dviṣṭhasambandhasamvittirnaikarūpapravedanāt / dvayasvarūpagrahaṇe sati sambandhavedanam // 2.3
uttarārthakriyābhāvāt pūrvasya yadi mānatā / tadaivārthākriyābhāvāduttarasya kathanna sā // 2.4
svarūpabodhamātreṇa sarvaṃ jñānaṃ bhavet pramā / athāvādhitabodhatvāt svapnādāvapi kinna tat // 2.5
pareṇa viṣayābhāvajñāpanaṃ sa (yadi) hīṣyate / svārthe pravṛttimajñānamabhāvaṃ jñāpayet kathaṃ // 2.6
svayamanyena vā yatra jñāyate na kriyodayaḥ / tadapramāṇaṃ na svapnāsvapnabhedosti tattvataḥ // 2.7
bādhakasya purobhāvaḥ sarvavijñānasambhavī / parantu bādhakābhāva statrāpyāśaṃkyatena kiṃ // 2.8
jñeyasvarūpasaṃsiddhireva tatra kriyā matā / citrepi dṛṣṭimātreṇa phalaṃ parisamāptimat // 2.9
tato bhāvyarthaviṣayamviṣayāntaragocaraṃ / pramāṇamadhyāropeṇa vyavahārāvabodhakṛt // 2.10
abhiprāyāvisamvādāt pramāṇaṃ sarvvamucyate / na sajātivijātīyavijñānotpattimātrataḥ // 2.11
bādhakapratyasyāpi sthiterevaṃprakāratā / tattvatastu vijātīyavijñānotpattimātrakaṃ // 2.12
vijātīyavidutpattiryādi bādhakamucyate / ghaṭajñāne paṭajñānaṃ bādhakaṃ kinna yuktimat // 2.13
neti pratyayabuddhyā cet bādhakaṃ kiṃcidiṣyate / sa eva pratyayoneti pramāṇāda bheda āgataḥ // 2.14
abhāvalakṣaṇaṃ mānaṃ tataścettannirūpyate / kimanyarūpasamvittiḥ kimabhāvasya tasya vit // 2.15
anyarūpasya vittiścedaviśeṣāt prasajyate / tadabhāvasya vittau syāt tasyeti na samanvayaḥ // 2.16
atyantābhāvasambandhaḥ kasyacinna prasidhyati / na bhāve satyabhāvo'sau na ca tatra viparyayaḥ // 2.17
kāryakāraṇayo rūpaṃ vinā tena pratīyate / abhāvastu vinā bhāvaṃ bhavato na pratīyate // 2.18
deśasya śūnyatā yā tu tasyāḥ sarvatra tulyatā / prāgabhāvādibhedasya tatrātyantamasambhavaḥ // 2.19
yathā ca vastuno bhedaḥ pratyakṣeṇa pratīyate / prāgabhāvādibhedopi pratīyate tathā (') kṣataḥ // 2.20
abhāveṇa pramāṇena pratītistasya cenmatā / kasyābhāvaḥpramāṇasya pramāṇābhāvāddhivedane // 2.21
kinna bhāvasya sarvvasya kinna suptasya sarvvathā / abhāvagrāhikā vittirabhāvo yadi sammataḥ // 2.22
bhāvavittiṃ vinaivāsau kasyacit kinna lakṣyate / eṣaiva tatra sāmagrī yadi nābhāvaniścayaḥ // 2.23
vastuto vyatiriktasya nābhāvasyāsti vedanaṃ / idannāstīti vijñānaṃ vetti tadvyatirekitā // 2.24
kuta utpadyatāmetannendriyāt smaraṇamvinā / indriyasmṛtisaṃyogādabhāvajñānasambhave // 2.25
prāptaṃ pratyakṣamevedama(kṣa)bhāvānusārataḥ / anyatra vṛttamakṣañcennānyavijñānakāraṇaṃ // 2.26
mānasaṃ nāstitājñānaṃ kathamasya pramāṇatā / pramāṇamavisamvādādaparaṃ mānameva tat // 2.27
vyatirikte hi nābhāve visamvādosti kasya cit / kevalatve visamvādastatpratyakṣeṇa gṛhyate // 2.28
vinā bhāvamatiṃ tacca kevalagrahaṇaṃ sadā / parānanupraveśena pratītiḥ kevalagrahaḥ // 2.29
kevalagrahaṇedhyakṣe visamvādasya sambhavaḥ / tataḥ pratyakṣamevedamanyathānupalambhanaṃ // 2.30
nanu kevalasamvittiṃrabhāvāvittitaḥ kutaḥ / sāpi kevalasamvittiṃ vinā neti samānatā // 2.31
yathā vā kevalo'bhāvo vinā bhāvena mīyate / tathā bhāvopi naivañcedanavasthāpra sajyate // 2.32
svarūpagrahaṇe dhyakṣamanumānyatra pravarttate / vakṣyatedaḥ punaḥ pāścādaparasyāpramāṇatā // 2.33
tathā ca nirvivādaṃ syād yatheṣṭaṃ saṃpravarttatāṃ / nahi kiciṃdanuṣṭhānaṃ niṣphalaṃ kasyacit kvacit // 2.34
niyogo bhāvanā dhātorartho vidhiritīritāḥ / yantrārūḍhādayo na syuḥ svabhāvādarthasādhanāḥ // 2.35
niyuktena nivṛttiścet sarvvasyātaḥprasajyate / tatsvabhāvatayākāśamanākāśaṃ na kasyacit // 2.36
svabhāvo'pi viparyāsādanyathā yadi gamyate / viparyyāsāviparyāsavyavasthā kaḥ kariṣyati // 2.37
niyujyamānaviṣayaniyoktṛṇāṃ yadīṣyate / dharmme niyogaḥ sarvvatra na śabdārtho'vatiṣṭhate // 2.38
niyojyadharmibhāvo hi tasyānuṣṭheyatā kutaḥ / siddho'pi yadyanuṣṭheyo nānuṣṭhāviratirbhavet // 2.39
tatsvabhāvatayā paścādupalabdhuṃ na śakyate / vartamānasvarūpasya grahaṇedhyakṣavṛttitaḥ // 2.40
na pūrvamekatāvṛttirna paścādakṣajanmanaḥ / jñānasyākṣānusaraṇādadhyakṣamiti mīyate // 2.41
yenāsau vidyate bhāvastenānuṣṭhīyate na saḥ / vidyate yena naivāsau na tenāpi pratīyate // 2.42
pratīyamānatā tasya siddhānuṣṭheyatā na cet / tadeva tasya svaṃ rūpaṃ na niyogo'nyathā bhavet // 2.43
pratīyamānatāmātraṃ sāmānyaṃ sarvvavastunaḥ / anuṣṭheyatayaivāsya niyogatvamananyathā // 2.44
yadyanuṣṭheyatā tatra pratibhāti na cāparā / anuṣṭhānaṃ bhavet tatra na tu sāmānyavedane // 2.45
sāmānyavedane tatra nānuṣṭheyārthavedanaṃ / vākyasya na bhavedartho niyogastatpravādināṃ // 2.46
pratīyamānena vinā kasya tatra svarūpavit / vedyate yatsvarūpeṇa tasya tadvedanaṃ mataṃ // 2.47
na ca svarūpasyābhāve svarūpasyāsti vedanaṃ / upalambho yataḥ sattā sāsti nāsti nu sā kathaṃ // 2.48
na ca pratītimātreṇa vastvastīti pratīyate / parasparaviruddhārthā nāgameṣu bhavedasau // 2.49
vedādeva pratītiśceddhetudoṣāmalīmasāt / na lokānanusāreṇa vedād buddherasambhavāt // 2.50
yāgāderupalabdhatvālloke śabdārthasambhavāt / pṛrvvadṛṣṭānusāreṇa pratītirnārthasādhikā // 2.51
kāmaśokabhayonmādadoṣopaplutacetasāṃ / buddhiḥ pūrvvānusāreṇa na dṛṣṭeṣṭasya sādhikā // 2.52
loke ca dṛśyate vākyapadārthopaplavaḥ kvacit / vede tadanusāreṇopaplavaḥ kimasambhavī // 2.53
na tatrāśayadoṣosti kasyacinmūḍhatādikaḥ / tatrāpyapratipattiḥ kinna doṣaḥ kasyacinmataḥ // 2.54
lokekṣāśayadoṣeṇa vastusambandhahānitaḥ / na pramāṇatvameṣā ca na na vedepi kiṃ pramā // 2.55
loke vākyapadārthānāṃ viplavasyopalabdhitaḥ / vede ta eva cecchabdāḥ kinna viplavasambhavaḥ // 2.56
sarvvāgamasamānatvād yāgādyarthakriyātmanaḥ / na sarvvaiḥ karaṇantasya tulyaṃ vede pi kinna tat // 2.57
na cedādṛtatā śiṣṭairiṃtyanyonyasamāśrayaḥ / vedārthācaraṇācchiṣṭāstadācārācca sa pramā // 2.58
dvijātayopi jāyante āgamāntarasaṅgitaḥ / na bhavatyeva cet teṣāṃ na pāpe ramate matiḥ // 2.59
pāpeṃtaravyavastheyamāyātā mānataḥ kutaḥ / pāpātmatā (') dvijatvena pāpatvādadvijātmatā // 2.60
kiṃca dvijātitā nāma jātigotrakriyāditaḥ / śakyā jñātuṃ vivekānna dvijānāṃ śiṣṭatā kutaḥ // 2.61
paropadeśaprāmāṇyaṃ pratyakṣārthe na yuktimat / upadeśo hi lokānāmanyathāpi pravarttate // 2.62
upadeśaṃ vinādhyakṣaṃ yadyarthasya prasādhakaṃ / tadopadeśasattyatvaṃ vidhātuṃ nānyathā kṣamaṃ // 2.63
kāryadarśanataḥ sarvā sāmagrīyaṃ pratīyate / aṃkurādivadatrāpi na kāryaṃ kiñcidīkṣyate // 2.64
dvijātitve kriyā sādhyā na kriyāto dvijātitā / saṃskārā api naiva syurjāti-niścaya-varjitā // 2.65
yadi pratyakṣato jātirna pratīyate kevalāt / vacanādapi naivāsyāḥ pratītiraviraudhinī // 2.66
brahmaṇo'pattyatāmātrāt brāhmaṇyati prasajyate / na kaścidabrāhmatanorutpannaḥ kvacidiṣyate // 2.67
antarā jātibhadaścennirnimittaḥ kathambhavet / antarāle kriyābhedād gotreṇārtho na kasyacit // 2.68
atha dvijādigotrāṇāmanādirbheda iṣyate / jñāyatāṃ sa kathannāma pramāṇasyāpravṛttitaḥ // 2.69
kriyā tadaparijñānādakriyaiva prasajyate / avicchedaśca gotrasya pratyeṃtuṃ śakyate na ca // 2.70
avicchedo na niyataḥ kasyacid gotrabhāvinaḥ / sūtamāgadhacaṇḍālāḥ kathaṃ sambhavinonyathā // 2.71
jñāyanta eva te tajjñairiti cenniyamo na hi / anādigotrapaddhatyāmasyānna skhalanaṃ striyā // 2.72
iti jñātaṃ kathaṃ nāma kāmārttā hi sadā striyaḥ / brāhmaṇatve sthite pūrvaṃ tadgotratvasya sambhavaḥ // 2.73
tadāsthiteḥ kathaṅgotraṃ seyamandhaparamparā / atha śaktiviśeṣeṇa yoge brāhmaṇyamiṣyate // 2.74
idānīndṛśyate naiva śakteratiśayaḥ kvacit / śrūyate pūrvakālaścet sarvatreti vṛthā vacaḥ // 2.75
sarvāgamaprasiddhānāṃ śakteratiśayo mahān / yogināṃ gīyate pūrvvasiddhānāmavigānataḥ // 2.76
na ca vedavacaḥ kiñcid dvijātitvādi prasādhakaṃ / vyakteḥ sāmānyavacanamanuktasamameva tat // 2.77
anarthakaḥ kathaṃ vedaḥ paścādarthena saṅgataḥ / udāsīnasvarūpasya tatra vyāpṛtatā kathaṃ // 2.78
niyoktuḥsiddharūpatvānniyogasyāpi siddhatā / sampādyo na niyogaḥ syāt siddhaṃ sampādyatāṃ kathaṃ // 2.79
niyogaḥ preraṇārūpo vinā na viṣayaṃ kvacit / niyojyopi niyojyatvamātmanaḥ so'vagacchati // 2.80
yogyatāviṣaye kvāpi vinā na viṣayeṃṇa sā / viṣayātyakṣatāyāñca pratītā yogyatā kathaṃ // 2.81
vicāragocarātīto vacāracaritaiḥ kathaṃ / niyoga iṣyate vākyasyārtha ācāryamuṣṭitaḥ // 2.82
śuddhakāryasya kiṃ rūpaniyogaḥ kīrttitaḥ paraiḥ / kevalā preraṇā kāryasaṅganātha viparyayaḥ // 2.83
prādhānyāt kāryarūpatvaṃ niyogasya kimiṣyate / kiṃ vā prerakatā tasya prādhānyāducyate paraiḥ // 2.84
kāryasya preraṇāyāśca sambandhe kinniyogatā / niyogaḥ samudāyotha yadvā tadubhayāt paraḥ // 2.85
yantrārūḍhastathābhīṣṭo bhogyarūpo thavā sa kiṃ / puruṣo vā niyogaḥsyāditi pakṣāḥ paraiḥ kṛtāḥ // 2.86
pratyayārthoṃ niyogaśca yataḥ śuddhaḥ pratīyate / kāryarūpaśca tenātra śudhdaṃ kāryamasau mataḥ // 2.87
viśeṣaṇantu yattasya kiṃcidanyat pratīyate / pratyayārtho na tad yuktaṃ dhātvarthaḥ svarggakāmavat // 2.88
prerakatvantu yat tasya viśeṣaṇamiheṣyate / tasyāpratyayavācyatvāc chabde kāryaniyogatā // 2.89
preraṇaiva niyogetra śuddhā sarvvatra gamyate / nāprerito yataḥ kaścinniyuktaṃ svamprabudhyate // 2.90
mamedaṃ kāryamityevaṃ jñātaṃ pūrvaṃ yadā bhavet / svasiddhau prerakantat syādanyathā tanna sidhyati // 2.91
preryate puruṣo naiva kāryeṇeha vinā kvacit / tataśca preraṇā proktā niyogaḥ kāryasaṅgatā // 2.92
preraṇāviṣayaḥ kāryaṃ na tu tat prerakaṃ svataḥ / vyāpārastu pramāṇasya prameya upacaryate // 2.93
preraṇā hi vinā kārya prerikā naiva kasyacit / kāryaṃ vā preraṇā yogo niyogastena sammataḥ // 2.94
parasparāvinābhūtaṃ dvayametat pratīyate / niyogaḥ samudāyo'smāt kāryapreraṇayoryataḥ // 2.95
siddhamekaṃ yato brahmagatamāmnāyataḥ sadā / siddhatvena na tat kāryaṃ prerakaṃ kuta eva tat // 2.96
kāmī yatraiva yaḥ kaścinniyoge sati tatra sa / viṣayārūḍhamātmānaṃ manyamānaḥ pravartate // 2.97
mamedaṃ bhogyamityevaṃ bhogyarūpaṃ pratīyate / mamatvena ca vijñānaṃ bhoktaryeva vyavasthitaṃ // 2.98
svāmitvenābhimāno hi bhoktaryatra bhavedayaṃ / bhogyantadeva vijñeyaṃ tadeva svaṃ nirūpyate // 2.99
sādhyarūpatayā yena mamedamiti gamyate / tatprasādhyena rūpeṇa bhogyaṃ svaṃ vyapadiśyate // 2.100
siddharūpaṃ hi yad bhogyaṃ na niyogaḥ sa tāvatā / sādhyatveneha bhogyasya prerakatvānniyogatā // 2.101
mamedaṃ kāryamityevaṃ manyate puruṣaḥ sadā / puṃsaḥ kāryaviśiṣṭatvaṃ niyogosya ca vācyatā // 2.102
kāryaṃsya siddhau jātāyāṃ tadyuktaḥpuruṣastadā / bhavet sādhita ityevaṃ pumān vākyārtha ucyate // 2.103
pramāṇaṃ kinniyogaḥ syāt prameyamathavā punaḥ / ubhayena vihīno vā dvayarūpothavā punaḥ // 2.104
śabdavyāpārarūpo vā vyāpāraḥ puruṣasya vā / dvayavyāpārarūpo vā dvayāvyāpāra eva vā // 2.105
preraṇārahitaṃ kāryaṃ niyojyeṃna vivarjitaṃ / niyogo naiva kasyāpi niyoga iti kīrtyate // 2.106
vṛttirniyogaśabdasya śuddhe kārye yadā matā / saṃjñā mātrānniyogatvaṃ bhavat kena nivāryate // 2.107
yaktastu puruṣaḥ kārye tatra naiva pratīyate / niyogaḥ sa kathannāma siddhātītādibodhavat // 2.108
niyojakasya dharmmoyaṃ niyogo lokasammataḥ / tadeva kāryamiti cet siddhatvānnāsya sādhyatā // 2.109
sādhyatvena niyogoyamiti ceda vyapadiśyate / viṣaye tasya tattvena upacārāt prakīrttanaṃ // 2.110
asiddhasya ca tasyāstu kathaṃ prerakarūpatā / sādhyatvenāvabodhosya prerakatvaṃ yadīṣyate // 2.111
aprasiddhasya sādhyatvaṃ bodhaḥ siddhātmakasya ca / parasparavirūddhatvamekasya kathamiṣyate // 2.112
sādhyarūpatayātasya pratītiḥ prerikā yadi / niyogatvaṃ pratīteḥ syānna niyogasya tattvataḥ // 2.113
niyogo yadi vākyārthaḥ pramāṇaṃ kiṃ bhaviṣyati / mānarūpo niyogaścet prameyaṃ kiṃ punarbhavete // 2.114
niyogaḥ puruṣasyeṣṭo vyāpārastattvato yadi / vyāpāraḥ puruṣasyāsau bhāvanaivānyavācakā // 2.115
vākyavyāpārapakṣe tu bhavet sā śabdabhāvana / śabdātmabhāvanāmāhuranyāmeva liṅādayaḥ // 2.116
śabdādeva tvasau jātāḥ puruṣaḥ kiṃ pravartate / śabdena preritono cet svavyāpāre pravarttate // 2.117
śabdenācoditatve'sya kathamastu pravarttanaṃ / śabdena codane tasya nirālambanatā dhiyaḥ // 2.118
yantrārūḍhatayā bhogyabhoktroḥ sambandha ucyate / na sambandho'sti bhogyatmārūḍhaśca na narastadā // 2.119
pratītikāle sarvvasya sādhyatvenāsvarūpatā / tadeva tasya rūpañcenna sādhyatvasya hānitaḥ // 2.120
śabdātmabhāvanā māhuranyāmeva liṅādayaḥ / ityantvanyaiva sarvvārthā sarvvākhyā teṣu vidyate // 2.121
śabdāduccaritādātmā niyukto gamyate naraiḥ / bhāvanātaḥ paraḥ ko vā niyogaḥ parikalpyatāṃ // 2.122
saṃṅketagrahasāmagrī vyāpṛtā (') rthasya vedane / arthapratītau puruṣaḥ svayameva pravarttate // 2.123
yathā prayojakastatra bādhyamānapratītikaḥ / prayaujyopi tathaiva syācchabdo buddhyarthavācakaḥ // 2.124
atyantanaṣṭo yo granthaḥ pratibhātyeva kasyacit / mayā kṛta iti prāptābhimānasya kṣatasmṛteḥ // 2.125
samānatatra vedepi tatrāpi vyarthateṣyate / anyārthakalpanāyāñca samānamubhayaṃ bhavet // 2.126
sattyārthakalpanā tatra pauruṣeyyeva kalpyatāṃ / asatyārthāvabhāsastu prathamo yaḥ sa vedataḥ // 2.127
tathā hi taṃ parityajya vedārthaṃ prathamaṃ naraḥ / pramāṇaśuddhamanyārthaṃ kalpayet tanmatiḥ pramā // 2.128
sopi vedārtha eveti na pramāṇamihāsti vaḥ / vedādhipatyato jāteriti cet prathamo na kiṃ // 2.129
tasyāpi ca tadarthatve vyartho vedaḥ kathanna saḥ / tathā ca sati sandehe'pauruṣeye na mānatā // 2.130
kramapratītirevaṃ syāt prathamaṃ bhāvanāgatiḥ / tatsāmarthyāt punastasmād yataḥ karttā pratīyate // 2.131
ekatvāt karmmaṇaḥ prāptaṃ kriyaikatvaṃ tathā bhidaḥ / kartturbheda itītthañca kiṅkarttavyaṃ vicakṣaṇaiḥ // 2.132
sambandhād yadi tadbhedo dhātvarthasyāpyasau bhavet / sopi nirvarttya evātaḥ tadbhedenaiva bhidyatāṃ // 2.133
vivakṣāparatantratvād bhedābhedavyavasthiteḥ / lābhidhānāt kārakasya sarvametat samañjasaṃ // 2.134
yadā bhedavivakṣāsya bhāvanārthasya jñāyate / lakāreṇābhidhānañca tṛtīyā karttṛrīpsyatāṃ // 2.135
yadā bhedavivakṣāsya karttā lenābhidhīyate / tenaivoktestṛtīyāsti na katturiti gamyatāṃ // 2.136
vyāpāra eṣa mama kimavaśyāmiti manyate / phalamvinaiva naidaṃ cet sāphalye dhigamaḥ kutaḥ // 2.137
yajate pacatītyatra bhāvanā na pratīyate / yajyarthādatirekeṇa tasyā vākyārthatā kutaḥ // 2.138
pākaṃ karoti yāgañca yadi bhedaḥ pratīyate / evaṃ satyanavasthā syādasamañcasatākarī // 2.139
yathā dvijasya vyāpāro yāga ityapi gīyate / tataḥ parā punardṛṣṭā karotīti nahi kriyā // 2.140
yaji kriyāpi dravyasya viśeṣādaparā na hi / sāmānādhikaraṇyena devadattatayā gatiḥ // 2.141
karotyarthayajatyarthau vibhinnau yadi tattvataḥ / anyat saṃdigdhamanyasya kathane durghaṭaḥ kramaḥ // 2.142
sāmānyena viśeṣeṇa vinā kiṃcit pratīyate / sāmānyākṣipyamāṇasya nahi nāmāpratītatā // 2.143
atadrūpaparāvṛttavastumātra prasādhanāt / sāmānyaviṣayaproktaṃ liṅgaṃ bhedā pratiṣṭhiteḥ // 2.144
na bhedād bhinnamastyatra sāmānyaṃ buddhibhedataḥ / buddhayākārasya bhadena padārthasya vibhinnatā // 2.145
tanmātravyatirekaścet kinnādūrevabhāsanaṃ / dūrevabhāsamānasya sannidhānetibhāsanaṃ // 2.146
tasyaiva pratibhāsaścedaspaṣṭapratibhāsatā / aspaṣṭatā kathaṃ nāma svarūpeṇāvabhāsane // 2.147
anyasya pratibhāsopi tasyaivāspaṣṭatā kutaḥ / apratibhāsaṃ vinā bhāvaḥ kathaṃ syāt pratibhāsane // 2.148
buddhireva tathā bhūtā yadyaspaṣṭāvabhāsitā / buddhisvarūpanirbhāsenārthasyāspaṣṭabhāsitā // 2.149
buddhirevātadākārā tata upadyate yadā / tadā (') spaṣṭapratībhāsavyavahāro jaganmataḥ // 2.150
sa varṇṇonyena rūpeṇa saṃsthānaṃ kathamanyathā / tatpratīyata itthañca bhrāntā buddhiḥ pratīyate // 2.151
saṃsthānavarṇṇarūpābhyāṃ vyatirekāvabhāsanaṃ / kuto dravyasya kintasmādaparaṃ pratibhāsate // 2.152
yādṛśasya pratītiḥ prāg bādhanaṃ tādṛśasya cet / anyathā na pratītiśca kimanyadavaśiṣyate // 2.153
tasya varṇṇasya na prāptiḥ saṃsthānadravyayostadā / tataḥ prāpteḥ paraṃ dravyantacca prāgiti vittimat // 2.154
tadanyad yadi tattvena pratyakṣe kinna bhāsate / pūrvve pare vā ubhayordṛśyate sambhavaḥ kadā // 2.155
adṛśyamānaḥ sopyāstītyetad vyavasitaṃ kathaṃ / anumāne tu sambandha iti tatra tathā sthitiḥ // 2.156
kāraṇatvaṃ yadā (svarge) tasya na pratipadyate / yāgasya deśitopyeṣa kasmāt tatra pravarttate // 2.157
tatrāpūrvvārthavijñānaṃ niścitaṃ bādhavarjitaṃ / aduṣṭakāraṇārabdhaṃ pramāṇaṃ lokasammataṃ // 2.158
pūrvvamadhyakṣato'vittau tenaikatvesti na pramā / ekatvamapratītena pratītamiti sāhasaṃ // 2.159
tena sāṃvṛtamekatvaṃ pūrvvapūrvvavikalpataḥ / prāmāṇyaṃ pratyayasyāsya sāṃvṛtasya na vidyate // 2.160
ghaṭādiviṣayo yopi pratyayaḥ sarasādike / tatpratyayairgṛhīterthe samudāyavikalpanāt // 2.161
samudāyāt parastveko naiva kenacidīkṣyate / anādivāsanādārḍhyāt parasyāgrahavaiśasaṃ // 2.162
pramāṇataḥ phalannānyat pramāṇaṃ na phalāt paraṃ / evaṃ prakārā sarvvā ca kriyākārakayoḥ sthitiḥ // 2.163
yadi svataḥ pramāṇatvaṃ nijakāraṇabhāvataḥ / tathotpannasya tasyānyairbbādhakairnānyathā kriyā // 2.164
athātmā jñānarūpatvāt pramāṇaṃ svata ucyate / bādhakānāṃ sahasrepitasyāpyasti na vikriyā // 2.165
duṣṭakāraṇasadbhāvādaprāmāṇyaṃ bhaved yadi / guṇavatkāraṇāsaṅgāt prāmāṇyaṃ na kimipyate // 2.166
doṣābhāvata evāsya prāmāṇyaṃ yadi sammataṃ / aprāmāṇyaṃ guṇābhāvāt kasmādasya na gamyate // 2.167
na ca pramāṇetarataḥ kaścidātmekṣyate paraḥ / pramāṇatvāpramāṇatvaṃ yena tasyānyato bhavet // 2.168
bodhātmakaḥ sa cediṣṭaḥ svāpāvasthāgamādiṣu / svasaṃvedanabhāvosya kadācinnāpagacchati // 2.169
na vedyate tadā kiñcidātmāstīti kathammataḥ / bodhetaravyavasthā tu dūrād dūrataraṃ gatā // 2.170
tasmādutpadyate jñānaṃ pramāṇamitarat tathā / kāraṇādeva tadbhūtaṃ na svatastasya mānatā // 2.171
samānākārasadbhāvānna tu tattvena niścayaḥ / abādhitatvaṃ sarvvasya prathamantena na pramā // 2.172
paścād bādhastu sandigdho niścayastasya sonyataḥ / pratyakṣato'numānādvā pramāṇamaparaṃ na hi // 2.173
saṃvādapratyayaḥ sonyaviṣaye yadi varttate / tena pūrvasya mānatvamatītasyekṣyate kathaṃ // 2.174
sādhanapratyayasyāpi sandehaviṣayatvataḥ / sādhanatvaṃ kathantasya pramāṇatvāpratī(ti) taḥ // 2.175
bodhātmakatvānmānaṃ cet prasaktā sarvvamānatā / abādhitārthabodhopi prathamanna prasidhyati // 2.176
athārthakāritāṃ jñātvā tadarthasya pramātvavit / pramāṇaṃ prāgasiddhaṃ yat tasya vittiḥ kathantataḥ // 2.177
yadi pramāṇaṃ prāksiddhaṃ kriyā (syāt) tasya yogavit / arthakriyātastajjñānaṃ pramāṇamiti gṛhyate // 2.178
yatraivārthakriyā tatra pramāṇamatha tanmataṃ / arthakriyādayo dṛṣṭāste(')pramāṇād matādapi // 2.179
tato nārthakriyā sā cedanyatopi kathammatā / tataḥ kadācidaprāpteḥ sānyatrāpi samīkṣyate // 2.180
yato na prāptisaṃdehaḥ tat pramāṇammataṃ yadi / sandehasya nivṛttirhi samānākārataḥ kutaḥ // 2.181
abhyāsāllakṣyate paścādākāraḥ savilakṣaṇaḥ / tataḥ prāptyavinābhāva eṣa sonyonyasaṃśrayaḥ // 2.182
taddṛṣṭāveva dṛṣṭeṣu saṃvitsāmarthyabhāvinaḥ / smaraṇād vyavahāraścedanumānāt tathā sati // 2.183
taccānumānamadhyakṣādadhyakṣamanumānataḥ / itaretarāśrayādeva nāstyanyatarasaṃsthitiḥ // 2.184
na pūrvvāparayostena sambandhaḥ parigṛ्hyate / deśakālāntaravyāptyā saṅgatiryoga ucyate // 2.185
deśakālāntaravyāpteradhyakṣaṃ grahaṇe kṣamaṃ / yadi sarvvasya sarvvārthaṃ darśitaiva prasajyate // 2.186
sahabhāvastayorvyāptyā na tasmādanumodayaḥ / kādācitkatayā tasya sarvvatrāstvanumāthavā // 2.187
idānīmevamākārametadastīti vedyatāṃ / apyakṣato na deśādyantarasthagrahaṇantataḥ // 2.188
agṛhīte ca deśādau tadvyāptirgṛhyate kathaṃ / tasyāgrahe nānumānaṃ caitadatyantasāhasaṃ // 2.189
anumānāntarākṣepādanavasthāvatārataḥ / prakṛtā(')pratipattiḥsyāt tasya tasyetyapekṣaṇāt // 2.190
tasmāt svataḥ pramāṇatvamutsarggeṇa vyavasthitaṃ / bādhakāraṇaduṣṭatvajñānābhyāntadapodyate // 2.191
pramāṇamavisaṃvādād bādhakaṃ cenna vidyate / pramāṇameva tad vyaktaṃ taddhi bādhakatonyathā // 2.192
bādhakābhāvamātreṇa na pramāṇatvaniścayaḥ / prāptikāle ca yo bādhaḥ tasyābhāvaḥ puraḥ kutaḥ // 2.193
pramāṇājjñāyatāṃ prāpteḥ prāptā sā(')rthakriyāsthitiḥ / sā ca svarūpasaṃvedyajñānāt paścād vibhāvyate // 2.194
prāk tu tatrānumānasya pravṛttirbhāvavastuni / tatonavasthā saiva syāt pramāṇatvagatiḥ kutaḥ // 2.195
na pratyakṣānumānābhyāmaparaṃ mānamiṣyate // 2.196
jñānasvarūpaṃ prāmāṇyaṃ prāpyarūpasamanvayi / svarūpamātragrahaṇe tadagrāhyamitīritaṃ // 2.197
tathā hi yadi mānatvamadhyakṣādanumānataḥ / siddhimṛcchati sandehaṃ vyavahārapadaṃ vṛthā // 2.198
vyavahārata ekatvāt pramāṇatvavyavasthitiḥ / deśādyabhedādekatvaṃ dravyasya vyapadiśyate // 2.199
jñāpakaṃ na tadarthasya kriyāsaṃdehabhāvataḥ / kādācitkārthakriyeti tasyā jñāpakatā kutaḥ // 2.200
upeye nāma sandehastāvatā na pramā na sā / niścitatvādupāyasya pramāsau kinna tāvatā // 2.201
upeyārthitayā sarvvaḥ pravarttananivarttane / karoti puruṣastasya sandehaścet kathaṃ pramā // 2.202
yadartha eṣa prārambhastadaniṣpattireva cet / asiddhaḥsādhyasambandhaḥ kathaṃ sādhaka ucyatāṃ // 2.203
ajñāpakatvaṃ mānasya na doṣo yadi dṛśyate / na tasyāstyaparo doṣa iti sarvvaṃ pramā bhavet // 2.204
arthakriyāsvarūpasya niścitasyāvabodhanāt / jñānaṃ pramāṇaṃ tadātmye tadutpattiprabhāvataḥ // 2.205
sattotpādādayo bhāvasvabhāvatvānna parātmakāḥ / asmin satīti naivāsmādaparārthasya sambhavaḥ // 2.206
na dṛṣṭasya svarūpeṇa vyāpakatvaṃ pratīyate / āropitena rūpeṇa bhāvinopi bhavedidaṃ // 2.207
bhāvirūpāpratītau na vyāpakatvaṃ pratīyate / prādeśikī nahi vyāptiḥ (syāt) vyāptiḥ sā tathā bhavet // 2.208
anyonyamavinābhāvo dvayorapi tayoḥ samaḥ / avāntaraviśeṣastu tatra na kvopayogavān // 2.209
samānatvānnimittasya kāryakāraṇatā dvayoḥ / vyāpitvavyatirekasya paralokānumāpyataḥ // 2.210
kāraṇaṃ yadi tajjñānaṃ svabhāvo vārthajanmanaḥ / kāryaṃ vā sarvaṃthā tena jñāpyate'rthakriyodayaḥ // 2.211
saṃdehamātravyāvṛttyā na hi kaścit pravarttate / pratyakṣāniścayād vāpi dṛśyate vṛttirarthināṃ // 2.212
sa evārthakriyābhāsaḥ pratyakṣamiti cenmataṃ / pratyakṣādeva mānatvapratipattiritīṣyatām // 2.213
pratyakṣādanumānādvā saṃdehopi nivarttate / viruddhasyopalabdherna vinānyasya nivarttanaṃ // 2.214
yadi pratyakṣabhāvāt sā tadā nāma nivarttayet / saṃdehaṃ tadabhāvostu tadaiva kathamanyadā // 2.215
tatsaṃdehanivṛtyā ca nāstyevātra prayojanaṃ / pravarttanārthaṃ seṣyeta pravṛttiḥ sā ca sādhitā // 2.216
sarvvaṃsya cārthasambandho na jñānasyākṣavīkṣitaḥ / sāmānyena ca sambandhamanumānaṃ vyavasyati // 2.217
na cāparā pramāstīti kutaḥ saṃdehavicchidaḥ / tata uktaṃ prāmāṇyaṃ vyavahāreṇeti // 2.218
na sarvvo vyavahāreṇa prāmāṇyamavagacchati / pramāṇalakṣantena parasparavirodhavat // 2.219
pratyakṣādipramāṇena paraloko na gamyate / āgamādaparaḥ prāhetyato na vyavahārataḥ // 2.220
vyavahāraparāmarśācchāstraṃ mohanivarttanaṃ / pūrvvāparasyāsmaraṇaṃ śāstreṇānena vāryate // 2.221
anyasya na pramāṇatvaṃ prameyāvyāptisambhavāt / avyāpitā na kāryādisambandhasya parigrahaḥ // 2.222
uktasāmarthyato yasya pratītistanna lakṣaṇaṃ / tathānyasyāpi vastutvaprabhṛte rlakṣaṇārthatā // 2.223
na svalakṣaṇavijñānaṃ sāmānyaṃ gṛhṇadīṣyate / grahaṇādagṛhītasya prāptā sāmānyavitpramā // 2.224
bahirantariti jñānaṃ deśakālādyapekṣaṇāt / svarūpavyatirekeṇa deśakālavasaṅgatau // 2.225
vyāpāraścakṣuṣastatrāpyanvayavyatirekataḥ / nānvayavyatirekitvaṃ sthāṇornityasya vidyate // 2.226
sambandhonvayapūrvveṇa vyatirekeṇa sidhyati / nittyasyāvyatirekasya kutaḥ sambandhasambhavaḥ // 2.227
nirdeśo vacanaṃ tasmādetadeva kuto mataṃ / sarvvathā (') vyatireke ca kāraṇatvaṃ na budhyate // 2.228
atītānāgato yorthaḥ sa kathaṃ pratibhāsate / atītatvena vijñānamityatītaṃ kathambhavet // 2.229
na ca darpaṇasaṃkrāntiratītādeḥ kathanna ca / pratibhāsastathābhūto darppaṇe sati sambhavī // 2.230
pratibhāso na nityasya kāryāmityuditaṃ puraḥ / ākāśāderapi prāptaṃ tadarthagrahaṇanna kiṃ // 2.231
sarvvārthadarśane tasya vacaso'rthaḥ ka ucyate / tadanantarabhāvitvaṃ niyataṃ cenna gamyate // 2.232
sarvvārthadarśanāyātaḥ śabdaḥ sarvvasya vācakaḥ / vivakṣāniyamo nāma na nittyasyopapattimān // 2.233
vivakṣāstāḥ pṛthagbhūtā darśanāni tathā pṛthak / kanaikatā bhavad draṣṭuḥ pramāṇaṃ sa ca vaḥ kathaṃ // 2.234
vivakṣitasya dṛśyasya sa eva grāhako yadi / vivakṣitatadanyasya kathamekata udgrahaḥ // 2.235
pratyakṣānumayorevamekatā kena nocyate / paramārthata ekatvaṃ tayorapi mataṃ yadi // 2.236
krameṇa yugapad vāpi na bhedosti tayorapi / krameṇaivekarūpatvaṃ pramāṇena pratīyate // 2.237
tenānyena ca yad vastu jñātraikatve na mīyate / tadekamiti kiṃ sattyamasattyatve vṛthā vacaḥ // 2.238
athāpi sa svayaṃ jñātrā sarvvathātmāvagamyate / kenaiṣa gamyatāmevamiti vāṅmātrameva saḥ // 2.239
na svasaṃvedanādanyaditi pūrvvaṃ prasādhitaṃ / tato na paramārthosāvīśvaro nāpi saṃvṛtiḥ // 2.240
rāgādipratipakṣasya deśānāvyarthatā bhavet / rāgādiyogepi yadi bhavedaiśvarthamacyutaṃ // 2.241
yadyevaṃ bhāvanābhāvād vairāgyāderasambhavaḥ / ākasmikantasya kutastadaiśvaryādi sidhyatu // 2.242
varapradānaśaktiḥ sā vidyate tasya nedṛśī / yenānuṣṭhānarahito dadātyaiśvaryamarthini // 2.243
atha nāstyeva sā śaktistasyānyāpi kathambhavet / anugrahītuṃ śakteti prāptā tatrāpramāṇatā // 2.244
taduktānuṣṭhitau lokānugrahaḥ kena gamyate / taduktāgamamātrā (cce)devamanyonyasaṃśrayaḥ // 2.245
āgamosau taduktatvādāgamācca taduktatā / anyonyāśrayatastatra kathamekatarasthitiḥ // 2.246
īdṛśī (tasya) sā śaktiḥ kāraṇāt kuta āgatā / svabhāva eṣa tasyeti kuta etat pratīyatāṃ // 2.247
idamevaṃ na cetyetat kasya paryanuyojyatāṃ / agnirdahati nākāśaṃ kotra paryanuyojyatāṃ // 2.248
svabhāvedhyakṣataḥ siddhe paraiḥ paryanuyujyate / tatrottaramidaṃ vācyaṃ na dṛṣṭenupapannatā // 2.249
sthitvā pravṛttiṃ saṃsthānaviśeṣārthakriyādayaḥ / kāryātmānaḥ kathaṃ kāryāt kāraṇasyāprasiddhatā // 2.250
cetanā karmmarūpaiva pravṛtteryadi kāraṇaṃ / nirūpaṇepi na paraṃ tannirūpaṇamiṣyate // 2.251
cetanāvatkṛtatvepi neśvareṇa ghaṭādayaḥ / kṛtāḥ prayojanābhāvādanyatheśopi seśvaraḥ // 2.252
atha pravarttate sopi kulālādiḥ pravarttitaḥ / ajñānādīśvarastajjño na sonyena pravarttitaḥ // 2.253
ajño janturanīśoyamātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ / īśvaraprerito gacchet svarggaṃ vā śvabhrameva vā // 2.254
karttṛtvasiddhau sarvvajñatvasiddhiḥ punastataḥ / karttṛtvamityavasthāyāmatrānyonyāśrayo mahān // 2.255
adharmmakaraṇepyeṣa varttayatyeva janminaḥ / ayuktaṃ kārayitvāsau kathaṃ yukte pravarttayet // 2.256
aśaktyānyeśvarāḥ pāpapratiṣedhaṃ na kurvvate / sa tvatyantamaśaktebhyo vyāvṛttamatiriṣyate // 2.257
neśvareṇa kṛtaṃ sarvvamiti vaktavyamuccakaiḥ / pāpavat svārthakāritvāddharmmādirapi kintataḥ // 2.258
adharmmasya phalaṃ bhuṃkte lokaḥ kiṃ neśvarād vinā / vināpi yadi kastasya kāraṇatvaṃ prakalpayet // 2.259
atha tasmād vinā'dharmmaṃphalaṃ bhuṃkte na kaścana / prekṣāvān kathametasmin pravartteta nirarthake // 2.260
kriḍārthā tasya vṛttiścet prekṣāpūrvakriyā kutaḥ / ekasya kṣaṇikā tṛptiranyaḥ prāṇaurviyujyate // 2.261
śāstrāntarāṇi sarvvāṇi yadīśvaravikalpataḥ / sattyāsattyopadeśasya pramāṇaṃ dānataḥ kathaṃ // 2.262
sarvvasya karttā nātmā cet sarvvasyeti yadīṣyate / tasya sarvvasya karttṛtvaṃ kvopayogaṃ prayāsyati // 2.263
sarvvairevātmabhiḥ sarvvakaraṇe kiṃ prahīyate / tathā bahubhirekasya bahūnāṃ caikataḥ kriyā // 2.264
athaika eva sarvvasya kārakaḥ kaścidiṣyate / sarvvajñatānyathā na syāditi nānyasya karttṛtā // 2.265
pradhānabhūtaḥ karttāsauvaraprāptiḥ tatorthināṃ / na hi sarvvajñatāmātrādaśaktaḥ sevyate paraiḥ // 2.266
arthānarthakriyāśakto guḍagorasakārakaḥ / sarvvajñopi na sevyatvaṃ prayātyanupakārataḥ // 2.267
sarvvajñatve prasiddhe ca śaktatve sarvakārakaḥ / sarvvakārakatāyāśca tasya sarvvaṃjñatā punaḥ // 2.268
asarvvajñasya karttṛtve darśane sarvvavit kathaṃ / tasmād dṛṣṭāntataḥ sidhyet tathā cet prekṣatākṣatiḥ // 2.269
na cājñatā kulālādeḥ svakāryyesti vṛtheśvaraḥ / karmmaṃsāmarthyasiddhau ca nopayogaḥ kathaṃ kriyā // 2.270
jānānopi kulālādiḥ preryamāṇo yadi kṣamaḥ / īśvaropi tathānyena preryaḥ syādaviśeṣataḥ // 2.271
atha sarvvajñatāsiddhimātmanobhilaṣannasau / sarvvasya prerako jātastadetat kena gamyatāṃ // 2.272
svayaṃ nirūpya yaḥ karttā tatrākāraka īśvaraḥ / īśvarādeva sarvvasya buddhirityapramāṇakaṃ // 2.273
hetutvamupadeśāderupadeṣṭustadanyataḥ / upadeśa ityanāditvāt samāptaṃ sarvvamīhitaṃ // 2.274
tasmāt sthitvā pravṛttānāmīśvarapreraṇaṃ kutaḥ / pradhānapuruṣādīnānnātaḥ karttṛtvaniścayaḥ // 2.275
vṛkṣādīnāṃ hi saṃsthānamaciddhetusamanvayi / tathā ghaṭādi tadvat syāt pradhānādyapravarttitaṃ // 2.276
yathā hi bījamutpannaṃ vṛkṣato vṛkṣakāraṇaṃ / tathā ghaṭopi mṛtpiṇḍād ghaṭāderapravarttitāt // 2.277
kulālādiḥ punastasya sākṣī satatamiṣyate / śarīravarṇṇasaṃsthānamanyatastādṛgudbhavāt // 2.278
varṇṇasaṃsthānarūpatvaṃ bīje yadi na śaktitaḥ / kārye kutastadāyātaṃ bījahetorabhāvataḥ // 2.279
īśvarastasya karttā ced bījāt kinna tadanyataḥ / iti pūrvvaṃ pratikṣiptaṃ hetustasyeśvaraḥ kathaṃ // 2.280
puruṣopabhogasidhyarthaṃ pradhānasya pravarttanaṃ / sāmājikārthasiddhyarthaṃ naṭaraṅgakriyā yathā // 2.281
kṣīrasya kathamajñātvā vatsavṛddhyai pravarttanaṃ / tathedamapi kiṃ neṣṭaṃ pradhānasya pravarttanaṃ // 2.282
aprekṣāpūrvakatvasya padārtheṣūpalabdhitaḥ / acetanatvantaddheṃtoriti yuktividāṃ nayaḥ // 2.283
aprekṣāvatpadārthānāṃ kāraṇaṃ na na yuktimat / chāgādīnāṃ purīṣādervarttulīkaraṇena kiṃ // 2.284
anvayaścet sukhādīnāṃ vastutvāccetanatvataḥ / puruṣāṇāṃ tatastattvaṃ kāraṇaṃ na kimiṣyate // 2.285
natu varṇṇādi saṃsthānaṃ pradhānasyāsti bhāvikaṃ / varṇṇādi kāryakaraṇaṃ pradhānasya mataṃ kathaṃ // 2.286
athāpi śaktirūpeṇa sarvvamatropagamyate / sarvvaśaktyātmakaṃ vastu pradhānamiti kathyate // 2.287
tasyādṛṣṭasya tādṛk ca kāraṇatvānumānavat / kārya hi kāryāntarataḥ kāryatvādanyakāryavat // 2.288
triguṇādirūpatā tasya pradhānasya na sidhyati / vastutvenānvayād vastu kāraṇaṃ kimapīkṣyatāṃ // 2.289
kāraṇānugataṃ kāryaṃ svarūpeṇa na sarvvathā / anyathābhūtavahnayāderdhūmādirdṛśyatenyathā // 2.290
karmmaṇāṃ pariṇāmoyamiti siddhamidaṃ kutaḥ / anvayavyatirekitvaṃ karmmaṃṇopi na vidyate // 2.291
ajñānāṃ rāgiṇāṃ krīḍārasaḥ śuddhātmanāṃ nahi / kiciṃnmātraviśuddhyāpi nāryaḥ krīḍāsu varttate // 2.292
narakādibhayādanyo nāryaḥ krīḍāsu varttate / tasya tvetad bhayaṃ nāsti kasmāt tābhyo nivarttate // 2.293
rāgādibhyo yadā duḥkhaṃ narakādiṣu varttate / tasya tannāsti kenedaṃ bhavataḥ suhṛdocyate // 2.294
bhāvanātaḥ samudbhūtā vāsīcandanakalpanā / narakādibhayaṃ duḥkhanna bādhata iti sthitiḥ // 2.295
evameva tadudbhūtamiti yuktamidanna ca / svābhāvikatve tattasya jagat svābhāvikaṃ bhavet // 2.296
īśvarādīśvaratvasya prāptistasyāpi sānyataḥ / tadanyasyāpi sānyasmānna svābhāvika īśvaraḥ // 2.297
utkarṣosti guṇānāṃ cet śakrabrahmatvasambhave / īśvaratvamapi prāptaṃ nāsti nittyeśvarasthitiḥ // 2.298
athaitadapi nāstyeva saṃsārī neśvarastataḥ / atra yasya pratikṣepastasyānyatrāpi kā kṣamā // 2.299
saṃsthānasaṅgamād bhāvāḥ kṛtā kartreti sidhyati / ahetuguṇayuktasya kuta eva tu siddhatā // 2.300
saṃsthānaṃ hi nāmedaṃ vastuvṛttena siddhimat / bhrāntimātrasya sadbhāvāt paramāṇava eva te // 2.301
paramāṇavaḥ svarūpeṇāvabhāsante yadi bhāvataḥ / īśvarasya kathaṃ buddhiḥ saṃsthānakaraṇaṃ mama // 2.302
nirūpya karaṇantasya yadi nāstīti bhaṇyate / sarvvajñatā kathantasya nirūpya karaṇe sati // 2.303
paropagamanenātha saṃsthānasya nirūpaṇaṃ / svayamapratipannasya paropagamanaṃ kutaḥ // 2.304
athāvayavisadbhāvādidamuttaramucyate / nirūpayiṣyate paścādetadatyantadurghaṭaṃ // 2.305
saṃsthānaṃ paramāṇūnāṃ nāstītyetat kuto mataṃ / tattvādeveti cedetat kutastattvaṃ pratīyatāṃ // 2.306
aṣṭāṇukāt paraṃ rūpamastīti kuto gatiḥ / etadaṣṭāṇukaṃ rūpamanyathā veti kā pramā // 2.307
dṛṣṭatve paramāṇūnāṃ tatsaṃkhyā syād viniścitā / atha sthūlaṃ tadatyantaṃ tena tad dvyaṇukaṃ na hi // 2.308
dvyaṇukādi yadā(') dṛṣṭaṃ kimapekṣyāsya pīnatā / anumīyamānāpekṣā cedanavasthā prasajyate // 2.309
anumīyamānasāpekṣā sarvvasya sthūlatā bhavet / athāpi dṛśyaṃ yad rūpaṃ paryanteṇurasau mataḥ // 2.310
varttulatvādisaṃsthānaṃ tasya kiṃ nopalabhyate / paramāṇurna siddhaścat kutovayavisambhavaḥ // 2.311
siddhiśced paramāṇūnāṃ kutovayavisambhavaḥ / ekadeśena saṃsarggaḥ paramāṇurasau kathaṃ // 2.312
ekadeśena saṃsargge sarvvasyaivopalabhyate / tataḥ saṃsaggasadbhāvāt nāṇuḥ sthūlapadārthavat // 2.313
asaṃsarggepi saṃyogo yadi kutaḥ sa eva saḥ / kathamekaghanākārāḥ paramāṇuṣu saṃvidaḥ // 2.314
athānyovayavī tatra tatraikākāratā dhiyāṃ / nittyatvāt paramāṇūnāṃ sāntarāṇāṃ dṛśirbhavet // 2.315
yadi nāmāsmadādīnāmadṛśyāḥ paramāṇavaḥ / īśvarasyākṣadṛśyatvanteṣāṃ naiva(hi) sambhavi // 2.316
athadvayamasau paśyet samavāyaḥ kathambhavet / bhrāntataiva janasya syāt tathā satyanyathekṣaṇāt // 2.317
vaṭasya bījamatyalpaṃ tatkāryaṃmatipīvaraṃ / tatrāvayavasaṃyogaḥ prāgabhāve kathaṃ bhavet // 2.318
sañcīyante sthitāḥ santaḥ kimapūrvvodayastataḥ / kāraṇāditi sarvveṣāmatra saṃdeha eva naḥ // 2.319
athādṛṣṭopi dṛṣṭāntādastītyeva pratīyate / pradīpadṛṣṭāntabalāt sāṃkhyadarśanamāgataṃ // 2.320
tata eveśvaraḥ karttetyetad dūrataraṃ gataṃ / vyañjakaśca pradīpādiracetanatayā gataḥ // 2.321
acetanād vyaktiriti kathamīśvarasādhanaṃ / cetanādhiṣṭhitaḥ sopītyatra prākkṛtamuttaraṃ // 2.322
tasmād yato yato yad yat tattadastu tatastataḥ / kiñciccetanataḥkiñcidanyataśceti niścayaḥ // 2.323
pītamapyanyathā śuklaṃ vastutvādanyaśuklavat / pratyakṣabādhato neti sotra neti kuto matiḥ // 2.324
mama nāstīti naivāsau tavādṛṣṭirnahi pramā / tavādṛṣṭiḥ pramāṇañcedīśvaro neti gamyatāṃ // 2.325
viśiṣṭameva pāṇḍutvaṃ dhūma ityabhidhīyate / vyatiriktanna dhūmatve pāṇḍutvasya viśeṣaṇaṃ // 2.326
na na bādhyata ityevamanumānaṃ pravarttate / sambandhadarśanāt tasya pravarttanamitīritaṃ // 2.327
kumbhakāropi tatkārye kimadṛṣṭo na kalpyate / kaṣṭakalpanametat kimīśvarepi na sambhavi // 2.328
upayogaṃ vinā bhūbhṛt saṃsthānaṃ kriyate'nyathā / kiṃ vā na puruṣastatra hetustena virūpatā // 2.329
śabdasyāpi na setye(ta)t kathaṃ kasmāt pratīyate / yadyabhivyaktisambandho nittyasyāpyupapattibhāk // 2.330
śabdasyānupalabdhatve vyavadhānādikāraṇaṃ / ghaṭādīnāmiva vyaktaṃ nekṣyate'taḥ prayatnajāḥ // 2.331
vyavadhānādayaḥ santi śabdasyeṃtyapi kalpyatāṃ / pratyabhijñāyamānatvācchabdasya na vināśitā // 2.332
pareṇāpi pratītaṃ tat pratyabhijñānatonyataḥ / na gamyate kathantasya parasmādapi nittyatā // 2.333
kāryatvānyatvaleśena yatsādhyāsiddhidarśanaṃ / tat kāryasamametat tu tridhā vaktrabhisandhitaḥ // 2.334
saṃsthānāderna sāmānyaṃ buddhipūrvvakriyodbhavaḥ / anyatrāpyasya dṛṣṭatvād vṛkṣādāviti varṇṇataṃ // 2.335
pratibaddhaviśeṣasya tyāgād yat sādhanaṃ kvacit / tadatyantamasambaddhamanittye kākakārṣ ṇyavat // 2.336
