śriyaḥ kurūṇām adhipasya pālanīṃ prajāsu vṛttiṃ yam ayuṅkta veditum / sa varṇiliṅgī viditaḥ samāyayau yudhiṣṭhiraṃ dvaitavane vanecaraḥ // 1.1
kṛtapraṇāmasya mahīṃ mahībhuje jitāṃ sapatnena nivedayiṣyataḥ / na vivyathe tasya mano na hi priyaṃ pravaktum icchanti mṛṣā hitaiṣiṇaḥ // 1.2
dviṣāṃ vighātāya vidhātum icchato rahasy anujñām adhigamya bhūbhṛtaḥ / sa sauṣṭhavaudāryaviśeṣaśālinīṃ viniścitārthām iti vācam ādadhe // 1.3
kriyāsu yuktair nṛpa cāracakṣuṣo na vañcanīyāḥ prabhavo 'nujīvibhiḥ / ato 'rhasi kṣantum asādhu sādhu vā hitaṃ manohāri ca durlabhaṃ vacaḥ // 1.4
sa kiṃsakhā sādhu na śāsti yo 'dhipaṃ hitān na yaḥ saṃśṛṇute sa kiṃprabhuḥ / sadānukūleṣu hi kurvate ratiṃ nṛpeṣv amātyeṣu ca sarvasampadaḥ // 1.5
nisargadurbodham abodhaviklavāḥ kva bhūpatīnāṃ caritaṃ kva jantavaḥ / tavānubhāvo 'yam abodhi yan mayā nigūḍhatattvaṃ nayavartma vidviṣām // 1.6
viśaṅkamāno bhavataḥ parābhavaṃ nṛpāsanastho 'pi vanādhivāsinaḥ / durodaracchadmajitāṃ samīhate nayena jetuṃ jagatīṃ suyodhanaḥ // 1.7
tathāpi jihmaḥ sa bhavajjigīṣayā tanoti śubhraṃ guṇasampadā yaśaḥ / samunnayan bhūtim anāryasaṃgamād varaṃ virodho 'pi samaṃ mahātmabhiḥ // 1.8
kṛtāriṣaḍvargajayena mānavīm agamyarūpāṃ padavīṃ prapitsunā / vibhajya naktaṃdinam astatandriṇā vitanyate tena nayena pauruṣam // 1.9
sakhīn iva prītiyujo 'nujīvinaḥ samānamānān suhṛdaś ca bandhubhiḥ / sa santataṃ darśayate gatasmayaḥ kṛtādhipatyām iva sādhu bandhutām // 1.10
asaktam ārādhayato yathāyathaṃ vibhajya bhaktyā samapakṣapātayā / guṇānurāgād iva sakhyam īyivān na bādhate 'sya trigaṇaḥ parasparam // 1.11
niratyayaṃ sāma na dānavarjitaṃ na bhūri dānaṃ virahayya satkriyām / pravartate tasya viśeṣaśālinī guṇānurodhena vinā na satkriyā // 1.12
vasūni vāñchan na vaśī na manyunā svadharma ity eva nivṛttakāraṇaḥ / gurūpadiṣṭena ripau sute 'pi vā nihanti daṇḍena sa dharmaviplavam // 1.13
vidhāya rakṣān paritaḥ paretarān aśaṅkitākāram upaiti śaṅkitaḥ / kriyāpavargeṣv anujīvisātkṛtāḥ kṛtajñatām asya vadanti sampadaḥ // 1.14
anārataṃ tena padeṣu lambhitā vibhajya samyag viniyogasatkriyām / phalanty upāyāḥ paribṛṃhitāyatīr upetya saṃgharṣam ivārthasampadaḥ // 1.15
anekarājanyarathāśvasaṃkulaṃ tadīyam āsthānaniketanājiram / nayaty ayugmacchadagandhir ārdratāṃ bhṛśaṃ nṛpopāyanadantināṃ madaḥ // 1.16
sukhena labhyā dadhataḥ kṛṣīvalair akṛṣṭapacyā iva sasyasampadaḥ / vitanvati kṣemam adevamātṛkāś cirāya tasmin kuravaś cakāsati // 1.17
mahaujaso mānadhanā dhanārcitā dhanurbhṛtaḥ saṃyati labdhakīrtayaḥ / na saṃhatās tasya na bhedavṛttayaḥ priyāṇi vāñchanty asubhiḥ samīhitum // 1.18
udārakīrter udayaṃ dayāvataḥ praśāntabādhaṃ diśato 'bhirakṣayā / svayaṃ pradugdhe 'sya guṇair upasnutā vasūpamānasya vasūni medinī // 1.19
mahībhujāṃ saccaritaiś caraiḥ kriyāḥ sa veda niḥśesam aśeṣitakriyaḥ / mahodayais tasya hitānubandhibhiḥ pratīyate dhātur ivehitaṃ phalaiḥ // 1.20
na tena sajyaṃ kvacid udyataṃ dhanur na vā kṛtaṃ kopavijihmam ānanam / guṇānurāgeṇa śirobhir uhyate narādhipair mālyam ivāsya śāsanam // 1.21
sa yauvarājye navayauvanoddhataṃ nidhāya duḥśāsanam iddhaśāsanaḥ / makheṣv akhinno 'numataḥ purodhasā dhinoti havyena hiraṇyaretasam // 1.22
pralīnabhūpālam api sthirāyati praśāsad āvāridhi maṇḍalaṃ bhuvaḥ / sa cintayaty eva bhiyas tvad eṣyatīr aho durantā balavadvirodhitā // 1.23
kathāprasaṅgena janair udāhṛtād anusmṛtākhaṇḍalasūnuvikramaḥ / tavābhidhānād vyathate natānanaḥ sa duḥsahān mantrapadād ivoragaḥ // 1.24
tad āśu kartuṃ tvayi jihmam udyate vidhīyatāṃ tatra vidheyam uttaram / parapraṇītāni vacāṃsi cinvatāṃ pravṛttisārāḥ khalu mādṛśāṃ dhiyaḥ // 1.25
itīrayitvā giram āttasatkriye gate 'tha patyau vanasaṃnivāsinām / praviśya kṛṣṇā sadanaṃ mahībhujā tad ācacakṣe 'nujasannidhau vacaḥ // 1.26
niśamya siddhiṃ dviṣatām apākṛtīs tatas tatastyā viniyantum akṣamā / nṛpasya manyuvyavasāyadīpinīr udājahāra drupadātmajā giraḥ // 1.27
bhavādṛśeṣu pramadājanoditaṃ bhavaty adhikṣepa ivānuśāsanam / tathāpi vaktuṃ vyavasāyayanti māṃ nirastanārīsamayā durādhayaḥ // 1.28
akhaṇḍam ākhaṇḍalatulyadhāmabhiś ciraṃ dhṛtā bhūpatibhiḥ svavaṃśajaiḥ / tvayā svahastena mahī madacyutā mataṅgajena srag ivāpavarjitā // 1.29
vrajanti te mūḍhadhiyaḥ parābhavaṃ bhavanti māyāviṣu ye na māyinaḥ / praviśya hi ghnanti śaṭhās tathāvidhān asaṃvṛtāṅgān niśitā iveṣavaḥ // 1.30
guṇānuraktām anuraktasādhanaḥ kulābhimānī kulajāṃ narādhipaḥ / parais tvadanyaḥ ka ivāpahārayen manoramām ātmavadhūm iva śriyam // 1.31
bhavantam etarhi manasvigarhite vivartamānaṃ naradeva vartmani / kathaṃ na manyur jvalayaty udīritaḥ śamītaruṃ śuṣkam ivāgnir ucchikhaḥ // 1.32
avandhyakopasya nihantur āpadāṃ bhavanti vaśyāḥ svayam eva dehinaḥ / amarṣaśūnyena janasya jantunā na jātahārdena na vidviṣādaraḥ // 1.33
paribhramaṃl lohitacandanocitaḥ padātir antargiri reṇurūṣitaḥ / mahārathaḥ satyadhanasya mānasaṃ dunoti te kaccid ayaṃ vṛkodaraḥ // 1.34
vijitya yaḥ prājyam ayacchad uttarān kurūn akupyaṃ vasu vāsavopamaḥ / sa valkavāsāṃsi tavādhunāharan karoti manyuṃ na kathaṃ dhanaṃjayaḥ // 1.35
vanāntaśayyākaṭhinīkṛtākṛtī kacācitau viṣvag ivāgajau gajau / kathaṃ tvam etau dhṛtisaṃyamau yamau vilokayann utsahase na bādhitum // 1.36
imām ahaṃ veda na tāvakīṃ dhiyaṃ vicitrarūpāḥ khalu cittavṛttayaḥ / vicintayantyā bhavadāpadaṃ parāṃ rujanti cetaḥ prasabhaṃ mamādhayaḥ // 1.37
purādhirūḍhaḥ śayanaṃ mahādhanaṃ vibodhyase yaḥ stutigītimaṅgalaiḥ / adabhradarbhām adhiśayya sa sthalīṃ jahāsi nidrām aśivaiḥ śivārutaiḥ // 1.38
puropanītaṃ nṛpa rāmaṇīyakaṃ dvijātiśeṣeṇa yad etad andhasā / tad adya te vanyaphalāśinaḥ paraṃ paraiti kārśyaṃ yaśasā samaṃ vapuḥ // 1.39
anārataṃ yau maṇipīṭhaśāyināv arañjayad rājaśiraḥsrajāṃ rajaḥ / niṣīdatas tau caraṇau vaneṣu te mṛgadvijālūnaśikheṣu barhiṣām // 1.40
dviṣannimittā yad iyaṃ daśā tataḥ samūlam unmūlayatīva me manaḥ / parair aparyāsitavīryasampadāṃ parābhavo 'py utsava eva māninām // 1.41
vihāya śāntiṃ nṛpa dhāma tat punaḥ prasīda saṃdhehi vadhāya vidviṣām / vrajanti śatrūn avadhūya niḥspṛhāḥ śamena siddhiṃ munayo na bhūbhṛtaḥ // 1.42
puraḥsarā dhāmavatāṃ yaśodhanāḥ suduḥsahaṃ prāpya nikāram īdṛśam / bhavādṛśāś ced adhikurvate parān nirāśrayā hanta hatā manasvitā // 1.43
atha kṣamām eva nirastasādhanaś cirāya paryeṣi sukhasya sādhanam / vihāya lakṣmīpatilakṣma kārmukaṃ jaṭādharaḥ sañ juhudhīha pāvakam // 1.44
na samayaparirakṣaṇaṃ kṣamaṃ te nikṛtipareṣu pareṣu bhūridhāmnaḥ / ariṣu hi vijayārthinaḥ kṣitīśā vidadhati sopadhi saṃdhidūṣaṇāni // 1.45
vidhisamayaniyogād dīptisaṃhārajihmaṃ śithilabalam agādhe magnam āpatpayodhau / riputimiram udasyodīyamānaṃ dinādau dinakṛtam iva lakṣmīs tvāṃ samabhyetu bhūyaḥ // 1.46
vihitāṃ priyayā manaḥpriyām atha niścitya giraṃ garīyasīm / upapattimad ūrjitāśrayaṃ nṛpam ūce vacanaṃ vṛkodaraḥ // 2.1
yad avocata vīkṣya māninī paritaḥ snehamayena cakṣuṣā / api vāgadhipasya durvacaṃ vacanaṃ tad vidadhīta vismayam // 2.2
viṣamo 'pi vigāhyate nayaḥ kṛtatīrthaḥ payasām ivāśayaḥ / sa tu tatra viśeṣadurlabhaḥ sad upanyasyati kṛtyavartma yaḥ // 2.3
pariṇāmasukhe garīyasi vyathake 'smin vacasi kṣataujasām / ativīryavatīva bheṣaje bahur alpīyasi dṛśyate guṇaḥ // 2.4
iyam iṣṭaguṇāya rocatāṃ rucirārthā bhavate 'pi bhāratī / nanu vaktṛviśeṣaniḥspṛhā guṇagṛhyā vacane vipaścitaḥ // 2.5
catasṛṣv api te vivekinī nṛpa vidyāsu nirūḍhim āgatā / katham etya matir viparyayaṃ kariṇī paṅkam ivāvasīdati // 2.6
vidhuraṃ kim ataḥ paraṃ parair avagītāṃ gamite daśām imām / avasīdati yat surair api tvayi sambhāvitavṛtti pauruṣam // 2.7
dviṣatām udayaḥ sumedhasā gurur asvantataraḥ sumarṣaṇaḥ / na mahān api bhūtim icchatā phalasampatpravaṇaḥ parikṣayaḥ // 2.8
acireṇa parasya bhūyasīṃ viparītāṃ vigaṇayya cātmanaḥ / kṣayayuktim upekṣate kṛtī kurute tatpratikāram anyathā // 2.9
anupālayatām udeṣyatīṃ prabhuśaktiṃ dviṣatām anīhayā / apayānty acirān mahībhujāṃ jananirvādabhayād iva śriyaḥ // 2.10
kṣayayuktam api svabhāvajaṃ dadhataṃ dhāma śivaṃ samṛddhaye / praṇamanty anapāyam utthitaṃ pratipaccandram iva prajā nṛpam // 2.11
prabhavaḥ khalu kośadaṇḍayoḥ kṛtapañcāṅgavinirṇayo nayaḥ / sa vidheyapadeṣu dakṣatāṃ niyatiṃ loka ivānurudhyate // 2.12
abhimānavato manasvinaḥ priyam uccaiḥ padam ārurukṣataḥ / vinipātanivartanakṣamaṃ matam ālambanam ātmapauruṣam // 2.13
vipado 'bhibhavanty avikramaṃ rahayaty āpadupetam āyatiḥ / niyatā laghutā nirāyater agarīyān na padaṃ nṛpaśriyaḥ // 2.14
tad alaṃ pratipakṣam unnater avalambya vyavasāyavandhyatām / nivasanti parākramāśrayā na viṣādena samaṃ samṛddhayaḥ // 2.15
atha ced avadhiḥ pratīkṣyate katham āviṣkṛtajihmavṛttinā / dhṛtarāṣṭrasutena sutyajyāś ciram āsvādya narendrasampadaḥ // 2.16
dviṣatā vihitaṃ tvayāthavā yadi labdhā punar ātmanaḥ padam / jananātha tavānujanmanāṃ kṛtam āviṣkṛtapauruṣair bhujaiḥ // 2.17
madasiktamukhair mṛgādhipaḥ karibhir vartayati svayaṃ hataiḥ / laghayan khalu tejasā jagan na mahān icchati bhūtim anyataḥ // 2.18
abhimānadhanasya gatvarair asubhiḥ sthāsnu yaśaś cicīṣataḥ / acirāṃśuvilāsacañcalā nanu lakṣmīḥ phalam ānuṣaṅgikam // 2.19
jvalitaṃ na hiraṇyaretasaṃ cayam āskandati bhasmanāṃ janaḥ / abhibhūtibhayād asūn ataḥ sukham ujjhanti na dhāma māninaḥ // 2.20
kim avekṣya phalaṃ payodharān dhvanataḥ prārthayate mṛgādhipaḥ / prakṛtiḥ khalu sā mahīyasaḥ sahate nānyasamunnatiṃ yayā // 2.21
kuru tan matim eva vikrame nṛpa nirdhūya tamaḥ pramādajam / dhruvam etad avehi vidviṣāṃ tvadanutsāhahatā vipattayaḥ // 2.22
dviradān iva digvibhāvitāṃś caturas toyanidhīn ivāyataḥ / prasaheta raṇe tavānujān dviṣatāṃ kaḥ śatamanyutejasaḥ // 2.23
jvalatas tava jātavedasaḥ satataṃ vairikṛtasya cetasi / vidadhātu śamaṃ śivetarā ripunārīnayanāmbusantatiḥ // 2.24
iti darśitavikriyaṃ sutaṃ marutaḥ kopaparītamānasam / upasāntvayituṃ mahīpatir dviradaṃ duṣṭam ivopacakrame // 2.25
apavarjitaviplave śucay hṛdayagrāhiṇi maṅgalāspade / vimalā tava vistare girāṃ matir ādarśa ivābhidṛśyate // 2.26
sphuṭatā na padair apākṛtā na ca na svīkṛtam arthagauravam / racitā pṛthagarthatā girāṃ na ca sāmarthyam apohitaṃ kvacit // 2.27
upapattir udāhṛtā balād anumānena na cāgamaḥ kṣataḥ / idam īdṛg anīdṛgāśayaḥ prasabhaṃ vaktum upakrameta kaḥ // 2.28
avitṛptatayā tathāpi me hṛdayaṃ nirṇayam eva dhāvati / avasāyayituṃ kṣamāḥ sukhaṃ na vidheyeṣu viśeṣasampadaḥ // 2.29
sahasā vidadhīta na kriyām avivekaḥ param āpadāṃ padam / vṛṇate hi vimṛśyakāriṇaṃ guṇalubdhāḥ svayam eva sampadaḥ // 2.30
abhivarṣati yo 'nupālayan vidhibījāni vivekavāriṇā / sa sadā phalaśālinīṃ kriyāṃ śaradaṃ loka ivādhitiṣṭhati // 2.31
śuci bhūṣayati śrutaṃ vapuḥ praśamas tasya bhavaty alaṃkriyā / praśamābharaṇaṃ parākramaḥ sa nayāpāditasiddhibhūṣaṇaḥ // 2.32
matibhedatamastirohite gahane kṛtyavidhau vivekinām / sukṛtaḥ pariśuddha āgamaḥ kurute dīpa ivārthadarśanam // 2.33
spṛhaṇīyaguṇair mahātmabhiś carite vartmani yacchatāṃ manaḥ / vidhihetur ahetur āgasāṃ vinipāto 'pi samaḥ samunnateḥ // 2.34
śivam aupayikaṃ garīyasīṃ phalaniṣpattim adūṣitāyatim / vigaṇayya nayanti pauruṣaṃ vijitakrodharayā jigīṣavaḥ // 2.35
apaneyam udetum icchatā timiraṃ roṣamayaṃ dhiyā puraḥ / avibhidya niśākṛtaṃ tamaḥ prabhayā nāṃśumatāpy udīyate // 2.36
balavān api kopajanmanas tamaso nābhibhavaṃ ruṇaddhi yaḥ / kṣayapakṣa ivaindavīḥ kalāḥ sakalā hanti sa śaktisampadaḥ // 2.37
samavṛttir upaiti mārdavaṃ samaye yaś ca tanoti tigmatām / adhitiṣṭhati lokam ojasā sa vivasvān iva medinīpatiḥ // 2.38
kva cirāya parigrahaḥ śriyāṃ kva ca duṣṭendriyavājivaśyatā / śaradabhracalāś calendriyair asurakṣā hi bahucchalāḥ śriyaḥ // 2.39
kim asāmayikaṃ vitanvatā manasaḥ kṣobham upāttaraṃhasaḥ / kriyate patir uccakair apāṃ bhavatā dhīratayādharīkṛtaḥ // 2.40
śrutam apy adhigamya ye ripūn vinayante sma na śarīrajanmanaḥ / janayanty acirāya sampadām ayaśas te khalu cāpalāśrayam // 2.41
atipātitakālasādhanā svaśarīrendriyavargatāpanī / janavan na bhavantam akṣamā nayasiddher apanetum arhati // 2.42
upakārakam āyater bhṛśaṃ prasavaḥ karmaphalasya bhūriṇaḥ / anapāyi nibarhaṇaṃ dviṣāṃ na titikṣāsamam asti sādhanam // 2.43
praṇatipravaṇān vihāya naḥ sahajasnehanibaddhacetasaḥ / praṇamanti sadā suyodhanaṃ prathame mānabhṛtāṃ na vṛṣṇayaḥ // 2.44
suhṛdaḥ sahajās tathetare matam eṣāṃ na vilaṅghayanti ye / vinayād iva yāpayanti te dhṛtarāṣṭrātmajam ātmasiddhaye // 2.45
abhiyoga imān mahībhujo bhavatā tasya tataḥ kṛtāvadheḥ / pravighāṭayitā samutpatan haridaśvaḥ kamalākarān iva // 2.46
upajāpasahān vilaṅghayan sa vidhātā nṛpatīn madoddhataḥ / sahate na jano 'py adhaḥkriyāṃ kim u lokādhikadhāma rājakam // 2.47
asamāpitakṛtyasampadāṃ hatavegaṃ vinayena tāvatā / prabhavanty abhimānaśālināṃ madam uttambhayituṃ vibhūtayaḥ // 2.48
madamānasamuddhataṃ nṛpaṃ na viyuṅkte niyamena mūḍhatā / atimūḍha udasyate nayān nayahīnād aparajyate janaḥ // 2.49
aparāgasamīraṇeritaḥ kramaśīrṇākulamūlasantatiḥ / sukaras taruvat sahiṣṇunā ripur unmūlayituṃ mahān api // 2.50
aṇur apy upahanti vigrahaḥ prabhum antaḥprakṛtiprakopajaḥ / akhilaṃ hi hinasti bhūdharaṃ taruśākhāntanigharṣajo 'nalaḥ // 2.51
matimān vinayapramāthinaḥ samupekṣeta samunnatiṃ dviṣaḥ / sujayaḥ khalu tādṛg antare vipadantā hy avinītasampadaḥ // 2.52
laghuvṛttitayā bhidāṃ gataṃ bahir antaś ca nṛpasya maṇḍalam / abhibhūya haraty anantaraḥ śithilaṃ kūlam ivāpagārayaḥ // 2.53
anuśāsatam ity anākulaṃ nayavartmākulam arjunāgrajam / svayam artha ivābhivāñchitas tam abhīyāya parāśarātmajaḥ // 2.54
madhurair avaśāni lambhayann api tiryañci śamaṃ nirīkṣitaiḥ / paritaḥ paṭu bibhrad enasāṃ dahanaṃ dhāma vilokanakṣamam // 2.55
sahasopagataḥ savismayaṃ tapasāṃ sūtir asūtir enasām / dadṛśe jagatībhujā muniḥ sa vapuṣmān iva puṇyasaṃcayaḥ // 2.56
athoccakair āsanataḥ parārdhyād udyan sa dhūtāruṇavalkalāgraḥ / rarāja kīrṇākapiśāṃśujālaḥ śṛṅgāt sumeror iva tigmaraśmiḥ // 2.57
avahitahṛdayo vidhāya sa arhām ṛṣivad ṛṣipravare gurūpadiṣṭām / tadanumatam alaṃcakāra paścāt praśama iva śrutam āsanaṃ narendraḥ // 2.58
vyaktoditasmitamayūkhavibhāsitoṣṭhas tiṣṭhan muner abhimukhaṃ sa vikīrṇadhāmnaḥ / tanvantam iddham abhito gurum aṃśujālaṃ lakṣmīm uvāha sakalasya śaśāṅkamūrteḥ // 2.59
tataḥ śaraccandrakarābhirāmair utsarpibhiḥ prāṃśum ivāṃśujālaiḥ / bibhrāṇam ānīlarucaṃ piśaṅgīr jaṭās taḍitvantam ivāmbuvāham // 3.1
prasādalakṣmīṃ dadhataṃ samagrāṃ vapuḥprakarṣeṇa janātigena / prasahya cetaḥsu samāsajantam asaṃstutānām api bhāvam ārdram // 3.2
anuddhatākāratayā viviktāṃ tanvantam antaḥkaraṇasya vṛttim / mādhuryavisrambhaviśeṣabhājā kṛtopasambhāṣam ivekṣitena // 3.3
dharmātmajo dharmanibandhinīnāṃ prasūtim enaḥpraṇudāṃ śrutīnām / hetuṃ tadabhyāgamane parīpsuḥ sukhopaviṣṭaṃ munim ābabhāṣe // 3.4
anāptapuṇyopacarair durāpā phalasya nirdhūtarajāḥ savitrī / tulyā bhavaddarśanasampad eṣā vṛṣṭer divo vītabalāhakāyāḥ // 3.5
adya kriyāḥ kāmadughāḥ kratūnāṃ satyāśiṣaḥ samprati bhūmidevāḥ / ā saṃsṛter asmi jagatsu jātas tvayy āgate yad bahumānapātram // 3.6
śriyaṃ vikarṣaty apahanty aghāni śreyaḥ parisnauti tanoti kīrtim / saṃdarśanaṃ lokaguror amogham amoghaṃ tavātmayoner iva kiṃ na dhatte // 3.7
ścyotanmayūkhe 'pi himadyutau me nanirvṛtaṃ nirvṛtim eti cakṣuḥ / samujjhitajñātiviyogakhedaṃ tvatsaṃnidhāv ucchvasatīva cetaḥ // 3.8
nirāspadaṃ praśnakutūhalitvam asmāsv adhīnaṃ kim u niḥspṛhāṇām / tathāpi kalyāṇakarīṃ giraṃ te māṃ śrotum icchā mukharīkaroti // 3.9
ity uktavān uktiviśeṣaramyaṃ manaḥ samādhāya jayopapattau / udāracetā giram ity udārāṃ dvaipāyanenābhidadhe narendraḥ // 3.10
cicīṣatāṃ janmavatām alaghvīṃ yaśovataṃsām ubhayatra bhūtim / abhyarhitā bandhuṣu tulyarūpā vṛttir viśeṣeṇa tapodhanānām // 3.11
tathāpi nighnaṃ nṛpa tāvakīnaiḥ prahvīkṛtaṃ me hṛdayaṃ guṇaughaiḥ / vītaspṛhāṇām api muktibhājāṃ bhavanti bhavyeṣu hi pakṣapātāḥ // 3.12
sutā na yūyaṃ kim u tasya rājñaḥ suyodhanaṃ vā na guṇair atītāḥ / yas tyaktavān vaḥ sa vṛthā balād vā mohaṃ vidhatte viṣayābhilāṣaḥ // 3.13
jahātu nainaṃ katham arthasiddhiḥ saṃśayya karṇādiṣu tiṣṭhate yaḥ / asādyuyogā hi jayāntarāyāḥ pramāthinīnāṃ vipadāṃ padāni // 3.14
pathaś cyutāyāṃ samitau ripūṇāṃ dharmyāṃ dadhānena dhuraṃ cirāya / tvayā vipatsv apy avipatti ramyam āviṣkṛtaṃ prema paraṃ guṇeṣu // 3.15
vidhāya vidhvaṃsanam ātmanīnaṃ śamaikavṛtter bhavataś chalena / prakāśitatvanmatiśīlasārāḥ kṛtopakārā iva vidviṣas te // 3.16
labhyā dharitrī tava vikrameṇa jyāyāṃś ca vīryāstrabalair vipakṣaḥ / ataḥ prakarṣāya vidhir vidheyaḥ prakarṣatantrā hi raṇe jayaśrīḥ // 3.17
triḥsaptakṛtvo jagatīpatīnāṃ hantā gurur yasya sa jāmadagnyaḥ / vīryāvadhūtaḥ sma tadā viveda prakarṣam ādhāravaśaṃ guṇānām // 3.18
yasminn anaiśvaryakṛtavyalīkaḥ parābhavaṃ prāpta ivāntako 'pi / dhunvan dhanuḥ kasya raṇe na kuryān mano bhayaikapravaṇaṃ sa bhīṣmaḥ // 3.19
sṛjantam ājāviṣusaṃhatīr vaḥ saheta kopajvalitaṃ guruṃ kaḥ / parisphurallolaśikhāgrajihvaṃ jagaj jighatsantam ivāntavahnim // 3.20
nirīkṣya saṃrambhanirastadhairyaṃ rādheyam ārādhitajāmadagnyam / asaṃstuteṣu prasabhaṃ bhayeṣu jāyeta mṛtyor api pakṣapātaḥ // 3.21
yayā samāsāditasādhanena suduścarām ācaratā tapasyām / ete durāpaṃ samavāpya vīryam unmīlitāraḥ kapiketanena // 3.22
mahattvayogāya mahāmahimnām ārādhanīṃ tāṃ nṛpa devatānām / dātuṃ pradānocita bhūridhāmnīm upāgataḥ siddhim ivāsmi vidyām // 3.23
ity uktavantaṃ vraja sādhayeti pramāṇayan vākyam ajātaśatroḥ / prasedivāṃsaṃ tam upāsasāda vasann ivānte vinayena jiṣṇuḥ // 3.24
