nārāyaṇaṃ namaskṛtya naraṃ caiva narottamam / devīṃ sarasvatīṃ caiva tato jayam udīrayet // 1.1.0
samāsīnān abhyagacchad brahmarṣīn saṃśitavratān / vinayāvanato bhūtvā kadā cit sūtanandanaḥ // 1.1.2
tam āśramam anuprāptaṃ naimiṣāraṇyavāsinaḥ / citrāḥ śrotuṃ kathās tatra parivavrus tapasvinaḥ // 1.1.3
abhivādya munīṃs tāṃs tu sarvān eva kṛtāñjaliḥ / apṛcchat sa tapovṛddhiṃ sadbhiś caivābhinanditaḥ // 1.1.4
atha teṣūpaviṣṭeṣu sarveṣv eva tapasviṣu / nirdiṣṭam āsanaṃ bheje vinayāl lomaharṣaṇiḥ // 1.1.5
sukhāsīnaṃ tatas taṃ tu viśrāntam upalakṣya ca / athāpṛcchad ṛṣis tatra kaś cit prastāvayan kathāḥ // 1.1.6
kuta āgamyate saute kva cāyaṃ vihṛtas tvayā / kālaḥ kamalapatrākṣa śaṃsaitat pṛcchato mama // 1.1.7
janamejayasya rājarṣeḥ sarpasatre mahātmanaḥ / samīpe pārthivendrasya samyak pārikṣitasya ca // 1.1.8
kṛṣṇadvaipāyanaproktāḥ supuṇyā vividhāḥ kathāḥ / kathitāś cāpi vidhivad yā vaiśaṃpāyanena vai // 1.1.9
śrutvāhaṃ tā vicitrārthā mahābhāratasaṃśritāḥ / bahūni saṃparikramya tīrthāny āyatanāni ca // 1.1.10
samantapañcakaṃ nāma puṇyaṃ dvijaniṣevitam / gatavān asmi taṃ deśaṃ yuddhaṃ yatrābhavat purā // 1.1.11
pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca sarveṣāṃ ca mahīkṣitām // 1.1.11.2
didṛkṣur āgatas tasmāt samīpaṃ bhavatām iha / āyuṣmantaḥ sarva eva brahmabhūtā hi me matāḥ // 1.1.12
asmin yajñe mahābhāgāḥ sūryapāvakavarcasaḥ / kṛtābhiṣekāḥ śucayaḥ kṛtajapyā hutāgnayaḥ // 1.1.13
bhavanta āsate svasthā bravīmi kim ahaṃ dvijāḥ // 1.1.13.2
purāṇasaṃśritāḥ puṇyāḥ kathā vā dharmasaṃśritāḥ / itivṛttaṃ narendrāṇām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām // 1.1.14
dvaipāyanena yat proktaṃ purāṇaṃ paramarṣiṇā / surair brahmarṣibhiś caiva śrutvā yad abhipūjitam // 1.1.15
tasyākhyānavariṣṭhasya vicitrapadaparvaṇaḥ / sūkṣmārthanyāyayuktasya vedārthair bhūṣitasya ca // 1.1.16
bhāratasyetihāsasya puṇyāṃ granthārthasaṃyutām / saṃskāropagatāṃ brāhmīṃ nānāśāstropabṛṃhitām // 1.1.17
janamejayasya yāṃ rājño vaiśaṃpāyana uktavān / yathāvat sa ṛṣis tuṣṭyā satre dvaipāyanājñayā // 1.1.18
vedaiś caturbhiḥ samitāṃ vyāsasyādbhutakarmaṇaḥ / saṃhitāṃ śrotum icchāmo dharmyāṃ pāpabhayāpahām // 1.1.19
ādyaṃ puruṣam īśānaṃ puruhūtaṃ puruṣṭutam / ṛtam ekākṣaraṃ brahma vyaktāvyaktaṃ sanātanam // 1.1.20
asac ca sac caiva ca yad viśvaṃ sadasataḥ param / parāvarāṇāṃ sraṣṭāraṃ purāṇaṃ param avyayam // 1.1.21
maṅgalyaṃ maṅgalaṃ viṣṇuṃ vareṇyam anaghaṃ śucim / namaskṛtya hṛṣīkeśaṃ carācaraguruṃ harim // 1.1.22
maharṣeḥ pūjitasyeha sarvaloke mahātmanaḥ / pravakṣyāmi mataṃ kṛtsnaṃ vyāsasyāmitatejasaḥ // 1.1.23
ācakhyuḥ kavayaḥ ke cit saṃpraty ācakṣate pare / ākhyāsyanti tathaivānye itihāsam imaṃ bhuvi // 1.1.24
idaṃ tu triṣu lokeṣu mahaj jñānaṃ pratiṣṭhitam / vistaraiś ca samāsaiś ca dhāryate yad dvijātibhiḥ // 1.1.25
alaṃkṛtaṃ śubhaiḥ śabdaiḥ samayair divyamānuṣaiḥ / chandovṛttaiś ca vividhair anvitaṃ viduṣāṃ priyam // 1.1.26
niṣprabhe 'smin nirāloke sarvatas tamasāvṛte / bṛhad aṇḍam abhūd ekaṃ prajānāṃ bījam akṣayam // 1.1.27
yugasyādau nimittaṃ tan mahad divyaṃ pracakṣate / yasmiṃs tac chrūyate satyaṃ jyotir brahma sanātanam // 1.1.28
adbhutaṃ cāpy acintyaṃ ca sarvatra samatāṃ gatam / avyaktaṃ kāraṇaṃ sūkṣmaṃ yat tat sadasadātmakam // 1.1.29
yasmāt pitāmaho jajñe prabhur ekaḥ prajāpatiḥ / brahmā suraguruḥ sthāṇur manuḥ kaḥ parameṣṭhy atha // 1.1.30
prācetasas tathā dakṣo dakṣaputrāś ca sapta ye / tataḥ prajānāṃ patayaḥ prābhavann ekaviṃśatiḥ // 1.1.31
puruṣaś cāprameyātmā yaṃ sarvam ṛṣayo viduḥ / viśvedevās tathādityā vasavo 'thāśvināv api // 1.1.32
yakṣāḥ sādhyāḥ piśācāś ca guhyakāḥ pitaras tathā / tataḥ prasūtā vidvāṃsaḥ śiṣṭā brahmarṣayo 'malāḥ // 1.1.33
rājarṣayaś ca bahavaḥ sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ / āpo dyauḥ pṛthivī vāyur antarikṣaṃ diśas tathā // 1.1.34
saṃvatsarartavo māsāḥ pakṣāhorātrayaḥ kramāt / yac cānyad api tat sarvaṃ saṃbhūtaṃ lokasākṣikam // 1.1.35
yad idaṃ dṛśyate kiṃ cid bhūtaṃ sthāvarajaṅgamam / punaḥ saṃkṣipyate sarvaṃ jagat prāpte yugakṣaye // 1.1.36
yathartāv ṛtuliṅgāni nānārūpāṇi paryaye / dṛśyante tāni tāny eva tathā bhāvā yugādiṣu // 1.1.37
evam etad anādyantaṃ bhūtasaṃhārakārakam / anādinidhanaṃ loke cakraṃ saṃparivartate // 1.1.38
trayastriṃśatsahasrāṇi trayastriṃśacchatāni ca / trayastriṃśac ca devānāṃ sṛṣṭiḥ saṃkṣepalakṣaṇā // 1.1.39
divasputro bṛhadbhānuś cakṣur ātmā vibhāvasuḥ / savitā ca ṛcīko 'rko bhānur āśāvaho raviḥ // 1.1.40
putrā vivasvataḥ sarve mahyas teṣāṃ tathāvaraḥ / devabhrāṭ tanayas tasya tasmāt subhrāḍ iti smṛtaḥ // 1.1.41
subhrājas tu trayaḥ putrāḥ prajāvanto bahuśrutāḥ / daśajyotiḥ śatajyotiḥ sahasrajyotir ātmavān // 1.1.42
daśa putrasahasrāṇi daśajyoter mahātmanaḥ / tato daśaguṇāś cānye śatajyoter ihātmajāḥ // 1.1.43
bhūyas tato daśaguṇāḥ sahasrajyotiṣaḥ sutāḥ / tebhyo 'yaṃ kuruvaṃśaś ca yadūnāṃ bharatasya ca // 1.1.44
yayātīkṣvākuvaṃśaś ca rājarṣīṇāṃ ca sarvaśaḥ / saṃbhūtā bahavo vaṃśā bhūtasargāḥ savistarāḥ // 1.1.45
bhūtasthānāni sarvāṇi rahasyaṃ trividhaṃ ca yat / vedayogaṃ savijñānaṃ dharmo 'rthaḥ kāma eva ca // 1.1.46
dharmakāmārthaśāstrāṇi śāstrāṇi vividhāni ca / lokayātrāvidhānaṃ ca saṃbhūtaṃ dṛṣṭavān ṛṣiḥ // 1.1.47
itihāsāḥ savaiyākhyā vividhāḥ śrutayo 'pi ca / iha sarvam anukrāntam uktaṃ granthasya lakṣaṇam // 1.1.48
vistīryaitan mahaj jñānam ṛṣiḥ saṃkṣepam abravīt / iṣṭaṃ hi viduṣāṃ loke samāsavyāsadhāraṇam // 1.1.49
manvādi bhārataṃ ke cid āstīkādi tathāpare / tathoparicarādy anye viprāḥ samyag adhīyate // 1.1.50
vividhaṃ saṃhitājñānaṃ dīpayanti manīṣiṇaḥ / vyākhyātuṃ kuśalāḥ ke cid granthaṃ dhārayituṃ pare // 1.1.51
tapasā brahmacaryeṇa vyasya vedaṃ sanātanam / itihāsam imaṃ cakre puṇyaṃ satyavatīsutaḥ // 1.1.52
parāśarātmajo vidvān brahmarṣiḥ saṃśitavrataḥ / mātur niyogād dharmātmā gāṅgeyasya ca dhīmataḥ // 1.1.53
kṣetre vicitravīryasya kṛṣṇadvaipāyanaḥ purā / trīn agnīn iva kauravyāñ janayām āsa vīryavān // 1.1.54
utpādya dhṛtarāṣṭraṃ ca pāṇḍuṃ viduram eva ca / jagāma tapase dhīmān punar evāśramaṃ prati // 1.1.55
teṣu jāteṣu vṛddheṣu gateṣu paramāṃ gatim / abravīd bhārataṃ loke mānuṣe 'smin mahān ṛṣiḥ // 1.1.56
janamejayena pṛṣṭaḥ san brāhmaṇaiś ca sahasraśaḥ / śaśāsa śiṣyam āsīnaṃ vaiśaṃpāyanam antike // 1.1.57
sa sadasyaiḥ sahāsīnaḥ śrāvayām āsa bhāratam / karmāntareṣu yajñasya codyamānaḥ punaḥ punaḥ // 1.1.58
vistaraṃ kuruvaṃśasya gāndhāryā dharmaśīlatām / kṣattuḥ prajñāṃ dhṛtiṃ kuntyāḥ samyag dvaipāyano 'bravīt // 1.1.59
vāsudevasya māhātmyaṃ pāṇḍavānāṃ ca satyatām / durvṛttaṃ dhārtarāṣṭrāṇām uktavān bhagavān ṛṣiḥ // 1.1.60
caturviṃśatisāhasrīṃ cakre bhāratasaṃhitām / upākhyānair vinā tāvad bhārataṃ procyate budhaiḥ // 1.1.61
tato 'dhyardhaśataṃ bhūyaḥ saṃkṣepaṃ kṛtavān ṛṣiḥ / anukramaṇim adhyāyaṃ vṛttāntānāṃ saparvaṇām // 1.1.62
idaṃ dvaipāyanaḥ pūrvaṃ putram adhyāpayac chukam / tato 'nyebhyo 'nurūpebhyaḥ śiṣyebhyaḥ pradadau prabhuḥ // 1.1.63
nārado 'śrāvayad devān asito devalaḥ pitṝn / gandharvayakṣarakṣāṃsi śrāvayām āsa vai śukaḥ // 1.1.64
duryodhano manyumayo mahādrumaḥ; skandhaḥ karṇaḥ śakunis tasya śākhāḥ / duḥśāsanaḥ puṣpaphale samṛddhe; mūlaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'manīṣī // 1.1.65
yudhiṣṭhiro dharmamayo mahādrumaḥ; skandho 'rjuno bhīmaseno 'sya śākhāḥ / mādrīsutau puṣpaphale samṛddhe; mūlaṃ kṛṣṇo brahma ca brāhmaṇāś ca // 1.1.66
pāṇḍur jitvā bahūn deśān yudhā vikramaṇena ca / araṇye mṛgayāśīlo nyavasat sajanas tadā // 1.1.67
mṛgavyavāyanidhane kṛcchrāṃ prāpa sa āpadam / janmaprabhṛti pārthānāṃ tatrācāravidhikramaḥ // 1.1.68
mātror abhyupapattiś ca dharmopaniṣadaṃ prati / dharmasya vāyoḥ śakrasya devayoś ca tathāśvinoḥ // 1.1.69
tāpasaiḥ saha saṃvṛddhā mātṛbhyāṃ parirakṣitāḥ / medhyāraṇyeṣu puṇyeṣu mahatām āśrameṣu ca // 1.1.70
ṛṣibhiś ca tadānītā dhārtarāṣṭrān prati svayam / śiśavaś cābhirūpāś ca jaṭilā brahmacāriṇaḥ // 1.1.71
putrāś ca bhrātaraś ceme śiṣyāś ca suhṛdaś ca vaḥ / pāṇḍavā eta ity uktvā munayo 'ntarhitās tataḥ // 1.1.72
tāṃs tair niveditān dṛṣṭvā pāṇḍavān kauravās tadā / śiṣṭāś ca varṇāḥ paurā ye te harṣāc cukruśur bhṛśam // 1.1.73
āhuḥ ke cin na tasyaite tasyaita iti cāpare / yadā ciramṛtaḥ pāṇḍuḥ kathaṃ tasyeti cāpare // 1.1.74
svāgataṃ sarvathā diṣṭyā pāṇḍoḥ paśyāma saṃtatim / ucyatāṃ svāgatam iti vāco 'śrūyanta sarvaśaḥ // 1.1.75
tasminn uparate śabde diśaḥ sarvā vinādayan / antarhitānāṃ bhūtānāṃ nisvanas tumulo 'bhavat // 1.1.76
puṣpavṛṣṭiḥ śubhā gandhāḥ śaṅkhadundubhinisvanāḥ / āsan praveśe pārthānāṃ tad adbhutam ivābhavat // 1.1.77
tatprītyā caiva sarveṣāṃ paurāṇāṃ harṣasaṃbhavaḥ / śabda āsīn mahāṃs tatra divaspṛk kīrtivardhanaḥ // 1.1.78
te 'py adhītyākhilān vedāñ śāstrāṇi vividhāni ca / nyavasan pāṇḍavās tatra pūjitā akutobhayāḥ // 1.1.79
yudhiṣṭhirasya śaucena prītāḥ prakṛtayo 'bhavan / dhṛtyā ca bhīmasenasya vikrameṇārjunasya ca // 1.1.80
guruśuśrūṣayā kuntyā yamayor vinayena ca / tutoṣa lokaḥ sakalas teṣāṃ śauryaguṇena ca // 1.1.81
samavāye tato rājñāṃ kanyāṃ bhartṛsvayaṃvarām / prāptavān arjunaḥ kṛṣṇāṃ kṛtvā karma suduṣkaram // 1.1.82
tataḥ prabhṛti loke 'smin pūjyaḥ sarvadhanuṣmatām / āditya iva duṣprekṣyaḥ samareṣv api cābhavat // 1.1.83
sa sarvān pārthivāñ jitvā sarvāṃś ca mahato gaṇān / ājahārārjuno rājñe rājasūyaṃ mahākratum // 1.1.84
annavān dakṣiṇāvāṃś ca sarvaiḥ samudito guṇaiḥ / yudhiṣṭhireṇa saṃprāpto rājasūyo mahākratuḥ // 1.1.85
sunayād vāsudevasya bhīmārjunabalena ca / ghātayitvā jarāsaṃdhaṃ caidyaṃ ca balagarvitam // 1.1.86
duryodhanam upāgacchann arhaṇāni tatas tataḥ / maṇikāñcanaratnāni gohastyaśvadhanāni ca // 1.1.87
samṛddhāṃ tāṃ tathā dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ tadā śriyam / īrṣyāsamutthaḥ sumahāṃs tasya manyur ajāyata // 1.1.88
vimānapratimāṃ cāpi mayena sukṛtāṃ sabhām / pāṇḍavānām upahṛtāṃ sa dṛṣṭvā paryatapyata // 1.1.89
yatrāvahasitaś cāsīt praskandann iva saṃbhramāt / pratyakṣaṃ vāsudevasya bhīmenānabhijātavat // 1.1.90
sa bhogān vividhān bhuñjan ratnāni vividhāni ca / kathito dhṛtarāṣṭrasya vivarṇo hariṇaḥ kṛśaḥ // 1.1.91
anvajānāt tato dyūtaṃ dhṛtarāṣṭraḥ sutapriyaḥ / tac chrutvā vāsudevasya kopaḥ samabhavan mahān // 1.1.92
nātiprītamanāś cāsīd vivādāṃś cānvamodata / dyūtādīn anayān ghorān pravṛddhāṃś cāpy upaikṣata // 1.1.93
nirasya viduraṃ droṇaṃ bhīṣmaṃ śāradvataṃ kṛpam / vigrahe tumule tasminn ahan kṣatraṃ parasparam // 1.1.94
jayatsu pāṇḍuputreṣu śrutvā sumahad apriyam / duryodhanamataṃ jñātvā karṇasya śakunes tathā // 1.1.95
dhṛtarāṣṭraś ciraṃ dhyātvā saṃjayaṃ vākyam abravīt // 1.1.95.2
śṛṇu saṃjaya me sarvaṃ na me 'sūyitum arhasi / śrutavān asi medhāvī buddhimān prājñasaṃmataḥ // 1.1.96
na vigrahe mama matir na ca prīye kurukṣaye / na me viśeṣaḥ putreṣu sveṣu pāṇḍusuteṣu ca // 1.1.97
vṛddhaṃ mām abhyasūyanti putrā manyuparāyaṇāḥ / ahaṃ tv acakṣuḥ kārpaṇyāt putraprītyā sahāmi tat // 1.1.98
muhyantaṃ cānumuhyāmi duryodhanam acetanam // 1.1.98.2
rājasūye śriyaṃ dṛṣṭvā pāṇḍavasya mahaujasaḥ / tac cāvahasanaṃ prāpya sabhārohaṇadarśane // 1.1.99
amarṣitaḥ svayaṃ jetum aśaktaḥ pāṇḍavān raṇe / nirutsāhaś ca saṃprāptuṃ śriyam akṣatriyo yathā // 1.1.100
gāndhārarājasahitaś chadmadyūtam amantrayat // 1.1.100.2
tatra yad yad yathā jñātaṃ mayā saṃjaya tac chṛṇu / śrutvā hi mama vākyāni buddhyā yuktāni tattvataḥ // 1.1.101
tato jñāsyasi māṃ saute prajñācakṣuṣam ity uta // 1.1.101.2
yadāśrauṣaṃ dhanur āyamya citraṃ; viddhaṃ lakṣyaṃ pātitaṃ vai pṛthivyām / kṛṣṇāṃ hṛtāṃ paśyatāṃ sarvarājñāṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.102
yadāśrauṣaṃ dvārakāyāṃ subhadrāṃ; prasahyoḍhāṃ mādhavīm arjunena / indraprasthaṃ vṛṣṇivīrau ca yātau; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.103
yadāśrauṣaṃ devarājaṃ pravṛṣṭaṃ; śarair divyair vāritaṃ cārjunena / agniṃ tathā tarpitaṃ khāṇḍave ca; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.104
yadāśrauṣaṃ hṛtarājyaṃ yudhiṣṭhiraṃ; parājitaṃ saubalenākṣavatyām / anvāgataṃ bhrātṛbhir aprameyais; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.105
yadāśrauṣaṃ draupadīm aśrukaṇṭhīṃ; sabhāṃ nītāṃ duḥkhitām ekavastrām / rajasvalāṃ nāthavatīm anāthavat; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.106
yadāśrauṣaṃ vividhās tāta ceṣṭā; dharmātmanāṃ prasthitānāṃ vanāya / jyeṣṭhaprītyā kliśyatāṃ pāṇḍavānāṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.107
yadāśrauṣaṃ snātakānāṃ sahasrair; anvāgataṃ dharmarājaṃ vanastham / bhikṣābhujāṃ brāhmaṇānāṃ mahātmanāṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.108
yadāśrauṣam arjuno devadevaṃ; kirātarūpaṃ tryambakaṃ toṣya yuddhe / avāpa tat pāśupataṃ mahāstraṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.109
yadāśrauṣaṃ tridivasthaṃ dhanaṃjayaṃ; śakrāt sākṣād divyam astraṃ yathāvat / adhīyānaṃ śaṃsitaṃ satyasaṃdhaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.110
yadāśrauṣaṃ vaiśravaṇena sārdhaṃ; samāgataṃ bhīmam anyāṃś ca pārthān / tasmin deśe mānuṣāṇām agamye; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.111
yadāśrauṣaṃ ghoṣayātrāgatānāṃ; bandhaṃ gandharvair mokṣaṇaṃ cārjunena / sveṣāṃ sutānāṃ karṇabuddhau ratānāṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.112
yadāśrauṣaṃ yakṣarūpeṇa dharmaṃ; samāgataṃ dharmarājena sūta / praśnān uktān vibruvantaṃ ca samyak; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.113
yadāśrauṣaṃ māmakānāṃ variṣṭhān; dhanaṃjayenaikarathena bhagnān / virāṭarāṣṭre vasatā mahātmanā; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.114
yadāśrauṣaṃ satkṛtāṃ matsyarājñā; sutāṃ dattām uttarām arjunāya / tāṃ cārjunaḥ pratyagṛhṇāt sutārthe; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.115
yadāśrauṣaṃ nirjitasyādhanasya; pravrājitasya svajanāt pracyutasya / akṣauhiṇīḥ sapta yudhiṣṭhirasya; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.116
yadāśrauṣaṃ naranārāyaṇau tau; kṛṣṇārjunau vadato nāradasya / ahaṃ draṣṭā brahmaloke sadeti; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.117
yadāśrauṣaṃ mādhavaṃ vāsudevaṃ; sarvātmanā pāṇḍavārthe niviṣṭam / yasyemāṃ gāṃ vikramam ekam āhus; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.118
yadāśrauṣaṃ karṇaduryodhanābhyāṃ; buddhiṃ kṛtāṃ nigrahe keśavasya / taṃ cātmānaṃ bahudhā darśayānaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.119
yadāśrauṣaṃ vāsudeve prayāte; rathasyaikām agratas tiṣṭhamānām / ārtāṃ pṛthāṃ sāntvitāṃ keśavena; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.120
yadāśrauṣaṃ mantriṇaṃ vāsudevaṃ; tathā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ ca teṣām / bhāradvājaṃ cāśiṣo 'nubruvāṇaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.121
yadāśrauṣaṃ karṇa uvāca bhīṣmaṃ; nāhaṃ yotsye yudhyamāne tvayīti / hitvā senām apacakrāma caiva; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.122
yadāśrauṣaṃ vāsudevārjunau tau; tathā dhanur gāṇḍivam aprameyam / trīṇy ugravīryāṇi samāgatāni; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.123
yadāśrauṣaṃ kaśmalenābhipanne; rathopasthe sīdamāne 'rjune vai / kṛṣṇaṃ lokān darśayānaṃ śarīre; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.124
yadāśrauṣaṃ bhīṣmam amitrakarśanaṃ; nighnantam ājāv ayutaṃ rathānām / naiṣāṃ kaś cid vadhyate dṛśyarūpas; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.125
yadāśrauṣaṃ bhīṣmam atyantaśūraṃ; hataṃ pārthenāhaveṣv apradhṛṣyam / śikhaṇḍinaṃ purataḥ sthāpayitvā; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.126
yadāśrauṣaṃ śaratalpe śayānaṃ; vṛddhaṃ vīraṃ sāditaṃ citrapuṅkhaiḥ / bhīṣmaṃ kṛtvā somakān alpaśeṣāṃs; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.127
yadāśrauṣaṃ śāṃtanave śayāne; pānīyārthe coditenārjunena / bhūmiṃ bhittvā tarpitaṃ tatra bhīṣmaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.128
yadāśrauṣaṃ śukrasūryau ca yuktau; kaunteyānām anulomau jayāya / nityaṃ cāsmāñ śvāpadā vyābhaṣantas; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.129
yadā droṇo vividhān astramārgān; vidarśayan samare citrayodhī / na pāṇḍavāñ śreṣṭhatamān nihanti; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.130
yadāśrauṣaṃ cāsmadīyān mahārathān; vyavasthitān arjunasyāntakāya / saṃśaptakān nihatān arjunena; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.131
yadāśrauṣaṃ vyūham abhedyam anyair; bhāradvājenāttaśastreṇa guptam / bhittvā saubhadraṃ vīram ekaṃ praviṣṭaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.132
yadābhimanyuṃ parivārya bālaṃ; sarve hatvā hṛṣṭarūpā babhūvuḥ / mahārathāḥ pārtham aśaknuvantas; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.133
yadāśrauṣam abhimanyuṃ nihatya; harṣān mūḍhān krośato dhārtarāṣṭrān / krodhaṃ muktaṃ saindhave cārjunena; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.134
yadāśrauṣaṃ saindhavārthe pratijñāṃ; pratijñātāṃ tadvadhāyārjunena / satyāṃ nistīrṇāṃ śatrumadhye ca tena; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.135
yadāśrauṣaṃ śrāntahaye dhanaṃjaye; muktvā hayān pāyayitvopavṛttān / punar yuktvā vāsudevaṃ prayātaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.136
yadāśrauṣaṃ vāhaneṣv āśvasatsu; rathopasthe tiṣṭhatā gāṇḍivena / sarvān yodhān vāritān arjunena; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.137
yadāśrauṣaṃ nāgabalair durutsahaṃ; droṇānīkaṃ yuyudhānaṃ pramathya / yātaṃ vārṣṇeyaṃ yatra tau kṛṣṇapārthau; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.138
yadāśrauṣaṃ karṇam āsādya muktaṃ; vadhād bhīmaṃ kutsayitvā vacobhiḥ / dhanuṣkoṭyā tudya karṇena vīraṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.139
yadā droṇaḥ kṛtavarmā kṛpaś ca; karṇo drauṇir madrarājaś ca śūraḥ / amarṣayan saindhavaṃ vadhyamānaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.140
yadāśrauṣaṃ devarājena dattāṃ; divyāṃ śaktiṃ vyaṃsitāṃ mādhavena / ghaṭotkace rākṣase ghorarūpe; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.141
yadāśrauṣaṃ karṇaghaṭotkacābhyāṃ; yuddhe muktāṃ sūtaputreṇa śaktim / yayā vadhyaḥ samare savyasācī; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.142
yadāśrauṣaṃ droṇam ācāryam ekaṃ; dhṛṣṭadyumnenābhyatikramya dharmam / rathopasthe prāyagataṃ viśastaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.143
yadāśrauṣaṃ drauṇinā dvairathasthaṃ; mādrīputraṃ nakulaṃ lokamadhye / samaṃ yuddhe pāṇḍavaṃ yudhyamānaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.144
yadā droṇe nihate droṇaputro; nārāyaṇaṃ divyam astraṃ vikurvan / naiṣām antaṃ gatavān pāṇḍavānāṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.145
yadāśrauṣaṃ karṇam atyantaśūraṃ; hataṃ pārthenāhaveṣv apradhṛṣyam / tasmin bhrātṝṇāṃ vigrahe devaguhye; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.146
yadāśrauṣaṃ droṇaputraṃ kṛpaṃ ca; duḥśāsanaṃ kṛtavarmāṇam ugram / yudhiṣṭhiraṃ śūnyam adharṣayantaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.147
yadāśrauṣaṃ nihataṃ madrarājaṃ; raṇe śūraṃ dharmarājena sūta / sadā saṃgrāme spardhate yaḥ sa kṛṣṇaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.148
yadāśrauṣaṃ kalahadyūtamūlaṃ; māyābalaṃ saubalaṃ pāṇḍavena / hataṃ saṃgrāme sahadevena pāpaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.149
yadāśrauṣaṃ śrāntam ekaṃ śayānaṃ; hradaṃ gatvā stambhayitvā tad ambhaḥ / duryodhanaṃ virathaṃ bhagnadarpaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.150
yadāśrauṣaṃ pāṇḍavāṃs tiṣṭhamānān; gaṅgāhrade vāsudevena sārdham / amarṣaṇaṃ dharṣayataḥ sutaṃ me; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.151
yadāśrauṣaṃ vividhāṃs tāta mārgān; gadāyuddhe maṇḍalaṃ saṃcarantam / mithyā hataṃ vāsudevasya buddhyā; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.152
yadāśrauṣaṃ droṇaputrādibhis tair; hatān pāñcālān draupadeyāṃś ca suptān / kṛtaṃ bībhatsam ayaśasyaṃ ca karma; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.153
yadāśrauṣaṃ bhīmasenānuyātena; aśvatthāmnā paramāstraṃ prayuktam / kruddhenaiṣīkam avadhīd yena garbhaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.154
yadāśrauṣaṃ brahmaśiro 'rjunena; muktaṃ svastīty astram astreṇa śāntam / aśvatthāmnā maṇiratnaṃ ca dattaṃ; tadā nāśaṃse vijayāya saṃjaya // 1.1.155
yadāśrauṣaṃ droṇaputreṇa garbhe; vairāṭyā vai pātyamāne mahāstre / dvaipāyanaḥ keśavo droṇaputraṃ; paraspareṇābhiśāpaiḥ śaśāpa // 1.1.156
śocyā gāndhārī putrapautrair vihīnā; tathā vadhvaḥ pitṛbhir bhrātṛbhiś ca / kṛtaṃ kāryaṃ duṣkaraṃ pāṇḍaveyaiḥ; prāptaṃ rājyam asapatnaṃ punas taiḥ // 1.1.157
kaṣṭaṃ yuddhe daśa śeṣāḥ śrutā me; trayo 'smākaṃ pāṇḍavānāṃ ca sapta / dvyūnā viṃśatir āhatākṣauhiṇīnāṃ; tasmin saṃgrāme vigrahe kṣatriyāṇām // 1.1.158
tamasā tv abhyavastīrṇo moha āviśatīva mām / saṃjñāṃ nopalabhe sūta mano vihvalatīva me // 1.1.159
ity uktvā dhṛtarāṣṭro 'tha vilapya bahuduḥkhitaḥ / mūrcchitaḥ punar āśvastaḥ saṃjayaṃ vākyam abravīt // 1.1.160
saṃjayaivaṃgate prāṇāṃs tyaktum icchāmi māciram / stokaṃ hy api na paśyāmi phalaṃ jīvitadhāraṇe // 1.1.161
taṃ tathāvādinaṃ dīnaṃ vilapantaṃ mahīpatim / gāvalgaṇir idaṃ dhīmān mahārthaṃ vākyam abravīt // 1.1.162
śrutavān asi vai rājño mahotsāhān mahābalān / dvaipāyanasya vadato nāradasya ca dhīmataḥ // 1.1.163
mahatsu rājavaṃśeṣu guṇaiḥ samuditeṣu ca / jātān divyāstraviduṣaḥ śakrapratimatejasaḥ // 1.1.164
dharmeṇa pṛthivīṃ jitvā yajñair iṣṭvāptadakṣiṇaiḥ / asmiṃl loke yaśaḥ prāpya tataḥ kālavaśaṃ gatāḥ // 1.1.165
vainyaṃ mahārathaṃ vīraṃ sṛñjayaṃ jayatāṃ varam / suhotraṃ rantidevaṃ ca kakṣīvantaṃ tathauśijam // 1.1.166
bāhlīkaṃ damanaṃ śaibyaṃ śaryātim ajitaṃ jitam / viśvāmitram amitraghnam ambarīṣaṃ mahābalam // 1.1.167
maruttaṃ manum ikṣvākuṃ gayaṃ bharatam eva ca / rāmaṃ dāśarathiṃ caiva śaśabinduṃ bhagīratham // 1.1.168
yayātiṃ śubhakarmāṇaṃ devair yo yājitaḥ svayam / caityayūpāṅkitā bhūmir yasyeyaṃ savanākarā // 1.1.169
iti rājñāṃ caturviṃśan nāradena surarṣiṇā / putraśokābhitaptāya purā śaibyāya kīrtitāḥ // 1.1.170
tebhyaś cānye gatāḥ pūrvaṃ rājāno balavattarāḥ / mahārathā mahātmānaḥ sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ // 1.1.171
pūruḥ kurur yaduḥ śūro viṣvagaśvo mahādhṛtiḥ / anenā yuvanāśvaś ca kakutstho vikramī raghuḥ // 1.1.172
vijitī vītihotraś ca bhavaḥ śveto bṛhadguruḥ / uśīnaraḥ śatarathaḥ kaṅko duliduho drumaḥ // 1.1.173
dambhodbhavaḥ paro venaḥ sagaraḥ saṃkṛtir nimiḥ / ajeyaḥ paraśuḥ puṇḍraḥ śambhur devāvṛdho 'naghaḥ // 1.1.174
devāhvayaḥ supratimaḥ supratīko bṛhadrathaḥ / mahotsāho vinītātmā sukratur naiṣadho nalaḥ // 1.1.175
satyavrataḥ śāntabhayaḥ sumitraḥ subalaḥ prabhuḥ / jānujaṅgho 'naraṇyo 'rkaḥ priyabhṛtyaḥ śubhavrataḥ // 1.1.176
balabandhur nirāmardaḥ ketuśṛṅgo bṛhadbalaḥ / dhṛṣṭaketur bṛhatketur dīptaketur nirāmayaḥ // 1.1.177
avikṣit prabalo dhūrtaḥ kṛtabandhur dṛḍheṣudhiḥ / mahāpurāṇaḥ saṃbhāvyaḥ pratyaṅgaḥ parahā śrutiḥ // 1.1.178
ete cānye ca bahavaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ / śrūyante 'yutaśaś cānye saṃkhyātāś cāpi padmaśaḥ // 1.1.179
hitvā suvipulān bhogān buddhimanto mahābalāḥ / rājāno nidhanaṃ prāptās tava putrair mahattamāḥ // 1.1.180
yeṣāṃ divyāni karmāṇi vikramas tyāga eva ca / māhātmyam api cāstikyaṃ satyatā śaucam ārjavam // 1.1.181
vidvadbhiḥ kathyate loke purāṇaiḥ kavisattamaiḥ / sarvarddhiguṇasaṃpannās te cāpi nidhanaṃ gatāḥ // 1.1.182
tava putrā durātmānaḥ prataptāś caiva manyunā / lubdhā durvṛttabhūyiṣṭhā na tāñ śocitum arhasi // 1.1.183
śrutavān asi medhāvī buddhimān prājñasaṃmataḥ / yeṣāṃ śāstrānugā buddhir na te muhyanti bhārata // 1.1.184
nigrahānugrahau cāpi viditau te narādhipa / nātyantam evānuvṛttiḥ śrūyate putrarakṣaṇe // 1.1.185
bhavitavyaṃ tathā tac ca nātaḥ śocitum arhasi / daivaṃ prajñāviśeṣeṇa ko nivartitum arhati // 1.1.186
vidhātṛvihitaṃ mārgaṃ na kaś cid ativartate / kālamūlam idaṃ sarvaṃ bhāvābhāvau sukhāsukhe // 1.1.187
kālaḥ pacati bhūtāni kālaḥ saṃharati prajāḥ / nirdahantaṃ prajāḥ kālaṃ kālaḥ śamayate punaḥ // 1.1.188
kālo vikurute bhāvān sarvāṃl loke śubhāśubhān / kālaḥ saṃkṣipate sarvāḥ prajā visṛjate punaḥ // 1.1.189
kālaḥ sarveṣu bhūteṣu caraty avidhṛtaḥ samaḥ // 1.1.189.2
atītānāgatā bhāvā ye ca vartanti sāṃpratam / tān kālanirmitān buddhvā na saṃjñāṃ hātum arhasi // 1.1.190
atropaniṣadaṃ puṇyāṃ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt / bhāratādhyayanāt puṇyād api pādam adhīyataḥ // 1.1.191
śraddadhānasya pūyante sarvapāpāny aśeṣataḥ // 1.1.191.2
devarṣayo hy atra puṇyā brahmarājarṣayas tathā / kīrtyante śubhakarmāṇas tathā yakṣamahoragāḥ // 1.1.192
bhagavān vāsudevaś ca kīrtyate 'tra sanātanaḥ / sa hi satyam ṛtaṃ caiva pavitraṃ puṇyam eva ca // 1.1.193
śāśvataṃ brahma paramaṃ dhruvaṃ jyotiḥ sanātanam / yasya divyāni karmāṇi kathayanti manīṣiṇaḥ // 1.1.194
asat sat sad asac caiva yasmād devāt pravartate / saṃtatiś ca pravṛttiś ca janma mṛtyuḥ punarbhavaḥ // 1.1.195
adhyātmaṃ śrūyate yac ca pañcabhūtaguṇātmakam / avyaktādi paraṃ yac ca sa eva parigīyate // 1.1.196
yat tad yativarā yuktā dhyānayogabalānvitāḥ / pratibimbam ivādarśe paśyanty ātmany avasthitam // 1.1.197
śraddadhānaḥ sadodyuktaḥ satyadharmaparāyaṇaḥ / āsevann imam adhyāyaṃ naraḥ pāpāt pramucyate // 1.1.198
anukramaṇim adhyāyaṃ bhāratasyemam āditaḥ / āstikaḥ satataṃ śṛṇvan na kṛcchreṣv avasīdati // 1.1.199
ubhe saṃdhye japan kiṃ cit sadyo mucyeta kilbiṣāt / anukramaṇyā yāvat syād ahnā rātryā ca saṃcitam // 1.1.200
bhāratasya vapur hy etat satyaṃ cāmṛtam eva ca / navanītaṃ yathā dadhno dvipadāṃ brāhmaṇo yathā // 1.1.201
hradānām udadhiḥ śreṣṭho gaur variṣṭhā catuṣpadām / yathaitāni variṣṭhāni tathā bhāratam ucyate // 1.1.202
yaś cainaṃ śrāvayec chrāddhe brāhmaṇān pādam antataḥ / akṣayyam annapānaṃ tat pitṝṃs tasyopatiṣṭhati // 1.1.203
itihāsapurāṇābhyāṃ vedaṃ samupabṛṃhayet / bibhety alpaśrutād vedo mām ayaṃ pratariṣyati // 1.1.204
kārṣṇaṃ vedam imaṃ vidvāñ śrāvayitvārtham aśnute / bhrūṇahatyākṛtaṃ cāpi pāpaṃ jahyān na saṃśayaḥ // 1.1.205
ya imaṃ śucir adhyāyaṃ paṭhet parvaṇi parvaṇi / adhītaṃ bhārataṃ tena kṛtsnaṃ syād iti me matiḥ // 1.1.206
yaś cemaṃ śṛṇuyān nityam ārṣaṃ śraddhāsamanvitaḥ / sa dīrgham āyuḥ kīrtiṃ ca svargatiṃ cāpnuyān naraḥ // 1.1.207
catvāra ekato vedā bhārataṃ caikam ekataḥ / samāgataiḥ surarṣibhis tulām āropitaṃ purā // 1.1.208
mahattve ca gurutve ca dhriyamāṇaṃ tato 'dhikam // 1.1.208.2
mahattvād bhāravattvāc ca mahābhāratam ucyate / niruktam asya yo veda sarvapāpaiḥ pramucyate // 1.1.209
tapo na kalko 'dhyayanaṃ na kalkaḥ; svābhāviko vedavidhir na kalkaḥ / prasahya vittāharaṇaṃ na kalkas; tāny eva bhāvopahatāni kalkaḥ // 1.1.210
samantapañcakam iti yad uktaṃ sūtanandana / etat sarvaṃ yathānyāyaṃ śrotum icchāmahe vayam // 1.2.1
śuśrūṣā yadi vo viprā bruvataś ca kathāḥ śubhāḥ / samantapañcakākhyaṃ ca śrotum arhatha sattamāḥ // 1.2.2
tretādvāparayoḥ saṃdhau rāmaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / asakṛt pārthivaṃ kṣatraṃ jaghānāmarṣacoditaḥ // 1.2.3
sa sarvaṃ kṣatram utsādya svavīryeṇānaladyutiḥ / samantapañcake pañca cakāra rudhirahradān // 1.2.4
sa teṣu rudhirāmbhassu hradeṣu krodhamūrcchitaḥ / pitṝn saṃtarpayām āsa rudhireṇeti naḥ śrutam // 1.2.5
atharcīkādayo 'bhyetya pitaro brāhmaṇarṣabham / taṃ kṣamasveti siṣidhus tataḥ sa virarāma ha // 1.2.6
teṣāṃ samīpe yo deśo hradānāṃ rudhirāmbhasām / samantapañcakam iti puṇyaṃ tatparikīrtitam // 1.2.7
yena liṅgena yo deśo yuktaḥ samupalakṣyate / tenaiva nāmnā taṃ deśaṃ vācyam āhur manīṣiṇaḥ // 1.2.8
antare caiva saṃprāpte kalidvāparayor abhūt / samantapañcake yuddhaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ // 1.2.9
tasmin paramadharmiṣṭhe deśe bhūdoṣavarjite / aṣṭādaśa samājagmur akṣauhiṇyo yuyutsayā // 1.2.10
evaṃ nāmābhinirvṛttaṃ tasya deśasya vai dvijāḥ / puṇyaś ca ramaṇīyaś ca sa deśo vaḥ prakīrtitaḥ // 1.2.11
tad etat kathitaṃ sarvaṃ mayā vo munisattamāḥ / yathā deśaḥ sa vikhyātas triṣu lokeṣu viśrutaḥ // 1.2.12
akṣauhiṇya iti proktaṃ yat tvayā sūtanandana / etad icchāmahe śrotuṃ sarvam eva yathātatham // 1.2.13
akṣauhiṇyāḥ parīmāṇaṃ rathāśvanaradantinām / yathāvac caiva no brūhi sarvaṃ hi viditaṃ tava // 1.2.14
eko ratho gajaś caiko narāḥ pañca padātayaḥ / trayaś ca turagās tajjñaiḥ pattir ity abhidhīyate // 1.2.15
pattiṃ tu triguṇām etām āhuḥ senāmukhaṃ budhāḥ / trīṇi senāmukhāny eko gulma ity abhidhīyate // 1.2.16
trayo gulmā gaṇo nāma vāhinī tu gaṇās trayaḥ / smṛtās tisras tu vāhinyaḥ pṛtaneti vicakṣaṇaiḥ // 1.2.17
camūs tu pṛtanās tisras tisraś camvas tv anīkinī / anīkinīṃ daśaguṇāṃ prāhur akṣauhiṇīṃ budhāḥ // 1.2.18
akṣauhiṇyāḥ prasaṃkhyānaṃ rathānāṃ dvijasattamāḥ / saṃkhyāgaṇitatattvajñaiḥ sahasrāṇy ekaviṃśatiḥ // 1.2.19
śatāny upari caivāṣṭau tathā bhūyaś ca saptatiḥ / gajānāṃ tu parīmāṇam etad evātra nirdiśet // 1.2.20
jñeyaṃ śatasahasraṃ tu sahasrāṇi tathā nava / narāṇām api pañcāśac chatāni trīṇi cānaghāḥ // 1.2.21
pañcaṣaṣṭisahasrāṇi tathāśvānāṃ śatāni ca / daśottarāṇi ṣaṭ prāhur yathāvad iha saṃkhyayā // 1.2.22
etām akṣauhiṇīṃ prāhuḥ saṃkhyātattvavido janāḥ / yāṃ vaḥ kathitavān asmi vistareṇa dvijottamāḥ // 1.2.23
etayā saṃkhyayā hy āsan kurupāṇḍavasenayoḥ / akṣauhiṇyo dvijaśreṣṭhāḥ piṇḍenāṣṭādaśaiva tāḥ // 1.2.24
sametās tatra vai deśe tatraiva nidhanaṃ gatāḥ / kauravān kāraṇaṃ kṛtvā kālenādbhutakarmaṇā // 1.2.25
ahāni yuyudhe bhīṣmo daśaiva paramāstravit / ahāni pañca droṇas tu rarakṣa kuruvāhinīm // 1.2.26
ahanī yuyudhe dve tu karṇaḥ parabalārdanaḥ / śalyo 'rdhadivasaṃ tv āsīd gadāyuddham ataḥ param // 1.2.27
tasyaiva tu dinasyānte hārdikyadrauṇigautamāḥ / prasuptaṃ niśi viśvastaṃ jaghnur yaudhiṣṭhiraṃ balam // 1.2.28
yat tu śaunakasatre te bhāratākhyānavistaram / ākhyāsye tatra paulomam ākhyānaṃ cāditaḥ param // 1.2.29
vicitrārthapadākhyānam anekasamayānvitam / abhipannaṃ naraiḥ prājñair vairāgyam iva mokṣibhiḥ // 1.2.30
ātmeva veditavyeṣu priyeṣv iva ca jīvitam / itihāsaḥ pradhānārthaḥ śreṣṭhaḥ sarvāgameṣv ayam // 1.2.31
itihāsottame hy asminn arpitā buddhir uttamā / svaravyañjanayoḥ kṛtsnā lokavedāśrayeva vāk // 1.2.32
asya prajñābhipannasya vicitrapadaparvaṇaḥ / bhāratasyetihāsasya śrūyatāṃ parvasaṃgrahaḥ // 1.2.33
parvānukramaṇī pūrvaṃ dvitīyaṃ parvasaṃgrahaḥ / pauṣyaṃ paulomam āstīkam ādivaṃśāvatāraṇam // 1.2.34
tataḥ saṃbhavaparvoktam adbhutaṃ devanirmitam / dāho jatugṛhasyātra haiḍimbaṃ parva cocyate // 1.2.35
tato bakavadhaḥ parva parva caitrarathaṃ tataḥ / tataḥ svayaṃvaraṃ devyāḥ pāñcālyāḥ parva cocyate // 1.2.36
kṣatradharmeṇa nirjitya tato vaivāhikaṃ smṛtam / vidurāgamanaṃ parva rājyalambhas tathaiva ca // 1.2.37
arjunasya vane vāsaḥ subhadrāharaṇaṃ tataḥ / subhadrāharaṇād ūrdhvaṃ jñeyaṃ haraṇahārikam // 1.2.38
tataḥ khāṇḍavadāhākhyaṃ tatraiva mayadarśanam / sabhāparva tataḥ proktaṃ mantraparva tataḥ param // 1.2.39
jarāsaṃdhavadhaḥ parva parva digvijayas tathā / parva digvijayād ūrdhvaṃ rājasūyikam ucyate // 1.2.40
tataś cārghābhiharaṇaṃ śiśupālavadhas tataḥ / dyūtaparva tataḥ proktam anudyūtam ataḥ param // 1.2.41
tata āraṇyakaṃ parva kirmīravadha eva ca / īśvarārjunayor yuddhaṃ parva kairātasaṃjñitam // 1.2.42
indralokābhigamanaṃ parva jñeyam ataḥ param / tīrthayātrā tataḥ parva kururājasya dhīmataḥ // 1.2.43
jaṭāsuravadhaḥ parva yakṣayuddham ataḥ param / tathaivājagaraṃ parva vijñeyaṃ tadanantaram // 1.2.44
mārkaṇḍeyasamasyā ca parvoktaṃ tadanantaram / saṃvādaś ca tataḥ parva draupadīsatyabhāmayoḥ // 1.2.45
ghoṣayātrā tataḥ parva mṛgasvapnabhayaṃ tataḥ / vrīhidrauṇikam ākhyānaṃ tato 'nantaram ucyate // 1.2.46
draupadīharaṇaṃ parva saindhavena vanāt tataḥ / kuṇḍalāharaṇaṃ parva tataḥ param ihocyate // 1.2.47
āraṇeyaṃ tataḥ parva vairāṭaṃ tadanantaram / kīcakānāṃ vadhaḥ parva parva gograhaṇaṃ tataḥ // 1.2.48
abhimanyunā ca vairāṭyāḥ parva vaivāhikaṃ smṛtam / udyogaparva vijñeyam ata ūrdhvaṃ mahādbhutam // 1.2.49
tataḥ saṃjayayānākhyaṃ parva jñeyam ataḥ param / prajāgaraṃ tataḥ parva dhṛtarāṣṭrasya cintayā // 1.2.50
parva sānatsujātaṃ ca guhyam adhyātmadarśanam / yānasaṃdhis tataḥ parva bhagavad yānam eva ca // 1.2.51
jñeyaṃ vivādaparvātra karṇasyāpi mahātmanaḥ / niryāṇaṃ parva ca tataḥ kurupāṇḍavasenayoḥ // 1.2.52
rathātirathasaṃkhyā ca parvoktaṃ tadanantaram / ulūkadūtāgamanaṃ parvāmarṣavivardhanam // 1.2.53
ambopākhyānam api ca parva jñeyam ataḥ param / bhīṣmābhiṣecanaṃ parva jñeyam adbhutakāraṇam // 1.2.54
jambūkhaṇḍavinirmāṇaṃ parvoktaṃ tadanantaram / bhūmiparva tato jñeyaṃ dvīpavistarakīrtanam // 1.2.55
parvoktaṃ bhagavadgītā parva bhīṣmavadhas tataḥ / droṇābhiṣekaḥ parvoktaṃ saṃśaptakavadhas tataḥ // 1.2.56
abhimanyuvadhaḥ parva pratijñāparva cocyate / jayadrathavadhaḥ parva ghaṭotkacavadhas tataḥ // 1.2.57
tato droṇavadhaḥ parva vijñeyaṃ lomaharṣaṇam / mokṣo nārāyaṇāstrasya parvānantaram ucyate // 1.2.58
karṇaparva tato jñeyaṃ śalyaparva tataḥ param / hradapraveśanaṃ parva gadāyuddham ataḥ param // 1.2.59
sārasvataṃ tataḥ parva tīrthavaṃśaguṇānvitam / ata ūrdhvaṃ tu bībhatsaṃ parva sauptikam ucyate // 1.2.60
aiṣīkaṃ parva nirdiṣṭam ata ūrdhvaṃ sudāruṇam / jalapradānikaṃ parva strīparva ca tataḥ param // 1.2.61
śrāddhaparva tato jñeyaṃ kurūṇām aurdhvadehikam / ābhiṣecanikaṃ parva dharmarājasya dhīmataḥ // 1.2.62
cārvākanigrahaḥ parva rakṣaso brahmarūpiṇaḥ / pravibhāgo gṛhāṇāṃ ca parvoktaṃ tadanantaram // 1.2.63
śāntiparva tato yatra rājadharmānukīrtanam / āpaddharmaś ca parvoktaṃ mokṣadharmas tataḥ param // 1.2.64
tataḥ parva parijñeyam ānuśāsanikaṃ param / svargārohaṇikaṃ parva tato bhīṣmasya dhīmataḥ // 1.2.65
tato 'śvamedhikaṃ parva sarvapāpapraṇāśanam / anugītā tataḥ parva jñeyam adhyātmavācakam // 1.2.66
parva cāśramavāsākhyaṃ putradarśanam eva ca / nāradāgamanaṃ parva tataḥ param ihocyate // 1.2.67
mausalaṃ parva ca tato ghoraṃ samanuvarṇyate / mahāprasthānikaṃ parva svargārohaṇikaṃ tataḥ // 1.2.68
harivaṃśas tataḥ parva purāṇaṃ khilasaṃjñitam / bhaviṣyatparva cāpy uktaṃ khileṣv evādbhutaṃ mahat // 1.2.69
etat parvaśataṃ pūrṇaṃ vyāsenoktaṃ mahātmanā / yathāvat sūtaputreṇa lomaharṣaṇinā punaḥ // 1.2.70
kathitaṃ naimiṣāraṇye parvāṇy aṣṭādaśaiva tu / samāso bhāratasyāyaṃ tatroktaḥ parvasaṃgrahaḥ // 1.2.71
pauṣye parvaṇi māhātmyam uttaṅkasyopavarṇitam / paulome bhṛguvaṃśasya vistāraḥ parikīrtitaḥ // 1.2.72
āstīke sarvanāgānāṃ garuḍasya ca saṃbhavaḥ / kṣīrodamathanaṃ caiva janmocchaiḥśravasas tathā // 1.2.73
yajataḥ sarpasatreṇa rājñaḥ pārikṣitasya ca / katheyam abhinirvṛttā bhāratānāṃ mahātmanām // 1.2.74
vividhāḥ saṃbhavā rājñām uktāḥ saṃbhavaparvaṇi / anyeṣāṃ caiva viprāṇām ṛṣer dvaipāyanasya ca // 1.2.75
aṃśāvataraṇaṃ cātra devānāṃ parikīrtitam / daityānāṃ dānavānāṃ ca yakṣāṇāṃ ca mahaujasām // 1.2.76
nāgānām atha sarpāṇāṃ gandharvāṇāṃ patatriṇām / anyeṣāṃ caiva bhūtānāṃ vividhānāṃ samudbhavaḥ // 1.2.77
vasūnāṃ punar utpattir bhāgīrathyāṃ mahātmanām / śaṃtanor veśmani punas teṣāṃ cārohaṇaṃ divi // 1.2.78
tejoṃśānāṃ ca saṃghātād bhīṣmasyāpy atra saṃbhavaḥ / rājyān nivartanaṃ caiva brahmacaryavrate sthitiḥ // 1.2.79
pratijñāpālanaṃ caiva rakṣā citrāṅgadasya ca / hate citrāṅgade caiva rakṣā bhrātur yavīyasaḥ // 1.2.80
vicitravīryasya tathā rājye saṃpratipādanam / dharmasya nṛṣu saṃbhūtir aṇīmāṇḍavyaśāpajā // 1.2.81
kṛṣṇadvaipāyanāc caiva prasūtir varadānajā / dhṛtarāṣṭrasya pāṇḍoś ca pāṇḍavānāṃ ca saṃbhavaḥ // 1.2.82
vāraṇāvatayātrā ca mantro duryodhanasya ca / vidurasya ca vākyena suruṅgopakramakriyā // 1.2.83
pāṇḍavānāṃ vane ghore hiḍimbāyāś ca darśanam / ghaṭotkacasya cotpattir atraiva parikīrtitā // 1.2.84
