prakṛtīśobhayātmādivyāpārarahitaṃ calam / karmatatphalasaṃbandhavyavasthādisamāśrayam // 1 //
guṇadravyakriyājātisamavāyādyupādhibhiḥ / śūnyamāropitākāraśabdapratyayagocaram // 2 //
spaṣṭalakṣaṇasaṃyuktapramādvitayaniścitam / aṇīyasā'pi nāṃśena miśrībhūtāparātmakam // 3 //
asaṃkrāntimanādyantaṃ pratibimbādisannibham / sarvaprapañcasandohanirmuktamagataṃ paraiḥ // 4 //
svatantraśrutinissaṃgo jagaddhitavidhitsayā / analpakalpāsaṅkhyeyasātmībhūtamahādayaḥ // 5 //
yaḥ pratītyasamutpādaṃ jagāda gadatāṃvaraḥ / taṃ sarvajñaṃ praṇamyāyaṃ kriyate tattvasaṃgrahaḥ // 6 //
aśeṣaśaktipracitātpradhānādeva kevalāt / kāryabhedāḥ pravarttante tadrūpā eva bhāvataḥ // 7 //
yadi tvasadbhavetkāryaṃ kāraṇātmani śaktitaḥ / kartuṃ tannaiva śakyeta nairupyādviyadabjavat // 8 //
kasmācca niyatānyeva śālibījādibhedataḥ / upādānāni gṛhṇanti tulye'sattve'paraṃ na tu // 9 //
sarvaṃ ca sarvato bhāvādbhavedutpattidharmakaṃ / tādātmyavigamasyeha sarvasminnaviśeṣataḥ // 10 //
śaktīnāṃ niyamādeṣāṃ naivamityapyanuttaraṃ / śakyameva yataḥ kāryaṃ śaktāḥ kurvanti hetavaḥ // 11 //
akāryātiśayaṃ yattu nīrūpamavikāri ca / vikṛtāvātmahānyāptestatkriyeta kathaṃ nu taiḥ // 12 //
kāryasyaivamayogācca kiṃkurvatkāraṇaṃ bhavet / tataḥ kāraṇabhāvo'pi bījāderna vikalpate // 13 //
sukhādyanvitametacca vyaktaṃ vyaktaṃ samīkṣyate / prasādatāpadainyādikāryasyehopalabdhitaḥ // 14 //
tatastanmayasambhūtaṃ tajjātyanvayadarśanāt / kuṭādibhedavattacca pradhānamiti kāpilāḥ // 15 //
tadatra sudhiyaḥ prāhustulyā satve'pi codanā / yattasyāmuttaraṃ vaḥ syāttattulyaṃ sudhiyāmapi // 16 //
yadi dadhyādayaḥ santi dugdhādyātmasu sarvathā / teṣāṃ satāṃ kimutpādyaṃ hetvādisadṛśātmanām // 17 //
hetujanyaṃ na tatkāryaṃ sattāto hetuvittivat / ato nābhimato heturasādhyatvātparātmavat // 18 //
athāstyatiśayaḥ kaścidabhivyaktyādilakṣaṇaḥ / yaṃ hetavaḥ prakurvāṇā na yānti vacanīyatām // 19 //
prāgāsīdyadyasāvevaṃ na kiṃciddattamuttaraṃ / no cetso'satkathaṃ tebhyaḥ prādurbhāvaṃ samaśnute // 20 //
nātaḥ sādhyaṃ samastīti nopādānaparigrahaḥ / niyatādapi no janma na ca śaktirna ca kriyā // 21 //
sarvātmanā ca niṣpatterna kāryamiha kiṃcana / kāraṇavyapadeśo'pi tasmānnaivopapadyate // 22 //
sarvaṃ ca sādhanaṃ vṛttaṃ viparyāsanivartakaṃ / niścayotpādakaṃ cedaṃ na tathā yuktisaṅgatam // 23 //
na sandehaviparyāsau nivarttyau sarvadā sthiteḥ / nāpi niścayajanmāsti tata eva vṛthā'khilam // 24 //
athā'pi niścayo'bhūtassamutpadyeta sādhanāt / nanu tenaiva sarve'mī bhaveyurvyabhicāriṇaḥ // 25 //
avyakto vyaktibhāktebhya iti cedvyaktirasya kā / na rūpātiśayotpattiravibhāgādasaṅgateḥ // 26 //
na tadviṣayasaṃvittirnopalambhāvṛtikṣayaḥ / nityatvādupalambhasya dvitīyasyāpyasaṃbhavāt // 27 //
traiguṇyasyāvibhede'pi na sarvaṃ sarvakārakam / yadvattadvadasatve'pi na sarvaṃ sarvakārakam // 28 //
avadhīnāmaniṣpatterniyatāste na śaktayaḥ / satve tu niyamastāsāṃ yuktaḥ sāvadhiko na nu // 29 //
naivaṃ teṣāmaniṣpattyā mābhūcchabdastathāparam / sarvopādhiviviktasya vasturūpasya na kṣatiḥ // 30 //
na nāma rūpaṃ vastūnāṃ vikalpā vācakāśca yat / viśvakalpāḥ pravarttante yathā'bhyāsamabhedini // 31 //
utpādo vastubhāvastu so'satā na satā tathā / sambadhyate kalpikayā kevalaṃ tvasatā dhiyā // 32 //
yadidaṃ vastuno rūpamekānantaramīkṣyate / prāgāsīnneti tadbījaṃ prāgbhūte tvidamasti na // 33 //
kṣīrādiṣu ca dadhyādi śaktirūpeṇa yanmatam / kā śaktistatra dadhyādi yadi dṛśyeta dugdhavat // 34 //
anyaccetkathamanyasya bhāve'bhaktyānyaducyate / nahi satvasya sadbhāvaḥ sadbhāvo duḥkhamohayoḥ // 35 //
satvādyanugataṃ vyaktaṃ na siddhaṃ naḥ kathaṃcana / āntaratvātsukhādīnāṃ vyaktatvāttatsvasaṃvidaḥ // 36 //
ekatraiva ca śabdādau bhāvanājātibhedataḥ / saṅgādayaḥ saṃbhavino lakṣyante niyatāḥ sphuṭam // 37 //
ekavastvanupātitve citrā saṃvitprasajyate / adṛṣṭādivaśānno cenna syādvastvanuyāyinī // 38 //
tryākāraṃ vastuno rūpamekākārāśca tadvidaḥ / tāḥ kathaṃ tatra yujyante bhāvinyastadvilakṣaṇāḥ // 39 //
prasādodvegavaraṇānyekasminpuṃsi yoginām / jāyante na ca tadrūpaḥ pumānabhimataḥ paraiḥ // 40 //
siddhe'pi triguṇe vyakte na pradhānaṃ prasidhyati / ekaṃ tatkāraṇaṃ nityaṃ naikajātyanvitaṃ hi tat // 41 //
ayaḥśalākākalpā hi kramasaṅgatamūrttayaḥ / dṛśyante vyaktayaḥ sarvāḥ kalpanāmiśritātmikāḥ // 42 //
mṛdvikārādayo bhedā naikajātyanvitāstathā / siddhā naikanimittāśca mṛtpiṇḍādervibhedataḥ // 43 //
caitanyādyanvitatve'pi naikapūrvatvamiṣyate / puruṣāṇāmamukhyaṃ cettadihāpi samaṃ na kim // 44 //
pradhānahetvabhāve'pi tataḥ sarvaṃ prakalpate / śakterbhedena vaicitryaṃ kāryakāraṇatādikam // 45 //
sarvotpattimatāmīśamanye hetuṃ pracakṣate / nācetanaṃ svakāryāṇi kila prārabhate svayam // 46 //
yatsvārambhakāvayavasanniveśaviśeṣavat / buddhimaddhetugamyaṃ tattadyathā kalaśādikam // 47 //
dvīndriyagrāhyamagrāhyaṃ vivādapadamīdṛśam / buddhimatpūrvakaṃ tena vaidharmyaiṇāṇavo matāḥ // 48 //
tattvādīnāmupādānaṃ cetanāvadadhiṣṭhitam / rūpādimattvāttantvādi yathā dṛṣṭaṃ svakāryakṛt // 49 //
dharmādharmāṇavassarve cetanāvadadhiṣṭhitāḥ / svakāryārambhakāḥ sthitvā pravṛttesturitantuvat // 50 //
sargādau vyavahāraśca puṃsāmanyopadeśajaḥ / niyatatvātprabuddhānāṃ kumāravyavahāravat // 51 //
mahābhūtādikaṃ vyaktaṃ buddhimaddhetvadhiṣṭhitam / yāti sarvasya lokasya sukhaduḥsvanimittatām // 52 //
acetanatvakāryatvavināśitvādihetutaḥ / vāsyādivadatasspaṣṭaṃ tasya sarvaṃ pratīyate // 53 //
sarvakartṛtvasiddhau ca sarvajñatvamayatnataḥ / siddhamasya yataḥ kartā kāryarūpādivedakaḥ // 54 //
vimaterāspadaṃ vastu pratyakṣaṃ kasya citsphuṭam / vastusattvādihetubhyaḥ sukhaduḥkhādibhedavat // 55 //
tadatrāsiddhatā hetoḥ prathame sādhane yataḥ / sanniveśo na yogākhyaḥ siddho nāvayavī tathā // 56 //
dṛśyatvenābhyupetasya dvayasyānupalambhanāt / sādhanānanvitaṃ cedamudāharaṇamapyataḥ // 57 //
cakṣuḥsparśanavijñānaṃ bhinnābhamupajāyate / ekālambanatā nāsti tayorgandhādivittivat // 58 //
tatsāmarthyasamudbhūtakalpanānugatātmakam / pratisandhānavijñānaṃ samudāyaṃ vyavasyati // 59 //
jalānalādi naivedaṃ dvīndriyagrāhyamastyataḥ / āśrayāsiddhatā'siddheryathā'bhihitadharmiṇaḥ // 60 //
sanniveśaviśiṣṭatvaṃ yādṛgdevakulādiṣu / karttaryanupalabdhe'pi yaddṛṣṭau buddhimadgatiḥ // 61 //
tādṛgeva yadīkṣyeta tanvagādiṣu dharmiṣu / yuktaṃ tatsādhanādasmādyathā'bhīṣṭasya sādhanam // 62 //
anvayavyatirekābhyāṃ yatkāryaṃ yasya niścitam / niścayastasya taddṛṣṭāviti nyāyo vyavasthitaḥ // 63 //
sanniveśaviśeṣastu naivāmīṣu tathāvidhaḥ / tanu tarvādibhedeṣu śabda eva tu kevalaḥ // 64 //
tādṛśaḥ procyamānastu sandigdhavyatirekatām / āsādayati valmīke kumbhakārakṛtādiṣu // 65 //
nanu jātyuttaramidaṃ dharmabhedavikalpanāt / sāmānyameva kāryādi sādhanaṃ pratipāditam // 66 //
atadrūpaparāvṛttaṃ vastumātramanityatām / tādātmyatsādhayatyeṣa na nyāyo'stīha sādhane // 67 //
dhūmātmā dhavalo dṛṣṭaḥ pāvakāvyabhicāravān / sitābhidheyatāmātrānna himādapi tadgatiḥ // 68 //
sāmānyapratibandhe tu viśeṣāśrayaṇī yadā / codanā kriyate tatra jātyuttaramudāhṛtam // 69 //
gośabdavācyatāmātrāddigādīnāṃ viṣāṇitā / saṃsiddhyedanyathā hyeṣa nyāyo nāśrīyate yadi // 70 //
yadi tu pratibandho'sminpramāṇe nopapadyate / tadatra yuktitaḥ siddhe na vivādo'sti kasyacit // 71 //
kintu nityaikasarvajñanityabuddhisamāśrayaḥ / sādhyavaikalyato'vyāpterna siddhimupagacchati // 72 //
tathāhi saudhasopānagopurāṭṭālakādayaḥ / anekānityavijñānapūrvakatvena niścitāḥ // 73 //
ata evāyamiṣṭasya vighātakṛdapīṣyate / anekānityavijñānapūrvakatvaprasādhanāt // 74 //
buddhimaddhetumātre hi pratibandhastvayoditaḥ / dvitīye punarasmābhirvispaṣṭamabhidhīyate // 75 //
kramākramavirodhena nityā no kāryakāriṇaḥ / viṣayāṇāṃ kramitvena tajjñāneṣvapi ca kramaḥ // 76 //
kramabhāvīśvarajñānaṃ kramivijñeyasaṅgateḥ / devadattādivijñānaṃ yathā jvālādigocaram // 77 //
aṇusaṃhatimātraṃ ca ghaṭādyasmābhiriṣyate / tatkārakaḥ kulālādiraṇūnāmeva kārakaḥ // 78 //
na vyāvṛttastato dharmaḥ sādhyatvenābhivāñchitaḥ / aṇūdāharaṇādasmādvaidharmyeṇa prakāśitāt // 79 //
buddhimatpūrvakatvaṃ ca sāmānyena yadīṣyate / tatra naiva vivādo no vaiśvarūpyaṃ hi karmajam // 80 //
nityaikabuddhipūrvatvasādhane sādhyaśūnyatā / vyabhicāraśca saudhāderbahubhiḥ karaṇekṣaṇāt // 81 //
etadeva yathāyogyamavaśiṣṭeṣu hetuṣu / yojyaṃ dūṣaṇamanyacca kiñcinmātraṃ prakāśyate // 82 //
sthitvā pravṛttiraṇvāderna siddhā kṣaṇabhaṅgataḥ / vyabhicāraśca tenaiva tasyāpi kramavṛttitā // 83 //
pralaye luptavijñānasmṛtayaḥ puruṣā na naḥ / ābhāsvarādisambhūtestata eveha saṃbhavāt // 84 //
vimukhasyopadeṣṭṛtvaṃ śraddhāgamyaṃ paraṃ yadi / vaimukhyaṃ vitanutvena dharmādharmavivekataḥ // 85 //
anumānavirodhaśca vyāpteḥ sarvatra sādhane / na viruddhena dharmeṇa vyāptirhetoḥ prakalpate // 86 //
neśvaro janmināṃ heturutpattivikalatvataḥ / gaganāmbhojavatsarvamanyathā yugapadbhavet // 87 //
ye vā krameṇa jāyante te naiveśvarahetukāḥ / yathoktasādhanodbhūtā jaḍānāṃ pratyayā iva // 88 //
teṣāmapi tadudbhūtau viphalā sādhanābhidhā / nityatvādacikitsyasya naiva sā sahakāriṇī // 89 //
yeṣu satsu bhavaddṛṣṭamasatsu na kadāca / tasyānyahetutāklṛptāvanavasthā kathaṃ na te // 90 //
kartṛtvapratiṣedhācca sarvajñatvaṃ nirākṛtam / boddhavyaṃ tadbalenaiva sarvajñatvopapādanāt // 91 //
yathoktadoṣaduṣṭāni mābhūvansādhanāni vā / tathā'pi karturnaikatvaṃ vyabhicāropadarśanāt // 92 //
ekakarturasiddhau ca sarvajñatvaṃ kimāśrayam / tatsiddhau sādhanaṃ proktaṃ jaimanīyeṣu rājate // 93 //
prakṛtīśvarayorevaṃ hetutvapratiṣedhanāt / pratyekaṃ sahitaṃ kartṛ nobhayaṃ janmināmidam // 94 //
sāhityaṃ sahakāritvādetayoḥ kalpyate ca yat / tatsyādatiśayādhānādekārthakriyayā'pi vā // 95 //
na yuktā kalpanā''dyasya nirvikāratayā tayoḥ / na dvitīyasya kāryāṇāṃ yaugapadyaprasaṅgataḥ // 96 //
athocyate pradhānasya trirūpatvaṃ vyavasthitam / tatrāyaṃ rajasā yuktaḥ sargaheturmaheśvaraḥ // 97 //
udbhūtavṛttisattvaṃ tu yadā saṃśrayate punaḥ / tadā sarvasya lokasya sthiteryāti nimittatām // 98 //
udbhūtaśaktirūpeṇa tamasā yujyate yadā / pralayaṃ sarvajagatastadā kila karotyayam // 99 //
rajaḥsatvādirūpādi tadevaṃ sahakāriṇaḥ / krameṇaivāsya vartante kāryāṇāṃ nākramastataḥ // 100 //
ihocyate tayorekakriyākāle samasti kim / tadanyakāryaniṣpattisāmarthyaṃ yadi vā na tat // 101 //
yadyasti sargakāle'pi dvayamapyaparaṃ bhavet / evamanyasya sadbhāve dvayamanyatprasajyate // 102 //
na hi tatpararūpeṇa punaranyasya kārakam / svarūpaṃ ca tadevāsya tatkriyāviratiḥ kutaḥ // 103 //
tatsāmarthyaviyoge tu naiva tajjanakaṃ bhavet / anyadā śaktiśūnyatvādviyadambhoruhādivat // 104 //
utkaṭaṃ śaktirūpaṃ ca yadi tanmātrakāraṇam / sarvadā tadbhaveddhetornityarūpasya sannidheḥ // 105 //
na cāparaṃparairiṣṭamato naivānyato'pi tat / nāpi svatantramevedaṃ kādācitkatvasaṃbhavāt // 106 //
svato bhāve hyahetutvaṃ svakriyāyā virodhataḥ / apekṣayā hi bhāvānāṃ kādācitkatvasaṃbhavaḥ // 107 //
tathā hi na hyabhāvasya svātmani vyāpṛtirmatā / niṣpannasyātmano'pyasyāmavasthāyāṃ prasiddhitaḥ // 108 //
aniṣpannātmatatvastu naiva vyāpriyate kvacit / sarvaśaktiviyuktatvādākāśakamalādivat // 109 //
sarvahetunirāśaṃsaṃ bhāvānāṃ janma varṇyate / svabhāvavādibhiste hi nāhuḥ svamapi kāraṇam // 110 //
rājīvakesarādīnāṃ vaiciñyaṃkaḥ karoti hi / mayūracandrakādirvā vicitraḥ kena nirmitaḥ // 111 //
yathaiva kaṇṭakādīnāṃ taikṣṇyadikamahetukam / kādācitkatayā tadvadduḥkhādīnāmahetutā // 112 //
sarojakesarādīnāmanvayavyatirekavat / avasthātiśayākrāntaṃ bījapaṅkajalādikam // 113 //
pratyakṣānupalambhābhyāṃ niścitaṃ kāraṇaṃ yadā / kimityanyastadā heturamīṣāṃ paripṛcchyate // 114 //
niyatau deśakālau ca bhāvānāṃ bhavataḥ katham / yadi taddhetutā naiṣāṃ syuste sarvatra sarvadā // 115 //
kvacitkadācitkasmiṃścidbhavanto niyatāḥ punaḥ / tatsāpekṣā bhavantyete tadanyaparihārataḥ // 116 //
tadapekṣā tathāvṛttirapekṣā kāryatocyate / pratyakṣā ca tathā vṛttiḥ siddhāsteneha hetavaḥ // 117 //
tatsvābhāvikavādo'yaṃ pratyakṣeṇa prabādhyate / pratyakṣānupalambhābhyāṃ heturūpasya niścayāt // 118 //
mā vā pramāṇasattā bhūddhetusadbhāvasiddhaye / tathā'pi mānābhāvena naivārthāsatvaniścayaḥ // 119 //
yasmādarthasya sattāyā vyāpakaṃ na ca kāraṇam / pramāṇaṃ bhedasadbhāvādvyabhicārāttadudbhavāt // 120 //
yaśca naivaṃvidho bhāvastasya naiva nivṛttitaḥ / eekāntikamasaṃbandhādgamyate'nyanivarttanam // 121 //
sarvādṛṣṭiśca sandigdhā svādṛṣṭirvyabhicāriṇī / vindhyādrirandhradūrvāderadṛṣṭāvapi satvataḥ // 122 //
ahetukatvasiddhyarthaṃ na ceddhetuḥ prayujyate / na cāpramāṇikī siddhirataḥ pakṣo na siddhyati // 123 //
tatsiddhaye ca hetuścetprayujyeta tathā'pi na / siddhestaddhetujanyatvātpakṣaste saṃprasiddhyati // 124 //
tathāhi jñāpako heturvaco vā tatprakāśakam / siddhernimittatāṃ gacchansādhyajñāpakamucyate // 125 //
ataḥ kāraka evāyaṃ jñāpako heturucyate / sādhyānutpādakatvāttu kārako na prakāśyate // 126 //
tasmātsahetavo'nye'pi bhāvā niyatajanmataḥ / sādhyārthaviṣayaṃ yadvajjñānaṃ sādhanabhāvi te // 127 //
nāśotpādāsamālīḍhaṃ brahma śabdamayaṃ param / yattasya pariṇāmo'yaṃ bhāvagrāmaḥ pratīyate // 128 //
iti saṃcakṣate ye'pi te vācyāḥ kimidaṃ nijam / śabdarūpaṃ parityajya nīlāditvaṃ prapadyate // 129 //
na vā tatheti yadyādyaḥ pakṣaḥ saṃśrīyate tadā / akṣaratvaviyogaḥ syātpaurastyātmavināśataḥ // 130 //
athāpyanantaraḥ pakṣastatra nīlādivedane / aśruterapi vispaṣṭaṃ bhavecchabdātmavedanam // 131 //
yena śabdamayaṃ sarvaṃ mukhyavṛttyā vyavasthitam / śabdarūpāparityāge pariṇāmābhidhānataḥ // 132 //
agauṇe caivamekatve nīlādīnāṃ vyavasthite / tatsaṃvedanavelāyāṃ kathaṃ nāstyasya vedanam // 133 //
asyāvittau hi nīlāderapi na syātpravedanam / eekātmyādbhinnadharmatve bhedo'tyantaṃ prasajyate // 134 //
viruddhadharmasaṅgo hi bahūnāṃ bhedalakṣaṇam / nānyathā vyaktibhedānāṃ kalpito'pi bhavedasau // 135 //
pratibhāvaṃ ca yadyekaḥ śabdātmā bhinna iṣyate / sarveṣāmekadeśatvamekākārā ca vidbhavet // 136 //
prativyakti tu bhede'sya brahmānekaṃ prasajyate / vibhinnānekabhāvātmarūpatvādvyaktibhedavat // 137 //
nityaśabdamayatve ca bhāvānāmapi nityatā / tadyaugapadyataḥ siddheḥ pariṇāmo na saṅgataḥ // 138 //
ekarūpatirobhāve hyanyarūpasamudbhave / mṛdādāviva saṃsidhyetpariṇāmastu nākrame // 139 //
athāpi kāryarūpeṇa śabdabrahmamayaṃ jagat / tathā'pi nirvikāratvāttato naiva kramodayaḥ // 140 //
anyānyarūpasaṃbhūtau tasmādekasvarūpataḥ / vivṛttamartharūpeṇa kathaṃ nāma taducyate // 141 //
atadrūpaparāvṛttamṛdrūpatvopalabdhitaḥ / kumbhakośādibhedeṣu mṛdātmaiko'tra kalpate // 142 //
nīlapītādibhāvānāṃ natvevamupalabhyate / aśabdātmaparāvṛttirabījā kalpanā'pi tat // 143 //
athāvibhāgamevedaṃ brahmatattvaṃ sadā sthitam / avidyopaplavālloko vicitraṃ tvabhimanyace // 144 //
tatrāpi vedyate rūpamavidyopaplutairjanaiḥ / yannīlādiprakāreṇa tyāgādāne nibandhanam // 145 //
tadrūpavyatirekeṇa brahmarūpamalakṣitam / kathaṃ vyutthitacetobhirastitvena pratīyate // 146 //
na tatpratyakṣataḥ siddhamavibhāgamabhāsanāt / nityādutpattyayogena kāryaliṅgaṃ ca tatra na // 147 //
dharmisatvāprasiddhestu na svabhāvaḥ prasādhakaḥ / na caitadatirekeṇa liṅgaṃ sattāprasādhakam // 148 //
jñānaṃ jñeyakramātsiddhaṃ kramavatsarvamanyathā / yaugapadyena tatkāryaṃ vijñānamanuṣajyate // 149 //
jñānamātre'pi naivāsya śakyarūpaṃ tataḥ param / bhavatīti prasaktā'sya vandhyāsūnusamānatā // 150 //
viśuddhajñānasantānā yogino'pi tato na tat / vidanti brahmaṇo rūpaṃ jñāne vyāpṛtya saṅgateḥ // 151 //
pradhānapariṇāmena samaṃ ca brahmadarśanam / taddūṣaṇānusāreṇa boddhavyamiha dūṣaṇam // 152 //
anye tvīśasadharmāṇaṃ puruṣaṃ lokakāraṇam / kalpayanti durākhyātasiddhāntānugabuddhayaḥ // 153 //
samastavastupralaye'pyaluptajñānaśaktimān / ūrṇanābha ivāṃśūnāṃ sa hetuḥ kila janminām // 154 //
asyāpīśvaravatsarvaṃ vacanīyaṃ niṣedhanam / kimarthaṃ ca karotyeṣa vyāpāramimamīdṛśam // 155 //
yadyanyena prayuktatvānna syādasya svatannnatā / athānukampayā kuryādekāntasukhitaṃ jagat // 156 //
ādhidāridyaśokādivividhāyāsapīḍitam / janaṃ tu sṛjatastasya kā'nukampā pratīyate // 157 //
sṛṣṭeḥ prāganukampyānāmasattve nopapadyate / anukampā'pi yadyogāddhātā'yaṃ parikalpyate // 158 //
na cāyaṃ pralayaṃ kuryātsadā'bhyudayayoginām / tadadṛṣṭavyapekṣāyāṃ svātantryamavahīyate // 159 //
pīḍāhetumadṛṣṭaṃ ca kimarthaṃ sa vyapekṣate / upekṣaiva punastatra dayāyoge'sya yujyate // 160 //
krīḍārthā tasya vṛttiścetkrīḍāyāṃ na prabhurbhavet / vicitrakrīḍanopāyavyapekṣātaḥ śiśuryathā // 161 //
krīḍāsādhyā ca yā prītistasyā yadapi sādhanam / tatsarvaṃ yugapatkuryādyadi tatkṛtiśaktimān // 162 //
krameṇāpi na śaktaḥ syānno cedādau sa śaktimān / nāvibhaktasya yujyete śaktyaśaktī hi vastunaḥ // 163 //
atha svabhāvato vṛttiḥ sargādāvasya varṇyate / pāvakādeḥ prakṛtyaiva yathā dāhādikarmaṇi // 164 //
yadyevamakhilā bhāvā bhaveyuryugapattataḥ / tadutpādanasāmarthyayogikāraṇasannidheḥ // 165 //
svahetubalasaṃbhūtā niyatā eva śaktayaḥ / asarvakālabhāvinyo jvalanādiṣu vastuṣu // 166 //
anyathā yaugapadyena sarvaṃ kāryaṃ samudbhavet / teṣāmapi na cedeṣa niyamo'bhyupagamyate // 167 //
prakṛtyaivāṃśuhetutvamūrṇanābhe'pi neṣyate / prāṇibhakṣaṇalāmpaṭyāllālājālaṃ karoti yat // 168 //
yathākathaṃcidvṛttiścedbuddhimattā'sya kīdṛśī / nāsamīkṣya yataḥ kāryaṃ śanako'pi pravarttate // 169 //
śauryātmajādayo ye'pi dhātāraḥ parikalpitāḥ / etenaiva prakāreṇa nirastāste'pi vastutaḥ // 170 //
anye punarihātmānamicchādīnāṃ samāśrayam / svato'cidrūpamicchanti nityaṃ sarvagataṃ tathā // 171 //
śubhāśubhānāṃ karttāraṃ karmaṇāṃ tatphalasya ca / bhoktāraṃ cetanāyogāccetanaṃ na svarūpataḥ // 172 //
jñānayatnādisambandhaḥ kartṛtvaṃ tasya bhaṇyate / sukhaduḥkhādisaṃvittisamavāyastu bhoktṛtā // 173 //
nikāyena viśiṣṭābhirapūrvābhiśca saṅgatiḥ / buddhibhirvedanābhiśca janma tasyābhidhīyate // 174 //
prāgāttābhirviyogastu maraṇaṃ jīvanaṃ punaḥ / sadehasya manoyogo dharmādharmābhisatkṛtaḥ // 175 //
śarīracakṣurādīnāṃ vadhāddhiṃsā'sya kalpyate / itthaṃ nitye'pi puṃsyeṣā prakriyā vimalekṣyate // 176 //
jñānāni ca madīyāni tanbādivyatirekiṇā / saṃvedakena vedyāni pratyayatvāttadanyavat // 177 //
icchādayaśca sarve'pi kvacidete samāśritāḥ / vastutve sati kāryatvādrūpavatsa ca naḥ pumān // 178 //
vastutvagrahaṇādeṣa na nāśe vyabhicāravān / hetumattve'pi nāśasya yasmānnaivāsti vastutā // 179 //
rūpādipratyayāḥ sarve'pyekānekanimittakāḥ / mayeti pratyayenaiṣāṃ pratisandhānabhāvataḥ // 180 //
narttakībhrūlatābhaṅge bahūnāṃ pratyayā iva / anyathā pratisandhānaṃ na jāyetānibandhanam // 181 //
buddhīndriyādisaṃghātavyatiriktābhidhāyakam / ātmeti vacanaṃ yasmādidamekapadaṃ matam // 182 //
siddhaparyāyabhinnatve yaccaivaṃ pariniścitam / yathānirdiṣṭadharmeṇa tadyuktaṃ paṭaśabdavat // 183 //
prāṇādibhirviyuktaśca jīvaddeho bhavedayam / nairātmyāddhaṭavattasmānnaivāstyasya nirātmatā // 184 //
sadyojātādyavijñānavedakenaiva vedyate / sarvamuttaravijñānaṃ majjñānatvāttadādyavat // 185 //
madīyenātmanā yuktaṃ dūradeśanivarttyapi / kṣityādimūrttimattvāderasmadīyaśarīravat // 186 //
evaṃ ca sattvanityatvavibhutvānāṃ viniścaye / ātmano na nirātmānaḥ sarvadharmā iti sthitam // 187 //
tadatra prathame tāvatsādhane siddhasādhyatā / sarvajñādipravedyatvaṃ tvajjñānasyeṣyate yataḥ // 188 //
prakāśakānapekṣaṃ ca svacidrūpaṃ prajāyate / anyavijñānamapyevaṃ sādhyaśūnyaṃ nidarśanam // 189 //
tadākāroparaktena yadanyena pravedyate / tasyodāharaṇatve'pi bhavedanyena saṃśayaḥ // 190 //
kvacitsamāśritatvaṃ ca yadīcchādeḥ prasādhyate / tatra kāraṇamātraṃ cedāśrayaḥ parikalpyate // 191 //
iṣṭasiddhistadādhārastvāśrayaścenmatastava / tathā'pi gatiśūnyasya niṣphalā''dhārakalpanā // 192 //
āśrayo badarādīnāṃ kuṇḍādirupapadyate / gatervibandhakaraṇādviśeṣotpādanena vā // 193 //
nīrūpasya ca nāśasya kāryatvaṃ naiva yuktimat / ato viśeṣaṇaṃ vyarthaṃ hetāvuktaṃ parairiha // 194 //
mayeti pratisandhānamavidyopaplavādidam / kṣaṇikeṣvapi sarveṣu kartrekatvādibhāsataḥ // 195 //
mithyāvikalpataścāsmānna yuktā tattvasaṃsthitiḥ / sāmarthyabhedādbhinno'pi bhavatyekanibandhanam // 196 //
ekānugāmikāryatve paurvāparyaṃ virudhyate / rūpaśabdādicittānāṃ śaktakāraṇasannidheḥ // 197 //
ekānantaravijñānāt ṣaḍvijñānasamudbhavaḥ / yugapadvedyate vyaktamata iṣṭaprasādhanam // 198 //
kramiṇāṃ tvekahetutvaṃ naivetyuktamanantaram / ato'numānabādhā'sminvyāptervyaktaṃ samīkṣyate // 199 //
narttakībhrūlatābhaṅgo naivaikaḥ paramārthataḥ / anekāṇusamūhatvādekatvaṃ tasya kalpitam // 200 //
ekakāryopayogitvādekaśabdasya gocaraḥ / sādhyo'pyevaṃvidho'bhīṣṭo yadi siddhaprasādhanam // 201 //
buddhicittādiśabdānāṃ vyatiriktābhidhāyitā / naivaikapadabhāve'pi paryāyāṇāṃ samasti naḥ // 202 //
ato'naikāntiko heturnanūkta tadviśeṣaṇam / ucyate naiva siddhaṃ taccetaḥparyāyatāsthiteḥ // 203 //
ahaṅkārāśrayatvena cittamātmeti gīyate / saṃvṛttyā vastuvṛttyā tu viṣayo'sya na vidyate // 204 //
nabhastalāravindādau yadekaṃ viniveśyate / kārakādipadaṃ tena vyabhicāro'pi dṛśyate // 205 //
saṅketamātrabhāvinyo vācaḥ kutra na saṅgatāḥ / naivātmādipadānāṃ ca prakṛtyā'rthaprakāśanam // 206 //
prāṇādīnāṃ ca sambandho yadi siddhaḥ sahātmanā / bhavettadā prasaṅgo'yaṃ yujyate 'saṅgato'nyathā // 207 //
na vandhyāsutaśūnyatve jīvaddehaḥ prasajyate / prāṇādivirahe hyevaṃ tavāpyetatprasañjanam // 208 //
na tāvadiha tādātmyaṃ bhedāṅgīkaraṇāttayoḥ / kāryakāraṇatā nāpi yaugapadyaprasaṅgataḥ // 209 //
tadātmano nivṛttau hi tatsambandhavivarjitāḥ / kimamī vinivartante prāṇāpānādayastanoḥ // 210 //
evaṃ ca sādhanaiḥ sarvairātmasatvāprasiddhitaḥ / nityavyāpitvayoruktaṃ sādhyahīnaṃ nidarśanam // 211 //
anyaiḥ pratyakṣasiddhatvamātmanaḥ parikalpitam / svasaṃvedyo hyahaṅkārastasyātmā viṣayo mataḥ // 212 //
tadayuktamahaṅkāre tadrūpānavabhāsanāt / na hi nityavibhutvādinirbhāsastatra lakṣyate // 213 //
gauravarṇādinirbhāso vyaktaṃ tatra tu vidyate / tatsvabhāvo na cā''tmeṣṭo nāyaṃ tadviṣayastataḥ // 214 //
yadi pratyakṣagamyaśca satyataḥ puruṣo bhavet / tatkimarthaṃ vivādo'yaṃ tatsattvādau pravarttate // 215 //
tathā hi niścayātmā'yamahaṅkāraḥ pravarttate / niścayāropabuddhyośca bādhyabādhakatā sthitā // 216 //
tasmādicchādayaḥ sarve naivātmasamavāyinaḥ / krameṇotpadyamānatvādbījāṅkuralatādivat // 217 //
atha vā''dhyātmikāḥ sarve nairātmyākrāntamūrttayaḥ / vastusattvādihetubhyo yathā bāhyā ghaṭādayaḥ // 218 //
sātmakatve hi nityatvaṃ taddhetūnāṃ prasajyate / nityāścārthakriyā'śaktā nātaḥ sattvādisambhavaḥ // 219 //
ghaṭādiṣu samānaṃ ca yannairātmyaṃ niṣidhyate / parairjīvaccharīre'smiṃstadasmābhiḥ prasādhyate // 220 //
itthamātmāprasiddhau ca prakriyā tatra yā kṛtā / nirāspadaiva sā sarvā vandhyāputra iva sthitā // 221 //
vyāvṛttyanugamātmānamātmānamapare punaḥ / caitanyarūpamicchanti caitanyaṃ buddhilakṣaṇam // 222 //
yathā'heḥ kuṇḍalāvasthā vyapaiti tadanantaram / saṃbhavatyārjavāvasthā sarpatvaṃ tvanuvarttate // 223 //
tathaiva nityacaitanyasvabhāvasyātmano'pi na / niḥśeṣarūpavigamaḥ sarvasyānugamo'pi vā // 224 //
kintvasya vinivarttante sukhaduḥkhādilakṣaṇāḥ / avasthāstāśca jāyante caitanyaṃ tvanuvarttate // 225 //
syātāṃ hyatyantanāśe'sya kṛtanāśākṛtāgamau / sukhaduḥkhādibhogaśca naiva syādekarūpiṇaḥ // 226 //
na ca kartṛtvabhoktṛtve puṃso'vasthāṃ samāśrite / tato'vasthāvatastattvātkarttaivāpnoti tatphalam // 227 //
pumānevaṃvidhaścāyaṃ pratyabhijñānabhāvataḥ / pramīyate prabādhā ca nairātmyasyāmunaiva hi // 228 //
ahaṃ vedmītyahaṃbuddhirjñātāraṃ pratipadyate / sa cātmā yadi vā jñānaṃ syādekāntavinaśvaram // 229 //
yadyātmā viṣayastasyāścaturasraṃ tadā'khilam / kṣaṇikajñānapakṣe tu sarvamevātidurghaṭam // 230 //
tathā hi jñātavānpūrvamahameva ca samprati / ahameva pravedmīti yā buddhirupajāyate // 231 //
tasyā jñānakṣaṇaḥ ko nu viṣayaḥ parikalpyate / atītaḥ sāmprataḥ kiṃ vā kiṃ vā'sāvatha santatiḥ // 232 //
tatrā''dye viṣaye jñāte jñātavāniti yujyate / jānāmīti na yuktaṃ ca nedānīṃ vettyasau tataḥ // 233 //
varttamāne tu viṣaye pravedmītyupapadyate / jñātavānityasatyaṃ tu naivāsītprāgidaṃ yataḥ // 234 //
ata eva dvayaṃ grāhyaṃ naiva tasyāḥ prakalpyate / na hyubhau jñātavantau vā jānīto vā'dhunā punaḥ // 235 //
santāno'pi na tadgrāhyo dvitayasyāpyasaṃbhavāt / na hyasau jñātavānpūrvamavastutvānna vā'dhunā // 236 //
tasmādayamahaṅkāro varttate yatra gocare / uktādanyatra siddho'sāvātmā śāśvatarūpavān // 237 //
vyatītāhaṅkṛtigrāhyo jñātā'dyāpyanuvarttate / ahampratyayagamyatvādidānīntanaboddhṛvat // 238 //
eṣa vā hyastano jñātā jñātṛtvāttata eva vā / hyastanajñātṛvatteṣāṃ pratyayānāṃ ca sādhyatā // 239 //
ekasantānasambandhajñātrahampratyayatvataḥ / hyastanādyatanāḥ sarve tulyārthā ekabuddhivat // 240 //
tadatra cintyate nityamekaṃ caitanyamiṣyate / yadi buddhirapi prāptā tadrūpaiva tathā sati // 241 //
buddhīnāmapi caitanyasvābhāvyātpuruṣasya ca / nityatvamekatāceṣṭā bhedaścedbiṣayāśrayaḥ // 242 //
svarūpeṇa tathā vahnirnityaṃ dahanadharmakaḥ / upanītaṃ dahatyarthaṃ dāhyaṃ nānyanna cānyadā // 243 //
yathā vā darpaṇaḥ svaccho yathā vā sphaṭikopalaḥ / yadevā''dhīyate tatra tacchāyāṃ pratipadyate // 244 //
tathaiva nityacaitanyāḥ pumāṃso dehavṛttayaḥ / gṛhṇanti karaṇānītān rūpādīndhīrasau ca naḥ // 245 //
tenopanetṛsaṃrambhabhaṅgitvādbhaṅginī matiḥ / na nityaṃ dāhako vahnirdāhyāsannidhinā yathā // 246 //
tatra bodhātmakatvena pratyabhijñāyate matiḥ / ghaṭahastyādibuddhitvaṃ tadbhedāllokasaṃmatam // 247 //
saiveti nocyate buddhirarthabhedānusāribhiḥ / na cāstyapratyabhijñānamarthabhede'nupāśrite // 248 //
nanu hastyādiśūnyāyāṃ bhūmāvāropakāriṇaḥ / pratyayā ye pravarttante bhedastatra kimāśrayaḥ // 249 //
anyadeśādibhāvinyo vyaktayaścennibandhanam / sarvatrālambanaṃ yasmāddeśakālānyathātmakam // 250 //
nanu taddeśasambandho naiva tāsāṃ tathā'sti tat / kimiti pratibhāsante tena rūpeṇa tatra ca // 251 //
bhavanmate hi nākāro buddherbāhyastu varṇyate / na vivakṣitadeśe ca gajayaṣṭyādayaḥ sthitāḥ // 252 //
sarvārthabodharūpā ca yadi buddhiḥ sadā sthitā / sarvadā sarvasaṃvittistatkimarthaṃ na vidyate // 253 //
śabdopadhānā yā buddhī rasarūpādigocarā / saiva hīti na cedbhedāstvayā caivopapāditāḥ // 254 //
samastadāhyarūpāṇāṃ na nityaṃ dahanātmakaḥ / kṛśānurapi niḥśeṣamanyathā bhasmasādbhavet // 255 //
dāhyārthasannidhāveva tasya taddāhakātmatā / yuktā sarvārthadāho hi sakṛdevaṃ na sajyate // 256 //
nīlotpalādisambandhāddarpaṇasphaṭikādayaḥ / tacchāyāvibhramotpādahetavaḥ kṣaṇabhaṅginaḥ // 257 //
sopadhānetarāvastha eka eveti sarvadā / tacchāyastadviyukto vā sa dṛśyetānyathā punaḥ // 258 //
sthiratvānnirvibhāgatvānmūrttānāmasahasthiteḥ / bibhartti darpaṇatalaṃ naiva cchāyāṃ kadācana // 259 //
pārśvadvitayasaṃsthāśca suśuklaṃ sphaṭikopalam / samīkṣyante tadeṣo'pi na cchāyāṃ pratipannavān // 260 //
bhedaḥ pratyupadhānaṃ ca sphaṭikādeḥ prasajyate / tacchāyāpratipattiścettasya vidyeta tātvikī // 261 //
tasmādbhrāntiriyaṃ teṣu vicitrācintyaśaktiṣu / na buddhau bhrāntibhāvo'pi yukto bhedaviyogataḥ // 262 //
abodharūpabhedaṃ tu samānaṃ sarvabuddhiṣu / āropya pratyabhijñānaṃ nānātve'pi pravarttate // 263 //
avasthābhedabhedena śūnye'pyekāntataḥ sthite / sthirātmani.... .... ....ryatparaiḥ parikalpyate // 264 //
sukhaduḥkhādyavasthāśca gacchannapi naro mama / caitanyadravyasattvādirūpaṃ naiva vimuñcati // 265 //
na cāvasthāntarotpāde pūrvā'tyantaṃ vinaśyati / uttarānuguṇārthaṃ tu sāmānyātmani līyate // 266 //
svarūpeṇa hyavasthānāmanyonyasya virodhitā / aviruddhastu sarvāsu sāmānyātmā pratīyate // 267 //
tatra no cedavasthānāmekāntena vibhinnatā / puruṣāttadvyayotpāde syātāmasyāpi tau tathā // 268 //
viruddhadharmasaṅge tu bheda ekāntiko bhavet / puṃsāmiva svabhāvena pratisvaṃ niyatena te // 269 //
svarūpeṇaiva līyante yadyavasthāśca puṃsi vaḥ / duḥkhādyapyanubhūyeta tatsukhādisamudbhave // 270 //
na cānyarūpasaṅkrāntāvanyasaṅkrāntisambhavaḥ / tādātmyena ca saṅkrāntirityātmodayavānbhavet // 271 //
yadi kartṛtvabhoktṛtve naivāvasthāṃ samāśrite / tadavasthāvatastatvānna kartṛtvādisaṃbhavaḥ // 272 //
tannityaśabdavācyatvaṃ nātmano vinivāryate / svarūpavikriyāvattvādvyucchedastasya vidyate // 273 //
sarpo'pi kṣaṇabhaṅgitvātkauṭilyādīnprapadyate / sthirarūpe tu puṃsīva nāvasthāntarasaṅgatiḥ // 274 //
nirālambana evāyamahaṅkāraḥ pravarttate / anādisattvadṛgbījaprabhāvātkvacideva hi // 275 //
kecideva hi saṃskārāstadrūpādhyavasāyini / ādhipatyaṃ prapadyante tanna sarvatra varttate // 276 //
tulyaḥ paryanuyogo'yamanyathā puruṣe'pi vaḥ / tacchaktibhedasadbhāvātsarvameva nirākulam // 277 //
nityālambanapakṣe tu sarvāhaṅkṛtayastataḥ / sakṛdeva prasūyeran śaktahetuvyavasthiteḥ // 278 //
anityālambanatve'pi spaṣṭābhāḥ syustataḥ pare / ālambanārthasadbhāvaṃ vyarthaṃ paryanuyuñjate // 279 //
jñātari pratyabhijñānaṃ vāsanā kartumarhati / nātasminsa iti prajñāṃ na hyasau bhrāntikāraṇam // 280 //
tannāhaṃpratyayo bhrāntiriṣṭaścedbādhavarjanāt / nānantaroktayā yuktyā tasya bādhopadarśanāt // 281 //
īśvarādiṣu bhaktānāṃ taddhetutvādivibhramāḥ / vāsanāmātrabhāvācca jāyante vividhāḥ katham // 282 //
nirālambanatā caivamahaṅkāre yadā sthitā / tannāhaṃpratyayagrāhye jñātā kaścana vidyate // 283 //
tataḥ sarvapramāṇeṣu na dṛṣṭānto'sti siddhibhāk / hetavaścāśrayāsiddhā yathāyogamudāhṛtāḥ // 284 //
caitanyamanye manyante bhinnaṃ buddhisvarūpataḥ / ātmanaśca nijaṃ rūpaṃ caitanyaṃ kalpayanti te // 285 //
pradhānenopanītaṃ ca phalaṃ bhuṅkte sa kevalam / kartṛtvaṃ naiva tasyāsti prakṛtereva tanmatam // 286 //
tatrāpi rūpaśabdādicetasāṃ vedyate katham / suvyaktaṃ bhedavadrūpamekā ceccetaneṣyate // 287 //
ekarūpe ca caitanye sarvakālamavasthite / nānāvidhārthabhoktṛtvaṃ kathaṃ nāmopapadyate // 288 //
na didṛkṣādayo bhinnāstasya bhoganibandhanam / bhavanti hi tathā bhāve pumānutpattimānbhavet // 289 //
caitanyavyatiriktaṃ hi na didṛkṣādi vidyate / tasyodayavyayāveśe durvāraḥ puruṣe'pyasau // 290 //
śubhāśubhaṃ ca karmāsti naiva cedātmanā kṛtam / tadeṣa bhogabhedo'sya kutaḥ samupajāyate // 291 //
abhilāṣānurūpeṇa prakṛtiścetprayacchati / paṅgvandhavaddhi saṃbandhastayoreṣa vyavasthitaḥ // 292 //
yadyevamiṣṭavāñchāyāṃ satyāmapi na siddhyati / kimiti prakṛtirnaiva kiñcidanyadapekṣate // 293 //
arthopabhogakāle ca yadi naivāsya vikriyā / naiva bhoktṛtvamasya syātprakṛtiścopakāriṇī // 294 //
vikriyāyāśca sadbhāve nityatvamavahīyate / anyathātvaṃ vikāro hi tādavasthye ca tatkatham // 295 //
syānmataṃ viṣayākārā buddhirādau vivarttate / tayā vyavasitaṃ cārthaṃ puruṣaḥ pratipadyate // 296 //
pratibimbodayadvārā caivamasyopabhoktṛtā / na jahāti svarūpaṃ tu puruṣo'yaṃ kadācana // 297 //
ucyate pratibimbasya tādātmyena samudbhave / tadevodayayogitvaṃ vibhede tu na bhoktṛtā // 298 //
didṛkṣādyānukūlyena pradhānaṃ saṃpravarttate / vicitraracanābhede kathaṃ vā'cetanātmakam // 299 //
kaṃrtu nāma prajānāti pradhānaṃ vyañjanādikam / bhoktuṃ ca na vijānāti kimayuktamataḥ param // 300 //
buddhimattvātpradhānasya sarvamasyāvirodhi cet / buddhimattvena tu prāptaṃ caitanyaṃ puruṣeṣviva // 301 //
buddhiradhyavasāyo hi saṃvitsaṃvedanaṃ tathā / saṃvittiścetanā ceti sarvaṃ caitanyavācakam // 302 //
acetanātmikā buddhiḥ śabdagandharasādivat / utpattimattvanāśitvahetubhyāmiti cenmatam // 303 //
naitau hetū dvayoḥ siddhau svatantre sādhane mate / na viparyayabādhā'sti prasaṅgo'pyabhidhitsite // 304 //
caitanye cātmaśabdasya niveśe'pi na naḥ kṣatiḥ / nityatvaṃ tasya duḥsādhyamakṣyādeḥ saphalatvataḥ // 305 //
akṣyarthādyaphalaṃ tu syāccaitanyaṃ śāśvataṃ yadi / na bhavedindhanenārtho yadi syācchāśvato'nalaḥ // 306 //
pārārthyaṃ cakṣurādīnāṃ yatpunaḥ pratipādyate / śayyāśanādivattena saṃghātatvena hetunā // 307 //
ādheyātiśayārthatvaṃ yadyeṣāmupapādyate / iṣṭasiddhiryadiṣṭāste'smābhirjñānopakāriṇaḥ // 308 //
avikāryupakāritvasādhane sādhyaśūnyatā / dṛṣṭāntasya calasyaiva yuktāste'pyupakāriṇaḥ // 309 //
sāmānyena tu pārārthyaṃ yadyeṣāṃ saṃprasādhyate / tathā'pi sādhanaṃ vyarthaṃ siddhāścittopayoginaḥ // 310 //
jaiminīyā iva prāhurjaināścillakṣaṇaṃ naram / dravyaparyāyarūpeṇa vyāvṛttyanugamātmakam // 311 //
tatrāpyavikṛtaṃ dravyaṃ paryāyairyadi saṅgatam / na viśeṣo'sti tasyeti pariṇāmi na tadbhavet // 312 //
deśakālasvabhāvānāmabhedādekatocyate / saṅkhyālakṣaṇasaṃjñārthabhedādbhedastu varṇyate // 313 //
rūpādayo ghaṭaśceti saṅkhyāsaṃjñāvibheditā / kāryānuvṛttivyāvṛttī lakṣaṇārthavibheditā // 314 //
dravyaparyāyayorevaṃ naikāntenā'viśeṣavat / dravyaṃ paryāyarūpeṇa viśeṣaṃ yāti cetsvayam // 315 //
svabhāvābheda ekatvaṃ tasminsati ca bhinnatā / kathaṃcidapi duḥsādhyā paryāyātmasvarūpavat // 316 //
agauṇe caivamekatve dravyaparyāyayoḥ sthite / vyāvṛttimadbhaveddravyaṃ paryāyāṇāṃ svarūpavat // 317 //
yadi vā te'pi paryāyāḥ sarve'pyanugatātmakāḥ / dravyavatprāpnuvantyeṣāṃ dravyeṇaikātmatā sthiteḥ // 318 //
tato nāvasthitaṃ kiñciddravyamātmādi vidyate / paryāyāvyatiriktatvātparyāyāṇāṃ svarūpavat // 319 //
na codayavyayākrāntāḥ paryāyā api kecana / dravyādavyatiriktatvāttaddravyaniyatātmavat // 320 //
tato niranvayo dhvaṃsaḥ sthiraṃ vā sarvamiṣyatām / ekātmani tu naiva sto vyāvṛttyanugamāvimau // 321 //
na copalabhyarūpasya paryāyānugatātmanaḥ / dravyasya pratibhāso'sti tannāsti gaganābjavat // 322 //
vividhārthakriyāyogyāstulyādijñānahetavaḥ / tathāvidhārthasaṅketaśabdapratyayagocarāḥ // 323 //
udayavyayadharmāṇaḥ paryāyā eva kevalāḥ / saṃvedyante tataḥ spaṣṭaṃ nairātmyaṃ cātinirmalam // 324 //
atha sanmūrchitaṃ rūpaṃ dravyaparyāyayoḥ sthitam / taddvirūpaṃ hi nirbhāgaṃ narasiṃhavadiṣyate // 325 //
nanu dvirūpamityeva nānārthavinibandhanaḥ / nirdeśo rūpaśabdena svabhāvasyābhidhānataḥ // 326 //
narasiṃho'pi naivaiko dvyātmakaścopapadyate / anekāṇusamūhātmā sa tathā hi pratīyate // 327 //
nityajñānavivartto'yaṃ kṣititejojalādikaḥ / ātmā tadātmakaśceti saṅgirante'pare punaḥ // 328 //
grāhyalakṣaṇasaṃyuktaṃ na kiñcidiha vidyate / vijñānapariṇāmo'yaṃ tasmātsarvaḥ samīkṣyate // 329 //
teṣāmalpāparādhaṃ tu darśanaṃ nityatoktitaḥ / rūpaśabdādivijñānne vyaktaṃ bhedopalakṣaṇāt // 330 //
ekajñānātmakatve tu rūpaśabdarasādayaḥ / sakṛdvedyāḥ prasajyante nitye'vasthāntaraṃ na ca // 331 //
rūpādivittito bhinnaṃ na jñānamupalabhyate / tasyāḥ pratikṣaṇaṃ bhede kimabhinnaṃ vyavasthitam // 332 //
viparyastāviparyastajñānabhedo na vidyate / ekajñānātmake puṃsi bandhamaukṣau tataḥ katham // 333 //
kiṃ vā nivarttayedyogī yogābhyāsena sādhayet / kiṃ vā na hātuṃ śakyo hi viparyāsastadātmakaḥ // 334 //
tattvajñānaṃ na cotpādyaṃ tādātmyātsarvadā sthiteḥ / yogābhyāso'pi tenāyamaphalaḥ sarva eva ca // 335 //
kecittu saugatammanyā apyātmānaṃ pracakṣate / pudgalavyapadeśena tattvānyatvādivarjitam // 336 //
skandhebhyaḥ pudgalo nānyastīrthadṛṣṭiprasaṅgataḥ / nānanyo'nekatādyāpteḥ sādhvī tasmādavācyatā // 337 //
te vācyāḥ pudgalo naiva vidyate pāramārthikaḥ / tattvānyatvādavācyatvānnabhaḥkokanadādivat // 338 //
anyatvaṃ vā'pyananyatvaṃ vastu naivātivarttate / vastuto yattu nīrūpaṃ tadavācyaṃ prakalpyate // 339 //
bhedābhedavikalpasya vastvadhiṣṭhānabhāvataḥ / tattvānyatvādyanirdeśo niḥsvabhāveṣu yujyate // 340 //
na vastuni yadetaddhi tanneti pratiṣedhanam / tadvastvantaravattasmādvyaktamanyatvamucyate // 341 //
atadbhāvaniṣedhaśca tattvamevābhidhīyate / nātikrāmati tadvastu tattvaṃ bhedaṃ ca vastunaḥ // 342 //
skandhebhyaḥ pudgalo nānya ityeṣā'nanyasūcanā / skandho na pudgalaśceti vyaktā tasyeyamanyatā // 343 //
viruddhadharmasaṅgo hi vastūnāṃ bheda ucyate / skandhapudgalayoścaiva vidyate bhinnatā na kim // 344 //
tathā hi vedanādibhyaḥ pudgalo'vācya ucyate / tattvānyatvena vācyāstu rūpasaṃjñādayastataḥ // 345 //
anityatvena vācyāśca rūpaskandhādayo matāḥ / pudgalastu tathā neti tato vispaṣṭamanyatā // 346 //
arthakriyāsu śaktiśca vidyamānatvalakṣaṇam / kṣaṇikeṣveva niyatā tathā'vācye na vastutā // 347 //
āgamārthavirodhe tu parākrāntaṃ mahātmabhiḥ / nāstikyapratiṣedhāya citrā vāco dayāvataḥ // 348 //
samudāyādicittena bhārahārādideśanā / viśeṣapratiṣedhaśca taddṛṣṭīnprati rājate // 349 //
athavā'sthāna evāyamāyāsaḥ kriyate yataḥ / kṣaṇabhaṅgaprasiddhyaiva prakṛtyādi nirākṛtam // 350 //
uktasya vakṣyamāṇasya jātyādeścāviśeṣataḥ / niṣedhāya tataḥ spaṣṭaṃ kṣaṇabhaṅgaḥ prasādhyate // 351 //
kṛtakākṛtakatvena dvairāśyaṃ kaiścidiṣyate / kṣaṇikākṣaṇikatvena bhāvānāmaparairmatam // 352 //
tatra ye kṛtakā bhāvāste sarve kṣaṇabhaṅginaḥ / vināśaṃ prati sarveṣāmanapekṣatayā sthiteḥ // 353 //
yadbhāvaṃ prati yannaiva hetvantaramapekṣate / tattatra niyataṃ jñeyaṃ svahetubhyastathodayāt // 354 //
nirnibandhā hi sāmagrī svakāryotpādane yathā / vināśaṃ prati sarve'pi nirapekṣāśca janminaḥ // 355 //
anapekṣo'pi yadyeṣa deśakālāntare bhavet / tadapekṣatayā naiṣa nirapekṣaḥ prasajyate // 356 //
sarvatraivānapekṣāśca vināśe janmino'khilāḥ / sarvathā nāśahetūnāṃ tatrākiñcitkaratvataḥ // 357 //
tathāhi nāśako heturna bhāvāvyatirekiṇaḥ / nāśasya kārako yuktaḥ svahetorbhāvajanmataḥ // 358 //
na cānaṃśe samudbhūte bhāvātmanyātmahetutaḥ / tadātmaiva vināśo'nyairādhātuṃ pāryate punaḥ // 359 //
padārthavyatirikte tu nāśanāmni kṛte sati / bhāve hetvantaraistasya na kiñcidupajāyate // 360 //
tenopalambhakāryādi prāgvadevānuṣajyate / tādavasthyācca naivāsya yuktamāvaraṇādyapi // 361 //
nāśanāmnā padārthena bhāvo nāśyata ityasat / anyatvādivikalpānāṃ tatrāpyarthānuvṛttitaḥ // 362 //
bhāvābhāvātmako nāśaḥ pradhvaṃsāparasaṃjñakaḥ / kriyate cenna tasyāpi karaṇaṃ yuktisaṃgatam // 363 //
abhāvasya ca kāryatve vastutaivāṅkurādivat / prasaktājanyarūpasya hetuśaktyā samudbhavāt // 364 //
vidhinaivamabhāvaśca paryudāsāśrayātkṛtaḥ / yastatra vyatirekādivikalpo varttate punaḥ // 365 //
atha kriyāniṣedho'yaṃ bhāvaṃ naiva karoti hi / tathāpyahetutā siddhā karturhetutvahānitaḥ // 366 //
nanu naiva vināśo'yaṃ sattākāle'sti vastunaḥ / na pūrvaṃ na cirātpaścādvastuno'nantaraṃ tvasau // 367 //
evaṃ ca hetumāneṣa yukto niyatakālataḥ / kādācitkatvayogo hi nirapekṣe nirākṛtaḥ // 368 //
vastvanantarabhāvācca hetumāneva yujyate / abhūtvābhāvataścāpi yathaivānyaḥ kṣaṇo mataḥ // 369 //
ahetukatvātkiṃcāyamasanvandhyāsutādivat / athavā''kāśavannityo na prakārāntaraṃ yataḥ // 370 //
asattve sarvabhāvānāṃ nityatvaṃ syādanāśataḥ / sarvasaṃskāranāśitvapratyayaścānimittakaḥ // 371 //
nityatve'pi saha sthānaṃ vināśenāvirodhataḥ / ajātasya ca nāśoktirnaiva yuktyanupātinī // 372 //
tadatra katamaṃ nāśaṃ pare paryanuyuñjate / kiṃ kṣaṇasthitidharmāṇaṃ bhāvameva tathoditam // 373 //
atha bhāvasvarūpasya nivṛttiṃ dhvaṃsasaṃjñitām / pūrvaparyunuyoge hi naiva kiñcidvirudhyate // 374 //
yo hi bhāvaḥ kṣaṇasthāyī vināśa iti gīyate / taṃ hetumantamicchāmaḥ parābhāvāttvahetukam // 375 //
vastvanantarabhāvitvaṃ na tatra tvasti tādṛśi / calabhāvasvarūpasya bhāvenaiva sahodayāt // 376 //
ato vināśasadbhāvānna nityāḥ sarvasaṃskṛtāḥ / na vināśītibuddhiśca nirnimittā prasajyate // 377 //
pradhvaṃsasya tu nairātmyānnāstyanantarabhāvitā / nābhūtvābhāvayogasya gaganendīvarādivat // 378 //
pradhvaṃso bhavatītyeva na bhāvo bhavatītyayam / arthaḥ pratyāyyate tvatra na vidhiḥ kasyacinmataḥ // 379 //
na hi bāleya ityevannāmamātre kṛte kvacit / sarvo rāsabhadharmo'sminprasaktiṃ labhate nare // 380 //
dhvaṃsanāmnaḥ padārthasya vidhāne punarasya na / vastuno jāyate kiñcidityetatkiṃ nivarttate // 381 //
bhāvadhvaṃsātmanaścaivaṃ nāśasyāsattvamiṣyate / vasturūpaviyogena na bhāvābhāvarūpataḥ // 382 //
nivṛttirūpatā'pyasminvidhinā nābhidhīyate / vasturūpānuvṛttiśca kṣaṇādūrdhvaṃ niṣidhyate // 383 //
ato vyavasthitaṃ rūpaṃ vihitaṃ nāsya kiṃcana / iti nityavikalpo'sminkriyamāṇo nirāspadaḥ // 384 //
ye tu vyomādayo bhāvā akṛtatvena saṃmatāḥ / vastuvṛttyā na santyeva te ca śaktiviyogataḥ // 385 //
kṣaṇikākṣaṇikatvādivikalpasteṣvanāspadaḥ / tadā vastveva yena syātkṣaṇikaṃ yadivānyathā // 386 //
kṣaṇāvasthitarūpaṃ hi vastu kṣaṇikamucyate / sthirarūpasamākrāntaṃ vastvevākṣaṇikaṃ punaḥ // 387 //
utpādānantarāsthāyi svarūpaṃ yacca vastunaḥ / taducyateḥ kṣaṇaḥ so'sti yasya tatkṣaṇikaṃ matam // 388 //
asatyapyarthabhede ca so'styasyeti na bādhyate / icchāracitasaṅketamātrabhāvi hi vācakam // 389 //
udayānantarāsthāyi vastvevaṃ tu vivakṣitam / tatra sapratyayaḥ śabdo'pratyayo vā prayujyatām // 390 //
yadi tu vyomakālādyāḥ santaḥ syuste tathāsati / nātikrāmanti te'pyenaṃ kṣaṇabhaṅgaṃ kṛtā iva // 391 //
tathāhi santo ye nāma te sarve kṣaṇabhaṅginaḥ / tadyathāsaṃskṛtā bhāvāstathāsiddhā anantaram // 392 //
santaścāmī tvayeṣyante vyomakāleśvarādayaḥ / kṣaṇikatvaviyoge tu na satteṣāṃ prasajyate // 393 //
krameṇa yugapaccāpi yasmādarthakriyākṛtaḥ / na bhavanti sthirā bhāvā niḥsatvāste tato matāḥ // 394 //
kāryāṇi hi vilambante kāraṇāsannidhānataḥ / samarthahetusadbhāve kṣepasteṣāṃ hi kiṅkṛtaḥ // 395 //
athāpi santi nityasya kramiṇaḥ sahakāriṇaḥ / yānapekṣya karotyeṣa kāryagrāmaṃ kramāśrayam // 396 //
sādhvetatkiṃtu te tasya bhavanti sahakāriṇaḥ / kiṃ yogyarūpahetutvādekārthakaraṇena vā // 397 //
yogyarūpasya hetutve sa bhāvastaiḥ kṛto bhavet / sa cāśakyakriyo yasmāttatsvarūpaṃ tadā sthitam // 398 //
kṛtau vā tatsvarūpasya nityatā'syāvahīyate / vibhinno'tiśayastasmādyadyasau kārakaḥ katham // 399 //
tasminsati hi kāryāṇāmutpādastadabhāvataḥ / anutpādātsa evaivaṃ hetutvena vyavasthitaḥ // 400 //
athāpi tena sambandhāttasyāpyastyeva hetutā / kaḥ sambandhastayoriṣṭastādātmayaṃ na vibhedataḥ // 401 //
na ca tasya tadutpattiryaugapadyaprasaṅgataḥ / tataśca yaugapadyena kāryāṇāmudayo bhavet // 402 //
tatrāpyanyavyapekṣāyāmanavasthā prasajyate / ekadāpi tataḥ kāryaṃ nāsambandhātprakalpyate // 403 //
sambandhaḥ samavāyaścettatrāpyevaṃ vicintyate / upakārībhavaṃstasya samavāyīṣyate sa kim // 404 //
na vā tatheti prathamo vikalpo yadi gṛhyate / saiva prāptā tadutpattirvyapāstā sā'pyanantaram // 405 //
anye'pi sarvabhāvāḥ syustathaiva samavāyinaḥ / aviśeṣānna tasyāyamupakārī mato yadi // 406 //
bhedābhedavikalpasya pratyekaṃ pratiṣedhanāt / dvirūpo'tiśayastasya vyasto bhavati vastunaḥ // 407 //
pudgalādiparīkṣāsu dvairāśyapratiṣedhanāt / dvirūpo'tiśayo nāsti na vā'pyanubhayātmakaḥ // 408 //
atha nāpekṣate nityaḥ pratyayānsahakāriṇaḥ / tathā'pi tadviyukto'yaṃ kārako nāntyahetuvat // 409 //
nijastasya svabhāvo'yaṃ teṣāmeva hi sannidhau / kārakatvamataḥ kāryaṃ tadbhāve'pi na sarvadā // 410 //
astvevaṃ kintu sākalye yā tasya prakṛtirmatā / vaikalye saiva cediṣṭā nityāḥ syuḥ sahakāriṇaḥ // 411 //
tatsambaddhasvabhāvasya bhāve teṣāmapi sthiteḥ / anyaccedvikalaṃ rūpamekatvamavahīyate // 412 //
vyapekṣayā'pyataścaivaṃ na kāryāṇāṃ kramodayaḥ / yaugapadyaṃ ca naiveṣṭaṃ tatkāryāṇāṃ kramekṣaṇāt // 413 //
niḥśeṣāṇi ca kāryāṇi sakṛtkṛtvā nivarttate / sāmarthyātmā sa cedārthaḥ siddhā'sya kṣaṇabhaṅgitā // 414 //
tadrūpasyānuvṛttau tu kāryamutpādayetpunaḥ / akiñcitkararūpasya sāmarthyaṃ ceṣyate katham // 415 //
sarvasāmarthyaśūnyatvāttārāpathasarojavat / asanto'kṣaṇikāḥ sarve śaktiryadvastulakṣaṇam // 416 //
atha nāṅagīkriyetedaṃ vastutvaṃ śaktilakṣaṇam / yedavamanyannirdiśyaṃ vastūnāṃ lakṣaṇaṃ paraiḥ // 417 //
sattāsambandha iṣṭaścedvastūnāṃ lakṣaṇaṃ na tat / asiddheḥ samavāyādeḥ kathaṃ vā'nyo'nyalakṣaṇam // 418 //
sarvaścārthavicārādivyāpāro'rthakriyārthinaḥ / nirākuladhiyo yukto nonmattakatayā punaḥ // 419 //
tanna yannāma keṣāñcitkathañcidupayujyate / kvacitkadācittatraiva yuktā sattāvyavasthitiḥ // 420 //
tadrūpasyaiva cārthasya kṣaṇikatvaṃ prasādhyate / vyāptiḥ sarvopasaṃhārā tasminnevābhidhīyate // 421 //
niḥśeṣaśaktiśūnyaṃ tu yadvandhyāsutasannibham / sarvajñacetaso'pyeti hetutvaṃ na kadācana // 422 //
kriyate tatra naivedaṃ kāryarūpādyadṛṣṭitaḥ / nirnibandhanamastitvavyavasthānaṃ vicakṣaṇaiḥ // 423 //
na tasminsādhitenārthaḥ kṣaṇikatvena kaścana / tatra paryanuyogaśca kriyamāṇo'pi niṣphalaḥ // 424 //
nanu cārthakriyāśaktā nabhastāmarasādayaḥ / svajñānahetubhāvena na caite santi bhāvikāḥ // 425 //
nirālambanamevedamambarāmbhoruhādiṣu / tajjalpavāsanāmātrabhāvi jñānaṃ pravarttate // 426 //
abhāvakāraṇatve tu nairantaryeṇa saṃbhavet / nābhāvo'pekṣate kiñcinnirviśeṣatayā sadā // 427 //
kṣaṇikeṣvapi bhāveṣu nanu cārthakriyā katham / viśeṣādhāyino'nyonyaṃ na hyādyāḥ sahakāriṇaḥ // 428 //
jātau sarvātmanā siddherajātauvastvabhāvataḥ / nirviśeṣādviśeṣasya bhāve kāryaṃ na kiṃ bhavet // 429 //
nacānyato viśiṣṭāste tulyaparyanuyogataḥ / sahakārikalāpānāmanavasthā ca te bhaveta // 430 //
krameṇa yugapaccāpi yataste'rthakriyākṛtaḥ / na bhavanti tatasteṣāṃ vyarthaḥ kṣaṇikatāśrayāḥ // 431 //
sahakārikṛtaścaivaṃ yadā nātiśayaḥ kvacit / sarvadā nirviśeṣaiva tadā santatiriṣyate // 432 //
vināśe yadyahetuḥ syādādāveva bhavedayam / sambhavo yadi nāsyādāvante'pi sa kathaṃ bhavet // 433 //
svahetoryadi bhāvānāmiṣyate'nyanna kāraṇam / vināśasya kathaṃ teṣāṃ kvacideva viruddhatā // 434 //
ucyate prathamāvasthā naivānyonyopakāriṇaḥ / ekārthakriyayā tvete bhavanti sahākāriṇaḥ // 435 //
anyonyānupakāre'pi nāviśiṣṭā ime yataḥ / svopādānabalodbhūtāḥ kalāpotpādakaḥ pṛthak // 436 //
tataḥ prabhṛti ye jātā viśeṣāste tu tatkṛtāḥ / tadrūpaprakṛtitvena teṣāṃ tadupayoginām // 437 //
niyatācintyaśaktīni vastūnīha pratikṣaṇam / bhavanti nānuyojyāni dahane dāhaśaktivat // 438 //
santānocchedarūpastu vināśo yo na hetumān / tasyānte'pi na bhāvo'sti tathā janma tu vāryate // 439 //
vilakṣaṇakapālāderutpādastu sahetukaḥ / so'pyādau jāyate naiva tadā hetorasambhavāt // 440 //
dvividhāḥ kṣaṇikāḥ bhāvāḥ keciddhrāsasya hetavaḥ / śītādereva vahnyādyā apare na tathāvidhāḥ // 441 //
adṛṣṭatattvo lokastu virodhamabhimanyate / kāryakāraṇabhāve'pi prathamokteṣvanekadhā // 442 //
bādhyabādhakabhāvastu vastuno naiva tāttvikaḥ / vidyate tata evoktaṃ virodhagatirityapi // 443 //
nanu ca pratyabhijñānaṃ sa evetyupajāyate / akṣavyāpārasadbhāve niṣprakampabādhitam // 444 //
tataḥ pratyakṣabādheyaṃ durvārā sarvahetuṣu / kṣaṇabhaṅgaprasiddhyarthamupātteṣu prasajyate // 445 //
na khalu pratyabhijñānaṃ pratyakṣamupapadyate / vasturūpamanirdeśyaṃ sābhilāpaṃ ca tadyataḥ // 446 //
bhrāntaṃ ca pratyabhijñānaṃ pratyakṣaṃ tadvilakṣaṇam / abhedādhyavasāyena bhinnarūpe'pi vṛttitaḥ // 447 //
pūrvaṃ saṃvihitākāragocaraṃ cedidaṃ bhavet / jāyeta pūrvamevedaṃ tādarthyātpūrvabuddhivat // 448 //
nacaivaṃ tena naivedaṃ tadarthagrāhakaṃ matam / tajjñānakāla utpādādviṣayāntarabuddhivat // 449 //
abhedādhyavasāyena bhinnarūpe'pi vṛttitaḥ / māyāgolakavijñānamiva bhrāntamidaṃ sthitam // 450 //
niṣpāditakriye cārthe pravṛtteḥ smaraṇādivat / na pramāṇamidaṃ yuktaṃ karaṇārthavihānitaḥ // 451 //
idānīntanamastitvaṃ na hi pūrvadhiyā gatam / tadastyasya viśeṣaścetsmaraṇe yo na vidyate // 452 //
pūrvapramitamātre hi jāyate sa iti smṛtiḥ / sa evāyamitīyaṃ tu pratyabhijñā'tirekiṇī // 453 //
jñāte cāvidyamānatvādyau saṃśayaviparyayau / bādhitvā tau labhetaiva pratyabhijñā pramāṇatām // 454 //
vijñāto'pītarairarthaḥ pratyakṣeṇānyathā bhavet / pratyakṣeṇāvaruddhe tu netarotpattisaṃbhavaḥ // 455 //
ko hi jyeṣṭhapramāṇena dṛḍhenārthe'vadhārite / durbalairitaraiḥ paścādadhyavasyedviparyayam // 456 //
nanvidānīntanāstitvaṃ yadi bhinnaṃ tvayeṣyate / pūrvabhāvāttadā bhedastvayaiva pratipāditaḥ // 457 //
ananyatve'pi sattvasya kathaṃ pūrvadhiyā'gatam / tasyāgatau hi vastveva nopalabdhaṃ prasajyate // 458 //
pratyakṣeṇa ca bādhāyāmanumānādigocare / nānumānādimānaṃ syādbādhātastaimirādivat // 459 //
arthasaṃvādakatve ca samāne dveṣyatā'sya kā / tadabhāve tu naiva syātpramāṇamanumādikam // 460 //