kalpanāmātraracitādarthāsattivivarjitāt / dharmmāt tatsambhavinyarthe yatra tatra samīhitāt // 2.337
arthābhedepi pāṇḍutvānnānumānamitīritaṃ / kiṃ punaryatra nārthopi śabdamātraṃ paraṃ samaṃ // 2.338
anityatvaṃ na sāँkhyasya prasiddhaṃ vastuvṛttitaḥ / tasyāvyaktiḥ padārthānāṃ na niranvayanāśitā // 2.339
vijñānādinirodho hi maraṇaṃ bauddhabodhataḥ / asiddhaṃ yasya taruṣu vijñānaṃ tanmatistathā // 2.340
maraṇasiddhau tacchabdaḥ pratibaddhaḥ prasidhyati / pratibandhe ca śabdasya tato maraṇasiddhatā // 2.341
ākāśaguṇaḥ śabdadharmmo'siddhaḥ paraṃprati / sādhyadṛṣṭāntadharmmasya parasparamasiddhatā // 2.342
āgamād vyomadharmmatvaṃ vācakaṃ naiva kasyacit / viśeṣakalpanāyāntu hetureva vihīyate // 2.343
anityatākāryatayoḥ sāmānyamupayogavata / viśeṣasya prasiddhistu na kenacidapīṣyate // 2.344
hetvanantarabhāvitvaṃ tadantaranāśitā / na śabdaghaṭayorasti viśeṣaṇasamanvitā // 2.345
cikīrṣāmātrakeṇaiva na kāraṇamitīkṣyate / kākatālīyametat kimathavā kāraṇantathā // 2.346
yadi karmmādini...karaṇaṃ kāraṇambhavet / anyathā kāraṇaṃ sarvvaṃ sarvvasya na kimiṣtate // 2.347
anyakarmmaparatantratayā'sāvīśvaraḥ kathamīśvara eva / tatkṛpākramato'tha viśeṣo nārakādiracanādakṛpaḥ kiṃ // 2.348
karmmaiva lokasya tatheti tatkṛd aśaktirasminniti nāryatāsya / āryasya karttuṃ yadi sādhvaśaktirasādhukṛtyaṃ kimasau vidhātā // 2.349
upekṣaiva sādhūnāṃ yuktā'sādhau kriyākrame / na kṣatakṣāranikṣepaḥ sādhūnāṃ sādhu ceṣṭitaṃ // 2.350
ātmanyapi vaśī nāsāviti sa sphuṭamīśvaraḥ / svakarmmocitaceṣṭasya na lokasya kimīśatā // 2.351
īśvaratveritaḥ sopi yadyanyonyasaṃśrayaḥ / ekasyāpi na sadbhāvastathā satyupapattimān // 2.352
īśvarasya yadi nāsti na śaktiḥ sādhu karmmavidhireva janaḥ syāt / sa svatantracarito yadi lokaḥ karmmavāda iha śasta udagraḥ // 2.353
tattvadarśyeva tadvittyai jñāvavyastasyacāparaḥ / jñātā syādanavasthānādanekeśvarasambhavaḥ // 2.354
tatheśvarakṛtopi syāt sāmarthyaparikalpanā / nityasya cāvyatirekitvāt sāmarthyaṃ duranvayaṃ // 2.355
viśeṣāccakṣuṣo rūpaviśeṣādapi vidyate / vijñānasya viśiṣṭatvaṃ rūpāderhetutā tataḥ // 2.356
rūpaviśeṣād viparisphuratākārādilakṣaṇāt / saumanasyādiyogi vijñānamupajāyate // 2.357
indriyārthāviśeṣepi yadi sarvvavidudbhavaḥ / sarvvajña eva sarvvaḥ syādindriyārthāviśaṣataḥ // 2.358
aśucyādirasaṃvādasaṅgamaścānivāritaḥ / prāpyakārīndriyatve ca sarvvavit kathamucyate // 2.359
manovijñānamapyasya nendriyānanusārataḥ / svatantrantu manojñānaṃ naiva kenacidīkṣyate // 2.360
abhyāsāt spaṣṭatā tasya na sarvvaviṣayā bhavet / āgāmayāśritatvepyabhrāntatāpi prasajyate // 2.361
anumānaprasiddhe tu vastu sarvvaṃ na labhyate / tato na sarvvaviṣayā bhāvanā sarvvavit kathaṃ // 2.362
śāstrādyabhyāsataḥ śāstraprabhṛtyevāvagacchatu / sākalyaveda(na)ntasya kuta evāgamiṣyati // 2.363
sarvvaṃ vettīti vijñānaṃ tajjñeyāvedane kutaḥ / tajjñeyavedanepi syāt sa eva khalu sarvvavit // 2.364
rāgādirahito yaśca vikalparahitastathā / deśanā tatkṛtetyetat tu yācitakamaṇḍanaṃ // 2.365
bhūtaṃ bhavadbhaviṣyaccānādyantaṃ kaḥ pṛthak kramāt / pratyekaṃ śaknuyād boddhuṃ vastu kalpāntarairapi // 2.366
ekadeśaparijñānaṃ kasya nāma na vidyate / na hyekaṃ nāsti sattyārthaṃ puruṣe bahukalpake // 2.367
yaścātiśayavān dṛṣṭaḥ sa tāvanmātrasaṃsthiteḥ / kiṃcinmātrāntarajñaḥ syānnātīvātīndriyārthavit // 2.368
na caikadeśatattvajñaḥ sarvvajña upapattimān / kākatālīyametat syādaparabhramakārakaṃ // 2.369
yugapat sarvvavijñāne (') nādisaṃsāratā kathaṃ / yasmin parisamāptijñaḥ sa evātrādirucyate // 2.370
apramāṇe sphuṭā vastunyupadeśaparamparā / prāmāṇike tvasambhāvyā sopadeśaparamparā // 2.371
sūkṣmekṣikedṛśī jātā pramāṇād dṛṣṭadarśyapi / śaṃkyate yena tīrthyeṣu kathā kaiva bhaviṣyati // 2.372
svarggāpavargga mārgasya pramāṇaṃ vedako naraḥ / anyasyāpyaparijñāne saṃbhavedapi tasya tat // 2.373
dharmmajñatvaniṣedhastu kevalotra niṣidhyate / sarvvamanyanniṣedhaṃstu paraḥ kena(ni) vāryaṃte // 2.374
sarvvaṃ jānātu sarvvasya vedako na niṣidhyate / nāsmābhiḥ śakyate jñātumiti santoṣa iṣyate // 2.375
jānāti sarvvamityeṣā tajjñeyajñānato matiḥ / tadekadeśavijñānaṃ tajjñasyaivopajāyate // 2.376
duḥkhahetostathā duḥkhād viyogecchā parasya yā / sā kṛpā tadvatastena tadupāyārjane matiḥ // 2.377
dehātmikā dehakāryā dehasya ca guṇo matiḥ / matatrayamihāśritya nāstyabhyāsasya sambhavaḥ // 2.378
rūpādivyatirekeṇa kuto bhūtopalambhanaṃ / tāni pañca tataḥ saṃkhyāvadhāraṇamayuktimat // 2.379
dṛśyaṃ dṛśyamiti hyevaṃ sarvvamekaṃ prasajyate / prakārabhede tu punaranantatvaṃ prasajyate // 2.380
tasmāt paṃcāśrayagrāhyaṃ pañcadhā vyapadiśyatāṃ / tasyāvāntarabhedastu pañcatvānuparodhakṛt // 2.381
yaccoktaṃ sarvvaśūnyatve pramāṇaṃ cenna śūnyatā / śūnyatā cet pramā nāsti tadidaṃ vyāhataṃ dvayaṃ // 2.382
pratipādayiṣyate paścād yādṛśī sarvaśūnyatā / tatra yādṛk pramāṇaṃ ca tvarātra kvopayoginī // 2.383
abhyāsapūrvvakāḥ sarvve prāṇāpānādayo yadi / svābhyāsarahitāśca syuḥ kathannāma nirāśrayāḥ // 2.384
dhūmo dhūmāntarotpanno na dhūmādeva sarvvathā / śālkādapi śālūkaḥ kathambhavati gomayāt // 2.385
citraṃ citrakarājjātaṃ patatriṣvapi kintathā / bhyāsād (hi) viśeṣo yaḥ sonyayāpi bhaviṣyati // 2.386
dhūmo dhūmād yathābhūtaḥ sonyatopi na jñāyate / abhyāsāttu viśeṣo yaḥ sa janmādau tathā sthitiḥ // 2.387
kaścit tautaḥ kilānyena pṛṣṭaḥ kathaya sambhavaṃ / māturdīrghaviṣāṇasya vṛṣabhasya kathaṃ sthitiḥ // 2.388
sa prāha kukṣerjāyante na māturmahiṣā amī / haṭṭāgatānāmeṣāntu mūlyena krayamātrakaṃ // 2.389
yadi pariṇaterviśeṣassa dṛśyate neti kalpanā kaiṣā / darśanayogyamadṛśyaṃ sadvyavahārasya no viṣayaḥ // 2.390
mandapravṛttyabhyāsena mandatāpyasti janmināṃ / tatastapūrvikā sāpātyanādibhavacakrakaṃ // 2.391
mantratantrādisāmarthyād guḍādau viṣaśaktayaḥ / tathaiva karmmasāmarthyādanyadehekṣaśaktayaḥ // 2.392
yathā svapnāntikaḥ kāyastrāsalaṃghanadhāvanaiḥ / jāgraddehavikārāya (tathā) janmāntareṣvapi // 2.393
athāsau sattyatāhīnaḥ sutarāmeva śobhanaṃ / asattyopi vikarāya yatra sattye tu kā kathā // 2.394
vyavahāramātrakamidaṃ sattyatāsattyateti ca / svarūpasākṣātkaraṇe sattyatādīti durghaṭaṃ // 2.395
sarvvāvasthāsamānepi kāraṇe yadyakāryatā / svataṃtraṃ kāryamevaṃ syānna kāryantattathā sati // 2.396
vyāptyā na vyatirekasya nānvayasyāsti darśanaṃ / kāryakāraṇabhāvasya kathamasyāsti darśanaṃ // 2.397
yadyadvaitena toṣosti mukta evāsi sarvvathā / vartate vyavahāraścet paralokopi cintyatāṃ // 2.398
tathā hi raktaśirasaḥ pītakāyādayaḥ pare / jalādipāṇino dṛṣṭāḥ sa ākāraḥ kuto bhavet // 2.399
tadrūpa bījāt kamalādibhedaḥ kiṃdṛṣṭa dṛṣṭo (') niyataḥ kadācit / na prāṇibhedo niyatosti bījāt santyatra karmāṇi niyāmakāni // 2.400
chedasandhānavairāgyahānicyutyupapattayaḥ / manovijñāna aivaṣṭā upekṣāyāṃ cyutodbhavau // 2.401
ghaṭādiranyathā dṛṣṭastato na tata eva saḥ / nānyathā tu punardṛṣṭamindriyantadvikārataḥ // 2.402
vahneryadyapi dhūmo dṛśyate tata eva saḥ / anyadāpīti nādhyakṣaṃ pramāṇamiha kasya cit // 2.403
yathā dhūmegnipūrvvatvagatistatpratyabhijñayā / tathā manovikāryatvagatirjanmādibhāvinī // 2.404
putrādīndriyavaikalyepyasti mānasavikriyā / tadāśritaṃ manaḥ prāptaṃ niyamo nobhayorapi // 2.405
indriyaṃ manasojñānāt tasmāccasti manomatiḥ / tatastatrā'pi syāccetyanādyananta bhavasthitiḥ // 2.406
netrādināśe'nekatra mano dainyādi dṛśyate / tatrāśritaṃ kutastena nehāśobhanamūhyate // 2.407
avasthā (') grahaṇe'vasthātṛpratītiḥ kathaṃ bhavet / vyāpyāpratītāvanyasya vyāpakatvāpratītitaḥ // 2.408
akramād yadi kāryaṃ syāt tadaiva sakalaṃ bhavet / anyadā tu sa nāstyeva tadā parisamāptitaḥ // 2.409
nocyate kāraṇāt kāryantadrūpa mupajāyate / anvayavyatirekābhyāṃ kāryakāraṇateti tu // 2.410
tadbhāvepi na bhāvaścedabhāve (') bhāvitā kutaḥ / tadabhāvaprayuktosya so'bhāva iti tatkutaḥ // 2.411
abhāvo hi padārthānāṃ svayameva bhavedapi / bhāvastu paratantratvāt kathaṃ hetorbhavenna saḥ // 2.412
naivābhāve (viśeṣasya) viśeṣapratyayodayaḥ / tathā ced bhrāntireveyamiti vyarthaḥ pariśramaḥ // 2.413
aviśeṣapratītau hi sa nitya iti gamyate / viśeṣe (')bhrāntatāyāñca nityatāyāṃ pramā kutaḥ // 2.414
aviśeṣapratītiścedapekṣyatve kathaṃ bhavet / audāsīnyaṃ yatastasya viśeṣopi na vidyate // 2.415
viśeṣasambhave tasya tatrāpekṣeti yuktimat / etadarthamapaikṣeti vyavahārosti laukikaḥ // 2.416
kāyāt kramād bhavantī dhīḥ kramaṃ kāyasya bodhayet / anyathā yatkṛtastasyāḥ kramo heturasau sphuṭaḥ // 2.417
pūrvvapūrvvānubhavataḥ sā manodhīḥ pravarttate / sopi pūrvvata eveti so pītya syānavasthitiḥ // 2.418
tasmāt sakṛt tato dṛṣṭastata evānyadāpi saḥ / kāryaṃkāraṇabhāvoyamevameva prasidhyati // 2.419
yad yanmaraṇavijñānaṃ na tajjanmāntarānugaṃ / taccittatvād yathā vītadoṣasya mṛtivedanaṃ // 2.420
arhanmaraṇacittasya pratisāndhirna vidyate / pradīpasyeva nirvāṇaṃ vimokṣastasya cetasaḥ // 2.421
siddhānto hi na sarvvasya virodhasya vidhāyakaḥ / mṛte cittasya sandhānaṃ kva cittenopapāditaṃ // 2.422
atha pramāṇataḥ siddhiḥ pratisandherna vidyate / tena tatrāpramāṇatvād virodhasyāsti sambhavaḥ // 2.423
akṣavyāpāramāśritya bhavadakṣajamiṣyate / tadvayāpārī na tatreti kathamakṣabhavaṃ bhavet // 2.424
cetayanto na dṛśyante yadā keśanakhādayaḥ / tadā tebhyo manojñānaṃ bhavatīti kathaṃ sthitiḥ // 2.425
tasmādāropitākāramantarvvāhyañca vedyate / manasā tadvikāreṇa vikriyā mānasasya sā // 2.426
nopakāraka ityeva hetustasya nivarttakaḥ / viśiṣṭameva hetutvaṃ kāryasya vinivarttakaṃ // 2.427
svayaṃ pareṇa vā deho heturggamyeta kenacit / utpannenānyathā vāpi vedaneneti kalpanāḥ // 2.428
cakṣurunmīlayanneva naraḥ pratyavagacchati / rūpadarśanamutpannaṃ gamyate tadanantaraṃ // 2.429
janmādi dehobhimukho hetutvena na gamyate / jñānasya prāgabhāve hi jñātṛtvasya vivodhakaḥ // 2.430
pareṇāsya pratītiścet prāgabhāvagatiḥ kutaḥ / adṛśyānupalambho hi nābhāvasya prasādhakaḥ // 2.431
suptasyāpi prabodhosti prāgjñānānupalambhane / na tatra svapnavijñānaprāgabhāvagatiḥ satī // 2.432
abhāvaḥ pratipatteḥ kiṃ kiṃvā sadapi vismṛtaṃ / jāgratā hi kṛtaṃ svapne smaryate naiva kenacit // 2.433
gomayāt prathamotpattiryādṛśī tādṛśī punaḥ / tadabhāve na dṛṣṭaiva jñānasya tu viparyayaḥ // 2.434
vikārāścetanādīnāmudayādeḥ prasādhakāḥ / tadvikāratayekṣyante tacca kāryatvamucyate // 2.435
gāḍha़suptasya vijñānaṃ prabodhe pūrvvavedanāt / jāyate vyavadhānena kāleneti viniścitaṃ // 2.436
tasmādanvayavyatirekānuvidhāyitvaṃ nibandhanaṃ / kāryakāraṇabhāvasya tadbhāvinyapi vidyate // 2.437
saptamyā pūrvvabhāvasya paṃcamyā ca nidarśanaṃ / parabhāvaḥ prathamayā tatopi ca nidarśyate // 2.438
yasyopalabdhiḥ prathamaṃ tat tasya yadi kāraṇaṃ / na khalāntargataṃ bījaṃ hetuḥ syādaṃkurodaye // 2.439
tadbhāvabhāvitāmātrād yadi kāraṇakāryatā / ko virodhastadā pūrvvaparabhāvaḥ kimarthakaḥ // 2.440
pūrvvatve kāraṇasyeṣṭe upādānaṃ tadarthināṃ / paratve(cā)numānaṃ yat sāmarthyāt tad bhaviṣyati // 2.441
ko hi hastagataṃ dravyaṃ pādagāmi kariṣyati / paraśucchedyatāṃ ko vā nakhacchedye sahiṣyate // 2.442
kāryatvenaiva mukhyena gamakatve kramād ṛjoḥ / yatnasādhyakāraṇatve gamakatvamanarthakaṃ // 2.443
bhṛtyasyānyata utpattirdṛśyate na punastayoḥ / na cittamantareṇāsti tayorutpattiranyataḥ // 2.444
mṛtasyāpi sa vāyuśceccetanā kiṃ nivarttate / sa cedakāraṇantasyāḥ kāyaḥ kāraṇamāgataḥ // 2.445
anivṛttiprasaṅagaśca citte tiṣṭhati cetasaḥ / cetaso na ca pūrvvasya tatpūrvveṣṭau nivarttanaṃ // 2.446
cittasya vāsanādṛṣṭeranyathonupapattitaḥ / svapnavijñānavat sarvvaṃ vāsanābodhakāraṇaṃ // 2.447
vāsanāvalabhāvepi prapaścaḥ suratādikaḥ / nāsatyaḥ svārthaniṣpatteḥ satyārthakriyākṛtāṃ // 2.448
ekopādānabhāvena tadekatvavyavasthiteḥ / śarīrāntarasañcāro na bhavatyeva tādṛśaḥ // 2.449
na śarīrāntaratvasya tathāpi vyatirekitā / vilakṣaṇatvaṃ tattvasya nivarttakamitiṣyate // 2.450
tathā hi vāsanādārḍhyānna paro'sattyatodayaḥ / vāsanādārḍhyamātreṇa satyatā jāgrato vidāṃ // 2.451
sañcārasya prasiddhatvād viśeṣaparikalpanāt / vikalpasamamevaṃ hi jātyuttaramidaṃ sphuṭaṃ // 2.452
śarīrāgraharūpasya cetasaḥ sambhavo yadā / janmādau dehināṃ dṛṣṭaḥ kinna dehāntarāgatiḥ // 2.453
anumeyesti nādhyakṣamiti kaivātra duṣṭatā / adhyakṣasyānumānasya viṣayo viṣayo na hi // 2.454
āgraharatāvadabhyāsāt pravṛtta upalabhyate / śarīrenyatra vādhyakṣāt tata evānumā na kiṃ // 2.455
śarīrāntarasañcāratyāgau satyasamāgamau / syātāṃ yadi tataḥ sattyaṃ paralokaprasādhanaṃ // 2.456
yathā cātyantavicchedaḥ svapne svapnopalambhane / tathaiva maraṇāta pūrvvaṃ paścāt yadi kiṃ kṛtā // 2.457
tenaiva hi śarīreṇa sañcārodhyakṣabādhitaḥ / parityāgaḥ śarīrasya pūrvvakasyānyadarśanaṃ // 2.458
svapnasaṃvedenaṃ sarvvaṃ sattyavijñānajanmanaḥ / svapnācca sattyavijñānamiti kaiva virodhitā // 2.459
prabodhasaṅgataḥ sarvo viccheda upalabhyate / maraṇādapi vicchedaḥ sattyatābodhasaṅgataḥ // 2.460
na śarīrādyabhiratiḥ śarīraratipūrvvikā / yadā prasiddhā tatpūrvvaśarīraṃ siddhameva naḥ // 2.461
sakalaḥ pratyayaḥ svapnānna viśeṣatayā sthitaḥ / yadi paścād vadiṣyāmaḥ prastāvosya sa eva hi // 2.462
cittakāraṇatāyāṃ hi cetaso na nivarttanaṃ / cetaso viguṇatve hi gṛhepyapunarāgatiḥ // 2.463
dehakāraṇatāyāntu vaiguṇye vinivarttate / dehastādṛśa evāsāvahetuścetasaḥ kathaṃ // 2.464
doṣasyopaśamepyasti maraṇaṃ kasyacit punaḥ / jīvanaṃ doṣaduṣṭatvepyetanna syād vyavasthitaṃ // 2.465
asamvedanarūpaṃ hi na samvedanamiṣyate / tathāpi yadi tadbhāvo mṛtasyāpyastu vedanaṃ // 2.466
nahi samvedanābhāve viśeṣo mṛtasuptayoḥ / āśvāsādi punaḥ sarvvaṃ yathā tadapi cintitaṃ // 2.467
nidrāvyapagame pūrvvajñānasaṃskārato dhiyaḥ / tathā vidhāḥ saṃbhavanti tato deho na kāraṇaṃ // 2.468
saṃskāraḥ sahakārī syāttadā'sanniti durghaṭaṃ // 2.469
nāvaśyaṃ jātabodhatbaṃ prahārādeva jāyatte / prahāramantareṇāpi prabodha upalabhyate // 2.470
nātrāpi niyamo dṛṣṭaḥ pratyāsattiprabodhane / tātparyeṇa yadākṣipya prasuptastatra bodhataḥ // 2.471
bhayadhairyādisaṃskārā dravaśastragrahādayaḥ / prabodharūpā jāyante prāṇināṃ sukhasamvidaḥ // 2.472
durlabhatvaṃ samādhāturvikārasyānivarttane / punarujjīvanāheturnivṛttau vyarthatā punaḥ // 2.473
avasthākāraṇaṃ vastu naivopādānakāraṇaṃ / avasthākṛnnivṛttau hi saivāvasthā nivartatāṃ // 2.474
santānakāraṇaṃ yattu tadupādānakāraṇaṃ / tannivṛttau bhavedasya santānasya nivartanaṃ // 2.475
agnernivṛttau tāmrasya dravataiva nivartate / cetasaḥ saha kāyena tāvatkālamavasthitiḥ // 2.476
anyonyasahakāritvādagnitāmradravatvavat / tayorhetvorna kāryantu cittantiṣṭhati hemavat // 2.477
anyonyasahakāritvādekasāmagrayasambhave / sahakāryadvayasyāpi sthānaṃ nānupapattimat // 2.478
brīhyādīnāmupādānamagnyāderupaghātavat / upādānantu vijñānaṃ kenacinnopahanyate // 2.479
śarīrātprathamotpattirna vijñānasya dṛśyate / upādānopaghātena vinā na ca nivartanaṃ // 2.480
pūrvvaṃsaṃskārasāpekṣaṃ jñānaṃ vyavahitādapi / vijñānājjāyate tasya na vicchedosti middhataḥ // 2.481
vicchinnādapi vijñānādutpādasyopalabdhitaḥ / vicchede maraṇe middhe na viśeṣavyavasthitiḥ // 2.482
upalabdho na vicchedaḥ prabodhena vinā kutaḥ / svayaṃ pareṇa vā tasya kutaḥ kalpanamīdṛśaṃ // 2.483
sarvadāpi hi vicchedo'jñāyamānaḥ sadā bhavet / abhāvaḥ paralokasya sa eveti duruttaraṃ // 2.484
pūrvvasaṃskārasāpekṣaprabodhasyopalabdhitaḥ / savijñānasya vicchedaḥ kevalo nopalabhyate // 2.485
svārthe nispṛhatā nāma virāgasyeti saṃmataṃ / parārthaniḥspahastvasti nirdoṣopi na saṅagataḥ // 2.486
tadapyasanna sañcāraścitrāderupalabhyate / tata ādhāranāśe syānnāśaścitrādivastunaḥ // 2.487
vyatireke ca taddhetustena bhāvasya kiṃ kṛtaṃ // 2.488
mānasī kalpanā sarvvā pūrvvahetusamudbhavā / nirālambanabhāvena marīcyāntoyakalpavat // 2.489
yathā kṣudupaghāte na vyādhyā vyākulatodayaḥ / tannivṛttau yathābhyastavyākhyaivāsya pravartate // 2.490
rasāyanasya sāmyātta tṛpteśca na bhavedapi / yathābhyastānusandhānaṃ sarvvavyākhyādayosatvataḥ // 2.491
tena janmāntarābhyastaṃ yena śāstraṃ yadeva hi / prajñāprabodhastatraiva śāstre tasyeti nirṇṇayaḥ // 2.492
sarvvābhyāsastu yasyāsti tasya prajñāviśeṣataḥ / anyathā sarvvavedī syādrasāyanavidhānataḥ // 2.493
adhyakṣasmaraṇe muktvā na buddhiraparā kvacit / prajñāmedhādibhedopi smṛtereva prabodhataḥ // 2.494
yathābhūtasmṛtiḥ prajñā dau( )prajñantadviparyayaḥ / medhāpi smṛtirevaiṣa tatra bhedaḥ pradarśyate // 2.495
atyantavismṛto yorthaḥ pūrvvasaṃskāramātrataḥ / tathaivābhyudyate yena sa prājña iti kīrtyate // 2.496
smaraṇānugamenaiva yena saṃpratipadyate / sa medhāvīti kathitaḥ prajñānābhyāsavarja़nāt // 2.497
pṛthak pṛthag gṛhītānāṃ medhā proktā tathā smṛtiḥ / anyonyayojane tu syāt prajñā saiva viśeṣataḥ // 2.498
na cānabhyāsataḥ kācidyojanā nāma dṛśyate / tajjātīyārthatastena prāgabhyāsonumīyate // 2.499
saṃskārasya balīyastvād vyākṣepasya nivartanaṃ / vyākṣepasya balīyastve saṃskāraḥ syātparāṅmukhaḥ // 2.500
dhūmaścāgneryathābhūto na dhūmādapi tadvidhaḥ / abhyāsāttu manoryādṛk tādṛgeṃvādisambhavaṃ // 2.501
vijñānamindriyādeva yadi jāyeta kasyacit / pūrvvavijñānarahitād dhūmadṛṣṭāntasambhavaḥ // 2.502
utpannamapi vijñānaṃ yadi nāstīti mīyate / niścayābhāvataḥ sarvo'bhāvastasyeti gamyatāṃ // 2.503
bhāvanābalataḥ sarvvamindriyajñānamāgataṃ / indriyajñānarūpatvātsvapnavijñānarūpavat // 2.504
vinaiva sakalaṃ jñānamindriyādupajāyate / arthasya bhāvābhāvābhyāṃ bhrāntābhrāntavyavasthitiḥ // 2.505
abhyāsādindriyaṃ jāgradindriyatvāttadanyavat / kāryasvabhāvābhedehi kāraṇānāmabhinnatā // 2.506
paralokaṃ vinā na syāt saṃskārānuvartanaṃ / pitṛsvabhāvānugamo'virodhī paralokinaḥ // 2.507
tadaiva tatrotpannasya na duḥkhaṃ viṣakīṭavat / paralokinastu tad duḥkhamanādyabhyāsasevanāt // 2.508
spaśyamānasya yadrūpaṃ taccetspṛṣṭaṃ na vedyate / tadanyarūpavittau syāttadeva viditaṃ kathaṃ // 2.509
svasambidrūpatā mātrānnādhārādheyatāsthitiḥ / svarūpe hi nimagnasya nādhārādivikalpanaṃ // 2.510
vyarthatā bhiṣajaḥ kvāpi na ca śaktistathaiva kiṃ / īśvarasyāpi saiveṣṭā tathā cenna sa īśvaraḥ // 2.511
antarābhavadeho hi svacchatvānnopalabhyate / niṣkrāman praviśan vāpi nābhāvonīkṣaṇādapi // 2.512
pratibhāsāntaraprāpteḥsvapnasyāsattyatā yadi / janmāntarasyāpi tato'sattyateti mataṃ nanu // 2.513
akasmādupalabhyante jāgratāpi ghaṭādayaḥ / sāmagrīsambha ve dṛṣṭāḥ svapnepi śakaṭādayaḥ // 2.514
svapnepi vidyamānatvaṃ prākkena vinivāryate / anyasyānupalabdhyā cet parvvatādiṣu sā samā // 2.515
nanu svapnepi kinnāsti prabuddhatvamatiḥkvacit / unmeṣādikriyāḥ sarvvāstatrāpīti samānatā // 2.516
sattyādanyo'thavā sattyonāyametanniṣedhanaṃ / tadrūpasyopalabdhatvāt dvayamapyatidurghaṭaṃ // 2.517
snānamātraprabuddhasya jhaṭityasnānabhāsanaṃ / tatastathaiva samvādādavisamvāditā mateḥ // 2.518
rāgāvasthā jhaṭityeva svapnadṛṣṭo nivartate / na ca tatra visamvādaḥ punaḥ svapnesya vedanāt // 2.519
svapnetaravyavastheyaṃ na cādyāpi prasidhyati / sādhyādeva visamvādātsiddhāvanyonyasaṃśrayaḥ // 2.520
nāstyetaditi nānyena pratyayena pratīyate / pratītimātramevaitadasādhāraṇalakṣaṇaṃ // 2.521
anuṣṭhānena nāstitvaṃ taireṣāṃ pratipāditaṃ / gamanāderavighnasya teṣāṃ teṣvasti sambhavaḥ // 2.522
parabhūtasya vittiścetkimanyadvedanaṃ bhavet / tadeva vedanaṃ yatra vedaneti vyavasthitiḥ // 2.523
sukhādi nīlādi vinā śarīramapi kiṃ mataṃ / upalabhyatayā tasya nopalambhakatā yataḥ // 2.524
cakṣurādestathātvaṃ cet kharaśṛṅgaṃ tathā na kiṃ / śaktirūpantaditi cedagatau sā kathaṃ tathā // 2.525
sāhitye'numitiḥ śakteranumānācca tanmataṃ / anyonyāśrayadoṣoyaṃ vinivāryaḥ kathambhavet // 2.526
sāmānādhikaraṇyañca mukhyāmukhyaprabhedataḥ / nāparaṃ puruṣo daṇḍaścetanaḥ puruṣastathā // 2.527
abhyāsācca tathābhūtā rūpādo vedanasthitiḥ / aparāpararūpādisaṃkrāntatvena vidyate // 2.528
svarūpeṇa hi samvittau na taṭasthātaṭasthate / vyavahāramātramevaitadāśrayāpekṣayā paraṃ // 2.529
nanvapekṣā vinā nāsti tadrūpasya pravedanaṃ / tadrūpasya ca samvitteḥ parāpekṣā na vidyate // 2.530
sattyametadata eva vibhāgaḥ pāramārthikatayā na samasti / sāṃvṛtestu parameṣa vibhāgaḥ saṃvṛternahi vicārasahatvaṃ // 2.531
tādātmyotpattimātreṇa calanasya na sambhavaḥ / viśiṣṭasparśajñānasvarūpotpattitastu tat // 2.532
śarīrasya svabhāvena paramāṇuvyavasthitiḥ / paramāṇusvabhāvena śarīrasya vyavasthitiḥ // 2.533
dhidratvātparamāṇūnāṃ saṃhateḥ syātpaṭādikaṃ / kathamāvaraṇaṃ vā syādātapasya jalasya ca // 2.534
vināpi paramāṇūnāṃ saṃsarggāt saṃhatiḥ parā / āghātepi pṛthagbhāvo yasyā nava samasti saḥ // 2.535
saṃyuktasamavāyaścedyadi grahaṇakāraṇaṃ / paramāṇuṣu saṃyoge dravyasya grahaṇaṃ bhavet // 2.536
saṃyogināṃ hi yadrūpaṃ saṃyogasyāpi tad bhavet / upacārātkutastu syāttatra rūparasāntaraṃ // 2.537
asaṃyogānna saṃyogo na dravyaṃ tata eva tat / jātyāderna ca dīrghatvaṃ na jātyādi sammatā // 2.538
sanniveśaviśeṣeṇa yathā dīrghādibuddhayaḥ / tatastāḥ paramāṇūnāmityuktaviṣayastathā // 2.539
pratyāsannatayotpannāstatra saṃyoginaḥ paraṃ / saṃyuktapratyayālambyā na saṃyogastataḥ paraḥ // 2.540
puraḥ sthitā yathā terthāḥ kiṃ sayogastathā sthitaḥ / anvayavyatirekābhyāṃ saṃyogāditi kalpanā // 2.541
bhedavṛttinimittasya tadrūpapratibhāsane / sāmānādhikaraṇyasya kathaṃ śabdārthabhāvitā // 2.542
ekenaiva(hi)samnbadhe sarvva lakṣitameva tat / dvitīyasya dhvanernnāsti prayoga iti nāsti tat // 2.543
samānādhāratārthānāmanenaiva nirākṛtā / vidyamānopi sambandhaḥ kathaṃ kasmācca mīyatāṃ // 2.544
samavāyabalādartho yadyabhedena mīyate / ekasmādeva tadvodhācchabdonyo vyarthako bhavet // 2.545
apareṇa sa evārtho yadi jñāpya itīṣyate / saiva paryāyatā prāptā bhavatopi matena kiṃ // 2.546
atha nīlārtha sambandhimātramekadhvanerggataṃ / samavāyipratīto na parasyāstyapratītatā // 2.547
yathādhyakṣeṇa nīlasya gatāvutpalagamyatā / tathā śabdādapi gatistasyaivānyadhvanirvṛthā // 2.548
dhvanerniyata evārtha iti nāparagamyatā / viśeṣarahito nārthaḥ kaścidasti vaco vṛthā // 2.549
indranīlotpalādonāṃ nīlatvaṃ na tu kevalaṃ / pratyakṣeṇa tathādṛṣṭerdhvanervṛttiḥ kimanyathā // 2.550
utpale yadi nīlatvamutpalatvavaco vṛthā / anyatra yadi nīlatvaṃ vṛthotpalavacastathā // 2.551
anvayavyatirekābhyāṃ vyatirekaviniścaye / viśeṣalakṣaṇābhāve kutaścitkāraṇādapi // 2.552
ayaṃ śuklo guṇośvasya prativācyaṃvipaścitāṃ / praśnasya vyatirekitvāttathaivetyatra nirṇṇayaḥ // 2.553
yadātvavyatirekeṇa viśeṣāntarggame sati / pramāṇavṛttamālocya praśnaḥ praśnayiturbhavet // 2.554
tadā viditatadbhāva uttaraṃ tādṛgeva saḥ / dātānyaprakramasyātra naivāvasarasambhavaḥ // 2.555
pratyakṣavṛttamālocya na bhedasya viniścayaḥ / tanmūlamanumānamvā bhedasyāsambhavo mataḥ // 2.556
anvayavyatirekau tu yadānādī vyavasthitau / tadābhedasya sadbhāvād vyavahārastathaiva saḥ // 2.557
anādivyavahāroyamevameva jagadgataḥ / vastucintātu lokasya neti bhedo na bādhyate // 2.558
vṛkṣabuddhiḥ pṛthag vyaktāvekatrāpi pravartate / ghaṭabuddhistu rūpādau pratyekaṃ nānuvartate // 2.559
na hi viṃśātiśabdenāparā śaktirihocyate / kevalā bāhadohādiśaktirevātra gamyate // 2.560
anādivyavahāreṇa vāsanāsaṃskṛtātmānāṃ / anādirvyavahāroyaṃ kalpanāśabdasambhavī // 2.561
tato na kasyaciccodyaṃ kenacit kriyate na ca / evaṃbhūtepi śabdārthe na kiñcit kṣīyate yadi // 2.562
kimayuktimadatrekṣyaṃ yena tatparicodyate / prākṛte śabdasaṃskāre dṛśyate na samañcasaṃ // 2.563
liṅgasya vacanasyārthe bhe dastatrekṣyate sphuṭaḥ / na ca tatrāstyayuktatvaṃ saṃskṛte cedidaṃ bhavet // 2.564
lakṣaṇena hi saṃskāraḥ prākṛte saṃskṛte mate / saṃskṛtāsaṃskṛtatvaṃ hi na pramāṇena gamyate // 2.565
vyavasthāmātramevaitadvālakrīḍāpravṛttaye / yathā kathañcidevāyaṃ bāliśairvyaṃvahāribhiḥ // 2.566
śāstrīkṛto nirarthopi tathānyairanuvarttitaḥ / bāliśaireva tenaiṣāṃ na vidmaḥ kimihocyatāṃ // 2.537
adṛṣṭārthapravādastu bhaṇḍaśāstrepi dṛśyate / na ca saṃpratyayastatra tenaiṣāndhaparamparā // 2.568
tadbhāvabhāvitāmātrātkāryakāraṇatā yadi / akāraṇo vikāraḥ syāttathā sarvvamahetukaṃ // 2.569
pariṇāmakramopyeṣa dehamātrādasambhavī / dehāviśeṣāttasyāpi viśeṣaḥ kuta āgataḥ // 2.570
kṣīrādipariṇāmo hi samānakṣīrasambhavī / samāna eva śārīraḥ pariṇāmo viśiṣyate // 2.571
vāsanādāḍhryamāsādya vināpi samanantarāt / pūrvvakādeva vijñānāt(syād)vikalpasya sambhavaḥ // 2.572
samanantaravijñānātpratyāsatyā tu kasyacit / vikalpasyodayo dṛṣṭaḥ parasya vyavadhernna tu // 2.573
nāyamarthaḥ pramāṇena kenacid gocarīkṛtaḥ / vijñānādeva vijñānaṃ jāyate mānaniścayāt // 2.574
dehādanekavijñānasambhave tadanantaraṃ / vighāte jñānato dṛṣṭeḥ syādāśaṅkā kvacitpunaḥ // 2.575
pakṣapātakṛtāsaktirabhyāsādasya sambhavaḥ / niyāmakatvamasyāsadvijñānasyopajāyate // 2.576
na lokosti parastasya na pūrvvābhyāsasambhavaḥ / pūrvvābhyāsaṃ vinā nāsti vijñānāntaravāraṇaṃ // 2.577
tena dehādudayināṃ vijñānānāṃ punaḥ punaḥ / ttaddehasambhave prāptaṃ vṛndantacca na dṛśyate // 2.578
atha prathama evāsya kṣaṇo dehasya saṃvidaḥ / janakaḥ parabhūtasya vailakṣyaṇyādahetutā // 2.579
yadi prathamato dehakṣaṇādevodayo vidāṃ / anāśrayastato dehaḥ kevalā syādvideva tu // 2.580
yadi deha upādānaṃ sahakārī kākathampunaḥ / dṛṣṭatvādevametaccenna darśanamiheṣyate // 2.581
pāṭavādindriyajñānāduditādīkṣyate kvacit / tadeva prathamaṃ dṛṣṭaṃ vijñānāntarasādhanaṃ // 2.582
abhyāsapūrvvakatvasya cāpalādiṣu darśanāt / tathābhūtānumānasya siddhatvādaparaṃ vṛthā // 2.583
vṛtteḥ pūrvvaniṣedhokterāśrayasya niṣedhataḥ / ālambanatve vijñānaṃ kṣaṇādālambate paraṃ // 2.584
smaraṇaśravaṇenāpi kṛpādīnāṃ pravartanaṃ / na ca pratyupakārādisavyapekṣāḥ kṛpādayaḥ // 2.585
garutmacchākhāmṛgayorlaṃghanābhyāsasaṅgame / samānepi samānatvaṃ laṃghanasya na vidyate // 2.586
ahetornityataivāsti nityahetoḥ kṣayaḥ kutaḥ / hetuvaikalyamaprāpya kathaṃ bhāvo nivartate // 2.587
yasya hetukṛto bhāvastadabhāvānna tadbhavet / tadabhāvepi bhāvaścedabhāvosya kuto bhavet // 2.588
anityahetuko bhāvo hetvabhāve nivartate / nityahetorabhāvosti na hetorna nivartate // 2.589
paraduḥkhena duḥkhī yastasya nātmasukhodayaḥ / ātmīyābhiniveśe hi svasnehasya nivartanaṃ // 2.590
maraṇantena dehena viyogādaparaṃ nahi / dehāntarasyotpattiśca jananaṃ duḥkhitātra kā // 2.591
atyantamaudāsīnyasya sambhave dehabhogyayoḥ / na pīḍāstyapakārepi sattvadṛṣṭinivarttane // 2.592
smṛtipāṭavasadbhāve pūrvvajātismṛtiryathā / tadā tadanusāreṇa tatsarbādhigatiḥ punaḥ // 2.593
yathā grāmāntarāyātastatsaṃskārānuvṛttimān / jñāyate tad्vidā tadvadāgato janmanonyataḥ // 2.594
kimanena prakāreṇa dānādirnānumīyate / tataśca karmmaphalayorniyamaprativedanaṃ // 2.595
anena karmmaṇānena deśenāsya samāgamaḥ / prāgāsīdevamākārasvabhāvasya samāgamāt // 2.596
svarggāpavarggamārggasya yathāvadvedane sati / puruṣārthajñatāmātrātsampūrṇṇaṃ śāsanaṃ mataṃ // 2.597
sarvvākārānumānaṃ yadadhyakṣāttanna bhidyate / nendriyeṇāpi saṃyogastatodhikaviśeṣakṛt // 2.598
asākṣātkṛtihetutvādanakṣaṃ yadi tanmataṃ / sākṣātkaraṇahetutvādakṣamityavadhāryatāṃ // 2.599
manasaḥ pāṭavādeva spaṣṭamākāradarśanaṃ / manasi vyākule hyakṣapratīteḥ spaṣṭatā kutaḥ // 2.600
sākṣātkaraṇasadbhāve kathamasya parokṣatā / sākṣātkṛtaḥ parokṣaścedaparokṣo na vidyate // 2.601
sarvvākārānumānaṃ hi prāg dṛṣṭasya bhavedyadā / tadātmacakṣurādīnāṃ vyāpāropi pratīyate // 2.602
kvacidbhāvī kvacid bhūtaḥ so'numānena gamyate / akṣavyāpāra ityeṣā tatrākṣavyāvṛttirna kiṃ // 2.603
sākṣātkaraṇamevāsya bhāvasyāstitvamucyate / sarvvatra sākṣātkaraṇātsattvaṃ bhāvasya gamyate // 2.604
na pramāṇana kenāpi gatiḥ kālasya vidyate / rūpādimātrasya gatiḥ pratyakṣādanumānataḥ // 2.605
ciramityādi buddhīnāṃ na purovarttikālatā / naivamākāravirahe buddheḥ pratyakṣateṣyate // 2.606
ghaṭādyavayavādīnāṃ samāptirmandatākramāt / cirārthaḥ kālavirahe kāraṇānāmasannidheḥ // 2.607
atha kālabalānmāndyaṃ kṣipratā vā pravartate / kāryāṇāṃ hetunā tatra kiṃ kṛtyamiti cintyatāṃ // 2.608
dṛṣṭatātītakālatvaṃ dṛśyatā vartamānatā / bhāvitā drakṣyamānatvamiti kālavyavasthitiḥ // 2.609
kāyaḥ śilāsutasyāyaṃ vyatirekagatiryathā / kālasya vyatirekitvaṃ tathā pramitisaṅgataṃ // 2.610
kaḥ kālo bhavato jātaḥ susthitatvādi kintava / tatsvarūpaviśeṣasya praśne yuktamidaṃ vacaḥ // 2.611
kiñca tatkālayogena tasya sākṣātkriyā yadā / tadedānīmasattvepi tasyāstitvamadurghaṭaṃ // 2.612
idānīntanakālatvaṃ draṣṭureveti gamyate / anyakālaḥ kathaṃ yukto nāmānyasya viśeṣakaḥ // 2.613
yasya yadrūpasasamvittistadā tasyānyadāpi vā / tadrūpameva tadvastu karttṛkālo na tasya tu // 2.614
yathā sa dṛṣṭaḥ śarīrādikālayuktastathā tasya na bādhitatvaṃ / tatkālayogastu na tena dṛṣṭastathā pratī (tā) vapi nāsti doṣaḥ // 2.615
anyena dṛśyate dūre yathānyenāpi kiṃ tathā / aśvādikasya sattāyāmapi sav्rvaiṃrna darśanaṃ // 2.616
śaktirekasya yatrāsti na parasyāpi tatra sā / ayogināmadṛśyatvādanāgatamiti sthitiḥ // 2.617
upalabdhiryataḥ sattānupalabdherabhāvatā / upalabdhepyasattāyāṃ sattā nāstyeva kasyacit // 2.618
padārthavyatirekeṇa na kālaḥ kaścidīkṣitaḥ / grīṣmādayaḥ padārthāstu viṣayā eva kecana // 2.619
grīṣmādīnāmatītādiviveko gamyate kathaṃ / anyairanupalabdhaśced dvayo rnāsti vivekitā // 2.620
anumānaṃ yathāvṛttaṃ tathā taditi gṛhyatāṃ / pratyakṣamapi tadvastu tathaivetyavagacchati // 2.621
atyantābhyāsatastasya jhaṭityeva tadarthavit / akasmāddhūmatovahnipratītiriva dehināṃ // 2.622
vedopi yadyanādiḥ syāt kathamasmātpratītayaḥ / anādau pratipattīnāṃ samāptirvidyate nahi // 2.623
svasantānaparicchede tatsaṃsarggi pratīyate / tatsaṃsarggipratītau ca parasyāpi pratītitaḥ // 2.624.1
anantavastuvijñānamevaṃ sati na durghaṭaṃ // 2.624.2
vedasya mūlābhāvānna prāmāṇyaṃ paramārthataḥ / nārthena saṅgatistasya vyavahāropyamūlakaḥ // 2.625
buddheśca pāṭavāddhetorvāsanātaḥ prahīyate / parārthavṛtteḥ khaḍgāderviśeṣoyaṃ mahāmuneḥ // 2.626
yadā jātismaratvena pūrvvāvaṣṭambhasaṅgatiḥ / tadā devādibhāvena kṣuddainyāderasambhavaḥ // 2.627
trirbhoktābhyāsataḥ sārthaṃ dvirbhuṃktepyadhigacchati / dvirbhoktāsakṛdeveti tataḥ kṣutsarvvathā'satī // 2.628
abhyāsamūlakāḥ sarvve guṇadoṣāśca dehināṃ / ātmāyattaḥ sa cābhyāso guṇeṣveva varaṃ kṛtaḥ // 2.629
ātmopakārasmaraṇādupakāriṇirāgitā / apakārasmṛtau dveṣo moha ātmādidarśanaṃ // 2.630
sarvāsavavikalpasya nāstyadhyakṣād vivekitā / na cāspaṣṭāvabhāsitvādeva śabdaḥ pravartate // 2.631
pratyakṣadṛṣṭestambhādāvapi śabdapravartanāt / ayaṃ stambha iti prāptamanyathāsyāpravartanaṃ // 2.632
na cāspaṣṭāvabhāsitvamatra jñānasya lakṣyate / tathānyatrāpi śabdānāṃ pravṛttirna nivāryate // 2.633
saṃsāravartmasaṃsarggapariśrāntyā sukhakṣatāḥ / skandhā eva mahāduḥkhamavidyātvanyathekṣate // 2.634
abhyāsahetuko rāgaḥ sukhañca tadanantaraṃ / natu svabhāvato'bhyāsabhāvābhāvānuvṛttitaḥ // 2.635
vidhāya na braṇaṃ kaścit tatpīḍopaśamāt sukhaṃ / punarvāñchati sadbuddhirabuddhistu tathā sati // 2.636
tattve'bhiramate buddhiryadi sā na vikāriṇī / tataḥ sukhamasaṃkliṣṭaṃ nityameva pravartate // 2.637
atattve'bhiratau cet syāt nivṛttau tatsukhaṃ kutaḥ / tattvasyāvyativṛttau tu sukhamapyanivartakaṃ // 2.638
yathā rāgādiduḥkhasya sukhahetutvamīkṣyate / sukhasyāpi tathā duḥkhahetutvamiti gamyatāṃ // 2.639
sukhādayo yadābhyāsāt pravṛttopacayātmakāḥ / tadabhāve bhaved duḥkhaṃ duḥkhābhyāsastu na kvacit // 2.640
prārthanīyayoḥ viyogastu kasyacit nāsti śāśvataḥ / sukhaṃ saṃsāribhiḥ sarvaṃ duḥkhāyaiva vivaddharyate // 2.641
duḥkhaṃ sambaddharya sambaddharya sukhaprāptirna yuktibhāk / prakṣālanāddhi paṅkasya dūrādasparśanaṃ varaṃ // 2.642
athaivameva sakalaṃ sukhamanyanna vidyate / narakādidaśā duḥkhaparihāraḥ kathaṃ mataḥ // 2.643
nārakādapi kiṃ duḥkhādvidyate na sukhodayaḥ / mahatopi yato duḥkhādanyaduḥkhepi satsukhaṃ // 2.644
dharmastasya tadanyopi nāsti kiṃ hetusambhave / kāryyaṃ tasya na cedasti hetorbhāvagatiḥ kutaḥ // 2.645
tadeva yadi tatkāryamanyat kāryaṃ kuto bhavet / tata eveti cedanyat kasmāt tadbhāvato na tat // 2.646.1
anyato yadi tatkāryaṃ saiveyaṃ vyabhicāritā // 2.646.2
kāraṇaṃ dṛṣṭamutsṛjya yadyadṛṣṭasya kalpanā / kaphasya rāgahetutva na syādanyaḥ prakalpyatāṃ // 2.647
sarvaprakṛtidharmmatve rāgādīnāṃ samīhite / aśaktāprakṛtirnāsti kutaḥ kāryāsamānatā // 2.648
yathā yaḥ pariṇāmasya viśeṣa upalabhyate / tamyāpi vyabhicāritvamiti samyagvidarśitaṃ // 2.649
adṛṣṭavahnidardhūmo yaḥ sa na syādagnihetukaḥ / pradeśasyaiva kaścit sa viśeṣo dhūmakāraṇaṃ // 2.650
bahnipradeśe dhūmaścet na viśeṣo'parasya ca / tato viśeṣarahitānna dhūmo'nyatra sambhavī // 2.651
tadviśeṣāt viśeṣasya grahaṇe kāryatāgrahaḥ / tataścenna viśeṣosti kutaḥ kāryāditāgrahaḥ // 2.652
rūpātiśayapāśena vivaśīkṛtamānasāḥ / svāṃ yoṣitaṃ tiraskṛtya kāmino yoṣidantare // 2.653
kadācidupacārasya hetunā rāgitāṃ prati / na madaḥ kevalo rāgakaraṇaṃ niyamastataḥ // 2.654
sarvatra vyabhicārasya darśanānnaiva hetutā / rūpādikasya rūpeṇa hīnāyāmapi rāgataḥ // 2.655
upacārasya bhāvāccet rūpaṃ tarhi na kāraṇaṃ / upacāravihīnāyāmapi rūpasya sambhavāt // 2.656
rāgastadupacāropi rāgaheturna yujyate / dvayenāpi viyuktāyāṃ kvacidrāgasya darśanāt // 2.657
na sarvahetuḥ sarveṣāṃ samarāgaprasaṅgataḥ / tejaḥ saṃsarggajaḥ svedaḥ tadabhāve bhavenna saḥ // 2.658
rāgādīnāntu rūpādikāraṇādaparaṃ na tat / tadbhāve hetusākalyādrāgādirnāsti nāstitā // 2.659
hetoḥ samānakālatvaṃ na kāryeṃṇāvagamyate / samānakālayornāsti kāryatādiviniścayaḥ // 2.660
āśrayāśrayibhāvena rūpāderniyamo yadi / avinirbhāgavarttitvameteṣāmiti gṛhyatāṃ // 2.661
na cānāśritarūpāsau tathāttvena pratītitaḥ / rāgādayopi tadvatsyurdaihameva samāśritāḥ // 2.662
śakterapi niṣedhe'yaṃ vibhāgaḥ kathamāpyate / nahi sāpi kvacinnāsti kvacidastīti śakyate // 2.663
bahṛtve nanu śaktīnāṃ vibhāgaḥ kimasambhavī / śaktistaddāhikā nāsti tadanyā tu na vāryate // 2.664
dāhyasyaivāthavānyattvaṃ kriyate to na dahyate / anyena dahyate'nyatra śaktarepratibedhataḥ // 2.665
tāvatyaḥ śaktayastasya bhāvasya kuta āgatāḥ / tābhiḥ kimvāsya karttavyaṃ yena tāsāmapekṣaṇaṃ // 2.666
nāsāvapekṣate bhāvaḥ kāraṇādeva tāstathā / kāryyāṇi ca vibhāgena na syusta ścenna śaktayaḥ // 2.667
nahi śaktyā vahutvena kāryya nānātvasambhavaḥ / dahanādivibhāgena dahanāderyadīkṣate // 2.668
tanna syādekarūpasya vahnayādeḥ sambhavo na vā / sambhave sarvadāhyatvaṃ tadabhāve na kasyacit // 2.669
yathaikakāraṇādeva nānāśaktirbhavatyasau / nānākāryopi kiṃ neṣṭaḥ kimadṛṣṭaṃ prakalpyate // 2.670
kāryyanānātvadṛṣṭeśca nānāśaktiprakalpanā / yadi tānyeva santvatra svabhāvaniyamo'sya saḥ // 2.671
jātaḥ svakaraṇādīdṛg yena mantrādisaṃyutaḥ / vibhāgāt kāryyakaraṇe samarthaḥ śaktayo vṛthā // 2.672