ajñātacaryā pāṇḍūnāṃ vāso brāhmaṇaveśmani / bakasya nidhanaṃ caiva nāgarāṇāṃ ca vismayaḥ // 1.2.85
aṅgāraparṇaṃ nirjitya gaṅgākūle 'rjunas tadā / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvaiḥ pāñcālān abhito yayau // 1.2.86
tāpatyam atha vāsiṣṭham aurvaṃ cākhyānam uttamam / pañcendrāṇām upākhyānam atraivādbhutam ucyate // 1.2.87
pañcānām ekapatnītve vimarśo drupadasya ca / draupadyā devavihito vivāhaś cāpy amānuṣaḥ // 1.2.88
vidurasya ca saṃprāptir darśanaṃ keśavasya ca / khāṇḍavaprasthavāsaś ca tathā rājyārdhaśāsanam // 1.2.89
nāradasyājñayā caiva draupadyāḥ samayakriyā / sundopasundayos tatra upākhyānaṃ prakīrtitam // 1.2.90
pārthasya vanavāsaś ca ulūpyā pathi saṃgamaḥ / puṇyatīrthānusaṃyānaṃ babhruvāhanajanma ca // 1.2.91
dvārakāyāṃ subhadrā ca kāmayānena kāminī / vāsudevasyānumate prāptā caiva kirīṭinā // 1.2.92
haraṇaṃ gṛhya saṃprāpte kṛṣṇe devakinandane / saṃprāptiś cakradhanuṣoḥ khāṇḍavasya ca dāhanam // 1.2.93
abhimanyoḥ subhadrāyāṃ janma cottamatejasaḥ / mayasya mokṣo jvalanād bhujaṃgasya ca mokṣaṇam // 1.2.94
maharṣer mandapālasya śārṅgyaṃ tanayasaṃbhavaḥ // 1.2.94.2
ity etad ādhiparvoktaṃ prathamaṃ bahuvistaram / adhyāyānāṃ śate dve tu saṃkhyāte paramarṣiṇā // 1.2.95
aṣṭādaśaiva cādhyāyā vyāsenottamatejasā // 1.2.95.2
sapta ślokasahasrāṇi tathā nava śatāni ca / ślokāś ca caturāśītir dṛṣṭo grantho mahātmanā // 1.2.96
dvitīyaṃ tu sabhāparva bahuvṛttāntam ucyate / sabhākriyā pāṇḍavānāṃ kiṃkarāṇāṃ ca darśanam // 1.2.97
lokapālasabhākhyānaṃ nāradād devadarśanāt / rājasūyasya cārambho jarāsaṃdhavadhas tathā // 1.2.98
girivraje niruddhānāṃ rājñāṃ kṛṣṇena mokṣaṇam / rājasūye 'rghasaṃvāde śiśupālavadhas tathā // 1.2.99
yajñe vibhūtiṃ tāṃ dṛṣṭvā duḥkhāmarṣānvitasya ca / duryodhanasyāvahāso bhīmena ca sabhātale // 1.2.100
yatrāsya manyur udbhūto yena dyūtam akārayat / yatra dharmasutaṃ dyūte śakuniḥ kitavo 'jayat // 1.2.101
yatra dyūtārṇave magnān draupadī naur ivārṇavāt / tārayām āsa tāṃs tīrṇāñ jñātvā duryodhano nṛpaḥ // 1.2.102
punar eva tato dyūte samāhvayata pāṇḍavān // 1.2.102.2
etat sarvaṃ sabhāparva samākhyātaṃ mahātmanā / adhyāyāḥ saptatir jñeyās tathā dvau cātra saṃkhyayā // 1.2.103
ślokānāṃ dve sahasre tu pañca ślokaśatāni ca / ślokāś caikādaśa jñeyāḥ parvaṇy asmin prakīrtitāḥ // 1.2.104
ataḥ paraṃ tṛtīyaṃ tu jñeyam āraṇyakaṃ mahat / paurānugamanaṃ caiva dharmaputrasya dhīmataḥ // 1.2.105
vṛṣṇīnām āgamo yatra pāñcālānāṃ ca sarvaśaḥ / yatra saubhavadhākhyānaṃ kirmīravadha eva ca // 1.2.106
astrahetor vivāsaś ca pārthasyāmitatejasaḥ // 1.2.106.2
mahādevena yuddhaṃ ca kirātavapuṣā saha / darśanaṃ lokapālānāṃ svargārohaṇam eva ca // 1.2.107
darśanaṃ bṛhadaśvasya maharṣer bhāvitātmanaḥ / yudhiṣṭhirasya cārtasya vyasane paridevanam // 1.2.108
nalopākhyānam atraiva dharmiṣṭhaṃ karuṇodayam / damayantyāḥ sthitir yatra nalasya vyasanāgame // 1.2.109
vanavāsagatānāṃ ca pāṇḍavānāṃ mahātmanām / svarge pravṛttir ākhyātā lomaśenārjunasya vai // 1.2.110
tīrthayātrā tathaivātra pāṇḍavānāṃ mahātmanām / jaṭāsurasya tatraiva vadhaḥ samupavarṇyate // 1.2.111
niyukto bhīmasenaś ca draupadyā gandhamādane / yatra mandārapuṣpārthaṃ nalinīṃ tām adharṣayat // 1.2.112
yatrāsya sumahad yuddham abhavat saha rākṣasaiḥ / yakṣaiś cāpi mahāvīryair maṇimatpramukhais tathā // 1.2.113
āgastyam api cākhyānaṃ yatra vātāpibhakṣaṇam / lopāmudrābhigamanam apatyārtham ṛṣer api // 1.2.114
tataḥ śyenakapotīyam upākhyānam anantaram / indro 'gnir yatra dharmaś ca ajijñāsañ śibiṃ nṛpam // 1.2.115
ṛśyaśṛṅgasya caritaṃ kaumārabrahmacāriṇaḥ / jāmadagnyasya rāmasya caritaṃ bhūritejasaḥ // 1.2.116
kārtavīryavadho yatra haihayānāṃ ca varṇyate / saukanyam api cākhyānaṃ cyavano yatra bhārgavaḥ // 1.2.117
śaryātiyajñe nāsatyau kṛtavān somapīthinau / tābhyāṃ ca yatra sa munir yauvanaṃ pratipāditaḥ // 1.2.118
jantūpākhyānam atraiva yatra putreṇa somakaḥ / putrārtham ayajad rājā lebhe putraśataṃ ca saḥ // 1.2.119
aṣṭāvakrīyam atraiva vivāde yatra bandinam / vijitya sāgaraṃ prāptaṃ pitaraṃ labdhavān ṛṣiḥ // 1.2.120
avāpya divyāny astrāṇi gurvarthe savyasācinā / nivātakavacair yuddhaṃ hiraṇyapuravāsibhiḥ // 1.2.121
samāgamaś ca pārthasya bhrātṛbhir gandhamādane / ghoṣayātrā ca gandharvair yatra yuddhaṃ kirīṭinaḥ // 1.2.122
punarāgamanaṃ caiva teṣāṃ dvaitavanaṃ saraḥ / jayadrathenāpahāro draupadyāś cāśramāntarāt // 1.2.123
yatrainam anvayād bhīmo vāyuvegasamo jave / mārkaṇḍeyasamasyāyām upākhyānāni bhāgaśaḥ // 1.2.124
saṃdarśanaṃ ca kṛṣṇasya saṃvādaś caiva satyayā / vrīhidrauṇikam ākhyānam aindradyumnaṃ tathaiva ca // 1.2.125
sāvitryauddālakīyaṃ ca vainyopākhyānam eva ca / rāmāyaṇam upākhyānam atraiva bahuvistaram // 1.2.126
karṇasya parimoṣo 'tra kuṇḍalābhyāṃ puraṃdarāt / āraṇeyam upākhyānaṃ yatra dharmo 'nvaśāt sutam // 1.2.127
jagmur labdhavarā yatra pāṇḍavāḥ paścimāṃ diśam // 1.2.127.2
etad āraṇyakaṃ parva tṛtīyaṃ parikīrtitam / atrādhyāyaśate dve tu saṃkhyāte paramarṣiṇā // 1.2.128
ekonasaptatiś caiva tathādhyāyāḥ prakīrtitāḥ // 1.2.128.2
ekādaśa sahasrāṇi ślokānāṃ ṣaṭśatāni ca / catuḥṣaṣṭis tathā ślokāḥ parvaitat parikīrtitam // 1.2.129
ataḥ paraṃ nibodhedaṃ vairāṭaṃ parvavistaram / virāṭanagaraṃ gatvā śmaśāne vipulāṃ śamīm // 1.2.130
dṛṣṭvā saṃnidadhus tatra pāṇḍavā āyudhāny uta // 1.2.130.2
yatra praviśya nagaraṃ chadmabhir nyavasanta te / durātmano vadho yatra kīcakasya vṛkodarāt // 1.2.131
gograhe yatra pārthena nirjitāḥ kuravo yudhi / godhanaṃ ca virāṭasya mokṣitaṃ yatra pāṇḍavaiḥ // 1.2.132
virāṭenottarā dattā snuṣā yatra kirīṭinaḥ / abhimanyuṃ samuddiśya saubhadram arighātinam // 1.2.133
caturtham etad vipulaṃ vairāṭaṃ parva varṇitam / atrāpi parisaṃkhyātam adhyāyānāṃ mahātmanā // 1.2.134
saptaṣaṣṭir atho pūrṇā ślokāgram api me śṛṇu / ślokānāṃ dve sahasre tu ślokāḥ pañcāśad eva tu // 1.2.135
parvaṇy asmin samākhyātāḥ saṃkhyayā paramarṣiṇā // 1.2.135.2
udyogaparva vijñeyaṃ pañcamaṃ śṛṇv ataḥ param / upaplavye niviṣṭeṣu pāṇḍaveṣu jigīṣayā // 1.2.136
duryodhano 'rjunaś caiva vāsudevam upasthitau // 1.2.136.2
sāhāyyam asmin samare bhavān nau kartum arhati / ity ukte vacane kṛṣṇo yatrovāca mahāmatiḥ // 1.2.137
ayudhyamānam ātmānaṃ mantriṇaṃ puruṣarṣabhau / akṣauhiṇīṃ vā sainyasya kasya vā kiṃ dadāmy aham // 1.2.138
vavre duryodhanaḥ sainyaṃ mandātmā yatra durmatiḥ / ayudhyamānaṃ sacivaṃ vavre kṛṣṇaṃ dhanaṃjayaḥ // 1.2.139
saṃjayaṃ preṣayām āsa śamārthaṃ pāṇḍavān prati / yatra dūtaṃ mahārājo dhṛtarāṣṭraḥ pratāpavān // 1.2.140
śrutvā ca pāṇḍavān yatra vāsudevapurogamān / prajāgaraḥ saṃprajajñe dhṛtarāṣṭrasya cintayā // 1.2.141
viduro yatra vākyāni vicitrāṇi hitāni ca / śrāvayām āsa rājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam // 1.2.142
tathā sanatsujātena yatrādhyātmam anuttamam / manastāpānvito rājā śrāvitaḥ śokalālasaḥ // 1.2.143
prabhāte rājasamitau saṃjayo yatra cābhibhoḥ / aikātmyaṃ vāsudevasya proktavān arjunasya ca // 1.2.144
yatra kṛṣṇo dayāpannaḥ saṃdhim icchan mahāyaśāḥ / svayam āgāc chamaṃ kartuṃ nagaraṃ nāgasāhvayam // 1.2.145
pratyākhyānaṃ ca kṛṣṇasya rājñā duryodhanena vai / śamārthaṃ yācamānasya pakṣayor ubhayor hitam // 1.2.146
karṇaduryodhanādīnāṃ duṣṭaṃ vijñāya mantritam / yogeśvaratvaṃ kṛṣṇena yatra rājasu darśitam // 1.2.147
ratham āropya kṛṣṇena yatra karṇo 'numantritaḥ / upāyapūrvaṃ śauṇḍīryāt pratyākhyātaś ca tena saḥ // 1.2.148
tataś cāpy abhiniryātrā rathāśvanaradantinām / nagarād dhāstinapurād balasaṃkhyānam eva ca // 1.2.149
yatra rājñā ulūkasya preṣaṇaṃ pāṇḍavān prati / śvobhāvini mahāyuddhe dūtyena krūravādinā // 1.2.150
rathātirathasaṃkhyānam ambopākhyānam eva ca // 1.2.150.2
etat subahuvṛttāntaṃ pañcamaṃ parva bhārate / udyogaparva nirdiṣṭaṃ saṃdhivigrahasaṃśritam // 1.2.151
adhyāyāḥ saṃkhyayā tv atra ṣaḍaśītiśataṃ smṛtam / ślokānāṃ ṣaṭ sahasrāṇi tāvanty eva śatāni ca // 1.2.152
ślokāś ca navatiḥ proktās tathaivāṣṭau mahātmanā / vyāsenodāramatinā parvaṇy asmiṃs tapodhanāḥ // 1.2.153
ata ūrdhvaṃ vicitrārthaṃ bhīṣmaparva pracakṣate / jambūkhaṇḍavinirmāṇaṃ yatroktaṃ saṃjayena ha // 1.2.154
yatra yuddham abhūd ghoraṃ daśāhāny atidāruṇam / yatra yaudhiṣṭhiraṃ sainyaṃ viṣādam agamat param // 1.2.155
kaśmalaṃ yatra pārthasya vāsudevo mahāmatiḥ / mohajaṃ nāśayām āsa hetubhir mokṣadarśanaiḥ // 1.2.156
śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya yatra pārtho mahādhanuḥ / vinighnan niśitair bāṇai rathād bhīṣmam apātayat // 1.2.157
ṣaṣṭham etan mahāparva bhārate parikīrtitam / adhyāyānāṃ śataṃ proktaṃ saptadaśa tathāpare // 1.2.158
pañca ślokasahasrāṇi saṃkhyayāṣṭau śatāni ca / ślokāś ca caturāśītiḥ parvaṇy asmin prakīrtitāḥ // 1.2.159
vyāsena vedaviduṣā saṃkhyātā bhīṣmaparvaṇi // 1.2.159.2
droṇaparva tataś citraṃ bahuvṛttāntam ucyate / yatra saṃśaptakāḥ pārtham apaninyū raṇājirāt // 1.2.160
bhagadatto mahārājo yatra śakrasamo yudhi / supratīkena nāgena saha śastaḥ kirīṭinā // 1.2.161
yatrābhimanyuṃ bahavo jaghnur lokamahārathāḥ / jayadrathamukhā bālaṃ śūram aprāptayauvanam // 1.2.162
hate 'bhimanyau kruddhena yatra pārthena saṃyuge / akṣauhiṇīḥ sapta hatvā hato rājā jayadrathaḥ // 1.2.163
saṃśaptakāvaśeṣaṃ ca kṛtaṃ niḥśeṣam āhave // 1.2.163.2
alambusaḥ śrutāyuś ca jalasaṃdhaś ca vīryavān / saumadattir virāṭaś ca drupadaś ca mahārathaḥ // 1.2.164
ghaṭotkacādayaś cānye nihatā droṇaparvaṇi // 1.2.164.2
aśvatthāmāpi cātraiva droṇe yudhi nipātite / astraṃ prāduścakārograṃ nārāyaṇam amarṣitaḥ // 1.2.165
saptamaṃ bhārate parva mahad etad udāhṛtam / atra te pṛthivīpālāḥ prāyaśo nidhanaṃ gatāḥ // 1.2.166
droṇaparvaṇi ye śūrā nirdiṣṭāḥ puruṣarṣabhāḥ // 1.2.166.2
adhyāyānāṃ śataṃ proktam adhyāyāḥ saptatis tathā / aṣṭau ślokasahasrāṇi tathā nava śatāni ca // 1.2.167
ślokā nava tathaivātra saṃkhyātās tattvadarśinā / pārāśaryeṇa muninā saṃcintya droṇaparvaṇi // 1.2.168
ataḥ paraṃ karṇaparva procyate paramādbhutam / sārathye viniyogaś ca madrarājasya dhīmataḥ // 1.2.169
ākhyātaṃ yatra paurāṇaṃ tripurasya nipātanam // 1.2.169.2
prayāṇe paruṣaś cātra saṃvādaḥ karṇaśalyayoḥ / haṃsakākīyam ākhyānam atraivākṣepasaṃhitam // 1.2.170
anyonyaṃ prati ca krodho yudhiṣṭhirakirīṭinoḥ / dvairathe yatra pārthena hataḥ karṇo mahārathaḥ // 1.2.171
aṣṭamaṃ parva nirdiṣṭam etad bhāratacintakaiḥ / ekonasaptatiḥ proktā adhyāyāḥ karṇaparvaṇi // 1.2.172
catvāry eva sahasrāṇi nava ślokaśatāni ca // 1.2.172.2
ataḥ paraṃ vicitrārthaṃ śalyaparva prakīrtitam / hatapravīre sainye tu netā madreśvaro 'bhavat // 1.2.173
vṛttāni rathayuddhāni kīrtyante yatra bhāgaśaḥ / vināśaḥ kurumukhyānāṃ śalyaparvaṇi kīrtyate // 1.2.174
śalyasya nidhanaṃ cātra dharmarājān mahārathāt / gadāyuddhaṃ tu tumulam atraiva parikīrtitam // 1.2.175
sarasvatyāś ca tīrthānāṃ puṇyatā parikīrtitā // 1.2.175.2
navamaṃ parva nirdiṣṭam etad adbhutam arthavat / ekonaṣaṣṭir adhyāyās tatra saṃkhyāviśāradaiḥ // 1.2.176
saṃkhyātā bahuvṛttāntāḥ ślokāgraṃ cātra śasyate / trīṇi ślokasahasrāṇi dve śate viṃśatis tathā // 1.2.177
muninā saṃpraṇītāni kauravāṇāṃ yaśobhṛtām // 1.2.177.2
ataḥ paraṃ pravakṣyāmi sauptikaṃ parva dāruṇam / bhagnoruṃ yatra rājānaṃ duryodhanam amarṣaṇam // 1.2.178
vyapayāteṣu pārtheṣu trayas te 'bhyāyayū rathāḥ / kṛtavarmā kṛpo drauṇiḥ sāyāhne rudhirokṣitāḥ // 1.2.179
pratijajñe dṛḍhakrodho drauṇir yatra mahārathaḥ / ahatvā sarvapāñcālān dhṛṣṭadyumnapurogamān // 1.2.180
pāṇḍavāṃś ca sahāmātyān na vimokṣyāmi daṃśanam // 1.2.180.2
prasuptān niśi viśvastān yatra te puruṣarṣabhāḥ / pāñcālān saparīvārāñ jaghnur drauṇipurogamāḥ // 1.2.181
yatrāmucyanta pārthās te pañca kṛṣṇabalāśrayāt / sātyakiś ca maheṣvāsaḥ śeṣāś ca nidhanaṃ gatāḥ // 1.2.182
draupadī putraśokārtā pitṛbhrātṛvadhārditā / kṛtānaśanasaṃkalpā yatra bhartṝn upāviśat // 1.2.183
draupadīvacanād yatra bhīmo bhīmaparākramaḥ / anvadhāvata saṃkruddho bhāradvājaṃ guroḥ sutam // 1.2.184
bhīmasenabhayād yatra daivenābhipracoditaḥ / apāṇḍavāyeti ruṣā drauṇir astram avāsṛjat // 1.2.185
maivam ity abravīt kṛṣṇaḥ śamayaṃs tasya tad vacaḥ / yatrāstram astreṇa ca tac chamayām āsa phālgunaḥ // 1.2.186
drauṇidvaipāyanādīnāṃ śāpāś cānyonyakāritāḥ / toyakarmaṇi sarveṣāṃ rājñām udakadānike // 1.2.187
gūḍhotpannasya cākhyānaṃ karṇasya pṛthayātmanaḥ / sutasyaitad iha proktaṃ daśamaṃ parva sauptikam // 1.2.188
aṣṭādaśāsminn adhyāyāḥ parvaṇy uktā mahātmanā / ślokāgram atra kathitaṃ śatāny aṣṭau tathaiva ca // 1.2.189
ślokāś ca saptatiḥ proktā yathāvad abhisaṃkhyayā / sauptikaiṣīkasaṃbandhe parvaṇy amitabuddhinā // 1.2.190
ata ūrdhvam idaṃ prāhuḥ strīparva karuṇodayam / vilāpo vīrapatnīnāṃ yatrātikaruṇaḥ smṛtaḥ // 1.2.191
krodhāveśaḥ prasādaś ca gāndhārīdhṛtarāṣṭrayoḥ // 1.2.191.2
yatra tān kṣatriyāñ śūrān diṣṭāntān anivartinaḥ / putrān bhrātṝn pitṝṃś caiva dadṛśur nihatān raṇe // 1.2.192
yatra rājā mahāprājñaḥ sarvadharmabhṛtāṃ varaḥ / rājñāṃ tāni śarīrāṇi dāhayām āsa śāstrataḥ // 1.2.193
etad ekādaśaṃ proktaṃ parvātikaruṇaṃ mahat / saptaviṃśatir adhyāyāḥ parvaṇy asminn udāhṛtāḥ // 1.2.194
ślokāḥ saptaśataṃ cātra pañcasaptatir ucyate / saṃkhyayā bhāratākhyānaṃ kartrā hy atra mahātmanā // 1.2.195
praṇītaṃ sajjanamanovaiklavyāśrupravartakam // 1.2.195.2
ataḥ paraṃ śāntiparva dvādaśaṃ buddhivardhanam / yatra nirvedam āpanno dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 1.2.196
ghātayitvā pitṝn bhrātṝn putrān saṃbandhibāndhavān // 1.2.196.2
śāntiparvaṇi dharmāś ca vyākhyātāḥ śaratalpikāḥ / rājabhir veditavyā ye samyaṅ nayabubhutsubhiḥ // 1.2.197
āpaddharmāś ca tatraiva kālahetupradarśakāḥ / yān buddhvā puruṣaḥ samyak sarvajñatvam avāpnuyāt // 1.2.198
mokṣadharmāś ca kathitā vicitrā bahuvistarāḥ // 1.2.198.2
dvādaśaṃ parva nirdiṣṭam etat prājñajanapriyam / parvaṇy atra parijñeyam adhyāyānāṃ śatatrayam // 1.2.199
triṃśac caiva tathādhyāyā nava caiva tapodhanāḥ // 1.2.199.2
ślokānāṃ tu sahasrāṇi kīrtitāni caturdaśa / pañca caiva śatāny āhuḥ pañcaviṃśatisaṃkhyayā // 1.2.200
ata ūrdhvaṃ tu vijñeyam ānuśāsanam uttamam / yatra prakṛtim āpannaḥ śrutvā dharmaviniścayam // 1.2.201
bhīṣmād bhāgīrathīputrāt kururājo yudhiṣṭhiraḥ // 1.2.201.2
vyavahāro 'tra kārtsnyena dharmārthīyo nidarśitaḥ / vividhānāṃ ca dānānāṃ phalayogāḥ pṛthagvidhāḥ // 1.2.202
tathā pātraviśeṣāś ca dānānāṃ ca paro vidhiḥ / ācāravidhiyogaś ca satyasya ca parā gatiḥ // 1.2.203
etat subahuvṛttāntam uttamaṃ cānuśāsanam / bhīṣmasyātraiva saṃprāptiḥ svargasya parikīrtitā // 1.2.204
etat trayodaśaṃ parva dharmaniścayakārakam / adhyāyānāṃ śataṃ cātra ṣaṭcatvāriṃśad eva ca // 1.2.205
ślokānāṃ tu sahasrāṇi ṣaṭ saptaiva śatāni ca // 1.2.205.2
tato 'śvamedhikaṃ nāma parva proktaṃ caturdaśam / tat saṃvartamaruttīyaṃ yatrākhyānam anuttamam // 1.2.206
suvarṇakośasaṃprāptir janma coktaṃ parikṣitaḥ / dagdhasyāstrāgninā pūrvaṃ kṛṣṇāt saṃjīvanaṃ punaḥ // 1.2.207
caryāyāṃ hayam utsṛṣṭaṃ pāṇḍavasyānugacchataḥ / tatra tatra ca yuddhāni rājaputrair amarṣaṇaiḥ // 1.2.208
citrāṅgadāyāḥ putreṇa putrikāyā dhanaṃjayaḥ / saṃgrāme babhruvāhena saṃśayaṃ cātra darśitaḥ // 1.2.209
aśvamedhe mahāyajñe nakulākhyānam eva ca // 1.2.209.2
ity āśvamedhikaṃ parva proktam etan mahādbhutam / atrādhyāyaśataṃ triṃśat trayo 'dhyāyāś ca śabditāḥ // 1.2.210
trīṇi ślokasahasrāṇi tāvanty eva śatāni ca / viṃśatiś ca tathā ślokāḥ saṃkhyātās tattvadarśinā // 1.2.211
tata āśramavāsākyaṃ parva pañcadaśaṃ smṛtam / yatra rājyaṃ parityajya gāndhārīsahito nṛpaḥ // 1.2.212
dhṛtarāṣṭrāśramapadaṃ viduraś ca jagāma ha // 1.2.212.2
yaṃ dṛṣṭvā prasthitaṃ sādhvī pṛthāpy anuyayau tadā / putrarājyaṃ parityajya guruśuśrūṣaṇe ratā // 1.2.213
yatra rājā hatān putrān pautrān anyāṃś ca pārthivān / lokāntaragatān vīrān apaśyat punarāgatān // 1.2.214
ṛṣeḥ prasādāt kṛṣṇasya dṛṣṭvāścaryam anuttamam / tyaktvā śokaṃ sadāraś ca siddhiṃ paramikāṃ gataḥ // 1.2.215
yatra dharmaṃ samāśritya viduraḥ sugatiṃ gataḥ / saṃjayaś ca mahāmātro vidvān gāvalgaṇir vaśī // 1.2.216
dadarśa nāradaṃ yatra dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / nāradāc caiva śuśrāva vṛṣṇīnāṃ kadanaṃ mahat // 1.2.217
etad āśramavāsākhyaṃ pūrvoktaṃ sumahādbhutam / dvicatvāriṃśad adhyāyāḥ parvaitad abhisaṃkhyayā // 1.2.218
sahasram ekaṃ ślokānāṃ pañca ślokaśatāni ca / ṣaḍ eva ca tathā ślokāḥ saṃkhyātās tattvadarśinā // 1.2.219
ataḥ paraṃ nibodhedaṃ mausalaṃ parva dāruṇam / yatra te puruṣavyāghrāḥ śastrasparśasahā yudhi // 1.2.220
brahmadaṇḍaviniṣpiṣṭāḥ samīpe lavaṇāmbhasaḥ // 1.2.220.2
āpāne pānagalitā daivenābhipracoditāḥ / erakārūpibhir vajrair nijaghnur itaretaram // 1.2.221
yatra sarvakṣayaṃ kṛtvā tāv ubhau rāmakeśavau / nāticakramatuḥ kālaṃ prāptaṃ sarvaharaṃ samam // 1.2.222
yatrārjuno dvāravatīm etya vṛṣṇivinākṛtām / dṛṣṭvā viṣādam agamat parāṃ cārtiṃ nararṣabhaḥ // 1.2.223
sa satkṛtya yaduśreṣṭhaṃ mātulaṃ śaurim ātmanaḥ / dadarśa yaduvīrāṇām āpāne vaiśasaṃ mahat // 1.2.224
śarīraṃ vāsudevasya rāmasya ca mahātmanaḥ / saṃskāraṃ lambhayām āsa vṛṣṇīnāṃ ca pradhānataḥ // 1.2.225
sa vṛddhabālam ādāya dvāravatyās tato janam / dadarśāpadi kaṣṭāyāṃ gāṇḍīvasya parābhavam // 1.2.226
sarveṣāṃ caiva divyānām astrāṇām aprasannatām / nāśaṃ vṛṣṇikalatrāṇāṃ prabhāvānām anityatām // 1.2.227
dṛṣṭvā nirvedam āpanno vyāsavākyapracoditaḥ / dharmarājaṃ samāsādya saṃnyāsaṃ samarocayet // 1.2.228
ity etan mausalaṃ parva ṣoḍaśaṃ parikīrtitam / adhyāyāṣṭau samākhyātāḥ ślokānāṃ ca śatatrayam // 1.2.229
mahāprasthānikaṃ tasmād ūrdhvaṃ saptadaśaṃ smṛtam / yatra rājyaṃ parityajya pāṇḍavāḥ puruṣarṣabhāḥ // 1.2.230
draupadyā sahitā devyā siddhiṃ paramikāṃ gatāḥ // 1.2.230.2
atrādhyāyās trayaḥ proktāḥ ślokānāṃ ca śataṃ tathā / viṃśatiś ca tathā ślokāḥ saṃkhyātās tattvadarśinā // 1.2.231
svargaparva tato jñeyaṃ divyaṃ yat tad amānuṣam / adhyāyāḥ pañca saṃkhyātāḥ parvaitad abhisaṃkhyayā // 1.2.232
ślokānāṃ dve śate caiva prasaṃkhyāte tapodhanāḥ // 1.2.232.2
aṣṭādaśaivam etāni parvāṇy uktāny aśeṣataḥ / khileṣu harivaṃśaś ca bhaviṣyac ca prakīrtitam // 1.2.233
etad akhilam ākhyātaṃ bhārataṃ parvasaṃgrahāt / aṣṭādaśa samājagmur akṣauhiṇyo yuyutsayā // 1.2.234
tan mahad dāruṇaṃ yuddham ahāny aṣṭādaśābhavat // 1.2.234.2
yo vidyāc caturo vedān sāṅgopaniṣadān dvijaḥ / na cākhyānam idaṃ vidyān naiva sa syād vicakṣaṇaḥ // 1.2.235
śrutvā tv idam upākhyānaṃ śrāvyam anyan na rocate / puṃskokilarutaṃ śrutvā rūkṣā dhvāṅkṣasya vāg iva // 1.2.236
itihāsottamād asmāj jāyante kavibuddhayaḥ / pañcabhya iva bhūtebhyo lokasaṃvidhayas trayaḥ // 1.2.237
asyākhyānasya viṣaye purāṇaṃ vartate dvijāḥ / antarikṣasya viṣaye prajā iva caturvidhāḥ // 1.2.238
kriyāguṇānāṃ sarveṣām idam ākhyānam āśrayaḥ / indriyāṇāṃ samastānāṃ citrā iva manaḥkriyāḥ // 1.2.239
anāśrityaitad ākhyānaṃ kathā bhuvi na vidyate / āhāram anapāśritya śarīrasyeva dhāraṇam // 1.2.240
idaṃ sarvaiḥ kavivarair ākhyānam upajīvyate / udayaprepsubhir bhṛtyair abhijāta iveśvaraḥ // 1.2.241
dvaipāyanauṣṭhapuṭaniḥsṛtam aprameyaṃ; puṇyaṃ pavitram atha pāpaharaṃ śivaṃ ca / yo bhārataṃ samadhigacchati vācyamānaṃ; kiṃ tasya puṣkarajalair abhiṣecanena // 1.2.242
ākhyānaṃ tad idam anuttamaṃ mahārthaṃ; vinyastaṃ mahad iha parvasaṃgraheṇa / śrutvādau bhavati nṛṇāṃ sukhāvagāhaṃ; vistīrṇaṃ lavaṇajalaṃ yathā plavena // 1.2.243
pra pūrvagau pūrvajau citrabhānū; girā vā śaṃsāmi tapanāv anantau / divyau suparṇau virajau vimānāv; adhikṣiyantau bhuvanāni viśvā // 1.3.60
hiraṇmayau śakunī sāṃparāyau; nāsatyadasrau sunasau vaijayantau / śukraṃ vayantau tarasā suvemāv; abhi vyayantāv asitaṃ vivasvat // 1.3.61
grastāṃ suparṇasya balena vartikām; amuñcatām aśvinau saubhagāya / tāvat suvṛttāv anamanta māyayā; sattamā gā aruṇā udāvahan // 1.3.62
ṣaṣṭiś ca gāvas triśatāś ca dhenava; ekaṃ vatsaṃ suvate taṃ duhanti / nānāgoṣṭhā vihitā ekadohanās; tāv aśvinau duhato gharmam ukthyam // 1.3.63
ekāṃ nābhiṃ saptaśatā arāḥ śritāḥ; pradhiṣv anyā viṃśatir arpitā arāḥ / anemi cakraṃ parivartate 'jaraṃ; māyāśvinau samanakti carṣaṇī // 1.3.64
ekaṃ cakraṃ vartate dvādaśāraṃ pradhi;ṣaṇṇābhim ekākṣam amṛtasya dhāraṇam / yasmin devā adhi viśve viṣaktās; tāv aśvinau muñcato mā viṣīdatam // 1.3.65
aśvināv indram amṛtaṃ vṛttabhūyau; tirodhattām aśvinau dāsapatnī / bhittvā girim aśvinau gām udācarantau; tadvṛṣṭamahnā prathitā valasya // 1.3.66
yuvāṃ diśo janayatho daśāgre; samānaṃ mūrdhni rathayā viyanti / tāsāṃ yātam ṛṣayo 'nuprayānti; devā manuṣyāḥ kṣitim ācaranti // 1.3.67
yuvāṃ varṇān vikurutho viśvarūpāṃs; te 'dhikṣiyanti bhuvanāni viśvā / te bhānavo 'py anusṛtāś caranti; devā manuṣyāḥ kṣitim ācaranti // 1.3.68
tau nāsatyāv aśvināv āmahe vāṃ; srajaṃ ca yāṃ bibhṛthaḥ puṣkarasya / tau nāsatyāv amṛtāvṛtāvṛdhāv; ṛte devās tat prapadena sūte // 1.3.69
mukhena garbhaṃ labhatāṃ yuvānau; gatāsur etat prapadena sūte / sadyo jāto mātaram atti garbhas; tāv aśvinau muñcatho jīvase gāḥ // 1.3.70
nāvanītaṃ hṛdayaṃ brāhmaṇasya; vāci kṣuro nihitas tīkṣṇadhāraḥ / viparītam etad ubhayaṃ kṣatriyasya; vāṅ nāvanītī hṛdayaṃ tīkṣṇadhāram // 1.3.132
ya airāvatarājānaḥ sarpāḥ samitiśobhanāḥ / varṣanta iva jīmūtāḥ savidyutpavaneritāḥ // 1.3.139
surūpāś ca virūpāś ca tathā kalmāṣakuṇḍalāḥ / ādityavan nākapṛṣṭhe rejur airāvatodbhavāḥ // 1.3.140
bahūni nāgavartmāni gaṅgāyās tīra uttare / icchet ko 'rkāṃśusenāyāṃ cartum airāvataṃ vinā // 1.3.141
śatāny aśītir aṣṭau ca sahasrāṇi ca viṃśatiḥ / sarpāṇāṃ pragrahā yānti dhṛtarāṣṭro yad ejati // 1.3.142
ye cainam upasarpanti ye ca dūraṃ paraṃ gatāḥ / aham airāvatajyeṣṭhabhrātṛbhyo 'karavaṃ namaḥ // 1.3.143
yasya vāsaḥ kurukṣetre khāṇḍave cābhavat sadā / taṃ kādraveyam astauṣaṃ kuṇḍalārthāya takṣakam // 1.3.144
takṣakaś cāśvasenaś ca nityaṃ sahacarāv ubhau / kurukṣetre nivasatāṃ nadīm ikṣumatīm anu // 1.3.145
jaghanyajas takṣakasya śrutaseneti yaḥ śrutaḥ / avasadyo mahad dyumni prārthayan nāgamukhyatām // 1.3.146
karavāṇi sadā cāhaṃ namas tasmai mahātmane // 1.3.146.2
trīṇy arpitāny atra śatāni madhye; ṣaṣṭiś ca nityaṃ carati dhruve 'smin / cakre caturviṃśatiparvayoge; ṣaḍ yat kumārāḥ parivartayanti // 1.3.150
tantraṃ cedaṃ viśvarūpaṃ yuvatyau; vayatas tantūn satataṃ vartayantyau / kṛṣṇān sitāṃś caiva vivartayantyau; bhūtāny ajasraṃ bhuvanāni caiva // 1.3.151
vajrasya bhartā bhuvanasya goptā; vṛtrasya hantā namucer nihantā / kṛṣṇe vasāno vasane mahātmā; satyānṛte yo vivinakti loke // 1.3.152
yo vājinaṃ garbham apāṃ purāṇaṃ; vaiśvānaraṃ vāhanam abhyupetaḥ / namaḥ sadāsmai jagadīśvarāya; lokatrayeśāya puraṃdarāya // 1.3.153
sa hāstinapuraṃ prāpya nacirād dvijasattamaḥ / samāgacchata rājānam uttaṅko janamejayam // 1.3.178
purā takṣaśilātas taṃ nivṛttam aparājitam / samyag vijayinaṃ dṛṣṭvā samantān mantribhir vṛtam // 1.3.179
tasmai jayāśiṣaḥ pūrvaṃ yathānyāyaṃ prayujya saḥ / uvācainaṃ vacaḥ kāle śabdasaṃpannayā girā // 1.3.180
anyasmin karaṇīye tvaṃ kārye pārthivasattama / bālyād ivānyad eva tvaṃ kuruṣe nṛpasattama // 1.3.181
evam uktas tu vipreṇa sa rājā pratyuvāca ha / janamejayaḥ prasannātmā samyak saṃpūjya taṃ munim // 1.3.182
āsāṃ prajānāṃ paripālanena; svaṃ kṣatradharmaṃ paripālayāmi / prabrūhi vā kiṃ kriyatāṃ dvijendra; śuśrūṣur asmy adya vacas tvadīyam // 1.3.183
sa evam uktas tu nṛpottamena; dvijottamaḥ puṇyakṛtāṃ variṣṭhaḥ / uvāca rājānam adīnasattvaṃ; svam eva kāryaṃ nṛpateś ca yat tat // 1.3.184
takṣakeṇa narendrendra yena te hiṃsitaḥ pitā / tasmai pratikuruṣva tvaṃ pannagāya durātmane // 1.3.185
kāryakālaṃ ca manye 'haṃ vidhidṛṣṭasya karmaṇaḥ / tad gacchāpacitiṃ rājan pitus tasya mahātmanaḥ // 1.3.186
tena hy anaparādhī sa daṣṭo duṣṭāntarātmanā / pañcatvam agamad rājā vajrāhata iva drumaḥ // 1.3.187
baladarpasamutsiktas takṣakaḥ pannagādhamaḥ / akāryaṃ kṛtavān pāpo yo 'daśat pitaraṃ tava // 1.3.188
rājarṣivaṃśagoptāram amarapratimaṃ nṛpam / jaghāna kāśyapaṃ caiva nyavartayata pāpakṛt // 1.3.189
dagdhum arhasi taṃ pāpaṃ jvalite havyavāhane / sarpasatre mahārāja tvayi tad dhi vidhīyate // 1.3.190
evaṃ pituś cāpacitiṃ gatavāṃs tvaṃ bhaviṣyasi / mama priyaṃ ca sumahat kṛtaṃ rājan bhaviṣyati // 1.3.191
karmaṇaḥ pṛthivīpāla mama yena durātmanā / vighnaḥ kṛto mahārāja gurvarthaṃ carato 'nagha // 1.3.192
etac chrutvā tu nṛpatis takṣakasya cukopa ha / uttaṅkavākyahaviṣā dīpto 'gnir haviṣā yathā // 1.3.193
apṛcchac ca tadā rājā mantriṇaḥ svān suduḥkhitaḥ / uttaṅkasyaiva sāṃnidhye pituḥ svargagatiṃ prati // 1.3.194
tadaiva hi sa rājendro duḥkhaśokāpluto 'bhavat / yadaiva pitaraṃ vṛttam uttaṅkād aśṛṇot tadā // 1.3.195
yo 'sau divyāḥ kathā veda devatāsurasaṃkathāḥ / manuṣyoragagandharvakathā veda ca sarvaśaḥ // 1.4.4
sa cāpy asmin makhe saute vidvān kulapatir dvijaḥ / dakṣo dhṛtavrato dhīmāñ śāstre cāraṇyake guruḥ // 1.4.5
satyavādī śamaparas tapasvī niyatavrataḥ / sarveṣām eva no mānyaḥ sa tāvat pratipālyatām // 1.4.6
tasminn adhyāsati gurāv āsanaṃ paramārcitam / tato vakṣyasi yat tvāṃ sa prakṣyati dvijasattamaḥ // 1.4.7
evam astu gurau tasminn upaviṣṭe mahātmani / tena pṛṣṭaḥ kathāḥ puṇyā vakṣyāmi vividhāśrayāḥ // 1.4.8
so 'tha viprarṣabhaḥ kāryaṃ kṛtvā sarvaṃ yathākramam / devān vāgbhiḥ pitṝn adbhis tarpayitvājagāma ha // 1.4.9
yatra brahmarṣayaḥ siddhās ta āsīnā yatavratāḥ / yajñāyatanam āśritya sūtaputrapuraḥsarāḥ // 1.4.10
ṛtvikṣv atha sadasyeṣu sa vai gṛhapatis tataḥ / upaviṣṭeṣūpaviṣṭaḥ śaunako 'thābravīd idam // 1.4.11
purāṇam akhilaṃ tāta pitā te 'dhītavān purā / kaccit tvam api tat sarvam adhīṣe lomaharṣaṇe // 1.5.1
purāṇe hi kathā divyā ādivaṃśāś ca dhīmatām / kathyante tāḥ purāsmābhiḥ śrutāḥ pūrvaṃ pitus tava // 1.5.2
tatra vaṃśam ahaṃ pūrvaṃ śrotum icchāmi bhārgavam / kathayasva kathām etāṃ kalyāḥ sma śravaṇe tava // 1.5.3
yad adhītaṃ purā samyag dvijaśreṣṭha mahātmabhiḥ / vaiśaṃpāyanaviprādyais taiś cāpi kathitaṃ purā // 1.5.4
yad adhītaṃ ca pitrā me samyak caiva tato mayā / tat tāvac chṛṇu yo devaiḥ sendraiḥ sāgnimarudgaṇaiḥ // 1.5.5
pūjitaḥ pravaro vaṃśo bhṛgūṇāṃ bhṛgunandana // 1.5.5.2
imaṃ vaṃśam ahaṃ brahman bhārgavaṃ te mahāmune / nigadāmi kathāyuktaṃ purāṇāśrayasaṃyutam // 1.5.6
bhṛgoḥ sudayitaḥ putraś cyavano nāma bhārgavaḥ / cyavanasyāpi dāyādaḥ pramatir nāma dhārmikaḥ // 1.5.7
pramater apy abhūt putro ghṛtācyāṃ rurur ity uta // 1.5.7.2
ruror api suto jajñe śunako vedapāragaḥ / pramadvarāyāṃ dharmātmā tava pūrvapitāmahāt // 1.5.8
tapasvī ca yaśasvī ca śrutavān brahmavittamaḥ / dharmiṣṭhaḥ satyavādī ca niyato niyatendriyaḥ // 1.5.9
sūtaputra yathā tasya bhārgavasya mahātmanaḥ / cyavanatvaṃ parikhyātaṃ tan mamācakṣva pṛcchataḥ // 1.5.10
bhṛgoḥ sudayitā bhāryā pulomety abhiviśrutā / tasyāṃ garbhaḥ samabhavad bhṛgor vīryasamudbhavaḥ // 1.5.11
tasmin garbhe saṃbhṛte 'tha pulomāyāṃ bhṛgūdvaha / samaye samaśīlinyāṃ dharmapatnyāṃ yaśasvinaḥ // 1.5.12
abhiṣekāya niṣkrānte bhṛgau dharmabhṛtāṃ vare / āśramaṃ tasya rakṣo 'tha pulomābhyājagāma ha // 1.5.13
taṃ praviśyāśramaṃ dṛṣṭvā bhṛgor bhāryām aninditām / hṛcchayena samāviṣṭo vicetāḥ samapadyata // 1.5.14
abhyāgataṃ tu tad rakṣaḥ pulomā cārudarśanā / nyamantrayata vanyena phalamūlādinā tadā // 1.5.15
tāṃ tu rakṣas tato brahman hṛcchayenābhipīḍitam / dṛṣṭvā hṛṣṭam abhūt tatra jihīrṣus tām aninditām // 1.5.16
athāgniśaraṇe 'paśyaj jvalitaṃ jātavedasam / tam apṛcchat tato rakṣaḥ pāvakaṃ jvalitaṃ tadā // 1.5.17
śaṃsa me kasya bhāryeyam agne pṛṣṭa ṛtena vai / satyas tvam asi satyaṃ me vada pāvaka pṛcchate // 1.5.18
mayā hīyaṃ pūrvavṛtā bhāryārthe varavarṇinī / paścāt tv imāṃ pitā prādād bhṛgave 'nṛtakāriṇe // 1.5.19
seyaṃ yadi varārohā bhṛgor bhāryā rahogatā / tathā satyaṃ samākhyāhi jihīrṣāmy āśramād imām // 1.5.20
manyur hi hṛdayaṃ me 'dya pradahann iva tiṣṭhati / matpurvabhāryāṃ yad imāṃ bhṛguḥ prāpa sumadhyamām // 1.5.21
tad rakṣa evam āmantrya jvalitaṃ jātavedasam / śaṅkamāno bhṛgor bhāryāṃ punaḥ punar apṛcchata // 1.5.22
tvam agne sarvabhūtānām antaś carasi nityadā / sākṣivat puṇyapāpeṣu satyaṃ brūhi kave vacaḥ // 1.5.23
matpūrvabhāryāpahṛtā bhṛguṇānṛtakāriṇā / seyaṃ yadi tathā me tvaṃ satyam ākhyātum arhasi // 1.5.24
śrutvā tvatto bhṛgor bhāryāṃ hariṣyāmy aham āśramāt / jātavedaḥ paśyatas te vada satyāṃ giraṃ mama // 1.5.25
tasya tad vacanaṃ śrutvā saptārcir duḥkhito bhṛśam / bhīto 'nṛtāc ca śāpāc ca bhṛgor ity abravīc chanaiḥ // 1.5.26
agner atha vacaḥ śrutvā tad rakṣaḥ prajahāra tām / brahman varāharūpeṇa manomārutaraṃhasā // 1.6.1
tataḥ sa garbho nivasan kukṣau bhṛgukulodvaha / roṣān mātuś cyutaḥ kukṣeś cyavanas tena so 'bhavat // 1.6.2
taṃ dṛṣṭvā mātur udarāc cyutam ādityavarcasam / tad rakṣo bhasmasād bhūtaṃ papāta parimucya tām // 1.6.3
sā tam ādāya suśroṇī sasāra bhṛgunandanam / cyavanaṃ bhārgavaṃ brahman pulomā duḥkhamūrcchitā // 1.6.4
tāṃ dadarśa svayaṃ brahmā sarvalokapitāmahaḥ / rudatīṃ bāṣpapūrṇākṣīṃ bhṛgor bhāryām aninditām // 1.6.5
sāntvayām āsa bhagavān vadhūṃ brahmā pitāmahaḥ // 1.6.5.2
aśrubindūdbhavā tasyāḥ prāvartata mahānadī / anuvartatī sṛtiṃ tasyā bhṛgoḥ patnyā yaśasvinaḥ // 1.6.6
tasyā mārgaṃ sṛtavatīṃ dṛṣṭvā tu saritaṃ tadā / nāma tasyās tadā nadyāś cakre lokapitāmahaḥ // 1.6.7
vadhūsareti bhagavāṃś cyavanasyāśramaṃ prati // 1.6.7.2
sa evaṃ cyavano jajñe bhṛgoḥ putraḥ pratāpavān / taṃ dadarśa pitā tatra cyavanaṃ tāṃ ca bhāminīm // 1.6.8
sa pulomāṃ tato bhāryāṃ papraccha kupito bhṛguḥ / kenāsi rakṣase tasmai kathiteha jihīrṣave // 1.6.9
na hi tvāṃ veda tad rakṣo madbhāryāṃ cāruhāsinīm // 1.6.9.2
tat tvam ākhyāhi taṃ hy adya śaptum icchāmy ahaṃ ruṣā / bibheti ko na śāpān me kasya cāyaṃ vyatikramaḥ // 1.6.10
agninā bhagavaṃs tasmai rakṣase 'haṃ niveditā / tato mām anayad rakṣaḥ krośantīṃ kurarīm iva // 1.6.11
sāhaṃ tava sutasyāsya tejasā parimokṣitā / bhasmībhūtaṃ ca tad rakṣo mām utsṛjya papāta vai // 1.6.12
iti śrutvā pulomāyā bhṛguḥ paramamanyumān / śaśāpāgnim abhikruddhaḥ sarvabhakṣo bhaviṣyasi // 1.6.13
śaptas tu bhṛguṇā vahniḥ kruddho vākyam athābravīt / kim idaṃ sāhasaṃ brahman kṛtavān asi sāṃpratam // 1.7.1
dharme prayatamānasya satyaṃ ca vadataḥ samam / pṛṣṭo yad abruvaṃ satyaṃ vyabhicāro 'tra ko mama // 1.7.2
pṛṣṭo hi sākṣī yaḥ sākṣyaṃ jānamāno 'nyathā vadet / sa pūrvān ātmanaḥ sapta kule hanyāt tathā parān // 1.7.3
yaś ca kāryārthatattvajño jānamāno na bhāṣate / so 'pi tenaiva pāpena lipyate nātra saṃśayaḥ // 1.7.4
śakto 'ham api śaptuṃ tvāṃ mānyās tu brāhmaṇā mama / jānato 'pi ca te vyaktaṃ kathayiṣye nibodha tat // 1.7.5
yogena bahudhātmānaṃ kṛtvā tiṣṭhāmi mūrtiṣu / agnihotreṣu satreṣu kriyāsv atha makheṣu ca // 1.7.6
vedoktena vidhānena mayi yad dhūyate haviḥ / devatāḥ pitaraś caiva tena tṛptā bhavanti vai // 1.7.7
āpo devagaṇāḥ sarve āpaḥ pitṛgaṇās tathā / darśaś ca paurṇamāsaś ca devānāṃ pitṛbhiḥ saha // 1.7.8
devatāḥ pitaras tasmāt pitaraś cāpi devatāḥ / ekībhūtāś ca pūjyante pṛthaktvena ca parvasu // 1.7.9
devatāḥ pitaraś caiva juhvate mayi yat sadā / tridaśānāṃ pitṝṇāṃ ca mukham evam ahaṃ smṛtaḥ // 1.7.10
amāvāsyāṃ ca pitaraḥ paurṇamāsyāṃ ca devatāḥ / manmukhenaiva hūyante bhuñjate ca hutaṃ haviḥ // 1.7.11
sarvabhakṣaḥ kathaṃ teṣāṃ bhaviṣyāmi mukhaṃ tv aham // 1.7.11.2
cintayitvā tato vahniś cakre saṃhāram ātmanaḥ / dvijānām agnihotreṣu yajñasatrakriyāsu ca // 1.7.12
niroṃkāravaṣaṭkārāḥ svadhāsvāhāvivarjitāḥ / vināgninā prajāḥ sarvās tata āsan suduḥkhitāḥ // 1.7.13
atharṣayaḥ samudvignā devān gatvābruvan vacaḥ / agnināśāt kriyābhraṃśād bhrāntā lokās trayo 'naghāḥ // 1.7.14
vidhadhvam atra yat kāryaṃ na syāt kālātyayo yathā // 1.7.14.2
atharṣayaś ca devāś ca brahmāṇam upagamya tu / agner āvedayañ śāpaṃ kriyāsaṃhāram eva ca // 1.7.15
bhṛguṇā vai mahābhāga śapto 'gniḥ kāraṇāntare / kathaṃ devamukho bhūtvā yajñabhāgāgrabhuk tathā // 1.7.16
hutabhuk sarvalokeṣu sarvabhakṣatvam eṣyati // 1.7.16.2
śrutvā tu tad vacas teṣām agnim āhūya lokakṛt / uvāca vacanaṃ ślakṣṇaṃ bhūtabhāvanam avyayam // 1.7.17
lokānām iha sarveṣāṃ tvaṃ kartā cānta eva ca / tvaṃ dhārayasi lokāṃs trīn kriyāṇāṃ ca pravartakaḥ // 1.7.18
sa tathā kuru lokeśa nocchidyeran kriyā yathā // 1.7.18.2
kasmād evaṃ vimūḍhas tvam īśvaraḥ san hutāśanaḥ / tvaṃ pavitraṃ yadā loke sarvabhūtagataś ca ha // 1.7.19
na tvaṃ sarvaśarīreṇa sarvabhakṣatvam eṣyasi / upādāne 'rciṣo yās te sarvaṃ dhakṣyanti tāḥ śikhin // 1.7.20
yathā sūryāṃśubhiḥ spṛṣṭaṃ sarvaṃ śuci vibhāvyate / tathā tvadarcirnirdagdhaṃ sarvaṃ śuci bhaviṣyati // 1.7.21
tad agne tvaṃ mahat tejaḥ svaprabhāvād vinirgatam / svatejasaiva taṃ śāpaṃ kuru satyam ṛṣer vibho // 1.7.22
devānāṃ cātmano bhāgaṃ gṛhāṇa tvaṃ mukhe hutam // 1.7.22.2
evam astv iti taṃ vahniḥ pratyuvāca pitāmaham / jagāma śāsanaṃ kartuṃ devasya parameṣṭhinaḥ // 1.7.23
devarṣayaś ca muditās tato jagmur yathāgatam / ṛṣayaś ca yathāpūrvaṃ kriyāḥ sarvāḥ pracakrire // 1.7.24
divi devā mumudire bhūtasaṃghāś ca laukikāḥ / agniś ca paramāṃ prītim avāpa hatakalmaṣaḥ // 1.7.25
evam eṣa purāvṛtta itihāso 'gniśāpajaḥ / pulomasya vināśaś ca cyavanasya ca saṃbhavaḥ // 1.7.26
sa cāpi cyavano brahman bhārgavo 'janayat sutam / sukanyāyāṃ mahātmānaṃ pramatiṃ dīptatejasam // 1.8.1
pramatis tu ruruṃ nāma ghṛtācyāṃ samajījanat / ruruḥ pramadvarāyāṃ tu śunakaṃ samajījanat // 1.8.2
tasya brahman ruroḥ sarvaṃ caritaṃ bhūritejasaḥ / vistareṇa pravakṣyāmi tac chṛṇu tvam aśeṣataḥ // 1.8.3
ṛṣir āsīn mahān pūrvaṃ tapovidyāsamanvitaḥ / sthūlakeśa iti khyātaḥ sarvabhūtahite rataḥ // 1.8.4
etasminn eva kāle tu menakāyāṃ prajajñivān / gandharvarājo viprarṣe viśvāvasur iti śrutaḥ // 1.8.5
athāpsarā menakā sā taṃ garbhaṃ bhṛgunandana / utsasarja yathākālaṃ sthūlakeśāśramaṃ prati // 1.8.6
utsṛjya caiva taṃ garbhaṃ nadyās tīre jagāma ha / kanyām amaragarbhābhāṃ jvalantīm iva ca śriyā // 1.8.7
tāṃ dadarśa samutsṛṣṭāṃ nadītīre mahān ṛṣiḥ / sthūlakeśaḥ sa tejasvī vijane bandhuvarjitām // 1.8.8
sa tāṃ dṛṣṭvā tadā kanyāṃ sthūlakeśo dvijottamaḥ / jagrāhātha muniśreṣṭhaḥ kṛpāviṣṭaḥ pupoṣa ca // 1.8.9
vavṛdhe sā varārohā tasyāśramapade śubhā // 1.8.9.2
pramadābhyo varā sā tu sarvarūpaguṇānvitā / tataḥ pramadvarety asyā nāma cakre mahān ṛṣiḥ // 1.8.10
tām āśramapade tasya rurur dṛṣṭvā pramadvarām / babhūva kila dharmātmā madanānugatātmavān // 1.8.11
pitaraṃ sakhibhiḥ so 'tha vācayām āsa bhārgavaḥ / pramatiś cābhyayāc chrutvā sthūlakeśaṃ yaśasvinam // 1.8.12
tataḥ prādāt pitā kanyāṃ rurave tāṃ pramadvarām / vivāhaṃ sthāpayitvāgre nakṣatre bhagadaivate // 1.8.13
tataḥ katipayāhasya vivāhe samupasthite / sakhībhiḥ krīḍatī sārdhaṃ sā kanyā varavarṇinī // 1.8.14
nāpaśyata prasuptaṃ vai bhujagaṃ tiryag āyatam / padā cainaṃ samākrāman mumūrṣuḥ kālacoditā // 1.8.15
sa tasyāḥ saṃpramattāyāś coditaḥ kāladharmaṇā / viṣopaliptān daśanān bhṛśam aṅge nyapātayat // 1.8.16
sā daṣṭā sahasā bhūmau patitā gatacetanā / vyasur aprekṣaṇīyāpi prekṣaṇīyatamākṛtiḥ // 1.8.17
prasuptevābhavac cāpi bhuvi sarpaviṣārditā / bhūyo manoharatarā babhūva tanumadhyamā // 1.8.18
dadarśa tāṃ pitā caiva te caivānye tapasvinaḥ / viceṣṭamānāṃ patitāṃ bhūtale padmavarcasam // 1.8.19
tataḥ sarve dvijavarāḥ samājagmuḥ kṛpānvitāḥ / svastyātreyo mahājānuḥ kuśikaḥ śaṅkhamekhalaḥ // 1.8.20
bhāradvājaḥ kauṇakutsa ārṣṭiṣeṇo 'tha gautamaḥ / pramatiḥ saha putreṇa tathānye vanavāsinaḥ // 1.8.21
tāṃ te kanyāṃ vyasuṃ dṛṣṭvā bhujagasya viṣārditām / ruruduḥ kṛpayāviṣṭā rurus tv ārto bahir yayau // 1.8.22
teṣu tatropaviṣṭeṣu brāhmaṇeṣu samantataḥ / ruruś cukrośa gahanaṃ vanaṃ gatvā suduḥkhitaḥ // 1.9.1
śokenābhihataḥ so 'tha vilapan karuṇaṃ bahu / abravīd vacanaṃ śocan priyāṃ cintya pramadvarām // 1.9.2
śete sā bhuvi tanvaṅgī mama śokavivardhinī / bāndhavānāṃ ca sarveṣāṃ kiṃ nu duḥkham ataḥ param // 1.9.3
yadi dattaṃ tapas taptaṃ guravo vā mayā yadi / samyag ārādhitās tena saṃjīvatu mama priyā // 1.9.4