niryāya vidyā+tha dinādiramyād bimbād ivārkasya mukhān maharṣeḥ / pārthānanaṃ vahnikaṇāvadātā dīptiḥ sphuratpadmam ivābhipede // 3.25
yogaṃ ca taṃ yogyatamāya tasmai tapaḥprabhāvād vitatāra sadyaḥ / yenāsya tattveṣu kṛte 'vabhāse samunmimīleva cirāya cakṣuḥ // 3.26
ākāram āśaṃsitabhūrilābhaṃ dadhānam antaḥkaraṇānurūpam / niyojayiṣyan vijayodaye taṃ tapaḥsamādhau munir ity uvāca // 3.27
anena yogena vivṛddhatejā nijāṃ parasmai padavīm ayacchan / samācarācāram upāttaśastro japopavāsābhiṣavair munīnām // 3.28
kariṣyase yatra suduścarāṇi prasattaye gotrabhidas tapāṃsi / śiloccayaṃ cāruśiloccayaṃ tam eṣa kṣaṇān neṣyati guhyakas tvām // 3.29
iti bruvāṇena mahendrasūnuṃ maharṣiṇā tena tirobabhūve / taṃ rājarājānucaro 'sya sākṣāt pradeśam ādeśam ivādhitasthau // 3.30
kṛtānatir vyāhṛtasāntvavāde jātaspṛhaḥ puṇyajanaḥ sa jiṣṇau / iyāya sakhyāv iva samprasādaṃ viśvāsayaty āśu satāṃ hi yogaḥ // 3.31
athoṣṇabhāseva sumerukuñjān vihīyamānān udayāya tena / bṛhaddyutīn duḥkhakṛtātmalābhaṃ tamaḥ śanaiḥ pāṇḍusutān prapede // 3.32
asaṃśayālocitakāryanunnaḥ premṇā samānīya vibhajyamānaḥ / tulyād vibhāgād iva tanmanobhir duḥkhātibhāro 'pi laghuḥ sa mene // 3.33
dhairyeṇa viśvāsyatayā maharṣes tīvrād arātiprabhavāc ca manyoḥ / vīryaṃ ca vidvatsu sute maghonaḥ sa teṣu na sthānam avāpa śokaḥ // 3.34
tān bhūridhāmnaś caturo 'pi dūraṃ vihāya yāmān iva vāsarasya / ekaughabhūtaṃ tad aśarma kṛṣṇāṃ vibhāvarīṃ dhvāntam iva prapede // 3.35
tuṣāralekhākulitotpalābhe paryaśruṇī maṅgalabhaṅgabhīruḥ / agūḍhabhāvāpi vilokane sā na locane mīlayituṃ viṣehe // 3.36
akṛtrimapremarasābhirāmaṃ rāmārpitaṃ dṛṣṭivilobhi dṛṣṭam / manaḥprasādāñjalinā nikāmaṃ jagrāha pātheyam ivendrasūnuḥ // 3.37
dhairyāvasādena hṛtaprasādā vanyadvipeneva nidāghasindhuḥ / niruddhabāṣpodayasannakaṇṭham uvāca kṛcchrād iti rājaputrī // 3.38
magnāṃ dviṣacchadmani paṅkabhūte sambhavānāṃ bhūtim ivoddhariṣyan / ādhidviṣām ā tapasāṃ prasiddher asmad vinā mā bhṛśam unmanībhūḥ // 3.39
yaśo 'dhigantuṃ sukhalipsayā vā manuṣyasaṃkhyām ativartituṃ vā / nirutsukānām abhiyoggabhājāṃ samutsukevāṅkam upaiti siddhiḥ // 3.40
lokaṃ vidhātrā vihitasya goptuṃ kṣattrasya muṣṇan vasu jaitram ojaḥ / tejasvitāyā vijayaikavṛtter nighnan priyaṃ prāṇam ivābhimānam // 3.41
vrīḍānatair āptajanopanītaḥ saṃśayya kṛcchreṇa nṛpaiḥ prapannaḥ / vitānabhūtaṃ vitataṃ pṛthivyāṃ yaśaḥ samūhann iva digvikīrṇam // 3.42
vīryāvadāneṣu kṛtāvamarṣas tanvann abhūtām iva sampratītim / kurvan prayāmakṣayam āyatīnām arkatviṣām ahna ivāvaśeṣaḥ // 3.43
prasahya yo 'smāsu paraiḥ prayuktaḥ smartuṃ na śakyaḥ kim utādhikartum / navīkariṣyaty upaśuṣyad ārdraḥ sa tvad vinā me hṛdayaṃ nikāraḥ // 3.44
prāpto 'bhimānavyasanād asahyaṃ dantīva dantavyasanād vikāram / dviṣatpratāpāntaritorutejāḥ śaradghanākīrṇa ivādir ahnaḥ // 3.45
savrīḍamandair iva niṣkriyatvān nātyartham astrair avabhāsamānaḥ / yaśaḥkṣayakṣīṇajalārṇavābhas tvam anyam ākāram ivābhipannaḥ // 3.46
duḥśāsanāmarṣarajovikīrṇair ebhir vinārthair iva bhāgyanāthaiḥ / keśaiḥ kadarthīkṛtavīryasāraḥ kaccit sa evāsi dhanaṃjayas tvam // 3.47
sa kṣattriyas trāṇasahaḥ satāṃ yas tat kārmukaṃ karmasu yasya śaktiḥ / vahan dvayīṃ yady aphale 'rthajāte karoty asaṃskārahatām ivoktim // 3.48
vītaujasaḥ sannidhimātraśeṣā bhavatkṛtāṃ bhūtim apekṣamāṇāḥ / samānaduḥkhā iva nas tvadīyāḥ sarūpatāṃ pārtha guṇā bhajante // 3.49
ākṣipyamāṇaṃ ripubhiḥ pramādān nāgair ivālūnasaṭaṃ mṛgendram / tvāṃ dhūr iyaṃ yogyatayādhirūḍhā dīptyā dinaśrīr iva tigmaraśmim // 3.50
karoti yo 'śeṣajanātiriktāṃ sambhāvanām arthavatīṃ kriyābhiḥ / saṃsatsu jāte puruṣādhikāre na pūraṇī taṃ samupaiti saṃkhyā // 3.51
priyeṣu yaiḥ pārtha vinopapatter vicintyamānaiḥ klamam eti cetaḥ / tava prayātasya jayāya teṣāṃ kriyād aghānāṃ maghavā vighātam // 3.52
mā gāś cirāyaikacaraḥ pramādaṃ vasann asambādhaśive 'pi deśe / mātsaryarāgopahatātmanāṃ hi skhalanti sādhuṣv api mānasāni // 3.53
tad āśu kurvan vacanaṃ maharṣer manorathān naḥ saphalīkuruṣva / pratyāgataṃ tvāsmi kṛtārtham eva stanopapīḍaṃ parirabdhukāmā // 3.54
udīritāṃ tām iti yājñasenyā navīkṛtodgrāhitaviprakārām / āsādya vācaṃ sa bhṛśaṃ didīpe kāṣṭhām udīcīm iva tigmaraśmiḥ // 3.55
athābhipaśyann iva vidviṣaḥ puraḥ purodhasāropitahetisaṃhatiḥ / babhāra ramyo 'pi vapuḥ sa bhīṣaṇaṃ gataḥ kriyāṃ mantra ivābhicārikīm // 3.56
avilaṅghyavikarṣaṇaṃ paraiḥ prathitajyāravakarma kārmukam / agatāv aridṛṣṭigocaraṃ śitanistriṃśayujau maheṣudhī // 3.57
yaśaseva tirodadhan muhur mahasā gotrabhidāyudhakṣatīḥ / kavacaṃ ca saratnam udvahañ jvalitajyotir ivāntaraṃ divaḥ // 3.58
akalādhipabhṛtyadarśitaṃ śivam urvīdharavartma samprayān / hṛdayāni samāviveśa sa kṣaṇam udbāṣpadṛśāṃ tapobhṛtām // 3.59
anujagur atha divyaṃ dundubhidhvānam āśāḥ+ surakusumanipātair vyomni lakṣmīr vitene / priyam iva kathayiṣyann āliliṅga sphurantīṃ bhuvam anibhṛtavelāvīcibāhuḥ payodhiḥ // 3.60
tataḥ sa kūjatkalahaṃsamekhalāṃ sapākasasyāhitapāṇḍutāguṇām / upāsasādopajanaṃ janapriyaḥ priyām ivāsāditayauvanāṃ bhuvam // 4.1
vinamraśāliprasavaughaśālinīr apetapaṅkāḥ sasaroruhāmbhasaḥ / nananda paśyann upasīma sa sthalīr upāyanībhūtaśaradguṇaśriyaḥ // 4.2
nirīkṣyamāṇā iva vismayākulaiḥ payobhir unmīlitapadmalocanaiḥ / hṛtapriyādṛṣṭivilāsavibhramā mano 'sya jahruḥ śapharīvivṛttayaḥ // 4.3
tutoṣa paśyan kalamasya sa adhikaṃ savārije vāriṇi rāmaṇīyakam / sudurlabhe nārhati ko 'bhinandituṃ prakarṣalakṣmīm anurūpasaṃgame // 4.4
nunoda tasya sthalapadminīgataṃ vitarkam āviṣkṛtaphenasaṃtati / avāptakiñjalkavibhedam uccakair vivṛttapāṭhīnaparāhataṃ payaḥ // 4.5
kṛtormirekhaṃ śithilatvam āyatā śanaiḥ śanaiḥ śāntarayeṇa vāriṇā / nirīkṣya reme sa samudrayoṣitāṃ taraṅgitakṣaumavipāṇḍu saikatam // 4.6
manoramaṃ prāpitam antaraṃ bhruvor alaṃkṛtaṃ kesarareṇuṇāṇunā / alaktatāmrādharapallavaśriyā samānayantīm iva bandhujīvakam // 4.7
navātapālohitam āhitaṃ muhur mahāniveśau paritaḥ payodharau / cakāsayantīm aravindajaṃ rajaḥ pariśramāmbhaḥpulakena sarpatā // 4.8
kapolasaṃśleṣi vilocanatviṣā vibhūṣayantīm avataṃsakotpalam / sutena pāṇḍoḥ kalamasya gopikāṃ nirīkṣya mene śaradaḥ kṛtārthatā // 4.9
upāratāḥ paścimarātrigocarād apārayantaḥ patituṃ javena gām / tam utsukāś cakrur avekṣaṇotsukaṃ gavāṃ gaṇāḥ prasnutapīvaraudharasaḥ // 4.10
parītam ukṣāvajaye jayaśriyā nadantam uccaiḥ kṣatasindhurodhasam / dadarśa puṣṭiṃ dadhataṃ sa śāradīṃ savigrahaṃ darpam ivādhipaṃ gavām // 4.11
vimucyamānair api tasya mantharaṃ gavāṃ himānīviśadaiḥ kadambakaiḥ / śarannadīnāṃ pulinaiḥ kutūhalaṃ galaddukūlair jaghanair ivādadhe // 4.12
gatān paśūnāṃ sahajanmabandhutāṃ gṛhāśrayaṃ prema vaneṣu bibhrataḥ / dadarśa gopān upadhenu pāṇḍavaḥ kṛtānukārān iva gobhir ārjave // 4.13
paribhraman mūrdhajaṣaṭpadākulaiḥ smitodayādarśitadantakesaraiḥ / mukhaiś calatkuṇḍalaraśmirañjitair navātapāmṛṣṭasarojacārubhiḥ // 4.14
nibaddhaniḥśvāsavikampitādharā latā iva prasphuritaikapallavāḥ / vyapoḍhapārśvair apavartitatrikā vikarṣaṇaiḥ pāṇivihārahāribhiḥ // 4.15
vrajājireṣv ambudanādaśaṅkinīḥ śikhaṇḍinām unmadayatsu yoṣitaḥ / muhuḥ praṇunneṣu mathāṃ vivartanair nadatsu kumbheṣu mṛdaṅgamantharam // 4.16
sa mantharāvalgitapīvarastanīḥ pariśramaklāntavilocanotpalāḥ / nirīkṣituṃ nopararāma ballavīr abhipranṛttā iva vārayoṣitaḥ // 4.17
papāta pūrvāṃ jahato vijihmatāṃ vṛṣopabhuktāntikasasyasampadaḥ / rathāṅgasīmantitasāndrakardamān prasaktasampātapṛthakkṛtān pathaḥ // 4.18
janair upagrāmam anindyakarmabhir viviktabhāveṅgitabhūṣaṇair vṛtāḥ / bhṛśaṃ dadarśāśramamaṇḍapopamāḥ sapuṣpahāsāḥ sa niveśavīrudhaḥ // 4.19
tataḥ sa samprekṣya śaradguṇaśriyaṃ śaradguṇālokanalolacakṣuṣam / uvāca yakṣas tam acodito 'pi gāṃ na hīṅgitajño 'vasare 'vasīdati // 4.20
iyaṃ śivāyā niyater ivāyatiḥ kṛtārthayantī jagataḥ phalaiḥ kriyāḥ / jayaśriyaṃ pārtha pṛthūkarotu te śarat prasannāmbur anambuvāridā // 4.21
upaiti sasyaṃ pariṇāmaramyatā nadīr anauddhatyam apaṅkatā mahīm / navair guṇaiḥ samprati saṃstavasthiraṃ tirohitaṃ prema ghanāgamaśriyaḥ // 4.22
patanti nāsmin viśadāḥ patattriṇo dhṛtendracāpā na payodapaṅktayaḥ / tathāpi puṣṇāti nabhaḥ śriyaṃ parāṃ na ramyam āhāryam apekṣate guṇam // 4.23
vipāṇḍubhir glānatayā payodharaiś cyutācirābhāguṇahemadāmabhiḥ / iyaṃ kadambānilabhartur atyaye na digvadhūnāṃ kṛśatā na rājate // 4.24
vihāya vāñchām udite madātyayād araktakaṇṭhasya rute śikhaṇḍinaḥ / śrutiḥ śrayaty unmadahaṃsaniḥsvanaṃ guṇāḥ priyatve 'dhikṛtā na saṃstavaḥ // 4.25
amī pṛthustambabhṛtaḥ piśaṅgatāṃ gatā vipākena phalasya śālayaḥ / vikāsi vaprāmbhasi gandhasūcitaṃ namanti nighrātum ivāsitotpalam // 4.26
mṛṇālinīnām anurañjitaṃ tviṣā vibhinnam ambhojapalāśaśobhayā / payaḥ sphuracchāliśikhāpiśaṅgitaṃ drutaṃ dhanuṣkhaṇḍam ivāhividviṣaḥ // 4.27
vipāṇḍu saṃvyānam ivāniloddhataṃ nirundhatīḥ saptapalāśajaṃ rajaḥ / anāvilonmīlitabāṇacakṣuṣaḥ sapuṣpahāsā vanarājiyoṣitaḥ // 4.28
adīpitaṃ vaidyutajātavedasā sitāmbudacchedatirohitātapam / tatāntaraṃ sāntaravāriśīkaraiḥ śivaṃ nabhovartma sarojavāyubhiḥ // 4.29
sitacchadānām apadiśya dhāvatāṃ rutair amīṣāṃ grathitāḥ patatriṇām / prakurvate vāridarodhanirgatāḥ parasparālāpam ivāmalā diśaḥ // 4.30
vihārabhūmer abhighoṣam utsukāḥ śarīrajebhyaś cyutayūthapaṅktayaḥ / asaktam ūdhāṃsi payaḥ kṣaranty amūr upāyanānīva nayanti dhenavaḥ // 4.31
jagatprasūtir jagadekapāvanī vrajopakaṇṭhaṃ tanayair upeyuṣī / dyutiṃ samagrāṃ samitir gavām asāv upaiti mantrair iva saṃhitāhutiḥ // 4.32
kṛtāvadhānaṃ jitabarhiṇadhvanau suraktagopījanagītaniḥsvane / idaṃ jighatsām apahāya bhūyasīṃ na sasyam abhyeti mṛgīkadambakam // 4.33
asāv anāsthāparayāvadhīritaḥ saroruhiṇyā śirasā namann api / upaiti śuṣyan kalamaḥ sahāmbhasā manobhuvā tapta ivābhipāṇḍutām // 4.34
amī samuddhūtasarojareṇunā hṛtā hṛtāsārakaṇena vāyunā / upāgame duścaritā ivāpadāṃ gatiṃ na niścetum alaṃ śilīmukhāḥ // 4.35
mukhair asau vidrumabhaṅgalohitaiḥ śikhāḥ piśaṅgīḥ kalamasya bibhratī / śukāvalir vyaktaśirīṣakomalā dhanuḥśriyaṃ gotrabhido 'nugacchati // 4.36
iti kathayati tatra nātidūrād atha dadṛśe pihitoṣṇaraśmibimbaḥ / vigalitajalabhāraśuklabhāsāṃ nicaya ivāmbumucāṃ nagādhirājaḥ // 4.37
tam atanuvanarājiśyāmitopatyakāntaṃ nagam upari himānīgauram āsadya jiṣṇuḥ / vyapagatamadarāgasyānusasmāra lakṣmīm asitam adharavāso bibhrataḥ sīrapāṇeḥ // 4.38
atha jayāya nu merumahībhṛto rabhasayā nu digantadidṛkṣayā / abhiyayau sa himācalam ucchritaṃ samuditaṃ nu vilaṅghayituṃ nabhaḥ // 5.1
tapanamaṇḍaladītitam ekataḥ satatanaiśatamovṛtam anyataḥ / hasitabhinnatamisracayaṃ puraḥ śivam ivānugataṃ gajacarmaṇā // 5.2
kṣitinabhaḥsuralokanivāsibhiḥ kṛtaniketam adṛṣṭaparasparaiḥ / prathayituṃ vibhutām abhinirmitaṃ pratinidhiṃ jagatām iva śambhunā // 5.3
bhujagarājasitena nabhaḥśriyā kanakarājivirājitasānunā / samuditaṃ nicayena taḍitvatīṃ laghayatā śaradambudasaṃhatim // 5.4
maṇimayūkhacayāṃśukabhāsurāḥ suravadhūparibhuktalatāgṛhāḥ / dadhatam uccaśilāntaragopurāḥ pura ivoditapuṣpavanā bhuvaḥ // 5.5
aviratojjhitavārivipāṇḍubhir virahitair aciradyutitejasā / uditapakṣam ivārataniḥsvanaiḥ pṛthunitambavilambibhir ambudaiḥ // 5.6
dadhatam ākaribhiḥ karibhiḥ kṣataiḥ samavatārasamair asamais taṭaiḥ / vividhakāmahitā mahitāmbhasaḥ sphuṭasarojavanā javanā nadīḥ // 5.7
navavinidrajapākusumatviṣāṃ dyutimatāṃ nikareṇa mahāśmanām / vihitasāṃdhyamayūkham iva kvacin nicitakāñcanabhittiṣu sānuṣu // 5.8
pṛthukadambakadambakarājitaṃ grahitamālatamālavanākulam / laghutuṣāratuṣārajalaścyutaṃ dhṛtasadānasadānanadantinam // 5.9
rahitaratnacayān na śiloccayān aphalatābhavanā na darībhuvaḥ / vipulināmburuhā na saridvadhūr akusumān dadhataṃ na mahīruhaḥ // 5.10
vyathitasindhum anīraśanaiḥ śanair amaralokavadhūjaghanair ghanaiḥ / phaṇabhṛtām abhito vitataṃ tataṃ dayitaramyalatābakulaiḥ kulaiḥ // 5.11
sasuracāpam anekamaṇiprabhair apapayoviśadaṃ himapāṇḍubhiḥ / avicalaṃ śikharair upabibhrataṃ dhvanitasūcitam ambumucāṃ cayam // 5.12
vikacavāriruhaṃ dadhataṃ saraḥ sakalahaṃsagaṇaṃ śuci mānasam / śivam agātmajayā ca kṛterṣyayā sakalahaṃ sagaṇaṃ śucimānasam // 5.13
grahavimānagaṇān abhito divaṃ jvalayatauṣadhijena kṛśānunā / muhur anusmarayantam anukṣapaṃ tripuradāham upāpatisevinaḥ // 5.14
vitataśīkararāśibhir ucchritair upalarodhavivartibhir ambubhiḥ / dadhatam unnatasānusamuddhatāṃ dhṛtasitavyajanām iva jāhnavīm // 5.15
anucareṇa dhanādhipater atho nagavilokanavismitamānasaḥ / sa jagade vacanaṃ priyam ādarān mukharatāvasare hi virājate // 5.16
alam eṣa vilokitaḥ prajānāṃ sahasā saṃhatim aṃhasāṃ vihantum / ghanavartma sahasradheva kurvan himagaurair acalādhipaḥ śirobhiḥ // 5.17
iha duradhigamaiḥ kiṃcid evāgamaiḥ satatam asutaraṃ varṇayanty antaram / amum ativipinaṃ veda digvyāpinaṃ puruṣam iva paraṃ padmayoniḥ param // 5.18
rucirapallavapuṣpalatāgṛhair upalasajjalajair jalarāśibhiḥ / nayati saṃtatam utsukatām ayaṃ dhṛtimatīr upakāntam api striyaḥ // 5.19
sulabhaiḥ sadā nayavatāyavatā nidhiguhyakādhiparamaiḥ paramaiḥ / amunā dhanaiḥ kṣitibhṛtātibhṛtā samatītya bhāti jagatī jagatī // 5.20
akhilam idam amuṣya gairīguros tribhuvanam api naiti manye tulām / adhivasati sadā yad enaṃ janair aviditavibhavo bhavānīpatiḥ // 5.21
vītajanmajarasaṃ paraṃ śuci brahmaṇaḥ padam upaitum icchatām / āgamād iva tamopahād itaḥ sambhavanti matayo bhavacchidaḥ // 5.22
divyastrīṇāṃ sacaraṇalākṣārāgā rāgāyāte nipatitapuṣpāpīḍāḥ / pīḍābhājaḥ kusumacitāḥ sāśaṃsaṃ śaṃsanty asmin surataviśeṣaṃ śayyāḥ // 5.23
guṇasampadā samadhigamya paraṃ mahimānam atra mahite jagatām / nayaśālini śriya ivādhipatau viramanti na jvalitum auṣadhayaḥ // 5.24
kurarīgaṇaḥ kṛtaravas taravaḥ kusumānatāḥ sakamalaṃ kamalam / iha sindhavaś ca varaṇāvaraṇāḥ kariṇāṃ mude sanaladānaladāḥ // 5.25
sādṛśyaṃ gatam apanidracūtagandhair āmodaṃ madajalasekajaṃ dadhānaḥ / etasmin madayati kokilān akāle līnāliḥ surakariṇāṃ kapolakāṣaḥ // 5.26
sanākavanitaṃ nitambaruciraṃ ciraṃ suninadair nadair vṛtam amum / matā phalavato 'vato rasaparā parāstavasudhā sudhādhivasati // 5.27
śrīmallatābhavanam oṣadhayaḥ pradīpāḥ śayyā navāni haricandanapallavāni / asmin ratiśramanudaś ca sarojavātāḥ smartuṃ diśanti na divaḥ surasundarībhyaḥ // 5.28
īśārtham ambhasi cirāya tapaś carantyā yādovilaṅghanavilolavilocanāyāḥ / ālambatāgrakaram atra bhavo bhavānyāḥ ścyotannidāghasalilāṅgulinā kareṇa // 5.29
yenāpaviddhasalilaḥ sphuṭanāgasadmā devāsurair amṛtam ambunidhir mamanthe / vyāvartanair ahipater ayam āhitāṅkaḥ khaṃ vyālikhann iva vibhāti sa mandarādriḥ // 5.30
nītocchrāyaṃ muhur aśiśiraraśmer usrair ānīlābhair viracitaparabhāgā ratnaiḥ / jyotsnāśaṅkām iva vitarati haṃsaśyenī madhye 'py ahnaḥ sphaṭikarajatabhitticchāyā // 5.31
dadhata iva vilāsaśāli nṛtyaṃ mṛdu patatā pavanena kampitāni / iha lalitavilāsinījanabhrūgatikuṭileṣu payaḥsu paṅkajāni // 5.32
asminn agṛhyata pinākabhṛtā salīlam ābaddhavepathur adhīravilocanāyāḥ / vinyastamaṅgalamahauṣadhir īśvarāyāḥ srastoragapratisareṇa kareṇa pāṇiḥ // 5.33
krāmadbhir ghanapadavīm anekasaṃkhyais tejobhiḥ śucimaṇijanmabhir vibhinnaḥ / usrāṇāṃ vyabhicaratīva saptasapteḥ paryasyann iha nicayaḥ sahasrasaṃkhyām // 5.34
vyadhatta yasmin puram uccagopuraṃ purāṃ vijetur dhṛtaye dhanādhipaḥ / sa eṣa kailāsa upāntasarpiṇaḥ karoty akālāstamayaṃ vivasvataḥ // 5.35
nānāratnajyotiṣāṃ saṃnipātaiś channeṣv antaḥsānu vaprāntareṣu / baddhāṃ baddhāṃ bhittiśaṅkām amuṣmin nāvānāvān mātariśvā nihanti // 5.36
ramyā navadyutir apaiti na śādvalebhyaḥ śyāmībhavanty anudinaṃ nalinīvanāni / asmin vicitrakusumastabakācitānāṃ śākhābhṛtāṃ pariṇamanti na pallavāni // 5.37
parisaraviṣayeṣu līḍhamuktā haritatṛṇodgamaśaṅkayā mṛgībhiḥ / iha navaśukakomalā maṇīnāṃ ravikarasaṃvalitāḥ phalanti bhāsaḥ // 5.38
utphullasthalanalinīvanād amuṣmād uddhūtaḥ sarasijasambhavaḥ parāgaḥ / vātyābhir viyati vivartitaḥ samantād ādhatte kanakamayātapatralakṣmīm // 5.39
iha saniyamayoḥ surāpagāyām uṣasi sayāvakasavyapādarekhā / kathayati śivayoḥ śarīrayogaṃ viṣamapadā padavī vivartaneṣu // 5.40
saṃmūrchatāṃ rajatabhittimayūkhajālair ālokapādapalatāntaranirgatānām / gharmadyuter iha muhuḥ paṭalāni dhāmnām ādarśamaṇḍalanibhāni samullasanti // 5.41
śuklair mayūkhanicayaiḥ parivītamūrtir vaprābhighātaparimaṇḍalitorudehaḥ / śṛṅgāṇy amuṣya bhajate gaṇabhartur ukṣā kurvan vadhūjanamanaḥsu śaśāṅkaśaṅkām // 5.42
samprati labdhajanma śanakaiḥ katham api laghuni kṣīṇapayasy upeyuṣi bhidāṃ jaladharapaṭale / khaṇḍitavigrahaṃ balabhido dhanur iha vividhāḥ pūrayituṃ bhavanti vibhavaḥ śikharamaṇirucaḥ // 5.43
snapitanavalatātarupravālair amṛtalavasrutiśālibhir mayūkhaiḥ / satatam asitayāminīṣu śambho amalayatīha vanāntam indulekhā // 5.44
kṣipati yo 'nuvanaṃ vitatāṃ bṛhad bṛhatikām iva raucanikīṃ rucam / ayam anekahiraṇmayakaṃdaras tava pitur dayito jagatīdharaḥ // 5.45
saktiṃ lavād apanayaty anile latānāṃ vairocanair dviguṇitāḥ sahasā mayūkhaiḥ / rodhobhuvāṃ muhur amutra hiraṇmayīnāṃ bhāsas taḍidvilasitāni viḍambayanti // 5.46
kaṣaṇakampanirastamahāhibhiḥ kṣaṇavimattamataṅgajavarjitaiḥ / iha madasnapitair anumīyate suragajasya gataṃ haricandanaiḥ // 5.47
jaladajālaghanair asitāśmanām upahatapracayeha marīcibhiḥ / bhavati dīptir adīpitakaṃdarā timirasaṃvaliteva vivasvataḥ // 5.48
bhavyo bhavann api muner iha śāsanena kṣātre sthitaḥ pathi tapasya hatapramādaḥ / prāyeṇa saty api hitārthakare vidhau hi śreyāṃsi labdhum asukhāni vināntarāyaiḥ // 5.49
mā bhūvann apathahṛtas tavendriyāśvāḥ saṃtāpe diśatu śivaḥ śivāṃ prasaktim / rakṣantas tapasi balaṃ ca lokapālāḥ kalyāṇīm adhikaphalāṃ kriyāṃ kriyāyuḥ // 5.50