nanvanenānumānena bādhyate sarvahetuṣu / vyāptiḥ sarvopasaṃhārā pratijñārthasya vā kṣatiḥ // 461 //
vivakṣitārkacandrādiviṣayaṃ yatpravarttate / jñānaṃ tatkālasambaddhasūryādiviṣayaṃ param // 462 //
pārthivāviṣayatve hi tajjñānatvābhidhānataḥ / tadyathā prathamaṃ jñānaṃ tatkālārkādigocaram // 463 //
rūpatvādyāśrayāḥ sarve ye ca teṣāṃ samāśrayāḥ / ye ca tadviṣayāḥ kecijjāyante pratyayāstathā // 464 //
utpādānantaraṃ dhvaṃsabhājo naiva bhavanti te / prameyatvābhidheyatvahetutaḥ khāravindavat // 465 //
vivādaviṣayā ye ca pratyayāḥ kramabhāvinaḥ / ekārthaviṣayāste'pi sarva ityavaghoṣaṇā // 466 //
abādhaikāśrayatve hi samānoktiniveśanāt / varttamāne yathaikasminkṣaṇe naikavidhā dhiyaḥ // 467 //
sādhyena vikalaṃ tāvadādye hetau nidarśanam / hetutvādviṣayaḥ sarvo na hi svajñānakālikaḥ // 468 //
yadā sūryādiśabdāśca vivakṣāmātrabhāvinaḥ / dīpādau viniveśyante tajjñānairvyabhicāritā // 469 //
jātyāderniḥsvabhāvatvānnaiveṣṭā kṣaṇabhaṅgitā / tadabhāvaprasiddhyarthaṃ nirdiṣṭaṃ sādhanaṃ vṛthā // 470 //
samānaśabdavācyatvaṃ dīpādipratyayeṣvapi / varttate vyabhicāryeṣa hetustena bhavatyataḥ // 471 //
sāmānādhikaraṇyaṃ cedbādhittaṃ teṣu kalpyate / vivakṣite'pi vispaṣṭā bādhaiṣā kiṃ na vīkṣyate // 472 //
vivādapadamārūḍhā naikārthaviṣayā dhiyaḥ / krameṇotpadyamānatvādvidyuddīpādibuddhivat // 473 //
kramabhāvavirodho hi jñāneṣvekārthabhāviṣu / anyairakāryabhedasya tadapekṣāvirodhataḥ // 474 //
sandigdhavyatirekitvaṃ sarveṣveteṣu hetuṣu / vipakṣe varttamānānāṃ bādhakānupadarśanāt // 475 //
kṣaṇikānityatālīḍhaṃ sarvaṃ cedvastu tatkatham / karmatatphalasambandhakāryakāraṇatādayaḥ // 476 //
yaḥ kṣaṇaḥ kuśalādīnāṃ kartṛtvenāvakalpyate / phalaprasavakāle tu naivāsāvanuvarttate // 477 //
yaḥ phalasya prasūtau ca bhoktā saṃvarṇyate kṣaṇaḥ / tena naiva kṛtaṃ karma tasya pūrvamasaṃbhavāt // 478 //
karmatatphalayorevamekakartraparigrahāt / kṛtanāśākṛtaprāptirāsaktā'tivirodhinī // 479 //
nairātmyavādapakṣe tu pūrvamevāvabudhyate / madvināśātphalaṃ na syānmattonyasyāpi vā bhavet // 480 //
iti naiva pravartteta prekṣāvānphalalipsayā / śubhāśubhakriyārambhe dūratastu phalaṃ sthitam // 481 //
nā'nāgato na vā'tīto bhāvaḥ kāryakriyākṣamaḥ / varttamāno'pi tāvantaṃ kālaṃ naivāvatiṣṭhate // 482 //
na hyalabdhātmakaṃ vastu parāṅgatvāya kalpate / na vinaṣṭaṃ naca sthānaṃ tasya kāryakṛtikṣamam // 483 //
pūrvakṣaṇavināśe ca kalpyamāne niranvaye / paścāttasyānimittatvādutpattirnopapadyate // 484 //
nāśotpādasamatve'pi naivāpekṣā parasparam / na kāryakāraṇatve stastadvyāpārānanugrahāt // 485 //
jāyamānaśca gandhādirghaṭarūpe vinaśyati / tatkāryaṃ neṣyate yadvattathā rūpāntarāṇyapi // 486 //
tasmātprākkāryaniṣpattervyāpāro yasya dṛśyate / tadeva kāraṇaṃ tasya na tvānantaryamātrakam // 487 //
saṃkṣepo'yaṃ vinaṣṭāccetkāraṇātkāryasambhavaḥ / pradhvastasyānupākhyatvānniṣkāraṇamidaṃ bhavet // 488 //
avinaṣṭācca tajjātāvanekakṣaṇasaṃbhavāt / kṣaṇikatvaṃ na bhāvānāṃ vyāhanyeta tadā katham // 489 //
kṣaṇasthāyī ghaṭādiścennopalabhyeta cakṣuṣā / na hi naṣṭāḥ pratīyante cirātītapadārthavat // 490 //
kāryakāraṇabhāvo'pi pratyakṣānupalambhataḥ / naivaiti siddhiṃ bhāvānāṃ svabhāvānupalambhanāt // 491 //
ko vā vyavasthitaḥ karttā saṃdhatte kramavadgatim / asya dṛṣṭāvidaṃ dṛṣṭaṃ nāsyādṛṣṭau tu lakṣyate // 492 //
kṣaṇabhaṅgiṣu bhāveṣu pratyabhijñā ca durghaṭā / na hyanyanaradṛṣṭo'rthaḥ pratyabhijñāyate paraiḥ // 493 //
sādṛśyātpratyabhijñānaṃ bhinne keśādike bhavet / jñāturekasya sadbhāvāddvibhede tvanibandhanam // 494 //
pratisandhānakārī ca yadyeko'rtho na vidyate / rūpe dṛṣṭe'bhilāṣādistatkathaṃ syādrasādiṣu // 495 //
rāgādinigaḍairbaddhaḥ kṣaṇo'nyo bhavavārake / abaddho mucyate cānya itīdaṃ nāvabudhyate // 496 //
mokṣo naiva hi baddhasya kadācidapi saṃbhavī / ekāntanāśatastena vyartho muktyarthināṃ kṣaṇaḥ // 497 //
mokṣamāsādayandṛṣṭo baddhaḥ sa nigaḍādibhiḥ / abaddho muktimetīti dṛṣṭāvyāhatamīdṛśam // 498 //
ekādhikaraṇāvetau bandhamokṣau tathā sthiteḥ / laukikāviva tau tena sarvaṃ cārutaraṃ sthitam // 499 //
etenaiva prakāreṇa smṛtyādīnāmasambhavaḥ / ekādhikaraṇābhāvātkṣaṇakṣayiṣu vastuṣu // 500 //
atrābhidhīyate sarvakāryakāraṇatāsthitau / satyāmavyāhatā ete sidhyantyevaṃ nirātmasu // 501 //
yathāhi niyatā śaktirbījāderaṅkurādiṣu / anvayyātmaviyoge'pi tathaivādhyātmike sthitiḥ // 502 //
pāramparyeṇa sākṣādvā kacitkiñciddhi śaktimat / tataḥ karmaphalādīnāṃ sambandha upapadyate // 503 //
kartṛtvādivyavasthā tu santānaikyavivakṣayā / kalpanāropitaiveṣṭā nāṅgaṃ sā tattvasaṃsthiteḥ // 504 //
anvayāsaṃbhave saiva kāryakāraṇatā bhavet / viśiṣṭā yujyate yadvatsantānāntarabhāvibhiḥ // 505 //
nanu bījāṅkurādīnāṃ kāryakāraṇatekṣyate / niyatā tatra sūkṣmo'pi nāṃśo'styanugamātmakaḥ // 506 //
kṣityādīnāmavaiśiṣṭye bījāṅkuralatādiṣu / na bhedo yukta aikātmyāttadā siddhā niranvayā // 507 //
tasmātkarmaphalādīnāṃ bhāvābhāvaprasiddhaye / kāryakāraṇatāsiddhau yatnaḥ kāryaḥ parairalam // 508 //
atrocyate dvitīye hi kṣaṇe kāryaṃ prajāyate / prathame kāraṇaṃ jātamavinaṣṭaṃ tadā ca tat // 509 //
kṣaṇikatvāttu tatkāryakṣaṇakāle na varttate / vṛttau vā viphalaṃ kāryaṃ nirvṛttaṃ tadyatastadā // 510 //
na ca jātaṃ purastena śakyaṃ janayituṃ punaḥ / abhūtabhāvarūpatvājjanmano nānyathā sthitiḥ // 511 //
tasmādanaṣṭāttaddhetoḥ prathamakṣaṇabhāvinaḥ / kāryamutpadyate śaktāddvitīyakṣaṇa eva tu // 512 //
vinaṣṭāttu bhavetkāryaṃ tṛtīyādikṣaṇe yadi / vipākahetoḥ pradhvastādyathā kāryaṃ ca vakṣyate // 513 //
yaugapadyaprasaṅgo'pi prathame yadi tadbhavet / sahabhūhetuvattacca na yuktyā yujyate punaḥ // 514 //
asataḥ prāgasāmarthyātsāmārthye kāryasaṃbhavāt / kāryakāraṇayoḥ spaṣṭaṃ yaugapadyaṃ virudhyate // 515 //
na hi tatkāryamātmīyaṃ saṃdaṃśeneva kāraṇam / gṛhītvā janayatyetadyaugapadyaṃ yato bhavet // 516 //
nāpi gāḍhaṃ samāliṅgya prakṛtiṃ jāyate phalam / kāmīva dayitā yena sakṛdbhāvastayorbhavet // 517 //
niyamādātmahetūtthātprathamakṣaṇabhāvinaḥ / yadyato'nantaraṃ jātaṃ dvitīyapakṣaṇasannidhiḥ // 518 //
tattajjanayatītyāhuravyāpāre'pi vastuni / vivakṣāmātrasaṃbhūtasaṅketānuvidhāyinaḥ // 519 //
janmātiriktakālena vyāpāreṇātra kiṃ phalam / sattaiva vyāpṛtistasyāṃ satyāṃ kāryodayo yataḥ // 520 //
ya ānantaryaniyamaḥ saivāpekṣābhidhīyate / kāryodaye sadā bhāvo vyāpāraḥ kāraṇasya ca // 521 //
tadbhāvabhāvitāmātrādvyāpāropyavakalpitaḥ / hetutvameti tadvānvā tadevāstu tato varam // 522 //
bhāve sati hi dṛśyante bījādevāṅkurodayāḥ / na tu vyāpārasadbhāve bhavatkiñcitsamīkṣyate // 523 //
adṛṣṭaśakterhetutve kalpyamāne'pi neṣyate / kimanyasyāpi hetutvaṃ viśeṣo vā'sya kastataḥ // 524 //
anyena ca vinā heturyathā vyāpāra iṣyate / kāryasya vā bhavettadvatkimanye'pi na hetavaḥ // 525 //
......................................... / ........................................... // 526 //
dṛśyatvābhimataṃ naivaṃ vayaṃ copalabhāmahe / tatkathaṃ tasya sambandhamaṅgīkurmo nibandhanam // 527 //
buddheryathā na janmaiva pramāṇatvaṃ nirudhyate / tathaiva sarvabhāveṣu taddhetutvaṃ na kiṃ matam // 528 //
kṣaṇikā hi yathā buddhistathaivānye'pi janminaḥ / sādhitāstadvadevāto nirvyāpāramidaṃ jagat // 529 //
prabandhavṛttyā gandhāderiṣṭaivānyonyahetutā / tadabādhakamevedaṃ taddhetutvaprasañjanam // 530 //
anyānantarabhāve'pi kiñcideva na kāraṇam / tathaiva niyamādiṣṭaṃ tulyaṃ caitatsthireṣvapi // 531 //
yo yatra vyāpṛtaḥ kārye na hetustasya cenmataḥ / yasminniyatasadbhāvo yaḥ sa heturitīṣyatām // 532 //
bhāvābhāvāvimau siddhau pratyakṣānupalambhataḥ / yadi sākāravijñānavijñeyaṃ vastu cenmatam // 533 //
yadā'nākāradhīvedyaṃ vastu yuṣmābhiriṣyate / tatkṣaṇatvādipakṣe'pi samānamupalabhyate // 534 //
pūrvakebhyaḥ svahetubhyo vijñānaṃ sarvameva hi / samāṃśakālarūpādi bodharūpaṃ prajāyate // 535 //
sākāre nanu vijñāne vaicitryaṃ cetaso bhavet / nākārānaṅkitatve'sti pratyāsattinibandhanam // 536 //
bhavadbhirapi vaktavye tadasminkiñciduttare / yaccātra vaḥ samādhānamasmākamapi tadbhavet // 537 //
kṛtanāśo bhavedevaṃ kāṃrya na janayedyadi / heturiṣṭaṃ na caivaṃ yatprabandhe nāsti hetutā // 538 //
akṛtābhyāgamo'pi syādyadi yena vinā kvacit / jāyeta hetunā kāṃrya naitanniyataśaktitaḥ // 539 //
kṣaṇabhedavikalpena kṣaṇanāśādi codyate / yaccaiva naivāniṣṭaṃ tu kiñcidāpāditaṃ paraiḥ // 540 //
ahīnasattvadṛṣṭīnāṃ kṣaṇabhedavikalpanā / santānaikyābhimānena na kathañcitpravarttate // 541 //
abhisaṃbuddhatattvāstu pratikṣaṇavināśinām / hetūnāṃ niyamaṃ buddhvā prārabhante śubhāḥ kriyāḥ // 542 //
keṣāñcideva cittānāṃ viśiṣṭā kāryakāryitā / niyatā tena nirbādhāḥ sarvatra smaraṇādayaḥ // 543 //
kāryakāraṇabhūtāśca tatrāvidyādayo matāḥ / bandhastadvigamādiṣṭo muktirnirmalatā dhiyaḥ // 544 //
ekādhikaraṇau siddhau naivaitau laukikāvapi / bandhamokṣau prasiddhaṃ hi kṣaṇikaṃ sarvameva tat // 545 //
sarvathā'tiśayāsattvādvyāhatā tvātmanīdṛśī / kartṛbhoktṛtvabandhādivyavasthā'nityatā'nyathā // 546 //
jātyāderniḥsvabhāvatvamayuktaṃ prākprakāśitam / dravyādayaḥ ṣaḍarthā ye vidyante pāramārthikāḥ // 547 //
ityākṣapādakāṇādāḥ prāhurāgamamātrakāḥ / dravyādipratiṣedho'yaṃ saṅkṣepeṇa taducyate // 548 //
kṣityādibhedato bhinnaṃ navadhā dravyamiṣyate / catuḥsaṅkhyaṃ pṛthivyādi nityānityatayā dvidhā // 549 //
pṛthivyādyātmakāstāvadya iṣṭāḥ paramāṇavaḥ / tenityā ye tadādyaistu prārabdhāste vināśinaḥ // 550 //
tatra nityāṇurūpāṇāmasattvamupapāditam / niḥśeṣavastuviṣayakṣaṇabhaṅgaprasādhanāt // 551 //
nityatve sakalāḥ sthūlā jāyeransakṛdeva hi / saṃyogādi na cāpekṣyaṃ teṣāmastyaviśeṣataḥ // 552 //
saddharmopagataṃ nocedaṇūtpādakamiṣyate / vidyamānopalambhārthapramāṇāviṣayatvataḥ // 553 //
nāsiddherdṛśyate yena kuvindādyaṇukāraṇam / paramāṇvātmakā eva yena sarve paṭādayaḥ // 554 //
sadgrāhakapramābhāvānna vā sattā prasidhyati / pramāṇavinivṛttau hi nārthābhāve'sti niścayaḥ // 555 //
tadārabdhastvavayavī guṇāvayavabhedavān / naivopalabhyate tena na sidhyatyapramāṇakaḥ // 556 //
nanūpadhānasaṃparke dṛśyate sphaṭikopalaḥ / tadrūpāgrahaṇepyevaṃ balākādiśca dṛśyate // 557 //
kañcukāntarite puṃsi tadrūpādyagatāvapi / puruṣapratyayo dṛṣṭo rakte vāsasi vastradhīḥ // 558 //
rūpādīndīvarādibhya ekāntena vibhidyate / tena tasya vyavacchedāccaitrādeśca turaṅgamaḥ // 559 //
kṣityādirūpagandhāderatyantaṃ vā vibhidyate / ekānekavacobhedāccandranakṣatrabhedavat // 560 //
vibhinnakartṛśaktyāderbhinnau tantupaṭau tathā / viruddhadharmayogena stambhakumbhādibhedavat // 561 //
sthūlārthāsaṃbhave tu syānnaiva vṛkṣādidarśanam / atīndriyatayā'ṇūnāṃ nacāṇuvacanaṃ bhavet // 562 //
sthūlavastuvyapekṣo hi susūkṣmo'rthastathocyate / sthūlaikavastvabhāve tu kimapekṣāsya sūkṣmatā // 563 //
nanu raktādirūpeṇa gṛhyante sphaṭikādayaḥ / naca tadrūpatā teṣāṃ svapakṣakṣayasaṅgateḥ // 564 //
tadrūpavyatiriktaśca nāparātmopalabhyate / nacānyākāradhīvedyā yuktāste'tiprasaṅgataḥ // 565 //
śuklādayastathā vedyā ityevaṃ cāpi saṃbhavet / tasmādbhrāntamidaṃ jñānaṃ kambupītādibuddhivat // 566 //
kañcukāntargate puṃsi na jñānaṃ tvānumānikam / taddhetusanniveśasya kañcukasyopalambhanāt // 567 //
kaṣāyakuṅkumādibhyo vastre rūpāntarodrayaḥ / pūrvarūpavināśe hi vāsasaḥ kṣaṇikatvataḥ // 568 //
punarjalādisāpekṣāttasmādevopajāyate / rūpādrūpāntaraṃ śuklaṃ lohādeḥ śyāmatādivat // 569 //
tādavasthye tu rūpasya nānyenābhibhavo bhavet / prāktanānabhibhūtasya svarūpasyānuvarttanāt // 570 //
ṣaṣṭhīvacanabhedādi vivakṣāmātrasaṃbhavi / tato na yuktā vastūnāṃ tatsvarūpavyavasthitiḥ // 571 //
tathāhi bhinnaṃ naivānyaiḥ ṣaṇṇāmastitvamiṣyate / teṣāṃ vargaśca naivaikaḥ kaścidartho'bhyupeyate // 572 //
saṃjñāpakapramāṇasya viṣaye tattvamiṣyate / ṣaṇṇāmastitvamiti cetṣaḍbhyo'nyaste prasajyate // 573 //
ṣaḍete dharmiṇaḥ proktā dharmāstebhyo'tirekiṇaḥ / iṣṭā eveti cetko'yaṃ saṃbandhastasya tairmataḥ // 574 //
dravyeṣu niyamādyuktā na saṃyogo na cāparaḥ / samavāyosti nānyaśca saṃbandho'ṅgīkṛtaḥ paraiḥ // 575 //
saṃbandhānupapattau ca teṣāṃ dharmo bhavetkatham / tadutpādanamātrāccedanye'pi syustathāvidhāḥ // 576 //
tasyāpyastitvamityevaṃ vartate vyatirekiṇī / vibhaktistasya cānyasya bhāve'niṣṭhā prasajyate // 577 //
anyadharmasamāveśe prāptā tatra ca dharmitā / dravyāderapi dharmitvamasmādeva ca saṃmatam // 578 //
prathamebhyaśca tantubhyaḥ paṭasya yadi sādhyate / bhedaḥ sādhanavaiphalyaṃ durnivāraṃ tadā bhavet // 579 //
prāptāvasthāviśeṣā hi ye jātāstantavo'pare / viśiṣṭārthakriyāsaktāḥ prathamebhyo'vilakṣaṇāḥ // 580 //
ekakāryopayogitvajñāpanāya pṛthakśrutau / gauravāśaktivaiphalyadoṣatyāgābhivāñchayā // 581 //
sākalyenābhidhānena vyavahārasya lāghavam / manyamānaiḥ kṛtā yeṣu vāgekā vyavahartṛbhiḥ // 582 //
tebhyaḥ samānakālastu paṭo naiva prasiddhyati / vibhinnakartṛsāmarthyaparimāṇādidharmavān // 583 //
anyonyābhisarāścaivaṃ ye jātāḥ paramāṇavaḥ / naivātīndriyatā teṣāmanyānāṃ gocaratvataḥ // 584 //
nīlādiḥ paramāṇūnāmākāraḥ kalpito nijaḥ / nīlādipratibhāsā ca vedyate cakṣurādidhīḥ // 585 //
paurvāparyavivekena yadyapyeṣāmalakṣaṇam / tathā'pyadhyakṣatā'bādhā pānakādāviva sthitā // 586 //
sarveṣāmeva vastūnāṃ sarvavyāvṛttirūpiṇām / dṛṣṭāvapi tathaiveti na sarvākāraniścayaḥ // 587 //
akalpanākṣagamye'pi niraṃśe'rthasya lakṣaṇe / yadbhedavyavasāye'sti kāraṇaṃ sa pratīyate // 588 //
samānajvālāsaṃbhūteryathā dīpena vibhramaḥ / nairantaryasthitānekasūkṣmavittau tathaikadhā // 589 //
vivekālakṣaṇātteṣāṃ no cetpratyakṣateṣyate / dīpādau sā kathaṃ dṛṣṭā kiṃ veṣṭo'vayavī tathā // 590 //
etāvattu bhavedatra kathameṣāṃ na niścaye / nīlādiparamāṇūnāmākāra iti gamyate // 591 //
tadapyakāraṇaṃ yasmānnaiva jñānamagocaram / nacaikasthūlaviṣayaṃ sthaulyaikatvavirodhataḥ // 592 //
sthūlasyaikasvabhāvatve makṣikāpadamātrataḥ / pidhāne pihitaṃ sarvamāsajyetāvibhāgataḥ // 593 //
rakte ca bhāga ekasminsarvaṃ rajyeta raktavat / viruddhadharmabhāve vā nānātvamanuṣajyate // 594 //
nanu caikasvabhāvatvātsarvaśabdo'tra kiṃkṛtaḥ / sa hyanekārthaviṣayo nānātmāvayavī na ca // 595 //
nanu ye lokataḥ siddhā vāsodehanagādayaḥ / ta evāvayavitvena bhavadbhirupavarṇitāḥ // 596 //
raktaṃ vāso'khilaṃ sarvaṃ niḥśeṣaṃ nikhilaṃ tathā / tatrecchāmātrasaṃbhūtamiti sarve prayuñjate // 597 //
tathāvidhavivakṣāyāmasmābhirapi varṇyate / sarvaṃ syādraktamityādi nirnibandhā hi vācakāḥ // 598 //
bhāktaṃ tadabhidhānaṃ cedvacobhedaḥ prasajyate / naca buddhervibhedo'sti gauṇamukhyatayeṣṭayoḥ // 599 //
nanu cāvyāpyavṛttitvātsaṃyogasya na raktatā / sarvasyāsajyate nāpi sarvamāvṛtamīkṣyate // 600 //
nanu cānaṃśake dravye kimavyāptaṃ vyavasthitam / svarūpaṃ tadavasthāne bhedaḥ siddho'taeva vā // 601 //
bahudeśasthitistena naivaikasminkṛtāspadā / tataḥ siddhā paṭādīnāmaṇubhyo'nekarūpatā // 602 //
avijñātārthatattvastu piṇḍamekaṃ ca manyate / lokastatkalpitāpekṣaḥ paramāṇurihocyate // 603 //
nimittanirapekṣā vā saṃjñeyaṃ tādṛśi sthitā / saṅketānvayinī yadvannirvitte'pīśvaraśrutiḥ // 604 //
ekāvayavyanugatā naiva tantukarādayaḥ / anekatvādyathāsiddhāḥ kaṭakuṭyakuṭādayaḥ // 605 //
yadi vābhimataṃ dravyaṃ nānekāvayavāśritam / ekatvādaṇuvadvṛtterayuktirbādhikā pramā // 606 //
taddhyekavṛttibhājaiva rūpeṇāvayavāntare / vartteta yadi vā'nyena na prakārāntaraṃ yataḥ // 607 //
tatra tenaiva nānyatra vṛttirasyāvakalpate / tena kroḍīkṛtatvena nānyathā tatra vṛttimat // 608 //
naiva dhātryantarakroḍamadhyāste hi yathā śiśuḥ / ekakroḍīkṛtaṃ dravyaṃ nāśrayeta tathā'param // 609 //
tatsaṃbaddhasvabhāvasya hyataddeśe'pi vṛttitaḥ / prāptaṃ tadekadeśatvamaikātmyaṃ cāvibhāgataḥ // 610 //
anyenaivātmanā vṛttau naiko'nekavyavasthitaḥ / siddhyetsvabhāvabhedasya vastubhedātmakatvataḥ // 611 //
samavāyātmikā vṛttistasya teṣviti cennanu / tasyāmapi vicāro'yaṃ kopenaiva pradhāvati // 612 //
yadvā sarvātmanā vṛttāvanekatvaṃ prasajyate / ekadeśena cāniṣṭā naiko vā na kvacicca saḥ // 613 //
svātantryeṇa prasaṅgena sādhanaṃ yatpravarttate / svayaṃ tadupalabdhau hi satyaṃ saṅgacchate na tu // 614 //
naca kārtsnyaikadeśābhyāṃ vṛttiḥ kvacana lakṣitā / yasyā asaṃbhavāddravyamasatsyādaparo'pi ca // 615 //
dṛṣṭau vā kvacidetasyā dravyādāvanivāraṇam / atha tasminnadṛṣṭau tu bhede praśno na yujyate // 616 //
etāvattu bhavedvācyaṃ vṛttirnāstīti tacca na / yuktaṃ pratyakṣataḥ siddherihedamiti buddhitaḥ // 617 //
pratyakṣaṃ na tadiṣṭaṃ cedbādhakaṃ kiñciducyatām / rūpādicetaso'pi syānnaiva pratyakṣatā'nyathā // 618 //
tadatra vṛttirnāstīti prāgabhedena sādhitam / ihetyasti naca jñānaṃ tadrūpāpratibhāsanāt // 619 //
kṛtsnaikadeśaśabdābhyāmayaṃ cārthaḥ prakāśyate / nairaṃśyenāsya kiṃ vṛttiḥ kiṃ vā tasyānyathaiva sā // 620 //
yathā pātrādisaṃsthasya śrīphalāderyathā'thavā / anekāsanasaṃsthasya caitrāderupalakṣitā // 621 //
samāśritāḥ kvacicchabdā vināśitvādihetutaḥ / ghaṭadīpādivattacca kila vyoma bhaviṣyati // 622 //
ādityādikriyādravyavyatirekanibandhanam / parāparādivijñānaṃ ghaṭādipratyayo yathā // 623 //
valīpalitakārkaśyagatyādipratyayādidam / yato vilakṣaṇaṃ hetuḥ sa ca kālaḥ kileṣyate // 624 //
pūrvāparādibuddhibhyo digevamanumīyate / krameṇa jñānajātyā ca manaso'numitirmatā // 625 //
cakṣurādivibhinnaṃ ca kāraṇaṃ samapekṣate / krameṇa jātā rūpādipratipattī rathādivat // 626 //
upāttādimahābhūtahetutvāṅgīkṛterdhvaneḥ / siddhā evāśritāḥ śabdāsteṣvityādyamasādhanam // 627 //
ekavyāpidhruvavyomasamavāyastu siddhyati / naiṣāmanvayavaikalyādakramādyāptitastathā // 628 //
viśiṣṭasamayodbhūtamanaskāranibandhanam / parāparādivijñānaṃ na kālānna diśaśca tat // 629 //
niraṃśaikasvabhāvatvātpaurvāparyādyasambhavaḥ / tayoḥ saṃbandhibhedāccedevaṃ tau niṣphalau nanu // 630 //
cakṣurādyatiriktaṃ tu mano'smābhirapīṣyate / ṣaṇṇāmanantarodbhūtapratyayo yo hi tanmanaḥ // 631 //
nitye tu manasi prāptāḥ pratyayā yaugapadyataḥ / tena heturiha prokto bhavatīṣṭavighātakṛt // 632 //
saugatāparanirdiṣṭamanaḥsaṃsiddhyasiddhaye / sākāramanyathā''vṛttaṃ manye sūtramidaṃ kṛtam // 633 //
dravyāṇāṃ pratiṣedhena sarva eva tadāśritāḥ / guṇakarmādayo'pāstā bhavantyeva tathā matāḥ // 634 //
kva kasya samavāyaśca saṃbandhinyapahastite / viśeṣapratiṣedho'yaṃ tathāpi punarucyate // 635 //
dravye mahati nīlādireka eva yadīṣyate / randhrālokena tadvyaktau vyaktirdṛṣṭiśca nāsya kim // 636 //
na ca deśavibhāgena sthito nīlādiriṣyate / vyajyate yastadā tena tasya bhedo'ṇuśastataḥ // 637 //
atadrūpaparāvṛttagajādivyatirekiṇī / na saṅkhyā bhāsate jñāne dṛśyeṣṭā naiva sāsti tat // 638 //
icchāracitasaṅketamanaskārānvayaṃ tvidam / ghaṭeṣvekādivijñānaṃ jñānādāviva vartate // 639 //
adravyatvānna saṅkhyā'sti teṣu kācidvibhedinī / tajjñānaṃ naiva yuktaṃ tu bhāktamaskhalitatvataḥ // 640 //
taddravyasamavetāccedekatvātparikalpyate / guṇādiṣvekavijñānamekārthasamavāyataḥ // 641 //
astunāmaivamekatra jñāne dvyādimatistu kam / eteṣvapekṣate hetuṃ ṣaṭpadārthādikeṣu vā // 642 //
ekārthasamavāyādergauṇo'yaṃ pratyayo bhavan / tathā ca skhalito yasmānmāṇave'nalabuddhivat // 643 //
gajādipratyayebhyaśca vailakṣaṇyātprasādhyate / saṅkhyābuddhistadanyotthā nīlavastrādibuddhivat // 644 //
icchāracitasaṅketamanaskārādyupāyataḥ / tatreṣṭasiddhirbuddhyādau saṅkhyaitenaiva vā bhavet // 645 //
buddhyapekṣā ca saṅkhyāyā niṣpattiryadi varṇyate / saṅketābhogamātreṇa tadbuddhiḥ kiṃ na saṃmatā // 646 //
mahaddīrghādibhedena parimāṇaṃ yaducyate / tadapyarthe tathā rūpabhedādeva na kiṃ matam // 647 //
dīrghā prāsādamāleti mahatī vedyate yathā / nahi tatra yathārūpaṃ parimāṇaṃ prakalpitam // 648 //
ekārthasamavāyena tathā cedvyapadiśyate / na mahattvaṃ na dairghyaṃ ca dhāmasvasti vivakṣitam // 649 //
prāsādaśceṣyate yogo guṇaḥ so'parimāṇavān / na tasyāstyaparā mālā nopacārasya cāśrayaḥ // 650 //
apoddhāravyavahṛtiḥ pṛthaktvādyā tu kalpyate / kāraṇātsā vibhinnātmabhāvaniṣṭhā na kiṃ matā // 651 //
parasparavibhinnā hi yathā buddhisukhādayaḥ / pṛthagvācyāstadaṅgaṃ ca vinā'nyena tathā'pare // 652 //
yau saṃyogavibhāgau ca dravyeṣu niyatau paraiḥ / saṃyuktādidhiyo hetū kalpitau tāvanarthakau // 653 //
bījodakapṛthivyādi sarvadā kāryakārakam / prasaktaṃ nirviśeṣatvātsaṃyogāsaṃbhavena tu // 654 //
kṣetrabījajalādīni sāpekṣāṇīti gamyate / svakāryakaraṇānnityaṃ daṇḍacakrodakādivat // 655 //
yastairapekṣyate bhāvaḥ sa saṃyogo bhaviṣyati / saviśeṣaṇabhāvācca bhinna eveti gamyate // 656 //
saṃyukte āharetyukte saṃyogaṃ prekṣate yayoḥ / tadanyaparihāreṇa te evāharati hyayam // 657 //
nirantaramidaṃ vastu sāntaraṃ cedamityayam / buddhibhedaśca kenaiṣa vidyate tau na cediha // 658 //
yā ceyaṃ sāntare buddhirnairantaryāvasāyinī / nirantare'pi yā cānyā mithyābuddhiriyaṃ dvidhā // 659 //
mithyābuddhiśca sarvaiva pradhānārthānukāriṇī / pradhānaṃ ceha vaktavyaṃ taduktau tau ca siddhyataḥ // 660 //
kuṇḍalīti matiśceyaṃ kinnimittopajāyate / narakuṇḍalabhāvānno sarvadā tatprasaṅgataḥ // 661 //
anyatra dṛṣṭabhāvasya niṣedho'nyatra yujyate / saṃyogaśca bhaveddṛṣṭaḥ sa kathaṃ pratiṣidhyate // 662 //
caitro'kuṇḍala ityevaṃ tasmādastyeva vāstavaḥ / yanniṣedhavidhānādi vibhāgena pravarttate // 663 //
ucyate kṣaṇikatvena nāviśeṣā jalādayaḥ / sattve'pyavyavadhānādi te'pekṣante daśāntaram // 664 //
saṃyogamātrasāpekṣā yadi tu syurjalādayaḥ / yogānantarameva syātkāryametena vā bhavet // 665 //
prāptāvasthāviśeṣe hi nairantaryeṇa jātitaḥ / ye paśyatyāharatyeṣa vastunī te tathāvidhe // 666 //
vicchinnamanyathā caiva jātameti nimittatām / sāntarānantarajñāne gehavindhyahimādrivat // 667 //
mithyābuddhirna sarvaiva pradhānārthānusāriṇī / sādharmyanirapekṣāpi kācidantarupaplavāt // 668 //
anyatra gatacittasya dvicandrādimatiryathā / avicchinnādijātaṃ vā pradhānamiha vidyate // 669 //
kuṇḍalīti matiśceyaṃ jātāvasthāviśeṣayoḥ / caitrakuṇḍalayoreva saṃyoga iva jāyate // 670 //
so'vasthātiśayastādṛgdṛṣṭo'nyatra niṣidhyate / caitre kuṇḍala ityādau na saṃyogastvadṛṣṭitaḥ // 671 //
na parābhimatādyogājjāyate yuktavastudhīḥ / yuktabuddhitayā yadvatprāsādādiṣu yuktadhīḥ // 672 //
anekavastusadbhāve jāyamānatayā'thavā / vibhaktānekatantvādiviṣayā iva būddhayaḥ // 673 //
vibhāge'pi yathāyogaṃ vācyametatpramādvayam / ekasyānekavṛttiśca na yukteti prabādhakam // 674 //
parāparābhidhānādinimittaṃ yacca kalpyate / paratvamaparatvaṃ ca dikkālāvadhikaṃ na tat // 675 //
yathā nīlādirūpāṇi kramabhāvavyavasthiteḥ / anyopādhiviveke'pi tatho'cyante tathā'pare // 676 //
saṅkhyāyogādayaḥ sarve na dravyāvyatirekiṇaḥ / tadvyavacchedakatvena daṇḍādiriva cenmatam // 677 //
teṣāṃ saṃvṛtisattvena varṇanādiṣṭasādhanam / tattvānyatvena nirvācyaṃ naiva saṃvṛtisadyataḥ // 678 //
athānirvacanīyatvaṃ samūhāderniṣidhyate / yasmānniyatadharmatvaṃ rūpaśabdarasādivat // 679 //
niḥsvabhāvatayā tasya tattvato'mbarapadmavat / na siddhā niyatā dharmāḥ kalpanāropitāstu te // 680 //
tathaivoktāvanekānto viyatpadmādibhiryataḥ / abhedo vyatirekaśca vastunyeva vyavasthitaḥ // 681 //
saṅkhyāderdravyato'nyatvamevaṃ cetpratipādyate / āśrayāsiddhatā hetoḥ saṅkhyādīnāmasiddhitaḥ // 682 //
samuccayādibhinnaṃ tu dravyameva tathocyate / svarūpādeva bhedaśca vyāhataḥ sādhito bhavet // 683 //
vegākhyo bhāvanāsaṃjñaḥ sthitasthāpakalakṣaṇaḥ / saṃskārastrividhaḥ prokto nāsau saṃgacchate'khilaḥ // 684 //
kṣaṇikatvātpadārthānāṃ na kācidvidyate kriyā / yatprabandhasya hetuḥ syātsaṃskāro vegasaṃjñakaḥ // 685 //
bhāvanākhyastu saṃskāraścetaso vāsanātmakaḥ / yukto nātmaguṇaścedaṃ yujyate tannirākṛteḥ // 686 //
sthitasthāpakarūpastu na yuktaḥ kṣaṇabhaṅgataḥ / sthitārthāsambhavādbhāve tādrūpyādeva saṃsthitiḥ // 687 //
kṣaṇaṃ tvekamavasthānaṃ svahetoreva jātitaḥ / pūrvapūrvaprabhāvācca prabandhenānuvarttanam // 688 //
nānyathodayavāneṣa kasyāsau sthāpakastataḥ / nacāsya dṛṣṭaṃ hetutvaṃ saṃskāro'nyo'pi vā bhavet // 689 //
utpannasyaiva ceṣṭo'yaṃ vastrādeḥ sthāpako guṇaḥ / guṇasaṃskāranāmaivaṃ sarvathāpi na saṃbhavī // 690 //
manoyogātmanāṃ pūrvaṃ vistareṇa nibandhanāt / paroktalakṣaṇopetaṃ nādṛṣṭamupapadyate // 691 //
kṣaṇakṣayiṣu bhāveṣu karmotkṣepādyasambhavi / jātadeśe cyutereva tadanyaprāptyasambhavāt // 692 //
janmātiriktakālaṃ hi kriyākālaṃ pare jaguḥ / iṣṭāśutaranāśeṣu dīpādiṣvapi vastuṣu // 693 //
tathāhi kāraṇā''śleṣaḥ sāmānyasyābhivyañjanam / svāvayave tataḥ karma vibhāgastadanantaram // 694 //
saṃyogasya vināśaśca tato dravyasya saṃkṣayaḥ / ṣaṭkṣaṇasthāyitaiveṣṭā dīpādāvapi vastuni // 695 //
paścimāgrimadeśābhyāṃ viśleṣā''śleṣasaṃbhave / gantā'paro vā sarvaśca karmādhāraḥ prakalpitaḥ // 696 //
yo janmaḥ kṣaṇamadhyāste naiva jātu calātmakaḥ / tasyāṇvantaramātre'pi deśasaṃkrāntyasambhavaḥ // 697 //
sthairye tu vastunaḥ sarve durghaṭā gamanādayaḥ / sutarāmeva sarvāsu daśāsvasyāviśeṣataḥ // 698 //
yadi gantrādirūpaṃ tatprakṛtyā gamanādayaḥ / sadā syuḥ kṣaṇamapyevaṃ nāvatiṣṭheta niścalam // 699 //
yasmādgatyādyasattve'pi prāpnuvantyasya ce dhruvam / atyaktapūrvarūtvādgatyādyudayakālavat // 700 //
athāgantrādirūpaṃ tatprakṛtyā'gamanādayaḥ / sadā syuḥ kṣaṇamapyekaṃ naiva praspandavadbhavet // 701 //
yasmādgatyādibhāve'pi niścalātmakameva tat / atyaktapūrvarūpatvānniścalātmakakālavat // 702 //
yadi tu syādagantā'yamekadā cānyathā punaḥ / parasparavibhinnātmasaṃgaterbhinnatā bhavet // 703 //
atyantabhinnāvātmānau tāviti vyavasīyate / viruddhadharmavṛttitvāccalaniścalavastuvat // 704 //
dṛśyatvābhimataṃ karma na vastuvyatireki ca / dṛśyate sopi naivāsya sattā yuktyanupātinī // 705 //
asthire vā sthire vaivaṃ gatyādīnāmasambhavaḥ / prāktanāparadeśābhyāṃ vibhāgaprāptyayogataḥ // 706 //
deśāntaropalabdhestu nairantaryeṇa janmanaḥ / samānāparavastūnāṃ gatibhrāntiḥ pradīpavat // 707 //
dravyādiṣu niṣiddheṣu jātayo'pi nirākṛtāḥ / padārthatrayavṛttā hi sarvāstāḥ parikalpitāḥ // 708 //
tatreyaṃ dvividhā jātiḥ parairabhyupagamyate / sāmānyameva sattākhyaṃ samasteṣvanuvṛttitaḥ // 709 //
dravyatvādi tu sāmānyaṃ sadviśeṣo'bhidhīyate / svāśrayeṣvanuvṛttasya cetaso hetubhāvataḥ // 710 //
vijātibhyaśca sarvebhyaḥ svāśrayasya viśeṣaṇāt / vyāvṛttibuddhihetutvaṃ teṣāmeva tataḥ sthitam // 711 //
viśeṣā eva kecittu vyāvṛttereva hetavaḥ / nityadravyasthitā ye'ntyā viśeṣā iti varṇitāḥ // 712 //
yadbalātparamāṇvādau jāyante yogināṃ dhiyaḥ / vilakṣaṇo'yametasmāditi pratyekamāśritāḥ // 713 //
pratyakṣataḥ prasiddhāstu sattvagotvādi jātayaḥ / akṣavyāpārasadbhāve sadādipratyayodayāt // 714 //
anumānabalenāpi sattvamāsāṃ pratīyate / viśeṣapratyayo yena nimittāntarabhāvikaḥ // 715 //
gavādiśabdaprajñānaviśeṣā gogajādiṣu / samayākṛtipiṇḍādivyatiriktārthahetavaḥ // 716 //
gavādiviṣayatve hi sati tacchabdabuddhitaḥ / anyatvāttadyathaiṣveva savatsāṅkuśadhīdhvanī // 717 //
śaśaśṛṅgādivijñānairvyabhicārādviśeṣaṇam / tatsvarūpābhidhānaṃ ca vaidharmyeṇa nidarśanam // 718 //
gavādiṣvanuvṛttaṃ ca vijñānaṃ piṇḍato'nyataḥ / viśeṣakatvānnīlādivijñānamiva jāyate // 719 //
gotaścārthāntaraṃ gotvaṃ bhinnadhīviṣayatvataḥ / rūpasparśādivattasyetyukteścaitra turaṅgavat // 720 //
asāraṃ tadidaṃ kāryaṃ prakriyāmātravarṇanam / na tu tajjñāpakaṃ kiñcitpramāṇamiha vidyate // 721 //
akṣavyāpārasadbhāvānnahyanantarabhāvinaḥ / sadādipratyayāstiddhā saṅketābhogatastu te // 722 //
yathā dhātryabhayādīnāṃ nānāroganivartane / pratyekaṃ saha vā śaktirnānātve'pyupalabhyate // 723 //
na teṣu vidyate kiṃcitsāmānyaṃ tatra śaktimat / cirakṣiprādibhedena rogaśāntyupalambhataḥ // 724 //
sāmānye'tiśayaḥ kaścinnahi kṣetrādibhedataḥ / ekarūpatayā nityaṃ dhātryādestu sa vidyate // 725 //
evamatyantabhede'pi kecinniyataśaktitaḥ / tulyapratyavamarśāderhetutvaṃ yānti nāpare // 726 //
kāryamātropayogitvavivakṣāyāṃ ca sacchruteḥ / samayaḥ kriyate teṣu yadvānyasyā yathāruci // 727 //
vāhadohādirūpeṇa kāryabhedopayogini / gavādiśrutisaṅketaḥ kriyate vyavahartṛbhiḥ // 728 //
tatsaṅketamanaskārātsadādipratyayā ime / jāyamānāstu lakṣyante nākṣavyāpṛtyanantaram // 729 //
ajalpākāramevādau vijñānaṃ tu prajāyate / tatastu samayābhogastasmātsmārttaṃ tato'pi te // 730 //
anyatra gatacittasya vastumātropalambhanam / sarvopādhivivekena tata eva pravarttate // 731 //
hetāvādye'pi vaiphalyaṃ samayābhogabhāvitā / teṣāmiṣṭaiva saṃsargī so'nvayavyatirekavān // 732 //
tasya pakṣābahirbhāve sādhyaśūnyaṃ nidarśanam / naivaṃ taddhetavaḥ sākṣādbāhyavatsāṅkuśādayaḥ // 733 //
nābhidhānavikalpānāṃ vṛttirasti khalabhaṇe / sarvaṃ vāggocarātītamūrttiryeta svalakṣaṇam // 734 //
antarmātrāsamārūḍhaṃ sāṃvṛtaṃ tvavalambya te / bahīrūpādhyavasitaṃ pravarttante'ṅkuśādikam // 735 //
kriyāguṇavyapadeśābhāvo hetuśca varṇyate / abhāvapratyayasyeti viśeṣaṇamanarthakam // 736 //
tadapyayuktaṃ hetutve vastutā śaktito'pi ca / abhāvapratyayaḥ prāptaḥ sattādiṣvaviśeṣataḥ // 737 //
vailakṣaṇyamasiddhaṃ ca piṇḍākṛtyādibuddhiḥ / tajjñānānāmasiddho'pi hetureṣa bhavatyataḥ // 738 //
anvayī pratyayo yasmācchabdavyaktyavabhāsavān / varṇākṛtyakṣarākāraśūnyā jātistu varṇyate // 739 //
sāmānyasyāpi nīlādirūpatve guṇato'sya kaḥ / bhedo nānugataścaiko nīlādirūpalakṣyate // 740 //
bhāsamāno'pi cedeṣa na vivekena lakṣyate / tatkathaṃ dhīdhvanī vyaktau varttete tadbalena tau // 741 //
niścayātmaka evāyaṃ sāmānyapratyayaḥ paraiḥ / iṣṭaścāgrahaṇe prāpte yuktaṃ nānupalakṣaṇam // 742 //
siddhe'pyanyanimittatve na sāmānyaṃ prasiddhyati / anugāmyekamadhrauvyaviviktaṃ ca kramodayāt // 743 //
padārthaśabdaḥ kaṃ hetumaparaṃ ṣaṭsvapekṣate / astīti pratyayo yaśca sattādiṣvanuvarttate // 744 //
anyadharmanimittaścettatrāpyastyastitāmatiḥ / tadanyadharmahetutve'niṣṭhāsakteradharmitā // 745 //
vyabhicārī tato heturamībhirayamiṣyate / naca sarvopasaṃhārādvyāptirasya prasādhitā // 746 //
tadanantaramuddiṣṭamanenaiva nirākṛtam / sāmānyasādhanaṃ tasminniṣṭasiddhyādayaḥ samāḥ // 747 //
pācakādiṣu ca jñānaṃ viśiṣṭamupajāyate / abhāve'bhāvabuddhiśca vinaikenānugāminā // 748 //
icchāracitarūpeṣu naṣṭājāteṣu vā tataḥ / anaikāntikatā hetoḥ sarvairebhiryathoditaiḥ // 749 //
na pācakādibuddhīnāmasti kiñcinnibandhanam / karmāsti cetprativyakti nanu tadbhidyate tathā // 750 //
bhinneṣvanvayino'satve na yuktā'nvayinī matiḥ / ityekamiṣṭaṃ sāmānyaṃ sarvavyaktyanuvṛttimat // 751 //
karmānvayadaridraṃ ca yadi hetuḥ prakalpyate / tadā vyaktaya evāsyāḥ kimitīṣṭā na hetavaḥ // 752 //
pācakādimatirna syāttatra coparatakriye / na sadāsannidhānaṃ hi karmeṣṭaṃ jātivatparaiḥ // 753 //
atītānāgataṃ karma nimittīkṛtya teṣu cet / pācakādiṣu dhīśabdau tanna heturasattvataḥ // 754 //
kriyātvajātisambandhakriyāyogānmatiryadi / naṣṭakriye'pi ca tayā dhruvahetūpalakṣaṇāt // 755 //
na tu naṣṭakriye tatra lakṣitāpi na vidyate / gṛhyate yā dhruvā jātiḥ svādhāravinivṛttitaḥ // 756 //
daṇḍāṅgadādijātīnāmekadā na hi lakṣaṇe / tadviyoge'pi daṇḍyādimatisteṣu pravarttate // 757 //
athāpi pācakatvādijātiranyaiva varttate / sadyojāte'pi tadyogātpācakādimatirbhavet // 758 //
sadādimativanno cettadā sā samavāyinī / paścādapi na sā tatra tathā syādaviśeṣataḥ // 759 //
tatsambaddhasvabhāvasya vaiguṇyānna tayorasau / samavāyastathā paścāttādātmye ca kathaṃ bhavet // 760 //
yadi nāmādhruvā vyaktirlabhetātiśayaṃ tadā / jātestu viguṇaṃ rūpaṃ na kadācinnivarttate // 761 //
pacanādikriyāyāśca pradhānaṃ sādhanaṃ matam / pācakādīti taccāsti prādhānyaṃ pācakāntare // 762 //
prādhānyaṃ kimidaṃ nāma na śaktirasamanvayāt / dravyakriyāguṇātmādi nāta evāvakalpyate // 763 //
tadvijātīyaviśleṣirūpamātrāvasāyinī / saṅketabhedasāpekṣā pācakādiṣu śemuṣī // 764 //
yathāsaṅketamevātaḥ śabdā buddhaya eva ca / vibhāge na pravartante vinaikenānugābhinā // 765 //
tathā cābhāvavijñānaṃ nābhāveṣu virudhyate / dhvanirvā'nugato'narthasaṅketānugamāttayoḥ // 766 //
ghaṭasya prāgabhāvo'yaṃ ghaṭapradhvaṃsa ityayam / taddhastūpādhikāneva dhīrabhāvānprapadyate // 767 //
upādhigatasāmānyavaśādevānuvṛttatā / tasyāḥ sarvatra cennaivaṃ vailakṣaṇyātadāśrayāt // 768 //
ghaṭa ityādikā buddhistebhyo yuktā'nugābhinī / nābhāvo bhāva ityeṣā tanmatistu vilakṣaṇā // 769 //
nahi sattāvaśādbuddhirgauraśva iti ceṣyate / ekamevānyathā kalpyaṃ sāmānyaṃ sarvasādhanam // 770 //
na nimittānurūpā cetsarvasminbuddhiriṣyate / yatassenādibuddhīnāṃ saṅkhyādīṣṭaṃ nibandhanam // 771 //
yadyevamiyameṣveva bhedeṣviṣṭā na kiṃ matiḥ / icchāracitasaṅketabhedābhogānusāriṇī // 772 //
bhedajñāne satīcchā hi saṅketakaraṇe tataḥ / tatkṛtistacchrutiścāsyā ābhogastanmatistataḥ // 773 //
anvayavyatirekābhyāmidameva viniścitam / samarthaṃ kāraṇaṃ tasyāmanyeṣāmanavasthitiḥ // 774 //
anurūpo hi saṃsargī syādityanyārthakalpanā / vailakṣaṇye tu buddhīnāmiyadevāśritaṃ varam // 775 //
sāmarthyaniyamo hyatra kalpanīyo varaṃ sa ca / anvayavyatirekābhyāṃ kalpito jñātaśaktiṣu // 776 //
anvayānuvidhānaṃ ca sāmānyeṣu na vidyate / sadā'sattvānna nityānāṃ vyatirekastu saṃbhavī // 777 //
adravyādidhiyo heturna guṇatvādi yuktimat / anekasamavāyaśca na sāmānyadhiyastataḥ // 778 //
anekasamavāyaśca saṅkhyādiṣvapi vidyate / sāmānyeṣviva teṣu syuḥ sāmānyamiti buddhayaḥ // 779 //
ghaṭatvādi ca sāmānyaṃ ghaṭādāveva varttate / nābhāveṣvasya vṛttistu tasmātteṣu kathaṃ nu dhīḥ // 780 //
nāśrayāntaravṛttāddhi yuktāvanyatra dhīdhvanī / hastitvādi na karkādāvatraikārthāśrayo'pi na // 781 //
rasaḥ śīto guruśceti syādekārthāśrayānmatiḥ / ihāyamapi naivāsti nābhāvo vartate kvacit // 782 //
viśeṣaṇaviśeṣyatvasambandho'pyasti cediha / sambandhāntarasadbhāve nanu cāsau prakalpyate // 783 //
tayorāsattimāśritya viśeṣaṇaviśeṣyatā / kalpyate tadabhāve tu sā'nimittā na siddhyati // 784 //
ghaṭasya prāgabhāvo'yamityādi vacanaṃ punaḥ / kalpanāmātranirmāṇaṃ kalpite śūratādivat // 785 //
viśeṣaṇaviśeṣyatvaṃ yatra vastusamāśrayam / sambandhāntarasadbhāvastathāvaśyaṃ prakalpyate // 786 //
abhāvo'bhāva ityeva jñānamatrāvacoditam / upādhisthaṃ ca sāmānyaṃ svāśrayeṣveva varttate // 787 //
nacānuyāyi teṣviṣṭamanyatsattvaṃ yadīṣyate / na ṣaḍarthātirekeṇa jāyante'bhāvabuddhayaḥ // 788 //
icchāracitarūpādāvarthe jātirna vidyate / vyakterasambhavādeva sthitā tadvyabhicāritā // 789 //
atītānupajāteṣu nityasāmānyagocaram / jñānaṃ cetkevalaṃ cedaṃ sāmānyaṃ gṛhyate na tu // 790 //
kevalasyopalambhe vā na vyaktīnāmidaṃ bhavet / sāmānyaṃ na ca tadvyaṅgyaṃ vindhyasyeva himālayaḥ // 791 //
notpattipāratantryeṇa pratibaddhaṃ hi tāsvidam / na jñānapāratantryaṃ ca nityatvātkevalagrahāt // 792 //
svāśrayendriyayogādivyapekṣāyā asambhavāt / tatsadaivopalabhyeta yadi vā na kadācana // 793 //
svātmani jñānajanane yogyaṃ vā'yogyameva vā / yadyekadā tadā rūpaṃ sarvadaiva hi tadbhavet // 794 //
tasya yogyamayogyaṃ vā rūpaṃ yatprakṛtisthitam / taddhrauvyādaprakampyaṃ hi ko nāma calayiṣyati // 795 //
gotaścārthāntaraṃ gotvaṃ bhinnadhīviṣayatvataḥ / rūpasparśādivattasyetyukteścaitraturaṅgavat // 796 //
ityasminvyabhicāroktiḥ pācakatvādibhistathā / anayā ca diśā'nye'pi sarve dūṣyāḥ kuhetavaḥ // 797 //
apicānekavṛttitvaṃ sāmānyasya yaducyate / tatra keyaṃ matā vṛttiḥ sthitiḥ kiṃ vyaktireva vā // 798 //
svarūpāpracyutistāvatsthitirasya svabhāvataḥ / nādhārastatkṛtau śakto yena sthāpakatā bhavet // 799 //
gamanapratibandho'pi na tasya badarādivat / vidyate niṣkriyatvena nādhāro'taḥ prakalpyate // 800 //
sthitistatsamavāyaścenna tadeva vicāryate / so'bhīṣṭo'yutasiddhānāmāśrayāśrayitātmakaḥ // 801 //
syādādhāro jalādīnāṃ gamanapratibandhakaḥ / agatīnāṃ kimādhāraiḥ sāmānyānāṃ prakalpitaiḥ // 802 //
svajñānotpattiyogyatve kimabhivyaktikāraṇaiḥ / svajñānotpattyayogyatve kimabhivyaktikāraṇaiḥ // 803 //
hyaḥ samarthaḥ samarthātmā vyañjakaiḥ kriyate yadi / bhāvo'sthiro bhavedevaṃ dīpavyaṅgyaghaṭādivat // 804 //
ghaṭādijātibhedāśca svāśrayeṣveva bhāvinaḥ / sarvatra vṛttibhājo vā bhaveyuḥ parajātivat // 805 //
tatra deśāntare vastuprādurbhāve kathaṃ nu te / dṛśyante vṛttibhājo vā tasminniti na gamyate // 806 //
na hi tena sahotpannā nityatvānnāpyavasthitāḥ / tatra prāgavibhutvena nacā''yāntyato'kriyāḥ // 807 //
svāśrayendriyayogāderekasmiṃstadgrahe sati / sarvatraivopalabhyeraṃstatsvarupāvibhāgataḥ // 808 //
jñātādavyatiriktaṃ cettasyāpi grahaṇaṃ bhavet / tadvadeva na vā tasya grahaṇaṃ bheda eva vā // 809 //
nānyakalpitajātibhyo vṛkṣādipratyayā ime / kramitvānugamādibhyaḥ pācakādidhiyo yathā // 810 //
nityasyājanakatvaṃ ca bādhakaṃ saṃpratīyate / saṃyogadūṣaṇe sarvaṃ yadevoktaṃ prabādhakam // 811 //
evamekāntato bhinnajātireṣā nirākṛtā / jaiminīyābhyupetā tu syādvāde pratiṣetsyate // 812 //
ye punaḥ kalpitā ete viśeṣā antyabhāvinaḥ / nityadravyavyapohena te'pyasaṃbhavitāḥ kṣaṇāḥ // 813 //
aṇvākāśadigādīnāmasaṅkīrṇaṃ yadā sthitam / svarūpaṃ ca tadaitasmādvailakṣaṇyopalakṣaṇam // 814 //
miśrībhūtāparātmāno bhaveyuryadi te punaḥ / nānyabhāve'pyavibhrāntaṃ vailakṣaṇyopalakṣaṇam // 815 //
kathaṃ teṣu viśeṣeṣu vailakṣaṇyopalakṣaṇam / svata eveti cennaivamaṇvādāvapi kiṃ matam // 816 //
svata evāśucitvaṃ hi śvamāṃsāderyathā sthitam / tadyogādapareṣāṃ tu tathehāpi yadīṣyate // 817 //
yathā prakāśako dīpo ghaṭādeśca svataḥ sthitaḥ / tatprakāśātmatāyāṃ ca niyato'yamidaṃ tathā // 818 //
nanu cāśucibhāvo''yaṃ sāṃvṛto na tu tāttvikaḥ / tatsvayaṃ parato vā'yaṃ kathaṃ nāma bhaviṣyati // 819 //
athavā bhāvikatve'pi śvamāṃsādivaśādime / jāyante'śucayo bhāvā naiva nityā ajanmataḥ // 820 //
pradīpādiprabhāvācca jñānotpādasvarūpatām / labhante kṣaṇikā hyarthāḥ kalaśābharaṇādayaḥ // 821 //
na vivādāspadībhūtaviśeṣabalabhāvinī / vailakṣaṇyamatisteṣu kramotpatteḥ sukhādivat // 822 //
tantuṣveva paṭo'mīṣu vīraṇeṣu kaṭaḥ punaḥ / ityādīhamaterbhāvātsamavāyo'vagamyate // 823 //
tasyābhāve sa cetkiṃ hi materasyā nibandhanam / na viśeṣamatirdṛṣṭā nimittāntaravarjitā // 824 //
ihabuddhyaviśeṣācca yogavanna vibhidyate / sarvasminbhāvavattveṣa eka eva pratīyate // 825 //
kāraṇānupalabdheśca nityo bhāvavadeva saḥ / na hyasya kāraṇaṃ kiñcitpramāṇenopalabhyate // 826 //
tadetadihavijñānaṃ pareṣāmeva varttate / svasiddhāntānurāgeṇa na dṛṣṭaṃ laukikaṃ tu tat // 827 //
nānātvalakṣaṇe hi syādādhārādheyabhūtayoḥ / idamatreti vijñānaṃ kuṇḍādau śrīphalādivat // 828 //
naiva tantupaṭādīnāṃ nānātvenopalakṣaṇam / vidyate yena teṣu syuridamatreti buddhayaḥ // 829 //
svecchayā racite vā'sminkalpiteṣviva vastuṣu / na kāraṇaniyogo'yaṃ paraṃ pratyupapadyate // 830 //
vṛkṣe śākhāḥ śilāścāga ityeṣā laukikī matiḥ / agākhyapariśiṣṭāṅganairantaryopalambhanāt // 831 //
tau punastāsviti jñānaṃ lokātikrāntamucyate / ghaṭe rūpaṃ kriyādīti tādātmyaṃ tvavagacchati // 832 //
rūpakumbhādiśabdā hi sarvāvasthābhidhāyakāḥ / tadviśeṣābhidhānāya tathā te viniveśitāḥ // 833 //
tānāśrityaiṣu vijñānaṃ tenākāreṇa varttate / samavāyānna bhedasya sarveṣāmapyanīkṣaṇāt // 834 //
yadyekaḥ samavāyaḥ syātsarveṣveva ca vastuṣu / kapālādiṣvapi jñānaṃ paṭādīti prasajyate // 835 //
gajādiṣvapi gotvādi samastītyanuṣajyate / tato gavādirūpatvamamīṣāṃ śāvaleyavat // 836 //
paṭastantuṣu yo'stīti samavāyātpratīyate / asti cāsau kapāleṣu tasyeti na tatheti kim // 837 //
nāśritaḥ sa kapāle cennanu tantuṣvapīṣyate / āśritaḥ samavāyena sa kapāle'pi nāsti kim // 838 //
tantoryaḥ samavāyo hi paṭasyetyabhidhīyate / sa ghaṭasya kapāleṣu taddhīranavadhirbhavet // 839 //
evaṃ yaśca gajatvādisamavāyo gajādiṣu / gotvādijātibhedānāṃ sa eva svāśrayeṣvapi // 840 //
ādhārādheyaniyamaḥ sa caikatve'pi vidyate / dravyeṣviva hi tajjātikarmasveva ca karmatā // 841 //
iheti samavāyotthavijñānānvayarśanāt / sarvatra samavāyo'yameka eveti gamyate // 842 //
dravyatvādinimittānāṃ vyatirekasya darśanāt / dhiyāṃ dravyādijātīnāṃ niyamastvavasīyate // 843 //
tadyathā kuṇḍadadhnośca saṃyogaikye'pi dṛśyate / ādhārādheyaniyamastatheha niyamo mataḥ // 844 //
vyaṅgyavyañjakasāmarthyabhedāddravyādijātiṣu / samavāyaikabhāve'pi naiva cetsa virudhyate // 845 //
ādhārādheyaniyamo nanvekatve'sya durghaṭaḥ / dravyatvaṃ dravya eveṣṭaṃ kathaṃ tatsamavāyataḥ // 846 //
tasyāsau samavāyaśca guṇādiṣvapi vidyate / guṇajātyādisambandhādeka eva hyayaṃ tayoḥ // 847 //
anyathā guṇajātyādibhinna eva bhavedayam / yogibhedātprativyakti yathā yogo vibhidyate // 848 //
dravyatvādinimittānāṃ vyatireko na yujyate / dhiyāṃ nimittasadbhāvādatastanniyamo'pi na // 849 //
tadāśritatvasthānādi tasmādevābhidhīyate / samavāyādataścaitanna yuktaṃ tanniyāmakam // 850 //
vyaṅgyavyañjakasāmarthyabhedo'pi samavāyataḥ / nānyatastu sa nityānāmutpādānupapattitaḥ // 851 //
nahi dīpādisadbhāvājjāyante yādṛśā ime / vijñānajanane yogyā ghaṭādyā jātayastathā // 852 //
kuṇḍadadhnośca saṃyoga ekaḥ pūrvaṃ nirākṛtaḥ / na cāsau niyatastasmādyujyatetiprasaṅgtaḥ // 853 //
nityatvenāsya sarve'pi nityāḥ prāptāḥ ghaṭādayaḥ / ādhāreṣu sadā teṣāṃ samavāyo na saṃsthiteḥ // 854 //
svārambhakavibhāgādvā yadi vā tadvināśataḥ / te naśyanti kriyādīva yogāderiti cenna tat // 855 //
svādhāraissamavāyo hi teṣāmapi sadā mataḥ / teṣāṃ vināśabhāve tu niyatā'syāpi nāśitā // 856 //
sambandhino nivṛttau hi sambandho'stīti durghaṭam / nahi saṃyuktanāśe'pi saṃyogo nopatiṣṭhate // 857 //
yathā saṃyogabhāve tu saṃyuktānāmavasthitiḥ / samavāyasya sadbhāve tathā syātsamavāyinām // 858 //
ekasambandhināśe'pi samavāyo'vatiṣṭhate / anyasambandhisadbhāvādyogo no cenna bhedataḥ // 859 //
yadyevaṃ ye vinaśyanti ghaṭādyāḥ samavāyinaḥ / teṣāṃ vṛttyātmako yo'sau samavāyaḥ prakalpitaḥ // 860 //
sa eva vyavatiṣṭheta kiṃ sambandhyantarasthiteḥ / athānya eva saṃyoga........bahutādivat // 861 //
nādyastallakṣaṇasyaiva samavāyasya saṃsthitau / pūrvavatte sthitā eva prāpnuvanti ghaṭādayaḥ // 862 //
na teṣāmanavasthāne teṣāṃ vṛttyātmakaḥ kvacit / samavāyo'vatiṣṭheta saṃjñāmātreṇa vā tathā // 863 //
ataḥ prāgapi sadbhāvānna te vṛttāḥ syurāśraye / paścādiva tathā hyeṣā vṛttisteṣāmavastutaḥ // 864 //
athānya eva saṃyogavibhāgabahutādivat / sambandhyantarasadbhāve samavāyo'vatiṣṭhate // 865 //
saṃyogādivadevaṃ hi nanvasya bahutā bhavet / evamādyasya sadbhāve bahu syādasamañjasam // 866 //
yadi nopādhayaḥ kecidvidyante paramārthataḥ / daṇḍī śuklaścalatyasti gaurihetyādidhīdhvanī // 867 //
syātāṃ kiṃviṣayāvetau nānimittau ca tau matau / sarvasminnavibhāgena tayorvṛttirasambhavī // 868 //
ucyate viṣayo'mīṣāṃ dhīdhvanīnāṃ na kaścana / antarmātrāniviṣṭaṃ tu bījameṣāṃ nibandhanam // 869 //
yasya yasya hi śabdasya yo yo viṣaya ucyate / sa sa saṃvidyate naiva vastūnāṃ sā hi dharmatā // 870 //
yataḥ svalakṣaṇaṃ jātistadyogo jātimāṃstathā / buddhyākāro na śabdārthe ghaṭāmañcati tattvataḥ // 871 //
tatra svalakṣaṇaṃ tāvanna śabdaiḥ pratipādyate / saṅketavyavahārāptakālavyāptiviyogataḥ // 872 //
vyaktyātmāno'nuyantyete na paraspararūpataḥ / deśakālakriyāśaktipratibhāsādibhedataḥ // 873 //
tasmātsaṅketadṛṣṭo'rtho vyavahāre na dṛśyate / nacāgṛhītasaṅketo bodhyetānya iva dhvaneḥ // 874 //
himācalādayo ye'pi deśakālādyabhedinaḥ / dṛṣṭāsteṣvaṇavo bhinnāḥ kṣaṇikāśca prasādhitāḥ // 875 //
aśakyaṃ samayasyāsya jāte'jāte ca kalpanam / nājāte samayo yukto bhāviko'śvaviṣāṇavat // 876 //
nāpi jāte gṛhītānāṃ pūrvaṃ vācāmanusmṛtau / kriyate samayastatra cirātīte kathaṃ nu tat // 877 //
yaścāpi tatsajātīyastadbalena tadāparaḥ / na tatra samayābhogaḥ sādṛśyaṃ ca vikalpitam // 878 //
uṣṇādipratipattiryā nāmādidhvanibhāvinī / vispaṣṭābhāsate naiṣā tadarthendriyabuddhivat // 879 //
na sa tasya ca śabdasya yukto yogo na tatkṛte / pratyaye sati bhātyartho rūpabodhe tathā rasaḥ // 880 //
etenaiva prakāreṇa vyaktyākṛtyornirākṛtiḥ / svalakṣaṇātmataiveṣṭā tayorapi yataḥ paraiḥ // 881 //
dravyādiyogayoḥ prāktu pratiṣedhābhidhānataḥ / na tātvikī tayoryuktā śabdārthatvavyavasthitiḥ // 882 //
jātisambandhayoḥ pūṃrva vyāsataḥ pratiṣedhanāt / nānantarāḥ prakalpyante śabdārthāstrividhāḥ pare // 883 //
tadvyaktyākṛtijātīnāṃ padārthatvaṃ yaducyate / tadasambhavi sarvāsāmapi nīrūpatā yataḥ // 884 //
buddhyākāraśca buddhistho nārthabuddhyantarānugaḥ / nābhipretārthakārī ca so'pi vācyo na tattvataḥ // 885 //
ye'nye'nyathaiva śabdārthamastyarthādīnpracakṣate / nirastā eva te'pyetaistathāpi punarucyate // 886 //
astyarthaḥ sarvaśabdānāmiti pratyāyyalakṣaṇam / apūrvadevatāsvargaiḥ samamāhurgavādiṣu // 887 //
samudāyo'bhidheyo vā'pyavikalpasamuccayaḥ / asatyo vā'pi saṃsargaḥ śabdārthaḥ kaiściducyate // 888 //
asatyopādhi yatsatyaṃ tadvā śabdanibandhanam / śabdo vā'pyabhijalpatvamāgato yāti vācyatām // 889 //
so'yamityabhisambandhādrūpamekīkṛtaṃ yadā / śabdasyārthena taṃ śabdamabhijalpaṃ pracakṣate // 890 //
yo vā'rtho buddhiviṣayo bāhyavastunibandhanaḥ / sa bāhyaṃ vastviti jñātaḥ śabdārthaḥ kaiścidiṣyate // 891 //
abhyāsātpratibhāhetuḥ sarvaḥ śabdaḥ samāsataḥ / bālānāṃ ca tiraścāṃ ca yathā'rthapratipādane // 892 //
tatrāstyartho'bhidheyo'yaṃ kiṃ svalakṣaṇamiṣyate / jātiryogo'tha yadvā'nyat buddhervā pratibimbakam // 893 //
ete svadoṣāḥ pūrvoktā astyarthe kevale'pi ca / pratipādye na bhedena vyavahāro'vakalpate // 894 //
gotvaśabdaviśiṣṭārthasattāmātragaterbhavet / viṣāṇākṛtinīlādibhedākhyātestu tanmatam // 895 //
nanvevaṃ tadvato'rthasya bhedānāṃ cābhidhā bhavet / tadbhāve tatra doṣaśca nānyo'styarthaśca dṛśyate // 896 //
samudāyābhidhāne'pi jātibhedābhidhā sphuṭā / tapojātikriyādīnāṃ sāmastyenābhidhānataḥ // 897 //
nirddhāritasvarūpāṇāṃ dravyādīnāṃ tu yogataḥ / sambandho yacca sāmānyaṃ satyaṃ tadvāritaṃ purā // 898 //
bhedajātyādirūpeṇa śabdārthānupapattitaḥ / arthenaikīkṛtaṃ rūpaṃ na śabdasyopapadyate // 899 //
jalpo buddhistha evāyaṃ bāhyayogavibhedataḥ / tataḥ ko bheda etasya buddhipakṣādanantarāt // 900 //
buddhyākāro'pi śabdārthaḥ prāgeva vinivāritaḥ / jñānādavyatiriktasya vyāpakatvaviyogataḥ // 901 //
pratibhā'pi ca śabdārtho bāhyārthaviṣayā yadi / ekātmaniyate bāhye vicitrāḥ pratibhāḥ katham // 902 //
atha nirviṣayā etā vāsanāmātrabhāvataḥ / pratipattiḥ pravṛttirvā bāhyārtheṣu kathaṃ bhavet // 903 //
bāhyarūpādhimokṣeṇa svākāre yadi te mate / śabdārtho'tāttvikaḥ prāptastathā bhrāntyā pravarttanāt // 904 //
nirbījā na ca sā yuktā sarvatraiva prasaṅgataḥ / itaretarabhedo'sya bījaṃ cetpakṣa eṣa naḥ // 905 //
yadi vā sarvamevedaṃ kṣaṇikaṃ syanna vā tathā / kṣaṇikatve'nvayāyogaḥ kramijñānaṃ ca nānyathā // 906 //
etenaiva vivakṣā'pi śabdagamyā nirākṛtā / śabdārthāsambhave hītthaṃ kva vivakṣā kva vā śrutiḥ // 907 //
sārūpyācca śrutervṛttiḥkathaṃ vā'śabdacodite / sārūpyādyamalakavannāmādyetena dūṣitam // 908 //
vivakṣānumitiśliṣṭamākāraṃ bāhyabhāvataḥ / vyavastatoḥ pravṛttiścettadevāsmanmataṃ punaḥ // 909 //
nanvanyāpohakṛcchabdo yuṣmābhiḥ kathamucyate / niṣedhamātraṃ naiveha pratibhāse'vagamyate // 910 //
kiṃtu gaurgavayo hastī vṛkṣaścetyādiśabdataḥ / vidhirūpāvasāyena matiḥ śābdī pravarttate // 911 //
yadi gaurityayaṃ śabdaḥ kṛtārtho'danyanirākṛtau / janako gavi gobuddherdṛśyatāmaparo dhvaniḥ // 912 //
nanu jñānaphalāḥ śabdā na caikasya phaladvayam / apavādavidhijñāne phalamekasya vā katham // 913 //
prāgagauriti vijñānaṃ gośabdaśrāviṇo bhavet / yenāgoḥ pratiṣedhāya pravṛtto gauriti dhvaniḥ // 914 //
agonivṛttiḥ sāmānyaṃ vācyaṃ yairurarīkṛtam / gotvaṃ vastveva tairuktametayā hi girā sphuṭam // 915 //
bhāvāntarātmako'bhāvo yena sarvo vyavasthitaḥ / tatrāśvādinivṛttātmā bhāvaḥ ka iti kathyatām // 916 //
neṣṭo'sādhāraṇātmā vo viśeṣo nirvikalpanāt / tathā ca śābaleyādirasāmānyaprasaṅgataḥ // 917 //
tasmātsarbeṣu yadrūpaṃ pratyekaṃ pariniṣṭhitam / gobuddhistannimittā syā........sti tat // 918 //
niṣedhamātrarūpaśca śabdārtho yadi kalpyate / abhāvaśabdavācyā syācchūnyatā'nyaprakārikā // 919 //
tasyāṃ cāśvādibuddhīnāmātmāṃśagrahaṇaṃ bhavet / tatrānyāpohavācyatvaṃ mudhaivābhyupagamyate // 920 //
sāmānyaṃ vasturūpaṃ hi buddhyākāro bhaviṣyati / śabdārtha............................prakalpitaḥ // 921 //
vasturūpā ca sā buddhiḥ śabdārtheṣūpajāyate / teṣu vastveva kalpyeta vācyaṃ buddhyanapohakam // 922 //