vaṃcakaḥ sarvadahano vināmantreṇa kāraṇāt / sa eva kasyaciddāhasamartho mantrasaṃyutaḥ // 2.673
dāhyadravyasya tadrūpaṃ yena tena na dahyate / anyena dahyate tasya svahetoreva sambhavāt // 2.674
iti śaktiniṣedhena nāśrayāśrayisambhavaḥ / tataḥ sa dṛṣṭo dṛṣṭāntaḥ prakṛtasya na sādhakaḥ // 2.675
pratibhāsabhedaḥ sarvvatra vastubhedasya sādhakaḥ / bhedasiddherupāyo hi na kaścit para īkṣyate // 2.676
yohi yatra sthito bhāvaḥ sa tathaivānubhūyate / dūrādūrādibhedena yathā vṛkṣādivedanaṃ // 2.677
yadi spraṣṭavya evāsau tasya kena pravedanaṃ / anyena vedane bhinnaveda natvaṃ prasaktimat // 2.678
atha svavedanaṃ tasya na mahābhūtarūpatā / svavidrūpaṃ kimanyena tathaiva na vibhāvyate // 2.679
dvayoranyonyasaṃsparśe dvayorapyastu vedanaṃ / para rūpaṃ paro veti nātma rūpaṃ kathaṃ paraḥ // 2.680
bhūtacetanayorbhinnapratibhāsāvabodhataḥ / viruddhadharmmābhyāsena svabhāvasyāsti bhinnatā // 2.681
pareṇa spṛśyamānasya sukhabhāvo yadīṣyate / vastutvenaiva kintasya spṛśyamānasya sā sthitiḥ // 2.682
kāntatve na sa hetuścet kāntatvaṃ kimidaṃ mataṃ / svabhāgadheyataḥ kaścit kasyacit kāntataḥ paraḥ // 2.683
karmmaiva bhāgyaśabdena vyavahārapatha sthitaṃ / upakārāviśeṣastu neha janmani dṛśyate // 2.684
evamavyatirekepi cetanāyā vyavasthitaḥ / paralokaḥ pareṇātra bahunā jalpitena kiṃ // 2.685
yadi vā kāntatā tasya karaṇādupajāyate / pareṇāpi pratīyeta na cet vijñānameva tat // 2.686
pratipattṛśarīrāntarggatā sātha prakalpyate / bahiḥpratīyamānāsau śarīrāntarggatā kathaṃ // 2.687
rūpāvabhāsanasyāpi pareṇāpratipattitaḥ / svasaṃvedanarūpasya bhūtebhyaḥ syād vibhinnatā // 2.688
śarīrāntargatatve ca kevalasya kathaṃ gatiḥ / andhakārasthitasyānyaviṣayasya vikalpane // 2.689
vikalpena vinā vetti śarīraṃ cetanaṃ vinā / sahopalambhaniyamo nāta ekatvasādhakaḥ // 2.690
dadhyādīnāṃ hi yadrūpaṃ prāk taddṛṣṭaṃ na pāryate / śatadhāviprakīryyāpi hetuṃ tatrāsti tatkathaṃ // 2.691
rūpāntareṇa yadi tattadevāstīti mā raṭīḥ / vijñānādanyarūpasya bhāve tadvidyate kathaṃ // 2.692
yadi mātrādivijñānādupādānāttadiṣyate / tasya saṃskārasādguṇyamanuvarttyeta sarvathā // 2.693
athāpi putre pitrādeḥ saṃskāro yadīṣyate / nānantarasya sarvatra saṃskārasyānuvartanaṃ // 2.694
mantratantrādisāmarthyāt jvālauṣṇyena vinā bhavet / maṇerjvālā vinaivau ṣṇyaṃ dṛśyate tat na yuktimat // 2.695
jvālāyā na ca dharmitvamauṣṇyaṃ pratyavimuktitaḥ / jvālādivarṇṇasaṃsthānaṃ taddhi nauṣṇyasya sambhavāt // 2.696
kutaḥ pariṇatistasya tādṛśī yena tu tathā / yataḥ kutaściditi cenna bhavedapiṃ sarvadā // 2.697
adarśanena naivaṃ cet na syāt kaścit sahetukaḥ / anagnerapi dhūmaḥ syāt sarvataḥ kinna sambhavaḥ // 2.698
tasya kācitpariṇatiriti vaktuṃ hi śakyate / ahetorapi bhāvasya deśādiniyamo bhavet // 2.699
dṛśyate niyamo neti vaktuṃ tatrāpi śakyate / dṛṣṭamātrapariṣvaṅgaḥ kriyate yadi sarvathā // 2.700
dṛṣṭamadvaitamevātra vyavahāro viśīryate / vyavahāraḥ parityaktumaśakyaḥ kalpyate yadi // 2.701
paralokādikepyeṣa vyavahāro'nyathā kathaṃ / vyavahāro'numānena sakalaḥ kriyate yathā // 2.702
paralokādikepyevameva tattya jyate kathaṃ / na jñānārthatayā bhedo nāpi nīlāditākṛtiḥ // 2.703
na pūrvāparabhāvena pratyakṣeṇa prasidhyati / tato'numānato bhedaḥ sakalo vyavahāravat // 2.704
tenānumānamutsṛjya na kaścijjīvituṃ kṣamaḥ / dṛṣṭamarthaṃ vidhūyānyadadṛṣṭaṃ kalpayanti ye // 2.705
mūḍhāḥ piṇḍaṃ parityajya te nihanti karaṃ vṛthā / heyopādeyaviṣayo na viveko'kṣavṛttitaḥ // 2.706
heyametanna bhavati kutaḥ pratyakṣamātrataḥ / upādeyatvabhāvādvā heyatvasya niṣedhataḥ // 2.707
upādeyavyavasthānaṃ heyatvasya viparyayāt / arthakriyārthināmarthakriyopādeyatā sadā // 2.708
pratyekṣaṇa na dṛṣṭā sā tato vṛttiṃ vidhitsatāṃ / pratyakṣata upādeyabhāvasyāto na vedanaṃ // 2.709
na bhāvyarthakriyāṃvetti pratyakṣaṃ nāpyapratītikāṃ / heyatvasya niṣedhopi heyā (kṣādatyayaḥ) kutaḥ // 2.710
tadatra vastu nāstīti pratītirneyamakṣataḥ / dvayoradhyakṣayornāsti heyopādeyatāgatiḥ // 2.711
atrāpi pūrvako nyāyaḥ pratyāvṛtya pravartate / atyantābhyāsatodhyakṣādyadi sarvaṃ pratīyate // 2.712
apratīte'sti nābhyāsaḥ tato'nyonyasamāśrayaḥ / abhyāsād yāvadadhyakṣaṃ nāsti nāstipratītatā // 2.713
adhyakṣamātraṃ yadi mānamasminnaheyatattvetarayorvivekaḥ / svarūpamātraprativedanaṃ tadadvaitatatvesya tataḥ prasaktiḥ // 2.714
anumānaṃ samāśritya heyādipravibhāgitā / vyavahāraṃ pratītaṃ tanna paraṃ parimṛgyate // 2.715
athādvaitaṃ samāśritya paralokanirākriyā / asyāpi kriyatānnedamiyatyevāvatiṣṭhate // 2.716
iha lokopi naivāsti nāsti nāstikatā tataḥ / cetaḥsarvopasaṃhārāt yuktameva tathā sati // 2.717
atha vyāmoha evāyamiha loke ya ādaraḥ / asyāpi kṣayamicchan ko vyāmohāntaramicchati // 2.718
vyāmohaḥ kuta evāyaṃ yadyanādiranantakaḥ / prasiddhaḥ sa paro lokaḥ kimanyad bhāṣitaṃ vṛthā // 2.719
athāhetuka evāyaṃ sarvamevāstvahetukaṃ / tathā sati vṛthā prāptaṃ nāstikenoditaṃ tvayā // 2.720
uditaṃ nopayogīdaṃ yadi kvāpi kimarthitā / athārthaḥ kaścidasyāsti tatraivāsyāstu hetutā // 2.721
paraparyyanuyogo'tha yadyevaṃ kriyate paraiḥ / korthastena kṛtenāpi yadi heturna kasyacit // 2.722
avidyākṛta evāyamiti kasyāparādhitā / yadi nocchidyate'vidyā vṛthaiva parabhāṣitaṃ // 2.723
athāpyucchidyate'viṃdyā paroditamanarthakaṃ / avidyāhetukatve vā'nādyavidyāgatirbhavet // 2.724
tathā ca sati saṃsāraḥ siddha evāvivādataḥ / vikalpānnāparā'vidyā sopi pūrvavikalpataḥ // 2.725
avyāpinopi nityasya bhavetsarvatra hetutā / sāmīpyādeva no heturheturdūrepi dṛśyate // 2.726
dūradeśopi śabdādiḥ svakāryasya vidhāyakaḥ / tasmādanvayamātreṇa kāraṇaṃ sakalaṃ bhavet // 2.727
kādācitkatayānyasya hetuyogo hi dṛśyate / ahetorhi padārthasya sattvamevānyathā'thavā // 2.728
yathā yathāhi hetunāmabhāvo nityatā tathā / timirajñānakeśāderviṣayeṇa vinodayāt // 2.729
svasaṃvedanagamyasya dharmmadhātorahetukaḥ / dṛśyate nityasadbhāvo'kādācitkatvalakṣaṇaḥ // 2.730
buddhipūrvakriyādṛṣṭerbuddhimatkāraṇaṃ bhavet / syāttatheśvarakartṛtvaṃ nāstyahetukatā tataḥ // 2.731
badarīkaṇṭakādīnāṃ tata eva nidarśanāt / viśeṣakalpanānno cedviśeṣo'stu sahetukaḥ // 2.732
badarībījataḥ kiñcit lohakārāditaḥ paraṃ / viśeṣo lakṣyate no cedviśeṣo naiva vidyate // 2.733
nahi darśanamātreṇa viśeṣaḥ parigṛhyate / tadevādvaitamāyātaṃ tadevāhetukaṃ bhavet // 2.734
tasmādyato viśaṣāste tata eva sahetukāḥ / nahi hetuvihīnasya viśeṣatvaṃ prasidhyati // 2.735
ekasāmagryadhīnatvādaviyogaḥ parasparaṃ / rūpasparśatayostena tadabhāve na darśanaṃ // 2.736
tṛṣṇāvirahitasyāsya yadi karmma parikṣayaḥ / pradhānaṃ kāraṇaṃ tṛṣṇetyetadevātra yuktimat // 2.737
atha tṛṣṇāsti naivāsti karmmaṇo'sya parikṣayaḥ / satṛṣṇasyāsya hi bhavet punaḥ karmāparāparaṃ // 2.738
saṃvṛtyāsya yathakatvaṃ vyavahāropi sa saṃvṛtiḥ / na tattvena yathaikatvaṃ vyavahāropyatātvikaḥ // 2.739
yatnopi khalu naivāstisvarūpādaparaḥ kvacit / kāryakāraṇabhāvastu na codyasyāvakaśakṛt // 2.740
kasmādasmādidaṃ kāryamiti keyaṃ vidagdhatā / naivaṃ prekṣāvataḥ kvāpi pravartananivartane // 2.741
paurvāparyopalambhasya pramāṇenāpravedanāt / kṣaṇamātrasya ca kvāpi na pravartanasambhavaḥ // 2.742
pāramārthikabodhe hi yadi naiva pravartate / virāgāṇāṃ na ceṣṭā syāt pūrvottaravibhāgabhāk // 2.743
ceṣṭājñānāṃvabodhepi karuṇātaḥ pravartanaṃ / yathā prajāhito rājā svasantāna yatnavān // 2.744
praṇidhānapradhānasya kāryaṃ tatpraṇidhānataḥ / karmmasāmarthyato jātaṃ ko'tra paryanuyujyatāṃ // 2.745
ātmārthe yadi vṛttiḥ syādevameva prasajyate / parārthamātravṛttīnāṃ nahi kārakadarśanaṃ // 2.746
darśito rājadṛṣṭāntastadetannāsamaṃjasaṃ / pūrvapūrvāhitotkṛṣṭasaṃskārādvā pravartanaṃ // 2.747
na ca paśyati saṃtānaṃ nāpi kaścit pravartate / na tiṣṭhati prabhā'bhāvāt kevalaṃ bhavato bhramaḥ // 2.748
ātmanovyatirekaśced bhrānternātmā avittitaḥ / tatsvarūpasya vittiścet kathaṃ bhrāntiḥ svavedane // 2.749
sukhitvaṃ yadi mokṣepi mukterna syātpraṇītatā / mohastatrāsti tasyeti tasmādātmā na muktibhāk // 2.750
parituṣṭaḥ kṣaṇo yasya sambhavatyaparāparaḥ / tasya mokṣaḥ praṇītosau bhrāntyayukti vinārthataḥ // 2.751
naikādhikaraṇatvaṃ cet prasaktaṃ bandhamokṣayoḥ / savṛtyaikādhikaraṇabhāvo naiva nivāryyate // 2.752
yo muktasya bandhena tadā kimvā prayojanaṃ / pūrvaṃ mamāsīditi cet tadapi kvopayujyate // 2.753
apekṣāpūrvakārī syāt prāgekatvasya niścayāt / ayuktañcaitaditi cede tadiṣyata eva hi // 2.754
parārtho vā prayogoyamiti cāveditaṃ punaḥ / praṇītatāsya mokṣasya pasraya tu viparyayaḥ // 2.755
nityānityavinirmuktaḥ svabhāvo nopalabhyate / vyāvṛttānugatatvena sarvasyaivopalambhanāt // 2.756
ekatvena pratīteryaḥ sa evaika iti sthitiḥ / apratītaṃ pratītañcet tadetadatisāhasaṃ // 2.757
anyatāṃ pratijānānaḥ kathaṃ brūyādananyatāṃ / anyatā tasya netyevamanityatvaṃ na sidhyati // 2.758
anityatve'nupalabdhiḥ syānnopalabdhāvanityatā / ananyattve copalabdhirupalabdhau ca nityatā // 2.759
kenacittasya rūpeṇa nopalabdhiḥ parānyathā / avittiryena rūpeṇa tadasyeti kathaṃ mataṃ // 2.760
pūrvatvenāsya vittiścet pūrvameva tathā bhavet / idānīntanatadrūpamasyeti kathamekatā // 2.761
ekaḥ pūrvāparābhyāñcet rūpābhyāmaviyogataḥ / viyoge dṛśyamānepi viyogo na kathaṃ mataḥ // 2.762
krameṇāsyā viyogaścet viyogopi tathābhavet / ata evobhayātmatvamaviyogaviyogataḥ // 2.763
yathaivāsyākramaṃ sattvaṃ daṣṭirasya tathā bhavet / akramasya ca sattvasya na yogaḥ kramabhāvikaḥ // 2.764
napūrvāpararūpasyāpratītau vyāpitāgatiḥ / krameṇa vyāpitāyāñca tasyaiva vyāpitā nahi // 2.765
nahi dṛṣṭamadṛṣṭañca tasyaikasyopapattimat / tadaiva tasya dṛṣṭatvamadṛṣṭatvaṃ ca durghaṭaṃ // 2.766
kālābhedena sakalaṃ nāsamañjasamīkṣyate / ekatvādekadaivāsya kālabhedaḥ kathaṃ bhavet // 2.767
punaḥ punaḥ pratītau ca gṛhītaṃ grahaṇaṃ bhavet / gṛhītamiti yad grāhyaṃ smaryamāṇaṃ hi tad bhaveta // 2.768
smaraṇasyāpramāṇatvānna kramagrahasambhavaḥ / na cāpratītaṃ tadrūpaṃ yena pratyakṣatā bhaveta // 2.769
idānīntanamastitvaṃ cenna na pūrvadhiyāgataṃ / bhedābhāvātkutastasya vibhāgo'yaṃ pramānvitaḥ // 2.770
dṛṣṭatvaṃ tasya nāstīti sarvadā vartamānatā / yadi pūrvāparībhāvaḥ kena tasya pratīyatāṃ // 2.771
prākparapratyayābhyāñcet tayorbhedagatiḥ kutaḥ / svasaṃvedanabhāvāccet na syād dvitvagatistataḥ // 2.772
na cāpyavidyamānasya parapūrvasya tadgatiḥ / ekaṃ saṃvedanaṃ taccet parapūrvatayeṣyate // 2.773
ekatve parapūrvatvaṃ sākṣātkṛtatayākathaṃ / na sākṣāttkriyamāṇasya pūrvatā bhāvitāpi vā // 2.774
na pūrvatvaṃ yadi bhavet kathaṃ pūrvatayā gatiḥ / nāstyevāsya gatiḥ sākṣātsmaraṇañca na tadgatiḥ // 2.775
tasya smaraṇametaccet tasyeti kathamucyate / yadā tena vināpyetat smaraṇaṃ bhavadīkṣyate // 2.776
kāryakāraṇabhāvāccet na grahastāvatā bhavet / sākṣātkāraṇatārthasya grāhyatā na viparyayāt // 2.777
na cārthātsmaraṇaṃ sākṣātsaṃvidā vyavadhānataḥ / saṃvedanaṃ na pūrṇantat pūrvatvagrahaṇakṣamaṃ // 2.778
na paraṃ tena pūrvatvaṃ smaraṇānnaiva sādhyate / atītasākṣātkaraṇaṃ pūrvamityabhidhīyate // 2.779
bhāvī sākṣātkṛtau bhāve bhāvitvasya vyavasthitiḥ / athotpādavyayadhrauvyaṃ yuktaṃ yattat sadiṣyate // 2.780
eṣāmeva na sattvaṃ syāt etadbhāvāviyogataḥ / yadā vyayastadā sattvaṃ kathaṃ tasya pratīyate // 2.781
pūrvapratīte sattvaṃ tattadā tasya vyayaḥ kathaṃ / dhrauvyepi yadi nāsmin dhīḥ kathaṃ sattva pratīyate // 2.781
pratītereva sarvasya tasmātsattvaṃ kuto'nyathā / tasmānna nityānityasya vastunaḥ sambhavaḥ kvacit // 2.782
tataḥ svabhāvo bhūtātmā nirupadrava eva ca / kathamasya parityāgaḥ karttuṃ śakyaḥ sacetasā // 2.784
pakṣapātaśca cittasya na doṣeṣu pravartate / tataḥ tasya na doṣāya yatnaḥ kaścitpravartate // 2.785
arhatāntu yadajñānaṃ na tat kliṣṭamato na te / mohepyayuktasantānā hīnasatkāyadarśanāḥ // 2.886
asaṃprakhyānarūpāderavidyānirvṛtterapi / tattvaṃ syādupadhīnāṃ hi kṣaye kimavaśiṣyate // 2.787
vidyāviruddho dharmo'nyo'vidyā'dharmmā nṛtādivat / vidyā nairātmyadṛṣṭiṣu tadvirodhyātmadarśanaṃ // 2.788
vikalpyaviṣayāḥ śabdāḥ yadyathā vastuniścitaṃ / tathaiva vacanaṃ sattyamanyathā vacanaṃ mṛṣā // 2.789
avidyāṅegahi nirdeśye tatsvarūpaprakāśanaṃ / yuktā tadanyanirdeśaḥ kauśalaṃ na nivedayet // 2.790
pramāṇamatra na kiñcit avidyaivaṃ niveditā / viparyaye pramāṇantu yathāvadupadarśitaṃ // 2.791
sneho dṛśyata evātmanyatra nāsti vivāditā / ātmasnehaṃ vinānyatra sneha ityatidurghaṭaṃ // 2.792
mahānubhāvatā nāma paropakaraṇaṃ yadi / aprekṣāpūrvakāritve tathā satyasamaṃjasaṃ // 2.793
sukhatvāsaṅgasammūḍha़ḥ kathaṃ muktaḥ tathā ca sa / gaṇikāsvāṅgasammardamapi kuryāt sa tādṛśaḥ // 2.794
yādṛśaḥ khalvasāvātmā sukhādīnāṃ samāśrayaḥ / tādṛśe bhāvanābhāvāt tādṛśosau kuto'nyathā // 2.795
ghṛṣyamāṇohi nāṅgāraḥ śuklatāmeti jātucita / nijaḥ svabhāvasamparkkaḥ kenacinna nivāryate // 2.796
na ca duṣṭaḥ svayaṃsvasya doṣavyāvartanakṣamaḥ / duṣṭo'duṣṭaḥ kathaṃ bhāvī na so'nyo bhavati kvacit // 2.797
duṣṭo rāgādinā nātmā tena yoge pṛthak svayaṃ / na daṇḍayoge daṇḍatvaṃ daṇḍino bhāvikaṃ bhavet // 2.798
asaṃviditarāgāde rnarāgitvādisambhavaḥ / samvedanā drāgitā cet strīmān syāt tannirupaṇāt // 2.799
sambandhādrāgitā tasya na tu rāgādivedanāt / rāgādivedane yogī rāgī syāt pararāgataḥ // 2.800
vyatireke viśeṣaḥ kaḥ saṃyogasamavāyayoḥ / bhedasyāpratipattiścet bhedastarhi kuto mataḥ // 2.801
bhinnamātmasvarūpañcet na vetyātmā svavit kathaṃ / nahi svarūpasamvittau bhrāntirastīti sādhitaṃ // 2.802
athāsamvedanasyāsya vedanaṃ ghaṭarūpavat / grāhyatvāt grāhakaṃ tat syāt neti nāsyāsti bhoktṛtā // 2.803
rasādīnāṃ hi bhogyatve bhoktṛtā nopalabhyate / bhoktā tato'nya eva syāt evañcetyanavasthitiḥ // 2.804
bhogastatsamavetaścet tena bhoktā sa kathyate / na bhogonubhavādanyaḥ sa ca bhogyepyavasthitaḥ // 2.805
mayi buddhirmamātreti prabodho loka īdṛśaḥ / tenādhāryādhārabhāva ubhayatrāpi vidyate // 2.806
athānumīyamāno'sau bhokteti vyapadiśyate / pratyakṣāsambhave tatra nānumānamiti sthitiḥ // 2.807
athāsau yogināmeva gamya ityupadiśyate / atisūkṣmatayā tasya vedanaṃ nāsmadādibhiḥ // 2.808
idānīṃ tāvadasmābhirvedanaṃ nāsya saṃbhavi / tāmavasthāgatānāntu na vidmaḥ kiṃ bhaviṣyati // 2.809
yogibhāvamupakṣipya vastūnāṃ yadi nirṇṇayaḥ / asmākaṃ te yogibhistasya nābhāvasya na vedanaṃ // 2.810
duḥkhe ca tenātmaiṣṭavyo yadi duḥkhī sukhī natu / duḥkhyavasthāvināśe hi naṣṭa eva svayaṃ bhavet // 2.811
avasthāstasya nāśinyo nāvasthāteti cenmataṃ / tadrūpavyatirekeṇa nāvasthātopalabhyate // 2.812
sukhādibhedātsamvitterapi bhedaḥ prasajyate / sukhādivyatirekeṇa samvittyanupalambhanāt // 2.813
ātmabhūtena bhinnena nābhinna upalakṣyate / yathā tasyaiva bhedasya nābheda upalakṣyate // 2.814
samvitsamviditijñānādbhedo yadi vibhedyate / ataeva parātmāpi parasyātmā svayaṃ bhavet // 2.815
naiva samvedanaṃ tasyetyetadapyatidurghaṭaṃ / asaṃvedanabhāvo hi sarvonyaḥ syādanātmakaḥ // 2.816
pṛthak saṃvedanaṃ taccet ekatā na kvacid bhavet / tato na pūrvāparayorakateti vināśitā // 2.817
yasyātmāvallabhastasya vināśaṃ kathamicchati / kūṭasthanityatāyāṃ hi tatraivāsthitiriṣyatāṃ // 2.818
pratyabhijñāprabhāvāccet nātrātīva prasajyate / tadrūpasambhave saiva pratyabhijñā na kimmatā // 2.819
viṣayāsambhavenādivāsanāmātrabhāvinī / pratyabhijñā padārthānāṃ bhavennasthitikāraṇaṃ // 2.820
nanu kūṭasthanityatve nottarottaravedanaṃ / tathāpi tasya nityatvaṃ prasidhyatu mate tava // 2.821
samānatopalambhe vā syādekatvamidaṃ mataṃ / asamānopalambhetu spaṣṭe bhede vināśitā // 2.822
muktasya bhrāntyabhāvena yadyanyātmatayā sthitiḥ / na syādātmā sa evaikaḥ tadavasthā bhavasthitiḥ // 2.823
svarūpa(saṃ)vinmātrasya vyāpitā keyamucyate / anekadeśāvaṣṭambhe vyaptirucyeta mukhyataḥ // 2.824
anekakālavyapitve nityatā vyapadiśyate / na vyāpitvaṃ na nityatvaṃ kathamātmā vyavasthitaḥ // 2.825
nirvāṇeṃpi sukhaṃ naiva paritoṣakriyākṣamaṃ / prārthanīyatayā'tyantaṃ sukhatvātsakalaṃ sukhaṃ // 2.826
yāvadātmagrahastāvadātmasnehānna mucyate / ātmīyepi tataḥ sneha upakārasamāśrayāt // 2.827
duḥkhabhāgyanyathā syāccet na taṃ duḥkhinamicchati / na ca tatra grahastasyetyetadanyonyabādhitaṃ // 2.828
parārthakaraṇecchāyāṃ sukhinaṃ taṃ yadīcchati / pareṇa kriyatāmeva rucāvātmagrahaḥ punaḥ // 2.829
ātmanaḥkṣaṇikatvepi viśiṣṭakṣaṇasambhavāt / parārthaḥ sambhavatyevatasmādātmagraho vṛthā // 2.830
mahānubhāvatā yogāttenaiva yadi tat kriyā / mahānubhāvatā kaiva tasya mithyābhimāninaḥ // 2.831
tasmāt duḥkhinamātmānaṃ yo na vāñchati bhāvataḥ / sa evātmagrahastasya tathātmīyagrahodayaḥ // 2.832
atha dīrghakālasukhākāṃkṣo nātmīyagrahavān yadi / dīrghakālasukhādṛṣṭericchā tatra kathaṃ bhavet // 2.833
kadācit syāditi yadi pravṛtirna bhavedapi / na syādapi kadācittan naṣṭā markaṭacāndrikā // 2.834
yogyavasthāgatasyāsya na vipraḥ kiṃ bhaviṣyati / anyonyasaṃśrayādevaṃ vṛttistatra bhavet kathaṃ // 2.835
sukheṣvasthāpanā saiva rāga āgrahalakṣaṇaḥ / sā cāsti rāga evāstītyetat pūrvaṃ vivecitaṃ // 2.836
nātmā ātmani kiṃ yathāsti sa virajyate / na tathā na yathā sosti tathāpi na virajyate // 2.837
nahi tasyānyathābhāvo nāpyanyasya tathā sthitiḥ / sarvātmanaikadeśena sarvathā durghaṭaṃ tataḥ // 2.838
ekasya naikadeśosti naikadeśostyabhinnatā / yasyaikadeśaḥ sonyaḥ syāttathāsatyanavasthitiḥ // 2.839
syādananyaḥ kathaṃ ciccettathāpyastvanavasthitiḥ / aparāparakalpānāṃ tatrāparisamāptitaḥ // 2.840
ātmanyapi virāgaścennedānīṃ yo virajyate // 2.841
yathaiva duḥkhapracayaḥ smaryyamāṇo vibhāvayet / tathā sukhasya pracayastato rāgī bhavedayaṃ // 2.842
nātmadṛṣṭiniviṣṭasya śamaudvegakāraṇaṃ / śmaśānavāsaḥ kākasya kimudvegasya kāraṇaṃ // 2.843
kākaḥ padmavane prītiṃ prāpnoti nahi tādṛśīṃ / yādṛśīmaśucisthānaviniveśitasaṅgamaḥ // 2.844
upaghātaḥ sa evāsya tathā sati vivartate / yādṛśo bhakṣito mātrā sa ḍākinyāpi tādṛśaḥ // 2.845
śuddhabodhasvabhāvoyaṃ puruṣaḥ paramārthataḥ / prakṛtyantaramajñātvā mohāt saṃsāramāśritaḥ // 2.846
cetanasya(ca) svapitasya kathamekatvavibhramaḥ / viṣayābhilāṣaḥ kuto yataḥ saṃsārasaṅgatiḥ // 2.847
pradhānānupraveśo hi na tatrāstyekatā kutaḥ / ātmanyevahi na bhrāntiḥ prāgetatpratipāditaṃ // 2.848
viṣayatvena dṛṣṭiścet nābhedagrahaṇaṃ bhavet / buddherabhāvād dṛṭiśca na yuktā sāṃkhyadarśane // 2.849
abhilāṣaśca dṛṣṭerthe puruṣāṇāṃ pravartaṃte / smaraṇasya ca sadbhāvaḥ sarggavṛtteḥ puraḥ kutaḥ // 2.850
abhilāṣasmaraṇayoḥ prakṛtereva vṛttitaḥ / abhilāṣācca tadvṛttirityanyonyasamāśrayaḥ // 2.851
anādivāsanātaścet tathāsya sukhitādayaḥ / vāsanāpi pradhānasya vikriyātaḥ puraḥ kutaḥ // 2.852
tasmātsvabodharūpasya prakṛtiḥ sā yadīṣyate / na sā śakyā'nyathā kartumiti saṃsāryasau sadā // 2.853
yāvat kālaṃ(ca) tad duḥkhaṃ tāvaddveṣaḥ pravartate / kāraṇasya tu dukhasya nivṛttau dveṣitā kutaḥ // 2.854
duḥkhasyāpyanuvṛttiścet śivaṃ muktiḥ karotvasau / duḥkha dveṣābhibhūtasya sadā sthānamadhogatiḥ // 2.855
anudvigno hi saṃsārāt muktyarthī nāsti cetanaḥ / na ca duḥkhāparābhūta udvegī jāyate janaḥ // 2.856
atīndriyānasambedhān paśyaṃtyārṣeṇa cakṣuṣā / ye bhāvān vacanaṃ teṣāṃ nānumānena bādhyate // 2.857
tāvanmātrasya pāpasya muktirnāsti vināśataḥ / sāmarthyādaparatrāpi śaktirityanirūpaṇaṃ // 2.858
darśaṃnaṃ devatādīnāṃ kva ca nāma na vidyate / sarvato muktirastīti ko viśeṣastathā sati // 2.859
idānīṃ nāsti sāmarthyaṃ dīkṣādīnāmajanmane / yadi syānmaraṇādūrdhvamiti nāsti pramedṛśī // 2.860
śuddhiryasya na tasyānyānirvāṇognirnapāvakaḥ / tathāpi vyapadeśoyaṃ nirvāṇo'gniriti sthitaḥ // 2.861
yathaivātmā'viśeṣepi nānyataḥ smṛtisambhavaḥ / tathā manoviśeṣepi nānyataḥ smaraṇodayaḥ // 2.862
manasāṃ hetubhedena bheda eṣa bhavedapi / ātmanāntu kuto bhedavibhāgoyamahetukaḥ // 2.863
paśyāmyahaṃ smarāmīti kuta ekatvasaṅgatiḥ / ātmanyapi samānoyaṃ doṣo nātra pramodayaḥ // 2.864
pūrvāparatvenādhyakṣagatirastīti sādhitaṃ / pratyakṣāsambhavāttatra nānumānaṃ pravartate // 2.865
pūrvarūpatayātmānaṃ yadyātmā vetti tattvataḥ / samvedanasya pūrvasya sattvaṃ syādadhunātanaṃ // 2.866
tataḥ pūrvatayā tasya samvitteḥ sambhavaḥ kutaḥ / nahi samvedyamānasya pūrvabhāvaḥ pratīyate // 2.867
smaraṇādeva pūrvatvaṃ na pramāṇaṃ smṛtirnahi / smaraṇādeva tattvañcedanyatrāpi na kiṃ mataṃ // 2.868
tasmādātmapravādepi naikatvaṃ tattvataḥ sthitaṃ / tayośca yugapadbhāvādekatvamabhimanyate // 2.869
ekatvamātrābhimate vyavahāro vibhāgataḥ / ekakāryatayā caikavyavahāroyamīkṣyate // 2.870
anādyavidyābhyāsasya sāmarthyamidamāñjasaṃ / nātmāsti vedenaivaikā tathātmagrahakāriṇī // 2.871
icchayā rājyalābhādi bhavet karmmaphalaṃ na kim / karmma tādṛśamapyasti buddhiḥ karmmānusāriṇī // 2.872
duḥkhatvāt na kṣaye hetuḥ karmmaṇāṃ paśuduḥkhavat / anaikāntikametaccet tvaduktāvapi kinnatat // 2.873
niḥspṛhasya yathā rājyasukhābhāvo na bādhakaḥ / tathābhyāsāt na tad duḥkhaṃ nārakaṃ tasya bādhakaṃ // 2.874
bhāvanābalataḥsarvaṃ loke duḥkhasukhādikaṃ / tato mokṣasthitasyāsya nāsti duḥkhasukhādikaṃ // 2.875
karmaṃ tattādṛśaṃ yena sāmagryantarasaṃbhave / phalaṃ dadāti sadbhāve natu karmma virodhinaḥ // 2.876
nityatve bhavati bhrāntiḥ sadṛśāparasambhavāt / kṣaṇikatve tu kiṃ bhrānteḥ kāraṇaṃ yena sā bhavet // 2.877
na jñānamātratastasya prāmāṇyamupadeśataḥ / sadā prāmāṇyamasyāsti nānyathāsmāsu sā pramā // 2.878
pramāṇatattvaṃ bhagavāँstathāgato dideśa yasmādubhayena yuktaṃ / ataḥ paraṃ nāsti tataḥ pramāṇaṃ tathāgatādeva samastasiddhiḥ // 2.879
pratyakṣānumeyatvaṃ prakārāt pratipatparā / na samasti tatastasmātpramāṇaṃ nāparaṃ paraṃ // 3.1
turagasya na bhedesti gavāderupabhinnatā / saṅgatyabhāvānna jñānajñeyayorevamiṣyate // 3.2
jñānāyattā padārthānāṃ sadāsaṃpratyayasthitiḥ / jñānāntarātsa evārtho'rthāntaratve'numīyate // 3.3
sadṛśenaiva rūpeṇa yasya samvedanodayaḥ / sāmānyalakṣaṇaṃ tatsyāt svarūpasyātra vedanam // 3.4
na khalvadhyavasāyepi pṛthak sādṛśyavedanaṃ / pṛthak pratītyabhāve ca tadevādvayavedanaṃ // 3.5
parārthamanumānaṃ yatsāmānyaṃ tasya gocaraḥ / sāmānyameva śabdasya gocaro naivamucyate // 3.6
agocaro hi śabdasya na sāmānyamitīryyate / śabdasya viṣayo yattu tatsāmānyaṃ paraṃna tu // 3.7
pramāṇāntareṇa dvitvañcet prameyasya pratīyate / viruddha eva hetuḥ syāt tṛtīyasyāpi sambhavāt // 3.8
pramāṇadvitayenātha bhavedanyonyasaṃśrayaḥ / tryādināpi pramāṇena viṣayāntarasādhane // 3.9
tryādipramāprasiddhiḥ syāt abhipretaṃ na sidhyati / pramābhedo hi meyasya prabhedasya prasādhakaḥ // 3.10
anumānena siddhiśca parokṣasya kathaṃ bhavet / na pratyakṣaṃ parokṣe'sti vṛttau vā vyarthikānumā // 3.11
parokṣatā kathañca syāt pratyakṣasya pravartane / pratyakṣasya nivṛttyaiva vastunā syāt parokṣatā // 3.12
tatra pravṛttaṃ nādhyakṣaṃ tena tacca pratīyate / vācoyuktirapūrveyaṃ cakṣuṣā darśanaṃ vinā // 3.13
tasmātpratyakṣaviṣayaḥ pratyakṣeṇa pratīyate / parokṣe tu pramā nāsti kuto dvaividhyaniścayaḥ // 3.14
pratibandhāprasiddhau hi sarvo heturaniścitaḥ / pratibandhaprasiddhiśca na pratyakṣapramāṇikā // 3.15
pramāṇatvaṃ hi sāmānyaṅkathamadhyakṣasādhanaṃ / tasminnasiddhe sambandhaḥ kathantenākṣaniścitaḥ // 3.16
iti prameyadvitayāprasiddhiranyena siddhau tu viruddhatā syāt / asiddhasambandhatayā ca hetorbhaṃvedanaikāntikabhāva eva // 3.17
samvedanaṃ vinā kasya kva vacaḥ sampravarttatāṃ / asaṅgatāśrayannaiva vartate vacanaṅkvacit // 3.18
pratītibhede bhāvānāmanyeṣāmapi bhinnatā / kimpunarna pramāṇasya tadrūpasya bhaviṣyati // 3.19
pratītibheda evāstu mānabhedaḥ kathambhavet / nanu prasiddhammānatvampūrvvaṃ sāmānyalakṣaṇāt // 3.20
tadbhedavyavahāroyamidānīṃ sādhyatāṅgataḥ / savikalpakamadhyakṣameṣogniriti yo vadet // 3.21
svarūpamakṣataḥ siddhampūrvasāmyerthahetutā / na caivamagrahe'rthārthīpravartetārthasampade // 3.22
anvayavyatirekābhyāmupayogītarasthitiḥ / na ca kevalamadhyakṣantadabhāve pravartakam // 3.23
taddeśe hi praveśo yaḥ prathamaṃ yadi rogakṛt / prathamanna pravekṣyāmi paścādastu praveśitā // 3.24
dhūmāderliṅgato vṛttiragnyādāvapi yā kvacit / sādhyakṣeṇa vinā dṛṣṭā tatastadapi niṣphalaṃ // 3.25
anumānamvinādhyakṣanna svārthasya prasādhakaṃ / pratyakṣantu vinā tasmādabhyāsātsyāt pravartakam // 3.26
tatpratyakṣamevātra pramāṇannānumā kvacit / tadabhāvepi tatsiddhirityadhyakṣapramāṇatā // 3.27
uktamatra vinābhyāsānna pratyakṣe pramāṇatā / tato'numānamevātra pradhānamiti gamyatāṃ // 3.28
nānyadā'nupayogitve'nyadāpyanupayogitā / anabhyāse'rthitā kasmādanumānesti janmināṃ // 3.29
upayogavinirmukte kathaṅkasyacidarthitā / arthitvaviṣayo vastu nopayogītyayuktimat // 3.30
athānumānamadhyakṣapravṛttyarthitā'rthyate / pratyakṣamapi naivaitāṅgatiṃ liṅge'tipravartate // 3.31
pravarttane samānepi yadi kaścitpravarttakaḥ / pravartakatvetarayoḥ ka idānīmvivecakaḥ // 3.32
pratyakṣameva tatrāpi paralokaprasādhakam / liṅgasya sādhanaṅkā naḥ kṣatirlaiṃṅigkabādhane // 3.33
anumānāpramāṇatve paralokādyasiddhitaḥ / mā bhūnnāstikatā tasyāprāmāṇyampratisidhyati // 3.34
mahatāhi prayāsena yasya sādhanamiṣyate / so'rthaḥ siddho vināyāsaṃ yadi kasyārthitā'parā // 3.35
yadyadhyakṣātparokṣepi prasidhyatvartha īpsitaḥ / sarvasya sādhanamprāptaṃ sarvaḥ savārthavidbhavet // 3.36
upamānena govastusadṛśasya viniścayaḥ / ayaṃ sadṛśaśabdena prāktena pratipāditaḥ // 3.37
tasya svarūpamadhyakṣapratyayādeva gamyate / sādṛśyantu parantasya śābdapratyayagocaraḥ // 3.38
yatra nāsmi tadadhyakṣādaparamvarjitammayā / etāvanmātratorthānāmparokṣatvaviniścayaḥ // 3.39
pratyakṣamevātmānamvetti samvedanātmanā / niyatatvapratītyaivānyasyānadhyakṣatāgatiḥ // 3.40
pratyakṣeṇa pratītepi parokṣatve parokṣitā / bhavatyarthasya tatrārthena pratyakṣaṃ hi vṛttimat // 3.41
nanvarthe'dhyakṣato'jñāte parokṣārthasya vitkathaṃ / tadvedane hi taddharmmastatsvabhāvaḥ pratīyate // 3.42
svasamvedanamadhyakṣamparokṣatve pravartate / taddharmiṇīndriyajñānamaparantu pravartate // 3.43
vidhirūpasya dharmmasyāvyatirekeṇa tiṣṭhataḥ / na vastvagrahaṇe vittiryuktā na tu viparyayāt // 3.44
nānumānātparokṣatvaṃ sādhyate tasya vastunaḥ / satyāmadhyakṣatāyāntu dṛṣṭarūpasya sādhanaṃ // 3.45
anumānasya tadrūpapratipattāvaśaktitaḥ / parokṣatā tadaivāsya sāmarthyādavatiṣṭhate // 3.46
parokṣavastusiddhau hi prāmāṇyantasya sidhyati / parokṣavastusiddhyaiva tatsanbandhaprasiddhitaḥ // 3.47
vastusambandhitāmātraṃ jñāne prāmāṇyamucyate / prasiddhavastuṃsambandhe prāmāṇye liṅgatosti vit // 3.48
sāmagrīsambhave kāryaṅkāraṇājjāyate yataḥ / tataḥ kāraṇataḥ siddhiḥ kāryasyāyuktikā katham // 3.49
arthakriyāsamarthatvaṅkasya kena pratīyate / nahi mānasya meyasya pratīteḥ sambhavastathā // 3.50
nityasyāsti na sāmarthyamvyatirekāprasiddhitaḥ / nānityasyāsti sāmarthyamanvayasyāprasiddhitaḥ // 3.51
anvayavyatirekābhyāmvyāptaṃ sāmarthyamīkṣyate / tayorubhayathāsiddhau kathaṃ sāmarthyamucyate // 3.52
deśāvyāptiḥ kutastasyāpratīternityatā kutaḥ / yathā na vyāpitā tasya tathā nāstyasya nityatā // 3.53
anityasyāpi bhāvasya kṣaṇikatvātkriyā kutaḥ / kṣaṇikasya hi bhāvasya bhāvamātre vyavasthitiḥ // 3.54
athānantaramasyānyaditi sāmarthamucyate / tadanantaramanyasyāpyatastasyāpitatkriyā // 3.55
sarvabhāvakṣaṇānāṃ hi sarvāpekṣaiva pūrvatā / tadabhāvepi tadbhāva iti cetkṣaṇike kathaṃ // 3.56
santānasya tato'nyattve sāmarthye ca sa eva san / kṣaṇānāṃ syādasāmarthyādasattvaṅkalpanā vṛthā // 3.57
tatsambandhini sāmarthyātsāmarthyaṅkalpyate yadi / mukhyasāmarthyavirahādbhūṣāyācitakena sā // 3.58
kāryakāraṇasambandhaḥ santānetarayorbhavet / trailokyasya kṣaṇānāṃ hi syātsantānastathā sati // 3.59
santānasya ca sāmarthyāt sattvaṃ kāryakriyā tataḥ / nityatvetarayordoṣaḥ pakṣayoḥ syātsa eva vaḥ // 3.60
santānāntarasañcāre bhavedevānavasthitiḥ / santānasyāpi kāryatve kṣaṇikatve na kāryatā // 3.61
santānāntaramatrāpi yataḥ kāryatvakārakaṃ / tato'navasthāvyāghroṇāghrātā(sā)kāryatā matiḥ // 3.62
jñānādanyena kāryeṇa sattā hetorbhavedyadi / kāryasyāpi na sattā syādvinā kāryāntarodayaṃ // 3.63
tato'navasthiteḥ satvanna mūlasyāpi vidyate / jñānakāryeṇa sarvasya tatsyātsattvamabādhitaṃ // 3.64
jñānena jñeyayoḥ kāryakāraṇatvampratīyate / puro vyavasthitatattvena dvayorapyavabhāsanāt // 3.65
jñānasya tu na kāryatvantenānyenāthavakṣyate / na pratyakṣeṇa tenaiva tasya prāgapravṛttitaḥ // 3.66
pravṛttau tu na kāryatvaṃ punaḥ pūrvaṃ pravartate / tathā'paryavasānatvaṃ kutaḥ syāt kāryatāgatiḥ // 3.67
samānakālayoreva yadi syātkāryahetutā / aviśeṣād bhavedevaṃ yugapatstambhakumbhayoḥ // 3.68
dṛṣṭayoranyathābhāve prakṛtepi na sidhyati / kevalasyāpi kumbhasya yadi dṛṣṭerna kāryatā // 3.69
jñānasyāpi na kintena vinā dṛṣṭeḥ pravartanaṃ / anyadeva hi tajjñānamato na vyabhicāritā // 3.70
stambhoṃpi na kimanyo'sau pratyabhijñodayasya naḥ / nityatā ca bhavedevampratyabhijñā na ca pramā // 3.71
nahi pūrvvāparaṃ rūpameḥ kasyaiva pratīyate / pūrvvāparapratyayābhyāmpratyekamanavagrahāt // 3.72
smaraṇasya dvayorvṛttirna cāsyāsti pramāṇatā / pūrvāparapratyayayoḥ parasparamamiśraṇaṃ // 3.73
smaraṇantata utpannamekatvasya na vedakam / ātmā yadyapi nāmaikaḥ kathantenāpi vedanaṃ // 3.74
pratyakṣādipramāṇena sopyarthamavagacchati / nahyātmāśritamityeva jñānammānatvamṛcchati // 3.75
vināpyātmāśritatvenāvisamvādātpramāṇatā / dṛṣṭasya paścātprāptau hi pramāṇasya pramāṇatā // 3.76
vinātmānamidamvastu nānilatyenāvagamyate / sadbhāvepyātmano nāsti prāmāṇyaṃ yasya kasyacit // 3.77
pratyakṣānumayoreva tatrāpyasti pramāṇatā / na pūrvāpararūpatvamātmano'nyasya vekṣyate // 3.78
ātmanānyena vā tena na nityasyāsti sambhavaḥ / tasmājjñānasya nārthasya kāryatvaṃ sabhpratīyate // 3.79
jñānamātmavidātmānamvetti tadvedyameva ca / pūrvāparatvenādhyakṣaṃ varttate kāryakāraṇe // 3.80
athānumānataḥ kāryātpūrvaṅkāraṇavedane / tasmājjñānamidañjātamiti jānāti kāryatāṃ // 3.81
tasyāpi nānumānasya pratyakṣeṇāpravedaneṃ / vastunorvṛttirastīti pūrvamevopapāditaṃ // 3.82
pūrvādhyakṣāpramāṇatve nānumānambhavetpramā / tatrāpyastyanumānamprāgiti syādanavasthitiḥ // 3.83
āstāntāvatkāryatādiprameyaṃ yasya syāttattasya nāsti pratītiḥ / mūlābhāvāduttaranneti siddhandharmmaḥ siddho dharmmiṇoyaṃ na yuktaḥ // 3.84
kāraṇamevālambanamiha jagati na dṛṣṭimātreṇa / pratibhāsamātrakeṇa tu taimirikadhiyopi tatprāptaṃ // 3.85
yasya yatkāraṇamvastu na tatkāraṇato vinā / cakṣurādidhiyāmprāptā na vinālambanaṃ sthitiḥ // 3.86
na nīlādyatirekeṇa grāhyatvamaparaṃṅkvacit / nīlāditā ca vibhrāntavijñānepyavabhāsāt // 3.87
puraḥ sphuṭāvabhāsitvaṃ bhrāntervā na kimīkṣyate / tasmānna kiñcidgrāhyatvaṃ yadbhrāntādatiricyate // 3.88
naivārthakāritā kācid bhrāntacittāvabhāsinaḥ / tato'sadviṣayambhrāntamaparatra viparyayaḥ // 3.89
arthakriyākimarthātmā tatsamvedyātparātmanā / atha samvedanaṃ tadvā sarvamapyasatā yataḥ // 3.90
arthāntaraṃ tatkriyā cettadabhāvādasanna saḥ / asattve hi na kāryasya kāraṇasyāpi nāstitā // 3.91
yadi nāmāparotpattiḥ sa eva viṣayostu san / aparasya tu sadbhāvaḥ kathamanyasya vedane // 3.92
svavedanepyanāśvāsaḥ kā vārtā paravedane / tadvedanepyasatyatvaṅkathannāma na śaṅkyate // 3.93
cakṣussamvedanātsparśasamvitkena viśiṣyate / tatrārthaparitoṣaścet paritoṣaḥ kuto nu saḥ // 3.94
samvedanapramāṇañcetparitoṣaḥ kimarthakaḥ / samvedanampramā nocetparitoṣaḥ kimarthakaḥ // 3.95
samvedanānna siddhaṃ yatparitoṣaśatairapi / kathantatsādhyamanyo hi paritoṣo na sādhanaṃ // 3.96
arthādhimuktiḥ samvitteranyā nārthasya sādhikā / samvidevādhimuktiścetsamvitsarvārthasādhikā // 3.97
laukikālaukikatvena pramāṇetarasaṃsthitiḥ / vibhāgaḥ sa kathaṃ jñāto bādhaketarasaṅgamāt // 3.98
bādhaketarayoḥ kena laukiketaratā sthitiḥ / bādhaketarasadbhāvādanavasthā prasajyate // 3.99
tayossamvedanannāsti na pratyakṣānume yataḥ / pratyakṣeṇa hi samvittiḥ samvedyenāparatra sā // 3.100
sambandhagrahaṇābhāve'numānasyodayaḥ kutaḥ / romāñcādikriyādṛṣṭeḥ svadṛṣṭestyanumā na hi // 3.101
dhūmakāryadṛśā nāgniḥ sa evātra prasidhyati / sāmānyaviṣayaṃ yasmādanumānanna bhedavit // 3.102
tatra dhūmasya bhedāccedromāñcepi kimekatā / ekatvābhiniveśopi na jñānādaparaḥ savit // 3.103
svasambedanamātratve pratyakṣatvenumā kutaḥ / kāryakāraṇabhāvepi jñānayorgṛhyate kathaṃ // 3.104
viddvayena na tenaiva svamātrasya pravedanāt / yadā kāraṇavijñānantadā kāryāpravedanāt // 3.105
kāraṇatvaṅkathantasya gṛhyate kāryavedane / kāryakālepi tannāsti kāryatvaṅgṛhyatāṃ kathaṃ // 3.106
anumānātparijñānaṅkāraṇasya yadīṣyate / tadā'numānānna jñātamidānīṃ jñāyate kathaṃ // 3.107
pūrvaṃ pratyakṣato jñātamidānīmanumānataḥ / idānīnnāsti tajjñānamanumānena vitkathaṃ // 3.108
pūrvatve nānumānañcenna pratyakṣeṇa vedanād / pūrvatvamadhikantasyānumānena cedasat // 3.109
pūrvatvannāma naivāsti pratyakṣeṇāsya bādhanāt / tasmātpūrvasyarūpasya na samvittiḥ kathañcana // 3.110
smṛtimātraṃ hitannāsti na pramā tatsvavedanāt / svasamvedanamātrañca pratyakṣantatsva vedanāt // 3.111
tatastasya na samvittiranyakāryatayā tayā / tasmātsāmarthyasaṃsiddhiḥ jñāne jñeye na vidyate // 3.112
kāryakāraṇabhāvoyaṃ sadasattve na vidyate / nāsataḥ kāraṇaṅkiñcidaśvaśṛṅgasya vidyate // 3.113
atyantābhāvatastasya kāraṇanneti cinmatiḥ / prāgabhāvi tu na kāryametadapyasaduttaram // 3.114
prāgabhāvaḥ kathaṃ sattve'satvepyasya kathammataḥ / asataḥ kharaśṛṅgasya prāgabhāvo na vidyate // 3.115
darśane prāgabhāvaśceditaretarasaṃśrayaḥ / na yāvatpragabhāvitvantāvadasya na bhāvitā // 3.116
śūnyatā sā kimanyasyākāraṇasya na vidyate / tatastenāpi sambandhe tasya kāryambhavedasau // 3.117
tasmādvastusvarūpeṇa grṛhyate sā na sambhavā / nīlādinā na kāryāditvasya tatra graho'paraḥ // 3.118
dṛṣṭvā śrutvā'tha vijñāya hetuḥ kāryaṅkaroti kiṃ / jaḍatvāt kāraṇādhīnaḥ svabhāvaḥ sa tathā mataḥ // 3.119
īśvarasya ca hetutve sa hetūnānniyojakaḥ / na cāsato na vijñānaṃ sa hyadhyakṣadhiyo yataḥ // 3.120
tatra satkāryavādaḥ kiṅikamvā kāraṇamīśvaraḥ / kiṃ sāṃkhyamatamavalamvya sarvaṃ sarvatra vidyate // 3.121
kāraṇādasataḥ kāryaṃ kāryaṃkimvāsato bhavet / asataḥ kāraṇātkāryamiti sādhvī vyavasthitiḥ // 3.122
asato hetutāṃ prāptau ye santastena hetavaḥ / nahi vyāpārasadbhāvasteṣāmeṣāñca dṛśyate // 3.123
vyāpāreṇa ca hetutve sa vyāpāraḥ kuto bhavet / vyāpāravatpadārthāccet vyāpārastatra kimparaḥ // 3.124
vyāpāro yadi tatrāpi so'rtho vyavahito bhavet / vyāpārādeva kāryañcenmṛte kāryodayo bhavet // 3.125
tathā ca ciranaṣṭepi tasmiṅkāryodayo na kim / dīrghā vyāpāramāleyametāvatkasya jīvitam // 3.126
atha svarūpavyāpārastadā kāryambhaviṣyati / vyāpārakāle kāryañceta samakālamprasajyate // 3.127
bhāvakāle na kāryasya kāraṇasyāstitā yadi / cirānantaranaṣṭasya ko viśeṣastathā sati // 3.128