ity uktvā sapadi hitaṃ priyaṃ priyārhe dhāma svaṃ gatavati rājarājabhṛtye / sotkaṇṭhaṃ kim api pṛthāsutaḥ pradadhyau saṃdhatte bhṛśam aratiṃ hi sadviyogaḥ // 5.51
tam anatiśayanīyaṃ sarvataḥ sārayogād avirahitam anekenāṅkabhājā phalena / akṛśam akṛśalakṣmīś cetasāśaṃsitaṃ sa svam iva puruṣakāraṃ śailam abhyāsasāda // 5.52
rucirākṛtiḥ kanakasānum atho paramaḥ pumān iva patiṃ patatām / dhṛtasatpathas tripathagām abhitaḥ sa tam āruroha puruhūtasutaḥ // 6.1
tam anindyabandina ivendrasutaṃ vihitālinikvaṇajayadhvanayaḥ / pavaneritākulavijihmaśikhā jagatīruho 'vacakaruḥ kusumaiḥ // 6.2
avadhūtapaṅkajaparāgakaṇās tanujāhnavīsalilavīcibhidaḥ / parirebhire 'bhimukham etya sukhāḥ suhṛdaḥ sakhāyam iva taṃ marutaḥ // 6.3
uditopalaskhalanasaṃvalitāḥ sphuṭahaṃsasārasavirāvayujaḥ / mudam asya māṅgalikatūryakṛtāṃ dhvanayaḥ pratenur anuvapram apām // 6.4
avarugṇatuṅgasuradārutarau nicaye puraḥ surasaritpayasām / sa dadarśa vetasavanācaritāṃ praṇatiṃ balīyasi samṛddhikarīm // 6.5
prababhūva nālam avalokayituṃ paritaḥ sarojarajasāruṇitam / sariduttarīyam iva saṃhatimat sa taraṅgaraṅgi kalahaṃsakulam // 6.6
dadhati kṣatīḥ pariṇatadvirade muditāliyoṣiti madasrutibhiḥ / adhikāṃ sa rodhasi babandha dhṛtiṃ mahate rujann api guṇāya mahān // 6.7
anuhemavapram aruṇaiḥ samatāṃ gatam ūrmibhiḥ sahacaraṃ pṛthubhiḥ / sa rathāṅganāmavanitāṃ karuṇair anubadhnatīm abhinananda rutaiḥ // 6.8
sitavājine nijagadū rucayaś calavīcirāgaracanāpaṭavaḥ / maṇijālam ambhasi nimagnam api sphuritaṃ manogatam ivākṛtayaḥ // 6.9
upalāhatoddhatataraṅgadhṛtaṃ javinā vidhūtavitataṃ marutā / sa dadarśa ketakaśikhāviśadaṃ saritaḥ prahāsam iva phenam apām // 6.10
bahu barhicandrikanibhaṃ vidadhe dhṛtim asya dānapayasāṃ paṭalam / avagāḍham īkṣitum ivaibhapatiṃ vikasadvilocanaśataṃ saritaḥ // 6.11
pratibodhajṛmbhaṇavibhīnamukhī puline saroruhadṛśā dadṛśe / patadacchamauktikamaṇiprakarā galadaśrubindur iva śuktivadhūḥ // 6.12
śucir apsu vidrumalatāviṭapas tanusāndraphenalavasaṃvalitaḥ / smaradāyinaḥ smarayati sma bhṛśaṃ dayitādharasya daśanāṃśubhṛtaḥ // 6.13
upalabhya cañcalataraṅgahṛtaṃ madagandham utthitavatāṃ payasaḥ / pratidantinām iva sa sambubudhe kariyādasām abhimukhān kariṇaḥ // 6.14
sa jagāma vismayam udvīkṣya puraḥ sahasā samutpipatiṣoḥ phaṇinaḥ / prahitaṃ divi prajavibhiḥ śvasitaiḥ śaradabhravibhramam apāṃ paṭalam // 6.15
sa tatāra saikatavatīr abhitaḥ śapharīparisphuritacārudṛśaḥ / lalitāḥ sakhīr iva bṛhajjaghanāḥ suranimnagām upayatīḥ saritaḥ // 6.16
adhiruhya puṣpabharanamraśikhaiḥ paritaḥ pariṣkṛtatalāṃ tarubhiḥ / manasaḥ prasattim iva mūrdhni gireḥ śucim āsasāda sa vanāntabhuvam // 6.17
anusānu puṣpitalatāvitatiḥ phalitorubhūruhaviviktavanaḥ / dhṛtim ātatāna tanayasya hares tapase 'dhivastum acalām acalaḥ // 6.18
praṇidhāya tatra vidhinātha dhiyaṃ dadhataḥ purātanamuner munitām / śramam ādadhāv asukaraṃ na tapaḥ kim ivāvasādakaram ātmavatām // 6.19
śamayan dhṛtendriyaśamaikasukhaḥ śucibhir guṇair aghamayaṃ sa tamaḥ / prativāsaraṃ sukṛtibhir vavṛdhe vimalaḥ kalābhir iva śītaruciḥ // 6.20
adharīcakāra ca vivekaguṇād aguṇeṣu tasya dhiyam astavataḥ / pratighātinīṃ viṣayasaṅgaratiṃ nirupaplavaḥ śamasukhānubhavaḥ // 6.21
manasā japaiḥ praṇatibhiḥ prayataḥ samupeyivān adhipatiṃ sa divaḥ / sahajetare jayaśamau dadhatī bibharāṃbabhūva yugapan mahasī // 6.22
śirasā harinmaṇinibhaḥ sa vahan kṛtajanmano 'bhiṣavaṇena jaṭāḥ / upamāṃ yayāv aruṇadīdhitibhiḥ parimṛṣṭamūrdhani tamālatarau // 6.23
dhṛtahetir apy adhṛtajihmamatiś caritair munīn adharayañ śucibhiḥ / rajayāṃcakāra virajāḥ sa mṛgān kam iveśate ramayituṃ na guṇāḥ // 6.24
anukūlapātinam acaṇḍagatiṃ kiratā sugandhim abhitaḥ pavanam / avadhīritārtavaguṇaṃ sukhatāṃ nayatā rucāṃ nicayam aṃśumataḥ // 6.25
navapallavāñjalibhṛtaḥ pracaye bṛhatas tarūn gamayatāvanatim / stṛṇatā tṛṇaiḥ pratiniśaṃ mṛdubhiḥ śayanīyatām upayatīṃ vasudhām // 6.26
patitair apetajaladān nabhasaḥ pṛṣatair apāṃ śamayatā ca rajaḥ / sa dayāluneva parigāḍhakṛśaḥ paricaryayānujagṛhe tapasā // 6.27
mahate phalāya tad avekṣya śivaṃ vikasannimittakusumaṃ sa puraḥ / na jagāma vismayavaśaṃ vaśināṃ na nihanti dhairyam anubhāvaguṇaḥ // 6.28
tad abhūrivāsarakṛtaṃ sukṛtair upalabhya vaibhavam ananyabhavam / upatasthur āsthitaviṣādadhiyaḥ śatayajvano vanacarā vasatim // 6.29
viditāḥ praviśya vihitānatayaḥ śithilīkṛte 'dhikṛtakṛtyavidhau / anapetakālam abhirāmakathāḥ kathayāṃbabhūvur iti gotrabhide // 6.30
śucivalkavītatanur anyatamas timiracchidām iva girau bhavataḥ / mahate jayāya maghavann anaghaḥ puruṣas tapasyati tapaj jagatīm // 6.31
sa bibharti bhīṣaṇabhujaṃgabhujaḥ pṛthi vidviṣāṃ bhayavidhāyi dhanuḥ / amalena tasya dhṛtasaccaritāś caritena cātiśayitā munayaḥ // 6.32
marutaḥ śivā navatṛṇā jagatī vimalaṃ nabho rajasi vṛṣṭir apām / guṇasampadānuguṇatāṃ gamitaḥ kurute 'sya bhaktim iva bhūtagaṇaḥ // 6.33
itaretarānabhibhavena mṛgās tam upāsate gurum ivāntasadaḥ / vinamanti cāsya taravaḥ pracaye paravān sa tena bhavateva nagaḥ // 6.34
uru sattvam āha vipariśramatā paramaṃ vapuḥ prathayatīva jayam / śamino 'pi tasya navasaṃgamane vibhutānuṣaṅgi bhayam eti janaḥ // 6.35
ṛṣivaṃśajaḥ sa yadi daityakule yadi vānvaye mahati bhūmibhṛtām / caratas tapas tava vaneṣu sadā na vayaṃ nirūpayitum asya gatim // 6.36
vigaṇayya kāraṇam anekaguṇaṃ nijayāthavā kathitam alpatayā / asad apy adaḥ sahitum arhati naḥ kva vanecarāḥ kva nipuṇā matayaḥ // 6.37
adhigamya guhyakagaṇād iti tan manasaḥ priyaṃ priyasutasya tapaḥ / nijugopa harṣam uditaṃ maghavā nayavartmagāḥ prabhavatāṃ hi dhiyaḥ // 6.38
praṇidhāya cittam atha bhaktatayā vidite 'py apūrva iva tatra hariḥ / upalabdhum asya niyamasthiratāṃ surasundarīr iti vaco 'bhidadhe // 6.39
sukumāram ekam aṇu marmabhidām atidūragaṃ yutam amoghatayā / avipakṣam astram aparaṃ katamad vijayāya yūyam iva cittabhuvaḥ // 6.40
bhavavītaye hatabṛhattamasām avabodhavāri rajasaḥ śamanam / paripīyamāṇam iva vo 'sakalair avasādam eti nayanāñjalibhiḥ // 6.41
bahudhā gatāṃ jagati bhūtasṛjā kamanīyatāṃ samabhihṛtya purā / upapāditā vidadhatā bhavatīḥ surasadmayānasumukhī janatā // 6.42
tad upetya vighnayata tasya tapaḥ kṛtibhiḥ kalāsu sahitāḥ sacivaiḥ / hṛtavītarāgamanasāṃ nanu vaḥ sukhasaṅginaṃ prati sukhāvajitiḥ // 6.43
avimṛṣyam etad abhilaṣyati sa dviṣatāṃ vadhena viṣayābhiratim / bhavavītaye na hi tathā sa vidhiḥ kva śarāsanaṃ kva ca vimuktipathaḥ // 6.44
pṛthudāmni tatra paribodhi ca mā bhavatībhir anyamunivad vikṛtiḥ / svayaśāṃsi vikramavatām avatāṃ na vadhūṣv aghāni vimṛṣyanti dhiyaḥ // 6.45
āśaṃsitāpaciticāru puraḥ surāṇām ādeśam ity abhimukhaṃ samavāpya bhartuḥ / lebhe parāṃ dyutim amartyavadhūsamūhaḥ sambhāvanā hy adhikṛtasya tanoti tejaḥ // 6.46
praṇatim atha vidhāya prasthitāḥ sadmanas tāḥ stanabharanamitāṅgīr aṅganāḥ prītibhājaḥ / acalanalinalakṣmīhāri nālaṃ babhūva stimitam amarabhartur draṣṭum akṣṇāṃ sahasram // 6.47
śrīmadbhiḥ sarathagajaiḥ surāṅganānāṃ guptānām atha sacivais trilokabhartuḥ / saṃmūrchann alaghuvimānarandhrabhinnaḥ prasthānaṃ samabhidadhe mṛdaṅganādaḥ // 7.1
sotkaṇṭhair amaragaṇair anuprakīrṇān niryāya jvalitarucaḥ purān maghonaḥ / rāmāṇām upari vivasvataḥ sthitānāṃ nāsede caritaguṇatvam ātapatraiḥ // 7.2
dhūtānām abhimukhapātibhiḥ samīrair āyāsād aviśadalocanotpalānām / āninye madajanitāṃ śriyaṃ vadhūnām uṣṇāṃśudyutijanitaḥ kapolarāgaḥ // 7.3
tiṣṭhadbhiḥ katham api devatānubhāvād ākṛṣṭaiḥ prajavibhir āyataṃ turaṅgaiḥ / nemīnām asati vivartanaī rathaughair āsede viyati vimānavat pravṛttiḥ // 7.4
kāntānāṃ kṛtapulakaḥ stanāṅgarāge vaktreṣu cyutatilakeṣu mauktikābhas / sampede śramasalilodgamo vibhūṣā ramyāṇāṃ vikṛtir api śriyaṃ tanoti // 7.5
rājadbhiḥ pathi marutām abhinnarūpair ulkārciḥ sphuṭagatibhir dhvajāṅkuśānām / tejobhiḥ kanakanikāṣarājigaurair āyāmaḥ kriyata iva sma sātirekaḥ // 7.6
rāmāṇām avajitamālyasaukumārye samprāpte vapuṣi sahatvam ātapasya / gandharvair adhigatavismayaiḥ pratīye kalyāṇī vidhiṣu vicitratā vidhātuḥ // 7.7
sindūraiḥ kṛtarucayaḥ sahemakakṣyāḥ srotobhis tridaśagajā madaṃ kṣarantaḥ / sādṛśyaṃ yayur aruṇāṃśurāgabhinnair varṣadbhiḥ sphuritaśatahradaiḥ payodaiḥ // 7.8
atyarthaṃ durupasadād upetya dūraṃ paryantād ahimamayūkhamaṇḍalasya / āśānām uparacitām ivaikaveṇīṃ ramyormīṃ tridaśanadīṃ yayur balāni // 7.9
āmattabhramarakulākulāni dhunvann udbhūtagrathitarajāṃsi paṅkajāni / kāntānāṃ gagananadītaraṅgaśītaḥ saṃtāpaṃ viramayati sma mātariśvā // 7.10
sambhinnair ibhaturagāvagāhanena prāpyorvīr anupadavīṃ vimānapaṅktīḥ / tatpūrvaṃ pratividadhe surāpagāyā vaprāntaskhalitavivartanaṃ payobhiḥ // 7.11
krāntānāṃ grahacaritāt patho rathānām akṣāgrakṣatasuraveśmavedikānām / niḥsaṅgaṃ pradhibhir upādade vivṛttiḥ sampīḍakṣubhitajaleṣu toyadeṣu // 7.12
taptānām upadadhire viṣāṇabhinnāḥ prahlādaṃ surakariṇāṃ ghanāḥ kṣarantaḥ / yuktānāṃ khalu mahatāṃ paropakāre kalyāṇī bhavati rujatsv api pravṛttiḥ // 7.13
saṃvātā muhur anilena nīyamāne divyastrījaghanavarāṃśuke vivṛttim / paryasyatpṛthumaṇimekhalāṃśujālaṃ saṃjajñe yutakam ivāntarīyam ūrvoḥ // 7.14
pratyārdrīkṛtatilakās tuṣārapātaiḥ prahlādaṃ śamitapariśramā diśantaḥ / kāntānāṃ bahumatim āyayuḥ payodā nālpīyān bahu sukṛtaṃ hinasti doṣaḥ // 7.15
yātasya grathitataraṅgasaikatābhe vicchedaṃ vipayasi vārivāhajāle / ātenus tridaśavadhūjanāṅgabhājāṃ saṃdhānaṃ suradhanuṣaḥ prabhā maṇīnām // 7.16
saṃsiddhāv iti karaṇīyasaṃnibaddhair ālāpaiḥ pipatiṣatāṃ vilaṅghya vīthīm / āsede daśaśatalocanadhvajinyā jīmūtair apihitasānur indrakīlaḥ // 7.17
ākīrṇā mukhanalinair vilāsinīnām udbhūtasphuṭaviśadātapatraphenā / sā tūryadhvanitagabhīram āpatantī bhūbhartuḥ śirasi nabhonadīva reje // 7.18
setutvaṃ dadhati payomucāṃ vitāne saṃrambhād abhipatato rathāñ javena / āninyur niyamitaraśmibhugnaghoṇāḥ kṛcchreṇa kṣitim avanāmitas turaṅgāḥ // 7.19
māhendraṃ nagam abhitaḥ kareṇuvaryāḥ paryantasthitajaladā divaḥ patantaḥ / sādṛśyaṃ nilayananiṣprakampapakṣair ājagmur jalanidhiśāyibhir nagendraiḥ // 7.20
utsaṅge samaviṣame samaṃ mahādreḥ krāntānāṃ viyadabhipātalāghavena / ā mūlād upanadi saikateṣu lebhe sāmagrī khurapadavī turaṅgamāṇām // 7.21
sadhvānaṃ nipatitanirjharāsu mandraiḥ saṃmūrchan pratininadair adhityakāsu / udgrīvair ghanaravaśaṅkayā mayūraiḥ sotkaṇṭhaṃ dhvanir upaśuśruve rathānām // 7.22
sambhinnām aviralapātibhir mayūkhair nīlānāṃ bhṛśam upamekhalaṃ maṇīnām / vicchinām iva vanitā nabhontarāle vaprāmbhaḥsrutim avalokayāṃbabhūvuḥ // 7.23
āsannadvipapadavīmadānilāya krudhyanto dhiyam avamatya dhūrgatānām / savyājaṃ nijakariṇībhir āttacittāḥ prasthānaṃ surakariṇaḥ kathaṃcid īṣuḥ // 7.24
nīrandhraṃ pathiṣu rajo rathāṅganunnaṃ paryasyan navasalilāruṇaṃ vahantī / ātene vanagahanāni vāhinī sā gharmāntakṣubhitajaleva jahnukanyā // 7.25
sambhogakṣamagahanām athopagaṅgaṃ bibhrāṇāṃ jvalitamaṇīni saikatāni / adhyūṣuś cyutakusumācitāṃ sahāyā vṛtrārer aviralaśādvalāṃ dharitrīm // 7.26
bhūbhartuḥ samadhikam ādadhe tadorvyāḥ śrīmattāṃ harisakhavāhinīniveśaḥ / saṃsaktau kim asulabhaṃ mahodayānām ucchrāyaṃ nayati yadṛcchayāpi yogaḥ // 7.27
sāmodāḥ kusumataruśriyo viviktāḥ sampattiḥ kisalayaśālinīlatānām / sāphalyaṃ yayur amarāṅganopabhuktāḥ sā lakṣmīr upakurute yayā pareṣām // 7.28
klānto 'pi tridaśavadhūjanaḥ purastāl līnāhiśvasitavilolapallavānām / sevyānāṃ hatavinayair ivāvṛtānāṃ samparkaṃ pariharati sma candanānām // 7.29
utsṛṣṭadhvajakuthakaṅkaṭā dharitrīm ānītā viditanayaiḥ śramaṃ vinetum / ākṣiptadrumagahanā yugāntavātaiḥ paryastā giraya iva dvipā virejuḥ // 7.30
prasthānaśramajanitāṃ vihāya nidrām āmukte gajapatinā sadānapaṅke / śayyānte kulamalināṃ kṣaṇaṃ vilīnaṃ saṃrambhacyutam iva śṛṅkhalaṃ cakāśe // 7.31
āyastaḥ surasaridogharuddhavartmā samprāptuṃ vanagajadānagandhi rodhaḥ / mūrdhānaṃ nihitaśitāṅkuśaṃ vidhunvan yantāraṃ na vigaṇayāṃcakāra nāgaḥ // 7.32
āroḍhuḥ samavanatasya pītaśeṣe sāśaṅkaṃ payasi samīrite kareṇa / saṃmārjann aruṇamadasrutī kapolau sasyande mada iva śīkaraḥ kareṇoḥ // 7.33
āghrāya kṣaṇam atitṛṣyatāpi roṣād uttīraṃ nihitavivṛttalocanena / sampṛktaṃ vanakarināṃ madāmbusekair nāceme himam api vāri vāraṇena // 7.34
praścyotanmadasurabhīṇi nimnagāyāḥ krīḍanto gajapatayaḥ payāṃsi kṛtvā / kiñjalkavyavahitatāmradānalekhair utteruḥ sarasijagandhibhiḥ kapolaiḥ // 7.35
ākīrṇaṃ balarajasā ghanāruṇena prakṣobhaiḥ sapadi taraṅgitaṃ taṭeṣu / mātaṅgonmathitasarojareṇupiṅgaṃ māñjiṣṭhaṃ vasanam ivāmbu nirbabhāse // 7.36
śrīmadbhir niyamitakandharāparāntaiḥ saṃsaktair aguruvaneṣu sāṅgahāram / samprāpe nisṛtamadāmbubhir gajendraiḥ prasyandipracalitagaṇḍaśailaśobhā // 7.37
niḥśeṣaṃ praśamitareṇu vāraṇānāṃ srotobhir madajalam ujjhatām ajasram / āmodaṃ vyavahitabhūripuṣpagandho bhinnailāsurabhim uvāha gandhavāhaḥ // 7.38
sādṛśyaṃ dadhati gabhīrameghaghoṣair unnidrakṣubhitamṛgādhipaśrutāni / ātenuś cakitacakoranīlakaṇṭhān kacchāntān amaramahebhabṛṃhitāni // 7.39
sāsrāvasaktakamaniyaparicchadānām adhvaśramāturavadhūjanasevitānām / jajñe niveśanavibhāgapariṣkṛtānāṃ lakṣmīḥ puropavanajā vanapādapānām // 7.40
atha svamāyākṛtamandirojjvalaṃ jvalanmaṇi vyomasadāṃ sanātanam / surāṅganā gopaticāpagopuraṃ puraṃ vanānāṃ vijihīrṣayā jahuḥ // 8.1
yathāyathaṃ tāḥ sahitā nabhaścaraiḥ prabhābhir udbhāsitaśailavīrudhaḥ / vanaṃ viśantyo vanajāyatekṣaṇāḥ kṣaṇadyutīnāṃ dadhur ekarūpatām // 8.2
nivṛttavṛttorupayodharaklamaḥ pravṛttainirhrādivibhūṣaṇāravaḥ / nitambinīnāṃ bhṛśam ādadhe dhṛtiṃ nabhaḥprayāṇād avanau parikramaḥ // 8.3
ghanāni kāmaṃ kusumāni bibhrataḥ karapraceyāny apahāya śākhinaḥ / puro 'bhisasre surasundarījanair yathottarecchā hi guṇeṣu kāminaḥ // 8.4
tanūr alaktāruṇapāṇipallavāḥ sphurannakhāṃśūtkaramañjarībhṛtaḥ / vilāsinībāhulatā vanālayo vilepanāmodahṛtāḥ siṣevire // 8.5
nipīyamānastabakā śilīmukhair aśokayaṣṭiś calabālapallavā / viḍambayantī dadṛśe vadhūjanair amandadaṣṭauṣṭhakarāvadhūnanam // 8.6
karau dhunānā navapallavākṛtī vṛthā kṛthā mānini mā pariśramam / upeyuṣī kalpalatābhiśaṅkayā kathaṃ nv itas trasyati ṣaṭpadāvaliḥ // 8.7
jahīhi kopaṃ dayito 'nugamyatāṃ purānuśete tava cañcalaṃ manaḥ / iti priyaṃ kāṃcid upaitum icchatīṃ puro 'nuninye nipuṇaḥ sakhījanaḥ // 8.8
samunnataiḥ kāśadukūlaśālibhiḥ parikvaṇatsārasapaṅktimekhalaiḥ / pratīradeśaiḥ svakalatracārubhir vibhūṣitāḥ kuñjasamudrayoṣitaḥ // 8.9
vidūrapātena bhidām upeyuṣaś cyutāḥ pravāhād abhitaḥ prasāriṇaḥ / priyāṅkaśītāḥ śucimauktikatviṣo vanaprahāsā iva vāribindavaḥ // 8.10
sakhījanaṃ prema gurūkṛtādaraṃ nirīkṣamāṇā iva namramūrtayaḥ / sthiradvirephāñjanaśaritodarair visāribhiḥ puṣpavilocanair latāḥ // 8.11
upeyuṣīṇāṃ bṛhatīr adhityakā manāṃsi jahruḥ surarājayoṣitām / kapolakāṣaiḥ kariṇāṃ madāruṇair upāhitaśyāmarucaś ca candanāḥ // 8.12
svagocare saty api vittahāriṇā vilobhyamānāḥ prasavena śākhinām / nabhaścarāṇām upakartum icchatāṃ priyāṇi cakruḥ praṇayena yoṣitaḥ // 8.13
prayacchatoccaiḥ kusumāni māninī vipakṣagotraṃ dayitena lambhitā / na kiṃcid ūce caraṇena kevalaṃ lilekha bāṣpākulalocanā bhuvam // 8.14
priye 'parā yacchati vācam unmukhī nibaddhadṛṣṭiḥ śithilākuloccayā / samādadhe nāṃśukam āhitaṃ vṛthā viveda puṣpeṣu na pāṇipallavam // 8.15
salīlam āsaktalatāntabhūṣaṇaṃ samāsajantyā kusumāvataṃsakam / stanopapīḍaṃ nunude nitambinā ghanena kaścij jaghanena kāntayā // 8.16
kalatrabhāreṇa vilolanīvinā galaddukūlastanaśālinorasā / balivyapāyasphuṭaromarājinā nirāyatatvād udareṇa tāmyatā // 8.17
vilambamānākulakeśapāśayā kayācid āviṣkṛtabāhumūlayā / taruprasūnāny apadiśya sādaraṃ manodhināthasya manaḥ samādade // 8.18
vyapohituṃ locanato mukhānilair apārayantaṃ kila puṣpajaṃ rajaḥ / payodhareṇorasi kācid unmanāḥ priyaṃ jaghānonnatapīvarastanī // 8.19
imāny amūnīty apavarjite śanair yathābhirāmaṃ kusumāgrapallave / vihāya niḥsāratayeva bhūruhān padaṃ vanaśrīr vanitāsu saṃdadhe // 8.20
pravālabhaṅgāruṇapāṇipallavaḥ parāgapāṇḍūkṛtapīvarastanaḥ / mahīruhaḥ puṣpasugandhir ādade vapurguṇocchrāyam ivāṅganājanaḥ // 8.21
varorubhir vāraṇahastapīvaraiś cirāya khinnān navapallavaśriyaḥ / same 'pi yātuṃ caraṇān anīśvarān madād iva praskhalataḥ pade pade // 8.22
visārikāñcīmaṇiraśmilabdhayā manoharocchāyanitambaśobhayā / sthitāni jitvā navasaikatadyutiṃ śramātiriktair jaghanāni gauravaiḥ // 8.23
samucchvasatpaṅkajakośakomalair upāhitaśrīṇy upanīvi nābhibhiḥ / dadhanti madhyeṣu valīvibhaṅgiṣu stanātibhārād udarāṇi namratām // 8.24
samānakāntīni tuṣārabhūṣaṇaiḥ saroruhair asphuṭapattrapaṅktibhiḥ / citāni gharmāmbukaṇaiḥ samantato mukhāny anutphullavilocanāni ca // 8.25
viniryatīnāṃ gurusvedamantharaṃ surāṅganānām anusānuvartmanaḥ / savismayaṃ rūpayato nabhaścarān viveśa tatpūrvam ivekṣaṇādaraḥ // 8.26
atha sphuranmīnavidhūtapaṅkajā vipaṅkatīraskhalitormisaṃhatiḥ / payo 'vagāḍhuṃ kalahaṃsanādinī samājuhāveva vadhūḥ surāpagā // 8.27
praśāntagharmābhibhavaḥ śanair vivān vilāsinībhyaḥ parimṛṣṭapaṅkajaḥ / dadau bhujālambam ivāttaśīkaras taraṅgamālāntaragocaro 'nilaḥ // 8.28
gataiḥ sahāvaiḥ kalahaṃsavikramaṃ kalatrabhāraiḥ pulinaṃ nitambibhiḥ / mukhaiḥ sarojāni ca dīrghalocanaiḥ surastriyaḥ sāmyaguṇān nirāsire // 8.29
vibhinnaparyantagamīnapaṅktayaḥ puro vigāḍhāḥ sakhibhir marutvataḥ / kathaṃcid āpaḥ surasundarījanaiḥ sabhītibhis tatprathamaṃ prapedire // 8.30
vigāḍhamātre ramaṇībhir ambhasi prayatnasaṃvāhitapīvarorubhiḥ / vibhidyamānā visasāra sārasān udasya tīreṣu taraṅgasaṃhatiḥ // 8.31
śilāghanair nākasadām uraḥsthalair bṛhanniveśaiś ca vadhūpayodharaiḥ / taṭābhinītena vibhinnavīcinā ruṣeva bheje kaluṣatvam ambhasā // 8.32