asatyapi ca bāhye'rthe vākyārthaḥ pratibhā yathā / padārtho'pi tathaiva syātkimapohaḥ prakalpyate // 923 //
buddhyantarādvyavacchedo na ca buddhau pratīyate / svarūpotpādamātrācca nānyamaṃśaṃ bibhartti sā // 924 //
bhinnasāmānyavacanā viśeṣavacanāśca ye / sarve bhaveyuḥ paryāyā yadyapohasya vācyatā // 925 //
saṃsṛṣṭaikatvanānātvavikalparahitātmanām / avastutvādapohānāṃ naiva bhedo'pi vidyate // 926 //
yadi vā bhidyamānatvādvastva sādhāraṇāṃśavat / avastutve tvanānātvātparyāyatvānna mucyate // 927 //
nanu cāśvādibhedena bhedo'pohasya setsyati / na viśeṣaḥ svatastasya parataścopajāyate // 928 //
saṃsargiṇo'pi hyādhārā yaṃ na bhindanti rūpataḥ / apohyairbahiraṅgaissa bhidyetetyatikalpanā // 929 //
tathaivādhārabhedenāpyasya bhedo na yujyate / na hi sambandhibhedena bhedo vastunyapīṣyate // 930 //
kimutāvastvasaṃsṛṣṭamavyāvṛttaṃ nivarttate / anavāptaviśeṣāṃśaṃ yatkimapyanirūpitam // 931 //
na cāprasiddhasārūpyamapohaviṣayātmanā / śaktaḥ kaścidapi jñātuṃ gavādīna........taḥ // 932 //
apohyānapi cāśvādīnekadharmānvayādṛte / na nirūpayituṃ śaktistadapoho na siddhyati // 933 //
na cānvayavinirmuktā pravṛttiḥ śabdaliṅgayoḥ / tābhyāṃ ca na vinā'poho na cāsādhāraṇe'nvayaḥ // 934 //
apohaścāpyaniṣpannaḥ sāhacaṃrya kva kathyatām / tasminnadṛśyamāne ca na tayoḥ syātpramāṇatā // 935 //
na cādarśanamātreṇa tābhyāṃ pratyāyanaṃ bhavet / sarvatraiva hyadṛṣṭatvātpratyayo na viśiṣyate // 936 //
athāsatyapi sārūpye syādapohasya kalpanā / gavāśvayorayaṃ kasmādago'poho na kalpyate // 937 //
śābaleyācca bhinnatvaṃ bāhuleyāśvayoḥ samam / sāmānyaṃ nānyadiṣṭaṃ cetkvāgo'pohaḥ pravarttatām— // 938 //
indriyairnāpyago'pohaḥ prathamaṃ vyavasīyate / nānyatra śabdavṛttiśca kiṃ dṛṣṭvā sa prayujyatām // 939 //
pūrvoktena prabandhena nānumā'pyatra vidyate / sambandhānubhavo'pyasya tena naivopapadyate // 940 //
agośabdābhidheyatvaṃgamyatāṃ ca kathaṃ punaḥ / na dṛṣṭo yatra gośabdaḥ sambandhānubhavakṣaṇe // 941 //
ekasmāttarhi gopiṇḍādyadanyatsarvameva tat / bhavedapohyamityetanna sāmānyasya vācyatā // 942 //
siddhaścāgaurapohyeta goniṣedhātmakaśca saḥ / tatra gaureva vaktavyo nañā yaḥ pratiṣidhyate // 943 //
sa cedagonivṛttyātmā bhavedanyonyasaṃśrayaḥ / siddhaścedgaurapohāṃrtha vṛthā'pohaprakalpanam // 944 //
gavyasiddhe tvagaurnāsti tadabhāve tu gauḥ kutaḥ / nādhārādheyavṛttyādisambandhaścāpyabhāvayoḥ // 945 //
na cāsādhāraṇaṃ vastu gamyate'pohavattayā / kathaṃ vā parikalpyeta sambandho vastvavastunoḥ // 946 //
svarūpasattvamātreṇa na syātkiñcidviśeṣaṇam / svabuddhyā rajyate yena viśeṣyaṃ tadviśeṣaṇam // 947 //
na cāpyaśvādiśabdebhyo jāyate'pohabodhanam / viśeṣyabuddhiriṣṭeha na cājñātaviśeṣaṇā // 948 //
na cānyarūpamanyādṛkkuryājjñānaṃ viśeṣaṇam / kathaṃ cānyādṛśe jñāne taducyeta viśeṣaṇam // 949 //
athānyathā viśeṣye'pi syādviśeṣaṇakalpanā / tathā sati hi yatkiñcitprapadyeta viśeṣaṇam // 950 //
abhāvagamyarūpe ca na viśeṣye'sti vastutā / viśeṣitamapohena vastu vācyaṃ na te'styataḥ // 951 //
yadyapyapohanirmukte na vṛttiḥ śabdaliṅgayoḥ / yuktastathāpi bodhastu jñātuṃ vastvavalambate // 952 //
na cāsādhāraṇaṃ vastu buddhau viparivarttate / na cāpi nirvikalpatvāttasya yuktā'dhigamyatā // 953 //
śabdenāgamyamānaṃ ca viśeṣyamiti sāhasam / tena sāmānyameṣṭavyaṃ viṣayo buddhiśabdayoḥ // 954 //
yadā cāśabdavācyatvānna vyaktīnāmapohyatā / tadā'pohyeta sāmānyaṃ tasyāpohācca vastutā // 955 //
nāpohyatvamabhāvānāmabhāvābhāvavarjanāt / vyakto'pohāntarāpohastasmātsāmānyavastunaḥ // 956 //
abhāvasya ca yo'bhāvaḥ sa cettasmādvilakṣaṇaḥ / bhāva eva bhavenno cedgauragauste prasajyate // 957 //
yadyapyanyeṣu śabdeṣu vastunaḥ syādapohyatā / sacchabdasya tvabhāvākhyānnāpohyaṃ bhinnamiṣyate // 958 //
tatrāsato'pi bhāvatvamiti kleśo mahānbhavet / tadasiddhau na sattā'sti na cāsattā prasiddhyati // 959 //
na cāpi vāsanābhedādbhedaḥ sadrūpatā'pi vā / apohānāṃ prakalpyeta na hyavastuni sā matā // 960 //
bhavadbhiḥ śabdabhedo'pi tannimitto na labhyate / na hyasādhāraṇaḥ śabdo vācakaḥ prāgadṛṣṭitaḥ // 961 //
tatra śabdāntarāpohe sāmānye parikalpite / tathaivāvasturūpatvācchabdabhedo na kalpyate // 962 //
vācakānāṃ yathā caivaṃ vācyavācakayormithaḥ / na cāpyapohyabhedena bhedo'stītyupapāditam // 963 //
na gamyagamakatvaṃ syādavastutvādapohayoḥ / bhavatpakṣe yathā loke khapuṣpaśaśaśṛṅgayoḥ // 964 //
vṛṣṭimeghāsatordṛṣṭvā yadyanaikāntikaṃ vadet / vastvastvevātra matpakṣe bhavatpakṣe'pyadaḥ kutaḥ // 965 //
vidhirūpaśca śabdārtho yena nābhyupagamyate / na bhavedvyatireko'pi tasya tatpūrvako hyasau // 966 //
apohamātravācyatvaṃ yadihābhyupagamyate / nīlotpalādiśabdeṣu śabalārthābhidhāyiṣu // 967 //
viśeṣaṇaviśeṣyatvasāmānādhikaraṇyayoḥ / na siddhirna hyanīlatvavyudāse'nutpalacyutiḥ // 968 //
nāpi tatretarastasmānna viśeṣyaviśeṣaṇe / śabdayornāpi te syātāmabhidheyānapekṣayoḥ // 969 //
sāmānādhikaraṇyaṃ ca na bhinnatvādapohayoḥ / arthataścettadiṣyeta kīdṛśyādheyatā tayoḥ // 970 //
na cāsādhāraṇaṃ vastu gamyate'nyacca nāsti te / agamyamānamaikārthyaṃ śabdayoḥ kvopayujyate // 971 //
athānyāpohavadvastu vācyamityabhidhīyate / tatrāpi paratantratvādvyāptiḥ śabdena durlabhā // 972 //
liṅgasaṅkhyādisambandho na cāpohasya vidyate / vyakteścāvyapadeśyatvāttaddvāreṇāpi nāstyasau // 973 //
ākhyāteṣu ca nānyasya nivṛttiḥ sampratīyate / na paryudāsarūpaṃ hi niṣedhyaṃ tatra vidyate // 974 //
na neti hyucyamāne'pi niṣedhasya niṣedhanam / pacatītyaniṣiddhaṃ tu svarūpeṇaiva tiṣṭhati // 975 //
sādhyatvapratyayaścātra tathā bhūtādirūpaṇam / niṣpannatvādapohasya nirnimittaṃ prasajyate // 976 //
vidhyādāvartharāśau ca nānyāpohanirūpaṇam / nañaścāpi nañā yuktāvapohaḥ kīdṛśo bhavet // 977 //
cādīnāmapi nañyogo naivāstītyanapohanam / vākyārthe'nyanivṛttiśca vyapadeṣṭuṃ na śakyate // 978 //
ananyāpohaśabdādau vācyaṃ na ca nirūpyate / prameyajñeyaśabdāderapohyaṃ kuta eva tu // 979 //
apohyakalpanāyāṃ ca varaṃ vastveva kalpitam / jñānākāraniṣedhācca nāntarārtho'bhidhīyate // 980 //
nacāpyapohyatā tasmānnāpohasteṣu siddhyati / evamityādiśabdānāṃ na cāpohyaṃ nirūpyate // 981 //
sarvaśabdasya kaścārtho vyavacchedyaḥ prakalpyate / nāsarvanāma kiñciddhi bhavedyasya nirākriyā // 982 //
ekādyasarvamiti cedarthāpohaḥ prasajyate / aṅgānāṃ pratiṣiddhatvādaniṣṭeścāṅginaḥ pṛthak // 983 //
evaṃ samūhaśabdārthe samudāyivyapohataḥ / anyāniṣṭeśca sarve'pi prāpnuvanti nirarthakāḥ // 984 //
dvyādiśabdā iheṣṭāśca ye samuccayagocarāḥ / ekādipratiṣedhena na bhaveyustathāvidhāḥ // 985 //
nāgauriti ca yo'poho gośabdasyārtha ucyate / sa kiṃ bhāvo'thavā'bhāvo bhāvo gaurvā'thavā'pyagauḥ // 986 //
gauścennāsti vivādo'yamarthastu vidhilakṣaṇaḥ / agaurgośabdavācyaścedatiśabdārthakauśalam // 987 //
abhāvo'pi na yukto'yaṃ praiṣādīnāmasambhavāt / na hi gośabdataḥ kaścidabhāvaṃ pratipadyate // 988 //
nāgaurgauriti śabdārthaḥ kasmāccāpoha iṣyate / kena hyagotvamāsaktaṃ gauryenaitadapohyate // 989 //
agorapoho yaścāyaṃ gavi śabdārtha ucyate / sa kiṃ gorvyatirikto vā'vyatirikta upeyate // 990 //
vibhinno'pyāśrito vā syādathavā syādanāśritaḥ / āśritatve guṇaḥ prāpto na dravyavacanaṃ tataḥ // 991 //
ato gauritiśabdena guṇamātrābhidhānataḥ / sāmānādhikaraṇyaṃ syānna gaurgacchati tiṣṭhati // 992 //
athānāśrita evāyaṃ yadyarthastasya ko bhavet / yenāsau pratiṣedhāyāgoriti vyapadiśyate // 993 //
atha cāvyatirikto'yamanyāpohastvayeṣyate / gaurevāyamataḥ prāptaḥ kimuktamadhikaṃ tataḥ // 994 //
pratibhāvamapoho'yameko'neko'pivā bhavet / yadyeko'nekagoyukto gotvameva bhavedasau // 995 //
anekatve'pi cānantyaṃ piṇḍavatsaṃprayujyate / tena bhedavadevāsya vācyatā nopayujyate // 996 //
anyāpohaśca kiṃ vācyaḥ kiṃ vā'vācyo'yamiṣyate / vācyo'pi vidhirūpeṇa yadi vā'nyaniṣedhataḥ // 997 //
vidhyātmanā'sya vācyatve tyājyamekāntadarśanam / sarvatrānyanirāso'yaṃ śabdārtha iti varṇitam // 998 //
athāpohavyudāsena yadyapoho'bhidhīyate / tatra tatraivamicchāyāmanavasthā bhavettataḥ // 999 //
athāpyavācya evāyaṃ yadyapohastvayeṣyate / tenānyāpohakṛcchabda iti bādhyeta te vacaḥ // 1000 //
api caikatvanityatvapratyekasamavāyitāḥ / nirupākhyeṣvapoheṣu kurvato'sūtrakaḥ paṭaḥ // 1001 //
tasmādyeṣveva śabdeṣu nañyogasteṣu kevalam / bhavedanyanivṛttyaṃśaḥ svātmaivānyatra gamyate // 1002 //
anyāpohāparijñānādevamete kudṛṣṭayaḥ / svayaṃ naṣṭhā durātmāno nāśayanti parānapi // 1003 //
tathāhi dvividho'pohaḥ paryudāsaniṣedhataḥ / dvividhaḥ paryudāso'pi buddhyātmārthātmabhedataḥ // 1004 //
ekapratyavamarśasya ya uktā hetavaḥ purā / abhayādisamā arthāḥ prakṛtyaivānyabhedinaḥ // 1005 //
tānupāśritya yajjñāne bhātyarthapratibimbakam / kalpake'rthātmatā'bhāve'pyarthā ityeva niścitam // 1006 //
pratibhāsāntarādbhedādanyavyāvṛttavastunaḥ / prāptihetutayā'śliṣṭavastudvārā gaterapi // 1007 //
vijātīyaparāvṛttaṃ tatphalaṃ yatsvalakṣaṇam / tasminnadhyavasāyādvā tādātmyenāsya viplutaiḥ // 1008 //
tatrānyapoha ityeṣā saṃjñoktā sanibandhanā / svalakṣaṇe'pi taddhetāvanyaviśleṣabhāvataḥ // 1009 //
prasajyapratiṣedhaśca gauragaurna bhavatyayam / ativispaṣṭa evāyamanyāpoho'vagamyate // 1010 //
tatrāyaṃ prathamaḥ śabdairapohaḥ pratipādyate / bāhyārthādhyavasāyinyā buddheḥ śabdātsamudbhavāt // 1011 //
tadrūpapratibimbasya dhiyaḥ śabdācca janmani / vācyavācakabhāvo'yaṃ jāto hetuphalātmakaḥ // 1012 //
sākṣādākāra etasminnevaṃ ca pratipādite / prasajyapratiṣedho'pi sāmarthyena pratīyate // 1013 //
na tadātmā parātmeti sambandhe sati vastubhiḥ / vyāvṛttavastvadhigamo'pyarthādeva bhavatyataḥ // 1014 //
tenāyamapi śabdasya svārtha ityupacaryate / na tu sākṣādayaṃ śābdo dvividho'poha ucyate // 1015 //
arthāntaravyavacchedaṃ kurvatī śrutirucyate / abhidhatta iti svārthamityetadavirodhi tat // 1016 //
bāhyārthādhyavasāyena pravṛttaṃ pratibimbakam / utpādayati yeneyaṃ tenāhetyapadiśyate // 1017 //
natu svalakṣaṇātmānaṃ spṛśatyeṣā vibhedinam / tanmātrāṃśātirekeṇa nāstyasyā abhidhākriyā // 1018 //
tasya ca pratibimbasya gatāvevānugamyate / sāmarthyādanyaviśleṣo nāsyānyātmakatā yataḥ // 1019 //
divābhojanavākyāderivāsyāpi phaladvayama / sākṣātsāmarthyato yasmānnānvayo'vyatirekavān // 1020 //
nābhimukhyena kurute yasmācchabda idaṃ dvayam / svārthābhidhānamanyasya vinivṛttiṃ ca vastunaḥ // 1021 //
tādṛśaḥ pratibhāsaśca sāmānyaṃ gotvamiṣyate / sarvatra śābaleyādau samānatvāvasāyataḥ // 1022 //
vastvityadhyavasāyācca vastvityapi taducyate / jhaṭityeva hi tajjñānaṃ bhrāntaṃ jātaṃ svabījataḥ // 1023 //
sa eva ca tadākāraśabdārtho'poha ucyate / sāmānyaṃ vasturūpaṃ ca tathā bhrāntyā'vasāyataḥ // 1024 //
sāmānyavasturūpatvaṃ na yuktaṃ tvasya bhāvikam / buddherananyarūpaṃ hi yāyādarthāntaraṃ katham // 1025 //
yadyapyavyatirikto'yamākāro buddhirūpataḥ / tathāpi bāhyarūpatvaṃ bhāntaistasyāvasīyate // 1026 //
tasya nārthānapekṣatvaṃ pāramparyāttadāgateḥ / tenātmanā ca vastutvaṃ naivāstītyupapāditam // 1027 //
pratibimbātmako'pohaḥ padādapyupajāyate / pratibhākhyo jhaṭityeva padārtho'pyayameva naḥ // 1028 //
svarūpotpādamātrāddhi nānyamaṃśaṃ bibhartti sā / buddhyantarādvyavacchedastena buddheḥ pratīyate // 1029 //
yathaivāvidyamānasya na bhedaḥ pāramārthikaḥ / abhedo'pi tathaiveti tena paryāyatā bhavet // 1030 //
abhedo hyekarūpatvaṃ nīrūpeṣu ca tatkutaḥ / ekatve'rthasya paryāyāḥ prāpnuvanti ca vācakāḥ // 1031 //
rūpābhāve'pi caikatvaṃ kalpanānirmitaṃ yathā / vibhedo'pi tathaiveti kutaḥ paryāyatā tataḥ // 1032 //
bhāvatastu na paryāyā nāparyāyāśca vācakāḥ / nahyekaṃ bāhyameteṣāmanekaṃ ceti varṇitam // 1033 //
kiṃtvaneko'pi yadyekakāryakārī ya īkṣyate / tatraikadharmāropeṇa śrutirekā niveśyate // 1034 //
locanādau yathā rūpavijñānaikaphale kvacit / kaścidyadi śrutiṃ kuryādvinaikenānugāminā // 1035 //
ghaṭādīnāṃ ca yatkāryaṃ jalāderdhāraṇādikam / yacca tadviṣayaṃ jñānaṃ bhinnaṃ yadyapi taddvayam // 1036 //
ekapratyavamarśasya hetutvādekamucyate / jñānaṃ tathāpi taddhetubhāvādarthā abhedinaḥ // 1037 //
tatra sāmānyavacanā uktāḥ śabdā ghaṭādayaḥ / vijātīyavyavacchinnapratibimbaikahetavaḥ // 1038 //
tathā'nekārthakāritvādeko naika ivocyate / atatkāryaparāvṛttibāhulyaparikalpitaḥ // 1039 //
yathā sapratighaṃ rūpaṃ sanidarśanamityapi / prayatnānantarajñāto yathā vā śrāvaṇo dhvaniḥ // 1040 //
atatkāraṇabhedena kvacicchabdo niveśyate / prayatnottho yathāśabdo bhrāmaraṃ vā yathā madhu // 1041 //
tatkāryahetuviśleṣātkvacicchrutirihocyate / aśrāvaṇaṃ yathā rūpaṃ vidyudvā'yatnajā yathā // 1042 //
ityādinā prabhedena vibhinnārthanibandhanāḥ / vyāvṛttayaḥ prakalpyante tanniṣṭhāḥ śrutayastathā // 1043 //
yathāsaṅketamevāto'saṅkīrṇārthābhidhāyinaḥ / śabdā vivekato vṛttāḥ paryāyā na bhavanti naḥ // 1044 //
bahvalpaviṣayatvena tatsaṅketānumānataḥ / sāmānyabhedavācyatvamapyeṣāṃ na virudhyate // 1045 //
tāśca vyāvṛttayo'rthānā kalpanāmātranirmitāḥ / nāpohyādhārabhedena bhidyante paramārthataḥ // 1046 //
tāsāṃ hi bāhyarūpatvaṃ kalpitaṃ tanna vāstavam / bhedābhedau ca tattvena vastunyeva vyavasthitau // 1047 //
svabījānekaviśliṣṭavastusaṅketaśaktitaḥ / vikalpāstu vibhidyante tadrūpādhyavasāyinaḥ // 1048 //
naikātmatāṃ prapadyante ca bhidyante ca khaṇḍaśaḥ / svalakṣaṇātmakā arthā vikalpaḥ plavate tvasau // 1049 //
ekadharmānvayāsattve'pyapohyāpohagocarāḥ / vailakṣaṇyena gamyante bhinnapratyavamarśataḥ // 1050 //
ekapratyavamarśe hi kecidevopayoginaḥ / prakṛtyā bhedavattve'pi nānya ityupapāditam // 1051 //
atadrūpaparāvṛttaṃ vastumātraṃ svalakṣaṇam / yatnena kriyamāṇo'yamanvayo na virudhyate // 1052 //
yasminnadhūmato bhinnaṃ vidyate hi svalakṣaṇam / tasminnanagnito'pyasti parāvṛttaṃ svalakṣaṇam // 1053 //
yathā mahānase ceha vidyate'dhūmabhedi tat / tasmādanagnito bhinnaṃ vidyate'tra svalakṣaṇam // 1054 //
asato naraśṛṅgāderyacca bhinnaṃ svalakṣaṇam / buddhidīpādivatsarvaṃ vyāvṛttaṃ tatsthirādapi // 1055 //
asadrūpaṃ tathā cedaṃ na śabdādisvalakṣaṇam / itthaṃ nirdiṣṭabhedena bhavatyevānvayo'munā // 1056 //
avivikṣatabhedaṃ ca tadeva parikīrttitam / sāmānyalakṣaṇatvena nāniṣṭeraparaṃ punaḥ // 1057 //
śabalāpatyato bhede bāhuleyāśvayoḥ same / turaṅgaparihāreṇa gotvaṃ kiṃ tatra varttate // 1058 //
tasya vyaktau samarthātmā sa eveti yadīṣyate / tulyapratyavamarśe'pi sa śakto na turaṅgamaḥ // 1059 //
tādṛkpratyavamarśaśca vidyate yatra vastuni / tatrābhāve'pi gojāterago'pohaḥ pravarttate // 1060 //
agobhinnaṃ ca yadvastu tadakṣairvyavasīyate / pratibimbaṃ tadadhyastaṃ svasaṃvittyā'vagamyate // 1061 //
idaṃ dṛṣṭvā ca lekena śabdastatra prayujyate / saṃbandhānubhavo'pyasya vyaktaṃ tenopapadyate // 1062 //
tādṛkpratyavamarśaśca yatra naivāsti vastuni / agośabdābhidheyatvaṃ vispaṣṭaṃ tatra gamyate // 1063 //
gāvo'gāvaśca saṃsiddhā bhinnapratyavamarśataḥ / śabdastu kevalo'siddho yatheṣṭaṃ saṃprayujyate // 1064 //
na hyanyagrahaṇaṃ vastu bhinnaṃ vittāvapekṣate / anyonyāśrayadoṣo'yaṃ tasmādasminnirāspadaḥ // 1065 //
avedyabāhyatattvā'pi prakṛṣṭopaplavādiyam / svollekhaṃ bāhyarūpeṇa śabdadhīradhyavasyati // 1066 //
etāvatkriyate śabdairnārthaṃ śabdāḥ spṛśantyapi / nāpohena viśiṣṭaśca kaścidartho'bhidhīyate // 1067 //
arthāntaranivṛttyā'hurviśiṣṭāniti yatpunaḥ / proktaṃ lakṣaṇakāreṇa tatrārtho'yaṃ vivakṣitaḥ // 1068 //
anyānyatvena ye bhāvā hetunā karaṇena vā / viśiṣṭā bhinnajātīyairasaṅkīrṇā viniścitāḥ // 1069 //
vṛkṣādīnāhatāndhvānastadbhāvādhyasāyinaḥ / jñānasyotpādanādetajjātyādeḥ pratiṣedhanam // 1070 //
buddhau ye vā vivarttante tānāhābhyantarānayam / nivṛttyā ca viśiṣṭatvamuktameṣāmanantaram // 1071 //
arthāntaraparāvṛttyā gamyate tasya vastunaḥ / kaścidbhāga iti proktaṃ tadeva pratibimbakam // 1072 //
arthāntaraparāvṛttavastudarśanasaṃśrayāt / āgatestatra cāropāttasya bhāgo'padiśyate // 1073 //
hetvarthaḥ karaṇārthaśca pūrvavattena vātmanā / yadi vastu vijātīyānna syādbhinnaṃ na tattathā // 1074 //
agonivṛttiranyatvaṃ tasya cātmagataiva sā / bhedoktāvapyabhāvastu kevalo na nivarttate // 1075 //
tadviśeṣaṇabhāve'pi vastudhīrna vihīyate / kalpanānirmitaṃ cedamabhede'pi viśeṣaṇam // 1076 //
sopakṛṣya tato dharmaḥ sthāpito bhedavāniva / yena daṇḍādivattasya jāyate hi viśeṣaṇam // 1077 //
pratibhāsaśca śabdārtha ityāhustattvacintakāḥ / dṛśyakalpāvibhāgajño loko bāhyaṃ tu manyate // 1078 //
tasyāto'dhyavasāyena vyaktīnāmeva vācyatā / tattvataśca na śabdānāṃ vācyamastīti sādhitam // 1079 //
itthaṃ ca śabdavācyatvādvyaktīnāmastyapohyatā / sāmānyasya tu nāpoho na cāpohe'pi vastutā // 1080 //
nābhābo'pohyate hyevaṃ nābhāvo'bhāva ityayam / bhāvastu na tadātmeti tasyeṣṭaivamapohyatā // 1081 //
yo nāma na yadātmā hi sa tasyāpoha ucyate / na bhāvo'bhāvarūpaśca tadapohe na vastutā // 1082 //
prakṛtīśādijanyatvaṃ vastūnāṃ neti codite / prakṛtīśādijanyatvaṃ nahi vastu prasiddhyati // 1083 //
nāto'sato'pi bhāvatvamiti kleśo na kañcana / tasya siddhau ca sattā'sti sā cāsattā prasidhyati // 1084 //
agoto vinivṛttiśca gaurvilakṣaṇa iṣyate / bhāva eva tato nāyaṃ gauragorme prasajyate // 1085 //
avastuviṣaye'pyasti cetomātravinirmitā / vicitrakalpanābhedaraciteṣviva vāsanā // 1086 //
tataśca vāsanābhedādbhedaḥ sadrūpatāpi ca / prakalpyate hyapohānāṃ kalpanāraciteṣviva // 1087 //
yādṛśo'rthāntarāpoho vācyo'yaṃ pratipāditaḥ / śabdāntaravyapoho'pi tādṛgevāvagamyatām // 1088 //
vastvityadhyavasāyatvānnāvastutvamapohayoḥ / prasiddhaṃ sāṃvṛte mārge tāttvike tviṣṭasādhanam // 1089 //
na vācyaṃ vācakaṃ vāpi paramārthena kiñcana / kṣaṇabhaṅgiṣu bhāveṣu vyāpakatvaviyogataḥ // 1090 //
tadgamyagamakatvaṃ cetsāṃvṛtaṃ pratiṣidhyate / tāttvikīṃ samupāśritya vinivṛttyoravastutām // 1091 //
tathāpi vyabhicāritvaṃ durvāramanuṣajyate / vikalparacitairarthaiḥ śabdaistadvācakairapi // 1092 //
na hi teṣvasti sāmānyaṃ vācyaṃ tasya ca vācakam / na vācakatvaṃ śabdasya kṣaṇabhaṅgi svalakṣaṇam // 1093 //
tasmāttaddvayameṣṭavyaṃ pratibimbādi sāṃvṛtam / teṣu tadvyabhicāritvaṃ durnivāramavasthitam // 1094 //
vidhirūpaśca śabdārtho yena nābhyupagamyate / tadābhaṃ jāyate cetaḥ śabdādarthāvasāyi hi // 1095 //
svārthābhidhāne śabdānāmarthādanyanivarttanam / tadyogo vyatireko'pi mama tatpūrvako hyasau // 1096 //
asambhavo vidheruktaḥ sāmānyāderasambhavāt / śabdānāṃ ca vikalpānāṃ vastuno viṣayatvataḥ // 1097 //
nīlotpalādiśabdebhya eka evāvasīyate / anīlānutpalādibhyo vyāvṛttaṃ pratibimbakam // 1098 //
natvanyāpohavadvastu vācyamasmābhiriṣyate / vyāvṛttādanyato'bhāvānnānyādvyāvṛttirasti naḥ // 1099 //
tatpāratantryadoṣoyaṃ jātāviva na saṃgataḥ / avadātamiti prokte śabdasyārthe'pṛthaktvataḥ // 1100 //
viśeṣaṇaviśeṣyatvasāmānādhikaraṇyayoḥ / tasmādapohe śabdārthe vyavasthā na virudhyate // 1101 //
kevalānnīlaśabdāderviśiṣṭaṃ pratibimbakam / kokilotpalabhṛṅgādau plavamānaṃ pravarttate // 1102 //
pikāñjanādyapohena viśiṣṭaviṣayaṃ punaḥ / tadindīvaraśabdena sthāpyate pariniścitam // 1103 //
sāmānādhikaraṇyādirevamastinna bādhitaḥ / parapakṣe tu sarveṣāṃ tadvyavasthātidurghaṭā // 1104 //
tathāhyekena śabdena sarvathoktaṃ svalakṣaṇam / tathācābhihite tasminkasmādbhedāntare'bhatiḥ // 1105 //
yadarthamaparaḥ śabdaḥ prayujyetātra vastutaḥ / sarvathā'bhihite no cettadanekaṃ prasajyate // 1106 //
nīlajātirguṇo vā'pi nīlaśabdena cedgataḥ / anyendīvarajātistu vyavaseyotpalaśruteḥ // 1107 //
evaṃ sati tayorbhedādbakulotpalaśabdavat / sāmānādhikaraṇyādi sutarāṃ nopapadyate // 1108 //
guṇatajjātisambaddhaṃ dravyaṃ cetpratipādyate / nīlaśabdena yadyevaṃ vyarthā syādutpalaśrutiḥ // 1109 //
tābhyāṃ yadeva sambaddhaṃ tadevotpalajātimat / nīlaśrutyaiva tatroktaṃ vyarthā nīlotpalaśrutiḥ // 1110 //
guṇatajjātisambaddhādanyadutpalajātimat / yadi bhinnāśraye syātāṃ punarnīlotpalaśrutī // 1111 //
athotpalatvasambandhirūpatvena na codayet / guṇatajjātisambaddhaṃ dravyaṃ nīlamiti dhvaniḥ // 1112 //
syānnāmotpalatāyogirūpatvamatadātmakam / utpalatvena sambaddhaṃ tvābhyāṃ sambaddhameva tat // 1113 //
nīlaśrutyā ca tatproktaṃ śābdyātra viṣayīkṛtam / buddhyā sarvātmanā nāṃśaustadanarthotpalaśrutiḥ // 1114 //
na cedbhedavinirmukte kārtsnyabhedavikalpanam / na vākyārthāparijñānādidaṃ hyatra vivakṣitam // 1115 //
prathamenaiva śabdena sarvathā tatprakāśitam / nātmā kaścitparityakto yādṛśaṃ tattathoditam // 1116 //
etenaiva prakāreṇa nānyeṣāmapyudīraṇam / saphalaṃ tatra śabdānāmuktau paryāyatā dhruvam // 1117 //
asmākaṃ tu na śabdena bāhyārthaḥ pratipādyate / śabdānna cāpi vijñānaṃ bāhyārthaviṣayaṃ matam // 1118 //
yataḥ sarvātmanā tābhyāṃ viṣayītakaraṇātparam / śabdajñānāntaraṃ tatra paryāyatvaṃ prayāsyati // 1119 //
pratibimbaṃ tu śabdena krameṇaivopajanyate / ekatvena ca tadbhāti bāhyatvena ca vibhramāt // 1120 //
sāmānādhikaraṇyādi pratibimbānurodhataḥ / paramārthena śabdāstu matā nirviṣayā ime // 1121 //
liṅgasaṅkhyādiyogastu vyaktīnāmapi nāstyayam / icchāracitasaṅketanimitto nahi vāstavaḥ // 1122 //
taṭastaṭī taṭaṃ ceti nairūpyaṃ na ca vastunaḥ / śabalābhāsatāprāpteḥ sarveṣāṃ tatra cetasām // 1123 //
vivakṣānugatatve vā na syustadviṣayāṇi te / tadvaśādekarūpāṇi naikarūpaṃ ca vastu tat // 1124 //
sthitiprasavasaṃstyānasaṃśrayā liṅgasaṃsthitiḥ / yadi syādavibhāgena viliṅgatvaṃ prasajyate // 1125 //
abhāvo nirupākhyatvaṃ tucchateti yaducyate / tatra sthityādisambandhaḥ ko'satsu parikalpyate // 1126 //
utpādaḥ prasavaścaiṣāṃ nāśaḥ saṃstyānamiṣyate / ātmarūpaṃ tu bhāvānāṃ sthitirityabhidhīyate // 1127 //
tatrotpāde na nāśo'sti tatkimutpattirucyate / nātmākārā sthitiścāsti tatkathaṃ janma gīyate // 1128 //
saṃstyāne na dvayaṃ cānyattatkathaṃ vyapadiśyate / tirobhāvaśca nāśaśca tirobhavanamityapi // 1129 //
sthitau sthitiḥ svabhāvaśca hetunā kena vocyate / athāvibhaktamevaiṣāṃ rūpaṃ syādekaliṅgatā // 1130 //
gotvādaya ivaite'pi yadi strītvādayo matāḥ / sāmānyasya nirāsena te'pāstā eva tādṛśāḥ // 1131 //
jātirbhāvaśca sāmānyamiti vā teṣu saṃmatam / na sāmānyāni yujyante sāmānyeṣvaparāṇi hi // 1132 //
abhāvo nirupākhyatvaṃ tucchatetyādi vā katham / sāmāyikyeva tenaiṣā liṅgatritayasaṃsthitiḥ // 1133 //
saṅkhyā'pi sāmāyikyeva kalpyate hi vivakṣayā / bhedābhedavivekepi dārādivipinādivat // 1134 //
nanu vyaktau ca jātau ca dārādiścetprayujyate / vyakteravayavānāṃ vā saṃkhyāmādāya varttate // 1135 //
vanaśabdaḥ punarvyaktīrjātisaṅkhyāviśeṣitāḥ / bahvīrāhāthavā jātiṃ bahuvyaktisamāśritām // 1136 //
nanu caitena vidhinā sarvamekaṃ vaco hatam / nānyatrāsti vivakṣā cetsaivāstvasya nibandhanam // 1137 //
jāterapi na saṅkhyā'sti bhāve vā tadviśeṣitāḥ / kathaṃ sambaddhasambandhādyadi sambandhato'pi vā // 1138 //
yadyevamabhidhīyeta vanameko'pi pādapaḥ / bahavo'pi hi kathyante sambandhādeva so'sti ca // 1139 //
bahuvyaktyāśritā yā ca saivaikasyāmapi sthitā / tannimittasya tulyatvāttatrāpi vanadhīrbhavet // 1140 //
anvayavyatirekābhyāmekādivacasastataḥ / niyamo'yaṃ vivakṣāto nārthāttadvyabhicārataḥ // 1141 //
kriyākālādiyogo'pi pūrvameva nirākṛtaḥ / tasmātsāṅketikā ete na vyaktiṣvapi bhāvinaḥ // 1142 //
vyaktirūpāvasāyena yadi vā'poha ucyate / talliṅgādyabhisambandho vyaktidvāro'sya vidyate // 1143 //
abhiprete niveśārthaṃ buddheḥ śabdaḥ prayujyate / anabhīṣṭavyudāso'taḥ sāmarthyenaiva siddhyati // 1144 //
sarvameva nacābhīṣṭaṃ sarvārthāniyamāptitaḥ / tatpacatyādiśabdānāṃ vinivarttyaṃ parisphuṭam // 1145 //
tathāhi pacatītyukte nodāsīno'vatiṣṭhate / bhuṅkte dīvyati vā neti gamyate'nyanivarttanam // 1146 //
audāsīnyamataścaivamastyanyacca kriyāntaram / paryudāsātmakāpohyaṃ niyataṃ yadyadiṣyate // 1147 //
pacatītyaniṣiddhaṃ tu svarūpeṇaiva tiṣṭhati / ityetacca bhavadvākyaṃ parasparaparāhatam // 1148 //
anyarūpaniṣedho'yaṃ svarūpeṇaiva tiṣṭhati / ityanyathā nirarthaṃ syātprayuktamavadhāraṇam // 1149 //
niṣpannatvamapohasya nirupākhyasya kīdṛśam / gaganendīvarādīnāṃ niṣpattirnahi kācana // 1150 //
vastvityadhyavasāyāccetsopākhyātvena bhātyasau / tataḥ kiṃ tulyadharmatvaṃ vastubhiścāsya gamyate // 1151 //
sādhyatvapratyayastasmāttathābhūtādirūpaṇam / vastubhistulyarūpatvāttannimittaṃ prasajyate // 1152 //
vidhyādāvartharāśau ca nāstitādi niṣidhyate / sāmarthyānna tu śabdena yadeva na vivakṣitam // 1153 //
nañaścāpi nañā yuktāvapohastādṛśo bhavet / taccatuṣṭayasadbhāve yādṛśaḥ saṃpratīyate // 1154 //
nañā yoge naño hyartho gamyate kasyacidvidhiḥ / tṛtīyena nañā tasya virahaḥ pratipādyate // 1155 //
niṣedhāyāparastasya turīyo yaḥ prayujyate / tasminvivakṣite tena jñāpyate'nyanivarttanam // 1156 //
nāsau na pacanītyukte gamyate pacatīti hi / audāsīnyādiyogaśca tṛtīyena hi gamyate // 1157 //
turye tu tadvivikto'sau pacatītyavasīyate / tenātra vidhivākyena samamanyanivarttanam // 1158 //
samuccayādiryaścārthaḥ kaściccāderabhīpsitaḥ / tadanyasya vikalpāderbhavettena vyapohanam // 1159 //
vākyārthe'nyanivṛttiśca sujñātaiva tathā hyasau / padārthā eva sahitāḥ kecidvākyārtha ucyate // 1160 //
teṣāṃ ca ye vijātīyāste'pohyāḥ suparisphuṭāḥ / vākyārthasyāpi te caiva tebhyo'nyo naiva so'sti hi // 1161 //
caitra gāmānayetyādivākyārthe'dhigate sati / kartṛkarmāntarādīnāmapoho gamyate'rthataḥ // 1162 //
ananyāpohaśabdādau na vidhirvyavasīyate / parairabhimataḥ pūrvaṃ jātyādeḥ pratiṣedhanāt // 1163 //
kintu vidhyavasāyyasmādvikalpo jāyate dhvaneḥ / paścādapohaśabdārthaniṣedhe jāyate matiḥ // 1164 //
sa tvasaṃvādakastādṛgvastusambandhahānitaḥ / na śābdāḥ pratyayāḥ sarve bhūtārthādhyavasāyinaḥ // 1165 //
prameyajñeyaśabdādau kasyāpohyaṃ na vidyate / nahyasau kevalo'kāṇḍe prekṣāvadbhiḥ prayujyate // 1166 //
kintvārekaviparyāsasaṃbhave sati kasyacit / kvacittadvinivṛttyarthaṃ dhīmadbhiḥ sa prayujyate // 1167 //
niḥsandehaviparyāsapratyayotpādanādataḥ / tenaiva taiḥ prayuktena sāphalyamanubhūyate // 1168 //
yattatra jaḍacetobhirāśaṅkāspadamiṣyate / tadeva kṣipyate tena viphaloccāraṇā'nyathā // 1169 //
kiñciddhyaśaṅkamāno'sau kimarthaṃ paripṛcchati / atatsaṃskārakaṃ śabdaṃ bruvanvā svasthadhīḥ katham // 1170 //
cakṣurjñānādivijñeyaṃ rūpādīti yaducyate / tenāropitametaddhi kenacitpratiṣidhyate // 1171 //
na cakṣurāśritenaiva rūpaṃ nīlādi vedyate / kintu śrotrāśritenāpi nityenaikena cetasā // 1172 //
kṣaṇikatvādirūpeṇa kiṃ jñeyā iti vibhrame / sarvajñajñānavijñeyā dharmāścaite bhavanti kim // 1173 //
abhāvā api kiṃ jñeyā na jñānaṃ janayanti ye / ityādivibhramodbhūtau vijñeyapadamucyate // 1174 //
tādṛgjñeyatvamasteṣāṃ kṣaṇikatvādisādhanāt / jñeyo'bhāvo'pi saṃvṛttyā sthāpanādamunā''tmanā // 1175 //
prameyajñeyaśabdādeḥ pratiyattinimittatām / itthaṃ vākyasthitasyaiva dṛṣṭvā kālāntareṣvapi // 1176 //
kevalasyopalambhe yā pratītirupajāyate / plavamānārthabhedeṣu sā tadvākyānusārataḥ // 1177 //
ghaṭādibhyo'pi śabdebhyaḥ sā'styeva ca tathāvidhā / tasmāddhaṭādiśabdena jñeyādidhvanayaḥ samāḥ // 1178 //
apohyakalpanāyāṃ ca varaṃ vastveva kalpitam / ityetadvyāhataṃ proktaṃ niyamenānyavarjanāt // 1179 //
vastveva kalpyate tatra yadeva hi vivakṣitam / kṣepo vivakṣitasyāto na tu sarvaṃ vivakṣitam // 1180 //
jñānākāraniṣedhastu svavedyatvānna śakyate / vidyate hi nirālambamāropakamanekadhā // 1181 //
jñānasyātmagataḥ kaścinniyataḥ pratigocaram / avaśyābhyupagantavyaḥ svabhāvaśca sa eva ca // 1182 //
asmābhirukta ākāraḥ pratibimbaṃ tadābhatā / ullekhaḥ pratibhāsaśca saṃjñābhedastvakāraṇam // 1183 //
evamityādiśabdānāṃ naivamityādi vidyate / apohyamiti vispaṣṭaṃ prakārāntaralakṣaṇam // 1184 //
vyavahāropanīte ca sarvaśabde'pi vidyate / vyudāsyaṃ tasya cārtho'yamanyāpoho'bhidhitsitaḥ // 1185 //
sarve dharmā nirātmānaḥ sarve vā puruṣā gatāḥ / sāmastyaṃ gamyate tatra kaścidaṃśastvapohyate // 1186 //
kecideva nirātmāno bāhyā iṣṭā ghaṭādayaḥ / gamanaṃ kasyaciccaivaṃ bhrāntistadvinivarttate // 1187 //
sarvāṅgapratiṣedhaśca naiva tasminvivakṣitaḥ / svārthāpohaprasaṅgo'yaṃ tasmādajñatayocyate // 1188 //
na bhāvo nāpi cābhāvo'pṛthagekatvalakṣaṇaḥ / nāśritānāśrito'poho naikānekaśca vastutaḥ // 1189 //
tathā'sau nāsti tattvena yathā'sau vyavasīyate / tanna bhāvo na cābhāvo vastutvenāvasāyataḥ // 1190 //
bhedābhedādayaḥ sarve vastusatpariniṣṭhitāḥ / niḥsvabhāvaśca śabdārthastasmādete nirāspadāḥ // 1191 //
anyārthavinivṛttiṃ ca sākṣācchabdaḥ karoti naḥ / kṛte svārthābhidhāne tu sāmarthyātsā'vagamyate // 1192 //
na tadātmā parātmeti vistareṇopapāditam / parapakṣānabhijñena tasmādetadihocyate // 1193 //
kena hyagotvamāsaktaṃ goryenaitadapohyate / iti naivābhimukhyena śabdenaitadapohyate // 1194 //
katamena ca śabdena vācyatvaṃ paripṛcchyate / apohasya kimetena yadi vā kiṃ ghaṭādinā // 1195 //
śabdārthaḥ kimapoho vā vidhirveti nirūpaṇe / apoha iti bhātyetadyattadevaṃ pratīyate // 1196 //
pratibimbaṃ hi śabdārtha iti sākṣādiyaṃ matiḥ / jātyādividhihānistu sāmarthyādavagamyate // 1197 //
ghaṭavṛkṣādiśabdāśca tadeva pratibimbakam / bruvanti jananātsākṣādarthādanyatkṣipanti tu // 1198 //
tasmānna vidhidoṣo'sti nāniṣṭā ca prasajyate / avācyapakṣadoṣastu tadanaṅgīkṛterna naḥ // 1199 //
ekatvanityatādiśca kalpito na tu tāttvikaḥ / tadatra hāsakaraṇaṃ mahāvidvattvasūcakam // 1200 //
avadhāraṇasāmarthyādanyāpoho'pi gamyate / svātmaiva gamyate yatra viphalo niyamo'myathā // 1201 //
yasya tarhi na bāhyo'rtho'pyanyathāvṛtta iṣyate / vandhyāsutādiśabdasya tena kvā'poha ucyate // 1202 //
rūpābhāvādabhāvānāṃ śabdā jātyādivācakāḥ / nāśaṅkyā eva siddhāste nirbhāsasyaiva sūcakāḥ // 1203 //
arthaśūnyābhijalpotthavāsanāmātranirmitam / pratibimbaṃ yadābhāti tacchabdaiḥ pratipādyate // 1204 //
tanmātradyotakāśceme sākṣācchabdāḥ sasaṃśayāḥ / saṅketasavyapekṣatvātkalpitārthābhidhānavat // 1205 //
paropagatabhedādividhānapratipādakāḥ / na caite dhvanayastasmāttadvadeveti gamyatām // 1206 //
saṅketāsambhavo hyatra bhedādau sādhitaḥ purā / vaiphalyaṃ ca na taddhetvoḥ sandigdhavyatirekitā // 1207 //
nanu cāpohapakṣe'pi kathaṃ saṅketasambhavaḥ / sāphalyaṃ ca kathaṃ tasya na dvayoḥ sa hi siddhyati // 1208 //
vaktṛśrotrorna hi jñānaṃ vedyate tatparasparam / saṅkete na ca taddṛṣṭaṃ vyavahāre samīkṣyate // 1209 //
svasya svasyāvabhāsasya vedane'pi sa varttate / bāhyārthādhyavasāye yaddvayorapi samo yataḥ // 1210 //
timiropahatākṣo hi yathā prāha śaśidvayam / svasamāya tathā sarvā śābdī vyavahṛtirmatā // 1211 //
vyāpakatvaṃ ca tasyedamiṣṭamādhyavasāyikam / mithyāvabhāsino hyete pratyayāḥ śabdanirmitāḥ // 1212 //
pratyakṣamanumānaṃ ca yadupādhiprasiddhaye / parairuktaṃ na tatsiddhamevaṃlakṣaṇakaṃ hi tat // 1213 //
pratyakṣaṃ kalpanāpoḍhamabhrāntamabhilāpinī / pratītiḥ kalpanā klṛptihetutvādyātmikā na tu // 1214 //
śabdārthaghaṭanāyogyā vṛkṣa ityādirūpataḥ / yā vācāmaprayoge'pi sābhilāpeva jāyate // 1215 //
atītabhavanāmārthabhāvanāvāsanānvayāt / sadyojāto'pi yadyogāditikarttavyatāpaṭuḥ // 1216 //
cintotprekṣādikāle ca vispaṣṭaṃ yā pravedyate / anuviddheva sā śabdairapahnotuṃ na śakyate // 1217 //
tasyāścādhyavasāyena bhrāntā śabdārthayoḥ sthitiḥ / anyāyogādasattve'syāḥ sedṛśyapi ca sambhavet // 1218 //
jātyādiyojanāyogyāmapyanye kalpanāṃ viduḥ / sā jātyāderapāstatvādadṛṣṭeśca na saṅgatā // 1219 //
jātyādīnāmadṛṣṭatvāttadyogāpratibhāsanāt / kṣīrodakādivaccārthe ghaṭanā ghaṭate katham // 1220 //
heyopādeyaviṣayakathanāya dvayoktitaḥ / parāparaprasiddheyaṃ kalpanā dvividhoditā // 1221 //
nāmādiyojanā ceyaṃ svanimittamanantaram / ākṣipya varttate yena tena nāprastutābhidhā // 1222 //
nāmajātyādayaḥ sarve yojyante vā'nayeti sā / tathoktā kalpanā proktā pratītirabhilāpinī // 1223 //
yadvā svamatasiddhaiva kevalā kalpanoditā / sarvatra nāmnā yukto'rtha ucyata iti yojanāt // 1224 //
taistu karaṇavibhaktyā sāphalyamanubhūyate / nāmno jātyādibhiḥ seyamityartho'dhyavatiṣṭhate // 1225 //
yadṛcchāśabdavācyāyā jāteḥ sadbhāvato na ca / avyāptirasya mantavyā prasiddhestu pṛthakśrutiḥ // 1226 //
nanvanyāpohavācyatvājjātiśabdastu kevalaḥ / vivakṣāparatantratvādvivakṣāśabda eva vā // 1227 //
satyaṃ lokānuvṛttyedamuktaṃ nyāyavidedṛśam / iyāneva hi śabdo'sminvyavahārapathaṃ gataḥ // 1228 //
te tu jātyādayo neha lokavadvayatirekiṇaḥ / ityetatpratipattyarthamanye tvityādivarṇitam // 1229 //
jātyādiyojanāṃ ye'pi kalpanāṃ samupāśritāḥ / tairabhyupeyā niyataṃ pratītirabhilāpinī // 1230 //
anyathā yojanābhāvādyuktayoriva bhāvayoḥ / svātantryeṇa paricchedātkalpanā naiva kalpyate // 1231 //
evaṃ vā vyavahāryaṃ syātsarvaṃ viśvamidaṃ tataḥ / jātyādirūpasaṃsṛṣṭaṃ vyavahāryamidaṃ matam // 1232 //
jātyādiyojanā śabdayojanā'vyabhicāriṇī / evaṃ cocyata ityetatphalavajjāyate vacaḥ // 1233 //
tasmātsamastasiddhāntasaṃsthitānāṃ pravādinām / avivādādayatnena sādhyeyaṃ kalpanā matā // 1234 //
etadāgūrya sakalaṃ nāmajātyādivarṇanam / matayoḥ svānyayoritthamupādānamihākarot // 1235 //
tebhyo'smākabhiyāneva bheda ityevamabruvan / anye tvityādikaṃ vākyamanantaramado jagau // 1236 //
evaṃ nyāyamukhagrantho vyākhyātavyo diśā'nayā / jñānamityabhisambandhātpratītistatra coditā // 1237 //
yadvā viśeṣaṇaṃ bhedo yenānyāpohakṛcchrutiḥ / jātyādīnāṃ vyavacchedamanena ca karotyayam // 1238 //
evaṃ pratītarūpā ca yadevaṃ kalpanā matā / tādātmyapratiṣedhaśca pratyakṣasyopavarṇyate // 1239 //
tadā'dhyakṣādiśabdena vācyatve'pi na bādhyate / kalpanāviraho'dhyakṣe na hi sā śabdavācyatā // 1240 //
anyathā rūpagandhādeḥ savikalpakatā bhavet / ato nāspadamevedaṃ yadāhuḥ kudhiyaḥ pare // 1241 //
yadi pratyakṣaśabdena pratyakṣamabhidhīyate / kathaṃ tatkalpanāpoḍhamayuktaṃ gamyate katham // 1242 //
pratyakṣaṃ kalpanāpoḍhaṃ vedyate'tiparisphuṭam / anyatrāsaktamanasā'pyakṣairnīlādivedanāt // 1243 //
nāsāveva vikalpo hi tamarthaṃ pratipadyate / atītādyabhidhātyāgāttannāmaghaṭanāptitaḥ // 1244 //
tadā tannāmasaṃsargī vikalpo'styaparo na ca / dṛśyasyāpratisaṃvitteraniṣṭeśca dvayoḥ sakṛt // 1245 //
vikalpakamato jñānasahabhāvyanubhūyate / tasmādindriyavijñānamakalpanamidaṃ sphuṭam // 1246 //
krameṇaivopajāyante vijñānānīti cenmatam / sakṛdbhāvābhimānastu śīghravṛtteralātavat // 1247 //
na tadā'bhimukhībhūtabhāvanāmānuṣaṅgavān / vikalpo vidyate dṛśya ityevoktaṃ na .. nā // 1248 //
bhrāntistadabhimānaśca tadvyaktaṃ ca nirantaram / tadeva cārthavijñānayaugapadyamataḥ sphuṭam // 1249 //
narttakīdṛṣṭyavasthādāvakhilaṃ vedyate sakṛt / bahubhirvyavadhāne'pi bhrāntiścedāśuvṛttitaḥ // 1250 //
latātālādibuddhīnāmatyarthaṃ laghuvarttanam / sakṛdbhavābhimāno'taḥ kimatrāpi na varttate // 1251 //
śuddhe ca mānase kalpe vyavasīyeta na kramaḥ / alpā ca sarvabuddhīnāmāśuvṛttiścirāsthiteḥ // 1252 //
ataḥ sarvatra viṣaye na kramagrahaṇaṃ bhavet / sakṛdgrahaṇabhāsastu bhavecchabdādibodhavat // 1253 //
alāte'pi sakṛdbhrāntiścakrābhāsā pravarttate / na dṛśāṃ pratisandhānādvispaṣṭaṃ pratibhāsanāt // 1254 //
tathāhi pratisandhānaṃ smṛtyaiva kriyate natu / darśanena vyatītasya viṣayasyānavagrahāt // 1255 //
yaścāsyā viṣayo nāsau vinaṣṭatvātparisphuṭaḥ / tataḥ parisphuṭo nāyaṃ cakrābhāsaḥ prasajyate // 1256 //
yadivā yasya bhāvasya yadrūpasthitikāraṇam / na vidyate na tattvena sa vyavasthāpyate budhaiḥ // 1257 //
avidyamānasāsnādiryathā karko gavātmanā / viśeṣaṇaviśiṣṭārtha grahaṇaṃ na ca vidyate // 1258 //
savikalpakabhāvasya sthiterākṣe nibandhanam / vipakṣaḥ śābaleyādiranyathā'tiprasajyate // 1259 //
nacāprasiddhatā hetorjātyādeḥ pratiṣedhataḥ / bhedena cāparicchedānnacāstyevaṃ viśeṣaṇam // 1260 //
nāmapi vācakaṃ naiva yacchabdasya svalakṣaṇam / svalakṣaṇasya vācyatvavācakatve hi dūṣite // 1261 //
adhyāropitamevāto vācyavācakamiṣyate / anāropitamarthaṃ ca pratyakṣaṃ pratipadyate // 1262 //
svalakṣaṇasya sadbhāve sadbhāvāttadabhāvataḥ / vyavadhānādibhāve ca tasyāpi vyatirekataḥ // 1263 //
aśakyasamayo hyātmā nīlādīnāmananyabhāk / teṣāmataśca saṃvittirnābhijalpānuṣaṅgiṇī // 1264 //
nanu nāmādikaṃ mābhūttasya grāhyaṃ viśeṣaṇam / tathā'pyasiddhatā hetornaiva vyāvarttete yataḥ // 1265 //
arthāntaravyavacchinnarūpeṇāgrahaṇaṃ yadi / arthamātragraho vā syādagraho vā ghaṭe yathā // 1266 //
ghaṭāntaravyavacchinnarūpeṇāgrahaṇaṃ yadi / ghaṭamātragraho vā syādagraho vā ghaṭasya vai // 1267 //
grāhyāntaravyavacchinnaṃ bhāvena grāhi cenmatam / savikalpakavijñānaṃ bhavedvṛkṣādibodhavat // 1268 //
viśeṣo'spṛṣṭasāmānyo na ca kaścana vidyate / grahaṇe cettadaspaṣṭaṃ vibhāvatvānna gṛhyate // 1269 //
viśiṣṭaviṣayo bodhaḥ kalpanā neti sāhasam / na viśeṣaṇasamvandhādṛte vaiśiṣṭyasambhavaḥ // 1270 //
sajātīyavijātīyavyāvṛttārthagrahānmataḥ / viśiṣṭaviṣayo bodho na viśeṣaṇasaṅgateḥ // 1271 //
bhedo vaiśiṣṭyamuktaṃ hi na viśeṣaṇasaṅgtiḥ / bhinnamityapi tadvācā nānuviddhaṃ pratīyate // 1272 //
svabhāvāparaniḥśeṣapadārthavyatirekiṇi / gṛhīte sati tasmiṃstu vikalpo jāyate tathā // 1273 //
viśeṣaṇānavacchinnaṃ paraiḥ sāmānyamiṣyate / nirvikalpakavijñānagrāhyaṃ tatrāpyataḥ samam // 1274 //
viśeṣāddhi viśiṣṭaṃ tatsāmānyamavagamyate / tadgrāhakamataḥ prāptaṃ vijñānaṃ savikalpakam // 1275 //
nirviśeṣaṃ gṛhītaścedbhedaḥ sāmānyamucyate / tato viśeṣātsāmānyaviśiṣṭatvaṃ na yujyate // 1276 //
vaiṣamyasamabhāvena jñāyamānā ime kila / prakalpayanti sāmānyaviśeṣasthitimātmani // 1277 //
vaiṣamyasamabhāvo'yaṃ pravibhakto yadīṣyate / sāmānyasya viśiṣṭatvaṃ tadavasthaṃ viśeṣataḥ // 1278 //
athāvibhakta evāyamasaṅkīrṇā sthitiḥ katham / anyonyāparihāreṇa sthitergatyantaraṃ naca // 1279 //
viśeṣātmātirekeṇa nāparaṃ bhedalakṣaṇam / tadrūpāsparśane teṣu grahaṇaṃ kathamucyate // 1280 //
tadrūpasparśane cāpi bhedāntaravibhedinaḥ / gṛhītā iti vijñānaṃ prāptameṣu vikalpakam // 1281 //
nirupākhyācca sāmānyaṃ viśeṣaṃ saṃpratīyate / ato vikalpakajñānagrāhyaṃ tadapi te bhavet // 1282 //
nāsatastadviśiṣṭaṃ cetkibhidānīṃ tadātmakam / no cettathāpi vaiśiṣṭyaṃ tasmādasya na kiṃ matam // 1283 //
atadātmakamevedaṃ vaiśiṣṭyaṃ vastuno'pi hi / nāsadrūpaṃ ca sāmānyaṃ tadviśiṣṭaṃ na te katham // 1284 //
tasmātsvalakṣaṇe jñānaṃ yatkiṃcitsaṃpravarttate / vākpathātītaviṣayaṃ sarvaṃ tannirvikalpakam // 1285 //
asti hyālocanājñānamādyaṃ cennirvikalpakam / bālamūkādivijñānasadṛśaṃ śuddhavastujam // 1286 //
na viśeṣo na sāmānyaṃ tadānīmanubhūyate / tayorādhārabhūtā tu vyaktirevāvasīyate // 1287 //
tataḥ paraṃ punarvastu dharmairjātyādibhiryayā / buddhyā'vasīyate sāpi pratyakṣatvena saṃmatā // 1288 //
punaḥ punarvikalpe'pi yāvānadhigamo bhavet / tatsambandhānusāreṇa sarvaṃ pratyakṣamiṣyate // 1289 //
na hi praviṣṭamātrāṇāmuṣṇādgarbhagṛhādiṣu / arthā na pratibhāntīti gamyante nendriyaiḥ punaḥ // 1290 //
yathā tvābhāsamātreṇa pūrvaṃ jñātvā svarūpataḥ / paścāttatra vibuddhyante tathā jātyādidharmataḥ // 1291 //
yadi tvālocya saṃmīlya netre kaścidvikalpayet / na syātpratyakṣatā tasya sambandhānanusārataḥ // 1292 //
tadayuktaṃ yadi jñānaṃ tatpravṛttaṃ svalakṣaṇe / anāviṣṭābhilāpaṃ tajjātyādigrahaṇe'pi hi // 1293 //
tathā cāvācyamevedaṃ sādhitaṃ prāk svalakṣaṇam / tasminvṛttaṃ ca vijñānaṃ niyataṃ nirvikalpakam // 1294 //
jātimātragrahe tu syādekāntena vibhinnatā / viśeṣaṇasya naitacca parairiṣṭaṃ yathoditam // 1295 //
yadi hyekāntato bhinnaṃ viśeṣyātsyādviśeṣaṇam / svānurūpāṃ tadā buddhiṃ viśeṣye janayetkatham // 1296 //
svasāmānyātmanoryuktaṃ jñānaṃ caikaṃ na vedakam / savikalpānyathābhāve prāktanāparavinna hi // 1297 //
ekāntenānyatābhāvājjātyādyādyena cedgatam / vijñātārthādhigantṛtvātsmārttajñānasamaṃ param // 1298 //
saṃmugdhānekasāmānyarūpeṇādhigame sati / naiva cenniścitaṃ vastu niścayastūttarottaraḥ // 1299 //
samāropavyavacchedaviṣayatvādyathā'numā / samāropavyavacchedaviṣayo niścayastathā // 1300 //
na samāropavicchedaviṣayatvena mānatā / anumāyāḥ pramāṇatvaprasaṅgena smṛterapi // 1301 //
pratyakṣānantarodbhūtasamāropaṇavāraṇāt / iṣṭaṃ tu laiṅgikaṃ jñānaṃ pramāṇaṃ na tadasti te // 1302 //
gauḥśuklaścalatītyādau pratyakṣānantaraṃ na hi / samāropo'tra vijñāne vedyate yanniṣidhyate // 1303 //
tattvānyatvobhayātmānaḥ santi jātyādayo na ca / yadvikalpakavijñānaṃ pratyakṣatvaṃ prayāsyati // 1304 //
anvayāsatvato bhedādbhedenāpratibhāsanāt / anyonyaparihāreṇa sthiteścānyatvatattvayoḥ // 1305 //
avikalpamapi jñānaṃ vikalpotpattiśaktimat / niḥśeṣavyavahārāṅgaṃ taddvāreṇa bhavatyataḥ // 1306 //
nāvikalpaṃ vikalpe ca śaktaṃ viṣayabhedataḥ / akalpatvācca rūpādijñānavaccakṣurādivat // 1307 //
tadatra na virodho'sti vikalpena sahānayoḥ / nacāpi viṣayo bhinnastadarthādhyavasāyataḥ // 1308 //
vastutastu nirālambo vikalpaḥ saṃpravarttate / tasyāsti viṣayo naiva yo vibhidyeta kaścana // 1309 //
rūpaśabdādibuddhīnāmastyevānyonyahetutā / tato'prasiddhasādhyo'yaṃ dṛṣṭāntaḥ samudīritaḥ // 1310 //
agnidhūmādibuddhīnāṃ kāryakāraṇabhāvataḥ / vyabhicāro'pi vispaṣṭametasminnupalabhyate // 1311 //
keśoṇḍrakādivijñānanivṛttyartamidaṃ kṛtam / abhrāntagrahaṇaṃ taddhi bhrāntatvānneṣyate pramā // 1312 //
mānasaṃ tadapītyeka naitadindriyabhāvataḥ / bhāvāttadvikṛtāvasya vikṛteścopalambhataḥ // 1313 //
sarpādibhrāntivaccedamanaṣṭe'pyakṣaviplave / nivartteta manobhrānteḥ spaṣṭaṃ ca pratibhāsanāt // 1314 //
tadbhāvabhāvitā sākṣādasiddhā vyabhicāriṇī / pāramparyeṇa sā tasyāṃ smṛtibuddhau samanvayāt // 1315 //
tadvikāravikāritvaṃ pāramparyodbhaveṣvapi / kāryeṣu dṛśyate loke vyaktaṃ vegasarādiṣu // 1316 //
mānasyo bhrāntayaḥ sarvā nivarttante vicārataḥ / ityasminvyabhicāritvaṃ bhāvasāmānyabuddhibhiḥ // 1317 //
vastusvalakṣaṇe naitāḥ pravarttante svabhāvataḥ / evaṃ tadvinivṛttiścettulyaṃ candradvayādiṣu // 1318 //
na sattāvinivṛttiścetsamaṃ sāmānyabuddhiṣu / naceśvarādibhrāntīnāṃ tanmatābhiniveśinām // 1319 //
yuktikoṭiśrave'pyasti nivṛttiḥ pratyuta svayam / naitā yuktaya ityevaṃ te vadanti jaḍāḥ punaḥ // 1320 //
tadbhāvabhāvitā sākṣānna siddhā'bhrāntacetasā / vyavadhānaṃ na siddhaṃ hi na hi tadvedyate'ntarā // 1321 //
anyārthāsaktacitto'pi dvicandrādi samīkṣate / avicchinnamato nāsti pāramparyasamudbhavaḥ // 1322 //
bhāvasāmānyabuddhīnāṃ pratisaṃhārasambhave / nivṛttiḥ saṃbhavatyeva svecchayeśamaterapi // 1323 //
pītaśaṅkhādibuddhīnāṃ vibhrame'pi pramāṇatām / arthakriyā'visaṃvādādapare saṃpracakṣate // 1324 //
tannādhyavasitākārapratirūpā na vidyate / tatrāpyarthakriyāvāptiranyathā'tiprasajyate // 1325 //
keśādipratibhāse ca jñāne saṃvādibhāvataḥ / ālokāderatastasya durnivārā pramāṇatāḥ // 1326 //
na varṇavyatiriktaṃ ca saṃsthānamupapadyate / bhāsamānasya varṇasya na ca saṃvāda iṣyate // 1327 //
yadyākāramanādṛtya prāmāṇyaṃ ca prakalpyate / arthakriyā'visaṃvādāttadrūpo hyarthaniścayaḥ // 1328 //
ityādigaditaṃ sarvaṃ kathaṃ na vyāhataṃ bhavet / vāsanāpākahetūtthastasmātsaṃvādasambhavaḥ // 1329 //
mānasendriyavijñānanirvikalpatvasādhane / yo nyāyaḥ sa sukhādīnāmavikalpatvasādhakaḥ // 1330 //
avedakāḥ parasyāpi svavidbhājaḥ kathaṃ nu te / ekārthāśritavijñānavedyāstvete bhavanti cet // 1331 //
nairantaryapravṛtte hi bāhyavastūpalambhate / sukhādi vedyate kasmāttasminkāle nirantaram // 1332 //
mānasenaiva yadvedyamiṣyate cetasā na ca / tatkāle tasya sadbhāvaḥ kramajanmopavarṇanāta // 1333 //
janmaiva yaugapadyena neṣyate na punaḥ sthitiḥ / iti cenna sthitistasya kṣaṇabhaṅgaprasādhanāt // 1334 //
āśuvṛtteḥ sakṛdbhrāntiriti cetsā'pyapākṛtā / vispaṣṭapratibhāso hi na syātsmaraṇagocare // 1335 //
sātāsātādirūpā ca sā bhrāntiryadi kalpyate / tadā prāptā sukhādīnāṃ sattā tanmātralakṣaṇā // 1336 //
yadā ca yogino'nyeṣāmadhyakṣeṇa sukhādikam / vidanti tulyānubhavāttadvatte'pi syurāturāḥ // 1337 //
svasminnapi hi duḥkhasya sattaivānubhavo na te / kiṃ tu tadviṣayaṃ jñānaṃ taccāsti parasantatau // 1338 //
paraduḥkhānumāne ca tulyametattathāhi tat / anumānaṃ saviṣayaṃ varṇyate na tvagocaram // 1339 //
sukhādītyeva gamyante sukhaduḥkhādayo na tu / jñānamityeva gamyante tanna jñānaṃ ghaṭādivat // 1340 //
yadyevaṃ samayānyatve jñānamityapi no gatiḥ / cetasyasti tataḥ prāptā tatrāpyajñānatā tadā // 1341 //
vyaktaṃ prakāśarūpatvānno cedevaṃ prasajyate / sukhaduḥkhādike tulyaṃ tacca sarvamidaṃ na kim // 1342 //
bhūtārthabhāvanodbhūtaṃ kalpanābhrāntivarjitam / vakṣyāmo yogivijñānaṃ sādhanairvimalairalam // 1343 //
viṣayādhigatiścātra pramāṇaphalamiṣyate / svavittirvā pramāṇaṃ tu sārūpyaṃ yogyatāpi vā // 1344 //
chedane svadiraprāpte palāśe na chidā yathā / tathaiva paraśorloke chidayā naikateti cet // 1345 //
na vyavasthāśrayatvena sādhyasādhanasaṃsthitiḥ / nirākāre tu vijñāne sā saṃsthā na hi yujyate // 1346 //
ata utprekṣito bhedo vidyate dhanurādivat / utpādyotpādakatvena vyavastheyaṃ tu neṣyate // 1347 //
viśliṣyamāṇasandhau ca darvādau paraśucchidā / praviśannucyate tena tatraikatvamavasthitam // 1348 //
vyavasthāyāṃ tu jātāyāṃ kalpyatāmanyathāpi hi / utpādyotpādakatvena saṃsthānavidhirucyate // 1349 //
paricchedaphalatvena vṛttasyānantarasya hi / kāraṇatvaṃ mataṃ jñāne pramāṇe tu phalaṃ param // 1350 //
svasaṃvittiphalatvaṃ cenniṣedhānnaiva yujyate / māne ca viṣayākāre bhinnārthatvaṃ prasajyate // 1351 //
sarvāvittiprasaṅgena sā niṣeddhuṃ na śakyate / bhinnārthatvaṃ na cehāsti svavidapyarthavinmatā // 1352 //
svātiriktakriyākāri pramāṇaṃ kārakatvataḥ / vāsyādivaccedvaiphalyamanyaddhyapi phalaṃ matam // 1353 //
uktanyāyena vāsyāderanyadasti phalaṃ na ca / kārakatvaṃ ca no siddhaṃ janakatvavivakṣayā // 1354 //
sthāpakatvavivakṣāyāṃ na virodho'sti kaścana / tenānaikāntiko heturvirodhāpratipādanāt // 1355 //
grāhyasādhāraṇākāraṃ tasmājjātyantaratvataḥ / rasarūpādivajjñānaṃ naiva cedupapadyate // 1356 //
nyāyānusaraṇe sarvamasmābhirupavarṇitam / idamanyacca vispaṣṭaṃ grāhyagrahavivecane // 1357 //
sarvātmanā hi sārūpye jñānamajñānatāṃ vrajet / sāmyaṃ kenacidaṃśane sarvaṃ syātsarvavedakam // 1358 //
kintu bāhyārthasadbhāvavāde sārūpyasambhavaḥ / dhruvamabhyupagantavya ityarthaṃ sa prakāśitaḥ // 1359 //
nirbhāsijñānapakṣe hi grāhyādbhede'pi cetasaḥ / pratibimbasya tādrūpyādbhāktaṃ syādapi vedanam // 1360 //
yena tviṣṭaṃ na vijñānamarthāsārūpyabhājanam / tasyāyamapi naivāsti prakāro bāhyavedane // 1361 //
svaparārthavibhāgena tvanumānaṃ dvidheṣyate / svārthaṃ trirūpato liṅgādanumeyārthadarśanam // 1362 //
trirūpaliṅgavacanaṃ parārthaṃ punarucyate / ekaikadvidvirūpo'rtho liṅgābhāsastato mataḥ // 1363 //
anyathā'nupapannatve nanu dṛṣṭā suhetutā / nāsati tryaṃśakasyāpi tasmātklībāstrilakṣaṇāḥ // 1364 //
anyathā'nupapannatvaṃ yasyāsau heturiṣyate / ekalakṣaṇakaḥ so'rthaścaturlakṣaṇako na vā // 1365 //
yathā loke triputraḥ sannekaputraka ucyate / tasyaikasya suputratvāttathehāpi ca dṛśyatām // 1366 //
avinābhāvasambandhastrirūpeṣu na jātucit / anyathā'sambhavaikāṅgahetuṣvevopalabhyate // 1367 //
anyathānupapannatvaṃ yasya tasyaiva hetutā / dṛṣṭāntau dvāvapi stāṃ vā mā vā tau hi na kāraṇam // 1368 //
nānyathānupapannatvaṃ yatra tatra trayeṇa kim / anyathā'nupapannatvaṃ yatra tatra trayeṇa kim // 1369 //
sa śyāmastasya putratvāddṛṣṭā śyāmā yathetare / iti trilakṣaṇo heturna niścityai pravarttate // 1370 //
tatraikalakṣaṇo heturdṛṣṭāntadvayavarjitaḥ / kathiñcidupalabhyatvādbhāvābhāvau sadātmakau // 1371 //
candratvenāpadiṣṭatvānnācandraḥ śaśalāñchanaḥ / iti dvilakṣaṇo heturayaṃ cāpara ucyate // 1372 //
patatkīṭakṛteyaṃ me vedanetyavasīyate / patatkīṭakasaṃsparśapratilabdhodayatvataḥ // 1373 //
cakṣū rūpagrahe kārye sadā'tiśayaśaktimat / tasminvyāpāryamāṇatvādyadi vā tasya darśanāt // 1374 //
kathañcidasadātmāno yadi vā'tmaghaṭādayaḥ / kathañcinnopalabhyatvātkharasambandhiśṛṅgavat // 1375 //
kathañcana sadātmānaḥ śaśaśṛṅgādayo'pi ca / kathañcidupalabhyatvādyathaivātmaghaṭādayaḥ // 1376 //
tvadīyo vāpi tatrāsti veśmanītyavagamyate / bhāvatkapitṛśabdasya śravaṇādiha sadmani // 1377 //
anyathā'nupapattyaiva śabdadīpādivastuṣu / apakṣadharmabhāve'pi dṛṣṭā jñāpakatā'pi ca // 1378 //
tenaikalakṣaṇo hetuḥ prādhānyādgamako'stu naḥ / pakṣadharmādibhistvanyaiḥ kiṃ vyarthaiḥ parikalpitaiḥ // 1379 //