upattikāle sattā cettadanantarabhāvinaḥ / utpattiḥ kāryato nānyā tato'sya samakālatā // 3.129
syādvādadūṣaṇātpaścād dvayapakṣanirākriyā / idānīmbahuvaktavyamiti tasmādviramyate // 3.130
anumānātpratītasya prāgadhyakṣāvabhāsinaḥ / kathantatkāryatāvittiraparasparamiśraṇe // 3.131
svarūpeṇa pratītiścedanyā kā sau parokṣatā / aspaṣṭākārabhāsaścetpratyakṣaḥ sa na kimmataḥ // 3.132
dvayarūpasya vittau hi dvayampratyakṣamiṣyate / yathā'rvāk pararūpeṇastambhādervedanaṅkramāt // 3.133
upādhibhedādanyena rūpeṇa yadi vedanaṃ / sarvadā'dhyakṣatā na syātsvarūpasyāpravedanāt // 3.134
atha nīlādisamvittiriti pratyakṣatocyate / pratyakṣamanumāpi syātsvasya rūpasya vittitaḥ // 3.135
indriyeṇa viyogāccedadhyakṣannānumā matā / indriyeṇāpi saṃyogo'numayā kinna mīyate // 3.136
vyarthataivānumānasya na cānena pravartanaṃ / na draṣṭavyaṃ na ca spṛśyamvṛthā tatra pravartanaṃ // 3.137
bhāvisambandhamāne hi pūrvaṃ rūpāpratītitaḥ / kāraṇatvanna gamyetānumānamvyarthakambhavet // 3.138
tadaiva mīyamānasya svarūpeṇa na bhāvitā / tadaiva mīyamānatvamvartamānatvamucyate // 3.139
arthāśrayeṇodbhavatastadrūpamanukurvvataḥ / tasya kenacidaṃśena paratopi bhidābhaved // 3.140
jñānantadrūpatāsaṅgātpravartayati nāparaṃ / tatrārthādhyavasāyañca niyato vāsanābalāt // 3.141
parokṣatā cedarthasya svabhāvo'dhyakṣa eva saḥ / nānumāvambhavedatra na ca sandehasaṅgatiḥ // 3.142
vinaṣṭe na bhavedeva tasmājjñānantathāvidhaṃ / jñānārthayorna caikatvaṃ tasmātso'rtho na vedyate // 3.143
paśyāmi bījādutpattimaṅkurasyeti laukikī / pratītiravibhāgena tatra evāstu darśanaṃ // 3.144
smarāmyetadahamvastu nādhimukteḥ parāgatiḥ / vastunā nahi sambandhaḥ smaraṇasya pratīyate // 3.145
anvayavyatirekābhyāṅkāryaṃkāraṇatāṃ gatiḥ / pramāṇañca na tatrāsti prapyakṣamanumā tathā // 3.146
pratyakṣānupalambhābhyāmanvayavyatirekayoḥ / gatiryadyanumānātsyāditaretarasaṃśrayaḥ // 3.147
pratyakṣādayaḥ paraḥ kimvā'nupalambhaḥ parastathāḥ / pratyakṣādaparatvehi nāmamātramasādhanam // 3.148
avatāro bhavennevānumānatvaprakalpane / anvayavyatirekābhyāmpratibandhe'numā yataḥ // 3.149
kāryakāraṇabhāvasya pratītirdṛśyate yadi / arthāpattestarkkato vā pratītiriti dṛśyatāṃ // 3.150
tato bhāvātparā naiva kāryakāraṇatekṣyate / doṣaḥ prāguditastatra niyamasyāparigrahāt // 3.151
tadeva punarāyātaṃ samvṛtyā śaktatā gatiḥ / anirūpitatattvā hi pratītissamvṛtirmatā // 3.152
pratyabhijñā kvaṃ dṛṣṭeyampūrvadarśanasaṅgatā / arthāpattestarkato vetyetat prāgeva dūṣitaṃ // 3.153
smarāmi dṛṣṭamevaitanmayetyevampratītitaḥ / smaraṇasyāpi sambandho'nubhavena mato nahi // 3.154
satyañcet samvṛtiḥ keyaṃ mithyā cet satyatā kutaḥ / satyatvannahi sāmānyammṛṣārthaparamārthayoḥ // 3.155
prāgbhāvastattvato dṛṣṭo yadi nāma na vastunaḥ / tathāpi vyatirekasya darśanādastitāmatiḥ // 3.156
gotvasyābhāvato nāśve gobuddhirnopajāyate / na vāsanāprabodho'sāviti tatra na gotvadhīḥ // 3.157
sāmānyavyatirekitvaṃ yadi vyāpakabhāvataḥ / taimirajñānagamyānāmapi vyāpakatā bhavet // 3.158
upaghātendriyagrāhyā na sattyā maśakā yadi / asatyatvāprasiddhatve nopaghātaḥ prasidhyati // 3.159
arthakriyā'prasiddheścedasatyatvādupāhatiḥ / samānametat sāmānye tadgāhiṇyapyupāhatiḥ // 3.160
rūpādivyatirekeṇa dravyannāma na dṛśyate / nānvayavyatirekitvaṅ ghaṭabuddherghaṭātmani // 3.161
rūpabhedena tad dravyantadviparyayatothavā / gṛhyate'bhedasamvittau rūpameva na rūpavat // 3.162
bhedena vittau dvayākārabuddhisamvedanambhavet / na cakṣurmanomātrād dvayasyārūstyavabhāsanam // 3.163
rakto ghaṭaḥ paṭo veti matiravyabhicāriṇī / na ca samvedanādanyat padārthasthitikāraṇaṃ // 3.164
raktāraktapadārthasya ghaṭādivyayadeśyatā / ghaṭāghaṭapadārthasya raktaśabdābhidheyatā // 3.165
tatonvayavyatirekābhyāmbhedasya parikalpane / vyapadeśorthabhedena na tu vastu tathā sthitam // 3.166
ekasāmāgryadhīnatvāt samudāyaprakalpane / ekakāryatvayoge ca yatra tatreti kalpanā // 3.167
yadyabhinnambhaved rūpaṃ rūpādīnāmparasparaṃ / rūpādibhedostu kutastadevānyat kathambhavet // 3.168
kimekameva tadvastu bhinnagrahaṇatonyathā / bhinnamevārthabhedena pratītipathasaṃsthitam // 3.169
arthoyamevameveti kasmānna parikalpyate / abhedasya pratītistu nāstītyaparikalpanā // 3.170
deśo deśavato nānyastadbhedānavabhāsanāt / deśavatpratibhāsastu bhanna evetyabhit kutaḥ // 3.171
saṃkhyāsaṃyogakarmāderapi tadvat svarūpataḥ / abhilāpācca bhedena rūpambuddhau na bhāsate // 3.172
sākṣādarthakriyāsaktampāramparyeṇa śaktitaḥ / sāmānyañca tadarthaśca śaktañcāśaktameva ca // 3.173
bhedastu viṣayasyeva pratipādyatayā mataḥ / tato'pramāṇaviṣaye kathamviṣayatā bhavet // 3.174
asattyāstimirajñānagamyāḥ keśādayaḥ purā / evamevopalabdhatvād sadṛśā vā sarūpataḥ // 3.175
athaitadindriyajñānamarthābhāve bhramo mataḥ / svasamvittistu naivākṣāt tadvināpi pravarttanāt // 3.176
sāmānyantatsamānānāmbhāva ityupagamyate / jñānākāraśca tadvyaktirūpeṇādhyavasīyate // 3.177
tathā hīndriyasaṃśrayeṇa yatsukhantadanyathā / tadapyayuktaṃ tasyāpi śabdādeva pratītitaḥ // 3.178
pratītireva śabdāccenna vinākṣaṃ sukhodayaḥ / sukhodayadhvaneḥ sopi bhavatyeva sukhodayaḥ // 3.179
pratītireva tatrāpi yadi nāsti sukhodayaḥ / sukhodayaḥ svarūpeṇa pratipannaḥ kathanna saḥ // 3.180
viprayukto hi saṃskāro vaktṛśrotrarthasaṅgataḥ / asaṅgato vā vaktrāpi saṅgame'rthe'pravarttanaṃ // 3.181
bhrāntistatreha na bhrāntirbhrāntiścet syānna vastuvit / bhrāntiśca vastuvittiścetyetadanyonyabādhanam // 3.182
svarūpamarthāropeṇa pravarttayati yāvatā / vyavahāraḥ samāptoyantāvataiva pareṇa kim // 3.183
viparītā'thavā khyātirviparītasya kimmatā / viparīte yadi khyātirna tasyāsti viparyayaḥ // 3.184
sarvasya viparītatvaṅ khyāteryadi viparyayaḥ / kimapekṣā nahi bhrāntirbhrāntāpekṣatayā bhavet // 3.185
anyatra viparītākhyātipretā'nyatra sā gatā / akardame patiṣyāmi jātaḥ pātosya kardame // 3.186
tatkāle'rthaḥ sa nāstyeva saṃskārādudayastathā / na dṛśyate'vidyamānaṃ jñānameva svavedanaṃ // 3.187
nāstyatrārtho'tra svastīti matiḥ sāmvyavahārikī / avisamvādinī ceyammatiḥ // 3.188
svarūpeṇa hi yad dṛṣṭantadatītādikaṅ kathaṃ / na hyadṛśyādatītādi paraṃ rūpād vibhāvyate // 3.189
dūradeśatayā tasya pratīterāgatiḥ kutaḥ / upādānasya dūratve'tiprasaṅgaḥ pravṛttimān // 3.190
indriyeṇa pratītiścedastitvammaśakādayaḥ / kinna santyupaghātāccedupaghātaḥ kathammataḥ // 3.191
anyathā pratipattiścenna santi maśakādayaḥ / evantarhi svarūpasya pratītirastitā matā // 3.192
anānayanamevātra prasaktantanniṣidhyate / audāsīnyāt parannāsti prasaktistasya kā'parā // 3.193
niṣedhe tasya rūpasya svayamevānyakalpanā / na tatra śabdavyāpāḥ svayamarthatvato gatiḥ // 3.194
arthakriyā'pi tasyāsti sarva mastīti darśane / tasyābhāve kathambhāvasyābhāvo bhāviko bhavet // 3.195
keyaṃ samvṛttirarthasya jñānālambanatā yadi / paramārtha eva sakalaḥ sattyatā samvṛteḥ kathaṃ // 3.196
yena rūpeṇa tad dṛṣṭantenaivāropyate nahi / yena dṛṣṭanna tad vastu tenāropyate tena hi // 3.197
pratyakṣataiva nāstyatra sāmānye'nakṣabhāvataḥ / asākṣātkaraṇāccaitat paścādevābhidhāsyate // 3.198
kālabhedena yo bhedastattvātattvantataḥ kutaḥ / sadarthatvepi kālasya bhedaḥ pratya(ya)yornna kim // 3.199
liṅgādutpadyamānāpi yadi vastuni sā bhavet / nākārāntarasandehaḥ sarvākāraparigrahāt // 3.200
tadākārāntarantatra pratītaṃ yadi vā'nyathā / pratītañcenna sandehaḥ sandigdhantatkṣaṇonyathā // 3.201
yosau viṣeśo 'pratyakṣastasyāpratyakṣataiva kā / paryudāsaprasajyābhyāmaparanna niṣedhanam // 3.202
vastusaṃsparśanantatra yadi syāccalanaṅkathaṃ / calatyeva pratītiḥ sā liṅgābhāsatvakalpane // 3.203
anumānasya calane na vastugrahaṇantataḥ / paśyannevāpadeśena calatītyatisāhasaṃ // 3.204
nāgniḥ pratyakṣaviṣayaḥ spṛśyavinnahi cakṣuṣā / bhāvirūpasya vā nāsti kvacidakṣeṇa vedanam // 3.205
ākārāntarasandeho dṛṣṭepi kvacidasti cet / anumeye sa sandeho na dṛṣṭasyānumeyatā // 3.206
pratibhāse'visamvādaḥ pratyakṣetarayoḥ samaḥ / pratyakṣatā ca bhedastu bāhmavastuvyapekṣayā // 3.207
pratyakṣābhāsatā tena pratibhāsepi kasyacit / anumānasya cetyeṣa vibhāgo bāhyavastuni // 3.208
pratyayo'nugatākāraḥ kimartha iti kathyatāṃ / pratyayaścenna tenārthoṃ'nugataḥ kaścidīkṣyate // 3.209
nahi sarvasvarūpeṇa nirdeṣṭuṃ śakyamasti yat / yatoyampratyayastattu sāmānyamiti kathyate // 3.210
anyadeva na sāmānyamanyattvenāpravedanāt / anyānanyattvapakṣopi kimākārāntaramvinā // 3.211
tathāhi kenacit tattvamapareṇa viparyayaḥ / viparyayeṇa yat tattvaṃ na tadanyat pravedyate // 3.212
kaṭakatvena bhedepi suvarṇaṅ kuṇḍalanna kiṃ / kaṭakāvyatirekeṇa suvarṇṇamaparaṅ kutaḥ // 3.213
sāmānyātmakatāyāṃ hi bhavet sāmānyameva tat / tasyeti tu sambandhaḥ kuta eva bhaviṣyati // 3.214
anityatvaṅ kutaḥ śabde'nityatvādanityatā / na caivaṅkasyacit siddhirna bhaviṣyati vastunaḥ // 3.215
pūrvetarādhyāropeṇa vinā saṅketanaṃ yadi / avyāpitāyānnaivaṃ syād vyavahārānumāyitā // 3.216
pratyakṣeṇa gṛhītañcedupadeśo nirarthakaḥ / pratyakṣeṇāgṛhītañcedupadeśo nirarthakaḥ // 3.217
brāhyaṇatvamajātiḥ syāt tathā tasyāpratītitaḥ / dvijādijāterna vyaktirgotvavad vyañcikekṣyate // 3.218
gotve yadyanyathā bāhyaṅ kiṃ sandegdhyatra kaścana / brāhmaṇatve tu sandegdhi kiṃ dvijoyamiti dhvaneḥ // 3.219
kriyāto niścayastatra nāstyanyena janiśruteḥ / hūṇādijāterna vyaktirupadeśaṃvinā kṛtā // 3.220
nāstyeva tatra tattvañced gotvādāvapi kimmataṃ / yathaikaśabdavācyatvamajādau jātiriṣyate // 3.221
tathakaśabdavācyatvaṅ karkkādau kimaniṣṭimat / anantavyaktayo gotvavācyatvantatra tatkatham // 3.222
vyaktibhede hi tatrāpi kimanantatvamasti na / udāttādiprabhede hi nānantatvanna sādhayet // 3.223
vyatiriktaṅ kimapyasti viśiṣṭaṅ golakantathā / vāsanāyā viśeṣo vā matabhedāḥ pṛthagvidhāḥ // 3.224
yadi teṣāmbhaved draṣṭā dṛśyeraṃścakṣurādayaḥ / atīndriyatvopagame gatiranyā na vidyate // 3.225
koyamatyantasaṃsarggaḥ kiṃ svarūpavimiśratā / abheda eva hi prāpto rūpantasyaitadeva yat // 3.226
deśābhedepi rūpasya bhedād bhedagraho na kiṃ / nahi rūpātirekeṇa deśo nāma pratīyate // 3.227
deśābhedena bhedaścet tasya bhedaḥ kuto bhavet / tasya deśāntarādeva tathā syādanavasthitiḥ // 3.228
paramārthaprameyatve syādanantaprameyatā / apekṣākṛtabhedatve paramārtho na lakṣaṇam // 3.229
upalambhena yallakṣyampāramārthikameva tat / sattopalambha eveti bhāvānāmpāramārthikī // 3.230
bhedaḥ kalpitarūpatvāt sa evāpāramārthikaḥ / vasturūpantu yatprāpyamparamāthataranna tat // 3.231
anumānena sutarāṃ svarūpasya parigrahāt / vikalpāntaramadhyāsīd grahaṇe sannidhāvataḥ // 3.232
vastusaṃsparśamātreṇa na pratyakṣaṃ pravarttakaṃ / bhāvyekādhyavasāyastu pratyakṣasya na vidyate // 3.233
pravarttako vikalpaścedavastugrahaṇe kathaṃ / tathāpi varttayatyetadanumānena kimmatam // 3.234
yathānumānaviṣaye na pratyakṣapravarttanaṃ / tathā vikalpasya na kimpratyakṣottarabhāvinaḥ // 3.235
anyavyaktipravṛttañcet pratyakṣamanumānakṛt / anyarūpe na vṛttaṅ kimpratyakṣantadvikalpakṛt // 3.236
ekatvādhyavasāyastu samāna ubhayorapi / sāmānyamubhayatrāpi gṛhyate prāpya vastunaḥ // 3.237
vahnerādikṣaṇastatra vikalpasyākṣagocaraḥ / nanvanyasya grahe'nyasya graho neti niveditaṃ // 3.238
tatsambandhigrahe tasya grahaṇaṃ yadi sammataṃ / anumānepi sarvvatra sambandhigrahaṇaṃ samam // 3.239
yatra bhāvigatistatrānumānammānamiṣyate / varttamānetimātreṇa vṛttāvadhyakṣamānatā // 3.240
nopayogo vikalpasya pravṛttau yadi tena kiṃ / upayogo vikalpasya pravṛttau cet pramā na kim // 3.241
anvayavyatirekābhyāmvikalpasya pravarttane / yadi kāraṇatā nāsti tadā syādapramāṇatā // 3.242
pratyakṣātparato vṛttirvikalpasya pravarttane / śaktiśced vyavadhānana pratyakṣasyāpramāṇatā // 3.243
vinā'numānampratyakṣanna pravarttakamāditaḥ / tathā'numānampratyakṣamvineti pratipāditaṃ // 3.244
viśeṣastvayamevātra kvacit pūrvvaṅ kvacitparaṃ / anumānāt parannākṣannākṣāt pūrvvānumeṣyate // 3.245
pratyakṣamanumānena vinā mānaṃ svavedane / vyavahārastathā nāsti pramāṇatvepi kimbhavet // 3.246
svasamvedanamātre ca pratyakṣe'rthāprasiddhitaḥ / bhedasya ca na kiñcit syādadvaitamavaśiṣyate // 3.247
tasmādarthasya bhedasya nādhyakṣasādhakamvinā / anumānantatastasya pramātvannānumāmvinā // 3.248
nahi deśaviśiṣṭatvampratyakṣeṇa vinekṣyate / anumānampunardeśāviśeṣeṇāgnisamvide // 3.249
ubhayāṃgāvalambī hi saṃśayo na pravarttakaḥ / viparyāso viparyāsāt pravarttayati dehinaḥ // 3.250
pratyakṣameva tanmānaṅ kathambhrāntantathaiva tat / samvādena pramāṇatvaṃ kvopayogi bhrametarat // 3.251
abhrāntiravisamvādāt kāladeśanarāntare / na bhrānteravisamvādo'bhrānterevāprasiddhitaḥ // 3.252
abhrāntameva sakalaṃ jñānaṃ mānaṃ na vibhramaḥ / vibhramāvibhramatvasya viśeṣaḥ ka ivekṣyate // 3.253
paramārthasamānatve'bhimānādapramāṇakāt / viśeṣasya na sattyatvampramāṇadvayameva tat // 3.254
pratyakṣameva tajjñānamanumānamathāpi vā / maṇiprabhāmaṇijñānamiti tattvaviniścayaḥ // 3.255
bhāvi rūpāgrahe'nyasya jñānajñeyasya tadgrahaḥ / samāna evobhayathā prāptistu pratibandhataḥ // 3.256
tasmāt parokṣaviṣayaḥ pratyayo yadyavastudṛka / pratītasyā parokṣatvāt parokṣo viṣayaḥ kathaṃ // 3.257
ādeśādivyavasthasya tasyā bhogāditaḥ smṛtiḥ / deśakālaviśiṣṭasya tadāśrayasamāgamāt // 3.258
liṅgantallakṣaṇatvena kāryādigamakammataṃ / tallakṣaṇatvādaparanna liṅgasyāsti lakṣaṇam // 3.259
yo yathā dṛśyate bhāva ekadā sa tathānyadā / prabodhakaḥ smṛtereva yathāyogampravarttakaḥ // 3.260
anyathā pūrvadṛṣṭasya calitā syād yadā smṛtiḥ / pravarttanambhavettatra na tu sambādasaṅgatiḥ // 3.261
pratyakṣamavisamvādi smaraṇantu tadāśrayāt / tathaivāhaṃ smarāmīti smṛtessyād yadi sā pramā // 3.262
darśane vyabhicāreṇa tathātvepi na cet pramā / darśane vyabhicāropi sa smṛteranyathātvataḥ // 3.263
tathāhi darśanamanālambe smaraṇamanyathā / sālambanatvena yataḥ tathā tanna pramā bhavet // 3.264
tasmāt kāryasvabhāvābhyāṃ smaraṇaṃ jāyate'rthabhāk / upalakṣitābhyāntattvena syāt smṛtervibhramonyathā // 3.265
pratibaddhatayā liṅgagrahaṇaṃ yadi liṅgadhīḥ / pratibandhagrahaḥ sāmyadharmayoranumānataḥ // 3.266
tathā satyanavasthā syāt tatrāpi pratibandhavit / anumānāntarādeva tatrāpi ca tadantarāt // 3.267
atha pratyakṣato liṅgaṃ liṅgatvena pratīyate / evaṃ sati tadābhāsaśūnyatāsya kathambhavet // 3.268
pratibandhaprasiddhyarthamupayogī ya īkṣitaḥ / sādhyasiddhistataścet syādanumānaṅkathampramā // 3.269
pratyakṣeṇa hi sambandho'numānasya prasiddhibhāk / tata eva hi sādhyasya siddhirityapramā'numā // 3.270
smaryamāṇaṃ yatodhyakṣamanumānepi nāsti na / adhyakṣasyaiva tatrāpi prāmāṇyamanumā vṛtha // 3.271
abhāvena hi śītasya bahneḥprāgupalaṃbdhibhāk / sambandhastena tatsiddhyā tadabhāvaḥ prasidhyati // 3.272
śītābhāvo hyanyathā naiva sidadhyeta pāramparyādeva tatrāpyabhāvaḥ // 3.273
spaṣṭaṃ sarvvapadārthānāmvedanepi pravarttate / vivakṣābhyāsatastatra vacaso'sambhavaḥ kutaḥ // 3.274
śatrusannidhimātreṇa pravarttante'vikalpataḥ / prage ca tannirākāriprakriyāḥ kāyanirmitāḥ // 3.275
avikalakāraṇamekaṃ yadaparabhāve yadā bhavenna bhavet / bhavati virodhassa tayoḥ śītahutāśātmanordṛṣṭaḥ // 3.276
yadi kāraṇasadbhāvaḥ kathamvyāghātakṛt paraḥ / atha kāraṇasadbhāvaḥ kathamvyaghātakṛt paraḥ // 3.277
asato yadi vaikalyaṅ kiṃśuke daivaraktatā / sataśca svena rūpeṇa vaikalyaṅ kiṃ kariṣyati // 3.278
yadi tatrāstyavaikalyakāraṇantadasat kathaṃ / athāvaikalyakṛnnāsti vikalaḥ svayameva saḥ // 3.279
śītācchītāntarotpattiranagnisahakāriṇaḥ / sahakāriṇamāsādya tadaśītasya kāraṇam // 3.280
yena svabhāvenotpattirna te naiva vinaśyati / yenāpi tasyānutpattistathāpi na vinaśyati // 3.281
kālāntarena naṣṭaścet naṣṭo deśāntare na kiṃ / na ced deśāntaravyāptirnanu kālāntarasya kiṃ // 3.282
yo yathā dṛśyate bhāvaḥ sa tathaivānyathā nahi / nīlannīlatayā dṛṣṭanna sitattvena vidyate // 3.283
tatrāpi hyanumānena yadi vastu prasādhyate / sarvvākāraprasiddhau syānna tatraiva pramāntaram // 3.284
asambhave virodhe ca vastuno grahaṇaṅ kutaḥ / grahaṇe vastunaḥ prāptaṃ dvayametadayuktimat // 3.285
sarvvākāragrahe heturnaliṅgamvyabhicārataḥ / sāmānyāvyabhicāritvād viśeṣasyāprasiddhitaḥ // 3.286
viśeṣagrahaṇannāsti liṅgasāmarthyasambhavi / anaikāntikatā hetoriti vastugrahaḥ katham // 3.287
na dṛṣṭa ityevārthasya prāptirastitvataḥ sadā / tasya vastunivṛttistu bhrānterapi tadarthināṃ // 3.288
sāmānyagrahaṇe'rthasya tadeva grahaṇambhavet / tathā sati na saṃdeho gṛhīte sa kathambhavet // 3.289
anyonyaparihāreṇa vyavasthitā cet tiraskriyā / anyonyaparihārasya samānatvandvayorapi // 3.290
bhinnantatpūrvvakamvastu na paśyati vināśataḥ / nityatvādhyavasāyācca nityameveti manyate // 3.291
yadi prathamasampātamātrādutpanna eva saḥ / kālāntarasthāyitayā vṛthā tailādyataḥ param // 3.292
kāladairghyasakṛddṛṣṭau syāccet sarvvastathā bhavet / darśanasyānuvṛttyaiva kāladairghyampratīyate // 3.293
niścayo hyanubhūtasya tathaiva smaraṇodayaḥ / viparyayonyathā dārḍhye ye sandehaścalane dvayoḥ // 3.294
viśeṣaṇaviśeṣatvasambandhaḥ kena vāryate / na syāt sopīti cedevamantayoḥ sa kathambhavet // 3.295
bhinne kā ghaṭanā'bhinne kāryakāraṇatāpi vā / bhāve'nyasya ca viśliṣṭau śliṣṭau syātāṃ kathannatau // 3.296
dīrgheṇa dīrghagrahaṇamadīrgheṇetaragrahaḥ / pratyakṣeṇa tadaivāsya maraṇāvadhi na grahaḥ // 3.297
cakṣurādinibaddheyaṃ yadi spaṣṭāvabhāsitā / aprayojaka eva syādāloko rūpanigrahe // 3.298
sāmagrī yadi kalpitā bhinnatvannīlapītayoḥ / samudāyo'nya evāyamutpanna iti kalpanāt // 3.299
yogyadeśasthite'kṣāṇāmvṛttirnātītabhāvini / tadāśritañca vijñānanna kālāntarabhāvini // 3.300
niścitāniścitatvena viśeṣasyopalabdhitaḥ / kathamviśeṣo nāstyatra na dṛṣṭenupapannatā // 3.301
asattvatvaṅ kutassiddhamvikalpatvāt pramātra kā / nirvikalpaka bodhepi tadasattyatvamucyatām // 3.302
abhinnapratibhāsasya yojanaṅ kasya kena vā / vibhinnapratibhāsasya yojanaṃ ma pratītibhāk // 3.303
svagatena viśeṣeṇa viśiṣṭaḥ pratyayo bhavet / prameyasya viśeṣādvā dvayasyāpi na sattyatā // 3.304
dikkāladiviśiṣṭānāṅ kaivalyapratibhāsanaṃ / na ca tatra viśiṣṭatvaṃ jñānasya na vibhāvyate // 3.305
padārthāntarasāṅgatyaṃ svabhāvo vā vilakṣaṇaḥ / viśiṣṭatā tadā sarvaḥ parapakṣaḥ prahīyate // 3.306
tadrūpaḥ pratyayo'nyatra sa samānānnimittataḥ / yathā daṇḍīti samvittiḥ samānādeva daṇḍataḥ // 3.307
pāramārthikatā'rthasya tatrāpyastyeva saṅgatā / vāhadohādikaṅkāryamparamārthatayāstu tat // 3.308
jātirvāhādi sambandhāparā kvacidīkṣyate / teṣu gotvaṅkimatreti śṛṅgādi vyapadiśyate // 3.309
jātirjātiṣu sāmānyavyavahārāya kalpitā / atrāpi vyavahārosau parajātinibandhanaḥ // 3.310
sāpi jātirvyavahṛterviṣayaḥ parajātitaḥ / ityanantapratyayatvāt pratīterna samañjasam // 3.311
na yāvad dṛśyate vastu saṅaketasyāpravarttanaṃ / saṅkatasyāpravṛttau ca kuto darśa (na) sambhavaḥ // 3.312
keṣāñcit sambhavītyeṣa dhātuḥ paścādaḍāmaḥ / apareṣāmasambhavi santītyādāvalopitā // 3.313
sukhādyanvitatārthasya kalpanīyā tathā'param / adṛṣṭamvidhikalpe tu kevalā dṛṣṭakalpanā // 3.314
vivādamātrasāṃkaryamiti sāmānyamiṣyate / yadi samvṛtisat prāptamavicāraikagocaraḥ // 3.315
śaṅketorthaṃpratītyarthamabhipreto dvayorapi / pratītiḥ pratibimbasya na tvavyakṣasya vastunaḥ // 3.316
asyedannāṃma saṅketādasmādetat pratīyate / prekṣāvato bhavatyetat prekṣāvānanyathā katham // 3.317
idamānayeti vacanāt tasyānayanadarśane / nāmāsyeda mayāpyeṃtat pratyeyamiti śabdataḥ // 3.318
asaṃyuktaṃ hi saṃyuktampunaretaddhi yokṣyate / ekena kāryaṅkarttāhamiti tadvittiriṣyate // 3.319
yadi neyampratītiḥ syād vṛthā saṃyoga kalpanā / ekametaddhi bhavati tato'yogo'rthavān bhaveta // 3.320
yogyadeśasthite'kṣāṇāmvṛttirnātītabhāvini / akṣāśritañca vijñānamakṣavyāpāragocaraṃ // 3.321
vyatiriktena kalpena yadi tat savikalpakaṃ / siddhasādhanamanyatraṃ viruddhādhyāsasambhavaḥ // 3.322
tasmin satyapi yannāsti tadabhāvepi vidyate / viruddhadharmasaṃsargge tena tasyaikatā katham // 3.323
kāryakāraṇatā siddhā vyavahāravikalpayoḥ / kāryānumānamatreti tatsaṅketāgrahaḥ katham // 3.324
parokṣaḥ sparśavijñānācchītanudvyavahārataḥ / pratīyate pāvakātmā tadapyatyantadughaṭam // 3.325
sparśavidvyavahārābhyāmanumānena tadgatau / tasyāpi cānumānasyāvyabhicāro'numāntarāt // 3.326
paro vastubalād dhūmādanumānampravarttate / tacca dṛṣṭāvisamvādanna tathā kalpasādhanam // 3.327
vicārādi vinā bhāvādanabhyāsasya sambhavī / vyavahāro na tattve tu vyavahāro vināpi saḥ // 3.328
atobhyāsādvināpyeṣa vyavahāraḥ pravarttate / prāṇināndṛṣṭiratraiva vyavahāreṇa nānumā // 3.329
tato nāsti vicārāderanumāvyavahārataḥ / vyavahāro hi nāmāyamanyathāpyupalabhyate // 3.330
rūpavatyāmvilāsinyāṅkāmināmvṛttidṛṣṭitaḥ / virūpāyāmapi tato rūpavattānumīyatām // 3.331
yathaiva khalu sāmagryāḥ pratyayodaya iṣyate / vyavahārastathaivāstu pramā'traiva hi vidyate // 3.332
sarvadātītabhāveta varttamānaḥ sadā sa na / tathā sati sadaivāsti rūpagrahaṇamityasat // 3.333
atītasya parokṣatvamabhipretyedamucyate / sākṣātsiddhau tu nātītaparokṣatvasya sambhavaḥ // 3.334
sākṣātkaraṇarūpe hi grahaṇe sambhavedidaṃ / anumānasmṛtau pūrvagrahaṇasyānuvṛttitaḥ // 3.335
rūpagrahaṇamatrāsīd yena tadbuddhirīkṣyate / yathāgniratra prāgāsīt deśe dāhasya darśanāt // 3.336
kāraṇaṃ śabdasāmānyākāratāyāḥ svavāsanā / spaṣṭarūpādinirbhāsaścakṣurāderudīyate // 3.337
anumānapratītena rūpeṇāpi hi dṛśyate / soyamagniritijñānasāmānādhika(ra)ṇyataḥ // 3.338
ekārtha'kriyaikatvavyavahārasya jātitaḥ / sāmānādhikaraṇyasya vyavahāropyadurghaṭaḥ // 3.339
soyamagniriti jñānaṃ dvayamevātra kevalaṃ / tatsvarūpāvabhāsānna samānādhāratā pareti // 3.340
sāmānyato viśeṣasya vedanaṃ yadyabhedataḥ / sarvātmanā kathañcidvā sarvā vitsamatāmbrajet // 3.341
taccet tenāvabhāsetānupraveśagatiḥ kathaṃ / no cet tenāvabhāsetānupraveśagatiḥ kathaṃ // 3.342
yasya yenābhisambandhaḥ sa tena saha bhāsate / niyamāditi naivedampramāgocaratāṅ gatam // 3.343
pradeśamātrampratyakṣaṃ yojanā tvanumānataḥ / pāvakenendriyajñānamagṛhītvā na yojanā // 3.344
pradeśe nānumāvṛttiragṛhītanna yojyate / pratyakṣo'rtho'numānena gṛhīta iti sāhasam // 3.345
yojanā paramārthena na sambhavati kasyacit / dvābhyāmanantarañjāto vikalpastu tathā vidhaḥ // 3.346
niścayo yadi tadrūpe prāgeva syādabhedataḥ / atadrūpepi tat prāptampratyayāntaramakṣajāt // 3.347
vikalpasyedamityasya nirvikalpakatā bhavet / arthakriyādisambandhapaurvāparyāprakalpanāt // 3.348
rūpamātre pravṛttasya purataścakṣuṣo gatiḥ / anyatra gamyamānasya vyāpārostvanyathā katham // 3.349
smaraṇottarakālamvā pūrvamvā smaraṇodayāt / viṣayasya vibhinnatvāt pratyakṣamavikalpakam // 3.350
viṣayo yadyasau na syāt pratyakṣonyasya kimbhaveti / indriyatvantu naikasya bhāvābhāvaviśeṣaṇam // 3.351
sa eṣa yo mayā dṛṣṭaḥ pratyakṣeṇa pratīyate / lokapratītigamyā hi śabdārthāḥ sarva eva hi // 3.352
abādhitā pratītiśca pramāṇavyapadeśabhāk / pramāṇena pratītañca kiṅkarttuṃ śakyamanyathā // 3.353
sākṣātkaraṇamevātra pratyakṣārthaḥ pratītimān / na hi sākṣātkṛteranyadanumānātpramāntaraṃ // 3.354
vādhakapratyayābhāvādidānīntanajanmināṃ / abhrāntatocyate'rthāstu sarvamālambane bhramaḥ // 3.355
avikalpakataivaṃ hi pratyakṣe neyamucyate / sākṣātkaraṇarūpatvād grahaṇe na samucyate // 3.356
paramārthamabhipretya pūrvācāryaiḥ prakalpitaḥ / vibhāgoyamataḥ sāmyagocaratvāvirodhitā // 3.357
dṛṣṭameva tadāyātampramāṇena pratītitaḥ / paraprasiddhimāśritya vibhāgaṃ śāstrakṛjjagau // 3.358
athaikāyatanatvepi nānekaṅ gṛhyate sakṛt / ekaikānekagrāhyantadekatvaṅgatopi ca // 3.359
kṣaṇikatvena buddhīnāṃ sarvāsāntulyakālatā / tataḥ sarvatra buddhīnāṃ kasmānnākramabhāsanaṃ // 3.360
ekamagrahaṇe'kalpapratibhāsasya sambhavaḥ / na vikalpakatābhāve spaṣṭārthagrahasambhavaḥ // 3.361
āropaḥ pūrvadṛṣṭasya kathaṃ spaṣṭāvabhāsanaṃ / atyantambhāvanābhāvādavikalpaka eva saḥ // 3.362
chedabhedādinā sarvatra viyojanasambhavaḥ / tadā vināśo dravyasyetyetatsarvatra sambhavi // 3.363
pratibhāsāntarāsiddhipratibandhā hi tā dhiyaḥ / pratibhāsasyavaiyarthyaṅkathayantīti yuktimat // 3.364
sādharmmyamātrakādeva yadi bhāvaḥ prasidhyati / kva nāma na tadastīti sarva sidhyenna vā kvacit // 3.365
hetudoṣāt prameye dhīranyathāpīti yuktimat / svarūpe tu kathaṃ yuktā hetudoṣaśatādapi // 3.366
bhrāntirapratibhāsaścet sarvatra syādavāritā / tadeva pratibhātītthaṅakathambhrāntirnirucyate // 3.367
bhrāntiranyavabhāsaścet svarūpābhāsitā kathaṃ / asvarūpāvabhāse ca tannāstītibhramaḥ katham // 3.368
svarūpe buddhiraparā yadi buddhau kṛtagrahā / kramagrahasvarūpāyāḥ kathamakramabhāsanam // 3.369
bhrāntyā tatpratibhāsaścet saivābhrāntiḥprasajyate / prameyagrahaṇantasyāstathā kena nivāryate // 3.370
atha buddhiriyambhrāntā tathāpyasti sakṛdgrahaḥ / asattyarūpagrahaṇe sattyarūpagraho na kiṃ // 3.371
satyabuddherasadrūpamātmabhūtaṅ kathanna tat / ekātmatve vibhāgoyamasattyau naikatā'thavā // 3.372
ātmābuddhestena rūpeṇa sattyaḥ pītādyātmā bāhyarūpastvasattyaḥ / naitatsārantasya rūpaṃ na taccet tasminneṣā kalpanā yuktiyuktā // 3.373
atyantaṅkriyamāṇeyannaṣṭaiḥ kaṣṭaprakalpanā / viduṣāmupahāsāya varttate na tu samvidā // 3.374
tasmād buddhistadatkāragrāhikā vyapadiśyate / sandaṃśairiva vijñānairna tvarthagrahaṇekṣaṇam // 3.375
naikatvannāpi nānātvambuddhīnāmupapattimat / ekatve citratā'bhāvo'nekatve sutarāmasat // 3.376
kasyacid vyatiriktaiva kasyacit tadviparyayāt / svabhāva eṣa bhāvānāmvibhāgena vyavasthitiḥ // 3.377
pratyekampratipattau syāt santānāntaravat pramā / tathā mayā paricchinnamiti nāstyasvavedane // 3.378
svasamvedanetaratve pūrvanyāyānatikramāt / sopi paryanuyogena naivānena vimucyate // 3.379
na bhedosti tato'bhāvād bhinno'bhedo vyavasthitaḥ / abhāvāpratipattau tu bhedyasyādvaitatā kutaḥ // 3.380
stambhotra kumbhe nāstiti pratiṣedhanna nāstitāṃ / vinābhedasya samvittirāyātā nāntarīyikā // 3.381
bhedo nāma na dṛśyoyaṃ yenaivampratipāditaṃ / bhāvābhāvādikalpoyantamprati syānna saṅgataḥ // 3.382
iha janmani keṣāñcinna tāvadupalabhyate / tāmavasthāṅgatānāntu na vidmaḥ kimbhaviṣyati // 3.383
anumānaṃ hi vyathana tena sambandhavittitaḥ / kāraṇasya dṛḍhatvasya na cādhyakṣeṇa vedanaṃ // 3.384
varttamānaḥ pratībhāso nirvibhāgo na bhedabhākr / pūrvāparapratyayayoḥ pratyekañca na bhidgrahaḥ // 3.385
samudāyāt tathā syācced guḍanāgarakāryavat / kāryantatra dvayorekamiti sambhūyakāritā // 3.386
na kāryamiha kiñcittu syāt pūrvāparacetasoḥ / tataḥ parā tu vijñaptiḥ smṛtissānubhavāntarā // 3.387
bhede cānubhavo nāsti smṛtirnānubhavādvinā / tayā samānakālasya vedane prāptamadvayam // 3.388
smṛtireva vivekasya grāhiketi matambhavet / naivānubhava ityetat sāmvṛtambhedavedanaṃ // 3.389
raktāraktāvabhāse hi citramekaṅ gatambhavet / pṛthagabhūtammayā dṛṣṭandrakṣyate ca tathā punaḥ // 3.390
evaṃ hi bhedāvasatiranyathā na pravarttate / tasmānna bhedagrahaṇaṅ kvacit sidhyati tattvataḥ // 3.391
na cāvabhāsamātreṇa citrācitravivekitā / tasmāt pūrvānusāreṇa sarvvametad vivecyate // 3.392
pratkṣeṇa na yat siddhantadabhyāsāt kathambhavet / abhyāsādapi tasyeṣṭaṃ yugapat pratibhāsanaṃ // 3.393
tatrāpi tadvivekasya smṛtyaiva kṛtiriṣyate / evañcānubhāvārūḍho na bhedaḥ sidhyati kvacit // 3.394
smṛtau smṛtyanubhavayoḥ kevalonubhavo yadi / anekarūpatā sāpi na viviktā parasparaṃ // 3.395
vivekakaraṇāśakteḥ svayamanyena bhāvataḥ / vicchidya śakyate netunna draṣṭunnānyathā ca yat // 3.396
bhedavādinamārabhya smṛteranyattvamucyate / hetusvabhāvabhedena sakalasya vibhinnatā // 3.397
na hi kāraṇavad vittiḥ pratyakṣeṇa tadagrahāt / anumānantu nādhyakṣamantareṇa pravartate // 3.398
na parāpekṣayā pūrvvapratyakṣasya pravarttanaṃ / tatastena na pūrvatvaṅ gṛhyate svātmani rithateḥ // 3.399
tasmānnādhyakṣato nāpi smṛtyā'pekṣā pratīyate / tato samvidite kasmādanumānampravarttate // 3.400
atha smaraṇamātrantadapramāṇaṅkathantaḥ / pratīyatāmpūrvaparavyapekṣā yena kāryavit // 3.401
pratītissādhikārthānāmprabhedabhyetarasya vā / pratīteraprasiddhasya vyavahārāt kathaṅ gatiḥ // 3.402
bhedepi yadyasau jñātaḥ kimarthaṃ sa pravarttate / athājñātaḥ kathaṃ bandhyātanayena pravartate // 3.403
tasyābhāvadasya bhāvādetāvadeva kuto mataṃ / sparśādeḥ pūrvvadṛṣṭatvāt pūrvvameva pravarttatāṃ // 3.404
idānīntatkathamvṛttirasamvedanasambhave / anumānena vittiścet kasmai tarhi pravarttate // 3.405
tatsāmānyasya vittiśced viśeṣe varttate kathaṃ / abhinnaṃ yadi sāmānyampravṛttirniṣphalā bhavet // 3.406
bhinnābhinne yathā bhinnaṅ kathantatra pravṛttimān / yathā na bhinnantatprāpteḥ kasmai tatra pravarttanaṃ // 3.407
pravarttanandṛśyate cet kimpratyakṣamathānyathā / na hi pratyakṣato vṛttirdṛśyate svārthavedanāt // 3.408
pūrvvāparasvarūpā hi vṛttistatrākṣavinna hi / nānumānamanadhyakṣantatopi nahi vṛttivit // 3.409
advaitepi kathamvṛttiriti codyanirākṛtaṃ / yathā balistathā yakṣa iti kiṅkena saṅgatam // 3.410
kasyātra bhāvo bhavatā kāraṇādupalabhyate / kāryakāraṇabhāvasya pratītirneṃti sādhitaṃ // 3.411
kiṃ sattā viramantyeṣā tvayā kvāpyupalakṣitā / kādācitkatayāthāpi tatpatajjāḍyajalpitaṃ // 3.412
yo yathā vidyate bhāvassa tathaivopalabhyate / iti kinnaikabhāvaḥ syāccitrākārepyacetasi // 3.413
yathā yathā dṛśyate tattathaivotpadyate yadi / parokṣaparadṛśyatvabhāvenotpadyatānna saḥ // 3.414
kāraṇāntarajanyatvantathā nāstīti gamyatāṃ / vijñānakāraṇebhyastu jāto vijñānameva hi // 3.415
upalabhyasya vastutvaṃ yadi sarvasya kalpyate / jñānasyānupalabhyasya sattā syādapramāṇikā // 3.416
yenopalabhyate grāhyantacceñjñānantadapyasat / svayamevopalabhyasya vedanaṃ syāt tathā sati // 3.417
yadi grāhakasyānupalabdhistadastīti kutaḥ / upalabhyatopalambhādupalambhako'numīyate // 3.418
paropalabhyatāheturyadi kenopalabhyate / sāpyanyeneti cedevamanavasthā prasajyate // 3.419
svayamevopalabhyatve grāhyasyāpi prasaṅgi tat / svabodharūpaṃ sakalamātmavad vastu gṛhyatāṃ // 3.420
parāpekṣā yadi jñātā kathanna paravedanaṃ / paramvinā parāpekṣā parāpekṣā kathanna sā // 3.421
sandigdhepi parāpekṣā sandigdhaiścaiva niścitā / aniścitasya hetutvanniścayāya na vidyate // 3.422
svavedanaṃ samastaṃ syādātmavannānyavedanaṃ / buddhiranyā tathā nāsti tāvanmātrāt samāptitaḥ // 3.423
sāmānādhikaraṇyasya prasādādekatā yadi / ahaṅgaurādirityevaṃ samānādhāratā na kim // 3.424
yadi tatraikatāvaśyantadabhāvādanekatā / tadā bhavedanekatve na sādhyanna viparyayaḥ // 3.425
bādhyate bhedadṛṣṭyā cecchiro rāhoridaṃ yadi / svasamvittirihāpyasti bhedādhyāropabādhanī // 3.426
jātaṃ samviditamvastu sāmānādhikaraṇyadṛka / kinnāsti yena samvedya samvidobhadakalpanā // 3.427
anvayavyatirekābhyāmbhedasyāsya prakalpanā / anādivāsanāṅgādanvayavyatirekavit // 3.428
pratyakṣeṇānvayasyaiva svarūpasya ca vedanaṃ / bhāvābhāvavibhāgasyāvedane vedanābhimā // 3.429
mahattātiśayo nātra sāmarthyātiśayaḥ sa tu / asāmarthyādahetutvamamahatvāttu neṣyate // 3.430
dharmiṇonekarūpasya nendriyāt sarvathā gatiḥ / svasamvedyamanirdeśyaṃ rūpamindriyagocaraḥ // 3.431
parasparaviyogena rūpādeścakṣurādikāt / grahaṇañcāyate teṣāmekādhāratayā'gateḥ // 3.432
cākṣuṣaṃ rūpamātrasya spṛśyamātrasya cāparaṃ / samvedanamvedanāyāmpravṛttamiti dṛśyate // 3.433
yadā tat spṛśyate vastu yasya ca sparśagocaraḥ / tadā tenāpratītiścedanumānanna sādhakaṃ // 3.434
yadevādrākṣamityādi pratyaye'vyabhicāritā / nānumānād vinā kaścidarvvāgdṛgavagacchati // 3.435
pratyabhijñā pramāṇanna bhavatyeveti sādhitam / tatastatpratyayādeṣa pratītorthaḥ kathammataḥ // 3.436
kriyāyāṅkārakaḥ śabdo yadi vā jñāpako mataḥ / kārakatve'visamvādābhāvato na pramāṇatā // 3.437
yadyabhedo bhaved varṇṇasanniveśaviśeṣayoḥ / anīlāt kalaśānnīlaḥ kalaśo bhidyatāṃ katham // 3.438
nityānumeye dṛṣṭāntaḥ kena sidhyati tattvataḥ / anumānāntarāsiddhau seyamandharamparā // 3.439
vikīrya pratibhāsena ghaṭādau bhedabhāvanā / saṃsthānādeḥ sa nāstyeva na paṭādisamānatā // 3.440
na dṛṣṭe'nupapannatvamadṛṣṭe nopapannatā / darśanādarśanābhyāṃ hi bhāvābhāvau vyavasthitau // 3.441
mānasena yadi nopalambhanaṃ mānasena punarasmṛtirbhavet / na svayāmviditamatra kenacit smaryate tadaparaṇa jātucit // 3.442
idamityādi yajjñānamabhyāsāt purataḥ sthite / sākṣātkaraṇatastattu pratyakṣammānasammataṃ // 3.443
parokṣe varttamānasya sākṣātkaraṇavṛttitā / neti pratyakṣatā tasya kathamityavadhāryatāṃ // 3.444
yasmin sthite yadutpannaṃ sthita eva vinaśyati / tasmāt tadanyadevāstu bhedalakṣaṇasambhavāt // 3.445
vadanapratibimbaṃ hi vadane sambhavāt / paścād vadanato bhinnampratibhāsastathāstu naḥ // 3.446
bhinnadeśatvato bhinnampratibimbambhaved yadi / pramāṇapratipannaśca sa bhedo mukhabimbayoḥ // 3.447
pratibhāsasya bhedasya nārthāt sādhanamīkṣyate / tenaikatārthataḥ siddhā nīlādipratibhāsayoḥ // 3.448
yathaiva cakṣurādibhya idānīmpratibhāsabhūḥ / nīlāderapi tadvat syād yogakṣamasamatvataḥ // 3.449
yathaiva cakṣurādibhyorthasya prāgeva sambhavaḥ / pratibhāsasya tadvat syāditi naivedamīkṣyate // 3.450
yasmād yadīṣyate bhinno nīlādiḥ pratibhāsataḥ / prāk sattvantasya nīlādeḥ pratibhāsāditīṣyatāṃ // 3.451
tadanantaramutpannannīlādipratibhāsavat / vijñānaṅ grāhakantasya pitūrūpagraho yathā // 3.452
arthe vikalpakatvaṃ cet svarūpepi vikalpakaṃ / na hi svarūpe tasyānyat svarūpamupapattimat // 3.453
smṛtyāsamvedane tasya yadi mānasatocyate / na tasya sukhasamvittampūrvavṛttipratītitaḥ // 3.454
tadaiva codite tasya sākṣād vittau na kalpanā / abhilāpasya saṃsarggāditi cennābhilāpitā // 3.455
sukhasya tadviviktatve kathaṃ sasaṃrggasambhavaḥ / samānakālavinmātrānnaiṣa saṃsargga ucyate // 3.456
mānasopi na rūpāderākāraḥ svātmani sthitaḥ / tadaivodayasadbhāvād vikalpaviṣayaḥ kathaṃ // 3.457
nanvarthepi vikalpatvaṅ kathamasyopapattimat / arthasyāgrahaṇāt tena svarūpasyāpyakalpanāt // 3.458
yadi grahaṇamarthasya vikalpaḥ kathamatra saḥ / athāgrahaṇamarthasya vikalpaḥ kathamatra saḥ // 3.459
athārthāropatastatra vikalpatvannirucyate / grahaṇāgrahaṇe muktā tatrāpyartho'sti nāparaḥ // 3.460
grahaṇāropasadbhāve vikalpa iti cenmatiḥ / grahaṇāropayoraikye dvayoḥ sambhava ityasat // 3.461
tatraikapakṣanikṣipto doṣaḥ prāga़eva varṇṇitaḥ / atha bhedastayorasti dvayameva prasajyate // 3.462
savikalpakasamvittiravikalpā tadaiva ca // 3.463.1
grahābhimāno yatrāsti vināśagrahaṇamucyate / sa eva hi vikalposminnasmatpakṣe nirīkṣitaḥ // 3.463.2
abhimānopi kastatra grahaṇāgrahaṇāt paraḥ / iti ceda grahe yasya pravṛttiṃprati karttṛtā // 3.464
pravarttakatvamagrāhye yadi sarvatra kinna tat / pravarttakatvaṅ grāhyepi yadi kasmāt pravarttate // 3.465