yathā janmaprabhṛti vai yatātmāhaṃ dhṛtavrataḥ / pramadvarā tathādyaiva samuttiṣṭhatu bhāminī // 1.9.5
abhidhatse ha yad vācā ruro duḥkhena tan mṛṣā / na tu martyasya dharmātmann āyur asti gatāyuṣaḥ // 1.9.6
gatāyur eṣā kṛpaṇā gandharvāpsarasoḥ sutā / tasmāc choke manas tāta mā kṛthās tvaṃ kathaṃ cana // 1.9.7
upāyaś cātra vihitaḥ pūrvaṃ devair mahātmabhiḥ / taṃ yadīcchasi kartuṃ tvaṃ prāpsyasīmāṃ pramadvarām // 1.9.8
ka upāyaḥ kṛto devair brūhi tattvena khecara / kariṣye taṃ tathā śrutvā trātum arhati māṃ bhavān // 1.9.9
āyuṣo 'rdhaṃ prayacchasva kanyāyai bhṛgunandana / evam utthāsyati ruro tava bhāryā pramadvarā // 1.9.10
āyuṣo 'rdhaṃ prayacchāmi kanyāyai khecarottama / śṛṅgārarūpābharaṇā uttiṣṭhatu mama priyā // 1.9.11
tato gandharvarājaś ca devadūtaś ca sattamau / dharmarājam upetyedaṃ vacanaṃ pratyabhāṣatām // 1.9.12
dharmarājāyuṣo 'rdhena ruror bhāryā pramadvarā / samuttiṣṭhatu kalyāṇī mṛtaiva yadi manyase // 1.9.13
pramadvarā ruror bhāryā devadūta yadīcchasi / uttiṣṭhatv āyuṣo 'rdhena ruror eva samanvitā // 1.9.14
evam ukte tataḥ kanyā sodatiṣṭhat pramadvarā / ruros tasyāyuṣo 'rdhena supteva varavarṇinī // 1.9.15
etad dṛṣṭaṃ bhaviṣye hi ruror uttamatejasaḥ / āyuṣo 'tipravṛddhasya bhāryārthe 'rdhaṃ hrasatv iti // 1.9.16
tata iṣṭe 'hani tayoḥ pitarau cakratur mudā / vivāhaṃ tau ca remāte parasparahitaiṣiṇau // 1.9.17
sa labdhvā durlabhāṃ bhāryāṃ padmakiñjalkasaprabhām / vrataṃ cakre vināśāya jihmagānāṃ dhṛtavrataḥ // 1.9.18
sa dṛṣṭvā jihmagān sarvāṃs tīvrakopasamanvitaḥ / abhihanti yathāsannaṃ gṛhya praharaṇaṃ sadā // 1.9.19
sa kadā cid vanaṃ vipro rurur abhyāgaman mahat / śayānaṃ tatra cāpaśyaḍ ḍuṇḍubhaṃ vayasānvitam // 1.9.20
tata udyamya daṇḍaṃ sa kāladaṇḍopamaṃ tadā / abhyaghnad ruṣito vipras tam uvācātha ḍuṇḍubhaḥ // 1.9.21
nāparādhyāmi te kiṃ cid aham adya tapodhana / saṃrambhāt tat kimarthaṃ mām abhihaṃsi ruṣānvitaḥ // 1.9.22
mama prāṇasamā bhāryā daṣṭāsīd bhujagena ha / tatra me samayo ghora ātmanoraga vai kṛtaḥ // 1.10.1
hanyāṃ sadaiva bhujagaṃ yaṃ yaṃ paśyeyam ity uta / tato 'haṃ tvāṃ jighāṃsāmi jīvitena vimokṣyase // 1.10.2
anye te bhujagā vipra ye daśantīha mānavān / ḍuṇḍubhān ahigandhena na tvaṃ hiṃsitum arhasi // 1.10.3
ekānarthān pṛthagarthān ekaduḥkhān pṛthaksukhān / ḍuṇḍubhān dharmavid bhūtvā na tvaṃ hiṃsitum arhasi // 1.10.4
iti śrutvā vacas tasya bhujagasya rurus tadā / nāvadhīd bhayasaṃvigna ṛṣiṃ matvātha ḍuṇḍubham // 1.10.5
uvāca cainaṃ bhagavān ruruḥ saṃśamayann iva / kāmayā bhujaga brūhi ko 'sīmāṃ vikriyāṃ gataḥ // 1.10.6
ahaṃ purā ruro nāmnā ṛṣir āsaṃ sahasrapāt / so 'haṃ śāpena viprasya bhujagatvam upāgataḥ // 1.10.7
kimarthaṃ śaptavān kruddho dvijas tvāṃ bhujagottama / kiyantaṃ caiva kālaṃ te vapur etad bhaviṣyati // 1.10.8
sakhā babhūva me pūrvaṃ khagamo nāma vai dvijaḥ / bhṛśaṃ saṃśitavāk tāta tapobalasamanvitaḥ // 1.11.1
sa mayā krīḍatā bālye kṛtvā tārṇam athoragam / agnihotre prasaktaḥ san bhīṣitaḥ pramumoha vai // 1.11.2
labdhvā ca sa punaḥ saṃjñāṃ mām uvāca tapodhanaḥ / nirdahann iva kopena satyavāk saṃśitavrataḥ // 1.11.3
yathāvīryas tvayā sarpaḥ kṛto 'yaṃ madbibhīṣayā / tathāvīryo bhujaṃgas tvaṃ mama kopād bhaviṣyasi // 1.11.4
tasyāhaṃ tapaso vīryaṃ jānamānas tapodhana / bhṛśam udvignahṛdayas tam avocaṃ vanaukasam // 1.11.5
prayataḥ saṃbhramāc caiva prāñjaliḥ praṇataḥ sthitaḥ / sakheti hasatedaṃ te narmārthaṃ vai kṛtaṃ mayā // 1.11.6
kṣantum arhasi me brahmañ śāpo 'yaṃ vinivartyatām / so 'tha mām abravīd dṛṣṭvā bhṛśam udvignacetasam // 1.11.7
muhur uṣṇaṃ viniḥśvasya susaṃbhrāntas tapodhanaḥ / nānṛtaṃ vai mayā proktaṃ bhavitedaṃ kathaṃ cana // 1.11.8
yat tu vakṣyāmi te vākyaṃ śṛṇu tan me dhṛtavrata / śrutvā ca hṛdi te vākyam idam astu tapodhana // 1.11.9
utpatsyati rurur nāma pramater ātmajaḥ śuciḥ / taṃ dṛṣṭvā śāpamokṣas te bhavitā nacirād iva // 1.11.10
sa tvaṃ rurur iti khyātaḥ pramater ātmajaḥ śuciḥ / svarūpaṃ pratilabhyāham adya vakṣyāmi te hitam // 1.11.11
ahiṃsā paramo dharmaḥ sarvaprāṇabhṛtāṃ smṛtaḥ / tasmāt prāṇabhṛtaḥ sarvān na hiṃsyād brāhmaṇaḥ kva cit // 1.11.12
brāhmaṇaḥ saumya eveha jāyateti parā śrutiḥ / vedavedāṅgavit tāta sarvabhūtābhayapradaḥ // 1.11.13
ahiṃsā satyavacanaṃ kṣamā ceti viniścitam / brāhmaṇasya paro dharmo vedānāṃ dharaṇād api // 1.11.14
kṣatriyasya tu yo dharmaḥ sa neheṣyati vai tava / daṇḍadhāraṇam ugratvaṃ prajānāṃ paripālanam // 1.11.15
tad idaṃ kṣatriyasyāsīt karma vai śṛṇu me ruro / janamejayasya dharmātman sarpāṇāṃ hiṃsanaṃ purā // 1.11.16
paritrāṇaṃ ca bhītānāṃ sarpāṇāṃ brāhmaṇād api / tapovīryabalopetād vedavedāṅgapāragāt // 1.11.17
āstīkād dvijamukhyād vai sarpasatre dvijottama // 1.11.17.2
kathaṃ hiṃsitavān sarpān kṣatriyo janamejayaḥ / sarpā vā hiṃsitās tāta kimarthaṃ dvijasattama // 1.12.1
kimarthaṃ mokṣitāś caiva pannagās tena śaṃsa me / āstīkena tad ācakṣva śrotum icchāmy aśeṣataḥ // 1.12.2
śroṣyasi tvaṃ ruro sarvam āstīkacaritaṃ mahat / brāhmaṇānāṃ kathayatām ity uktvāntaradhīyata // 1.12.3
ruruś cāpi vanaṃ sarvaṃ paryadhāvat samantataḥ / tam ṛṣiṃ draṣṭum anvicchan saṃśrānto nyapatad bhuvi // 1.12.4
labdhasaṃjño ruruś cāyāt tac cācakhyau pitus tadā / pitā cāsya tad ākhyānaṃ pṛṣṭaḥ sarvaṃ nyavedayat // 1.12.5
kimarthaṃ rājaśārdūlaḥ sa rājā janamejayaḥ / sarpasatreṇa sarpāṇāṃ gato 'ntaṃ tad vadasva me // 1.13.1
āstīkaś ca dvijaśreṣṭhaḥ kimarthaṃ japatāṃ varaḥ / mokṣayām āsa bhujagān dīptāt tasmād dhutāśanāt // 1.13.2
kasya putraḥ sa rājāsīt sarpasatraṃ ya āharat / sa ca dvijātipravaraḥ kasya putro vadasva me // 1.13.3
mahad ākhyānam āstīkaṃ yatraitat procyate dvija / sarvam etad aśeṣeṇa śṛṇu me vadatāṃ vara // 1.13.4
śrotum icchāmy aśeṣeṇa kathām etāṃ manoramām / āstīkasya purāṇasya brāhmaṇasya yaśasvinaḥ // 1.13.5
itihāsam imaṃ vṛddhāḥ purāṇaṃ paricakṣate / kṛṣṇadvaipāyanaproktaṃ naimiṣāraṇyavāsinaḥ // 1.13.6
pūrvaṃ pracoditaḥ sūtaḥ pitā me lomaharṣaṇaḥ / śiṣyo vyāsasya medhāvī brāhmaṇair idam uktavān // 1.13.7
tasmād aham upaśrutya pravakṣyāmi yathātatham / idam āstīkam ākhyānaṃ tubhyaṃ śaunaka pṛcchate // 1.13.8
āstīkasya pitā hy āsīt prajāpatisamaḥ prabhuḥ / brahmacārī yatāhāras tapasy ugre rataḥ sadā // 1.13.9
jaratkārur iti khyāta ūrdhvaretā mahān ṛṣiḥ / yāyāvarāṇāṃ dharmajñaḥ pravaraḥ saṃśitavrataḥ // 1.13.10
aṭamānaḥ kadā cit sa svān dadarśa pitāmahān / lambamānān mahāgarte pādair ūrdhvair adhomukhān // 1.13.11
tān abravīt sa dṛṣṭvaiva jaratkāruḥ pitāmahān / ke bhavanto 'valambante garte 'smin vā adhomukhāḥ // 1.13.12
vīraṇastambake lagnāḥ sarvataḥ paribhakṣite / mūṣakena nigūḍhena garte 'smin nityavāsinā // 1.13.13
yāyāvarā nāma vayam ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ / saṃtānaprakṣayād brahmann adho gacchāma medinīm // 1.13.14
asmākaṃ saṃtatis tv eko jaratkārur iti śrutaḥ / mandabhāgyo 'lpabhāgyānāṃ tapa eva samāsthitaḥ // 1.13.15
na sa putrāñ janayituṃ dārān mūḍhaś cikīrṣati / tena lambāmahe garte saṃtānaprakṣayād iha // 1.13.16
anāthās tena nāthena yathā duṣkṛtinas tathā / kas tvaṃ bandhur ivāsmākam anuśocasi sattama // 1.13.17
jñātum icchāmahe brahman ko bhavān iha dhiṣṭhitaḥ / kimarthaṃ caiva naḥ śocyān anukampitum arhasi // 1.13.18
mama pūrve bhavanto vai pitaraḥ sapitāmahāḥ / brūta kiṃ karavāṇy adya jaratkārur ahaṃ svayam // 1.13.19
yatasva yatnavāṃs tāta saṃtānāya kulasya naḥ / ātmano 'rthe 'smadarthe ca dharma ity eva cābhibho // 1.13.20
na hi dharmaphalais tāta na tapobhiḥ susaṃcitaiḥ / tāṃ gatiṃ prāpnuvantīha putriṇo yāṃ vrajanti ha // 1.13.21
tad dāragrahaṇe yatnaṃ saṃtatyāṃ ca manaḥ kuru / putrakāsmanniyogāt tvam etan naḥ paramaṃ hitam // 1.13.22
na dārān vai kariṣyāmi sadā me bhāvitaṃ manaḥ / bhavatāṃ tu hitārthāya kariṣye dārasaṃgraham // 1.13.23
samayena ca kartāham anena vidhipūrvakam / tathā yady upalapsyāmi kariṣye nānyathā tv aham // 1.13.24
sanāmnī yā bhavitrī me ditsitā caiva bandhubhiḥ / bhaikṣavat tām ahaṃ kanyām upayaṃsye vidhānataḥ // 1.13.25
daridrāya hi me bhāryāṃ ko dāsyati viśeṣataḥ / pratigrahīṣye bhikṣāṃ tu yadi kaś cit pradāsyati // 1.13.26
evaṃ dārakriyāhetoḥ prayatiṣye pitāmahāḥ / anena vidhinā śaśvan na kariṣye 'ham anyathā // 1.13.27
tatra cotpatsyate jantur bhavatāṃ tāraṇāya vai / śāśvataṃ sthānam āsādya modantāṃ pitaro mama // 1.13.28
tato niveśāya tadā sa vipraḥ saṃśitavrataḥ / mahīṃ cacāra dārārthī na ca dārān avindata // 1.13.29
sa kadā cid vanaṃ gatvā vipraḥ pitṛvacaḥ smaran / cukrośa kanyābhikṣārthī tisro vācaḥ śanair iva // 1.13.30
taṃ vāsukiḥ pratyagṛhṇād udyamya bhaginīṃ tadā / na sa tāṃ pratijagrāha na sanāmnīti cintayan // 1.13.31
sanāmnīm udyatāṃ bhāryāṃ gṛhṇīyām iti tasya hi / mano niviṣṭam abhavaj jaratkāror mahātmanaḥ // 1.13.32
tam uvāca mahāprājño jaratkārur mahātapāḥ / kiṃnāmnī bhaginīyaṃ te brūhi satyaṃ bhujaṃgama // 1.13.33
jaratkāro jaratkāruḥ svaseyam anujā mama / tvadarthaṃ rakṣitā pūrvaṃ pratīcchemāṃ dvijottama // 1.13.34
mātrā hi bhujagāḥ śaptāḥ pūrvaṃ brahmavidāṃ vara / janamejayasya vo yajñe dhakṣyaty anilasārathiḥ // 1.13.35
tasya śāpasya śāntyarthaṃ pradadau pannagottamaḥ / svasāram ṛṣaye tasmai suvratāya tapasvine // 1.13.36
sa ca tāṃ pratijagrāha vidhidṛṣṭena karmaṇā / āstīko nāma putraś ca tasyāṃ jajñe mahātmanaḥ // 1.13.37
tapasvī ca mahātmā ca vedavedāṅgapāragaḥ / samaḥ sarvasya lokasya pitṛmātṛbhayāpahaḥ // 1.13.38
atha kālasya mahataḥ pāṇḍaveyo narādhipaḥ / ājahāra mahāyajñaṃ sarpasatram iti śrutiḥ // 1.13.39
tasmin pravṛtte satre tu sarpāṇām antakāya vai / mocayām āsa taṃ śāpam āstīkaḥ sumahāyaśāḥ // 1.13.40
nāgāṃś ca mātulāṃś caiva tathā cānyān sa bāndhavān / pitṝṃś ca tārayām āsa saṃtatyā tapasā tathā // 1.13.41
vrataiś ca vividhair brahman svādhyāyaiś cānṛṇo 'bhavat // 1.13.41.2
devāṃś ca tarpayām āsa yajñair vividhadakṣiṇaiḥ / ṛṣīṃś ca brahmacaryeṇa saṃtatyā ca pitāmahān // 1.13.42
apahṛtya guruṃ bhāraṃ pitṝṇāṃ saṃśitavrataḥ / jaratkārur gataḥ svargaṃ sahitaḥ svaiḥ pitāmahaiḥ // 1.13.43
āstīkaṃ ca sutaṃ prāpya dharmaṃ cānuttamaṃ muniḥ / jaratkāruḥ sumahatā kālena svargam īyivān // 1.13.44
etad ākhyānam āstīkaṃ yathāvat kīrtitaṃ mayā / prabrūhi bhṛguśārdūla kiṃ bhūyaḥ kathyatām iti // 1.13.45
saute kathaya tām etāṃ vistareṇa kathāṃ punaḥ / āstīkasya kaveḥ sādhoḥ śuśrūṣā paramā hi naḥ // 1.14.1
madhuraṃ kathyate saumya ślakṣṇākṣarapadaṃ tvayā / prīyāmahe bhṛśaṃ tāta pitevedaṃ prabhāṣase // 1.14.2
asmacchuśrūṣaṇe nityaṃ pitā hi niratas tava / ācaṣṭaitad yathākhyānaṃ pitā te tvaṃ tathā vada // 1.14.3
āyuṣyam idam ākhyānam āstīkaṃ kathayāmi te / yathā śrutaṃ kathayataḥ sakāśād vai pitur mayā // 1.14.4
purā devayuge brahman prajāpatisute śubhe / āstāṃ bhaginyau rūpeṇa samupete 'dbhute 'naghe // 1.14.5
te bhārye kaśyapasyāstāṃ kadrūś ca vinatā ca ha / prādāt tābhyāṃ varaṃ prītaḥ prajāpatisamaḥ patiḥ // 1.14.6
kaśyapo dharmapatnībhyāṃ mudā paramayā yutaḥ // 1.14.6.2
varātisargaṃ śrutvaiva kaśyapād uttamaṃ ca te / harṣād apratimāṃ prītiṃ prāpatuḥ sma varastriyau // 1.14.7
vavre kadrūḥ sutān nāgān sahasraṃ tulyatejasaḥ / dvau putrau vinatā vavre kadrūputrādhikau bale // 1.14.8
ojasā tejasā caiva vikrameṇādhikau sutau // 1.14.8.2
tasyai bhartā varaṃ prādād adhyardhaṃ putram īpsitam / evam astv iti taṃ cāha kaśyapaṃ vinatā tadā // 1.14.9
kṛtakṛtyā tu vinatā labdhvā vīryādhikau sutau / kadrūś ca labdhvā putrāṇāṃ sahasraṃ tulyatejasām // 1.14.10
dhāryau prayatnato garbhāv ity uktvā sa mahātapāḥ / te bhārye varasaṃhṛṣṭe kaśyapo vanam āviśat // 1.14.11
kālena mahatā kadrūr aṇḍānāṃ daśatīr daśa / janayām āsa viprendra dve aṇḍe vinatā tadā // 1.14.12
tayor aṇḍāni nidadhuḥ prahṛṣṭāḥ paricārikāḥ / sopasvedeṣu bhāṇḍeṣu pañca varṣaśatāni ca // 1.14.13
tataḥ pañcaśate kāle kadrūputrā viniḥsṛtāḥ / aṇḍābhyāṃ vinatāyās tu mithunaṃ na vyadṛśyata // 1.14.14
tataḥ putrārthiṇī devī vrīḍitā sā tapasvinī / aṇḍaṃ bibheda vinatā tatra putram adṛkṣata // 1.14.15
pūrvārdhakāyasaṃpannam itareṇāprakāśatā / sa putro roṣasaṃpannaḥ śaśāpainām iti śrutiḥ // 1.14.16
yo 'ham evaṃ kṛto mātas tvayā lobhaparītayā / śarīreṇāsamagro 'dya tasmād dāsī bhaviṣyasi // 1.14.17
pañca varṣaśatāny asyā yayā vispardhase saha / eṣa ca tvāṃ suto mātar dāsyatvān mokṣayiṣyati // 1.14.18
yady enam api mātas tvaṃ mām ivāṇḍavibhedanāt / na kariṣyasy adehaṃ vā vyaṅgaṃ vāpi tapasvinam // 1.14.19
pratipālayitavyas te janmakālo 'sya dhīrayā / viśiṣṭabalam īpsantyā pañcavarṣaśatāt paraḥ // 1.14.20
evaṃ śaptvā tataḥ putro vinatām antarikṣagaḥ / aruṇo dṛśyate brahman prabhātasamaye sadā // 1.14.21
garuḍo 'pi yathākālaṃ jajñe pannagasūdanaḥ / sa jātamātro vinatāṃ parityajya kham āviśat // 1.14.22
ādāsyann ātmano bhojyam annaṃ vihitam asya yat / vidhātrā bhṛguśārdūla kṣudhitasya bubhukṣataḥ // 1.14.23
etasminn eva kāle tu bhaginyau te tapodhana / apaśyatāṃ samāyāntam uccaiḥśravasam antikāt // 1.15.1
yaṃ taṃ devagaṇāḥ sarve hṛṣṭarūpā apūjayan / mathyamāne 'mṛte jātam aśvaratnam anuttamam // 1.15.2
mahaughabalam aśvānām uttamaṃ javatāṃ varam / śrīmantam ajaraṃ divyaṃ sarvalakṣaṇalakṣitam // 1.15.3
kathaṃ tad amṛtaṃ devair mathitaṃ kva ca śaṃsa me / yatra jajñe mahāvīryaḥ so 'śvarājo mahādyutiḥ // 1.15.4
jvalantam acalaṃ meruṃ tejorāśim anuttamam / ākṣipantaṃ prabhāṃ bhānoḥ svaśṛṅgaiḥ kāñcanojjvalaiḥ // 1.15.5
kāñcanābharaṇaṃ citraṃ devagandharvasevitam / aprameyam anādhṛṣyam adharmabahulair janaiḥ // 1.15.6
vyālair ācaritaṃ ghorair divyauṣadhividīpitam / nākam āvṛtya tiṣṭhantam ucchrayeṇa mahāgirim // 1.15.7
agamyaṃ manasāpy anyair nadīvṛkṣasamanvitam / nānāpatagasaṃghaiś ca nāditaṃ sumanoharaiḥ // 1.15.8
tasya pṛṣṭham upāruhya bahuratnācitaṃ śubham / anantakalpam udviddhaṃ surāḥ sarve mahaujasaḥ // 1.15.9
te mantrayitum ārabdhās tatrāsīnā divaukasaḥ / amṛtārthe samāgamya taponiyamasaṃsthitāḥ // 1.15.10
tatra nārāyaṇo devo brahmāṇam idam abravīt / cintayatsu sureṣv evaṃ mantrayatsu ca sarvaśaḥ // 1.15.11
devair asurasaṃghaiś ca mathyatāṃ kalaśodadhiḥ / bhaviṣyaty amṛtaṃ tatra mathyamāne mahodadhau // 1.15.12
sarvauṣadhīḥ samāvāpya sarvaratnāni caiva hi / manthadhvam udadhiṃ devā vetsyadhvam amṛtaṃ tataḥ // 1.15.13
tato 'bhraśikharākārair giriśṛṅgair alaṃkṛtam / mandaraṃ parvatavaraṃ latājālasamāvṛtam // 1.16.1
nānāvihagasaṃghuṣṭaṃ nānādaṃṣṭrisamākulam / kiṃnarair apsarobhiś ca devair api ca sevitam // 1.16.2
ekādaśa sahasrāṇi yojanānāṃ samucchritam / adho bhūmeḥ sahasreṣu tāvatsv eva pratiṣṭhitam // 1.16.3
tam uddhartuṃ na śaktā vai sarve devagaṇās tadā / viṣṇum āsīnam abhyetya brahmāṇaṃ cedam abruvan // 1.16.4
bhavantāv atra kurutāṃ buddhiṃ naiḥśreyasīṃ parām / mandaroddharaṇe yatnaḥ kriyatāṃ ca hitāya naḥ // 1.16.5
tatheti cābravīd viṣṇur brahmaṇā saha bhārgava / tato 'nantaḥ samutthāya brahmaṇā paricoditaḥ // 1.16.6
nārāyaṇena cāpy uktas tasmin karmaṇi vīryavān // 1.16.6.2
atha parvatarājānaṃ tam ananto mahābalaḥ / ujjahāra balād brahman savanaṃ savanaukasam // 1.16.7
tatas tena surāḥ sārdhaṃ samudram upatasthire / tam ūcur amṛtārthāya nirmathiṣyāmahe jalam // 1.16.8
apāṃpatir athovāca mamāpy aṃśo bhavet tataḥ / soḍhāsmi vipulaṃ mardaṃ mandarabhramaṇād iti // 1.16.9
ūcuś ca kūrmarājānam akūpāraṃ surāsurāḥ / girer adhiṣṭhānam asya bhavān bhavitum arhati // 1.16.10
kūrmeṇa tu tathety uktvā pṛṣṭham asya samarpitam / tasya śailasya cāgraṃ vai yantreṇendro 'bhyapīḍayat // 1.16.11
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā tathā netraṃ ca vāsukim / devā mathitum ārabdhāḥ samudraṃ nidhim ambhasām // 1.16.12
amṛtārthinas tato brahman sahitā daityadānavāḥ // 1.16.12.2
ekam antam upāśliṣṭā nāgarājño mahāsurāḥ / vibudhāḥ sahitāḥ sarve yataḥ pucchaṃ tataḥ sthitāḥ // 1.16.13
ananto bhagavān devo yato nārāyaṇas tataḥ / śira udyamya nāgasya punaḥ punar avākṣipat // 1.16.14
vāsuker atha nāgasya sahasākṣipyataḥ suraiḥ / sadhūmāḥ sārciṣo vātā niṣpetur asakṛn mukhāt // 1.16.15
te dhūmasaṃghāḥ saṃbhūtā meghasaṃghāḥ savidyutaḥ / abhyavarṣan suragaṇāñ śramasaṃtāpakarśitān // 1.16.16
tasmāc ca girikūṭāgrāt pracyutāḥ puṣpavṛṣṭayaḥ / surāsuragaṇān mālyaiḥ sarvataḥ samavākiran // 1.16.17
babhūvātra mahāghoṣo mahāmegharavopamaḥ / udadher mathyamānasya mandareṇa surāsuraiḥ // 1.16.18
tatra nānājalacarā viniṣpiṣṭā mahādriṇā / vilayaṃ samupājagmuḥ śataśo lavaṇāmbhasi // 1.16.19
vāruṇāni ca bhūtāni vividhāni mahīdharaḥ / pātālatalavāsīni vilayaṃ samupānayat // 1.16.20
tasmiṃś ca bhrāmyamāṇe 'drau saṃghṛṣyantaḥ parasparam / nyapatan patagopetāḥ parvatāgrān mahādrumāḥ // 1.16.21
teṣāṃ saṃgharṣajaś cāgnir arcirbhiḥ prajvalan muhuḥ / vidyudbhir iva nīlābhram āvṛṇon mandaraṃ girim // 1.16.22
dadāha kuñjarāṃś caiva siṃhāṃś caiva viniḥsṛtān / vigatāsūni sarvāṇi sattvāni vividhāni ca // 1.16.23
tam agnim amaraśreṣṭhaḥ pradahantaṃ tatas tataḥ / vāriṇā meghajenendraḥ śamayām āsa sarvataḥ // 1.16.24
tato nānāvidhās tatra susruvuḥ sāgarāmbhasi / mahādrumāṇāṃ niryāsā bahavaś cauṣadhīrasāḥ // 1.16.25
teṣām amṛtavīryāṇāṃ rasānāṃ payasaiva ca / amaratvaṃ surā jagmuḥ kāñcanasya ca niḥsravāt // 1.16.26
atha tasya samudrasya taj jātam udakaṃ payaḥ / rasottamair vimiśraṃ ca tataḥ kṣīrād abhūd ghṛtam // 1.16.27
tato brahmāṇam āsīnaṃ devā varadam abruvan / śrāntāḥ sma subhṛśaṃ brahman nodbhavaty amṛtaṃ ca tat // 1.16.28
ṛte nārāyaṇaṃ devaṃ daityā nāgottamās tathā / cirārabdham idaṃ cāpi sāgarasyāpi manthanam // 1.16.29
tato nārāyaṇaṃ devaṃ brahmā vacanam abravīt / vidhatsvaiṣāṃ balaṃ viṣṇo bhavān atra parāyaṇam // 1.16.30
balaṃ dadāmi sarveṣāṃ karmaitad ye samāsthitāḥ / kṣobhyatāṃ kalaśaḥ sarvair mandaraḥ parivartyatām // 1.16.31
nārāyaṇavacaḥ śrutvā balinas te mahodadheḥ / tat payaḥ sahitā bhūyaś cakrire bhṛśam ākulam // 1.16.32
tataḥ śatasahasrāṃśuḥ samāna iva sāgarāt / prasannabhāḥ samutpannaḥ somaḥ śītāṃśur ujjvalaḥ // 1.16.33
śrīr anantaram utpannā ghṛtāt pāṇḍuravāsinī / surā devī samutpannā turagaḥ pāṇḍuras tathā // 1.16.34
kaustubhaś ca maṇir divya utpanno 'mṛtasaṃbhavaḥ / marīcivikacaḥ śrīmān nārāyaṇa urogataḥ // 1.16.35
śrīḥ surā caiva somaś ca turagaś ca manojavaḥ / yato devās tato jagmur ādityapatham āśritāḥ // 1.16.36
dhanvantaris tato devo vapuṣmān udatiṣṭhata / śvetaṃ kamaṇḍaluṃ bibhrad amṛtaṃ yatra tiṣṭhati // 1.16.37
etad atyadbhutaṃ dṛṣṭvā dānavānāṃ samutthitaḥ / amṛtārthe mahān nādo mamedam iti jalpatām // 1.16.38
tato nārāyaṇo māyām āsthito mohinīṃ prabhuḥ / strīrūpam adbhutaṃ kṛtvā dānavān abhisaṃśritaḥ // 1.16.39
tatas tad amṛtaṃ tasyai dadus te mūḍhacetasaḥ / striyai dānavadaiteyāḥ sarve tadgatamānasāḥ // 1.16.40
athāvaraṇamukhyāni nānāpraharaṇāni ca / pragṛhyābhyadravan devān sahitā daityadānavāḥ // 1.17.1
tatas tad amṛtaṃ devo viṣṇur ādāya vīryavān / jahāra dānavendrebhyo nareṇa sahitaḥ prabhuḥ // 1.17.2
tato devagaṇāḥ sarve papus tad amṛtaṃ tadā / viṣṇoḥ sakāśāt saṃprāpya saṃbhrame tumule sati // 1.17.3
tataḥ pibatsu tatkālaṃ deveṣv amṛtam īpsitam / rāhur vibudharūpeṇa dānavaḥ prāpibat tadā // 1.17.4
tasya kaṇṭham anuprāpte dānavasyāmṛte tadā / ākhyātaṃ candrasūryābhyāṃ surāṇāṃ hitakāmyayā // 1.17.5
tato bhagavatā tasya śiraś chinnam alaṃkṛtam / cakrāyudhena cakreṇa pibato 'mṛtam ojasā // 1.17.6
tac chailaśṛṅgapratimaṃ dānavasya śiro mahat / cakreṇotkṛttam apatac cālayad vasudhātalam // 1.17.7
tato vairavinirbandhaḥ kṛto rāhumukhena vai / śāśvataś candrasūryābhyāṃ grasaty adyāpi caiva tau // 1.17.8
vihāya bhagavāṃś cāpi strīrūpam atulaṃ hariḥ / nānāpraharaṇair bhīmair dānavān samakampayat // 1.17.9
tataḥ pravṛttaḥ saṃgrāmaḥ samīpe lavaṇāmbhasaḥ / surāṇām asurāṇāṃ ca sarvaghorataro mahān // 1.17.10
prāsāḥ suvipulās tīkṣṇā nyapatanta sahasraśaḥ / tomarāś ca sutīkṣṇāgrāḥ śastrāṇi vividhāni ca // 1.17.11
tato 'surāś cakrabhinnā vamanto rudhiraṃ bahu / asiśaktigadārugṇā nipetur dharaṇītale // 1.17.12
chinnāni paṭṭiśaiś cāpi śirāṃsi yudhi dāruṇe / taptakāñcanajālāni nipetur aniśaṃ tadā // 1.17.13
rudhireṇāvaliptāṅgā nihatāś ca mahāsurāḥ / adrīṇām iva kūṭāni dhāturaktāni śerate // 1.17.14
hāhākāraḥ samabhavat tatra tatra sahasraśaḥ / anyonyaṃ chindatāṃ śastrair āditye lohitāyati // 1.17.15
parighaiś cāyasaiḥ pītaiḥ saṃnikarṣe ca muṣṭibhiḥ / nighnatāṃ samare 'nyonyaṃ śabdo divam ivāspṛśat // 1.17.16
chindhi bhindhi pradhāvadhvaṃ pātayābhisareti ca / vyaśrūyanta mahāghorāḥ śabdās tatra samantataḥ // 1.17.17
evaṃ sutumule yuddhe vartamāne bhayāvahe / naranārāyaṇau devau samājagmatur āhavam // 1.17.18
tatra divyaṃ dhanur dṛṣṭvā narasya bhagavān api / cintayām āsa vai cakraṃ viṣṇur dānavasūdanam // 1.17.19
tato 'mbarāc cintitamātram āgataṃ; mahāprabhaṃ cakram amitratāpanam / vibhāvasos tulyam akuṇṭhamaṇḍalaṃ; sudarśanaṃ bhīmam ajayyam uttamam // 1.17.20
tad āgataṃ jvalitahutāśanaprabhaṃ; bhayaṃkaraṃ karikarabāhur acyutaḥ / mumoca vai capalam udagravegavan; mahāprabhaṃ paranagarāvadāraṇam // 1.17.21
tad antakajvalanasamānavarcasaṃ; punaḥ punar nyapatata vegavat tadā / vidārayad ditidanujān sahasraśaḥ; kareritaṃ puruṣavareṇa saṃyuge // 1.17.22
dahat kva cij jvalana ivāvalelihat; prasahya tān asuragaṇān nyakṛntata / praveritaṃ viyati muhuḥ kṣitau tadā; papau raṇe rudhiram atho piśācavat // 1.17.23
athāsurā giribhir adīnacetaso; muhur muhuḥ suragaṇam ardayaṃs tadā / mahābalā vigalitameghavarcasaḥ; sahasraśo gaganam abhiprapadya ha // 1.17.24
athāmbarād bhayajananāḥ prapedire; sapādapā bahuvidhamegharūpiṇaḥ / mahādrayaḥ pravigalitāgrasānavaḥ; parasparaṃ drutam abhihatya sasvanāḥ // 1.17.25
tato mahī pravicalitā sakānanā; mahādripātābhihatā samantataḥ / parasparaṃ bhṛśam abhigarjatāṃ muhū; raṇājire bhṛśam abhisaṃpravartite // 1.17.26
naras tato varakanakāgrabhūṣaṇair; maheṣubhir gaganapathaṃ samāvṛṇot / vidārayan giriśikharāṇi patribhir; mahābhaye 'suragaṇavigrahe tadā // 1.17.27
tato mahīṃ lavaṇajalaṃ ca sāgaraṃ; mahāsurāḥ praviviśur arditāḥ suraiḥ / viyadgataṃ jvalitahutāśanaprabhaṃ; sudarśanaṃ parikupitaṃ niśāmya ca // 1.17.28
tataḥ surair vijayam avāpya mandaraḥ; svam eva deśaṃ gamitaḥ supūjitaḥ / vinādya khaṃ divam api caiva sarvaśas; tato gatāḥ saliladharā yathāgatam // 1.17.29
tato 'mṛtaṃ sunihitam eva cakrire; surāḥ parāṃ mudam abhigamya puṣkalām / dadau ca taṃ nidhim amṛtasya rakṣituṃ; kirīṭine balabhid athāmaraiḥ saha // 1.17.30
etat te sarvam ākhyātam amṛtaṃ mathitaṃ yathā / yatra so 'śvaḥ samutpannaḥ śrīmān atulavikramaḥ // 1.18.1
yaṃ niśāmya tadā kadrūr vinatām idam abravīt / uccaiḥśravā nu kiṃvarṇo bhadre jānīhi māciram // 1.18.2
śveta evāśvarājo 'yaṃ kiṃ vā tvaṃ manyase śubhe / brūhi varṇaṃ tvam apy asya tato 'tra vipaṇāvahe // 1.18.3
kṛṣṇavālam ahaṃ manye hayam enaṃ śucismite / ehi sārdhaṃ mayā dīvya dāsībhāvāya bhāmini // 1.18.4
evaṃ te samayaṃ kṛtvā dāsībhāvāya vai mithaḥ / jagmatuḥ svagṛhān eva śvo drakṣyāva iti sma ha // 1.18.5
tataḥ putrasahasraṃ tu kadrūr jihmaṃ cikīrṣatī / ājñāpayām āsa tadā vālā bhūtvāñjanaprabhāḥ // 1.18.6
āviśadhvaṃ hayaṃ kṣipraṃ dāsī na syām ahaṃ yathā / tad vākyaṃ nānvapadyanta tāñ śaśāpa bhujaṃgamān // 1.18.7
sarpasatre vartamāne pāvako vaḥ pradhakṣyati / janamejayasya rājarṣeḥ pāṇḍaveyasya dhīmataḥ // 1.18.8
śāpam enaṃ tu śuśrāva svayam eva pitāmahaḥ / atikrūraṃ samuddiṣṭaṃ kadrvā daivād atīva hi // 1.18.9
sārdhaṃ devagaṇaiḥ sarvair vācaṃ tām anvamodata / bahutvaṃ prekṣya sarpāṇāṃ prajānāṃ hitakāmyayā // 1.18.10
tigmavīryaviṣā hy ete dandaśūkā mahābalāḥ / teṣāṃ tīkṣṇaviṣatvād dhi prajānāṃ ca hitāya vai // 1.18.11
prādād viṣahaṇīṃ vidyāṃ kāśyapāya mahātmane // 1.18.11.2
tato rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ prabhāta udite ravau / kadrūś ca vinatā caiva bhaginyau te tapodhana // 1.19.1
amarṣite susaṃrabdhe dāsye kṛtapaṇe tadā / jagmatus turagaṃ draṣṭum ucchaiḥśravasam antikāt // 1.19.2
dadṛśāte tadā tatra samudraṃ nidhim ambhasām / timiṃgilajhaṣākīrṇaṃ makarair āvṛtaṃ tathā // 1.19.3
sattvaiś ca bahusāhasrair nānārūpaiḥ samāvṛtam / ugrair nityam anādhṛṣyaṃ kūrmagrāhasamākulam // 1.19.4
ākaraṃ sarvaratnānām ālayaṃ varuṇasya ca / nāgānām ālayaṃ ramyam uttamaṃ saritāṃ patim // 1.19.5
pātālajvalanāvāsam asurāṇāṃ ca bandhanam / bhayaṃkaraṃ ca sattvānāṃ payasāṃ nidhim arṇavam // 1.19.6
śubhaṃ divyam amartyānām amṛtasyākaraṃ param / aprameyam acintyaṃ ca supuṇyajalam adbhutam // 1.19.7
ghoraṃ jalacarārāvaraudraṃ bhairavanisvanam / gambhīrāvartakalilaṃ sarvabhūtabhayaṃkaram // 1.19.8
velādolānilacalaṃ kṣobhodvegasamutthitam / vīcīhastaiḥ pracalitair nṛtyantam iva sarvaśaḥ // 1.19.9
candravṛddhikṣayavaśād udvṛttormidurāsadam / pāñcajanyasya jananaṃ ratnākaram anuttamam // 1.19.10
gāṃ vindatā bhagavatā govindenāmitaujasā / varāharūpiṇā cāntarvikṣobhitajalāvilam // 1.19.11
brahmarṣiṇā ca tapatā varṣāṇāṃ śatam atriṇā / anāsāditagādhaṃ ca pātālatalam avyayam // 1.19.12
adhyātmayoganidrāṃ ca padmanābhasya sevataḥ / yugādikālaśayanaṃ viṣṇor amitatejasaḥ // 1.19.13
vaḍavāmukhadīptāgnes toyahavyapradaṃ śubham / agādhapāraṃ vistīrṇam aprameyaṃ saritpatim // 1.19.14
mahānadībhir bahvībhiḥ spardhayeva sahasraśaḥ / abhisāryamāṇam aniśaṃ dadṛśāte mahārṇavam // 1.19.15
gambhīraṃ timimakarograsaṃkulaṃ taṃ; garjantaṃ jalacararāvaraudranādaiḥ / vistīrṇaṃ dadṛśatur ambaraprakāśaṃ; te 'gādhaṃ nidhim urum ambhasām anantam // 1.19.16
ity evaṃ jhaṣamakarormisaṃkulaṃ taṃ; gambhīraṃ vikasitam ambaraprakāśam / pātālajvalanaśikhāvidīpitaṃ taṃ; paśyantyau drutam abhipetatus tadānīm // 1.19.17
taṃ samudram atikramya kadrūr vinatayā saha / nyapatat turagābhyāśe nacirād iva śīghragā // 1.20.1
niśāmya ca bahūn vālān kṛṣṇān pucchaṃ samāśritān / vinatāṃ viṣaṇṇavadanāṃ kadrūr dāsye nyayojayat // 1.20.2
tataḥ sā vinatā tasmin paṇitena parājitā / abhavad duḥkhasaṃtaptā dāsībhāvaṃ samāsthitā // 1.20.3
etasminn antare caiva garuḍaḥ kāla āgate / vinā mātrā mahātejā vidāryāṇḍam ajāyata // 1.20.4
agnirāśir ivodbhāsan samiddho 'tibhayaṃkaraḥ / pravṛddhaḥ sahasā pakṣī mahākāyo nabhogataḥ // 1.20.5
taṃ dṛṣṭvā śaraṇaṃ jagmuḥ prajāḥ sarvā vibhāvasum / praṇipatyābruvaṃś cainam āsīnaṃ viśvarūpiṇam // 1.20.6
agne mā tvaṃ pravardhiṣṭhāḥ kaccin no na didhakṣasi / asau hi rāśiḥ sumahān samiddhas tava sarpati // 1.20.7
naitad evaṃ yathā yūyaṃ manyadhvam asurārdanāḥ / garuḍo balavān eṣa mama tulyaḥ svatejasā // 1.20.8
evam uktās tato gatvā garuḍaṃ vāgbhir astuvan / adūrād abhyupetyainaṃ devāḥ sarṣigaṇās tadā // 1.20.9
tvam ṛṣis tvaṃ mahābhāgas tvaṃ devaḥ patageśvaraḥ / tvaṃ prabhus tapanaprakhyas tvaṃ nas trāṇam anuttamam // 1.20.10
balormimān sādhur adīnasattvaḥ; samṛddhimān duṣprasahas tvam eva / tapaḥ śrutaṃ sarvam ahīnakīrte; anāgataṃ copagataṃ ca sarvam // 1.20.11
tvam uttamaḥ sarvam idaṃ carācaraṃ; gabhastibhir bhānur ivāvabhāsase / samākṣipan bhānumataḥ prabhāṃ muhus; tvam antakaḥ sarvam idaṃ dhruvādhruvam // 1.20.12
divākaraḥ parikupito yathā dahet; prajās tathā dahasi hutāśanaprabha / bhayaṃkaraḥ pralaya ivāgnir utthito; vināśayan yugaparivartanāntakṛt // 1.20.13
khageśvaraṃ śaraṇam upasthitā vayaṃ; mahaujasaṃ vitimiram abhragocaram / mahābalaṃ garuḍam upetya khecaraṃ; parāvaraṃ varadam ajayyavikramam // 1.20.14
evaṃ stutaḥ suparṇas tu devaiḥ sarṣigaṇais tadā / tejasaḥ pratisaṃhāram ātmanaḥ sa cakāra ha // 1.20.15
tataḥ kāmagamaḥ pakṣī mahāvīryo mahābalaḥ / mātur antikam āgacchat paraṃ tīraṃ mahodadheḥ // 1.21.1
yatra sā vinatā tasmin paṇitena parājitā / atīva duḥkhasaṃtaptā dāsībhāvam upāgatā // 1.21.2
tataḥ kadā cid vinatāṃ pravaṇāṃ putrasaṃnidhau / kāla āhūya vacanaṃ kadrūr idam abhāṣata // 1.21.3
nāgānām ālayaṃ bhadre suramyaṃ ramaṇīyakam / samudrakukṣāv ekānte tatra māṃ vinate vaha // 1.21.4
tataḥ suparṇamātā tām avahat sarpamātaram / pannagān garuḍaś cāpi mātur vacanacoditaḥ // 1.21.5
sa sūryasyābhito yāti vainateyo vihaṃgamaḥ / sūryaraśmiparītāś ca mūrcchitāḥ pannagābhavan // 1.21.6
tadavasthān sutān dṛṣṭvā kadrūḥ śakram athāstuvat // 1.21.6.2
namas te devadeveśa namas te balasūdana / namucighna namas te 'stu sahasrākṣa śacīpate // 1.21.7
sarpāṇāṃ sūryataptānāṃ vāriṇā tvaṃ plavo bhava / tvam eva paramaṃ trāṇam asmākam amarottama // 1.21.8
īśo hy asi payaḥ sraṣṭuṃ tvam analpaṃ puraṃdara / tvam eva meghas tvaṃ vāyus tvam agnir vaidyuto 'mbare // 1.21.9
tvam abhraghanavikṣeptā tvām evāhuḥ punar ghanam / tvaṃ vajram atulaṃ ghoraṃ ghoṣavāṃs tvaṃ balāhakaḥ // 1.21.10
sraṣṭā tvam eva lokānāṃ saṃhartā cāparājitaḥ / tvaṃ jyotiḥ sarvabhūtānāṃ tvam ādityo vibhāvasuḥ // 1.21.11
tvaṃ mahad bhūtam āścaryaṃ tvaṃ rājā tvaṃ surottamaḥ / tvaṃ viṣṇus tvaṃ sahasrākṣas tvaṃ devas tvaṃ parāyaṇam // 1.21.12
tvaṃ sarvam amṛtaṃ deva tvaṃ somaḥ paramārcitaḥ / tvaṃ muhūrtas tithiś ca tvaṃ lavas tvaṃ vai punaḥ kṣaṇaḥ // 1.21.13
śuklas tvaṃ bahulaś caiva kalā kāṣṭhā truṭis tathā / saṃvatsarartavo māsā rajanyaś ca dināni ca // 1.21.14
tvam uttamā sagirivanā vasuṃdharā; sabhāskaraṃ vitimiram ambaraṃ tathā / mahodadhiḥ satimitimiṃgilas tathā; mahormimān bahumakaro jhaṣālayaḥ // 1.21.15
mahad yaśas tvam iti sadābhipūjyase; manīṣibhir muditamanā maharṣibhiḥ / abhiṣṭutaḥ pibasi ca somam adhvare; vaṣaṭkṛtāny api ca havīṃṣi bhūtaye // 1.21.16
tvaṃ vipraiḥ satatam ihejyase phalārthaṃ; vedāṅgeṣv atulabalaugha gīyase ca / tvaddhetor yajanaparāyaṇā dvijendrā; vedāṅgāny abhigamayanti sarvavedaiḥ // 1.21.17
evaṃ stutas tadā kadrvā bhagavān harivāhanaḥ / nīlajīmūtasaṃghātair vyoma sarvaṃ samāvṛṇot // 1.22.1
te meghā mumucus toyaṃ prabhūtaṃ vidyudujjvalāḥ / parasparam ivātyarthaṃ garjantaḥ satataṃ divi // 1.22.2
saṃghātitam ivākāśaṃ jaladaiḥ sumahādbhutaiḥ / sṛjadbhir atulaṃ toyam ajasraṃ sumahāravaiḥ // 1.22.3
saṃpranṛttam ivākāśaṃ dhārormibhir anekaśaḥ / meghastanitanirghoṣam ambaraṃ samapadyata // 1.22.4
nāgānām uttamo harśas tadā varṣati vāsave / āpūryata mahī cāpi salilena samantataḥ // 1.22.5
suparṇenohyamānās te jagmus taṃ deśam āśu vai / sāgarāmbuparikṣiptaṃ pakṣisaṃghanināditam // 1.23.1
vicitraphalapuṣpābhir vanarājibhir āvṛtam / bhavanair āvṛtaṃ ramyais tathā padmākarair api // 1.23.2
prasannasalilaiś cāpi hradaiś citrair vibhūṣitam / divyagandhavahaiḥ puṇyair mārutair upavījitam // 1.23.3
upajighradbhir ākāśaṃ vṛkṣair malayajair api / śobhitaṃ puṣpavarṣāṇi muñcadbhir mārutoddhutaiḥ // 1.23.4
kiradbhir iva tatrasthān nāgān puṣpāmbuvṛṣṭibhiḥ / manaḥsaṃharṣaṇaṃ puṇyaṃ gandharvāpsarasāṃ priyam // 1.23.5
nānāpakṣirutaṃ ramyaṃ kadrūputrapraharṣaṇam // 1.23.5.2
tat te vanaṃ samāsādya vijahruḥ pannagā mudā / abruvaṃś ca mahāvīryaṃ suparṇaṃ patagottamam // 1.23.6
vahāsmān aparaṃ dvīpaṃ suramyaṃ vipulodakam / tvaṃ hi deśān bahūn ramyān patan paśyasi khecara // 1.23.7
sa vicintyābravīt pakṣī mātaraṃ vinatāṃ tadā / kiṃ kāraṇaṃ mayā mātaḥ kartavyaṃ sarpabhāṣitam // 1.23.8
dāsībhūtāsmy anāryāyā bhaginyāḥ patagottama / paṇaṃ vitatham āsthāya sarpair upadhinā kṛtam // 1.23.9
tasmiṃs tu kathite mātrā kāraṇe gaganecaraḥ / uvāca vacanaṃ sarpāṃs tena duḥkhena duḥkhitaḥ // 1.23.10
kim āhṛtya viditvā vā kiṃ vā kṛtveha pauruṣam / dāsyād vo vipramucyeyaṃ satyaṃ śaṃsata lelihāḥ // 1.23.11
śrutvā tam abruvan sarpā āharāmṛtam ojasā / tato dāsyād vipramokṣo bhavitā tava khecara // 1.23.12
ity ukto garuḍaḥ sarpais tato mātaram abravīt / gacchāmy amṛtam āhartuṃ bhakṣyam icchāmi veditum // 1.24.1
samudrakukṣāv ekānte niṣādālayam uttamam / sahasrāṇām anekānāṃ tān bhuktvāmṛtam ānaya // 1.24.2
na tu te brāhmaṇaṃ hantuṃ kāryā buddhiḥ kathaṃ cana / avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ brāhmaṇo hy analopamaḥ // 1.24.3
agnir arko viṣaṃ śastraṃ vipro bhavati kopitaḥ / bhūtānām agrabhug vipro varṇaśreṣṭhaḥ pitā guruḥ // 1.24.4
yathāham abhijānīyāṃ brāhmaṇaṃ lakṣaṇaiḥ śubhaiḥ / tan me kāraṇato mātaḥ pṛcchato vaktum arhasi // 1.24.5
yas te kaṇṭham anuprāpto nigīrṇaṃ baḍiśaṃ yathā / dahed aṅgāravat putra taṃ vidyād brāhmaṇarṣabham // 1.24.6
provāca cainaṃ vinatā putrahārdād idaṃ vacaḥ / jānanty apy atulaṃ vīryam āśīrvādasamanvitam // 1.24.7
pakṣau te mārutaḥ pātu candraḥ pṛṣṭhaṃ tu putraka / śiras tu pātu te vahnir bhāskaraḥ sarvam eva tu // 1.24.8
ahaṃ ca te sadā putra śāntisvastiparāyaṇā / ariṣṭaṃ vraja panthānaṃ vatsa kāryārthasiddhaye // 1.24.9
tataḥ sa mātur vacanaṃ niśamya; vitatya pakṣau nabha utpapāta / tato niṣādān balavān upāgamad; bubhukṣitaḥ kāla ivāntako mahān // 1.24.10
sa tān niṣādān upasaṃharaṃs tadā; rajaḥ samuddhūya nabhaḥspṛśaṃ mahat / samudrakukṣau ca viśoṣayan payaḥ; samīpagān bhūmidharān vicālayan // 1.24.11
tataḥ sa cakre mahad ānanaṃ tadā; niṣādamārgaṃ pratirudhya pakṣirāṭ / tato niṣādās tvaritāḥ pravavrajur; yato mukhaṃ tasya bhujaṃgabhojinaḥ // 1.24.12
tadānanaṃ vivṛtam atipramāṇavat; samabhyayur gaganam ivārditāḥ khagāḥ / sahasraśaḥ pavanarajobhramohitā; mahānilapracalitapādape vane // 1.24.13
tataḥ khago vadanam amitratāpanaḥ; samāharat paricapalo mahābalaḥ / niṣūdayan bahuvidhamatsyabhakṣiṇo; bubhukṣito gaganacareśvaras tadā // 1.24.14
tasya kaṇṭham anuprāpto brāhmaṇaḥ saha bhāryayā / dahan dīpta ivāṅgāras tam uvācāntarikṣagaḥ // 1.25.1
dvijottama vinirgaccha tūrṇam āsyād apāvṛtāt / na hi me brāhmaṇo vadhyaḥ pāpeṣv api rataḥ sadā // 1.25.2
bruvāṇam evaṃ garuḍaṃ brāhmaṇaḥ samabhāṣata / niṣādī mama bhāryeyaṃ nirgacchatu mayā saha // 1.25.3
etām api niṣādīṃ tvaṃ parigṛhyāśu niṣpata / tūrṇaṃ saṃbhāvayātmānam ajīrṇaṃ mama tejasā // 1.25.4
tataḥ sa vipro niṣkrānto niṣādīsahitas tadā / vardhayitvā ca garuḍam iṣṭaṃ deśaṃ jagāma ha // 1.25.5
sahabhārye viniṣkrānte tasmin vipre sa pakṣirāṭ / vitatya pakṣāv ākāśam utpapāta manojavaḥ // 1.25.6
tato 'paśyat sa pitaraṃ pṛṣṭaś cākhyātavān pituḥ / ahaṃ hi sarpaiḥ prahitaḥ somam āhartum udyataḥ // 1.25.7
mātur dāsyavimokṣārtham āhariṣye tam adya vai // 1.25.7.2
mātrā cāsmi samādiṣṭo niṣādān bhakṣayeti vai / na ca me tṛptir abhavad bhakṣayitvā sahasraśaḥ // 1.25.8
tasmād bhoktavyam aparaṃ bhagavan pradiśasva me / yad bhuktvāmṛtam āhartuṃ samarthaḥ syām ahaṃ prabho // 1.25.9
āsīd vibhāvasur nāma maharṣiḥ kopano bhṛśam / bhrātā tasyānujaś cāsīt supratīko mahātapāḥ // 1.25.10
sa necchati dhanaṃ bhrātrā sahaikasthaṃ mahāmuniḥ / vibhāgaṃ kīrtayaty eva supratīko 'tha nityaśaḥ // 1.25.11
athābravīc ca taṃ bhrātā supratīkaṃ vibhāvasuḥ / vibhāgaṃ bahavo mohāt kartum icchanti nityadā // 1.25.12
tato vibhaktā anyonyaṃ nādriyante 'rthamohitāḥ // 1.25.12.2
tataḥ svārthaparān mūḍhān pṛthag bhūtān svakair dhanaiḥ / viditvā bhedayanty etān amitrā mitrarūpiṇaḥ // 1.25.13
viditvā cāpare bhinnān antareṣu patanty atha / bhinnānām atulo nāśaḥ kṣipram eva pravartate // 1.25.14
tasmāc caiva vibhāgārthaṃ na praśaṃsanti paṇḍitāḥ / guruśāstre nibaddhānām anyonyam abhiśaṅkinām // 1.25.15
niyantuṃ na hi śakyas tvaṃ bhedato dhanam icchasi / yasmāt tasmāt supratīka hastitvaṃ samavāpsyasi // 1.25.16
śaptas tv evaṃ supratīko vibhāvasum athābravīt / tvam apy antarjalacaraḥ kacchapaḥ saṃbhaviṣyasi // 1.25.17
evam anyonyaśāpāt tau supratīkavibhāvasū / gajakacchapatāṃ prāptāv arthārthaṃ mūḍhacetasau // 1.25.18
roṣadoṣānuṣaṅgeṇa tiryagyonigatāv api / parasparadveṣaratau pramāṇabaladarpitau // 1.25.19
sarasy asmin mahākāyau pūrvavairānusāriṇau / tayor ekataraḥ śrīmān samupaiti mahāgajaḥ // 1.25.20
tasya bṛṃhitaśabdena kūrmo 'py antarjaleśayaḥ / utthito 'sau mahākāyaḥ kṛtsnaṃ saṃkṣobhayan saraḥ // 1.25.21
taṃ dṛṣṭvāveṣṭitakaraḥ pataty eṣa gajo jalam / dantahastāgralāṅgūlapādavegena vīryavān // 1.25.22
taṃ vikṣobhayamāṇaṃ tu saro bahujhaṣākulam / kūrmo 'py abhyudyataśirā yuddhāyābhyeti vīryavān // 1.25.23
ṣaḍ ucchrito yojanāni gajas tad dviguṇāyataḥ / kūrmas triyojanotsedho daśayojanamaṇḍalaḥ // 1.25.24
tāv etau yuddhasaṃmattau parasparajayaiṣiṇau / upayujyāśu karmedaṃ sādhayepsitam ātmanaḥ // 1.25.25