tadidaṃ lakṣaṇaṃ hetoḥ kiṃ sāmānyena gamyate / jijñāsitaviśeṣe vā dharmiṇyatha nidarśane // 1380 //
sāmānyena gate tasminnevaṃ cetsādhyadharmiṇi / hetoḥ sattvaṃ prakāśyeta na vivakṣitasiddhibhāk // 1381 //
tadyathā cākṣuṣatvasya nāśenāvyabhicāritā / sāmānyena gatā tacca dhvanau tasya na sādhanam // 1382 //
tasya dharmiṇi sadbhāvaḥ khyāpyate cettathā sati / saiva trirūpatā''yātā bhavatāmapi darśane // 1383 //
anyathā'nupapattyā hi vyatirekānvayau gatau / tasya dharmiṇi sadbhāvātpakṣadharmatvasaṃśrayaḥ // 1384 //
ācāryairapi nirddiṣṭamīdṛksaṃkṣepalakṣaṇam / grāhyadharmastadaṃśena vyāpto heturitīdṛśam // 1385 //
athedaṃ lakṣaṇaṃ hetordharmiṇyevāvagamyate / yataḥ pramāṇānnāsiddhiḥ sādhyasyāpi tato na tu // 1386 //
sādhyasyāpratipattau hi hetorapi na niścayaḥ / ato nirarthako heturanyataḥ sādhyasiddhitaḥ // 1387 //
anyonyāśrayadoṣaśca hetoḥ sādhyasya niścaye / dvayoranyarāsiddhāvanyasyāpyaviniścaye // 1388 //
nidarśane'pi tatsiddhau na syāddharmiṇi sādhyadhīḥ / na hi sarvopasaṃhārāttasya vyāptirviniścitā // 1389 //
yo'pyayaṃ heturatroktaḥ kathañcidupalambhataḥ / iti nāstyeva viṣayaḥ sandigdho'syeti niṣphalaḥ // 1390 //
bhāvasya hi tadātmatvaṃ sarvaireva viniścitam / kathaṃcittasya sādhyatvaṃ kimitthamabhidhīyate // 1391 //
sarvabhāvaikyavāde'pi vikārātmādibhedataḥ / kenacidviśadātmatvamātmanā saṃprakāśyate // 1392 //
sarvabhāvagataṃ ye'pi niḥsvabhāvatvamāśritāḥ / te'pi tattvata ityādi viśeṣaṇamupāśritāḥ // 1393 //
kathaṃcidupalabhyatvamanyathā nahi sidhyati / vyavahārasya sādhyatve prasiddhaṃ syānnidarśanam // 1394 //
candratvenāpadiṣṭatvaṃ sapakṣe'pyanuvarttate / kvacinmāṇavake yadvā karpūrarajatādike // 1395 //
candratvasādhane hetāvasādhāraṇatā bhavet / prasiddhivyatireke ca vasturūpasamāśraye // 1396 //
patatkīṭakṛtatvasya na viśeṣaḥ samīkṣyate / patatkīṭakasaṃsparśapratilabdhodayasya ca // 1397 //
patato'syeti kāryaṃ hi dhruvaṃ hetorviśeṣaṇam / anyathā vyabhicāritvaṃ durnivāraṃ prasajyate // 1398 //
kāryatāvyavahārastu tasya vismaraṇe sati / yadi sādhyastrirūpaḥ syātpūrvasiddhanidarśanāt // 1399 //
cakṣuṣo dharmirūpasya sattā tāvadaniścitā / tasyāśca sādhanaṃ yuktaṃ nāsiddhyādiprasaṅgataḥ // 1400 //
kintu rūpādibhāve'pi cakṣurjñānaṃ na jāyate / kadācittena tanmātraṃ na heturiti gamyate // 1401 //
svahetuniyatodbhūtiraṅkurādiśca vidyate / tasmindṛṣṭānta evaṃ ca vailakṣaṇyamatisphuṭam // 1402 //
kathaṃcidasadātmatvasādhane ca ghaṭādiṣu / pūrvavaddhetuvaiphalyamaprasiddhiśca dṛśyate // 1403 //
asti cātrāpi vispaṣṭaṃ vaidharmyeṇa nidarśanam / tadeva teṣāṃ svaṃ rūpaṃ prayāti hi vipakṣatām // 1404 //
kathaṃcana sadātmatvasādhanepi nirātmasu / iṣṭasiddhirasiddhiśca vaidharmāptistathaiva ca // 1405 //
pitṛśabdaśruteryā'pi veśmanaḥ pratipādyate / pitṛsaṃbandhitā tatra vyakto hetustrilakṣaṇaḥ // 1406 //
kvacidvipratisaṃbaddhaḥ svaraḥ prāgupalakṣitaḥ / tasyānanubhave pūrvaṃ durddharā hetvasiddhatā // 1407 //
yasminprāgupalabdhaśca nopalabdhaśca yatra saḥ / anvayo vyatireko vā vispaṣṭaṃ tatra dṛśyate // 1408 //
śabdastu jñāpayatyarthaṃ naiva bāhyaṃ kathaṃcana / anyathāsambhavābhāvādvilakṣāgamakastvasau // 1409 //
tasyāṃ ca pratipādyāyāṃ vailakṣaṇyamatisphuṭam / vivakṣāsaṃmukhībhāve na hi śabdaḥ prayujyate // 1410 //
dīpastu jñāpako naiva nīlāderliṅgabhāvataḥ / jñānotpādanayogyasya jananāttu tathocyate // 1411 //
jñāpake liṅgarūpe ca pakṣadharmādi cintyate / anyathā cakṣurādīnāṃ kasmādetanna codyate // 1412 //
anyathānupapattyā'pi cākṣuṣatvaṃ na sādhakam / pakṣadharmaviyogena klībāstenaikalakṣaṇāḥ // 1413 //
ekarūpatayoktānāṃ dvairūpyaṃ copalakṣitam / dvirūpatvena coktānāṃ trairūpyaṃ pakṣadharmataḥ // 1414 //
anyathā'nupapattyaiva cākṣepāditi cenna tat / śabdādāvanyathāpīṣṭe cākṣuṣatve'tha nāstyasau // 1415 //
tatputratvādihetūnāṃ sandigdhavyatirekataḥ / na trailakṣaṇyasadbhāvo vijātīyāvirodhataḥ // 1416 //
karmāhārādihetūnāṃ sarvathāpi viśeṣataḥ / sambhāvyate'nyathābhāvastatputratve'pi tasya hi // 1417 //
nāyaṃ svabhāvaḥ kāryaṃ vā dṛśyasyādṛṣṭireva vā / naca tadvyatiriktasya bhavatyavyabhicāritā // 1418 //
nanu cāvyabhicāritvamanyeṣāmapi dṛśyate / kumudānāṃ vikāsasya vṛddhiśca jaladheryathā // 1419 //
liṅgaṃ candrodayo dṛṣṭa ātapasya ca bhāvataḥ / chāyāyāḥ parabhāgeṣu sadbhāvaḥ saṃpratīyate // 1420 //
tamasyulmukadṛṣṭau ca dhūma ārātpratīyate / kṛttikodayataścāpi rohiṇyāsattikalpanā // 1421 //
tadatra hetudharmasya tādṛśo'numitairmatāḥ / jātāstadekakālāste sarve bodhādayo'pare // 1422 //
kāryātkāraṇasaṃsiddhiriyamevaṃvidhānataḥ / sambandhānupapattau ca sarvasyāpi gatirbhavet // 1423 //
prabhañjanaviśeṣaśca kṛttikodayakāraṇam / yaḥ sa eva hi santatyā rohiṇyāsattikāraṇam // 1424 //
hetudharmapratītiśca tatpratītirato matā / tatpratītiḥ svatantrā'sti na tu kācidihāparā // 1425 //
liṅgācca pratibimbākhyādanumānaṃ pravarttate / yadbimbaviṣayaṃ yuktaṃ tatrānyatkāryaliṅgajāt // 1426 //
sahaikatra dvayāsattvānna vastupratibimbakam / tatkathaṃ kāryatā tasya yuktā cetpāramārthikī // 1427 //
mūrttasya pratibimbasya yadyapyasya na vastutā / tadābhāsaṃ tu vijñānaṃ kenāvastu bhaviṣyati // 1428 //
tasyaiva cātra liṅgatvaṃ kāryaṃ ceṣṭaṃ tadeva hi / bimbādhipatyādetaddhi nirālambaṃ pravarttate // 1429 //
pratijñādivaco'pyanyaiḥ parārthamiti varṇyate / asādhanāṅgabhūtatvātpratijñā'nupayoginī // 1430 //
asambandhānna sākṣāddhi sā yuktārthopapādikā / asaktasūcanānnāpi pāramparyeṇa yujyate // 1431 //
sādhyasādhanadharmasya viṣayasyopadarśanāt / dṛṣṭāntapadavattveṣa sādhanāṅgaṃ yadīṣyate // 1432 //
abhyanujñādivākyena nanvatra vyabhicāritā / niṣphalaṃ ca tadā yatra viṣayasyopadarśanam // 1433 //
sapakṣādiṃvyavasthā cetkathaṃ pakṣāprayogataḥ / nātastrairūpyamapyasti tadapekṣānibandhanam // 1434 //
na sādhanābhidhānesti sapakṣādivikalpanā / śāstre tu pravibhajyante vyavahārāya te tathā // 1435 //
prakṛtārthāśrayā sā'pi yadi vā na virudhyate / na vādyakāṇḍa evāha parasyāpi hi sādhanam // 1436 //
jijñāsitaviśeṣe hi varttanātpakṣadharmatā / sapakṣastatsamānatvādvipakṣastadabhāvataḥ // 1437 //
pratijñānabhidhāne ca kāraṇānabhidhānataḥ / karttavyopanayasyoktirna sadbhāvaprasiddhaye // 1438 //
prāgukte bhāvamātre ca paścādvyāpteḥ prakāśanāt / vivakṣitārthasaṃsiddherviphalaṃ pratibimbakam // 1439 //
trirūpahetunirdeśasāmarthyādeva siddhitaḥ / na viparyayaśaṅkāsti vyarthaṃ nigamanaṃ tataḥ // 1440 //
sambaddhaireva vacanaireko'rthaḥ pratipādyate / nātaḥ sambandhasiddhyarthaṃ vācyaṃ nigamanaṃ pṛthak // 1441 //
dvaividhyamanumānasya kecidevaṃ pracakṣate / viśeṣadṛṣṭasāmānyaparidṛṣṭatvabhedataḥ // 1442 //
pratyakṣadṛṣṭasambandhaṃ yayoreva viśeṣayoḥ / gomayendhanataddeśaviśeṣādimatiḥ kṛtā // 1443 //
taddeśasthena tenaiva gatvā kālāntare'pi tam / yadā'gniṃ budhyate tasya pūrvabodhātpunaḥ punaḥ // 1444 //
sandihyamānasadbhāvavastubodhātpramāṇatā / viśeṣadṛṣṭametacca likhitaṃ vindhyavāsinā // 1445 //
agnidhūmāntaratve tu vācye sāmānyatomitau / sāmānyadṛṣṭamekāntādgantetyāditya ucyate // 1446 //
tadatra kṣaṇabhaṅgasya vyāpinaḥ pratipādanāt / prāktanasyaiva tenaiva nānumānasya sambhavaḥ // 1447 //
kalpitaṃ cettadekatvaṃ prabandhaikyavivakṣayā / na tasyāvasthitiḥ kācidvastutvaṃ naca bhāvikam // 1448 //
naca nirviṣayaṃ jñānaṃ yuṣmābhiranumanyate / vikalpitārthatāyāṃ ca vyaktaṃ nirviṣayaṃ bhavet // 1449 //
vyaktirūpasya nāśe'pi tiṣṭhatyevākṛtistayoḥ / yadi na kṣaṇabhaṅgāpterbhāve tasyā api dhruvam // 1450 //
pratyakṣadṛṣṭaḥ sambandho yayoreva viśeṣayoḥ / ityayaṃ niyamaścokto yuṣmābhiḥ kena hetunā // 1451 //
dṛṣṭvaikadānumānena tasyaiva hyanumā punaḥ / pramāṇaṃ neṣyate kasmātko viśeṣo hi pūrvake // 1452 //
vijñātārthādhigantṛtvānna pramāṇamidaṃ yadi / smārttavatprāktano'pyetatsamānaṃ kiṃ na vīkṣyate // 1453 //
antarālapravṛttasya sandehasya nivarttanāt / ādhikyaṃ tatra cedetadatrāpi sadṛśaṃ na kim // 1454 //
tasmātkimasti nāstīti sandehavinivṛttikṛt / sa eveti nirākāṅkṣametatsāmānyadarśanam // 1455 //
na pramāṇamiti prāhuranumānaṃ tu kecana / vivakṣāmarpayanto'pi vāgbhirābhiḥ kudṛṣṭayaḥ // 1456 //
trirūpaliṅgapūrvatvātsvārthaṃ mānaṃ na yujyate / iṣṭaghātakṛtā janyaṃ mithyājñānaṃ yathā kila // 1457 //
bhāvādananumāne'pi na cānumitikāraṇam / dvairūpyamiva liṅgasya trairūpyaṃ nāstyato'numā // 1458 //
anumānavirodhasya viruddhānāṃ ca sādhane / sarvatra sambhavātkiñca viruddhāvyabhicāriṇaḥ // 1459 //
avasthādeśakālānāṃ bhedādbhinnāsu śaktiṣu / bhāvānāmanumānena prasiddhiratidurlabhā // 1460 //
vijñātaśakterapyasya tāṃ tāmarthakriyāṃ prati / viśiṣṭadravyasambandhe sā śaktiḥ pratibadhyate // 1461 //
yatnenānumito'pyarthaḥ kuśalairanumātṛbhiḥ / abhiyuktatarairanyairanyathaivopapādyate // 1462 //
parārthamanumānaṃ tu na mānaṃ vakrapekṣayā / anuvādānna tenāsau svayamarthaṃ prapadyate // 1463 //
śrotṛvyapekṣayā'pyetatsvārthamevopapadyate / śrotradarśanamūlāyāḥ ko viśeṣo hi saṃvidaḥ // 1464 //
na parārthānumānatvaṃ vacasaḥ śrotrapekṣayā / śrotṛsantānavijñānahetutvajñāpakatvataḥ // 1465 //
yathendriyasya sākṣācca nānumeyaprakāśanam / tasmādasyāvinābhāvasambandhajñānavanna tat // 1466 //
athocyate parārthatvaṃ paravyāvṛttyapekṣayā / tadapyayuktaṃ svārthepi parārthatvaprasaṅgataḥ // 1467 //
trirūpaliṅgapūrvatvaṃ nanu saṃvādilakṣaṇam / tallakṣaṇaṃ ca mānatvaṃ tatkiṃ tasmānniṣidhyate // 1468 //
mithyājñānaṃ samānaṃ ca pūrvapakṣavyapekṣayā / iṣṭaghātakṛtā janyaṃ jñānamuktaṃ na vastutaḥ // 1469 //
vastusthityā hi tajjñānamavisaṃvādi niścitam / vādīṣṭaviparītasya pramāṇamata eva tat // 1470 //
ato viruddhatā hetordṛṣṭānte cāpyasādhyatā / etenaiva prakāreṇa dvitīye hetvasiddhatā // 1471 //
yattādātmyatadutpattyā sambandhaṃ pariniścitam / tadeva sādhanaṃ prāhuḥ siddhaye nyāyavādinaḥ // 1472 //
anumānavirodhādirīdṛśe'sti na sādhane / naiva taddhyātmahetubhyāṃ vinā sambhavati kvacit // 1473 //
parasparaviruddhau na dharmau naikatra vastuni / yujyete sambhavo nāto viruddhāvyabhicāriṇaḥ // 1474 //
abhyastalakṣaṇānāṃ ca samyagliṅgaviniścaye / anumāvṛttiranyā tu nānumetyabhidhīyate // 1475 //
avasthādeśakālānāṃ bhedādbhinnāsu śaktiṣu / bhāvānāmanumānena nātaḥ siddhiḥ sudurlabhā // 1476 //
yatnenānumito'pyarthaḥ kuśalairanumātṛbhiḥ / nānyathā sādhyate so'nyairabhiyuktatarairapi // 1477 //
nahi svabhāvaḥ kāryaṃ vā svabhāvātkāraṇādṛte / bhedānimittatāprāpteste vinā'sti na cānumā // 1478 //
trirūpaliṅgavacasaḥ saktasaṃsūcakatvataḥ / yatparārthānumānatvamuktaṃ tacchrotrapekṣayā // 1479 //
gauṇaṃ sāṅketikaṃ caivamanumānatvamāśritam / saktasaṃsūcakatvena tena nātiprasajyate // 1480 //
nānumānaṃ pramāṇaṃ cedviphalā vyāhatistava / na kaścidapi vādo hi vivakṣāṃ pratipadyate // 1481 //
laukikaṃ liṅgamiṣṭaṃ cenna tvanyaiḥ parikalpitam / nanu loko'pi kāryāderhetvādīnavagacchati // 1482 //
tattvatastu tadevoktaṃ nyāyavādibhirapyalam / tallaukikābhyanujñāte kiṃ tyaktaṃ bhavati svayam // 1483 //
apramāṇena caitena paraḥ kiṃ pratipadyate / apramāṇakṛtaścāsau pratyayaḥ kīdṛśo bhavet // 1484 //
anumānaṃ pramāṇaṃ cedvakturna vacanātmakam / prakāśayati tenāyaṃ yathā tadvadidaṃ bhavet // 1485 //
ajñātārthāprakāśatvādapramāṇaṃ tadiṣyate / navaktuḥsūcakatvena tāvakīnaṃ tathā natu // 1486 //
nanu śabdapramāṇādipramāṇāntarasambhavāt / nirdiṣṭaṃ lakṣaṇaṃ kasmāddvayoreva pramāṇayoḥ // 1487 //
ucyate na dvayādanyatpramāṇamupapadyate / pramāṇalakṣaṇāyogādyoge cāntargamādiha // 1488 //
śabdajñānātparokṣārthajñānaṃ śābdaṃ pare jaguḥ / taccākartṛkato vākyāttathā pratyayinoditāt // 1489 //
idaṃ ca kila nādhyakṣaṃ parokṣaviṣayatvataḥ / nānumānaṃ ca ghaṭate tallakṣaṇaviyogataḥ // 1490 //
dharmī dharmaviśiṣṭo hi liṅgītyetatsuniścitam / na bhavedanumānaṃ ca yāvattadviṣayaṃ na tat // 1491 //
yaścātra kalpyate dharmī prameyo'sya sa eva ca / nacānavadhṛte tasmiṃstaddharmatvāvadhāraṇā // 1492 //
prāksa cetpakṣadharmatvādgṛhītaḥ kiṃ tataḥ param / pakṣadharmādibhirjñātairyana syādanumānatā // 1493 //
anvayo naca śabdasya prameyeṇa nirūpyate / vyāpāreṇa hi sarveṣāmanvetṛtvaṃ pratīyate // 1494 //
yatra dhūmo'sti tatrāgnerastitvenānvayaḥ sphuṭam / natvevaṃ yatra śabdo'sti tatrārtho'stīti niścitam // 1495 //
na tāvattatra deśe'sau na tatkāle ca gamyate / bhavennityavibhutvāccetsarvaśabdeṣu tatsamam // 1496 //
tena sarvatra dṛṣṭatvādvyatirekasya cāgateḥ / sarvaśabdairaśeṣārthapratipattiḥ prasajyate // 1497 //
tasmādananumānatvaṃ śābde pratyakṣavadbhavet / trairūpyarahitatvena tādṛgviṣayavarjanāt // 1498 //
agnihotrādivacanādakampajñānajanmataḥ / tatpramāṇatvamapyasya nirākartuṃ na pāryate // 1499 //
tatrākartṛkavākyasya sambhavārthāvasaṅgatau / tasmādasambhavi proktaṃ prathamaṃ śābdalakṣaṇam // 1500 //
śaktāśaktasvabhāvasya sarvadā hyanuvarttanāt / tadā tadbhāvivijñānaṃ bhavenno vā kadācana // 1501 //
dveṣamohādayo doṣā yathā mithyātvahetavaḥ / kṛpāprajñādayo'pyevaṃ jñātāḥ satyatvahetavaḥ // 1502 //
tadāśrayanarābhāve na tayorapi sambhavaḥ / ānarthakyamataḥ prāptaṃ vacasyapuruṣāśraye // 1503 //
arthapratītito no cedeṣā vyākhyānato bhavet / svatantro hi pumāndṛṣṭo vyācakṣāṇo'rthamicchayā // 1504 //
bhūtārthadyotane śaktiḥ prakṛtyaiva sthitā'sya cet / ajñātasamayasyāpi bhavedarthagatistataḥ // 1505 //
prakṛtyā dīpako dīpo na saṅketamapekṣate / samayāntarabhāve ca tasmādarthāntare gatiḥ // 1506 //
nahi saṅketabhāve'pi dīpo gandharasādikam / prakāśayati vijñātuṃ sā śaktirnaca śakyate // 1507 //
ato'rthapratyayāyogāttasya niḥkampatā kutaḥ / sa tu sāmayiko yuktaḥ puṃvāgbhūtānna bhidyate // 1508 //
nyāyajñairna tayoḥ kaścidviśeṣaḥ pratipadyate / śrotriyāṇāṃ tvakampo'yamajñātanyāyavartmanām // 1509 //
āptānaṅgīkṛtereva dvitīyamapi na kṣamam / śābdalakṣaṇamiṣṭau vā so'yamityaviniścitaḥ // 1510 //
prāyaḥ saṃpratyayo dṛṣṭo yadvākyāttasya gṛhyate / parokṣapratipattyarthaṃ vākyaṃ pratyayataḥ sa cet // 1511 //
nānyatra pratyayābhāvātpūrvamapratyayo'pi hi / ekatrāskhalite tatra sarvatra niyamo na hi // 1512 //
vacasāṃ pratibandho vā ko bāhyeṣvapi vastuṣu / pratipādayatāṃ tāni yenaiṣāṃ syātpramāṇatā // 1513 //
bhinnākṣagrahaṇādibhyo naikātmyaṃ na tadudbhavaḥ / vyabhicārānna cānyasya yujyate'vyabhicāritā // 1514 //
vacobhyo nikhilebhyo'pi vivakṣaiṣā'numīyate / pratyakṣānupalambhābhyāṃ taddhetuḥ sā hi niścitā // 1515 //
bhrāntasyānyavivakṣāyāṃ vākyaṃ cedanyadīkṣyate / tathā vivakṣāsāmānye tasmānnaiva pravarttate // 1516 //
bhrāntābhrāntaprayuktānāṃ vailakṣaṇyaṃ parisphuṭam / vidagdhāḥ prakṛtādibhyo niścinvanti girāmalam // 1517 //
vailakṣyaṇyena hetūnāṃ viśeṣaṃ tāsu ye na tu / avagacchanti doṣo'yaṃ teṣāṃ liṅgasya nāsti tu // 1518 //
sandihyamānavapuṣo dhūmasyāpyekadā'nyathā / bhāvānniścayakāle'pi na syāttejasi liṅgatā // 1519 //
teṣāmapi vivakṣāyāḥ kevalāyā virudhyate / nānumaikāntasadbhāvātprāṇitādiprasiddhaye // 1520 //
vivakṣāyāṃ ca gamyāyāṃ vispaṣṭaiva trirūpatā / puṃsi dharmiṇi sā sādhyā kāryeṇa vacasā yataḥ // 1521 //
pādapārthavivakṣāvānpuruṣo'yaṃ pratīyate / vṛkṣaśabdaprayoktṛtvātpūrvāvasthāsvahaṃ yathā // 1522 //
ato yatra parairbāhye trairūpyādi nirākṛtam / śabdānāmiṣyate tatra naivāsmābhiḥ pramāṇatā // 1523 //
yatra tveṣāmabhīṣṭeyaṃ vyaktaṃ tatra trirūpatā / vivakṣāyāṃ tu sādhyāyāṃ trailakṣaṇyaṃ prakāśitam // 1524 //
evaṃ sthite'numānatvaṃ śabde dhūmādivadbhavet / trairūpyasahitatvena tādṛgviṣayasattvataḥ // 1525 //
kīdṛggavaya ityevaṃ pṛṣṭo nāgarikairyadā / bravītyāraṇyako vākyaṃ yathā gaurgavayastathā // 1526 //
etasminnupamānatvaṃ prasiddhaṃ śābare punaḥ / asyāgamābahirbhāvādanyathaivopavarṇitam // 1527 //
gāṃ dṛṣṭvā'yamaraṇyānyāṃ gavayaṃ vīkṣate yadā / bhūyo'vayavasāmānyabhājaṃ vartulakaṇṭhakam // 1528 //
tadā'sya gavayajñānaṃ rūpamātrāvabodhakam / pratyakṣameva yaccāpi viśeṣeṇa vikalpakam // 1529 //
gavā sadṛśarūpo'yaṃ paśurityetadīdṛśam / akṣavyāpārasadbhāve jāteḥ pratyakṣamiṣyate // 1530 //
tatra yadyapi gāṃ smṛtvā tajjñānamupajāyate / sannidhergavayasthatvādbhavedindriyagocaram // 1531 //
sāmānyavaddhi sādṛśyaṃ pratyekaṃ ca samāpyate / pratiyoginyadṛṣṭe'pi yasmāttadupalabhyate // 1532 //
sādṛśyasya ca vastutvaṃ na śakyamapabādhitum / bhūyo'vayavasāmānyayogo jātyantarasya tat // 1533 //
tasyāmeva vyavasthāyāṃ yadvijñānaṃ pravarttate / paśunaitena tulyo'sau gopiṇḍa iti sopamā // 1534 //
tasmādyatsmaryate tatsyātsādṛśyena viśeṣitam / prameyamupamānasya sādṛśyaṃ vā tadāśritam // 1535 //
pratyakṣeṇāvabuddhe ca sādṛśye ca gavi smṛte / viśiṣṭasyānyato'siddherupamāyāḥ pramāṇatā // 1536 //
pratyakṣe'pi yathā deśe smaryamāṇe'pi pāvake / viśiṣṭaviṣayatvena nānumānāpramāṇatā // 1537 //
nahi pratyakṣatāsiddhaṃ vijñānasyopapadyate / indriyārthābhisambandhavyāpāravirahāttadā // 1538 //
trairūpyānupapatteśca naca tasyānumānatā / pakṣadharmādi naivātra kathañcidavakalpate // 1539 //
prāggogataṃ hi sādṛśyaṃ na dharmatvena gṛhyate / gavaye gṛhyamāṇaṃ ca na gavāmanumāpakam // 1540 //
pratijñārthaikadeśātvādgogatasya na liṅgatā / gavayaścāpyasambandhānna goliṅgatvamṛcchati // 1541 //
na cāpramāṇaṃ tajjñānamajñātārthaprakāśanāt / gavayādarśanātpūrvaṃ tatsādṛśyānavagrahāt // 1542 //
prameyavastvabhāvena nābhipretā'sya mānatā / bhūyo'vayavasāmānyayogaḥ sādṛśyamasti cet // 1543 //
sāmānyāni nirastāni bhūyastā teṣu sā kutaḥ / taiśca yogaḥ pramāṇaṃ cedasti tatpratipādakam // 1544 //
sāmānyasya ca vastutvaṃ pratyakṣagrāhyatā'pi ca / abhāvānyaprameyatvādasādhāraṇavastuvat // 1545 //
abhāvapakṣanikṣiptasāmānyārthapravādinām / asiddhirādyasādhye ca pratijñārthaikadeśatā // 1546 //
evaṃ tu yujyate tatra gorūpāvayavaiḥ saha / gavayāvayavāḥ kecittulyapratyayahetavaḥ // 1547 //
tatrāsya gavaye dṛṣṭe smṛtiḥ samupajāyate / asakṛt dṛṣṭapūrveṣu gorūpāvayaveṣviyam // 1548 //
ataeva turaṅgādau tatsādṛśyena no matiḥ / varttate gavaye dṛṣṭe ko viśeṣo'nyathā punaḥ // 1549 //
vijñātārthaprakāśatvānna pramāṇamiyaṃ tataḥ / pramāṇāntarabhāvastu kuta eva bhaviṣyati // 1550 //
astu vā vastu sādṛśyaṃ tattu sāmānyavadgavi / pratiyoginyadṛṣṭe'pi dṛṣṭameva puraḥsthitam // 1551 //
tathāca smṛtirūpatvaṃ na kathañcinnivarttate / sattāmātreṇa vijñātaṃ sādṛśyaṃ ca gavātmani // 1552 //
gavayena tu sādṛśyamityevaṃ na viniścitam / pramiṇotyupamānaṃ tu vailakṣaṇyaṃ tataḥ smṛteḥ // 1553 //
yadi nāma gṛhītaṃ no nāmnā tenaiva tatpurā / gṛhītaṃ tu svarūpeṇa yadasyātmābhidhīyate // 1554 //
na nāma rūpaṃ vastūnāṃ yattasyāgrahaṇe sati / parijñātātmatattvānāmapyavijñātatā bhavet // 1555 //
etāvatā ca leśena pramāṇatvavyavasthitau / neyattā syātpramāṇānāmanyathā'pi pramāṇataḥ // 1556 //
tarupaṅktyādisaṃdṛṣṭāvekapādapadarśanāt / dvitīyaśākhivijñānādādyo'sāviti niścayaḥ // 1557 //
pramāṇāntaramāsaktaṃ sādṛśyādyanapekṣaṇāt / gṛhītagrahaṇānno cetsamānamupamāsvapi // 1558 //
gavayasyopalambhe ca turaṅgādau pravarttate / tadvaisādṛśyavijñānaṃ yattadanyā pramā na kim // 1559 //
abhāvāntargataṃ no cennaivaṃ bhāvāvalambanāt / anyonyābhāvatāyāṃ vā samaṃ sādṛśyabuddhiṣu // 1560 //
sādṛśyasya viveso hi yathā tatra pramīyate / sarvāvayavasāmānyaviveko gamyate tathā // 1561 //
bhūyo'vayavasāmānyayogo yenādhigamyate / sarvāvayavasāmānyayoge tattvaṃ prasajyate // 1562 //
śrutātideśavākyasya samānārthopalambhane / saṃjñāsambandhavijñānamupamā kaiścidiṣyate // 1563 //
tatrāpi saṃjñāsambandhapratipattiranākulā / tasyātideśavākyasya tadaiva śravaṇe yadi // 1564 //
tathā parigṛhītārthagrahaṇānna pramāṇatā / smṛterivopamānasya karaṇārthaviyogataḥ // 1565 //
atha sā naiva saṃjātā tathā'pi pratipadyate / so'yaṃ yasya mayā saṃjñā saṃśruteti kathaṃ tadā // 1566 //
tathā hyaśrutatatsaṃjño gavayasyopalambhane / tannāma śrutamasyeti na jñātuṃ kaścana prabhuḥ // 1567 //
upayuktopamānaścettulyatvagrahaṇe sati / viśiṣṭaviṣayatvena sambandhamavagacchati // 1568 //
āgamāddhi sa sambandhaṃ vetti sāmānyagocaram / viśiṣṭaviṣayaṃ taṃ tu vijānātyupamāśrayāt // 1569 //
nanvanyatra na saṃjñāyāḥ sambandhasyāvabodhane / tasyā hyarthāntare bodho yujyate'tiprasaṅgataḥ // 1570 //
nahi citrāṅgade kaścittannāmagrahaṇe sati / kālāntareṇa taṃ śabdaṃ vetti cārukirīṭini // 1571 //
tasmātprāg yatra tenedaṃ vikalpapratibimbake / jñātaṃ nāma bahirbuddhyā sāmānyamiti saṃjñite // 1572 //
gavayasyopalambhe'pi tatraiva pratipadyate / dṛśyakalpāvibhāgajño bāhya ityabhimanyate // 1573 //
evaṃ ca pratipattavyaṃ yatsvalakṣaṇagocarāḥ / vikalpā dhvanayaścāpi vistareṇa nirākṛtāḥ // 1574 //
teṣāṃ tadgocarotve'pi bhavatyevānumaiva vā / trirūpaliṅgajanyatvamasya caivaṃ pratīyate // 1575 //
yo gavā sadṛśo'sau hi gavayaśrutigocaraḥ / saṅketagrahaṇāvastho buddhistho gavayo yathā // 1576 //
buddhistho'pi na cettasyāmavasthāyāṃ bhavedasau / kriyate samayaḥ kasminnayaṃ ca sadṛśo gavā // 1577 //
na sambandhyatiriktaśca sambandho'stīti sādhitam / prāgeva samaye śabdo gṛhītaḥ śrotracetasā // 1578 //
cakṣuṣā dṛśyate cāsāvagrato'vasthitaḥ paśuḥ / pṛthagvijñātayoreṣā yuktā na ghaṭanā pramā // 1579 //
gṛhītapratisandhānātsugandhimadhuratvavat / tannāmayogasaṃvittiḥ smārttatāṃ nātivarttate // 1580 //
anantopāyajanyāśca samākhyāyogasaṃvidaḥ / sādharmyamanapekṣyāpi jāyante narapādiṣu // 1581 //
sitātapatrāpihitabraghnapādo narādhipaḥ / teṣāṃ madhya iti prokta upadeśaviśeṣataḥ // 1582 //
kālāntareṇa taddṛṣṭau tannāmāsyeti yā matiḥ / sā tadā'nyāpramā prāptā sādharmyādyanapekṣaṇāt // 1583 //
anyaḥ pramāntarāstitvaṃ sādhayatyanumābalāt / pratyakṣamanumābhinnapramāṇāntarasaṅgatamṣa // 1584 //
anumāvatpramāṇatvādanumā'pyevameva ca / naivamapratibandho'yaṃ heturbādhāprakāśanāt // 1585 //
catuṣṭvaṃ ca pramāṇānāṃ vyāhanyetaivameva te / yattatra parihāraste sa evātra bhaviṣyati // 1586 //
pramāṇaṣaṭkavijñāto yatrārtho nānyathā bhavan / adṛṣṭaṃ kalpayatyanyaṃ sā'rthāpattirudāhṛtā // 1587 //
tatra pratyakṣato jñātāddāhāddahanaśaktitā / vahneranumitātsūrye yānāttacchaktiyogitā // 1588 //
śaktayaḥ sarvabhāvānāṃ kāryārthāpattisādhanāḥ / apūrvāstāśca gamyante sambandhagrahaṇādṛte // 1589 //
na cāsāṃ pūrvasambandho na vā'nyo gṛhyate'dhunā / kāryaiḥ saha yataḥ syātāṃ pakṣadharmānvayāviha // 1590 //
śrotrādiśaktipakṣe vā yāvān hetuḥ prayujyate / sarvo'sāvāśrayāsiddho dharmyasiddheḥ prasajyate // 1591 //
pīno divā na bhuṅkte cetyevamādivacaḥśrutau / rātribhojanavijñānaṃ śrutārthāpattirucyate // 1592 //
na rātryādipadārthaśca divāvākye ca gamyate / na divādipadārthānāṃ saṃsargo rātribhojane // 1593 //
na bhedo yena tadvākyaṃ tasya syātpratipādakam / anyārthavyāpṛtatvācca na dvitīyārthakalpanā // 1594 //
tasmādvākyāntareṇāyaṃ buddhisthena pratīyate / tenānāgāmikatve'pi yattadvākyaṃ pratīyate // 1595 //
pramāṇaṃ tasya vaktavyaṃ pratyakṣādiṣu yadbhavet / natvanuccarite vākye pratyakṣaṃ tāvadiṣyate // 1596 //
nānumānaṃ nahīdaṃ hi dṛṣṭaṃ tena saha kvacit / yadi tvanupalabdhepi sambandhe liṅgateṣyate // 1597 //
taduccāraṇamātreṇa sarvavākyagatirbhavet / sambandharahitatvena nānyatastadviśiṣyate // 1598 //
gavayopamitā yā gaustajjñānagrāhyaśaktatā / upamābalasambhūtasāmarthyena pratīyate // 1599 //
abhidhā nānyathā siddhyediti vācakaśaktatām / arthāpattyā'vagamyaiva tadananyagateḥ punaḥ // 1600 //
arthāpattyantareṇaiva śabdanityatvaniścayaḥ / anityo hi na saṅketavyavahārānuvṛttimān // 1601 //
pramāṇābhāvanirṇītacaitrābhāvaviśeṣitāt / gehāccaitrabahirbhāvasiddhiryā tviha varṇitā // 1602 //
tāmabhāvotthitāmanyāmarthāpattimudāharet / pakṣadharmādyanaṅgatvādbhinnaiṣā'pyanumānataḥ // 1603 //
bahirdeśaviśiṣṭe'rthe deśe vā tadviśeṣite / prameye yo grahābhāvaḥ pakṣadharmastvasau katham // 1604 //
jīvataśca gṛhābhāvaḥ pakṣadharmo'tra kalpyate / tatsaṃvittirbahirbhāvaṃ na cābuddhvopajāyate // 1605 //
gehābhāvastu yaḥ śuddho vidyamānatvavarjitaḥ / sa mṛteṣvapi dṛṣṭatvādbahirvṛtterna sādhakaḥ // 1606 //
tatra śaktātirekeṇa na śaktirnāma kācana / yā'rthāpattyā'vagamyeta śaktaścādhyakṣa eva hi // 1607 //
dāhādīnāṃ tu yo hetuḥ pāvakādiḥ samīkṣyate / asaṃśayāviparyāsaṃ śaktiḥ kā'nyā bhavettataḥ // 1608 //
vyatirikte tu kāryeṣu tasyā evopayogataḥ / bhāvo'kāraka eva syādupayoge na bhedinī // 1609 //
arthakriyāsamarthaṃ hi svarūpaṃ śaktilakṣaṇam / evamātmā ca bhāvo'yaṃ pratyakṣādvyavasīyate // 1610 //
anyalakṣaṇasaṃsiddhau pramāṇaṃ naca kiñcana / jñātenāpi na tenārtho rūpāttatkāryasiddhitaḥ // 1611 //
kāryārthāpattigamyaṃ cedaparaṃ śaktilakṣaṇam / na kāryasyānyathābhāvādbhavatyetaddhi bhāvataḥ // 1612 //
jalādivyatirikto hi pratyakṣaḥ pāvakaḥ kṣamaḥ / dāhādau tatkimanyena sāmarthyena prayojanam // 1613 //
naikāntena vibhinnā cecchaktiḥ sā'pyubhayātmikā / na virodhādbhavetsā ca pratyakṣā'nanyatā'pi yat // 1614 //
pratyakṣatve sthite cāsyāmanumeyatvavāraṇam / kṣataye naiva yenāsminviṣaye nānumeṣyate // 1615 //
ye tu śrotrādayo bhāvāḥ pratyakṣasya na gocarāḥ / teṣāṃ sattaiva liṅgena gamyate śaktilakṣaṇā // 1616 //
kāraṇāntarasāpekṣaṃ taddhi śabdādivedanam / bhāve'pyanyasya taddhetorabhāvādaṅkurādivat // 1617 //
upādānāsamāne ca deśe jātirnirantaram / raverdeśāntaravyāptyā jvālāderiva gamyate // 1618 //
sthirātmano viśeṣatvānnānyatheyaṃ prasajyate / tasya deśāntaraprāptiḥ śaktistvanyā nirākṛtā // 1619 //
pīno divā na bhuṅkte cetyasminnarthe na niścayaḥ / dveṣamohādibhiryogādanyathā'pi vadetpumān // 1620 //
arthagatyanapekṣeṇa yadi vākyāntaraṃ punaḥ / sārthamākṣipyate tena syādākṣepo vacontare // 1621 //
athopagamarūpeṇa tatrārthagatiriṣyate / pramāṇāntarato yadvā bhavatvarthagatistataḥ // 1622 //
kṣapābhojanasambandhī pumāniṣṭaḥ pratīyate / divābhojanavaikalyapīnatvena tadanyavat // 1623 //
bhojane sati pīnatvamanvayavyatirekataḥ / niścitaṃ tena sambaddhādvastuno vastuto gatiḥ // 1624 //
sarvasambandhaśūnyaṃ hi kathaṃ vākyaṃ pratīyate / ekasmādvākyataḥ sarvaṃ pratīyetānyathā punaḥ // 1625 //
tathāhyasati sambandhe sati cānavadhārite / gamyamānamidaṃ vākyaṃ prasajyetāpramāṇakam // 1626 //
sambaddhasya pramāṇatvaṃ sthitaṃ no cennṛpājñayā / pratyakṣasya pramāṇatvaṃ kathaṃ vā saṅgatiṃ vinā // 1627 //
nanvasambaddhagamyatve kimanyasyāpi no gatiḥ / nahi sambandhaśūnyatve viśeṣaḥ kaścanekṣyate // 1628 //
sambandhādeva mānatvamadhyakṣe'pi vyavasthitam / saṃvādo hi pramāṇatvaṃ sa cārthādātmalābhataḥ // 1629 //
ataddhetorahetośca tatsaṃvādo na yujyate / niyamena samastānāṃ saṃvādo vā'nyathā bhavet // 1630 //
dvitīyavākyanirbhāsā vivakṣā vā'numīyate / etenānvayavākyācca vyatirekagatirmatā // 1631 //
upamāyāḥ pramāṇatve vistareṇa nirākṛte / arthāpattestadutthāyā vāritaiva pramāṇatā // 1632 //
upamānapramāṇasya gaustvālambanamiṣyate / svasattayaiva cālambyaṃ svajñānajanakaṃ matam // 1633 //
tatkimatrānyayā śaktyā yadgatyarthamapekṣyate / arthāpatteḥ pramāṇatvamupamānasamāśrayam // 1634 //
ananyatvaviyoge'pi śabdānāṃ na virudhyate / arthapratyāyanaṃ yadvatpāṇikampādikāraṇam // 1635 //
tulyapratyavamarśasya hetutvātkampanaṃ yathā / pratyāyakatvaṃ śabdānāṃ tathaiva na virudhyate // 1636 //
pratyakṣadravyavarttinyo dṛśyante nanu yāḥ kriyāḥ / tāsāṃ varṇavadeveṣṭaṃ nityatvaṃ pratyabhijñayā // 1637 //
vyañjakābhāvataścāsāṃ santatānupalambhatā / yadevotpādakaṃ vaḥ syāttadeva vyañjakaṃ matam // 1638 //
naivamapratibaddhe hi sāmarthye santataṃ bhavet / tajjñānaṃ tadviyoge tu naiva syāttatkadācana // 1639 //
tataśca vyañjakāstāsāṃ saṅgacchante na hetavaḥ / pratyabhijñā tu nityatve pūrvameva nirākṛtā // 1640 //
gehābhāvāttu caitrasya bahirbhāvo na yujyate / maraṇāśaṅkayā yasmādanyathā'pyupapadyate // 1641 //
jīvataścedgṛhābhāvo bahirbhāvaprasiddhaye / arthāpattyāvaho hyetannaiva tatrāpyaniścayāt // 1642 //
veśmanyapaśyataścaitraṃ na hyarvāgdarśitaḥ pramā / tasya jīvanasambandhe kathaṃcidapi varttate // 1643 //
atha śabdādinā tasya jīvattāniścaye sati / sadmanyabhāve'bhāvācca niścite'syāḥ pramāṇatā // 1644 //
tadā'pi gehāyuktatvaṃ dṛṣṭyā'dṛṣṭerviniścitam / atastatra bahirbhāvo liṅgādevāvasīyate // 1645 //
sadmanā yo hyasaṃsṛṣṭo niyataṃ bahirastyasau / gehāṅgaṇasthito dṛṣṭaḥ pumān dvāri sthitairiva // 1646 //
vipakṣo'pi bhavatyatra sadanāntargato naraḥ / arthāpattiriyaṃ tasmādanumānānna bhidyate // 1647 //
pramāṇapañcakaṃ yatra vasturūpe na jāyate / vastusattāvabodhārthaṃ tatrābhāvapramāṇatā // 1648 //
pratyakṣāderanutpattiḥ pramāṇābhāva iṣyate / sā''tmano'pariṇāmo vā vijñānaṃ vā'nyavastuni // 1649 //
pramābhāvācca vastūnāmabhāvaḥ saṃpratīyate / caturdhā ca vibhinno'sau prāgabhāvādibhedataḥ // 1650 //
kṣīre dadhyādi yannāsti prāgabhāvaḥ sa kalpyate / nāstitā payaso dadhni pradhvaṃsābhāvalakṣaṇam // 1651 //
gavi yo'śvādyabhāvaśca so'nyonyābhāva ucyate / pararūpaṃ na tasyāsti nāstitā'syātmanā tataḥ // 1652 //
śiraso'vayavā nimnā vṛddhikāṭhinyavarjitāḥ / śaśaśṛṅgādirūpeṇa so'tyantābhāva iṣyate // 1653 //
na ca syādvyavahāro'yaṃ kāraṇādivibhāgaśaḥ / prāgabhāvādibhedena nābhāvo vidyate yadi // 1654 //
na cāvastuna ete syurbhedāstenāsya vastutā / kāryādīnāmabhāvaḥ sa yo bhāvaḥ kāraṇādinā // 1655 //
yadvā'nuvṛttivyāvṛttibuddhyorgrāhyo yataḥ svayam / tasmādgavādivadvastu prameyatvācca gamyatām // 1656 //
mānaṃ kathamabhāvaścetprameyaṃ cātra kīdṛśam / meyo yadvadabhāvo hi mānamapyevamiṣyatām // 1657 //
abhāvaśabdavācyatvātpratyakṣādeśca bhidyate / pramāṇānāmabhāvo hi prameyāṇāmabhāvavat // 1658 //
abhāvo vā pramāṇena svānurūpeṇa mīyate / prameyatvādyathā bhāvastasmādbhāvātmakātpṛthak // 1659 //
tadatra nityasattvasya pariṇāmo nirākṛtaḥ / tadviparyayasadbhāvaḥ kādācitko na yujyate // 1660 //
tatpratikṣepamātrātmā sa cedatra vivakṣitaḥ / sarvadā vastutā'stitve gamyetāsyānivarttanāt // 1661 //
astu vā'pariṇāmo'sya tathāpi vyabhicāritā / svāpamūrcchādyavasthāsu tadbhāve'pyarthasambhavāt // 1662 //
pratyayāntarasadbhāve tadviviktānyadarśanāt / ghaṭajñānādirūpeṇa tasyāsāviṣyate yadi // 1663 //
dvitīyādasya kaḥ pakṣādviśeṣo'bhihitastadā / yadvikalpena nirdiṣṭaṃ pakṣadvayamidaṃ tvayā // 1664 //
anyavastuni vijñāne vṛtte sarvasya nāstitā / adṛśyasyāpi gamyeta dvitīyābhāvasaṃśraye // 1665 //
tattulyayogyarūpasya kāraṇāntarasannidhau / tadviviktānyavijñāne nāstitā cetpratīyate // 1666 //
śakyadarśanavastvābhapratyakṣasyaiva nāstitā / evaṃ sati samākhyeyo nānyeṣāṃ vyabhicāriṇī // 1667 //
anyavastuni vijñānaṃ jātaṃ vā jñāyate katham / apratyakṣā matā buddhiryenārthāpattito yadi // 1668 //
sāpi jñānātmikaiveti tasyā api kuto gatiḥ / arthāpattyantaraproktāvanavasthā prasajyate // 1669 //
yadi vastu pramābhāvo meyābhāvastathaiva ca / pratyakṣe'ntargato bhāvastathāsati kathaṃ na te // 1670 //
kāryādīnāmabhāvo hi bhāvo yaḥ kāraṇādinā / sa cāparaviviktātmā pratyakṣeṇaiva gamyate // 1671 //
svarūpapararūpābhyāṃ nityaṃ sadasadātmake / vastuni jñāyate kiṃcidrūpaṃ kaiṃścitkadācana // 1672 //
pratyakṣādyavatāraśca bhāvāṃśo gṛhyate yadā / vyāpārastadanutpatterabhāvāṃśe jighṛkṣite // 1673 //
svarūpameva vastūnāṃ nanu vyāvṛttamiṣyate / tenātmanā sadetacca pratyakṣamamunā'tmanā // 1674 //
arthakriyāsamarthaṃ ca sadanyadasaducyate / samāveśo na caikatra tayoryukto virodhataḥ // 1675 //
svasādhyāyāṃ samarthaṃ cedanyasyāmakṣamaṃ nanu / tadetaddhi dvirūpatvaṃ naivaikatrāsti vastuni // 1676 //
anyadevāsamarthaṃ tu yadyanyasyābhitīṣyate / dve tadā vastunī prāpte tannaikasya dvirūpatā // 1677 //
abhāvasya ca vastutve pūrvamaṅgīkṛte sati / nīrūpatā punastasya kimarthamupavarṇyate // 1678 //
nīrūpasya hi vijñānarūpahānau pramāṇatā / na yujyate prameyasya sā hi saṃvittilakṣaṇā // 1679 //
taddhetutvātpramāṇaṃ ceccakṣurādivaducyate / na nīrūpasya hetutvasambhavo'sti kadācana // 1680 //
jñānarūpaviviktaśca so'bhāvo gamyate katham / tadgocarapramābhāvādevaṃ tarhyanavasthitiḥ // 1681 //
vastvabhāvātpramāṇasya pramābhāvācca vastunaḥ / nāstitā yadi gamyeta bhavedanyonyasaṃśrayaḥ // 1682 //
tasmādekasya yā dṛṣṭiḥ saivānyādṛṣṭirucyate / sā ca svatantrasaṃsiddhiḥ svarūpeṇājaḍatvataḥ // 1683 //
buddheraparataḥ siddhirliṅgādbuddhyantarādapi / anyathā'nupapattervā sarvathā'pi na sambhavaḥ // 1684 //
trayaparyanuyogasya pratyekaṃ sati sambhave / anavasthitayo bahvyo visarpiṇyaḥ syuratra te // 1685 //
tulyayogyātmanastasmādekasyaivopalambhanāt / asanniścayayogyatvamanyeṣāṃ saṃpratīyate // 1686 //
ekasya kasya saṃvittāvacandraṃ gamyate nabhaḥ / sarvaśabdavivekaśca kvacinniścīyate katham // 1687 //
prakāśatamaso rāśestameva vyoma manyate / pratipattā yato'nyasya na sattvaṃ na ca darśanam // 1688 //
sarvaśabdaviveko'pi kāryādṛṣṭeḥ pratīyate / sā ca siddhā'ntato'nyeṣāṃ vijñānānāṃ svavedanāt // 1689 //
itthaṃ ca vasturūpatve sthite'bhāvapramātmanaḥ / abhāvaśabdavācyatvamantarbhāve'pyabādhitam // 1690 //
abhāvo vā pramāṇena svānurūpeṇa mīyate / ityatra siddhasādhyatvaṃ tādṛśyastyanurūpatā // 1691 //
asminsati bhavatyeva na bhavatyasatīti ca / tasmādato bhavatyeva yuktireṣā'bhidhīyate // 1692 //
pramāṇāntarameveyamityāha carako muniḥ / nānumānamiyaṃ yasmāddṛṣṭānto'tra na labhyate // 1693 //
upalabdhyā yayā yo'rtho jñāyate tadabhāvataḥ / nāstitvaṃ gamyate tasyānupalabdhiriyaṃ matā // 1694 //
pramāṇāntarameṣā'pi dṛṣṭāntādyanapekṣaṇāt / dṛṣṭānte'pi hi nāstitvamanayaiva prasiddhyati // 1695 //
kāryakāraṇatābhāvapratipattirna saṃyatā / tadatrāsyāṃ na bhedo'sti sādhyasādhanayoryataḥ // 1696 //
tadbhāvabhāvitāṃ muktvā na hetuphalatā'parā / dṛśyādṛṣṭiṃ vihāyānyā nāstitā na pratīyate // 1697 //
tadbhāvavyavahāre tu yogyatāyāḥ prasādhane / saṅketakāle vijñāto vidyate'rtho nidarśanam // 1698 //
samudāyavyavasthāyā hetavaḥ samudāyinaḥ / śatādisambhavajñānaṃ sahasrātkāryaliṅgajam // 1699 //
aitihyapratibhādīnāṃ bhūyasā vyabhicāritā / naivedṛśāṃ pramāṇatvaṃ ghaṭate'tiprasaṅgataḥ // 1700 //
athavā'sthāna evāyamāyāsaḥ kriyate yataḥ / pratyakṣaśca parokṣaśca dvidhaivārtho vyavasthitaḥ // 1701 //
ubhayānubhayātmā hi naivāsau yujyate paraḥ / ekasyaikatra vijñāne vyāhate hi kriyākriye // 1702 //
sākṣāddhi jñānajanakaḥ pratyakṣo hyartha ucyate / yathoktaviparītastu parokṣaḥ kṛtibhirmataḥ // 1703 //
ādyārthaviṣayaṃ tāvannedaṃ śābdopamādikam / pratyakṣe'ntargatiprāptervaiphalyaṃ vā smṛteriva // 1704 //
parokṣaviṣayatve'pi sarveṣāṃ viṣayaḥ katham / yadi sākṣātparokṣo'yaṃ na syātpratyakṣavastuvat // 1705 //
paravyapāśrayeṇāpi pratipattau kimasya sā / sambaddhetarato no vā bhedābhāsā na vā tathā // 1706 //
asambaddhāttadudbhūtāvavyavasthā prasajyate / na ca saṃgacchate vyāptirbhedābhāsā bhavedyadi // 1707 //
parokṣaviṣayā yāvatsambaddhārthasamāśrayā / aparāmṛṣṭatadbhedā pratītiranumā sphuṭā // 1708 //
nanvanekātmakaṃ vastu yathā mecakaratnavat / prakṛtyaiva sadādīnāṃ ko virodhastathā sati // 1709 //
bhāvo bhāvāntarātulyaḥ khapuṣpānna viśiṣyate / atulyatvavihīnaścettebhyo bhinno na siddhyati // 1710 //
sarvathā'pi hyatulyatve hyabhiprete'sya vastunaḥ / vastvantareṇa niyataṃ vastutvamavahīyate // 1711 //
vastuno hi nivṛttasya kvānyā sambhavinī gatiḥ / lakṣyate nāstitāṃ muktvā tārāpathasarojavat // 1712 //
tasmātkhapuṣpātulyatvamicchatā tasya vastunaḥ / vastutvaṃ nāma sāmānyameṣṭavyaṃ tatsamānatā // 1713 //
anyathā hi na sā buddhirbalibhugdaśanādiṣu / varttate niyatā tveṣā bhāveṣveveti kiṃ kṛtam // 1714 //
sārūpyānniyamo'yaṃ cetsāmānyaṃ ca tadeva naḥ / svabhāvānugatā śaktiranenaivopavarṇitā // 1715 //
atyantabhinnatā tasmāddhaṭate naiva kasyacit / sarvaṃ hi vasturūpeṇa bhidyate na parasparam // 1716 //
avadhīkṛtavastubhyo vairupyarahitaṃ yadi / tadvastu na bhavedbhinnaṃ tebhyo'bhedastadātmavat // 1717 //
tebhyaḥ svarūpaṃ bhinnaṃ hi vairūpyamabhidhīyate / vairūpyaṃ na ca bhinnaṃ cetyetadanyonyabādhitam // 1718 //
tasmādbhinnatvamarthānāṃ kathaṃcidupagacchatā / vairūpyamupagantavyaṃ viśeṣātmakatā'pyataḥ // 1719 //
vastvekātmakamevedamanekākāramiṣyate / te cānuvṛttivyāvṛttibuddhigrāhyatayā sthitāḥ // 1720 //
ādyā ete'nuvṛttatvātsāmānyamiti kīrttitāḥ / viśeṣāstvabhidhīyante vyāvṛttatvāttato'pare // 1721 //
parasparasvabhāvatve syātsāmānyaviśeṣayoḥ / sāṅkaryaṃ tattvato nedaṃ dvairūpyamupapadyate // 1722 //
parasparāsvabhāvatve'pyanayoranuṣajyate / nānātvamevambhāve'pi dvairūpyaṃ nopapadyate // 1723 //
satyapyekasvabhāvatve dharmabhedo'tra siddhyati / bhedasaṃsthā'virodhaśca yathā kārakaśaktiṣu // 1724 //
na dṛṣṭe'nupapannaṃ ca yatsāmānyaviśeṣayoḥ / aikātmye'pīkṣyate bhedalokayātrānuvarttanam // 1725 //
nanu satyekarūpatve dharmabhedo na siddhyati / akalpito vibhedo hi nānātvamabhidhīyate // 1726 //
nānātmatvaṃ ca śaktīnāṃ vivakṣāmātranirmitam / ekatattvātmakatve hi na bhedo'trāpi yuktimān // 1727 //
ekamityucyate taddhi yattadeveti gīyate / nānātmakaṃ tu tannāma na tadbhavati yatpunaḥ // 1728 //
tadbhāvaścāpyatadbhāvaḥ parasparavirodhataḥ / ekavastuni naivāyaṃ kathañcidavakalpyate // 1729 //
vidhānapratiṣedhau hi parasparavirodhinau / śakyāvekatra no kartuṃ kenacitsvasthacetasā // 1730 //
sajātīyavijātīyānekavyāvṛttavastunaḥ / tatastataḥ parāvṛtterdharmabhedastu kathyate // 1731 //
ekasyāpi tato yuktā kalpitāsaṅkhyarūpatā / vāstavaṃ naikabhāvasya dvairūpyamapi saṅgatam // 1732 //
narasiṃhādayo ye hi dvairūpyeṇopavarṇitāḥ / teṣāmapi dvirūpatvaṃ bhāvikaṃ naiva vidyate // 1733 //
sa hyanekāṇusandohasvabhāvo naikarūpavān / yaccitraṃ na tadekaṃ hi nānājātīyaratnavat // 1734 //
aikye syānna dvirūpatvānnānākārāvabhāsanam / makṣikāpadamātre'pi pihite'nāvṛtiśca na // 1735 //
nṛsiṃhabhāgānusyūtapratyabhijñānahetavaḥ / te cāṇavaḥ prakṛtyaiva viśiṣṭapratyayodbhavāt // 1736 //
etenaiva prakāreṇa citraratnādayo gatāḥ / nānātmanā hi vaicitryamekatvena virudhyate // 1737 //
arthakriyāsamarthatvaṃ vastutvamabhidhīyate / yadi tasyānugāmitvaṃ sarvaṃ syātsarvakāryakṛt // 1738 //
eko'rthajanakastasya bhāvaḥ sāmarthyayogataḥ / taccāviśiṣṭamanyasminnityanutpādakaḥ katham // 1739 //
nīlādyeva ca vastutvamanugāmi yadīṣyate / sitapītādyapi prāptaṃ nīlasaṃsādhyakāryakṛt // 1740 //
ekameva tato jātaṃ dvitīyātmavivarjitam / sarvaṃ viśvamato naikamanekākāramasti naḥ // 1741 //
tadeva cenna vastutvaṃ kaṇāśimatasattvavat / naikasyānekarūpatvameva vaḥ syādvibhedataḥ // 1742 //
viruddhadharmasaṅgaśca vastūnāṃ bhedalakṣaṇam / kathañcidanyatheṣṭopi na bhedo nīlapītayoḥ // 1743 //
anugāmyanyathābhāvātsa ca sāmānyabhedayoḥ / vidyate tatkathaṃ nāsti tayorbhedaḥ parisphuṭam // 1744 //
yathā kalmāṣavarṇasya yatheṣṭaṃ varṇanigrahaḥ / citratvādvastuno'pyevaṃ bhedābhedāvadhāraṇe // 1745 //
yadā tu śabalaṃ vastu yugapatpratipadyate / tadā'nyānanyabhedādi sarvameva pralīyate // 1746 //
vastuno'nekarūpasya rūpamiṣṭaṃ vivakṣayā / yugapatkramavṛttibhyāṃ nānyosti vacasāṃ vidhiḥ // 1747 //
naivaṃ citratvamekatvaṃ pratiṣiddhaṃ hyanantaram / anekarūpaṃ vaicitryamekatvenāsahasthitam // 1748 //
te hi yāvanta ākārāstasminvastuni bhāvikāḥ / tāvantyevātha jātāni vastunītyekanāsti // 1749 //
ekasmādvastuno'nyatve tādātmyavikalaṃ bhavet / nākāśapuṣpasaṅkāśaṃ taddhyapyarthakriyākṣamam // 1750 //
śaktaṃ rūpaṃ na caikasya vastuṣvanyeṣu varttate / kāryopalambhanirbhāsabhedāderiti varṇitam // 1751 //
atadvastvātmakatvaṃ tu tadaśleṣeṇa yujyate / nāviśeṣamavastutvaṃ vastulakṣaṇabhāvataḥ // 1752 //
tadapyarthakriyāyogyamiti vastviti kalpane / asamarthaparāvṛttiḥ sādṛśyaṃ tadvikalpitam // 1753 //
tataścātyantabhede'pi tulyatā'sti vikalpitā / bhāvo bhāvāntaraistulyaḥ khapuṣpāttadviśiṣyate // 1754 //
nanu yenātmanā vastu samānāparavastunaḥ / vyāvṛttaṃ tatsajātīyaistenaiva sadṛśaṃ yadi // 1755 //
vijñāyeta vijātīyairapi tulyatayā tadā / tasyātmano'viśiṣṭatvānna ca tajjñāyate tathā // 1756 //
sajātīyāsamāno'pi tasmādyena bhavatyayam / ātmanā tatsamānaśca tayorbhedaḥ svabhāvayoḥ // 1757 //
tenaivāsau svabhāvena samāna iti gamyate / ekapratyavamarśasya hetutvenānyabhedataḥ // 1758 //
ekapratyavamarśasya hetavaḥ kecideva hi / samartharūpaniyamādbhede'pyakṣāmṛtādivat // 1759 //
nanu nīlādivijñānajananaṃ locanaṃ katham / vyāvṛttarūpabhāgeva nīlādibhyo yadīṣyate // 1760 //
nīlādijñānajanakānnīlāderbhedavadyathā / śrotraṃ na tasya janakaṃ tathā cakṣurapīṣyatām // 1761 //
janakāddhi parāvṛttaḥ ko'paro janako bhavet / bhāvastasmātpadārthānāmanvayo'pīti niścayaḥ // 1762 //
anyathā nirviśiṣṭatvādbhedena śravaṇādyapi / janakaṃ tasya kiṃ neṣṭaṃ cakṣū rūpādibhedavat // 1763 //
vyāvṛttiścakṣurādīnāṃ na siddhā janakādiyam / aviśeṣeṇa yatteṣāmātmāpi janako mataḥ // 1764 //
svabhāvānnaca bhāvānāṃ vyāvṛttirupapadyate / svabhāvāddhi parāvṛttau naiḥsvābhāvyaṃ prasajyate // 1765 //
anyasmājjanakātteṣāṃ vyāvṛttirupavarṇyate / atajjanakarūpatvaṃ vācyaṃ tacceṣṭameva naḥ // 1766 //
na hyapyutpādakaṃ tasya svarūpeṇaiva varṇyate / niyatāstatra te sarve svahetubhyaḥ samutthitāḥ // 1767 //
ekātmānugatatvāttu yadyekajanakā ime / ātmaikatrāpi sostīti kimanyaiḥ sahakāribhiḥ // 1768 //
viśeṣāntaravaikalyādeke na janakaṃ yadi / nanu bhedādaśaktāste'bhede vā vikalāḥ katham // 1769 //
yathā tvayaṃ viśeṣepi na sarvaṃ sarvakāraṇam / nānātvasyāviśeṣepi tathaiva niyamo bhavet // 1770 //
bhede'pi janakaḥ kaścitsvabhāvaniyamādbhavet / anvaye tveka ekasya janako'janakaśca kim // 1771 //
bhedo'pyatrāsti cedastu sa kiṃ tasyaiva vastunaḥ / nahi tasyānvayādanyo nanu bhedo na kārakaḥ // 1772 //
sa eva bhāvikaścārtho yo nāmārthakriyākṣamaḥ / sa ca nānveti yo'nveti kāryaṃ tasmānna jāyate // 1773 //
yaṃ cātmānamabhipretya pumāneṣa pravartate / vidyete tadgatāveva bhedābhedāvakalpitau // 1774 //
anyathā hyātmanā bhedo vyāvṛttyā ca samānatā / astyeva vastu nānveti pravṛttyādiprasaṅgataḥ // 1775 //
kalpanāracitasyaiva vaicitryasyopavarṇane / ko nāmātiśayaḥ prokto vipranirgranthakāpilaiḥ // 1776 //
varddhamānakabhaṅgena rucakaḥ kriyate yadā / tadā pūrvārthinaḥ śokaḥ prītiścāpyuttarārthinaḥ // 1777 //
hemārthinastu mādhyasthyaṃ tasmādvastu trayātmakam / notpādasthitibhaṅgānāmabhāve syānmatitrayam // 1778 //
na nāśena vinā śoko notpādena vinā sukham / sthityā vinā na mādhyasthyaṃ tena sāmānyanityatā // 1779 //
ityetadapi no yuktamasāmānyāśrayatvataḥ / utpādasthitibhaṅgānāmekārthāśrayatā na hi // 1780 //
samānakālatāprāpteḥ parasparavirodhinām / idaṃ tu kṣuṇabhaṅgitve sati sarvamanākulam // 1781 //
varddhamānakabhāvasya kaladhautātmanaḥ katham / ananvaye vināśe hi kasyacicchokasambhavaḥ // 1782 //
sarvathā pūrvarūpasya rucakasya tadātmanaḥ / janmanyutpadyate prītirnāvasthānaṃ tu kasyacit // 1783 //
śātakumbhātmakau bhāvau yadā paśyati mūḍhadhīḥ / samānāparabhāvena sthiratvaṃ manyate tadā // 1784 //
hemno'vasthitarūpatve tadrūpaṃ rucakādyapi / pūrvottarādyavasthāsu dṛśyetānekatā'nyathā // 1785 //
hemno'nugamasāmyena sthiratvaṃ manyate tadā / avasthābhedavānbhāvaḥ kaiścidbauddhairapīṣyate // 1786 //
avasthābhedabhāve'pi yathā varṇyaṃ jahāti na / hemādhvasu tathābhāvo dravyatvaṃ tyajatyayam // 1787 //
atītājātayorjñānamanyathā'viṣayaṃ bhavet / dvayāśrayaṃ ca vijñānaṃ tāyinā kathitaṃ katham // 1788 //
karmātītaṃ ca niḥsattvaṃ kathaṃ phaladamiṣyate / atītānāgate jñānaṃ vibhaktaṃ yogināṃ ca kim // 1789 //
na dravyāpohaviṣayā atītānāgatāstataḥ / adhvasaṅgraharūpādibhāvādervarttamānavat // 1790 //
nacaivamiha mantavyamadhvabhedaḥ kuto nvayam / kāritreṇa vibhāgo'yamadhvanāṃ yatprakalpyate // 1791 //
kāritre varttate yo hi varttamānaḥ sa ucyate / kāritrātpracyuto'tītastadaprāptastvanāgataḥ // 1792 //
phalākṣepaśca kāritraṃ dharmāṇāṃ janakaṃ na tu / na vākṣepostyatītānāṃ nātaḥ kāritrasambhavaḥ // 1793 //
taiḥ kāritramidaṃ dharmādanyattadrūpameva vā / abhyupeyaṃ yadanyā'sti gatiḥ kācinna vāstavī // 1794 //
anyatve varttamānānāṃ prāgūrdhvaṃ vā'svabhāvatā / hetutvasaṃskṛtatvādeḥ kāritrasyeva gamyatām // 1795 //
anyathā nityatāpattiḥ svabhāvāvasthiteḥ sadā / naitadrūpātiriktaṃ hi vidyate nityalakṣaṇam // 1796 //
nityasya hetutā pūrvaṃ kramākramavirodhataḥ / niṣiddhā saṃskṛtatvaṃ hi vyaktaṃ nitye nirāspadam // 1797 //
skandhādivyatiriktasya kāritrasyopavarṇane / svasiddhāntavirodhaśca durnivāraḥ prasajyate // 1798 //
ananyatve'pi kāritraṃ dharmādavyatirekataḥ / svarūpamiva dharmasya prasaktaṃ sārvakālikam // 1799 //
tataścādhvavibhāgo'yaṃ tadvaśānna prakalpyate / na hi tasya cyutiḥ prāptiraprāptirvā vibhāgataḥ // 1800 //
kāritrāvyatirekādvā dharmaḥ kāritravadbhavet / pūrvāparavyavacchinnamadhyamātrakasarvavān // 1801 //
kāritraṃ sarvadā nāsti sadā dharmaśca varṇyate / dharmānnānyacca kāritraṃ vyaktaṃ devaviceṣṭitam // 1802 //
kāritrāntarasāpekṣā tatrāpyadhvasthitiryadi / tulyaḥ paryanuyogo'yaṃ nanu sarvatra dhāvati // 1803 //
svarūpādvyatirikto'pi dṛṣṭaḥ sapratighatvavat / viśeṣaścedidaṃ naiva prakṛtasyopakārakam // 1804 //
nahi sapratighatvādiḥ padārthasyānugāminaḥ / kādācitko mataḥ kaścidbhāvasyaiva tathodbhavāt // 1805 //
anākṣiptānyabhedena bhāva eva tathocyate / tadrūpasyeti śabdena cetaso vāsanāpi ca // 1806 //
tattvānyatvaprakārābhyāmavācyamatha varṇyate / santānādīva kāritraṃ syādevaṃ sāṃvṛtaṃ nanu // 1807 //
ataśca kalpitatvena tatkvacinnopayujyate / kārye santativadyasmādvastvevārthakriyākṣamam // 1808 //
sannidhānaṃ ca tasyedaṃ bhāvikaṃ neti tatkṛtam / adhvatrayavyavasthānaṃ tātvikaṃ nopapadyate // 1809 //
kāritrākhyā phalākṣepaśaktiryā śabdagocarā / śaktereva ca vastutvātsā prajñaptisatī katham // 1810 //
yaccedamiṣyate rūpaṃ dāhapākādikāryakṛt / atītānāgatāvasthaṃ kiṃ tadevābhyupeyate // 1811 //
tadeva cetkathaṃ nāma tasyaivaikātmanaḥ sataḥ / akriyā ca kriyā cāpi kriyāviratirityapi // 1812 //
ekasminnirviśiṣṭesminparasparaparāhatāḥ / prakārāḥ kathamete hi yujyante nāma vastuni // 1813 //
ekāvasthāparityāge parāvasthāparigrahāt / naivaitannirviśiṣṭaṃ cedvastvadhvasviti kalpyate // 1814 //
kiṃ vai bhāvādvibhidyante'vasthā nākartṛtāptitaḥ / tāsāmeva hi sadbhāvātkāryasattopalabhyate // 1815 //
abhedamanumanyante kathamadhvasu vastunaḥ / tā abhūtvā bhavantyaśca naśyantyaśca tadātmikāḥ // 1816 //
avasthāyāṃ ca madhyāyāṃ svarūpeṇaiva kārakam / tattadeva svarūpaṃ ca daśayoranyayorapi // 1817 //
tadā kriyākriyābhraṃśau kathamasya tayormatau / pararūpeṇa kartṛtve prāptā'syākartṛtā punaḥ // 1818 //
atītānāgatāvasthamanyaccedanalādikam / tatsāṅkaryādidoṣo'yamasminpakṣe nirāspadaḥ // 1819 //
tadidānīmabhūtvaiva kāryayogyaṃ prajāyate / na ca tiṣṭhati bhūtveti siddhā'syānanvayātmatā // 1820 //
sa eva bhāviko bhāvo ya evāyaṃ kriyākṣamaḥ / sa ca nāsti tayoryosti na tasmātkāryasambhavaḥ // 1821 //
atītaśca padārtho'yamabhūtvā bhavanātsphuṭam / varttamāno'nyavatprāptaḥ kādācitkatayāpi ca // 1822 //
sadā sattvamasattvaṃ vā'hetutve'nyānapekṣaṇāt / hetorniyatasattvaśca varttamāno'rtha ucyate // 1823 //
pratisaṅkhyānirodhādivailakṣaṇyaṃ parairmatam / saṃskṛtatvaṃ ca rūpāderjātisthityādiyogataḥ // 1824 //
tatra jātirviśeṣaṃ kaṃ janayantyabhidhīyate / janikā'syeti tadrūpādajātādaparaṃ param // 1825 //
aśakyotpādanastāvadananyo'tiśayastataḥ / sattvātprāgapi niṣpatterniṣpattyuttarakālavat // 1826 //
anyastvatiśayo nāsti vyatirekādasaṅgateḥ / asatkāryaprasaṅgaśca tasya pūrvamasattvataḥ // 1827 //
anyathātve sthitau nāśe cānyānanyavikalpayoḥ / jarādiviṣayā doṣā eta evānuṣaṅgiṇaḥ // 1828 //
svakāryārambhiṇa ime sāmarthyaniyamātmanā / jātyādayaśca tadrūpaṃ prākpaścādapi vidyate // 1829 //
samartharūpabhāvācca prārabhante na kiṃ tadā / svānurūpāṃ kriyāṃ tasyāḥ prārambhe cāmitādhvatā // 1830 //
kiṃcātītādayo bhāvāḥ kṣaṇikāḥ syurna vā yadi / ādyāḥ punastayoḥ prāptā saivāparimitādhvatā // 1831 //
yaḥ kṣaṇo jāyate tatra varttamāno bhavatyasau / utpadya yo vinaṣṭaśca so'tīto bhāvyanāgataḥ // 1832 //
athāpyakṣaṇikāste syuḥ kṛtāntaste virudhyate / kṣaṇikāḥ sarvasaṃskārāḥ siddhānte hi prakāśitāḥ // 1833 //
yuktibādhā'pi santaścenniyamātkṣaṇabhaṅginaḥ / varttamānā iva prāktu pratibandho'tra sādhitaḥ // 1834 //
arthakriyāsamarthāḥ syuratītānāgatā ime / na vā sāmarthyasadbhāve varttamānāstadanyavat // 1835 //