sarvantarhi bhavejjñānamidānīṃ savikalpakaṃ / agṛhīta eva sarvasmād yato jñānāt pravarttate // 3.466
asākṣātkaraṇākāre yatra syāt kalpanāntaraiḥ / vyavahāraḥ sa evātra vikalpo lokasammataḥ // 3.467
darśanābhimatiryatra tajjñānamavikalpakaṃ / sākṣātkṛtyadhimokṣācca pratyakṣamiti gīyate // 3.468
paramārthastu vijñānaṃ sarvamevāvikalpakaṃ / svagrāhyaviṣaye sarvasyāvikalpanavṛttitaḥ // 3.469
vāsanābalataḥ pūrvasamvidbhedānusārataḥ / yat jñānaṃ jāyate kvāpi taduktaṃ savikalpakaṃ // 3.470
tattvarthaparatantratvamādadhānaṃ pravarttate / nirvikalpakamityuktantajjñānavyavahārataḥ // 3.471
sukhādīnāntu rūpasya svasamvityā'vikalpanāt / avikalpakatā tatra sarveṣāmeva sammatā // 3.472
tasmāt teṣāṃ svasamvittirnābhijātyānuṣaṅgiṇī / na karmakaraṇatvena sobhijalpotra saṅgataḥ // 3.473
artharūpe sukhādau ca yadedamiti varttate / svarūpagrahasākṣāttve sarvantanmānasammataṃ // 3.474
na tāvadetat pratyakṣapratipattikameva vaḥ / anumānāt pratītistu na vinā liṅgamiṣyate // 3.475
dharmādīnānna sāmarthyaṃ siddhamavyatirekataḥ / sukhādimātre dharmmādeḥ sāmarthyanneṣṭasādhane // 3.476
adharmeṇaiva śokādisāmagrī ḍhaukitā satī / tata utpattimad duḥkhanna tad duḥkhamadharmataḥ // 3.477
astyeva śuddhavijñānāt sukhajñānasya bhinnatā / ekāntena tu yo bhedaḥ sa naitāvati sidhyati // 3.478
prajñādayo na dharmāderapi tvete sukhādayaḥ / iti pramāṇatassiddhaṅ kuta etad bhavādṛśāṃ // 3.479
sukhaṃ sarvāpadāṃ hetāvadīnatve svabhāvataḥ / santānatiśayādeva pūrvvābhyāsapravarttanāt // 3.480
soyaṃ yamahamadrākṣaṃ pūrvasaṃskārasambhavāt / iti tadrūpavijñānaṃ sukhādāvidamasti kiṃ // 3.481
svamvedanañcedutpannaṅkīdṛśī tatra bhāvanā / svamvedanañcennotpannaṅ kīdṛśī tatra bhāvanā // 3.482
jñānasya yadi bhedosti viṣayebhyo gatiḥ kutaḥ / pratyabhijñāprasādāccet sukhādāvapyasau na kiṃ // 3.483
svavedanañcedāśritya pratyabhijñā kathambhavet / na hi dṛśasya bhedena tadaivaikatvavibhramaḥ // 3.484
vedanāmātramarthasya vedanāmātrakalpakṛt / nānekenaikatārthasya grāhyetyekaṃ prakalpyatāṃ // 3.485
ātmaikaḥ sonusandhāyī tasya smaraṇasambhavāt / smaraṇe hyasya sāmarthyaṃ sandhāne cāpi vidyate // 3.486
bodharūpātmatāpakṣehi nedaṃ yuktimadīkṣyate / āvṛttirekarūpasya kathamasya pramānvitā // 3.487
abodharūpādabhyāsādabodhasyaiva sambhavaḥ / bodharūpāt tathābhyāsad bodharūpodayo na kiṃ // 3.488
yobhyasyate yathābhūtaḥ sa tathaiva prakṛṣyate / antaḥ samvedanābhyāsaḥ sukhādīnāntathā phalaḥ // 3.489
bhāvanoyadajanmāno yathā prajñādayastathā / sukhādayopi kintasmāt kāraṇādasvasamvidaḥ // 3.490
tena bodhena saṃsparśād bodharūpāvabhāsanaṃ / na tu bodhasvabhāvenetyevaṅ kasmānna kalpyate // 3.491
anādibhāvanābhāvādidamevamiti sthiteḥ / tadanyayaprakriyākalpo na lokenāvatāryate // 3.492
svatantra ātmā nityatvāt parādhīnaḥ kathaṃ hi saḥ / sukhādīnāṃ tvanityatve parādhīnatvakalpanā // 3.493
āśrayatve guṇatvaṃ syād guṇattve vāśrayasthitiḥ / anyonyasaṃśrayādevaṃ na syādanyatarasthitiḥ // 3.494
anityamapi hetubhya utpartternirapekṣaṇaṃ / karttavyatāsya nāstīti paratrāyattatā kathaṃ // 3.495
sukhasyāgrahaṇaṃ rūpagrahaṇādaparanna hi / rūpasyāpyagraho nāsti sukhagrahaṇataḥ paraḥ // 3.496
ekasya bhāvo yonyasyābhāvatvena nirucyate / tadviviktatayā tasya tadabhāvasya cintitaḥ // 3.497
antaragrahaṇantatra naiva sadbādhakaṅkathaṃ / asanna bādhyannāpīṣṭaṃ lokaḥ kevalamicchati // 3.498
śaktireṣaiva bhāvānāṃ sā kiṃ paryanuyujyate / tenāntarāṇāṃ grahaṇamanutpannanna bādhakaṃ // 3.499
grahaṇe grāhakannāsti grāhake grāhakāntaraṃ / parairapyevameveṣṭamanyathā tvasamaṃjasaṃ // 3.500
sarvadaiva na kimbādhā keśāntaravido yathā / tadā tu na sukhādīnāmudayo lokasammataḥ // 3.501
nīlasyendriyavijñāne pṛthaksāmarthyadarśanāt / śaktisiddhissamūhepi na sukhasyaivamīkṣaṇaṃ // 3.502
asamvedanarūpasya grahaṇanna parasparaṃ / svasamvedanarūpasya grahaṇanna parasparaṃ // 3.503
svahetorunmukhībhāvād yadi grahaṇamiṣyate / samānakālasyāpyasya parasamvedanātmanā // 3.504
sukhe tadunmukhībhūtaṃ kathamindriyajammataṃ / nākṣāvyāpāravittatra prāgevaitanniveditaṃ // 3.505
bhāvanābalato jñānaṃ sukhādiṣu vivarttate / sukhādayastu rūpādikāraṇādeva bhāvinaḥ // 3.506
yadvastubalato jñānaṃ jāyate tatra bhāvanāṃ / nāṅgīkurvanti vidvānsastathācedasamaṃjasaṃ // 3.507
vāsanābalabhāvitve bodhataiva prasajyate / vāsanā smṛtyabhijñānakāraṇatvena lakṣitā // 3.508
yadyartha eva tatrāsti pratibhāsasya gocaraḥ / pratyakṣavat tadarthasya grahaṇaṃ saṅgataṃ bhavet // 3.509
pratyakṣeṇopalabdhe ca smaraṇasya pravarttanaṃ / anyathā pūrvarūpasya grahaṇe smaraṇaṃ kathaṃ // 3.510
parokṣatā kimarthasya svabhāvo vedanasya kiṃ / arthasyāsau svabhāvaścet pratyakṣe pratibhāsatāṃ // 3.511
abhāvasya hi bhāvatve kathampratyakṣato'grahaḥ / vyatireke tatastasya bhāvasyo bhayatā kathaṃ // 3.512
abhāvo yadyabhinnaḥ syād bhāvād bhedagrahaḥ kathaṃ / pramāṇabhedāditi cedabhedagrahaṇaṃ kutaḥ // 3.513
parokṣatve gṛhītepi ka ivārthaḥ prasidhyati / anumānasya vṛttirhi dharmisambandhavedanāt // 3.514
prayojako'ṅaśaḥ kiṃ kaścit kadācitkatayekṣyate / prayojakorthaḥ kiṅ kaścit kāraṇatvannivartate // 3.515
smaraṇena parokṣatvaṃ jñāpyate kasya vastunaḥ / yasyānumānena gatistatra smaraṇagocaraḥ // 3.516
tatkāle yadi vartteta prāptumetanna śakyate / prāptyarthī ca pravartteta prekṣāvarttaiva nānyathā // 3.517
spṛśyasaṃssargasaṃbhūtasukhākārapravedanāt / saṃskāro jāyate tasya prabodhastasya dṛṣṭitaḥ // 3.518
svarūpānubhavo yuktaḥ svarūpaṃ hetuto yataḥ / parasya rūpānubhavaḥ kathaṃ tasya pṛthakakṛtaḥ 519
anyarūpaṃ hi nānyasya kathantasmāt prakāśate / pradīpāttu tathābhūtabhāsvaratvodayo ghaṭe // 3.520
na tu prakāśād vijñānāt prakāśorthaḥ prajāyate / kāryatāyāṃ hi tajjñānādavabodhaḥ kathambhavet // 3.521
svarūpamunmukhībhāvaḥ svahetoryadi jāyate / arthasyātra kimāyātaṃ yenāsau vedito bhavet // 3.522
arthādapyunmukhībhāvastasyetyevamathocyate / cakṣuṣopyunmukhībhāvastasya tadvedananna kiṃ // 3.523
cakṣuṣorthonmukhatvañcedarthasyeti kathaṃ mati / arthonmukhyapratītistu pratīterthe bhavediyaṃ // 3.524
etadeva kuto jātaṃ pradhānapariṇāmataḥ / śadhdādyāḥ sambhavantyete na tadrūpānvayekṣaṇaṃ // 3.525
pradhānapariṇāmitve jñāte'sya syāt sukhāditā / sukhāditā parijñānācchabdādestattvaniścayaḥ // 3.526
yad yathā vedyate vastu tat tathaivopagamyate / samvedanamvinā nāsti bhāvānāmbhāvanirṇṇayaḥ // 3.527
sukhaduḥkhavinirmukto kathaṃ mukto bhaviṣyati / svabhāvasya parityāge dharmilopaḥ prasajyate // 3.528
bhāvanāmātrabhāvitvamatattvamiti gīyate / vastuddhārapratītestu vastunirṇṇaya iṣyate // 3.529
lokasādhāraṇo yorthaḥ kasyacit sambhavedasau / iti kinniyamo nyāyamanatikramya varttate // 3.530
atīndriyā na samvedyān paśyantyārṣeṇa cakṣuṣā / ye bhāvān vacananteṣānnānumānena bādhyate // 3.531
tāthāgate hi vacasi pramāsamvāda īkṣyate / pramāṇabādhā tvanyeṣāmato draṣṭā tathāgataḥ // 3.532
samānaviṣayā yasmād bādhyabādhakatāsthitiḥ / atīndriye ca saṃsāri pramāṇanna pravarttate // 3.533
tāthāgatamvacasteṣāmvirodhena vyavasthite / tadvacohetuvijñānabādhitatvaṃ prakāśayet // 3.534
atīndriyārthaṃ kathayet kevalaṃ yadi vedakaḥ / tadvacastaḥ pravartteta na kaścidapi paṇḍitaḥ // 3.535
atīndriyārthaṃ hi vacaḥ sarveṣāmeva vidyate / parasparaviruddhañca tatastatrāpravarttanaṃ // 3.536
vedaḥ svabhāvasiddho vā yogī tatpratipādakaḥ / iti cernnirṇṇayo bhāve vastunyatra pramā kutaḥ // 3.537
atha śabdaparicchado nopādeyastadarthināṃ / ityayuktanna duḥkhasya vicchitterapradhānatā // 3.538
ātmātmīyagrahāveśājjantūnānduḥkhasaṅgatiḥ / tasya vyapagame sarvvaduḥkhānāṃ pralayodayaḥ // 3.539
sukhānāmapi cedevanduḥkhābhāvaḥ paraṃ sukhaṃ / yadi samvedayannāste sadā duḥkhaviparyayaṃ // 3.540
tataḥ paramṛpādeyaṅ kimanyad yuktisaṅgataṃ / pradīpasyeva nirvāṇamiti cennāpramāṇakaṃ // 3.541
dāhacchedādinā jñānaṃ vicchettuṃ hi na śakyate / tataḥ prabandhāvicchedādāsta eva nirākulaṃ // 3.542
tāmavasthāṅgatasyāsya vaimukhyaṃ syād vivekataḥ / udvejanīye vaimukhyaṃ yadi kasmin virodhitā // 3.543
śamatādarśinastasya vaimukhyamapi kiṅkṛtaṃ / nāsya pīḍākṛtaḥ kecit samādhibalabhāvinaḥ // 3.544
kṣudduḥkhādisamādhānāt sarvvameva pratyīyate / śastrādipīḍāpi tataḥ sarvvaivāsya pratīyate // 3.545
bhāvanābalataḥ sarvva śauryadheryādi sambhavi / dhṛtimvinā hi nāhāraḥ kasyacit paripuṣṭaye // 3.546
dhṛteryogāt tu yaḥ kaścidāhāraparipuṣṭaye / vināpi caivamārādasyāthasyāptisambhavaḥ // 3.547
janmāntarādisamvittirabhyāsādeva jāyate / tataḥ karmmaphalajñānaṃ tataḥ sarvvasya vedanaṃ // 3.548
kāryakāraṇabhāvasya viśeṣeṇa viniścaye / atītānāgatajñānamasya bhāvi parisphuṭaṃ // 3.549
bhāvanāvalato jñānambāhyānāmapi bhāvi cet / tadetadiṣyatesmābhiḥ sarvvākārantu tāyināṃ // 3.550
sthiramadhyākṣaṇambhāvanairātmyādipravedanaṃ / rāgādivyākulatvānna tīrthyānāmvedanantathā // 3.551
evambhūtārthavacasastatkartturjñānavad gatiḥ / pariśuddhamvaco nāsti pariśuddhavidamvinā // 3.552
svatarkānusmṛtereṣa prapañco kcasāṃ yadi / bhāvanājñānamapyasti sadarthonādaro na hi // 3.553
tatosya vītarāgatve sarvārthajñānasambhavaḥ / samāhitasya sakalaṃ cakāstīti viniścitaṃ // 3.554
sarveṣāmvītarāgāṇāmetat kasmānna vidyate / rāgādikṣayamātre hi tairyatnasya pravarttanāt // 3.555
tannivṛttau tatasteṣāṅakṛtārthātmābhimānināṃ / yatno naivottarastāvad viśrāntisukhalipsayā // 3.556
punaḥ kālāntare teṣāṃ sarvvajñaguṇarāgiṇāṃ / alpayatnena sarvajñatvasya siddhiravāritā // 3.557
pradīpasyeva nirvāṇamiti cet tanna sambhavi / niṣkleśe hyātmani kutastasya vairāgyasambhavaḥ // 3.558
prekṣāpūrvakṛtastasya tadādhikyena vāñchitaṃ / yadi tasyāpi kiṃ hānimasau vāñchāyanā dṛtaḥ // 3.559
na vītarāgasya sukhaṃ yoṣidāliṅganādijaṃ / vītadveṣasya tu kutaḥ śatrusenā vimardajaṃ // 3.560
vītamohasya na sukhamātmīyābhiniveśajaṃ / tataḥ kintādṛśā tena kṛtyammokṣeṇa janmināṃ // 3.561
tadetadasadavetthaṃ madyapānādi cintyatāṃ / madyapānādisukhaṃ dvijā nātrāsti santataṃ // 3.562
purīṣabhakṣaṇasukhannāgakroḍajanmināṃ / āmamāṣamāsiddhi sukhannaivāstyarakṣā // 3.563
svāmiprasādādisukhaṃ kimabhṛtyasya vidyate / śirasastāḍanasukhannādāsasya vikāśayat // 3.564
iti sarvamidaṃ prārthymāyātamadhimuktiṣu / nāpārasīke mātrādiśroṇīsaṅgama ipi // 3.565
aprāptasya cāvīciṃ tadviyogasukhaṃ kvacit / tato narakapātādi savaṃmiṣyeta janmibhiḥ // 3.566
anekopāyamadbhāvāt kālavaipulyayogataḥ / abhyāsāt sarvavittvasya prāptirasyeti yuktimat // 3.567
asarvavit sarvavidaṃ kaḥ kathaṃ tvāmavabhātsyate / svayamviditamāhātmyavistarāya namostute // 3.568
parasantānasamvittau vītarāgitvavedane / tasya rāgitvamapyastītyetadatyantadurghaṭa // 3.569
ekanāpyanubhūtatvābhāve rāgo kathammataḥ / taṭasthasya hi samvitto na rāgitvādisambhavaḥ // 3.570
tadrṛpeṇaiva vedyatve svayaṃ rāgitvasambhave / kathamapyavyavasthāpyaṃ pararāgādivedanaṃ // 3.571
taṭasthatvena vedyatve tattvenāvedanaṃ bhavet / tadātmanā tu vedyatve rāgitaiva prasajyate // 3.572
rāgādinā parasthena tasya vākkāyavikriyā / parasthā na bhavattheva tasya rāgādivāsanā // 3.573
kāyavācorvikāroyaṃ vāsanābalasambhavī / prahīṇavāsanasyāsya dvayorapi na sambhavaḥ // 3.574
gamakasya viśeṣasya tātparyeṇopalakṣaṇe / viśeṣapratibhāsosti paracittasya vedane // 3.575
apavitratvayogaḥ syādindriyeṇāsya vedane / karmajena na cānyena bhāvanābalabhāvinā // 3.576
yadā māturapi svapnastathābhūtastadā bhavet / tadāgamyāgatau doṣo bhavataḥ kinna sambhavī // 3.577
krameṇa vedane'nādivastuno vedanaṃ katham / iti cennākrameṇaiva sarvārthānāṃ pravedanāt // 3.578
yathā sakalaśāstrārthaḥ svabhyastaḥ pratibhāsate / manasyekakṣaṇenaiva tathānantādivedanaṃ // 3.579
kāryakāraṇasambandhavinābhūtā na vidyate / pratyāsattiḥ padārthānāmvyavahārepyasau na kiṃ // 3.580
īdṛśānyasya pūrvāṇi yenāsya sahakāriṇaḥ / na santi santi vetyetat paracittavidīkṣate // 3.581
pūrvajanmādivittau ca pāraṃparyāt parasparaṃ / sambaddhaṃ sarvathā vetti tataḥ kalpāntarāṇyapi // 3.582
kalpāt kalpāntarotpattau kāryakāraṇatā vidā / vetti sarvaṃ jagattatvaṃ tasya cāvāntarasthitiṃ // 3.583
iti sakalapadārthavedanaṃ sakalanayānavadhūya darśitaṃ / iha nayamanusṛtya yatparantadapi sukhena paraiḥ parīyatāṃ // 3.584
kalpanāpi svasamvittāviṣṭā nārthe vikalpanāt / svarūpasyāvikalpatvāt parokṣatvāprasiddhitaḥ // 3.585
tadrūpasya parityāgādaspaṣṭamiti gīyate / svarūpasya parityāgaḥ kathamityavagamyatāṃ // 3.586
kāraṇādeva bhāvānāṃ bhāvo naiṣāṃ prayojanāt / prayojanamvitā bhāvo na bhavedanyathā tava // 3.587
bhrāntisamvṛ saṃjñānamanumānānumānikaṃ / smārttābhilāṣikañceti pratyakṣābhaṃ sataimiraṃ // 3.588
siddhasyāpyanumānādessādhanatvādupāttatā / dṛṣṭāntena hi siddhena sarvatraiva prayojanaṃ // 3.589
samānadeśatābhāvādekārthaviniyogataḥ / tadvikāravikāritvādekatā vyapadiśyate // 3.590
satyapyavayavinyetat kasmānna vighaṭanaṃ traye / samavāyasambandhabalāt tasyāpyastu viyogitā // 3.591
ayameva svabhāvaścedādāvevedamucyate / rūpādīnāṃ svabhāvoyaṃ svahetorupapattibhāk // 3.592
prāgadarśanamātreṇānumānaṃ śeṣavad yadā / kalpanāpoḍhatāmātrād vipakṣasya pravarttate // 3.593
tasyātīva prasaktasya viśeṣe bādhakaṃ sphuṭaṃ / tatastadaparatraiva tasya pūrvasya vṛttitā // 3.594
pratipattrapekṣaḥ saklo bādhyabādhakatānayaḥ / adṛṣṭabādhakaḥ pūrvvaṃ sāmānyenāvagacchati // 3.595
taimirasyārthaśūnyatvādasākṣātkaraṇatvataḥ / pratyakṣābhāsatāndatvā pratyakṣatvanirākriyā // 3.596
yadyapīndriyavijñapteḥ kāraṇaṃ paramāṇavaḥ / atadābhatayā nāsyā akṣavad viṣayoṇavaḥ // 3.597
parasparaviviktāṇuprathamapratibhāsanaṃ / vikalpakāttu vijñānāt ghanākārāvabhāsitā // 3.598
śyāmatādyavabhāso yastatraindriyaka eva sa / anivṛttyādayo dharmāstatreti na saduttaraṃ // 3.599
bāhyārthasādhane yatnaḥ karttavyo vedavādibhiḥ / mīmāṃkasakairatonyeṣāṃ lakṣaṇena nirākriyā // 3.600
prāmāṇikamvidhātavyaṃ lakṣaṇanniścayastataḥ / itaretarahetutvānnaikamapyatra sidhyati // 3.601
mīmāṃsayāpi kiṃ dharmaviplavo daṇḍavāritaḥ / anyathaitāvataḥ kālānnāma na syānmatāntare // 3.602
tatorthāditvasiddhatvamanaikāntikatā sphuṭā / paramāṇūnabhipretyānaikāntikamidambhavet // 3.603
nahi jñānāt purobhāvastena jñānena gṛhyate / pareṇa grahaṇe tasyāpyevamevānuyogitā // 3.604
anumānena vijñāne pratyakṣādeva tatpunaḥ / itaretarahetutve prathamaṅkasya saṃbhavaḥ // 3.605
samānakālatā nāsti pratyakṣānubhayoḥ kvacit / tasmādasiddhamevaitat paramārthena lakṣaṇaṃ // 3.606
śrotrādivṛttirbhrāntepi nahi nāma na vidyate / na ca jñānamvinā vṛttiḥ śrotrāderupapadyate // 3.607
nahi dṛṣṭaparityāgāt kalpanānyatra yuktibhāk / anavasthā prameye syāt tathā satyanivāritā // 3.608
yathā tadvodhakaṃ vastu tathaiva tadabodhakaṃ / yadā tadvodhakaṃ kena matanneṣṭamabodhakaṃ // 3.609
puruṣātmaiva lokoyaṃ bhogyaṃ vastvavagacchati / sa cātmā na vijānāti sādhvī bhogavyavasthitiḥ // 3.610
yadināma tadākārā buddhivattākathantaraḥ / tadrūpasākṣātkaraṇādartha eva tathā na kiṃ // 3.611
arthasya sākṣātkaraṇaṃ yadi rūpaṃ sadiṣyate / sākṣātkāri hi jñānaṃ kathamarthasya sambhavet // 3.612
sākṣātkṛtaḥ kathaṃ so'rtho na hyanyasyānyarūpatā / anyattvepyeṣa doṣastu bhavedevā nivāritaḥ // 3.613
anvayavyatirekābhyāṃ bhedavyāpārakalpanā / anādivāsanāsaṅgānna bhāvavyaktapūrvakau // 3.614
sa jātipūrvvavijñānānubhavāhitavāsanā / vyatirekakalpanābījaṃ kevalāndhaparamparā // 3.615
vāsanāto yadudbhūtaṃ tadaikasyaiva vidyate / tatrārthasya sthitattve tu sarvvasādhāraṇodayaḥ // 3.616
akṣasyānupaghāto hi tadākāraviśeṣataḥ / samvedanasya viṣayaḥ tataḥ sa vyavadhīyate // 3.617
ākāraniyamaḥ siddho yadi sārthavyasthitiḥ / akāraṇaṃ śaraḥ siddhe prāptaḥ kimiti poṣyate // 3.618
parokṣaṃ yadi tajjñānaṃ jñānamityeva tatkutaḥ / parokṣasya svarūpaṃ kastasya lakṣayituṃ kṣamaḥ // 3.619
yato'parokṣatārthasya tajjñānamiti cenmatam / arthāparokṣatājñānamastu tatra pareṇa kim // 3.620
sthiterthe tu bhavatyeṣā'sthita eva na bhāvinī / tatorthena bhavatītyetadanāyāsena sidhyati // 3.621
vāsanāyā viśeṣasya kasyacittatra sambhavaḥ / yenārthaśūnyo na bhavatyākāro jāgradīkṣitaḥ // 3.622
mukhādivyatirekepi darpaṇādirnirīkṣyate / na tvākārātirekenaṇāparokṣattvannirīkṣyate // 3.623
anvayavyatirekābhyāmekattvānaikyakalpane / kriyākārakabhedena vyavahāro vyavasthitaḥ // 3.624
lokasyārthārthitā'yuktā yadānārthasya vedanaṃ / na jātu cidadṛṣṭerthe lokasyārthittvasambhavaḥ // 3.625
sākṣādutpattimānarthātpratyayo yaḥ sa nekṣate / tamarthamaparastasmānnyūnopītyatisāhasaṃ // 3.626
kvāyamanubhava ityukte yadā pratyucyate punaḥ / arthetadāpi praśnaḥsyāt sorthaḥ kvetyanavasthitiḥ // 3.627
tathā hi yadi śuddhaḥ syāttathaivādhyavasīyate / vyatirekaḥ svarūpepi dṛśyate na tatastathā // 3.628
aprakāśepi bāhyerthe yathā dīpātprakāśanaṃ / vyapadeśasya viṣayaścakṣurāderapīṣyatāṃ // 3.629
ekaṃ kasyacidanyasya dvayameva prakāśakaṃ / yathā sambhavatonyasya naikamapyastu kā kṣatiḥ // 3.630
yadā svarūpantattasya tadā kaiva virodhitā / svarūpeṇa virodhe hi sarvameva pralīyate // 3.631
ḍhaukyamāne pradīpādau viśeṣastasya gamyate / tatastayordvayostattvaṃ tathotpādo na kimmataḥ // 3.632
samvedyatātirekeṇa na nīlādi pratīyate / asamvedye pratītiścettadabhāve kathambhavet // 3.633
svarūpeṇa pratītañcetsākṣātkaraṇameva tat / svarūpeṇāpratītañcetsarvvathāsyā'pratītatā // 3.634
svarūpeṇa pratītepi tadasākṣātkṛtaṃ yadi / nīlarūpasya samvitterbhedastarhi kathambhavet // 3.635
pratītibhedād bhedo hi nīlā derekarūpatā / bhinnenyasminkathambhedastadanyasya pramānvitaḥ // 3.636
tatsaṃsargāttathātvañcedaparokṣaḥ kuto bhavet / tadekatāprapannasya tato kuto mataḥ // 3.637
anvayavyatirekābhyāṃ bhedopoddhāriko na san / na hi pratyakṣasamvittiranvayavyatirekayoḥ // 3.638
anumānātpraṃtītiścennānumādhyakṣapūrvvikā / tadabhāvenumābhāve bhaveda dhaparamparā // 3.639
vyāpyasyāpi hi tadbhāvo vyāpakena vinā kathaṃ / apratītaṃ kathannāma tadā vyāpakamucyate // 3.640
prāgidānīṃ pratītirnna kathaṃ vyāpakatāgatiḥ / pratītimātrakantaccetkathaṃ vyāptantaducyate // 3.641
dhūmākārā pratītirhi na vinā pāvakaṃ yadi / pāvakapratyayopyeṣa vinā pāvakamiṣyate // 3.642
sati pāvakakāryatve dhūmāderbāhyarūpatā / bāhyattve ca prasiddhe syāttasya pāvakakāryatā // 3.643
yadi samvedanāntasthaḥ pratyabhijñā kimarthikā / athāsamvedanorthātmā kathaṃ vijñaptimātratā // 3.644
vā sa nā pūrvvavijñānakṛtikā śaktirucyate / tasyā amūrtatābhāvāt kathamarthasamānatā // 3.645
aviśeṣepi bāhyasya spaṣṭatvādervviśeṣataḥ / bhāvanāyā viśeṣeṇa nārthasya pratibhāsanaṃ // 3.646
vipramoṣaḥ smṛteriṣṭaḥ kaiścittu viparītacit / asatkhyātiḥ parairanyaiḥ sarvvaṃ sarvvatra vidyate // 3.647
prabodhaka ya sadbhāve dhiyāṃ janma yathāyathaṃ / nīlapītādinirbhā (sa) saṅgatānāmitīkṣyate // 3.648
kāryakāraṇasantāno nādirvvāhyo yathoditaḥ / tathāvijñānasantāno nādiḥ kimiti neṣyate // 3.649
astyeva vāsanābhedastannimittasya sambhavāt / jñānabhedo nimittaṃ hi tasya bhedastataḥ punaḥ // 3.650
na saiva vāsanā tena janyā tasyaiva kāraṇaṃ / jñānasya yena doṣoyamitaretarasaṃśrayaḥ // 3.651
arthabhedo nimittaṃ cet tasya bhedaḥ kathaṃ punaḥ / jñānabhedena bhede hi prāpadanyonyasaṃśrayaḥ // 3.652
pūrvvavijñānamevātra vāsanetyuditaṃ purā / tattadākāravijñānaṃ janayadabhedakaṃ na kiṃ // 3.653
yathā hi śṛṅkhalābandhaḥ styanitāṃ gatimādavat / abhāvepyātmano dṛṣṭastadrūpagatikāraṇam // 3.654
vāsanābhedato bhedo grāhyākārepi dṛśyate / abhāvepi padārthānāṃ kāmaśokabhayādiṣu // 3.655
ihopalabhyamānasya kathaṃ deśādinānyatā / nīlāditvena dṛśyasya kimanyākāratāsti vaḥ // 3.656
deśādheyātirekeṇa na yogaḥ kaścidīkṣyate / tayorālambanatve ca jñānānālambatā kathaṃ // 3.657
yadi yogepi sālambaṃ kathaṃ prāptistathaiva na / aprāptāvapi sālambamiti syādasamañjasaṃ // 3.658
smṛtau grāhakabhedonyo na grāhyākāravarjjitaḥ / arthastatra na sattvena tatra sannihitaḥ puraḥ // 3.659
kṣaṇikeṣu ca citteṣu vināśe ca niranvaye / vāsyavāsakayorartho na nityattve tu kalpyate // 3.660
pūrvvakṣaṇādbhavanneva viśiṣṭo jāyate kṣaṇaḥ / tataḥ kālāntare tasmādanyatkāryaṃ vijāyate // 3.661
vinaśyatā hi vāsyeta pūrvveṇottaramudbhavat / avasthitā na vāsyante bhāvā bhāvairavasthiteḥ // 3.662
nityasya hyavikārattvātkāryakāraṇatā kutaḥ / avasthito na pūrvvasmādvāsanāsaṅgamarhati // 3.663
pūrvvavadvāsanā tasya na syādevāviśeṣataḥ / bhaṅgure pūrvvasādṛśyād्bhinnattvāccāsti vāsanā // 3.664
taccānurūpyamastyeva kṣaṇikattvepi cetasāṃ / pūrvvajñānāttadotpannāduttarasyodayo na kiṃ // 3.665
neṣyate kṣaṇa evāsau kāryamutpādayetparaṃ / tenotpadya vinaṣṭatvepyastyārambhaḥ kṣaṇaṃ sthiteḥ // 3.666
niranvayavināśittve yānurūpyasya kaḥ kṣati / na tadīyosti kaścicceddharma uttarabuddhiṣu // 3.667
na samānaparāmarśapratyayādekarūpatā / yadi syādānurūpyācca godhiyo vāsanā yadā // 3.668
hastibuddhibhaṃvettatra vailakṣaṇyānna vāsanā / anyathā vyavadhānepi vāsanā pūrvvadāḍharyataḥ // 3.669
dṛḍhamāvarjakaṃ jñānaṃ vyavadhānepi kāryakṛt / gajajñānād gajajñānaṃ pū rvabājātpravarttate // 3.670
madhye vilakṣaṇaṃ jñānaṃ jāyate vāsanāntarāt / na caikajñānanāśena vinaṣṭāḥ sarvvavāsanāḥ // 3.671
kusumasya vināśe hi rāga utpadyatāṃ kutaḥ / bījāṅkurādi nālādestadvilakṣaṇataḥ kathaṃ // 3.672
tepi tajjanitā eva kramātkāryasya kārakāḥ / mahiṣyādidhiyāmetatkasmādeva na vidyate // 3.673
tanna sarvvābhya etābhyaḥ sarvvākāraṃ samutthitaṃ / jñānamekakṣaṇenaiva vināśaṃ gantumarhati // 3.674
tadāśrayavināśepi śakteḥ syādāśrayoparaḥ / na ca kṣaṇikatāhāniḥ śakteravyatirekataḥ // 3.675
vāsanānāṃ pravāhastu naiva jñānapravāhavat / iṣyate vāsanāvidi्bhaḥ śaktirūpā hi vāsanā // 3.676
vāsanātaśca tajjñānaṃ bhavettebhyaśca vāsanā / kuryātāṃ tulyamevaite'nyonyantu (hi) kadācana // 3.677
vilakṣaṇopi heturyadasti śaktyantarātmakaḥ / tato vilakṣaṇāddhetoḥ phalamanyadvilakṣaṇaṃ // 3.678
tasmātsamvṛtisatyeṣāvyatirekeṇa kalpitā / na vastutve na tasyāḥ kiṃ kāryamanyadasambhavi // 3.679
yasyatvavasthito jñātā jñānābhyāsaśca sammataḥ / na tasya vāsanādhāro nāpyasau vāsanā matā // 3.680
kusume bījapūrādeḥ yallākṣādyupasicyati / tadrūpasyaiva saṃkrāntiḥ phale tasyeti vāsanā // 3.681
yuktyopapannāṃ hi satīṃ prakalpya yadvāsanāmarthanirākriyeyaṃ / tathāpi bāhyābhiniveśa eṣa jagad grahagrastamidaṃ samastaṃ // 3.682
tasmādvibhakta ākāraḥ sakalo vāsanābalāt / bahirarthatvarahitastato 'nālambanā matiḥ // 3.683
pramāṇaphalametaddhi pramāṇāpekṣasādhane / dṛṣṭāntasya hyataḥ siddheḥ sarvva ityādiyuktimat // 3.684
ādarābhyāsasaṃsargi jāgraddṛṣṭaṃ hi dṛśyate / svapne tato paraṃ jñānaṃ tathaiveti pratīyatāṃ // 3.685
svapnadṛṣṭaṃ punarjāgraddarśanena na dṛśyate / tenānyadā tadaivānyaistadanālambanaṃ tataḥ // 3.686
bādhakapratyayastasyālambanamvinivārayan / nānālambanatājñānaṃ karotyatra suniścitaṃ // 3.687
arthasamvedane jñāte tadanantarato bhavat / phalantasya bhavedevaṃ gamakannānyathā tu tat // 3.688
siddhenopahataṃ cetaḥ kenedaṃ saṃpratīyatāṃ / na tāvattadavasthāyāmidamevaṃ pratīyate // 3.689
svapantamātmānaṃ pratyeti prabuddhaṃ punareti ca / svapnepi tatkena kṛto vibhāgo bhavatoditaḥ // 3.690
priyādidṛṣṭiratrāpi jhaṭityeva vinaśyati / tatsvapnepi bhavatyeva dinaṃ saṃtatadarśanaṃ // 3.691
laukikapratipattyaiva tato bhede prasādhite / sādhyadṛṣṭāntacinteyaṃ pratibhāsasamāśrayāt // 3.692
svapnaprasiddhirasmātkiṃ bhinnā no veti kalpane / yā vā bhaviṣyati paraṃ tathā drakṣyāma ityapi // 3.693
yatsādhāraṇadharmitvapratipattistathā sati / pramāṇanna bhavedanyapyevaṃ dvārakaṃ paraṃ // 3.694
pramāṇatvaṃ hi tasyaiva svarūpaṃ dharmiṇo yadā / tasya tatparihāreṇa grahaṇepi kathaṃ pramā // 3.695
vyatirikto yadā dharmas tena yogaḥ paro bhavet / tena yogaḥ punastenetyanantī dharmaviplavaḥ // 3.696
tadyuktattvaṃ tayoreva svarūpaṃ yadi sammataṃ / pramāṇatvaṃ tathā prāptamasmākaṃ kā virodhitā // 3.697
bhedenāpi gṛhītasya samāropasya bhāvataḥ / parāmarśādabhedasya pratipattiḥ kimapramā // 3.698
svapnādibādhadhīvaccet sakalaḥ pratyayo na kiṃ / sālambanaḥ prasādhyeta pratyayatvātparairapi // 3.699
pratyayatvāviśeṣeṇa svapnapratyayataḥ paraḥ / pratyayonyo nirālamba iti kiṃ pratisādhanaṃ // 3.700
yathāsvarūpavinmātrādaparasyāpravedanaṃ / svapnādipratyaye jāgratpratyayepi tatheṣyate // 3.701
abhrāntaḥ pratyayo yadvadarthānāṃ vedako mataḥ / sādhāraṇānāṃ bhrāntopi tathārthasyaiva vedakaḥ // 3.702
sādhāraṇatvamarthasya na pratyakṣatayekṣyate / pratyakṣāsambhavādatra nānumānaṃ na vedanaṃ // 3.703
nīlādipratibhāsebhyaḥ kānyā vyākulatekṣyate / sāpyabhyāsabalāyātā tataḥ kathamiyaṃ sthitiḥ // 3.704
kāryakāraṇabhāvākhyā vāsanābhyupagamyate / bāhyārthavādibhirbāhyaṃ na tu vijñānavādibhiḥ // 3.705
uktametatprabodho hi svapnepi prativeditaḥ / tataḥ prabodhāvasthā yā na svapnādbhinna lakṣaṇā // 3.706
bhāvanāvyadhānepi bhavatyevāvabhāsanaṃ / bāladṛṣṭaṃ yathā vṛddhāvasthāyāmupalabhyate // 3.707
janmāntarādidṛṣṭasya maraṇasvāpasambhave / janmāntarodayaḥ svapna iti kiṃ na pratīyate // 3.708
dine dine darśanamatra citraṃ svāpaprabodhāt na tathā kimetat / pūrvvasya yaddarśanameṣa hetuḥ padārthadṛṣṭeriti sāmyameva // 3.709
gamanāgamanaṃ svapne yathānyānyopalambhakṛt / gamanāgamanaṃ jāgratsvapnepi na kimiṣyate // 3.710
bādhakapratyayo vyaktaḥ pratyayattvādihetunā / vidhātuṃ nānyathā śakyo nāmunā vyaktabādhikā // 3.711
nānumānaṃ vinādhyakṣaṃ prathamaṃ saṃpravartakaṃ / anumānena sambandhagrahaṇe syātpravartanaṃ // 3.712
yadyasāveva pūrvasmin pratyakṣe pratibhāsinaḥ / pravarteta kimarthaṃ sa prāpta eva svarūpataḥ // 3.713
arthakriyārthino vṛttirna sā tarhi prakāśitā / prakāśamānatāyāṃ hi punaḥ syādapravartanam // 3.714
prakāśitārthakriyopi prāptyarthaṃ saṃpravarttate / prāpterapratibhāsatvātvṛttirapratibhāsite // 3.715
viṣayīkṛtepi hi kathaṃ pravarttanamitīritaṃ / kāryakāraṇabhāvoyamevameva vyavasthitaḥ // 3.716
samvedanena bāhyattvamatorthasya na sidhyati / samvedanādvahirbhāve sa evantu na sidhyati // 3.717
yadi samvedyate nīlaṃ kathaṃ bāhyaṃ taducyate / na cetsamvedyate nīlaṃ kathambāhyaṃ taducyate // 3.718
anyena vedane tena kathambāhyantaducyate / anyena vedane tena tenetyeṣānavasthitiḥ // 3.719
anyena vedanañcaitatkuto'vasitamātmanā / tatkāryadarśanānnaitatkāryatvasyāprasiddhitaḥ // 3.720
sa eva dṛśyatenyenetyetadeva na sidhyati / yathā ca romaharṣādikāryadṛṣṭestadekatā // 3.721
tathā sukhāderekatvaṃ tata eva prasidhyati / anyadeva sukhantasya grāhyamapyanyadastu tat // 3.722
deśabhedātsukhādīnāmanyattvamiti cenmatiḥ / ekatve deśabhedopi kathaṃ sidhyati tatvataḥ // 3.723
tata eva sukhādanyaromaharṣādayo na kiṃ / anyatvādromaharṣādeḥ sukhasya yadi bhinnatāṃ // 3.724
anyatve grāhyamapyanyaditi kasmānna gṛhyate / romaharṣādayopyasmatsamvidantargatā yadi // 3.725
kathantenyonyasātādipratibhāsagatiḥ sphuṭā / asmatsukhaṃ vināpyasya romaharṣādayo yadi // 3.726
asmadgrāhyamvināpyasya romaharṣādayo na kiṃ / kālabhedena tatrāpi yadi bhedaḥ samiṣyate // 3.727
abhinnasya svarūpeṇa kālabhitkiṅkariṣyati / abhedopyastu tatrāpi parokṣo na bhavedasau // 3.728
pratyaṃkṣasya pramāṇatve vacanasya pramāṇatā / vacanasya pramāṇatve pratyakṣasyetyasādhvadaḥ // 3.729
parasparasahāyatvaṃ na taimirikayordvayoḥ / na pratyekamasāmarthye samudāyasya tadyataḥ // 3.730
svaniścitattvameteṣāṃ svāṅga eva samīkṣyate / niścayo bahirarthe tu nāsāvanavabhāsite // 3.731
duṣṭajñānagṛhīterthe pratiṣedho hi yujyate / agṛhītagrahagrāhaniṣedhaḥ kinna yuktimān // 3.732
gṛhītamātrabādhe tu svapakṣasyā styasiddhatā / agṛhītasya satvantu bhavatā kathamucyate // 3.733
agrāhyatvācca bhedena viśeṣaṇaviśeṣyayoḥ / aprasi ddhobhayatvaṃ vā vācyamanyatarasya vā // 3.734
bhedena pūrvvagrahaṇātpaścāttattvanirūpaṇe / na bhedaḥ paramārthena tataḥ kimvā virudhyate // 3.735
viśeṣaṇaviśeṣyattvaṃ vyāvṛttiparikalpitaṃ / kāryakṛddhauddharāddhānte na gataṃ śrutigocaraṃ // 3.736
cakṣu śśrotrośca yañjñānaṃ viśeṣaṇaviśeṣyayoḥ / tannirālambanatvena svavāgvādho na kasyacit // 3.737
sambhavosti prabhedasya viśeṣaṇaviśeṣyayoḥ / tato nirūpaṇā kinna pratijñārthasya śobhanā // 3.738
nirālambanatā nāma na kiñcidvastu gamyate / tenaitadvyatirekādau praśno naivopapattimān // 3.739
yadyavastu kathantvasmāँstvaṃbodhayitumicchasi / budhyase vā svabudhyā tvaṃ kalpayitvātha sādhyate // 3.740
asataḥ kalpanā kīdṛk tat kliṣṭau vastu sajyate / kathamiṣṭamabhāve cedvastu sopīti vakṣyate // 3.741
vastunaḥ kalpanā kīdṛk tathā'vastu prasajyate / abhāve kalpanāvṛttirna ca vastu sa vidyate // 3.742
atha pratyaya ityeṣa karmabhāvādi vā bhavet / bhāvādiṣu virodhaḥ syātkarma cetsiddhasādhanaṃ // 3.743
ahamityapi yat jñānantaccharīrendriyātmavit / ahaṃ kāṇaḥ sukhī gauraḥ samānādhāravedanāt // 3.744
yena preraṇameteṣāṃ sa ātmā cedananyavit / svasvabhāvodayādeṣāṃ pramāṇaṃ nāparaṃ kvacit // 3.745
udayaśca yato dṛṣṭaḥ sa eva prerako yadi / anyonyapratyayatvena prerakāste parasparam // 3.746
samudāyāttadanyasya samudāyasya sambhave / kāryakāraṇabhāvena vyavahāraḥ pravarttate // 3.747
buddhirūpavivekena prerakaṃ nānyadīkṣyate / pūrvvapūrvvastathābhūtābhyāso vā prerakaḥ kvacit // 3.748
sukhendriyākārabuddheryadi buddhyantarodayaḥ / nīlādyākāratāṃ prāptaṃ tatkutaḥ karmakartṛtā // 3.749
samānakālavṛttau vā vyāpāro na parasparaṃ / tataḥ karmādibhāvānāṃ na bhāva upapattimān // 3.750
pratya yasya hi rūpādernirālambanateṣyate / svavijñānātmakattvena kiñcinnālambate hyasau // 3.751
pratyayasya na rūpādernirālambanateṣyate / abodharūpavyāvṛttaḥ svāṅgamālambate hyasau // 3.752
karttṛtve karaṇattve vā pakṣattvaṃ śabdayorapi / tannirālambalanatvena pakṣābhāvaḥ prasajyata iti // 3.753
arthī nālambanaṃ tatra vyāvṛttiḥ śabdagocaraḥ / tasya samvāditāmātrāt pakṣatvaṃ na virudhyate // 3.754
pratyāyyena ca vākyena vinā kartrādyasambhavaḥ / pratyaye tannimitte vā bādhaḥ svavacanena te // 3.755
pratyāyyena hi bhinnena vinā kartrādisambhavaḥ / pratyaye tannimitte ca bādhaḥ svavacanātkathaṃ // 3.756
kalpitaḥ karmakartrādiḥ paramārtho na vidyate / ātmānamātmanaivātmā nihantīti nirucyate // 3.757
athāpi rūḍhirūpeṇa pratyayaḥ syāttathāpi tu / grāhakaṃ vastu naḥ siddhaṃ pratyayonyasya vastunaḥ // 3.758
lokaprasiddhimātreṇa na vastūnāṃ vyavasthitiḥ / vicārakasya lokasya vastusiddhau nimittatā // 3.759
samvedanātirekeṇa lokaḥ ko vārthasiddhaye / samvedanasya lokattve tadanālambanīkṛtaṃ // 3.760
samvedanaṃ vinā loko yadi tattvaṃ vivecayet / vivecayeyuḥ sarvemī janātmānaḥ śilādayaḥ // 3.761
tamabhyupetya pakṣaśceda abhyupetaṃ virudhyate / viśeṣya (syā') prasiddhiśca tavāsmākamatādṛśe // 3.762
ātmadharmasvatantratvakalpanepi tathā bhavet  / na ca pratyayamātrattvaṃ kiñcidastyanirūpaṇāditi // 3.763
vivādapadabhūtasyāvaśyamevāprasiddhatā / prasiddhistasya cejjñātā sādhanaṃ kasya sādhanam // 3.764
sākhyaṃpratyapi pakṣasya duṣṭattvaṃ vinivāritam / nahi dṛṣṭāntasiddhe'rthe pakṣe'siddhaviśeṣaṇaḥ // 3.765
aprasiddhotha dṛṣṭānte vināśo hetuduṣṭatā / anaikāntikatā vā syāddhetorvā syādviruddhatā // 3.766
na cātmadharmatā'siddhau dharmānapratyayo bhavet / na hyākāśaguṇāsiddhau śabdo dharmī na siddhyati // 3.767
śabdārtha mātrarūpeṇa yathānyeṣāṃ nirūpaṇaṃ / tathāpi bhavato na syādvādyabhedamanicchata // 3.768
nirālambanatā ceha sarvvathā yadi sādhyate / viśeṣaṇāprasiddhiḥ syād dṛṣṭāntaśca na vidyate // 3.769
kenaciccetprakāreṇa nirālambanatocyate / rasajñānasya rūpādiśūnyatvātsiddhasādhanam // 3.770
atha buddhiryadākārā tadālambanavāraṇam / svākārasyābhyupetatvāttadabhāvo virudhyate // 3.771
bāhyānālambanattvepi bāhya ityagraho yadi / stambhādau naiva tadbuddhirityevaṃ siddhasādhanam // 3.772
atha stambhādirūpeṇa nirālambanatocyate / samvedanasya dṛṣṭattvāttadvirodhaḥ prasajyate // 3.773
dvicandrādiṣu tulyañcedindriyāprāptito hi saḥ / tatrānālambanoktiḥ syānnārthasamvittyabhāvata // 3.774
sarvvatrārthendriyāṇāṃ na saṃyogasadasattayā / samvittau vidyamānāyāṃ sadasadgrāhyatāsthitiḥ // 3.775
bhavata stvindriyādīnāmabhāvād grahaṇādṛte / nālambanatvahetuḥ svānniṣedhaḥ tena yujyate // 3.776
nirālambanaśabdasyā svāṅśālambābhidheyatā / prasiddhā cetpramāṇena dūṣaṇaṃ dūṣaṇaṃ katham // 3.777
bhrāntābhrāntavibhāgaśca na syāllokaprasiddhibhāk / svarūpe sarvvamabhrāntaṃ pararūpe viparyayaḥ // 3.778
prāpteḥ sālambanatvañcet prāptirnnāstīti sādhitaṃ / marīcikājalabhrānteḥ prāptiḥ syādapi tad bhavet // 3.779
sarvvadā nāsti sarvatra sarvvadā neti dṛśyate / avinaṣṭa bhavedeva vināśī sa kathambhavet // 3.780
bahirbhāvāprasiddhatvāttenānālambanā matiḥ / kathañca sādhyate naiṣa pakṣo hi jñāyate yadā // 3.781
yathānyabodhanāśakternnāprasiddhe viśeṣaṇe / pakṣasiddhistathaiva syādviśeṣaṇaviśeṣaṇe // 3.782
nāprasiddhe padārthe hi vākyārthaḥ saṃpratīyate / tatpūrvvakattvātpakṣaśca vākyārthaḥ sthāpayiṣyate // 3.783
nahi deśāntarādau yaddṛṣṭamanyatra kalpyate / bhrāntyabhāvena tatrāsya vṛthābhāvasya sādhanaṃ // 3.784
pramāṇadṛṣṭe yā bhrāntirdeśādau kvacideva sā / nivartyate pramāṇena bhrāntāveva tu kā'kṣamā // 3.785
bādhakaḥ kintaducchedī kimvā grāhyasya hānikṛt / grāhyābhāve jñāpako vā trayaḥ pakṣāḥ paraḥ kutaḥ // 3.786
ajātasya kathantena tasyābhāvo vidhīyatāṃ / na jātu kharaśṛṅgasya dhvaṃsaḥ kenacidāhitaḥ // 3.787
jātasyāpi na bhāvasya tathābhāvo vidhīyate / tadastihetoḥ tannāsti bādhakāditi sāhasam // 3.788
anyarūpeṇa jātasya yadyanyena vināśyatā / nīlāderanyapītādirūpeṇāstu vināśyatā // 3.789
svarūpeṇāsau paścād vināśyate'tha sarvvadā / yadi paścādvināśyeta pūrvvaṃ tadrūpatā bhavet // 3.790
tena rūpeṇa jātasya kathaṃ paścādvināśanaṃ / tadaiva tena rūpeṇa jātaṃ paścādvināśyate // 3.791
paścāttadrūpanāstitve daivaraktaḥ sa kiṃśukaḥ / pūrvvamevāsya nāśaścet kāraṇādeva tattathā // 3.792
yathā sa jātastenāsya rūpeṇa na vināśanaṃ / yathā na jātastenāpi na rūpeṇa vināśanaṃ // 3.793
vyarthakatvādaśakyatvātpramāṇenāpratītitaḥ / asyārthasya kathanna syātkalpanāpi sacetasām // 3.794
yadāsau dṛśyate bhāvastadābhāvo na vidyate / yadā na dṛśyate bhāvo'darśanantasya bādhakaṃ // 3.795
tadā bhāvāprasiddhau ca nābhāvaḥ saviśeṣaṇaḥ / viśeṣaṇāprasiddhau ca bodhaśaktiḥ kathantava // 3.796
viśeṣaṇamathānyatra siddhamatrānuvādavat / bhāvarūpaṃ hi tattatra nābhāvasya viśeṣaṇam // 3.797
tadevānyatra nāstīti yadyevaṃ pratipādyate / tathaiva pratipannasya niṣedhosya kimarthakaḥ // 3.798
anyathā pratipannasya tathāpi na niṣedhanaṃ / prāguktametadeveti na punaḥ punarucyate // 3.799
na dṛśyate yadā bhāvaḥ tadā na syānniṣedhanaṃ / smṛtyāvyā kṛtya tatrāsya kriyate cenniṣedhanaṃ // 3.800
smṛtyānurūpagrahaṇe na kathañcinniṣedhanaṃ / smṛtyā svarūpagrahaṇe nābhāvasya viśeṣaṇam // 3.801
