoti. Chattaṁ nāma tīṇi chattāni— setacchattaṁ, kilañjacchattaṁ, paṇṇacchattaṁ maṇḍalabaddhaṁ salākabaddhaṁ. Dhāreyyāti sakimpi dhāreti, āpatti pācittiyassa. Agilānā agilānasaññā chattupāhanaṁ dhāreti, āpatti pācittiyassa. Agilānā vematikā chattupāhanaṁ dhāreti, āpatti pācittiyassa. Agilānā gilānasaññā chattupāhanaṁ dhāreti, āpatti pācittiyassa. Chattaṁ dhāreti na upāhanaṁ, āpatti dukkaṭassa. Upāhanaṁ dhāreti na chattaṁ, āpatti dukkaṭassa. Gilānā agilānasaññā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā vematikā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā gilānasaññā, anāpatti. Anāpatti—gilānāya, ārāme ārāmūpacāre dhāreti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc62 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 62. Pāyantisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo pāyantiṁ vuṭṭhāpenti. Sā piṇḍāya carati. Manussā evamāhaṁsu—“dethāyyāya bhikkhaṁ, sadutiyikā ayyā”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo pāyantiṁ vuṭṭhāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo pāyantiṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo pāyantiṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo pāyantiṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī pāyantiṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Pāyantī nāma mātā vā hoti dhāti vā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Pāyantiyā pāyantisaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Pāyantiyā vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Pāyantiyā apāyantisaññā vuṭṭhāpeti, anāpatti. Apāyantiyā pāyantisaññā, āpatti dukkaṭassa. Apāyantiyā vematikā, āpatti dukkaṭassa. Apāyantiyā apāyantisaññā, anāpatti. Anāpatti—pāyantiṁ apāyantisaññā vuṭṭhāpeti, apāyantiṁ apāyantisaññā 523 --- pli-tv-bi-vb-pc62 1:2 vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc39 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 39. Antovassasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo antovassaṁ cārikaṁ caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo antovassaṁ cārikaṁ carissanti haritāni tiṇāni ca sammaddantā, ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo antovassaṁ cārikaṁ carissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo antovassaṁ cārikaṁ carantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo antovassaṁ cārikaṁ carissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī antovassaṁ cārikaṁ careyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Antovassanti purimaṁ vā temāsaṁ pacchimaṁ vā temāsaṁ avasitvā. Cārikaṁ careyyāti kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sattāhakaraṇīyena gacchati, kenaci ubbāḷhā gacchati, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc18 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 18. Paraujjhāpanakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhaddāya kāpilāniyā antevāsinī bhikkhunī bhaddaṁ kāpilāniṁ sakkaccaṁ upaṭṭheti. Bhaddā kāpilānī bhikkhuniyo etadavoca—“ayaṁ maṁ, ayye, bhikkhunī sakkaccaṁ upaṭṭheti, imissāhaṁ cīvaraṁ dassāmī”ti. Atha kho sā bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpesi—“ahaṁ kirāyye, ayyaṁ na sakkaccaṁ upaṭṭhemi, na kira me ayyā cīvaraṁ dassatī”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṁ ujjhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Duggahitenāti aññathā gahitena. Dūpadhāritenāti aññathā upadhāritena. Paranti upasampannaṁ ujjhāpeti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya upasampannasaññā ujjhāpeti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematikā ujjhāpeti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññā ujjhāpeti, āpatti pācittiyassa. Anupasampannaṁ ujjhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc26 0 524 --- pli-tv-bi-vb-pc26 1:0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 26. Gaṇacīvarasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṁ thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“bhikkhunisaṅghassa, ayye, cīvaraṁ dassāmā”ti. Thullanandā bhikkhunī—“tumhe bahukiccā bahukaraṇīyā”ti antarāyaṁ akāsi. Tena kho pana samayena tassa kulassa gharaṁ ḍayhati. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā amhākaṁ deyyadhammaṁ antarāyaṁ karissati. Ubhayenāmha paribāhirā bhogehi ca puññena cā”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ akāsī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ karissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṁ antarāyaṁ kareyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Gaṇo nāma bhikkhunisaṅgho vuccati. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ vikappanupagaṁ pacchimaṁ. Antarāyaṁ kareyyāti “kathaṁ ime cīvaraṁ na dadeyyun”ti antarāyaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Aññaṁ parikkhāraṁ antarāyaṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Sambahulānaṁ bhikkhunīnaṁ vā ekabhikkhuniyā vā anupasampannāya vā cīvaraṁ vā aññaṁ vā parikkhāraṁ antarāyaṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ānisaṁsaṁ dassetvā nivāreti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc43 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 43. Suttakantanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṁ kantanti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo suttaṁ kantissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṁ kantissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṁ kantantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaṁ kantissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī suttaṁ kanteyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Suttaṁ nāma cha suttāni—khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅgaṁ. Kanteyyāti sayaṁ kantati, payoge dukkaṭaṁ. Ujjavujjave āpatti pācittiyassa. Anāpatti—kantitasuttaṁ kantati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc32 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 32. Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 525 --- pli-tv-bi-vb-pc32 1:1 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭenti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭessanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṁ, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhuniyoti upasampannāyo vuccanti. Dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyunti taññeva attharitvā taññeva pārupanti, āpatti pācittiyassa. Ekattharaṇapāvuraṇe ekattharaṇapāvuraṇasaññā tuvaṭṭenti, āpatti pācittiyassa. Ekattharaṇapāvuraṇe vematikā tuvaṭṭenti, āpatti pācittiyassa. Ekattharaṇapāvuraṇe nānattharaṇapāvuraṇasaññā tuvaṭṭenti, āpatti pācittiyassa. Ekattharaṇe nānāpāvuraṇe, āpatti dukkaṭassa. Nānattharaṇe ekapāvuraṇe, āpatti dukkaṭassa. Nānattharaṇapāvuraṇe ekattharaṇapāvuraṇasaññā, āpatti dukkaṭassa. Nānattharaṇapāvuraṇe vematikā, āpatti dukkaṭassa. Nānattharaṇapāvuraṇe nānattharaṇapāvuraṇasaññā, anāpatti. Anāpatti—vavatthānaṁ dassetvā nipajjanti, ummattikānaṁ, ādikammikānanti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc57 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 57. Apavāraṇāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo gāmakāvāse vassaṁvuṭṭhā sāvatthiṁ agamaṁsu. Bhikkhuniyo tā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“katthāyyāyo vassaṁvuṭṭhā; kattha bhikkhusaṅgho pavārito”ti? “Na mayaṁ, ayye, bhikkhusaṅghaṁ pavāremā”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo vassaṁvuṭṭhā bhikkhusaṅghaṁ na pavāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo vassaṁvuṭṭhā bhikkhusaṅghaṁ na pavārentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo vassaṁvuṭṭhā bhikkhusaṅghaṁ na pavāressanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī vassaṁvuṭṭhā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyya diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Vassaṁvuṭṭhā nāma purimaṁ vā temāsaṁ pacchimaṁ vā temāsaṁ vuṭṭhā. Ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāressāmi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc69 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 69. Pavattinīnānubandhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandhanti. Tā bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Yā 526 --- pli-tv-bi-vb-pc69 1:1 tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandhissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandhantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandhissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṁ pavattiniṁ dve vassāni nānubandheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Vuṭṭhāpitanti upasampāditaṁ. Pavattinī nāma upajjhāyā vuccati. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Nānubandheyyāti na sayaṁ upaṭṭhaheyya. Dve vassāni nānubandhissāmīti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—upajjhāyā bālā vā hoti alajjinī vā, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc6 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 6. Upatiṭṭhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena ārohanto nāma mahāmatto bhikkhūsu pabbajito hoti. Tassa purāṇadutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Tena kho pana samayena so bhikkhu tassā bhikkhuniyā santike bhattavissaggaṁ karoti. Atha kho sā bhikkhunī tassa bhikkhuno bhuñjantassa pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhitvā accāvadati. Atha kho so bhikkhu taṁ bhikkhuniṁ apasādeti—“mā, bhagini, evarūpaṁ akāsi. Netaṁ kappatī”ti. “Pubbe maṁ tvaṁ evañca evañca karosi, idāni ettakaṁ na sahasī”ti—pānīyathālakaṁ matthake āsumbhitvā vidhūpanena pahāraṁ adāsi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī bhikkhussa pahāraṁ dassatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī bhikkhussa pahāraṁ adāsī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī bhikkhussa pahāraṁ dassati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhussāti upasampannassa. Bhuñjantassāti pañcannaṁ bhojanānaṁ aññataraṁ bhojanaṁ bhuñjantassa. Pānīyaṁ nāma yaṁ kiñci pānīyaṁ. Vidhūpanaṁ nāma yā kāci bījanī. Upatiṭṭheyyāti hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññā pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematikā pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññā pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Hatthapāsaṁ vijahitvā upatiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. Khādanīyaṁ khādantassa upatiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa upatiṭṭhati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—deti, dāpeti, anupasampannaṁ āṇāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc48 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 48. Āvasathavihārasikkhāpada |1| Tena samayena 527 --- pli-tv-bi-vb-pc48 1:1 buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkāmi. Tena kho pana samayena thullanandāya bhikkhuniyā āvasatho ḍayhati. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“handāyye, bhaṇḍakaṁ nīharāmā”ti. Ekaccā evamāhaṁsu—“na mayaṁ, ayye, nīharissāma. Yaṁ kiñci naṭṭhaṁ sabbaṁ amhe abhiyuñjissatī”ti. Thullanandā bhikkhunī punadeva taṁ āvasathaṁ paccāgantvā bhikkhuniyo pucchi—“apāyye, bhaṇḍakaṁ nīharitthā”ti? “Na mayaṁ, ayye, nīharimhā”ti. Thullanandā bhikkhunī ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo āvasathe ḍayhamāne bhaṇḍakaṁ na nīharissantī”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkamissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkamatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkamissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī āvasathaṁ anissajjitvā cārikaṁ pakkameyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Āvasatho nāma kavāṭabaddho vuccati. Anissajjitvā cārikaṁ pakkameyyāti bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā anissajjitvā parikkhittassa āvasathassa parikkhepaṁ atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. Aparikkhittassa āvasathassa upacāraṁ atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. Anissajjite anissajjitasaññā pakkamati, āpatti pācittiyassa. Anissajjite vematikā pakkamati, āpatti pācittiyassa. Anissajjite nissajjitasaññā pakkamati, āpatti pācittiyassa. Akavāṭabaddhaṁ anissajjitvā pakkamati, āpatti dukkaṭassa. Nissajjite anissajjitasaññā, āpatti dukkaṭassa. Nissajjite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Nissajjite nissajjitasaññā, anāpatti. Anāpatti—nissajjitvā pakkamati, sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc76 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 76. Khīyanadhammasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena caṇḍakāḷī bhikkhunī bhikkhunisaṅghaṁ upasaṅkamitvā vuṭṭhāpanasammutiṁ yācati. Atha kho bhikkhunisaṅgho caṇḍakāḷiṁ bhikkhuniṁ paricchinditvā—“alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā”ti, vuṭṭhāpanasammutiṁ na adāsi. Caṇḍakāḷī bhikkhunī “sādhū”ti paṭissuṇi. Tena kho pana samayena bhikkhunisaṅgho aññāsaṁ bhikkhunīnaṁ vuṭṭhāpanasammutiṁ deti. Caṇḍakāḷī bhikkhunī ujjhāyati khiyyati vipāceti—“ahameva nūna bālā, ahameva nūna alajjinī; yaṁ saṅgho aññāsaṁ bhikkhunīnaṁ vuṭṭhāpanasammutiṁ deti, mayhameva na detī”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā caṇḍakāḷī—‘alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’ti vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī ‘alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’ti vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī—‘alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’ti vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī—‘alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’ti vuccamānā 528 --- pli-tv-bi-vb-pc76 1:1 ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Alaṁ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenāti alaṁ tāva te, ayye, upasampāditena. “Sādhū”ti paṭissuṇitvā pacchā khīyanadhammaṁ āpajjati, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—pakatiyā chandā dosā mohā bhayā karontaṁ khiyyati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc90 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 90. Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpentipi parimaddāpentipi. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpessantipi parimaddāpessantipi, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpessantipi parimaddāpessantipī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpentipi parimaddāpentipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpessantipi parimaddāpessantipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhuniyāti aññāya bhikkhuniyā. Ummaddāpeyya vāti ummaddāpeti, āpatti pācittiyassa. Parimaddāpeyya vāti sambāhāpeti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc13 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 13. Ajjhokāsasallapanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhaddāya kāpilāniyā antevāsiniyā bhikkhuniyā ñātako puriso gāmakā sāvatthiṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho sā bhikkhunī—“bhagavatā paṭikkhittaṁ paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhituṁ sallapitun”ti teneva purisena saddhiṁ ajjhokāse ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi sallapissatipī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi sallapissatipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ajjhokāso nāma appaṭicchanno hoti kuṭṭena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaḷiyā vā, yena kenaci appaṭicchanno hoti. Puriso nāma manussapuriso, na yakkho na peto na tiracchānagato, viññū paṭibalo santiṭṭhituṁ sallapituṁ. Saddhinti ekato. 529 --- pli-tv-bi-vb-pc13 1:2 Ekenekāti puriso ceva hoti bhikkhunī ca. Santiṭṭheyya vāti purisassa hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Sallapeyya vāti purisassa hatthapāse ṭhitā sallapati, āpatti pācittiyassa. Hatthapāsaṁ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā, āpatti dukkaṭassa. Yakkhena vā petena vā paṇḍakena vā tiracchānagatamanussaviggahena vā saddhiṁ santiṭṭhati vā sallapati vā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—yo koci viññū dutiyo hoti, arahopekkhā, aññavihitā santiṭṭhati vā sallapati vā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc52 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 52. Bhikkhuakkosanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmato upālissa upajjhāyo āyasmā kappitako susāne viharati. Tena kho pana samayena chabbaggiyānaṁ bhikkhunīnaṁ mahattarā bhikkhunī kālaṅkatā hoti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo taṁ bhikkhuniṁ nīharitvā āyasmato kappitakassa vihārassa avidūre jhāpetvā thūpaṁ katvā gantvā tasmiṁ thūpe rodanti. Atha kho āyasmā kappitako tena saddena ubbāḷho taṁ thūpaṁ bhinditvā pakiresi. Chabbaggiyā bhikkhuniyo—“iminā kappitakena amhākaṁ ayyāya thūpo bhinno, handa naṁ ghātemā”ti mantesuṁ. Aññatarā bhikkhunī āyasmato upālissa etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli āyasmato kappitakassa etamatthaṁ ārocesi. Atha kho āyasmā kappitako vihārā nikkhamitvā nilīno acchi. Atha kho chabbaggiyā bhikkhuniyo yenāyasmato kappitakassa vihāro tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmato kappitakassa vihāraṁ pāsāṇehi ca leḍḍūhi ca ottharāpetvā, “mato kappitako”ti pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā kappitako tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Addasaṁsu kho chabbaggiyā bhikkhuniyo āyasmantaṁ kappitakaṁ piṇḍāya carantaṁ. Disvāna evamāhaṁsu—“ayaṁ kappitako jīvati, ko nu kho amhākaṁ mantaṁ saṁharī”ti? Assosuṁ kho chabbaggiyā bhikkhuniyo—“ayyena kira upālinā amhākaṁ manto saṁhaṭo”ti. Tā āyasmantaṁ upāliṁ akkosiṁsu—“kathañhi nāma ayaṁ kāsāvaṭo malamajjano nihīnajacco amhākaṁ mantaṁ saṁharissatī”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo ayyaṁ upāliṁ akkosissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo upāliṁ akkosantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo upāliṁ akkosissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhuṁ akkoseyya vā paribhāseyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhunti upasampannaṁ. Akkoseyya vāti dasahi vā akkosavatthūhi akkosati etesaṁ vā aññatarena, āpatti pācittiyassa. Paribhāseyya vāti bhayaṁ upadaṁseti, āpatti pācittiyassa. Upasampanne upasampannasaññā akkosati vā paribhāsati vā, āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematikā akkosati vā paribhāsati vā, āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññā akkosati vā paribhāsati vā, āpatti pācittiyassa. Anupasampannaṁ akkosati vā paribhāsati vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—atthapurekkhārāya, dhammapurekkhārāya, anusāsanipurekkhārāya, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc3 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 3. 530 --- pli-tv-bi-vb-pc3 1:0 Talaghātakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhuniyo anabhiratiyā pīḷitā ovarakaṁ pavisitvā talaghātakaṁ karonti. Bhikkhuniyo tena saddena upadhāvitvā tā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“kissa tumhe, ayye, purisena saddhiṁ sampadussathā”ti? “Na mayaṁ, ayye, purisena saddhiṁ sampadussāmā”ti bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo talaghātakaṁ karissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo talaghātakaṁ karontī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo talaghātakaṁ karissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Talaghātake pācittiyan”ti. 2 Talaghātakaṁ nāma samphassaṁ sādiyantī antamaso uppalapattenapi muttakaraṇe pahāraṁ deti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc37 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 37. Antoraṭṭhasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ caranti. Dhuttā dūsenti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ careyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe. Sāsaṅkaṁ nāma tasmiṁ magge corānaṁ niviṭṭhokāso dissati, bhuttokāso dissati, ṭhitokāso dissati, nisinnokāso dissati, nipannokāso dissati. Sappaṭibhayaṁ nāma tasmiṁ magge corehi manussā hatā dissanti, viluttā dissanti, ākoṭitā dissanti. Asatthikā nāma vinā satthena. Cārikaṁ careyyāti kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Anāpatti—satthena saha gacchati, kheme appaṭibhaye gacchati, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc28 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 28. Cīvaradānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī naṭānampi naṭakānampi laṅghakānampi sokajjhāyikānampi kumbhathūṇikānampi samaṇacīvaraṁ deti—“mayhaṁ parisati vaṇṇaṁ bhāsathā”ti. Naṭāpi naṭakāpi laṅghakāpi sokajjhāyikāpi kumbhathūṇikāpi thullanandāya bhikkhuniyā parisati vaṇṇaṁ bhāsanti—“ayyā thullanandā bahussutā bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ; detha ayyāya, karotha ayyāyā”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā … tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā agārikassa 531 --- pli-tv-bi-vb-pc28 1:1 samaṇacīvaraṁ dassatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī agārikassa samaṇacīvaraṁ detī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī agārikassa samaṇacīvaraṁ dassati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṁ dadeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Agāriko nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Paribbājako nāma bhikkhuñca sāmaṇerañca ṭhapetvā yo koci paribbājakasamāpanno. Paribbājikā nāma bhikkhuniñca sikkhamānañca sāmaṇeriñca ṭhapetvā yā kāci paribbājikasamāpannā. Samaṇacīvaraṁ nāma kappakataṁ vuccati. Deti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—mātāpitūnaṁ deti, tāvakālikaṁ deti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc16 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 16. Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdatipi abhinipajjatipi. Manussā thullanandaṁ bhikkhuniṁ hirīyamānā āsane neva abhinisīdanti na abhinipajjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdissatipi abhinipajjissatipī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdissatipi abhinipajjissatipī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdatipi abhinipajjatipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdissatipi abhinipajjissatipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī pacchābhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Pacchābhattaṁ nāma majjhanhike vītivatte yāva atthaṅgate sūriye. Kulaṁ nāma cattāri kulāni— khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ, suddakulaṁ. Upasaṅkamitvāti tattha gantvā. Sāmike anāpucchāti yo tasmiṁ kule manusso sāmiko dātuṁ, taṁ anāpucchā. Āsanaṁ nāma pallaṅkassa okāso vuccati. Abhinisīdeyyāti tasmiṁ abhinisīdati, āpatti pācittiyassa. Abhinipajjeyyāti tasmiṁ abhinipajjati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite anāpucchitasaññā āsane abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite vematikā āsane abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite āpucchitasaññā āsane abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Pallaṅkassa anokāse āpatti dukkaṭassa. Āpucchite anāpucchitasaññā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite āpucchitasaññā, anāpatti. Anāpatti—āpucchā āsane abhinisīdati vā abhinipajjati vā, dhuvapaññatte, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc95 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga 532 --- pli-tv-bi-vb-pc95 1:0 Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 95. Pañhāpucchanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchanti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ pucchissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī anokāsakataṁ bhikkhuṁ pañhaṁ puccheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Anokāsakatanti anāpucchā. Bhikkhunti upasampannaṁ. Pañhaṁ puccheyyāti suttante okāsaṁ kārāpetvā vinayaṁ vā abhidhammaṁ vā pucchati, āpatti pācittiyassa. Vinaye okāsaṁ kārāpetvā suttantaṁ vā abhidhammaṁ vā pucchati, āpatti pācittiyassa. Abhidhamme okāsaṁ kārāpetvā suttantaṁ vā vinayaṁ vā pucchati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite anāpucchitasaññā pañhaṁ pucchati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite vematikā pañhaṁ pucchati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite āpucchitasaññā pañhaṁ pucchati, āpatti pācittiyassa. Āpucchite anāpucchitasaññā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite āpucchitasaññā, anāpatti. Anāpatti—okāsaṁ kārāpetvā pucchati, anodissa okāsaṁ kārāpetvā yattha katthaci pucchati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dvādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc73 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 73. Tatiyakumāribhūtasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpenti. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“etha, sikkhamānā, imaṁ jānātha, imaṁ detha, imaṁ āharatha, iminā attho, imaṁ kappiyaṁ karothā”ti. Tā evamāhaṁsu—“na mayaṁ, ayye, sikkhamānā, bhikkhuniyo mayan”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, paripuṇṇavīsativassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya paripuṇṇavīsativassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, ayye, itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇavīsativassā kumāribhūtā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇavīsativassā kumāribhūtā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa 533 --- pli-tv-bi-vb-pc73 1:1 pattakallaṁ saṅgho itthannāmāya paripuṇṇavīsativassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇavīsativassā kumāribhūtā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmāya paripuṇṇavīsativassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiṁ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya paripuṇṇavīsativassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiyā dānaṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmāya paripuṇṇavīsativassāya kumāribhūtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Paripuṇṇavīsativassā nāma pattavīsativassā. Kumāribhūtā nāma sāmaṇerī vuccati. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Sikkhitasikkhā nāma chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Asammatā nāma ñattidutiyena kammena vuṭṭhānasammuti na dinnā hoti. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—paripuṇṇavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena sammataṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc67 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 67. Tatiyagihigatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpenti. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“etha, sikkhamānā, imaṁ jānātha, imaṁ detha, imaṁ āharatha, iminā attho, imaṁ kappiyaṁ karothā”ti. Tā evamāhaṁsu—“na mayaṁ, ayye, sikkhamānā, bhikkhuniyo mayan”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya 534 --- pli-tv-bi-vb-pc67 1:1 paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, ayye, itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇadvādasavassā gihigatā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā, saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo. ‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇadvādasavassā gihigatā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya paripuṇṇadvādasavassā gihigatā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiṁ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammutiyā dānaṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuṭṭhānasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Paripuṇṇadvādasavassā nāma pattadvādasavassā. Gihigatā nāma purisantaragatā vuccati. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Sikkhitasikkhā nāma chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Asammatā nāma ñattidutiyena kammena vuṭṭhānasammuti na dinnā hoti. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—paripuṇṇadvādasavassaṁ gihigataṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ saṅghena sammataṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc59 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 59. Ovādūpasaṅkamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo uposathampi na pucchanti ovādampi na yācanti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo uposathampi na pucchissanti ovādampi na yācissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo uposathampi na pucchanti ovādampi na yācantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo uposathampi na pucchissanti ovādampi na yācissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ 535 --- pli-tv-bi-vb-pc59 1:1 sikkhāpadaṁ uddisantu—“Anvaddhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā—uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Taṁ atikkāmentiyā pācittiyan”ti. 2 Anvaddhamāsanti anuposathikaṁ. Uposatho nāma dve uposathā— cātuddasiko ca pannarasiko ca. Ovādo nāma aṭṭha garudhammā. “Uposathampi na pucchissāmi ovādampi na yācissāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā dutiyikaṁ bhikkhuniṁ na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc81 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 81. Pārivāsikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī—“sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessāmī”ti there bhikkhū sannipātetvā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ passitvā—“na tāvāhaṁ, ayyā, sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessāmī”ti there bhikkhū uyyojetvā devadattaṁ kokālikaṁ kaṭamodakatissakaṁ khaṇḍadeviyā puttaṁ samuddadattaṁ sannipātetvā sikkhamānaṁ vuṭṭhāpesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Pārivāsikachandadānenāti vuṭṭhitāya parisāya. Sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—avuṭṭhitāya parisāya vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Ekādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc8 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 8. Uccārachaḍḍanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo nibbiṭṭharājabhaṭo “taññeva bhaṭapathaṁ yācissāmī”ti sīsaṁ nahāyitvā bhikkhunupassayaṁ nissāya rājakulaṁ gacchati. Aññatarā bhikkhunī kaṭāhe vaccaṁ katvā tirokuṭṭe chaḍḍentī tassa brāhmaṇassa matthake āsumbhi. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“assamaṇiyo imā muṇḍā bandhakiniyo. Kathañhi nāma gūthakaṭāhaṁ matthake āsumbhissanti. Imāsaṁ upassayaṁ jhāpessāmī”ti. Ummukaṁ gahetvā upassayaṁ pavisati. Aññataro upāsako upassayā nikkhamanto addasa taṁ brāhmaṇaṁ ummukaṁ gahetvā upassayaṁ pavisantaṁ. Disvāna taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, bho, ummukaṁ gahetvā upassayaṁ pavisasī”ti? “Imā maṁ, bho, muṇḍā bandhakiniyo gūthakaṭāhaṁ matthake āsumbhiṁsu. Imāsaṁ upassayaṁ jhāpessāmī”ti. “Gaccha, bho brāhmaṇa, maṅgalaṁ etaṁ. Sahassaṁ lacchasi tañca bhaṭapathan”ti. Atha kho so brāhmaṇo sīsaṁ nahāyitvā rājakulaṁ gantvā sahassaṁ alattha tañca bhaṭapathaṁ. Atha kho so upāsako upassayaṁ pavisitvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ 536 --- pli-tv-bi-vb-pc8 1:1 ārocetvā paribhāsi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo uccāraṁ tirokuṭṭe chaḍḍessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo uccāraṁ tirokuṭṭe chaḍḍentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo uccāraṁ tirokuṭṭe chaḍḍessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī uccāraṁ vā passāvaṁ vā saṅkāraṁ vā vighāsaṁ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Uccāro nāma gūtho vuccati. Passāvo nāma muttaṁ vuccati. Saṅkāraṁ nāma kacavaraṁ vuccati. Vighāsaṁ nāma calakāni vā aṭṭhikāni vā ucchiṭṭhodakaṁ vā. Kuṭṭo nāma tayo kuṭṭā— iṭṭhakākuṭṭo, silākuṭṭo, dārukuṭṭo. Pākāro nāma tayo pākārā— iṭṭhakāpākāro, silāpākāro, dārupākāro. Tirokuṭṭeti kuṭṭassa parato. Tiropākāreti pākārassa parato. Chaḍḍeyyāti sayaṁ chaḍḍeti, āpatti pācittiyassa. Chaḍḍāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Sakiṁ āṇattā bahukampi chaḍḍeti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—oloketvā chaḍḍeti, avaḷañje chaḍḍeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc78 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 78. Dutiyasikkhamāna-navuṭṭhāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā sikkhamānā thullanandaṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā upasampadaṁ yāci. Thullanandā bhikkhunī taṁ sikkhamānaṁ “sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā, neva vuṭṭhāpeti na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karoti. Atha kho sā sikkhamānā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā sikkhamānaṁ—‘sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, neva vuṭṭhāpessati na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṁ—‘sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, neva vuṭṭhāpeti na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karotī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṁ—‘sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, neva vuṭṭhāpessati na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṁ— ‘sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Sace maṁ tvaṁ, ayye, dve vassāni anubandhissasīti dve saṁvaccharāni upaṭṭhahissasi. Evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmīti evāhaṁ taṁ upasampādessāmi. Sā pacchā anantarāyikinīti asati antarāye. Neva vuṭṭhāpeyyāti na sayaṁ vuṭṭhāpeyya. Na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyyāti na aññaṁ āṇāpeyya. “Neva vuṭṭhāpessāmi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc46 0 Theravāda Vinaya 537 --- pli-tv-bi-vb-pc46 1:0 Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 46. Bhojanadānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī naṭānampi naṭakānampi laṅghakānampi sokajjhāyikānampi kumbhathūṇikānampi sahatthā khādanīyaṁ bhojanīyaṁ deti—“mayhaṁ parisati vaṇṇaṁ bhāsathā”ti. Naṭāpi naṭakāpi laṅghakāpi sokajjhāyikāpi kumbhathūṇikāpi thullanandāya bhikkhuniyā parisati vaṇṇaṁ bhāsanti—“ayyā thullanandā bahussutā bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ; detha ayyāya, karotha ayyāyā”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā agārikassa sahatthā khādanīyaṁ bhojanīyaṁ dassatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī agārikassa sahatthā khādanīyaṁ bhojanīyaṁ detī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī agārikassa sahatthā khādanīyaṁ bhojanīyaṁ dassati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā dadeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Agāriko nāma yo koci agāraṁ ajjhāvasati. Paribbājako nāma bhikkhuñca sāmaṇerañca ṭhapetvā yo koci paribbājakasamāpanno. Paribbājikā nāma bhikkhuniñca sikkhamānañca sāmaṇeriñca ṭhapetvā yā kāci paribbājikasamāpannā. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—udakadantaponaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. Dadeyyāti kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā deti, āpatti pācittiyassa. Udakadantaponaṁ deti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhirālepaṁ deti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc23 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 23. Cīvarasibbanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā mahagghe cīvaradusse cīvaraṁ dukkaṭaṁ hoti dussibbitaṁ. Thullanandā bhikkhunī taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“sundaraṁ kho idaṁ te, ayye, cīvaradussaṁ; cīvarañca kho dukkaṭaṁ dussibbitan”ti. “Visibbemi, ayye, sibbissasī”ti? “Āmāyye, sibbissāmī”ti. Atha kho sā bhikkhunī taṁ cīvaraṁ visibbetvā thullanandāya bhikkhuniyā adāsi. Thullanandā bhikkhunī—“sibbissāmi sibbissāmī”ti neva sibbati na sibbāpanāya ussukkaṁ karoti. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbāpetvā neva sibbissati na sibbāpanāya ussukkaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbāpetvā neva sibbati na sibbāpanāya ussukkaṁ karotī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbāpetvā neva sibbissati na sibbāpanāya ussukkaṁ karissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbeyya na sibbāpanāya ussukkaṁ kareyya, aññatra catūhapañcāhā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhuniyāti aññāya bhikkhuniyā. Cīvaraṁ nāma channaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ. Visibbetvāti sayaṁ visibbetvā. Visibbāpetvāti aññaṁ 538 --- pli-tv-bi-vb-pc23 1:2 visibbāpetvā. Sā pacchā anantarāyikinīti asati antarāye. Neva sibbeyyāti na sayaṁ sibbeyya. Na sibbāpanāya ussukkaṁ kareyyāti na aññaṁ āṇāpeyya. Aññatra catūhapañcāhāti ṭhapetvā catūhapañcāhaṁ. “Neva sibbissāmi na sibbāpanāya ussukkaṁ karissāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Upasampannāya upasampannasaññā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbati na sibbāpanāya ussukkaṁ karoti, aññatra catūhapañcāhā, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematikā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbati na sibbāpanāya ussukkaṁ karoti, aññatra catūhapañcāhā, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññā cīvaraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbati na sibbāpanāya ussukkaṁ karoti, aññatra catūhapañcāhā, āpatti pācittiyassa. Aññaṁ parikkhāraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbati na sibbāpanāya ussukkaṁ karoti, aññatra catūhapañcāhā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya cīvaraṁ vā aññaṁ vā parikkhāraṁ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbati na sibbāpanāya ussukkaṁ karoti, aññatra catūhapañcāhā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā na labhati, karontī catūhapañcāhaṁ atikkāmeti, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc42 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 42. Āsandiparibhuñjanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjanti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo āsandimpi pallaṅkampi paribhuñjissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī āsandiṁ vā pallaṅkaṁ vā paribhuñjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Āsandī nāma atikkantappamāṇā vuccati. Pallaṅko nāma āharimehi vāḷehi kato hoti. Paribhuñjeyyāti tasmiṁ abhinisīdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—āsandiyā pāde chinditvā paribhuñjati, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc19 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 19. Paraabhisapanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo attano bhaṇḍakaṁ apassantiyo caṇḍakāḷiṁ 539 --- pli-tv-bi-vb-pc19 1:1 bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“apāyye, amhākaṁ bhaṇḍakaṁ passeyyāsī”ti? Caṇḍakāḷī bhikkhunī ujjhāyati khiyyati vipāceti—“ahameva nūna corī, ahameva nūna alajjinī, yā ayyāyo attano bhaṇḍakaṁ apassantiyo tā maṁ evamāhaṁsu—‘apāyye, amhākaṁ bhaṇḍakaṁ passeyyāsī’ti? Sacāhaṁ, ayye, tumhākaṁ bhaṇḍakaṁ gaṇhāmi, assamaṇī homi, brahmacariyā cavāmi, nirayaṁ upapajjāmi; yā pana maṁ abhūtena evamāha sāpi assamaṇī hotu, brahmacariyā cavatu, nirayaṁ upapajjatū”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā caṇḍakāḷī attānampi parampi nirayenapi brahmacariyenapi abhisapissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī attānampi parampi nirayenapi brahmacariyenapi abhisapatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī attānampi parampi nirayenapi brahmacariyenapi abhisapissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī attānaṁ vā paraṁ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Attānanti paccattaṁ. Paranti upasampannaṁ. Nirayena vā brahmacariyena vā abhisapati, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya upasampannasaññā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapati, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematikā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapati, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapati, āpatti pācittiyassa. Tiracchānayoniyā vā pettivisayena vā manussadobhaggena vā abhisapati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ abhisapati, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—atthapurekkhārāya, dhammapurekkhārāya, anusāsanipurekkhārāya, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc27 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 27. Paṭibāhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhunisaṅghassa akālacīvaraṁ uppannaṁ hoti. Atha kho bhikkhunisaṅgho taṁ cīvaraṁ bhājetukāmo sannipati. Tena kho pana samayena thullanandāya bhikkhuniyā antevāsiniyo bhikkhuniyo pakkantā honti. Thullanandā bhikkhunī tā bhikkhuniyo etadavoca—“ayye, bhikkhuniyo pakkantā, na tāva cīvaraṁ bhājīyissatī”ti. Cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāhi. Bhikkhuniyo na tāva cīvaraṁ bhājīyissatīti pakkamiṁsu. Thullanandā bhikkhunī antevāsinīsu bhikkhunīsu āgatāsu taṁ cīvaraṁ bhājāpesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāhissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāhatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāhissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī dhammikaṁ cīvaravibhaṅgaṁ paṭibāheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Dhammiko nāma cīvaravibhaṅgo samaggo bhikkhunisaṅgho sannipatitvā bhājeti. Paṭibāheyyāti kathaṁ imaṁ cīvaraṁ na bhājeyyāti paṭibāhati, āpatti pācittiyassa. Dhammike dhammikasaññā paṭibāhati, āpatti pācittiyassa. Dhammike vematikā paṭibāhati, āpatti dukkaṭassa. Dhammike adhammikasaññā paṭibāhati, anāpatti. Adhammike dhammikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammike vematikā, 540 --- pli-tv-bi-vb-pc27 1:2 āpatti dukkaṭassa. Adhammike adhammikasaññā, anāpatti. Anāpatti—ānisaṁsaṁ dassetvā paṭibāhati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc38 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 38. Tiroraṭṭhasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ caranti. Dhuttā dūsenti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ carissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṁ careyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Tiroraṭṭheti yassa vijite viharati, taṁ ṭhapetvā aññassa raṭṭhe. Sāsaṅkaṁ nāma tasmiṁ magge corānaṁ niviṭṭhokāso dissati, bhuttokāso dissati, ṭhitokāso dissati, nisinnokāso dissati, nipannokāso dissati. Sappaṭibhayaṁ nāma tasmiṁ magge corehi manussā hatā dissanti, viluttā dissanti, ākoṭitā dissanti. Asatthikā nāma vinā satthena. Cārikaṁ careyyāti kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare, āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Anāpatti—satthena saha gacchati, kheme appaṭibhaye gacchati, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc63 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 63. Sikkhamānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpenti. Tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya sikkhamānāya saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, ayye, itthannāmā itthannāmāya ayyāya sikkhamānā. Saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya sikkhamānā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmāya 541 --- pli-tv-bi-vb-pc63 1:1 sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya sikkhamānā saṅghaṁ dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmāya sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiṁ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiyā dānaṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmāya sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sā sikkhamānā “evaṁ vadehī”ti vattabbā—“pāṇātipātā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmi. Adinnādānā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmi. Abrahmacariyā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmi. Musāvādā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmi. Surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmi. Vikālabhojanā veramaṇiṁ dve vassāni avītikkamma samādānaṁ samādiyāmī”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Asikkhitasikkhā nāma sikkhā vā na dinnā hoti, dinnā vā sikkhā kupitā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc85 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 85. Yānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo yānena yāyissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī yānena yāyeyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti, na sakkoti padasā gantuṁ …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānāya bhikkhuniyā yānaṁ. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī agilānā yānena yāyeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Agilānā nāma sakkoti padasā gantuṁ. Gilānā nāma na sakkoti padasā 542 --- pli-tv-bi-vb-pc85 1:2 gantuṁ. Yānaṁ nāma vayhaṁ ratho sakaṭaṁ sandamānikā sivikā pāṭaṅkī. Yāyeyyāti sakimpi yānena yāyati, āpatti pācittiyassa. Agilānā agilānasaññā yānena yāyati, āpatti pācittiyassa. Agilānā vematikā yānena yāyati, āpatti pācittiyassa. Agilānā gilānasaññā yānena yāyati, āpatti pācittiyassa. Gilānā agilānasaññā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā vematikā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā gilānasaññā, anāpatti. Anāpatti—gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc12 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 12. Paṭicchannokāsasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhaddāya kāpilāniyā antevāsiniyā bhikkhuniyā ñātako puriso gāmakā sāvatthiṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho sā bhikkhunī—“bhagavatā paṭikkhittaṁ rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhituṁ sallapitun”ti teneva purisena saddhiṁ paṭicchanne okāse ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi sallapissatipī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi sallapissatipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Paṭicchanno nāma okāso kuṭṭena vā kavāṭena vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaḷiyā vā yena kenaci paṭicchanno hoti. Puriso nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchānagato viññū paṭibalo santiṭṭhituṁ sallapituṁ. Saddhinti ekato. Ekenekāti puriso ceva hoti bhikkhunī ca. Santiṭṭheyya vāti purisassa hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Sallapeyya vāti purisassa hatthapāse ṭhitā sallapati, āpatti pācittiyassa. Hatthapāsaṁ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā, āpatti dukkaṭassa. Yakkhena vā petena vā paṇḍakena vā tiracchānagatamanussaviggahena vā saddhiṁ santiṭṭhati vā sallapati vā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—yo koci viññū dutiyo hoti, arahopekkhā, aññavihitā santiṭṭhati vā sallapati vā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dutiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc49 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 49. Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇantī”ti? 543 --- pli-tv-bi-vb-pc49 1:1 “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Tiracchānavijjā nāma yaṁ kiñci bāhirakaṁ anatthasaṁhitaṁ. Pariyāpuṇeyyāti padena pariyāpuṇāti, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya pariyāpuṇāti, akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. Anāpatti—lekhaṁ pariyāpuṇāti, dhāraṇaṁ pariyāpuṇāti, guttatthāya parittaṁ pariyāpuṇāti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Navamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc77 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 77. Sikkhamāna-navuṭṭhāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā sikkhamānā thullanandaṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā upasampadaṁ yāci. Thullanandā bhikkhunī taṁ sikkhamānaṁ—“sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī”ti vatvā, neva vuṭṭhāpeti na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karoti. Atha kho sā sikkhamānā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā sikkhamānaṁ—‘sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, neva vuṭṭhāpessati na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṁ—‘sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, neva vuṭṭhāpeti na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karotī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sikkhamānaṁ—‘sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, neva vuṭṭhāpessati na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṁ—‘sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi, evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmī’ti vatvā, sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Sace me tvaṁ, ayye, cīvaraṁ dassasi evāhaṁ taṁ vuṭṭhāpessāmīti evāhaṁ taṁ upasampādessāmi. Sā pacchā anantarāyikinīti asati antarāye. Neva vuṭṭhāpeyyāti na sayaṁ vuṭṭhāpeyya. Na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyyāti na aññaṁ āṇāpeyya. “Neva vuṭṭhāpessāmi na vuṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc7 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 7. Āmakadhaññasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo sassakāle āmakadhaññaṁ viññāpetvā nagaraṁ atiharanti dvāraṭṭhāne—“dethāyye, bhāgan”ti. Palibundhetvā muñciṁsu. Atha kho tā bhikkhuniyo upassayaṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti 544 --- pli-tv-bi-vb-pc7 1:1 vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo āmakadhaññaṁ viññāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo āmakadhaññaṁ viññāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo āmakadhaññaṁ viññāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī āmakadhaññaṁ viññatvā vā viññāpetvā vā bhajjitvā vā bhajjāpetvā vā koṭṭetvā vā koṭṭāpetvā vā pacitvā vā pacāpetvā vā bhuñjeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Āmakadhaññaṁ nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrusako. Viññatvāti sayaṁ viññatvā. Viññāpetvāti aññaṁ viññāpetvā. Bhajjitvāti sayaṁ bhajjitvā. Bhajjāpetvāti aññaṁ bhajjāpetvā. Koṭṭetvāti sayaṁ koṭṭetvā. Koṭṭāpetvāti aññaṁ koṭṭāpetvā. Pacitvāti sayaṁ pacitvā. Pacāpetvāti aññaṁ pacāpetvā. “Bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhapaccayā, aparaṇṇaṁ viññāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Sattamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc56 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 56. Abhikkhukāvāsasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo gāmakāvāse vassaṁvuṭṭhā sāvatthiṁ agamaṁsu. Bhikkhuniyo tā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“katthāyyāyo vassaṁvuṭṭhā? Kacci ovādo iddho ahosī”ti? “Natthayye, tattha bhikkhū; kuto ovādo iddho bhavissatī”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaṁ vasissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaṁ vasantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaṁ vasissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī abhikkhuke āvāse vassaṁ vaseyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Abhikkhuko nāma āvāso na sakkā hoti ovādāya vā saṁvāsāya vā gantuṁ. “Vassaṁ vasissāmī”ti senāsanaṁ paññapeti pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhapeti pariveṇaṁ sammajjati, āpatti dukkaṭassa. Saha aruṇuggamanā āpatti pācittiyassa. Anāpatti—vassupagatā bhikkhū pakkantā vā honti vibbhantā vā kālaṅkatā vā pakkhasaṅkantā vā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc68 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 68. Sahajīvinīsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhāti na anuggaṇhāpeti. Tā bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhissati na anuggaṇhāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhāti na anuggaṇhāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇhissati na anuggaṇhāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā 545 --- pli-tv-bi-vb-pc68 1:1 pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya na anuggaṇhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Sahajīvinī nāma saddhivihārinī vuccati. Vuṭṭhāpetvāti upasampādetvā. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Neva anuggaṇheyyāti na sayaṁ anuggaṇheyya uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Na anuggaṇhāpeyyāti na aññaṁ āṇāpeyya “dve vassāni neva anuggaṇhissāmi na anuggaṇhāpessāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc33 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 33. Aphāsukaraṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī bahussutā hoti bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ. Bhaddāpi kāpilānī bahussutā hoti bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ uḷārasambhāvitā. Manussā—“ayyā bhaddā kāpilānī bahussutā bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ uḷārasambhāvitā”ti bhaddaṁ kāpilāniṁ paṭhamaṁ payirupāsitvā, pacchā thullanandaṁ bhikkhuniṁ payirupāsanti. Thullanandā bhikkhunī issāpakatā—“imā kira appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṁsaṭṭhā yā imā saññattibahulā viññattibahulā viharantī”ti bhaddāya kāpilāniyā purato caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti uddisatipi uddisāpetipi sajjhāyampi karoti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā ayyāya bhaddāya kāpilāniyā sañcicca aphāsuṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhaddāya kāpilāniyā sañcicca aphāsuṁ karotī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhaddāya kāpilāniyā sañcicca aphāsuṁ karissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṁ kareyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhuniyāti aññāya bhikkhuniyā. Sañciccāti jānantī sañjānantī cecca abhivitaritvā vītikkamo. Aphāsuṁ kareyyāti—“iminā imissā aphāsu bhavissatī”ti anāpucchā purato caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti uddisati vā uddisāpeti vā sajjhāyaṁ vā karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya upasampannasaññā sañcicca aphāsuṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematikā sañcicca aphāsuṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññā sañcicca aphāsuṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Anupasampannāya sañcicca aphāsuṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—na aphāsuṁ kattukāmā āpucchā purato caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṁ vā kappeti uddisati vā uddisāpeti vā sajjhāyaṁ vā karoti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc91 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 91–93. Sikkhamāna-sāmaṇerī-gihiniummaddāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho 546 --- pli-tv-bi-vb-pc91 1:1 bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo sikkhamānāya ummaddāpentipi parimaddāpentipi …pe… pli-tv-bi-vb-pc92 |1| sāmaṇeriyā ummaddāpentipi parimaddāpentipi …pe… pli-tv-bi-vb-pc93 |1| gihiniyā ummaddāpentipi parimaddāpentipi. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpessantipi parimaddāpessantipi, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpessantipi parimaddāpessantipī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpentipi parimaddāpentipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpessantipi parimaddāpessantipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī (sikkhamānāya …pe… sāmaṇeriyā …pe… ) gihiniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Sāmaṇerī nāma dasasikkhāpadikā. Gihinī nāma agārinī vuccati. Ummaddāpeyya vāti ummaddāpeti, āpatti pācittiyassa. Parimaddāpeyya vāti sambāhāpeti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhama-navama-dasamasikkhāpadāni niṭṭhitāni. pli-tv-bi-vb-pc64 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 64. Dutiyasikkhamānasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpenti. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“etha, sikkhamānā, imaṁ jānātha, imaṁ detha, imaṁ āharatha, iminā attho, imaṁ kappiyaṁ karothā”ti. Tā evamāhaṁsu—“na mayaṁ, ayye, sikkhamānā, bhikkhuniyo mayan”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya vuṭṭhānasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, ayye, itthannāmā itthannāmāya ayyāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā 547 --- pli-tv-bi-vb-pc64 1:1 sikkhamānā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā sikkhamānā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya vuṭṭhānasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā sikkhamānā saṅghaṁ vuṭṭhānasammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya vuṭṭhānasammutiṁ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya vuṭṭhānasammutiyā dānaṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya vuṭṭhānasammuti; khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena asammataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Dve vassānīti dve saṁvaccharāni. Sikkhitasikkhā nāma chasu dhammesu sikkhitasikkhā. Asammatā nāma ñattidutiyena kammena vuṭṭhānasammuti na dinnā hoti. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṁ sikkhamānaṁ saṅghena sammataṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc82 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 82. Anuvassasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo anuvassaṁ vuṭṭhāpenti, upassayo na sammati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo anuvassaṁ vuṭṭhāpessanti, upassayo na sammatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo anuvassaṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo anuvassaṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo anuvassaṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī anuvassaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Anuvassanti anusaṁvaccharaṁ. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ekantarikaṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, 548 --- pli-tv-bi-vb-pc82 1:2 ādikammikāyāti. Dvādasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc45 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 45. Adhikaraṇasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī thullanandaṁ bhikkhuniṁ upasaṅkamitvā etadavoca—“ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī”ti. Thullanandā bhikkhunī—“sādhū”ti paṭissuṇitvā, neva vūpasameti na vūpasamāya ussukkaṁ karoti. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā bhikkhuniyā—‘ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī’ti vuccamānā—‘sādhū’ti paṭissuṇitvā, neva vūpasamessati na vūpasamāya ussukkaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā—‘ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī’ti vuccamānā—‘sādhū’ti paṭissuṇitvā, neva vūpasameti na vūpasamāya ussukkaṁ karotī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhikkhuniyā—‘ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī’ti vuccamānā—‘sādhū’ti paṭissuṇitvā, neva vūpasamessati na vūpasamāya ussukkaṁ karissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā—‘ehāyye, imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehī’ti vuccamānā—‘sādhū’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya na vūpasamāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhuniyāti aññāya bhikkhuniyā. Adhikaraṇaṁ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Ehāyye imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamehīti ehāyye imaṁ adhikaraṇaṁ vinicchehi. Sā pacchā anantarāyikinīti asati antarāye. Neva vūpasameyyāti na sayaṁ vūpasameyya. Na vūpasamāya ussukkaṁ kareyyāti na aññaṁ āṇāpeyya. “Neva vūpasamessāmi na vūpasamāya ussukkaṁ karissāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya upasampannasaññā adhikaraṇaṁ neva vūpasameti na vūpasamāya ussukkaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematikā adhikaraṇaṁ neva vūpasameti, na vūpasamāya ussukkaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññā adhikaraṇaṁ neva vūpasameti, na vūpasamāya ussukkaṁ karoti, āpatti pācittiyassa. Anupasampannāya adhikaraṇaṁ neva vūpasameti, na vūpasamāya ussukkaṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc20 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 20. Rodanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena caṇḍakāḷī bhikkhunī bhikkhunīhi saddhiṁ bhaṇḍitvā attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodati. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā caṇḍakāḷī attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho 549 --- pli-tv-bi-vb-pc20 1:1 bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, caṇḍakāḷī bhikkhunī attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī attānaṁ vadhitvā vadhitvā rodeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Attānanti paccattaṁ. Vadhitvā vadhitvā rodati, āpatti pācittiyassa. Vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa. Rodati na vadhati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ñātibyasanena vā bhogabyasanena vā rogabyasanena vā phuṭṭhā rodati na vadhati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Andhakāravaggo dutiyo. pli-tv-bi-vb-pc89 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 89. Vāsitakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena piññākena nahāyissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī vāsitakena piññākena nahāyeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Vāsitakaṁ nāma yaṁ kiñci gandhavāsitakaṁ. Piññākaṁ nāma tilapiṭṭhaṁ vuccati. Nahāyeyyāti nahāyati. Payoge dukkaṭaṁ, nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhappaccayā, pakatipiññākena nahāyati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Chaṭṭhasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc51 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 51. Ārāmapavisanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū gāmakāvāse ekacīvarā cīvarakammaṁ karonti. Bhikkhuniyo anāpucchā ārāmaṁ pavisitvā yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo anāpucchā ārāmaṁ pavisissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo anāpucchā ārāmaṁ pavisantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo anāpucchā ārāmaṁ pavisissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī anāpucchā ārāmaṁ paviseyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena te bhikkhū tamhā āvāsā pakkamiṁsu. Bhikkhuniyo—“ayyā pakkantā”ti ārāmaṁ nāgamaṁsu. Atha kho te bhikkhū punadeva taṁ āvāsaṁ paccāgacchiṁsu. Bhikkhuniyo—“ayyā āgatā”ti āpucchā ārāmaṁ pavisitvā yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā te bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo te bhikkhū etadavocuṁ—“kissa tumhe, bhaginiyo, ārāmaṁ neva sammajjittha na pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpitthā”ti? “Bhagavatā, ayyā, sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na 550 --- pli-tv-bi-vb-pc51 1:2 anāpucchā ārāmo pavisitabbo’ti. Tena mayaṁ na āgamimhā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, santaṁ bhikkhuṁ āpucchā ārāmaṁ pavisituṁ. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā ārāmaṁ paviseyya, pācittiyan”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 3 Tena kho pana samayena te bhikkhū tamhā āvāsā pakkamitvā punadeva taṁ āvāsaṁ paccāgacchiṁsu. Bhikkhuniyo—“ayyā pakkantā”ti anāpucchā ārāmaṁ pavisiṁsu. Tāsaṁ kukkuccaṁ ahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā ārāmo pavisitabbo’ti. Mayañcamhā santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā ārāmaṁ pavisimhā. Kacci nu kho mayaṁ pācittiyaṁ āpattiṁ āpannā”ti …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī jānaṁ sabhikkhukaṁ ārāmaṁ anāpucchā paviseyya, pācittiyan”ti. 4 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassā ārocenti, te vā ārocenti. Sabhikkhuko nāma ārāmo yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti. Anāpucchā ārāmaṁ paviseyyāti bhikkhuṁ vā sāmaṇeraṁ vā ārāmikaṁ vā anāpucchā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṁ atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. Aparikkhittassa ārāmassa upacāraṁ okkamantiyā āpatti pācittiyassa. Sabhikkhuke sabhikkhukasaññā santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā ārāmaṁ pavisati, āpatti pācittiyassa. Sabhikkhuke vematikā santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā ārāmaṁ pavisati, āpatti dukkaṭassa. Sabhikkhuke abhikkhukasaññā santaṁ bhikkhuṁ anāpucchā ārāmaṁ pavisati, anāpatti. Abhikkhuke sabhikkhukasaññā, āpatti dukkaṭassa. Abhikkhuke vematikā, āpatti dukkaṭassa. Abhikkhuke abhikkhukasaññā, anāpatti. Anāpatti—santaṁ bhikkhuṁ āpucchā pavisati, asantaṁ bhikkhuṁ anāpucchā pavisati, sīsānulokikā gacchati, yattha bhikkhuniyo sannipatitā honti tattha gacchati, ārāmena maggo hoti, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc34 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 34. Naupaṭṭhāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭheti na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karoti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭhessati na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭheti na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karotī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭhessati na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī dukkhitaṁ sahajīviniṁ neva upaṭṭheyya na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Dukkhitā nāma gilānā vuccati. Sahajīvinī nāma saddhivihārinī vuccati. Neva upaṭṭheyyāti na sayaṁ upaṭṭheyya. Na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ kareyyāti na aññaṁ āṇāpeyya. “Neva upaṭṭhessāmi, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karissāmī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Antevāsiniṁ vā anupasampannaṁ vā neva upaṭṭheti, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṁ karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc15 0 Theravāda 551 --- pli-tv-bi-vb-pc15 1:0 Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 15. Anāpucchāpakkamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī aññatarassa kulassa kulūpikā hoti niccabhattikā. Atha kho sā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkāmi. Tassa kulassa dāsī gharaṁ sammajjantī taṁ āsanaṁ bhājanantarikāya pakkhipi. Manussā taṁ āsanaṁ apassantā taṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“kahaṁ taṁ, ayye, āsanan”ti? “Nāhaṁ taṁ, āvuso, āsanaṁ passāmī”ti. “Dethāyye, taṁ āsanan”ti paribhāsitvā niccabhattaṁ pacchindiṁsu. Atha kho te manussā gharaṁ sodhentā taṁ āsanaṁ bhājanantarikāya passitvā taṁ bhikkhuniṁ khamāpetvā niccabhattaṁ paṭṭhapesuṁ. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave bhikkhunī purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkamissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī purebhattaṁ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Purebhattaṁ nāma aruṇuggamanaṁ upādāya yāva majjhanhikā. Kulaṁ nāma cattāri kulāni— khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ, suddakulaṁ. Upasaṅkamitvāti tattha gantvā. Āsanaṁ nāma pallaṅkassa okāso vuccati. Nisīditvāti tasmiṁ nisīditvā. Sāmike anāpucchā pakkameyyāti yo tasmiṁ kule manusso viññū taṁ anāpucchā anovassakaṁ atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. Ajjhokāse upacāraṁ atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. Anāpucchite anāpucchitasaññā pakkamati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite vematikā pakkamati, āpatti pācittiyassa. Anāpucchite āpucchitasaññā pakkamati, āpatti pācittiyassa. Pallaṅkassa anokāse āpatti dukkaṭassa. Āpucchite anāpucchitasaññā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite vematikā, āpatti dukkaṭassa. Āpucchite āpucchitasaññā, anāpatti. Anāpatti—āpucchā gacchati, asaṁhārime, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc96 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 96. Asaṅkaccikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Tassā rathikāya vātamaṇḍalikā saṅghāṭiyo ukkhipiṁsu. Manussā ukkuṭṭhiṁ akaṁsu—“sundarā ayyāya thanudarā”ti. Sā bhikkhunī tehi manussehi uppaṇḍiyamānā maṅku ahosi. Atha kho sā bhikkhunī upassayaṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṁ pavisissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṁ pāvisī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṁ pavisissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī asaṅkaccikā gāmaṁ paviseyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā 552 --- pli-tv-bi-vb-pc96 1:2 bhikkhunīti. Asaṅkaccikāti vinā saṅkaccikaṁ. Saṅkaccikaṁ nāma adhakkhakaṁ ubbhanābhi, tassa paṭicchādanatthāya. Gāmaṁ paviseyyāti parikkhittassa gāmassa parikkhepaṁ atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. Aparikkhittassa gāmassa upacāraṁ okkamantiyā āpatti pācittiyassa. Anāpatti—acchinnacīvarikāya, naṭṭhacīvarikāya, gilānāya, assatiyā, ajānantiyā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Terasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Chattupāhanavaggo navamo. Dhammikavagga Nandasikkhāpada Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Khuddakaṁ samattaṁ. Bhikkhunivibhaṅge pācittiyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. (…) pli-tv-bi-vb-pc70 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 70. Dutiyasahajīvinīsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseti na vūpakāsāpeti. Sāmiko aggahesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsessati na vūpakāsāpessati, sāmiko aggahesi. Sacāyaṁ bhikkhunī pakkantā assa, na ca sāmiko gaṇheyyā”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseti na vūpakāsāpeti, sāmiko aggahesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāsessati na vūpakāsāpessati, sāmiko aggahesi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī sahajīviniṁ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyya na vūpakāsāpeyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Sahajīvinī nāma saddhivihārinī vuccati. Vuṭṭhāpetvāti upasampādetvā. Neva vūpakāseyyāti na sayaṁ vūpakāseyya. Na vūpakāsāpeyyāti na aññaṁ āṇāpeyya. “Neva vūpakāsessāmi na vūpakāsāpessāmi antamaso chappañcayojanānipī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā dutiyikaṁ bhikkhuniṁ na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Gabbhinivaggo sattamo. pli-tv-bi-vb-pc11 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 11. Rattandhakārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhaddāya kāpilāniyā antevāsiniyā bhikkhuniyā ñātako puriso gāmakā sāvatthiṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Atha kho sā bhikkhunī tena purisena saddhiṁ rattandhakāre appadīpe ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi sallapissatipī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi 553 --- pli-tv-bi-vb-pc11 1:1 sallapissatipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Rattandhakāreti oggate sūriye. Appadīpeti anāloke. Puriso nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchānagato viññū paṭibalo santiṭṭhituṁ sallapituṁ. Saddhinti ekato. Ekenekāti puriso ceva hoti bhikkhunī ca. Santiṭṭheyya vāti purisassa hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Sallapeyya vāti purisassa hatthapāse ṭhitā sallapati, āpatti pācittiyassa. Hatthapāsaṁ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā, āpatti dukkaṭassa. Yakkhena vā petena vā paṇḍakena vā tiracchānagatamanussaviggahena vā saddhiṁ santiṭṭhati vā sallapati vā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—yo koci viññū dutiyo hoti, arahopekkhā, aññavihitā santiṭṭhati vā sallapati vā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc74 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 74. Ūnadvādasavassasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpenti. Tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Saddhivihāriniyopi bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo ūnadvādasavassā vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ūnadvādasavassā nāma appattadvādasavassā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—paripuṇṇadvādasavassā vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc55 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 55. Kulamaccharinīsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sāvatthiyaṁ aññatarissā visikhāya piṇḍāya caramānā yena aññataraṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho te manussā taṁ bhikkhuniṁ bhojetvā etadavocuṁ—“aññāpi, ayye, bhikkhuniyo āgacchantū”ti. Atha kho sā bhikkhunī—“kathañhi nāma bhikkhuniyo nāgaccheyyun”ti, bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavoca—“amukasmiṁ, ayye, okāse vāḷā sunakhā caṇḍo balibaddo cikkhallo okāso. Mā kho tattha agamitthā”ti. Aññatarāpi bhikkhunī tassā visikhāya piṇḍāya caramānā yena taṁ kulaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho te manussā taṁ bhikkhuniṁ bhojetvā etadavocuṁ—“kissa, ayye, bhikkhuniyo na āgacchantī”ti? Atha kho sā bhikkhunī 554 --- pli-tv-bi-vb-pc55 1:1 tesaṁ manussānaṁ etamatthaṁ ārocesi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī kulaṁ maccharāyissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī kulaṁ maccharāyatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī kulaṁ maccharāyissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Kulaṁ nāma cattāri kulāni— khattiyakulaṁ, brāhmaṇakulaṁ, vessakulaṁ, suddakulaṁ. Maccharinī assāti “kathaṁ bhikkhuniyo nāgaccheyyun”ti bhikkhunīnaṁ santike kulassa avaṇṇaṁ bhāsati, āpatti pācittiyassa. Kulassa vā santike bhikkhunīnaṁ avaṇṇaṁ bhāsati, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—kulaṁ na maccharāyantī santaṁyeva ādīnavaṁ ācikkhati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc4 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 4. Jatumaṭṭhakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā purāṇarājorodhā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Aññatarā bhikkhunī anabhiratiyā pīḷitā yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“rājā kho, ayye, tumhe cirāciraṁ gacchati. Kathaṁ tumhe dhārethā”ti? “Jatumaṭṭhakena, ayye”ti. “Kiṁ etaṁ, ayye, jatumaṭṭhakan”ti? Atha kho sā bhikkhunī tassā bhikkhuniyā jatumaṭṭhakaṁ ācikkhi. Atha kho sā bhikkhunī jatumaṭṭhakaṁ ādiyitvā dhovituṁ vissaritvā ekamantaṁ chaḍḍesi. Bhikkhuniyo makkhikāhi samparikiṇṇaṁ passitvā evamāhaṁsu—“kassidaṁ kamman”ti? Sā evamāha— “mayhidaṁ kamman”ti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī jatumaṭṭhakaṁ ādiyissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī jatumaṭṭhakaṁ ādiyatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī jatumaṭṭhakaṁ ādiyissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Jatumaṭṭhake pācittiyan”ti. 2 Jatumaṭṭhakaṁ nāma jatumayaṁ kaṭṭhamayaṁ piṭṭhamayaṁ mattikāmayaṁ. Ādiyeyyāti samphassaṁ sādiyantī antamaso uppalapattampi muttakaraṇaṁ paveseti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc30 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 30. Kathinuddhārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena saṅghaṁ uddissa vihāro kārāpito hoti. So tassa vihārassa mahe ubhatosaṅghassa akālacīvaraṁ dātukāmo hoti. Tena kho pana samayena ubhatosaṅghassa kathinaṁ atthataṁ hoti. Atha kho so upāsako saṅghaṁ upasaṅkamitvā kathinuddhāraṁ yāci. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, kathinaṁ uddharituṁ. Evañca pana bhikkhave kathinaṁ uddharitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho kathinaṁ uddhareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho kathinaṁ uddharati. Yassāyasmato khamati kathinassa uddhāro, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. 555 --- pli-tv-bi-vb-pc30 1:1 Ubbhataṁ saṅghena kathinaṁ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho so upāsako bhikkhunisaṅghaṁ upasaṅkamitvā kathinuddhāraṁ yāci. Thullanandā bhikkhunī—“cīvaraṁ amhākaṁ bhavissatī”ti kathinuddhāraṁ paṭibāhi. Atha kho so upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo amhākaṁ kathinuddhāraṁ na dassantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tassa upāsakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāhissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāhatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāhissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī dhammikaṁ kathinuddhāraṁ paṭibāheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Dhammiko nāma kathinuddhāro samaggo bhikkhunisaṅgho sannipatitvā uddharati. Paṭibāheyyāti “kathaṁ idaṁ kathinaṁ na uddhareyyā”ti paṭibāhati, āpatti pācittiyassa. Dhammike dhammikasaññā paṭibāhati, āpatti pācittiyassa. Dhammike vematikā paṭibāhati, āpatti dukkaṭassa. Dhammike adhammikasaññā paṭibāhati, anāpatti. Adhammike dhammikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammike vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammike adhammikasaññā, anāpatti. Anāpatti—ānisaṁsaṁ dassetvā paṭibāhati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Naggavaggo tatiyo. pli-tv-bi-vb-pc41 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 41. Rājāgārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa uyyāne cittāgāre paṭibhānacittaṁ kataṁ hoti. Bahū manussā cittāgāraṁ dassanāya gacchanti. Chabbaggiyāpi bhikkhuniyo cittāgāraṁ dassanāya agamaṁsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo cittāgāraṁ dassanāya gacchissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo cittāgāraṁ dassanāya gacchissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo cittāgāraṁ dassanāya gacchantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo cittāgāraṁ dassanāya gacchissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī rājāgāraṁ vā cittāgāraṁ vā ārāmaṁ vā uyyānaṁ vā pokkharaṇiṁ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Rājāgāraṁ nāma yattha katthaci rañño kīḷituṁ ramituṁ kataṁ hoti. Cittāgāraṁ nāma yattha katthaci manussānaṁ kīḷituṁ ramituṁ kataṁ hoti. Ārāmo nāma yattha katthaci manussānaṁ kīḷituṁ ramituṁ kato hoti. Uyyānaṁ nāma yattha katthaci manussānaṁ kīḷituṁ ramituṁ kataṁ hoti. Pokkharaṇī nāma yattha katthaci manussānaṁ kīḷituṁ ramituṁ katā hoti. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhitā passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati, āpatti pācittiyassa. Ekamekaṁ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhitā passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ārāme ṭhitā passati, gacchantī vā āgacchantī vā passati, sati 556 --- pli-tv-bi-vb-pc41 1:2 karaṇīye gantvā passati, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc24 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 24. Saṅghāṭicārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhunīnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamanti. Tāni cīvarāni ciraṁ nikkhittāni kaṇṇakitāni honti. Tāni bhikkhuniyo otāpenti. Bhikkhuniyo tā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“kassimāni, ayye, cīvarāni kaṇṇakitānī”ti? Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo bhikkhunīnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo bhikkhunīnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo bhikkhunīnaṁ hatthe cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṁ pakkamissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī pañcāhikaṁ saṅghāṭicāraṁ atikkāmeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Pañcāhikaṁ saṅghāṭicāraṁ atikkāmeyyāti pañcamaṁ divasaṁ pañca cīvarāni neva nivāseti na pārupati na otāpeti, pañcamaṁ divasaṁ atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Pañcāhātikkante atikkantasaññā, āpatti pācittiyassa. Pañcāhātikkante vematikā, āpatti pācittiyassa. Pañcāhātikkante anatikkantasaññā, āpatti pācittiyassa. Pañcāhānatikkante atikkantasaññā, āpatti dukkaṭassa. Pañcāhānatikkante vematikā, āpatti dukkaṭassa. Pañcāhānatikkante anatikkantasaññā, anāpatti. Anāpatti—pañcamaṁ divasaṁ pañca cīvarāni nivāseti vā pārupati vā otāpeti vā, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc60 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 60. Pasākhejātasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpesi. Atha kho so puriso taṁ bhikkhuniṁ dūsetuṁ upakkami. Sā vissaramakāsi. Bhikkhuniyo upadhāvitvā taṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, ayye, vissaramakāsī”ti? Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṁ gaṇḍaṁ vā rudhitaṁ vā anapaloketvā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā purisena saddhiṁ ekenekā bhedāpeyya vā phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Pasākhaṁ nāma adhonābhi ubbhajāṇumaṇḍalaṁ. Jātanti tattha jātaṁ. 557 --- pli-tv-bi-vb-pc60 1:2 Gaṇḍo nāma yo koci gaṇḍo. Rudhitaṁ nāma yaṁ kiñci vaṇaṁ. Anapaloketvāti anāpucchā. Saṅgho nāma bhikkhunisaṅgho vuccati. Gaṇo nāma sambahulā bhikkhuniyo vuccanti. Puriso nāma manussapuriso, na yakkho, na peto, na tiracchānagato, viññū paṭibalo dūsetuṁ. Saddhinti ekato. Ekenekāti puriso ceva hoti bhikkhunī ca. “Bhindā”ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Bhinne āpatti pācittiyassa. “Phālehī”ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Phālite āpatti pācittiyassa. “Dhovā”ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Dhovite āpatti pācittiyassa. “Ālimpā”ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Litte āpatti pācittiyassa. “Bandhāhī”ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Baddhe āpatti pācittiyassa. “Mocehī”ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Mutte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—apaloketvā bhedāpeti vā phālāpeti vā dhovāpeti vā ālimpāpeti vā bandhāpeti vā mocāpeti vā, yā kāci viññū dutiyikā hoti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Ārāmavaggo chaṭṭho. pli-tv-bi-vb-pc86 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 86. Saṅghāṇisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī aññatarissā itthiyā kulūpikā hoti. Atha kho sā itthī taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“handāyye, imaṁ saṅghāṇiṁ amukāya nāma itthiyā dehī”ti. Atha kho sā bhikkhunī—“sacāhaṁ pattena ādāya gacchāmi vissaro me bhavissatī”ti paṭimuñcitvā agamāsi. Tassā rathikāya suttake chinne vippakiriyiṁsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo saṅghāṇiṁ dhāressanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī saṅghāṇiṁ dhāressatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī saṅghāṇiṁ dhāretī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī saṅghāṇiṁ dhāressati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī saṅghāṇiṁ dhāreyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Saṅghāṇi nāma yā kāci kaṭūpagā. Dhāreyyāti sakimpi dhāreti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhappaccayā, kaṭisuttakaṁ dhāreti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Tatiyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc21 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 21. Naggasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiṁ naggā ekatitthe nahāyanti. Vesiyā tā bhikkhuniyo uppaṇḍesuṁ—“kiṁ nu kho nāma tumhākaṁ, ayye, daharānaṁ brahmacariyaṁ ciṇṇena, nanu nāma kāmā paribhuñjitabbā. Yadā jiṇṇā bhavissatha tadā brahmacariyaṁ carissatha. Evaṁ tumhākaṁ ubho atthā pariggahitā bhavissantī”ti. Bhikkhuniyo vesiyāhi uppaṇḍiyamānā maṅkū ahesuṁ. Atha kho tā bhikkhuniyo upassayaṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya 558 --- pli-tv-bi-vb-pc21 1:1 …pe… vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī naggā nahāyeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Naggā nahāyeyyāti anivatthā vā apārutā vā nahāyati, payoge dukkaṭaṁ. Nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa. Anāpatti—acchinnacīvarikāya vā naṭṭhacīvarikāya vā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc44 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 44. Gihiveyyāvaccasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṁ karonti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṁ karissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṁ karontī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaṁ karissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī gihiveyyāvaccaṁ kareyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Gihiveyyāvaccaṁ nāma agārikassa yāguṁ vā bhattaṁ vā khādanīyaṁ vā pacati, sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā dhovati, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—yāgupāne, saṅghabhatte, cetiyapūjāya, attano veyyāvaccakarassa yāguṁ vā bhattaṁ vā khādanīyaṁ vā pacati, sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā dhovati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc83 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 83. Ekavassasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpenti. Upassayo tatheva na sammati. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpessanti. Upassayo tatheva na sammatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ekaṁ vassaṁ dve vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ekaṁ vassanti ekaṁ saṁvaccharaṁ. Dve vuṭṭhāpeyyāti dve upasampādeyya. “Dve vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—ekantarikaṁ ekaṁ vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Terasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo. pli-tv-bi-vb-pc65 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa 559 --- pli-tv-bi-vb-pc65 1:0 Gabbhinivagga 65. Gihigatasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpenti. Tā akkhamā honti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ. Uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātikā honti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpessanti. Ūnadvādasavassā, bhikkhave, gihigatā akkhamā hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ. Uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātikā hoti. Dvādasavassāva kho, bhikkhave, gihigatā khamā hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ. Uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātikā hoti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassaṁ gihigataṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ūnadvādasavassā nāma appattadvādasavassā. Gihigatā nāma purisantaragatā vuccati. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Ūnadvādasavassāya ūnadvādasavassasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Ūnadvādasavassāya vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ūnadvādasavassāya paripuṇṇasaññā vuṭṭhāpeti, anāpatti. Paripuṇṇadvādasavassāya ūnadvādasavassasaññā, āpatti dukkaṭassa. Paripuṇṇadvādasavassāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Paripuṇṇadvādasavassāya paripuṇṇasaññā, anāpatti. Anāpatti—ūnadvādasavassaṁ paripuṇṇasaññā vuṭṭhāpeti, paripuṇṇadvādasavassaṁ paripuṇṇasaññā vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc71 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 71. Kumāribhūtasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpenti. Tā akkhamā honti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ. Uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātikā honti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpessanti. Ūnavīsativassā, bhikkhave, kumāribhūtā akkhamā hoti sītassa uṇhassa …pe… pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātikā hoti. Vīsativassāva kho, 560 --- pli-tv-bi-vb-pc71 1:1 bhikkhave, kumāribhūtā khamā hoti sītassa uṇhassa …pe… pāṇaharānaṁ adhivāsakajātikā hoti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī ūnavīsativassaṁ kumāribhūtaṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Ūnavīsativassā nāma appattavīsativassā. Kumāribhūtā nāma sāmaṇerī vuccati. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Ūnavīsativassāya ūnavīsativassasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Ūnavīsativassāya vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ūnavīsativassāya paripuṇṇasaññā vuṭṭhāpeti, anāpatti. Paripuṇṇavīsativassāya ūnavīsativassasaññā, āpatti dukkaṭassa. Paripuṇṇavīsativassāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Paripuṇṇavīsativassāya paripuṇṇasaññā, anāpatti. Anāpatti—ūnavīsativassaṁ paripuṇṇasaññā vuṭṭhāpeti, paripuṇṇavīsativassaṁ paripuṇṇasaññā vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc14 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Rattandhakāravagga 14. Dutiyikauyyojanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipi nikaṇṇikampi jappeti dutiyikampi bhikkhuniṁ uyyojeti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi sallapissatipi nikaṇṇikampi jappissati dutiyikampi bhikkhuniṁ uyyojessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhatipi sallapatipi nikaṇṇikampi jappeti dutiyikampi bhikkhuniṁ uyyojetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭhissatipi sallapissatipi nikaṇṇikampi jappissati dutiyikampi bhikkhuniṁ uyyojessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṁ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā nikaṇṇikaṁ vā jappeyya dutiyikaṁ vā bhikkhuniṁ uyyojeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Rathikā nāma racchā vuccati. Byūhaṁ nāma yeneva pavisanti teneva nikkhamanti. Siṅghāṭako nāma caccaraṁ vuccati. Puriso nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchānagato viññū paṭibalo santiṭṭhituṁ sallapituṁ. Saddhinti ekato. Ekenekāti puriso ceva hoti bhikkhunī ca. Santiṭṭheyya vāti purisassa hatthapāse tiṭṭhati, āpatti pācittiyassa. Sallapeyya vāti purisassa hatthapāse ṭhitā sallapati, āpatti pācittiyassa. Nikaṇṇikaṁ vā jappeyyāti purisassa upakaṇṇake āroceti, āpatti pācittiyassa. Dutiyikaṁ vā bhikkhuniṁ uyyojeyyāti anācāraṁ ācaritukāmā dutiyikampi bhikkhuniṁ uyyojeti, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṁ vā savanūpacāraṁ vā vijahantiyā āpatti dukkaṭassa. Vijahite āpatti pācittiyassa. Hatthapāsaṁ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā āpatti dukkaṭassa. Yakkhena vā petena vā paṇḍakena vā tiracchānagatamanussaviggahena vā saddhiṁ santiṭṭhati vā sallapati vā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—yo koci viññū dutiyo hoti, arahopekkhā, aññavihitā 561 --- pli-tv-bi-vb-pc14 1:2 santiṭṭhati vā sallapati vā, na anācāraṁ ācaritukāmā, sati karaṇīye dutiyikaṁ bhikkhuniṁ uyyojeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc35 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 35. Nikkaḍḍhanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhaddā kāpilānī sākete vassaṁ upagatā hoti. Sā kenacideva karaṇīyena ubbāḷhā thullanandāya bhikkhuniyā santike dūtaṁ pāhesi—“sace me ayyā thullanandā upassayaṁ dadeyya āgaccheyyāmahaṁ sāvatthin”ti. Thullanandā bhikkhunī evamāha—“āgacchatu, dassāmī”ti. Atha kho bhaddā kāpilānī sāketā sāvatthiṁ agamāsi. Thullanandā bhikkhunī bhaddāya kāpilāniyā upassayaṁ adāsi. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī bahussutā hoti bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ. Bhaddāpi kāpilānī bahussutā hoti bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ uḷārasambhāvitā. Manussā—“ayyā bhaddā kāpilānī bahussutā bhāṇikā visāradā paṭṭā dhammiṁ kathaṁ kātuṁ uḷārasambhāvitā”ti bhaddaṁ kāpilāniṁ paṭhamaṁ payirupāsitvā pacchā thullanandaṁ bhikkhuniṁ payirupāsanti. Thullanandā bhikkhunī issāpakatā—“imā kira appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṁsaṭṭhā yā imā saññattibahulā viññattibahulā viharantī”ti kupitā anattamanā bhaddaṁ kāpilāniṁ upassayā nikkaḍḍhi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā ayyāya bhaddāya kāpilāniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhaddāya kāpilāniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī bhaddāya kāpilāniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Bhikkhuniyāti aññāya bhikkhuniyā. Upassayo nāma kavāṭabaddho vuccati. Datvāti sayaṁ datvā. Kupitā anattamanāti anabhiraddhā āhatacittā khilajātā. Nikkaḍḍheyyāti gabbhe gahetvā pamukhaṁ nikkaḍḍhati, āpatti pācittiyassa. Pamukhe gahetvā bahi nikkaḍḍhati, āpatti pācittiyassa. Ekena payogena bahukepi dvāre atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Nikkaḍḍhāpeyyāti aññaṁ āṇāpeti, āpatti pācittiyassa. Sakiṁ āṇattā bahukepi dvāre atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya upasampannasaññā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematikā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññā upassayaṁ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. Tassā parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Akavāṭabaddhā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Tassā parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṁ kavāṭabaddhā vā akavāṭabaddhā vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Tassā parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—alajjiniṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassā parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, ummattikaṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassā parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā 562 --- pli-tv-bi-vb-pc35 1:2 nikkaḍḍhāpeti vā, bhaṇḍanakārikaṁ kalahakārikaṁ vivādakārikaṁ bhassakārikaṁ saṅghe adhikaraṇakārikaṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassā parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, antevāsiniṁ vā saddhivihāriniṁ vā na sammā vattantiṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassā parikkhāraṁ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc50 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Cittāgāravagga 50. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ vācenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ vācessanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ vācessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ vācentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaṁ vācessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṁ vāceyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Tiracchānavijjā nāma yaṁ kiñci bāhirakaṁ anatthasaṁhitaṁ. Vāceyyāti padena vāceti, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya vāceti, akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. Anāpatti—lekhaṁ vāceti, dhāraṇaṁ vāceti, guttatthāya parittaṁ vāceti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Cittāgāravaggo pañcamo. pli-tv-bi-vb-pc88 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 88. Gandhavaṇṇakasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaṇṇakena nahāyissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī gandhavaṇṇakena nahāyeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Gandho nāma yo koci gandho. Vaṇṇakaṁ nāma yaṁ kiñci vaṇṇakaṁ. Nahāyeyyāti nahāyati. Payoge dukkaṭaṁ, nahānapariyosāne āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhappaccayā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc1 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 1. 563 --- pli-tv-bi-vb-pc1 1:0 Lasuṇasikkhāpada Ime kho panāyyāyo chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena bhikkhunisaṅgho lasuṇena pavārito hoti—“yāsaṁ ayyānaṁ lasuṇena attho, ahaṁ lasuṇenā”ti. Khettapālo ca āṇatto hoti—“sace bhikkhuniyo āgacchanti, ekamekāya bhikkhuniyā dvetayo bhaṇḍike dehī”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ ussavo hoti. Yathābhataṁ lasuṇaṁ parikkhayaṁ agamāsi. Bhikkhuniyo taṁ upāsakaṁ upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“lasuṇena, āvuso, attho”ti. “Natthāyye. Yathābhataṁ lasuṇaṁ parikkhīṇaṁ. Khettaṁ gacchathā”ti. Thullanandā bhikkhunī khettaṁ gantvā na mattaṁ jānitvā bahuṁ lasuṇaṁ harāpesi. Khettapālo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo na mattaṁ jānitvā bahuṁ lasuṇaṁ harāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tassa khettapālassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā na mattaṁ jānitvā bahuṁ lasuṇaṁ harāpessatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī na mattaṁ jānitvā bahuṁ lasuṇaṁ harāpetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī na mattaṁ jānitvā bahuṁ lasuṇaṁ harāpessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī aññatarassa brāhmaṇassa pajāpati ahosi. Tisso ca dhītaro—nandā, nandavatī, sundarīnandā. Atha kho, bhikkhave, so brāhmaṇo kālaṁ katvā aññataraṁ haṁsayoniṁ upapajji. Tassa sabbasovaṇṇamayā pattā ahesuṁ. So tāsaṁ ekekaṁ pattaṁ deti. Atha kho, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī ‘ayaṁ haṁso amhākaṁ ekekaṁ pattaṁ detī’ti taṁ haṁsarājaṁ gahetvā nippattaṁ akāsi. Tassa puna jāyamānā pattā setā sampajjiṁsu. Tadāpi, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī atilobhena suvaṇṇā parihīnā. Idāni lasuṇā parihāyissatīti. Yaṁ laddhaṁ tena tuṭṭhabbaṁ, Atilobho hi pāpako; Haṁsarājaṁ gahetvāna, Suvaṇṇā parihāyathā”ti. Atha kho bhagavā thullanandaṁ bhikkhuniṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī lasuṇaṁ khādeyya pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Lasuṇaṁ nāma māgadhakaṁ vuccati. “Khādissāmīti paṭiggaṇhā”ti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Lasuṇe lasuṇasaññā khādati, āpatti pācittiyassa. Lasuṇe vematikā khādati, āpatti pācittiyassa. Lasuṇe alasuṇasaññā khādati, āpatti pācittiyassa. Alasuṇe lasuṇasaññā khādati, āpatti dukkaṭassa. Alasuṇe vematikā khādati, āpatti dukkaṭassa. Alasuṇe alasuṇasaññā khādati, anāpatti. Anāpatti—palaṇḍuke, bhañjanake, harītake, cāpalasuṇe, sūpasampāke, maṁsasampāke, telasampāke, sāḷave, uttaribhaṅge, ummattikāya, ādikammikāyāti. Lasuṇasikkhāpadaṁ paṭhamaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc31 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 31. Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭenti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭessanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi 564 --- pli-tv-bi-vb-pc31 1:1 nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṁ, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhuniyoti upasampannāyo vuccanti. Dve ekamañce tuvaṭṭeyyunti ekāya nipannāya aparā nipajjati, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṁ nipajjanti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ekāya nipannāya aparā nisīdati, ubho vā nisīdanti, ummattikānaṁ, ādikammikānanti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc5 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 5. Udakasuddhikasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā adhovāte aṭṭhāsi—“duggandho, bhagavā, mātugāmo”ti. Atha kho bhagavā—“ādiyantu kho bhikkhuniyo udakasuddhikan”ti, mahāpajāpatiṁ gotamiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho mahāpajāpati gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ udakasuddhikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī—“bhagavatā udakasuddhikā anuññātā”ti atigambhīraṁ udakasuddhikaṁ ādiyantī muttakaraṇe vaṇaṁ akāsi. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ āroceti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī atigambhīraṁ udakasuddhikaṁ ādiyissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī atigambhīraṁ udakasuddhikaṁ ādiyatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī atigambhīraṁ udakasuddhikaṁ ādiyissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Udakasuddhikaṁ pana bhikkhuniyā ādiyamānāya dvaṅgulapabbaparamaṁ ādātabbaṁ. Taṁ atikkāmentiyā pācittiyan”ti. 2 Udakasuddhikaṁ nāma muttakaraṇassa dhovanā vuccati. Ādiyamānāyāti dhovantiyā. Dvaṅgulapabbaparamaṁ ādātabbanti dvīsu aṅgulesu dve pabbaparamā ādātabbā. Taṁ atikkāmentiyāti samphassaṁ sādiyantī antamaso kesaggamattampi atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. Atirekadvaṅgulapabbe atirekasaññā ādiyati, āpatti pācittiyassa. Atirekadvaṅgulapabbe vematikā ādiyati, āpatti pācittiyassa. Atirekadvaṅgulapabbe ūnakasaññā ādiyati, āpatti pācittiyassa. Ūnakadvaṅgulapabbe atirekasaññā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvaṅgulapabbe vematikā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvaṅgulapabbe ūnakasaññā, anāpatti. Anāpatti—dvaṅgulapabbaparamaṁ ādiyati, ūnakadvaṅgulapabbaparamaṁ ādiyati, ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc54 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Ārāmavagga 54. Pavāritasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhuniyo nimantetvā bhojesi. Bhikkhuniyo bhuttāvī pavāritā ñātikulāni gantvā ekaccā bhuñjiṁsu ekaccā piṇḍapātaṁ ādāya agamaṁsu. Atha kho so brāhmaṇo paṭivissake etadavoca—“bhikkhuniyo mayā, ayyā, santappitā, etha tumhepi 565 --- pli-tv-bi-vb-pc54 1:1 santappessāmī”ti. Te evamāhaṁsu—“kiṁ tvaṁ, ayyo, amhe santappessasi. Yāpi tayā nimantitā tāpi amhākaṁ gharāni āgantvā ekaccā bhuñjiṁsu ekaccā piṇḍapātaṁ ādāya agamaṁsū”ti. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo amhākaṁ ghare bhuñjitvā aññatra bhuñjissanti, na cāhaṁ paṭibalo yāvadatthaṁ dātun”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Nimantitā nāma pañcannaṁ bhojanānaṁ aññatarena bhojanena nimantitā. Pavāritā nāma asanaṁ paññāyati, bhojanaṁ paññāyati, hatthapāse ṭhitā abhiharati, paṭikkhepo paññāyati. Khādanīyaṁ nāma pañca bhojanāni yāguṁ yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ ṭhapetvā avasesaṁ khādanīyaṁ nāma. Bhojanīyaṁ nāma pañca bhojanāni—odano, kummāso, sattu, maccho, maṁsaṁ. “Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. Nimantite nimantitasaññā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Nimantite vematikā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Nimantite animantitasaññā khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa …pe…. Anāpatti—nimantitā appavāritā, yāguṁ pivati, sāmike apaloketvā bhuñjati, yāmakālikaṁ sattāhakālikaṁ yāvajīvikaṁ sati paccaye paribhuñjati, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc75 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Kumāribhūtavagga 75. Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpenti. Tā bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Saddhivihāriniyopi bālā honti abyattā; na jānanti kappiyaṁ vā akappiyaṁ vā. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, paripuṇṇadvādasavassāya bhikkhuniyā vuṭṭhāpanasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tāya paripuṇṇadvādasavassāya bhikkhuniyā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhunīnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, ayye, itthannāmā paripuṇṇadvādasavassā bhikkhunī saṅghaṁ vuṭṭhāpanasammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Sā bhikkhunī saṅghena paricchinditabbā— ‘byattāyaṁ bhikkhunī 566 --- pli-tv-bi-vb-pc75 1:1 lajjinī’ti. Sace bālā ca hoti alajjinī ca, na dātabbā. Sace bālā hoti lajjinī, na dātabbā. Sace byattā hoti alajjinī, na dātabbā. Sace byattā ca hoti lajjinī ca, dātabbā. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā paripuṇṇadvādasavassā bhikkhunī saṅghaṁ vuṭṭhāpanasammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya bhikkhuniyā vuṭṭhāpanasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā paripuṇṇadvādasavassā bhikkhunī saṅghaṁ vuṭṭhāpanasammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya bhikkhuniyā vuṭṭhāpanasammutiṁ deti. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya bhikkhuniyā vuṭṭhāpanasammutiyā dānaṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmāya paripuṇṇadvādasavassāya bhikkhuniyā vuṭṭhāpanasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Paripuṇṇadvādasavassā nāma pattadvādasavassā. Asammatā nāma ñattidutiyena kammena vuṭṭhāpanasammuti na dinnā hoti. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—paripuṇṇadvādasavassā saṅghena sammatā vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc10 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Lasuṇavagga 10. Naccagītasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo giraggasamajjaṁ dassanāya agamaṁsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo naccampi gītampi vāditampi dassanāya gacchissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo naccampi gītampi vāditampi dassanāya gacchissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo naccampi gītampi vāditampi dassanāya gacchantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo naccampi gītampi vāditampi dassanāya gacchissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī naccaṁ vā gītaṁ vā vāditaṁ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Naccaṁ nāma yaṁ kiñci naccaṁ. Gītaṁ nāma yaṁ kiñci gītaṁ. Vāditaṁ nāma yaṁ kiñci vāditaṁ. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa. Ekamekaṁ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa. 567 --- pli-tv-bi-vb-pc10 1:2 Dassanūpacāraṁ vijahitvā punappunaṁ passati vā suṇāti vā, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ārāme ṭhitā passati vā suṇāti vā, bhikkhuniyā ṭhitokāsaṁ vā nisinnokāsaṁ vā nipannokāsaṁ vā āgantvā naccanti vā gāyanti vā vādenti vā, paṭipathaṁ gacchantī passati vā suṇāti vā, sati karaṇīye gantvā passati vā suṇāti vā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Lasuṇavaggo paṭhamo. pli-tv-bi-vb-pc87 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Chattupāhanavagga 87. Itthālaṅkārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo itthālaṅkāraṁ dhāressanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṁ dhāressantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṁ dhārentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaṅkāraṁ dhāressanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī itthālaṅkāraṁ dhāreyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Itthālaṅkāro nāma sīsūpago gīvūpago hatthūpago pādūpago kaṭūpago. Dhāreyyāti sakimpi dhāreti, āpatti pācittiyassa. Anāpatti—ābādhappaccayā, ummattikāya, ādikammikāyāti. Catutthasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc61 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Gabbhinivagga 61. Gabbhinisikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo gabbhiniṁ vuṭṭhāpenti. Sā piṇḍāya carati. Manussā evamāhaṁsu—“dethāyyāya bhikkhaṁ, garubhārā ayyā”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo gabbhiniṁ vuṭṭhāpessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo gabbhiniṁ vuṭṭhāpessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhuniyo gabbhiniṁ vuṭṭhāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhuniyo gabbhiniṁ vuṭṭhāpessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī gabbhiniṁ vuṭṭhāpeyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Gabbhinī nāma āpannasattā vuccati. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. “Vuṭṭhāpessāmī”ti gaṇaṁ vā ācariniṁ vā pattaṁ vā cīvaraṁ vā pariyesati, sīmaṁ vā sammannati, āpatti dukkaṭassa. Ñattiyā dukkaṭaṁ. Dvīhi kammavācāhi dukkaṭā. Kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa. Gaṇassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaṭassa. Gabbhiniyā gabbhinisaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Gabbhiniyā vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassa. Gabbhiniyā agabbhinisaññā vuṭṭhāpeti, anāpatti. Agabbhiniyā gabbhinisaññā, āpatti dukkaṭassa. Agabbhiniyā vematikā, āpatti dukkaṭassa. Agabbhiniyā agabbhinisaññā, anāpatti. 568 --- pli-tv-bi-vb-pc61 1:2 Anāpatti—gabbhiniṁ agabbhinisaññā vuṭṭhāpeti, agabbhiniṁ agabbhinisaññā vuṭṭhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc25 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Naggavagga 25. Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī piṇḍāya caritvā allacīvaraṁ pattharitvā vihāraṁ pāvisi. Aññatarā bhikkhunī taṁ cīvaraṁ pārupitvā gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Sā nikkhamitvā bhikkhuniyo pucchi—“apāyye, mayhaṁ cīvaraṁ passeyyāthā”ti? Bhikkhuniyo tassā bhikkhuniyā etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho sā bhikkhunī ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhunī mayhaṁ cīvaraṁ anāpucchā pārupissatī”ti. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ anāpucchā pārupissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ anāpucchā pārupatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṁ anāpucchā pārupissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī cīvarasaṅkamanīyaṁ dhāreyya, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Cīvarasaṅkamanīyaṁ nāma upasampannāya pañcannaṁ cīvarānaṁ aññataraṁ cīvaraṁ tassā vā adinnaṁ taṁ vā anāpucchā nivāseti vā pārupati vā, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya upasampannasaññā cīvarasaṅkamanīyaṁ dhāreti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematikā cīvarasaṅkamanīyaṁ dhāreti, āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannasaññā cīvarasaṅkamanīyaṁ dhāreti, āpatti pācittiyassa. Anupasampannāya cīvarasaṅkamanīyaṁ dhāreti, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya upasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampannasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—sā vā deti, taṁ vā āpucchā nivāseti vā pārupati vā, acchinnacīvarikāya, naṭṭhacīvarikāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Pañcamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pc40 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pācittiyakaṇḍa Tuvaṭṭavagga 40. Cārikanapakkamanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo tattheva rājagahe vassaṁ vasanti, tattha hemantaṁ, tattha gimhaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“āhundarikā bhikkhunīnaṁ disā andhakārā, na imāsaṁ disā pakkhāyantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya …pe… saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī vassaṁvuṭṭhā cārikaṁ na pakkameyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyan”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Vassaṁvuṭṭhā nāma purimaṁ vā temāsaṁ pacchimaṁ vā temāsaṁ vuṭṭhā. 569 --- pli-tv-bi-vb-pc40 1:2 “Cārikaṁ na pakkamissāmi antamaso chappañcayojanānipī”ti dhuraṁ nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. Anāpatti—sati antarāye, pariyesitvā dutiyikaṁ bhikkhuniṁ na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti. Dasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Tuvaṭṭavaggo catuttho. pli-tv-bi-vb-sk1 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Parimaṇḍalavagga 1. Parimaṇḍalasikkhāpada Ime kho panāyyāyo sekhiyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo puratopi pacchatopi olambentī nivāsenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo puratopi pacchatopi olambentī nivāsessanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo puratopi pacchatopi olambentī nivāsessantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo puratopi pacchatopi olambentī nivāsentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo puratopi pacchatopi olambentī nivāsessanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Parimaṇḍalaṁ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Parimaṇḍalaṁ nivāsetabbaṁ nābhimaṇḍalaṁ jāṇumaṇḍalaṁ paṭicchādentiyā. Yā anādariyaṁ paṭicca purato vā pacchato vā olambentī nivāseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyāti …pe… (Saṅkhittaṁ.) pli-tv-bi-vb-sk75 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Sekhiyakaṇḍa Pādukavagga 75. Udakeuccārasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo udake uccārampi passāvampi kheḷampi karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissanti, seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā, tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissantī”ti. Atha kho bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā …pe… bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo udake uccārampi passāvampi kheḷampi karontī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Na udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. 2 Tena kho pana samayena gilānā bhikkhuniyo udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānāya bhikkhuniyā udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Na udake agilānā uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā”ti. Na udake agilānāya uccāro vā passāvo vā kheḷo vā kātabbo. Yā anādariyaṁ paṭicca 570 --- pli-tv-bi-vb-sk75 1:2 udake agilānā uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā karoti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantiyā, gilānāya, thale kato udakaṁ ottharati, āpadāsu, ummattikāya, khittacittāya, vedanāṭṭāya, ādikammikāyāti. Pannarasamasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Pādukavaggo sattamo. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, sekhiyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Sekhiyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pd1 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pāṭidesanīyakaṇḍa 1. Sappiviññāpanasikkhāpada Ime kho panāyyāyo aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā uddesaṁ āgacchanti. |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiṁ viññāpetvā bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo sappiṁ viññāpetvā bhuñjissanti. Kassa sampannaṁ na manāpaṁ, kassa sāduṁ na ruccatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiṁ viññāpetvā bhuñjissantī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā, bhikkhuniyo sappiṁ viññāpetvā bhuñjantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiṁ viññāpetvā bhuñjissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī sappiṁ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṁ tāya bhikkhuniyā—‘gārayhaṁ, ayye, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī’”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo gilānā honti. Gilānapucchikā bhikkhuniyo gilānā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“kacci, ayye, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Pubbe mayaṁ, ayye, sappiṁ viññāpetvā bhuñjāma, tena no phāsu hoti; idāni pana ‘bhagavatā paṭikkhittan’ti kukkuccāyantā na viññāpema, tena no na phāsu hotī”ti …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānāya bhikkhuniyā sappiṁ viññāpetvā bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī agilānā sappiṁ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṁ tāya bhikkhuniyā—‘gārayhaṁ, ayye, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ taṁ paṭidesemī’”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Agilānā nāma yassā vinā sappinā phāsu hoti. Gilānā nāma yassā vinā sappinā na phāsu hoti. Sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṁsasappi vā. Yesaṁ maṁsaṁ kappati tesaṁ sappi. Agilānā attano atthāya viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena “bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. Agilānā agilānasaññā sappiṁ viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Agilānā vematikā sappiṁ viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Agilānā gilānasaññā sappiṁ viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Gilānā agilānasaññā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā vematikā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā gilānasaññā, anāpatti. Anāpatti—gilānāya, gilānā hutvā viññāpetvā agilānā bhuñjati, gilānāya sesakaṁ bhuñjati, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattikāya, ādikammikāyāti. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pd2 0 Theravāda Vinaya 571 --- pli-tv-bi-vb-pd2 1:0 Bhikkhunivibhaṅga Pāṭidesanīyakaṇḍa 2–8. Tela-madhu-phāṇita-maccha-maṁsa-khīra-dadhiviññāpanasikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo telaṁ viññāpetvā bhuñjanti. …pe… madhuṁ viññāpetvā bhuñjanti. …pe… phāṇitaṁ viññāpetvā bhuñjanti. …pe… macchaṁ viññāpetvā bhuñjanti. …pe… maṁsaṁ viññāpetvā bhuñjanti. …pe… khīraṁ viññāpetvā bhuñjanti. …pe… dadhiṁ viññāpetvā bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo dadhiṁ viññāpetvā bhuñjissanti. Kassa sampannaṁ na manāpaṁ, kassa sāduṁ na ruccatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhuniyo tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā … pe … tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṁ viññāpetvā bhuñjissantī”ti … pe … “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṁ viññāpetvā bhuñjantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo dadhiṁ viññāpetvā bhuñjissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī dadhiṁ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṁ tāya bhikkhuniyā—‘gārayhaṁ, ayye, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī’”ti. Evañcidaṁ bhagavatā bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo gilānā honti. Gilānapucchikā bhikkhuniyo gilānā bhikkhuniyo etadavocuṁ—“kacci, ayye, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Pubbe mayaṁ, ayye, dadhiṁ viññāpetvā bhuñjimhā, tena no phāsu hoti; idāni pana ‘bhagavatā paṭikkhittan’ti kukkuccāyantā na viññāpema, tena no na phāsu hotī”ti … pe … bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ … pe … anujānāmi, bhikkhave, gilānāya bhikkhuniyā dadhiṁ viññāpetvā bhuñjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī agilānā (telaṁ …pe… pli-tv-bi-vb-pd3 |1| madhuṁ …pe… pli-tv-bi-vb-pd4 |1| phāṇitaṁ …pe… pli-tv-bi-vb-pd5 |1| macchaṁ …pe… pli-tv-bi-vb-pd6 |1| maṁsaṁ …pe… pli-tv-bi-vb-pd7 |1| khīraṁ …pe…) pli-tv-bi-vb-pd8 |1| dadhiṁ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṁ tāya 572 --- pli-tv-bi-vb-pd8 1:1 bhikkhuniyā—‘gārayhaṁ, ayye, dhammaṁ āpajjiṁ asappāyaṁ pāṭidesanīyaṁ, taṁ paṭidesemī’”ti. 2 Yā panāti yā yādisā … pe … bhikkhunīti … pe … ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Agilānā nāma yassā vinā dadhinā phāsu hoti. Gilānā nāma yassā vinā dadhinā na phāsu hoti. Telaṁ nāma tilatelaṁ sāsapatelaṁ madhukatelaṁ eraṇḍatelaṁ vasātelaṁ. Madhu nāma makkhikāmadhu. Phāṇitaṁ nāma ucchumhā nibbattaṁ. Maccho nāma odako vuccati. Maṁsaṁ nāma yesaṁ maṁsaṁ kappati tesaṁ maṁsaṁ. Khīraṁ nāma gokhīraṁ vā ajikākhīraṁ vā mahiṁsakhīraṁ vā yesaṁ maṁsaṁ kappati tesaṁ khīraṁ. Dadhi nāma tesaññeva dadhi. Agilānā attano atthāya viññāpeti, payoge dukkaṭaṁ. Paṭilābhena “bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāṭidesanīyassa. Agilānā agilānasaññā dadhiṁ viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Agilānā vematikā dadhiṁ viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Agilānā gilānasaññā dadhiṁ viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Gilānā agilānasaññā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā vematikā, āpatti dukkaṭassa. Gilānā gilānasaññā anāpatti. Anāpatti—gilānāya, gilānā hutvā viññāpetvā agilānā bhuñjati, gilānāya sesakaṁ bhuñjati, ñātakānaṁ, pavāritānaṁ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattikāya, ādikammikāyāti. Aṭṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Bhikkhunivibhaṅge pāṭidesanīyakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pj5 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pārājikakaṇḍa 5. Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpada |1| Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāḷho migāranattā bhikkhunisaṅghassa vihāraṁ kattukāmo hoti. Atha kho sāḷho migāranattā bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavoca—“icchāmahaṁ, ayye, bhikkhunisaṅghassa vihāraṁ kātuṁ. Detha me navakammikaṁ bhikkhunin”ti. Tena kho pana samayena catasso bhaginiyo bhikkhunīsu pabbajitā honti—nandā, nandavatī, sundarīnandā, thullanandāti. Tāsu sundarīnandā bhikkhunī taruṇapabbajitā abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paṇḍitā byattā medhāvinī dakkhā analasā, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Atha kho bhikkhunisaṅgho sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ sammannitvā sāḷhassa migāranattuno navakammikaṁ adāsi. Tena kho pana samayena sundarīnandā bhikkhunī sāḷhassa migāranattuno nivesanaṁ abhikkhaṇaṁ gacchati—“vāsiṁ detha, parasuṁ detha, kuṭhāriṁ detha, kudālaṁ detha, nikhādanaṁ dethā”ti. Sāḷhopi migāranattā bhikkhunupassayaṁ abhikkhaṇaṁ gacchati katākataṁ jānituṁ. Te abhiṇhadassanena paṭibaddhacittā ahesuṁ. Atha kho sāḷho migāranattā sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ dūsetuṁ okāsaṁ alabhamāno etadevaatthāya bhikkhunisaṅghassa bhattaṁ akāsi. Atha kho sāḷho migāranattā bhattagge āsanaṁ paññapento “ettakā bhikkhuniyo ayyāya sundarīnandāya vuḍḍhatarā”ti—ekamantaṁ āsanaṁ paññapesi “ettakā navakatarā”ti—ekamantaṁ āsanaṁ paññapesi. Paṭicchanne okāse nikūṭe sundarīnandāya bhikkhuniyā āsanaṁ paññapesi, yathā therā bhikkhuniyo jāneyyuṁ—“navakānaṁ bhikkhunīnaṁ santike nisinnā”ti; navakāpi bhikkhuniyo jāneyyuṁ—“therānaṁ bhikkhunīnaṁ santike nisinnā”ti. Atha kho sāḷho migāranattā bhikkhunisaṅghassa kālaṁ ārocāpesi—“kālo, ayye, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Sundarīnandā bhikkhunī sallakkhetvā—“na bahukato sāḷho migāranattā bhikkhunisaṅghassa bhattaṁ akāsi; maṁ so dūsetukāmo. Sacāhaṁ gamissāmi vissaro me bhavissatī”ti, antevāsiniṁ bhikkhuniṁ āṇāpesi—“gaccha me piṇḍapātaṁ nīhara. 573 --- pli-tv-bi-vb-pj5 1:1 Yo ce maṁ pucchati, ‘gilānā’ti paṭivedehī”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho sā bhikkhunī sundarīnandāya bhikkhuniyā paccassosi. Tena kho pana samayena sāḷho migāranattā bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ paṭipucchanto—“kahaṁ, ayye, ayyā sundarīnandā? Kahaṁ, ayye, ayyā sundarīnandā”ti? Evaṁ vutte, sundarīnandāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī sāḷhaṁ migāranattāraṁ etadavoca—“gilānāvuso; piṇḍapātaṁ nīharissāmī”ti. Atha kho sāḷho migāranattā—“yampāhaṁ atthāya bhikkhunisaṅghassa bhattaṁ akāsiṁ ayyāya sundarīnandāya kāraṇā”ti manusse āṇāpetvā—“bhikkhunisaṅghaṁ bhattena parivisathā”ti vatvā yena bhikkhunupassayo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sundarīnandā bhikkhunī bahārāmakoṭṭhake ṭhitā hoti sāḷhaṁ migāranattāraṁ patimānentī. Addasā kho sundarīnandā bhikkhunī sāḷhaṁ migāranattāraṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna upassayaṁ pavisitvā sasīsaṁ pārupitvā mañcake nipajji. Atha kho sāḷho migāranattā yena sundarīnandā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“kiṁ te, ayye, aphāsu, kissa nipannāsī”ti? “Evañhetaṁ, āvuso, hoti yā anicchantaṁ icchatī”ti. “Kyāhaṁ taṁ, ayye, na icchissāmi? Api cāhaṁ okāsaṁ na labhāmi taṁ dūsetun”ti. Avassuto avassutāya sundarīnandāya bhikkhuniyā kāyasaṁsaggaṁ samāpajji. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī jarādubbalā caraṇagilānā sundarīnandāya bhikkhuniyā avidūre nipannā hoti. Addasā kho sā bhikkhunī sāḷhaṁ migāranattāraṁ avassutaṁ avassutāya sundarīnandāya bhikkhuniyā kāyasaṁsaggaṁ samāpajjantaṁ. Disvāna ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma ayyā sundarīnandā avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyissatī”ti. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Yā tā bhikkhuniyo appicchā santuṭṭhā lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā sundarīnandā avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyissatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyissatī”ti. Atha kho te bhikkhū sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, sundarīnandāya bhikkhuniyā ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma, bhikkhave, sundarīnandā bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaṁsaggaṁ sādiyissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, bhikkhave, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā sundarīnandaṁ bhikkhuniṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā, anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā, bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ sikkhāpadaṁ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca—saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ bhikkhunīnaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhunīnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ āmasanaṁ vā parāmasanaṁ vā 574 --- pli-tv-bi-vb-pj5 1:1 gahaṇaṁ vā chupanaṁ vā paṭipīḷanaṁ vā sādiyeyya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā ubbhajāṇumaṇḍalikā”ti. 2 Yā panāti yā yādisā yathāyuttā yathājaccā yathānāmā yathāgottā yathāsīlā yathāvihārinī yathāgocarā therā vā navā vā majjhimā vā, esā vuccati yā panāti. Bhikkhunīti bhikkhikāti bhikkhunī; bhikkhācariyaṁ ajjhupagatāti bhikkhunī; bhinnapaṭadharāti bhikkhunī; samaññāya bhikkhunī; paṭiññāya bhikkhunī; ehi bhikkhunīti bhikkhunī; tīhi saraṇagamanehi upasampannāti bhikkhunī; bhadrā bhikkhunī; sārā bhikkhunī; sekhā bhikkhunī; asekhā bhikkhunī; samaggena ubhatosaṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannāti bhikkhunī. Tatra yāyaṁ bhikkhunī samaggena ubhatosaṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannā, ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Avassutā nāma sārattā apekkhavatī paṭibaddhacittā. Avassuto nāma sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto. Purisapuggalo nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchānagato viññū paṭibalo kāyasaṁsaggaṁ samāpajjituṁ. Adhakkhakanti heṭṭhakkhakaṁ. Ubbhajāṇumaṇḍalanti uparijāṇumaṇḍalaṁ. Āmasanaṁ nāma āmaṭṭhamattaṁ. Parāmasanaṁ nāma itocito ca sañcopanaṁ. Gahaṇaṁ nāma gahitamattaṁ. Chupanaṁ nāma phuṭṭhamattaṁ. Paṭipīḷanaṁ vā sādiyeyyāti aṅgaṁ gahetvā nippīḷanaṁ sādiyati. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Pārājikā hotīti seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṁ; evameva bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ āmasanaṁ vā parāmasanaṁ vā gahaṇaṁ vā chupanaṁ vā paṭipīḷanaṁ vā sādiyantī assamaṇī hoti asakyadhītā. Tena vuccati pārājikā hotīti. Asaṁvāsāti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā— eso saṁvāso nāma. So tāya saddhiṁ natthi, tena vuccati asaṁvāsāti. Ubhatoavassute adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti pārājikassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Ekatoavassute adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Ubhatoavassute yakkhassa vā petassa vā paṇḍakassa vā tiracchānagatamanussaviggahassa vā adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti thullaccayassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti 575 --- pli-tv-bi-vb-pj5 1:2 dukkaṭassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Ekatoavassute adhakkhakaṁ ubbhajāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ kāyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Nissaggiyena nissaggiyaṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantiyā, asādiyantiyā, ummattikāya, khittacittāya, vedanāṭṭāya, ādikammikāyāti. Paṭhamapārājikaṁ samattaṁ. pli-tv-bi-vb-pj1-4 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pārājikakaṇḍa ~ pli-tv-bi-vb-pj7 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pārājikakaṇḍa 7. Ukkhittānuvattikāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ anuvattati. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā samaggena saṅghena ukkhittaṁ ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ anuvattissatī”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ anuvattatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ anuvattissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuṁ dhammena vinayena satthusāsanena anādaraṁ appaṭikāraṁ akatasahāyaṁ tamanuvatteyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā—‘eso kho, ayye, bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto dhammena vinayena satthusāsanena anādaro appaṭikāro akatasahāyo, māyye, etaṁ bhikkhuṁ anuvattī’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṁ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṁ paṭinissajjeyya, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā ukkhittānuvattikā”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Samaggo nāma saṅgho samānasaṁvāsako samānasīmāyaṁ ṭhito. Ukkhitto nāma āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhitto. Dhammena vinayenāti yena dhammena yena vinayena. Satthusāsanenāti jinasāsanena buddhasāsanena. Anādaro nāma saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā puggalaṁ vā kammaṁ vā nādiyati. Appaṭikāro nāma ukkhitto anosārito. Akatasahāyo nāma samānasaṁvāsakā bhikkhū vuccanti sahāyā. So tehi saddhiṁ natthi, tena vuccati akatasahāyoti. 576 --- pli-tv-bi-vb-pj7 1:2 Tamanuvatteyyāti yaṁdiṭṭhiko so hoti yaṅkhantiko yaṁruciko, sāpi taṁdiṭṭhikā hoti taṅkhantikā taṁrucikā. Sā bhikkhunīti yā sā ukkhittānuvattikā bhikkhunī. Bhikkhunīhīti aññāhi bhikkhunīhi. Yā passanti yā suṇanti tāhi vattabbā—“eso kho, ayye, bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto dhammena vinayena satthusāsanena anādaro appaṭikāro akatasahāyo. Māyye, etaṁ bhikkhuṁ anuvattī”ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā—“eso kho, ayye, bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto dhammena vinayena satthusāsanena anādaro appaṭikāro akatasahāyo. Māyye, etaṁ bhikkhuṁ anuvattīti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sā bhikkhunī samanubhāsitabbā. Evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbā. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuṁ dhammena vinayena satthusāsanena anādaraṁ appaṭikāraṁ akatasahāyaṁ tamanuvattati, sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṁ bhikkhuṁ dhammena vinayena satthusāsanena anādaraṁ appaṭikāraṁ akatasahāyaṁ tamanuvattati. Sā taṁ vatthuṁ na paṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmā bhikkhunī tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Ñattiyā dukkaṭaṁ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācā pariyosāne āpatti pārājikassa. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Pārājikā hotīti seyyathāpi nāma puthusilā dvedhā bhinnā appaṭisandhikā hoti, evameva bhikkhunī yāvatatiyaṁ samanubhāsanāya na paṭinissajjantī assamaṇī hoti asakyadhītā. Tena vuccati pārājikā hotīti. Asaṁvāsāti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Eso saṁvāso nāma. So tāya saddhiṁ natthi. Tena vuccati asaṁvāsāti. Dhammakamme dhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti pārājikassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajjati, āpatti pārājikassa. Dhammakamme adhammakammasaññā na paṭinissajjati, āpatti pārājikassa. Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—asamanubhāsantiyā, paṭinissajjantiyā, ummattikāya …pe…, ādikammikāyāti. Tatiyapārājikaṁ samattaṁ. pli-tv-bi-vb-pj8 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pārājikakaṇḍa 8. Aṭṭhavatthukāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇampi sādiyanti, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇampi sādiyanti, santiṭṭhantipi, sallapantipi, saṅketampi gacchanti, purisassapi abbhāgamanaṁ sādiyanti, channampi anupavisanti, kāyampi tadatthāya upasaṁharanti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇampi sādiyissanti, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇampi sādiyissanti, santiṭṭhissantipi, 577 --- pli-tv-bi-vb-pj8 1:1 sallapissantipi, saṅketampi gacchissanti, purisassapi abbhāgamanaṁ sādiyissanti, channampi anupavisissanti, kāyampi tadatthāya upasaṁharissanti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāyā”ti …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇampi sādiyanti, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇampi sādiyanti, santiṭṭhantipi, sallapantipi, saṅketampi gacchanti, purisassapi abbhāgamanaṁ sādiyanti, channampi anupavisanti, kāyampi tadatthāya upasaṁharanti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāyā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhuniyo avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇampi sādiyissanti, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇampi sādiyissanti, santiṭṭhissantipi, sallapissantipi, saṅketampi gacchissanti, purisassapi abbhāgamanaṁ sādiyissanti, channampi anupavisissanti, kāyampi tadatthāya upasaṁharissanti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇaṁ vā sādiyeyya, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṁ vā sādiyeyya, santiṭṭheyya vā, sallapeyya vā, saṅketaṁ vā gaccheyya, purisassa vā abbhāgamanaṁ sādiyeyya, channaṁ vā anupaviseyya, kāyaṁ vā tadatthāya upasaṁhareyya etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā aṭṭhavatthukā”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Avassutā nāma sārattā apekkhavatī paṭibaddhacittā. Avassuto nāma sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto. Purisapuggalo nāma manussapuriso, na yakkho na peto na tiracchānagato viññū paṭibalo kāyasaṁsaggaṁ samāpajjituṁ. Hatthaggahaṇaṁ vā sādiyeyyāti hattho nāma kapparaṁ upādāya yāva agganakhā. Etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya ubbhakkhakaṁ adhojāṇumaṇḍalaṁ gahaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. Saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṁ vā sādiyeyyāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya nivatthaṁ vā pārutaṁ vā gahaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. Santiṭṭheyya vāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse tiṭṭhati, āpatti thullaccayassa. Sallapeyya vāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse ṭhitā sallapati, āpatti thullaccayassa. Saṅketaṁ vā gaccheyyāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisena— “itthannāmaṁ okāsaṁ āgacchā”ti—vuttā gacchati. Pade pade āpatti dukkaṭassa. Purisassa hatthapāsaṁ okkantamatte āpatti thullaccayassa. Purisassa vā abbhāgamanaṁ sādiyeyyāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa abbhāgamanaṁ sādiyati, āpatti dukkaṭassa. Hatthapāsaṁ okkantamatte āpatti thullaccayassa. Channaṁ vā anupaviseyyāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya yena kenaci paṭicchannaṁ okāsaṁ paviṭṭhamatte āpatti thullaccayassa. Kāyaṁ vā tadatthāya upasaṁhareyyāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse ṭhitā kāyaṁ upasaṁharati, āpatti thullaccayassa. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Pārājikā hotīti seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā evameva bhikkhunī aṭṭhamaṁ vatthuṁ paripūrentī assamaṇī hoti asakyadhītā. Tena vuccati pārājikā hotīti. Asaṁvāsāti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Eso saṁvāso nāma. So tāya saddhiṁ natthi. Tena vuccati asaṁvāsāti. Anāpatti—asañcicca, assatiyā, ajānantiyā, asādiyantiyā, ummattikāya, khittacittāya, vedanāṭṭāya, ādikammikāyāti. Catutthapārājikaṁ samattaṁ. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pārājikā dhammā. Yesaṁ bhikkhunī aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā na labhati bhikkhunīhi saddhiṁ saṁvāsaṁ, yathā pure tathā pacchā, pārājikā hoti asaṁvāsā. Tatthāyyāyo pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi—“kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Bhikkhunivibhaṅge pārājikakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-bi-vb-pj6 0 Theravāda Vinaya Bhikkhunivibhaṅga Pārājikakaṇḍa 578 --- pli-tv-bi-vb-pj6 1:0 6. Vajjappaṭicchādikāsikkhāpada |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sundarīnandā bhikkhunī sāḷhena migāranattunā gabbhinī hoti. Yāva gabbho taruṇo ahosi tāva chādesi. Paripakke gabbhe vibbhamitvā vijāyi. Bhikkhuniyo thullanandaṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ—“sundarīnandā kho, ayye, aciravibbhantā vijātā. Kacci no sā bhikkhunīyeva samānā gabbhinī”ti? “Evaṁ, ayye”ti. “Kissa pana tvaṁ, ayye, jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodesi na gaṇassa ārocesī”ti? “Yo etissā avaṇṇo mayheso avaṇṇo, yā etissā akitti mayhesā akitti, yo etissā ayaso mayheso ayaso, yo etissā alābho mayheso alābho. Kyāhaṁ, ayye, attano avaṇṇaṁ attano akittiṁ attano ayasaṁ attano alābhaṁ paresaṁ ārocessāmī”ti? Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyā thullanandā jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodessati na gaṇassa ārocessatī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodeti na gaṇassa ārocetī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, thullanandā bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodessati na gaṇassa ārocessati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… evañca pana, bhikkhave, bhikkhuniyo imaṁ sikkhāpadaṁ uddisantu—“Yā pana bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodeyya na gaṇassa āroceyya, yadā ca sā ṭhitā vā assa cutā vā nāsitā vā avassaṭā vā, sā pacchā evaṁ vadeyya—‘pubbevāhaṁ, ayye, aññāsiṁ etaṁ bhikkhuniṁ evarūpā ca evarūpā ca sā bhaginīti, no ca kho attanā paṭicodessaṁ na gaṇassa ārocessan’ti, ayampi pārājikā hoti asaṁvāsā vajjappaṭicchādikā”ti. 2 Yā panāti yā yādisā …pe… bhikkhunīti …pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā bhikkhunīti. Jānāti nāma sāmaṁ vā jānāti, aññe vā tassā ārocenti, sā vā āroceti. Pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannanti aṭṭhannaṁ pārājikānaṁ aññataraṁ pārājikaṁ ajjhāpannaṁ. Nevattanā paṭicodeyyāti na sayaṁ codeyya. Na gaṇassa āroceyyāti na aññāsaṁ bhikkhunīnaṁ āroceyya. Yadā ca sā ṭhitā vā assa cutā vāti ṭhitā nāma saliṅge ṭhitā vuccati. Cutā nāma kālaṅkatā vuccati. Nāsitā nāma sayaṁ vā vibbhantā hoti aññehi vā nāsitā. Avassaṭā nāma titthāyatanaṁ saṅkantā vuccati. Sā pacchā evaṁ vadeyya— “pubbevāhaṁ, ayye, aññāsiṁ etaṁ bhikkhuniṁ evarūpā ca evarūpā ca sā bhaginī”ti. No ca kho attanā paṭicodessanti sayaṁ vā na codessaṁ. Na gaṇassa ārocessanti na aññāsaṁ bhikkhunīnaṁ ārocessaṁ. Ayampīti purimāyo upādāya vuccati. Pārājikā hotīti seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pamutto abhabbo haritatthāya, evameva bhikkhunī jānaṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannaṁ bhikkhuniṁ nevattanā paṭicodessāmi na gaṇassa ārocessāmīti dhuraṁ nikkhittamatte assamaṇī hoti asakyadhītā. Tena vuccati pārājikā hotīti. Asaṁvāsāti saṁvāso nāma ekakammaṁ ekuddeso samasikkhatā. Eso saṁvāso nāma. So tāya saddhiṁ natthi. Tena vuccati asaṁvāsāti. Anāpatti—“saṅghassa bhaṇḍanaṁ vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatī”ti nāroceti, “saṅghabhedo vā saṅgharāji vā bhavissatī”ti nāroceti, “ayaṁ kakkhaḷā pharusā jīvitantarāyaṁ vā brahmacariyantarāyaṁ vā karissatī”ti nāroceti, aññā patirūpā bhikkhuniyo apassantī nāroceti, nacchādetukāmā nāroceti, paññāyissati sakena kammenāti nāroceti, ummattikāya …pe… ādikammikāyāti. Dutiyapārājikaṁ samattaṁ. pli-tv-kd21 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 579 --- pli-tv-kd21 1:0 21. Pañcasatikakkhandhaka 1. Saṅgītinidāna |1| Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi—“ekamidāhaṁ, āvuso, samayaṁ pāvāya kusināraṁ addhānamaggappaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha khvāhaṁ, āvuso, maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdiṁ. Tena kho pana samayena aññataro ājīvako kusinārāya mandāravapupphaṁ gahetvā pāvaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. Addasaṁ kho ahaṁ, āvuso, taṁ ājīvakaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna taṁ ājīvakaṁ etadavocaṁ—‘apāvuso, amhākaṁ satthāraṁ jānāsī’ti? ‘Āmāvuso, jānāmi. Ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamo. Tato me idaṁ mandāravapupphaṁ gahitan’ti. Tatrāvuso, ye te bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṁ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti—atikhippaṁ bhagavā parinibbuto, atikhippaṁ sugato parinibbuto, atikhippaṁ cakkhuṁ loke antarahitanti. Ye pana te bhikkhū vītarāgā te satā sampajānā adhivāsenti—aniccā saṅkhārā, taṁ kutettha labbhāti. Atha khvāhaṁ, āvuso, te bhikkhū etadavocaṁ—‘alaṁ, āvuso, mā socittha; mā paridevittha. Nanvetaṁ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṁ—sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṁ kutettha āvuso labbhā, yaṁ taṁ jātaṁ bhūtaṁ saṅkhataṁ palokadhammaṁ, taṁ vata mā palujjīti—netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti. Tena kho panāvuso, samayena subhaddo nāma vuḍḍhapabbajito tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho, āvuso, subhaddo vuḍḍhapabbajito te bhikkhū etadavoca—‘alaṁ, āvuso, mā socittha; mā paridevittha. Sumuttā mayaṁ tena mahāsamaṇena; upaddutā ca mayaṁ homa—idaṁ vo kappati, idaṁ vo na kappatīti. Idāni pana mayaṁ yaṁ icchissāma taṁ karissāma, yaṁ na icchissāma na taṁ karissāmā’ti. Handa mayaṁ, āvuso, dhammañca vinayañca saṅgāyāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; pure avinayo dippati vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; pure avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī”ti. “Tena hi, bhante, thero bhikkhū uccinatū”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo ekenūnapañcaarahantasatāni uccini. Bhikkhū āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavocuṁ—“ayaṁ, bhante, āyasmā ānando kiñcāpi sekkho, abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṁ gantuṁ. Bahu ca anena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto. Tena hi, bhante, thero āyasmantampi ānandaṁ uccinatū”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantampi ānandaṁ uccini. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kattha nu kho mayaṁ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā”ti? Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“rājagahaṁ kho mahāgocaraṁ pahūtasenāsanaṁ, yannūna mayaṁ rājagahe vassaṁ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma. Na aññe bhikkhū rājagahe vassaṁ upagaccheyyun”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni sammanneyya—rājagahe vassaṁ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṁ vasitabbanti. Esā ñatti. Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Imāni pañca bhikkhusatāni sammannati—rājagahe vassaṁ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṁ vasitabbanti. Yassāyasmato khamati imesaṁ pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ sammuti—rājagahe vassaṁ vasantānaṁ dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṁ vasitabbanti—so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatāni saṅghena imāni pañca bhikkhusatāni rājagahe vassaṁ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṁ vasitabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Atha kho therā bhikkhū rājagahaṁ agamaṁsu dhammañca vinayañca saṅgāyituṁ. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā kho, āvuso, khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṁ vaṇṇitaṁ. Handa mayaṁ, āvuso, paṭhamaṁ māsaṁ khaṇḍaphullaṁ paṭisaṅkharoma; majjhimaṁ māsaṁ sannipatitvā dhammañca vinayañca saṅgāyissāmā”ti. Atha kho therā bhikkhū paṭhamaṁ māsaṁ khaṇḍaphullaṁ paṭisaṅkhariṁsu. Atha kho āyasmā ānando—“sve sannipāto na kho metaṁ patirūpaṁ, 580 --- pli-tv-kd21 1:1 yohaṁ sekkho samāno sannipātaṁ gaccheyyan”ti—bahudeva rattiṁ kāyagatāya satiyā vītināmetvā rattiyā paccūsasamayaṁ “nipajjissāmī”ti kāyaṁ āvajjesi. Appattañca sīsaṁ bibbohanaṁ, bhūmito ca pādā muttā. Etasmiṁ antare anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Atha kho āyasmā ānando arahā samāno sannipātaṁ agamāsi. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ upāliṁ vinayaṁ puccheyyan”ti. Āyasmā upāli saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ āyasmatā mahākassapena vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyan”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ etadavoca—“paṭhamaṁ, āvuso upāli, pārājikaṁ kattha paññattan”ti? “Vesāliyaṁ, bhante”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Sudinnaṁ kalandaputtaṁ ārabbhā”ti. “Kismiṁ vatthusmin”ti? “Methunadhamme”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi. “Dutiyaṁ panāvuso upāli, pārājikaṁ kattha paññattan”ti? “Rājagahe, bhante”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ ārabbhā”ti. “Kismiṁ vatthusmin”ti? “Adinnādāne”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ dutiyassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi. “Tatiyaṁ panāvuso upāli, pārājikaṁ kattha paññattan”ti? “Vesāliyaṁ, bhante”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Sambahule bhikkhū ārabbhā”ti. “Kismiṁ vatthusmin”ti? “Manussaviggahe”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ tatiyassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi. “Catutthaṁ panāvuso upāli, pārājikaṁ kattha paññattan”ti? “Vesāliyaṁ, bhante”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbhā”ti. “Kismiṁ vatthusmin”ti? “Uttarimanussadhamme”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ upāliṁ catutthassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi. Eteneva upāyena ubhatovibhaṅge pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā upāli vissajjesi. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ ānandaṁ dhammaṁ puccheyyan”ti. Āyasmā ānando saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ āyasmatā mahākassapena dhammaṁ puṭṭho vissajjeyyan”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“brahmajālaṁ, āvuso ānanda, kattha bhāsitan”ti? “Antarā ca, bhante, rājagahaṁ antarā ca nāḷandaṁ rājāgārake ambalaṭṭhikāyā”ti. “Kaṁ ārabbhā”ti? “Suppiyañca paribbājakaṁ brahmadattañca māṇavan”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ ānandaṁ brahmajālassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi. “Sāmaññaphalaṁ panāvuso ānanda, kattha bhāsitan”ti? “Rājagahe, bhante, jīvakambavane”ti. “Kena saddhin”ti? “Ajātasattunā vedehiputtena saddhin”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṁ ānandaṁ sāmaññaphalassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi. Eteneva upāyena pañcapi nikāye pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā ānando vissajjesi. 2. Khuddānukhuddakasikkhāpadakathā Atha kho āyasmā ānando there bhikkhū etadavoca—“bhagavā maṁ, bhante, parinibbānakāle evamāha—‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhaneyyā’”ti. “Pucchi pana tvaṁ, āvuso ānanda, bhagavantaṁ—‘katamāni pana, bhante, khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’”ti? “Na khohaṁ, bhante, bhagavantaṁ pucchiṁ—‘katamāni pana, bhante, khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’”ti. Ekacce therā evamāhaṁsu—“cattāri pārājikāni ṭhapetvā, avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī”ti. Ekacce therā evamāhaṁsu—“cattāri pārājikāni ṭhapetvā, terasa saṅghādisese ṭhapetvā, avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī”ti. Ekacce 581 --- pli-tv-kd21 1:1 therā evamāhaṁsu—“cattāri pārājikāni ṭhapetvā, terasa saṅghādisese ṭhapetvā, dve aniyate ṭhapetvā, avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī”ti. Ekacce therā evamāhaṁsu—“cattāri pārājikāni ṭhapetvā, terasa saṅghādisese ṭhapetvā, dve aniyate ṭhapetvā, tiṁsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā, avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī”ti. Ekacce therā evamāhaṁsu—“cattāri pārājikāni ṭhapetvā, terasa saṅghādisese ṭhapetvā, dve aniyate ṭhapetvā, tiṁsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā, dvenavuti pācittiye ṭhapetvā, avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī”ti. Ekacce therā evamāhaṁsu—“cattāri pārājikāni ṭhapetvā, terasa saṅghādisese ṭhapetvā, dve aniyate ṭhapetvā, tiṁsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā, dvenavuti pācittiye ṭhapetvā, cattāro pāṭidesanīye ṭhapetvā, avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī”ti. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Santamhākaṁ sikkhāpadāni gihigatāni. Gihinopi jānanti—‘idaṁ vo samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ kappati, idaṁ vo na kappatī’ti. Sace mayaṁ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro—‘dhūmakālikaṁ samaṇena gotamena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Yāvimesaṁ satthā aṭṭhāsi tāvime sikkhāpadesu sikkhiṁsu. Yato imesaṁ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī’ti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho apaññattaṁ nappaññapeyya, paññattaṁ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyya. Esā ñatti. Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Santamhākaṁ sikkhāpadāni gihigatāni. Gihinopi jānanti—‘idaṁ vo samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ kappati, idaṁ vo na kappatī’ti. Sace mayaṁ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro—‘dhūmakālikaṁ samaṇena gotamena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Yāvimesaṁ satthā aṭṭhāsi tāvime sikkhāpadesu sikkhiṁsu. Yato imesaṁ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī’ti. Saṅgho apaññattaṁ nappaññapeti, paññattaṁ na samucchindati, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattati. Yassāyasmato khamati apaññattassa appaññāpanā, paññattassa asamucchedo, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Saṅgho apaññattaṁ nappaññapeti, paññattaṁ na samucchindati, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattati. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Atha kho therā bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ—“idaṁ te, āvuso ānanda, dukkaṭaṁ, yaṁ tvaṁ bhagavantaṁ na pucchi—‘katamāni pana, bhante, khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Desehi taṁ dukkaṭan”ti. “Ahaṁ kho, bhante, assatiyā bhagavantaṁ na pucchiṁ—‘katamāni pana, bhante, khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Nāhaṁ taṁ dukkaṭaṁ passāmi, api cāyasmantānaṁ saddhāya desemi taṁ dukkaṭan”ti. “Idampi te, āvuso ānanda, dukkaṭaṁ, yaṁ tvaṁ bhagavato vassikasāṭikaṁ akkamitvā sibbesi. Desehi taṁ dukkaṭan”ti. “Ahaṁ kho, bhante, na agāravena bhagavato vassikasāṭikaṁ akkamitvā sibbesiṁ. Nāhaṁ taṁ dukkaṭaṁ passāmi, api cāyasmantānaṁ saddhāya desemi taṁ dukkaṭan”ti. “Idampi te, āvuso ānanda, dukkaṭaṁ, yaṁ tvaṁ mātugāmehi bhagavato sarīraṁ paṭhamaṁ vandāpesi, tāsaṁ rodantīnaṁ bhagavato sarīraṁ assukena makkhitaṁ. Desehi taṁ dukkaṭan”ti. “Ahaṁ kho, bhante—māyimāsaṁ vikāle ahesunti—mātugāmehi bhagavato sarīraṁ paṭhamaṁ vandāpesiṁ. Nāhaṁ taṁ dukkaṭaṁ passāmi, api cāyasmantānaṁ saddhāya desemi taṁ dukkaṭan”ti. “Idampi te, āvuso ānanda, dukkaṭaṁ, yaṁ tvaṁ bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, na bhagavantaṁ yāci—‘tiṭṭhatu bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ, bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Desehi taṁ dukkaṭan”ti. “Ahaṁ kho, bhante, mārena pariyuṭṭhitacitto na bhagavantaṁ yāciṁ—‘tiṭṭhatu bhagavā kappaṁ, tiṭṭhatu sugato kappaṁ, bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti. Nāhaṁ taṁ dukkaṭaṁ passāmi, api cāyasmantānaṁ saddhāya desemi taṁ dukkaṭan”ti. 582 --- pli-tv-kd21 1:1 “Idampi te, āvuso ānanda, dukkaṭaṁ yaṁ tvaṁ mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye pabbajjaṁ ussukkaṁ akāsi. Desehi taṁ dukkaṭan”ti. “Ahaṁ kho, bhante, ayaṁ mahāpajāpati gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā bhagavantaṁ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṁ pāyesīti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye pabbajjaṁ ussukkaṁ akāsiṁ. Nāhaṁ taṁ dukkaṭaṁ passāmi, api cāyasmantānaṁ saddhāya desemi taṁ dukkaṭan”ti. Tena kho pana samayena āyasmā purāṇo dakkhiṇāgirismiṁ cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā purāṇo therehi bhikkhūhi dhamme ca vinaye ca saṅgīte dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ yena veḷuvanaṁ kalandakanivāpo yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammoditvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ purāṇaṁ therā bhikkhū etadavocuṁ—“therehi, āvuso purāṇa, dhammo ca vinayo ca saṅgīto. Upehi taṁ saṅgītin”ti. “Susaṅgītāvuso, therehi dhammo ca vinayo ca. Api ca yatheva mayā bhagavato sammukhā sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ, tathevāhaṁ dhāressāmī”ti. 3. Brahmadaṇḍakathā Atha kho āyasmā ānando there bhikkhū etadavoca—“bhagavā maṁ, bhante, parinibbānakāle evamāha—‘tena hānanda, saṅgho mamaccayena channassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṁ āṇāpetū’”ti. “Pucchi pana tvaṁ, āvuso ānanda, bhagavantaṁ—‘katamo pana, bhante, brahmadaṇḍo’”ti? “Pucchiṁ khohaṁ, bhante, bhagavantaṁ—‘katamo pana, bhante, brahmadaṇḍo’ti? ‘Channo, ānanda, bhikkhu yaṁ iccheyya taṁ vadeyya. Bhikkhūhi channo bhikkhu neva vattabbo, na ovaditabbo, nānusāsitabbo’”ti. “Tena hāvuso ānanda, tvaṁyeva channassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṁ āṇāpehī”ti. “Kathāhaṁ, bhante, channassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṁ āṇāpemi, caṇḍo so bhikkhu pharuso”ti? “Tena hāvuso ānanda, bahukehi bhikkhūhi saddhiṁ gacchāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi nāvāya ujjavanikāya kosambiṁ ujjavi, nāvāya paccorohitvā rañño udenassa uyyānassa avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena rājā udeno uyyāne paricāresi saddhiṁ orodhena. Assosi kho rañño udenassa orodho—“amhākaṁ kira ācariyo ayyo ānando uyyānassa avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinno”ti. Atha kho rañño udenassa orodho rājānaṁ udenaṁ etadavoca—“amhākaṁ kira, deva, ācariyo ayyo ānando uyyānassa avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinno. Icchāma mayaṁ, deva, ayyaṁ ānandaṁ passitun”ti. “Tena hi tumhe samaṇaṁ ānandaṁ passathā”ti. Atha kho rañño udenassa orodho yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rañño udenassa orodhaṁ āyasmā ānando dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rañño udenassa orodho āyasmatā ānandena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito āyasmato ānandassa pañca uttarāsaṅgasatāni pādāsi. Atha kho rañño udenassa orodho āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena rājā udeno tenupasaṅkami. Addasā kho rājā udeno orodhaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna orodhaṁ etadavoca—“api nu kho tumhe samaṇaṁ ānandaṁ passitthā”ti? “Apassimhā kho mayaṁ, deva, ayyaṁ ānandan”ti. “Api nu tumhe samaṇassa ānandassa kiñci adatthā”ti? “Adamhā kho mayaṁ, deva, ayyassa ānandassa pañca uttarāsaṅgasatānī”ti. Rājā udeno ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma samaṇo ānando tāva bahuṁ cīvaraṁ paṭiggahessati. Dussavāṇijjaṁ vā samaṇo ānando karissati, paggāhikasālaṁ vā pasāressatī”ti. Atha kho rājā udeno yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā udeno āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“āgamā nu khvidha, bho ānanda, amhākaṁ orodho”ti? “Āgamāsi kho te idha, mahārāja, orodho”ti. “Api 583 --- pli-tv-kd21 1:1 pana bhoto ānandassa kiñci adāsī”ti? “Adāsi kho me, mahārāja, pañca uttarāsaṅgasatānī”ti. “Kiṁ pana bhavaṁ ānando tāva bahuṁ cīvaraṁ karissatī”ti? “Ye te, mahārāja, bhikkhū dubbalacīvarā tehi saddhiṁ saṁvibhajissāmī”ti. “Yāni kho pana, bho ānanda, porāṇakāni dubbalacīvarāni tāni kathaṁ karissathā”ti? “Tāni, mahārāja, uttarattharaṇaṁ karissāmā”ti. “Yāni pana, bho ānanda, porāṇakāni uttarattharaṇāni tāni kathaṁ karissathā”ti? “Tāni, mahārāja, bhisicchaviyo karissāmā”ti. “Yā pana, bho ānanda, porāṇakā bhisicchaviyo tā kathaṁ karissathā”ti? “Tā, mahārāja, bhūmattharaṇaṁ karissāmā”ti. “Yāni pana, bho ānanda, porāṇakāni bhūmattharaṇāni tāni kathaṁ karissathā”ti? “Tāni, mahārāja, pādapuñchaniyo karissāmā”ti. “Yā pana, bho ānanda, porāṇakā pādapuñchaniyo tā kathaṁ karissathā”ti? “Tā, mahārāja, rajoharaṇaṁ karissāmā”ti. “Yāni pana, bho ānanda, porāṇakāni rajoharaṇāni tāni kathaṁ karissathā”ti? “Tāni, mahārāja, koṭṭetvā cikkhallena madditvā paribhaṇḍaṁ limpissāmā”ti. Atha kho rājā udeno—“sabbevime samaṇā sakyaputtiyā yoniso upanenti, na kulavaṁ gamentī”ti—āyasmato ānandassa aññānipi pañca dussasatāni pādāsi. Ayañcarahi āyasmato ānandassa paṭhamaṁ cīvarabhikkhā uppajji cīvarasahassaṁ. Atha kho āyasmā ānando yena ghositārāmo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā channo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ channaṁ āyasmā ānando etadavoca—“saṅghena te, āvuso channa, brahmadaṇḍo āṇāpito”ti. “Katamo pana, bhante ānanda, brahmadaṇḍo āṇāpito”ti? “Tvaṁ, āvuso channa, bhikkhū yaṁ iccheyyāsi taṁ vadeyyāsi. Bhikkhūhi tvaṁ neva vattabbo, na ovaditabbo, nānusāsitabbo”ti. “Nanvāhaṁ, bhante ānanda, hato ettāvatā, yatohaṁ bhikkhūhi neva vattabbo, na ovaditabbo, nānusāsitabbo”ti tattheva mucchito papato. Atha kho āyasmā channo brahmadaṇḍena aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā channo arahataṁ ahosi. Atha kho āyasmā channo arahattaṁ patto yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“paṭippassambhehi dāni me, bhante ānanda, brahmadaṇḍan”ti. “Yadaggena tayā, āvuso channa, arahattaṁ sacchikataṁ tadaggena te brahmadaṇḍo paṭippassaddho”ti. Imāya kho pana vinayasaṅgītiyā pañca bhikkhusatāni anūnāni anadhikāni ahesuṁ. Tasmā ayaṁ vinayasaṅgīti “pañcasatikā”ti vuccatīti. Pañcasatikakkhandhako ekādasamo. Imamhi khandhake vatthū tevīsati. Tassuddānaṁ Parinibbute sambuddhe, thero kassapasavhayo; Āmantayi bhikkhugaṇaṁ, saddhammamanupālako. Pāvāyaddhānamaggamhi, subhaddena paveditaṁ; Saṅgāyissāma saddhammaṁ, adhammo pure dippati. Ekenūna pañcasataṁ, ānandampi ca uccini; Dhammavinayasaṅgītiṁ, vasanto guhamuttame. Upāliṁ vinayaṁ pucchi, suttantānandapaṇḍitaṁ; Piṭakaṁ tīṇi saṅgītiṁ, akaṁsu jinasāvakā. Khuddānukhuddake nānā, yathāpaññattivattanā; Na pucchi akkamitvāna, vandāpesi na yāci ca. Pabbajjaṁ mātugāmassa, saddhāya dukkaṭāni me; Purāṇo brahmadaṇḍañca, orodho udenena saha. Tāva bahu dubbalañca, uttarattharaṇā bhisi; Bhūmattharaṇā puñchaniyo, rajo cikkhallamaddanā. Sahassacīvaraṁ uppajji, paṭhamānandasavhayo; Tajjito brahmadaṇḍena, catussaccaṁ apāpuṇi; Vasībhūtā pañcasatā, tasmā pañcasatī iti. Pañcasatikakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd6 0 584 --- pli-tv-kd6 1:0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 6. Bhesajjakkhandhaka 1. Pañcabhesajjakathā |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṁ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṁ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Addasā kho bhagavā te bhikkhū kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho, ānanda, etarahi bhikkhū kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā”ti? “Etarahi, bhante, bhikkhūnaṁ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṁ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṁ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā”ti. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“etarahi kho bhikkhūnaṁ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṁ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṁ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Kiṁ nu kho ahaṁ bhikkhūnaṁ bhesajjaṁ anujāneyyaṁ, yaṁ bhesajjañceva assa bhesajjasammatañca lokassa, āhāratthañca phareyya, na ca oḷāriko āhāro paññāyeyyā”ti? Atha kho bhagavato etadahosi—“imāni kho pañca bhesajjāni, seyyathidaṁ—sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitaṁ; bhesajjāni ceva bhesajjasammatāni ca lokassa, āhāratthañca pharanti, na ca oḷāriko āhāro paññāyati. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṁ, kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitun”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“idha mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—‘etarahi kho bhikkhūnaṁ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṁ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṁ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Kiṁ nu kho ahaṁ bhikkhūnaṁ bhesajjaṁ anujāneyyaṁ, yaṁ bhesajjañceva assa bhesajjasammatañca lokassa, āhāratthañca phareyya, na ca oḷāriko āhāro paññāyeyyā’ti. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—‘imāni kho pañca bhesajjāni, seyyathidaṁ—sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitaṁ; bhesajjāni ceva bhesajjasammatāni ca lokassa, āhāratthañca pharanti, na ca oḷāriko āhāro paññāyati. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṁ, kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitun’ti. Anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjanti. Tesaṁ yānipi tāni pākatikāni lūkhāni bhojanāni tānipi nacchādenti, pageva senesitāni. Te tena ceva sāradikena ābādhena phuṭṭhā, iminā ca bhattācchādakena, tadubhayena bhiyyoso mattāya kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Addasā kho bhagavā te bhikkhū bhiyyoso mattāya kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho, ānanda, etarahi bhikkhū bhiyyoso mattāya kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā”ti? “Etarahi, bhante, bhikkhū tāni ca pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjanti. Tesaṁ yānipi tāni pākatikāni lūkhāni bhojanāni tānipi nacchādenti, pageva senesitāni. Te tena ceva sāradikena ābādhena phuṭṭhā, iminā ca bhattācchādakena, tadubhayena bhiyyoso mattāya kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjāni paṭiggahetvā kālepi vikālepi paribhuñjitun”ti. 2 Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ vasehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni—acchavasaṁ, macchavasaṁ, susukāvasaṁ, 585 --- pli-tv-kd6 1:2 sūkaravasaṁ, gadrabhavasaṁ—kāle paṭiggahitaṁ kāle nippakkaṁ kāle saṁsaṭṭhaṁ telaparibhogena paribhuñjituṁ. Vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṁ vikāle nippakkaṁ vikāle saṁsaṭṭhaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṁ vikāle nippakkaṁ vikāle saṁsaṭṭhaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṁ kāle nippakkaṁ vikāle saṁsaṭṭhaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṁ kāle nippakkaṁ kāle saṁsaṭṭhaṁ, tañce paribhuñjeyya, anāpattī”ti. 3 2. Mūlādibhesajjakathā Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ mūlehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, mūlāni bhesajjāni—haliddiṁ, siṅgiveraṁ, vacaṁ, vacattaṁ, ativisaṁ, kaṭukarohiṇiṁ, usīraṁ, bhaddamuttakaṁ, yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṁ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṁ pharanti, tāni—paṭiggahetvā yāvajīvaṁ pariharituṁ; sati paccaye paribhuñjituṁ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ mūlehi bhesajjehi piṭṭhehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, nisadaṁ nisadapotakan”ti. 4 Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ kasāvehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kasāvāni bhesajjāni—nimbakasāvaṁ, kuṭajakasāvaṁ, paṭolakasāvaṁ, phaggavakasāvaṁ, nattamālakasāvaṁ, yāni vā panaññānipi atthi kasāvāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṁ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṁ pharanti, tāni—paṭiggahetvā yāvajīvaṁ pariharituṁ; sati paccaye paribhuñjituṁ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassā”ti. 5 Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṇṇehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṇṇāni bhesajjāni—nimbapaṇṇaṁ, kuṭajapaṇṇaṁ, paṭolapaṇṇaṁ, sulasipaṇṇaṁ, kappāsapaṇṇaṁ, yāni vā panaññānipi atthi paṇṇāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṁ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṁ pharanti … pe…. 6 Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ phalehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, phalāni bhesajjāni—bilaṅgaṁ, pippaliṁ, maricaṁ, harītakaṁ, vibhītakaṁ, āmalakaṁ, goṭṭhaphalaṁ, yāni vā panaññānipi atthi phalāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṁ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṁ pharanti … pe…. 7 Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ jatūhi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, jatūni bhesajjāni—hiṅguṁ, hiṅgujatuṁ, hiṅgusipāṭikaṁ, takaṁ, takapattiṁ, takapaṇṇiṁ, sajjulasaṁ, yāni vā panaññānipi atthi jatūni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṁ pharanti … pe…. 8 Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ loṇehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, loṇāni bhesajjāni—sāmuddaṁ, kāḷaloṇaṁ, sindhavaṁ, ubbhidaṁ, bilaṁ, yāni vā panaññānipi atthi loṇāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṁ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṁ pharanti, tāni—paṭiggahetvā yāvajīvaṁ pariharituṁ; sati paccaye paribhuñjituṁ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassā”ti. 9 Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyassa āyasmato belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti. Tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni bhikkhū udakena temetvā temetvā apakaḍḍhanti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“kiṁ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho”ti? “Imassa, bhante, āyasmato thullakacchābādho, lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni mayaṁ udakena temetvā temetvā apakaḍḍhāmā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, yassa kaṇḍu vā, 586 --- pli-tv-kd6 1:9 piḷakā vā, assāvo vā, thullakacchu vā ābādho, kāyo vā duggandho, cuṇṇāni bhesajjāni; agilānassa chakaṇaṁ mattikaṁ rajananippakkaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, udukkhalaṁ musalan”ti. 10 Tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ cuṇṇehi bhesajjehi cālitehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, cuṇṇacālinin”ti. Saṇhehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dussacālinin”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno amanussikābādho hoti. Taṁ ācariyupajjhāyā upaṭṭhahantā nāsakkhiṁsu arogaṁ kātuṁ. So sūkarasūnaṁ gantvā āmakamaṁsaṁ khādi, āmakalohitaṁ pivi. Tassa so amanussikābādho paṭippassambhi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, amanussikābādhe āmakamaṁsaṁ āmakalohitan”ti. 11 Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno cakkhurogābādho hoti. Taṁ bhikkhū pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmenti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmente, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“kiṁ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho”ti? “Imassa, bhante, āyasmato cakkhurogābādho. Imaṁ mayaṁ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmemā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, añjanaṁ—kāḷañjanaṁ, rasañjanaṁ, sotañjanaṁ, gerukaṁ, kapallan”ti. Añjanūpapisanehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, candanaṁ, tagaraṁ, kāḷānusāriyaṁ, tālīsaṁ, bhaddamuttakan”ti. 12 Tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhāni añjanāni carukesupi sarāvakesupi nikkhipanti; tiṇacuṇṇehipi paṁsukehipi okiriyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, añjanin”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjaniyo dhārenti—sovaṇṇamayaṁ, rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā añjanī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ, dantamayaṁ, visāṇamayaṁ, naḷamayaṁ, veḷumayaṁ, kaṭṭhamayaṁ, jatumayaṁ, phalamayaṁ, lohamayaṁ, saṅkhanābhimayan”ti. Tena kho pana samayena añjaniyo apārutā honti, tiṇacuṇṇehipi paṁsukehipi okiriyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, apidhānanti. Apidhānaṁ nipatati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, suttakena bandhitvā añjaniyā bandhitun”ti. Añjanī phalati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, suttakena sibbetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū aṅguliyā añjanti, akkhīni dukkhāni honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, añjanisalākan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjanisalākāyo dhārenti—sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā añjanisalākā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ …pe… saṅkhanābhimayan”ti. Tena kho pana samayena añjanisalākā bhūmiyaṁ patitā pharusā hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, salākaṭhāniyan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū añjanimpi añjanisalākampi hatthena pariharanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, añjanitthavikan”ti. Aṁsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aṁsabaddhakaṁ bandhanasuttakan”ti. 13 Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa sīsābhitāpo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, muddhani telakan”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, natthukamman”ti. Natthu galati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, natthukaraṇin”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā natthukaraṇiyo dhārenti—sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. 