avarttamānatāyāṃ tu sarvaśaktiviyoginaḥ / naṣṭājātāḥ prasajyante vyomatāmarasādivat // 1836 //
tulyaparyanuyogāśca sarve vyomādayo'kṛtāḥ / anaikāntikatāklṛpterna tepi vinibandhanam // 1837 //
niyamārthakriyāśaktirbhāvānāṃ pratyayodbhavā / ahetutve samaṃ sarvamupayujyeta sarvataḥ // 1838 //
niyatārthakriyāśaktijanma pratyayanirmitam / varttamānasya bhāvasya lakṣaṇaṃ nānyadasti ca // 1839 //
atītānāgatānāṃ ca tadakhaṇḍaṃ samasti vaḥ / tatkiṃ na varttamānatvamamīṣāmanuṣajyate // 1840 //
svargāpavargasaṃsargayatno'yamaphastataḥ / īhāsādhyaṃ na kiñciddhi phalamatropalakṣyate // 1841 //
atha nārthakriyāśaktisteṣāmabhyupagamyate / yadyevamata evaiṣāmasattvaṃ vyomapuṣpavat // 1842 //
hetavo bhāvadharmāstu nāsiddhe siddhibhāginaḥ / varttamānatvasiddhervā viruddhā dharmibādhanāt // 1843 //
bhūtvā yadvigataṃ rūpaṃ tadatītaṃ prakāśitam / sati pratyayasākalye bhāvi yattadanāgatam // 1844 //
sattve tu varttamānatvamāsajyeteti sādhitam / vidyamānatvamātraṃ hi varttamānasya lakṣaṇam // 1845 //
rūpāditvamatītāderbhūtāṃ tāṃ bhāvinīṃ tathā / adhyāropya daśāmasya kathyate na tu bhāvataḥ // 1846 //
dvayaṃ pratītyavijñānaṃ yaduktaṃ tattvadarśinā / seṣṭā saviṣayaṃ cittamabhisandhāya deśanā // 1847 //
nityeśvarādibuddhīnāṃ naivālambanamasti hi / śabdanāmādidharmāṇāṃ tadākāraviyuktitaḥ // 1848 //
bodhānugatimātreṇa vijñānamiti cocyate / sā cāsyājaḍarūpatvaṃ prākāśyātparikalpitam // 1849 //
vipākahetuḥ phalado nātīto'bhyupagamyate / sadvāsitāttu vijñānaprabandhātphalamiṣyate // 1850 //
tāmeva vāsanāṃ cetaḥsantatāvadhikṛtya tat / asti karmeti nirdiṣṭaṃ bhaktyā mūlavināśavat // 1851 //
ucchedadṛṣṭināśāya caivaṃ śāstrā prakāśitam / anyathā śūnyatāsūtre deśanā nīyate katham // 1852 //
pāramparyeṇa sākṣādvā kāryakāraṇatāṃ gatam / yadrūpaṃ varttamānasya tadvijānanti yoginaḥ // 1853 //
anugacchanti paścācca vikalpānugatātmabhiḥ / śuddhalaukikavijñānaistatvato'viṣayairapi // 1854 //
taddhetuphalayorbhūtāṃ bhāvinīṃ caiva santatiṃ / tāmāśritya pravarttante'tītānāgatadeśanāḥ // 1855 //
samastakalpanājālarahitajñānasantateḥ / tathāgatasya varttante'nābhogenaiva deśanāḥ // 1856 //
yadi nānugatobhāvaḥ kaścidapyatra vidyate / paralokastadā na syādabhāvātparalokinaḥ // 1857 //
dehabuddhīndriyādīnāṃ pratikṣaṇavināśane / na yuktaṃ paralokitvaṃ nānyaścābhyupagamyate // 1858 //
tasmādbhūtaviśeṣebhyo yathā śuktasurādikam / tebhya eva tathā jñānaṃ jāyate vyajyate'thavā // 1859 //
sanniveśaviśeṣe ca kṣityādīnāṃ niveśyate / dehendriyādisaṃjñeyaṃ tattvaṃ nānyaddhi vidyate // 1860 //
kāryakāraṇatā nāsti vivādapadacetasoḥ / vibhinnadehavṛttitvādgavāśvajñānayoriva // 1861 //
na vivakṣitavijñānajanyā vā matayo matāḥ / jñānatvādanyasantānasambaddhā iva buddhayaḥ // 1862 //
sarāgamaraṇaṃ cittaṃ na cittāntarasandhikṛt / maraṇajñānabhāvena vītakleśasya tadyathā // 1863 //
kāyādeva tato jñānaṃ prāṇāpānādyadhiṣṭhitāt / yuktaṃ jāyata ityetatkambalāśvataroditam // 1864 //
kalalādiṣu vijñānamastītyetacca sāhasam / asañjātendriyatvāddhi na tatrārtho'vagamyate // 1865 //
na cārthāṃvagateranyadrūpaṃ jñānasya yujyate / mūrcchādāvapi tenāsya sadbhāvo nopapadyate // 1866 //
nacāpi śaktirūpeṇa tadā dhīravatiṣṭhate / nirāśrayatvācchaktīnāṃ sthitirna hyavakalpate // 1867 //
jñānādhārātmano'sattve deha eva tadāśrayaḥ / ante dehanivṛttau ca jñānavṛttiḥ kimāśrayā // 1868 //
tadanantarasambhūtadehāntarasamāśrayaḥ / yadi deho'paro dṛṣṭaḥ kathamastīti gamyate // 1869 //
bhinnadehapravṛttaṃ ca gajavājyādicittavat / ekasantatisambaddhaṃ tadvijñānaṃ kathaṃ bhavet // 1870 //
eko jñānāśrayastasmādanādinidhano naraḥ / saṃsārī kaścideṣṭavyo yadvā nāstikatā parā // 1871 //
tadatra paraloko'yaṃ nānyaḥ kaścana vidyate / upādānatadādeyabhūtajñānādisantateḥ // 1872 //
kācinniyatamaryādā'vasthaiva parikīrtyate / tasyāścānādyanantāyāḥ paraḥ pūrva iheti ca // 1873 //
dṛṣṭamātrasukhāsaktairyathaitāvati kalpyate / paraloko'nyadeśādistathā'trāsmābhirucyate // 1874 //
yadi tadvyatiriktastu paraloko niṣidhyate / tadā sādhanavaiphalyaṃ tadasattve vivādataḥ // 1875 //
santaternanvavastutvānnāvasthāntarasambhavaḥ / tatrāvasthāpito lokaḥ paro vā tāttvikaḥ katham // 1876 //
naiva santatiśabdena kṣaṇāḥ santānino hi te / sāmastyena prakāśyante lāghavāya vanādivat // 1877 //
ekatvenāvaklṛptatvānniḥsvabhāvatayā matā / tattvānyatvādyanirdeśyā viyatkamalapaṅiktavat // 1878 //
sā cānādiranantā ca na siddhiṃ kathamṛcchati / yadyahetukametatsyāccittamādyatayā matam // 1879 //
nityahetusamudbhūtaṃ nityaṃ satsvata eva vā / bhūtamātrodbhavaṃ vā'pi yadvā'nyajñānamātrajam // 1880 //
garbhādāvādivijñānaṃ taccāhetu na yujyate / kādācitkatayā sattvaṃ sarvathā'syānyathā bhavet // 1881 //
nāpi nityamanaḥkāladigīśātmādibhiḥ kṛtam / tata eva sadā sattvaprasaṅgāttadabhāvataḥ // 1882 //
ekaṃ nityasvabhāvaṃ ca vijñānamiti sāhasam / rūpaśabdādicittānāṃ vyaktaṃ bhedopalakṣaṇāt // 1883 //
kṣoṇītejojalādibhyo bhūtebhyo bhūtirasya na / vyaktirvā sarvacittānāṃ yaugapadyaprasaṅgataḥ // 1884 //
sthirarūpaṃ parairiṣṭaṃ taddhi bhūtacatuṣṭayam / sahakārivyapekṣā'pi sthire pūrvamapākṛtā // 1885 //
atha kṣaṇikamevedaṃ parairapyabhidhīyate / kathaṃ svopagamasteṣāmevaṃ sati na bādhyate // 1886 //
bādhyatāṃ kāmametattu nyāyyamityupagamyate / kṣaṇikaṃ sarvayuktibhyaḥ sarvabhāvaviniścitam // 1887 //
yadi nyāyānurāgādvaḥ svapakṣe'pyanapekṣatā / bhūtānyeva na santīti nyāyo'yaṃ para iṣyatām // 1888 //
nāvayavyātmatā teṣāṃ nāpi yuktā'ṇurūpatā / ayogātparamāṇūnāmityetadabhidhāsyate // 1889 //
abahistattvarūpāṇi vāsanāparipākataḥ / vijñāne pratibhāsante svapnādāviva nānyataḥ // 1890 //
vijñānasyaiva nirbhāsaṃ samāśritya prakalpyate / svapnamāyopamaṃ nedaṃ mahābhūtacatuṣṭayam // 1891 //
tadanyasya tadābhāse hetutvaṃ nopapadyate / prāgbhūtaṃ bhūtanirbhāsaṃ jñānaṃ tu janayetparama // 1892 //
santānāntaravijñānaṃ tasya kāraṇamiṣyate / yadi tatkimupādānaṃ sahakāryathavā'sya kim // 1893 //
upādānamabhīṣṭaṃ cettanayajñānasantatau / pitroḥ śrutādisaṃskāraviśeṣānugamo bhavet // 1894 //
upādānatadādeyadharmo'yaṃ yadvyavasthitaḥ / anvayavyatirekābhyāṃ niścitaśca svasantatau // 1895 //
svopādānabalodbhūte sahakāritvakalpane / santānāntaracittasya na kācidvyāhatirbhavet // 1896 //
tasmāttatrādivijñānaṃ svopādānabalodbhavam / vijñānatvādihetubhya idānīntanacittavat // 1897 //
anyahetupratikṣepādahetutve ca saṃsthite / anyathā niyato dharmo nāyaṃ tasya prasajyate // 1898 //
maraṇakṣaṇavijñānaṃ svopādeyodayakṣamam / rāgiṇo hīnasaṅgatvātpūrvavijñānavattathā // 1899 //
yena rūpeṇa vijñānaṃ janayatpariniścitam / prākpaścādapi tadbibhradakhaṇḍaṃ kiṃ na kārakam // 1900 //
parapakṣe ca tajjñānaṃ kāyādeveti saṃsthitiḥ / dṛṣṭāntau tatkathaṃ siddhau sādhyadharmasamanvitau // 1901 //
nanu kāyasya hetutvaṃ prāgeva vinivāritam / cetaso yugapatprāpterabhāvāccātirekiṇaḥ // 1902 //
aābhogaśubhacittādibhāvitvena viniścitam / smṛtirāgādivijñānaṃ tanniṣeddhuṃ na pāryate // 1903 //
nirhrāsātiśayau dṛṣṭau buddhīnāṃ pūrvabhāvinaḥ / śrutaśilpādikābhyāsaviśeṣahrāsavṛddhitaḥ // 1904 //
manaskāre tu viguṇe jñātavyārthāntarāgrahāt / jñānasya jñānahetutvaṃ na yāti vacanīyatām // 1905 //
vibhinnadehavṛttitvāditi hetorasiddhatā / amūrtacetaso vṛttiḥ kā vā kāyeṣvapātinaḥ // 1906 //
syādāśrayo jalādīnāṃ patanapratiṣedhataḥ / cetasāmagatīnāṃ ca kimādhāraiḥ prayojanam // 1907 //
tādātmyena sthitirvṛttiriha cetparikalpyate / sā'pyayuktā na hi jñānaṃ yuktaṃ kāyātmakaṃ tava // 1908 //
tādātmye hi yathā kāyo vispaṣṭaṃ vedyate paraiḥ / rāgadveṣādiceto'pi tathā kiṃ na pravedyate // 1909 //
svenaiva vedyate ceto dehastu svaparairapi / yau caivaṃ tau vibhidyete kukṣimūlanaṭāviva // 1910 //
advayajñānapakṣe tu nāyaṃ hetuḥ prasiddhyati / svasya svasyāvabhāsasya vedanāttimirādivat // 1911 //
udayānantaradhvaṃsi nairantaryeṇa lakṣyate / cetodehasya tādrūpye kṣaṇikatvaṃ na kiṃ matam // 1912 //
tadāśrayeṇa saṃbhūtestena vā'vyabhicārataḥ / tatra vṛttiryadīṣyeta tathā'pi vyabhicāritā // 1913 //
prāgavasthamapi jñānaṃ pratikṣaṇavinaśvare / dehavṛttaṃ karotyeva pratisandhiṃ nirantaram // 1914 //
ekasantānabhāvena na cettatra vibhinnatā / anyannā'pyekasantānabhāvānmābhūdvibhinnatā // 1915 //
kṣīṇāsravasya vijñānamasandhānaṃ kuto matam / parakīyakṛtāntāccenna prāmāṇyāparigrahāt // 1916 //
ye ceha sudhiyaḥ kecidapratiṣṭhitanirvṛtīn / jināṃstadyānaniṣṭhatvaṃ yānayośca pracakṣate // 1917 //
tānpratyayamasiddhaśca sādhyadharmasamanvitaḥ / dṛṣṭāntaḥ prativādīṣṭasiddhāntāśrayaṇe'pi te // 1918 //
bādhakānabhidhānācca sandigdhavyatirekitā / śaṅkyamānavijātīyasadbhāvādvyabhicāritā // 1919 //
kalalādiṣu vijñānamastītyetanna sāhasam / asañjātendriyatve'pi jñānaṃ tatra na kiṃ bhavet // 1920 //
indriyārthabalodbhūtaṃ sarvaṃ vijñānamityadaḥ / sāhasaṃ vedyate yasmātsvapnādāvanyathā'pi tat // 1921 //
rūpamarthagateranyadapyasya vyavasīyate / mūrchādāvapi tenāsya sadbhāva upapadyate // 1922 //
na cāpi śaktirūpeṇa tathā dhīravatiṣṭhate / svarūpeṇaiva buddhīnāṃ vyavasthānaṃ tadā matam // 1923 //
suptamūrcchādyavasthāsu ceto neti ca te kutaḥ / niścayo vedanābhāvāditi cetsa kuto gataḥ // 1924 //
yadītthaṃ bhavatastāsu niścayaḥ saṃpravarttate / na vedmi cittamityevaṃ sati siddhā sacittatā // 1925 //
syānmataṃ yadi vijñānaṃ daśāsvāsvasti tatkatham / na smṛtiḥ pratibuddhādeḥ tadākārā bhavediti // 1926 //
tadakāraṇamatyarthaṃ pāṭavāderasambhavāt / smaraṇaṃ na pravartteta sadyojātādicittavat // 1927 //
yadyevaṃ kathamastitvamasyāsu vyavasīyate / pūrvopavarṇitādeva hetorityavagamyate // 1928 //
svapnamūrchādyavasthāsu cittaṃ ca yadi neṣyate / mṛtiḥ syāttatra cotpattau maraṇābhāva eva vā // 1929 //
svatantrā mānasī buddhiścakṣurādyanapekṣaṇāt / svopādānabalenaiva svapnādāviva varttate // 1930 //
tathāhi na vikalpānāmindriyārthavyapekṣitā / tadavyāpārabhāve'pi bhāvādvyomotpalādiṣu // 1931 //
tayorbhāvepyatītādivikalpo yaḥ pravarttate / asadarthoparāgeṇa tulya evāvasīyate // 1932 //
śabdārthapratibhāsitvādvasturūpaṃ na bhāsate / vikalpeṣviti sarvaṃ hi vistareṇopapāditam // 1933 //
prasuptikādyavasthāsu śarīravikṛtāvapi / nānyathātvaṃ manobuddhestasmānneyaṃ tadāśritā // 1934 //
svalpīyasyapi netrādervikāre timirādike / cakṣurādyāśritā buddhirvikṛtaiva hi jāyate // 1935 //
taddehasya vināśepi manodhīratadāśrayā / svopādānabalenaiva varttamānā'virodhinī // 1936 //
kevalā'pi manobuddhiryadaivamavirodhinī / nāto'nyadehasadbhāvasiddhaye yatnino vayam // 1937 //
naca śakyaniṣedho'sāvadṛṣṭāvapi saṃśrayāt / syādeṣā mandanetrasya svalpadhūmādyadṛṣṭivat // 1938 //
bhinnadehaśritatve'pi tadviśeṣānukārataḥ / ekasantatisambaddhaṃ prācyajñānaṃ prabandhavat // 1939 //
api ca stanapānādāvabhilāṣe pravarttate / udvega upaghāte ca sadyojanmabhṛtāmapi // 1940 //
ruditastanapānādikāryeṇāsau ca gamyate / sa ca sarvo vikalpātmā sa ca nāmānuṣaṅgavān // 1941 //
na nāmarūpamakṣyastamasminjanmani bidyate / teṣāṃ cānyabhavābhāve taducchedaḥ prasajyate // 1942 //
tannāmasaṃstavābhyāsavāsanābalabhāvyasau / teṣāṃ vikalparūpatvādvikalpa iva samprati // 1943 //
yannāmasaṃstavābhyāsavāsanāparipākajaḥ / vikalpo varttate teṣāṃ tatprasiddhaṃ bhavāntaram // 1944 //
nāmābhyāsabalādeva yadi teṣāṃ pravarttate / tatkiṃ na visphuṭā vācaḥ smṛtirvā vāgmināmiva // 1945 //
paṭīyasopaghātena paripākākulatvataḥ / na syādāsāmiyaṃ vṛttiḥ sannipātadaśāsviva // 1946 //
svalpīyānapi yeṣāṃ tu nopaghāto mahātmanām / śrūyante visphuṭā vācasteṣāṃ sā ca smṛtiḥ sphuṭā // 1947 //
rāgadveṣādayaścāmī paṭavo'bhyāsayogataḥ / anvayavyatirekābhyāṃ bhavantaḥ pariniścitāḥ // 1948 //
ihatyābhyāsarahitāste ye prathamabhāvinaḥ / ko heturjanmanasteṣāṃ yadi na syādbhavāntaram // 1949 //
na hyālambanasānnidhyātteṣāṃ janmopapadyate / pratisaṅkhyānasadbhāve tadbhāve'pyatadudbhavāt // 1950 //
pratisaṅkhyānivṛttau ca teṣāṃ prābalyadarśanāt / naṣṭājātepi viṣaye viparyāsābhivṛddhinaḥ // 1951 //
śubhātmīyasthirādīṃśca samāropyāṅganādiṣu / rāgādayaḥ pravarttante tadrūpā viṣayā naca // 1952 //
tadanālambanā eva sadṛśābhyāsaśaktitaḥ / ihatyā api varttante rāgāditvādyathottare // 1953 //
viṣayopanipāte tu sukhaduḥkhādisambhavāḥ / tasmātsamānajātīyavāsanāparipākajāḥ // 1954 //
rāgadveṣādayaḥ kleśāḥ pratisaṅkhyānavidviṣām / ayonisaumanaḥskāravidheyānāṃ yathābalam // 1955 //
sākṣāttu viṣayā naiva rāgadveṣādihetavaḥ / ekaḥ kleśo hi tatra syātsarveṣāṃ tasya bodhavat // 1956 //
anyavṛttyupalambhena parebhyaḥ śravaṇena vā / na ca teṣāmiyaṃ vṛttirvyabhicāropalambhanāt // 1957 //
adṛṣṭāśrutavṛttāntā varāhahariṇādayaḥ / sabhāgagatisaṃparke prayāntyeva hi vikriyām // 1958 //
saṃsārānucitā dharmāḥ prajñāśīlakṛpādayaḥ / svarasenaiva varttante tathaiva na madādivat // 1959 //
balāsādiprabhāveṇa naca teṣāṃ samudbhavaḥ / pūrvavadvyabhicārasya sarvathā'pyupalambhataḥ // 1960 //
tasmādete yadabhyāsapūrvakā ādyabhāvinaḥ / sa evānyabhavaḥ siddha iti nāstivatā hatā // 1961 //
ihatyābhyāsapūrvatve sādhye dṛṣṭeṣṭabādhanam / bhavāntarīyahetutve sādhyaśūnyaṃ nidarśanam // 1962 //
aviśeṣeṇa sādhye tu hetorasya viruddhatā / tathaivānyabhavābhyāsahetutvavinivarttanāt // 1963 //
sāmānyenaiva sādhyatvaṃ naca hetorviruddhatā / nahi tena virodho'sya yena tadvinivarttayet // 1964 //
yadi jñānātirekeṇa nāsti bhūtacatuṣṭayam / tatkimetannu vicchinnaṃ vispaṣṭamavabhāsate // 1965 //
tasyaivaṃ pratibhāse'pi nāstitopagame sati / cittasyāpi kimastitve pramāṇaṃ bhavatāṃ bhavet // 1966 //
bhāsamānaḥ kimātmā'yaṃ bāhyo'rthaḥ pratibhāsate / paramāṇusvabhāvaḥ kiṃ kiṃ vā'vayavilakṣaṇaḥ // 1967 //
na tāvatparamāṇūnāmākāraḥ prativedyate / niraṃśānekamūrttānāṃ pratyayāprativedanāt // 1968 //
vyapetabhāgabhedā hi bhāseranparamāṇavaḥ / nānyathā'dhyakṣatā teṣāmātmākārāsamarpaṇāt // 1969 //
sāhityenāpi jātāste svarūpeṇaiva bhāsinaḥ / tyajantyanaṃśarūpatvaṃ naca tāsu daśāsvamī // 1970 //
labdhāpacayaparyantaṃ rūpaṃ naiṣāṃ samasti cet / kathaṃ nāma na te'mūrttā bhaveyurvedanādivat // 1971 //
tulyāparakṣaṇotpādādyathā nityatvavibhramaḥ / avicchinnasajātīyagrahe cetsthūlavibhramaḥ // 1972 //
svavyāpārabalenaiva pratyakṣaṃ janayedyadi / na parāmarśavijñānaṃ kathaṃ te'dhyakṣagocarāḥ // 1973 //
kṣaṇikā iti bhāvāśca niścīyante pramāṇataḥ / aṇavastviti gamyante kathaṃ pītasitādayaḥ // 1974 //
sūkṣmapracayarūpaṃ hi sthūlatvādādyacākṣuṣam / parvatādivadatrāpi samastyeṣā'numeti cet // 1975 //
sthūlatvaṃ vastudharmo hi siddhaṃ dharmidvaye'pi na / na hyastyavayavī sthūlo nāṇavaśca tathāvidhāḥ // 1976 //
atha deśavitānena sthitarūpaṃ tathoditam / tathā'pi bhrāntavijñānabhāsirūpeṇa saṃśayaḥ // 1977 //
vaitathyātsa tathā no cedvyatireke'prasādhite / tasmādatiśayaḥ ko'sya kāryasaṃvādanaṃ yadi // 1978 //
kāryāvabhāsivijñānasaṃvāde'pi nanūcyate / sāmarthyaniyamāddhetoḥ sa ca sambhāvyate'nyathā // 1979 //
tulyaṃ rūpaṃ yadā grāhyamatulyaṃ naiva gṛhyate / aṇūnāṃ dvayarūpatve tadā kiṃ nopapadyate // 1980 //
tatsāmānyaviśeṣātmarūpatvātsarvavastunaḥ / tulyātulyasvarūpatvāddvirūpā aṇavaḥ smṛtāḥ // 1981 //
samānaṃ tatra yadrūpaṃ tadakṣajñānagocaram / ekākāramato jñānamaṇuṣvevopapadyate // 1982 //
asamānaṃ tu yadrūpaṃ yogipratyakṣamiṣyate / iti durmatayaḥ kecitkalpayanti samākulam // 1983 //
dve hi rūpe kathaṃ nāma yukte ekasya vastunaḥ / dve tadā vastunī prāpte aparaspararūpataḥ // 1984 //
parasparātmatāyāṃ tu taddvairūpyaṃ virudhyate / viśeṣaścopalabhyeta cakṣurādibhirindriyaiḥ // 1985 //
parasparaviruddhātmanaikarūpaṃ kathaṃ bhavet / saṃvitteśca viruddhānāmekasminnāpyasambhavaḥ // 1986 //
ekākāraṃ bhavedekamiti neśvarabhāṣitam / tathāhi tadupetavyaṃ yadyathaivopalabhyate // 1987 //
tannāsato'pi saṃvitteḥ kambupītādirūpavat / viruddhadharmasaṅgāttu nānyadbhedasya lakṣaṇam // 1988 //
mābhūtpramāṇataḥ siddhiraṇūnāmastu saṃśayaḥ / abhāvaniścayastveṣāṃ kathaṃ prekṣāvatāṃ bhavet // 1989 //
saṃyuktaṃ dūradeśasthaṃ nairantaryavyavasthitam / ekāṇvabhimukhaṃ rūpaṃ yadaṇormadhyavarttinaḥ // 1990 //
aṇvantarābhimukhyena tadeva yadi kalpyate / pracayo bhūdharādīnāmevaṃ sati na yujyate // 1991 //
aṇvantarābhimukhyena rūpaṃ cedanyadiṣyate / kathaṃ nāma bhavedekaḥ paramāṇustathāsati // 1992 //
apetabhāgabhedaśca yaḥ parairaṇuriṣyate / tatraiveyaṃ kṛtācintā nāniṣṭāsambhavastataḥ // 1993 //
bhāgānāṃ paramāṇutva maṅgīkurvanti te yadā / svapratijñācyutisteṣāṃ tadā'vaśyaṃ prasajyate // 1994 //
prasaṅgasādhanatvena nāśrayāsiddhateha ca / parābhyupetayogādibalādaikyaṃ hyapohyate // 1995 //
tadevaṃ sarvapakṣeṣu naivaikātmā sa yujyate / ekāniṣpattito'nekasvabhāvo'pi na sambhavī // 1996 //
asanniścayayogyo'taḥ paramāṇurvipaścitām / ekānekasvabhāvena śūnyatvādviyadabjavat // 1997 //
paramāṇorayogācca na sannavayavī yataḥ / paramāṇubhirārabdhaḥ sa parairupagamyate // 1998 //
anirbhāsaṃ sanirbhāsamanyanirbhāsameva ca / vijānāti naca jñānaṃ bāhyamarthaṃ kathañcana // 1999 //
vijñānaṃ jaḍarūpebhyo vyāvṛttamupajāyate / iyamevātmasaṃvittirasya yā'jaḍarūpatā // 2000 //
kriyākārakabhāvena na svasaṃvittirasya tu / ekasyānaṃśarūpasya trairūpyānupapattitaḥ // 2001 //
tadasya bodharūpatvādyuktaṃ tāvatsvavedanam / parasya tvartharūpasya tena saṃvedanaṃ katham // 2002 //
nahi tadrūpamanyasya yena tadvedane param / saṃvedyeta vibhinnatvādbhāvānāṃ paramārthataḥ // 2003 //
bodharūpatayotpatterjñānaṃ vedyaṃ hi yujyate / na tvartho bodha utpannastadasau vedyate katham // 2004 //
nirbhāsijñānapakṣe tu tayorbhede'pi tattvataḥ / pratibimbasya tādrūpyādbhāktaṃ syādapi vedanam // 2005 //
yena tviṣṭaṃ na vijñānamarthākāroparāgavat / tasyāyamapi naivāsti prakāro bāhyavedane // 2006 //
syānmatirdantidāhyāderyathā'sijvalanādayaḥ / atādrūpye'pi kurvanti chedadāhādyadastathā // 2007 //
tadidaṃ viṣamaṃ yasmātte tathotpattihetavaḥ / santastathāvidhāḥ siddhā na jñānaṃ janakaṃ tathā // 2008 //
tatparicchedarūpatvaṃ vijñānasyopapadyate / jñānarūpaḥ paricchedo yadi grāhyasya saṃbhavet // 2009 //
anyathā tu paricchedarūpaṃ jñānamiti sphuṭam / vaktavyaṃ naca nirdiṣṭamitthamarthasya vedanam // 2010 //
paricchedaḥ sa kasyeti naca paryanuyogabhāk / paricchedaḥ sa tasyātmā sukhādeḥ sātatādivat // 2011 //
svarūpavedanāyānyadvedakaṃ na vyapekṣate / nacāviditamastīdamityartho'yaṃ svasaṃvidaḥ // 2012 //
vyāpṛtaṃ hyarthavittau ca nātmānaṃ jñānamṛcchati / tataḥ prakāśakatve'pi bodhāyānyatpratīkṣate // 2013 //
īdṛśaṃ vā prakāśatvaṃ tasyārthānubhavātmakam / nacātmānubhavo'styasyetyātmano na prakāśakam // 2014 //
sati prakāśakatve ca vyavasthā dṛśyate yathā / rūpādau cakṣurādīnāṃ tathā'trāpi bhaviṣyati // 2015 //
prakāśakatvaṃ bāhyo'rthe śaktyabhāvāttu nātmani / śaktiśca sarvabhāvānāṃ naivaṃ paryanuyujyate // 2016 //
nanu cārthasya saṃvittirjñānamevābhidhīyate / tasyāṃ tadātmabhūtāyāṃ ko vyāpāro'paro bhavet // 2017 //
arthasyānubhavo rūpaṃ tacca jñānātmakaṃ yadi / tadarthānubhavātmatvaṃ jñāne yuktaṃ nacāsti tat // 2018 //
upetārthaparityāgaprasaṅgāttasya tu svataḥ / jāte'pyanubhavātmatve nārthavittiḥ prasiddhyati // 2019 //
nahi tatra parasyāsti pratyāsattirnibandhanam / yathā sākāravijñānapakṣe'rthapratibimbakam // 2020 //
prakṛtyā jaḍarūpatvānnāsyātmānubhavo yadi / jñānasaṃvedanābhāvātparārthānubhavastathā // 2021 //
arthasyānubhavo nāma jñānamevābhidhīyate / tasyāprasiddhirūpatve prasiddhistasya kā parā // 2022 //
jñānāntareṇānubhave so'rthaḥ svānubhave sati / asiddhaḥ siddhyasaṃsiddheḥ kadā siddho bhavetpunaḥ // 2023 //
tajjñānajñānajātau cedasiddhaḥ svātmasaṃvidi / parasaṃvidi siddhastu sa ityetatsubhāṣitam // 2024 //
tasyāpyanubhave'siddhe prathamasyāpyasiddhatā / tatrānyasaṃvidutpattāvanavasthā prasajyate // 2025 //
gocarāntarasaṃcārastathā na syātsa cekṣyate / gocarāntarasaṃcāre yadantyaṃ tatsvato'nyanaḥ // 2026 //
na siddhyettasya cāsiddhau sarveṣāmapyasiddhatā / ataścāndhyamaśeṣasya jagataḥ saṃprasajyate // 2027 //
antyasya tu svataḥsiddhāvanyeṣāmapi sā dhruvam / jñānatvādanyathā naiṣāṃ jñānatvaṃ syāddhaṭādivat // 2028 //
vijñānaṃ janayadrūpe cakṣustasya prakāśakam / matu tasyāvabodhatvāttajjñānenāsya kopamā // 2029 //
yatsaṃvedanameva syādyasya saṃvedanaṃ dhruvam / tasmādavyatiriktaṃ tattato vā na vibhidyate // 2030 //
yathā nīladhiyaḥ svātmā dvitīyo vā yathoḍupaḥ / nīladhīvedanaṃ cedaṃ nīlākārasya vedanāt // 2031 //
na jñānātmā parātmeti nīladhīvedane katham / nīlākārasya saṃvittistayorno cedabhinnatā // 2032 //
saṃvedanamidaṃ sarvaṃ na cārthāntaragocaram / saṃvedanaṃ ca nīlasya svātmasaṃvedanaṃ yathā // 2033 //
mukhyato'rthaṃ na gṛhṇāti svasvabhāvavyavasthiteḥ / arthākāroparāgeṇa viyogācca na bhaktitaḥ // 2034 //
śuddhasphaṭikasaṃkāśamarthākārairanaṅkitam / yairiṣṭaṃ vedanaṃ kaiścididaṃ tānprati sādhanam // 2035 //
astu tarhi sasārūpyaṃ vijñānaṃ bāhyavedakam / tasyāpi sarvathā'yogānna yuktā vedakasthitiḥ // 2036 //
jñānādavyatiriktatvānnākārabahutā bhavet / tataśca tadbalenāsti nārthasaṃvedanasthitiḥ // 2037 //
ākārāvyatiriktatvāt jñāne vā'nekatā bhavet / anyathā kathamekatvamanayoḥ parikalpyate // 2038 //
sarvātmanā ca sārūpye jñāne'jñānāditā bhavet / sāmye kenacidaṃśena sarvaṃ syātsarvavedakam // 2039 //
anyākāramapi jñānaṃ kathamanyasya vedakam / sarvaḥ syātsarvasaṃvedyo na hetuśca niyāmakaḥ // 2040 //
yathāhi bhavatāṃ jñānaṃ nirākāraṃ ca tattvataḥ / vetti cābhūtamākāraṃ bhūtaṃ saṃrva tathaiva cet // 2041 //
asādhāraṇamevedaṃ svarūpaṃ cittacaittayoḥ / saṃvedanaṃ tato'nyeṣāṃ na mukhyaṃ tatkathañcana // 2042 //
ekasāmagryadhīnatvaṃ kāryakāraṇatādi ca / samāśritya bhavennāma bhāktaṃ bhūtasya vedanam // 2043 //
nīrūpyasya tu bhāvasya naikasāmagryadhīnatā / nacānyattena naivāsti gauṇamapyasya vedanam // 2044 //
athavā'bhūtamākāraṃ vettīti vyapadiśyate / vibhramānna hi tattvena vetti nirviṣayaṃ hi tat // 2045 //
tvayā'pi yadi vijñānamevaṃbhūtasya vedakam / vibhramāducyate vyāptaṃ vyaktaṃ nirviṣayaṃ tava // 2046 //
sākāraṃ tannirākāraṃ yuktaṃ nānyasya vedakam / iti bauddhe'pi vijñāne na tu cintā pravarttate // 2047 //
anyarāgādisaṃvittau tatsārūpyasamudbhavāt / prāpnotyāvṛtisadbhāva aupalambhikadarśane // 2048 //
kalpapādapavatsarvasaṅkalpapavanairmuniḥ / akampo'pi karotyeva lokānāmarthasampadam // 2049 //
tenādarśanamapyāhuḥ sarve sarvavidaṃ jinam / anābhogena niḥśeṣasarvavitkāryasambhavāt // 2050 //
dhiyo'sitādirūpatve sā tasyānubhavaḥ katham / dhiyaḥ sitādirūpatve bāhyo'rthaḥ kiṃpramāṇakaḥ // 2051 //
nīlādipratibhāsasya saṃvāditvena sādhyate / jñānākāratayā tulyajātīyājjanma bodhavat // 2052 //
bāhyārthaprāpaṇaṃ yadvā tatsāmarthyaṃ yadīṣyate / saṃvāditvamasiddhaṃ tadbahirarthāpalāpinaḥ // 2053 //
arthakriyāvasāye cetpatyaye hetuteṣyate / saṃvāditvaṃ tathā'pyetannirālambe'pi śakyate // 2054 //
yathā bāhyajalādīnāṃ sāmarthyaṃ niyamo mataḥ / jñāneṣvapi tathaivaite saṃvido'vyatirekanaḥ // 2055 //
anumāpratibhāsena spaṣṭaḥ sādhāraṇo'pyayam / spaṣṭaṃ hutāśanādīnāṃ rūpaṃ tena samaṃ nahi // 2056 //
prameyatvādihetubhyaḥ santānāntaracittavit / āntarānubhavādbhinnaṃ deśavicchedabhāsi cet // 2057 //
atrāpi vyabhicāritvaṃ na rūpeṇāsya cetasaḥ / tathā hi taddvicandrādyairasvasthanayanekṣitaiḥ // 2058 //
anyathā bāhya evārthaḥ saṃvedyaścedihocyate / ākāro bhāsamāno'sau na tadarthātmako nanu // 2059 //
sa caivambhāsamāna tvādvijñānena pravedyate / bāhyasya tu nijaṃ rūpaṃ naivaṃ tatrāvabhāsate // 2060 //
abhāsamāno vedyaśca kathaṃ nāmopapadyate / taṃ ca vettyanyathā ceti parasparavirodhi ca // 2061 //
ataeva svavedyatvaṃ duḥsādhyaṃ naiva cetasām / ātmabhūtāvabhāsasya tathā saṃvittidarśanāt // 2062 //
tasmādbuddhiriyaṃ bhrāntā kalpayantyarthameva na / kalpayatyanyathāsantaṃ tenātmānamavekṣate // 2063 //
atha yadgrāhakaṃ rūpaṃ tadgrāhyāttasya bhinnatā / tatsaṃvittāvasaṃvitte rasādigrāhakaṃ yathā // 2064 //
grāhyaṃ tadgrāhakāccaivaṃ tatparāmṛśatā yataḥ / na parāmṛśyate'vaśyaṃ rasādigrāhakādivat // 2065 //
dvayaṃ paraspareṇaiva bhinnaṃ sādhyaṃ rasādivat / aikyarūpeṇa vā'jñānātsantānāntarabuddhivat // 2066 //
jñānaṃ svāṃśaṃ na gṛhṇāti jñānotpatteḥ svaśaktivat / grāhyatvapratiṣedhaśca dvayahīnā hi vāsanā // 2067 //
caitrājñānaṃ tadudbhūtajñānāṃśagrāhyabodhakam / jñānatvānna bhavedyadvattasya dehāntarodbhavam // 2068 //
apṛthagvedanātpūrvaṃ tadatra pratipāditāt / aikarūpyāparijñānaparyanteṣu na siddhatā // 2069 //
sabahirdeśasambaddha ityanena nanūcyate / grāhyākārasya saṃvittirgrāhakānubhavādṛte // 2070 //
na smarāmi mayā ko'pi gṛhīto'rthastadeti ca / smaranti grāhakotpādaṃ grāhyarūpavivarjitam // 2071 //
tasmādabhinnatāyāṃ ca grāhye'pi smaraṇaṃ bhavet / grāhakasmṛtisadbhāve tatra tvevaiṣa gṛhyate // 2072 //
anvayavyatirekābhyāṃ siddhaivaṃ bhinnatā tayoḥ / evaṃ ca hetavo'pyete prasiddhāḥ sādhyadharmiṇi // 2073 //
aprasiddhopalambhasya nārthavittiḥ prasiddhyati / tanna grāhyasya saṃvittirgrāhakānubhavādṛte // 2074 //
asvasthalocanairdṛṣṭaṃ tathā pītādyavekṣyate / niṣkṛṣṭaṃ grāhakāṃśācca saṃvedyaṃ na tathā param // 2075 //
alakṣitaviśeṣā ca bāhyarūpe ca sā smṛtiḥ / sarvato bhinnarūpe tu na sā'bhyāsādyasambhavāt // 2076 //
gṛhīta iti ko'pyevaṃ nānyathā smaraṇaṃ bhavet / śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ vedyate smaraṇaṃ naca // 2077 //
kambupītādivijñānairhetoḥ paścimayorapi / anaikāntikatā vyaktaṃ digeṣā'nyatra sādhane // 2078 //
vivādāspadamārūḍhaṃ vijñānatvādato manaḥ / advayaṃ vedyakartṛtvaviyogātpratibimbavat // 2079 //
nanu ca pratibimbe'pi jñānaṃ sālambanaṃ matam / cakṣūraśminivṛttau hi svamukhādestathekṣaṇāt // 2080 //
nābhimukhyena taddṛṣṭeḥ svamukhādestathekṣaṇam / pramāṇadeśabhedādidṛṣṭeścānyapadārthavat // 2081 //
vijñānatvaṃ prakāśatvaṃ tacca grāhye nirāspadam / anirbhāsādyayogena vyāptistenāsya niścitā // 2082 //
śaktāvanantare jñāne grāhyāṃśe viṣayasthitiḥ / tātvikī neṣyate'smābhistena mānaṃ samarthyate // 2083 //
vijñāptimātratāsiddhirdhīmadbhirvimalīkṛtā / asmābhistaddiśā yātaṃ paramārthaviniścaye // 2084 //
anye punarihājñānamalīmasadhiyo jaguḥ / cittamātratayā nāyaṃ yujyate śrutibādhanāt // 2085 //
sā hi pramāṇaṃ sarveṣāṃ narākṛtatayā sthitā / vaitathyaṃ pratipadyante pauruṣeyyo giro yataḥ // 2086 //
doṣāḥ santi na santīti puṃvācyeṣu hi śaṅkyate / śrutau karturabhāvānnu doṣāśaṅkaiva nāsti naḥ // 2087 //
karttā tāvadadṛṣṭaḥ sa kadā''pyāsīditīṣyate / adṛṣṭapūrvasambandhaḥ saṃpratyajñānahetukaḥ // 2088 //
anumānavihīno'pi so'stīti parikalpyate / āgamo'pi na tatsiddhyai itaro'kṛtako'sti na // 2089 //
svayamevāpramāṇatvātkṛtako'sya na bodhakaḥ / manvādivacanasyāpi tatkṛtaiva hi satyatā // 2090 //
asambaddhastu vidviṣṭaḥ satyavādī kathaṃ bhavet / ato'nyakartṛko'pyasti vedakārāgamo na naḥ // 2091 //
vedakārasadṛkkaścidyadi dṛśyeta samprati / tatastenopamānena karturapyupamā bhavet // 2092 //
vedakārādṛte kiṃcinna siddhyetpramitaṃ yadi / arthāpattyā pratīyeta vedakārastato dhruvam // 2093 //
nanu tena vinā kiṃcidvede yannopapadyate / asminsati hi bahveva prāmāṇyādi na siddhyati // 2094 //
sa pañcabhiragamyatvādabhāvenaiva gamyate / tena durlabhabhāvo'sau pramāṇābhāvabādhanāt // 2095 //
aprāmāṇyanivṛttyarthā vedasyāpauruṣeyatā / yeṣṭā sā'pi tvavastutvātsādhanīyā na sādhanaiḥ // 2096 //
yannāma tārkiko brūyātpauruṣeyatvasādhanam / tannirākaraṇātsiddhā vedasyāpauruṣeyatā // 2097 //
vastubhūtau hi yau pakṣau pradhānaparamāṇuvat / tayoranyatarāsiddhyā netaraḥ siddhyati svayam // 2098 //
pradhānakāraṇatvasya nirākṛtyāpi sādhanam / sādhyaṃ hetvantareṇaiva paramāṇukṛtaṃ jagat // 2099 //
bhāvapakṣaprasiddhyarthamucyate yattu sādhanam / tasminnirākṛte samyagabhāvaḥ siddhyati svayam // 2100 //
yatpūrvāparayoḥ koṭyoḥ paraiḥ sādhanamucyate / tannirākaraṇaṃ kṛtvā kṛtārthā vedavādinaḥ // 2101 //
nityatvaṃ vasturūpaṃ yattadasādhayatāmapi / svayaṃ bhavati tatsiddhiḥ pūrvapakṣadvaye hate // 2102 //
pūrvā vedasya yā koṭiḥ pauruṣeyatvalakṣaṇā / parā vināśarūpā ca tadabhāvo hi nityatā // 2103 //
yannādau kriyate vedaḥ paścānnaiva vinaśyati / tadeva tasya nityatvaṃ jñeyaṃ tadapi cenmatam // 2104 //
akṛtatvāvināśābhyāṃ nityatvaṃ hi vivakṣitam / tau cābhāvātmakatvena nāpekṣete svasādhanam // 2105 //
vedavākyārthamithyātvaṃ yo vadatyanumānataḥ / tasya vaidikavijñānabalātpakṣo nivarttate // 2106 //
tacca pratyakṣatulyatvādvaidikaṃ balavattaram / na śakyamanumānena kathaṃcidapi bādhitum // 2107 //
pratyakṣapakṣanikṣiptaṃ śāstrameva yataḥ sthitam / balavattaramityetadanumānasya bādhakam // 2108 //
dṛṣṭāntanirapekṣatvāddoṣābhāvācca lāghavam / āgamasya pramāṇatve nānumānasya tādṛśam // 2109 //
tenāgamānumānābhyāṃ yatrārthe saṃśayo bhavet / tatrāgamabalīyastvātkāryastenaiva nirṇayaḥ // 2110 //
mamāpramāṇamityevaṃ vedo'rthaṃ bodhayannapi / vaktuṃ na dveṣamātreṇa śakyate satyavādinā // 2111 //
dveṣādasammatatvādvā naca syādapramāṇatā / naca prītyabhyanujñābhyāṃ pramāṇamavakalpyate // 2112 //
dviṣanto'pi ca vedasya naivāprāmāṇyakāraṇam / kiṃcijjalpanti ye naite bhaveyuḥ satyavādinaḥ // 2113 //
dhāraṇādhyayanavyākhyākarmanityābhiyogibhiḥ / mithyātvaheturajñāto dūrasthairjñāyate katham // 2114 //
abhiyuktā hi ye yatra tannibaddhaprayojanāḥ / tatratyaguṇadoṣāṇāṃ jñāne te'dhikṛtā yataḥ // 2115 //
ye tu brahmadviṣaṃ pāpā vedāddūraṃ bahiṣkṛtāḥ / te vedaguṇadoṣoktīḥ kathaṃ jalpantyalajjitāḥ // 2116 //
kiṃca śabdasya nityatvaṃ śrotrajapratyabhijñayā / vibhutvaṃ ca sthitaṃ tasya ko'dhyavasyedviparyayam // 2117 //
tasmādvā sarvakāleṣu sarvadeśeṣu caikatā / pratyakṣapratyabhijñānaprasiddhā sā'sya bādhikā // 2118 //
jvālādeḥ kṣaṇikatve'pi pratyabhijñeti cenna tat / tatra hi pratyabhijñeyaṃ sāmānyaṃ nityameva naḥ // 2119 //
bhedabuddhistu yatrāṃśe syātkenacidupādhinā / na tatra pratyabhijñānaṃ bhedabuddhyā'vadhāritam // 2120 //
deśakālādibhinnāśca gośabdavyaktibuddhayaḥ / samānaviṣayāḥ sarvā navā nānārthagocarāḥ // 2121 //
gaurityutpadyamānatvātsampratyutpannabuddhivat / gośabdabuddhyā hyastanyā gośabdo'yaṃ prakāśitaḥ // 2122 //
gośabdaviṣayatvena yathaivādya prasūtayā / iyaṃ vā taṃ vijānāti taddhetoḥ pūrvabuddhivat // 2123 //
ubhe vā'pyekaviṣaye bhavetāmekabuddhivat / deśakālādibhinnā vā samastā gotvabuddhayaḥ // 2124 //
ekagośabdajanyāḥ syurgodhītvādekabuddhivat / hyastanoccāraṇo vā'pi gośabdo'dyāpi vidyate // 2125 //
gośabdajñānagamyatvādadyoccāritaśabdavat / gauriti śrūyamāṇo'dya hyo'pi śabdo mayā śrutaḥ // 2126 //
hetoḥ pūrvoditādeva hya uccāritaśabdavat / śabdo vā vācako yāvānsthiro'sau dīrghakālabhāk // 2127 //
sambandhānubhavāpekṣajñeyajñānapravarttanāt / ya īdṛksa sthiro dṛṣṭo dhūmasāmānyabhāgavat // 2128 //
asthirastu na sambandhajñānāpekṣo'vabodhakaḥ / tādātvikanimittatvāddīpavidyutprakāśavat // 2129 //
śabdānityatvapakṣo'taḥ sarvairebhirvirudhyate / anumānairdṛḍhaiḥ siddhairnityāḥ śabdāstataḥ sthitāḥ // 2130 //
ghaṭāderekatāpattau jātyeṣṭaṃ siddhasādhanam / vyaktīnāmekatāpattiṃ kuryāccedanayā diśā // 2131 //
tathā dṛṣṭaviruddhatvaṃ vācyaṃ sarvapramāṇakam / yato'dhyakṣādibhirmānairvyaktibhedaḥ suniścitaḥ // 2132 //
kṛtrimatve ca sambandhastatprayogāpavarjanāt / tadekavyaktiniṣṭhatvānnaiva sārvatriko bhavet // 2133 //
pārthivadravyasattvādilāṅgūlatvādisaṅkarāt / vinā prayogabhūyastvaṃ na syādgotvāvadhāraṇā // 2134 //
tasmādakṛtrimaḥ śabdo na kadācidvinaśyati / nityena nityasambandhādākāśaparamāṇuvat // 2135 //
saṃmukhānekasāmānyaviṣayaśca sakṛcchrutaḥ / niṣkṛṣṭaṃ svārthavācitvaṃ gośabdo na prapadyate // 2136 //
bahubhiḥ śravaṇaireṣa prāṇitvādīni varjayan / śuklādigamanādīni sāsnālāṅgūlatādi ca // 2137 //
śāvaleyādikhaṇḍādivyaktīḥ svasvanibandhanāḥ / niṣkṛṣṭagotvavācitvaṃ cireṇa pratipadyate // 2138 //
tāvatkālaṃ sthiraṃ cainaṃ kaḥ paścānnāśayiṣyati / sambhāvyate'sya nāśitvaṃ na bhūyo'nyena hetunā // 2139 //
yathā śastrādibhiśchedājjarayā vā ghaṭādayaḥ / naṅkṣyantītyavagamyante naivaṃ śabde'sti kāraṇam // 2140 //
deśakālaprayoktṝṇāṃ bhede'pi ca na bhedavān / gādivarṇo yatastatra pratyabhijñā parisphuṭā // 2141 //
na hi drutādibhede'pi niṣpannā sampratīyate / gavyaktyantaravicchinnā gavyaktiraparā sphuṭā // 2142 //
gakāro'tyantaniṣkṛṣṭagatvādhāro na vidyate / gānyabuddhyanirūpyatvātparakalpitagatvavat // 2143 //
varṇatvāccāpi sādhyo'yaṃ khakārādivadeva ca / vyatirekasya cādṛṣṭernātra dṛṣṭaṃ nivarttakam // 2144 //
dvayasiddhastu varṇātmā nityatvādi yathaiva ca / kalpitasyeṣyate tadvatsiddhasyaivābhyupeyatām // 2145 //
tenaikatvena varṇasya buddhirekopajāyate / viśeṣabuddhisadbhāvo bhavedvyañjakabhedataḥ // 2146 //
nanu yasya dvayaṃ śrautraṃ tasya buddhidvayaṃ bhavet / bhavato'tīndriyatvāttu kathaṃ nādairviśeṣadhīḥ // 2147 //
nādena saṃskṛtācchrotrādyadā śabdaḥ pratīyate / tadupaśleṣatastasya bodhaṃ kecitpracakṣate // 2148 //
naiva vā grahaṇe teṣāṃ śabde buddhistu tadvaśāt / saṃskārānukṛteścā'pi mahattvādyavabudhyate // 2149 //
madhuraṃ tiktarūpeṇa śvetaṃ pītatayā yathā / gṛhṇanti pittadoṣeṇa viṣayaṃ bhrāntacetasaḥ // 2150 //
yathā vegena dhāvanto nāvārūḍhāśca gacchataḥ / parvatādīnprajānanti bhrameṇa bhramataśca tān // 2151 //
maṇḍūkavasayā'ktākṣā vaṃśānuragabuddhibhiḥ / vyaktyalpatvamahattvābhyāṃ sāmānyaṃ ca tadāśrayam // 2152 //
gṛhṇanti yadvadetāni nimittagrahaṇādvinā / vyañjakasthamabuddhvaivaṃ vyaṅgye bhrāntirbhaviṣyati // 2153 //
svato hrasvādibhedastu nityatvādervirudhyate / sarvadā yasya sadbhāvaḥ sa kathaṃ mātrikaḥ svayam // 2154 //
tasmāduccāraṇaṃ tasya mātrākālaṃ pratīyatām / dvimātraṃ vā trimātraṃ vā na varṇo mātrikaḥ svayam // 2155 //
nanu nādairabhivyaktirna śabdasyopapadyate / sā hi syācchabdasaṃskārādindriyasyobhayasya vā // 2156 //
tatra sarvaiḥ pratīyeta śabdaḥ saṃskriyate yadi / nirbhāgasya vibhorna syādekadeśe hi saṃskriyā // 2157 //
nacāpyādhārabhedena saṃskāraniyamo bhavet / yataḥ śabdo nirādhāro vyomātmādivadeva ca // 2158 //
athāpyākāśamādhārastatrānavayave sati / na syātpradeśasaṃskāraḥ kṛtsnaśabdagaterapi // 2159 //
nahi sāmastyarūpeṇa yāvadvyoma vyavasthitaḥ / śakyate sakalo boddhumekadeśena saṃskṛtaḥ // 2160 //
ākāśaśrotrapakṣe ca vibhutvātprāptitulyatā / dūrabhāve'pi śabdānāmiha jñānaṃ prasajyate // 2161 //
śrotrasya caivamekatvaṃ sarvaprāṇabhṛtāṃ bhavet / tenaikaśrutivelāyāṃ śṛṇuyuḥ sarva eva te // 2162 //
tasyānavayavatvācca na dharmādharmasaṃskṛtaḥ / nabhodeśo bhavecchrotraṃ vyavasthādvayasiddhaye // 2163 //
sakṛcca saṃskṛtaṃ śrotraṃ sarvaśabdānprabodhayet / ghaṭāyonmīlitaṃ cakṣuḥ paṭaṃ nahi na buddhyate // 2164 //
etadeva prasaktavyaṃ viṣayasyāpi saṃsmṛtau / samānadeśavṛttitvātsaṃskārasyāviśeṣataḥ // 2165 //
sthiravāyvaṃpanītyā ca saṃskāro'sya bhavan bhavet / dṛṣṭamāvaraṇāpāye taddeśasthopalambhanam // 2166 //
saṃskṛtāsaṃskṛtatve na śabdaikatvena siddhyataḥ / ekāvasthābhyupetau ca sarvairjñāyeta vā navā // 2167 //
pratyekābhihitā doṣāḥ syurdvayorapi saṃskṛtau / ato na vyañjakaḥ śabde kathañcidapi yujyate // 2168 //
uttaraṃ śrotrasaṃskārādbhāṣyakāreṇa varṇitam / tadbhedācchrutibhedaśca pratiśrotṛvyavasthitaḥ // 2169 //
yathā ghaṭāderdīpādirabhivyañjaka iṣyate / cakṣuṣo'nugrahādeva dhvaniḥ syācchrotrasaṃskṛteḥ // 2170 //
naca paryanuyogo'tra kenākāreṇa saṃskṛtiḥ / utpattāvapi tulyatvācchaktistatrāpyatīndriyā // 2171 //
nityaṃ kāryānumeyā ca śaktiḥ kimanuyujyate / tadbhāvabhāvitāmātraṃ pramāṇaṃ tatra gamyate // 2172 //
ato'tīndriyayaivaite śaktyā śaktimatīndriyām / indriyasyādadhānā hi sphuranti vyaktihetavaḥ // 2173 //
yeṣāṃ tvaprāptajāto'yaṃ śabdaḥ śrotreṇa gṛhyate / teṣāmaprāptitulyatvāddūravyavahitādiṣu // 2174 //
tatra dūrasamīpasthagrahaṇāgrahaṇe same / syātāṃ naca kramo nāpi tīvramandādisambhavaḥ // 2175 //
tasmācchrotriyadṛṣṭyā'pi kalpaneyaṃ nirīkṣyatām / prayatnābhihato vāyuḥ koṣṭhyo yātītyasaṃśayaṃ // 2176 //
sa saṃyogavibhāgau ca tālvāderanurudhyate / vegavattvācca so'vaśyaṃ yāvadvegaṃ pratiṣṭhate // 2177 //
tasyātmāvayavānāṃ ca stimitena ca vāyunā / saṃyogā viprayogāśca jāyante gamanāddhuvam // 2178 //
karṇavyomani saṃprāptaḥ śaktiṃ śrotre niyacchati / tadbhāve śabdabodhācca saṃskāro'dṛṣṭa iṣyate // 2179 //
utpattiśaktivatso'pītyadhikaṃ no na kiñcana / tathaiva tadviśeṣopi viśeṣagrahaṇādbhavet // 2180 //
kuḍyādipratibandho'pi yujyate mātariśvanaḥ / śrotradeśābhighāto'pi tena tīvrapravṛttinā // 2181 //
tasya ca kramavṛttitvātkṣayivegitvasampadaḥ / saṃskārakramatīvratvamandatādinimittatā // 2182 //
nāvaśyaṃ śrotramākāśamasmābhiścābhyupeyate / nacānavayavaṃ vyoma jainasāṅkhyaniṣedhataḥ // 2183 //
tenākāśaikadeśo vā yadvā vastvantaraṃ bhavet / kāryārthāpattigamyaṃ tacchrotraṃ pratinaraṃ sthitam // 2184 //
yadyapi vyāpi caikaṃ ca tathāpi dhvanisaṃskṛtiḥ / adhiṣṭhāne tu sā yasya sa śabdaṃ pratipadyate // 2185 //
athāpīndriyasaṃskāraḥ so'pyadhiṣṭhānadeśataḥ / śabdaṃ na śroṣyati śrotraṃ tenāsaṃskṛtaśaṣkuli // 2186 //
aprāptakarṇadeśatvāddhvanerna śrotrasaṃskriyā / ato'dhiṣṭhānabhedena saṃskāraniyamaḥ sthitaḥ // 2187 //
nanvekasminnadhiṣṭhāne labdhasaṃskāramindriyam / bodhakaṃ sarvadeheṣu syādekendriyavādinaḥ // 2188 //
puṃsāṃ dehapradeśeṣu vijñānotpattiriṣyate / tena pradhānavaideśyādviguṇā śrotrasaṃskṛtiḥ // 2189 //
niṣpradeśo'pi cātmā naḥ kārtsnyena ca vidannapi / śarīra eva gṛhṇātītyevamuktirna duṣyati // 2190 //
bādhiryādivyavasthānametenaiva ca hetunā / tadevābhogyamanyasya dharmādharmāvaśīkṛtam // 2191 //
yathā tatra bhavanneva svāmitvādavaropitaḥ / na bhogaṃ labhate tadvadbadhiro'nyatra śṛṇvati // 2192 //
śrotraśabdāśrayāṇāṃ ca na nāmāvayavāḥ svayam / nacaikadeśavṛttitvaṃ tathā'pyetanna duṣyati // 2193 //
vyañjakānāṃ hi vāyūnāṃ bhinnāvayavadeśatā / jātibhedaśca tenaiva saṃskāro vyavatiṣṭhate // 2194 //
anyārthaṃ prerito vāyuryathā nānyaṃ karoti saḥ / tathā'nyavarṇasaṃskāraśakto nānyaṃ kariṣyati // 2195 //
anyaistālvādisaṃyogairvarṇo nānyo yathaiva ca / tathā dhvanyantarakṣepo na dhvanyantarasāribhiḥ // 2196 //
tasmādutpattyabhivyaktyoḥ kāryārthāpattitaḥ samaḥ / sāmarthyabhedaḥ sarvatra syātprayatnavivakṣayoḥ // 2197 //
yadvā vedānusāreṇa kāryā dikśrotratāmatiḥ / nākāśādyātmakaṃ hyuktaṃ vede śrotraṃ kathañcana // 2198 //
diśaḥ śrotramiti hyetatpralayeṣvabhidhīyate / tacca prakṛtigāmitvavacanaṃ cakṣurādivat // 2199 //
sūryamasya yathā cakṣuruktaṃ gamayatāditi / tejaḥprakṛtivijñānaṃ tathā śrotraṃ digātmakam // 2200 //
dikca sarvagataikaiva yāvadvyoma vyavasthitā / karṇarandhraparicchinnā śrotramākāśadeśavat // 2201 //
yāvāṃśca kaṇabhuṅnyāyo nabhobhāgatvakalpane / digbhāge'pi samaścāsāvāgamāttu viśiṣyate // 2202 //
tasmāddigdravyabhāgo yaḥ puṇyāpuṇyavaśīkṛtaḥ / karṇarandhraparicchinnaḥ śrotraṃ saṃskriyate ca saḥ // 2203 //
viṣayasyāpi saṃskāre tenaikasyaiva saṃskṛtiḥ / naraiḥ sāmarthyabhedācca na sarvairavagamyate // 2204 //
yathaivotpadyamāno'yaṃ na sarvairavagamyate / digdeśādivibhāgena sarvānprati bhavannapi // 2205 //
tathaiva yatsamīpasthairnādaiḥ syādyasya saṃskṛtiḥ / tenaiva śrūyate śabdo na dūrasthaiḥ kathañcana // 2206 //
śabdotpatterniṣiddhatvādanyathā'nupapattitaḥ / viśiṣṭasaṃskṛterjanma dhvanibhyo'dhyavasīyate // 2207 //
tadbhāvabhāvitā cātra śaktyastitvāvabodhinī / śrotraśaktivadeveṣṭā buddhistatra hi saṃhṛtā // 2208 //
saṃskāradvayapakṣe tu vṛthā doṣadvayaṃ hi tat / yenānyataravaikalyātsarvaiḥ śabdo na gamyate // 2209 //
jalādiṣu yathaiko'pi nānātmā savitekṣyate / yugapannaca bhedo'sya tathā śabdo'pi gamyatām // 2210 //
vyañjakadhvanyadhīnatvāttaddeśe hi sa gṛhyate / naca dhvanīnāṃ sāmarthyaṃ vyāptuṃ vyoma nirantaram // 2211 //
tenā vicchinnarūpeṇa nāsau sarvatra gamyate / dhvanīnāṃ bhinnadeśatvācchrutistatrāvarudhyate // 2212 //
apūritāntarālatvādvicchedaścāvasīyate / teṣāṃ cālpakadeśātvācchabde'pyavibhutāmatiḥ // 2213 //
gatimadvegavattvābhyāṃ te cāyānti yato yataḥ / śrotā tatastataḥ śabdamāyāntamiva manyate // 2214 //
āha kena nimittena pratipātraṃ pṛthakpṛthak / bhinnāni pratibimbāni gṛhyante yugapattayā // 2215 //
atra brūmo yadā tāvajjale saureṇa tejasā / sphuratā cākṣuṣaṃ tejaḥ pratisrotaḥ pravarttitam // 2216 //
svadeśameva gṛhṇāti savitāramanekadhā / bhinnamūrttiryathāpātraṃ tadā'syānekatā kutaḥ // 2217 //
īṣatsaṃmīlite'ṅgalyā yathā cakṣuṣi gṛhyate / pṛthageko'pi bhinnatvāccakṣurvṛttestathaiva naḥ // 2218 //
anye tu codayantyatra pratibimbodayaiṣiṇaḥ / sa evacetpratīyeta kasmānnopari dṛśyate // 2219 //
kūpādiṣu kuto'dhastātpratibimbādvinekṣaṇam / prāṅmukho darpaṇaṃ paśyan syācca pratyaṅmukhaḥ katham // 2220 //
apsūryadarśināṃ nityaṃ dvedhā cakṣuḥ pravarttate / ekamūrdhvamadhastācca tatrordhvāṃśuprakāśitam // 2221 //
adhiṣṭhānānṛjusthatvānnātmā sūryaṃ prapadyate / pāramparyārpitaṃ santamavāgvṛttyā'vabudhyate // 2222 //
ūrdhvavṛttiṃ tadekatvādavāgiva ca manyate / adhastādeva tenārkaḥ sāntarālaḥ pratīyate // 2223 //
evaṃ prāgnatayā vṛttyā pratyagvṛttisamarpitam / buddhyamāno mukhaṃ bhrāntyā pratyagityavagacchati // 2224 //
anekadeśavṛttau vā satyapi pratibimbake / samānabuddhigamyatvānnānātvaṃ naiva vidyate // 2225 //
deśabhedena bhinnatvamityetaccānumānikam / pratyakṣastu sa eveti pratyayastena bādhakaḥ // 2226 //
paryāyeṇa yathācaiko bhinnadeśānvrajannapi / devadatto na bhidyeta tathā śabdo na bhidyate // 2227 //
jñātaikatvo yathācaiko dṛśyamānaḥ punaḥ punaḥ / na bhinnaḥkālabhedena tathā śabdo na deśataḥ // 2228 //
paryāyādavirodhaścedvyāpitvādapi dṛśyatām / dṛṣṭasiddhyai hi yo dharmaḥ sarveṣāṃ so'bhyupeyate // 2229 //
yathā mahatyāṃ svātāyāṃ mṛdi vyomni mahattvadhīḥ / alpāyāṃ vā'lpadhīrevamatyantākṛtake matiḥ // 2230 //
tenātraiva paropādhiśabdavṛttau matibhramaḥ / naca sthūlatvasūkṣmatve lakṣyete śabdavartinī // 2231 //
buddhitīvratvamandatve mahattvālpatvakalpanā / sā ce paṭīva bhavatyeva mahātejaḥprakāśite // 2232 //
mandaprakāśite mandā ghaṭādāvapi sarvadā / evaṃ dīrghādayaḥ sarve dhvanidharmā iti sthitam // 2233 //
nacādṛṣṭārthasambandhaḥ śabdo bhavati vācakaḥ / tathācetsyādapūrvo'pi sarvaḥ svārthaṃ prabodhayet // 2234 //
sambandhadarśanaṃ cāsya nānityasyopapadyate / sambandhajñānasiddhiśceddhruvaṃ kālāntarasthitiḥ // 2235 //
anyasmin jñātasambandhe nacānyo bodhako bhavet / gośabde jñātasambandhe nāśvaśabdo hi vācakaḥ // 2236 //
athānyo'pi svabhāvena kaścidevāvabodhakaḥ / tatrānibandhane na syātkosāviti viniścayaḥ // 2237 //
yataḥ pratyaya ityeva vyavahāre prakalpite / śrotṝṇāṃ syādapītthaṃ tu vaktṛṇāṃ nāvakalpate // 2238 //
ajñātvā kamasau śabdamādāveva vivakṣatu / jānāti cedavaśyaṃ sa pūrvamevāvadhāritaḥ // 2239 //
tejaḥ pratyakṣaśeṣatvānnavatve'pi prakāśakam / sadṛśatvāpratīteśca taddvākeṇāpyavācakaḥ // 2240 //
kasya caikasya sādṛśyātkalpyatāṃ vācako'paraḥ / adṛṣṭasaṅgatitvena pūrveṣāṃ tulyatā yadā // 2241 //
arthavānpūrvadṛṣṭaścettasyaitāvān kṣaṇaḥ kutaḥ / dvistrirvā'nupalabdho hi nārthavānsaṃpratīyate // 2242 //
apratītānyaśabdānāṃ tatkāle'sāvanarthakaḥ / sa evānyaśrutīnāṃ syādarthavāniti vismayaḥ // 2243 //
śabdaṃ tāvadanuccārya sambandhakaraṇaṃ naca / nacoccāritanaṣṭasya sambandhena prayojanam // 2244 //
tenāsambandhanaṣṭatvātpūrvastāvadanarthakaḥ / uttaro'kṛtasambandho vijñāyetārthavānkatham // 2245 //
śabdoccāraṇasambandhakaraṇavyāvahārikīḥ / kriyāḥ kramasvabhāvatvātkaḥ kuryādyugapatkvacit // 2246 //
deśakālādibhinnānāṃ puṃsāṃ śabdāntarāśruteḥ / pūrvaṃ kṛtrimasambandho'pyekaḥ śabdo na siddhyati // 2247 //
sambandhakathane'pyasya syādeṣaiva pratikriyā / naṣṭāsadvarttamāneṣu nākhyānasya hi sambhavaḥ // 2248 //
arthavānkataraḥ śabdaḥ śroturvakrā ca kathyatām / yadā pūrvaśrutaḥ śabdo nāsau śaknoti bhāṣitum // 2249 //
na tāvadarthavantaṃ sa bravīti sadṛśaṃ vadet / nārthavatsadṛśaḥ śabdaḥ śrotustatropapadyate // 2250 //
arthavadgrahaṇābhāvānna cāsāvarthavānsvayam / vaktuḥ śrotṛtvavelāyāmetadeva prasajyeta // 2251 //
tasmācchabdārthasambandho nitya evābhyupeyatām / natu sāmayiko yuktaḥ sarvathā tadasambhavāt // 2252 //
svato naivāsti śaktatvaṃ vācyavācakayormithaḥ / pratītiḥ samayātpuṃsāṃ syāccedakṣinikocavat // 2253 //
samayaḥ pratimartyaṃ vā pratyuccāraṇameva vā / kriyate jagadādau vā sakṛdekena kenacit // 2254 //
pratyekaṃ vā'pi sambandho bhidyetaiko'thavā bhavet / ekatve kṛtako na syādbhinnaścedbhedadhīrbhavet // 2255 //
vaktṛśrotṛdhiyorbhedādvyavahāraśca duṣyati / vakturanyo hi sambandho buddhau śrotustathā'paraḥ // 2256 //
śrotuḥ kartuṃ ca sambandhaṃ vaktā kaṃ pratipadyatām / pūrvaṃ dṛṣṭo hi yastena taṃ śroturna karotyasau // 2257 //
yaṃ karoti navaṃ so'pi na dṛṣṭapratipādakaḥ / ghaṭādāvapi tulyaṃ cenna sāmānyaprasiddhitaḥ // 2258 //
yadyapi jñātasāmarthyā vyaktiḥ kartuṃ na śakyate / kriyate yā na tasyāśca śaktiḥ kārye'vadhāritā // 2259 //
tathā'pyākṛtitaḥ siddhā śaktiruccāraṇādiṣu / tasyā na cādimattā'sti sambandhastvādimāṃstataḥ // 2260 //
yadi tasyāpi sāmānyaṃ nityamabhyupagamyate / tathā'pyasmanmataṃ siddhaṃ natu dvyākārasambhavaḥ // 2261 //
śaktireva hi sambandho bhedaścāsyā na dṛśyate / sā hi kāryānumeyatvāttadbhedamanuvartate // 2262 //
anyathā'nupapattyā ca śaktisadbhāvakalpanam / nacaikayaiva siddhe'rthe bahvīnāṃ kalpaneṣyate // 2263 //
sambandhākhyānakāle ca gośabdādāvudīrite / kecitsambandhabuddhyā'rthaṃ buddhyante nāpare tathā // 2264 //
tatra sambandhanāstitve sarvo'rthaṃ nāvadhārayet / astitve sarvabodhaścenna kaiścidanupagrahāt // 2265 //
jñāpakatvāddhi sambandhaḥ svātmajñānamapekṣate / tenāsau vidyamāno'pi nāgṛhītaḥ prakāśakaḥ // 2266 //
vidyamānasya cārthasya dṛṣṭaṃ na grahaṇaṃ kvacit / na tvatyantāsato'stitvaṃ kāṃścitpratyupapadyate // 2267 //
viruddhau sadasadbhāvau na syātāmekavastuni / naca tulyaṃ virodhitvaṃ jñātājñātatvayorapi // 2268 //
jñānaṃ hi puruṣādhāraṃ tadbhedānna virudhyate / puruṣāntarasaṃsthaṃ ca nājñānaṃ tena vāryate // 2269 //
andhānandhasamīpasthaḥ śuklondhairnāvagamyate / gamyate cetaraistasya sadasattve na tānprati // 2270 //
śaktyaśaktyornarāṇāṃ tu bhedāttatrāvirodhitā / na hyanyo darśanasyāsti sambandhāddheturatra hi // 2271 //
evamevendriyaistulyaṃ vyavahāropalambhanam / yeṣāṃ syātte'vabudhyante tato'rthaṃ netare'ndhavat // 2272 //
sarveṣāmanabhijñānāṃ pūrvapūrvaprasiddhitaḥ / siddhaḥ sambandha ityevaṃ sambandhādirna vidyate // 2273 //
pratyuccāraṇanirvṛttirna yuktā vyavahārataḥ / sargādau na kriyā nāsti tādṛkkālo hi neṣyate // 2274 //
iṣyate hi jagatsarvaṃ na kadācidanīdṛśam / na mahāpralayo nāma jñāyate pāramārthikaḥ // 2275 //
rātrirvā pralayo nāma līnatvātsarvakarmaṇām / divasaḥ sṛṣṭisaṃjñaśca sarvaceṣṭā'tisarjanāt // 2276 //
deśotsādakulotsādarūpo vā pralayo bhavet / pralaye tu pramāṇaṃ naḥ sarvocchedātmake nahi // 2277 //
nacāluptasmṛtiḥ kaścitsṛṣṭisaṃhārakārakaḥ / īśvarādiḥ sthiro yukto yaḥ sambandhaṃ prakalpayet // 2278 //
nanvānupūrvyanityatvādanityo vācako bhavet / padaṃ vācakamiṣṭaṃ hi kramādhīnā ca tanmatiḥ // 2279 //
varṇāḥ sarvagatatvādvo na svataḥ kramavṛttayaḥ / anityadhvanikāryatvātkramasyāto vināśitā // 2280 //
puruṣādhīnatā cāsya tadvivakṣāvaśādbhavet / varṇānāṃ nityatā tena bhavatāṃ niṣphalā bhaveta // 2281 //
naca kramādvinā varṇā nirjñātāḥ pratipādakāḥ / kramasyaivaṃ padatvaṃ ca tasmādevaṃ prasajyate // 2282 //
padaṃ varṇātiriktaṃ tu yeṣāṃ syātkramavarjitam / teṣāmevārthavatyeṣā śabdanityatvakalpanā // 2283 //
na tāvadānupūrvasya padatvaṃ naḥ prasajyate / nahi vastvantarādhārametaddṛṣṭaṃ prakāśakam // 2284 //
dharmamātramidaṃ teṣāṃ na vastvantaramiṣyate / itthaṃ pratīyamānāḥ syurvarṇāścaivāvabodhakāḥ // 2285 //
naca kramasya kāryatvaṃ pūrvasiddhaparigrahāt / vaktā nahi kramaṃ kaścitsvātantryeṇa prapadyate // 2286 //
yathaivāsya parairuktastathaivainaṃ vivakṣati / paro'pyevamataścāsya sambandhavadanāditā // 2287 //
teneyaṃ vyavahārātsyādakauṭasthyepi nityatā / yatkrame pratiṣedhyā naḥ puruṣāṇāṃ svatantratā // 2288 //