atha smṛtau vikalpe vā yadeva pratibhāsate / tattāvanmātramevāsti bāhyarūpaṃ na vidyate // 3.802
lokapratītāvanyatra yadvāhyamiti bhāsate / tattāvanmātramevāsti na tu tattattvamīkṣyate // 3.803
pratītimātramālambo na tu tadvāhyamīkṣyate / svapnādipratyayebhyosya viśeṣagrahaṇannahi // 3.804
pratītimātrakādasya vāsanābalanirmitān / na viśeṣapariccheda ityanālambanā matiḥ // 3.805
pratīyamānasyaikatvaṃ bhāvināropya tatra ca / bādhakapratyayāpāte tanmadhye bādhakasthitiḥ // 3.806
vādhako yadi nāyaṃ syādevameva bhavedayam / avicchinnastataścedakāraṇambādhako mataḥ // 3.807
parokṣe bhāvitāmarthe viniścitya ghaṭādike / tadākārodayajñānantadālambanatāsthitiḥ // 3.808
svacchaṃ sphaṭikavajjñānaṃ yo yastatrāpacīyate / taṃ tamākāramāsādya taccakāsti tathā tathā // 3.809
cintāvyāpṛtacetaskaḥ plavamānena cetasā / idaṃ tadā dṛṣṭamiti pūrvvadṛṣṭe sthirībhavet // 3.810
tattvameva kimevaṃ cet va bhavatyasya vastunaḥ / na pratyakṣānumānābhyāmapratīteravastutā // 3.811
evamapratipanne hi vastunyupagama paraṃ / pramāṇarūpāvijñānātpūrvasamvittisambhavāt // 3.812
tatpratītyanusāreṇa viśeṣaṇaviśeṣyatā / mayā prāk pratyapādīdaṃ tadrūpāmarṣavarjanāt // 3.813
tvayā vā punarāmarśe kathamastvasya vedanaṃ / evaṃ nirūpaṇāyāñcet sa tathā nāsti tattvataḥ // 3.814
nāstyeva tatra ko doṣo yataḥ paryanuyujyate / bādhyabādhakabhāvaścet pratītyoḥ parapūrvvayoḥ // 3.815
svapratītau kasya doṣo yena paryanuyujyate / ātmānameva kiṃ kaścidanuyuñjan pravedyate // 3.816
bhrāntireva kutastasya nātmā paryanuyogabhāk / bhrāntitvevasitetvatra kāraṇānveṣaṇena kiṃ // 3.817
paropi pratipādyaita yadaivaṃ suparisphuṭaṃ / tadā sopi na vaktyeva kuto me bhrāntirīdṛśī // 3.818
kāraṇe sati na bhrāntiḥ paramārthepi kāraṇam / sakāraṇatvād bhrāntiścettadāpīṣṭaṃ vihanyate // 3.819
vidhirūpeṇa yad dṛṣṭaṃ tattadeva tatheyate / na bāhyevidhirastīti bhrāntistatreti niścayaḥ // 3.820
bhrāntikāraṇasadbhāvād bhrāntirbhavati nānyathā / jñāte ca bhrāntarūpattve tatkāraṇaviniścayaḥ // 3.821
rajatapratipattau syāt śuktikāpratyayakṣaye / śuktikāpratyayasyāpi yadyanyaḥ kṣayakārakaḥ // 3.822
tataḥ kiṃ sattyatā tasya pratyayasya bhavetpunaḥ / rajatagrāhiṇaḥ kimvā dvayaṃ nāstīti nekṣyate // 3.823
athāpi sattyatā kvāpi pratītā yadi tadbhavet / tatrāvaṣṭambhasadbhāvāditaratra viparyayaḥ // 3.824
bādhakapratyaye hi syāditaratra viparyayaḥ / bādhako yadi nāstyeva tadviparyayasattyakṛt // 3.825
yadi viparyayavittirathānyathā kathamivābhavanasya viniścayaḥ / anupalabdhikṛtotha viniścayaḥ kimapareṇa viniścayakāriṇā // 3.826
viparyayopalabdhiścetasyāsiddhirnnirucyate / svasamvinmātramevāstu bāhyasyāsamvidā tataḥ // 3.827
matvarthābhāva evātra sādhyate paramārthataḥ / nirālambanatvāsādhatvamanyathā na bhavettadā // 3.828
sattyābhāsaḥ parantatra na tattvaṃ paramārthataḥ / vicāryamāṇaśūnyatve sa mvṛ tiḥ seti gīyate // 3.829
abhāve bhrāntatā keyaṃ bhāvaśced bhrāntatā katham / atattvabhāso bhrāntiścedatattve samvṛtirnna kim // 3.830
atattve sattyatā no cetsattyābhāso bhavenna kiṃ / tataḥ saṃvṛtisattyatvaṃ sattyābhāsattvamityapi // 3.831
vañcanoktiḥ kathantasyāntālāvakrāsavādivat / yasya sattyāvabhāsitvamasattyepyasamañjasaṃ // 3.832
yasyāsattyāvabhāsittvakathane kaiva vañcanā / tasmātparāśayājñāne ātmotkarṣābhidhitsayā // 3.833
paryudāse niṣedhe vā vyatiriktasya vastunaḥ / prameyatvādyabhedena jagataḥ siddhasādhanam // 3.834
yadi cātyantabhinnenanirālambanatocyate / kathañciccet virudhyate prākpakṣaḥ kalpitena te // 3.835
vastvādyākārabhedena dhīrnirālambaneṣyate / grāhakāccedabhinnatvaṃ śaktibhedo virudhyate // 3.836
nirālambanabuddheśca yadyutpattiḥ prasādhyate / dṛṣṭatvātseṣyate'smābhirbāhyāgrāhyavivarjitā // 3.837
samyaktvaṃ punaretasyāstvaṃ necchasi kathañcana / ātmāṃśe'vasitā hyeṣā mṛgatṛṣṇāmbubuddhivat // 3.838
caityādipratyayānāñca nirālambanatā yadi / dharmabhūtā na gṛhyeta sādhanotthitayā dhiyā // 3.839
tato viṣayanānātvātpratiyogyanirākṛteḥ / rūpātsālambanaprāptiḥ satī kena nivāryate // 3.840
yadi pratyayaśabdopi pratyayatvena gṛhyate / samvittyālambanatvañca vāryate siddhasādhanam // 3.841
buddhayutpādanaśaktiścedvāryā sādhyanna sidhyati / sādhanasya prayogo hi bodhakatvādvinā na te // 3.842
na cābhidhāstyasambaddhādṛte bhedācca nāstyasau / na cāsau tadgatambhedaṃ bodhayantyā dhiyā vinā // 3.843
prāśnikairnnāgṛhīte ca vākye sāvayave pṛthak / pakṣe hetau sadṛṣṭānte vādini prativādini // 3.844
sādhanasya prayogaḥ syāttadutpattyeṣyate yadi / pūrvvābhyupagamenaiva pratijñā bādhyate tadā // 3.845
vijñānādvyatiriktenanirālambanamucyate / na ca nīlādiko bodhāttaddharmāpi tato'pṛthak // 3.846
prameyatvādabhedaścet samvedanatadanyayoḥ / samvedanāttadanyattvaṃ nāstyeva jñānameva tat // 3.847
atyantabhinnāpekṣāyāmanālambanasādhane / siddhasādhanatā kasmādabodhatve'tibhinnatā // 3.848
bodharūpasya sadbhāve dvayoḥ sālambanaṃ kathaṃ / dvayorapi na bodhatve tadasti sukhaduḥkhayoḥ // 3.849
grāhyagrāhakabhedaścet kathambodhādabhinnayoḥ / sitanīlādibhedaśca na kasyābhedanāstitā // 3.850
sukhaduḥkhādibhedoyaṃ yathā bodhātmanorapi / sitasātādibhedopi na tu grāhyetarātmavit // 3.851
nirālambanabuddhaśca yadyutpattiḥ prasādhyate / sa eva pakṣaḥ prākpakṣātkathambhedena darśitaḥ // 3.852
sarvvā buddhirnnirālambyā sarvvotpattimatī tathā / nānayoḥ sādhane bhedaḥ kathandharmo na sādhyate // 3.853
dharmabhūtaiva sādhyeyaṃ sādhanotthitayā dhiyā / buddhau sālambanattvaṃ syānnirālambatayā kṣatam // 3.854
anyāpohasya sādhyatvāt vyāvṛttiḥ paravañcite / kriyate sādhaneneti vyarthakaṃ sādhanaṃ katham // 3.855
strīśūdravismāpanameva duṣṭaistattvānabhijñargaditamvarākai / na tattvābodhasya punaḥ purastādayuktiyogi pralayaṃ prayāti // 3.856
ye tattvaṃ pratiyantyatra teṣāṃ prāśnikatā na cet / atattvavedināṃ naiva prāśnikattvedhikāritā // 3.857
athaikapakṣapātena prāśnikatvaṃ na vidyate / pakṣapātavinirmuktaḥ kuta eva bhaviṣyati // 3.858
parasparaviruddhaṃ hi dvayamboddhumasāṃpratam / ekaikabodhādekatra pakṣapātasya sambhavaḥ // 3.859
tataḥ prāśnikayoreva parasparaviruddhayoḥ / vivāde prāśnikairanyairbhāvyamityanavasthitiḥ // 3.860
vādino prāśnikattvañceditaretarasaṃśrayaḥ / tayorapi yato nūnaṃ pakṣapātaḥ svapakṣiṇi // 3.861
tasmātpramāṇapātatve niyatābhyupagamyatā / yattu prāgabhyupagataṃ tadvirodhi tadastha te // 3.862
yatra sattyābhimānosti sā nirālambanā matiḥ / iti pakṣe virodhaḥ kintatsattyatvamanicchataḥ // 3.863
dharmā dharmādibodhe ca nāsiddhe paramārthataḥ / śiṣyātmanośca dharmāderupadeśo'vakalpate // 3.864
tadanuṣṭhānato buddhairiṣṭo bhedaḥ sphuṭañca taiḥ / sūtrāntarebhyupetatvād bhavedāgamabādhanam // 3.865
sarvvalokaprasidhyā ca bhavetpakṣa sya bādhanam / kṛtsnasādhanabuddhiśca yadi mithyeṣyate tataḥ // 3.866
sarvvābhāvo yatheṣṭamvā nyūnatā dyabhidhīyate / teṣāṃ sālambanatve vātairanaikāntiko bhavet // 3.867
tadanyasya pratijñā cet tadanyapratyayo mṛṣā / pakṣā dyanantargamanā ttasya pakṣāditā nahi // 3.868
tanmithyātvaprasaṅgena sarvvaṃ pūrvvaṃ na sidhyati / sādhya sādhanavijñānabhedo nahi tadā bhavet // 3.869
yāvadyāvatpratijñaiva ntadanyesyetibhāṣyate / tāvattāvatpareṣāṃ syānmithyātvā dādyabādhanam // 3.870
viruddhāvyabhicāritvaṃ bādho nāpyanumānataḥ / itthaṃ sarvveṣu pakṣeṣu vaktavyaṃ pratisādhanaṃ // 3.871
bāhyārthālambanā buddhiriti samyavatvadhīriyam / bādhakāpetabuddhitvādyathā svapnādibādhadhīḥ // 3.872
sāpi mithyeti cedbrūyātsvapnādīnāmabādhane / na syā tsādharmyadṛṣṭānto bhavataḥ sādhanedhunā // 3.873
vijñānāstittvabhinnattvakṣaṇikatvādidhīstathā / sattyā cedabhyupeyeta tadānaikāntiko bhavet // 3.874
tanmithyāpratipa ttau vā pakṣabādhaḥ prasajyate / tathā ca baddhamuktādivyavasthā na prakalpate // 3.875
tataśca mokṣayatnasya vaiphalyaṃ vaḥ prasajyate // 3.876
anyattvaṃ yadyabhipretya saṃsāripratyayaḥ sthitaḥ / dharmādharmādicinteyantadetannāsamañcasam // 3.877
atattvepīṣṭatāditvaṃ bālakrīḍābadiṣyate / tata iṣṭaprasidhyarthaṃ dharmo(na) nopadiśyate // 3.878
pravarttate janaḥ sarvvastatra yatrāsti tattvadhīḥ / rāgācchobhanabuddhyā kiṃ virupāyāṃ na varttanaṃ // 3.879
tasmādatattvepi nṛṇāṃ tattvabuddhyā pravarttanaṃ / tasya tasyopadeśaḥ kiṃ na kṛttvā gajanimīlanaṃ // 3.880
anena tatrānuṣṭhānamavirodhīti sādhitam / tadabhiprāyasūtrāntakathitaiḥ kā birodhitā // 3.881
atattvavitpratītyā ca bādhane siddhasādhanam / sarvvānālambanatvasya taṃ pratyanupadeśanam // 3.882
kṛtsnasādhanabuddhiśca tasyānālambanāddhinā / yadā tu bodhyate tattvaṃ sarvvābhāvepyaduṣṭatā // 3.883
iṣṭa e tadā'bhāvaḥ sarvvasyālambanātmanaḥ / tatsādhanamanālambaṃ tatastaccenna sidhyati // 3.884
avisamvāditā tena sādhyānālambanāstitā / tasya sādharmyadṛṣṭatvāttenānekāntatā kutaḥ // 3.885
tadanyasya pratijñānaṃ satyevamupagamyate / tadanyapratyayasyāpi na mithyātvañca neṣyate // 3.886
tanmithyāpūrvvako doṣaḥ kathamiṣṭāprasidghitaḥ / tadanyasya pratijñāyāmanavasthā na vidyate // 3.887
yatra sattābhimānosti tadanālaṃbanaṃ mataṃ / nirālambanatānyattvasamvādepi nirūpitā // 3.888
pratisādhanamitthañca kathaṃ śakyanidarśanam / bādhakāpetabuddhittvamasiddhamiti sādhitam // 3.889
svapnādibādhadhīḥ satyānupalambhena sādhitā / tadutthitānumānasya bādhakattvādasiddhatā // 3.890
bādhakāpetabuddhiśca hetoḥ sālambasādhane / kṣaṇikattvādibuddhyā yadanaikāntikacodanam // 3.891
vijñānarūpakṣaṇikattvasidhyā sāla (mba) nāsau kṣaṇikatvabuddhiḥ / tato'nirālambanatā sabāhyā na sidhyatītyarthatayā hi pakṣaḥ // 3.892
pratyakṣamanumānamvā kṣaṇikattvādivedanaṃ / nānumānaṃ tadanyena sālambanatayā sthitaṃ // 3.893
tadrūpe vedyamāne hi yadānyanna pravedyate / tadā svarūpasamvittiṃ ko vārayitumarhati // 3.894
avedanena vittiścetkiṃ na sarvveṇa vedanaṃ / tathā na dṛṣṭamiti cedanyathāpi kimīkṣyate // 3.895
arthāpatteḥ kṣayādevaṃ yathā dṛṣṭantatheṣyatāṃ / ātmānubhavitā dṛṣṭastasya dṛṣṭiḥ kuto matā // 3.896
svavedanena cedetannīlādāvapi nādhikam / ātmano dravyatā naiva sādhiṣṭhā yadi mīyate // 3.897
ekarūpambhavedekamiti mānaṃ pravarttate / anekarūpamekañcetsarvvamekaṃ prasajyate // 3.898
vedyavedakamekañcennīlādi na kimiṣyate / ātmanīle bhavetāṃ hi tadaike vedyavedake // 3.899
bhinnadeśatayā no cet bhinnarūpatayā na kiṃ / rūpabhedena bhedo hi prasiddhaḥ sārvvalaukikaḥ // 3.900
deśabhedena bhedo hi rūpābhede kathaṃ bhavet / tathā ca sati deśādibhedaḥ syādva yāpibhedakaḥ // 3.901
baddhamuktābhedopi naivāsti paramārthataḥ / bhedo hi nāvabhātyeva sarvvatra samadarśināṃ // 3.902
mokṣādiyatnopi na pāramārthikīṃ sthitindadhānaḥ kvacidasti loke / vaiyarthyacintā yadi tatra yuktibhāk śaśasya śrṛṃgepi na kimvidheyā // 3.903
vikalpyotpadyamānā ca bāhyāstitvādidhīrmṛṣā / bahirādivivekastu nāvikalpakasādhanaḥ // 3.904
vikalpyotpadyamānā ca jñānāstitvādidhīryadi / mṛṣeṣṭā na ca dṛṣṭātra pramāṇāntarato gatiḥ // 3.905
pramāṇābhāvatastena jñānāstitvādi durlabham / anyābhāve vikalpasya prāmāṇyaṃ yadi yuktimat // 3.906
vikalpasya pramāṇattvanna yuktamiti yuktimat / yadātu na vikalpasya na cānyasya pramāṇatā // 3.907
tadā viśīyaँmāṇopi sarvvasminkoparādhyatu / vyavahāro na cedevaṃ samvṛtyā kena vāryate // 3.908
avibhāvitarūpasya pratibhāsasya sambhave / avisamvāditākhyātivāsanāsaṅgabhāvinaḥ // 3.909
kaladhautādimānena yadi kāmalinidvaye / parasparāvisamvādaḥ kā tatra paramārthatā // 3.910
sarvvañcāpyasmadādīnāṃ mithyājñānaṃ vikalpanāt / sānnidhyaviprakṛṣṭattve sattvādi na ca durlabham // 3.911
bau ddha da rśa na ekasmin pakṣapātopi yujyate / mṛṣātvepi ca buddhīnāṃ bādho naivopalabhyate // 3.912
dvavāsanāyāstathā bhāvādvādhake saiva kāraṇam / bhrāntattvasya kathamvittirasati prativaktari // 3.913
vāsanāyāḥ prabodhoyaṃ yathānenābhavanmama / tathāsyāpīti vijñāya vacanaṃ varttayetparaḥ // 3.914
mṛṣāttvaṃ yadi buddheśca vādhaḥ kinnopalabhyate / bādhādvināpi taccetsyādvyavasthā na prakalpate // 3.915
pratiyogini dṛṣṭe ca jāgrajjñāne mṛṣā bhavet / svapnādibuddhirasmākaṃ tatra bhedopi kiṃkṛtaḥ // 3.916
na cānyaḥ pratiyogyasti jāgrajjñānasya śobhanaḥ / yaddarśanena mithyāttvaṃ stambhādipratyayo brajet // 3.917
svapnādipratiyogitvaṃ sarvvalokaprasiddhitaḥ / tadīyadharmavaidharmyādbādhakapratyaye yathā // 3.918
vāsanāpratibaddhattve kathametadvibhajyate / idaṃ samvādi na paraṃ naikatrāsti viruddhatā // 3.919
vāsanāpratibaṃdhepi yathā nīlādibheditā / svapnādidhvaṃsayogaśca samvādādi tathā na kim // 3.920
yatsamānaṃ kathañcitkiṃ sarvathā tatsamānatā / manuṣyattve samānepi brāhmaṇetaratā katham // 3.921
yathārthapratibaddhattve sarvvāsamvādabhāṅ na vit / tathā viparyayepyetatkimakasmādasambhavi // 3.922
vāsanāpratibaddhorthavidāṃ nāstyeva va sarvvathā / arthaprativiveśo hi sarvvāsāmeva dṛśyate // 3.923
yathāsau dṛśyaterthārthī tathaiva yadi vidyate / prāptirastu sadārthānāṃ bādhakaḥ pratyayaḥ katham // 3.924
alaukikattvādubhayātmayogātsmṛtipramoṣādviparītavitteḥ / sabādhakatvaṃ na tathārthasattvaṃ tataḥ sa samvādatayā na yogaḥ // 3.925
nādaṣṭapūrvvasarppasya rajvāṃ sarppamatiḥ kvacit / pūrvadṛṣṭyanusāritvānna heturvāsanā katham // 3.926
viparītādivittaścetpūrvvaviddhetutā bhavet / pratītiranyāpi tatastathaiveti pratīyatām // 3.927
arthasya prāptiranyatra tato nālaukikāditā / sarvvatrārthasya na prāptiriti pūrvva prasādhitam // 3.928
niścayādarthaṃ ityevaṃ neti cettanna saṅgatam / niścayo'laukikādyepi bāhyortha iti kinna saḥ // 3.929
arthepyanarthaṃ iti tu niścayasyāpravṛttitaḥ / anarthaniścayasyāsya tenānaikāntitāsti na // 3.930
vāsanāmūlatājñānamarthatā sa na bādhanam / tena jāgraddhiyo nāsti pratiyogitvasambhavaḥ // 3.931
pūrvvadarśanato jñānaṃ tadapyastu tadanyataḥ / anādivāsanāṅgajanitaṃ sarvvavedanam // 3.932
yogināṃ jāyate buddhiḥ bādhikā pratiyoginī / jāgratstambhādibuddhīnāṃ tataḥ svapnāditulyatā // 3.933
prāptānāntāmavasthāñca sarvvaprāṇabhṛtāmapi / bādhoyambhavitā tena siddhā sapratiyogitā // 3.934
iha janmani keṣāñcinna tāvadupalabhyate / tāmavasthāṃ gatānāntu na vidmaḥ kimbhaviṣyati // 3.935
yogināṃ cāsmadīyānāṃ tvaduktapratiyoginī / tvaduktaviparītā vā bādhabuddhirbhaviṣyati // 3.936
apramāṇabalāyātabhāvanābalabhāvinī / yeṣāṃ te yogino buddhiḥ kinna śokādiviplutāḥ // 3.937
īdṛk tve yogibuddhināṃ dṛṣṭāntostīti sādhitam / dṛṣṭānto yuṣmadīyānāṃ na kaścidapi vighate // 3.938
tata(ḥ) stambhādibuddhīnāṃ bhavetsapratiyogitā / bādhyatvaṃ vāpi buddhittvānmṛgatṛṣṇādibuddhivat // 3.939
iṣṭaṃ sapratiyogitvaṃ mṛgatṛṣṇādibuddhibhiḥ / tadātmanā ca bādhyatvaṃ grāhyāntaratayāpi cet // 3.940
jātyuttaramidaṃ prāha naivaṃ bādhakatāsthitiḥ / bādhakattvavivakṣā hi nirmūlocchedakāriṇī // 3.941
yathākathañcidvadatastadetajjātḍyajṛmbhitaṃ / bādha kaśa cāpyanaikāntastadanyattvañca pūrvvavat // 3.942
buddhādipratyayānyattvasādhakapratyayo mṛṣā / atrāpyuttaramasmābhiḥ pūrvvameva nirūpitaṃ // 3.943
buddhādipratyayaḥ sarvvaḥ svāṅgamātrāvalambanaḥ / vyavahāraprasiddhistu yathā tadabhidhāsyate // 3.944
mithyādhīpratiyogittvaṃ svapnādāviva te bhavet / iti pūrvvameva vihitaṃ nottaraṃ punarucyate // 3.945
mithyāttve sarvvabuddhīnāṃ tāratamyādibhāvataḥ / bādhyabādhakabhāvoyaṃ vāsanātāratamyataḥ // 3.946
yathā mithyātvabhāvepi bāhyabhāvānurodhataḥ / bādhyabādhakabhāvoyaṃ bhavatāmavigānataḥ // 3.947
rāgādikṣayayonitvanimittādigatastathā / yāvānviśeṣa iṣṭaḥsyātsarvvabādhādviruddhatā // 3.948
yadi viśeṣaviruddhatayā kṣatirnanu na heturihāsti na dūṣitaḥ / nikhilahetuparākramarodhinī na hi na sā sakalena viruddhatā // 3.949
mahājanasya cābādhādidānīntanabuddhivata / vācyo'numānabādho vā yadi vā pratisādhanam // 3.950
pratibandhavinābhūtā dṛṣṭimātraprasādhanā / iṣṭā syātsādhyasiddhiścet tadevaṃ yuktamuttaram // 3.951
asatyayā (kathaṃ) tarhibādhaḥ svapnādivaddhiyā / tāratamyasya sada्bhāvāditi pūrvvanniveditam // 3.952
jāgradbuddhirna sattyatvāddhādhate svapnadarśanaṃ / tat jñeyānupalabdhitvāttaccāsattyasya nāsti kim // 3.953
meyāntaraṃ svarūpaṃ vā sarvvosau tadviyaryayaḥ / tato jāgraddhiyā bādhyā svāṃśepi sthitayā parā // 3.954
nivṛtte sādhanārthe syātsvapnabuddhisamānatā / bādhyabādhakabhāvena tadā kinnaḥ prayojanaṃ // 3.955
pūrvasādhanadoṣāśca sandheyāstasya cādhunā / sādhyābhedādavācyatvāddhetornnobhayasiddhatā // 3.956
sāmānyaṃ pratyayatvañca bhinnābhinnanna vidyate / bhavatotyantabhinnañca pratyakṣepi na kiñcana // 3.957
sārūpyā nyanivṛttī ca netyetad gamayiṣyate / tasmānna hetuḥ sāmānyamasti siddhaṃ dvayorapi // 3.958
sāmānyaṃ pratyayatvañca bhinnābhinnaṃ mataṃ hi naḥ / vyāvṛttya samabhāvastu tayā netīti vakṣyate // 3.959
viśeṣayośca hetutvaṃ pakṣatattulyasaṃsthayoḥ / na syādanvahīnatvādataddharmatayāpi ca // 3.960
na cārthahīnā tadbuddhirhetutvena bhaviṣyati / āśrayāsiddhatā coktā viśeṣyasyāprasiddhitaḥ // 3.961
tathā hetorvviruddhattvaṃ dṛṣṭānte sādhyahīnatā / viśeṣaṇāprasiddhyarthavikalpenaiva bodhitā // 3.962
yadi vyavahṛtiḥ sādhyā vyavahāro yathā tathā / vedasyāpauruṣeyatve prayāsaḥ kiṃphalastava // 3.963
yadā bāhyagrahābhāvastadā rāgādi hīyate / bhāvanābalato vṛttestadabhāve viparyayāt // 3.964
vyatiriktasya sada्bhāve na nīlasyāparokṣatā / svarūpeṇāparokṣattvānna tasyānyā'parokṣatā // 3.965
yathā rāgādikalpanāṃ kālādiniyamaḥ sphuṭaḥ / prabodhakasya niyamādvinā vā tatprabodhakaiḥ // 3.966
deśādiniyataṃ bāhyaṃ pratibhāsaniyāmakaṃ / yadi taddeśabāhyasyābhāve sa niyamaḥ kutaḥ // 3.967
arthaśūnyo'vabhāso hi mābhadityarthakalpanā / pūrvvārthādeva niyame pratibhāsena kiṃ kṛtam // 3.968
vāsanāyā dṛḍhatvena pradhvaṃso nāstyanantaram / yathā rāgādikalpānāṃ vāsanābalabhāvinām // 3.969
svapnadṛṣṭantvayaṃ kiñcijjāgrato nānuvartate / avasthā tādṛśī bālakasyeva mūtraṇam // 3.970
abhyāsabalabhāvitvamiṣṭāniṣṭārthasamvidaḥ / dṛśyate dṛṣṭasādhyattvaṃ kathamatrāvagamyate // 3.972
tadevādṛṣṭamiticetsiddhameva samīhitaṃ / vāsanābalasambhūtaṃ sarvameveti siddhitaḥ // 3.973
adṛṣṭopi hi deśādāvarthā'nyatrāvabhāsate / yadi sarvvastadā sarvvaḥ sarvvadarśī prasaktimān // 3.974
yathaiva prathamaṃ jñānaṃ tasya prāptimapekṣate / tatprāptyāpi punaḥ prāptirapekṣyetyanavasthitiḥ // 3.975
kasyacitu yadīṣyeta svata evāptirūpatā / prathamasyāpi tada्bhāva iti sarvvasamānatā // 3.976
prāpterathāpi pūrveṇa prāptirūpeṇa sattyatā / anyonyāśrayamityekā sattyarthe nobhayasya tat // 3.977
arthakāraṇaśuddhatvāttu jñānasyāti sattyatā / tajjñānasyāpi sattyattvaṃ tatkāraṇaviśuddhitaḥ // 3.978
evaṃ paraṃparāpekṣādanavasthā prasajyate / vāsanābalabhāvitvaṃ mṛgatṛṣṇājalesthitam // 3.979
tataḥsakalamevantaditi kalpyamanākulaṃ / anādivāsanāsaṅgapratibaddhapravṛttayaḥ // 3.980
svarūpātpratibaddhaścedaparaḥ kena gṛhyate / svarūpameva sa yadi nāmamātraṃ kṛtambhavet // 3.981
vāsanāpratibandhoyaṃ sukhenaiva pratīyate / smaraṇaṃ pūrvvavijñānapratibaddhaṃ pratīyate // 3.982
dṛṣṭametanmayetyevaṃ smaraṇaṃ vedane sati / na tvasmaraṇamātmānaṃ nivedayati kasyacit // 3.983
etadeva smarāmīti pūrvvadarśanamatra me / na ca bādhakamatrāsti tatra smṛtyā sahaikatā // 3.984
bāhyasyādarśanātpūrvaṃ kathamvijñānakāryatā / vijñānasya tu dṛṣṭatvādyuktā vijñānakāryatā // 3.985
deśakālādyavasthātastatkāryasyānyayodayāt / kāryakāraṇabhāvasya niyamo nopapattimān // 3.986
janmāntarādidṛṣṭasya pratibhāsa itīritaṃ / vāsanābalabhāvye vāvabhāsa iti nirṇayaḥ // 3.987
tataśca pūrvvapūrvvasya vijñānasyāvabhāsanaṃ / sarvatra bāhyaṃ vijñānādvāhyamevopapāditam // 3.988
anādivāsanāsaṅgavidheyīkṛtacetasām / vividhaḥ pratibhāsoyamekatra svapnadarśinām // 3.989
kāryatvātsakalaṃ kāryaṃ vāsanābalasambhavaṃ / kumbhākārādikāryamvā svapnadarśanakāryavat // 3.990
pradhānamīśvaraḥ karma yadanyadapi kalpyate / vāsanāsaṅgasammūḍhacetaḥ prasyanda eva saḥ // 3.991
pradhānānāṃ pradhānaṃ tat īśvarāṇāṃ tatheśvaraṃ / sarvvasya jagataḥ kartrī devatā vāsanā parā // 3.992
asamañjasavṛttasya sahodvegapravarttinaḥ / anyathā jagataḥ karttā prekṣāpūrvvakriyaḥ katham // 3.993
svātantrye varttamānasya śaktasya parijānataḥ / asamañjasavṛttitvaṃ yadi kaḥ kena śikṣyatām // 3.994
upadeśasya dātā cetsa eva svānyajanmanaḥ / svayaṃ kartā virūpaṃ yaḥ tasya kā nyāyavāditā // 3.995
asamañjasabhāvāya vidhātā cetsamañjasaṃ / prakṣālanādamedhyasya dūramasparśanamvaram // 3.996
aśakyamanyathākarttumatra śaktiḥ kathammatā / vāsanābalataḥ sopi tasmādevaṃ pravarttate // 3.997
iti pradhāneśvarakarttṛvādanadyaḥ sadā śīghravahāḥ pravṛttāḥ / viśantya evakṣayatāṃ prayāṃti tadvāsanāmeyasamudrameva // 3.998
vāsanaiva varaṃ mūḍhāḥ sadupāyena medhyatāṃ / tata eva samastasya vāṃchitasya prasiddhayaḥ // 3.999
atidurvihitaṃ yattu kaḥ samarthayituṃ kṣamaḥ / atyantapūtibījasya karṣakaḥ kiṃ kariṣyati // 3.1000
jñānaṃ parokṣaviṣayaṃ kathamastu yuktaṃ, tatrāvabhāti yadi kaiva parokṣatā yā / muktvāvabhāsanamathāpi parokṣatārthastena pratītiriti vāgvidhireṣa śuddhaḥ // 3.1001
tataḥ samvādanāttasya pratītiriti cenmatam / prāptirastīti tattatra prāptikāle saducyatām // 3.1002
pūrvvantu tasya sada्bhāvaḥ kena mānena gamyatām / tada्bhāvena vinā saiva pratipannambhavettadā // 3.1003
bhāvivasttvanumābhāve kathamasti pratītatā / sarvvatra bhāvirūpasya pratītiriti niścayaḥ // 3.1004
dvayorapi pratītiścedvarttamānabhaviṣyatoḥ / ekarūpapratītatvaṃ kathambhāvibhaviṣyatoḥ // 3.1005
tasmānna paramārthena pratītiranumānataḥ / parokṣaśced ghaṭo nāsti kathaṃ paścātpratīyate // 3.1006
tadaivodayayogaścetkathaṃ syātkāraṇāmvinā / dṛṣṭatvādevameveti kotra paryanuyogabhāk // 3.1007
dṛṣṭatvāpūrvvasada्bhāvaḥ kasmādasya na kalpyate / na tathā dṛśyate tena na tathā parikalpyate // 3.1008
tathāpi paridṛśyasya nānumānantathaiva tat / astīti jñāyatāṃ kena pareṇetyasaduttaraṃ // 3.1009
paropi paravijñātamiti naivāvagacchati / anumānena tasyāpi jñātāvanyosaṃśrayaḥ // 3.1010
parasādhāraṇāstittve jñātestīti taducyate / tadastitvenumānasya pratibandhātpramāṇatā // 3.1011
tasmātpratyakṣatostitve jñāte tatrānumā bhavet / anumānena cāstitve jñāte dhyakṣasya tada्grahaḥ // 3.1012
anyonyasaṃśrayādevamekasyāpi na sambhavaḥ / anyonyasaṃśrayaṃ kiñcidanyatrāpi na dṛśyate // 3.1013
nāsyāsti bhrāntitā yāvannivarttyatvaṃ na sidhyati / nivarttyatve ca vijñāte bhrāntireveti gamyate // 3.1014
bhrāntiniścayamāsādya pravarttena nivṛttaye / tato nivṛttirityeccakrakaṃ kena śāmyatu // 3.1015
rāgādisambhave rūpamanyayaivāvabhāsate / cakṣuṣaḥ prasṛtatvepi svarūpānavabhā (sa) nāt // 3.1016
yadi bhāvanayā cakṣurādikasyānyathā gatiḥ / bhāvanābalataḥ sarvva nīlāderavabhāsanaṃ // 3.1017
pratibhāsaḥ samastopi bhāvanābhāvanirmitaḥ / svarūpābhimatādanyaprati bhāsasvarūpavat // 3.1018
yadi darpaṇavatsvacchamupadhānoparāgataḥ / tadāvabhāsanaṃ prāptaṃ cakṣurādirna cekṣyate // 3.1019
yāvatsannihitaṃ sarvvaṃ darpaṇe tat prakāśate / tataḥ sarvvasya rūpāderavabhāsaḥ prasajyate // 3.1020
atha darpaṇavaccakṣuravabhāsasya kāraṇam / tatsaṃkrāntasya dṛṣṭiḥ syādasthūle darpaṇādivat // 3.1021
tato na jñāyate rūpaṃ kīdṛkkiṃ parimāṇakam / varṇṇasyāpi viparyāsaḥ kācābhrapaṭalādivat // 3.1022
golakādatha niṣkramya rūpādiṣvanipātinaḥ / jñāyante nijarūpeṣu grāhakā mahadādiṣu // 3.1023
viśiṣṭaṃ jāyate rūpaṃ pradīpālokasaṅgamāt / yadi svarūpasamvittiḥ pradīpālokasaṅgivat // 3.1024
na syāttatrāpi cānyasya vyāpārādanavasthitiḥ / atha svarūpasamvittiḥ tadā te raśmayaḥ katham // 3.1025
tasmādarthe sthite jñānaṃ tadākāraṃ pravarttate / tasmādutpādamātrāccetsarvvākāraṃ prasajyate // 3.1026
yata eva tadutpattiḥtadākāraṃ bhavedyadi / cakṣurākāratāpi syājjāyate vittitopi yat // 3.1027
dūradeśasyitādvaṛkṣāttadākāraṃ hi jāyate / vijñānaṃ nendriyākāramiti dṛṣṭamidaṃ sadā // 3.1028
evambhūto'vabhāso na jñāne'rthastu kīdṛśaḥ / ityarthasya parityāgājjñānasyārthāviniścayaḥ // 3.1029
saṃdigve hetuvacanādvyasto hetoranāśrayaḥ / dṛṣṭānte ca pratibandhagrahaṇe hetuvṛttitaḥ // 3.1030
nahi buddheḥ svarūpasya sārthāpattirnirūpitā / sunirddhāryaṃ hi tadrūpaṃ na nirddhārayituṃ kṣamam // 3.1031
kenopajñaśca nārthasya bhedo nāmopagamyate / arthābhede kathantena tasya vyākhyā pravarttatām // 3.1032
nīlānna vyatirekeṇa viṣayi jñānamīkṣyate / jñānapṛṣṭhena bhedastu kalpanāśilpinirmitaḥ // 3.1033
kvacitkiñcitsamāśritya kasya citsyānnirākriyā / yatpramāṇaprasiddhaṃ syāttaddvārānyanirākriyā // 3.1034
na śuklādyatirekeṇa dravyamityavyagīṣyate / na buddheratirekeṇa tathārtha iti mīyatām // 3.1035
kṣaṇikatvaṃ na nīlādivyatireki kathañcana / tathāpi kṣaṇikatvasya nābhāvaḥ paridīpitaḥ // 3.1036
grāhye saṃśayatastatra grāhakepyasti saṃśayaḥ / sāmānyena graha tatra grāhyepyeṣa nayaḥ samaḥ // 3.1037
tadarthākāravijñānājñānajñānodaye sati / tadākāratayā yogo dūravṛkṣādyathodite // 3.1038
dvayorvivekagrahaṇe sāhityamiti yuktimat / nīlākārātirekeṇa na ca jñānanirūpaṇaṃ // 3.1039
sukhādirūpatveneti na siddhamidameva vaḥ // 3.1040
yadi svarūpaṃ pratyetumanyathā naiva śakyate / pararūpantu sutarāṃ tathāpi na śakyate // 3.1041
nityatvetarayoreva viṃrodhaḥ sa tathāvidhaḥ / pratītyanupraveśena dvayornāsti virodhitā // 3.1042
nārtho'samvedano dṛṣṭohyanartha na ca vedanaṃ / sadā'viyogādekantadarthasamvedanaṃ tataḥ // 3.1043
bhedena viniyogārthaṃ bhedavid bhedamicchati / sa cennāsti tato bhedābhedayoḥkaiva bhinnatā // 3.1044
bāhyārthamantareṇa syātkāryakāraṇatā vidām / tāsāñca niyamābhāvānna kāryanna ca kāraṇam // 3.1045
nīlāvabhāsātpītābhaṃ tato nīlāvabhāsavat / evamanyonyahetuttvaṃ kāryakāraṇayoḥ kathaṃ // 3.1046
bhrāntasantatibhāvitvāttatredamasamañcasaṃ / abhrāntapratiṣedhe tu niyamānnāparā gatiḥ // 3.1047
antareṇāpi bāhyārthaṃ pratibhāso na duṣyati / vinā tu pratibhāsena bāhyaṃ bāhyaṃ sadā bhavet // 3.1048
bāhyasyāpratibhāsepi bāhyatā nāvahīyate / vijānatā tu nāstyeva yadā na pratibhāsanaṃ // 3.1049
yadi kasyacidapyeṣa naivārthaḥ pratibhāsate / tadastittve pramāṇaṃ kiṃ yena taddhetuko'ṅkuraḥ // 3.1050
kāryakāraṇabhāvehi siddhe sattāsya gamyate / siddhāyāntasya sattāyāṃ kāryakāraṇatā bhavet // 3.1051
yadi bāhyaṃ bhavennityaṃ paścādeva pratīyatāṃ / pūrvva pratītau sarvvasya sarvvākārapratītatā // 3.1052
yathā lākṣāvasekasya vijātīyāntarodaye / lākṣāphalenāvicchedo lokasyābhimataḥ tathā // 3.1053
antarāle vijātīyavijñānacayasambhavo / tadvā (vā) sanānugamādeva na vicchedo bhaviṣyati // 3.1054
dṛṣṭattvādevameveti nāyuktamidamīkṣyate / bāhye tvarthe na samvādo na ca darśanasambhavaḥ // 3.1055
tathā bhāvyarthasamvittiranumānātsuniścitā / vartamānārthavittistu nāstīti pratipāditaṃ // 3.1056
trividho vyavahāroyamavyutpannādibhedataḥ / tadāśrayeṇa sakalamidaṃ yuktamivekṣyate // 3.1057
artha evārthitā loke pratibhāse tvanarthitā / nahi svapnasukhādyartho laukikaḥ kaścidīpsyate // 3.1058
vāsanādārḍhyamāsādyayadināpratisandhimat / tatsvapnasukhaṃ syādvātatra kā kṣatirasti vaḥ // 3.1059
mokṣakāmāḥ kṣamāvanto na sasārasukhārthinaḥ / vṛttiddharme tatasteṣāṃ tadvyāvṛttiprasiddhaye // 3.1060
vāsanāḥ khalu yadrūpapratibhāsapravartitāḥ / tadrūpapratibhāsasya heturnnānyāvabhāsane // 3.1061
anāgatasya gamyatvaṃ sarvvavaiveti sādhitaṃ / dhūmādagnirapi prāpyo gamyate tatkṣaṇena kiṃ // 3.1062
sa eva grāhakākāraḥ pītādyopi sa eva yaḥ / pūrvvaṃ dṛṣṭa idaṃ jñānaṃ pratyakṣanumātha kiṃ // 3.1063
dṛśyamānamabhūtañcetkathambhūtasya bhū (ta) tā / na dūṣṭiṃ virahayyānyad bhūtābhūtanibandhanaṃ // 3.1064
yena rūpeṇa yad dṛśyantattenaivopagamyate / anyathā dṛśvamānantu gamyeta kathamanyathā // 3.1065
tasyaiva tatsvarūpañcetpararūpaṃ kathantathā / tādrūpyeṇa pratīteścedrūpabhede kathaṃ nu sā // 3.1066
abhedena pratītau hi pratīterastu bhinnatā / abhede grāhyarūpasya punarbhedaḥ kathaṃ mataḥ // 3.1067
nīlaṃ pītaṃ vinā grāhyaṃ kiṃ tadasphuṭamucyate / anyasyāgrahaṇenyasya svarūpagrahaṇaṃ sphuṭam // 3.1068
mama vyāmalitaṃ cakṣustadvaddarśanasaṃgamāt / tatkāryadarśanādeva vyapadeśastathāstu saḥ // 3.1069
dṛṣṭestu kāryannāstyanyat na hi kārya tayā sthitiḥ / tathā samāgamādeva yadi nīlāpi socyatāṃ // 3.1070
kvatyaṃ mameyaṃ dṛṣṭirhi na kadācittvayeṣyate / tasmādaspaṣṭatā dṛṣṭeḥ sarvvalokapratītitaḥ // 3.1071
arthasya pratibhāsaḥ syādyadi bhāsā samanvitaḥ / anyena sahitābhāse na syānmandāvabhāsitā // 3.1072
tatra deśepyasattatra dṛśyeta yadi vastu tat / tatra kālepyasattatra kinna darśanasaṅgatam // 3.1073
tatkāle 'vidyamānasya yadi syāt dṛṣṭirāgataṃ / sarvvārthadarśinaḥ sarvva iti tacca na dṛśyate // 3.1074
adṛṣṭasaṅgamādetadyadi sarvvaṃ samarthyate / pareṇāpi tataḥ sarvvo dṛṣṭato darśanodayaḥ // 3.1075
dṛśyate yadyathā vastu tattathaivānugamyatām / asphuṭāvaraṇantasya pṛṣṭhato neti gamyatām // 3.1076
vajropalādau vicchedamantareṇa pramādayaḥ / sarvvathā neti kenāyamavicchedaḥ pratīyatāṃ // 3.1077
smṛteruttarakālaśca nahyasāvavibhāvite / viṣayajñānatajjñānaviśeṣāttu dvirūpate // 3.1078
parasparasya bhedena smṛtiratra vivakṣitā / spaṣṭabhedamvinā nāsāviti hetutvamucyate // 3.1079
viṣayākāratābhāve viṣayasmaraṇaṃ kathaṃ / atītasya hi nārthasya sa ākāraḥ parīyate // 3.1080
pratyutpanne hi tasmiँstatkathaṃ smaraṇamucyate / smaraṇasya sa ākāro yadi kiṃ samvidā na vā // 3.1081
smṛtirarthādyadi bhavet sarvvatrāpyaviśeṣataḥ / dūrāditvepi vastūnāṃ smṛterudayannekṣate // 3.1082
anubhūtimathāśritya heturasti sa eva naḥ / arthābhāvepyanubhavāt smṛterudayasambhavāt // 3.1083
grāhyatā tu yadā teṣāṃ tadākṣagrāhakaṃ bhavet / buddhyakṣayorna ca svātmavedanaṃ niścitaṃ dvayoḥ // 3.1084
dharmabhedena tatrāpi śakyā grāhyagrāhakarūpatā / grāhyatvaṃ dravyarūpeṇa grāhakatvaṃ tatonyathā // 3.1085
grāhyagrāhakabhāvo hi naivāsti paramārthataḥ / aparapratyayaṃ rūpamatadvyavṛttitastathā // 3.1086
cakṣuṣi vyāpṛtepyarthastāmistre na pratīyate / pradīpasannidhestasya pratyayāttatprakāśyatā // 3.1087
dīpādayo naivamiti tataḥ svātmaprakāśakāḥ / na cākṣaṃ grāhakaṃ tatra svarūpeṇa prakāśanāt // 3.1088
sukhādayopi naivāmī parasamvedanodayāḥ / ātmanā tu sukhādīnāṃ grāhyatve bāhyatā bhavet // 3.1089
samavāyasamāveśāttadeva syātsvavedanaṃ / samavāya pramāṇañca netyetatpratipāditaṃ // 3.1090
gauraḥ śyāmohamityevaṃ pratyayo dṛśyate na kiṃ / tathāpi grāhyatāstyeva rūpādīnāṃ śarīriṇāṃ // 3.1091
tadabhāvepi na dṛṣṭasya na tadrūpanibaddhatā / gaurādayo na rūpatvavyatirekavyavasthitāḥ // 3.1092
śilāputrakaśabdasya dṛśyate grāvavācyatā / śarīraśabdavācyattvaṃ tasyaiva punarīkṣyate // 3.1093
tathā mameti śabdasya śarīraṃ vācyatāṃ gataṃ / punārūpādiśabdasya nāparaṃ saṃpratīyate // 3.1094
yathā'svavedanatvepi na kuḍyādāvahaṃkṛtiḥ / tathā svavedanatvepi na kuḍyādāvahaṃkṛtiḥ // 3.1095
yathā vā vāsanāsaṅgāt kuḍyāderaśarīratā / niyatādeva saṃskārāttathāhaṃkāravarjjanaṃ // 3.1096
anityasaṅgamāt kuḍye nāhaṅkārasya sambhavaḥ / nityamevānubandhena śarīre tasya saṃyatiḥ // 3.1097
cakṣurādyatirekeṇa tadākārāpravedanāt / grāhyarūpāśca te sarvve iṣyante bāhyavādibhiḥ // 3.1098
na ca tadvyatirekeṇa sukhāderupalambhanaṃ / tenānapekṣasandhitvāt sarvvameva svavedanam // 3.1099
naiva loko vijānāti grāhyarūpāntaraṃ vidaṃ / arthāpattyā tadākāraspaṣṭatā vā pratītitaḥ // 3.1100
avibhāvitarūpāṇāmapi grāhakatā yadi / viṣāṇasya śaśādīnāmapi grāhakatā na kiṃ // 3.1101
teṣāntathā 'pratīteśced buddherapyapratītatā / buddhirmamāstīti punarna rūpādeḥ parātmavit // 3.1102
grāhyagrāhakayoraikye tadekasya pratītitaḥ / niyamenāparasyāpi pratītirathavānyathā // 3.1103
sattyametanna rūpādivyatirekātparāpi dhīḥ / tathāpi na svasamvittistasyāgrahaṇamanyataḥ // 3.1104
smaraṇenāpi buddheḥ syād grahaṇentaścakāsanaṃ // 3.1105.1
tadrūpotpadyate dhīścettadevārthasya vedanaṃ / tadrūpavedanābhāve na bhavedarthavedanaṃ // 3.1105.2
ātmasvatvepi buddhitve prayatnādeḥ parasparaṃ / sārūpyād buddhitā prāptā ātmasthatvasya vitakathama // 3.1106
parasamvedanepyarthastadrūpo'nyo yadekṣyate / mayā vijñāta evāyaṃ vyavahāraḥ pravarttate // 3.1107
keśādipratibhāsānānnopadhānasya kalpanā / vyatiriktopadhānasya kalpananna ca yuktimat // 3.1108
nahi kāraṇamityeva kāryasya janakaṃ sadā / sahakāriṇamāsādya kāraṇaṃ kārakaṃ bhavet // 3.1109
na kvacid dṛśyate'rthātmā kenacinmukhyavṛttitaḥ / tadabhāve kuto jātamupacārasya kalpanam // 3.1110
viśeṣaṇaviśeṣyatvaṃ dvayornna paramārthataḥ / kadācitkasyacitkaścidviśeṣyāditayā mataḥ // 3.1111
tadrūpavedane tasya paścādanyena cetasā / tadrūpataiva tasyāstu na tu meyaviśiṣṭatā // 3.1112
anyathā viditaṃ pūrvva manyathā vedyatenyadā / yadi kasyātra satyatvamiti nedaṃ pratīyate // 3.1113
yadyasaṃsṛṣṭayordṛṣṭirvviśeṣaṇaviśeṣyayoḥ / viśeṣaṇaviśeṣyatvaṃ tadā naiva pratīyate // 3.1114
nyāyaḥ pūrvvaka evātra yadi svāṅgāpravedanam / avedikā bhaved buddhirarthasya syasya cātmanaḥ // 3.1115
manasvino yathātma yamāhlādayati candanaṃ / parakīyasya kintattvaṃ dahanātmakameva tat // 3.1116
amanasvini kā vārtā tasyātmīyaḥ sukhodayaḥ / parasya sukhasamvittāvevameva prakalpyatāṃ // 3.1117
yadāsmīyamanutpannaṃ tadāsya sukhitā na kiṃ / svasukhena sūkhitvañcenna svarūpāvibhedataḥ // 3.1118
dūratvāttasya rūpasya vedane kaiva dūratā / asaṃsparśādanevañcet saṃsparśe syātsvavadanaṃ // 3.1119
sarvvātmanā hi saṃsparśaḥ svasamvedanalakṣaṇaḥ / ekadeśena saṃsparśe na tatsyādanyavedanaṃ // 3.1120
upadhānānurāgo hi dhiyāṃ nāsambhavī mataḥ / bhāvanābalato buddhistadākāreti lokavit // 3.1121
pareṇāviditaṃ rūpaṃ tavāstīti vadannapau / rājaśāsanasopānaprakrameṇoparisthitaḥ // 3.1122
prathamaṃ spaṣṭatādṛṣṭirataḥ pratyakṣatāsthitiḥ / na pratyakṣānmayā dṛṣṭamaspaṣṭamidamīkṣitam // 3.1123
spaṣṭatvād grahaṇaṃ samyak indriyātsannidhānavit / nāsya dvayasyāsadbhāvād dvayasyāptiḥ kathañcana // 3.1124
na sannidhānetarate pratyakṣetarakāraṇam / anyathā dūradṛṣṭasya gṛdhrairnnādhyakṣatā bhavet // 3.1125
spaṣṭadṛṣṭasya sarvasya yadyadūratvamucyate / tadabhāvesya dūratvamindriyannāsya kāraṇam // 3.1126
tattvapravicayaḥ prajñā kathantattvāgrahepi sā / arthagrahepyanākārā sā cedvijñānamapyataḥ // 3.1127
prajñā nāma jhaṭityeva viśuddhārthāvabhāsanaṃ / tathānumānamanyasya prajñātvānupapattitaḥ // 3.1128
api cādhyakṣatābhāve dhiyaḥ syālliṅgato gatiḥ / taccākṣamartho dhīḥ pūrvo manakāropi vā bhavet // 3.1129
kriyākṛte viśeṣe hi karmatā nānyathā kvacit / kriyākṛto viśeṣaścet kriyāmātrenumā bhavet // 3.1130
karmasthā vā kriyocyeta kartṛsthā vā parā na hi / karttasthā karttṛto nānyā karmasthā nāsti karmataḥ // 3.1131
karaṇatvaṃ tadā buddheḥ grahaṇantu tataḥ paraṃ / tadevāstu parā buddhiḥ kimarthamupakalpyate // 3.1132
dīpādayo ghaṭādīnāṃ svakālāsaṅgatau yathā / vyañcakājñānamapyevaṃ tulyantatrāpi codanaṃ // 3.1133