vidhūtakeśāḥ parilolitasrajaḥ surāṅganānāṃ praviluptacandanāḥ / atiprasaṅgād vihitāgaso muhuḥ prakampam īyuḥ sabhayā ivormayaḥ // 8.33
vipakṣacittonmathanā nakhavraṇās tirohitā vibhramamaṇḍanena ye / hṛtasya śeṣān iva kuṅkumasya tān vikatthanīyān dadhur anyathā striyaḥ // 8.34
sarojapattre nu vilīnaṣaṭpade viloladṛṣṭeḥ svid amū vilocane / śiroruhāḥ svin natapakṣmasantater dvirephavṛndaṃ nu niśabdaniścalam // 8.35
agūḍhahāsasphuṭadantakesaraṃ mukhaṃ svid etad vikasan nu paṅkajam / iti pralīnāṃ nalinīvane sakhīṃ vidāṃbabhūvuḥ sucireṇa yoṣitaḥ // 8.36
priyeṇa saṃgrathya vipakṣasaṃnidhāv upāhitāṃ vakṣasi pīvarastane / srajaṃ na kācid vijahau jalāvilāṃ vasanti hi premṇi guṇā na vastuni // 8.37
asaṃśayaṃ nyastam upāntaraktatāṃ yad eva roddhuṃ ramaṇībhir añjanam / hṛte 'pi tasmin salilena śuklatāṃ nirāsa rāgo nayaneṣu na śriyam // 8.38
dyutiṃ vahanto vanitāvataṃsakā hṛtāḥ pralobhād iva vegibhir jalaiḥ / upaplutās tatkṣaṇaśocanīyatāṃ cyutādhikārāḥ sacivā ivāyayuḥ // 8.39
vipattralekhā niralaktakādharā nirañjanākṣīr api bibhratīḥ śriyam / nirīkṣya rāmā bubudhe nabhaścarair alaṃkṛtaṃ tadvapuṣaiva maṇḍanam // 8.40
tathā na pūrvaṃ kṛtabhūṣaṇādaraḥ priyānurāgeṇa vilāsinījanaḥ / yathā jalārdro nakhamaṇḍanaśriyā dadāha dṛṣṭīś ca vipakṣayoṣitām // 8.41
śubhānanāḥ sāmburuheṣu bhīravo vilolahārāś calaphenapaṅktiṣu / nitāntagauryo hṛtakuṅkumeṣv alaṃ na lebhire tāḥ parabhāgam ūrmiṣu // 8.42
hradāmbhasi vyastavadhūkarāhate ravaṃ mṛdaṅgadhvanidhīram ujjhati / muhustanais tālassamaṃ samādade manoramaṃ nṛtyam iva pravepitam // 8.43
śriyā hasadbhiḥ kalamāni sasmitair alaṃkṛtāmbuḥ pratimāgatair mukhaiḥ / kṛtānukūlyā surarājayoṣitāṃ prasādasāphalyam avāpa jāhvanī // 8.44
parisphuranmīnavighaṭṭitoravaḥ surāṅganās trāsaviloladṛṣṭayaḥ / upāyayuḥ kampitapāṇipallavāḥ sakhījanasyāpi vilokanīyatām // 8.45
bhayād ivāśliṣya jhaṣāhate 'mbhasi priyaṃ mudānandayati sma māninī / akṛtrimapremarasāhitair mano haranti rāmāḥ kṛtakair apīhitaiḥ // 8.46
tirohitāntāni nitāntam ākulair apāṃ vigāhād alakaiḥ prasāribhiḥ / yayur vadhūnāṃ vadanāni tulyatāṃ dvirephavṛndāntaritaiḥ saroruhaiḥ // 8.47
karau dhunānā navapallavākṛtī payasy agādhe kila jātasambhramā / sakhīṣu nirvācyam adhārṣṭhyadūṣitaṃ priyāṅgasaṃśleṣam avāpa māninī // 8.48
priyaiḥ salīlaṃ karavārivāritaḥ pravṛddhaniḥśvāsavikampitastanaḥ / savibhramādhūtakarāgrapallavo yathārthatām āpa vilāsinījanaḥ // 8.49
udasya dhairyaṃ dayitena sādaraṃ prasāditāyāḥ karavārivāritam / mukhaṃ nimīlannayanaṃ natabhruvaḥ śriyaṃ sapatnīvadanād ivādade // 8.50
vihasya pāṇau vidhṛte dhṛtāmbhasi priyeṇa vadhvā madanārdracetasaḥ / sakhīva kāñcī payasā ghanīkṛtā babhāra vītoccayabandham aṃśukam // 8.51
nirañjane sācivilokitaṃ dṛśāv ayāvakaṃ vepathur oṣṭhapallavam / natabhruvo maṇḍayadi sma vigrahe balikriyā cātilakaṃ tadāspadam // 8.52
nimīladākekaralocacakṣuṣāṃ priyopakaṇṭhaṃ kṛtagātravepathuḥ / nimajjatīnāṃ śvasitoddhatastanaḥ śramo nu tāsāṃ madano nu paprathe // 8.53
priyeṇa siktā caramaṃ vipakṣataś cukopa kācin na tutoṣa sāntvanaiḥ / janasya rūḍhapraṇayasya cetasaḥ kim apy amarṣo 'nunaye bhṛśāyate // 8.54
itthaṃ vihṛtya vanitābhir udasyamānaṃ pīnastanorujaghanasthalaśālinībhiḥ / utsarpitormicayalaṅghitatīradeśam autsuky anunnam iva vāri puraḥ pratasthe // 8.55
tīrāntarāṇi mithunāni rathāṅganāmnāṃ nītvā vilolitasarojavanaśriyas tāḥ / saṃrejire surasarijjaladhautahārās tārāvitānataralā iva yāmavatyaḥ // 8.56
saṃkrāntacandanarasāhitavarṇabhedaṃ vicchinnabhūṣaṇamaṇiprakarāṃśucitram / baddhormi nākavanitāparibhuktamuktaṃ sindhor babhāra salilaṃ śayanīyalakṣmīm // 8.57
vīkṣya rantumanasaḥ suranārīr āttacitraparidhānavibhūṣāḥ / tatpriyārtham iva yātum athāstaṃ bhānumān upapayodhi lalambe // 9.1
madhyamopalanibhe lasadaṃśāv ekataś cyutim upeyuṣi bhānau / dyaur uvāha parivṛttivilolāṃ hārayaṣṭim iva vāsaralakṣmīm // 9.2
aṃśupāṇibhir atīva pipāsuḥ padmajaṃ madhu bhṛśaṃ rasayitvā / kṣībatām iva gataḥ kṣitim eṣyaṃl lohitaṃ vapur uvāha pataṅgaḥ // 9.3
gamyatām upagate nayanānāṃ lohitāyāti sahasramarīcau / āsasāda virahayya dharitrīṃ cakravākahṛdayāny abhitāpaḥ // 9.4
muktamūlalaghur ujjhitapūrvaḥ paścime nabhasi sambhṛtasāndraḥ / sāmi majjati ravau na vireje khinnajihma iva raśmisamūhaḥ // 9.5
kāntadūtya iva kuṅkumatāmrāḥ sāyamaṇḍalam abhi tvarayantyaḥ / sādaraṃ dadṛśire vanitābhiḥ saudhajālapatitā ravibhāsaḥ // 9.6
agrasānuṣu nitāntapiśaṅgair bhūruhān mṛdukarair avalambya / astaśailagahanaṃ nu vivasvān āviveśa jaladhiṃ nu mahīṃ nu // 9.7
ākulaś calapatatrikulānām āravair anuditauṣasarāgaḥ / āyayāv aharidaśvavipāṇḍus tulyatāṃ dinamukhena dināntaḥ // 9.8
āsthitaḥ sthagitavāridapaṅktyā saṃdhyayā gaganapaścimabhāgaḥ / sormividrumavintānavibhāsā rañjitasya jaladheḥ śriyam ūhe // 9.9
prāñjalāv api jane natamūrdhni prema tatpravaṇacetasi hitvā / saṃdhyayānuvidadhe viramantyā cāpalena sujanetaramaitrī // 9.10
auṣasātapabhayād apalīnaṃ vāsaracchavivirāmapaṭīyaḥ / saṃnipatya śanakair iva nimnād andhakāram udavāpa samāni // 9.11
ekatām iva gatasya vivekaḥ kasyacin na mahato 'py upalebhe / bhāsvatā nidadhire bhuvanānām ātmanīva patitena viśeṣāḥ // 9.12
icchatāṃ saha vadhūbhir abhedaṃ yāminīvirahiṇāṃ vihagānām / āpur eva mithunāni viyogaṃ laṅghyate na khalu kālaniyogaḥ // 9.13
yacchati pratimukhaṃ dayitāyai vācam antikagate 'pi śakuntau / nīyate sma natim ujjhitaharṣaṃ paṅkajaṃ mukham ivāmburuhiṇyā // 9.14
rañjitā nu vividhās taruśailā nāmitaṃ nu gaganaṃ sthagitaṃ nu / pūritā nu viṣameṣu dharitrī saṃhṛtā nu kakubhas timireṇa // 9.15
rātrirāgamalināni vikāsaṃ paṅkajāni rahayanti vihāya / spaṣṭatārakam iyāya nabhaḥ śrīr vastum icchati nirāpadi sarvaḥ // 9.16
vyānaśe śaśadhareṇa vimuktaḥ ketakīkusumakesarapāṇḍuḥ / cūrṇamuṣṭir iva lambhitakāntir vāsavasya diśam aṃśusamūhaḥ // 9.17
ujjhatī śucam ivāśu tamisrām antikaṃ vrajati tārakarāje / dikprasādaguṇamaṇḍanam ūhe raśmihāsaviśadaṃ mukham aindrī // 9.18
nīlanīrajanibhe himagauraṃ śailaruddhavapuṣaḥ sitaraśmeḥ / khe rarāja nipatatkarajālaṃ vāridheḥ payasi gāṅgam ivāmbhaḥ // 9.19
dyāṃ nirundhad atinīlaghanābhaṃ dhvāntam udyatakareṇa purastāt / kṣipyamāṇam asitetarabhāsā śambhuneva karicarma cakāse // 9.20
antikāntikagatenduvisṛṣṭe jihmatāṃ jahati dīdhitijāle / niḥsṛtas timirabhāranirodhād ucchvasann iva rarāja digantaḥ // 9.21
lekhayā vimalavidrumabhāsā saṃtataṃ timiram indur udāse / daṃṣṭrayā kanakaṭaṅkapiśaṅgyā maṇḍalaṃ bhuva ivādivarāhaḥ // 9.22
dīpayann atha nabhaḥ kiraṇaughaiḥ kuṅkumāruṇapayodharagauraḥ / hemakumbha iva pūrvapayodher unmamajja śanakais tuhināṃśuḥ // 9.23
udgatendum avibhinnatamisrāṃ paśyati sma rajanīm avitṛptaḥ / vyaṃśukasphuṭamukhīm atijihmāṃ vrīḍayā navavadhūm iva lokaḥ // 9.24
na prasādam ucitaṃ gamitā dyair noddhṛtaṃ timiram adrivanebhyaḥ / diṅmukheṣu na ca dhāma vikīrṇaṃ bhūṣitaiva rajanī himabhāsā // 9.25
māninījanavilocanapātān uṣṇabāṣpakaluṣān pratigṛhṇan / mandamandam uditaḥ prayayau khaṃ bhītabhīta iva śītamayūkhaḥ // 9.26
śliṣyataḥ priyavadhūr upakaṇṭhaṃ tārakās tatakarasya himāṃśoḥ / udvamann abhirarāja samantād aṅgarāga iva lohitarāgaḥ // 9.27
preritaḥ śaśadhareṇa karaughaḥ saṃhatāny api nunoda tamāṃsi / kṣīrasindhur iva mandarabhinnaḥ kānanāny aviraloccatarūṇi // 9.28
śāratāṃ gamitayā śaśipādaiś chāyayā viṭapināṃ pratipede / nyastaśuklabalicitratalābhis tulyatā vasativeśmamahībhiḥ // 9.29
ātape dhṛtimatā saha vadhvā yāminīvirahiṇā vihagena / sehire na kiraṇā himaraśmer duḥkhite manasi sarvam asahyam // 9.30
gandham uddhatarajaḥkaṇavāhī vikṣipan vikasatāṃ kumudānām / ādudhāva parilīnavihaṅgā yāminīmarud apāṃ vanarājīḥ // 9.31
saṃvidhātum abhiṣekam udāse manmathasya lasadaṃśujalaughaḥ / yāminīvanitayā tatacihnaḥ sotpalo rajatakumbha ivenduḥ // 9.32
ojasāpi khalu nūnam anūnaṃ nāsahāyam upayāti jayaśrīḥ / yad vibhuḥ śaśimayūkhasakhaḥ sann ādade vijayi cāpam anaṅgaḥ // 9.33
sadmanāṃ viracanāhitaśobhair āgatapriyakathair api dūtyam / saṃnikṛṣṭaratibhiḥ suradārair bhūṣitair api vibhūṣaṇam īṣe // 9.34
na srajo rurucire ramaṇībhyaś candanāni virahe madirā vā / sādhaneṣu hi rater upadhatte ramyatāṃ priyasamāgama eva // 9.35
prasthitābhir adhināthanivāsaṃ dhvaṃsitapriyasakhīvacanābhiḥ / māninībhir apahastitadhairyaḥ sādayann iva mado 'valalambe // 9.36
kāntaveśma bahu saṃdiśatībhir yātam eva rataye ramaṇībhiḥ / manmathena pariluptamatīnāṃ prāyaśaḥ skhalitam apy upakāri // 9.37
āśu kāntam abhisāritavatyā yoṣitaḥ pulakaruddhakapolam / nirjigāya mukham indum akhaṇḍaṃ khaṇḍapatratilakākṛti kāntyā // 9.38
ucyatāṃ sa vacanīyam aśeṣaṃ neśvare paruṣatā sakhi sādhvī / ānayainam anunīya kathaṃ vā vipriyāṇi janayann anuneyaḥ // 9.39
kiṃ gatena na hi yuktam upaituṃ kaḥ priye subhagamānini mānaḥ / yoṣitām iti kathāsu sametaiḥ kāmibhir bahurasā dhṛtir ūhe // 9.40
yoṣitaḥ pulakarodhi dadhatyā gharmavāri navasaṃgamajanma / kāntavakṣasi babhūva patantyā maṇḍanaṃ lulitamaṇḍanataiva // 9.41
śīdhupānavidhurāsu nigṛhṇan mānam āśu śithilīkṛtalajjaḥ / saṃgatāsu dayitair upalebhe kāminīṣu madano nu mado nu // 9.42
dvāri cakṣur adhipāṇi kapolau kīvitaṃ tvayi kutaḥ kalaho 'syāḥ / kāminām iti vacaḥ punaruktaṃ prītaye navanavatvam iyāya // 9.43
sāci locanayugaṃ namayantī rundhatī dayitavakṣasi pātam / subhruvo janayati sma vibhūṣāṃ saṃgatāv upararāma ca lajjā // 9.44
savyalīkam avadhīritakhinnaṃ prasthitaṃ sapadi kopapadena / yoṣitaḥ suhṛd iva sma ruṇaddhi prāṇanātham abhibāṣpanipātaḥ // 9.45
śaṅkitāya kṛtabāṣpanipātām īrṣyayā vimukhitāṃ dayitāya / māninim abhimukhāhitacittāṃ śaṃsati sma ghanaromavibhedaḥ // 9.46
loladṛṣṭi vadanaṃ dayitāyāś cumbati priyatame rabhasena / vrīḍayā saha vinīvi nitambād aṃśukaṃ śithilatām upapade // 9.47
hrītaya agalitanīvi nirasyann antarīyam avalambitakāñci / maṇḍalīkṛtapṛthustanabhāraṃ sasvaje dayitayā hṛdayeśaḥ // 9.48
ādṛtā nakhapadaiḥ parirambhāś cumbitāni ghanadantanipātaiḥ / saukumāryaguṇasambhṛtakīrtir vāma eva surateṣv api kāmaḥ // 9.49
pāṇipallavavidhūnanam antaḥ sītkṛtāni nayanārdhanimeṣāḥ / yoṣitāṃ rahasi gadgadavācām astratām upayayur madanasya // 9.50
pātum āhitaratīny abhileṣus tarṣayanty apunaruktarasāni / sasmitāni vadanāni vadhūnāṃ sotpalāni ca madhūni yuvānaḥ // 9.51
kāntasaṃgamaparājitamanyau vāruṇīrasanaśāntavivāde / māninījana upāhitasaṃdhau saṃdadhe dhanuṣi neṣum anaṅgaḥ // 9.52
kupyatāśu bhavatānatacittāḥ kopitāṃś ca varivasyata yūnaḥ / ity aneka upadeśa iva sma svādyate yuvatibhir madhuvāraḥ // 9.53
bhartṛbhiḥ praṇayasambhramadattāṃ vāruṇīm atirasāṃ rasayitvā / hrīvimohavirahād upalebhe pāṭavaṃ nu hṛdayaṃ nu vadhūbhiḥ // 9.54
svāditaḥ svayam athaidhitamānaṃ lambhitaḥ priyatamaiḥ saha pītaḥ / āsavaḥ pratipadaṃ pramadānāṃ naikarūparasatām iva bheje // 9.55
bhrūvilāsasubhagān anukartuṃ vibhramān iva vadhūnayanānām / ādade mṛduvilokapalāśair utpalaiś caṣakavīciṣu kampaḥ // 9.56
oṣṭhapallavavidaṃśarucīnāṃ hṛdyatām upayayau ramaṇānām / phullalocanavinīlasarojair aṅganāsyacaṣakair madhuvāraḥ // 9.57
prāpyate guṇavatāpi guṇānāṃ vyaktam āśrayavaśena viśeṣaḥ / tat tathā hi dayitānanadattaṃ vyānaśe madhu rasātiśayena // 9.58
vīkṣya ratnacaṣakeṣv atiriktāṃ kāntadantapadamaṇḍanalakṣmīm / jajñire bahumatāḥ pramadānām oṣṭhayāvakanudo madhuvārāḥ // 9.59
locanādharakṛtāhṛtarāgā vāsitānanaviśeṣitagandhā / vāruṇī paraguṇātmaguṇānāṃ vyatyayaṃ vinimayaṃ nu vitene // 9.60
tulyarūpam asitotpalam akṣṇoḥ karṇagaṃ nirupakāri viditvā / yoṣitaḥ suhṛd iva pravibheje lambhitekṣaṇarucir madarāgaḥ // 9.61
kṣīṇayāvakaraso 'py atipānaiḥ kāntadantapadasambhṛtaśobhaḥ / āyayāv atitarām iva vadhvāḥ sāndratām adharapallavarāgaḥ // 9.62
rāgajāntanayaneṣu nitāntaṃ vidrumāruṇakapolataleṣu / sarvagāpi dadṛśe vanitānāṃ darpaṇeṣv iva mukheṣu madaśrīḥ // 9.63
baddhakopavikṛtīr api rāmāś cārutābhimatatām upaninye / vaśyatāṃ madhumado dayitānām ātmavargahitam icchati sarvaḥ // 9.64
vāsasāṃ śithilatām upanābhi hrīnirāsam apade kupitāni / yoṣitāṃ vidadhatī guṇapakṣe nirmamārja madirā vacanīyam // 9.65
bhartṛṣūpasakhi nikṣipatīnām ātmano madhumadodyamitānām / vrīḍayā viphalayā vanitānāṃ na sthitaṃ na vigataṃ hṛdayeṣu // 9.66
rundhatī nayanavākyavikāsaṃ sādito bhayakarā parirambhe / vrīḍitasya lalitaṃ yuvatīnāṃ kṣībatā bahuguṇair anujahre // 9.67
yoṣid uddhatamanobhavarāgā mānavaty api yayau dayitāṅkam / kārayaty anibhṛtā guṇadoṣe vāruṇī khalu rahasyavibhedam // 9.68
āhite nu madhunā madhuratve ceṣṭitasya gamite nu vikāsam / ābabhau nava ivoddhatarāgaḥ kāminīṣv avasaraḥ kusumeṣoḥ // 9.69
mā gaman madavimūḍhadhiyo naḥ projjhya rantum iti śaṅkitanāthāḥ / yoṣito na madirāṃ bhṛśam īṣuḥ prema paśyati bhayāny apade 'pi // 9.70
cittanirvṛtividhāyi viviktaṃ manmatho madhumadaḥ śaśibhāsaḥ / saṃgamaś ca dayitaiḥ sma nayanti prema kām api bhuvaṃ pramadānām // 9.71
dhārṣṭyalaṅghitayathocitabhūmau nirdayaṃ vilulitālakamālye / māninīratividhau kusumeṣur mattamatta iva vibhramam āpa // 9.72
śīdhupānavidhureṣu vadhūnāṃ vighnatām upagateṣu vapuḥṣu / īhitaṃ ratirasāhitabhāvaṃ vītalakṣyam api kāmiṣu reje // 9.73
anyonyaraktamanasām atha bibhratīnāṃ cetobhuvo harisakhāpsarasāṃ nideśam / vaibodhikadhvanivibhāvitapaścimārdhā sā saṃhṛteva parivṛttim iyāya rātriḥ // 9.74
nidrāvinoditanitāntaratiklamānām āyāmimaṅgalaninādavibodhitānām / rāmāsu bhāvivirahākulitāsu yūnāṃ tatpūrvatām iva samādadhire ratāni // 9.75
kāntājanaṃ suratakhedanimīlitākṣaṃ saṃvāhituṃ samupayān iva mandamandam / harmyeṣu mālyamadirāparibhogagandhān āviścakāra rajanīparivṛttivāyuḥ // 9.76
āmodavāsitacalādharapallaveṣu nidrākaṣāyitavipāṭalalocaneṣu / vyāmṛṣṭapattratilakeṣu vilāsinīnāṃ śobhāṃ babandha vadaneṣu madāvaśeṣaḥ // 9.77
gatavati nakhalekhālakṣyatām aṅgarāge samadadayitapītātāmrabimbādharāṇām / virahavidhuram iṣṭā satsakhīvaṅganānāṃ hṛdayam avalalambe rātrisambhogalakṣmīḥ // 9.78
atha parimalajām avāpya lakṣmīm avayavadīpitamaṇḍanaśriyas tāḥ / vasatim abhivihāya ramyahāvāḥ surapatisūnuvilobhanāya jagmuḥ // 10.1
drutapadam abhiyātum icchatīnāṃ gamanaparikramalāghavena tāsām / avaniṣu caraṇaiḥ pṛthustanīnām alaghunitambatayā ciraṃ niṣede // 10.2
nihitasarasayāvakair babhāse caraṇatalaiḥ kṛtapaddhatir vadhūnām / aviralavitateva śakragopair aruṇitanīlatṛṇolapā dharitrī // 10.3
dhvanir agavivareṣu nūpurāṇāṃ pṛthuraśanāguṇaśiñjitānuyātaḥ / pratiravavitato vanāni cakre mukharasam utsukahaṃsasārasāni // 10.4
avacayaparibhogavanti hiṃsraiḥ sahacaritāny amṛgāṇi kānanāni / abhidadhur abhito muniṃ vadhūbhyaḥ samuditasādhvasaviklavaṃ ca cetaḥ // 10.5
nṛpatimuniparigraheṇa sā bhūḥ surasacivāpsarasāṃ jahāra cetaḥ / upahitaparamaprabhāvadhāmnāṃ na hi jayināṃ tapasām alaṅghyam asti // 10.6
sacakitam iva vismayākulābhiḥ śucisikatāsv atimānuṣāṇi tābhiḥ / kṣitiṣu dadṛśire padāni jiṣṇor upahitaketur athāṅgalāñchanāni // 10.7
atiśayitavanāntaradyutīnāṃ phalakusumāvacaye 'pi tadvidhānām / ṛtur iva taruvīrudhāṃ samṛddhyā yuvatijanair jagṛhe muniprabhāvaḥ // 10.8
mṛditakisalayaḥ surāṅganānāṃ sasalilavalkalabhārabhugnaśākhaḥ / bahumatim adhikāṃ yayāv aśokaḥ parijanatāpi guṇāya sadguṇānām // 10.9
yamaniyamakṛśīkṛtasthirāṅgaḥ paridadṛśe vidhṛtāyudhaḥ sa tābhiḥ / anupamaśamadīptatāgarīyān kṛtapadapaṅktir atharvaṇeva vedaḥ // 10.10
śaśadhara iva locanābhirāmair gaganavisāribhir aṃśubhiḥ parītaḥ / śikharanicayam ekasānusadmā sakalam ivāpi dadhan mahīdharasya // 10.11
surasariti paraṃ tapo 'dhigacchan vidhṛtapiśaṅgabṛhajjaṭākalāpaḥ / havir iva vitataḥ śikhāsamūhaiḥ samabhilaṣann upavedi jātavedāḥ // 10.12
sadṛśam atanum ākṛteḥ prayatnaṃ tadanuguṇām aparaiḥ kriyām alaṅghyām / dadhad alaghu tapaḥ kriyānurūpaṃ vijayavatīṃ ca tapaḥsamāṃ samṛddhim // 10.13
ciraniyamakṛśo 'pi śailasāraḥ śamanirato 'pi durāsadaḥ prakṛtyā / sasaciva iva nirjane 'pi tiṣṭhan munir api tulyarucis trilokabhartuḥ // 10.14
tanum avajitalokasāradhāmnīṃ tribhuvanaguptisahāṃ vilokayantyaḥ / avayayur amarastriyo 'sya yatnaṃ vijayaphale viphalaṃ tapodhikāre // 10.15
munidanutanayān vilobhya sadyaḥ pratanubalāny adhitiṣṭhatas tapāṃsi / alaghuni bahu menire ca tāḥ svaṃ kuliśabhṛtā vihitaṃ pade niyogam // 10.16
atha kṛtakavilobhanaṃ vidhitsau yuvatijane harisūnudarśanena / prasabham avatatāra cittajanmā harati mano madhurā hi yauvanaśrīḥ // 10.17
sapadi harisakhair vadhūnideśād dhvanitamanoramavallakīmṛdaṅgaiḥ / yugapad ṛtugaṇasya saṃnidhānaṃ viyati vane ca yathāyathaṃ vitene // 10.18
sajalajaladharaṃ nabho vireje vivṛtim iyāya rucis taḍillatānām / vyavahitarativigrahair vitene jalagurubhiḥ stanitair digantareṣu // 10.19
parisurapatisūnudhāma sadyaḥ samupadadhan mukulāni mālatīnām / viralam apajahāra baddhabinduḥ sarajasatām avaner apāṃ nipātaḥ // 10.20
pratidiśam abhigacchatābhimṛṣṭaḥ kakubhavikāsasugandhinānilena / nava iva vibabhau sacittajanmā gatadhṛtir ākulitaś ca jīvalokaḥ // 10.21
vyathitam api bhṛśaṃ mano harantī pariṇatajambuphalopabhogahṛṣṭā / parabhṛtayuvatiḥ svanaṃ vitene navanavayojitakaṇṭharāgaramyam // 10.22
abhibhavati manaḥ kadambavāyau madamadhure ca śikhaṇḍināṃ nināde / jana iva na dhṛteś cacāla jiṣṇur na hi mahatāṃ sukaraḥ samādhibhaṅgaḥ // 10.23
dhṛtabisavalayāvalir vahantī kumudavanaikadukūlam āttabāṇā / śaradamalatale sarojapāṇau ghanasamayena vadhūr ivālalambe // 10.24
samadaśikhirutāni haṃsanādaiḥ kumudavanāni kadambapuṣpavṛṣṭyā / śriyam atiśayinīṃ sametya jagmur guṇamahatāṃ mahate guṇāya yogaḥ // 10.25
sarajasam apahāya ketakīnāṃ prasavam upāntikanīpareṇukīrṇam / priyamadhurasanāni ṣaṭpadālī malinayati sma vinīlabandhanāni // 10.26