sa tac chrutvā pitur vākyaṃ bhīmavego 'ntarikṣagaḥ / nakhena gajam ekena kūrmam ekena cākṣipat // 1.25.26
samutpapāta cākāśaṃ tata uccair vihaṃgamaḥ / so 'lambatīrtham āsādya devavṛkṣān upāgamat // 1.25.27
te bhītāḥ samakampanta tasya pakṣānilāhatāḥ / na no bhañjyād iti tadā divyāḥ kanakaśākhinaḥ // 1.25.28
pracalāṅgān sa tān dṛṣṭvā manorathaphalāṅkurān / anyān atularūpāṅgān upacakrāma khecaraḥ // 1.25.29
kāñcanai rājataiś caiva phalair vaiḍūryaśākhinaḥ / sāgarāmbuparikṣiptān bhrājamānān mahādrumān // 1.25.30
tam uvāca khagaśreṣṭhaṃ tatra rohiṇapādapaḥ / atipravṛddhaḥ sumahān āpatantaṃ manojavam // 1.25.31
yaiṣā mama mahāśākhā śatayojanam āyatā / etām āsthāya śākhāṃ tvaṃ khādemau gajakacchapau // 1.25.32
tato drumaṃ patagasahasrasevitaṃ; mahīdharapratimavapuḥ prakampayan / khagottamo drutam abhipatya vegavān; babhañja tām aviralapatrasaṃvṛtām // 1.25.33
spṛṣṭamātrā tu padbhyāṃ sā garuḍena balīyasā / abhajyata taroḥ śākhā bhagnāṃ cainām adhārayat // 1.26.1
tāṃ bhagnāṃ sa mahāśākhāṃ smayan samavalokayan / athātra lambato 'paśyad vālakhilyān adhomukhān // 1.26.2
sa tadvināśasaṃtrāsād anupatya khagādhipaḥ / śākhām āsyena jagrāha teṣām evānvavekṣayā // 1.26.3
śanaiḥ paryapatat pakṣī parvatān praviśātayan // 1.26.3.2
evaṃ so 'bhyapatad deśān bahūn sagajakacchapaḥ / dayārthaṃ vālakhilyānāṃ na ca sthānam avindata // 1.26.4
sa gatvā parvataśreṣṭhaṃ gandhamādanam avyayam / dadarśa kaśyapaṃ tatra pitaraṃ tapasi sthitam // 1.26.5
dadarśa taṃ pitā cāpi divyarūpaṃ vihaṃgamam / tejovīryabalopetaṃ manomārutaraṃhasam // 1.26.6
śailaśṛṅgapratīkāśaṃ brahmadaṇḍam ivodyatam / acintyam anabhijñeyaṃ sarvabhūtabhayaṃkaram // 1.26.7
māyāvīryadharaṃ sākṣād agnim iddham ivodyatam / apradhṛṣyam ajeyaṃ ca devadānavarākṣasaiḥ // 1.26.8
bhettāraṃ giriśṛṅgāṇāṃ nadījalaviśoṣaṇam / lokasaṃloḍanaṃ ghoraṃ kṛtāntasamadarśanam // 1.26.9
tam āgatam abhiprekṣya bhagavān kaśyapas tadā / viditvā cāsya saṃkalpam idaṃ vacanam abravīt // 1.26.10
putra mā sāhasaṃ kārṣīr mā sadyo lapsyase vyathām / mā tvā daheyuḥ saṃkruddhā vālakhilyā marīcipāḥ // 1.26.11
prasādayām āsa sa tān kaśyapaḥ putrakāraṇāt / vālakhilyāṃs tapaḥsiddhān idam uddiśya kāraṇam // 1.26.12
prajāhitārtham ārambho garuḍasya tapodhanāḥ / cikīrṣati mahat karma tad anujñātum arhatha // 1.26.13
evam uktā bhagavatā munayas te samabhyayuḥ / muktvā śākhāṃ giriṃ puṇyaṃ himavantaṃ taporthinaḥ // 1.26.14
tatas teṣv apayāteṣu pitaraṃ vinatātmajaḥ / śākhāvyākṣiptavadanaḥ paryapṛcchata kaśyapam // 1.26.15
bhagavan kva vimuñcāmi taruśākhām imām aham / varjitaṃ brāhmaṇair deśam ākhyātu bhagavān mama // 1.26.16
tato niṣpuruṣaṃ śailaṃ himasaṃruddhakandaram / agamyaṃ manasāpy anyais tasyācakhyau sa kaśyapaḥ // 1.26.17
taṃ parvatamahākukṣim āviśya manasā khagaḥ / javenābhyapatat tārkṣyaḥ saśākhāgajakacchapaḥ // 1.26.18
na tāṃ vadhraḥ pariṇahec chatacarmā mahān aṇuḥ / śākhino mahatīṃ śākhāṃ yāṃ pragṛhya yayau khagaḥ // 1.26.19
tataḥ sa śatasāhasraṃ yojanāntaram āgataḥ / kālena nātimahatā garuḍaḥ patatāṃ varaḥ // 1.26.20
sa taṃ gatvā kṣaṇenaiva parvataṃ vacanāt pituḥ / amuñcan mahatīṃ śākhāṃ sasvanāṃ tatra khecaraḥ // 1.26.21
pakṣānilahataś cāsya prākampata sa śailarāṭ / mumoca puṣpavarṣaṃ ca samāgalitapādapaḥ // 1.26.22
śṛṅgāṇi ca vyaśīryanta gires tasya samantataḥ / maṇikāñcanacitrāṇi śobhayanti mahāgirim // 1.26.23
śākhino bahavaś cāpi śākhayābhihatās tayā / kāñcanaiḥ kusumair bhānti vidyutvanta ivāmbudāḥ // 1.26.24
te hemavikacā bhūyo yuktāḥ parvatadhātubhiḥ / vyarājañ śākhinas tatra sūryāṃśupratirañjitāḥ // 1.26.25
tatas tasya gireḥ śṛṅgam āsthāya sa khagottamaḥ / bhakṣayām āsa garuḍas tāv ubhau gajakacchapau // 1.26.26
tataḥ parvatakūṭāgrād utpapāta manojavaḥ / prāvartantātha devānām utpātā bhayavedinaḥ // 1.26.27
indrasya vajraṃ dayitaṃ prajajvāla vyathānvitam / sadhūmā cāpatat sārcir divolkā nabhasaś cyutā // 1.26.28
tathā vasūnāṃ rudrāṇām ādityānāṃ ca sarvaśaḥ / sādhyānāṃ marutāṃ caiva ye cānye devatāgaṇāḥ // 1.26.29
svaṃ svaṃ praharaṇaṃ teṣāṃ parasparam upādravat // 1.26.29.2
abhūtapūrvaṃ saṃgrāme tadā devāsure 'pi ca / vavur vātāḥ sanirghātāḥ petur ulkāḥ samantataḥ // 1.26.30
nirabhram api cākāśaṃ prajagarja mahāsvanam / devānām api yo devaḥ so 'py avarṣad asṛk tadā // 1.26.31
mamlur mālyāni devānāṃ śemus tejāṃsi caiva hi / utpātameghā raudrāś ca vavarṣuḥ śoṇitaṃ bahu // 1.26.32
rajāṃsi mukuṭāny eṣām utthitāni vyadharṣayan // 1.26.32.2
tatas trāsasamudvignaḥ saha devaiḥ śatakratuḥ / utpātān dāruṇān paśyann ity uvāca bṛhaspatim // 1.26.33
kimarthaṃ bhagavan ghorā mahotpātāḥ samutthitāḥ / na ca śatruṃ prapaśyāmi yudhi yo naḥ pradharṣayet // 1.26.34
tavāparādhād devendra pramādāc ca śatakrato / tapasā vālakhilyānāṃ bhūtam utpannam adbhutam // 1.26.35
kaśyapasya muneḥ putro vinatāyāś ca khecaraḥ / hartuṃ somam anuprāpto balavān kāmarūpavān // 1.26.36
samartho balināṃ śreṣṭho hartuṃ somaṃ vihaṃgamaḥ / sarvaṃ saṃbhāvayāmy asminn asādhyam api sādhayet // 1.26.37
śrutvaitad vacanaṃ śakraḥ provācāmṛtarakṣiṇaḥ / mahāvīryabalaḥ pakṣī hartuṃ somam ihodyataḥ // 1.26.38
yuṣmān saṃbodhayāmy eṣa yathā sa na hared balāt / atulaṃ hi balaṃ tasya bṛhaspatir uvāca me // 1.26.39
tac chrutvā vibudhā vākyaṃ vismitā yatnam āsthitāḥ / parivāryāmṛtaṃ tasthur vajrī cendraḥ śatakratuḥ // 1.26.40
dhārayanto mahārhāṇi kavacāni manasvinaḥ / kāñcanāni vicitrāṇi vaiḍūryavikṛtāni ca // 1.26.41
vividhāni ca śastrāṇi ghorarūpāṇy anekaśaḥ / śitatīkṣṇāgradhārāṇi samudyamya sahasraśaḥ // 1.26.42
savisphuliṅgajvālāni sadhūmāni ca sarvaśaḥ / cakrāṇi parighāṃś caiva triśūlāni paraśvadhān // 1.26.43
śaktīś ca vividhās tīkṣṇāḥ karavālāṃś ca nirmalān / svadeharūpāṇy ādāya gadāś cograpradarśanāḥ // 1.26.44
taiḥ śastrair bhānumadbhis te divyābharaṇabhūṣitāḥ / bhānumantaḥ suragaṇās tasthur vigatakalmaṣāḥ // 1.26.45
anupamabalavīryatejaso; dhṛtamanasaḥ parirakṣaṇe 'mṛtasya / asurapuravidāraṇāḥ surā; jvalanasamiddhavapuḥprakāśinaḥ // 1.26.46
iti samaravaraṃ surāsthitaṃ; parighasahasraśataiḥ samākulam / vigalitam iva cāmbarāntare; tapanamarīcivibhāsitaṃ babhau // 1.26.47
ko 'parādho mahendrasya kaḥ pramādaś ca sūtaja / tapasā vālakhilyānāṃ saṃbhūto garuḍaḥ katham // 1.27.1
kaśyapasya dvijāteś ca kathaṃ vai pakṣirāṭ sutaḥ / adhṛṣyaḥ sarvabhūtānām avadhyaś cābhavat katham // 1.27.2
kathaṃ ca kāmacārī sa kāmavīryaś ca khecaraḥ / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ purāṇe yadi paṭhyate // 1.27.3
viṣayo 'yaṃ purāṇasya yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / śṛṇu me vadataḥ sarvam etat saṃkṣepato dvija // 1.27.4
yajataḥ putrakāmasya kaśyapasya prajāpateḥ / sāhāyyam ṛṣayo devā gandharvāś ca daduḥ kila // 1.27.5
tatredhmānayane śakro niyuktaḥ kaśyapena ha / munayo vālakhilyāś ca ye cānye devatāgaṇāḥ // 1.27.6
śakras tu vīryasadṛśam idhmabhāraṃ giriprabham / samudyamyānayām āsa nātikṛcchrād iva prabhuḥ // 1.27.7
athāpaśyad ṛṣīn hrasvān aṅguṣṭhodaraparvaṇaḥ / palāśavṛntikām ekāṃ sahitān vahataḥ pathi // 1.27.8
pralīnān sveṣv ivāṅgeṣu nirāhārāṃs tapodhanān / kliśyamānān mandabalān goṣpade saṃplutodake // 1.27.9
tāṃś ca sarvān smayāviṣṭo vīryonmattaḥ puraṃdaraḥ / avahasyātyagāc chīghraṃ laṅghayitvāvamanya ca // 1.27.10
te 'tha roṣasamāviṣṭāḥ subhṛśaṃ jātamanyavaḥ / ārebhire mahat karma tadā śakrabhayaṃkaram // 1.27.11
juhuvus te sutapaso vidhivaj jātavedasam / mantrair uccāvacair viprā yena kāmena tac chṛṇu // 1.27.12
kāmavīryaḥ kāmagamo devarājabhayapradaḥ / indro 'nyaḥ sarvadevānāṃ bhaved iti yatavratāḥ // 1.27.13
indrāc chataguṇaḥ śaurye vīrye caiva manojavaḥ / tapaso naḥ phalenādya dāruṇaḥ saṃbhavatv iti // 1.27.14
tad buddhvā bhṛśasaṃtapto devarājaḥ śatakratuḥ / jagāma śaraṇaṃ tatra kaśyapaṃ saṃśitavratam // 1.27.15
tac chrutvā devarājasya kaśyapo 'tha prajāpatiḥ / vālakhilyān upāgamya karmasiddhim apṛcchata // 1.27.16
evam astv iti taṃ cāpi pratyūcuḥ satyavādinaḥ / tān kaśyapa uvācedaṃ sāntvapūrvaṃ prajāpatiḥ // 1.27.17
ayam indras tribhuvane niyogād brahmaṇaḥ kṛtaḥ / indrārthaṃ ca bhavanto 'pi yatnavantas tapodhanāḥ // 1.27.18
na mithyā brahmaṇo vākyaṃ kartum arhatha sattamāḥ / bhavatāṃ ca na mithyāyaṃ saṃkalpo me cikīrṣitaḥ // 1.27.19
bhavatv eṣa patatrīṇām indro 'tibalasattvavān / prasādaḥ kriyatāṃ caiva devarājasya yācataḥ // 1.27.20
evam uktāḥ kaśyapena vālakhilyās tapodhanāḥ / pratyūcur abhisaṃpūjya muniśreṣṭhaṃ prajāpatim // 1.27.21
indrārtho 'yaṃ samārambhaḥ sarveṣāṃ naḥ prajāpate / apatyārthaṃ samārambho bhavataś cāyam īpsitaḥ // 1.27.22
tad idaṃ saphalaṃ karma tvayā vai pratigṛhyatām / tathā caiva vidhatsvātra yathā śreyo 'nupaśyasi // 1.27.23
etasminn eva kāle tu devī dākṣāyaṇī śubhā / vinatā nāma kalyāṇī putrakāmā yaśasvinī // 1.27.24
tapas taptvā vrataparā snātā puṃsavane śuciḥ / upacakrāma bhartāraṃ tām uvācātha kaśyapaḥ // 1.27.25
ārambhaḥ saphalo devi bhavitāyaṃ tavepsitaḥ / janayiṣyasi putrau dvau vīrau tribhuvaneśvarau // 1.27.26
tapasā vālakhilyānāṃ mama saṃkalpajau tathā / bhaviṣyato mahābhāgau putrau te lokapūjitau // 1.27.27
uvāca caināṃ bhagavān mārīcaḥ punar eva ha / dhāryatām apramādena garbho 'yaṃ sumahodayaḥ // 1.27.28
ekaḥ sarvapatatrīṇām indratvaṃ kārayiṣyati / lokasaṃbhāvito vīraḥ kāmavīryo vihaṃgamaḥ // 1.27.29
śatakratum athovāca prīyamāṇaḥ prajāpatiḥ / tvatsahāyau khagāv etau bhrātarau te bhaviṣyataḥ // 1.27.30
naitābhyāṃ bhavitā doṣaḥ sakāśāt te puraṃdara / vyetu te śakra saṃtāpas tvam evendro bhaviṣyasi // 1.27.31
na cāpy evaṃ tvayā bhūyaḥ kṣeptavyā brahmavādinaḥ / na cāvamānyā darpāt te vāgviṣā bhṛśakopanāḥ // 1.27.32
evam ukto jagāmendro nirviśaṅkas triviṣṭapam / vinatā cāpi siddhārthā babhūva muditā tadā // 1.27.33
janayām āsa putrau dvāv aruṇaṃ garuḍaṃ tathā / aruṇas tayos tu vikala ādityasya puraḥsaraḥ // 1.27.34
patatrīṇāṃ tu garuḍa indratvenābhyaṣicyata / tasyaitat karma sumahac chrūyatāṃ bhṛgunandana // 1.27.35
tatas tasmin dvijaśreṣṭha samudīrṇe tathāvidhe / garutmān pakṣirāṭ tūrṇaṃ saṃprāpto vibudhān prati // 1.28.1
taṃ dṛṣṭvātibalaṃ caiva prākampanta samantataḥ / parasparaṃ ca pratyaghnan sarvapraharaṇāny api // 1.28.2
tatra cāsīd ameyātmā vidyudagnisamaprabhaḥ / bhauvanaḥ sumahāvīryaḥ somasya parirakṣitā // 1.28.3
sa tena patagendreṇa pakṣatuṇḍanakhaiḥ kṣataḥ / muhūrtam atulaṃ yuddhaṃ kṛtvā vinihato yudhi // 1.28.4
rajaś coddhūya sumahat pakṣavātena khecaraḥ / kṛtvā lokān nirālokāṃs tena devān avākirat // 1.28.5
tenāvakīrṇā rajasā devā moham upāgaman / na cainaṃ dadṛśuś channā rajasāmṛtarakṣiṇaḥ // 1.28.6
evaṃ saṃloḍayām āsa garuḍas tridivālayam / pakṣatuṇḍaprahāraiś ca devān sa vidadāra ha // 1.28.7
tato devaḥ sahasrākṣas tūrṇaṃ vāyum acodayat / vikṣipemāṃ rajovṛṣṭiṃ tavaitat karma māruta // 1.28.8
atha vāyur apovāha tad rajas tarasā balī / tato vitimire jāte devāḥ śakunim ārdayan // 1.28.9
nanāda coccair balavān mahāmegharavaḥ khagaḥ / vadhyamānaḥ suragaṇaiḥ sarvabhūtāni bhīṣayan // 1.28.10
utpapāta mahāvīryaḥ pakṣirāṭ paravīrahā // 1.28.10.2
tam utpatyāntarikṣasthaṃ devānām upari sthitam / varmiṇo vibudhāḥ sarve nānāśastrair avākiran // 1.28.11
paṭṭiśaiḥ parighaiḥ śūlair gadābhiś ca savāsavāḥ / kṣurāntair jvalitaiś cāpi cakrair ādityarūpibhiḥ // 1.28.12
nānāśastravisargaiś ca vadhyamānaḥ samantataḥ / kurvan sutumulaṃ yuddhaṃ pakṣirāṇ na vyakampata // 1.28.13
vinardann iva cākāśe vainateyaḥ pratāpavān / pakṣābhyām urasā caiva samantād vyākṣipat surān // 1.28.14
te vikṣiptās tato devāḥ prajagmur garuḍārditāḥ / nakhatuṇḍakṣatāś caiva susruvuḥ śoṇitaṃ bahu // 1.28.15
sādhyāḥ prācīṃ sagandharvā vasavo dakṣiṇāṃ diśam / prajagmuḥ sahitā rudraiḥ patagendrapradharṣitāḥ // 1.28.16
diśaṃ pratīcīm ādityā nāsatyā uttarāṃ diśam / muhur muhuḥ prekṣamāṇā yudhyamānā mahaujasam // 1.28.17
aśvakrandena vīreṇa reṇukena ca pakṣiṇā / krathanena ca śūreṇa tapanena ca khecaraḥ // 1.28.18
ulūkaśvasanābhyāṃ ca nimeṣeṇa ca pakṣiṇā / prarujena ca saṃyuddhaṃ cakāra pralihena ca // 1.28.19
tān pakṣanakhatuṇḍāgrair abhinad vinatāsutaḥ / yugāntakāle saṃkruddhaḥ pinākīva mahābalaḥ // 1.28.20
mahāvīryā mahotsāhās tena te bahudhā kṣatāḥ / rejur abhraghanaprakhyā rudhiraughapravarṣiṇaḥ // 1.28.21
tān kṛtvā patagaśreṣṭhaḥ sarvān utkrāntajīvitān / atikrānto 'mṛtasyārthe sarvato 'gnim apaśyata // 1.28.22
āvṛṇvānaṃ mahājvālam arcirbhiḥ sarvato 'mbaram / dahantam iva tīkṣṇāṃśuṃ ghoraṃ vāyusamīritam // 1.28.23
tato navatyā navatīr mukhānāṃ; kṛtvā tarasvī garuḍo mahātmā / nadīḥ samāpīya mukhais tatas taiḥ; suśīghram āgamya punar javena // 1.28.24
jvalantam agniṃ tam amitratāpanaḥ; samāstarat patraratho nadībhiḥ / tataḥ pracakre vapur anyad alpaṃ; praveṣṭukāmo 'gnim abhipraśāmya // 1.28.25
jāmbūnadamayo bhūtvā marīcivikacojjvalaḥ / praviveśa balāt pakṣī vārivega ivārṇavam // 1.29.1
sa cakraṃ kṣuraparyantam apaśyad amṛtāntike / paribhramantam aniśaṃ tīkṣṇadhāram ayasmayam // 1.29.2
jvalanārkaprabhaṃ ghoraṃ chedanaṃ somahāriṇām / ghorarūpaṃ tad atyarthaṃ yantraṃ devaiḥ sunirmitam // 1.29.3
tasyāntaraṃ sa dṛṣṭvaiva paryavartata khecaraḥ / arāntareṇābhyapatat saṃkṣipyāṅgaṃ kṣaṇena ha // 1.29.4
adhaś cakrasya caivātra dīptānalasamadyutī / vidyujjihvau mahāghorau dīptāsyau dīptalocanau // 1.29.5
cakṣurviṣau mahāvīryau nityakruddhau tarasvinau / rakṣārtham evāmṛtasya dadarśa bhujagottamau // 1.29.6
sadā saṃrabdhanayanau sadā cānimiṣekṣaṇau / tayor eko 'pi yaṃ paśyet sa tūrṇaṃ bhasmasād bhavet // 1.29.7
tayoś cakṣūṃṣi rajasā suparṇas tūrṇam āvṛṇot / adṛṣṭarūpas tau cāpi sarvataḥ paryakālayat // 1.29.8
tayor aṅge samākramya vainateyo 'ntarikṣagaḥ / ācchinat tarasā madhye somam abhyadravat tataḥ // 1.29.9
samutpāṭyāmṛtaṃ tat tu vainateyas tato balī / utpapāta javenaiva yantram unmathya vīryavān // 1.29.10
apītvaivāmṛtaṃ pakṣī parigṛhyāśu vīryavān / agacchad apariśrānta āvāryārkaprabhāṃ khagaḥ // 1.29.11
viṣṇunā tu tadākāśe vainateyaḥ sameyivān / tasya nārāyaṇas tuṣṭas tenālaulyena karmaṇā // 1.29.12
tam uvācāvyayo devo varado 'smīti khecaram / sa vavre tava tiṣṭheyam uparīty antarikṣagaḥ // 1.29.13
uvāca cainaṃ bhūyo 'pi nārāyaṇam idaṃ vacaḥ / ajaraś cāmaraś ca syām amṛtena vināpy aham // 1.29.14
pratigṛhya varau tau ca garuḍo viṣṇum abravīt / bhavate 'pi varaṃ dadmi vṛṇītāṃ bhagavān api // 1.29.15
taṃ vavre vāhanaṃ kṛṣṇo garutmantaṃ mahābalam / dhvajaṃ ca cakre bhagavān upari sthāsyasīti tam // 1.29.16
anupatya khagaṃ tv indro vajreṇāṅge 'bhyatāḍayat / vihaṃgamaṃ surāmitraṃ harantam amṛtaṃ balāt // 1.29.17
tam uvācendram ākrande garuḍaḥ patatāṃ varaḥ / prahasañ ślakṣṇayā vācā tathā vajrasamāhataḥ // 1.29.18
ṛṣer mānaṃ kariṣyāmi vajraṃ yasyāsthisaṃbhavam / vajrasya ca kariṣyāmi tava caiva śatakrato // 1.29.19
eṣa patraṃ tyajāmy ekaṃ yasyāntaṃ nopalapsyase / na hi vajranipātena rujā me 'sti kadā cana // 1.29.20
tatra taṃ sarvabhūtāni vismitāny abruvaṃs tadā / surūpaṃ patram ālakṣya suparṇo 'yaṃ bhavatv iti // 1.29.21
dṛṣṭvā tad adbhutaṃ cāpi sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ / khago mahad idaṃ bhūtam iti matvābhyabhāṣata // 1.29.22
balaṃ vijñātum icchāmi yat te param anuttamam / sakhyaṃ cānantam icchāmi tvayā saha khagottama // 1.29.23
sakhyaṃ me 'stu tvayā deva yathecchasi puraṃdara / balaṃ tu mama jānīhi mahac cāsahyam eva ca // 1.30.1
kāmaṃ naitat praśaṃsanti santaḥ svabalasaṃstavam / guṇasaṃkīrtanaṃ cāpi svayam eva śatakrato // 1.30.2
sakheti kṛtvā tu sakhe pṛṣṭo vakṣyāmy ahaṃ tvayā / na hy ātmastavasaṃyuktaṃ vaktavyam animittataḥ // 1.30.3
saparvatavanām urvīṃ sasāgaravanām imām / pakṣanāḍyaikayā śakra tvāṃ caivātrāvalambinam // 1.30.4
sarvān saṃpiṇḍitān vāpi lokān sasthāṇujaṅgamān / vaheyam apariśrānto viddhīdaṃ me mahad balam // 1.30.5
ity uktavacanaṃ vīraṃ kirīṭī śrīmatāṃ varaḥ / āha śaunaka devendraḥ sarvabhūtahitaḥ prabhuḥ // 1.30.6
pratigṛhyatām idānīṃ me sakhyam ānantyam uttamam / na kāryaṃ tava somena mama somaḥ pradīyatām // 1.30.7
asmāṃs te hi prabādheyur yebhyo dadyād bhavān imam // 1.30.7.2
kiṃ cit kāraṇam uddiśya somo 'yaṃ nīyate mayā / na dāsyāmi samādātuṃ somaṃ kasmai cid apy aham // 1.30.8
yatremaṃ tu sahasrākṣa nikṣipeyam ahaṃ svayam / tvam ādāya tatas tūrṇaṃ harethās tridaśeśvara // 1.30.9
vākyenānena tuṣṭo 'haṃ yat tvayoktam ihāṇḍaja / yad icchasi varaṃ mattas tad gṛhāṇa khagottama // 1.30.10
ity uktaḥ pratyuvācedaṃ kadrūputrān anusmaran / smṛtvā caivopadhikṛtaṃ mātur dāsyanimittataḥ // 1.30.11
īśo 'ham api sarvasya kariṣyāmi tu te 'rthitām / bhaveyur bhujagāḥ śakra mama bhakṣyā mahābalāḥ // 1.30.12
tathety uktvānvagacchat taṃ tato dānavasūdanaḥ / hariṣyāmi vinikṣiptaṃ somam ity anubhāṣya tam // 1.30.13
ājagāma tatas tūrṇaṃ suparṇo mātur antikam / atha sarpān uvācedaṃ sarvān paramahṛṣṭavat // 1.30.14
idam ānītam amṛtaṃ nikṣepsyāmi kuśeṣu vaḥ / snātā maṅgalasaṃyuktās tataḥ prāśnīta pannagāḥ // 1.30.15
adāsī caiva māteyam adyaprabhṛti cāstu me / yathoktaṃ bhavatām etad vaco me pratipāditam // 1.30.16
tataḥ snātuṃ gatāḥ sarpāḥ pratyuktvā taṃ tathety uta / śakro 'py amṛtam ākṣipya jagāma tridivaṃ punaḥ // 1.30.17
athāgatās tam uddeśaṃ sarpāḥ somārthinas tadā / snātāś ca kṛtajapyāś ca prahṛṣṭāḥ kṛtamaṅgalāḥ // 1.30.18
tad vijñāya hṛtaṃ sarpāḥ pratimāyākṛtaṃ ca tat / somasthānam idaṃ ceti darbhāṃs te lilihus tadā // 1.30.19
tato dvaidhīkṛtā jihvā sarpāṇāṃ tena karmaṇā / abhavaṃś cāmṛtasparśād darbhās te 'tha pavitriṇaḥ // 1.30.20
tataḥ suparṇaḥ paramaprahṛṣṭavān; vihṛtya mātrā saha tatra kānane / bhujaṃgabhakṣaḥ paramārcitaḥ khagair; ahīnakīrtir vinatām anandayat // 1.30.21
imāṃ kathāṃ yaḥ śṛṇuyān naraḥ sadā; paṭheta vā dvijajanamukhyasaṃsadi / asaṃśayaṃ tridivam iyāt sa puṇyabhāṅ; mahātmanaḥ patagapateḥ prakīrtanāt // 1.30.22
bhujaṃgamānāṃ śāpasya mātrā caiva sutena ca / vinatāyās tvayā proktaṃ kāraṇaṃ sūtanandana // 1.31.1
varapradānaṃ bhartrā ca kadrūvinatayos tathā / nāmanī caiva te prokte pakṣiṇor vainateyayoḥ // 1.31.2
pannagānāṃ tu nāmāni na kīrtayasi sūtaja / prādhānyenāpi nāmāni śrotum icchāmahe vayam // 1.31.3
bahutvān nāmadheyāni bhujagānāṃ tapodhana / na kīrtayiṣye sarveṣāṃ prādhānyena tu me śṛṇu // 1.31.4
śeṣaḥ prathamato jāto vāsukis tadanantaram / airāvatas takṣakaś ca karkoṭakadhanaṃjayau // 1.31.5
kāliyo maṇināgaś ca nāgaś cāpūraṇas tathā / nāgas tathā piñjaraka elāpatro 'tha vāmanaḥ // 1.31.6
nīlānīlau tathā nāgau kalmāṣaśabalau tathā / āryakaś cādikaś caiva nāgaś ca śalapotakaḥ // 1.31.7
sumanomukho dadhimukhas tathā vimalapiṇḍakaḥ / āptaḥ koṭanakaś caiva śaṅkho vālaśikhas tathā // 1.31.8
niṣṭhyūnako hemaguho nahuṣaḥ piṅgalas tathā / bāhyakarṇo hastipadas tathā mudgarapiṇḍakaḥ // 1.31.9
kambalāśvatarau cāpi nāgaḥ kālīyakas tathā / vṛttasaṃvartakau nāgau dvau ca padmāv iti śrutau // 1.31.10
nāgaḥ śaṅkhanakaś caiva tathā ca sphaṇḍako 'paraḥ / kṣemakaś ca mahānāgo nāgaḥ piṇḍārakas tathā // 1.31.11
karavīraḥ puṣpadaṃṣṭra eḷako bilvapāṇḍukaḥ / mūṣakādaḥ śaṅkhaśirāḥ pūrṇadaṃṣṭro haridrakaḥ // 1.31.12
aparājito jyotikaś ca pannagaḥ śrīvahas tathā / kauravyo dhṛtarāṣṭraś ca puṣkaraḥ śalyakas tathā // 1.31.13
virajāś ca subāhuś ca śālipiṇḍaś ca vīryavān / hastibhadraḥ piṭharako mukharaḥ koṇavāsanaḥ // 1.31.14
kuñjaraḥ kuraraś caiva tathā nāgaḥ prabhākaraḥ / kumudaḥ kumudākṣaś ca tittirir halikas tathā // 1.31.15
karkarākarkarau cobhau kuṇḍodaramahodarau // 1.31.15.2
ete prādhānyato nāgāḥ kīrtitā dvijasattama / bahutvān nāmadheyānām itare na prakīrtitāḥ // 1.31.16
eteṣāṃ prasavo yaś ca prasavasya ca saṃtatiḥ / asaṃkhyeyeti matvā tān na bravīmi dvijottama // 1.31.17
bahūnīha sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca / aśakyāny eva saṃkhyātuṃ bhujagānāṃ tapodhana // 1.31.18
jātā vai bhujagās tāta vīryavanto durāsadāḥ / śāpaṃ taṃ tv atha vijñāya kṛtavanto nu kiṃ param // 1.32.1
teṣāṃ tu bhagavāñ śeṣas tyaktvā kadrūṃ mahāyaśāḥ / tapo vipulam ātasthe vāyubhakṣo yatavrataḥ // 1.32.2
gandhamādanam āsādya badaryāṃ ca taporataḥ / gokarṇe puṣkarāraṇye tathā himavatas taṭe // 1.32.3
teṣu teṣu ca puṇyeṣu tīrtheṣv āyataneṣu ca / ekāntaśīlī niyataḥ satataṃ vijitendriyaḥ // 1.32.4
tapyamānaṃ tapo ghoraṃ taṃ dadarśa pitāmahaḥ / pariśuṣkamāṃsatvaksnāyuṃ jaṭācīradharaṃ prabhum // 1.32.5
tam abravīt satyadhṛtiṃ tapyamānaṃ pitāmahaḥ / kim idaṃ kuruṣe śeṣa prajānāṃ svasti vai kuru // 1.32.6
tvaṃ hi tīvreṇa tapasā prajās tāpayase 'nagha / brūhi kāmaṃ ca me śeṣa yat te hṛdi ciraṃ sthitam // 1.32.7
sodaryā mama sarve hi bhrātaro mandacetasaḥ / saha tair notsahe vastuṃ tad bhavān anumanyatām // 1.32.8
abhyasūyanti satataṃ parasparam amitravat / tato 'haṃ tapa ātiṣṭhe naitān paśyeyam ity uta // 1.32.9
na marṣayanti satataṃ vinatāṃ sasutāṃ ca te / asmākaṃ cāparo bhrātā vainateyaḥ pitāmaha // 1.32.10
taṃ ca dviṣanti te 'tyarthaṃ sa cāpi sumahābalaḥ / varapradānāt sa pituḥ kaśyapasya mahātmanaḥ // 1.32.11
so 'haṃ tapaḥ samāsthāya mokṣyāmīdaṃ kalevaram / kathaṃ me pretyabhāve 'pi na taiḥ syāt saha saṃgamaḥ // 1.32.12
jānāmi śeṣa sarveṣāṃ bhrātṝṇāṃ te viceṣṭitam / mātuś cāpy aparādhād vai bhrātṝṇāṃ te mahad bhayam // 1.32.13
kṛto 'tra parihāraś ca pūrvam eva bhujaṃgama / bhrātṝṇāṃ tava sarveṣāṃ na śokaṃ kartum arhasi // 1.32.14
vṛṇīṣva ca varaṃ mattaḥ śeṣa yat te 'bhikāṅkṣitam / ditsāmi hi varaṃ te 'dya prītir me paramā tvayi // 1.32.15
diṣṭyā ca buddhir dharme te niviṣṭā pannagottama / ato bhūyaś ca te buddhir dharme bhavatu susthirā // 1.32.16
eṣa eva varo me 'dya kāṅkṣitaḥ prapitāmaha / dharme me ramatāṃ buddhiḥ śame tapasi ceśvara // 1.32.17
prīto 'smy anena te śeṣa damena praśamena ca / tvayā tv idaṃ vacaḥ kāryaṃ manniyogāt prajāhitam // 1.32.18
imāṃ mahīṃ śailavanopapannāṃ; sasāgarāṃ sākarapattanāṃ ca / tvaṃ śeṣa samyak calitāṃ yathāvat; saṃgṛhya tiṣṭhasva yathācalā syāt // 1.32.19
yathāha devo varadaḥ prajāpatir; mahīpatir bhūtapatir jagatpatiḥ / tathā mahīṃ dhārayitāsmi niścalāṃ; prayaccha tāṃ me śirasi prajāpate // 1.32.20
adho mahīṃ gaccha bhujaṃgamottama; svayaṃ tavaiṣā vivaraṃ pradāsyati / imāṃ dharāṃ dhārayatā tvayā hi me; mahat priyaṃ śeṣa kṛtaṃ bhaviṣyati // 1.32.21
tatheti kṛtvā vivaraṃ praviśya sa; prabhur bhuvo bhujagavarāgrajaḥ sthitaḥ / bibharti devīṃ śirasā mahīm imāṃ; samudranemiṃ parigṛhya sarvataḥ // 1.32.22
śeṣo 'si nāgottama dharmadevo; mahīm imāṃ dhārayase yad ekaḥ / anantabhogaḥ parigṛhya sarvāṃ; yathāham evaṃ balabhid yathā vā // 1.32.23
adho bhūmer vasaty evaṃ nāgo 'nantaḥ pratāpavān / dhārayan vasudhām ekaḥ śāsanād brahmaṇo vibhuḥ // 1.32.24
suparṇaṃ ca sakhāyaṃ vai bhagavān amarottamaḥ / prādād anantāya tadā vainateyaṃ pitāmahaḥ // 1.32.25
mātuḥ sakāśāt taṃ śāpaṃ śrutvā pannagasattamaḥ / vāsukiś cintayām āsa śāpo 'yaṃ na bhavet katham // 1.33.1
tataḥ sa mantrayām āsa bhrātṛbhiḥ saha sarvaśaḥ / airāvataprabhṛtibhir ye sma dharmaparāyaṇāḥ // 1.33.2
ayaṃ śāpo yathoddiṣṭo viditaṃ vas tathānaghāḥ / tasya śāpasya mokṣārthaṃ mantrayitvā yatāmahe // 1.33.3
sarveṣām eva śāpānāṃ pratighāto hi vidyate / na tu mātrābhiśaptānāṃ mokṣo vidyeta pannagāḥ // 1.33.4
avyayasyāprameyasya satyasya ca tathāgrataḥ / śaptā ity eva me śrutvā jāyate hṛdi vepathuḥ // 1.33.5
nūnaṃ sarvavināśo 'yam asmākaṃ samudāhṛtaḥ / na hy enāṃ so 'vyayo devaḥ śapantīṃ pratyaṣedhayat // 1.33.6
tasmāt saṃmantrayāmo 'tra bhujagānām anāmayam / yathā bhaveta sarveṣāṃ mā naḥ kālo 'tyagād ayam // 1.33.7
api mantrayamāṇā hi hetuṃ paśyāma mokṣaṇe / yathā naṣṭaṃ purā devā gūḍham agniṃ guhāgatam // 1.33.8
yathā sa yajño na bhaved yathā vāpi parābhavet / janamejayasya sarpāṇāṃ vināśakaraṇāya hi // 1.33.9
tathety uktvā tu te sarve kādraveyāḥ samāgatāḥ / samayaṃ cakrire tatra mantrabuddhiviśāradāḥ // 1.33.10
eke tatrābruvan nāgā vayaṃ bhūtvā dvijarṣabhāḥ / janamejayaṃ taṃ bhikṣāmo yajñas te na bhaved iti // 1.33.11
apare tv abruvan nāgās tatra paṇḍitamāninaḥ / mantriṇo 'sya vayaṃ sarve bhaviṣyāmaḥ susaṃmatāḥ // 1.33.12
sa naḥ prakṣyati sarveṣu kāryeṣv arthaviniścayam / tatra buddhiṃ pravakṣyāmo yathā yajño nivartate // 1.33.13
sa no bahumatān rājā buddhvā buddhimatāṃ varaḥ / yajñārthaṃ prakṣyati vyaktaṃ neti vakṣyāmahe vayam // 1.33.14
darśayanto bahūn doṣān pretya ceha ca dāruṇān / hetubhiḥ kāraṇaiś caiva yathā yajño bhaven na saḥ // 1.33.15
athavā ya upādhyāyaḥ kratau tasmin bhaviṣyati / sarpasatravidhānajño rājakāryahite rataḥ // 1.33.16
taṃ gatvā daśatāṃ kaś cid bhujagaḥ sa mariṣyati / tasmin hate yajñakare kratuḥ sa na bhaviṣyati // 1.33.17
ye cānye sarpasatrajñā bhaviṣyanty asya ṛtvijaḥ / tāṃś ca sarvān daśiṣyāmaḥ kṛtam evaṃ bhaviṣyati // 1.33.18
tatrāpare 'mantrayanta dharmātmāno bhujaṃgamāḥ / abuddhir eṣā yuṣmākaṃ brahmahatyā na śobhanā // 1.33.19
samyak saddharmamūlā hi vyasane śāntir uttamā / adharmottaratā nāma kṛtsnaṃ vyāpādayej jagat // 1.33.20
apare tv abruvan nāgāḥ samiddhaṃ jātavedasam / varṣair nirvāpayiṣyāmo meghā bhūtvā savidyutaḥ // 1.33.21
srugbhāṇḍaṃ niśi gatvā vā apare bhujagottamāḥ / pramattānāṃ harantv āśu vighna evaṃ bhaviṣyati // 1.33.22
yajñe vā bhujagās tasmiñ śataśo 'tha sahasraśaḥ / janaṃ daśantu vai sarvam evaṃ trāso bhaviṣyati // 1.33.23
athavā saṃskṛtaṃ bhojyaṃ dūṣayantu bhujaṃgamāḥ / svena mūtrapurīṣeṇa sarvabhojyavināśinā // 1.33.24
apare tv abruvaṃs tatra ṛtvijo 'sya bhavāmahe / yajñavighnaṃ kariṣyāmo dīyatāṃ dakṣiṇā iti // 1.33.25
vaśyatāṃ ca gato 'sau naḥ kariṣyati yathepṣitam // 1.33.25.2
apare tv abruvaṃs tatra jale prakrīḍitaṃ nṛpam / gṛham ānīya badhnīmaḥ kratur evaṃ bhaven na saḥ // 1.33.26
apare tv abruvaṃs tatra nāgāḥ sukṛtakāriṇaḥ / daśāmainaṃ pragṛhyāśu kṛtam evaṃ bhaviṣyati // 1.33.27
chinnaṃ mūlam anarthānāṃ mṛte tasmin bhaviṣyati // 1.33.27.2
eṣā vai naiṣṭhikī buddhiḥ sarveṣām eva saṃmatā / yathā vā manyase rājaṃs tat kṣipraṃ saṃvidhīyatām // 1.33.28
ity uktvā samudaikṣanta vāsukiṃ pannageśvaram / vāsukiś cāpi saṃcintya tān uvāca bhujaṃgamān // 1.33.29
naiṣā vo naiṣṭhikī buddhir matā kartuṃ bhujaṃgamāḥ / sarveṣām eva me buddhiḥ pannagānāṃ na rocate // 1.33.30
kiṃ tv atra saṃvidhātavyaṃ bhavatāṃ yad bhaved dhitam / anenāhaṃ bhṛśaṃ tapye guṇadoṣau madāśrayau // 1.33.31
śrutvā tu vacanaṃ teṣāṃ sarveṣām iti ceti ca / vāsukeś ca vacaḥ śrutvā elāpatro 'bravīd idam // 1.34.1
na sa yajño na bhavitā na sa rājā tathāvidhaḥ / janamejayaḥ pāṇḍaveyo yato 'smākaṃ mahābhayam // 1.34.2
daivenopahato rājan yo bhaved iha pūruṣaḥ / sa daivam evāśrayate nānyat tatra parāyaṇam // 1.34.3
tad idaṃ daivam asmākaṃ bhayaṃ pannagasattamāḥ / daivam evāśrayāmo 'tra śṛṇudhvaṃ ca vaco mama // 1.34.4
ahaṃ śāpe samutsṛṣṭe samaśrauṣaṃ vacas tadā / mātur utsaṅgam ārūḍho bhayāt pannagasattamāḥ // 1.34.5
devānāṃ pannagaśreṣṭhās tīkṣṇās tīkṣṇā iti prabho / pitāmaham upāgamya duḥkhārtānāṃ mahādyute // 1.34.6
kā hi labdhvā priyān putrāñ śaped evaṃ pitāmaha / ṛte kadrūṃ tīkṣṇarūpāṃ devadeva tavāgrataḥ // 1.34.7
tatheti ca vacas tasyās tvayāpy uktaṃ pitāmaha / etad icchāma vijñātuṃ kāraṇaṃ yan na vāritā // 1.34.8
bahavaḥ pannagās tīkṣṇā bhīmavīryā viṣolbaṇāḥ / prajānāṃ hitakāmo 'haṃ na nivāritavāṃs tadā // 1.34.9
ye dandaśūkāḥ kṣudrāś ca pāpacārā viṣolbaṇāḥ / teṣāṃ vināśo bhavitā na tu ye dharmacāriṇaḥ // 1.34.10
yannimittaṃ ca bhavitā mokṣas teṣāṃ mahābhayāt / pannagānāṃ nibodhadhvaṃ tasmin kāle tathāgate // 1.34.11
yāyāvarakule dhīmān bhaviṣyati mahān ṛṣiḥ / jaratkārur iti khyātas tejasvī niyatendriyaḥ // 1.34.12
tasya putro jaratkāror utpatsyati mahātapāḥ / āstīko nāma yajñaṃ sa pratiṣetsyati taṃ tadā // 1.34.13
tatra mokṣyanti bhujagā ye bhaviṣyanti dhārmikāḥ // 1.34.13.2
sa munipravaro deva jaratkārur mahātapāḥ / kasyāṃ putraṃ mahātmānaṃ janayiṣyati vīryavān // 1.34.14
sanāmāyāṃ sanāmā sa kanyāyāṃ dvijasattamaḥ / apatyaṃ vīryavān devā vīryavaj janayiṣyati // 1.34.15
evam astv iti taṃ devāḥ pitāmaham athābruvan / uktvā caivaṃ gatā devāḥ sa ca devaḥ pitāmahaḥ // 1.34.16
so 'ham evaṃ prapaśyāmi vāsuke bhaginīṃ tava / jaratkārur iti khyātāṃ tāṃ tasmai pratipādaya // 1.34.17
bhaikṣavad bhikṣamāṇāya nāgānāṃ bhayaśāntaye / ṛṣaye suvratāya tvam eṣa mokṣaḥ śruto mayā // 1.34.18
elāpatrasya tu vacaḥ śrutvā nāgā dvijottama / sarve prahṛṣṭamanasaḥ sādhu sādhv ity apūjayan // 1.35.1
tataḥ prabhṛti tāṃ kanyāṃ vāsukiḥ paryarakṣata / jaratkāruṃ svasāraṃ vai paraṃ harṣam avāpa ca // 1.35.2
tato nātimahān kālaḥ samatīta ivābhavat / atha devāsurāḥ sarve mamanthur varuṇālayam // 1.35.3
tatra netram abhūn nāgo vāsukir balināṃ varaḥ / samāpyaiva ca tat karma pitāmaham upāgaman // 1.35.4
devā vāsukinā sārdhaṃ pitāmaham athābruvan / bhagavañ śāpabhīto 'yaṃ vāsukis tapyate bhṛśam // 1.35.5
tasyedaṃ mānasaṃ śalyaṃ samuddhartuṃ tvam arhasi / jananyāḥ śāpajaṃ deva jñātīnāṃ hitakāṅkṣiṇaḥ // 1.35.6
hito hy ayaṃ sadāsmākaṃ priyakārī ca nāgarāṭ / kuru prasādaṃ deveśa śamayāsya manojvaram // 1.35.7
mayaivaitad vitīrṇaṃ vai vacanaṃ manasāmarāḥ / elāpatreṇa nāgena yad asyābhihitaṃ purā // 1.35.8
tat karotv eṣa nāgendraḥ prāptakālaṃ vacas tathā / vinaśiṣyanti ye pāpā na tu ye dharmacāriṇaḥ // 1.35.9
utpannaḥ sa jaratkārus tapasy ugre rato dvijaḥ / tasyaiṣa bhaginīṃ kāle jaratkāruṃ prayacchatu // 1.35.10
yad elāpatreṇa vacas tadoktaṃ bhujagena ha / pannagānāṃ hitaṃ devās tat tathā na tad anyathā // 1.35.11
etac chrutvā sa nāgendraḥ pitāmahavacas tadā / sarpān bahūñ jaratkārau nityayuktān samādadhat // 1.35.12
jaratkārur yadā bhāryām icched varayituṃ prabhuḥ / śīghram etya mamākhyeyaṃ tan naḥ śreyo bhaviṣyati // 1.35.13
jaratkārur iti proktaṃ yat tvayā sūtanandana / icchāmy etad ahaṃ tasya ṛṣeḥ śrotuṃ mahātmanaḥ // 1.36.1
kiṃ kāraṇaṃ jaratkāror nāmaitat prathitaṃ bhuvi / jaratkāruniruktaṃ tvaṃ yathāvad vaktum arhasi // 1.36.2
jareti kṣayam āhur vai dāruṇaṃ kārusaṃjñitam / śarīraṃ kāru tasyāsīt tat sa dhīmāñ śanaiḥ śanaiḥ // 1.36.3
kṣapayām āsa tīvreṇa tapasety ata ucyate / jaratkārur iti brahman vāsuker bhaginī tathā // 1.36.4
evam uktas tu dharmātmā śaunakaḥ prāhasat tadā / ugraśravasam āmantrya upapannam iti bruvan // 1.36.5
atha kālasya mahataḥ sa muniḥ saṃśitavrataḥ / tapasy abhirato dhīmān na dārān abhyakāṅkṣata // 1.36.6
sa ūrdhvaretās tapasi prasaktaḥ; svādhyāyavān vītabhayaklamaḥ san / cacāra sarvāṃ pṛthivīṃ mahātmā; na cāpi dārān manasāpy akāṅkṣat // 1.36.7
tato 'parasmin saṃprāpte kāle kasmiṃś cid eva tu / parikṣid iti vikhyāto rājā kauravavaṃśabhṛt // 1.36.8
yathā pāṇḍur mahābāhur dhanurdharavaro bhuvi / babhūva mṛgayāśīlaḥ purāsya prapitāmahaḥ // 1.36.9
mṛgān vidhyan varāhāṃś ca tarakṣūn mahiṣāṃs tathā / anyāṃś ca vividhān vanyāṃś cacāra pṛthivīpatiḥ // 1.36.10
sa kadā cin mṛgaṃ viddhvā bāṇena nataparvaṇā / pṛṣṭhato dhanur ādāya sasāra gahane vane // 1.36.11
yathā hi bhagavān rudro viddhvā yajñamṛgaṃ divi / anvagacchad dhanuṣpāṇiḥ paryanveṣaṃs tatas tataḥ // 1.36.12
na hi tena mṛgo viddho jīvan gacchati vai vanam / pūrvarūpaṃ tu tan nūnam āsīt svargagatiṃ prati // 1.36.13
parikṣitas tasya rājño viddho yan naṣṭavān mṛgaḥ // 1.36.13.2
dūraṃ cāpahṛtas tena mṛgeṇa sa mahīpatiḥ / pariśrāntaḥ pipāsārta āsasāda muniṃ vane // 1.36.14
gavāṃ pracāreṣv āsīnaṃ vatsānāṃ mukhaniḥsṛtam / bhūyiṣṭham upayuñjānaṃ phenam āpibatāṃ payaḥ // 1.36.15
tam abhidrutya vegena sa rājā saṃśitavratam / apṛcchad dhanur udyamya taṃ muniṃ kṣucchramānvitaḥ // 1.36.16
bho bho brahmann ahaṃ rājā parikṣid abhimanyujaḥ / mayā viddho mṛgo naṣṭaḥ kaccit tvaṃ dṛṣṭavān asi // 1.36.17
sa munis tasya novāca kiṃ cin maunavrate sthitaḥ / tasya skandhe mṛtaṃ sarpaṃ kruddho rājā samāsajat // 1.36.18
dhanuṣkoṭyā samutkṣipya sa cainaṃ samudaikṣata / na ca kiṃ cid uvācainaṃ śubhaṃ vā yadi vāśubham // 1.36.19
sa rājā krodham utsṛjya vyathitas taṃ tathāgatam / dṛṣṭvā jagāma nagaram ṛṣis tv āste tathaiva saḥ // 1.36.20
taruṇas tasya putro 'bhūt tigmatejā mahātapāḥ / śṛṅgī nāma mahākrodho duṣprasādo mahāvrataḥ // 1.36.21
sa devaṃ param īśānaṃ sarvabhūtahite ratam / brahmāṇam upatasthe vai kāle kāle susaṃyataḥ // 1.36.22
sa tena samanujñāto brahmaṇā gṛham eyivān // 1.36.22.2
sakhyoktaḥ krīḍamānena sa tatra hasatā kila / saṃrambhī kopano 'tīva viṣakalpa ṛṣeḥ sutaḥ // 1.36.23
ṛṣiputreṇa narmārthaṃ kṛśena dvijasattama // 1.36.23.2
tejasvinas tava pitā tathaiva ca tapasvinaḥ / śavaṃ skandhena vahati mā śṛṅgin garvito bhava // 1.36.24
vyāharatsv ṛṣiputreṣu mā sma kiṃ cid vaco vadīḥ / asmadvidheṣu siddheṣu brahmavitsu tapasviṣu // 1.36.25
kva te puruṣamānitvaṃ kva te vācas tathāvidhāḥ / darpajāḥ pitaraṃ yas tvaṃ draṣṭā śavadharaṃ tathā // 1.36.26
evam uktaḥ sa tejasvī śṛṅgī kopasamanvitaḥ / mṛtadhāraṃ guruṃ śrutvā paryatapyata manyunā // 1.37.1
sa taṃ kṛśam abhipreṣkya sūnṛtāṃ vācam utsṛjan / apṛcchata kathaṃ tātaḥ sa me 'dya mṛtadhārakaḥ // 1.37.2
rājñā parikṣitā tāta mṛgayāṃ paridhāvatā / avasaktaḥ pitus te 'dya mṛtaḥ skandhe bhujaṃgamaḥ // 1.37.3
kiṃ me pitrā kṛtaṃ tasya rājño 'niṣṭaṃ durātmanaḥ / brūhi tvaṃ kṛśa tattvena paśya me tapaso balam // 1.37.4
sa rājā mṛgayāṃ yātaḥ parikṣid abhimanyujaḥ / sasāra mṛgam ekākī viddhvā bāṇena patriṇā // 1.37.5
na cāpaśyan mṛgaṃ rājā caraṃs tasmin mahāvane / pitaraṃ te sa dṛṣṭvaiva papracchānabhibhāṣiṇam // 1.37.6
taṃ sthāṇubhūtaṃ tiṣṭhantaṃ kṣutpipāsāśramāturaḥ / punaḥ punar mṛgaṃ naṣṭaṃ papraccha pitaraṃ tava // 1.37.7
sa ca maunavratopeto naiva taṃ pratyabhāṣata / tasya rājā dhanuṣkoṭyā sarpaṃ skandhe samāsṛjat // 1.37.8
śṛṅgiṃs tava pitādyāsau tathaivāste yatavrataḥ / so 'pi rājā svanagaraṃ pratiyāto gajāhvayam // 1.37.9
śrutvaivam ṛṣiputras tu divaṃ stabdhveva viṣṭhitaḥ / kopasaṃraktanayanaḥ prajvalann iva manyunā // 1.37.10
āviṣṭaḥ sa tu kopena śaśāpa nṛpatiṃ tadā / vāry upaspṛśya tejasvī krodhavegabalātkṛtaḥ // 1.37.11
yo 'sau vṛddhasya tātasya tathā kṛcchragatasya ca / skandhe mṛtam avāsrākṣīt pannagaṃ rājakilbiṣī // 1.37.12
taṃ pāpam atisaṃkruddhas takṣakaḥ pannagottamaḥ / āśīviṣas tigmatejā madvākyabalacoditaḥ // 1.37.13
saptarātrādito netā yamasya sadanaṃ prati / dvijānām avamantāraṃ kurūṇām ayaśaskaram // 1.37.14
iti śaptvā nṛpaṃ kruddhaḥ śṛṅgī pitaram abhyayāt / āsīnaṃ gocare tasmin vahantaṃ śavapannagam // 1.37.15
sa tam ālakṣya pitaraṃ śṛṅgī skandhagatena vai / śavena bhujagenāsīd bhūyaḥ krodhasamanvitaḥ // 1.37.16
duḥkhāc cāśrūṇi mumuce pitaraṃ cedam abravīt / śrutvemāṃ dharṣaṇāṃ tāta tava tena durātmanā // 1.37.17
rājñā parikṣitā kopād aśapaṃ tam ahaṃ nṛpam / yathārhati sa evograṃ śāpaṃ kurukulādhamaḥ // 1.37.18
saptame 'hani taṃ pāpaṃ takṣakaḥ pannagottamaḥ / vaivasvatasya bhavanaṃ netā paramadāruṇam // 1.37.19
tam abravīt pitā brahmaṃs tathā kopasamanvitam / na me priyaṃ kṛtaṃ tāta naiṣa dharmas tapasvinām // 1.37.20
vayaṃ tasya narendrasya viṣaye nivasāmahe / nyāyato rakṣitās tena tasya pāpaṃ na rocaye // 1.37.21
sarvathā vartamānasya rājño hy asmadvidhaiḥ sadā / kṣantavyaṃ putra dharmo hi hato hanti na saṃśayaḥ // 1.37.22
yadi rājā na rakṣeta pīḍā vai naḥ parā bhavet / na śaknuyāma carituṃ dharmaṃ putra yathāsukham // 1.37.23
rakṣyamāṇā vayaṃ tāta rājabhiḥ śāstradṛṣṭibhiḥ / carāmo vipulaṃ dharmaṃ teṣāṃ cāṃśo 'sti dharmataḥ // 1.37.24
parikṣit tu viśeṣeṇa yathāsya prapitāmahaḥ / rakṣaty asmān yathā rājñā rakṣitavyāḥ prajās tathā // 1.37.25
teneha kṣudhitenādya śrāntena ca tapasvinā / ajānatā vratam idaṃ kṛtam etad asaṃśayam // 1.37.26
tasmād idaṃ tvayā bālyāt sahasā duṣkṛtaṃ kṛtam / na hy arhati nṛpaḥ śāpam asmattaḥ putra sarvathā // 1.37.27
yady etat sāhasaṃ tāta yadi vā duṣkṛtaṃ kṛtam / priyaṃ vāpy apriyaṃ vā te vāg uktā na mṛṣā mayā // 1.38.1
naivānyathedaṃ bhavitā pitar eṣa bravīmi te / nāhaṃ mṛṣā prabravīmi svaireṣv api kutaḥ śapan // 1.38.2
jānāmy ugraprabhāvaṃ tvāṃ putra satyagiraṃ tathā / nānṛtaṃ hy uktapūrvaṃ te naitan mithyā bhaviṣyati // 1.38.3