arthoyaṃ pūrvamapyāsīnnijakāraṇabhāvataḥ / tatosya dṛṣṭirjāteyamidānīntatra vastuni // 3.1134
na pratyakṣānumānābhyāmasyārthasya pratītatā / tallokavyavahāroyaṃ paramarthaparaṃparā // 3.1135
jñātatvena paricchittiryadi tadrūpameva tat / apārthikāparā buddhistadviśeṣastathocyatām // 3.1136
jñātortha iti jānāno jñānamityavagacchati / artha ityeva jānānastadarthatvasya veditā // 3.1137
tadrūpavedanerthānāṃ tādrūpyasya vyavasthitiḥ / śuklārthavedane'rthasya kiṃ śauklyamaparaṃ tataḥ // 3.1138
pratīyate (hya)dṛṣṭatvaṃ mamānyasyeti vā kutaḥ / na (hi) tatra parāpekṣā kenacidvinivāryate // 3.1139
svasamvedanabhāve tu vinivāryā bhavediyaṃ / svasamvedanamanyasya samvedyamiti sāhasaṃ // 3.1140
asvasamvedanatve hi vibhāgoyaṃ kathambhavet / bhayāderapi romāñca upajāyata eva hi // 3.1141
rūpadarśanamarthānāṃ sarvveṣāmeva sambhavata / pratiprāṇi vibhinnaṃ syāttathārthopi tadudbhavāt // 3.1142
sarvva evopalabhyeran tadviśeṣāvadhāraṇe / nānāvabhāsitajjñānaṃ pratiprāṇi prasaktimat // 3.1143
bhavatyevantathāpyasya samvidvāhyapradīpavat / nahi samvedanābhāve dyotyadyotakatāgatiḥ // 3.1144
yadi svasmādvibhinnena vijñānenāsya vedanam / tatsadharmatayaivāsyā bāhyatvamapi samvidaḥ // 3.1145
athāsya nāsti bāhyatvaṃ svasamvedanatā na kim / vyatiriktena tasyāpi nālokena prakāśanam // 3.1146
anyena vedyate vedyaṃ vedyatvādvedyabāhyavat / tato buddhirapi prāptā vedyatvādanyavedikā // 3.1147
anyena vyajyate vyaṅgyaṃ vyaṅgyatvād ghaṭavastuvat / tatonyadyotyatā prāptā pradīpasyāpi sāṃprataṃ // 3.1148
vicchinnabuddhyutpādasya yo'bhāvasyāprasādhakaḥ / sa evānupalambhaḥ kiṃ yaugapadyasya sādhakaḥ // 3.1149
mātrābhedepi varṇṇānāmekatvaṃ pratyabhijñayā / pratīyate tataḥ kena dīrghāderagraho bhavet // 3.1150
idānīntanarūpeṇa pratītāvapi nittyatā / yadi tatkṣaṇasambhūte kasmādiva na nittyatā // 3.1151
tadātmāna viśeṣaḥsyādanyaścettasya kimbhavet / tatsambandhepi tasyāsau naiva syādekarūpatā // 3.1152
yadā stambhaghaṭādīnāṃ satvaraṃ gaṇayedayaṃ / prapañcamatibāhulyaṃ nārthāpatyudayastataḥ // 3.1153
na cārthāpattisadbhāvo vedyate vyavahāribhiḥ / arthādarthavidoveyaṃ jāyetobhayatothavā // 3.1154
na tāvadarthādarthāddhi sarvvadhīpratipad bhavet / arthavitterapi mametyevaṃ naivārthadhīrgati (ḥ) // 3.1155
ubhayasmādapi gatinnati eva prasidhyatiṃ / svavedanādeva tasmādātmasamvedanasthitiḥ // 3.1156
śaktiyogātpadārthaścet kāraṇaṃ kāryajanmani / śakterapi kutaḥ śaktiriti kinna vikalpyate // 3.1157
sāmarthyātpratipattiścetsarvvadā syānna vānyadā / tatorthāpattisamvittau śatakṛtvo hi bhāsanaṃ // 3.1158
tadāpi na tadā kiñcit dṛṣṭamasti yato bhavet / arthāpattiratītatvādarthāpattikṛtastadā // 3.1159
anubhūtaṃ mayetyeva smaraṇasya pravarttane / buddhirāsīnmametyevamarthāpatterasambhavaḥ // 3.1160
vyakterudayamātreṇa vyaktaṃ yadi tadākhilaṃ / asya vyaktiritīdantu na sambandhavinākṛtaṃ // 3.1161
tasmātsvarūpamātreṇa sarvvasya vyaktatā bhavet / atha tadrūpa evārthaḥ svasamvedanamucyatāṃ // 3.1162
trirūpaṃ liṅgamutsṛjya nānyasyāsti prakāśanaṃ / na śakyaṃ pratipattuṃ tadanyenetpaprakāśanam // 4.1
yathā gṛhītasambandhasmaraṇe vacanātsati / anumānodayastadvanna pratyakṣodayaḥ kvacit // 4.2
trirūpaliṅgasmaraṇe niyamenānumodayaḥ / svapratītārthamātrasya vacanedhyakṣavinna tu // 4.3
tadarthonmukhatāyāṃ sa paśyetyevaṃ niyujyate / mayā pratītametacca sāmarthyātpratipāditaṃ // 4.4
dhūmādatrāgnirastīti vacanena prakāśyate / pratibandhamātraṃ dhūmastu pratyakṣeṇa prakāśitaḥ // 4.5
smaraṇārthaṃ vacaḥ sarvvaṃ tataḥ tatra pramābhidhā / pratyakṣeṇa pratīte tu vyarthatā vacasaḥ sadā // 4.6
mamāyaṃ niścayāddhūmaḥ pratipattimihāgataḥ / kasmād bhrāntistavātrāpi pareṇaivaṃ prabodhyate // 4.7
virodhaḥ ka ivātrāsti kāryaheturna hīyate / vyavadhānepi naivāsau vijahyātkāryahetutām // 4.8
yathāsambhavamāśritya parārthasyānumānatā / uktā śāstrakṛtā sā tu mā bhūdanyatra kā kṣatiḥ // 4.9
vacaso na pramāṇatvamanumā tvavinākṛtaṃ / etāvadevābhipretaṃ na tu sarvvaṃ vacastathā // 4.10
pratyakṣamanumānañca vacanañca vinā na kiṃ / vyavahārosti lokasya kintasyāsti pramāṇatā // 4.11
anvayapratibaddhatve'numānasya pramāṇatā / vede tu nānvayo dṛṣṭa iti pūrvvaṃ vicāritaṃ // 4.12
agnihotrādivākyasya na vedatvaṃ viniścitaṃ / pauruṣeyatvamapyasya sambhavetkenacit kṛteḥ // 4.13
na vādipratipattāvapyaparaḥ pratipadyate / svapratītimvinā sā cet saivāstvatrapareṇa kiṃ // 4.14
svasiddhena hi liṅgena tenāsau pratipāditaḥ / nānyatrājñānamātreṇa sarvatrājñānamarhati // 4.15
tavatāvatprasiddhoyamasmatsiddhyā tu ko guṇaḥ / sarvvo mayaiva vyāpāraḥ karttavya iti ko vidhiḥ // 4.16
niścayotpādamātreṇa parasyātra prayojanaṃ / svaniścayavadityetadviśeṣaṇamanarthakaṃ // 4.17
pratipatiṃ na jānāti yaḥ parasya vivekataḥ / pratipannamaneneti kathamasya matirbhavet // 4.18
vipralapyāpi yatkiñcinmayā tvaṃ pratibodhitaḥ / mama pratītyā bhavataḥ kimatrānyatprayojanam // 4.19
pareṇa yadi vaktavyaṃ dūṣaṇaṃ sopapattikaṃ / vādināpi hi vaktavyaṃ sādhanaṃ sopapattikaṃ // 4.20
nāndhāya dugdhākathane pratipādakatākṣayaḥ / cakṣurnna vādinā deyaṃ kenacitprativādine // 4.21
parārthakāriṇāmetatkaruṇākṛṣṭacetasāṃ / prāśnikapratipanmātrād dūṣyatvaṃ saṃgataṃ katham // 4.22
tatpakṣapātopahataḥ prāśniko vivadedyadi / tatrāpi ca punarmṛgyaṃ vādināṃ prāśnikāntaram // 4.23
prāśnikāntarasañcāre prāśnike prativādini / anavasthā tato vādī kasyā syātpratipādakaḥ // 4.24
atha prāśnikalokasya vādinyapyanuraktatā / tathāpi pakṣapātānna prāśnikatvaṃ parisphuṭam // 4.25
parārthakārī nāmāyaṃ kimayogyeṃpyasau tathā / atikramya (n) na sāmarthyamakṛtāvakṛpātmakaḥ // 4.26
samāsavyāsarūpeṇa pramopetasya vastunaḥ / prakāśanena vāgmitvamiṣyate tattvavedibhiḥ // 4.27
pratipādayiturdoṣo bhevadapratipādane / yogyopi na vijātīyādyadyarthaṃ vacanāttataḥ // 4.28
nācaitanyaṃ svayaṃ sāṃkhyonityatvādavagacchati / tataḥ svavittau sāṃkhyasya pramāṇamaparaṃ bhavet // 4.29.1
nādhūme dhūmasamvittergatiḥ sattyāsti pāvake / viparītaḥ samāropī nahi sādhyasya sādhakaḥ // 4.29.2
pūrvvakālādiyogī yaḥ sa pūrvvādyapadeśabhāk / pūrvvāparatvaṃ tasyāpi svarūpādeva nānyataḥ // 4.30
nittyatāvyāpitā yā hi pūrvvāditvaṃ kathantayoḥ / sahacāritathātvāccedanyonyāśrayatā bhavet // 4.31
sahacāriṇāṃ (tu) purvvatvaṃ pūrvvakālasamāgamāt / kālasya pūrvvāditvañca sahacāryaviyogataḥ // 4.32
prāgaprasiddhāvekasya kathamanyatarasthitiḥ / sahabhāve dvayornna syādanyānyakṛtapūrvvatā // 4.33
hetubhāvādabhāvācca kāryaṃ sadasadityataḥ / pūrvvāparavyavasthāpi kimadṛṣṭasya kalpanā // 4.34
anādinidhanātkālātkathaṃ kṣiprādibuddhayaḥ / cirakṣiprādibuddhināṃ grāhyaḥ kālo yadīṣyate // 4.35
yadeva gṛhyate rūpaṃ tadevārthasya yuktibhāk / naivānyena prakāreṇa padārthasthitiriṣyate // 4.36
cirakṣiprādirūpāṇāṃ parasparavibhevataḥ / kālasyāpi prasaktoyamiti vyāpyekate katham // 4.37
cirakālaḥ padārthoyamiti sthitivivekataḥ / cirācirādibhedānāṃ kālarūpānugāmitā // 4.38
cirakṣiprādibhedānāṃ kālarūpānuyāyināṃ / kālatvaṃ nāma sāmānyamiti kālo na sidhyati // 4.39
cirādayopi naivāmī kriyātovyatirekiṇaḥ / ciraṃ kṛtamitītthaṃ hi kriyārūpapraveśataḥ // 4.40
devadattaḥ karotīti na kāraḥ karttṛtaḥ paraḥ / pratīyate pramāṇena tadekatvapratītitaḥ // 4.41
bhidyamānānna bhedonyo bādhatau nāparā gatiḥ / anādivāsanābhedātpratyayā eva bhedinaḥ // 4.42
devadattātkriyā'bhinnā yadi na syāttathā'paraḥ / anyasyāpi kriyāyogātkriyānyetivikalpyate // 4.43
kathamitthaṃ tathetyete padārthavyatirekiṇaḥ / bhaveyurvyatirekasya vikalpāḥ sādhakā yadi // 4.44
dhiyaḥ samānākāratve kathamarthasamānatā / na hyanyatra samānatve tatsamānaḥ paro bhavet // 4.45
arthe samānākāraścet syādbhedena vedyatām / adṛ (śya) mānamartheṣu kathamartheṣu kalpyatām // 4.46
svadṛṣṭau pakṣapātena vaco nātra pratītitaḥ / arthaḥ sidhyetsamastasya dhvaneḥ sarvvatra vṛttitaḥ // 4.47
ākṛterapi naikatvaṃ pratyakṣeṇa tathā'grahāt / ekatvādekavijñāne sarvvavyaktigraho bhavet // 4.48
tadātmanā hi tādātmyaṃ na tu tādātmyamucyate / pāramparyeṇa tadātmye'bheda eva prasajyate // 4.49
kārṣṇyādi vyatiriktañcetadbhedādbheditā kutaḥ / tatsaṃsargeṇa bhedacet ākṛterapyasau na kiṃ // 4.50
abhedapakṣe bhedaścet ākṛterapi bhinnatā / bhinnādabhinnaṃ bhinnaṃ hi nānyathā bhinnatā bhavet // 4.51
bhede vaktumidaṃ yuktaṃ abhedenāvibhāgataḥ / idamatra na cedaṃ hi kalpanā bhinnabhāvinī // 4.52
bhedastarhi bhavatvetadbālakrīḍanakambhavet / bhedapakṣaṃ parityajya pakṣāntarasamāśrayāt // 4.53
sarvvasyāpratibhāsaḥ kiṃ pratibhāsepi vā bhramaḥ / pramāṇamatra nāstyeva kevalā kalpanaiva tu // 4.54
kāraṇe śaktirūpeṇa sarvveṣāmeva yā sthitiḥ / tataḥ pradhānantatsarvvajagatāmudyodyaḥ // 4.55
tadeva yadi sāmānya vyāpi nityatayā sthiteḥ / vyaktirvyaktirdṛśyamānāparasparavibhedataḥ // 4.56
guṇānāṃ sumahadrūṃpa na dṛṣṭipathamṛcchati / yattu dṛṣṭipathaprāptaṃ tanmāyeva sutucchakaṃ // 4.57
kāryadvāreṇa yatkalpyaṃ tasya tucchatayā nanu / tasyāpi tucchatā hetau tadrūpasyaiva sambhavāt // 4.58
athānyadeva satkāryavādaḥ samprati hīyate / yacca naivekṣyate vastu tadevāpāramārthikaṃ // 4.59
bhinnakālabhavavyaktivyāpteragrahaṇe sati / na sāmānyopayogosti vyavahārastathā na hi // 4.60
pratyayaḥ samānākāraḥ sa nirālambanodayaḥ  / tadgrāhyāpratibhāsitvāt pūrvvottaraviśeṣavat // 4.61
pratyayo yadi nāmāyaṃ kvacideva pravarttate / niyamo hetumātratve sāmānye tu gatiḥ kathaṃ // 4.62
āropito ya ākāro vāsanā bījabodhataḥ / tāvanmātreṇa paryāptaṃjātiranyā vṛthā na kim // 4.63
dharmādharmaprasidhyartha jātiścetpāramārthikī / dharmasādhanatā tasyāḥ kena mānena mīyatām // 4.64
kāraṇantasya kimapi pratyayasyeti gamyate / prameyākārasadbhāvātprameyaparikalpanā // 4.65
prasaṅgasādhanamidaṃ nāśrayāsiddhatā tataḥ / yadyevaṃ syādidamapi na cobhayamitīṣṭitaḥ // 4.66
sādhāraṇatve tasya syādvayāpitāvittirakṣataḥ / nahi tadrūpamanyena rūpeṇa grāhyamabhramaṃ // 4.67
amūrtentyaviśeṣepi vyāpitā neṣyate paraiḥ / tadvadavyāpitā prāptā sāmānyasyāpi gṛhyatām // 4.68
vyāpitā'gragahaṇe sāmānyagrahaṇaṃ kathamucyatāṃ / svarūpeṇa grahastasya yadi sāmyaṃ tataḥ katham // 4.69
vyāpitāgrahaṇañcet na pratyakṣasyeyatī gatiḥ / yadaśeṣavyaktivyāpisāmānye'sya pravarttanaṃ // 4.70
nāmūrttatvānna sāmānyādvyāpitāsādhanaṃ kvacit / pratyakṣeṇa ca no dṛṣṭiriti sāmānyaśūnyatā // 4.71
sāmānyaṃ yadi dharmi syāttatrāvyāpitvasādhanaṃ / abhāvamātrake hetau kva kiṅkena prasādhyatām // 4.72
astyeva vastu nānveti pravṛttyādiprasaṅgataḥ // 4.73
kalpanānāmātrataḥ siddho yathaikasyobhayorapi / kalpanā hi na na nāmaitā niyatodayasaṅgamāḥ // 4.74
kalpanādi kṛtaṃ hetuṃ svārthe kaścinna kalpayet / ātmānameva kiṃ kaścidvisamvādayatīhitāt // 4.75
na pakṣasya sapakṣasya bhāvasya niyamaḥ kvacit / na pakṣonityatā mātramaparasyāpi sambhavāt // 4.76
na patantamāśritya patat sthirībhavati kvacit / tathā (') siddhamasiddhena na tenaiva prasādhyate // 4.77
pratibaddhasya sādhyerthe sādhanasyābhidhānataḥ / vacanaṃ sādhanaṃ proktaṃ sādhanaṃ tatsvato na tu // 4.78
tathāhi yadyatsmaraṇaṃ tadasti pratibandhataḥ / yathāsti dhūmātsmaraṇaṃ parokṣe kṛṣṇava'tmani // 4.79
ābhogadapi dṛṣṭerthe smaraṇaṃ kinna jāyate / yataḥ kutaścidarthādvā prāyeṇa sahacāriṇaḥ // 4.80
etadiṣyata evātra pramāṇe tatsvato nahi / asminnarthe prasiddhepi na kācinnaḥ kṣatiryataḥ // 4.81
mithyāsmaraṇamapyarthe vacanājjātamīkṣyate / vacanasya viśeṣo na sattyāsattyatayekṣyate // 4.82
īkṣaṇerthonumānantatsvārthameva tadā bhavet / ābhogādapi jāyante mithyā smaraṇavṛttayaḥ // 4.83
pramāṇātsmaraṇaṃ jātamupacārātpramā na kiṃ / apramāṇāttu yajjātamapramāṇantadiṣyate // 4.84
dṛḍhaṃ smaraṇametaccenmithyā dāḍharyanna kimmataṃ / arthaprāpternna mithyā cet siddhopasthānameva tat // 4.85
abhyāsādeva dṛḍhatā sāsti prāptisamāśrayāt / anyadabhyastamanyatra dṛḍhatā naiva jāyate // 4.86
svaniścayavadanyeṣāṃ niścayotpādanecchayā pakṣadharmatvasambandhasādhyokteranyavarjanaṃ // 4.87
anumānātprasiddhiścetpramāṇairatra kiṃ paraiḥ / nānumānātprasiddhiścetpramāṇairatra kimparaiḥ // 4.88
pakṣadharmatvamevedaṃ upamānena darśyate / tathā ca kṛtakaḥ śabda ityevamupadarśitaḥ // 4.89
sādṛśyaṃ yadi nāstyatra vyatireke gatiḥ kathaṃ / sadṛśoyamiti prāptamanyakāraṇakalpanaṃ // 4.90
kāraṇaṃ kalpyate kāryād dṛṣṭisambandhato yadi / kāraṇena tadā prāptaṃ kāraṇasyāpi darśanam // 4.91
yadi sādṛśyamatrāsti kasmānna pratibhāsate / sūkṣmatvāditi cet tattvamadṛṣṭe kalpyatāṃ kathaṃ // 4.92
bhāvarūpātirekeṇa vikalpepi na bhāsate / nijābhāsaviviktasya vyavastheti mahādbhutam // 4.93
anādivāsanāsāṅgi kalpanāropitātmakaṃ / sādṛśyanna parīkṣāyāṃ tattvamasyeti nāsti tat // 4.94
vastusambandhatonena vyavahāraśca sidhyati / arthakriyā kutorthaśca sadṛśādeva nekṣyate // 4.95
āgamādeva siddhoyaṃ yadyarthaḥ kiṃ pratijñayā / āgamānna prasiddhoyaṃ yadyarthaḥ kiṃ (pra) tijñayā // 4.96
anāgama pramāṇena kimartho na prasādhyate / na pratijñānamātreṇa sāgamārthatvasādhanaṃ // 4.97
athāpyatyantamabhyāsātpratijñā hetumātrataḥ / pratītisiddhistatrāsti pratijñāpadamarthavat // 4.98.1
tadāpi pañcāvayavamabhyastatvātkuto vacaḥ / pratijñāpi tadā nāsau pañca dharmatvadarśanāt // 4.99.1
viṣayādarśanañcedaṃ vyāptipūrvvakavācakaṃ / anyathā vā vidhīyeta tadidaṃ dvayamapyasat // 4.100.1
prativādī viruddhasya parijñātā bhavediti / pratijñā kriyate naiva svabadhāya kimudyamaḥ // 4.101.1
sādhanāvayavatve hi siddhe tannayūnatā bhavet / sādhanāvayavatvañca pratijñāyā nirākṛtaṃ // 4.102.1
ātmā na siddho dṛṣṭānte tadaryatvaṃ na sidhyati / sādhyaṃ tanneti cettarhi sa viśeṣostu tasya vaḥ // 4.103.1
tasmādvicāryaṃ kaimparyamāryamaryādayā sthitiḥ / vākyārthaniścayaṃ karttuṃ pravarttante jagadgatāḥ // 4.98.2
sāmānyamvā viśeṣo vā yaḥ sa vā sādhyatāmiha / vivakṣitena sādhyena bhāvyamityaikaniścayaḥ // 4.99.2
sāmānyānniyamaḥ prāptau vikalponyataroktitaḥ / niyamaśca vikalpaśca dvayamekatra durlabhaṃ // 4.100.2
sādṛśyaṃ sidhyati kathamanyenānvayasambhave / tathā cetpuruṣopi syātsiddhibhāguttaraṃ vṛthā // 4.101.2
anyattva eva sādṛśyamanyathābhākkathambhavet / ekatve hi na sādṛśyaṃ pratiyogivyapekṣaṇāt // 4.102.2
sāmānyenānvaye siddhe pakṣadharmatvayogataḥ / viśeṣaniṣṭatā tasya sambandhagrahaṇātmanā // 4.103.2
uktametat yato dharmisāhityād vyāptirīyate / yo yaḥ pradeśa evaṃ syāt sa sa sādhyāvinākṛtaḥ // 4.104
kṣaṇānantaranāśitve vṛthākāsaguṇātmatā / kālāntareṇa nāśepi vṛthākāśaguṇātmatā // 4.105
gurutvātpatane nāsti vyomnaḥ sandhāraṇātmatā / laghavo na patantyeva dhārakaḥ kiṅkariṣyati // 4.106
vāyunā pahṛtau śabdastenāsau dhāryatāṃ patan / vināśa eva tasya syāt yasyākāśamabādhakaṃ // 4.107
svabhāvo hi (sa) tasyetthamapekṣyaiva vinaśyati / yāvad vināśako nāsti sthānādanyā na tadgatiḥ // 4.108
ityāśrayamvinaivāsya sthānamityeva niścayaḥ / yadi kṣaṇasthiternnāsti nāpi kālāntarasthiteḥ // 4.109
nityānāmapi naivāsti sāśrayatvamanarthakaṃ / sattyametattathāpyeṣa svabhāvaḥ sahajassadā // 4.110
sāmarthyaṃ vacanād gamyaṃ tasyaiveti tato gatiḥ / icchāyā niyatatvena prakaraṇād gatirucyate // 4.111
parīkṣitaṃ tad yadi śāstramuccaiḥ pratijñayā tatkathamasya vācyam / parīkṣaṇantasya punarnna kāryamparīkṣaṇañcenna parīkṣitaṃ tat // 4.112
anabhyupagate śāstre yadi tasya viniścayaḥ / pramāṇatastadā śāstraṃ kvopayogi puraḥ saraṃ // 4.113
sambandhātsahajāteśca parityakunna śakyate / riktasya jantorjātasya tadyogaḥ sahajaḥ katham // 4.114
dahyamāno hi puruṣaḥ pāvakena vinecchayā / dāhaduḥkhaṃ tiraḥkuryād yadi hetornna niścayaḥ // 4.115
uktonuktopi ceddheturasiddho vādinotra kiṃ / nahi tasyoktidoṣeṇa tasyāsiddhaviruddhate // 4.116
śāstreṇa bādhanaṃ syāccedanumāne virodhini / pramāṇaṃ nikhilannaṣṭamāgamaḥ pariśiṣyate // 4.117
viruddhāvyabhicāri syād dvayametattathā sati / śāstrābhyupagamādetadīpsitādi vacastathā // 4.118
vāyunā preryamāṇasya śabdasyānyatra na śrutiḥ / vāyurevāśrayastasya keyamanyasya kalpanā // 4.119
yathā ca preryate tūlamākāśe mātariśvanā / tathā śabdopi kiṃ vāyoḥ pratīpaṃ śabdavitkvacit // 4.120
saṃyuktasamavāyena vāyunā preryate yadi / naiṣāpi kalpanā śabde preraṇaṃ viyadaḥ kutaḥ // 4.121
athāpi preryate vyoma tathā sati na niṣkriyaṃ / vyāpinaḥ preraṇā cāsya sambhavatyatidurghaṭam // 4.122
saṃyuktasamavāyena yadi preraṇamiṣyate / samavāyena kinnāsti samavetasya vāyunā // 4.123
yadyayuktaṃ kvacicchāstre guṇatvādi niṣidhyate / yuktamapyatra neṣyeta tadetadrājaśāsanaṃ // 4.124
kiñca na preraṇaṃ nāma nijasthānavināśinām / sakriyatvaṃ na nāmāsti padārthasya vināśinaḥ // 4.125
deśāntare tatsadṛśakṣaṇotpattiguṇena kiṃ / jalakallolagamanaḥ paraiḥ śabdo na kiṃ mataḥ // 4.126
na guṇavyatirekeṇa guṇavān mānasaṅgataḥ / sparśādivyatirekeṇa kimanyadupalabhyate // 4.127
nāvasthitervvighātosti yadi bhūtāntarasthitiḥ / parasparasyābhāvepi na vighātostyavasthiteḥ // 4.128
mahābhūtāntarābhāve mahābhūtāntarasthitiḥ / mahābhūtāntarābhāvamātramākaśamucyatām // 4.129
loṣṭhasya kathamādhāro nākāśaṃ patataḥ kvacit / vāyau gatimati vyomnaḥ kathamādhāratāgatiḥ // 4.130
vāyorgatyavibandhaścedākāśānnedamuttaraṃ / gatervvibandhābhāvohi vibandhakavinākṛtaḥ // 4.131
ākāśaṃ vyāpi nityañca dhāryatenyena tatkathaṃ / tenānādhāratā tasya paraṃ prati tu dhārakaṃ // 4.132
vyāpitvamātmanopyetattadavasthamarūpi ca / tasyaivādhārabhāvaḥ kiṃ paraṃ prati na kalpyate // 4.133
yasyātmā nāsti tādṛkṣastasyākāśena kā kriyā / diśopi vyāpitākāśakṛtyaṃ tābhiḥ prakaltyatām // 4.134
upaghāto yatastasya tasyābhāvena tasya saḥ / ākāśānnopaghātastu vyaktamākāśacarvvaṇam // 4.135
tasmādabhāvo bhūtānāṃ caturṇṇāṃ vyoma kathyate / tadanyatra mahābhūte vyavahārosti na pramā // 4.136
vyāpitvena pratīcyādipratyayo netaratvataḥ / gatirnnāstyaparā tasyāstadabhāvaprasaṅgataḥ // 4.137
avasthāyā diśo vyaktirnniyatāyā yatonyataḥ / tata eva hi bhāvānāmavasthā pūrvvatādivat // 4.138
apekṣābhedatastatrāpyasti darśanamṛjviti / atyantābhyāsatonyena vinā paścāttathā gatiḥ // 4.139
samudramadhyamadhyāsya jāyate vibhramo nṛṇāṃ / grahanakṣatradṛṣṭyā tu digvibhāgaviniścayaḥ // 4.140
na nakṣatrādisambandhamātrāddigaparekṣyate / svarūpāpratibhāse hi kathanta (dga) tirucyate // 4.141
abhrāntamānasāsaṅgī yatrāstamaya īkṣitaḥ / svabhyastā saiva dik tatra grāmārāmādilakṣitā // 4.142
anādivāsanāsaṅgasammukhībhūtacetasāṃ / prameyavirahādete pratyayā eva kevalāḥ // 4.143
anāditvāttu sattyatve nāsti hyasyāpi sattyatā / īśvarādivikalp(ā) nāmapyanādi (nta) to na kim // 4.144
tasmādasadvyavastheyaṃ digādīnāṃ vyavasthitiḥ / vyavahāramātramevedaṃ śāstrābhyāsādupāgatam // 4.145
na śāstrāṇāmanāditve sarvvesāmeva sattyatā / parasparavirodhena bādhyabādakabhāvataḥ // 4.146
rājāno ye cirātītā (s) tatsaṃsargavyapekṣayā / kālopyasau cirātīta iti tatra vyavasthitiḥ // 4.147
atīta bhāvasaṃsargātkālasyātītatā yadi / bhāvasya tadatītatvaṃ tatkālāpekṣayā'patet // 4.148
anyonyasaṃśrayatvena na syādanyatarasthiteḥ / yaugapadyādatītatvaṃ yadi syādanavasthitiḥ // 4.149
na parasparahetutvaṃ yugapadbhāvinordvayoḥ / tayoratha parasmāccettasyāpītyanavasthitiḥ // 4.150
nityasya vyāpinaḥ śaktiḥ pratibandhābhyanujñayoḥ / yadyātmanopi sā prāptā neṣṭādanyasya bhinnatā // 4.151
samānadeśakālatve nirvyāpāratvayogataḥ / anena kṛtamanyena neti vaidharmyavit katham // 4.152
ākāśavāyuprabhavo hi śabdaḥ kathaṃ na vāyorguṇa ukta eṣaḥ / ākāśa eva śrutirasya tena vyomno guṇatvaṃ pratipanna eṣaḥ // 4.153
jvālādirākāśagato na dṛṣṭaḥ kintadguṇatvaṃ kathitanna tasya / anyopi tasyāśraya ityayuktaṃ dhvanerapi syāt paṭahādiranyaḥ // 4.154
necchāmātrāt pravarttante prekṣāpūrvvakriyākṛtaḥ / vimṛśyakāritā puṃsāṃ sudhiyāṃ prathamaṃ padam // 4.155
aprekṣāpūrvvakārī cettasyecchaiva nibandhanaṃ / prathamopagamastasya tāvanmātrapravarttitaḥ // 4.156
tatastadvaddvitīyopi tṛtīyopi bhaviṣyati / tadarthameṣā śikṣā cet necchetyeva sa śikṣyatām // 4.157
śrotustatrānabhiprāyāttasmāttasyāprasiddhitaḥ / ākāśaguṇayuktasya sādhyasya vacanaṃ vṛthā // 4.158
prekṣāvānnāstyasau kaścidyaḥsiddhamapi sādhayet / taṃ tadā pratipanneva sādhyatāṃ gamayet kathama // 4.159
asambhavitvaṃ pakṣasya kimidaṃ hetvapekṣayā / atha svagatamevāsya tadetad dvayamapyasat // 4.160
hetusaṅgāt sa doṣaśceddhetoreva sadoṣatā / svagatastu na doṣoyaṃ darśanenāsya sādhanāt // 4.161
yadyāgamena siddhoyaṃ hetunā kiṃ prayojanaṃ / āgamena prasiddhe tu kathamāgamasiddhatā // 4.162
yadyāgamasya prāmāṇyaṃ paraṃpratyapi siddhatā / athāgamasyāprāmāṇyaṃ dvayaṃ pratyapyasiddhatā // 4.163
sarvvanāśe samutpanne kiñcidāsāditaṃ varaṃ / ghaṭasya kūpe patane na rajjū kṣepamarhati // 4.164
kālatrayaniṣedhepi na(cai)tat saṅgataṃ vacaḥ / aprāmāṇye hi vacasaḥ prakhyātyā panayo bhavet // 4.165
parīkṣitaṃ yadi bhavetpramāṇaṃ tatra bādhakaṃ / parīkṣā na pravṛttā cet svavāco na viśiṣyate // 4.166
cittamantargataṃ duṣṭaṃ tīrthasnānairna śudhyati / śataśopi hi taddhautaṃ surābhāṇḍamivāśuci // 4.167
gaṅgādvāre kuśāvartte vilvakī nīlaparvate / snātvā kaṇakhale tīrthe sambhavenna pu(na)rbhavaḥ // 4.168
sarvvalokavirodhoyaṃ pūrvvakaḥ punarātmanā / svabhāvakāryarūpeṇa prasaṅgoyaṃ kṛtothavā // 4.169
vyavahāriṇānugantavyāḥ śabdārthāḥ sarvvadaiva yat / na tu śāstramatastasmādasyābhedāt pṛthakkṛtiḥ // 4.170
bāhyetaratayā bhedo viṣayasya vivakṣitaḥ / śāstraprasiddhe rbbādhasya vibhāga iti bhinnatā // 4.171
prasiddhiriṣṭaśabdābhidheyatvaṃ yadakampitaṃ / prasiddhirvyavahāro hi tajjātatvāttathocyate // 4.172.1
pramāṇasiddhaṃ śāstreṇa nāpanetuṃ hi śakyate / bādhitatvāt pramāṇena prāmāṇyavinivṛttitaḥ // 4.173.1
bācyatvamatra sāmānyaṃ bhāvibhūtatayā sthitaṃ / vyāpivyaktestatastasya kutaḥ pratyakṣato gatiḥ // 4.172.2
kevalaṃ vyavahārasya tathābhūtasya bhāvataḥ / anādivāsanābhāvāt tadastīti pratīyate // 4.173.2
brāhmaṇāditvamavyaktaṃ vyaktyā niyatamicchayā / saṃketavṛttiśabdena tadanyavinivṛttitaḥ // 4.174
vāhadohādisāmarthyamātreṇātra prayojanaṃ / tenopalakṣyamāṇatvaṃ na nāmātra na saṃgataṃ // 4.175
icchāmātreṇa vṛttirhi dhvaneḥ sarvvatra vastuni / tanmātravṛttiryaḥ śabdaḥ sa kathaṃ kvāpi varttatāṃ // 4.176
nahi vastu svarūpeṇa pravarttayati vācakaṃ / aprātikūlyaṃ saṃkete yogyatetyabhidhīyate // 4.177
icchayā nirmitiryaiva sārthamātrānurodhitā / arthamātrepyanākāṃkṣā saṃketecchā kathambhavet // 4.178
cakraśabdābhidheyatvapratiṣedho yadā ghaṭe / prasiddhisādhanantatretyabhipretaṃ diśānayā // 4.179
arthasya bhāvibhūtatvād yogyatāpi tathā vidhā / svarūpavyatiriktā hi yogyatā nāma nekṣyate // 4.180
yasminnuccarite śabde yadā yorthaḥ pratīyate / tamāhurarthaṃ śabdasya nānyadarśasya lakṣaṇam // 4.181
sarvve śabdāḥ kvaciddeśe kāle vā vācakā matāḥ / nyāyenānena na hyatra pratyakṣasya pravarttanam // 4.182
khādecchvamāṃsamityeṣa yenārthaḥ pratiṣidhyate / pratītibādhitatvena sa yogyatvena bādhyate // 4.183
yadīdānīṃ tathārthoyaṃ māṃsādiḥ pratibhāsate / ityucyate tadādhyakṣabādhā syāt anyathā kutaḥ // 4.184
nanu vedopi kenāyaṃ siddhaḥ svābhāvikārthabhāk / tatra saṃketayedajño jñānī dveṣadayāditaḥ // 4.185
deśakālādibhedena nānābhūtārthadarśanaṃ / na cāpi deśakālādivyāpyartha ihi niścayaḥ // 4.186
naiva pratyakṣamatrāpi nirūpaṇasamāgame / candraśabdātpratītirnno rāśinonumitimvinā // 4.187
vyākhyāparaṃparāyāte bhavedandhaparaṃparā / nādhyakṣatā tatastasya nānumetyaniduṣṭatā // 4.188
pūrvvapūrvvānusendhānātpratīteranumānatā / anumābādhanañcāta iṣṭaṃ śāstrakṛtāmidaṃ // 4.189
kāryakāraṇabhāvo hi vācyavācakayoryadi / tadā śabdāt pratītiḥ syāt anumānaṃ tathā sati // 4.190
upādānatayeṣṭatvamātrādevāsya vācyatā / tanmātrabhāvitāṃ prāptaḥ svabhāvo vācyatā bhavet // 4.191
upādānatayā yorthaḥ sthitibhāg vācya e्va sa / sa copādānatecchājā pratiroddhu na śakyate // 4.192
tādṛk prasiddhiviṣayaḥ sarvvortho vācya ucyate / tata icchāparādhīnavṛtternna niyamo dhvaneḥ // 4.193
asādhāraṇatā tena śabde na pratipāditā / sā na syādyadi yogyatvād vācyannākhilamiṣyate // 4.194
uttaraṃ pūrvvasahitaṃ pūrvvamuttarasaṃhitaṃ / parapūrvvārthasadbhāve tadetad vyāpṛtaṃ dvyam // 4.195
śābdaprasiddhaṃ yadrūpaṃ tatpratyakṣamatonumā / nāstyasādhāraṇatvasya vyarthakaṃ vacanaṃ na kim // 4.196
śābdaprasiddhametaddhi na mukhyaṃ mānamucyate / pratipakṣavinābhāvo'ta ityatrānavadyatā // 4.197
necchāmātrapravṛttattvaṃ svata e्va na sidhyati / śābdasiddhasya sattvasya svata eva (ā) pramāṇatā // 4.198
śābdaprasiddhabādhāyāmasādhāraṇatā bhavet / satvasyātrāpi kāryeṇa hetunā bādhanaṃ na kim // 4.199
sadhme hi pradeśegniranumānena sādhitaḥ / pratiṣedhasya kimvanhernna (hi) sādhaka iṣyate // 4.200
vipakṣādbādhanāśaṅkā prāgeva vinivāritā / tasmāt pramāṇe sarvvatra pratiyogī na vidyate // 4.201
pratibandhaprasiddhena vastunā'bhāvabādhanaṃ / pratibandhasya bhāve hi vastu sarvvatra vidyate // 4.202
sākṣātkṛtena bādhāsti pratyaye kvāpi kasyacit / tathā sati pramāṇaṃ syāt sarvvamevāviśeṣataḥ // 4.203
arthasyāsambhave'bhāvāt pratyakṣepi pramāṇatā / pratibaddhasvabhāvasya taddhetutve samaṃ dvayaṃ // 4.204
śabdāsiddhasya mānatvaṃ pratighātavinākṛtaṃ / nivedayitumatroktā pratimānanirākriyā // 4.205
apragāḍhānumānepi yatrāpratyanumānatā / tatra prauḍhānumānesau dūrādeva nirākṛtā // 4.206
icchāmātraparādhīno'vaśyameva na bādhyate / tasya sannihitatvena sadaiva pratipattitaḥ // 4.207
yastu vastubalāyātaḥ sa na syādapi kutra cit / kāraṇānāṃ hi kāryeṣu niyatatvanna vidyate // 4.208
tato bādhakaśaṅkā syāt pramāṇe vastubhāvini / tatastatraiva yukteyaṃ bādhakasya nirākriyā // 4.209
daṇḍāyūpasya yo nyāyaḥ parihāra udīritaḥ / sa nāsti prathamollaṃghena tasyātikramakramaḥ // 4.210
avastuvṛttivyavahāramātrāt prasiddhasambandhatayānumānaṃ / na bādhitaṃ yatra parasya bādhā bhaviṣyatītyatra kathaṃ vimarśaḥ // 4.211
arthoyamevaṃ pratipadyamāno na nyāyadharmā nugatatvahīnaḥ / icchāparādhīnavidheśca dṛṣṭastyāgopi tattyāgakṛtāvatāraḥ // 4.212
sukhopanītasya samīhitasya tyāgopi tattasya vidhāna eva / na vastuvṛttaṃ punarevamasti dharādharaḥ kampayitu (nna) śakyaḥ // 4.213
iti sakalamaśaṃkaṃ kāpathāvṛttijātaṃ yadi paramamunīnāṃ vṛttametanna vājñā / kathamiha duritānāṃ darśanaṃ nāstikānāmu pahatanayanānāṃ spaṣṭabhāvānadṛṣṭeḥ // 4.214
vācyavācakabhāvoyaṃ deśakālanarāntare / vyabhicārī tatastasya kāryakāraṇatā na hi // 4.215
dṛṣṭametanmayā pūrvvaṃ dhūmaḥ pāvakakāraṇaḥ / sa evāyamiti jñānamanyathādeyabhāk katham // 4.216
amūḍhasmṛtisaṃskāraḥ pratipattā yadā bhavet / atītavarttamānasya pratyakṣasya nivarttane // 4.217
abhāvavyahārasya tadā tena pravarttanaṃ / sarvvasya jagataḥ siddhamidaṃ vastvavigānataḥ // 4.218
śabdārtho darśanādeva gṛhyete vācyavācakau / nopadeśamvinā sopi nopadeśastayekṣyate // 4.219.1
smaraṇānubhavau syātāṃ nānyathā pariniścitau / paraspareṇa sambaddhau vijātīyatayā sthitau // 4.220.1
saṃjñāsaṃjñāvatoryogo yadi pratyakṣaniścitaḥ / na syādevānyathā bhāvaḥ kālāntaraparigrahe // 4.219.2
evantāvadayamvakti nāmāsyedamiti sphuṭam / nāmaivāsyedamiti tu na jānetiparisphuṭaṃ // 4.220.2
kadācidanyakāleyamanyadeva kariṣyati / aparāparavāñchāsya kena nāma niṣidhyatāṃ // 4.221
vṛttammamāpyetadeva na vāñchāvāraṇaṃ kvacit / kasyacitkenacicchakyaṃ kadācid brahmaṇāpi tat // 4.222
agnihotrādiśabdasya yathārthoyaṃ prakalpitaḥ / tathānyopi śvamāṃsādiricchayā parikalpyatāṃ // 4.223
samīhitaphalāvāptirnna hi kalpanayā kvacit / anyathā nāmataḥ sarvvaḥ sarvvameva prasādhayet // 4.224
yadyarthasya parīkṣyeta niścayāya paraṃparā / upadeśasya saiva syādanarthāndhaparaṃparā // 4.225
atīndriyadṛśaḥ santi yadyarthasyāsya vedakāḥ / tathā satyavatārassyāt parasparavirodhinām // 4.226
merumandaramainākakailāśośīrakādayaḥ / ekaikarūpāḥ santyeva tato naikāpyudāhṛtiḥ // 4.231
vidheyaṃ lakṣaṇaṃ taddhi yadavyāptyā vinā kṛtaṃ / ativyāptyā ca tenedamavyāpi syāt paroktitaḥ // 4.232
yadi tasya kvacitsidhyet siddhaṃ vastubalena tata् / pratītisiddhopagame śaśinyapyanivāraṇāt // 4.233
na vivakṣā vinābhāvī pradhānaguṇatānayaḥ / yadu(d)diśya pravṛttiḥ syāttasya prādhānyasaṅgatiḥ // 4.234
madhureṇārthibhāvaścet guḍaṃ bhakṣaya sarvvadā / yadyartho vyādhyabhāvena tatkṛtyai madhu bhakṣaya // 4.235
antarvvindhyanivāsisāndravitatadhvāntoddhata dhvaṃsidhīr / atyuccairudayādrisantatasatapreṅkha nmayūkhotkaraḥ // 4.236
ācāryo na vibhārgagaḥ pratihato nānyairapūrvvoravir / nnāstavyastagabhastihastaviphalaprārambhasambhāvitaḥ // 4.237
vilakṣaṇatvaṃ nāmedaṃ sajātīnāṃ parasparaṃ / vijātīyasajātīnāṃ vyavahārastataḥ katham // 4.238
gavāmeva yathānyasmādagovyāvṛttidarśanaṃ / gavāśvānāntathānyasmād goraśvācca vilakṣaṇāt // 4.239
tato vyāvṛttimātreṇa nāsāṃ kārya prasidhyati / vasturūpantu sāmānyaṃ vibhāgena vyavasthiteḥ // 4.240
pravarttayatyasāṃkaryaṃ vyavahārantadarthināṃ / svarūpeṇa pratītasya na sāṃkaryasya sambhavaḥ // 4.241
sāmānyādisvarūpeṇa yadi jātu pratīyate / svarūpeṇa pratītasya na sāṃkaryaṃ prasaktimat // 4.242
svarūpāpratibhāsepi yadyasāṃkāryasambhavaḥ / samarthakāradṛṣṭānāmasāṃkarya pratīyatāṃ // 4.243
vyaktivyaṅgyaṃ hi sāmānyaṃ vyaktirūpamalakṣitaṃ / vyañjakaṃ na vibhāgena vyavahārastataḥ katham // 4.244
naiva vyāvarttaterthātmā vidyamānaḥ svarūpataḥ / avidyamānarūpastu daivenaiva nivarttitaḥ // 4.245
viśeṣaṇasahasrepi na pūrvvasya nivarttanaṃ / vyaktinirddhāraṇat tasmāt sāmānyasya viniścayaḥ // 4.246
samānatā hi sāmānyavyaktīnāñca samānatā / saṃsthānaśaktibhedena tasmājjātiranarthikā // 4.247
brahmahatyādidānādipāpapuṇyavyavasthitiḥ / śāstrādeva tato mānanirūpaṇamanarthakaṃ // 4.248
kāraṇānāṃ na sāmarthyamevaṃ sati tadā bhavet / tataḥ kāraṇabhāvena vinā paryeṣaṇaṃ bṛthā // 4.249
na ca pramāṇaṃ mṛtpiṇḍe ghaṭāderasti sādhakam / kāryatvādasti tatreti sattve kāryasya kā kriyā // 4.250
vyaktiḥ sattvaṃ vinā nāsti vyaktibhāve ca sambhavet / pradīpāderiva vyaktiḥ sarvvasmāditi cenmatiḥ // 4.251
kulālāderivotpattiḥ sarvvasmānna kimiṣyate / paramāṇuśopi mṛtpaṇḍanayane'nyatra dṛśyate // 4.252
tadasti tatrādṛṣṭañcet kharaśrṛṅgepi tadbhavet / paścāttasya na dṛṣṭiścet paścād dṛṣṭastadā bhavet // 4.253
tadasti tatra tenāsya tatkāraṇatayā grahaḥ / tadutpattyā vinā bhūtaṃ taccedasanmatam // 4.254
tadutpādanaśaktamastitvādeva gamyate / anyathā ca gatau tasya tasyāstitvaṃ na gamyate // 4.255
atha yasmād yadutpannantattatrāstīti gamyate / utpatteḥ prāgavijñātaṃ tasyāstad gamyatāṃ katham // 4.256
sattvena nahi sambandhastathotpattiḥ prasidhyati / yathā ca kāraṇāt kāryantatsattvādapi tadbhavet // 4.257
yatpūrvvakaṃ hi yatkāryantattasyeti vyavasthiteḥ / tatsattvapūrvvakaṃ kāryantattasyaiva kathambhavet // 4.258
itarasyeva cecchakteḥ sarvvakāryasamudbhavāt / śaktereva hi śaktiḥ syādabhede ca kathambhavet // 4.259
vyakteścekchaktito jātirvyaktiḥ kiṃ śaktitaḥ parā / parā cennāstyajanyā syāt saṃtī cejjanyate katham // 4.260
vyakiśca buddhiḥ sāpyasti tatastasyā na janyatā / atha samvedanaṃ vyaktistasyājanyasya kā janiḥ // 4.261
tasmānna vyaktikāryatvaṃ kārakāṇāṃ pramānvitam / ghaṭe santamasasthe tu pramāṇamanumānavit // 4.262
mṛtpiṇḍādau tu naivāsti ghaṭādīnāṃ pramāṇavit / sarvvameva tato'nityaṃ vyaktivat kṛtakatvataḥ // 4.263
tatoyaṃ nityatāpakṣaḥ kutonumitibādhitaḥ / pratyakṣārthānumānāptaprasiddhena svadharmiṇi // 4.264
pramāṇabādhitaḥ pakṣo neti yuktamidaṃ matam / paratra tatra vā dharmiṇyetat kvātropayogavat // 4.265
tathā hyanityamākāśaṃ svarabhedasya sambhavāt / ślaṣmādinopaghāto hi galabandhasya saṃbhavo // 4.266
dharmiṇaḥ sādhyasādharmyādanyadrūpaṃ bhavet yadi / hetorvvā tanniṣeddhāraḥ ke vayaṃ vastucintakāḥ // 4.267
pakṣadoṣo na yuktoyamuttarāvayavasthiteḥ / pakṣopanyāsamātreṇa taddoṣatvavyavasthiteḥ // 4.268
uttarāvayavāpekṣo na doṣaḥ pakṣa iṣyate / tathā hetvādidoṣopi pakṣadoṣaḥ prasajyate // 4.269
sarvvaiḥ pakṣasya bādhātaḥ tasmāttanmātrasaṅginaḥ / pakṣadoṣā matā nānye pratyakṣādivirodhavat // 4.270
yadrūpavyatiriktaṃ yattattathaivo (pa) labhyate / tadrūpānupalambhe ca vyatireko na sidhyati // 4.271
yadi tvavayavā nānye pratyakṣatvamavāritaṃ / pratyakṣovayavī yatra tadrūpāstepi tādṛśāḥ // 4.272
svarūpavyatirekeṇa guṇatvādirnna vidyate / guṇatvasyānyatāyāñca sattā tatrāpi vidyate // 4.273
tato dravyāviśeṣaḥ sa prāk prasaṅgo'nivāritaḥ / sattve samastaṃ syād dravyaṃ vyatireketaratvayoḥ // 4.274
anṛtārthamvacaḥ sarvvamiti vākyānṛtatvayoḥ / tatsvarūpaviśeṣasya kṣepe doṣo vivakṣite // 4.275
yadi nityambhaved vākyaṃ vakturvyarthatvamāpatet / avākyarūpopakṛtau siddhopasthāyitā patet // 4.276
gurutvādhogatityāge pratibhāsosya kevalaḥ / pratibhāsaśca vijñānāvyatirekepyadurghaṭaḥ // 4.277
nopalakṣyaṃ gurutvaṃ cet kutastasyādhikaṃ gatiḥ / iyameva hi tadvittipratyāśā tatkṛtiḥ kathaṃ // 4.278
ekasyānupalakṣatvepyaṃśornnānupalakṣyatā / tadaṃśunicayasyāpi tato nedaṃ samañjasaṃ // 4.279
paryantāvayavidhvaṃse gurutvantu tayorapi / punastadeva paśyāmo bhūyo dhvaṃse tayorapi // 4.280
tatonumānato vidmo gurutvaṃ paramāṇuṣu / tato nāvayati dravyaṃ dravyalakṣaṇayuktimat // 4.281
jijñāsitaviśeṣasya dharmiṇaḥ pakṣarūpatā / tasya dharmo yadā hetuḥ kathamatropacāratā // 4.282
samudāyaprasiddhiścet kathampakṣo bhavedasau / sandigdhe sādhyadharme hi dharmimātrasya pakṣatā // 4.283
codyasya parihārārthamupacārapravarttanaṃ / dharmidharma iti prokte lakṣaṇātiprasaṅgitā // 4.284
parasparavirodhena prasaṅgasyopapādanaṃ / kṛtamevamanenaiva na tu sveṣṭaprasādhanaṃ // 4.285
hetupratijñāvyāghāte pratijñādoṣa ityasat / sa hi dṛṣṭānta evokto vaidhamyaṇāsuśikṣitaiḥ // 4.286
yatra sādhyavipakṣasya varṇyate vyabhicāritā / pañcamyā tatra dṛṣṭānto hetustūpanayānmataḥ // 4.287
anityaḥ śabda ityukte hetvantaramapekṣyate / tannirāsāya śabdatvādityetat punarucyate // 4.288
śabdatvānnāśitetyatra dharmyantaranirākṛtau / śabdaśabdaprayogasya punaḥ sāmarthyasaṅgatiḥ // 4.289
yadi śabdatvasāmarthyaṃ hetvantaramanarthakaṃ / athāsāmarthyamasyāsti punaruktena tena kiṃ // 4.290
ekasyārthasvabhāvasya pratyakṣasya sataḥ svayaṃ / konyo na dṛṣṭo bhāgaḥ syād yaḥ pramāṇaiḥ parīkṣyate // 4.291
anittyatvaparatve hi śabdadharmigrahaḥ kathaṃ / kālāntaravyāpitayetarathā cedasad dvayaṃ // 4.292
pramāntarasahasrepi nānityattva grahastathā / pratyakṣapratipanne hi pramāṇāntarataḥ kathaṃ // 4.293
nittyatvagrahaṇaṃ tatra bhāvasya vyāpitāgrahe / sā cenna gṛhyate prāptamanittyatvasya vedanaṃ // 4.294
upalabdhilakṣaṇāptaṃ yanna pratyakṣeṇa mīyate / tadā tadastīti kathamabhāvo nānyathā gatiḥ // 4.295
sarvvatra dharmigrahaṇe yadi bhrāntiḥ pravarttate / dharmipramāṇābhāve hi pramāṇamanumā kathaṃ // 4.296
asiddhadharmisambandhaḥ kathaṃ hetuḥ prasiddhibhāk / pratyakṣamanumānañca pramāṇaṃ na bhaved yadā // 4.297