587 --- pli-tv-kd6 1:13 Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā natthukaraṇī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ …pe… saṅkhanābhimayan”ti. Natthuṁ visamaṁ āsiñcanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yamakanatthukaraṇin”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dhūmaṁ pātun”ti. Taññeva vaṭṭiṁ ālimpetvā pivanti, kaṇṭho dahati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dhūmanettan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni dhūmanettāni dhārenti—sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacāni dhūmanettāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ …pe… saṅkhanābhimayan”ti. Tena kho pana samayena dhūmanettāni apārutāni honti, pāṇakā pavisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, apidhānan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū dhūmanettāni hatthena pariharanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dhūmanettathavikan”ti. Ekato ghaṁsiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yamakathavikan”ti. Aṁsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aṁsabaddhakaṁ bandhanasuttakan”ti. 14 Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa vātābādho hoti. Vejjā evamāhaṁsu—“telaṁ pacitabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, telapākan”ti. Tasmiṁ kho pana telapāke majjaṁ pakkhipitabbaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, telapāke majjaṁ pakkhipitun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū atipakkhittamajjāni telāni pacanti, tāni pivitvā majjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, atipakkhittamajjaṁ telaṁ pātabbaṁ. Yo piveyya, yathādhammo kāretabbo. Anujānāmi, bhikkhave, yasmiṁ telapāke majjassa na vaṇṇo na gandho na raso paññāyati, evarūpaṁ majjapakkhittaṁ telaṁ pātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ bahuṁ atipakkhittamajjaṁ telaṁ pakkaṁ hoti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho atipakkhittamajje tele paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, abbhañjanaṁ adhiṭṭhātun”ti. Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa bahutaraṁ telaṁ pakkaṁ hoti, telabhājanaṁ na vijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tīṇi tumbāni—lohatumbaṁ, kaṭṭhatumbaṁ, phalatumban”ti. Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa aṅgavāto hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sedakamman”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sambhārasedan”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, mahāsedan”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhaṅgodakan”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, udakakoṭṭhakan”ti. Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa pabbavāto hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, lohitaṁ mocetun”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, lohitaṁ mocetvā visāṇena gāhetun”ti. Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa pādā phalitā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pādabbhañjanan”ti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pajjaṁ abhisaṅkharitun”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gaṇḍābādho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, satthakamman”ti. Kasāvodakena attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kasāvodakan”ti. Tilakakkena attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tilakakkan”ti. Kabaḷikāya attho hoti. Bhagavato 588 --- pli-tv-kd6 1:14 etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kabaḷikan”ti. Vaṇabandhanacoḷena attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vaṇabandhanacoḷan”ti. Vaṇo kaṇḍuvati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sāsapakuṭṭena phositun”ti. Vaṇo kilijjittha. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dhūmaṁ kātun”ti. Vaḍḍhamaṁsaṁ vuṭṭhāti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, loṇasakkharikāya chinditun”ti. Vaṇo na ruhati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vaṇatelan”ti. Telaṁ galati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vikāsikaṁ sabbaṁ vaṇapaṭikamman”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, cattāri mahāvikaṭāni dātuṁ—gūthaṁ, muttaṁ, chārikaṁ, mattikan”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“appaṭiggahitāni nu kho udāhu paṭiggahetabbānī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sati kappiyakārake paṭiggahāpetuṁ, asati kappiyakārake sāmaṁ gahetvā paribhuñjitun”ti. Tena kho pana samayena aññatarena bhikkhunā visaṁ pītaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gūthaṁ pāyetun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“appaṭiggahitaṁ nu kho udāhu paṭiggahetabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yaṁ karonto paṭiggaṇhāti, sveva paṭiggaho kato, na puna paṭiggahetabbo”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gharadinnakābādho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sītāloḷiṁ pāyetun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu duṭṭhagahaṇiko hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āmisakhāraṁ pāyetun”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno paṇḍurogābādho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, muttaharītakaṁ pāyetun”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno chavidosābādho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gandhālepaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu abhisannakāyo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, virecanaṁ pātun”ti. Acchakañjiyā attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, acchakañjin”ti. Akaṭayūsena attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, akaṭayūsan”ti. Kaṭākaṭena attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kaṭākaṭan”ti. Paṭicchādanīyena attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭicchādanīyan”ti. 15 3. Pilindavacchavatthu Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho rājagahe pabbhāraṁ sodhāpeti leṇaṁ kattukāmo. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṁ pilindavacchaṁ etadavoca—“kiṁ, bhante, thero kārāpetī”ti? “Pabbhāraṁ, mahārāja, sodhāpemi, leṇaṁ kattukāmo”ti. “Attho, bhante, ayyassa ārāmikenā”ti? “Na kho, mahārāja, bhagavatā ārāmiko anuññāto”ti. “Tena hi, bhante, bhagavantaṁ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā”ti. “Evaṁ, mahārājā”ti kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi. Atha kho āyasmā pilindavaccho rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṁsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmatā pilindavacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā pilindavaccho bhagavato santike dūtaṁ pāhesi—“rājā, bhante, māgadho seniyo bimbisāro ārāmikaṁ dātukāmo. Kathaṁ nu kho, bhante, mayā paṭipajjitabban”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ārāmikan”ti. Dutiyampi kho rājā māgadho seniyo 589 --- pli-tv-kd6 1:15 bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṁ pilindavacchaṁ etadavoca—“anuññāto, bhante, bhagavatā ārāmiko”ti? “Evaṁ, mahārājā”ti. “Tena hi, bhante, ayyassa ārāmikaṁ dammī”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmato pilindavacchassa ārāmikaṁ paṭissutvā, vissaritvā, cirena satiṁ paṭilabhitvā, aññataraṁ sabbatthakaṁ mahāmattaṁ āmantesi—“yo mayā, bhaṇe, ayyassa ārāmiko paṭissuto, dinno so ārāmiko”ti? “Na kho, deva, ayyassa ārāmiko dinno”ti. “Kīva ciraṁ nu kho, bhaṇe, ito hi taṁ hotī”ti? Atha kho so mahāmatto rattiyo gaṇetvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca—“pañca, deva, rattisatānī”ti. “Tena hi, bhaṇe, ayyassa pañca ārāmikasatāni dehī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā āyasmato pilindavacchassa pañca ārāmikasatāni pādāsi, pāṭiyekko gāmo nivisi. “Ārāmikagāmako”tipi naṁ āhaṁsu, “pilindagāmako”tipi naṁ āhaṁsu. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho tasmiṁ gāmake kulūpako hoti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena tasmiṁ gāmake ussavo hoti. Dārakā alaṅkatā mālākitā kīḷanti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pilindagāmake sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aññatarassa ārāmikassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati—“mālaṁ me detha, alaṅkāraṁ me dethā”ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho taṁ ārāmikiniṁ etadavoca—“kissāyaṁ dārikā rodatī”ti? “Ayaṁ, bhante, dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati—‘mālaṁ me detha, alaṅkāraṁ me dethā’ti. Kuto amhākaṁ duggatānaṁ mālā, kuto alaṅkāro”ti? Atha kho āyasmā pilindavaccho aññataraṁ tiṇaṇḍupakaṁ gahetvā taṁ ārāmikiniṁ etadavoca—“handimaṁ tiṇaṇḍupakaṁ tassā dārikāya sīse paṭimuñcā”ti. Atha kho sā ārāmikinī taṁ tiṇaṇḍupakaṁ gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci. Sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā raññopi antepure suvaṇṇamālā. Manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārocesuṁ—“amukassa, deva, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā devassapi antepure suvaṇṇamālā; kuto tassa duggatassa? Nissaṁsayaṁ corikāya ābhatā”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro taṁ ārāmikakulaṁ bandhāpesi. Dutiyampi kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Pilindagāmake sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena tassa ārāmikassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi—“kahaṁ imaṁ ārāmikakulaṁ gatan”ti? “Etissā, bhante, suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpitan”ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ āyasmā pilindavaccho etadavoca—“kissa, mahārāja, ārāmikakulaṁ bandhāpitan”ti? “Tassa, bhante, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā amhākampi antepure suvaṇṇamālā; kuto tassa duggatassa? Nissaṁsayaṁ corikāya ābhatā”ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa pāsādaṁ suvaṇṇanti adhimucci; so ahosi sabbasovaṇṇamayo. “Idaṁ pana te, mahārāja, tāva bahuṁ suvaṇṇaṁ kuto”ti? “Aññātaṁ, bhante, ayyasseveso iddhānubhāvo”ti taṁ ārāmikakulaṁ muñcāpesi. Manussā—“ayyena kira pilindavacchena sarājikāya parisāya uttari manussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassitan”ti—attamanā abhippasannā āyasmato pilindavacchassa pañca bhesajjāni abhihariṁsu, seyyathidaṁ—sappiṁ, navanītaṁ, telaṁ, madhuṁ, phāṇitaṁ. Pakatiyāpi ca āyasmā 590 --- pli-tv-kd6 1:15 pilindavaccho lābhī hoti pañcannaṁ bhesajjānaṁ; laddhaṁ laddhaṁ parisāya vissajjeti. Parisā cassa hoti bāhullikā; laddhaṁ laddhaṁ kolambepi, ghaṭepi, pūretvā paṭisāmeti; parissāvanānipi, thavikāyopi, pūretvā vātapānesu laggeti. Tāni olīnavilīnāni tiṭṭhanti. Undūrehipi vihārā okiṇṇavikiṇṇā honti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“antokoṭṭhāgārikā ime samaṇā sakyaputtiyā, seyyathāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantī”ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṁ—sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitaṁ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbāni. Taṁ atikkāmayato yathādhammo kāretabbo”ti. Bhesajjānuññātabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo. 16 4. Guḷādianujānana Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Addasā kho āyasmā kaṅkhārevato antarāmagge guḷakaraṇaṁ, okkamitvā guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipante, disvāna—“akappiyo guḷo sāmiso, na kappati guḷo vikāle paribhuñjitun”ti—kukkuccāyanto sapariso guḷaṁ na paribhuñjati. Yepissa sotabbaṁ maññanti, tepi guḷaṁ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kimatthāya, bhikkhave, guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipantī”ti? “Thaddhatthāya, bhagavā”ti. “Sace, bhikkhave, thaddhatthāya guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipanti, so ca guḷotveva saṅkhaṁ gacchati. Anujānāmi, bhikkhave, yathāsukhaṁ guḷaṁ paribhuñjitun”ti. Addasā kho āyasmā kaṅkhārevato antarāmagge vacce muggaṁ jātaṁ, passitvā—“akappiyā muggā; pakkāpi muggā jāyantī”ti—kukkuccāyanto sapariso muggaṁ na paribhuñjati. Yepissa sotabbaṁ maññanti, tepi muggaṁ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Sace, bhikkhave, pakkāpi muggā jāyanti, anujānāmi, bhikkhave, yathāsukhaṁ muggaṁ paribhuñjitun”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udaravātābādho hoti. So loṇasovīrakaṁ apāyi. Tassa so udaravātābādho paṭippassambhi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa loṇasovīrakaṁ; agilānassa udakasambhinnaṁ pānaparibhogena paribhuñjitun”ti. 17 5. Antovuṭṭhādipaṭikkhepakathā Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavato udaravātābādho hoti. Atha kho āyasmā ānando—“pubbepi bhagavato udaravātābādho tekaṭulayāguyā phāsu hotī”ti—sāmaṁ tilampi, taṇḍulampi, muggampi viññāpetvā, anto vāsetvā, anto sāmaṁ pacitvā bhagavato upanāmesi—“pivatu bhagavā tekaṭulayāgun”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti; kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti; atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṁhitaṁ. Anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti— “dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmā”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kutāyaṁ, ānanda, yāgū”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, ānanda, ananulomikaṁ, appatirūpaṁ, assāmaṇakaṁ, akappiyaṁ, akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, ānanda, evarūpāya bāhullāya cetessasi. Yadapi, ānanda, anto vuṭṭhaṁ tadapi akappiyaṁ; yadapi anto pakkaṁ, tadapi akappiyaṁ; yadapi sāmaṁ pakkaṁ, tadapi akappiyaṁ. Netaṁ, ānanda, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, anto vuṭṭhaṁ, anto pakkaṁ, sāmaṁ pakkaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. 591 --- pli-tv-kd6 1:17 Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, anto pakkaṁ, sāmaṁ pakkaṁ tañce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, anto pakkaṁ, aññehi pakkaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, bahi pakkaṁ, sāmaṁ pakkaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, anto pakkaṁ, sāmaṁ pakkaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, bahi pakkaṁ, aññehi pakkaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, anto pakkaṁ, aññehi pakkaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, bahi pakkaṁ, sāmaṁ pakkaṁ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṁ, bahi pakkaṁ, aññehi pakkaṁ, tañce paribhuñjeyya, anāpattī”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā sāmaṁpāko paṭikkhitto”ti—puna pāke kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, puna pākaṁ pacitun”ti. Tena kho pana samayena rājagahaṁ dubbhikkhaṁ hoti. Manussā loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi ārāmaṁ āharanti. Tāni bhikkhū bahi vāsenti; ukkapiṇḍakāpi khādanti, corāpi haranti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, anto vāsetun”ti. Anto vāsetvā bahi pācenti. Damakā parivārenti. Bhikkhū avissaṭṭhā paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, anto pacitun”ti. Dubbhikkhe kappiyakārakā bahutaraṁ haranti, appataraṁ bhikkhūnaṁ denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṁ pacituṁ. Anujānāmi, bhikkhave, anto vuṭṭhaṁ, anto pakkaṁ, sāmaṁ pakkan”ti. 6. Uggahitapaṭiggahaṇa Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu vassaṁvuṭṭhā rājagahaṁ gacchantā bhagavantaṁ dassanāya antarāmagge na labhiṁsu lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ; bahuñca phalakhādanīyaṁ ahosi; kappiyakārako ca na ahosi. Atha kho te bhikkhū kilantarūpā yena rājagahaṁ veḷuvanaṁ kalandakanivāpo, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“kacci, bhikkhave, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kaccittha appakilamathena addhānaṁ āgatā; kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Idha mayaṁ, bhante, kāsīsu vassaṁvuṭṭhā rājagahaṁ āgacchantā bhagavantaṁ dassanāya antarāmagge na labhimhā lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ; bahuñca phalakhādanīyaṁ ahosi; kappiyakārako ca na ahosi; tena mayaṁ kilantarūpā addhānaṁ āgatā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, yattha phalakhādanīyaṁ passati, kappiyakārako ca na hoti, sāmaṁ gahetvā, haritvā, kappiyakārake passitvā, bhūmiyaṁ nikkhipitvā, paṭiggahāpetvā paribhuñjituṁ. Anujānāmi, bhikkhave, uggahitaṁ paṭiggahitun”ti. 18 Tena kho pana samayena aññatarassa brāhmaṇassa navā ca tilā navañca madhu uppannā honti. Atha kho tassa brāhmaṇassa etadahosi—“yannūnāhaṁ nave ca tile navañca madhuṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyyan”ti. Atha kho so brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ paṭisammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ, saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā pakkāmi. Atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṁ bhikkhusaṅghena. 592 --- pli-tv-kd6 1:18 Atha kho so brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ brāhmaṇaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā, samādapetvā, samuttejetvā, sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho tassa brāhmaṇassa acirapakkantassa bhagavato etadahosi—“yesaṁ kho mayā atthāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, ‘nave ca tile navañca madhuṁ dassāmī’ti, te mayā pamuṭṭhā dātuṁ. Yannūnāhaṁ nave ca tile navañca madhuṁ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṁ harāpeyyan”ti. Atha kho so brāhmaṇo nave ca tile navañca madhuṁ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṁ harāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca—“yesaṁ kho mayā, bho gotama, atthāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, ‘nave ca tile navañca madhuṁ dassāmī’ti, te mayā pamuṭṭhā dātuṁ. Paṭiggaṇhātu me bhavaṁ gotamo nave ca tile navañca madhun”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, bhikkhūnaṁ dehī”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, tato nīhaṭaṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitun”ti. 19 7. Paṭiggahitādianujānana Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhākakulaṁ saṅghassatthāya khādanīyaṁ pāhesi—“ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabban”ti. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Atha kho te manussā ārāmaṁ gantvā bhikkhū pucchiṁsu—“kahaṁ, bhante, ayyo upanando”ti? “Esāvuso, āyasmā upanando sakyaputto gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭho”ti. “Idaṁ, bhante, khādanīyaṁ ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, paṭiggahetvā nikkhipatha yāva upanando āgacchatī”ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto purebhattaṁ kulāni payirupāsitvā divā āgacchati. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, purebhattaṁ paṭiggahitaṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitun”ti. 20 Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa kāyaḍāhābādho hoti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca—“pubbe te, āvuso sāriputta, kāyaḍāhābādho kena phāsu hotī”ti? “Bhisehi ca me, āvuso, muḷālikāhi cā”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva jetavane antarahito mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi. Addasā kho aññataro nāgo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca—“etu kho, bhante, ayyo mahāmoggallāno. Svāgataṁ, bhante, ayyassa mahāmoggallānassa. Kena, bhante, ayyassa attho; kiṁ dammī”ti? “Bhisehi ca me, āvuso, attho, muḷālikāhi cā”ti. Atha kho so nāgo aññataraṁ nāgaṁ āṇāpesi—“tena hi, bhaṇe, ayyassa bhise ca muḷālikāyo ca yāvadatthaṁ dehī”ti. Atha kho so nāgo mandākiniṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā, soṇḍāya bhisañca muḷālikañca abbāhitvā, suvikkhālitaṁ vikkhāletvā, bhaṇḍikaṁ bandhitvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre antarahito jetavane pāturahosi. Sopi kho nāgo mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre 593 --- pli-tv-kd6 1:20 antarahito jetavane pāturahosi. Atha kho so nāgo āyasmato mahāmoggallānassa bhise ca muḷālikāyo ca paṭiggahāpetvā jetavane antarahito mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca upanāmesi. Atha kho āyasmato sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca bhuttassa kāyaḍāhābādho paṭippassambhi. Bahū bhisā ca muḷālikāyo ca avasiṭṭhā honti. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitun”ti. 21 Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ bahuṁ phalakhādanīyaṁ uppannaṁ hoti, kappiyakārako ca na hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā phalaṁ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, abījaṁ nibbattabījaṁ akatakappaṁ phalaṁ paribhuñjitun”ti. 22 8. Satthakammapaṭikkhepakathā Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhagandalābādho hoti. Ākāsagotto vejjo satthakammaṁ karoti. Atha kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkami. Addasā kho ākāsagotto vejjo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca—“āgacchatu bhavaṁ gotamo, imassa bhikkhuno vaccamaggaṁ passatu, seyyathāpi godhāmukhan”ti. Atha kho bhagavā—“so maṁ khvāyaṁ moghapuriso uppaṇḍetī”ti—tatova paṭinivattitvā, etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā, bhikkhū paṭipucchi—“atthi kira, bhikkhave, amukasmiṁ vihāre bhikkhu gilāno”ti? “Atthi, bhagavā”ti. “Kiṁ tassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho”ti? “Tassa, bhante, āyasmato bhagandalābādho, ākāsagotto vejjo satthakammaṁ karotī”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tassa moghapurisassa, ananulomikaṁ, appatirūpaṁ, assāmaṇakaṁ, akappiyaṁ, akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso sambādhe satthakammaṁ kārāpessati. Sambādhe, bhikkhave, sukhumā chavi, duropayo vaṇo, dupparihāraṁ satthaṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, sambādhe satthakammaṁ kārāpetabbaṁ. Yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā satthakammaṁ paṭikkhittan”ti—vatthikammaṁ kārāpenti. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṁ kārāpessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṁ kārāpentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, sambādhassa sāmantā dvaṅgulā satthakammaṁ vā vatthikammaṁ vā kārāpetabbaṁ. Yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā”ti. 23 9. Manussamaṁsapaṭikkhepakathā Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṁ suppiyo ca upāsako suppiyā ca upāsikā ubhatopasannā honti, dāyakā, kārakā, saṅghupaṭṭhākā. Atha kho suppiyā upāsikā ārāmaṁ gantvā vihārena vihāraṁ pariveṇena pariveṇaṁ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati—“ko, bhante, gilāno, kassa kiṁ āhariyatū”ti? Tena kho pana samayena aññatarena bhikkhunā virecanaṁ pītaṁ hoti. Atha kho so bhikkhu suppiyaṁ upāsikaṁ etadavoca—“mayā kho, bhagini, virecanaṁ pītaṁ. Attho me paṭicchādanīyenā”ti. “Suṭṭhu, ayya, āhariyissatī”ti gharaṁ gantvā antevāsiṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe, pavattamaṁsaṁ jānāhī”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho so puriso 594 --- pli-tv-kd6 1:23 suppiyāya upāsikāya paṭissuṇitvā kevalakappaṁ bārāṇasiṁ āhiṇḍanto na addasa pavattamaṁsaṁ. Atha kho so puriso yena suppiyā upāsikā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā suppiyaṁ upāsikaṁ etadavoca—“natthayye pavattamaṁsaṁ. Māghāto ajjā”ti. Atha kho suppiyāya upāsikāya etadahosi—“tassa kho gilānassa bhikkhuno paṭicchādanīyaṁ alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā vā bhavissati. Na kho metaṁ patirūpaṁ yāhaṁ paṭissuṇitvā na harāpeyyan”ti. Potthanikaṁ gahetvā ūrumaṁsaṁ ukkantitvā dāsiyā adāsi—“handa, je, imaṁ maṁsaṁ sampādetvā amukasmiṁ vihāre bhikkhu gilāno, tassa dajjāhi. Yo ca maṁ pucchati, ‘gilānā’ti paṭivedehī”ti uttarāsaṅgena ūruṁ veṭhetvā ovarakaṁ pavisitvā mañcake nipajji. Atha kho suppiyo upāsako gharaṁ gantvā dāsiṁ pucchi—“kahaṁ suppiyā”ti? “Esāyya, ovarake nipannā”ti. Atha kho suppiyo upāsako yena suppiyā upāsikā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā suppiyaṁ upāsikaṁ etadavoca—“kissa nipannāsī”ti? “Gilānāmhī”ti. “Kiṁ te ābādho”ti? Atha kho suppiyā upāsikā suppiyassa upāsakassa etamatthaṁ ārocesi. Atha kho suppiyo upāsako—“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Yāva saddhāyaṁ suppiyā pasannā, yatra hi nāma attanopi maṁsāni pariccattāni. Kimpimāya aññaṁ kiñci adeyyaṁ bhavissatī”ti—haṭṭho udaggo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suppiyo upāsako bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ, saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho suppiyo upāsako bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho suppiyo upāsako tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppiyassa upāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho suppiyo upāsako yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho suppiyaṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca—“kahaṁ, suppiyā”ti? “Gilānā, bhagavā”ti. “Tena hi āgacchatū”ti. “Na, bhagavā, ussahatī”ti. “Tena hi pariggahetvāpi ānethā”ti. Atha kho suppiyo upāsako suppiyaṁ upāsikaṁ pariggahetvā ānesi. Tassā saha dassanena bhagavato tāva mahāvaṇo ruḷho ahosi succhavilomajāto. Atha kho suppiyo ca upāsako suppiyā ca upāsikā—“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma saha dassanena bhagavato tāva mahāvaṇo ruḷho bhavissati succhavilomajāto”ti—haṭṭhā udaggā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho bhagavā suppiyañca upāsakaṁ suppiyañca upāsikaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“ko, bhikkhave, suppiyaṁ upāsikaṁ maṁsaṁ viññāpesī”ti? Evaṁ vutte, so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“ahaṁ kho, bhante, suppiyaṁ upāsikaṁ maṁsaṁ viññāpesin”ti. “Āhariyittha, bhikkhū”ti? “Āhariyittha, bhagavā”ti. “Paribhuñji tvaṁ, bhikkhū”ti? “Paribhuñjāmahaṁ, bhagavā”ti. “Paṭivekkhi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Nāhaṁ, bhagavā, paṭivekkhin”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, appaṭivekkhitvā maṁsaṁ paribhuñjissasi. Manussamaṁsaṁ kho tayā, moghapurisa, paribhuttaṁ. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, tehi attanopi maṁsāni pariccattāni. Na, bhikkhave, manussamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti thullaccayassa. Na ca, bhikkhave, appaṭivekkhitvā maṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, 595 --- pli-tv-kd6 1:23 āpatti dukkaṭassā”ti. 10. Hatthimaṁsādipaṭikkhepakathā Tena kho pana samayena rañño hatthī maranti. Manussā dubbhikkhe hatthimaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ hatthimaṁsaṁ denti. Bhikkhū hatthimaṁsaṁ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hatthimaṁsaṁ paribhuñjissanti. Rājaṅgaṁ hatthī, sace rājā jāneyya, na nesaṁ attamano assā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, hatthimaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena rañño assā maranti. Manussā dubbhikkhe assamaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ assamaṁsaṁ denti. Bhikkhū assamaṁsaṁ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā assamaṁsaṁ paribhuñjissanti. Rājaṅgaṁ assā, sace rājā jāneyya, na nesaṁ attamano assā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, assamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe sunakhamaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ sunakhamaṁsaṁ denti. Bhikkhū sunakhamaṁsaṁ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sunakhamaṁsaṁ paribhuñjissanti, jeguccho sunakho paṭikūlo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sunakhamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe ahimaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ ahimaṁsaṁ denti. Bhikkhū ahimaṁsaṁ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā ahimaṁsaṁ paribhuñjissanti, jeguccho ahi paṭikūlo”ti. Supassopi nāgarājā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho supasso nāgarājā bhagavantaṁ etadavoca—“santi, bhante, nāgā assaddhā appasannā. Te appamattakehipi bhikkhū viheṭheyyuṁ. Sādhu, bhante, ayyā ahimaṁsaṁ na paribhuñjeyyun”ti. Atha kho bhagavā supassaṁ nāgarājānaṁ dhammiyā kathāya sandassesi …pe… padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, ahimaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena luddakā sīhaṁ hantvā sīhamaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ sīhamaṁsaṁ denti. Bhikkhū sīhamaṁsaṁ paribhuñjitvā araññe viharanti. Sīhā sīhamaṁsagandhena bhikkhū paripātenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sīhamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena luddakā byagghaṁ hantvā …pe… dīpiṁ hantvā …pe… acchaṁ hantvā …pe… taracchaṁ hantvā taracchamaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ taracchamaṁsaṁ denti. Bhikkhū taracchamaṁsaṁ paribhuñjitvā araññe viharanti. Taracchā taracchamaṁsagandhena bhikkhū paripātenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, taracchamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Suppiyabhāṇavāro niṭṭhito dutiyo. 24 11. Yāgumadhugoḷakānujānana Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena andhakavindaṁ tena cārikaṁ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṁ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti—“yadā paṭipāṭiṁ labhissāma tadā bhattaṁ karissāmā”ti, pañcamattāni ca vighāsādasatāni. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena andhakavindaṁ tadavasari. Atha kho aññatarassa brāhmaṇassa paṭipāṭiṁ alabhantassa etadahosi—“atītāni kho me dve māsāni buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ anubandhantassa ‘yadā paṭipāṭiṁ labhissāmi tadā bhattaṁ karissāmī’ti, na ca me paṭipāṭi labbhati, ahañcamhi ekattako, bahu ca me gharāvāsattho hāyati. Yannūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ; 596 --- pli-tv-kd6 1:24 yaṁ bhattagge nāssa, taṁ paṭiyādeyyan”ti. Atha kho so brāhmaṇo bhattaggaṁ olokento dve nāddasa—yāguñca madhugoḷakañca. Atha kho so brāhmaṇo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“idha me, bho ānanda, paṭipāṭiṁ alabhantassa etadahosi—‘atītāni kho me dve māsāni buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ anubandhantassa, “yadā paṭipāṭiṁ labhissāmi tadā bhattaṁ karissāmī”ti. Na ca me paṭipāṭi labbhati, ahañcamhi ekattako, bahu ca me gharāvāsattho hāyati. Yannūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ; yaṁ bhattagge nāssa, taṁ paṭiyādeyyan’ti. So kho ahaṁ, bho ānanda, bhattaggaṁ olokento dve nāddasaṁ—yāguñca madhugoḷakañca. Sacāhaṁ, bho ānanda, paṭiyādeyyaṁ yāguñca madhugoḷakañca, paṭiggaṇheyya me bhavaṁ gotamo”ti? “Tena hi, brāhmaṇa, bhagavantaṁ paṭipucchissāmī”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Tena hānanda, paṭiyādetū”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, paṭiyādehī”ti. Atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena pahūtaṁ yāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi—“paṭiggaṇhātu me bhavaṁ gotamo yāguñca madhugoḷakañcā”ti. “Tena hi, brāhmaṇa, bhikkhūnaṁ dehī”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathā”ti. Atha kho so brāhmaṇo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ pahūtāya yāguyā ca madhugoḷakena ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ dhotahatthaṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca—“Dasayime, brāhmaṇa, ānisaṁsā yāguyā. Katame dasa? Yāguṁ dento āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, sukhaṁ deti, balaṁ deti, paṭibhānaṁ deti, yāgu pītā khuddaṁ paṭihanati, pipāsaṁ vineti, vātaṁ anulometi, vatthiṁ sodheti, āmāvasesaṁ pāceti—ime kho, brāhmaṇa, dasānisaṁsā yāguyāti. Yo saññatānaṁ paradattabhojinaṁ, Kālena sakkacca dadāti yāguṁ; Dasassa ṭhānāni anuppavecchati, Āyuñca vaṇṇañca sukhaṁ balañca. Paṭibhānamassa upajāyate tato, Khuddaṁ pipāsañca byapaneti vātaṁ; Sodheti vatthiṁ pariṇāmeti bhattaṁ, Bhesajjametaṁ sugatena vaṇṇitaṁ. Tasmā hi yāguṁ alameva dātuṁ, Niccaṁ manussena sukhatthikena; Dibbāni vā patthayatā sukhāni, Manussasobhagyatamicchatā vā”ti. Atha kho bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, yāguñca madhugoḷakañcā”ti. 25 12. Taruṇapasannamahāmattavatthu Assosuṁ kho manussā bhagavatā kira yāgu anuññātā madhugoḷakañcāti. Te kālasseva, bhojjayāguṁ paṭiyādenti madhugoḷakañca. Bhikkhū kālasseva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca bhattagge na cittarūpaṁ paribhuñjanti. Tena kho pana samayena aññatarena taruṇapasannena mahāmattena svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito hoti. Atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa etadahosi—“yannūnāhaṁ aḍḍhatelasannaṁ bhikkhusatānaṁ aḍḍhatelasāni maṁsapātisatāni paṭiyādeyyaṁ, ekamekassa bhikkhuno ekamekaṁ maṁsapātiṁ upanāmeyyan”ti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā aḍḍhatelasāni ca maṁsapātisatāni, bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa taruṇapasannassa mahāmattassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto bhattagge bhikkhū parivisati. Bhikkhū evamāhaṁsu—“thokaṁ, āvuso, dehi; thokaṁ, āvuso, dehī”ti. “Mā kho tumhe, bhante—‘ayaṁ taruṇapasanno mahāmatto’ti—thokaṁ thokaṁ paṭiggaṇhatha. Bahuṁ me khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ, aḍḍhatelasāni ca maṁsapātisatāni. Ekamekassa bhikkhuno ekamekaṁ maṁsapātiṁ upanāmessāmīti. Paṭiggaṇhatha, bhante, yāvadatthan”ti. “Na kho mayaṁ, āvuso, etaṅkāraṇā thokaṁ thokaṁ paṭiggaṇhāma, api ca mayaṁ kālasseva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca. Tena mayaṁ thokaṁ thokaṁ paṭiggaṇhāmā”ti. Atha kho so taruṇapasanno 597 --- pli-tv-kd6 1:25 mahāmatto ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā mayā nimantitā aññassa bhojjayāguṁ paribhuñjissanti, na cāhaṁ paṭibalo yāvadatthaṁ dātun”ti kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṁ patte pūrento agamāsi—“bhuñjatha vā haratha vā”ti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ taruṇapasannaṁ mahāmattaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṁ, ahu vippaṭisāro—“alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yohaṁ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṁ patte pūrento agamāsiṁ—‘bhuñjatha vā haratha vā’ti. Kiṁ nu kho mayā bahuṁ pasutaṁ puññaṁ vā apuññaṁ vā”ti? Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so taruṇapasanno mahāmatto bhagavantaṁ etadavoca—“idha mayhaṁ, bhante, acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṁ, ahu vippaṭisāro ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; yohaṁ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṁ patte pūrento agamāsiṁ—bhuñjatha vā haratha vāti. Kiṁ nu kho mayā bahuṁ pasutaṁ, puññaṁ vā apuññaṁ vā’ti. Kiṁ nu kho mayā, bhante, bahuṁ pasutaṁ, puññaṁ vā apuññaṁ vā”ti? “Yadaggena tayā, āvuso, svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito tadaggena te bahuṁ puññaṁ pasutaṁ. Yadaggena te ekamekena bhikkhunā ekamekaṁ sitthaṁ paṭiggahitaṁ tadaggena te bahuṁ puññaṁ pasutaṁ, saggā te āraddhā”ti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto—“lābhā kira me, suladdhaṁ kira me, bahuṁ kira mayā puññaṁ pasutaṁ, saggā kira me āraddhā”ti—haṭṭho udaggo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṁ paribhuñjantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṁ paribhuñjissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, aññatra nimantitena aññassa bhojjayāgu paribhuñjitabbā. Yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo”ti. 26 13. Belaṭṭhakaccānavatthu Atha kho bhagavā andhakavinde yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena belaṭṭho kaccāno rājagahā andhakavindaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti, pañcamattehi sakaṭasatehi, sabbeheva guḷakumbhapūrehi. Addasā kho bhagavā belaṭṭhaṁ kaccānaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Atha kho belaṭṭho kaccāno yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho belaṭṭho kaccāno bhagavantaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, bhante, ekamekassa bhikkhuno ekamekaṁ guḷakumbhaṁ dātun”ti. “Tena hi tvaṁ, kaccāna, ekaṁyeva guḷakumbhaṁ āharā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā ekaṁyeva guḷakumbhaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“ābhato, bhante, guḷakumbho; kathāhaṁ, bhante, paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, kaccāna, bhikkhūnaṁ guḷaṁ dehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhūnaṁ guḷaṁ datvā bhagavantaṁ etadavoca—“dinno, bhante, bhikkhūnaṁ guḷo, bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṁ, bhante, paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, kaccāna, bhikkhūnaṁ guḷaṁ yāvadatthaṁ dehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhūnaṁ guḷaṁ yāvadatthaṁ datvā bhagavantaṁ 598 --- pli-tv-kd6 1:26 etadavoca—“dinno, bhante, bhikkhūnaṁ guḷo yāvadattho, bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṁ, bhante, paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, kaccāna, bhikkhū guḷehi santappehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhū guḷehi santappesi. Ekacce bhikkhū pattepi pūresuṁ parissāvanānipi thavikāyopi pūresuṁ. Atha kho belaṭṭho kaccāno bhikkhū guḷehi santappetvā bhagavantaṁ etadavoca—“santappitā, bhante, bhikkhū guḷehi, bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṁ, bhante, paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, kaccāna, vighāsādānaṁ guḷaṁ dehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsādānaṁ guḷaṁ datvā bhagavantaṁ etadavoca—“dinno, bhante, vighāsādānaṁ guḷo, bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṁ, bhante, paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, kaccāna, vighāsādānaṁ guḷaṁ yāvadatthaṁ dehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsādānaṁ guḷaṁ yāvadatthaṁ datvā bhagavantaṁ etadavoca—“dinno, bhante, vighāsādānaṁ guḷo yāvadattho, bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṁ, bhante, paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, kaccāna, vighāsāde guḷehi santappehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsāde guḷehi santappesi. Ekacce vighāsādā kolambepi ghaṭepi pūresuṁ, piṭakānipi ucchaṅgepi pūresuṁ. Atha kho belaṭṭho kaccāno vighāsāde guḷehi santappetvā bhagavantaṁ etadavoca—“santappitā, bhante, vighāsādā guḷehi, bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṁ, bhante, paṭipajjāmī”ti? “Nāhaṁ taṁ, kaccāna, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa so guḷo paribhutto sammā pariṇāmaṁ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṁ, kaccāna, taṁ guḷaṁ appaharite vā chaḍḍehi, appāṇake vā udake opilāpehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā taṁ guḷaṁ appāṇake udake opilāpeti. Atha kho so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati. Seyyathāpi nāma phālo divasaṁsantatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati; evameva so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati. Atha kho belaṭṭho kaccāno saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho belaṭṭhassa kaccānassa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi belaṭṭhaṁ kaccānaṁ kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi …pe… evameva belaṭṭhassa kaccānassa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho belaṭṭho kaccāno diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya …pe… evamevaṁ kho bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇagatan”ti. 27 Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe guḷo ussanno hoti. Bhikkhū—“gilānasseva bhagavatā guḷo anuññāto, no agilānassā”ti—kukkuccāyantā guḷaṁ na bhuñjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa guḷaṁ, agilānassa guḷodakan”ti. 28 14. Pāṭaligāmavatthu Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena pāṭaligāmo tena cārikaṁ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena pāṭaligāmo 599 --- pli-tv-kd6 1:28 tadavasari. Assosuṁ kho pāṭaligāmikā upāsakā—“bhagavā kira pāṭaligāmaṁ anuppatto”ti. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho pāṭaligāmike upāsake bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṁsesi. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāraṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ āvasathāgāraṁ santharitvā, āsanāni paññapetvā, udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā, telapadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“sabbasantharisanthataṁ, bhante, āvasathāgāraṁ. Āsanāni paññattāni. Udakamaṇiko patiṭṭhāpito. Telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi, bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmikāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu, bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake āmantesi—“Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati. Ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Pañcime, gahapatayo, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati. Ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi—“abhikkantā kho, gahapatayo, ratti. Yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti. “Evaṁ, bhante”ti, kho 600 --- pli-tv-kd6 1:28 pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmikesu upāsakesu suññāgāraṁ pāvisi. 15. Sunidhavassakāravatthu Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Addasā kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“ke nu kho te, ānanda, pāṭaligāme nagaraṁ māpentī”ti? “Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāyā”ti. “Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṁsehi saddhiṁ mantetvā; evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Idhāhaṁ, ānanda, rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya addasaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yāvatā, ānanda, ariyaṁ āyatanaṁ, yāvatā vaṇippatho, idaṁ agganagaraṁ bhavissati pāṭaliputtaṁ puṭabhedanaṁ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti—aggito vā udakato vā abbhantarato vā mithubhedā”ti. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“adhivāsetu no bhavaṁ gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā pakkamiṁsu. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesuṁ—“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi—“Yasmiṁ padese kappeti, vāsaṁ paṇḍitajātiyo; Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo. Yā tattha devatā āsuṁ, tāsaṁ dakkhiṇamādise; Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṁ. Tato naṁ anukampanti, mātā puttaṁva orasaṁ; Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī”ti. Atha kho bhagavā sunidhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti—“yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati, taṁ gotamadvāraṁ nāma bhavissati; yena titthena gaṅgaṁ nadiṁ uttarissati, taṁ gotamatitthaṁ nāma bhavissatī”ti. Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami, taṁ gotamadvāraṁ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana 601 --- pli-tv-kd6 1:28 samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Manussā aññe nāvaṁ pariyesanti, aññe uḷumpaṁ pariyesanti, aññe kullaṁ bandhanti orā pāraṁ gantukāmā. Addasā kho bhagavā te manusse aññe nāvaṁ pariyesante, aññe uḷumpaṁ pariyesante, aññe kullaṁ bandhante orā pāraṁ gantukāme, disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva kho—gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Ye taranti aṇṇavaṁ saraṁ, Setuṁ katvāna visajja pallalāni; Kullañhi jano bandhati, Tiṇṇā medhāvino janā”ti. 29 16. Koṭigāmesaccakathā Atha kho bhagavā yena koṭigāmo tenupasaṅkami. Tatra sudaṁ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“catunnaṁ, bhikkhave, ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Katamesaṁ catunnaṁ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. Tayidaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavoti. Catunnaṁ ariyasaccānaṁ, yathābhūtaṁ adassanā; Saṁsitaṁ dīghamaddhānaṁ, tāsu tāsveva jātisu. Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā; Ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo”ti. 30 17. Ambapālīvatthu Assosi kho ambapālī gaṇikā—“bhagavā kira koṭigāmaṁ anuppatto”ti. Atha kho ambapālī gaṇikā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi vesāliyā niyyāsi bhagavantaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā, pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho ambapāliṁ gaṇikaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 18. Licchavīvatthu Assosuṁ kho vesālikā licchavī—“bhagavā kira koṭigāmaṁ anuppatto”ti. Atha kho vesālikā licchavī bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi vesāliyā niyyāsuṁ bhagavantaṁ dassanāya. Appekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, appekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, appekacce licchavī lohitā honti lohitavaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, appekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṁ daharānaṁ licchavīnaṁ īsāya īsaṁ yugena yugaṁ cakkena cakkaṁ akkhena akkhaṁ paṭivaṭṭesi. Atha kho te licchavī ambapāliṁ gaṇikaṁ etadavocuṁ—“kissa, je ambapāli, daharānaṁ daharānaṁ licchavīnaṁ īsāya īsaṁ yugena yugaṁ cakkena cakkaṁ akkhena akkhaṁ paṭivaṭṭesī”ti? “Tathā hi pana mayā, ayyaputtā, svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito”ti. “Dehi, je ambapāli, amhākaṁ etaṁ bhattaṁ satasahassenā”ti. “Sacepi me, ayyaputtā, vesāliṁ sāhāraṁ dajjeyyātha, neva dajjāhaṁ taṁ bhattan”ti. Atha kho te licchavī aṅguliṁ phoṭesuṁ—“jitamha vata bho ambakāya, parājitamha vata bho ambakāyā”ti. Atha kho te licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho bhagavā te licchavī dūratova āgacchante, 602 --- pli-tv-kd6 1:30 disvāna bhikkhū āmantesi—“yehi, bhikkhave, bhikkhūhi devā tāvatiṁsā adiṭṭhapubbā, oloketha, bhikkhave, licchavīparisaṁ; apaloketha, bhikkhave, licchavīparisaṁ; upasaṁharatha, bhikkhave, licchavīparisaṁ tāvatiṁsaparisan”ti. Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te licchavī bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho te licchavī, bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“adhivāsetu no, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Adhivuṭṭhomhi, licchavī, svātanāya ambapāliyā gaṇikāya bhattan”ti. Atha kho te licchavī aṅguliṁ phoṭesuṁ—“jitamha vata bho ambakāya, parājitamha vata bho ambakāyā”ti. Atha kho te licchavī bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirantaṁ viharitvā yena nātikā tenupasaṅkami. Tatra sudaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena ambapāliyā gaṇikāya parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho ambapālī gaṇikā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṁ etadavoca—“imāhaṁ, bhante, ambavanaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī”ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṁ. Atha kho bhagavā ambapāliṁ gaṇikaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā yena mahāvanaṁ tenupasaṅkami. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Licchavibhāṇavāro niṭṭhito tatiyo. 31 19. Sīhasenāpativatthu Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Tena kho pana samayena sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho sīhassa senāpatissa etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Yannūnāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, bhante, samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. Atha kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamikābhisaṅkhāro bhagavantaṁ dassanāya, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Yannūnāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. Dutiyampi kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, bhante, samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya 603 --- pli-tv-kd6 1:31 upasaṅkamitun”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamikābhisaṅkhāro bhagavantaṁ dassanāya, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Tatiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. Kiñhi me karissanti nigaṇṭhā apalokitā vā anapalokitā vā? Yannūnāhaṁ anapaloketvāva nigaṇṭhe taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. Atha kho sīho senāpati pañcahi rathasatehi divādivassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaṁ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca—“sutaṁ me taṁ, bhante—‘akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṁsu—‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. Kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti. “Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—kiriyavādo samaṇo gotamo kiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—assattho samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, akiriyaṁ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, kiriyaṁ vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ kiriyaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, 604 --- pli-tv-kd6 1:31 ucchedaṁ vadāmi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ ucchedaṁ vadāmi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, vinayāya dhammaṁ desemi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ vinayāya dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Tapanīyāhaṁ, sīha, pāpake akusale dhamme vadāmi—kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. Yassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya tapassī samaṇo gotamo tapassitāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—apagabbho samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Yassa kho, sīha, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—assattho samaṇo gotamo assāsāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, assattho paramena assāsena, assāsāya dhammaṁ desemi, tena ca sāvake vinemi. Ayaṁ kho, sīha, pariyāyo, yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya—assattho samaṇo gotamo assāsāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. Evaṁ vutte sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. “Anuviccakāraṁ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī”ti. “Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho, yaṁ maṁ bhagavā evamāha—‘anuviccakāraṁ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Mamañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā kevalakappaṁ vesāliṁ paṭākaṁ parihareyyuṁ—‘sīho kho amhākaṁ senāpati sāvakattaṁ upagato’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā evamāha—‘anuviccakāraṁ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotī’ti. Esāhaṁ, bhante, dutiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. “Dīgharattaṁ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ, yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ dātabbaṁ maññeyyāsī”ti. “Imināpāhaṁ, bhante, bhagavato bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho, yaṁ maṁ bhagavā evamāha—‘dīgharattaṁ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ, yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍakaṁ 605 --- pli-tv-kd6 1:31 dātabbaṁ maññeyyāsī’ti. Sutaṁ me taṁ, bhante, samaṇo gotamo evamāha—‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, na aññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, na aññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, na aññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, na aññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. Atha ca pana maṁ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca, bhante, mayamettha kālaṁ jānissāma. Esāhaṁ, bhante, tatiyampi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ …pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho sīho senāpati aññataraṁ purisaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe, pavattamaṁsaṁ jānāhī”ti. Atha kho sīho senāpati tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sīhassa senāpatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṁ rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ bāhā paggayha kandanti—“ajja sīhena senāpatinā thūlaṁ pasuṁ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṁ kataṁ, taṁ samaṇo gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman”ti. Atha kho aññataro puriso yena sīho senāpati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā sīhassa senāpatissa upakaṇṇake ārocesi—“yagghe, bhante, jāneyyāsi, ete sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṁ rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ bāhā paggayha kandanti—‘ajja sīhena senāpatinā thūlaṁ pasuṁ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṁ kataṁ, taṁ samaṇo gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman’”ti. “Alaṁ, ayyo, dīgharattampi te āyasmantā avaṇṇakāmā buddhassa, avaṇṇakāmā dhammassa, avaṇṇakāmā saṅghassa; na ca pana te āyasmantā jiridanti taṁ bhagavantaṁ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhantā; na ca mayaṁ jīvitahetupi sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyyāmā”ti. Atha kho sīho senāpati buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho sīhaṁ senāpatiṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tikoṭiparisuddhaṁ macchamaṁsaṁ—adiṭṭhaṁ assutaṁ aparisaṅkitan”ti. 32 20. Kappiyabhūmianujānana Tena kho pana samayena vesālī subhikkhā hoti susassā sulabhapiṇḍā, sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“yāni tāni mayā bhikkhūnaṁ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ uggahitapaṭiggahitakaṁ tato nīhaṭaṁ purebhattaṁ paṭiggahitaṁ vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ, ajjāpi nu kho tāni bhikkhū paribhuñjantī”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“yāni tāni, ānanda, mayā bhikkhūnaṁ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ uggahitapaṭiggahitakaṁ tato nīhaṭaṁ purebhattaṁ paṭiggahitaṁ vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ, ajjāpi nu kho tāni bhikkhū paribhuñjantī”ti? “Paribhuñjanti, bhagavā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“yāni tāni, bhikkhave, mayā bhikkhūnaṁ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṁ anto 606 --- pli-tv-kd6 1:32 pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ uggahitapaṭiggahitakaṁ tato nīhaṭaṁ purebhattaṁ paṭiggahitaṁ vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ, tānāhaṁ ajjatagge paṭikkhipāmi. Na, bhikkhave, anto vuṭṭhaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ uggahitapaṭiggahitakaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, tato nīhaṭaṁ purebhattaṁ paṭiggahitaṁ vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo”ti. 33 Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṁ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā bahārāmakoṭṭhake sakaṭaparivaṭṭaṁ karitvā acchanti—“yadā paṭipāṭiṁ labhissāma, tadā bhattaṁ karissāmā”ti. Mahā ca megho uggato hoti. Atha kho te manussā yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ—“idha, bhante ānanda, bahuṁ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropitā tiṭṭhanti, mahā ca megho uggato; kathaṁ nu kho, bhante ānanda, paṭipajjitabban”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Tena hānanda, saṅgho paccantimaṁ vihāraṁ kappiyabhūmiṁ sammannitvā tattha vāsetu, yaṁ saṅgho ākaṅkhati vihāraṁ vā aḍḍhayogaṁ vā pāsādaṁ vā hammiyaṁ vā guhaṁ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ kappiyabhūmiṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ kappiyabhūmiṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa kappiyabhūmiyā sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo vihāro kappiyabhūmi. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena manussā tattheva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti, bhattāni pacanti, sūpāni sampādenti, maṁsāni koṭṭenti, kaṭṭhāni phālenti. Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ kākoravasaddaṁ, sutvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo”ti? “Etarahi, bhante, manussā tattheva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti, bhattāni pacanti, sūpāni sampādenti, maṁsāni koṭṭenti, kaṭṭhāni phālenti. So eso, bhagavā, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, sammuti kappiyabhūmi paribhuñjitabbā. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso kappiyabhūmiyo—ussāvanantikaṁ gonisādikaṁ gahapatin”ti. Tena kho pana samayena āyasmā yasojo gilāno hoti. Tassatthāya bhesajjāni āhariyanti. Tāni bhikkhū bahi vāsenti. Ukkapiṇḍakāpi khādanti, corāpi haranti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sammutiṁ kappiyabhūmiṁ paribhuñjituṁ. Anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo—ussāvanantikaṁ gonisādikaṁ gahapatiṁ sammutin”ti. Sīhabhāṇavāro niṭṭhito catuttho. 34 21. Meṇḍakagahapativatthu Tena kho pana samayena bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo hoti—sīsaṁ nahāyitvā dhaññāgāraṁ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṁ pūreti. Bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo hoti—ekaṁyeva āḷhakathālikaṁ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṁ dāsakammakaraporisaṁ bhattena parivisati, na tāva taṁ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Puttassa evarūpo iddhānubhāvo hoti—ekaṁyeva sahassathavikaṁ gahetvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṁ vetanaṁ deti, na tāva taṁ khiyyati yāvassa hatthagatā. Suṇisāya evarūpo iddhānubhāvo hoti—ekaṁyeva catudoṇikaṁ piṭakaṁ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṁ bhattaṁ deti, na tāva taṁ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Dāsassa evarūpo iddhānubhāvo hoti—ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchanti. Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro—“amhākaṁ kira vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. 607 --- pli-tv-kd6 1:34 Tassa evarūpo iddhānubhāvo—sīsaṁ nahāyitvā dhaññāgāraṁ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṁ pūreti. Bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo—ekaṁyeva āḷhakathālikaṁ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṁ dāsakammakaraporisaṁ bhattena parivisati, na tāva taṁ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Puttassa evarūpo iddhānubhāvo—ekaṁyeva sahassathavikaṁ gahetvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṁ vetanaṁ deti, na tāva taṁ khiyyati yāvassa hatthagatā. Suṇisāya evarūpo iddhānubhāvo—ekaṁyeva catudoṇikaṁ piṭakaṁ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṁ bhattaṁ deti, na tāva taṁ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Dāsassa evarūpo iddhānubhāvo—ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantī”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro aññataraṁ sabbatthakaṁ mahāmattaṁ āmantesi—“amhākaṁ kira, bhaṇe, vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo—sīsaṁ nahāyitvā dhaññāgāraṁ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṁ pūreti. Bhariyāya …pe… puttassa … suṇisāya … dāsassa evarūpo iddhānubhāvo, ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantīti. Gaccha, bhaṇe, jānāhi. Yathā mayā sāmaṁ diṭṭho, evaṁ tava diṭṭho bhavissatī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissuṇitvā caturaṅginiyā senāya yena bhaddiyaṁ tena pāyāsi. Anupubbena yena bhaddiyaṁ yena meṇḍako gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā meṇḍakaṁ gahapatiṁ etadavoca—“ahañhi, gahapati, raññā āṇatto—‘amhākaṁ kira, bhaṇe, vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati, tassa evarūpo iddhānubhāvo, sīsaṁ nahāyitvā …pe… bhariyāya … puttassa … suṇisāya … dāsassa evarūpo iddhānubhāvo, ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantīti, gaccha, bhaṇe, jānāhi. Yathā mayā sāmaṁ diṭṭho, evaṁ tava diṭṭho bhavissatī’ti. Passāma te, gahapati, iddhānubhāvan”ti. Atha kho meṇḍako gahapati sīsaṁ nahāyitvā dhaññāgāraṁ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdi, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṁ pūresi. “Diṭṭho te, gahapati, iddhānubhāvo. Bhariyāya te iddhānubhāvaṁ passissāmā”ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhariyaṁ āṇāpesi—“tena hi caturaṅginiṁ senaṁ bhattena parivisā”ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ekaṁyeva āḷhakathālikaṁ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṁ caturaṅginiṁ senaṁ bhattena parivisi, na tāva taṁ khiyyati, yāva sā na vuṭṭhāti. “Diṭṭho te, gahapati, bhariyāyapi iddhānubhāvo. Puttassa te iddhānubhāvaṁ passissāmā”ti. Atha kho meṇḍako gahapati puttaṁ āṇāpesi—“tena hi caturaṅginiyā senāya chamāsikaṁ vetanaṁ dehī”ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa putto ekaṁyeva sahassathavikaṁ gahetvā caturaṅginiyā senāya chamāsikaṁ vetanaṁ adāsi, na tāva taṁ khiyyati, yāvassa hatthagatā. “Diṭṭho te, gahapati, puttassapi iddhānubhāvo. Suṇisāya te iddhānubhāvaṁ passissāmā”ti. Atha kho meṇḍako gahapati suṇisaṁ āṇāpesi—“tena hi caturaṅginiyā senāya chamāsikaṁ bhattaṁ dehī”ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa suṇisā ekaṁyeva catudoṇikaṁ piṭakaṁ upanisīditvā caturaṅginiyā senāya chamāsikaṁ bhattaṁ adāsi, na tāva taṁ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. “Diṭṭho te, gahapati, suṇisāyapi iddhānubhāvo. Dāsassa te iddhānubhāvaṁ passissāmā”ti. “Mayhaṁ kho, sāmi, dāsassa iddhānubhāvo khette passitabbo”ti. “Alaṁ, gahapati, diṭṭho te dāsassapi iddhānubhāvo”ti. Atha kho so mahāmatto caturaṅginiyā senāya punadeva rājagahaṁ paccāgañchi. Yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā vesāliyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bhaddiyaṁ tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena bhaddiyaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Assosi kho meṇḍako gahapati—“samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito bhaddiyaṁ anuppatto bhaddiye viharati jātiyā vane. Taṁ kho pana bhagavantaṁ 608 --- pli-tv-kd6 1:34 gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato—‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bhaddiyā niyyāsi bhagavantaṁ dassanāya. Addasaṁsu kho sambahulā titthiyā meṇḍakaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna meṇḍakaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ—“kahaṁ tvaṁ, gahapati, gacchasī”ti? “Gacchāmahaṁ, bhante, bhagavantaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāyā”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, gahapati, kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, gahapati, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṁ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, yathayime titthiyā usūyantī”ti. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho meṇḍakassa gahapatissa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ …pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Adhivāsetu ca me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena meṇḍakassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ca putto ca suṇisā ca dāso ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ …pe… aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“abhikkantaṁ, bhante …pe… ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho meṇḍako gahapati bhagavantaṁ etadavoca—“yāva, bhante, bhagavā bhaddiye viharati tāva ahaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dhuvabhattenā”ti. Atha kho bhagavā meṇḍakaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 22. Pañcagorasādianujānana Atha kho bhagavā bhaddiye yathābhirantaṁ viharitvā meṇḍakaṁ gahapatiṁ anāpucchā yena aṅguttarāpo tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Assosi kho meṇḍako gahapati—“bhagavā kira yena aṅguttarāpo tena cārikaṁ pakkanto mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī”ti. Atha kho meṇḍako gahapati dāse ca kammakare ca āṇāpesi—“tena hi, bhaṇe, bahuṁ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā āgacchatha, aḍḍhatelasāni ca gopālakasatāni aḍḍhatelasāni ca dhenusatāni ādāya āgacchantu, yattha bhagavantaṁ passissāma tattha taruṇena khīrena bhojessāmā”ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavantaṁ antarāmagge kantāre sambhāvesi. Atha kho meṇḍako gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā 609 --- pli-tv-kd6 1:34 ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho meṇḍako gahapati bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena meṇḍakassa gahapatissa parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho meṇḍako gahapati aḍḍhatelasāni gopālakasatāni āṇāpesi—“tena hi, bhaṇe, ekamekaṁ dhenuṁ gahetvā ekamekassa bhikkhuno upatiṭṭhatha taruṇena khīrena bhojessāmā”ti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, taruṇena ca khīrena. Bhikkhū kukkuccāyantā khīraṁ na paṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathā”ti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā taruṇena ca khīrena bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho meṇḍako gahapati bhagavantaṁ etadavoca—“santi, bhante, maggā kantārā, appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṁ. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātheyyaṁ anujānātū”ti. Atha kho bhagavā meṇḍakaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, pañca gorase—khīraṁ, dadhiṁ, takkaṁ, navanītaṁ, sappiṁ. Santi, bhikkhave, maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṁ. Anujānāmi, bhikkhave, pātheyyaṁ pariyesituṁ taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṁ loṇatthikena, guḷo guḷatthikena, telaṁ telatthikena, sappi sappitthikena. Santi, bhikkhave, manussā, saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṁ hatthe hiraññaṁ upanikkhipanti—‘iminā ayyassa yaṁ kappiyaṁ taṁ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṁ tato kappiyaṁ taṁ sādituṁ; na tvevāhaṁ, bhikkhave, kenaci pariyāyena jātarūparajataṁ sāditabbaṁ pariyesitabbanti vadāmī”ti. 35 23. Keṇiyajaṭilavatthu Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena āpaṇaṁ tadavasari. Assosi kho keṇiyo jaṭilo—“samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito āpaṇaṁ anuppatto, taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato …pe… sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho keṇiyassa jaṭilassa etadahosi—“kiṁ nu kho ahaṁ samaṇassa gotamassa harāpeyyan”ti. Atha kho keṇiyassa jaṭilassa etadahosi—“yepi kho te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, rattūparatā viratā vikālabhojanā, te evarūpāni pānāni sādiyiṁsu. Samaṇopi gotamo rattūparato virato vikālabhojanā, arahati samaṇopi gotamo evarūpāni pānāni sādiyitun”ti pahūtaṁ pānaṁ paṭiyādāpetvā kājehi gāhāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi; sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca—“paṭiggaṇhātu me bhavaṁ gotamo pānan”ti. “Tena hi, keṇiya, bhikkhūnaṁ dehī”ti. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhikkhūnaṁ deti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathā”ti. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ pahūtehi pānehi sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ dhotahatthaṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. 610 --- pli-tv-kd6 1:35 Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca—“kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca—“kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha pānāni—ambapānaṁ jambupānaṁ cocapānaṁ mocapānaṁ madhūkapānaṁ muddikapānaṁ sālūkapānaṁ phārusakapānaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṁ phalarasaṁ ṭhapetvā dhaññaphalarasaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṁ pattarasaṁ ṭhapetvā ḍākarasaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṁ puppharasaṁ ṭhapetvā madhūkapuppharasaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, ucchurasan”ti. Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi—“Aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukhaṁ; Rājā mukhaṁ manussānaṁ, nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ. Nakkhattānaṁ mukhaṁ cando, ādicco tapataṁ mukhaṁ; Puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ, saṅgho ve yajataṁ mukhan”ti. Atha kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 36 24. Rojamallavatthu Atha kho bhagavā āpaṇe yathābhirantaṁ viharitvā yena kusinārā tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Assosuṁ kho kosinārakā mallā—“bhagavā kira kusināraṁ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī”ti. Te saṅgaraṁ akaṁsu—“yo bhagavato paccuggamanaṁ na karissati, pañcasatānissa daṇḍo”ti. Tena kho pana samayena rojo mallo āyasmato ānandassa sahāyo hoti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena kusinārā tadavasari. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato paccuggamanaṁ akaṁsu. Atha kho rojo mallo bhagavato paccuggamanaṁ karitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho rojaṁ mallaṁ āyasmā ānando etadavoca—“uḷāraṁ kho te idaṁ, āvuso roja, yaṁ tvaṁ bhagavato paccuggamanaṁ akāsī”ti. “Nāhaṁ, bhante ānanda, bahukato buddhe vā dhamme vā saṅghe vā; api ca ñātīhi saṅgaro kato—‘yo bhagavato paccuggamanaṁ na karissati, pañcasatānissa daṇḍo’ti; so kho ahaṁ, bhante ānanda, ñātīnaṁ daṇḍabhayā evāhaṁ bhagavato paccuggamanaṁ akāsin”ti. Atha kho āyasmā ānando anattamano ahosi “kathañhi nāma rojo mallo evaṁ vakkhatī”ti? Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“ayaṁ, bhante, rojo mallo abhiññāto ñātamanusso. Mahatthiko kho pana evarūpānaṁ ñātamanussānaṁ imasmiṁ dhammavinaye pasādo. 611 --- pli-tv-kd6 1:36 Sādhu, bhante, bhagavā tathā karotu, yathā rojo mallo imasmiṁ dhammavinaye pasīdeyyā”ti. “Na kho taṁ, ānanda, dukkaraṁ tathāgatena, yathā rojo mallo imasmiṁ dhammavinaye pasīdeyyā”ti. Atha kho bhagavā rojaṁ mallaṁ mettena cittena pharitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho rojo mallo bhagavato mettena cittena phuṭṭho, seyyathāpi nāma gāviṁ taruṇavaccho; evameva vihārena vihāraṁ pariveṇena pariveṇaṁ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati—“kahaṁ nu kho, bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. “Esāvuso roja, vihāro saṁvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāran”ti. Atha kho rojo mallo yena so vihāro saṁvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṁ. Atha kho rojo mallo vihāraṁ pavisitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho rojassa mallassa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ …pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu, bhante, ayyā mamaññeva paṭiggaṇheyyuṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, no aññesan”ti. “Yesaṁ kho, roja, sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho seyyathāpi tayā, tesampi evaṁ hoti—‘aho nūna ayyā amhākaññeva paṭiggaṇheyyuṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, no aññesan’ti. Tena hi, roja, tava ceva paṭiggahissanti aññesañcā”ti. Tena kho pana samayena kusinārāyaṁ paṇītānaṁ bhattānaṁ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Atha kho rojassa mallassa paṭipāṭiṁ alabhantassa etadahosi—“yannūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ, yaṁ bhattagge nāssa, taṁ paṭiyādeyyan”ti. Atha kho rojo mallo bhattaggaṁ olokento dve nāddasa—ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca. Atha kho rojo mallo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“idha me, bhante ānanda, paṭipāṭiṁ alabhantassa etadahosi—‘yannūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ, yaṁ bhattagge nāssa, taṁ paṭiyādeyyan’ti. So kho ahaṁ, bhante ānanda, bhattaggaṁ olokento dve nāddasaṁ—ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca. Sacāhaṁ, bhante ānanda, paṭiyādeyyaṁ ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca, paṭiggaṇheyya me bhagavā”ti? “Tena hi, roja, bhagavantaṁ paṭipucchissāmī”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Tena hānanda, paṭiyādetū”ti. “Tena hi, roja, paṭiyādehī”ti. Atha kho rojo mallo tassā rattiyā accayena pahūtaṁ ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi—“paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā ḍākañca piṭṭhakhādanīyañcā”ti. “Tena hi, roja, bhikkhūnaṁ dehī”ti. Atha kho rojo mallo bhikkhūnaṁ deti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathā”ti. Atha kho rojo mallo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ pahūtehi ḍākehi ca piṭṭhakhādanīyehi ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ dhotahatthaṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rojaṁ mallaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, sabbañca ḍākaṁ sabbañca piṭṭhakhādanīyan”ti. 37 25. Vuḍḍhapabbajitavatthu Atha kho bhagavā kusinārāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena ātumā tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena aññataro vuḍḍhapabbajito ātumāyaṁ paṭivasati nahāpitapubbo. Tassa dve dārakā honti, mañjukā paṭibhāneyyakā, dakkhā pariyodātasippā sake ācariyake nahāpitakamme. Assosi kho so vuḍḍhapabbajito—“bhagavā kira ātumaṁ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī”ti. Atha kho so vuḍḍhapabbajito te dārake etadavoca—“bhagavā kira, tātā, ātumaṁ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Gacchatha tumhe, tātā, khurabhaṇḍaṁ ādāya 612 --- pli-tv-kd6 1:37 nāḷiyāvāpakena anugharakaṁ anugharakaṁ āhiṇḍatha, loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṁharatha, bhagavato āgatassa yāgupānaṁ karissāmā”ti. “Evaṁ, tātā”ti kho te dārakā tassa vuḍḍhapabbajitassa paṭissuṇitvā khurabhaṇḍaṁ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṁ anugharakaṁ āhiṇḍanti, loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṁharantā. Manussā te dārake mañjuke paṭibhāneyyake passitvā yepi na kārāpetukāmā tepi kārāpenti, kārāpetvāpi bahuṁ denti. Atha kho te dārakā bahuṁ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṁhariṁsu. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena ātumā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā ātumāyaṁ viharati bhusāgāre. Atha kho so vuḍḍhapabbajito tassā rattiyā accayena pahūtaṁ yāguṁ paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi—“paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā yāgun”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti …pe… sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā taṁ vuḍḍhapabbajitaṁ etadavoca—“kutāyaṁ, bhikkhu, yāgū”ti? Atha kho so vuḍḍhapabbajito bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, pabbajito akappiye samādapessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, pabbajitena akappiye samādapetabbaṁ, yo samādapeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, nahāpitapubbena khurabhaṇḍaṁ pariharitabbaṁ. Yo parihareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 38 Atha kho bhagavā ātumāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ bahuṁ phalakhādanīyaṁ uppannaṁ hoti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho bhagavatā phalakhādanīyaṁ anuññātaṁ, kiṁ ananuññātan”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṁ phalakhādanīyan”ti. 39 Tena kho pana samayena saṅghikāni bījāni puggalikāya bhūmiyā ropiyanti, puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saṅghikāni, bhikkhave, bījāni puggalikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṁ datvā paribhuñjitabbāni. Puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṁ datvā paribhuñjitabbānī”ti. 40 26. Catumahāpadesakathā Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ kismiñci kismiñci ṭhāne kukkuccaṁ uppajjati—“kiṁ nu kho bhagavatā anuññātaṁ, kiṁ ananuññātan”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yaṁ, bhikkhave, mayā ‘idaṁ na kappatī’ti appaṭikkhittaṁ tañce akappiyaṁ anulometi, kappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo na kappati. Yaṁ, bhikkhave, mayā ‘idaṁ na kappatī’ti appaṭikkhittaṁ tañce kappiyaṁ anulometi, akappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo kappati. Yaṁ, bhikkhave, mayā ‘idaṁ kappatī’ti ananuññātaṁ tañce akappiyaṁ anulometi, kappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo na kappati. Yaṁ, bhikkhave, mayā ‘idaṁ kappatī’ti ananuññātaṁ, tañce kappiyaṁ anulometi, akappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo kappatī”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kappati nu kho yāvakālikena yāmakālikaṁ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāvakālikena sattāhakālikaṁ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāvakālikena yāvajīvikaṁ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāmakālikena sattāhakālikaṁ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāmakālikena yāvajīvikaṁ, na nu kho kappati? Kappati nu kho sattāhakālikena yāvajīvikaṁ, na nu kho kappatī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yāvakālikena, bhikkhave, yāmakālikaṁ, tadahu paṭiggahitaṁ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāvakālikena, bhikkhave, sattāhakālikaṁ, tadahu paṭiggahitaṁ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāvakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṁ, tadahu paṭiggahitaṁ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāmakālikena, bhikkhave, sattāhakālikaṁ, tadahu paṭiggahitaṁ yāme kappati, yāmātikkante na kappati. Yāmakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṁ, tadahu paṭiggahitaṁ yāme kappati, yāmātikkante na kappati. Sattāhakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṁ paṭiggahitaṁ, sattāhaṁ 613 --- pli-tv-kd6 1:40 kappati, sattāhātikkante na kappatī”ti. Bhesajjakkhandhako chaṭṭho. Tassuddānaṁ Sāradike vikālepi, vasaṁ mūle piṭṭhehi ca; Kasāvehi paṇṇaṁ phalaṁ, jatu loṇaṁ chakaṇañca. Cuṇṇaṁ cālini maṁsañca, añjanaṁ upapisanī; Añjanī uccāpārutā, salākā salākaṭhāniṁ. Thavikaṁsabaddhakaṁ suttaṁ, Muddhanitelanatthu ca; Natthukaraṇī dhūmañca, Nettañcāpidhanatthavi. Telapākesu majjañca, atikkhittaṁ abbhañjanaṁ; Tumbaṁ sedaṁ sambhārañca, mahā bhaṅgodakaṁ tathā. Dakakoṭṭhaṁ lohitañca, visāṇaṁ pādabbhañjanaṁ; Pajjaṁ satthaṁ kasāvañca, tilakakkaṁ kabaḷikaṁ. Coḷaṁ sāsapakuṭṭañca, dhūma sakkharikāya ca; Vaṇatelaṁ vikāsikaṁ, vikaṭañca paṭiggahaṁ. Gūthaṁ karonto loḷiñca, khāraṁ muttaharītakaṁ; Gandhā virecanañceva, acchākaṭaṁ kaṭākaṭaṁ. Paṭicchādani pabbhārā, ārāma sattāhena ca; Guḷaṁ muggaṁ sovīrañca, sāmaṁpākā punāpace. Punānuññāsi dubbhikkhe, phalañca tilakhādanī; Purebhattaṁ kāyaḍāho, nibbattañca bhagandalaṁ. Vatthikammañca suppiñca, manussamaṁsameva ca; Hatthiassā sunakho ca, ahi sīhañca dīpikaṁ. Acchataracchamaṁsañca, paṭipāṭi ca yāgu ca; Taruṇaṁ aññatra guḷaṁ, sunidhāvasathāgāraṁ. Gaṅgā koṭisaccakathā, ambapālī ca licchavī; Uddissa kataṁ subhikkhaṁ, punadeva paṭikkhipi. Megho yaso meṇḍako ca, Gorasaṁ pātheyyakena ca; Keṇi ambo jambu coca, Mocamadhumuddikasālukaṁ. Phārusakā ḍākapiṭṭhaṁ, ātumāyaṁ nahāpito; Sāvatthiyaṁ phalaṁ bījaṁ, kismiṁ ṭhāne ca kāliketi. Imamhi khandhake vatthū ekasataṁ chavatthu. Bhesajjakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd14 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 14. Samathakkhandhaka 1. Sammukhāvinaya |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karonti—tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karissanti—tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karonti—tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammāni karissanti—tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Na, bhikkhave, asammukhībhūtānaṁ bhikkhūnaṁ kammaṁ kātabbaṁ—tajjanīyaṁ vā, niyassaṁ vā, pabbājanīyaṁ vā, paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Adhammavādī puggalo adhammavādī sambahulā adhammavādī saṅgho. Dhammavādī puggalo dhammavādī sambahulā dhammavādī saṅgho. 2 1.1. Kaṇhapakkhanavaka Adhammavādī puggalo dhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī puggalo dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī puggalo dhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti 614 --- pli-tv-kd14 1:2 anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī sambahulā dhammavādiṁ puggalaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī sambahulā dhammavādī sambahule saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī sambahulā dhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī saṅgho dhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī saṅgho dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Adhammavādī saṅgho dhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena. Kaṇhapakkhanavakaṁ niṭṭhitaṁ. 3 1.2. Sukkapakkhanavaka Dhammavādī puggalo adhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī puggalo adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī puggalo adhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī sambahulā adhammavādiṁ puggalaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī sambahulā adhammavādī sambahule saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī sambahulā adhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti dassenti anudassenti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī saṅgho adhammavādiṁ puggalaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī saṅgho adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, 615 --- pli-tv-kd14 1:3 ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. Dhammavādī saṅgho adhammavādiṁ saṅghaṁ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhāhi, imaṁ rocehī’ti. Evañcetaṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayenā”ti. Sukkapakkhanavakaṁ niṭṭhitaṁ. 4 2. Sativinaya Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmatā dabbena mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ hoti. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ tena anuppattaṁ hoti. Natthi cassa kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ mayā anuppattaṁ. Natthi ca me kiñci uttarikaraṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Kiṁ nu kho ahaṁ saṅghassa veyyāvaccaṁ kareyyan”ti. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi—“yannūnāhaṁ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan”ti. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṁ etadavoca—“idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—‘mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ, sabbaṁ mayā anuppattaṁ. Natthi ca me kiñci uttarikaraṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Kiṁ nu kho ahaṁ saṅghassa veyyāvaccaṁ kareyyan’ti? Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi—‘yannūnāhaṁ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan’ti. Icchāmahaṁ, bhante, saṅghassa senāsanañca paññāpetuṁ bhattāni ca uddisitun”ti. “Sādhu sādhu, dabba. Tena hi tvaṁ, dabba, saṅghassa senāsanañca paññapehi bhattāni ca uddisāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ dabbo mallaputto yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannati. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sammato ca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaṁ bhikkhūnaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti. Ye te bhikkhū suttantikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ suttantaṁ saṅgāyissantī”ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ vinayaṁ vinicchinissantī”ti. Ye te bhikkhū dhammakathikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ dhammaṁ sākacchissantī”ti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“te aññamaññaṁ na byābādhissantī”ti. Ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḷhibahulā viharanti tesampi ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti—“imāyapime āyasmanto ratiyā acchissantī”ti. Yepi te bhikkhū vikāle āgacchanti tesampi tejodhātuṁ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaṁ paññapeti; apissu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti—“mayaṁ āyasmato dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṁ passissāmā”ti. Te āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ upasaṅkamitvā evaṁ 616 --- pli-tv-kd14 1:4 vadanti—“amhākaṁ, āvuso dabba, senāsanaṁ paññapehī”ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṁ vadeti—“kattha āyasmantā icchanti kattha paññapemī”ti? Te sañcicca dūre apadisanti—“amhākaṁ, āvuso dabba, gijjhakūṭe pabbate senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, corapapāte senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, isigilipasse kāḷasilāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, gotamakakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tindukakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodārāme senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, jīvakambavane senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, maddakucchimhi migadāye senāsanaṁ paññapehī”ti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṁ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito gacchanti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapeti—“ayaṁ mañco, idaṁ pīṭhaṁ, ayaṁ bhisi, idaṁ bibbohanaṁ, idaṁ vaccaṭṭhānaṁ, idaṁ passāvaṭṭhānaṁ, idaṁ pānīyaṁ, idaṁ paribhojanīyaṁ, ayaṁ kattaradaṇḍo, idaṁ saṅghassa katikasaṇṭhānaṁ, imaṁ kālaṁ pavisitabbaṁ, imaṁ kālaṁ nikkhamitabban”ti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapetvā punadeva veḷuvanaṁ paccāgacchati. Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca. Yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṁ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Tena kho pana samayena rājagahe manussā icchanti therānaṁ bhikkhūnaṁ abhisaṅkhārikaṁ piṇḍapātaṁ dātuṁ—sappimpi, telampi, uttaribhaṅgampi. Mettiyabhūmajakānaṁ pana bhikkhūnaṁ pākatikaṁ denti—yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyaṁ. Te pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhū pucchanti—“tumhākaṁ, āvuso, bhattagge kiṁ ahosi, tumhākaṁ kiṁ ahosī”ti? Ekacce therā evaṁ vadanti—“amhākaṁ, āvuso, sappi ahosi, telaṁ ahosi, uttaribhaṅgaṁ ahosī”ti. Mettiyabhūmajakā pana bhikkhū evaṁ vadanti—“amhākaṁ, āvuso, na kiñci ahosi—pākatikaṁ yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyan”ti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa catukkabhattaṁ deti niccabhattaṁ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati—aññe odanena pucchanti, aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ svātanāya mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ uddiṭṭhaṁ hoti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kalyāṇabhattikaṁ gahapatiṁ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca—“kassa, bhante, amhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti? “Mettiyabhūmajakānaṁ kho, gahapati, bhikkhūnaṁ tumhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi. Kathañhi nāma pāpabhikkhū amhākaṁ ghare bhuñjissantīti gharaṁ gantvā dāsiṁ āṇāpesi—“ye, je, sve bhattikā āgacchanti te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū—“hiyyo kho, āvuso, amhākaṁ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ uddiṭṭhaṁ; sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati; aññe odanena pucchissanti, aññe sūpena pucchissanti, aññe telena pucchissanti, aññe uttaribhaṅgena pucchissantī”ti. Te teneva somanassena na cittarūpaṁ rattiyā supiṁsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū 617 --- pli-tv-kd14 1:4 pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho sā dāsī mettiyabhūmajake bhikkhū dūratova āgacchante; disvāna koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“nisīdatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho na tāva bhattaṁ siddhaṁ bhavissati yathā mayaṁ koṭṭhake nisīdāpiyāmā”ti. Atha kho sā dāsī kaṇājakena bilaṅgadutiyena upagañchi—“bhuñjatha, bhante”ti. “Mayaṁ kho, bhagini, niccabhattikā”ti. “Jānāmi ayyā niccabhattikāti. Api cāhaṁ hiyyova gahapatinā āṇattā—‘ye, je, sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā’ti. Bhuñjatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū—“hiyyo kho, āvuso, kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi dabbassa mallaputtassa santike. Nissaṁsayaṁ kho mayaṁ dabbena mallaputtena gahapatino antare paribhinnā”ti. Te teneva domanassena na cittarūpaṁ bhuñjiṁsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaṁ gantvā pattacīvaraṁ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya nisīdiṁsu tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā. Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhūmajakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“vandāmi, ayyā”ti. Evaṁ vutte, mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“vandāmi, ayyā”ti. Tatiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. “Kyāhaṁ ayyānaṁ aparajjhāmi? Kissa maṁ ayyā nālapantī”ti? “Tathā hi pana tvaṁ, bhagini, amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī”ti? “Kyāhaṁ, ayyā, karomī”ti? “Sace kho tvaṁ, bhagini, iccheyyāsi, ajjeva bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ nāsāpeyyā”ti. “Kyāhaṁ, ayyā, karomi? Kiṁ mayā sakkā kātun”ti? “Ehi tvaṁ, bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ evaṁ vadehi—‘idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ, yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṁ tato savātaṁ; udakaṁ maññe ādittaṁ; ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā’”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mettiyā bhikkhunī bhagavantaṁ etadavoca—“idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ, yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṁ tato savātaṁ; udakaṁ maññe ādittaṁ; ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ paṭipucchi—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṁ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṁ katanti vadehi. Sace akataṁ akatanti vadehī”ti. “Yatohaṁ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunaṁ dhammaṁ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha. Ime ca bhikkhū anuyuñjathā”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. Atha kho te bhikkhū mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsesuṁ. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ—“māvuso, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha, na sā kiñci aparajjhati; amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehī”ti. “Kiṁ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti 618 --- pli-tv-kd14 1:4 khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, mettiyabhūmajakā bhikkhū dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, saṅgho dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—tena, bhikkhave, dabbena mallaputtena saṅghaṁ upasaṅkamitvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā, vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā, ukkuṭikaṁ nisīditvā, añjaliṁ paggahetvā, evamassa vacanīyo—‘ime maṁ, bhante, mettiyabhūmajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Sohaṁ, bhante, sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo—‘ime maṁ, bhante, mettiyabhūmajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Sohaṁ sativepullappatto tatiyampi, bhante, saṅghaṁ sativinayaṁ yācāmī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Pañcimāni, bhikkhave, dhammikāni sativinayassa dānāni. Suddho hoti bhikkhu anāpattiko, anuvadanti ca naṁ, yācati ca, tassa saṅgho sativinayaṁ deti dhammena samaggena—imāni kho, bhikkhave, pañca dhammikāni sativinayassa dānānī”ti. 5 3. Amūḷhavinaya Tena kho pana samayena gaggo bhikkhu ummattako hoti, cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So evaṁ vadeti—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codessanti—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. So evaṁ vadeti—‘ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan’ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… saccaṁ, 619 --- pli-tv-kd14 1:5 bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—tena, bhikkhave, gaggena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā, vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā, ukkuṭikaṁ nisīditvā, añjaliṁ paggahetvā, evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Maṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Tyāhaṁ evaṁ vadāmi—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi maṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Sohaṁ, bhante, amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo—‘ahaṁ, bhante, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Maṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Tyāhaṁ evaṁ vadāmi—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi maṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? Sohaṁ amūḷho tatiyampi, bhante, saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācāmī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So evaṁ vadeti—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi, mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Bhikkhū gaggaṁ bhikkhuṁ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So evaṁ vadeti—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti? So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. 6 Tīṇimāni, bhikkhave, adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni, tīṇi dhammikāni. Katamāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So saramānova evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ 620 --- pli-tv-kd14 1:6 amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So saramānova evaṁ vadeti—‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, yathāsupinantenā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So anummattako ummattakālayaṁ karoti—‘ahampi kho evaṁ karomi. Tumhepi evaṁ karotha. Mayhampi etaṁ kappati. Tumhākampetaṁ kappatī’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Adhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Imāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Katamāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So assaramānova evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Dhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So assaramānova evaṁ vadeti—‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, yathāsupinantenā’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Dhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti? So ummattako ummattakālayaṁ karoti—‘ahampi evaṁ karomi. Tumhepi evaṁ karotha. Mayhampi etaṁ kappati. Tumhākampetaṁ kappatī’ti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṁ deti. Dhammikaṁ amūḷhavinayassa dānaṁ. Imāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānānī”ti. 7 4. Paṭiññātakaraṇa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū appaṭiññāya bhikkhūnaṁ kammāni karonti—tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū appaṭiññāya bhikkhūnaṁ kammāni karissanti—tajjanīyampi, niyassampi, pabbājanīyampi, paṭisāraṇīyampi, ukkhepanīyampī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, appaṭiññāya bhikkhūnaṁ kammaṁ kātabbaṁ—tajjanīyaṁ vā, niyassaṁ vā, pabbājanīyaṁ vā, paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. 8 Evaṁ kho, bhikkhave, adhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ, evaṁ dhammikaṁ. Kathañca, bhikkhave, adhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ? Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘pārājikaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, pārājikaṁ ajjhāpanno, saṅghādisesaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho saṅghādisesena kāreti. Adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘pārājikaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, pārājikaṁ ajjhāpanno, thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ …pe… thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘dubbhāsitaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, dubbhāsitaṁ ajjhāpanno, pārājikaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho pārājikena kāreti. Adhammikaṁ 621 --- pli-tv-kd14 1:8 paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘dubbhāsitaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, dubbhāsitaṁ ajjhāpanno, saṅghādisesaṁ …pe… thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho dukkaṭena kāreti. Adhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, adhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ. Kathañca, bhikkhave, dhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇaṁ? Bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘pārājikaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti—‘āma, āvuso, pārājikaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho pārājikena kāreti. Dhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Bhikkhu saṅghādisesaṁ …pe… thullaccayaṁ …pe… pācittiyaṁ …pe… pāṭidesanīyaṁ …pe… dukkaṭaṁ …pe… dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. Tamenaṁ codeti saṅgho vā, sambahulā vā, ekapuggalo vā—‘dubbhāsitaṁ āyasmā ajjhāpanno’ti? So evaṁ vadeti—‘āma, āvuso, dubbhāsitaṁ ajjhāpanno’ti. Taṁ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Dhammikaṁ paṭiññātakaraṇaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, dhammikaṁ hoti paṭiññātakaraṇan”ti. 9 5. Yebhuyyasikā Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ yebhuyyasikāya vūpasametuṁ. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākaggāhāpako sammannitabbo—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. 10 Dasayime, bhikkhave, adhammikā salākaggāhā, dasa dhammikā. Katame dasa adhammikā salākaggāhā? Oramattakañca adhikaraṇaṁ hoti, na ca gatigataṁ hoti, na ca saritasāritaṁ hoti, jānāti adhammavādī bahutarāti, appeva nāma adhammavādī bahutarā assūti, jānāti saṅgho bhijjissatīti, appeva nāma saṅgho bhijjeyyāti, adhammena gaṇhanti, vaggā gaṇhanti, na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhanti—ime dasa adhammikā salākaggāhā. Katame dasa dhammikā salākaggāhā? Na ca oramattakaṁ adhikaraṇaṁ hoti, gatigatañca hoti, saritasāritañca hoti, jānāti dhammavādī bahutarāti, appeva nāma dhammavādī bahutarā assūti, jānāti saṅgho na bhijjissatīti, appeva nāma saṅgho na bhijjeyyāti, dhammena gaṇhanti, samaggā gaṇhanti, yathādiṭṭhiyā ca gaṇhanti—ime dasa dhammikā salākaggāhā”ti. 11 6. Tassapāpiyasikā Tena kho pana samayena upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānissati, aññenaññaṁ paṭicarissati, sampajānamusā bhāsissatī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Paṭhamaṁ upavāḷo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṁ āropetabbo, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, 622 --- pli-tv-kd14 1:11 aññenaññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ upavāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ karoti. Yassāyasmato khamati upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammassa karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Kataṁ saṅghena upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. 12 Pañcimāni, bhikkhave, dhammikāni tassapāpiyasikākammassa karaṇāni. Asuci ca hoti, alajjī ca, sānuvādo ca, tassa saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ karoti dhammena, samaggena—imāni kho, bhikkhave, pañca dhammikāni tassapāpiyasikākammassa karaṇāni. 6.1. Adhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchākataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti …pe… … adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. 6.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchākataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti …pe… … dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tassapāpiyasikākammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. 6.3. Ākaṅkhamānachakka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imesaṁ kho, bhikkhave …pe…. Aparesampi, bhikkhave …pe… eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. 6.4. Aṭṭhārasavatta Tassapāpiyasikākammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā …pe… na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Atha kho saṅgho upavāḷassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ akāsi. 13 7. Tiṇavatthāraka Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ 623 --- pli-tv-kd14 1:13 etadahosi—“amhākaṁ kho bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘amhākaṁ kho bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ; sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyyā’ti, anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasametuṁ. Evañca pana, bhikkhave, vūpasametabbaṁ. Sabbeheva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasameyya, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo—‘Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo—‘Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Yassāyasmato khamati amhākaṁ imāsaṁ āpattīnaṁ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitā amhākaṁ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā 624 --- pli-tv-kd14 1:13 thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Yassāyasmato khamati amhākaṁ imāsaṁ āpattīnaṁ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitā amhākaṁ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evañca pana, bhikkhave, te bhikkhū tāhi āpattīhi vuṭṭhitā honti, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, ṭhapetvā diṭṭhāvikammaṁ, ṭhapetvā ye na tattha hontī”ti. 14 8. Adhikaraṇa Tena kho pana samayena bhikkhūpi bhikkhūhi vivadanti, bhikkhūpi bhikkhunīhi vivadanti, bhikkhuniyopi bhikkhūhi vivadanti, channopi bhikkhu bhikkhunīnaṁ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṁ vivadati, bhikkhunīnaṁ pakkhaṁ gāheti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma channo bhikkhu bhikkhunīnaṁ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṁ vivadissati, bhikkhunīnaṁ pakkhaṁ gāhessatīti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… saccaṁ kira, bhikkhave …pe… saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Cattārimāni, bhikkhave, adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti vā abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṁ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṁ tathāgatenāti vā, paññattaṁ tathāgatenāti vā apaññattaṁ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā? Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ—idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ—idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ āpattādhikaraṇaṁ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ—idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ? Yā saṅghassa kiccayatā, karaṇīyatā, apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ—idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ. Vivādādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? Cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Tīṇipi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ, tīṇipi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. 625 --- pli-tv-kd14 1:14 Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhī, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṁ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū luddhacittā vivadanti, duṭṭhacittā vivadanti, mūḷhacittā vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti vā abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṁ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṁ tathāgatenāti vā, paññattaṁ tathāgatenāti vā apaññattaṁ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Imāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū aluddhacittā vivadanti, aduṭṭhacittā vivadanti, amūḷhacittā vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Imāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṁ. “Anuvādādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? Cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Tīṇipi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ, tīṇipi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ, kāyopi anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ, vācāpi anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaṁ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa 626 --- pli-tv-kd14 1:14 anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī …pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhī, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi …pe… saṅghepi …pe… sikkhāyapi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaṁ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe, bhikkhave, anuvādamūlaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṁ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṁ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ luddhacittā anuvadanti, duṭṭhacittā anuvadanti, mūḷhacittā anuvadanti—sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Imāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ aluddhacittā anuvadanti, aduṭṭhacittā anuvadanti, amūḷhacittā anuvadanti—sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Imāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamo kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idhekacco dubbaṇṇo hoti, duddassiko, okoṭimako, bahvābādho, kāṇo vā, kuṇī vā, khañjo vā, pakkhahato vā, yena naṁ anuvadanti. Ayaṁ kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Katamā vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ? Idhekacco dubbaco hoti, mammano, eḷagalavāco, yāya naṁ anuvadanti. Ayaṁ vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṁ. Āpattādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? Cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṁ. Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti, na vācato, na cittato. Atthāpatti vācato samuṭṭhāti, na kāyato, na cittato. Atthāpatti kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato. Atthāpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato. Atthāpatti vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato. Atthāpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Ime cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṁ. Kiccādhikaraṇassa kiṁ mūlaṁ? Kiccādhikaraṇassa ekaṁ mūlaṁ—saṅgho. Vivādādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ. Vivādādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ kusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū kusalacittā vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ—idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū akusalacittā vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ—idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ vivādādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū abyākatacittā vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho 627 --- pli-tv-kd14 1:14 viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ—idaṁ vuccati vivādādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ. Anuvādādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ kusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ kusalacittā anuvadanti—sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ—idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ akusalacittā anuvadanti—sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ—idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ anuvādādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ abyākatacittā anuvadanti—sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ—idaṁ vuccati anuvādādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Āpattādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ? Āpattādhikaraṇaṁ siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ; natthi āpattādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ āpattādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Yaṁ jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo—idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ āpattādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Yaṁ ajānanto asañjānanto acecca anabhivitaritvā vītikkamo—idaṁ vuccati āpattādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Kiccādhikaraṇaṁ kusalaṁ, akusalaṁ, abyākataṁ? Kiccādhikaraṇaṁ siyā kusalaṁ, siyā akusalaṁ, siyā abyākataṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ kusalaṁ? Yaṁ saṅgho kusalacitto kammaṁ karoti—apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ—idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ kusalaṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ akusalaṁ? Yaṁ saṅgho akusalacitto kammaṁ karoti—apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ—idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ akusalaṁ. Tattha katamaṁ kiccādhikaraṇaṁ abyākataṁ? Yaṁ saṅgho abyākatacitto kammaṁ karoti—apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ—idaṁ vuccati kiccādhikaraṇaṁ abyākataṁ. Vivādo vivādādhikaraṇaṁ, vivādo no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no vivādo, adhikaraṇañceva vivādo ca. Siyā vivādo vivādādhikaraṇaṁ, siyā vivādo no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no vivādo, siyā adhikaraṇañceva vivādo ca. Tattha katamo vivādo vivādādhikaraṇaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā …pe… duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṁ tattha bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaṁ—ayaṁ vivādo vivādādhikaraṇaṁ. Tattha katamo vivādo no adhikaraṇaṁ? Mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati—ayaṁ vivādo no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no vivādo? Anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no vivādo. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva vivādo ca? Vivādādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva vivādo ca. Anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ, anuvādo no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no anuvādo, adhikaraṇañceva anuvādo ca. Siyā anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ, siyā anuvādo no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no anuvādo, siyā adhikaraṇañceva anuvādo ca. Tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ anuvadanti—sīlavipattiyā vā, ācāravipattiyā vā, diṭṭhivipattiyā vā, ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṁ—ayaṁ anuvādo anuvādādhikaraṇaṁ. Tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaṁ? Mātāpi puttaṁ 628 --- pli-tv-kd14 1:14 anuvadati, puttopi mātaraṁ anuvadati, pitāpi puttaṁ anuvadati, puttopi pitaraṁ anuvadati, bhātāpi bhātaraṁ anuvadati, bhātāpi bhaginiṁ anuvadati, bhaginīpi bhātaraṁ anuvadati, sahāyopi sahāyaṁ anuvadati—ayaṁ anuvādo no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no anuvādo? Āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ, vivādādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no anuvādo. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva anuvādo ca? Anuvādādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva anuvādo ca. Āpatti āpattādhikaraṇaṁ, āpatti no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no āpatti, adhikaraṇañceva āpatti ca. Siyā āpatti āpattādhikaraṇaṁ, siyā āpatti no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no āpatti, siyā adhikaraṇañceva āpatti ca. Tattha katamaṁ āpatti āpattādhikaraṇaṁ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṁ—ayaṁ āpatti āpattādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ āpatti no adhikaraṇaṁ? Sotāpatti samāpatti—ayaṁ āpatti no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no āpatti? Kiccādhikaraṇaṁ, vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no āpatti. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva āpatti ca? Āpattādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva āpatti ca. Kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ, kiccaṁ no adhikaraṇaṁ, adhikaraṇaṁ no kiccaṁ, adhikaraṇañceva kiccañca. Siyā kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ, siyā kiccaṁ no adhikaraṇaṁ, siyā adhikaraṇaṁ no kiccaṁ, siyā adhikaraṇañceva kiccañca. Tattha katamaṁ kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ? Yā saṅghassa kiccayatā, karaṇīyatā, apalokanakammaṁ, ñattikammaṁ, ñattidutiyakammaṁ, ñatticatutthakammaṁ—idaṁ kiccaṁ kiccādhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ kiccaṁ no adhikaraṇaṁ? Ācariyakiccaṁ, upajjhāyakiccaṁ, samānupajjhāyakiccaṁ, samānācariyakiccaṁ—idaṁ kiccaṁ no adhikaraṇaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇaṁ no kiccaṁ? Vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ—idaṁ adhikaraṇaṁ no kiccaṁ. Tattha katamaṁ adhikaraṇañceva kiccañca? Kiccādhikaraṇaṁ adhikaraṇañceva kiccañca. 9. Adhikaraṇavūpasamanasamatha 9.1. Sammukhāvinaya Vivādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Vivādādhikaraṇaṁ dvīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca, yebhuyyasikāya ca. Siyā vivādādhikaraṇaṁ ekaṁ samathaṁ anāgamma yebhuyyasikaṁ, ekena samathena sameyya—sammukhāvinayenāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti—dhammoti vā adhammoti vā, vinayoti vā avinayoti vā, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti vā abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṁ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṁ tathāgatenāti vā, paññattaṁ tathāgatenāti vā apaññattaṁ tathāgatenāti vā, āpattīti vā anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati—ayaṁ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti—ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. Te ce, bhikkhave, bhikkhū na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ tasmiṁ āvāse vūpasametuṁ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi, yasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū, so āvāso gantabbo. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ āvāsaṁ gacchantā antarāmagge sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? 629 --- pli-tv-kd14 1:14 Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati—ayaṁ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti—ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ āvāsaṁ āgacchantā antarāmagge na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi, taṁ āvāsaṁ gantvā āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā—‘idaṁ kho, āvuso, adhikaraṇaṁ evaṁ jātaṁ, evaṁ samuppannaṁ; sādhāyasmantā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assā’ti. Sace, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū vuḍḍhatarā honti, āgantukā bhikkhū navakatarā, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe, āyasmanto, muhuttaṁ ekamantaṁ hotha, yāva mayaṁ mantemā’ti. Sace pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū navakatarā honti, āgantukā bhikkhū vuḍḍhatarā, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā—‘tena hi tumhe, āyasmanto, muhuttaṁ idheva tāva hotha, yāva mayaṁ mantemā’ti. Sace pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ evaṁ hoti—‘na mayaṁ sakkoma imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanenā’ti, na taṁ adhikaraṇaṁ āvāsikehi bhikkhūhi sampaṭicchitabbaṁ. Sace pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ evaṁ hoti—‘sakkoma mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanenā’ti. Tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā—‘sace tumhe, āyasmanto, amhākaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ yathājātaṁ yathāsamuppannaṁ ārocessatha, yathā ca mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṁ bhavissati. Evaṁ mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ sampaṭicchissāma. No ce tumhe, āyasmanto, amhākaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ yathājātaṁ yathāsamuppannaṁ ārocessatha, yathā ca mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā na suvūpasantaṁ bhavissati, na mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ sampaṭicchissāmā’ti. Evaṁ supariggahitaṁ kho, bhikkhave, katvā āvāsikehi bhikkhūhi taṁ adhikaraṇaṁ sampaṭicchitabbaṁ. Tehi, bhikkhave, āgantukehi bhikkhūhi āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā—‘yathājātaṁ yathāsamuppannaṁ mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ āyasmantānaṁ ārocessāma. Sace āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṁ bhavissati. Evaṁ mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ āyasmantānaṁ niyyādessāma. No ce āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ dhammena vinayena satthusāsanena tathā na suvūpasantaṁ bhavissati, na mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ āyasmantānaṁ niyyādessāma. Mayameva imassa adhikaraṇassa sāmino bhavissāmā’ti. Evaṁ supariggahitaṁ kho, bhikkhave, katvā āgantukehi bhikkhūhi taṁ adhikaraṇaṁ āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ niyyādetabbaṁ. Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.2. Ubbāhikāyavūpasamana Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati, anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ. 630 --- pli-tv-kd14 1:14 Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo—sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti, dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṁ saññāpetuṁ nijjhāpetuṁ pekkhetuṁ pasādetuṁ; adhikaraṇasamuppādavūpasamanakusalo hoti; adhikaraṇaṁ jānāti; adhikaraṇasamudayaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhaṁ jānāti; adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṁ jānāti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi dasahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ ubbāhikāya sammannituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṁ sammanneyya ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anantāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṁ sammannati ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhuno sammuti ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa neva suttaṁ āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me āyasmantā. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa neva suttaṁ āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo. So atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, itthannāmaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi tasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa suttañhi kho āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo, so atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati, byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me āyasmantā. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa suttañhi kho āgataṁ hoti, no suttavibhaṅgo. So atthaṁ asallakkhento byañjanacchāyāya atthaṁ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, itthannāmaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, 631 --- pli-tv-kd14 1:14 adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. 9.3. Yebhuyyasikāvinaya Te ce, bhikkhave, bhikkhū na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi taṁ adhikaraṇaṁ saṅghassa niyyādetabbaṁ—‘na mayaṁ, bhante, sakkoma imaṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasametuṁ, saṅghova imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametū’ti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ yebhuyyasikāya vūpasametuṁ. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākaggāhāpako sammannitabbo—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya …pe… evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ salākaggāhāpakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākā gāhetabbā. Yathā bahutarā bhikkhū dhammavādino vadanti tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabbaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, yebhuyyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati—ayaṁ tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho atthapaccatthikā sammukhībhūtā honti—ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kā ca tattha yebhuyyasikāya? Yā yebhuyyasikākammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā—ayaṁ tattha yebhuyyasikāya. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyan”ti. 9.4. Tividhasalākaggāha Tena kho pana samayena sāvatthiyā evaṁ jātaṁ evaṁ samuppannaṁ adhikaraṇaṁ hoti. Atha kho te bhikkhū—asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena—assosuṁ kho amukasmiṁ kira āvāse sambahulā therā viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā viyattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Te ce therā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyuṁ dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assāti. Atha kho te bhikkhū taṁ āvāsaṁ gantvā te there etadavocuṁ—“idaṁ, bhante, adhikaraṇaṁ evaṁ jātaṁ, evaṁ samuppannaṁ. Sādhu, bhante, therā imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assā”ti. Atha kho te therā—yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ tathā suvūpasantanti—tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasamesuṁ. Atha kho te bhikkhū—asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena—assosuṁ kho amukasmiṁ kira āvāse tayo therā viharanti …pe… dve therā viharanti …pe… eko thero viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So ce thero imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyya dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assāti. Atha kho te bhikkhū taṁ āvāsaṁ gantvā taṁ theraṁ etadavocuṁ—“idaṁ, bhante, 632 --- pli-tv-kd14 1:14 adhikaraṇaṁ evaṁ jātaṁ, evaṁ samuppannaṁ. Sādhu, bhante, thero imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṁ adhikaraṇaṁ suvūpasantaṁ assā”ti. Atha kho so thero—yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, yathā sambahulehi therehi adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, yathā tīhi therehi adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, yathā dvīhi therehi adhikaraṇaṁ vūpasamitaṁ, tathā suvūpasantanti—tathā taṁ adhikaraṇaṁ vūpasamesi. Atha kho te bhikkhū asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā tiṇṇaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā dvinnaṁ therānaṁ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā ekassa therassa adhikaraṇavūpasamanena, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “Nihatametaṁ, bhikkhave, adhikaraṇaṁ santaṁ vūpasantaṁ suvūpasantaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ saññattiyā tayo salākaggāhe—gūḷhakaṁ, sakaṇṇajappakaṁ, vivaṭakaṁ. Kathañca, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘ayaṁ evaṁvādissa salākā, ayaṁ evaṁvādissa salākā. Yaṁ icchasi taṁ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo—‘mā ca kassaci dassehī’ti. Sace jānāti—adhammavādī bahutarāti, duggahoti, paccukkaḍḍhitabbaṁ. Sace jānāti—dhammavādī bahutarāti, suggahoti, sāvetabbaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti. Kathañca, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaṁ—‘ayaṁ evaṁvādissa salākā, ayaṁ evaṁvādissa salākā. Yaṁ icchasi taṁ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo—‘mā ca kassaci ārocehī’ti. Sace jānāti—adhammavādī bahutarāti, duggahoti, paccukkaḍḍhitabbaṁ. Sace jānāti—dhammavādī bahutarāti, suggahoti, sāvetabbaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti. Kathañca, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti? Sace jānāti—dhammavādī bahutarāti, vissaṭṭheneva vivaṭena gāhetabbo. Evaṁ kho, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo salākaggāhā”ti. 9.5. Sativinaya “Anuvādādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaṁ catūhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca, sativinayena ca, amūḷhavinayena ca, tassapāpiyasikāya ca. Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma—amūḷhavinayañca, tassapāpiyasikañca; dvīhi samathehi sammeyya—sammukhāvinayena ca, sativinayena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘maṁ, bhante, bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. Sohaṁ, bhante, sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattenaṁ bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Bhikkhū itthannāmaṁ bhikkhuṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. So sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Bhikkhū itthannāmaṁ bhikkhuṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsenti. So sativepullappatto saṅghaṁ sativinayaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca 633 --- pli-tv-kd14 1:14 sativinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho sammukhībhūtā honti—ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha sativinayasmiṁ? Yā sativinayassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā—idaṁ tattha sativinayasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.6. Amūḷhavinaya Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma—sativinayañca, tassapāpiyasikañca; dvīhi samathehi sammeyya—sammukhāvinayena ca, amūḷhavinayena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Taṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. So evaṁ vadeti—‘ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan’ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva—‘saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Maṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. Tyāhaṁ evaṁ vadāmi—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi maṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. “Sohaṁ, bhante, amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācāmī”’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Taṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So evaṁ vadeti—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Taṁ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So evaṁ vadeti—“ahaṁ kho, āvuso, ummattako ahosiṁ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Nāhaṁ taṁ sarāmi. Mūḷhena me etaṁ katan”ti. Evampi naṁ vuccamānā codenteva—“saratāyasmā evarūpiṁ āpattiṁ āpajjitā”ti. So amūḷho saṅghaṁ amūḷhavinayaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena 634 --- pli-tv-kd14 1:14 itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, amūḷhavinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kiñca tattha amūḷhavinayasmiṁ? Yā amūḷhavinayassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā—idaṁ tattha amūḷhavinayasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.7. Tassapāpiyasikāvinaya Siyā anuvādādhikaraṇaṁ dve samathe anāgamma—sativinayañca, amūḷhavinayañca; dvīhi samathehi sammeyya—sammukhāvinayena ca, tassapāpiyasikāya cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhuṁ saṅghamajjhe garukāya āpattiyā codeti—‘saratāyasmā evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Tamenaṁ so nibbeṭhentaṁ ativeṭheti—‘iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā. Sarāmi ca kho ahaṁ, āvuso, evarūpiṁ appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitā’ti. Tamenaṁ so nibbeṭhentaṁ ativeṭheti—‘iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadeti—‘imañhi nāmāhaṁ, āvuso, appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitvā apuṭṭho paṭijānissāmi. Kiṁ panāhaṁ evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitvā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā, puṭṭho na paṭijānissāmī’ti? So evaṁ vadeti—‘imañhi nāma tvaṁ, āvuso, appamattikaṁ āpattiṁ āpajjitvā apuṭṭho na paṭijānissasi. Kiṁ pana tvaṁ evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitvā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā, apuṭṭho paṭijānissasi? Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. So evaṁ vadesi—‘sarāmi kho ahaṁ, āvuso, evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā. Davā me etaṁ vuttaṁ, ravā me etaṁ vuttaṁ—nāhaṁ taṁ sarāmi evarūpiṁ garukaṁ āpattiṁ āpajjitā, pārājikaṁ vā pārājikasāmantaṁ vā’ti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ kātabbaṁ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenāññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenāññaṁ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammassa karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Kataṁ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyasikākammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, tassapāpiyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā …pe… kā ca tattha tassapāpiyasikāya? Yā tassapāpiyasikākammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā—ayaṁ tattha tassapāpiyasikāya. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, 635 --- pli-tv-kd14 1:14 khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.8. Paṭiññātakaraṇa Āpattādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Āpattādhikaraṇaṁ tīhi samathehi sammati—sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca, tiṇavatthārakena ca. Siyā āpattādhikaraṇaṁ ekaṁ samathaṁ anāgamma—tiṇavatthārakaṁ, dvīhi samathehi sammeyya—sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu lahukaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno; taṁ paṭidesemī’ti. Tena vattabbo—‘passasī’ti? ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti—ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā—idaṁ tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tena, bhikkhave, bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassu vacanīyā—‘ahaṁ, bhante, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno; taṁ paṭidesemī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me āyasmantā. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu āpattiṁ sarati, vivarati, uttāniṁ karoti deseti. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṁ paṭiggaṇheyyan’ti. Tena vattabbo—‘passasī’ti? ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti—ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā—idaṁ tattha paṭiññātakaraṇasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno; taṁ paṭidesemī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu āpattiṁ sarati, vivarati, uttāniṁ karoti, deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṁ paṭiggaṇheyyan’ti. Tena vattabbo—‘passasī’ti? ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā …pe… evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. 9.9. Tiṇavatthāraka Siyā āpattādhikaraṇaṁ ekaṁ samathaṁ anāgamma—paṭiññātakaraṇaṁ, dvīhi samathehi sammeyya—sammukhāvinayena ca, tiṇavatthārakena cāti? Siyātissa vacanīyaṁ. Yathā kathaṁ viya? Idha pana, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ hoti bhāsitaparikkantaṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘amhākaṁ kho bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ 636 --- pli-tv-kd14 1:14 bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyyā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasametuṁ. Evañca pana, bhikkhave, vūpasametabbaṁ. Sabbeheva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ tiṇavatthārakena vūpasameyya, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttanti. Ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo—Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo—‘Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttan’ti. Athāparesaṁ ekatopakkhikānaṁ bhikkhūnaṁ byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṁ, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ viharataṁ bahuṁ assāmaṇakaṁ ajjhāciṇṇaṁ bhāsitaparikkantaṁ. Sace mayaṁ imāhi āpattīhi aññamaññaṁ kāressāma, siyāpi taṁ adhikaraṇaṁ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṁvatteyya. Ahaṁ yā ceva imesaṁ āyasmantānaṁ āpatti, yā ca attano āpatti, imesañceva āyasmantānaṁ atthāya, attano ca atthāya, saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Yassāyasmato khamati amhākaṁ imāsaṁ āpattīnaṁ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitā amhākaṁ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena, ṭhapetvā thullavajjaṁ, ṭhapetvā gihippaṭisaṁyuttaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Athāparesaṁ …pe… evametaṁ dhārayāmī’ti. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ. Kena vūpasantaṁ? Sammukhāvinayena ca, tiṇavatthārakena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṁ? Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—ayaṁ tattha saṅghasammukhatā. Kā ca tattha dhammasammukhatā, vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṁ adhikaraṇaṁ vūpasammati—ayaṁ tattha dhammasammukhatā, 637 --- pli-tv-kd14 1:14 vinayasammukhatā. Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti—ayaṁ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha tiṇavatthārakasmiṁ? Yā tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā karaṇaṁ upagamanaṁ ajjhupagamanaṁ adhivāsanā appaṭikkosanā—idaṁ tattha tiṇavatthārakasmiṁ. Evaṁ vūpasantañce, bhikkhave, adhikaraṇaṁ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyaṁ; chandadāyako khīyati, khīyanakaṁ pācittiyaṁ. Kiccādhikaraṇaṁ katihi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaṁ ekena samathena sammati—sammukhāvinayenā”ti. Samathakkhandhako niṭṭhito catuttho. pli-tv-kd2 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 2. Uposathakkhandhaka 1. Sannipātānujānana |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṁ bhāsanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṁ, labhanti pasādaṁ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṁ. Atha kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“etarahi kho aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṁ bhāsanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṁ, labhanti pasādaṁ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṁ. Yannūna ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyun”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṁ etadavoca—“idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi ‘etarahi kho aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṁ bhāsanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṁ, labhanti pasādaṁ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṁ. Yannūna ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyun’ti. Sādhu, bhante, ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyun”ti. Atha kho bhagavā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitun”ti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā anuññātā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitun”ti—cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā tuṇhī nisīdanti. Te manussā upasaṅkamanti dhammassavanāya. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā tuṇhī nisīdissanti, seyyathāpi mūgasūkarā. Nanu nāma sannipatitehi dhammo bhāsitabbo”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṁ bhāsitun”ti. 3 2. Pātimokkhuddesānujānana Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“yannūnāhaṁ yāni mayā bhikkhūnaṁ paññattāni 638 --- pli-tv-kd2 1:3 sikkhāpadāni, tāni nesaṁ pātimokkhuddesaṁ anujāneyyaṁ. So nesaṁ bhavissati uposathakamman”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“idha mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi ‘yannūnāhaṁ yāni mayā bhikkhūnaṁ paññattāni sikkhāpadāni, tāni nesaṁ pātimokkhuddesaṁ anujāneyyaṁ. So nesaṁ bhavissati uposathakamman’ti. Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhaṁ uddisituṁ. Evañca pana, bhikkhave, uddisitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho uposathaṁ kareyya, pātimokkhaṁ uddiseyya. Kiṁ saṅghassa pubbakiccaṁ? Pārisuddhiṁ āyasmanto ārocetha. Pātimokkhaṁ uddisissāmi. Taṁ sabbeva santā sādhukaṁ suṇoma manasi karoma. Yassa siyā āpatti, so āvikareyya. Asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṁ. Tuṇhībhāvena kho panāyasmante parisuddhāti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṁ hoti, evamevaṁ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṁ anussāvitaṁ hoti. Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṁ anussāviyamāne saramāno santiṁ āpattiṁ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā. Tasmā, saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā; āvikatā hissa phāsu hotī’”ti. Pātimokkhanti ādimetaṁ mukhametaṁ pamukhametaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ. Tena vuccati pātimokkhanti. Āyasmantoti piyavacanametaṁ garuvacanametaṁ sagāravasappatissādhivacanametaṁ āyasmantoti. Uddisissāmīti ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttāniṁ karissāmi pakāsessāmi. Tanti pātimokkhaṁ vuccati. Sabbeva santāti yāvatikā tassā parisāya therā ca navā ca majjhimā ca, ete vuccanti sabbeva santāti. Sādhukaṁ suṇomāti aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharāma. Manasi karomāti ekaggacittā avikkhittacittā avisāhaṭacittā nisāmema. Yassa siyā āpattīti therassa vā navassa vā majjhimassa vā, pañcannaṁ vā āpattikkhandhānaṁ aññatarā āpatti, sattannaṁ vā āpattikkhandhānaṁ aññatarā āpatti. So āvikareyyāti so deseyya, so vivareyya, so uttāniṁ kareyya, so pakāseyya saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. Asantī nāma āpatti anajjhāpannā vā hoti, āpajjitvā vā vuṭṭhitā. Tuṇhī bhavitabbanti adhivāsetabbaṁ na byāharitabbaṁ. Parisuddhāti vedissāmīti jānissāmi dhāressāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṁ hotīti yathā ekena eko puṭṭho byākareyya, evameva tassā parisāya jānitabbaṁ maṁ pucchatīti. Evarūpā nāma parisā bhikkhuparisā vuccati. Yāvatatiyaṁ anussāvitaṁ hotīti sakimpi anussāvitaṁ hoti, dutiyampi anussāvitaṁ hoti, tatiyampi anussāvitaṁ hoti. Saramānoti jānamāno sañjānamāno. Santī nāma āpatti ajjhāpannā vā hoti, āpajjitvā vā avuṭṭhitā. Nāvikareyyāti na deseyya, na vivareyya, na uttāniṁ kareyya, na pakāseyya saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. Sampajānamusāvādassa hotīti sampajānamusāvāde kiṁ hoti? Dukkaṭaṁ hoti. Antarāyiko dhammo vutto bhagavatāti. Kissa antarāyiko? Paṭhamassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, dutiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, tatiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, catutthassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, jhānānaṁ vimokkhānaṁ samādhīnaṁ samāpattīnaṁ nekkhammānaṁ nissaraṇānaṁ pavivekānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ adhigamāya antarāyiko. Tasmāti taṅkāraṇā. Saramānenāti jānamānena sañjānamānena. Visuddhāpekkhenāti vuṭṭhātukāmena visujjhitukāmena. Santī nāma āpatti ajjhāpannā vā hoti, āpajjitvā vā avuṭṭhitā. Āvikātabbāti āvikātabbā saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. Āvikatā hissa phāsu hotīti kissa phāsu hoti? Paṭhamassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, dutiyassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, tatiyassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, catutthassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, jhānānaṁ vimokkhānaṁ samādhīnaṁ samāpattīnaṁ nekkhammānaṁ nissaraṇānaṁ pavivekānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ adhigamāya phāsu 639 --- pli-tv-kd2 1:3 hotīti. 4 Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā pātimokkhuddeso anuññāto”ti—devasikaṁ pātimokkhaṁ uddisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, devasikaṁ pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, uposathe pātimokkhaṁ uddisitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā uposathe pātimokkhuddeso anuññāto”ti—pakkhassa tikkhattuṁ pātimokkhaṁ uddisanti, cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, pakkhassa tikkhattuṁ pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sakiṁ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā pātimokkhaṁ uddisitun”ti. 5 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yathāparisāya pātimokkhaṁ uddisanti sakāya sakāya parisāya. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yathāparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ sakāya sakāya parisāya. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, samaggānaṁ uposathakamman”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘samaggānaṁ uposathakamman’ti. Kittāvatā nu kho sāmaggī hoti, yāvatā ekāvāso, udāhu sabbā pathavī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ettāvatā sāmaggī yāvatā ekāvāso”ti. 3. Mahākappinavatthu Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino rājagahe viharati maddakucchimhi migadāye. Atha kho āyasmato mahākappinassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“gaccheyyaṁ vāhaṁ uposathaṁ na vā gaccheyyaṁ, gaccheyyaṁ vāhaṁ saṅghakammaṁ na vā gaccheyyaṁ, atha khvāhaṁ visuddho paramāya visuddhiyā”ti? Atha kho bhagavā āyasmato mahākappinassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—gijjhakūṭe pabbate antarahito maddakucchimhi migadāye āyasmato mahākappinassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho mahākappino bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ mahākappinaṁ bhagavā etadavoca—“nanu te, kappina, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—gaccheyyaṁ vāhaṁ uposathaṁ na vā gaccheyyaṁ, gaccheyyaṁ vāhaṁ saṅghakammaṁ na vā gaccheyyaṁ, atha khvāhaṁ visuddho paramāya visuddhiyā”ti? “Evaṁ, bhante”. “Tumhe ce brāhmaṇā uposathaṁ na sakkarissatha na garukarissatha na mānessatha na pūjessatha, atha ko carahi uposathaṁ sakkarissati garukarissati mānessati pūjessati? Gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, uposathaṁ, mā no agamāsi. Gaccha tvaṁ saṅghakammaṁ, mā no agamāsī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahākappino bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ mahākappinaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—maddakucchimhi migadāye āyasmato mahākappinassa sammukhe antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. 6 4. Sīmānujānana Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘ettāvatā sāmaggī yāvatā ekāvāso’ti, kittāvatā nu kho ekāvāso hotī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sīmaṁ sammannituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā—paṭhamaṁ nimittā kittetabbā—pabbatanimittaṁ, pāsāṇanimittaṁ, vananimittaṁ, rukkhanimittaṁ, magganimittaṁ, vammikanimittaṁ, nadīnimittaṁ, udakanimittaṁ. Nimitte kittetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṁ sammanneyya samānasaṁvāsaṁ ekuposathaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Saṅgho etehi nimittehi sīmaṁ sammannati samānasaṁvāsaṁ ekuposathaṁ. Yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṁvāsāya ekuposathāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṁvāsā ekuposathā. 640 --- pli-tv-kd2 1:6 Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 7 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā sīmāsammuti anuññātā”ti—atimahatiyo sīmāyo sammannanti, catuyojanikāpi pañcayojanikāpi chayojanikāpi. Bhikkhū uposathaṁ āgacchantā uddissamānepi pātimokkhe āgacchanti, uddiṭṭhamattepi āgacchanti, antarāpi parivasanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, atimahatī sīmā sammannitabbā, catuyojanikā vā pañcayojanikā vā chayojanikā vā. Yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṁ sīmaṁ sammannitun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nadīpārasīmaṁ sammannanti. Uposathaṁ āgacchantā bhikkhūpi vuyhanti, pattāpi vuyhanti, cīvarānipi vuyhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, nadīpārasīmā sammannitabbā. Yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yatthassa dhuvanāvā vā dhuvasetu vā, evarūpaṁ nadīpārasīmaṁ sammannitun”ti. 8 5. Uposathāgārakathā Tena kho pana samayena bhikkhū anupariveṇiyaṁ pātimokkhaṁ uddisanti asaṅketena. Āgantukā bhikkhū na jānanti—“kattha vā ajjuposatho karīyissatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, anupariveṇiyaṁ pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ asaṅketena. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāraṁ sammannitvā uposathaṁ kātuṁ, yaṁ saṅgho ākaṅkhati vihāraṁ vā aḍḍhayogaṁ vā pāsādaṁ vā hammiyaṁ vā guhaṁ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ uposathāgāraṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ uposathāgāraṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa uposathāgārassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo vihāro uposathāgāraṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse dve uposathāgārāni sammatāni honti. Bhikkhū ubhayattha sannipatanti—“idha uposatho karīyissati, idha uposatho karīyissatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ekasmiṁ āvāse dve uposathāgārāni sammannitabbāni. Yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ekaṁ samūhanitvā ekattha uposathaṁ kātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, samūhantabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ uposathāgāraṁ samūhaneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ uposathāgāraṁ samūhanati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa uposathāgārassa samugghāto, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samūhataṁ saṅghena itthannāmaṁ uposathāgāraṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 9 6. Uposathappamukhānujānana Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse atikhuddakaṁ uposathāgāraṁ sammataṁ hoti, tadahuposathe mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Bhikkhū asammatāya bhūmiyā nisinnā pātimokkhaṁ assosuṁ. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘uposathāgāraṁ sammannitvā uposatho kātabbo’ti, mayañcamhā asammatāya bhūmiyā nisinnā pātimokkhaṁ assumhā, kato nu kho amhākaṁ uposatho, akato nu kho”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Sammatāya vā, bhikkhave, bhūmiyā nisinnā asammatāya vā yato pātimokkhaṁ suṇāti, katovassa uposatho. Tena hi, bhikkhave, saṅgho yāva mahantaṁ uposathappamukhaṁ ākaṅkhati, tāva mahantaṁ uposathappamukhaṁ sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbaṁ. Paṭhamaṁ nimittā kittetabbā. Nimitte kittetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho etehi nimittehi uposathappamukhaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yāvatā samantā nimittā kittitā. Saṅgho etehi nimittehi uposathappamukhaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati etehi nimittehi uposathappamukhassa sammuti, so tuṇhassa; yassa 641 --- pli-tv-kd2 1:9 nakkhamati, so bhāseyya. Sammataṁ saṅghena etehi nimittehi uposathappamukhaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 10 Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe navakā bhikkhū paṭhamataraṁ sannipatitvā—“na tāva therā āgacchantī”ti—pakkamiṁsu. Uposatho vikāle ahosi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe therehi bhikkhūhi paṭhamataraṁ sannipatitun”ti. 11 Tena kho pana samayena rājagahe sambahulā āvāsā samānasīmā honti. Tattha bhikkhū vivadanti—“amhākaṁ āvāse uposatho karīyatu, amhākaṁ āvāse uposatho karīyatū”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, sambahulā āvāsā samānasīmā honti. Tattha bhikkhū vivadanti—‘amhākaṁ āvāse uposatho karīyatu, amhākaṁ āvāse uposatho karīyatū’ti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva ekajjhaṁ sannipatitvā uposatho kātabbo. Yattha vā pana thero bhikkhu viharati, tattha sannipatitvā uposatho kātabbo, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 12 7. Avippavāsasīmānujānana Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo andhakavindā rājagahaṁ uposathaṁ āgacchanto antarāmagge nadiṁ taranto manaṁ vūḷho ahosi, cīvarānissa allāni. Bhikkhū āyasmantaṁ mahākassapaṁ etadavocuṁ—“kissa te, āvuso, cīvarāni allānī”ti? “Idhāhaṁ, āvuso, andhakavindā rājagahaṁ uposathaṁ āgacchanto antarāmagge nadiṁ taranto manamhi vūḷho. Tena me cīvarāni allānī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yā sā, bhikkhave, saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā ticīvarena avippavāsasammuti anuññātāti antaraghare cīvarāni nikkhipanti. Tāni cīvarāni nassantipi ḍayhantipi undūrehipi khajjanti. Bhikkhū duccoḷā honti lūkhacīvarā. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, duccoḷā lūkhacīvarā”ti? “Idha mayaṁ, āvuso, bhagavatā ticīvarena avippavāsasammuti anuññātāti antaraghare cīvarāni nikkhipimhā. Tāni cīvarāni naṭṭhānipi daḍḍhānipi, undūrehipi khāyitāni, tena mayaṁ duccoḷā lūkhacīvarā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yā sā, bhikkhave, saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannatu, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammanneyya, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannati, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā, ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 8. Sīmāsamūhanana “Sīmaṁ, bhikkhave, sammannantena paṭhamaṁ samānasaṁvāsasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo. Sīmaṁ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṁ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā samānasaṁvāsasīmā samūhantabbā. Evañca pana, bhikkhave, ticīvarena avippavāso samūhantabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho 642 --- pli-tv-kd2 1:12 ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ ticīvarena avippavāsaṁ samūhaneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, saṅgho taṁ ticīvarena avippavāsaṁ samūhanati. Yassāyasmato khamati etassa ticīvarena avippavāsassa samugghāto, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samūhato so saṅghena ticīvarena avippavāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evañca pana, bhikkhave, sīmā samūhantabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ sīmaṁ samūhaneyya samānasaṁvāsaṁ ekuposathaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ samūhanati samānasaṁvāsaṁ ekuposathaṁ. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṁvāsāya ekuposathāya samugghāto, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Samūhatā sā sīmā saṅghena samānasaṁvāsā ekuposathā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 9. Gāmasīmādi “Asammatāya, bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāya, yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati, yā tassa vā gāmassa gāmasīmā, nigamassa vā nigamasīmā, ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā. Agāmake ce, bhikkhave, araññe samantā sattabbhantarā, ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā. Sabbā, bhikkhave, nadī asīmā; sabbo samuddo asīmo; sabbo jātassaro asīmo. Nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṁ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā”ti. 13 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṁ sambhindanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yesaṁ, bhikkhave, sīmā paṭhamaṁ sammatā tesaṁ taṁ kammaṁ dhammikaṁ akuppaṁ ṭhānārahaṁ. Yesaṁ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā tesaṁ taṁ kammaṁ adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. Na, bhikkhave, sīmāya sīmā sambhinditabbā. Yo sambhindeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṁ ajjhottharanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yesaṁ, bhikkhave, sīmā paṭhamaṁ sammatā tesaṁ taṁ kammaṁ dhammikaṁ akuppaṁ ṭhānārahaṁ. Yesaṁ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā tesaṁ taṁ kammaṁ adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. Na, bhikkhave, sīmāya sīmā ajjhottharitabbā. Yo ajjhotthareyya, āpatti dukkaṭassāti. Anujānāmi, bhikkhave, sīmaṁ sammannantena sīmantarikaṁ ṭhapetvā sīmaṁ sammannitun”ti. 14 10. Uposathabhedādi Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kati nu kho uposathā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Dveme, bhikkhave, uposathā— cātuddasiko ca pannarasiko ca. Ime kho, bhikkhave, dve uposathā”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kati nu kho uposathakammānī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Cattārimāni, bhikkhave, uposathakammāni—adhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, adhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, dhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, dhammena samaggaṁ uposathakammanti. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ adhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, na, bhikkhave, evarūpaṁ uposathakammaṁ kātabbaṁ. Na ca mayā evarūpaṁ uposathakammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ adhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, na, bhikkhave, evarūpaṁ uposathakammaṁ kātabbaṁ. Na ca mayā evarūpaṁ uposathakammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, na, bhikkhave, evarūpaṁ uposathakammaṁ kātabbaṁ. Na ca mayā evarūpaṁ uposathakammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, evarūpaṁ, bhikkhave, uposathakammaṁ kātabbaṁ, evarūpañca mayā uposathakammaṁ anuññātaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṁ uposathakammaṁ karissāma yadidaṁ dhammena samagganti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 15 11. Saṅkhittena pātimokkhuddesādi Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kati nu kho pātimokkhuddesā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā. Nidānaṁ uddisitvā avasesaṁ sutena 643 --- pli-tv-kd2 1:15 sāvetabbaṁ. Ayaṁ paṭhamo pātimokkhuddeso. Nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ. Ayaṁ dutiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ. Ayaṁ tatiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ. Ayaṁ catuttho pātimokkhuddeso. Vitthāreneva pañcamo. Ime kho, bhikkhave, pañca pātimokkhuddesā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—“bhagavatā saṅkhittena pātimokkhuddeso anuññāto”ti—sabbakālaṁ saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe savarabhayaṁ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṁsu vitthārena pātimokkhaṁ uddisituṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisitun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asatipi antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, asati antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisituṁ. Tatrime antarāyā—rājantarāyo, corantarāyo, agyantarāyo, udakantarāyo, manussantarāyo, amanussantarāyo, vāḷantarāyo, sarīsapantarāyo, jīvitantarāyo, brahmacariyantarāyoti. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpesu antarāyesu saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisituṁ, asati antarāye vitthārenā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe anajjhiṭṭhā dhammaṁ bhāsanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena dhammo bhāsitabbo. Yo bhāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā sāmaṁ vā dhammaṁ bhāsituṁ paraṁ vā ajjhesitun”ti. 12. Vinayapucchanakathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe asammatā vinayaṁ pucchanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅghamajjhe asammatena vinayo pucchitabbo. Yo puccheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatena vinayaṁ pucchituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo—attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ, parena vā paro sammannitabbo. Kathañca attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ vinayaṁ puccheyyan’ti. Evaṁ attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ. Kathañca parena paro sammannitabbo? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo itthannāmaṁ vinayaṁ puccheyyā’ti. Evaṁ parena paro sammannitabbo”ti. Tena kho pana samayena pesalā bhikkhū saṅghamajjhe sammatā vinayaṁ pucchanti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatenapi parisaṁ oloketvā puggalaṁ tulayitvā vinayaṁ pucchitun”ti. 13. Vinayavissajjanakathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe asammatā vinayaṁ vissajjenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅghamajjhe asammatena vinayo vissajjetabbo. Yo vissajjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatena vinayaṁ vissajjetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbaṁ. Attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ, parena vā paro sammannitabbo. Kathañca attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmena vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyan’ti. Evaṁ attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ. Kathañca parena paro sammannitabbo? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo itthannāmena vinayaṁ puṭṭho 644 --- pli-tv-kd2 1:15 vissajjeyyā’ti. Evaṁ parena paro sammannitabbo”ti. Tena kho pana samayena pesalā bhikkhū saṅghamajjhe sammatā vinayaṁ vissajjenti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghamajjhe sammatenapi parisaṁ oloketvā puggalaṁ tulayitvā vinayaṁ vissajjetun”ti. 16 14. Codanākathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anokāsakataṁ bhikkhuṁ āpattiyā codenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, anokāsakato bhikkhu āpattiyā codetabbo. Yo codeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, okāsaṁ kārāpetvā āpattiyā codetuṁ—karotu āyasmā okāsaṁ, ahaṁ taṁ vattukāmo”ti. Tena kho pana samayena pesalā bhikkhū chabbaggiye bhikkhū okāsaṁ kārāpetvā āpattiyā codenti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, katepi okāse puggalaṁ tulayitvā āpattiyā codetun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“puramhākaṁ pesalā bhikkhū okāsaṁ kārāpentī”ti—paṭikacceva suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe okāsaṁ kārāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe okāso kārāpetabbo. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, puggalaṁ tulayitvā okāsaṁ kātun”ti. 15. Adhammakammapaṭikkosanādi Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe adhammakammaṁ karonti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, adhammakammaṁ kātabbaṁ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassāti. Karontiyeva adhammakammaṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Anujānāmi, bhikkhave, adhammakamme kayiramāne paṭikkositun”ti. Tena kho pana samayena pesalā bhikkhū chabbaggiyehi bhikkhūhi adhammakamme kayiramāne paṭikkosanti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, diṭṭhimpi āvikātunti. Tesaṁyeva santike diṭṭhiṁ āvikaronti. Chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Anujānāmi, bhikkhave, catūhi pañcahi paṭikkosituṁ, dvīhi tīhi diṭṭhiṁ āvikātuṁ, ekena adhiṭṭhātuṁ—‘na metaṁ khamatī’”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe pātimokkhaṁ uddisamānā sañcicca na sāventi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “ Na, bhikkhave, pātimokkhuddesakena sañcicca na sāvetabbaṁ. Yo na sāveyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī saṅghassa pātimokkhuddesako hoti kākassarako. Atha kho āyasmato udāyissa etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘pātimokkhuddesakena sāvetabban’ti, ahañcamhi kākassarako, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhuddesakena vāyamituṁ—‘kathaṁ sāveyyan’ti. Vāyamantassa anāpattī”ti. Tena kho pana samayena devadatto sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṁ uddisati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe anajjhiṭṭhā pātimokkhaṁ uddisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, therādhikaṁ pātimokkhan”ti. Aññatitthiyabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo. 17 16. Pātimokkhuddesakaajjhesanādi Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena codanāvatthu tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena codanāvatthu tadavasari. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti. Tattha thero bhikkhu bālo hoti abyatto. So na jānāti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā, pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘therādhikaṁ pātimokkhan’ti, ayañca amhākaṁ thero bālo abyatto, na jānāti uposathaṁ vā 645 --- pli-tv-kd2 1:17 uposathakammaṁ vā, pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo tassādheyyaṁ pātimokkhan”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā, pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. Te theraṁ ajjhesiṁsu—“uddisatu, bhante, thero pātimokkhan”ti. So evamāha—“na me, āvuso, vattatī”ti. Dutiyaṁ theraṁ ajjhesiṁsu—“uddisatu, bhante, thero pātimokkhan”ti. Sopi evamāha—“na me, āvuso, vattatī”ti. Tatiyaṁ theraṁ ajjhesiṁsu—“uddisatu, bhante, thero pātimokkhan”ti. Sopi evamāha—“na me, āvuso, vattatī”ti. Eteneva upāyena yāva saṅghanavakaṁ ajjhesiṁsu—“uddisatu āyasmā pātimokkhan”ti. Sopi evamāha—“na me, bhante, vattatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā, pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. Te theraṁ ajjhesanti—‘uddisatu, bhante, thero pātimokkhan’ti. So evaṁ vadeti—‘na me, āvuso, vattatī’ti. Dutiyaṁ theraṁ ajjhesanti—‘uddisatu, bhante, thero pātimokkhan’ti. Sopi evaṁ vadeti—‘na me, āvuso, vattatī’ti. Tatiyaṁ theraṁ ajjhesanti—‘uddisatu, bhante, thero pātimokkhan’ti. Sopi evaṁ vadeti—‘na me, āvuso, vattatī’ti. Eteneva upāyena yāva saṅghanavakaṁ ajjhesanti—‘uddisatu āyasmā pātimokkhan’ti. Sopi evaṁ vadeti—‘na me, bhante, vattatī’ti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo—gacchāvuso, saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ pariyāpuṇitvāna āgacchāhī”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho pāhetabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun”ti. Therena āṇattā navā bhikkhū na gacchanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na gantabbaṁ. Yo na gaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 18 17. Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānana Atha kho bhagavā codanāvatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punadeva rājagahaṁ paccāgañchi. Tena kho pana samayena manussā bhikkhū piṇḍāya carante pucchanti—“katimī, bhante, pakkhassā”ti? Bhikkhū evamāhaṁsu—“na kho mayaṁ, āvuso, jānāmā”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“pakkhagaṇanamattampime samaṇā sakyaputtiyā na jānanti, kiṁ panime aññaṁ kiñci kalyāṇaṁ jānissantī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pakkhagaṇanaṁ uggahetun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho pakkhagaṇanā uggahetabbā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sabbeheva pakkhagaṇanaṁ uggahetun”ti. Tena kho pana samayena manussā bhikkhū piṇḍāya carante pucchanti—“kīvatikā, bhante, bhikkhū”ti? Bhikkhū evamāhaṁsu—“na kho mayaṁ, āvuso, jānāmā”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“aññamaññampime samaṇā sakyaputtiyā na jānanti, kiṁ panime aññaṁ kiñci kalyāṇaṁ jānissantī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhū gaṇetun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kadā nu kho bhikkhū gaṇetabbā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe nāmaggena vā gaṇetuṁ, salākaṁ vā gāhetun”ti. 19 Tena kho pana samayena bhikkhū ajānantā ajjuposathoti dūraṁ gāmaṁ piṇḍāya caranti. Te uddissamānepi pātimokkhe āgacchanti, uddiṭṭhamattepi āgacchanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ārocetuṁ ‘ajjuposatho’”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho ārocetabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā kālavato ārocetun”ti. Tena kho pana samayena aññataro thero kālavato nassarati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhattakālepi ārocetun”ti. Bhattakālepi nassarati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yaṁ kālaṁ sarati, taṁ kālaṁ ārocetun”ti. 20 18. Pubbakaraṇānujānana Tena kho pana 646 --- pli-tv-kd2 1:20 samayena aññatarasmiṁ āvāse uposathāgāraṁ uklāpaṁ hoti. Āgantukā bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āvāsikā bhikkhū uposathāgāraṁ na sammajjissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāraṁ sammajjitun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho uposathāgāraṁ sammajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun”ti. Therena āṇattā navā bhikkhū na sammajjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na sammajjitabbaṁ. Yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena uposathāgāre āsanaṁ apaññattaṁ hoti. Bhikkhū chamāyaṁ nisīdanti, gattānipi cīvarānipi paṁsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāre āsanaṁ paññapetun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho uposathāgāre āsanaṁ paññapetabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun”ti. Therena āṇattā navā bhikkhū na paññapenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na paññapetabbaṁ. Yo na paññapeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena uposathāgāre padīpo na hoti. Bhikkhū andhakāre kāyampi cīvarampi akkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāre padīpaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho uposathāgāre padīpo kātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun”ti. Therena āṇattā navā bhikkhū na padīpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na padīpetabbo. Yo na padīpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse āvāsikā bhikkhū neva pānīyaṁ upaṭṭhāpenti, na paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpenti. Āgantukā bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āvāsikā bhikkhū neva pānīyaṁ upaṭṭhāpessanti, na paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun”ti. Therena āṇattā navā bhikkhū na upaṭṭhāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na upaṭṭhāpetabbaṁ. Yo na upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 21 19. Disaṅgamikādivatthu Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bālā abyattā disaṅgamikā ācariyupajjhāye āpucchiṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, sambahulā bhikkhū bālā abyattā disaṅgamikā ācariyupajjhāye āpucchanti. Te, bhikkhave, ācariyupajjhāyehi pucchitabbā—‘kahaṁ gamissatha, kena saddhiṁ gamissathā’ti? Te ce, bhikkhave, bālā abyattā aññe bāle abyatte apadiseyyuṁ, na, bhikkhave, ācariyupajjhāyehi anujānitabbā. Anujāneyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Te ca, bhikkhave, bālā abyattā ananuññātā ācariyupajjhāyehi gaccheyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā, pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi so bhikkhu saṅgahetabbo anuggahetabbo upalāpetabbo upaṭṭhāpetabbo cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena. No ce saṅgaṇheyyuṁ anuggaṇheyyuṁ upalāpeyyuṁ upaṭṭhāpeyyuṁ cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena, āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā, pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo—‘gacchāvuso, saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ 647 --- pli-tv-kd2 1:21 pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva yattha jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā, so āvāso gantabbo. No ce gaccheyyuṁ, āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū vassaṁ vasanti bālā abyattā. Te na jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo—‘gacchāvuso, saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṁ pāhetabbo—‘gacchāvuso, saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, na, bhikkhave, tehi bhikkhūhi tasmiṁ āvāse vassaṁ vasitabbaṁ. Vaseyyuñce, āpatti dukkaṭassā”ti. 22 20. Pārisuddhidānakathā Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“sannipatatha, bhikkhave, saṅgho uposathaṁ karissatī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“atthi, bhante, bhikkhu gilāno, so anāgato”ti. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā pārisuddhiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā—tena gilānena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘pārisuddhiṁ dammi, pārisuddhiṁ me hara, pārisuddhiṁ me ārocehī’ti. Kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinnā hoti pārisuddhi. Na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinnā hoti pārisuddhi. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, so, bhikkhave, gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā uposatho kātabbo. Sace, bhikkhave, gilānupaṭṭhākānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘sace kho mayaṁ gilānaṁ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissatī’ti, na, bhikkhave, gilāno bhikkhu ṭhānā cāvetabbo. Saṅghena tattha gantvā uposatho kātabbo. Na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā tattheva pakkamati, aññassa dātabbā pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā tattheva vibbhamati …pe… kālaṁ karoti … sāmaṇero paṭijānāti … sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti … antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti … ummattako paṭijānāti … khittacitto paṭijānāti … vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti … āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti … mātughātako paṭijānāti … pitughātako paṭijānāti … arahantaghātako paṭijānāti … bhikkhunidūsako paṭijānāti … saṅghabhedako paṭijānāti … lohituppādako paṭijānāti … ubhatobyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbā pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā antarāmagge pakkamati, anāhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā antarāmagge vibbhamati …pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, anāhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto pakkamati, āhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto vibbhamati …pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto sutto na āroceti, pamatto na āroceti, samāpanno na āroceti, āhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārakassa anāpatti. Pārisuddhihārako ce, bhikkhave, dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto sañcicca na āroceti, āhaṭā hoti pārisuddhi. Pārisuddhihārakassa āpatti dukkaṭassā”ti. 23 21. Chandadānakathā Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“sannipatatha, bhikkhave, saṅgho kammaṁ karissatī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“atthi, bhante, bhikkhu 648 --- pli-tv-kd2 1:23 gilāno, so anāgato”ti. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā chandaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo. Tena gilānena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘chandaṁ dammi, chandaṁ me hara, chandaṁ me ārocehī’ti. Kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinno hoti chando. Na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinno hoti chando. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, so, bhikkhave, gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā kammaṁ kātabbaṁ. Sace, bhikkhave, gilānupaṭṭhākānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘sace kho mayaṁ gilānaṁ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissatī’ti, na, bhikkhave, gilāno bhikkhu ṭhānā cāvetabbo. Saṅghena tattha gantvā kammaṁ kātabbaṁ. Na tveva vaggena saṅghena kammaṁ kātabbaṁ. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande tattheva pakkamati, aññassa dātabbo chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande tattheva vibbhamati …pe… kālaṁ karoti … sāmaṇero paṭijānāti … sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti … antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti … ummattako paṭijānāti … khittacitto paṭijānāti … vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti … āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti … mātughātako paṭijānāti … pitughātako paṭijānāti … arahantaghātako paṭijānāti … bhikkhunidūsako paṭijānāti … saṅghabhedako paṭijānāti … lohituppādako paṭijānāti … ubhatobyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbo chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande antarāmagge pakkamati, anāhaṭo hoti chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande antarāmagge vibbhamati …pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, anāhaṭo hoti chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto pakkamati, āhaṭo hoti chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto vibbhamati …pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭo hoti chando. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto sutto na āroceti, pamatto na āroceti, samāpanno na āroceti, āhaṭo hoti chando. Chandahārakassa anāpatti. Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto sañcicca na āroceti, āhaṭo hoti chando. Chandahārakassa āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṁ dentena chandampi dātuṁ, santi saṅghassa karaṇīyan”ti. 24 22. Ñātakādiggahaṇakathā Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ tadahuposathe ñātakā gaṇhiṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṁ tadahuposathe ñātakā gaṇhanti. Te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ muñcatha, yāvāyaṁ bhikkhu uposathaṁ karotī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaṁ ekamantaṁ hotha, yāvāyaṁ bhikkhu pārisuddhiṁ detī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ nissīmaṁ netha, yāva saṅgho uposathaṁ karotī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṁ tadahuposathe rājāno gaṇhanti …pe… corā gaṇhanti … dhuttā gaṇhanti … bhikkhupaccatthikā gaṇhanti, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ muñcatha, yāvāyaṁ bhikkhu uposathaṁ karotī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaṁ ekamantaṁ hotha, yāvāyaṁ bhikkhu pārisuddhiṁ detī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce 649 --- pli-tv-kd2 1:24 labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ nissīmaṁ netha, yāva saṅgho uposathaṁ karotī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassā”ti. 25 23. Ummattakasammuti Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“sannipatatha, bhikkhave, atthi saṅghassa karaṇīyan”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“atthi, bhante, gaggo nāma bhikkhu ummattako, so anāgato”ti. “Dveme, bhikkhave, ummattakā—atthi, bhikkhave, bhikkhu ummattako saratipi uposathaṁ napi sarati, saratipi saṅghakammaṁ napi sarati, atthi neva sarati; āgacchatipi uposathaṁ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṁ napi āgacchati, atthi neva āgacchati. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ ummattako saratipi uposathaṁ napi sarati, saratipi saṅghakammaṁ napi sarati, āgacchatipi uposathaṁ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṁ napi āgacchati, anujānāmi, bhikkhave, evarūpassa ummattakassa ummattakasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Gaggo bhikkhu ummattako—saratipi uposathaṁ napi sarati, saratipi saṅghakammaṁ napi sarati, āgacchatipi uposathaṁ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṁ napi āgacchati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiṁ dadeyya. Sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṁ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṁ na vā sareyya, āgaccheyya vā uposathaṁ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṁ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena vinā vā gaggena uposathaṁ kareyya, saṅghakammaṁ kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Gaggo bhikkhu ummattako—saratipi uposathaṁ napi sarati, saratipi saṅghakammaṁ napi sarati, āgacchatipi uposathaṁ napi āgacchati, āgacchatipi saṅghakammaṁ napi āgacchati. Saṅgho gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiṁ deti. Sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṁ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṁ na vā sareyyaṁ, āgaccheyya vā uposathaṁ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṁ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena, vinā vā gaggena uposathaṁ karissati, saṅghakammaṁ karissati. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiyā dānaṁ—sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṁ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṁ na vā sareyya, āgaccheyya vā uposathaṁ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṁ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena, vinā vā gaggena uposathaṁ karissati, saṅghakammaṁ karissati, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnā saṅghena gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammuti. Sareyya vā gaggo bhikkhu uposathaṁ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṁ na vā sareyya, āgaccheyya vā uposathaṁ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṁ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā gaggena vinā vā gaggena uposathaṁ karissati, saṅghakammaṁ karissati. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 26 24. Saṅghuposathādippabheda Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe cattāro bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘uposatho kātabbo’ti, mayañcamhā cattāro janā, kathaṁ nu kho amhehi uposatho kātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisitun”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe tayo bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā anuññātaṁ catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisituṁ, mayañcamhā tayo janā, kathaṁ nu kho amhehi uposatho kātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tiṇṇaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me āyasmantā. Ajjuposatho pannaraso. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, mayaṁ aññamaññaṁ pārisuddhiuposathaṁ kareyyāmā’ti. Therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ 650 --- pli-tv-kd2 1:26 nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā—‘parisuddho ahaṁ, āvuso; parisuddhoti maṁ dhāretha. Parisuddho ahaṁ, āvuso; parisuddhoti maṁ dhāretha. Parisuddho ahaṁ, āvuso; parisuddhoti maṁ dhārethā’ti. Navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā—‘parisuddho ahaṁ, bhante; parisuddhoti maṁ dhāretha. Parisuddho ahaṁ, bhante; parisuddhoti maṁ dhāretha. Parisuddho ahaṁ, bhante; parisuddhoti maṁ dhārethā’”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe dve bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā anuññātaṁ catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisituṁ, tiṇṇannaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ. Mayañcamhā dve janā. Kathaṁ nu kho amhehi uposatho kātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dvinnaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbo. Therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā navo bhikkhu evamassa vacanīyo—‘parisuddho ahaṁ, āvuso; parisuddhoti maṁ dhārehi. Parisuddho ahaṁ, āvuso; parisuddhoti maṁ dhārehi. Parisuddho ahaṁ, āvuso; parisuddhoti maṁ dhārehī’ti. Navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā thero bhikkhu evamassa vacanīyo—‘parisuddho ahaṁ, bhante; parisuddhoti maṁ dhāretha. Parisuddho ahaṁ, bhante; parisuddhoti maṁ dhāretha. Parisuddho ahaṁ, bhante; parisuddhoti maṁ dhārethā’”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe eko bhikkhu viharati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā anuññātaṁ catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisituṁ, tiṇṇannaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ, dvinnaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ. Ahañcamhi ekako. Kathaṁ nu kho mayā uposatho kātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe eko bhikkhu viharati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā yattha bhikkhū paṭikkamanti upaṭṭhānasālāya vā, maṇḍape vā, rukkhamūle vā, so deso sammajjitvā pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetvā āsanaṁ paññapetvā padīpaṁ katvā nisīditabbaṁ. Sace aññe bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṁ uposatho kātabbo. No ce āgacchanti, ajja me uposathoti adhiṭṭhātabbo. No ce adhiṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha cattāro bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṁ āharitvā tīhi pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddiseyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha tayo bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṁ āharitvā dvīhi pārisuddhiuposatho kātabbo. Kareyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha dve bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṁ āharitvā ekena adhiṭṭhātabbo. Adhiṭṭhaheyya ce, āpatti dukkaṭassā”ti. 27 25. Āpattipaṭikammavidhi Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tadahuposathe āpattiṁ āpanno hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na sāpattikena uposatho kātabbo’ti. Ahañcamhi āpattiṁ āpanno. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahuposathe āpattiṁ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno, taṁ paṭidesemī’ti. Tena vattabbo—‘passasī’ti. ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahuposathe āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko; yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmī’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṁ sotabbaṁ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabhāgaṁ āpattiṁ desenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā. Yo deseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena 651 --- pli-tv-kd2 1:27 chabbaggiyā bhikkhū sabhāgaṁ āpattiṁ paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā. Yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 26. Āpattiāvikaraṇavidhi Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṁ sarati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na sāpattikena uposatho kātabbo’ti. Ahañcamhi āpattiṁ āpanno. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṁ sarati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno. Ito vuṭṭhahitvā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmī’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṁ sotabbaṁ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko. Yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmī’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṁ sotabbaṁ; na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo”ti. 27. Sabhāgāpattipaṭikammavidhi Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na sabhāgā āpatti desetabbā, na sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā’ti. Ayañca sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo—gacchāvuso, taṁ āpattiṁ paṭikaritvā āgaccha; mayaṁ te santike āpattiṁ paṭikarissāmāti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno. Yadā aññaṁ bhikkhuṁ suddhaṁ anāpattikaṁ passissati, tadā tassa santike taṁ āpattiṁ paṭikarissatī’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko hoti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko. Yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissatī’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ; na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse vassūpagato saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo—gacchāvuso, taṁ āpattiṁ paṭikaritvā āgaccha; mayaṁ te santike taṁ āpattiṁ paṭikarissāmāti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṁ pāhetabbo—gacchāvuso, taṁ āpattiṁ paṭikaritvā āgaccha; mayaṁ te santike taṁ āpattiṁ paṭikarissāmā”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. So na jānāti tassā āpattiyā nāmagottaṁ. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Tamenaṁ aññataro bhikkhu yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“yo nu kho, āvuso, evañcevañca karoti, kiṁ nāma so āpattiṁ āpajjatī”ti? So evamāha—“yo kho, āvuso, evañcevañca karoti, imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati. Imaṁ nāma tvaṁ, āvuso, āpattiṁ āpanno; paṭikarohi taṁ āpattin”ti. So evamāha—“na kho ahaṁ, āvuso, ekova imaṁ āpattiṁ āpanno; ayaṁ sabbo saṅgho imaṁ āpattiṁ āpanno”ti. So evamāha—“kiṁ te, āvuso, karissati paro āpanno vā anāpanno vā. Iṅgha tvaṁ, āvuso, sakāya āpattiyā vuṭṭhāhī”ti. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikaritvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“yo kira, āvuso, evañcevañca karoti, imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati. 652 --- pli-tv-kd2 1:27 Imaṁ nāma tumhe, āvuso, āpattiṁ āpannā; paṭikarotha taṁ āpattin”ti. Atha kho te bhikkhū na icchiṁsu tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikātuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. So na jānāti tassā āpattiyā nāmagottaṁ. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Tamenaṁ aññataro bhikkhu yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ evaṁ vadeti—‘yo nu kho, āvuso, evañcevañca karoti, kiṁ nāma so āpattiṁ āpajjatī’ti? So evaṁ vadeti—‘yo kho, āvuso, evañcevañca karoti, imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati. Imaṁ nāma tvaṁ, āvuso, āpattiṁ āpanno; paṭikarohi taṁ āpattin’ti. So evaṁ vadeti—‘na kho ahaṁ, āvuso, ekova imaṁ āpattiṁ āpanno. Ayaṁ sabbo saṅgho imaṁ āpattiṁ āpanno’ti. So evaṁ vadeti—‘kiṁ te, āvuso, karissati paro āpanno vā anāpanno vā. Iṅgha tvaṁ, āvuso, sakāya āpattiyā vuṭṭhāhī’ti. So ce, bhikkhave, bhikkhu tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikaritvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū evaṁ vadeti—‘yo kira, āvuso, evañcevañca karoti imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati, imaṁ nāma tumhe āvuso āpattiṁ āpannā, paṭikarotha taṁ āpattin’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikareyyuṁ, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭikareyyuṁ, na te, bhikkhave, bhikkhū tena bhikkhunā akāmā vacanīyā”ti. Codanāvatthubhāṇavāro niṭṭhito dutiyo. 28 28. Anāpattipannarasaka Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatiṁsu cattāro vā atirekā vā. Te na jāniṁsu—“atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā”ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ akaṁsu, pātimokkhaṁ uddisiṁsu. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchiṁsu bahutarā. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi 653 --- pli-tv-kd2 1:28 ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. 654 --- pli-tv-kd2 1:28 Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ anāpatti. Anāpattipannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 29 29. Vaggāvaggasaññipannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe …pe… avuṭṭhitāya parisāya …pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya …pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā …pe… samasamā …pe… thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Vaggāvaggasaññipannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 30 30. Vematikapannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ uposatho kātuṁ na nu kho kappatī’ti—vematikā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ uposatho kātuṁ, na nu kho kappatī’ti—vematikā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ uposatho kātuṁ, na nu kho kappatī’ti—vematikā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, 655 --- pli-tv-kd2 1:30 bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ uposatho kātuṁ na nu kho kappatī’ti—vematikā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe …pe… avuṭṭhitāya parisāya …pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya …pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā …pe… samasamā …pe… thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Vematikapannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 31 31. Kukkuccapakatapannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ uposatho kātuṁ nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ uposatho kātuṁ nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ uposatho kātuṁ, nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ uposatho kātuṁ nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe …pe… avuṭṭhitāya parisāya …pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya …pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā …pe… samasamā …pe… thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. Kukkuccapakatapannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 32 32. Bhedapurekkhārapannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddissamāne pātimokkhe, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. 656 --- pli-tv-kd2 1:32 Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te 657 --- pli-tv-kd2 1:32 ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, pātimokkhaṁ uddisanti. Tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Uddiṭṭhaṁ suuddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā. Uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. Bhedapurekkhārapannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. Pañcavīsatikā niṭṭhitā. 33 33. Sīmokkantikapeyyāla Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahuposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā. Te na jānanti—‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantī’ti …pe… te na jānanti—‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā’ti …pe… te na passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkamante …pe… te na passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkante …pe… te na suṇanti—‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantī’ti …pe… te na suṇanti—‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā’ti …pe…. Āvāsikena āvāsikā ekasatapañcasattati tikanayato, āvāsikena āgantukā, āgantukena āvāsikā, āgantukena āgantukā peyyālamukhena satta tikasatāni honti. 34 Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ cātuddaso hoti, āgantukānaṁ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ anuvattitabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pannaraso hoti, āgantukānaṁ cātuddaso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ anuvattitabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pāṭipado hoti, āgantukānaṁ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī. Āgantukehi nissīmaṁ gantvā uposatho kātabbo. Sace samasamā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī. Āgantukehi nissīmaṁ gantvā uposatho kātabbo. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṁ vā gantabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pannaraso hoti, āgantukānaṁ pāṭipado. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṁ vā gantabbaṁ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṁ vā gantabbaṁ. Sace āgantukā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī. Āvāsikehi nissīmaṁ gantvā uposatho kātabbo. 34. Liṅgādidassana Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsikānaṁ 658 --- pli-tv-kd2 1:34 bhikkhūnaṁ āvāsikākāraṁ, āvāsikaliṅgaṁ, āvāsikanimittaṁ, āvāsikuddesaṁ, supaññattaṁ mañcapīṭhaṁ, bhisibibbohanaṁ, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ sūpaṭṭhitaṁ, pariveṇaṁ susammaṭṭhaṁ; passitvā vematikā honti—‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū suṇanti āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ āvāsikākāraṁ, āvāsikaliṅgaṁ, āvāsikanimittaṁ, āvāsikuddesaṁ, caṅkamantānaṁ padasaddaṁ, sajjhāyasaddaṁ, ukkāsitasaddaṁ, khipitasaddaṁ; sutvā vematikā honti—‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ, āgantukaliṅgaṁ, āgantukanimittaṁ, āgantukuddesaṁ, aññātakaṁ pattaṁ, aññātakaṁ cīvaraṁ, aññātakaṁ nisīdanaṁ, pādānaṁ dhotaṁ, udakanissekaṁ; passitvā vematikā honti—‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū suṇanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ, āgantukaliṅgaṁ, āgantukanimittaṁ, āgantukuddesaṁ, āgacchantānaṁ padasaddaṁ, upāhanapapphoṭanasaddaṁ, ukkāsitasaddaṁ, khipitasaddaṁ; sutvā vematikā honti—‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti; avicinitvā uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā na passanti; apassitvā uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti; vicinitvā passanti; passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti. Āpatti thullaccayassa. 35. Nānāsaṁvāsakādīhiuposathakaraṇa Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū nānāsaṁvāsake. Te samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti; samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā ekato uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Anāpatti. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū samānasaṁvāsake. Te nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti; nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; 659 --- pli-tv-kd2 1:34 pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū nānāsaṁvāsake. Te samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti; samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā ekato uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā nābhivitaranti; anabhivitaritvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Anāpatti. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū samānasaṁvāsake. Te nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti; nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti; apucchitvā ekato uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti; pucchitvā abhivitaranti; abhivitaritvā ekato uposathaṁ karonti. Anāpatti. 35 36. Nagantabbavāra Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena aññatra antarāyā. 37. Gantabbavāra Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā—‘sakkomi ajjeva gantun’ti. Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā—‘sakkomi ajjeva gantun’ti. Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ 660 --- pli-tv-kd2 1:35 jaññā—‘sakkomi ajjeva gantun’ti. Gantabbo, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā—‘sakkomi ajjeva gantun’ti. 36 38. Vajjanīyapuggalasandassana Na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na sikkhamānāya …pe… na sāmaṇerassa …pe… na sāmaṇeriyā …pe… na sikkhāpaccakkhātakassa …pe… na antimavatthuṁ ajjhāpannakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na āpattiyā adassane ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo. Na āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa nisinnaparisāya …pe… na pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo. Na paṇḍakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na theyyasaṁvāsakassa …pe… na titthiyapakkantakassa …pe… na tiracchānagatassa …pe… na mātughātakassa …pe… na pitughātakassa …pe… na arahantaghātakassa …pe… na bhikkhunidūsakassa …pe… na saṅghabhedakassa …pe… na lohituppādakassa …pe… na ubhatobyañjanakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, pārivāsikapārisuddhidānena uposatho kātabbo, aññatra avuṭṭhitāya parisāya. Na ca, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo, aññatra saṅghasāmaggiyā”ti. Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito. Uposathakkhandhako dutiyo. Tassuddānaṁ Titthiyā bimbisāro ca, sannipatituṁ tuṇhikā; Dhammaṁ raho pātimokkhaṁ, devasikaṁ tadā sakiṁ. Yathāparisā samaggaṁ, sāmaggī maddakucchi ca; Sīmā mahatī nadiyā, anu dve khuddakāni ca. Navā rājagahe ceva, Sīmā avippavāsanā; Sammanne paṭhamaṁ sīmaṁ, Pacchā sīmaṁ samūhane. Asammatā gāmasīmā, nadiyā samudde sare; Udakukkhepo bhindanti, tathevajjhottharanti ca. Kati kammāni uddeso, savarā asatīpi ca; Dhammaṁ vinayaṁ tajjenti, puna vinayatajjanā. Codanā kate okāse, adhammappaṭikkosanā; Catupañcaparā āvi, sañcicca cepi vāyame. Sagahaṭṭhā anajjhiṭṭhā, codanamhi na jānati; Sambahulā na jānanti, sajjukaṁ na ca gacchare. Katimī kīvatikā dūre, ārocetuñca nassari; Uklāpaṁ āsanaṁ dīpo, disā añño bahussuto. Sajjukaṁ vassuposatho, suddhikammañca ñātakā; Gaggo catutayo dveko, āpattisabhāgā sari. Sabbo saṅgho vematiko, na jānanti bahussuto; Bahū samasamā thokā, parisā avuṭṭhitāya ca. Ekaccā vuṭṭhitā sabbā, jānanti ca vematikā; Kappatevāti kukkuccā, jānaṁ passaṁ suṇanti ca. Āvāsikena āgantu, cātupannaraso puna; Pāṭipado pannaraso, liṅgasaṁvāsakā ubho. Pārivāsānuposatho, aññatra saṅghasāmaggiyā; Ete vibhattā uddānā, vatthuvibhūtakāraṇāti. Imasmiṁ khandhake vatthūni chaasīti. Uposathakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd10 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 10. Kosambakakkhandhaka 1. Kosambakavivādakathā |1| Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. So tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi hoti; aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino honti. So aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti; aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. Atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattin”ti? “Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṁ passeyyan”ti. Atha kho te bhikkhū sāmaggiṁ labhitvā taṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipiṁsu. So ca bhikkhu bahussuto hoti āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū upasaṅkamitvā etadavoca—“anāpatti esā, āvuso, nesā 661 --- pli-tv-kd10 1:1 āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā”ti. Alabhi kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Jānapadānampi sandiṭṭhānaṁ sambhattānaṁ bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hontu me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā”ti. Alabhi kho so bhikkhu jānapadepi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṁ—“anāpatti esā, āvuso, nesā āpatti. Anāpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu āpanno. Anukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu ukkhitto. Adhammikena kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahenā”ti. Evaṁ vutte, ukkhepakā bhikkhū ukkhittānuvattake bhikkhū etadavocuṁ—“āpatti esā, āvuso, nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Mā kho tumhe āyasmanto etaṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ anuvattittha anuparivārethā”ti. Evampi kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tatheva taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ anuvattiṁsu anuparivāresuṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“idha, bhante, aññataro bhikkhu āpattiṁ āpanno ahosi. So tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino ahesuṁ. So aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino ahesuṁ. Atha kho te, bhante, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattin’ti? ‘Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṁ passeyyan’ti. Atha kho te, bhante, bhikkhū sāmaggiṁ labhitvā taṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipiṁsu. So ca, bhante, bhikkhu bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho so, bhante, bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū upasaṅkamitvā etadavoca—‘anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā’ti. Alabhi kho so, bhante, bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Jānapadānampi sandiṭṭhānaṁ sambhattānaṁ bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—‘anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpannomhi, namhi āpanno. Anukkhittomhi, namhi ukkhitto. Adhammikenamhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Hontu me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā’ti. Alabhi kho so, bhante, bhikkhu jānapadepi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. Atha kho te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṁ—‘anāpatti esā, āvuso; nesā āpatti. Anāpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu āpanno. Anukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu ukkhitto. Adhammikena kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahenā’ti. Evaṁ vutte, te, bhante, ukkhepakā bhikkhū ukkhittānuvattake bhikkhū etadavocuṁ—‘āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Mā kho tumhe āyasmanto etaṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ anuvattittha anuparivārethā’ti. Evampi kho te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tatheva taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ anuvattanti anuparivārentī”ti. Atha kho bhagavā—“bhinno bhikkhusaṅgho, bhinno bhikkhusaṅgho”ti—uṭṭhāyāsanā yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā ukkhepake bhikkhū etadavoca—“mā kho tumhe, bhikkhave—‘paṭibhāti no, paṭibhāti 662 --- pli-tv-kd10 1:1 no’ti—yasmiṁ vā tasmiṁ vā bhikkhuṁ ukkhipitabbaṁ maññittha. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ imaṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipissāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ uposathaṁ karissāma, vinā iminā bhikkhunā uposathaṁ karissāma, bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, bhedagarukehi, bhikkhave, bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū taṁ bhikkhuṁ evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ imaṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipissāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ pavāressāma, vinā iminā bhikkhunā pavāressāma. Na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ saṅghakammaṁ karissāma, vinā iminā bhikkhunā saṅghakammaṁ karissāma. Na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ āsane nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā āsane nisīdissāma. Na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ yāgupāne nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā yāgupāne nisīdissāma. Na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ bhattagge nisīdissāma, vinā iminā bhikkhunā bhattagge nisīdissāma. Na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne vasissāma, vinā iminā bhikkhunā ekacchanne vasissāma. Na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ karissāma, vinā iminā bhikkhunā yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ karissāma. Bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, bhedagarukehi, bhikkhave, bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo”ti. Atha kho bhagavā ukkhepakānaṁ bhikkhūnaṁ etamatthaṁ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā yena ukkhittānuvattakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā ukkhittānuvattake bhikkhū etadavoca—“mā kho tumhe, bhikkhave, āpattiṁ āpajjitvā ‘nāmha āpannā, nāmha āpannā’ti āpattiṁ na paṭikātabbaṁ maññittha. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. So ce, bhikkhave, bhikkhu te bhikkhū evaṁ jānāti—‘ime kho āyasmanto bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā byattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṁ mamaṁ vā kāraṇā aññesaṁ vā kāraṇā chandā dosā mohā bhayā agatiṁ gantuṁ. Sace maṁ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti, na mayā saddhiṁ uposathaṁ karissanti, vinā mayā uposathaṁ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, bhedagarukena, bhikkhave, bhikkhunā paresampi saddhāya āpatti desetabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. So ce, bhikkhave, bhikkhu te bhikkhū evaṁ jānāti—‘ime kho āyasmanto bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā byattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṁ mamaṁ vā kāraṇā aññesaṁ vā kāraṇā chandā dosā mohā bhayā agatiṁ gantuṁ. Sace maṁ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti, na mayā saddhiṁ pavāressanti, vinā mayā pavāressanti. Na mayā saddhiṁ saṅghakammaṁ karissanti, vinā mayā saṅghakammaṁ karissanti. Na mayā saddhiṁ āsane nisīdissanti, vinā mayā āsane nisīdissanti. Na mayā saddhiṁ yāgupāne nisīdissanti, vinā mayā yāgupāne nisīdissanti. Na mayā saddhiṁ 663 --- pli-tv-kd10 1:1 bhattagge nisīdissanti vinā mayā bhattagge nisīdissanti. Na mayā saddhiṁ ekacchanne vasissanti, vinā mayā ekacchanne vasissanti. Na mayā saddhiṁ yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ karissanti, vinā mayā yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, bhedagarukena, bhikkhave, bhikkhunā paresampi saddhāya āpatti desetabbā”ti. Atha kho bhagavā ukkhittānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ etamatthaṁ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṁ karonti, saṅghakammaṁ karonti. Ukkhepakā pana bhikkhū nissīmaṁ gantvā uposathaṁ karonti, saṅghakammaṁ karonti. Atha kho aññataro ukkhepako bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“Te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṁ karonti, saṅghakammaṁ karonti. Mayaṁ pana ukkhepakā bhikkhū nissīmaṁ gantvā uposathaṁ karoma, saṅghakammaṁ karomā”ti. “Te ce, bhikkhu, ukkhittānuvattakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṁ karissanti, saṅghakammaṁ karissanti, yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tesaṁ tāni kammāni dhammikāni kammāni bhavissanti akuppāni ṭhānārahāni. Tumhe ce, bhikkhu, ukkhepakā bhikkhū tattheva antosīmāya uposathaṁ karissatha, saṅghakammaṁ karissatha, yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tumhākampi tāni kammāni dhammikāni kammāni bhavissanti akuppāni ṭhānārahāni. Taṁ kissa hetu? Nānāsaṁvāsakā ete bhikkhū tumhehi, tumhe ca tehi nānāsaṁvāsakā. Dvemā, bhikkhu, nānāsaṁvāsakabhūmiyo—attanā vā attānaṁ nānāsaṁvāsakaṁ karoti, samaggo vā naṁ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Imā kho, bhikkhu, dve nānāsaṁvāsakabhūmiyo. Dvemā, bhikkhu, samānasaṁvāsakabhūmiyo—attanā vā attānaṁ samānasaṁvāsaṁ karoti, samaggo vā naṁ saṅgho ukkhittaṁ osāreti adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. Imā kho, bhikkhu, dve samānasaṁvāsakabhūmiyo”ti. 2 Tena kho pana samayena bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ ananulomikaṁ kāyakammaṁ vacīkammaṁ upadaṁsenti, hatthaparāmāsaṁ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ ananulomikaṁ kāyakammaṁ vacīkammaṁ upadaṁsessanti, hatthaparāmāsaṁ karissantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ ananulomikaṁ kāyakammaṁ vacīkammaṁ upadaṁsessanti, hatthaparāmāsaṁ karissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā …pe… hatthaparāmāsaṁ karontī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“bhinne, bhikkhave, saṅghe adhammiyāyamāne asammodikāya vattamānāya ‘ettāvatā na aññamaññaṁ ananulomikaṁ kāyakammaṁ vacīkammaṁ upadaṁsessāma, hatthaparāmāsaṁ karissāmā’ti—āsane nisīditabbaṁ. Bhinne, bhikkhave, saṅghe dhammiyāyamāne sammodikāya vattamānāya āsanantarikāya nisīditabban”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“idha, bhante, bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Sādhu, bhante, bhagavā yena te bhikkhū 664 --- pli-tv-kd10 1:2 tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan”ti. Evaṁ vutte, aññataro adhammavādī bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. Dutiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan”ti. Dutiyampi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. 2. Dīghāvuvatthu Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“bhūtapubbaṁ, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ brahmadatto nāma kāsirājā ahosi aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahabbalo mahāvāhano mahāvijito paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Dīghīti nāma kosalarājā ahosi daliddo appadhano appabhogo appabalo appavāhano appavijito aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā dīghītiṁ kosalarājānaṁ abbhuyyāsi. Assosi kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā—‘brahmadatto kira kāsirājā caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhuyyāto’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño etadahosi—‘brahmadatto kho kāsirājā aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahabbalo mahāvāhano mahāvijito paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro, ahaṁ panamhi daliddo appadhano appabhogo appabalo appavāhano appavijito aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro, nāhaṁ paṭibalo brahmadattena kāsiraññā ekasaṅghātampi sahituṁ. Yannūnāhaṁ paṭikacceva nagaramhā nippateyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā mahesiṁ ādāya paṭikacceva nagaramhā nippati. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghītissa kosalarañño balañca vāhanañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca abhivijiya ajjhāvasati. Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā sapajāpatiko yena bārāṇasī tena pakkāmi. Anupubbena yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṁ, bhikkhave, dīghīti kosalarājā sapajāpatiko bārāṇasiyaṁ aññatarasmiṁ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasati. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī nacirasseva gabbhinī ahosi. Tassā evarūpo dohaḷo uppanno hoti—icchati sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhūme ṭhitaṁ passituṁ, khaggānañca dhovanaṁ pātuṁ. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī dīghītiṁ kosalarājānaṁ etadavoca—‘gabbhinīmhi, deva. Tassā me evarūpo dohaḷo uppanno—icchāmi sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhūme ṭhitaṁ passituṁ, khaggānañca dhovanaṁ pātun’ti. ‘Kuto, devi, amhākaṁ duggatānaṁ caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhūme ṭhitā, khaggānañca dhovanaṁ pātun’ti ‘sacāhaṁ, deva, na labhissāmi, marissāmī’ti. Tena kho pana samayena, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo dīghītissa kosalarañño sahāyo hoti. Atha kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā yena brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattassa kāsirañño purohitaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca—‘sakhī te, samma, gabbhinī. Tassā evarūpo dohaḷo uppanno—icchati sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhūme ṭhitaṁ passituṁ, khaggānañca dhovanaṁ pātun’ti. ‘Tena hi, deva, mayampi deviṁ passāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī yena brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo dīghītissa kosalarañño mahesiṁ dūratova āgacchantiṁ, disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena dīghītissa kosalarañño mahesī tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi—‘kosalarājā 665 --- pli-tv-kd10 1:2 vata bho kucchigato, kosalarājā vata bho kucchigatoti. Attamanā, devi, hohi. Lacchasi sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhūme ṭhitaṁ passituṁ, khaggānañca dhovanaṁ pātun’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadattassa kāsirañño purohito brāhmaṇo yena brahmadatto kāsirājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattaṁ kāsirājānaṁ etadavoca—‘tathā, deva, nimittāni dissanti, sve sūriyuggamanakāle caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhūme tiṭṭhatu, khaggā ca dhoviyantū’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi—‘yathā, bhaṇe, purohito brāhmaṇo āha tathā karothā’ti. Alabhi kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī sūriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhūme ṭhitaṁ passituṁ, khaggānañca dhovanaṁ pātuṁ. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño mahesī tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṁ vijāyi. Tassa dīghāvūti nāmaṁ akaṁsu. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro nacirasseva viññutaṁ pāpuṇi. Atha kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño etadahosi—‘ayaṁ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṁ anatthassa kārako, iminā amhākaṁ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṁ, sacāyaṁ amhe jānissati, sabbeva tayo ghātāpessati, yannūnāhaṁ dīghāvuṁ kumāraṁ bahinagare vāseyyan’ti. Atha kho, bhikkhavo, dīghīti kosalarājā dīghāvuṁ kumāraṁ bahinagare vāsesi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro bahinagare paṭivasanto nacirasseva sabbasippāni sikkhi. Tena kho pana samayena dīghītissa kosalarañño kappako brahmadatte kāsiraññe paṭivasati. Addasā kho, bhikkhave, dīghītissa kosalarañño kappako dīghītiṁ kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ bārāṇasiyaṁ aññatarasmiṁ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasantaṁ, disvāna yena brahmadatto kāsirājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā brahmadattaṁ kāsirājānaṁ etadavoca—‘dīghīti, deva, kosalarājā sapajāpatiko bārāṇasiyaṁ aññatarasmiṁ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasatī’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi—‘tena hi, bhaṇe, dīghītiṁ kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ ānethā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghītiṁ kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ ānesuṁ. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā manusse āṇāpesi—‘tena hi, bhaṇe, dīghītiṁ kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipathā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghītiṁ kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinenti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi—‘ciraṁdiṭṭhā kho me mātāpitaro. Yannūnāhaṁ mātāpitaro passeyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro bārāṇasiṁ pavisitvā addasa mātāpitaro daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinente, disvāna yena mātāpitaro tenupasaṅkami. Addasā kho, bhikkhave, dīghīti kosalarājā dīghāvuṁ kumāraṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna dīghāvuṁ kumāraṁ etadavoca—‘mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’ti. Evaṁ vutte, bhikkhave, te manussā dīghītiṁ kosalarājānaṁ etadavocuṁ—‘ummattako ayaṁ dīghīti kosalarājā vippalapati. Ko imassa dīghāvu? Kaṁ ayaṁ evamāha—mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’ti. ‘Nāhaṁ, bhaṇe, ummattako vippalapāmi, api ca yo viññū so vibhāvessatī’ti. Dutiyampi kho, bhikkhave …pe… tatiyampi kho, 666 --- pli-tv-kd10 1:2 bhikkhave, dīghīti kosalarājā dīghāvuṁ kumāraṁ etadavoca—‘mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī’ti. Tatiyampi kho, bhikkhave, te manussā dīghītiṁ kosalarājānaṁ etadavocuṁ—‘ummattako ayaṁ dīghīti kosalarājā vippalapati. Ko imassa dīghāvu? Kaṁ ayaṁ evamāha—“mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī”’ti. ‘Nāhaṁ, bhaṇe, ummattako vippalapāmi, api ca yo viññū so vibhāvessatī’ti. Atha kho, bhikkhave, te manussā dīghītiṁ kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipitvā gumbaṁ ṭhapetvā pakkamiṁsu. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro bārāṇasiṁ pavisitvā suraṁ nīharitvā gumbiye pāyesi. Yadā te mattā ahesuṁ patitā, atha kaṭṭhāni saṅkaḍḍhitvā citakaṁ karitvā mātāpitūnaṁ sarīraṁ citakaṁ āropetvā aggiṁ datvā pañjaliko tikkhattuṁ citakaṁ padakkhiṇaṁ akāsi. Tena kho pana samayena brahmadatto kāsirājā uparipāsādavaragato hoti. Addasā kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṁ kumāraṁ pañjalikaṁ tikkhattuṁ citakaṁ padakkhiṇaṁ karontaṁ, disvānassa etadahosi—‘nissaṁsayaṁ kho so manusso dīghītissa kosalarañño ñāti vā sālohito vā, aho me anatthato, na hi nāma me koci ārocessatī’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro araññaṁ gantvā yāvadatthaṁ kanditvā roditvā khappaṁ puñchitvā bārāṇasiṁ pavisitvā antepurassa sāmantā hatthisālaṁ gantvā hatthācariyaṁ etadavoca—‘icchāmahaṁ, ācariya, sippaṁ sikkhitun’ti. ‘Tena hi, bhaṇe māṇavaka, sikkhassū’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesi. Assosi kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gītaṁ vīṇañca vāditaṁ, sutvāna manusse pucchi—‘ko, bhaṇe, rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’ti? ‘Amukassa, deva, hatthācariyassa antevāsī māṇavako rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’ti. ‘Tena hi, bhaṇe, taṁ māṇavakaṁ ānethā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, te manussā brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā dīghāvuṁ kumāraṁ ānesuṁ. ‘Tvaṁ, bhaṇe māṇavaka, rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesī’ti? ‘Evaṁ, devā’ti. ‘Tena hi tvaṁ, bhaṇe māṇavaka, gāyassu, vīṇañca vādehī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā ārādhāpekkho mañjunā sarena gāyi, vīṇañca vādesi. ‘Tvaṁ, bhaṇe māṇavaka, maṁ upaṭṭhahā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paccassosi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño pubbuṭṭhāyī ahosi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṁ kumāraṁ nacirasseva abbhantarime vissāsikaṭṭhāne ṭhapesi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṁ kumāraṁ etadavoca—‘tena hi, bhaṇe māṇavaka, rathaṁ yojehi, migavaṁ gamissāmā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṁ yojetvā brahmadattaṁ kāsirājānaṁ etadavoca—‘yutto kho te, deva, ratho, yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rathaṁ abhiruhi. Dīghāvu kumāro rathaṁ pesesi. Tathā tathā rathaṁ pesesi yathā yathā aññeneva senā agamāsi aññeneva ratho. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dūraṁ gantvā dīghāvuṁ kumāraṁ etadavoca—‘tena hi, bhaṇe māṇavaka, rathaṁ muñcassu, kilantomhi, nipajjissāmī’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṁ muñcitvā pathaviyaṁ pallaṅkena nisīdi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvussa kumārassa ucchaṅge sīsaṁ katvā 667 --- pli-tv-kd10 1:2 seyyaṁ kappesi. Tassa kilantassa muhuttakeneva niddā okkami. Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi—‘ayaṁ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṁ anatthassa kārako. Iminā amhākaṁ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṁ. Iminā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṁ khvassa kālo yohaṁ veraṁ appeyyan’ti kosiyā khaggaṁ nibbāhi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi—‘pitā kho maṁ maraṇakāle avaca “mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī”ti. Na kho metaṁ patirūpaṁ, yvāhaṁ pituvacanaṁ atikkameyyan’ti kosiyā khaggaṁ pavesesi. Dutiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi—‘ayaṁ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṁ anatthassa kārako, iminā amhākaṁ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṁ, iminā ca me mātāpitaro hatā, ayaṁ khvassa kālo yohaṁ veraṁ appeyyan’ti kosiyā khaggaṁ nibbāhi. Dutiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi—‘pitā kho maṁ maraṇakāle avaca “mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ, na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī”ti. Na kho metaṁ patirūpaṁ, yvāhaṁ pituvacanaṁ atikkameyyan’ti. Punadeva kosiyā khaggaṁ pavesesi. Tatiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi—‘ayaṁ kho brahmadatto kāsirājā bahuno amhākaṁ anatthassa kārako. Iminā amhākaṁ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṁ. Iminā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṁ khvassa kālo yohaṁ veraṁ appeyyan’ti kosiyā khaggaṁ nibbāhi. Tatiyampi kho, bhikkhave, dīghāvussa kumārassa etadahosi—‘pitā kho maṁ maraṇakāle avaca “mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī”ti. Na kho metaṁ patirūpaṁ, yvāhaṁ pituvacanaṁ atikkameyyan’ti punadeva kosiyā khaggaṁ pavesesi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattaṁ kāsirājānaṁ etadavoca—‘kissa tvaṁ, deva, bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsī’ti? ‘Idha maṁ, bhaṇe māṇavaka, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro supinantena khaggena paripātesi. Tenāhaṁ bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā vuṭṭhāsin’ti. Atha kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro vāmena hatthena brahmadattassa kāsirañño sīsaṁ parāmasitvā dakkhiṇena hatthena khaggaṁ nibbāhetvā brahmadattaṁ kāsirājānaṁ etadavoca—‘ahaṁ kho so, deva, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro. Bahuno tvaṁ amhākaṁ anatthassa kārako. Tayā amhākaṁ balañca vāhanañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca acchinnaṁ. Tayā ca me mātāpitaro hatā. Ayaṁ khvassa kālo yvāhaṁ veraṁ appeyyan’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvussa kumārassa pādesu sirasā nipatitvā dīghāvuṁ kumāraṁ etadavoca—‘jīvitaṁ me, tāta dīghāvu, dehi. Jīvitaṁ me, tāta dīghāvu, dehī’ti. ‘Kyāhaṁ ussahāmi devassa jīvitaṁ dātuṁ? Devo kho me jīvitaṁ dadeyyā’ti. ‘Tena hi, tāta dīghāvu, tvañceva me jīvitaṁ dehi, ahañca te jīvitaṁ dammī’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto ca kāsirājā dīghāvu ca kumāro aññamaññassa jīvitaṁ adaṁsu, pāṇiñca aggahesuṁ, sapathañca akaṁsu addūbhāya. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṁ kumāraṁ etadavoca—‘tena hi, tāta dīghāvu, rathaṁ yojehi, gamissāmā’ti. ‘Evaṁ, devā’ti kho, bhikkhave, dīghāvu kumāro brahmadattassa kāsirañño paṭissutvā rathaṁ yojetvā brahmadattaṁ kāsirājānaṁ etadavoca—‘yutto kho te, deva, ratho, yassadāni kālaṁ maññasī’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā rathaṁ abhiruhi. Dīghāvu kumāro rathaṁ pesesi. Tathā tathā rathaṁ pesesi yathā yathā nacirasseva senāya samāgañchi. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā bārāṇasiṁ pavisitvā amacce pārisajje sannipātāpetvā etadavoca—‘sace, bhaṇe, dīghītissa kosalarañño puttaṁ dīghāvuṁ kumāraṁ passeyyātha, kinti naṁ kareyyāthā’ti? Ekacce evamāhaṁsu—‘mayaṁ, deva, hatthe chindeyyāma. Mayaṁ, 668 --- pli-tv-kd10 1:2 deva, pāde chindeyyāma. Mayaṁ, deva, hatthapāde chindeyyāma. Mayaṁ, deva, kaṇṇe chindeyyāma. Mayaṁ, deva, nāsaṁ chindeyyāma. Mayaṁ, deva, kaṇṇanāsaṁ chindeyyāma. Mayaṁ, deva, sīsaṁ chindeyyāmā’ti. ‘Ayaṁ kho, bhaṇe, dīghītissa kosalarañño putto dīghāvu kumāro. Nāyaṁ labbhā kiñci kātuṁ. Iminā ca me jīvitaṁ dinnaṁ, mayā ca imassa jīvitaṁ dinnan’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā dīghāvuṁ kumāraṁ etadavoca—‘yaṁ kho te, tāta dīghāvu, pitā maraṇakāle avaca “mā kho tvaṁ, tāta dīghāvu, dīghaṁ passa, mā rassaṁ. Na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī”ti, kiṁ te pitā sandhāya avacā’ti? ‘Yaṁ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca “mā dīghan”ti mā ciraṁ veraṁ akāsīti. Imaṁ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca “mā dīghan”ti. Yaṁ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca “mā rassan”ti mā khippaṁ mittehi bhijjitthāti. Imaṁ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca “mā rassan”ti. Yaṁ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca “na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti, averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī”ti devena me mātāpitaro hatāti. Sacāhaṁ devaṁ jīvitā voropeyyaṁ, ye devassa atthakāmā te maṁ jīvitā voropeyyuṁ, ye me atthakāmā te te jīvitā voropeyyuṁ—evaṁ taṁ veraṁ verena na vūpasameyya. Idāni ca pana me devena jīvitaṁ dinnaṁ, mayā ca devassa jīvitaṁ dinnaṁ. Evaṁ taṁ veraṁ averena vūpasantaṁ. Imaṁ kho me, deva, pitā maraṇakāle avaca—“na hi, tāta dīghāvu, verena verā sammanti; averena hi, tāta dīghāvu, verā sammantī”’ti. Atha kho, bhikkhave, brahmadatto kāsirājā—‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Yāva paṇḍito ayaṁ dīghāvu kumāro, yatra hi nāma pituno saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānissatī’ti pettikaṁ balañca vāhanañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca paṭipādesi, dhītarañca adāsi. Tesañhi nāma, bhikkhave, rājūnaṁ ādinnadaṇḍānaṁ ādinnasatthānaṁ evarūpaṁ khantisoraccaṁ bhavissati. Idha kho pana taṁ, bhikkhave, sobhetha yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā”ti? Tatiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan”ti. Tatiyampi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. Atha kho bhagavā—“pariyādinnarūpā kho ime moghapurisā, nayime sukarā saññāpetun”ti—uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Dīghāvubhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo. 3 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo abhāsi—“Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha; Saṅghasmiṁ bhijjamānasmiṁ, nāññaṁ bhiyyo amaññaruṁ. Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino; Yāvicchanti mukhāyāmaṁ, yena nītā na taṁ vidū. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me; Ye ca taṁ nupanayhanti, veraṁ tesūpasammati. Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṁ; Averena ca sammanti, esadhammo sanantano. Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavāssadhanahārino; Raṭṭhaṁ vilumpamānānaṁ, tesampi hoti saṅgati. Kasmā tumhāka no siyā. Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiñcaraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Abhibhuyya sabbāni parissayāni, Careyya tenattamano satīmā. No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, Saddhiñcaraṁ sādhuvihāri dhīraṁ; Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, Eko care mātaṅgaraññeva nāgo. Ekassa caritaṁ seyyo, Natthi bāle sahāyatā; Eko care na ca pāpāni kayirā, Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo”ti. 4 3. Bālakaloṇakagamanakathā Atha kho bhagavā saṅghamajjhe ṭhitakova imā gāthāyo bhāsitvā yena bālakaloṇakagāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana 669 --- pli-tv-kd10 1:4 samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakagāme viharati. Addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna āsanaṁ paññapesi, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaguṁ bhagavā etadavoca—“kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ; kacci yāpanīyaṁ, kacci piṇḍakena na kilamasī”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā; na cāhaṁ, bhante, piṇḍakena kilamāmī”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ bhaguṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavaṁsadāyo tenupasaṅkami. 4. Pācīnavaṁsadāyagamanakathā Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo pācīnavaṁsadāye viharanti. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca—“mā, samaṇa, etaṁ dāyaṁ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti. Mā tesaṁ aphāsumakāsī”ti. Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṁ mantayamānassa, sutvāna dāyapālaṁ etadavoca—“māvuso dāyapāla, bhagavantaṁ vāresi. Satthā no bhagavā anuppatto”ti. Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṁ āyasmantañca kimilaṁ etadavoca—“abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto”ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṁ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi, eko āsanaṁ paññapesi, eko pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ anuruddhaṁ bhagavā etadavoca—“kacci vo, anuruddhā, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ; kacci piṇḍakena na kilamathā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā; na ca mayaṁ, bhante, piṇḍakena kilamāmā”ti. “Kacci pana vo, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? “Taggha mayaṁ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. “Yathā kathaṁ pana tumhe, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? “Idha mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti—‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca; mettaṁ vacīkammaṁ … mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti—‘yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ, bhante, sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittan”ti. Āyasmāpi kho nandiyo …pe… āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṁ etadavoca—“mayhampi kho, bhante, evaṁ hoti—‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yohaṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmī’ti. Tassa mayhaṁ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca; mettaṁ vacīkammaṁ mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti—‘yannūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan’ti. So kho ahaṁ, bhante, sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁyeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittanti. Evaṁ kho mayaṁ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. “Kacci pana vo, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? “Taggha mayaṁ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. “Yathā kathaṁ pana tumhe, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā 670 --- pli-tv-kd10 1:4 viharathā”ti? “Idha, bhante, amhākaṁ yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati so āsanaṁ paññapeti, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipati, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti. Appāṇake vā udake opilāpeti. So āsanaṁ uddharati, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeti, bhattaggaṁ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema, na tveva mayaṁ, bhante, tappaccayā vācaṁ bhindāma. Pañcāhikaṁ kho pana mayaṁ, bhante, sabbarattiṁ dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṁ kho mayaṁ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. 5. Pālileyyakagamanakathā Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṁ āyasmantañca nandiyaṁ āyasmantañca kimilaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā yena pālileyyakaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena pālileyyakaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṁ tehi kosambakehi bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehi kalahakārakehi vivādakārakehi bhassakārakehi saṅghe adhikaraṇakārakehi. Somhi etarahi eko adutiyo sukhaṁ phāsu viharāmi aññatreva tehi kosambakehi bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehi kalahakārakehi vivādakārakehi bhassakārakehi saṅghe adhikaraṇakārakehī”ti. Aññataropi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi—“ahaṁ kho ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. Yannūnāhaṁ ekova gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan”ti. Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṁ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā soṇḍāya bhagavato pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, appaharitañca karoti. Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi—“ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṁ ogāhā ca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu. Somhi etarahi eko adutiyo sukhaṁ phāsu viharāmi aññatreva hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehī”ti. Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṁ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Etaṁ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino; Sameti cittaṁ cittena, yadeko ramatī vane”ti. 5 Atha kho bhagavā pālileyyake yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kosambakā upāsakā—“ime kho ayyā kosambakā bhikkhū bahuno amhākaṁ anatthassa kārakā. Imehi ubbāḷho bhagavā pakkanto. Handa mayaṁ ayye kosambake bhikkhū neva abhivādeyyāma, na paccuṭṭheyyāma, na añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kareyyāma, na sakkareyyāma, na garuṁ kareyyāma, na māneyyāma, na bhajeyyāma, na pūjeyyāma, upagatānampi piṇḍakaṁ na dajjeyyāma—evaṁ ime amhehi asakkariyamānā agarukariyamānā amāniyamānā abhajiyamānā apūjiyamānā asakkārapakatā 671 --- pli-tv-kd10 1:5 pakkamissanti vā vibbhamissanti vā bhagavantaṁ vā pasādessantī”ti. Atha kho kosambakā upāsakā kosambake bhikkhū neva abhivādesuṁ, na paccuṭṭhesuṁ, na añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ akaṁsu, na sakkariṁsu, na garuṁ kariṁsu, na mānesuṁ, na bhajesuṁ, na pūjesuṁ, upagatānampi piṇḍakaṁ na adaṁsu. Atha kho kosambakā bhikkhū kosambakehi upāsakehi asakkariyamānā agarukariyamānā amāniyamānā abhajiyamānā apūjiyamānā asakkārapakatā evamāhaṁsu—“handa mayaṁ, āvuso, sāvatthiṁ gantvā bhagavato santike imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā”ti. 6. Aṭṭhārasavatthukathā Atha kho kosambakā bhikkhū senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tenupasaṅkamiṁsu. Assosi kho āyasmā sāriputto—“te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchantī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca—“te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchanti. Kathāhaṁ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, sāriputta, yathā dhammo tathā tiṭṭhāhī”ti. “Kathāhaṁ, bhante, jāneyyaṁ dhammaṁ vā adhammaṁ vā”ti? “Aṭṭhārasahi kho, sāriputta, vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Idha, sāriputta, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti; avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti; abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṁ āpattīti dīpeti, āpattiṁ anāpattīti dīpeti; lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti—imehi kho, sāriputta, aṭṭhārasahi vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Aṭṭhārasahi ca kho, sāriputta, vatthūhi dhammavādī jānitabbo. Idha, sāriputta, bhikkhu adhammaṁ adhammoti dīpeti, dhammaṁ dhammoti dīpeti; avinayaṁ avinayoti dīpeti, vinayaṁ vinayoti dīpeti; abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṁ anāpattīti dīpeti, āpattiṁ āpattīti dīpeti; lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti—imehi kho, sāriputta, aṭṭhārasahi vatthūhi dhammavādī jānitabbo”ti. Assosi kho āyasmā mahāmoggallāno …pe… assosi kho āyasmā mahākassapo … assosi kho āyasmā mahākaccāno … assosi kho āyasmā mahākoṭṭhiko … assosi kho āyasmā mahākappino … assosi kho āyasmā mahācundo … assosi kho āyasmā anuruddho … assosi kho āyasmā revato … assosi kho āyasmā upāli … assosi kho āyasmā ānando … assosi kho āyasmā rāhulo—“te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchantī”ti. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca—“te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe 672 --- pli-tv-kd10 1:5 adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchanti. Kathāhaṁ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, rāhula, yathā dhammo tathā tiṭṭhāhī”ti. “Kathāhaṁ, bhante, jāneyyaṁ dhammaṁ vā adhammaṁ vā”ti? “Aṭṭhārasahi kho, rāhula, vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Idha, rāhula, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti, dhammaṁ adhammoti dīpeti; avinayaṁ vinayoti dīpeti, vinayaṁ avinayoti dīpeti; abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṁ āpattīti dīpeti, āpattiṁ anāpattīti dīpeti; lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti—imehi kho, rāhula, aṭṭhārasahi vatthūhi adhammavādī jānitabbo. Aṭṭhārasahi ca kho, rāhula, vatthūhi dhammavādī jānitabbo. Idha, rāhula, bhikkhu adhammaṁ adhammoti dīpeti, dhammaṁ dhammoti dīpeti; avinayaṁ avinayoti dīpeti, vinayaṁ vinayoti dīpeti; abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti; apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti; anāpattiṁ anāpattīti dīpeti, āpattiṁ āpattīti dīpeti; lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti, garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti; sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti; duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti—imehi kho, rāhula, aṭṭhārasahi vatthūhi dhammavādī jānitabbo”ti. Assosi kho mahāpajāpati gotamī—“te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchantī”ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca—“te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchanti. Kathāhaṁ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, gotami, ubhayattha dhammaṁ suṇa. Ubhayattha dhammaṁ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṁ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehi. Yañca kiñci bhikkhunisaṅghena bhikkhusaṅghato paccāsīsitabbaṁ sabbaṁ taṁ dhammavāditova paccāsīsitabban”ti. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati—“te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchantī”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca—“te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchanti. Kathāhaṁ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, gahapati, ubhayattha dānaṁ dehi. Ubhayattha dānaṁ datvā ubhayattha dhammaṁ suṇa. Ubhayattha dhammaṁ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṁ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehī”ti. Assosi kho visākhā migāramātā—“te kira kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchantī”ti. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho 673 --- pli-tv-kd10 1:5 visākhā migāramātā bhagavantaṁ etadavoca—“te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ āgacchanti. Kathāhaṁ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, visākhe, ubhayattha dānaṁ dehi. Ubhayattha dānaṁ datvā ubhayattha dhammaṁ suṇa. Ubhayattha dhammaṁ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṁ diṭṭhiñca khantiñca ruciñca ādāyañca rocehī”ti. Atha kho kosambakā bhikkhū anupubbena yena sāvatthi tadavasaruṁ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca—“te kira, bhante, kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā sāvatthiṁ anuppattā. Kathaṁ nu kho, bhante, tesu bhikkhūsu senāsane paṭipajjitabban”ti? “Tena hi, sāriputta, vivittaṁ senāsanaṁ dātabban”ti. “Sace pana, bhante, vivittaṁ na hoti, kathaṁ paṭipajjitabban”ti? “Tena hi, sāriputta, vivittaṁ katvāpi dātabbaṁ, na tvevāhaṁ, sāriputta, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno senāsanaṁ paṭibāhitabbanti vadāmi. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. “Āmise pana, bhante, kathaṁ paṭipajjitabban”ti? “Āmisaṁ kho, sāriputta, sabbesaṁ samakaṁ bhājetabban”ti. 7. Osāraṇānujānana Atha kho tassa ukkhittakassa bhikkhuno dhammañca vinayañca paccavekkhantassa etadahosi—“āpatti esā, nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahenā”ti. Atha kho so ukkhittako bhikkhu yena ukkhittānuvattakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ukkhittānuvattake bhikkhū etadavoca—“āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Etha maṁ āyasmanto osārethā”ti. Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“ayaṁ, bhante, ukkhittako bhikkhu evamāha—‘āpatti esā, āvuso; nesā anāpatti. Āpannomhi, namhi anāpanno. Ukkhittomhi, namhi anukkhitto. Dhammikenamhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Etha maṁ āyasmanto osārethā’ti. Kathaṁ nu kho, bhante, paṭipajjitabban”ti? “Āpatti esā, bhikkhave; nesā anāpatti. Āpanno eso bhikkhu, neso bhikkhu anāpanno. Ukkhitto eso bhikkhu, neso bhikkhu anukkhitto. Dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. Yato ca kho so, bhikkhave, bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passati ca, tena hi, bhikkhave, taṁ bhikkhuṁ osārethā”ti. 8. Saṅghasāmaggīkathā Atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ osāretvā yena ukkhepakā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etadavocuṁ—“yasmiṁ, āvuso, vatthusmiṁ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Handa mayaṁ, āvuso, tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karomā”ti. Atha kho te ukkhepakā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“te, bhante, ukkhittānuvattakā bhikkhū evamāhaṁsu—‘yasmiṁ, āvuso, vatthusmiṁ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Handa mayaṁ, āvuso, tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karomā’ti. Kathaṁ nu kho, bhante, paṭipajjitabban”ti? “Yato ca kho so, bhikkhave, bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca, tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbā. Sabbeheva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ gilānehi ca 674 --- pli-tv-kd10 1:5 agilānehi ca. Na kehici chando dātabbo. Sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yasmiṁ vatthusmiṁ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yasmiṁ vatthusmiṁ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. Saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karoti. Yassāyasmato khamati tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiyā karaṇaṁ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya. Katā saṅghena tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggī. Nihato saṅghabhedo, nihatā saṅgharāji, nihataṁ saṅghavavatthānaṁ, nihataṁ saṅghanānākaraṇaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tāvadeva uposatho kātabbo, pātimokkhaṁ uddisitabban”ti. 6 9. Upālisaṅghasāmaggīpucchā Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca—“yasmiṁ, bhante, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī”ti? “Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, adhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī”ti. “Yasmiṁ pana, bhante, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā nu kho sā, bhante, saṅghasāmaggī”ti? “Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā sā, upāli, saṅghasāmaggī”ti. “Kati nu kho, bhante, saṅghasāmaggiyo”ti? “Dvemā, upāli, saṅghasāmaggiyo—atthupāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā; atthupāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca. Katamā ca, upāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā? Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, ayaṁ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanupetā. Katamā ca, upāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca? Yasmiṁ, upāli, vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, ayaṁ vuccati, upāli, saṅghasāmaggī atthupetā ca byañjanupetā ca. Imā kho, upāli, dve saṅghasāmaggiyo”ti. Atha kho āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi—“Saṅghassa kiccesu ca mantanāsu ca, Atthesu jātesu vinicchayesu ca; Kathaṁpakārodha naro mahatthiko, Bhikkhu kathaṁ hotidha paggahāraho”ti. “Anānuvajjo paṭhamena sīlato, Avekkhitācāro susaṁvutindriyo; Paccatthikā nūpavadanti dhammato, Na hissa taṁ hoti vadeyyu yena naṁ. So tādiso sīlavisuddhiyā ṭhito, Visārado hoti visayha bhāsati; Nacchambhati parisagato na vedhati, Atthaṁ na hāpeti anuyyutaṁ bhaṇaṁ. Tatheva pañhaṁ parisāsu pucchito, Na ceva pajjhāyati na maṅku hoti; So kālāgataṁ byākaraṇārahaṁ vaco, Rañjeti viññūparisaṁ vicakkhaṇo. Sagāravo vuḍḍhataresu 675 --- pli-tv-kd10 1:6 bhikkhusu, Ācerakamhi ca sake visārado; Alaṁ pametuṁ paguṇo kathetave, Paccatthikānañca viraddhikovido. Paccatthikā yena vajanti niggahaṁ, Mahājano saññapanañca gacchati; Sakañca ādāyamayaṁ na riñcati, Viyākaraṁ pañhamanūpaghātikaṁ. Dūteyyakammesu alaṁ samuggaho, Saṅghassa kiccesu ca āhu naṁ yathā; Karaṁ vaco bhikkhugaṇena pesito, Ahaṁ karomīti na tena maññati. Āpajjati yāvatakesu vatthusu, Āpattiyā hoti yathā ca vuṭṭhiti; Ete vibhaṅgā ubhayassa svāgatā, Āpatti vuṭṭhānapadassa kovido. Nissāraṇaṁ gacchati yāni cācaraṁ, Nissārito hoti yathā ca vattanā; Osāraṇaṁ taṁvusitassa jantuno, Etampi jānāti vibhaṅgakovido. Sagāravo vuḍḍhataresu bhikkhusu, Navesu theresu ca majjhimesu ca; Mahājanassatthacarodha paṇḍito, So tādiso bhikkhu idha paggahāraho”ti. Kosambakakkhandhako dasamo. Tassuddānaṁ Kosambiyaṁ jinavaro, vivādāpattidassane; Nukkhipeyya yasmiṁ tasmiṁ, saddhāyāpatti desaye. Antosīmāyaṁ tattheva, bālakañceva vaṁsadā; Pālileyyā ca sāvatthi, sāriputto ca kolito. Mahākassapakaccānā, koṭṭhiko kappinena ca; Mahācundo anuruddho, revato upāli cubho. Ānando rāhulo ceva, gotamīnāthapiṇḍiko; Senāsanaṁ vivittañca, āmisaṁ samakampi ca. Na kehi chando dātabbo, upāliparipucchito; Anānuvajjo sīlena, sāmaggī jinasāsaneti. Kosambakakkhandhako niṭṭhito. Mahāvaggo niṭṭhito. Mahāvaggapāḷi niṭṭhitā. pli-tv-kd9 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 9. Campeyyakkhandhaka 1. Kassapagottabhikkhuvatthu |1| Tena samayena buddho bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma hoti. Tattha kassapagotto nāma bhikkhu āvāsiko hoti tantibaddho ussukkaṁ āpanno—“kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṁ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṁ, ayañca āvāso vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyā”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṁ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṁ. Addasā kho kassapagotto bhikkhu te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṁ paññapesi, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi, pānīyena āpucchi, nahāne ussukkaṁ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Atha kho tesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhaddako kho ayaṁ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṁ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Handa mayaṁ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṁ kappemā”ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṁ kappesuṁ. Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi—“yo kho imesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṁ kho pana parakulesu yāvajīvaṁ ussukkaṁ kātuṁ, viññatti ca manussānaṁ amanāpā. Yannūnāhaṁ na ussukkaṁ kareyyaṁ yāguyā khādanīye bhattasmin”ti. So na ussukkaṁ akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Atha kho tesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“pubbe khvāyaṁ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṁ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Sodānāyaṁ na ussukkaṁ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Duṭṭhodānāyaṁ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa mayaṁ, āvuso, āvāsikaṁ bhikkhuṁ ukkhipāmā”ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū sannipatitvā kassapagottaṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“pubbe kho tvaṁ, āvuso, nahāne ussukkaṁ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Sodāni tvaṁ na ussukkaṁ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno. Passasetaṁ āpattin”ti? “Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ passeyyan”ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū kassapagottaṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipiṁsu. Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi—“ahaṁ kho etaṁ na jānāmi ‘āpatti vā esā 676 --- pli-tv-kd9 1:1 anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā’. Yannūnāhaṁ campaṁ gantvā bhagavantaṁ etamatthaṁ puccheyyan”ti. Atha kho kassapagotto bhikkhu senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkāmi. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā kassapagottaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci appakilamathena addhānaṁ āgato, kuto ca tvaṁ, bhikkhu, āgacchasī”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā; appakilamathena cāhaṁ, bhante, addhānaṁ āgato. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tatthāhaṁ, bhagavā, āvāsiko tantibaddho ussukkaṁ āpanno—‘kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṁ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṁ, ayañca āvāso vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyā’ti. Atha kho, bhante, sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṁ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṁ. Addasaṁ kho ahaṁ, bhante, te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṁ paññapesiṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipiṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesiṁ, pānīyena apucchiṁ, nahāne ussukkaṁ akāsiṁ, ussukkampi akāsiṁ yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Atha kho tesaṁ, bhante, āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—‘bhaddako kho ayaṁ āvuso āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṁ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Handa mayaṁ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṁ kappemā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṁ kappesuṁ. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi—‘yo kho imesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṁ kho pana parakulesu yāvajīvaṁ ussukkaṁ kātuṁ, viññatti ca manussānaṁ amanāpā. Yannūnāhaṁ na ussukkaṁ kareyyaṁ yāguyā khādanīye bhattasmin’ti. So kho ahaṁ, bhante, na ussukkaṁ akāsiṁ yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Atha kho tesaṁ, bhante, āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—‘pubbe khvāyaṁ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṁ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Sodānāyaṁ na ussukkaṁ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Duṭṭhodānāyaṁ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa mayaṁ, āvuso, āvāsikaṁ bhikkhuṁ ukkhipāmā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū sannipatitvā maṁ etadavocuṁ—‘pubbe kho tvaṁ, āvuso, nahāne ussukkaṁ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Sodāni tvaṁ na ussukkaṁ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṁ. Āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno. Passasetaṁ āpattin’ti? ‘Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṁ passeyyan’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū maṁ āpattiyā adassane ukkhipiṁsu. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi—‘ahaṁ kho etaṁ na jānāmi “āpatti vā esā anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā”. Yannūnāhaṁ campaṁ gantvā bhagavantaṁ etamatthaṁ puccheyyan’ti. Tato ahaṁ, bhagavā, āgacchāmī”ti. “Anāpatti esā, bhikkhu, nesā āpatti. Anāpannosi, nasi āpanno. Anukkhittosi, nasi ukkhitto. Adhammikenāsi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Gaccha tvaṁ, bhikkhu, tattheva vāsabhagāme nivāsaṁ kappehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho kassapagotto bhikkhu bhagavato paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena vāsabhagāmo tena pakkāmi. Atha kho tesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ ahudeva kukkuccaṁ, ahu vippaṭisāro—“alābhā vata no, na vata no lābhā; dulladdhaṁ vata no, na vata no suladdhaṁ, ye mayaṁ suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipimhā. Handa mayaṁ, āvuso, campaṁ gantvā bhagavato santike accayaṁ accayato desemā”ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkamiṁsu. Anupubbena 677 --- pli-tv-kd9 1:1 yena campā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“kacci, bhikkhave, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kaccittha appakilamathena addhānaṁ āgatā, kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā; appakilamathena ca mayaṁ, bhante, addhānaṁ āgatā. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tato mayaṁ, bhagavā, āgacchāmā”ti. “Tumhe, bhikkhave, āvāsikaṁ bhikkhuṁ ukkhipitthā”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Kismiṁ, bhikkhave, vatthusmiṁ kāraṇe”ti? “Avatthusmiṁ, bhagavā, akāraṇe”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisā, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipissatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, suddho bhikkhu anāpattiko avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipitabbo. Yo ukkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“accayo no, bhante, accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye mayaṁ suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipimhā. Tesaṁ no, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tumhe, bhikkhave, accayo accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye tumhe suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipittha. Yato ca kho tumhe, bhikkhave, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarotha, taṁ vo mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, bhikkhave, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. 2 2. Adhammenavaggādikammakathā Tena kho pana samayena campāyaṁ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti—adhammena vaggakammaṁ karonti, adhammena samaggakammaṁ karonti; dhammena vaggakammaṁ karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ karonti; dhammapatirūpakena samaggakammaṁ karonti; ekopi ekaṁ ukkhipati, ekopi dve ukkhipati, ekopi sambahule ukkhipati, ekopi saṅghaṁ ukkhipati; dvepi ekaṁ ukkhipanti, dvepi dve ukkhipanti, dvepi sambahule ukkhipanti, dvepi saṅghaṁ ukkhipanti; sambahulāpi ekaṁ ukkhipanti; sambahulāpi dve ukkhipanti, sambahulāpi sambahule ukkhipanti, sambahulāpi saṅghaṁ ukkhipanti; saṅghopi saṅghaṁ ukkhipati. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma campāyaṁ bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti—adhammena vaggakammaṁ karissanti, adhammena samaggakammaṁ karissanti, dhammena vaggakammaṁ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ karissanti, ekopi ekaṁ ukkhipissati, ekopi dve ukkhipissati, ekopi sambahule ukkhipissati, ekopi saṅghaṁ ukkhipissati, dvepi ekaṁ ukkhipissanti, dvepi dve ukkhipissanti, dvepi sambahule ukkhipissanti, dvepi saṅghaṁ ukkhipissanti, sambahulāpi ekaṁ ukkhipissanti, sambahulāpi dve ukkhipissanti, sambahulāpi sambahule ukkhipissanti, sambahulāpi saṅghaṁ ukkhipissanti, saṅghopi saṅghaṁ ukkhipissatī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, campāyaṁ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti—adhammena vaggakammaṁ karonti …pe… saṅghopi saṅghaṁ ukkhipatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpāni kammāni karissanti—adhammena vaggakammaṁ karissanti …pe… saṅghopi saṅghaṁ ukkhipissati. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Adhammena ce, bhikkhave, vaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, adhammena samaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, dhammena vaggakammaṁ akammaṁ 678 --- pli-tv-kd9 1:2 na ca karaṇīyaṁ; dhammapatirūpakena vaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; ekopi ekaṁ ukkhipati akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, ekopi dve ukkhipati akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, ekopi sambahule ukkhipati akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, ekopi saṅghaṁ ukkhipati akammaṁ na ca karaṇīyaṁ;, dvepi ekaṁ ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, dvepi dve ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, dvepi sambahule ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, dvepi saṅghaṁ ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ;, sambahulāpi ekaṁ ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, sambahulāpi dve ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, sambahulāpi sambahule ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, sambahulāpi saṅghaṁ ukkhipanti akammaṁ na ca karaṇīyaṁ;, saṅghopi saṅghaṁ ukkhipati akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Cattārimāni, bhikkhave, kammāni—adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammena samaggakammaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ adhammena vaggakammaṁ, idaṁ, bhikkhave, kammaṁ adhammattā vaggattā kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ; na, bhikkhave, evarūpaṁ kammaṁ kātabbaṁ, na ca mayā evarūpaṁ kammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ adhammena samaggakammaṁ, idaṁ, bhikkhave, kammaṁ adhammattā kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ; na, bhikkhave, evarūpaṁ kammaṁ kātabbaṁ, na ca mayā evarūpaṁ kammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena vaggakammaṁ, idaṁ, bhikkhave, kammaṁ vaggattā kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ; na, bhikkhave, evarūpaṁ kammaṁ kātabbaṁ, na ca mayā evarūpaṁ kammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena samaggakammaṁ, idaṁ, bhikkhave, kammaṁ dhammattā samaggattā akuppaṁ ṭhānārahaṁ; evarūpaṁ, bhikkhave, kammaṁ kātabbaṁ, evarūpañca mayā kammaṁ anuññātaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṁ kammaṁ karissāma yadidaṁ dhammena samagganti—evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 3 3. Ñattivipannakammādikathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti—adhammena vaggakammaṁ karonti, adhammena samaggakammaṁ karonti; dhammena vaggakammaṁ karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ karonti, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ karonti; ñattivipannampi kammaṁ karonti anussāvanasampannaṁ, anussāvanavipannampi kammaṁ karonti ñattisampannaṁ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṁ karonti; aññatrāpi dhammā kammaṁ karonti, aññatrāpi vinayā kammaṁ karonti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṁ karonti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṁ karonti adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti—adhammena vaggakammaṁ karissanti, adhammena samaggakammaṁ karissanti; dhammena vaggakammaṁ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ karissanti; ñattivipannampi kammaṁ karissanti anussāvanasampannaṁ, anussāvanavipannampi kammaṁ karissanti ñattisampannaṁ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṁ karissanti; aññatrāpi dhammā kammaṁ karissanti, aññatrāpi vinayā kammaṁ karissanti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṁ karissanti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṁ karissanti adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahan”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti—adhammena vaggakammaṁ karonti …pe… paṭikuṭṭhakatampi kammaṁ karonti adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahan”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Adhammena ce, bhikkhave, vaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; adhammena samaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; dhammena vaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; dhammapatirūpakena vaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; dhammapatirūpakena samaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Ñattivipannañce, bhikkhave, kammaṁ anussāvanasampannaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; anussāvanavipannañce, bhikkhave, kammaṁ ñattisampannaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; ñattivipannañce, bhikkhave, 679 --- pli-tv-kd9 1:3 kammaṁ anussāvanavipannaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; aññatrāpi dhammā kammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; aññatrāpi vinayā kammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; aññatrāpi satthusāsanā kammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ; paṭikuṭṭhakatañce, bhikkhave, kammaṁ adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Chayimāni, bhikkhave, kammāni—adhammakammaṁ, vaggakammaṁ, samaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, dhammena samaggakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, adhammakammaṁ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṁ karoti, na ca kammavācaṁ anussāveti—adhammakammaṁ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṁ karoti, na ca kammavācaṁ anussāveti—adhammakammaṁ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṁ karoti, na ca ñattiṁ ṭhapeti—adhammakammaṁ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṁ karoti, na ca ñattiṁ ṭhapeti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṁ karoti, na ca kammavācaṁ anussāveti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṁ karoti, na ca kammavācaṁ anussāveti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi ñattīhi kammaṁ karoti, na ca kammavācaṁ anussāveti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi ñattīhi kammaṁ karoti, na ca kammavācaṁ anussāveti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṁ karoti, na ca ñattiṁ ṭhapeti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṁ karoti, na ca ñattiṁ ṭhapeti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi kammavācāhi kammaṁ karoti, na ca ñattiṁ ṭhapeti—adhammakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi kammavācāhi kammaṁ karoti, na ca ñattiṁ ṭhapeti—adhammakammaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, adhammakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, vaggakammaṁ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṁ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṁ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—vaggakammaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, vaggakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, samaggakammaṁ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—samaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—samaggakammaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, samaggakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṁ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṁ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā 680 --- pli-tv-kd9 1:3 paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti—dhammapatirūpakena vaggakammaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—dhammapatirūpakena samaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—dhammapatirūpakena samaggakammaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ. Katamañca, bhikkhave, dhammena samaggakammaṁ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ ñattiṁ ṭhapeti, pacchā ekāya kammavācāya kammaṁ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti—dhammena samaggakammaṁ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṁ ñattiṁ ṭhapeti, pacchā tīhi kammavācāhi kammaṁ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, dhammena samaggakammaṁ. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammena samaggakammaṁ. 4 4. Catuvaggakaraṇādikathā Pañca saṅghā—catuvaggo bhikkhusaṅgho pañcavaggo bhikkhusaṅgho, dasavaggo bhikkhusaṅgho, vīsativaggo bhikkhusaṅgho, atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ catuvaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā tīṇi kammāni—upasampadaṁ pavāraṇaṁ abbhānaṁ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ pañcavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā dve kammāni—majjhimesu janapadesu upasampadaṁ abbhānaṁ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ dasavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā ekaṁ kammaṁ—abbhānaṁ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ vīsativaggo bhikkhusaṅgho dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ bhikkhunicatuttho kammaṁ kareyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ sikkhamānacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ …pe…. Sāmaṇeracatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Sāmaṇericatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Sikkhaṁ paccakkhātakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Antimavatthuṁ ajjhāpannakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Āpattiyā adassane ukkhittakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Āpattiyā appaṭikamme ukkhittakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Paṇḍakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Theyyasaṁvāsakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Titthiyapakkantakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Tiracchānagatacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Mātughātakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Pitughātakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. 681 --- pli-tv-kd9 1:4 Arahantaghātakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Bhikkhunidūsakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Saṅghabhedakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Lohituppādakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Ubhatobyañjanakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Nānāsaṁvāsakacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Nānāsīmāya ṭhitacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Iddhiyā vehāse ṭhitacatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Yassa saṅgho kammaṁ karoti, taṁcatuttho kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Catuvaggakaraṇaṁ. Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ bhikkhunipañcamo kammaṁ kareyya … akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ sikkhamānapañcamo kammaṁ kareyya …pe…. Sāmaṇerapañcamo kammaṁ kareyya … sāmaṇeripañcamo kammaṁ kareyya … sikkhaṁ paccakkhātakapañcamo kammaṁ kareyya … antimavatthuṁ ajjhāpannakapañcamo kammaṁ kareyya … āpattiyā adassane ukkhittakapañcamo kammaṁ kareyya … āpattiyā appaṭikamme ukkhittakapañcamo kammaṁ kareyya … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakapañcamo kammaṁ kareyya … paṇḍakapañcamo kammaṁ kareyya … theyyasaṁvāsakapañcamo kammaṁ kareyya … titthiyapakkantakapañcamo kammaṁ kareyya … tiracchānagatapañcamo kammaṁ kareyya … mātughātakapañcamo kammaṁ kareyya … pitughātakapañcamo kammaṁ kareyya … arahantaghātakapañcamo kammaṁ kareyya … bhikkhunidūsakapañcamo kammaṁ kareyya … saṅghabhedakapañcamo kammaṁ kareyya … lohituppādakapañcamo kammaṁ kareyya … ubhatobyañjanakapañcamo kammaṁ kareyya … nānāsaṁvāsakapañcamo kammaṁ kareyya … nānāsīmāya ṭhitapañcamo kammaṁ kareyya … iddhiyā vehāse ṭhitapañcamo kammaṁ kareyya … yassa saṅgho kammaṁ karoti, taṁpañcamo kammaṁ kareyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Pañcavaggakaraṇaṁ. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ bhikkhunidasamo kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ sikkhamānadasamo kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ … pe…. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ yassa saṅgho kammaṁ karoti, taṁdasamo kammaṁ kareyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Dasavaggakaraṇaṁ. Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ bhikkhunivīso kammaṁ kareyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṁ sikkhamānavīso kammaṁ kareyya …pe… sāmaṇeravīso kammaṁ kareyya … sāmaṇerivīso kammaṁ kareyya … sikkhaṁ paccakkhātakavīso kammaṁ kareyya … antimavatthuṁ ajjhāpannakavīso kammaṁ kareyya … āpattiyā adassane ukkhittakavīso kammaṁ kareyya … āpattiyā appaṭikamme ukkhittakavīso kammaṁ kareyya … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakavīso kammaṁ kareyya … paṇḍakavīso kammaṁ kareyya … theyyasaṁvāsakavīso kammaṁ kareyya … titthiyapakkantakavīso kammaṁ kareyya … tiracchānagatavīso kammaṁ kareyya … mātughātakavīso kammaṁ kareyya … pitughātakavīso kammaṁ kareyya … arahantaghātakavīso kammaṁ kareyya … bhikkhunidūsakavīso kammaṁ kareyya … saṅghabhedakavīso kammaṁ kareyya … lohituppādakavīso kammaṁ kareyya … ubhatobyañjanakavīso kammaṁ kareyya … nānāsaṁvāsakavīso kammaṁ kareyya … nānāsīmāya ṭhitavīso kammaṁ kareyya … iddhiyā vehāse ṭhitavīso kammaṁ kareyya … yassa saṅgho kammaṁ karoti, taṁvīso kammaṁ kareyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Vīsativaggakaraṇaṁ. 5. Pārivāsikādikathā Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Mūlāyapaṭikassanārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Mānattārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Mānattacārikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. 682 --- pli-tv-kd9 1:4 Abbhānārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya—akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. Ekaccassa, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati, ekaccassa na ruhati. Kassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati? Bhikkhuniyā, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Sikkhamānāya, bhikkhave …pe… sāmaṇerassa, bhikkhave … sāmaṇeriyā, bhikkhave … sikkhāpaccakkhātakassa, bhikkhave … antimavatthuṁ ajjhāpannakassa, bhikkhave … ummattakassa, bhikkhave … khittacittassa, bhikkhave … vedanāṭṭassa, bhikkhave … āpattiyā adassane ukkhittakassa, bhikkhave … āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa, bhikkhave … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa, bhikkhave … paṇḍakassa, bhikkhave … theyyasaṁvāsakassa, bhikkhave … titthiyapakkantakassa, bhikkhave … tiracchānagatassa, bhikkhave … mātughātakassa, bhikkhave … pitughātakassa, bhikkhave … arahantaghātakassa, bhikkhave … bhikkhunidūsakassa, bhikkhave … saṅghabhedakassa, bhikkhave … lohituppādakassa, bhikkhave … ubhatobyañjanakassa, bhikkhave … nānāsaṁvāsakassa, bhikkhave … nānāsīmāya ṭhitassa, bhikkhave … iddhiyā vehāse ṭhitassa, bhikkhave, yassa saṅgho kammaṁ karoti, tassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Imesaṁ kho, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Kassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati? Bhikkhussa, bhikkhave, pakatattassa samānasaṁvāsakassa samānasīmāya ṭhitassa antamaso ānantarikassāpi bhikkhuno viññāpentassa saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati. Imassa, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati. 6. Dvenissāraṇādikathā Dvemā, bhikkhave, nissāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṁ. Tañce saṅgho nissāreti, ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṁ, tañce saṅgho nissāreti—dunnissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu suddho hoti anāpattiko. Tañce saṅgho nissāreti—dunnissārito. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṁ, tañce saṅgho nissāreti—dunnissārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṁ, tañce saṅgho nissāreti—sunissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi, tañce saṅgho nissāreti—sunissārito. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṁ, tañce saṅgho nissāreti—sunissārito. Dvemā, bhikkhave, osāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṁ tañce saṅgho osāreti, ekacco sosārito, ekacco dosārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—dosārito? Paṇḍako, bhikkhave, appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—dosārito. Theyyasaṁvāsako, bhikkhave, appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—dosārito. Titthiyapakkantako, bhikkhave …pe… tiracchānagato, bhikkhave … mātughātako, bhikkhave … pitughātako, bhikkhave … arahantaghātako, bhikkhave … bhikkhunidūsako, bhikkhave … saṅghabhedako, bhikkhave … lohituppādako, bhikkhave … ubhatobyañjanako, bhikkhave, appatto, osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—dosārito. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—dosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṁ, te ce saṅgho osāreti—dosāritā. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—sosārito? Hatthacchinno, bhikkhave, appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti, sosārito. Pādacchinno, bhikkhave …pe… hatthapādacchinno, bhikkhave … kaṇṇacchinno, bhikkhave … nāsacchinno, bhikkhave … kaṇṇanāsacchinno, bhikkhave … aṅgulicchinno, bhikkhave … aḷacchinno, bhikkhave … kaṇḍaracchinno, bhikkhave … phaṇahatthako, bhikkhave … khujjo, bhikkhave … vāmano, bhikkhave … galagaṇḍī, bhikkhave … lakkhaṇāhato, bhikkhave … kasāhato, bhikkhave … likhitako, bhikkhave … sīpadiko, bhikkhave … pāparogī, bhikkhave … parisadūsako, bhikkhave … kāṇo, bhikkhave … kuṇī, bhikkhave … khañjo, bhikkhave … pakkhahato, bhikkhave … chinniriyāpatho, 683 --- pli-tv-kd9 1:4 bhikkhave … jarādubbalo, bhikkhave … andho, bhikkhave … mūgo, bhikkhave … badhiro, bhikkhave … andhamūgo, bhikkhave … andhabadhiro, bhikkhave … mūgabadhiro, bhikkhave … andhamūgabadhiro, bhikkhave, appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—sosārito. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṁ, tañce saṅgho osāreti—sosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṁ, te ce saṅgho osāreti—sosāritā. Vāsabhagāmabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo. 5 7. Adhammakammādikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattin’ti? So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ passeyyan’ti. Taṁ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṁ āpattin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ paṭikareyyan’ti. Taṁ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṁ paṭinissajjeyyan’ti. Taṁ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattiṁ? Paṭikarohi taṁ āpattin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ passeyyaṁ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ paṭikareyyan’ti. Taṁ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattiṁ? Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ passeyyaṁ; natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṁ paṭinissajjeyyan’ti. Taṁ saṅgho adassane vā appaṭinissagge vā ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṁ āpattiṁ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ paṭikareyyaṁ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṁ paṭinissajjeyyan’ti. Taṁ saṅgho appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattiṁ? Paṭikarohi taṁ āpattiṁ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ passeyyaṁ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ paṭikareyyaṁ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṁ paṭinissajjeyyan’ti. Taṁ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattin’ti? So evaṁ vadeti—‘āmāvuso, passāmī’ti. Taṁ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṁ āpattin’ti. So evaṁ vadeti—‘āmāvuso, paṭikarissāmī’ti. Taṁ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ 684 --- pli-tv-kd9 1:5 codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi; paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘āmāvuso, paṭinissajjissāmī’ti. Taṁ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā …pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā …pe… hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā …pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattiṁ? Paṭikarohi taṁ āpattiṁ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘āmāvuso, passāmi, āma paṭikarissāmi, āma paṭinissajjissāmī’ti. Taṁ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati—adhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattin’ti? So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ passeyyan’ti. Taṁ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati—dhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṁ āpattin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ paṭikareyyan’ti. Taṁ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati—dhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṁ paṭinissajjeyyan’ti. Taṁ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati—dhammakammaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā …pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā …pe… hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā …pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā—‘āpattiṁ tvaṁ, āvuso, āpanno, passasetaṁ āpattiṁ? Paṭikarohi taṁ āpattiṁ. Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. So evaṁ vadeti—‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṁ passeyyaṁ. Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṁ paṭikareyyaṁ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṁ paṭinissajjeyyan’ti. Taṁ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati—dhammakamman”ti. 6 8. Upālipucchākathā Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca—“yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ asammukhā karoti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṁ taṁ, upāli, avinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭipucchā karoti …pe… paṭiññāyakaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭiññāya karoti … sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti … amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti … tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṁ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṁ deti … parivāsārahaṁ mūlāya paṭikassati … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṁ deti … mānattārahaṁ abbheti … abbhānārahaṁ upasampādeti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṁ taṁ, upāli, avinayakammaṁ. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ asammukhā karoti, evaṁ kho, upāli, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ, evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭipucchā karoti …pe… paṭiññāyakaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭiññāya karoti … sativinayārahassa 685 --- pli-tv-kd9 1:6 amūḷhavinayaṁ deti … amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti … tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṁ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṁ deti … parivāsārahaṁ mūlāya paṭikassati … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṁ deti … mānattārahaṁ abbheti … abbhānārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho, upāli, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotī”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ sammukhā karoti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṁ taṁ, upāli, vinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ paṭipucchā karoti …pe… paṭiññāyakaraṇīyaṁ kammaṁ paṭiññāya karoti … sativinayārahassa sativinayaṁ deti … amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti … tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti … tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … niyassakammārahassa niyassakammaṁ karoti … pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … parivāsārahassa parivāsaṁ deti … mūlāyapaṭikassanārahaṁ mūlāya paṭikassati … mānattārahassa mānattaṁ deti … abbhānārahaṁ abbheti … upasampadārahaṁ upasampādeti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṁ taṁ, upāli, vinayakammaṁ. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ sammukhā karoti, evaṁ kho, upāli, dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ paṭipucchā karoti … paṭiññāyakaraṇīyaṁ kammaṁ paṭiññāya karoti … sativinayārahassa sativinayaṁ deti … amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti … tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti … tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … niyassakammārahassa niyassakammaṁ karoti … pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … parivāsārahassa parivāsaṁ deti … mūlāyapaṭikassanārahaṁ mūlāya paṭikassati … mānattārahassa mānattaṁ deti … abbhānārahaṁ abbheti … upasampadārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho, upāli, dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho anatisāro hotī”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṁ deti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṁ taṁ, upāli, avinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṁ deti …pe… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṁ karoti, niyassakammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṁ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṁ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … parivāsārahaṁ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṁ deti … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṁ deti, mānattārahaṁ mūlāya paṭikassati … mānattārahaṁ abbheti, abbhānārahassa mānattaṁ deti … abbhānārahaṁ upasampādeti, upasampadārahaṁ abbheti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Adhammakammaṁ taṁ, upāli, avinayakammaṁ. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, amūḷhavinayārahassa 686 --- pli-tv-kd9 1:6 sativinayaṁ deti, evaṁ kho, upāli, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṁ deti …pe… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti … tajjanīyakammārahassa niyassakammaṁ karoti, niyassakammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṁ karoti … pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṁ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … parivāsārahaṁ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṁ deti … mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṁ deti, mānattārahaṁ mūlāya paṭikassati—mānattārahaṁ abbheti, abbhānārahassa mānattaṁ deti … abbhānārahaṁ upasampādeti, upasampadārahaṁ abbheti, evaṁ kho, upāli, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotī”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṁ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṁ taṁ, upāli, vinayakamman”ti. “Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti …pe… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti …pe… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti …pe… niyassakammārahassa niyassakammaṁ karoti …pe… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti …pe… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti …pe… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti …pe… parivāsārahassa parivāsaṁ deti …pe… mūlāyapaṭikassanārahaṁ mūlāya paṭikassati …pe… mānattārahassa mānattaṁ deti …pe… abbhānārahaṁ abbheti, upasampadārahaṁ upasampādeti, dhammakammaṁ nu kho taṁ, bhante, vinayakamman”ti? “Dhammakammaṁ taṁ, upāli, vinayakammaṁ. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṁ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, evaṁ kho, upāli, dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti …pe… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti …pe… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti …pe… niyassakammārahassa niyassakammaṁ karoti …pe… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti …pe… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti …pe… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti …pe… parivāsārahassa parivāsaṁ deti …pe… mūlāyapaṭikassanārahaṁ mūlāya paṭikassati …pe… mānattārahassa mānattaṁ deti …pe… abbhānārahaṁ abbheti, upasampadārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho, upāli, dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho anatisāro hotī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti …pe… sativinayārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … sativinayārahassa niyassakammaṁ karoti … sativinayārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … sativinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … sativinayārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … sativinayārahassa parivāsaṁ deti … sativinayārahaṁ mūlāya paṭikassati … sativinayārahassa mānattaṁ deti … sativinayārahaṁ abbheti … sativinayārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, 687 --- pli-tv-kd9 1:6 bhikkhave, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tajjanīyakammaṁ karoti …pe… amūḷhavinayārahassa niyassakammaṁ karoti … amūḷhavinayārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … amūḷhavinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … amūḷhavinayārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … amūḷhavinayārahassa parivāsaṁ deti … amūḷhavinayārahaṁ mūlāya paṭikassati … amūḷhavinayārahassa mānattaṁ deti … amūḷhavinayārahaṁ abbheti … amūḷhavinayārahaṁ upasampādeti … amūḷhavinayārahassa sativinayaṁ deti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṁ karoti …pe… tajjanīyakammārahassa … niyassakammārahassa … pabbājanīyakammārahassa … paṭisāraṇīyakammārahassa … ukkhepanīyakammārahassa … parivāsārahaṁ … mūlāyapaṭikassanārahassa … mānattārahaṁ … abbhānārahaṁ … upasampadārahassa sativinayaṁ deti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho upasampadārahassa amūḷhavinayaṁ deti …pe… upasampadārahassa tassapāpiyasikākammaṁ karoti … upasampadārahassa tajjanīyakammaṁ karoti … upasampadārahassa niyassakammaṁ karoti … upasampadārahassa pabbājanīyakammaṁ karoti … upasampadārahassa paṭisāraṇīyakammaṁ karoti … upasampadārahassa ukkhepanīyakammaṁ karoti … upasampadārahassa parivāsaṁ deti … upasampadārahaṁ mūlāya paṭikassati … upasampadārahassa mānattaṁ deti … upasampadārahaṁ abbheti, evaṁ kho, bhikkhave, adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotī”ti. Upālipucchābhāṇavāro niṭṭhito dutiyo. 7 9. Tajjanīyakammakathā “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. 688 --- pli-tv-kd9 1:7 Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammena vaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena 689 --- pli-tv-kd9 1:7 samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. 10. Niyassakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. Handassa mayaṁ niyassakammaṁ karomā’ti. Te tassa niyassakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ niyassakammaṁ karomā’ti. Te tassa niyassakammaṁ karonti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Yathā heṭṭhā, tathā cakkaṁ kātabbaṁ. 11. Pabbājanīyakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṁ pabbājanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ pabbājanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 12. Paṭisāraṇīyakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 13. Adassaneukkhepanīyakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Handassa mayaṁ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 14. Appaṭikammeukkhepanīyakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … 690 --- pli-tv-kd9 1:7 dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 15. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. Handassa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 16. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ 691 --- pli-tv-kd9 1:7 paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, 692 --- pli-tv-kd9 1:7 lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena samaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ dhammena vaggehi. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. 17. Niyassakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ niyassakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa niyassakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena niyassakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ niyassakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa niyassakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 18. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena pabbājanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 19. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ 693 --- pli-tv-kd9 1:7 paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 20. Adassaneukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 21. Appaṭikammeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ—adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 22. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ paṭippassaddhaṁ—adhammena vaggehi. Handassa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti … adhammena samaggā …pe… dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā …pe…. Cakkaṁ kātabbaṁ. 23. Tajjanīyakammavivādakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā. 694 --- pli-tv-kd9 1:7 Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘adhammena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘adhammena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako …pe… saṅghe adhikaraṇakārako handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti …pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ karonti—dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. 24. Niyassakammavivādakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. Handassa mayaṁ niyassakammaṁ karomā’ti. Te tassa niyassakammaṁ karonti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te 695 --- pli-tv-kd9 1:7 bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṅkhittā. 25. Pabbājanīyakammavivādakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṁ pabbājanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṅkhittā. 26. Paṭisāraṇīyakammavivādakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṅkhittā. 27. Adassaneukkhepanīyakammavivādakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Handassa mayaṁ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṅkhittā. 28. Appaṭikammeukkhepanīyakammavivādakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti; ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṅkhittā. 29. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammavivādakathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. Handassa mayaṁ 696 --- pli-tv-kd9 1:7 pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karomā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ karonti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṅkhittā. 30. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘adhammena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘adhammena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammena vaggakamman’ti ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, 697 --- pli-tv-kd9 1:7 akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena vaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṁ paṭippassambhenti—dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. 31. Niyassakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ niyassakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa niyassakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṅkhittā. 32. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṅkhittā. 33. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, 698 --- pli-tv-kd9 1:7 dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṅkhittā. 34. Adassaneukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṅkhittā. 35. Appaṭikammeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṅkhittā. 36. Appaṭinissaggeukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Handassa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhemā’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhenti—adhammena vaggā …pe… adhammena samaggā … dhammena vaggā … dhammapatirūpakena vaggā … dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati—‘adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena vaggakammaṁ, dhammapatirūpakena samaggakammaṁ, akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman’ti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṁsu—‘dhammapatirūpakena samaggakamman’ti, ye ca te bhikkhū evamāhaṁsu—‘akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ 699 --- pli-tv-kd9 1:7 kamman’ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṅkhittā”. Campeyyakkhandhako navamo. Tassuddānaṁ Campāyaṁ bhagavā āsi, vatthu vāsabhagāmake; Āgantukānamussukkaṁ, akāsi icchitabbake. Pakataññunoti ñatvā, ussukkaṁ na karī tadā; Ukkhitto na karotīti, sāgamā jinasantike. Adhammena vaggakammaṁ, samaggaṁ adhammena ca; Dhammena vaggakammañca, patirūpakena vaggikaṁ. Patirūpakena samaggaṁ, eko ukkhipatekakaṁ; Eko ca dve sambahule, saṅghaṁ ukkhipatekako. Duvepi sambahulāpi, saṅgho saṅghañca ukkhipi; Sabbaññupavaro sutvā, adhammanti paṭikkhipi. Ñattivipannaṁ yaṁ kammaṁ, sampannaṁ anusāvanaṁ; Anussāvanavipannaṁ, sampannaṁ ñattiyā ca yaṁ. Ubhayena vipannañca, aññatra dhammameva ca; Vinayā satthu paṭikuṭṭhaṁ, kuppaṁ aṭṭhānārahikaṁ. Adhammavaggaṁ samaggaṁ, Dhamma patirūpāni ye duve; Dhammeneva ca sāmaggiṁ, Anuññāsi tathāgato. Catuvaggo pañcavaggo, dasavaggo ca vīsati; Parovīsativaggo ca, saṅgho pañcavidho tathā. Ṭhapetvā upasampadaṁ, yañca kammaṁ pavāraṇaṁ; Abbhānakammena saha, catuvaggehi kammiko. Duve kamme ṭhapetvāna, majjhadesūpasampadaṁ; Abbhānaṁ pañcavaggiko, sabbakammesu kammiko. Abbhānekaṁ ṭhapetvāna, ye bhikkhū dasavaggikā; Sabbakammakaro saṅgho, vīso sabbattha kammiko. Bhikkhunī sikkhamānā ca, sāmaṇero sāmaṇerī; Paccakkhātantimavatthū, ukkhittāpattidassane. Appaṭikamme diṭṭhiyā, paṇḍako theyyasaṁvāsakaṁ; Titthiyā tiracchānagataṁ, mātu pitu ca ghātakaṁ. Arahaṁ bhikkhunīdūsi, bhedakaṁ lohituppādaṁ; Byañjanaṁ nānāsaṁvāsaṁ, nānāsīmāya iddhiyā. Yassa saṅgho kare kammaṁ, hontete catuvīsati; Sambuddhena paṭikkhittā, na hete gaṇapūrakā. Pārivāsikacatuttho, parivāsaṁ dadeyya vā; Mūlā mānattamabbheyya, akammaṁ na ca karaṇaṁ. Mūlā arahamānattā, abbhānārahameva ca; Na kammakārakā pañca, sambuddhena pakāsitā. Bhikkhunī sikkhamānā ca, sāmaṇero sāmaṇerikā; Paccakkhantimaummattā, khittāvedanadassane. Appaṭikamme diṭṭhiyā, paṇḍakāpi ca byañjanā; Nānāsaṁvāsakā sīmā, vehāsaṁ yassa kamma ca. Aṭṭhārasannametesaṁ, paṭikkosaṁ na ruhati; Bhikkhussa pakatattassa, ruhati paṭikkosanā. Suddhassa dunnisārito, bālo hi sunissārito; Paṇḍako theyyasaṁvāso, pakkanto tiracchānagato. Mātu pitu arahanta, dūsako saṅghabhedako; Lohituppādako ceva, ubhatobyañjano ca yo. Ekādasannaṁ etesaṁ, osāraṇaṁ na yujjati; Hatthapādaṁ tadubhayaṁ, kaṇṇanāsaṁ tadūbhayaṁ. Aṅguli aḷakaṇḍaraṁ, phaṇaṁ khujjo ca vāmano; Gaṇḍī lakkhaṇakasā ca, likhitako ca sīpadī. Pāpā parisakāṇo ca, kuṇī khañjo hatopi ca; Iriyāpathadubbalo, andho mūgo ca badhiro. Andhamūgandhabadhiro, mūgabadhirameva ca; Andhamūgabadhiro ca, dvattiṁsete anūnakā. Tesaṁ osāraṇaṁ hoti, sambuddhena pakāsitaṁ; Daṭṭhabbā paṭikātabbā, nissajjetā na vijjati. Tassa ukkhepanā kammā, satta honti adhammikā; Āpannaṁ anuvattantaṁ, satta tepi adhammikā. Āpannaṁ nānuvattantaṁ, satta kammā sudhammikā; Sammukhā paṭipucchā ca, paṭiññāya ca kāraṇā. Sati amūḷhapāpikā, tajjanīniyassena ca; Pabbājanīya paṭisāro, ukkhepaparivāsa ca. Mūlā mānattaabbhānā, tatheva upasampadā; Aññaṁ kareyya aññassa, soḷasete adhammikā. Taṁ taṁ kareyya taṁ tassa, soḷasete sudhammikā; Paccāropeyya aññaññaṁ, soḷasete adhammikā. Dve dve tammūlakaṁ tassa, tepi soḷasa dhammikā; Ekekamūlakaṁ cakkaṁ, “adhamman”ti jinobravi. Akāsi tajjanīyaṁ kammaṁ, saṅgho bhaṇḍanakārako; Adhammena vaggakammaṁ, aññaṁ āvāsaṁ gacchi so. Tatthādhammena samaggā, tassa tajjanīyaṁ karuṁ; Aññattha vaggādhammena, tassa tajjanīyaṁ karuṁ. Patirūpena vaggāpi, samaggāpi tathā karuṁ; Adhammena samaggā ca, dhammena vaggameva ca. Patirūpakena vaggā ca, samaggā ca ime padā; Ekekamūlakaṁ katvā, cakkaṁ bandhe vicakkhaṇo. Bālā byattassa niyassaṁ, pabbāje kuladūsakaṁ; Paṭisāraṇīyaṁ kammaṁ, kare akkosakassa ca. Adassanāppaṭikamme, yo ca diṭṭhiṁ na nissajje; Tesaṁ ukkhepanīyakammaṁ, satthavāhena bhāsitaṁ. Upari nayakammānaṁ, pañño tajjanīyaṁ naye; Tesaṁyeva anulomaṁ, sammā vattati yācite. Passaddhi tesaṁ kammānaṁ, 700 --- pli-tv-kd9 1:7 heṭṭhā kammanayena ca; Tasmiṁ tasmiṁ tu kammesu, tatraṭṭho ca vivadati. Akataṁ dukkaṭañceva, punakātabbakanti ca; Kamme passaddhiyā cāpi, te bhikkhū dhammavādino. Vipattibyādhite disvā, kammappatte mahāmuni; Paṭippassaddhimakkhāsi, sallakattova osadhanti. Imamhi khandhake vatthūni chattiṁsāti. Campeyyakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd20 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 20. Bhikkhunikkhandhaka 1. Mahāpajāpatigotamīvatthu |1| Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, gotami, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, gotami, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī—“na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti—dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho mahāpajāpati gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulāhi sākiyānīhi saddhiṁ yena vesālī tena pakkāmi. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Atha kho mahāpajāpati gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Addasā kho āyasmā ānando mahāpajāpatiṁ gotamiṁ sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhiṁ dummanaṁ assumukhiṁ rudamānaṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhitaṁ. Disvāna mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, gotami, sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā”ti? “Tathā hi pana, bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Tena hi tvaṁ, gotami, muhuttaṁ idheva tāva hohi, yāvāhaṁ bhagavantaṁ yācāmi mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“esā, bhante, mahāpajāpati gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā—‘na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan’ti. Sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. “Alaṁ, ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. Atha kho āyasmā ānando—“na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ; yannūnāhaṁ aññenapi pariyāyena bhagavantaṁ yāceyyaṁ mātugāmassa 701 --- pli-tv-kd20 1:1 tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“bhabbo nu kho, bhante, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaphalaṁ vā sacchikātun”ti? “Bhabbo, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātun”ti. “Sace, bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātuṁ; bahūpakārā, bhante, mahāpajāpati gotamī bhagavato mātucchā āpādikā, posikā, khīrassa dāyikā, bhagavantaṁ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṁ pāyesi; sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 2. Aṭṭhagarudhamma “Sace, ānanda, mahāpajāpati gotamī aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā. Hotu upasampadā. Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kātabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṁ vasitabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Anvaddhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā—uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Vassaṁvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṁ—diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Garudhammaṁ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṁ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṁ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Sace, ānanda, mahāpajāpati gotamī ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike aṭṭha garudhamme uggahetvā yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca—“sace kho tvaṁ, gotami, aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā. Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kātabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṁ vasitabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Anvaddhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā—uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Vassaṁvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṁ—diṭṭhena vā, sutena vā, parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Garudhammaṁ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā 702 --- pli-tv-kd20 1:1 garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṁ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṁ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. Sace kho tvaṁ, gotami, ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā”ti. “Seyyathāpi, bhante ānanda, itthī vā puriso vā daharo, yuvā, maṇḍanakajātiko sīsaṁnahāto uppalamālaṁ vā vassikamālaṁ vā atimuttakamālaṁ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṁ patiṭṭhāpeyya; evameva kho ahaṁ, bhante, ānanda ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāmi yāvajīvaṁ anatikkamanīye”ti. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“paṭiggahitā, bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā, upasampannā bhagavato mātucchā”ti. “Sace, ānanda, nālabhissa mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, ciraṭṭhitikaṁ, ānanda, brahmacariyaṁ abhavissa, vassasahassaṁ saddhammo tiṭṭheyya. Yato ca kho, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na dāni, ānanda, brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ bhavissati. Pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassati. Seyyathāpi, ānanda, yāni kānici kulāni bahutthikāni appapurisakāni, tāni suppadhaṁsiyāni honti corehi kumbhathenakehi; evameva kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. Seyyathāpi, ānanda, sampanne sālikkhette setaṭṭikā nāma rogajāti nipatati, evaṁ taṁ sālikkhettaṁ na ciraṭṭhitikaṁ hoti; evameva kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. Seyyathāpi, ānanda, sampanne ucchukkhette mañjiṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaṁ taṁ ucchukkhettaṁ na ciraṭṭhitikaṁ hoti; evameva kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. Seyyathāpi, ānanda, puriso mahato taḷākassa paṭikacceva āḷiṁ bandheyya yāvadeva udakassa anatikkamanāya; evameva kho, ānanda, mayā paṭikacceva bhikkhunīnaṁ aṭṭha garudhammā paññattā yāvajīvaṁ anatikkamanīyā”ti. Bhikkhunīnaṁ aṭṭha garudhammā niṭṭhitā. 2 3. Bhikkhunīupasampadānujānana Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca—“kathāhaṁ, bhante, imāsu sākiyānīsu paṭipajjāmī”ti? Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho mahāpajāpati gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetun”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavocuṁ—“ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṁ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā”ti. Atha kho mahāpajāpati gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“imā maṁ, bhante ānanda, bhikkhuniyo evamāhaṁsu—‘ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi bhagavatā paññattaṁ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā’”ti. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“mahāpajāpati, bhante, gotamī evamāha—‘imā maṁ, bhante ānanda, bhikkhuniyo evamāhaṁsu—ayyā anupasampannā, mayañcamhā upasampannā; evañhi 703 --- pli-tv-kd20 1:2 bhagavatā paññattaṁ bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā’”ti. “Yadaggena, ānanda, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā paṭiggahitā, tadeva sā upasampannā”ti. 3 Atha kho mahāpajāpati gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“ekāhaṁ, bhante ānanda, bhagavantaṁ varaṁ yācāmi. Sādhu, bhante, bhagavā anujāneyya bhikkhūnañca bhikkhunīnañca yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikamman”ti. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“mahāpajāpati, bhante, gotamī evamāha—‘ekāhaṁ, bhante ānanda, bhagavantaṁ varaṁ yācāmi. Sādhu, bhante, bhagavā anujāneyya bhikkhūnañca bhikkhunīnañca yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikamman’”ti. “Aṭṭhānametaṁ, ānanda, anavakāso, yaṁ tathāgato anujāneyya mātugāmassa abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ. Imehi nāma, ānanda, aññatitthiyā durakkhātadhammā mātugāmassa abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ na karissanti; kimaṅgaṁ pana tathāgato anujānissati mātugāmassa abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikamman”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, mātugāmassa abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kātabbaṁ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 4 Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca—“yāni tāni, bhante, bhikkhunīnaṁ sikkhāpadāni bhikkhūhi sādhāraṇāni, kathaṁ mayaṁ, bhante, tesu sikkhāpadesu paṭipajjāmā”ti? “Yāni tāni, gotami, bhikkhunīnaṁ sikkhāpadāni bhikkhūhi sādhāraṇāni, yathā bhikkhū sikkhanti tathā tesu sikkhāpadesu sikkhathā”ti. “Yāni pana tāni, bhante, bhikkhunīnaṁ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni, kathaṁ mayaṁ, bhante, tesu sikkhāpadesu paṭipajjāmā”ti? “Yāni tāni, gotami, bhikkhunīnaṁ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni, yathāpaññattesu sikkhāpadesu sikkhathā”ti. 5 Atha kho mahāpajāpati gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyan”ti. “Ye kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi—ime dhammā sarāgāya saṁvattanti no virāgāya, saññogāya saṁvattanti no visaññogāya, ācayāya saṁvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṁvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṁvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṁvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṁvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṁvattanti no subharatāya; ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi—neso dhammo, neso vinayo, netaṁ satthusāsananti. Ye ca kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi—ime dhammā virāgāya saṁvattanti no sarāgāya, visaññogāya saṁvattanti no saññogāya, apacayāya saṁvattanti no ācayāya, appicchatāya saṁvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṁvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya saṁvattanti no saṅgaṇikāya, vīriyārambhāya saṁvattanti no kosajjāya, subharatāya saṁvattanti no dubbharatāya; ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi—eso dhammo, eso vinayo, etaṁ satthusāsanan”ti. 6 Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṁ pātimokkhaṁ na uddisīyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ pātimokkhaṁ uddisitun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho bhikkhunīnaṁ pātimokkhaṁ uddisitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ pātimokkhaṁ uddisitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunupassayaṁ upasaṅkamitvā bhikkhunīnaṁ pātimokkhaṁ uddisanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“jāyāyo imā 704 --- pli-tv-kd20 1:6 imesaṁ, jāriyo imā imesaṁ, idāni ime imāhi saddhiṁ abhiramissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. Yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṁ pātimokkhaṁ uddisitun”ti. Bhikkhuniyo na jānanti—“evaṁ pātimokkhaṁ uddisitabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ ācikkhituṁ—‘evaṁ pātimokkhaṁ uddiseyyāthā’”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo āpattiṁ na paṭikaronti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā āpatti na paṭikātabbā. Yā na paṭikareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Bhikkhuniyo na jānanti—“evaṁ āpatti paṭikātabbā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ ācikkhituṁ—‘evaṁ āpattiṁ paṭikareyyāthā’”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho bhikkhunīnaṁ āpatti paṭiggahetabbā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ āpattiṁ paṭiggahetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi bhikkhuṁ passitvā pattaṁ bhūmiyaṁ nikkhipitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā āpattiṁ paṭikaronti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“jāyāyo imā imesaṁ, jāriyo imā imesaṁ, rattiṁ vimānetvā idāni khamāpentī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ āpatti paṭiggahetabbā. Yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṁ āpattiṁ paṭiggahetun”ti. Bhikkhuniyo na jānanti—“evaṁ āpatti paṭiggahetabbā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ ācikkhituṁ—‘evaṁ āpattiṁ paṭiggaṇheyyāthā’”ti. Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṁ kammaṁ na kariyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ kammaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho bhikkhunīnaṁ kammaṁ kātabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ kammaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena katakammā bhikkhuniyo rathikāyapi byūhepi siṅghāṭakepi bhikkhuṁ passitvā pattaṁ bhūmiyaṁ nikkhipitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā khamāpenti “evaṁ nūna kātabban”ti maññamānā. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“jāyāyo imā imesaṁ, jāriyo imā imesaṁ, rattiṁ vimānetvā idāni khamāpentī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ kammaṁ kātabbaṁ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṁ kammaṁ kātun”ti. Bhikkhuniyo na jānanti—“evaṁ kammaṁ kātabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ ācikkhituṁ—‘evaṁ kammaṁ kareyyāthā’”ti. 7 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamenti. Tasmiṁ kho pana adhikaraṇe vinicchiyamāne dissanti bhikkhuniyo kammappattāyopi āpattigāminiyopi. Bhikkhuniyo evamāhaṁsu—“sādhu, bhante, ayyāva bhikkhunīnaṁ kammaṁ karontu, ayyāva bhikkhunīnaṁ āpattiṁ paṭiggaṇhantu; evañhi bhagavatā paññattaṁ bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ kammaṁ āropetvā bhikkhunīnaṁ niyyādetuṁ—bhikkhunīhi bhikkhunīnaṁ kammaṁ kātuṁ, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ āpattiṁ āropetvā bhikkhunīnaṁ niyyādetuṁ, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṁ āpattiṁ paṭiggahetun”ti. 8 Tena kho pana samayena uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī satta vassāni bhagavantaṁ anubandhā hoti vinayaṁ pariyāpuṇantī. Tassā muṭṭhassatiniyā gahito gahito mussati. Assosi kho 705 --- pli-tv-kd20 1:8 sā bhikkhunī—“bhagavā kira sāvatthiṁ gantukāmo”ti. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi—“ahaṁ kho satta vassāni bhagavantaṁ anubandhiṁ vinayaṁ pariyāpuṇantī. Tassā me muṭṭhassatiniyā gahito gahito mussati. Dukkaraṁ kho pana mātugāmena yāvajīvaṁ satthāraṁ anubandhituṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ vinayaṁ vācetun”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 9 Atha kho bhagavā vesāliyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti—appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhunā bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcitabbā. Yo osiñceyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho daṇḍakammaṁ kātabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṁ vivaritvā bhikkhunīnaṁ dassenti …pe… ūruṁ vivaritvā bhikkhunīnaṁ dassenti, aṅgajātaṁ vivaritvā bhikkhunīnaṁ dassenti, bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṁ sampayojenti—appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhunā kāyo vivaritvā bhikkhunīnaṁ dassetabbo, na ūru vivaritvā bhikkhunīnaṁ dassetabbo, na aṅgajātaṁ vivaritvā bhikkhunīnaṁ dassetabbaṁ, na bhikkhuniyo obhāsitabbā, na bhikkhunīhi saddhiṁ sampayojetabbaṁ. Yo sampayojeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho daṇḍakammaṁ kātabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṁ kaddamodakena osiñcanti—appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhu kaddamodakena osiñcitabbo. Yā osiñceyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassā bhikkhuniyā daṇḍakammaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho daṇḍakammaṁ kātabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āvaraṇaṁ kātun”ti. Āvaraṇe kate na ādiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ovādaṁ ṭhapetun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo kāyaṁ vivaritvā bhikkhūnaṁ dassenti, thanaṁ vivaritvā bhikkhūnaṁ dassenti, ūruṁ vivaritvā bhikkhūnaṁ dassenti, aṅgajātaṁ vivaritvā bhikkhūnaṁ dassenti, bhikkhū obhāsenti, bhikkhūhi saddhiṁ sampayojenti—appeva nāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā kāyo vivaritvā bhikkhūnaṁ dassetabbo …pe… na thano vivaritvā bhikkhūnaṁ dassetabbo, na ūru vivaritvā bhikkhūnaṁ dassetabbo, na aṅgajātaṁ vivaritvā bhikkhūnaṁ dassetabbaṁ, na bhikkhū obhāsitabbā, na bhikkhūhi saddhiṁ sampayojetabbaṁ. Yā sampayojeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tassā bhikkhuniyā daṇḍakammaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho daṇḍakammaṁ kātabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āvaraṇaṁ kātun”ti. Āvaraṇe kate na ādiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ovādaṁ ṭhapetun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kappati nu kho ovādaṭṭhapitāya bhikkhuniyā saddhiṁ uposathaṁ kātuṁ, na nu kho kappatī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ovādaṭṭhapitāya bhikkhuniyā saddhiṁ uposatho kātabbo, yāva na taṁ adhikaraṇaṁ vūpasantaṁ hotī”ti. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ovādaṁ ṭhapetvā cārikaṁ pakkāmi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ayyo udāyī ovādaṁ ṭhapetvā cārikaṁ pakkamissatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ 706 --- pli-tv-kd20 1:9 ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ovādaṁ ṭhapetvā cārikā pakkamitabbā. Yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bālā abyattā ovādaṁ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bālena abyattena ovādo ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū avatthusmiṁ akāraṇe ovādaṁ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, avatthusmiṁ akāraṇe ovādo ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṁ ṭhapetvā vinicchayaṁ na denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ovādaṁ ṭhapetvā vinicchayo na dātabbo. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ovādaṁ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā ovādo na gantabbo. Yā na gaccheyya, yathādhammo kāretabbo”ti. Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunisaṅgho ovādaṁ gacchati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“jāyāyo imā imesaṁ, jāriyo imā imesaṁ, idāni ime imāhi saddhiṁ abhiramissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabbena bhikkhunisaṅghena ovādo gantabbo. Gaccheyya ce, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādaṁ gantun”ti. Tena kho pana samayena catasso pañca bhikkhuniyo ovādaṁ gacchanti. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“jāyāyo imā imesaṁ, jāriyo imā imesaṁ, idāni ime imāhi saddhiṁ abhiramissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādo gantabbo. Gaccheyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve tisso bhikkhuniyo ovādaṁ gantuṁ. Ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘bhikkhunisaṅgho, ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati; labhatu kira, ayya, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamanan’ti. Tena bhikkhunā pātimokkhuddesako upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘bhikkhunisaṅgho, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati; labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamanan’ti. Pātimokkhuddesakena vattabbo—‘atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato’ti? Sace hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pātimokkhuddesakena vattabbo—‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṁ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’ti. Sace na hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pātimokkhuddesakena vattabbo—‘ko āyasmā ussahati bhikkhuniyo ovaditun’ti? Sace koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṁ, so ca hoti aṭṭhahaṅgehi samannāgato, sammannitvā vattabbo—‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṁ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’ti. Sace na koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṁ, pātimokkhuddesakena vattabbo—‘natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṁ na gaṇhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ovādo na gahetabbo. Yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bālo hoti. Taṁ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“ovādaṁ, ayya, gaṇhāhī”ti. “Ahañhi, bhaginī, bālo; kathāhaṁ ovādaṁ gaṇhāmī”ti? “Gaṇhāhayya, ovādaṁ; evañhi bhagavatā paññattaṁ—bhikkhūhi bhikkhunīnaṁ ovādo gahetabbo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṁ, avasesehi ovādaṁ gahetun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“ovādaṁ, ayya, gaṇhāhī”ti. “Ahañhi, bhaginī, gilāno; kathāhaṁ ovādaṁ gaṇhāmī”ti? “Gaṇhāhayya, ovādaṁ; evañhi bhagavatā paññattaṁ—ṭhapetvā bālaṁ, avasesehi ovādo gahetabbo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṁ, ṭhapetvā gilānaṁ, avasesehi ovādaṁ gahetun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gamiko hoti. Taṁ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“ovādaṁ, ayya, gaṇhāhī”ti. “Ahañhi, bhaginī, gamiko; kathāhaṁ ovādaṁ gaṇhāmī”ti? “Gaṇhāhayya, ovādaṁ; 707 --- pli-tv-kd20 1:9 evañhi bhagavatā paññattaṁ—ṭhapetvā bālaṁ, ṭhapetvā gilānaṁ, avasesehi ovādo gahetabbo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṁ, ṭhapetvā gilānaṁ, ṭhapetvā gamikaṁ, avasesehi ovādaṁ gahetun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Taṁ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“ovādaṁ, ayya, gaṇhāhī”ti. “Ahañhi, bhaginī, araññe viharāmi; kathāhaṁ ovādaṁ gaṇhāmī”ti? “Gaṇhāhayya, ovādaṁ; evañhi bhagavatā paññattaṁ—ṭhapetvā bālaṁ, ṭhapetvā gilānaṁ, ṭhapetvā gamikaṁ, avasesehi ovādo gahetabbo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā ovādaṁ gahetuṁ, saṅketañca kātuṁ—atra patiharissāmī”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṁ gahetvā na ārocenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ovādo na ārocetabbo. Yo na āroceyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṁ gahetvā na paccāharanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ovādo na paccāharitabbo. Yo na paccāhareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṅketaṁ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā saṅketaṁ na gantabbaṁ. Yā na gaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 10 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo dīghāni kāyabandhanāni dhārenti, teheva phāsukā nāmenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā dīghaṁ kāyabandhanaṁ dhāretabbaṁ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā ekapariyākataṁ kāyabandhanaṁ, na ca tena phāsukā nāmetabbā. Yā nāmeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vilīvena paṭṭena phāsukā nāmenti …pe… cammapaṭṭena phāsukā nāmenti. Dussapaṭṭena phāsukā nāmenti. Dussaveṇiyā phāsukā nāmenti. Dussavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Coḷapaṭṭena phāsukā nāmenti. Coḷaveṇiyā phāsukā nāmenti. Coḷavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Suttaveṇiyā phāsukā nāmenti. Suttavaṭṭiyā phāsukā nāmenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vilīvena paṭṭena phāsukā nāmetabbā …pe… na suttavaṭṭiyā phāsukā nāmetabbā. Yā nāmeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo aṭṭhillena jaghanaṁ ghaṁsāpenti …pe… gohanukena jaghanaṁ koṭṭāpenti, hatthaṁ koṭṭāpenti, hatthakocchaṁ koṭṭāpenti, pādaṁ koṭṭāpenti, pādakocchaṁ koṭṭāpenti, ūruṁ koṭṭāpenti, mukhaṁ koṭṭāpenti, dantamaṁsaṁ koṭṭāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā aṭṭhillena jaghanaṁ ghaṁsāpetabbaṁ …pe… na dantamaṁsaṁ koṭṭāpetabbaṁ. Yā koṭṭāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo mukhaṁ ālimpanti …pe… mukhaṁ ummaddenti, mukhaṁ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṁ lañchenti, aṅgarāgaṁ karonti, mukharāgaṁ karonti, aṅgarāgamukharāgaṁ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā mukhaṁ ālimpitabbaṁ …pe… na mukhaṁ ummadditabbaṁ, na mukhaṁ cuṇṇetabbaṁ, na manosilikāya mukhaṁ lañchetabbaṁ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo kātabbo, na aṅgarāgamukharāgo kātabbo. Yā kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo avaṅgaṁ karonti …pe… visesakaṁ karonti, olokanakena olokenti, sāloke tiṭṭhanti; naccaṁ kārāpenti, vesiṁ vuṭṭhāpenti, pānāgāraṁ ṭhapenti, sūnaṁ ṭhapenti, āpaṇaṁ pasārenti, vaḍḍhiṁ payojenti, vaṇijjaṁ payojenti, dāsaṁ upaṭṭhāpenti, dāsiṁ upaṭṭhāpenti, kammakāraṁ upaṭṭhāpenti, kammakāriṁ upaṭṭhāpenti, tiracchānagataṁ upaṭṭhāpenti, harītakapakkikaṁ pakiṇanti, namatakaṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā 708 --- pli-tv-kd20 1:10 avaṅgaṁ kātabbaṁ …pe… na visesakaṁ kātabbaṁ, na olokanakena oloketabbaṁ, na sāloke ṭhātabbaṁ, na naccaṁ kārāpetabbaṁ, na vesī vuṭṭhāpetabbā, na pānāgāraṁ ṭhapetabbaṁ, na sūnā ṭhapetabbā, na āpaṇo pasāretabbo, na vaḍḍhi payojetabbā, na vaṇijjā payojetabbā, na dāso upaṭṭhāpetabbo, na dāsī upaṭṭhāpetabbā, na kammakāro upaṭṭhāpetabbo, na kammakārī upaṭṭhāpetabbā, na tiracchānagato upaṭṭhāpetabbo, na harītakapakkikaṁ pakiṇitabbaṁ, na namatakaṁ dhāretabbaṁ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbanīlakāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbapītakāni cīvarāni dhārenti, sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti, sabbamañjiṭṭhikāni cīvarāni dhārenti, sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti, sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhārenti, sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti, acchinnadasāni cīvarāni dhārenti, dīghadasāni cīvarāni dhārenti, pupphadasāni cīvarāni dhārenti, phaladasāni cīvarāni dhārenti, kañcukaṁ dhārenti, tirīṭakaṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni …pe… na tirīṭakaṁ dhāretabbaṁ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 11 Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī kālaṁ karontī evamāha—“mamaccayena mayhaṁ parikkhāro saṅghassa hotū”ti. Tattha bhikkhū ca bhikkhuniyo ca vivadanti—“amhākaṁ hoti, amhākaṁ hotī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Bhikkhunī ce, bhikkhave, kālaṁ karontī evaṁ vadeyya—‘mamaccayena mayhaṁ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhusaṅgho, bhikkhunisaṅghassevetaṁ. Sikkhamānā ce, bhikkhave …pe… sāmaṇerī ce, bhikkhave, kālaṁ karontī evaṁ vadeyya—‘mamaccayena mayhaṁ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhusaṅgho, bhikkhunisaṅghassevetaṁ. Bhikkhu ce, bhikkhave, kālaṁ karonto evaṁ vadeyya—‘mamaccayena mayhaṁ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhunisaṅgho, bhikkhusaṅghassevetaṁ. Sāmaṇero ce, bhikkhave …pe… upāsako ce, bhikkhave …pe… upāsikā ce, bhikkhave …pe… añño ce, bhikkhave, koci kālaṁ karonto evaṁ vadeyya—‘mamaccayena mayhaṁ parikkhāro saṅghassa hotū’ti, anissaro tattha bhikkhunisaṅgho, bhikkhusaṅghassevetan”ti. 12 Tena kho pana samayena aññatarā itthī purāṇamallī bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā rathikāya dubbalakaṁ bhikkhuṁ passitvā aṁsakūṭena pahāraṁ datvā pātesi. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma, bhikkhunī, bhikkhussa pahāraṁ dassatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa pahāro dātabbo. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṁ passitvā dūratova okkamitvā maggaṁ dātun”ti. 13 Tena kho pana samayena aññatarā itthī pavutthapatikā jārena gabbhinī hoti. Sā gabbhaṁ pātetvā kulūpikaṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“handayye, imaṁ gabbhaṁ pattena nīharā”ti. Atha kho sā bhikkhunī taṁ gabbhaṁ patte pakkhipitvā saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. Tena kho pana samayena aññatarena piṇḍacārikena bhikkhunā samādānaṁ kataṁ hoti—“yāhaṁ paṭhamaṁ bhikkhaṁ labhissāmi, na taṁ adatvā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā paribhuñjissāmī”ti. Atha kho so bhikkhu taṁ bhikkhuniṁ passitvā etadavoca—“handa, bhagini, bhikkhaṁ paṭiggaṇhā”ti. “Alaṁ, ayyā”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho so bhikkhu taṁ bhikkhuniṁ etadavoca—“handa, bhagini, bhikkhaṁ paṭiggaṇhā”ti. “Alaṁ, ayyā”ti. “Mayā kho, bhagini, samādānaṁ kataṁ—‘yāhaṁ paṭhamaṁ bhikkhaṁ labhissāmi, na taṁ adatvā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā paribhuñjissāmī’ti. Handa, bhagini, bhikkhaṁ paṭiggaṇhā”ti. Atha kho sā bhikkhunī tena bhikkhunā nippīḷiyamānā nīharitvā pattaṁ dassesi—“passa, ayya, patte gabbhaṁ; mā ca kassaci ārocesī”ti. Atha kho so bhikkhu ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhikkhunī pattena gabbhaṁ nīharissatī”ti. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhunī pattena gabbhaṁ nīharissatī”ti. Bhagavato 709 --- pli-tv-kd20 1:13 etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā pattena gabbho nīharitabbo. Yā nīhareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṁ passitvā nīharitvā pattaṁ dassetun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṁ passitvā parivattetvā pattamūlaṁ dassenti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṁ passitvā parivattetvā pattamūlaṁ dassessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṁ passitvā parivattetvā pattamūlaṁ dassetabbaṁ. Yā dasseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhuṁ passitvā ukkujjitvā pattaṁ dassetuṁ. Yañca patte āmisaṁ hoti, tena ca bhikkhu nimantetabbo”ti. 14 Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ rathikāya purisabyañjanaṁ chaḍḍitaṁ hoti. Taṁ bhikkhuniyo sakkaccaṁ upanijjhāyiṁsu. Manussā ukkuṭṭhiṁ akaṁsu. Tā bhikkhuniyo maṅkū ahesuṁ. Atha kho tā bhikkhuniyo upassayaṁ gantvā bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Yā tā bhikkhuniyo appicchā …pe… tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo purisabyañjanaṁ upanijjhāyissantī”ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā purisabyañjanaṁ upanijjhāyitabbaṁ. Yā upanijjhāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 15 Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṁ āmisaṁ denti. Bhikkhū bhikkhunīnaṁ denti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhadantā attano paribhogatthāya dinnaṁ aññesaṁ dassanti. Mayampi na jānāma dānaṁ dātun”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, attano paribhogatthāya dinnaṁ aññesaṁ dātabbaṁ. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ āmisaṁ ussannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghassa dātun”ti. Bāḷhataraṁ ussannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi dātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ sannidhikataṁ āmisaṁ ussannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ sannidhiṁ bhikkhunīhi paṭiggāhāpetvā paribhuñjitun”ti. Tena kho pana samayena manussā bhikkhunīnaṁ āmisaṁ denti. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ denti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhuniyo attano paribhogatthāya dinnaṁ aññesaṁ dassanti. Mayampi na jānāma dānaṁ dātun”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā attano paribhogatthāya dinnaṁ aññesaṁ dātabbaṁ. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṁ āmisaṁ ussannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghassa dātun”ti. Bāḷhataraṁ ussannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi dātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṁ sannidhikataṁ āmisaṁ ussannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ sannidhiṁ bhikkhūhi paṭiggāhāpetvā paribhuñjitun”ti. 16 Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ senāsanaṁ ussannaṁ hoti, bhikkhunīnaṁ na hoti. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesuṁ—“sādhu, bhante, ayyā amhākaṁ senāsanaṁ dentu tāvakālikan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṁ senāsanaṁ dātuṁ tāvakālikan”ti. Tena kho pana samayena utuniyo bhikkhuniyo onaddhamañcaṁ onaddhapīṭhaṁ abhinisīdantipi abhinipajjantipi. Senāsanaṁ lohitena makkhiyyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā onaddhamañcaṁ onaddhapīṭhaṁ abhinisīditabbaṁ abhinipajjitabbaṁ. Yā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, āvasathacīvaran”ti. Āvasathacīvaraṁ lohitena makkhiyyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āṇicoḷakan”ti. Coḷakaṁ nipatati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, suttakena bandhitvā ūruyā bandhitun”ti. Suttaṁ chijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṁvelliyaṁ, kaṭisuttakan”ti. Tena 710 --- pli-tv-kd20 1:16 kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbakālaṁ kaṭisuttakaṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sabbakālaṁ kaṭisuttakaṁ dhāretabbaṁ. Yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, utuniyā kaṭisuttakan”ti. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. 17 Tena kho pana samayena upasampannāyo dissanti—animittāpi, nimittamattāpi, alohitāpi, dhuvalohitāpi, dhuvacoḷāpi, paggharantīpi, sikharaṇīpi, itthipaṇḍakāpi, vepurisikāpi, sambhinnāpi, ubhatobyañjanāpi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upasampādentiyā catuvīsati antarāyike dhamme pucchituṁ. Evañca pana, bhikkhave, pucchitabbā—‘nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā, nasi dhuvalohitā, nasi dhuvacoḷā, nasi paggharantī, nasi sikharaṇī, nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi sambhinnā, nasi ubhatobyañjanā? Santi te evarūpā ābādhā—kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussāsi, itthīsi, bhujissāsi, aṇaṇāsi, nasi rājabhaṭī? Anuññātāsi mātāpitūhi, sāmikena? Paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ, kiṁnāmāsi, kānāmā te pavattinī’”ti? Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṁ antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekatoupasampannāya bhikkhunisaṅghe visuddhāya bhikkhusaṅghe upasampādetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ananusiṭṭhā upasampadāpekkhāyo antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṁ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitun”ti. Tattheva saṅghamajjhe anusāsanti. Upasampadāpekkhāyo tatheva vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṁ anusāsitvā saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṁ. Evañca pana, bhikkhave, anusāsitabbā. Paṭhamaṁ upajjhaṁ gāhāpetabbā. Upajjhaṁ gāhāpetvā pattacīvaraṁ ācikkhitabbaṁ—‘ayaṁ te patto, ayaṁ saṅghāṭi, ayaṁ uttarāsaṅgo, ayaṁ antaravāsako, idaṁ saṅkaccikaṁ, ayaṁ udakasāṭikā; gaccha amumhi okāse tiṭṭhāhī’”ti. Bālā abyattā anusāsanti. Duranusiṭṭhā upasampadāpekkhāyo vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bālāya abyattāya anusāsitabbā. Yā anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya anusāsitun”ti. Asammatā anusāsanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, asammatāya anusāsitabbā. Yā anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sammatāya anusāsituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā—attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ, parāya vā parā sammannitabbā. Kathañca attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ? Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmā itthannāmaṁ anusāseyyan’ti. Evaṁ attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ. Kathañca parāya parā sammannitabbā? Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmā itthannāmaṁ anusāseyyā’ti. Evaṁ parāya parā sammannitabbā. Tāya sammatāya bhikkhuniyā upasampadāpekkhaṁ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyā—‘suṇasi itthannāme. Ayaṁ te saccakālo, bhūtakālo. Yaṁ jātaṁ taṁ saṅghamajjhe pucchante santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ natthīti vattabbaṁ. Mā kho vitthāyi, mā kho maṅku ahosi. Evaṁ taṁ pucchissanti—nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā, nasi dhuvalohitā, nasi dhuvacoḷā, nasi paggharantī, nasi sikharaṇī, nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi sambhinnā, nasi ubhatobyañjanā? Santi te evarūpā ābādhā—kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussāsi, itthīsi, bhujissāsi, aṇaṇāsi, nasi 711 --- pli-tv-kd20 1:17 rājabhaṭī? Anuññātāsi mātāpitūhi, sāmikena? Paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ, kiṁnāmāsi, kānāmā te pavattinī’ti? Ekato āgacchanti. Na ekato āgantabbaṁ. Anusāsikāya paṭhamataraṁ āgantvā saṅgho ñāpetabbo—‘suṇātu me, ayye, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Anusiṭṭhā sā mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmā āgaccheyyā’ti. ‘Āgacchāhī’ti vattabbā. Ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhunīnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā upasampadaṁ yācāpetabbā—‘saṅghaṁ, ayye, upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, ayye, saṅgho anukampaṁ upādāya. Dutiyampi, ayye, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, ayye, saṅgho anukampaṁ upādāya. Tatiyampi, ayye, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, ayye, saṅgho anukampaṁ upādāyā’ti. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ antarāyike dhamme puccheyyanti. Suṇasi itthannāme. Ayaṁ te saccakālo, bhūtakālo. Yaṁ jātaṁ taṁ pucchāmi santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ natthīti vattabbaṁ. Nasi animittā …pe… kiṁnāmāsi, kānāmā te pavattinī’ti. Byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṁ. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṁ. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, ayye, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassā pattacīvaraṁ. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tāvadeva taṁ ādāya bhikkhusaṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā upasampadaṁ yācāpetabbā—‘ahaṁ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā; saṅghaṁ, ayyā, upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, ayyā, saṅgho anukampaṁ upādāya. Ahaṁ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Dutiyampi, ayyā, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, ayyā, saṅgho anukampaṁ upādāya. Ahaṁ, ayyā, itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Tatiyampi, ayyā, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, ayyā, saṅgho anukampaṁ upādāyā’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya, itthannāmāya pavattiniyā. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṁ 712 --- pli-tv-kd20 1:17 upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṁ ācikkhitabbaṁ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, bhikkhuniyo vattabbā—imissā tayo ca nissaye, aṭṭha ca akaraṇīyāni ācikkheyyāthā”ti. 18 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhattagge āsanaṁ saṅkasāyantiyo kālaṁ vītināmesuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhannaṁ bhikkhunīnaṁ yathāvuḍḍhaṁ, avasesānaṁ yathāgatikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo—“bhagavatā anuññātaṁ aṭṭhannaṁ bhikkhunīnaṁ yathāvuḍḍhaṁ, avasesānaṁ yathāgatikan”ti—sabbattha aṭṭheva bhikkhuniyo yathāvuḍḍhaṁ paṭibāhanti, avasesāyo yathāgatikaṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhattagge aṭṭhannaṁ bhikkhunīnaṁ yathāvuḍḍhaṁ, avasesānaṁ yathāgatikaṁ; aññattha sabbattha yathāvuḍḍhaṁ na paṭibāhitabbaṁ. Yā paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 19 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo na pavārenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā na pavāretabbaṁ. Yā na pavāreyya, yathādhammo kāretabbo”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo attanā pavāretvā bhikkhusaṅghaṁ na pavārenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā attanā pavāretvā bhikkhusaṅgho na pavāretabbo. Yā na pavāreyya, yathādhammo kāretabbo”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūhi saddhiṁ ekato pavārentiyo kolāhalaṁ akaṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhūhi saddhiṁ ekato pavāretabbaṁ. Yā pavāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purebhattaṁ pavārentiyo kālaṁ vītināmesuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pacchābhattaṁ pavāretun”ti. Pacchābhattaṁ pavārentiyo vikāle ahesuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ajjatanā bhikkhunisaṅghaṁ pavāretvā aparajju bhikkhusaṅghaṁ pavāretun”ti. Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunisaṅgho pavārento kolāhalaṁ akāsi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekaṁ bhikkhuniṁ byattaṁ paṭibalaṁ sammannituṁ—bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṁ pavāretuṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṁ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ sammanneyya bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṁ pavāretuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ sammannati bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṁ pavāretuṁ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṁ pavāretuṁ, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī bhikkhunisaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṁ pavāretuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tāya sammatāya bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghaṁ ādāya bhikkhusaṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘bhikkhunisaṅgho, ayyā, bhikkhusaṅghaṁ pavāreti—diṭṭhena vā, sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu, ayyā, bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṁ anukampaṁ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi, ayyā …pe… tatiyampi, ayyā, bhikkhunisaṅgho bhikkhusaṅghaṁ pavāreti—diṭṭhena vā, 713 --- pli-tv-kd20 1:19 sutena vā, parisaṅkāya vā. Vadatu, ayyā, bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṁ anukampaṁ upādāya, passanto paṭikarissatī’”ti. 20 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ uposathaṁ ṭhapenti, pavāraṇaṁ ṭhapenti, savacanīyaṁ karonti, anuvādaṁ paṭṭhapenti, okāsaṁ kārenti, codenti, sārenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa uposatho ṭhapetabbo; ṭhapitopi aṭṭhapito; ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na pavāraṇā ṭhapetabbā; ṭhapitāpi aṭṭhapitā; ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na savacanīyaṁ kātabbaṁ; katampi akataṁ; karontiyā āpatti dukkaṭassa. Na anuvādo paṭṭhapetabbo; paṭṭhapitopi appaṭṭhapito; paṭṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na okāso kāretabbo; kāritopi akārito; kārentiyā āpatti dukkaṭassa. Na codetabbo; coditopi acodito; codentiyā āpatti dukkaṭassa. Na sāretabbo; sāritopi asārito; sārentiyā āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṁ uposathaṁ ṭhapenti, pavāraṇaṁ ṭhapenti, savacanīyaṁ karonti, anuvādaṁ paṭṭhapenti, okāsaṁ kārenti, codenti, sārenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunā bhikkhuniyā uposathaṁ ṭhapetuṁ; ṭhapitopi suṭṭhapito; ṭhapentassa anāpatti. Pavāraṇaṁ ṭhapetuṁ; ṭhapitāpi suṭṭhapitā; ṭhapentassa anāpatti. Savacanīyaṁ kātuṁ; katampi sukataṁ; karontassa anāpatti. Anuvādaṁ paṭṭhapetuṁ; paṭṭhapitopi suppaṭṭhapito; paṭṭhapentassa anāpatti. Okāsaṁ kāretuṁ; kāritopi sukārito; kārentassa anāpatti. Codetuṁ; coditāpi sucoditā; codentassa anāpatti. Sāretuṁ; sāritāpi susāritā; sārentassa anāpattī”ti. 21 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyanti—itthiyuttenapi purisantarena, purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gaṅgāmahiyāyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā yānena yāyitabbaṁ. Yā yāyeyya, yathādhammo kāretabbo”ti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti, na sakkoti padasā gantuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānāya yānan”ti. Atha kho bhikkhunīnaṁ etadahosi—“itthiyuttaṁ nu kho, purisayuttaṁ nu kho”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, itthiyuttaṁ purisayuttaṁ hatthavaṭṭakan”ti. Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā yānugghātena bāḷhataraṁ aphāsu ahosi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sivikaṁ pāṭaṅkin”ti. 22 Tena kho pana samayena aḍḍhakāsī gaṇikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā ca sāvatthiṁ gantukāmā hoti—“bhagavato santike upasampajjissāmī”ti. Assosuṁ kho dhuttā—“aḍḍhakāsī kira gaṇikā sāvatthiṁ gantukāmā”ti. Te magge pariyuṭṭhiṁsu. Assosi kho aḍḍhakāsī gaṇikā—“dhuttā kira magge pariyuṭṭhitā”ti. Bhagavato santike dūtaṁ pāhesi—“ahañhi upasampajjitukāmā; kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, dūtenapi upasampādetun”ti. Bhikkhudūtena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhudūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Sikkhamānadūtena upasampādenti …pe… sāmaṇeradūtena upasampādenti …pe… sāmaṇeridūtena upasampādenti …pe… bālāya abyattāya dūtena upasampādenti. “Na, bhikkhave, bālāya abyattāya dūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya dūtena upasampādetunti. Tāya dūtāya bhikkhuniyā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā, ayyā, saṅghaṁ upasampadaṁ yācati. Ullumpatu taṁ, ayyā, saṅgho anukampaṁ upādāya. Itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Dutiyampi, ayyā, itthannāmā 714 --- pli-tv-kd20 1:22 saṅghaṁ upasampadaṁ yācati. Ullumpatu taṁ, ayyā, saṅgho anukampaṁ upādāya. Itthannāmā, ayyā, itthannāmāya ayyāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Tatiyampi, ayyā, itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati. Ullumpatu taṁ, ayyā, saṅgho anukampaṁ upādāyā’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmāya pavattiniyā. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekkhā. Ekatoupasampannā bhikkhunisaṅghe, visuddhā. Sā kenacideva antarāyena na āgacchati. Itthannāmā saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṁ ācikkhitabbaṁ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, bhikkhuniyo vattabbā—tassā tayo ca nissaye, aṭṭha ca akaraṇīyāni ācikkheyyāthā”ti. 23 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo araññe viharanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato etamatthaṁ, ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā araññe vatthabbaṁ. Yā vaseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 24 Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena bhikkhunisaṅghassa uddosito dinno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uddositan”ti. Uddosito na sammati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upassayan”ti. Upassayo na sammati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, navakamman”ti. Navakammaṁ na sammati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, puggalikampi kātun”ti. 25 Tena kho pana samayena aññatarā itthī sannisinnagabbhā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Tassā pabbajitāya gabbho vuṭṭhāti. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi—“kathaṁ nu kho mayā imasmiṁ dārake paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, posetuṁ, yāva so dārako viññutaṁ pāpuṇātī”ti. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi—“mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṁ, aññāya ca bhikkhuniyā na labbhā dārakena saha vatthuṁ, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekaṁ bhikkhuniṁ sammannitvā tassā bhikkhuniyā dutiyaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṁ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ sammanneyya itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ sammannati itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṁ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho tassā dutiyikāya bhikkhuniyā etadahosi—“kathaṁ nu kho mayā imasmiṁ dārake paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā sāgāraṁ yathā aññasmiṁ purise paṭipajjanti 715 --- pli-tv-kd20 1:25 evaṁ tasmiṁ dārake paṭipajjitun”ti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī garudhammaṁ ajjhāpannā hoti mānattacārinī. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi—“mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṁ, aññāya ca bhikkhuniyā na labbhā saha mayā vatthuṁ, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekaṁ bhikkhuniṁ sammannitvā tassā bhikkhuniyā dutiyaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Paṭhamaṁ bhikkhunī yācitabbā, yācitvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, ayye, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ sammanneyya itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, ayye, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuniṁ sammannati itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṁ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyāya, sā tuṇhassa; yassā nakkhamati, sā bhāseyya. Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 26 Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sikkhaṁ paccakkhāya vibbhami. Sā puna paccāgantvā bhikkhuniyo upasampadaṁ yāci. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānaṁ; yadeva sā vibbhantā tadeva sā abhikkhunī”ti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṁ saṅkami. Sā puna paccāgantvā bhikkhuniyo upasampadaṁ yāci. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yā sā, bhikkhave, bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṁ saṅkantā, sā āgatā na upasampādetabbā”ti. 27 Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purisehi abhivādanaṁ, kesacchedanaṁ, nakhacchedanaṁ, vaṇappaṭikammaṁ, kukkuccāyantā na sādiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sāditun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo pallaṅkena nisīdanti paṇhisamphassaṁ sādiyantī. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā pallaṅkena nisīditabbaṁ. Yā nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti. Tassā vinā pallaṅkena na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhikkhuniyā aḍḍhapallaṅkan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vaccakuṭiyā vaccaṁ karonti. Chabbaggiyā bhikkhuniyo tattheva gabbhaṁ pātenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vaccakuṭiyā vacco kātabbo. Yā kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, heṭṭhā vivaṭe uparipaṭicchanne vaccaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo cuṇṇena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā cuṇṇena nahāyitabbaṁ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, kukkusaṁ mattikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vāsitakāya mattikāya nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā vāsitakāya mattikāya nahāyitabbaṁ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, pakatimattikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo jantāghare nahāyantiyo kolāhalaṁ akaṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā jantāghare nahāyitabbaṁ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paṭisote nahāyanti dhārāsamphassaṁ sādiyantī. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā paṭisote nahāyitabbaṁ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo atitthe nahāyanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā atitthe nahāyitabbaṁ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purisatitthe nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihinī kāmabhoginiyo”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhikkhuniyā purisatitthe nahāyitabbaṁ. Yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mahilātitthe nahāyitun”ti. 716 --- pli-tv-kd20 1:27 Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito. Bhikkhunikkhandhako dasamo. Imasmiṁ khandhake vatthū ekasataṁ. Tassuddānaṁ Pabbajjaṁ gotamī yāci, nānuññāsi tathāgato; Kapilavatthu vesāliṁ, agamāsi vināyako. Rajokiṇṇena koṭṭhake, ānandassa pavedayi; Bhabboti nayato yāci, mātāti posikāti ca. Vassasataṁ tadahu ca, abhikkhupaccāsīsanā; Pavāraṇā garudhammā, dve vassā anakkosanā. Ovaṭo ca aṭṭha dhammā, yāvajīvānuvattanā; Garudhammapaṭiggāho, sāvassā upasampadā. Vassasahassaṁ pañceva, kumbhathenakasetaṭṭi; Mañjiṭṭhikaupamāhi, evaṁ saddhammahiṁsanā. Āḷiṁ bandheyya pāeva, puna saddhammasaṇṭhiti; Upasampādetuṁ ayyā, yathāvuḍḍhābhivādanā. Na karissanti kimeva, sādhāraṇāsādhāraṇaṁ; Ovādaṁ pātimokkhañca, kena nu kho upassayaṁ. Na jānanti ca ācikkhi, na karonti ca bhikkhuhi; Paṭiggahetuṁ bhikkhūhi, bhikkhunīhi paṭiggaho. Ācikkhi kammaṁ bhikkhūhi, ujjhāyanti bhikkhunīhi vā; Ācikkhituṁ bhaṇḍanañca, ropetvā uppalāya ca. Sāvatthiyā kaddamoda, avandi kāya ūru ca; Aṅgajātañca obhāsaṁ, sampayojenti vaggikā. Avandiyo daṇḍakammaṁ, bhikkhuniyo tathā puna; Āvaraṇañca ovādaṁ, kappati nu kho pakkami. Bālā vatthuvinicchayā, ovādaṁ saṅgho pañcahi; Duve tisso na gaṇhanti, bālā gilānagamikaṁ. Āraññiko nārocenti, na paccāgacchanti ca; Dīghaṁ vilīvacammañca, dussā ca veṇivaṭṭi ca; Coḷaveṇi ca vaṭṭi ca, suttaveṇi ca vaṭṭikā. Aṭṭhillaṁ gohanukena, hatthakocchaṁ pādaṁ tathā; Ūruṁ mukhaṁ dantamaṁsaṁ, ālimpomaddacuṇṇanā. Lañchenti aṅgarāgañca, mukharāgaṁ tathā duve; Avaṅgaṁ visesoloko, sālokena naccena ca. Vesī pānāgāraṁ sūnaṁ, āpaṇaṁ vaḍḍhi vaṇijjā; Dāsaṁ dāsiṁ kammakaraṁ, kammakāriṁ upaṭṭhayyuṁ. Tiracchānaharītaki, sandhārayanti namatakaṁ; Nīlaṁ pītaṁ lohitakaṁ, mañjiṭṭhakaṇhacīvarā. Mahāraṅgamahānāma- acchinnā dīghameva ca; Pupphaphalakañcukañca, tirīṭakañca dhārayuṁ. Bhikkhunī sikkhamānāya, sāmaṇerāya accaye; Niyyādite parikkhāre, bhikkhuniyova issarā. Bhikkhussa sāmaṇerassa, upāsakassupāsikā; Aññesañca parikkhāre, niyyāte bhikkhuissarā. Mallī gabbhaṁ pattamūlaṁ, byañjanaṁ āmisena ca; Ussannañca bāḷhataraṁ, sannidhikatamāmisaṁ. Bhikkhūnaṁ yādisaṁ bhoṭṭhaṁ, Bhikkhunīnaṁ tathā kare; Senāsanaṁ utuniyo, Makkhīyati paṭāṇi ca. Chijjanti sabbakālañca, animittāpi dissare; Nimittā lohitā ceva, tatheva dhuvalohitā. Dhuvacoḷapaggharantī, sikharaṇitthipaṇḍakā; Vepurisī ca sambhinnā, ubhatobyañjanāpi ca. Animittādito katvā, yāva ubhatobyañjanā; Etaṁ peyyālato heṭṭhā, kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso ca. Sosāpamāro mānusī, itthīsi bhujissāsi ca; Aṇaṇā na rājabhaṭī, anuññātā ca vīsati. Paripuṇṇā ca kiṁnāmā, kānāmā te pavattinī; Catuvīsantarāyānaṁ, pucchitvā upasampadā. Vitthāyanti ananusiṭṭhā, saṅghamajjhe tatheva ca; Upajjhāgāha saṅghāṭi, uttarantaravāsako. Saṅkaccudakasāṭi ca, ācikkhitvāna pesaye; Bālā asammatekato, yāce pucchantarāyikā. Ekatoupasampannā, bhikkhusaṅghe tathā puna; Chāyā utu divasā ca, saṅgīti tayo nissaye. Aṭṭha akaraṇīyāni, kālaṁ sabbattha aṭṭheva; Na pavārenti bhikkhunī, bhikkhusaṅghaṁ tatheva ca. Kolāhalaṁ purebhattaṁ, vikāle ca kolāhalaṁ; Uposathaṁ pavāraṇaṁ, savacanīyānuvādanaṁ. Okāsaṁ code sārenti, paṭikkhittaṁ mahesinā; Tatheva bhikkhu bhikkhunī, anuññātaṁ mahesinā. Yānaṁ gilānayuttañca, yānugghātaḍḍhakāsikā; Bhikkhu sikkhā sāmaṇera, sāmaṇerī ca bālāya. Araññe upāsakena, uddosito upassayaṁ; Na sammati navakammaṁ, nisinnagabbhaekikā. Sāgārañca garudhammaṁ, paccakkhāya ca saṅkami; Abhivādanakesā ca, nakhā ca vaṇakammanā. Pallaṅkena gilānā ca, vaccaṁ cuṇṇena vāsitaṁ; Jantāghare paṭisote, atitthe purisena ca. Mahāgotamī āyāci, ānando cāpi yoniso; Parisā catasso honti, pabbajjā jinasāsane. Saṁvegajananatthāya, saddhammassa ca vuddhiyā; Āturassāva bhesajjaṁ, evaṁ buddhena desitaṁ. Evaṁ vinītā saddhamme, mātugāmāpi itarā; Yāyanti accutaṁ ṭhānaṁ, yattha gantvā na socareti. Bhikkhunikkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd15 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 15. 717 --- pli-tv-kd15 1:0 Khuddakavatthukkhandhaka |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṁ ugghaṁsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā rukkhe kāyaṁ ugghaṁsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmamoddavā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṁ ugghaṁsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṁ ugghaṁsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, nahāyamānena bhikkhunā rukkhe kāyo ugghaṁsetabbo. Yo ugghaṁseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā thambhe kāyaṁ ugghaṁsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā thambhe kāyaṁ ugghaṁsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmamoddavā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, nahāyamānena bhikkhunā thambhe kāyo ugghaṁsetabbo. Yo ugghaṁseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuṭṭe kāyaṁ ugghaṁsenti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā kuṭṭe kāyaṁ ugghaṁsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmamoddavā”ti …pe… “na, bhikkhave, nahāyamānena bhikkhunā kuṭṭe kāyo ugghaṁsetabbo. Yo ugghaṁseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aṭṭāne nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, aṭṭāne nahāyitabbaṁ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gandhabbahatthakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, gandhabbahatthakena nahāyitabbaṁ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kuruvindakasuttiyā nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, kuruvindakasuttiyā nahāyitabbaṁ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū viggayha parikammaṁ kārāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, viggayha parikammaṁ kārāpetabbaṁ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mallakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, mallakena nahāyitabbaṁ. Yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kacchurogābādho hoti. Na tassa 718 --- pli-tv-kd15 1:1 vinā mallakena phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa akatamallakan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo nahāyamāno na sakkoti attano kāyaṁ ugghaṁsetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ukkāsikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhiparikammaṁ kātuṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, puthupāṇikan”ti. 2 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vallikaṁ dhārenti …pe… pāmaṅgaṁ dhārenti …pe… kaṇṭhasuttakaṁ dhārenti …pe… kaṭisuttakaṁ dhārenti …pe… ovaṭṭikaṁ dhārenti …pe… kāyuraṁ dhārenti …pe… hatthābharaṇaṁ dhārenti …pe… aṅgulimuddikaṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti …pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū vallikaṁ dhārenti …pe… pāmaṅgaṁ dhārenti, kaṇṭhasuttakaṁ dhārenti, kaṭisuttakaṁ dhārenti, ovaṭṭikaṁ dhārenti, kāyuraṁ dhārenti, hatthābharaṇaṁ dhārenti, aṅgulimuddikaṁ dhārentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, vallikā dhāretabbā …pe… na pāmaṅgo dhāretabbo … na kaṇṭhasuttakaṁ dhāretabbaṁ … na kaṭisuttakaṁ dhāretabbaṁ … na ovaṭṭikaṁ dhāretabbaṁ … na kāyuraṁ dhāretabbaṁ … na hatthābharaṇaṁ dhāretabbaṁ … na aṅgulimuddikā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghe kese dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, dīghā kesā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dumāsikaṁ vā duvaṅgulaṁ vā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kocchena kese osaṇṭhenti …pe… phaṇakena kese osaṇṭhenti, hatthaphaṇakena kese osaṇṭhenti, sitthatelakena kese osaṇṭhenti, udakatelakena kese osaṇṭhenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, kocchena kesā osaṇṭhetabbā …pe… na sitthatelakena kesā osaṇṭhetabbā … na udakatelakena kesā osaṇṭhetabbā. Yo osaṇṭheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ādāsepi udakapattepi mukhanimittaṁ olokenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṁ oloketabbaṁ. Yo olokeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mukhe vaṇo hoti. So bhikkhū pucchi—“kīdiso me, āvuso, vaṇo”ti? Bhikkhū evamāhaṁsu—“ediso te, āvuso vaṇo”ti. So na saddahati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṁ oloketun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mukhaṁ ālimpanti …pe… mukhaṁ ummaddenti, mukhaṁ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṁ lañchenti, aṅgarāgaṁ karonti, mukharāgaṁ karonti, aṅgarāgamukharāgaṁ karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, mukhaṁ ālimpitabbaṁ …pe… na mukhaṁ ummadditabbaṁ, na mukhaṁ cuṇṇetabbaṁ, na manosilikāya mukhaṁ lañchetabbaṁ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo kātabbo, na aṅgarāgamukharāgo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno cakkhurogābādho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā mukhaṁ ālimpitun”ti. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Chabbaggiyā bhikkhū giraggasamajjaṁ dassanāya agamaṁsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā naccampi gītampi vāditampi dassanāya gacchissanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, naccaṁ vā gītaṁ vā vāditaṁ vā dassanāya gantabbaṁ. 719 --- pli-tv-kd15 1:2 Yo gaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 3 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṁ gāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“yatheva mayaṁ gāyāma, evamevime samaṇā sakyaputtiyā āyatakena gītassarena dhammaṁ gāyantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṁ gāyissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“pañcime, bhikkhave, ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṁ gāyantassa. Attanāpi tasmiṁ sare sārajjati, parepi tasmiṁ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti, sarakuttimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati—ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṁ gāyantassa. Na, bhikkhave, āyatakena gītassarena dhammo gāyitabbo. Yo gāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sarabhaññe kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sarabhaññan”ti. 4 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhiralomiṁ uṇṇiṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bāhiyalomi uṇṇi dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 5 Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārāme ambā phalino honti. Raññā māgadhena seniyena bimbisārena anuññātaṁ hoti—“yathāsukhaṁ ayyā ambaṁ paribhuñjantū”ti. Chabbaggiyā bhikkhū taruṇaññeva ambaṁ pātāpetvā paribhuñjiṁsu. Rañño ca māgadhassa seniyassa bimbisārassa ambena attho hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro manusse āṇāpesi—“gacchatha, bhaṇe, ārāmaṁ gantvā ambaṁ āharathā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā ārāmaṁ gantvā ārāmapālaṁ etadavocuṁ—“devassa, bhaṇe, ambena attho, ambaṁ dethā”ti. “Natthāyyā, ambaṁ. Taruṇaññeva ambaṁ pātāpetvā bhikkhū paribhuñjiṁsū”ti. Atha kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṁ ārocesuṁ. “Suparibhuttaṁ, bhaṇe, ayyehi ambaṁ, api ca bhagavatā mattā vaṇṇitā”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṁ jānitvā rañño ambaṁ paribhuñjissantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ambaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṁ hoti. Sūpe ambapesikāyo pakkhittā honti. Bhikkhū kukkuccāyantā nappaṭiggaṇhanti …pe… “paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, ambapesikan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṁ hoti. Te na pariyāpuṇiṁsu ambapesikaṁ kātuṁ, bhattagge sakaleheva ambehi denti. Bhikkhū kukkuccāyantā nappaṭiggaṇhanti. “Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṁ paribhuñjituṁ—aggiparicitaṁ, satthaparicitaṁ, nakhaparicitaṁ, abījaṁ, nibbattabījaññeva pañcamaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahi samaṇakappehi phalaṁ paribhuñjitun”ti. 6 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṁ kareyya. Katamāni cattāri ahirājakulāni? Virūpakkhaṁ ahirājakulaṁ, erāpathaṁ ahirājakulaṁ, chabyāputtaṁ ahirājakulaṁ, kaṇhāgotamaṁ ahirājakulaṁ. Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena 720 --- pli-tv-kd15 1:6 phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṁ kareyya. Anujānāmi, bhikkhave, imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituṁ, attaguttiyā attarakkhāya attaparittaṁ kātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ—‘Virūpakkhehi me mettaṁ, Mettaṁ erāpathehi me; Chabyāputtehi me mettaṁ, Mettaṁ kaṇhāgotamakehi ca. Apādakehi me mettaṁ, mettaṁ dvipādakehi me; Catuppadehi me mettaṁ, mettaṁ bahuppadehi me. Mā maṁ apādako hiṁsi, mā maṁ hiṁsi dvipādako; Mā maṁ catuppado hiṁsi, mā maṁ hiṁsi bahuppado. Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā; Sabbe bhadrāni passantu, mā kiñci pāpamāgamā. Appamāṇo buddho, Appamāṇo dhammo; Appamāṇo saṅgho, Pamāṇavantāni sarīsapāni. Ahi vicchikā satapadī, Uṇṇanābhi sarabū mūsikā; Katā me rakkhā kataṁ me parittaṁ, Paṭikkamantu bhūtāni; Sohaṁ namo bhagavato, Namo sattannaṁ sammāsambuddhānan’”ti. 7 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṁ chindi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Aññamhi so, bhikkhave, moghapuriso chetabbamhi, aññaṁ chindi. Na, bhikkhave, attano aṅgajātaṁ chetabbaṁ. Yo chindeyya, āpatti thullaccayassā”ti. 8 Tena kho pana samayena rājagahakassa seṭṭhissa mahagghassa candanassa candanagaṇṭhi uppannā hoti. Atha kho rājagahakassa seṭṭhissa etadahosi—“yannūnāhaṁ imāya candanagaṇṭhiyā pattaṁ lekhāpeyyaṁ. Lekhañca me paribhogaṁ bhavissati, pattañca dānaṁ dassāmī”ti. Atha kho rājagahako seṭṭhi tāya candanagaṇṭhiyā pattaṁ lekhāpetvā sikkāya uḍḍitvā veḷagge ālaggetvā veḷuparamparāya bandhitvā evamāha—“yo samaṇo vā brāhmaṇo vā arahā ceva iddhimā ca dinnaṁyeva pattaṁ oharatū”ti. Atha kho pūraṇo kassapo yena rājagahako seṭṭhi tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājagahakaṁ seṭṭhiṁ etadavoca—“ahañhi, gahapati, arahā ceva iddhimā ca, dehi me pattan”ti. “Sace, bhante, āyasmā arahā ceva iddhimā ca dinnaṁyeva pattaṁ oharatū”ti. Atha kho makkhali gosālo … ajito kesakambalo … pakudho kaccāyano … sañcayo belaṭṭhaputto … nigaṇṭho nāṭaputto yena rājagahako seṭṭhi tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājagahakaṁ seṭṭhiṁ etadavoca—“ahañhi, gahapati, arahā ceva iddhimā ca, dehi me pattan”ti. “Sace, bhante, āyasmā arahā ceva iddhimā ca, dinnaṁyeva pattaṁ oharatū”ti. Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca piṇḍolabhāradvājo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca—“āyasmā kho mahāmoggallāno arahā ceva iddhimā ca. Gacchāvuso, moggallāna, etaṁ pattaṁ ohara. Tuyheso patto”ti. “Āyasmā kho bhāradvājo arahā ceva iddhimā ca. Gacchāvuso, bhāradvāja, etaṁ pattaṁ ohara. Tuyheso patto”ti. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo vehāsaṁ abbhuggantvā taṁ pattaṁ gahetvā tikkhattuṁ rājagahaṁ anupariyāyi. Tena kho pana samayena rājagahako seṭṭhi saputtadāro sake nivesane ṭhito hoti pañjaliko namassamāno—idheva, bhante, ayyo bhāradvājo amhākaṁ nivesane patiṭṭhātūti. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo rājagahakassa seṭṭhissa nivesane patiṭṭhāsi. Atha kho rājagahako seṭṭhi āyasmato piṇḍolabhāradvājassa hatthato pattaṁ gahetvā mahagghassa khādanīyassa pūretvā āyasmato piṇḍolabhāradvājassa adāsi. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo taṁ pattaṁ gahetvā ārāmaṁ agamāsi. Assosuṁ kho manussā—ayyena kira piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohāritoti. Te ca manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṁsu. Assosi kho bhagavā uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ; sutvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo”ti? “Āyasmatā, bhante, piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito. Assosuṁ kho, bhante, manussā—ayyena kira piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohāritoti. Te ca, bhante, manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā. So eso, bhante, bhagavā uccāsaddo mahāsaddo”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe 721 --- pli-tv-kd15 1:8 bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tayā, bhāradvāja, rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhāradvāja, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, bhāradvāja, chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaṁ uttari manussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassessasi. Seyyathāpi, bhāradvāja, mātugāmo chavassa māsakarūpassa kāraṇā kopinaṁ dasseti; evameva kho tayā, bhāradvāja, chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaṁ uttari manussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassitaṁ. Netaṁ, bhāradvāja, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, gihīnaṁ uttarimanussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassetabbaṁ. Yo dasseyya, āpatti dukkaṭassa. Bhindathetaṁ, bhikkhave, dārupattaṁ sakalikaṁ sakalikaṁ katvā, bhikkhūnaṁ añjanupapisanaṁ detha. Na ca, bhikkhave, dārupatto dhāretabbo. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 9 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace patte dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sovaṇṇamayo patto dhāretabbo …pe… na rūpiyamayo patto dhāretabbo … na maṇimayo patto dhāretabbo … na veḷuriyamayo patto dhāretabbo … na phalikamayo patto dhāretabbo … na kaṁsamayo patto dhāretabbo … na kācamayo patto dhāretabbo … na tipumayo patto dhāretabbo … na sīsamayo patto dhāretabbo … na tambalohamayo patto dhāretabbo. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve patte—ayopattaṁ, mattikāpattan”ti. Tena kho pana samayena pattamūlaṁ ghaṁsiyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pattamaṇḍalan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve pattamaṇḍalāni—tipumayaṁ, sīsamayan”ti. Bahalāni maṇḍalāni na acchupiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, likhitun”ti. Valī honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, makaradantakaṁ chinditun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū citrāni pattamaṇḍalāni dhārenti rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Tāni rathikāyapi dassentā āhiṇḍanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, citrāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, pakatimaṇḍalan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sodakaṁ pattaṁ paṭisāmenti. Patto dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sodako patto paṭisāmetabbo. Yo paṭisāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, otāpetvā pattaṁ paṭisāmetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sodakaṁ pattaṁ otāpenti. Patto duggandho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sodako patto otāpetabbo. Yo otāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, vodakaṁ katvā otāpetvā pattaṁ paṭisāmetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū uṇhe pattaṁ nidahanti. Pattassa vaṇṇo dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uṇhe patto nidahitabbo. Yo nidaheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, muhuttaṁ uṇhe otāpetvā pattaṁ paṭisāmetun”ti. Tena kho pana samayena sambahulā pattā ajjhokāse anādhārā nikkhittā honti. Vātamaṇḍalikāya āvaṭṭetvā pattā bhijjiṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pattādhārakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū miḍḍhante pattaṁ nikkhipanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, miḍḍhante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū paribhaṇḍante pattaṁ 722 --- pli-tv-kd15 1:9 nikkhipanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paribhaṇḍante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya pattaṁ nikkujjanti. Oṭṭho ghaṁsiyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthārakan”ti. Tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, coḷakan”ti. Coḷakaṁ upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pattamāḷakan”ti. Pattamāḷako paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pattakuṇḍolikan”ti. Pattakuṇḍolikāya patto ghaṁsiyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pattatthavikan”ti. Aṁsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aṁsabaddhakaṁ bandhanasuttakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū bhittikhilepi nāgadantakepi pattaṁ laggenti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, patto laggetabbo. Yo laggeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mañce pattaṁ nikkhipanti, satisammosā nisīdantā ottharitvā pattaṁ bhindenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, mañce patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū pīṭhe pattaṁ nikkhipanti, satisammosā nisīdantā ottharitvā pattaṁ bhindenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, pīṭhe patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū aṅke pattaṁ nikkhipanti, satisammosā uṭṭhahanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, aṅke patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū chatte pattaṁ nikkhipanti. Vātamaṇḍalikāya chattaṁ ukkhipiyati paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, chatte patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū pattahatthā kavāṭaṁ paṇāmenti. Kavāṭo āvaṭṭitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, pattahatthena kavāṭaṁ paṇāmetabbaṁ. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 10 Tena kho pana samayena bhikkhū tumbakaṭāhe piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, tumbakaṭāhe piṇḍāya caritabbaṁ. Yo careyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ghaṭikaṭāhe piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ghaṭikaṭāhe piṇḍāya caritabbaṁ. Yo careyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sabbapaṁsukūliko hoti. So chavasīsassa pattaṁ dhāreti. Aññatarā itthī passitvā bhītā vissaramakāsi—“abhuṁ me pisāco vatāyan”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā chavasīsassa pattaṁ dhāressanti, seyyathāpi pisācillikā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, chavasīsassa patto dhāretabbo. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, sabbapaṁsukūlikena bhavitabbaṁ. Yo bhaveyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū calakānipi aṭṭhikānipi ucchiṭṭhodakampi pattena nīharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“yasmiṁ yevime samaṇā sakyaputtiyā bhuñjanti sova nesaṁ paṭiggaho”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na bhikkhave, calakāni vā aṭṭhikāni vā ucchiṭṭhodakaṁ vā pattena nīharitabbaṁ. Yo nīhareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, paṭiggahan”ti. 11 Tena kho pana samayena bhikkhū hatthena vipphāḷetvā cīvaraṁ sibbenti. Cīvaraṁ vilomikaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, satthakaṁ namatakan”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa daṇḍasatthakaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, daṇḍasatthakan”ti. Tena kho pana 723 --- pli-tv-kd15 1:11 samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace satthakadaṇḍe dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā satthakadaṇḍā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ dantamayaṁ visāṇamayaṁ naḷamayaṁ veḷumayaṁ kaṭṭhamayaṁ jatumayaṁ phalamayaṁ lohamayaṁ saṅkhanābhimayan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuṭapattenapi veḷupesikāyapi cīvaraṁ sibbenti. Cīvaraṁ dussibbitaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sūcin”ti. Sūciyo kaṇṇakitāyo honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, sūcināḷikan”ti. Sūcināḷikāyapi kaṇṇakitāyo honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kiṇṇena pūretun”ti. Kiṇṇepi kaṇṇakitāyo honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, sattuyā pūretun”ti. Sattuyāpi kaṇṇakitāyo honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, saritakan”ti. Saritakepi kaṇṇakitāyo honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, madhusitthakena sāretun”ti. Saritakaṁ paribhijjati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, saritakasipāṭikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū tattha tattha khilaṁ nikkhaṇitvā sambandhitvā cīvaraṁ sibbenti. Cīvaraṁ vikaṇṇaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kathinaṁ kathinarajjuṁ tattha tattha obandhitvā cīvaraṁ sibbetun”ti. Visame kathinaṁ pattharanti. Kathinaṁ paribhijjati …pe… “na, bhikkhave, visame kathinaṁ pattharitabbaṁ. Yo patthareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Chamāya kathinaṁ pattharanti. Kathinaṁ paṁsukitaṁ hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthārakan”ti. Kathinassa anto jīrati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, anuvātaṁ paribhaṇḍaṁ āropetun”ti. Kathinaṁ nappahoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, daṇḍakathinaṁ bidalakaṁ salākaṁ vinandhanarajjuṁ vinandhanasuttaṁ vinandhitvā cīvaraṁ sibbetun”ti. Suttantarikāyo visamā honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kaḷimbhakan”ti. Suttā vaṅkā honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, moghasuttakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi kathinaṁ akkamanti. Kathinaṁ dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, adhotehi pādehi kathinaṁ akkamitabbaṁ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi kathinaṁ akkamanti. Kathinaṁ dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, allehi pādehi kathinaṁ akkamitabbaṁ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā kathinaṁ akkamanti. Kathinaṁ dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saupāhanena kathinaṁ akkamitabbaṁ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū cīvaraṁ sibbantā aṅguliyā paṭiggaṇhanti. Aṅguliyo dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭiggahan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace paṭiggahe dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā paṭiggahā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ …pe… saṅkhanābhimayan”ti. Tena kho pana samayena sūciyopi satthakāpi paṭiggahāpi nassanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āvesanavitthakan”ti. Āvesanavitthake samākulā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭiggahathavikan”ti. Aṁsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aṁsabaddhakaṁ bandhanasuttakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū abbhokāse cīvaraṁ sibbantā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kathinasālaṁ kathinamaṇḍapan”ti. Kathinasālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, 724 --- pli-tv-kd15 1:11 dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Kathinasālāya tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ cīvaravaṁsaṁ cīvararajjukan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū cīvaraṁ sibbetvā tattheva kathinaṁ ujjhitvā pakkamanti, undūrehipi upacikāhipi khajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kathinaṁ saṅgharitun”ti. Kathinaṁ paribhijjati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, goghaṁsikāya kathinaṁ saṅgharitun”ti. Kathinaṁ viniveṭhiyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, bandhanarajjun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū kuṭṭepi thambhepi kathinaṁ ussāpetvā pakkamanti. Paripatitvā kathinaṁ bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhittikhile vā nāgadante vā laggetun”ti. 12 Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Tena kho pana samayena bhikkhū sūcikampi satthakampi bhesajjampi pattena ādāya gacchanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhesajjatthavikan”ti. Aṁsabaddhako na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, aṁsabaddhakaṁ bandhanasuttakan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upāhanāyo kāyabandhanena bandhitvā gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Aññataro upāsako taṁ bhikkhuṁ abhivādento upāhanāyo sīsena ghaṭṭeti. So bhikkhu maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upāhanatthavikan”ti. Aṁsabaddhako na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, aṁsabaddhakaṁ bandhanasuttakan”ti. 13 Tena kho pana samayena antarāmagge udakaṁ akappiyaṁ hoti. Parissāvanaṁ na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, parissāvanan”ti. Coḷakaṁ nappahoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kaṭacchuparissāvanan”ti. Coḷakaṁ nappahoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, dhammakaraṇan”ti. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Eko bhikkhu anācāraṁ ācarati. Dutiyo bhikkhu taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“mā, āvuso, evarūpaṁ akāsi. Netaṁ kappatī”ti. So tasmiṁ upanandhi. Atha kho so bhikkhu pipāsāya pīḷito upanaddhaṁ bhikkhuṁ etadavoca—“dehi me, āvuso, parissāvanaṁ, pānīyaṁ pivissāmī”ti. Upanaddho bhikkhu na adāsi. So bhikkhu pipāsāya pīḷito kālamakāsi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, parissāvanaṁ yāciyamāno na adāsī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu parissāvanaṁ yāciyamāno na dassatī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ bhikkhuṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, parissāvanaṁ yāciyamāno na adāsī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, parissāvanaṁ yāciyamāno na dassasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā parissāvanaṁ yāciyamānena na dātabbaṁ. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, aparissāvanakena addhāno paṭipajjitabbo. Yo paṭipajjeyya, āpatti dukkaṭassa. Sace na hoti parissāvanaṁ vā dhammakaraṇo vā, saṅghāṭikaṇṇopi adhiṭṭhātabbo—iminā parissāvetvā pivissāmī”ti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṁ karonti. Parissāvanaṁ na sammati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, daṇḍaparissāvanan”ti. Daṇḍaparissāvanaṁ na sammati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ottharakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū 725 --- pli-tv-kd15 1:13 makasehi ubbāḷhā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, makasakuṭikan”ti. 14 Tena kho pana samayena vesāliyaṁ paṇītānaṁ bhattānaṁ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā abhisannakāyā honti bahvābādhā. Atha kho jīvako komārabhacco vesāliṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Addasā kho jīvako komārabhacco bhikkhū abhisannakāye bahvābādhe. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca—“etarahi, bhante, bhikkhū abhisannakāyā bahvābādhā. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ caṅkamañca jantāgharañca anujānātu. Evaṁ bhikkhū appābādhā bhavissantī”ti. Atha kho bhagavā jīvakaṁ komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, caṅkamañca jantāgharañcā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū visame caṅkame caṅkamanti. Pādā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, samaṁ kātun”ti. Caṅkamo nīcavatthuko hoti. Udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū caṅkame caṅkamantā paripatanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, caṅkamanavedikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse caṅkamantā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, caṅkamanasālan”ti. Caṅkamanasālāyaṁ tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Jantāgharaṁ nīcavatthukaṁ hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Jantāgharassa kavāṭaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ udukkhalikaṁ uttarapāsakaṁ aggaḷavaṭṭiṁ kapisīsakaṁ sūcikaṁ ghaṭikaṁ tāḷacchiddaṁ āviñchanachiddaṁ āviñchanarajjun”ti. Jantāgharassa kuṭṭapādo jīrati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, maṇḍalikaṁ kātun”ti. Jantāgharassa dhūmanettaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, dhūmanettan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū khuddake jantāghare majjhe aggiṭṭhānaṁ karonti. Upacāro na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khuddake jantāghare ekamantaṁ aggiṭṭhānaṁ kātuṁ, mahallake majjhe”ti. Jantāghare aggi mukhaṁ ḍahati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, mukhamattikan”ti. Hatthe mattikaṁ tementi …pe… “anujānāmi, bhikkhave, mattikādoṇikan”ti. Mattikā duggandhā hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, vāsetun”ti. Jantāghare aggi kāyaṁ ḍahati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakaṁ atiharitun”ti. Pātiyāpi pattenapi udakaṁ atiharanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakaṭṭhānaṁ, udakasarāvakan”ti. Jantāgharaṁ tiṇacchadanaṁ na sedeti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātun”ti. Jantāgharaṁ cikkhallaṁ hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, santharituṁ tayo santhare—iṭṭhakāsantharaṁ, silāsantharaṁ, dārusantharan”ti. Cikkhallaṁyeva hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, dhovitun”ti. Udakaṁ santiṭṭhati …pe… 726 --- pli-tv-kd15 1:14 “anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamanan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare chamāya nisīdanti, gattāni kaṇḍūvanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, jantāgharapīṭhan”ti. Tena kho pana samayena jantāgharaṁ aparikkhittaṁ hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṁ tayo pākāre—iṭṭhakāpākāraṁ, silāpākāraṁ, dārupākāran”ti. Koṭṭhako na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, koṭṭhakan”ti. Koṭṭhako nīcavatthuko hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Koṭṭhakassa kavāṭaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ udukkhalikaṁ uttarapāsakaṁ aggaḷavaṭṭiṁ kapisīsakaṁ sūcikaṁ ghaṭikaṁ tāḷacchiddaṁ āviñchanachiddaṁ āviñchanarajjun”ti. Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikan”ti. Pariveṇaṁ cikkhallaṁ hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, marumbaṁ upakiritun”ti. Na pariyāpuṇanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, padarasilaṁ nikkhipitun”ti. Udakaṁ santiṭṭhati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamanan”ti. 15 Tena kho pana samayena bhikkhū naggā naggaṁ abhivādenti …pe… naggā naggaṁ abhivādāpenti, naggā naggassa parikammaṁ karonti, naggā naggassa parikammaṁ kārāpenti, naggā naggassa denti, naggā paṭiggaṇhanti, naggā khādanti, naggā bhuñjanti, naggā sāyanti, naggā pivanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, naggena naggo abhivādetabbo …pe… na naggena abhivādetabbaṁ … na naggena naggo abhivādāpetabbo … na naggena abhivādāpetabbaṁ … na naggena naggassa parikammaṁ kātabbaṁ … na naggena naggassa parikammaṁ kārāpetabbaṁ … na naggena naggassa dātabbaṁ … na naggena paṭiggahetabbaṁ … na naggena khāditabbaṁ … na naggena bhuñjitabbaṁ … na naggena sāyitabbaṁ … na naggena pātabbaṁ. Yo piveyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 16 Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare chamāya cīvaraṁ nikkhipanti. Cīvaraṁ paṁsukitaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Deve vassante cīvaraṁ ovassati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, jantāgharasālan”ti. Jantāgharasālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ …pe… ārohantā vihaññanti …pe… ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Jantāgharasālāya tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ …pe… cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū jantāgharepi udakepi parikammaṁ kātuṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tisso paṭicchādiyo—jantāgharapaṭicchādiṁ, udakapaṭicchādiṁ, vatthapaṭicchādin”ti. Tena kho pana samayena jantāghare udakaṁ na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, udapānan”ti. Udapānassa kūlaṁ lujjati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Udapāno nīcavatthuko hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… ārohantā vihaññanti …pe… ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū vallikāyapi kāyabandhanenapi udakaṁ vāhenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, udakavāhanarajjun”ti. Hatthā dukkhā honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tulaṁ karakaṭakaṁ cakkavaṭṭakan”ti. Bhājanā bahū bhijjanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo vārake—lohavārakaṁ, dāruvārakaṁ, cammakkhaṇḍan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse udakaṁ vāhentā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato 727 --- pli-tv-kd15 1:16 etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, udapānasālan”ti. Udapānasālāya tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Udapāno apāruto hoti, tiṇacuṇṇehipi paṁsukehipi okiriyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, apidhānan”ti. Udakabhājanaṁ na saṁvijjati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakadoṇiṁ udakakaṭāhan”ti. 17 Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṁ tahaṁ nahāyanti. Ārāmo cikkhallo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, candanikan”ti. Candanikā pākaṭā hoti. Bhikkhū hiriyanti nahāyituṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṁ tayo pākāre—iṭṭhakāpākāraṁ, silāpākāraṁ, dārupākāran”ti. Candanikā cikkhallā hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, santharituṁ tayo santhare—iṭṭhakāsantharaṁ, silāsantharaṁ, dārusantharan”ti. Udakaṁ santiṭṭhati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamanan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ gattāni sītigatāni honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakapuñchaniṁ coḷakenapi paccuddharitun”ti. Tena kho pana samayena aññataro upāsako saṅghassa atthāya pokkharaṇiṁ kāretukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, pokkharaṇin”ti. Pokkharaṇiyā kūlaṁ lujjati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Pokkharaṇiyā udakaṁ purāṇaṁ hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakamātikaṁ udakaniddhamanan”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa atthāya nillekhaṁ jantāgharaṁ kattukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, nillekhaṁ jantāgharan”ti. 18 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cātumāsaṁ nisīdanena vippavasanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, cātumāsaṁ nisīdanena vippavasitabbaṁ. Yo vippavaseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayanti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayitabbaṁ. Yo sayeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena manussā gandhampi mālampi ādāya ārāmaṁ āgacchanti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gandhaṁ gahetvā kavāṭe pañcaṅgulikaṁ dātuṁ, pupphaṁ gahetvā vihāre ekamantaṁ nikkhipitun”ti. 19 Tena kho pana samayena saṅghassa namatakaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, namatakan”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“namatakaṁ adhiṭṭhātabbaṁ nu kho udāhu vikappetabban”ti …pe… “na, bhikkhave, namatakaṁ adhiṭṭhātabbaṁ, na vikappetabban”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āsittakūpadhāne bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, āsittakūpadhāne bhuñjitabbaṁ. Yo bhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. So bhuñjamāno na sakkoti hatthena pattaṁ sandhāretuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, maḷorikan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ekabhājanepi bhuñjanti …pe… ekathālakepi pivanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ekabhājane bhuñjitabbaṁ …pe… na ekathālake pātabbaṁ … na ekamañce tuvaṭṭitabbaṁ … na ekattharaṇā tuvaṭṭitabbaṁ … na ekapāvuraṇā tuvaṭṭitabbaṁ … 728 --- pli-tv-kd15 1:19 na ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭitabbaṁ. Yo tuvaṭṭeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 20 Tena kho pana samayena vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ sahāyo hoti. Atha kho vaḍḍho licchavī yena mettiyabhūmajakā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“vandāmi, ayyā”ti. Evaṁ vutte, mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. Dutiyampi kho vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“vandāmi, ayyā”ti. Dutiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. Tatiyampi kho vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca—“vandāmi, ayyā”ti. Tatiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. “Kyāhaṁ ayyānaṁ aparajjhāmi, kissa maṁ ayyā nālapantī”ti? “Tathā hi pana tvaṁ, āvuso vaḍḍha, amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī”ti. “Kyāhaṁ, ayyā, karomī”ti? “Sace kho tvaṁ, āvuso vaḍḍha, iccheyyāsi, ajjeva bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ nāsāpeyyā”ti. “Kyāhaṁ, ayyā, karomi, kiṁ mayā sakkā kātun”ti? “Ehi tvaṁ, āvuso vaḍḍha, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ evaṁ vadehi—‘idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ. Yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṁ tato savātaṁ; udakaṁ maññe ādittaṁ; ayyena me dabbena mallaputtena pajāpati dūsitā’”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho vaḍḍho licchavī mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vaḍḍho licchavī bhagavantaṁ etadavoca—“idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ. Yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā; yato nivātaṁ tato savātaṁ; udakaṁ maññe ādittaṁ; ayyena me dabbena mallaputtena pajāpati dūsitā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ paṭipucchi—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ vaḍḍho āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā …pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca—“sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ vaḍḍho āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṁ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṁ, katanti vadehi; sace akataṁ, akatanti vadehī”ti. “Yato ahaṁ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunaṁ dhammaṁ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ nikkujjatu, asambhogaṁ saṅghena karotu. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto nikkujjitabbo—bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṁ nikkujjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, nikkujjitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Vaḍḍho licchavī āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁseti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ nikkujjeyya, asambhogaṁ saṅghena kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Vaḍḍho licchavī āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁseti. Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ nikkujjati, asambhogaṁ saṅghena karoti. Yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa nikkujjanā, asambhogaṁ saṅghena karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Nikkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto, asambhogo saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena vaḍḍhassa licchavissa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā vaḍḍhaṁ licchaviṁ etadavoca—“saṅghena te, āvuso vaḍḍha, patto nikkujjito. Asambhogosi saṅghenā”ti. Atha kho vaḍḍho 729 --- pli-tv-kd15 1:20 licchavī—saṅghena kira me patto nikkujjito, asambhogomhi kira saṅghenāti—tattheva mucchito papato. Atha kho vaḍḍhassa licchavissa mittāmaccā ñātisālohitā vaḍḍhaṁ licchaviṁ etadavocuṁ—“alaṁ, āvuso vaḍḍha, mā soci, mā paridevi. Mayaṁ bhagavantaṁ pasādessāma bhikkhusaṅghañcā”ti. Atha kho vaḍḍho licchavī saputtadāro samittāmacco sañātisālohito allavattho allakeso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca—“accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ ayyaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsesiṁ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, āvuso vaḍḍha, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ tvaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṁsesi. Yato ca kho tvaṁ, āvuso vaḍḍha, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuḍḍhihesā, āvuso vaḍḍha, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ ukkujjatu, sambhogaṁ saṅghena karotu. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo—na bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, na bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, na bhikkhū akkosati paribhāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, na buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, na dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, na saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṁ ukkujjituṁ. Evañca pana, bhikkhave, ukkujjitabbo. Tena, bhikkhave, vaḍḍhena licchavinā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘saṅghena me, bhante, patto nikkujjito, asambhogomhi saṅghena. Sohaṁ, bhante, sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, saṅghaṁ pattukkujjanaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena. So sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, saṅghaṁ pattukkujjanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ ukkujjeyya, sambhogaṁ saṅghena kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena. So sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, saṅghaṁ pattukkujjanaṁ yācati. Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṁ ukkujjati, sambhogaṁ saṅghena karoti. Yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa ukkujjanā, sambhogaṁ saṅghena karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Ukkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto, sambhogo saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 21 Atha kho bhagavā vesāliyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bhaggā tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena bhaggā tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti, anajjhāvuttho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho bodhi rājakumāro sañcikāputtaṁ māṇavaṁ āmantesi—“ehi tvaṁ, samma sañcikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda; appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha—‘bodhi, bhante, rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. Evañca vadehi—‘adhivāsetu kira, bhante, bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho sañcikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ 730 --- pli-tv-kd15 1:21 kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sañcikāputto māṇavo bhagavantaṁ etadavoca—“bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati. Evañca vadeti—‘adhivāsetu kira bhavaṁ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sañcikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bodhiṁ rājakumāraṁ etadavoca—“avocumha kho mayaṁ bhoto vacanena taṁ bhavantaṁ gotamaṁ—‘bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati. Evañca vadeti—adhivāsetu kira bhavaṁ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’ti. Adhivutthañca pana samaṇena gotamenā”ti. Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā, kokanadañca pāsādaṁ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimasopānakaḷevarā, sañcikāputtaṁ māṇavaṁ āmantesi—“ehi tvaṁ, samma sañcikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocehi—‘kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan’”ti. “Evaṁ, bho”ti kho sañcikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi—“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti, bhagavantaṁ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna tato paccuggantvā bhagavantaṁ abhivādetvā purekkhatvā yena kokanado pāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā pacchimasopānakaḷevaraṁ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca—“akkamatu, bhante, bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho bodhi rājakumāro bhagavantaṁ etadavoca—“akkamatu, bhante, bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ apalokesi. Atha kho āyasmā ānando bodhiṁ rājakumāraṁ etadavoca—“saṁharantu, rājakumāra, dussāni. Na bhagavā celapaṭikaṁ akkamissati pacchimaṁ janataṁ tathāgato anukampatī”ti. Atha kho bodhi rājakumāro dussāni saṁharāpetvā uparikokanade pāsāde āsanaṁ paññapesi. Atha kho bhagavā kokanadaṁ pāsādaṁ abhiruhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho bodhi rājakumāro buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ, ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho bodhiṁ rājakumāraṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, celapaṭikā akkamitabbā. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarā itthī apagatagabbhā bhikkhū nimantetvā dussaṁ paññapetvā etadavoca—“akkamatha, bhante, dussan”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā na akkamanti. “Akkamatha, bhante, dussaṁ maṅgalatthāyā”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā na akkamiṁsu. Atha kho sā itthī ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma ayyā maṅgalatthāya yāciyamānā celapaṭikaṁ na akkamissantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassā itthiyā ujjhāyantiyā khiyyantiyā vipācentiyā. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Gihī, bhikkhave, maṅgalikā. Anujānāmi, bhikkhave, gihīnaṁ maṅgalatthāya yāciyamānena celapaṭikaṁ akkamitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū dhotapādakaṁ akkamituṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dhotapādakaṁ akkamitun”ti. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. 22 Atha kho bhagavā 731 --- pli-tv-kd15 1:22 bhaggesu yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho visākhā migāramātā ghaṭakañca katakañca sammajjaniñca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṁ etadavoca—“paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā ghaṭakañca katakañca sammajjaniñca, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā ghaṭakañca sammajjaniñca. Na bhagavā katakaṁ paṭiggahesi. Atha kho bhagavā visākhaṁ migāramātaraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ghaṭakañca sammajjaniñca. Na, bhikkhave, katakaṁ paribhuñjitabbaṁ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādaghaṁsaniyo—sakkharaṁ, kathalaṁ, samuddapheṇakan”ti. Atha kho visākhā migāramātā vidhūpanañca tālavaṇṭañca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṁ etadavoca—“paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā vidhūpanañca tālavaṇṭañca, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā vidhūpanañca tālavaṇṭañca. Atha kho bhagavā visākhaṁ migāramātaraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi …pe… padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, vidhūpanañca tālavaṇṭañcā”ti. 23 Tena kho pana samayena saṅghassa makasabījanī uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, makasabījanin”ti. Cāmaribījanī uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, cāmaribījanī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso bījaniyo—vākamayaṁ, usīramayaṁ, morapiñchamayan”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa chattaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, chattan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattappaggahitā āhiṇḍanti. Tena kho pana samayena aññataro upāsako sambahulehi ājīvakasāvakehi saddhiṁ uyyānaṁ agamāsi. Addasāsuṁ kho te ājīvakasāvakā chabbaggiye bhikkhū dūratova chattappaggahite āgacchante. Disvāna taṁ upāsakaṁ etadavocuṁ—“ete kho ayyā tumhākaṁ bhadantā chattappaggahitā āgacchanti, seyyathāpi gaṇakamahāmattā”ti. “Nāyyā ete bhikkhū, paribbājakā”ti. “Bhikkhū na bhikkhū”ti abbhutaṁ akaṁsu. Atha kho so upāsako upagate sañjānitvā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā chattappaggahitā āhiṇḍissantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa upāsakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, chattaṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhuno vinā chattaṁ na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa chattaṁ dhāretun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—gilānasseva bhagavatā chattaṁ anuññātaṁ no agilānassāti—ārāme ārāmūpacāre chattaṁ dhāretuṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, agilānenapi ārāme ārāmūpacāre chattaṁ dhāretun”ti. 24 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sikkāya pattaṁ uṭṭitvā daṇḍe ālaggetvā vikāle aññatarena gāmadvārena atikkamati. Manussā—“esayyo coro gacchati, asissa vijjotalatī”ti anupatitvā gahetvā sañjānitvā muñciṁsu. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā 732 --- pli-tv-kd15 1:24 bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, daṇḍasikkaṁ dhāresī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu daṇḍasikkaṁ dhāressasī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, daṇḍasikkā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno daṇḍasammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, gilāno; na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ daṇḍasammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ. So saṅghaṁ daṇḍasammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ. So saṅghaṁ daṇḍasammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiyā dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno sikkāsammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, gilāno; na sakkomi vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ sikkāsammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. So saṅghaṁ sikkāsammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. So saṅghaṁ sikkāsammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammutiṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammutiyā dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ, na sakkoti vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā. Tena gilānena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, gilāno; na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ; na sakkomi vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ daṇḍasikkāsammutiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ, na sakkoti vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. So saṅghaṁ daṇḍasikkāsammutiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu gilāno 733 --- pli-tv-kd15 1:24 na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṁ, na sakkoti vinā sikkāya pattaṁ pariharituṁ. So saṅghaṁ daṇḍasikkāsammutiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiyā dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 25 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu romanthako hoti. So romanthitvā romanthitvā ajjhoharati. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“vikālāyaṁ bhikkhu bhojanaṁ bhuñjatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Eso, bhikkhave, bhikkhu aciraṅgoyoniyā cuto. Anujānāmi, bhikkhave, romanthakassa romanthanaṁ. Na ca, bhikkhave, bahimukhadvāraṁ nīharitvā ajjhoharitabbaṁ. Yo ajjhohareyya, yathādhammo kāretabbo”ti. 26 Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṁ hoti. Bhattagge bahusitthāni pakiriyiṁsu. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā odane diyyamāne na sakkaccaṁ paṭiggahessanti, ekamekaṁ sitthaṁ kammasatena niṭṭhāyatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yaṁ diyyamānaṁ patati, taṁ sāmaṁ gahetvā paribhuñjituṁ. Pariccattaṁ taṁ, bhikkhave, dāyakehī”ti. 27 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dīghehi nakhehi piṇḍāya carati. Aññatarā itthī passitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“ehi, bhante, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. “Alaṁ, bhagini, netaṁ kappatī”ti. “Sace kho tvaṁ, bhante, nappaṭisevissasi, idānāhaṁ attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṁ karissāmi—ayaṁ maṁ bhikkhu vippakarotī”ti. “Pajānāhi tvaṁ, bhaginī”ti. Atha kho sā itthī attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṁ akāsi—“ayaṁ maṁ bhikkhu vippakarotī”ti. Manussā upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ aggahesuṁ. Addasāsuṁ kho te manussā tassā itthiyā nakhe chavimpi lohitampi. Disvāna—“imissāyeva itthiyā idaṁ kammaṁ, akārako bhikkhū”ti—taṁ bhikkhuṁ muñciṁsu. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, dīghe nakhe dhāresī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu dīghe nakhe dhāressasī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, dīghā nakhā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū nakhenapi nakhaṁ chindanti, mukhenapi nakhaṁ chindanti, kuṭṭepi ghaṁsanti. Aṅguliyo dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, nakhacchedanan”ti. Salohitaṁ nakhaṁ chindanti. Aṅguliyo dukkhā honti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, maṁsappamāṇena nakhaṁ chinditun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vīsatimaṭṭhaṁ kārāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, vīsatimaṭṭhaṁ kārāpetabbaṁ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, malamattaṁ apakaḍḍhitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ kesā dīghā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Ussahanti pana, bhikkhave, bhikkhū aññamaññaṁ kese oropetun”ti? “Ussahanti, bhagavā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā …pe… bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, khuraṁ khurasilaṁ khurasipāṭikaṁ namatakaṁ sabbaṁ khurabhaṇḍan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū massuṁ kappāpenti …pe… massuṁ vaḍḍhāpenti … golomikaṁ kārāpenti … caturassakaṁ kārāpenti … parimukhaṁ kārāpenti … aḍḍhadukaṁ kārāpenti … dāṭhikaṁ ṭhapenti … sambādhe lomaṁ saṁharāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, massu kappāpetabbaṁ …pe… na massu vaḍḍhāpetabbaṁ … na golomikaṁ kārāpetabbaṁ … na caturassakaṁ kārāpetabbaṁ … na parimukhaṁ kārāpetabbaṁ … na aḍḍhadukaṁ kārāpetabbaṁ … na dāṭhikā ṭhapetabbā … 734 --- pli-tv-kd15 1:27 na sambādhe lomaṁ saṁharāpetabbaṁ. Yo saṁharāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sambādhe vaṇo hoti. Bhesajjaṁ na santiṭṭhati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā sambādhe lomaṁ saṁharāpetun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kattarikāya kese chedāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, kattarikāya kesā chedāpetabbā. Yo chedāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sīse vaṇo hoti, na sakkoti khurena kese oropetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā kattarikāya kese chedāpetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū dīghāni nāsikālomāni dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi pisācillikā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, dīghaṁ nāsikālomaṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sakkharikāyapi madhusitthakenapi nāsikālomaṁ gāhāpenti. Nāsikā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṇḍāsan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū palitaṁ gāhāpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, palitaṁ gāhāpetabbaṁ. Yo gāhāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kaṇṇagūthakehi kaṇṇā thakitā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇamalaharaṇin”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ dantamayaṁ visāṇamayaṁ naḷamayaṁ veḷumayaṁ kaṭṭhamayaṁ jatumayaṁ phalamayaṁ lohamayaṁ saṅkhanābhimayan”ti. 28 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahuṁ lohabhaṇḍaṁ kaṁsabhaṇḍaṁ sannicayaṁ karonti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā bahuṁ lohabhaṇḍaṁ kaṁsabhaṇḍaṁ sannicayaṁ karissanti, seyyathāpi kaṁsapattharikā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bahuṁ lohabhaṇḍaṁ kaṁsabhaṇḍaṁ sannicayo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū añjanimpi añjanisalākampi kaṇṇamalaharaṇimpi bandhanamattampi kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, añjaniṁ añjanisalākaṁ kaṇṇamalaharaṇiṁ bandhanamattan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghāṭipallatthikāya nisīdanti. Saṅghāṭiyā pattā lujjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅghāṭipallatthikāya nisīditabbaṁ. Yo nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa vinā āyogena na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āyogan”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho āyogo kātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tantakaṁ vemaṁ kavaṭaṁ salākaṁ sabbaṁ tantabhaṇḍakan”ti. 29 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu akāyabandhano gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Tassa rathikāya antaravāsako pabhassittha. Manussā ukkuṭṭhimakaṁsu. So bhikkhu maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, akāyabandhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, kāyabandhanan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni kāyabandhanāni dhārenti—kalābukaṁ, deḍḍubhakaṁ, murajaṁ, maddavīṇaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacāni kāyabandhanāni 735 --- pli-tv-kd15 1:29 dhāretabbāni—kalābukaṁ, deḍḍubhakaṁ, murajaṁ, maddavīṇaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dve kāyabandhanāni—paṭṭikaṁ, sūkarantakan”ti. Kāyabandhanassa dasā jīranti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, murajaṁ maddavīṇan”ti. Kāyabandhanassa anto jīrati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, sobhaṇaṁ guṇakan”ti. Kāyabandhanassa pavananto jīrati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, vidhan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace vidhe dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā vidhā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ …pe… saṅkhanābhimayaṁ suttamayan”ti. Tena kho pana samayena āyasmā ānando lahukā saṅghāṭiyo pārupitvā gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Vātamaṇḍalikāya saṅghāṭiyo ukkhipiyiṁsu. Atha kho āyasmā ānando ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gaṇṭhikaṁ pāsakan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā gaṇṭhikāyo dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāvacā gaṇṭhikā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṁ dantamayaṁ visāṇamayaṁ naḷamayaṁ veḷumayaṁ kaṭṭhamayaṁ jatumayaṁ phalamayaṁ lohamayaṁ saṅkhanābhimayaṁ suttamayan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū gaṇṭhikampi pāsakampi cīvare appenti. Cīvaraṁ jīrati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gaṇṭhikaphalakaṁ pāsakaphalakan”ti. Gaṇṭhikaphalakampi pāsakaphalakampi ante appenti. Koṭṭo vivariyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gaṇṭhikaphalakaṁ ante appetuṁ; pāsakaphalakaṁ sattaṅgulaṁ vā aṭṭhaṅgulaṁ vā ogāhetvā appetun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihinivatthaṁ nivāsenti—hatthisoṇḍakaṁ, macchavāḷakaṁ, catukaṇṇakaṁ, tālavaṇṭakaṁ, satavalikaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, gihinivatthaṁ nivāsetabbaṁ—hatthisoṇḍakaṁ, macchavāḷakaṁ, catukaṇṇakaṁ, tālavaṇṭakaṁ, satavalikaṁ. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihipārutaṁ pārupanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, gihipārutaṁ pārupitabbaṁ. Yo pārupeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṁvelliyaṁ nivāsenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṁvelliyaṁ nivāsetabbaṁ. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 30 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ubhatokājaṁ haranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ubhatokājaṁ haritabbaṁ. Yo hareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ekatokājaṁ antarākājaṁ sīsabhāraṁ khandhabhāraṁ kaṭibhāraṁ olambakan”ti. 31 Tena kho pana samayena bhikkhū dantakaṭṭhaṁ na khādanti. Mukhaṁ duggandhaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. Acakkhussaṁ, mukhaṁ duggandhaṁ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṁ semhaṁ bhattaṁ pariyonandhati, bhattamassa nacchādeti—ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā dantakaṭṭhassa khādane. Cakkhussaṁ, mukhaṁ na duggandhaṁ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaṁ semhaṁ bhattaṁ na pariyonandhati, bhattamassa chādeti—ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā dantakaṭṭhassa khādane. Anujānāmi, bhikkhave, dantakaṭṭhan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghāni dantakaṭṭhāni khādanti, teheva sāmaṇeraṁ ākoṭenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, dīghaṁ dantakaṭṭhaṁ khāditabbaṁ. Yo 736 --- pli-tv-kd15 1:31 khādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhaṅgulaparamaṁ dantakaṭṭhaṁ, na ca tena sāmaṇero ākoṭetabbo. Yo ākoṭeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno atimaṭāhakaṁ dantakaṭṭhaṁ khādantassa kaṇṭhe vilaggaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, atimaṭāhakaṁ dantakaṭṭhaṁ khāditabbaṁ. Yo khādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, caturaṅgulapacchimaṁ dantakaṭṭhan”ti. 32 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dāyaṁ ālimpenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi davaḍāhakā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, dāyo ālimpitabbo. Yo ālimpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena vihārā tiṇagahanā honti, davaḍāhe ḍayhamāne vihārā ḍayhanti. Bhikkhū kukkuccāyanti paṭaggiṁ dātuṁ, parittaṁ kātuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, davaḍāhe ḍayhamāne paṭaggiṁ dātuṁ, parittaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rukkhaṁ abhiruhanti, rukkhā rukkhaṁ saṅkamanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi makkaṭā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, rukkho abhiruhitabbo. Yo abhiruheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchantassa antarāmagge hatthī pariyuṭṭhāti. Atha kho so bhikkhu rukkhamūlaṁ upadhāvitvā kukkuccāyanto rukkhaṁ na abhiruhi. So hatthī aññena agamāsi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sati karaṇīye porisaṁ rukkhaṁ abhiruhituṁ āpadāsu yāvadatthan”ti. 33 Tena kho pana samayena yameḷakekuṭā nāma bhikkhū dve bhātikā honti brāhmaṇajātikā kalyāṇavācā kalyāṇavākkaraṇā. Te yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“etarahi, bhante, bhikkhū nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā. Te sakāya niruttiyā buddhavacanaṁ dūsenti. Handa mayaṁ, bhante, buddhavacanaṁ chandaso āropemā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, evaṁ vakkhatha—“handa mayaṁ, bhante, buddhavacanaṁ chandaso āropemā”ti. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, buddhavacanaṁ chandaso āropetabbaṁ. Yo āropeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sakāya niruttiyā buddhavacanaṁ pariyāpuṇitun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lokāyataṁ pariyāpuṇanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Api nu kho, bhikkhave, lokāyate sāradassāvī imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Imasmiṁ vā pana dhammavinaye sāradassāvī lokāyataṁ pariyāpuṇeyyā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Na, bhikkhave, lokāyataṁ pariyāpuṇitabbaṁ. Yo pariyāpuṇeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lokāyataṁ vācenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, lokāyataṁ vācetabbaṁ. Yo vāceyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiracchānavijjaṁ pariyāpuṇanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, tiracchānavijjā pariyāpuṇitabbā. Yo pariyāpuṇeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiracchānavijjaṁ vācenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, tiracchānavijjā vācetabbā. Yo vāceyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento khipi. Bhikkhū—“jīvatu, bhante, bhagavā; jīvatu 737 --- pli-tv-kd15 1:33 sugato”ti—uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ akaṁsu. Tena saddena dhammakathā antarā ahosi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“api nu kho, bhikkhave, khipite ‘jīvā’ti vutto tappaccayā jīveyya vā mareyya vā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Na, bhikkhave, khipite ‘jīvā’ti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṁ khipite “jīvatha, bhante”ti vadanti. Bhikkhū kukkuccāyantā nālapanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā ‘jīvatha, bhante’ti vuccamānā nālapissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Gihī, bhikkhave, maṅgalikā. Anujānāmi, bhikkhave, gihīnaṁ ‘jīvatha, bhante’ti vuccamānena ‘ciraṁ jīvā’ti vattun”ti. 34 Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti. Aññatarena bhikkhunā lasuṇaṁ khāyitaṁ hoti. So—mā bhikkhū byābādhiṁsūti—ekamantaṁ nisīdi. Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ ekamantaṁ nisinnaṁ. Disvāna bhikkhū āmantesi—“kiṁ nu kho so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṁ nisinno”ti? “Etena, bhante, bhikkhunā lasuṇaṁ khāyitaṁ. So—mā bhikkhū byābādhiṁsūti—ekamantaṁ nisinno”ti. “Api nu kho, bhikkhave, taṁ khāditabbaṁ, yaṁ khāditvā evarūpāya dhammakathāya paribāhiyo assā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Na, bhikkhave, lasuṇaṁ khāditabbaṁ. Yo khādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa udaravātābādho hoti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca—“pubbe te, āvuso sāriputta, udaravātābādho kena phāsu hotī”ti? “Lasuṇena me, āvuso”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ābādhappaccayā lasuṇaṁ khāditun”ti. 35 Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṁ tahaṁ passāvaṁ karonti. Ārāmo dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṁ passāvaṁ kātun”ti. Ārāmo duggandho hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, passāvakumbhin”ti. Dukkhaṁ nisinnā passāvaṁ karonti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, passāvapādukan”ti. Passāvapādukā pākaṭā honti. Bhikkhū hiriyanti passāvaṁ kātuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṁ tayo pākāre—iṭṭhakāpākāraṁ, silāpākāraṁ, dārupākāran”ti. Passāvakumbhī apārutā duggandhā hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, apidhānan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṁ tahaṁ vaccaṁ karonti. Ārāmo dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṁ vaccaṁ kātun”ti. Ārāmo duggandho hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, vaccakūpan”ti. Vaccakūpassa kūlaṁ lujjati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Vaccakūpo nīcavatthuko hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Ante nisinnā vaccaṁ karontā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, santharitvā majjhe chiddaṁ katvā vaccaṁ kātun”ti. Dukkhaṁ nisinnā vaccaṁ karonti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, vaccapādukan”ti. Bahiddhā passāvaṁ karonti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, passāvadoṇikan”ti. Avalekhanakaṭṭhaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, avalekhanakaṭṭhan”ti. Avalekhanapiṭharo na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, avalekhanapiṭharan”ti. Vaccakūpo apāruto duggandho hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, apidhānan”ti. Ajjhokāse vaccaṁ karontā sītenapi uṇhenapi kilamanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, vaccakuṭin”ti. Vaccakuṭiyā kavāṭaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ udukkhalikaṁ uttarapāsakaṁ aggaḷavaṭṭiṁ kapisīsakaṁ sūcikaṁ ghaṭikaṁ tāḷacchiddaṁ āviñchanacchiddaṁ āviñchanarajjun”ti. Vaccakuṭiyā tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ 738 --- pli-tv-kd15 1:35 gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo vaccaṁ katvā vuṭṭhahanto paripatati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, olambakan”ti. Vaccakuṭi aparikkhittā hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṁ tayo pākāre—iṭṭhakāpākāraṁ, silāpākāraṁ, dārupākāran”ti. Koṭṭhako na hoti …pe… “ anujānāmi, bhikkhave, koṭṭhakan”ti. Koṭṭhakassa kavāṭaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ udukkhalikaṁ uttarapāsakaṁ aggaḷavaṭṭiṁ kapisīsakaṁ sūcikaṁ ghaṭikaṁ tāḷacchiddaṁ āviñchanacchiddaṁ āviñchanarajjun”ti. Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikan”ti. Pariveṇaṁ cikkhallaṁ hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, marumbaṁ pakiritun”ti. Na pariyāpuṇanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, padarasilaṁ nikkhipitun”ti. Udakaṁ santiṭṭhati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamanan”ti. Ācamanakumbhī na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ācamanakumbhin”ti. Ācamanasarāvako na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ācamanasarāvakan”ti. Dukkhaṁ nisinnā ācamenti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ācamanapādukan”ti. Ācamanapādukā pākaṭā honti, bhikkhū hiriyanti ācametuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṁ tayo pākāre—iṭṭhakāpākāraṁ, silāpākāraṁ, dārupākāran”ti. Ācamanakumbhī apārutā hoti, tiṇacuṇṇehipi paṁsukehipi okiriyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, apidhānan”ti. 36 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṁ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṁ karontipi kārāpentipi, vaṭaṁsakaṁ karontipi kārāpentipi, āveḷaṁ karontipi kārāpentipi, uracchadaṁ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṁ kuladhītānaṁ kulakumārīnaṁ kulasuṇhānaṁ kuladāsīnaṁ ekatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, mañjarikaṁ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṁ harantipi harāpentipi, vaṭaṁsakaṁ harantipi harāpentipi, āveḷaṁ harantipi harāpentipi, uracchadaṁ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṁ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti …pe… lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti; tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṁ pattharitvā naccakiṁ evaṁ vadanti—“idha, bhagini, naccassū”ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṁ ācaranti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, vividhaṁ anācāraṁ ācaritabbaṁ. Yo ācareyya, yathādhammo kāretabbo”ti. 37 Tena kho pana samayena āyasmante uruvelakassape pabbajite saṅghassa bahuṁ 739 --- pli-tv-kd15 1:37 lohabhaṇḍaṁ dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ uppannaṁ hoti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho bhagavatā lohabhaṇḍaṁ anuññātaṁ, kiṁ ananuññātaṁ; kiṁ dārubhaṇḍaṁ anuññātaṁ, kiṁ ananuññātaṁ; kiṁ mattikābhaṇḍaṁ anuññātaṁ, kiṁ ananuññātan”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā paharaṇiṁ sabbaṁ lohabhaṇḍaṁ, ṭhapetvā āsandiṁ pallaṅkaṁ dārupattaṁ dārupādukaṁ sabbaṁ dārubhaṇḍaṁ, ṭhapetvā katakañca kumbhakārikañca sabbaṁ mattikābhaṇḍan”ti. Khuddakavatthukkhandhako pañcamo. Tassuddānaṁ Rukkhe thambhe ca kuṭṭe ca, aṭṭāne gandhasuttiyā; Vigayha mallako kacchu, jarā ca puthupāṇikā. Vallikāpi ca pāmaṅgo, kaṇṭhasuttaṁ na dhāraye; Kaṭi ovaṭṭi kāyuraṁ, hatthābharaṇamuddikā. Dīghe kocche phaṇe hatthe, sitthā udakatelake; Ādāsudapattavaṇā, ālepommaddacuṇṇanā. Lañchenti aṅgarāgañca, mukharāgaṁ tadūbhayaṁ; Cakkhurogaṁ giraggañca, āyataṁ sarabāhiraṁ. Ambapesisakalehi, ahicchindi ca candanaṁ; Uccāvacā pattamūlā, suvaṇṇo bahalā valī. Citrā dussati duggandho, uṇhe bhijjiṁsu miḍḍhiyā; Paribhaṇḍaṁ tiṇaṁ coḷaṁ, mālaṁ kuṇḍolikāya ca. Thavikā aṁsabaddhañca, tathā bandhanasuttakā; Khile mañce ca pīṭhe ca, aṅke chatte paṇāmanā. Tumbaghaṭichavasīsaṁ, calakāni paṭiggaho; Vipphālidaṇḍasovaṇṇaṁ, patte pesi ca nāḷikā. Kiṇṇasattu saritañca, madhusitthaṁ sipāṭikaṁ; Vikaṇṇaṁ bandhivisamaṁ, chamājirapahoti ca. Kaḷimbhaṁ moghasuttañca, adhotallaṁ upāhanā; Aṅgule paṭiggahañca, vitthakaṁ thavikabaddhakā. Ajjhokāse nīcavatthu, cayo cāpi vihaññare; Paripati tiṇacuṇṇaṁ, ullittaavalittakaṁ. Setaṁ kāḷakavaṇṇañca, parikammañca gerukaṁ; Mālākammaṁ latākammaṁ, makaradantakapāṭikaṁ. Cīvaravaṁsaṁ rajjuñca, anuññāsi vināyako; Ujjhitvā pakkamanti ca, kathinaṁ paribhijjati. Viniveṭhiyati kuṭṭepi, pattenādāya gacchare; Thavikā bandhasuttañca, bandhitvā ca upāhanā. Upāhanatthavikañca, aṁsabaddhañca suttakaṁ; Udakākappiyaṁ magge, parissāvanacoḷakaṁ. Dhammakaraṇaṁ dve bhikkhū, vesāliṁ agamā muni; Daṇḍaṁ ottharakaṁ tattha, anuññāsi parissāvanaṁ. Makasehi paṇītena, bahvābādhā ca jīvako; Caṅkamanajantāgharaṁ, visame nīcavatthuko. Tayo caye vihaññanti, sopānālambavedikaṁ; Ajjhokāse tiṇacuṇṇaṁ, ullittaavalittakaṁ. Setakaṁ kāḷavaṇṇañca, parikammañca gerukaṁ; Mālākammaṁ latākammaṁ, makaradantakapāṭikaṁ. Vaṁsaṁ cīvararajjuñca, uccañca vatthukaṁ kare; Cayo sopānabāhañca, kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ. Udukkhaluttarapāsakaṁ, vaṭṭiñca kapisīsakaṁ; Sūcighaṭitāḷacchiddaṁ, āviñchanañca rajjukaṁ. Maṇḍalaṁ dhūmanettañca, majjhe ca mukhamattikā; Doṇi duggandhā dahati, udakaṭṭhānaṁ sarāvakaṁ. Na sedeti ca cikkhallaṁ, dhovi niddhamanaṁ kare; Pīṭhañca koṭṭhake kammaṁ, marumbā silā niddhamanaṁ. Naggā chamāya vassante, paṭicchādī tayo tahiṁ; Udapānaṁ lujjati nīcaṁ, valliyā kāyabandhane. Tulaṁ kaṭakaṭaṁ cakkaṁ, bahū bhijjanti bhājanā; Lohadārucammakhaṇḍaṁ, sālātiṇāpidhāni ca. Doṇicandani pākāraṁ, cikkhallaṁ niddhamanena ca; Sītigataṁ pokkharaṇiṁ, purāṇañca nillekhaṇaṁ. Cātumāsaṁ sayanti ca, namatakañca nadhiṭṭhahe; Āsittakaṁ maḷorikaṁ, bhuñjantekaṁ tuvaṭṭeyyuṁ. Vaḍḍho bodhi na akkami, ghaṭaṁ katakasammajjani; Sakkharaṁ kathalañceva, pheṇakaṁ pādaghaṁsanī. Vidhūpanaṁ tālavaṇṭaṁ, makasañcāpi cāmarī; Chattaṁ vinā ca ārāme, tayo sikkāya sammuti. Romasitthā nakhā dīghā, chindantaṅgulikā dukkhā; Salohitaṁ pamāṇañca, vīsati dīghakesatā. Khuraṁ silaṁ sipāṭikaṁ, namatakaṁ khurabhaṇḍakaṁ; Massuṁ kappenti vaḍḍhenti, golomicaturassakaṁ. Parimukhaṁ aḍḍhadukañca, dāṭhisambādhasaṁhare; Ābādhā kattarivaṇo, dīghaṁ sakkharikāya ca. Palitaṁ thakitaṁ uccā, lohabhaṇḍañjanī saha; Pallatthikañca āyogo, vaṭaṁ salākabandhanaṁ. Kalābukaṁ deḍḍubhakaṁ, murajaṁ maddavīṇakaṁ; Paṭṭikā sūkarantañca, dasā murajaveṇikā; Anto sobhaṁ guṇakañca, pavanantopi jīrati. Gaṇṭhikā uccāvacañca, phalakantepi ogāhe; Gihivatthaṁ hatthisoṇḍaṁ, macchakaṁ catukaṇṇakaṁ. Tālavaṇṭaṁ satavali, 740 --- pli-tv-kd15 1:37 gihipārutapārupaṁ; Saṁvelli ubhatokājaṁ, dantakaṭṭhaṁ ākoṭane. Kaṇṭhe vilaggaṁ dāyañca, paṭaggi rukkhahatthinā; Yameḷe lokāyatakaṁ, pariyāpuṇiṁsu vācayuṁ. Tiracchānakathā vijjā, khipi maṅgalaṁ khādi ca; Vātābādho dussati ca, duggandho dukkhapādukā. Hiriyanti pāruduggandho, tahaṁ tahaṁ karonti ca; Duggandho kūpaṁ lujjanti, uccavatthu cayena ca. Sopānālambanabāhā, ante dukkhañca pādukā; Bahiddhā doṇi kaṭṭhañca, piṭharo ca apāruto. Vaccakuṭiṁ kavāṭañca, piṭṭhasaṅghāṭameva ca; Udukkhaluttarapāso, vaṭṭiñca kapisīsakaṁ. Sūcighaṭitāḷacchiddaṁ, āviñchanacchiddameva ca; Rajju ullittāvalittaṁ, setavaṇṇañca kāḷakaṁ. Mālākammaṁ latākammaṁ, makaraṁ pañcapaṭikaṁ; Cīvaravaṁsaṁ rajjuñca, jarādubbalapākāraṁ. Koṭṭhake cāpi tatheva, marumbaṁ padarasilā; Santiṭṭhati niddhamanaṁ, kumbhiñcāpi sarāvakaṁ. Dukkhaṁ hiri apidhānaṁ, anācārañca ācaruṁ; Lohabhaṇḍaṁ anuññāsi, ṭhapayitvā paharaṇiṁ. Ṭhapayitvāsandipallaṅkaṁ, dārupattañca pādukaṁ; Sabbaṁ dārumayaṁ bhaṇḍaṁ, anuññāsi mahāmuni. Katakaṁ kumbhakārañca, ṭhapayitvā tathāgato; Sabbampi mattikābhaṇḍaṁ, anuññāsi anukampako. Yassa vatthussa niddeso, purimena yadi samaṁ; Tampi saṅkhittaṁ uddāne, nayato taṁ vijāniyā. Evaṁ dasasatā vatthū, vinaye khuddakavatthuke; Saddhammaṭṭhitiko ceva, pesalānañcanuggaho. Susikkhito vinayadharo, hitacitto supesalo; Padīpakaraṇo dhīro, pūjāraho bahussutoti. Khuddakavatthukkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd7 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 7. Kathinakkhandhaka 1. Kathinānujānana |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena tiṁsamattā pāveyyakā bhikkhū, sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṁsukūlikā sabbe tecīvarikā sāvatthiṁ āgacchantā bhagavantaṁ dassanāya upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāsakkhiṁsu sāvatthiyaṁ vassūpanāyikaṁ sambhāvetuṁ; antarāmagge sākete vassaṁ upagacchiṁsu. Te ukkaṇṭhitarūpā vassaṁ vasiṁsu—āsanneva no bhagavā viharati ito chasu yojanesu, na ca mayaṁ labhāma bhagavantaṁ dassanāyāti. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā, temāsaccayena katāya pavāraṇāya, deve vassante, udakasaṅgahe udakacikkhalle okapuṇṇehi cīvarehi kilantarūpā yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“kacci, bhikkhave, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā; samaggā ca mayaṁ, bhante, sammodamānā avivadamānā vassaṁ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā. Idha mayaṁ, bhante, tiṁsamattā pāveyyakā bhikkhū sāvatthiṁ āgacchantā bhagavantaṁ dassanāya upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāsakkhimhā sāvatthiyaṁ vassūpanāyikaṁ sambhāvetuṁ, antarāmagge sākete vassaṁ upagacchimhā. Te mayaṁ, bhante, ukkaṇṭhitarūpā vassaṁ vasimhā—‘āsanneva no bhagavā viharati ito chasu yojanesu, na ca mayaṁ labhāma bhagavantaṁ dassanāyā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, vassaṁvuṭṭhā, temāsaccayena katāya pavāraṇāya, deve vassante, udakasaṅgahe udakacikkhalle okapuṇṇehi cīvarehi kilantarūpā addhānaṁ āgatā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ kathinaṁ attharituṁ. Atthatakathinānaṁ vo, bhikkhave, pañca kappissanti—anāmantacāro, asamādānacāro, gaṇabhojanaṁ, yāvadatthacīvaraṁ, yo ca tattha cīvaruppādo so nesaṁ bhavissatīti. Atthatakathinānaṁ vo, bhikkhave, imāni pañca kappissanti. Evañca pana, 741 --- pli-tv-kd7 1:1 bhikkhave, kathinaṁ attharitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ saṅghassa kathinadussaṁ uppannaṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ kathinadussaṁ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṁ attharituṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ saṅghassa kathinadussaṁ uppannaṁ. Saṅgho imaṁ kathinadussaṁ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṁ attharituṁ. Yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṁ kathinaṁ attharituṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnaṁ idaṁ saṅghena kathinadussaṁ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṁ attharituṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, atthataṁ hoti kathinaṁ, evaṁ anatthataṁ. Kathañca pana, bhikkhave, anatthataṁ hoti kathinaṁ? Na ullikhitamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na dhovanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na cīvaravicāraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na chedanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na bandhanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na ovaṭṭiyakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na kaṇḍusakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na daḷhīkammakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na anuvātakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na paribhaṇḍakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na ovaddheyyakaraṇamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na kambalamaddanamattena atthataṁ hoti kathinaṁ, na nimittakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na parikathākatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na kukkukatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na sannidhikatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na nissaggiyena atthataṁ hoti kathinaṁ, na akappakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra saṅghāṭiyā atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra uttarāsaṅgena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra antaravāsakena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṁ hoti kathinaṁ, na aññatra puggalassa atthārā atthataṁ hoti kathinaṁ; sammā ce atthataṁ hoti kathinaṁ, tañce nissīmaṭṭho anumodati, evampi anatthataṁ hoti kathinaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, anatthataṁ hoti kathinaṁ. Kathañca, bhikkhave, atthataṁ hoti kathinaṁ? Ahatena atthataṁ hoti kathinaṁ, ahatakappena atthataṁ hoti kathinaṁ, pilotikāya atthataṁ hoti kathinaṁ, paṁsukūlena atthataṁ hoti kathinaṁ, pāpaṇikena atthataṁ hoti kathinaṁ, animittakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, aparikathākatena atthataṁ hoti kathinaṁ, akukkukatena atthataṁ hoti kathinaṁ, asannidhikatena atthataṁ hoti kathinaṁ, anissaggiyena atthataṁ hoti kathinaṁ, kappakatena atthataṁ hoti kathinaṁ, saṅghāṭiyā atthataṁ hoti kathinaṁ, uttarāsaṅgena atthataṁ hoti kathinaṁ, antaravāsakena atthataṁ hoti kathinaṁ, pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnena samaṇḍalīkatena atthataṁ hoti kathinaṁ, puggalassa atthārā atthataṁ hoti kathinaṁ; sammā ce atthataṁ hoti kathinaṁ, tañce sīmaṭṭho anumodati, evampi atthataṁ hoti kathinaṁ. Evaṁ kho, bhikkhave, atthataṁ hoti kathinaṁ. Kathañca, bhikkhave, ubbhataṁ hoti kathinaṁ? Aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā kathinassa ubbhārāya—pakkamanantikā, niṭṭhānantikā, sanniṭṭhānantikā, nāsanantikā, savanantikā, āsāvacchedikā, sīmātikkantikā, sahubbhārā”ti. 2 2. Ādāyasattaka Bhikkhu atthatakathino katacīvaraṁ ādāya pakkamati—“na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno pakkamanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ 742 --- pli-tv-kd7 1:2 ādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti “ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti—bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti—sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Ādāyasattakaṁ niṭṭhitaṁ. 3 3. Samādāyasattaka Bhikkhu atthatakathino katacīvaraṁ samādāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno pakkamanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti—bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati—“paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti—sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Samādāyasattakaṁ niṭṭhitaṁ. 4 4. Ādāyachakka Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassaṁ taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Ādāyachakkaṁ niṭṭhitaṁ. 5 5. Samādāyachakka Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko 743 --- pli-tv-kd7 1:5 kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Samādāyachakkaṁ niṭṭhitaṁ. 6 6. Ādāyapannarasaka Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Tikaṁ. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Tikaṁ. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti “paccessan”ti, na panassa hoti “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti “paccessan”ti, na panassa hoti “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti “paccessan”ti, na panassa hoti “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Tikaṁ. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko 744 --- pli-tv-kd7 1:6 kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti—bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ ādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Chakkaṁ. Ādāyapannarasakaṁ. 7 7. Samādāyapannarasakādi Bhikkhu atthatakathino cīvaraṁ samādāya pakkamati …pe…. (Ādāyavārasadisaṁ evaṁ vitthāretabbaṁ.) Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro …pe…. (Samādāyavārasadisaṁ evaṁ vitthāretabbaṁ.) 8. Vippakatasamādāyapannarasaka Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Tikaṁ. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Tikaṁ. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Tikaṁ. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro 745 --- pli-tv-kd7 1:7 suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Chakkaṁ. Samādāyapannarasakaṁ. Ādāyabhāṇavāro. 8 9. Anāsādoḷasaka Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “na paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “na paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “na paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na 746 --- pli-tv-kd7 1:8 paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Anāsādoḷasakaṁ niṭṭhitaṁ. 9 10. Āsādoḷasaka Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa evaṁ hoti—“yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kathinaṁ, idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. So taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro suṇāti—“ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kathinan”ti. Tassa bhikkhuno savanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. So taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti—bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino cīvarāsāya pakkamati “paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Āsāya labhati, anāsāya na labhati. So taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti—sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa 747 --- pli-tv-kd7 1:9 bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Āsādoḷasakaṁ niṭṭhitaṁ. 10 11. Karaṇīyadoḷasaka Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati “na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Anāsāya labhati, āsāya na labhati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino kenacideva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena; nevassa hoti—“paccessan”ti, na panassa hoti—“na paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati. Tassa sā 748 --- pli-tv-kd7 1:10 cīvarāsā upacchijjati. Tassa bhikkhuno āsāvacchediko kathinuddhāro. Karaṇīyadoḷasakaṁ niṭṭhitaṁ. 11 12. Apavilāyananavaka Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṁ apavilāyamāno. Tamenaṁ disaṅgataṁ bhikkhū pucchanti—“kahaṁ tvaṁ, āvuso, vassaṁvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso”ti? So evaṁ vadeti—“amukasmiṁ āvāse vassaṁvuṭṭhomhi. Tattha ca me cīvarapaṭivīso”ti. Te evaṁ vadanti—“gacchāvuso, taṁ cīvaraṁ āhara, mayaṁ te idha cīvaraṁ karissāmā”ti. So taṁ āvāsaṁ gantvā bhikkhū pucchati—“kahaṁ me, āvuso, cīvarapaṭivīso”ti? Te evaṁ vadanti—“ayaṁ te, āvuso, cīvarapaṭivīso; kahaṁ gamissasī”ti? So evaṁ vadeti—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi, tattha me bhikkhū cīvaraṁ karissantī”ti. Te evaṁ vadanti—“alaṁ, āvuso, mā agamāsi. Mayaṁ te idha cīvaraṁ karissāmā”ti. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati …pe… “nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati …pe… “idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṁ apavilāyamāno. Tamenaṁ disaṅgataṁ bhikkhū pucchanti—“kahaṁ tvaṁ, āvuso, vassaṁvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso”ti? So evaṁ vadeti—“amukasmiṁ āvāse vassaṁvuṭṭhomhi, tattha ca me cīvarapaṭivīso”ti. Te evaṁ vadanti—“gacchāvuso, taṁ cīvaraṁ āhara, mayaṁ te idha cīvaraṁ karissāmā”ti. So taṁ āvāsaṁ gantvā bhikkhū pucchati—“kahaṁ me, āvuso, cīvarapaṭivīso”ti? Te evaṁ vadanti—“ayaṁ te, āvuso, cīvarapaṭivīso”ti. So taṁ cīvaraṁ ādāya taṁ āvāsaṁ gacchati. Tamenaṁ antarāmagge bhikkhū pucchanti—“āvuso, kahaṁ gamissasī”ti? So evaṁ vadeti—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi, tattha me bhikkhū cīvaraṁ karissantī”ti. Te evaṁ vadanti—“alaṁ, āvuso, mā agamāsi, mayaṁ te idha cīvaraṁ karissāmā”ti. Tassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṁ apavilāyamāno. Tamenaṁ disaṅgataṁ bhikkhū pucchanti—“kahaṁ tvaṁ, āvuso, vassaṁvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso”ti? So evaṁ vadeti—“amukasmiṁ āvāse vassaṁvuṭṭhomhi, tattha ca me cīvarapaṭivīso”ti. Te evaṁ vadanti—“gacchāvuso, taṁ cīvaraṁ āhara, mayaṁ te idha cīvaraṁ karissāmā”ti. So taṁ āvāsaṁ gantvā bhikkhū pucchati—“kahaṁ me, āvuso, cīvarapaṭivīso”ti? Te evaṁ vadanti—“ayaṁ te, āvuso, cīvarapaṭivīso”ti. So taṁ cīvaraṁ ādāya taṁ āvāsaṁ gacchati. Tamenaṁ antarāmagge bhikkhū pucchanti—“āvuso, kahaṁ gamissasī”ti? So evaṁ vadeti—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi, tattha me bhikkhū cīvaraṁ karissantī”ti. Te evaṁ vadanti—“alaṁ, āvuso, mā agamāsi, mayaṁ te idha cīvaraṁ karissāmā”ti. Tassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati …pe… “idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati cīvarapaṭivīsaṁ apavilāyamāno. Tamenaṁ disaṅgataṁ bhikkhū pucchanti—“kahaṁ tvaṁ, āvuso, vassaṁvuṭṭho, kattha ca te cīvarapaṭivīso”ti? So evaṁ vadeti—“amukasmiṁ āvāse vassaṁvuṭṭhomhi, tattha ca me cīvarapaṭivīso”ti. Te evaṁ vadanti—“gacchāvuso, taṁ cīvaraṁ āhara, mayaṁ te idha cīvaraṁ karissāmā”ti. So taṁ āvāsaṁ gantvā bhikkhū pucchati—“kahaṁ me, āvuso, cīvarapaṭivīso”ti? Te evaṁ vadanti—“ayaṁ te, āvuso, cīvarapaṭivīso”ti. So taṁ cīvaraṁ ādāya taṁ āvāsaṁ gacchati. Tassa taṁ āvāsaṁ gatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu 749 --- pli-tv-kd7 1:11 atthatakathino disaṅgamiko pakkamati …pe… “nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino disaṅgamiko pakkamati …pe… “idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Apavilāyananavakaṁ niṭṭhitaṁ. 12 13. Phāsuvihārapañcaka Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṁ ādāya pakkamati—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṁ ādāya pakkamati—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“nevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. Tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṁ ādāya pakkamati—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessan”ti. Tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti—“idhevimaṁ cīvaraṁ kāressaṁ, na paccessan”ti. So taṁ cīvaraṁ kāreti. Tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. Tassa bhikkhuno nāsanantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṁ ādāya pakkamati—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro—“paccessaṁ paccessan”ti bahiddhā kathinuddhāraṁ vītināmeti. Tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kathinuddhāro. Bhikkhu atthatakathino phāsuvihāriko cīvaraṁ ādāya pakkamati—“amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi; tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati, paccessan”ti. So bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti. So katacīvaro “paccessaṁ paccessan”ti sambhuṇāti kathinuddhāraṁ. Tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kathinuddhāro. Phāsuvihārapañcakaṁ niṭṭhitaṁ. 13 14. Palibodhāpalibodhakathā Dveme, bhikkhave, kathinassa palibodhā, dve apalibodhā. Katame ca, bhikkhave, dve kathinassa palibodhā? Āvāsapalibodho ca cīvarapalibodho ca. Kathañca, bhikkhave, āvāsapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu vasati vā tasmiṁ āvāse, sāpekkho vā pakkamati “paccessan”ti. Evaṁ kho, bhikkhave, āvāsapalibodho hoti. Kathañca, bhikkhave, cīvarapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cīvaraṁ akataṁ vā hoti vippakataṁ vā, cīvarāsā vā anupacchinnā. Evaṁ kho, bhikkhave, cīvarapalibodho hoti. Ime kho, bhikkhave, dve kathinassa palibodhā. Katame ca, bhikkhave, dve kathinassa apalibodhā? Āvāsaapalibodho ca cīvaraapalibodho ca. Kathañca, bhikkhave, āvāsaapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu pakkamati tamhā āvāsā cattena vantena muttena anapekkho “na paccessan”ti. Evaṁ kho, bhikkhave, āvāsaapalibodho hoti. Kathañca, bhikkhave, cīvaraapalibodho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cīvaraṁ kataṁ vā hoti, naṭṭhaṁ vā vinaṭṭhaṁ vā daḍḍhaṁ vā, cīvarāsā vā upacchinnā. 750 --- pli-tv-kd7 1:13 Evaṁ kho, bhikkhave, cīvaraapalibodho hoti. Ime kho, bhikkhave, dve kathinassa apalibodhā”ti. Kathinakkhandhako niṭṭhito sattamo. Tassuddānaṁ Tiṁsa pāveyyakā bhikkhū, sāketukkaṇṭhitā vasuṁ; Vassaṁvuṭṭhokapuṇṇehi, agamuṁ jinadassanaṁ. Idaṁ vatthu kathinassa, kappissanti ca pañcakā; Anāmantā asamācārā, tatheva gaṇabhojanaṁ. Yāvadatthañca uppādo, atthatānaṁ bhavissati; Ñatti evatthatañceva, evañceva anatthataṁ. Ullikhi dhovanā ceva, vicāraṇañca chedanaṁ; Bandhano vaṭṭi kaṇḍusa, daḷhīkammānuvātikā. Paribhaṇḍaṁ ovaddheyyaṁ, maddanā nimittaṁ kathā; Kukku sannidhi nissaggi, na kappaññatra te tayo. Aññatra pañcātireke, sañchinnena samaṇḍalī; Nāññatra puggalā sammā, nissīmaṭṭhonumodati. Kathinānatthataṁ hoti, evaṁ buddhena desitaṁ; Ahatākappapiloti, paṁsu pāpaṇikāya ca. Animittāparikathā, akukku ca asannidhi; Anissaggi kappakate, tathā ticīvarena ca. Pañcake vātireke vā, chinne samaṇḍalīkate; Puggalassatthārā sammā, sīmaṭṭho anumodati. Evaṁ kathinattharaṇaṁ, ubbhārassaṭṭhamātikā; Pakkamananti niṭṭhānaṁ, sanniṭṭhānañca nāsanaṁ. Savanaṁ āsāvacchedi, sīmā sahubbhāraṭṭhamī; Katacīvaramādāya, “na paccessan”ti gacchati. Tassa taṁ kathinuddhāro, hoti pakkamanantiko; Ādāya cīvaraṁ yāti, nissīme idaṁ cintayi. “Kāressaṁ na paccessan”ti, niṭṭhāne kathinuddhāro; Ādāya nissīmaṁ neva, “na paccessan”ti mānaso. Tassa taṁ kathinuddhāro, sanniṭṭhānantiko bhave; Ādāya cīvaraṁ yāti, nissīme idaṁ cintayi. “Kāressaṁ na paccessan”ti, kayiraṁ tassa nassati; Tassa taṁ kathinuddhāro, bhavati nāsanantiko. Ādāya yāti “paccessaṁ”, bahi kāreti cīvaraṁ; Katacīvaro suṇāti, ubbhataṁ kathinaṁ tahiṁ. Tassa taṁ kathinuddhāro, bhavati savanantiko; Ādāya yāti “paccessaṁ”, bahi kāreti cīvaraṁ. Katacīvaro bahiddhā, nāmeti kathinuddhāraṁ; Tassa taṁ kathinuddhāro, sīmātikkantiko bhave. Ādāya yāti “paccessaṁ”, bahi kāreti cīvaraṁ; Katacīvaro paccessaṁ, sambhoti kathinuddhāraṁ. Tassa taṁ kathinuddhāro, saha bhikkhūhi jāyati; Ādāya ca samādāya, sattasattavidhā gati. Pakkamanantikā natthi, chakke vippakate gati; Ādāya nissīmagataṁ, kāressaṁ iti jāyati. Niṭṭhānaṁ sanniṭṭhānañca, nāsanañca ime tayo; Ādāya “na paccessan”ti, bahisīme karomiti. Niṭṭhānaṁ sanniṭṭhānampi, nāsanampi idaṁ tayo; Anadhiṭṭhitena nevassa, heṭṭhā tīṇi nayāvidhi. Ādāya yāti paccessaṁ, bahisīme karomiti; “Na paccessan”ti kāreti, niṭṭhāne kathinuddhāro. Sanniṭṭhānaṁ nāsanañca, savanasīmātikkamā; Saha bhikkhūhi jāyetha, evaṁ pannarasaṁ gati. Samādāya vippakatā, samādāya punā tathā; Ime te caturo vārā, sabbe pannarasavidhi. Anāsāya ca āsāya, karaṇīyo ca te tayo; Nayato taṁ vijāneyya, tayo dvādasa dvādasa. Apavilānā navettha, phāsu pañcavidhā tahiṁ; Palibodhāpalibodhā, uddānaṁ nayato katanti. Imamhi khandhake vatthū doḷasakapeyyālamukhāni ekasataṁ aṭṭhārasa. Kathinakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd11 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 11. Kammakkhandhaka |1| 1. Tajjanīyakamma Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā”ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti 751 --- pli-tv-kd11 1:1 khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vakkhanti—‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vakkhanti—‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā’ti? Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, bhikkhave, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Paṭhamaṁ paṇḍukalohitakā bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā āpattiṁ āropetabbā, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā”ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ kareyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā”ti. 752 --- pli-tv-kd11 1:1 Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyassa kammassa karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā”ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyassa kammassa karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā …pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṁ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṁ pakkhā bhavissāmā”ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyassa kammassa karaṇaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 2 1.1. Adhammakammadvādasaka “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ 753 --- pli-tv-kd11 1:2 hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Desitāya āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asāretvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Adhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 3 1.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchā kataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṁ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adesitāya āpattiyā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṁ hoti, sāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭipucchā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭiññāya kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ 754 --- pli-tv-kd11 1:3 dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Adesitāya āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sāretvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ tajjanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Dhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 4 1.3. Ākaṅkhamānachakka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṁ kareyya. Ākaṅkhamānachakkaṁ niṭṭhitaṁ. 5 1.4. Aṭṭhārasavatta Tajjanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṁ kataṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na 755 --- pli-tv-kd11 1:5 pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Tajjanīyakamme aṭṭhārasavattaṁ niṭṭhitaṁ. 6 1.5. Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Atha kho saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ akāsi. Te saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṁ pātenti, netthāraṁ vattanti, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“mayaṁ, āvuso, saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṁ pātema, netthāraṁ vattāma, kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ … pe…. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambhetu. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 7 1.6. Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, tajjanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 8 Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tehi, bhikkhave, paṇḍukalohitakehi bhikkhūhi saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘mayaṁ, bhante, saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṁ pātema, netthāraṁ vattāma, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmā’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṁ pātenti, netthāraṁ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācanti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṁ pātenti, netthāraṁ 756 --- pli-tv-kd11 1:8 vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṁ pātenti, netthāraṁ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṁ pātenti, netthāraṁ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena paṇḍukalohitakānaṁ bhikkhūnaṁ tajjanīyakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tajjanīyakammaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ. 9 2. Niyassakamma Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṁ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṁ dentā abbhentā. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā seyyasako bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṁsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṁ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṁ dentā abbhentā”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṁ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṁ dentā abbhentā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tassa moghapurisassa ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṁsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṁ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṁ dentā abbhentā. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ karotu—nissāya te vatthabbanti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Paṭhamaṁ seyyasako bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṁ āropetabbo, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṁ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṁ dentā abbhentā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ kareyya—nissāya te vatthabbanti. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṁ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṁ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ karoti—nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṁ—nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; 757 --- pli-tv-kd11 1:9 gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṁ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṁ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ karoti—nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṁ—nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ—nissāya te vatthabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 10 2.1. Adhammakammadvādasaka “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave …pe… asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… anāpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… desitāya āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… acodetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… asāretvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Adhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 2.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchā kataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṁ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adesitāya āpattiyā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṁ hoti, sāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave …pe… sammukhā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… paṭipucchā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi 758 --- pli-tv-kd11 1:10 kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… paṭiññāya kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… adesitāya āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… codetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave …pe… sāretvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave …pe…. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ niyassakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Dhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 2.3. Ākaṅkhamānachakka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti, abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṁ kareyya. Ākaṅkhamānachakkaṁ niṭṭhitaṁ. 2.4. Aṭṭhārasavatta Niyassakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṁ kataṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kārāpetabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Niyassakamme aṭṭhārasavattaṁ niṭṭhitaṁ. 11 Atha kho saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ akāsi—nissāya te vatthabbanti. So saṅghena niyassakammakato kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno uddisāpento paripucchanto bahussuto hoti, āgatāgamo dhammadharo vinayadharo 759 --- pli-tv-kd11 1:11 mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“ahaṁ, āvuso, saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ … pe…. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambhetu. 2.5. Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 2.6. Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 12 Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tena, bhikkhave, seyyasakena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ seyyasako bhikkhu saṅghena 760 --- pli-tv-kd11 1:12 niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Niyassakammaṁ niṭṭhitaṁ dutiyaṁ. 13 3. Pabbājanīyakamma Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṁ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṁ karontipi kārāpentipi, vaṭaṁsakaṁ karontipi kārāpentipi, āveḷaṁ karontipi kārāpentipi, uracchadaṁ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṁ kuladhītānaṁ kulakumārīnaṁ kulasuṇhānaṁ kuladāsīnaṁ ekatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, mañjarikaṁ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṁ harantipi harāpentipi, vaṭaṁsakaṁ harantipi harāpentipi, āveḷaṁ harantipi harāpentipi, uracchadaṁ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṁ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti; gāyantiyāpi naccanti, gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti; vādentiyāpi naccanti, vādentiyāpi gāyanti, vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti; lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṁ pattharitvā naccakiṁ evaṁ vadanti—“idha, bhagini, naccassū”ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṁ ācaranti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṁvuṭṭho sāvatthiṁ gacchanto bhagavantaṁ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṁ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena, okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. Manussā taṁ bhikkhuṁ passitvā evamāhaṁsu—“kvāyaṁ abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya? Ko imassa upagatassa piṇḍakampi dassati? Amhākaṁ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino. Tesaṁ 761 --- pli-tv-kd11 1:13 kho nāma piṇḍo dātabbo”ti. Addasā kho aññataro upāsako taṁ bhikkhuṁ kīṭāgirismiṁ piṇḍāya carantaṁ; disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā etadavoca—“api, bhante, piṇḍo labbhatī”ti? “Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī”ti. “Ehi, bhante, gharaṁ gamissāmā”ti. Atha kho so upāsako taṁ bhikkhuṁ gharaṁ netvā bhojetvā etadavoca—“kahaṁ, bhante, ayyo gamissatī”ti? “Sāvatthiṁ kho ahaṁ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṁ dassanāyā”ti. “Tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi—‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṁ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṁ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṁ karontipi kārāpentipi, vaṭaṁsakaṁ karontipi kārāpentipi, āveḷaṁ karontipi kārāpentipi, uracchadaṁ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṁ kuladhītānaṁ kulakumārīnaṁ kulasuṇhānaṁ kuladāsīnaṁ ekatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ harantipi harāpentipi, mañjarikaṁ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṁ harantipi harāpentipi, vaṭaṁsakaṁ harantipi harāpentipi, āveḷaṁ harantipi harāpentipi, uracchadaṁ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṁ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti …pe… (cakkaṁ kātabbaṁ). Lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṁ pattharitvā naccakiṁ evaṁ vadanti—“idha, bhagini, naccassū”ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṁ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṁ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṁ bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṁ kīṭāgirismiṁ āvāso saṇṭhaheyyā’”ti. “Evamāvuso”ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kaccisi appakilamathena addhānaṁ āgato, kuto ca tvaṁ bhikkhu āgacchasī”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā; appakilamathena ca ahaṁ, bhante, addhānaṁ āgato. Idhāhaṁ, bhante, kāsīsu vassaṁvuṭṭho sāvatthiṁ āgacchanto bhagavantaṁ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariṁ. Atha khvāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya 762 --- pli-tv-kd11 1:13 kīṭāgiriṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasā kho maṁ, bhante, aññataro upāsako kīṭāgirismiṁ piṇḍāya carantaṁ; disvāna yenāhaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā etadavoca—‘api, bhante, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Ehi, bhante, gharaṁ gamissāmā’ti. Atha kho, bhante, so upāsako maṁ gharaṁ netvā bhojetvā etadavoca—‘kahaṁ, bhante, ayyo gamissatī’ti? ‘Sāvatthiṁ kho ahaṁ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṁ dassanāyā’ti. ‘Tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi—“duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṁ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi ropāpentipi …pe… vividhampi anācāraṁ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṁ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṁ bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṁ kīṭāgirismiṁ āvāso saṇṭhaheyyā”’ti. Tato ahaṁ, bhagavā, āgacchāmī”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṁ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū? Te evarūpaṁ anācāraṁ ācaranti—mālāvacchaṁ ropentipi …pe… vividhampi anācāraṁ ācaranti? Yepi te manussā pubbe saddhā ahesuṁ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā? Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni? Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpaṁ anācāraṁ ācarissanti—mālāvacchaṁ ropessantipi ropāpessantipi, siñcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi, ganthessantipi ganthāpessantipi, ekatovaṇṭikamālaṁ karissantipi kārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ karissantipi kārāpessantipi, mañjarikaṁ karissantipi kārāpessantipi, vidhūtikaṁ karissantipi kārāpessantipi, vaṭaṁsakaṁ karissantipi kārāpessantipi, āveḷaṁ karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṁ karissantipi kārāpessantipi. Te kulitthīnaṁ kuladhītānaṁ kulakumārīnaṁ kulasuṇhānaṁ kuladāsīnaṁ ekatovaṇṭikamālaṁ harissantipi harāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṁ harissantipi harāpessantipi, mañjarikaṁ harissantipi harāpessantipi, vidhūtikaṁ harissantipi harāpessantipi, vaṭaṁsakaṁ harissantipi harāpessantipi, āveḷaṁ harissantipi harāpessantipi, uracchadaṁ harissantipi harāpessantipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṁ ekabhājanepi bhuñjissanti, ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi pivissanti, mālāgandhavilepanampi dhāressanti, naccissantipi, gāyissantipi, vādessantipi, lāsessantipi; naccantiyāpi naccissanti, naccantiyāpi gāyissanti, naccantiyāpi vādessanti, naccantiyāpi lāsessanti; gāyantiyāpi naccissanti, gāyantiyāpi gāyissanti, gāyantiyāpi vādessanti, gāyantiyāpi lāsessanti; vādentiyāpi naccissanti, vādentiyāpi gāyissanti, vādentiyāpi vādessanti, vādentiyāpi lāsessanti; lāsentiyāpi naccissanti, lāsentiyāpi gāyissanti, lāsentiyāpi vādessanti, lāsentiyāpi lāsessanti; aṭṭhapadepi kīḷissanti, dasapadepi kīḷissanti, ākāsepi kīḷissanti, parihārapathepi kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti, khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti, salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissanti, paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi kīḷissanti mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti, pattāḷhakenapi kīḷissanti, rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti, manesikāyapi kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti; hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti, rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi 763 --- pli-tv-kd11 1:13 sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti; hatthissapi purato dhāvissanti, assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato dhāvissantipi ādhāvissantipi; usseḷessantipi, apphoṭessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhīhipi yujjhissanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṁ pattharitvā naccakiṁ evaṁ vakkhanti—‘idha, bhagini, naccassū’ti; nalāṭikampi dassanti; vividhampi anācāraṁ ācarissanti. (…) Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi—“gacchatha tumhe, sāriputtā, kīṭāgiriṁ gantvā assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ karotha, tumhākaṁ ete saddhivihārino”ti. “Kathaṁ mayaṁ, bhante, assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ karoma, caṇḍā te bhikkhū pharusā”ti? “Tena hi tumhe, sāriputtā, bahukehi bhikkhūhi saddhiṁ gacchathā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṁ. “Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ—paṭhamaṁ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā āpattiṁ āropetabbā, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṁ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ kareyya—na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabbanti. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṁ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ karoti—na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyassa kammassa karaṇaṁ—na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṁ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ karoti—na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyassa kammassa karaṇaṁ—na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ—na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 14 3.1. Adhammakammadvādasaka “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti …pe… asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… anāpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… desitāya āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… 764 --- pli-tv-kd11 1:14 asāretvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Adhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 3.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchā kataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṁ hoti desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti adesitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, sāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti …pe… sammukhā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭipucchā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭiññāya kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… adesitāya āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… sāretvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ pabbājanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Dhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 3.3. Ākaṅkhamānacuddasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato 765 --- pli-tv-kd11 1:14 hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti—imehi, kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Eko kāyikena davena samannāgato hoti, eko vācasikena davena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena davena samannāgato hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Eko kāyikena anācārena samannāgato hoti, eko vācasikena anācārena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Eko kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, eko vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Eko kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, eko vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṁ kareyya. Ākaṅkhamānacuddasakaṁ niṭṭhitaṁ. 15 3.4. Aṭṭhārasavatta Pabbājanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṁ kataṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Pabbājanīyakamme aṭṭhārasavattaṁ niṭṭhitaṁ. 16 Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṁ gantvā assajipunabbasukānaṁ bhikkhūnaṁ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṁ akāsi—na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṁ vatthabbanti. Te saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṁ pātenti, na netthāraṁ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi, vibbhamantipi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṁ pātessanti, na netthāraṁ vattissanti; na bhikkhū khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipī”ti. Atha kho te bhikkhū 766 --- pli-tv-kd11 1:16 bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṁ pātenti, na netthāraṁ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi, vibbhamantipī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṁ pātessanti, na netthāraṁ vattissanti; na bhikkhū khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipi. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhetu. 3.5. Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pabbājanīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 3.6. Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Pabbājanīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 17 Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tena, bhikkhave, pabbājanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, 767 --- pli-tv-kd11 1:17 netthāraṁ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Pabbājanīyakammaṁ niṭṭhitaṁ tatiyaṁ. 18 4. Paṭisāraṇīyakamma Tena kho pana samayena āyasmā sudhammo macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino āvāsiko hoti, navakammiko dhuvabhattiko. Yadā citto gahapati saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā puggalaṁ vā nimantetukāmo hoti tadā na āyasmantaṁ sudhammaṁ anapaloketvā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā puggalaṁ vā nimanteti. Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū, āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahāmoggallāno, āyasmā ca mahākaccāno, āyasmā ca mahākoṭṭhiko, āyasmā ca mahākappino, āyasmā ca mahācundo, āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca revato, āyasmā ca upāli, āyasmā ca ānando, āyasmā ca rāhulo, kāsīsu cārikaṁ caramānā yena macchikāsaṇḍo tadavasaruṁ. Assosi kho citto gahapati therā kira bhikkhū macchikāsaṇḍaṁ anuppattāti. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ gahapatiṁ āyasmā sāriputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho citto gahapati āyasmatā sāriputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito there bhikkhū etadavoca—“adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya āgantukabhattan”ti. Adhivāsesuṁ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṁ bhikkhūnaṁ adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudhammaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho citto gahapati āyasmantaṁ sudhammaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, ayyo sudhammo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ therehī”ti. Atha kho āyasmā sudhammo—“pubbe khvāyaṁ citto gahapati yadā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā puggalaṁ vā nimantetukāmo na maṁ anapaloketvā saṅghaṁ vā gaṇaṁ vā puggalaṁ vā nimanteti; sodāni maṁ anapaloketvā there bhikkhū nimantesi; duṭṭhodānāyaṁ citto gahapati anapekkho virattarūpo mayī”ti cittaṁ gahapatiṁ etadavoca—“alaṁ, gahapati, nādhivāsemī”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṁ sudhammaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, ayyo sudhammo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ therehī”ti. “Alaṁ, gahapati, nādhivāsemī”ti. Atha kho citto gahapati—“kiṁ me karissati ayyo sudhammo adhivāsento vā anadhivāsento vā”ti āyasmantaṁ sudhammaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho citto gahapati tassā rattiyā accayena therānaṁ bhikkhūnaṁ paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpesi. Atha kho āyasmā sudhammo—“yannūnāhaṁ cittassa gahapatino therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭiyattaṁ passeyyan”ti pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho citto gahapati yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudhammaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cittaṁ 768 --- pli-tv-kd11 1:18 gahapatiṁ āyasmā sudhammo etadavoca—“pahūtaṁ kho te idaṁ, gahapati, khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ; ekā ca kho idha natthi yadidaṁ tilasaṅguḷikā”ti. “Bahumhi vata, bhante, ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṁ yadidaṁ tilasaṅguḷikāti. Bhūtapubbaṁ, bhante, dakkhiṇāpathakā vāṇijā puratthimaṁ janapadaṁ agamaṁsu vāṇijjāya. Te tato kukkuṭiṁ ānesuṁ. Atha kho sā, bhante, kukkuṭī kākena saddhiṁ saṁvāsaṁ kappesi. Sā potakaṁ janesi. Yadā kho so, bhante, kukkuṭapotako kākavassaṁ vassitukāmo hoti, kākakukkuṭīti vassati; yadā kukkuṭivassaṁ vassitukāmo hoti, kukkuṭikākāti vassati. Evameva kho, bhante, bahumhi ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṁ yadidaṁ tilasaṅguḷikā”ti. “Akkosasi maṁ tvaṁ, gahapati, paribhāsasi maṁ tvaṁ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī”ti. “Nāhaṁ, bhante, ayyaṁ sudhammaṁ akkosāmi, paribhāsāmi. Vasatu, bhante, ayyo sudhammo macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṁ ambāṭakavanaṁ. Ahaṁ ayyassa sudhammassa ussukkaṁ karissāmi, cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho āyasmā sudhammo cittaṁ gahapatiṁ etadavoca—“akkosasi maṁ tvaṁ, gahapati, paribhāsasi maṁ tvaṁ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī”ti. “Kahaṁ, bhante, ayyo sudhammo gamissatī”ti? “Sāvatthiṁ kho ahaṁ, gahapati, gamissāmi bhagavantaṁ dassanāyā”ti. “Tena hi, bhante, yañca attanā bhaṇitaṁ, yañca mayā bhaṇitaṁ taṁ sabbaṁ bhagavato ārocehi. Anacchariyaṁ kho panetaṁ, bhante, yaṁ ayyo sudhammo punadeva macchikāsaṇḍaṁ paccāgaccheyyā”ti. Atha kho āyasmā sudhammo senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sudhammo yañca attanā bhaṇitaṁ yañca cittena gahapatinā bhaṇitaṁ taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, cittaṁ gahapatiṁ saddhaṁ pasannaṁ dāyakaṁ kārakaṁ saṅghupaṭṭhākaṁ hīnena khuṁsessasi, hīnena vambhessasi? Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ karotu—citto te gahapati khamāpetabboti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ—paṭhamaṁ sudhammo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṁ āropetabbo, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu cittaṁ gahapatiṁ saddhaṁ pasannaṁ dāyakaṁ kārakaṁ saṅghupaṭṭhākaṁ hīnena khuṁseti, hīnena vambheti. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya—citto te gahapati khamāpetabboti. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu cittaṁ gahapatiṁ saddhaṁ pasannaṁ dāyakaṁ kārakaṁ saṅghupaṭṭhākaṁ hīnena khuṁseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ karoti—citto te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṁ—citto te gahapati khamāpetabboti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu cittaṁ gahapatiṁ saddhaṁ pasannaṁ dāyakaṁ kārakaṁ saṅghupaṭṭhākaṁ hīnena khuṁseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ karoti—citto te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṁ—citto te gahapati khamāpetabboti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ—citto te gahapati khamāpetabboti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. 19 769 --- pli-tv-kd11 1:19 4.1. Adhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti …pe… asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… anāpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… desitāya āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… asāretvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Paṭisāraṇīyakamme adhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 4.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchā kataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṁ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adesitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, sāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti …pe… sammukhā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭipucchā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭiññāya kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… adesitāya āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… sāretvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ paṭisāraṇīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭisāraṇīyakamme dhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 20 4.3. Ākaṅkhamānacatukka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Gihīnaṁ alābhāya parisakkati, gihīnaṁ anatthāya parisakkati, gihīnaṁ anāvāsāya parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Gihīnaṁ buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, gihīnaṁ dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, gihīnaṁ saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, gihī hīnena khuṁseti hīnena vambheti, gihīnaṁ dhammikaṁ paṭissavaṁ na saccāpeti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Pañcannaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Eko gihīnaṁ alābhāya parisakkati, eko gihīnaṁ anatthāya parisakkati, eko gihīnaṁ anāvāsāya parisakkati, eko gihī akkosati paribhāsati, eko gihī gihīhi bhedeti—imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ 770 --- pli-tv-kd11 1:20 bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, pañcannaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Eko gihīnaṁ buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko gihīnaṁ dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko gihīnaṁ saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko gihī hīnena khuṁseti hīnena vambheti, eko gihīnaṁ dhammikaṁ paṭissavaṁ na saccāpeti—imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṁ kareyya. Ākaṅkhamānacatukkaṁ niṭṭhitaṁ. 21 4.4. Aṭṭhārasavatta Paṭisāraṇīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṁ kataṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaṁ niṭṭhitaṁ. 22 Atha kho saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ akāsi—“citto te gahapati khamāpetabbo”ti. So saṅghena paṭisāraṇīyakammakato macchikāsaṇḍaṁ gantvā maṅkubhūto nāsakkhi cittaṁ gahapatiṁ khamāpetuṁ. Punadeva sāvatthiṁ paccāgañchi. Bhikkhū evamāhaṁsu—“khamāpito tayā, āvuso sudhamma, citto gahapatī”ti? “Idhāhaṁ, āvuso, macchikāsaṇḍaṁ gantvā maṅkubhūto nāsakkhiṁ cittaṁ gahapatiṁ khamāpetun”ti. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe…. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno anudūtaṁ detu—cittaṁ gahapatiṁ khamāpetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ sudhammassa bhikkhuno anudūtaṁ dadeyya cittaṁ gahapatiṁ khamāpetuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ sudhammassa bhikkhuno anudūtaṁ deti cittaṁ gahapatiṁ khamāpetuṁ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sudhammassa bhikkhuno anudūtassa dānaṁ cittaṁ gahapatiṁ khamāpetuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena itthannāmo bhikkhu sudhammassa bhikkhuno anudūto cittaṁ gahapatiṁ khamāpetuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tena, bhikkhave, sudhammena bhikkhunā anudūtena bhikkhunā saddhiṁ macchikāsaṇḍaṁ gantvā citto gahapati khamāpetabbo—‘khama, gahapati, pasādemi tan’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo—‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, pasādeti tan’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo—‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, ahaṁ taṁ pasādemī’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo—‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, saṅghassa vacanenā’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā sudhammo bhikkhu cittassa gahapatino dassanūpacāraṁ avijahāpetvā savanūpacāraṁ avijahāpetvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā taṁ āpattiṁ desāpetabbo”ti. 23 Atha kho āyasmā sudhammo anudūtena bhikkhunā saddhiṁ macchikāsaṇḍaṁ gantvā cittaṁ gahapatiṁ khamāpesi. So sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“ahaṁ, āvuso, saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetu. 4.5. Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. 771 --- pli-tv-kd11 1:23 Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Paṭisāraṇīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 4.6. Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Paṭisāraṇīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṁ niṭṭhitaṁ. 24 Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tena, bhikkhave, sudhammena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ 772 --- pli-tv-kd11 1:24 dhārayāmī’”ti. Paṭisāraṇīyakammaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ. 25 5. Āpattiyāadassaneukkhepanīyakamma Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo āpattiṁ āpajjitvā na icchissati āpattiṁ passitun”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passitun”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso āpattiṁ āpajjitvā na icchissati āpattiṁ passituṁ? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ karotu—asambhogaṁ saṅghena. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ—paṭhamaṁ channo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṁ āropetabbo, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya—asambhogaṁ saṅghena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ karoti—asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ—asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ karoti—asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ—asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ—asambhogaṁ saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Āvāsaparamparañca, bhikkhave, saṁsatha—‘channo bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato—asambhogaṁ saṅghenā’ti. 26 5.1. Adhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti …pe… asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… anāpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… desitāya āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… asāretvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ 773 --- pli-tv-kd11 1:26 adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme adhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 5.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchā kataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ …pe…. Āpattiyā kataṁ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adesitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, sāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti …pe… sammukhā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭipucchā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭiññāya kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… adesitāya āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… sāretvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme dhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 5.3. Ākaṅkhamānachakka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme ākaṅkhamānachakkaṁ niṭṭhitaṁ. 27 5.4. Tecattālīsavatta Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā 774 --- pli-tv-kd11 1:27 vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāro, seyyābhihāro, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ sāditabbaṁ. Na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṁsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṁsetabbo, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṁsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṁsetabbo, na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo, na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā; bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṁ. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ, pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṁ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme tecattālīsavattaṁ niṭṭhitaṁ. 28 Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ akāsi—asambhogaṁ saṅghena. So saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tattha bhikkhū neva abhivādesuṁ, na paccuṭṭhesuṁ, na añjalikammaṁ na sāmīcikammaṁ akaṁsu, na sakkariṁsu, na garuṁ kariṁsu, na mānesuṁ, na pūjesuṁ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṁ, na paccuṭṭhesuṁ, na añjalikammaṁ na sāmīcikammaṁ akaṁsu, na sakkariṁsu, na garuṁ kariṁsu, na mānesuṁ, na pūjesuṁ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṁ, na paccuṭṭhesuṁ, na añjalikammaṁ na sāmīcikammaṁ akaṁsu, na sakkariṁsu, na garuṁ kariṁsu, na mānesuṁ, na pūjesuṁ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato punadeva kosambiṁ paccāgañchi. So sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“ahaṁ, āvuso, saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe…. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetu. 5.5. Nappaṭippassambhetabbatecattālīsaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ sādiyati—imehi kho, bhikkhave, 775 --- pli-tv-kd11 1:28 pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ sādiyati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattaṁ bhikkhuṁ sīlavipattiyā anuddhaṁseti, ācāravipattiyā anuddhaṁseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaṁseti, ājīvavipattiyā anuddhaṁseti, bhikkhuṁ bhikkhūhi bhedeti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Gihiddhajaṁ dhāreti, titthiyaddhajaṁ dhāreti, titthiye sevati; bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati; pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā na vuṭṭhāti; pakatattaṁ bhikkhuṁ āsādeti anto vā bahi vā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme nappaṭippassambhetabbatecattālīsakaṁ niṭṭhitaṁ. 29 5.6. Paṭippassambhetabbatecattālīsaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ sādiyati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ sādiyati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi 776 --- pli-tv-kd11 1:29 samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattaṁ bhikkhuṁ sīlavipattiyā anuddhaṁseti, na ācāravipattiyā anuddhaṁseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṁseti, na ājīvavipattiyā anuddhaṁseti, na bhikkhuṁ bhikkhūhi bhedeti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na gihiddhajaṁ dhāreti, na titthiyaddhajaṁ dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhāti, na pakatattaṁ bhikkhuṁ āsādeti anto vā bahi vā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme paṭippassambhetabbatecattālīsakaṁ niṭṭhitaṁ. 30 Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tena, bhikkhave, channena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ. 31 6. Āpattiyāappaṭikammeukkhepanīyakamma Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo 777 --- pli-tv-kd11 1:31 āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā channo āpattiṁ āpajjitvā na icchissati āpattiṁ paṭikātun”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātun”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso āpattiṁ āpajjitvā na icchissati āpattiṁ paṭikātuṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ karotu—asambhogaṁ saṅghena. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ—paṭhamaṁ channo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṁ āropetabbo, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya—asambhogaṁ saṅghena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ karoti—asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ—asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ karoti—asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ—asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ—asambhogaṁ saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Āvāsaparamparañca, bhikkhave, saṁsatha—‘channo bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato—asambhogaṁ saṅghenā’ti. 6.1. Adhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti …pe… asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… anāpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… desitāya āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… asāretvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme adhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 6.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ 778 --- pli-tv-kd11 1:31 dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchā kataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṁ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adesitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, sāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti …pe… sammukhā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭipucchā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭiññāya kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… adesitāya āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… sāretvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme dhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 6.3. Ākaṅkhamānachakka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme ākaṅkhamānachakkaṁ niṭṭhitaṁ. 6.4. Tecattālīsavatta Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero 779 --- pli-tv-kd11 1:31 upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāro, seyyābhihāro, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ sāditabbaṁ. Na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṁsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṁsetabbo, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṁsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṁsetabbo, na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo. Na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā; bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṁ. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ, pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṁ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme tecattālīsavattaṁ niṭṭhitaṁ. Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ akāsi—asambhogaṁ saṅghena. So saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tattha bhikkhū neva abhivādesuṁ, na paccuṭṭhesuṁ, na añjalikammaṁ na sāmīcikammaṁ akaṁsu, na sakkariṁsu, na garuṁ kariṁsu, na mānesuṁ, na pūjesuṁ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṁ, na paccuṭṭhesuṁ, na añjalikammaṁ na sāmīcikammaṁ akaṁsu, na sakkariṁsu, na garuṁ kariṁsu, na mānesuṁ, na pūjesuṁ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṁ, na paccuṭṭhesuṁ, na añjalikammaṁ na sāmīcikammaṁ akaṁsu, na sakkariṁsu, na garuṁ kariṁsu, na mānesuṁ, na pūjesuṁ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato punadeva kosambiṁ paccāgañchi. So sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“ahaṁ, āvuso, saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe…. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetu. 6.5. Nappaṭippassambhetabbatecattālīsaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati …pe… pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ sādiyati …pe… pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ sādiyati …pe… pakatattaṁ bhikkhuṁ sīlavipattiyā anuddhaṁseti, ācāravipattiyā anuddhaṁseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaṁseti, ājīvavipattiyā anuddhaṁseti, bhikkhuṁ bhikkhūhi bhedeti …pe… gihiddhajaṁ 780 --- pli-tv-kd11 1:31 dhāreti, titthiyaddhajaṁ dhāreti, titthiye sevati, bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati …pe… pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā na vuṭṭhāti, pakatattaṁ bhikkhuṁ āsādeti anto vā bahi vā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme nappaṭippassambhetabbatecattālīsakaṁ niṭṭhitaṁ. 6.6. Paṭippassambhetabbatecattālīsaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati …pe… na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ sādiyati …pe… na pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ sādiyati …pe… na pakatattaṁ bhikkhuṁ sīlavipattiyā anuddhaṁseti, na ācāravipattiyā anuddhaṁseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṁseti, na ājīvavipattiyā anuddhaṁseti, na bhikkhuṁ bhikkhūhi bhedeti …pe… na gihiddhajaṁ dhāreti, na titthiyaddhajaṁ dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati …pe… na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhāti, na pakatattaṁ bhikkhuṁ āsādeti anto vā bahi vā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme paṭippassambhetabbatecattālīsakaṁ niṭṭhitaṁ. Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tena bhikkhave, channena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho channassa 781 --- pli-tv-kd11 1:31 bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṁ niṭṭhitaṁ chaṭṭhaṁ. 32 7. Pāpikāyadiṭṭhiyāappaṭinissagge ukkhepanīyakamma Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti—“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū ariṭṭhassa nāma kira bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—“Tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etadavocuṁ—“saccaṁ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. “Māvuso ariṭṭha, evaṁ avaca. Mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā … supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati—“evaṁ byā kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. Yato ca kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā ariṭṭhaṁ bhikkhuṁ gaddhabādhipubbaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira te, ariṭṭha, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā 782 --- pli-tv-kd11 1:32 yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti? “Evaṁ byā kho ahaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyā”ti. “Kassa nu kho nāma tvaṁ, moghapurisa, mayā evaṁ dhammaṁ desitaṁ ājānāsi? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā? Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā mayā …pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā … supinakūpamā kāmā vuttā mayā … yācitakūpamā kāmā vuttā mayā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā … asisūnūpamā kāmā vuttā mayā … sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā … sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca pana tvaṁ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi, bahuñca apuññaṁ pasavasi. Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ karotu—asambhogaṁ saṅghena. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ—paṭhamaṁ ariṭṭho bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṁ āropetabbo, āpattiṁ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyāti. So taṁ diṭṭhiṁ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya—asambhogaṁ saṅghena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyāti. So taṁ diṭṭhiṁ na paṭinissajjati. Saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ karoti—asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ—asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ—tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṁ antarāyāyāti. So taṁ diṭṭhiṁ na paṭinissajjati. Saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ karoti—asambhogaṁ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṁ—asambhogaṁ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ—asambhogaṁ saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Āvāsaparamparañca, bhikkhave, saṁsatha—‘ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo, saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato—asambhogaṁ saṅghenā’”ti. 33 7.1. Adhammakammadvādasaka “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṁ hoti, appaṭipucchā kataṁ hoti, appaṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā 783 --- pli-tv-kd11 1:33 appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṁ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, desitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, asāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti …pe… asammukhā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭipucchā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… appaṭiññāya kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… anāpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… desitāya āpattiyā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… acodetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… asāretvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ anāropetvā kataṁ hoti, adhammena kataṁ hoti, vaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme adhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 7.2. Dhammakammadvādasaka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṁ hoti, paṭipucchā kataṁ hoti, paṭiññāya kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṁ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, adesitāya āpattiyā kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, sāretvā kataṁ hoti, āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti …pe… sammukhā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭipucchā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… paṭiññāya kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… adesitāya āpattiyā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… codetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… sāretvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti …pe… āpattiṁ āropetvā kataṁ hoti, dhammena kataṁ hoti, samaggena kataṁ hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṁ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme dhammakammadvādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 7.3. Ākaṅkhamānachakka Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā 784 --- pli-tv-kd11 1:33 appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Tiṇṇaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati—imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ bhikkhūnaṁ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissage, ukkhepanīyakammaṁ kareyya. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissage ukkhepanīyakamme ākaṅkhamānachakkaṁ niṭṭhitaṁ. 7.4. Tecattālīsavatta Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā …pe…, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban”ti. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme tecattālīsavattaṁ niṭṭhitaṁ. 34 Atha kho saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ akāsi—asambhogaṁ saṅghena. So saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhami. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhamissatī”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhamatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhamissati? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetu. 7.5. Nappaṭippassambhetabbatecattālīsaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Upasampādeti, nissayaṁ deti, sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissage, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā 785 --- pli-tv-kd11 1:34 appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ garahati, kammike garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ … pe…. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, pavāraṇaṁ ṭhapeti, savacanīyaṁ karoti, anuvādaṁ paṭṭhapeti, okāsaṁ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ nappaṭippassambhetabbaṁ. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme nappaṭippassambhetabbatecattālīsakaṁ niṭṭhitaṁ. 7.6. Paṭippassambhetabbatecattālīsaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na upasampādeti, na nissayaṁ deti, na sāmaṇeraṁ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṁ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Yāya āpattiyā saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ kataṁ hoti taṁ āpattiṁ na āpajjati, aññaṁ vā tādisikaṁ, tato vā pāpiṭṭhataraṁ; kammaṁ na garahati, kammike na garahati—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ … pe…. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṁ ṭhapeti, na pavāraṇaṁ ṭhapeti, na savacanīyaṁ karoti, na anuvādaṁ paṭṭhapeti, na okāsaṁ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambhetabbaṁ. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme paṭippassambhetabbatecattālīsakaṁ niṭṭhitaṁ. 35 Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṁ. Tena, bhikkhave, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṁ pātemi, netthāraṁ vattāmi, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi 786 --- pli-tv-kd11 1:35 etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṁ pāteti, netthāraṁ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Paṭippassaddhaṁ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ. Kammakkhandhako paṭhamo. Imamhi khandhake vatthū satta. Tassuddānaṁ Paṇḍulohitakā bhikkhū, sayaṁ bhaṇḍanakārakā; Tādise upasaṅkamma, ussahiṁsu ca bhaṇḍane. Anuppannāpi jāyanti, uppannānipi vaḍḍhare; Appicchā pesalā bhikkhū, ujjhāyanti padassato. Saddhammaṭṭhitiko buddho, sayambhū aggapuggalo; Āṇāpesi tajjanīya, kammaṁ sāvatthiyaṁ jino. Asammukhāppaṭipucchāp- paṭiññāya katañca yaṁ; Anāpatti adesane, desitāya katañca yaṁ. Acodetvā asāretvā, anāropetvā ca yaṁ kataṁ; Asammukhā adhammena, vaggena cāpi yaṁ kataṁ. Appaṭipucchā adhammena, puna vaggena yaṁ kataṁ; Appaṭiññāya adhammena, vaggena cāpi yaṁ kataṁ. Anāpatti adhammena, vaggena cāpi yaṁ kataṁ; Adesanāgāminiyā, adhammavaggameva ca. Desitāya adhammena, vaggenāpi tatheva ca; Acodetvā adhammena, vaggenāpi tatheva ca. Asāretvā adhammena, vaggenāpi tatheva ca; Anāropetvā adhammena, vaggenāpi tatheva ca. Kaṇhavāranayeneva, sukkavāraṁ vijāniyā; Saṅgho ākaṅkhamāno ca, yassa tajjanīyaṁ kare. Bhaṇḍanaṁ bālo saṁsaṭṭho, adhisīle ajjhācāre; Atidiṭṭhivipannassa, saṅgho tajjanīyaṁ kare. Buddhadhammassa saṅghassa, avaṇṇaṁ yo ca bhāsati; Tiṇṇannampi ca bhikkhūnaṁ, saṅgho tajjaniyaṁ kare. Bhaṇḍanaṁ kārako eko, bālo saṁsagganissito; Adhisīle ajjhācāre, tatheva atidiṭṭhiyā. Buddhadhammassa saṅghassa, avaṇṇaṁ yo ca bhāsati; Tajjanīyakammakato, evaṁ sammānuvattanā. Upasampadanissayā, sāmaṇeraṁ upaṭṭhanā; Ovādasammatenāpi, na kare tajjanīkato. Nāpajje tañca āpattiṁ, tādisañca tato paraṁ; Kammañca kammike cāpi, na garahe tathāvidho. Uposathaṁ pavāraṇaṁ, pakatattassa naṭṭhape; Savacaniṁ anuvādo, okāso codanena ca. Sāraṇaṁ sampayogañca, na kareyya tathāvidho; Upasampadanissayā, sāmaṇeraṁ upaṭṭhanā. Ovādasammatenāpi, pañcahaṅgehi na sammati; Tañcāpajjati āpattiṁ, tādisañca tato paraṁ. Kammañca kammike cāpi, garahanto na sammati; Uposathaṁ pavāraṇaṁ, savacanīyā ca novādo. Okāso codanañceva, sāraṇā sampayojanā; Imehaṭṭhaṅgehi yo yutto, tajjanānupasammati. Kaṇhavāranayeneva, sukkavāraṁ vijāniyā; Bālo āpattibahulo, saṁsaṭṭhopi ca seyyaso. Niyassakammaṁ sambuddho, āṇāpesi mahāmuni; Kīṭāgirismiṁ dve bhikkhū, assajipunabbasukā. Anācārañca vividhaṁ, ācariṁsu asaññatā; Pabbājanīyaṁ sambuddho, kammaṁ sāvatthiyaṁ jino; Macchikāsaṇḍe sudhammo, cittassāvāsiko ahu. Jātivādena khuṁseti, sudhammo cittupāsakaṁ; Paṭisāraṇīyakammaṁ, āṇāpesi tathāgato. Kosambiyaṁ channaṁ bhikkhuṁ, Nicchantāpattiṁ passituṁ; Adassane ukkhipituṁ, Āṇāpesi jinuttamo. Channo taṁyeva āpattiṁ, paṭikātuṁ na icchati; Ukkhepanāppaṭikamme, āṇāpesi vināyako. Pāpadiṭṭhi ariṭṭhassa, āsi aññāṇanissitā; Diṭṭhiyāppaṭinissagge, ukkhepaṁ jinabhāsitaṁ. Niyassakammaṁ pabbajjaṁ, tatheva paṭisāraṇī; Adassanāppaṭikamme, anissagge ca diṭṭhiyā. Davānācārūpaghāti, micchāājīvameva ca; Pabbājanīyakammamhi, atirekapadā ime. Alābhāvaṇṇā dve pañca, dve pañcakāti nāmakā; Paṭisāraṇīyakammamhi, atirekapadā ime. Tajjanīyaṁ niyassañca, duve kammāpi sādisā; Pabbajjā paṭisārī ca, atthi padātirittatā. Tayo ukkhepanā kammā, sadisā te vibhattito; Tajjanīyanayenāpi, sesakammaṁ vijāniyāti. Kammakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd3 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 3. 