pitrā putro vayaḥstho 'pi satataṃ vācya eva tu / yathā syād guṇasaṃyuktaḥ prāpnuyāc ca mahad yaśaḥ // 1.38.4
kiṃ punar bāla eva tvaṃ tapasā bhāvitaḥ prabho / vardhate ca prabhavatāṃ kopo 'tīva mahātmanām // 1.38.5
so 'haṃ paśyāmi vaktavyaṃ tvayi dharmabhṛtāṃ vara / putratvaṃ bālatāṃ caiva tavāvekṣya ca sāhasam // 1.38.6
sa tvaṃ śamayuto bhūtvā vanyam āhāram āharan / cara krodham imaṃ tyaktvā naivaṃ dharmaṃ prahāsyasi // 1.38.7
krodho hi dharmaṃ harati yatīnāṃ duḥkhasaṃcitam / tato dharmavihīnānāṃ gatir iṣṭā na vidyate // 1.38.8
śama eva yatīnāṃ hi kṣamiṇāṃ siddhikārakaḥ / kṣamāvatām ayaṃ lokaḥ paraś caiva kṣamāvatām // 1.38.9
tasmāc carethāḥ satataṃ kṣamāśīlo jitendriyaḥ / kṣamayā prāpsyase lokān brahmaṇaḥ samanantarān // 1.38.10
mayā tu śamam āsthāya yac chakyaṃ kartum adya vai / tat kariṣye 'dya tātāhaṃ preṣayiṣye nṛpāya vai // 1.38.11
mama putreṇa śapto 'si bālenākṛtabuddhinā / mamemāṃ dharṣaṇāṃ tvattaḥ prekṣya rājann amarṣiṇā // 1.38.12
evamādiśya śiṣyaṃ sa preṣayām āsa suvrataḥ / parikṣite nṛpataye dayāpanno mahātapāḥ // 1.38.13
saṃdiśya kuśalapraśnaṃ kāryavṛttāntam eva ca / śiṣyaṃ gauramukhaṃ nāma śīlavantaṃ samāhitam // 1.38.14
so 'bhigamya tataḥ śīghraṃ narendraṃ kuruvardhanam / viveśa bhavanaṃ rājñaḥ pūrvaṃ dvāḥsthair niveditaḥ // 1.38.15
pūjitaś ca narendreṇa dvijo gauramukhas tataḥ / ācakhyau pariviśrānto rājñe sarvam aśeṣataḥ // 1.38.16
śamīkavacanaṃ ghoraṃ yathoktaṃ mantrisaṃnidhau // 1.38.16.2
śamīko nāma rājendra viṣaye vartate tava / ṛṣiḥ paramadharmātmā dāntaḥ śānto mahātapāḥ // 1.38.17
tasya tvayā naravyāghra sarpaḥ prāṇair viyojitaḥ / avasakto dhanuṣkoṭyā skandhe bharatasattama // 1.38.18
kṣāntavāṃs tava tat karma putras tasya na cakṣame // 1.38.18.2
tena śapto 'si rājendra pitur ajñātam adya vai / takṣakaḥ saptarātreṇa mṛtyus te vai bhaviṣyati // 1.38.19
tatra rakṣāṃ kuruṣveti punaḥ punar athābravīt / tad anyathā na śakyaṃ ca kartuṃ kena cid apy uta // 1.38.20
na hi śaknoti saṃyantuṃ putraṃ kopasamanvitam / tato 'haṃ preṣitas tena tava rājan hitārthinā // 1.38.21
iti śrutvā vaco ghoraṃ sa rājā kurunandanaḥ / paryatapyata tat pāpaṃ kṛtvā rājā mahātapāḥ // 1.38.22
taṃ ca maunavratadharaṃ śrutvā munivaraṃ tadā / bhūya evābhavad rājā śokasaṃtaptamānasaḥ // 1.38.23
anukrośātmatāṃ tasya śamīkasyāvadhārya tu / paryatapyata bhūyo 'pi kṛtvā tat kilbiṣaṃ muneḥ // 1.38.24
na hi mṛtyuṃ tathā rājā śrutvā vai so 'nvatapyata / aśocad amaraprakhyo yathā kṛtveha karma tat // 1.38.25
tatas taṃ preṣayām āsa rājā gauramukhaṃ tadā / bhūyaḥ prasādaṃ bhagavān karotv iti mameti vai // 1.38.26
tasmiṃś ca gatamātre vai rājā gauramukhe tadā / mantribhir mantrayām āsa saha saṃvignamānasaḥ // 1.38.27
niścitya mantribhiś caiva sahito mantratattvavit / prāsādaṃ kārayām āsa ekastambhaṃ surakṣitam // 1.38.28
rakṣāṃ ca vidadhe tatra bhiṣajaś cauṣadhāni ca / brāhmaṇān siddhamantrāṃś ca sarvato vai nyaveśayat // 1.38.29
rājakāryāṇi tatrasthaḥ sarvāṇy evākaroc ca saḥ / mantribhiḥ saha dharmajñaḥ samantāt parirakṣitaḥ // 1.38.30
prāpte tu divase tasmin saptame dvijasattama / kāśyapo 'bhyāgamad vidvāṃs taṃ rājānaṃ cikitsitum // 1.38.31
śrutaṃ hi tena tad abhūd adya taṃ rājasattamam / takṣakaḥ pannagaśreṣṭho neṣyate yamasādanam // 1.38.32
taṃ daṣṭaṃ pannagendreṇa kariṣye 'ham apajvaram / tatra me 'rthaś ca dharmaś ca bhaviteti vicintayan // 1.38.33
taṃ dadarśa sa nāgendras takṣakaḥ kāśyapaṃ pathi / gacchantam ekamanasaṃ dvijo bhūtvā vayotigaḥ // 1.38.34
tam abravīt pannagendraḥ kāśyapaṃ munipuṃgavam / kva bhavāṃs tvarito yāti kiṃ ca kāryaṃ cikīrṣati // 1.38.35
nṛpaṃ kurukulotpannaṃ parikṣitam ariṃdamam / takṣakaḥ pannagaśreṣṭhas tejasādya pradhakṣyati // 1.38.36
taṃ daṣṭaṃ pannagendreṇa tenāgnisamatejasā / pāṇḍavānāṃ kulakaraṃ rājānam amitaujasam // 1.38.37
gacchāmi saumya tvaritaṃ sadyaḥ kartum apajvaram // 1.38.37.2
ahaṃ sa takṣako brahmaṃs taṃ dhakṣyāmi mahīpatim / nivartasva na śaktas tvaṃ mayā daṣṭaṃ cikitsitum // 1.38.38
ahaṃ taṃ nṛpatiṃ nāga tvayā daṣṭam apajvaram / kariṣya iti me buddhir vidyābalam upāśritaḥ // 1.38.39
daṣṭaṃ yadi mayeha tvaṃ śaktaḥ kiṃ cic cikitsitum / tato vṛkṣaṃ mayā daṣṭam imaṃ jīvaya kāśyapa // 1.39.1
paraṃ mantrabalaṃ yat te tad darśaya yatasva ca / nyagrodham enaṃ dhakṣyāmi paśyatas te dvijottama // 1.39.2
daśa nāgendra vṛkṣaṃ tvaṃ yam enam abhimanyase / aham enaṃ tvayā daṣṭaṃ jīvayiṣye bhujaṃgama // 1.39.3
evam uktaḥ sa nāgendraḥ kāśyapena mahātmanā / adaśad vṛkṣam abhyetya nyagrodhaṃ pannagottamaḥ // 1.39.4
sa vṛkṣas tena daṣṭaḥ san sadya eva mahādyute / āśīviṣaviṣopetaḥ prajajvāla samantataḥ // 1.39.5
taṃ dagdhvā sa nagaṃ nāgaḥ kāśyapaṃ punar abravīt / kuru yatnaṃ dvijaśreṣṭha jīvayainaṃ vanaspatim // 1.39.6
bhasmībhūtaṃ tato vṛkṣaṃ pannagendrasya tejasā / bhasma sarvaṃ samāhṛtya kāśyapo vākyam abravīt // 1.39.7
vidyābalaṃ pannagendra paśya me 'smin vanaspatau / ahaṃ saṃjīvayāmy enaṃ paśyatas te bhujaṃgama // 1.39.8
tataḥ sa bhagavān vidvān kāśyapo dvijasattamaḥ / bhasmarāśīkṛtaṃ vṛkṣaṃ vidyayā samajīvayat // 1.39.9
aṅkuraṃ taṃ sa kṛtavāṃs tataḥ parṇadvayānvitam / palāśinaṃ śākhinaṃ ca tathā viṭapinaṃ punaḥ // 1.39.10
taṃ dṛṣṭvā jīvitaṃ vṛkṣaṃ kāśyapena mahātmanā / uvāca takṣako brahmann etad atyadbhutaṃ tvayi // 1.39.11
viprendra yad viṣaṃ hanyā mama vā madvidhasya vā / kaṃ tvam artham abhiprepsur yāsi tatra tapodhana // 1.39.12
yat te 'bhilaṣitaṃ prāptuṃ phalaṃ tasmān nṛpottamāt / aham eva pradāsyāmi tat te yady api durlabham // 1.39.13
vipraśāpābhibhūte ca kṣīṇāyuṣi narādhipe / ghaṭamānasya te vipra siddhiḥ saṃśayitā bhavet // 1.39.14
tato yaśaḥ pradīptaṃ te triṣu lokeṣu viśrutam / viraśmir iva gharmāṃśur antardhānam ito vrajet // 1.39.15
dhanārthī yāmy ahaṃ tatra tan me ditsa bhujaṃgama / tato 'haṃ vinivartiṣye gṛhāyoragasattama // 1.39.16
yāvad dhanaṃ prārthayase tasmād rājñas tato 'dhikam / ahaṃ te 'dya pradāsyāmi nivartasva dvijottama // 1.39.17
takṣakasya vacaḥ śrutvā kāśyapo dvijasattamaḥ / pradadhyau sumahātejā rājānaṃ prati buddhimān // 1.39.18
divyajñānaḥ sa tejasvī jñātvā taṃ nṛpatiṃ tadā / kṣīṇāyuṣaṃ pāṇḍaveyam apāvartata kāśyapaḥ // 1.39.19
labdhvā vittaṃ munivaras takṣakād yāvad īpsitam // 1.39.19.2
nivṛtte kāśyape tasmin samayena mahātmani / jagāma takṣakas tūrṇaṃ nagaraṃ nāgasāhvayam // 1.39.20
atha śuśrāva gacchan sa takṣako jagatīpatim / mantrāgadair viṣaharai rakṣyamāṇaṃ prayatnataḥ // 1.39.21
sa cintayām āsa tadā māyāyogena pārthivaḥ / mayā vañcayitavyo 'sau ka upāyo bhaved iti // 1.39.22
tatas tāpasarūpeṇa prāhiṇot sa bhujaṃgamān / phalapatrodakaṃ gṛhya rājñe nāgo 'tha takṣakaḥ // 1.39.23
gacchadhvaṃ yūyam avyagrā rājānaṃ kāryavattayā / phalapatrodakaṃ nāma pratigrāhayituṃ nṛpam // 1.39.24
te takṣakasamādiṣṭās tathā cakrur bhujaṃgamāḥ / upaninyus tathā rājñe darbhān āpaḥ phalāni ca // 1.39.25
tac ca sarvaṃ sa rājendraḥ pratijagrāha vīryavān / kṛtvā ca teṣāṃ kāryāṇi gamyatām ity uvāca tān // 1.39.26
gateṣu teṣu nāgeṣu tāpasacchadmarūpiṣu / amātyān suhṛdaś caiva provāca sa narādhipaḥ // 1.39.27
bhakṣayantu bhavanto vai svādūnīmāni sarvaśaḥ / tāpasair upanītāni phalāni sahitā mayā // 1.39.28
tato rājā sasacivaḥ phalāny ādātum aicchata / yad gṛhītaṃ phalaṃ rājñā tatra kṛmir abhūd aṇuḥ // 1.39.29
hrasvakaḥ kṛṣṇanayanas tāmro varṇena śaunaka // 1.39.29.2
sa taṃ gṛhya nṛpaśreṣṭhaḥ sacivān idam abravīt / astam abhyeti savitā viṣād adya na me bhayam // 1.39.30
satyavāg astu sa muniḥ kṛmiko māṃ daśatv ayam / takṣako nāma bhūtvā vai tathā parihṛtaṃ bhavet // 1.39.31
te cainam anvavartanta mantriṇaḥ kālacoditāḥ / evam uktvā sa rājendro grīvāyāṃ saṃniveśya ha // 1.39.32
kṛmikaṃ prāhasat tūrṇaṃ mumūrṣur naṣṭacetanaḥ // 1.39.32.2
hasann eva ca bhogena takṣakeṇābhiveṣṭitaḥ / tasmāt phalād viniṣkramya yat tad rājñe niveditam // 1.39.33
taṃ tathā mantriṇo dṛṣṭvā bhogena pariveṣṭitam / vivarṇavadanāḥ sarve rurudur bhṛśaduḥkhitāḥ // 1.40.1
taṃ tu nādaṃ tataḥ śrutvā mantriṇas te pradudruvuḥ / apaśyaṃś caiva te yāntam ākāśe nāgam adbhutam // 1.40.2
sīmantam iva kurvāṇaṃ nabhasaḥ padmavarcasam / takṣakaṃ pannagaśreṣṭhaṃ bhṛśaṃ śokaparāyaṇāḥ // 1.40.3
tatas tu te tad gṛham agninā vṛtaṃ; pradīpyamānaṃ viṣajena bhoginaḥ / bhayāt parityajya diśaḥ prapedire; papāta tac cāśanitāḍitaṃ yathā // 1.40.4
tato nṛpe takṣakatejasā hate; prayujya sarvāḥ paralokasatkriyāḥ / śucir dvijo rājapurohitas tadā; tathaiva te tasya nṛpasya mantriṇaḥ // 1.40.5
nṛpaṃ śiśuṃ tasya sutaṃ pracakrire; sametya sarve puravāsino janāḥ / nṛpaṃ yam āhus tam amitraghātinaṃ; kurupravīraṃ janamejayaṃ janāḥ // 1.40.6
sa bāla evāryamatir nṛpottamaḥ; sahaiva tair mantripurohitais tadā / śaśāsa rājyaṃ kurupuṃgavāgrajo; yathāsya vīraḥ prapitāmahas tathā // 1.40.7
tatas tu rājānam amitratāpanaṃ; samīkṣya te tasya nṛpasya mantriṇaḥ / suvarṇavarmāṇam upetya kāśipaṃ; vapuṣṭamārthaṃ varayāṃ pracakramuḥ // 1.40.8
tataḥ sa rājā pradadau vapuṣṭamāṃ; kurupravīrāya parīkṣya dharmataḥ / sa cāpi tāṃ prāpya mudā yuto 'bhavan; na cānyanārīṣu mano dadhe kva cit // 1.40.9
saraḥsu phulleṣu vaneṣu caiva ha; prasannacetā vijahāra vīryavān / tathā sa rājanyavaro vijahrivān; yathorvaśīṃ prāpya purā purūravāḥ // 1.40.10
vapuṣṭamā cāpi varaṃ patiṃ tadā; pratītarūpaṃ samavāpya bhūmipam / bhāvena rāmā ramayāṃ babhūva vai; vihārakāleṣv avarodhasundarī // 1.40.11
etasminn eva kāle tu jaratkārur mahātapāḥ / cacāra pṛthivīṃ kṛtsnāṃ yatrasāyaṃgṛho muniḥ // 1.41.1
caran dīkṣāṃ mahātejā duścarām akṛtātmabhiḥ / tīrtheṣv āplavanaṃ kurvan puṇyeṣu vicacāra ha // 1.41.2
vāyubhakṣo nirāhāraḥ śuṣyann aharahar muniḥ / sa dadarśa pitṝn garte lambamānān adhomukhān // 1.41.3
ekatantvavaśiṣṭaṃ vai vīraṇastambam āśritān / taṃ ca tantuṃ śanair ākhum ādadānaṃ bilāśrayam // 1.41.4
nirāhārān kṛśān dīnān garte ''rtāṃs trāṇam icchataḥ / upasṛtya sa tān dīnān dīnarūpo 'bhyabhāṣata // 1.41.5
ke bhavanto 'valambante vīraṇastambam āśritāḥ / durbalaṃ khāditair mūlair ākhunā bilavāsinā // 1.41.6
vīraṇastambake mūlaṃ yad apy ekam iha sthitam / tad apy ayaṃ śanair ākhur ādatte daśanaiḥ śitaiḥ // 1.41.7
chetsyate 'lpāvaśiṣṭatvād etad apy acirād iva / tataḥ stha patitāro 'tra garte asminn adhomukhāḥ // 1.41.8
tato me duḥkham utpannaṃ dṛṣṭvā yuṣmān adhomukhān / kṛcchrām āpadam āpannān priyaṃ kiṃ karavāṇi vaḥ // 1.41.9
tapaso 'sya caturthena tṛtīyenāpi vā punaḥ / ardhena vāpi nistartum āpadaṃ brūta māciram // 1.41.10
athavāpi samagreṇa tarantu tapasā mama / bhavantaḥ sarva evāsmāt kāmam evaṃ vidhīyatām // 1.41.11
ṛddho bhavān brahmacārī yo nas trātum ihecchati / na tu viprāgrya tapasā śakyam etad vyapohitum // 1.41.12
asti nas tāta tapasaḥ phalaṃ pravadatāṃ vara / saṃtānaprakṣayād brahman patāmo niraye 'śucau // 1.41.13
lambatām iha nas tāta na jñānaṃ pratibhāti vai / yena tvāṃ nābhijānīmo loke vikhyātapauruṣam // 1.41.14
ṛddho bhavān mahābhāgo yo naḥ śocyān suduḥkhitān / śocasy upetya kāruṇyāc chṛṇu ye vai vayaṃ dvija // 1.41.15
yāyāvarā nāma vayam ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ / lokāt puṇyād iha bhraṣṭāḥ saṃtānaprakṣayād vibho // 1.41.16
pranaṣṭaṃ nas tapaḥ puṇyaṃ na hi nas tantur asti vai / asti tv eko 'dya nas tantuḥ so 'pi nāsti yathā tathā // 1.41.17
mandabhāgyo 'lpabhāgyānāṃ bandhuḥ sa kila naḥ kule / jaratkārur iti khyāto vedavedāṅgapāragaḥ // 1.41.18
niyatātmā mahātmā ca suvrataḥ sumahātapāḥ // 1.41.18.2
tena sma tapaso lobhāt kṛcchram āpāditā vayam / na tasya bhāryā putro vā bāndhavo vāsti kaś cana // 1.41.19
tasmāl lambāmahe garte naṣṭasaṃjñā hy anāthavat / sa vaktavyas tvayā dṛṣṭvā asmākaṃ nāthavattayā // 1.41.20
pitaras te 'valambante garte dīnā adhomukhāḥ / sādhu dārān kuruṣveti prajāyasveti cābhibho // 1.41.21
kulatantur hi naḥ śiṣṭas tvam evaikas tapodhana // 1.41.21.2
yaṃ tu paśyasi no brahman vīraṇastambam āśritān / eṣo 'smākaṃ kulastamba āsīt svakulavardhanaḥ // 1.41.22
yāni paśyasi vai brahman mūlānīhāsya vīrudhaḥ / ete nas tantavas tāta kālena paribhakṣitāḥ // 1.41.23
yat tv etat paśyasi brahman mūlam asyārdhabhakṣitam / tatra lambāmahe sarve so 'py ekas tapa āsthitaḥ // 1.41.24
yam ākhuṃ paśyasi brahman kāla eṣa mahābalaḥ / sa taṃ taporataṃ mandaṃ śanaiḥ kṣapayate tudan // 1.41.25
jaratkāruṃ tapolubdhaṃ mandātmānam acetasam // 1.41.25.2
na hi nas tat tapas tasya tārayiṣyati sattama / chinnamūlān paribhraṣṭān kālopahatacetasaḥ // 1.41.26
narakapratiṣṭhān paśyāsmān yathā duṣkṛtinas tathā // 1.41.26.2
asmāsu patiteṣv atra saha pūrvaiḥ pitāmahaiḥ / chinnaḥ kālena so 'py atra gantā vai narakaṃ tataḥ // 1.41.27
tapo vāpy athavā yajño yac cānyat pāvanaṃ mahat / tat sarvaṃ na samaṃ tāta saṃtatyeti satāṃ matam // 1.41.28
sa tāta dṛṣṭvā brūyās tvaṃ jaratkāruṃ tapasvinam / yathādṛṣṭam idaṃ cāsmai tvayākhyeyam aśeṣataḥ // 1.41.29
yathā dārān prakuryāt sa putrāṃś cotpādayed yathā / tathā brahmaṃs tvayā vācyaḥ so 'smākaṃ nāthavattayā // 1.41.30
etac chrutvā jaratkārur duḥkhaśokaparāyaṇaḥ / uvāca svān pitṝn duḥkhād bāṣpasaṃdigdhayā girā // 1.42.1
aham eva jaratkāruḥ kilbiṣī bhavatāṃ sutaḥ / tad daṇḍaṃ dhārayata me duṣkṛter akṛtātmanaḥ // 1.42.2
putra diṣṭyāsi saṃprāpta imaṃ deśaṃ yadṛcchayā / kimarthaṃ ca tvayā brahman na kṛto dārasaṃgrahaḥ // 1.42.3
mamāyaṃ pitaro nityaṃ hṛdy arthaḥ parivartate / ūrdhvaretāḥ śarīraṃ vai prāpayeyam amutra vai // 1.42.4
evaṃ dṛṣṭvā tu bhavataḥ śakuntān iva lambataḥ / mayā nivartitā buddhir brahmacaryāt pitāmahāḥ // 1.42.5
kariṣye vaḥ priyaṃ kāmaṃ nivekṣye nātra saṃśayaḥ / sanāmnīṃ yady ahaṃ kanyām upalapsye kadā cana // 1.42.6
bhaviṣyati ca yā kā cid bhaikṣavat svayam udyatā / pratigrahītā tām asmi na bhareyaṃ ca yām aham // 1.42.7
evaṃvidham ahaṃ kuryāṃ niveśaṃ prāpnuyāṃ yadi / anyathā na kariṣye tu satyam etat pitāmahāḥ // 1.42.8
evam uktvā tu sa pitṝṃś cacāra pṛthivīṃ muniḥ / na ca sma labhate bhāryāṃ vṛddho 'yam iti śaunaka // 1.42.9
yadā nirvedam āpannaḥ pitṛbhiś coditas tathā / tadāraṇyaṃ sa gatvoccaiś cukrośa bhṛśaduḥkhitaḥ // 1.42.10
yāni bhūtāni santīha sthāvarāṇi carāṇi ca / antarhitāni vā yāni tāni śṛṇvantu me vacaḥ // 1.42.11
ugre tapasi vartantaṃ pitaraś codayanti mām / niviśasveti duḥkhārtās teṣāṃ priyacikīrṣayā // 1.42.12
niveśārthy akhilāṃ bhūmiṃ kanyābhaikṣaṃ carāmi bhoḥ / daridro duḥkhaśīlaś ca pitṛbhiḥ saṃniyojitaḥ // 1.42.13
yasya kanyāsti bhūtasya ye mayeha prakīrtitāḥ / te me kanyāṃ prayacchantu carataḥ sarvatodiśam // 1.42.14
mama kanyā sanāmnī yā bhaikṣavac codyatā bhavet / bhareyaṃ caiva yāṃ nāhaṃ tāṃ me kanyāṃ prayacchata // 1.42.15
tatas te pannagā ye vai jaratkārau samāhitāḥ / tām ādāya pravṛttiṃ te vāsukeḥ pratyavedayan // 1.42.16
teṣāṃ śrutvā sa nāgendraḥ kanyāṃ tāṃ samalaṃkṛtām / pragṛhyāraṇyam agamat samīpaṃ tasya pannagaḥ // 1.42.17
tatra tāṃ bhaikṣavat kanyāṃ prādāt tasmai mahātmane / nāgendro vāsukir brahman na sa tāṃ pratyagṛhṇata // 1.42.18
asanāmeti vai matvā bharaṇe cāvicārite / mokṣabhāve sthitaś cāpi dvandvībhūtaḥ parigrahe // 1.42.19
tato nāma sa kanyāyāḥ papraccha bhṛgunandana / vāsuke bharaṇaṃ cāsyā na kuryām ity uvāca ha // 1.42.20
vāsukis tv abravīd vākyaṃ jaratkārum ṛṣiṃ tadā / sanāmā tava kanyeyaṃ svasā me tapasānvitā // 1.43.1
bhariṣyāmi ca te bhāryāṃ pratīcchemāṃ dvijottama / rakṣaṇaṃ ca kariṣye 'syāḥ sarvaśaktyā tapodhana // 1.43.2
pratiśrute tu nāgena bhariṣye bhaginīm iti / jaratkārus tadā veśma bhujagasya jagāma ha // 1.43.3
tatra mantravidāṃ śreṣṭhas tapovṛddho mahāvrataḥ / jagrāha pāṇiṃ dharmātmā vidhimantrapuraskṛtam // 1.43.4
tato vāsagṛhaṃ śubhraṃ pannagendrasya saṃmatam / jagāma bhāryām ādāya stūyamāno maharṣibhiḥ // 1.43.5
śayanaṃ tatra vai kḷptaṃ spardhyāstaraṇasaṃvṛtam / tatra bhāryāsahāyaḥ sa jaratkārur uvāsa ha // 1.43.6
sa tatra samayaṃ cakre bhāryayā saha sattamaḥ / vipriyaṃ me na kartavyaṃ na ca vācyaṃ kadā cana // 1.43.7
tyajeyam apriye hi tvāṃ kṛte vāsaṃ ca te gṛhe / etad gṛhāṇa vacanaṃ mayā yat samudīritam // 1.43.8
tataḥ paramasaṃvignā svasā nāgapates tu sā / atiduḥkhānvitā vācaṃ tam uvācaivam astv iti // 1.43.9
tathaiva sā ca bhartāraṃ duḥkhaśīlam upācarat / upāyaiḥ śvetakākīyaiḥ priyakāmā yaśasvinī // 1.43.10
ṛtukāle tataḥ snātā kadā cid vāsukeḥ svasā / bhartāraṃ taṃ yathānyāyam upatasthe mahāmunim // 1.43.11
tatra tasyāḥ samabhavad garbho jvalanasaṃnibhaḥ / atīva tapasā yukto vaiśvānarasamadyutiḥ // 1.43.12
śuklapakṣe yathā somo vyavardhata tathaiva saḥ // 1.43.12.2
tataḥ katipayāhasya jaratkārur mahātapāḥ / utsaṅge 'syāḥ śiraḥ kṛtvā suṣvāpa parikhinnavat // 1.43.13
tasmiṃś ca supte viprendre savitāstam iyād girim / ahnaḥ parikṣaye brahmaṃs tataḥ sācintayat tadā // 1.43.14
vāsuker bhaginī bhītā dharmalopān manasvinī // 1.43.14.2
kiṃ nu me sukṛtaṃ bhūyād bhartur utthāpanaṃ na vā / duḥkhaśīlo hi dharmātmā kathaṃ nāsyāparādhnuyām // 1.43.15
kopo vā dharmaśīlasya dharmalopo 'tha vā punaḥ / dharmalopo garīyān vai syād atrety akaron manaḥ // 1.43.16
utthāpayiṣye yady enaṃ dhruvaṃ kopaṃ kariṣyati / dharmalopo bhaved asya saṃdhyātikramaṇe dhruvam // 1.43.17
iti niścitya manasā jaratkārur bhujaṃgamā / tam ṛṣiṃ dīptatapasaṃ śayānam analopamam // 1.43.18
uvācedaṃ vacaḥ ślakṣṇaṃ tato madhurabhāṣiṇī // 1.43.18.2
uttiṣṭha tvaṃ mahābhāga sūryo 'stam upagacchati / saṃdhyām upāssva bhagavann apaḥ spṛṣṭvā yatavrataḥ // 1.43.19
prāduṣkṛtāgnihotro 'yaṃ muhūrto ramyadāruṇaḥ / saṃdhyā pravartate ceyaṃ paścimāyāṃ diśi prabho // 1.43.20
evam uktaḥ sa bhagavāñ jaratkārur mahātapāḥ / bhāryāṃ prasphuramāṇoṣṭha idaṃ vacanam abravīt // 1.43.21
avamānaḥ prayukto 'yaṃ tvayā mama bhujaṃgame / samīpe te na vatsyāmi gamiṣyāmi yathāgatam // 1.43.22
na hi tejo 'sti vāmoru mayi supte vibhāvasoḥ / astaṃ gantuṃ yathākālam iti me hṛdi vartate // 1.43.23
na cāpy avamatasyeha vastuṃ roceta kasya cit / kiṃ punar dharmaśīlasya mama vā madvidhasya vā // 1.43.24
evam uktā jaratkārur bhartrā hṛdayakampanam / abravīd bhaginī tatra vāsukeḥ saṃniveśane // 1.43.25
nāvamānāt kṛtavatī tavāhaṃ pratibodhanam / dharmalopo na te vipra syād ity etat kṛtaṃ mayā // 1.43.26
uvāca bhāryām ity ukto jaratkārur mahātapāḥ / ṛṣiḥ kopasamāviṣṭas tyaktukāmo bhujaṃgamām // 1.43.27
na me vāg anṛtaṃ prāha gamiṣye 'haṃ bhujaṃgame / samayo hy eṣa me pūrvaṃ tvayā saha mithaḥ kṛtaḥ // 1.43.28
sukham asmy uṣito bhadre brūyās tvaṃ bhrātaraṃ śubhe / ito mayi gate bhīru gataḥ sa bhagavān iti // 1.43.29
tvaṃ cāpi mayi niṣkrānte na śokaṃ kartum arhasi // 1.43.29.2
ity uktā sānavadyāṅgī pratyuvāca patiṃ tadā / jaratkāruṃ jaratkāruś cintāśokaparāyaṇā // 1.43.30
bāṣpagadgadayā vācā mukhena pariśuṣyatā / kṛtāñjalir varārohā paryaśrunayanā tataḥ // 1.43.31
dhairyam ālambya vāmorūr hṛdayena pravepatā // 1.43.31.2
na mām arhasi dharmajña parityaktum anāgasam / dharme sthitāṃ sthito dharme sadā priyahite ratām // 1.43.32
pradāne kāraṇaṃ yac ca mama tubhyaṃ dvijottama / tad alabdhavatīṃ mandāṃ kiṃ māṃ vakṣyati vāsukhiḥ // 1.43.33
mātṛśāpābhibhūtānāṃ jñātīnāṃ mama sattama / apatyam īpṣitaṃ tvattas tac ca tāvan na dṛśyate // 1.43.34
tvatto hy apatyalābhena jñātīnāṃ me śivaṃ bhavet / saṃprayogo bhaven nāyaṃ mama moghas tvayā dvija // 1.43.35
jñātīnāṃ hitam icchantī bhagavaṃs tvāṃ prasādaye / imam avyaktarūpaṃ me garbham ādhāya sattama // 1.43.36
kathaṃ tyaktvā mahātmā san gantum icchasy anāgasam // 1.43.36.2
evam uktas tu sa munir bhāryāṃ vacanam abravīt / yady uktam anurūpaṃ ca jaratkārus tapodhanaḥ // 1.43.37
asty eṣa garbhaḥ subhage tava vaiśvānaropamaḥ / ṛṣiḥ paramadharmātmā vedavedāṅgapāragaḥ // 1.43.38
evam uktvā sa dharmātmā jaratkārur mahān ṛṣiḥ / ugrāya tapase bhūyo jagāma kṛtaniścayaḥ // 1.43.39
gatamātraṃ tu bhartāraṃ jaratkārur avedayat / bhrātus tvaritam āgamya yathātathyaṃ tapodhana // 1.44.1
tataḥ sa bhujagaśreṣṭhaḥ śrutvā sumahad apriyam / uvāca bhaginīṃ dīnāṃ tadā dīnataraḥ svayam // 1.44.2
jānāsi bhadre yat kāryaṃ pradāne kāraṇaṃ ca yat / pannagānāṃ hitārthāya putras te syāt tato yadi // 1.44.3
sa sarpasatrāt kila no mokṣayiṣyati vīryavān / evaṃ pitāmahaḥ pūrvam uktavān māṃ suraiḥ saha // 1.44.4
apy asti garbhaḥ subhage tasmāt te munisattamāt / na cecchāmy aphalaṃ tasya dārakarma manīṣiṇaḥ // 1.44.5
kāmaṃ ca mama na nyāyyaṃ praṣṭuṃ tvāṃ kāryam īdṛśam / kiṃ tu kāryagarīyastvāt tatas tvāham acūcudam // 1.44.6
durvāsatāṃ viditvā ca bhartus te 'titapasvinaḥ / nainam anvāgamiṣyāmi kadā cid dhi śapet sa mām // 1.44.7
ācakṣva bhadre bhartus tvaṃ sarvam eva viceṣṭitam / śalyam uddhara me ghoraṃ bhadre hṛdi cirasthitam // 1.44.8
jaratkārus tato vākyam ity uktā pratyabhāṣata / āśvāsayantī saṃtaptaṃ vāsukiṃ pannageśvaram // 1.44.9
pṛṣṭo mayāpatyahetoḥ sa mahātmā mahātapāḥ / astīty udaram uddiśya mamedaṃ gatavāṃś ca saḥ // 1.44.10
svaireṣv api na tenāhaṃ smarāmi vitathaṃ kva cit / uktapūrvaṃ kuto rājan sāṃparāye sa vakṣyati // 1.44.11
na saṃtāpas tvayā kāryaḥ kāryaṃ prati bhujaṃgame / utpatsyati hi te putro jvalanārkasamadyutiḥ // 1.44.12
ity uktvā hi sa māṃ bhrātar gato bhartā tapovanam / tasmād vyetu paraṃ duḥkhaṃ tavedaṃ manasi sthitam // 1.44.13
etac chrutvā sa nāgendro vāsukiḥ parayā mudā / evam astv iti tad vākyaṃ bhaginyāḥ pratyagṛhṇata // 1.44.14
sāntvamānārthadānaiś ca pūjayā cānurūpayā / sodaryāṃ pūjayām āsa svasāraṃ pannagottamaḥ // 1.44.15
tataḥ sa vavṛdhe garbho mahātejā raviprabhaḥ / yathā somo dvijaśreṣṭha śuklapakṣodito divi // 1.44.16
yathākālaṃ tu sā brahman prajajñe bhujagasvasā / kumāraṃ devagarbhābhaṃ pitṛmātṛbhayāpaham // 1.44.17
vavṛdhe sa ca tatraiva nāgarājaniveśane / vedāṃś cādhijage sāṅgān bhārgavāc cyavanātmajāt // 1.44.18
caritavrato bāla eva buddhisattvaguṇānvitaḥ / nāma cāsyābhavat khyātaṃ lokeṣv āstīka ity uta // 1.44.19
astīty uktvā gato yasmāt pitā garbhastham eva tam / vanaṃ tasmād idaṃ tasya nāmāstīketi viśrutam // 1.44.20
sa bāla eva tatrasthaś carann amitabuddhimān / gṛhe pannagarājasya prayatnāt paryarakṣyata // 1.44.21
bhagavān iva deveśaḥ śūlapāṇir hiraṇyadaḥ / vivardhamānaḥ sarvāṃs tān pannagān abhyaharṣayat // 1.44.22
yad apṛcchat tadā rājā mantriṇo janamejayaḥ / pituḥ svargagatiṃ tan me vistareṇa punar vada // 1.45.1
śṛṇu brahman yathā pṛṣṭā mantriṇo nṛpates tadā / ākhyātavantas te sarve nidhanaṃ tat parikṣitaḥ // 1.45.2
jānanti tu bhavantas tad yathāvṛttaḥ pitā mama / āsīd yathā ca nidhanaṃ gataḥ kāle mahāyaśāḥ // 1.45.3
śrutvā bhavatsakāśād dhi pitur vṛttam aśeṣataḥ / kalyāṇaṃ pratipatsyāmi viparītaṃ na jātu cit // 1.45.4
mantriṇo 'thābruvan vākyaṃ pṛṣṭās tena mahātmanā / sarvadharmavidaḥ prājñā rājānaṃ janamejayam // 1.45.5
dharmātmā ca mahātmā ca prajāpālaḥ pitā tava / āsīd iha yathāvṛttaḥ sa mahātmā śṛṇuṣva tat // 1.45.6
cāturvarṇyaṃ svadharmasthaṃ sa kṛtvā paryarakṣata / dharmato dharmavid rājā dharmo vigrahavān iva // 1.45.7
rarakṣa pṛthivīṃ devīṃ śrīmān atulavikramaḥ / dveṣṭāras tasya naivāsan sa ca na dveṣṭi kaṃ cana // 1.45.8
samaḥ sarveṣu bhūteṣu prajāpatir ivābhavat // 1.45.8.2
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāś caiva svakarmasu / sthitāḥ sumanaso rājaṃs tena rājñā svanuṣṭhitāḥ // 1.45.9
vidhavānāthakṛpaṇān vikalāṃś ca babhāra saḥ / sudarśaḥ sarvabhūtānām āsīt soma ivāparaḥ // 1.45.10
tuṣṭapuṣṭajanaḥ śrīmān satyavāg dṛḍhavikramaḥ / dhanurvede ca śiṣyo 'bhūn nṛpaḥ śāradvatasya saḥ // 1.45.11
govindasya priyaś cāsīt pitā te janamejaya / lokasya caiva sarvasya priya āsīn mahāyaśāḥ // 1.45.12
parikṣīṇeṣu kuruṣu uttarāyām ajāyata / parikṣid abhavat tena saubhadrasyātmajo balī // 1.45.13
rājadharmārthakuśalo yuktaḥ sarvaguṇair nṛpaḥ / jitendriyaś cātmavāṃś ca medhāvī vṛddhasevitaḥ // 1.45.14
ṣaḍvargavin mahābuddhir nītidharmavid uttamaḥ / prajā imās tava pitā ṣaṣṭiṃ varṣāṇy apālayat // 1.45.15
tato diṣṭāntam āpannaḥ sarpeṇānativartitam // 1.45.15.2
tatas tvaṃ puruṣaśreṣṭha dharmeṇa pratipedivān / idaṃ varṣasahasrāya rājyaṃ kurukulāgatam // 1.45.16
bāla evābhijāto 'si sarvabhūtānupālakaḥ // 1.45.16.2
nāsmin kule jātu babhūva rājā; yo na prajānāṃ hitakṛt priyaś ca / viśeṣataḥ prekṣya pitāmahānāṃ; vṛttaṃ mahad vṛttaparāyaṇānām // 1.45.17
kathaṃ nidhanam āpannaḥ pitā mama tathāvidhaḥ / ācakṣadhvaṃ yathāvan me śrotum icchāmi tattvataḥ // 1.45.18
evaṃ saṃcoditā rājñā mantriṇas te narādhipam / ūcuḥ sarve yathāvṛttaṃ rājñaḥ priyahite ratāḥ // 1.45.19
babhūva mṛgayāśīlas tava rājan pitā sadā / yathā pāṇḍur mahābhāgo dhanurdharavaro yudhi // 1.45.20
asmāsv āsajya sarvāṇi rājakāryāṇy aśeṣataḥ // 1.45.20.2
sa kadā cid vanacaro mṛgaṃ vivyādha patriṇā / viddhvā cānvasarat tūrṇaṃ taṃ mṛgaṃ gahane vane // 1.45.21
padātir baddhanistriṃśas tatāyudhakalāpavān / na cāsasāda gahane mṛgaṃ naṣṭaṃ pitā tava // 1.45.22
pariśrānto vayaḥsthaś ca ṣaṣṭivarṣo jarānvitaḥ / kṣudhitaḥ sa mahāraṇye dadarśa munim antike // 1.45.23
sa taṃ papraccha rājendro muniṃ maunavratānvitam / na ca kiṃ cid uvācainaṃ sa muniḥ pṛcchato 'pi san // 1.45.24
tato rājā kṣucchramārtas taṃ muniṃ sthāṇuvat sthitam / maunavratadharaṃ śāntaṃ sadyo manyuvaśaṃ yayau // 1.45.25
na bubodha hi taṃ rājā maunavratadharaṃ munim / sa taṃ manyusamāviṣṭo dharṣayām āsa te pitā // 1.45.26
mṛtaṃ sarpaṃ dhanuṣkoṭyā samutkṣipya dharātalāt / tasya śuddhātmanaḥ prādāt skandhe bharatasattama // 1.45.27
na covāca sa medhāvī tam atho sādhv asādhu vā / tasthau tathaiva cākrudhyan sarpaṃ skandhena dhārayan // 1.45.28
tataḥ sa rājā rājendra skandhe tasya bhujaṃgamam / muneḥ kṣutkṣāma āsajya svapuraṃ punar āyayau // 1.46.1
ṛṣes tasya tu putro 'bhūd gavi jāto mahāyaśāḥ / śṛṅgī nāma mahātejās tigmavīryo 'tikopanaḥ // 1.46.2
brahmāṇaṃ so 'bhyupāgamya muniḥ pūjāṃ cakāra ha / anujñāto gatas tatra śṛṅgī śuśrāva taṃ tadā // 1.46.3
sakhyuḥ sakāśāt pitaraṃ pitrā te dharṣitaṃ tathā // 1.46.3.2
mṛtaṃ sarpaṃ samāsaktaṃ pitrā te janamejaya / vahantaṃ kuruśārdūla skandhenānapakāriṇam // 1.46.4
tapasvinam atīvātha taṃ munipravaraṃ nṛpa / jitendriyaṃ viśuddhaṃ ca sthitaṃ karmaṇy athādbhute // 1.46.5
tapasā dyotitātmānaṃ sveṣv aṅgeṣu yataṃ tathā / śubhācāraṃ śubhakathaṃ susthiraṃ tam alolupam // 1.46.6
akṣudram anasūyaṃ ca vṛddhaṃ maunavrate sthitam / śaraṇyaṃ sarvabhūtānāṃ pitrā viprakṛtaṃ tava // 1.46.7
śaśāpātha sa tac chrutvā pitaraṃ te ruṣānvitaḥ / ṛṣeḥ putro mahātejā bālo 'pi sthavirair varaḥ // 1.46.8
sa kṣipram udakaṃ spṛṣṭvā roṣād idam uvāca ha / pitaraṃ te 'bhisaṃdhāya tejasā prajvalann iva // 1.46.9
anāgasi gurau yo me mṛtaṃ sarpam avāsṛjat / taṃ nāgas takṣakaḥ kruddhas tejasā sādayiṣyati // 1.46.10
saptarātrād itaḥ pāpaṃ paśya me tapaso balam // 1.46.10.2
ity uktvā prayayau tatra pitā yatrāsya so 'bhavat / dṛṣṭvā ca pitaraṃ tasmai śāpaṃ taṃ pratyavedayat // 1.46.11
sa cāpi muniśārdūlaḥ preṣayām āsa te pituḥ / śapto 'si mama putreṇa yatto bhava mahīpate // 1.46.12
takṣakas tvāṃ mahārāja tejasā sādayiṣyati // 1.46.12.2
śrutvā tu tad vaco ghoraṃ pitā te janamejaya / yatto 'bhavat paritrastas takṣakāt pannagottamāt // 1.46.13
tatas tasmiṃs tu divase saptame samupasthite / rājñaḥ samīpaṃ brahmarṣiḥ kāśyapo gantum aicchata // 1.46.14
taṃ dadarśātha nāgendraḥ kāśyapaṃ takṣakas tadā / tam abravīt pannagendraḥ kāśyapaṃ tvaritaṃ vrajan // 1.46.15
kva bhavāṃs tvarito yāti kiṃ ca kāryaṃ cikīrṣati // 1.46.15.2
yatra rājā kuruśreṣṭhaḥ parikṣin nāma vai dvija / takṣakeṇa bhujaṃgena dhakṣyate kila tatra vai // 1.46.16
gacchāmy ahaṃ taṃ tvaritaḥ sadyaḥ kartum apajvaram / mayābhipannaṃ taṃ cāpi na sarpo dharṣayiṣyati // 1.46.17
kimarthaṃ taṃ mayā daṣṭaṃ saṃjīvayitum icchasi / brūhi kāmam ahaṃ te 'dya dadmi svaṃ veśma gamyatām // 1.46.18
dhanalipsur ahaṃ tatra yāmīty uktaś ca tena saḥ / tam uvāca mahātmānaṃ mānayañ ślakṣṇayā girā // 1.46.19
yāvad dhanaṃ prārthayase tasmād rājñas tato 'dhikam / gṛhāṇa matta eva tvaṃ saṃnivartasva cānagha // 1.46.20
sa evam ukto nāgena kāśyapo dvipadāṃ varaḥ / labdhvā vittaṃ nivavṛte takṣakād yāvad īpsitam // 1.46.21
tasmin pratigate vipre chadmanopetya takṣakaḥ / taṃ nṛpaṃ nṛpatiśreṣṭha pitaraṃ dhārmikaṃ tava // 1.46.22
prāsādasthaṃ yattam api dagdhavān viṣavahninā / tatas tvaṃ puruṣavyāghra vijayāyābhiṣecitaḥ // 1.46.23
etad dṛṣṭaṃ śrutaṃ cāpi yathāvan nṛpasattama / asmābhir nikhilaṃ sarvaṃ kathitaṃ te sudāruṇam // 1.46.24
śrutvā caitaṃ nṛpaśreṣṭha pārthivasya parābhavam / asya carṣer uttaṅkasya vidhatsva yad anantaram // 1.46.25
etat tu śrotum icchāmi aṭavyāṃ nirjane vane / saṃvādaṃ pannagendrasya kāśyapasya ca yat tadā // 1.46.26
kena dṛṣṭaṃ śrutaṃ cāpi bhavatāṃ śrotram āgatam / śrutvā cātha vidhāsyāmi pannagāntakarīṃ matim // 1.46.27
śṛṇu rājan yathāsmākaṃ yenaitat kathitaṃ purā / samāgamaṃ dvijendrasya pannagendrasya cādhvani // 1.46.28
tasmin vṛkṣe naraḥ kaś cid indhanārthāya pārthiva / vicinvan pūrvam ārūḍhaḥ śuṣkaśākhaṃ vanaspatim // 1.46.29
abudhyamānau taṃ tatra vṛkṣasthaṃ pannagadvijau // 1.46.29.2
sa tu tenaiva vṛkṣeṇa bhasmībhūto 'bhavat tadā / dvijaprabhāvād rājendra jīvitaḥ savanaspatiḥ // 1.46.30
tena gatvā nṛpaśreṣṭha nagare 'smin niveditam / yathāvṛttaṃ tu tat sarvaṃ takṣakasya dvijasya ca // 1.46.31
etat te kathitaṃ rājan yathāvṛttaṃ yathāśrutam / śrutvā tu nṛpaśārdūla prakuruṣva yathepsitam // 1.46.32
mantriṇāṃ tu vacaḥ śrutvā sa rājā janamejayaḥ / paryatapyata duḥkhārtaḥ pratyapiṃṣat kare karam // 1.46.33
niḥśvāsam uṣṇam asakṛd dīrghaṃ rājīvalocanaḥ / mumocāśrūṇi ca tadā netrābhyāṃ pratataṃ nṛpaḥ // 1.46.34
uvāca ca mahīpālo duḥkhaśokasamanvitaḥ // 1.46.34.2
śrutvaitad bhavatāṃ vākyaṃ pitur me svargatiṃ prati / niściteyaṃ mama matir yā vai tāṃ me nibodhata // 1.46.35
anantaram ahaṃ manye takṣakāya durātmane / pratikartavyam ity eva yena me hiṃsitaḥ pitā // 1.46.36
ṛṣer hi śṛṅger vacanaṃ kṛtvā dagdhvā ca pārthivam / yadi gacched asau pāpo nanu jīvet pitā mama // 1.46.37
parihīyeta kiṃ tasya yadi jīvet sa pārthivaḥ / kāśyapasya prasādena mantriṇāṃ sunayena ca // 1.46.38
sa tu vāritavān mohāt kāśyapaṃ dvijasattamam / saṃjijīvayiṣuṃ prāptaṃ rājānam aparājitam // 1.46.39
mahān atikramo hy eṣa takṣakasya durātmanaḥ / dvijasya yo 'dadad dravyaṃ mā nṛpaṃ jīvayed iti // 1.46.40
uttaṅkasya priyaṃ kurvann ātmanaś ca mahat priyam / bhavatāṃ caiva sarveṣāṃ yāsyāmy apacitiṃ pituḥ // 1.46.41
evam uktvā tataḥ śrīmān mantribhiś cānumoditaḥ / āruroha pratijñāṃ sa sarpasatrāya pārthivaḥ // 1.47.1
brahman bharataśārdūlo rājā pārikṣitas tadā // 1.47.1.2
purohitam athāhūya ṛtvijaṃ vasudhādhipaḥ / abravīd vākyasaṃpannaḥ saṃpadarthakaraṃ vacaḥ // 1.47.2
yo me hiṃsitavāṃs tātaṃ takṣakaḥ sa durātmavān / pratikuryāṃ yathā tasya tad bhavanto bruvantu me // 1.47.3
api tat karma viditaṃ bhavatāṃ yena pannagam / takṣakaṃ saṃpradīpte 'gnau prāpsye 'haṃ sahabāndhavam // 1.47.4
yathā tena pitā mahyaṃ pūrvaṃ dagdho viṣāgninā / tathāham api taṃ pāpaṃ dagdhum icchāmi pannagam // 1.47.5
asti rājan mahat satraṃ tvadarthaṃ devanirmitam / sarpasatram iti khyātaṃ purāṇe kathyate nṛpa // 1.47.6
āhartā tasya satrasya tvan nānyo 'sti narādhipa / iti paurāṇikāḥ prāhur asmākaṃ cāsti sa kratuḥ // 1.47.7
evam uktaḥ sa rājarṣir mene sarpaṃ hi takṣakam / hutāśanamukhaṃ dīptaṃ praviṣṭam iti sattama // 1.47.8
tato 'bravīn mantravidas tān rājā brāhmaṇāṃs tadā / āhariṣyāmi tat satraṃ saṃbhārāḥ saṃbhriyantu me // 1.47.9
tatas te ṛtvijas tasya śāstrato dvijasattama / deśaṃ taṃ māpayām āsur yajñāyatanakāraṇāt // 1.47.10
yathāvaj jñānaviduṣaḥ sarve buddhyā paraṃ gatāḥ // 1.47.10.2
ṛddhyā paramayā yuktam iṣṭaṃ dvijagaṇāyutam / prabhūtadhanadhānyāḍhyam ṛtvigbhiḥ suniveśitam // 1.47.11
nirmāya cāpi vidhivad yajñāyatanam īpsitam / rājānaṃ dīkṣayām āsuḥ sarpasatrāptaye tadā // 1.47.12
idaṃ cāsīt tatra pūrvaṃ sarpasatre bhaviṣyati / nimittaṃ mahad utpannaṃ yajñavighnakaraṃ tadā // 1.47.13
yajñasyāyatane tasmin kriyamāṇe vaco 'bravīt / sthapatir buddhisaṃpanno vāstuvidyāviśāradaḥ // 1.47.14
ity abravīt sūtradhāraḥ sūtaḥ paurāṇikas tadā / yasmin deśe ca kāle ca māpaneyaṃ pravartitā // 1.47.15
brāhmaṇaṃ kāraṇaṃ kṛtvā nāyaṃ saṃsthāsyate kratuḥ // 1.47.15.2
etac chrutvā tu rājā sa prāgdīkṣākālam abravīt / kṣattāraṃ neha me kaś cid ajñātaḥ praviśed iti // 1.47.16
tataḥ karma pravavṛte sarpasatre vidhānataḥ / paryakrāmaṃś ca vidhivat sve sve karmaṇi yājakāḥ // 1.47.17
paridhāya kṛṣṇavāsāṃsi dhūmasaṃraktalocanāḥ / juhuvur mantravac caiva samiddhaṃ jātavedasam // 1.47.18
kampayantaś ca sarveṣām uragāṇāṃ manāṃsi te / sarpān ājuhuvus tatra sarvān agnimukhe tadā // 1.47.19
tataḥ sarpāḥ samāpetuḥ pradīpte havyavāhane / viveṣṭamānāḥ kṛpaṇā āhvayantaḥ parasparam // 1.47.20
visphurantaḥ śvasantaś ca veṣṭayantas tathā pare / pucchaiḥ śirobhiś ca bhṛśaṃ citrabhānuṃ prapedire // 1.47.21
śvetāḥ kṛṣṇāś ca nīlāś ca sthavirāḥ śiśavas tathā / ruvanto bhairavān nādān petur dīpte vibhāvasau // 1.47.22
evaṃ śatasahasrāṇi prayutāny arbudāni ca / avaśāni vinaṣṭāni pannagānāṃ dvijottama // 1.47.23
indurā iva tatrānye hastihastā ivāpare / mattā iva ca mātaṅgā mahākāyā mahābalāḥ // 1.47.24
uccāvacāś ca bahavo nānāvarṇā viṣolbaṇāḥ / ghorāś ca parighaprakhyā dandaśūkā mahābalāḥ // 1.47.25
prapetur agnāv uragā mātṛvāgdaṇḍapīḍitāḥ // 1.47.25.2
sarpasatre tadā rājñaḥ pāṇḍaveyasya dhīmataḥ / janamejayasya ke tv āsann ṛtvijaḥ paramarṣayaḥ // 1.48.1
ke sadasyā babhūvuś ca sarpasatre sudāruṇe / viṣādajanane 'tyarthaṃ pannagānāṃ mahābhaye // 1.48.2
sarvaṃ vistaratas tāta bhavāñ śaṃsitum arhati / sarpasatravidhānajñā vijñeyās te hi sūtaja // 1.48.3
hanta te kathayiṣyāmi nāmānīha manīṣiṇām / ye ṛtvijaḥ sadasyāś ca tasyāsan nṛpates tadā // 1.48.4
tatra hotā babhūvātha brāhmaṇaś caṇḍabhārgavaḥ / cyavanasyānvaye jātaḥ khyāto vedavidāṃ varaḥ // 1.48.5
udgātā brāhmaṇo vṛddho vidvān kautsāryajaiminiḥ / brahmābhavac chārṅgaravo adhvaryur bodhapiṅgalaḥ // 1.48.6
sadasyaś cābhavad vyāsaḥ putraśiṣyasahāyavān / uddālakaḥ śamaṭhakaḥ śvetaketuś ca pañcamaḥ // 1.48.7
asito devalaś caiva nāradaḥ parvatas tathā / ātreyaḥ kuṇḍajaṭharo dvijaḥ kuṭighaṭas tathā // 1.48.8
vātsyaḥ śrutaśravā vṛddhas tapaḥsvādhyāyaśīlavān / kahoḍo devaśarmā ca maudgalyaḥ śamasaubharaḥ // 1.48.9
ete cānye ca bahavo brāhmaṇāḥ saṃśitavratāḥ / sadasyā abhavaṃs tatra satre pārikṣitasya ha // 1.48.10
juhvatsv ṛtvikṣv atha tadā sarpasatre mahākratau / ahayaḥ prāpataṃs tatra ghorāḥ prāṇibhayāvahāḥ // 1.48.11
vasāmedovahāḥ kulyā nāgānāṃ saṃpravartitāḥ / vavau gandhaś ca tumulo dahyatām aniśaṃ tadā // 1.48.12
patatāṃ caiva nāgānāṃ dhiṣṭhitānāṃ tathāmbare / aśrūyatāniśaṃ śabdaḥ pacyatāṃ cāgninā bhṛśam // 1.48.13
takṣakas tu sa nāgendraḥ puraṃdaraniveśanam / gataḥ śrutvaiva rājānaṃ dīkṣitaṃ janamejayam // 1.48.14
tataḥ sarvaṃ yathāvṛttam ākhyāya bhujagottamaḥ / agacchac charaṇaṃ bhīta āgaskṛtvā puraṃdaram // 1.48.15
tam indraḥ prāha suprīto na tavāstīha takṣaka / bhayaṃ nāgendra tasmād vai sarpasatrāt kathaṃ cana // 1.48.16
prasādito mayā pūrvaṃ tavārthāya pitāmahaḥ / tasmāt tava bhayaṃ nāsti vyetu te mānaso jvaraḥ // 1.48.17
evam āśvāsitas tena tataḥ sa bhujagottamaḥ / uvāsa bhavane tatra śakrasya muditaḥ sukhī // 1.48.18
ajasraṃ nipatatsv agnau nāgeṣu bhṛśaduḥkhitaḥ / alpaśeṣaparīvāro vāsukiḥ paryatapyata // 1.48.19
kaśmalaṃ cāviśad ghoraṃ vāsukiṃ pannageśvaram / sa ghūrṇamānahṛdayo bhaginīm idam abravīt // 1.48.20
dahyante 'ṅgāni me bhadre diśo na pratibhānti ca / sīdāmīva ca saṃmohād ghūrṇatīva ca me manaḥ // 1.48.21
dṛṣṭir bhramati me 'tīva hṛdayaṃ dīryatīva ca / patiṣyāmy avaśo 'dyāhaṃ tasmin dīpte vibhāvasau // 1.48.22
pārikṣitasya yajño 'sau vartate 'smajjighāṃsayā / vyaktaṃ mayāpi gantavyaṃ pitṛrājaniveśanam // 1.48.23
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto yadartham asi me svasaḥ / jaratkāroḥ purā dattā sā trāhy asmān sabāndhavān // 1.48.24