tadā prameyasidghiḥ syāditi vijñaptimātrakaṃ / yadā pratyakṣato bhāvibhūtarūpāparigrahasḥ // 4.298
tadā pratyakṣataḥ siddhadharmisambandhasambhave / hetoranumiteḥ siddhirbhāvibhūtasya vastunaḥ // 4.299
pratyakṣato hi dharmasya prasiddhau dharmisiddhatā / na śuddhadharmimātrasya pratyakṣamapi sādhanaṃ // 4.300
sthāṇutvaṃ puruṣatvañca vinā draṣṭuṃ hi śakyate / ūrdhvatāmātrakaṃ vyāpītaratvānna vinārthadhīḥ // 4.301
calatyekatra calati samastamiti gamyate / tadekamiti tenedamekatvamanumānataḥ // 4.302
pratyakṣapūrvvakaṃ smārttannāpratyakṣārthagocaraṃ / pratyakṣeṇa ca māsāderna kālasya parigrahaḥ // 4.303
tatsamahārarūpatvaṃ kālasya yadi bhaṇyate / samāhāragrahenāsti pramāṇamiti sādhitaṃ // 4.304
anekādhyakṣasiddhatvānnāsiddhiriti cenmataṃ / anekādhyakṣasiddhiḥ kiṃ kenacicchakyasādhanā // 4.305
smaraṇasyāpramāṇatvaṃ prāgeva pratipāditaṃ / sāṃvṛtaṃ smaraṇāyātaṃ na tu tatpāramārthikaṃ // 4.306
kālasya sāṃvṛtatve ca tadbyāptiḥ sāṃvṛtī sphuṭaṃ / tasmādanityatābhāvasvabhāva iti gamyatāṃ // 4.307
yadi svabhāva evāsau bhedaḥ syāt sāṃvṛtaḥ kathaṃ / saṃvṛtirnirupādānā na sādhyaṃ na ca sādhanam // 4.308
sambandhasambhavādeva sādhyasādhanayoḥ sthitiḥ / nahi sambandhasadbhāvavirahe sādhyasādhane // 4.309
vyāvṛttamekatonekamekarūpeṇa kalpanā / viṣayīkurute tena dharmidharmavyavasthitiḥ // 4.310
vyāvṛttiḥ sarvvabhāvānāṃ sajātīyetarārthataḥ / pratyakṣapratyayagrāhyā kalpanāmātratonvayaḥ // 4.311
savikalpamadhyakṣamakṣavyāparato yadi / pūrvvāparatvenādhyakṣaṃ sahabhāvepi nānvayaḥ // 4.312
yena prathamato dṛṣṭamekameva tadanvaye / na tasya bhāsate'śeṣavyaktibhāsaprasaṅgataḥ // 4.313
dūratāditayā vyakterabhāsanamiti sthitau / vyaktyagrahe na tadvyāpi sāmānyagrahaṇaṃ bhavet // 4.314
saṃskārasmaraṇe hetuḥ tadvastugrahaṇāhitaḥ / vyaktigrahaṇasaṃskārāt kathamarthāntare vidaḥ // 4.315
pratibhāsonumānena sādhya ityabhibhāṣitaṃ / kuḍyādipratibhāsaḥ kimanumānena sādhyate // 4.316
samānapratyayo vyaktivyatiriktaśarīravat / athānyatheti jñātavyamanyathāndhaviceṣṭitaṃ // 4.317
viśeṣavyatiriktātmavedananna prasiddhibhāk / tadanyathā tu samvittau na prameyāstitā satī // 4.318
bhinnādanyadabhinnañcet bhinnatāsya punaḥ kathaṃ / bhedāvabhāsane bhinnamabhedosya kathaṃ punaḥ // 4.319
kenacid bheda iṣṭaścet sāmānyaṃ syāttadeva hi / ananyatā punastasya na syādatyanta bhedataḥ // 4.320
anyenābheda iṣṭaśced bhinnābhinnanna tattadā / tenaivābheditāyāntu tatpunaḥ syāt sahasradhā // 4.321
tatopakṛṣyamāṇantanna syādeva kṣayaṃ gataṃ / bhinnābhinnaṃ yadi bhaved dṛśyādṛśyaṃ prasajyate // 4.322
dṛṣṭādṛṣṭaṃ bhavedekamiti jātaṃ mahādbhūtaṃ / dṛśyādṛśyatayā vastu sadasattvaprasiddhitaḥ // 4.323
ekatvaṃ prāptamevaṃ hi mṛtasyāpyamṛtātmatā / tasmāt kalpitarūpatvaṃ sāmānyasyeti gṛhyatāṃ // 4.324
tato vyāvṛttibhedena bhinnatvaṃ dharmadharmiṇoḥ / sa yatra nāsti tatraiva pratijñārthaikadeśatā // 4.325
yadi vyaktyatirekeṇa na varṇṇādivyavasthitaṃ / vyaktyantaragatanna syāditi bhedavyavasthitiḥ // 4.326
vyāvṛttamanuvṛttañca nābhinnamiti yuktimat / tataḥ kalpanāyāsiddhabhedatā dharmadharmiṇoḥ // 4.327
akṣatastu na bhedasya grahaṇantena tattvataḥ / pratyakṣataśca siddhasya pāramārthikatā yataḥ // 4.328
pratyakṣapūrvvakaṃ yatrānumānañca pravarttate / tataḥ sādhanarūpasya saṃvṛtisthitabhāvanā // 4.329
tattvena tu na tasya stastattvānyattve pramānvite / kalpanāmātrato bhede tattvato vyaktirūpatā // 4.330
tena pratyakṣataḥ siddhā vyaktireva pratīyatām / pratyakṣapūrvva (katvā) ccānumānato vyaktisādhanaṃ // 4.331
tasmāt parantu sāmānyaṃ yadi siddhyenna bhedavit / tato na bhede vṛttiḥ syāt bhedānāmasamāptitaḥ // 4.332
saṃvṛtisat sarvva sāmānyamiti gṛhyatāṃ / vastusāmānyabhāve hi na vṛttirnna nivarttanam // 4.333
vyāpitvepi hi sāmānyaṃ tathaiva grahaṇe sati / vyaktyantarasya gamakaṃ kathamiṣyeta tattvataḥ // 4.334
vyaktaiḥ pratītidoṣaḥ kiṃ pakṣetrāpi na sambhavī / tatopi hi na sāmānyād vyakterasparśato gatiḥ // 4.335
sāmānyayogo vyāvṛttiranyasmāttasya vā gatiḥ / sāmānyayogastadbittiṃ vinā naiva pravarttate // 4.336
tadrūpasya pratītistu prāgeva vinivāritā / tasmād vyāvṛttirevātra śabdataḥ saṃpratīyate // 4.337
yadyanīpsitabhedena na pratīyeta śabdataḥ / tadvastu na vibhāgena pravarttanasamāgamaḥ // 4.338
vyakteḥ parasparaṃ bhede sāmānyaṃ na parasparaṃ / vyaktibhedo bhavedeva tasya nāsti pratītatā // 4.339
sāmānyasyāpi sadbhāve na doṣoyannivāritaḥ / vyaktivyaṅgyaṃ hi sāmānyamiṣyate na svarūpataḥ // 4.340
vyaktiśūnyapradeśādau tasya vyakteradarśanāt / vyaktireva tatopekṣyā sā ca sarvvā na dṛśyate // 4.341
svarūpeṇa na bhinnañcedanyasmād bhidyatāṃ kathaṃ / śuklayogāt paraḥ śukla iti bhedaḥ pratīyate // 4.342
varṇṇarūpaṃ sitaṃ naiva kvacit kevalamīyate / tatastasya svayaṃ śuklarūpatā kathamīyate // 4.343
na rūpādivivikterthe pratyabhijñānadarśanaṃ / na hyasmarata evāsti pūrvvapratyayagocaraṃ // 4.344
ekadeśāntarasyaiva tadā grahaṇasambhave / na saṃsthānāvayavino grahaṇasyāsti sambhavaḥ // 4.345
tathā guṇāntarasyāpi naṣṭepi smaraṇodayaḥ / anumānād gatiryātu nāpratyakṣapuraḥsarā // 4.346
ekatvaṃ pratyabhijñānādanyathā dṛṣṭavastuni / pratyakṣeṇa kathaṃ yāyāt yatītipathamāñjasaṃ // 4.347
athavā prathamaṃ dṛṣṭau mukhyamekatvamucyate / tadadhyāropataḥ paścād bhaktitorthakriyākṛtaḥ // 4.348
paramārthavicāreṣu tathābhūtāprasiddhitaḥ / tattvānyattvaṃ padārtheṣu sāṃvṛtteṣu niṣidhyate // 4.349
naiṣānanvayitā doṣo nāstītyetena bhaṇyate / asiddhatāpi doṣotra bhavatyeva parisphuṭaḥ // 4.350
parasparāntarbhāve hi dharmabhedo na yuktibhāk / arthāntarābhisaṃvaṃdhāsambandhe hi vivekitā // 4.351
pakṣadharmo yato heteustadābhāsāsāśca bhūyasā / tasmāttadvistaraḥ pūrvva hetvādyarthāta pradarśyate // 4.352
sapakṣe sannasad dvedhā pakṣadharmaḥ punastridhā / pratyekamasapakṣepi sadasadi्dvavidhatvataḥ // 4.353
samudāyārthasādhyatvād dharmamātretha dharmiṇi / amukhyepyekadeśatvāt sādhyatvamupacaryate // 4.354
samudāyārthasādhyatvād dharmamātretha dharmiṇi / amukhyepyekadeśatvāt sādhyatvamupacaryate // 4.355
kathamanyābhidhāne'nya ākṣipyetānvayamvinā / asambandhepi cākṣepe'tiprasaṅgo (') nivāritaḥ // 4.356
vyatirekeṇa tasyāsau padārthasyānvayāt svayaṃ / nahi bhinnasya sada्bhāve'bhinno ('sau) bhedamarhati // 4.357
jatu svabhāvato vahneḥkāṣṭayogamavāpnuyāt / abhāvo na svarūpeṇa vyāpimadhyakriyākṣamaḥ // 4.358
avyāpī sa padārśaścet abhāvaḥ syādanarthakaḥ / abhāvasyāpi vyāpitve tanmadhye'nyasthitiḥ katham // 4.359
abhāvo'vyāpinaṃ kuryāt padārthaṃ vyāpinaṃ yadi / sāṃkaryaṃ pūrvvamasya syādanyathātvaṃ kathaṃ punaḥ // 4.360
bhinnā iti paropādhirabhinnā iti vā punaḥ / bhāvātmasu prapañcoyaṃ saṃsṛṣṭeṣveva lakṣyate // 4.361
anyathā yadi tasyāsti pratītirdvayavarjanī / tadānyayogād (tad) vastudvayabhāgiti gamyate // 4.362
sa ca bhāvastadanyau ca tayośca tathā paraḥ / svarūpeṇa pratīyante upādhīnāmaniśritāḥ // 4.363
tanmiśraṇapratītiśced bhrāntireva bhavettathā / tathā padārthābhāvaḥ syādavidyāsādhakaṃ bhavet // 4.364
svarūpabhedād bhedena sarvvebhyo vinivṛttitaḥ / apareṇāpi bhedena kalpitenātra ko guṇaḥ // 4.365
svarūpeṇa hi bhedasyābhāvepi pararūpataḥ / na bhedaḥ paratā tasya bhedābhāve bhavetkathaṃ // 4.366
yadi tasya svarūpeṇa bhedonyasyāpyasau bhavet / apasarppato hi dūreṇa na śakyamupasarppaṇaṃ // 4.367
sa eva hi tadanyasmād vyāvṛtto ghaṭa ucyate / na tu sāmānyayogen(ā) vyāvṛttasyaiva bhinnatā // 4.368
svayameva samānañced vṛthā sāmānyakalpanā / (a) samānasya sāmānyamabhāvepi na tadātmatā // 4.369
bhedena pratibhāsaścet tena sāmānyavad bhavet / abhedenāvabhāsaścet sāmānyaṃ tena tad bhavet // 4.370
na ca dvirūpaṃ sāmānyaṃ parasparavibhedataḥ / syātāṃ dve vastunī tatra sāmānyamaparaṃ bhavet // 4.371
sāmānyarūpayorbhedād vyaktitaiva prasajyate / vyaktisāmānyatāpyasya rūpabhedānna yujyate // 4.372
vyaktitvaṃ nanu sāmānyaṃ tadyogāt syāt samānatā / tasya vyakterabhinnatve vyāpitā na prasajyate // 4.373
naikasyāpi tataḥ sāmānyayoga ityasamānatā / tataḥ samānākāreyaṃ pratipattiravastukā // 4.374
vyaktyabhede na sāmānyaṃ vyaktireva tu tad bhavet / sā ca svato na bhinneti tato'dvaitaṃ prasajyate // 4.375
yadi svarūpasaṃgrāhī sakalaḥ pratyayo bhavet / abhinno na vibhedena śakyo bhettuṃ kathañcana // 4.376
bhrāntimātrādapi prāptirvya vahārajagadgatiḥ / tadā nirbhakṣyate(') bhinnaṃ bhinnasaṃsṛṣṭisambhavi // 4.377
vyaktyasaṃsargirūpasya pratibhāsena tadbhavet / sāmānyaṃ nahi sāmānyaṃ kevalaṃ vyaktirūpavat // 4.378
bhinnasāmānyayoge hi sāmānyānāṃ samānatā / tataḥ parantu sāmānyaṃ vyaktireva parisphuṭā // 4.379
vyavacchedaphalatvena pāriśeṣyādupāyatā / śabdādarthagatau nyāyaḥ ka ivānyo bhaviṣyati // 4.380
tadanyavyatirekeṇa pravṛtterupalabdhitaḥ / vyavacchedaphalaṃ vākyamiti kinnāvadhāryate // 4.381
vastvasti vyatirekayogaviṣayo yaḥ kalpanāgocaraḥ / sattyāsattyatayā tu bhedamaparaṃ kaḥ kalpyed dhīdhanaḥ // 4.382
yanmātrā(d)vyatirekasaṅgamagatistanmātramevāstu vaḥ / sāmānyena yadi prayojanavidhiḥ kastadviśeṣe guṇaḥ // 4.383
pratīyamānamapyetadasattyamiti kaḥ kramaḥ / visamvādādasattyañced bhedaḥ sattyo na kimmataḥ // 4.384
prāpyatenyavyavacchinnaṃ pravṛttairvyavahāribhiḥ / vastvavastuvyavacchedabhedastatrāparo vṛthā // 4.385
prāmāṇyaṃ vyavahāreṇa gamyate na tu tattvataḥ / pramāṇena matistattvamanavasthā tathoditā // 4.386
vyavahāraḥ pramāṇañcedanavasthā niveditā / apramāṇād gatau saiva prameyepi bhaviṣyati // 4.387
pramāṇalakṣaṇaṃ prāptaṃ vyarthakaṃ sarvvasiddhitaḥ / pramāṇena vinaiveti tadidaṃ na samañcasaṃ // 4.388
itastaṭamito vyāghraḥ kenāstu prāṇino gatiḥ / bhedābhede'visamvādo dvayepi hi na yujyate // 4.389
vyavacchedaphalaṃ vākyanna vastuviṣayaṃ kvacit / evakārāprayogepi yadebhyosti pratīyate // 4.390
viśeṣaṇatvaṃ pārthasya yadyapi pratipādyate / śabdena na tu tattasya paramārthena vidyate // 4.391
prameyakṛtakānityakṛtaśrāvaṇayatnajāḥ / anityayantajāḥ sparśānittyatvādiṣu te nava // 4.392
nittyānittyaprayatnotthā madhyamatrikaśāśvatāḥ / ayatnānityanityāśca prameyatvādisādhanāḥ // 4.393
tadatatkālayoryasya siddhirasti pramānvitā / upalambhaḥ punarvyaktirvyakteranyanna lakṣaṇam // 4.394
tathā prāgvidyamānasya kutaścidupalambhanaṃ / na kāryatvaṃ sataḥ pūrvvamakāryantadā vidi // 4.395
nānyavyāvarttanaṃ vyasya niyamo nāma vidyate / tato vyāvarttanaṃ nāsti kāraṇānāṃ śatairapi // 4.396
vyāvarttanamabhāvaśca punastasya kathaṅgatiḥ / avidyamānasya punargatāvudaya e saḥ // 4.397
api cāstyeva niyamaḥ sarvva (ḥ) satkāryavādinaḥ / tatosato na tasyāpi kṛtiryuktimatī kvacit // 4.398
athāpyasya vibhāgena sato vyaktirvvidhīyate / sāpi kāryā yadi bhavet tatra syāt kalpanādvayam // 4.399
yadyasattvaṃ kriyā'śakyāsattvepi kāraṇaṃ kathaṃ / sattvāsattvantu naikasya vidyate mānasaṃgatam // 4.400
bhāvepi tat sadāstyeva kārakaistatra kiṃ kṛtaṃ / abhāvena kriyāśaktiriti kārakatā vṛthā // 4.401
yadi smaraṇasadbhāvāt pratyabhijñā pravarttate / smṛterthe pratyabhijñānamanindriyajameva tat // 4.402
na cākṣajasmṛtīmuktvā pratyayaḥ para iṣyate / tenākṣajatvābhāvena smaraṇasyāpramāṇatā // 4.403
smaraṇasyāpramāṇatvāt tatprameyaikatā kathaṃ / asattyatve hi dharmasyāsattyatvaṃ dharmiṇaḥ sphuṭam // 4.404
na pūrvvakālasambandhaḥ smaraṇena vineyate / rūpamātrāvabhāsastu vināpi pratyabhijñayā // 4.405
yadi kālakalāvyāpivastugrahaṇamakṣataḥ / sarvvakālakalālambe graha(ḥ)syānmaraṇāvadheḥ // 4.406
varttamānasya sattyatve pūrvvasyāsattyatāsthitau / sattyāsattyatayālīḍhā tayoḥ syādekatā dhruvaṃ // 4.407
yadi dharmivaśenāsyāḥ sattyāsattyatayāsthitiḥ / varttamānatayā sattyā'varttamānatayā mṛṣā // 4.408
ekaikatā kathannāma sattyā cet pratyayo na kim / ātmanyevātmanaḥ kasmāda vyāhatiḥ svavacasyapi // 4.409
athedaṃ pratyabhijñānaṃ bhinne dṛṣṭena dṛśyate / dṛśyamānaṃ tato'bhinne bhavatītyavasīyate // 4.410
bhedepyanyoviśeṣosti tato yena nivarttate / varaṃ viśeṣastasyaiva na tvarthāntarakalpanaṃ // 4.411
lūnatā nāma vicchedaḥ parāsaṃghaṭanaṃ sa ca / tataḥ pūrvvaparityāgād vittiḥ saṃghaṭate kutaḥ // 4.412
vinaṣṭe pūrvvake rūpevinaṣṭenaikatā saha / nānātvepa tathaikatvambhavati pratipāditaṃ // 4.413
vinaṣṭamakṣasya na gocaraḥ kvacittataḥ smṛtereva sa gocare careta / smṛteḥ pramāṇatvamapākṛtaṃ puraḥ tataḥ pramāṇānumataiva nityatā // 4.414
ataḥ prakāśaṃ smṛtirarthasaṃgrahe na vastvidānīṃ yadi nāma sādhayet / tadātanaṃ vastu tu gamyate tayā tataḥ pramāṇāvagatā hi pūrvvatā // 4.415
tayā sahaikatvaviniścayo dṛḍha़ḥ kathaṃ pramāṇādaparo bhaviṣyati / dṛḍhopi saṃpratyaya utthitaḥ satāṃ parākriyeteti virodhitā svataḥ // 4.416
idaṃ tadbodhasarvvasvaṃ pratyabhijñānavādinām / ati dūraṃ samārūḍhā patantyeva jhaṭityapi // 4.417
ativiṣamaṃ sthānaṃ dūramārūḍhasya pratyāsannataraḥ pātaḥ / nirvvāpanimno hi puraḥ pradīpaḥ sudūramujjvālyavināśameti // 4.418
anubhūtārthaviṣayā smṛtiścennaṣṭatā kathaṃ / nānubhūtārthaviṣayā (yadi sā) smṛtitā kathaṃ // 4.419
yadātītaṃ na tada grāhyaṃ yadā grāhyaṃ na tattathā / smaryamāṇena rūpeṇa tadatītaṃ na vastu tat // 4.420
niścayasya dṛḍhatvācca prāmāṇyamupapattimat / pratyabhijña namapyevamakṣayogastvapārthakaḥ // 4.421
avisamvādasadbhāvāt pramāṇaṃ jñānamiṣyate / varttamāne'visamvādo na tu pūrvvavināśini // 4.422
yadānyamānayetyukte tadvyaktyantaramānayet / tadeva punarānītamiti syānniścayodayaḥ // 4.423
tasmānna pratyabhijñātaḥ śabdasyaikatvaniścayaḥ / pratipādanaśaktestu samānatvāttathā bhramaḥ // 4.424
yadyanyaḥ kathamanyatra viśvāsasya pravarttanaṃ / na hya(nya)trāparijñāte kaścid viśvasiti kvacit // 4.425
ekatvepi na viśvāso vyabhicārasya darśanāt / tatsamāne tathānyatra viśvasityeva kaścana // 4.426
bhayena lajjayā yuktaṃ dattasya pratipādanaṃ / bhayalajjā'dhikā yasya bhayalañje tu kiṃkṛte // 4.427
atha tatsannidherasya tadgrastasyātmano gatiḥ / atadgrāsepi tadgrāsastasyātmanyapi vibhramaḥ // 4.428
kṣaṇaprabandhepi sa eva vibhramaḥ kimasya naitad vyavahārakāraṇaṃ / na nittyatāyāmapi kāraṇodayāt paraḥ para syāpyabhimānakāraṇaṃ // 4.429
putropi yadi śatruḥ syānna tatpīḍākṛtā kṣatiḥ / tasmāt pīḍitarūpeṇa pīḍā na parapīḍanāt // 4.430
tataḥ kṣaṇikataiveti na santā (nā)d viśiṣyate / ātmeti tena sarvvoyaṃ vyavahārastathāvidhaḥ // 4.431
bhedātpratyayabhedena kāryatā na dhvaneḥ satī / na pradīpādibhedena vibhidyante ghaṭādayaḥ // 4.432
vyañjakādanyarūpatvaṃ bhāvānāṃ yadi vidyate / tadanyarūpakāratvād vyañjakaṃ kārakaṃ bhavet // 4.433
vyañjakaṃ janakaṃ bhrānteryadi tad vyañjakaṃ kathaṃ / prakāśayaddhi kiñcit syād vyañjakaṃ vyañjakaṃ sphuṭam // 4.434
anyathā timirādīnāmapi syād vyañjakātmatā / nahi teṣāmapi bhrāntikāritvād dūṣaṇaṃ paraṃ // 4.435
atha bhramepi tadrūpamaparaṃ parigṛhyate / dhvanestena prayatnādivyañjakosya mataḥ satām // 4.436
bhrāntarūpāt paraṃ rūpaṃ yadi śabdasya vidyate / bhedenaivāvabhāseta nānyathā bhrāntatā gatiḥ // 4.437
nahi bhinnamabhinnena rūpeṇa pratibhāsitaṃ / bhinnamityeva gamyetābhinnamevānyathā bhavet // 4.438
bhrāntāvapi yadi bhrāntirbhrāntireva viśīryate / bhrāntāvabhrāntatāvittau bhrāntisseti pratīyate // 4.439
tasmāt tattvāvabhāsitve na bhrāntirnnāma vidyate / sarvvameyaparityāge bhrāntirbhrāntiriti sthitam // 4.440
nārthapratyāyanaṃ śabdasyārthakāritvamiṣyate / saṃketabhāvanātastu tadarthapratibhodayaḥ // 4.441
vāsanāyāḥ prabodhasya śabdavit kāraṇaṃ matam / pāraṃparyeṇa janakaṃ na ca bhedakamiṣyate // 4.442
upādānasya bhedena bhedo na sahakāriṇaḥ / tatrāpi sahakāritvānna dhvanirbhedako mataḥ // 4.443
yathā samānakālasya vyañjako vyañjako bhavet / tathā sarvvātmanā vyaṅgyavyañjako vyañjako bhavet // 4.444
tathā kālāntarasthāyī sa tena vyajyate yadi / tadā kālāntare tasye vyañjakāpekṣitā kathaṃ // 4.445
kuḍyāntarito naiva kaṭaḥ sannapi dṛśyate / tadabhāve kṛte'nyena punardṛṣṭeḥ sa gocaraḥ // 4.446
idaṃ pratyakṣataḥ siddhaṃ pramāṇenāvadhāritaṃ / śabdepyāvaraṇābhāvaḥ prayatnena vidhīyate // 4.447
pratibhijñodayādeva tatrāpyavikṛtairgatiḥ / abhāvepyupalambhasya kathaṃ pratyakṣato gatiḥ // 4.448
upalambhanivṛttirhi tadrupābhāvasādhatī / upalabdhiḥ parasyeti na pramāṇamihekṣyate // 4.449
pratyabhijñānatastasya madhyepi yadi sādhanaṃ / pratyabhijñānumānaṃ syāt na pratyakṣapuraḥsaraṃ // 4.450
pratyakṣāpūrvvakatve hi bhavedandhaparaṃparā / anumānasya tasyāpi tathābhūtāprasiddhitaḥ // 4.451
utprekṣyeta hi yo mohādajātamapi bādhakaṃ / sa sarvvavyavahāreṣu saṃśayātmā kṣayaṃ vrajet // 4.452
sūkṣmokṣikāniṣedhena pramāṇasya niṣedhanaṃ / nahi pramāṇādaparā paraiḥ sūkṣmekṣikeṣyate // 4.453
nirūpaṇe bādhakañcenna nivārayituṃ kṣamaṃ / na hi vajraṃ patanmūrdhni pallavena nivāryate // 4.454
saṃsāravyavahāraśca nānucchedyo vipaścitā / yathādṛṣṭavidhānādvā vyavahārasya kā kṣatiḥ // 4.455
nahi samvṛtimātratvāt saṃsāraḥ para īkṣyate / tattvameve ca nirvvāṇamevaṃ satyavatiṣṭhato // 4.456
na tattvātattvayorbheda ityeṣā paramārthatā / atattvamiti manvīta tattvamevāvicāritaṃ // 4.457
yatropalabdhilakṣaṇaṃ yasya tatropalambhanaṃ / na hyanyatra ghaṭastādṛganyatrāpyupalabhyate // 4.458
yadopalabhyarūpatvaṃ tadā tasyopalambhanaṃ / nānyadā tasya tādṛktvaṃ nānyadāpyupalambhanam // 4.459
ekatve tasya rūpasya tattvātattvaṃ kathambhavet / anekatve tu tatpaścādupalabhyata ityasat // 4.460
ekatve tasya bhāvasya kālasyāpyekatā bhavet / tatkālābhāva tastasya tato nānupalambhanam // 4.461
anyasya darśanābhāvād dṛṣṭasyādarśanaṃ katham / adṛśyamānenaikatvaṃ kathaṃ gabhyeta kenacit // 4.462
saṃskāratopi tasyaiva tathābhūtopalabdhitaḥ / na saṃskārepi yasyāsti tatra tasyopalambhanaṃ // 4.463
avidyamānannityatvamupalabdhuṃ na śakyate / sattopalambha eveti nopalambhātiriktatā // 4.464
pratyabhijñānasāmarthyaṃ prāgevātrāpahastitaṃ / pratyakṣeṇaiva bādhāsya bhavatītyupapāditaṃ // 4.465
khaṇḍaśo grahaṇaṃ vyāptāvapi syādyadi vastunaḥ / savvavastvekameva syāt tasya grahaṇamaṅśaśaḥ // 4.466
pratyabhijñānasāmarthyād eka(tva)grahaṇe sati / ekatānekatāprāptirapramāṇīkṛtañca tat // 4.467
tasmādabhinnasya na bhinnarūpaṃ grāhyaṃ pramāṇaṃ kvacidasti sattyaṃ / bhinne tu bhāve tadabhedasiddhirvvikalpakādeva na tatpramāṇam // 4.468
yenaivānyasambandhastena bhedaḥ sa ucyate / anyathānyena saṃsarge bheda eva viśīryate // 4.469
kadācinnarapekṣasya kāryākṛtivirodhataḥ / kādācitkaphalaṃ siddhaṃ talliṅgaṃ jñānamīdṛśaṃ // 4.470
tatra yaḥ san sajātīye dvidhā cāsaँstadatyaye / sa heturvviparītosmād viruddhonyastvaniścita // 4.471
ayaṃ dṛṣṭastadāpīti nāgṛhīte pravarttate / smaraṇena gṛhītatvaṃ pūrvvavṛttaṃ hi sādhyate // 4.472
grahaṇaṃ na vijānāti mayā bhāvyapi gṛhyate / smaraṇantu vijānāti tadetatparamādbhutaṃ // 4.473
gṛhītopi hi yadyarthaḥ kathamatra pravarttatāṃ / sandigdhañca gṛhītañca parasparavirodhinī // 4.474
pratyakṣepi hi sandeho yadi pratyakṣatā katham / grahaṇe hi na sandehonupalabdhau tu saṃśayāt // 4.475
nīlāvabhāsajñānena yathā nīlatayā gatiḥ / varttamānāvabhāsepi varttamānatayā gatiḥ // 4.476
gṛhyamāṇe smṛtirnnāsti grahaṇānantaraṃ hi sā / atīte grahaṇe tasya rūpābhāve na sā smṛtiḥ // 4.477
idānīṃ smaraṇaṃ jātaṃ kathaṃ jānāti pūrvvatāṃ / avidyamānaṃ nīrūpaṃ kathantadrūpatā smṛteḥ // 4.478
atadrūpāpi jānāti smṛtirityatisāhasaṃ / athātmājñaḥ tadāpyāsīt sa jānātyeva pūrvvatāṃ // 4.479
grahaṇe hyasya sāmarthyaṃ smaraṇepyupapadyate / smaraṇaṃ grahaṇaṃ cādo vyatiriktaṃ yadātmanaḥ // 4.480
anusandhānatastasya grahaṇasmṛtiyogitā / vyomādīnāmapi bhavettulyantatrāpi codanaṃ // 4.481
smṛtvā ca kathamajñāyi yatrāgrahaṇa saṃśayaḥ / smaraṇasya tadā (') bhāvāt pūrvvatāyāḥ kathaṅgatir // 4.482
yena rūpeṇa janyatvaṃ jalabhasmādivastunaḥ / tenaiva gamakatvepi sthitamityanyato (') gatiḥ // 4.483
samānepi tadātmatve'vibhāgo gamako yadi / tādātmyaṃ gamakatve syādekantannibandhanaṃ // 4.484
tādātmyantu vināpyanyo'vyabhicārastathekṣyate / dhūmasya tena tādātmyaṃ gamakatve 'nibandhanaṃ // 4.485
uktametanna tādātmyaṃ tadutpattī vinā kvacit / gamakāvyabhicāritvaṃ tena te tannibandhanaṃ // 4.486
tadavāntarabhedepi gamakatvasya bhinnatā / tadātmakasya gamakastadātmaiva na bhedinaḥ // 4.487
kurvvatā vahnitā dhūmaṃ kāraṇatvamavāpyate / kurvvatāṃ yadi gamyeta gamakatvaṃ bhavedapi // 4.488
yattvaśakyantathā gantumiti doṣo na tasya saḥ / tathā tatkāryameva syāt dhūmābhāvādabhāvataḥ // 4.489
tatrāpi śiṃśapātmā syād vṛkṣopi gamako yataḥ / tādātmyaṃ sugamanneti gamakatvaṃ na vidyate // 4.490
tathā vāgama(ka)tve syādavibhāgatayā gatiḥ / tasmāt sarvvā gatiḥ kāryāvibhāgatvena vastunaḥ // 4.491
saṃyogādiṣu yeṣvasti pratibandho na tādṛśaḥ / na te hetava ityuktaṃ vyabhicārasya sambhavāt // 4.492
anyabhāvepyatadbhāvastadbhāve'bhāva eva ca / anyābhāvepyabhāvo na tatastatkāryatāgatiḥ // 4.493
asmādevodayosyeti tāvanmātreṇa tadgatiḥ / sa cānyasmādanutpādastadaivāvagatastathā // 4.494
ayaṃ hetustavaivaṃ syāt tavaivāyamanugrahaḥ / svānugrahepyanicchā ced vata evāsi sarvvathā // 4.495
tadabhāvādabhāvosya jhaṭityeṣa kathambhavet / anantaraṃ bhavennaivaṃ yadyanyadapi kāraṇaṃ // 4.496
atyantaṃ na parokṣatve'nupalabdherabhāvāvit / ātmano'sambhavābhāve kathaṃ tadvyāptatāgatiḥ // 4.497
na hyadṛṣṭe pravarttante vitarkkāḥ kasyacit kvacit / tādātmyapratiṣedhastu sarvvāpekṣaḥ paraṃ yadi // 4.498
tadviviktopalambhena yadyātmā neti niścayaḥ / ghaṭādau jīvataḥ kāryapyasau neti bhavatvasau // 4.499
tadvikāravikāritvādanvayavyatirekataḥ / kāryakāraṇabhāvoyamanyathā na vyavasthitiḥ // 4.500
smaraṇanubhavābhyāṃ hi smartānubhavitā ca yaḥ / kalpyate vyomni tadbhāvaḥ kathannetyavagamyate // 4.501
avasthāsaṃhatiryasmādaparasyāpravedanāt / śarīramata evāsmatpakṣasiddhirabādhitā // 4.502
nityarūpe'vikāryehi smaraṇānubhavau kutaḥ / yadi smarttā tadevāsya sadā rūpaṃ kutorthavit // 4.503
sukhādinā vikāresya nityatāpi na yujyate / sukhādinā'vikāresya na yuktā sukhitāditā // 4.504
smaraṇantu phalaṃ yasmādanubhūteḥ tato na kim / athāhamiti vijñānānna hetuphalamātrakaṃ // 4.505
tathā hi pūrvvadṛggrāhyamahaṃ smṛtyārthaniścitaṃ / pratyemīti janaḥ sarvvaḥ karttṛtvamavagacchati // 4.506
pūrvvadṛṣṭaṃ smarāmīti naivātmodayamātrataḥ / pramāṇaṃ pratyayaḥ sarvvastathā satyasamañjasaṃ // 4.507
viśleṣamātrepādānaṃ na saṃyoge satītyapi / sadaiva pāpād virata ityetat kathamanyathā // 4.508
buddhyā saṃbhāvanā tatra yadyatrāpi na ki .)matā / atostu sutarāmeva tasyāpādānatā gatiḥ // 4.509
anyonyaparihāreṇa sthitirvvidhiniṣedhayoḥ / prakārāntaratābhāvādubhayannetyayuktimat // 4.510
yadi bhāvo (nābhāve) na bhāva eva pratīyate / abhāvo yadi nāstyeva tato bhāvaḥ pratīyate // 4.511
sopi na pratiṣedhaḥ sonupalabdherasattvataḥ / dvayorasattve'bhāvasya na sattvaṃ vinivāritam // 4.512
buddhistenābhidheyena vācakaṃ viniyujyate / tasya pratītaye'bhāvadvyametanna sambhavi // 4.513
sattvena cet paricchedo vidhistatra nirarthakaḥ / asattvena paricchede vidhistatra nirarthakaḥ // 4.514
śabdāttu yādṛśī buddhirnnaṣṭe (') naṣṭepi tādṛśī / bhāvābhāvāśrayastena śabdārtho na pramā tathā // 4.515
anyavyāvarttanaṃ śabdāt kāryakāraṇabhāvataḥ / parasparāpratītānāṃ kevalaivātra vidyate // 4.516
niścayena yadi nīlatāgatiḥ sā kṣaṇasthitividhānavarjitā / nāparaiḥ kṣaṇikabhāvasādhanaṃ mānasiddhamaparairnna bādhyate // 4.517
bādhalakṣaṇayogena kathamatra samuccayaḥ / na bādhyaṃ bādhakenaiva samuccetuṃ kvacit kṣamaṃ // 4.518
nati niścaya evāyaṃ na pramāṇaṃ phalaṃ hi saḥ / tadviviktopalambhastu pramāṇaṃ niścayastataḥ // 4.519
yadi pramāṇaṃ tatpūrvvaṃ gateraspaṣṭatā kathaṃ / na ca spaṣṭīkṛtaḥ sorthaḥ sādhitaśceti durghaṭaṃ // 4.520
aspaṣṭatā kathannāma niścayepi bhavediyaṃ / atrāsau spaṣṭatānyatra niścayo (') yuktisaṅgataḥ // 4.521
tasmāt sa pūrvvako bhrānta uttaro veti gamyatāṃ / na hyekaviṣaye jñāne parasparavirodhinī // 4.522
pratyakṣād vyatiriktatvaṃ nīlādergamyate na cet / śabdenāpi sa evārthaḥ pratīyetānyathā kathaṃ // 4.523
upāttasya vyavacchedaḥ kathamanyonyato bhavet / vyavacchedakriyāyāṃ hi sānyāpohasya vācyatā // 4.524
vikalpopi hi yadyarthaḥ sattyaḥ tacchabdato gataḥ / nivarttanaṃ kutasyasya śabdāntarasamāgame // 4.525
nivarttyatā hi tenaiva śabdena pratipāditā / tataḥ parasya śabdasya kimvidheyaṃ bhaviṣyati // 4.526
yaḥ pramāṇabalāyāto (')niyamaḥ sonyathā katham / mānāntaragatenāpi śakyaḥ karttumiti sthitaṃ // 4.527
sāmānyaṃ yatra tatrāsti vyaktirevaṃ vidheti na / pratītistena sāmānyajñānaṃ sarvvamupaplavaḥ // 4.528
vyaktāvupaplatā sā cet sāmānyaṃ kvopayujyate / na sāmānyaṃ kvacidvāhadohādāvupayogavat // 4.529
yo yatra sambhavī dṛṣṭaḥ sa yatra vyabhicārabhāk / taddarśanena tatraiva saṃśayaḥ saṃpravarttate // 4.530
śavaleyādisandigdharūpapratyayamātrakāt / pratītirnnāparasyātra kathaṃ sāmānyakalpanā // 4.531
anādivāsanāsaṅgisāmānyākāravittitaḥ / vikalpopamataḥ sāmyapadārthasya na kalpanā // 4.532
yadyekopādhinā so'rthaḥ pratītaḥ svasvarūpataḥ / upādhyantarasamvittiraparaṃ kiṃ kariṣyati // 4.533
athānyathā pratītosāvekopādhisamāgame / upādhyantarasaṃsargaḥ paraṃ karttumaśaktikaḥ // 4.534
prāptiḥ paśvantarāṇāñcet pramāṇenopapāditā / nādhyāropasahasrepi tasyāḥ śakyaṃ nivarttanaṃ // 4.535
athāpyaprāptiranyeṣāṃ tadarthasyaiva mānataḥ / kimupādhyantareṇātra nivarttyaṃ nahi kiñcana // 4.536
varṇṇasaṃsthānamātrasya graho dravyamvinā yadi / kadācidapi na dravyaṃ grāhyaṃ prāptaṃ na vastu tat // 4.537
atha saṃsthānamadravyaṃ grahītuṃ nahi śakyate / varṇṇopyadravyako neti tato dravyaṃ paraṃ kathaṃ // 4.538
avṛttiviṣayo vahniḥ pravṛttervviṣayīkṛtaḥ / avṛtti viṣayatvasya tatrāpi vinivarttanaṃ // 4.539
samvṛtyā bheditā tāsāṃ paramārthatayā na sā / tena śabdārthatābhedābhedarūpanibandhanaṃ // 4.540
bhedābhedavisamvādaḥ kva nu tasyopayujyate / arthakriyā na bhinnena m(ā)dhuryeṇa bhaved guḍāt // 4.541
atadvyāvṛttimātreṇa prāptenārthakriyodayaḥ // 4.542
rūpaṇavyavahārābhyāṃ laukike vartmani sthitau / jñānaṃ pratyabhilāpañca sadṛśau bālapaṇḍitau // 4.543
anyasattve kathannāma vyabhicārī niyamyate / vyabhicārī svadoṣeṇa parasmāt kathamanyathā // 4.544
sapakṣāvyatirekī ceddheturheturato'nvayī / nānvayyavyatirekī cedanairātmyaṃ na sātmakamiti // 4.545
ātmā prakalpyate'dṛṣṭaḥ prāṇādeḥ pratibandhataḥ / niyamena vinā tasya pratibandhaḥ kathanna saḥ // 4.546
niṣkriyasya vibhornaiva prerakatvaṃ pramāṇavat / karaṇairnna vinā dṛṣṭiriti nātmā prasidhyati // 4.547
nīlaṃ hi nīlavijñānāt pratītiniyame sati / pratīyate'nyathā naiva bhrāntā'bhrāntavivecanaṃ // 4.548
pratibhāsa mātrāllokasya vyavahāro na sidhyati / tāvanmātrāvabhāse hi karttavyaṃ kimataḥ paraṃ // 4.549
sāmagrīśaktibhedāddhi bhāvānāṃ viśvarūpatā / sā cedabhedikā prāptamekarūpamidaṃ jagat // 4.550
na svarūpābhāsamātrād vastuto vastutāsthitiḥ / svarūpasyāvabhāso hi bhrāntetaravidāṃ samaḥ // 4.551
sapakṣācca vipakṣācca vyatireko na bhāvikaḥ / sambhavyadṛṣṭimātreṇa vyatirekīti kathyate // 4.552
nityānityatvasandehe śabde hetūpapācanaṃ / sa cedubhayato hīnaḥ sandehotra tayoḥ kathaṃ // 4.553
dṛṣṭe vidhividhānena saṃdehetra niṣedhataḥ / bhāvābhāvena saṃdehe kaḥ svapakṣaparigrahaḥ // 4.554
vyāvṛttirekasya yadā niyamāt pratiyoginaḥ / vṛtyābhāvyavirodhe hi vyāvṛttirnoṃbhayorapi // 4.555
prameyatvaṃ dvayordṛṣṭaṃ dvayornniścayakṛnna kim / dvayordarśanayoge hi vidhāne syād dvayorapi // 4.556
uktametad yato dvābhyāṃ vyāvṛtteryasya niścayaḥ / anyatra tasya bhāve'sanniścayaḥ syād dvayorapi // 4.557
vyāvarttakañca tatraiva punaḥ saṃdehakṛt katha / tadvyāvṛtterdvayoranyanna vyavacchedasādhanam // 4.558
sarvvasya hetorhetutvaṃ vyavacchedaprasādhane / vyāvṛttiḥ śabdaliṅgābhyāṃ prasādhyata iti sthitaṃ // 4.559
nityavyāvarttanādanyannānityatvaṃ vidhīyate / anyavyāvarttanādeva kṛtorthonumayā yataḥ // 4.560
anyāsaṃsargi tadvastu bhavedvānyena miśritaṃ / anyena miśraṇe vastu na syādavyavahārataḥ // 4.561
tathā vā na niṣedhasya parasmādapi sambhavaḥ // 4.562
pratyakṣeṇa pratītasya parasmād yadi bādhanaṃ / pratyakṣasyāpramāṇatve parasyāpyapramāṇatā // 4.563
uṣṭrāt praviṣṭamātrasya yonyathā garbbhaveśmani / pratibhāsaḥ parodhyakṣastena pūrvvasya bādhanaṃ // 4.564
prameyatvādanityatvaṃ śabdasyāpi ghaṭādivat / ākāśādasatastasya vyāvṛtterheturanvayī // 4.565
ākāśāsattvapakṣe hi yadyapyasya na sambhavaḥ / tathāpyasyā prameyatvaṃ kathañcinna nivarttate // 4.566
kāraṇavyāpakābhāvādabhāvo vyāpyakāryayoḥ / gamyate n(ā) paraḥ kaścidabhāvasya prasādhakaḥ // 4.567
sattā parokṣāpyarthānāmanumānena gṛhyate / pāvakasya na kimbhāvo dhūmadṛṣṭyānumīyate // 4.568
na siddhametadevātra na cāsiddhamasiddhataḥ / siddhimṛcchati naivātra pratibandhastato na tat // 4.569
pratibandhe pramāsiddhenupalambhapramāṇatā / pramātvenupalambhasya pratibandhaḥ prasidhyati // 4.570
anyonyāśrayato naivamekasyāpi prasiddhatā / itaretarakṛtakāryamata eva na sidhyati // 4.571
sambandhe sati tadbhāve bhavatīti yadīṣyate / tadabhāvepi sambandhaḥ pūrvvakasyeti cintyatāṃ // 4.572
dviṣṭha eva hi sambandhaḥ ekabhāve kathambhavet / yogyatā yadi sambandhaḥ kāraṇasya phalodaye // 4.573
kāraṇādeva kāryasya bhāva ityeva yuktimat / tathā hi kāraṇaṃ tādṛk nijakāraṇasambhavi // 4.574
viviktastena rūpeṇa pradeśonena vā ghaṭaḥ / na bhedotra vidagdhānāṃ pratibhāti kathañcana // 4.575
nahi smṛtiṃ vinā(') bhāvapramāṇasyāsti sambhavaḥ / vinā viśiṣṭānubhavaṃ pratiyogismṛtirna yat // 4.576
abhāvena pramāṇena yadi bhedasya kalpanā / sopyabhāvaḥ pareṇānyābhāve naivāvatāryate // 4.577
viśiṣṭarūpānubhave kathamanyānirākriyā / anyānirākriyāyāṃ hi sa eva tu na sidhyati // 4.578
svasamvedanasiddhatvamupalambhasya yuktimat / tadabhāvasya samvittiḥ svata ityatisāhasam // 4.579
svasamvedanabhāve hi bhāva eva bhavedayaṃ / pratyakṣasiddho(')bhāvaśced vijñānasyānyavittitaḥ // 4.580
anyopalambhenānyasya parā'sattā gatiḥ kathaṃ / tadviviktatayā cet syāt tatkiṃ nānupalabdhitā // 4.581
svabhāvānupalambhoyamabhāvasyāprasādhakaḥ / sarvatraiva bhavedevaṃ pratyakṣāt tadabhāvavit // 4.582
vyāpyavyāpakayoratra bhedo na paramārthataḥ / upalambha eva satteti pūrvvaṃ saṃpratipādanāt // 4.583
vyāpyavyāpakayorbhedāt pracayāpacayāptitaḥ / vṛkṣaśiṃśapayordūrādūratvena ca bhinnatā // 4.584
sāpekṣād viruddho bhāvaḥ sa dhruvādhruvayorapi / anyonyaparihāreṇa virodhaḥ paramārthataḥ // 4.585
viruddhakāryavyāpyasya yopalabdhiḥ prayujyate / tatra kāryasvabhāvasya hetorantargamādapi // 4.586
sarvvaekatayā heturnna bhinno'nupalabdhitaḥ / trividhopi tato hetustasyā eva prabhedanam // 4.587
pratibandhānurūpyeṇa yadi hetuḥ prakalpyate / tādātmyena tadutpattyā svabhāvaḥ kāryameva ca // 4.588
nahi śabdavaśādarthaḥ sambhavatyanyathā kvacit / bhedaḥ prayogamātrasya kalpitaḥ syāt tathā sati // 4.589
anaṅgīkṛta vastvaṃśo niṣedhaḥ sādhyatenayā / vastunyapi tu pūrvvābhyāṃ paryudāso vidhānata // 4.590
sarvakālakalāvyāpī sarvakāryasya sādhakaḥ / pratipanno yadi tadā nāśakaḥ kiṅ kariṣyati // 4.591
gatodake kaḥ khalu setubandhaḥ payonirodhāya hi setubandhaḥ / payo'virodhī nahi setubandhaḥ prayāsamātraṃ hi sa setubandhaḥ // 4.592
anumānāprasiddhasya na tasyaiva nivarttanaṃ / anyasyābhāva eveti na tasyāpi nivarttanaṃ // 4.593
ghaṭādāvanyathātvaṅkiṅkimvā mṛddravya iṣyate / ghaṭādāvanyathātvasya siddherbhāvaḥ kathanna saḥ // 4.594
kāraṇampūrvvabhāvyeva samakālanna kāraṇaṃ / vināśaḥ samakālastu bhāvenetyasaduttaram // 4.595
smaryamāṇasya rūpasya na vināśosti tattvataḥ / tadā dṛśyasya rūpasya vināśa iti sāhasaṃ // 4.596
vyāpī yadi bhaved bhāvaḥ kasmai paramapekṣyate / athāvyāpī svayambhāvastadapekṣā vṛthā bhaved // 4.597
ahetutvepi nāśasya tādātmye sādhyasādhanaṃ / kāraṇatvantu sādhyasya paścādbhāvānna yuktimat // 4.598
bhāvābhāvo vināśaśceduttarāghaṭanātmakaḥ / sa pūrvamapi dṛṣṭatvāt kathannāśakahetukaḥ // 4.599
asāmarthyādapārthatvānnāśenaiva na tatkriyā / na hyasaṃghaṭite nāśaḥ samartho ghaṭitepi hi // 4.600
nodayāstamayavyāptirādityāstamayodaye / kadācidanyathāpi syāt pramā nāsti viparyaye // 4.601
sambhavaścāsti hemante cirādudayabhāvataḥ / jhaṭityastaṅgaterbhāvāt tadvadatyantasaṃbhavaḥ // 4.602
yonyasvabhāve niyataḥ svahetossutarāmasau / svasvabhāvātmake nāśe kimevanna prakalpyate // 4.603
nānvayadvārako heturgamakattvavyavasthitaḥ / bhāvamātrasamādhikye tridhāpyagamakatvataḥ // 4.604
na pradhānantadanyasya viśeṣaṃ samapekṣate / prayojakaparāpekṣanna dṛṣṭaṃ bhojanādiṣu // 4.605
nityād vyāvarttate yena tadabhāvaṃ sa sādhayet / anitye varttamānanna tadabhāvasya sādhakaṃ // 4.606
saṃskārāḥ khalu yadvasturupaprakhyāprabhāvitāḥ / vyavasthāhetavastatra tatonyatra na niścayaḥ // 4.607
anvayenāpi sambandho vyatirekapradhānataḥ / atikramya na sāmbhāvya iti prāgeva varṇṇitaṃ // 4.608
nāsmākamasmin karttavye bhedaḥ kaścana vidyate / iti lokaḥ samastoyamekavākyatayā sthitaḥ // 4.609
na kvacicchrāvaṇatvasya nāśitve dṛṣṭisambhavaḥ / nitya eva hi dṛṣṭatvād gamakatvasya sambhavaḥ // 4.610
śabdasyānityateṣṭā ced yojyā śabdatvanityatā / taddvāreṇa hi nityatve paropi gamako bhavet // 4.611
dvayoḥ siddhena dharmeṇa vyavahārād viparyaye / dvayorekasya cāsiddhau dharmmyasiddhau ca neṣyate // 4.612
(a)sadakaraṇādupādānagrahaṇāt sarvvasambhavābhāvāt / śakyasya śakyakaraṇāt kāraṇabhāvācca satkāryamiti // 4.613
hetoḥ sādhyānvayo yatrābhāve 'bhāvaśca kathyate / pañcamyāṃ tatra dṛṣṭānto hetustūpanayānmataḥ // 4.614
asiddhapratibandhasya na hetoḥ sādhyasādhane / sāmarthyamatra nāstyetadata eva na hetavaḥ // 4.615
dhūmābhāve'gnyabhāvasya kathaṃ vyāptiḥ prasidhyati / pāvakena yadi vyāpto dhūmaḥ sidhyati mānataḥ // 4.616
he vādino na khalu saṃtatapakṣapātadveṣaṃ manaḥ svaparapakṣakṛtāndhakāraṃ / tattvaprabodhana vidhāyi manasvivṛttaṃ madhyasthabhāva iti tatra matirvvidheyā // 4.617
tīrthyāḥ śrīdharmakīrttermmatamidamamalaṃ tādṛśāmeva gamyaṃ / mādṛg vyākhyātumīśaḥ kathamiti suciraṃ cintyatāmatra hetuḥ // 4.618
asmiṃstvabhyāsamātrād yadi bhavati paraḥ tatra tatvārthasiddhyai / yuktosmin pakṣapātaḥ svaparamatiriyaṃ yuktyayuktyoḥ kṛtārthā // 4.619
saṃkṣepataḥ kṛtamidaṃ parabodhasiddhyai vaktuṃ punaḥ subahu sādhu ca śakyamatra // 4.620
ratnākarādadhigatasya hi ratnarāśeḥ prauḍhaḥ pratigrahakṛtasti na tena bhāṣyam // 4.621
śarīraśomāṃ rāgāya grāmyā vāñchaṃtyalaṃkṛtim / vārttikasyāpyalaṅkāro mayākāri na garvvataḥ // 4.622
ityu(n)muktaparārthasādhanadhiyāmevaṃ matiḥ śreyase / tattāthāgatadharmanītinipuṇaṃ ceto vidheyaṃ sadā // 4.623
kṣīrodādaparopi kiṃ jalanidhirdṛṣṭo vidhātā kvacit / lakṣmīcandramasoḥ samastajagatāmānandadātro rjanaiḥ // 4.624
ityanindyamidamāracayya yat prāptamarthakuśalammayāmalaṃ / tena sarvvajagadarthasādhanī siddharastu jagatosya sarvvadā // 4.625