mukulitam atiśayya bandhujīvaṃ dhṛtajalabinduṣu śādvalasthalīṣu / aviralavapuṣaḥ surendragopā vikacapalāśacayaśriyaṃ samīyuḥ // 10.27
aviralaphalinīvanaprasūnaḥ kusumitakundasugandhigandhavāhaḥ / guṇam asamayajaṃ cirāya lebhe viralatuṣārakaṇas tuṣārakālaḥ // 10.28
nicayini lavalīlatāvikāse janayati lodhrasamīraṇe ca harṣam / vikṛtim upayayau na pāṇḍusūnuś calati nayān na jigīṣatāṃ hi cetaḥ // 10.29
katipayasahakārapuṣparamyas tanutuhino 'lpavinidrasinduvāraḥ / surabhimukhahimāgamāntaśaṃsī samupayayau śiśiraḥ smaraikabandhuḥ // 10.30
kusumanagavanāny upaitukāmā kisalayinīm avalambya cūtayaṣṭim / kvaṇadalikulanūpurā nirāse nalinavaneṣu padaṃ vasantalakṣmīḥ // 10.31
vikasitakusumādharaṃ hasantīṃ kurabakarājivadhūṃ vilokayantam / dadṛśur iva surāṅganā niṣaṇṇaṃ saśaram anaṅgam aśokapallaveṣu // 10.32
muhur anupatatā vidhūyamānaṃ viracitasaṃhati dakṣiṇānilena / alikulam alakākṛtiṃ prapede nalinamukhāntavisarpi paṅkajinyāḥ // 10.33
śvasanacalitapallavādharoṣṭhe navanihiterṣyam ivāvadhūnayantī / madhusurabhiṇi ṣaṭpadena puṣpe mukha iva śālalatāvadhūś cucumbe // 10.34
prabhavati na tadā paro vijetuṃ bhavati jitendriyatā yad ātmarakṣā / avajitabhuvanas tathā hi lebhe sitaturage vijayaṃ na puṣpamāsaḥ // 10.35
katham iva tava saṃmatir bhavitrī samam ṛtubhir munināvadhīritasya / iti viracitamallikāvikāsaḥ smayata iva sma madhuṃ nidāghakālaḥ // 10.36
balavad api balaṃ mithovirodhi prabhavati naiva vipakṣanirjayāya / bhuvanaparibhavī na yat tadānīṃ tam ṛtugaṇaḥ kṣaṇam unmanīcakāra // 10.37
śrutisukham upavīṇitaṃ sahāyair aviralalāñchanahāriṇaś ca kālāḥ / avihitaharisūnuvikriyāṇi tridaśavadhūṣu manobhavaṃ vitenuḥ // 10.38
na dalati nicaye tathotpalānāṃ na ca viṣamacchadagucchayūthikāsu / abhiratum upalebhire yathāsāṃ haritanayāvayaveṣu locanāni // 10.39
munim abhimukhatāṃ ninīṣavo yāḥ samupayayuḥ kamanīyatāguṇena / madanam upadadhe sa eva tāsāṃ duradhigamā hi gatiḥ prayojanānām // 10.40
prakṛtam anusasāra nābhineyaṃ pravikasadaṅguli pāṇipallavaṃ vā / prathamam upahitaṃ vilāsi cakṣuḥ sitaturage na cacāla nartakīnām // 10.41
abhinayamanasaḥ surāṅganāyā nihitam alaktakavartanābhitāmram / caraṇam abhipapāta ṣaṭpadālī dhutanavalohitapaṅkajābhiśaṅkā // 10.42
aviralam alaseṣu nartakīnāṃ drutapariṣiktam alaktakaṃ padeṣu / savapuṣām iva cittarāgam ūhur namitaśikhāni kadambakesarāṇi // 10.43
nṛpasutam abhitaḥ samanmathāyāḥ parijanagātratirohitāṅgayaṣṭeḥ / sphuṭam abhilaṣitaṃ babhūva vadhvā vadati hi saṃvṛtir eva kāmitāni // 10.44
abhimuni sahasā hṛte parasyā ghanamarutā jaghanāṃśukaikadeśe / cakitam avasanoru satrapāyāḥ pratiyuvatīr api vismayaṃ nināya // 10.45
dhṛtabisavalaye nidhāya pāṇau mukham adhirūṣitapāṇḍugaṇḍalekham / nṛpasutam aparā smarābhitāpād amadhumadālasalocanaṃ nidadhyau // 10.46
sakhi dayitam ihānayeti sā māṃ prahitavatī kusumeṣuṇābhitaptā / hṛdayam ahṛdayā na nāma pūrvaṃ bhavadupakaṇṭham upāgataṃ viveda // 10.47
ciram api kalitāny apārayantyā parigadituṃ pariśuṣyatā mukhena / gataghṛṇa gamitāni satsakhīnāṃ nayanayugaiḥ samam ārdratāṃ manāṃsi // 10.48
acakamata sapallavāṃ dharitrīṃ mṛdusurabhiṃ virahayya puṣpaśayyām / bhṛśam aratim avāpya tatra cāsyās tava sukhaśītam upaitum aṅkam icchā // 10.49
tad anagha tanur astu sā sakāmā vrajati purā hi parāsutāṃ tvadarthe / punar api sulabhaṃ tapo 'nurāgī yuvatijanaḥ khalu nāpyate 'nurūpaḥ // 10.50
jahihi kaṭhinatāṃ prayaccha vācaṃ nanu karuṇāmṛdu mānasaṃ munīnām / upagatam avadhīrayanty abhavyāḥ sa nipuṇam etya kayācid evam ūce // 10.51
salalitacalitatrikābhirāmāḥ śirasijasaṃyamanākulaikapāṇiḥ / surapatitanaye 'parā nirāse manasijajaitraśaraṃ vilocanārdham // 10.52
kusumitam avalambya cūtam uccais tanur ibhakumbhapṛthustanānatāṅgī / tadabhimukham anaṅgacāpayaṣṭir visṛtaguṇeva samunnanāma kācit // 10.53
sarabhasam avalambya nīlam anyā vigalitanīvi vilolam antarīyam / abhipatitumanāḥ sasādhvaseva cyutaraśanāguṇasaṃditāvatasthe // 10.54
yadi manasi śamaḥ kim aṅga cāpaṃ śaṭha viṣayās tava vallabhā na muktiḥ / bhavatu diśati nānyakāminībhyas tava hṛdaye hṛdayeśvarāvakāśam // 10.55
iti viṣamitacakṣuṣābhidhāya sphuradadharoṣṭham asūyayā kayācit / agaṇitagurumānalajjayāsau svayam urasi śravaṇotpalena jaghne // 10.56
savinayam aparābhisṛtya sāci smitasubhagaikalasatkapolalakṣmīḥ / śravaṇaniyamitena taṃ nidadhya sakalam ivāsakalena locanena // 10.57
karuṇam abhihitaṃ trapā nirastā tadabhimukhaṃ ca vimuktam aśru tābhiḥ / prakupitam abhisāraṇe 'nunetuṃ priyam iyatī hy abalājanasya bhūmiḥ // 10.58
asakalanayanekṣitāni lajjā gatam alasaṃ paripāṇḍutā viṣādaḥ / iti vividham iyāya tāsu bhūṣāṃ prabhavati maṇḍayituṃ vadhūr anaṅgaḥ // 10.59
alasapadamanoramaṃ prakṛtyā jitakalahaṃsavadhūgati prayātam / sthitam urujaghanasthalātibhārād uditapariśramajihmitekṣaṇaṃ vā // 10.60
bhṛśakusumaśareṣupātamohād anavasitārthapadākulo 'bhilāpaḥ / adhikavitatalocanaṃ vadhūnām ayugapad unnamitabhru vīkṣitaṃ ca // 10.61
rucikaram api nārthavad babhūva stimitasamādhiśucau pṛthātanūje / jvalayati mahatāṃ manāṃsy amarṣe na hi labhate 'vasaraṃ sukhābhilāṣaḥ // 10.62
svayaṃ saṃrādhyaivaṃ śatamakham akhaṇḍena tapasā parocchittyā labhyām abhilaṣati lakṣmīṃ harisute / manobhiḥ sodvegaiḥ praṇayavihataidhvastarucayaḥ sagandharmā dhāma tridaśavanitāḥ svaṃ pratiyayuḥ // 10.63
athāmarṣān nisargāc ca jitendriyatayā tayā / āgajāmāśramaṃ jiṣṇoḥ pratītaḥ pākaśāsanaḥ // 11.1
munirūpo 'nurūpeṇa sūnunā dadṛśe puraḥ / drāghīyasā vayotītaḥ pariklāntaḥ kilādhvanā // 11.2
jaṭānāṃ kīrṇayā keśaiḥ saṃhatyā paritaḥ sitaiḥ / pṛktayendukarair ahnaḥ paryanta iva saṃdhyayā // 11.3
viśadabhrūyugacchannavalitāpāṅgalocanaḥ / prāleyāvatatimlānapalāśābja iva hradaḥ // 11.4
āsaktabharanīkāśair aṅgaiḥ parikṛśair api / adyūnaḥ sadgṛhiṇy eva prāyo yaṣṭyāvalambitaḥ // 11.5
gūḍho 'pi vapuṣā rājan dhāmnā lokābhibhāvinā / aṃśumān iva tanvabhrapaṭalacchannavigrahaḥ // 11.6
jaratīm api bibhrāṇas tanum aprākṛtākṛtiḥ / cakārākrāntalakṣmīkaḥ sasādhvasam ivāśrayam // 11.7
abhitas taṃ pṛthāsūnuḥ snehena paritastare / avijñāte 'pi bandhau hi balāt prahlādate manaḥ // 11.8
ātitheyīm athāsādya sutādapacitiṃ hariḥ / viśramya viṣṭare nāma vyājahāreti bhāratīm // 11.9
tvayā sādhu samārambhi nave vayasi yat tapaḥ / hriyate viṣayaiḥ prāyo varṣīyān api mādṛśaḥ // 11.10
śreyasīṃ tava samprāptā guṇasampadam ākṛtiḥ / sulabhā ramyatā loke durlabhaṃ hi guṇārjanam // 11.11
śaradambudharacchāyā gatvaryo yauvanaśriyaḥ / āpātaramyā viṣayāḥ paryantaparitāpinaḥ // 11.12
antakaḥ paryavasthātā janminaḥ saṃtatāpadaḥ / iti tyājye bhave bhavyo muktāv uttiṣṭhate manaḥ // 11.13
cittavān asi kalyāṇī yat tvāṃ matir upasthitā / viruddhaḥ kevalaṃ veṣaḥ saṃdehayati me manaḥ // 11.14
yuyutsuneva kavacaṃ kim āmuktam idaṃ tvayā / tapasvino hi vasate kevalājinavalkale // 11.15
prapitsoḥ kiṃ ca te muktiṃ niḥspṛhasya kalevare / maheṣudhī dhanur bhīmaṃ bhūtānām anabhidruhaḥ // 11.16
bhayaṃkaraḥ prāṇabhṛtāṃ mṛtyor bhuja ivāparaḥ / asis tava tapasthasya na samarthayate śamam // 11.17
jayam atrabhavān nūnam arātiṣv abhilāṣukaḥ / krodhalakṣma kṣamāvantaḥ kvāyudhaṃ kva tapodhanāḥ // 11.18
yaḥ karoti vadhodarkā niḥśreyasakarīḥ kriyāḥ / glānidoṣacchidaḥ svacchāḥ sa mūḍhaḥ paṅkayaty apaḥ // 11.19
mūlaṃ doṣasya hiṃsāder arthakāmau sma mā puṣaḥ / tau hi tattvāvabodhasya durucchedāv upaplavau // 11.20
abhidroheṇa bhūtānām arjayan gatvarīḥ śriyaḥ / udanvān iva sindhūnām āpadām eti pātratām // 11.21
yā gamyāḥ satsahāyānāṃ yāsu khedo bhayaṃ yataḥ / tāsāṃ kiṃ yan na duḥkhāya vipadām iva sampadām // 11.22
durāsadān arīn ugrān dhṛter viśvāsajanmanaḥ / bhogān bhogān ivāheyān adhyāsyāpan na durlabhā // 11.23
nāntarajñāḥ śriyo jātu priyair āsāṃ na bhūyate / āsaktās tāsv amī mūḍhā vāmaśīlā hi jantavaḥ // 11.24
ko 'pavādaḥ stutipade yad aśīleṣu cañcalāḥ / sādhuvṛttān api kṣudrā vikṣipanty eva sampadaḥ // 11.25
kṛtavān anyadeheṣu kartā ca vidhuraṃ manaḥ / apriyair iva saṃyogo viprayogaḥ priyaiḥ saha // 11.26
śūnyam ākīrṇatām eti tulyaṃ vyasanam utsavaiḥ / vipralambho 'pi lābhāya sati priyasamāgame // 11.27
tadā ramyāṇy aramyāṇi priyāḥ śalyaṃ tadāsavaḥ / tadaikākī sabandhuḥ sann iṣṭena rahito yadā // 11.28
yuktaḥ pramādyasi hitād apetaḥ paritapyase / yadi neṣṭātmanaḥ pīḍā mā sañji bhavatā jane // 11.29
janmino 'sya sthitiṃ vidvāṃl lakṣmīm iva calācalām / bhavān mā sma vadhīn nyāyyaṃ nyāyādhārā hi sādhavaḥ // 11.30
vijahīhi raṇotsāhaṃ mā tapaḥ sādhi nīnaśaḥ / ucchedaṃ janmanaḥ kartum edhi śāntas tapodhana // 11.31
jīyantāṃ durjayā dehe ripavaś cakṣurādayaḥ / jiteṣu nanu loko 'yaṃ teṣu kṛtsnas tvayā jitaḥ // 11.32
paravān arthasaṃsiddhau nīcavṛttir apatrapaḥ / avidheyendriyaḥ puṃsāṃ gaur ivaitei vidheyatām // 11.33
śvas tvayā sukhasaṃvittiḥ smaraṇīyādhunātanī / iti svapnopamān matvā kāmān mā gās tadaṅgatām // 11.34
śraddheyā vipralabdhāraḥ priyā vipriyakāriṇaḥ / sudustyajās tyajanto 'pi kāmāḥ kaṣṭā hi śatravaḥ // 11.35
vivikte 'smin nage bhūyaḥ plāvite jahnukanyayā / pratyāsīdati muktis tvāṃ purā mā bhūr udāyudhaḥ // 11.36
vyāhṛtya marutāṃ patyāv iti vācam avasthite / vacaḥ praśrayagambhīram athovāca kapidhvajaḥ // 11.37
prasādaramyam ojasvi garīyo lāghavānvitam / sākāṅkṣam anupaskāraṃ viṣvaggati nirākulam // 11.38
nyāyanirṇītasāratvān nirapekṣam ivāgame / aprakampyatayānyeṣām āmnāyavacanopamam // 11.39
alaṅghyatvāj janair anyaiḥ kṣubhitodanvadūrjitam / audāryād arthasampatteḥ śāntaṃ cittam ṛṣer iva // 11.40
idam īdṛgguṇopetaṃ labdhāvasarasādhanam / vyākuryāt kaḥ priyaṃ vākyaṃ yo vaktā nedṛgāśayaḥ // 11.41
na jñātaṃ tāta yatnasya paurvāparyam amuṣya te / śāsituṃ yena māṃ dharmaṃ munibhis tulyam icchasi // 11.42
avijñātaprabandhasya vaco vācaspater iva / vrajaty aphalatām eva nayadruha ivehitam // 11.43
śreyaso 'py asya te tāta vacaso nāsmi bhājanam / nabhasaḥ sphuṭatārasya rātrer iva viparyayaḥ // 11.44
kṣatriyas tanayaḥ pāṇḍor ahaṃ pārtho dhanaṃjayaḥ / sthitaḥ prāstasya dāyādair bhrātur jyeṣṭhasya śāsane // 11.45
kṛṣṇadvaipāyanādeśād bibharmi vratam īdṛśam / bhṛśam ārādhane yattaḥ svārādhyasya marutvataḥ // 11.46
durakṣān dīvyatā rājñā rājyam ātmā vayaṃ vadhūḥ / nītāni paṇatāṃ nūnam īdṛśī bhavitavyatā // 11.47
tenānujasahāyena draupadyā ca mayā vinā / bhṛśam āyāmiyāmāsu yāminīṣv abhitapyate // 11.48
hṛtottarīyāṃ prasabhaṃ sabhāyām āgatahriyaḥ / marmacchidā no vacasā niratakṣann arātayaḥ // 11.49
upādhatta sapatneṣu kṛṣṇāyā gurusaṃnidhau / bhāvam ānayane satyāḥ satyaṃkāram ivāntakaḥ // 11.50
tām aikṣanta kṣaṇaṃ sabhyā duḥśāsanapuraḥsarām / abhisāyārkam āvṛttāṃ chāyām iva mahātaroḥ // 11.51
ayathārthakriyārambhaiḥ patibhiḥ kiṃ tavekṣitaiḥ / arudhyetām itīvāsyā nayane bāṣpavāriṇe // 11.52
soḍhavān no daśām antyāṃ jyāyān eva guṇapriyaḥ / sulabho hi dviṣāṃ bhaṅgo durlabhā satsv avācyatā // 11.53
sthityatikrāntibhīrūṇi svacchāny ākulitāny api / toyāni toyarāśīnāṃ manāṃsi ca manasvinām // 11.54
dhārtarāṣṭraiḥ saha prītir vairam asmāsv asūyata / asanmaitrī hi doṣāya kūlacchāyeva sevitā // 11.55
apavādād abhītasya samasya guṇadoṣayoḥ / asadvṛtter ahovṛttaṃ durvibhāvaṃ vidher iva // 11.56
dhvaṃseta hṛdayaṃ sadyaḥ paribhūtasya me paraiḥ / yady amarṣaḥ pratīkāraṃ bhujālambaṃ na lambhayet // 11.57
avadhūyāribhir nītā hariṇais tulyavṛttitām / anyonyasyāpi jihrīmaḥ kiṃ punaḥ sahavāsinām // 11.58
śaktivaikalyanamrasya niḥsāratvāl laghīyasaḥ / janmino mānahinasya tṛṇasya ca samā gatiḥ // 11.59
alaṅghyaṃ tat tad udvīkṣya yad yad uccair mahībhṛtām / priyatāṃ jyāyasīṃ mā gān mahatāṃ kena tuṅgatā // 11.60
tāvad āśrīyate lakṣmyā tāvad asya sthiraṃ yaśaḥ / puruṣas tāvad evāsau yāvan mānān na hīyate // 11.61
sa pumān arthavaj janmā yasya nāmni puraḥsthite / nānyām aṅgulim abhyeti saṃkhyāyām udyatāṅguliḥ // 11.62
durāsadavanajyāyān gamyas tuṅgo 'pi bhūdharaḥ / na jahāti mahaujaskaṃ mānaprāṃśum alaṅghyatā // 11.63
gurūn kurvanti te vaṃśyān anvarthā tair vasuṃdharā / yeṣāṃ yaśāṃsi śubhrāṇi hrepayantīndumaṇḍalam // 11.64
udāharaṇam āśīḥṣu prathame te manasvinām / śuṣke 'śanir ivāmarṣo yair arātiṣu pātyate // 11.65
na sukhaṃ prārthaye nārtham udanvadvīcicañcalam / nānityatāśanes trasyan viviktaṃ brahmaṇaḥ padam // 11.66
pramārṣṭum ayaśaḥpaṅkam iccheyaṃ chadmanā kṛtam / vaidhavyatāpitārātivanitālocanāmbubhiḥ // 11.67
apahasye 'thavā sadbhiḥ pramādo vāstu me dhiyaḥ / asthānavihitāyāsaḥ kāmaṃ jihretu vā bhavān // 11.68
vaṃśalakṣmīm anuddhṛtya samucchedena vidviṣām / nirvāṇam api manye 'ham antarāyaṃ jayaśriyaḥ // 11.69
ajanmā puruṣas tāvad gatāsus tṛṇam eva vā / yāvan neṣubhir ādatte viluptam aribhir yaśaḥ // 11.70
anirjayena dviṣatāṃ yasyāmarṣaḥ praśāmyati / puruṣoktiḥ kathaṃ tasmin brūhi tvaṃ hi tapodhana // 11.71
kṛtaṃ puruṣaśabdena jātimātrāvalambinā / yo 'ṅgīkṛtaguṇaiḥ ślāghyaḥ savismayam udāhṛtaḥ // 11.72
grasamānam ivaujāṃsi sadasā gauraveritam / nāma yasyābhinandanti dviṣo 'pi sa pumān pumān // 11.73
yathāpratijñaṃ dviṣatāṃ yudhi praticikīrṣayā / mamaivādhyeti nṛpatis tṛṣyann iva jalāñjaleḥ // 11.74
sa vaṃśasyāvadātasya śaśāṅkasyeva lāñchanam / kṛcchreṣu vyarthayā yatra bhūyate bhartur ājñayā // 11.75
kathaṃ vādīyatām arvāṅ munitā dharmarodhinī / āśramānukramaḥ pūrvaiḥ smaryate na vyatikramaḥ // 11.76
āsaktā dhūr iyaṃ rūḍhā jananī dūragā ca me / tiraskaroti svātantryaṃ jyāyāṃś cācāravān nṛpaḥ // 11.77
svadharmam anurundhante nātikramam arātibhiḥ / palāyante kṛtadhvaṃsā nāhavān mānaśālinaḥ // 11.78
vicchinnābhravilāyaṃ vā vilīye nagamūrdhani / ārādhya vā sahasrākṣam ayaśaḥśalyam uddhare // 11.79
ity uktavantaṃ parirabhya dorbhyāṃ tanūjam āviṣkṛtadivyamūrtiḥ / aghopaghātaṃ maghavā vibhūtyai bhavodbhavārādhanam ādideśa // 11.80
prīte pinākini mayā saha lokapālair lokatraye 'pi vihitāprativāryavīryaḥ / lakṣmīṃ samutsukayitāsi bhṛśaṃ pareṣām uccārya vācam iti tena tirobabhūve // 11.81
atha vāsavasya vacanena ruciravadanas trilocanam / klāntirahitam abhirādhayituṃ vidhivat tapāṃsi vidadhe dhanaṃjayaḥ // 12.1
abhiraśmimāli vimalasya dhṛtajayadhṛter anāśuṣaḥ / tasya bhuvi bahutithās tithayaḥ pratijagmur ekacaraṇaṃ niṣīdataḥ // 12.2
vapurindriyopatapaneṣu satatam asukheṣu pāṇḍavaḥ / vyāpa nagapatir iva sthiratāṃ mahatāṃ hi dhairyam avibhāvyavaibhavam // 12.3
na papāta saṃnihitapaktisurabhiṣu phaleṣu mānasam / tasya śucini śiśire ca payasy amṛtāyate hi sutapaḥ sukarmaṇām // 12.4
na visismiye na viṣasāda muhur alasatāṃ nu cādade / sattvam urudhṛti rajastamasī na hataḥ sma tasya hataśaktipelave // 12.5
tapasā kṛśaṃ vapur uvāha sa vijitajagattrayodayam / trāsajananam api tattvavidāṃ kim ivāsti yan na sukaraṃ manasvibhiḥ // 12.6
jvalato 'nalād anuniśītham adhikarucir ambhasāṃ nidheḥ / dhairyaguṇam avajayan vijayī dadṛśe samunnatataraḥ sa śailataḥ // 12.7
japataḥ sadā japam upāṃśu vadanam abhito visāribhiḥ / tasya daśanakiraṇaiḥ śuśubhe pariveṣabhīṣaṇam ivārkamaṇḍalam // 12.8
kavacaṃ sa bibhrad upavītapadanihitasajyakārmukaḥ / śailapatir iva mahendradhanuḥparivītabhīmagahano vididyute // 12.9
praviveśa gām iva kṛśasya niyamasavanāya gacchataḥ / tasya padavinamito himavān gurutāṃ nayanti hi guṇā na saṃhatiḥ // 12.10
parikīrṇam udyatabhujasya bhuvanavivare durāsadam / jyotir upari śiraso vitataṃ jagṛhe nijān munidivaukasāṃ pathaḥ // 12.11
rajanīṣu rājatanayasya bahulasamaye 'pi dhāmabhiḥ / bhinnatimiranikaraṃ na jahe śaśiraśmisaṃgamayujā nabhaḥ śriyā // 12.12
mahatā mayūkhanicayena śamitaruci jiṣṇujanmanā / hrītam iva nabhasi vītamale na virājate sma vapur aṃśumālinaḥ // 12.13
tam udīritāruṇajaṭāṃśum adhiguṇaśarāsanaṃ janāḥ / rudram anuditalalāṭadṛśaṃ dadṛśur mimanthiṣum ivāsurīḥ purīḥ // 12.14
marutāṃ patiḥ svid ahimāṃśur uta pṛthuśikhaḥ śikhī tapaḥ / taptum asukaram upakramate na jano 'yam ity avayaye sa tāpasaiḥ // 12.15
na dadāha bhūruhavanāni haritanayadhāma dūragam / na sma nayati pariśoṣam apaḥ susahaṃ babhūva na ca siddhatāpasaiḥ // 12.16
vinayaṃ guṇā iva vivekam apanayabhidaṃ nayā iva / nyāyam avadhaya ivāśaraṇāḥ śaraṇaṃ yayuḥ śivam atho maharṣayaḥ // 12.17
parivītam aṃśubhir udastadinakaramayūkhamaṇḍalaiḥ / śambhum upahatadṛśaḥ sahasā na ca te nicāyitum abhiprasehire // 12.18
atha bhūtabhavyabhavadīśam abhimukhayituṃ kṛtastavāḥ / tatra mahasi dadṛśuḥ puruṣaṃ kamanīyavigraham ayugmalocanam // 12.19
kakude vṛṣasya kṛtabāhum akṛśapariṇāhaśālini / sparśasukham anubhavantam umākucayugmamaṇḍala ivārdracandane // 12.20
sthitam unnate tuhinaśailaśirasi bhuvanātivartinā / sādrijaladhijalavāhapathaṃ sadigaśnuvānam iva viśvam ojasā // 12.21
anujānumadhyamavasaktavitatavapuṣā mahāhinā / lokam akhilam iva bhūmibhṛtā ravitejasām avadhinādhiveṣṭitam // 12.22
pariṇāhinā tuhinarāśiviśadam upavītasūtratām / nītam uragam anurañjayatā śitinā galena vilasanmarīcinā // 12.23
plutamālatīsitakapālakamudam uparuddhamūrdhajam / śeṣam iva surasaritpayasāṃ śirasā visāri śaśidhāma bibhratam // 12.24
munayas tato 'bhimukham etya nayanavinimeṣanoditāḥ / pāṇḍutanayatapasā janitaṃ jagatām aśarma bhṛśam ācacakṣire // 12.25
tarasaiva ko 'pi bhuvanaikapuruṣa puruṣas tapasyati / jyotiramalavapuṣo 'pi raver abhibhūya vṛtra iva bhīmavigrahaḥ // 12.26
sa dhanurmaheṣudhi nibharti kavacam asitam uttamaṃ jaṭāḥ / valkam ajinam iti citram idaṃ munitāvirodhi na ca nāsya rājate // 12.27
calane 'vaniś calati tasya karaṇaniyame sadiṅmukham / stambham anubhavati śāntamarudgrahatārakāgaṇayutaṃ nabhastalam // 12.28
sa tadojasā vijitasāram amaraditijopasaṃhitam / viśvam idam apidadhāti purā kim ivāsti yan na tapasām aduṣkaram // 12.29