āstīkaḥ kila yajñaṃ taṃ vartantaṃ bhujagottame / pratiṣetsyati māṃ pūrvaṃ svayam āha pitāmahaḥ // 1.48.25
tad vatse brūhi vatsaṃ svaṃ kumāraṃ vṛddhasaṃmatam / mamādya tvaṃ sabhṛtyasya mokṣārthaṃ vedavittamam // 1.48.26
tata āhūya putraṃ svaṃ jaratkārur bhujaṃgamā / vāsuker nāgarājasya vacanād idam abravīt // 1.49.1
ahaṃ tava pituḥ putra bhrātrā dattā nimittataḥ / kālaḥ sa cāyaṃ saṃprāptas tat kuruṣva yathātatham // 1.49.2
kiṃnimittaṃ mama pitur dattā tvaṃ mātulena me / tan mamācakṣva tattvena śrutvā kartāsmi tat tathā // 1.49.3
tata ācaṣṭa sā tasmai bāndhavānāṃ hitaiṣiṇī / bhaginī nāgarājasya jaratkārur aviklavā // 1.49.4
bhujagānām aśeṣāṇāṃ mātā kadrūr iti śrutiḥ / tayā śaptā ruṣitayā sutā yasmān nibodha tat // 1.49.5
ucchaiḥśravāḥ so 'śvarājo yan mithyā na kṛto mama / vinatānimittaṃ paṇite dāsabhāvāya putrakāḥ // 1.49.6
janamejayasya vo yajñe dhakṣyaty anilasārathiḥ / tatra pañcatvam āpannāḥ pretalokaṃ gamiṣyatha // 1.49.7
tāṃ ca śaptavatīm evaṃ sākṣāl lokapitāmahaḥ / evam astv iti tad vākyaṃ provācānumumoda ca // 1.49.8
vāsukiś cāpi tac chrutvā pitāmahavacas tadā / amṛte mathite tāta devāñ śaraṇam īyivān // 1.49.9
siddhārthāś ca surāḥ sarve prāpyāmṛtam anuttamam / bhrātaraṃ me puraskṛtya prajāpatim upāgaman // 1.49.10
te taṃ prasādayām āsur devāḥ sarve pitāmaham / rājñā vāsukinā sārdhaṃ sa śāpo na bhaved iti // 1.49.11
vāsukir nāgarājo 'yaṃ duḥkhito jñātikāraṇāt / abhiśāpaḥ sa mātrāsya bhagavan na bhaved iti // 1.49.12
jaratkārur jaratkāruṃ yāṃ bhāryāṃ samavāpsyati / tatra jāto dvijaḥ śāpād bhujagān mokṣayiṣyati // 1.49.13
etac chrutvā tu vacanaṃ vāsukiḥ pannageśvaraḥ / prādān mām amaraprakhya tava pitre mahātmane // 1.49.14
prāg evānāgate kāle tatra tvaṃ mayy ajāyathāḥ // 1.49.14.2
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto bhayān nas trātum arhasi / bhrātaraṃ caiva me tasmāt trātum arhasi pāvakāt // 1.49.15
amoghaṃ naḥ kṛtaṃ tat syād yad ahaṃ tava dhīmate / pitre dattā vimokṣārthaṃ kathaṃ vā putra manyase // 1.49.16
evam uktas tathety uktvā so 'stīko mātaraṃ tadā / abravīd duḥkhasaṃtaptaṃ vāsukiṃ jīvayann iva // 1.49.17
ahaṃ tvāṃ mokṣayiṣyāmi vāsuke pannagottama / tasmāc chāpān mahāsattva satyam etad bravīmi te // 1.49.18
bhava svasthamanā nāga na hi te vidyate bhayam / prayatiṣye tathā saumya yathā śreyo bhaviṣyati // 1.49.19
na me vāg anṛtaṃ prāha svaireṣv api kuto 'nyathā // 1.49.19.2
taṃ vai nṛpavaraṃ gatvā dīkṣitaṃ janamejayam / vāgbhir maṅgalayuktābhis toṣayiṣye 'dya mātula // 1.49.20
yathā sa yajño nṛpater nirvartiṣyati sattama // 1.49.20.2
sa saṃbhāvaya nāgendra mayi sarvaṃ mahāmate / na te mayi mano jātu mithyā bhavitum arhati // 1.49.21
āstīka parighūrṇāmi hṛdayaṃ me vidīryate / diśaś ca na prajānāmi brahmadaṇḍanipīḍitaḥ // 1.49.22
na saṃtāpas tvayā kāryaḥ kathaṃ cit pannagottama / dīptād agneḥ samutpannaṃ nāśayiṣyāmi te bhayam // 1.49.23
brahmadaṇḍaṃ mahāghoraṃ kālāgnisamatejasam / nāśayiṣyāmi mātra tvaṃ bhayaṃ kārṣīḥ kathaṃ cana // 1.49.24
tataḥ sa vāsuker ghoram apanīya manojvaram / ādhāya cātmano 'ṅgeṣu jagāma tvarito bhṛśam // 1.49.25
janamejayasya taṃ yajñaṃ sarvaiḥ samuditaṃ guṇaiḥ / mokṣāya bhujagendrāṇām āstīko dvijasattamaḥ // 1.49.26
sa gatvāpaśyad āstīko yajñāyatanam uttamam / vṛtaṃ sadasyair bahubhiḥ sūryavahnisamaprabhaiḥ // 1.49.27
sa tatra vārito dvāḥsthaiḥ praviśan dvijasattamaḥ / abhituṣṭāva taṃ yajñaṃ praveśārthī dvijottamaḥ // 1.49.28
somasya yajño varuṇasya yajñaḥ; prajāpater yajña āsīt prayāge / tathā yajño 'yaṃ tava bhāratāgrya; pārikṣita svasti no 'stu priyebhyaḥ // 1.50.1
śakrasya yajñaḥ śatasaṃkhya uktas; tathāparas tulyasaṃkhyaḥ śataṃ vai / tathā yajño 'yaṃ tava bhāratāgrya; pārikṣita svasti no 'stu priyebhyaḥ // 1.50.2
yamasya yajño harimedhasaś ca; yathā yajño rantidevasya rājñaḥ / tathā yajño 'yaṃ tava bhāratāgrya; pārikṣita svasti no 'stu priyebhyaḥ // 1.50.3
gayasya yajñaḥ śaśabindoś ca rājño; yajñas tathā vaiśravaṇasya rājñaḥ / tathā yajño 'yaṃ tava bhāratāgrya; pārikṣita svasti no 'stu priyebhyaḥ // 1.50.4
nṛgasya yajñas tv ajamīḍhasya cāsīd; yathā yajño dāśaratheś ca rājñaḥ / tathā yajño 'yaṃ tava bhāratāgrya; pārikṣita svasti no 'stu priyebhyaḥ // 1.50.5
yajñaḥ śruto no divi devasūnor; yudhiṣṭhirasyājamīḍhasya rājñaḥ / tathā yajño 'yaṃ tava bhāratāgrya; pārikṣita svasti no 'stu priyebhyaḥ // 1.50.6
kṛṣṇasya yajñaḥ satyavatyāḥ sutasya; svayaṃ ca karma pracakāra yatra / tathā yajño 'yaṃ tava bhāratāgrya; pārikṣita svasti no 'stu priyebhyaḥ // 1.50.7
ime hi te sūryahutāśavarcasaḥ; samāsate vṛtrahaṇaḥ kratuṃ yathā / naiṣāṃ jñānaṃ vidyate jñātum adya; dattaṃ yebhyo na praṇaśyet kathaṃ cit // 1.50.8
ṛtviksamo nāsti lokeṣu caiva; dvaipāyaneneti viniścitaṃ me / etasya śiṣyā hi kṣitiṃ caranti; sarvartvijaḥ karmasu sveṣu dakṣāḥ // 1.50.9
vibhāvasuś citrabhānur mahātmā; hiraṇyaretā viśvabhuk kṛṣṇavartmā / pradakṣiṇāvartaśikhaḥ pradīpto; havyaṃ tavedaṃ hutabhug vaṣṭi devaḥ // 1.50.10
neha tvad anyo vidyate jīvaloke; samo nṛpaḥ pālayitā prajānām / dhṛtyā ca te prītamanāḥ sadāhaṃ; tvaṃ vā rājā dharmarājo yamo vā // 1.50.11
śakraḥ sākṣād vajrapāṇir yatheha; trātā loke 'smiṃs tvaṃ tatheha prajānām / matas tvaṃ naḥ puruṣendreha loke; na ca tvad anyo gṛhapatir asti yajñe // 1.50.12
khaṭvāṅganābhāgadilīpakalpo; yayātimāndhātṛsamaprabhāvaḥ / ādityatejaḥpratimānatejā; bhīṣmo yathā bhrājasi suvratas tvam // 1.50.13
vālmīkivat te nibhṛtaṃ sudhairyaṃ; vasiṣṭhavat te niyataś ca kopaḥ / prabhutvam indreṇa samaṃ mataṃ me; dyutiś ca nārāyaṇavad vibhāti // 1.50.14
yamo yathā dharmaviniścayajñaḥ; kṛṣṇo yathā sarvaguṇopapannaḥ / śriyāṃ nivāso 'si yathā vasūnāṃ; nidhānabhūto 'si tathā kratūnām // 1.50.15
dambhodbhavenāsi samo balena; rāmo yathā śastravid astravic ca / aurvatritābhyām asi tulyatejā; duṣprekṣaṇīyo 'si bhagīratho vā // 1.50.16
evaṃ stutāḥ sarva eva prasannā; rājā sadasyā ṛtvijo havyavāhaḥ / teṣāṃ dṛṣṭvā bhāvitānīṅgitāni; provāca rājā janamejayo 'tha // 1.50.17
bālo vākyaṃ sthavira iva prabhāṣate; nāyaṃ bālaḥ sthaviro 'yaṃ mato me / icchāmy ahaṃ varam asmai pradātuṃ; tan me viprā vitaradhvaṃ sametāḥ // 1.51.1
bālo 'pi vipro mānya eveha rājñāṃ; yaś cāvidvān yaś ca vidvān yathāvat / sarvān kāmāṃs tvatta eṣo 'rhate 'dya; yathā ca nas takṣaka eti śīghram // 1.51.2
vyāhartukāme varade nṛpe dvijaṃ; varaṃ vṛṇīṣveti tato 'bhyuvāca / hotā vākyaṃ nātihṛṣṭāntarātmā; karmaṇy asmiṃs takṣako naiti tāvat // 1.51.3
yathā cedaṃ karma samāpyate me; yathā ca nas takṣaka eti śīghram / tathā bhavantaḥ prayatantu sarve; paraṃ śaktyā sa hi me vidviṣāṇaḥ // 1.51.4
yathā śāstrāṇi naḥ prāhur yathā śaṃsati pāvakaḥ / indrasya bhavane rājaṃs takṣako bhayapīḍitaḥ // 1.51.5
yathā sūto lohitākṣo mahātmā; paurāṇiko veditavān purastāt / sa rājānaṃ prāha pṛṣṭas tadānīṃ; yathāhur viprās tadvad etan nṛdeva // 1.51.6
purāṇam āgamya tato bravīmy ahaṃ; dattaṃ tasmai varam indreṇa rājan / vaseha tvaṃ matsakāśe sugupto; na pāvakas tvāṃ pradahiṣyatīti // 1.51.7
etac chrutvā dīkṣitas tapyamāna; āste hotāraṃ codayan karmakāle / hotā ca yattaḥ sa juhāva mantrair; atho indraḥ svayam evājagāma // 1.51.8
vimānam āruhya mahānubhāvaḥ; sarvair devaiḥ parisaṃstūyamānaḥ / balāhakaiś cāpy anugamyamāno; vidyādharair apsarasāṃ gaṇaiś ca // 1.51.9
tasyottarīye nihitaḥ sa nāgo; bhayodvignaḥ śarma naivābhyagacchat / tato rājā mantravido 'bravīt punaḥ; kruddho vākyaṃ takṣakasyāntam icchan // 1.51.10
indrasya bhavane viprā yadi nāgaḥ sa takṣakaḥ / tam indreṇaiva sahitaṃ pātayadhvaṃ vibhāvasau // 1.51.11
ayam āyāti vai tūrṇaṃ takṣakas te vaśaṃ nṛpa / śrūyate 'sya mahān nādo ruvato bhairavaṃ bhayāt // 1.51.12
nūnaṃ mukto vajrabhṛtā sa nāgo; bhraṣṭaś cāṅkān mantravisrastakāyaḥ / ghūrṇann ākāśe naṣṭasaṃjño 'bhyupaiti; tīvrān niḥśvāsān niḥśvasan pannagendraḥ // 1.51.13
vartate tava rājendra karmaitad vidhivat prabho / asmai tu dvijamukhyāya varaṃ tvaṃ dātum arhasi // 1.51.14
bālābhirūpasya tavāprameya; varaṃ prayacchāmi yathānurūpam / vṛṇīṣva yat te 'bhimataṃ hṛdi sthitaṃ; tat te pradāsyāmy api ced adeyam // 1.51.15
patiṣyamāṇe nāgendre takṣake jātavedasi / idam antaram ity evaṃ tadāstīko 'bhyacodayat // 1.51.16
varaṃ dadāsi cen mahyaṃ vṛṇomi janamejaya / satraṃ te viramatv etan na pateyur ihoragāḥ // 1.51.17
evam uktas tato rājā brahman pārikṣitas tadā / nātihṛṣṭamanā vākyam āstīkam idam abravīt // 1.51.18
suvarṇaṃ rajataṃ gāś ca yac cānyan manyase vibho / tat te dadyāṃ varaṃ vipra na nivartet kratur mama // 1.51.19
suvarṇaṃ rajataṃ gāś ca na tvāṃ rājan vṛṇomy aham / satraṃ te viramatv etat svasti mātṛkulasya naḥ // 1.51.20
āstīkenaivam uktas tu rājā pārikṣitas tadā / punaḥ punar uvācedam āstīkaṃ vadatāṃ varam // 1.51.21
anyaṃ varaya bhadraṃ te varaṃ dvijavarottama / ayācata na cāpy anyaṃ varaṃ sa bhṛgunandana // 1.51.22
tato vedavidas tatra sadasyāḥ sarva eva tam / rājānam ūcuḥ sahitā labhatāṃ brāhmaṇo varam // 1.51.23
ye sarpāḥ sarpasatre 'smin patitā havyavāhane / teṣāṃ nāmāni sarveṣāṃ śrotum icchāmi sūtaja // 1.52.1
sahasrāṇi bahūny asmin prayutāny arbudāni ca / na śakyaṃ parisaṃkhyātuṃ bahutvād vedavittama // 1.52.2
yathāsmṛti tu nāmāni pannagānāṃ nibodha me / ucyamānāni mukhyānāṃ hutānāṃ jātavedasi // 1.52.3
vāsukeḥ kulajāṃs tāvat prādhānyena nibodha me / nīlaraktān sitān ghorān mahākāyān viṣolbaṇān // 1.52.4
koṭiko mānasaḥ pūrṇaḥ sahaḥ pailo halīsakaḥ / picchilaḥ koṇapaś cakraḥ koṇavegaḥ prakālanaḥ // 1.52.5
hiraṇyavāhaḥ śaraṇaḥ kakṣakaḥ kāladantakaḥ / ete vāsukijā nāgāḥ praviṣṭā havyavāhanam // 1.52.6
takṣakasya kule jātān pravakṣyāmi nibodha tān / pucchaṇḍako maṇḍalakaḥ piṇḍabhettā rabheṇakaḥ // 1.52.7
ucchikhaḥ suraso draṅgo balaheḍo virohaṇaḥ / śilīśalakaro mūkaḥ sukumāraḥ pravepanaḥ // 1.52.8
mudgaraḥ śaśaromā ca sumanā vegavāhanaḥ / ete takṣakajā nāgāḥ praviṣṭā havyavāhanam // 1.52.9
pārāvataḥ pāriyātraḥ pāṇḍaro hariṇaḥ kṛśaḥ / vihaṃgaḥ śarabho modaḥ pramodaḥ saṃhatāṅgadaḥ // 1.52.10
airāvatakulād ete praiviṣṭā havyavāhanam / kauravyakulajān nāgāñ śṛṇu me dvijasattama // 1.52.11
aiṇḍilaḥ kuṇḍalo muṇḍo veṇiskandhaḥ kumārakaḥ / bāhukaḥ śṛṅgavegaś ca dhūrtakaḥ pātapātarau // 1.52.12
dhṛtarāṣṭrakule jātāñ śṛṇu nāgān yathātatham / kīrtyamānān mayā brahman vātavegān viṣolbaṇān // 1.52.13
śaṅkukarṇaḥ piṅgalakaḥ kuṭhāramukhamecakau / pūrṇāṅgadaḥ pūrṇamukhaḥ prahasaḥ śakunir hariḥ // 1.52.14
āmāhaṭhaḥ komaṭhakaḥ śvasano mānavo vaṭaḥ / bhairavo muṇḍavedāṅgaḥ piśaṅgaś codrapāragaḥ // 1.52.15
ṛṣabho vegavān nāma piṇḍārakamahāhanū / raktāṅgaḥ sarvasāraṅgaḥ samṛddhaḥ pāṭarākṣasau // 1.52.16
varāhako vāraṇakaḥ sumitraś citravedikaḥ / parāśaras taruṇako maṇiskandhas tathāruṇiḥ // 1.52.17
iti nāgā mayā brahman kīrtitāḥ kīrtivardhanāḥ / prādhānyena bahutvāt tu na sarve parikīrtitāḥ // 1.52.18
eteṣāṃ putrapautrās tu prasavasya ca saṃtatiḥ / na śakyāḥ parisaṃkhyātuṃ ye dīptaṃ pāvakaṃ gatāḥ // 1.52.19
saptaśīrṣā dviśīrṣāś ca pañcaśīrṣās tathāpare / kālānalaviṣā ghorā hutāḥ śatasahasraśaḥ // 1.52.20
mahākāyā mahāvīryāḥ śailaśṛṅgasamucchrayāḥ / yojanāyāmavistārā dviyojanasamāyatāḥ // 1.52.21
kāmarūpāḥ kāmagamā dīptānalaviṣolbaṇāḥ / dagdhās tatra mahāsatre brahmadaṇḍanipīḍitāḥ // 1.52.22
idam atyadbhutaṃ cānyad āstīkasyānuśuśrumaḥ / tathā varaiś chandyamāne rājñā pārikṣitena ha // 1.53.1
indrahastāc cyuto nāgaḥ kha eva yad atiṣṭhata / tataś cintāparo rājā babhūva janamejayaḥ // 1.53.2
hūyamāne bhṛśaṃ dīpte vidhivat pāvake tadā / na sma sa prāpatad vahnau takṣako bhayapīḍitaḥ // 1.53.3
kiṃ sūta teṣāṃ viprāṇāṃ mantragrāmo manīṣiṇām / na pratyabhāt tadāgnau yan na papāta sa takṣakaḥ // 1.53.4
tam indrahastād visrastaṃ visaṃjñaṃ pannagottamam / āstīkas tiṣṭha tiṣṭheti vācas tisro 'bhyudairayat // 1.53.5
vitasthe so 'ntarikṣe 'tha hṛdayena vidūyatā / yathā tiṣṭheta vai kaś cid gocakrasyāntarā naraḥ // 1.53.6
tato rājābravīd vākyaṃ sadasyaiś codito bhṛśam / kāmam etad bhavatv evaṃ yathāstīkasya bhāṣitam // 1.53.7
samāpyatām idaṃ karma pannagāḥ santv anāmayāḥ / prīyatām ayam āstīkaḥ satyaṃ sūtavaco 'stu tat // 1.53.8
tato halahalāśabdaḥ prītijaḥ samavartata / āstīkasya vare datte tathaivopararāma ca // 1.53.9
sa yajñaḥ pāṇḍaveyasya rājñaḥ pārikṣitasya ha / prītimāṃś cābhavad rājā bhārato janamejayaḥ // 1.53.10
ṛtvigbhyaḥ sasadasyebhyo ye tatrāsan samāgatāḥ / tebhyaś ca pradadau vittaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 1.53.11
lohitākṣāya sūtāya tathā sthapataye vibhuḥ / yenoktaṃ tatra satrāgre yajñasya vinivartanam // 1.53.12
nimittaṃ brāhmaṇa iti tasmai vittaṃ dadau bahu / tataś cakārāvabhṛthaṃ vidhidṛṣṭena karmaṇā // 1.53.13
āstīkaṃ preṣayām āsa gṛhān eva susatkṛtam / rājā prītamanāḥ prītaṃ kṛtakṛtyaṃ manīṣiṇam // 1.53.14
punarāgamanaṃ kāryam iti cainaṃ vaco 'bravīt / bhaviṣyasi sadasyo me vājimedhe mahākratau // 1.53.15
tathety uktvā pradudrāva sa cāstīko mudā yutaḥ / kṛtvā svakāryam atulaṃ toṣayitvā ca pārthivam // 1.53.16
sa gatvā paramaprīto mātaraṃ mātulaṃ ca tam / abhigamyopasaṃgṛhya yathāvṛttaṃ nyavedayat // 1.53.17
etac chrutvā prīyamāṇāḥ sametā; ye tatrāsan pannagā vītamohāḥ / te ''stīke vai prītimanto babhūvur; ūcuś cainaṃ varam iṣṭaṃ vṛṇīṣva // 1.53.18
bhūyo bhūyaḥ sarvaśas te 'bruvaṃs taṃ; kiṃ te priyaṃ karavāmo 'dya vidvan / prītā vayaṃ mokṣitāś caiva sarve; kāmaṃ kiṃ te karavāmo 'dya vatsa // 1.53.19
sāyaṃ prātaḥ suprasannātmarūpā; loke viprā mānavāś cetare 'pi / dharmākhyānaṃ ye vadeyur mamedaṃ; teṣāṃ yuṣmadbhyo naiva kiṃ cid bhayaṃ syāt // 1.53.20
taiś cāpy ukto bhāgineyaḥ prasannair; etat satyaṃ kāmam evaṃ carantaḥ / prītyā yuktā īpsitaṃ sarvaśas te; kartāraḥ sma pravaṇā bhāgineya // 1.53.21
jaratkāror jaratkārvāṃ samutpanno mahāyaśāḥ / āstīkaḥ satyasaṃdho māṃ pannagebhyo 'bhirakṣatu // 1.53.22
asitaṃ cārtimantaṃ ca sunīthaṃ cāpi yaḥ smaret / divā vā yadi vā rātrau nāsya sarpabhayaṃ bhavet // 1.53.23
mokṣayitvā sa bhujagān sarpasatrād dvijottamaḥ / jagāma kāle dharmātmā diṣṭāntaṃ putrapautravān // 1.53.24
ity ākhyānaṃ mayāstīkaṃ yathāvat kīrtitaṃ tava / yat kīrtayitvā sarpebhyo na bhayaṃ vidyate kva cit // 1.53.25
śrutvā dharmiṣṭham ākhyānam āstīkaṃ puṇyavardhanam / āstīkasya kaver vipra śrīmaccaritam āditaḥ // 1.53.26
bhṛguvaṃśāt prabhṛty eva tvayā me kathitaṃ mahat / ākhyānam akhilaṃ tāta saute prīto 'smi tena te // 1.53.27
prakṣyāmi caiva bhūyas tvāṃ yathāvat sūtanandana / yāṃ kathāṃ vyāsasaṃpannāṃ tāṃ ca bhūyaḥ pracakṣva me // 1.53.28
tasmin paramaduṣprāpe sarpasatre mahātmanām / karmāntareṣu vidhivat sadasyānāṃ mahākave // 1.53.29
yā babhūvuḥ kathāś citrā yeṣv artheṣu yathātatham / tvatta icchāmahe śrotuṃ saute tvaṃ vai vicakṣaṇaḥ // 1.53.30
karmāntareṣv akathayan dvijā vedāśrayāḥ kathāḥ / vyāsas tv akathayan nityam ākhyānaṃ bhārataṃ mahat // 1.53.31
mahābhāratam ākhyānaṃ pāṇḍavānāṃ yaśaskaram / janamejayena yat pṛṣṭaḥ kṛṣṇadvaipāyanas tadā // 1.53.32
śrāvayām āsa vidhivat tadā karmāntareṣu saḥ / tām ahaṃ vidhivat puṇyāṃ śrotum icchāmi vai kathām // 1.53.33
manaḥsāgarasaṃbhūtāṃ maharṣeḥ puṇyakarmaṇaḥ / kathayasva satāṃ śreṣṭha na hi tṛpyāmi sūtaja // 1.53.34
hanta te kathayiṣyāmi mahad ākhyānam uttamam / kṛṣṇadvaipāyanamataṃ mahābhāratam āditaḥ // 1.53.35
taj juṣasvottamamate kathyamānaṃ mayā dvija / śaṃsituṃ tan manoharṣo mamāpīha pravartate // 1.53.36
śrutvā tu sarpasatrāya dīkṣitaṃ janamejayam / abhyāgacchad ṛṣir vidvān kṛṣṇadvaipāyanas tadā // 1.54.1
janayām āsa yaṃ kālī śakteḥ putrāt parāśarāt / kanyaiva yamunādvīpe pāṇḍavānāṃ pitāmaham // 1.54.2
jātamātraś ca yaḥ sadya iṣṭyā deham avīvṛdhat / vedāṃś cādhijage sāṅgān setihāsān mahāyaśāḥ // 1.54.3
yaṃ nātitapasā kaś cin na vedādhyayanena ca / na vratair nopavāsaiś ca na prasūtyā na manyunā // 1.54.4
vivyāsaikaṃ caturdhā yo vedaṃ vedavidāṃ varaḥ / parāvarajño brahmarṣiḥ kaviḥ satyavrataḥ śuciḥ // 1.54.5
yaḥ pāṇḍuṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca viduraṃ cāpy ajījanat / śaṃtanoḥ saṃtatiṃ tanvan puṇyakīrtir mahāyaśāḥ // 1.54.6
janamejayasya rājarṣeḥ sa tad yajñasadas tadā / viveśa śiṣyaiḥ sahito vedavedāṅgapāragaiḥ // 1.54.7
tatra rājānam āsīnaṃ dadarśa janamejayam / vṛtaṃ sadasyair bahubhir devair iva puraṃdaram // 1.54.8
tathā mūrdhāvasiktaiś ca nānājanapadeśvaraiḥ / ṛtvigbhir devakalpaiś ca kuśalair yajñasaṃstare // 1.54.9
janamejayas tu rājarṣir dṛṣṭvā tam ṛṣim āgatam / sagaṇo 'byudyayau tūrṇaṃ prītyā bharatasattamaḥ // 1.54.10
kāñcanaṃ viṣṭaraṃ tasmai sadasyānumate prabhuḥ / āsanaṃ kalpayām āsa yathā śakro bṛhaspateḥ // 1.54.11
tatropaviṣṭaṃ varadaṃ devarṣigaṇapūjitam / pūjayām āsa rājendraḥ śāstradṛṣṭena karmaṇā // 1.54.12
pādyam ācamanīyaṃ ca arghyaṃ gāṃ ca vidhānataḥ / pitāmahāya kṛṣṇāya tadarhāya nyavedayat // 1.54.13
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ pāṇḍavāj janamejayāt / gāṃ caiva samanujñāya vyāsaḥ prīto 'bhavat tadā // 1.54.14
tathā saṃpūjayitvā taṃ yatnena prapitāmaham / upopaviśya prītātmā paryapṛcchad anāmayam // 1.54.15
bhagavān api taṃ dṛṣṭvā kuśalaṃ prativedya ca / sadasyaiḥ pūjitaḥ sarvaiḥ sadasyān abhyapūjayat // 1.54.16
tatas taṃ satkṛtaṃ sarvaiḥ sadasyair janamejayaḥ / idaṃ paścād dvijaśreṣṭhaṃ paryapṛcchat kṛtāñjaliḥ // 1.54.17
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca bhavān pratyakṣadarśivān / teṣāṃ caritam icchāmi kathyamānaṃ tvayā dvija // 1.54.18
kathaṃ samabhavad bhedas teṣām akliṣṭakarmaṇām / tac ca yuddhaṃ kathaṃ vṛttaṃ bhūtāntakaraṇaṃ mahat // 1.54.19
pitāmahānāṃ sarveṣāṃ daivenāviṣṭacetasām / kārtsnyenaitat samācakṣva bhagavan kuśalo hy asi // 1.54.20
tasya tad vacanaṃ śrutvā kṛṣṇadvaipāyanas tadā / śaśāsa śiṣyam āsīnaṃ vaiśaṃpāyanam antike // 1.54.21
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yathā bhedo 'bhavat purā / tad asmai sarvam ācakṣva yan mattaḥ śrutavān asi // 1.54.22
guror vacanam ājñāya sa tu viprarṣabhas tadā / ācacakṣe tataḥ sarvam itihāsaṃ purātanam // 1.54.23
tasmai rājñe sadasyebhyaḥ kṣatriyebhyaś ca sarvaśaḥ / bhedaṃ rājyavināśaṃ ca kurupāṇḍavayos tadā // 1.54.24
gurave prāṅ namaskṛtya manobuddhisamādhibhiḥ / saṃpūjya ca dvijān sarvāṃs tathānyān viduṣo janān // 1.55.1
maharṣeḥ sarvalokeṣu viśrutasyāsya dhīmataḥ / pravakṣyāmi mataṃ kṛtsnaṃ vyāsasyāmitatejasaḥ // 1.55.2
śrotuṃ pātraṃ ca rājaṃs tvaṃ prāpyemāṃ bhāratīṃ kathām / guror vaktuṃ parispando mudā protsāhatīva mām // 1.55.3
śṛṇu rājan yathā bhedaḥ kurupāṇḍavayor abhūt / rājyārthe dyūtasaṃbhūto vanavāsas tathaiva ca // 1.55.4
yathā ca yuddham abhavat pṛthivīkṣayakārakam / tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi pṛcchate bharatarṣabha // 1.55.5
mṛte pitari te vīrā vanād etya svamandiram / nacirād iva vidvāṃso vede dhanuṣi cābhavan // 1.55.6
tāṃs tathā rūpavīryaujaḥsaṃpannān paurasaṃmatān / nāmṛṣyan kuravo dṛṣṭvā pāṇḍavāñ śrīyaśobhṛtaḥ // 1.55.7
tato duryodhanaḥ krūraḥ karṇaś ca sahasaubalaḥ / teṣāṃ nigrahanirvāsān vividhāṃs te samācaran // 1.55.8
dadāv atha viṣaṃ pāpo bhīmāya dhṛtarāṣṭrajaḥ / jarayām āsa tad vīraḥ sahānnena vṛkodaraḥ // 1.55.9
pramāṇakoṭyāṃ saṃsuptaṃ punar baddhvā vṛkodaram / toyeṣu bhīmaṃ gaṅgāyāḥ prakṣipya puram āvrajat // 1.55.10
yadā prabuddhaḥ kaunteyas tadā saṃchidya bandhanam / udatiṣṭhan mahārāja bhīmaseno gatavyathaḥ // 1.55.11
āśīviṣaiḥ kṛṣṇasarpaiḥ suptaṃ cainam adaṃśayat / sarveṣv evāṅgadeśeṣu na mamāra ca śatruhā // 1.55.12
teṣāṃ tu viprakāreṣu teṣu teṣu mahāmatiḥ / mokṣaṇe pratighāte ca viduro 'vahito 'bhavat // 1.55.13
svargastho jīvalokasya yathā śakraḥ sukhāvahaḥ / pāṇḍavānāṃ tathā nityaṃ viduro 'pi sukhāvahaḥ // 1.55.14
yadā tu vividhopāyaiḥ saṃvṛtair vivṛtair api / nāśaknod vinihantuṃ tān daivabhāvyartharakṣitān // 1.55.15
tataḥ saṃmantrya sacivair vṛṣaduḥśāsanādibhiḥ / dhṛtarāṣṭram anujñāpya jātuṣaṃ gṛham ādiśat // 1.55.16
tatra tān vāsayām āsa pāṇḍavān amitaujasaḥ / adāhayac ca visrabdhān pāvakena punas tadā // 1.55.17
vidurasyaiva vacanāt khanitrī vihitā tataḥ / mokṣayām āsa yogena te muktāḥ prādravan bhayāt // 1.55.18
tato mahāvane ghore hiḍimbaṃ nāma rākṣasam / bhīmaseno 'vadhīt kruddho bhuvi bhīmaparākramaḥ // 1.55.19
atha saṃdhāya te vīrā ekacakrāṃ vrajaṃs tadā / brahmarūpadharā bhūtvā mātrā saha paraṃtapāḥ // 1.55.20
tatra te brāhmaṇārthāya bakaṃ hatvā mahābalam / brāhmaṇaiḥ sahitā jagmuḥ pāñcālānāṃ puraṃ tataḥ // 1.55.21
te tatra draupadīṃ labdhvā parisaṃvatsaroṣitāḥ / viditā hāstinapuraṃ pratyājagmur ariṃdamāḥ // 1.55.22
ta uktā dhṛtarāṣṭreṇa rājñā śāṃtanavena ca / bhrātṛbhir vigrahas tāta kathaṃ vo na bhaved iti // 1.55.23
asmābhiḥ khāṇḍavaprasthe yuṣmadvāso 'nucintitaḥ // 1.55.23.2
tasmāj janapadopetaṃ suvibhaktamahāpatham / vāsāya khāṇḍavaprasthaṃ vrajadhvaṃ gatamanyavaḥ // 1.55.24
tayos te vacanāj jagmuḥ saha sarvaiḥ suhṛjjanaiḥ / nagaraṃ khāṇḍavaprasthaṃ ratnāny ādāya sarvaśaḥ // 1.55.25
tatra te nyavasan rājan saṃvatsaragaṇān bahūn / vaśe śastrapratāpena kurvanto 'nyān mahīkṣitaḥ // 1.55.26
evaṃ dharmapradhānās te satyavrataparāyaṇāḥ / apramattotthitāḥ kṣāntāḥ pratapanto 'hitāṃs tadā // 1.55.27
ajayad bhīmasenas tu diśaṃ prācīṃ mahābalaḥ / udīcīm arjuno vīraḥ pratīcīṃ nakulas tathā // 1.55.28
dakṣiṇāṃ sahadevas tu vijigye paravīrahā / evaṃ cakrur imāṃ sarve vaśe kṛtsnāṃ vasuṃdharām // 1.55.29
pañcabhiḥ sūryasaṃkāśaiḥ sūryeṇa ca virājatā / ṣaṭsūryevābabhau pṛthvī pāṇḍavaiḥ satyavikramaiḥ // 1.55.30
tato nimitte kasmiṃś cid dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / vanaṃ prasthāpayām āsa bhrātaraṃ vai dhanaṃjayam // 1.55.31
sa vai saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ māsaṃ caikaṃ vane 'vasat / tato 'gacchad dhṛṣīkeśaṃ dvāravatyāṃ kadā cana // 1.55.32
labdhavāṃs tatra bībhatsur bhāryāṃ rājīvalocanām / anujāṃ vāsudevasya subhadrāṃ bhadrabhāṣiṇīm // 1.55.33
sā śacīva mahendreṇa śrīḥ kṛṣṇeneva saṃgatā / subhadrā yuyuje prītā pāṇḍavenārjunena ha // 1.55.34
atarpayac ca kaunteyaḥ khāṇḍave havyavāhanam / bībhatsur vāsudevena sahito nṛpasattama // 1.55.35
nātibhāro hi pārthasya keśavenābhavat saha / vyavasāyasahāyasya viṣṇoḥ śatruvadheṣv iva // 1.55.36
pārthāyāgnir dadau cāpi gāṇḍīvaṃ dhanur uttamam / iṣudhī cākṣayair bāṇai rathaṃ ca kapilakṣaṇam // 1.55.37
mokṣayām āsa bībhatsur mayaṃ tatra mahāsuram / sa cakāra sabhāṃ divyāṃ sarvaratnasamācitām // 1.55.38
tasyāṃ duryodhano mando lobhaṃ cakre sudurmatiḥ / tato 'kṣair vañcayitvā ca saubalena yudhiṣṭhiram // 1.55.39
vanaṃ prasthāpayām āsa sapta varṣāṇi pañca ca / ajñātam ekaṃ rāṣṭre ca tathā varṣaṃ trayodaśam // 1.55.40
tataś caturdaśe varṣe yācamānāḥ svakaṃ vasu / nālabhanta mahārāja tato yuddham avartata // 1.55.41
tatas te sarvam utsādya hatvā duryodhanaṃ nṛpam / rājyaṃ vidrutabhūyiṣṭhaṃ pratyapadyanta pāṇḍavāḥ // 1.55.42
evam etat purāvṛttaṃ teṣām akliṣṭakarmaṇām / bhedo rājyavināśaś ca jayaś ca jayatāṃ vara // 1.55.43
kathitaṃ vai samāsena tvayā sarvaṃ dvijottama / mahābhāratam ākhyānaṃ kurūṇāṃ caritaṃ mahat // 1.56.1
kathāṃ tv anagha citrārthām imāṃ kathayati tvayi / vistaraśravaṇe jātaṃ kautūhalam atīva me // 1.56.2
sa bhavān vistareṇemāṃ punar ākhyātum arhati / na hi tṛpyāmi pūrveṣāṃ śṛṇvānaś caritaṃ mahat // 1.56.3
na tat kāraṇam alpaṃ hi dharmajñā yatra pāṇḍavāḥ / avadhyān sarvaśo jaghnuḥ praśasyante ca mānavaiḥ // 1.56.4
kimarthaṃ te naravyāghrāḥ śaktāḥ santo hy anāgasaḥ / prayujyamānān saṃkleśān kṣāntavanto durātmanām // 1.56.5
kathaṃ nāgāyutaprāṇo bāhuśālī vṛkodaraḥ / parikliśyann api krodhaṃ dhṛtavān vai dvijottama // 1.56.6
kathaṃ sā draupadī kṛṣṇā kliśyamānā durātmabhiḥ / śaktā satī dhārtarāṣṭrān nādahad ghoracakṣuṣā // 1.56.7
kathaṃ vyatikraman dyūte pārthau mādrīsutau tathā / anuvrajan naravyāghraṃ vañcyamānaṃ durātmabhiḥ // 1.56.8
kathaṃ dharmabhṛtāṃ śreṣṭhaḥ suto dharmasya dharmavit / anarhaḥ paramaṃ kleśaṃ soḍhavān sa yudhiṣṭhiraḥ // 1.56.9
kathaṃ ca bahulāḥ senāḥ pāṇḍavaḥ kṛṣṇasārathiḥ / asyann eko 'nayat sarvāḥ pitṛlokaṃ dhanaṃjayaḥ // 1.56.10
etad ācakṣva me sarvaṃ yathāvṛttaṃ tapodhana / yad yac ca kṛtavantas te tatra tatra mahārathāḥ // 1.56.11
maharṣeḥ sarvalokeṣu pūjitasya mahātmanaḥ / pravakṣyāmi mataṃ kṛtsnaṃ vyāsasyāmitatejasaḥ // 1.56.12
idaṃ śatasahasraṃ hi ślokānāṃ puṇyakarmaṇām / satyavatyātmajeneha vyākhyātam amitaujasā // 1.56.13
ya idaṃ śrāvayed vidvān yaś cedaṃ śṛṇuyān naraḥ / te brahmaṇaḥ sthānam etya prāpnuyur devatulyatām // 1.56.14
idaṃ hi vedaiḥ samitaṃ pavitram api cottamam / śrāvyāṇām uttamaṃ cedaṃ purāṇam ṛṣisaṃstutam // 1.56.15
asminn arthaś ca dharmaś ca nikhilenopadiśyate / itihāse mahāpuṇye buddhiś ca parinaiṣṭhikī // 1.56.16
akṣudrān dānaśīlāṃś ca satyaśīlān anāstikān / kārṣṇaṃ vedam imaṃ vidvāñ śrāvayitvārtham aśnute // 1.56.17
bhrūṇahatyākṛtaṃ cāpi pāpaṃ jahyād asaṃśayam / itihāsam imaṃ śrutvā puruṣo 'pi sudāruṇaḥ // 1.56.18
jayo nāmetihāso 'yaṃ śrotavyo vijigīṣuṇā / mahīṃ vijayate sarvāṃ śatrūṃś cāpi parājayet // 1.56.19
idaṃ puṃsavanaṃ śreṣṭham idaṃ svastyayanaṃ mahat / mahiṣīyuvarājābhyāṃ śrotavyaṃ bahuśas tathā // 1.56.20
arthaśāstram idaṃ puṇyaṃ dharmaśāstram idaṃ param / mokṣaśāstram idaṃ proktaṃ vyāsenāmitabuddhinā // 1.56.21
saṃpraty ācakṣate caiva ākhyāsyanti tathāpare / putrāḥ śuśrūṣavaḥ santi preṣyāś ca priyakāriṇaḥ // 1.56.22
śarīreṇa kṛtaṃ pāpaṃ vācā ca manasaiva ca / sarvaṃ tat tyajati kṣipram idaṃ śṛṇvan naraḥ sadā // 1.56.23
bhāratānāṃ mahaj janma śṛṇvatām anasūyatām / nāsti vyādhibhayaṃ teṣāṃ paralokabhayaṃ kutaḥ // 1.56.24
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ svargyaṃ puṇyaṃ tathaiva ca / kṛṣṇadvaipāyanenedaṃ kṛtaṃ puṇyacikīrṣuṇā // 1.56.25
kīrtiṃ prathayatā loke pāṇḍavānāṃ mahātmanām / anyeṣāṃ kṣatriyāṇāṃ ca bhūridraviṇatejasām // 1.56.26
yathā samudro bhagavān yathā ca himavān giriḥ / khyātāv ubhau ratnanidhī tathā bhāratam ucyate // 1.56.27
ya idaṃ śrāvayed vidvān brāhmaṇān iha parvasu / dhūtapāpmā jitasvargo brahmabhūyaṃ sa gacchati // 1.56.28
yaś cedaṃ śrāvayec chrāddhe brāhmaṇān pādam antataḥ / akṣayyaṃ tasya tac chrāddham upatiṣṭhet pitṝn api // 1.56.29
ahnā yad enaś cājñānāt prakaroti naraś caran / tan mahābhāratākhyānaṃ śrutvaiva pravilīyate // 1.56.30
bhāratānāṃ mahaj janma mahābhāratam ucyate / niruktam asya yo veda sarvapāpaiḥ pramucyate // 1.56.31
tribhir varṣaiḥ sadotthāyī kṛṣṇadvaipāyano muniḥ / mahābhāratam ākhyānaṃ kṛtavān idam uttamam // 1.56.32
dharme cārthe ca kāme ca mokṣe ca bharatarṣabha / yad ihāsti tad anyatra yan nehāsti na tat kva cit // 1.56.33
rājoparicaro nāma dharmanityo mahīpatiḥ / babhūva mṛgayāṃ gantuṃ sa kadā cid dhṛtavrataḥ // 1.57.1
sa cediviṣayaṃ ramyaṃ vasuḥ pauravanandanaḥ / indropadeśāj jagrāha grahaṇīyaṃ mahīpatiḥ // 1.57.2
tam āśrame nyastaśastraṃ nivasantaṃ taporatim / devaḥ sākṣāt svayaṃ vajrī samupāyān mahīpatim // 1.57.3
indratvam arho rājāyaṃ tapasety anucintya vai / taṃ sāntvena nṛpaṃ sākṣāt tapasaḥ saṃnyavartayat // 1.57.4
na saṃkīryeta dharmo 'yaṃ pṛthivyāṃ pṛthivīpate / taṃ pāhi dharmo hi dhṛtaḥ kṛtsnaṃ dhārayate jagat // 1.57.5
lokyaṃ dharmaṃ pālaya tvaṃ nityayuktaḥ samāhitaḥ / dharmayuktas tato lokān puṇyān āpsyasi śāśvatān // 1.57.6
diviṣṭhasya bhuviṣṭhas tvaṃ sakhā bhūtvā mama priyaḥ / ūdhaḥ pṛthivyā yo deśas tam āvasa narādhipa // 1.57.7
paśavyaś caiva puṇyaś ca susthiro dhanadhānyavān / svārakṣyaś caiva saumyaś ca bhogyair bhūmiguṇair yutaḥ // 1.57.8
aty anyān eṣa deśo hi dhanaratnādibhir yutaḥ / vasupūrṇā ca vasudhā vasa cediṣu cedipa // 1.57.9
dharmaśīlā janapadāḥ susaṃtoṣāś ca sādhavaḥ / na ca mithyāpralāpo 'tra svaireṣv api kuto 'nyathā // 1.57.10
na ca pitrā vibhajyante narā guruhite ratāḥ / yuñjate dhuri no gāś ca kṛśāḥ saṃdhukṣayanti ca // 1.57.11
sarve varṇāḥ svadharmasthāḥ sadā cediṣu mānada / na te 'sty aviditaṃ kiṃ cit triṣu lokeṣu yad bhavet // 1.57.12
devopabhogyaṃ divyaṃ ca ākāśe sphāṭikaṃ mahat / ākāśagaṃ tvāṃ maddattaṃ vimānam upapatsyate // 1.57.13
tvam ekaḥ sarvamartyeṣu vimānavaram āsthitaḥ / cariṣyasy uparistho vai devo vigrahavān iva // 1.57.14
dadāmi te vaijayantīṃ mālām amlānapaṅkajām / dhārayiṣyati saṃgrāme yā tvāṃ śastrair avikṣatam // 1.57.15
lakṣaṇaṃ caitad eveha bhavitā te narādhipa / indramāleti vikhyātaṃ dhanyam apratimaṃ mahat // 1.57.16
yaṣṭiṃ ca vaiṇavīṃ tasmai dadau vṛtraniṣūdanaḥ / iṣṭapradānam uddiśya śiṣṭānāṃ paripālinīm // 1.57.17
tasyāḥ śakrasya pūjārthaṃ bhūmau bhūmipatis tadā / praveśaṃ kārayām āsa gate saṃvatsare tadā // 1.57.18
tataḥ prabhṛti cādyāpi yaṣṭyāḥ kṣitipasattamaiḥ / praveśaḥ kriyate rājan yathā tena pravartitaḥ // 1.57.19
aparedyus tathā cāsyāḥ kriyate ucchrayo nṛpaiḥ / alaṃkṛtāyāḥ piṭakair gandhair mālyaiś ca bhūṣaṇaiḥ // 1.57.20
mālyadāmaparikṣiptā vidhivat kriyate 'pi ca // 1.57.20.2
bhagavān pūjyate cātra hāsyarūpeṇa śaṃkaraḥ / svayam eva gṛhītena vasoḥ prītyā mahātmanaḥ // 1.57.21
etāṃ pūjāṃ mahendras tu dṛṣṭvā deva kṛtāṃ śubhām / vasunā rājamukhyena prītimān abravīd vibhuḥ // 1.57.22
ye pūjayiṣyanti narā rājānaś ca mahaṃ mama / kārayiṣyanti ca mudā yathā cedipatir nṛpaḥ // 1.57.23
teṣāṃ śrīr vijayaś caiva sarāṣṭrāṇāṃ bhaviṣyati / tathā sphīto janapado muditaś ca bhaviṣyati // 1.57.24
evaṃ mahātmanā tena mahendreṇa narādhipa / vasuḥ prītyā maghavatā mahārājo 'bhisatkṛtaḥ // 1.57.25
utsavaṃ kārayiṣyanti sadā śakrasya ye narāḥ / bhūmidānādibhir dānair yathā pūtā bhavanti vai // 1.57.26
varadānamahāyajñais tathā śakrotsavena te // 1.57.26.2
saṃpūjito maghavatā vasuś cedipatis tadā / pālayām āsa dharmeṇa cedisthaḥ pṛthivīm imām // 1.57.27
indraprītyā bhūmipatiś cakārendramahaṃ vasuḥ // 1.57.27.2
putrāś cāsya mahāvīryāḥ pañcāsann amitaujasaḥ / nānārājyeṣu ca sutān sa samrāḍ abhyaṣecayat // 1.57.28
mahāratho magadharāḍ viśruto yo bṛhadrathaḥ / pratyagrahaḥ kuśāmbaś ca yam āhur maṇivāhanam // 1.57.29
macchillaś ca yaduś caiva rājanyaś cāparājitaḥ // 1.57.29.2
ete tasya sutā rājan rājarṣer bhūritejasaḥ / nyaveśayan nāmabhiḥ svais te deśāṃś ca purāṇi ca // 1.57.30
vāsavāḥ pañca rājānaḥ pṛthagvaṃśāś ca śāśvatāḥ // 1.57.30.2
vasantam indraprāsāde ākāśe sphāṭike ca tam / upatasthur mahātmānaṃ gandharvāpsaraso nṛpam // 1.57.31
rājoparicarety evaṃ nāma tasyātha viśrutam // 1.57.31.2
puropavāhinīṃ tasya nadīṃ śuktimatīṃ giriḥ / arautsīc cetanāyuktaḥ kāmāt kolāhalaḥ kila // 1.57.32
giriṃ kolāhalaṃ taṃ tu padā vasur atāḍayat / niścakrāma nadī tena prahāravivareṇa sā // 1.57.33
tasyāṃ nadyām ajanayan mithunaṃ parvataḥ svayam / tasmād vimokṣaṇāt prītā nadī rājñe nyavedayat // 1.57.34
yaḥ pumān abhavat tatra taṃ sa rājarṣisattamaḥ / vasur vasupradaś cakre senāpatim ariṃdamam // 1.57.35
cakāra patnīṃ kanyāṃ tu dayitāṃ girikāṃ nṛpaḥ // 1.57.35.2
vasoḥ patnī tu girikā kāmāt kāle nyavedayat / ṛtukālam anuprāptaṃ snātā puṃsavane śuciḥ // 1.57.36
tadahaḥ pitaraś cainam ūcur jahi mṛgān iti / taṃ rājasattamaṃ prītās tadā matimatāṃ varam // 1.57.37
sa pitṝṇāṃ niyogaṃ tam avyatikramya pārthivaḥ / cacāra mṛgayāṃ kāmī girikām eva saṃsmaran // 1.57.38
atīva rūpasaṃpannāṃ sākṣāc chriyam ivāparām // 1.57.38.2
tasya retaḥ pracaskanda carato rucire vane / skannamātraṃ ca tad reto vṛkṣapatreṇa bhūmipaḥ // 1.57.39
pratijagrāha mithyā me na skanded reta ity uta / ṛtuś ca tasyāḥ patnyā me na moghaḥ syād iti prabhuḥ // 1.57.40
saṃcintyaivaṃ tadā rājā vicārya ca punaḥ punaḥ / amoghatvaṃ ca vijñāya retaso rājasattamaḥ // 1.57.41
śukraprasthāpane kālaṃ mahiṣyāḥ prasamīkṣya saḥ / abhimantryātha tac chukram ārāt tiṣṭhantam āśugam // 1.57.42
sūkṣmadharmārthatattvajño jñātvā śyenaṃ tato 'bravīt // 1.57.42.2
matpriyārtham idaṃ saumya śukraṃ mama gṛhaṃ naya / girikāyāḥ prayacchāśu tasyā hy ārtavam adya vai // 1.57.43
gṛhītvā tat tadā śyenas tūrṇam utpatya vegavān / javaṃ paramam āsthāya pradudrāva vihaṃgamaḥ // 1.57.44
tam apaśyad athāyāntaṃ śyenaṃ śyenas tathāparaḥ / abhyadravac ca taṃ sadyo dṛṣṭvaivāmiṣaśaṅkayā // 1.57.45
tuṇḍayuddham athākāśe tāv ubhau saṃpracakratuḥ / yudhyator apatad retas tac cāpi yamunāmbhasi // 1.57.46
tatrādriketi vikhyātā brahmaśāpād varāpsarāḥ / mīnabhāvam anuprāptā babhūva yamunācarī // 1.57.47
śyenapādaparibhraṣṭaṃ tad vīryam atha vāsavam / jagrāha tarasopetya sādrikā matsyarūpiṇī // 1.57.48
kadā cid atha matsīṃ tāṃ babandhur matsyajīvinaḥ / māse ca daśame prāpte tadā bharatasattama // 1.57.49
ujjahrur udarāt tasyāḥ strīpumāṃsaṃ ca mānuṣam // 1.57.49.2
āścaryabhūtaṃ matvā tad rājñas te pratyavedayan / kāye matsyā imau rājan saṃbhūtau mānuṣāv iti // 1.57.50
tayoḥ pumāṃsaṃ jagrāha rājoparicaras tadā / sa matsyo nāma rājāsīd dhārmikaḥ satyasaṃgaraḥ // 1.57.51
sāpsarā muktaśāpā ca kṣaṇena samapadyata / puroktā yā bhagavatā tiryagyonigatā śubhe // 1.57.52
mānuṣau janayitvā tvaṃ śāpamokṣam avāpsyasi // 1.57.52.2
tataḥ sā janayitvā tau viśastā matsyaghātinā / saṃtyajya matsyarūpaṃ sā divyaṃ rūpam avāpya ca // 1.57.53
siddharṣicāraṇapathaṃ jagāmātha varāpsarāḥ // 1.57.53.2
yā kanyā duhitā tasyā matsyā matsyasagandhinī / rājñā dattātha dāśāya iyaṃ tava bhavatv iti // 1.57.54
rūpasattvasamāyuktā sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ // 1.57.54.2
sā tu satyavatī nāma matsyaghātyabhisaṃśrayāt / āsīn matsyasagandhaiva kaṃ cit kālaṃ śucismitā // 1.57.55
śuśrūṣārthaṃ pitur nāvaṃ tāṃ tu vāhayatīṃ jale / tīrthayātrāṃ parikrāmann apaśyad vai parāśaraḥ // 1.57.56
atīva rūpasaṃpannāṃ siddhānām api kāṅkṣitām / dṛṣṭvaiva ca sa tāṃ dhīmāṃś cakame cārudarśanām // 1.57.57
vidvāṃs tāṃ vāsavīṃ kanyāṃ kāryavān munipuṃgavaḥ // 1.57.57.2
sābravīt paśya bhagavan pārāvāre ṛṣīn sthitān / āvayor dṛśyator ebhiḥ kathaṃ nu syāt samāgamaḥ // 1.57.58
evaṃ tayokto bhagavān nīhāram asṛjat prabhuḥ / yena deśaḥ sa sarvas tu tamobhūta ivābhavat // 1.57.59
dṛṣṭvā sṛṣṭaṃ tu nīhāraṃ tatas taṃ paramarṣiṇā / vismitā cābravīt kanyā vrīḍitā ca manasvinī // 1.57.60
viddhi māṃ bhagavan kanyāṃ sadā pitṛvaśānugām / tvatsaṃyogāc ca duṣyeta kanyābhāvo mamānagha // 1.57.61
kanyātve dūṣite cāpi kathaṃ śakṣye dvijottama / gantuṃ gṛhaṃ gṛhe cāhaṃ dhīman na sthātum utsahe // 1.57.62
etat saṃcintya bhagavan vidhatsva yad anantaram // 1.57.62.2
evam uktavatīṃ tāṃ tu prītimān ṛṣisattamaḥ / uvāca matpriyaṃ kṛtvā kanyaiva tvaṃ bhaviṣyasi // 1.57.63
vṛṇīṣva ca varaṃ bhīru yaṃ tvam icchasi bhāmini / vṛthā hi na prasādo me bhūtapūrvaḥ śucismite // 1.57.64
evam uktā varaṃ vavre gātrasaugandhyam uttamam / sa cāsyai bhagavān prādān manasaḥ kāṅkṣitaṃ prabhuḥ // 1.57.65
tato labdhavarā prītā strībhāvaguṇabhūṣitā / jagāma saha saṃsargam ṛṣiṇādbhutakarmaṇā // 1.57.66
tena gandhavatīty eva nāmāsyāḥ prathitaṃ bhuvi / tasyās tu yojanād gandham ājighranti narā bhuvi // 1.57.67
tato yojanagandheti tasyā nāma pariśrutam / parāśaro 'pi bhagavāñ jagāma svaṃ niveśanam // 1.57.68
iti satyavatī hṛṣṭā labdhvā varam anuttamam / parāśareṇa saṃyuktā sadyo garbhaṃ suṣāva sā // 1.57.69
jajñe ca yamunādvīpe pārāśaryaḥ sa vīryavān // 1.57.69.2
sa mātaram upasthāya tapasy eva mano dadhe / smṛto 'haṃ darśayiṣyāmi kṛtyeṣv iti ca so 'bravīt // 1.57.70
evaṃ dvaipāyano jajñe satyavatyāṃ parāśarāt / dvīpe nyastaḥ sa yad bālas tasmād dvaipāyano 'bhavat // 1.57.71
pādāpasāriṇaṃ dharmaṃ vidvān sa tu yuge yuge / āyuḥ śaktiṃ ca martyānāṃ yugānugam avekṣya ca // 1.57.72
brahmaṇo brāhmaṇānāṃ ca tathānugrahakāmyayā / vivyāsa vedān yasmāc ca tasmād vyāsa iti smṛtaḥ // 1.57.73
vedān adhyāpayām āsa mahābhāratapañcamān / sumantuṃ jaiminiṃ pailaṃ śukaṃ caiva svam ātmajam // 1.57.74
prabhur variṣṭho varado vaiśaṃpāyanam eva ca / saṃhitās taiḥ pṛthaktvena bhāratasya prakāśitāḥ // 1.57.75
tathā bhīṣmaḥ śāṃtanavo gaṅgāyām amitadyutiḥ / vasuvīryāt samabhavan mahāvīryo mahāyaśāḥ // 1.57.76