varṇānāmapi na tvevamakauṭasthye'pi setsyati / nityeṣu satsu varṇeṣu vyavahārātkramodayaḥ // 2289 //
ghaṭādiracanā yadvannityeṣu paramāṇuṣu / tadabhāve hi nirmūlā racanā nāvadhāryate // 2290 //
pareṇoktānbravīmīti vivakṣā cedṛśī dhruvam / tathā ca nityatāpattirnacānyaccihnamasti vaḥ // 2291 //
jātyā yathā ghaṭādīnāṃ vyavahāropalakṣaṇam / tathaiva cānupūrvyāderjātidvāreṇa setsyati // 2292 //
tālvādijātayastāvatsarvapuṃsu vyavasthitāḥ / vaktā tāṃśca dhvanīṃstābhirupalakṣya nirasyati // 2293 //
teṣāṃ ca jātayo bhinnāḥ śabdābhivyaktihetavaḥ / yāvadvarṇaṃ pravartante vyaktayo vā tadanvitāḥ // 2294 //
tatra tālvādisaṃyogavibhāgakramapūrvakam / dhvanīnāmānupūrvyaṃ syājjātyā cobhayanityatā // 2295 //
yathaiva bhramaṇādīnāṃ bhāgā jātyādilakṣitāḥ / kramānuvṛttirevaṃ syāttālvādidhvanivarṇabhāk // 2296 //
vyaktīnāmeva vā saukṣmyājjātidharmāvadhāraṇam / tadvaśena ca varṇānāṃ vyāpitve'pi kramagrahaḥ // 2297 //
evaṃ dhvaniguṇātsarvānnityatvena vyavasthitān / varṇā anupatantaḥ syurarthabhedāvabodhinaḥ // 2298 //
ānupūrvī ca varṇānāṃ hrasvadīrghaplutāśca ye / kālasya pravibhāgāste jñāyante dhvanyupādhayaḥ // 2299 //
kālaścaiko vibhurnityaḥ pravibhakto'pi gamyate / varṇavatsarvabhāveṣu vyajyate kenacitkvacit // 2300 //
varṇeṣu vyajyamānasya tasya pratyāyanāṅgatā / anyatrāpi tu sadbhāvāttatsvarūpasya nityatā // 2301 //
tasmānna padadharmo'sti vināśī kaścidīdṛśaḥ / tena nityaṃ padaṃ siddhaṃ varṇanityatvavādinām // 2302 //
paradharme'pi cāṅgatvamuktamaśvajavādivat / nityatāyāṃ ca sarveṣāmarthāpattipramāṇatā // 2303 //
svavākyādivirodhaśca śabdānityatvasādhane / pratijñoccāryate sarvā sādhyārthapratipattaye // 2304 //
nacānityā bravītyeṣā svārthamityupapāditam / tenārthapratyayāpannānnityatvānnāśabādhanam // 2305 //
arthābhidhānasāmarthyamabhyupetya ca sādhayan / pūrvābhyupagatenāpi nāśitvaṃ bādhate pararaḥ // 2306 //
arthapratītisāmarthyaiḥ pratiśāstramupāśritaiḥ / āgamenāpi nāśitvaṃ bādhyate sarvavādinām // 2307 //
sarvalokaprasiddhyā ca bādhaḥ pūrvoktayā diśā / anumānavirodho'pi prāguktenaiva hetunā // 2308 //
śrotrajapratyabhijñānācchabdābhedāvasāyataḥ / pratyakṣeṇa viruddhatvaṃ prāgeva pratipāditam // 2309 //
vaktavyaṃ caiṣa kaḥ śabdo vināśitvena sādhyate / triguṇaḥ paudgalo vā'yamākāśasyāthavā guṇaḥ // 2310 //
varṇādanyo'tha nādātmā vāyurūpamavācatam / padavākyātmakaḥ sphoṭaḥ sārūpyānyanivarttane // 2311 //
eteṣāmastvanityatvaṃ nāsmākaṃ teṣu nityatā / aprasiddhaviśeṣatvamāśrayāsiddhahetutā // 2312 //
athāsmadiṣṭaḥ pakṣaḥ syātsvayametaddvayaṃ tava / śabdamātramathocyeta śabdatvaṃ vastathāsati // 2313 //
anityaṃ tacca sarveṣāṃ nityamiṣṭaṃ virudhyate / yatkiñcidiha sāmānyaṃ nityaṃ sarveṇa kalpyate // 2314 //
anityatvaṃ ca nāśitvaṃ yadyātyantikamucyate / tato'smānprati pakṣaḥ syādaprasiddhaviśeṣaṇaḥ // 2315 //
yathākathaṃcidiṣṭā cedanityavyapadeśyatā / anabhivyaktyavasthātaḥ sā'bhi vyaktyātmateṣyate // 2316 //
kevalaindriyakatve ca hetāvatra prakalpite / jātyā sādhitayedānīṃ vyabhicāraḥ pratīyate // 2317 //
asiddhe pakṣadharmatve yathaiva prativādinaḥ / na heturlabhyate tadvadanvayavyatirekayoḥ // 2318 //
tatra yadyapyasiddhā syājjātiḥ sādhanavādinaḥ / tāvattathā'pyahetutvaṃ yāvatsā na nirākṛtā // 2319 //
kāryā caindriyakatvādau kiṃvastviti nirūpaṇā / vyaktibhyo'nanyanānātvabhedābhedeṣu ca sphuṭā // 2320 //
tatrāsādhāraṇāsiddhasādhyahīnasapakṣatāḥ / vikalpitānusāreṇa vaktavyā vādyapekṣayā // 2321 //
prayatnānantaraṃ jñānaṃ kṛtakānityasādhanam / yattatrāpyastyanekāntaḥ kṣaṇikavyatirekibhiḥ // 2322 //
pratisaṅkhyā'pratisaṅkhyanirodhavyomabhistribhiḥ / buddhipūrvavināśe hi pratisaṅkhyānirodhadhīḥ // 2323 //
abuddhipūrvakasteṣāṃ nirodho'pratisaṅkhyayā / tau ca dvāvapyanāśitvādiṣṭāvakṛtakāvapi // 2324 //
āhuḥ svabhāvasiddhaṃ hi te vināśamahetukam / bhavati hyagnisambandhātkāṣṭhādaṅgārasantatiḥ // 2325 //
svābhāviko vināśastu jātimātrapratiṣṭhitaḥ / sūkṣmaḥ sadṛśasantānavṛtteranupalakṣitaḥ // 2326 //
yadā vilakṣaṇo hetuḥ patetsadṛśasantatau / vilakṣaṇena kāryeṇa sthūlo'bhivyajyate tadā // 2327 //
tenāsadṛśasantāno hetoḥ saṃjāyate yataḥ / tenaivākriyamāṇo'pi nāśo'bhivyajyate sphuṭaḥ // 2328 //
sa mudgaraprahārādiprayatnānantarīyakaḥ / yasmādakṛtako dṛṣṭo hetuḥ syādvyabhicāryataḥ // 2329 //
ākāśamapi nityaṃ sadyadā bhūmijalāvṛtam / vyajyate tadapohena svananotseca nādibhiḥ // 2330 //
prayatnānantaraṃ jñānaṃ yadā tatrāpi dṛśyate / tenānaikāntiko heturyaduktaṃ tatra darśanam // 2331 //
sapakṣo'pi vikalpo'tra śrutyarthe sādhyahīnatā / vyaktilakṣaṇapakṣe'pi jātyanyānanyakalpanā // 2332 //
anyatve dharmyasiddherno'nanyatvepi parānprati / aviśeṣe'pi nānityaṃ na nityaṃ vastu tanmama // 2333 //
aṃśo hyetasya jātyākhyo nityo dhvaṃsītaro mataḥ / śabalākāramekaṃ hi vastu prākpratipāditam // 2334 //
anityatā vikalpyaivaṃ nāśaścetsādhyahīnatā / mamānyasyāṃ tu bhavatāmityeṣā dūṣaṇoktidik // 2335 //
padārthapadasambandhanityatve sādhite'pi vā / naiva veda pramāṇatvaṃ vākyārthaṃ prati sidhyati // 2336 //
samayātpuruṣāṇāṃ hi guṇavṛddhyādivanmatiḥ / niṣkāraṇo'pi sannartho yājñikaiḥ parikalpitaḥ // 2337 //
apicāsya kathāvattu saṅghātātpauruṣeyatā / nacāptaḥ puruṣo vāsti tena vedāpramāṇatā // 2338 //
sambandhākaraṇanyāyādvaktavyā vākyanityatā / dṛṣṭārthavyavahāratvādvṛddhyādau sambhavedapi // 2339 //
matiḥ sāmayikī vede na tveṣā yujyate yataḥ / svargayāgādisambandhaḥ kena dṛṣṭo hyatīndriyaḥ // 2340 //
nacānarthakatā tasya tadarthapratyayodayāt / saṅghātatvasya vaktavyamīdṛśaṃ pratisādhanam // 2341 //
vedasyādhyayanaṃ sarvaṃ gurvadhyayanapūrvakam / vedādhyayanavācyatvādadhunādhyayanaṃ yathā // 2342 //
bhārate'pi bhavedevaṃ kartṛsmṛtyā tu bādhyate / vede tu tatsmṛtiryāpi sā'rthavādanibandhanā // 2343 //
atītānāgatau kālau vedakāraviyoginau / kālatvāttadyathā kālo varttamānaḥ samīkṣyate // 2344 //
brahmādayo na vidyānāṃ karttāra iti gamyatām / puruṣatvādihetubhyastadyathā prākṛtā narāḥ // 2345 //
tataśca gamyatāṃ vyaktamamṛṣā vaidikaṃ vacaḥ / svārthe vakranapekṣatvātpadārthe padabuddhivat // 2346 //
tatkṛtaḥ pratyayaḥ samyagyadayaṃ nityavākyajaḥ / vākyasvarūpaviṣayapratyayastadbhavo yathā // 2347 //
codanāvākyajanitapratyayasya pramāṇatā / āptavākyasamudbhūtapratyayasyeva siddhyati // 2348 //
yato'yaṃ pratyayastāvadanāptākṛtavākyajaḥ / kālāvasthādibhede'pi visaṃvādo'sya nāsti yat // 2349 //
pramāṇe'va sthite vede śiṣyācāryaparamparā / anādiḥ kalpyamānā'pi nirdoṣatvāya kalpate // 2350 //
tasmādālokavadvede sarvalaukikacakṣuṣi / ulūkavatpratīghātaḥ kilānyeṣāmadharmajaḥ // 2351 //
sarvametaddvijātīnāṃ mithyāmānavijṛmbhitam / ghuṇākṣaravadāpannaṃ sūktaṃ naiṣāṃ hi kiñcana // 2352 //
kartaryasatyapi hyeṣā naiva satyārthatāṃ vrajet / taddhetuguṇavaikalyāddoṣābhāve mṛṣārthavat // 2353 //
guṇāḥ santi na santīti pauruṣeyeṣu śaṅkyate / ānarthakyamataḥ prāptaṃ guṇāśaṅkaiva nāsti naḥ // 2354 //
ataḥ satyatvamithyātvahetūnāṃ naca saṃśrayāt / prajñādayā'kṛpādīnāmabhāvānnāsti taddvayam // 2355 //
ānarthyakyamataḥ prāptaṃ ṣaḍapūpādivākyavat / arthāścetsampratīyante kriyākārakayoginaḥ // 2356 //
eṣā syātpuruṣākhyānādurvaśīcaritādivat / pratipattiratādarthye'pyasya prakṛtitastava // 2357 //
doṣābhāve'pi satyatvaṃ na siddhyatyanyabhāvataḥ / ānarthakyākhyamapyasti tasmādrāśyantaraṃ param // 2358 //
atha satyārthavijñānajanmaśaktaḥ svataḥ sthitaḥ / vedo naranirāśaṃsaḥ satyārthoyamato mataḥ // 2359 //
yadyevaṃ sarvadā jñānaṃ nairantaryeṇa tadbhavet / sadā'vasthitahetutvāttadyathābhimate kṣaṇe // 2360 //
ekavijñānakāle vā tajjanyaṃ sakalaṃ bhavet / śaktaṃ hetutayā yadvattadvijñānaṃ vivakṣitam // 2361 //
tataḥ paramato jñānajanmaśaktiparikṣayāt / na nityaḥ syādayaṃ vedaḥ śaktau vā dhīḥ punarbhavet // 2362 //
athāpi sahakārīṇi vyākhyādīni vyapekṣate / teṣāṃ ca kramasadbhāvāttadvijñānaṃ kramīṣyate // 2363 //
naivaṃ tasya hi śaktasya vyapekṣā kīdṛśī bhavet / tadyogātsa samarthaścennityatāśeha kā tava // 2364 //
prāgaśaktaḥ samarthaśca yadi taiḥ kriyate punaḥ / prasaktaḥ pauruṣeyo'yaṃ jñānāṅgaṃ hi narāśrayāt // 2365 //
nahi tāvatsthito'pyeṣa jñānaṃ vedaḥ karoti naḥ / yāvanna puruṣaireva dīpabhūtaiḥ prakāśitaḥ // 2366 //
tataścāpauruṣeyatvaṃ bhūtārthajñānakāraṇam / na kalpyaṃ jñānametaddhi puṃvyākhyānātpravarttate // 2367 //
satyapyeṣā nirarthā'to vedasyāpauruṣeyatā / yadiṣṭaṃ phalamasyā hi jñānaṃ tatpuruṣāśritam // 2368 //
śaktaścetsarvadaivāyaṃ tatkimanyadapekṣate / śaktaikahetubhāve tu jñānaṃ syādeva tena vaḥ // 2369 //
svatantrāḥ puruṣāśceha vede vyākhyāṃ yathāruci / kurvāṇāḥ pratibaddhuṃ te śakyante naiva kenacit // 2370 //
mohamānādibhirdoṣairato'mī viplutāḥ śruteḥ / viparītāmapi vyākhyāṃ kuryurityabhiśaṅkyate // 2371 //
nacāntīndriyadṛkteṣāmiṣṭa eko'pi mānavaḥ / svargayāgādisambandhajñānaṃ naiva hyacodanam // 2372 //
yasmādatīndriyārthānāṃ draṣṭā sākṣānna cāsti vaḥ / vacanena hi nityena yaḥ paśyati sa paśyati // 2373 //
vedo naraṃ nirāśaṃso brūte'rthaṃ na sadā svataḥ / andhāttayaṣṭitulyāṃ tu puṃvyākhyāṃ samapekṣate // 2374 //
sa tayā kṛṣyamāṇaśca kuvartmanyapi sampatet / tato nālokavadvedaścakṣurbhūtaśca yujyate // 2375 //
svatantrasya ca vijñānajanakatve sati sphuṭam / prāmāṇyamapi naivāsya sambhāvyaṃ puruṣekṣaṇāt // 2376 //
yathārthabodhahetutvātprāmāṇyaṃ hyavakalpate / puṃvyākhyāpekṣaṇe cāsya na sādhvī mānakalpanā // 2377 //
itthaṃ māne'sthite vede śiṣyācāryaparamparā / anādiḥ kalpyamānā'pi nādoṣatvāya yujyate // 2378 //
yasmādeko'pi tanmadhye naivātīndriyadṛgmataḥ / anādiḥ kalpitā'pyeṣā tasmādandhaparamparā // 2379 //
andhenāndhaḥ samākṛṣṭaḥ samyagvartma prapadyate / dhruvaṃ naiva tathā'pyasyā viphalā'nādikalpanā // 2380 //
parato vedatattvajñā manuvyāsādayo'pi ca / tairevāracito nāyamartha ityatra na pramā // 2381 //
satyārthanityasambandhamātrātprāmāṇyamastu vā / atīndriyaṃ tu taṃ yogaṃ naiva kaścidvyavasyati // 2382 //
atīndriyā yataste'rthāstatstho yogo'pyatīndriyaḥ / anatyakṣadṛśaḥ sarve narāścaite svatassadā // 2383 //
ayaṃ mamārthasambandha ityāha ca na sā śrutiḥ / naraklṛpto'rthayogastu pauruṣeyānna bhidyate // 2384 //
tadyathā pauruṣeyasya śaṅkyate viparītatā / narairutprekṣitasyāpi sā śaṅkyaiva na kiṃ bhavet // 2385 //
māne sthite'pi vede'taḥ śiṣyācāryaparamparā / anādiḥ kalpitā'pyeṣā saṃjātā'ndhaparamparā // 2386 //
nanvārekādinirmuktā svargādau jāyate matiḥ / agnihotrādivacaso niṣkampādhyakṣabuddhivat // 2387 //
nāvalambeta tāṃ kurvankathaṃ vedaḥ pramāṇatām / na hyato vacanādarthaṃ saṃdigdhaṃ vetti kaścana // 2388 //
naivaṃ saṃśayasaṃjāterviparītānyavākyavat / prekṣāvanto hi naiteṣāṃ bhedaṃ paśyanti kañcana // 2389 //
nātīndriye hi yujyete sadasattāviniścayau / niścayo vedavākyāccedanyādṛgna kimanyataḥ // 2390 //
śrotriyāṇāṃ tu niṣkampā buddhireṣopajāyate / śraddhāvivaśabuddhīnāṃ sā'nyeṣāmanyataḥ samā // 2391 //
tathāhi saugatādīnāṃ dhīrakampopajāyate / apāyāduḥkhasambhūtiryāgātprāṇivadhānvitāt // 2392 //
asyāśca na dhiyaḥ kācidbādhā samprati dṛśyate / kvacitkadācicchaṅkyā cedvedavākye'pi sā samā // 2393 //
narecchādhīnasaṅketanirapekṣo yadi svayam / vedaḥ prakāśayetsvārthaṃ pramāṇaṃ yujyate tadā // 2394 //
tadā hi mohamānādidoṣopaplutabuddhibhiḥ / anyathā''khyāyamāno pi nijamarthaṃ na muñcati // 2395 //
yasmāttadviṣayāmeva dhiyamutpādayatyaram / na tviṣṭaṃ puruṣairarthamaparaṃ dyotayatyayam // 2396 //
narecchāyāstvapekṣāyāṃ pauruṣeyānna bhidyate / dyotanaṃ hi tadāyattaṃ viparyastā'pi sā bhavet // 2397 //
apicāpauruṣeyasya yathā prākṛtamiṣyate / satyārthatvamasatyatvamevamāśaṅkyate na kim // 2398 //
svataḥ satyārthabodhasya hetutvātsatyatā'sya hi / evaṃ mithyātvabodhe'pi hetutvaṃ śaṅkyate svataḥ // 2399 //
kiṃca vedapramāṇatve nirbandho yadi vo dhruvam / nirdoṣakartṛkatvādau tadā yatno vidhīyatām // 2400 //
nirdoṣeṇa hi kartrā'yaṃ kṛto'doṣaiḥ prakāśakaiḥ / dyotamānaśca loke'sminbhūtārthajñānasādhanaḥ // 2401 //
prajñākṛpādiyuktānāṃ tathāhi suviniścitāḥ / pauruṣeyyo'pi sadvāco yathārthajñānahetavaḥ // 2402 //
na narākṛtamityeva yathārthajñānakāri tu / dṛṣṭā hi dāvavahnyādermithyājñāne'pi hetutā // 2403 //
raktaṃ nīlasarojaṃ hi vahnyāloke satīṣyate / vahnyādiḥ kṛtakatvāccenna heturupapadyate // 2404 //
kiṃ vaikṛtakatā'rthānāṃ mithyājñānanibandhanam / evaṃ hi naiva dhūmo'gneryathāvaddyotakaṃ bhavet // 2405 //
evaṃcāpauruṣeyo'pi samyagjñāne nibandhanam / vedaḥ santiṣṭhate naiva tadvṛthaivāsya kalpanā // 2406 //
tataścāpauruṣeyatvavyaktinityatvasādhanam / nityaśabdārthayogaśca vyartha evopavarṇitaḥ // 2407 //
tasmin satyapi naivāsya yathārthajñānahetutā / upagamyata ityuktaṃ vyāsataḥ samanantaram // 2408 //
tenaivaitatpratikṣepe nāsmākaṃ gururādaraḥ / aprastutopayogasya ko hi kuryānniṣedhanam // 2409 //
yathārthajñānahetutvaṃ śruteḥ prakṛtamatra hi / na narākaraṇe'pyetatsiddhyatīti ca sādhitam // 2410 //
āhopuruṣikā yā'tra saṃkṣiptaṃ kiṃciducyate / visaranti yathā'nena gatayaḥ sūkṣmadhīdṛśām // 2411 //
pramāṇānāṃ nivṛttyā'pi na prameyaṃ nivarttate / yasmādvyāpakahetutvaṃ teṣāṃ tatra na vidyate // 2412 //
tatpañcabhiragamyo'pi nābhāvo'syāva gamyate / karttā śruteravijñātakartṛkākhyāyikādivat // 2413 //
athāpi sārthakatvena vibhaktārthatayā'pi vā / teṣāṃ karttā'numīyeta śruterapi tathā na kim // 2414 //
sarvasattvairagamyatvaṃ saṃdigdhaṃ tu kadācana / kenacitko'pi mānena vettītyapi hi śaṅkyate // 2415 //
yanna tribhuvanāntasthāḥ sarve prāṇabhṛtaḥ sphuṭam / sarvātmanā'paricchinnāḥ suniścetumimaṃ kṣamāḥ // 2416 //
svayaṃ tvagamyamānatvaṃ vyabhicāri tathāhi te / puruṣāntarasaṃkalpaistadabhāvo na niścitaḥ // 2417 //
adhyetāraśca vedānāṃ karttāro'dhyakṣato matāḥ / nahi te vyañjakā yuktā nityānāṃ vyaktyasambhavāt // 2418 //
upalabhyasvabhāvānāṃ tadvyāpāre samudbhavaḥ / teṣāṃ prāgapi sadbhāve upalabdhiḥ prasajyate // 2419 //
tatkāryavyavahārādiyogyo vedo'vasīyate / tadvyāpāre'sya sadbhāvādbījāderaṅkurādivat // 2420 //
vyañjanakramarūpatvānnāṭakākhyāyikādivat / vedānāṃ pauruṣeyatvamanumā'pyavagacchati // 2421 //
anyathā kramarūpatvaṃ nityatvādvyāptitaśca na / nābhivyaktikramaścāsti nityatve vyaktyayogataḥ // 2422 //
āgamasyopamāyāśca sārthāpatteḥ pramāṇatā / niṣiddhā prāktatastāsāmupanyāso na yujyate // 2423 //
aprāmāṇyanivṛttyarthā vedasyāpauruṣeyatā / yeṣṭā sā'pica vastutvātsādhanīyaiva sādhanaiḥ // 2424 //
śruteḥ svatantrateṣṭā hi puṃvyāpārānapekṣaṇāt / sā ca vastugato dharmo vastvātmā vā tathāvidhaḥ // 2425 //
bhāvapakṣaprasiddhyarthamucyate yacca sādhanam / nirākṛte'pi te tasminnābhāvaḥ siddhyati svayam // 2426 //
tadbhāvasādhane'pyaste na syāttadbhāvaniścayaḥ / tadbhāvavinivṛttestu tanmātrānnāsti niścayaḥ // 2427 //
nivṛttāvapi mānānāmarthābhāvāprasiddhitaḥ / tenaitāvadbhavennāsti pakṣasiddhirdvayorapi // 2428 //
nāmūrttatvādyathā śabdaḥ sukhādau vyabhicārataḥ / ityukte'pi na śabdasya vināśitvaṃ prasiddhyati // 2429 //
tatpūrvāparayoḥ koṭyoryaduktaṃ sādhanaṃ paraiḥ / tannirākaraṇe'pyete'kṛtārthā vedavādinaḥ // 2430 //
akṛtatvāvināśābhyāṃ nityatvaṃ cedvivakṣitam / niṣedhamātrarūpābhyāṃ nirupākhye'pi tatsamam // 2431 //
ato gaganarājīva nityatā'sti na vāstavī / yathā tathaiva vede'pi tatprāmāṇyaṃ na siddhyati // 2432 //
kṛtakatvavināśitvaniṣedho'pi na siddhyati / sādhane'sta iti proktaṃ tannityatvaṃ na siddhyati // 2433 //
paryudāsātmakābhyāṃ cennābhyāṃ nityatvamiṣyate / tau tadbhāvātmakatvena vyapekṣete svasādhanam // 2434 //
nityatvaṃ vasturūpaṃ yattadasādhayatāṃ na tat / svayaṃ bhavati tatsiddhiḥ pūrvapakṣadvaye hate // 2435 //
viniścitatrirūpaṃ ca sādhanaṃ yatprakāśitam / niṣedhaḥ śakyate tasya tvatpitrā'pi na jātucit // 2436 //
na hi śīryata ityukto vede yaḥ puruṣo'sya ca / bādhā'numānataḥ spaṣṭā nairātmye pratipāditā // 2437 //
jātyādyanyadapi proktaṃ bādhitaṃ tatra sādhitam / jñāpitapratibandhā ca sā'numā prākprabādhikā // 2438 //
tasyā vastunibaddhāyāḥ ko bādhāṃ maṃsyate jaḍaḥ / śabdamātreṇa tucchena tadbhāvinyā'thavā dhiyā // 2439 //
puṃvākyādapi vijñānaṃ yatpravṛttamatīndriye / tasyāpyadhyakṣatulyatvaṃ kasmādabhimataṃ na vaḥ // 2440 //
dṛṣṭāntanirapekṣatvāddoṣābhāvo'pyadṛṣṭitaḥ / tasyāpyastyeva bādhā cecchaṅkyate'sya narāśrayāt // 2441 //
yadyevaṃ vaidike'pyeṣā na śaṅkā vinivarttate / mithyāvabodhahetutvaṃ tasya hi prākṛtaṃ bhavet // 2442 //
mamāpramāṇamityevaṃ śabdo'rthaṃ bodhayannapi / nāro'sau dveṣamātreṇa śakyo vaktuṃ na sādhunā // 2443 //
ityatyakṣeṣu sarvo'pi śabdastulyabalābalaḥ / ekatraivānurāgo'yaṃ tadvaḥ keneha hetunā // 2444 //
anantaroditaṃ nyāyaṃ vedāprāmāṇyakāraṇam / prājñā jalpanti tenāmī bhaveyuḥ satyavādinaḥ // 2445 //
mithyānurāgasaṃjātavedādhyānajaḍīkṛtaiḥ / mithyātvaheturajñāta iti citraṃ na kiṃcana // 2446 //
nahi mātṛvivāhādau doṣaḥ kaścidapīkṣyate / pārasīkādibhirdhūrtaistadācāraparaiḥ sadā // 2447 //
pratyakṣapratyabhijñā tu prāgeva vinivāritā / bhrānteḥ sakalpanatvācca nāto nityatvaniścayaḥ // 2448 //
vyāvarttamānarūpaśca bhūyasā pratyayo dhvanau / śukasya vyāhṛtaṃ cedaṃ śārikāyā itīkṣaṇāt // 2449 //
so'yaṃ vyañjakabhedāccedvakṣyāmo vyaktyapākriyām / asmādeva ca te nyāyātsarvamekamidaṃ bhavet // 2450 //
tato na vyañjakaṃ kiṃcidvyaṅgyaṃ kiñcinna vā bhavet / ekasminnavibhakte hi vyāhatā bhedakalpanā // 2451 //
pauruṣeyā ime śabdā ete cānarakartṛkāḥ / vyavasthaiṣā'pi vo na syātpratyabhijñopajīvinī // 2452 //
kecidekakramā eva vyañjakakramasaṃsthiteḥ / iṣṭā apauruṣeyāste niyatakramayoginaḥ // 2453 //
nanvayaṃ pauruṣo dharmastālvādivyañjakakramaḥ / tasmātkadācittasyāpi sambhāvyetaviparyayaḥ // 2454 //
tejastvādi ca sāmānyaṃ vistareṇa nirākṛtam / tatrātaḥ pratyabhijñeyaṃ sāmānyaṃ nityameva na // 2455 //
varṇeṣu śakyate ceyaṃ pratyabhijñā vināśiṣu / sāmānyaṃ pratyabhijñeyaṃ mataṃ yeṣāṃ viśeṣataḥ // 2456 //
bhedabuddhistu yatrāṃśe drutamandādike bhavet / tatra na pratyabhijñānaṃ bhave ......... // 2457 //
śabdaikatvaprasiddhyarthaṃ prayukteṣu tu hetuṣu / vijātīyāvirodhitvātpratibandho na siddhyati // 2458 //
dhūmasāmānyabhāgo'pi naiva ......... / ............... siddhasādhanam // 2459 //
gāderapyekatāpattau jātyeṣṭaṃ siddhasādhanam / atadrūpaparāvṛttirabhinnā kalpitaiva hi // 2460 //
vyaktīnāmekatāpattāvanaikāntikatā bhavet / prati prayogamākṣādyairvarṇabhedaviniścayāt // 2461 //
yanmanojñāmanojñādibhedaḥ pratyakṣato gataḥ / buddhīnāṃ kramabhāvitvādbhedaḥ siddhaḥ kumārivat // 2462 //
deśakālādibhinnā hi gośabdavyaktibuddhayaḥ / naikārthā bhinnanirbhāsādrasarūpādivṛddhivat // 2463 //
ṣaḍjādibhedanirbhāsaḥ pratyakṣeṇa hi niścitaḥ / naca vyañjakava.........tadabhidhāsyate // 2464 //
hyastanādyatanāḥ sarve gośabdapratyayā ime / naikārthāḥ kramasambhūte rūpagandhādibuddhivat // 2465 //
anyathā sarvabuddhīnāmekālambanatā bhavet / kramabhāvavirodhaśca śaktakāraṇasannidheḥ // 2466 //
prakṛtyaiva padārthānāmekapratyavamarśane / bhede'pi śaktiniyamaḥ purastātpratipāditaḥ // 2467 //
......pratyavamarṣācca śabdaikatvādayo'pi na / lokaḥ prayogabhūyastvaṃ śabdasyaikasya manyate // 2468 //
anekavyaktiniṣṭhatvātsambandha upapadyate / tasmātsārvatriko naiko vyaktīnāṃ hyekatāṃ gataḥ // 2469 //
vastutastu na sambandhaḥ śabdasyārthena vidyate / bhedāttasmādanutpatterbhrāntairāropitastataḥ // 2470 //
tathāhi vistareṇaiṣā prāgeva pratipāditā / śabdārthasaṃsthitiḥ sarvā viplutā vyāptyasambhavāt // 2471 //
gotvaṃ nityamapāstaṃ ca sambandho'pi ca kalpitaḥ / aṇvākāśādyapi ca kṣiptaṃ hetūdāharaṇe na tat // 2472 //
niṣkṛṣṭagotvavācitvaṃ cireṇa pratipadyatām / ekarūpatayā bhrāntairjanairadhyavasāyataḥ // 2473 //
bhāvataḥ kṣaṇikatvāttu tāvatkālamapi sthiraḥ / naivāyamiti kiṃ tasya sthitiḥ paścādapīṣyate // 2474 //
ghaṭādāvapi naivāsti kiṃcinnāśasya kāraṇam / itīdamapi nirdiṣṭaṃ tatkva śabde bhaviṣyati // 2475 //
viplave pratyabhijñāyāḥ purastādupapāditaḥ / deśakālaprayoktṝṇāṃ bhedāddharmo vibhidyate // 2476 //
ṣaḍjaṛṣabhagāndhārapañcamādiprabhedataḥ / pratyakṣato hi vijñātā gavyaktiraparā sphuṭā // 2477 //
naca vyañjakabhedena yuktaiṣā bhedasaṃsthitiḥ / vyaktirnityeṣu nāstīti purastādabhidhāsyate // 2478 //
gakāravyatiriktaṃ ca sāmānyaṃ gatvamiṣyate / vāstavaṃ na prayoge'to durvārā siddhasādhyatā // 2479 //
anyāpohātmakasyāpi na gatvasya samāśrayaḥ / itthameveti cennaivamāśrayāsiddhatāptitaḥ // 2480 //
agakāraparāvṛttagavarṇābhāvato bhavet / gānyabuddhyanirūpyatvaṃ kasya dharmo hi dharmiṇaḥ // 2481 //
vāstavī cānumā sarvā dvayasiddhamapekṣate / dṛṣṭāntādi tatastena dṛṣṭānto dharmyasiddhibhāk // 2482 //
sarvaścāyaṃ prayatnaste gakāraikatvasiddhaye / tatra pratyakṣabādhā ca durnivāroditā tava // 2483 //
hyastanādyatanādyāśca gavarṇapratyayā ime / kramabhāvena naikārthā rasarūpādibuddhivat // 2484 //
ato na dvayasiddho'yameko varṇaḥ sadā sthitaḥ / apohakalpitasyaiva nityatvaṃ tvasya kalpitam // 2485 //
śabdopalambhavelāyāṃ karṇaparyantavarttinaḥ / na vāyavo'vagamyante śrotrasaṃskārakāriṇaḥ // 2486 //
nādena saṃskṛtācchrotrādyadā śabdaḥ pratīyate / tadupaśleṣatastasya bodho'dhyakṣeṇa bādhyate // 2487 //
tiktapītādirūpeṇa pravṛttaṃ madhurādiṣu / jñānaṃ nirviṣayaṃ yadvacchabdajñānaṃ yathā bhavet // 2488 //
drutamadhyādibhedāddhi nānyaḥ śabdo'vabhāsate / atadrūpe ca tādrūpyajñānaṃ nāviṣayaṃ katham // 2489 //
anyathā ca tamevārthaṃ vettīti vyāhataṃ vacaḥ / anyākārasya saṃvittau sa hyartho viditaḥ katham // 2490 //
nirākāre hi vijñāne bāhyākāraḥ sa te dhruvam / bāhyaśca na tadātmeti kimasau vidyate tathā // 2491 //
sākārajñānapakṣe'pi bāhyākārānurūpataḥ / jñāne narbhāsasaṃbhūtāvartho vidita ucyate // 2492 //
iha bāhyānurūpeṇa na tu jñānaṃ pravarttate / tasmānnirviṣayaṃ sarvaṃ bhrāntaṃ cittamiti sthitam // 2493 //
naca vyañjakasadbhāvo yukto nitye viśeṣataḥ / tatsaṃskārānurūpeṇa nāto bhinnā dhiyo dhvanau // 2494 //
ghaṭādigrahaṇārthaṃ hi yathā śaktiṃniyacchati / netredīpastathā śrotre dhvaniḥ śabdopalabdhaye // 2495 //
śrotropalabdhau yogyaścecchabdaḥ prakṛtisaṃsthitaḥ / asaṃskṛte'pi tacchrotre kimarthaṃ nopalabhyate // 2496 //
yogyakāraṇasadbhāvādbhavedevopalambhanam / saṃskṛtaśrotrasadbhāvavelāyāmiva tasya tat // 2497 //
nopalabdhau sa yogyaścetpaścādapi kathaṃ bhavet / bhāve ca yogyatāyogī śabdo jāto'paro bhavet // 2498 //
atha paścādapi jñānaṃ naiva tadbalabhāvi tat / saṃskṛtaśravaṇādibhyastasyotpādastu varṇyate // 2499 //
śabdasyāgrāhyataivaṃ syāttasminnanupayogataḥ / tasya naivaṃ rasādibhyo viśeṣaḥ kaścanāsti hi // 2500 //
śabdabodhasvabhāvaṃ vā janitaṃ nāma tairidam / jñānaṃ śabdanirāśaṃsaiḥ saṃskṛtaśravaṇādibhiḥ // 2501 //
tajjñānajñeyarūpo yaṃ yayā'pi tvanuvarttate / śabda ityanuvṛttiḥ syādvijñānasyāpi tasya te // 2502 //
anyathā hyanuvṛttaṃ na jñānaṃ sa tvanuvarttate / tajjñeyaḥ śabda ityevaṃ parā syādvyāhatistava // 2503 //
jñānajñeyasvabhāvau tau baddhau śṛṅakhalayeva hi / ekabhāve dvitīyasya prāptiravyabhicārataḥ // 2504 //
saṃskṛtaśravaṇotpādyajñānasambaddha eva hi / śrotrāsaṃskaraṇe'pīti jñānamākṣipyate sphuṭam // 2505 //
tajjñeyātmā na śabdaścedatadātmarasādivat / na tadbodhasvabhāvaṃ yacchrotrajñānaṃ tathāsati // 2506 //
ko vā jñānasya sambandhaḥ śabdena yata iṣyate / tacchabdabodharūpaṃ hi na tādātmyaṃ vibhedataḥ // 2507 //
naca tasya tadutpattiḥ śabdasyājanakatvataḥ / tadutpattau tu niyamātsā sadābhāvinī bhavet // 2508 //
evaṃ tadviṣayaṃ jñānaṃ sadotpadyeta vā navā / ityekānte sthite vyarthā śrotrasaṃskārakalpanā // 2509 //
kādācitke hi saṃskāre satyeva jñānasambhavaḥ / kādāciditi śobheta saṃskāraparikalpanā // 2510 //
jñānakāryāvaseyaśca saṃskāraḥ śaktilakṣaṇaḥ / tacca jñānaṃ sadābhāvi yadi vā bhāvi sarvadā // 2511 //
kādācitkaṃ kathaṃ nāma saṃskāraṃ tasya sūcayet / uttaraṃ śrotrasaṃskārānnātaḥ sādhu prakāśitam // 2512 //
śaktirādhīyate śrotre yadi vā'vyatirekiṇī / vyomno diśo vā nityatvaṃ tato hīyeta janmataḥ // 2513 //
bhāvāccāvyatiriktatvānnityatvaṃ saṃskṛterapi / prāpnoti tena vastūnāṃ vijñānaṃ sarvadā bhavet // 2514 //
vyatireke tu tasyeti sambandho nopapadyate / śrotrasyākārakatvaṃ ca śakterjñānasamudbhavāt // 2515 //
bhedābhedavinirmuktaṃ vyastaṃ pakṣāntaraṃ tataḥ / uttaraṃ śrotrasaṃskārādasaṃskṛtatayocyate // 2516 //
etenaiva niṣeddhavyā viṣayobhayasaṃskṛtiḥ / tasmānnityeṣvabhivyaktiḥ sarvathā'pi nirāspadā // 2517 //
tataśca vyaktimāśritya dīrghahrasvakramādayaḥ / ye kecitpravibhajyante te'pi sarve nirāspadāḥ // 2518 //
aprāptimātrasāmye'pi na sarvasya graho yathā / ayaskāntena lohasya sāmarthyaniyamasthiteḥ // 2519 //
ayaskāntaprabhāprāptyā tatrāpyākarṣaṇaṃ yadi / nanu prabhā na dṛśyeyaṃ kathamastīti gamyate // 2520 //
kasmādāptaṃ na kāṣṭhādi sā samākarṣati prabhā / tacchaktiniyatatvāccedaprāptāvapi tatsamam // 2521 //
dūramadhyasamīpasthairakrameṇaive gamyate / prayogānantaraṃ tatra sarveṣāṃ jñānajātitaḥ // 2522 //
dūrāsannādibhedena spaṣṭāspaṣṭaṃ yathekṣyate / rūpaṃ tathaiva śabde'pi tīvramandādividbhavet // 2523 //
bhinnābhānāṃ matīnāṃ cedekālambanatā katham / tulyaṃ rūpadhiyāmetaccodyaṃ bāhyārthavādinām // 2524 //
prāptigrahaṇapakṣe tu karṇābhyantarapakṣavat / na vicchinna iti jñānaṃ meghaśabdādike bhavet // 2525 //
tadvicchinna iti jñānajanakatvādyathā manaḥ / śrotramaprāpyakāri syānnānyathaivaṃ tvagādivat // 2526 //
mano'pi prāpyakārīti ye prāhuḥ kṣaṇamātrataḥ / vidurataradeśasthaṃ cetasteṣāṃ na yujyate // 2527 //
yattu bāhyendriyatvādi prāpyakāritvasādhanam / anyadharmavijātīyādvirodhādvyabhicāri tat // 2528 //
vyastāḥ pūrvaṃ ca saṃyogavibhāgavyatirekiṇaḥ / vāyorakṣaṇikatvācca yuktā nāvyatirekiṇaḥ // 2529 //
ataevāviśeṣatvādgatirnāsyopapadyate / vegābhāvādato nāsau yāvadvegaṃ pratiṣṭhate // 2530 //
karṇavyomani saṃprāptaḥ śaktiṃ śrotre karoti cet / tatkaśāghātavatkasmācchabdavittau na tadgatiḥ // 2531 //
śabdāvadhānametasya pratibadhnāti vedanām / ityayuktaṃ kaśāghātavātāntaravidastathā // 2532 //
lāghavātkramabhāve'pi yugapadbhrāntirityadaḥ / na kiṃcitsarvathā'pyasminvāyoranupalambhanāt // 2533 //
athāpyatīndriyo vāyuḥ kāṇādairiva varṇyate / yuṣmābhirapi tadbhāṣye spṛṣṭyāptistatra kiṃkṛtā // 2534 //
astu vā'tīndriyo vāyustattadyogigatasya tu / uṣṇaśītetarasya syātspraṣṭavyasya vidanyavat // 2535 //
athāpi karṇaśaṣkulyā tasyāyogānna cenmatiḥ / karṇavyomani saṃprāpta ityetannu kathaṃ matam // 2536 //
tasmācchrotriyadṛṣṭeyaṃ kalpanā nirnibandhanā / viduṣāṃ prītaye neti śrotriyeṣveva rājate // 2537 //
ye niraṃśaṃ nabhaḥ prāhustānprati prāgudīritāḥ / doṣo jñeyā niraṃśaikadikchrotra'tvepi te samāḥ // 2538 //
ekavyāpinabhaḥpakṣe vibhāgo na prakalpyate / saṃskṛtāśrayamanyaccetyekameva hi tannabhaḥ // 2539 //
ekavyomātmakaṃ śrotraṃ nāstyasaṃskṛtaśaṣkuli / ato'dhiṣṭhānabhedena saṃskāraniyamo'sthitaḥ // 2540 //
tenaikasminnadhiṣṭhāne labdhasaṃskāramindriyam / bodhakaṃ sarvadeśeṣu vijñānotpattiriṣyatām // 2541 //
puṃsāṃ dehapradeśeṣu vijñānotpattiriṣyatām / kintu pradhānavaideśyamekatvānnabhaso na te // 2542 //
niṣpradeśo'pi cātmā naḥ kārtsnyena ca vidannapi / śarīra eva gṛhṇātītyevamukte'pi duṣyati // 2543 //
bādhiryādyavyavasthānametenaiva ca hetunā / tadevābhogyamanyasya nāviśeṣāddhi yujyate // 2544 //
atyaktapūrvarūpaṃ hi viśeṣānudaye sati / kathaṃ nāma bhavecchrotramabhogyamaparasya te // 2545 //
nityatvādanapekṣatvāddharmādharbhāvaśīkṛtam / sadaiva ca nabhaḥśrotraṃ sarvābhogyaṃ prasajyate // 2546 //
dharmādharmopakāryaṃ hi nabho naiva kadācana / nityatvātkāryatābhāve cāsya keyaṃ vaśīkriyā // 2547 //
mantrauṣadhādiśaktyā ca punarbhogyaṃ kathaṃ bhavet / nityatvānnahi tattebhyo viśeṣaṃ pratipadyate // 2548 //
adhiṣṭhāne tvanitye'pi kṣaṇikānityatā na cet / tadātmātiśayāyogādbādhiryādi na yujyate // 2549 //
astu vā'tiśayastasmin vyomni tveṣa na vidyate / nacādhiṣṭhānasambandhānnityatvādanapekṣaṇāt // 2550 //
atastaddvārako'pyatra bādhiryādi na yujyate / nabhaso bhāgavattve'pi nityatāyāmidaṃ samam // 2551 //
tatraiva bhavato'pyevaṃ svāmitvādapakarṣaṇam / na yuktaṃ yadi tasyāpi kṣaṇikatvaṃ samasti na // 2552 //
ko hi tasyāḥ samutpannaḥ paścādatiśayo yataḥ / svāmitvādapakṛṣṭo'sau na bhogaṃ punarāpnuyāt // 2553 //
yadā ca saṃskṛtirnaivaṃ śrotre śabde ca yujyate / bhedābhedavikalpena saṃskārānupapattitaḥ // 2554 //
vyatireka hi saṃskāre śrotraśabdau na saṃskṛtau / syātāṃ tābhyāṃ ca sambandhaḥ saṃskārasya na kaścana // 2555 //
vibhinnasya hi sambandhaḥ kāryakāraṇatā bhavet / tasyāṃ ca sarvadaivāyaṃ bhaveddhetoḥ sadā sthiteḥ // 2556 //
anarthāntapakṣe'pi tadvannityo bhavedasau / tanna śakyakriyastasmānnityaṃ jñānaṃ prasajyate // 2557 //
tanna sāmarthyaniyamo vāyvāderupapadyate / karttavyaviṣayāyoge sāmarthyasyāpyayogataḥ // 2558 //
ato'bhivyaktyayogena śabdajñānamidaṃ phalam / grāhyotpādāvinābhāvighaṭādivyaktibuddhivat // 2559 //
tasmādutpattyabhivyaktyoḥ kāryārthāpattitaḥ samaḥ / sāmarthyabhedaḥ sarvatra syātprayatnavivakṣayoḥ // 2560 //
yāvāṃśca kaṇabhuṅga nyāyo nabhobhāgatvadūṣaṇe / digbhāge'pi samasto'sau vijñeyo matiśālibhiḥ // 2561 //
viṣayasyāpi saṃskāre tenaikasyaiva saṃskṛtiḥ / nāstatvācchaktiniyaternāto viṣayasaṃskṛtiḥ // 2562 //
jñānotpattāvayogyatve gamyeta na kadācana / sarvaiḥ sarvatra śabdo'yaṃ tajjñāne'nupayogataḥ // 2563 //
jñānotpattau tu sāmarthye sarvaiḥ sarvatra sarvadā / avagamyeta śabdo'yaṃ jñānahetutayā sthiteḥ // 2564 //
taṃ hi śaktamaśaktaṃ vā prakṛtyaivātmani sthitam / virodhī sahakārī vā ko'rthaṃ kṣapayituṃ kṣamaḥ // 2565 //
jñānotpādanayogyaśca kāṃścitprati bhavatyayam / tasmādutpadyamāno'yaṃ na sarvairavagamyate // 2566 //
athavā yatsamīpasthairnādaiḥ syādasya saṃskṛtiḥ / taireva śrūyate śabdo na dūrasthaistu kiṃ punaḥ // 2567 //
sāmīpye'pi hi saṃskāraḥ kāraṇaṃ parikalpyate / saṃskāraḥ sa samānaśca teṣu dūrasthiteṣvapi // 2568 //
viśiṣṭasaṃskṛterjanma dhvanibhyo yadi gamyate / śabdotpattiḥ pratikṣeptuṃ na śakyā kenacittadā // 2569 //
viśiṣṭasaṃskṛtiḥ śabdātsā hi na vyatirekiṇī / śabdasyājñeyatāprāptestataḥ śabdo'pi jāyate // 2570 //
saṃskṛtaścaikadā śabdastamātmānaṃ na jātucit / jahātyanityatāsaṅgādupalabhyeta cetsadā // 2571 //
dvayasaṃskārapakṣe'pi satyaṃ doṣadvaye vacaḥ / yannānyataravaikalyaṃ prāktanasyānuvṛttitaḥ // 2572 //
tathāhi saṃskṛtāḥ śrotravarṇā yadvyañjakaiḥ purā / na naṣṭāste cyutiprāpteḥ sarvaiḥ sarvaśrutistataḥ // 2573 //
niyataśrutiyogyau cecchrotravarṇau ca saṃskṛtau / nānyavarṇaprapattṛṇāṃ punaḥ syācchravaṇaṃ tadā // 2574 //
tadvarṇanaravijñānayogyau cetsaṃskṛtau punaḥ / tayorevānuvṛttau syāttayorapi nanu śrutiḥ // 2575 //
vyāvṛttāvanya evāmī śrotravarṇāḥ kathaṃ na te / prāpnuvanti tatasteṣu nityatāśā'nibandhanā // 2576 //
jalādiṣu na caiko'yaṃ nānātmā savitekṣyate / pratibimbadhiyaḥ sarvā yannirālambanāḥ sthitāḥ // 2577 //
nirākārā dhiyaḥ sarvāstvatpakṣe'pi vyavasthitāḥ / ākāravānpunarbāhyaḥ padārtho'bhyupagamyate // 2578 //
jalādyantargataṃ cedaṃ pratibimbaṃ samīkṣyate / nabhastalādivarttī ca sūryādirna tathā sthitaḥ // 2579 //
tatkasmādbhātyasāvevaṃ bhrāntyā cedata eva tat / natu spaṣṭamanālambaṃ tadrūpārthaviyogataḥ // 2580 //
tasyaiva pratipattiścedanyathedaṃ subhāṣitam / taccānyatheti kiṃtvevaṃ sarvaṃ syātsarvavedakam // 2581 //
tasyaiva pratipattiḥ syādyadīkṣyeta tathāsthitam / anyākāropalabdhau tu tasya dṛṣṭiḥ kathaṃ bhavet // 2582 //
sākāre'pi hi vijñāne na jñātārthāvilakṣaṇe / ākāre sati vijñānaṃ grāhakaṃ tasya yujyate // 2583 //
pāramparyārpitaṃ santamavāgvṛttyāvabuddhyatām / kintūrdhvavṛttimekatve'pyavāgevānumanyate // 2584 //
yathaivāvasthito hyarkastathaivekṣyeta yadyasau / avabuddhaḥ prakalpyeta nānyathetyupapāditam // 2585 //
naivaṃ prāgnatayā vṛttyā pratyagvṛtti samarpitam / budhyamāno mukhaṃ bhrāntyā pratyagityavagacchati // 2586 //
pratibimbakavijñānaṃ svāsyādyālambanaṃ na tat / tadvilakṣaṇanirbhāsādrasaśabdādivittivat // 2587 //
alpīyasyāsyamalpīyo darpaṇe pratibhāti hi / viparyastaśca vṛkṣādirjalamagnaḥ pratīyate // 2588 //
darpaṇābhimukhaṃ bibaṃ naivaṃ tu pratibimbakam / jalādyantargataṃ cedaṃ bimbaṃ tvārādavasthitam // 2589 //
āśrayānuvidhānena sthūlasūkṣmādibhedi ca / pratibimbaṃ na bimbaṃ tu nāto hetorasiddhatā // 2590 //
vilakṣaṇāvabhāsenāpyarthasaṃvedane sati / rūpaśabdādicittaṃ syātsarvaṃ sarvārthagocaram // 2591 //
īṣatsaṃmīlite'ṅgulyā yacca cakṣuṣi dṛśyate / pṛthageko'pi sā'pyevaṃ bhrāntirnirviṣayā matā // 2592 //
pratibimbodayastvatra prāgeva vinivāritaḥ / sahaikatra dvayāyogānmūrttānāṃ pratighātataḥ // 2593 //
anekadeśavṛttau vā satyapi pratibimbake / sthūlasūkṣmādivadbhedādekatvaṃ naiva vidyate // 2594 //
puṃsāmadhyavasāyaśca yo'yamevaṃ pravarttate / mamopari sthito bhānuriti bhrāntaḥ sa niścitaḥ // 2595 //
sarve prāṇabhṛto yasmādekameva divākaram / paśyanti yaugapadyena na dvitīyaṃ kadācana // 2596 //
rāvaṃ na maṇḍalaṃ yasmāddvitīyādīha vidyate / dṛśyādṛṣṭerataścārka eka eva viniścitaḥ // 2597 //
natvevaṃ niścitaḥ śabda ekatvena kathañcana / krameṇa yugapaccāpi tannānātvopalakṣaṇāt // 2598 //
yadāhi gādivarṇaṃ ca vaktāro bahavaḥ sakṛt / prayuñjate tadā bhedo vispaṣṭamupalabhyate // 2599 //
krameṇa tu prayoge'sya pratyakṣeṇa na kevalam / bhedo'vagamyate kintu liṅgādapi dhiyāṃ kramāt // 2600 //
vyañjakadhvanyadhīnaṃ ca bhavatvasyopalambhanam / yathā'vasthitarūpasya kintu tasya graho bhavet // 2601 //
nānyathā tadgraho'yaṃ syāttadrūpāpratibhāsanāt / vyāptāśeṣanabhobhāgo nahi śabdaḥ prakāśate // 2602 //
taddhvanerbhinnadeśatvaṃ śrutiḥ kimanurudhyate / vyaktastu pratibhāseta svātmanaiva ghaṭādivat // 2603 //
sarvaṃ ca prakriyāmātramidamuktaṃ ca kāraṇam / vyañjakānāmasāmarthyaṃ vyaktyayogācca sādhitam // 2604 //
pratyakṣastu sa eveti pratyayaḥ prāg nirākṛtaḥ / deśabhedena bhinnatvamityetattadabādhitam // 2605 //
paryāyeṇa ca yaḥ kaścidbhinnadeśānvrajannasau / siddhyati kṣaṇabhaṅgitvānnānyathāsya gatirbhavet // 2606 //
pūrvadeśāviyuktasya svabhāvasyānuvarttanāt / nahi deśāntaraprāptiḥ sthairye tasyopapadyate // 2607 //
nabhaso nirupākhyatvānnābhivyaktiḥ prakalpate / atyakṣatvācca khe nāyamālokaḥ sa tathekṣyate // 2608 //
kiñca śabdavadākāśe'pyabhivyaktirna yujyate / jñānaṃ hi vyaktireṣā ca nityaṃ syāddhetusannidheḥ // 2609 //
yathāca vyañjakaḥ śabde na kathañcitprakalpate / tatrātraivaṃ paropādhiḥ śabdabuddhau sati bhramaḥ // 2610 //
nāto dīrghādayaḥ sarve dhvanidharmā iti sthitam / dhvanīnāṃ vyañjakatve hi tatsyāttacca nirākṛtam // 2611 //
atyantabhedino'pyete tulyapratyavamarśane / śaktāḥ śabdāstadarthāścetyasakṛccarcitaṃ purā // 2612 //
nāto dṛṣṭārthasambandhaḥ śabdo bhavati vācakaḥ / svavṛttyā vastutastveṣa vācako neti sādhitam // 2613 //
mithyā'vabhāsino hyete pratyayāḥ śabdanirmitāḥ / jātisvalakṣaṇādīnāṃ vācyanācakatāsthiteḥ // 2614 //
tadbhrāntyā vyavaharttāro vailakṣaṇye'pi vastutaḥ / gośabda eka eveti manyante samabuddhayaḥ // 2615 //
tasmāddvijātinā proktaṃ bahvasambaddhabhāṣiṇā / śabdabhedaṃ puraskṛtya yattatsarvamanāspadam // 2616 //
tathāhi hastakampādernaikatvaṃ buddhibhedataḥ / śīghramandādibhedena tadvyaktiśca nirākṛtā // 2617 //
sāmānyaṃ naca tatraikamanugāmyupalakṣyate / saṅketātpratiṣedhādigatyaṅgaṃ ca bhavatyasau // 2618 //
sākṣācchabdā na bāhyārthapratibandhavivekataḥ / gamayantīti ca proktaṃ vivakṣāsūcakāstvamī // 2619 //
tasyāḥ kāryatayā te hi pratyakṣānupalambhataḥ / niścitā iti tenātra kāryakāraṇatā sphuṭā // 2620 //
kāryakāraṇabhāvaśca samayādyena niścitaḥ / sa vivakṣāṃ prapadyeta śabdebhyo hastakampavat // 2621 //
vivakṣāvarttinā'rthena kāryakāraṇatātmakaḥ / śabdānāmeṣa sambandhaḥ samaye sati jāyate // 2622 //
tena sāmayikaḥ proktastena ca dyotanādataḥ / samayo'pyucyate teṣāṃ sambandho natu mukhyataḥ // 2623 //
kāryakāraṇabhūtābhyāṃ vastubhyāmanya eva na / kāryakāraṇatāyogaste eva tu tathodite // 2624 //
te ca pratyekamekātmarūpatvena jaḍairgate / saṅketavyavahārāptakālavyāptirato matā // 2625 //
ekastu vāstavo naiva sambandha iha yujyate / asaṅkīrṇatayā'rthānāṃ bhede'sambandhatā bhavet // 2626 //
samayaḥ pratimartyaṃ ca pratyuccāraṇameva ca / ityādyataḥ pareṇoktaṃ paranītimajānatā // 2627 //
samayo hi na sambandho naradharmatayā tayoḥ / dyotakaḥ sa tu tasyeti sambandhaḥ syānna mukhyataḥ // 2628 //
pratyuccāraṇamenaṃ ca na pare pratijānate / īśādeḥ pratiṣiddhatvātsargādau naca tatkṛtam // 2629 //
pratyekaṃ yaśca sambandhaḥ sabhinnaḥ kṣaṇabhaṅgataḥ / tulyapratyavamarśaśca bhede'pi na virudhyate // 2630 //
krameṇa jāyamānāśca dhiyastadviṣayāḥ sphuṭam / tasyāpyāhuḥ kramaṃ tāsāmakramo hyanyathā bhavet // 2631 //
sakṛdeva bahūnāṃ tu saṅketakaraṇe sati / samayo neṣyate bhinno nīlādyekakṣaṇo yathā // 2632 //
vakturanyo na sambandho buddhau śroturna cāparaḥ / ekarūpā ca sā yasmāt dvayorapyanuvarttanāt // 2633 //
śrotuḥ kartuṃ ca sambandhaṃ vaktā pūrvaṃ prapadyate / pūrvopalabdho yastena tameva hi karotyasau // 2634 //
ekākārā yatastasya vṛttā pratyavamarśadhīḥ / tasmādbhinne'pi śabdādāvekatvaṃ so'dhyavasyati // 2635 //
ghaṭādāvapi sāmānyaṃ prāgeva vinivāritam / nahi bhūtaguṇaprakhyā kācidākṛtiriṣyate // 2636 //
nacāsyākṛtitaḥ siddhā śaktirabdhāraṇādiṣu / teṣāmapi hi nityatvamākṛteryadyabhedinaḥ // 2637 //
bhede sambandhadoṣastu tadutpattau tvanityatā / ato nākṛtito yuktā śaktirabdhāraṇādiṣu // 2638 //
ghaṭādervyatireke'pi śakterdoṣā ime dhruvam / abdhāraṇādi tatkāryaṃ nityamevaṃ prasajyate // 2639 //
śaktireva ca sambandho bhedaścāsyā na cenmataḥ / śabdārthānāṃ bhavedekā śaktiravyatirekataḥ // 2640 //
vyatireke'pi sambandhastasyāstābhyāṃ na kaścana / tadutpattau na nityatvaṃ nacānyā vastuno gatiḥ // 2641 //
sambandhākhyānakāle tu gośabdādāvudīrite / kecitsambandhabuddhyā'rthaṃ budhyante na pare tathā // 2642 //
yasmātsambandhasadbhāvādyādṛśaḥ sa prakāśitaḥ / tāvakīne tu sambandhe sarvo'rthamavadhārayet // 2643 //
śaktireva hi sambandho nityā yuṣmābhiriṣyate / sā cārthabodhajanane niyatā'navadhirna vā // 2644 //
niyatānavadhau sarvaḥ kimarthaṃ nāvadhārayet / sāvadhāvapi ko hetuḥ prakṛtiścetsvatastathā // 2645 //
saṅketagrahaṇātpūrvaṃ tasya cāsmaraṇe punaḥ / ekasyaiva pravṛttaṃ kiṃ vijñānaṃ tatra vṛttimat // 2646 //
tajjñānajanmaniyatā sā hi śaktiravasthitā / atha jñātaiva sā śaktirniyatā parikalpyate // 2647 //
jñātā'jñātā ca bhinnā cennityatvamavahīyate / aikye tu kiṃnimitto'yaṃ vibhāga upavarṇyate // 2648 //
kiñca kenābhyupāyena vijñātā śaktiriṣyate / arthāpattyeti cedyasmādayaṃ nyāya iha sthitaḥ // 2649 //
śabdavṛddhābhidheyāni pratyakṣeṇātra paśyati / śrotuśca pratipannatvamanumānena ceṣṭayā // 2650 //
anyathānupapattyā ca vetti śaktiṃ dvayāśritām / arthāpattyā'vabudhyante sambandhaṃ tripramāṇakam // 2651 //
anyathaivopapannatvācchaktirboddhuṃ na śakyate / śabdātsāmayikādyasmātpratipattiranākulā // 2652 //
śaktinityatvapakṣe tu saṅketādi vyapekṣate / na kiñciditi śabdārthapratipattiḥ sadā bhavet // 2653 //
samarthāntarabhāve ca kālimāryādiśabdavat / nānyārthabodhakatvaṃ syāddhvanerniyataśaktitaḥ // 2654 //
nānārthadyotanāyaiva śaktirekā yadīṣyate / bhinnā vā śabda ekasminsakṛnnānārthavidbhavet // 2655 //
arthadyotanaśakteśca sarvadaiva vyavasthiteḥ / taddheturarthabodho'pi sarveṣāṃ sarvadā bhavet // 2656 //
tasminsaṅketasāpekṣā śaktiścetparikalpyate / nanūpakāryapekṣyeta nopakāryā ca sā'calā // 2657 //
arthadyotanahetośca saṅketasya narāśrayāt / śaktāvitarajanyāyāmapi mithyātvasambhavaḥ // 2658 //
nānārthadyotane śaktirbhavatvekasya hi dhvaneḥ / nāgnihotrādayastvarthāḥ sarve sarvopayoginaḥ // 2659 //
tadiṣṭaviparītārthadyotanasyāpi sambhavāt / nityaśabdārthasambandhakalpanā vo nirarthakā // 2660 //
saṅkete ca vyapekṣāyāṃ nityasāmarthyalakṣaṇaḥ / kimakāraṇa evāyaṃ sambandhaḥ paripoṣyate // 2661 //
siddhopasthāyinastasya nahi kaścitsamīkṣyate / saṅketavyatirekeṇa vyāpāro'rthāvabodhane // 2662 //
tathāhi vyavahāro'yaṃ na dṛṣṭaḥ samayaṃ vinā / tasmātsambandhasiddhiścetyanartheyaṃ paramparā // 2663 //
narecchāmātrasambhūtasaṅketādapi kevalāt / yujyate vyavahāraśca tato yogo na siddhyati // 2664 //
anyathā'nupapattistadvyavahārasya śaṅkyate / atīndriyaśca yogo'to na narairavagamyate // 2665 //
sarveṣāmanabhijñatvātpūrvapūrvāprasiddhitaḥ / na siddho yoga ityevaṃ kimasau parikalpyate // 2666 //
tadgavāśvādayaḥ śabdā nityasambandhayoginaḥ / saṅketasavyapekṣatvānnaiva gāvyādiśabdavat // 2667 //
gośabde'vasthite yogye tadaśaktijakāritā / gāvyāderapi gobuddhirmūlaśabdānusāriṇī // 2668 //
tannaivaṃ śanakādīnāṃ saṃskṛtānavabodhanāt / mūlaśabdānusāreṇa kathamarthagatirbhavet // 2669 //
tasmācchabdārthasambandho nityo nābhyupagamyate / sa tu sāmayiko yuktaḥ sarvathā tasya sambhavāt // 2670 //
deśotsādakulotsādarūpo yaḥ pralayo bhavet / yo vā'vyāhatabauddheṣṭo brahmāderapi śaṅkyate // 2671 //
tasminsambhāvyate vede dhvastamūlā matiḥ parā / mithyāmohamadādibhyo viparītā ca kalpanā // 2672 //
anya eva bhavedvedaḥ pratikañcukatāṃ gataḥ / ityapyāśaṅkyate yāvadbādhakaṃ na prakāśyate // 2673 //
anyathā karaṇecchāyāmapi vartteta na dhvaniḥ / tathaiva yadi vāñchā sā nṛṇāṃ jāyeta nānyathā // 2674 //
śaṅkyetāyaṃ tathā vedo na granthārthānyathātmakaḥ / anyathecchāpravṛttau tu nāśaṅkā vinivarttate // 2675 //
naca sarvaiḥ kramaḥ puṃbhiḥ sarvasiddhaḥ pragṛhyate / svātantryeṇāpi kurvanti padavākyākṣarakramam // 2676 //
anyathā kṛtakaḥ kaścitsyādgrantho vedavanna te / anarthagrandhamātre'pi dhvastā kṛtiratastathā // 2677 //
yathaivāsya parairuktastathaivainaṃ vivakṣati / ityeṣā'niyatistanna sambandhavadanāditā // 2678 //
pareṇoktānbravīmīti vivakṣā cedṛśī bhavet / tulyapratyavamarśāddhi vibhramātkarmabhedavat // 2679 //
pareṇoktāstu nocyante vailakṣaṇyātsvarādibhiḥ / naca vyañjakadharmo'yaṃ varṇātmatvena darśanāt // 2680 //
tataḥ pratinaraṃ varṇā bhinnā dṛṣṭā ghaṭādivat / ato bhede suvispaṣṭe taccihnaṃ kiṃ niṣidhyate // 2681 //
prākca jātyā ghaṭādīnāṃ vyavahāropalakṣaṇam / niṣiddhaṃ tadasattvena vyaktyā ca tadayogataḥ // 2682 //
tālvādijātayastasmātsarvapuṃsvavyavasthitāḥ / nāto vaktā dhvanīṃstābhirupalakṣya nirasyati // 2683 //
tanna tajjātayo bhinnāḥ śabdābhivyaktihetavaḥ / yāvadvarṇaṃ pravartante vyaktayo vā tadanvitāḥ // 2684 //
tanna tālvādisaṃyogavibhāgakramapūrvakam / dhvanīnāmānupūrvyaṃ te jātyā cobhayanityatā // 2685 //
yathā na bhramaṇādīnāṃ bhāgā jātyupalakṣitāḥ / kramānuvṛttirevaṃ no tālvādidhvanivarṇabhāk // 2686 //
vyaktīnāmapi no saukṣmyājjātidharmāvadhāraṇam / tadvaśena na varṇānāṃ vyāpitve'pi kramagrahaḥ // 2687 //
tanna dhvaniguṇānsarvānnityatvena vyavasthitān / varṇā anupatantaḥ syurarthabhedāvabodhinaḥ // 2688 //
anyacca jātayo bhinnāḥ śabdābhivyaktihetavaḥ / yāvadvarṇaṃ pravartante vyaktayo vā tadanvitāḥ // 2689 //
iti vyañjakasadbhāvānnityaṃ śabdopalambhanam / ato vyaktikramātmā'pi yukto varṇakramo na te // 2690 //
vyaktisambaddharūpāṇāṃ jātīnāṃ ca vyavasthitau / vyaktīnāmapi nityatvaṃ durvāramanuṣajyate // 2691 //
jātisambandharūpāṇāṃ vyaktīnāṃ vā vyavasthitau / jātīnāmapyanityatvamakāmasyāpi te bhavet // 2692 //
abhivyakterayoge ca purastādupapādite / itthaṃ pratāyamānāḥ syurvarṇāste nāvabodhakāḥ // 2693 //
kālo'pyeko vibhurnityaḥ pūrvameva nirākṛtaḥ / varṇavatsarvabhāveṣu vyajyate naca kenacit // 2694 //
varṇeṣu vyajyamānasya nāsya pratyāyanāṅgatā / anyāviśeṣānnānyatra sadbhāvāccāsya nityatā // 2695 //
tadānupūrvī varṇānāṃ hrasvadīrghaplutāśca ye / kālasya pravibhāgāste na yuktā dhvanyupādhayaḥ // 2696 //
tasmānna padadharmo'sti nityaste kaścidīdṛśaḥ / tenānityaṃ padaṃ siddhaṃ varṇānityatvavādinām // 2697 //
paradharme'pi nāṅgatvaṃ bhavedaśvajavādivat / yadi vyaktiḥ prakalpeta vyañjakaiḥ pratyayairiha // 2698 //
nityatāyāṃ tu sarveṣāmarthāpattirapākṛtā / arthapratītirūpatvamanityeṣu hi sādhitam // 2699 //
yo yadvivakṣāsambhūtavivakṣāntaratastataḥ / varṇa utpadyate tasya śrutistatsamanantaram // 2700 //
pūrvavarṇavidudbhūtasaṃvinnātidrutaśrutiḥ / so'pekṣya tatsmṛtiṃ paścātkurute smṛtimātmani // 2701 //
tatsamutthāpakagrāhijñānāni prati janyatā / hetutā vā'nupūrvīyaṃ varṇeṣu puruṣāśrayā // 2702 //
ataḥ pratipadaṃ bhinnā varṇā iti parisphuṭam / damo mado latā tāla ityādikramabhedataḥ // 2703 //
īdṛśena krameṇaite tvarthabhedopapādakāḥ / ataeva nirartheha sphoṭasyāpi prakalpanā // 2704 //
sa hyarthapratipattyarthaṃ śābdikaiḥ parikalpitaḥ / varṇā eva ca tacchaktā ityanarthā'sya kalpanā // 2705 //
dṛśyasyādṛṣṭitaścāsya nāstitā'dhyavasīyate / adṛśyatve tu naivāyaṃ liṅgavajjñāpako bhavet // 2706 //
sattāmātreṇa tajjñānaṃ hetubhāvavyavasthiteḥ / tasya jñāpakateṣṭā cennetravatsarvadā bhavet // 2707 //
saṅketānavabodhe'pi varṇānāmaśrutāvapi / tadbhāvyartheṣu vijñānaṃ śaktakāraṇasannidheḥ // 2708 //
tathāhi nityasattvo'yaṃ nacāpekṣā'sya kācana / dhvanisaṃketavarṇaiśca tadvyaktirnāpyadarśanāt // 2709 //
jñānaṃ hi vyaktirityāhustajjñānaṃ naca vidyate / tato nirarthakaivāsya vyañjakasyāpi kalpanā // 2710 //
nādenāhitabījāyāmantyena dhvaninā saha / āvṛttaparipākāyāṃ buddhau śabdo'vabhāsate // 2711 //
ityetadapi tenātra nirnimittaṃ prakalpitam / tasyāmapi na śabdo'nyo bhāsamāno hi lakṣyate // 2712 //
janyatāṃ vyajyatāṃ vā'pi dhvanibhiḥ kramabhāvibhiḥ / ye'pi sphoṭasya manyante kramasteṣāṃ virudhyate // 2713 //
nahi krameṇa yujyete vyaktijātī niraṃśake / ekarūpābahirbhāvātte syātāṃ sarvathaiva hi // 2714 //
sāṃśatve'pi yathā varṇāḥ krameṇa pratipādakāḥ / sphoṭāṃśā api kiṃ naivaṃ kimadṛṣṭāḥ prakalpitāḥ // 2715 //
jātau vyaktau kṛtāyāṃ cedekena dhvaninā sakṛt / nitarāṃ vyaktisiddhyarthaṃ varṇānanyānprayuñjate // 2716 //
yato duravadhārā'sya prakṛtiḥ sā tathā kṛtā / samānavyaktikairvarṇairbhūyo'pi vyajyate paraiḥ // 2717 //
tasyaivānyasya vaikasya kiṃ nāvṛttau punaḥ punaḥ / vyaktirāvarttate tasya nanvevamaviśeṣataḥ // 2718 //
viṣayendriyasaṃskārarūpā vyaktiśca varṇavat / asyāpi pratiṣeddhavyā tadābhāse'pi cetasi // 2719 //
tasmātpratyakṣataḥ pūrvaṃ kramajñāneṣu yatpadam / samastavarṇavijñānaṃ tadarthajñānakāraṇam // 2720 //
antyavarṇe hi vijñāte sarvasaṃskārakāritam / smaraṇaṃ yaugapadyena sarvavarṇeṣu jāyate // 2721 //
sarveṣu caitadartheṣu mānasaṃ sarvavādinām / iṣṭaṃ samuccayajñānaṃ kramajñāteṣu satsvapi // 2722 //
nacettadabhyupeyeta kramadṛṣṭeṣu naiva hi / śatādirūpaṃ jāyeta tatsamuccayadarśanam // 2723 //
tena śrotramanobhyāṃ syātkramādvarṇeṣu yadyapi / pūrvajñānaṃ parastāttu yugapatsmaraṇaṃ bhavet // 2724 //
tadārūḍhāstato varṇā na dūrārthāvabodhanāt / śabdādatha matistena laukikairabhidhīyate // 2725 //
ākāravati vijñāne sarvametacca yujyate / anyathā hi vinaṣṭāste bhāseransmaraṇe katham // 2726 //
atha varṇāstirobhūtavyaktayo viditāḥ purā / smaryante'vasthitā eva na spaṣṭābhaprasaṅgataḥ // 2727 //
apāstā ca sthitiḥ pūrvaṃ tatsthitau smaraṇaṃ bhavet / varṇānubhavavijñānakāla evaikahetutaḥ // 2728 //
gaurityekamatitvaṃ tu naivāsmābhirnivāryate / tadgrāhyaikārthatābhyāṃ ca śabde syādekatāmatiḥ // 2729 //
śaighryādalpāntaratvācca gośabde sā bhavedapi / devadattādiśabdeṣu spaṣṭo bhedaḥ pratīyate // 2730 //
varṇotthā cārthadhīreṣā tajjñānānantarodbhavāt / yedṛśī sā tadutthā hi dhūmādereva vahnidhīḥ // 2731 //
na varṇabhinnaśabdābhajñānānantarabhāvinī / arthadhīrvidyate tena nānyaḥ śabdo'sti vācakaḥ // 2732 //
kāryatāvyavahārāṅgaṃ sarvatraiva viniścitau / anvayavyatirekau hi vyāptisteneha niścitā // 2733 //
anityeṣveva varṇeṣu vācakatve prasādhite / pratyabhijñānumāne ca niraste nityasādhane // 2734 //
svavākyādivirodhānāmajñānāccodanā kṛtā / nityapakṣe tu sarve te bhavanti bhavatāṃ yataḥ // 2735 //
nityā satī na vāgyuktādyotiketyupapāditam / ānupūrvyādyayogena nityaṃ cānupalambhanāt // 2736 //
dharmibhedavikalpena yā''śrayāsiddhirucyate / so'numālakṣaṇājñānāddharmitvaṃ bhāsino yataḥ // 2737 //
avicāraprasiddhortho yoyaṃ jñāne'vabhāsate / śanakāderapi proktā tāvanmātrasya dharmitā // 2738 //