vijigīṣate yadi jaganti yugapad atha saṃjihīrṣati / prāptum abhavam abhivāñchati vā vayam asya no viṣahituṃ kṣamā rucaḥ // 12.30
kim upekṣase kathaya nātha na tava viditaṃ na kiṃcana / trātum alam abhayadārhasi nas tvayi mā sma śāsati bhavatparābhavaḥ // 12.31
iti gāṃ vidhāya virateṣu muniṣu vacanaṃ samādade / bhinnajaladhijalanādaguru dhvanayan diśāṃ vivaram andhakāntakaḥ // 12.32
badarītapovananivāsaniratam avagāta mānyathā / dhātur udayanidhane jagatāṃ naram aṃśam ādipuruṣasya gāṃ gatam // 12.33
dviṣataḥ parāsisiṣur eṣa sakalabhuvanābhitāpinaḥ / krāntakuliśakaravīryabalān madupāsanaṃ vihitavān mahat tapaḥ // 12.34
ayam acyutaś ca vacanena sarasiruhajanmanaḥ prajāḥ / pātum asuranidhanena vibhū bhuvam abhyupetya manujeṣu tiṣṭhataḥ // 12.35
surakṛtyam etad avagamya nipuṇam iti mūkadānavaḥ / hantum abhipatati pāṇḍusutaṃ tvarayā tad atra saha gamyatāṃ mayā // 12.36
vivare 'pi nainam anigūḍham abhibhavitum eṣa pārayan / pāpaniratir aviśaṅkitayā vijayaṃ vyavasyati varāhamāyayā // 12.37
nihate viḍambitakirātanṛpativapuṣā ripau mayā / muktaniśitaviśikhaḥ prasabhaṃ mṛgayāvivādam ayam ācariṣyati // 12.38
tapasā nipīḍitakṛśasya virahitasahāyasampadaḥ / sattvavihitam atulaṃ bhujayor balam asya paśyata mṛdhe 'dhikupyataḥ // 12.39
iti tān udāram anunīya viṣamaharicandanālinā / gharmajanitapulakena lasadgajamauktikāvaliguṇena vakṣasā // 12.40
vadanena puṣpitalatāntaniyamitavilambitamaulinā / bibhrad aruṇanayanena rucaṃ śikhipicchalāñchitakapolabhittinā // 12.41
bṛhadudvahañ jaladanādi dhanur upahitaikamārgaṇam / meghanicaya iva saṃvavṛte ruciraḥ kirātapṛtanāpatiḥ śivaḥ // 12.42
anukūlam asya ca vicintya gaṇapatibhir āttavigrahaiḥ / śūlaparaśuśaracāpabhṛtair mahatī vanecaracamūr vinirmame // 12.43
viracayya kānanavibhāgam anugiram atheśvarājñayā / bhīmaninadapihitorubhuvaḥ parito 'padiśya mṛgayāṃ pratasthire // 12.44
kṣubhitābhiniḥsṛtavibhinnaśakunimṛgayūthaniḥsvanaiḥ / pūrṇapṛthuvanaguhāvivaraḥ sahasā bhayād iva rarāsa bhūdharaḥ // 12.45
na virodhinī ruṣam iyāya pathi mṛgavihaṅgasaṃhatiḥ / ghnanti sahajam api bhūribhiyaḥ samam āgatāḥ sapadi vairam āpadaḥ // 12.46
camarīgaṇair gaṇabalasya balavati bhaye 'py upasthite / vaṃśavitatiṣu viṣaktapṛthupriyabālavāladhibhir ādade dhṛtiḥ // 12.47
harasainikāḥ pratibhaye 'pi gajamadasugandhikesaraiḥ / svastham abhidadṛśire sahasā pratibodhajṛmbhamukhair mṛgādhipaiḥ // 12.48
bibharāṃbabhūvur apavṛttajaṭharaśapharīkulākulāḥ / paṅkaviṣamitataṭāḥ saritaḥ karirugṇacandanarasāruṇaṃ payaḥ // 12.49
mahiṣakṣatāgurutamālanaladasurabhiḥ sadāgatiḥ / vyastaśukanibhaśilākusumaḥ praṇudan vavau vanasadāṃ pariśramam // 12.50
mathitāmbhaso rayavikīrṇamṛditakadalīgavedhukāḥ / klāntajalaruhalatāḥ sarasīr vidadhe nidāgha iva sattvasamplavaḥ // 12.51
iti cālayann acalasānuvanagahanajān umāpatiḥ / prāpa muditahariṇīdaśanakṣatavīrudhaṃ vasatim aindrasūnavīm // 12.52
sa tam āsasāda ghananīlam abhimukham upasthitaṃ muneḥ / pitranikaṣaṇavibhinnabhuvaṃ danujaṃ dadhānam atha saukaraṃ vapuḥ // 12.53
kacchānte surasarito nidhāya senām anvatiḥ sakatipayaiḥ kirātavaryaiḥ / pracchannas tarugahanaiḥ sagulmajālair lakṣmīvān anupadam asya sampratasthe // 12.54
vapuṣāṃ parameṇa bhūdharāṇām atha sambhāvyaparākramaṃ vibhede / mṛgam āśu vilokayāṃcakāra sthiradaṃṣṭrogramukhaṃ mahendrasūnuḥ // 13.1
sphuṭabaddhasaṭonnatiḥ sa dūrād abhidhāvann avadhīritānyakṛtyaḥ / jayam icchati tasya jātaśaṅke manasīmaṃ muhur ādade vitarkam // 13.2
ghanapotravidīrṇaśālamūlo nibiḍaskandhanikāṣarugṇavapraḥ / ayam ekacaro 'bhivartate māṃ samarāyeva samājuhūṣamāṇaḥ // 13.3
iha vītabhayās taponubhāvāj jahati vyālamṛgāḥ pareṣu vṛttim / mayi tāṃ sutarām ayaṃ vidhatte vikṛtiḥ kiṃ nu bhaved iyaṃ nu māyā // 13.4
athavaiṣa kṛtajñayeva pūrvaṃ bhṛśam āsevitayā ruṣā na muktaḥ / avadhūya virodhinīḥ kim ārān mṛgajātīr abhiyāti māṃ javena // 13.5
na mṛgaḥ khalu ko 'py ayaṃ jighāṃsuḥ skhalati hy atra tathā bhṛśaṃ mano me / vimalaṃ kaluṣībhavac ca cetaḥ kathayaty eva hitaiṣiṇaṃ ripuṃ vā // 13.6
munir asmi nirāgasaḥ kuto me bhayam ity eṣa na bhūtaye 'bhimānaḥ / paravṛddhiṣu baddhamatsarāṇāṃ kim iva hy asti durātmanām alaṅghyam // 13.7
danujaḥ svid ayaṃ kṣapācaro vā vanaje neti balaṃ bad asti sattve / abhibhūya tathā hi meghanīlaḥ sakalaṃ kampayatīva śailarājam // 13.8
ayam eva mṛgavyasattrakāmaḥ prahariṣyan mayi māyayā śamasthe / pṛthubhir dhvajinīsravair akārṣīc cakitodbhrāntamṛgāṇi kānanāni // 13.9
bahuśaḥ kṛtasatkṛter vidhātuṃ priyam icchann athavā suyodhanasya / kṣubhitaṃ vanagocarābhiyogād gaṇam āśiśriyad ākulaṃ tiraścām // 13.10
avalīḍhasanābhir aśvasenaḥ prasabhaṃ khāṇḍavajātavedasā vā / pratikartum upāgataḥ samanyuḥ kṛtamanyur yadi vā vṛkodareṇa // 13.11
balaśālitayā yathā tathā vā dhiyam ucchedaparāmayaṃ dadhānaḥ / niyamena mayā nibarhaṇīyaḥ paramaṃ lābham arātibhaṅgam āhuḥ // 13.12
kuru tāta tapāṃsy amārgadāyī vijayāyety alam anvaśān munir mām / balinaś ca vadhād ṛte 'sya śakyaṃ vrasaṃrakṣaṇam anyathā na kartum // 13.13
iti tena vicintya cāpanāma prathamaṃ pauruṣacihnam ālalambe / upalabdhaguṇaḥ parasya bhede sacivaḥ śuddha ivādade ca bāṇaḥ // 13.14
anubhāvavatā guru sthiratvād avisaṃvādi dhanur dhanaṃjayena / svabalavyasane 'pi pīḍyamānaṃ guṇavan mitram ivānatiṃ prapede // 13.15
pravikarṣaninādabhinnarandhraḥ padaviṣṭambhanipīḍitas tadānīm / adhirohati gāṇḍivaṃ maheṣau sakalaḥ saṃśayam āruroha śailaḥ // 13.16
dadṛśe 'tha savismayaṃ śivena sthirapūrṇāyatacāpamaṇḍalasthaḥ / racitas tisṛṇāṃ purāṃ vidhātuṃ vadham ātmeva bhayānakaḥ pareṣām // 13.17
vicakarṣa ca saṃhiteṣur uccaiś caraṇāskandananāmitācalendraḥ / dhanurāyatabhogavāsukijyāvadanagranthivimuktavahni śambhuḥ // 13.18
sa bhavasya bhavakṣayaikahetoḥ sitasapteś ca vidhāsyatoḥ sahārtham / ripur āpa parābhavāya madhyaṃ prakṛtipratyayayor ivānubandhaḥ // 13.19
atha dīpitavārivāhavartmā ravavitrāsitavāraṇād avāryaḥ / nipapāta javādiṣu pinākān mahato 'bhrād iva vaidyutaḥ kṛśānuḥ // 13.20
vrajato 'sya bṛhat patattrajanmā kṛtatārkṣyopanipātavegaśaṅkaḥ / pratinādamahān mahoragāṇāṃ hṛdayaśrotrabhid utpapāta nādaḥ // 13.21
nayanād iva śūlinaḥ pravṛttair manaso 'py āśutaraṃ yataḥ piśaṅgaiḥ / vidadhe vilasattaḍillatābhaiḥ kiraṇair vyomani mārgaṇasya mārgaḥ // 13.22
apayan dhanuṣaḥ śivāntikasthair vivaresadbhir abhikhyayā jihānaḥ / yugapad dadṛśe viśan varāhaṃ tadupoḍhaiś ca nabhaścaraiḥ pṛṣatkaḥ // 13.23
sa tamālanibhe ripau surāṇāṃ ghananīhāra ivāviṣaktavegaḥ / bhayaviplutam īkṣito nabhaḥsthair jagatīṃ grāha ivāpagāṃ jagāhe // 13.24
sapadi priyarūpaparvarekhaḥ sitalohāgranakhaḥ kham āsasāda / kupitāntakatarjanāṅguliśrīr vyathayan prāṇabhṛtaḥ kapidhvajeṣu // 13.25
paramāstraparigrahorutejaḥ sphuradulkākṛti vikṣipan vaneṣu / sa javena patan paraḥśatānāṃ patatāṃ vrāta ivāravaṃ vitene // 13.26
avibhāvitaniṣkramaprayāṇaḥ śamitāyāma ivātiraṃhasā saḥ / saha pūrvataraṃ nu cittavṛtter apatitvā nu cakāra lakṣyabhedam // 13.27
sa vṛṣadhvajasāyakāvabhinnaṃ jayahetuḥ pratikāyam eṣaṇīyam / laghu sādhayituṃ śaraḥ prasehe vidhinevārtham udīritaṃ prayatnaḥ // 13.28
avivekavṛthāśramāv ivārthaṃ kṣayalobhāv iva saṃśritānurāgam / vijigīṣum ivānayapramādāv avasādaṃ viśikhau vininyatus tam // 13.29
atha dīrghatamaṃ tamaḥ pravekṣyan sahasā rugṇrayaḥ sa sambhrameṇa / nipatantam ivoṣṇaraśmim urvyāṃ valayībhūtataruṃ dharāṃ ca mene // 13.30
sa gataḥ kṣitim uṣṇaśoṇitārdraḥ khuradaṃṣṭrāgranipātadāritāśmā / asubhiḥ kṣaṇam īkṣitendrasūnir vihitāmarṣagurudhvanir nirāse // 13.31
sphuṭapauruṣam āpapāta pārthas tam atha prājyaśaraḥ śaraṃ jighṛkṣuḥ / na tathā kṛtavedināṃ kariṣyan priyatām eti yathā kṛtāvadānaḥ // 13.32
upakāra ivāsati prayuktaḥ sthitim aprāpya mṛge gataḥ praṇāśam / kṛtaśaktir avāṅmukho gurutvāj janitavrīḍa ivātmapauruṣeṇa // 13.33
sa samuddharatā vicintya tena svarucaṃ kīrtim ivottamāṃ dadhānaḥ / anuyukta iva svavārtam uccaiḥ parirebhe nu bhṛśaṃ vilocanābhyām // 13.34
tatra kārmukabhṛtaṃ mahābhujaḥ paśyati sma sahasā vanecaram / saṃnikāśayitum agrataḥ sthitaṃ śāsanaṃ kusumacāpavidviṣaḥ // 13.35
sa prayujya tanaye mahīpater ātmajātisadṛśīṃ kilānatim / sāntvapūrvam abhinītihetukaṃ vaktum ittham upacakrame vacaḥ // 13.36
śāntatā vinayayogi mānasaṃ bhūridhāma vimalaṃ tapaḥ śrutam / prāha te nu sadṛśī divaukasām anvavāyam avadātam ākṛtiḥ // 13.37
dīpitas tvam anubhāvasampadā gauraveṇa laghayan mahībhṛtaḥ / rājase munir apīha kārayann ādhipatyam iva śātamanyavam // 13.38
tāpaso 'pi vibhutām upeyivān āspadaṃ tvam asi sarvasampadām / dṛśyate hi bhavato vinā janair anvitasya sacivair iva dyutiḥ // 13.39
vismayaḥ ka iva vā jayaśriyā naiva muktir api te davīyasī / īpsitasya na bhaved upāśrayaḥ kasya nirjitarajastamoguṇaḥ // 13.40
hrepayann ahimatejasaṃ tviṣā sa tvam ittham upapannapauruṣaḥ / hartum arhasi varāhabhedinaṃ nainam asmadadhipasya sāyakam // 13.41
smaryate tanubhṛtāṃ sanātanaṃ nyāyyam ācaritam uttamair nṛbhiḥ / dhvaṃsate yadi bhavādṛśas tataḥ kaḥ prayātu vada tena vartmanā // 13.42
ākumāram upadeṣṭum icchavaḥ saṃnivṛttim apathān mahāpadaḥ / yogaśaktijitajanmamṛtyavaḥ śīlayanti yatayaḥ suśīlatām // 13.43
tiṣṭhatāṃ tapasi puṇyam āsajan sampado 'nuguṇayan sukhaiṣiṇām / yogināṃ pariṇaman vimuktaye kena nāstu vinayaḥ satāṃ priyaḥ // 13.44
nūnam atrabhavataḥ śarākṛtiṃ sarvathāyam anuyāti sāyakaḥ / so 'yam ity anupapannasaṃśayaḥ kāritas tvam apathe padaṃ yayā // 13.45
anyadīyaviśikhe na kevalaṃ niḥspṛhasya bhavitavyam āhṛte / nighnataḥ paranibarhitaṃ mṛgaṃ vrīḍitavyam api te sacetasaḥ // 13.46
saṃtataṃ niśamayanta utsukā yaiḥ prayānti mudam asya sūrayaḥ / kīrtitāni hasite 'pi tāni yaṃ vrīḍayanti caritāni māninam // 13.47
anyadoṣam iva saḥ svakaṃ guṇaṃ khyāpayet katham adhṛṣṭatājaḍaḥ / ucyate sa khalu kāryavattayā dhig vibhinnabudhasetum arthitām // 13.48
durvacaṃ tad atha mā sma bhūn mṛgas tvāv asau yad akariṣyad ojasā / nainam āśu yadi vāhinīpatiḥ pratyapatsyata śitena pattriṇā // 13.49
ko nv imaṃ harituraṅgam āyudhastheyasīṃ dadhatam aṅgasaṃhatim / vegavattaramṛte camūpater hantum arhati śareṇa daṃṣṭriṇam // 13.50
mitram iṣṭam upakāri saṃśaye medinīpatir ayaṃ tathā ca te / taṃ virodhya bhavatā nirāsi mā sajjanaikavasatiḥ kṛtajñatā // 13.51
labhyam ekasukṛtena durlabhā rakṣitāram asurakṣyabhūtayaḥ / svantam antavirasā jigīṣatāṃ mitralābham anu lābhasampadaḥ // 13.52
cañcalaṃ vasu nitāntam unnatā medinīm api haranty arātayaḥ / bhūdharasthiram upeyam āgataṃ māvamaṃsta suhṛdaṃ mahīpatim // 13.53
jetum eva bhavatā tapasyate nāyudhāni dadhate mumukṣavaḥ / prāpsyate ca sakalaṃ mahībhṛtā saṃgatena tapasaḥ phalaṃ tvayā // 13.54
vājibhūmir ibharājakānanaṃ santi ratnanicayāś ca bhūriśaḥ / kāñcanena kim ivāsya pattriṇā kevalaṃ na sahate vilaṅghanam // 13.55
sāvalepam upalipsate parair abhyupaiti vikṛtiṃ rajasy api / arthitas tu na mahān samīhate jīvitaṃ kimu dhanaṃ dhanāyitum // 13.56
tat tadīyaviśikhātisarjanād astu vāṃ guru yadṛcchayāgatam / rāghavaplavagarājayor iva prema yuktam itaretarāśrayam // 13.57
nābhiyoktum anṛtaṃ tvam iṣyate kas tapasviviśikheṣu cādaraḥ / santi bhūbhṛti śarā hi naḥ pare ye parākramavasūni vajriṇaḥ // 13.58
mārgaṇair atha tava prayojanaṃ nāthase kimu patiṃ na bhūbhṛtaḥ / tvadvidhaṃ suhṛdam etya sa arthinaṃ kiṃ na yacchati vijitya medinīm // 13.59
tena sūrir upakāritādhanaḥ kartum icchati na yācitaṃ vṛthā / sīdatām anubhavann ivārthināṃ veda yat praṇayabhaṅgavedanām // 13.60
śaktir arthapatiṣu svayaṃgrahaṃ prema kārayati vā niratyayam / kāraṇadvayam idaṃ nirasyataḥ prārthanādhikabale vipatphalā // 13.61
astravedam adhigamya tattvataḥ kasya ceha bhujavīryaśālinaḥ / jāmadagnyam apahāya gīyate tāpaseṣu caritārtham āyudham // 13.62
abhyaghāni municāpalāt tvayā yan mṛgaḥ kṣitipateḥ parigrahaḥ / akṣamiṣṭa tad ayaṃ pramādyatāṃ saṃvṛṇoti khalu doṣam ajñatā // 13.63
janmaveṣatapasāṃ virodhinīṃ mā kṛthāḥ punar amūm apakriyām / āpad ety ubhayalokadūṣaṇī vartamānam apathe hi durmatim // 13.64
yaṣṭum icchasi pitṝn na sāmprataṃ saṃvṛto 'rcicayiṣur divaukasaḥ / dātum eva padavīm api kṣamaḥ kiṃ mṛge 'ṅga viśikhaṃ nyavīviśaḥ // 13.65
sajjano 'si vijahīhi cāpalaṃ sarvadā ka iva vā sahiṣyate / vāridhīn iva yugāntavāyavaḥ kṣobhayanty anibhṛtā gurūn api // 13.66
astravedavid ayaṃ mahīpatiḥ parvatīya iti māvajīgaṇaḥ / gopituṃ bhuvam imāṃ marutvatā śailavāsam anunīya lambhitaḥ // 13.67
tat titikṣitam idaṃ mayā muner ity avocata vacaś camūpatiḥ / bāṇam atrabhavate nijaṃ diśann āpnuhi tvam api sarvasampadaḥ // 13.68
ātmanīnam upatiṣṭhate guṇāḥ sambhavanti viramanti cāpadaḥ / ity anekaphalabhāji mā sma bhūd arthitā katham ivāryasaṃgame // 13.69
dṛśyatām ayam anokahāntare tigmahetipṛtanābhir anvitaḥ / sāhivīcir iva sindhur uddhato bhūpatiḥ samayasetuvāritaḥ // 13.70
sajyaṃ dhanur vahati yo 'hipatisthavīyaḥ stheyāñ jayan harituraṅgamaketulakṣmīm / asyānukūlaya matiṃ matimann anena sakhyā sukhaṃ samabhiyāsyasi cintitāni // 13.71
tataḥ kirātasya vacobhir uddhataiḥ parāhataḥ śaila ivārṇavāmbubhiḥ / jahau na dhairyaṃ kupito 'pi pāṇḍavaḥ sudurgrahāntaḥkaraṇā hi sādhavaḥ // 14.1
saleśam ulliṅgitaśātraveṅgitaḥ kṛtī girāṃ vistaratattvasaṃgrahe / ayaṃ pramāṇīkṛtakālasādhanaḥ praśāntasaṃrambha ivādade vacaḥ // 14.2
viviktavarṇābharaṇā sukhaśrutiḥ prasādayantī hṛdayāny api dviṣām / pravartate nākṛtapuṇyakarmaṇāṃ prasannagambhīrapadā sarasvatī // 14.3
bhavanti te sabhyatamā vipaścitāṃ manogataṃ vāci niveśayanti ye / nayanti teṣv apy upapannanaipuṇā gambhīram arthaṃ katicit prakāśatām // 14.4
stuvanti gurvīm abhidheyasampadaṃ viśuddhimukter apare vipaścitaḥ / iti sthitāyāṃ pratipūruṣaṃ rucau sudurlabhāḥ sarvamanoramā giraḥ // 14.5
samasya sampādayatā guṇair imāṃ tvayā samāropitabhāra bhāratīm / pragalbham ātmā dhuri dhurya vāgmināṃ vanacareṇāpi satādhiropitaḥ // 14.6
prayujya sāmācaritaṃ vilobhanaṃ bhayaṃ vibhedāya dhiyaḥ pradarśitam / tathābhiyuktaṃ ca śilīmukhārthinā yathetaran nyāyyam ivāvabhāsate // 14.7
virodhi siddher iti kartum udyataḥ sa vāritaḥ kiṃ bhavatā na bhūpatiḥ / hite niyojyaḥ khalu bhūtim icchatā sahārthanāśena nṛpo 'nujīvinā // 14.8
dhruvaṃ praṇāśaḥ prahitasya pattriṇaḥ śiloccaye tasya vimārgaṇaṃ nayaḥ / na yuktam atrāryajanātilaṅghanaṃ diśaty apāyaṃ hi satām atikramaḥ // 14.9
atītasaṃkhyā vihitā mamāgninā śilāmukhāḥ khāṇḍavam attum icchatā / anādṛtasyāmarasāyakeṣv api sthitā kathaṃ śailajanāśuge dhṛtiḥ // 14.10
yadi pramāṇīkṛtam āryaceṣṭitaṃ kim ity adoṣeṇa tiraskṛtā vayam / ayātapūrvā parivādagocaraṃ satāṃ hi vāṇī guṇam eva bhāṣate // 14.11
guṇāpavādena tadanyaropaṇād bhṛśādhirūḍhasya samañjasaṃ janam / dvidheva kṛtvā hṛdayaṃ nigūhataḥ sphurad asādhor vivṛṇoti vāgasiḥ // 14.12
vanāśrayāḥ kasya mṛgāḥ parigrahāḥ śṛṇāti yas tān prasabhena tasya te / prahīyatām atra nṛpeṇa mānitā na mānitā cāsti bhavanti ca śriyaḥ // 14.13
na vartma kasmaicid api pradīyatām iti vrataṃ me vihitaṃ maharṣiṇā / jighāṃsur asmān nihato mayā mṛgo vratābhirakṣā hi satām alaṃkriyā // 14.14
mṛgān vinighnan mṛgayuḥ svahetunā kṛtopakāraḥ katham icchatāṃ tapaḥ / kṛpeti ced astu mṛgaḥ kṣataḥ kṣaṇād anena pūrvaṃ na mayeti kā gatiḥ // 14.15
anāyudhe sattvajighāṃsite munau kṛpeti vṛttir mahatām akṛtrimā / śarāsanaṃ bibhrati sajyasāyakaṃ kṛtānukampaḥ sa kathaṃ pratīyate // 14.16
atho śaras tena madartham ujjhitaḥ phalaṃ ca tasya pratikāyasādhanam / avikṣate tatra mayātmasātkṛte kṛtārthatā nanv adhikā camūpateḥ // 14.17
yad āttha kāmaṃ bhavatā sa yācyatām iti kṣamaṃ naitad analpacetasām / kathaṃ prasahyāharaṇaiṣiṇāṃ priyaḥ parāvanatyā malinīkṛtāḥ śriyaḥ // 14.18
abhūtam āsajya viruddham īhitaṃ balād alabhyaṃ tava lipsate nṛpaḥ / vijānato 'pi hy anayasya raudratāṃ bhavaty apāye parimohinī matiḥ // 14.19
asiḥ śarā varma dhanuś ca noccakair vivicya kiṃ prārthitam īśvareṇa te / athāsti śaktiḥ kṛtam eva yācñayā na dūṣitaḥ śaktimatāṃ svayaṃgrahaḥ // 14.20
sakhā sa yuktaḥ kathitaḥ kathaṃ tvayā yadṛcchayāsūyati yas tapasyate / guṇārjanocchrāyaviruddhabuddhayaḥ prakṛtyamitrā hi satām asādhavaḥ // 14.21
vayaṃ kva varṇāśramarakṣaṇocitāḥ kva jātihīnā mṛgajīvitacchidaḥ / sahāpakṛṣṭair mahatāṃ na saṃgataṃ bhavanti gomāyusakhā na dantinaḥ // 14.22
paro 'vajānāti yad ajñatājaḍas tad unnatānāṃ na vihanti dhīratām / samānavīryānvayapauruṣeṣu yaḥ karoty atikrāntim asau tiraskriyā // 14.23
yadā vigṛhṇāti hataṃ tadā yaśaḥ karoti maitrīm atha dūṣitā guṇāḥ / sthitiṃ samīkṣyobhayathā parīkṣakaḥ karoty avajñopahataṃ pṛthagjanam // 14.24
mayā mṛgān hantur anena hetunā viruddham ākṣepavacas titikṣitam / śarārtham eṣyaty atha lapsyate gatiṃ śiromaṇiṃ dṛṣṭiviṣāj jighṛkṣataḥ // 14.25
itīritākūtam anīlavājinaṃ jayāya dūtaḥ pratitarjya tejasā / yayau samīpaṃ dhvajinīm upeyuṣaḥ prasannarūpasya virūpacakṣuṣaḥ // 14.26
tato 'pavādena patākinīpateś cacāla nirhrādavatī mahācamūḥ / yugāntavātābhihateva kurvatī ninādam ambhonidhivīcisaṃhatiḥ // 14.27
raṇāya jaitraḥ pradiśann iva tvarāṃ taraṅgitālambitaketusaṃtatiḥ / puro balānāṃ saghanāmbuśīkaraḥ śanaiḥ pratasthe surabhiḥ samīraṇaḥ // 14.28
jayāravakṣveḍitanādamūrchitaḥ śarāsanajyātalavāraṇadhvaniḥ / asambhavanbhūdhararājakukṣiṣu prakampayan gām avatastare diśaḥ // 14.29
niśātaraudreṣu vikāsatāṃ gataiḥ pradīpayadbhiḥ kakubhām ivāntaram / vanesadāṃ hetiṣu bhinnavigrahair vipusphure raśmimato marīcibhiḥ // 14.30
udūḍhavakṣaḥsthagitaikadiṅmukho vikṛṣṭavisphāritacāpamaṇḍalaḥ / vitatya pakṣadvayam āyataṃ babhau vibhur guṇānām uparīva madhyagaḥ // 14.31