śūle protaḥ purāṇarṣir acoraś coraśaṅkayā / aṇīmāṇḍavya iti vai vikhyātaḥ sumahāyaśāḥ // 1.57.77
sa dharmam āhūya purā maharṣir idam uktavān / iṣīkayā mayā bālyād ekā viddhā śakuntikā // 1.57.78
tat kilbiṣaṃ smare dharma nānyat pāpam ahaṃ smare / tan me sahasrasamitaṃ kasmān nehājayat tapaḥ // 1.57.79
garīyān brāhmaṇavadhaḥ sarvabhūtavadhād yataḥ / tasmāt tvaṃ kilbiṣād asmāc chūdrayonau janiṣyasi // 1.57.80
tena śāpena dharmo 'pi śūdrayonāv ajāyata / vidvān vidurarūpeṇa dhārmī tanur akilbiṣī // 1.57.81
saṃjayo munikalpas tu jajñe sūto gavalgaṇāt / sūryāc ca kuntikanyāyāṃ jajñe karṇo mahārathaḥ // 1.57.82
sahajaṃ kavacaṃ bibhrat kuṇḍaloddyotitānanaḥ // 1.57.82.2
anugrahārthaṃ lokānāṃ viṣṇur lokanamaskṛtaḥ / vasudevāt tu devakyāṃ prādurbhūto mahāyaśāḥ // 1.57.83
anādinidhano devaḥ sa kartā jagataḥ prabhuḥ / avyaktam akṣaraṃ brahma pradhānaṃ nirguṇātmakam // 1.57.84
ātmānam avyayaṃ caiva prakṛtiṃ prabhavaṃ param / puruṣaṃ viśvakarmāṇaṃ sattvayogaṃ dhruvākṣaram // 1.57.85
anantam acalaṃ devaṃ haṃsaṃ nārāyaṇaṃ prabhum / dhātāram ajaraṃ nityaṃ tam āhuḥ param avyayam // 1.57.86
puruṣaḥ sa vibhuḥ kartā sarvabhūtapitāmahaḥ / dharmasaṃvardhanārthāya prajajñe 'ndhakavṛṣṇiṣu // 1.57.87
astrajñau tu mahāvīryau sarvaśastraviśāradau / sātyakiḥ kṛtavarmā ca nārāyaṇam anuvratau // 1.57.88
satyakād dhṛdikāc caiva jajñāte 'straviśāradau // 1.57.88.2
bharadvājasya ca skannaṃ droṇyāṃ śukram avardhata / maharṣer ugratapasas tasmād droṇo vyajāyata // 1.57.89
gautamān mithunaṃ jajñe śarastambāc charadvataḥ / aśvatthāmnaś ca jananī kṛpaś caiva mahābalaḥ // 1.57.90
aśvatthāmā tato jajñe droṇād astrabhṛtāṃ varaḥ // 1.57.90.2
tathaiva dhṛṣṭadyumno 'pi sākṣād agnisamadyutiḥ / vaitāne karmaṇi tate pāvakāt samajāyata // 1.57.91
vīro droṇavināśāya dhanuṣā saha vīryavān // 1.57.91.2
tathaiva vedyāṃ kṛṣṇāpi jajñe tejasvinī śubhā / vibhrājamānā vapuṣā bibhratī rūpam uttamam // 1.57.92
prahrādaśiṣyo nagnajit subalaś cābhavat tataḥ / tasya prajā dharmahantrī jajñe devaprakopanāt // 1.57.93
gāndhārarājaputro 'bhūc chakuniḥ saubalas tathā / duryodhanasya mātā ca jajñāte 'rthavidāv ubhau // 1.57.94
kṛṣṇadvaipāyanāj jajñe dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ / kṣetre vicitravīryasya pāṇḍuś caiva mahābalaḥ // 1.57.95
pāṇḍos tu jajñire pañca putrā devasamāḥ pṛthak / dvayoḥ striyor guṇajyeṣṭhas teṣām āsīd yudhiṣṭhiraḥ // 1.57.96
dharmād yudhiṣṭhiro jajñe mārutāt tu vṛkodaraḥ / indrād dhanaṃjayaḥ śrīmān sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 1.57.97
jajñāte rūpasaṃpannāv aśvibhyāṃ tu yamāv ubhau / nakulaḥ sahadevaś ca guruśuśrūṣaṇe ratau // 1.57.98
tathā putraśataṃ jajñe dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ / duryodhanaprabhṛtayo yuyutsuḥ karaṇas tathā // 1.57.99
abhimanyuḥ subhadrāyām arjunād abhyajāyata / svasrīyo vāsudevasya pautraḥ pāṇḍor mahātmanaḥ // 1.57.100
pāṇḍavebhyo 'pi pañcabhyaḥ kṛṣṇāyāṃ pañca jajñire / kumārā rūpasaṃpannāḥ sarvaśastraviśāradāḥ // 1.57.101
prativindhyo yudhiṣṭhirāt sutasomo vṛkodarāt / arjunāc chrutakīrtis tu śatānīkas tu nākuliḥ // 1.57.102
tathaiva sahadevāc ca śrutasenaḥ pratāpavān / hiḍimbāyāṃ ca bhīmena vane jajñe ghaṭotkacaḥ // 1.57.103
śikhaṇḍī drupadāj jajñe kanyā putratvam āgatā / yāṃ yakṣaḥ puruṣaṃ cakre sthūṇaḥ priyacikīrṣayā // 1.57.104
kurūṇāṃ vigrahe tasmin samāgacchan bahūny atha / rājñāṃ śatasahasrāṇi yotsyamānāni saṃyuge // 1.57.105
teṣām aparimeyāni nāmadheyāni sarvaśaḥ / na śakyaṃ parisaṃkhyātuṃ varṣāṇām ayutair api // 1.57.106
ete tu kīrtitā mukhyā yair ākhyānam idaṃ tatam // 1.57.106.2
ya ete kīrtitā brahman ye cānye nānukīrtitāḥ / samyak tāñ śrotum icchāmi rājñaś cānyān suvarcasaḥ // 1.58.1
yadartham iha saṃbhūtā devakalpā mahārathāḥ / bhuvi tan me mahābhāga samyag ākhyātum arhasi // 1.58.2
rahasyaṃ khalv idaṃ rājan devānām iti naḥ śrutam / tat tu te kathayiṣyāmi namaskṛtvā svayaṃbhuve // 1.58.3
triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivīṃ kṛtvā niḥkṣatriyāṃ purā / jāmadagnyas tapas tepe mahendre parvatottame // 1.58.4
tadā niḥkṣatriye loke bhārgaveṇa kṛte sati / brāhmaṇān kṣatriyā rājan garbhārthinyo 'bhicakramuḥ // 1.58.5
tābhiḥ saha samāpetur brāhmaṇāḥ saṃśitavratāḥ / ṛtāv ṛtau naravyāghra na kāmān nānṛtau tathā // 1.58.6
tebhyas tu lebhire garbhān kṣatriyās tāḥ sahasraśaḥ / tataḥ suṣuvire rājan kṣatriyān vīryasaṃmatān // 1.58.7
kumārāṃś ca kumārīś ca punaḥ kṣatrābhivṛddhaye // 1.58.7.2
evaṃ tad brāhmaṇaiḥ kṣatraṃ kṣatriyāsu tapasvibhiḥ / jātam ṛdhyata dharmeṇa sudīrgheṇāyuṣānvitam // 1.58.8
catvāro 'pi tadā varṇā babhūvur brāhmaṇottarāḥ // 1.58.8.2
abhyagacchann ṛtau nārīṃ na kāmān nānṛtau tathā / tathaivānyāni bhūtāni tiryagyonigatāny api // 1.58.9
ṛtau dārāṃś ca gacchanti tadā sma bharatarṣabha // 1.58.9.2
tato 'vardhanta dharmeṇa sahasraśatajīvinaḥ / tāḥ prajāḥ pṛthivīpāla dharmavrataparāyaṇāḥ // 1.58.10
ādhibhir vyādhibhiś caiva vimuktāḥ sarvaśo narāḥ // 1.58.10.2
athemāṃ sāgarāpāṅgāṃ gāṃ gajendragatākhilām / adhyatiṣṭhat punaḥ kṣatraṃ saśailavanakānanām // 1.58.11
praśāsati punaḥ kṣatre dharmeṇemāṃ vasuṃdharām / brāhmaṇādyās tadā varṇā lebhire mudam uttamām // 1.58.12
kāmakrodhodbhavān doṣān nirasya ca narādhipāḥ / daṇḍaṃ daṇḍyeṣu dharmeṇa praṇayanto 'nvapālayan // 1.58.13
tathā dharmapare kṣatre sahasrākṣaḥ śatakratuḥ / svādu deśe ca kāle ca vavarṣāpyāyayan prajāḥ // 1.58.14
na bāla eva mriyate tadā kaś cin narādhipa / na ca striyaṃ prajānāti kaś cid aprāptayauvanaḥ // 1.58.15
evam āyuṣmatībhis tu prajābhir bharatarṣabha / iyaṃ sāgaraparyantā samāpūryata medinī // 1.58.16
ījire ca mahāyajñaiḥ kṣatriyā bahudakṣiṇaiḥ / sāṅgopaniṣadān vedān viprāś cādhīyate tadā // 1.58.17
na ca vikrīṇate brahma brāhmaṇāḥ sma tadā nṛpa / na ca śūdrasamābhyāśe vedān uccārayanty uta // 1.58.18
kārayantaḥ kṛṣiṃ gobhis tathā vaiśyāḥ kṣitāv iha / na gām ayuñjanta dhuri kṛśāṅgāś cāpy ajīvayan // 1.58.19
phenapāṃś ca tathā vatsān na duhanti sma mānavāḥ / na kūṭamānair vaṇijaḥ paṇyaṃ vikrīṇate tadā // 1.58.20
karmāṇi ca naravyāghra dharmopetāni mānavāḥ / dharmam evānupaśyantaś cakrur dharmaparāyaṇāḥ // 1.58.21
svakarmaniratāś cāsan sarve varṇā narādhipa / evaṃ tadā naravyāghra dharmo na hrasate kva cit // 1.58.22
kāle gāvaḥ prasūyante nāryaś ca bharatarṣabha / phalanty ṛtuṣu vṛkṣāś ca puṣpāṇi ca phalāni ca // 1.58.23
evaṃ kṛtayuge samyag vartamāne tadā nṛpa / āpūryata mahī kṛtsnā prāṇibhir bahubhir bhṛśam // 1.58.24
tataḥ samudite loke mānuṣe bharatarṣabha / asurā jajñire kṣetre rājñāṃ manujapuṃgava // 1.58.25
ādityair hi tadā daityā bahuśo nirjitā yudhi / aiśvaryād bhraṃśitāś cāpi saṃbabhūvuḥ kṣitāv iha // 1.58.26
iha devatvam icchanto mānuṣeṣu manasvinaḥ / jajñire bhuvi bhūteṣu teṣu teṣv asurā vibho // 1.58.27
goṣv aśveṣu ca rājendra kharoṣṭramahiṣeṣu ca / kravyādeṣu ca bhūteṣu gajeṣu ca mṛgeṣu ca // 1.58.28
jātair iha mahīpāla jāyamānaiś ca tair mahī / na śaśākātmanātmānam iyaṃ dhārayituṃ dharā // 1.58.29
atha jātā mahīpālāḥ ke cid balasamanvitāḥ / diteḥ putrā danoś caiva tasmāl lokād iha cyutāḥ // 1.58.30
vīryavanto 'valiptās te nānārūpadharā mahīm / imāṃ sāgaraparyantāṃ parīyur arimardanāḥ // 1.58.31
brāhmaṇān kṣatriyān vaiśyāñ śūdrāṃś caivāpy apīḍayan / anyāni caiva bhūtāni pīḍayām āsur ojasā // 1.58.32
trāsayanto vinighnantas tāṃs tān bhūtagaṇāṃś ca te / viceruḥ sarvato rājan mahīṃ śatasahasraśaḥ // 1.58.33
āśramasthān maharṣīṃś ca dharṣayantas tatas tataḥ / abrahmaṇyā vīryamadā mattā madabalena ca // 1.58.34
evaṃ vīryabalotsiktair bhūr iyaṃ tair mahāsuraiḥ / pīḍyamānā mahīpāla brahmāṇam upacakrame // 1.58.35
na hīmāṃ pavano rājan na nāgā na nagā mahīm / tadā dhārayituṃ śekur ākrāntāṃ dānavair balāt // 1.58.36
tato mahī mahīpāla bhārārtā bhayapīḍitā / jagāma śaraṇaṃ devaṃ sarvabhūtapitāmaham // 1.58.37
sā saṃvṛtaṃ mahābhāgair devadvijamaharṣibhiḥ / dadarśa devaṃ brahmāṇaṃ lokakartāram avyayam // 1.58.38
gandharvair apsarobhiś ca bandikarmasu niṣṭhitaiḥ / vandyamānaṃ mudopetair vavande cainam etya sā // 1.58.39
atha vijñāpayām āsa bhūmis taṃ śaraṇārthinī / saṃnidhau lokapālānāṃ sarveṣām eva bhārata // 1.58.40
tat pradhānātmanas tasya bhūmeḥ kṛtyaṃ svayaṃbhuvaḥ / pūrvam evābhavad rājan viditaṃ parameṣṭhinaḥ // 1.58.41
sraṣṭā hi jagataḥ kasmān na saṃbudhyeta bhārata / surāsurāṇāṃ lokānām aśeṣeṇa manogatam // 1.58.42
tam uvāca mahārāja bhūmiṃ bhūmipatir vibhuḥ / prabhavaḥ sarvabhūtānām īśaḥ śaṃbhuḥ prajāpatiḥ // 1.58.43
yadartham asi saṃprāptā matsakāśaṃ vasuṃdhare / tadarthaṃ saṃniyokṣyāmi sarvān eva divaukasaḥ // 1.58.44
ity uktvā sa mahīṃ devo brahmā rājan visṛjya ca / ādideśa tadā sarvān vibudhān bhūtakṛt svayam // 1.58.45
asyā bhūmer nirasituṃ bhāraṃ bhāgaiḥ pṛthak pṛthak / asyām eva prasūyadhvaṃ virodhāyeti cābravīt // 1.58.46
tathaiva ca samānīya gandharvāpsarasāṃ gaṇān / uvāca bhagavān sarvān idaṃ vacanam uttamam // 1.58.47
svair aṃśaiḥ saṃprasūyadhvaṃ yatheṣṭaṃ mānuṣeṣv iti // 1.58.47.2
atha śakrādayaḥ sarve śrutvā suraguror vacaḥ / tathyam arthyaṃ ca pathyaṃ ca tasya te jagṛhus tadā // 1.58.48
atha te sarvaśo 'ṃśaiḥ svair gantuṃ bhūmiṃ kṛtakṣaṇāḥ / nārāyaṇam amitraghnaṃ vaikuṇṭham upacakramuḥ // 1.58.49
yaḥ sa cakragadāpāṇiḥ pītavāsāsitaprabhaḥ / padmanābhaḥ surārighnaḥ pṛthucārvañcitekṣaṇaḥ // 1.58.50
taṃ bhuvaḥ śodhanāyendra uvāca puruṣottamam / aṃśenāvatarasveti tathety āha ca taṃ hariḥ // 1.58.51
atha nārāyaṇenendraś cakāra saha saṃvidam / avatartuṃ mahīṃ svargād aṃśataḥ sahitaḥ suraiḥ // 1.59.1
ādiśya ca svayaṃ śakraḥ sarvān eva divaukasaḥ / nirjagāma punas tasmāt kṣayān nārāyaṇasya ha // 1.59.2
te 'marārivināśāya sarvalokahitāya ca / avateruḥ krameṇemāṃ mahīṃ svargād divaukasaḥ // 1.59.3
tato brahmarṣivaṃśeṣu pārthivarṣikuleṣu ca / jajñire rājaśārdūla yathākāmaṃ divaukasaḥ // 1.59.4
dānavān rākṣasāṃś caiva gandharvān pannagāṃs tathā / puruṣādāni cānyāni jaghnuḥ sattvāny anekaśaḥ // 1.59.5
dānavā rākṣasāś caiva gandharvāḥ pannagās tathā / na tān balasthān bālye 'pi jaghnur bharatasattama // 1.59.6
devadānavasaṃghānāṃ gandharvāpsarasāṃ tathā / mānavānāṃ ca sarveṣāṃ tathā vai yakṣarakṣasām // 1.59.7
śrotum icchāmi tattvena saṃbhavaṃ kṛtsnam āditaḥ / prāṇināṃ caiva sarveṣāṃ sarvaśaḥ sarvavid dhyasi // 1.59.8
hanta te kathayiṣyāmi namaskṛtvā svayaṃbhuve / surādīnām ahaṃ samyag lokānāṃ prabhavāpyayam // 1.59.9
brahmaṇo mānasāḥ putrā viditāḥ ṣaṇ maharṣayaḥ / marīcir atryaṅgirasau pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ // 1.59.10
marīceḥ kaśyapaḥ putraḥ kaśyapāt tu imāḥ prajāḥ / prajajñire mahābhāgā dakṣakanyās trayodaśa // 1.59.11
aditir ditir danuḥ kālā anāyuḥ siṃhikā muniḥ / krodhā prāvā ariṣṭā ca vinatā kapilā tathā // 1.59.12
kadrūś ca manujavyāghra dakṣakanyaiva bhārata / etāsāṃ vīryasaṃpannaṃ putrapautram anantakam // 1.59.13
adityāṃ dvādaśādityāḥ saṃbhūtā bhuvaneśvarāḥ / ye rājan nāmatas tāṃs te kīrtayiṣyāmi bhārata // 1.59.14
dhātā mitro 'ryamā śakro varuṇaś cāṃśa eva ca / bhago vivasvān pūṣā ca savitā daśamas tathā // 1.59.15
ekādaśas tathā tvaṣṭā viṣṇur dvādaśa ucyate / jaghanyajaḥ sa sarveṣām ādityānāṃ guṇādhikaḥ // 1.59.16
eka eva diteḥ putro hiraṇyakaśipuḥ smṛtaḥ / nāmnā khyātās tu tasyeme putrāḥ pañca mahātmanaḥ // 1.59.17
prahrādaḥ pūrvajas teṣāṃ saṃhrādas tadanantaram / anuhrādas tṛtīyo 'bhūt tasmāc ca śibibāṣkalau // 1.59.18
prahrādasya trayaḥ putrāḥ khyātāḥ sarvatra bhārata / virocanaś ca kumbhaś ca nikumbhaś ceti viśrutāḥ // 1.59.19
virocanasya putro 'bhūd balir ekaḥ pratāpavān / baleś ca prathitaḥ putro bāṇo nāma mahāsuraḥ // 1.59.20
catvāriṃśad danoḥ putrāḥ khyātāḥ sarvatra bhārata / teṣāṃ prathamajo rājā vipracittir mahāyaśāḥ // 1.59.21
śambaro namuciś caiva pulomā ceti viśrutaḥ / asilomā ca keśī ca durjayaś caiva dānavaḥ // 1.59.22
ayaḥśirā aśvaśirā ayaḥśaṅkuś ca vīryavān / tathā gaganamūrdhā ca vegavān ketumāṃś ca yaḥ // 1.59.23
svarbhānur aśvo 'śvapatir vṛṣaparvājakas tathā / aśvagrīvaś ca sūkṣmaś ca tuhuṇḍaś ca mahāsuraḥ // 1.59.24
isṛpā ekacakraś ca virūpākṣo harāharau / nicandraś ca nikumbhaś ca kupathaḥ kāpathas tathā // 1.59.25
śarabhaḥ śalabhaś caiva sūryācandramasau tathā / iti khyātā danor vaṃśe dānavāḥ parikīrtitāḥ // 1.59.26
anyau tu khalu devānāṃ sūryācandramasau smṛtau // 1.59.26.2
ime ca vaṃśe prathitāḥ sattvavanto mahābalāḥ / danuputrā mahārāja daśa dānavapuṅgavāḥ // 1.59.27
ekākṣo mṛtapā vīraḥ pralambanarakāv api / vātāpiḥ śatrutapanaḥ śaṭhaś caiva mahāsuraḥ // 1.59.28
gaviṣṭhaś ca danāyuś ca dīrghajihvaś ca dānavaḥ / asaṃkhyeyāḥ smṛtās teṣāṃ putrāḥ pautrāś ca bhārata // 1.59.29
siṃhikā suṣuve putraṃ rāhuṃ candrārkamardanam / sucandraṃ candrahantāraṃ tathā candravimardanam // 1.59.30
krūrasvabhāvaṃ krūrāyāḥ putrapautram anantakam / gaṇaḥ krodhavaśo nāma krūrakarmārimardanaḥ // 1.59.31
anāyuṣaḥ punaḥ putrāś catvāro 'surapuṃgavāḥ / vikṣaro balavīrau ca vṛtraś caiva mahāsuraḥ // 1.59.32
kālāyāḥ prathitāḥ putrāḥ kālakalpāḥ prahāriṇaḥ / bhuvi khyātā mahāvīryā dānaveṣu paraṃtapāḥ // 1.59.33
vināśanaś ca krodhaś ca hantā krodhasya cāparaḥ / krodhaśatrus tathaivānyaḥ kāleyā iti viśrutāḥ // 1.59.34
asurāṇām upādhyāyaḥ śukras tv ṛṣisuto 'bhavat / khyātāś cośanasaḥ putrāś catvāro 'surayājakāḥ // 1.59.35
tvaṣṭāvaras tathātriś ca dvāv anyau mantrakarmiṇau / tejasā sūryasaṃkāśā brahmalokaprabhāvanāḥ // 1.59.36
ity eṣa vaṃśaprabhavaḥ kathitas te tarasvinām / asurāṇāṃ surāṇāṃ ca purāṇe saṃśruto mayā // 1.59.37
eteṣāṃ yad apatyaṃ tu na śakyaṃ tad aśeṣataḥ / prasaṃkhyātuṃ mahīpāla guṇabhūtam anantakam // 1.59.38
tārkṣyaś cāriṣṭanemiś ca tathaiva garuḍāruṇau / āruṇir vāruṇiś caiva vainateyā iti smṛtāḥ // 1.59.39
śeṣo 'nanto vāsukiś ca takṣakaś ca bhujaṃgamaḥ / kūrmaś ca kulikaś caiva kādraveyā mahābalāḥ // 1.59.40
bhīmasenograsenau ca suparṇo varuṇas tathā / gopatir dhṛtarāṣṭraś ca sūryavarcāś ca saptamaḥ // 1.59.41
patravān arkaparṇaś ca prayutaś caiva viśrutaḥ / bhīmaś citrarathaś caiva vikhyātaḥ sarvavid vaśī // 1.59.42
tathā śāliśirā rājan pradyumnaś ca caturdaśaḥ / kaliḥ pañcadaśaś caiva nāradaś caiva ṣoḍaśaḥ // 1.59.43
ity ete devagandharvā mauneyāḥ parikīrtitāḥ // 1.59.43.2
atas tu bhūtāny anyāni kīrtayiṣyāmi bhārata / anavadyām anuvaśām anūnām aruṇāṃ priyām // 1.59.44
anūpāṃ subhagāṃ bhāsīm iti prāvā vyajāyata // 1.59.44.2
siddhaḥ pūrṇaś ca barhī ca pūrṇāśaś ca mahāyaśāḥ / brahmacārī ratiguṇaḥ suparṇaś caiva saptamaḥ // 1.59.45
viśvāvasuś ca bhānuś ca sucandro daśamas tathā / ity ete devagandharvāḥ prāveyāḥ parikīrtitāḥ // 1.59.46
imaṃ tv apsarasāṃ vaṃśaṃ viditaṃ puṇyalakṣaṇam / prāvāsūta mahābhāgā devī devarṣitaḥ purā // 1.59.47
alambusā miśrakeṣī vidyutparṇā tulānaghā / aruṇā rakṣitā caiva rambhā tadvan manoramā // 1.59.48
asitā ca subāhuś ca suvratā subhujā tathā / supriyā cātibāhuś ca vikhyātau ca hahāhuhū // 1.59.49
tumburuś ceti catvāraḥ smṛtā gandharvasattamāḥ // 1.59.49.2
amṛtaṃ brāhmaṇā gāvo gandharvāpsarasas tathā / apatyaṃ kapilāyās tu purāṇe parikīrtitam // 1.59.50
iti te sarvabhūtānāṃ saṃbhavaḥ kathito mayā / yathāvat parisaṃkhyāto gandharvāpsarasāṃ tathā // 1.59.51
bhujagānāṃ suparṇānāṃ rudrāṇāṃ marutāṃ tathā / gavāṃ ca brāhmaṇānāṃ ca śrīmatāṃ puṇyakarmaṇām // 1.59.52
āyuṣyaś caiva puṇyaś ca dhanyaḥ śrutisukhāvahaḥ / śrotavyaś caiva satataṃ śrāvyaś caivānasūyatā // 1.59.53
imaṃ tu vaṃśaṃ niyamena yaḥ paṭhen; mahātmanāṃ brāhmaṇadevasaṃnidhau / apatyalābhaṃ labhate sa puṣkalaṃ; śriyaṃ yaśaḥ pretya ca śobhanāṃ gatim // 1.59.54
brahmaṇo mānasāḥ putrā viditāḥ ṣaṇ maharṣayaḥ / ekādaśa sutāḥ sthāṇoḥ khyātāḥ paramamānasāḥ // 1.60.1
mṛgavyādhaś ca śarvaś ca nirṛtiś ca mahāyaśāḥ / ajaikapād ahirbudhnyaḥ pinākī ca paraṃtapaḥ // 1.60.2
dahano 'theśvaraś caiva kapālī ca mahādyutiḥ / sthāṇur bhavaś ca bhagavān rudrā ekādaśa smṛtāḥ // 1.60.3
marīcir aṅgirā atriḥ pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ / ṣaḍ ete brahmaṇaḥ putrā vīryavanto maharṣayaḥ // 1.60.4
trayas tv aṅgirasaḥ putrā loke sarvatra viśrutāḥ / bṛhaspatir utathyaś ca saṃvartaś ca dhṛtavratāḥ // 1.60.5
atres tu bahavaḥ putrāḥ śrūyante manujādhipa / sarve vedavidaḥ siddhāḥ śāntātmāno maharṣayaḥ // 1.60.6
rākṣasās tu pulastyasya vānarāḥ kiṃnarās tathā / pulahasya mṛgāḥ siṃhā vyāghrāḥ kiṃpuruṣās tathā // 1.60.7
kratoḥ kratusamāḥ putrāḥ pataṃgasahacāriṇaḥ / viśrutās triṣu lokeṣu satyavrataparāyaṇāḥ // 1.60.8
dakṣas tv ajāyatāṅguṣṭhād dakṣiṇād bhagavān ṛṣiḥ / brahmaṇaḥ pṛthivīpāla putraḥ putravatāṃ varaḥ // 1.60.9
vāmād ajāyatāṅguṣṭhād bhāryā tasya mahātmanaḥ / tasyāṃ pañcāśataṃ kanyāḥ sa evājanayan muniḥ // 1.60.10
tāḥ sarvās tv anavadyāṅgyaḥ kanyāḥ kamalalocanāḥ / putrikāḥ sthāpayām āsa naṣṭaputraḥ prajāpatiḥ // 1.60.11
dadau sa daśa dharmāya saptaviṃśatim indave / divyena vidhinā rājan kaśyapāya trayodaśa // 1.60.12
nāmato dharmapatnyas tāḥ kīrtyamānā nibodha me / kīrtir lakṣmīr dhṛtir medhā puṣṭiḥ śraddhā kriyā tathā // 1.60.13
buddhir lajjā matiś caiva patnyo dharmasya tā daśa / dvārāṇy etāni dharmasya vihitāni svayaṃbhuvā // 1.60.14
saptaviṃśati somasya patnyo loke pariśrutāḥ / kālasya nayane yuktāḥ somapatnyaḥ śubhavratāḥ // 1.60.15
sarvā nakṣatrayoginyo lokayātrāvidhau sthitāḥ // 1.60.15.2
pitāmaho munir devas tasya putraḥ prajāpatiḥ / tasyāṣṭau vasavaḥ putrās teṣāṃ vakṣyāmi vistaram // 1.60.16
dharo dhruvaś ca somaś ca ahaś caivānilo 'nalaḥ / pratyūṣaś ca prabhāsaś ca vasavo 'ṣṭāv iti smṛtāḥ // 1.60.17
dhūmrāyāś ca dharaḥ putro brahmavidyo dhruvas tathā / candramās tu manasvinyāḥ śvasāyāḥ śvasanas tathā // 1.60.18
ratāyāś cāpy ahaḥ putraḥ śāṇḍilyāś ca hutāśanaḥ / pratyūṣaś ca prabhāsaś ca prabhātāyāḥ sutau smṛtau // 1.60.19
dharasya putro draviṇo hutahavyavahas tathā / dhruvasya putro bhagavān kālo lokaprakālanaḥ // 1.60.20
somasya tu suto varcā varcasvī yena jāyate / manoharāyāḥ śiśiraḥ prāṇo 'tha ramaṇas tathā // 1.60.21
ahnaḥ sutaḥ smṛto jyotiḥ śramaḥ śāntas tathā muniḥ / agneḥ putraḥ kumāras tu śrīmāñ śaravaṇālayaḥ // 1.60.22
tasya śākho viśākhaś ca naigameśaś ca pṛṣṭhajaḥ / kṛttikābhyupapatteś ca kārttikeya iti smṛtaḥ // 1.60.23
anilasya śivā bhāryā tasyāḥ putraḥ purojavaḥ / avijñātagatiś caiva dvau putrāv anilasya tu // 1.60.24
pratyūṣasya viduḥ putram ṛṣiṃ nāmnātha devalam / dvau putrau devalasyāpi kṣamāvantau manīṣiṇau // 1.60.25
bṛhaspates tu bhaginī varastrī brahmacāriṇī / yogasiddhā jagat sarvam asaktaṃ vicaraty uta // 1.60.26
prabhāsasya tu bhāryā sā vasūnām aṣṭamasya ha // 1.60.26.2
viśvakarmā mahābhāgo jajñe śilpaprajāpatiḥ / kartā śilpasahasrāṇāṃ tridaśānāṃ ca vardhakiḥ // 1.60.27
bhūṣaṇānāṃ ca sarveṣāṃ kartā śilpavatāṃ varaḥ / yo divyāni vimānāni devatānāṃ cakāra ha // 1.60.28
manuṣyāś copajīvanti yasya śilpaṃ mahātmanaḥ / pūjayanti ca yaṃ nityaṃ viśvakarmāṇam avyayam // 1.60.29
stanaṃ tu dakṣiṇaṃ bhittvā brahmaṇo naravigrahaḥ / niḥsṛto bhagavān dharmaḥ sarvalokasukhāvahaḥ // 1.60.30
trayas tasya varāḥ putrāḥ sarvabhūtamanoharāḥ / śamaḥ kāmaś ca harṣaś ca tejasā lokadhāriṇaḥ // 1.60.31
kāmasya tu ratir bhāryā śamasya prāptir aṅganā / nandī tu bhāryā harṣasya yatra lokāḥ pratiṣṭhitāḥ // 1.60.32
marīceḥ kaśyapaḥ putraḥ kaśyapasya surāsurāḥ / jajñire nṛpaśārdūla lokānāṃ prabhavas tu saḥ // 1.60.33
tvāṣṭrī tu savitur bhāryā vaḍavārūpadhāriṇī / asūyata mahābhāgā sāntarikṣe 'śvināv ubhau // 1.60.34
dvādaśaivāditeḥ putrāḥ śakramukhyā narādhipa / teṣām avarajo viṣṇur yatra lokāḥ pratiṣṭhitāḥ // 1.60.35
trayas triṃśata ity ete devās teṣām ahaṃ tava / anvayaṃ saṃpravakṣyāmi pakṣaiś ca kulato gaṇān // 1.60.36
rudrāṇām aparaḥ pakṣaḥ sādhyānāṃ marutāṃ tathā / vasūnāṃ bhārgavaṃ vidyād viśvedevāṃs tathaiva ca // 1.60.37
vainateyas tu garuḍo balavān aruṇas tathā / bṛhaspatiś ca bhagavān ādityeṣv eva gaṇyate // 1.60.38
aśvibhyāṃ guhyakān viddhi sarvauṣadhyas tathā paśūn / eṣa devagaṇo rājan kīrtitas te 'nupūrvaśaḥ // 1.60.39
yaṃ kīrtayitvā manujaḥ sarvapāpaiḥ pramucyate // 1.60.39.2
brahmaṇo hṛdayaṃ bhittvā niḥsṛto bhagavān bhṛguḥ / bhṛgoḥ putraḥ kavir vidvāñ śukraḥ kavisuto grahaḥ // 1.60.40
trailokyaprāṇayātrārthe varṣāvarṣe bhayābhaye / svayaṃbhuvā niyuktaḥ san bhuvanaṃ paridhāvati // 1.60.41
yogācāryo mahābuddhir daityānām abhavad guruḥ / surāṇāṃ cāpi medhāvī brahmacārī yatavrataḥ // 1.60.42
tasmin niyukte vibhunā yogakṣemāya bhārgave / anyam utpādayām āsa putraṃ bhṛgur aninditam // 1.60.43
cyavanaṃ dīptatapasaṃ dharmātmānaṃ manīṣiṇam / yaḥ sa roṣāc cyuto garbhān mātur mokṣāya bhārata // 1.60.44
āruṣī tu manoḥ kanyā tasya patnī manīṣiṇaḥ / aurvas tasyāṃ samabhavad ūruṃ bhittvā mahāyaśāḥ // 1.60.45
mahātapā mahātejā bāla eva guṇair yutaḥ // 1.60.45.2
ṛcīkas tasya putras tu jamadagnis tato 'bhavat / jamadagnes tu catvāra āsan putrā mahātmanaḥ // 1.60.46
rāmas teṣāṃ jaghanyo 'bhūd ajaghanyair guṇair yutaḥ / sarvaśastrāstrakuśalaḥ kṣatriyāntakaro vaśī // 1.60.47
aurvasyāsīt putraśataṃ jamadagnipurogamam / teṣāṃ putrasahasrāṇi babhūvur bhṛguvistaraḥ // 1.60.48
dvau putrau brahmaṇas tv anyau yayos tiṣṭhati lakṣaṇam / loke dhātā vidhātā ca yau sthitau manunā saha // 1.60.49
tayor eva svasā devī lakṣmīḥ padmagṛhā śubhā / tasyās tu mānasāḥ putrās turagā vyomacāriṇaḥ // 1.60.50
varuṇasya bhāryā jyeṣṭhā tu śukrād devī vyajāyata / tasyāḥ putraṃ balaṃ viddhi surāṃ ca suranandinīm // 1.60.51
prajānām annakāmānām anyonyaparibhakṣaṇāt / adharmas tatra saṃjātaḥ sarvabhūtavināśanaḥ // 1.60.52
tasyāpi nirṛtir bhāryā nairṛtā yena rākṣasāḥ / ghorās tasyās trayaḥ putrāḥ pāpakarmaratāḥ sadā // 1.60.53
bhayo mahābhayaś caiva mṛtyur bhūtāntakas tathā // 1.60.53.2
kākīṃ śyenīṃ ca bhāsīṃ ca dhṛtarāṣṭrīṃ tathā śukīm / tāmrā tu suṣuve devī pañcaitā lokaviśrutāḥ // 1.60.54
ulūkān suṣuve kākī śyenī śyenān vyajāyata / bhāsī bhāsān ajanayad gṛdhrāṃś caiva janādhipa // 1.60.55
dhṛtarāṣṭrī tu haṃsāṃś ca kalahaṃsāṃś ca sarvaśaḥ / cakravākāṃś ca bhadraṃ te prajajñe sā tu bhāminī // 1.60.56
śukī vijajñe dharmajña śukān eva manasvinī / kalyāṇaguṇasaṃpannā sarvalakṣaṇapūjitā // 1.60.57
nava krodhavaśā nārīḥ prajajñe 'py ātmasaṃbhavāḥ / mṛgīṃ ca mṛgamandāṃ ca hariṃ bhadramanām api // 1.60.58
mātaṅgīm atha śārdūlīṃ śvetāṃ surabhim eva ca / sarvalakṣaṇasaṃpannāṃ surasāṃ ca yaśasvinīm // 1.60.59
apatyaṃ tu mṛgāḥ sarve mṛgyā naravarātmaja / ṛkṣāś ca mṛgamandāyāḥ sṛmarāś camarā api // 1.60.60
tatas tv airāvataṃ nāgaṃ jajñe bhadramanā sutam / airāvataḥ sutas tasyā devanāgo mahāgajaḥ // 1.60.61
haryāś ca harayo 'patyaṃ vānarāś ca tarasvinaḥ / golāṅgūlāṃś ca bhadraṃ te haryāḥ putrān pracakṣate // 1.60.62
prajajñe tv atha śārdūlī siṃhān vyāghrāṃś ca bhārata / dvīpinaś ca mahābhāga sarvān eva na saṃśayaḥ // 1.60.63
mātaṅgyās tv atha mātaṅgā apatyāni narādhipa / diśāgajaṃ tu śvetākhyaṃ śvetājanayad āśugam // 1.60.64
tathā duhitarau rājan surabhir vai vyajāyata / rohiṇīṃ caiva bhadraṃ te gandharvīṃ ca yaśasvinīm // 1.60.65
rohiṇyāṃ jajñire gāvo gandharvyāṃ vājinaḥ sutāḥ // 1.60.65.2
surasājanayan nāgān rājan kadrūś ca pannagān / sapta piṇḍaphalān vṛkṣān analāpi vyajāyata // 1.60.66
analāyāḥ śukī putrī kadrvās tu surasā sutā // 1.60.66.2
aruṇasya bhāryā śyenī tu vīryavantau mahābalau / saṃpātiṃ janayām āsa tathaiva ca jaṭāyuṣam // 1.60.67
dvau putrau vinatāyās tu vikhyātau garuḍāruṇau // 1.60.67.2
ity eṣa sarvabhūtānāṃ mahatāṃ manujādhipa / prabhavaḥ kīrtitaḥ samyaṅ mayā matimatāṃ vara // 1.60.68
yaṃ śrutvā puruṣaḥ samyak pūto bhavati pāpmanaḥ / sarvajñatāṃ ca labhate gatim agryāṃ ca vindati // 1.60.69
devānāṃ dānavānāṃ ca yakṣāṇām atha rakṣasām / anyeṣāṃ caiva bhūtānāṃ sarveṣāṃ bhagavann aham // 1.61.1
śrotum icchāmi tattvena mānuṣeṣu mahātmanām / janma karma ca bhūtānām eteṣām anupūrvaśaḥ // 1.61.2
mānuṣeṣu manuṣyendra saṃbhūtā ye divaukasaḥ / prathamaṃ dānavāṃś caiva tāṃs te vakṣyāmi sarvaśaḥ // 1.61.3
vipracittir iti khyāto ya āsīd dānavarṣabhaḥ / jarāsaṃdha iti khyātaḥ sa āsīn manujarṣabhaḥ // 1.61.4
diteḥ putras tu yo rājan hiraṇyakaśipuḥ smṛtaḥ / sa jajñe mānuṣe loke śiśupālo nararṣabhaḥ // 1.61.5
saṃhrāda iti vikhyātaḥ prahrādasyānujas tu yaḥ / sa śalya iti vikhyāto jajñe bāhlīkapuṃgavaḥ // 1.61.6
anuhrādas tu tejasvī yo 'bhūt khyāto jaghanyajaḥ / dhṛṣṭaketur iti khyātaḥ sa āsīn manujeśvaraḥ // 1.61.7
yas tu rājañ śibir nāma daiteyaḥ parikīrtitaḥ / druma ity abhivikhyātaḥ sa āsīd bhuvi pārthivaḥ // 1.61.8
bāṣkalo nāma yas teṣām āsīd asurasattamaḥ / bhagadatta iti khyātaḥ sa āsīn manujeśvaraḥ // 1.61.9
ayaḥśirā aśvaśirā ayaḥśaṅkuś ca vīryavān / tathā gaganamūrdhā ca vegavāṃś cātra pañcamaḥ // 1.61.10
pañcaite jajñire rājan vīryavanto mahāsurāḥ / kekayeṣu mahātmānaḥ pārthivarṣabhasattamāḥ // 1.61.11
ketumān iti vikhyāto yas tato 'nyaḥ pratāpavān / amitaujā iti khyātaḥ pṛthivyāṃ so 'bhavann nṛpaḥ // 1.61.12
svarbhānur iti vikhyātaḥ śrīmān yas tu mahāsuraḥ / ugrasena iti khyāta ugrakarmā narādhipaḥ // 1.61.13
yas tv aśva iti vikhyātaḥ śrīmān āsīn mahāsuraḥ / aśoko nāma rājāsīn mahāvīryaparākramaḥ // 1.61.14
tasmād avarajo yas tu rājann aśvapatiḥ smṛtaḥ / daiteyaḥ so 'bhavad rājā hārdikyo manujarṣabhaḥ // 1.61.15
vṛṣaparveti vikhyātaḥ śrīmān yas tu mahāsuraḥ / dīrghaprajña iti khyātaḥ pṛthivyāṃ so 'bhavan nṛpaḥ // 1.61.16
ajakas tv anujo rājan ya āsīd vṛṣaparvaṇaḥ / sa malla iti vikhyātaḥ pṛthivyām abhavan nṛpaḥ // 1.61.17
aśvagrīva iti khyātaḥ sattvavān yo mahāsuraḥ / rocamāna iti khyātaḥ pṛthivyāṃ so 'bhavan nṛpaḥ // 1.61.18
sūkṣmas tu matimān rājan kīrtimān yaḥ prakīrtitaḥ / bṛhanta iti vikhyātaḥ kṣitāv āsīt sa pārthivaḥ // 1.61.19
tuhuṇḍa iti vikhyāto ya āsīd asurottamaḥ / senābindur iti khyātaḥ sa babhūva narādhipaḥ // 1.61.20
isṛpā nāma yas teṣām asurāṇāṃ balādhikaḥ / pāpajin nāma rājāsīd bhuvi vikhyātavikramaḥ // 1.61.21
ekacakra iti khyāta āsīd yas tu mahāsuraḥ / prativindhya iti khyāto babhūva prathitaḥ kṣitau // 1.61.22
virūpākṣas tu daiteyaś citrayodhī mahāsuraḥ / citravarmeti vikhyātaḥ kṣitāv āsīt sa pārthivaḥ // 1.61.23
haras tv ariharo vīra āsīd yo dānavottamaḥ / suvāstur iti vikhyātaḥ sa jajñe manujarṣabhaḥ // 1.61.24
aharas tu mahātejāḥ śatrupakṣakṣayaṃkaraḥ / bāhlīko nāma rājā sa babhūva prathitaḥ kṣitau // 1.61.25
nicandraś candravaktraś ca ya āsīd asurottamaḥ / muñjakeśa iti khyātaḥ śrīmān āsīt sa pārthivaḥ // 1.61.26
nikumbhas tv ajitaḥ saṃkhye mahāmatir ajāyata / bhūmau bhūmipatiḥ śreṣṭho devādhipa iti smṛtaḥ // 1.61.27
śarabho nāma yas teṣāṃ daiteyānāṃ mahāsuraḥ / pauravo nāma rājarṣiḥ sa babhūva nareṣv iha // 1.61.28
dvitīyaḥ śalabhas teṣām asurāṇāṃ babhūva yaḥ / prahrādo nāma bāhlīkaḥ sa babhūva narādhipaḥ // 1.61.29
candras tu ditijaśreṣṭho loke tārādhipopamaḥ / ṛṣiko nāma rājarṣir babhūva nṛpasattamaḥ // 1.61.30
mṛtapā iti vikhyāto ya āsīd asurottamaḥ / paścimānūpakaṃ viddhi taṃ nṛpaṃ nṛpasattama // 1.61.31
gaviṣṭhas tu mahātejā yaḥ prakhyāto mahāsuraḥ / drumasena iti khyātaḥ pṛthivyāṃ so 'bhavan nṛpaḥ // 1.61.32
mayūra iti vikhyātaḥ śrīmān yas tu mahāsuraḥ / sa viśva iti vikhyāto babhūva pṛthivīpatiḥ // 1.61.33
suparṇa iti vikhyātas tasmād avarajas tu yaḥ / kālakīrtir iti khyātaḥ pṛthivyāṃ so 'bhavan nṛpaḥ // 1.61.34
candrahanteti yas teṣāṃ kīrtitaḥ pravaro 'suraḥ / śunako nāma rājarṣiḥ sa babhūva narādhipaḥ // 1.61.35
vināśanas tu candrasya ya ākhyāto mahāsuraḥ / jānakir nāma rājarṣiḥ sa babhūva narādhipaḥ // 1.61.36
dīrghajihvas tu kauravya ya ukto dānavarṣabhaḥ / kāśirāja iti khyātaḥ pṛthivyāṃ pṛthivīpatiḥ // 1.61.37
grahaṃ tu suṣuve yaṃ taṃ siṃhī candrārkamardanam / krātha ity abhivikhyātaḥ so 'bhavan manujādhipaḥ // 1.61.38
anāyuṣas tu putrāṇāṃ caturṇāṃ pravaro 'suraḥ / vikṣaro nāma tejasvī vasumitro 'bhavan nṛpaḥ // 1.61.39
dvitīyo vikṣarādyas tu narādhipa mahāsuraḥ / pāṃsurāṣṭrādhipa iti viśrutaḥ so 'bhavan nṛpaḥ // 1.61.40
balavīra iti khyāto yas tv āsīd asurottamaḥ / pauṇḍramatsyaka ity eva sa babhūva narādhipaḥ // 1.61.41
vṛtra ity abhivikhyāto yas tu rājan mahāsuraḥ / maṇimān nāma rājarṣiḥ sa babhūva narādhipaḥ // 1.61.42
krodhahanteti yas tasya babhūvāvarajo 'suraḥ / daṇḍa ity abhivikhyātaḥ sa āsīn nṛpatiḥ kṣitau // 1.61.43
krodhavardhana ity eva yas tv anyaḥ parikīrtitaḥ / daṇḍadhāra iti khyātaḥ so 'bhavan manujeśvaraḥ // 1.61.44
kālakāyās tu ye putrās teṣām aṣṭau narādhipāḥ / jajñire rājaśārdūla śārdūlasamavikramāḥ // 1.61.45
magadheṣu jayatsenaḥ śrīmān āsīt sa pārthivaḥ / aṣṭānāṃ pravaras teṣāṃ kāleyānāṃ mahāsuraḥ // 1.61.46
dvitīyas tu tatas teṣāṃ śrīmān harihayopamaḥ / aparājita ity eva sa babhūva narādhipaḥ // 1.61.47
tṛtīyas tu mahārāja mahābāhur mahāsuraḥ / niṣādādhipatir jajñe bhuvi bhīmaparākramaḥ // 1.61.48
teṣām anyatamo yas tu caturthaḥ parikīrtitaḥ / śreṇimān iti vikhyātaḥ kṣitau rājarṣisattamaḥ // 1.61.49
pañcamas tu babhūvaiṣāṃ pravaro yo mahāsuraḥ / mahaujā iti vikhyāto babhūveha paraṃtapaḥ // 1.61.50
ṣaṣṭhas tu matimān yo vai teṣām āsīn mahāsuraḥ / abhīrur iti vikhyātaḥ kṣitau rājarṣisattamaḥ // 1.61.51
samudrasenaś ca nṛpas teṣām evābhavad gaṇāt / viśrutaḥ sāgarāntāyāṃ kṣitau dharmārthatattvavit // 1.61.52
bṛhan nāmāṣṭamas teṣāṃ kāleyānāṃ paraṃtapaḥ / babhūva rājan dharmātmā sarvabhūtahite rataḥ // 1.61.53
gaṇaḥ krodhavaśo nāma yas te rājan prakīrtitaḥ / tataḥ saṃjajñire vīrāḥ kṣitāv iha narādhipāḥ // 1.61.54
nandikaḥ karṇaveṣṭaś ca siddhārthaḥ kīṭakas tathā / suvīraś ca subāhuś ca mahāvīro 'tha bāhlikaḥ // 1.61.55
krodho vicityaḥ surasaḥ śrīmān nīlaś ca bhūmipaḥ / vīradhāmā ca kauravya bhūmipālaś ca nāmataḥ // 1.61.56
dantavaktraś ca nāmāsīd durjayaś caiva nāmataḥ / rukmī ca nṛpaśārdūlo rājā ca janamejayaḥ // 1.61.57
āṣāḍho vāyuvegaś ca bhūritejās tathaiva ca / ekalavyaḥ sumitraś ca vāṭadhāno 'tha gomukhaḥ // 1.61.58
kārūṣakāś ca rājānaḥ kṣemadhūrtis tathaiva ca / śrutāyur uddhavaś caiva bṛhatsenas tathaiva ca // 1.61.59
kṣemogratīrthaḥ kuharaḥ kaliṅgeṣu narādhipaḥ / matimāṃś ca manuṣyendra īśvaraś ceti viśrutaḥ // 1.61.60
gaṇāt krodhavaśād evaṃ rājapūgo 'bhavat kṣitau / jātaḥ purā mahārāja mahākīrtir mahābalaḥ // 1.61.61
yas tv āsīd devako nāma devarājasamadyutiḥ / sa gandharvapatir mukhyaḥ kṣitau jajñe narādhipaḥ // 1.61.62
bṛhaspater bṛhatkīrter devarṣer viddhi bhārata / aṃśād droṇaṃ samutpannaṃ bhāradvājam ayonijam // 1.61.63
dhanvināṃ nṛpaśārdūla yaḥ sa sarvāstravittamaḥ / bṛhatkīrtir mahātejāḥ saṃjajñe manujeṣv iha // 1.61.64
dhanurvede ca vede ca yaṃ taṃ vedavido viduḥ / variṣṭham indrakarmāṇaṃ droṇaṃ svakulavardhanam // 1.61.65
mahādevāntakābhyāṃ ca kāmāt krodhāc ca bhārata / ekatvam upapannānāṃ jajñe śūraḥ paraṃtapaḥ // 1.61.66
aśvatthāmā mahāvīryaḥ śatrupakṣakṣayaṃkaraḥ / vīraḥ kamalapatrākṣaḥ kṣitāv āsīn narādhipa // 1.61.67
jajñire vasavas tv aṣṭau gaṅgāyāṃ śaṃtanoḥ sutāḥ / vasiṣṭhasya ca śāpena niyogād vāsavasya ca // 1.61.68
teṣām avarajo bhīṣmaḥ kurūṇām abhayaṃkaraḥ / matimān vedavid vāgmī śatrupakṣakṣayaṃkaraḥ // 1.61.69
jāmadagnyena rāmeṇa yaḥ sa sarvavidāṃ varaḥ / ayudhyata mahātejā bhārgaveṇa mahātmanā // 1.61.70
yas tu rājan kṛpo nāma brahmarṣir abhavat kṣitau / rudrāṇāṃ taṃ gaṇād viddhi saṃbhūtam atipauruṣam // 1.61.71
śakunir nāma yas tv āsīd rājā loke mahārathaḥ / dvāparaṃ viddhi taṃ rājan saṃbhūtam arimardanam // 1.61.72
sātyakiḥ satyasaṃdhas tu yo 'sau vṛṣṇikulodvahaḥ / pakṣāt sa jajñe marutāṃ devānām arimardanaḥ // 1.61.73
drupadaś cāpi rājarṣis tata evābhavad gaṇāt / mānuṣe nṛpa loke 'smin sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 1.61.74
tataś ca kṛtavarmāṇaṃ viddhi rājañ janādhipam / jātam apratikarmāṇaṃ kṣatriyarṣabhasattamam // 1.61.75
marutāṃ tu gaṇād viddhi saṃjātam arimardanam / virāṭaṃ nāma rājarṣiṃ pararāṣṭrapratāpanam // 1.61.76
ariṣṭāyās tu yaḥ putro haṃsa ity abhiviśrutaḥ / sa gandharvapatir jajñe kuruvaṃśavivardhanaḥ // 1.61.77
dhṛtarāṣṭra iti khyātaḥ kṛṣṇadvaipāyanād api / dīrghabāhur mahātejāḥ prajñācakṣur narādhipaḥ // 1.61.78
mātur doṣād ṛṣeḥ kopād andha eva vyajāyata // 1.61.78.2
atres tu sumahābhāgaṃ putraṃ putravatāṃ varam / viduraṃ viddhi loke 'smiñ jātaṃ buddhimatāṃ varam // 1.61.79
kaler aṃśāt tu saṃjajñe bhuvi duryodhano nṛpaḥ / durbuddhir durmatiś caiva kurūṇām ayaśaskaraḥ // 1.61.80
jagato yaḥ sa sarvasya vidviṣṭaḥ kalipūruṣaḥ / yaḥ sarvāṃ ghātayām āsa pṛthivīṃ puruṣādhamaḥ // 1.61.81
yena vairaṃ samuddīptaṃ bhūtāntakaraṇaṃ mahat // 1.61.81.2
paulastyā bhrātaraḥ sarve jajñire manujeṣv iha / śataṃ duḥśāsanādīnāṃ sarveṣāṃ krūrakarmaṇām // 1.61.82
durmukho duḥsahaś caiva ye cānye nānuśabditāḥ / duryodhanasahāyās te paulastyā bharatarṣabha // 1.61.83
dharmasyāṃśaṃ tu rājānaṃ viddhi rājan yudhiṣṭhiram / bhīmasenaṃ tu vātasya devarājasya cārjunam // 1.61.84
aśvinos tu tathaivāṃśau rūpeṇāpratimau bhuvi / nakulaḥ sahadevaś ca sarvalokamanoharau // 1.61.85
yaḥ suvarcā iti khyātaḥ somaputraḥ pratāpavān / abhimanyur bṛhatkīrtir arjunasya suto 'bhavat // 1.61.86
agner aṃśaṃ tu viddhi tvaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ mahāratham / śikhaṇḍinam atho rājan strīpuṃsaṃ viddhi rākṣasam // 1.61.87
draupadeyāś ca ye pañca babhūvur bharatarṣabha / viśvedevagaṇān rājaṃs tān viddhi bharatarṣabha // 1.61.88
āmuktakavacaḥ karṇo yas tu jajñe mahārathaḥ / divākarasya taṃ viddhi devasyāṃśam anuttamam // 1.61.89
yas tu nārāyaṇo nāma devadevaḥ sanātanaḥ / tasyāṃśo mānuṣeṣv āsīd vāsudevaḥ pratāpavān // 1.61.90
śeṣasyāṃśas tu nāgasya baladevo mahābalaḥ / sanatkumāraṃ pradyumnaṃ viddhi rājan mahaujasam // 1.61.91
evam anye manuṣyendra bahavo 'ṃśā divaukasām / jajñire vasudevasya kule kulavivardhanāḥ // 1.61.92
gaṇas tv apsarasāṃ yo vai mayā rājan prakīrtitaḥ / tasya bhāgaḥ kṣitau jajñe niyogād vāsavasya ca // 1.61.93
tāni ṣoḍaśa devīnāṃ sahasrāṇi narādhipa / babhūvur mānuṣe loke nārāyaṇaparigrahaḥ // 1.61.94
śriyas tu bhāgaḥ saṃjajñe ratyarthaṃ pṛthivītale / drupadasya kule kanyā vedimadhyād aninditā // 1.61.95
nātihrasvā na mahatī nīlotpalasugandhinī / padmāyatākṣī suśroṇī asitāyatamūrdhajā // 1.61.96
sarvalakṣaṇasaṃpannā vaiḍūryamaṇisaṃnibhā / pañcānāṃ puruṣendrāṇāṃ cittapramathinī rahaḥ // 1.61.97
siddhir dhṛtiś ca ye devyau pañcānāṃ mātarau tu te / kuntī mādrī ca jajñāte matis tu subalātmajā // 1.61.98
iti devāsurāṇāṃ te gandharvāpsarasāṃ tathā / aṃśāvataraṇaṃ rājan rākṣasānāṃ ca kīrtitam // 1.61.99
ye pṛthivyāṃ samudbhūtā rājāno yuddhadurmadāḥ / mahātmāno yadūnāṃ ca ye jātā vipule kule // 1.61.100
dhanyaṃ yaśasyaṃ putrīyam āyuṣyaṃ vijayāvaham / idam aṃśāvataraṇaṃ śrotavyam anasūyatā // 1.61.101
aṃśāvataraṇaṃ śrutvā devagandharvarakṣasām / prabhavāpyayavit prājño na kṛcchreṣv avasīdati // 1.61.102
tvattaḥ śrutam idaṃ brahman devadānavarakṣasām / aṃśāvataraṇaṃ samyag gandharvāpsarasāṃ tathā // 1.62.1
imaṃ tu bhūya icchāmi kurūṇāṃ vaṃśam āditaḥ / kathyamānaṃ tvayā vipra viprarṣigaṇasaṃnidhau // 1.62.2
pauravāṇāṃ vaṃśakaro duḥṣanto nāma vīryavān / pṛthivyāś caturantāyā goptā bharatasattama // 1.62.3
caturbhāgaṃ bhuvaḥ kṛtsnaṃ sa bhuṅkte manujeśvaraḥ / samudrāvaraṇāṃś cāpi deśān sa samitiṃjayaḥ // 1.62.4
āmlecchāṭavikān sarvān sa bhuṅkte ripumardanaḥ / ratnākarasamudrāntāṃś cāturvarṇyajanāvṛtān // 1.62.5
na varṇasaṃkarakaro nākṛṣyakarakṛjjanaḥ / na pāpakṛt kaś cid āsīt tasmin rājani śāsati // 1.62.6
dharmyāṃ ratiṃ sevamānā dharmārthāv abhipedire / tadā narā naravyāghra tasmiñ janapadeśvare // 1.62.7
nāsīc corabhayaṃ tāta na kṣudhābhayam aṇv api / nāsīd vyādhibhayaṃ cāpi tasmiñ janapadeśvare // 1.62.8
svair dharmai remire varṇā daive karmaṇi niḥspṛhāḥ / tam āśritya mahīpālam āsaṃś caivākutobhayāḥ // 1.62.9
kālavarṣī ca parjanyaḥ sasyāni phalavanti ca / sarvaratnasamṛddhā ca mahī vasumatī tadā // 1.62.10