tatraiva hi vivādo'yaṃ saṃpravṛttaḥ pravādinām / icchāracitabhede tu na vivādo'sti kasyacit // 2739 //
ato'viśeṣanirdiṣṭe viśeṣeṇa vikalpanam / sarvasyaivānumānasya pravṛttiṃ prativādhate // 2740 //
codanājanitā buddhiḥ pramāṇaṃ doṣavarjitaiḥ / kāraṇairjanyamānatvādityādyapi vikalpyate // 2741 //
nityanityārthasambaddhacodanājanitā matiḥ / pakṣaścedāśrayāsiddhiḥ paraṃ pratyanuṣajyate // 2742 //
tādavasthyaṃ ca nityatvaṃ tadanyatvamanityatā / tādavasthyanivṛttau hi kimavasthitamiṣyate // 2743 //
kevalaindriyakatve ca hetāvatra prakalpite / jātyā bādhitayā pūrvaṃ vyabhicāro na gamyate // 2744 //
svanirbhāsīndriyajñānaheturaindriyako bhavet / naca nitye'sti hetutvamiti taddhi prasādhitam // 2745 //
sarveṣāṃ ca prasiddheyamīdṛgarthasya hetutā / dhūmādāvapi sarvatra vikalpo'yaṃ samo'nyathā // 2746 //
prayatnānantarajñānakāryārambhakatā naca / pratisaṅkhyānirodhādeḥ prasiddhā sāṃvṛtatvataḥ // 2747 //
naca nāśātmakāviṣṭau nirodhau sāśravairyataḥ / pratisaṅkhyānirodho yo visaṃyogaḥ pṛthak pṛthak // 2748 //
utpādātyantavighno'nyo nirodho'pratisaṅkhyayā / tasmādajñātasiddhāntāḥ plavante'līkamāninaḥ // 2749 //
nāsvabhāvātsvanāśau ca prayatnānantarīyakau / kapālālokarāśyādi tathājñānanibandhanam // 2750 //
ekasyārthasvabhāvasya parikṣiptāddvirūpatā / aṃśastasmānna jātyākhyo nityo'tra ghaṭate ghaṭe // 2751 //
tādavasthyapratikṣepamātraṃ cānityatepsitā / sādhyatvena pradīpādistatrodāharaṇaṃ sphuṭam // 2752 //
jvālāderapi nāśitvaṃ nanvasiddhaṃ pratikṣaṇam / laghavo'vayavāstatra yānti deśāntaraṃ laghu // 2753 //
prabhūtaṃ varttideśe hi tejastiṣṭhati piṇḍitam / tatra yāvadvrajatyūrdhvaṃ tāvajjvāleti gamyate // 2754 //
tato'pi yadapakramya yāti tatsyātprabhātmakam / tataḥ paraṃ tu yadyāti tatsaukṣmyānnāvadhāryate // 2755 //
uttarāvayavai ruddhe mārge pūrve na yānti ca / yathottare vimuñcanti pūrve yānti tathā tathā // 2756 //
saṃkrāntāvapi naiteṣāṃ tṛṇādau vṛttisambhavaḥ / tadetatkalpanāmātraṃ pramāṇānabhidhānataḥ // 2757 //
kiñcāvyāhataśaktīnāṃ tṛṇatūlādisaṅgatau / dāhavṛttiprasaṅgo'yaṃ pūrvavanna nivarttate // 2758 //
anyathā nityarūpā sā teṣu syātkīdṛśī tava / śaktāśaktasvabhāvasya yadā bhedo vyavasthitaḥ // 2759 //
sambandhasya ca nityatvaṃ pratiṣiddhaṃ purā tataḥ / sambandhākaraṇanyāyānna yuktā vākyanityatā // 2760 //
katamasya ca vākyasya nityatvamupagamyate / varṇamātrātmano varṇakramasyātha vibhedinaḥ // 2761 //
varṇānāṃ kramaśūnyānāṃ vācakatvaṃ na vidyate / nātaste tādṛśā vākyaṃ kramo'pyeṣāṃ na vidyate // 2762 //
vyāpternityatayā caiṣāṃ deśakālakramo na hi / lipivatphalapuṣpādibhedavaccopapadyate // 2763 //
svābhāvike krame caiṣāṃ sara ityevasambhavet / natu syādrasa ityādiḥ sthitakramavirodhataḥ // 2764 //
sthitā rephādayaścānye naivānyakramayoginaḥ / jāyante vāyuto varṇā nityaikatvena varṇitāḥ // 2765 //
anyathā pratyabhijñānaṃ nityatvaikatvasādhanam / vyabhicāri tvayaivoktaṃ bhavedbhede'pi vartanāt // 2766 //
naca vyaktikramo vākyaṃ nitye vyaktiniṣedhanāt / vākyatāyogatastasmānnityatvaṃ nopapadyate // 2767 //
yathā vṛddhyādayaḥ śabdā icchāviracitārthakāḥ / svargayāgādayaḥ śabdāḥ saṃbhāvyante tathaiva ca // 2768 //
nacotpādyakathārūpanāṭakākhyāyikādiṣu / nityaḥ śabdārthasambandho vāstavo'sti vivakṣitaḥ // 2769 //
tatrāpi śaktinityatvaṃ niyogasya tvanityatā / tadvaśādeva nityāyāṃ śaktau bhrāntiḥ pravarttate // 2770 //
nanu bāhyo na tatrāsti vyaktiḥ kvārthe prakalpyate / vikalpapratibimbe cettadvadvede'pi śaṅkyate // 2771 //
atīndriyārthasambandhāṃ ko vā śaktiṃ prapadyate / nāto vede niyogo'pi narāyattaḥ prakalpyate // 2772 //
vṛddhebhyo naca tadbodhaste'pi hyajñāḥ svataḥ sthitāḥ / sambhāvyā pratipattistu vyākhyānātpuruṣāśrayāt // 2773 //
nanu paryanuyogo'yaṃ kṛtakepyāgame samaḥ / na tatra śraddhyā vṛtterarthasaṃśayato'pi vā // 2774 //
pratyakṣeṇānumānena viśuddhe viṣaye sati / nahyevaṃ vaidike śabde sa svayampratyayo yataḥ // 2775 //
utpādyārthakathādharmamanālocya samaṃ śrutau / evaṃ cedamasambaddhaṃ parairatropavarṇitam // 2776 //
śabdārthānāditāṃ muktvā sambandhānādikāraṇam / na syādanyadato vede sambandhādi na vidyate // 2777 //
upāyarahitatvena sambandhākaraṇānumā / anākhyānānumānaṃ tu dṛṣṭenaiva virudhyatām // 2778 //
vṛddhānāṃ dṛśyamānā ca pratipattiḥ punaḥ punaḥ / upāya iti taddhānirasiddhā'vagamaṃ prati // 2779 //
ityetaddhi bhavetsarvaṃ yadi vedārthaniścayaḥ / vṛddhebhyo'pyavisaṃvādī siddhaḥ syādanyathā kṣatiḥ // 2780 //
siddhasarvopasaṃhāravyāptikatvānna sambhavi / saṅghātatvādiliṅgasya kiñcana pratisādhanam // 2781 //
sārthakāḥ pravibhaktārthā viśiṣṭakramayoginaḥ / padavākyasamūhākhyā varṇā eva tathoditāḥ // 2782 //
sārthakapravibhaktārthaviśiṣṭakramayogitā / niṣiddhā pauruṣeyatve vyāptiravyāhatā tataḥ // 2783 //
vedādhyayanavācyatve natvevaṃ vyāptiniścayaḥ / saṃdigdhavyatirekitvaṃ vyaktaṃ tenātra sādhane // 2784 //
tathāvidhe krame kārye narāśaktau ca niścaye / siddhe vyāptiriheyaṃ ca niścetuṃ naiva śakyate // 2785 //
samastanaradharmāṇāṃ pratyakṣīkaraṇe sati / syādeva niścayo'yaṃ ca sarvajñasyopapadyate // 2786 //
sambhāvyate ca vedasya vispaṣṭaṃ pauruṣeyatā / kāmamithyākriyāprāṇihiṃsā'satyābhidhā tathā // 2787 //
durbhaṇatvānudāttatvakliṣṭatvāśravyatādayaḥ / vedadharmā hi dṛśyante nāstikādivacassvapi // 2788 //
viṣāpagamabhūtyādi yacca kiñcitsamīkṣyate / satyaṃ tadvainateyādimantravāde'pi dṛśyate // 2789 //
kiṃcā'munā prakāreṇa pauruṣeyaṃ na kiñcana / śakyaṃ saugatamapyevamanumātuṃ vaco yataḥ // 2790 //
tadabhivyaktarūpatvāttadīyaṃ ca taducyate / kartṛsmṛtiśca tatrāpi bhavatvarthanibandhanā // 2791 //
parairevaṃ na ceṣṭaṃ cettulye nyāye na kiṃ matam / mābhūdvaivaṃ parasyeṣṭirnyāyāttvāśaṃkyate tathā // 2792 //
sarvadā caiva puruṣāḥ prāyeṇānṛtavādinaḥ / yathā'dyatve na visrambhastathā'tītārthakīrttane // 2793 //
ityetena tvaduktena nyāyena ca na siddhyati / karttā kaścitkvacidgranthe svāṃ kṛtiṃ kathayannapi // 2794 //
tataścāpauruṣeyeṣu satyāśā tyajyatāmiyam / vedārthaviparītā hi teṣvarthāḥ pratipāditāḥ // 2795 //
apicānāditā siddhyedevaṃ nānarasaṃśrayaḥ / tasmādakṛtakatve vā syādanyo'pyāgamo'kṛtaḥ // 2796 //
tathāhi pārasīkādivyavahārāḥ parāśrayāḥ / nāstikānāṃ ca siddhāntaḥ parasaṃskārabhāvikaḥ // 2797 //
īdṛśyakṛtakatve ca kaḥ siddhe'pi guṇastava / avaitathyanimittaṃ hi yatno'yaṃ bhavato'khilaḥ // 2798 //
kālatvapuruṣatvādau saṃdigdhavyatirekitā / pūrvavatkaraṇāśakternarāṇāmaprasādhanāt // 2799 //
vyakteśca pratiṣiddhatvādvaktā karttaiva gamyatām / tatprayogadvaye'pyuktaṃ sādhyaśūnyaṃ nidarśanam // 2800 //
naropadeśāpekṣatvātkṛtakasya ca sādhanāt / svārthe vakranapekṣatvaṃ dharmidṛṣṭāntayorna ca // 2801 //
nityatve'ste ca vākyasya dharmidṛṣṭāntayorapi / nityavākyodbhavatvasya spaṣṭā'siddhaḥ pratīyate // 2802 //
itthaṃ cāpauruṣeyatve codanāyā aniścite / sandigdhāsiddhatā doṣaḥ paścimeṣvapi hetuṣu // 2803 //
bādhyate ca śrutiḥ spaṣṭaṃ kṣaṇabhaṅge prasādhite / nityā tāvatsvarūpeṇa tatkṛtāto matiḥ kṛtaḥ // 2804 //
nahi śīryata ityuktaḥ puruṣaśca śrutāvalam / purastasyoditā bādhā suvyaktā tadasiddhatā // 2805 //
karāmalakavadyasya deśakālanarāntaram / pratyakṣaṃ tatra tenāyaṃ bādhābhāvo'vasīyate // 2806 //
narāvijñātarūpārthe tamobhūte tataḥ sthite / vede'nurāgo mandānāṃ svācāre pārasīkavat // 2807 //
avijñātatadarthāśca pāpaniṣyandayogataḥ / tathaivāmī pravarttante prāṇihiṃsādikalmaṣe // 2808 //
dharmaṃ prati na siddhā'taścodanānāṃ pramāṇatā / svato'nyebhyaśca mandebhyastadarthānavadhāraṇāt // 2809 //
jñānālokavyapāstāntastamorāśiḥ pumānataḥ / śrutyarthānāṃ viviktānāmupadeśakṛdiṣyatām // 2810 //
evaṃ ca pauruṣeyatve vedānāmupapādite / svataḥprāmāṇyamapyeṣāṃ pratikṣiptamayatnataḥ // 2811 //
svataḥsarvapramāṇānāṃ prāmāṇyamiti gṛhyatām / ityetasya ca vākyasya bhavadbhiḥ ko'rtha iṣyate // 2812 //
meyabodhādike śaktisteṣāṃ svābhāvikī sthitā / nahi svato'satī śaktiḥ kartumanyena śakyate // 2813 //
anapekṣatvamevaikaṃ prāmāṇyasya nibandhanam / tadeva hi vināśyeta sāpekṣatve samāśrite // 2814 //
ko hi mūlaharaṃ pakṣaṃ nyāyavādyadhyavasyati / yena tatsidhdyupāyo'pi svoktyaivāsya vinaśyati // 2815 //
sāpekṣaṃ hi pramāṇatvaṃ na vyavasthāpyata kvacit / anavasthitahetuśca kaḥ sādhyaṃ sādhayiṣyati // 2816 //
ityevamiṣyate'rthaścennanu cāvyatirekiṇī / śaktiḥ sarvapadārthānāṃ purastādupapāditā // 2817 //
iṣṭakāryasamarthaṃ hi svarūpaṃ śaktirucyate / tasya bhāvātmatābhāve bhāvo na syātsakārakaḥ // 2818 //
sā cānityedṛśī śaktiḥ svahetubalabhāvinī / svābhāvikī pramāṇānāṃ yuṣmābhiḥ kathamiṣyate // 2819 //
svābhāvikyāṃ hi śaktau syānnityatā hetutā'thavā / pramāṇānāṃ ca tādātmyānnityatāhetute dhruvam // 2820 //
sadābhāvo'thavā'bhāvo'hetutve'pyanapekṣaṇāt / ataḥ kāryaṃ tadāyattaṃ kādācitkaṃ na yujyate // 2821 //
dṛśyate ca pramāṇānāṃ svarūpaṃ kāryameva ca / kādācitkamataḥ śaktirvyaktā svābhāvikī na vaḥ // 2822 //
pramāṇānāṃ svarūpaṃ cedvyañjakairvyaktimaśrute / pratyayāntarasāpekṣaṃ kāryamārabhate ca tat // 2823 //
vyaktihetvantarāpekṣe vyaste nityasya vastunaḥ / tasmāttadrūpakāryāṇāṃ nityāṃ syādupalambhanam // 2824 //
pṛthaktvamubhayātmatvaṃ vā'stu śaktestathā'pi tat / jñānaṃ nityaṃ bhavedeva nityaśaktyā hi saṅgatam // 2825 //
anyathā hi na nityā syādekarūpāsamanvayāt / kadācitsā hi sambaddhā tajjñānena nacānyadā // 2826 //
atha śaktiḥ svahetubhyaḥ pramāṇānāṃ prajāyate / jātānāṃ tu svahetubhyo nānyairādhīyate punaḥ // 2827 //
tadatra na vivādo naḥ ko hyanaṃśasya vastunaḥ / svahetorupajātasya śaktiṃ paścātprakalpayet // 2828 //
yannāmottarakālaṃ hi rūpamādhīyate paraiḥ / tadbhāvāntarameveti na tasyātmopadiśyate // 2829 //
viruddhadharmasaṅgo hi vastūnāṃ bhinnatoditā / tanniṣpattāvaniṣpatteḥ śaktāvapi sa vidyate // 2830 //
sādhitakṣaṇabhaṅgaśca sarve'rthā iti teṣu na / pratyayāntaramādhātuṃ śaktaṃ kiṃcana śaktimat // 2831 //
nahi teṣāmavasthānaṃ parastādasti yena te / pratyayāntarataḥ śaktiṃ labherankutracitphale // 2832 //
etāvattu vadantyatra sudhiyaḥ saugatā ime / jñāne kvacitsthitā'pyeṣā na boddhuṃ śakyate svataḥ // 2833 //
yathā'vasthitavijñeyavastubodhāptiśaktatām / ko nāmānubhavātmatvānniścetuṃ kevalātprabhuḥ // 2834 //
apramāṇe'pi yenaitatkeśapāśādidarśane / vidyate'nubhavātmatvaṃ vispaṣṭākārabhāsini // 2835 //
tasmādarthakriyājñānamanyadvā samapekṣyate / niścayāyaiva na tvasyā ādhānāya viṣādivat // 2836 //
yathāhi viṣamadyādestadanyasamatekṣaṇāt / phalānantaratābhāvāccaitadātmāviniścayaḥ // 2837 //
mūrcchāsvedapralāpāditatphalotpattiniścaye / tādātmyaṃ gamyate'pyevaṃ jñāne tacchaktiniścayaḥ // 2838 //
kiñcāvivādamevedaṃ prāmāṇyaṃ śaktilakṣaṇam / pramāṇāntaraniśceyamityevaṃ hi tvayoditam // 2839 //
śaktayaḥ sarvabhāvānāṃ kāryārthāpattisādhanāḥ / ityarthāpattitaḥ siddhaṃ na siddhaṃ parataḥ katham // 2840 //
niṣpannānaṃśarūpasya prāmāṇyasya svahetutaḥ / tadevaṃ na vināśāptirniścaye'nyavyapekṣaṇāt // 2841 //
na tatsvabhāvaniṣpattyai pramāntaramapekṣyate / tadrūpaniyārthaṃ tu pratipattāvapekṣyate // 2842 //
kiñcāprāmāṇyamapyevaṃ svata eva prasajyate / nahi svato'satastasya kutaścidapi sambhavaḥ // 2843 //
anapekṣatvamevaikamaprāmāṇyanibandhanam / ityādyaṃ vā'pyaniḥśeṣamabhidhātuṃ hi śakyate // 2844 //
visaṃvādanasāmarthyaṃ niścayaṃ tu yathā'nyataḥ / tathā saṃvādasāmarthyaṃ sarvathā'to dvayaṃ samam // 2845 //
tataḥ ko'tiśayo dṛṣṭaḥ prāmāṇyasya viparyayāt / yena svatastadeveṣṭaṃ paratastvapramāṇatā // 2846 //
svatastvasya pramāṇānāṃ prāmāṇyasyopavarṇanāt / svakārye vṛttirjātānāmathāpyabhimatā svataḥ // 2847 //
ātmalābhe hi bhāvānāṃ kāraṇāpekṣiteṣyate / labdhātmānaḥ svakāryeṣu varttante svayameva tu // 2848 //
utpādamātra evāto vyapekṣāsti svahetuṣu / jñānānāṃ svaguṇeṣveṣā natu niścayajanmani // 2849 //
janane hi svatantrāṇāṃ prāmāṇyārthaviniściteḥ / svahetunirapekṣāṇāṃ teṣāṃ vṛttirghaṭādivat // 2850 //
mṛtpiṇḍadaṇḍacakrādi ghaṭo janmanyapekṣate / udakāharaṇe tvasya tadapekṣā na vidyate // 2851 //
evaṃ svataḥpramāṇatvamante cāvaśyameva tat / parādhīne pramāṇatve hyanavasthā prasajyate // 2852 //
maulike cetpramāṇatve pramāṇāntarasādhyatā / tatra tatraivamicchanto na vyavasthāṃ labhemahi // 2853 //
yathaiva prathamaṃ jñānaṃ tatsaṃvādamapekṣate / saṃvādenāpi saṃvādaḥ punarmṛgyastathaiva hi // 2854 //
kasyacittu yadīṣyeta svata eva pramāṇatā / prathamasya tathābhāve pradveṣaḥ kena hetunā // 2855 //
evaṃ yadi guṇādhīnā pratyakṣādipramāṇatā / guṇāśca na pramāṇena vinā santi kadācana // 2856 //
tato guṇaparicchedipramāṇāntaramicchataḥ / tasyāpyanyaparicchinnaguṇāyattā pramāṇatā // 2857 //
yathā''dye ca tathā'nyatretyanavasthaiva pūrvavat / tatra tatraivamicchanto na vyavasthāṃ labhemahi // 2858 //
guṇajñānaṃ guṇāyattaprāmāṇyamatha neṣyate / ādyamapyarthavijñānaṃ nāpekṣeta guṇapramām // 2859 //
ato dūramapi dhyātvā prāmāṇyaṃ yatsvataḥ kvacit / avaśyābhyupagantavyaṃ tatraivādau varaṃ sthitam // 2860 //
saṃvādaguṇavijñāne kena vā'bhyadhikemate / ādyasya tadadhīnatvaṃ yadbalena bhaviṣyati // 2861 //
tasmātsvataḥpramāṇatvaṃ sarvatrautsargikaṃ sthitam / bādhakāraṇaduṣṭatvajñānābhyāṃ tadapohyate // 2862 //
parāyatte'pi caitasminnānavasthā prasajyate / prāmaṇādhīnametaddhi svatastacca pratiṣṭhitam // 2863 //
pramāṇaṃ hi pramāṇena yathā nānyena sādhyate / na sidhyatyapramāṇatvamapramāṇāttathaiva hi // 2864 //
tulyajātāśrayatve hi pratiṣṭhā nopapadyate / vijātestvanyahetutvāddṛḍhamūlapratiṣṭhitā // 2865 //
bādhakapratyayastāvadarthānyatvāvadhāraṇam / so'napekṣapramāṇatvātpūrvajñānamapohate // 2866 //
tatrāpi tvapavādasya syādapekṣā punaḥ kvacit / jātāśaṅkasya pūrveṇa sā'pyalpena nivarttate // 2867 //
bādhakāntaramutpannaṃ yadyasyānviṣyato'param / tato madhyamabādhena pūrvasyaiva pramāṇatā // 2868 //
athānurūpayatnena samyaganveṣaṇe kṛte / mūlābhāvānna vijñātaṃ bhavedbādhakabādhakam // 2869 //
tato nirapavādatvāttenaivādyaṃ balīyasā / bādhyate tena tasyaiva pramāṇatvamapohyate // 2870 //
evaṃ parīkṣakajñānatritayaṃ nātivarttate / tataścājātabādhena nāśaṅkyaṃ bādhakaṃ punaḥ // 2871 //
utprekṣate hi yo mohādajātamapi bādhakam / sa sarvavyavahāreṣu saṃśayātmā kṣayaṃ vrajet // 2872 //
tathāca vāsudevena ninditā saṃśayātmatā / nāyaṃ loko'sti kaunteya na paraḥ saṃśayātmanaḥ // 2873 //
yāvānevāpavādo'to yatra sambhāvyate matau / anviṣṭe'nupajāte ca tāvatyeva tadātmani // 2874 //
kadācitsyādapītyevaṃ na bhūyastatra vastuni / utprekṣamāṇaiḥsthātavyaṃ nāptakāmaiḥ pramātṛbhiḥ // 2875 //
deśakālanarāvasthābhedāḥ saṃvyavahārataḥ / siddhā eva hi ye yasmiṃste'pekṣyā bādhakārthinā // 2876 //
dūradeśavyavasthānādasamyagdarśane bhavet / anyāśaṅkā kvacittatra samīpagatimātrakam // 2877 //
apavādāvadhiḥ kālanarāvasthāntare na tu / vyapekṣā vidyate tasminmṛgatṛṣṇādibuddhivat // 2878 //
evaṃ santamase kāle yo gavāśvādisaṃśayaḥ / bhrāntervā nirṇayastatra prakāśībhavanāvadhiḥ // 2879 //
tathāhi candradigmohavedavarṇasvarādiṣu / puruṣāntarasaṃpraśnādanyathātvāvadhāraṇam // 2880 //
rāgadveṣamadonmādakṣuttṛṣṇādikṣatendriyaiḥ / durjñāne jñāyamāne'rthe tadabhāvādviparyayaḥ // 2881 //
ṛṇādibyavahāre'pi dvayorvivadamānayoḥ / ekaṃ pratyarthino vākyaṃ dve vākye pūrvavādinaḥ // 2882 //
anavasthābhayādeva na vākyaṃ likhyate'dhikam / tatastu nirṇayaṃ brūyuḥ svāmisākṣisabhāsadaḥ // 2883 //
evaṃ jñānatrayasyaiva sarvatra vikriyeṣyate / trisatyatā'pi devānāmata evābhidhīyate // 2884 //
tena svataḥpramāṇatve nānavasthobhayorapi / pramāṇatvāpramāṇatve yathāyogamataḥ sthite // 2885 //
nityamāptapraṇītaṃ vā vākyaṃ yaccāvadhāryate / śrotruccārayitṛbhyāṃ tanna manāgapi dūṣyate // 2886 //
ye vidyāguravastatra sahādhyāyina eva ca / vināśaṃ vārayantaste tādṛśāṃ pālanakṣamāḥ // 2887 //
ato guṇaniṣiddhairvā doṣairvākyaṃ na dūṣyate / yadvā karturabhāve te na syurdoṣā nirāśrayāḥ // 2888 //
tatrāptokterdvayaṃ dṛṣṭaṃ doṣābhāvaguṇātmakam / guṇebhyaśca pramāṇatvaṃ yathā nāsti tathoditam // 2889 //
guṇavattvādato vakturna doṣāstannirākṛtāḥ / svato vākyaṃ pramāṇaṃ ca doṣābhāvopalakṣitam // 2890 //
doṣābhāvo guṇebhyaścedāptavākyeṣu gamyate / anavasthā bhavetsaiva guṇavattvānugāminaḥ // 2891 //
naiṣa doṣo guṇajñānaṃ tadā naiva hyapekṣyate / jñāyamānatayā naiva guṇāstatropakāriṇaḥ // 2892 //
sattāmātreṇa te sarve doṣavyāvarttanakṣamāḥ / nṛdoṣaviṣayaṃ jñānaṃ teṣu satsu na jāyate // 2893 //
doṣaiścājñāyamānatvānna prāmāṇyamapodyate / anapoditasiddhaṃ ca tadihāpi svataḥ sthitam // 2894 //
doṣāḥ santi na santīti pauruṣeye tu śaṅkyate / vede karturabhāvācca doṣāśaṅkaiva nāsti naḥ // 2895 //
ato yadanapekṣatvādvede prāmāṇyamucyate / tadāptena praṇīte'pi sutarāṃ siddhyati svataḥ // 2896 //
vedārthe'nyapramāṇairyā sarvakālamasaṅgatiḥ / tayaivāsya pramāṇatvamanuvādatvamanyathā // 2897 //
anyasyāpi pramāṇatve saṅgatirnaiva kāraṇam / tulyārthānāṃ vikalpena hyekasyaiva pramāṇatā // 2898 //
yatrāpi syātparicchedaḥ pramāṇairuttaraiḥ punaḥ / nūnaṃ tatrāpi pūrveṇa nārthaḥ so'vadhṛtaḥ sphuṭam // 2899 //
sakṛjjātavinaṣṭe ca bhavennārthe pramāṇatā / śrautrā dhīścāpramāṇaṃ syānnetrādibhirasaṅgatā // 2900 //
śrotrajñānāntareṇāsyāḥ sambandhāccetpramāṇatā / siddhā vede'pi tajjanyavijñānāntarasaṅgateḥ // 2901 //
sādhanāntarajanyā tu buddhirnāsti dvayorapi / hetvantarakṛtajñānasaṃvādo'to na vāñchyate // 2902 //
yathā tvekendriyādhīnavijñānāntarasaṅgatiḥ / pratyakṣe kāraṇaṃ klṛptā tathā vede'pi kathyatām // 2903 //
ekenaiva hi vākyena deśakālāntarādiṣu / labhyamāne'rthasaṃvāde na mṛgyaṃ kāraṇāntaram // 2904 //
tasmāddṛḍhaṃ yadutpannaṃ vijñānaṃ na visaṃvadet / deśāntarādivijñānaiḥ pramāṇaṃ tadasaṃśayam // 2905 //
sādhyā na cānumānena śabdādīnāṃ pramāṇatā / pratyakṣasyāpi sā mābhūttatsādhyaivāviśeṣataḥ // 2906 //
pramāṇānāṃ pramāṇatvaṃ yena cānyena sādhyate / tasyāpyanyena sādhyatvādanavasthā prasajyate // 2907 //
anyenāsādhitā cetsyātsādhakasya pramāṇatā / sādhyānāmapi sā siddhā tadvadeva bhavettataḥ // 2908 //
nanu pramāṇamityevaṃ pratyakṣādi na gṛhyate / nacetthamagṛhītena vyavahāro'vakalpate // 2909 //
pramāṇaṃ grahaṇātpūrvaṃ svarūpeṇa pratiṣṭhitam / nirapekṣaṃ ca tatsvārthe pramite mīyate paraiḥ // 2910 //
yathācāviditaireva cakṣurādibhirindriyaiḥ / gṛhyante viṣayāḥ sarve pramāṇairapi ne tathā // 2911 //
tenātra jñāyamānatvaṃ prāmāṇye nopayujyate / viṣayānubhavo'pyasmādajñātādeva labhyate // 2912 //
apramāṇaṃ punaḥ svārthe pramāṇamiva hi sthitam / mithyātvaṃ tasya gṛhyeta na pramāṇāntarādṛte // 2913 //
na hyarthasyānyathābhāvaḥ pūrveṇāttastathātvavat / tadatrāpyanyathābhāve dhīryadvā duṣṭakāraṇe // 2914 //
tāvatā caiva mithyātvaṃ gṛhyate nānyahetukam / utpattyavasthamevedaṃ pramāṇamiti mīyate // 2915 //
ato yatrāpi mithyātvaṃ parebhyaḥ pratipādyate / tatrāpyetaddvayaṃ vācyaṃ natu sādharmyamātrakam // 2916 //
tatrāpramāṇasādharmyamātraṃ yatkiṃcidāśritāḥ / sarvaṃ pramāṇamithyātvaṃ sādhayantyavipaścitaḥ // 2917 //
teṣāmātmavadhāyaiva tādṛksādhanakalpanam / utpadyate parasyāpi pratibimbena tādṛśam // 2918 //
tena ca pratiṣiddhatvādayathābhūtasādhanam / nautsargikapramāṇatvāccodanā bādhituṃ kṣamam // 2919 //
atrābhidhīyate yeṣāṃ jātānāṃ sthitiriṣyate / teṣāmeva tu nanveṣā vyavasthā sanibandhanā // 2920 //
ātmalābhe ghaṭādīnāṃ kāraṇāpekṣiteṣyate / labdhātmanāṃ svakāryeṣu pravṛttiḥ svayameva tu // 2921 //
yattu jñānaṃ tvayā'pīṣṭaṃ janmānantaramasthiram / labdhātmano'sataḥ paścādvyāpārastasya kīdṛśaḥ // 2922 //
vyāpāraḥ kāraṇānāṃ hi dṛṣṭo janmātirekataḥ / pramāṇe'pi tathā mābhūditi janma vivakṣyate // 2923 //
nahi tatkṣaṇamapyāste jāyate vā'pramātmakam / yenārthagrahaṇe paścādvyāpriyetendriyādivat // 2924 //
athāpyakṣaṇikaṃ jñānaṃ nityaṃ cā'bhyupagamyate / abhyupetavirodho'yamevaṃ yuktyāvabādhanam // 2925 //
sādhitakṣaṇabhaṅgaṃ hi sarvaṃ vastu savistaram / nityaṃ ca janyate neti kāraṇāpekṣitā'sya kā // 2926 //
ataśca śakyate vaktuṃ svata eva na varttate / paścātpramā svakāryeṣu nairūpyādgaganābjavat // 2927 //
astuvā'kṣaṇikaṃ jñānaṃ svata eva pravarttate / svaprāmāṇyaviniścityai cettatkiṃ saṃśayādayaḥ // 2928 //
prāmāṇyaniścayo yasmāttatra tanmātrabhāvikaḥ / tasmin jāte ca sandehaviparyāsāvanāspadau // 2929 //
niścayāropamanasorbādhyabādhakabhāvataḥ / samāropaviveke hi niścayo varttate'khilaḥ // 2930 //
tataśca codanājanyamatiprāmāṇyasiddhaye / doṣavarjitahetūtthabhāvādyuktirapārthikā // 2931 //
siddhe svataḥpramāṇatve sā'pavādanivāriṇī / yadīṣyate tadapyevaṃ nā''śaṅkāyā asambhavāt // 2932 //
tāvadeva hi sā''śaṅkā yāvannodeti niścayaḥ / niścaye tūdgate tasminnaprāmāṇye kutonviyam // 2933 //
yena tadvinivṛttyarthaṃ yatnaḥ sārthakatāṃ vrajet / sthāṇau niścitatādātmyo nānyathātvaṃ hi śaṅkate // 2934 //
yadrūpaniścayo yasmājjāyate yatra vastuni / tadviparyayaśaṅkāyāstata eva nivarttanam // 2935 //
yathā dhūmādiliṅgebhyaḥ pāvakādyastitāgatau / tannāstitvavyabacchedastata evopapadyate // 2936 //
aprāmāṇyavyavacchedaḥ svata evaivamiṣyatām / ato na sādhanaṃ yuktamaprāmāṇyanivṛttaye // 2937 //
apramāṇadvayāśaṅkā yadi vartteta tatra tu / prāmāṇyaniścayo na syādbhrāntyā tadviṣayīkṛteḥ // 2938 //
yaḥ sandehaviparyāsapratyayairviṣayīkṛtaḥ / sthāṇuvannahi tatrāsti tadā tadrūpaniścayaḥ // 2939 //
balibhugdhūmahetūtthadoṣādipratyayairyathā / sthāṇutejo'pramāṇādi parebhyo vyavasīyate // 2940 //
yatsandehaviparyāsaviṣayatvaṃ gataṃ tathā / parato niścayastasya pramāṇatvasya gamyatām // 2941 //
ayaṃ ca bhavatāṃ pakṣo yatra vākye nañaḥ śrutiḥ / tatraivānyavyavacchedaḥ svātmaivānyatra gamyate // 2942 //
codanājanitābuddhiḥ pramāṇamiti neha ca / prayogo'sti nañastena nāprāmāṇyanivarttanam // 2943 //
kiṃca sarvapramāṇānāṃ prāmāṇyaṃ niścitaṃ yadi / svata eva tadā kasmānmatabhedaḥ pravādinām // 2944 //
yenaikaiḥ svata eveti prācyairniyama ucyate / kiñcitsvato'nyataḥ kiñcitparaiścāniyamo mataḥ // 2945 //
vivādo bhrāntito yasmātsā ca niścayabādhitā / niścinvantastatastattvaṃ vivaderanna vādinaḥ // 2946 //
svataḥ sarvapramāṇānāṃ prāmāṇyasya viniścaye / na visaṃvādabhākkaścidbhavenniścayavṛttitaḥ // 2947 //
apramāṇe pramāṇatvabuddhyā vṛtto hi vañcyate / svataḥprāmāṇyabodhāttu viparīto na kaścana // 2948 //
nanvapramāṇato vṛtto visaṃvādaṃsamaśnute / niścayaḥ paratastasya bādhakātpratyayānmataḥ // 2949 //
pramāṇataḥ pravṛttastu na visaṃvādamaśnute / asyaiva ceṣyate'smābhiḥ svataḥprāmāṇyaniścayaḥ // 2950 //
nābhiprāyāparijñānādidaṃ hyatra vivakṣitam / svataḥ sarvapramāṇānāṃ prāmāṇyasya viniścaye // 2951 //
niyato yatra naivāsti svataḥprāmāṇyaniścayaḥ / pariśeṣabalāttasminnaprāmāṇyaṃ pratīyate // 2952 //
arthānyathātvahetūtthadoṣajñānānapekṣayā / janmānantaramevātastadaprāmāṇyaniścayāt // 2953 //
apramāṇe pramāṇatvaviparyāso na saṅgataḥ / ato'saṃvādino naiva kaścidvartteta tadgateḥ // 2954 //
janmātiriktakālaśca kriyākālo na vidyate / kṣaṇikatvādghaṭādīnāmityasiddhaṃ nidarśanam // 2955 //
teṣāmuttarakālaṃ hi kulālādyanapekṣiṇām / svopādānādyapekṣatvātsvato nāsti pravarttanam // 2956 //
nacānavasthitiprāptiranyato mānasaṃśritau / tasmādarthakriyājñāne svataḥprāmāṇyaniścayaḥ // 2957 //
nanu ko'tiśayastasya prāktanādasti yena tat / parataḥ pūrvavijñānamiva nābhyupagamyate // 2958 //
ucyate vastusaṃvādaḥ prāmāṇyamabhidhīyate / tasya cārthakriyābhyāsajñānādanyanna lakṣaṇam // 2959 //
arthakriyāvabhāsaṃ ca jñānaṃ saṃvedyate sphuṭam / niścīyate ca tanmātrabhāvyāmarśanacetasā // 2960 //
atastasya svataḥ samyakprāmāṇyasya viniścayāt / nottarārthakriyāprāptipratyayaḥ samapekṣyate // 2961 //
jñānapramāṇabhāve ca tasmin kāryāvabhāsini / pratyaye prathame'pyasmāddhetoḥ prāmāṇyaniścayaḥ // 2962 //
ādye hya vastuviṣaye vastusaṃvādalakṣaṇam / dvitīyaṃ na pravartteta tasya hetorasambhavāt // 2963 //
aśokastabakādau hi pāvakādhyavasāyinaḥ / na dāhapākanirbhāsi vijñānaṃ jātu jāyate // 2964 //
jātau vā na vijātīyaṃ jvalanāttatprasajyate / tatkāryayogyatāmātralakṣaṇatvādvibhāvasauḥ // 2965 //
tasmādarthakriyābhāsaṃ jñānaṃ yāvanna jāyate / tāvadādye'pramāśaṅkā jāyate bhrāntihetutaḥ // 2966 //
anantaraṃ phalādṛṣṭiḥ sādṛśyasyopalambhanam / materapaṭutetyādi bhrāntikāraṇamatra ca // 2967 //
kāryāvabhāsivijñāne jāte tvetanna vidyate / sākṣādvastunibaddhāyāḥ kriyāyāḥ prativedanāt // 2968 //
vṛttāvabhyāsavatyāṃ tu vailakṣaṇyaṃ pratīyate / atadviṣayato jñānādādye'prāpte'pi tatphale // 2969 //
vailakṣaṇyāpratītau tu vijātīyārthaśaṅkayā / kāryāvabhāsivijñānādṛte mānāviniścayaḥ // 2970 //
tasminsadapi mānatvaṃ viniścetuṃ na śakyate / uttarādyakriyājñānātkevalaṃ tatpratīyate // 2971 //
ataśca prathamaṃ jñānaṃ tatsaṃvādamapekṣate / saṃvādenāpi saṃvādaḥ punarmṛgyastathaiva na // 2972 //
bhrāntihetorasadbhāvātsvatastasya pramāṇatā / prathamasya tadābhāve pradveṣo bhrāntisaṃbhavāt // 2973 //
nanu tasya pramāṇatve vijñānasyāviniścite / kathaṃ tatra pravartteta prekṣāvānīpsitāgateḥ // 2974 //
ucyate saṃśayenaiva varttate'sau vicakṣaṇāḥ / vaicakṣaṇyakṣatistasya nacaivamanuṣajyate // 2975 //
saṃśayena yato vṛttestatprāmāṇyaviniścaye / niścitopāyatā tena sā ca satyapi saṃśaye // 2976 //
saṃdehena pravṛttau me phalaprāptirbhavedyadi / prāmāṇyaniścayastatra jñāta eva bhaviṣyati // 2977 //
nānyatheti nacāpyevamanuyogo'tra yuktimān / upāye varttate kasmāditi nahyanyathāgatiḥ // 2978 //
nahyupāyādvinā kaścidupeyaṃ pratipadyate / iti saṃdehavṛtto'pi prekṣāvattāṃ jahāti na // 2979 //
nanu cārthakriyābhāsi jñānaṃ svapne'pi vidyate / naca tasya pramāṇatvaṃ taddhetoḥ prathamasya ca // 2980 //
naivaṃ bhrāntā hi sā'vasthā sarvā bāhyānibandhanā / na bāhyavastusaṃvāstāsvavasthāsu vidyate // 2981 //
svasaṃviditarūpāśca cittacaittāvilakṣaṇāḥ / avasyādvayabhedo'pi spaṣṭaṃ tena pratīyate // 2982 //
syānmataṃ paratastasya prāmāṇyasya viniścaye / prasajyate prameyatvamiti nanvavirodhyadaḥ // 2983 //
tadgrāhyavastvapekṣaṃ hi prāmāṇyaṃ tasya gīyate / parato'vagatestasya prameyatvavyavasthitiḥ // 2984 //
apekṣābhedataścaivaṃ kāryakāraṇatādivat / pramāṇatvaprameyatvavyavasthā na virudhyate // 2985 //
evamarthakriyājñānātpramāṇatvaviniścaye / nānavasthā parākāṅkṣāvinivṛtteriti sthitam // 2986 //
samutpanne'pi vijñāne na tāvadavadhāryate / yāvatkāraṇaśuddhatvaṃ na pramāṇāntarādgatam // 2987 //
atrāpi sudhiyaḥ prāhurnānavastheti yena sā / śuddhiḥ saṃvādino jñanādanapekṣātpratīyate // 2988 //
sannikṛṣṭe hi viṣaye kāryasaṃvādadṛṣṭitaḥ / kāraṇānāṃ viśuddhatvamayatnenaiva gamyate // 2989 //
viprakṛṣṭe hi viṣaye tadudbhūtā matiḥ pramā / tajjanyatvādyathaiveyaṃ sannikṛṣṭārthagocaram // 2990 //
sitasādhyakriyāvāptyā yathā śaṅkhe puraḥsthite / kāmalākrāntanetrotthavijñānaṃ neti gamyate // 2991 //
itthaṃ kāraṇasaṃśuddhau praṇītāyāṃ tadaiva yā / śātakumbhamaye śaṅkhe pītākāramatirbhavet // 2992 //
viśuddhakāraṇotpādāttvasyāḥ prāmāṇyaniścayaḥ / niṣpāditakriye kambau sitākāramateriva // 2993 //
kṣudādyanupaghātādivacanādidamuktavān / bhāṣyakāro'pyato mohādanavastheha codyate // 2994 //
duṣṭakāraṇajanyatvaśaṅkyā nādhigamyate / mānatā''dyasya tacchuddhijñānamabhyadhikaṃ matam // 2995 //
evaṃ cārthakriyājñānāddhetuśuddhiviniścitau / akṛtārthakriye vṛttereṣā'vācyopapadyate // 2996 //
yadi svataḥpramāṇatvaṃ sarvatrautsargikaṃ sthitam / bādhakāraṇaduṣṭatvajñānābhyāṃ tadapodyate // 2997 //
bādhakāraṇaduṣṭatvajñānābhāvātpramāṇatā / prāptaivaṃ ca parasmātte bhavetprāmāṇyaniścayaḥ // 2998 //
tathāhi tadabhāvo'yamabhāvākhyaṃ pramāntaram / tvatpakṣe'nupalambhākhyamanumānaṃ tu manmate // 2999 //
anayaivopapattyā syādaprāmāṇyamapi svataḥ / tatrāpi śakyate vaktuṃ yasmānnyāyo'yamīdṛśaḥ // 3000 //
tasmātsvato'pramāṇatvaṃ sarvatrautsargikaṃ sthitam / bādhakāraṇaduṣṭatvajñānābhāvādapodyate // 3001 //
tathā bodhātmakatvena buddheḥ prāptā'pramāṇatā / yathārthajñānahetūtthaguṇajñānādapodyate // 3002 //
aprāmāṇye parāyatte bhavatyevānavasthitiḥ / pramāṇādhīnametaddhi svatastaccāpratiṣṭhitam // 3003 //
tathāhi bādhakābhāvātprāmāṇyaṃ bhavatocayate / bādhābhāvo'pyabhāvākhyaṃ pramāṇāntaramiṣyate // 3004 //
tasyāpi bādhakābhāvātprāmāṇyamabhidhīyate / tatra tatraivamicchāyāṃ vyavasthā nopalabhyate // 3005 //
anapekṣapramāṇatvaṃ bādhakapratyaye yataḥ / na siddhaṃ tena naivāyaṃ pūrvajñānamapohate // 3006 //
athāpi bādhakābhāvaṃ vinā prāmāṇyamiṣyate / kvacidādye tathābhāve pradveṣaḥ kiṃnimittakaḥ // 3007 //
bādhakaḥ pratyayaścāyaṃ pūrvajñānamapohate / anapekṣapramāṇatvādyadi śaṅkā'tra kiṃ bhavet // 3008 //
anapekṣyapramāṇatvaṃ śaṅkyate cātra bādhakam / viruddhametadāśaṅkā niścite na hi jāyate // 3009 //
svataḥprāmāṇyapakṣe'pi svarasenaiva niścayāt / kasmādbādhakasadbhāvasiddhau yatno vidhīyate // 3010 //
tathāhi svarasenaiva na yasminmānaniścayaḥ / niścīyate'pyayatnena sāmarthyāttatra bādhakaḥ // 3011 //
ataḥ parīkṣakajñānatrayamatra kimucyate / naikasyāpyavakāśo'sti tasminniścayataḥ svataḥ // 3012 //
yadi cotpadyate śaṅkā'nupalambhe'pi saṃśayāt / bādhābhāvāvinābhūtaṃ ymānnānupalambhanam // 3013 //
evaṃ sati traye kasmātparitoṣastvayā kṛtaḥ / adṛṣṭāvapi śaṅkyeta bādhā pūrvavadatra hi // 3014 //
yāvanna kāryasaṃvādastāvanna vinivarttate / bādhāśaṅkā yatastasminniyamastritaye'phalaḥ // 3015 //
tataścājātabādhenāpyāśaṅkyaṃ bādhakaṃ punaḥ / chalena vastunastattvaṃ nahi jātvavatiṣṭhate // 3016 //
ājīvitātsamutpannaṃ bādhapratyayavarjitam / śaṅkhe pītanibhaṃ jñānaṃ pramāṇaṃ nahi jāyate // 3017 //
viśuddhikāraṇābhāvānnopajāyeta bādhakam / anyena vā nimittena nātaḥ śaṅkā nivarttate // 3018 //
sanimittaiva teneyamāśaṅkā yatra mohataḥ / śuddhisaṃvādadṛṣṭau tu nāśaṅkā sudhiyo bhavet // 3019 //
sa sarvavyavahāreṣu saṃśayātmā na jāyate / niḥsaṃśayā hi dhīstasya śuddhisaṃvādadarśane // 3020 //
atrāpi yaḥ punaḥ śaṅkāṃ kaścitprakurute jaḍaḥ / saṃśayātmakatājena manye taṃ prati ninditā // 3021 //
deśakālānarāvasthābhedāpekṣāprakalpite / prāmāṇyaniścaye'nyasmādvyaktaṃ prāmāṇyaniścitiḥ // 3022 //
tathāhi deśakālādau bādhābhāvātsuniścitau / pramāṇāntarataḥ prācye jñāne prāmāṇyaniścayaḥ // 3023 //
ṛṇādivyavahārastu yo vākyatrayayogyavān / sa tādṛśasthalātmaiva nodāhāryaḥ pramāsthitau // 3024 //
arthipratyarthinau tatra smṛtvā smṛtvā parisphuṭam / nahi sūkṣmekṣikāṃ karttuṃ labhete tatra vastuni // 3025 //
vastusthityā pramāṇaṃ tu vyavasthāpyaṃ chalānnanu / prakṛtāpratirūpo'to vyavahāra udāhṛtaḥ // 3026 //
trisatyatā'pi devānāṃ naiva niścitikāraṇam / ādyānniścitya sadbhāve naiva syātparato'pyasau // 3027 //
tadīyameva yenedaṃ vacanadvayamuttaram / tadādye pratyayābhāve ko viśeṣastadanyayoḥ // 3028 //
ataḥ pūrvoktayā yuktyā tvatpakṣe'pyanavasthitiḥ / pramāṇatvāpramāṇatve yathāyogamataḥ sthiteḥ // 3029 //
vākyaṃ nityaṃ purā'smābhirvistareṇa nirākṛtam / kṣīṇaniḥśeṣadoṣaśca nāptosti bhavataḥ smṛtau // 3030 //
akṣīṇāvṛttirāśistu kīdṛgāpto bhaviṣyati / tasya sambhāvyate doṣādanyathā'pi vaco yataḥ // 3031 //
jāte'pyāpte tadīyo'sau guṇaughaḥ kena śakyate / jñātumāptapraṇīte syādyato vākye'vadhāraṇam // 3032 //
yo'pyatīndriyadṛkpaśyettadīyaguṇasampadam / tasyāpyāptapraṇītena vacasā kiṃ prayojanam // 3033 //
sa hi vākyanirāśaṃsaḥ svayamarthaṃ prapadyate / anyo'pyāptāparijñānāttato'rthaṃ nāvagacchati // 3034 //
svataḥprāmāṇyavāde ca svato niścayajātitaḥ / vināśasambhavāyogātkimarthaṃ vinivāraṇam // 3035 //
na nāma dūṣyate vākyaṃ doṣairguṇanirākṛtaiḥ / guṇāniścayatastattu viniścetuṃ na śakyate // 3036 //
vākyasyākartṛkatvaṃ ca prāgeva vinivāritam / nātaḥ karturabhāve na na syurdoṣā nirāśrayāḥ // 3037 //
guṇebhyaśca pramāṇatvaṃ yathā yuktaṃ tathoditam / guṇānāṃ cāparijñāne doṣābhāvo na lakṣyate // 3038 //
svato vākyaṃ pramāṇaṃ taddoṣābhāvopalakṣitam / na yuktamaparijñānāddoṣābhāvo hyalakṣaṇam // 3039 //
nahi daṇḍāparijñāne puṃsāṃ daṇḍīti lakṣyate / tallakṣitaṃ svato mānamityetacca parāhatam // 3040 //
doṣābhāvaḥ pramābhāvātpramāṇānniścitātmakaḥ / vākyasya lakṣaṇaṃ yuktaṃ parato'taḥ pramāsthitiḥ // 3041 //
nṛdoṣaviṣayaṃ jñānaṃ teṣu satsūpajāyate / na nāma doṣābhāve tu guṇājñāne kathaṃ matiḥ // 3042 //
dveṣamohādayo doṣāḥ kṛpāprajñādibādhitāḥ / dayādyaniścaye teṣāmasattvaṃ hi kathaṃ gatam // 3043 //
tadā na vyāpriyante tu jñāyamānatayā guṇāḥ / doṣābhāve tu vijñeye sattāmātropakāriṇaḥ // 3044 //
yadyevaṃ saṃśayo na syādviparyastā matistathā / doṣāḥ santyasya no veti santyevetyāptasammate // 3045 //
tatsaṃdehaviparyāsau bhavataścātra kasyacit / yāvadguṇagaṇādhāra ityasau nāvagamyate // 3046 //
doṣābhāve'pyathājñāne svataḥprāmāṇyaniścayaḥ / tathā'pi vimatirna syātpūrvavattatra vaktari // 3047 //
doṣābhāvasya cājñānādapramādvayanāstitā / kathaṃ pratīyate yena bhavetprāmāṇyaniścayaḥ // 3048 //
athāpramādvayāsattā'pratītāvapi gamyate / prāmāṇyaṃ svata evaivaṃ vimatiḥ syānna pūrvavat // 3049 //
kimasya vacanaṃ mānaṃ kiṃvā'mānamathāpyadaḥ / amānameva sarveṣāṃ svataḥprāmāṇyaniścayāt // 3050 //
doṣābhāvāpramābhāvaguṇabhāveṣu triṣvapi / avaśyābhyupagantavyā pratītirniyamādataḥ // 3051 //
sā'pramāṇaṃ pramāṇaṃ vetyeṣāmevaṃ vikalpyate / yathārthaniścayāyāṅgamapramāṇaṃ kathaṃ bhavet // 3052 //
prāmāṇye parataḥ prāpte tatprāmāṇyaviniścayaḥ / kathaṃ vā gamyate tasyāḥ pratīteḥ sā pramātmatā // 3053 //
bādhakapratyayābhāvāditi cetso'pi kiṃ pramā / na veti doṣaḥ sarvo'pi punaratrānuvarttate // 3054 //
prāmāṇye parataḥprāptā prastutasya pramāṇatā / yathārthajñānahetutvamapramāṇasya vā kutaḥ // 3055 //
asyāpi gamyate kena prāmāṇyamiti cintyate / bādhakapratyayāsattvādityaniṣṭā prasajyate // 3056 //
tasmādguṇebhyo doṣāṇāmabhāvastadabhāvataḥ / apramāṇadvayāsattvaṃ tenotsargo'napoditaḥ // 3057 //
sarvatraivaṃ pramāṇatvaṃ niścitaṃ cedihāpyasau / pūrvodito doṣagaṇaḥ prasaktā cānavasthitiḥ // 3058 //
doṣābhāve pramāsattvamitīdaṃ ca niṣedhanam / kevalaṃ yadi kalpyeta tatsiddhirnaiva sambhavet // 3059 //
abhāvādupalambhena tatsiddhirnāvakalpate / anavasthitidoṣācca na yuktānupalambhataḥ // 3060 //
doṣāpramādvayāsattā gamyate'nupalambhataḥ / upalambhasya nāstitvamanyenetyanavasthitiḥ // 3061 //
paryudāsātmakaṃ taccettadviviktānyadarśanāt / doṣābhāvāparijñānaṃ guṇajñānātmakaṃ bhavet // 3062 //
vivakṣitapramājñānasvarūpaṃ ca prasajyate / apramāṇadvayāsattvajñānaṃ tadvyatireki ca // 3063 //
apramādvitayāsattve jñāte svātantryato'thavā / pariśiṣṭaḥ pramātmeti bhavato niścayaḥ kutaḥ // 3064 //
anyathānupapattyā cennanvarthāpattito bhavet / anumāto'nyato vāpi syādevaṃ niścayo'nyataḥ // 3065 //
tasmādeva ca te nyāyādaprāmāṇyamapi svataḥ / prasaktaṃ śakyate vaktuṃ yasmāttatrāpyadaḥ sphuṭam // 3066 //
tasmāddoṣebhyo guṇānāmabhāvastadabhāvataḥ / pramāṇarūpanāstitvaṃ tenotsargo'napoditaḥ // 3067 //
yasmādutsargabhāvo'yaṃ vivakṣāmātranirmitaḥ / śakyo'bhidhātuṃ vispaṣṭamapramāṇe'pi mānavat // 3068 //
yato bādhātmakatvena buddheḥ prāptā pramāṇatā / yathārthajñānahetūtthaguṇajñānādapodyate // 3069 //
guṇaiścājñāyamānatvānnāprāmāṇyamapodyate / anapoditasiddhaṃ ca svatastadapi saṃsthitam // 3070 //
doṣāḥ santi na santīti pauruṣeyeṣu śaṅkyate / karturvedepi siddhatvāddoṣāśaṅkā na nāstinaḥ // 3071 //
ato yadanapekṣatvādvede prāmāṇyamucyate / tadasiddhaṃ yataḥ so'pi karttāraṃ samapekṣate // 3072 //
yadi saṃvādivijñānaṃ na vā hetuviśuddhatā / niścitā saṃśayotpattestadā vede na mānatā // 3073 //
anyasyāpi pramāṇatve evambhūtaiva saṅgatiḥ / kāraṇaṃ kalpyate yasmānniścayastannibandhanaḥ // 3074 //
sthite hi tasya mānatve niścayaḥ kriyate'nayā / na tvapūrvaṃ pramāṇatvamanayā tasya janyate // 3075 //
sakṛjjātavinaṣṭe ca syādevārthe pramāṇatā / aniścite'pi sā'styeva niścayo'pyuditakramāt // 3076 //
yadi kāraṇaśuddhatvādijñānaṃ niścayastataḥ / yadi cārthakriyā prāptā sākṣādgāhādilakṣaṇā // 3077 //
yadvā'bhyāsavatī vṛttirnirapekṣā phalodaye / sarvopāyaviyoge tu na pramāṇaviniścayaḥ // 3078 //
ataḥ pramāṇatā tasminvidyamānā'pyaniścitā / avidyamānakalpeti naivāstītyapadiśyate // 3079 //
śrotrabuddherapi vyaktā netarābhirasaṅgatiḥ / ekasāmagryadhīnaṃ hi rūpaśabdādi varttate // 3080 //
parasparāvinirbhāgātsaṃtatyā'nyonyakāraṇam / teṣāmastyeva sambandhastadevaṃ suparisphuṭam // 3081 //
taddhiyāmapi taddvārā dhūmendhanavikāravat / śrotradhīstatpramāṇaṃ syāttadanyamatisaṅgateḥ // 3082 //
sādhanāntarajanyā tu buddhireṣā viniścitā / hetvantarakṛtajñānasaṃvādastena vāñchyate // 3083 //
evaṃ nānendriyādhīnavijñānāntarasaṅgatiḥ / pratyakṣe kāraṇaṃ klṛptā vede tveṣā na dṛśyate // 3084 //
tathāhi salilajñānamādyamutpadyate'kṣijam / pānasnānādinirbhāsaṃ jihvākāyāśritaṃ param // 3085 //
ekenāpi tu vākyena deśakālanarādiṣu / labhyate nārthasaṃvādaḥ sarvasminsaṃśayodayāt // 3086 //
agnihotrādbhavetsvarga itītthaṃ śrūyate samam / niścayāṅgaviyuktaṃ hi śabdadardduramātrakam // 3087 //
svargādau matabhedaśca viprāṇāmapi dṛśyate / labhyate nārthasaṃvādastasmādiha narādiṣu // 3088 //
codanājanite jñāne dārḍhyaṃ prāgapahastitam / saṃdigdho hi tathābhāvastadgrāhyasyānyasāmyataḥ // 3089 //
asarvadarśibhirvipraiḥ kuta etadviniścitam / codanājanitā buddhiḥ sarvasaṃvādinīti ca // 3090 //
niścitoktānumānena pratyakṣasyāpi mānatā / śuddhakāraṇajanyatvāttatpramāṇaṃ tadanyavat // 3091 //
sarvasya ca na sādhyeyaṃ pramāṇāntarataḥ pramā / yasmādarthakriyājñāne bhrāntirnāstīti sādhitam // 3092 //
ātmakāryākhyaliṅgācca niścitāvyabhicārataḥ / jāyamāne'numāne'pi bhrāntirasti na kācana // 3093 //
kvacittu vividhabhrāntinimittabalabhāvinī / bhrāntirutsāryate'nena yasmāttatra na niścayaḥ // 3094 //
avyaktavyaktikatvena vyakto'rtho na prasiddhyati / parapratyakṣavattasmājjñānaṃ jñātamitīṣyatām // 3095 //
svayaṃ tu jaḍarūpatvāccakṣurādibhirindriyaiḥ / gṛhyante viṣayā naivaṃ teṣāṃ jñāne tu hetutā // 3096 //
tenātra jñāyamānatvaṃ prāmāṇya upayujyate / viṣayānubhavo yasmādajñāto naiva labhyate // 3097 //
etāvattu bhavedatra grahaṇe'pi svasaṃvidaḥ / bhrāntikāraṇasadbhāvāttathātve na viniścayaḥ // 3098 //
tadā cārthatayā bhāvo'pyasmānnaivāvasīyate / sādṛśyādupalambhena tadanyāropasambhavāt // 3099 //
ābhyāsikaṃ yathā jñānaṃ pramāṇaṃ gamyate svataḥ / mithyājñānaṃ tathā kiṃcidapramāṇaṃ svataḥ sthitam // 3100 //
bādhakāraṇaduṣṭatvajñāne'pyuktā'navasthitiḥ / tāvatā tasya mithyātvaṃ grahītuṃ tanna pāryate // 3101 //
utpattyavasthamevedaṃ pramāṇamiti mīyate / na tāvadavikalpatvādaniṣṭeścātmasaṃvidaḥ // 3102 //
nāpi jñānāntareṇaiva tatkāle'sannidhānataḥ / tasyāpyavyaktabhāvatvādaniṣṭāpattito'pi vā // 3103 //
vedepi bādhakaṃ mānamuktamevānumātmakam / taduktātmādyapohena tasmānmānaṃ na yujyate // 3104 //
pauruṣeyatvasiddheśca śaṅkyā duṣṭanimittatā / vahneriva svataḥ śaktirmithyājñāneṣu vā bhavet // 3105 //
codanāprabhavaṃ jñānamato duṣṭanimittakam / śaṅkyate dṛṣṭadoṣācca śaṅkyadoṣaṃ na bhidyate // 3106 //
tasmātsvataḥpramāṇatvaṃ vedasyāpi na yujyate / tena niścitanirdoṣakṛtākhyātatvamiṣyatām // 3107 //
rāgadveṣādiyuktā hi pravaktāro yathā yathā / tathā tathāhi rakṣanti svādhyāyaṃ sutarāṃ nanu // 3108 //
kasya kiṃ durbalaṃ ko vā kasmātpūrvaṃ prapāṭhakaḥ / kaḥ svarakṣāmatāṃ kuryātko bhinddyādapade padam // 3109 //
iti yasya hi saṃrabdhāḥ santi randhragaveṣiṇaḥ / kathaṃ na nāma nirdoṣaṃ sa paṭhedvedamādṛtaḥ // 3110 //
śuddhāścedabhyudāsīnāḥ syurvedādhyāyino narāḥ / ācakṣīranparairevaṃ na te vedaṃ vināśitam // 3111 //
tataḥ kālena mahatā tūpekṣitavināśitaḥ / anya eva bhavedvedaḥ pratikañcukatāṃ gataḥ // 3112 //
rāgadveṣādiyuktāṃśca rundhadbhirvedanāśinaḥ / sarvadā rakṣito vedaḥ svarūpaṃ na prahāsyati // 3113 //
iṣyate ca jagatsarvaṃ na kadācidanīdṛśam / na mahāpralayo nāma jñāyate pāramārthikaḥ // 3114 //
naitadevaṃ bhavennāma hyevaṃ pāṭhasya tulyatā / tadarthatattvabodhastu na vinā'tyakṣadarśanam // 3115 //
sarve ca yasya puruṣā deśakālau tathā'khilau / karāmalakavadvyaktaṃ varttante'dhyakṣacetasi // 3116 //
sa pāṭhasyāpi tulyatvaṃ boddhuṃ śakto'nyathā punaḥ / deśakālanarāvasthābhedena vimatiḥ katham // 3117 //
jagatsadedṛśaṃ ceti na pramāṇamihāpi vaḥ / na yuktā'dṛṣṭimātreṇa saṃvarttasyāpi nāstitā // 3118 //
svataḥprāmāṇyapakṣe tu niścayaṃ kurute svataḥ / vedaḥ svārthasvarūpe ca tanna mohādisambhavaḥ // 3119 //
ataścājñānasaṃdehaviparyāsāpade sthite / nopadeśamapekṣeta dvijapoto'pi kaścana // 3120 //
yathācājñātamūlasya na vināśo'pi sambhavī / ko vā vināśo nityasya bhavedvajrātiśāyinaḥ // 3121 //
abhivyaktyanyathātvaṃ cennitye sā nanvapākṛtā / ato rakṣāmapi prājñā niṣphalāmasya kurvate // 3122 //
atīndriyārthadṛktasmādvidhūtāntastamaścayaḥ / vedārthapravibhāgajñaḥ karttā cābhyupagamyatām // 3123 //
evaṃ sarvapramāṇānāṃ pramāṇatve svato'sthite / atīndriyārthavitsattvasiddhaye na prayatyate // 3124 //
vedasyāpi pramāṇatvaṃ yasmātpuruṣataḥ sthitam / tasya cātīndriyajñatve tatastasminpramāṇatā // 3125 //
anyathājñānasaṃdehaviparyāsānuṣaṅgiṇi / puṃsi karttari naivāsya prāmāṇyaṃ syāttadanyavat // 3126 //
svargayāgādisambandho jñātvā tadyena bhāṣitaḥ / vispaṣṭātīndriyajñānaḥ so'bhyupeyaḥ parairapi // 3127 //
dharmajñatvaniṣedhaścetkevalo'tropayujyate / sarvamanyadvijānānaḥ puruṣaḥ kena vāryate // 3128 //
sarvaśabdaśca sarvatra prakṛtāpekṣa iṣyate / tataḥ prakṛtasarvajñe sati kiṃ no'vahīyate // 3129 //
arthe cāsambhavātkāryaṃ kiṃcicchabde'pi kalpyate / tatra yaḥ sarvaśabdajñaḥ sa sarvajño'stu nāmataḥ // 3130 //
athāpi prakṛtaṃ kiñcittailodakaghṛtādi yat / tena sarveṇa sarvajñastathā'pyastu na vāryate // 3131 //
bhāvābhāvasvarūpaṃ vā jagatsarvaṃ yadocyate / tatsaṃkṣepeṇa sarvajñaḥ puruṣaḥ kena neṣyate // 3132 //
evaṃ jñeyaprameyatvasaṃkṣepeṇāpi sarvatām / āśritya yadi sarvajñaḥ kastaṃ vārayituṃ kṣamaḥ // 3133 //
padārthā yaiśca yāvantaḥ sarvatvenāvadhāritāḥ / tajjñatvenāpi sarvajñāḥ sarve tadgranthavedinaḥ // 3134 //
tathā ṣaḍbhiḥ pramāṇairyaḥ ṣaṭprameyavivekavān / so'pi saṃkṣiptasarvajñaḥ kasya nāma na saṃmataḥ // 3135 //
viśeṣeṇa tu sarvārthasākṣātpratyakṣadarśinam / yaḥ kalpayati tasyāsau mudhā mithyā ca kalpanā // 3136 //
ekasyaiva śarīrasya yāvantaḥ paramāṇavaḥ / keśaromāṇi yāvanti kastāni jñātumarhati // 3137 //
samastāvayavavyaktivistarajñānasādhanam / kākadantaparīkṣāvatkriyamāṇamanarthakam // 3138 //
yathā ca cakṣuṣā sarvānbhāvānvettīti niṣphalam / sarvapratyakṣadarśitvapratijñā'pyaphalā tathā // 3139 //
svadharmādharmamātrajñasādhanapratiṣedhayoḥ / tatpraṇītāgamagrāhyaheyatve hi prasiddhyataḥ // 3140 //
tatra sarvajagatsūkṣmabhedajñatvaprasādhane / asthāne kliśyate lokaḥ saṃrambhādgranthavādayoḥ // 3141 //
sarvapramātṛsambaddhapratyakṣādinivāraṇāt / kevalāgamagamyatvaṃ lapsyate puṇyapāpayoḥ // 3142 //
etāvataiva mīmāṃsāpakṣe siddhe'pi yaḥpunaḥ / sarvajñavāraṇe yatnastatkṛtaṃ mṛtamāraṇam // 3143 //
ye'pi vicchinnamūlatvāddharmajñatve hate sati / sarvajñānpuruṣānāhustaiḥ kṛtaṃ tuṣakaṇḍanam // 3144 //
sākṣātpratyakṣadarśitvādyasyāśucirasādayaḥ / svasaṃvedyāḥ prasajyante ko nu taṃ kalpayiṣyati // 3145 //
naca vedopavedāṅgapratyaṅgādyarthabodhanam / buddhāderdṛśyate vākyaṃ sa sarvajñaḥ kathaṃ mudhā // 3146 //
svagrantheṣvanibaddho'pi svajñāto'rtho yadīṣyate / sarvajñāḥ kavayaḥ sarve syuḥ svakāvyanibandhanāt // 3147 //
sarvajñeṣu ca bhūyassu viruddhārthopadeśiṣu / tulyahetuṣu sarveṣu ko nāmaiko'vadhāryatām // 3148 //
sugato yadi sarvajñaḥ kapilo neti kā pramā / athobhāvapi sarvajñau matabhedastayoḥ katham // 3149 //
gaṇitādyekadeśe tu sarveṣāṃ satyavāditā / jinabuddhādisattvānāṃ viśeṣo nāvadhāryate // 3150 //
yenaiva hetunaikasya sarvajñatvaṃ prasādhyate / svapakṣaprītimātreṇa so'nyasyāpyupatiṣṭhate // 3151 //
dūṣaṇāni sasaṃrambhāḥ sarvajñajinasādhane / śākyā yānyeva jalpanti jaināstānyeva yuñjate // 3152 //
tatrānavasthitaisteṣāṃ bhinnaiḥ sādhanadūṣaṇaiḥ / pratibimbodayagrastairnirṇayaḥ kriyate katham // 3153 //
evaṃ sarvajñakalpeṣu nihateṣu parasparam / alpaśeṣīkṛtānsarvānvedavādī haniṣyati // 3154 //
yathā nakuladantāgraspṛṣṭā yā kācidauṣadhiḥ / sarvaṃ sarpaviṣaṃ hanti krīḍadbhirapi yojitā // 3155 //
vedavādimukhasthaivaṃ yuktirlaukikavaidikī / yā kācidapi śākyādisarpajñānaviṣāpahā // 3156 //
yasya jñeyaprameyatvavastusattvādilakṣaṇāḥ / nihantuṃ hetavaḥ śaktāḥ ko nu taṃ kalpayiṣyati // 3157 //
ekenaiva pramāṇena sarvajño yena kalpyate / nūnaṃ sa cakṣuṣā sarvān rasādīnpratipadyate // 3158 //
yajjātīyaiḥ pramāṇaistu yajjātīyārthadarśanam / dṛṣṭaṃ samprati lokasya tathā kālāntare'pyabhūt // 3159 //
ye'pi sātiśayā dṛṣṭāḥ prajñāmedhābalairnarāḥ / stokastokāntaratvena natvatīndriyadarśanāt // 3160 //
prājño'pi hi naraḥ sūkṣmānarthāndraṣṭuṃ kṣamo'pi san / svajātīranatikrāmannatiśete parānnarān // 3161 //
śrotragamyeṣu śabdeṣu dūrasūkṣmopalabdhibhiḥ / puruṣātiśayo dṛṣṭo na rūpādyupalambhanāt // 3162 //
cakṣuṣā'pi ca dūrasthasūkṣmarūpaprakāśanam / kriyate'tiśayaprāptyā natu śabdādidarśanam // 3163 //
evaṃ śāstravicāreṣu dṛśyate'tiśayo mahān / natu śāstrāntarajñānaṃ tanmātreṇaiva labhyate // 3164 //
jñātvā vyākaraṇaṃ dūraṃ buddhiḥ śabdāpaśabdayoḥ / prakṛṣyate na nakṣatratithigrahaṇanirṇaye // 3165 //
jyotirvicca prakṛṣṭo'pi candrārkagrahaṇādivit / na bhavatyādiśabdānāṃ sādhutvaṃ jñātumarhati // 3166 //
tathā vedetihāsādijñānātiśayavānapi / na sargadevatā'pūrvapratyakṣīkaraṇakṣamaḥ // 3167 //
daśahastāntaraṃ vyomno yo nāmotplutya gacchati / na yojanamasau gantuṃ śakto'bhyāsaśatairapi // 3168 //
tasmādatiśayajñānairatidūragatairapi / kiñcidevādhikaṃ jñātuṃ śakyate na tvatīndriyam // 3169 //
ekāpavarakasthasya pratyakṣaṃ yatpravarttate / śaktistatraiva tasya syānnaivāpavarakāntare // 3170 //
ye cārthā dūravicchinnā deśaparvatasāgaraiḥ / varṣadvīpāntarairye vā kastānpaśyedihaiva san // 3171 //
nalartuparṇayoścāsāvaśvākṣahṛdayajñayoḥ / saṃvāhe gacchatorvākyamṛtuparṇena bhāṣitam // 3172 //
sarvaḥ sarvaṃ na jānāti sarvajño nopapadyate / naikatra pariniṣṭhā'sti jñānasya puruṣe kvacit // 3173 //
anāgatena dṛṣṭaṃ ca pratyakṣasya manāgapi / sāmarthyaṃ nānumānādijanma liṅgādibhirvinā // 3174 //
tasmādatīndriyārthānāṃ sākṣāddraṣṭā na vidyate / vacanena tu nityena yaḥ paśyati sa paśyati // 3175 //
etadakṣamamāṇo yaḥ pauruṣeyāgamāntarāt / atīndriyārthavijñānaṃ buddhāderapi manyate // 3176 //
tasya tenaiva tulyatvāttvadvākyasyāpramāṇatā / puruṣasya ca vaktavyā pūrvoktaireva hetubhiḥ // 3177 //
kartṛkṛtrimavākyānāmucyate yā tvanāditā / apramāṇadvayādhārā na sā prāmāṇyasādhanī // 3178 //
na śauddhodanivākyānāṃ pāratantryātpramāṇatā / apaśyataḥ svayaṃ dharmaṃ tathā śauddhodanerapi // 3179 //
īdṛśāṃ pudgalānāṃ ca kalpyamānā'pyanāditā / aprāmāṇyapadasthatvānna tasmādatiricyate // 3180 //
ato'nāditvasāmānyaṃ buddhānāmabhidhīyate / mīmāṃsakāyamānaistairyadvedādhyāyināmiva // 3181 //
tadajñānaviśeṣatvānna teṣāṃ yāti tulyatām / pramāṇatvāpramāṇatve syātāmevaṃ hyanādinī // 3182 //
ye pramāṇatadābhāsaguṇadoṣā hyanādayaḥ / na te'nāditvamātreṇa sarve gacchanti tulyatām // 3183 //
suvarṇaṃ vyavahārāṅgamanādyantaṃ yathāsthitam / māyāsuvarṇamapyevamiti kiṃ tena tatsamam // 3184 //
sarvajñatvaṃ ca buddhāderyā ca vedasya nityatā / tulye jalpanti ye tebhyo viśeṣaḥ kathyate'dhunā // 3185 //
sarvajño dṛśyate tāvannedānīmasmadādibhiḥ / dṛṣṭo na caikadeśo'sti liṅgaṃ vā yo'numāpayet // 3186 //
nacāgamavidhiḥ kaścinnityasarvajñabodhakaḥ / kṛtrimeṇa tva satyena sa kathaṃ pratipādyate // 3187 //
atha tadvacanenaiva sarvajño'nyaiḥ pratīyate / prakalpyeta kathaṃ siddhiranyonyāśrayayostayoḥ // 3188 //
sarvajñoktatayā vākyaṃ satyaṃ tena tadastitā / kathaṃ tadubhayaṃ siddhyetsiddhānmūlāntarādṛte // 3189 //
asarvajñapraṇītāttu vacanānmūlavarjitāt / sarvajñamavagacchantaḥ svavākyātkiṃ na jānate // 3190 //
sarvajñā bahavaḥ kalpyāścaikasarvajñasiddhaye / ya evaiko'pyasarvajñaḥ sa sarvajñaṃ na buddhyate // 3191 //
sarvajño'yamiti hyevaṃ tatkālairapi boddhṛbhiḥ / tajjñānajñeyavijñānaśūnyairjñātuṃ na śakyate // 3192 //
sarvajño nāvabuddhaśca yenaiva syānna taṃ prati / tadvākyānāṃ pramāṇatvaṃ mūlājñāne'nyavākyavat // 3193 //