787 --- pli-tv-kd3 1:0 Vassūpanāyikakkhandhaka 1. Vassūpanāyikānujānana |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ vassāvāso apaññatto hoti. Tedha bhikkhū hemantampi gimhampi vassampi cārikaṁ caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṁ carissanti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā. Ime hi nāma aññatitthiyā durakkhātadhammā vassāvāsaṁ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime hi nāma sakuntakā rukkhaggesu kulāvakāni karitvā vassāvāsaṁ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime pana samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṁ caranti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, vassaṁ upagantun”ti. 2 Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kadā nu kho vassaṁ upagantabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vassāne vassaṁ upagantun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kati nu kho vassūpanāyikā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā—purimikā, pacchimikā. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimikā upagantabbā, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimikā upagantabbā—imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikā”ti. 3 2. Vassānecārikāpaṭikkhepādi Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vassaṁ upagantvā antarāvassaṁ cārikaṁ caranti. Manussā tatheva ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṁ carissanti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā. Ime hi nāma aññatitthiyā durakkhātadhammā vassāvāsaṁ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime hi nāma sakuntakā rukkhaggesu kulāvakāni karitvā vassāvāsaṁ allīyissanti saṅkasāyissanti. Ime pana samaṇā sakyaputtiyā hemantampi gimhampi vassampi cārikaṁ caranti, haritāni tiṇāni sammaddantā, ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā, bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū vassaṁ upagantvā antarāvassaṁ cārikaṁ carissantī”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, vassaṁ upagantvā purimaṁ vā temāsaṁ pacchimaṁ vā temāsaṁ avasitvā cārikā pakkamitabbā. Yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 4 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū na icchanti vassaṁ upagantuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, vassaṁ na upagantabbaṁ. Yo na upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tadahu vassūpanāyikāya vassaṁ anupagantukāmā sañcicca āvāsaṁ atikkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, tadahu vassūpanāyikāya vassaṁ anupagantukāmena sañcicca āvāso atikkamitabbo. Yo atikkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro vassaṁ ukkaḍḍhitukāmo bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“yadi panāyyā āgame juṇhe vassaṁ upagaccheyyun”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, rājūnaṁ anuvattitun”ti. 5 3. Sattāhakaraṇīyānujānana Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena kosalesu janapade udenena upāsakena saṅghaṁ uddissa vihāro kārāpito hoti. So bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca 788 --- pli-tv-kd3 1:5 dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“bhagavatā, āvuso, paññattaṁ—‘na vassaṁ upagantvā purimaṁ vā temāsaṁ pacchimaṁ vā temāsaṁ avasitvā cārikā pakkamitabbā’ti. Āgametu udeno upāsako, yāva bhikkhū vassaṁ vasanti. Vassaṁvuṭṭhā āgamissanti. Sace panassa accāyikaṁ karaṇīyaṁ, tattheva āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ santike vihāraṁ patiṭṭhāpetū”ti. Udeno upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā mayā pahite na āgacchissanti. Ahañhi dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko”ti. Assosuṁ kho bhikkhū udenassa upāsakassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, sattannaṁ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṁ, na tveva appahite. Bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā, upāsakassa, upāsikāya—anujānāmi, bhikkhave, imesaṁ sattannaṁ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṁ, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsakena saṅghaṁ uddissa vihāro kārāpito hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsakena saṅghaṁ uddissa aḍḍhayogo kārāpito hoti …pe… pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṁ kārāpitaṁ hoti … guhā kārāpitā hoti … pariveṇaṁ kārāpitaṁ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti … upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti … aggisālā kārāpitā hoti … kappiyakuṭi kārāpitā hoti … vaccakuṭi kārāpitā hoti … caṅkamo kārāpito hoti … caṅkamanasālā kārāpitā hoti … udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti … jantāgharaṁ kārāpitaṁ hoti … jantāgharasālā kārāpitā hoti … pokkharaṇī kārāpitā hoti … maṇḍapo kārāpito hoti … ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṁ hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsakena sambahule bhikkhū uddissa …pe… ekaṁ bhikkhuṁ uddissa vihāro kārāpito hoti …pe… aḍḍhayogo kārāpito hoti … pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṁ kārāpitaṁ hoti … guhā kārāpitā hoti … pariveṇaṁ kārāpitaṁ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti … upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti … aggisālā kārāpitā hoti … kappiyakuṭi kārāpitā hoti … vaccakuṭi kārāpitā hoti … caṅkamo kārāpito hoti … caṅkamanasālā kārāpitā hoti … udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti … jantāgharaṁ kārāpitaṁ hoti … jantāgharasālā kārāpitā hoti … pokkharaṇī kārāpitā hoti … maṇḍapo kārāpito hoti … ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṁ hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsakena bhikkhunisaṅghaṁ uddissa …pe… sambahulā bhikkhuniyo uddissa …pe… ekaṁ bhikkhuniṁ uddissa …pe… sambahulā sikkhamānāyo uddissa …pe… ekaṁ sikkhamānaṁ uddissa …pe… sambahule sāmaṇere uddissa …pe… ekaṁ sāmaṇeraṁ uddissa …pe… sambahulā sāmaṇeriyo uddissa …pe… ekaṁ sāmaṇeriṁ uddissa vihāro kārāpito hoti …pe… aḍḍhayogo kārāpito hoti … pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṁ kārāpitaṁ hoti … guhā kārāpitā hoti … pariveṇaṁ kārāpitaṁ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti … upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti … aggisālā kārāpitā hoti … kappiyakuṭi kārāpitā hoti … caṅkamo kārāpito hoti … caṅkamanasālā kārāpitā hoti … udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti … pokkharaṇī kārāpitā hoti … maṇḍapo kārāpito hoti … ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṁ hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, 789 --- pli-tv-kd3 1:5 pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsakena attano atthāya nivesanaṁ kārāpitaṁ hoti …pe… sayanigharaṁ kārāpitaṁ hoti … udosito kārāpito hoti … aṭṭo kārāpito hoti … māḷo kārāpito hoti … āpaṇo kārāpito hoti … āpaṇasālā kārāpitā hoti … pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṁ kārāpitaṁ hoti … guhā kārāpitā hoti … pariveṇaṁ kārāpitaṁ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti … upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti … aggisālā kārāpitā hoti … rasavatī kārāpitā hoti … caṅkamo kārāpito hoti … caṅkamanasālā kārāpitā hoti … udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti … pokkharaṇī kārāpitā hoti … maṇḍapo kārāpito hoti … ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṁ hoti … puttassa vā vāreyyaṁ hoti … dhītuyā vā vāreyyaṁ hoti … gilāno vā hoti … abhiññātaṁ vā suttantaṁ bhaṇati. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu bhadantā, imaṁ suttantaṁ pariyāpuṇissanti, purāyaṁ suttanto palujjatī’ti. Aññataraṁ vā panassa kiccaṁ hoti—karaṇīyaṁ vā, so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsikāya saṅghaṁ uddissa vihāro kārāpito hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsikāya saṅghaṁ uddissa aḍḍhayogo kārāpito hoti …pe… pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṁ kārāpitaṁ hoti … guhā kārāpitā hoti … pariveṇaṁ kārāpitaṁ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti … upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti … aggisālā kārāpitā hoti … kappiyakuṭi kārāpitā hoti … vaccakuṭi kārāpitā hoti … caṅkamo kārāpito hoti … caṅkamanasālā kārāpitā hoti … udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti … jantāgharaṁ kārāpitaṁ hoti … jantāgharasālā kārāpitā hoti … pokkharaṇī kārāpitā hoti … maṇḍapo kārāpito hoti … ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṁ hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, upāsikāya sambahule bhikkhū uddissa …pe… ekaṁ bhikkhuṁ uddissa …pe… bhikkhunisaṅghaṁ uddissa …pe… sambahulā bhikkhuniyo uddissa …pe… ekaṁ bhikkhuniṁ uddissa …pe… sambahulā sikkhamānāyo uddissa …pe… ekaṁ sikkhamānaṁ uddissa …pe… sambahule sāmaṇere uddissa …pe… ekaṁ sāmaṇeraṁ uddissa …pe… sambahulā sāmaṇeriyo uddissa …pe… ekaṁ sāmaṇeriṁ uddissa …pe…. Idha pana, bhikkhave, upāsikāya attano atthāya nivesanaṁ kārāpitaṁ hoti …pe… sayanigharaṁ kārāpitaṁ hoti … udosito kārāpito hoti … aṭṭo kārāpito hoti … māḷo kārāpito hoti … āpaṇo kārāpito hoti … āpaṇasālā kārāpitā hoti … pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṁ kārāpitaṁ hoti … guhā kārāpitā hoti … pariveṇaṁ kārāpitaṁ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti … upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti … aggisālā kārāpitā hoti … rasavatī kārāpitā hoti … caṅkamo kārāpito hoti … caṅkamanasālā kārāpitā hoti … udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti … pokkharaṇī kārāpitā hoti … maṇḍapo kārāpito hoti … ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṁ hoti … puttassa vā vāreyyaṁ hoti … dhītuyā vā vāreyyaṁ hoti … gilānā vā hoti … abhiññātaṁ vā suttantaṁ bhaṇati. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu ayyā, imaṁ suttantaṁ pariyāpuṇissanti, purāyaṁ suttanto palujjatī’ti. Aññataraṁ vā panassā kiccaṁ hoti karaṇīyaṁ vā, sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ uddissa …pe… bhikkhuniyā saṅghaṁ uddissa … sikkhamānāya saṅghaṁ uddissa … sāmaṇerena saṅghaṁ uddissa … 790 --- pli-tv-kd3 1:5 sāmaṇeriyā saṅghaṁ uddissa … sambahule bhikkhū uddissa … ekaṁ bhikkhuṁ uddissa … bhikkhunisaṅghaṁ uddissa … sambahulā bhikkhuniyo uddissa … ekaṁ bhikkhuniṁ uddissa … sambahulā sikkhamānāyo uddissa … ekaṁ sikkhamānaṁ uddissa … sambahule sāmaṇere uddissa … ekaṁ sāmaṇeraṁ uddissa … sambahulā sāmaṇeriyo uddissa … ekaṁ sāmaṇeriṁ uddissa … attano atthāya vihāro kārāpito hoti …pe… aḍḍhayogo kārāpito hoti … pāsādo kārāpito hoti … hammiyaṁ kārāpitaṁ hoti … guhā kārāpitā hoti … pariveṇaṁ kārāpitaṁ hoti … koṭṭhako kārāpito hoti … upaṭṭhānasālā kārāpitā hoti … aggisālā kārāpitā hoti … kappiyakuṭi kārāpitā hoti … caṅkamo kārāpito hoti … caṅkamanasālā kārāpitā hoti … udapāno kārāpito hoti … udapānasālā kārāpitā hoti … pokkharaṇī kārāpitā hoti … maṇḍapo kārāpito hoti … ārāmo kārāpito hoti … ārāmavatthu kārāpitaṁ hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya … ‘āgacchantu ayyā, icchāmi dānañca dātuṁ, dhammañca sotuṁ, bhikkhū ca passitun’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo”ti. 6 4. Pañcannaṁappahitepianujānana Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. So bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“ahañhi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcannaṁ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṁ, pageva pahite. Bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā—anujānāmi, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṁ, pageva pahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gilāno hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa anabhirati uppannā hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘anabhirati me uppannā, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘anabhirataṁ vūpakāsessāmi vā, vūpakāsāpessāmi vā, dhammakathaṁ vāssa karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘kukkuccaṁ me uppannaṁ, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘kukkuccaṁ vinodessāmi vā, vinodāpessāmi vā, dhammakathaṁ vāssa karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘diṭṭhigataṁ me uppannaṁ, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘diṭṭhigataṁ vivecessāmi vā, vivecāpessāmi vā, dhammakathaṁ vāssa karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi garudhammaṁ ajjhāpanno parivāsāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘parivāsadānaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mūlāyapaṭikassanāraho hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi mūlāyapaṭikassanāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘mūlāya paṭikassanaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattāraho hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi 791 --- pli-tv-kd3 1:6 mānattāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘mānattadānaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu abbhānāraho hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi abbhānāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘abbhānaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa saṅgho kammaṁ kattukāmo hoti tajjanīyaṁ vā, niyassaṁ vā, pabbājanīyaṁ vā, paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘saṅgho me kammaṁ kattukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘kinti nu kho saṅgho kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘saṅgho me kammaṁ akāsi, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘kinti nu kho sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī gilānā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā anabhirati uppannā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘anabhirati me uppannā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘anabhirataṁ vūpakāsessāmi vā, vūpakāsāpessāmi vā, dhammakathaṁ vāssā karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā kukkuccaṁ uppannaṁ hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘kukkuccaṁ me uppannaṁ, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘kukkuccaṁ vinodessāmi vā, vinodāpessāmi vā, dhammakathaṁ vāssā karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘diṭṭhigataṁ me uppannaṁ, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘diṭṭhigataṁ vivecessāmi vā, vivecāpessāmi vā, dhammakathaṁ vāssā karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī garudhammaṁ ajjhāpannā hoti mānattārahā. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi garudhammaṁ ajjhāpannā mānattārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘mānattadānaṁ ussukkaṁ karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī mūlāya paṭikassanārahā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi mūlāya paṭikassanārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘mūlāya paṭikassanaṁ ussukkaṁ karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunī abbhānārahā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi abbhānārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘abbhānaṁ ussukkaṁ karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhuniyā saṅgho kammaṁ 792 --- pli-tv-kd3 1:6 kattukāmo hoti—tajjanīyaṁ vā, niyassaṁ vā, pabbājanīyaṁ vā, paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘saṅgho me kammaṁ kattukāmo, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘kinti nu kho saṅgho kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Kataṁ vā panassā hoti saṅghena kammaṁ—tajjanīyaṁ vā, niyassaṁ vā, pabbājanīyaṁ vā, paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘saṅgho me kammaṁ akāsi, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘kinti nu kho sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sikkhamānā gilānā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sikkhamānāya anabhirati uppannā hoti …pe… sikkhamānāya kukkuccaṁ uppannaṁ hoti … sikkhamānāya diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti … sikkhamānāya sikkhā kupitā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘sikkhā me kupitā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘sikkhāsamādānaṁ ussukkaṁ karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sikkhamānā upasampajjitukāmā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi upasampajjitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘upasampadaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇero gilāno hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇerassa anabhirati uppannā hoti …pe… sāmaṇerassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti … sāmaṇerassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti … sāmaṇero vassaṁ pucchitukāmo hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi vassaṁ pucchitukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘pucchissāmi vā, ācikkhissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇero upasampajjitukāmo hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi upasampajjitukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘upasampadaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇerī gilānā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇeriyā anabhirati uppannā hoti …pe… sāmaṇeriyā kukkuccaṁ uppannaṁ hoti … sāmaṇeriyā diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti … sāmaṇerī vassaṁ pucchitukāmā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi vassaṁ pucchitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, 793 --- pli-tv-kd3 1:6 bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘pucchissāmi vā, ācikkhissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, sāmaṇerī sikkhaṁ samādiyitukāmā hoti. Sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi sikkhaṁ samādiyitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘sikkhāsamādānaṁ ussukkaṁ karissāmī’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo”ti. 7 5. Sattannaṁappahitepianujānana Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mātā gilānā hoti. Sā puttassa santike dūtaṁ pāhesi—“ahañhi gilānā, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgatan”ti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘sattannaṁ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṁ, na tveva appahite; pañcannaṁ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṁ, pageva pahite’ti. Ayañca me mātā gilānā, sā ca anupāsikā, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sattannaṁ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṁ, pageva pahite. Bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, sāmaṇeriyā, mātuyā ca pitussa ca—anujānāmi, bhikkhave, imesaṁ sattannaṁ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṁ, pageva pahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa mātā gilānā hoti. Sā ce puttassa santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilānā, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa pitā gilāno hoti. So ce puttassa santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilāno, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, appahitepi, pageva pahite—‘gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’ti. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. 6. Pahiteyevaanujānana Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa bhātā gilāno hoti. So ce bhātuno santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilāno, āgacchatu me bhātā, icchāmi bhātuno āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa bhaginī gilānā hoti. Sā ce bhātuno santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilānā, āgacchatu me bhātā, icchāmi bhātuno āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa ñātako gilāno hoti. So ce bhikkhussa santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilāno, āgacchatu bhadanto, icchāmi bhadantassa āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhugatiko gilāno hoti. So ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya—‘ahañhi gilāno, āgacchantu bhadantā, icchāmi bhadantānaṁ āgatan’ti, gantabbaṁ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena, pahite, na tveva appahite. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo”ti. 8 Tena kho pana samayena saṅghassa vihāro undriyati. Aññatarena upāsakena araññe bhaṇḍaṁ chedāpitaṁ hoti. So bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“sace bhadantā taṁ bhaṇḍaṁ āvahāpeyyuṁ, dajjāhaṁ taṁ bhaṇḍan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghakaraṇīyena gantuṁ. Sattāhaṁ sannivatto kātabbo”ti. Vassāvāsabhāṇavāro niṭṭhito. 9 7. Antarāyeanāpattivassacchedavāra Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse vassūpagatā bhikkhū vāḷehi ubbāḷhā honti. Gaṇhiṁsupi paripātiṁsupi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū vāḷehi ubbāḷhā honti. Gaṇhantipi paripātentipi. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū sarīsapehi ubbāḷhā honti. Ḍaṁsantipi paripātentipi. Eseva 794 --- pli-tv-kd3 1:9 antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū corehi ubbāḷhā honti. Vilumpantipi ākoṭentipi. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū pisācehi ubbāḷhā honti. Āvisantipi hanantipi. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ gāmo agginā daḍḍho hoti. Bhikkhū piṇḍakena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ agginā daḍḍhaṁ hoti. Bhikkhū senāsanena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ gāmo udakena vūḷho hoti. Bhikkhū piṇḍakena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ udakena vūḷhaṁ hoti. Bhikkhū senāsanena kilamanti. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassā”ti. 10 Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse vassūpagatānaṁ bhikkhūnaṁ gāmo corehi vuṭṭhāsi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yena gāmo tena gantun”ti. Gāmo dvedhā bhijjittha. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yena bahutarā tena gantun”ti. Bahutarā assaddhā honti appasannā. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yena saddhā pasannā tena gantun”ti. 11 Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse vassūpagatā bhikkhū na labhiṁsu lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū na labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, na labhanti sappāyāni bhojanāni. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, labhanti sappāyāni bhojanāni, na labhanti sappāyāni bhesajjāni. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, labhanti sappāyāni bhojanāni, labhanti sappāyāni bhesajjāni, na labhanti patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ. Eseva antarāyoti pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagataṁ bhikkhuṁ itthī nimanteti—‘ehi, bhante, hiraññaṁ vā te demi, suvaṇṇaṁ vā te demi, khettaṁ vā te demi, vatthuṁ vā te demi, gāvuṁ vā te demi, gāviṁ vā te demi, dāsaṁ vā te demi, dāsiṁ vā te demi, dhītaraṁ vā te demi bhariyatthāya, ahaṁ vā te bhariyā homi, aññaṁ vā te bhariyaṁ ānemī’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘lahuparivattaṁ kho cittaṁ vuttaṁ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagataṁ bhikkhuṁ vesī nimanteti …pe… thullakumārī nimanteti … paṇḍako nimanteti … ñātakā nimantenti … rājāno nimantenti … corā nimantenti … dhuttā nimantenti—‘ehi, bhante, hiraññaṁ vā te dema, suvaṇṇaṁ vā te dema, khettaṁ vā te dema, vatthuṁ vā te dema, gāvuṁ vā te dema, gāviṁ vā te dema, dāsaṁ vā te dema, dāsiṁ vā te dema, dhītaraṁ vā te dema bhariyatthāya, aññaṁ vā te bhariyaṁ ānemā’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘lahuparivattaṁ kho cittaṁ vuttaṁ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu assāmikaṁ nidhiṁ passati. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘lahuparivattaṁ kho cittaṁ vuttaṁ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. 8. Saṅghabhedeanāpattivassacchedavāra Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu passati sambahule bhikkhū 795 --- pli-tv-kd3 1:11 saṅghabhedāya parakkamante. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘garuko kho saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā mayi sammukhībhūte saṅgho bhijjī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘asukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘garuko kho saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā mayi sammukhībhūte saṅgho bhijjī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘asukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘te kho me bhikkhū mittā. Tyāhaṁ vakkhāmi “garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti me vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘asukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘te kho me bhikkhū na mittā; api ca ye tesaṁ mittā, te me mittā. Tyāhaṁ vakkhāmi. Te vuttā te vakkhanti “garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti tesaṁ vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘asukasmiṁ kira āvāse sambahulehi bhikkhūhi saṅgho bhinno’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘te kho me bhikkhū mittā. Tyāhaṁ vakkhāmi “garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti me vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘asukasmiṁ kira āvāse sambahulehi bhikkhūhi saṅgho bhinno’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘te kho me bhikkhū na mittā; api ca ye tesaṁ mittā te me mittā. Tyāhaṁ vakkhāmi. Te vuttā te vakkhanti “garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā; māyasmantānaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti tesaṁ vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘amukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhuniyo saṅghabhedāya parakkamantī’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘tā kho me bhikkhuniyo mittā. Tāhaṁ vakkhāmi “garuko kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā bhaginīnaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti me vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘amukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhuniyo saṅghabhedāya parakkamantī’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘tā kho me bhikkhuniyo na mittā. Api ca yā tāsaṁ mittā, tā me mittā. Tāhaṁ vakkhāmi. Tā vuttā tā vakkhanti “garuko kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā. Mā bhaginīnaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti tāsaṁ vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘amukasmiṁ kira āvāse sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinno’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘tā kho me bhikkhuniyo mittā. Tāhaṁ vakkhāmi “garuko kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā. Mā bhaginīnaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti me vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassa. Idha pana, bhikkhave, vassūpagato bhikkhu suṇāti—‘amukasmiṁ kira āvāse sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinno’ti. Tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti—‘tā kho me bhikkhuniyo na mittā. Api ca yā tāsaṁ mittā tā me mittā. Tāhaṁ vakkhāmi. Tā vuttā tā vakkhanti “garuko kho, bhaginiyo, saṅghabhedo vutto bhagavatā; mā bhaginīnaṁ saṅghabhedo ruccitthā”ti. Karissanti tāsaṁ vacanaṁ, sussūsissanti, sotaṁ odahissantī’ti, pakkamitabbaṁ. Anāpatti vassacchedassā”ti. 12 9. Vajādīsuvassūpagamana Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vaje vassaṁ upagantukāmo hoti. Bhagavato 796 --- pli-tv-kd3 1:12 etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vaje vassaṁ upagantun”ti. Vajo vuṭṭhāsi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yena vajo tena gantun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya satthena gantukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, satthe vassaṁ upagantun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāvāya gantukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, nāvāya vassaṁ upagantun”ti. 10. Vassaṁanupagantabbaṭṭhāna Tena kho pana samayena bhikkhū rukkhasusire vassaṁ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi pisācillikā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, rukkhasusire vassaṁ upagantabbaṁ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū rukkhaviṭabhiyā vassaṁ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi migaluddakā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, rukkhaviṭabhiyā vassaṁ upagantabbaṁ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse vassaṁ upagacchanti. Deve vassante rukkhamūlampi nibbakosampi upadhāvanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ajjhokāse vassaṁ upagantabbaṁ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū asenāsanikā vassaṁ upagacchanti. Sītenapi kilamanti, uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṁ upagantabbaṁ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū chavakuṭikāya vassaṁ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi chavaḍāhakā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, chavakuṭikāya vassaṁ upagantabbaṁ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū chatte vassaṁ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gopālakā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, chatte vassaṁ upagantabbaṁ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū cāṭiyā vassaṁ upagacchanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, cāṭiyā vassaṁ upagantabbaṁ. Yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 13 11. Adhammikakatikā Tena kho pana samayena sāvatthiyā saṅghena evarūpā katikā katā hoti—“antarāvassaṁ na pabbājetabban”ti. Visākhāya migāramātuyā nattā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Bhikkhū evamāhaṁsu—“saṅghena kho, āvuso, evarūpā katikā katā ‘antarāvassaṁ na pabbājetabban’ti. Āgamehi, āvuso, yāva bhikkhū vassaṁ vasanti. Vassaṁvuṭṭhā pabbājessantī”ti. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā visākhāya migāramātuyā nattāraṁ etadavocuṁ—“ehi dāni, āvuso, pabbajāhī”ti. So evamāha—“sacāhaṁ, bhante, pabbajito assaṁ, abhirameyyāmahaṁ. Na dānāhaṁ, bhante, pabbajissāmī”ti. Visākhā migāramātā ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma ayyā evarūpaṁ katikaṁ karissanti—‘na antarāvassaṁ pabbājetabban’ti. Kaṁ kālaṁ dhammo na caritabbo”ti? Assosuṁ kho bhikkhū visākhāya migāramātuyā ujjhāyantiyā khiyyantiyā vipācentiyā. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, evarūpā katikā kātabbā—‘na antarāvassaṁ pabbājetabban’ti. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 14 12. Paṭissavadukkaṭāpatti Tena kho pana samayena āyasmatā upanandena sakyaputtena rañño pasenadissa kosalassa vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto addasa antarāmagge dve āvāse bahucīvarake. Tassa etadahosi—“yannūnāhaṁ imesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vaseyyaṁ. Evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppajjissatī”ti. So tesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vasi. Rājā pasenadi kosalo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma ayyo upanando sakyaputto amhākaṁ vassāvāsaṁ paṭissuṇitvā visaṁvādessati. Nanu bhagavatā anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū rañño pasenadissa kosalassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū 797 --- pli-tv-kd3 1:14 appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto rañño pasenadissa kosalassa vassāvāsaṁ paṭissuṇitvā visaṁvādessati. Nanu bhagavatā anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, upananda, rañño pasenadissa kosalassa vassāvāsaṁ paṭissuṇitvā visaṁvādesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, rañño pasenadissa kosalassa vassāvāsaṁ paṭissuṇitvā visaṁvādessasi. Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto passati antarāmagge dve āvāse bahucīvarake. Tassa evaṁ hoti—‘yannūnāhaṁ imesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vaseyyaṁ. Evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppajjissatī’ti. So tesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vasati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ anto sannivattaṁ karoti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So sattāhaṁ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṁ āvāsaṁ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā 798 --- pli-tv-kd3 1:14 vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gantvā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. So taṁ āvāsaṁ gantvā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā akaraṇīyo pakkamati …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ anto sannivattaṁ karoti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti …pe… so sattāhaṁ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṁ āvāsaṁ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ anto sannivattaṁ karoti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So sattāhaṁ anāgatāya komudiyā cātumāsiniyā sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṁ āvāsaṁ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti. Idha pana, 799 --- pli-tv-kd3 1:14 bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gantvā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva akaraṇīyo pakkamati. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gantvā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So tadaheva sakaraṇīyo pakkamati …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā akaraṇīyo pakkamati …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ bahiddhā vītināmeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassa …pe… so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. So taṁ sattāhaṁ anto sannivattaṁ karoti. Tassa bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpatti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. So taṁ āvāsaṁ gantvā uposathaṁ karoti, pāṭipade vihāraṁ upeti, senāsanaṁ paññapeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti, pariveṇaṁ sammajjati. So sattāhaṁ anāgatāya komudiyā cātumāsiniyā sakaraṇīyo pakkamati. Āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṁ āvāsaṁ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpattī”ti. Vassūpanāyikakkhandhako tatiyo. Tassuddānaṁ Upagantuṁ kadā ceva, kati antarāvassa ca; Na icchanti ca sañcicca, ukkaḍḍhituṁ upāsako. Gilāno mātā ca pitā, bhātā ca atha ñātako; Bhikkhugatiko vihāro, vāḷā cāpi sarīsapā. Coro ceva pisācā ca, daḍḍhā tadubhayena ca; Vūḷhodakena vuṭṭhāsi, bahutarā ca dāyakā. Lūkhappaṇītasappāya, bhesajjupaṭṭhakena ca; Itthī vesī kumārī ca, paṇḍako ñātakena ca. Rājā corā dhuttā nidhi, bhedaaṭṭhavidhena ca; Vajasatthā ca nāvā ca, susire viṭabhiyā ca. Ajjhokāse vassāvāso, asenāsanikena ca; Chavakuṭikā chatte ca, cāṭiyā ca upenti te. Katikā paṭissuṇitvā, bahiddhā ca uposathā; Purimikā pacchimikā, yathāñāyena yojaye. Akaraṇī pakkamati, sakaraṇī tatheva ca; Dvīhatīhā ca puna ca, sattāhakaraṇīyena ca. Sattāhanāgatā ceva, āgaccheyya na eyya vā; Vatthuddāne antarikā, tantimaggaṁ nisāmayeti. Imamhi khandhake vatthūni dvepaṇṇāsa. Vassūpanāyikakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd8 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 8. Cīvarakkhandhaka 1. Jīvakavatthu |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena vesālī iddhā ceva hoti phitā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca; satta ca pāsādasahassāni satta ca pāsādasatāni satta ca pāsādā; satta ca kūṭāgārasahassāni satta ca kūṭāgārasatāni satta ca kūṭāgārāni; satta ca ārāmasahassāni satta ca ārāmasatāni satta ca ārāmā; satta ca pokkharaṇīsahassāni satta ca pokkharaṇīsatāni satta ca pokkharaṇiyo; ambapālī ca gaṇikā abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, padakkhiṇā nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭā atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ paññāsāya ca rattiṁ gacchati; tāya ca vesālī bhiyyoso mattāya upasobhati. Atha kho rājagahako negamo vesāliṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Addasā kho rājagahako negamo vesāliṁ iddhañceva phitañca bahujanañca ākiṇṇamanussañca subhikkhañca; satta ca pāsādasahassāni satta ca pāsādasatāni satta ca pāsāde; satta ca kūṭāgārasahassāni satta ca kūṭāgārasatāni satta ca kūṭāgārāni; satta ca ārāmasahassāni satta ca ārāmasatāni satta ca ārāme; satta ca pokkharaṇīsahassāni satta ca pokkharaṇīsatāni satta ca pokkharaṇiyo; ambapāliñca gaṇikaṁ abhirūpaṁ 800 --- pli-tv-kd8 1:1 dassanīyaṁ pāsādikaṁ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṁ, padakkhiṇaṁ nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭaṁ atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ paññāsāya ca rattiṁ gacchantiṁ, tāya ca vesāliṁ bhiyyoso mattāya upasobhantiṁ. Atha kho rājagahako negamo vesāliyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā punadeva rājagahaṁ paccāgañchi. Yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca—“vesālī, deva, iddhā ceva phitā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca; satta ca pāsādasahassāni …pe… tāya ca vesālī bhiyyoso mattāya upasobhati. Sādhu, deva, mayampi gaṇikaṁ vuṭṭhāpessāmā”ti. “Tena hi, bhaṇe, tādisiṁ kumāriṁ jānātha yaṁ tumhe gaṇikaṁ vuṭṭhāpeyyāthā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe sālavatī nāma kumārī abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā. Atha kho rājagahako negamo sālavatiṁ kumāriṁ gaṇikaṁ vuṭṭhāpesi. Atha kho sālavatī gaṇikā nacirasseva padakkhiṇā ahosi nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭā atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ paṭisatena ca rattiṁ gacchati. Atha kho sālavatī gaṇikā nacirasseva gabbhinī ahosi. Atha kho sālavatiyā gaṇikāya etadahosi—“itthī kho gabbhinī purisānaṁ amanāpā. Sace maṁ koci jānissati—sālavatī gaṇikā gabbhinīti, sabbo me sakkāro bhañjissati. Yannūnāhaṁ gilānaṁ paṭivedeyyan”ti. Atha kho sālavatī gaṇikā dovārikaṁ āṇāpesi—“mā, bhaṇe dovārika, koci puriso pāvisi. Yo ca maṁ pucchati, ‘gilānā’ti paṭivedehī”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho so dovāriko sālavatiyā gaṇikāya paccassosi. Atha kho sālavatī gaṇikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṁ vijāyi. Atha kho sālavatī gaṇikā dāsiṁ āṇāpesi—“handa, je, imaṁ dārakaṁ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍehī”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho sā dāsī sālavatiyā gaṇikāya paṭissutvā taṁ dārakaṁ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍesi. Tena kho pana samayena abhayo nāma rājakumāro kālasseva rājupaṭṭhānaṁ gacchanto addasa taṁ dārakaṁ kākehi samparikiṇṇaṁ, disvāna manusse pucchi—“kiṁ etaṁ, bhaṇe, kākehi samparikiṇṇan”ti? “Dārako, devā”ti. “Jīvati, bhaṇe”ti? “Jīvati, devā”ti. “Tena hi, bhaṇe, taṁ dārakaṁ amhākaṁ antepuraṁ netvā dhātīnaṁ detha posetun”ti. “Evaṁ, devā”ti kho te manussā abhayassa rājakumārassa paṭissutvā taṁ dārakaṁ abhayassa rājakumārassa antepuraṁ netvā dhātīnaṁ adaṁsu—“posethā”ti. Tassa jīvatīti “jīvako”ti nāmaṁ akaṁsu. Kumārena posāpitoti “komārabhacco”ti nāmaṁ akaṁsu. Atha kho jīvako komārabhacco nacirasseva viññutaṁ pāpuṇi. Atha kho jīvako komārabhacco yena abhayo rājakumāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā abhayaṁ rājakumāraṁ etadavoca—“kā me, deva, mātā, ko pitā”ti? “Ahampi kho te, bhaṇe jīvaka, mātaraṁ na jānāmi; api cāhaṁ te pitā; mayāsi posāpito”ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi—“imāni kho rājakulāni na sukarāni asippena upajīvituṁ. Yannūnāhaṁ sippaṁ sikkheyyan”ti. Tena kho pana samayena takkasilāyaṁ disāpāmokkho vejjo paṭivasati. Atha kho jīvako komārabhacco abhayaṁ rājakumāraṁ anāpucchā yena takkasilā tena pakkāmi. Anupubbena yena takkasilā, yena vejjo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ vejjaṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, ācariya, sippaṁ sikkhitun”ti. “Tena hi, bhaṇe jīvaka, sikkhassū”ti. Atha kho jīvako komārabhacco bahuñca gaṇhāti lahuñca gaṇhāti suṭṭhu ca upadhāreti, gahitañcassa na sammussati. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa sattannaṁ vassānaṁ accayena etadahosi—“ahaṁ kho bahuñca gaṇhāmi lahuñca gaṇhāmi suṭṭhu ca upadhāremi, gahitañca me na sammussati, satta ca me vassāni adhīyantassa, nayimassa sippassa anto paññāyati. Kadā imassa sippassa anto paññāyissatī”ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena so vejjo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vejjaṁ etadavoca—“ahaṁ kho, ācariya, bahuñca gaṇhāmi lahuñca gaṇhāmi suṭṭhu ca upadhāremi, gahitañca me na sammussati, satta ca me vassāni adhīyantassa, nayimassa sippassa anto paññāyati. Kadā imassa sippassa anto paññāyissatī”ti? “Tena hi, bhaṇe jīvaka, 801 --- pli-tv-kd8 1:1 khaṇittiṁ ādāya takkasilāya samantā yojanaṁ āhiṇḍitvā yaṁ kiñci abhesajjaṁ passeyyāsi taṁ āharā”ti. “Evaṁ, ācariyā”ti kho jīvako komārabhacco tassa vejjassa paṭissutvā khaṇittiṁ ādāya takkasilāya samantā yojanaṁ āhiṇḍanto na kiñci abhesajjaṁ addasa. Atha kho jīvako komārabhacco yena so vejjo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vejjaṁ etadavoca—“āhiṇḍantomhi, ācariya, takkasilāya samantā yojanaṁ, na kiñci abhesajjaṁ addasan”ti. “Susikkhitosi, bhaṇe jīvaka. Alaṁ te ettakaṁ jīvikāyā”ti jīvakassa komārabhaccassa parittaṁ pātheyyaṁ pādāsi. Atha kho jīvako komārabhacco taṁ parittaṁ pātheyyaṁ ādāya yena rājagahaṁ tena pakkāmi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa taṁ parittaṁ pātheyyaṁ antarāmagge sākete parikkhayaṁ agamāsi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi—“ime kho maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṁ. Yannūnāhaṁ pātheyyaṁ pariyeseyyan”ti. 2. Seṭṭhibhariyāvatthu Tena kho pana samayena sākete seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu arogaṁ kātuṁ. Bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsu. Atha kho jīvako komārabhacco sāketaṁ pavisitvā manusse pucchi—“ko, bhaṇe, gilāno, kaṁ tikicchāmī”ti? “Etissā, ācariya, seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho; gaccha, ācariya, seṭṭhibhariyaṁ tikicchāhī”ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada—‘vejjo, ayye, āgato, so taṁ daṭṭhukāmo’”ti. “Evaṁ, ācariyā”ti kho so dovāriko jīvakassa komārabhaccassa paṭissutvā yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṁ etadavoca—“vejjo, ayye, āgato; so taṁ daṭṭhukāmo”ti. “Kīdiso, bhaṇe dovārika, vejjo”ti? “Daharako, ayye”ti. “Alaṁ, bhaṇe dovārika, kiṁ me daharako vejjo karissati? Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu arogaṁ kātuṁ. Bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsū”ti. Atha kho so dovāriko yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“seṭṭhibhariyā, ācariya, evamāha—‘alaṁ, bhaṇe dovārika, kiṁ me daharako vejjo karissati? Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu arogaṁ kātuṁ. Bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsū’”ti. “Gaccha, bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada—‘vejjo, ayye, evamāha—mā kira, ayye, pure kiñci adāsi. Yadā arogā ahosi tadā yaṁ iccheyyāsi taṁ dajjeyyāsī’”ti. “Evaṁ, ācariyā”ti kho so dovāriko jīvakassa komārabhaccassa paṭissutvā yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṁ etadavoca—“vejjo, ayye, evamāha—‘mā kira, ayye, pure kiñci adāsi. Yadā arogā ahosi tadā yaṁ iccheyyāsi taṁ dajjeyyāsī’”ti. “Tena hi, bhaṇe dovārika, vejjo āgacchatū”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho so dovāriko seṭṭhibhariyāya paṭissutvā yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“seṭṭhibhariyā taṁ, ācariya, pakkosatī”ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyāya vikāraṁ sallakkhetvā seṭṭhibhariyaṁ etadavoca—“pasatena, ayye, sappinā attho”ti. Atha kho seṭṭhibhariyā jīvakassa komārabhaccassa pasataṁ sappiṁ dāpesi. Atha kho jīvako komārabhacco taṁ pasataṁ sappiṁ nānābhesajjehi nippacitvā seṭṭhibhariyaṁ mañcake uttānaṁ nipātetvā natthuto adāsi. Atha kho taṁ sappi natthuto dinnaṁ mukhato uggañchi. Atha kho seṭṭhibhariyā paṭiggahe niṭṭhubhitvā dāsiṁ āṇāpesi—“handa, je, imaṁ sappiṁ picunā gaṇhāhī”ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi—“acchariyaṁ yāva lūkhāyaṁ gharaṇī, yatra hi nāma imaṁ chaḍḍanīyadhammaṁ sappiṁ picunā gāhāpessati. Bahukāni ca me mahagghāni bhesajjāni upagatāni. Kimpi māyaṁ kiñci deyyadhammaṁ dassatī”ti. Atha kho seṭṭhibhariyā jīvakassa komārabhaccassa vikāraṁ sallakkhetvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, ācariya, vimanosī”ti? Idha me etadahosi—“acchariyaṁ yāva lūkhāyaṁ gharaṇī, yatra hi nāma imaṁ 802 --- pli-tv-kd8 1:1 chaḍḍanīyadhammaṁ sappiṁ picunā gāhāpessati. Bahukāni ca me mahagghāni bhesajjāni upagatāni. Kimpi māyaṁ kiñci deyyadhammaṁ dassatī”ti. “Mayaṁ kho, ācariya, āgārikā nāma upajānāmetassa saṁyamassa. Varametaṁ sappi dāsānaṁ vā kammakarānaṁ vā pādabbhañjanaṁ vā padīpakaraṇe vā āsittaṁ. Mā kho tvaṁ, ācariya, vimano ahosi. Na te deyyadhammo hāyissatī”ti. Atha kho jīvako komārabhacco seṭṭhibhariyāya sattavassikaṁ sīsābādhaṁ ekeneva natthukammena apakaḍḍhi. Atha kho seṭṭhibhariyā arogā samānā jīvakassa komārabhaccassa cattāri sahassāni pādāsi. Putto—“mātā me arogā ṭhitā”ti cattāri sahassāni pādāsi. Suṇisā—“sassu me arogā ṭhitā”ti cattāri sahassāni pādāsi. Seṭṭhi gahapati—“bhariyā me arogā ṭhitā”ti cattāri sahassāni pādāsi dāsañca dāsiñca assarathañca. Atha kho jīvako komārabhacco tāni soḷasasahassāni ādāya dāsañca dāsiñca assarathañca yena rājagahaṁ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṁ yena abhayo rājakumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā abhayaṁ rājakumāraṁ etadavoca—“idaṁ me, deva, paṭhamakammaṁ soḷasasahassāni dāso ca dāsī ca assaratho ca. Paṭiggaṇhātu me devo posāvanikan”ti. “Alaṁ, bhaṇe jīvaka; tuyhameva hotu. Amhākaññeva antepure nivesanaṁ māpehī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho jīvako komārabhacco abhayassa rājakumārassa paṭissutvā abhayassa rājakumārassa antepure nivesanaṁ māpesi. 3. Bimbisārarājavatthu Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa bhagandalābādho hoti. Sāṭakā lohitena makkhiyanti. Deviyo disvā uppaṇḍenti—“utunī dāni devo, pupphaṁ devassa uppannaṁ, na ciraṁ devo vijāyissatī”ti. Tena rājā maṅku hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro abhayaṁ rājakumāraṁ etadavoca—“mayhaṁ kho, bhaṇe abhaya, tādiso ābādho, sāṭakā lohitena makkhiyanti, deviyo maṁ disvā uppaṇḍenti—‘utunī dāni devo, pupphaṁ devassa uppannaṁ, na ciraṁ devo vijāyissatī’ti. Iṅgha, bhaṇe abhaya, tādisaṁ vejjaṁ jānāhi yo maṁ tikiccheyyā”ti. “Ayaṁ, deva, amhākaṁ jīvako vejjo taruṇo bhadrako. So devaṁ tikicchissatī”ti. “Tena hi, bhaṇe abhaya, jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpehi; so maṁ tikicchissatī”ti. Atha kho abhayo rājakumāro jīvakaṁ komārabhaccaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe jīvaka, rājānaṁ tikicchāhī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho jīvako komārabhacco abhayassa rājakumārassa paṭissutvā nakhena bhesajjaṁ ādāya yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca—“ābādhaṁ te, deva, passāmā”ti. Atha kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa bhagandalābādhaṁ ekeneva ālepena apakaḍḍhi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro arogo samāno pañca itthisatāni sabbālaṅkāraṁ bhūsāpetvā omuñcāpetvā puñjaṁ kārāpetvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“etaṁ, bhaṇe jīvaka, pañcannaṁ itthisatānaṁ sabbālaṅkāraṁ tuyhaṁ hotū”ti. “Alaṁ, deva, adhikāraṁ me devo saratū”ti. “Tena hi, bhaṇe jīvaka, maṁ upaṭṭhaha, itthāgārañca, buddhappamukhañca bhikkhusaṅghan”ti. “Evaṁ, devā”ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi. 4. Rājagahaseṭṭhivatthu Tena kho pana samayena rājagahakassa seṭṭhissa sattavassiko sīsābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu arogaṁ kātuṁ. Bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsu. Api ca vejjehi paccakkhāto hoti. Ekacce vejjā evamāhaṁsu—“pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī”ti. Ekacce vejjā evamāhaṁsu—“sattamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī”ti. Atha kho rājagahakassa negamassa etadahosi—“ayaṁ kho seṭṭhi gahapati bahūpakāro rañño ceva negamassa ca. Api ca vejjehi paccakkhāto. Ekacce vejjā evamāhaṁsu—‘pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī’ti. Ekacce vejjā evamāhaṁsu—‘sattamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī’ti. Ayañca rañño jīvako vejjo taruṇo bhadrako. Yannūna mayaṁ rājānaṁ jīvakaṁ vejjaṁ yāceyyāma seṭṭhiṁ gahapatiṁ tikicchitun”ti. Atha kho rājagahako negamo yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ 803 --- pli-tv-kd8 1:1 bimbisāraṁ etadavoca—“ayaṁ, deva, seṭṭhi gahapati bahūpakāro devassa ceva negamassa ca; api ca vejjehi paccakkhāto. Ekacce vejjā evamāhaṁsu—‘pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī’ti. Ekacce vejjā evamāhaṁsu—‘sattamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī’ti. Sādhu devo jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpetu seṭṭhiṁ gahapatiṁ tikicchitun”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṁ komārabhaccaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe jīvaka, seṭṭhiṁ gahapatiṁ tikicchāhī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā yena seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā seṭṭhissa gahapatissa vikāraṁ sallakkhetvā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etadavoca—“sace tvaṁ, gahapati, arogo bhaveyyāsi, kiṁ me assa deyyadhammo”ti? “Sabbaṁ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso”ti. “Sakkhissasi pana tvaṁ, gahapati, ekena passena sattamāse nipajjitun”ti? “Sakkomahaṁ, ācariya, ekena passena sattamāse nipajjitun”ti. “Sakkhissasi pana tvaṁ, gahapati, dutiyena passena sattamāse nipajjitun”ti? “Sakkomahaṁ, ācariya, dutiyena passena sattamāse nipajjitun”ti. “Sakkhissasi pana tvaṁ, gahapati, uttāno sattamāse nipajjitun”ti? “Sakkomahaṁ, ācariya, uttāno sattamāse nipajjitun”ti. Atha kho jīvako komārabhacco seṭṭhiṁ gahapatiṁ mañcake nipātetvā mañcake sambandhitvā sīsacchaviṁ uppāṭetvā sibbiniṁ vināmetvā dve pāṇake nīharitvā mahājanassa dassesi—“passathayye, ime dve pāṇake, ekaṁ khuddakaṁ ekaṁ mahallakaṁ. Ye te ācariyā evamāhaṁsu—‘pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī’ti—tehāyaṁ mahallako pāṇako diṭṭho. Pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṁ pariyādiyissati. Matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṁ karissati. Sudiṭṭho tehi ācariyehi. Ye te ācariyā evamāhaṁsu—‘sattamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatī’ti—tehāyaṁ khuddako pāṇako diṭṭho. Sattamaṁ divasaṁ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṁ pariyādiyissati. Matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṁ karissati. Sudiṭṭho tehi ācariyehī”ti. Sibbiniṁ sampaṭipāṭetvā sīsacchaviṁ sibbitvā ālepaṁ adāsi. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“nāhaṁ, ācariya, sakkomi ekena passena sattamāse nipajjitun”ti. “Nanu me tvaṁ, gahapati, paṭissuṇi—sakkomahaṁ, ācariya, ekena passena sattamāse nipajjitun”ti? “Saccāhaṁ, ācariya, paṭissuṇiṁ, apāhaṁ marissāmi, nāhaṁ sakkomi ekena passena sattamāse nipajjitun”ti. “Tena hi tvaṁ, gahapati, dutiyena passena sattamāse nipajjāhī”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“nāhaṁ, ācariya, sakkomi dutiyena passena sattamāse nipajjitun”ti. “Nanu me tvaṁ, gahapati, paṭissuṇi—sakkomahaṁ, ācariya, dutiyena passena sattamāse nipajjitun”ti? “Saccāhaṁ, ācariya, paṭissuṇiṁ, apāhaṁ marissāmi, nāhaṁ, ācariya, sakkomi dutiyena passena sattamāse nipajjitun”ti. “Tena hi tvaṁ, gahapati, uttāno sattamāse nipajjāhī”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“nāhaṁ, ācariya, sakkomi uttāno sattamāse nipajjitun”ti. “Nanu me tvaṁ, gahapati, paṭissuṇi—sakkomahaṁ, ācariya, uttāno sattamāse nipajjitun”ti? “Saccāhaṁ, ācariya, paṭissuṇiṁ, apāhaṁ marissāmi, nāhaṁ sakkomi uttāno sattamāse nipajjitun”ti. “Ahañce taṁ, gahapati, na vadeyyaṁ, ettakampi tvaṁ na nipajjeyyāsi, api ca paṭikacceva mayā ñāto—tīhi sattāhehi seṭṭhi gahapati arogo bhavissatīti. Uṭṭhehi, gahapati, arogosi. Jānāsi kiṁ me deyyadhammo”ti? “Sabbaṁ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso”ti. “Alaṁ, gahapati, mā me tvaṁ sabbaṁ sāpateyyaṁ adāsi, mā ca me dāso. Rañño satasahassaṁ dehi, mayhaṁ satasahassan”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati arogo samāno rañño satasahassaṁ adāsi, jīvakassa komārabhaccassa satasahassaṁ. 5. Seṭṭhiputtavatthu Tena kho pana samayena bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa mokkhacikāya kīḷantassa antagaṇṭhābādho hoti, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṁ gacchati, bhattampi bhuttaṁ na sammā pariṇāmaṁ gacchati, 804 --- pli-tv-kd8 1:1 uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso hoti lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Atha kho bārāṇaseyyakassa seṭṭhissa etadahosi—“mayhaṁ kho puttassa tādiso ābādho, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṁ gacchati, bhattampi bhuttaṁ na sammā pariṇāmaṁ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Yannūnāhaṁ rājagahaṁ gantvā rājānaṁ jīvakaṁ vejjaṁ yāceyyaṁ puttaṁ me tikicchitun”ti. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhi rājagahaṁ gantvā yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca—“mayhaṁ kho, deva, puttassa tādiso ābādho, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṁ gacchati, bhattampi bhuttaṁ na sammā pariṇāmaṁ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Sādhu devo jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpetu puttaṁ me tikicchitun”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṁ komārabhaccaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe jīvaka, bārāṇasiṁ gantvā bārāṇaseyyakaṁ seṭṭhiputtaṁ tikicchāhī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā bārāṇasiṁ gantvā yena bārāṇaseyyako seṭṭhiputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa vikāraṁ sallakkhetvā janaṁ ussāretvā tirokaraṇiyaṁ parikkhipitvā thambhe ubbandhitvā bhariyaṁ purato ṭhapetvā udaracchaviṁ uppāṭetvā antagaṇṭhiṁ nīharitvā bhariyāya dassesi—“passa te sāmikassa ābādhaṁ, iminā yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṁ gacchati, bhattampi bhuttaṁ na sammā pariṇāmaṁ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo; imināyaṁ kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto”ti. Antagaṇṭhiṁ viniveṭhetvā antāni paṭipavesetvā udaracchaviṁ sibbitvā ālepaṁ adāsi. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhiputto nacirasseva arogo ahosi. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhi—“putto me arogo ṭhito”ti jīvakassa komārabhaccassa soḷasasahassāni pādāsi. Atha kho jīvako komārabhacco tāni soḷasasahassāni ādāya punadeva rājagahaṁ paccāgañchi. 6. Pajjotarājavatthu Tena kho pana samayena rañño pajjotassa paṇḍurogābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu arogaṁ kātuṁ. Bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsu. Atha kho rājā pajjoto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa santike dūtaṁ pāhesi—“mayhaṁ kho tādiso ābādho, sādhu devo jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpetu, so maṁ tikicchissatī”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṁ komārabhaccaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe jīvaka; ujjeniṁ gantvā rājānaṁ pajjotaṁ tikicchāhī”ti. “Evaṁ, devā”ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā ujjeniṁ gantvā yena rājā pajjoto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pajjotassa vikāraṁ sallakkhetvā rājānaṁ pajjotaṁ etadavoca—“sappiṁ dehi, sappiṁ, deva, nippacissāmi. Taṁ devo pivissatī”ti. “Alaṁ, bhaṇe jīvaka, yaṁ te sakkā vinā sappinā arogaṁ kātuṁ taṁ karohi. Jegucchaṁ me sappi, paṭikūlan”ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi—“imassa kho rañño tādiso ābādho, na sakkā vinā sappinā arogaṁ kātuṁ. Yannūnāhaṁ sappiṁ nippaceyyaṁ kasāvavaṇṇaṁ kasāvagandhaṁ kasāvarasan”ti. Atha kho jīvako komārabhacco nānābhesajjehi sappiṁ nippaci kasāvavaṇṇaṁ kasāvagandhaṁ kasāvarasaṁ. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi—“imassa kho rañño sappi pītaṁ pariṇāmentaṁ uddekaṁ dassati. Caṇḍoyaṁ rājā ghātāpeyyāpi maṁ. Yannūnāhaṁ paṭikacceva āpuccheyyan”ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena rājā pajjoto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ pajjotaṁ etadavoca—“mayaṁ kho, deva, vejjā nāma tādisena muhuttena mūlāni uddharāma bhesajjāni saṁharāma. Sādhu devo vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpetu—yena vāhanena jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ pavisatū”ti. Atha kho rājā pajjoto vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpesi—“yena vāhanena jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena 805 --- pli-tv-kd8 1:1 dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ pavisatū”ti. Tena kho pana samayena rañño pajjotassa bhaddavatikā nāma hatthinikā paññāsayojanikā hoti. Atha kho jīvako komārabhacco rañño pajjotassa sappiṁ upanāmesi—“kasāvaṁ devo pivatū”ti. Atha kho jīvako komārabhacco rājānaṁ pajjotaṁ sappiṁ pāyetvā hatthisālaṁ gantvā bhaddavatikāya hatthinikāya nagaramhā nippati. Atha kho rañño pajjotassa taṁ sappi pītaṁ pariṇāmentaṁ uddekaṁ adāsi. Atha kho rājā pajjoto manusse etadavoca—“duṭṭhena, bhaṇe, jīvakena sappiṁ pāyitomhi. Tena hi, bhaṇe, jīvakaṁ vejjaṁ vicinathā”ti. “Bhaddavatikāya, deva, hatthinikāya nagaramhā nippatito”ti. Tena kho pana samayena rañño pajjotassa kāko nāma dāso saṭṭhiyojaniko hoti, amanussena paṭicca jāto. Atha kho rājā pajjoto kākaṁ dāsaṁ āṇāpesi—“gaccha, bhaṇe kāka, jīvakaṁ vejjaṁ nivattehi—rājā taṁ, ācariya, nivattāpetīti. Ete kho, bhaṇe kāka, vejjā nāma bahumāyā. Mā cassa kiñci paṭiggahesī”ti. Atha kho kāko dāso jīvakaṁ komārabhaccaṁ antarāmagge kosambiyaṁ sambhāvesi pātarāsaṁ karontaṁ. Atha kho kāko dāso jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“rājā taṁ, ācariya, nivattāpetī”ti. “Āgamehi, bhaṇe kāka, yāva bhuñjāma. Handa, bhaṇe kāka, bhuñjassū”ti. “Alaṁ, ācariya, raññāmhi āṇatto—ete kho, bhaṇe kāka, vejjā nāma bahumāyā, mā cassa kiñci paṭiggahesī”ti. Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco nakhena bhesajjaṁ olumpetvā āmalakañca khādati pānīyañca pivati. Atha kho jīvako komārabhacco kākaṁ dāsaṁ etadavoca—“handa, bhaṇe kāka, āmalakañca khāda pānīyañca pivassū”ti. Atha kho kāko dāso—“ayaṁ kho vejjo āmalakañca khādati pānīyañca pivati, na arahati kiñci pāpakaṁ hotun”ti—upaḍḍhāmalakañca khādi pānīyañca apāyi. Tassa taṁ upaḍḍhāmalakaṁ khāditaṁ tattheva nicchāresi. Atha kho kāko dāso jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“atthi me, ācariya, jīvitan”ti? “Mā, bhaṇe kāka, bhāyi, tvañceva arogo bhavissasi rājā ca. Caṇḍo so rājā ghātāpeyyāpi maṁ, tenāhaṁ na nivattāmī”ti bhaddavatikaṁ hatthinikaṁ kākassa niyyādetvā yena rājagahaṁ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṁ ārocesi. “Suṭṭhu, bhaṇe jīvaka, akāsi yampi na nivatto, caṇḍo so rājā ghātāpeyyāpi tan”ti. Atha kho rājā pajjoto arogo samāno jīvakassa komārabhaccassa santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchatu jīvako, varaṁ dassāmī”ti. “Alaṁ, ayyo, adhikāraṁ me devo saratū”ti. 7. Siveyyakadussayugakathā Tena kho pana samayena rañño pajjotassa siveyyakaṁ dussayugaṁ uppannaṁ hoti—bahūnaṁ dussānaṁ bahūnaṁ dussayugānaṁ bahūnaṁ dussayugasatānaṁ bahūnaṁ dussayugasahassānaṁ bahūnaṁ dussayugasatasahassānaṁ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Atha kho rājā pajjoto taṁ siveyyakaṁ dussayugaṁ jīvakassa komārabhaccassa pāhesi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi—“idaṁ kho me siveyyakaṁ dussayugaṁ raññā pajjotena pahitaṁ—bahūnaṁ dussānaṁ bahūnaṁ dussayugānaṁ bahūnaṁ dussayugasatānaṁ bahūnaṁ dussayugasahassānaṁ bahūnaṁ dussayugasatasahassānaṁ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Nayidaṁ añño koci paccārahati aññatra tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena, raññā vā māgadhena seniyena bimbisārenā”ti. 8. Samattiṁsavirecanakathā Tena kho pana samayena bhagavato kāyo dosābhisanno hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“dosābhisanno kho, ānanda, tathāgatassa kāyo. Icchati tathāgato virecanaṁ pātun”ti. Atha kho āyasmā ānando yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“dosābhisanno kho, āvuso jīvaka, tathāgatassa kāyo. Icchati tathāgato virecanaṁ pātun”ti. “Tena hi, bhante ānanda, bhagavato kāyaṁ katipāhaṁ sinehethā”ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato kāyaṁ katipāhaṁ sinehetvā yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca—“siniddho kho, 806 --- pli-tv-kd8 1:1 āvuso jīvaka, tathāgatassa kāyo. Yassadāni kālaṁ maññasī”ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi—“na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ bhagavato oḷārikaṁ virecanaṁ dadeyyan”ti. Tīṇi uppalahatthāni nānābhesajjehi paribhāvetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṁ uppalahatthaṁ bhagavato upanāmesi—“imaṁ, bhante, bhagavā paṭhamaṁ uppalahatthaṁ upasiṅghatu. Idaṁ bhagavantaṁ dasakkhattuṁ virecessatī”ti. Dutiyaṁ uppalahatthaṁ bhagavato upanāmesi—“imaṁ, bhante, bhagavā dutiyaṁ uppalahatthaṁ upasiṅghatu. Idaṁ bhagavantaṁ dasakkhattuṁ virecessatī”ti. Tatiyaṁ uppalahatthaṁ bhagavato upanāmesi—“imaṁ, bhante, bhagavā tatiyaṁ uppalahatthaṁ upasiṅghatu. Idaṁ bhagavantaṁ dasakkhattuṁ virecessatī”ti. Evaṁ bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ bhavissatīti. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ datvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi—“mayā kho bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ dinnaṁ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṁ samattiṁsakkhattuṁ virecessati, ekūnattiṁsakkhattuṁ bhagavantaṁ virecessati. Api ca bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṁ bhagavantaṁ sakiṁ virecessati. Evaṁ bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ bhavissatī”ti. Atha kho bhagavā jīvakassa komārabhaccassa cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“idhānanda, jīvakassa komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi—‘mayā kho bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ dinnaṁ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṁ samatiṁsakkhattuṁ virecessati, ekūnattiṁsakkhattuṁ bhagavantaṁ virecessati. Api ca bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṁ bhagavantaṁ sakiṁ virecessati. Evaṁ bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ bhavissatī’ti. Tena hānanda, uṇhodakaṁ paṭiyādehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā uṇhodakaṁ paṭiyādesi. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca—“viritto, bhante, bhagavā”ti? “Virittomhi, jīvakā”ti. “Idha mayhaṁ, bhante, bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi—‘mayā kho bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ dinnaṁ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṁ samattiṁsakkhattuṁ virecessati, ekūnattiṁsakkhattuṁ bhagavantaṁ virecessati. Api ca bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṁ bhagavantaṁ sakiṁ virecessati. Evaṁ bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ bhavissatī’ti. Nahāyatu, bhante, bhagavā, nahāyatu sugato”ti. Atha kho bhagavā uṇhodakaṁ nahāyi. Nahātaṁ bhagavantaṁ sakiṁ virecesi. Evaṁ bhagavato samattiṁsāya virecanaṁ ahosi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca—“yāva, bhante, bhagavato kāyo pakatatto hoti, alaṁ yūsapiṇḍapātenā”ti. 9. Varayācanākathā Atha kho bhagavato kāyo nacirasseva pakatatto ahosi. Atha kho jīvako komārabhacco taṁ siveyyakaṁ dussayugaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca—“ekāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ varaṁ yācāmī”ti. “Atikkantavarā kho, jīvaka, tathāgatā”ti. “Yañca, bhante, kappati yañca anavajjan”ti. “Vadehi, jīvakā”ti. “Bhagavā, bhante, paṁsukūliko, bhikkhusaṅgho ca. Idaṁ me, bhante, siveyyakaṁ dussayugaṁ raññā pajjotena pahitaṁ—bahūnaṁ dussānaṁ bahūnaṁ dussayugānaṁ bahūnaṁ dussayugasatānaṁ bahūnaṁ dussayugasahassānaṁ bahūnaṁ dussayugasatasahassānaṁ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā siveyyakaṁ dussayugaṁ; bhikkhusaṅghassa ca gahapaticīvaraṁ anujānātū”ti. Paṭiggahesi bhagavā siveyyakaṁ dussayugaṁ. Atha kho bhagavā jīvakaṁ komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito 807 --- pli-tv-kd8 1:1 sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, gahapaticīvaraṁ. Yo icchati, paṁsukūliko hotu. Yo icchati, gahapaticīvaraṁ sādiyatu. Itarītarenapāhaṁ, bhikkhave, santuṭṭhiṁ vaṇṇemī”ti. Assosuṁ kho rājagahe manussā—“bhagavatā kira bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan”ti. Te ca manussā haṭṭhā ahesuṁ udaggā—“idāni kho mayaṁ dānāni dassāma puññāni karissāma, yato bhagavatā bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan”ti. Ekāheneva rājagahe bahūni cīvarasahassāni uppajjiṁsu. Assosuṁ kho jānapadā manussā—“bhagavatā kira bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan”ti. Te ca manussā haṭṭhā ahesuṁ udaggā—“idāni kho mayaṁ dānāni dassāma puññāni karissāma, yato bhagavatā bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan”ti. Janapadepi ekāheneva bahūni cīvarasahassāni uppajjiṁsu. Tena kho pana samayena saṅghassa pāvāro uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pāvāran”ti. Koseyyapāvāro uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, koseyyapāvāran”ti. Kojavaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kojavan”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2 10. Kambalānujānanādikathā Tena kho pana samayena kāsirājā jīvakassa komārabhaccassa aḍḍhakāsikaṁ kambalaṁ pāhesi upaḍḍhakāsinaṁ khamamānaṁ. Atha kho jīvako komārabhacco taṁ aḍḍhakāsikaṁ kambalaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca—“ayaṁ me, bhante, aḍḍhakāsiko kambalo kāsiraññā pahito upaḍḍhakāsinaṁ khamamāno. Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā kambalaṁ, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā kambalaṁ. Atha kho bhagavā jīvakaṁ komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi …pe… padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, kambalan”ti. 3 Tena kho pana samayena saṅghassa uccāvacāni cīvarāni uppannāni honti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho bhagavatā cīvaraṁ anuññātaṁ, kiṁ ananuññātan”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, cha cīvarāni—khomaṁ kappāsikaṁ koseyyaṁ kambalaṁ sāṇaṁ bhaṅgan”ti. Tena kho pana samayena ye te bhikkhū gahapaticīvaraṁ sādiyanti te kukkuccāyantā paṁsukūlaṁ na sādiyanti—“ekaṁyeva bhagavatā cīvaraṁ anuññātaṁ, na dve”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gahapaticīvaraṁ sādiyantena paṁsukūlampi sādiyituṁ; tadubhayenapāhaṁ, bhikkhave, santuṭṭhiṁ vaṇṇemī”ti. 4 11. Paṁsukūlapariyesanakathā Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū nāgamesuṁ. Ye te bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya te paṁsukūlāni labhiṁsu. Ye te bhikkhū nāgamesuṁ te evamāhaṁsu—“amhākampi, āvuso, bhāgaṁ dethā”ti. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ, āvuso, tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma. Kissa tumhe nāgamitthā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, nāgamentānaṁ nākāmā bhāgaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū āgamesuṁ. Ye te bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya te paṁsukūlāni labhiṁsu. Ye te bhikkhū āgamesuṁ te evamāhaṁsu—“amhākampi, āvuso, bhāgaṁ dethā”ti. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ, āvuso, tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma. Kissa tumhe na okkamitthā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āgamentānaṁ akāmā bhāgaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū paṭhamaṁ susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū pacchā okkamiṁsu. Ye te bhikkhū paṭhamaṁ susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya te paṁsukūlāni labhiṁsu. Ye te bhikkhū 808 --- pli-tv-kd8 1:4 pacchā okkamiṁsu te na labhiṁsu. Te evamāhaṁsu—“amhākampi, āvuso, bhāgaṁ dethā”ti. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ, āvuso, tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma. Kissa tumhe pacchā okkamitthā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pacchā okkantānaṁ nākāmā bhāgaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te sadisā susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya. Ekacce bhikkhū paṁsukūlāni labhiṁsu, ekacce bhikkhū na labhiṁsu. Ye te bhikkhū na labhiṁsu, te evamāhaṁsu—“amhākampi, āvuso, bhāgaṁ dethā”ti. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ, āvuso, tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma. Kissa tumhe na labhitthā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sadisānaṁ okkantānaṁ akāmā bhāgaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te katikaṁ katvā susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya. Ekacce bhikkhū paṁsukūlāni labhiṁsu, ekacce bhikkhū na labhiṁsu. Ye te bhikkhū na labhiṁsu te evamāhaṁsu—“amhākampi, āvuso, bhāgaṁ dethā”ti. Te evamāhaṁsu—“na mayaṁ, āvuso, tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma. Kissa tumhe na labhitthā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, katikaṁ katvā okkantānaṁ akāmā bhāgaṁ dātun”ti. 5 12. Cīvarapaṭiggāhakasammutikathā Tena kho pana samayena manussā cīvaraṁ ādāya ārāmaṁ āgacchanti. Te paṭiggāhakaṁ alabhamānā paṭiharanti. Cīvaraṁ parittaṁ uppajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ cīvarapaṭiggāhakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarapaṭiggāhakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarapaṭiggāhakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 6 Tena kho pana samayena cīvarapaṭiggāhakā bhikkhū cīvaraṁ paṭiggahetvā tattheva ujjhitvā pakkamanti. Cīvaraṁ nassati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ cīvaranidahakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, nihitānihitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvaranidahakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvaranidahakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvaranidahakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvaranidahako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 7 13. Bhaṇḍāgārasammutiādikathā Tena kho pana samayena cīvaranidahako bhikkhu maṇḍapepi rukkhamūlepi nibbakosepi cīvaraṁ nidahati, undūrehipi upacikāhipi khajjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhaṇḍāgāraṁ sammannituṁ, yaṁ saṅgho ākaṅkhati vihāraṁ vā aḍḍhayogaṁ vā pāsādaṁ vā hammiyaṁ vā guhaṁ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ bhaṇḍāgāraṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ bhaṇḍāgāraṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa bhaṇḍāgārassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo vihāro bhaṇḍāgāraṁ. Khamati saṅghassa, tasmā 809 --- pli-tv-kd8 1:7 tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 8 Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṁ aguttaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ bhaṇḍāgārikaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, guttāguttañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ bhaṇḍāgārikaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ bhaṇḍāgārikaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhaṇḍāgārikassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhaṇḍāgāriko. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhaṇḍāgārikaṁ vuṭṭhāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bhaṇḍāgāriko vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 9 Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṁ ussannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sammukhībhūtena saṅghena bhājetun”ti. Tena kho pana samayena saṅgho cīvaraṁ bhājento kolāhalaṁ akāsi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ cīvarabhājakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarabhājakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarabhājakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarabhājakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarabhājako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho cīvarabhājakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho cīvaraṁ bhājetabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṁ uccinitvā tulayitvā vaṇṇāvaṇṇaṁ katvā bhikkhū gaṇetvā vaggaṁ bandhitvā cīvarapaṭivīsaṁ ṭhapetun”ti. Atha kho cīvarabhājakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho sāmaṇerānaṁ cīvarapaṭivīso dātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṁ upaḍḍhapaṭivīsaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sakena bhāgena uttaritukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uttarantassa sakaṁ bhāgaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu atirekabhāgena uttaritukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, anukkhepe dinne atirekabhāgaṁ dātun”ti. Atha kho cīvarabhājakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho cīvarapaṭivīso dātabbo, āgatapaṭipāṭiyā nu kho udāhu yathāvuḍḍhan”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vikalake tosetvā kusapātaṁ kātun”ti. 10 14. Cīvararajanakathā Tena kho pana samayena bhikkhū chakaṇenapi paṇḍumattikāyapi cīvaraṁ rajanti. Cīvaraṁ dubbaṇṇaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, cha rajanāni—mūlarajanaṁ, khandharajanaṁ, tacarajanaṁ, pattarajanaṁ, puppharajanaṁ, phalarajanan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sītudakāya cīvaraṁ rajanti. Cīvaraṁ duggandhaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, rajanaṁ pacituṁ cullaṁ rajanakumbhin”ti. Rajanaṁ uttariyati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uttarāḷumpaṁ bandhitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū na jānanti rajanaṁ pakkaṁ vā apakkaṁ vā. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, udake vā nakhapiṭṭhikāya vā thevakaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū rajanaṁ 810 --- pli-tv-kd8 1:10 oropentā kumbhiṁ āviñchanti. Kumbhī bhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, rajanuḷuṅkaṁ daṇḍakathālakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ rajanabhājanaṁ na saṁvijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, rajanakolambaṁ rajanaghaṭan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū pātiyāpi pattepi cīvaraṁ omaddanti. Cīvaraṁ paribhijjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, rajanadoṇikan”ti. 11 Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya cīvaraṁ pattharanti. Cīvaraṁ paṁsukitaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthārakan”ti. Tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Majjhena laggenti. Rajanaṁ ubhato galati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇe bandhitun”ti. Kaṇṇo jīrati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇasuttakan”ti. Rajanaṁ ekato galati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajetuṁ, na ca acchinne theve pakkamitun”ti. Tena kho pana samayena cīvaraṁ patthinnaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, udake osāretun”ti. Tena kho pana samayena cīvaraṁ pharusaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pāṇinā ākoṭetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū acchinnakāni cīvarāni dhārenti dantakāsāvāni. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi nāma gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, acchinnakāni cīvarāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 12 15. Chinnakacīvarānujānana Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena dakkhiṇāgiri tena cārikaṁ pakkāmi. Addasā kho bhagavā magadhakhettaṁ acchibaddhaṁ pāḷibaddhaṁ mariyādabaddhaṁ siṅghāṭakabaddhaṁ, disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“passasi no tvaṁ, ānanda, magadhakhettaṁ acchibaddhaṁ pāḷibaddhaṁ mariyādabaddhaṁ siṅghāṭakabaddhan”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Ussahasi tvaṁ, ānanda, bhikkhūnaṁ evarūpāni cīvarāni saṁvidahitun”ti? “Ussahāmi, bhagavā”ti. Atha kho bhagavā dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punadeva rājagahaṁ paccāgañchi. Atha kho āyasmā ānando sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ cīvarāni saṁvidahitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“passatu me, bhante, bhagavā cīvarāni saṁvidahitānī”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando; yatra hi nāma mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānissati, kusimpi nāma karissati, aḍḍhakusimpi nāma karissati, maṇḍalampi nāma karissati, aḍḍhamaṇḍalampi nāma karissati, vivaṭṭampi nāma karissati, anuvivaṭṭampi nāma karissati, gīveyyakampi nāma karissati, jaṅgheyyakampi nāma karissati, bāhantampi nāma karissati, chinnakaṁ bhavissati, satthalūkhaṁ samaṇasāruppaṁ paccatthikānañca anabhicchitaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, chinnakaṁ saṅghāṭiṁ chinnakaṁ uttarāsaṅgaṁ chinnakaṁ antaravāsakan”ti. 13 16. Ticīvarānujānana Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Addasa bhagavā antarā ca rājagahaṁ antarā ca vesāliṁ addhānamaggappaṭipanno sambahule bhikkhū cīvarehi ubbhaṇḍite sīsepi cīvarabhisiṁ karitvā khandhepi cīvarabhisiṁ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṁ karitvā āgacchante, disvāna bhagavato etadahosi—“atilahuṁ kho ime moghapurisā cīvare bāhullāya āvattā. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ, mariyādaṁ ṭhapeyyan”ti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati gotamake cetiye. Tena kho pana samayena bhagavā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṁ ajjhokāse ekacīvaro nisīdi. Na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. Nikkhante paṭhame yāme sītaṁ bhagavantaṁ ahosi. Dutiyaṁ bhagavā cīvaraṁ pārupi. Na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. Nikkhante 811 --- pli-tv-kd8 1:13 majjhime yāme sītaṁ bhagavantaṁ ahosi. Tatiyaṁ bhagavā cīvaraṁ pārupi. Na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. Nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṁ bhagavantaṁ ahosi. Catutthaṁ bhagavā cīvaraṁ pārupi. Na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. Atha kho bhagavato etadahosi—“yepi kho te kulaputtā imasmiṁ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā tepi sakkonti ticīvarena yāpetuṁ. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ, mariyādaṁ ṭhapeyyaṁ, ticīvaraṁ anujāneyyan”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“idhāhaṁ, bhikkhave, antarā ca rājagahaṁ antarā ca vesāliṁ addhānamaggappaṭipanno addasaṁ sambahule bhikkhū cīvarehi ubbhaṇḍite sīsepi cīvarabhisiṁ karitvā khandhepi cīvarabhisiṁ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṁ karitvā āgacchante, disvāna me etadahosi—‘atilahuṁ kho ime moghapurisā cīvare bāhullāya āvattā. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ, mariyādaṁ ṭhapeyyan’ti. Idhāhaṁ, bhikkhave, sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṁ ajjhokāse ekacīvaro nisīdiṁ. Na maṁ sītaṁ ahosi. Nikkhante paṭhame yāme sītaṁ maṁ ahosi. Dutiyāhaṁ cīvaraṁ pārupiṁ. Na maṁ sītaṁ ahosi. Nikkhante majjhime yāme sītaṁ maṁ ahosi. Tatiyāhaṁ cīvaraṁ pārupiṁ. Na maṁ sītaṁ ahosi. Nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṁ maṁ ahosi. Catutthāhaṁ cīvaraṁ pārupiṁ. Na maṁ sītaṁ ahosi. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—‘yepi kho te kulaputtā imasmiṁ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā tepi sakkonti ticīvarena yāpetuṁ. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ, mariyādaṁ ṭhapeyyaṁ, ticīvaraṁ anujāneyyan’ti. Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṁ—diguṇaṁ saṅghāṭiṁ, ekacciyaṁ uttarāsaṅgaṁ, ekacciyaṁ antaravāsakan”ti. 17. Atirekacīvarakathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā ticīvaraṁ anuññātan”ti—aññeneva ticīvarena gāmaṁ pavisanti, aññena ticīvarena ārāme acchanti, aññena ticīvarena nahānaṁ otaranti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṁ dhāressantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, atirekacīvaraṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, yathādhammo kāretabbo”ti. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekacīvaraṁ uppannaṁ hoti. Āyasmā ca ānando taṁ cīvaraṁ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi—“bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ—‘na atirekacīvaraṁ dhāretabban’ti. Idañca me atirekacīvaraṁ uppannaṁ. Ahañcimaṁ cīvaraṁ āyasmato sāriputtassa dātukāmo. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kīvaciraṁ panānanda, sāriputto āgacchissatī”ti? “Navamaṁ vā, bhagavā, divasaṁ, dasamaṁ vā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ dhāretun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ atirekacīvaraṁ uppannaṁ hoti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho amhehi atirekacīvare paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, atirekacīvaraṁ vikappetun”ti. 14 Atha kho bhagavā vesāliyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno antaravāsako chiddo hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā ticīvaraṁ anuññātaṁ—diguṇā saṅghāṭi, ekacciyo uttarāsaṅgo, ekacciyo antaravāsako. Ayañca me antaravāsako chiddo. Yannūnāhaṁ aggaḷaṁ acchupeyyaṁ, samantato dupaṭṭaṁ bhavissati, majjhe ekacciyan”ti. Atha kho so bhikkhu aggaḷaṁ acchupesi. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto taṁ bhikkhuṁ 812 --- pli-tv-kd8 1:14 aggaḷaṁ acchupentaṁ, disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kiṁ tvaṁ, bhikkhu, karosī”ti? “Aggaḷaṁ, bhagavā, acchupemī”ti. “Sādhu sādhu, bhikkhu; sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, aggaḷaṁ acchupesī”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṁ dussānaṁ ahatakappānaṁ diguṇaṁ saṅghāṭiṁ, ekacciyaṁ uttarāsaṅgaṁ, ekacciyaṁ antaravāsakaṁ; utuddhaṭānaṁ dussānaṁ catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ, diguṇaṁ uttarāsaṅgaṁ, diguṇaṁ antaravāsakaṁ; paṁsukūle yāvadatthaṁ; pāpaṇike ussāho karaṇīyo. Anujānāmi, bhikkhave, aggaḷaṁ tunnaṁ ovaṭṭikaṁ kaṇḍusakaṁ daḷhīkamman”ti. 15 18. Visākhāvatthu Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho visākhā migāramātā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Tena kho pana samayena tassā rattiyā accayena cātuddīpiko mahāmegho pāvassi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“yathā, bhikkhave, jetavane vassati evaṁ catūsu dīpesu vassati. Ovassāpetha, bhikkhave, kāyaṁ. Ayaṁ pacchimako cātuddīpiko mahāmegho”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā nikkhittacīvarā kāyaṁ ovassāpenti. Atha kho visākhā migāramātā paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā dāsiṁ āṇāpesi—“gaccha, je. Ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi—kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. “Evaṁ, ayye”ti kho sā dāsī visākhāya migāramātuyā paṭissuṇitvā ārāmaṁ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṁ ovassāpente, disvāna—“natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentī”ti—yena visākhā migāramātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā visākhaṁ migāramātaraṁ etadavoca—“natthayye, ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentī”ti. Atha kho visākhāya migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho ayyā nikkhittacīvarā kāyaṁ ovassāpenti. Sāyaṁ bālā maññittha—natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentī”ti, puna dāsiṁ āṇāpesi—“gaccha, je. Ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi—kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho te bhikkhū gattāni sītiṁ karitvā kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṁ pavisiṁsu. Atha kho sā dāsī ārāmaṁ gantvā bhikkhū apassantī—“natthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo”ti—yena visākhā migāramātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā visākhaṁ migāramātaraṁ etadavoca—“natthayye, ārāme bhikkhū, suñño ārāmo”ti. Atha kho visākhāya migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho ayyā gattāni sītiṁ karitvā kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṁ paviṭṭhā. Sāyaṁ bālā maññittha—natthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo”ti, puna dāsiṁ āṇāpesi—“gaccha, je. Ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi—kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“sandahatha, bhikkhave, pattacīvaraṁ; kālo bhattassā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito visākhāya migāramātuyā koṭṭhake pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho visākhā migāramātā—“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma 813 --- pli-tv-kd8 1:15 jaṇṇukamattesupi oghesu pavattamānesu, kaṭimattesupi oghesu pavattamānesu, na hi nāma ekabhikkhussapi pādā vā cīvarāni vā allāni bhavissantī”ti—haṭṭhā udaggā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṁ etadavoca—“aṭṭhāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ varāni yācāmī”ti. “Atikkantavarā kho, visākhe, tathāgatā”ti. “Yāni ca, bhante, kappiyāni yāni ca anavajjānī”ti. “Vadehi, visākhe”ti. “Icchāmahaṁ, bhante, saṅghassa yāvajīvaṁ vassikasāṭikaṁ dātuṁ, āgantukabhattaṁ dātuṁ, gamikabhattaṁ dātuṁ, gilānabhattaṁ dātuṁ, gilānupaṭṭhākabhattaṁ dātuṁ, gilānabhesajjaṁ dātuṁ, dhuvayāguṁ dātuṁ, bhikkhunisaṅghassa udakasāṭikaṁ dātun”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, visākhe, atthavasaṁ sampassamānā tathāgataṁ aṭṭha varāni yācasī”ti? “Idhāhaṁ, bhante, dāsiṁ āṇāpesiṁ—‘gaccha, je. Ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi—kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan’ti. Atha kho sā, bhante, dāsī ārāmaṁ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṁ ovassāpente, disvāna—‘natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentī’ti—yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ etadavoca—‘natthayye, ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentī’ti. Asuci, bhante, naggiyaṁ jegucchaṁ paṭikūlaṁ. Imāhaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ vassikasāṭikaṁ dātuṁ. Puna caparaṁ, bhante, āgantuko bhikkhu na vīthikusalo na gocarakusalo kilanto piṇḍāya carati. So me āgantukabhattaṁ bhuñjitvā vīthikusalo gocarakusalo akilanto piṇḍāya carissati. Imāhaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ āgantukabhattaṁ dātuṁ. Puna caparaṁ, bhante, gamiko bhikkhu attano bhattaṁ pariyesamāno satthā vā vihāyissati, yattha vā vāsaṁ gantukāmo bhavissati tattha vikāle upagacchissati, kilanto addhānaṁ gamissati. So me gamikabhattaṁ bhuñjitvā satthā na vihāyissati, yattha vāsaṁ gantukāmo bhavissati tattha kāle upagacchissati, akilanto addhānaṁ gamissati. Imāhaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gamikabhattaṁ dātuṁ. Puna caparaṁ, bhante, gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhojanāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā vā bhavissati. Tassa me gilānabhattaṁ bhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā na bhavissati. Imāhaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gilānabhattaṁ dātuṁ. Puna caparaṁ, bhante, gilānupaṭṭhāko bhikkhu attano bhattaṁ pariyesamāno gilānassa ussūre bhattaṁ nīharissati, bhattacchedaṁ karissati. So me gilānupaṭṭhākabhattaṁ bhuñjitvā gilānassa kālena bhattaṁ nīharissati, bhattacchedaṁ na karissati. Imāhaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gilānupaṭṭhākabhattaṁ dātuṁ. Puna caparaṁ, bhante, gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhesajjāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā vā bhavissati. Tassa me gilānabhesajjaṁ paribhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā na bhavissati. Imāhaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gilānabhesajjaṁ dātuṁ. Puna caparaṁ, bhante, bhagavatā andhakavinde dasānisaṁse sampassamānena yāgu anuññātā. Tyāhaṁ, bhante, ānisaṁse sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ dhuvayāguṁ dātuṁ. Idha, bhante, bhikkhuniyo aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiṁ naggā ekatitthe nahāyanti. Tā, bhante, vesiyā bhikkhuniyo uppaṇḍesuṁ—‘kiṁ nu kho nāma tumhākaṁ, ayye, daharānaṁ brahmacariyaṁ ciṇṇena, nanu nāma kāmā paribhuñjitabbā; yadā jiṇṇā bhavissatha tadā brahmacariyaṁ carissatha. Evaṁ tumhākaṁ ubho atthā pariggahitā bhavissantī’ti. Tā, bhante, bhikkhuniyo vesiyāhi uppaṇḍiyamānā maṅkū ahesuṁ. Asuci, bhante, mātugāmassa naggiyaṁ jegucchaṁ paṭikūlaṁ. Imāhaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamānā icchāmi bhikkhunisaṅghassa yāvajīvaṁ udakasāṭikaṁ dātun”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, visākhe, ānisaṁsaṁ sampassamānā tathāgataṁ aṭṭha varāni yācasī”ti? “Idha, bhante, 814 --- pli-tv-kd8 1:15 disāsu vassaṁvuṭṭhā bhikkhū sāvatthiṁ āgacchissanti bhagavantaṁ dassanāya. Te bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pucchissanti—‘itthannāmo, bhante, bhikkhu kālaṅkato, tassa kā gati ko abhisamparāyo’ti? Taṁ bhagavā byākarissati sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā. Tyāhaṁ upasaṅkamitvā pucchissāmi—‘āgatapubbā nu kho, bhante, tena ayyena sāvatthī’ti? Sace me vakkhanti—‘āgatapubbā tena bhikkhunā sāvatthī’ti niṭṭhamettha gacchissāmi—‘nissaṁsayaṁ me paribhuttaṁ tena ayyena vassikasāṭikā vā āgantukabhattaṁ vā gamikabhattaṁ vā gilānabhattaṁ vā gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā gilānabhesajjaṁ vā dhuvayāgu vā’ti. Tassā me tadanussarantiyā pāmujjaṁ jāyissati, pamuditāya pīti jāyissati, pītimanāya kāyo passambhissati, passaddhakāyā sukhaṁ vediyissāmi, sukhiniyā cittaṁ samādhiyissati. Sā me bhavissati indriyabhāvanā balabhāvanā bojjhaṅgabhāvanā. Imāhaṁ, bhante, ānisaṁsaṁ sampassamānā tathāgataṁ aṭṭha varāni yācāmī”ti. “Sādhu sādhu, visākhe; sādhu kho tvaṁ, visākhe, imaṁ ānisaṁsaṁ sampassamānā tathāgataṁ aṭṭha varāni yācasi. Anujānāmi te, visākhe, aṭṭha varānī”ti. Atha kho bhagavā visākhaṁ migāramātaraṁ imāhi gāthāhi anumodi—“Yā annapānaṁ dadatippamoditā, Sīlūpapannā sugatassa sāvikā; Dadāti dānaṁ abhibhuyya maccharaṁ, Sovaggikaṁ sokanudaṁ sukhāvahaṁ. Dibbaṁ sā labhate āyuṁ, Āgamma maggaṁ virajaṁ anaṅgaṇaṁ; Sā puññakāmā sukhinī anāmayā, Saggamhi kāyamhi ciraṁ pamodatī”ti. Atha kho bhagavā visākhaṁ migāramātaraṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, vassikasāṭikaṁ, āgantukabhattaṁ, gamikabhattaṁ, gilānabhattaṁ, gilānupaṭṭhākabhattaṁ, gilānabhesajjaṁ, dhuvayāguṁ, bhikkhunisaṅghassa udakasāṭikan”ti. Visākhābhāṇavāro niṭṭhito. 16 19. Nisīdanādianujānana Tena kho pana samayena bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṁ okkamanti. Tesaṁ muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci muccati, senāsanaṁ asucinā makkhiyati. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto addasa senāsanaṁ asucinā makkhitaṁ, disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ etaṁ, ānanda, senāsanaṁ makkhitan”ti? “Etarahi, bhante, bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṁ okkamanti. Tesaṁ muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci muccati; tayidaṁ, bhagavā, senāsanaṁ asucinā makkhitan”ti. “Evametaṁ, ānanda, evametaṁ, ānanda. Muccati hi, ānanda, muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci. Ye te, ānanda, bhikkhū upaṭṭhitassatī sampajānā niddaṁ okkamanti, tesaṁ asuci na muccati. Yepi te, ānanda, puthujjanā kāmesu vītarāgā, tesampi asuci na muccati. Aṭṭhānametaṁ, ānanda, anavakāso yaṁ arahato asuci mucceyyā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“idhāhaṁ, bhikkhave, ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto addasaṁ senāsanaṁ asucinā makkhitaṁ, disvāna ānandaṁ āmantesiṁ—‘kiṁ etaṁ, ānanda, senāsanaṁ makkhitan’ti? ‘Etarahi, bhante, bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṁ okkamanti. Tesaṁ muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci muccati; tayidaṁ, bhagavā, senāsanaṁ asucinā makkhitan’ti. ‘Evametaṁ, ānanda, evametaṁ, ānanda, muccati hi, ānanda, muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci. Ye te, ānanda, bhikkhū upaṭṭhitassatī sampajānā niddaṁ okkamanti, tesaṁ asuci na muccati. Yepi te, ānanda, puthujjanā kāmesu vītarāgā tesampi asuci na muccati. Aṭṭhānametaṁ, ānanda, anavakāso yaṁ arahato asuci mucceyyā’ti. Pañcime, bhikkhave, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamato—dukkhaṁ supati, dukkhaṁ paṭibujjhati, pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamato. 815 --- pli-tv-kd8 1:16 Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamato—sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamato. Anujānāmi, bhikkhave, kāyaguttiyā cīvaraguttiyā senāsanaguttiyā nisīdanan”ti. Tena kho pana samayena atikhuddakaṁ nisīdanaṁ na sabbaṁ senāsanaṁ saṅgopeti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yāvamahantaṁ paccattharaṇaṁ ākaṅkhati tāvamahantaṁ paccattharaṇaṁ kātun”ti. 17 Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyassa āyasmato belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti. Tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti. Tāni bhikkhū udakena temetvā temetvā apakaḍḍhanti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“kiṁ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho”ti? “Imassa, bhante, āyasmato thullakacchābādho. Lasikāya cīvarāni kāye lagganti. Tāni mayaṁ udakena temetvā temetvā apakaḍḍhāmā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, yassa kaṇḍu vā piḷakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho kaṇḍuppaṭicchādin”ti. 18 Atha kho visākhā migāramātā mukhapuñchanacoḷaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṁ etadavoca—“paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā mukhapuñchanacoḷaṁ, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Paṭiggahesi bhagavā mukhapuñchanacoḷaṁ. Atha kho bhagavā visākhaṁ migāramātaraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, mukhapuñchanacoḷakan”ti. 19 Tena kho pana samayena rojo mallo āyasmato ānandassa sahāyo hoti. Rojassa mallassa khomapilotikā āyasmato ānandassa hatthe nikkhittā hoti. Āyasmato ca ānandassa khomapilotikāya attho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṁ gahetuṁ—sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca, ālapito ca, jīvati ca, jānāti ca—gahite me attamano bhavissatīti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṁ gahetun”ti. 20 Tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ paripuṇṇaṁ hoti ticīvaraṁ. Attho ca hoti parissāvanehipi thavikāhipi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, parikkhāracoḷakan”ti. 20. Pacchimavikappanupagacīvarādikathā Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“yāni tāni bhagavatā anuññātāni ticīvaranti vā vassikasāṭikāti vā nisīdananti vā paccattharaṇanti vā kaṇḍuppaṭicchādīti vā mukhapuñchanacoḷanti vā parikkhāracoḷanti vā, sabbāni tāni adhiṭṭhātabbāni nu kho, udāhu vikappetabbānī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ; vassikasāṭikaṁ vassānaṁ cātumāsaṁ adhiṭṭhātuṁ, tato paraṁ vikappetuṁ; nisīdanaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ; paccattharaṇaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ; kaṇḍuppaṭicchādiṁ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṁ tato paraṁ vikappetuṁ; mukhapuñchanacoḷaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ; parikkhāracoḷaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetun”ti. 21 Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kittakaṁ pacchimaṁ nu kho cīvaraṁ vikappetabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṁ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṁ pacchimaṁ cīvaraṁ vikappetun”ti. Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa paṁsukūlakato garuko hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, suttalūkhaṁ kātun”ti. Vikaṇṇo 816 --- pli-tv-kd8 1:21 hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vikaṇṇaṁ uddharitun”ti. Suttā okiriyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, anuvātaṁ paribhaṇḍaṁ āropetun”ti. Tena kho pana samayena saṅghāṭiyā pattā lujjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhapadakaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno ticīvare kayiramāne sabbaṁ chinnakaṁ nappahoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dve chinnakāni ekaṁ acchinnakan”ti. Dve chinnakāni ekaṁ acchinnakaṁ nappahoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dve acchinnakāni ekaṁ chinnakan”ti. Dve acchinnakāni ekaṁ chinnakaṁ nappahoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetuṁ. Na ca, bhikkhave, sabbaṁ acchinnakaṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 22 Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bahuṁ cīvaraṁ uppannaṁ hoti. So ca taṁ cīvaraṁ mātāpitūnaṁ dātukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Mātāpitaroti kho, bhikkhave, dadamāne kiṁ vadeyyāma? Anujānāmi, bhikkhave, mātāpitūnaṁ dātuṁ. Na ca, bhikkhave, saddhādeyyaṁ vinipātetabbaṁ. Yo vinipāteyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 23 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu andhavane cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Corā taṁ cīvaraṁ avahariṁsu. So bhikkhu duccoḷo hoti lūkhacīvaro. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tvaṁ, āvuso, duccoḷo lūkhacīvarosī”ti? “Idhāhaṁ, āvuso, andhavane cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Corā taṁ cīvaraṁ avahariṁsu. Tenāhaṁ duccoḷo lūkhacīvaro”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, santaruttarena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena āyasmā ānando assatiyā santaruttarena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ—“nanu, āvuso ānanda, bhagavatā paññattaṁ—‘na santaruttarena gāmo pavisitabbo’ti? Kissa tvaṁ, āvuso ānanda, santaruttarena gāmaṁ paviṭṭho”ti? “Saccaṁ, āvuso, bhagavatā paññattaṁ—‘na santaruttarena gāmo pavisitabbo’ti. Api cāhaṁ assatiyā paviṭṭho”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcime, bhikkhave, paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya—gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṁ vā hoti, nadīpāraṁ gantuṁ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, atthatakathinaṁ vā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya. Pañcime, bhikkhave, paccayā uttarāsaṅgassa nikkhepāya …pe… antaravāsakassa nikkhepāya—gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṁ vā hoti, nadīpāraṁ gantuṁ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, atthatakathinaṁ vā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā uttarāsaṅgassa antaravāsakassa nikkhepāya. Pañcime, bhikkhave, paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāya—gilāno vā hoti, nissīmaṁ gantuṁ vā hoti, nadīpāraṁ gantuṁ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, vassikasāṭikā akatā vā hoti vippakatā vā. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāyā”ti. 24 21. Saṅghikacīvaruppādakathā Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu eko vassaṁ vasi. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṁsu. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Ahañcamhi ekako. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṁsu. Yannūnāhaṁ imāni saṅghikāni cīvarāni sāvatthiṁ hareyyan”ti. Atha kho so bhikkhu tāni cīvarāni ādāya sāvatthiṁ gantvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Tuyheva, bhikkhu, tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā”ti. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu eko vassaṁ vasati. Tattha manussā—‘saṅghassa demā’ti cīvarāni denti. Anujānāmi, bhikkhave, tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu utukālaṁ eko vasi. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṁsu. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Ahañcamhi ekako. Ime ca manussā—‘saṅghassa demā’ti cīvarāni adaṁsu. Yannūnāhaṁ imāni saṅghikāni cīvarāni sāvatthiṁ hareyyan”ti. Atha kho so bhikkhu tāni cīvarāni ādāya 817 --- pli-tv-kd8 1:24 sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu utukālaṁ eko vasati. Tattha manussā—‘saṅghassa demā’ti cīvarāni denti. Anujānāmi, bhikkhave, tena bhikkhunā tāni cīvarāni adhiṭṭhātuṁ—‘mayhimāni cīvarānī’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno taṁ cīvaraṁ anadhiṭṭhite añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi taṁ cīvaraṁ bhājiyamāne, apātite kuse, añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi taṁ cīvaraṁ bhājiyamāne, pātite kuse, añño bhikkhu āgacchati, nākāmā dātabbo bhāgo”ti. Tena kho pana samayena dve bhātikā therā, āyasmā ca isidāso āyasmā ca isibhaṭo, sāvatthiyaṁ vassaṁvuṭṭhā aññataraṁ gāmakāvāsaṁ agamaṁsu. Manussā—“cirassāpi therā āgatā”ti—sacīvarāni bhattāni adaṁsu. Āvāsikā bhikkhū there pucchiṁsu—“imāni, bhante, saṅghikāni cīvarāni there āgamma uppannāni, sādiyissanti therā bhāgan”ti. Therā evamāhaṁsu—“yathā kho mayaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, tumhākaṁyeva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā”ti. Tena kho pana samayena tayo bhikkhū rājagahe vassaṁ vasanti. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Mayañcamhā tayo janā. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Tena kho pana samayena sambahulā therā, āyasmā ca nilavāsī āyasmā ca sāṇavāsī āyasmā ca gotako āyasmā ca bhagu āyasmā ca phaḷikasantāno, pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho te bhikkhū pāṭaliputtaṁ gantvā there pucchiṁsu. Therā evamāhaṁsu—“yathā kho mayaṁ āvuso bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma, tumhākaṁyeva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā”ti. 25 22. Upanandasakyaputtavatthu Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sāvatthiyaṁ vassaṁvuṭṭho aññataraṁ gāmakāvāsaṁ agamāsi. Tattha ca bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. Te evamāhaṁsu—“imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan”ti? “Āmāvuso, sādiyissāmī”ti. Tato cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatthapi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. Tepi evamāhaṁsu—“imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan”ti? “Āmāvuso, sādiyissāmī”ti. Tatopi cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. Tatthapi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. Tepi evamāhaṁsu—“imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan”ti? “Āmāvuso, sādiyissāmī”ti. Tatopi cīvarabhāgaṁ gahetvā mahantaṁ cīvarabhaṇḍikaṁ ādāya punadeva sāvatthiṁ paccāgañchi. Bhikkhū evamāhaṁsu—“mahāpuññosi tvaṁ, āvuso upananda, bahuṁ te cīvaraṁ uppannan”ti. “Kuto me, āvuso, puññaṁ? Idhāhaṁ, āvuso, sāvatthiyaṁ vassaṁvuṭṭho aññataraṁ gāmakāvāsaṁ agamāsiṁ. Tattha bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. Te maṁ evamāhaṁsu—‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan’ti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tato cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsiṁ. Tatthapi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. Tepi maṁ evamāhaṁsu—‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan’ti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tatopi cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsiṁ. Tatthapi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. Tepi maṁ evamāhaṁsu—‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan’ti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tatopi cīvarabhāgaṁ aggahesiṁ. Evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppannan”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso upananda, aññatra vassaṁvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṁ sādiyī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto aññatra vassaṁvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṁ sādiyissatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, aññatra vassaṁvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṁ 818 --- pli-tv-kd8 1:25 sādiyī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, aññatra vassaṁvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṁ sādiyissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, aññatra vassaṁvuṭṭhena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto eko dvīsu āvāsesu vassaṁ vasi—“evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppajjissatī”ti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvarapaṭivīso dātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Detha, bhikkhave, moghapurisassa ekādhippāyaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu eko dvīsu āvāsesu vassaṁ vasati—‘evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppajjissatī’ti. Sace amutra upaḍḍhaṁ amutra upaḍḍhaṁ vasati, amutra upaḍḍho amutra upaḍḍho cīvarapaṭivīso dātabbo. Yattha vā pana bahutaraṁ vasati, tato cīvarapaṭivīso dātabbo”ti. 26 23. Gilānavatthukathā Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kucchivikārābādho hoti. So sake muttakarīse palipanno seti. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ sake muttakarīse palipannaṁ sayamānaṁ, disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kiṁ te, bhikkhu, ābādho”ti? “Kucchivikāro me, bhagavā”ti. “Atthi pana te, bhikkhu, upaṭṭhāko”ti? “Natthi, bhagavā”ti. “Kissa taṁ bhikkhū na upaṭṭhentī”ti? “Ahaṁ kho, bhante, bhikkhūnaṁ akārako; tena maṁ bhikkhū na upaṭṭhentī”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“gacchānanda, udakaṁ āhara, imaṁ bhikkhuṁ nahāpessāmā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā udakaṁ āhari. Bhagavā udakaṁ āsiñci. Āyasmā ānando paridhovi. Bhagavā sīsato aggahesi. Āyasmā ānando pādato uccāretvā mañcake nipātesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“atthi, bhikkhave, amukasmiṁ vihāre bhikkhu gilāno”ti? “Atthi, bhagavā”ti. “Kiṁ tassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho”ti? “Tassa, bhante, āyasmato kucchivikārābādho”ti. “Atthi pana, bhikkhave, tassa bhikkhuno upaṭṭhāko”ti? “Natthi, bhagavā”ti. “Kissa taṁ bhikkhū na upaṭṭhentī”ti? “Eso, bhante, bhikkhu bhikkhūnaṁ akārako; tena taṁ bhikkhū na upaṭṭhentī”ti. “Natthi vo, bhikkhave, mātā, natthi pitā, ye vo upaṭṭhaheyyuṁ. Tumhe ce, bhikkhave, aññamaññaṁ na upaṭṭhahissatha, atha ko carahi upaṭṭhahissati? Yo, bhikkhave, maṁ upaṭṭhaheyya so gilānaṁ upaṭṭhaheyya. Sace upajjhāyo hoti, upajjhāyena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Sace ācariyo hoti, ācariyena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Sace saddhivihāriko hoti, saddhivihārikena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Sace antevāsiko hoti, antevāsikena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Sace samānupajjhāyako hoti, samānupajjhāyakena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Sace samānācariyako hoti, samānācariyakena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Sace na hoti upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā saṅghena upaṭṭhātabbo. No ce upaṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilāno dūpaṭṭho hoti—asappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ na jānāti, bhesajjaṁ na paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṁ ābādhaṁ nāvikattā hoti ‘abhikkamantaṁ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṁ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṁ vā ṭhito’ti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilāno dūpaṭṭho hoti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilāno sūpaṭṭho hoti—sappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ jānāti, bhesajjaṁ paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṁ 819 --- pli-tv-kd8 1:26 ābādhaṁ āvikattā hoti ‘abhikkamantaṁ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṁ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṁ vā ṭhito’ti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilāno sūpaṭṭho hoti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ—na paṭibalo hoti bhesajjaṁ saṁvidhātuṁ, sappāyāsappāyaṁ na jānāti, asappāyaṁ upanāmeti sappāyaṁ apanāmeti, āmisantaro gilānaṁ upaṭṭhāti no mettacitto, jegucchī hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā vantaṁ vā nīhātuṁ, na paṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ—paṭibalo hoti bhesajjaṁ saṁvidhātuṁ, sappāyāsappāyaṁ jānāti, asappāyaṁ apanāmeti sappāyaṁ upanāmeti, mettacitto gilānaṁ upaṭṭhāti no āmisantaro, ajegucchī hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā vantaṁ vā nīhātuṁ, paṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṁ gilānaṁ upaṭṭhātun”ti. 27 24. Matasantakakathā Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te aññataraṁ āvāsaṁ upagacchiṁsu. Tattha aññataro bhikkhu gilāno hoti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā kho, āvuso, gilānupaṭṭhānaṁ vaṇṇitaṁ. Handa mayaṁ, āvuso, imaṁ bhikkhuṁ upaṭṭhahemā”ti. Te taṁ upaṭṭhahiṁsu. So tehi upaṭṭhahiyamāno kālamakāsi. Atha kho te bhikkhū tassa bhikkhuno pattacīvaramādāya sāvatthiṁ gantvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Bhikkhussa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṁ. Tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘itthannāmo, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Idaṁ tassa ticīvarañca patto cā’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo bhikkhu kālaṅkato. Idaṁ tassa ticīvarañca patto ca. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo bhikkhu kālaṅkato. Idaṁ tassa ticīvarañca patto ca. Saṅgho imaṁ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṁ deti. Yassāyasmato khamati imassa ticīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṁ dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnaṁ idaṁ saṅghena ticīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññataro sāmaṇero kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Sāmaṇerassa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṁ. Tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘itthannāmo, bhante, sāmaṇero kālaṅkato, idaṁ tassa cīvarañca patto cā’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo sāmaṇero kālaṅkato. Idaṁ tassa cīvarañca patto ca. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo sāmaṇero kālaṅkato. Idaṁ tassa cīvarañca patto ca. Saṅgho imaṁ cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṁ deti. Yassāyasmato khamati imassa cīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṁ dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnaṁ idaṁ saṅghena cīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ca sāmaṇero ca gilānaṁ upaṭṭhahiṁsu. 820 --- pli-tv-kd8 1:27 So tehi upaṭṭhahiyamāno kālamakāsi. Atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etadahosi—“kathaṁ nu kho gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa cīvarapaṭivīso dātabbo”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa samakaṁ paṭivīsaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Bhikkhussa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṁ dātuṁ. Yaṁ tattha lahubhaṇḍaṁ lahuparikkhāraṁ taṁ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṁ. Yaṁ tattha garubhaṇḍaṁ garuparikkhāraṁ taṁ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjikaṁ avebhaṅgikan”ti. 28 25. Naggiyapaṭikkhepakathā Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu naggo hutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Idaṁ, bhante, naggiyaṁ anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṁvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ naggiyaṁ anujānātū”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, naggiyaṁ titthiyasamādānaṁ samādiyissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, naggiyaṁ titthiyasamādānaṁ samādiyitabbaṁ. Yo samādiyeyya, āpatti thullaccayassā”ti. 26. Kusacīrādipaṭikkhepakathā Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kusacīraṁ nivāsetvā …pe… vākacīraṁ nivāsetvā …pe… phalakacīraṁ nivāsetvā …pe… kesakambalaṁ nivāsetvā …pe… vāḷakambalaṁ nivāsetvā …pe… ulūkapakkhaṁ nivāsetvā …pe… ajinakkhipaṁ nivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Idaṁ, bhante, ajinakkhipaṁ anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṁvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ ajinakkhipaṁ anujānātū”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, ajinakkhipaṁ titthiyadhajaṁ dhāressasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, ajinakkhipaṁ titthiyadhajaṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, āpatti thullaccayassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu akkanāḷaṁ nivāsetvā …pe… potthakaṁ nivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa, vaṇṇavādī. Ayaṁ, bhante, potthako anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṁvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ potthakaṁ anujānātū”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, potthakaṁ nivāsessasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, potthako nivāsetabbo. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 29 27. Sabbanīlakādipaṭikkhepakathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlakāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbapītakāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbamañjiṭṭhakāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni 821 --- pli-tv-kd8 1:29 dhārenti …pe… sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti …pe… acchinnadasāni cīvarāni dhārenti …pe… dīghadasāni cīvarāni dhārenti …pe… pupphadasāni cīvarāni dhārenti …pe… phaṇadasāni cīvarāni dhārenti …pe… kañcukaṁ dhārenti …pe… tirīṭakaṁ dhārenti …pe… veṭhanaṁ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā veṭhanaṁ dhāressanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbapītakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbalohitakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamañjiṭṭhakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbakaṇhāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhāretabbāni, na acchinnadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na dīghadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na pupphadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na phaṇadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na kañcukaṁ dhāretabbaṁ, na tirīṭakaṁ dhāretabbaṁ, na veṭhanaṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 30 28. Vassaṁvuṭṭhānaṁanuppannacīvarakathā Tena kho pana samayena vassaṁvuṭṭhā bhikkhū anuppanne cīvare pakkamantipi, vibbhamantipi, kālampi karonti, sāmaṇerāpi paṭijānanti, sikkhaṁ paccakkhātakāpi paṭijānanti, antimavatthuṁ ajjhāpannakāpi paṭijānanti, ummattakāpi paṭijānanti, khittacittāpi paṭijānanti, vedanāṭṭāpi paṭijānanti, āpattiyā adassane ukkhittakāpi paṭijānanti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittakāpi paṭijānanti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakāpi paṭijānanti, paṇḍakāpi paṭijānanti, theyyasaṁvāsakāpi paṭijānanti, titthiyapakkantakāpi paṭijānanti, tiracchānagatāpi paṭijānanti, mātughātakāpi paṭijānanti, pitughātakāpi paṭijānanti, arahantaghātakāpi paṭijānanti, bhikkhunidūsakāpi paṭijānanti, saṅghabhedakāpi paṭijānanti, lohituppādakāpi paṭijānanti, ubhatobyañjanakāpi paṭijānanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare pakkamati, sante patirūpe gāhake dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare vibbhamati, kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti, saṅgho sāmī. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare ummattako paṭijānāti, khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, sante patirūpe gāhake dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṁvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti, saṅgho sāmī. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite pakkamati, sante patirūpe gāhake dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite vibbhamati, kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti, saṅgho sāmī. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite ummattako paṭijānāti. Khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, sante patirūpe gāhake dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṁvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti, saṅgho sāmī. 29. Saṅghebhinnecīvaruppādakathā Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭhānaṁ 822 --- pli-tv-kd8 1:30 bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti, ekasmiṁ pakkhe cīvaraṁ denti—saṅghassa demāti. Saṅghassevetaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti, tasmiṁyeva pakkhe cīvaraṁ denti—saṅghassa demāti. Saṅghassevetaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti, ekasmiṁ pakkhe cīvaraṁ denti—pakkhassa demāti. Pakkhassevetaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti, tasmiṁyeva pakkhe cīvaraṁ denti—pakkhassa demāti. Pakkhassevetaṁ. Idha pana, bhikkhave, vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ uppanne cīvare abhājite saṅgho bhijjati. Sabbesaṁ samakaṁ bhājetabban”ti. 31 30. Duggahitasuggahitādikathā Tena kho pana samayena āyasmā revato aññatarassa bhikkhuno hatthe āyasmato sāriputtassa cīvaraṁ pāhesi—“imaṁ cīvaraṁ therassa dehī”ti. Atha kho so bhikkhu antarāmagge āyasmato revatassa vissāsā taṁ cīvaraṁ aggahesi. Atha kho āyasmā revato āyasmatā sāriputtena samāgantvā pucchi—“ahaṁ, bhante, therassa cīvaraṁ pāhesiṁ. Sampattaṁ taṁ cīvaran”ti? “Nāhaṁ taṁ, āvuso, cīvaraṁ passāmī”ti. Atha kho āyasmā revato taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“ahaṁ, āvuso, āyasmato hatthe therassa cīvaraṁ pāhesiṁ. Kahaṁ taṁ cīvaran”ti? “Ahaṁ, bhante, āyasmato vissāsā taṁ cīvaraṁ aggahesin”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dehī’ti. So antarāmagge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṁ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dehī’ti. So antarāmagge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṁ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dehī’ti. So antarāmagge suṇāti—‘yo pahiṇati so kālaṅkato’ti. Tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṁ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dehī’ti. So antarāmagge suṇāti—‘yassa pahiyyati so kālaṅkato’ti. Tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṁ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dehī’ti. So antarāmagge suṇāti—‘ubho kālaṅkatā’ti. Yo pahiṇati tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṁ. Yassa pahiyyati tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammī’ti. So antarāmagge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṁ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammī’ti. So antarāmagge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṁ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammī’ti. So antarāmagge suṇāti—‘yo pahiṇati so kālaṅkato’ti. Tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṁ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammī’ti. So antarāmagge suṇāti—‘yassa pahiyyati so kālaṅkato’ti. Tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṁ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammī’ti. So antarāmagge suṇāti ‘ubho kālaṅkatā’ti. Yo pahiṇati tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṁ. Yassa pahiyyati tassa 823 --- pli-tv-kd8 1:31 matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṁ. 32 31. Aṭṭhacīvaramātikā Aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya—sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṁvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa deti. Sīmāya deti—yāvatikā bhikkhū antosīmagatā tehi bhājetabbaṁ. Katikāya deti—sambahulā āvāsā samānalābhā honti ekasmiṁ āvāse dinne sabbattha dinnaṁ hoti. Bhikkhāpaññattiyā deti, yattha saṅghassa dhuvakārā kariyyanti, tattha deti. Saṅghassa deti, sammukhībhūtena saṅghena bhājetabbaṁ. Ubhatosaṅghassa deti, bahukāpi bhikkhū honti, ekā bhikkhunī hoti, upaḍḍhaṁ dātabbaṁ, bahukāpi bhikkhuniyo honti, eko bhikkhu hoti, upaḍḍhaṁ dātabbaṁ. Vassaṁvuṭṭhasaṅghassa deti, yāvatikā bhikkhū tasmiṁ āvāse vassaṁvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṁ. Ādissa deti, yāguyā vā bhatte vā khādanīye vā cīvare vā senāsane vā bhesajje vā. Puggalassa deti—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammī’”ti. Cīvarakkhandhako aṭṭhamo. Tassuddānaṁ Rājagahako negamo, disvā vesāliyaṁ gaṇiṁ; Puna rājagahaṁ gantvā, rañño taṁ paṭivedayi. Putto sālavatikāya, abhayassa hi atrajo; Jīvatīti kumārena, saṅkhāto jīvako iti. So hi takkasīlaṁ gantvā, uggahetvā mahābhiso; Sattavassikaābādhaṁ, natthukammena nāsayi. Rañño bhagandalābādhaṁ, ālepena apākaḍḍhi; Mamañca itthāgārañca, buddhasaṅghaṁ cupaṭṭhahi. Rājagahako ca seṭṭhi, antagaṇṭhi tikicchitaṁ; Pajjotassa mahārogaṁ, ghatapānena nāsayi. Adhikārañca siveyyaṁ, abhisannaṁ sinehati; Tīhi uppalahatthehi, samattiṁsavirecanaṁ. Pakatattaṁ varaṁ yāci, siveyyañca paṭiggahi; Cīvarañca gihidānaṁ, anuññāsi tathāgato. Rājagahe janapade, bahuṁ uppajji cīvaraṁ; Pāvāro kosiyañceva, kojavo aḍḍhakāsikaṁ. Uccāvacā ca santuṭṭhi, nāgamesāgamesuṁ ca; Paṭhamaṁ pacchā sadisā, katikā ca paṭiharuṁ. Bhaṇḍāgāraṁ aguttañca, vuṭṭhāpenti tatheva ca; Ussannaṁ kolāhalañca, kathaṁ bhāje kathaṁ dade. Sakātirekabhāgena, paṭivīso kathaṁ dade; Chakaṇena sītudakā, uttaritu na jānare. Oropentā bhājanañca, pātiyā ca chamāya ca; Upacikā majjhe jīranti, ekato patthinnena ca. Pharusācchinnacchibandhā, addasāsi ubbhaṇḍite; Vīmaṁsitvā sakyamuni, anuññāsi ticīvaraṁ. Aññena atirekena, uppajji chiddameva ca; Cātuddīpo varaṁ yāci, dātuṁ vassikasāṭikaṁ. Āgantugamigilānaṁ, upaṭṭhākañca bhesajjaṁ; Dhuvaṁ udakasāṭiñca, paṇītaṁ atikhuddakaṁ. Thullakacchumukhaṁ khomaṁ, paripuṇṇaṁ adhiṭṭhānaṁ; Pacchimaṁ kato garuko, vikaṇṇo suttamokiri. Lujjanti nappahonti, ca anvādhikaṁ bahūni ca; Andhavane assatiyā, eko vassaṁ utumhi ca. Dve bhātukā rājagahe, upanando puna dvisu; Kucchivikāro gilāno, ubho ceva gilānakā. Naggā kusā vākacīraṁ, phalako kesakambalaṁ; Vāḷaulūkapakkhañca, ajinaṁ akkanāḷakaṁ. Potthakaṁ nīlapītañca, lohitaṁ mañjiṭṭhena ca; Kaṇhā mahāraṅganāma, acchinnadasikā tathā. Dīghapupphaphaṇadasā, kañcutirīṭaveṭhanaṁ; Anuppanne pakkamati, saṅgho bhijjati tāvade. Pakkhe dadanti saṅghassa, āyasmā revato pahi; Vissāsagāhādhiṭṭhāti, aṭṭha cīvaramātikāti. Imamhi khandhake vatthū channavuti. Cīvarakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd16 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 16. Senāsanakkhandhaka 1. Vihārānujānana |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ senāsanaṁ apaññattaṁ hoti. Te ca bhikkhū tahaṁ tahaṁ viharanti—araññe, rukkhamūle, pabbate, kandarāyaṁ, giriguhāyaṁ, susāne, vanapatthe, ajjhokāse, palālapuñje. Te kālasseva tato tato upanikkhamanti—araññā rukkhamūlā pabbatā kandarā giriguhā susānā vanapatthā ajjhokāsā palālapuñjā, pāsādikena abhikkantena paṭikkantena, ālokitena vilokitena, samiñjitena pasāritena, okkhittacakkhū, iriyāpathasampannā. Tena 824 --- pli-tv-kd16 1:1 kho pana samayena rājagahako seṭṭhī kālasseva uyyānaṁ agamāsi. Addasā kho rājagahako seṭṭhī te bhikkhū kālasseva tato tato upanikkhamante—araññā rukkhamūlā pabbatā kandarā giriguhā susānā vanapatthā ajjhokāsā palālapuñjā, pāsādikena abhikkantena paṭikkantena, ālokitena vilokitena, samiñjitena pasāritena, okkhittacakkhū, iriyāpathasampanne. Disvānassa cittaṁ pasīdi. Atha kho rājagahako seṭṭhī yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“sacāhaṁ, bhante, vihāre kārāpeyyaṁ, vaseyyātha me vihāresū”ti? “Na kho, gahapati, bhagavatā vihārā anuññātā”ti. “Tena hi, bhante, bhagavantaṁ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā”ti. “Evaṁ, gahapatī”ti kho te bhikkhū rājagahakassa seṭṭhissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“rājagahako, bhante, seṭṭhī vihāre kārāpetukāmo. Kathaṁ nu kho, bhante, amhehi paṭipajjitabban”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, pañca leṇāni—vihāraṁ, aḍḍhayogaṁ, pāsādaṁ, hammiyaṁ, guhan”ti. Atha kho te bhikkhū yena rājagahako seṭṭhī tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā rājagahakaṁ seṭṭhiṁ etadavocuṁ—“anuññātā kho, gahapati, bhagavatā vihārā; yassadāni kālaṁ maññasī”ti. Atha kho rājagahako seṭṭhī ekāheneva saṭṭhivihāre patiṭṭhāpesi. Atha kho rājagahako seṭṭhī te saṭṭhivihāre pariyosāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājagahako seṭṭhī bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho rājagahako seṭṭhī bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho rājagahako seṭṭhī tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena rājagahakassa seṭṭhissa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho rājagahako seṭṭhī buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ, ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājagahako seṭṭhī bhagavantaṁ etadavoca—“ete me, bhante, saṭṭhivihārā puññatthikena saggatthikena kārāpitā. Kathāhaṁ, bhante, tesu vihāresu paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, gahapati, te saṭṭhivihāre āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa patiṭṭhāpehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho rājagahako seṭṭhī bhagavato paṭissutvā te saṭṭhivihāre āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa patiṭṭhāpesi. Atha kho bhagavā rājagahakaṁ seṭṭhiṁ imāhi gāthāhi anumodi—“Sītaṁ uṇhaṁ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca; Sarīsape ca makase, sisire cāpi vuṭṭhiyo. Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati; Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṁ. Vihāradānaṁ saṅghassa, Aggaṁ buddhena vaṇṇitaṁ; Tasmā hi paṇḍito poso, Sampassaṁ atthamattano. Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute; Tesaṁ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca. Dadeyya ujubhūtesu, Vippasannena cetasā; Te tassa dhammaṁ desenti, Sabbadukkhāpanūdanaṁ; Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, Parinibbāti anāsavo”ti. Atha kho bhagavā rājagahakaṁ seṭṭhiṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 2 Assosuṁ kho manussā—“bhagavatā kira vihārā anuññātā”ti sakkaccaṁ vihāre kārāpenti. Te vihārā akavāṭakā honti; ahīpi vicchikāpi satapadiyopi pavisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kavāṭan”ti. Bhittichiddaṁ karitvā valliyāpi rajjuyāpi kavāṭaṁ bandhanti. Undūrehipi upacikāhipi khajjanti. Khayitabandhanāni kavāṭāni patanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, piṭṭhasaṅghāṭaṁ udukkhalikaṁ 825 --- pli-tv-kd16 1:2 uttarapāsakan”ti. Kavāṭā na phusīyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āviñchanacchiddaṁ āviñchanarajjun”ti. Kavāṭā na thakiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aggaḷavaṭṭiṁ kapisīsakaṁ sūcikaṁ ghaṭikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū na sakkonti kavāṭaṁ apāpurituṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tāḷacchiddaṁ. Tīṇi tāḷāni—lohatāḷaṁ, kaṭṭhatāḷaṁ, visāṇatāḷan”ti. Yehi te ugghāṭetvā pavisanti, vihārā aguttā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yantakaṁ sūcikan”ti. Tena kho pana samayena vihārā tiṇacchadanā honti; sītakāle sītā, uṇhakāle uṇhā. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena vihārā avātapānakā honti acakkhussā duggandhā. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tīṇi vātapānāni—vedikāvātapānaṁ, jālavātapānaṁ, salākavātapānan”ti. Vātapānantarikāya kāḷakāpi vagguliyopi pavisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vātapānacakkalikan”ti. Cakkalikantarikāyapi kāḷakāpi vagguliyopi pavisanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vātapānakavāṭakaṁ vātapānabhisikan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū chamāyaṁ sayanti. Gattānipi cīvarānipi paṁsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthārakan”ti. Tiṇasanthārako undūrehipi upacikāhipi khajjati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, miḍḍhin”ti. Miḍḍhiyā gattāni dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bidalamañcakan”ti. 2. Mañcapīṭhādianujānana Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko masārako mañco uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, masārakaṁ mañcan”ti. Masārakaṁ pīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, masārakaṁ pīṭhan”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko bundikābaddho mañco uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bundikābaddhaṁ mañcan”ti. Bundikābaddhaṁ pīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bundikābaddhaṁ pīṭhan”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko kuḷīrapādako mañco uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kuḷīrapādakaṁ mañcan”ti. Kuḷīrapādakaṁ pīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kuḷīrapādakaṁ pīṭhan”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko āhaccapādako mañco uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āhaccapādakaṁ mañcan”ti. Āhaccapādakaṁ pīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āhaccapādakaṁ pīṭhan”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa āsandiko uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āsandikan”ti. Uccako āsandiko uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uccakampi āsandikan”ti. Sattaṅgo uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sattaṅgan”ti. Uccako sattaṅgo uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uccakampi sattaṅgan”ti. Bhaddapīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhaddapīṭhan”ti. Pīṭhikā uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pīṭhikan”ti. Eḷakapādakaṁ pīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, eḷakapādakaṁ pīṭhan”ti. Āmalakavaṭṭikaṁ pīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āmalakavaṭṭikaṁ pīṭhan”ti. Phalakaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, phalakan”ti. Kocchaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kocchan”ti. Palālapīṭhaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, palālapīṭhan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ucce mañce sayanti. Manussā vihāracārikaṁ 826 --- pli-tv-kd16 1:2 āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ucce mañce sayitabbaṁ. Yo sayeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nīce mañce sayanto ahinā daṭṭho hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, mañcapaṭipādakan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ucce mañcapaṭipādake dhārenti, saha mañcapaṭipādakehi pavedhenti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccā mañcapaṭipādakā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhaṅgulaparamaṁ mañcapaṭipādakan”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa suttaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, suttaṁ mañcaṁ veṭhetun”ti. Aṅgāni bahusuttaṁ pariyādiyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, aṅge vijjhitvā aṭṭhapadakaṁ veṭhetun”ti. Coḷakaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, cimilikaṁ kātun”ti. Tūlikā uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vijaṭetvā bibbohanaṁ kātuṁ. Tīṇi tūlāni—rukkhatūlaṁ, latātūlaṁ, poṭakitūlan”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū addhakāyikāni bibbohanāni dhārenti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, aḍḍhakāyikāni bibbohanāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sīsappamāṇaṁ bibbohanaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Manussā mahāmattānaṁ atthāya bhisiyo paṭiyādenti—uṇṇabhisiṁ, coḷabhisiṁ, vākabhisiṁ, tiṇabhisiṁ, paṇṇabhisiṁ. Te vītivatte samajje chaviṁ uppāṭetvā haranti. Addasāsuṁ kho bhikkhū samajjaṭṭhāne bahuṁ uṇṇampi coḷakampi vākampi tiṇampi paṇṇampi chaṭṭitaṁ. Disvāna bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañca bhisiyo—uṇṇabhisiṁ, coḷabhisiṁ, vākabhisiṁ, tiṇabhisiṁ, paṇṇabhisin”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanaparikkhārikaṁ dussaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhisiṁ onandhitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mañcabhisiṁ pīṭhe santharanti, pīṭhabhisiṁ mañce santharanti. Bhisiyo paribhijjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, onaddhamañcaṁ onaddhapīṭhan”ti. Ullokaṁ akaritvā santharanti, heṭṭhato nipatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ullokaṁ karitvā santharitvā bhisiṁ onandhitun”ti. Chaviṁ uppāṭetvā haranti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, phositun”ti. Harantiyeva …pe… “anujānāmi, bhikkhave, bhattikamman”ti. Harantiyeva …pe… “anujānāmi, bhikkhave, hatthabhattikamman”ti. Harantiyeva …pe… “anujānāmi, bhikkhave, hatthabhattin”ti. 3 3. Setavaṇṇādianujānana Tena kho pana samayena titthiyānaṁ seyyāyo setavaṇṇā honti, kāḷavaṇṇakatā bhūmi, gerukaparikammakatā bhitti. Bahū manussā seyyāpekkhakā gacchanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vihāre setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikamman”ti. Tena kho pana samayena pharusāya bhittiyā setavaṇṇo na nipatati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, thusapiṇḍaṁ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā setavaṇṇaṁ nipātetun”ti. Setavaṇṇo anibandhanīyo hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, saṇhamattikaṁ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā setavaṇṇaṁ nipātetun”ti. Setavaṇṇo anibandhanīyo hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ikkāsaṁ piṭṭhamaddan”ti. Tena kho pana samayena pharusāya bhittiyā gerukā na nipatati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, thusapiṇḍaṁ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā gerukaṁ nipātetun”ti. Gerukā anibandhanīyā hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kuṇḍakamattikaṁ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā gerukaṁ nipātetun”ti. Gerukā anibandhanīyā hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, 827 --- pli-tv-kd16 1:3 sāsapakuṭṭaṁ sitthatelakan”ti. Accussannaṁ hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, coḷakena paccuddharitun”ti. Tena kho pana samayena pharusāya bhūmiyā kāḷavaṇṇo na nipatati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, thusapiṇḍaṁ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā kāḷavaṇṇaṁ nipātetun”ti. Kāḷavaṇṇo anibandhanīyo hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, gaṇḍumattikaṁ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā kāḷavaṇṇaṁ nipātetun”ti. Kāḷavaṇṇo anibandhanīyo hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ikkāsaṁ kasāvan”ti. 4. Paṭibhānacittapaṭikkhepa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vihāre paṭibhānacittaṁ kārāpenti—itthirūpakaṁ purisarūpakaṁ. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṭibhānacittaṁ kārāpetabbaṁ—itthirūpakaṁ purisarūpakaṁ. Yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikan”ti. 5. Iṭṭhakācayādianujānana Tena kho pana samayena vihārā nīcavatthukā honti, udakena otthariyyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Tena kho pana samayena vihārā āḷakamandā honti. Bhikkhū hiriyanti nipajjituṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tirokaraṇin”ti. Tirokaraṇiṁ ukkhipitvā olokenti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, aḍḍhakuṭṭakan”ti. Aḍḍhakuṭṭakā uparito olokenti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo gabbhe—sivikāgabbhaṁ, nāḷikāgabbhaṁ, hammiyagabbhan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū khuddake vihāre majjhe gabbhaṁ karonti. Upacāro na hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khuddake vihāre ekamantaṁ gabbhaṁ kātuṁ, mahallake majjhe”ti. Tena kho pana samayena vihārassa kuṭṭapādo jīrati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, kulaṅkapādakan”ti. Vihārassa kuṭṭo ovassati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, parittāṇakiṭikaṁ uddasudhan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno tiṇacchadanā ahi khandhe patati. So bhīto vissaramakāsi. Bhikkhū upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, āvuso, vissaramakāsī”ti? Atha kho so bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vitānan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mañcapādepi pīṭhapādepi thavikāyo laggenti. Undūrehipi upacikāhipi khajjanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bhittikhilaṁ nāgadantakan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū mañcepi pīṭhepi cīvaraṁ nikkhipanti. Cīvaraṁ paribhijji. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, vihāre cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Tena kho pana samayena vihārā anāḷindakā honti appaṭissaraṇā. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āḷindaṁ paghanaṁ pakuṭṭaṁ osārakan”ti. Āḷindā pākaṭā honti. Bhikkhū hiriyanti nipajjituṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, saṁsaraṇakiṭikaṁ ugghāṭanakiṭikan”ti. 6. Upaṭṭhānasālāanujānana Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse bhattavissaggaṁ karontā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upaṭṭhānasālan”ti. Upaṭṭhānasālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Upaṭṭhānasālāya tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ 828 --- pli-tv-kd16 1:3 cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse chamāya cīvaraṁ pattharanti. Cīvaraṁ paṁsukitaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ajjhokāse cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Pānīyaṁ otappati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, pānīyasālaṁ pānīyamaṇḍapan”ti. Pānīyasālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Pānīyasālāya tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. Pānīyabhājanaṁ na saṁvijjati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, pānīyasaṅkhaṁ pānīyasarāvakan”ti. 7. Pākārādianujānana Tena kho pana samayena vihārā aparikkhittā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṁ tayo pākāre—iṭṭhakāpākāraṁ, silāpākāraṁ, dārupākāran”ti. Koṭṭhako na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, koṭṭhakan”ti. Koṭṭhako nīcavatthuko hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Koṭṭhakassa kavāṭaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ udukkhalikaṁ uttarapāsakaṁ aggaḷavaṭṭiṁ kapisīsakaṁ sūcikaṁ ghaṭikaṁ tāḷacchiddaṁ āviñchanacchiddaṁ āviñchanarajjun”ti. Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikan”ti. Tena kho pana samayena pariveṇaṁ cikkhallaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, marumbaṁ upakiritun”ti. Na pariyāpuṇanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, padarasilaṁ nikkhipitun”ti. Udakaṁ santiṭṭhati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamanan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū pariveṇe tahaṁ tahaṁ aggiṭṭhānaṁ karonti. Pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṁ aggisālaṁ kātun”ti. Aggisālā nīcavatthukā hoti, udakena otthariyyati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, uccavatthukaṁ kātun”ti. Cayo paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, cinituṁ tayo caye—iṭṭhakācayaṁ, silācayaṁ, dārucayan”ti. Ārohantā vihaññanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, tayo sopāne—iṭṭhakāsopānaṁ, silāsopānaṁ, dārusopānan”ti. Ārohantā paripatanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ālambanabāhan”ti. Aggisālāya kavāṭaṁ na hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ udukkhalikaṁ uttarapāsakaṁ aggaḷavaṭṭiṁ kapisīsakaṁ sūcikaṁ ghaṭikaṁ tāḷacchiddaṁ āviñchanacchiddaṁ āviñchanarajjun”ti. Aggisālāya tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikaṁ cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun”ti. 8. Ārāmaparikkhepaanujānana Tena kho pana samayena ārāmo aparikkhitto hoti. Ajakāpi pasukāpi uparope viheṭhenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, parikkhipituṁ tayo vāṭe—veḷuvāṭaṁ, kaṇḍakavāṭaṁ, parikkhan”ti. Koṭṭhako na hoti. Tatheva ajakāpi pasukāpi uparope viheṭhenti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, koṭṭhakaṁ apesiṁ yamakakavāṭaṁ toraṇaṁ palighan”ti. Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṁ paripatati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, ogumphetvā ullittāvalittaṁ kātuṁ—setavaṇṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ gerukaparikammaṁ mālākammaṁ latākammaṁ makaradantakaṁ pañcapaṭikan”ti. Ārāmo cikkhallo hoti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, marumbaṁ upakiritun”ti. Na pariyāpuṇanti …pe… “anujānāmi, bhikkhave, padarasilaṁ nikkhipitun”ti. Udakaṁ santiṭṭhati …pe… “anujānāmi, bhikkhave, udakaniddhamanan”ti. Tena kho pana samayena rājā 829 --- pli-tv-kd16 1:3 māgadho seniyo bimbisāro saṅghassa atthāya sudhāmattikālepanaṁ pāsādaṁ kāretukāmo hoti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho bhagavatā chadanaṁ anuññātaṁ, kiṁ ananuññātan”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañca chadanāni—iṭṭhakāchadanaṁ, silāchadanaṁ, sudhāchadanaṁ, tiṇacchadanaṁ, paṇṇacchadanan”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 4 1. Anāthapiṇḍikavatthu Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahakassa seṭṭhissa bhaginipatiko hoti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Tena kho pana samayena rājagahakena seṭṭhinā svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito hoti. Atha kho rājagahako seṭṭhī dāse ca kammakāre ca āṇāpesi—“tena hi, bhaṇe, kālasseva uṭṭhāya yāguyo pacatha, bhattāni pacatha, sūpāni sampādetha, uttaribhaṅgāni sampādethā”ti. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi—“pubbe khvāyaṁ gahapati mayi āgate sabbakiccāni nikkhipitvā mamaññeva saddhiṁ paṭisammodati. Sodānāyaṁ vikkhittarūpo dāse ca kammakāre ca āṇāpesi—‘tena hi, bhaṇe, kālasseva uṭṭhāya yāguyo pacatha, bhattāni pacatha, sūpāni sampādetha, uttaribhaṅgāni sampādethā’ti. Kiṁ nu kho imassa gahapatissa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti? Atha kho rājagahako seṭṭhī dāse ca kammakāre ca āṇāpetvā yena anāthapiṇḍiko gahapati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā anāthapiṇḍikena gahapatinā saddhiṁ paṭisammoditvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājagahakaṁ seṭṭhiṁ anāthapiṇḍiko gahapati etadavoca—“pubbe kho tvaṁ, gahapati, mayi āgate sabbakiccāni nikkhipitvā mamaññeva saddhiṁ paṭisammodasi. Sodāni tvaṁ vikkhittarūpo dāse ca kammakāre ca āṇāpesi—‘tena hi, bhaṇe, kālasseva uṭṭhāya yāguyo pacatha, bhattāni pacatha, sūpāni sampādetha, uttaribhaṅgāni sampādethā’ti. Kiṁ nu kho te, gahapati, āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti? “Na me, gahapati, āvāho vā bhavissati, nāpi vivāho vā bhavissati, nāpi rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyena; api ca me mahāyañño paccupaṭṭhito; svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito”ti. “Buddhoti tvaṁ, gahapati, vadesī”ti? “Buddho tyāhaṁ, gahapati, vadāmī”ti. “Buddhoti tvaṁ, gahapati, vadesī”ti? “Buddho tyāhaṁ, gahapati, vadāmī”ti. “Buddhoti tvaṁ, gahapati, vadesī”ti? “Buddho tyāhaṁ, gahapati, vadāmī”ti. “Ghosopi kho eso, gahapati, dullabho lokasmiṁ yadidaṁ—buddho buddhoti. Sakkā nu kho, gahapati, imaṁ kālaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti? “Akālo kho, gahapati, imaṁ kālaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Svedāni tvaṁ kālena taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamissasi arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati—svedānāhaṁ kālena taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamissāmi arahantaṁ sammāsambuddhanti—buddhagatāya satiyā nipajjitvā rattiyā sudaṁ tikkhattuṁ vuṭṭhāsi pabhātaṁ maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sivakadvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhantassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi; tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi—“Sataṁ hatthī sataṁ assā, Sataṁ assatarīrathā; Sataṁ kaññāsahassāni, Āmukkamaṇikuṇḍalā; Ekassa padavītihārassa, Kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. Abhikkama gahapati abhikkama gahapati, Abhikkantaṁ te seyyo no paṭikkantan”ti. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi. Yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso so paṭippassambhi. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho … anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi 830 --- pli-tv-kd16 1:4 kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi—“Sataṁ hatthī sataṁ assā, Sataṁ assatarīrathā; Sataṁ kaññāsahassāni, Āmukkamaṇikuṇḍalā; Ekassa padavītihārassa, Kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. Abhikkama gahapati abhikkama gahapati, Abhikkantaṁ te seyyo no paṭikkantan”ti. Tatiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso, so paṭippassambhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaṁ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca—“ehi, sudattā”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati—“nāmena maṁ bhagavā ālapatī”ti—haṭṭho udaggo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca—“kacci, bhante, bhagavā sukhaṁ sayitthā”ti? “Sabbadā ve sukhaṁ seti, brāhmaṇo parinibbuto; Yo na limpati kāmesu, sītibhūto nirūpadhi. Sabbā āsattiyo chetvā, vineyya hadaye daraṁ; Upasanto sukhaṁ seti, santiṁ pappuyya cetasā”ti. Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikassa gahapatissa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva anāthapiṇḍikassa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. Adhivāsetu ca me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Assosi kho rājagahako seṭṭhī—“anāthapiṇḍikena kira gahapatinā svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito”ti. Atha kho rājagahako seṭṭhī anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca—“tayā kira, gahapati, svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito. Tvañcāsi āgantuko. Demi te, gahapati, veyyāyikaṁ yena tvaṁ buddhappamukhassa saṅghassa bhattaṁ kareyyāsī”ti. “Alaṁ, gahapati, atthi me veyyāyikaṁ yenāhaṁ buddhappamukhassa saṅghassa bhattaṁ karissāmī”ti. Assosi kho rājagahako negamo—“anāthapiṇḍikena kira gahapatinā svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito”ti. Atha kho rājagahako negamo anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca—“tayā kira, gahapati, svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito. Tvañcāsi āgantuko. Demi te, gahapati, veyyāyikaṁ yena tvaṁ buddhappamukhassa saṅghassa bhattaṁ kareyyāsī”ti. “Alaṁ, ayya; atthi me veyyāyikaṁ yenāhaṁ buddhappamukhassa saṅghassa bhattaṁ karissāmī”ti. Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro—“anāthapiṇḍikena kira gahapatinā svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca—“tayā kira, gahapati, svātanāya buddhappamukho saṅgho nimantito. Tvañcāsi āgantuko. Demi te, gahapati, veyyāyikaṁ yena tvaṁ buddhappamukhassa saṅghassa bhattaṁ 831 --- pli-tv-kd16 1:4 kareyyāsī”ti. “Alaṁ, deva; atthi me veyyāyikaṁ yenāhaṁ buddhappamukhassa saṅghassa bhattaṁ karissāmī”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati tassā rattiyā accayena rājagahakassa seṭṭhissa nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena rājagahakassa seṭṭhissa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ, ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. “Suññāgāre kho, gahapati, tathāgatā abhiramantī”ti. “Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati bahumitto hoti bahusahāyo ādeyyavāco. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati rājagahe taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena sāvatthi tena pakkāmi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati antarāmagge manusse āṇāpesi—“ārāme, ayyā, karotha, vihāre patiṭṭhāpetha, dānāni paṭṭhapetha. Buddho loke uppanno. So ca mayā bhagavā nimantito iminā maggena āgacchissatī”ti. Atha kho te manussā anāthapiṇḍikena gahapatinā uyyojitā ārāme akaṁsu, vihāre patiṭṭhāpesuṁ, dānāni paṭṭhapesuṁ. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati sāvatthiṁ gantvā samantā sāvatthiṁ anuvilokesi—“kattha nu kho bhagavā vihareyya? Yaṁ assa gāmato neva atidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṁ, atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ, rattiṁ appasaddaṁ, appanigghosaṁ, vijanavātaṁ, manussarāhasseyyakaṁ, paṭisallānasāruppan”ti. Addasā kho anāthapiṇḍiko gahapati jetassa kumārassa uyyānaṁ—gāmato neva atidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṁ, atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ, rattiṁ appasaddaṁ, appanigghosaṁ, vijanavātaṁ, manussarāhasseyyakaṁ, paṭisallānasāruppaṁ. Disvāna yena jeto kumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā jetaṁ kumāraṁ etadavoca—“dehi me, ayyaputta, uyyānaṁ ārāmaṁ kātun”ti. “Adeyyo, gahapati, ārāmo api koṭisantharenā”ti. “Gahito, ayyaputta, ārāmo”ti. “Na, gahapati, gahito ārāmo”ti. “Gahito na gahito”ti vohārike mahāmatte pucchiṁsu. Mahāmattā evamāhaṁsu—“yato tayā, ayyaputta, aggho kato, gahito ārāmo”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati sakaṭehi hiraññaṁ nibbāhāpetvā jetavanaṁ koṭisantharaṁ santharāpesi. Sakiṁ nīhaṭaṁ hiraññaṁ thokassa okāsassa koṭṭhakasāmantā nappahoti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati manusse āṇāpesi—“gacchatha, bhaṇe, hiraññaṁ āharatha; imaṁ okāsaṁ santharissāmā”ti. Atha kho jetassa kumārassa etadahosi—“na kho idaṁ orakaṁ bhavissati, yathāyaṁ gahapati tāva bahuṁ hiraññaṁ pariccajatī”ti. Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca—“alaṁ, gahapati; mā taṁ okāsaṁ santharāpesi. Dehi me etaṁ okāsaṁ. Mametaṁ dānaṁ bhavissatī”ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati—ayaṁ kho jeto kumāro abhiññāto ñātamanusso; mahatthiko kho pana evarūpānaṁ ñātamanussānaṁ imasmiṁ dhammavinaye pasādoti—taṁ okāsaṁ jetassa kumārassa pādāsi. Atha kho jeto kumāro tasmiṁ okāse koṭṭhakaṁ māpesi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati jetavane vihāre kārāpesi, pariveṇāni kārāpesi, koṭṭhake kārāpesi, upaṭṭhānasālāyo kārāpesi, aggisālāyo kārāpesi, kappiyakuṭiyo kārāpesi, vaccakuṭiyo kārāpesi, caṅkame kārāpesi, caṅkamanasālāyo kārāpesi, udapāne kārāpesi, udapānasālāyo kārāpesi, jantāghare kārāpesi, jantāgharasālāyo kārāpesi, pokkharaṇiyo kārāpesi, maṇḍape kārāpesi. 5 2. Navakammadāna Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī 832 --- pli-tv-kd16 1:5 tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena manussā sakkaccaṁ navakammaṁ karonti. Yepi bhikkhū navakammaṁ adhiṭṭhenti tepi sakkaccaṁ upaṭṭhenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha kho aññatarassa daliddassa tunnavāyassa etadahosi—“na kho idaṁ orakaṁ bhavissati, yathayime manussā sakkaccaṁ navakammaṁ karonti; yannūnāhampi navakammaṁ kareyyan”ti. Atha kho so daliddo tunnavāyo sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā iṭṭhakāyo cinitvā kuṭṭaṁ uṭṭhāpesi. Tena akusalakena citā vaṅkā bhitti paripati. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho so daliddo tunnavāyo sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā iṭṭhakāyo cinitvā kuṭṭaṁ uṭṭhāpesi. Tena akusalakena citā vaṅkā bhitti paripati. Atha kho so daliddo tunnavāyo ujjhāyati khiyyati vipāceti—“ye imesaṁ samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ denti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, te ime ovadanti anusāsanti, tesañca navakammaṁ adhiṭṭhenti. Ahaṁ panamhi daliddo. Na maṁ koci ovadati vā anusāsati vā navakammaṁ vā adhiṭṭhetī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa daliddassa tunnavāyassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, navakammaṁ dātuṁ. Navakammiko, bhikkhave, bhikkhu ussukkaṁ āpajjissati—‘kinti nu kho vihāro khippaṁ pariyosānaṁ gaccheyyā’ti; khaṇḍaṁ phullaṁ paṭisaṅkharissati. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṁ. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa gahapatino vihāraṁ itthannāmassa bhikkhuno navakammaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmassa gahapatino vihāraṁ itthannāmassa bhikkhuno navakammaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa gahapatino vihāraṁ itthannāmassa bhikkhuno navakammassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena itthannāmassa gahapatino vihāro itthannāmassa bhikkhuno navakammaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 6 3. Aggāsanādianujānana Atha kho bhagavā vesāliyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Tena kho pana samayena chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ antevāsikā bhikkhū buddhappamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre pariggaṇhanti, seyyāyo pariggaṇhanti—“idaṁ amhākaṁ upajjhāyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ ācariyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ bhavissatī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto buddhappamukhassa saṅghassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā vihāresu pariggahitesu, seyyāsu pariggahitāsu, seyyaṁ alabhamāno aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ukkāsi. Āyasmāpi sāriputto ukkāsi. “Ko etthā”ti? “Ahaṁ, bhagavā, sāriputto”ti. “Kissa tvaṁ, sāriputta, idha nisinno”ti? Atha kho āyasmā sāriputto bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ antevāsikā bhikkhū buddhappamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre pariggaṇhanti, seyyāyo pariggaṇhanti—idaṁ amhākaṁ upajjhāyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ ācariyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ bhavissatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā buddhappamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre pariggahessanti, seyyāyo pariggahessanti—idaṁ amhākaṁ upajjhāyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ ācariyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ bhavissatīti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“ko, bhikkhave, arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti? Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, khattiyakulā pabbajito so arahati 833 --- pli-tv-kd16 1:6 aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, brāhmaṇakulā pabbajito so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, gahapatikulā pabbajito so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, suttantiko so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, vinayadharo so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, dhammakathiko so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, paṭhamassa jhānassa lābhī so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, dutiyassa jhānassa lābhī so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, tatiyassa jhānassa lābhī so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, catutthassa jhānassa lābhī so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, sotāpanno so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, sakadāgāmī …pe… yo, bhagavā, anāgāmī …pe… yo, bhagavā, arahā so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, tevijjo so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Ekacce bhikkhū evamāhaṁsu—“yo, bhagavā, chaḷabhiñño so arahati aggāsanaṁ aggodakaṁ aggapiṇḍan”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“bhūtapubbaṁ, bhikkhave, himavantapadese mahānigrodho ahosi. Taṁ tayo sahāyā upanissāya vihariṁsu—tittiro ca, makkaṭo ca, hatthināgo ca. Te aññamaññaṁ agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Atha kho, bhikkhave, tesaṁ sahāyānaṁ etadahosi—‘aho nūna mayaṁ jāneyyāma yaṁ amhākaṁ jātiyā mahantataraṁ taṁ mayaṁ sakkareyyāma garuṁ kareyyāma māneyyāma pūjeyyāma, tassa ca mayaṁ ovāde tiṭṭheyyāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, tittiro ca makkaṭo ca hatthināgaṁ pucchiṁsu—‘tvaṁ, samma, kiṁ porāṇaṁ sarasī’ti? ‘Yadāhaṁ, sammā, poto homi, imaṁ nigrodhaṁ antarā satthīnaṁ karitvā atikkamāmi, aggaṅkurakaṁ me udaraṁ chupati. Imāhaṁ, sammā, porāṇaṁ sarāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, tittiro ca hatthināgo ca makkaṭaṁ pucchiṁsu—‘tvaṁ, samma, kiṁ porāṇaṁ sarasī’ti? ‘Yadāhaṁ, sammā, chāpo homi, chamāyaṁ nisīditvā imassa nigrodhassa aggaṅkurakaṁ khādāmi. Imāhaṁ, sammā, porāṇaṁ sarāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, makkaṭo ca hatthināgo ca tittiraṁ pucchiṁsu—‘tvaṁ, samma, kiṁ porāṇaṁ sarasī’ti? ‘Amukasmiṁ, sammā, okāse mahānigrodho ahosi. Tato ahaṁ phalaṁ bhakkhitvā imasmiṁ okāse vaccaṁ akāsiṁ; tassāyaṁ nigrodho jāto. Tadāhaṁ, sammā, jātiyā mahantataro’ti. Atha kho, bhikkhave, makkaṭo ca hatthināgo ca tittiraṁ etadavocuṁ—‘tvaṁ, samma, amhākaṁ jātiyā mahantataro. Taṁ mayaṁ sakkarissāma garuṁ karissāma mānessāma pūjessāma, tuyhañca mayaṁ ovāde patiṭṭhissāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, tittiro makkaṭañca hatthināgañca pañcasu sīlesu samādapesi, attanā ca pañcasu sīlesu samādāya vattati. Te aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjiṁsu. Evaṁ kho taṁ, bhikkhave, tittiriyaṁ nāma brahmacariyaṁ ahosi. ‘Ye vuḍḍhamapacāyanti, narā dhammassa kovidā; Diṭṭhe dhamme ca pāsaṁsā, samparāye ca suggatī’ti. Te hi nāma, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharissanti. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṁ agāravā appatissā asabhāgavuttikā vihareyyātha? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, aggāsanaṁ, aggodakaṁ, aggapiṇḍaṁ. Na ca, bhikkhave, saṅghikaṁ yathāvuḍḍhaṁ paṭibāhitabbaṁ. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 4. Avandiyādipuggala “Dasayime, bhikkhave, 834 --- pli-tv-kd16 1:6 avandiyā—pure upasampannena pacchā upasampanno avandiyo, anupasampanno avandiyo, nānāsaṁvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo, mātugāmo avandiyo, paṇḍako avandiyo, pārivāsiko avandiyo, mūlāyapaṭikassanāraho avandiyo, mānattāraho avandiyo, mānattacāriko avandiyo, abbhānāraho avandiyo. Ime kho, bhikkhave, dasa avandiyā. Tayome, bhikkhave, vandiyā—pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo, nānāsaṁvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, sadevake bhikkhave loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato arahaṁ sammāsambuddho vandiyo. Ime kho, bhikkhave, tayo vandiyā”ti. 7 5. Āsanappaṭibāhanapaṭikkhepa Tena kho pana samayena manussā saṅghaṁ uddissa maṇḍape paṭiyādenti, santhare paṭiyādenti, okāse paṭiyādenti. Chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ antevāsikā bhikkhū—“saṅghikaññeva bhagavatā yathāvuḍḍhaṁ anuññātaṁ, no uddissakatan”ti buddhappamukhassa saṅghassa purato purato gantvā maṇḍapepi pariggaṇhanti, santharepi pariggaṇhanti, okāsepi pariggaṇhanti—“idaṁ amhākaṁ upajjhāyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ ācariyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ bhavissatī”ti. Atha kho āyasmā sāriputto buddhappamukhassa saṅghassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā maṇḍapesu pariggahitesu, santharesu pariggahitesu, okāsesu pariggahitesu, okāsaṁ alabhamāno aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ukkāsi. Āyasmāpi sāriputto ukkāsi. “Ko etthā”ti? “Ahaṁ, bhagavā, sāriputto”ti. “Kissa tvaṁ, sāriputta, idha nisinno”ti? Atha kho āyasmā sāriputto bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ antevāsikā bhikkhū—‘saṅghikaññeva bhagavatā yathāvuḍḍhaṁ anuññātaṁ, no uddissakatan’ti buddhappamukhassa saṅghassa purato purato gantvā maṇḍape pariggaṇhanti, santhare pariggaṇhanti, okāse pariggaṇhanti—idaṁ amhākaṁ upajjhāyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ ācariyānaṁ bhavissati, idaṁ amhākaṁ bhavissatī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, uddissakatampi yathāvuḍḍhaṁ paṭibāhitabbaṁ. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 8 6. Gihivikataanujānana Tena kho pana samayena manussā bhattagge antaraghare uccāsayanamahāsayanāni paññapenti, seyyathidaṁ—āsandiṁ, pallaṅkaṁ, gonakaṁ, cittakaṁ, paṭikaṁ, paṭalikaṁ, tūlikaṁ, vikatikaṁ, uddalomiṁ, ekantalomiṁ, kaṭṭissaṁ, koseyyaṁ, kuttakaṁ, hatthattharaṁ, assattharaṁ, rathattharaṁ, ajinapaveṇiṁ, kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ, sauttaracchadaṁ, ubhatolohitakūpadhānaṁ. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā tīṇi—āsandiṁ, pallaṅkaṁ, tūlikaṁ—gihivikataṁ abhinisīdituṁ, na tveva abhinipajjitun”ti. Tena kho pana samayena manussā bhattagge antaraghare tūlonaddhaṁ mañcampi pīṭhampi paññapenti. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gihivikataṁ abhinisīdituṁ, na tveva abhinipajjitun”ti. 9 7. Jetavanavihārānumodanā Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca—“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte 835 --- pli-tv-kd16 1:9 āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ, ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṁ etadavoca—“kathāhaṁ, bhante, jetavane paṭipajjāmī”ti? “Tena hi tvaṁ, gahapati, jetavanaṁ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa patiṭṭhapehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato paṭissutvā jetavanaṁ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa patiṭṭhāpesi. Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ imāhi gāthāhi anumodi—“Sītaṁ uṇhaṁ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca; Sarīsape ca makase, sisire cāpi vuṭṭhiyo. Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati; Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṁ. Vihāradānaṁ saṅghassa, aggaṁ buddhena vaṇṇitaṁ; Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano. Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute; Tesaṁ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca. Dadeyya ujubhūtesu, Vippasannena cetasā; Te tassa dhammaṁ desenti, Sabbadukkhāpanūdanaṁ; Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, Parinibbāti anāsavo”ti. Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 10 8. Āsanappaṭibāhanādi Tena kho pana samayena aññatarassa ājīvakasāvakassa mahāmattassa saṅghabhattaṁ hoti. Āyasmā upanando sakyaputto pacchā āgantvā vippakatabhojanaṁ ānantarikaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpesi. Bhattaggaṁ kolāhalaṁ ahosi. Atha kho so mahāmatto ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā pacchā āgantvā vippakatabhojanaṁ ānantarikaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpessanti. Bhattaggaṁ kolāhalaṁ ahosi. Nanu nāma labbhā aññatrāpi nisinnena yāvadatthaṁ bhuñjitun”ti? Assosuṁ kho bhikkhū tassa mahāmattassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto pacchā āgantvā vippakatabhojanaṁ ānantarikaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpessati. Bhattaggaṁ kolāhalaṁ ahosī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira tvaṁ, upananda, pacchā āgantvā vippakatabhojanaṁ ānantarikaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpesi, bhattaggaṁ kolāhalaṁ ahosī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, pacchā āgantvā vippakatabhojanaṁ ānantarikaṁ bhikkhuṁ vuṭṭhāpessasi? Bhattaggaṁ kolāhalaṁ ahosi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, vippakatabhojano bhikkhu vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Sace vuṭṭhāpeti, pavārito ca hoti, ‘gaccha udakaṁ āharā’ti vattabbo. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, sādhukaṁ sitthāni gilitvā vuḍḍhatarassa bhikkhuno āsanaṁ dātabbaṁ. Na tvevāhaṁ, bhikkhave, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno āsanaṁ paṭibāhitabbanti vadāmi. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassāti”. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gilāne bhikkhū vuṭṭhāpenti. Gilānā evaṁ vadenti—“na mayaṁ, āvuso, sakkoma vuṭṭhātuṁ, gilānāmhā”ti. “Mayaṁ āyasmante vuṭṭhāpessāmā”ti pariggahetvā vuṭṭhāpetvā ṭhitake muñcanti. Gilānā mucchitā papatanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, gilāno vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“gilānā mayamhā avuṭṭhāpanīyā”ti varaseyyāyo palibuddhenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa patirūpaṁ seyyaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lesakappena senāsanaṁ paṭibāhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, lesakappena senāsanaṁ paṭibāhitabbaṁ. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 11 Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū aññataraṁ paccantimaṁ mahāvihāraṁ paṭisaṅkharonti—“idha mayaṁ vassaṁ vasissāmā”ti. Addasaṁsu kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū vihāraṁ paṭisaṅkharonte. Disvāna 836 --- pli-tv-kd16 1:11 evamāhaṁsu—“ime, āvuso, sattarasavaggiyā bhikkhū vihāraṁ paṭisaṅkharonti. Handa ne vuṭṭhāpessāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“āgamethāvuso, yāva paṭisaṅkharonti, paṭisaṅkhate vuṭṭhāpessāmā”ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū etadavocuṁ—“uṭṭhethāvuso, amhākaṁ vihāro pāpuṇātī”ti. “Nanu, āvuso, paṭikacceva ācikkhitabbaṁ? Mayañcaññaṁ paṭisaṅkhareyyāmā”ti. “Nanu, āvuso, saṅghiko vihāro”ti? “Āmāvuso, saṅghiko vihāro”ti. “Uṭṭhethāvuso, amhākaṁ vihāro pāpuṇātī”ti. “Mahallako, āvuso, vihāro; tumhepi vasatha, mayampi vasissāmā”ti. “Uṭṭhethāvuso, amhākaṁ vihāro pāpuṇātī”ti kupitā anattamanā gīvāyaṁ gahetvā nikkaḍḍhanti. Te nikkaḍḍhiyamānā rodanti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tumhe, āvuso, rodathā”ti? “Ime, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā amhe saṅghikā vihārā nikkaḍḍhantī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, tumhe bhikkhave, kupitā anattamanā saṅghikā vihārā bhikkhū nikkaḍḍhathā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, kupitena anattamanena bhikkhu saṅghikā vihārā nikkaḍḍhitabbo. Yo nikkaḍḍheyya, yathādhammo kāretabbo. Anujānāmi, bhikkhave, senāsanaṁ gāhetun”ti. 9. Senāsanaggāhāpakasammuti Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho senāsanaṁ gāhetabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ senāsanaggāhāpakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo—Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ senāsanaggāhāpakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ senāsanaggāhāpakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno senāsanaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu senāsanaggāhāpako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho senāsanaggāhāpakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho senāsanaṁ gāhetabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṁ bhikkhū gaṇetuṁ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṁ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetun”ti. Seyyaggena gāhentā seyyā ussārayiṁsu …pe… “anujānāmi, bhikkhave, vihāraggena gāhetun”ti. Vihāraggena gāhentā vihārā ussārayiṁsu …pe… “anujānāmi, bhikkhave, pariveṇaggena gāhetun”ti. Pariveṇaggena gāhentā pariveṇā ussārayiṁsu …pe… “anujānāmi, bhikkhave, anubhāgampi dātuṁ. Gahite anubhāge añño bhikkhu āgacchati, akāmā na dātabbo”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū nissīme ṭhitassa senāsanaṁ gāhenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṁ gāhetabbaṁ. Yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū senāsanaṁ gahetvā sabbakālaṁ paṭibāhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, senāsanaṁ gahetvā sabbakālaṁ paṭibāhitabbaṁ. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, vassānaṁ temāsaṁ paṭibāhituṁ, utukālaṁ pana na paṭibāhitun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kati nu kho senāsanaggāhā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tayo me, bhikkhave, senāsanaggāhā—purimako, pacchimako, antarāmuttako. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimako gāhetabbo. Māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo. Aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṁ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo. Ime kho, bhikkhave, tayo senāsanaggāhā”ti. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. 12 Regulations on dwellings, furniture, etc.Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sāvatthiyaṁ senāsanaṁ gahetvā aññataraṁ gāmakāvāsaṁ agamāsi. Tatthapi senāsanaṁ aggahesi. 837 --- pli-tv-kd16 1:12 Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“ayaṁ, āvuso, āyasmā upanando sakyaputto bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Sacāyaṁ idha vassaṁ vasissati, sabbeva mayaṁ na phāsu bhavissāma. Handa naṁ pucchāmā”ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ etadavocuṁ—“nanu tayā, āvuso upananda, sāvatthiyaṁ senāsanaṁ gahitan”ti? “Evamāvuso”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso upananda, eko dve paṭibāhasī”ti? “Idha dānāhaṁ, āvuso, muñcāmi; tattha gaṇhāmī”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto eko dve paṭibāhessatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, upananda, eko dve paṭibāhasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, eko dve paṭibāhissasi? Tattha tayā, moghapurisa, gahitaṁ idha muttaṁ, idha tayā gahitaṁ tatra muttaṁ. Evaṁ kho tvaṁ, moghapurisa, ubhayattha paribāhiro. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, ekena dve paṭibāhitabbā. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 13 Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṁ anekapariyāyena vinayakathaṁ kathesi, vinayassa vaṇṇaṁ bhāsati, vinayapariyattiyā vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa āyasmato upālissa vaṇṇaṁ bhāsati. Bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavā kho anekapariyāyena vinayakathaṁ katheti, vinayassa vaṇṇaṁ bhāsati, vinayapariyattiyā vaṇṇaṁ bhāsati, ādissa ādissa āyasmato upālissa vaṇṇaṁ bhāsati. Handa mayaṁ, āvuso, āyasmato upālissa santike vinayaṁ pariyāpuṇāmā”ti. Tedha bahū bhikkhū therā ca navā ca majjhimā ca āyasmato upālissa santike vinayaṁ pariyāpuṇanti. Āyasmā upāli ṭhitakova uddisati therānaṁ bhikkhūnaṁ gāravena. Therāpi bhikkhū ṭhitakāva uddisāpenti dhammagāravena. Tattha therā ceva bhikkhū kilamanti, āyasmā ca upāli kilamati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, navakena bhikkhunā uddisantena samake vā āsane nisīdituṁ, uccatare vā dhammagāravena; therena bhikkhunā uddisāpentena samake vā āsane nisīdituṁ, nīcatare vā dhammagāravenā”ti. Tena kho pana samayena bahū bhikkhū āyasmato upālissa santike ṭhitakā uddesaṁ paṭimānentā kilamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, samānāsanikehi saha nisīditun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kittāvatā nu kho samānāsaniko hotī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ—“anujānāmi, bhikkhave, tivassantarena saha nisīditun”ti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū samānāsanikā mañce nisīditvā mañcaṁ bhindiṁsu, pīṭhe nisīditvā pīṭhaṁ bhindiṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tivaggassa mañcaṁ, tivaggassa pīṭhan”ti. Tivaggopi mañce nisīditvā mañcaṁ bhindi, pīṭhe nisīditvā pīṭhaṁ bhindi …pe… “anujānāmi, bhikkhave, duvaggassa mañcaṁ, duvaggassa pīṭhan”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū asamānāsanikehi saha dīghāsane nisīdituṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā paṇḍakaṁ, mātugāmaṁ, ubhatobyañjanakaṁ, asamānāsanikehi saha dīghāsane nisīditun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kittakaṁ pacchimaṁ nu kho dīghāsanaṁ hotī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, yaṁ tiṇṇaṁ pahoti, ettakaṁ pacchimaṁ dīghāsanan”ti. 14 Tena kho pana samayena visākhā migāramātā saṅghassa atthāya sāḷindaṁ pāsādaṁ kārāpetukāmā hoti hatthinakhakaṁ. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho bhagavatā pāsādaparibhogo anuññāto kiṁ ananuññāto”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṁ pāsādaparibhogan”ti. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa ayyikā kālaṅkatā hoti. Tassa kālaṅkiriyāya saṅghassa bahuṁ akappiyabhaṇḍaṁ uppannaṁ hoti, seyyathidaṁ—āsandi, pallaṅko, gonako, cittako, paṭikā, paṭalikā, tūlikā, vikatikā, uddalomī, ekantalomī, kaṭṭissaṁ, koseyyaṁ, kuttakaṁ, hatthattharaṁ, assattharaṁ, rathattharaṁ, ajinapaveṇi, kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ, 838 --- pli-tv-kd16 1:14 sauttaracchadaṁ, ubhatolohitakūpadhānaṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āsandiyā pāde chinditvā paribhuñjituṁ, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjituṁ, tūlikaṁ vijaṭetvā bibbohanaṁ kātuṁ, avasesaṁ bhūmattharaṇaṁ kātun”ti. 15 1. Avissajjiyavatthu Tena kho pana samayena sāvatthiyā avidūre aññatarasmiṁ gāmakāvāse āvāsikā bhikkhū upaddutā honti āgantukagamikānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ paññapentā. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“etarahi kho mayaṁ, āvuso, upaddutā āgantukagamikānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ paññapentā. Handa mayaṁ, āvuso, sabbaṁ saṅghikaṁ senāsanaṁ ekassa dema. Tassa santakaṁ paribhuñjissāmā”ti. Te sabbaṁ saṅghikaṁ senāsanaṁ ekassa adaṁsu. Āgantukā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ—“amhākaṁ, āvuso, senāsanaṁ paññapethā”ti. “Natthāvuso, saṅghikaṁ senāsanaṁ; sabbaṁ amhehi ekassa dinnan”ti. “Kiṁ pana tumhe, āvuso, saṅghikaṁ senāsanaṁ vissajjethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū saṅghikaṁ senāsanaṁ vissajjessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū saṅghikaṁ senāsanaṁ vissajjentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā saṅghikaṁ senāsanaṁ vissajjessanti? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Pañcimāni, bhikkhave, avissajjiyāni, na vissajjetabbāni, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitānipi avissajjitāni honti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassa. Katamāni pañca? Ārāmo, ārāmavatthu—idaṁ paṭhamaṁ avissajjiyaṁ, na vissajjetabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṁ hoti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassa. Vihāro, vihāravatthu—idaṁ dutiyaṁ avissajjiyaṁ, na vissajjetabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṁ hoti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassa. Mañco, pīṭhaṁ, bhisi, bibbohanaṁ—idaṁ tatiyaṁ avissajjiyaṁ, na vissajjetabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṁ hoti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassa. Lohakumbhī, lohabhāṇakaṁ, lohavārako, lohakaṭāhaṁ, vāsi, parasu, kuṭhārī, kudālo, nikhādanaṁ—idaṁ catutthaṁ avissajjiyaṁ, na vissajjetabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṁ hoti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassa. Valli, veḷu, muñjaṁ, pabbajaṁ, tiṇaṁ, mattikā, dārubhaṇḍaṁ, mattikābhaṇḍaṁ—idaṁ pañcamaṁ avissajjiyaṁ, na vissajjetabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṁ hoti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassa. Imāni kho, bhikkhave, pañca avissajjiyāni, na vissajjetabbāni, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitānipi avissajjitāni honti. Yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassā”ti. 16 2. Avebhaṅgiyavatthu Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena kīṭāgiri tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sāriputtamoggallānehi ca. Assosuṁ kho assajipunabbasukā bhikkhū—“bhagavā kira kīṭāgiriṁ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sāriputtamoggallānehi ca. Handa mayaṁ, āvuso, sabbaṁ saṅghikaṁ senāsanaṁ bhājema. Pāpicchā sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā; na mayaṁ tesaṁ senāsanaṁ paññapessāmā”ti, te sabbaṁ saṅghikaṁ senāsanaṁ bhājesuṁ. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho bhagavā sambahule bhikkhū āmantesi—“gacchatha tumhe, bhikkhave; assajipunabbasuke bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadetha—‘bhagavā, āvuso, āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sāriputtamoggallānehi ca. Bhagavato ca, āvuso, senāsanaṁ paññapetha, bhikkhusaṅghassa ca, sāriputtamoggallānānañcā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā 839 --- pli-tv-kd16 1:16 assajipunabbasuke bhikkhū etadavocuṁ—“bhagavā, āvuso, āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sāriputtamoggallānehi ca. Bhagavato ca, āvuso, senāsanaṁ paññapetha, bhikkhusaṅghassa ca, sāriputtamoggallānānañcā”ti. “Natthāvuso, saṅghikaṁ senāsanaṁ. Sabbaṁ amhehi bhājitaṁ. Svāgataṁ, āvuso, bhagavato. Yasmiṁ vihāre bhagavā icchissati tasmiṁ vihāre vasissati. Pāpicchā sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā. Na mayaṁ tesaṁ senāsanaṁ paññapessāmā”ti. “Kiṁ pana tumhe, āvuso, saṅghikaṁ senāsanaṁ bhājitthā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghikaṁ senāsanaṁ bhājessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā saṅghikaṁ senāsanaṁ bhājessanti? Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Pañcimāni, bhikkhave, avebhaṅgiyāni, na vibhajitabbāni, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattānipi avibhattāni honti. Yo vibhajeyya, āpatti thullaccayassa. Katamāni pañca? Ārāmo, ārāmavatthu—idaṁ paṭhamaṁ avebhaṅgiyaṁ, na vibhajitabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṁ hoti. Yo vibhajeyya, āpatti thullaccayassa. Vihāro, vihāravatthu—idaṁ dutiyaṁ avebhaṅgiyaṁ, na vibhajitabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṁ hoti. Yo vibhajeyya, āpatti thullaccayassa. Mañco, pīṭhaṁ, bhisi, bibbohanaṁ—idaṁ tatiyaṁ avebhaṅgiyaṁ, na vibhajitabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṁ hoti. Yo vibhajeyya, āpatti thullaccayassa. Lohakumbhī, lohabhāṇakaṁ, lohavārako, lohakaṭāhaṁ, vāsī, parasu, kuṭhārī, kudālo, nikhādanaṁ—idaṁ catutthaṁ avebhaṅgiyaṁ, na vibhajitabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṁ hoti. Yo vibhajeyya, āpatti thullaccayassa. Vallī, veḷu, muñjaṁ, pabbajaṁ, tiṇaṁ, mattikā, dārubhaṇḍaṁ, mattikābhaṇḍaṁ—idaṁ pañcamaṁ avebhaṅgiyaṁ, na vibhajitabbaṁ, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṁ hoti. Yo vibhajeyya, āpatti thullaccayassa. Imāni kho, bhikkhave, pañca avebhaṅgiyāni, na vibhajitabbāni, saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattānipi avibhattāni honti. Yo vibhajeyya, āpatti thullaccayassā”ti. 17 3. Navakammadānakathā Atha kho bhagavā kīṭāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena āḷavī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena āḷavī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū evarūpāni navakammāni denti—piṇḍanikkhepanamattenapi navakammaṁ denti; kuṭṭalepanamattenapi navakammaṁ denti; dvāraṭṭhapanamattenapi navakammaṁ denti; aggaḷavaṭṭikaraṇamattenapi navakammaṁ denti; ālokasandhikaraṇamattenapi navakammaṁ denti; setavaṇṇakaraṇamattenapi navakammaṁ denti; kāḷavaṇṇakaraṇamattenapi navakammaṁ denti; gerukaparikammakaraṇamattenapi navakammaṁ denti; chādanamattenapi navakammaṁ denti; bandhanamattenapi navakammaṁ denti; bhaṇḍikāṭṭhapanamattenapi navakammaṁ denti; khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇamattenapi navakammaṁ denti; paribhaṇḍakaraṇamattenapi navakammaṁ denti; vīsativassikampi navakammaṁ denti; tiṁsavassikampi navakammaṁ denti; yāvajīvikampi navakammaṁ denti; dhūmakālikampi pariyositaṁ vihāraṁ navakammaṁ denti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āḷavakā bhikkhū evarūpāni navakammāni dassanti—piṇḍanikkhepanamattenapi navakammaṁ dassanti; kuṭṭalepanamattenapi … dvāraṭṭhapanamattenapi … aggaḷavaṭṭikaraṇamattenapi … ālokasandhikaraṇamattenapi … setavaṇṇakaraṇamattenapi … kāḷavaṇṇakaraṇamattenapi … gerukaparikammakaraṇamattenapi … chādanamattenapi … 840 --- pli-tv-kd16 1:17 bandhanamattenapi … bhaṇḍikāṭṭhapanamattenapi … khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇamattenapi … paribhaṇḍakaraṇamattenapi … vīsativassikampi … tiṁsavassikampi … yāvajīvikampi … dhūmakālikampi pariyositaṁ vihāraṁ navakammaṁ dassantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, piṇḍanikkhepanamattena navakammaṁ dātabbaṁ …pe… na kuṭṭalepanamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na dvāraṭṭhapanamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na aggaḷavaṭṭikaraṇamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na ālokasandhikaraṇamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na setavaṇṇakaraṇamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na kāḷavaṇṇakaraṇamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na gerukaparikammakaraṇamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na chādanamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na bandhanamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na bhaṇḍikāṭṭhapanamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na paribhaṇḍakaraṇamattena navakammaṁ dātabbaṁ. Na vīsativassikaṁ navakammaṁ dātabbaṁ. Na tiṁsavassikaṁ navakammaṁ dātabbaṁ. Na yāvajīvikaṁ navakammaṁ dātabbaṁ. Na dhūmakālikampi pariyositaṁ vihāraṁ navakammaṁ dātabbaṁ. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, akataṁ vā vippakataṁ vā navakammaṁ dātuṁ, khuddake vihāre kammaṁ oloketvā chappañcavassikaṁ navakammaṁ dātuṁ, aḍḍhayoge kammaṁ oloketvā sattaṭṭhavassikaṁ navakammaṁ dātuṁ, mahallake vihāre pāsāde vā kammaṁ oloketvā dasadvādasavassikaṁ navakammaṁ dātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sabbe vihāre navakammaṁ denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabbe vihāre navakammaṁ dātabbaṁ. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ekassa dve denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ekassa dve dātabbā. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṁ gahetvā aññaṁ vāsenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, navakammaṁ gahetvā añño vāsetabbo. Yo vāseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṁ gahetvā saṅghikaṁ paṭibāhenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, navakammaṁ gahetvā saṅghikaṁ paṭibāhitabbaṁ. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ekaṁ varaseyyaṁ gahetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū nissīme ṭhitassa navakammaṁ denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa navakammaṁ dātabbaṁ. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṁ gahetvā sabbakālaṁ paṭibāhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, navakammaṁ gahetvā sabbakālaṁ paṭibāhitabbaṁ. Yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, vassānaṁ temāsaṁ paṭibāhituṁ, utukālaṁ pana na paṭibāhitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṁ gahetvā pakkamantipi, vibbhamantipi, kālampi karonti; sāmaṇerāpi paṭijānanti; sikkhaṁ paccakkhātakāpi paṭijānanti; antimavatthuṁ ajjhāpannakāpi paṭijānanti; ummattakāpi paṭijānanti; khittacittāpi paṭijānanti; vedanāṭṭāpi paṭijānanti; āpattiyā adassane ukkhittakāpi paṭijānanti; āpattiyā appaṭikamme ukkhittakāpi paṭijānanti; pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakāpi paṭijānanti; paṇḍakāpi paṭijānanti; theyyasaṁvāsakāpi paṭijānanti; titthiyapakkantakāpi paṭijānanti; tiracchānagatāpi paṭijānanti; mātughātakāpi paṭijānanti; pitughātakāpi paṭijānanti; arahantaghātakāpi paṭijānanti; bhikkhunidūsakāpi paṭijānanti; saṅghabhedakāpi paṭijānanti; lohituppādakāpi paṭijānanti; ubhatobyañjanakāpi paṭijānanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pakkamati—mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā vibbhamati …pe… kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti, ummattako paṭijānāti, khittacitto 841 --- pli-tv-kd16 1:17 paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṁvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti—mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā vippakate pakkamati—mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā vippakate vibbhamati …pe… ubhatobyañjanako paṭijānāti—mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pariyosite pakkamati—tassevetaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pariyosite vibbhamati …pe… kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti—saṅgho sāmī. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pariyosite ummattako paṭijānāti, khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti—tassevetaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu navakammaṁ gahetvā pariyosite paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṁvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti—saṅgho sāmī”ti. 18 4. Aññatraparibhogapaṭikkhepādi Tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa vihāraparibhogaṁ senāsanaṁ aññatra paribhuñjanti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā aññatra paribhogaṁ aññatra paribhuñjissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, aññatra paribhogo aññatra paribhuñjitabbo. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū uposathaggampi sannisajjampi harituṁ kukkuccāyantā chamāya nisīdanti. Gattānipi cīvarānipi paṁsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tāvakālikaṁ haritun”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa mahāvihāro undriyati. Bhikkhū kukkuccāyantā senāsanaṁ nātiharanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, guttatthāya haritun”ti. 19 Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanaparikkhāriko mahaggho kambalo uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, phātikammatthāya parivattetun”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanaparikkhārikaṁ mahagghaṁ dussaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, phātikammatthāya parivattetun”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa acchacammaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pādapuñchaniṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa cakkalikaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pādapuñchaniṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena saṅghassa coḷakaṁ uppannaṁ hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pādapuñchaniṁ kātun”ti. 20 Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi senāsanaṁ akkamanti. Senāsanaṁ dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, adhotehi pādehi senāsanaṁ akkamitabbaṁ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi senāsanaṁ akkamanti. Senāsanaṁ dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, allehi pādehi senāsanaṁ akkamitabbaṁ. Yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā senāsanaṁ akkamanti. Senāsanaṁ dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saupāhanena senāsanaṁ akkamitabbaṁ. Yo akkameyya, 842 --- pli-tv-kd16 1:20 āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū parikammakatāya bhūmiyā niṭṭhubhanti. Vaṇṇo dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, parikammakatāya bhūmiyā niṭṭhubhitabbaṁ. Yo niṭṭhubheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, kheḷamallakan”ti. Tena kho pana samayena mañcapādāpi pīṭhapādāpi parikammakataṁ bhūmiṁ vilikhanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, coḷakena paliveṭhetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū parikammakataṁ bhittiṁ apassenti. Vaṇṇo dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, parikammakatā bhitti apassetabbā. Yo apasseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, apassenaphalakan”ti. Apassenaphalakaṁ heṭṭhato bhūmiṁ vilikhati, uparito bhittiñca. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, heṭṭhato ca uparito ca coḷakena paliveṭhetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū dhotapādakā nipajjituṁ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paccattharitvā nipajjitun”ti. 21 5. Saṅghabhattādianujānana Atha kho bhagavā āḷaviyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahaṁ dubbhikkhaṁ hoti. Manussā na sakkonti saṅghabhattaṁ kātuṁ; icchanti uddesabhattaṁ nimantanaṁ salākabhattaṁ pakkhikaṁ uposathikaṁ pāṭipadikaṁ kātuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghabhattaṁ uddesabhattaṁ nimantanaṁ salākabhattaṁ pakkhikaṁ uposathikaṁ pāṭipadikan”ti. 6. Bhattuddesakasammuti Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū attano varabhattāni gahetvā lāmakāni bhattāni bhikkhūnaṁ denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ bhattuddesakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, uddiṭṭhānuddiṭṭhañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ bhattuddesakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ bhattuddesakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhattuddesakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhattuddesako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhattuddesakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kathaṁ nu kho bhattaṁ uddisitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, salākāya vā paṭṭikāya vā upanibandhitvā opuñjitvā bhattaṁ uddisitun”ti. 7. Senāsanapaññāpakādisammuti Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanapaññāpako na hoti …pe… bhaṇḍāgāriko na hoti …pe… cīvarappaṭiggāhako na hoti …pe… cīvarabhājako na hoti …pe… yāgubhājako na hoti …pe… phalabhājako na hoti …pe… khajjakabhājako na hoti. Khajjakaṁ abhājiyamānaṁ nassati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ khajjakabhājakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ khajjakabhājakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ khajjakabhājakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno khajjakabhājakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu khajjakabhājako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 8. Appamattakavissajjakasammuti Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre appamattako parikkhāro uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. 843 --- pli-tv-kd16 1:21 “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ appamattakavissajjakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, vissajjitāvissajjitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ appamattakavissajjakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ appamattakavissajjakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno appamattakavissajjakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu appamattakavissajjako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tena appamattakavissajjakena bhikkhunā ekā sūci dātabbā, satthakaṁ dātabbaṁ, upāhanā dātabbā, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, aṁsabaddhako dātabbo, parissāvanaṁ dātabbaṁ, dhammakaraṇo dātabbo, kusi dātabbā, aḍḍhakusi dātabbā, maṇḍalaṁ dātabbaṁ, aḍḍhamaṇḍalaṁ dātabbaṁ, anuvāto dātabbo, paribhaṇḍaṁ dātabbaṁ. Sace hoti saṅghassa sappi vā telaṁ vā madhu vā phāṇitaṁ vā, sakiṁ paṭisāyituṁ dātabbaṁ. Sace punapi attho hoti, punapi dātabbaṁ. 9. Sāṭiyaggāhāpakādisammuti Tena kho pana samayena saṅghassa sāṭiyaggāhāpako na hoti …pe… pattaggāhāpako na hoti …pe… ārāmikapesako na hoti …pe… sāmaṇerapesako na hoti. Sāmaṇerā apesiyamānā kammaṁ na karonti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ sāmaṇerapesakaṁ sammannituṁ—yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, pesitāpesitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ sāmaṇerapesakaṁ sammanneyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ sāmaṇerapesakaṁ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sāmaṇerapesakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu sāmaṇerapesako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito. Senāsanakkhandhako chaṭṭho. Tassuddānaṁ Vihāraṁ buddhaseṭṭhena, apaññattaṁ tadā ahu; Tahaṁ tahaṁ nikkhamanti, vāsā te jinasāvakā. Seṭṭhī gahapati disvā, bhikkhūnaṁ idamabravi; Kārāpeyyaṁ vaseyyātha, paṭipucchiṁsu nāyakaṁ. Vihāraṁ aḍḍhayogañca, pāsādaṁ hammiyaṁ guhaṁ; Pañcaleṇaṁ anuññāsi, vihāre seṭṭhi kārayi. Jano vihāraṁ kāreti, akavāṭaṁ asaṁvutaṁ; Kavāṭaṁ piṭṭhasaṅghāṭaṁ, udukkhalañca uttari. Āviñchanacchiddaṁ rajjuṁ, vaṭṭiñca kapisīsakaṁ; Sūcighaṭitāḷacchiddaṁ, lohakaṭṭhavisāṇakaṁ. Yantakaṁ sūcikañceva, chadanaṁ ullittāvalittaṁ; Vedijālasalākañca, cakkali santharena ca. Miḍḍhi bidalamañcañca, sosānikamasārako; Bundikuḷirapādañca, āhaccāsandi uccake. Sattaṅgo ca bhaddapīṭhaṁ, pīṭhakeḷakapādakaṁ; Āmalāphalakā kocchā, palālapīṭhameva ca. Uccāhipaṭipādakā, aṭṭhaṅguli ca pādakā; Suttaṁ aṭṭhapadaṁ coḷaṁ, tūlikaṁ aḍḍhakāyikaṁ. Giraggo bhisiyo cāpi, dussaṁ senāsanampi ca; Onaddhaṁ heṭṭhā patati, uppāṭetvā haranti ca. Bhattiñca hatthabhattiñca, anuññāsi tathāgato; Titthiyā vihāre cāpi, thusaṁ saṇhañca mattikā. Ikkāsaṁ pāṇikaṁ kuṇḍaṁ, sāsapaṁ sitthatelakaṁ; Ussanne paccuddharituṁ, pharusaṁ gaṇḍumattikaṁ. Ikkāsaṁ paṭibhānañca, nīcā cayo ca āruhaṁ; Paripatanti āḷakā, aḍḍhakuṭṭaṁ tayo puna. Khuddake kuṭṭapādo ca, ovassati saraṁ khilaṁ; Cīvaravaṁsaṁ rajjuñca, āḷindaṁ kiṭikena ca. Ālambanaṁ tiṇacuṇṇaṁ, heṭṭhāmagge nayaṁ kare; Ajjhokāse otappati, sālaṁ heṭṭhā ca bhājanaṁ. Vihāro koṭṭhako ceva, pariveṇaggisālakaṁ; Ārāme ca puna koṭṭhe, heṭṭhaññeva nayaṁ kare. Sudhaṁ anāthapiṇḍi ca, saddho sītavanaṁ agā; Diṭṭhadhammo nimantesi, saha saṅghena 844 --- pli-tv-kd16 1:21 nāyakaṁ. Āṇāpesantarāmagge, ārāmaṁ kārayī gaṇo; Vesāliyaṁ navakammaṁ, purato ca pariggahi. Ko arahati bhattagge, tittirañca avandiyā; Pariggahitantaragharā, tūlo sāvatthi osari. Patiṭṭhāpesi ārāmaṁ, bhattagge ca kolāhalaṁ; Gilānā varaseyyā ca, lesā sattarasā tahiṁ. Kena nu kho kathaṁ nu kho, vihāraggena bhājayi; Pariveṇaṁ anubhāgañca, akāmā bhāgaṁ no dade. Nissīmaṁ sabbakālañca, gāhā senāsane tayo; Upanando ca vaṇṇesi, ṭhitakā samakāsanā. Samānāsanikā bhindiṁsu, tivaggā ca duvaggikaṁ; Asamānāsanikā dīghaṁ, sāḷindaṁ paribhuñjituṁ. Ayyikā ca avidūre, bhājitañca kīṭāgire; Āḷavī piṇḍakakuṭṭehi, dvāraaggaḷavaṭṭikā. Ālokasetakāḷañca, geruchādanabandhanā; Bhaṇḍikhaṇḍaparibhaṇḍaṁ, vīsa tiṁsā ca kālikā. Osite akataṁ vippaṁ, khudde chappañcavassikaṁ; Aḍḍhayoge ca sattaṭṭha, mahalle dasa dvādasa. Sabbaṁ vihāraṁ ekassa, aññaṁ vāsenti saṅghikaṁ; Nissīmaṁ sabbakālañca, pakkami vibbhamanti ca. Kālañca sāmaṇerañca, sikkhāpaccakkhaantimaṁ; Ummattakhittacittā ca, vedanāpattidassanā. Appaṭikammadiṭṭhiyā, paṇḍakā theyyatitthiyā; Tiracchānamātupitu, arahantā ca dūsakā. Bhedakā lohituppādā, ubhato cāpi byañjanakā; Mā saṅghassa parihāyi, kammaṁ aññassa dātave. Vippakate ca aññassa, kate tasseva pakkame; Vibbhamati kālaṅkato, sāmaṇero ca jāyati. Paccakkhāto ca sikkhāya, antimajjhāpannako yadi; Saṅghova sāmiko hoti, ummattakhittavedanā. Adassanāppaṭikamme, diṭṭhi tasseva hoti taṁ; Paṇḍako theyyatitthī ca, tiracchānamātupettikaṁ. Ghātako dūsako cāpi, bhedalohitabyañjanā; Paṭijānāti yadi so, saṅghova hoti sāmiko. Harantaññatra kukkuccaṁ, undriyati ca kambalaṁ; Dussañca cammacakkalī, coḷakaṁ akkamanti ca. Allā upāhanāniṭṭhu, likhanti apassenti ca; Apassenaṁ likhateva, dhotapaccattharena ca. Rājagahe na sakkonti, lāmakaṁ bhattuddesakaṁ; Kathaṁ nu kho paññāpakaṁ, bhaṇḍāgārikasammuti. Paṭiggāhabhājako cāpi, yāgu ca phalabhājako; Khajjakabhājako ceva, appamattakavissajje. Sāṭiyaggāhāpako ceva, tatheva pattaggāhako; Ārāmikasāmaṇera, pesakassa ca sammuti. Sabbābhibhū lokavidū, hitacitto vināyako; Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassitunti. Senāsanakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd4 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 4. Pavāraṇākkhandhaka 1. Aphāsukavihāra |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho mayaṁ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā”ti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“sace kho mayaṁ aññamaññaṁ neva ālapeyyāma na sallapeyyāma—yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkameyya so āsanaṁ paññapeyya, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipeyya, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeyya, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeyya; yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkameyya, sacassa bhuttāvaseso, sace ākaṅkheyya bhuñjeyya, no ce ākaṅkheyya appaharite vā chaḍḍeyya, appāṇake vā udake opilāpeyya; so āsanaṁ uddhareyya, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeyya, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeyya, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeyya, bhattaggaṁ sammajjeyya; yo passeyya pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ so upaṭṭhāpeyya; sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeyya; na tveva tappaccayā vācaṁ bhindeyya—evaṁ kho mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā”ti. Atha kho te bhikkhū aññamaññaṁ neva ālapiṁsu, na sallapiṁsu. 845 --- pli-tv-kd4 1:1 Yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanaṁ paññapeti, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipati, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake vā udake opilāpeti; so āsanaṁ uddharati, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeti, bhattaggaṁ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeti, na tveva tappaccayā vācaṁ bhindati. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena pakkamiṁsu. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca—“kacci, bhikkhave, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Samaggā ca mayaṁ, bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti. Kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti. Atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṁhitaṁ. Anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti— “dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmā”ti. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca— “yathākathaṁ pana tumhe, bhikkhave, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā”ti. “Idha mayaṁ, bhante, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchimhā. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi—‘kena nu kho mayaṁ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā’ti. Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi—‘sace kho mayaṁ aññamaññaṁ neva ālapeyyāma na sallapeyyāma—yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkameyya so āsanaṁ paññapeyya, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipeyya, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeyya, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeyya; yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkameyya, sacassa bhuttāvaseso, sace ākaṅkheyya bhuñjeyya, no ce ākaṅkheyya appaharite vā chaḍḍeyya, appāṇake vā udake opilāpeyya; so āsanaṁ uddhareyya, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeyya, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeyya, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeyya, bhattaggaṁ sammajjeyya; yo passeyya pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ so upaṭṭhāpeyya; sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeyya; na tveva tappaccayā vācaṁ bhindeyya—evaṁ kho mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā’ti. Atha kho mayaṁ, bhante, aññamaññaṁ neva ālapimhā na sallapimhā. Yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati so āsanaṁ paññapeti, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipati, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjati, no ce ākaṅkhati appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake vā udake opilāpeti, so āsanaṁ uddharati, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeti, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmeti, bhattaggaṁ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ 846 --- pli-tv-kd4 1:1 so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeti, na tveva tappaccayā vācaṁ bhindati. Evaṁ kho mayaṁ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“aphāsuññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Pasusaṁvāsaññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Eḷakasaṁvāsaññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Sapattasaṁvāsaññeva kirame, bhikkhave, moghapurisā vuṭṭhā samānā phāsumhā vuṭṭhāti paṭijānanti. Kathañhi nāmime, bhikkhave, moghapurisā mūgabbataṁ titthiyasamādānaṁ samādiyissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—na, bhikkhave, mūgabbataṁ titthiyasamādānaṁ samādiyitabbaṁ. Yo samādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, vassaṁvuṭṭhānaṁ bhikkhūnaṁ tīhi ṭhānehi pavāretuṁ—diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Sā vo bhavissati aññamaññānulomatā āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratā. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ajja pavāraṇā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho pavāreyyā’ti. Therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘saṅghaṁ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi, āvuso, saṅghaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Tatiyampi, āvuso, saṅghaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’ti. Navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘saṅghaṁ, bhante, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi, bhante, saṅghaṁ …pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’”ti. 2 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchitabbaṁ. Yo accheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sabbeheva ukkuṭikaṁ nisinnehi pavāretun”ti. Tena kho pana samayena aññataro thero jarādubbalo yāva sabbe pavārentīti ukkuṭikaṁ nisinno āgamayamāno mucchito papati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tadamantarā ukkuṭikaṁ nisīdituṁ yāva pavāreti, pavāretvā āsane nisīditun”ti. 3 2. Pavāraṇābheda Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kati nu kho pavāraṇā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Dvemā, bhikkhave, pavāraṇā—cātuddasikā ca pannarasikā ca. Imā kho, bhikkhave, dve pavāraṇā”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kati nu kho pavāraṇakammānī”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Cattārimāni, bhikkhave, pavāraṇakammāni—adhammena vaggaṁ pavāraṇakammaṁ, adhammena samaggaṁ pavāraṇakammaṁ, dhammena vaggaṁ pavāraṇakammaṁ, dhammena 847 --- pli-tv-kd4 1:3 samaggaṁ pavāraṇakammaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ adhammena vaggaṁ pavāraṇakammaṁ, na, bhikkhave, evarūpaṁ pavāraṇakammaṁ kātabbaṁ; na ca mayā evarūpaṁ pavāraṇakammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ adhammena samaggaṁ pavāraṇakammaṁ, na, bhikkhave, evarūpaṁ pavāraṇakammaṁ kātabbaṁ; na ca mayā evarūpaṁ pavāraṇakammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena vaggaṁ pavāraṇakammaṁ, na, bhikkhave, evarūpaṁ pavāraṇakammaṁ kātabbaṁ; na ca mayā evarūpaṁ pavāraṇakammaṁ anuññātaṁ. Tatra, bhikkhave, yadidaṁ dhammena samaggaṁ pavāraṇakammaṁ, evarūpaṁ, bhikkhave, pavāraṇakammaṁ kātabbaṁ; evarūpañca mayā pavāraṇakammaṁ anuññātaṁ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṁ pavāraṇakammaṁ karissāma yadidaṁ dhammena samagganti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 3. Pavāraṇādānānujānana Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“sannipatatha, bhikkhave. Saṅgho pavāressatī”ti. Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca—“atthi, bhante, bhikkhu gilāno, so anāgato”ti. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā pavāraṇaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbā—tena gilānena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘pavāraṇaṁ dammi, pavāraṇaṁ me hara, pavāraṇaṁ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’ti kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinnā hoti pavāraṇā; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinnā hoti pavāraṇā. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, so, bhikkhave, gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā pavāretabbaṁ. Sace, bhikkhave, gilānupaṭṭhākānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—‘sace kho mayaṁ gilānaṁ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā vā bhavissatī’ti na, bhikkhave, gilāno bhikkhu ṭhānā cāvetabbo. Saṅghena tattha gantvā pavāretabbaṁ; na tveva vaggena saṅghena pavāretabbaṁ. Pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassa. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya tattheva pakkamati, aññassa dātabbā pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya tattheva vibbhamati …pe… kālaṁ karoti … sāmaṇero paṭijānāti … sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti … antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti … ummattako paṭijānāti … khittacitto paṭijānāti … vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti … āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti … mātughātako paṭijānāti … pitughātako paṭijānāti … arahantaghātako paṭijānāti … bhikkhunidūsako paṭijānāti … saṅghabhedako paṭijānāti … lohituppādako paṭijānāti … ubhatobyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbā pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya antarāmagge pakkamati, anāhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya antarāmagge vibbhamati …pe… kālaṁ karoti … sāmaṇero paṭijānāti … sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti … antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti … ummattako paṭijānāti … khittacitto paṭijānāti … vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti … āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti … mātughātako paṭijānāti … pitughātako paṭijānāti … arahantaghātako paṭijānāti … bhikkhunidūsako paṭijānāti … saṅghabhedako paṭijānāti … lohituppādako paṭijānāti … ubhatobyañjanako paṭijānāti, anāhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto pakkamati, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto vibbhamati …pe… kālaṁ karoti … sāmaṇero paṭijānāti … sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti … antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti … ummattako paṭijānāti … 848 --- pli-tv-kd4 1:3 khittacitto paṭijānāti … vedanāṭṭo paṭijānāti … āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti … āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti … pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti … paṇḍako paṭijānāti … theyyasaṁvāsako paṭijānāti … titthiyapakkantako paṭijānāti … tiracchānagato paṭijānāti … mātughātako paṭijānāti … pitughātako paṭijānāti … arahantaghātako paṭijānāti … bhikkhunidūsako paṭijānāti … saṅghabhedako paṭijānāti … lohituppādako paṭijānāti … ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto sutto nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa anāpatti. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto pamatto nāroceti …pe… samāpanno nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa anāpatti. Pavāraṇahārako ce, bhikkhave, dinnāya pavāraṇāya saṅghappatto sañcicca nāroceti, āhaṭā hoti pavāraṇā. Pavāraṇahārakassa āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya pavāraṇaṁ dentena chandampi dātuṁ, santi saṅghassa karaṇīyan”ti. 4 4. Ñātakādiggahaṇakathā Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhiṁsu. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhanti. Te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ muñcatha, yāvāyaṁ bhikkhu pavāretī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaṁ ekamantaṁ hotha, yāvāyaṁ bhikkhu pavāraṇaṁ detī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ nissīmaṁ netha, yāva saṅgho pavāretī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, na tveva vaggena saṅghena pavāretabbaṁ. Pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya rājāno gaṇhanti …pe… corā gaṇhanti … dhuttā gaṇhanti … bhikkhupaccatthikā gaṇhanti. Te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ muñcatha, yāvāyaṁ bhikkhu pavāretī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaṁ ekamantaṁ hotha, yāvāyaṁ bhikkhu pavāraṇaṁ detī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, te bhikkhupaccatthikā bhikkhūhi evamassu vacanīyā—‘iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ nissīmaṁ netha, yāva saṅgho pavāretī’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, na tveva vaggena saṅghena pavāretabbaṁ. Pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassā”ti. 5 5. Saṅghapavāraṇādippabheda Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya pañca bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘saṅghena pavāretabban’ti. Mayañcamhā pañca janā. Kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, pañcannaṁ saṅghe pavāretun”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya cattāro bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretunti. Mayañcamhā cattāro janā. Kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me āyasmanto. Ajja pavāraṇā. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, mayaṁ aññamaññaṁ pavāreyyāmā’ti. Therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā—‘ahaṁ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi …pe… tatiyampi ahaṁ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ 849 --- pli-tv-kd4 1:5 upādāya. Passanto paṭikarissāmī’ti. Navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā—‘ahaṁ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi …pe… tatiyampi ahaṁ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya tayo bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretuṁ, catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. Mayañcamhā tayo janā. Kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, tiṇṇaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me āyasmantā. Ajja pavāraṇā. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, mayaṁ aññamaññaṁ pavāreyyāmā’ti. Therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā—‘ahaṁ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmantā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi …pe… tatiyampi ahaṁ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmantā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’ti. Navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evamassu vacanīyā—‘ahaṁ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmantā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi …pe… tatiyampi ahaṁ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadantu maṁ āyasmantā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya dve bhikkhū viharanti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretuṁ, catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, tiṇṇaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. Mayañcamhā dve janā. Kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dvinnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. Evañca pana, bhikkhave, pavāretabbaṁ. Therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā navo bhikkhu evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, āyasmantaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṁ āyasmā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi …pe… tatiyampi ahaṁ, āvuso, āyasmantaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṁ āyasmā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmīti. Navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā thero bhikkhu evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, āyasmantaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṁ āyasmā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi …pe… tatiyampi ahaṁ, bhante, āyasmantaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu maṁ āyasmā anukampaṁ upādāya. Passanto paṭikarissāmī’”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya eko bhikkhu viharati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretuṁ, catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, tiṇṇaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, dvinnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. Ahañcamhi ekako. Kathaṁ nu kho mayā pavāretabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya eko bhikkhu viharati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā yattha bhikkhū paṭikkamanti upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā, so deso sammajjitvā pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetvā āsanaṁ paññapetvā padīpaṁ katvā nisīditabbaṁ. Sace aññe bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṁ pavāretabbaṁ; no ce āgacchanti, ‘ajja me pavāraṇā’ti adhiṭṭhātabbaṁ. No ce adhiṭṭheyya, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha pañca bhikkhū 850 --- pli-tv-kd4 1:5 viharanti, na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā catūhi saṅghe pavāretabbaṁ. Pavāreyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha cattāro bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā tīhi aññamaññaṁ pavāretabbaṁ. Pavāreyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha tayo bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā dvīhi aññamaññaṁ pavāretabbaṁ. Pavāreyyuñce, āpatti dukkaṭassa. Tatra, bhikkhave, yattha dve bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā ekena adhiṭṭhātabbaṁ. Adhiṭṭheyya ce, āpatti dukkaṭassā”ti. 6 6. Āpattipaṭikammavidhi Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tadahu pavāraṇāya āpattiṁ āpanno hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na sāpattikena pavāretabban’ti. Ahañcamhi āpattiṁ āpanno. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya āpattiṁ āpanno hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno, taṁ paṭidesemī’ti. Tena vattabbo—‘passasī’ti. ‘Āma passāmī’ti. ‘Āyatiṁ saṁvareyyāsī’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko; yadā nibbematiko bhavissāmi tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmī’ti vatvā pavāretabbaṁ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo”ti. 7. Āpattiāvikaraṇavidhi Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pavārayamāno āpattiṁ sarati. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na sāpattikena pavāretabban’ti. Ahañcamhi āpattiṁ āpanno. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pavārayamāno āpattiṁ sarati. Tena, bhikkhave, bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno. Ito vuṭṭhahitvā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmī’ti vatvā pavāretabbaṁ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pavārayamāno āpattiyā vematiko hoti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko; yadā nibbematiko bhavissāmi tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmī’ti vatvā pavāretabbaṁ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo”ti. 8. Sabhāgāpattipaṭikammavidhi Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na sabhāgā āpatti desetabbā, na sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā’ti. Ayañca sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo—gacchāvuso, taṁ āpattiṁ paṭikaritvā āgaccha, mayaṁ te santike taṁ āpattiṁ paṭikarissāmāti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno. Yadā aññaṁ bhikkhuṁ suddhaṁ anāpattikaṁ passissati tadā tassa santike taṁ āpattiṁ paṭikarissatī’ti vatvā pavāretabbaṁ; na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko hoti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko. Yadā nibbematiko bhavissati tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissatī’ti vatvā, pavāretabbaṁ, na tveva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 7 9. Anāpattipannarasaka Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu 851 --- pli-tv-kd4 1:7 pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatiṁsu, pañca vā atirekā vā. Te na jāniṁsu—“atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā”ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavāresuṁ. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchiṁsu bahutarā. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino 852 --- pli-tv-kd4 1:7 vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ anāpatti. Anāpattipannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 8 10. Vaggāvaggasaññipannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. Tehi pavāritamatte …pe… avuṭṭhitāya parisāya …pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya …pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā …pe… samasamā …pe… thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ 853 --- pli-tv-kd4 1:8 āpatti dukkaṭassa. Vaggāvaggasaññipannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 9 11. Vematikapannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ pavāretuṁ, na nu kho kappatī’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ pavāretuṁ, na nu kho kappatī’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ pavāretuṁ, na nu kho kappatī’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappati nu kho amhākaṁ pavāretuṁ, na nu kho kappatī’ti vematikā pavārenti. Tehi pavāritamatte …pe… avuṭṭhitāya parisāya …pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya …pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā …pe… samasamā …pe… thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Vematikapannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 10 12. Kukkuccapakatapannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ pavāretuṁ, nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ pavāretuṁ, nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ pavāretuṁ, nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘kappateva amhākaṁ pavāretuṁ, nāmhākaṁ na kappatī’ti—kukkuccapakatā pavārenti. Tehi pavāritamatte …pe… avuṭṭhitāya parisāya …pe… ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya …pe… sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā …pe… samasamā …pe… thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. Kukkuccapakatapannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. 11 13. Bhedapurekkhārapannarasaka Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko 854 --- pli-tv-kd4 1:11 tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāriyamāne athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā, tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, avuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā 855 --- pli-tv-kd4 1:11 bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te jānanti—‘atthaññe āvāsikā bhikkhū anāgatā’ti. Te ‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Tehi pavāritamatte, sabbāya vuṭṭhitāya parisāya, athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. Pavāritā suppavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ. Pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. Bhedapurekkhārapannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. Pañcavīsattikā niṭṭhitā. 12 14. Sīmokkantikapeyyāla Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti, pañca vā atirekā vā. Te na jānanti—‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantī’ti …pe… te na jānanti—‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā’ti …pe… te na passanti—‘aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkamante …pe… te na passanti—‘aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkante …pe… te na suṇanti ‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantī’ti …pe… te na suṇanti ‘aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā’ti …pe…. Āvāsikena āvāsikā ekasatapañcasattati tikanayato, āvāsikena āgantukā, āgantukena āvāsikā, āgantukena āgantukā, peyyālamukhena satta tikasatāni honti. 13 15. Divasanānatta Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ cātuddaso hoti, āgantukānaṁ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ anuvattitabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pannaraso hoti, āgantukānaṁ cātuddaso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ anuvattitabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pāṭipado hoti, āgantukānaṁ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī; āgantukehi nissīmaṁ gantvā pavāretabbaṁ. Sace samasamā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī; āgantukehi nissīmaṁ gantvā pavāretabbaṁ. Sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ sāmaggī vā dātabbā, nissīmaṁ vā gantabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pannaraso hoti, āgantukānaṁ pāṭipado. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ sāmaggī vā dātabbā, 856 --- pli-tv-kd4 1:13 nissīmaṁ vā gantabbaṁ. Sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ sāmaggī vā dātabbā, nissīmaṁ vā gantabbaṁ. Sace āgantukā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī; āvāsikehi nissīmaṁ gantvā pavāretabbaṁ. 16. Liṅgādidassana Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ āvāsikākāraṁ, āvāsikaliṅgaṁ, āvāsikanimittaṁ, āvāsikuddesaṁ, suppaññattaṁ mañcapīṭhaṁ bhisibibbohanaṁ, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ sūpaṭṭhitaṁ, pariveṇaṁ susammaṭṭhaṁ; passitvā vematikā honti—‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū, natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa …pe… te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṁ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū suṇanti āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ āvāsikākāraṁ, āvāsikaliṅgaṁ, āvāsikanimittaṁ, āvāsikuddesaṁ, caṅkamantānaṁ padasaddaṁ, sajjhāyasaddaṁ, ukkāsitasaddaṁ, khipitasaddaṁ; sutvā vematikā honti—‘atthi nu kho āvāsikā bhikkhū, natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṁ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ, āgantukaliṅgaṁ, āgantukanimittaṁ, āgantukuddesaṁ, aññātakaṁ pattaṁ, aññātakaṁ cīvaraṁ, aññātakaṁ nisīdanaṁ, pādānaṁ dhotaṁ, udakanissekaṁ; passitvā vematikā honti—‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū, natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṁ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū suṇanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ, āgantukaliṅgaṁ, āgantukanimittaṁ, āgantukuddesaṁ, āgacchantānaṁ padasaddaṁ, upāhanapapphoṭanasaddaṁ, ukkāsitasaddaṁ, khipitasaddaṁ; sutvā vematikā honti—‘atthi nu kho āgantukā bhikkhū, natthi nu kho’ti. Te vematikā na vicinanti, avicinitvā pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṁ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā—‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’ti—bhedapurekkhārā pavārenti. Āpatti thullaccayassa. 17. Nānāsaṁvāsakādīhipavāraṇā Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū nānāsaṁvāsake. Te samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti, samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti, anāpatti. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā pāṭekkaṁ pavārenti. Anāpatti. Idha pana, bhikkhave, āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū samānasaṁvāsake. Te nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti, nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, 857 --- pli-tv-kd4 1:13 pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā pāṭekkaṁ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā ekato pavārenti. Anāpatti. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū nānāsaṁvāsake. Te samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti, samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti. Anāpatti. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā pāṭekkaṁ pavārenti. Anāpatti. Idha pana, bhikkhave, āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū samānasaṁvāsake. Te nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti, nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā pāṭekkaṁ pavārenti. Āpatti dukkaṭassa. Te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā ekato pavārenti. Anāpatti. 18. Nagantabbavāra Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. 19. Gantabbavāra Gantabbo, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantun’ti. Gantabbo, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantun’ti. Gantabbo, bhikkhave, 858 --- pli-tv-kd4 1:13 tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantun’ti. Gantabbo, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantun’ti. 14 20. Vajjanīyapuggalasandassana Na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, sikkhamānāya …pe… na sāmaṇerassa …pe… na sāmaṇeriyā …pe… na sikkhaṁ paccakkhātakassa …pe… na antimavatthuṁ ajjhāpannakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na āpattiyā adassane ukkhittakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. Yo pavāreyya, yathādhammo kāretabbo. Na āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa …pe… na pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. Yo pavāreyya, yathādhammo kāretabbo. Na paṇḍakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na theyyasaṁvāsakassa …pe… na titthiyapakkantakassa …pe… na tiracchānagatassa …pe… na mātughātakassa …pe… na pitughātakassa …pe… na arahantaghātakassa …pe… na bhikkhunidūsakassa …pe… na saṅghabhedakassa …pe… na lohituppādakassa …pe… na ubhatobyañjanakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, pārivāsikapavāraṇādānena pavāretabbaṁ, aññatra avuṭṭhitāya parisāya. Na ca, bhikkhave, appavāraṇāya pavāretabbaṁ, aññatra saṅghasāmaggiyā”ti. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. 15 21. Dvevācikādipavāraṇā Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya savarabhayaṁ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṁsu tevācikaṁ pavāretuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dvevācikaṁ pavāretun”ti. Bāḷhataraṁ savarabhayaṁ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṁsu dvevācikaṁ pavāretuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekavācikaṁ pavāretun”ti. Bāḷhataraṁ savarabhayaṁ ahosi. Bhikkhū nāsakkhiṁsu ekavācikaṁ pavāretuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, samānavassikaṁ pavāretun”ti. Tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissati. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Tatra ce, bhikkhave, bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissatī’ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho dvevācikaṁ, ekavācikaṁ, samānavassikaṁ pavāreyyā’ti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya bhikkhūhi dhammaṁ bhaṇantehi …pe… suttantikehi suttantaṁ saṅgāyantehi … vinayadharehi vinayaṁ vinicchinantehi … dhammakathikehi dhammaṁ sākacchantehi … bhikkhūhi kalahaṁ karontehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘bhikkhūhi kalahaṁ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissatī’ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Bhikkhūhi kalahaṁ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho 859 --- pli-tv-kd4 1:15 dvevācikaṁ, ekavācikaṁ, samānavassikaṁ pavāreyyā’”ti. Tena kho pana samayena kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti, parittañca anovassikaṁ hoti, mahā ca megho uggato hoti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“ayaṁ kho mahābhikkhusaṅgho sannipatito, parittañca anovassikaṁ, mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ megho pavassissati. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti, parittañca anovassikaṁ hoti, mahā ca megho uggato hoti. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho mahābhikkhusaṅgho sannipatito, parittañca anovassikaṁ, mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ megho pavassissatī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ mahābhikkhusaṅgho sannipatito, parittañca anovassikaṁ, mahā ca megho uggato. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ megho pavassissati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho dvevācikaṁ, ekavācikaṁ, samānavassikaṁ pavāreyyā’ti. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya rājantarāyo hoti …pe… corantarāyo hoti … agyantarāyo hoti … udakantarāyo hoti … manussantarāyo hoti … amanussantarāyo hoti … vāḷantarāyo hoti … sarīsapantarāyo hoti … jīvitantarāyo hoti … brahmacariyantarāyo hoti. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘ayaṁ kho brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ brahmacariyantarāyo bhavissatī’ti, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṁ brahmacariyantarāyo bhavissati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho dvevācikaṁ, ekavācikaṁ, samānavassikaṁ pavāreyyā’”ti. 16 22. Pavāraṇāṭhapana Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sāpattikā pavārenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sāpattikena pavāretabbaṁ. Yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yo sāpattiko pavāreti, tassa okāsaṁ kārāpetvā āpattiyā codetun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū okāsaṁ kārāpiyamānā na icchanti okāsaṁ kātuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, okāsaṁ akarontassa pavāraṇaṁ ṭhapetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, ṭhapetabbā. Tadahu pavāraṇāya cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṁ—‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo sāpattiko. Tassa pavāraṇaṁ ṭhapemi. Na tasmiṁ sammukhībhūte pavāretabban’ti. Ṭhapitā hoti pavāraṇā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“puramhākaṁ pesalā bhikkhū pavāraṇaṁ ṭhapentī”ti—paṭikacceva suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pavāraṇaṁ ṭhapenti, pavāritānampi pavāraṇaṁ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pavāraṇā ṭhapetabbā. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, pavāritānampi pavāraṇā ṭhapetabbā. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa. Evaṁ kho, bhikkhave, ṭhapitā hoti pavāraṇā, evaṁ aṭṭhapitā. Kathañca, bhikkhave, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā? Tevācikāya ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. Dvevācikāya ce, bhikkhave … ekavācikāya ce, bhikkhave … samānavassikāya ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. Evaṁ kho, bhikkhave, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. Kathañca, bhikkhave, ṭhapitā hoti pavāraṇā? Tevācikāya ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya apariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, ṭhapitā hoti pavāraṇā. Dvevācikāya ce, bhikkhave … ekavācikāya ce, bhikkhave … 860 --- pli-tv-kd4 1:16 samānavassikāya ce, bhikkhave, pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya apariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, ṭhapitā hoti pavāraṇā. Evaṁ kho, bhikkhave, ṭhapitā hoti pavāraṇā. Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti—‘ayaṁ kho āyasmā aparisuddhakāyasamācāro, aparisuddhavacīsamācāro, aparisuddhājīvo, bālo, abyatto, na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṁ dātun’ti, ‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena pavāretabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti—‘ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, aparisuddhavacīsamācāro, aparisuddhājīvo, bālo, abyatto, na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṁ dātun’ti, ‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena pavāretabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti—‘ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, parisuddhavacīsamācāro, aparisuddhājīvo, bālo, abyatto, na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṁ dātun’ti, ‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena pavāretabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti—‘ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, parisuddhavacīsamācāro, parisuddhājīvo, bālo, abyatto, na paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṁ dātun’ti, ‘alaṁ, bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ, mā kalahaṁ, mā viggahaṁ, mā vivādan’ti omadditvā saṅghena pavāretabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. Tañce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti—‘ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro, parisuddhavacīsamācāro, parisuddhājīvo, paṇḍito, byatto, paṭibalo anuyuñjīyamāno anuyogaṁ dātun’ti, so evamassa vacanīyo, ‘yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, kimhi naṁ ṭhapesi, sīlavipattiyā vā ṭhapesi, ācāravipattiyā vā ṭhapesi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapesī’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘sīlavipattiyā vā ṭhapemi, ācāravipattiyā vā ṭhapemi, diṭṭhivipattiyā vā ṭhapemī’ti, so evamassa vacanīyo—‘jānāsi panāyasmā sīlavipattiṁ, jānāsi ācāravipattiṁ, jānāsi diṭṭhivipattin’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘jānāmi kho ahaṁ, āvuso, sīlavipattiṁ, jānāmi ācāravipattiṁ, jānāmi diṭṭhivipattin’ti, so evamassa vacanīyo—‘katamā panāvuso, sīlavipatti, katamā ācāravipatti, katamā diṭṭhivipattī’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘cattāri pārājikāni, terasa saṅghādisesā, ayaṁ sīlavipatti; thullaccayaṁ, pācittiyaṁ, pāṭidesanīyaṁ, dukkaṭaṁ, dubbhāsitaṁ, ayaṁ ācāravipatti; micchādiṭṭhi, antaggāhikādiṭṭhi, ayaṁ diṭṭhivipattī’ti, so evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, diṭṭhena vā ṭhapesi, sutena vā ṭhapesi, parisaṅkāya vā ṭhapesī’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘diṭṭhena vā ṭhapemi, sutena vā ṭhapemi, parisaṅkāya vā ṭhapemī’ti, so evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te diṭṭhaṁ, kinti te diṭṭhaṁ, kadā te diṭṭhaṁ, kattha te diṭṭhaṁ, pārājikaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṁ ahosi, kattha cāyaṁ bhikkhu ahosi, kiñca tvaṁ karosi, kiñcāyaṁ bhikkhu karotī’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca sutena pavāraṇaṁ ṭhapemī’ti, so evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te sutaṁ, kinti te sutaṁ, kadā te sutaṁ, kattha te sutaṁ, pārājikaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, thullaccayaṁ …pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti sutaṁ, bhikkhussa sutaṁ, bhikkhuniyā sutaṁ, sikkhamānāya sutaṁ, sāmaṇerassa sutaṁ, sāmaṇeriyā sutaṁ, upāsakassa sutaṁ, 861 --- pli-tv-kd4 1:16 upāsikāya sutaṁ, rājūnaṁ sutaṁ, rājamahāmattānaṁ sutaṁ, titthiyānaṁ sutaṁ, titthiyasāvakānaṁ sutan’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemī’ti, so evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho tvaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā parisaṅkasi, sikkhamānāya sutvā parisaṅkasi, sāmaṇerassa sutvā parisaṅkasi, sāmaṇeriyā sutvā parisaṅkasi, upāsakassa sutvā parisaṅkasi, upāsikāya sutvā parisaṅkasi, rājūnaṁ sutvā parisaṅkasi, rājamahāmattānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyānaṁ sutvā parisaṅkasi, titthiyasāvakānaṁ sutvā parisaṅkasī’ti? So ce evaṁ vadeyya—‘na kho ahaṁ, āvuso, imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca ahampi na jānāmi kena panāhaṁ imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapemī’ti. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ cittaṁ na ārādheti, ananuvādo cudito bhikkhūti alaṁvacanāya. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu anuyogena viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ cittaṁ ārādheti, sānuvādo cudito bhikkhūti alaṁvacanāya. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena pārājikena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, saṅghādisesaṁ āropetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, codako bhikkhu amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, codako, bhikkhu amūlakena thullaccayena … pācittiyena … pāṭidesanīyena … dukkaṭena … dubbhāsitena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpannoti paṭijānāti, nāsetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpannoti paṭijānāti, saṅghādisesaṁ āropetvā saṅghena pavāretabbaṁ. So ce, bhikkhave, cudito bhikkhu thullaccayaṁ … pācittiyaṁ … pāṭidesanīyaṁ … dukkaṭaṁ … dubbhāsitaṁ ajjhāpannoti paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. 23. Thullaccayavatthukādi Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṁ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū thullaccayadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṁ apanetvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpanno, sāssa yathādhammaṁ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho pavāreyyā’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṁ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pācittiyadiṭṭhino honti …pe… ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pāṭidesanīyadiṭṭhino honti … ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū dukkaṭadiṭṭhino honti … ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū thullaccayadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṁ apanetvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpanno, sāssa yathādhammaṁ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho pavāreyyā’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya pācittiyaṁ ajjhāpanno hoti …pe… pāṭidesanīyaṁ ajjhāpanno hoti … dukkaṭaṁ ajjhāpanno hoti … dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṁ apanetvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpanno, sāssa yathādhammaṁ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho pavāreyyā’ti. 862 --- pli-tv-kd4 1:16 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti. Ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti …pe… ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pācittiyadiṭṭhino honti … ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pāṭidesanīyadiṭṭhino honti … ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū dukkaṭadiṭṭhino honti. Ye te, bhikkhave, bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino, tehi so, bhikkhave, bhikkhu ekamantaṁ apanetvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘yaṁ kho so, āvuso, bhikkhu āpattiṁ āpanno, sāssa yathādhammaṁ paṭikatā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho pavāreyyā’ti. 24. Vatthuṭhapanādi Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya—‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ vatthu paññāyati, na puggalo. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, vatthuṁ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā’ti. So evamassa vacanīyo—‘bhagavatā kho, āvuso, visuddhānaṁ pavāraṇā paññattā. Sace vatthu paññāyati, na puggalo, idāneva naṁ vadehī’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya—‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ puggalo paññāyati, na vatthu. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, puggalaṁ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā’ti. So evamassa vacanīyo—‘bhagavatā kho, āvuso, samaggānaṁ pavāraṇā paññattā. Sace puggalo paññāyati, na vatthu, idāneva naṁ vadehī’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya—‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ vatthu ca puggalo ca paññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, vatthuñca puggalañca ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā’ti. So evamassa vacanīyo—‘bhagavatā kho, āvuso, visuddhānañca samaggānañca pavāraṇā paññattā. Sace vatthu ca puggalo ca paññāyati, idāneva naṁ vadehī’ti. Pubbe ce, bhikkhave, pavāraṇāya vatthu paññāyati, pacchā puggalo, kallaṁ vacanāya. Pubbe ce, bhikkhave, pavāraṇāya puggalo paññāyati, pacchā vatthu, kallaṁ vacanāya. Pubbe ce, bhikkhave, pavāraṇāya vatthu ca puggalo ca paññāyati, tañce katāya pavāraṇāya ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyan”ti. 17 25. Bhaṇḍanakārakavatthu Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu. Tesaṁ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṁ upagacchiṁsu—“mayaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ pavāraṇāya pavāraṇaṁ ṭhapessāmā”ti. Assosuṁ kho te bhikkhū—“amhākaṁ kira sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṁ upagatā—‘mayaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ pavāraṇāya pavāraṇaṁ ṭhapessāmā’ti. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchanti. Tesaṁ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṁ upagacchanti—‘mayaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ vassaṁvuṭṭhānaṁ pavāraṇāya pavāraṇaṁ ṭhapessāmā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, tehi bhikkhūhi dve tayo uposathe cātuddasike kātuṁ—‘kathaṁ mayaṁ tehi bhikkhūhi paṭhamataraṁ pavāreyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṁ āvāsaṁ āgacchanti, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi lahuṁ lahuṁ sannipatitvā pavāretabbaṁ, pavāretvā vattabbā—‘pavāritā kho mayaṁ, āvuso; yathāyasmantā maññanti tathā karontū’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā asaṁvihitā taṁ āvāsaṁ āgacchanti, tehi, bhikkhave, āvāsikehi bhikkhūhi āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, pānīyena paripucchitabbā; tesaṁ vikkhitvā nissīmaṁ gantvā pavāretabbaṁ, pavāretvā vattabbā—‘pavāritā kho mayaṁ, āvuso; yathāyasmantā maññanti tathā karontū’ti. 863 --- pli-tv-kd4 1:17 Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me, āyasmanto, āvāsikā. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, idāni uposathaṁ kareyyāma, pātimokkhaṁ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te bhikkhū evaṁ vadeyyuṁ—‘sādhāvuso, idāneva no pavārethā’ti, te evamassu vacanīyā—‘anissarā kho tumhe, āvuso, amhākaṁ pavāraṇāya; na tāva mayaṁ pavāreyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṁ kāḷaṁ anuvaseyyuṁ, āvāsikena, bhikkhave, bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā—‘Suṇantu me, āyasmanto, āvāsikā. Yadāyasmantānaṁ pattakallaṁ, idāni uposathaṁ kareyyāma, pātimokkhaṁ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te bhikkhū evaṁ vadeyyuṁ—‘sādhāvuso, idāneva no pavāreyyāthā’ti, te evamassu vacanīyā—‘anissarā kho tumhe, āvuso, amhākaṁ pavāraṇāya, na tāva mayaṁ pavāreyyāmā’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā tampi juṇhaṁ anuvaseyyuṁ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabbaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne gilāno agilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo—‘āyasmā kho gilāno. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi, āvuso, yāva arogo hosi. Arogo ākaṅkhamāno codessasī’ti. Evañce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno gilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo—‘ayaṁ kho, āvuso, bhikkhu gilāno. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi, āvuso, yāvāyaṁ bhikkhu arogo hoti. Arogaṁ ākaṅkhamāno codessasī’ti. Evañce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne gilāno gilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo—‘āyasmantā kho gilānā. Gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. Āgamehi, āvuso, yāva arogā hotha. Arogo arogaṁ ākaṅkhamāno codessasī’ti. Evañce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṁ. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno agilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabban”ti. 18 26. Pavāraṇāsaṅgaha Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū kosalesu janapade aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu. Tesaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato hoti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“amhākaṁ kho samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṁ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṁ pakkameyyuṁ. Evaṁ mayaṁ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchanti. Tesaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato hoti. Tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti—‘amhākaṁ kho samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṁ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṁ pakkameyyuṁ. Evaṁ mayaṁ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāmā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, tehi bhikkhūhi pavāraṇāsaṅgahaṁ kātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbo. Sabbeheva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ—sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṁ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṁ pakkameyyuṁ. Evaṁ mayaṁ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho 864 --- pli-tv-kd4 1:18 pavāraṇāsaṅgahaṁ kareyya, idāni uposathaṁ kareyya, pātimokkhaṁ uddiseyya, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāreyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato. Sace mayaṁ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṁ pakkameyyuṁ. Evaṁ mayaṁ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. Saṅgho pavāraṇāsaṅgahaṁ karoti, idāni uposathaṁ karissati, pātimokkhaṁ uddisissati, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. Yassāyasmato khamati pavāraṇāsaṅgahassa karaṇaṁ, idāni uposathaṁ karissati, pātimokkhaṁ uddisissati, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāressati, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kato saṅghena pavāraṇāsaṅgaho, idāni uposathaṁ karissati, pātimokkhaṁ uddisissati, āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi kate pavāraṇāsaṅgahe aññataro bhikkhu evaṁ vadeyya—‘icchāmahaṁ, āvuso, janapadacārikaṁ pakkamituṁ; atthi me janapade karaṇīyan’ti, so evamassa vacanīyo—‘sādhāvuso, pavāretvā gacchāhī’ti. So ce, bhikkhave, bhikkhu pavārayamāno aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo—‘anissaro kho me tvaṁ, āvuso, pavāraṇāya, na tāvāhaṁ pavāressāmī’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno pavārayamānassa aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā yathādhammaṁ kārāpetabbā. So ce, bhikkhave, bhikkhu janapade taṁ karaṇīyaṁ tīretvā punadeva anto komudiyā cātumāsiniyā taṁ āvāsaṁ āgacchati, tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evamassa vacanīyo—‘anissaro kho me tvaṁ, āvuso, pavāraṇāya; pavārito ahan’ti. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi pavāriyamāne so bhikkhu aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanugāhitvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabban”ti. Pavāraṇākkhandhako catuttho. Tassuddānaṁ Vassaṁvuṭṭhā kosalesu, agamuṁ satthu dassanaṁ; Aphāsuṁ pasusaṁvāsaṁ, aññamaññānulomatā. Pavārentā paṇāmañca, kammaṁ gilānañātakā; Rājā corā ca dhuttā ca, bhikkhupaccatthikā tathā. Pañca catutayo dveko, āpanno vematī sari; Sabbo saṅgho vematiko, bahū samā ca thokikā. Āvāsikā cātuddasa, liṅgasaṁvāsakā ubho; Gantabbaṁ na nisinnāya, chandadāne pavāraṇā. Savarehi khepitā megho, antarā ca pavāraṇā; Na icchanti puramhākaṁ, aṭṭhapitā ca bhikkhuno. Kimhi vāti katamañca, Diṭṭhena sutasaṅkāya; Codako cuditako ca, Thullaccayaṁ vatthu bhaṇḍanaṁ; Pavāraṇāsaṅgaho ca, Anissaro pavārayeti. Imamhi khandhake vatthūni chacattārīsāti. Pavāraṇākkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd19 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 19. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhaka 1. Pātimokkhuddesayācana |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātu pāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime yāme uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto majjhimo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā ānando 865 --- pli-tv-kd19 1:1 abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto pacchimo yāmo, uddhastaṁ aruṇaṁ nandimukhi ratti, ciranisinno bhikkhusaṅgho. Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. “Aparisuddhā, ānanda, parisā”ti. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi—“kaṁ nu kho bhagavā puggalaṁ sandhāya evamāha—‘aparisuddhā, ānanda, parisā’”ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaṁ bhikkhusaṅghaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ dussīlaṁ pāpadhammaṁ asucisaṅkassarasamācāraṁ paṭicchannakammantaṁ assamaṇaṁ samaṇapaṭiññaṁ abrahmacāriṁ brahmacāripaṭiññaṁ antopūtiṁ avassutaṁ kasambujātaṁ majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṁ. Disvāna yena so puggalo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ puggalaṁ etadavoca—“uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. Evaṁ vutte, so puggalo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ etadavoca—“uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. Dutiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ etadavoca—“uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ bāhāyaṁ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaṁ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“nikkhāmito so, bhante, puggalo mayā; suddhā parisā; uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. “Acchariyaṁ, moggallāna, abbhutaṁ, moggallāna, yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessatī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—2. Mahāsamuddeaṭṭhacchariya “Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha? Mahāsamuddo, bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati. Yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ, taṁ khippaññeva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati, yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ, taṁ khippaññeva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā mahāsamuddaṁ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saṅkhaṁ gacchanti. Yampi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā mahāsamuddaṁ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saṅkhaṁ gacchanti—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Yampi, bhikkhave, 866 --- pli-tv-kd19 1:1 mahāsamuddo ekaraso loṇaraso—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṁ, rajataṁ, jātarūpaṁ, lohitako, masāragallaṁ. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṁ, rajataṁ, jātarūpaṁ, lohitako, masāragallaṁ—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso. Tatrime bhūtā—timi, timiṅgalo, timitimiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso, tatrime bhūtā—timi, timiṅgalo, timitimiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā; santi mahāsamudde, yojanasatikāpi attabhāvā …pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā—ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiraman”ti. 3. Imasmiṁdhammavinayeaṭṭhacchariya Evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha? Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto; evameva kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati; evameva kho, bhikkhave, yaṁ mayā mama sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. Yampi, bhikkhave, mayā mama sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati, yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ taṁ khippameva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti; evameva kho, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṁvasati, khippameva naṁ sannipatitvā ukkhipati, kiñcāpi kho so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno. Atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena. Yampi, bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṁvasati, khippameva naṁ sannipatitvā ukkhipati, kiñcāpi kho so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, tā mahāsamuddaṁ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saṅkhaṁ gacchanti; evameva kho, bhikkhave, cattārome vaṇṇā—khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, samaṇā sakyaputtiyātveva saṅkhaṁ gacchanti. Yampi, bhikkhave, cattārome vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te 867 --- pli-tv-kd19 1:1 tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, samaṇā sakyaputtiyātveva saṅkhaṁ gacchanti—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Seyyathāpi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; evameva kho, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati. Yampi, bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; evameva kho, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso. Yampi, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṁ, rajataṁ, jātarūpaṁ, lohitako, masāragallaṁ; evameva kho, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso, tatrime bhūtā—timi, timiṅgalo, timitimiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā, santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā; evameva kho, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso. Tatrime bhūtā—sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Yampi, bhikkhave, ayaṁ dhammavinayo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso, tatrime bhūtā—sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno …pe… arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno—ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. Ime kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramantī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Channamativassati, vivaṭaṁ nātivassati; Tasmā channaṁ vivaretha, evaṁ taṁ nātivassatī”ti. 2 4. Pātimokkhasavanāraha Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“nadānāhaṁ, bhikkhave, ito paraṁ uposathaṁ karissāmi, pātimokkhaṁ uddisissāmi. Tumhevadāni, bhikkhave, ito paraṁ uposathaṁ kareyyātha, pātimokkhaṁ uddiseyyātha. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṁ kareyya, pātimokkhaṁ uddiseyya. Na ca, bhikkhave, sāpattikena pātimokkhaṁ sotabbaṁ. Yo suṇeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yo sāpattiko pātimokkhaṁ suṇāti, tassa pātimokkhaṁ ṭhapetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, ṭhapetabbaṁ. Tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṁ—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo sāpattiko, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabban’ti ṭhapitaṁ hoti pātimokkhan”ti. 3 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“nāmhe koci jānātī”ti sāpattikāva 868 --- pli-tv-kd19 1:3 pātimokkhaṁ suṇanti. Therā bhikkhū paracittaviduno bhikkhūnaṁ ārocenti—“itthannāmo ca itthannāmo ca, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū—‘nāmhe koci jānātī’ti sāpattikāva pātimokkhaṁ suṇantī”ti. Assosuṁ kho chabbaggiyā bhikkhū—“therā kira bhikkhū paracittaviduno amhe bhikkhūnaṁ ārocenti—‘itthannāmo ca itthannāmo ca, āvuso, chabbaggiyā bhikkhū—“nāmhe koci jānātī”ti sāpattikāva pātimokkhaṁ suṇantī’”ti. Te—“puramhākaṁ pesalā bhikkhū pātimokkhaṁ ṭhapentī”ti—paṭikacceva suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pātimokkhaṁ ṭhapenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pātimokkhaṁ ṭhapessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pātimokkhaṁ ṭhapentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pātimokkhaṁ ṭhapetabbaṁ. Yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa. 5. Dhammikādhammikapātimokkhaṭṭhapana Ekaṁ, bhikkhave, adhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ, ekaṁ dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ; dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, dve dhammikāni; tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, tīṇi dhammikāni; cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, cattāri dhammikāni; pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, pañca dhammikāni; cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, cha dhammikāni; satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, satta dhammikāni; aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, aṭṭha dhammikāni; nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, nava dhammikāni; dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, dasa dhammikāni. Katamaṁ ekaṁ adhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—idaṁ ekaṁ adhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ. Katamaṁ ekaṁ dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—idaṁ ekaṁ dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ. Katamāni dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlikāya ājīvavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlikāya ājīvavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlakena pārājikena pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlakena saṅghādisesena …pe… amūlakena pācittiyena … amūlakena pāṭidesanīyena … amūlakena dukkaṭena pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlakena pārājikena pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlakena saṅghādisesena …pe… 869 --- pli-tv-kd19 1:3 pācittiyena … pāṭidesanīyena … dukkaṭena pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya; amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya; amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya—imāni cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya; samūlikāya ācāravipattiyā …pe… diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya …pe… katāya—imāni cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlakena pārājikena pātimokkhaṁ ṭhapeti, amūlakena saṅghādisesena …pe… thullaccayena pācittiyena pāṭidesanīyena dukkaṭena dubbhāsitena pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlakena pārājikena pātimokkhaṁ ṭhapeti, samūlakena saṅghādisesena …pe… thullaccayena pācittiyena pāṭidesanīyena dukkaṭena dubbhāsitena pātimokkhaṁ ṭhapeti—imāni satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya; amūlikāya ācāravipattiyā …pe… diṭṭhivipattiyā …pe… ājīvavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya …pe… katāya—imāni aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya; samūlikāya ācāravipattiyā …pe… diṭṭhivipattiyā …pe… ājīvavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya …pe… katāya—imāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katākatāya; amūlikāya ācāravipattiyā …pe… diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya …pe… katāya …pe… katākatāya—imāni nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti katākatāya; samūlikāya ācāravipattiyā …pe… diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṁ ṭhapeti akatāya …pe… katāya …pe… katākatāya—imāni nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Na pārājiko tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, na pārājikakathā vippakatā hoti; na sikkhaṁ paccakkhātako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, na sikkhaṁ paccakkhātakathā vippakatā hoti; dhammikaṁ sāmaggiṁ upeti, na dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyati, na dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā hoti; na sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, na ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, na diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti—imāni dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Pārājiko tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, pārājikakathā vippakatā hoti; sikkhaṁ paccakkhātako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, sikkhaṁ paccakkhātakathā vippakatā hoti; dhammikaṁ sāmaggiṁ na upeti, dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyati, dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā hoti; sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti—imāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. 6. Dhammikapātimokkhaṭṭhapana Kathaṁ pārājiko tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti? Idha, bhikkhave, yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi 870 --- pli-tv-kd19 1:3 nimittehi pārājikassa dhammassa ajjhāpatti hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṁ passati pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjantaṁ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjantaṁ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno’ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjantaṁ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno’ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘ahaṁ, āvuso, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno’ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti, dasannaṁ antarāyānaṁ aññatarena—rājantarāyena vā, corantarāyena vā, agyantarāyena vā, udakantarāyena vā, manussantarāyena vā, amanussantarāyena vā, vāḷantarāyena vā, sarīsapantarāyena vā, jīvitantarāyena vā, brahmacariyantarāyena vā. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ vā āvāse, aññasmiṁ vā āvāse, tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa pārājikakathā vippakatā, taṁ vatthu avinicchitaṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchineyyā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṁ—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa pārājikakathā vippakatā, taṁ vatthu avinicchitaṁ. Tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Kathaṁ sikkhaṁ paccakkhātako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sikkhā paccakkhātā hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṁ passati sikkhaṁ paccakkhantaṁ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati sikkhaṁ paccakkhantaṁ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmena, āvuso, bhikkhunā sikkhā paccakkhātā’ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati sikkhaṁ paccakkhantaṁ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmena, āvuso, bhikkhunā sikkhā paccakkhātā’ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘mayā, āvuso, sikkhā paccakkhātā’ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmena puggalena sikkhā paccakkhātā, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti, dasannaṁ antarāyānaṁ aññatarena—rājantarāyena vā …pe… brahmacariyantarāyena vā, ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ vā āvāse, aññasmiṁ vā āvāse, tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa sikkhaṁ paccakkhātakathā vippakatā, taṁ vatthu avinicchitaṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchineyyā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṁ—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa sikkhaṁ paccakkhātakathā vippakatā, taṁ vatthu avinicchitaṁ. Tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Kathaṁ dhammikaṁ sāmaggiṁ na upeti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi dhammikāya sāmaggiyānupagamanaṁ hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu 871 --- pli-tv-kd19 1:3 bhikkhuṁ passati dhammikaṁ sāmaggiṁ na upentaṁ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati dhammikaṁ sāmaggiṁ na upentaṁ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṁ sāmaggiṁ na upetī’ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati dhammikaṁ sāmaggiṁ na upentaṁ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṁ sāmaggiṁ na upetī’ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘ahaṁ, āvuso, dhammikaṁ sāmaggiṁ na upemī’ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo dhammikaṁ sāmaggiṁ na upeti, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Kathaṁ dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyati? Idha, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi dhammikāya sāmaggiyā paccādānaṁ hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṁ passati dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyantaṁ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyantaṁ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyatī’ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyantaṁ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyatī’ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘ahaṁ, āvuso, dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyāmī’ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo dhammikaṁ sāmaggiṁ paccādiyati, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti, dasannaṁ antarāyānaṁ aññatarena—rājantarāyena vā …pe… brahmacariyantarāyena vā. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tasmiṁ vā āvāse, aññasmiṁ vā āvāse, tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā, taṁ vatthu avinicchitaṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchineyyā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṁ—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmassa puggalassa dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā, taṁ vatthu avinicchitaṁ. Tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Kathaṁ sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṁ passati sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito’ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito’ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘ahaṁ, āvuso, sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitomhī’ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Kathaṁ ācāravipattiyā 872 --- pli-tv-kd19 1:3 diṭṭhasutaparisaṅkito hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṁ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito’ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito’ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘ahaṁ, āvuso, ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitomhī’ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Kathaṁ diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṁ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito’ti. Na heva kho bhikkhu bhikkhuṁ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ, nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘itthannāmo, āvuso, bhikkhu diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito’ti, api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti—‘ahaṁ, āvuso, diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitomhī’ti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo puggalo diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito, tassa pātimokkhaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pātimokkhaṁ uddisitabbanti—dhammikaṁ pātimokkhaṭṭhapanaṁ’. Imāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānī”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 4 7. Attādānaaṅga Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca—“attādānaṁ ādātukāmena, bhante, bhikkhunā katamaṅgasamannāgataṁ attādānaṁ ādātabban”ti? “Attādānaṁ ādātukāmena, upāli, bhikkhunā pañcaṅgasamannāgataṁ attādānaṁ ādātabbaṁ. Attādānaṁ ādātukāmena, upāli, bhikkhunā evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘yaṁ kho ahaṁ imaṁ attādānaṁ ādātukāmo, kālo nu kho imaṁ attādānaṁ ādātuṁ udāhu no’ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘akālo imaṁ attādānaṁ ādātuṁ, no kālo’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘kālo imaṁ attādānaṁ ādātuṁ, no akālo’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṁ—‘yaṁ kho ahaṁ imaṁ attādānaṁ ādātukāmo, bhūtaṁ nu kho idaṁ attādānaṁ udāhu no’ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘abhūtaṁ idaṁ attādānaṁ, no bhūtan’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘bhūtaṁ idaṁ attādānaṁ, no abhūtan’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṁ—‘yaṁ kho ahaṁ imaṁ attādānaṁ ādātukāmo, atthasañhitaṁ nu kho idaṁ attādānaṁ udāhu no’ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘anatthasañhitaṁ idaṁ attādānaṁ, no atthasañhitan’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘atthasañhitaṁ idaṁ attādānaṁ, no anatthasañhitan’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṁ—‘imaṁ kho ahaṁ attādānaṁ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato 873 --- pli-tv-kd19 1:4 vinayato pakkhe udāhu no’ti? Sace, upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘imaṁ kho ahaṁ attādānaṁ ādiyamāno na labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘imaṁ kho ahaṁ attādānaṁ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe’ti, tenupāli, bhikkhunā uttari paccavekkhitabbaṁ—‘imaṁ kho me attādānaṁ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ udāhu no’ti? Sace upāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘imaṁ kho me attādānaṁ ādiyato bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, na taṁ, upāli, attādānaṁ ādātabbaṁ. Sace panupāli, bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti—‘imaṁ kho me attādānaṁ ādiyato na bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan’ti, ādātabbaṁ taṁ, upāli, attādānaṁ. Evaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ kho, upāli, attādānaṁ ādinnaṁ, pacchāpi avippaṭisārakaraṁ bhavissatī”ti. 5 8. Codakenapaccavekkhitabbadhamma “Codakena, bhante, bhikkhunā paraṁ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā paro codetabbo”ti? “Codakena, upāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā paro codetabbo. Codakena, upāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato—acchiddena appaṭimaṁsena? Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, upāli, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddhena kāyasamācārena samannāgato—acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū’ti. Itissa bhavanti vattāro. Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato—acchiddena appaṭimaṁsena? Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, upāli, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti, parisuddhena vacīsamācārena samannāgato—acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū’ti. Itissa bhavanti vattāro. Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ, saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, upāli, bhikkhuno mettacittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettacittaṁ upaṭṭhāpehī’ti. Itissa bhavanti vattāro. Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘bahussuto nu khomhi, sutadharo, sutasannicayo? Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā? Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, upāli, bhikkhu bahussuto hoti, sutadharo, sutasannicayo; ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpassa dhammā na bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū’ti. Itissa bhavanti vattāro. Puna caparaṁ, upāli, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ—‘ubhayāni kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti, suvibhattāni, suppavattīni, suvinicchitāni, suttaso, anubyañjanaso? Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, upāli, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti, suvibhattāni, suppavattīni, suvinicchitāni, suttaso, anubyañjanaso, ‘idaṁ panāvuso, kattha vuttaṁ 874 --- pli-tv-kd19 1:5 bhagavatā’ti, iti puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro—‘iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ pariyāpuṇassū’ti. Itissa bhavanti vattāro. Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā paro codetabbo”ti. 9. Codakenaupaṭṭhāpetabbadhamma “Codakena, bhante, bhikkhunā paraṁ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti? “Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo—kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaroti. Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti. 10. Codakacuditakapaṭisaṁyuttakathā “Adhammacodakassa, bhante, bhikkhuno katihākārehi vippaṭisāro upadahātabbo”ti? “Adhammacodakassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo—akālenāyasmā codesi, no kālena, alaṁ te vippaṭisārāya; abhūtenāyasmā codesi, no bhūtena, alaṁ te vippaṭisārāya; pharusenāyasmā codesi, no saṇhena, alaṁ te vippaṭisārāya; anatthasaṁhitenāyasmā codesi, no atthasaṁhitena, alaṁ te vippaṭisārāya; dosantaro āyasmā codesi, no mettacitto, alaṁ te vippaṭisārāyāti. Adhammacodakassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo. Taṁ kissa hetu? Yathā na aññopi bhikkhu abhūtena codetabbaṁ maññeyyā”ti. “Adhammacuditassa pana, bhante, bhikkhuno katihākārehi avippaṭisāro upadahātabbo”ti? “Adhammacuditassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo—akālenāyasmā cudito, no kālena, alaṁ te avippaṭisārāya; abhūtenāyasmā cudito, no bhūtena, alaṁ te avippaṭisārāya; pharusenāyasmā cudito, no saṇhena, alaṁ te avippaṭisārāya; anatthasaṁhitenāyasmā cudito, no atthasaṁhitena, alaṁ te avippaṭisārāya; dosantarenāyasmā cudito, no mettacittena, alaṁ te avippaṭisārāyāti. Adhammacuditassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo”ti. “Dhammacodakassa, bhante, bhikkhuno katihākārehi avippaṭisāro upadahātabbo”ti? “Dhammacodakassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo—kālenāyasmā codesi, no akālena, alaṁ te avippaṭisārāya; bhūtenāyasmā codesi, no abhūtena, alaṁ te avippaṭisārāya; saṇhenāyasmā codesi, no pharusena, alaṁ te avippaṭisārāya; atthasaṁhitenāyasmā codesi, no anatthasaṁhitena, alaṁ te avippaṭisārāya; mettacitto āyasmā codesi, no dosantaro, alaṁ te avippaṭisārāyāti. Dhammacodakassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo. Taṁ kissa hetu? Yathā aññopi bhikkhu bhūtena codetabbaṁ maññeyyā”ti. “Dhammacuditassa pana, bhante, bhikkhuno katihākārehi vippaṭisāro upadahātabbo”ti? “Dhammacuditassa, upāli, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo—kālenāyasmā cudito, no akālena, alaṁ te vippaṭisārāya; bhūtenāyasmā cudito, no abhūtena, alaṁ te vippaṭisārāya; saṇhenāyasmā cudito, no pharusena, alaṁ te vippaṭisārāya; atthasaṁhitenāyasmā cudito, no anatthasaṁhitena, alaṁ te vippaṭisārāya; mettacittenāyasmā cudito, no dosantarena, alaṁ te vippaṭisārāyāti. Dhammacuditassa, upāli, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo”ti. “Codakena, bhante, bhikkhunā paraṁ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṁ manasi karitvā paro codetabbo”ti? “Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ manasi karitvā paro codetabbo—kāruññatā, hitesitā, anukampitā, āpattivuṭṭhānatā, vinayapurekkhāratāti. Codakenupāli, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ manasi karitvā paro codetabbo”ti. “Cuditena pana, bhante, bhikkhunā katisu dhammesu patiṭṭhātabban”ti? “Cuditenupāli, bhikkhunā dvīsu dhammesu patiṭṭhātabbaṁ—sacce ca akuppe cā”ti. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhako navamo. Imamhi khandhake vatthū tiṁsa. Tassuddānaṁ Uposathe yāvatikaṁ, pāpabhikkhu na nikkhami; Moggallānena 875 --- pli-tv-kd19 1:5 nicchuddho, accherā jinasāsane. Ninnonupubbasikkhā ca, ṭhitadhammo nātikkamma; Kuṇapukkhipati saṅgho, savantiyo jahanti ca. Savanti parinibbanti, ekarasa vimutti ca; Bahu dhammavinayopi, bhūtaṭṭhāriyapuggalā. Samuddaṁ upamaṁ katvā, vācesi sāsane guṇaṁ; Uposathe pātimokkhaṁ, na amhe koci jānāti. Paṭikacceva ujjhanti, eko dve tīṇi cattāri; Pañca cha satta aṭṭhāni, navā ca dasamāni ca. Sīlaācāradiṭṭhi ca, ājīvaṁ catubhāgike; Pārājikañca saṅghādi, pācitti pāṭidesani. Dukkaṭaṁ pañcabhāgesu, sīlācāravipatti ca; Akatāya katāya ca, chabhāgesu yathāvidhi. Pārājikañca saṅghādi, thullaṁ pācittiyena ca; Pāṭidesaniyañceva, dukkaṭañca dubbhāsitaṁ. Sīlācāravipatti ca, Diṭṭhiājīvavipatti; Yā ca aṭṭhā katākate, Tenetā sīlācāradiṭṭhiyā. Akatāya katāyāpi, katākatāyameva ca; Evaṁ navavidhā vuttā, yathābhūtena ñāyato. Pārājiko vippakatā, paccakkhāto tatheva ca; Upeti paccādiyati, paccādānakathā ca yā. Sīlācāravipatti ca, tathā diṭṭhivipattiyā; Diṭṭhasutaparisaṅkitaṁ, dasadhā taṁ vijānātha. Bhikkhu vipassati bhikkhuṁ, añño cārocayāti taṁ; Soyeva tassa akkhāti, pātimokkhaṁ ṭhapeti so. Vuṭṭhāti antarāyena, Rājacoraggudakā ca; Manussaamanussā ca, Vāḷasarīsapā jīvibrahmaṁ. Dasannamaññatarena, tasmiṁ aññataresu vā; Dhammikādhammikā ceva, yathā maggena jānātha. Kālabhūtatthasaṁhitaṁ, labhissāmi bhavissati; Kāyavācasikā mettā, bāhusaccaṁ ubhayāni. Kālabhūtena saṇhena, atthamettena codaye; Vippaṭisāradhammena, tathā vācā vinodaye. Dhammacodacuditassa, vinodeti vippaṭisāro; Karuṇā hitānukampi, vuṭṭhānapurekkhārato. Codakassa paṭipatti, sambuddhena pakāsitā; Sacce ceva akuppe ca, cuditasseva dhammatāti. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd12 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 12. Pārivāsikakkhandhaka 1. Pārivāsikavatta |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena pārivāsikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma pārivāsikā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikamman”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, pārivāsikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikamman”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, pārivāsikā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sāditabbaṁ pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāro, seyyābhihāro, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, pārivāsikānaṁ bhikkhūnaṁ mithu yathāvuḍḍhaṁ 876 --- pli-tv-kd12 1:1 abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, pārivāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pañca yathāvuḍḍhaṁ—uposathaṁ, pavāraṇaṁ, vassikasāṭikaṁ, oṇojanaṁ, bhattaṁ. Tena hi, bhikkhave, pārivāsikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā pārivāsikehi bhikkhūhi vattitabbaṁ. Pārivāsikena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena parivāso dinno hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṁ. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṁ, na purato nisīditabbaṁ. Yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo. Tena ca so sāditabbo. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni, na āraññikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na piṇḍapātikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo—mā maṁ jāniṁsūti. Pārivāsikena, bhikkhave, bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṁ, āgantukassa ārocetabbaṁ, uposathe ārocetabbaṁ, pavāraṇāya ārocetabbaṁ. Sace gilāno hoti, dūtenapi ārocetabbaṁ. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā 877 --- pli-tv-kd12 1:1 vā sabhikkhuko āvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ. Pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṁ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattacārikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… abbhānārahena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ; na ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ, na ca karaṇīyan”ti. Catunnavutipārivāsikavattaṁ niṭṭhitaṁ. 2 Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca—“kati nu kho, bhante, pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā”ti? “Tayo kho, upāli, pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā. Sahavāso, vippavāso, anārocanā—ime kho, upāli, tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā”ti. 3 Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Na sakkonti pārivāsikā bhikkhū parivāsaṁ sodhetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, parivāsaṁ nikkhipituṁ. Evañca pana, bhikkhave, nikkhipitabbo. Tena pārivāsikena 878 --- pli-tv-kd12 1:3 bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘parivāsaṁ nikkhipāmī’ti. Nikkhitto hoti parivāso. ‘Vattaṁ nikkhipāmī’ti. Nikkhitto hoti parivāso”. Tena kho pana samayena sāvatthiyā bhikkhū tahaṁ tahaṁ pakkamiṁsu. Sakkonti pārivāsikā bhikkhū parivāsaṁ sodhetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, parivāsaṁ samādiyituṁ. Evañca pana, bhikkhave, samādiyitabbo. Tena pārivāsikena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘parivāsaṁ samādiyāmī’ti. Samādinno hoti parivāso. ‘Vattaṁ samādiyāmī’ti. Samādinno hoti parivāso”. Pārivāsikavattaṁ niṭṭhitaṁ. 4 2. Mūlāyapaṭikassanārahavatta Tena kho pana samayena mūlāyapaṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mūlāyapaṭikassanārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikamman”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikamman”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Netaṁ bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sāditabbaṁ pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāro, seyyābhihāro, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahānaṁ bhikkhūnaṁ mithu yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahānaṁ bhikkhūnaṁ pañca yathāvuḍḍhaṁ—uposathaṁ, pavāraṇaṁ, vassikasāṭikaṁ, oṇojanaṁ, bhattaṁ. Tena hi, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā mūlāyapaṭikassanārahehi bhikkhūhi vattitabbaṁ. Mūlāyapaṭikassanārahena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena mūlāyapaṭikassanāraho kato hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṁ. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṁ, na purato nisīditabbaṁ. Yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo. Tena ca so sāditabbo. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni, na āraññikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na piṇḍapātikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo—mā maṁ jāniṁsūti. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā 879 --- pli-tv-kd12 1:4 āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo …pe… abhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo …pe… abhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Gantabbo, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ; pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṁ, pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo; na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekāsane nisīditabbaṁ; na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ; na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Na, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mūlāyapaṭikassanārahena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattacārikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… abbhānārahena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ; na ekāsane nisīditabbaṁ; na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Mūlāyapaṭikassanārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ, na ca karaṇīyan”ti. Mūlāyapaṭikassanārahavattaṁ niṭṭhitaṁ. 5 3. Mānattārahavatta Tena kho pana samayena mānattārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mānattārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ 880 --- pli-tv-kd12 1:5 bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikamman”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, mānattārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikamman”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, mānattārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sāditabbaṁ pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mānattārahānaṁ bhikkhūnaṁ mithu yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, mānattārahānaṁ bhikkhūnaṁ pañca yathāvuḍḍhaṁ—uposathaṁ, pavāraṇaṁ, vassikasāṭikaṁ, oṇojanaṁ, bhattaṁ. Tena hi, bhikkhave, mānattārahānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā mānattārahehi bhikkhūhi vattitabbaṁ. Mānattārahena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Na upasampādetabbaṁ …pe… (yathā mūlāyapaṭikassanā, tathā vitthāretabbaṁ.) Na bhikkhūhi sampayojetabbaṁ. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṁ, na purato nisīditabbaṁ. Yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo. Tena ca so sāditabbo. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni, na āraññikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na piṇḍapātikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo—mā maṁ jāniṁsūti. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo …pe… abhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo …pe… abhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Gantabbo, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā 881 --- pli-tv-kd12 1:5 sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ. Pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṁ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Na, bhikkhave, mānattārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattārahena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattacārikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… abbhānārahena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ; na ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Mānattārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ, na ca karaṇīyan”ti. Mānattārahavattaṁ niṭṭhitaṁ. 6 4. Mānattacārikavatta Tena kho pana samayena mānattacārikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāraṁ, seyyābhihāraṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma mānattacārikā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikamman”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, mānattacārikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikamman”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, mānattacārikā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sāditabbaṁ pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ, añjalikammaṁ, sāmīcikammaṁ, āsanābhihāro, seyyābhihāro, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ, pādakathalikaṁ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṁ, nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mānattacārikānaṁ bhikkhūnaṁ mithu yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ, paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, mānattacārikānaṁ bhikkhūnaṁ pañca yathāvuḍḍhaṁ—uposathaṁ, pavāraṇaṁ, vassikasāṭikaṁ, oṇojanaṁ, bhattaṁ. Tena hi, bhikkhave, mānattacārikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā mānattacārikehi bhikkhūhi vattitabbaṁ. Mānattacārikena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena mānattaṁ dinnaṁ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṁ na garahitabbaṁ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṁ kātabbaṁ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṁ. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā pakatattassa 882 --- pli-tv-kd12 1:6 bhikkhuno purato gantabbaṁ, na purato nisīditabbaṁ. Yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo. Tena ca so sāditabbo. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni, na āraññikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na piṇḍapātikaṅgaṁ samādātabbaṁ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo—mā maṁ jāniṁsūti. Mānattacārikena, bhikkhave, bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṁ, āgantukassa ārocetabbaṁ, uposathe ārocetabbaṁ, pavāraṇāya ārocetabbaṁ, devasikaṁ ārocetabbaṁ. Sace gilāno hoti, dūtenapi ārocetabbaṁ. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo …pe… abhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo …pe… abhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko anāvāso gantabbo …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo, yatthassu bhikkhū nānāsaṁvāsakā, aññatra saṅghena, aññatra antarāyā. Gantabbo, bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ. Pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṁ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Na, bhikkhave, mānattacārikena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattacārikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṁ …pe… abbhānārahena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ; na ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame 883 --- pli-tv-kd12 1:6 caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Mānattacārikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ, na ca karaṇīyan”ti. 7 Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca—“kati nu kho, bhante, mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā”ti? “Cattāro kho, upāli, mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā. Sahavāso, vippavāso, anārocanā, ūne gaṇe caraṇaṁ—ime kho, upāli, cattāro mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā”ti. 8 Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Na sakkonti mānattacārikā bhikkhū mānattaṁ sodhetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, mānattaṁ nikkhipituṁ. Evañca pana, bhikkhave, nikkhipitabbaṁ. Tena mānattacārikena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘mānattaṁ nikkhipāmī’ti. Nikkhittaṁ hoti mānattaṁ. ‘Vattaṁ nikkhipāmī’ti. Nikkhittaṁ hoti mānattan”ti. Tena kho pana samayena sāvatthiyā bhikkhū tahaṁ tahaṁ pakkamiṁsu. Sakkonti mānattacārikā bhikkhū mānattaṁ sodhetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, mānattaṁ samādiyituṁ. Evañca pana, bhikkhave, samādiyitabbaṁ. Tena mānattacārikena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā, evamassa vacanīyo—‘mānattaṁ samādiyāmī’ti. Samādinnaṁ hoti mānattaṁ. ‘Vattaṁ samādiyāmī’ti. Samādinnaṁ hoti mānattan”ti. Mānattacārikavattaṁ niṭṭhitaṁ. 9 5. Abbhānārahavatta Tena kho pana samayena abbhānārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma abbhānārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikamman”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, abbhānārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikamman”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, abbhānārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā sāditabbaṁ pakatattānaṁ bhikkhūnaṁ abhivādanaṁ paccupaṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, abbhānārahānaṁ bhikkhūnaṁ mithu yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, abbhānārahānaṁ bhikkhūnaṁ pañca yathāvuḍḍhaṁ—uposathaṁ, pavāraṇaṁ, vassikasāṭikaṁ, oṇojanaṁ, bhattaṁ. Tena hi, bhikkhave, abbhānārahānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā abbhānārahehi bhikkhūhi vattitabbaṁ. Abbhānārahena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Na upasampādetabbaṁ …pe… (yathā heṭṭhā, tathā vitthāretabbaṁ) na bhikkhūhi sampayojetabbaṁ. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṁ, na purato nisīditabbaṁ. Yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo. Tena ca so sāditabbo. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni; na āraññikaṅgaṁ samādātabbaṁ; na piṇḍapātikaṅgaṁ samādātabbaṁ; na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo—mā maṁ jāniṁsūti. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra 884 --- pli-tv-kd12 1:9 antarāyā. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā … pe…. (Yathā heṭṭhā, tathā vitthāretabbā.) Gantabbo, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā …pe… anāvāsā …pe… āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso …pe… sabhikkhuko anāvāso …pe… sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ; pakatattaṁ bhikkhuṁ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṁ, pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo; na pakatattena bhikkhunā saddhiṁ ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Na, bhikkhave, abbhānārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattārahena bhikkhunā saddhiṁ …pe… mānattacārikena bhikkhunā saddhiṁ …pe… abbhānārahena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vatthabbaṁ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṁ; na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṁ; na ekāsane nisīditabbaṁ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṁ, na chamāyaṁ nisinne āsane nisīditabbaṁ; na ekacaṅkame caṅkamitabbaṁ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṁ, na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṁ. Abbhānārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṁ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ, na ca karaṇīyan”ti. Abbhānārahavattaṁ niṭṭhitaṁ. Pārivāsikakkhandhako dutiyo. Imamhi khandhake vatthū pañca. Tassuddānaṁ Pārivāsikā sādenti, pakatattāna bhikkhunaṁ; Abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ, añjaliñca sāmīciyaṁ. Āsanaṁ seyyābhihāraṁ, pādo pīṭhaṁ kathalikaṁ; Pattaṁ nahāne parikammaṁ, ujjhāyanti ca pesalā. Dukkaṭaṁ sādiyantassa, Mithu pañca yathāvuḍḍhaṁ; Uposathaṁ pavāraṇaṁ, Vassikoṇojabhojanaṁ. Sammā ca vattanā tattha, pakatattassa gacchantaṁ; Yo ca hoti pariyanto, pure pacchā tatheva ca. Āraññapiṇḍanīhāro, āgantuke uposathe; Pavāraṇāya dūtena, gantabbo ca sabhikkhuko. Ekacchanne ca vuṭṭhānaṁ, tatheva ca nimantaye; Āsane nīce caṅkame, chamāyaṁ caṅkamena ca. Vuḍḍhatarena akammaṁ, ratticchedā ca sodhanā; Nikkhipanaṁ samādānaṁ, vattaṁva pārivāsike. Mūlāya mānattārahā, tathā mānattacārikā; Abbhānārahe nayo cāpi, sambhedaṁ nayato puna. Pārivāsikesu tayo, catu mānattacārike; Na samenti ratticchedesu, mānattesu ca devasi; Dve kammā sadisā sesā, tayo kammā samāsamāti. Pārivāsikakkhandhakaṁ niṭṭhitaṁ. pli-tv-kd5 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 5. Cammakkhandhaka 1. Soṇakoḷivisavatthu |1| Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro asītiyā gāmasahassesu issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti. Tena kho pana samayena campāyaṁ soṇo nāma koḷiviso seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa pādatalesu lomāni jātāni honti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāni sannipātāpetvā kenacideva karaṇīyena soṇassa koḷivisassa santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchatu soṇo, icchāmi soṇassa āgatan”ti. Atha kho soṇassa koḷivisassa mātāpitaro soṇaṁ koḷivisaṁ etadavocuṁ—“rājā te, tāta soṇa, pāde dakkhitukāmo. Mā kho tvaṁ, tāta soṇa, yena rājā tena pāde abhippasāreyyāsi. Rañño purato pallaṅkena nisīda. Nisinnassa te rājā pāde dakkhissatī”ti. Atha kho soṇaṁ koḷivisaṁ sivikāya ānesuṁ. Atha kho soṇo 885 --- pli-tv-kd5 1:1 koḷiviso yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ abhivādetvā rañño purato pallaṅkena nisīdi. Addasā kho rājā māgadho seniyo bimbisāro soṇassa koḷivisassa pādatalesu lomāni jātāni. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tāni asīti gāmikasahassāni diṭṭhadhammike atthe anusāsitvā uyyojesi—“tumhe khvattha, bhaṇe, mayā diṭṭhadhammike atthe anusāsitā; gacchatha, taṁ bhagavantaṁ payirupāsatha; so no bhagavā samparāyike atthe anusāsissatī”ti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena gijjhakūṭo pabbato tenupasaṅkamiṁsu. Tena kho pana samayena āyasmā sāgato bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yenāyasmā sāgato tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāgataṁ etadavocuṁ—“imāni, bhante, asīti gāmikasahassāni idhūpasaṅkantāni bhagavantaṁ dassanāya; sādhu mayaṁ, bhante, labheyyāma bhagavantaṁ dassanāyā”ti. “Tena hi tumhe āyasmanto muhuttaṁ idheva tāva hotha, yāvāhaṁ bhagavantaṁ paṭivedemī”ti. Atha kho āyasmā sāgato tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ purato pekkhamānānaṁ pāṭikāya nimujjitvā bhagavato purato ummujjitvā bhagavantaṁ etadavoca—“imāni, bhante, asīti gāmikasahassāni idhūpasaṅkantāni bhagavantaṁ dassanāya; yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. “Tena hi tvaṁ, sāgata, vihārapacchāyāyaṁ āsanaṁ paññapehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā pīṭhaṁ gahetvā bhagavato purato nimujjitvā tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ purato pekkhamānānaṁ pāṭikāya ummujjitvā vihārapacchāyāyaṁ āsanaṁ paññapeti. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni āyasmantaṁyeva sāgataṁ samannāharanti, no tathā bhagavantaṁ. Atha kho bhagavā tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṁ sāgataṁ āmantesi—“tena hi tvaṁ, sāgata, bhiyyoso mattāya uttari manussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāgato bhagavato paṭissuṇitvā vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṅkamatipi, tiṭṭhatipi, nisīdatipi, seyyampi kappeti, dhūmāyatipi pajjalatipi, antaradhāyatipi. Atha kho āyasmā sāgato ākāse antalikkhe anekavihitaṁ uttari manussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca—“satthā me, bhante, bhagavā; sāvakohamasmi. Satthā me, bhante, bhagavā; sāvakohamasmī”ti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni “acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. Sāvakopi nāma evaṁ mahiddhiko bhavissati, evaṁ mahānubhāvo, aho nūna satthā”ti bhagavantaṁyeva samannāharanti, no tathā āyasmantaṁ sāgataṁ. Atha kho bhagavā tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte, muducitte, vinīvaraṇacitte, udaggacitte, pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma. Dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsake no 886 --- pli-tv-kd5 1:1 bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. 1.1. Soṇassapabbajjā Atha kho soṇassa koḷivisassa etadahosi—“yathā yathā kho ahaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti. Atha kho tāni asīti gāmikasahassāni bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho soṇo koḷiviso acirapakkantesu tesu asītiyā gāmikasahassesu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo koḷiviso bhagavantaṁ etadavoca—“yathā yathāhaṁ, bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Pabbājetu maṁ, bhante, bhagavā”ti. Alattha kho soṇo koḷiviso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirupasampanno ca panāyasmā soṇo sītavane viharati. Tassa accāraddhavīriyassa caṅkamato pādā bhijjiṁsu. Caṅkamo lohitena phuṭo hoti, seyyathāpi gavāghātanaṁ. Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Saṁvijjanti kho pana me kule bhogā; sakkā bhoge ca bhuñjituṁ, puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ, puññāni ca kareyyan”ti. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—gijjhakūṭe pabbate antarahito sītavane pāturahosi. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto yenāyasmato soṇassa caṅkamo tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmato soṇassa caṅkamaṁ lohitena phuṭaṁ, disvāna bhikkhū āmantesi—“kassa nvāyaṁ, bhikkhave, caṅkamo lohitena phuṭo, seyyathāpi gavāghātanan”ti? “Āyasmato, bhante, soṇassa accāraddhavīriyassa caṅkamato pādā bhijjiṁsu. Tassāyaṁ caṅkamo lohitena phuṭo, seyyathāpi gavāghātanan”ti. Atha kho bhagavā yenāyasmato soṇassa vihāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ soṇaṁ bhagavā etadavoca—“nanu te, soṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—‘ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. Saṁvijjanti kho pana me kule bhogā; sakkā bhoge ca bhuñjituṁ, puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ, puññāni ca kareyyan’”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, kusalo tvaṁ pubbe agārikabhūto vīṇāya tantissare”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā”ti? “No hetaṁ, bhante”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā”ti? “No hetaṁ, bhante”ti. “Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo neva accāyatā honti nātisithilā, same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti, kammaññā vā”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Evameva kho, soṇa, accāraddhavīriyaṁ uddhaccāya saṁvattati, atilīnavīriyaṁ kosajjāya saṁvattati. Tasmātiha tvaṁ, soṇa, vīriyasamataṁ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṁ paṭivijjha, tattha ca nimittaṁ gaṇhāhī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ soṇaṁ iminā ovādena ovaditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—sītavane āyasmato soṇassa sammukhe 887 --- pli-tv-kd5 1:1 antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamataṁ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṁ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṁ aggahesi. Atha kho āyasmā soṇo, eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto, na cirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abhiññāsi. Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṁ ahosi. Atha kho āyasmato soṇassa arahattappattassa etadahosi—“yannūnāhaṁ bhagavato santike aññaṁ byākareyyan”ti. Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṁ etadavoca—“yo so, bhante, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so chaṭṭhānāni adhimutto hoti—nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, abyāpajjādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, taṇhakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti. Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa—‘kevalaṁ saddhāmattakaṁ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto’ti, na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṁ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti. Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa—‘lābhasakkārasilokaṁ nūna ayamāyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṁ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ, khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti. Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa—‘sīlabbataparāmāsaṁ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu, vusitavā, katakaraṇīyo, karaṇīyamattānaṁ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ, khayā rāgassa vītarāgattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā abyāpajjādhimutto hoti. Khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti. Khayā rāgassa vītarāgattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhakkhayādhimutto hoti. Khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti. Evaṁ sammā vimuttacittassa, bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayañcassānupassati. Seyyathāpi, bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekagghano, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya; evameva kho, bhante, evaṁ sammā vimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ 888 --- pli-tv-kd5 1:1 pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti; amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ, vayañcassānupassatī”ti. Nekkhammaṁ adhimuttassa, pavivekañca cetaso; Abyāpajjādhimuttassa, upādānakkhayassa ca. Taṇhakkhayādhimuttassa, asammohañca cetaso; Disvā āyatanuppādaṁ, sammā cittaṁ vimuccati. Tassa sammāvimuttassa, santacittassa bhikkhuno; Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṁ na vijjati. Selo yathā ekagghano, vātena na samīrati; Evaṁ rūpā rasā saddā, gandhā phassā ca kevalā. Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca, na pavedhenti tādino; Ṭhitaṁ cittaṁ vippamuttaṁ, vayañcassānupassatīti. 2. Diguṇādiupāhanapaṭikkhepa Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“evaṁ kho, bhikkhave, kulaputtā aññaṁ byākaronti, attho ca vutto, attā ca anupanīto. Atha ca panidhekacce moghapurisā hasamānakaṁ maññe aññaṁ byākaronti, te pacchā vighātaṁ āpajjantī”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ soṇaṁ āmantesi—“tvaṁ khosi, soṇa, sukhumālo. Anujānāmi te, soṇa, ekapalāsikaṁ upāhanan”ti. “Ahaṁ kho, bhante, asītisakaṭavāhe hiraññaṁ ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, sattahatthikañca anīkaṁ. Athāhaṁ, bhante, ekapalāsikañce upāhanaṁ pariharissāmi, tassa me bhavissanti vattāro ‘soṇo koḷiviso asītisakaṭavāhe hiraññaṁ ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, sattahatthikañca anīkaṁ. So dānāyaṁ ekapalāsikāsu upāhanāsu satto’ti. Sace bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati ahampi paribhuñjissāmi; no ce bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati, ahampi na paribhuñjissāmī”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ekapalāsikaṁ upāhanaṁ. Na, bhikkhave, diguṇā upāhanā dhāretabbā. Na tiguṇā upāhanā dhāretabbā. Na guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 2 3. Sabbanīlikādipaṭikkhepa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlikā upāhanāyo dhārenti …pe… sabbapītikā upāhanāyo dhārenti … sabbalohitikā upāhanāyo dhārenti … sabbamañjiṭṭhikā upāhanāyo dhārenti … sabbakaṇhā upāhanāyo dhārenti … sabbamahāraṅgarattā upāhanāyo dhārenti … sabbamahānāmarattā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabbanīlikā upāhanā dhāretabbā …pe… na sabbapītikā upāhanā dhāretabbā, na sabbalohitikā upāhanā dhāretabbā, na sabbamañjiṭṭhikā upāhanā dhāretabbā, na sabbakaṇhā upāhanā dhāretabbā, na sabbamahāraṅgarattā upāhanā dhāretabbā, na sabbamahānāmarattā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīlakavaddhikā upāhanāyo dhārenti …pe… pītakavaddhikā upāhanāyo dhārenti, lohitakavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mañjiṭṭhikavaddhikā upāhanāyo dhārenti, kaṇhavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mahāraṅgarattavaddhikā upāhanāyo dhārenti, mahānāmarattavaddhikā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, nīlakavaddhikā upāhanā dhāretabbā …pe… na pītakavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na lohitakavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mañjiṭṭhikavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na kaṇhavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mahāraṅgarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na mahānāmarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khallakabaddhā upāhanāyo dhārenti …pe… puṭabaddhā upāhanāyo dhārenti, pāliguṇṭhimā upāhanāyo dhārenti, tūlapuṇṇikā upāhanāyo dhārenti, tittirapattikā upāhanāyo dhārenti, meṇḍavisāṇavaddhikā upāhanāyo dhārenti, ajavisāṇavaddhikā upāhanāyo dhārenti, vicchikāḷikā upāhanāyo dhārenti, morapiñchaparisibbitā upāhanāyo dhārenti, citrā upāhanāyo dhārenti. 889 --- pli-tv-kd5 1:2 Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, khallakabaddhā upāhanā dhāretabbā …pe… na puṭabaddhā upāhanā dhāretabbā, na pāliguṇṭhimā upāhanā dhāretabbā, na tūlapuṇṇikā upāhanā dhāretabbā, na tittirapattikā upāhanā dhāretabbā, na meṇḍavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na ajavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā, na vicchikāḷikā upāhanā dhāretabbā, na morapiñchaparisibbitā upāhanā dhāretabbā, na citrā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīhacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti …pe… byagghacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, dīpicammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, ajinacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, uddacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, majjāracammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, luvakacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sīhacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā …pe… na byagghacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na dīpicammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na ajinacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na uddacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na majjāracammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, na luvakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 3 4. Omukkaguṇaṅguṇūpāhanānujānana Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi, aññatarena bhikkhunā pacchāsamaṇena. Atha kho so bhikkhu khañjamāno bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Addasā kho aññataro upāsako guṇaṅguṇūpāhanā ārohitvā bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvā upāhanā ārohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā etadavoca—“kissa, bhante, ayyo khañjatī”ti? “Pādā me, āvuso, phalitā”ti. “Handa, bhante, upāhanāyo”ti. “Alaṁ, āvuso, paṭikkhittā bhagavatā guṇaṅguṇūpāhanā”ti. “Gaṇhāhetā, bhikkhu, upāhanāyo”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, omukkaṁ guṇaṅguṇūpāhanaṁ. Na, bhikkhave, navā guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 4 5. Ajjhārāmeupāhanapaṭikkhepa Tena kho pana samayena bhagavā ajjhokāse anupāhano caṅkamati. “Satthā anupāhano caṅkamatī”ti—therāpi bhikkhū anupāhanā caṅkamanti. Chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā, satthari anupāhane caṅkamamāne, theresupi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu, saupāhanā caṅkamissanti. Ime hi nāma, bhikkhave, gihī odātavatthavasanakā abhijīvanikassa sippassa kāraṇā ācariyesu sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharissanti. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu agāravā appatissā asabhāgavuttikā vihareyyātha. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanena caṅkamitabbaṁ. Yo caṅkameyya, āpatti dukkaṭassa. Na 890 --- pli-tv-kd5 1:4 ca, bhikkhave, ajjhārāme upāhanā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 5 Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pādakhilābādho hoti. Taṁ bhikkhū pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmenti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmente, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“kiṁ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho”ti? “Imassa, bhante, āyasmato pādakhilābādho; imaṁ mayaṁ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmemā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, yassa pādā vā dukkhā, pādā vā phalitā, pādakhilo vā ābādho upāhanaṁ dhāretun”ti. 6 Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi mañcampi pīṭhampi abhiruhanti; cīvarampi senāsanampi dussati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ‘idāni mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhiruhissāmī’ti upāhanaṁ dhāretun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū rattiyā uposathaggampi sannisajjampi gacchantā andhakāre khāṇumpi kaṇṭakampi akkamanti; pādā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ajjhārāme upāhanaṁ dhāretuṁ, ukkaṁ, padīpaṁ, kattaradaṇḍan”ti. 6. Kaṭṭhapādukādipaṭikkhepa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā, anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ, corakathaṁ, mahāmattakathaṁ, senākathaṁ, bhayakathaṁ, yuddhakathaṁ, annakathaṁ, pānakathaṁ, vatthakathaṁ, sayanakathaṁ, mālākathaṁ, gandhakathaṁ, ñātikathaṁ, yānakathaṁ, gāmakathaṁ, nigamakathaṁ, nagarakathaṁ, janapadakathaṁ, itthikathaṁ, sūrakathaṁ, visikhākathaṁ, kumbhaṭṭhānakathaṁ, pubbapetakathaṁ, nānattakathaṁ, lokakkhāyikaṁ, samuddakkhāyikaṁ, itibhavābhavakathaṁ iti vā; kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamissanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ, corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā, kīṭakampi akkamitvā māressanti, bhikkhūpi samādhimhā cāvessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhiruhitvā ajjhokāse caṅkamanti, uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā, anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā, seyyathidaṁ—rājakathaṁ, corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā, kīṭakampi akkamitvā mārenti, bhikkhūpi samādhimhā cāventī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, kaṭṭhapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 7 Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā kaṭṭhapādukā paṭikkhittā”ti—tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti; ekindriyaṁ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṁ viheṭhentī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā tālataruṇe chedāpetvā 891 --- pli-tv-kd5 1:7 tālapattapādukāyo dhāressanti; tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. Jīvasaññino hi, bhikkhave, manussā rukkhasmiṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, tālapattapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā tālapattapādukā paṭikkhittā”ti—veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhārenti. Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhāressanti. Tāni veḷutaruṇāni chinnāni milāyanti. Ekindriyaṁ samaṇā sakyaputtiyā jīvaṁ viheṭhentī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… jīvasaññino hi, bhikkhave, manussā rukkhasmiṁ …pe… na, bhikkhave, veḷupattapādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 8 Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bhaddiyaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena bhaddiyaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Tena kho pana samayena bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṁ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṁ karontipi kārāpentipi, muñjapādukaṁ karontipi kārāpentipi, pabbajapādukaṁ karontipi kārāpentipi, hintālapādukaṁ karontipi kārāpentipi, kamalapādukaṁ karontipi kārāpentipi, kambalapādukaṁ karontipi kārāpentipi, riñcanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṁ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṁ karissantipi kārāpessantipi, muñjapādukaṁ karissantipi kārāpessantipi, pabbajapādukaṁ karissantipi kārāpessantipi, hintālapādukaṁ karissantipi kārāpessantipi, kamalapādukaṁ karissantipi kārāpessantipi, kambalapādukaṁ karissantipi kārāpessantipi, riñcissanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññan”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṁ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṁ karontipi kārāpentipi …pe… riñcanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññan”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā anekavihitaṁ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṁ karissantipi kārāpessantipi …pe… riñcissanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññaṁ. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, tiṇapādukā dhāretabbā, na muñjapādukā dhāretabbā, na pabbajapādukā dhāretabbā, na hintālapādukā dhāretabbā, na kamalapādukā dhāretabbā, na kambalapādukā dhāretabbā, na sovaṇṇamayā pādukā dhāretabbā, na rūpiyamayā pādukā dhāretabbā, na maṇimayā pādukā dhāretabbā, na veḷuriyamayā pādukā dhāretabbā, na phalikamayā pādukā dhāretabbā, na kaṁsamayā pādukā dhāretabbā, na kācamayā pādukā dhāretabbā, na tipumayā pādukā dhāretabbā, na sīsamayā pādukā dhāretabbā, na tambalohamayā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, kāci saṅkamaniyā pādukā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādukā dhuvaṭṭhāniyā asaṅkamaniyāyo—vaccapādukaṁ, passāvapādukaṁ, ācamanapādukan”ti. 9 Atha kho bhagavā bhaddiye yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā gāvīnaṁ tarantīnaṁ visāṇesupi gaṇhanti, kaṇṇesupi gaṇhanti, gīvāyapi gaṇhanti, cheppāpi gaṇhanti, piṭṭhimpi abhiruhanti, rattacittāpi aṅgajātaṁ chupanti, vacchatarimpi ogāhetvā mārenti. 892 --- pli-tv-kd5 1:9 Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā gāvīnaṁ tarantīnaṁ visāṇesupi gahessanti …pe… seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, gāvīnaṁ visāṇesu gahetabbaṁ, na kaṇṇesu gahetabbaṁ, na gīvāya gahetabbaṁ, na cheppāya gahetabbaṁ, na piṭṭhi abhiruhitabbā. Yo abhiruheyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, rattacittena aṅgajātaṁ chupitabbaṁ. Yo chupeyya, āpatti thullaccayassa. Na vacchatarī māretabbā. Yo māreyya, yathādhammo kāretabbo”ti. 7. Yānādipaṭikkhepa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yānena yāyanti, itthiyuttenapi purisantarena, purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gaṅgāmahiyāyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yānena yāyitabbaṁ. Yo yāyeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 10 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade sāvatthiṁ gacchanto bhagavantaṁ dassanāya antarāmagge gilāno hoti. Atha kho so bhikkhu maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Manussā taṁ bhikkhuṁ disvā etadavocuṁ—“kahaṁ, bhante, ayyo gamissatī”ti? “Sāvatthiṁ kho ahaṁ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṁ dassanāyā”ti. “Ehi, bhante, gamissāmā”ti. “Nāhaṁ, āvuso, sakkomi, gilānomhī”ti. “Ehi, bhante, yānaṁ abhiruhā”ti. “Alaṁ, āvuso, paṭikkhittaṁ bhagavatā yānan”ti kukkuccāyanto yānaṁ nābhiruhi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa yānan”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“itthiyuttaṁ nu kho purisayuttaṁ nu kho”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, purisayuttaṁ hatthavaṭṭakan”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno yānugghātena bāḷhataraṁ aphāsu ahosi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sivikaṁ pāṭaṅkin”ti. 8. Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsayanamahāsayanāni dhārenti, seyyathidaṁ—āsandiṁ, pallaṅkaṁ, gonakaṁ, cittakaṁ, paṭikaṁ, paṭalikaṁ, tūlikaṁ, vikatikaṁ, uddhalomiṁ, ekantalomiṁ, kaṭṭissaṁ, koseyyaṁ, kuttakaṁ, hatthattharaṁ, assattharaṁ, rathattharaṁ, ajinapaveṇiṁ, kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ, sauttaracchadaṁ, ubhatolohitakūpadhānanti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, uccāsayanamahāsayanāni dhāretabbāni, seyyathidaṁ—āsandi, pallaṅko, gonako, cittako, paṭikā, paṭalikā, tūlikā, vikatikā, uddhalomi, ekantalomi, kaṭṭissaṁ, koseyyaṁ, kuttakaṁ, hatthattharaṁ, assattharaṁ, rathattharaṁ, ajinapaveṇi, kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ, sauttaracchadaṁ, ubhatolohitakūpadhānaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 9. Sabbacammapaṭikkhepa Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā uccāsayanamahāsayanāni paṭikkhittānīti—mahācammāni dhārenti, sīhacammaṁ byagghacammaṁ dīpicammaṁ. Tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honti, pīṭhappamāṇenapi chinnāni honti, antopi mañce paññattāni honti, bahipi mañce paññattāni honti, antopi pīṭhe paññattāni honti, bahipi pīṭhe paññattāni honti. Manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni, sīhacammaṁ byagghacammaṁ dīpicammaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū—“bhagavatā mahācammāni paṭikkhittānī”ti—gocammāni dhārenti. Tāni mañcappamāṇenapi chinnāni honti, pīṭhappamāṇenapi chinnāni honti, antopi mañce paññattāni honti, bahipi mañce paññattāni honti, antopi pīṭhe paññattāni honti, bahipi pīṭhe paññattāni honti. Aññataropi pāpabhikkhu 893 --- pli-tv-kd5 1:10 aññatarassa pāpupāsakassa kulūpako hoti. Atha kho so pāpabhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa pāpupāsakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so pāpupāsako yena so pāpabhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ pāpabhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Tena kho pana samayena tassa pāpupāsakassa vacchako hoti taruṇako abhirūpo dassanīyo pāsādiko citro, seyyathāpi dīpicchāpo. Atha kho so pāpabhikkhu taṁ vacchakaṁ sakkaccaṁ upanijjhāyati. Atha kho so pāpupāsako taṁ pāpabhikkhuṁ etadavoca—“kissa, bhante, ayyo imaṁ vacchakaṁ sakkaccaṁ upanijjhāyatī”ti? “Attho me, āvuso, imassa vacchakassa cammenā”ti. Atha kho so pāpupāsako taṁ vacchakaṁ vadhitvā cammaṁ vidhunitvā tassa pāpabhikkhuno pādāsi. Atha kho so pāpabhikkhu taṁ cammaṁ saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. Atha kho sā gāvī vacchagiddhinī taṁ pāpabhikkhuṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tyāyaṁ, āvuso, gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubandhī”ti? “Ahampi kho, āvuso, na jānāmi kena myāyaṁ gāvī piṭṭhito piṭṭhito anubandhī”ti. Tena kho pana samayena tassa pāpabhikkhuno saṅghāṭi lohitena makkhitā hoti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“ayaṁ pana te, āvuso, saṅghāṭi kiṁ katā”ti? Atha kho so pāpabhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, pāṇātipāte samādapesī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu pāṇātipāte samādapessati, nanu bhagavatā anekapariyāyena pāṇātipāto garahito, pāṇātipātā veramaṇī pasatthā”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ pāpabhikkhuṁ paṭipucchi—“saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, pāṇātipāte samādapesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, pāṇātipāte samādapessasi, nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena pāṇātipāto garahito, pāṇātipātā veramaṇī pasatthā. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, pāṇātipāte samādapetabbaṁ. Yo samādapeyya, yathādhammo kāretabbo. Na, bhikkhave, gocammaṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, kiñci cammaṁ dhāretabbaṁ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 11 10. Gihivikatānuññātādi Tena kho pana samayena manussānaṁ mañcampi pīṭhampi cammonaddhāni honti, cammavinaddhāni. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gihivikataṁ abhinisīdituṁ, na tveva abhinipajjitun”ti. Tena kho pana samayena vihārā cammavaddhehi ogumphiyanti. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, bandhanamattaṁ abhinisīditun”ti. 12 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saupāhanā gāmaṁ pavisanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi gihī kāmabhogino”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saupāhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā upāhanena gāmaṁ pavisituṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā saupāhanena gāmaṁ pavisitun”ti. 13 11. Soṇakuṭikaṇṇavatthu Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare papatake pabbate. Tena kho pana samayena soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmato mahākaccānassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca—“yathā yathāhaṁ, bhante, ayyena mahākaccānena dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Pabbājetu maṁ, bhante, ayyo mahākaccāno”ti. (…) “Dukkaraṁ kho, soṇa, yāvajīvaṁ ekaseyyaṁ ekabhattaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. 894 --- pli-tv-kd5 1:13 Iṅgha tvaṁ, soṇa, tattheva agārikabhūto buddhānaṁ sāsanaṁ anuyuñja, kālayuttaṁ ekaseyyaṁ ekabhattaṁ brahmacariyan”ti. Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭippassambhi. Dutiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo …pe… tatiyampi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca—“yathā yathāhaṁ, bhante, ayyena mahākaccānena dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Icchāmahaṁ, bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Pabbājetu maṁ, bhante, ayyo mahākaccāno”ti. Atha kho āyasmā mahākaccāno soṇaṁ upāsakaṁ kuṭikaṇṇaṁ pabbājesi. Tena kho pana samayena avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. Atha kho āyasmā mahākaccāno tiṇṇaṁ vassānaṁ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṁ bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ soṇaṁ upasampādesi. 12. Mahākaccānassapañcavaraparidassana Atha kho āyasmato soṇassa vassaṁvuṭṭhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“sutoyeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cāti, na ca mayā sammukhā diṭṭho, gaccheyyāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ, sace maṁ upajjhāyo anujāneyyā”ti. Atha kho āyasmā soṇo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca—“idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—‘sutoyeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cāti, na ca mayā sammukhā diṭṭho, gaccheyyāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ, sace maṁ upajjhāyo anujāneyyā’ti; gaccheyyāhaṁ, bhante, taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ, sace maṁ upajjhāyo anujānātī”ti. “Sādhu sādhu, soṇa. Gaccha tvaṁ, soṇa, taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. Dakkhissasi tvaṁ, soṇa, taṁ bhagavantaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathaṁ anuppattaṁ dantaṁ guttaṁ yatindriyaṁ nāgaṁ. Tena hi tvaṁ, soṇa, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda—‘upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi—‘avantidakkhiṇāpatho, bhante, appabhikkhuko, tiṇṇaṁ me vassānaṁ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṁ bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā upasampadaṁ alatthaṁ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṁ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe guṇaṅguṇūpāhanaṁ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, nahānagarukā manussā udakasuddhikā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṁ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Seyyathāpi, bhante, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū; evameva kho, bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Etarahi, bhante, manussā nissīmagatānaṁ bhikkhūnaṁ cīvaraṁ denti—“imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa demā”ti. Te āgantvā ārocenti—“itthannāmehi te, āvuso, manussehi cīvaraṁ dinnan”ti te kukkuccāyantā na sādiyanti—“mā no nissaggiyaṁ ahosī”ti; appeva nāma bhagavā cīvare pariyāyaṁ ācikkheyyā’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo āyasmato mahākaccānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā 895 --- pli-tv-kd5 1:13 bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“imassa, ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṁ paññāpehī”ti. Atha kho āyasmā ānando—“yassa kho maṁ bhagavā āṇāpeti, ‘imassa, ānanda, āgantukassa bhikkhuno senāsanaṁ paññāpehī’ti, icchati bhagavā tena bhikkhunā saddhiṁ ekavihāre vatthuṁ, icchati bhagavā āyasmatā soṇena saddhiṁ ekavihāre vatthun”ti—yasmiṁ vihāre bhagavā viharati tasmiṁ vihāre āyasmato soṇassa senāsanaṁ paññāpesi. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṁ pāvisi. Āyasmāpi kho soṇo bahudeva rattiṁ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṁ pāvisi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya āyasmantaṁ soṇaṁ ajjhesi—“paṭibhātu taṁ, bhikkhu, dhammo bhāsitun”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo bhagavato paṭissuṇitvā sabbāneva aṭṭhakavaggikāni sarena abhāsi. Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa sarabhaññapariyosāne abbhānumodi—“sādhu sādhu, bhikkhu. Suggahitāni kho te, bhikkhu, aṭṭhakavaggikāni, sumanasikatāni sūpadhāritāni. Kalyāṇiyāpi vācāya samannāgato, vissaṭṭhāya, anelagalāya, atthassa viññāpaniyā. Kativassosi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ekavassohaṁ, bhagavā”ti. “Kissa pana tvaṁ, bhikkhu, evaṁ ciraṁ akāsī”ti? “Ciraṁ diṭṭho me, bhante, kāmesu ādīnavo, api ca sambādhā gharāvāsā bahukiccā bahukaraṇīyā”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Disvā ādīnavaṁ loke, ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; Ariyo na ramatī pāpe, pāpe na ramatī sucī”ti. Atha kho āyasmā soṇo—“paṭisammodati kho maṁ bhagavā, ayaṁ khvassa kālo yaṁ me upajjhāyo paridassī”ti—uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca—“upajjhāyo me, bhante, āyasmā mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti avantidakkhiṇāpatho, bhante, appabhikkhuko. Tiṇṇaṁ me vassānaṁ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṁ bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā upasampadaṁ alatthaṁ, appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṁ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe guṇaṅguṇūpāhanaṁ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, nahānagarukā manussā udakasuddhikā, appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṁ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe, bhante, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Seyyathāpi, bhante, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū; evameva kho, bhante, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ; appeva nāma bhagavā avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Etarahi, bhante, manussā nissīmagatānaṁ bhikkhūnaṁ cīvaraṁ denti—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa demā’ti. Te āgantvā ārocenti—‘itthannāmehi te, āvuso, manussehi cīvaraṁ dinnan’ti. Te kukkuccāyantā na sādiyanti—‘mā no nissaggiyaṁ ahosī’ti; appeva nāma bhagavā cīvare pariyāyaṁ ācikkheyyā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“avantidakkhiṇāpatho, bhikkhave, appabhikkhuko. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṁ. Tatrime paccantimā janapadā—puratthimāya disāya gajaṅgalaṁ nāma nigamo, tassa parena mahāsālā, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; puratthimadakkhiṇāya disāya sallavatī nāma nadī, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṁ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; pacchimāya disāya thūṇaṁ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe; uttarāya disāya usīraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. Anujānāmi, bhikkhave, evarūpesu paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṁ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhanaṁ. 896 --- pli-tv-kd5 1:13 Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, nahānagarukā manussā udakasuddhikā. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu dhuvanahānaṁ. Avantidakkhiṇāpathe, bhikkhave, cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Seyyathāpi, bhikkhave, majjhimesu janapadesu eragū moragū majjārū jantū; evameva kho, bhikkhave, avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāni, eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. Idha pana, bhikkhave, manussā nissīmagatānaṁ bhikkhūnaṁ cīvaraṁ denti—‘imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa demā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, sādituṁ, na tāva taṁ gaṇanūpagaṁ yāva na hatthaṁ gacchatī”ti. Cammakkhandhako pañcamo. Tassuddānaṁ Rājā ca māgadho soṇo, asītisahassissaro; Sāgato gijjhakūṭasmiṁ, bahuṁ dasseti uttariṁ. Pabbajjāraddhabhijjiṁsu, vīṇaṁ ekapalāsikaṁ; Nīlā pītā lohitikā, mañjiṭṭhā kaṇhameva ca. Mahāraṅgamahānāmā, vaddhikā ca paṭikkhipi; Khallakā puṭapāli ca, tūlatittirameṇḍajā. Vicchikā moracitrā ca, sīhabyagghā ca dīpikā; Ajinuddā majjārī ca, kāḷaluvakaparikkhaṭā. Phalitupāhanā khilā, dhotakhāṇukhaṭakhaṭā; Tālaveḷutiṇaṁ ceva, muñjapabbajahintālā. Kamalakambalasovaṇṇā, rūpikā maṇiveḷuriyā; Phalikā kaṁsakācā ca, tipusīsañca tambakā. Gāvī yānaṁ gilāno ca, purisāyuttasivikā; Sayanāni mahācammā, gocammehi ca pāpako. Gihīnaṁ cammavaddhehi, pavisanti gilāyano; Mahākaccāyano soṇo, sarena aṭṭhakavaggikaṁ. Upasampadaṁ pañcahi, guṇaṅguṇā dhuvasinā; Cammattharaṇānuññāsi, na tāva gaṇanūpagaṁ; Adāsi me vare pañca, soṇattherassa nāyakoti. Imamhi khandhake vatthūni tesaṭṭhi. Cammakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd17 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 17. Saṅghabhedakakkhandhaka 1. Chasakyapabbajjākathā |1| Tena samayena buddho bhagavā anupiyāyaṁ viharati, anupiyaṁ nāma mallānaṁ nigamo. Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā sakyakumārā bhagavantaṁ pabbajitaṁ anupabbajanti. Tena kho pana samayena mahānāmo ca sakko anuruddho ca sakko dvebhātikā honti. Anuruddho sakko sukhumālo hoti. Tassa tayo pāsādā honti—eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohati. Atha kho mahānāmassa sakkassa etadahosi—“etarahi kho abhiññātā abhiññātā sakyakumārā bhagavantaṁ pabbajitaṁ anupabbajanti. Amhākañca pana kulā natthi koci agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Yannūnāhaṁ vā pabbajeyyaṁ, anuruddho vā”ti. Atha kho mahānāmo sakko yena anuruddho sakko tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā anuruddhaṁ sakkaṁ etadavoca—“etarahi, tāta anuruddha, abhiññātā abhiññātā sakyakumārā bhagavantaṁ pabbajitaṁ anupabbajanti. Amhākañca pana kulā natthi koci agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. Tena hi tvaṁ vā pabbaja, ahaṁ vā pabbajissāmī”ti. “Ahaṁ kho sukhumālo, nāhaṁ sakkomi agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Tvaṁ pabbajāhī”ti. “Ehi kho te, tāta anuruddha, gharāvāsatthaṁ anusāsissāmi. Paṭhamaṁ khettaṁ kasāpetabbaṁ. Kasāpetvā vapāpetabbaṁ. Vapāpetvā udakaṁ abhinetabbaṁ. Udakaṁ abhinetvā udakaṁ ninnetabbaṁ. Udakaṁ ninnetvā niddhāpetabbaṁ. Niddhāpetvā lavāpetabbaṁ. Lavāpetvā ubbāhāpetabbaṁ. Ubbāhāpetvā puñjaṁ kārāpetabbaṁ. Puñjaṁ kārāpetvā maddāpetabbaṁ. Maddāpetvā palālāni uddharāpetabbāni. Palālāni uddharāpetvā bhusikā uddharāpetabbā. Bhusikaṁ uddharāpetvā opunāpetabbaṁ. Opunāpetvā atiharāpetabbaṁ. Atiharāpetvā āyatimpi vassaṁ evameva kātabbaṁ, āyatimpi vassaṁ evameva kātabban”ti. “Na kammā khīyanti? Na kammānaṁ anto paññāyati? Kadā kammā khīyissanti? Kadā kammānaṁ anto paññāyissati? Kadā mayaṁ appossukkā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāressāmā”ti? “Na hi, tāta anuruddha, kammā khīyanti. Na 897 --- pli-tv-kd17 1:1 kammānaṁ anto paññāyati. Akhīṇeva kamme pitaro ca pitāmahā ca kālaṅkatā”ti. “Tena hi tvaññeva gharāvāsatthena upajānāhi. Ahaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmī”ti. Atha kho anuruddho sakko yena mātā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mātaraṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, amma, agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānāhi maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Evaṁ vutte, anuruddhassa sakkassa mātā anuruddhaṁ sakkaṁ etadavoca—“tumhe kho me, tāta anuruddha, dve puttā piyā manāpā appaṭikūlā. Maraṇenapi vo akāmakā vinā bhavissāmi. Kiṁ panāhaṁ tumhe jīvante anujānissāmi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti? Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho anuruddho sakko mātaraṁ etadavoca—“icchāmahaṁ, amma, agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. Anujānāhi maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Tena kho pana samayena bhaddiyo sakyarājā sakyānaṁ rajjaṁ kāreti. So ca anuruddhassa sakkassa sahāyo hoti. Atha kho anuruddhassa sakkassa mātā—“ayaṁ kho bhaddiyo sakyarājā sakyānaṁ rajjaṁ kāreti; anuruddhassa sakkassa sahāyo; so na ussahati agārasmā anagāriyaṁ pabbajitun”ti—anuruddhaṁ sakkaṁ etadavoca—“sace, tāta anuruddha, bhaddiyo sakyarājā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, evaṁ tvampi pabbajāhī”ti. Atha kho anuruddho sakko yena bhaddiyo sakyarājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhaddiyaṁ sakyarājānaṁ etadavoca—“mama kho, samma, pabbajjā tava paṭibaddhā”ti. “Sace te, samma, pabbajjā mama paṭibaddhā vā appaṭibaddhā vā sā hotu, ahaṁ tayā; yathā sukhaṁ pabbajāhī”ti. “Ehi, samma, ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmā”ti. “Nāhaṁ, samma, sakkomi agārasmā anagāriyaṁ pabbajitunti. Yaṁ te sakkā aññaṁ mayā kātuṁ, kyāhaṁ karissāmi. Tvaṁ pabbajāhī”ti. “Mātā kho maṁ, samma, evamāha—‘sace, tāta anuruddha, bhaddiyo sakyarājā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, evaṁ tvampi pabbajāhī’”ti. “Bhāsitā kho pana te, samma, esā vācā. Sace te, samma, pabbajjā mama paṭibaddhā vā, appaṭibaddhā vā sā hotu, ahaṁ tayā; yathā sukhaṁ pabbajāhī”ti. “Ehi, samma, ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmā”ti. Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti, saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo sakyarājā anuruddhaṁ sakkaṁ etadavoca—“āgamehi, samma, sattavassāni. Sattannaṁ vassānaṁ accayena ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmā”ti. “Aticiraṁ, samma, sattavassāni. Nāhaṁ sakkomi sattavassāni āgametun”ti. “Āgamehi, samma, chavassāni …pe… pañcavassāni … cattāri vassāni … tīṇi vassāni … dve vassāni … ekaṁ vassaṁ. Ekassa vassassa accayena ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmā”ti. “Aticiraṁ, samma, ekavassaṁ. Nāhaṁ sakkomi ekaṁ vassaṁ āgametun”ti. “Āgamehi, samma, sattamāse. Sattannaṁ māsānaṁ accayena ubhopi agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmā”ti. “Aticiraṁ, samma, sattamāsā. Nāhaṁ sakkomi sattamāse āgametun”ti. “Āgamehi, samma, cha māse …pe… pañca māse … cattāro māse … tayo māse … dve māse … ekaṁ māsaṁ … aḍḍhamāsaṁ. Aḍḍhamāsassa accayena ubhopi agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmā”ti. “Aticiraṁ, samma, aḍḍhamāso. Nāhaṁ sakkomi aḍḍhamāsaṁ āgametun”ti. “Āgamehi, samma, sattāhaṁ yāvāhaṁ putte ca bhātaro ca rajjaṁ niyyādemī”ti. “Na ciraṁ, samma, sattāho, āgamessāmī”ti. Atha kho bhaddiyo ca sakyarājā anuruddho ca ānando ca bhagu ca kimilo ca devadatto ca, upālikappakena sattamā, yathā pure caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṁ niyyanti, evameva caturaṅginiyā senāya niyyiṁsu. Te dūraṁ gantvā senaṁ nivattāpetvā paravisayaṁ okkamitvā ābharaṇaṁ omuñcitvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṁ bandhitvā upāliṁ kappakaṁ etadavocuṁ—“handa, bhaṇe upāli, nivattassu; alaṁ te ettakaṁ jīvikāyā”ti. Atha kho upālissa kappakassa nivattantassa etadahosi—“caṇḍā kho sākiyā; iminā kumārā nippātitāti ghātāpeyyumpi maṁ. Ime hi nāma sakyakumārā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissanti. Kimaṅgaṁ panāhan”ti. Bhaṇḍikaṁ muñcitvā taṁ bhaṇḍaṁ rukkhe ālaggetvā “yo passati, dinnaṁyeva haratū”ti vatvā yena te sakyakumārā tenupasaṅkami. Addasāsuṁ kho te sakyakumārā upāliṁ kappakaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna upāliṁ kappakaṁ 898 --- pli-tv-kd17 1:1 etadavocuṁ—“kissa, bhaṇe upāli, nivattesī”ti? “Idha me, ayyaputtā, nivattantassa etadahosi—‘caṇḍā kho sākiyā; iminā kumārā nippātitāti ghātāpeyyumpi maṁ. Ime hi nāma sakyakumārā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissanti. Kimaṅgaṁ panāhan’ti. So kho ahaṁ, ayyaputtā, bhaṇḍikaṁ muñcitvā taṁ bhaṇḍaṁ rukkhe ālaggetvā ‘yo passati, dinnaññeva haratū’ti vatvā tatomhi paṭinivatto”ti. “Suṭṭhu, bhaṇe upāli, akāsi yampi na nivatto. Caṇḍā kho sākiyā; iminā kumārā nippātitāti ghātāpeyyumpi tan”ti. Atha kho sakyakumārā upāliṁ kappakaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te sakyakumārā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“mayaṁ, bhante, sākiyā nāma mānassino. Ayaṁ, bhante, upāli kappako amhākaṁ dīgharattaṁ paricārako. Imaṁ bhagavā paṭhamaṁ pabbājetu. Imassa mayaṁ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammaṁ karissāma. Evaṁ amhākaṁ sākiyānaṁ sākiyamāno nimmānāyissatī”ti. Atha kho bhagavā upāliṁ kappakaṁ paṭhamaṁ pabbājesi, pacchā te sakyakumāre. Atha kho āyasmā bhaddiyo teneva antaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Āyasmā anuruddho dibbacakkhuṁ uppādesi. Āyasmā ānando sotāpattiphalaṁ sacchākāsi. Devadatto pothujjanikaṁ iddhiṁ abhinipphādesi. Tena kho pana samayena āyasmā bhaddiyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi—“aho sukhaṁ, aho sukhan”ti. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“āyasmā, bhante, bhaddiyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi—‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. Nissaṁsayaṁ kho, bhante, āyasmā bhaddiyo anabhiratova brahmacariyaṁ carati. Taṁyeva vā purimaṁ rajjasukhaṁ samanussaranto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi—‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi—“ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena bhaddiyaṁ bhikkhuṁ āmantehi—‘satthā taṁ, āvuso bhaddiya, āmantetī’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā bhaddiyo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ bhaddiyaṁ etadavoca—“satthā taṁ, āvuso bhaddiya, āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddiyo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddiyaṁ bhagavā etadavoca—“saccaṁ kira tvaṁ, bhaddiya, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi—‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, bhaddiya, atthavasaṁ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi—‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti? “Pubbe me, bhante, rañño satopi antopi antepure rakkhā susaṁvihitā hoti, bahipi antepure rakkhā susaṁvihitā hoti, antopi nagare rakkhā susaṁvihitā hoti, bahipi nagare rakkhā susaṁvihitā hoti, antopi janapade rakkhā susaṁvihitā hoti, bahipi janapade rakkhā susaṁvihitā hoti. So kho ahaṁ, bhante, evaṁ rakkhitopi gopitopi santo bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto viharāmi. Etarahi kho pana ahaṁ eko, bhante, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrasto appossukko pannalomo paradattavutto migabhūtena cetasā viharāmīti. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānemi—‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Yassantarato na santi kopā, Iti bhavābhavatañca vītivatto; Taṁ vigatabhayaṁ sukhiṁ asokaṁ, Devā nānubhavanti dassanāyā”ti. 2 2. Devadattavatthu Atha kho bhagavā anupiyāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena kosambī tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena kosambī tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho devadattassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso 899 --- pli-tv-kd17 1:2 parivitakko udapādi—“kaṁ nu kho ahaṁ pasādeyyaṁ, yasmiṁ me pasanne bahulābhasakkāro uppajjeyyā”ti? Atha kho devadattassa etadahosi—“ayaṁ kho ajātasattu kumāro taruṇo ceva āyatiṁ bhaddo ca. Yannūnāhaṁ ajātasattuṁ kumāraṁ pasādeyyaṁ. Tasmiṁ me pasanne bahulābhasakkāro uppajjissatī”ti. Atha kho devadatto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena rājagahaṁ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṁ tadavasari. Atha kho devadatto sakavaṇṇaṁ paṭisaṁharitvā kumārakavaṇṇaṁ abhinimminitvā ahimekhalikāya ajātasattussa kumārassa ucchaṅge pāturahosi. Atha kho ajātasattu kumāro bhīto ahosi, ubbiggo ussaṅkī utrasto. Atha kho devadatto ajātasattuṁ kumāraṁ etadavoca—“bhāyasi maṁ tvaṁ, kumārā”ti? “Āma bhāyāmi. Kosi tvan”ti? “Ahaṁ devadatto”ti. “Sace kho tvaṁ, bhante, ayyo devadatto, iṅgha sakeneva vaṇṇena pātubhavassū”ti. Atha kho devadatto kumārakavaṇṇaṁ paṭisaṁharitvā saṅghāṭipattacīvaradharo ajātasattussa kumārassa purato aṭṭhāsi. Atha kho ajātasattu kumāro devadattassa iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyati. Atha kho devadattassa lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji—“ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti. Saha cittuppādāva devadatto tassā iddhiyā parihāyi. Tena kho pana samayena kakudho nāma koḷiyaputto, āyasmato mahāmoggallānassa upaṭṭhāko, adhunā kālaṅkato aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno. Tassa evarūpo attabhāvappaṭilābho hoti—seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvappaṭilābhena neva attānaṁ na paraṁ byābādheti. Atha kho kakudho devaputto yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca—“devadattassa, bhante, lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji—‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti. Saha cittuppādāva, bhante, devadatto tassā iddhiyā parihīno”ti. Idamavoca kakudho devaputto. Idaṁ vatvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tattheva antaradhāyi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca—“kakudho nāma, bhante, koḷiyaputto mama upaṭṭhāko adhunā kālaṅkato aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapanno. Tassa evarūpo attabhāvappaṭilābho—seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvappaṭilābhena neva attānaṁ na paraṁ byābādheti. Atha kho, bhante, kakudho devaputto yenāhaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho, bhante, kakudho devaputto maṁ etadavoca—‘devadattassa, bhante, lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa evarūpaṁ icchāgataṁ uppajji—ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmīti. Saha cittuppādāva, bhante, devadatto tassā iddhiyā parihīno’ti. Idamavoca, bhante, kakudho devaputto. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tattheva antaradhāyī”ti. “Kiṁ pana te, moggallāna, kakudho devaputto cetasā ceto paricca vidito? Yaṁ kiñci kakudho devaputto bhāsati sabbaṁ taṁ tatheva hoti, no aññathā”ti? “Cetasā ceto paricca vidito ca me, bhante, kakudho devaputto. Yaṁ kiñci kakudho devaputto bhāsati sabbaṁ taṁ tatheva hoti, no aññathā”ti. “Rakkhassetaṁ, moggallāna, vācaṁ. Rakkhassetaṁ, moggallāna, vācaṁ. Idāni so moghapuriso attanāva attānaṁ pātukarissati. 3. Pañcasatthukathā Pañcime, moggallāna, satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Idha, moggallāna, ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhasīlo samāno “parisuddhasīlomhī”ti paṭijānāti “parisuddhaṁ me sīlaṁ 900 --- pli-tv-kd17 1:2 pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan”ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena—yaṁ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā sīlato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi sīlato rakkhaṁ paccāsīsati. Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhājīvo samāno ‘parisuddhājīvomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṅkiliṭṭho’ti ca. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhājīvo samāno “parisuddhājīvomhī”ti paṭijānāti “parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṅkiliṭṭho”ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena—yaṁ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā ājīvato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ājīvato rakkhaṁ paccāsīsati. Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhadhammadesano samāno ‘parisuddhadhammadesanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhā’ti ca. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhadhammadesano samāno “parisuddhadhammadesanomhī”ti paṭijānāti “parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhā”ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena—yaṁ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā dhammadesanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi dhammadesanato rakkhaṁ paccāsīsati. Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno ‘parisuddhaveyyākaraṇomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me veyyākaraṇaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno “parisuddhaveyyākaraṇomhī”ti paṭijānāti “parisuddhaṁ me veyyākaraṇaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan”ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena—yaṁ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṁ paccāsīsati. Puna caparaṁ, moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhañāṇadassano samāno “parisuddhañāṇadassanomhī”ti paṭijānāti “parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan”ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena—yaṁ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, moggallāna, satthāraṁ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṁ paccāsīsatīti. Ime kho, moggallāna, pañca satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Ahaṁ kho pana, moggallāna, parisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Na ca maṁ sāvakā sīlato rakkhanti; na cāhaṁ sāvakehi 901 --- pli-tv-kd17 1:2 sīlato rakkhaṁ paccāsīsāmi. Parisuddhājīvo samāno …pe… parisuddhadhammadesano samāno …pe… parisuddhaveyyākaraṇo samāno …pe… parisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Na ca maṁ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti; na cāhaṁ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṁ paccāsīsāmī”ti. Atha kho bhagavā kosambiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“devadattassa, bhante, ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gacchati; pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyatī”ti. “Mā, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasilokaṁ pihayittha. Yāvakīvañca, bhikkhave, devadattassa ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuḍḍhi. Seyyathāpi, bhikkhave, caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṁ bhindeyyuṁ, evañhi so, bhikkhave, kukkuro bhiyyoso mattāya caṇḍataro assa; evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca devadattassa ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṁ pātaṁ upaṭṭhānaṁ gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati, hāniyeva, bhikkhave, devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuḍḍhi. Attavadhāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi, bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi, bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṁ deti, parābhavāya phalaṁ deti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṁ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṁ gaṇhāti; evameva kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādīti. Phalaṁ ve kadaliṁ hanti, phalaṁ veḷuṁ phalaṁ naḷaṁ; Sakkāro kāpurisaṁ hanti, gabbho assatariṁ yathā”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 3 1. Pakāsanīyakamma Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti sarājikāya parisāya. Atha kho devadatto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca—“jiṇṇo dāni, bhante, bhagavā vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. Appossukko dāni, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu, mamaṁ bhikkhusaṅghaṁ nissajjatu. Ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti. “Alaṁ, devadatta, mā te rucci bhikkhusaṅghaṁ pariharitun”ti. Dutiyampi kho devadatto …pe… tatiyampi kho devadatto bhagavantaṁ etadavoca—“jiṇṇo dāni, bhante, bhagavā vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto. Appossukko dāni, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu, mamaṁ bhikkhusaṅghaṁ nissajjatu. Ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī”ti. “Sāriputtamoggallānānampi kho ahaṁ, devadatta, bhikkhusaṅghaṁ na nissajjeyyaṁ, kiṁ pana tuyhaṁ chavassa kheḷāsakassā”ti. Atha kho devadatto—sarājikāya maṁ bhagavā parisāya kheḷāsakavādena apasādeti, sāriputtamoggallāneva ukkaṁsatīti—kupito anattamano bhagavantaṁ abhivādetvā 902 --- pli-tv-kd17 1:3 padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Ayañcarahi devadattassa bhagavati paṭhamo āghāto ahosi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho devadattassa rājagahe pakāsanīyaṁ kammaṁ karotu—‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho devadattassa rājagahe pakāsanīyaṁ kammaṁ kareyya—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho devadattassa rājagahe pakāsanīyaṁ kammaṁ karoti—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti. Yassāyasmato khamati devadattassa rājagahe pakāsanīyassa kammassa karaṇaṁ—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati, yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti—so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Kataṁ saṅghena devadattassa rājagahe pakāsanīyaṁ kammaṁ—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi—“tena hi tvaṁ, sāriputta, devadattaṁ rājagahe pakāsehī”ti. “Pubbe mayā, bhante, devadattassa rājagahe vaṇṇo bhāsito—‘mahiddhiko godhiputto, mahānubhāvo godhiputto’ti. Kathāhaṁ, bhante, devadattaṁ rājagahe pakāsemī”ti? “Nanu tayā, sāriputta, bhūtoyeva devadattassa rājagahe vaṇṇo bhāsito—‘mahiddhiko godhiputto, mahānubhāvo godhiputto’”ti? “Evaṁ, bhante”ti. “Evameva kho tvaṁ, sāriputta, bhūtaṁyeva devadattaṁ rājagahe pakāsehī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, saṅgho sāriputtaṁ sammannatu devadattaṁ rājagahe pakāsetuṁ—‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’ti. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ sāriputto yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho āyasmantaṁ sāriputtaṁ sammanneyya devadattaṁ rājagahe pakāsetuṁ—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho āyasmantaṁ sāriputtaṁ sammannati devadattaṁ rājagahe pakāsetuṁ—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati, yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti. Yassāyasmato khamati, āyasmato sāriputtassa sammuti devadattaṁ rājagahe pakāsetuṁ—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati, yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti—so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena āyasmā sāriputto devadattaṁ rājagahe pakāsetuṁ—“pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sammato ca āyasmā sāriputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ rājagahaṁ pavisitvā devadattaṁ rājagahe pakāsesi—“pubbe 903 --- pli-tv-kd17 1:3 devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo”ti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te evamāhaṁsu—“usūyakā ime samaṇā sakyaputtiyā devadattassa lābhasakkāraṁ usūyantī”ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto, te evamāhaṁsu—“na kho idaṁ orakaṁ bhavissati yathā bhagavā devadattaṁ rājagahe pakāsāpetī”ti. 2. Ajātasattukumāravatthu Atha kho devadatto yena ajātasattu kumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajātasattuṁ kumāraṁ etadavoca—“pubbe kho, kumāra, manussā dīghāyukā, etarahi appāyukā. Ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ tvaṁ kumārova samāno kālaṁ kareyyāsi. Tena hi tvaṁ, kumāra, pitaraṁ hantvā rājā hohi. Ahaṁ bhagavantaṁ hantvā buddho bhavissāmī”ti. Atha kho ajātasattu kumāro—“ayyo kho devadatto mahiddhiko mahānubhāvo, jāneyyāsi ayyo devadatto”ti—ūruyā potthanikaṁ bandhitvā divā divassa bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto sahasā antepuraṁ pāvisi. Addasāsuṁ kho antepure upacārakā mahāmattā ajātasattuṁ kumāraṁ divā divassa bhītaṁ ubbiggaṁ ussaṅkiṁ utrastaṁ sahasā antepuraṁ pavisantaṁ; disvāna aggahesuṁ. Te vicinantā ūruyā potthanikaṁ baddhaṁ disvāna ajātasattuṁ kumāraṁ etadavocuṁ—“kiṁ tvaṁ, kumāra, kattukāmosī”ti? “Pitaramhi hantukāmo”ti. “Kenāsi ussāhito”ti? “Ayyena devadattenā”ti. Ekacce mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—“kumāro ca hantabbo, devadatto ca, sabbe ca bhikkhū hantabbā”ti. Ekacce mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—“na bhikkhū hantabbā. Na bhikkhū kiñci aparajjhanti. Kumāro ca hantabbo, devadatto cā”ti. Ekacce mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—“na kumāro ca hantabbo, na devadatto. Na bhikkhū hantabbā. Rañño ārocetabbaṁ. Yathā rājā vakkhati tathā karissāmā”ti. Atha kho te mahāmattā ajātasattuṁ kumāraṁ ādāya yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṁ ārocesuṁ. “Kathaṁ, bhaṇe, mahāmattehi mati katā”ti? “Ekacce, deva, mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—‘kumāro ca hantabbo, devadatto ca, sabbe ca bhikkhū hantabbā’ti. Ekacce mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—‘na bhikkhū hantabbā. Na bhikkhū kiñci aparajjhanti. Kumāro ca hantabbo, devadatto cā’ti. Ekacce mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—‘na kumāro ca hantabbo, na devadatto. Na bhikkhū hantabbā. Rañño ārocetabbaṁ. Yathā rājā vakkhati tathā karissāmā’”ti. “Kiṁ, bhaṇe, karissati buddho vā dhammo vā saṅgho vā? Nanu bhagavatā paṭikacceva devadatto rājagahe pakāsāpito—‘pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati. Yaṁ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo, devadattova tena daṭṭhabbo’”ti? Tattha ye te mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—“kumāro ca hantabbo devadatto ca; sabbe ca bhikkhū hantabbā”ti; te aṭṭhāne akāsi. Ye te mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—“na bhikkhū hantabbā; na bhikkhū kiñci aparajjhanti; kumāro ca hantabbo devadatto cā”ti; te nīce ṭhāne ṭhapesi. Ye te mahāmattā evaṁ matiṁ akaṁsu—“na kumāro ca hantabbo, na devadatto; na bhikkhū hantabbā; rañño ārocetabbaṁ; yathā rājā vakkhati tathā karissāmā”ti; te ucce ṭhāne ṭhapesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro ajātasattuṁ kumāraṁ etadavoca—“kissa maṁ tvaṁ, kumāra, hantukāmosī”ti? “Rajjenāmhi, deva, atthiko”ti. “Sace kho tvaṁ, kumāra, rajjena atthiko, etaṁ te rajjan”ti ajātasattussa kumārassa rajjaṁ niyyādesi. 3. Abhimārapesana Atha kho devadatto yena ajātasattu kumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajātasattuṁ kumāraṁ etadavoca—“purise, mahārāja, āṇāpehi, ye samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropessantī”ti. Atha kho ajātasattu kumāro manusse āṇāpesi—“yathā, bhaṇe, ayyo devadatto āha tathā kareyyāthā”ti. Atha kho devadatto ekaṁ purisaṁ āṇāpesi—“gacchāvuso, amukasmiṁ okāse samaṇo gotamo viharati. Taṁ jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchā”ti. Tasmiṁ magge dve purise ṭhapesi—“yo iminā maggena eko puriso āgacchati, taṁ jīvitā voropetvā iminā maggena 904 --- pli-tv-kd17 1:3 āgacchathā”ti. Tasmiṁ magge cattāro purise ṭhapesi—“ye iminā maggena dve purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchathā”ti. Tasmiṁ magge aṭṭha purise ṭhapesi—“ye iminā maggena cattāro purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchathā”ti. Tasmiṁ magge soḷasa purise ṭhapesi—“ye iminā maggena aṭṭha purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā āgacchathā”ti. Atha kho so eko puriso asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato avidūre bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto patthaddhena kāyena aṭṭhāsi. Addasā kho bhagavā taṁ purisaṁ bhītaṁ ubbiggaṁ ussaṅkiṁ utrastaṁ patthaddhena kāyena ṭhitaṁ. Disvāna taṁ purisaṁ etadavoca—“ehāvuso, mā bhāyī”ti. Atha kho so puriso asicammaṁ ekamantaṁ karitvā dhanukalāpaṁ nikkhipitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca—“accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yohaṁ duṭṭhacitto vadhakacitto idhūpasaṅkanto. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. “Taggha tvaṁ, āvuso, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yaṁ tvaṁ duṭṭhacitto vadhakacitto idhūpasaṅkanto. Yato ca kho tvaṁ, āvuso, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. Vuḍḍhi hesā, āvuso, ariyassa vinaye—yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatī”ti. Atha kho bhagavā tassa purisassa anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā taṁ bhagavā aññāsi kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaheyya; evameva tassa purisassa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho so puriso diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti—evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Atha kho bhagavā taṁ purisaṁ etadavoca—“mā kho tvaṁ, āvuso, iminā maggena gaccha, iminā maggena gacchāhī”ti aññena maggena uyyojesi. Atha kho te dve purisā—“kiṁ nu kho so eko puriso cirena āgacchatī”ti—paṭipathaṁ gacchantā addasāsuṁ bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi …pe… aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gate”ti. Atha kho bhagavā te purise etadavoca—“mā kho tumhe, āvuso, iminā maggena gacchittha, iminā maggena gacchathā”ti aññena maggena uyyojesi. Atha kho te cattāro purisā …pe… atha kho te aṭṭha purisā …pe… atha kho te soḷasa purisā—kiṁ nu kho te aṭṭha purisā cirena āgacchantīti—paṭipathaṁ gacchantā addasāsuṁ bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ …pe… aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gate”ti. Atha kho bhagavā te purise etadavoca—“mā kho tumhe, āvuso, iminā maggena gacchittha, 905 --- pli-tv-kd17 1:3 iminā maggena gacchathā”ti aññena maggena uyyojesi. Atha kho so eko puriso yena devadatto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā devadattaṁ etadavoca—“nāhaṁ, bhante, sakkomi taṁ bhagavantaṁ jīvitā voropetuṁ; mahiddhiko so bhagavā mahānubhāvo”ti. “Alaṁ, āvuso; mā tvaṁ samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropesi. Ahameva samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropessāmī”ti. 4. Lohituppādakakamma Tena kho pana samayena bhagavā gijjhakūṭassa pabbatassa chāyāyaṁ caṅkamati. Atha kho devadatto gijjhakūṭaṁ pabbataṁ āruhitvā mahatiṁ silaṁ pavijjhi—imāya samaṇaṁ gotamaṁ jīvitā voropessāmīti. Dve pabbatakūṭā samāgantvā taṁ silaṁ sampaṭicchiṁsu. Tato papatikā uppatitvā bhagavato pāde ruhiraṁ uppādesi. Atha kho bhagavā uddhaṁ ulloketvā devadattaṁ etadavoca—“bahuṁ tayā, moghapurisa, apuññaṁ pasutaṁ, yaṁ tvaṁ duṭṭhacitto vadhakacitto tathāgatassa ruhiraṁ uppādesī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“idaṁ, bhikkhave, devadattena paṭhamaṁ ānantariyaṁ kammaṁ upacitaṁ, yaṁ duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa ruhiraṁ uppāditan”ti. Assosuṁ kho bhikkhū—“devadattena kira bhagavato vadho payutto”ti. Te ca bhikkhū bhagavato vihārassa parito parito caṅkamanti uccāsaddā mahāsaddā sajjhāyaṁ karontā, bhagavato rakkhāvaraṇaguttiyā. Assosi kho bhagavā uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ sajjhāyasaddaṁ. Sutvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo sajjhāyasaddo”ti? “Assosuṁ kho, bhante, bhikkhū—‘devadattena kira bhagavato vadho payutto’ti. Te ca, bhante, bhikkhū bhagavato vihārassa parito parito caṅkamanti uccāsaddā mahāsaddā sajjhāyaṁ karontā, bhagavato rakkhāvaraṇaguttiyā. So eso, bhagavā, uccāsaddo mahāsaddo sajjhāyasaddo”ti. “Tena hānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi—satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca—“satthā āyasmante āmantetī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca—“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ parūpakkamena tathāgataṁ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyanti. Pañcime, bhikkhave, satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca? Idha, bhikkhave, ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhasīlo samāno “parisuddhasīlomhī”ti paṭijānāti “parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan”ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ naṁ mayaṁ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena—yaṁ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, bhikkhave, satthāraṁ sāvakā sīlato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi sīlato rakkhaṁ paccāsīsati. Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco satthā aparisuddhājīvo samāno …pe… aparisuddhadhammadesano samāno …pe… aparisuddhaveyyākaraṇo samāno …pe… aparisuddhañāṇadassano samāno ‘parisuddhañāṇadassanomhī’ti paṭijānāti ‘parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Tamenaṁ sāvakā evaṁ jānanti—‘ayaṁ kho bhavaṁ satthā aparisuddhañāṇadassano samāno “parisuddhañāṇadassanomhī”ti paṭijānāti “parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan”ti ca. Mayañceva kho pana gihīnaṁ āroceyyāma, nāssassa manāpaṁ. Yaṁ kho panassa amanāpaṁ, kathaṁ na mayaṁ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena—yaṁ tumo karissati, tumova tena paññāyissatī’ti. Evarūpaṁ kho, bhikkhave, satthāraṁ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti; evarūpo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṁ 906 --- pli-tv-kd17 1:3 paccāsīsati. Ime kho, bhikkhave, pañca satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Ahaṁ kho pana, bhikkhave, parisuddhasīlo samāno ‘parisuddhasīlomhī’ti paṭijānāmi ‘parisuddhaṁ me sīlaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan’ti ca. Na ca maṁ sāvakā sīlato rakkhanti; na cāhaṁ sāvakehi sīlato rakkhaṁ paccāsīsāmi. Ahaṁ kho pana, bhikkhave, parisuddhājīvo samāno …pe… parisuddhadhammadesano samāno …pe… parisuddhaveyyākaraṇo samāno …pe… parisuddhañāṇadassano samāno “parisuddhañāṇadassanomhī”ti paṭijānāmi “parisuddhaṁ me ñāṇadassanaṁ pariyodātaṁ asaṅkiliṭṭhan”ti ca, na ca maṁ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti, na cāhaṁ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṁ paccāsīsāmi. “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ parūpakkamena tathāgataṁ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyanti. Gacchatha tumhe, bhikkhave, yathāvihāraṁ. Arakkhiyā, bhikkhave, tathāgatā”ti. 5. Nāḷāgiripesana Tena kho pana samayena rājagahe nāḷāgiri nāma hatthī caṇḍo hoti, manussaghātako. Atha kho devadatto rājagahaṁ pavisitvā hatthisālaṁ gantvā hatthibhaṇḍe etadavoca—“mayaṁ kho, bhaṇe, rājañātakā nāma paṭibalā nīcaṭṭhāniyaṁ uccaṭṭhāne ṭhapetuṁ, bhattampi vetanampi vaḍḍhāpetuṁ. Tena hi, bhaṇe, yadā samaṇo gotamo imaṁ racchaṁ paṭipanno hoti, tadā imaṁ nāḷāgiriṁ hatthiṁ muñcetvā imaṁ racchaṁ paṭipādethā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te hatthibhaṇḍā devadattassa paccassosuṁ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavā taṁ racchaṁ paṭipajji. Addasāsuṁ kho te hatthibhaṇḍā bhagavantaṁ taṁ racchaṁ paṭipannaṁ. Disvāna nāḷāgiriṁ hatthiṁ muñcitvā taṁ racchaṁ paṭipādesuṁ. Addasā kho nāḷāgiri hatthī bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna soṇḍaṁ ussāpetvā pahaṭṭhakaṇṇavālo yena bhagavā tena abhidhāvi. Addasāsuṁ kho te bhikkhū nāḷāgiriṁ hatthiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavocuṁ—“ayaṁ, bhante, nāḷāgiri hatthī caṇḍo manussaghātako imaṁ racchaṁ paṭipanno. Paṭikkamatu, bhante, bhagavā; paṭikkamatu sugato”ti. “Āgacchatha, bhikkhave, mā bhāyittha. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ parūpakkamena tathāgataṁ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyantī”ti. Dutiyampi kho te bhikkhū …pe… tatiyampi kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“ayaṁ, bhante, nāḷāgiri hatthī caṇḍo manussaghātako imaṁ racchaṁ paṭipanno. Paṭikkamatu, bhante, bhagavā; paṭikkamatu sugato”ti. “Āgacchatha, bhikkhave, mā bhāyittha. Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ parūpakkamena tathāgataṁ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyantī”ti. Tena kho pana samayena manussā pāsādesupi hammiyesupi chadanesupi āruḷhā acchanti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te evamāhaṁsu—“abhirūpo vata, bho, mahāsamaṇo nāgena viheṭhīyissatī”ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto, te evamāhaṁsu—“nacirassaṁ vata, bho, nāgo nāgena saṅgāmessatī”ti. Atha kho bhagavā nāḷāgiriṁ hatthiṁ mettena cittena phari. Atha kho nāḷāgiri hatthī bhagavato mettena cittena phuṭṭho soṇḍaṁ oropetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato purato aṭṭhāsi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena hatthena nāḷāgirissa hatthissa kumbhaṁ parāmasanto nāḷāgiriṁ hatthiṁ imāhi gāthāhi ajjhabhāsi—“Mā kuñjara nāgamāsado, Dukkhañhi kuñjara nāgamāsado; Na hi nāgahatassa kuñjara, Sugati hoti ito paraṁ yato. Mā ca mado mā ca pamādo, Na hi pamattā sugatiṁ vajanti te; Tvaññeva tathā karissasi, Yena tvaṁ sugatiṁ gamissasī”ti. Atha kho nāḷāgiri hatthī soṇḍāya bhagavato pādapaṁsūni gahetvā uparimuddhani ākiritvā paṭikuṭiyova osakki, yāva bhagavantaṁ addakkhi. Atha kho nāḷāgiri hatthī hatthisālaṁ gantvā sake ṭhāne aṭṭhāsi. Tathā danto ca pana nāḷāgiri hatthī ahosi. Tena kho pana samayena manussā imaṁ gāthaṁ gāyanti—“Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca; Adaṇḍena asatthena, nāgo danto mahesinā”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti 907 --- pli-tv-kd17 1:3 vipācenti—“yāva pāpo ayaṁ devadatto, alakkhiko, yatra hi nāma samaṇassa gotamassa evaṁmahiddhikassa evaṁmahānubhāvassa vadhāya parakkamissatī”ti. Devadattassa lābhasakkāro parihāyi. Bhagavato ca lābhasakkāro abhivaḍḍhi. 6. Pañcavatthuyācanakathā Tena kho pana samayena devadatto parihīnalābhasakkāro sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjati. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissanti. Kassa sampannaṁ na manāpaṁ, kassa sāduṁ na ruccatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma devadatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, devadatta, sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjasī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ kulesu tikabhojanaṁ paññapessāmi tayo atthavase paṭicca—dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya; pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, ‘mā pāpicchā pakkhaṁ nissāya saṅghaṁ bhindeyyun’ti; kulānuddayāya ca. Gaṇabhojane yathādhammo kāretabbo”ti. Atha kho devadatto yena kokāliko kaṭamodakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā kokālikaṁ kaṭamodakatissakaṁ khaṇḍadeviyā puttaṁ samuddadattaṁ etadavoca—“etha, mayaṁ, āvuso, samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṁ karissāma cakkabhedan”ti. Evaṁ vutte, kokāliko devadattaṁ etadavoca—“samaṇo kho, āvuso, gotamo mahiddhiko mahānubhāvo. Kathaṁ mayaṁ samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṁ karissāma cakkabhedan”ti? “Etha, mayaṁ, āvuso, samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācissāma—‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṁvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṁ āraññikā assu; yo gāmantaṁ osareyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ paṁsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ rukkhamūlikā assu; yo channaṁ upagaccheyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ macchamaṁsaṁ na khādeyyuṁ; yo macchamaṁsaṁ khādeyya, vajjaṁ naṁ phuseyyā’ti. Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānissati. Te mayaṁ imehi pañcahi vatthūhi janaṁ saññāpessāmā”ti. “Sakkā kho, āvuso, imehi pañcahi vatthūhi samaṇassa gotamassa saṅghabhedo kātuṁ cakkabhedo. Lūkhappasannā hi, āvuso, manussā”ti. Atha kho devadatto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho devadatto bhagavantaṁ etadavoca—“bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṁvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṁ āraññikā assu; yo gāmantaṁ osareyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ paṁsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṁ sādiyeyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ rukkhamūlikā assu; yo channaṁ upagaccheyya, vajjaṁ naṁ phuseyya. Yāvajīvaṁ macchamaṁsaṁ na khādeyyuṁ; yo macchamaṁsaṁ khādeyya, vajjaṁ naṁ phuseyyā”ti. “Alaṁ, devadatta. Yo icchati, āraññiko hotu; yo icchati, gāmante viharatu. Yo icchati, piṇḍapātiko hotu; yo icchati, nimantanaṁ sādiyatu. Yo icchati, paṁsukūliko hotu; yo icchati, gahapaticīvaraṁ sādiyatu. Aṭṭhamāse kho mayā, devadatta, rukkhamūlasenāsanaṁ anuññātaṁ; tikoṭiparisuddhaṁ macchamaṁsaṁ—adiṭṭhaṁ, assutaṁ, aparisaṅkitan”ti. Atha kho devadatto—“na bhagavā imāni pañca vatthūni anujānātī”ti—haṭṭho udaggo 908 --- pli-tv-kd17 1:3 sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho devadatto sapariso rājagahaṁ pavisitvā pañcahi vatthūhi janaṁ saññāpesi—“mayaṁ, āvuso, samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimhā—‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa …pe… vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya …pe… vīriyārambhāya saṁvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṁ āraññikā assu; yo gāmantaṁ osareyya, vajjaṁ naṁ phuseyya …pe… yāvajīvaṁ macchamaṁsaṁ na khādeyyuṁ; yo macchamaṁsaṁ khādeyya, vajjaṁ naṁ phuseyyā’ti. Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṁ imehi pañcahi vatthūhi samādāya vattāmā”ti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te evamāhaṁsu—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhutā sallekhavuttino. Samaṇo pana gotamo bāhulliko bāhullāya cetetī”ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma devadatto bhagavato saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma devadatto saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, devadatta, saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. “Alaṁ, devadatta. Mā te rucci saṅghabhedo. Garuko kho, devadatta, saṅghabhedo. Yo kho, devadatta, samaggaṁ saṅghaṁ bhindati, kappaṭṭhikaṁ kibbisaṁ pasavati, kappaṁ nirayamhi paccati. Yo ca kho, devadatta, bhinnaṁ saṅghaṁ samaggaṁ karoti, brahmaṁ puññaṁ pasavati, kappaṁ saggamhi modati. Alaṁ, devadatta. Mā te rucci saṅghabhedo. Garuko kho, devadatta, saṅghabhedo”ti. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho devadatto āyasmantaṁ ānandaṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ. Disvāna yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca—“ajjataggedānāhaṁ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā, aññatreva bhikkhusaṅghā, uposathaṁ karissāmi saṅghakammaṁ karissāmī”ti. Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca—“idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. Addasā kho maṁ, bhante, devadatto rājagahe piṇḍāya carantaṁ. Disvāna yenāhaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṁ etadavoca—‘ajjataggedānāhaṁ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā, aññatreva bhikkhusaṅghā, uposathaṁ karissāmi saṅghakammaṁ karissāmī’ti. Ajjatagge, bhante, devadatto saṅghaṁ bhindissatī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Sukaraṁ sādhunā sādhuṁ, Sādhuṁ pāpena dukkaraṁ; Pāpaṁ pāpena sukaraṁ, Pāpamariyehi dukkaran”ti. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. 4 1. Saṅghabhedakathā Atha kho devadatto tadahuposathe uṭṭhāyāsanā salākaṁ gāhesi—“mayaṁ, āvuso, samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimhā—‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa …pe… vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya …pe… vīriyārambhāya saṁvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṁ āraññikā assu; yo gāmantaṁ osareyya, vajjaṁ naṁ phuseyya …pe… yāvajīvaṁ macchamaṁsaṁ na khādeyyuṁ; yo macchamaṁsaṁ khādeyya, vajjaṁ naṁ phuseyyā’ti. Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṁ imehi pañcahi vatthūhi samādāya vattāma. Yassāyasmato imāni pañca vatthūni khamanti, so salākaṁ gaṇhātū”ti. Tena kho pana samayena vesālikā vajjiputtakā pañcamattāni bhikkhusatāni navakā ceva honti appakataññuno ca. Te—“ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanan”ti salākaṁ gaṇhiṁsu. Atha kho devadatto saṅghaṁ bhinditvā pañcamattāni bhikkhusatāni ādāya yena gayāsīsaṁ 909 --- pli-tv-kd17 1:4 tena pakkāmi. Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca—“devadatto, bhante, saṅghaṁ bhinditvā pañcamattāni bhikkhusatāni ādāya yena gayāsīsaṁ tena pakkanto”ti. “Na hi nāma tumhākaṁ, sāriputtā, tesu navakesu bhikkhūsu kāruññampi bhavissati? Gacchatha tumhe, sāriputtā, purā te bhikkhū anayabyasanaṁ āpajjantī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena gayāsīsaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre rodamāno ṭhito hoti. Atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, bhikkhu, rodasī”ti? “Yepi te, bhante, bhagavato aggasāvakā sāriputtamoggallānā tepi devadattassa santike gacchanti devadattassa dhammaṁ rocentā”ti. “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhu, anavakāso, yaṁ sāriputtamoggallānā devadattassa dhammaṁ roceyyuṁ, api ca te gatā bhikkhūnaṁ saññattiyā”ti. Tena kho pana samayena devadatto mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti. Addasā kho devadatto sāriputtamoggallāne dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi—“passatha, bhikkhave, yāva svākkhāto mayā dhammo, yepi te samaṇassa gotamassa aggasāvakā sāriputtamoggallānā tepi mama santike āgacchanti. Mama dhammaṁ rocentā”ti. Evaṁ vutte, kokāliko devadattaṁ etadavoca—“mā, āvuso devadatta, sāriputtamoggallāne vissasi. Pāpicchā sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. “Alaṁ, āvuso. Svāgataṁ tesaṁ yato me dhammaṁ rocentī”ti. Atha kho devadatto āyasmantaṁ sāriputtaṁ upaḍḍhāsanena nimantesi—“ehāvuso sāriputta, idha nisīdāhī”ti. “Alaṁ, āvuso”ti kho āyasmā sāriputto aññataraṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Āyasmāpi kho mahāmoggallāno aññataraṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. Atha kho devadatto bahudeva rattiṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ ajjhesi—“vigatathinamiddho kho, āvuso sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṁ, āvuso sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammī kathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṁ āyamissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sāriputto devadattassa paccassosi. Atha kho devadatto catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena seyyaṁ kappesi. Tassa kilamantassa muṭṭhassatissa asampajānassa muhuttakeneva niddā okkami. Atha kho āyasmā sāriputto ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Āyasmā mahāmoggallāno iddhipāṭihāriyānusāsaniyā bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ āyasmatā sāriputtena ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā āyasmatā ca mahāmoggallānena iddhipāṭihāriyānusāsaniyā ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi—“gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike. Yo tassa bhagavato dhammaṁ rocesi so āgacchatū”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā tāni pañcabhikkhusatāni ādāya yena veḷuvanaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Atha kho kokāliko devadattaṁ uṭṭhāpesi—“uṭṭhehi, āvuso devadatta, nītā te bhikkhū sāriputtamoggallānehi. Nanu tvaṁ, āvuso devadatta, mayā vutto—‘mā, āvuso devadatta, sāriputtamoggallāne vissāsi. Pāpicchā sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā’”ti? Atha kho devadattassa tattheva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdisuṁ. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu, bhante, bhedakānuvattakā bhikkhū puna upasampajjeyyun”ti. “Alaṁ, sāriputta. Mā te rucci bhedakānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ puna upasampadā. Tena hi tvaṁ, sāriputta, bhedakānuvattake bhikkhū thullaccayaṁ desāpehi. Kathaṁ pana te, sāriputta, devadatto paṭipajjī”ti? “Yatheva, bhante, bhagavā 910 --- pli-tv-kd17 1:4 bahudeva rattiṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā maṁ ajjhesati—‘vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho; paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammī kathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṁ āyamissāmī’ti. Evameva kho, bhante, devadatto paṭipajjī”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“bhūtapubbaṁ, bhikkhave, araññāyatane mahāsarasī. Taṁ nāgā upanissāya vihariṁsu. Te taṁ sarasiṁ ogāhetvā, soṇḍāya bhisamuḷālaṁ abbuhitvā, suvikkhālitaṁ vikkhāletvā, akaddamaṁ saṅkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṁ taṁ vaṇṇāya ceva hoti, balāya ca. Na ca tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchanti, maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Tesaṁyeva kho pana, bhikkhave, mahānāgānaṁ anusikkhamānā taruṇā bhiṅkacchāpā. Te taṁ sarasiṁ ogāhetvā, soṇḍāya bhisamuḷālaṁ abbuhitvā, na suvikkhālitaṁ vikkhāletvā, sakaddamaṁ saṅkhāditvā, ajjhoharanti. Tesaṁ taṁ neva vaṇṇāya hoti, na balāya. Tatonidānañca maraṇaṁ vā nigacchanti, maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. Evameva kho, bhikkhave, devadatto mamānukrubbaṁ kapaṇo marissatīti. Mahāvarāhassa mahiṁ vikrubbato, Bhisaṁ ghasānassa nadīsu jaggato; Bhiṅkova paṅkaṁ abhibhakkhayitvā, Mamānukrubbaṁ kapaṇo marissatīti. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṁ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṁ gantumarahati. Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato sāriputto dūteyyaṁ gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, bhikkhave, sāriputto sotā ca hoti, sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato sāriputto dūteyyaṁ gantumarahatīti. Yo ve na byathati patvā, parisaṁ uggavādiniṁ; Na ca hāpeti vacanaṁ, na ca chādeti sāsanaṁ. Asandiddho ca akkhāti, Pucchito ca na kuppati; Sa ve tādisako bhikkhu, Dūteyyaṁ gantumarahatīti. Aṭṭhahi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi aṭṭhahi? Lābhena, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho; alābhena, bhikkhave …pe… yasena, bhikkhave …pe… ayasena, bhikkhave …pe… sakkārena, bhikkhave …pe… asakkārena, bhikkhave …pe… pāpicchatāya, bhikkhave …pe… pāpamittatāya bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho—imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sādhu, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu atthavasaṁ paṭicca uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya? Yaṁ hissa, bhikkhave, uppannaṁ lābhaṁ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṁsate āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṁ hissa, bhikkhave, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṁ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṁsate āsavā vighātapariḷāhā na honti. Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. 911 --- pli-tv-kd17 1:4 Tasmātiha, bhikkhave, uppannaṁ lābhaṁ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaṁ alābhaṁ …pe… uppannaṁ yasaṁ … uppannaṁ ayasaṁ … uppannaṁ sakkāraṁ … uppannaṁ asakkāraṁ … uppannaṁ pāpicchataṁ … uppannaṁ pāpamittataṁ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmāti; evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbanti. Tīhi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi? Pāpicchatā, pāpamittatā, oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṁ āpādi—imehi kho, bhikkhave, tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekicchoti. Mā jātu koci lokasmiṁ, pāpiccho udapajjatha; Tadamināpi jānātha, pāpicchānaṁ yathāgati. Paṇḍitoti samaññāto, bhāvitattoti sammato; Jalaṁva yasasā aṭṭhā, devadattoti me sutaṁ. So pamādaṁ anuciṇṇo, āsajja naṁ tathāgataṁ; Avīcinirayaṁ patto, catudvāraṁ bhayānakaṁ. Aduṭṭhassa hi yo dubbhe, pāpakammaṁ akrubbato; Tameva pāpaṁ phusati, duṭṭhacittaṁ anādaraṁ. Samuddaṁ visakumbhena, yo maññeyya padūsituṁ; Na so tena padūseyya, bhesmā hi udadhī mahā. Evameva tathāgataṁ, yo vādenupahiṁsati; Samaggataṁ santacittaṁ, vādo tamhi na rūhati. Tādisaṁ mittaṁ krubbetha, tañca sevetha paṇḍito; Yassa maggānugo bhikkhu, khayaṁ dukkhassa pāpuṇe”ti. 5 2. Upālipañhā Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca—“saṅgharāji saṅgharājīti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo? Kittāvatā ca pana saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā”ti? “Ekato, upāli, eko hoti, ekato dve, catuttho anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, dve honti, ekato dve, pañcamo anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, dve honti, ekato tayo, chaṭṭho anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, tayo honti, ekato tayo, sattamo anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, tayo honti, ekato cattāro, aṭṭhamo anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evampi kho, upāli, saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedo. Ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Evaṁ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṁ vā, upāli, atirekanavannaṁ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Na kho, upāli, bhikkhunī saṅghaṁ bhindati, api ca bhedāya parakkamati, na sikkhamānā saṅghaṁ bhindati …pe… na sāmaṇero saṅghaṁ bhindati, na sāmaṇerī saṅghaṁ bhindati, na upāsako saṅghaṁ bhindati, na upāsikā saṅghaṁ bhindati, api ca bhedāya parakkamati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto, samānasaṁvāsako, samānasīmāyaṁ ṭhito, saṅghaṁ bhindatī”ti. “Saṅghabhedo saṅghabhedoti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho bhinno hotī”ti? “Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti. Dhammaṁ adhammoti dīpenti. Avinayaṁ vinayoti dīpenti. Vinayaṁ avinayoti dīpenti. Abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti. Bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti. Anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti. Āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti. Apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Anāpattiṁ āpattīti dīpenti. Āpattiṁ anāpattīti dīpenti. Lahukaṁ āpattiṁ garukā 912 --- pli-tv-kd17 1:5 āpattīti dīpenti. Garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti. Sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti. Anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti. Duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti. Aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti. Te imehi aṭṭhārasahi vatthūhi apakassanti, avapakassanti, āveniṁ uposathaṁ karonti, āveniṁ pavāraṇaṁ karonti, āveniṁ saṅghakammaṁ karonti. Ettāvatā kho, upāli, saṅgho bhinno hotī”ti. “Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggīti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho samaggo hotī”ti? “Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti. Dhammaṁ dhammoti dīpenti. Avinayaṁ avinayoti dīpenti. Vinayaṁ vinayoti dīpenti. Abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti. Bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti. Anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti. Āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti. Apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. Anāpattiṁ anāpattīti dīpenti. Āpattiṁ āpattīti dīpenti. Lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti. Garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpenti. Sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti. Anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti. Duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti. Aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti. Te imehi aṭṭhārasahi vatthūhi na apakassanti, na avapakassanti, na āveniṁ uposathaṁ karonti, na āveniṁ pavāraṇaṁ karonti, na āveniṁ saṅghakammaṁ karonti. Ettāvatā kho, upāli, saṅgho samaggo hotī”ti. “Samaggaṁ pana, bhante, saṅghaṁ bhinditvā kiṁ so pasavatī”ti? “Samaggaṁ kho, upāli, saṅghaṁ bhinditvā kappaṭṭhikaṁ kibbisaṁ pasavati, kappaṁ nirayamhi paccatīti. Āpāyiko nerayiko, Kappaṭṭho saṅghabhedako; Vaggarato adhammaṭṭho, Yogakkhemā padhaṁsati; Saṅghaṁ samaggaṁ bhinditvā, Kappaṁ nirayamhi paccatī”ti. “Bhinnaṁ pana, bhante, saṅghaṁ samaggaṁ katvā kiṁ so pasavatī”ti? “Bhinnaṁ kho, upāli, saṅghaṁ samaggaṁ katvā brahmaṁ puññaṁ pasavati, kappaṁ saggamhi modatīti. Sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānañca anuggaho; Samaggarato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṁsati; Saṅghaṁ samaggaṁ katvāna, kappaṁ saggamhi modatī”ti. “Siyā nu kho, bhante, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho”ti? “Siyā, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho”ti. “Siyā pana, bhante, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho”ti? “Siyā, upāli, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho”ti. “Katamo pana, bhante, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho”ti? “Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti. Tasmiṁ adhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ, anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho. Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti. Tasmiṁ adhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ, anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho. Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti. Tasmiṁ adhammadiṭṭhi, bhede vematiko, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ, anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho. Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti. Tasmiṁ dhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi …pe… tasmiṁ dhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi. Tasmiṁ dhammadiṭṭhi bhede vematiko. Tasmiṁ vematiko bhede adhammadiṭṭhi. Tasmiṁ vematiko bhede dhammadiṭṭhi. Tasmiṁ vematiko bhede 913 --- pli-tv-kd17 1:5 vematiko vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ, anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho. Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… avinayaṁ vinayoti dīpeti … vinayaṁ avinayoti dīpeti … abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpeti … bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpeti … anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti … āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpeti … apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpeti … paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpeti … anāpattiṁ āpattīti dīpeti … āpattiṁ anāpattīti dīpeti … lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpeti … garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpeti … sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpeti … anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpeti … duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti … aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti … tasmiṁ adhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi …pe… tasmiṁ adhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi … tasmiṁ adhammadiṭṭhi, bhede vematiko … tasmiṁ dhammadiṭṭhi, bhede adhammadiṭṭhi … tasmiṁ dhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi … tasmiṁ dhammadiṭṭhi, bhede vematiko … tasmiṁ vematiko, bhede adhammadiṭṭhi … tasmiṁ vematiko, bhede dhammadiṭṭhi … tasmiṁ vematiko, bhede vematiko, vinidhāya diṭṭhiṁ, vinidhāya khantiṁ, vinidhāya ruciṁ, vinidhāya bhāvaṁ, anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako āpāyiko, nerayiko, kappaṭṭho, atekiccho”ti. “Katamo pana, bhante, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho”ti? “Idhupāli, bhikkhu adhammaṁ dhammoti dīpeti. Tasmiṁ dhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi, avinidhāya diṭṭhiṁ, avinidhāya khantiṁ, avinidhāya ruciṁ, avinidhāya bhāvaṁ, anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho. Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu dhammaṁ adhammoti dīpeti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti. Tasmiṁ dhammadiṭṭhi, bhede dhammadiṭṭhi, avinidhāya diṭṭhiṁ, avinidhāya khantiṁ, avinidhāya ruciṁ, avinidhāya bhāvaṁ, anussāveti, salākaṁ gāheti—‘ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo, idaṁ satthusāsanaṁ, imaṁ gaṇhatha, imaṁ rocethā’ti. Ayampi kho, upāli, saṅghabhedako na āpāyiko, na nerayiko, na kappaṭṭho, na atekiccho”ti. Tatiyabhāṇavāro niṭṭhito. Saṅghabhedakakkhandhako sattamo. Tassuddānaṁ Anupiye abhiññātā, sukhumālo na icchati; Kasā vapā abhi ninne, niddhā lāve ca ubbahe. Puñjamaddapalālañca, bhusaophuṇanīhare; Āyatimpi na khīyanti, pitaro ca pitāmahā. Bhaddiyo anuruddho ca, ānando bhagu kimilo; Sakyamāno ca kosambiṁ, parihāyi kakudhena ca. Pakāsesi pituno ca, purise silaṁ nāḷāgiriṁ; Tikapañcagaruko kho, bhindi thullaccayena ca; Tayo aṭṭha puna tīṇi, rāji bhedā siyā nu khoti. Saṅghabhedakakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd22 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 22. Sattasatikakkhandhaka |1| Tena kho pana samayena vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ dasa vatthūni dīpenti—kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṁ pātuṁ, kappati adasakaṁ nisīdanaṁ, kappati jātarūparajatanti. Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu 914 --- pli-tv-kd22 1:1 cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṁ āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Tena kho pana samayena vesālikā vajjiputtakā bhikkhū tadahuposathe kaṁsapātiṁ udakena pūretvā majjhe bhikkhusaṅghassa ṭhapetvā āgatāgate vesālike upāsake evaṁ vadanti—“dethāvuso, saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Bhavissati saṅghassa parikkhārena karaṇīyan”ti. Evaṁ vutte, āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike upāsake etadavoca—“māvuso, adattha saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā”ti. Evampi kho vesālikā upāsakā āyasmatā yasena kākaṇḍakaputtena vuccamānā adaṁsuyeva saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū tassā rattiyā accayena taṁ hiraññaṁ bhikkhaggena paṭivīsaṁ ṭhapetvā bhājesuṁ. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṁ yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ etadavocuṁ—“eso te, āvuso yasa, hiraññassa paṭivīso”ti. “Natthi me, āvuso, hiraññassa paṭivīso, nāhaṁ hiraññaṁ sādiyāmī”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū—“ayaṁ, āvuso, yaso kākaṇḍakaputto upāsake saddhe pasanne akkosati, paribhāsati, appasādaṁ karoti; handassa mayaṁ paṭisāraṇīyakammaṁ karomā”ti te tassa paṭisāraṇīyakammaṁ akaṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike vajjiputtake bhikkhū etadavoca—“bhagavatā, āvuso, paññattaṁ—‘paṭisāraṇīyakammakatassa bhikkhuno anudūto dātabbo’ti. Detha me, āvuso, anudūtaṁ bhikkhun”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū ekaṁ bhikkhuṁ sammannitvā āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa anudūtaṁ adaṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto anudūtena bhikkhunā saddhiṁ vesāliṁ pavisitvā vesālike upāsake etadavoca—“ahaṁ kirāyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmi. Ekamidaṁ, āvuso, samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho, āvuso, bhagavā bhikkhū āmantesi—‘cattārome, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Katame cattāro? Abbhaṁ, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti na virocanti. Mahikā, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Dhūmarajo, bhikkhave, candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Rāhu, bhikkhave, asurindo candimasūriyānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro candimasūriyānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Evameva kho, bhikkhave, cattārome samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Katame cattāro? Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā suraṁ pivanti, merayaṁ pivanti, surāmerayapānā appaṭiviratā—ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā methunaṁ dhammaṁ paṭisevanti, methunadhammā appaṭiviratā—ayaṁ, bhikkhave, dutiyo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā jātarūparajataṁ sādiyanti, jātarūparajatappaṭiggahaṇā appaṭiviratā—ayaṁ, bhikkhave, tatiyo samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena 915 --- pli-tv-kd22 1:1 upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṁ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā micchājīvena jīvitaṁ kappenti; micchājīvā appaṭiviratā—ayaṁ, bhikkhave, catuttho samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro samaṇabrāhmaṇānaṁ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti’. Idamavocāvuso, bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā—‘Rāgadosaparikliṭṭhā, eke samaṇabrāhmaṇā; Avijjānivuṭā posā, piyarūpābhinandino. Suraṁ pivanti merayaṁ, paṭisevanti methunaṁ; Rajataṁ jātarūpañca, sādiyanti aviddasū. Micchājīvena jīvanti, eke samaṇabrāhmaṇā; Ete upakkilesā vuttā, buddhenādiccabandhunā. Yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā, Eke samaṇabrāhmaṇā; Na tapanti na bhāsanti, Asuddhā sarajā magā. Andhakārena onaddhā, taṇhādāsā sanettikā; Vaḍḍhenti kaṭasiṁ ghoraṁ, ādiyanti punabbhavan’ti. Evaṁvādī kirāhaṁ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmi. Ekamidaṁ, āvuso, samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājantepure rājaparisāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarakathā udapādi—‘kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatan’ti. Tena kho panāvuso, samayena maṇicūḷako gāmaṇī tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṁ parisaṁ etadavoca—‘mā, ayyā, evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā’ti. Asakkhi kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Atha kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṁ parisaṁ saññāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī bhagavantaṁ etadavoca—‘idha, bhante, rājantepure rājaparisāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarakathā udapādi—kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatanti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ parisaṁ etadavocaṁ—mā, ayyā, evaṁ avacuttha. Na kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatāti. Asakkhiṁ kho ahaṁ, bhante, taṁ parisaṁ saññāpetuṁ. Kaccāhaṁ, bhante, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṁ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchatī’ti? ‘Taggha tvaṁ, gāmaṇi, evaṁ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi; na ca maṁ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṁ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati. Na hi, gāmaṇi, kappati samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ jātarūparajataṁ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṁ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā. Yassa kho, gāmaṇi, jātarūparajataṁ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā kappanti. Yassa pañca kāmaguṇā kappanti ekaṁsenetaṁ, gāmaṇi, dhāreyyāsi—assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti. Api cāhaṁ, gāmaṇi, evaṁ vadāmi tiṇaṁ tiṇatthikena pariyesitabbaṁ; dāru dārutthikena pariyesitabbaṁ; sakaṭaṁ sakaṭatthikena pariyesitabbaṁ; puriso purisatthikena pariyesitabbo. Na tvevāhaṁ, gāmaṇi, kenaci pariyāyena jātarūparajataṁ sāditabbaṁ pariyesitabbanti vadāmī’ti. 916 --- pli-tv-kd22 1:1 Evaṁvādī kirāhaṁ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmi. Ekamidaṁ, āvuso, samayaṁ bhagavā rājagahe āyasmantaṁ upanandaṁ sakyaputtaṁ ārabbha jātarūparajataṁ paṭikkhipi, sikkhāpadañca paññapesi. Evaṁvādī kirāhaṁ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṁ karomi; yohaṁ adhammaṁ adhammoti vadāmi, dhammaṁ dhammoti vadāmi, avinayaṁ avinayoti vadāmi, vinayaṁ vinayoti vadāmī”ti. Evaṁ vutte, vesālikā upāsakā āyasmantaṁ yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ etadavocuṁ—“ekova, bhante, ayyo yaso kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo. Sabbevime assamaṇā asakyaputtiyā. Vasatu, bhante, ayyo yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṁ. Mayaṁ ayyassa yasassa kākaṇḍakaputtassa ussukkaṁ karissāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike upāsake saññāpetvā anudūtena bhikkhunā saddhiṁ ārāmaṁ agamāsi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū anudūtaṁ bhikkhuṁ pucchiṁsu—“khamāpitāvuso, yasena kākaṇḍakaputtena vesālikā upāsakā”ti? “Upāsakehi pāpikaṁ no, āvuso, kataṁ. Ekova yaso kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo kato. Sabbeva mayaṁ assamaṇā asakyaputtiyā katā”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū—“ayaṁ, āvuso, yaso kākaṇḍakaputto amhehi asammato gihīnaṁ pakāsesi; handassa mayaṁ ukkhepanīyakammaṁ karomā”ti. Te tassa ukkhepanīyakammaṁ kattukāmā sannipatiṁsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vehāsaṁ abbhuggantvā kosambiyaṁ paccuṭṭhāsi. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto pāveyyakānañca avantidakkhiṇāpathakānañca bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchantu āyasmantā; imaṁ adhikaraṇaṁ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī”ti. Tena kho pana samayena āyasmā sambhūto sāṇavāsī ahogaṅge pabbate paṭivasati. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto yena ahogaṅgo pabbato, yenāyasmā sambhūto sāṇavāsī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṁ sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ etadavoca—“ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ dasa vatthūni dīpenti—kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṁ pātuṁ, kappati adasakaṁ nisīdanaṁ, kappati jātarūparajatanti. Handa mayaṁ, bhante, imaṁ adhikaraṇaṁ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa paccassosi. Atha kho saṭṭhimattā pāveyyakā bhikkhū—sabbe āraññikā, sabbe piṇḍapātikā, sabbe paṁsukūlikā, sabbe tecīvarikā, sabbeva arahanto—ahogaṅge pabbate sannipatiṁsu. Aṭṭhāsītimattā avantidakkhiṇāpathakā bhikkhū—appekacce āraññikā, appekacce piṇḍapātikā, appekacce paṁsukūlikā, appekacce tecīvarikā, sabbeva arahanto—ahogaṅge pabbate sannipatiṁsu. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ etadahosi—“idaṁ kho adhikaraṇaṁ kakkhaḷañca, vāḷañca; kaṁ nu kho mayaṁ pakkhaṁ labheyyāma, yena mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Tena kho pana samayena āyasmā revato soreyye paṭivasati—bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“ayaṁ kho āyasmā revato soreyye paṭivasati—bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pakkhaṁ labhissāma, evaṁ mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe 917 --- pli-tv-kd22 1:1 balavantatarā assāmā”ti. Assosi kho āyasmā revato—dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya—therānaṁ bhikkhūnaṁ mantayamānānaṁ. Sutvānassa etadahosi—“idaṁ kho adhikaraṇaṁ kakkhaḷañca vāḷañca. Na kho metaṁ patirūpaṁ yohaṁ evarūpe adhikaraṇe osakkeyyaṁ. Idāni ca pana te bhikkhū āgacchissanti. Sohaṁ tehi ākiṇṇo na phāsu gamissāmi. Yannūnāhaṁ paṭikacceva gaccheyyan”ti. Atha kho āyasmā revato soreyyā saṅkassaṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū soreyyaṁ gantvā pucchiṁsu—“kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu—“esāyasmā revato saṅkassaṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato saṅkassā kaṇṇakujjaṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū saṅkassaṁ gantvā pucchiṁsu—“kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu—“esāyasmā revato kaṇṇakujjaṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato kaṇṇakujjā udumbaraṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū kaṇṇakujjaṁ gantvā pucchiṁsu—“kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu—“esāyasmā revato udumbaraṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato udumbarā aggaḷapuraṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū udumbaraṁ gantvā pucchiṁsu—“kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu—“esāyasmā revato aggaḷapuraṁ gato”ti. Atha kho āyasmā revato aggaḷapurā sahajātiṁ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū aggaḷapuraṁ gantvā pucchiṁsu—“kahaṁ āyasmā revato”ti? Te evamāhaṁsu—“esāyasmā revato sahajātiṁ gato”ti. Atha kho therā bhikkhū āyasmantaṁ revataṁ sahajātiyaṁ sambhāvesuṁ. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmantaṁ yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ etadavoca—“ayaṁ, āvuso, āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pañhaṁ pucchissāma, paṭibalo āyasmā revato ekeneva pañhena sakalampi rattiṁ vītināmetuṁ. Idāni ca panāyasmā revato antevāsikaṁ sarabhāṇakaṁ bhikkhuṁ ajjhesissati. So tvaṁ tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne āyasmantaṁ revataṁ upasaṅkamitvā imāni dasa vatthūni puccheyyāsī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmato sambhūtassa sāṇavāsissa paccassosi. Atha kho āyasmā revato antevāsikaṁ sarabhāṇakaṁ bhikkhuṁ ajjhesi. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne yenāyasmā revato tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ revataṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṁ revataṁ etadavoca—“kappati, bhante, siṅgiloṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, siṅgiloṇakappo”ti? “Kappati, bhante, siṅginā loṇaṁ pariharituṁ—yattha aloṇakaṁ bhavissati tattha paribhuñjissāmī”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, dvaṅgulakappo”ti? “Ko so, āvuso, dvaṅgulakappo”ti? “Kappati, bhante, dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya, vikāle bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, gāmantarakappo”ti? “Ko so, āvuso, gāmantarakappo”ti? “Kappati, bhante—idāni gāmantaraṁ gamissāmīti—bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, āvāsakappo”ti? “Ko so, āvuso, āvāsakappo”ti? “Kappati, bhante, sambahulā āvāsā samānasīmā nānuposathaṁ kātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, anumatikappo”ti? “Ko so, āvuso, anumatikappo”ti? “Kappati, bhante, vaggena saṅghena kammaṁ kātuṁ—āgate bhikkhū anumānessāmā”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, āciṇṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, āciṇṇakappo”ti? “Kappati, bhante, idaṁ me upajjhāyena ajjhāciṇṇaṁ, idaṁ me ācariyena ajjhāciṇṇaṁ, taṁ ajjhācaritun”ti? “Āciṇṇakappo kho, āvuso, ekacco kappati, ekacco na kappatī”ti. “Kappati, bhante, amathitakappo”ti? “Ko so, āvuso, amathitakappo”ti? “Kappati, bhante, yaṁ taṁ khīraṁ khīrabhāvaṁ vijahitaṁ, asampattaṁ dadhibhāvaṁ, taṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti? “Kappati, bhante, jaḷogiṁ pātun”ti? “Kā sā, āvuso, jaḷogī”ti? “Kappati, bhante, yā sā surā āsutā, asampattā majjabhāvaṁ, sā pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, adasakaṁ nisīdanan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kappati, bhante, 918 --- pli-tv-kd22 1:1 jātarūparajatan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ imāni dasa vatthūni dīpenti. Handa mayaṁ, bhante, imaṁ adhikaraṇaṁ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā revato āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa paccassosi. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 2 Assosuṁ kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū—“yaso kira kākaṇḍakaputto idaṁ adhikaraṇaṁ ādiyitukāmo pakkhaṁ pariyesati, labhati ca kira pakkhan”ti. Atha kho vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“idaṁ kho adhikaraṇaṁ kakkhaḷañca vāḷañca. Kaṁ nu kho mayaṁ pakkhaṁ labheyyāma, yena mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Atha kho vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“ayaṁ kho āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṁ āyasmantaṁ revataṁ pakkhaṁ labheyyāma, evaṁ mayaṁ imasmiṁ adhikaraṇe balavantatarā assāmā”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū pahūtaṁ sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ paṭiyādesuṁ—pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṁ sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ ādāya nāvāya sahajātiṁ ujjaviṁsu; nāvāya paccorohitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle bhattavissaggaṁ karonti. Atha kho āyasmato sāḷhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“ke nu kho dhammavādino—pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā”ti? Atha kho āyasmato sāḷhassa, dhammañca vinayañca cetasā paccavekkhantassa, etadahosi—“adhammavādino pācīnakā bhikkhū, dhammavādino pāveyyakā bhikkhū”ti. Atha kho aññatarā suddhāvāsakāyikā devatā āyasmato sāḷhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—suddhāvāsesu devesu antarahitā āyasmato sāḷhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho sā devatā āyasmantaṁ sāḷhaṁ etadavoca—“sādhu, bhante sāḷha, adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhū. Tena hi, bhante sāḷha, yathādhammo tathā tiṭṭhāhī”ti. “Pubbepi cāhaṁ, devate, etarahi ca yathādhammo tathā ṭhito; api cāhaṁ na tāva diṭṭhiṁ āvi karomi, appeva nāma maṁ imasmiṁ adhikaraṇe sammanneyyā”ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṁ sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ ādāya yenāyasmā revato tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ revataṁ etadavocuṁ—“paṭiggaṇhātu, bhante, thero sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ—pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampī”ti. “Alaṁ, āvuso, paripuṇṇaṁ me pattacīvaran”ti na icchi paṭiggahetuṁ. Tena kho pana samayena uttaro nāma bhikkhu vīsativasso āyasmato revatassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yenāyasmā uttaro tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ uttaraṁ etadavocuṁ—“paṭiggaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ—pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampī”ti. “Alaṁ, āvuso, paripuṇṇaṁ me pattacīvaran”ti na icchi paṭiggahetuṁ. “Manussā kho, āvuso uttara, bhagavato sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ upanāmenti. Sace bhagavā paṭiggaṇhāti, teneva te attamanā honti. No ce bhagavā paṭiggaṇhāti, āyasmato ānandassa upanāmenti—paṭiggaṇhātu, bhante, thero sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ. Yathā bhagavatā paṭiggahito, evameva so bhavissatīti. Paṭiggaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṁ parikkhāraṁ. Yathā therena paṭiggahito, evameva so bhavissatī”ti. Atha kho āyasmā uttaro vesālikehi vajjiputtehi bhikkhūhi nippīḷiyamāno ekaṁ cīvaraṁ aggahesi. “Vadeyyātha, āvuso, yena attho”ti. “Ettakaṁ āyasmā uttaro theraṁ vadetu; ettakañca, bhante, thero saṅghamajjhe vadetu—‘puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti. Dhammavādī pācīnakā bhikkhū, adhammavādī 919 --- pli-tv-kd22 1:2 pāveyyakā bhikkhū’”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā uttaro vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā revato tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ revataṁ etadavoca—“ettakaṁ, bhante, thero saṅghamajjhe vadetu—‘puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti. Dhammavādī pācīnakā bhikkhū, adhammavādī pāveyyakā bhikkhū’”ti. “Adhamme maṁ tvaṁ, bhikkhu, niyojesī”ti thero āyasmantaṁ uttaraṁ paṇāmesi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṁ uttaraṁ etadavocuṁ—“kiṁ, āvuso uttara, thero āhā”ti? “Pāpikaṁ no, āvuso, kataṁ. ‘Adhamme maṁ tvaṁ, bhikkhu, niyojesī’ti thero maṁ paṇāmesī”ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, vuḍḍho vīsativassosī”ti? “Āmāvuso, api ca mayaṁ garunissayaṁ gaṇhāmā”ti. Atha kho saṅgho taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmo sannipati. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Sace mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ idha vūpasamessāma, siyāpi mūlādāyakā bhikkhū punakammāya ukkoṭeyyuṁ. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, yatthevimaṁ adhikaraṇaṁ samuppannaṁ, saṅgho tatthevimaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyā”ti. Atha kho therā bhikkhū vesāliṁ agamaṁsu—taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmā. Tena kho pana samayena sabbakāmī nāma pathabyā saṅghatthero vīsavassasatiko upasampadāya, āyasmato ānandassa saddhivihāriko, vesāliyaṁ paṭivasati. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṁ sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ etadavoca—“ahaṁ, āvuso, yasmiṁ vihāre sabbakāmī thero viharati, taṁ vihāraṁ upagacchāmi. So tvaṁ kālasseva āyasmantaṁ sabbakāmiṁ upasaṅkamitvā imāni dasa vatthūni puccheyyāsī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmato revatassa paccassosi. Atha kho āyasmā revato, yasmiṁ vihāre sabbakāmī thero viharati, taṁ vihāraṁ upagacchi. Gabbhe āyasmato sabbakāmissa senāsanaṁ paññattaṁ hoti, gabbhappamukhe āyasmato revatassa. Atha kho āyasmā revato—“ayaṁ thero mahallako na nipajjatī”ti—na seyyaṁ kappesi. Āyasmā sabbakāmī—“ayaṁ bhikkhu āgantuko kilanto na nipajjatī”ti—na seyyaṁ kappesi. Atha kho āyasmā sabbakāmī rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya āyasmantaṁ revataṁ etadavoca—“katamena tvaṁ bhūmi vihārena etarahi bahulaṁ viharasī”ti? “Mettāvihārena kho ahaṁ, bhante, etarahi bahulaṁ viharāmī”ti. “Kullakavihārena kira tvaṁ bhūmi etarahi bahulaṁ viharasi. Kullakavihāro eso bhūmi yadidaṁ mettā”ti. “Pubbepi me, bhante, gihibhūtassa āciṇṇā mettā. Tenāhaṁ etarahipi mettāvihārena bahulaṁ viharāmi, api ca mayā cirappattaṁ arahattanti. Thero pana, bhante, katamena vihārena etarahi bahulaṁ viharatī”ti? “Suññatāvihārena kho ahaṁ bhūmi etarahi bahulaṁ viharāmī”ti. “Mahāpurisavihārena kira, bhante, thero etarahi bahulaṁ viharati. Mahāpurisavihāro eso, bhante, yadidaṁ suññatā”ti. “Pubbepi me bhūmi gihibhūtassa āciṇṇā suññatā. Tenāhaṁ etarahipi suññatāvihārena bahulaṁ viharāmi, api ca mayā cirappattaṁ arahattan”ti. Ayañcarahi therānaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā vippakatā, athāyasmā sambhūto sāṇavāsī tasmiṁ anuppatto hoti. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī yenāyasmā sabbakāmī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sabbakāmiṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmantaṁ sabbakāmiṁ etadavoca—“ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṁ dasa vatthūni dīpenti—kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṁ, pātuṁ kappati adasakaṁ nisīdanaṁ, kappati jātarūparajatanti. Therena, bhante, upajjhāyassa mūle bahudhammo ca vinayo ca pariyatto. Therassa, bhante, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṁ hoti? Ke nu kho dhammavādino—pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā”ti? “Tayāpi kho, āvuso, upajjhāyassa mūle bahu dhammo ca vinayo ca pariyatto. Tuyhaṁ pana, āvuso, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṁ hoti? Ke nu kho dhammavādino—pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā”ti? “Mayhaṁ kho, bhante, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa evaṁ hoti—adhammavādī pācīnakā bhikkhū, 920 --- pli-tv-kd22 1:2 dhammavādī pāveyyakā bhikkhūti; api cāhaṁ na tāva diṭṭhiṁ āvi karomi, appeva nāma maṁ imasmiṁ adhikaraṇe sammanneyyā”ti. “Mayhampi kho, āvuso, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa evaṁ hoti—adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhūti; api cāhaṁ na tāva diṭṭhiṁ āvi karomi, appeva nāma maṁ imasmiṁ adhikaraṇe sammanneyyā”ti. Atha kho saṅgho taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmo sannipati. Tasmiṁ kho pana adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ adhikaraṇaṁ ubbāhikāya vūpasameyyā”ti. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū uccini. Pācīnakānaṁ bhikkhūnaṁ—āyasmantañca sabbakāmiṁ, āyasmantañca sāḷhaṁ, āyasmantañca khujjasobhitaṁ, āyasmantañca vāsabhagāmikaṁ; pāveyyakānaṁ bhikkhūnaṁ—āyasmantañca revataṁ, āyasmantañca sambhūtaṁ sāṇavāsiṁ, āyasmantañca yasaṁ kākaṇḍakaputtaṁ, āyasmantañca sumananti. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū sammanneyya ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṁ imasmiṁ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū sammannati ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Yassāyasmato khamati catunnaṁ pācīnakānaṁ bhikkhūnaṁ, catunnaṁ pāveyyakānaṁ bhikkhūnaṁ sammuti, ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā saṅghena cattāro pācīnakā bhikkhū, cattāro pāveyyakā bhikkhū, ubbāhikāya imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī”ti. Tena kho pana samayena ajito nāma bhikkhu dasavasso saṅghassa pātimokkhuddesako hoti. Atha kho saṅgho āyasmantampi ajitaṁ sammannati—therānaṁ bhikkhūnaṁ āsanapaññāpakaṁ. Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kattha nu kho mayaṁ imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā”ti? Atha kho therānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“ayaṁ kho vālikārāmo ramaṇīyo appasaddo appanigghoso. Yannūna mayaṁ vālikārāme imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasameyyāmā”ti. Atha kho therā bhikkhū vālikārāmaṁ agamaṁsu—taṁ adhikaraṇaṁ vinicchinitukāmā. Atha kho āyasmā revato saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ āyasmantaṁ sabbakāmiṁ vinayaṁ puccheyyan”ti. Āyasmā sabbakāmī saṅghaṁ ñāpesi—“Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ revatena vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyan”ti. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṁ sabbakāmiṁ etadavoca—“kappati, bhante, siṅgiloṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, siṅgiloṇakappo”ti? “Kappati, bhante, siṅginā loṇaṁ pariharituṁ—yattha aloṇakaṁ bhavissati tattha paribhuñjissāmā”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Sannidhikārakabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ paṭhamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ paṭhamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, dvaṅgulakappo”ti? “Ko so, āvuso, dvaṅgulakappo”ti? “Kappati, bhante, dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya vikāle bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Rājagahe, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Vikālabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ dutiyaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ dutiyaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, gāmantarakappo”ti? “Ko so, āvuso, gāmantarakappo”ti? “Kappati, bhante—idāni 921 --- pli-tv-kd22 1:2 gāmantaraṁ gamissāmīti—bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ bhojanaṁ bhuñjitun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Anatirittabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ tatiyaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ tatiyaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, āvāsakappo”ti? “Ko so, āvuso, āvāsakappo”ti? “Kappati, bhante, sambahulā āvāsā samānasīmā nānuposathaṁ kātun”ti. “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Rājagahe, uposathasaṁyutte”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Vinayātisāre dukkaṭan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ catutthaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ catutthaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, anumatikappo”ti? “Ko so, āvuso, anumatikappo”ti? “Kappati, bhante, vaggena saṅghena kammaṁ kātuṁ—āgate bhikkhū anumānessāmā”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Campeyyake, vinayavatthusmin”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Vinayātisāre dukkaṭan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ pañcamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ pañcamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, āciṇṇakappo”ti? “Ko so, āvuso, āciṇṇakappo”ti? “Kappati, bhante—idaṁ me upajjhāyena ajjhāciṇṇaṁ, idaṁ me ācariyena ajjhāciṇṇaṁ—taṁ ajjhācaritun”ti? “Āciṇṇakappo kho, āvuso, ekacco kappati, ekacco na kappatī”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ chaṭṭhaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ chaṭṭhaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, amathitakappo”ti? “Ko so, āvuso, amathitakappo”ti? “Kappati, bhante, yaṁ taṁ khīraṁ khīrabhāvaṁ vijahitaṁ, asampattaṁ dadhibhāvaṁ, taṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Anatirittabhojane pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ sattamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ sattamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, jaḷogiṁ pātun”ti? “Kā sā, āvuso, jaḷogī”ti? “Kappati, bhante, yā sā surā āsutā asampattā majjabhāvaṁ, sā pātun”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Kosambiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti. “Surāmerayapāne pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ aṭṭhamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ aṭṭhamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, adasakaṁ nisīdanan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti? “Sāvatthiyaṁ, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Chedanake pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ navamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ navamaṁ salākaṁ nikkhipāmi”. “Kappati, bhante, jātarūparajatan”ti? “Nāvuso, kappatī”ti. “ Kattha paṭikkhittan”ti. “Rājagahe, suttavibhaṅge”ti. “Kiṁ āpajjatī”ti? “Jātarūparajatapaṭiggahaṇe pācittiyan”ti. “Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṁ dasamaṁ vatthu saṅghena vinicchitaṁ. Itipidaṁ vatthu uddhammaṁ, ubbinayaṁ, apagatasatthusāsanaṁ. Idaṁ dasamaṁ salākaṁ nikkhipāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Imāni dasa vatthūni saṅghena vinicchitāni. Itipimāni dasavatthūni uddhammāni, ubbinayāni, apagatasatthusāsanānī”ti. “Nihatametaṁ, āvuso, adhikaraṇaṁ, santaṁ vūpasantaṁ suvūpasantaṁ. Api ca maṁ tvaṁ, āvuso, saṅghamajjhepi imāni dasa vatthūni puccheyyāsi—tesaṁ bhikkhūnaṁ saññattiyā”ti. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṁ sabbakāmiṁ saṅghamajjhepi imāni dasa vatthūni pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā sabbakāmī vissajjesi. Imāya kho pana vinayasaṅgītiyā satta bhikkhusatāni anūnāni anadhikāni ahesuṁ, tasmāyaṁ vinayasaṅgīti “sattasatikā”ti vuccatīti. Sattasatikakkhandhako dvādasamo. 922 --- pli-tv-kd22 1:2 Imamhi khandhake vatthū pañcavīsati. Tassuddānaṁ Dasa vatthūni pūretvā, kammaṁ dūtena pāvisi; Cattāro puna rūpañca, kosambi ca pāveyyako. Maggo soreyyaṁ saṅkassaṁ, kaṇṇakujjaṁ udumbaraṁ; Sahajāti ca majjhesi, assosi kaṁ nu kho mayaṁ. Pattanāvāya ujjavi, rahosi upanāmayaṁ; Garu saṅgho ca vesāliṁ, mettā saṅgho ubbāhikāti. Sattasatikakkhandhako niṭṭhito. Cūḷavaggo niṭṭhito. Cūḷavaggapāḷi niṭṭhitā. pli-tv-kd18 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 18. Vattakkhandhaka 1. Āgantukavattakathā |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saupāhanāpi ārāmaṁ pavisanti, chattappaggahitāpi ārāmaṁ pavisanti, oguṇṭhitāpi ārāmaṁ pavisanti, sīsepi cīvaraṁ karitvā ārāmaṁ pavisanti, pānīyenapi pāde dhovanti, vuḍḍhatarepi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, napi senāsanaṁ pucchanti. Aññataropi āgantuko bhikkhu anajjhāvuṭṭhaṁ vihāraṁ ghaṭikaṁ ugghāṭetvā kavāṭaṁ paṇāmetvā sahasā pāvisi. Tassa uparipiṭṭhito ahi khandhe papati. So bhīto vissaramakāsi. Bhikkhū upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, āvuso, vissaramakāsī”ti? Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āgantukā bhikkhū saupāhanāpi ārāmaṁ pavisissanti, chattappaggahitāpi ārāmaṁ pavisissanti, oguṇṭhitāpi ārāmaṁ pavisissanti, sīsepi cīvaraṁ karitvā ārāmaṁ pavisissanti, pānīyenapi pāde dhovissanti, vuḍḍhatarepi āvāsike bhikkhū na abhivādessanti, napi senāsanaṁ pucchissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, āgantukā bhikkhū saupāhanāpi ārāmaṁ pavisanti, chattappaggahitāpi ārāmaṁ pavisanti, oguṇṭhitāpi ārāmaṁ pavisanti, sīsepi cīvaraṁ karitvā ārāmaṁ pavisanti, pānīyenapi pāde dhovanti, vuḍḍhatarepi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, napi senāsanaṁ pucchantī”ti. “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhū saupāhanāpi ārāmaṁ pavisissanti, chattappaggahitāpi ārāmaṁ pavisissanti, oguṇṭhitāpi ārāmaṁ pavisissanti, sīsepi cīvaraṁ karitvā ārāmaṁ pavisissanti, pānīyenapi pāde dhovissanti, vuḍḍhatarepi āvāsike bhikkhū na abhivādessanti, napi senāsanaṁ pucchissanti, netaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā āgantukehi bhikkhūhi sammā vattitabbaṁ. Āgantukena, bhikkhave, bhikkhunā ‘idāni ārāmaṁ pavisissāmī’ti upāhanā omuñcitvā nīcaṁ katvā papphoṭetvā gahetvā chattaṁ apanāmetvā sīsaṁ vivaritvā sīse cīvaraṁ khandhe katvā sādhukaṁ ataramānena ārāmo pavisitabbo. Ārāmaṁ pavisantena sallakkhetabbaṁ—‘kattha āvāsikā bhikkhū paṭikkamantī’ti? Yattha āvāsikā bhikkhū paṭikkamanti—upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā—tattha gantvā ekamantaṁ patto nikkhipitabbo; ekamantaṁ cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ; patirūpaṁ āsanaṁ gahetvā nisīditabbaṁ; pānīyaṁ pucchitabbaṁ, paribhojanīyaṁ pucchitabbaṁ—‘katamaṁ pānīyaṁ, katamaṁ paribhojanīyan’ti? Sace pānīyena attho hoti, pānīyaṁ gahetvā pātabbaṁ. Sace paribhojanīyena attho hoti, paribhojanīyaṁ gahetvā pādā dhovitabbā. Pāde dhovantena ekena hatthena udakaṁ āsiñcitabbaṁ, ekena hatthena pādā dhovitabbā. Na teneva udakaṁ āsiñcitabbaṁ na teneva hatthena pādā dhovitabbā. Upāhanāpuñchanacoḷakaṁ pucchitvā upāhanā puñchitabbā. Upāhanā puñchantena paṭhamaṁ sukkhena coḷakena puñchitabbā, pacchā allena. Upāhanāpuñchanacoḷakaṁ dhovitvā ekamantaṁ vissajjetabbaṁ. Sace āvāsiko bhikkhu vuḍḍho hoti, abhivādetabbo. Sace navako hoti, abhivādāpetabbo. Senāsanaṁ 923 --- pli-tv-kd18 1:1 pucchitabbaṁ—‘katamaṁ me senāsanaṁ pāpuṇātī’ti? Ajjhāvuṭṭhaṁ vā anajjhāvuṭṭhaṁ vā pucchitabbaṁ, gocaro pucchitabbo, agocaro pucchitabbo, sekkhasammatāni kulāni pucchitabbāni, vaccaṭṭhānaṁ pucchitabbaṁ, passāvaṭṭhānaṁ pucchitabbaṁ, pānīyaṁ pucchitabbaṁ, paribhojanīyaṁ pucchitabbaṁ, kattaradaṇḍo pucchitabbo, saṅghassa katikasaṇṭhānaṁ pucchitabbaṁ—‘kaṁ kālaṁ pavisitabbaṁ, kaṁ kālaṁ nikkhamitabban’ti? Sace vihāro anajjhāvuttho hoti, kavāṭaṁ ākoṭetvā muhuttaṁ āgametvā ghaṭikaṁ ugghāṭetvā kavāṭaṁ paṇāmetvā bahi ṭhitena nilloketabbo. Sace vihāro uklāpo hoti, mañce vā mañco āropito hoti, pīṭhe vā pīṭhaṁ āropitaṁ hoti, senāsanaṁ upari puñjīkataṁ hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ bhūmattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāṭhāne paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāṭhāne paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāṭhāne paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathābhāgaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathābhāgaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathābhāgaṁ ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathābhāgaṁ ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ yathā āgantukehi bhikkhūhi sammā vattitabban”ti. 2 2. Āvāsikavattakathā Tena kho pana samayena āvāsikā bhikkhū āgantuke bhikkhū disvā neva āsanaṁ paññapenti, na pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ 924 --- pli-tv-kd18 1:2 upanikkhipanti, na paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggaṇhanti, na pānīyena pucchanti, na vuḍḍhatarepi āgantuke bhikkhū abhivādenti, na senāsanaṁ paññapenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma āvāsikā bhikkhū āgantuke bhikkhū disvā neva āsanaṁ paññapessanti, na pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipissanti, na paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahissanti, na pānīyena pucchissanti, vuḍḍhatarepi āgantuke bhikkhū na abhivādessanti, na senāsanaṁ paññapessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā āvāsikehi bhikkhūhi sammā vattitabbaṁ. Āvāsikena, bhikkhave, bhikkhunā āgantukaṁ bhikkhuṁ vuḍḍhataraṁ disvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, pānīyena pucchitabbo. Sace ussahati, upāhanā puñchitabbā. Upāhanā puñchantena paṭhamaṁ sukkhena coḷakena puñchitabbā, pacchā allena. Upāhanāpuñchanacoḷakaṁ dhovitvā ekamantaṁ vissajjetabbaṁ. Āgantuko bhikkhu vuḍḍhataro abhivādetabbo. Senāsanaṁ paññapetabbaṁ—‘etaṁ te senāsanaṁ pāpuṇātī’ti. Ajjhāvuṭṭhaṁ vā anajjhāvuṭṭhaṁ vā ācikkhitabbaṁ. Gocaro ācikkhitabbo. Agocaro ācikkhitabbo. Sekkhasammatāni kulāni ācikkhitabbāni. Vaccaṭṭhānaṁ ācikkhitabbaṁ. Passāvaṭṭhānaṁ ācikkhitabbaṁ. Pānīyaṁ ācikkhitabbaṁ. Paribhojanīyaṁ ācikkhitabbaṁ. Kattaradaṇḍo ācikkhitabbo. Saṅghassa katikasaṇṭhānaṁ ācikkhitabbaṁ—‘imaṁ kālaṁ pavisitabbaṁ, imaṁ kālaṁ nikkhamitabban’ti. Sace navako hoti, nisinnakeneva ācikkhitabbaṁ—‘atra pattaṁ nikkhipāhi, atra cīvaraṁ nikkhipāhi, idaṁ āsanaṁ nisīdāhī’ti. Pānīyaṁ ācikkhitabbaṁ. Paribhojanīyaṁ ācikkhitabbaṁ. Upāhanāpuñchanacoḷakaṁ ācikkhitabbaṁ. Āgantuko bhikkhu navako abhivādāpetabbo. Senāsanaṁ ācikkhitabbaṁ—‘etaṁ te senāsanaṁ pāpuṇātī’ti. Ajjhāvuṭṭhaṁ vā anajjhāvuṭṭhaṁ vā ācikkhitabbaṁ. Gocaro ācikkhitabbo. Agocaro ācikkhitabbo. Sekkhasammatāni kulāni ācikkhitabbāni. Vaccaṭṭhānaṁ ācikkhitabbaṁ. Passāvaṭṭhānaṁ ācikkhitabbaṁ. Pānīyaṁ ācikkhitabbaṁ. Paribhojanīyaṁ ācikkhitabbaṁ. Kattaradaṇḍo ācikkhitabbo. Saṅghassa katikasaṇṭhānaṁ ācikkhitabbaṁ—‘imaṁ kālaṁ pavisitabbaṁ, imaṁ kālaṁ nikkhamitabban’ti. Idaṁ kho, bhikkhave, āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ yathā āvāsikehi bhikkhūhi sammā vattitabban”ti. 3 3. Gamikavattakathā Tena kho pana samayena gamikā bhikkhū dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ appaṭisāmetvā dvāravātapānaṁ vivaritvā senāsanaṁ anāpucchā pakkamanti. Dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ nassati. Senāsanaṁ aguttaṁ hoti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma gamikā bhikkhū dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ appaṭisāmetvā dvāravātapānaṁ vivaritvā senāsanaṁ anāpucchā pakkamissanti. Dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ nassati. Senāsanaṁ aguttaṁ hotī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, gamikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā gamikehi bhikkhūhi sammā vattitabbaṁ. Gamikena, bhikkhave, bhikkhunā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ paṭisāmetvā dvāravātapānaṁ thaketvā senāsanaṁ āpucchā pakkamitabbaṁ. Sace bhikkhu na hoti, sāmaṇero āpucchitabbo. Sace sāmaṇero na hoti, ārāmiko āpucchitabbo. Sace ārāmiko na hoti, upāsako āpucchitabbo. Sace na hoti bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā upāsako vā, catūsu pāsāṇesu mañcaṁ paññapetvā mañce mañcaṁ āropetvā pīṭhe pīṭhaṁ āropetvā senāsanaṁ upari puñjaṁ karitvā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ paṭisāmetvā dvāravātapānaṁ thaketvā pakkamitabbaṁ. Sace vihāro ovassati, sace ussahati, chādetabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—‘kinti nu kho vihāro chādiyethā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce 925 --- pli-tv-kd18 1:3 labhetha, yo deso anovassako hoti, tattha catūsu pāsāṇesu mañcaṁ paññapetvā mañce mañcaṁ āropetvā pīṭhe pīṭhaṁ āropetvā senāsanaṁ upari puñjaṁ karitvā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ paṭisāmetvā dvāravātapānaṁ thaketvā pakkamitabbaṁ. Sace sabbo vihāro ovassati, sace ussahati, senāsanaṁ gāmaṁ atiharitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—‘kinti nu kho senāsanaṁ gāmaṁ atihariyethā’ti. Evañcetaṁ labhetha, iccetaṁ kusalaṁ. No ce labhetha, ajjhokāse catūsu pāsāṇesu mañcaṁ paññapetvā mañce mañcaṁ āropetvā pīṭhe pīṭhaṁ āropetvā senāsanaṁ upari puñjaṁ karitvā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ paṭisāmetvā tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā pakkamitabbaṁ—appeva nāma aṅgānipi seseyyunti. Idaṁ kho, bhikkhave, gamikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ yathā gamikehi bhikkhūhi sammā vattitabban”ti. 4 4. Anumodanavattakathā Tena kho pana samayena bhikkhū bhattagge na anumodanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā bhattagge na anumodissantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, bhattagge anumoditun”ti. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi—“kena nu kho bhattagge anumoditabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā bhattagge anumoditun”ti. Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṁ hoti. Āyasmā sāriputto saṅghatthero hoti. Bhikkhū—“bhagavatā anuññātaṁ therena bhikkhunā bhattagge anumoditun”ti—āyasmantaṁ sāriputtaṁ ekakaṁ ohāya pakkamiṁsu. Atha kho āyasmā sāriputto te manusse paṭisammoditvā pacchā ekako agamāsi. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ dūratova ekakaṁ āgacchantaṁ. Disvāna āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca—“kacci, sāriputta, bhattaṁ iddhaṁ ahosī”ti? “Iddhaṁ kho, bhante, bhattaṁ ahosi; api ca maṁ bhikkhū ekakaṁ ohāya pakkantā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, bhattagge catūhi pañcahi therānutherehi bhikkhūhi āgametun”ti. Tena kho pana samayena aññataro thero bhattagge vaccito āgamesi. So vaccaṁ sandhāretuṁ asakkonto mucchito papati. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, sati karaṇīye ānantarikaṁ bhikkhuṁ āpucchitvā gantun”ti. 5. Bhattaggavattakathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā bhattaggaṁ gacchanti, vokkammapi therānaṁ bhikkhūnaṁ purato purato gacchanti, therepi bhikkhū anupakhajja nisīdanti, navepi bhikkhū āsanena paṭibāhanti, saṅghāṭimpi ottharitvā antaraghare nisīdanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā bhattaggaṁ gacchissanti, vokkammapi therānaṁ bhikkhūnaṁ purato purato gacchissanti, therepi bhikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi ottharitvā antaraghare nisīdissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā bhattaggaṁ gacchanti, vokkammapi therānaṁ bhikkhūnaṁ purato purato gacchanti, therepi bhikkhū anupakhajja nisīdanti, navepi bhikkhū āsanena paṭibāhanti, saṅghāṭimpi ottharitvā antaraghare nisīdantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhattaggavattaṁ paññapessāmi yathā bhikkhūhi bhattagge sammā vattitabbaṁ. Sace ārāme kālo ārocito hoti, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā sādhukaṁ ataramānena gāmo pavisitabbo. Na vokkamma therānaṁ bhikkhūnaṁ purato purato 926 --- pli-tv-kd18 1:4 gantabbaṁ. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṁ. Susaṁvutena antaraghare gantabbaṁ. Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṁ. Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṁ. Na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṁ. Appasaddena antaraghare gantabbaṁ. Na kāyappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na sīsappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na khambhakatena antaraghare gantabbaṁ. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṁ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṁ. Suppaṭicchannena antaraghare nisīditabbaṁ. Susaṁvutena antaraghare nisīditabbaṁ. Okkhittacakkhunā antaraghare nisīditabbaṁ. Na ukkhittakāya antaraghare nisīditabbaṁ na ujjagghikāya antaraghare nisīditabbaṁ, appasaddena antaraghare nisīditabbaṁ. Na kāyappacālakaṁ antaraghare nisīditabbaṁ. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare nisīditabbaṁ. Na sīsappacālakaṁ antaraghare nisīditabbaṁ. Na khambhakatena antaraghare nisīditabbaṁ. Na oguṇṭhitena antaraghare nisīditabbaṁ. Na pallatthikāya antaraghare nisīditabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Na saṅghāṭiṁ ottharitvā antaraghare nisīditabbaṁ. Udake diyyamāne ubhohi hatthehi pattaṁ paṭiggahetvā udakaṁ paṭiggahetabbaṁ. Nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena patto dhovitabbo. Sace udakappaṭiggāhako hoti, nīcaṁ katvā udakappaṭiggahe udakaṁ āsiñcitabbaṁ—mā udakappaṭiggāhako udakena osiñci, mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṁsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcīti. Sace udakappaṭiggāhako na hoti, nīcaṁ katvā chamāya udakaṁ āsiñcitabbaṁ—mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṁsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcīti. Odane diyyamāne ubhohi hatthehi pattaṁ paṭiggahetvā odano paṭiggahetabbo, sūpassa okāso kātabbo. Sace hoti sappi vā telaṁ vā uttaribhaṅgaṁ vā, therena vattabbo—‘sabbesaṁ samakaṁ sampādehī’ti. Sakkaccaṁ piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Pattasaññinā piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Samasūpako piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Samatittiko piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Na tāva therena bhuñjitabbaṁ yāva na sabbesaṁ odano sampatto hoti. Sakkaccaṁ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Pattasaññinā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Sapadānaṁ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Samasūpako piṇḍapāto bhuñjitabbo. Na thūpakato omadditvā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Na sūpaṁ vā byañjanaṁ vā odanena paṭicchādetabbaṁ bhiyyokamyataṁ upādāya. Na sūpaṁ vā odanaṁ vā agilānena attano atthāya viññāpetvā bhuñjitabbaṁ. Na ujjhānasaññinā paresaṁ patto oloketabbo. Nātimahanto kabaḷo kātabbo. Parimaṇḍalo ālopo kātabbo. Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṁ vivaritabbaṁ. Na bhuñjamānena sabbo hattho mukhe pakkhipitabbo. Na sakabaḷena mukhena byāharitabbaṁ. Na piṇḍukkhepakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na kabaḷāvacchedakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na avagaṇḍakārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na hatthaniddhunakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na sitthāvakārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na jivhānicchārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na capucapukārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na surusurukārakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na hatthanillehakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na pattanillehakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na oṭṭhanillehakaṁ bhuñjitabbaṁ. Na sāmisena hatthena pānīyathālako paṭiggahetabbo. Na tāva therena udakaṁ paṭiggahetabbaṁ yāva na sabbeva bhuttāvino honti. Udake diyyamāne ubhohi hatthehi pattaṁ paṭiggahetvā udakaṁ paṭiggahetabbaṁ. Nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena patto dhovitabbo. Sace udakappaṭiggāhako hoti, nīcaṁ katvā udakappaṭiggahe udakaṁ āsiñcitabbaṁ—mā udakappaṭiggāhako udakena osiñci, mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṁsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcīti. Sace udakappaṭiggāhako na hoti, nīcaṁ katvā chamāya udakaṁ āsiñcitabbaṁ—mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṁsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcīti. Na sasitthakaṁ pattadhovanaṁ antaraghare chaḍḍetabbaṁ. Nivattantena navakehi bhikkhūhi paṭhamataraṁ nivattitabbaṁ, pacchā therehi. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṁ. Susaṁvutena antaraghare gantabbaṁ. Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṁ. Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṁ. Na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṁ. 927 --- pli-tv-kd18 1:4 Appasaddena antaraghare gantabbaṁ. Na kāyappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na sīsappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na khambhakatena antaraghare gantabbaṁ. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṁ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhattaggavattaṁ yathā bhikkhūhi bhattagge sammā vattitabban”ti. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 5 6. Piṇḍacārikavattakathā Tena kho pana samayena piṇḍacārikā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, asallakkhetvāpi nivesanaṁ pavisanti, asallakkhetvāpi nikkhamanti, atisahasāpi pavisanti, atisahasāpi nikkhamanti, atidūrepi tiṭṭhanti, accāsannepi tiṭṭhanti, aticirampi tiṭṭhanti, atilahumpi nivattanti. Aññataropi piṇḍacāriko bhikkhu asallakkhetvā nivesanaṁ pāvisi. So ca dvāraṁ maññamāno aññataraṁ ovarakaṁ pāvisi. Tasmimpi ovarake itthī naggā uttānā nipannā hoti. Addasā kho so bhikkhu taṁ itthiṁ naggaṁ uttānaṁ nipannaṁ. Disvāna—“nayidaṁ dvāraṁ, ovarakaṁ idan”ti tamhā ovarakā nikkhami. Addasā kho tassā itthiyā sāmiko taṁ itthiṁ naggaṁ uttānaṁ nipannaṁ. Disvāna—“iminā me bhikkhunā pajāpatī dūsitā”ti taṁ bhikkhuṁ gahetvā ākoṭesi. Atha kho sā itthī tena saddena paṭibujjhitvā taṁ purisaṁ etadavoca—“kissa tvaṁ, ayya, imaṁ bhikkhuṁ ākoṭesī”ti? “Imināsi tvaṁ bhikkhunā dūsitā”ti? “Nāhaṁ, ayya, iminā bhikkhunā dūsitā; akārako so bhikkhū”ti taṁ bhikkhuṁ muñcāpesi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma piṇḍacārikā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti, asallakkhetvāpi nivesanaṁ pavisissanti, asallakkhetvāpi nikkhamissanti, atisahasāpi pavisissanti, atisahasāpi nikkhamissanti, atidūrepi tiṭṭhissanti, accāsannepi tiṭṭhissanti, aticirampi tiṭṭhissanti, atilahumpi nivattissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, piṇḍacārikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā piṇḍacārikehi bhikkhūhi sammā vattitabbaṁ. Piṇḍacārikena, bhikkhave, bhikkhunā—‘idāni gāmaṁ pavisissāmī’ti timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā sādhukaṁ ataramānena gāmo pavisitabbo. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṁ. Susaṁvutena antaraghare gantabbaṁ. Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṁ. Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṁ. Na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṁ. Appasaddena antaraghare gantabbaṁ. Na kāyappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na sīsappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na khambhakatena antaraghare gantabbaṁ. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṁ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṁ. Nivesanaṁ pavisantena sallakkhetabbaṁ—‘iminā pavisissāmi, iminā nikkhamissāmī’ti. Nātisahasā pavisitabbaṁ. Nātisahasā nikkhamitabbaṁ. Nātidūre ṭhātabbaṁ. Nāccāsanne ṭhātabbaṁ. Nāticiraṁ ṭhātabbaṁ. Nātilahuṁ nivattitabbaṁ. Ṭhitakena sallakkhetabbaṁ—‘bhikkhaṁ dātukāmā vā adātukāmā vā’ti. Sace kammaṁ vā nikkhipati, āsanā vā vuṭṭhāti, kaṭacchuṁ vā parāmasati, bhājanaṁ vā parāmasati, ṭhapeti vā—dātukāmassāti ṭhātabbaṁ. Bhikkhāya diyyamānāya vāmena hatthena saṅghāṭiṁ uccāretvā dakkhiṇena hatthena pattaṁ paṇāmetvā ubhohi hatthehi pattaṁ paṭiggahetvā bhikkhā paṭiggahetabbā. Na ca bhikkhādāyikāya mukhaṁ ulloketabbaṁ. Sallakkhetabbaṁ—‘sūpaṁ dātukāmā vā adātukāmā vā’ti. Sace kaṭacchuṁ vā parāmasati, bhājanaṁ vā parāmasati, ṭhapeti vā—dātukāmassāti ṭhātabbaṁ. Bhikkhāya dinnāya saṅghāṭiyā pattaṁ paṭicchādetvā sādhukaṁ ataramānena nivattitabbaṁ. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṁ. Susaṁvutena antaraghare gantabbaṁ. Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṁ. Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṁ. Na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṁ. Appasaddena 928 --- pli-tv-kd18 1:5 antaraghare gantabbaṁ. Na kāyappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na bāhuppacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na sīsappacālakaṁ antaraghare gantabbaṁ. Na khambhakatena antaraghare gantabbaṁ. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṁ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṁ. Yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, tena āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, avakkārapāti dhovitvā upaṭṭhāpetabbā, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjitabbaṁ. No ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍetabbaṁ, appāṇake vā udake opilāpetabbaṁ. Tena āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ, avakkārapāti dhovitvā paṭisāmetabbā, pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paṭisāmetabbaṁ, bhattaggaṁ sammajjitabbaṁ. Yo passati pānīyaghaṭaṁ vā paribhojanīyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ tena upaṭṭhāpetabbaṁ. Sacassa hoti avisayhaṁ, hatthavikārena dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpetabbaṁ, na ca tappaccayā vācā bhinditabbā. Idaṁ kho, bhikkhave, piṇḍacārikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ yathā piṇḍacārikehi bhikkhūhi sammā vattitabban”ti. 6 7. Āraññikavattakathā Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū araññe viharanti. Te neva pānīyaṁ upaṭṭhāpenti, na paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpenti, na aggiṁ upaṭṭhāpenti, na araṇisahitaṁ upaṭṭhāpenti, na nakkhattapadāni jānanti, na disābhāgaṁ jānanti. Corā tattha gantvā te bhikkhū etadavocuṁ—“atthi, bhante, pānīyan”ti? “Natthāvuso”ti. “Atthi, bhante, paribhojanīyan”ti? “Natthāvuso”ti. “Atthi, bhante, aggī”ti? “Natthāvuso”ti. “Atthi, bhante, araṇisahitan”ti? “Natthāvuso”ti. (…) “Kenajja, bhante, yuttan”ti? “Na kho mayaṁ, āvuso, jānāmā”ti. “Katamāyaṁ, bhante, disā”ti? “Na kho mayaṁ, āvuso, jānāmā”ti. Atha kho te corā—“nevimesaṁ pānīyaṁ atthi, na paribhojanīyaṁ atthi, na aggi atthi, na araṇisahitaṁ atthi, na nakkhattapadāni jānanti, na disābhāgaṁ jānanti; corā ime, nayime bhikkhū”ti—ākoṭetvā pakkamiṁsu. Atha kho te bhikkhū bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, āraññikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmi yathā āraññikehi bhikkhūhi sammā vattitabbaṁ. Āraññikena, bhikkhave, bhikkhunā kālasseva uṭṭhāya pattaṁ thavikāya pakkhipitvā aṁse ālaggetvā cīvaraṁ khandhe karitvā upāhanā ārohitvā dārubhaṇḍaṁ mattikābhaṇḍaṁ paṭisāmetvā dvāravātapānaṁ thaketvā senāsanā otaritabbaṁ—idāni gāmaṁ pavisissāmīti. Upāhanā omuñcitvā nīcaṁ katvā papphoṭetvā thavikāya pakkhipitvā aṁse ālaggetvā timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā sādhukaṁ ataramānena gāmo pavisitabbo. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṁ …pe… na khambhakatena antaraghare gantabbaṁ. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṁ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṁ. Nivesanaṁ pavisantena sallakkhetabbaṁ—‘iminā pavisissāmi, iminā nikkhamissāmī’ti. Nātisahasā pavisitabbaṁ. Nātisahasā nikkhamitabbaṁ. Nātidūre ṭhātabbaṁ. Nāccāsanne ṭhātabbaṁ. Nāticiraṁ ṭhātabbaṁ. Nātilahuṁ nivattitabbaṁ. Ṭhitakena sallakkhetabbaṁ—‘bhikkhaṁ dātukāmā vā adātukāmā vā’ti. Sace kammaṁ vā nikkhipati, āsanā vā vuṭṭhāti, kaṭacchuṁ vā parāmasati, bhājanaṁ vā parāmasati, ṭhapeti vā—dātukāmassāti ṭhātabbaṁ. Bhikkhāya diyyamānāya vāmena hatthena saṅghāṭiṁ uccāretvā dakkhiṇena hatthena pattaṁ paṇāmetvā ubhohi hatthehi pattaṁ paṭiggahetvā bhikkhā paṭiggahetabbā. Na ca bhikkhādāyikāya mukhaṁ ulloketabbaṁ. Sallakkhetabbaṁ—‘sūpaṁ dātukāmā vā adātukāmā vā’ti. Sace kaṭacchuṁ vā parāmasati, bhājanaṁ vā parāmasati, ṭhapeti vā—dātukāmassāti ṭhātabbaṁ. Bhikkhāya dinnāya saṅghāṭiyā pattaṁ paṭicchādetvā sādhukaṁ ataramānena nivattitabbaṁ. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṁ …pe… na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṁ. Gāmato nikkhamitvā pattaṁ thavikāya 929 --- pli-tv-kd18 1:6 pakkhipitvā aṁse ālaggetvā cīvaraṁ saṅgharitvā sīse karitvā upāhanā ārohitvā gantabbaṁ. Āraññikena, bhikkhave, bhikkhunā pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ, aggi upaṭṭhāpetabbo, araṇisahitaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ, kattaradaṇḍo upaṭṭhāpetabbo, nakkhattapadāni uggahetabbāni—sakalāni vā ekadesāni vā, disākusalena bhavitabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, āraññikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ yathā āraññikehi bhikkhūhi sammā vattitabban”ti. 7 8. Senāsanavattakathā Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū ajjhokāse cīvarakammaṁ karonti. Chabbaggiyā bhikkhū paṭivāte aṅgaṇe senāsanaṁ papphoṭesuṁ. Bhikkhū rajena okiriṁsu. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū paṭivāte aṅgaṇe senāsanaṁ papphoṭessanti. Bhikkhū rajena okiriṁsū”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū paṭivāte aṅgaṇe senāsanaṁ papphoṭenti, bhikkhū rajena okiriṁsū”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ senāsanavattaṁ paññapessāmi yathā bhikkhūhi senāsane sammā vattitabbaṁ. Yasmiṁ vihāre viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhummattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Na bhikkhusāmantā senāsanaṁ papphoṭetabbaṁ. Na vihārasāmantā senāsanaṁ papphoṭetabbaṁ. Na pānīyasāmantā senāsanaṁ papphoṭetabbaṁ. Na paribhojanīyasāmantā senāsanaṁ papphoṭetabbaṁ. Na paṭivāte aṅgaṇe senāsanaṁ papphoṭetabbaṁ. Adhovāte senāsanaṁ papphoṭetabbaṁ. Bhummattharaṇaṁ ekamantaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā ekamantaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco ekamantaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ ekamantaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ ekamantaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ ekamantaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako ekamantaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ ekamantaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, 930 --- pli-tv-kd18 1:7 puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace vuḍḍhena saddhiṁ ekavihāre viharati, na vuḍḍhaṁ anāpucchā uddeso dātabbo, na paripucchā dātabbā, na sajjhāyo kātabbo, na dhammo bhāsitabbo, na padīpo kātabbo, na padīpo vijjhāpetabbo, na vātapānā vivaritabbā, na vātapānā thaketabbā. Sace vuḍḍhena saddhiṁ ekacaṅkame caṅkamati, yena vuḍḍho tena parivattitabbaṁ, na ca vuḍḍho saṅghāṭikaṇṇena ghaṭṭetabbo. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhūnaṁ senāsanavattaṁ yathā bhikkhūhi senāsane sammā vattitabban”ti. 8 9. Jantāgharavattakathā Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jantāghare therehi bhikkhūhi nivāriyamānā anādariyaṁ paṭicca pahūtaṁ kaṭṭhaṁ āropetvā aggiṁ datvā dvāraṁ thaketvā dvāre nisīdanti. Bhikkhū uṇhābhitattā dvāraṁ alabhamānā mucchitā papatanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū jantāghare therehi bhikkhūhi nivāriyamānā anādariyaṁ paṭicca pahūtaṁ kaṭṭhaṁ āropetvā aggiṁ datvā dvāraṁ thaketvā dvāre nisīdissanti. Bhikkhū uṇhābhitattā dvāraṁ alabhamānā mucchitā papatantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū jantāghare therehi bhikkhūhi nivāriyamānā anādariyaṁ paṭicca pahūtaṁ kaṭṭhaṁ āropetvā aggiṁ datvā dvāraṁ thaketvā dvāre nisīdanti; bhikkhū uṇhābhitattā dvāraṁ alabhamānā mucchitā papatantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, jantāghare therena bhikkhunā nivāriyamānena anādariyaṁ paṭicca pahūtaṁ kaṭṭhaṁ āropetvā aggi dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, dvāraṁ thaketvā dvāre nisīditabbaṁ. Yo nisīdeyya, āpatti dukkaṭassa. Tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ jantāgharavattaṁ paññapessāmi yathā bhikkhūhi jantāghare sammā vattitabbaṁ. Yo paṭhamaṁ jantāgharaṁ gacchati, sace chārikā ussannā hoti, chārikā chaḍḍetabbā. Sace jantāgharaṁ uklāpaṁ hoti, jantāgharaṁ sammajjitabbaṁ. Sace paribhaṇḍaṁ uklāpaṁ hoti, paribhaṇḍaṁ sammajjitabbaṁ. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace jantāgharasālā uklāpā hoti, jantāgharasālā sammajjitabbā. Cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, udakadoṇikāya udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Sace ussahati, jantāghare therānaṁ bhikkhūnaṁ parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Sace ussahati, udakepi therānaṁ bhikkhūnaṁ parikammaṁ kātabbaṁ. Na therānaṁ bhikkhūnaṁ puratopi nahāyitabbaṁ, na uparitopi nahāyitabbaṁ. Nahātena uttarantena otarantānaṁ maggo dātabbo. Yo pacchā jantāgharā nikkhamati, sace jantāgharaṁ cikkhallaṁ hoti, dhovitabbaṁ. Mattikādoṇikaṁ dhovitvā jantāgharapīṭhaṁ paṭisāmetvā aggiṁ vijjhāpetvā dvāraṁ thaketvā pakkamitabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhūnaṁ jantāgharavattaṁ yathā bhikkhūhi jantāghare sammā vattitabban”ti. 9 10. Vaccakuṭivattakathā Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu brāhmaṇajātiko 931 --- pli-tv-kd18 1:9 vaccaṁ katvā na icchati ācametuṁ—“ko imaṁ vasalaṁ duggandhaṁ āmasissatī”ti. Tassa vaccamagge kimi saṇṭhāti. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, vaccaṁ katvā na ācamesī”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu vaccaṁ katvā na ācamessatī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, vaccaṁ katvā na ācamesī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, vaccaṁ katvā sati udake nācametabbaṁ. Yo nācameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 10 Tena kho pana samayena bhikkhū vaccakuṭiyā yathāvuḍḍhaṁ vaccaṁ karonti. Navakā bhikkhū paṭhamataraṁ āgantvā vaccitā āgamenti. Te vaccaṁ sandhārentā mucchitā papatanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… “na, bhikkhave, vaccakuṭiyā yathāvuḍḍhaṁ vacco kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, āgatapaṭipāṭiyā vaccaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū atisahasāpi vaccakuṭiṁ pavisanti, ubbhajitvāpi pavisanti, nitthunantāpi vaccaṁ karonti, dantakaṭṭhaṁ khādantāpi vaccaṁ karonti, bahiddhāpi vaccadoṇikāya vaccaṁ karonti, bahiddhāpi passāvadoṇikāya passāvaṁ karonti, passāvadoṇikāyapi kheḷaṁ karonti, pharusenapi kaṭṭhena avalekhanti, avalekhanakaṭṭhampi vaccakūpamhi pātenti, atisahasāpi nikkhamanti, ubbhajitvāpi nikkhamanti, capucapukārakampi ācamenti, ācamanasarāvakepi udakaṁ sesenti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atisahasāpi vaccakuṭiṁ pavisissanti, ubbhajitvāpi pavisissanti, nitthunantāpi vaccaṁ karissanti, dantakaṭṭhaṁ khādantāpi vaccaṁ karissanti, bahiddhāpi vaccadoṇikāya vaccaṁ karissanti, bahiddhāpi passāvadoṇikāya passāvaṁ karissanti, passāvadoṇikāyapi kheḷaṁ karissanti, pharusenapi kaṭṭhena avalekhissanti, avalekhanakaṭṭhampi vaccakūpamhi pātessanti, atisahasāpi nikkhamissanti, ubbhajitvāpi nikkhamissanti, capucapukārakampi ācamessanti, ācamanasarāvakepi udakaṁ sesessantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṁ vaccakuṭivattaṁ paññapessāmi yathā bhikkhūhi vaccakuṭiyā sammā vattitabbaṁ. Yo vaccakuṭiṁ gacchati tena bahi ṭhitena ukkāsitabbaṁ. Anto nisinnenapi ukkāsitabbaṁ. Cīvaravaṁse vā cīvararajjuyā vā cīvaraṁ nikkhipitvā sādhukaṁ ataramānena vaccakuṭi pavisitabbā. Nātisahasā pavisitabbā. Na ubbhajitvā pavisitabbā. Vaccapādukāya ṭhitena ubbhajitabbaṁ. Na nitthunantena vacco kātabbo. Na dantakaṭṭhaṁ khādantena vacco kātabbo. Na bahiddhā vaccadoṇikāya vacco kātabbo. Na bahiddhā passāvadoṇikāya passāvo kātabbo. Na passāvadoṇikāya kheḷo kātabbo. Na pharusena kaṭṭhena avalekhitabbaṁ. Na avalekhanakaṭṭhaṁ vaccakūpamhi pātetabbaṁ. Vaccapādukāya ṭhitena paṭicchādetabbaṁ. Nātisahasā nikkhamitabbaṁ. Na ubbhajitvā nikkhamitabbaṁ. Ācamanapādukāya ṭhitena ubbhajitabbaṁ. Na capucapukārakaṁ ācametabbaṁ. Na ācamanasarāvake udakaṁ sesetabbaṁ. Ācamanapādukāya ṭhitena paṭicchādetabbaṁ. Sace vaccakuṭi uhatā hoti, dhovitabbā. Sace avalekhanapidharo pūro hoti, avalekhanakaṭṭhaṁ chaḍḍetabbaṁ. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace paribhaṇḍaṁ uklāpaṁ hoti, paribhaṇḍaṁ sammajjitabbaṁ. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, bhikkhūnaṁ vaccakuṭivattaṁ yathā bhikkhūhi vaccakuṭiyā sammā vattitabban”ti. 11 11. Upajjhāyavattakathā Tena kho pana samayena saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma saddhivihārikā 932 --- pli-tv-kd18 1:11 upajjhāyesu na sammā vattissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, saddhivihārikānaṁ upajjhāyesu vattaṁ paññapessāmi yathā saddhivihārikehi upajjhāyesu sammā vattitabbaṁ. Saddhivihārikena, bhikkhave, upajjhāyamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace upajjhāyo gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṁ ākaṅkhati, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ. Nātidūre gantabbaṁ, nāccāsanne gantabbaṁ, pattapariyāpannaṁ paṭiggahetabbaṁ. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Upajjhāyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo. Na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace upajjhāyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace upajjhāyo jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya upajjhāyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, 933 --- pli-tv-kd18 1:11 jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisitabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo. Yasmiṁ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, saddhivihārikena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, saddhivihārikena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyo garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho 934 --- pli-tv-kd18 1:11 saṅgho upajjhāyassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace upajjhāyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace upajjhāyo mānattāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace upajjhāyo abbhānāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho upajjhāyassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyo sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, saddhivihārikena dhovitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, saddhivihārikena kātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace upajjhāyassa rajanā pacitabbā hoti, saddhivihārikena pacitabbā, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa rajanaṁ paciyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, saddhivihārikena rajitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Na upajjhāyaṁ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṁ dātabbaṁ, na ekaccassa cīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā chedetabbā, na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ, na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo; na upajjhāyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo; na susānaṁ gantabbaṁ; na disā pakkamitabbā. Sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, saddhivihārikānaṁ upajjhāyesu vattaṁ yathā saddhivihārikehi upajjhāyesu sammā vattitabban”ti. 12 12. Saddhivihārikavattakathā Tena kho pana samayena upajjhāyā saddhivihārikesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma upajjhāyā saddhivihārikesu na sammā vattissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, upajjhāyā saddhivihārikesu na sammā vattantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, upajjhāyānaṁ saddhivihārikesu vattaṁ paññapessāmi yathā upajjhāyehi saddhivihārikesu sammā vattitabbaṁ. Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihārikamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihāriko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace upajjhāyassa patto hoti, saddhivihārikassa patto na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa patto dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa patto uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ hoti, saddhivihārikassa cīvaraṁ na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa cīvaraṁ dātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa parikkhāro hoti, saddhivihārikassa parikkhāro na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa parikkhāro uppajjiyethāti. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā 935 --- pli-tv-kd18 1:12 yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace saddhivihāriko gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, saddhivihāriko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace saddhivihāriko nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace saddhivihāriko jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā saddhivihārikassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Yasmiṁ vihāre saddhivihāriko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ …pe… sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace saddhivihārikassa anabhirati uppannā hoti, upajjhāyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihāriko garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko mūlāyapaṭikassanāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace saddhivihāriko mānattāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko abbhānāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ 936 --- pli-tv-kd18 1:12 kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā, ukkhepanīyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihāriko sammā vatteyya lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ dhoveyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ kareyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace saddhivihārikassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ paceyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa rajanaṁ paciyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ rajeyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, upajjhāyānaṁ saddhivihārikesu vattaṁ yathā upajjhāyehi saddhivihārikesu sammā vattitabban”ti. Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito. 13. Ācariyavattakathā Tena kho pana samayena antevāsikā ācariyesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma antevāsikā ācariyesu na sammā vattissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, antevāsikā ācariyesu na sammā vattantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, antevāsikānaṁ ācariyesu vattaṁ paññapessāmi yathā antevāsikehi ācariyesu sammā vattitabbaṁ. Antevāsikena, bhikkhave, ācariyamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace ācariyo gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace ācariyo pacchāsamaṇaṁ ākaṅkhati, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā ācariyassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ. Nātidūre gantabbaṁ, nāccāsanne gantabbaṁ, pattapariyāpannaṁ paṭiggahetabbaṁ. Na ācariyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Ācariyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, ācariyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe 937 --- pli-tv-kd18 1:12 patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace ācariyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace ācariyo jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya ācariyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare ācariyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi ācariyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā ācariyassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisitabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo. Yasmiṁ vihāre ācariyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto 938 --- pli-tv-kd18 1:12 nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace ācariyassa anabhirati uppannā hoti, antevāsikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, antevāsikena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, antevāsikena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyo garudhammaṁ ajjhāpanno hoti, parivāsāraho, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace ācariyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace ācariyo mānattāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace ācariyo abbhānāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho ācariyassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyo sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, antevāsikena dhovitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, antevāsikena kātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace ācariyassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, antevāsikena pacitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa rajanaṁ paciyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, antevāsikena rajitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Na ācariyaṁ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṁ dātabbaṁ, na ekaccassa cīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā cheditabbā, na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ, na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo; na ācariyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo; na susānaṁ gantabbaṁ; na disā pakkamitabbā. Sace ācariyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, antevāsikānaṁ ācariyesu vattaṁ yathā antevāsikehi ācariyesu sammā vattitabban”ti. 14. Antevāsikavattakathā Tena kho pana samayena ācariyā 939 --- pli-tv-kd18 1:12 antevāsikesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma ācariyā antevāsikesu na sammā vattissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, ācariyā antevāsikesu na sammā vattantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Tena hi, bhikkhave, ācariyānaṁ antevāsikesu vattaṁ paññapessāmi yathā ācariyehi antevāsikesu sammā vattitabbaṁ. Ācariyena, bhikkhave, antevāsikamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Ācariyena, bhikkhave, antevāsiko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace ācariyassa patto hoti, antevāsikassa patto na hoti, ācariyena antevāsikassa patto dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa patto uppajjiyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ hoti, antevāsikassa cīvaraṁ na hoti, ācariyena antevāsikassa cīvaraṁ dātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ uppajjiyethāti. Sace ācariyassa parikkhāro hoti, antevāsikassa parikkhāro na hoti, ācariyena antevāsikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa parikkhāro uppajjiyethāti. Sace antevāsiko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace antevāsiko gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, antevāsiko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Antevāsiko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena …pe… cīvaraṁ nikkhipantena …pe… pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Antevāsikamhi uṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace antevāsiko nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace antevāsiko jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare antevāsikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi antevāsikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā antevāsikassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, 940 --- pli-tv-kd18 1:12 saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, antevāsiko pānīyena pucchitabbo. Yasmiṁ vihāre antevāsiko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ …pe…ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace antevāsikassa anabhirati uppannā hoti, ācariyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, ācariyena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, ācariyena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsiko garudhammaṁ ajjhāpanno hoti, parivāsāraho, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace antevāsiko mūlāyapaṭikassanāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace antevāsiko mānattāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace antevāsiko abbhānāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho antevāsikassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti, saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsiko sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ dhoveyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ kareyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace antevāsikassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ paceyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa rajanaṁ paciyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—evaṁ rajeyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ. Na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Sace antevāsiko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṁ. Idaṁ kho, bhikkhave, ācariyānaṁ antevāsikesu vattaṁ yathā ācariyehi antevāsikesu sammā vattitabban”ti. Vattakkhandhako aṭṭhamo. Imamhi khandhake vatthū ekūnavīsati, vattā cuddasa. Tassuddānaṁ Saupāhanā chattā ca, oguṇṭhi sīsaṁ pānīyaṁ; Nābhivāde na pucchanti, ahi ujjhanti pesalā. Omuñci chattaṁ khandhe ca, atarañca paṭikkamaṁ; Pattacīvaraṁ nikkhipā, patirūpañca pucchitā. Āsiñceyya dhovitena, sukkhenallenupāhanā; Vuḍḍho navako puccheyya, ajjhāvuṭṭhañca gocarā. Sekkhā vaccā pānī pari, kattaraṁ katikaṁ tato; Kālaṁ muhuttaṁ uklāpo, bhūmattharaṇaṁ nīhare. Paṭipādo bhisibibbo, mañcapīṭhañca mallakaṁ; Apassenullokakaṇṇā, gerukā kāḷa akatā. Saṅkārañca bhūmattharaṇaṁ, paṭipādakaṁ mañcapīṭhaṁ; Bhisi nisīdanampi, mallakaṁ apassena ca. Pattacīvaraṁ bhūmi ca, pārantaṁ orato bhogaṁ; Puratthimā pacchimā ca, uttarā atha dakkhiṇā. Sītuṇhe ca divārattiṁ, pariveṇañca koṭṭhako; Upaṭṭhānaggi sālā ca, vattaṁ vaccakuṭīsu ca. Pānī paribhojaniyā, kumbhi ācamanesu ca; Anopamena paññattaṁ, vattaṁ āgantukehime. Nevāsanaṁ na udakaṁ, na paccu na ca pāniyaṁ; Nābhivāde na paññape, ujjhāyanti ca pesalā. Vuḍḍhāsanañca udakaṁ, paccuggantvā ca pāniyaṁ; Upāhane ekamantaṁ, abhivāde ca paññape. Vutthaṁ gocarasekkho ca, ṭhānaṁ pāniyabhojanaṁ; Kattaraṁ katikaṁ kālaṁ, navakassa nisinnake. Abhivādaye ācikkhe, yathā heṭṭhā tathā naye; Niddiṭṭhaṁ satthavāhena, vattaṁ āvāsikehime. 941 --- pli-tv-kd18 1:12 Gamikā dārumatti ca, vivaritvā na pucchiya; Nassanti ca aguttañca, ujjhāyanti ca pesalā. Paṭisāmetvā thaketvā, āpucchitvāva pakkame; Bhikkhu vā sāmaṇero vā, ārāmiko upāsako. Pāsāṇakesu ca puñjaṁ, paṭisāme thakeyya ca; Sace ussahati ussukkaṁ, anovasse tatheva ca. Sabbo ovassati gāmaṁ, ajjhokāse tatheva ca; Appevaṅgāni seseyyuṁ, vattaṁ gamikabhikkhunā. Nānumodanti therena, ohāya catupañcahi; Vaccito mucchito āsi, vattānumodanesume. Chabbaggiyā dunnivatthā, athopi ca duppārutā; Anākappā ca vokkamma, there anupakhajjane. Nave bhikkhū ca saṅghāṭi, ujjhāyanti ca pesalā; Timaṇḍalaṁ nivāsetvā, kāyasaguṇagaṇṭhikā. Na vokkamma paṭicchannaṁ, susaṁvutokkhittacakkhu; Ukkhittojjagghikāsaddo, tayo ceva pacālanā. Khambhoguṇṭhiukkuṭikā, paṭicchannaṁ susaṁvuto; Okkhittukkhittaujjagghi, appasaddo tayo calā. Khambhoguṇṭhipallatthi ca, anupakhajja nāsane; Ottharitvāna udake, nīcaṁ katvāna siñciyā. Paṭi sāmantā saṅghāṭi, odane ca paṭiggahe; Sūpaṁ uttaribhaṅgena, sabbesaṁ samatitthi ca. Sakkaccaṁ pattasaññī ca, sapadānañca sūpakaṁ; Na thūpato paṭicchāde, viññattujjhānasaññinā. Mahantamaṇḍaladvāraṁ, sabbahattho na byāhare; Ukkhepo chedanāgaṇḍa, dhunaṁ sitthāvakārakaṁ. Jivhānicchārakañceva, capucapu surusuru; Hatthapattoṭṭhanillehaṁ, sāmisena paṭiggahe. Yāva na sabbe udake, nīcaṁ katvāna siñciyaṁ; Paṭi sāmantā saṅghāṭi, nīcaṁ katvā chamāya ca. Sasitthakaṁ nivattante, suppaṭicchannamukkuṭi; Dhammarājena paññattaṁ, idaṁ bhattaggavattanaṁ. Dunnivatthā anākappā, asallakkhetvā ca sahasā; Dūre acca ciraṁ lahuṁ, tatheva piṇḍacāriko. Paṭicchannova gaccheyya, susaṁvutokkhittacakkhu; Ukkhittojjagghikāsaddo, tayo ceva pacālanā. Khambhoguṇṭhiukkuṭikā, sallakkhetvā ca sahasā; Dūre acca ciraṁ lahuṁ, āsanakaṁ kaṭacchukā. Bhājanaṁ vā ṭhapeti ca, uccāretvā paṇāmetvā; Paṭiggahe na ulloke, sūpesupi tatheva taṁ. Bhikkhu saṅghāṭiyā chāde, paṭicchanneva gacchiyaṁ; Saṁvutokkhittacakkhu ca, ukkhittojjagghikāya ca; Appasaddo tayo cālā, khambhoguṇṭhikaukkuṭi. Paṭhamāsanavakkāra, pāniyaṁ paribhojanī; Pacchākaṅkhati bhuñjeyya, opilāpeyya uddhare. Paṭisāmeyya sammajje, rittaṁ tucchaṁ upaṭṭhape; Hatthavikāre bhindeyya, vattidaṁ piṇḍacārike. Pānī pari aggiraṇi, nakkhattadisacorā ca; Sabbaṁ natthīti koṭṭetvā, pattaṁse cīvaraṁ tato. Idāni aṁse laggetvā, timaṇḍalaṁ parimaṇḍalaṁ; Yathā piṇḍacārivattaṁ, naye āraññakesupi. Pattaṁse cīvaraṁ sīse, ārohitvā ca pāniyaṁ; Paribhojaniyaṁ aggi, araṇī cāpi kattaraṁ. Nakkhattaṁ sappadesaṁ vā, disāpi kusalo bhave; Sattuttamena paññattaṁ, vattaṁ āraññakesume. Ajjhokāse okiriṁsu, ujjhāyanti ca pesalā; Sace vihāro uklāpo, paṭhamaṁ pattacīvaraṁ. Bhisibibbohanaṁ mañcaṁ, pīṭhañca kheḷamallakaṁ; Apassenullokakaṇṇā, gerukā kāḷa akatā. Saṅkāraṁ bhikkhusāmantā, senāvihārapāniyaṁ; Paribhojanasāmantā, paṭivāte ca aṅgaṇe. Adhovāte attharaṇaṁ, paṭipādakamañco ca; Pīṭhaṁ bhisi nisīdanaṁ, mallakaṁ apassena ca. Pattacīvaraṁ bhūmi ca, pārantaṁ orato bhogaṁ; Puratthimā ca pacchimā, uttarā atha dakkhiṇā. Sītuṇhe ca divā rattiṁ, pariveṇañca koṭṭhako; Upaṭṭhānaggisālā ca, vaccakuṭī ca pāniyaṁ. Ācamanakumbhi vuḍḍhe ca, uddesapucchanā sajjhā; Dhammo padīpaṁ vijjhāpe, na vivare napi thake. Yena vuḍḍho parivatti, kaṇṇenapi na ghaṭṭaye; Paññapesi mahāvīro, vattaṁ senāsanesu taṁ. Nivāriyamānā dvāraṁ, mucchitujjhanti pesalā; Chārikaṁ chaḍḍaye jantā, paribhaṇḍaṁ tatheva ca. Pariveṇaṁ koṭṭhako sālā, cuṇṇamattikadoṇikā; Mukhaṁ purato na there, na nave ussahati sace. Purato uparimaggo, cikkhallaṁ matti pīṭhakaṁ; Vijjhāpetvā thaketvā ca, vattaṁ jantāgharesume. Nācameti yathāvuḍḍhaṁ, paṭipāṭi ca sahasā; Ubbhaji nitthuno kaṭṭhaṁ, vaccaṁ passāva kheḷakaṁ. Pharusā kūpa sahasā, ubbhaji capu sesena; Bahi anto ca ukkāse, rajju ataramānañca. Sahasā ubbhaji ṭhite, nitthune kaṭṭha vaccañca; Passāva kheḷa pharusā, kūpañca vaccapāduke. Nātisahasā ubbhaji, pādukāya capucapu; Na sesaye paṭicchāde, uhatapidharena ca. Vaccakuṭī paribhaṇḍaṁ, pariveṇañca koṭṭhako; 942 --- pli-tv-kd18 1:12 Ācamane ca udakaṁ, vattaṁ vaccakuṭīsume. Upāhanā dantakaṭṭhaṁ, mukhodakañca āsanaṁ; Yāgu udakaṁ dhovitvā, uddhāruklāpa gāma ca. Nivāsanā kāyabandhā, saguṇaṁ pattasodakaṁ; Pacchā timaṇḍalo ceva, parimaṇḍala bandhanaṁ. Saguṇaṁ dhovitvā pacchā, nātidūre paṭiggahe; Bhaṇamānassa āpatti, paṭhamāgantvāna āsanaṁ. Udakaṁ pīṭhakathali, paccuggantvā nivāsanaṁ; Otāpe nidahi bhaṅgo, obhoge bhuñjitu name. Pānīyaṁ udakaṁ nīcaṁ, muhuttaṁ na ca nidahe; Pattacīvaraṁ bhūmi ca, pārantaṁ orato bhogaṁ. Uddhare paṭisāme ca, uklāpo ca nahāyituṁ; Sītaṁ uṇhaṁ jantāgharaṁ, cuṇṇaṁ mattika piṭṭhito. Pīṭhañca cīvaraṁ cuṇṇaṁ, mattikussahati mukhaṁ; Purato there nave ca, parikammañca nikkhame. Purato udake nhāte, nivāsetvā upajjhāyaṁ; Nivāsanañca saṅghāṭi, pīṭhakaṁ āsanena ca. Pādo pīṭhaṁ kathaliñca, pānīyuddesapucchanā; Uklāpaṁ susodheyya, paṭhamaṁ pattacīvaraṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ, bhisi bibbohanāni ca; Mañco pīṭhaṁ paṭipādaṁ, mallakaṁ apassena ca. Bhūma santāna āloka, gerukā kāḷa akatā; Bhūmattharapaṭipādā, mañco pīṭhaṁ bibbohanaṁ. Nisīdattharaṇaṁ kheḷa, apasse pattacīvaraṁ; Puratthimā pacchimā ca, uttarā atha dakkhiṇā. Sītuṇhañca divā rattiṁ, pariveṇañca koṭṭhako; Upaṭṭhānaggisālā ca, vaccapāniyabhojanī. Ācamaṁ anabhirati, kukkuccaṁ diṭṭhi ca garu; Mūlamānattaabbhānaṁ, tajjanīyaṁ niyassakaṁ. Pabbāja paṭisāraṇī, ukkhepañca kataṁ yadi; Dhove kātabbaṁ rajañca, raje samparivattakaṁ. Pattañca cīvarañcāpi, parikkhārañca chedanaṁ; Parikammaṁ veyyāvaccaṁ, pacchā piṇḍaṁ pavisanaṁ. Na susānaṁ disā ceva, yāvajīvaṁ upaṭṭhahe; Saddhivihārikenetaṁ, vattupajjhāyakesume. Ovādasāsanuddesā, pucchā pattañca cīvaraṁ; Parikkhāro gilāno ca, na pacchāsamaṇo bhave. Upajjhāyesu ye vattā, evaṁ ācariyesupi; Saddhivihārike vattā, tatheva antevāsike. Āgantukesu ye vattā, puna āvāsikesu ca; Gamikānumodanikā, bhattagge piṇḍacārike. Āraññakesu yaṁ vattaṁ, yañca senāsanesupi; Jantāghare vaccakuṭī, upajjhā saddhivihārike. Ācariyesu yaṁ vattaṁ, tatheva antevāsike; Ekūnavīsati vatthū, vattā cuddasa khandhake. Vattaṁ aparipūrento, na sīlaṁ paripūrati; Asuddhasīlo duppañño, cittekaggaṁ na vindati. Vikkhittacittonekaggo, sammā dhammaṁ na passati; Apassamāno saddhammaṁ, dukkhā na parimuccati. Yaṁ vattaṁ paripūrento, sīlampi paripūrati; Visuddhasīlo sappañño, cittekaggampi vindati. Avikkhittacitto ekaggo, sammā dhammaṁ vipassati; Sampassamāno saddhammaṁ, dukkhā so parimuccati. Tasmā hi vattaṁ pūreyya, jinaputto vicakkhaṇo; Ovādaṁ buddhaseṭṭhassa, tato nibbānamehitīti. Vattakkhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd1 0 Theravāda Vinayapiṭaka Mahāvagga 1. Mahākhandhaka |1| 1. Bodhikathā Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. Tena samayena buddho bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavā bodhirukkhamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho bhagavā rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manasākāsi—“Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā 943 --- pli-tv-kd1 1:1 jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato pajānāti sahetudhamman”ti. Atha kho bhagavā rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manasākāsi—“avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti …pe… nirodho hotī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato khayaṁ paccayānaṁ avedī”ti. Atha kho bhagavā rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manasākāsi—“avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti …pe… nirodho hotī”ti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Vidhūpayaṁ tiṭṭhati mārasenaṁ, Sūriyova obhāsayamantalikkhan”ti. Bodhikathā niṭṭhitā. 2 2. Ajapālakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ajapālanigrodhamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Atha kho aññataro huṁhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca—“kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā”ti? Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo, Nihuṁhuṅko nikkasāvo yatatto; Vedantagū vusitabrahmacariyo, Dhammena so brahmavādaṁ vadeyya; Yassussadā natthi kuhiñci loke”ti. Ajapālakathā niṭṭhitā. 3 3. Mucalindakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā ajapālanigrodhamūlā yena mucalindo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mucalindamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi, sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṁ phaṇaṁ karitvā aṭṭhāsi—“mā bhagavantaṁ sītaṁ, mā bhagavantaṁ uṇhaṁ, mā bhagavantaṁ ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphasso”ti. Atha kho mucalindo nāgarājā sattāhassa accayena viddhaṁ vigatavalāhakaṁ devaṁ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṁ paṭisaṁharitvā māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi—“Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato; Abyāpajjaṁ sukhaṁ loke, pāṇabhūtesu saṁyamo. Sukhā virāgatā loke, kāmānaṁ samatikkamo; Asmimānassa yo vinayo, etaṁ ve paramaṁ sukhan”ti. Mucalindakathā niṭṭhitā. 4 4. Rājāyatanakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā mucalindamūlā yena rājāyatanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājāyatanamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. Tena kho pana samayena tapussa bhallikā vāṇijā ukkalā taṁ desaṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Atha kho tapussabhallikānaṁ vāṇijānaṁ ñātisālohitā devatā tapussabhallike vāṇije etadavoca—“ayaṁ, mārisā, bhagavā rājāyatanamūle viharati paṭhamābhisambuddho; gacchatha taṁ bhagavantaṁ manthena ca madhupiṇḍikāya ca patimānetha; taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṁ 944 --- pli-tv-kd1 1:4 etadavocuṁ—“paṭiggaṇhātu no, bhante, bhagavā manthañca madhupiṇḍikañca, yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti. Kimhi nu kho ahaṁ paṭiggaṇheyyaṁ manthañca madhupiṇḍikañcā”ti? Atha kho cattāro mahārājāno bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya catuddisā cattāro selamaye patte bhagavato upanāmesuṁ—“idha, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu manthañca madhupiṇḍikañcā”ti. Paṭiggahesi bhagavā paccagghe selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca, paṭiggahetvā paribhuñji. Atha kho tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṁ onītapattapāṇiṁ viditvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“ete mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca, upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. Te ca loke paṭhamaṁ upāsakā ahesuṁ dvevācikā. Rājāyatanakathā niṭṭhitā. 5 5. Brahmayācanakathā Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rājāyatanamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tatra sudaṁ bhagavā ajapālanigrodhamūle viharati. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṁ sududdasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. Apissu bhagavantaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā—“Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā”ti. Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāya. Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi—“nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti. Atha kho brahmā sahampati—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca—“desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvāna athāparaṁ etadavoca—“Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī”ti. Evaṁ vutte, bhagavā brahmānaṁ sahampatiṁ etadavoca—“mayhampi kho, brahme, etadahosi—‘adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṁ sududdasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa 945 --- pli-tv-kd1 1:5 vihesā’ti. Apissu maṁ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā—‘Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti. Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāyā”ti. Dutiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca—“desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ; santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvāna athāparaṁ etadavoca—“Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī”ti. Dutiyampi kho bhagavā brahmānaṁ sahampatiṁ etadavoca—“mayhampi kho, brahme, etadahosi—‘adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṁ sududdasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ, pare ca me na ājāneyyuṁ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṁ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā—‘Kicchena me adhigataṁ, halaṁ dāni pakāsituṁ; Rāgadosaparetehi, nāyaṁ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ, gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti. Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati, no dhammadesanāyā”ti. Tatiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca—“desetu, bhante, bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṁ vatvāna athāparaṁ etadavoca—“Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṁ amatassa dvāraṁ, Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ. Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṁ samantato; Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṁ, Aññātāro bhavissantī”ti. Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṁ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakaṁ accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evamevaṁ bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante; disvāna brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsi—“Apārutā tesaṁ amatassa dvārā, Ye sotavanto 946 --- pli-tv-kd1 1:5 pamuñcantu saddhaṁ; Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, Dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme”ti. Atha kho brahmā sahampati—“katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. Brahmayācanakathā niṭṭhitā. 6 6. Pañcavaggiyakathā Atha kho bhagavato etadahosi—“kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Atha kho bhagavato etadahosi—“ayaṁ kho āḷāro kālāmo paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko; yannūnāhaṁ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, so imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi—“sattāhakālaṅkato, bhante, āḷāro kālāmo”ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṁ udapādi—“sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“mahājāniyo kho āḷāro kālāmo; sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Atha kho bhagavato etadahosi—“ayaṁ kho udako rāmaputto paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko; yannūnāhaṁ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, so imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi—“abhidosakālaṅkato, bhante, udako rāmaputto”ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṁ udapādi—“abhidosakālaṅkato udako rāmaputto”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“mahājāniyo kho udako rāmaputto; sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippameva ājāneyyā”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ? Ko imaṁ dhammaṁ khippameva ājānissatī”ti? Atha kho bhagavato etadahosi—“bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū, ye maṁ padhānapahitattaṁ upaṭṭhahiṁsu; yannūnāhaṁ pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“kahaṁ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī”ti? Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṁ viharante isipatane migadāye. Atha kho bhagavā uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. Addasā kho upako ājīvako bhagavantaṁ antarā ca gayaṁ antarā ca bodhiṁ addhānamaggappaṭipannaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca—“vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī”ti? Evaṁ vutte, bhagavā upakaṁ ājīvakaṁ gāthāhi ajjhabhāsi—“Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, Sabbesu dhammesu anūpalitto; Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto, Sayaṁ abhiññāya kamuddiseyyaṁ. Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, natthi me paṭipuggalo. Ahañhi arahā loke, ahaṁ satthā anuttaro; Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. Dhammacakkaṁ pavattetuṁ, Gacchāmi kāsinaṁ puraṁ; Andhībhūtasmiṁ lokasmiṁ, Āhañchaṁ amatadundubhin”ti. “Yathā kho tvaṁ, āvuso, paṭijānāsi, arahasi anantajino”ti. “Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṁ; Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino”ti. Evaṁ vutte, upako ājīvako hupeyyapāvusoti vatvā sīsaṁ okampetvā ummaggaṁ gahetvā pakkāmi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṁ migadāyo, yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkami. Addasaṁsu kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ; disvāna aññamaññaṁ katikaṁ saṇṭhapesuṁ—“ayaṁ, āvuso, samaṇo gotamo āgacchati, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; api ca kho āsanaṁ ṭhapetabbaṁ, sace so ākaṅkhissati nisīdissatī”ti. Yathā yathā kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamati tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṁsu sakāya katikāya saṇṭhātuṁ. Asaṇṭhahantā bhagavantaṁ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi, eko āsanaṁ paññapesi, eko pādodakaṁ, eko pādapīṭhaṁ, eko pādakaṭhalikaṁ 947 --- pli-tv-kd1 1:6 upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane; nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Apissu bhagavantaṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. Evaṁ vutte, bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca—“mā, bhikkhave, tathāgataṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha. Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ, ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti. Evaṁ vutte, pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya, tāya paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kiṁ pana tvaṁ etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan”ti? Evaṁ vutte, bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca—“na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya; arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti. Dutiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ …pe…. Dutiyampi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca …pe…. Tatiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ—“tāyapi kho tvaṁ, āvuso gotama, iriyāya, tāya paṭipadāya, tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kiṁ pana tvaṁ etarahi, bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, adhigamissasi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan”ti? Evaṁ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca—“abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpaṁ pabhāvitametan”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Arahaṁ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho, odahatha, bhikkhave, sotaṁ, amatamadhigataṁ ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. Yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti. Asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṁ. Atha kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ sussūsiṁsu, sotaṁ odahiṁsu, aññā cittaṁ upaṭṭhāpesuṁ. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi—“Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve? Yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṁ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Saṅkhittena, pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ—yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṁ 948 --- pli-tv-kd1 1:6 kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ—yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho, cāgo, paṭinissaggo, mutti, anālayo. Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikatanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabbanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paccaññāsiṁ. Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi—akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke, bhummā devā saddamanussāvesuṁ—“etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ, appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ …pe… cātumahārājikānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devā …pe… yāmā devā …pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā …pe… paranimmitavasavattī devā …pe… brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ—“etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ 949 --- pli-tv-kd1 1:6 appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Itiha tena khaṇena, tena layena, tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi; appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi, atikkamma devānaṁ devānubhāvaṁ. Atha kho bhagavā imaṁ udānaṁ udānesi—“aññāsi vata bho koṇḍañño, aññāsi vata bho koṇḍañño”ti. Iti hidaṁ āyasmato koṇḍaññassa “aññāsikoṇḍañño” tveva nāmaṁ ahosi. Atha kho āyasmā aññāsikoṇḍañño diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Ehi bhikkhū”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Atha kho āyasmato ca vappassa āyasmato ca bhaddiyassa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū nīhārabhatto dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Yaṁ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggo yāpeti. Atha kho āyasmato ca mahānāmassa āyasmato ca assajissa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi—“Rūpaṁ, bhikkhave, anattā. Rūpañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe—‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati rūpe—‘evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī’ti. Vedanā anattā. Vedanā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya—‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vedanāya—‘evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosī’ti. Saññā anattā. Saññā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ saññā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca saññāya—‘evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saññā anattā, tasmā saññā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati saññāya—‘evaṁ me saññā hotu, evaṁ me saññā mā ahosī’ti. Saṅkhārā anattā. Saṅkhārā ca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissaṁsu, nayidaṁ saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu—‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu—‘evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun’ti. Viññāṇaṁ anattā. Viññāṇañca hidaṁ, bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṁ viññāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca viññāṇe—‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave, viññāṇaṁ anattā, tasmā viññāṇaṁ ābādhāya 950 --- pli-tv-kd1 1:6 saṁvattati, na ca labbhati viññāṇe—‘evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosī’ti. Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ—etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ—etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saññā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ—etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti? “Aniccā, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ—etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? “Aniccaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? “Dukkhaṁ, bhante”. “Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ—etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ—netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā—netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā saññā—netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā—netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ—netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tena kho pana samayena cha loke arahanto honti. Pañcavaggiyakathā niṭṭhitā. Paṭhamabhāṇavāro. 7 7. Pabbajjākathā Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṁ yaso nāma kulaputto seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa tayo pāsādā honti—eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohati. Atha kho yasassa kulaputtassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgībhūtassa paricārayamānassa paṭikacceva niddā okkami, parijanassapi niddā okkami, sabbarattiyo ca telapadīpo jhāyati. Atha kho yaso kulaputto paṭikacceva pabujjhitvā addasa sakaṁ parijanaṁ supantaṁ—aññissā kacche vīṇaṁ, aññissā kaṇṭhe mudiṅgaṁ, aññissā kacche āḷambaraṁ, aññaṁ vikesikaṁ, aññaṁ vikkheḷikaṁ, aññā vippalapantiyo, hatthappattaṁ susānaṁ maññe. Disvānassa ādīnavo pāturahosi, 951 --- pli-tv-kd1 1:7 nibbidāya cittaṁ saṇṭhāsi. Atha kho yaso kulaputto udānaṁ udānesi—“upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho”ti. Atha kho yaso kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu—“mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho yaso kulaputto yena nagaradvāraṁ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu—“mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho yaso kulaputto yena isipatanaṁ migadāyo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho yaso kulaputto bhagavato avidūre udānaṁ udānesi—“upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho”ti. Atha kho bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ etadavoca—“idaṁ kho, yasa, anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhaṁ. Ehi, yasa, nisīda, dhammaṁ te desessāmī”ti. Atha kho yaso kulaputto—“idaṁ kira anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhan”ti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho yasassa kulaputtassa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi yasaṁ kulaputtaṁ kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva yasassa kulaputtassa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho yasassa kulaputtassa mātā pāsādaṁ abhiruhitvā yasaṁ kulaputtaṁ apassantī yena seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etadavoca—“putto te, gahapati, yaso na dissatī”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati catuddisā assadūte uyyojetvā sāmaṁyeva yena isipatanaṁ migadāyo tenupasaṅkami. Addasā kho seṭṭhi gahapati suvaṇṇapādukānaṁ nikkhepaṁ, disvāna taṁyeva anugamāsi. Addasā kho bhagavā seṭṭhiṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna bhagavato etadahosi—“yannūnāhaṁ tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhareyyaṁ yathā seṭṭhi gahapati idha nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ na passeyyā”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharesi. Atha kho seṭṭhi gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“api, bhante, bhagavā yasaṁ kulaputtaṁ passeyyā”ti? “Tena hi, gahapati, nisīda, appeva nāma idha nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ passeyyāsī”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati—“idheva kirāhaṁ nisinno idha nisinnaṁ yasaṁ kulaputtaṁ passissāmī”ti haṭṭho udaggo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi seṭṭhiṁ gahapatiṁ kallacittaṁ, muducittaṁ, vinīvaraṇacittaṁ, udaggacittaṁ, pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva seṭṭhissa gahapatissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Atha kho seṭṭhi gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni 952 --- pli-tv-kd1 1:7 dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. Sova loke paṭhamaṁ upāsako ahosi tevāciko. Atha kho yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. Atha kho bhagavato etadahosi—“yasassa kho kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Abhabbo kho yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ, seyyathāpi pubbe agārikabhūto; yannūnāhaṁ taṁ iddhābhisaṅkhāraṁ paṭippassambheyyan”ti. Atha kho bhagavā taṁ iddhābhisaṅkhāraṁ paṭippassambhesi. Addasā kho seṭṭhi gahapati yasaṁ kulaputtaṁ nisinnaṁ disvāna, yasaṁ kulaputtaṁ etadavoca—“mātā te, tāta yasa, paridevasokasamāpannā, dehi mātuyā jīvitan”ti. Atha kho yaso kulaputto bhagavantaṁ ullokesi. Atha kho bhagavā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etadavoca—“taṁ kiṁ maññasi, gahapati, yassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā, tassa yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Bhabbo nu kho so, gahapati, hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto”ti? “No hetaṁ, bhante”. “Yasassa kho, gahapati, kulaputtassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā, tassa yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Abhabbo kho, gahapati, yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto”ti. “Lābhā, bhante, yasassa kulaputtassa, suladdhaṁ, bhante, yasassa kulaputtassa, yathā yasassa kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. Adhivāsetu me, bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṁ yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho seṭṭhi gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho yaso kulaputto acirapakkante seṭṭhimhi gahapatimhi bhagavantaṁ etadavoca—“labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Ehi bhikkhū”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi. Tena kho pana samayena satta loke arahanto honti. Yasassa pabbajjā niṭṭhitā. 8 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā yasena pacchāsamaṇena yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato yasassa mātā ca purāṇadutiyikā ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tāsaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ, kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā tā bhagavā aññāsi kallacittā, muducittā, vinīvaraṇacittā, udaggacittā, pasannacittā, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tāsaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Tā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… etā mayaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsikāyo no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetā saraṇaṁ gatā”ti. Tā ca loke paṭhamaṁ upāsikā ahesuṁ tevācikā. Atha kho āyasmato yasassa mātā ca pitā ca purāṇadutiyikā ca bhagavantañca āyasmantañca yasaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā, bhagavantaṁ bhuttāviṁ 953 --- pli-tv-kd1 1:8 onītapattapāṇiṁ, ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho bhagavā āyasmato yasassa mātarañca pitarañca purāṇadutiyikañca dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 9 Assosuṁ kho āyasmato yasassa cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṁ seṭṭhānuseṭṭhīnaṁ kulānaṁ puttā—vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati—yaso kira kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti. Sutvāna nesaṁ etadahosi—“na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ yasaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Atha kho āyasmā yaso te cattāro gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṁ etadavoca—“ime me, bhante, cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṁ seṭṭhānuseṭṭhīnaṁ kulānaṁ puttā—vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati. Ime bhagavā ovadatu anusāsatū”ti. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṁ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tena kho pana samayena ekādasa loke arahanto honti. Catugihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā. 10 Assosuṁ kho āyasmato yasassa paññāsamattā gihisahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṁ kulānaṁ puttā—yaso kira kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti. Sutvāna nesaṁ etadahosi—“na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito”ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ yasaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Atha kho āyasmā yaso te paññāsamatte gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṁ etadavoca—“ime me, bhante, paññāsamattā gihisahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṁ kulānaṁ puttā. Ime bhagavā ovadatu anusāsatū”ti. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma 954 --- pli-tv-kd1 1:10 upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. Tesaṁ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto honti. Paññāsagihisahāyakapabbajjā niṭṭhitā. 11 8. Mārakathā Atha kho bhagavā te bhikkhū āmantesi—“muttāhaṁ, bhikkhave, sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi, bhikkhave, muttā sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā. Caratha, bhikkhave, cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Mā ekena dve agamittha. Desetha, bhikkhave, dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi, bhikkhave, yena uruvelā senānigamo tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāyā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi—“Baddhosi sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī”ti. “Muttāhaṁ sabbapāsehi, Ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanamuttomhi, Nihato tvamasi antakā”ti. “Antalikkhacaro pāso, yvāyaṁ carati mānaso; Tena taṁ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasī”ti. “Rūpā saddā rasā gandhā, Phoṭṭhabbā ca manoramā; Ettha me vigato chando, Nihato tvamasi antakā”ti. Atha kho māro pāpimā—“jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. Mārakathā niṭṭhitā. 12 9. Pabbajjūpasampadākathā Tena kho pana samayena bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti—“bhagavā ne pabbājessati upasampādessatī”ti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—“etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti—‘bhagavā ne pabbājessati upasampādessatī’ti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ anujāneyyaṁ—tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā”ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“idha mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti—‘bhagavā ne pabbājessati upasampādessatī’ti, Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. Yannūnāhaṁ bhikkhūnaṁ anujāneyyaṁ tumheva dāni, bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethāti, Anujānāmi, bhikkhave, tumheva dāni tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādetha. Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo upasampādetabbo—Paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā, kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā, bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā, ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā, añjaliṁ paggaṇhāpetvā ‘evaṁ vadehī’ti vattabbo—‘Buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Dutiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Tatiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmī’ti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṁ upasampadan”ti. Tīhi saraṇagamanehi upasampadākathā niṭṭhitā. 13 10. Dutiyamārakathā Atha kho bhagavā vassaṁvuṭṭho bhikkhū āmantesi—“mayhaṁ kho, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso 955 --- pli-tv-kd1 1:13 sammappadhānā anuttaraṁ vimuttiṁ anupāpuṇātha, anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarothā”ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi—“Baddhosi mārapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī”ti. “Muttāhaṁ mārapāsehi, Ye dibbā ye ca mānusā; Mahābandhanamuttomhi, Nihato tvamasi antakā”ti. Atha kho māro pāpimā—“jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyi. Dutiyamārakathā niṭṭhitā. 14 11. Bhaddavaggiyavatthu Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena uruvelā tena cārikaṁ pakkāmi. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena tiṁsamattā bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā tasmiṁ vanasaṇḍe paricārenti. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā vesī tesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṁ ādāya palāyittha. Atha kho te sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṁ karontā, taṁ itthiṁ gavesantā, taṁ vanasaṇḍaṁ āhiṇḍantā addasaṁsu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“api, bhante, bhagavā ekaṁ itthiṁ passeyyā”ti? “Kiṁ pana vo, kumārā, itthiyā”ti? “Idha mayaṁ, bhante, tiṁsamattā bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā imasmiṁ vanasaṇḍe paricārimhā. Ekassa pajāpati nāhosi; tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā, bhante, vesī amhesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṁ ādāya palāyittha. Te mayaṁ, bhante, sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṁ karontā, taṁ itthiṁ gavesantā, imaṁ vanasaṇḍaṁ āhiṇḍāmā”ti. “Taṁ kiṁ maññatha vo, kumārā, katamaṁ nu kho tumhākaṁ varaṁ—yaṁ vā tumhe itthiṁ gaveseyyātha, yaṁ vā attānaṁ gaveseyyāthā”ti? “Etadeva, bhante, amhākaṁ varaṁ yaṁ mayaṁ attānaṁ gaveseyyāmā”ti. “Tena hi vo, kumārā, nisīdatha, dhammaṁ vo desessāmī”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho te bhaddavaggiyā sahāyakā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Tesaṁ bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva tesaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Bhaddavaggiyasahāyakānaṁ vatthu niṭṭhitaṁ. Dutiyabhāṇavāro. 15 12. Uruvelapāṭihāriyakathā Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena uruvelā tadavasari. Tena kho pana samayena uruvelāyaṁ tayo jaṭilā paṭivasanti—uruvelakassapo, nadīkassapo, gayākassapoti. Tesu uruvelakassapo jaṭilo pañcannaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Nadīkassapo jaṭilo tiṇṇaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Gayākassapo jaṭilo dvinnaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti, vināyako aggo pamukho pāmokkho. Atha kho bhagavā yena uruvelakassapassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca—“sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre”ti? “Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesī”ti. Dutiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca—“sace te, kassapa, 956 --- pli-tv-kd1 1:15 agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre”ti? “Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesī”ti. Tatiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca—“sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre”ti? “Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesī”ti. “Appeva maṁ na viheṭheyya, iṅgha tvaṁ, kassapa, anujānāhi agyāgāran”ti. “Vihara, mahāsamaṇa, yathāsukhan”ti. Atha kho bhagavā agyāgāraṁ pavisitvā tiṇasanthārakaṁ paññapetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Addasā kho so nāgo bhagavantaṁ paviṭṭhaṁ, disvāna dummano padhūpāyi. Atha kho bhagavato etadahosi—“yannūnāhaṁ imassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṁsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṁ pariyādiyeyyan”ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā padhūpāyi. Atha kho so nāgo makkhaṁ asahamāno pajjali. Bhagavāpi tejodhātuṁ samāpajjitvā pajjali. Ubhinnaṁ sajotibhūtānaṁ agyāgāraṁ ādittaṁ viya hoti sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. Atha kho te jaṭilā agyāgāraṁ parivāretvā evamāhaṁsu—“abhirūpo vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyatī”ti. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena tassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṁsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṁ pariyādiyitvā patte pakkhipitvā uruvelakassapassa jaṭilassa dassesi—“ayaṁ te, kassapa, nāgo pariyādinno assa tejasā tejo”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma caṇḍassa nāgarājassa iddhimato āsivisassa ghoravisassa tejasā tejaṁ pariyādiyissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Nerañjarāyaṁ bhagavā, Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ avoca; “Sace te kassapa agaru, Viharemu ajjaṇho aggisālamhī”ti. “Na kho me mahāsamaṇa garu, Phāsukāmova taṁ nivāremi; Caṇḍettha nāgarājā, Iddhimā āsiviso ghoraviso; So taṁ mā viheṭhesī”ti. “Appeva maṁ na viheṭheyya, Iṅgha tvaṁ kassapa anujānāhi agyāgāran”ti; Dinnanti naṁ viditvā, Abhīto pāvisi bhayamatīto. Disvā isiṁ paviṭṭhaṁ, Ahināgo dummano padhūpāyi; Sumanamanaso adhimano, Manussanāgopi tattha padhūpāyi. Makkhañca asahamāno, Ahināgo pāvakova pajjali; Tejodhātusukusalo, Manussanāgopi tattha pajjali. Ubhinnaṁ sajotibhūtānaṁ, Agyāgāraṁ ādittaṁ hoti sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ; Udicchare jaṭilā, “Abhirūpo vata bho mahāsamaṇo; Nāgena viheṭhiyatī”ti bhaṇanti. Atha tassā rattiyā accayena, Hatā nāgassa acciyo honti; Iddhimato pana ṭhitā, Anekavaṇṇā acciyo honti. Nīlā atha lohitikā, Mañjiṭṭhā pītakā phalikavaṇṇāyo; Aṅgīrasassa kāye, Anekavaṇṇā acciyo honti. Pattamhi odahitvā, Ahināgaṁ brāhmaṇassa dassesi; “Ayaṁ te kassapa nāgo, Pariyādinno assa tejasā tejo”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno bhagavantaṁ etadavoca—“idheva, mahāsamaṇa, vihara, ahaṁ te dhuvabhattenā”ti. Paṭhamaṁ pāṭihāriyaṁ. 16 Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa assamassa avidūre aññatarasmiṁ vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho cattāro mahārājāno abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṁsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Ke nu kho te, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṁsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā”ti. “Ete kho, kassapa, cattāro mahārājāno yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu dhammassavanāyā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cattāropi mahārājāno upasaṅkamissanti dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā 957 --- pli-tv-kd1 1:16 tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Dutiyaṁ pāṭihāriyaṁ. 17 Atha kho sakko devānamindo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Eso kho, kassapa, sakko devānamindo yenāhaṁ tenupasaṅkami dhammassavanāyā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Tatiyaṁ pāṭihāriyaṁ. 18 Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho, purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? “Eso kho, kassapa, brahmā sahampati yenāhaṁ tenupasaṅkami dhammassavanāyā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma brahmāpi sahampati upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Catutthaṁ pāṭihāriyaṁ. 19 Tena kho pana samayena uruvelakassapassa jaṭilassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya abhikkamitukāmā honti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya abhikkamissanti. Sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṁ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati. Aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṁ gantvā tato piṇḍapātaṁ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṁ akāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Kiṁ nu kho, mahāsamaṇa, hiyyo nāgamāsi? Api ca mayaṁ taṁ sarāma—kiṁ nu kho mahāsamaṇo nāgacchatīti? Khādanīyassa ca bhojanīyassa ca te paṭivīso ṭhapito”ti. “Nanu te, kassapa, etadahosi—‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya abhikkamissanti, sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṁ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati, aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’ti. So kho ahaṁ, kassapa, tava cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṁ gantvā tato piṇḍapātaṁ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṁ akāsin”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cetasāpi cittaṁ pajānissati, na tveva ca kho arahā yathā 958 --- pli-tv-kd1 1:19 ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Pañcamaṁ pāṭihāriyaṁ. 20 Tena kho pana samayena bhagavato paṁsukūlaṁ uppannaṁ hoti. Atha kho bhagavato etadahosi—“kattha nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ dhoveyyan”ti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṁ khaṇitvā bhagavantaṁ etadavoca—“idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ dhovatū”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ parimaddeyyan”ti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi—“idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ parimaddatū”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“kimhi nu kho ahaṁ ālambitvā uttareyyan”ti? Atha kho kakudhe adhivatthā devatā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṁ onāmesi—“idha, bhante, bhagavā ālambitvā uttaratū”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ vissajjeyyan”ti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi—“idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ vissajjetū”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca—“kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. Kiṁ nu kho, mahāsamaṇa, nāyaṁ pubbe idha pokkharaṇī, sāyaṁ idha pokkharaṇī. Nayimā silā pubbe upanikkhittā. Kenimā silā upanikkhittā? Nayimassa kakudhassa pubbe sākhā onatā, sāyaṁ sākhā onatā”ti. “Idha me, kassapa, paṁsukūlaṁ uppannaṁ ahosi. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi—‘kattha nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ dhoveyyan’ti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṁ khaṇitvā maṁ etadavoca—‘idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ dhovatū’ti. Sāyaṁ, kassapa, amanussena pāṇinā khaṇitā pokkharaṇī. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi—‘kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ parimaddeyyan’ti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi—‘idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ parimaddatū’ti. Sāyaṁ, kassapa, amanussena upanikkhittā silā. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi—‘kimhi nu kho ahaṁ ālambitvā uttareyyan’ti? Atha kho, kassapa, kakudhe adhivatthā devatā mama cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṁ onāmesi—‘idha, bhante, bhagavā ālambitvā uttaratū’ti. Svāyaṁ āharahattho kakudho. Tassa mayhaṁ, kassapa, etadahosi—‘kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ vissajjeyyan’ti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi—‘idha, bhante, bhagavā paṁsukūlaṁ vissajjetū’ti. Sāyaṁ, kassapa, amanussena upanikkhittā silā” Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo veyyāvaccaṁ karissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi—“kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. “Gaccha tvaṁ, kassapa, āyāmahan”ti uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ uyyojetvā yāya jambuyā “jambudīpo” paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ agyāgāre nisinnaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca—“katamena tvaṁ, mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṁ tayā paṭhamataraṁ pakkanto, so tvaṁ paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno”ti. “Idhāhaṁ, kassapa, taṁ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṁ kho, kassapa, jambuphalaṁ vaṇṇasampannaṁ gandhasampannaṁ rasasampannaṁ. Sace ākaṅkhasi paribhuñjā”ti. “Alaṁ, mahāsamaṇa, tvaṁyeva taṁ arahasi, tvaṁyeva taṁ paribhuñjāhī”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṁ paṭhamataraṁ uyyojetvā yāya jambuyā ‘jambudīpo’ 959 --- pli-tv-kd1 1:20 paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁyeva vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi—“kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. “Gaccha tvaṁ, kassapa, āyāmahan”ti uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ uyyojetvā yāya jambuyā “jambudīpo” paññāyati, tassā avidūre ambo …pe… tassā avidūre āmalakī …pe… tassā avidūre harītakī …pe… tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ agyāgāre nisinnaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca—“katamena tvaṁ, mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṁ tayā paṭhamataraṁ pakkanto, so tvaṁ paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno”ti. “Idhāhaṁ, kassapa, taṁ uyyojetvā tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṁ kho, kassapa, pāricchattakapupphaṁ vaṇṇasampannaṁ gandhasampannaṁ. Sace ākaṅkhasi gaṇhā”ti. “Alaṁ, mahāsamaṇa, tvaṁyeva taṁ arahasi, tvaṁyeva taṁ gaṇhā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṁ paṭhamataraṁ uyyojetvā tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṁ paricaritukāmā na sakkonti kaṭṭhāni phāletuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma kaṭṭhāni phāletun”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca—“phāliyantu, kassapa, kaṭṭhānī”ti. “Phāliyantu, mahāsamaṇā”ti. Sakideva pañca kaṭṭhasatāni phāliyiṁsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma kaṭṭhānipi phāliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṁ paricaritukāmā na sakkonti aggiṁ ujjaletuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma aggiṁ ujjaletun”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca—“ujjaliyantu, kassapa, aggī”ti. “Ujjaliyantu, mahāsamaṇā”ti. Sakideva pañca aggisatāni ujjaliyiṁsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi ujjaliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṁ paricaritvā na sakkonti aggiṁ vijjhāpetuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma aggiṁ vijjhāpetun”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca—“vijjhāyantu, kassapa, aggī”ti. “Vijjhāyantu, mahāsamaṇā”ti. Sakideva pañca aggisatāni vijjhāyiṁsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi vijjhāyissanti, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena te jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye najjā nerañjarāya ummujjantipi, nimujjantipi, ummujjananimujjanampi karonti. Atha kho bhagavā pañcamattāni mandāmukhisatāni abhinimmini, yattha te jaṭilā uttaritvā visibbesuṁ. Atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etadahosi—“nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathayimā mandāmukhiyo nimmitā”ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma tāva bahū mandāmukhiyopi abhinimminissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Tena kho pana samayena mahā akālamegho pāvassi, mahā udakavāhako sañjāyi. Yasmiṁ padese bhagavā viharati, so padeso udakena na otthaṭo hoti. Atha kho bhagavato etadahosi—“yannūnāhaṁ samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkameyyan”ti. Atha kho bhagavā samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkami. Atha kho uruvelakassapo 960 --- pli-tv-kd1 1:20 jaṭilo—“mā heva kho mahāsamaṇo udakena vūḷho ahosī”ti nāvāya sambahulehi jaṭilehi saddhiṁ yasmiṁ padese bhagavā viharati taṁ padesaṁ agamāsi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkamantaṁ, disvāna bhagavantaṁ etadavoca—“idaṁ nu tvaṁ, mahāsamaṇā”ti? “Ayamahamasmi, kassapā”ti bhagavā vehāsaṁ abbhuggantvā nāvāya paccuṭṭhāsi. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi—“mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma udakampi na pavāhissati, na tveva ca kho arahā yathā ahan”ti. Atha kho bhagavato etadahosi—“cirampi kho imassa moghapurisassa evaṁ bhavissati—‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, na tveva ca kho arahā yathā ahan’ti; yannūnāhaṁ imaṁ jaṭilaṁ saṁvejeyyan”ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etadavoca—“neva ca kho tvaṁ, kassapa, arahā, nāpi arahattamaggasamāpanno. Sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṁ arahā vā assasi, arahattamaggaṁ vā samāpanno”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca—“labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. “Tvaṁ khosi, kassapa, pañcannaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako vināyako aggo pamukho pāmokkho. Tepi tāva apalokehi, yathā te maññissanti tathā te karissantī”ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo yena te jaṭilā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te jaṭile etadavoca—“icchāmahaṁ, bho, mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carituṁ, yathā bhavanto maññanti tathā karontū”ti. “Cirapaṭikā mayaṁ, bho, mahāsamaṇe abhippasannā, sace bhavaṁ, mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissati, sabbeva mayaṁ mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissāmā”ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Addasā kho nadīkassapo jaṭilo kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi—“mā heva me bhātuno upasaggo ahosī”ti. Jaṭile pāhesi—“gacchatha me bhātaraṁ jānāthā”ti. Sāmañca tīhi jaṭilasatehi saddhiṁ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ uruvelakassapaṁ etadavoca—“idaṁ nu kho, kassapa, seyyo”ti? “Āmāvuso, idaṁ seyyo”ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Addasā kho gayākassapo jaṭilo kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi—“mā heva me bhātūnaṁ upasaggo ahosī”ti. Jaṭile pāhesi—“gacchatha me bhātaro jānāthā”ti. Sāmañca dvīhi jaṭilasatehi saddhiṁ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ uruvelakassapaṁ etadavoca—“idaṁ nu kho, kassapa, seyyo”ti? “Āmāvuso, idaṁ seyyo”ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihutamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. Bhagavato adhiṭṭhānena pañca kaṭṭhasatāni na phāliyiṁsu, phāliyiṁsu; aggī na ujjaliyiṁsu, ujjaliyiṁsu; na vijjhāyiṁsu, vijjhāyiṁsu; pañcamandāmukhisatāni abhinimmini. Etena nayena aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni 961 --- pli-tv-kd1 1:20 honti. 21 Atha kho bhagavā uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena gayāsīsaṁ tena pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tatra sudaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse saddhiṁ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“Sabbaṁ, bhikkhave, ādittaṁ. Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ ādittaṁ? Cakkhu ādittaṁ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṁ ādittaṁ, cakkhusamphasso āditto, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Sotaṁ ādittaṁ, saddā ādittā, sotaviññāṇaṁ ādittaṁ, sotasamphasso āditto, yamidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Ghānaṁ ādittaṁ, gandhā ādittā, ghānaviññāṇaṁ ādittaṁ, ghānasamphasso āditto, yamidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṁ ādittaṁ jivhāsamphasso āditto, yamidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā, kāyaviññāṇaṁ ādittaṁ kāyasamphasso āditto, yamidaṁ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṁ ādittaṁ manosamphasso āditto, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. Kena ādittaṁ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi. Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yamidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati …pe… ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati …pe… kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yamidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. Ādittapariyāyasuttaṁ niṭṭhitaṁ. Uruvelapāṭihāriyaṁ tatiyabhāṇavāro niṭṭhito. 22 13. Bimbisārasamāgamakathā Atha kho bhagavā gayāsīse yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati laṭṭhivane suppatiṭṭhe cetiye. Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro—“samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito rājagahaṁ anuppatto rājagahe viharati laṭṭhivane suppatiṭṭhe cetiye. Taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato—itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho 962 --- pli-tv-kd1 1:22 vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro dvādasanahutehi māgadhikehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Tepi kho dvādasanahutā māgadhikā brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha kho tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṁ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ caratī”ti? Atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṁ uruvelakassapaṁ gāthāya ajjhabhāsi—“Kimeva disvā uruvelavāsi, Pahāsi aggiṁ kisakovadāno; Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, Kathaṁ pahīnaṁ tava aggihuttan”ti. “Rūpe ca sadde ca atho rase ca, Kāmitthiyo cābhivadanti yaññā; Etaṁ malanti upadhīsu ñatvā, Tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin”ti. “Ettheva te mano na ramittha, (kassapāti bhagavā) Rūpesu saddesu atho rasesu; Atha ko carahi devamanussaloke, Rato mano kassapa brūhi metan”ti. “Disvā padaṁ santamanūpadhīkaṁ, Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; Anaññathābhāvimanaññaneyyaṁ, Tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin”ti. Atha kho āyasmā uruvelakassapo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca—“satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmi; satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī”ti. Atha kho tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etadahosi—“uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ caratī”ti. Atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ cetasā cetoparivitakkamaññāya anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evameva ekādasanahutānaṁ māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ bimbisārappamukhānaṁ tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. Ekanahutaṁ upāsakattaṁ paṭivedesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṁ etadavoca—“pubbe me, bhante, kumārassa sato pañca assāsakā ahesuṁ, te me etarahi samiddhā. Pubbe me, bhante, kumārassa sato etadahosi—‘aho vata maṁ rajje abhisiñceyyun’ti, ayaṁ kho me, bhante, paṭhamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tassa ca me vijitaṁ arahaṁ sammāsambuddho okkameyyā’ti, ayaṁ kho me, bhante, dutiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tañcāhaṁ bhagavantaṁ payirupāseyyan’ti, ayaṁ kho me, bhante, tatiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘So ca me bhagavā dhammaṁ deseyyā’ti, ayaṁ kho me, bhante, catuttho assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ‘Tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ ājāneyyan’ti, ayaṁ kho me, bhante, pañcamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. Pubbe me, bhante, kumārassa sato ime pañca assāsakā 963 --- pli-tv-kd1 1:22 ahesuṁ, te me etarahi samiddhā. Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya—‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ, adhivāsetu ca me, bhante, bhagavā, svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi—“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ pāvisi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tena kho pana samayena sakko devānamindo māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa purato purato gacchati imā gāthāyo gāyamāno—“Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Tiṇṇo tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Santo santehi saha purāṇajaṭilehi, Vippamutto vippamuttehi; Siṅgīnikkhasavaṇṇo, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. Dasavāso dasabalo, Dasadhammavidū dasabhi cupeto; So dasasataparivāro, Rājagahaṁ pāvisi bhagavā”ti. Manussā sakkaṁ devānamindaṁ passitvā evamāhaṁsu—“abhirūpo vatāyaṁ māṇavako, dassanīyo vatāyaṁ māṇavako, pāsādiko vatāyaṁ māṇavako. Kassa nu kho ayaṁ māṇavako”ti? Evaṁ vutte, sakko devānamindo te manusse gāthāya ajjhabhāsi—“Yo dhīro sabbadhi danto, suddho appaṭipuggalo; Arahaṁ sugato loke, tassāhaṁ paricārako”ti. Atha kho bhagavā yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnassa kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi—“kattha nu kho bhagavā vihareyya? Yaṁ assa gāmato neva atidūre na accāsanne, gamanāgamanasampannaṁ, atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ, rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ, manussarāhasseyyakaṁ, paṭisallānasāruppan”ti. Atha kho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etadahosi—“idaṁ kho amhākaṁ veḷuvanaṁ uyyānaṁ gāmato neva atidūre na accāsanne gamanāgamanasampannaṁ atthikānaṁ atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ divā appākiṇṇaṁ rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ manussarāhasseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ. Yannūnāhaṁ veḷuvanaṁ uyyānaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyyan”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro sovaṇṇamayaṁ bhiṅkāraṁ gahetvā bhagavato oṇojesi—“etāhaṁ, bhante, veḷuvanaṁ uyyānaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī”ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṁ. Atha kho bhagavā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ārāman”ti. Bimbisārasamāgamakathā niṭṭhitā. 23 14. Sāriputtamoggallānapabbajjākathā Tena kho pana samayena sañcayo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ aḍḍhateyyehi paribbājakasatehi. Tena kho pana samayena sāriputtamoggallānā sañcaye paribbājake brahmacariyaṁ caranti. Tehi 964 --- pli-tv-kd1 1:23 katikā katā hoti—“yo paṭhamaṁ amataṁ adhigacchati, so itarassa ārocetū”ti. Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena, okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. Addasā kho sāriputto paribbājako āyasmantaṁ assajiṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṁ iriyāpathasampannaṁ. Disvānassa etadahosi—“ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ayaṁ tesaṁ bhikkhu aññataro. Yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā puccheyyaṁ—‘kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’”ti? Atha kho sāriputtassa paribbājakassa etadahosi—“akālo kho imaṁ bhikkhuṁ pucchituṁ, antaragharaṁ paviṭṭho piṇḍāya carati. Yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṁ, atthikehi upaññātaṁ maggan”ti. Atha kho āyasmā assaji rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. Atha kho sāriputtopi paribbājako yenāyasmā assaji tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sāriputto paribbājako āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca—“vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī”ti? “Atthāvuso, mahāsamaṇo sakyaputto sakyakulā pabbajito, tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemī”ti. “Kiṁvādī panāyasmato satthā, kimakkhāyī”ti? “Ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito, adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na tāhaṁ sakkomi vitthārena dhammaṁ desetuṁ, api ca te saṅkhittena atthaṁ vakkhāmī”ti. Atha kho sāriputto paribbājako āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca—“hotu, āvuso—Appaṁ vā bahuṁ vā bhāsassu, Atthaṁyeva me brūhi; Attheneva me attho, Kiṁ kāhasi byañjanaṁ bahun”ti. Atha kho āyasmā assaji sāriputtassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi—“Ye dhammā hetuppabhavā, Tesaṁ hetuṁ tathāgato āha; Tesañca yo nirodho, Evaṁvādī mahāsamaṇo”ti. Atha kho sāriputtassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. “Eseva dhammo yadi tāvadeva, Paccabyattha padamasokaṁ; Adiṭṭhaṁ abbhatītaṁ, Bahukehi kappanahutehī”ti. Atha kho sāriputto paribbājako yena moggallāno paribbājako tenupasaṅkami. Addasā kho moggallāno paribbājako sāriputtaṁ paribbājakaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna sāriputtaṁ paribbājakaṁ etadavoca—“vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kacci no tvaṁ, āvuso, amataṁ adhigato”ti? “Āmāvuso, amataṁ adhigato”ti. “Yathākathaṁ pana tvaṁ, āvuso, amataṁ adhigato”ti? “Idhāhaṁ, āvuso, addasaṁ assajiṁ bhikkhuṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṁ iriyāpathasampannaṁ. Disvāna me etadahosi—‘ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ayaṁ tesaṁ bhikkhu aññataro. Yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā puccheyyaṁ—kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesī’ti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi—‘akālo kho imaṁ bhikkhuṁ pucchituṁ antaragharaṁ paviṭṭho piṇḍāya carati, yannūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṁ atthikehi upaññātaṁ maggan’ti. Atha kho, āvuso, assaji bhikkhu rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. Atha khvāhaṁ, āvuso, yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā assajinā bhikkhunā saddhiṁ sammodiṁ, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ. Ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ, āvuso, assajiṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ—‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṁsi tvaṁ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā 965 --- pli-tv-kd1 1:23 tvaṁ dhammaṁ rocesī’ti? ‘Atthāvuso, mahāsamaṇo sakyaputto sakyakulā pabbajito, tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemī’ti. ‘Kiṁvādī panāyasmato satthā kimakkhāyī’ti. ‘Ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na tāhaṁ sakkomi vitthārena dhammaṁ desetuṁ, api ca te saṅkhittena atthaṁ vakkhāmī’ti. Atha khvāhaṁ, āvuso, assajiṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ—‘hotu, āvuso, Appaṁ vā bahuṁ vā bhāsassu, Atthaṁyeva me brūhi; Attheneva me attho, Kiṁ kāhasi byañjanaṁ bahun’ti. Atha kho, āvuso, assaji bhikkhu imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi—‘Ye dhammā hetuppabhavā, Tesaṁ hetuṁ tathāgato āha; Tesañca yo nirodho, Evaṁvādī mahāsamaṇo’”ti. Atha kho moggallānassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti. Eseva dhammo yadi tāvadeva, Paccabyattha padamasokaṁ; Adiṭṭhaṁ abbhatītaṁ, Bahukehi kappanahutehī”ti. 24 Atha kho moggallāno paribbājako sāriputtaṁ paribbājakaṁ etadavoca—“gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Imāni kho, āvuso, aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni amhe nissāya amhe sampassantā idha viharanti, tepi tāva apalokema. Yathā te maññissanti, tathā te karissantī”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena te paribbājakā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā te paribbājake etadavocuṁ—“gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Mayaṁ āyasmante nissāya āyasmante sampassantā idha viharāma, sace āyasmantā mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissanti, sabbeva mayaṁ mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissāmā”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena sañcayo paribbājako tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā sañcayaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ—“gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Alaṁ, āvuso, mā agamittha, sabbeva tayo imaṁ gaṇaṁ pariharissāmā”ti. Dutiyampi kho …pe… tatiyampi kho sāriputtamoggallānā sañcayaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ—“gacchāma mayaṁ, āvuso, bhagavato santike, so no bhagavā satthā”ti. “Alaṁ, āvuso, mā agamittha, sabbeva tayo imaṁ gaṇaṁ pariharissāmā”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā tāni aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni ādāya yena veḷuvanaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Sañcayassa pana paribbājakassa tattheva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. Addasā kho bhagavā sāriputtamoggallāne dūratova āgacchante, disvāna bhikkhū āmantesi—“ete, bhikkhave, dve sahāyakā āgacchanti, kolito upatisso ca. Etaṁ me sāvakayugaṁ bhavissati aggaṁ bhaddayugan”ti. Gambhīre ñāṇavisaye, Anuttare upadhisaṅkhaye; Vimutte appatte veḷuvanaṁ, Atha ne satthā byākāsi. “Ete dve sahāyakā, Āgacchanti kolito upatisso ca; Etaṁ me sāvakayugaṁ, Bhavissati aggaṁ bhaddayugan”ti. Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ—“labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan”ti. “Etha bhikkhavo”ti bhagavā avoca—“svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Sāva tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. 14.1. Abhiññātānaṁpabbajjā Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā māgadhikā kulaputtā bhagavati brahmacariyaṁ caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“aputtakatāya paṭipanno samaṇo gotamo, vedhabyāya paṭipanno samaṇo gotamo, kulupacchedāya paṭipanno samaṇo gotamo, idāni anena jaṭilasahassaṁ pabbājitaṁ, imāni ca aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni sañcayāni pabbājitāni. Ime ca abhiññātā abhiññātā māgadhikā kulaputtā samaṇe gotame brahmacariyaṁ carantī”ti. Apissu bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti—“Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṁ giribbajaṁ; Sabbe sañcaye netvāna, kaṁsu dāni nayissatī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, so saddo ciraṁ bhavissati, sattāhameva bhavissati, sattāhassa accayena antaradhāyissati. Tena hi, bhikkhave, ye tumhe imāya 966 --- pli-tv-kd1 1:24 gāthāya codenti—‘Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṁ giribbajaṁ; Sabbe sañcaye netvāna, kaṁsu dāni nayissatī’ti. Te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha—‘Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā; Dhammena nayamānānaṁ, kā usūyā vijānatan’”ti. Tena kho pana samayena manussā bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti—“Āgato kho mahāsamaṇo, māgadhānaṁ giribbajaṁ; Sabbe sañcaye netvāna, kaṁsu dāni nayissatī”ti. Bhikkhū te manusse imāya gāthāya paṭicodenti—“Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā; Dhammena nayamānānaṁ, kā usūyā vijānatan”ti. Manussā dhammena kira samaṇā sakyaputtiyā nenti no adhammenāti sattāhameva so saddo ahosi, sattāhassa accayena antaradhāyi. Sāriputtamoggallānapabbajjākathā niṭṭhitā. Catutthabhāṇavāro niṭṭhito. 25 15. Upajjhāyavattakathā Tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakā anācariyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ, uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti seyyathāpi brāhmaṇā brāhmaṇabhojane”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ, uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissantī”ti. Atha kho te bhikkhū …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi—“saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti, bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharantī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, bhikkhave, tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparisāyanīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti, bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṁ, bhikkhave, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū 967 --- pli-tv-kd1 1:25 āmantesi—“Anujānāmi, bhikkhave, upajjhāyaṁ. Upajjhāyo, bhikkhave, saddhivihārikamhi puttacittaṁ upaṭṭhapessati, saddhivihāriko upajjhāyamhi pitucittaṁ upaṭṭhapessati. Evaṁ te aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṁ dhammavinaye vuḍḍhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjissanti. Evañca pana, bhikkhave, upajjhāyo gahetabbo—ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘upajjhāyo me, bhante, hohi; upajjhāyo me, bhante, hohi; upajjhāyo me, bhante, hohī’ti. Sāhūti vā lahūti vā opāyikanti vā patirūpanti vā pāsādikena sampādehīti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na gahito hoti upajjhāyo. Saddhivihārikena, bhikkhave, upajjhāyamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Kālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace upajjhāyo gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṁ ākaṅkhati, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ. Nātidūre gantabbaṁ, nāccāsanne gantabbaṁ, pattapariyāpannaṁ paṭiggahetabbaṁ. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Upajjhāyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ; cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ, cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace upajjhāyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace upajjhāyo jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya upajjhāyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena 968 --- pli-tv-kd1 1:25 jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisitabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo. Yasmiṁ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo. Pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā. Kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo. Apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, 969 --- pli-tv-kd1 1:25 saddhivihārikena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, saddhivihārikena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyo garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace upajjhāyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace upajjhāyo mānattāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace upajjhāyo abbhānāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho upajjhāyassa kammaṁ kattukāmo hoti tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṁ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyo sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, saddhivihārikena dhovitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, saddhivihārikena kātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace upajjhāyassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, saddhivihārikena pacitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa rajanaṁ paciyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, saddhivihārikena rajitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Na upajjhāyaṁ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṁ dātabbaṁ, na ekaccassa cīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā chedetabbā, na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ, na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo; na upajjhāyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo; na susānaṁ gantabbaṁ; na disā pakkamitabbā. Sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Upajjhāyavattaṁ niṭṭhitaṁ. 26 16. Saddhivihārikavattakathā “Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihārikamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihāriko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace upajjhāyassa patto hoti, saddhivihārikassa patto na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa patto dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa patto uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa cīvaraṁ hoti, saddhivihārikassa cīvaraṁ na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa cīvaraṁ dātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ uppajjiyethāti. Sace upajjhāyassa parikkhāro hoti, saddhivihārikassa parikkhāro na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa parikkhāro uppajjiyethāti. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace saddhivihāriko gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ 970 --- pli-tv-kd1 1:26 dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ; cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ, cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, saddhivihāriko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace saddhivihāriko nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace saddhivihāriko jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā saddhivihārikassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā. Jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Yasmiṁ vihāre saddhivihāriko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā 971 --- pli-tv-kd1 1:26 papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace saddhivihārikassa anabhirati uppannā hoti, upajjhāyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihāriko garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko mūlāyapaṭikassanāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace saddhivihāriko mānattāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace saddhivihāriko abbhānāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihāriko sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ dhoveyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ kareyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace saddhivihārikassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ paceyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa rajanaṁ paciyethāti. Sace saddhivihārikassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ, evaṁ rajeyyāsīti, ussukkaṁ vā 972 --- pli-tv-kd1 1:26 kātabbaṁ—kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ. Na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Saddhivihārikavattaṁ niṭṭhitaṁ. 27 17. Paṇāmitakathā Tena kho pana samayena saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattissantī”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattantī”ti? “saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma, bhikkhave, saddhivihārikā upajjhāyesu na sammā vattissantīti …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, saddhivihārikena upajjhāyamhi na sammā vattitabbaṁ. Yo na sammā vatteyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Neva sammā vattanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, asammāvattantaṁ paṇāmetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, paṇāmetabbo—‘paṇāmemi tan’ti vā, ‘māyidha paṭikkamī’ti vā, ‘nīhara te pattacīvaran’ti vā, ‘nāhaṁ tayā upaṭṭhātabbo’ti vā, kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, paṇāmito hoti saddhivihāriko; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na paṇāmito hoti saddhivihāriko”ti. Tena kho pana samayena saddhivihārikā paṇāmitā na khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamāpetun”ti. Neva khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṇāmitena na khamāpetabbo. Yo na khamāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena upajjhāyā khamāpiyamānā na khamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamitun”ti. Neva khamanti. Saddhivihārikā pakkamantipi vibbhamantipi titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Na, bhikkhave, khamāpiyamānena na khamitabbaṁ. Yo na khameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena upajjhāyā sammāvattantaṁ paṇāmenti, asammāvattantaṁ na paṇāmenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sammāvattanto paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, asammāvattanto na paṇāmetabbo. Yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassāti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo. Upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo. Upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṁ paṇāmetuṁ. Upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṁ paṇāmetuṁ. Upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ paṇāmento upajjhāyo 973 --- pli-tv-kd1 1:27 sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ paṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hotī”ti. 28 Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū na icchiṁsu pabbājetuṁ. So bhikkhūsu pabbajjaṁ alabhamāno kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasā kho bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ kisaṁ lūkhaṁ dubbaṇṇaṁ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṁ dhamanisanthatagattaṁ, disvāna bhikkhū āmantesi—“kiṁ nu kho so, bhikkhave, brāhmaṇo kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto”ti? “Eso, bhante, brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū na icchiṁsu pabbājetuṁ. So bhikkhūsu pabbajjaṁ alabhamāno kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“ko nu kho, bhikkhave, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarasī”ti? Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca—“ahaṁ kho, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarāmī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, sāriputta, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarasī”ti? “Idha me, bhante, so brāhmaṇo rājagahe piṇḍāya carantassa kaṭacchubhikkhaṁ dāpesi. Imaṁ kho ahaṁ, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarāmī”ti. “Sādhu sādhu, sāriputta, kataññuno hi, sāriputta, sappurisā katavedino. Tena hi tvaṁ, sāriputta, taṁ brāhmaṇaṁ pabbājehi upasampādehī”ti. “Kathāhaṁ, bhante, taṁ brāhmaṇaṁ pabbājemi upasampādemī”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“yā sā, bhikkhave, mayā tīhi saraṇagamanehi upasampadā anuññātā, taṁ ajjatagge paṭikkhipāmi. Anujānāmi, bhikkhave, ñatticatutthena kammena upasampādetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, upasampādetabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 29 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upasampannasamanantarā anācāraṁ ācarati. Bhikkhū evamāhaṁsu—“māvuso, evarūpaṁ akāsi, netaṁ kappatī”ti. So evamāha—“nevāhaṁ āyasmante yāciṁ upasampādetha manti. Kissa maṁ tumhe ayācitā upasampāditthā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ayācitena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yācitena upasampādetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, yācitabbo. Tena upasampadāpekkhena saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘saṅghaṁ, bhante, upasampadaṁ yācāmi, ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāyā’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ 974 --- pli-tv-kd1 1:29 itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 30 Tena kho pana samayena rājagahe paṇītānaṁ bhattānaṁ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Atha kho aññatarassa brāhmaṇassa etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūnāhaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyan”ti. Atha kho so brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. Tasmiṁ pabbajite bhattapaṭipāṭi khīyittha. Bhikkhū evamāhaṁsu—“ehi dāni, āvuso, piṇḍāya carissāmā”ti. So evamāha—“nāhaṁ, āvuso, etaṅkāraṇā pabbajito piṇḍāya carissāmīti. Sace me dassatha bhuñjissāmi, no ce me dassatha vibbhamissāmī”ti. “Kiṁ pana tvaṁ, āvuso, udarassa kāraṇā pabbajito”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhu evaṁ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissatī”ti. Te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, udarassa kāraṇā pabbajito”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, evaṁ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissasi. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, upasampādentena cattāro nissaye ācikkhituṁ—piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho—saṅghabhattaṁ, uddesabhattaṁ, nimantanaṁ, salākabhattaṁ, pakkhikaṁ, uposathikaṁ, pāṭipadikaṁ. Paṁsukūlacīvaraṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho—khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅgaṁ. Rukkhamūlasenāsanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho—vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṁ, guhā. Pūtimuttabhesajjaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo; atirekalābho—sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitan”ti. Upajjhāyavattabhāṇavāro niṭṭhito pañcamo. 31 18. Ācariyavattakathā Tena kho pana samayena aññataro māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Tassa bhikkhū paṭikacceva nissaye ācikkhiṁsu. So evamāha—“sace me, bhante, pabbajite nissaye ācikkheyyātha, abhirameyyāmahaṁ. Na dānāhaṁ, bhante, pabbajissāmi; jegucchā me nissayā paṭikūlā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṭikacceva nissayā ācikkhitabbā. Yo ācikkheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, upasampannasamanantarā nissaye ācikkhitun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū duvaggenapi tivaggenapi gaṇena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ūnadasavaggena gaṇena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dasavaggena vā atirekadasavaggena vā gaṇena upasampādetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū ekavassāpi duvassāpi saddhivihārikaṁ upasampādenti. Āyasmāpi upaseno vaṅgantaputto ekavasso saddhivihārikaṁ upasampādesi. So vassaṁvuṭṭho duvasso ekavassaṁ saddhivihārikaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Āciṇṇaṁ kho panetaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ etadavoca—“kacci, bhikkhu, khamanīyaṁ, kacci 975 --- pli-tv-kd1 1:31 yāpanīyaṁ, kacci tvaṁ appakilamathena addhānaṁ āgato”ti? “Khamanīyaṁ, bhagavā, yāpanīyaṁ, bhagavā. Appakilamathena mayaṁ, bhante, addhānaṁ āgatā”ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti, kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti; atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti; no anatthasaṁhitaṁ. Anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti— dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upasenaṁ vaṅgantaputtaṁ etadavoca— “kativassosi tvaṁ, bhikkhū”ti? “Duvassohaṁ, bhagavā”ti. “Ayaṁ pana bhikkhu kativasso”ti? “Ekavasso, bhagavā”ti. “Kiṁ tāyaṁ bhikkhu hotī”ti? “Saddhivihāriko me, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā—“ananucchavikaṁ, moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. Kathañhi nāma tvaṁ, moghapurisa, aññehi ovadiyo anusāsiyo aññaṁ ovadituṁ anusāsituṁ maññissasi. Atilahuṁ kho tvaṁ, moghapurisa, bāhullāya āvatto, yadidaṁ gaṇabandhikaṁ. Netaṁ, moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, ūnadasavassena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā upasampādenti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā. Dissanti upajjhāyā abyattā, saddhivihārikā byattā. Dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā. Dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto. Aññataropi aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁyeva titthāyatanaṁ saṅkami. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā upasampādessanti. Dissanti upajjhāyā bālā saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā upasampādenti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… “kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā upasampādessanti. Dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā abyattā saddhivihārikā byattā, dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, bālena abyattena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetun”ti. 32 Tena kho pana samayena bhikkhū upajjhāyesu pakkantesupi vibbhantesupi kālaṅkatesupi pakkhasaṅkantesupi anācariyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, uparikhādanīyepi uparisāyanīyepi uparipānīyepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti; manussānaṁ bhuñjamānānaṁ uparibhojanepi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, uparikhādanīyepi uparisāyanīyepi uparipānīyepi 976 --- pli-tv-kd1 1:32 uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti; sāmaṁ sūpampi odanampi viññāpetvā bhuñjissanti; bhattaggepi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti, seyyathāpi brāhmaṇā brāhmaṇabhojane”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ …pe… atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Saccaṁ kira, bhikkhave …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti …pe… vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“Anujānāmi, bhikkhave, ācariyaṁ. Ācariyo, bhikkhave, antevāsikamhi puttacittaṁ upaṭṭhāpessati, antevāsiko ācariyamhi pitucittaṁ upaṭṭhāpessati. Evaṁ te aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjissanti. Anujānāmi, bhikkhave, dasavassaṁ nissāya vatthuṁ, dasavassena nissayaṁ dātuṁ. Evañca pana, bhikkhave, ācariyo gahetabbo. Ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmi; ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmi; ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’ti. ‘Sāhū’ti vā ‘lahū’ti vā ‘opāyikan’ti vā ‘patirūpan’ti vā ‘pāsādikena sampādehī’ti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti ācariyo; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na gahito hoti ācariyo. Antevāsikena, bhikkhave, ācariyamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Kālasseva uṭṭhāya upāhanaṁ omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace ācariyo gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Sace ācariyo pacchāsamaṇaṁ ākaṅkhati, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā ācariyassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ. Nātidūre gantabbaṁ, nāccāsanne gantabbaṁ, pattapariyāpannaṁ paṭiggahetabbaṁ. Na ācariyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Ācariyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, ācariyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace ācariyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace ācariyo jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ 977 --- pli-tv-kd1 1:32 sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya ācariyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare ācariyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi ācariyassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā ācariyassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisāpetabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo. Yasmiṁ vihāre ācariyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā 978 --- pli-tv-kd1 1:32 hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyaṁ udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace ācariyassa anabhirati uppannā hoti, antevāsikena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, antevāsikena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, antevāsikena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyo garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace ācariyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace ācariyo mānattāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace ācariyo abbhānāraho hoti, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho ācariyassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho ācariyassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, antevāsikena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyo sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, antevāsikena dhovitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, antevāsikena kātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace ācariyassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, antevāsikena pacitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa rajanaṁ paciyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, antevāsikena rajitabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho ācariyassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Na ācariyaṁ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo; na ekaccassa cīvaraṁ dātabbaṁ; na ekaccassa cīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ; na ekaccassa parikkhāro dātabbo; na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo; na ekaccassa kesā chedetabbā; na ekaccena kesā chedāpetabbā; na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ; na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ; na ekaccassa veyyāvacco kātabbo; na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo; na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ; na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo; na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo; na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo. Na ācariyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo, na susānaṁ gantabbaṁ, na disā pakkamitabbā. Sace ācariyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Ācariyavattaṁ niṭṭhitaṁ. 33 19. Antevāsikavattakathā “Ācariyena, bhikkhave, antevāsikamhi sammā vattitabbaṁ. Tatrāyaṁ sammāvattanā—Ācariyena, bhikkhave, antevāsiko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace ācariyassa patto hoti, antevāsikassa patto na hoti, ācariyena antevāsikassa patto dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa patto uppajjiyethāti. Sace ācariyassa cīvaraṁ hoti, antevāsikassa cīvaraṁ na hoti, ācariyena antevāsikassa cīvaraṁ dātabbaṁ, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ uppajjiyethāti. Sace ācariyassa parikkhāro hoti, antevāsikassa parikkhāro na hoti, ācariyena antevāsikassa parikkhāro dātabbo, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa parikkhāro uppajjiyethāti. Sace antevāsiko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ 979 --- pli-tv-kd1 1:33 paññapetabbaṁ. Sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. Yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace antevāsiko gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto sodako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. Sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ. Cīvaraṁ saṅgharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṅgharitabbaṁ—mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. Sace piṇḍapāto hoti, antevāsiko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. Antevāsiko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace antevāsiko nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. Sace antevāsiko jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. Na ca there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Jantāghare antevāsikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. Udakepi antevāsikassa parikammaṁ kātabbaṁ. Nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā antevāsikassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññapetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. Antevāsiko pānīyena pucchitabbo. Yasmiṁ vihāre antevāsiko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhisibibbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā; kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo; apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ; bhūmattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. Sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ otāretabbaṁ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace 980 --- pli-tv-kd1 1:33 akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā sammajjitabbā—mā vihāro rajena uhaññīti. Saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ. Bhūmattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbo. Pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ appaṭighaṁsantena, asaṅghaṭṭentena kavāṭapiṭṭhaṁ, atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Bhisibibbohanaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññapetabbaṁ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṁ. Pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. Sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṁ na hoti, pānīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace paribhojanīyaṁ na hoti, paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. Sace antevāsikassa anabhirati uppannā hoti, ācariyena vūpakāsetabbo, vūpakāsāpetabbo, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, ācariyena vinodetabbaṁ, vinodāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, ācariyena vivecetabbaṁ, vivecāpetabbaṁ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsiko garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho, antevāsikassa parivāsaṁ dadeyyāti. Sace antevāsiko mūlāyapaṭikassanāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikaṁ mūlāya paṭikasseyyāti. Sace antevāsiko mānattāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikassa mānattaṁ dadeyyāti. Sace antevāsiko abbhānāraho hoti, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikaṁ abbheyyāti. Sace saṅgho antevāsikassa kammaṁ kattukāmo hoti, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho saṅgho antevāsikassa kammaṁ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyāti. Kataṁ vā panassa hoti saṅghena kammaṁ, tajjanīyaṁ vā niyassaṁ vā pabbājanīyaṁ vā paṭisāraṇīyaṁ vā ukkhepanīyaṁ vā, ācariyena ussukkaṁ kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsiko sammā vatteyya, lomaṁ pāteyya, netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ dhoveyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ dhoviyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ kareyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ kariyethāti. Sace antevāsikassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ paceyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho 981 --- pli-tv-kd1 1:33 antevāsikassa rajanaṁ paciyethāti. Sace antevāsikassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, ācariyena ācikkhitabbaṁ—‘evaṁ rajeyyāsī’ti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ—kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṁ rajiyethāti. Cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ samparivattakaṁ samparivattakaṁ rajitabbaṁ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. Sace antevāsiko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabban”ti. Antevāsikavattaṁ niṭṭhitaṁ. Chaṭṭho bhāṇavāro. 34 20. Paṇāmanākhamāpanā Tena kho pana samayena antevāsikā ācariyesu na sammā vattanti …pe… bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, antevāsikena ācariyamhi na sammā vattitabbaṁ. Yo na sammā vatteyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Neva sammā vattanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, asammāvattantaṁ paṇāmetuṁ. Evañca pana, bhikkhave, paṇāmetabbo—paṇāmemi tanti vā, māyidha paṭikkamīti vā, nīhara te pattacīvaranti vā, nāhaṁ tayā upaṭṭhātabboti vā. Kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, paṇāmito hoti antevāsiko; na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na paṇāmito hoti antevāsiko”ti. Tena kho pana samayena antevāsikā paṇāmitā na khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamāpetun”ti. Neva khamāpenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṇāmitena na khamāpetabbo. Yo na khamāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena ācariyā khamāpiyamānā na khamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, khamitun”ti. Neva khamanti. Antevāsikā pakkamantipi vibbhamantipi titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, khamāpiyamānena na khamitabbaṁ. Yo na khameyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena ācariyā sammāvattantaṁ paṇāmenti, asammāvattantaṁ na paṇāmenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sammāvattanto paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, asammāvattanto na paṇāmetabbo. Yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassāti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko paṇāmetabbo. Ācariyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko na paṇāmetabbo. Ācariyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko na paṇāmetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko alaṁ paṇāmetuṁ. Ācariyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko alaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato antevāsiko nālaṁ paṇāmetuṁ. Ācariyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato antevāsiko nālaṁ paṇāmetuṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ appaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Ācariyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ appaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ paṇāmento ācariyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hoti. Ācariyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṁ antevāsikaṁ paṇāmento ācariyo sātisāro hoti, appaṇāmento anatisāro hotī”ti. Paṇāmanā khamāpanā niṭṭhitā. 35 21. Bālaabyattavatthu Tena kho pana samayena bhikkhū, dasavassamhā dasavassamhāti, bālā abyattā nissayaṁ denti. Dissanti ācariyā 982 --- pli-tv-kd1 1:35 bālā, antevāsikā paṇḍitā. Dissanti ācariyā abyattā, antevāsikā byattā. Dissanti ācariyā appassutā, antevāsikā bahussutā. Dissanti ācariyā duppaññā, antevāsikā paññavanto. Ye te bhikkhū appicchā …pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhikkhū—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā nissayaṁ dassanti. Dissanti ācariyā bālā antevāsikā paṇḍitā, dissanti ācariyā abyattā antevāsikā byattā, dissanti ācariyā appassutā antevāsikā bahussutā, dissanti ācariyā duppaññā antevāsikā paññavanto”ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū—dasavassamhā dasavassamhāti—bālā abyattā nissayaṁ denti …pe… “saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, bālena abyattena nissayo dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā nissayaṁ dātun”ti. Bālaabyattavatthu niṭṭhitaṁ. 36 22. Nissayapaṭippassaddhikathā Tena kho pana samayena bhikkhū ācariyupajjhāyesu pakkantesupi vibbhantesupi kālaṅkatesupi pakkhasaṅkantesupi nissayapaṭippassaddhiyo na jānanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pañcimā, bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā—upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Imā kho, bhikkhave, pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā. Chayimā, bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā—ācariyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī, upajjhāyena vā samodhānagato hoti. Imā kho, bhikkhave, cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Nissayapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. 23. Upasampādetabbapañcaka Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; 983 --- pli-tv-kd1 1:36 attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ āpattiṁ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ na jānāti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ āpattiṁ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ jānāti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na 984 --- pli-tv-kd1 1:36 suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. Upasampādetabbapañcakasoḷasavāro niṭṭhito. 37 24. Upasampādetabbachakka “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā; attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā attanā asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe paññākkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā. Attanā asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā; dasavasso vā hoti atirekadasavasso 985 --- pli-tv-kd1 1:37 vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti, ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, āpattiṁ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ na jānāti, ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, anabhirataṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ, āpattiṁ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ jānāti, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, 986 --- pli-tv-kd1 1:37 ūnadasavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, dasavasso vā hoti atirekadasavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. Upasampādetabbachakkacuddasavāro niṭṭhito. 38 25. Aññatitthiyapubbakathā Tena kho pana samayena yo so aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁyeva titthāyatanaṁ saṅkami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yāci. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yo so, bhikkhave, aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁyeva titthāyatanaṁ saṅkanto, so āgato na upasampādetabbo. Yo so, bhikkhave, aññopi aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, tassa cattāro māse parivāso dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā ‘evaṁ vadehī’ti vattabbo—‘Buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Dutiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Tatiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmī’ti. Tena, bhikkhave, aññatitthiyapubbena saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṁ. So saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṁ. So saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti, evaṁ anārādhako. Kathañca, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti? Idha, bhikkhave, aññatitthiyapubbo atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārikāgocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha na dakkho hoti, na analaso, na tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, na alaṁ kātuṁ, na alaṁ saṁvidhātuṁ. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo na tibbacchando hoti uddese, paripucchāya, adhisīle, adhicitte, adhipaññāya. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo 987 --- pli-tv-kd1 1:38 yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho. Yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho. Idaṁ, bhikkhave, saṅghātanikaṁ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmiṁ. Evampi kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. Evaṁ anārādhako kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo āgato na upasampādetabbo. Kathañca, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti? Idha, bhikkhave, aññatitthiyapubbo nātikālena gāmaṁ pavisati nātidivā paṭikkamati. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo na vesiyāgocaro hoti, na vidhavāgocaro hoti, na thullakumārikāgocaro hoti, na paṇḍakagocaro hoti, na bhikkhunigocaro hoti. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha dakkho hoti, analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ, alaṁ saṁvidhātuṁ. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo tibbacchando hoti uddese, paripucchāya, adhisīle, adhicitte, adhipaññāya. Evampi, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Puna caparaṁ, bhikkhave, aññatitthiyapubbo yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho. Yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho. Idaṁ, bhikkhave, saṅghātanikaṁ aññatitthiyapubbassa ārādhanīyasmiṁ. Evampi kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. Evaṁ ārādhako kho, bhikkhave, aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo. Sace, bhikkhave, aññatitthiyapubbo naggo āgacchati, upajjhāyamūlakaṁ cīvaraṁ pariyesitabbaṁ. Sace acchinnakeso āgacchati, saṅgho apaloketabbo bhaṇḍukammāya. Ye te, bhikkhave, aggikā jaṭilakā, te āgatā upasampādetabbā, na tesaṁ parivāso dātabbo. Taṁ kissa hetu? Kammavādino ete, bhikkhave, kiriyavādino. Sace, bhikkhave, jātiyā sākiyo aññatitthiyapubbo āgacchati, so āgato upasampādetabbo, na tassa parivāso dātabbo. Imāhaṁ, bhikkhave, ñātīnaṁ āveṇikaṁ parihāraṁ dammī”ti. Aññatitthiyapubbakathā niṭṭhitā. Sattamo bhāṇavāro. 39 26. Pañcābādhavatthu Tena kho pana samayena magadhesu pañca ābādhā ussannā honti—kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro. Manussā pañcahi ābādhehi phuṭṭhā jīvakaṁ komārabhaccaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti—“sādhu no, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo; rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. “Sabbaṁ sāpateyyañca te, ācariya, hotu; mayañca te dāsā; sādhu, no, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. Atha kho tesaṁ manussānaṁ etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūna mayaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyāma. Tattha bhikkhū ceva upaṭṭhahissanti, jīvako ca komārabhacco tikicchissatī”ti. Atha kho te manussā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. Te bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Te bhikkhū ceva upaṭṭhahiṁsu jīvako ca komārabhacco tikicchi. 988 --- pli-tv-kd1 1:39 Tena kho pana samayena bhikkhū bahū gilāne bhikkhū upaṭṭhahantā yācanabahulā viññattibahulā viharanti—“gilānabhattaṁ detha, gilānupaṭṭhākabhattaṁ detha, gilānabhesajjaṁ dethā”ti. Jīvakopi komārabhacco bahū gilāne bhikkhū tikicchanto aññataraṁ rājakiccaṁ parihāpesi. Aññataropi puriso pañcahi ābādhehi phuṭṭho jīvakaṁ komārabhaccaṁ upasaṅkamitvā etadavoca—“sādhu maṁ, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco, bahukaraṇīyo, rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho; nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. “Sabbaṁ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso; sādhu maṁ, ācariya, tikicchāhī”ti. “Ahaṁ khvayyo, bahukicco bahukaraṇīyo, rājā ca me māgadho seniyo bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañca buddhappamukho ca bhikkhusaṅgho, nāhaṁ sakkomi tikicchitun”ti. Atha kho tassa purisassa etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūnāhaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ. Tattha bhikkhū ceva upaṭṭhahissanti, jīvako ca komārabhacco tikicchissati. Somhi arogo vibbhamissāmī”ti. Atha kho so puriso bhikkhu upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Taṁ bhikkhū ceva upaṭṭhahiṁsu, jīvako ca komārabhacco tikicchi. So arogo vibbhami. Addasā kho jīvako komārabhacco taṁ purisaṁ vibbhantaṁ, disvāna taṁ purisaṁ etadavoca—“nanu tvaṁ, ayyo, bhikkhūsu pabbajito ahosī”ti? “Evaṁ, ācariyā”ti. “Kissa pana tvaṁ, ayyo, evarūpamakāsī”ti? Atha kho so puriso jīvakassa komārabhaccassa etamatthaṁ ārocesi. Jīvako komārabhacco ujjhāyati khiyyati vipāceti—“kathañhi nāma bhadantā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṁ pabbājessantī”ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṁ etadavoca—“sādhu, bhante, ayyā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṁ na pabbājeyyun”ti. Atha kho bhagavā jīvakaṁ komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 40 27. Rājabhaṭavatthu Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccanto kupito hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro senānāyake mahāmatte āṇāpesi—“gacchatha, bhaṇe, paccantaṁ uccinathā”ti. “Evaṁ, devā”ti kho senānāyakā mahāmattā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosuṁ. Atha kho abhiññātānaṁ abhiññātānaṁ yodhānaṁ etadahosi—“mayaṁ kho yuddhābhinandino gacchantā pāpañca karoma, bahuñca apuññaṁ pasavāma. Kena nu kho mayaṁ upāyena pāpā ca virameyyāma kalyāṇañca kareyyāmā”ti? Atha kho tesaṁ yodhānaṁ etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho mayaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyāma, evaṁ mayaṁ pāpā ca virameyyāma kalyāṇañca kareyyāmā”ti. Atha kho te yodhā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. Te bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Senānāyakā mahāmattā rājabhaṭe pucchiṁsu—“kiṁ nu kho, bhaṇe, itthannāmo ca itthannāmo ca yodhā na dissantī”ti? “Itthannāmo ca itthannāmo ca, sāmi, yodhā bhikkhūsu pabbajitā”ti. Senānāyakā mahāmattā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā rājabhaṭaṁ pabbājessantī”ti. Senānāyakā mahāmattā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro vohārike mahāmatte pucchi—“yo, bhaṇe, rājabhaṭaṁ pabbājeti, kiṁ so pasavatī”ti? “Upajjhāyassa, deva, sīsaṁ chetabbaṁ, anussāvakassa jivhā uddharitabbā, gaṇassa upaḍḍhaphāsukā bhañjitabbā”ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yena 989 --- pli-tv-kd1 1:40 bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṁ etadavoca—“santi, bhante, rājāno assaddhā appasannā. Te appamattakenapi bhikkhū viheṭheyyuṁ. Sādhu, bhante, ayyā rājabhaṭaṁ na pabbājeyyun”ti. Atha kho bhagavā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, rājabhaṭo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 41 28. Aṅgulimālacoravatthu Tena kho pana samayena coro aṅgulimālo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā passitvā ubbijjantipi, uttasantipi, palāyantipi, aññenapi gacchanti, aññenapi mukhaṁ karonti, dvārampi thakenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dhajabandhaṁ coraṁ pabbājessantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, dhajabandho coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 42 29. Kārabhedakacoravatthu Tena kho pana samayena raññā māgadhena seniyena bimbisārena anuññātaṁ hoti—“ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. Tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṁ katvā kārāya baddho hoti. So kāraṁ bhinditvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā passitvā evamāhaṁsu—“ayaṁ so kārabhedako coro. Handa naṁ nemā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“māyyo, evaṁ avacuttha. Anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena—‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kārabhedakaṁ coraṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, kārabhedako coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 43 30. Likhitakacoravatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṁ katvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. So ca rañño antepure likhito hoti—yattha passati, tattha hantabboti. Manussā passitvā evamāhaṁsu—“ayaṁ so likhitako coro. Handa naṁ hanāmā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“māyyo, evaṁ avacuttha. Anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena ‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā likhitakaṁ coraṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, likhitako coro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 44 31. Kasāhatavatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso kasāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā kasāhataṁ katadaṇḍakammaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, kasāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 45 32. Lakkhaṇāhatavatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā lakkhaṇāhataṁ katadaṇḍakammaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 46 33. Iṇāyikavatthu Tena kho pana samayena aññataro puriso iṇāyiko palāyitvā 990 --- pli-tv-kd1 1:46 bhikkhūsu pabbajito hoti. Dhaniyā passitvā evamāhaṁsu—“ayaṁ so amhākaṁ iṇāyiko. Handa naṁ nemā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“māyyo, evaṁ avacuttha. Anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena—‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ; svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā. Nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā iṇāyikaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, iṇāyiko pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 47 34. Dāsavatthu Tena kho pana samayena aññataro dāso palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Ayyakā passitvā evamāhaṁsu—“ayaṁ so amhākaṁ dāso. Handa naṁ nemā”ti. Ekacce evamāhaṁsu—“māyyo, evaṁ avacuttha, anuññātaṁ raññā māgadhena seniyena bimbisārena ‘ye samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“abhayūvarā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayime labbhā kiñci kātuṁ. Kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā dāsaṁ pabbājessantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, dāso pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 48 35. Kammārabhaṇḍuvatthu Tena kho pana samayena aññataro kammārabhaṇḍu mātāpitūhi saddhiṁ bhaṇḍitvā ārāmaṁ gantvā bhikkhūsu pabbajito hoti. Atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṁ kammārabhaṇḍuṁ vicinantā ārāmaṁ gantvā bhikkhū pucchiṁsu—“api, bhante, evarūpaṁ dārakaṁ passeyyāthā”ti? Bhikkhū ajānaṁyeva āhaṁsu—“na jānāmā”ti, apassaṁyeva āhaṁsu—“na passāmā”ti. Atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṁ kammārabhaṇḍuṁ vicinantā bhikkhūsu pabbajitaṁ disvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā, dussīlā musāvādino. Jānaṁyeva āhaṁsu—‘na jānāmā’ti, passaṁyeva āhaṁsu—‘na passāmā’ti. Ayaṁ dārako bhikkhūsu pabbajito”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitūnaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṁ apaloketuṁ bhaṇḍukammāyā”ti. 49 36. Upālidārakavatthu Tena kho pana samayena rājagahe sattarasavaggiyā dārakā sahāyakā honti. Upālidārako tesaṁ pāmokkho hoti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“kena nu kho upāyena upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti? Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli lekhaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli lekhaṁ sikkhissati, aṅguliyo dukkhā bhavissanti. Sace kho upāli gaṇanaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli gaṇanaṁ sikkhissati, urassa dukkho bhavissati. Sace kho upāli rūpaṁ sikkheyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Atha kho upālissa mātāpitūnaṁ etadahosi—“sace kho upāli rūpaṁ sikkhissati, akkhīni dukkhā bhavissanti. Ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Sace kho upāli samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyya, evaṁ kho upāli amhākaṁ accayena sukhañca jīveyya, na ca kilameyyā”ti. Assosi kho upālidārako mātāpitūnaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. Atha kho upālidārako yena te dārakā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te dārake etadavoca—“etha mayaṁ, ayyā, samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajissāmā”ti. “Sace kho tvaṁ, ayya, pabbajissasi, evaṁ mayampi pabbajissāmā”ti. Atha kho te dārakā ekamekassa mātāpitaro upasaṅkamitvā etadavocuṁ—“anujānātha maṁ agārasmā anāgāriyaṁ pabbajjāyā”ti. Atha kho tesaṁ dārakānaṁ mātāpitaro—“sabbepime dārakā samānacchandā kalyāṇādhippāyā”ti—anujāniṁsu. Te bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. Te bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. Te rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya 991 --- pli-tv-kd1 1:49 rodanti—“yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādanīyaṁ dethā”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“āgametha, āvuso, yāva ratti vibhāyati. Sace yāgu bhavissati pivissatha, sace bhattaṁ bhavissati bhuñjissatha, sace khādanīyaṁ bhavissati khādissatha; no ce bhavissati yāgu vā bhattaṁ vā khādanīyaṁ vā, piṇḍāya caritvā bhuñjissathā”ti. Evampi kho te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā rodantiyeva “yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādanīyaṁ dethā”ti; senāsanaṁ uhadantipi ummihantipi. Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dārakasaddaṁ. Sutvāna āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho so, ānanda, dārakasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi …pe… “saccaṁ kira, bhikkhave, bhikkhū jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādentī”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādessanti. Ūnavīsativasso, bhikkhave, puggalo akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. Vīsativassova kho, bhikkhave, puggalo khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. Netaṁ, bhikkhave, appasannānaṁ vā pasādāya, pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya …pe… vigarahitvā …pe… dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, jānaṁ ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, yathādhammo kāretabbo”ti. 50 37. Ahivātakarogavatthu Tena kho pana samayena aññataraṁ kulaṁ ahivātakarogena kālaṅkataṁ hoti. Tassa pitāputtakā sesā honti. Te bhikkhūsu pabbajitvā ekatova piṇḍāya caranti. Atha kho so dārako pituno bhikkhāya dinnāya upadhāvitvā etadavoca—“mayhampi, tāta, dehi; mayhampi, tāta, dehī”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“abrahmacārino ime samaṇā sakyaputtiyā. Ayampi dārako bhikkhuniyā jāto”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ūnapannarasavasso dārako pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 51 Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upaṭṭhākakulaṁ saddhaṁ pasannaṁ ahivātakarogena kālaṅkataṁ hoti, dve ca dārakā sesā honti. Te porāṇakena āciṇṇakappena bhikkhū passitvā upadhāvanti. Bhikkhū apasādenti. Te bhikkhūhi apasādiyamānā rodanti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na ūnapannarasavasso dārako pabbājetabbo’ti. Ime ca dārakā ūnapannarasavassā. Kena nu kho upāyena ime dārakā na vinasseyyun”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Ussahanti pana te, ānanda, dārakā kāke uḍḍāpetun”ti? “Ussahanti, bhagavā”ti. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, ūnapannarasavassaṁ dārakaṁ kākuḍḍepakaṁ pabbājetun”ti. 52 38. Kaṇṭakavatthu Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa dve sāmaṇerā honti—kaṇṭako ca mahako ca. Te aññamaññaṁ dūsesuṁ. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma sāmaṇerā evarūpaṁ anācāraṁ ācarissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā. Yo upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 53 39. Āhundarikavatthu Tena kho pana samayena bhagavā tattheva rājagahe vassaṁ vasi, tattha hemantaṁ, tattha gimhaṁ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“āhundarikā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ disā andhakārā, na imesaṁ disā pakkhāyantī”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato 992 --- pli-tv-kd1 1:53 etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“gacchānanda, avāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocehi—‘icchatāvuso bhagavā dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkamituṁ. Yassāyasmato attho, so āgacchatū’”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā avāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocesi—“icchatāvuso, bhagavā dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkamituṁ. Yassāyasmato attho, so āgacchatū”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“bhagavatā, āvuso ānanda, paññattaṁ dasavassāni nissāya vatthuṁ, dasavassena nissayaṁ dātuṁ. Tattha ca no gantabbaṁ bhavissati, nissayo ca gahetabbo bhavissati, ittaro ca vāso bhavissati, puna ca paccāgantabbaṁ bhavissati, puna ca nissayo gahetabbo bhavissati. Sace amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi gamissāma; no ce amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayampi na gamissāma. Lahucittakatā no, āvuso ānanda, paññāyissatī”ti. Atha kho bhagavā ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkāmi. 40. Nissayamuccanakakathā Atha kho bhagavā dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punadeva rājagahaṁ paccāgacchi. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi—“kiṁ nu kho, ānanda, tathāgato ogaṇena bhikkhusaṅghena dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkanto”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena pañcavassāni nissāya vatthuṁ, abyattena yāvajīvaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti na asekkhena samādhikkhandhena, na asekkhena paññākkhandhena na asekkhena vimuttikkhandhena na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti asekkhena samādhikkhandhena. Asekkhena paññākkhandhena … asekkhena vimuttikkhandhena … asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena 993 --- pli-tv-kd1 1:53 svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Pañcakadasavāro niṭṭhito. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena, na asekkhena paññākkhandhena, na asekkhena vimuttikkhandhena, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena, asekkhena paññākkhandhena, asekkhena vimuttikkhandhena, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Aparehipi, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ūnapañcavasso hoti—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. Āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā—imehi kho, bhikkhave, chahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabban”ti. Abhayūvarabhāṇavāro niṭṭhito aṭṭhamo. 54 41. Rāhulavatthu Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena kapilavatthu tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena kapilavatthu tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suddhodanassa sakkassa 994 --- pli-tv-kd1 1:54 nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rāhulamātā devī rāhulaṁ kumāraṁ etadavoca—“eso te, rāhula, pitā. Gacchassu, dāyajjaṁ yācāhī”ti. Atha kho rāhulo kumāro yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato purato, aṭṭhāsi—“sukhā te, samaṇa, chāyā”ti. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho rāhulo kumāro bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi—“dāyajjaṁ me, samaṇa, dehi; dāyajjaṁ me, samaṇa, dehī”ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi—“tena hi tvaṁ, sāriputta, rāhulaṁ kumāraṁ pabbājehī”ti. “Kathāhaṁ, bhante, rāhulaṁ kumāraṁ pabbājemī”ti? Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“anujānāmi, bhikkhave, tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjaṁ. Evañca pana, bhikkhave, pabbājetabbo—paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā ‘evaṁ vadehī’ti vattabbo—‘Buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Dutiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Dutiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi. Tatiyampi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, Tatiyampi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmī’ti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjan”ti. Atha kho āyasmā sāriputto rāhulaṁ kumāraṁ pabbājesi. Atha kho suddhodano sakko yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suddhodano sakko bhagavantaṁ etadavoca—“ekāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ varaṁ yācāmī”ti. “Atikkantavarā kho, gotama, tathāgatā”ti. “Yañca, bhante, kappati, yañca anavajjan”ti. “Vadehi, gotamā”ti. “Bhagavati me, bhante, pabbajite anappakaṁ dukkhaṁ ahosi, tathā nande, adhimattaṁ rāhule. Puttapemaṁ, bhante, chaviṁ chindati, chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. Sādhu, bhante, ayyā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ na pabbājeyyun”ti. Atha kho bhagavā suddhodanaṁ sakkaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho suddhodano sakko bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi—“na, bhikkhave, ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 55 Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. Anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa upaṭṭhākakulaṁ āyasmato sāriputtassa santike dārakaṁ pāhesi—“imaṁ dārakaṁ thero pabbājetū”ti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā’ti. Ayañca me rāhulo sāmaṇero. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena ekena dve sāmaṇere upaṭṭhāpetuṁ, yāvatake vā pana ussahati ovadituṁ anusāsituṁ tāvatake upaṭṭhāpetun”ti. 56 42. Sikkhāpadakathā Atha kho sāmaṇerānaṁ etadahosi—“kati nu kho amhākaṁ sikkhāpadāni, kattha ca amhehi sikkhitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṁ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṁ—pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī, vikālabhojanā veramaṇī, naccagītavāditavisūkadassanā veramaṇī, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī, uccāsayanamahāsayanā veramaṇī, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī. Anujānāmi, bhikkhave, 995 --- pli-tv-kd1 1:56 sāmaṇerānaṁ imāni dasa sikkhāpadāni, imesu ca sāmaṇerehi sikkhitun”ti. 57 43. Daṇḍakammavatthu Tena kho pana samayena sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṁ kātuṁ. Bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti—anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṁ kātun”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“kiṁ nu kho daṇḍakammaṁ kātabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āvaraṇaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṁ sabbaṁ saṅghārāmaṁ āvaraṇaṁ karonti. Sāmaṇerā ārāmaṁ pavisituṁ alabhamānā pakkamantipi, vibbhamantipi, titthiyesupi saṅkamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṁ kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṁ kātun”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṁ mukhadvārikaṁ āhāraṁ āvaraṇaṁ karonti. Manussā yāgupānampi saṅghabhattampi karontā sāmaṇere evaṁ vadenti—“etha, bhante, yāguṁ pivatha; etha, bhante, bhattaṁ bhuñjathā”ti. Sāmaṇerā evaṁ vadenti—“nāvuso, labbhā. Bhikkhūhi āvaraṇaṁ katan”ti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma bhadantā sāmaṇerānaṁ mukhadvārikaṁ āhāraṁ āvaraṇaṁ karissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṁ kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Daṇḍakammavatthu niṭṭhitaṁ. 58 44. Anāpucchāvaraṇavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upajjhāye anāpucchā sāmaṇerānaṁ āvaraṇaṁ karonti. Upajjhāyā gavesanti—“kathaṁ nu kho amhākaṁ sāmaṇerā na dissantī”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“chabbaggiyehi, āvuso, bhikkhūhi āvaraṇaṁ katan”ti. Upajjhāyā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū amhe anāpucchā amhākaṁ sāmaṇerānaṁ āvaraṇaṁ karissantī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, upajjhāye anāpucchā āvaraṇaṁ kātabbaṁ. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 59 45. Apalāḷanavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū therānaṁ bhikkhūnaṁ sāmaṇere apalāḷenti. Therā sāmaṁ dantakaṭṭhampi mukhodakampi gaṇhantā kilamanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, aññassa parisā apalāḷetabbā. Yo apalāḷeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 60 46. Kaṇṭakasāmaṇeravatthu Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa kaṇṭako nāma sāmaṇero kaṇṭakiṁ nāma bhikkhuniṁ dūsesi. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“kathañhi nāma sāmaṇero evarūpaṁ anācāraṁ ācarissatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dasahaṅgehi samannāgataṁ sāmaṇeraṁ nāsetuṁ. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, majjapāyī hoti, buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchādiṭṭhiko hoti, bhikkhunidūsako hoti—anujānāmi, bhikkhave, imehi dasahaṅgehi samannāgataṁ sāmaṇeraṁ nāsetun”ti. 61 47. Paṇḍakavatthu Tena kho pana samayena aññataro paṇḍako bhikkhūsu pabbajito hoti. So dahare dahare bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“etha, maṁ āyasmanto dūsethā”ti. Bhikkhū apasādenti—“nassa, paṇḍaka, vinassa, paṇḍaka, ko tayā attho”ti. So bhikkhūhi apasādito mahante mahante moḷigalle sāmaṇere upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“etha, maṁ āvuso dūsethā”ti. Sāmaṇerā apasādenti—“nassa, paṇḍaka, vinassa, paṇḍaka, ko tayā attho”ti. So sāmaṇerehi apasādito hatthibhaṇḍe assabhaṇḍe upasaṅkamitvā evaṁ vadeti—“etha, maṁ āvuso dūsethā”ti. Hatthibhaṇḍā assabhaṇḍā dūsesuṁ. Te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“paṇḍakā ime samaṇā sakyaputtiyā. Yepi imesaṁ na paṇḍakā, tepi ime paṇḍake dūsenti. Evaṁ ime sabbeva 996 --- pli-tv-kd1 1:61 abrahmacārino”ti. Assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ hatthibhaṇḍānaṁ assabhaṇḍānaṁ ujjhāyantānaṁ khiyyantānaṁ vipācentānaṁ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 62 48. Theyyasaṁvāsakavatthu Tena kho pana samayena aññataro purāṇakulaputto khīṇakolañño sukhumālo hoti. Atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etadahosi—“ahaṁ kho sukhumālo, na paṭibalo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. Kena nu kho ahaṁ upāyena sukhañca jīveyyaṁ, na ca kilameyyan”ti? Atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. Yannūnāhaṁ sāmaṁ pattacīvaraṁ paṭiyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṁ gantvā bhikkhūhi saddhiṁ saṁvaseyyan”ti. Atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño sāmaṁ pattacīvaraṁ paṭiyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṁ gantvā bhikkhū abhivādeti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kativassosi tvaṁ, āvuso”ti? “Kiṁ etaṁ, āvuso, kativasso nāmā”ti? “Ko pana te, āvuso, upajjhāyo”ti? “Kiṁ etaṁ, āvuso, upajjhāyo nāmā”ti? Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ—“iṅghāvuso upāli, imaṁ pabbajitaṁ anuyuñjāhī”ti. Atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Theyyasaṁvāsako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Titthiyapakkantako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 63 49. Tiracchānagatavatthu Tena kho pana samayena aññataro nāgo nāgayoniyā aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa nāgassa etadahosi—“kena nu kho ahaṁ upāyena nāgayoniyā ca parimucceyyaṁ khippañca manussattaṁ paṭilabheyyan”ti. Atha kho tassa nāgassa etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho ahaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ nāgayoniyā ca parimucceyyaṁ, khippañca manussattaṁ paṭilabheyyan”ti. Atha kho so nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Taṁ bhikkhū pabbājesuṁ, upasampādesuṁ. Tena kho pana samayena so nāgo aññatarena bhikkhunā saddhiṁ paccantime vihāre paṭivasati. Atha kho so bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Atha kho so nāgo tassa bhikkhuno nikkhante vissaṭṭho niddaṁ okkami. Sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā honti. Atha kho so bhikkhu vihāraṁ pavisissāmīti kavāṭaṁ paṇāmento addasa sabbaṁ vihāraṁ ahinā puṇṇaṁ, vātapānehi bhoge nikkhante, disvāna bhīto vissaramakāsi. Bhikkhū upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ—“kissa tvaṁ, āvuso, vissaramakāsī”ti? “Ayaṁ, āvuso, sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā”ti. Atha kho so nāgo tena saddena paṭibujjhitvā sake āsane nisīdi. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kosi tvaṁ, āvuso”ti? “Ahaṁ, bhante, nāgo”ti. “Kissa pana tvaṁ, āvuso, evarūpaṁ akāsī”ti? Atha kho so nāgo bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ nāgaṁ etadavoca—“tumhe khottha nāgā aviruḷhidhammā imasmiṁ dhammavinaye. Gaccha tvaṁ, nāga, tattheva cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa uposathaṁ upavasa, evaṁ tvaṁ nāgayoniyā ca parimuccissasi, khippañca manussattaṁ paṭilabhissasī”ti. Atha kho so nāgo aviruḷhidhammo kirāhaṁ imasmiṁ dhammavinayeti dukkhī dummano assūni pavattayamāno vissaraṁ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi—“dveme, bhikkhave, paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya. Yadā ca sajātiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, yadā ca vissaṭṭho niddaṁ okkamati—ime kho, bhikkhave, dve paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya. Tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 64 50. 997 --- pli-tv-kd1 1:64 Mātughātakavatthu Tena kho pana samayena aññataro māṇavako mātaraṁ jīvitā voropesi. So tena pāpakena kammena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi—“kena nu kho ahaṁ upāyena imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti? Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Sace kho ahaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti. Atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ—“pubbepi kho, āvuso upāli, nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito. Iṅghāvuso upāli, imaṁ māṇavakaṁ anuyuñjāhī”ti. Atha kho so māṇavako āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “mātughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 65 51. Pitughātakavatthu Tena kho pana samayena aññataro māṇavako pitaraṁ jīvitā voropesi. So tena pāpakena kammena aṭṭīyati harāyati jigucchati. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi—“kena nu kho ahaṁ upāyena imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti. Atha kho tassa māṇavakassa etadahosi—“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā, sace kho ahaṁ samaṇesu sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ imassa pāpakassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan”ti. Atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. Bhikkhū āyasmantaṁ upāliṁ etadavocuṁ—“pubbepi kho, āvuso upāli, nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito. Iṅghāvuso, upāli, imaṁ māṇavakaṁ anuyuñjāhī”ti. Atha kho so māṇavako āyasmatā upālinā anuyuñjīyamāno etamatthaṁ ārocesi. Āyasmā upāli bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Pitughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 66 52. Arahantaghātakavatthu Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā ekacce bhikkhū acchindiṁsu, ekacce bhikkhū haniṁsu. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā ekacce core aggahesuṁ, ekacce corā palāyiṁsu. Ye te palāyiṁsu te bhikkhūsu pabbajiṁsu, ye te gahitā te vadhāya oniyyanti. Addasaṁsu kho te palāyitvā pabbajitā te core vadhāya oniyyamāne, disvāna evamāhaṁsu—“sādhu kho mayaṁ palāyimhā, sacā ca mayaṁ gayheyyāma, mayampi evameva haññeyyāmā”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kiṁ pana tumhe, āvuso, akatthā”ti? Atha kho te pabbajitā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Arahanto ete, bhikkhave, bhikkhū. Arahantaghātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 67 53. Bhikkhunidūsakavatthu Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo sāketā sāvatthiṁ addhānamaggappaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā ekaccā bhikkhuniyo acchindiṁsu, ekaccā bhikkhuniyo dūsesuṁ. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā ekacce core aggahesuṁ, ekacce corā palāyiṁsu. Ye te palāyiṁsu, te bhikkhūsu pabbajiṁsu. Ye te gahitā, te vadhāya oniyyanti. Addasaṁsu kho te palāyitvā pabbajitā te core vadhāya oniyyamāne, disvāna evamāhaṁsu—“sādhu kho mayaṁ palāyimhā, sacā ca mayaṁ gayheyyāma, mayampi evameva haññeyyāmā”ti. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kiṁ pana tumhe, āvuso, akatthā”ti. Atha kho te pabbajitā bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Bhikkhunidūsako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Saṅghabhedako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabboti. Lohituppādako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 68 54. Ubhatobyañjanakavatthu Tena kho pana samayena aññataro ubhatobyañjanako bhikkhūsu pabbajito hoti. So karotipi kārāpetipi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Ubhatobyañjanako, 998 --- pli-tv-kd1 1:68 bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo”ti. 69 55. Anupajjhāyakādivatthu Tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakaṁ upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, anupajjhāyako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū saṅghena upajjhāyena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, saṅghena upajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū gaṇena upajjhāyena upasampādenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, gaṇena upajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū paṇḍakupajjhāyena upasampādenti …pe… theyyasaṁvāsakupajjhāyena upasampādenti …pe… titthiyapakkantakupajjhāyena upasampādenti …pe… tiracchānagatupajjhāyena upasampādenti …pe… mātughātakupajjhāyena upasampādenti …pe… pitughātakupajjhāyena upasampādenti …pe… arahantaghātakupajjhāyena upasampādenti …pe… bhikkhunidūsakupajjhāyena upasampādenti …pe… saṅghabhedakupajjhāyena upasampādenti …pe… lohituppādakupajjhāyena upasampādenti …pe… ubhatobyañjanakupajjhāyena upasampādenti bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, paṇḍakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, theyyasaṁvāsakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, titthiyapakkantakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, tiracchānagatupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, mātughātakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, pitughātakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, arahantaghātakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, bhikkhunidūsakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, saṅghabhedakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, lohituppādakupajjhāyena upasampādetabbo …pe… na, bhikkhave, ubhatobyañjanakupajjhāyena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 70 56. Apattakādivatthu Tena kho pana samayena bhikkhū apattakaṁ upasampādenti. Hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, apattako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū acīvarakaṁ upasampādenti. Naggā piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, acīvarako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū apattacīvarakaṁ upasampādenti. Naggā hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, apattacīvarako upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattena upasampādenti. Upasampanne pattaṁ paṭiharanti. Hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yācitakena pattena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena cīvarena upasampādenti. Upasampanne cīvaraṁ paṭiharanti. Naggā piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yācitakena cīvarena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattacīvarena upasampādenti. Upasampanne pattacīvaraṁ paṭiharanti. Naggā hatthesu piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—“seyyathāpi titthiyā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, yācitakena pattacīvarena upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. 999 --- pli-tv-kd1 1:70 Naupasampādetabbekavīsativāro niṭṭhito. 71 57. Napabbājetabbadvattiṁsavāra Tena kho pana samayena bhikkhū hatthacchinnaṁ pabbājenti …pe… pādacchinnaṁ pabbājenti …pe… hatthapādacchinnaṁ pabbājenti …pe… kaṇṇacchinnaṁ pabbājenti …pe… nāsacchinnaṁ pabbājenti …pe… kaṇṇanāsacchinnaṁ pabbājenti …pe… aṅgulicchinnaṁ pabbājenti …pe… aḷacchinnaṁ pabbājenti …pe… kaṇḍaracchinnaṁ pabbājenti …pe… phaṇahatthakaṁ pabbājenti …pe… khujjaṁ pabbājenti …pe… vāmanaṁ pabbājenti …pe… galagaṇḍiṁ pabbājenti …pe… lakkhaṇāhataṁ pabbājenti …pe… kasāhataṁ pabbājenti …pe… likhitakaṁ pabbājenti …pe… sīpadiṁ pabbājenti …pe… pāparogiṁ pabbājenti …pe… parisadūsakaṁ pabbājenti …pe… kāṇaṁ pabbājenti …pe… kuṇiṁ pabbājenti …pe… khañjaṁ pabbājenti …pe… pakkhahataṁ pabbājenti …pe… chinniriyāpathaṁ pabbājenti …pe… jarādubbalaṁ pabbājenti …pe… andhaṁ pabbājenti …pe… mūgaṁ pabbājenti …pe… badhiraṁ pabbājenti …pe… andhamūgaṁ pabbājenti …pe… andhabadhiraṁ pabbājenti …pe… mūgabadhiraṁ pabbājenti …pe… andhamūgabadhiraṁ pabbājenti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ …pe… “na, bhikkhave, hatthacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, pādacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, hatthapādacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kaṇṇacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, nāsacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kaṇṇanāsacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, aṅgulicchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, aḷacchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kaṇḍaracchinno pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, phaṇahatthako pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, khujjo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, vāmano pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, galagaṇḍī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, lakkhaṇāhato pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kasāhato pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, likhitako pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, sīpadī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, pāparogī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, parisadūsako pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kāṇo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, kuṇī pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, khañjo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, pakkhahato pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, chinniriyāpatho pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, jarādubbalo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andho pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, mūgo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, badhiro pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andhamūgo pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andhabadhiro pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, mūgabadhiro pabbājetabbo …pe… na, bhikkhave, andhamūgabadhiro pabbājetabbo. Yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Napabbājetabbadvattiṁsavāro niṭṭhito. Dāyajjabhāṇavāro niṭṭhito navamo. 72 58. Alajjīnissayavatthu Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū alajjīnaṁ nissayaṁ denti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, alajjīnaṁ nissayo dātabbo. Yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Tena kho pana samayena bhikkhū alajjīnaṁ nissāya vasanti. Tepi nacirasseva alajjino honti pāpakā. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, alajjīnaṁ nissāya vatthabbaṁ. Yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. Atha kho bhikkhūnaṁ etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na alajjīnaṁ nissayo dātabbo, na alajjīnaṁ nissāya vatthabban’ti. Kathaṁ nu kho mayaṁ jāneyyāma lajjiṁ vā alajjiṁ vā”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, catūhapañcāhaṁ āgametuṁ yāva bhikkhusabhāgataṁ jānāmī”ti. 73 59. Gamikādinissayavatthu Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosalesu janapade addhānamaggappaṭipanno hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo addhānamaggappaṭipanno, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthun”ti. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te aññataraṁ āvāsaṁ upagacchiṁsu. Tattha eko bhikkhu gilāno hoti. Atha kho tassa gilānassa 1000 --- pli-tv-kd1 1:73 bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo gilāno, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthun”ti. Atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo, ayañca bhikkhu gilāno, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena yāciyamānena anissitena vatthun”ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Tassa ca tasmiṁ senāsane phāsu hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na anissitena vatthabban’ti. Ahañcamhi nissayakaraṇīyo araññe viharāmi, mayhañca imasmiṁ senāsane phāsu hoti, kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā phāsuvihāraṁ sallakkhentena nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthuṁ—yadā patirūpo nissayadāyako āgacchissati, tadā tassa nissāya vasissāmī”ti. 74 60. Gottenaanussāvanānujānana Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa upasampadāpekkho hoti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmato ānandassa santike dūtaṁ pāhesi—“āgacchatu ānando imaṁ anussāvessatū”ti. Āyasmā ānando evamāha—“nāhaṁ ussahāmi therassa nāmaṁ gahetuṁ, garu me thero”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, gottenapi anussāvetun”ti. 61. Dveupasampadāpekkhādivatthu Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa dve upasampadāpekkhā honti. Te vivadanti—“ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmi, ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dve ekānussāvane kātun”ti. Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ upasampadāpekkhā honti. Te vivadanti—“ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmi, ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmī”ti. Therā evamāhaṁsu—“handa mayaṁ, āvuso, sabbeva ekānussāvane karomā”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, dve tayo ekānussāvane kātuṁ, tañca kho ekena upajjhāyena, na tveva nānupajjhāyenā”ti. 75 62. Gabbhavīsūpasampadānujānana Tena kho pana samayena āyasmā kumārakassapo gabbhavīso upasampanno ahosi. Atha kho āyasmato kumārakassapassa etadahosi—“bhagavatā paññattaṁ—‘na ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo’ti. Ahañcamhi gabbhavīso upasampanno. Upasampanno nu khomhi, nanu kho upasampanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Yaṁ, bhikkhave, mātukucchismiṁ paṭhamaṁ cittaṁ uppannaṁ, paṭhamaṁ viññāṇaṁ pātubhūtaṁ, tadupādāya sāvassa jāti. “Anujānāmi, bhikkhave, gabbhavīsaṁ upasampādetun”ti. 76 63. Upasampadāvidhi Tena kho pana samayena upasampannā dissanti kuṭṭhikāpi gaṇḍikāpi kilāsikāpi sosikāpi apamārikāpi. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upasampādentena terasa antarāyike dhamme pucchituṁ. Evañca pana, bhikkhave, pucchitabbo—‘santi te evarūpā ābādhā—kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ? Kiṁnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’”ti? Tena kho pana samayena bhikkhū ananusiṭṭhe upasampadāpekkhe antarāyike dhamme pucchanti. Upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṁ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitun”ti. Tattheva saṅghamajjhe anusāsanti. Upasampadāpekkhā tatheva vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, ekamantaṁ anusāsitvā saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṁ. Evañca pana, bhikkhave, anusāsitabbo—Paṭhamaṁ upajjhaṁ gāhāpetabbo. Upajjhaṁ gāhāpetvā pattacīvaraṁ ācikkhitabbaṁ—‘ayaṁ te patto, ayaṁ saṅghāṭi, ayaṁ uttarāsaṅgo, ayaṁ 1001 --- pli-tv-kd1 1:76 antaravāsako. Gaccha, amumhi okāse tiṭṭhāhī’”ti. Bālā abyattā anusāsanti. Duranusiṭṭhā upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, bālena abyattena anusāsitabbo. Yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena anusāsitun”ti. Asammatā anusāsanti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Na, bhikkhave, asammatena anusāsitabbo. Yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sammatena anusāsituṁ. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo—attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ, parena vā paro sammannitabbo. Kathañca attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ anusāseyyan’ti. Evaṁ attanāva attānaṁ sammannitabbaṁ. Kathañca pana parena paro sammannitabbo? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo itthannāmaṁ anusāseyyā’ti. Evaṁ parena paro sammannitabbo. Tena sammatena bhikkhunā upasampadāpekkho upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo—‘suṇasi, itthannāma, ayaṁ te saccakālo bhūtakālo. Yaṁ jātaṁ taṁ saṅghamajjhe pucchante santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ natthīti vattabbaṁ. Mā kho vitthāyi, mā kho maṅku ahosi. Evaṁ taṁ pucchissanti—santi te evarūpā ābādhā—kuṭṭhaṁ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ? Kiṁnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’”ti? Ekato āgacchanti. “Na, bhikkhave, ekato āgantabbaṁ. Anusāsakena paṭhamataraṁ āgantvā saṅgho ñāpetabbo—‘suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Anusiṭṭho so mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo āgaccheyyā’ti. ‘Āgacchāhī’ti vattabbo. Ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā upasampadaṁ yācāpetabbo—‘saṅghaṁ, bhante, upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāya. Dutiyampi, bhante, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāya. Tatiyampi, bhante, saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi. Ullumpatu maṁ, bhante, saṅgho anukampaṁ upādāyā’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ antarāyike dhamme puccheyyanti? Suṇasi, itthannāma, ayaṁ te saccakālo bhūtakālo. Yaṁ jātaṁ taṁ pucchāmi. Santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ natthīti vattabbaṁ. Santi te evarūpā ābādhā—kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro? Manussosi? Purisosi? Bhujissosi? Aṇaṇosi? Nasi rājabhaṭo? Anuññātosi mātāpitūhi? Paripuṇṇavīsativassosi? Paripuṇṇaṁ te pattacīvaraṁ? Kiṁnāmosi? Konāmo te upajjhāyo’ti? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ 1002 --- pli-tv-kd1 1:76 upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇassa pattacīvaraṁ. Itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. Saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. Yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Upasampadākammaṁ niṭṭhitaṁ. 77 64. Cattāronissaya “Tāvadeva chāyā metabbā, utuppamāṇaṁ ācikkhitabbaṁ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā, cattāro nissayā ācikkhitabbā—Piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho—saṅghabhattaṁ, uddesabhattaṁ, nimantanaṁ, salākabhattaṁ, pakkhikaṁ, uposathikaṁ, pāṭipadikaṁ. Paṁsukūlacīvaraṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho—khomaṁ, kappāsikaṁ, koseyyaṁ, kambalaṁ, sāṇaṁ, bhaṅgaṁ. Rukkhamūlasenāsanaṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho—vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṁ, guhā. Pūtimuttabhesajjaṁ nissāya pabbajjā. Tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. Atirekalābho—sappi, navanītaṁ, telaṁ, madhu, phāṇitan”ti. Cattāro nissayā niṭṭhitā. 78 65. Cattāriakaraṇīya Tena kho pana samayena bhikkhū aññataraṁ bhikkhuṁ upasampādetvā ekakaṁ ohāya pakkamiṁsu. So pacchā ekakova āgacchanto antarāmagge purāṇadutiyikāya samāgañchi. Sā evamāha—“kiṁ dāni pabbajitosī”ti? “Āma pabbajitomhī”ti. “Dullabho kho pabbajitānaṁ methuno dhammo; ehi, methunaṁ dhammaṁ paṭisevā”ti. So tassā methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā cirena agamāsi. Bhikkhū evamāhaṁsu—“kissa tvaṁ, āvuso, evaṁ ciraṁ akāsī”ti? Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etamatthaṁ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anujānāmi, bhikkhave, upasampādetvā dutiyaṁ dātuṁ, cattāri ca akaraṇīyāni ācikkhituṁ—Upasampannena bhikkhunā methuno dhammo na paṭisevitabbo, antamaso tiracchānagatāyapi. Yo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṁ; evameva bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. Upasampannena bhikkhunā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ na ādātabbaṁ, antamaso tiṇasalākaṁ upādāya. Yo bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāya; evameva bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. Upasampannena bhikkhunā sañcicca pāṇo jīvitā na voropetabbo, antamaso kunthakipillikaṁ upādāya. Yo bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeti, antamaso gabbhapātanaṁ upādāya, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma puthusilā dvedhā bhinnā appaṭisandhikā hoti; evameva bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropetvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. Upasampannena bhikkhunā uttarimanussadhammo na ullapitabbo, antamaso ‘suññāgāre abhiramāmī’ti. Yo bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati jhānaṁ vā vimokkhaṁ vā samādhiṁ vā samāpattiṁ vā maggaṁ vā phalaṁ vā, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā; evameva bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyan”ti. Cattāri akaraṇīyāni niṭṭhitāni. 79 66. Āpattiyāadassaneukkhittakavatthu Tena kho pana samayena aññataro 1003 --- pli-tv-kd1 1:79 bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yāci. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. So evamassa vacanīyo—‘passissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ passissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṁ na passissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo—‘passissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ passissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṁ na passissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo—‘passissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ passissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṁ na passissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo—‘passasi taṁ āpattin’ti? Sace passati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce passati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiyā appaṭikamme ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. So evamassa vacanīyo—‘paṭikarissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ paṭikarissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṁ na paṭikarissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo—‘paṭikarissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ paṭikarissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṁ na paṭikarissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo—‘paṭikarissasi taṁ āpattin’ti? Sacāhaṁ paṭikarissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṁ na paṭikarissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo—‘paṭikarohi taṁ āpattin’ti. Sace paṭikaroti, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭikaroti labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako vibbhamati. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. So evamassa vacanīyo—‘paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti? Sacāhaṁ paṭinissajjissāmīti, pabbājetabbo. Sacāhaṁ na paṭinissajjissāmīti, na pabbājetabbo. Pabbājetvā vattabbo—‘paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti? Sacāhaṁ paṭinissajjissāmīti, upasampādetabbo. Sacāhaṁ na paṭinissajjissāmīti, na upasampādetabbo. Upasampādetvā vattabbo—‘paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti? Sacāhaṁ paṭinissajjissāmīti, osāretabbo. Sacāhaṁ na paṭinissajjissāmīti, na osāretabbo. Osāretvā vattabbo—‘paṭinissajjehi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin’ti. Sace paṭinissajjati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce paṭinissajjati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo. Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse”ti. Mahākhandhako paṭhamo. Tassuddānaṁ Vinayamhi mahatthesu, pesalānaṁ sukhāvahe; Niggahānañca pāpicche, lajjīnaṁ paggahesu ca. Sāsanādhāraṇe ceva, sabbaññujinagocare; Anaññavisaye kheme, supaññatte asaṁsaye. Khandhake vinaye ceva, parivāre ca mātike; Yathātthakārī kusalo, paṭipajjati yoniso. Yo gavaṁ na vijānāti, na so rakkhati gogaṇaṁ; Evaṁ sīlaṁ ajānanto, kiṁ so rakkheyya saṁvaraṁ. Pamuṭṭhamhi ca suttante, abhidhamme ca tāvade; Vinaye avinaṭṭhamhi, puna tiṭṭhati sāsanaṁ. Tasmā saṅgāhaṇāhetuṁ, uddānaṁ anupubbaso; Pavakkhāmi yathāñāyaṁ, suṇātha mama bhāsato. Vatthu nidānaṁ āpatti, nayā peyyālameva ca; Dukkaraṁ taṁ asesetuṁ, nayato taṁ vijānathāti. Bodhi rājāyatanañca, ajapālo sahampati; Brahmā āḷāro udako, bhikkhu ca upako isi. Koṇḍañño vappo bhaddiyo, mahānāmo ca assaji; Yaso cattāro paññāsa, sabbe pesesi so disā. Vatthu mārehi tiṁsā ca, uruvelaṁ tayo jaṭī; Agyāgāraṁ mahārājā, sakko brahmā ca kevalā. Paṁsukūlaṁ pokkharaṇī, silā ca kakudho silā; Jambu ambo ca āmalo, pāripupphañca āhari. Phāliyantu ujjalantu, vijjhāyantu ca kassapa; Nimujjanti mukhī megho, gayā laṭṭhi ca māgadho. Upatisso kolito ca, abhiññātā ca pabbajuṁ; Dunnivatthā paṇāmanā, kiso lūkho ca brāhmaṇo. Anācāraṁ ācarati, udaraṁ māṇavo gaṇo; Vassaṁ bālehi pakkanto, dasa vassāni nissayo. Na vattanti paṇāmetuṁ, bālā passaddhi pañca cha; Yo so añño ca naggo ca, acchinnajaṭilasākiyo. Magadhesu pañcābādhā, eko rājā ca aṅguli; Māgadho ca anuññāsi, kārā likhi kasāhato. Lakkhaṇā iṇā dāso 1004 --- pli-tv-kd1 1:79 ca, bhaṇḍuko upāli ahi; Saddhaṁ kulaṁ kaṇṭako ca, āhundarikameva ca. Vatthumhi dārako sikkhā, viharanti ca kiṁ nu kho; Sabbaṁ mukhaṁ upajjhāye, apalāḷana kaṇṭako. Paṇḍako theyyapakkanto, ahi ca mātarī pitā; Arahantabhikkhunībhedā, ruhirena ca byañjanaṁ. Anupajjhāyasaṅghena, gaṇapaṇḍakapattako; Acīvaraṁ tadubhayaṁ, yācitenapi ye tayo. Hatthā pādā hatthapādā, kaṇṇā nāsā tadūbhayaṁ; Aṅguliaḷakaṇḍaraṁ, phaṇaṁ khujjañca vāmanaṁ. Galagaṇḍī lakkhaṇā ceva, kasā likhitasīpadī; Pāpaparisadūsī ca, kāṇaṁ kuṇi tatheva ca. Khañjaṁ pakkhahatañceva, sacchinnairiyāpathaṁ; Jarāndhamūgabadhiraṁ, andhamūgañca yaṁ tahiṁ. Andhabadhiraṁ yaṁ vuttaṁ, mūgabadhirameva ca; Andhamūgabadhirañca, alajjīnañca nissayaṁ. Vatthabbañca tathāddhānaṁ, yācamānena lakkhaṇā; Āgacchatu vivadanti, ekupajjhāyena kassapo. Dissanti upasampannā, ābādhehi ca pīḷitā; Ananusiṭṭhā vitthenti, tattheva anusāsanā. Saṅghepi ca atho bālā, asammatā ca ekato; Ullumpatupasampadā, nissayo ekako tayoti. Imamhi khandhake vatthūni ekasatañca dvāsattati. Mahākhandhako niṭṭhito. pli-tv-kd13 0 Theravāda Vinayapiṭaka Cūḷavagga 13. Samuccayakkhandhaka 1. Sukkavissaṭṭhi |1| Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṁ āpattiṁ āpanno hoti sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṁ—1.1. Appaṭicchannamānatta Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācāmi. Ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Dutiyampi, sohaṁ, bhante, saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācāmi. Ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Tatiyampi sohaṁ, bhante, saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācāmī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā 1005 --- pli-tv-kd13 1:1 appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 2 1.2. Appaṭicchannaabbhāna So ciṇṇamānatto bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ ciṇṇamānatto. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbhetu. Evañca pana, bhikkhave, abbhetabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ, sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācāmi. Ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ ciṇṇamānatto dutiyampi, bhante, saṅghaṁ abbhānaṁ yācāmi. Ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ ciṇṇamānatto tatiyampi, bhante, saṅghaṁ abbhānaṁ yācāmī’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ 1006 --- pli-tv-kd13 1:2 sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṁ vadāmi—suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 3 1.3. Ekāhappaṭicchannaparivāsa Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṁ āpattiṁ āpanno hoti sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 4 1.4. Ekāhappaṭicchannamānatta So parivutthaparivāso bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivutthaparivāso. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṁ—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ 1007 --- pli-tv-kd13 1:4 āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbaṁ. Tatiyampi yācitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 5 1.5. Ekāhappaṭicchannaabbhāna So ciṇṇamānatto bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivutthaparivāso saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ ciṇṇamānatto. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbhetu. Evañca pana, bhikkhave, abbhetabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivutthaparivāso saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbaṁ. Tatiyampi yācitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā 1008 --- pli-tv-kd13 1:5 ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ ekāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 6 1.6. Pañcāhappaṭicchannaparivāsa Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṁ āpattiṁ āpanno hoti sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ dvīhappaṭicchannaṁ …pe… tīhappaṭicchannaṁ …pe… catūhappaṭicchannaṁ …pe… pañcāhappaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 7 1.7. Pārivāsikamūlāyapaṭikassanā So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā 1009 --- pli-tv-kd13 1:7 sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 8 1.8. Mānattārahamūlāyapaṭikassanā So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ 1010 --- pli-tv-kd13 1:8 appaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… so parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… so parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 9 1.9. Tikāpattimānatta So parivutthaparivāso bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ parivutthaparivāso. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṁ—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi …pe… sohaṁ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbaṁ. Tatiyampi yācitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… so parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… so parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… 1011 --- pli-tv-kd13 1:9 tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 10 1.10. Mānattacārikamūlāyapaṭikassanā So mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo—tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu …pe… mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti …pe… paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti. Evañca pana, bhikkhave, chārattaṁ mānattaṁ dātabbaṁ—tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbaṁ. Tatiyampi yācitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu …pe… chārattaṁ mānattaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ dadeyya. Esā ñatti …pe… Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 11 1.11. Abbhānārahamūlāyapaṭikassanā So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo …pe…. Evañca pana, bhikkhave, chārattaṁ mānattaṁ dātabbaṁ …pe…. Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 12 1.12. Mūlāyapaṭikassitaabbhāna So ciṇṇamānatto bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ 1012 --- pli-tv-kd13 1:12 pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ ciṇṇamānatto. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbhetu. Evañca pana, bhikkhave, abbhetabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbaṁ. Tatiyampi yācitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ 1013 --- pli-tv-kd13 1:12 yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ appaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ …pe… so ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 13 1.13. Pakkhappaṭicchannaparivāsa Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṁ āpattiṁ āpanno hoti sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 14 1.14. Pakkhapārivāsikamūlāyapaṭikassana So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho 1014 --- pli-tv-kd13 1:14 ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanā. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 1.15. Samodhānaparivāsa “Evañca pana, bhikkhave, purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo—tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya 1015 --- pli-tv-kd13 1:14 sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 15 1.16. Mānattārahamūlāyapaṭikassanādi So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo …pe…. Evañca pana, bhikkhave, purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo …pe… deti …pe…. Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 16 1.17. Tikāpattimānatta So parivutthaparivāso bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ parivutthaparivāso. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ 1016 --- pli-tv-kd13 1:16 āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṁ—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbaṁ. Tatiyampi yācitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… so parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… so parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 17 1.18. Mānattacārikamūlāyapaṭikassanādi So mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ datvā chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo …pe…. Evañca pana, bhikkhave, purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo …pe…. Evañca pana, bhikkhave, chārattaṁ mānattaṁ dātabbaṁ …pe… deti …pe…. Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 18 1.19. Abbhānārahamūlāyapaṭikassanādi So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ datvā chārattaṁ mānattaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, mūlāya paṭikassitabbo …pe…. Evañca pana, bhikkhave, purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo …pe…. Evañca pana, bhikkhave, chārattaṁ mānattaṁ dātabbaṁ …pe… deti …pe…. Dinnaṁ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 19 1.20. Pakkhappaṭicchannaabbhāna So ciṇṇamānatto bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… sohaṁ ciṇṇamānatto. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbhetu. Evañca pana, bhikkhave, abbhetabbo—Tena, bhikkhave, udāyinā bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā, vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā, ukkuṭikaṁ nisīditvā, añjaliṁ 1017 --- pli-tv-kd13 1:19 paggahetvā, evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivutthaparivāso saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajjiṁ sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāciṁ. Taṁ maṁ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Sohaṁ saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivutthaparivāso saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. Sohaṁ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbaṁ. Tatiyampi yācitabbaṁ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā 1018 --- pli-tv-kd13 1:19 āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pakkhappaṭicchannāya pakkhaparivāsaṁ adāsi. So parivasanto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṁ āpattīnaṁ chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So mānattaṁ caranto antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pañcāhappaṭicchannaṁ. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṁ yāci. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṁ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṁ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhappaṭicchannāya chārattaṁ mānattaṁ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ udāyī bhikkhu ekaṁ āpattiṁ āpajji sañcetanikaṁ sukkavissaṭṭhiṁ pakkhappaṭicchannaṁ …pe… so ciṇṇamānatto saṅghaṁ abbhānaṁ yācati. Saṅgho udāyiṁ bhikkhuṁ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. Sukkavissaṭṭhi samattā. 20 2. Parivāsa 2.1. 1019 --- pli-tv-kd13 1:20 Agghasamodhānaparivāsa Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti—ekā āpatti ekāhappaṭicchannā, ekā āpatti dvīhappaṭicchannā, ekā āpatti tīhappaṭicchannā, ekā āpatti catūhappaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhappaṭicchannā, ekā āpatti chāhappaṭicchannā, ekā āpatti sattāhappaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhappaṭicchannā, ekā āpatti navāhappaṭicchannā, ekā āpatti dasāhappaṭicchannā. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ—ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… ekā āpatti dasāhappaṭicchannā. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ—ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… ekā āpatti dasāhappaṭicchannā. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji—ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… ekā āpatti dasāhappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji—ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… ekā āpatti dasāhappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā; tassā agghena samodhānaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpatti dasāhappaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 21 2.2. Sabbacirappaṭicchannaagghasamodhāna Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti—ekā āpatti ekāhappaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhappaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhappaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhappaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhappaṭicchannāyo, cha āpattiyo chāhappaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhappaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhappaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhappaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ, ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… dasa āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ, ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… dasa āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji, ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… dasa āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo. So saṅghaṁ 1020 --- pli-tv-kd13 1:21 tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji—ekā āpatti ekāhappaṭicchannā …pe… dasa āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāsaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ yā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo tāsaṁ agghena samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti. 22 2.3. Dvemāsaparivāsa Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—‘yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’”ti. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”’ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—‘yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā, vuḍḍhānaṁ bhikkhūnaṁ pāde vanditvā, ukkuṭikaṁ nisīditvā, añjaliṁ paggahetvā, evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya 1021 --- pli-tv-kd13 1:22 dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. 23 2.4. Dvemāsāparivasitabbavidhi Idha pana, bhikkhave, 1022 --- pli-tv-kd13 1:23 bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan”’ti. So saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ āpattiṁ jānāti, ekaṁ āpattiṁ na jānāti. So saṅghaṁ yaṁ āpattiṁ jānāti, tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. So parivasanto itarampi āpattiṁ jānāti. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ āpattiṁ jāniṁ, ekaṁ āpattiṁ na jāniṁ. Sohaṁ saṅghaṁ yaṁ āpattiṁ jāniṁ tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto itarampi āpattiṁ jānāmi. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ āpattiṁ sarati, ekaṁ āpattiṁ nassarati. So saṅghaṁ yaṁ āpattiṁ sarati, tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. So parivasanto itarampi āpattiṁ sarati. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ āpattiṁ sariṁ, ekaṁ āpattiṁ nassariṁ. Sohaṁ saṅghaṁ yaṁ āpattiṁ sariṁ, tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto itarampi āpattiṁ sarāmi. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekāya āpattiyā nibbematiko, ekāya āpattiyā vematiko. So saṅghaṁ yāya āpattiyā nibbematiko, tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. So parivasanto itarissāpi āpattiyā nibbematiko hoti. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo; ekāya āpattiyā nibbematiko, ekāya āpattiyā vematiko. Sohaṁ saṅghaṁ yāya āpattiyā nibbematiko tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho 1023 --- pli-tv-kd13 1:23 tassā āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto itarissāpi āpattiyā nibbematiko. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsappaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekā āpatti jānappaṭicchannā, ekā āpatti ajānappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṁ vadeti—‘kiṁ ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno? Kissāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti? Te evaṁ vadenti—‘ayaṁ, āvuso, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo; ekā āpatti jānappaṭicchannā, ekā āpatti ajānappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tāyo ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno, tāsāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti. So evaṁ vadeti—‘yāyaṁ, āvuso, āpatti jānappaṭicchannā, dhammikaṁ tassā āpattiyā parivāsadānaṁ; dhammattā ruhati. Yā ca khvāyaṁ, āvuso, āpatti ajānappaṭicchannā, adhammikaṁ tassā āpattiyā parivāsadānaṁ; adhammattā na ruhati. Ekissā, āvuso, āpattiyā bhikkhu mānattāraho’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekā āpatti saramānappaṭicchannā, ekā āpatti assaramānappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṁ vadeti—‘kiṁ ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno? Kissāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti? Te evaṁ vadenti—‘ayaṁ, āvuso, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo; ekā āpatti saramānappaṭicchannā, ekā āpatti assaramānappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tāyo ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno; tāsāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti. So evaṁ vadeti—‘yāyaṁ, āvuso, āpatti saramānappaṭicchannā dhammikaṁ tassā āpattiyā parivāsadānaṁ; dhammattā ruhati. Yā ca khvāyaṁ, āvuso, āpatti assaramānappaṭicchannā, adhammikaṁ tassā āpattiyā parivāsadānaṁ; adhammattā na ruhati. Ekissā, āvuso, āpattiyā bhikkhu mānattāraho’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekā āpatti nibbematikappaṭicchannā, ekā āpatti vematikappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṁ vadeti—‘kiṁ ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno? Kissāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti? Te evaṁ vadenti—‘ayaṁ, āvuso, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo; ekā āpatti nibbematikappaṭicchannā, ekā āpatti vematikappaṭicchannā. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tāyo ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno; tāsāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti. So evaṁ vadeti—‘yāyaṁ, āvuso, āpatti nibbematikappaṭicchannā, dhammikaṁ tassā āpattiyā parivāsadānaṁ; dhammattā ruhati. Yā ca khvāyaṁ, āvuso, āpatti vematikappaṭicchannā adhammikaṁ 1024 --- pli-tv-kd13 1:23 tassā āpattiyā parivāsadānaṁ; adhammattā na ruhati. Ekissā, āvuso, āpattiyā bhikkhu mānattāraho’”ti. 24 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan”ti. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ kho, āvuso, dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”’ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—‘yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan’ti. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa bhikkhuno dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ 1025 --- pli-tv-kd13 1:24 yāceyyan”ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo—“yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami. “Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā purimaṁ upādāya dve māsā parivasitabbā. 25 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi—“ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāceyyan”ti. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ ekamāsaparivāsaṁ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjīdhammo okkami—“Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan”ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā purimaṁ upādāya dve māsā parivasitabbā. Idha 1026 --- pli-tv-kd13 1:25 pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ māsaṁ jānāti, ekaṁ māsaṁ na jānāti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ jānāti taṁ māsaṁ parivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ jānāti taṁ māsaṁ parivāsaṁ deti. So parivasanto itarampi māsaṁ jānāti. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ māsaṁ jāniṁ, ekaṁ māsaṁ na jāniṁ. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ jāniṁ taṁ māsaṁ parivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ jāniṁ taṁ māsaṁ parivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto itarampi māsaṁ jānāmi. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā purimaṁ upādāya dve māsā parivasitabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ māsaṁ sarati, ekaṁ māsaṁ nassarati. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ sarati taṁ māsaṁ parivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ sarati taṁ māsaṁ parivāsaṁ deti. So parivasanto itarampi māsaṁ sarati. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ māsaṁ sariṁ, ekaṁ māsaṁ nassariṁ. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ sariṁ taṁ māsaṁ parivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ sariṁ taṁ māsaṁ parivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto itarampi māsaṁ sarāmi. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā purimaṁ upādāya dve māsā parivasitabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ māsaṁ nibbematiko, ekaṁ māsaṁ vematiko. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ nibbematiko taṁ māsaṁ parivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ nibbematiko taṁ māsaṁ parivāsaṁ deti. So parivasanto itarampi māsaṁ nibbematiko hoti. Tassa evaṁ hoti—‘ahaṁ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ dvemāsappaṭicchannāyo; ekaṁ māsaṁ nibbematiko, ekaṁ māsaṁ vematiko. Sohaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ yaṁ māsaṁ nibbematiko taṁ māsaṁ parivāsaṁ yāciṁ. Tassa me saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchānnānaṁ yaṁ māsaṁ nibbematiko taṁ māsaṁ parivāsaṁ adāsi. Sohaṁ parivasanto itarampi māsaṁ nibbematiko. Yannūnāhaṁ saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yāceyyan’ti. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ itarampi māsaṁ parivāsaṁ deti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā purimaṁ upādāya dve māsā parivasitabbā. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; eko māso jānappaṭicchanno, eko māso ajānappaṭicchanno. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṁ vadeti—‘kiṁ ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno? Kissāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti? Te evaṁ vadenti—‘ayaṁ, āvuso, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo. Eko 1027 --- pli-tv-kd13 1:25 māso jānappaṭicchanno, eko māso ajānappaṭicchanno. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tāyo ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno tāsāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti. So evaṁ vadeti—‘yvāyaṁ, āvuso, māso jānappaṭicchanno dhammikaṁ tassa māsassa parivāsadānaṁ; dhammattā ruhati. Yo ca khvāyaṁ, āvuso, māso ajānappaṭicchanno adhammikaṁ tassa māsassa parivāsadānaṁ; adhammattā na ruhati. Ekassa, āvuso, māsassa bhikkhu mānattāraho’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; eko māso saramānappaṭicchanno, eko māso assaramānappaṭicchanno. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṁ vadeti—‘kiṁ ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno? Kissāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti? Te evaṁ vadenti—‘ayaṁ, āvuso, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo; eko māso saramānappaṭicchanno, eko māso assaramānappaṭicchanno. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tāyo ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno tāsāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti. So evaṁ vadeti—‘yvāyaṁ, āvuso, māso saramānappaṭicchanno dhammikaṁ tassa māsassa parivāsadānaṁ; dhammattā ruhati. Yo ca khvāyaṁ, āvuso, māso assaramānappaṭicchanno adhammikaṁ tassa māsassa parivāsadānaṁ; adhammattā na ruhati. Ekassa, āvuso, māsassa bhikkhu mānattāraho’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsappaṭicchannāyo; eko māso nibbematikappaṭicchanno, eko māso vematikappaṭicchanno. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṁ vadeti—‘kiṁ ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno? Kissāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti? Te evaṁ vadenti—‘ayaṁ, āvuso, bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsappaṭicchannāyo; eko māso nibbematikappaṭicchanno, eko māso vematikappaṭicchanno. So saṅghaṁ dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṁ āpattīnaṁ dvemāsappaṭicchannānaṁ dvemāsaparivāsaṁ adāsi. Tāyo ayaṁ, āvuso, bhikkhu āpanno tāsāyaṁ bhikkhu parivasatī’ti. So evaṁ vadeti—‘yvāyaṁ, āvuso, māso nibbematikappaṭicchanno dhammikaṁ tassa māsassa parivāsadānaṁ; dhammattā ruhati. Yo ca khvāyaṁ, āvuso, māso vematikappaṭicchanno adhammikaṁ tassa māsassa parivāsadānaṁ; adhammattā na ruhati. Ekassa, āvuso, māsassa bhikkhu mānattāraho’”ti. 26 2.5. Suddhantaparivāsa Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti. So āpattipariyantaṁ na jānāti; rattipariyantaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ nassarati, rattipariyantaṁ nassarati; āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko. So bhikkhūnaṁ ārocesi—“ahaṁ, āvuso, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ; āpattipariyantaṁ na jānāmi, rattipariyantaṁ na jānāmi; āpattipariyantaṁ nassarāmi, rattipariyantaṁ nassarāmi; āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko. Kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Tena hi, bhikkhave, saṅgho tassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāsaṁ detu. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā …pe… evamassa vacanīyo—‘ahaṁ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṁ. Āpattipariyantaṁ na jānāmi, rattipariyantaṁ na jānāmi; āpattipariyantaṁ nassarāmi, rattipariyantaṁ 1028 --- pli-tv-kd13 1:26 nassarāmi; āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko. Sohaṁ, bhante, saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāsaṁ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo—‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji. Āpattipariyantaṁ na jānāti, rattipariyantaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ nassarati, rattipariyantaṁ nassarati; āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāsaṁ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāsaṁ dadeyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṁ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji. Āpattipariyantaṁ na jānāti, rattipariyantaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ nassarati, rattipariyantaṁ nassarati; āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāsaṁ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāsaṁ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāsassa dānaṁ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe… tatiyampi etamatthaṁ vadāmi …pe…. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṁ āpattīnaṁ suddhantaparivāso. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’ti. Evaṁ kho, bhikkhave, suddhantaparivāso dātabbo; evaṁ parivāso dātabbo. Kathañca, bhikkhave, suddhantaparivāso dātabbo? Āpattipariyantaṁ na jānāti, rattipariyantaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ nassarati, rattipariyantaṁ nassarati; āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko—suddhantaparivāso dātabbo. Āpattipariyantaṁ jānāti, rattipariyantaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ sarati, rattipariyantaṁ nassarati; āpattipariyante nibbematiko, rattipariyante vematiko—suddhantaparivāso dātabbo. Āpattipariyantaṁ ekaccaṁ jānāti, ekaccaṁ na jānāti, rattipariyantaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ ekaccaṁ sarati, ekaccaṁ nassarati, rattipariyantaṁ nassarati; āpattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko, rattipariyante vematiko—suddhantaparivāso dātabbo. Āpattipariyantaṁ na jānāti, rattipariyantaṁ ekaccaṁ jānāti, ekaccaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ nassarati, rattipariyantaṁ ekaccaṁ sarati, ekaccaṁ nassarati; āpattipariyante vematiko, rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko—suddhantaparivāso dātabbo. Āpattipariyantaṁ jānāti, rattipariyantaṁ ekaccaṁ jānāti, ekaccaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ sarati, rattipariyantaṁ ekaccaṁ sarati, ekaccaṁ nassarati; āpattipariyante nibbematiko, rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko—suddhantaparivāso dātabbo. Āpattipariyantaṁ ekaccaṁ jānāti, ekaccaṁ na jānāti; rattipariyantaṁ ekaccaṁ jānāti, ekaccaṁ na jānāti; āpattipariyantaṁ ekaccaṁ sarati, ekaccaṁ nassarati; rattipariyantaṁ ekaccaṁ sarati, ekaccaṁ nassarati; āpattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko; rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko—suddhantaparivāso dātabbo. Evaṁ kho, bhikkhave, suddhantaparivāso dātabbo. Kathañca, bhikkhave, parivāso dātabbo? Āpattipariyantaṁ jānāti, rattipariyantaṁ jānāti; āpattipariyantaṁ sarati, rattipariyantaṁ sarati; āpattipariyante nibbematiko, rattipariyante nibbematiko—parivāso dātabbo. Āpattipariyantaṁ na jānāti, rattipariyantaṁ jānāti; āpattipariyantaṁ nassarati, rattipariyantaṁ sarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante nibbematiko—parivāso dātabbo. Āpattipariyantaṁ ekaccaṁ jānāti, ekaccaṁ na jānāti, rattipariyantaṁ jānāti; āpattipariyantaṁ ekaccaṁ sarati, ekaccaṁ nassarati, rattipariyantaṁ sarati; āpattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko, rattipariyante nibbematiko—parivāso dātabbo. Evaṁ kho, bhikkhave, parivāso dātabbo”. Parivāso niṭṭhito. 27 3. Cattālīsaka Tena kho pana 1029 --- pli-tv-kd13 1:27 samayena aññataro bhikkhu parivasanto vibbhami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yāci. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto vibbhamati. Vibbhantakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto sāmaṇero hoti. Sāmaṇerassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto ummattako hoti. Ummattakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna anummattako hoti, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto khittacitto hoti. Khittacittassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna akhittacitto hoti, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto vedanāṭṭo hoti. Vedanāṭṭassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna avedanāṭṭo hoti, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto, āpattiyā adassane, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto, āpattiyā appaṭikamme, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto, pāpikāya diṭṭhiyā, appaṭinissagge, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, parivāso na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mūlāyapaṭikassanāraho vibbhamati. Vibbhantakassa, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanā na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mūlāyapaṭikassanāraho sāmaṇero hoti …pe… ummattako hoti …pe… khittacitto hoti …pe… vedanāṭṭo hoti …pe… āpattiyā adassane ukkhipiyyati …pe… āpattiyā appaṭikamme ukkhipiyyati …pe… pāpikāya diṭṭhiyā, appaṭinissagge, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, mūlāyapaṭikassanā na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattāraho vibbhamati. Vibbhantakassa, bhikkhave, mānattadānaṁ na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho. Tassa bhikkhuno mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattāraho sāmaṇero hoti …pe… ummattako hoti …pe… khittacitto hoti …pe… vedanāṭṭo hoti …pe… āpattiyā adassane, ukkhipiyyati …pe… āpattiyā appaṭikamme, ukkhipiyyati …pe… pāpikāya diṭṭhiyā, appaṭinissagge, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, mānattadānaṁ na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho. Tassa bhikkhuno mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattaṁ caranto vibbhamati. Vibbhantakassa, bhikkhave, mānattacariyā na ruhati. So ce puna upasampajjati tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho; yaṁ mānattaṁ dinnaṁ sudinnaṁ, yaṁ mānattaṁ ciṇṇaṁ suciṇṇaṁ, avasesaṁ caritabbaṁ. 1030 --- pli-tv-kd13 1:27 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattaṁ caranto sāmaṇero hoti …pe… ummattako hoti …pe… khittacitto hoti …pe… vedanāṭṭo hoti …pe… āpattiyā adassane, ukkhipiyyati …pe… āpattiyā appaṭikamme, ukkhipiyyati …pe… pāpikāya diṭṭhiyā, appaṭinissagge, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, mānattacariyā na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo purivuttho suparivuttho; yaṁ mānattaṁ dinnaṁ sudinnaṁ, yaṁ mānattaṁ ciṇṇaṁ suciṇṇaṁ, avasesaṁ caritabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu abbhānāraho vibbhamati. Vibbhantakassa, bhikkhave, abbhānaṁ na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho; yaṁ mānattaṁ dinnaṁ sudinnaṁ, yaṁ mānattaṁ ciṇṇaṁ suciṇṇaṁ. So bhikkhu abbhetabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu abbhānāraho sāmaṇero hoti …pe… ummattako hoti …pe… khittacitto hoti …pe… vedanāṭṭo hoti …pe… āpattiyā adassane, ukkhipiyyati …pe… āpattiyā appaṭikamme, ukkhipiyyati …pe… pāpikāya diṭṭhiyā, appaṭinissagge, ukkhipiyyati. Ukkhittakassa, bhikkhave, abbhānaṁ na ruhati. So ce puna osāriyyati, tassa tadeva purimaṁ parivāsadānaṁ. Yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho; yaṁ mānattaṁ dinnaṁ sudinnaṁ, yaṁ mānattaṁ ciṇṇaṁ suciṇṇaṁ. So bhikkhu abbhetabbo. Cattālīsakaṁ samattaṁ. 28 4. Chattiṁsaka Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā appaṭicchannāyo. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇā appaṭicchannāyo …pe… aparimāṇā paṭicchannāyo …pe… aparimāṇā paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi …pe… parimāṇāyopi aparimāṇāyopi appaṭicchannāyo …pe… parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo …pe… parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattāraho …pe… mānattaṁ caranto …pe… (yathāparivāsaṁ tathā vitthāretabbaṁ) abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā, āpattiyo āpajjati parimāṇā appaṭicchannāyo …pe… parimāṇā paṭicchannāyo …pe… parimāṇā paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi …pe… aparimāṇā appaṭicchannāyo …pe… aparimāṇā paṭicchannāyo …pe… aparimāṇā paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi …pe… parimāṇāyopi aparimāṇāyopi appaṭicchannāyo …pe… parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo …pe… parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Chattiṁsakaṁ samattaṁ. 29 5. Mānattasata Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno pacchimasmiṁ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiṁ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, 1031 --- pli-tv-kd13 1:29 bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiṁ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiṁ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ 1032 --- pli-tv-kd13 1:29 dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiṁ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiṁ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo 1033 --- pli-tv-kd13 1:29 nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. 30 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā sāmaṇero hoti …pe… ummattako hoti …pe… khittacitto hoti …pe… (yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaṁ) vedanāṭṭo hoti …pe… tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi …pe… ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti …pe… ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati …pe… ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vedanāṭṭo hoti. So puna avedanāṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṁ datvā mānattaṁ dātabbaṁ. Mānattasataṁ niṭṭhitaṁ. 31 6. Samūlāyasamodhānaparivāsacatussata Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā 1034 --- pli-tv-kd13 1:31 nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti; yā āpattiyo pubbe nacchādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti; yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo 1035 --- pli-tv-kd13 1:31 nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati tā āpattiyo chādeti; yā āpattiyo nassarati tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti; yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā sāmaṇero hoti …pe… ummattako hoti …pe… khittacitto hoti …pe… vedanāṭṭo hoti …pe… tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi …pe… (yathā heṭṭhā vitthāritaṁ tathā vitthāretabbaṁ) ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti …pe… ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati …pe… ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vedanāṭṭo hoti. So puna avedanāṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā 1036 --- pli-tv-kd13 1:31 āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. 32 Idha pana, bhikkhave, bhikkhu mānattāraho …pe… mānattaṁ caranto …pe… abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā vibbhamati …pe… (mānattāraho ca mānattacārī ca abbhānāraho ca yathā parivāso vitthārito tathā vitthāretabbo). Idha pana, bhikkhave, bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā appaṭicchādetvā sāmaṇero hoti …pe… ummattako hoti …pe… khittacitto hoti …pe… vedanāṭṭo hoti …pe… tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi …pe… ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti …pe… ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati …pe… ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti; yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vedanāṭṭo hoti. So puna avedanāṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti …pe… yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti; yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṁ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. Samūlāyasamodhānaparivāsacatussataṁ niṭṭhitaṁ. 33 7. Parimāṇādivāraaṭṭhaka Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā parimāṇā appaṭicchādetvā …pe… aparimāṇā appaṭicchādetvā …pe… ekanāmā appaṭicchādetvā …pe… nānānāmā appaṭicchādetvā …pe… sabhāgā appaṭicchādetvā …pe… visabhāgā appaṭicchādetvā …pe… vavatthitā appaṭicchādetvā …pe… sambhinnā appaṭicchādetvā vibbhamati …pe… (yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaṁ). Parimāṇādivāraaṭṭhakaṁ niṭṭhitaṁ. 34 8. Dvebhikkhuvāraekādasaka Dve bhikkhū saṅghādisesaṁ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū saṅghādisesaṁ āpannā honti. Te saṅghādisese vematikā honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū saṅghādisesaṁ āpannā honti. Te saṅghādisese missakadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū missakaṁ āpannā honti. Te missake saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū missakaṁ āpannā honti. Te missake missakadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū suddhakaṁ āpannā honti. Te suddhake saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Ubhopi yathādhammaṁ kārāpetabbā. Dve bhikkhū 1037 --- pli-tv-kd13 1:34 suddhakaṁ āpannā honti. Te suddhake suddhakadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Ubhopi yathādhammaṁ kārāpetabbā. Dve bhikkhū saṅghādisesaṁ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ekassa hoti ārocessāmīti, ekassa hoti na ārocessāmīti. So paṭhamampi yāmaṁ chādeti, dutiyampi yāmaṁ chādeti, tatiyampi yāmaṁ chādeti—uṭṭhite aruṇe channā hoti āpatti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū saṅghādisesaṁ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Te gacchanti ārocessāmāti. Ekassa antarāmagge makkhadhammo uppajjati na ārocessāmīti. So paṭhamampi yāmaṁ chādeti, dutiyampi yāmaṁ chādeti, tatiyampi yāmaṁ chādeti—uṭṭhite aruṇe channā hoti āpatti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū saṅghādisesaṁ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Te ummattakā honti. Te pacchā anummattakā hutvā eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dve bhikkhū saṅghādisesaṁ āpannā honti. Te pātimokkhe uddissamāne evaṁ vadanti—‘idāneva kho mayaṁ jānāma—ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchatī’ti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti so dukkaṭaṁ desāpetabbo. Yathāpaṭicchanne cassa parivāsaṁ datvā ubhinnampi mānattaṁ dātabbaṁ. Dvebhikkhuvāraekādasakaṁ niṭṭhitaṁ. 35 9. Mūlāyaavisuddhinavaka Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi, ekanāmampi nānānāmampi, sabhāgampi visabhāgampi, vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo appaṭicchannāyo. So saṅghaṁ antarāāpattīnaṁ mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Taṁ saṅgho antarāāpattīnaṁ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṁ deti; adhammena mānattaṁ deti, adhammena abbheti. So, bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi, ekanāmampi nānānāmampi, sabhāgampi visabhāgampi, vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaṁ antarāāpattīnaṁ mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Taṁ saṅgho antarāāpattīnaṁ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṁ deti; adhammena mānattaṁ deti, adhammena abbheti. So, bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi, ekanāmampi nānānāmampi, sabhāgampi visabhāgampi, vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So saṅghaṁ antarāāpattīnaṁ mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Taṁ saṅgho antarāāpattīnaṁ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṁ deti, adhammena mānattaṁ deti, adhammena abbheti. So, bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi, ekanāmampi nānānāmampi, sabhāgampi visabhāgampi, vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ 1038 --- pli-tv-kd13 1:35 samodhānaparivāsaṁ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo appaṭicchannāyo …pe… aparimāṇāyo paṭicchannāyo …pe… aparimāṇāyo paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi …pe… parimāṇāyopi aparimāṇāyopi appaṭicchannāyo. So saṅghaṁ antarāāpattīnaṁ mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Taṁ saṅgho antarāāpattīnaṁ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṁ deti; adhammena mānattaṁ deti, adhammena abbheti. So, bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi, ekanāmampi nānānāmampi, sabhāgampi visabhāgampi, vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo. So saṅghaṁ antarāāpattīnaṁ mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Taṁ saṅgho antarāāpattīnaṁ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṁ deti; adhammena mānattaṁ deti, adhammena abbheti. So, bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi, ekanāmampi nānānāmampi, sabhāgampi visabhāgampi, vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaṁ tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ yācati. Tassa saṅgho tāsaṁ āpattīnaṁ samodhānaparivāsaṁ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So saṅghaṁ antarāāpattīnaṁ mūlāyapaṭikassanaṁ yācati. Taṁ saṅgho antarāāpattīnaṁ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena; dhammena samodhānaparivāsaṁ deti; adhammena mānattaṁ deti; adhammena abbheti. So, bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. Mūlāyaavisuddhinavakaṁ niṭṭhitaṁ.