sugeṣu durgeṣu ca tulyavikramair javād ahaṃpūrvikayā yiyāsubhiḥ / gaṇair avicchedaniruddham ābabhau vanaṃ nirucchvāsam ivākulākulam // 14.32
tirohitaśvabhranikuñcarodhasaḥ samaśnuvānāḥ sahasātiriktatām / kirātasainyair apidhāya recitā bhuvaḥ kṣaṇaṃ nimnatayeva bhejire // 14.33
pṛthūruparyastabṛhallatātatir javānilāghūrṇitaśālacandanā / gaṇādhipānāṃ paritaḥ prasāriṇī vanāny avāñcīva cakāra saṃhatiḥ // 14.34
tataḥ sadarpaṃ pratanuṃ tapasyayā madasrutikṣāmam ivaikavāraṇam / parijvalantaṃ nidhanāya bhūbhṛtāṃ dahantam āśā iva jātavedasam // 14.35
anādaropāttadhṛtaikasāyakaṃ jaye 'nukūle suhṛdīva saspṛham / śanair apūrṇapratikārapelave niveśayantaṃ nayane balodadhau // 14.36
niṣaṇṇam āpatpratikārakāraṇe śarāsane dhairya ivānapāyini / alaṅghanīyaṃ prakṛtāv api sthitaṃ nivātaniṣkampam ivāpagāpatim // 14.37
upeyuṣīṃ bibhratam antakadyutiṃ vadhād adūre patitasya daṃṣṭriṇaḥ / puraḥ samāveśitasatpaśuṃ dvijaiḥ patiṃ paśūnām iva hūtam adhvare // 14.38
nijena nītaṃ vijitānyagauravaṃ gabhīratāṃ dhairyaguṇena bhūyasā / vanodayeneva ghanoruvīrudhā samandhakārīkṛtam uttamācalam // 14.39
maharṣabhaskandham anūnakaṃdharaṃ bṛhacchilāvapraghanena vakṣasā / samujjihīrṣuṃ jagatīṃ mahābharāṃ mahāvarāhaṃ mahato 'rṇavād iva // 14.40
harinmaṇiśyāmam udagravigrahaṃ prakāśamānaṃ paribhūya dehinaḥ / manuṣyabhāve puruṣaṃ purātanaṃ sthitaṃ jalādarśa ivāṃśumālinam // 14.41
gurukriyārambhaphalair alaṃkṛtaṃ gatiṃ pratāpasya jagatpramāthinaḥ / gaṇāḥ samāsedur anīlavājinaṃ tapātyaye toyaghanā ghanā iva // 14.42
yathāsvam āśaṃsitavikramāḥ purā muniprabhāvakṣatatejasaḥ pare / yayuḥ kṣaṇād apratipattimūḍhatāṃ mahānubhāvaḥ pratihanti pauruṣam // 14.43
tataḥ prajahre samam eva tatra tair apekṣitānyonyabalopapattibhiḥ / mahodayānām api saṃghavṛttitāṃ sahāyasādhyāḥ pradiśanti siddhayaḥ // 14.44
kirātasainyād urucāpanoditāḥ samaṃ samutpetur upāttaraṃhasaḥ / mahāvanād unmanasaḥ khagā iva pravṛttapattradhvanayaḥ śilīmukhāḥ // 14.45
gabhīrarandhreṣu bhṛśaṃ mahībhṛtaḥ pratisvanair unnamitena sānuṣu / dhanurninādena javād upeyuṣā vibhidyamānā iva dadhvanur diśaḥ // 14.46
vidhūnayantī gahanāni bhūruhāṃ tirohitopāntanabhodigantarā / mahīyasī vṛṣṭir ivānileritā ravaṃ vitene gaṇamārgaṇāvaliḥ // 14.47
trayīm ṛtūnām anilāśinaḥ sataḥ prayāti poṣaṃ vapuṣi prahṛṣyataḥ / raṇāya jiṣṇor viduṣeva satvaraṃ ghanatvam īye śithilena varmaṇā // 14.48
patatsu śastreṣu vitatya rodasī samantatas tasya dhanur dudhūṣataḥ / saroṣam ulkeva papāta bhīṣaṇā baleṣu dṛṣṭir vinipātaśaṃsinī // 14.49
diśaḥ samūhann iva vikṣipann iva prabhāṃ raver ākulayann ivānilam / muniś cacāla kṣayakāladāruṇaḥ kṣitiṃ saśailāṃ calayann iveṣubhiḥ // 14.50
vimuktam āśaṃsitaśatrunirjayair anekam ekāvasaraṃ vanecaraiḥ / sa nirjaghānāyudham antarā śaraiḥ kriyāphalaṃ kāla ivātipātitaḥ // 14.51
gataiḥ pareṣām avibhāvanīyatāṃ nivārayadbhir vipadaṃ vidūragaiḥ / bhṛśaṃ babhūvopacito bṛhatphalaiḥ śarair upāyair iva pāṇḍunandanaḥ // 14.52
divaḥ pṛthivyāḥ kakubhāṃ nu maṇḍalāt patanti bimbād uta tigmatejasaḥ / sakṛd vikṛṣṭād atha kārmukān muneḥ śarāḥ śarīrād iti te 'bhimenire // 14.53
gaṇādhipānām avidhāya nirgataiḥ parāsutāṃ marmavidāraṇair api / javād atīye himavān adhomukhaiḥ kṛtāparādhair iva tasya pattribhiḥ // 14.54
dviṣāṃ kṣatīr yāḥ prathame śilāmukhā vibhidya dehāvaraṇāni cakrire / na tāsu pete viśikhaiḥ punar muner aruṃtudatvaṃ mahatāṃ hy agocaraḥ // 14.55
samujjhitā yāvadarāti niryatī sahaiva cāpān munibāṇasaṃhatiḥ / prabhā himāṃśor iva paṅkajāvaliṃ nināya saṃkocam umāpateś camūm // 14.56
ajihmam ojiṣṭham amogham aklamaṃ kriyāsu bahvīṣu pṛthaṅ niyojitam / prasehire sādayituṃ na sāditāḥ śaraugham utsāham ivāsya vidviṣaḥ // 14.57
śivadhvajinyaḥ pratiyodham agrataḥ sphurantam ugeṣumayūkhamālinam / tam ekadeśastham anekadeśagā nidadhyur arkaṃ yugapat prajā iva // 14.58
muneḥ śaraugheṇa tadugraraṃhasā balaṃ prakopād iva viṣvag āyatā / vidhūnitaṃ bhrāntim iyāya saṅginīṃ mahānileneva nidāghajaṃ rajaḥ // 14.59
tapobalenaiṣa vidhāya bhūyasīs tanūr adṛśyāḥ svid iṣūn nirasyati / amuṣya māyāvihataṃ nihanti naḥ pratīpam āgatya kim u svam āyudham // 14.60
hṛtā guṇair asya bhayena vā munes tirohitāḥ svit praharanti devatāḥ / kathaṃ nv amī saṃtatam asya sāyakā bhavanty aneke jaladher ivormayaḥ // 14.61
jayena kaccid viramed ayaṃ raṇād bhaved api svasti carācarāya vā / tatāpa kīrṇā nṛpasūnumārgaṇair iti pratarkākulitā patākinī // 14.62
amarṣiṇā kṛtyam iva kṣamāśrayaṃ madoddhateneva hitaṃ priyaṃ vacaḥ / balīyasā tad vidhineva pauruṣaṃ balaṃ nirastaṃ na rarāja jiṣṇunā // 14.63
pratidiśaṃ plavagādhipalakṣmaṇā viśikhasaṃhatitāpitamūrtibhiḥ / ravikaraglapitair iva vāribhiḥ śivabalaiḥ parimaṇḍalatā dadhe // 14.64
pravitataśarajālacchannaviśvāntarāle vidhuvati dhanur āvir maṇḍalaṃ pāṇḍusūnau / katham api jayalakṣmīr bhūtabhūtā vihātuṃ viṣamanayanasenāpakṣapātaṃ viṣehe // 14.65
atha bhūtāni vārtraghnaśarebhyas tatra tatrasuḥ / bheje diśaḥ parityaktamaheṣvāsā ca sā camūḥ // 15.1
apaśyadbhir iveśānaṃ raṇān nivavṛte gaṇaiḥ / muhyatīva hi kṛcchreṣu sambhramajvalitaṃ manaḥ // 15.2
khaṇḍitāśaṃsayā teṣāṃ parāṅmukhatayā tayā / āviveśa kṛpā ketau kṛtoccairvānaraṃ naram // 15.3
āsthām ālambya nīteṣu vaśaṃ kṣudreṣv arātiṣu / vyaktim āyāti mahatāṃ māhātmyam anukampayā // 15.4
sa sāsiḥ sāsusūḥ sāso yeyāyeyāyayāyayaḥ / lalau līlāṃ lalo 'lolaḥ śaśīśaśiśuśīḥ śaśan // 15.5
trāsajihmaṃ yataś caitān mandam evānviyāya saḥ / nātipīḍayituṃ bhagnān icchanti hi mahaujasaḥ // 15.6
athāgre hasatā sācisthitena sthirakīrtinā / senānyā te jagadire kiṃcidāyastacetasā // 15.7
mā vihāsiṣṭa samaraṃ samarantavyasaṃyataḥ / kṣataṃ kṣuṇṇāsuragaṇair agaṇair iva kiṃ yaśaḥ // 15.8
vivasvadaṃśusaṃśleṣadviguṇīkṛtatejasaḥ / amī vo mogham udgūrṇā hasantīva mahāsayaḥ // 15.9
vane 'vane vanasadāṃ mārgaṃ mārgam upeyuṣām / vāṇair bāṇaiḥ samāsaktaṃ śaṅke 'śaṃ kena śāmyati // 15.10
pātitottuṅgamāhātmyaiḥ saṃhṛtāyatakīrtibhiḥ / gurvīṃ kām āpadaṃ hantuṃ kṛtam āvṛttisāhasam // 15.11
nāsuro 'yaṃ na vā nāgo dharasaṃstho na rākṣasaḥ / nā sukho 'yaṃ navābhogo dharaṇistho hi rājasaḥ // 15.12
mandam asyann iṣulatāṃ ghṛṇayā munir eṣa vaḥ / praṇudaty āgatāvajñaṃ jaghaneṣu paśūn iva // 15.13
na nonanunno 'nunneno na nā nānānanā nanu / nunno 'nunno na nunneno nānenānunnanun na nut // 15.14
varaṃ kṛtadhvastaguṇād atyantam aguṇaḥ pumān / prakṛtyā hy amaṇiḥ śreyān nālaṃkāraś cyutopalaḥ // 15.15
syandanā no caturagāḥ surebhā vāvipattayaḥ / syandanā no ca turagāḥ surebhāvā vipattayaḥ // 15.16
bhavadbhir adhunārātiparihāpitapauruṣaiḥ / hradair ivārkaniṣpītaiḥ prāptaḥ paṅko durutsahaḥ // 15.17
vetraśākakuje śaile 'leśaije 'kukaśātrave / yāta kiṃ vidiśo jetuṃ tuñjeśo divi kiṃtayā // 15.18
ayaṃ vaḥ klaibyam āpannān dṛṣṭapṛṣṭhān arātinā / icchatīśaś cyutācārān dārān iva nigopitum // 15.19
nanu ho mathanā rāgho ghorā nāthamaho nu na / tayadātavadā bhīmā mābhīdā bata dāyata // 15.20
kiṃ tyaktāpāstadevatvamānuṣyakaparigrahaiḥ / jvalitānyaguṇair gurvī sthitā tejasi mānyatā // 15.21
niśitāsirato 'bhīko nyejate 'maraṇā rucā / sārato na virodhī naḥ svābhāso bharavān uta // 15.22
tanuvārabhaso bhāsvān adhīro 'vinatorasā / cāruṇā ramate janye ko 'bhīto rasitāśini // 15.23
nirbhinnapātitāśvīyaniruddharathavartmani / hatadvipanagaṣṭhyūtarudhirāmbunadākule // 15.24
devākānini kāvāde vāhikāsvasvakāhi vā / kākārebhabhare kākā nisvabhavyavyabhasvani // 15.25
pranṛttaśavavitrastaturagākṣiptasārathau / mārutāpūrṇatūṇīravikruṣṭahatasādini // 15.26
sasattvaratide nityaṃ sadarāmarṣanāśini / tvarādhikakasannāde ramakatvam akarṣati // 15.27
āsure lokavitrāsavidhāyini mahāhave / yuṣmābhir unnatiṃ nītaṃ nirastam iha pauruṣam // 15.28
iti śāsati senānyāṃ gacchatas tān anekadhā / niṣidhya hasatā kiṃcit tatra tasthe 'ndhakāriṇā // 15.29
munīṣudahanātaptāṃl lajjayā nivivṛtsataḥ / śivaḥ prahlādayāmāsa tān niṣedhahimāmbunā // 15.30
dūnās te 'ribalād ūnā nirebhā bahu menire / bhītāḥ śitaśarābhītāḥ śaṃkaraṃ tatra śaṃkaram // 15.31
maheṣujaladhau śatror vartamānā duruttare / prāpya pāram iveśānam āśaśvāsa patākinī // 15.32
sa babhāra raṇāpetāṃ camūṃ paścād avasthitām / puraḥ sūryād upāvṛttāṃ chāyām iva mahātaruḥ // 15.33
muñcatīśe śarāñ jiṣṇau pinākasvanapūritaḥ / dadhvāna dhvanayann āśāḥ sphuṭann iva dharādharaḥ // 15.34
tadgaṇā dadṛśur bhīmaṃ citrasaṃsthā ivācalāḥ / vismayena tayor yuddhaṃ citrasaṃsthā ivācalāḥ // 15.35
parimohayamāṇena śikṣālāghavalīlayā / jaiṣṇavī viśikhaśreṇī parijahre pinākinā // 15.36
avadyan patriṇaḥ śambhoḥ sāyakair avasāyakaiḥ / pāṇḍavaḥ paricakrāma śikṣayā raṇaśikṣayā // 15.37
cāracuñcuś cirārecī cañcaccīrarucā rucaḥ / cacāra ruciraś cāru cārair ācāracañcuraḥ // 15.38
sphuratpiśaṅgamaurvīkaṃ dhunānaḥ sa bṛhaddhanuḥ / dhṛtolkānalayogena tulyam aṃśumatā babhau // 15.39
pārthabāṇāḥ paśupater āvavrur viśikhāvalim / payomuca ivārandhrāḥ sāvitrīm aṃśusaṃhatim // 15.40
śaravṛṣṭiṃ vidhūyorvīm udastāṃ savyasācinā / rurodha mārgaṇair mārgaṃ tapanasya trilocanaḥ // 15.41
tena vyātenire bhīmā bhīmārjanaphalānanāḥ / na nānukampya viśikhāḥ śikhādharajavāsasaḥ // 15.42
dyuviyadgāminī tārasaṃrāvavihataśrutiḥ / haimīṣumālā śuśubhe vidyutām iva saṃhatiḥ // 15.43
vilaṅghya patriṇāṃ paṅktiṃ bhinnaḥ śivaśilīmukhaiḥ / jyāyo vīryaṃ samāśritya na cakampe kapidhvajaḥ // 15.44
jagatīśaraṇe yukto harikāntaḥ sudhāsitaḥ / dānavarṣīkṛtāśaṃso nāgarāja ivābabhau // 15.45
viphalīkṛtayatnasya kṣatabāṇasya śambhunā / gāṇḍīvadhanvanaḥ khebhyo niścacāra hutāśanaḥ // 15.46
sa piśaṅgajaṭāvaliḥ kirann urutejaḥ parameṇa manyunā / jvalitauṣadhijātavedasā himaśailena samaṃ vididyute // 15.47
śataśo viśikhān avadyate bhṛśam asmai raṇavegaśāline / prathayann anivāryavīryatāṃ prajigāyeṣum aghātukaṃ śivaḥ // 15.48
śambho dhanurmaṇḍalataḥ pravṛttaṃ taṃ maṇḍalād aṃśum ivāṃśubhartuḥ / nivārayiṣyan vidadhe sitāśvaḥ śilīmukhacchāyavṛtāṃ dharitrīm // 15.49
ghanaṃ vidāryārjunabāṇapūgaṃ sasārabāṇo 'yug alocanasya / ghanaṃ vidāryārjunabāṇapūgaṃ sasāra bāṇo 'yugalocanasya // 15.50
rujan pareṣūn bahudhāśupātino muhuḥ śaraughair apavārayan diśaḥ / calācalo 'neka iva kriyāvaśān maharṣisaṃghair bubudhe dhanaṃjayaḥ // 15.51
vikāśam īyur jagatīśamārgaṇā vikāśam īyur jagatīśamārgaṇāḥ / vikāśam īyur jagatīśamārgaṇā vikāśam īyur jagatīśamārgaṇāḥ // 15.52
sampaśyatām iti śivena vitāyamānaṃ lakṣmīvataḥ kṣitipates tanayasya vīryam / aṅgāny abhinnam api tattvavidāṃ munīnāṃ romāñcam añcitataraṃ bibharāmbabhūvuḥ // 15.53
tataḥ kirātādhipater alaghvīm ājikriyāṃ vīkṣya vivṛddhamanyuḥ / sa tarkayāmāsa viviktatarkaś ciraṃ vicinvann iti kāraṇāni // 16.1
madasrutiśyāmitagaṇḍalekhāḥ krāmanti vikrāntanarādhirūḍhāḥ / sahiṣṇavo neha yudhām abhijñā nāgā nagocchrāyam ivākṣipantaḥ // 16.2
vicitrayā citrayateva bhinnāṃ rucaṃ raveḥ ketanaratnabhāsā / mahārathaughena na saṃniruddhāḥ payodamandradhvaninā dharitrī // 16.3
samullasatprāsamahormimālaṃ parisphuraccāmaraphenapaṅkti / vibhinnamaryādam ihātanoti nāśvīyam āśā jaladher ivāmbhaḥ // 16.4
hatāhatety uddhatabhīṣmaghoṣaiḥ samujjhitā yoddhṛbhir abhyamitram / na hetayaḥ prāptataḍittviṣaḥ khe vivasvadaṃśujvalitāḥ patanti // 16.5
abhyāyataḥ saṃtatadhūmadhūmraṃ vyāpi prabhājālam ivāntakasya / rajaḥ pratūrṇāśvarathāṅganunnaṃ tanoti na vyomani mātariśvā // 16.6
bhūreṇunā rāsabhadhūsareṇa tirohite vartmani locanānām / nāsty atra tejasvibhir utsukānām ahni pradoṣaḥ surasundarīṇām // 16.7
rathāṅgasaṃkrīḍitam aśvaheṣā bṛhanti mattadvipabṛṃhitāni / saṃgharṣayogād iva mūrchitāni hrādaṃ nigṛhṇanti na dundubhīnām // 16.8
asmin yaśaḥpauruṣalolupānām arātibhiḥ pratyurasaṃ kṣatānām / mūrchāntarāyaṃ muhur ucchinatti nāsāraśītaṃ kariśīkarāmbhaḥ // 16.9
asṛṅnadīnām upacīyamānair vidārayadbhiḥ padavīṃ dhvajinyāḥ / ucchrāyam āyānti na śoṇitaughaiḥ paṅkair ivāśyānaghanais taṭāni // 16.10
parikṣate vakṣasi dantidantaiḥ priyāṅkaśītā nabhasaḥ patantī / neha pramohaṃ priyasāhasānāṃ mandāramālā viralīkaroti // 16.11
niṣādisaṃnāhamaṇiprabhaughe parīyamāṇe kariśīkareṇa / arkatviṣonmīlitam abhyudeti na khaṇḍam ākhaṇḍalakārmukasya // 16.12
mahībhṛtā pakṣavateva bhinnā vigāhya madhyaṃ paravāraṇena / nāvartamānā ninadanti bhīmam apāṃ nidher āpa iva dhvajinyaḥ // 16.13
mahārathānāṃ pratidantyanīkam adhisyadasyandanam utthitānām / āmūlalūnair atimanyuneva mātaṅgahastair vriyate na panthāḥ // 16.14
dhṛtotpalāpīḍa iva priyāyāḥ śiroruhāṇāṃ śithilaḥ kalāpaḥ / na barhabhāraḥ patitasya śaṅkor niṣādivakṣaḥsthalam ātanoti // 16.15
ujjhatsu saṃhāra ivāstasaṃkhyam ahnāya tejasviṣu jīvitāni / lokatrayāsvādanalolajihvaṃ na vyādadāty ānanam atra mṛtyuḥ // 16.16
iyaṃ ca durvāramahārathānām ākṣipya vīryaṃ mahatāṃ balānām / śaktir mamāvasyati hīnayuddhe saurīva tārādhipadhāmni dīptiḥ // 16.17
māyā svid eṣā mativibhramo vā dhvastaṃ nu me vīryam utāham anyaḥ / gāṇḍīvamuktā hi yathā purā me parākramante na śarāḥ kirāte // 16.18
puṃsaḥ padaṃ madhyamam uttamasya dvidheva kurvan dhanuṣaḥ praṇādaiḥ / nūnaṃ tathā naiṣā yathāsya veṣaḥ pracchannam apy ūhayate hi ceṣṭā // 16.19
dhanuḥ prabandhadhvanitaṃ ruṣeva sakṛd vikṛṣṭā vitateva maurvī / saṃdhānam utkarṣam iva vyudasya muṣṭer asambheda ivāpavarge // 16.20
aṃsāv avaṣṭabdhanatau samādhiḥ śirodharāyā rahitaprayāsaḥ / dhṛtā vikārāṃs tyajatā mukhena prasādalakṣmīḥ śaśalāñchanasya // 16.21
prahīyate kāryavaśāgateṣu sthāneṣu viṣṭabdhatayā na dehaḥ / sthitaprayāteṣu sasauṣṭhavaś ca lakṣyeṣu pātaḥ sadṛśaḥ śarāṇām // 16.22
parasya bhūyān vivare 'bhiyogaḥ prasahya saṃrakṣaṇam ātmarandhre / bhīṣme 'py asambhāvyam idaṃ gurau vā na sambhavaty eva vanecareṣu // 16.23
aprākṛtasyāhavadurmadasya nivāryam asyāstrabalena vīryam / alpīyaso 'py āmayatulyavṛtter mahāpakārāya ripor vivṛddhiḥ // 16.24
sa sampradhāryaivam ahāryasāraḥ sāraṃ vineṣyan sagaṇasya śatroḥ / prasvāpanāstraṃ drutam ājahāra dhvāntaṃ ghanānaddha ivārdharātraḥ // 16.25
prasaktadāvānaladhūmadhūmrā nirundhatī dhāma sahasraraśmeḥ / mahāvanānīva mahātamisrā chāyā tatāneśabalāni kālī // 16.26
āsāditā tatprathamaṃ prasahya pragalbhatāyāḥ padavīṃ harantī / sabheva bhīmā vidadhe gaṇānāṃ nidrā nirāsaṃ pratibhāguṇasya // 16.27
gurusthirāṇy uttamavaṃśajatvād vijñātasārāṇy anuśīlanena / kecit samāśritya guṇān vitāni suhṛtkulānīva dhanūṃṣi tasthuḥ // 16.28
kṛtāntadurvṛtta ivāpareṣāṃ puraḥ pratidvandvini pāṇḍavāstre / atarkitaṃ pāṇitalān nipetuḥ kriyāphalānīva tadāyudhāni // 16.29
aṃsasthalaiḥ kecid abhinnadhairyāḥ skandheṣu saṃśleṣavatāṃ tarūṇām / madena mīlannayanāḥ salīlaṃ nāgā iva srastakarā niṣeduḥ // 16.30
tirohitendor atha śambhumūrdhnaḥ praṇamyamānaṃ tapasāṃ nivāsaiḥ / sumeruśṛṅgād iva bimbam ārkaṃ piśaṅgam uccair udiyāya tejaḥ // 16.31
chāyāṃ vinirdhūya tamomayīṃ tāṃ tattvasya saṃvittir ivāpavidyām / yayau vikāsaṃ dyutir indumauler ālokam abhyādiśatī gaṇebhyaḥ // 16.32
tviṣāṃ tatiḥ pāṭalitāmbuvāhā sā sarvataḥ pūrvasarīva saṃdhyā / nināya teṣāṃ drutam ullasantī vinidratāṃ locanapaṅkajāni // 16.33
pṛthagvidhāny astravirāmabuddhāḥ śastrāṇi bhūyaḥ pratipedire te / muktā vitānena balāhakānāṃ jyotīṃṣi ramyā iva digvibhāgāḥ // 16.34
dyaur unnanāmeva diśaḥ praseduḥ sphuṭaṃ visasre savitur mayūkhaiḥ / kṣayaṃ gatāyām iva yāmavatyāṃ punaḥ samīyāya dinaṃ dinaśrīḥ // 16.35
mahāstradurge śithilaprayatnaṃ digvāraṇeneva pareṇa rugṇe / bhujaṅgapāśān bhujavīryaśālī prabandhanāya prajighāya jiṣṇuḥ // 16.36
jihvāśatāny ullasayanty ajasraṃ lasattaḍillolaviṣānalāni / trāsān nirastāṃ bhujagendrasenā nabhaścarais tatpadavīṃ vivavre // 16.37
diṅnāgahastākṛtim udvahadbhir bhogaiḥ praśastāsitaratnanīlaiḥ / rarāja sarpāvalir ullasantī taraṅgamāleva nabhorṇavasya // 16.38
niḥśvāsadhūmaiḥ sthagitāṃśujālaṃ phaṇāvatām utphaṇamaṇḍalānām / gacchann ivāstaṃ vapur abhyuvāha vilocanānāṃ sukham uṣṇaraśmiḥ // 16.39
prataptacāmīkarabhāsureṇa diśaḥ prakāśena piśaṅgayantyaḥ / niścakramuḥ prāṇaharekṣaṇānāṃ jvālā maholkā iva locanebhyaḥ // 16.40
ākṣiptasampātam apetaśobham udvahni dhūmākkuladigvibhāgam / vṛtaṃ nabho bhogikulair avasthāṃ paroparuddhasya purasya bheje // 16.41
tam āśu cakṣuḥśravasāṃ samūhaṃ mantreṇa tārkṣyodayakāraṇena / netā nayeneva paropajāpaṃ nivārayāmāsa patiḥ paśūnām // 16.42
pratighnatībhiḥ kṛtamīlitāni dyulokabhājām api locanāni / garutmatā saṃhatibhir vihāyaḥ kṣaṇaprakāśābhir ivāvatene // 16.43
tataḥ suparṇavrajapakṣajanmā nānāgatir maṇḍalayañ javena / jarattṛṇānīva viyan nināya vanaspatīnāṃ gahanāni vāyuḥ // 16.44
manaḥśilābhaṅganibhena paścān nirudhyamānaṃ nikareṇa bhāsām / vyūḍhair urobhiś ca vinudyamānaṃ nabhaḥ sasarpeva puraḥ khagānām // 16.45
darīmukhair āsavarāgatāmraṃ vikāsi rukmacchadadhāma pītvā / javānilāghūrṇitasānujālo himācalaḥ kṣība ivācakampe // 16.46
pravṛttanaktaṃdivasaṃdhidīptair nabhastalaṃ gāṃ ca piśaṅgayaṣṭiḥ / antarhitārkaiḥ paritaḥ patadbhiś chāyāḥ samācikṣipire vanānām // 16.47
sa bhogasaṃghaḥ śamam ugradhāmnāṃ sainyena ninye vinatāsutānām / mahādhvare vidhyapacāradoṣaḥ karmāntareṇeva mahodayena // 16.48
sāphalyam astre ripupauruṣasya kṛtvā gate bhāgya iavāpavargam / anindhanasya prasabhaṃ samanyuḥ samādade 'straṃ jvalanasya jiṣṇuḥ // 16.49
ūrdhvaṃ tiraścīnam adhaś ca kīrṇair jvālāsaṭair laṅghitameghapaṅktiḥ / āyastasiṃhākṛtir utpapāta prāṇyantam icchann iva jātavedāḥ // 16.50
bhittveva bhābhiḥ savitur mayūkhāñ jajvāla viṣvag visṛtasphuliṅgaḥ / vidīryamāṇāśmaninādadhīraṃ dhvaniṃ vitanvann akṛśaḥ kṛśānuḥ // 16.51
cayān ivādrīn iva tuṅgaśṛṅgān kvacit purāṇīva hiraṇmayāni / mahāvanānīva ca kiṃśukānām attāna vahniḥ pavanānuvṛttyā // 16.52
muhuś calatpallavalohinībhir uccaiḥ śikhābhiḥ śikhino 'valīḍhāḥ / taleṣu muktāviśadā babhūvuḥ sāndrāñjjanaśyāmarucaḥ payodāḥ // 16.53