sarvaśiṣyairapi jñātānarthānsaṃvādayannapi / na sarvajño bhavedanyalokajñātārthavarjanāt // 3194 //
naca sarvanarajñātajñeyasaṃvādasambhavaḥ / kālatrayatrilokasthairnarairna ca samāgamaḥ // 3195 //
kiṃcijjñopi hi śaknoti stokānbhramayituṃ narān / sarvajñaṃ yena gṛhṇīyuste bhaktibhrāntacetasaḥ // 3196 //
bhuktacintitamuṣṭisthadravyasaṃvādanakṣamāḥ / kecitkuhakavijñānairddharmādijñānavarjitāḥ // 3197 //
tathā māyendrajālādikuśalāḥ kecidajñakam / bhrāmayanti janaṃ yena sarvajñāḥ pratibhānti te // 3198 //
itihāsapurāṇeṣu brahmādiryo'pi sarvavit / jñānamapratighaṃ yasya vairāgyaṃ ceti kīrtitam // 3199 //
gauṇatvenaiva vaktavyaḥ so'pi mantrārthavādavat / yadvā prakṛtadharmādijñānā prati ghatocyate // 3200 //
dharmārthakāmamokṣeṣu prakṛteṣu caturṣvapi / jñānamapratighaṃ tasya na tatsarvārthagocaram // 3201 //
na hyapratighatāmātrātsarvagocaratocyate / svārtheṣvapyapratīghātādbhavatyapratighaṃ hi tat // 3202 //
etacca phaladajñānaṃ yāvaddharmādigocaram / natu vṛkṣādibhirjñātaiḥ sarvaiḥ kiṃcitprayojanam // 3203 //
yāvadaupayikajñānaṃ nacaitatpratihanyate / tenāpratighavijñānavyapadeśo'sya labhyate // 3204 //
yadvā''tmanyeva tajjñānaṃ dhyānābhyāsapravartitam / tasyaivāpratighātena jñānāpratighatocyate // 3205 //
jñānaṃ vairāgyamaiśvaryamiti yo'pi daśāvyayaḥ / śaṃkaraḥ śrūyate so'pi jñānavānātmavittayā // 3206 //
etadeva hi tajjñānaṃ yadviśuddhātmadarśanam / aśuddhe tannimitte ca yattadajñānamucyate // 3207 //
athāpi vedadehatvādbrahmaviṣṇumaheśvarāḥ / sarvajñānamayādvedātsarvajñā mānuṣasya kim // 3208 //
kvaca buddhādayo martyāḥ kvaca devottamatrayam / yena tatsparddhayā te'pi sarvajñā iti mohadṛk // 3209 //
nitye'pi cāgame vede brahmāditrayakīrttanam / tannityatvācca vedānāṃ nityatvaṃ na vihanyate // 3210 //
te hi nityairguṇairnityaṃ karmabhiśca samanvitāḥ / nityavedābhidhāyitvasambhavānna virodhinaḥ // 3211 //
anityasya tu buddhāderna nityāgamagamyatā / nityatve cāgamasyeṣṭe vṛthā sarvajñakalpanā // 3212 //
sarvajñajñāpanāttasya varaṃ dharmāvabodhanam / vedabodhitasarvajñajñānāddharmāttirohitāt // 3213 //
atirohitadharmādijñānameva viśeṣyate / evamāgamagamyatvaṃ na sarvajñasya labhyate // 3214 //
sarvajñasadṛśaḥ kaścidyadi dṛśyeta samprati / tadā gamyeta sarvajñasadbhāva upamābalāt // 3215 //
narāndṛṣṭvā tvasarvajñānsarvānevādhunātanān / sādṛśyasyopamānena śeṣāsarvajñaniścayaḥ // 3216 //
upadeśo hi buddhāderdharmādharmādigocaraḥ / anyathā nopapadyeta sarvajño yadi no bhavet // 3217 //
pratyakṣādau niṣiddhe'pi sarvajñapratipādake / arthāpattyaiva sarvajñamitthaṃ yaḥ pratipadyate // 3218 //
yadvā sāmānyato dṛṣṭaṃ pravṛttamiha sādhanam / sarvajñasyocyate'nyatra jñānapūrvatvadarśanāt // 3219 //
yaḥ kaścidupadeśo hi sa sarvo jñānapūrvakaḥ / yathā'bhayādiśaktīnāmupadeśastathāvidhaḥ // 3220 //
dharmādharmopadeśo'yamupadeśaśca tatkṛtaḥ / tadīyajñānapūrvatvaṃ tasmādasyānumīyate // 3221 //
anyathā'pyupapannatvānnārthāpattiriyaṃ kṣamā / ataevānumā'pyeṣā na sādhvī vyavatiṣṭhate // 3222 //
upadeśo hi buddhāderanyathā'pyupapadyate / svapnādidṛṣṭaṃ vyāmohāt vedāccāvitathaṃ śrutāt // 3223 //
ye hi tāvadavedajñāsteṣāṃ vedādasambhavaḥ / upadeśakṛto yastairvyāmohādeva kevalāt // 3224 //
śiṣyavyāmohanārthaṃ vā vyāmohādvā'tadāśrayāt / loke duṣṭopadeṣṭṛṇāmupadeśaḥ pravarttate // 3225 //
yadyasau vedamūlaḥ syādvedavādibhya eva tu / upadeśaṃ prayaccheyuryathā manvādayastathā // 3226 //
yatastu mūrkhaśūdrebhyaḥ kṛtaṃ tairupadeśanam / jñāyate tena duṣṭaṃ tatsāṃvṛtaṃ kūṭakarmavat // 3227 //
ye tu manvādayaḥ siddhāḥ prādhānyena trayīvidām / trayīvidāśritagranthāste vedaprabhavoktayaḥ // 3228 //
nādṛṣṭvā vedavākyāni śiṣyebhyaścāpradarśya vā / granthapraṇayanaṃ teṣāmarpaṇaṃ copapadyate // 3229 //
naraḥ ko'pyasti sarvajñastatsarvajñatvamityapi / sādhanaṃ yatprayujyeta pratijñānyūnameva tat // 3230 //
sisādhayiṣito yo'rthaḥ so'nayā nābhidhīyate / yattūcyate na tatsiddhau kiñcidasti prayojanam // 3231 //
yadīyāgamasatyatvasiddhyai sarvajñatocyate / na sā sarvajñasāmānyasiddhimātreṇa labhyate // 3232 //
yāvadbuddho na sarvajñastāvattadvacanaṃ mṛṣā / yatra kvacana sarvajñe siddhe tatsatyatā kutaḥ // 3233 //
anyasminnahi sarvajñe vacaso'nyasya satyatā / sāmānādhikaraṇye hi tayoraṅgāṅgitā bhavet // 3234 //
yatsarvaṃ nāma loke'sminpratyakṣaṃ taddhi kasyacit / prameyajñeyavastutvairdadhirūparasādivat // 3235 //
jñānamātre'pi nirdiṣṭe pakṣanyūnatvamāpatet / sarvajña iti yo'bhīṣṭo netthaṃ sa pratipāditaḥ // 3236 //
yadi buddhātirikto'nyaḥ kaścitsarvajñatāṃ gataḥ / buddhavākyapramāṇatve tajjñānaṃ kvopayujyate // 3237 //
daśabhūmigataścāsau sarvarāgādisaṃkṣaye / śuddhasphaṭikatulyena sarvaṃ jñānena buddhyate // 3238 //
dhyānāpannaśca sarvārthaviṣayāṃ dhāraṇāṃ dadhat / tathā vyāptaśca sarvārthaiḥ śakto naivopadeśane // 3239 //
yadā copadiśedekaṃ kiṃcitsāmānyavaktṛvat / ekadeśajñagītaṃ tanna syātsarvajñabhāṣitam // 3240 //
tasmindhyānasamāpanne cintāratnavadāsthite / niścaranti yathākāmaṃ kuṭyādibhyo'pi deśanāḥ // 3241 //
tābhirjijñāsitānarthānsarvān jānanti mānavāḥ / hitāni ca yathābhavyaṃ kṣipramāsādayanti te // 3242 //
ityādikīrttyamānaṃ tu śraddadhāneṣu śobhate / vayamaśraddadhānāstu ye yuktīḥ prārthayāmahe // 3243 //
kuṭyādiniḥsṛtānāṃ cana syādāptopadiṣṭatā / viśvāsaśca na tāsu syātkenemāḥkīrtitā iti // 3244 //
kiṃnu buddhapraṇītāḥ syuḥ kiṃnu brāhmaṇavañcakaiḥ / krīḍadbhirupadiṣṭāḥsyurdūrasthapratiśabdakaiḥ // 3245 //
kiṃvā kṣudrapiśācādyairadṛṣṭaireva kīrttitāḥ / tasmānna tāsu viśvāsaḥ karttavyaḥ prājñamānibhiḥ // 3246 //
evaṃ sarvajñatā puṃsāṃ svātantryeṇa nirāspadā / idaṃ ca cintyate bhūyaḥ sarvadarśī kathaṃ mataḥ // 3247 //
yugapatparipāṭyā vā sarvaṃ caikasvabhāvataḥ / jānanyathāpradhānaṃ vā śaktyā veṣyeta sarvavit // 3248 //
yugapacchucyaśucyādisvabhāvānāṃ virodhinām / jñānaṃ naikadhiyā dṛṣṭaṃ bhinnā vā gatayaḥ kvacit // 3249 //
bhūtaṃ bhavadbhaviṣyacca vastvanantaṃ krameṇa kaḥ / pratyekaṃ śaknuyādboddhuṃ vatsarāṇāṃ śatairapi // 3250 //
svabhāvenāvibhaktena yaḥ sarvamavabudhyate / svalakṣaṇāni bhāvānāṃ sarveṣāṃ na sa budhyate // 3251 //
boddhā sāmānyarūpasya sarvajñenāpi tena kim / anyākāreṇa bodhena naiva vastvavagamyate // 3252 //
tadekākāravijñānaṃ samyaṅmithyā'pi vā bhavet / samyaktve dṛṣṭabādhaivaṃ prasaktaṃ sarvamadvayam // 3253 //
tataśca śiṣyasarvajñadharmādharmataduktayaḥ / na syurvo bhinnarūpatve svabhāvānavadhāraṇāt // 3254 //
mṛṣātve tvekabodhasya bhrāntaḥ prāpnoti sarvavit / na śraddheyaṃ vacastasya tadonmattādivākyavat // 3255 //
sahetu sakalaṃ karma jñānenālaukikena yaḥ / samādhijena jānāti sa sarvajño yadīṣyate // 3256 //
pratyakṣamanumānaṃ vā śābdaṃ vā tadatatkṛtam / pramāṇamasya sadbhāve nāstīti nāsti tādṛśaḥ // 3257 //
yugapatparipāṭyā vā kathaṃ kāryādvinā'numā / sāmarthyamapi naivāsti samarthe sarvameva vā // 3258 //
sarve sarvāvabodhe ca kṣetrajñāḥ prabhaviṣṇavaḥ / upāyaviphalatvāttu budhyante nikhilaṃ na te // 3259 //
labdhāsādhāraṇopāyo'śeṣapuṃsāṃ vilakṣaṇaḥ / tatraikaḥ sarvavitkaścidityevaṃ niṣpramāṇakam // 3260 //
itthaṃ yadā na sarvajñaḥ kaścidapyupapadyate / na dharmādhigame hetuḥ pauruṣeyaṃ tadā vacaḥ // 3261 //
iti mīmāṃsakāḥ prāhuḥ svatantraśrutilālasāḥ / vistareṇa ca vedānāṃ sādhitā pauruṣeyatā // 3262 //
tasmādatīndriyārthanāṃ sākṣāddraṣṭaiva vidyate / natu nityena vacasā kaścitpaśyatyasambhavāt // 3263 //
nityasya vacasaḥ śaktirna svato vāpi nānyataḥ / svārthajñāne samutpādye kramākramavirodhataḥ // 3264 //
svargayāgādayastasmātsvato jñātvā prakāśitāḥ / vedakārastavāpyasti tādṛśo'tīndriyārthadṛk // 3265 //
pradhānapuruṣārthajñaḥ sarvadharmajña eva vā / tasyānupagame na syādvedaprāmāṇyamanyathā // 3266 //
tenārthāpattilabdhena dharmajñopagamena tu / bādhyate tanniṣedho'yaṃ bistareṇa kṛtastvayā // 3267 //
kiñcākāraṇamevedamuktamajña prabhāṣitam / keśaromāṇi yāvanti kasmāni jñātumarhati // 3268 //
yasmānnirmalaniṣkampajñānadīpena kaścana / dyotitākhilavastuḥ syādityatroktaṃ na bādhakam // 3269 //
nacāpyadṛṣṭimātreṇa tadasattāviniścayaḥ / hetuvyāpakatāyogādupalambhasya vastuṣu // 3270 //
kāraṇavyāpakābhāve nivṛttiśceha yujyate / hetumadvyāptayostasmādutpatterekabhāvataḥ // 3271 //
kṛśānupādapābhāve dhūmāmrādinivṛttivat / anyathā'hetutaiva syānnānātvaṃ ca prasajyate // 3272 //
svopalambhasya cārtheṣu nikhileṣu viniścaye / kutaścidbhavato jñānāddhetutvavyāpakatvayoḥ // 3273 //
bhavāneva tadā siddhaḥ sarvārthajño'prayatnataḥ / tataśca svātmani dveṣaḥ kaste sarvavidi svataḥ // 3274 //
ata eva na dṛśyo'yaṃ sarvajñaste prasiddhyati / taddṛśyatve hi sārvajñyaṃ tavaiva syādayatnataḥ // 3275 //
sarvārthaviṣayaṃ jñānaṃ yasya dṛśyaḥ sa te katham / sarvārthaviṣayaṃ jñānaṃ tavāpi yadi no bhavet // 3276 //
tenādṛṣṭiviśeṣotthaṃ kāraṇavyāpakātmanām / prakṛtyā dṛśyarūpatvātsarvajñasya na sidhyati // 3277 //
iyaṃ ca trividhā dṛṣṭirnavarūpā pravarttate / tattadviruddhādyagatigatibhedaprayogataḥ // 3278 //
mūlaprabhedarūpāyā asyāḥ sarvavidaṃ prati / sādhite śaktivaikalye vyastā anyā ayatnataḥ // 3279 //
kāryakāraṇatāvyāpyavyāpakatvavirodhitāḥ / dṛśyatve sati siddhyanti yaścātmā saviśeṣaṇaḥ // 3280 //
sarvajño naca dṛśyaste tena naitā adṛṣṭayaḥ / tannirākaraṇe śaktā niṣedhāṅgaṃ nacāparam // 3281 //
yadi tvadṛṣṭimātreṇa sarvavitpratiṣidhyate / tadā mātṛvivāhādiniṣedho'pi bhavettava // 3282 //
sutākhyakāryadṛṣṭyā ceddhetostasyāstitāgatiḥ / tadabhāve'pi tatkāryaṃ nanu kasyāñcidīkṣate // 3283 //
anyopalambhatastasya nāsattā gamyate yadi / nanu cānyopalambhaste siddhastadviṣayaḥ katham // 3284 //
upadeśānna sarvajñe'pyayaṃ kiṃ vidyate tathā / idaṃ ca svoktamaparaṃ kimatra na samīkṣyate // 3285 //
sarvadā caiva purūṣāḥ prāyeṇānṛtavādinaḥ / yathā'dyatve na vistrambhastathā'tītārthakīrttane // 3286 //
mā vābhūdupadeśo'sya prāmāṇyaṃ vā tathā'pi vaḥ / kṛto'yaṃ niścayaḥ sarvaiḥ sarvavinnopalabhyate // 3287 //
evaṃ hi niścayo hi syātsarvasattvātmadarśane / taddṛṣṭau sarvavidbhūto bhavāniti ca varṇitam // 3288 //
anyathā saṃśayo yukto'nupalambhe'pi sattvavat / kecitsarvavidaḥ santo vidantīti hi saṅkyate // 3289 //
svayamevātmanā''tmānamātmajyotiḥ sa paśyati / ityapyāśaṅkyate'taśca sarvādṛṣṭiraniścitā // 3290 //
tathāhi sarvaśabdena sarve prāṇabhṛto matāḥ / sa ca sarvābahirbhūta ityadṛṣṭiraniścitā // 3291 //
tadekaparihāreṇa pratibandho'tra ko bhavet / na hyanyairaparijñānātsvarāgādi nivarttate // 3292 //
kecidarvāgdṛśo vā'pi prapaśyante'numānataḥ / kāścideva hi keṣāṃcinnipuṇā matayaḥ kvacit // 3293 //
tathāhi vedabhūmyādeḥ kṣaṇikatvādisādhanam / puraḥ proktaṃ suvispaṣṭamapi no lakṣitaṃ jaḍaiḥ // 3294 //
tadevaṃ śaṅkayā nāsya jñānābhāvo'pi niścitaḥ / yato'sattvaṃ prapaśyante nirviśaṅkā hi jātayaḥ // 3295 //
abhāve'pyanumānasya nāto'sattāviniścayaḥ / asamārabdhadhūmādikāryavahnyādisattvavat // 3296 //
kadācidupalabdhe'rthe sandeho nanu yujyate / yathā sthāṇau tathā hyeṣa ubhayāṃśāvalambakaḥ // 3297 //
yataḥ sthāṇunarau dṛṣṭau kadāciditi tadgatiḥ / saṃśayo yujyate tatra dṛṣṭastvevaṃ na sarvavit // 3298 //
nanu mātṛvivāhāderasattvaṃ muktasaṃśayam / etenaiva prakāreṇa tava dhīmanprasajyate // 3299 //
asmābhiḥ saṃśayastvatra pramābhāve'pi varṇyate / bhāve'bhāve ca vastūnāṃ pramāṇavinivṛttitaḥ // 3300 //
netrādīnāṃ hi vaikalye vastusattve'pi na pramā / teṣāmavikalatve'pi vastvabhāvāddhaṭādivat // 3301 //
tataścānupalambhasya kevalasya dvidhekṣaṇāt / tatpramābhāvato'pyastu sarvajñe saṃśayo varam // 3302 //
sa hi sannapi nekṣyeta jaḍairanyavikalpavat / sākṣādayoguḍāṅgāravahvivanna ca kāryakṛt // 3303 //
tatkāryaṃ vā yadā'dṛśyamanyakalpajarāgavat / kārye dṛśye'pi vā tena nānvayo'sya pratīyate // 3304 //
sarvārthajño yato'dṛśyaḥ sadaiva jaḍadhīdṛśām / nāto'numānatastasya sattā siddhiṃ prayāsyati // 3305 //
ahetvavyāpakaṃ coktaṃ pramāṇaṃ vastuno'sya ca / nivṛttāvasya bhāvo'pi dṛṣṭastenāpi saṃśayaḥ // 3306 //
tasmātsarvajñasadbhāvabādhakaṃ nāsti kiñcana / pramāṇaṃ sādhakaṃ tvasya vistareṇābhidhāsyate // 3307 //
niḥśeṣārthaparijñānasādhane viphale'pi ca / sudhiyaḥ saugatā yatnaṃ kurvantyanyena cetasā // 3308 //
svargāpavargasamprāptihetujñostīti gamyate / sākṣānna kevalaṃ kintu sarvajñopi pratīyate // 3309 //
tataśca bādhakābhāve sādhane sati ca sphuṭe / kasmādvipratipadyante sarvajñe jaḍabuddhayaḥ // 3310 //
mābhūdvā sādhanaṃ tatra bādhake tvaviniścite / saṃśayaḥ syādayaṃ tveṣāṃ niścayaḥ kiṃnibandhanaḥ // 3311 //
bhūtādibodhane śaktā codanaivāparaṃ natu / ityayaṃ niyamo yukto hyanyāsattve viniścite // 3312 //
pradhānapuruṣārthajñasarvārthajñaprasiddhaye / tacca mānaṃ puraḥ proktaṃ paścādanyacca vakṣyate // 3313 //
ataḥ sarvajagatsūkṣmabhedajñārthaprasādhane / nāsthāne kliśyate lokaḥ saṃrambhādgranthavādayoḥ // 3314 //
sarvapramātṛsambaddhapratyakṣādyanivāraṇāt / kevalāgamagamyatvaṃ nāpyate puṇyapāpayoḥ // 3315 //
etāvatā ca mīmāṃsāpakṣe'siddhe'pi yaḥ punaḥ / sarvajñavāraṇe yatnaḥ so'timaurkhyātparaiḥ kṛtaḥ // 3316 //
ye tvavicchinnamūlatvāddharmajñatve'hate sati / sarvajñānpuruṣānāhurdhīmattā taiḥ prakāśitā // 3317 //
rasanendriyasambandhānmadyāśucirasādayaḥ / vedyeranyadi tasyaiva tadānīṃ nindyatā bhavet // 3318 //
bhūtārthabhāvanodbhūtamānasenaiva cetasā / aprāptā eva vedyante ninditā api saṃvṛtau // 3319 //
yata eva na vedādiproktārthapratipādakam / tāyino dṛśyate vākyaṃ tata eva sa sarvavit // 3320 //
sambhāvyate samastāsattīrthyā'sādhāraṇasthitiḥ / pramādādhītamātmādi vede'līkaṃ bravīti hi // 3321 //
advitīyaṃ śivadvāraṃ kudṛṣṭīnāṃ bhayaṅkaram / vineyebhyo hitāyoktaṃ nairātmyaṃ tena tu sphuṭam // 3322 //
saṃsāryanucitaṃ jñātaṃ sarvānarthanivarttakam / tadabhyāsādiyuktānāṃ guṇaratnākaraṃ param // 3323 //
īdṛkca paramaṃ tattvaṃ jānanti kavayo yadi / pradhānapuruṣārthajñānsarvajñānko na manyate // 3324 //
idaṃ ca varddhamānādernairātmyajñānamīdṛśam / na samastyātmadṛṣṭau hi vinaṣṭāḥ sarvatīrthikāḥ // 3325 //
syādvādākṣaṇikatvādi pratyakṣādiprabādhitam / bahvevāyuktamuktaṃ yaiḥ syuḥ sarvajñāḥ kathaṃ nu te // 3326 //
vāhīkādiprasiddhe'sminpratyakṣe'rthe skhalanti ye / kathaṃ sambhāvyate teṣāmatyakṣādhigamaḥ sphuṭaḥ // 3327 //
asarvajñatvamevaṃ tu praspaṣṭamavagamyate / mithyājñānānuṣaṅgitvādviparītaprakāśanāt // 3328 //
sthāṇau nara iti bhrāntaḥ pratipattā yathā paraḥ / sarvābhiśca parīkṣābhirvijñeyo hetusiddhitaḥ // 3329 //
samyak sarvapadārthānāṃ tattvajñānācca sarvavit / hetāvato na sambodhyā saṃdigdhavyatirekitā // 3330 //
ābhiprāyikameteṣāṃ syādvādādivaco yadi / tāttvikaṃ sarvavastūnāṃ kimebhī rūpamiṣyate // 3331 //
anātmakṣaṇikatvādi yadyevaṃ sarvadarśinaḥ / sākṣātsamastavastūnāṃ tattvarūpasya darśanāt // 3332 //
santu tepi samastānāmaikamatyena saṃsthiteḥ / parasparaviruddhārthaṃ nītārthaṃ na hi te jaguḥ // 3333 //
pratipāditarūpasya sarvavastugatasya ca / sākṣāttattvasya vijñānātsugatāḥ sarvadarśinaḥ // 3334 //
teṣāṃ caivaṃvidhe jñāne sugatatvaṃ na bhidyate / praśastajñānayogitvādetāvattasya lakṣaṇam // 3335 //
tatsambhavyapi sarvajñaḥ sāmānyena prasādhitaḥ / tallakṣaṇāvinābhāvātsugato vyavatiṣṭhate // 3336 //
anirdiṣṭaviśeṣo'pi sarvajñaḥ ko'pi sambhavet / yo yathāvat jagatsarvaṃ vettyanātmādirūpataḥ // 3337 //
pratyakṣīkṛtanairātmye na doṣo labhate sthitim / tadviruddhatayā dīpre pradīpe timiraṃ yathā // 3338 //
sākṣātkṛtiviśeṣācca doṣo nāsti savāsanaḥ / sarvajñatvamataḥ siddhaṃ sarvāvaraṇamuktitaḥ // 3339 //
etacca sugatasyeṣṭamādau nairātmyakīrttanāt / sarvatīrthakṛtāṃ tasmātsthito mūrdhni tathāgataḥ // 3340 //
tena pramāṇasaṃvāditattvadarśanayoginā / na tulyayogatā'nyeṣāṃ viruddhārthopadeśinām // 3341 //
pramāṇagocarā yeṣāṃ pramābādhākulaṃ vacaḥ / teṣāmatyakṣavijñānaśaktiyogo hi dūrataḥ // 3342 //
sambaddhānuguṇopāyaṃ puruṣārthābhidhāyakam / dṛṣṭe'pyarthe pramāṇābhyāmīṣadapyaprabādhitam // 3343 //
tāpācchedānnikaṣādvā kaladhautamivāmalam / parīkṣyamāṇaṃ yannaiva vikriyāṃ pratipadyate // 3344 //
samastakumatadhvāntavidhvaṃsānuguṇodayam / tathāgatavacoratnamalabdhaṃbahukalmaṣaiḥ // 3345 //
tataḥ sugatamevāhuḥ sarvajñamatiśālinaḥ / pradhānapuruṣārthajñaṃ taṃ caivāhurbhiṣagvaram // 3346 //
sugatastena sarvajñaḥ kapilo neti tu pramā / anantaroditā vyaktā'pyeṣā mūḍhairna lakṣitā // 3347 //
yathoditāntarādeva viśeṣo'pyavadhāryate / ṛṣabhādikutīrthebhyaḥ smarabhaṅgavidhāyinaḥ // 3348 //
ko hi niḥśeṣaśāstrārthatattvajñaṃ manyate jaḍaḥ / samānabhojanajñānānmātṛkāmātravedanāt // 3349 //
tadyena hetunaikasya sarvajñatvaṃ prasādhyate / taddhetuvastuno'sattvānna so'nyasyopatiṣṭhate // 3350 //
taddūṣaṇānyasaṃrambhāḥ sarvajñajinaśāsane / śākyā yāni vadantyeva tānyaśaktā digambarāḥ // 3351 //
yatsiddhapratibandhena pramāṇenopapāditam / tattvaṃ saugatasiddhānte siddhaṃ nānyamate tathā // 3352 //
tena vyavasthitaisteṣāṃ bhinnaiḥ sādhanadūṣaṇaiḥ / pratibimbodayāgrastairnirṇayaḥ kriyatāmalam // 3353 //
sarvākārajñatāyāstu na kaścidapi vidyate / sākṣāditarathā vā'pi virodho jñeyatādibhiḥ // 3354 //
ajñeyatvādiviśleṣāt jñeyatvādi vyavasthitam / na sarvajñatvaviśleṣāttatpunaḥ sthitalakṣaṇam // 3355 //
sarvajñatvaṃ nacāpyetatkvacitsaṃpūrṇakāraṇam / sattvādisambhave paścātprākpravṛttaṃ nivarttate // 3356 //
naiḥsvābhāvyo'svavittau ca nahi tajjātu jāyate / prākpravṛtteḥ prasiddheyamevaṃ sarvajñatā bhavet // 3357 //
nāviruddhavidhāne ca yuktamanyanivarttanam / anyatā rūpasadbhāvādrasābhāvo'pi gamyate // 3358 //
tadatrādipadākṣipte vaktṛtve yo'bhimanyate / niścayaṃ vyatirekasya parasparavirodhataḥ // 3359 //
vikalpe sati vaktṛtvaṃ sarvajñaścāvikalpataḥ / na hyāviṣṭābhilāpena vastu jñānena gamyate // 3360 //
atrāpi ye pravaktṛtvaṃ vitarkānuvidhānataḥ / sarvajñasyābhimanyante na tairvacanasambhave // 3361 //
sarvajña iṣyate nāpi vikalpajñānavṛttitaḥ / tasminkṣaṇe vikalpe tu vaktutvaṃ na prasiddhayati // 3362 //
asarvajñapraṇītatvaṃ nacaivaṃ tasya yujyate / sarvajñatāsamākṣepādataḥ saṃvādanaṃ bhavet // 3363 //
anubhūya yathā kaścidauṣṇayaṃ paścātprabhāṣate / tasmādvastvavisaṃvādastadarthānubhavodbhavāt // 3364 //
tena sarvajñatākāle hetorasyāprasiddhatā / vyāhāravṛttikāle tu bhavetsiddhaprasādhanam // 3365 //
samastavastuvijñānaśaktyapākaraṇe'pi te / saṃdigdhavyatirekitvaṃ tadavasthaṃ prasajyate // 3366 //
vyāhāravṛttisāmarthye hetutvenāpi saṃmate / saṃdigdhavyatirekitvadoṣa evānuvarttate // 3367 //
cakrabhramaṇayogena nirvikalpe'pi tāyini / sambhārāvegasāmarthyāddeśanā saṃpravarttate // 3368 //
iti ye sudhiyaḥ prāhustānpratyapi na sidhyati / vaktṛtvaṃ yattu lokena matamādhyavasāyikam // 3369 //
tatra tādṛśi hetoḥ syātsandigdhavyatirekitā / nanu cāsiddhatā kena mate'trānupapattike // 3370 //
ucyate yadi vaktṛtvaṃ svatantraṃ sādhanaṃ matam / tadānīmāśrayāsiddhaḥ sandigdhāsiddhatā'thavā // 3371 //
asya cārthasya sandehātsandigdhāsiddhatā sthirā / prasaṅgasādhanaṃ tasmāttvayā vaktavyamīdṛśam // 3372 //
tatra cāgamamātreṇa siddho dharmaḥ prakāśyate / natu tadbhāvasiddhyarthaṃ jñāpakaṃ vidyate param // 3373 //
evaṃ yasya praseyatvavastusattādilakṣaṇāḥ / nihantuṃ hetavo'śaktāḥ ko na taṃ kalpayiṣyati // 3374 //
vedavādimukhasthaivaṃ yuktirlaukikavaidikī / na kācidapi śākyograsarpajñānaviṣāpahā // 3375 //
dṛgviṣairiha dṛṣṭo'pi svalpaśaktirdvijo jaḍaḥ / ucchvāsamapi no karttuṃ śaknoti kimu bādhitum // 3376 //
vedavādimukhasthā tu yuktiḥ sādhvyapi durbhagā / kaṇṭhikā caraṇastheva jaghanyāśrayasaṃsthiteḥ // 3377 //
pāvakāvyabhicāritvaṃ dhūmasyāpi na śakyate / vaktuṃ tena yato dhūmastanmate'nyatra varttate // 3378 //
ekavastusvarūpatvādudanvatyapi varttate / tatrāpyanalasadbhāve vyatirekaḥ kimāśrayaḥ // 3379 //
tadrūpakāryavijñaptiḥ kiṃvā tatrāpi no bhavet / vilakṣaṇātmabhāve vā vastubhedo'stu tāttvikaḥ // 3380 //
samastavastusambaddhatattvābhyāsabalodgatam / sārvajñaṃ mānasaṃ jñānaṃ mānamekaṃ prakalpyate // 3381 //
natu netrādivijñānaṃ tataḥ kimidamucyate / nūnaṃ sa cakṣuṣā sarvānrasādīnpratipadyate // 3382 //
siddhaṃ ca mānasaṃ jñānaṃ rūpādyanubhavātmakam / avivādaḥ parasyāpi vastunyetāvati sphuṭaḥ // 3383 //
varṇyate hi smṛtistena rūpaśabdādigocarā / svapne ca mānasaṃ jñānaṃ sarvārthānubhavātmakam // 3384 //
tataścāniyatārthena mānasena prakalpite / sarvajñe cakṣuṣā kasmādrasādīnpratipadyate // 3385 //
cākṣuṣeṇaiva tatklṛptāvayaṃ doṣo bhavedapi / samāsena tu cittena vettyeva ca rasādikam // 3386 //
yatrāpyatiśayo dṛṣṭaḥ svasvārthānatilaṅghanāt / dūrasūkṣmādidṛṣṭau syānna rūpe śrotravṛttitaḥ // 3387 //
ityādikamato'niṣṭaṃ parairuktaṃ na no yataḥ / svārthāvilaṅghanenaiva mānase'tiśayo mataḥ // 3388 //
yajjātīyaiḥ pramāṇaiśca yajjātīyārthadarśanam / dṛṣṭaṃ samprati lokasya tathā kālāntare'pi naḥ // 3389 //
viśuddhaṃ vā bhavejjñānaṃ sarvaṃ sarvārthagocaram / hetoḥ saṃbhāvyate kaścitphale'pyatiśayaḥ kvacit // 3390 //
nahi sūkṣmaphalā dṛṣṭā āmalakyo marāviti / sarvāstattvena tadrūpā anyatrāpi bhavanti tāḥ // 3391 //
śṛṇvanti cakṣuṣā sarpā ityeṣā'pi śrutistataḥ / sambhāvyārthā vicitrā hi sattvānāṃ karmaśaktayaḥ // 3392 //
yasyādhvatritayasthaṃ hi sarvaṃ vastvavabhāsate / tathā niyatasāmarthyaṃ vaktumitthaṃ sa śobhate // 3393 //
yajjātīyaiḥ pramāṇaistu yajjātīyārthadarśanam / bhavedidānīṃ lokasya tathā kālāntare'pyabhūt // 3394 //
idānīmapi lokasya śaktirjñātuṃ na śakyate / bhavatā jantumātreṇa sarvaśaktyaviniścayāt // 3395 //
niḥśeṣasattvaśaktīnāṃ jñāne sarvajñatā bata / nacānumānataḥ siddhiranyathābhāvaśaṅkyā // 3396 //
atīndriyārthavijñānayogenāpyupalabhyate / prajñādiguṇayogitvaṃ puṃsāṃ vidyādiśaktitaḥ // 3397 //
asti hīkṣaṇikādyākhyā vidyā yā suvibhāvitā / paracittaparijñānaṃ karotīhaiva janmani // 3398 //
śrutānumitadṛṣṭaṃ ca yanna vastvatra janmani / bhūtaṃ bhavadbhaviṣyacca tadvidanti vadanti ca // 3399 //
sasaṃvādamabhivyaktamāviṣṭāḥ puruṣā iha / vicitramantranāgendrarakṣoyakṣādiśaktitaḥ // 3400 //
māvā bhūddṛṣṭamityādi tathā'pyatra na bādhakam / kiñcitpramāṇamastīti tadabhāvo na siddhyati // 3401 //
uktena ca prakāreṇa vedakāre prasādhite / avaśyābhyupagantavyastvayā'tīndriyadṛgnaraḥ // 3402 //
ataḥ prājño naraḥ sūkṣmānarthān draṣṭuṃ kṣamo bhavet / sajātīrapyatikrāmanparānabhibhavennarān // 3403 //
yathā svaviṣaye śaktiḥ śrotrādeḥ praviśiṣyate / gatiyogaviśeṣādyairmanaso'pi tathā bhavet // 3404 //
tathāhi vīkṣyate rūpaṃ gṛdhrairdūratarasthitam / tiraskṛtaṃ nidhānādi tathā siddhāñjanādikaiḥ // 3405 //
evaṃ gativiśeṣeṇa devāderdarśanaṃ bhavet / sūkṣmavyavahitādīnāṃ svopapattyānurūpyataḥ // 3406 //
yogābhyāsaviśeṣācca yogināṃ mānasaṃ tathā / jñānaṃ prakṛṣṭarūpaṃ syādityatrāsti na bādhakam // 3407 //
gatiyogādivaikalye jñāne tvatiśayo yadi / kṣipyate'yuktametaddhi hetvabhāvātphalaṃ nahi // 3408 //
yathā śāstrāntarajñānaṃ tanmātreṇa na labhyate / uttarottarataddhetuvaikalye'tiśayastathā // 3409 //
nacaikadeśavijñānātsarvajñānāstitocyate / yena vedādivijñānātsvargādyadhyakṣatā bhavet // 3410 //
kiṃtu prajñākṛpādīnāmabhyāsādvṛddhidarśanāt / anyo'pyatiśayastasmādvardhamānātpratīyate // 3411 //
manoguṇatayā'pyeṣāṃ kāṣṭhāparyantasambhavaḥ / nairghṛṇyavanmahābhyāsānniṣṭhā'śeṣārthabodhanāt // 3412 //
arthāvabodharūpā hi prajñā lakṣaṇataḥ sthitā / ekasyāpyaparijñāne sā'samāptaiva varttate // 3413 //
ye vā samānajātīyapūrvabījapravṛttayaḥ / te'tyantavṛddhidharmāṇaḥ saṃskārotkarṣabhedataḥ // 3414 //
vrīhyādivatsambhavino dayāmatyādayo'pi ca / yathābhihitadharmāṇaḥ pravṛddhau sarvadarśitā // 3415 //
ye cāpacapadharmāṇaḥ pratipakṣasya sannidhau / atyantāpacayasteṣāṃ kaladhautamalādivat // 3416 //
sambhāvyante tathā cāmī kleśajñeyānṛtādayaḥ / yathopadiṣṭadharmāṇastatprahāṇe'malā dhiyaḥ // 3417 //
yathoktadharmaṇāmeṣāṃ sambhāvyo yadi vā malaḥ / atyantonmūlane dakṣaḥ pratipakṣastathaiva hi // 3418 //
tattvadṛṣṭinibandhatvādatyantāpacayaḥ kvacit / bāhyasyevāsya tamasa āntarasyāpi gamyate // 3419 //
tasya cāpacaye jāte jñānamavyāhataṃ mahat / svātantryeṇa pravartteta sarvatra jñeyamaṇḍale // 3420 //
ye vā sthirāśraye vṛttāḥ kathañcidapi cāhitāḥ / tadbhāvāyāpunaryatnavyāpekṣā bādhake'sati // 3421 //
saṃskārotkarṣabhedena kāṣṭhāparyantavṛttayaḥ / te sambhavanti vispaṣṭaṃ śātakumbhaviśuddhivat // 3422 //
yathā'bhihitadharmāṇa ime matidayādayaḥ / teṣāṃ paryantavṛttau ca sarvavittvaṃ prabhāsvaram // 3423 //
laṅghanodakatāpābhyāṃ naceha vyabhicāritā / nahi tallaṅghaghanādeva laṅghanaṃ balayatnayoḥ // 3424 //
yadi vā laṅghanasyāpi kāṣṭhāparyantavṛttitā / samādhibalagatyādiviśeṣātsyātsvahetutaḥ // 3425 //
siddhirmanojavāsaṃjñā tathāca śrūyate pramā / yathā cintitamātreṇa yāti dūramapi prabhu // 3426 //
nacāpyadṛṣṭimātreṇa tadabhāvaḥ prasiddhyati / nacātra bādhakaṃ kiṃcidvaktumatra paraḥ kṣamaḥ // 3427 //
rājahaṃsaśiśuḥ śakto nirgantuṃ na gṛhādapi / yāti cābhyāsabhedena pāramambhaḥpaterapi // 3428 //
āśrayopādhikābhyāsabhedādasya gatiryathā / tādṛśī tādṛśādeva kiṃ na sambhāvyate'dhikā // 3429 //
bodhisattvadaśāyāṃ hi na śaktastādṛśīṃ gatim / prāptuṃ prāpte samādhau tu viśiṣṭe śaknuyānmuniḥ // 3430 //
daśahastāntaravyomnastadyadutplutya gacchati / śaktiḥ syādīdṛśī hetostasya dūragatāvapi // 3431 //
uṣṇatāṃ nīyamānasya kṣayo bhavati cāmbhasaḥ / asthairyādāśrayasyātaḥ kasya kasminprakṛṣṭatā // 3432 //
mānasānāṃ guṇānāṃ tu cittasantatirāśrayaḥ / sā'dhārayogato vṛttānna kathaṃcinnivarttate // 3433 //
yāvadyāvadguṇaugho'syāmābhimukhyena varttate / prabhāsvaratarā tāvatsutarāmeva varttate // 3434 //
prabhāsvaramidaṃ cittaṃ tattvadarśanasātmakam / prakṛtyaiva sthitaṃ yasmānmalāstvāgantavo matāḥ // 3435 //
parabodhātmaniyataṃ ceto yadi hi sambhavet / tadā'siddhopalambhatvādarthavittirna sambhavet // 3436 //
tasmātsvasaṃvedanātmatvaṃ cetaso'sti prakāśanāt / anāropitarūpā ca svasaṃvittiriyaṃ sthitā // 3437 //
mārge sātmyamato yāte taistasyābhibhavo na hi / rāgadveṣādibhirdoṣaiste hi prāgeva durbalāḥ // 3438 //
sātmībhāvācca mārgasya sarvāpakṣālanāśinaḥ / na yatnena vinā hāniryatno na guṇadarśanāt // 3439 //
ato nirbhalaniṣkampaguṇasandohabhūṣaṇaḥ / doṣavātāvikampyātmā sarvajño gamyate jinaḥ // 3440 //
kiñca ye ye vibhāvyante te te bhānti parisphuṭam / bhāvanāpariniṣpattau kāmādiviṣayā iva // 3441 //
sarvadharmāśca bhāvyante dīrghakālamanekadhā / śūnyānātmādirūpeṇa tāttvikena mahātmabhiḥ // 3442 //
śūnyānātmādirūpasya bhāvikatvaṃ ca sādhitam / bhūtārthabhāvanodbhūteḥ pramāṇaṃ tena tanmatam // 3443 //
pratyakṣaṃ vyaktabhāsitvātpramāṇaṃ vastusaṅgateḥ / cakṣurādyāśrayodbhūtanīlādipratibhāsavat // 3444 //
sambhavatyekavijñāne sakṛtspaṣṭāvabhāsanam / sarveṣāmapi dharmāṇāmataścaivaṃ pratīyatām // 3445 //
tathā vibhāvyamānatvādaṅganātmajacoravat / icchāmātramukhībhāvā bhāvanāpi na durlabhā // 3446 //
bhāvanotkarṣaniṣṭhaikabuddhispaṣṭaprakāśanāḥ / vastusattvādihetubhyaḥ sarvadharmāḥ priyādivat // 3447 //
evaṃ ca yasya vastutvasattvotpādādilakṣaṇāḥ / niścaye hetavaḥ śaktāḥ ko na taṃ sādhayiṣyati // 3448 //
ekajñānakṣaṇavyāptaniḥśeṣajñeyamaṇḍalaḥ / surāsuraśiroratnabhūtaḥ siddho'tra sarvavit // 3449 //
jñātā dharmādayo vai te kenacidvacanādṛte / satyātmanopadiṣṭatvātkanakādiviśuddhivat // 3450 //
vedānāṃ pauruṣeyatve siddhe siddhaṃ na sādhanam / ajñātasyopadeśo'sti tathyo yādṛcchiko na hi // 3451 //
mudrāmaṇḍalamantrāderyatmāmarthyamatīndriyam / piśācaḍākinīmokṣaviṣāpanayanādiṣu // 3452 //
śrutānumānabhinnena sākṣājjñānena nirmalam / munitārkṣyādivijñānaṃ na cettadgaditaṃ katham // 3453 //
na cānumānato jñānaṃ tasya pūrvamadṛṣṭitaḥ / tena liṅgasya sambandhadarśanānupapattitaḥ // 3454 //
śrutvā nacānyataḥ proktaṃ tulyaparyanuyogataḥ / na yadṛcchāvisaṃvādirūpamīdṛk ca bhāvitam // 3455 //
deśanaivamparaiveyaṃ nānyahetūpakalpanā / hetvantarakṛtāyāṃ hi vṛttau tannāma śaṅkyate // 3456 //
pipāsākulacittasya vāhinīmupasarpataḥ / tathā vidrumasamprāpteryuktā yādṛcchikī sthitiḥ // 3457 //
vikṣiptacetasāmetanmūḍhānāṃ naca bhāṣitam / niyatānuktamaṃ hīdaṃ prakṛṣṭaṃ phalasādhakam // 3458 //
yo'śrutānumitaṃ satyaṃ tatparo'rthaṃ prakāśate / pratyakṣajñātatadrūpaḥ sa tādṛkpratipādakaḥ // 3459 //
pratyakṣadṛṣṭanīrādiryathā'nyaḥ pratipādakaḥ / aśrutānumitaṃ satyaṃ tatparakhārthamuktavān // 3460 //
atīndriyaṃ parājñātasāmarthyaṃ pariniścayāt / mudrāmaṇḍalakalpādi lakṣaṇaṃ munisattamaḥ // 3461 //
tasmādatiśayajñānairupāyabalavarttibhiḥ / sarva evādhiko jñātuṃ śakyate yo'pyatīndriyaḥ // 3462 //
ekāpavarakasthasya pratyakṣaṃ yatpravarttate / śaktistatraiva tasya syānnaivāpavarakāntare // 3463 //
ityetatsarvasattvasthasāmarthyānubhave sati / niścetuṃ bhavato yuktamanyathā kiṃnibandhanam // 3464 //
ātmodāharaṇenānyasāmarthyābhāvaniścaye / puruṣatvādihetubhyaḥ kārye cātiprasajyate // 3465 //
evaṃ hi bhavato jāḍye niścite sarvasūrayaḥ / tvadudāharaṇenaiva bhaveyurjaḍabuddhayaḥ // 3466 //
naikatra pariniṣṭhā'sti jñānasya puruṣe kvacit / itīdamapi vāṅmātramahetukamudāhṛtam // 3467 //
svasamānathavā sattvānaviśuddhadhiyo jaḍān / adhikṛtya tathā vākyamṛtuparṇena kīrttitam // 3468 //
pramāṇaṃ vistareṇoktaṃ sarvajñasya ca sambhave / bādhakaṃ ca pratikṣiptaṃ tasya pūrvaṃ paroditam // 3469 //
anukte'pyathavā tasmiṃstasya sambhavasādhane / bādhakāpohamātreṇa gamyate tasya sambhavaḥ // 3470 //
tathāhi bādhake'dṛṣṭe sādhake cāprakāśite / saṃśayo jāyate tena yāti sambhāvanāmasau // 3471 //
tasminsambhāvyamāne ca niyamastena siddhyati / vedenaiva svatantreṇa dharmo lakṣyata ityayam // 3472 //
anāgate ca vijñeye pratyakṣasya tathā bhavet / sāmarthyaṃ yogināmuktaṃ tatraikālyaparīkṣaṇe // 3473 //
yadi vā yogasāmarthyādbhūtājātanibhaṃ sphuṭam / liṅgāgamanirāśaṃsaṃ mānasaṃ yogināṃ bhavet // 3474 //
svātmāvabhāsasaṃvittestatsvalakṣaṇagocaram / spaṣṭāvabhāsasaṃvedāttacca pratyakṣamiṣyate // 3475 //
tasmādatīndriyārthānāṃ sākṣāddraṣṭaiva vidyate / nityasya vacaso'sattvāttena kaścinna paśyati // 3476 //
atīndriyārthavijñānaṃ pūrvoktādanumānataḥ / muneḥ sumatayaḥ prāhurnānyatastvāgamātkṛtāt // 3477 //
kartṛkṛtrimavākyānāmucyate na tvanāditā / prāmāṇyasiddhaye yasmātsā'pramāṇe'pi varttate // 3478 //
tathāhi nāstikādīnāṃ tathā tadvacasāmapi / vedānāṃ ca pravaktṝṇāṃ nānāditve'pi mānatā // 3479 //
vaktakṛtrimavākyānāmucyate nanvanāditā / prāmāṇyasiddhyai sā'smābhiḥ sparddhayaiva niṣidhyate // 3480 //
vaktāraḥ kartṛbhistulyāstadapekṣā ca mānatā / vedānāṃ tatkṛtākhyānādarthapratyayajanmataḥ // 3481 //
ato na vedavākyānāṃ pāratantryātpramāṇatā / apaśyatāṃ svayaṃ dharmaṃ vaktṝṇāmapi naiva sā // 3482 //
tadīdṛśāṃ pravaktṝṇāṃ kalpyamānāpyanāditā / aprāmāṇyapadasthatvānnāstikāderna bhidyate // 3483 //
tadajñātaviśeṣatvātsarvaṃ yātyatra tulyatām / na mānatvāpramāṇatve syātāmevamanādinī // 3484 //
yadvā'styeva viśeṣo'yaṃ munau tadvacaneṣu ca / sa dṛṣṭavānasvayaṃ dharmamuktavāṃśca kṛpāmayaḥ // 3485 //
yato'bhyudayaniṣpattiryato niḥśreyasasya ca / sa dharma ucyate tādṛksarvaireva vicakṣaṇaiḥ // 3486 //
taduktamantrayogādiniyamādvidhivatkṛtāt / prajñārogyavibhutvādidṛṣṭadharmo'pi jāyate // 3487 //
samastadharmanairātmyadarśanāttatprakāśitāt / satkāryadarśanodbhūtakleśaughasya nivarttanam // 3488 //
ātmātmīyadṛgākārasattvadṛṣṭiḥ pravarttate / ahaṃ mameti māne ca kleśo'śeṣaḥ pravarttate // 3489 //
sattvadṛkpratyanīkaṃ ca tannairātmyanidarśanam / abhyāsātsātmyamāyāte tasmin sā vinivarttate // 3490 //
tanmūlakleśarāśiśca hetvabhāvātprahīyate / tasminnasati taddheturna punarjāyate bhavaḥ // 3491 //
tadatyantavinirmukterapavargaśca kīrttyate / advitīyaśivadvāramato nairātmyadarśanam // 3492 //
sarveṣāmapi tīrthyānāmahaṅkāranivarttanāt / muktiriṣṭā''tmasattve ca nāhaṅkāro nivarttate // 3493 //
śaktakāraṇasadbhāvādviṣayasyāpyadūṣaṇāt / taddūṣaṇe tvabhāvena viparyāsaḥ prasajyate // 3494 //
na yuktaṃ nāhamityevaṃ yadyahaṃ nāma vidyate / niyamāttattvavidyāti nirvāṇamiti vā mṛṣā // 3495 //
tasmādanyeṣu tīrtheṣu daśākuśalahānitaḥ / leśato'bhyudayaprāptiryadyapyasti laghīyasī // 3496 //
apavargasya tu prāptirna manāgapi vidyate / sattvadṛṣṭiviśiṣṭatvātkleśamūlānapoddhṛteḥ // 3497 //
daśa karmayathā pathāḥ proktāḥ śubhā ye tāyinā punaḥ / sabhyagdṛṣṭyupagūḍhāste balavanto bhavantyalam // 3498 //
sattvadṛṣṭyupagūḍhāstu viparyāsānuṣaṅgataḥ / aviśuddhāstataḥ śuddhaṃ phalaṃ tebhyo na jāyate // 3499 //
tadevaṃ dharmatattvasya deśake munisattame / apaśyataḥ svayaṃ dharmamiti kaḥ svasthadhīrvadet // 3500 //
tāyinaḥ sarvavijñatvaṃ yā ca vedasya nityatā / tulye jalpanti no vijñā nityatāyā asambhavāt // 3501 //
tasyā hi bādhakaṃ proktaṃ kramākramavirodhataḥ / vijñānādi na tatkāryaṃ kathañcidapi yujyate // 3502 //
dṛśyate na ca sarvajña idānīmiti kiṃ yat tvayā / atha sarvairiti proktaṃ vistareṇeha dūṣaṇam // 3503 //
bhāvatko'nupalambho hi kevalo vyabhicāravān / sarvānyadṛgnivṛttistu saṃdigdheti na sādhanam // 3504 //
nirākaraṇavacchakyā na cāsīditi kalpanā / ityayuktamatīte'pi tannirākṛtyayogataḥ // 3505 //
syānmataṃ yo vyatīto'dhvā sa śūnyasarvadarśinā / kālatvāttadyathākālo varttamānaḥ pratīyate // 3506 //
saṃdigdhavyatirekitvādyuktametanna sādhanam / varttamānaśca kālo'yaṃ tena śūnyo na niścitaḥ // 3507 //
hetusāmagryabhāvācca bhūto nāma na samprati / rāmādivadatīte tu kāle kena na sambhavet // 3508 //
prajñādīnāṃ ca dharmitvaṃ kṛtvā liṅgamudīritam / tannāma dṛśyate liṅgaṃ naca sattā prasādhyate // 3509 //
āgamena tu sarvajño nāsmābhiḥ pratipādyate / laiṅge sati hi pūrvokte ko nāmāgamato vadet // 3510 //
kintu vedapramāṇatvaṃ yadi yuṣmābhiriṣyate / tatkiṃ bhagavato mūḍhaiḥ sarvajñatvaṃ na gamyate // 3511 //
nimittanāmni sarvajño bhagavānmunisattamaḥ / śākhāntare hi vispaṣṭaṃ paṭhyate brāhmaṇairbudhaiḥ // 3512 //
yo'sau ṣaḍdantamātmānamavadātadvipātmakam / svapne pradarśya saṃjāto bodhisattvo guṇodadhiḥ // 3513 //
vighuṣṭaśabdaḥ sarvajñaḥ kṛpātmā sa bhaviṣyati / prāptāmṛtapadaḥ śuddhaḥ sarvalokapitā'pi ca // 3514 //
atha śākhāntaraṃ nedaṃ vedāntargatamiṣyate / tadatra na nimittaṃ vo dveṣaṃ muktvā'vadhāryate // 3515 //
svarādayaśca te dharmāḥ prasiddhāḥ śrutibhāvinaḥ / kartumatrā'pi śakyāste narecchāmātrasambhavāt // 3516 //
nanu naitatparo nityaḥ śakyo labdhumihāgamaḥ / nityaścedarthavādatvaṃ tatpare syādanityatā // 3517 //
āgamasya ca nityatve siddhe tatkalpanā vṛthā / yatastaṃ pratipatsyante dharmameva tato narāḥ // 3518 //
na khalvasminprasiddhe'pi vede nityatvamasti yat / prayatnānantarajñānakramijñānādi tatphalam // 3519 //
kintvetasya prasiddhasya prāmāṇyopagame sati / śākhāntare'pi vedatvātprāmāṇyaṃ te prasajyate // 3520 //
jñāpanīyamavedatvaṃ yadvā yuktyā dhruvaṃ tvayā / anyathāśrutyanuktatvaṃ saṃdigdhaṃ tasya te bhavet // 3521 //
nityatvaṃ cāstu vedasya tatparatvaṃ ca tatra tu / tatpare syādanityatvaṃ kasmānnāśyarthasaṅgateḥ // 3522 //
yadyevamājyanīvāracāmīkarajaṭādayaḥ / anityāḥ kathamucyante tena nityātmanā satā // 3523 //
jātistatrāpi nityā cannenu sā'pi nirākṛtā / tanmātravacane vāco nācājyādau matirbhavet // 3524 //
tasyāpi vacane vāco nityatā kiṃ na hīyate / sarvajñe'pyākṛtirvāstu tena tatparanityatā // 3525 //
tadā ca vedavākyānāṃ svātantryeṇārthaniścayaḥ / vedātsvataḥ parasmācca mohādivivaśātmanaḥ // 3526 //
tenāgnihotraṃ juhuyātsvargakāma iti śruteḥ / jinaḥ sarvajña ityevaṃ nārtha ityatra kā pramā // 3527 //
svargāpavargamātrasya vispaṣṭamupadeśataḥ / pradhānārthaparijñānātsarvajña iti gamyate // 3528 //
samudrasikatāsaṅkhyāvijñānaṃ kvopayujyate / tasyāsmākamato'nyārthajñānasaṃvedanena kim // 3529 //
gauṇatvenaiva vaktavyaḥ so'pi mantrārthavādavat / ityayaṃ niyamaḥ sidhyetsarvajñe tu nirākṛte // 3530 //
pūrvoktabādhakāyoge sādhite tu savistaram / saṃdigdho gauṇaniyamo mukhyārthasyāpi sambhavāt // 3531 //
dharmādigocarajñānamātrāpratighatā yadi / saphalā varṇyate vyaktaṃ tadā buddhairjitaṃ jagat // 3532 //
yasmādabhyudaye mokṣe sahaitaiḥ sādhitaṃ puraḥ / jñānamapratighaṃ teṣāmāvaiṇikamatisphuṭam // 3533 //
yaccātmanyeva vijñānaṃ dhyānābhyāsapravarttitam / tasyāpyapratighātitvaṃ teṣāṃ pūrvaṃ prasādhitam // 3534 //
etadeva hi tajjñānaṃ yadviśuddhātmadarśanam / āgantukamalāpetacittamātratvavedanāt // 3535 //
avedyavedakākārā buddhiḥ pūrvaṃ prasādhitā / dvayopaplavaśūnyā ca sā saṃbuddhaiḥ prakāśitā // 3536 //
saṃsārānucitajñānāstena siddhā mahādhiyaḥ / yadādhipatyabhāvinyo bhāsante'dyāpi deśanāḥ // 3537 //
prakṛtyā bhāsvare citte dvayākārākalaṅkite / dvayākārāvimūḍhātmā kaḥkuryādanyathāmatim // 3538 //
dvayanairātmyabodhe ca stryādisaṅkalpabhāvinaḥ / rāgadveṣādayo doṣāḥ saṃkṣīyante'prayatnataḥ // 3539 //
idaṃ tatparamaṃ tattvaṃ tattvavādī jagāda yat / sarvasampatpradaṃ caiva keśavāderagocaraḥ // 3540 //
jñāyate hi sthirātmā'nyaiḥ śuddhasphaṭikasannibhaḥ / sa ca teṣāṃ viparyāso nityātmapratiṣedhanāt // 3541 //
ātmagrāhi ca vijñānamātmano yadi jāyate / tataḥ sarvātmavijñānaṃ yugapatsamprasajyate // 3542 //
atha tasmānna jāyeta nityaṃ vā'bhyupagamyate / tadā tadviṣayaṃ na syātpuruṣāntaracittavat // 3543 //
grāhyalakṣaṇavaidhuryādvistareṇa ca sādhitāt / naitadeva hi tajjñānaṃ yadvi śuddhātmadarśanam // 3544 //
athāpi jñānarūpatvamātmano'bhyupagamyate / dṛśyadarśananānātvabhāvānnaivamapi grahaḥ // 3545 //
svayamprakāśarūpatvaṃ tajjñānasyeṣyate yadi / svasaṃvittistadā prāptā pratyakṣā ca matirbhavet // 3546 //
brahmādīnāṃ ca vedena sambandho nāsti kaścana / bhedānnityatayā'pekṣāviyogācca tadanyavat // 3547 //
tataśca vedadehatvaṃ brahmādīnāmasaṅgatam / sarvajñānamayatvaṃ ca vedasyārthāviniścayāt // 3548 //
svātantryeṇa ca sambuddhaḥ sarvajña upapāditaḥ / na punarvedadehatvādbrahmādiriva kalpyate // 3549 //
pañcagatyātmasaṃsārabahirbhāvānna martyatā / buddhānāmiṣyate'smābhirnirmāṇaṃ tattathāmatam // 3550 //
akaniṣṭhe pure ramye śuddhāvāsavivarjite / buddhyante tatra saṃbuddhā nirmitastviha budhyate // 3551 //
svātantryeṇa tu marttyatvaṃ tvayā niścīyate katham / parakīyāgamadvārānna tasyaivamavasthiteḥ // 3552 //
naca tatspardhayā'smābhiste sarvajñā itīṣyate / ākāśakusumaiḥ ko hi sparddhāṃ satyeṣu kalpayet // 3553 //
sarvaśaktiviyogena nīrūpatvaṃ hi sādhitam / nityānāṃ tena no santi pareṣṭāstrayambakādayaḥ // 3554 //
kiñca teṣāṃ viparyastaṃ jñānamātmādidarśanāt / buddhānāṃ tvaviparyastaṃ vistareṇopapāditam // 3555 //
tatsparddhā kriyate taistu na dūrāntarabhāvataḥ / ko hi taimirikaiḥ sparddhāṃ kuryātsvasthekṣaṇe nare // 3556 //
guṇakarmeśvarādīnāṃ vedānāṃ cāpahastitā / nityatā'taśca nāsmābhirnitya āgama iṣyate // 3557 //
upamānena sarvajñasattāsiddhirna ceṣyate / tasyāpramāṇatāprokteḥ sattāsiddhistato na ca // 3558 //
prasiddhāyāṃ hi sattāyāṃ sādṛśyaṃ gamyate tataḥ / sādhanaṃ prakṛtaṃ cedaṃ sattāyāḥ sarvavedinaḥ // 3559 //
tannopamānataḥ siddhiḥ pratiṣedho'phalaḥ tataḥ / narā dṛṣṭāstvasarvajñāḥ sarve cedbhavatā tataḥ // 3560 //
tavaiva sarvavittā syāddūravyavahitekṣaṇāt / anyasantānasambaddhajñānaśakteśca dṛṣṭitaḥ // 3561 //
puraḥsthite'pi puṃsi syātkathaṃ tava viniścayaḥ / nāyaṃ sarvajña ityevaṃbhāve'tīndriyavidbhavān // 3562 //
ātmāsarvajñatādṛṣṭau śeṣāsarvajñaniścaye / atiprasaṅgo'jādyādeḥ sarvajñasyāpi niścayāt // 3563 //
bādhādṛṣṭernacetsarvadharmaniścaya iṣyate / bādhāśaṅkā nanūkte'pi bādhādṛṣṭerna bhidyate // 3564 //
svargāpavargamārgoktiṃ niravadyāṃ prasādhitām / buddhānāṃ tāṃ jāḍātko'nyo vyāmohādaditi manyate // 3565 //
dṛṣṭe'pyabhyudayaṃ cittadoṣaśāntiṃ parāṃ tathā / tataścāpnuvatāṃ tena paraṃ vyāmohanaṃ kṛtam // 3566 //
vedamūlaṃ ca naivedaṃ buddhānāmupadeśanam / niṣkalaṅkaṃ hi tatproktaṃ sakalaṅkaṃ śrutau punaḥ // 3567 //
svārthasaṃsiddhaye teṣāmupadeśo na tādṛśaḥ / ārambhaḥ sakalastveṣa parārthaṃ kartumīdṛśaḥ // 3568 //
tasmājjagaddhitādhānadīkṣitāḥ karuṇātmakāḥ / anibandhanabandhutvādāhuḥ sarveṣu tatpadam // 3569 //
ye hi lobhabhayadveṣamātsaryādivaśīkṛtāḥ / prādeśikī bhavetteṣāṃ deśanā niḥkṛpātmanām // 3570 //
karuṇāpatantrāstu spaṣṭatattvanidarśinaḥ / sarvāpavādaniḥśaṅkāścakruḥ sarvatra deśanām // 3571 //
yathāyathā ca maurkhyādidoṣaduṣṭo bhavejjanaḥ / tathātathaiva nāthānāṃ dayā teṣu pravarttate // 3572 //
naivāvāhavivāhādisambandho vāñchito hi taiḥ / upakārastu karttavyaḥ sādhugītamidaṃ tataḥ // 3573 //
vidyācaraṇasaṃpanne brāhmaṇe gavi hastini / śuni caiva śvapāke ca paṇḍitāḥ samadarśinaḥ // 3574 //
śataśaḥ pratiṣiddhāyāṃ jātau jātimadaśca kim / tadanyātiśayāsiddhau viśiṣṭā sā ca kiṃ matā // 3575 //
vaśitvādiguṇādhārāḥ prakṣīṇāśeṣakalmaṣāḥ / sarve'pyatrāviśeṣeṇa tadyoge ca vijātayaḥ // 3576 //
bhaveyuryadi siddhyanti viśiṣṭāstatsamāśrayāḥ / vaiśiṣṭyamanyathā naiva lubdhakadvijajātivat // 3577 //
jātakarmādayo ye ca prasiddhāste tadanyavat / ācārāḥ sāṃvṛtāste hi kṛtrimeṣvapi bhāvinaḥ // 3578 //
atītaśca mahānkālo yoṣitāṃ cāticāpalam / tadbhavatyapi niścetuṃ brāhmaṇatvaṃ na śakyate // 3579 //
atīndriyapadārthajño nahi kaścitsamasti vaḥ / tvadanvayaviśuddhiṃ ca nityo vedo'pi noktavān // 3580 //
ato manvādayo'pyeṣāmavijñātadvijātayaḥ / nopadeśaṃ prayaccheyurdvijebhyastadaniścayāt // 3581 //
niryuktikatvaṃ vedārthe jñāpanāśaktatā''tmani / vedādhītijaḍā viprā na parīkṣākṣamā iti // 3582 //
kutaścinniścitaṃ śaṅke nūnaṃ manvādibhistataḥ / viprebhya eva vedādeḥ kṛtaṃ tairupadeśanam // 3583 //
purāṇaṃ mānavo dharmaḥ sāṅgo vedaścikitsitam / ājñāsiddhāni catvāri na hantavyāni hetubhiḥ // 3584 //
manye tenaiva datteyaṃ jaḍebhyastairvibhīṣikā / ājñāsiddhatvamanyatra vāṅmātrātkiṃnu vā bhavet // 3585 //
yaiḥ punaḥ svoktiṣu spaṣṭaṃ yuktārthatvaṃ viniścitam / tatpratyāyanasāmarthyamātmanaśca mahātmabhiḥ // 3586 //
kutīrthyamattamātaṅgamadaglānividhāyinam / evamastākhilatrāsāḥ siṃhanādaṃ nadanti te // 3587 //
tāpācchedācca nikaṣātsuvarṇamiva paṇḍitaiḥ / parīkṣya bhikṣabo grāhyaṃ madvaco natu gauravāt // 3588 //
ye ca vāhitapāpatvādbrāhmaṇāḥ pāramārthikāḥ / abhyastāmalanairātmyāste munereva śāsane // 3589 //
ihaiva śramaṇastena caturddhā parikīrttyate / śūnyāḥ parapravādā hi śramaṇairbrāhmaṇaistathā // 3590 //
naraḥ kopyasti sarvajña ityādyapi na sādhanam / pratijñānyūnatādoṣaduṣṭamityupapāditam // 3591 //
niḥśeṣārthaparijñānasādhane viphale'pi hi / sudhiyaḥ saugatā yatnaṃ kurvantītyādinā purā // 3592 //
ekadeśajñagītaṃ tu na syātsarvajñabhāṣitam / ityatrāpi purā proktaṃ sarvajñānānvayāditi // 3593 //
yathaiveṣṭādikānarthānanubhūyālpadarśanaḥ / cetasyāropya tānpaścātpravaktyanubhavāśrayān // 3594 //
na ca tadvacanaṃ tasya tadvastujñānajanma na / evaṃ sarvajñavākyaṃ syāddhetubhedāttu bhidyate // 3595 //
samastavastuvijñānamasya kāraṇatāṃ gatam / kiñcinmātrārthavijñānaṃ nimittaṃ tasya tu sthitam // 3596 //
vikalpāsambhave tasya vivakṣā nanu kīdṛśī / prahīṇācaraṇatvāddhi vikalpo nāsya varttate // 3597 //
naivaṃ kliṣṭo hi saṃkalpastasya nāstyāvṛtikṣayāt / jagaddhitānukūlastu kuśalaḥ kena vāryate // 3598 //
naca tasya vikalpasya so'rthavattāmavasyati / taṃ hi vetti nirālambaṃ māyākārasamo hyasau // 3599 //
māyākāro yathā kaścinniścitāśvādigocaram / ceto nirviṣayaṃ vetti tena bhrānto na jāyate // 3600 //
ityādi kīrttyamānaṃ tu śraddadhāneṣu śobhate / prakṛtārthānurūpeṇa proktaṃ naitaddvijātinā // 3601 //
tathā'vyāptaśca sarvārthaiḥ śakto naivopadeśane / ityetatprakṛtaṃ hyatra tatra cāhurmahādhiyaḥ // 3602 //
tasyopadeśane śaktirna syāccetkiṃ tadā bhavet / tato bhavadbhirvaktavyamāgamo na bhavediti // 3603 //
tatrāpyāhurbhavatvevaṃ kiṃ dṛṣṭo'sau tvayā vadan / prasaṅgasādhanenedamaniṣṭaṃ codyate yadi // 3604 //
na cedvaktṛtvamiṣyeta nāgamopagamo bhavet / tatpraṇetāgameṣṭau tu tasya vaktṛtvamiṣyatām // 3605 //
yadyevamīdṛśo nyāyaḥ prasiddho nyāyavādinām / prasaṅgasādhane dharmaḥ śraddhāmātrātparairmataḥ // 3606 //
yuktiprasiddhatāyāṃ ca svatantraṃ sādhanaṃ bhavet / īdṛśaśca pareṇeṣṭastatpraṇītaḥ sa āgamaḥ // 3607 //
sambhārāvedhatastasya puṃsaścintāmaṇeriva / niḥsaranti yathākāmaṃ kuṭyādibhyo'pi deśanāḥ // 3608 //
ādhipatyaprapattyā'taḥ praṇetā so'bhidhīyate / vikalpānugataṃ tasya na vaktṛtvaṃ prasajyate // 3609 //
vayamaśraddadhānāstu ye yuktīḥ prārthayāmahe / itīdaṃ gaditaṃ tasmātprasaṅgārthamajānatā // 3610 //
kuṭyādiniḥsṛtānāṃ ca kasmānnāptopadiṣṭatā / tadādhipatyabhāvena yadā tāsāṃ pravarttanam // 3611 //
sambhinnālāpahiṃsādikutsitārthavivarjitāḥ / krīḍāśīlapiśācādipraṇītāḥ syuḥ kathaṃ ca tāḥ // 3612 //
sambhinnālāpahiṃsādikutsitārthopadeśanam / krīḍāśīlapiśācādikāryaṃ tāsu na vidyate // 3613 //
pramāṇadvayasaṃvādi mataṃ tadviṣaye'khile / yasya bādhā pramāṇābhyāmaṇīyasyapi nekṣyate // 3614 //
yaccātyantaparokṣepi pūrvāparavibādhitam / karuṇādiguṇotpattau sarvapuṃsāṃ prayojakam // 3615 //
sarvākāradharopetaṃ sadvṛttapratipādakam / ihāmutra ca bhavyānāṃ vividhābhyudayāvaham // 3616 //
sarvānuśayasandohapratipakṣābhidhāyakam / nirvāṇanagaradvārakapāṭapurabhedi ca // 3617 //
taccetkrīḍanaśīlānāṃ rakṣasāṃ vā vaco bhavet / ta eva santu sambuddhāḥ sarvatallakṣaṇasthiteḥ // 3618 //
nahi nāmāntaraklṛptau vasturūpaṃ nivarttate / viśiṣṭe'śiṣṭasaṃjñāṃ tu kurvannindyaḥ satāṃ bhavet // 3619 //
kāmamithyāsamācāraprāṇihiṃsādilakṣaṇāḥ / asabhyāstu kriyā yena vacasā samprakāśitāḥ // 3620 //
tadbhujaṅgapiśācādipraṇītamiti śaṅkyate / tacceṣṭābhiratānāṃ hi tādṛksambhāvyate vacaḥ // 3621 //
yugapacchucyaśucyādisvabhāvānāṃ virodhinām / jñānamekadhiyā dṛṣṭaṃ na viruddhā vidā hi te // 3622 //
anyonyaparihāreṇa sthitalakṣaṇato'thavā / ekasminna saha sthānaṃ virodhasteṣu sambhavet // 3623 //
ekajñānāvabhāsitvaṃ natu teṣāṃ virodhitā / śucyaśucyahiśikhyādeścakṣuṣā sakṛdīkṣaṇāt // 3624 //
sukhaduḥkhādibhede tu yatsakṛnnāsti vedanam / hetvabhāvādasānnidhyāttajjñeyaṃ na virudhyate // 3625 //
nīlapītāvadātādirūpabhedāvirodhinaḥ / deśaprakṛtibhedena vīkṣyante yugapadyataḥ // 3626 //
ekajñānakṣaṇavyāptaniḥśeṣajñeyamaṇḍalaḥ / prasādhito hi sarvajñaḥ kramo nāśrīyate tataḥ // 3627 //
yadyadicchati boddhuṃ vā tattadvetti niyogataḥ / śaktirevaṃvidhā tasya prahīṇācaraṇo hyasau // 3628 //
yugapatparipāṭyā vā svecchayā pratipadyate / labdhajñānaṃ ca sittvo hi sakṣaṇairhyādibhiḥ prabhuḥ // 3629 //
yadvā ṣoḍaśabhiścittaiścatuḥsatyasvabhāvakam / krameṇa vetti vijñeyaṃ sarvaṃ sarvavidityataḥ // 3630 //
tatra tādṛśi vijñāne krameṇa bhavati prabhoḥ / lavamātro'pi nāpekṣyaḥ kimaṅgābdaśatāvadhiḥ // 3631 //
svabhāvenāvibhaktena yaḥ sarvamavabudhyate / svarūpāṇyeva bhāvānāṃ sarveṣāṃ so'vabudhyate // 3632 //
sāsvātmakākṣaṇikādibhyo yadvyāvṛttaṃ svalakṣaṇam / śamotprekṣānimittatvātsāmānyaṃ tadihocyate // 3633 //
tadgrāhakaṃ ca vijñānaṃ bhāvanābalabhāvi yat / yogīśānāmabhivyaktaṃ tatsvalakṣaṇagocaram // 3634 //
tattvānyatvādyanirdeśyaṃ yatparaiśca prakalpitam / sāmānyaṃ tasya naitena grahaṇaṃ yogicetasā // 3635 //
avikalpamavibhrāntaṃ tadyogīśvaramānasam / vikalpavibhramākrāntaṃ tadgrahe ca prasajyate // 3636 //
vikalpātmā ca sāmānyamavācyaṃ yatprakīrttitam / nityānugatirūpaṃ tannīrūpaṃ pratipāditam // 3637 //
sahetu saphalaṃ karma jñānenālaukikena yaḥ / samādhijena jānāti sa sarvajño'padiśyate // 3638 //
purastādanumānena tasya sattā prasādhitā / pramāṇamasya sadbhāve tadastītyasti tādṛśaḥ // 3639 //
yugapatparipāṭyā vā jñānaṃ kāryātprakāśitāt / sāmarthyamapi tasyāsti deśanāṃ kurute yadā // 3640 //
svabhyastadharmanairātmyā yasyeyaṃ deśanā'malā / sādhitā sarvaśāstreṇa sarvamānairabādhitā // 3641 //
saṃsāryanucitajñānā keśavāderagocaraḥ / śirobhirarcyate śaktyā yācātīva manīṣibhīḥ // 3642 //
samastaduritārātivargabhaṅgavidhāyinī / citrābhyudayaniṣpattinirvāṇaprāptikāraṇam // 3643 //
labdhāsādhāraṇopāyo'śeṣapuṃsāṃ lakṣaṇaḥ / sa ekaḥ sarvavinnātha ityetatsapramāṇakam // 3644 //
itthaṃ yadā ca sarvajñaḥ kaścidevopapadyate / dharmādyadhigame hetuḥ pauruṣeyaṃ tadā vacaḥ // 3645 //
nirākārādicintā tu sarvajñe nopayujyate / yathāhi bhavatāṃ jñānaṃ kvacidarthe tathā param // 3646 //