lilikṣatīva kṣayakālaraudre lokaṃ vilolārciṣi rohitāśve / pinākinā hūtamahāmbuvāham astraṃ punaḥ pāśabhṛtaḥ praṇinye // 16.54
tato dharitrīdharatulyarodhasas taḍillatāliṅgitanīlamūrtayaḥ / adhomukhākāśasarinnipātinīr apaḥ prasaktaṃ mumucuḥ payomucaḥ // 16.55
parāhatadhvastaśikhe śikhāvato vapuṣy adhikṣiptasamiddhatejasi / kṛtāspadās tapta ivāyasi dhvaniṃ payonipātāḥ prathame vitenire // 16.56
mahānale bhinnasitābhrapātibhiḥ sametya sadyaḥ kathanena phenatām / vrajadbhir ārdrendhanavat parikṣayaṃ jalair vitene divi dhūmasaṃtatiḥ // 16.57
svaketubhiḥ pāṇḍuranīlapāṭalaiḥ samāgatāḥ śakradhanuḥprabhābhidaḥ / asaṃsthitām ādadhire vibhāvasor vicitracīnāṃśukacārutāṃ tviṣaḥ // 16.58
jalaughasaṃmūrchanamūrchitasvanaḥ prasaktavidyullasitaidhitadyutiḥ / praśāntim eṣyan dhṛtadhūmamaṇḍalo babhūva bhūyān iva tatra pāvakaḥ // 16.59
pravṛddhasindhūrmicayasthavīyasāṃ cayair vibhinnāḥ payasāṃ prapedire / upāttasaṃdhyārucibhiḥ sarūpatāṃ payodavicchedalavaiḥ kṛśānavaḥ // 16.60
upaity anantadyutir apy asaṃśayaṃ vibhinnamūlo 'nudayāya saṃkṣayam / tathā hi toyaughavibhinnasaṃhatiḥ sa havyavāhaḥ prayayau parābhavam // 16.61
atha vihitavidheyair āśu muktā vitānair asitanaganitambaśyāmabhāsāṃ ghanānām / vikasadamaladhāmnāṃ prāpa nīlotpalānāṃ śriyam adhikaviśuddhāṃ vahnidāhād iva dyauḥ // 16.62
iti vividham udāse savyasācī yad astraṃ bahusamaranayajñaḥ sādayiṣyann arātim / vidhir iva viparītaḥ pauruṣaṃ nyāyavṛtteḥ sapadi tad upaninye riktatāṃ nīlakaṇṭhaḥ // 16.63
vītaprabhāvatanur apy atanuprabhāvaḥ pratyācakāṅkṣa jayinīṃ bhujavīryalakṣmīm / astreṣu bhūtapatināpahṛteṣu jiṣṇur varṣiṣyatā dinakṛteva jaleṣu lokaḥ // 16.64
athāpadām uddharaṇakṣameṣu mitreṣv ivāstreṣu tirohiteṣu / dhṛtiṃ guruśrīr guruṇābhipuṣyan svapauruṣeṇeva śarāsanena // 17.1
bhūriprabhāveṇa raṇābhiyogāt prīto vijihmaś ca tadīyavṛddhyā / spaṣṭo 'py avispaṣṭavapuḥprakāśaḥ sarpanmahādhūma ivādrivahniḥ // 17.2
tejaḥ samāśritya parair ahāryaṃ nijaṃ mahanmitram ivorudhairyam / āsādayann askhalitasvabhāvaṃ bhīme bhujālambam ivāridurge // 17.3
vaṃśocitatvād abhimānavatyā samprāptayā sampriyatām asubhyaḥ / samakṣam āditsitayā pareṇa vadhveva kīrtyā paritapyamānaḥ // 17.4
patiṃ nagānām iva baddhamūlam unmūlayiṣyaṃs tarasā vipakṣam / laghuprayatnaṃ nigṛhītavīryas trimārgagāvega iveśvareṇa // 17.5
saṃskāravattvād ramayatsu cetaḥ prayogaśikṣāguṇabhūṣaṇeṣu / jayaṃ yathārtheṣu śareṣu pārthaḥ śabdeṣu bhāvārtham ivāśaśaṃse // 17.6
bhūyaḥ samādhānavivṛddhatejā naivaṃ purā yuddham iti vyathāvān / sa nirvavāmāsram amarṣanunnaṃ viṣaṃ mahānāga ivekṣaṇābhyām // 17.7
tasyāhavāyāsavilolamauleḥ saṃrambhatāmrāyatalocanasya / nirvāpayiṣyann iva roṣataptaṃ prasnāpayāmāsa mukhaṃ nidāghaḥ // 17.8
krodhāndhakārāntarito raṇāya bhrūbhedarekhāḥ sa babhāra tisraḥ / ghanoparuddhaḥ prabhavāya vṛṣṭer ūrdhvāṃśurājīr iva tigmaraśmiḥ // 17.9
sa pradhvanayyāmbudanādi cāpaṃ hastena diṅnāga ivādriśṛṅgam / balāni śambhor iṣubhis tatāpa cetāṃsi cintābhir ivāśarīraḥ // 17.10
sadvāditevābhiniviṣṭabuddhau guṇābhyasūyeva vipakṣapāte / agocare vāg iva copareme śaktiḥ śarāṇāṃ śitikaṇṭhakāye // 17.11
umāpatiṃ pāṇḍusutapraṇunnāḥ śilīmukhā na vyathayāṃbabhūvuḥ / abhyutthitasyādripater nitambam arkasya pādā iva haimanasya // 17.12
samprīyamāṇo 'nubabhūva tīvraṃ parākramaṃ tasya patir gaṇānām / viṣāṇabhedaṃ himavān asahyaṃ vaprānatasyeva suradvipasya // 17.13
tasmai hi bhāroddharaṇe samarthaṃ pradāsyatā bāhum iva pratāpam / ciraṃ viṣehe 'bhibhavas tadānīṃ sa kāraṇānām api kāraṇena // 17.14
pratyāhataujāḥ kṛtasattvavegaḥ parākramaṃ jyāyasi yas tanoti / tejāṃsi bhānor iva niṣpatanti yaśāṃsi vīryajvalitāni tasya // 17.15
dṛṣṭāvadānād vyathate 'rilokaḥ pradhvaṃsam eti vyathitāc ca tejaḥ / tejovihīnaṃ vijahāti darpaḥ śāntārciṣaṃ dīpam iva prakāśaḥ // 17.16
tataḥ prayātyastamadāvalepaḥ sa jayyatāyāḥ padavīṃ jigīṣoḥ / gandhena jetuḥ pramukhāgatasya pratidvipasyeva mataṅgajaughaḥ // 17.17
evaṃ pratidvandviṣu tasya kīrtiṃ maulīndulekhāviśadāṃ vidhāsyan / iyeṣa paryāyajayāvasādāṃ raṇakriyāṃ śambhur anukrameṇa // 17.18
muner vicitrair iṣubhiḥ sa bhūyān ninye vaśaṃ bhūtapater balaughaḥ / sahātmalābhena samutpatadbhir jātisvabhāvair iva jīvalokaḥ // 17.19
vitanvatas tasya śarāndhakāraṃ trastāni sainyāni ravaṃ niśemuḥ / pravarṣataḥ saṃtatavepathūni kṣapāghanasyeva gavāṃ kulāni // 17.20
sa sāyakān sādhvasaviplutānāṃ kṣipan pareṣām atisauṣṭhavena / śaśīva doṣāvṛtalocanānāṃ vibhidyamānaḥ pṛthag ābabhāse // 17.21
kṣobheṇa tenātha gaṇādhipānāṃ bhedaṃ yayav ākṛtir īśvarasya / taraṅgakampena mahāhradānāṃ chāyāmayasyeva dinasya kartuḥ // 17.22
prasedivāṃsaṃ na tam āpa kopaḥ kutaḥ parasmin puruṣe vikāraḥ / ākāravaiṣamyam idaṃ ca bheje durlakṣyacihnā mahatāṃ hi vṛttiḥ // 17.23
visphāryamāṇasya tato bhujābhyāṃ bhūtāni bhartrā dhanur antakasya / bhinnākṛtiṃ jyāṃ dadṛśuḥ sphurantīṃ kruddhasya jihvām iva takṣakasya // 17.24
svyāpasavyadhvanitogracāpaṃ pārthaḥ kirātādhipam āśaśaṅke / paryāyasampāditakarṇatālaṃ yantā gajaṃ vyālam ivāparāddhaḥ // 17.25
nijaghnire tasya hareṣujālaiḥ patanti vṛndāni śilīmukhānām / ūrjasvibhiḥ sindhumukhāgatāni yādāṃsi yādobhir ivāmburāśeḥ // 17.26
vibhedam antaḥ padavīnirodhaṃ vidhvaṃsanaṃ cāviditaprayogaḥ / netārilokeṣu karoti yad yat tat tac cakārāsya śareṣu śambhuḥ // 17.27
soḍhāvagītaprathamāyudhasya krodhojjhitair vegitayā patadbhiḥ / chinnair api trāsitavāhinīkaiḥ pete kṛtārthair iva tasya bāṇaiḥ // 17.28
alaṃkṛtānām ṛjutāguṇena gurūpadiṣṭāṃ gatim āsthitānām / satām ivāparvaṇi mārgaṇānāṃ bhaṅgaḥ sa jiṣṇor dhṛtim unmamātha // 17.29
bāṇacchidas te viśikhāḥ smarārer avāṅmukhībhūtaphalāḥ patantaḥ / akhaṇḍitaṃ pāṇḍavasāyakebhyaḥ kṛtasya sadyaḥ pratikāram āpuḥ // 17.30
citrīyamāṇān atilāghavena pramāthinas tān bhavamārgaṇānām / samākulāyā nicakhāna dūraṃ bāṇān dhvajinyā hṛdayeṣv arātiḥ // 17.31
tasyātiyatnād atiricyamāne parākrame 'nyonyaviśeṣaṇena / hantā purāṃ bhūri pṛṣatkavarṣaṃ nirāsa naidāgha ivāmbu meghaḥ // 17.32
anāmṛśantaḥ kvacid eva marma priyaiṣiṇānuprahitāḥ śivena / suhṛtprayuktā iva narmavādāḥ śarā muneḥ prītikarā babhūvuḥ // 17.33
astraiḥ samānām atirekiṇīṃ vā paśyanīṣūṇām api tasya śaktim / viṣādavaktavyabalaḥ pramāthī svam ālalambe balam indumauliḥ // 17.34
tapas tapovīryasamuddhatasya pāraṃ yiyāsoḥ samarārṇavasya / maheṣujālāny akhilāni jiṣṇor arkaḥ payāṃsīva samācacāma // 17.35
rikte savisrambham ath+arjunasya niṣaṅgavaktre nipatāta pāṇiḥ / anyadvipāpītajale satarṣaṃ mataṅgajasyeva nagāśmarandhre // 17.36
cyute sa tasminn iṣudhau śarārthād dhvastārthasāre sahaseva bandhau / tatkālamoghapraṇayaḥ prapede nirvācyatākāma ivābhimukhyam // 17.37
āghaṭṭayāmāsa gatāgatābhyāṃ sāvegam agrāṅgulir asya tūṇau / vidheyamārge matir utsukasya nayaprayogāv iva gāṃ jigīṣoḥ // 17.38
babhāra śūnyākṛtir arjunas tau maheṣudhī vītamaheṣujālau / yugāntasaṃśuṣkajalau vijihmaḥ pūrvāparau loka ivāmburāśī // 17.39
tenātimittena tathā na pārthas tayor yathā riktatayānutepe / svām āpadaṃ projjhya vipattimagnaṃ śocanti santo hy upakāripakṣam // 17.40
pratikriyāyai vidhuraḥ sa tasmāt kṛcchreṇa viśleṣam iyāya hastaḥ / parāṅmukhatve 'pi kṛtopakārāt tūṇīmukhān mitrakulād ivāryaḥ // 17.41
paścātkriyā tūṇayugasya bhartur jajñe tadānīm upakāriṇīva / sambhāvanāyām adharīkṛtāyāṃ patyuḥ puraḥ sāhasam āsitavyam // 17.42
taṃ śambhur ākṣiptamaheṣujālaṃ lohaiḥ śarair marmasu nistutoda / hṛttottaraṃ tattvavicāramadhye vakteva doṣair gurubhir vipakṣam // 17.43
jahāra cāsmād acireṇa varma jvalanmaṇidyotitahaimalekham / caṇḍaḥ pataṅgān marudekanīlaṃ taḍitvataḥ khaṇḍam ivāmbudasya // 17.44
vikośanirdhautatanor mahāseḥ phaṇāvataś ca tvaci vicyutāyām / pratidvipābaddharuṣaḥ samakṣaṃ nāgasya cākṣiptamukhacchadasya // 17.45
vibodhitasya dhvaninā ghanānāṃ harer apetasya ca śailarandhrāt / nirastadhūmasya ca rātrivahner vinā tanutreṇa ruciṃ sa bheje // 17.46
acittatāyām api nāma yuktām anūrdhvatāṃ prāpya tadīyakṛcchre / mahīṃ gatau tāv iṣudhī tadānīṃ vivavratuś cetanayeva yogam // 17.47
sthitaṃ viśuddhe nabhasīva sattve dhāmnā tapovīryamayena yuktam / śastrābhighātais tam ajasram īśas tvaṣṭā vivasvantam ivollilekha // 17.48
saṃrambhavegojjhitavedaneṣu gātreṣu bāhiryam upāgateṣu / muner babhūvāgaṇiteṣurāśer lauhas tiraskāra ivātmamanyuḥ // 17.49
tato 'nupūrvāyatavṛttabāhuḥ śrīmān kṣarallohitadigdhadehaḥ / āskandya vegena vimuktanādaḥ kṣitiṃ vidhunvann iva pārṣṇighātaiḥ // 17.50
sāmyaṃ gatenāśaninā maghonaḥ śaśāṅkakhaṇḍākṛtipāṇḍureṇa / śambhuṃ bibhitsur dhanuṣā jaghāna stambaṃ viṣāṇena mahān ivebhaḥ // 17.51
rayeṇa sā saṃnidadhe patantī bhavodbhavenātmani cāpayaṣṭiḥ / samuddhatā sindhur anekamārgā pare sthitenaujasi jahnuneva // 17.52
vikārmukaḥ karmasu śocanīyaḥ paricyutaudārya ivopacāraḥ / vicikṣipe śūlabhṛtā salīlaṃ sa patribhir dūram adūrapātaiḥ // 17.53
upoḍhakalyāṇaphalo 'bhirakṣan vīravrataṃ puṇyaraṇāśramasthaḥ / japopavāsair iva saṃyatātmā tepe munis tair iṣubhiḥ śivasya // 17.54
tato 'grabhūmiṃ vyavasāyasiddheḥ sīmānam anyair atidustaraṃ saḥ / tejaḥśriyām āśrayam uttamāsiṃ sākṣād ahaṃkāram ivālalambe // 17.55
śarān avadyann anavadyakarmā cacāra citraṃ pravicāramārgaiḥ / hastena nistriṃśabhṛtā sa dīptaḥ sārkāṃśunā vāridhir ūrmiṇeva // 17.56
yathā nije vartmani bhāti bhābhiś cyāyāmayaś cāpsu sahasraraśmiḥ / tathā nabhasy āśu raṇasthalīṣu spaṣṭadvimūrtir dadṛśe sa bhūtaiḥ // 17.57
śivapraṇunnena śilīmukhena tsarupradeśād apavarjitāṅgaḥ / jvalann asis tasya papāta pāṇer ghanasya vaprād iva vaidyuto 'gniḥ // 17.58
ākṣiptacāpāvaraṇeṣujālaś chinnottamāsiḥ sa mṛdhe 'vadhūtaḥ / riktaḥ prakāśaś ca babhūva bhūmer utsāditodyāna iva pradeśaḥ // 17.59
sa khaṇḍanaṃ prāpya parād amarṣavān bhujadvitīyo 'pi vijetum icchayā / sasarja vṛṣṭiṃ parirugṇapādapāṃ dravetareṣāṃ payasām ivāśmanām // 17.60
nīrandhraṃ parigamite kṣayaṃ pṛṣatkair bhūtānām adhipatinā śilāvitāne / ucchrāyasthagitanabhodigantarālaṃ cikṣepa kṣitiruhajālam indrasūnuḥ // 17.61
niḥśeṣaṃ śakalitavalkalāṅgasāraiḥ kurvadbhir bhuvam abhitaḥ kaṣāyacitrām / īśānaḥ sakusumapallavair nagais tair ātene balim iva raṅgadevatābhyaḥ // 17.62
unmajjan makara ivāmārāpagāyā vegena pratimukham etya bāṇanadyāḥ / gāṇḍīvī kanakaśilānibhaṃ bhujābhyām ājaghne viṣam avilocanasya vakṣaḥ // 17.63
abhilaṣata upāyaṃ vikramaṃ kīrtilakṣmyor asugamam arisainyair aṅkam abhyāgatasya / janaka iva śiśutve supriyasyaikasūnor avinayam api sehe pāṇḍavasya smarāriḥ // 17.64
tata udagra iva dvirade munau raṇam upeyuṣi bhīmabhujāyudhe / dhanur apāsya sabāṇadhi śaṃkaraḥ pratijaghāna ghanair iva muṣṭibhiḥ // 18.1
harapṛthāsutayor dhvanir utpatann amṛdusaṃvalitāṅgulipāṇijaḥ / sphuṭadanalpaśilāravadāruṇaḥ pratinanāda darīṣu darībhṛtaḥ // 18.2
śivabhujāhatibhinnapṛthukṣatīḥ sukham ivānubabhūva kapidhvajaḥ / ka iva nāma bṛhanmanasāṃ bhaved anukṛter api sattvavatāṃ kṣamaḥ // 18.3
vraṇamukhacyutaśoṇitaśīkarasthagitaśailataṭābhabhujāntaraḥ / abhinavauṣasarāgabhṛtā babhau jaladhareṇa samānam umāpatiḥ // 18.4
urasi śūlabhṛtaḥ prahitā muhuḥ pratihatiṃ yayur arjunamuṣṭayaḥ / bhṛśarayā iva sahyamahībhṛtaḥ pṛthuni rodhasi sindhumahormayaḥ // 18.5
nipatite 'dhiśirodharam āyate samam aratniyuge 'yugacakṣuṣaḥ / tricatureṣu padeṣu kirīṭinā lulitadṛṣṭi madād iva caskhale // 18.6
abhibhavoditamanyuvidīpitaḥ samabhisṛtya bhṛśaṃ javam ojasā / bhujayugena vibhajya samādade śaśikalābharaṇasya bhujadvayam // 18.7
pravavṛte 'tha mahāhavamallayor acalasaṃcalanāharaṇo raṇaḥ / karaṇaśṛṅkhalasaṃkalanāgurur gurubhujāyudhagarvitayos tayoḥ // 18.8
ayam asau bhagavān uta pāṇḍavaḥ sthitam avāṅ muninā śaśimaulinā / samadhirūḍham ajena nu jiṣṇunā svid iti vegavaśān mumuhe gaṇaiḥ // 18.9
pracalite calitaṃ sthitam āsthite vinamite natam unnatam unnatau / vṛṣakapidhvajayor asahiṣṇunā muhur abhāvabhayād iva bhūbhṛtā // 18.10
karaṇaśṛṅkhalaniḥsṛtayos tayoḥ kṛtabhujadhvani valgu vivalgatoḥ / caraṇapātanipātitarodharasaḥ prasasṛpuḥ saritaḥ paritaḥ sthalīḥ // 18.11
viyati vegapariplutam antarā samabhisṛtya rayeṇa kapidhvajaḥ / caraṇayoś caraṇānamitakṣitir nijagṛhe tisṛṇāṃ jayinaṃ purām // 18.12
vismitaḥ sapadi tena karmaṇā karmaṇāṃ kṣayakaraḥ paraḥ pumān / kṣeptukāmam avanau tam aklamaṃ niṣpipeṣa parirabhya vakṣasā // 18.13
tapasā tathā na mudam asya yayau bhagavān yathā vipulasattvatayā / guṇasaṃhateḥ samatiriktam aho nijam eva sattvam upakāri satām // 18.14
atha himaśucibhasmabhūṣitaṃ śirasi virājitam indulekhayā / svavapur atimanoharaṃ haraṃ dadhatam udīkṣya nanāma pāṇḍavaḥ // 18.15
sahaśaradhi nijaṃ tathā kārmukaṃ vapur atanu tathaiva saṃvarmitam / nihitam api tathaiva paśyann asiṃ vṛṣabhagatir upāyayau vismayam // 18.16
siṣicur avanim ambuvāhāḥ śanaiḥ surakusumam iyāya citraṃ divaḥ / vimalaruci bhṛśaṃ nabho dundubher dhvanir akhilam anāhatasyānaśe // 18.17
āseduṣāṃ gotrabhido 'nuvṛttyā gopāyakānāṃ bhuvanatrayasya / rociṣṇuratnāvalibhir vimānair dyaur ācitā tārakiteva reje // 18.18
haṃsā bṛhantaḥ surasadmavāhāḥ saṃhrādikaṇṭhābharaṇāḥ patantaḥ / cakruḥ prayatnena vikīryamāṇair vyomnaḥ pariṣvaṅgam ivāgrapakṣaiḥ // 18.19
muditamadhuliho vitānīkṛtāḥ sraja upari vitatya sātānikīḥ / jalada iva niṣedivāṃsaṃ vṛṣe marudupasukhayāṃbabhūveśvaram // 18.20
kṛtadhṛti parivanditenoccakair gaṇapatibhir abhinnaromodgamaiḥ / tapasi kṛtaphale phalajyāyasī stutir iti jagade hareḥ sūnunā // 18.21
śaraṇaṃ bhavantam atikāruṇikaṃ bhava bhaktigamyam adhigamya janāḥ / jitamṛtyavo 'jita bhavanti bhaye sasurāsurasya jagataḥ śaraṇam // 18.22
vipad eti tāvad avasādakarī na ca kāmasampad abhikāmayate / na namanti caikapuruṣaṃ puruṣās tava yāvad īśa na natiḥ kriyate // 18.23
saṃsevante dānaśīlā vimuktya sampaśyanto janmaduḥkhaṃ pumāṃsaḥ / yanniḥsaṅgas tvaṃ phalasyānatebhyas tat kāruṇyaṃ kevalaṃ na svakāryam // 18.24
prāpyate yad iha dūram agatvā yat phalaty aparalokagatāya / tīrtham asti na bhavārṇavabāhyaṃ sārvakāmikam ṛte bhavatas tat // 18.25
vrajati śuci padaṃ tv ati prītimān pratihatam atir eti ghorāṃ gatim / iyam anagha nimittaśaktiḥ parā tava varada na cittabhedaḥ kvacit // 18.26
dakṣiṇāṃ praṇatadakṣiṇa mūrtiṃ tattvataḥ śivakarīm aviditvā / rāgiṇāpi vihitā tava bhaktyā saṃsmṛtir bhava bhavaty abhavāya // 18.27
dṛṣṭvā dṛśyāny ācaraṇīyāni vidhāya prekṣākārī yāti padaṃ muktam apāyaiḥ / samyagdṛṣṭis tasya paraṃ paśyati yas tvāṃ yaś copāsti sādhu vidheyaṃ sa vidhatte // 18.28
yuktāḥ svaśaktyā munayaḥ prajānāṃ hitopadeśair upakāravantaḥ / samucchinatsi tvam acintyadhāmā karmāṇy upetasya duruttarāṇi // 18.29
saṃnibaddham apahartum ahāryaṃ bhūri durgatibhayaṃ bhuvanānām / adbhutākṛtim imām atimāyas tvaṃ bibharṣi karuṇāmaya māyām // 18.30
na rāgi cetaḥ paramā vilāsitā vadhūḥ śarīre 'sti na cāsti manmathaḥ / namaskriyā coṣasi dātur ity aho nisargadurbodham idaṃ tavehitam // 18.31
tavottarīyaṃ karicarma sāṅgajaṃ jvalanmaṇiḥ sāraśanaṃ mahānahiḥ / srag āsyapaṅktiḥ śavabhasma candanaṃ kalā himāṃśoś ca samaṃ cakāsati // 18.32
avigrahasyāpy atulena hetunā sametabhinnadvayamūrti tiṣṭhataḥ / tavaiva nānyasya jagatsu dṛśyate viruddhaveṣābharaṇasya kāntatā // 18.33
ātmalābhapariṇāmanirodhair bhūtasaṃgha iva na tvam upetaḥ / tena sarvabhuvanātiga loke nopamānam asi nāpy upemayaḥ // 18.34
tvam antakaḥ sthāvarajaṅgamānāṃ tvayā jagat prāṇiti deva viśvam / tvaṃ yogināṃ hetuphale ruṇatsi tvaṃ kāraṇaṃ kāraṇakāraṇānām // 18.35
rakṣobhiḥ suramanujair diteḥ sutair vā yal lokeṣv avikalam āptam ādhipatyam / pāvinyāḥ śaraṇagatārtihāriṇe tan māhātmyaṃ bhava bhavate namaskriyāyāḥ // 18.36
tarasā bhuvanāni yo bibharti dhvanati brahma yataḥ paraṃ pavitram / parito duritāni yaḥ punīte śiva tasmai pavanātane namas te // 18.37
bhavataḥ smaratāṃ sadāsane jayini brahmamaye niṣeduṣām / dahate bhavabījasaṃtatiṃ śikhine 'nekaśikhāya te namaḥ // 18.38
ābādhāmaraṇabhayārciṣā cirāya pluṣṭebhyo bhava mahatā bhavānalena / nirvāṇaṃ samupagamena yacchate te bījānāṃ prabhava namo 'stu jīvanāya // 18.39
yaḥ sarveṣām āvarītā varīyān sarvair bhāvair nāvṛto 'nādiniṣṭhaḥ / mārgātītāyendriyāṇāṃ namas te 'vijñeyāya vyomarūpāya tasmai // 18.40
aṇīyase viśvavidhāriṇe namo namo 'ntikasthāya namo davīyase / atītya vācāṃ manasāṃ ca gocaraṃ sthitāya te tatpataye namo namaḥ // 18.41
asaṃvidānasya mameśa saṃvidāṃ titikṣituṃ duścaritaṃ tvam arhasi / virodhya mohāt punar abhyupeyuṣāṃ gatir bhavān eva durātmanāpi // 18.42
āstikyaśuddham avataḥ priyadharma dharmaṃ dharmātmajasya vihitāgasi śatruvarge / samprāpnuyāṃ vijayam īśa yayā samṛddhyā tāṃ bhūtanātha vibhutāṃ vitarāhaveṣu // 18.43
iti nigaditavantaṃ sūnum uccair maghonaḥ praṇataśirasam īśaḥ sādaraṃ sāntvayitvā / jvaladanalaparītaṃ raudram astraṃ dadhānaṃ dhanurupapadam asmai vedam abhyādideśa // 18.44
sa piṅgākṣaḥ śrīmān bhuvanamahanīyena mahasā tanuṃ bhīmāṃ bibhrat triguṇaparivārapraharaṇaḥ / parītyeśānaṃ triḥ stutibhir upagītaḥ suragaṇaiḥ sutaṃ pāṇḍor vīraṃ jaladam iva bhāsvān abhiyayau // 18.45
atha śaśadharamauler abhyanujñām avāpya tridaśapatipurogāḥ pūrṇakāmāya tasmai / avitathaphalam āśirvādam āropayanto vijayi vividham astraṃ lokapālā viteruḥ // 18.46
asaṃhāryotsāhaṃ jayinam udayaṃ prāpya tarasā dhuraṃ gurvīṃ voḍhuṃ sthitam anavasādāya jagataḥ / svadhāmnā lokānāṃ tam upari kṛtasthānam amarās tapolakṣmyā dīptaṃ dinakṛtam ivoccair upajaguḥ // 18.47
vraja jaya ripulokaṃ pādapadmānataḥ san gadita iti śivena ślāghito devasaṃghaiḥ / nijagṛham atha gatvā sādaraṃ pāṇḍuputro dhṛtagurujayalakṣmīr dharmasūnuṃ nanāma // 18.48