sa cādbhutamahāvīryo vajrasaṃhanano yuvā / udyamya mandaraṃ dorbhyāṃ haret savanakānanam // 1.62.11
dhanuṣy atha gadāyuddhe tsarupraharaṇeṣu ca / nāgapṛṣṭhe 'śvapṛṣṭhe ca babhūva pariniṣṭhitaḥ // 1.62.12
bale viṣṇusamaś cāsīt tejasā bhāskaropamaḥ / akṣubdhatve 'rṇavasamaḥ sahiṣṇutve dharāsamaḥ // 1.62.13
saṃmataḥ sa mahīpālaḥ prasannapurarāṣṭravān / bhūyo dharmaparair bhāvair viditaṃ janam āvasat // 1.62.14
sa kadā cin mahābāhuḥ prabhūtabalavāhanaḥ / vanaṃ jagāma gahanaṃ hayanāgaśatair vṛtaḥ // 1.63.1
khaḍgaśaktidharair vīrair gadāmusalapāṇibhiḥ / prāsatomarahastaiś ca yayau yodhaśatair vṛtaḥ // 1.63.2
siṃhanādaiś ca yodhānāṃ śaṅkhadundubhinisvanaiḥ / rathanemisvanaiś cāpi sanāgavarabṛṃhitaiḥ // 1.63.3
heṣitasvanamiśraiś ca kṣveḍitāsphoṭitasvanaiḥ / āsīt kilakilāśabdas tasmin gacchati pārthive // 1.63.4
prāsādavaraśṛṅgasthāḥ parayā nṛpaśobhayā / dadṛśus taṃ striyas tatra śūram ātmayaśaskaram // 1.63.5
śakropamam amitraghnaṃ paravāraṇavāraṇam / paśyantaḥ strīgaṇās tatra śastrapāṇiṃ sma menire // 1.63.6
ayaṃ sa puruṣavyāghro raṇe 'dbhutaparākramaḥ / yasya bāhubalaṃ prāpya na bhavanty asuhṛdgaṇāḥ // 1.63.7
iti vāco bruvantyas tāḥ striyaḥ premṇā narādhipam / tuṣṭuvuḥ puṣpavṛṣṭīś ca sasṛjus tasya mūrdhani // 1.63.8
tatra tatra ca viprendraiḥ stūyamānaḥ samantataḥ / niryayau parayā prītyā vanaṃ mṛgajighāṃsayā // 1.63.9
sudūram anujagmus taṃ paurajānapadās tadā / nyavartanta tataḥ paścād anujñātā nṛpeṇa ha // 1.63.10
suparṇapratimenātha rathena vasudhādhipaḥ / mahīm āpūrayām āsa ghoṣeṇa tridivaṃ tathā // 1.63.11
sa gacchan dadṛśe dhīmān nandanapratimaṃ vanam / bilvārkakhadirākīrṇaṃ kapitthadhavasaṃkulam // 1.63.12
viṣamaṃ parvataprasthair aśmabhiś ca samāvṛtam / nirjalaṃ nirmanuṣyaṃ ca bahuyojanam āyatam // 1.63.13
mṛgasaṃghair vṛtaṃ ghorair anyaiś cāpi vanecaraiḥ // 1.63.13.2
tad vanaṃ manujavyāghraḥ sabhṛtyabalavāhanaḥ / loḍayām āsa duḥṣantaḥ sūdayan vividhān mṛgān // 1.63.14
bāṇagocarasaṃprāptāṃs tatra vyāghragaṇān bahūn / pātayām āsa duḥṣanto nirbibheda ca sāyakaiḥ // 1.63.15
dūrasthān sāyakaiḥ kāṃś cid abhinat sa nararṣabhaḥ / abhyāśam āgatāṃś cānyān khaḍgena nirakṛntata // 1.63.16
kāṃś cid eṇān sa nirjaghne śaktyā śaktimatāṃ varaḥ / gadāmaṇḍalatattvajñaś cacārāmitavikramaḥ // 1.63.17
tomarair asibhiś cāpi gadāmusalakarpaṇaiḥ / cacāra sa vinighnan vai vanyāṃs tatra mṛgadvijān // 1.63.18
rājñā cādbhutavīryeṇa yodhaiś ca samarapriyaiḥ / loḍyamānaṃ mahāraṇyaṃ tatyajuś ca mahāmṛgāḥ // 1.63.19
tatra vidrutasaṃghāni hatayūthapatīni ca / mṛgayūthāny athautsukyāc chabdaṃ cakrus tatas tataḥ // 1.63.20
śuṣkāṃ cāpi nadīṃ gatvā jalanairāśyakarśitāḥ / vyāyāmaklāntahṛdayāḥ patanti sma vicetasaḥ // 1.63.21
kṣutpipāsāparītāś ca śrāntāś ca patitā bhuvi / ke cit tatra naravyāghrair abhakṣyanta bubhukṣitaiḥ // 1.63.22
ke cid agnim athotpādya samidhya ca vanecarāḥ / bhakṣayanti sma māṃsāni prakuṭya vidhivat tadā // 1.63.23
tatra ke cid gajā mattā balinaḥ śastravikṣatāḥ / saṃkocyāgrakarān bhītāḥ pradravanti sma vegitāḥ // 1.63.24
śakṛnmūtraṃ sṛjantaś ca kṣarantaḥ śoṇitaṃ bahu / vanyā gajavarās tatra mamṛdur manujān bahūn // 1.63.25
tad vanaṃ balameghena śaradhāreṇa saṃvṛtam / vyarocan mahiṣākīrṇaṃ rājñā hatamahāmṛgam // 1.63.26
tato mṛgasahasrāṇi hatvā vipulavāhanaḥ / rājā mṛgaprasaṅgena vanam anyad viveśa ha // 1.64.1
eka evottamabalaḥ kṣutpipāsāsamanvitaḥ / sa vanasyāntam āsādya mahad īriṇam āsadat // 1.64.2
tac cāpy atītya nṛpatir uttamāśramasaṃyutam / manaḥprahlādajananaṃ dṛṣṭikāntam atīva ca // 1.64.3
śītamārutasaṃyuktaṃ jagāmānyan mahad vanam // 1.64.3.2
puṣpitaiḥ pādapaiḥ kīrṇam atīva sukhaśādvalam / vipulaṃ madhurārāvair nāditaṃ vihagais tathā // 1.64.4
pravṛddhaviṭapair vṛkṣaiḥ sukhacchāyaiḥ samāvṛtam / ṣaṭpadāghūrṇitalataṃ lakṣmyā paramayā yutam // 1.64.5
nāpuṣpaḥ pādapaḥ kaś cin nāphalo nāpi kaṇṭakī / ṣaṭpadair vāpy anākīrṇas tasmin vai kānane 'bhavat // 1.64.6
vihagair nāditaṃ puṣpair alaṃkṛtam atīva ca / sarvartukusumair vṛkṣair atīva sukhaśādvalam // 1.64.7
manoramaṃ maheṣvāso viveśa vanam uttamam // 1.64.7.2
mārutāgalitās tatra drumāḥ kusumaśālinaḥ / puṣpavṛṣṭiṃ vicitrāṃ sma vyasṛjaṃs te punaḥ punaḥ // 1.64.8
divaspṛśo 'tha saṃghuṣṭāḥ pakṣibhir madhurasvaraiḥ / virejuḥ pādapās tatra vicitrakusumāmbarāḥ // 1.64.9
teṣāṃ tatra pravāleṣu puṣpabhārāvanāmiṣu / ruvanti rāvaṃ vihagāḥ ṣaṭpadaiḥ sahitā mṛdu // 1.64.10
tatra pradeśāṃś ca bahūn kusumotkaramaṇḍitān / latāgṛhaparikṣiptān manasaḥ prītivardhanān // 1.64.11
saṃpaśyan sa mahātejā babhūva muditas tadā // 1.64.11.2
parasparāśliṣṭaśākhaiḥ pādapaiḥ kusumācitaiḥ / aśobhata vanaṃ tat tair mahendradhvajasaṃnibhaiḥ // 1.64.12
sukhaśītaḥ sugandhī ca puṣpareṇuvaho 'nilaḥ / parikrāman vane vṛkṣān upaitīva riraṃsayā // 1.64.13
evaṃguṇasamāyuktaṃ dadarśa sa vanaṃ nṛpaḥ / nadīkacchodbhavaṃ kāntam ucchritadhvajasaṃnibham // 1.64.14
prekṣamāṇo vanaṃ tat tu suprahṛṣṭavihaṃgamam / āśramapravaraṃ ramyaṃ dadarśa ca manoramam // 1.64.15
nānāvṛkṣasamākīrṇaṃ saṃprajvalitapāvakam / yatibhir vālakhilyaiś ca vṛtaṃ munigaṇānvitam // 1.64.16
agnyāgāraiś ca bahubhiḥ puṣpasaṃstarasaṃstṛtam / mahākacchair bṛhadbhiś ca vibhrājitam atīva ca // 1.64.17
mālinīm abhito rājan nadīṃ puṇyāṃ sukhodakām / naikapakṣigaṇākīrṇāṃ tapovanamanoramām // 1.64.18
tatra vyālamṛgān saumyān paśyan prītim avāpa saḥ // 1.64.18.2
taṃ cāpy atirathaḥ śrīmān āśramaṃ pratyapadyata / devalokapratīkāśaṃ sarvataḥ sumanoharam // 1.64.19
nadīm āśramasaṃśliṣṭāṃ puṇyatoyāṃ dadarśa saḥ / sarvaprāṇabhṛtāṃ tatra jananīm iva viṣṭhitām // 1.64.20
sacakravākapulināṃ puṣpaphenapravāhinīm / sakiṃnaragaṇāvāsāṃ vānararkṣaniṣevitām // 1.64.21
puṇyasvādhyāyasaṃghuṣṭāṃ pulinair upaśobhitām / mattavāraṇaśārdūlabhujagendraniṣevitām // 1.64.22
nadīm āśramasaṃbaddhāṃ dṛṣṭvāśramapadaṃ tathā / cakārābhipraveśāya matiṃ sa nṛpatis tadā // 1.64.23
alaṃkṛtaṃ dvīpavatyā mālinyā ramyatīrayā / naranārāyaṇasthānaṃ gaṅgayevopaśobhitam // 1.64.24
mattabarhiṇasaṃghuṣṭaṃ praviveśa mahad vanam // 1.64.24.2
tat sa caitrarathaprakhyaṃ samupetya nareśvaraḥ / atīva guṇasaṃpannam anirdeśyaṃ ca varcasā // 1.64.25
maharṣiṃ kāśyapaṃ draṣṭum atha kaṇvaṃ tapodhanam // 1.64.25.2
rathinīm aśvasaṃbādhāṃ padātigaṇasaṃkulām / avasthāpya vanadvāri senām idam uvāca saḥ // 1.64.26
muniṃ virajasaṃ draṣṭuṃ gamiṣyāmi tapodhanam / kāśyapaṃ sthīyatām atra yāvadāgamanaṃ mama // 1.64.27
tad vanaṃ nandanaprakhyam āsādya manujeśvaraḥ / kṣutpipāse jahau rājā harṣaṃ cāvāpa puṣkalam // 1.64.28
sāmātyo rājaliṅgāni so 'panīya narādhipaḥ / purohitasahāyaś ca jagāmāśramam uttamam // 1.64.29
didṛkṣus tatra tam ṛṣiṃ taporāśim athāvyayam // 1.64.29.2
brahmalokapratīkāśam āśramaṃ so 'bhivīkṣya ca / ṣaṭpadodgītasaṃghuṣṭaṃ nānādvija gaṇāyutam // 1.64.30
ṛco bahvṛcamukhyaiś ca preryamāṇāḥ padakramaiḥ / śuśrāva manujavyāghro vitateṣv iha karmasu // 1.64.31
yajñavidyāṅgavidbhiś ca kramadbhiś ca kramān api / amitātmabhiḥ suniyataiḥ śuśubhe sa tadāśramaḥ // 1.64.32
atharvavedapravarāḥ pūgayājñika saṃmatāḥ / saṃhitām īrayanti sma padakramayutāṃ tu te // 1.64.33
śabdasaṃskārasaṃyuktaṃ bruvadbhiś cāparair dvijaiḥ / nāditaḥ sa babhau śrīmān brahmaloka ivāśramaḥ // 1.64.34
yajñasaṃskāravidbhiś ca kramaśikṣā viśāradaiḥ / nyāyatattvārthavijñānasaṃpannair vedapāragaiḥ // 1.64.35
nānāvākyasamāhārasamavāyaviśāradaiḥ / viśeṣakāryavidbhiś ca mokṣadharmaparāyaṇaiḥ // 1.64.36
sthāpanākṣepasiddhāntaparamārthajñatāṃ gataiḥ / lokāyatikamukhyaiś ca samantād anunāditam // 1.64.37
tatra tatra ca viprendrān niyatān saṃśitavratān / japahomaparān siddhān dadarśa paravīrahā // 1.64.38
āsanāni vicitrāṇi puṣpavanti mahīpatiḥ / prayatnopahitāni sma dṛṣṭvā vismayam āgamat // 1.64.39
devatāyatanānāṃ ca pūjāṃ prekṣya kṛtāṃ dvijaiḥ / brahmalokastham ātmānaṃ mene sa nṛpasattamaḥ // 1.64.40
sa kāśyapatapoguptam āśramapravaraṃ śubham / nātṛpyat prekṣamāṇo vai tapodhanagaṇair yutam // 1.64.41
sa kāśyapasyāyatanaṃ mahāvratair; vṛtaṃ samantād ṛṣibhis tapodhanaiḥ / viveśa sāmātyapurohito 'rihā; viviktam atyarthamanoharaṃ śivam // 1.64.42
tato gacchan mahābāhur eko 'mātyān visṛjya tān / nāpaśyad āśrame tasmiṃs tam ṛṣiṃ saṃśitavratam // 1.65.1
so 'paśyamānas tam ṛṣiṃ śūnyaṃ dṛṣṭvā tam āśramam / uvāca ka ihety uccair vanaṃ saṃnādayann iva // 1.65.2
śrutvātha tasya taṃ śabdaṃ kanyā śrīr iva rūpiṇī / niścakrāmāśramāt tasmāt tāpasīveṣadhāriṇī // 1.65.3
sā taṃ dṛṣṭvaiva rājānaṃ duḥṣantam asitekṣaṇā / svāgataṃ ta iti kṣipram uvāca pratipūjya ca // 1.65.4
āsanenārcayitvā ca pādyenārghyeṇa caiva hi / papracchānāmayaṃ rājan kuśalaṃ ca narādhipam // 1.65.5
yathāvad arcayitvā sā pṛṣṭvā cānāmayaṃ tadā / uvāca smayamāneva kiṃ kāryaṃ kriyatām iti // 1.65.6
tām abravīt tato rājā kanyāṃ madhurabhāṣiṇīm / dṛṣṭvā sarvānavadyāṅgīṃ yathāvat pratipūjitaḥ // 1.65.7
āgato 'haṃ mahābhāgam ṛṣiṃ kaṇvam upāsitum / kva gato bhagavān bhadre tan mamācakṣva śobhane // 1.65.8
gataḥ pitā me bhagavān phalāny āhartum āśramāt / muhūrtaṃ saṃpratīkṣasva drakṣyasy enam ihāgatam // 1.65.9
apaśyamānas tam ṛṣiṃ tayā coktas tathā nṛpaḥ / tāṃ ca dṛṣṭvā varārohāṃ śrīmatīṃ cāruhāsinīm // 1.65.10
vibhrājamānāṃ vapuṣā tapasā ca damena ca / rūpayauvanasaṃpannām ity uvāca mahīpatiḥ // 1.65.11
kāsi kasyāsi suśroṇi kimarthaṃ cāgatā vanam / evaṃrūpaguṇopetā kutas tvam asi śobhane // 1.65.12
darśanād eva hi śubhe tvayā me 'pahṛtaṃ manaḥ / icchāmi tvām ahaṃ jñātuṃ tan mamācakṣva śobhane // 1.65.13
evam uktā tadā kanyā tena rājñā tadāśrame / uvāca hasatī vākyam idaṃ sumadhurākṣaram // 1.65.14
kaṇvaṣyāhaṃ bhagavato duḥṣanta duhitā matā / tapasvino dhṛtimato dharmajñasya yaśasvinaḥ // 1.65.15
ūrdhvaretā mahābhāgo bhagavāṃl lokapūjitaḥ / caled dhi vṛttād dharmo 'pi na calet saṃśitavrataḥ // 1.65.16
kathaṃ tvaṃ tasya duhitā saṃbhūtā varavarṇinī / saṃśayo me mahān atra taṃ me chettum ihārhasi // 1.65.17
yathāyam āgamo mahyaṃ yathā cedam abhūt purā / śṛṇu rājan yathātattvaṃ yathāsmi duhitā muneḥ // 1.65.18
ṛṣiḥ kaś cid ihāgamya mama janmābhyacodayat / tasmai provāca bhagavān yathā tac chṛṇu pārthiva // 1.65.19
tapyamānaḥ kila purā viśvāmitro mahat tapaḥ / subhṛśaṃ tāpayām āsa śakraṃ suragaṇeśvaram // 1.65.20
tapasā dīptavīryo 'yaṃ sthānān māṃ cyāvayed iti / bhītaḥ puraṃdaras tasmān menakām idam abravīt // 1.65.21
guṇair divyair apsarasāṃ menake tvaṃ viśiṣyase / śreyo me kuru kalyāṇi yat tvāṃ vakṣyāmi tac chṛṇu // 1.65.22
asāv ādityasaṃkāśo viśvāmitro mahātapāḥ / tapyamānas tapo ghoraṃ mama kampayate manaḥ // 1.65.23
menake tava bhāro 'yaṃ viśvāmitraḥ sumadhyame / saṃśitātmā sudurdharṣa ugre tapasi vartate // 1.65.24
sa māṃ na cyāvayet sthānāt taṃ vai gatvā pralobhaya / cara tasya tapovighnaṃ kuru me priyam uttamam // 1.65.25
rūpayauvanamādhuryaceṣṭitasmitabhāṣitaiḥ / lobhayitvā varārohe tapasaḥ saṃnivartaya // 1.65.26
mahātejāḥ sa bhagavān sadaiva ca mahātapāḥ / kopanaś ca tathā hy enaṃ jānāti bhagavān api // 1.65.27
tejasas tapasaś caiva kopasya ca mahātmanaḥ / tvam apy udvijase yasya nodvijeyam ahaṃ katham // 1.65.28
mahābhāgaṃ vasiṣṭhaṃ yaḥ putrair iṣṭair vyayojayat / kṣatre jātaś ca yaḥ pūrvam abhavad brāhmaṇo balāt // 1.65.29
śaucārthaṃ yo nadīṃ cakre durgamāṃ bahubhir jalaiḥ / yāṃ tāṃ puṇyatamāṃ loke kauśikīti vidur janāḥ // 1.65.30
babhāra yatrāsya purā kāle durge mahātmanaḥ / dārān mataṅgo dharmātmā rājarṣir vyādhatāṃ gataḥ // 1.65.31
atītakāle durbhikṣe yatraitya punar āśramam / muniḥ pāreti nadyā vai nāma cakre tadā prabhuḥ // 1.65.32
mataṅgaṃ yājayāṃ cakre yatra prītamanāḥ svayam / tvaṃ ca somaṃ bhayād yasya gataḥ pātuṃ śureśvara // 1.65.33
ati nakṣatravaṃśāṃś ca kruddho nakṣatrasaṃpadā / prati śravaṇapūrvāṇi nakṣatrāṇi sasarja yaḥ // 1.65.34
etāni yasya karmāṇi tasyāhaṃ bhṛśam udvije / yathā māṃ na dahet kruddhas tathājñāpaya māṃ vibho // 1.65.35
tejasā nirdahel lokān kampayed dharaṇīṃ padā / saṃkṣipec ca mahāmeruṃ tūrṇam āvartayet tathā // 1.65.36
tādṛśaṃ tapasā yuktaṃ pradīptam iva pāvakam / katham asmadvidhā bālā jitendriyam abhispṛśet // 1.65.37
hutāśanamukhaṃ dīptaṃ sūryacandrākṣitārakam / kālajihvaṃ suraśreṣṭha katham asmadvidhā spṛśet // 1.65.38
yamaś ca somaś ca maharṣayaś ca; sādhyā viśve vālakhilyāś ca sarve / ete 'pi yasyodvijante prabhāvāt; kasmāt tasmān mādṛśī nodvijeta // 1.65.39
tvayaivam uktā ca kathaṃ samīpam; ṛṣer na gaccheyam ahaṃ surendra / rakṣāṃ tu me cintaya devarāja; yathā tvadarthaṃ rakṣitāhaṃ careyam // 1.65.40
kāmaṃ tu me mārutas tatra vāsaḥ; prakrīḍitāyā vivṛṇotu deva / bhavec ca me manmathas tatra kārye; sahāyabhūtas tava devaprasādāt // 1.65.41
vanāc ca vāyuḥ surabhiḥ pravāyet; tasmin kāle tam ṛṣiṃ lobhayantyāḥ / tathety uktvā vihite caiva tasmiṃs; tato yayau sāśramaṃ kauśikasya // 1.65.42
evam uktas tayā śakraḥ saṃdideśa sadāgatim / prātiṣṭhata tadā kāle menakā vāyunā saha // 1.66.1
athāpaśyad varārohā tapasā dagdhakilbiṣam / viśvāmitraṃ tapasyantaṃ menakā bhīrur āśrame // 1.66.2
abhivādya tataḥ sā taṃ prākrīḍad ṛṣisaṃnidhau / apovāha ca vāso 'syā mārutaḥ śaśisaṃnibham // 1.66.3
sāgacchat tvaritā bhūmiṃ vāsas tad abhiliṅgatī / utsmayantīva savrīḍaṃ mārutaṃ varavarṇinī // 1.66.4
gṛddhāṃ vāsasi saṃbhrāntāṃ menakāṃ munisattamaḥ / anirdeśyavayorūpām apaśyad vivṛtāṃ tadā // 1.66.5
tasyā rūpaguṇaṃ dṛṣṭvā sa tu viprarṣabhas tadā / cakāra bhāvaṃ saṃsarge tayā kāmavaśaṃ gataḥ // 1.66.6
nyamantrayata cāpy enāṃ sā cāpy aicchad aninditā / tau tatra suciraṃ kālaṃ vane vyaharatām ubhau // 1.66.7
ramamāṇau yathākāmaṃ yathaikadivasaṃ tathā // 1.66.7.2
janayām āsa sa munir menakāyāṃ śakuntalām / prasthe himavato ramye mālinīm abhito nadīm // 1.66.8
jātam utsṛjya taṃ garbhaṃ menakā mālinīm anu / kṛtakāryā tatas tūrṇam agacchac chakrasaṃsadam // 1.66.9
taṃ vane vijane garbhaṃ siṃhavyāghrasamākule / dṛṣṭvā śayānaṃ śakunāḥ samantāt paryavārayan // 1.66.10
nemāṃ hiṃsyur vane bālāṃ kravyādā māṃsagṛddhinaḥ / paryarakṣanta tāṃ tatra śakuntā menakātmajām // 1.66.11
upaspraṣṭuṃ gataś cāham apaśyaṃ śayitām imām / nirjane vipine 'raṇye śakuntaiḥ parivāritām // 1.66.12
ānayitvā tataś caināṃ duhitṛtve nyayojayam // 1.66.12.2
śarīrakṛt prāṇadātā yasya cānnāni bhuñjate / krameṇa te trayo 'py uktāḥ pitaro dharmaniścaye // 1.66.13
nirjane ca vane yasmāc chakuntaiḥ parirakṣitā / śakuntaleti nāmāsyāḥ kṛtaṃ cāpi tato mayā // 1.66.14
evaṃ duhitaraṃ viddhi mama saumya śakuntalām / śakuntalā ca pitaraṃ manyate mām aninditā // 1.66.15
etad ācaṣṭa pṛṣṭaḥ san mama janma maharṣaye / sutāṃ kaṇvasya mām evaṃ viddhi tvaṃ manujādhipa // 1.66.16
kaṇvaṃ hi pitaraṃ manye pitaraṃ svam ajānatī / iti te kathitaṃ rājan yathāvṛttaṃ śrutaṃ mayā // 1.66.17
suvyaktaṃ rājaputrī tvaṃ yathā kalyāṇi bhāṣase / bhāryā me bhava suśroṇi brūhi kiṃ karavāṇi te // 1.67.1
suvarṇamālā vāsāṃsi kuṇḍale parihāṭake / nānāpattanaje śubhre maṇiratne ca śobhane // 1.67.2
āharāmi tavādyāhaṃ niṣkādīny ajināni ca / sarvaṃ rājyaṃ tavādyāstu bhāryā me bhava śobhane // 1.67.3
gāndharveṇa ca māṃ bhīru vivāhenaihi sundari / vivāhānāṃ hi rambhoru gāndharvaḥ śreṣṭha ucyate // 1.67.4
phalāhāro gato rājan pitā me ita āśramāt / taṃ muhūrtaṃ pratīkṣasva sa māṃ tubhyaṃ pradāsyati // 1.67.5
icchāmi tvāṃ varārohe bhajamānām anindite / tvadarthaṃ māṃ sthitaṃ viddhi tvadgataṃ hi mano mama // 1.67.6
ātmano bandhur ātmaiva gatir ātmaiva cātmanaḥ / ātmanaivātmano dānaṃ kartum arhasi dharmataḥ // 1.67.7
aṣṭāv eva samāsena vivāhā dharmataḥ smṛtāḥ / brāhmo daivas tathaivārṣaḥ prājāpatyas tathāsuraḥ // 1.67.8
gāndharvo rākṣasaś caiva paiśācaś cāṣṭamaḥ smṛtaḥ / teṣāṃ dharmān yathāpūrvaṃ manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt // 1.67.9
praśastāṃś caturaḥ pūrvān brāhmaṇasyopadhāraya / ṣaḍ ānupūrvyā kṣatrasya viddhi dharmyān anindite // 1.67.10
rājñāṃ tu rākṣaso 'py ukto viṭśūdreṣv āsuraḥ smṛtaḥ / pañcānāṃ tu trayo dharmyā dvāv adharmyau smṛtāv iha // 1.67.11
paiśācaś cāsuraś caiva na kartavyau kathaṃ cana / anena vidhinā kāryo dharmasyaiṣā gatiḥ smṛtā // 1.67.12
gāndharvarākṣasau kṣatre dharmyau tau mā viśaṅkithāḥ / pṛthag vā yadi vā miśrau kartavyau nātra saṃśayaḥ // 1.67.13
sā tvaṃ mama sakāmasya sakāmā varavarṇini / gāndharveṇa vivāhena bhāryā bhavitum arhasi // 1.67.14
yadi dharmapathas tv eṣa yadi cātmā prabhur mama / pradāne pauravaśreṣṭha śṛṇu me samayaṃ prabho // 1.67.15
satyaṃ me pratijānīhi yat tvāṃ vakṣyāmy ahaṃ rahaḥ / mama jāyeta yaḥ putraḥ sa bhavet tvadanantaram // 1.67.16
yuvarājo mahārāja satyam etad bravīhi me / yady etad evaṃ duḥṣanta astu me saṃgamas tvayā // 1.67.17
evam astv iti tāṃ rājā pratyuvācāvicārayan / api ca tvāṃ nayiṣyāmi nagaraṃ svaṃ śucismite // 1.67.18
yathā tvam arhā suśroṇi satyam etad bravīmi te // 1.67.18.2
evam uktvā sa rājarṣis tām aninditagāminīm / jagrāha vidhivat pāṇāv uvāsa ca tayā saha // 1.67.19
viśvāsya caināṃ sa prāyād abravīc ca punaḥ punaḥ / preṣayiṣye tavārthāya vāhinīṃ caturaṅgiṇīm // 1.67.20
tayā tvām ānayiṣyāmi nivāsaṃ svaṃ śucismite // 1.67.20.2
iti tasyāḥ pratiśrutya sa nṛpo janamejaya / manasā cintayan prāyāt kāśyapaṃ prati pārthivaḥ // 1.67.21
bhagavāṃs tapasā yuktaḥ śrutvā kiṃ nu kariṣyati / evaṃ saṃcintayann eva praviveśa svakaṃ puram // 1.67.22
muhūrtayāte tasmiṃs tu kaṇvo 'py āśramam āgamat / śakuntalā ca pitaraṃ hriyā nopajagāma tam // 1.67.23
vijñāyātha ca tāṃ kaṇvo divyajñāno mahātapāḥ / uvāca bhagavān prītaḥ paśyan divyena cakṣuṣā // 1.67.24
tvayādya rājānvayayā mām anādṛtya yatkṛtaḥ / puṃsā saha samāyogo na sa dharmopaghātakaḥ // 1.67.25
kṣatriyasya hi gāndharvo vivāhaḥ śreṣṭha ucyate / sakāmāyāḥ sakāmena nirmantro rahasi smṛtaḥ // 1.67.26
dharmātmā ca mahātmā ca duḥṣantaḥ puruṣottamaḥ / abhyagacchaḥ patiṃ yaṃ tvaṃ bhajamānaṃ śakuntale // 1.67.27
mahātmā janitā loke putras tava mahābalaḥ / ya imāṃ sāgarāpāṅgāṃ kṛtsnāṃ bhokṣyati medinīm // 1.67.28
paraṃ cābhiprayātasya cakraṃ tasya mahātmanaḥ / bhaviṣyaty apratihataṃ satataṃ cakravartinaḥ // 1.67.29
tataḥ prakṣālya pādau sā viśrāntaṃ munim abravīt / vinidhāya tato bhāraṃ saṃnidhāya phalāni ca // 1.67.30
mayā patir vṛto yo 'sau duḥṣantaḥ puruṣottamaḥ / tasmai sasacivāya tvaṃ prasādaṃ kartum arhasi // 1.67.31
prasanna eva tasyāhaṃ tvatkṛte varavarṇini / gṛhāṇa ca varaṃ mattas tatkṛte yad abhīpsitam // 1.67.32
tato dharmiṣṭhatāṃ vavre rājyāc cāskhalanaṃ tathā / śakuntalā pauravāṇāṃ duḥṣantahitakāmyayā // 1.67.33
pratijñāya tu duḥṣante pratiyāte śakuntalā / garbhaṃ suṣāva vāmoruḥ kumāram amitaujasam // 1.68.1
triṣu varṣeṣu pūrṇeṣu diptānalasamadyutim / rūpaudāryaguṇopetaṃ dauḥṣantiṃ janamejaya // 1.68.2
jātakarmādisaṃskāraṃ kaṇvaḥ puṇyakṛtāṃ varaḥ / tasyātha kārayām āsa vardhamānasya dhīmataḥ // 1.68.3
dantaiḥ śuklaiḥ śikharibhiḥ siṃhasaṃhanano yuvā / cakrāṅkitakaraḥ śrīmān mahāmūrdhā mahābalaḥ // 1.68.4
kumāro devagarbhābhaḥ sa tatrāśu vyavardhata // 1.68.4.2
ṣaḍvarṣa eva bālaḥ sa kaṇvāśramapadaṃ prati / vyāghrān siṃhān varāhāṃś ca gajāṃś ca mahiṣāṃs tathā // 1.68.5
baddhvā vṛkṣeṣu balavān āśramasya samantataḥ / ārohan damayaṃś caiva krīḍaṃś ca paridhāvati // 1.68.6
tato 'sya nāma cakrus te kaṇvāśramanivāsinaḥ / astv ayaṃ sarvadamanaḥ sarvaṃ hi damayaty ayam // 1.68.7
sa sarvadamano nāma kumāraḥ samapadyata / vikrameṇaujasā caiva balena ca samanvitaḥ // 1.68.8
taṃ kumāram ṛṣir dṛṣṭvā karma cāsyātimānuṣam / samayo yauvarājyāyety abravīc ca śakuntalām // 1.68.9
tasya tad balam ājñāya kaṇvaḥ śiṣyān uvāca ha / śakuntalām imāṃ śīghraṃ sahaputrām ito ''śramāt // 1.68.10
bhartre prāpayatādyaiva sarvalakṣaṇapūjitām // 1.68.10.2
nārīṇāṃ ciravāso hi bāndhaveṣu na rocate / kīrticāritradharmaghnas tasmān nayata māciram // 1.68.11
tathety uktvā tu te sarve prātiṣṭhantāmitaujasaḥ / śakuntalāṃ puraskṛtya saputrāṃ gajasāhvayam // 1.68.12
gṛhītvāmaragarbhābhaṃ putraṃ kamalalocanam / ājagāma tataḥ śubhrā duḥṣantaviditād vanāt // 1.68.13
abhisṛtya ca rājānaṃ viditā sā praveśitā / saha tenaiva putreṇa taruṇādityavarcasā // 1.68.14
pūjayitvā yathānyāyam abravīt taṃ śakuntalā / ayaṃ putras tvayā rājan yauvarājye 'bhiṣicyatām // 1.68.15
tvayā hy ayaṃ suto rājan mayy utpannaḥ suropamaḥ / yathāsamayam etasmin vartasva puruṣottama // 1.68.16
yathā samāgame pūrvaṃ kṛtaḥ sa samayas tvayā / taṃ smarasva mahābhāga kaṇvāśramapadaṃ prati // 1.68.17
so 'tha śrutvaiva tad vākyaṃ tasyā rājā smarann api / abravīn na smarāmīti kasya tvaṃ duṣṭatāpasi // 1.68.18
dharmakāmārthasaṃbandhaṃ na smarāmi tvayā saha / gaccha vā tiṣṭha vā kāmaṃ yad vāpīcchasi tat kuru // 1.68.19
saivam uktā varārohā vrīḍiteva manasvinī / visaṃjñeva ca duḥkhena tasthau sthāṇur ivācalā // 1.68.20
saṃrambhāmarṣatāmrākṣī sphuramāṇoṣṭhasaṃpuṭā / kaṭākṣair nirdahantīva tiryag rājānam aikṣata // 1.68.21
ākāraṃ gūhamānā ca manyunābhisamīritā / tapasā saṃbhṛtaṃ tejo dhārayām āsa vai tadā // 1.68.22
sā muhūrtam iva dhyātvā duḥkhāmarṣasamanvitā / bhartāram abhisaṃprekṣya kruddhā vacanam abravīt // 1.68.23
jānann api mahārāja kasmād evaṃ prabhāṣase / na jānāmīti niḥsaṅgaṃ yathānyaḥ prākṛtas tathā // 1.68.24
atra te hṛdayaṃ veda satyasyaivānṛtasya ca / kalyāṇa bata sākṣī tvaṃ mātmānam avamanyathāḥ // 1.68.25
yo 'nyathā santam ātmānam anyathā pratipadyate / kiṃ tena na kṛtaṃ pāpaṃ coreṇātmāpahāriṇā // 1.68.26
eko 'ham asmīti ca manyase tvaṃ; na hṛcchayaṃ vetsi muniṃ purāṇam / yo veditā karmaṇaḥ pāpakasya; tasyāntike tvaṃ vṛjinaṃ karoṣi // 1.68.27
manyate pāpakaṃ kṛtvā na kaś cid vetti mām iti / vidanti cainaṃ devāś ca svaś caivāntarapūruṣaḥ // 1.68.28
ādityacandrāv anilānalau ca; dyaur bhūmir āpo hṛdayaṃ yamaś ca / ahaś ca rātriś ca ubhe ca saṃdhye; dharmaś ca jānāti narasya vṛttam // 1.68.29
yamo vaivasvatas tasya niryātayati duṣkṛtam / hṛdi sthitaḥ karmasākṣī kṣetrajño yasya tuṣyati // 1.68.30
na tu tuṣyati yasyaiṣa puruṣasya durātmanaḥ / taṃ yamaḥ pāpakarmāṇaṃ niryātayati duṣkṛtam // 1.68.31
avamanyātmanātmānam anyathā pratipadyate / devā na tasya śreyāṃso yasyātmāpi na kāraṇam // 1.68.32
svayaṃ prāpteti mām evaṃ māvamaṃsthāḥ pativratām / arghyārhāṃ nārcayasi māṃ svayaṃ bhāryām upasthitām // 1.68.33
kimarthaṃ māṃ prākṛtavad upaprekṣasi saṃsadi / na khalv aham idaṃ śūnye raumi kiṃ na śṛṇoṣi me // 1.68.34
yadi me yācamānāyā vacanaṃ na kariṣyasi / duḥṣanta śatadhā mūrdhā tatas te 'dya phaliṣyati // 1.68.35
bhāryāṃ patiḥ saṃpraviśya sa yasmāj jāyate punaḥ / jāyāyā iti jāyātvaṃ purāṇāḥ kavayo viduḥ // 1.68.36
yad āgamavataḥ puṃsas tad apatyaṃ prajāyate / tat tārayati saṃtatyā pūrvapretān pitāmahān // 1.68.37
pun nāmno narakād yasmāt pitaraṃ trāyate sutaḥ / tasmāt putra iti proktaḥ svayam eva svayambhuvā // 1.68.38
sā bhāryā yā gṛhe dakṣā sā bhāryā yā prajāvatī / sā bhāryā yā patiprāṇā sā bhāryā yā pativratā // 1.68.39
ardhaṃ bhāryā manuṣyasya bhāryā śreṣṭhatamaḥ sakhā / bhāryā mūlaṃ trivargasya bhāryā mitraṃ mariṣyataḥ // 1.68.40
bhāryāvantaḥ kriyāvantaḥ sabhāryā gṛhamedhinaḥ / bhāryāvantaḥ pramodante bhāryāvantaḥ śriyānvitāḥ // 1.68.41
sakhāyaḥ pravivikteṣu bhavanty etāḥ priyaṃvadāḥ / pitaro dharmakāryeṣu bhavanty ārtasya mātaraḥ // 1.68.42
kāntāreṣv api viśrāmo narasyādhvanikasya vai / yaḥ sadāraḥ sa viśvāsyas tasmād dārāḥ parā gatiḥ // 1.68.43
saṃsarantam api pretaṃ viṣameṣv ekapātinam / bhāryaivānveti bhartāraṃ satataṃ yā pativratā // 1.68.44
prathamaṃ saṃsthitā bhāryā patiṃ pretya pratīkṣate / pūrvaṃ mṛtaṃ ca bhartāraṃ paścāt sādhvy anugacchati // 1.68.45
etasmāt kāraṇād rājan pāṇigrahaṇam iṣyate / yad āpnoti patir bhāryām iha loke paratra ca // 1.68.46
ātmātmanaiva janitaḥ putra ity ucyate budhaiḥ / tasmād bhāryāṃ naraḥ paśyen mātṛvat putramātaram // 1.68.47
bhāryāyāṃ janitaṃ putram ādarśe svam ivānanam / hlādate janitā preṣkya svargaṃ prāpyeva puṇyakṛt // 1.68.48
dahyamānā manoduḥkhair vyādhibhiś cāturā narāḥ / hlādante sveṣu dāreṣu gharmārtāḥ salileṣv iva // 1.68.49
susaṃrabdho 'pi rāmāṇāṃ na brūyād apriyaṃ budhaḥ / ratiṃ prītiṃ ca dharmaṃ ca tāsv āyattam avekṣya ca // 1.68.50
ātmano janmanaḥ kṣetraṃ puṇyaṃ rāmāḥ sanātanam / ṛṣīṇām api kā śaktiḥ sraṣṭuṃ rāmām ṛte prajāḥ // 1.68.51
paripatya yadā sūnur dharaṇīreṇuguṇṭhitaḥ / pitur āśliṣyate 'ṅgāni kim ivāsty adhikaṃ tataḥ // 1.68.52
sa tvaṃ svayam anuprāptaṃ sābhilāṣam imaṃ sutam / prekṣamāṇaṃ ca kākṣeṇa kimartham avamanyase // 1.68.53
aṇḍāni bibhrati svāni na bhindanti pipīlikāḥ / na bharethāḥ kathaṃ nu tvaṃ dharmajñaḥ san svam ātmajam // 1.68.54
na vāsasāṃ na rāmāṇāṃ nāpāṃ sparśas tathā sukhaḥ / śiśor āliṅgyamānasya sparśaḥ sūnor yathā sukhaḥ // 1.68.55
brāhmaṇo dvipadāṃ śreṣṭho gaur variṣṭhā catuṣpadām / gurur garīyasāṃ śreṣṭhaḥ putraḥ sparśavatāṃ varaḥ // 1.68.56
spṛśatu tvāṃ samāśliṣya putro 'yaṃ priyadarśanaḥ / putrasparśāt sukhataraḥ sparśo loke na vidyate // 1.68.57
triṣu varṣeṣu pūrṇeṣu prajātāham ariṃdama / imaṃ kumāraṃ rājendra tava śokapraṇāśanam // 1.68.58
āhartā vājimedhasya śatasaṃkhyasya paurava / iti vāg antarikṣe māṃ sūtake 'bhyavadat purā // 1.68.59
nanu nāmāṅkam āropya snehād grāmāntaraṃ gatāḥ / mūrdhni putrān upāghrāya pratinandanti mānavāḥ // 1.68.60
vedeṣv api vadantīmaṃ mantravādaṃ dvijātayaḥ / jātakarmaṇi putrāṇāṃ tavāpi viditaṃ tathā // 1.68.61
aṅgād aṅgāt saṃbhavasi hṛdayād abhijāyase / ātmā vai putranāmāsi sa jīva śaradaḥ śatam // 1.68.62
poṣo hi tvadadhīno me saṃtānam api cākṣayam / tasmāt tvaṃ jīva me vatsa susukhī śaradāṃ śatam // 1.68.63
tvadaṅgebhyaḥ prasūto 'yaṃ puruṣāt puruṣo 'paraḥ / sarasīvāmale ''tmānaṃ dvitīyaṃ paśya me sutam // 1.68.64
yathā hy āhavanīyo 'gnir gārhapatyāt praṇīyate / tathā tvattaḥ prasūto 'yaṃ tvam ekaḥ san dvidhā kṛtaḥ // 1.68.65
mṛgāpakṛṣṭena hi te mṛgayāṃ paridhāvatā / aham āsāditā rājan kumārī pitur āśrame // 1.68.66
urvaśī pūrvacittiś ca sahajanyā ca menakā / viśvācī ca ghṛtācī ca ṣaḍ evāpsarasāṃ varāḥ // 1.68.67
tāsāṃ māṃ menakā nāma brahmayonir varāpsarāḥ / divaḥ saṃprāpya jagatīṃ viśvāmitrād ajījanat // 1.68.68
sā māṃ himavataḥ pṛṣṭhe suṣuve menakāpsarāḥ / avakīrya ca māṃ yātā parātmajam ivāsatī // 1.68.69
kiṃ nu karmāśubhaṃ pūrvaṃ kṛtavaty asmi janmani / yad ahaṃ bāndhavais tyaktā bālye saṃprati ca tvayā // 1.68.70
kāmaṃ tvayā parityaktā gamiṣyāmy aham āśramam / imaṃ tu bālaṃ saṃtyaktuṃ nārhasy ātmajam ātmanā // 1.68.71
na putram abhijānāmi tvayi jātaṃ śakuntale / asatyavacanā nāryaḥ kas te śraddhāsyate vacaḥ // 1.68.72
menakā niranukrośā bandhakī jananī tava / yayā himavataḥ pṛṣṭhe nirmālyeva praveritā // 1.68.73
sa cāpi niranukrośaḥ kṣatrayoniḥ pitā tava / viśvāmitro brāhmaṇatve lubdhaḥ kāmaparāyaṇaḥ // 1.68.74
menakāpsarasāṃ śreṣṭhā maharṣīṇāṃ ca te pitā / tayor apatyaṃ kasmāt tvaṃ puṃścalīvābhidhāsyasi // 1.68.75
aśraddheyam idaṃ vākyaṃ kathayantī na lajjase / viśeṣato matsakāśe duṣṭatāpasi gamyatām // 1.68.76
kva maharṣiḥ sadaivograḥ sāpsarā kva ca menakā / kva ca tvam evaṃ kṛpaṇā tāpasīveṣadhāriṇī // 1.68.77
atikāyaś ca putras te bālo 'pi balavān ayam / katham alpena kālena śālaskandha ivodgataḥ // 1.68.78
sunikṛṣṭā ca yonis te puṃścalī pratibhāsi me / yadṛcchayā kāmarāgāj jātā menakayā hy asi // 1.68.79
sarvam etat parokṣaṃ me yat tvaṃ vadasi tāpasi / nāhaṃ tvām abhijānāmi yatheṣṭaṃ gamyatāṃ tvayā // 1.68.80
rājan sarṣapamātrāṇi paracchidrāṇi paśyasi / ātmano bilvamātrāṇi paśyann api na paśyasi // 1.69.1
menakā tridaśeṣv eva tridaśāś cānu menakām / mamaivodricyate janma duḥṣanta tava janmataḥ // 1.69.2
kṣitāv aṭasi rājaṃs tvam antarikṣe carāmy aham / āvayor antaraṃ paśya merusarṣapayor iva // 1.69.3
mahendrasya kuberasya yamasya varuṇasya ca / bhavanāny anusaṃyāmi prabhāvaṃ paśya me nṛpa // 1.69.4
satyaś cāpi pravādo 'yaṃ yaṃ pravakṣyāmi te 'nagha / nidarśanārthaṃ na dveṣāt tac chrutvā kṣantum arhasi // 1.69.5
virūpo yāvad ādarśe nātmanaḥ paśyate mukham / manyate tāvad ātmānam anyebhyo rūpavattaram // 1.69.6
yadā tu mukham ādarśe vikṛtaṃ so 'bhivīkṣate / tadetaraṃ vijānāti ātmānaṃ netaraṃ janam // 1.69.7
atīva rūpasaṃpanno na kiṃ cid avamanyate / atīva jalpan durvāco bhavatīha viheṭhakaḥ // 1.69.8
mūrkho hi jalpatāṃ puṃsāṃ śrutvā vācaḥ śubhāśubhāḥ / aśubhaṃ vākyam ādatte purīṣam iva sūkaraḥ // 1.69.9
prājñas tu jalpatāṃ puṃsāṃ śrutvā vācaḥ śubhāśubhāḥ / guṇavad vākyam ādatte haṃsaḥ kṣīram ivāmbhasaḥ // 1.69.10
anyān parivadan sādhur yathā hi paritapyate / tathā parivadann anyāṃs tuṣṭo bhavati durjanaḥ // 1.69.11
abhivādya yathā vṛddhān santo gacchanti nirvṛtim / evaṃ sajjanam ākruśya mūrkho bhavati nirvṛtaḥ // 1.69.12
sukhaṃ jīvanty adoṣajñā mūrkhā doṣānudarśinaḥ / yatra vācyāḥ paraiḥ santaḥ parān āhus tathāvidhān // 1.69.13
ato hāsyataraṃ loke kiṃ cid anyan na vidyate / yatra durjana ity āha durjanaḥ sajjanaṃ svayam // 1.69.14
satyadharmacyutāt puṃsaḥ kruddhād āśīviṣād iva / anāstiko 'py udvijate janaḥ kiṃ punar āstikaḥ // 1.69.15
svayam utpādya vai putraṃ sadṛśaṃ yo 'vamanyate / tasya devāḥ śriyaṃ ghnanti na ca lokān upāśnute // 1.69.16
kulavaṃśapratiṣṭhāṃ hi pitaraḥ putram abruvan / uttamaṃ sarvadharmāṇāṃ tasmāt putraṃ na saṃtyajet // 1.69.17
svapatnīprabhavān pañca labdhān krītān vivardhitān / kṛtān anyāsu cotpannān putrān vai manur abravīt // 1.69.18
dharmakīrtyāvahā nṝṇāṃ manasaḥ prītivardhanāḥ / trāyante narakāj jātāḥ putrā dharmaplavāḥ pitṝn // 1.69.19
sa tvaṃ nṛpatiśārdūla na putraṃ tyaktum arhasi / ātmānaṃ satyadharmau ca pālayāno mahīpate // 1.69.20
narendrasiṃha kapaṭaṃ na voḍhuṃ tvam ihārhasi // 1.69.20.2
varaṃ kūpaśatād vāpī varaṃ vāpīśatāt kratuḥ / varaṃ kratuśatāt putraḥ satyaṃ putraśatād varam // 1.69.21
aśvamedhasahasraṃ ca satyaṃ ca tulayā dhṛtam / aśvamedhasahasrād dhi satyam eva viśiṣyate // 1.69.22
sarvavedādhigamanaṃ sarvatīrthāvagāhanam / satyaṃ ca vadato rājan samaṃ vā syān na vā samam // 1.69.23
nāsti satyāt paro dharmo na satyād vidyate param / na hi tīvrataraṃ kiṃ cid anṛtād iha vidyate // 1.69.24
rājan satyaṃ paraṃ brahma satyaṃ ca samayaḥ paraḥ / mā tyākṣīḥ samayaṃ rājan satyaṃ saṃgatam astu te // 1.69.25
anṛte cet prasaṅgas te śraddadhāsi na cet svayam / ātmano hanta gacchāmi tvādṛśe nāsti saṃgatam // 1.69.26
ṛte 'pi tvayi duḥṣanta śailarājāvataṃsakām / caturantām imām urvīṃ putro me pālayiṣyati // 1.69.27
etāvad uktvā vacanaṃ prātiṣṭhata śakuntalā / athāntarikṣe duḥṣantaṃ vāg uvācāśarīriṇī // 1.69.28
ṛtvikpurohitācāryair mantribhiś cāvṛtaṃ tadā // 1.69.28.2
bhastrā mātā pituḥ putro yena jātaḥ sa eva saḥ / bharasva putraṃ duḥṣanta māvamaṃsthāḥ śakuntalām // 1.69.29
retodhāḥ putra unnayati naradeva yamakṣayāt / tvaṃ cāsya dhātā garbhasya satyam āha śakuntalā // 1.69.30
jāyā janayate putram ātmano 'ṅgaṃ dvidhā kṛtam / tasmād bharasva duḥṣanta putraṃ śākuntalaṃ nṛpa // 1.69.31
abhūtir eṣā kas tyajyāj jīvañ jīvantam ātmajam / śākuntalaṃ mahātmānaṃ dauḥṣantiṃ bhara paurava // 1.69.32
bhartavyo 'yaṃ tvayā yasmād asmākaṃ vacanād api / tasmād bhavatv ayaṃ nāmnā bharato nāma te sutaḥ // 1.69.33
tac chrutvā pauravo rājā vyāhṛtaṃ vai divaukasām / purohitam amātyāṃś ca saṃprahṛṣṭo 'bravīd idam // 1.69.34
śṛṇvantv etad bhavanto 'sya devadūtasya bhāṣitam / aham apy evam evainaṃ jānāmi svayam ātmajam // 1.69.35
yady ahaṃ vacanād eva gṛhṇīyām imam ātmajam / bhaved dhi śaṅkā lokasya naivaṃ śuddho bhaved ayam // 1.69.36
taṃ viśodhya tadā rājā devadūtena bhārata / hṛṣṭaḥ pramuditaś cāpi pratijagrāha taṃ sutam // 1.69.37
mūrdhni cainam upāghrāya sasnehaṃ pariṣasvaje / sabhājyamāno vipraiś ca stūyamānaś ca bandibhiḥ // 1.69.38
sa mudaṃ paramāṃ lebhe putrasaṃsparśajāṃ nṛpaḥ // 1.69.38.2
tāṃ caiva bhāryāṃ dharmajñaḥ pūjayām āsa dharmataḥ / abravīc caiva tāṃ rājā sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // 1.69.39
kṛto lokaparokṣo 'yaṃ saṃbandho vai tvayā saha / tasmād etan mayā devi tvacchuddhyarthaṃ vicāritam // 1.69.40
manyate caiva lokas te strībhāvān mayi saṃgatam / putraś cāyaṃ vṛto rājye mayā tasmād vicāritam // 1.69.41
yac ca kopitayātyarthaṃ tvayokto 'smy apriyaṃ priye / praṇayinyā viśālākṣi tat kṣāntaṃ te mayā śubhe // 1.69.42
tām evam uktvā rājarṣir duḥṣanto mahiṣīṃ priyām / vāsobhir annapānaiś ca pūjayām āsa bhārata // 1.69.43
duḥṣantaś ca tato rājā putraṃ śākuntalaṃ tadā / bharataṃ nāmataḥ kṛtvā yauvarājye 'bhyaṣecayat // 1.69.44
tasya tat prathitaṃ cakraṃ prāvartata mahātmanaḥ / bhāsvaraṃ divyam ajitaṃ lokasaṃnādanaṃ mahat // 1.69.45
sa vijitya mahīpālāṃś cakāra vaśavartinaḥ / cacāra ca satāṃ dharmaṃ prāpa cānuttamaṃ yaśaḥ // 1.69.46
sa rājā cakravarty āsīt sārvabhaumaḥ pratāpavān / īje ca bahubhir yajñair yathā śakro marutpatiḥ // 1.69.47
yājayām āsa taṃ kaṇvo dakṣavad bhūridakṣiṇam / śrīmān govitataṃ nāma vājimedham avāpa saḥ // 1.69.48
yasmin sahasraṃ padmānāṃ kaṇvāya bharato dadau // 1.69.48.2
bharatād bhāratī kīrtir yenedaṃ bhārataṃ kulam / apare ye ca pūrve ca bhāratā iti viśrutāḥ // 1.69.49
bharatasyānvavāye hi devakalpā mahaujasaḥ / babhūvur brahmakalpāś ca bahavo rājasattamāḥ // 1.69.50
yeṣām aparimeyāni nāmadheyāni sarvaśaḥ / teṣāṃ tu te yathāmukhyaṃ kīrtayiṣyāmi bhārata // 1.69.51
mahābhāgān devakalpān satyārjavaparāyaṇān // 1.69.51.2
prajāpates tu dakṣasya manor vaivasvatasya ca / bharatasya kuroḥ pūror ajamīḍhasya cānvaye // 1.70.1
yādavānām imaṃ vaṃśaṃ pauravāṇāṃ ca sarvaśaḥ / tathaiva bhāratānāṃ ca puṇyaṃ svastyayanaṃ mahat // 1.70.2
dhanyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ kīrtayiṣyāmi te 'nagha // 1.70.2.2
tejobhir uditāḥ sarve maharṣisamatejasaḥ / daśa pracetasaḥ putrāḥ santaḥ pūrvajanāḥ smṛtāḥ // 1.70.3
meghajenāgninā ye te pūrvaṃ dagdhā mahaujasaḥ // 1.70.3.2
tebhyaḥ prācetaso jajñe dakṣo dakṣād imāḥ prajāḥ / saṃbhūtāḥ puruṣavyāghra sa hi lokapitāmahaḥ // 1.70.4
vīriṇyā saha saṃgamya dakṣaḥ prācetaso muniḥ / ātmatulyān ajanayat sahasraṃ saṃśitavratān // 1.70.5
sahasrasaṃkhyān samitān sutān dakṣasya nāradaḥ / mokṣam adhyāpayām āsa sāṃkhyajñānam anuttamam // 1.70.6
tataḥ pañcāśataṃ kanyāḥ putrikā abhisaṃdadhe / prajāpatiḥ prajā dakṣaḥ sisṛkṣur janamejaya // 1.70.7
dadau sa daśa dharmāya kaśyapāya trayodaśa / kālasya nayane yuktāḥ saptaviṃśatim indave // 1.70.8
trayodaśānāṃ patnīnāṃ yā tu dākṣāyaṇī varā / mārīcaḥ kaśyapas tasyām ādityān samajījanat // 1.70.9
indrādīn vīryasaṃpannān vivasvantam athāpi ca // 1.70.9.2
vivasvataḥ suto jajñe yamo vaivasvataḥ prabhuḥ / mārtaṇḍaś ca yamasyāpi putro rājann ajāyata // 1.70.10
mārtaṇḍasya manur dhīmān ajāyata sutaḥ prabhuḥ / manor vaṃśo mānavānāṃ tato 'yaṃ prathito 'bhavat // 1.70.11
brahmakṣatrādayas tasmān manor jātās tu mānavāḥ // 1.70.11.2
tatrābhavat tadā rājan brahma kṣatreṇa saṃgatam / brāhmaṇā mānavās teṣāṃ sāṅgaṃ vedam adīdharan // 1.70.12
venaṃ dhṛṣṇuṃ nariṣyantaṃ nābhāgekṣvākum eva ca / karūṣam atha śaryātiṃ tathaivātrāṣṭamīm ilām // 1.70.13
pṛṣadhranavamān āhuḥ kṣatradharmaparāyaṇān / nābhāgāriṣṭadaśamān manoḥ putrān mahābalān // 1.70.14
pañcāśataṃ manoḥ putrās tathaivānye 'bhavan kṣitau / anyonyabhedāt te sarve vineśur iti naḥ śrutam // 1.70.15
purūravās tato vidvān ilāyāṃ samapadyata / sā vai tasyābhavan mātā pitā ceti hi naḥ śrutam // 1.70.16
trayodaśa samudrasya dvīpān aśnan purūravāḥ / amānuṣair vṛtaḥ sattvair mānuṣaḥ san mahāyaśāḥ // 1.70.17
vipraiḥ sa vigrahaṃ cakre vīryonmattaḥ purūravāḥ / jahāra ca sa viprāṇāṃ ratnāny utkrośatām api // 1.70.18
sanatkumāras taṃ rājan brahmalokād upetya ha / anudarśayāṃ tataś cakre pratyagṛhṇān na cāpy asau // 1.70.19
tato maharṣibhiḥ kruddhaiḥ śaptaḥ sadyo vyanaśyata / lobhānvito madabalān naṣṭasaṃjño narādhipaḥ // 1.70.20
sa hi gandharvalokastha urvaśyā sahito virāṭ / ānināya kriyārthe 'gnīn yathāvad vihitāṃs tridhā // 1.70.21
ṣaṭ putrā jajñire 'thailād āyur dhīmān amāvasuḥ / dṛḍhāyuś ca vanāyuś ca śrutāyuś corvaśīsutāḥ // 1.70.22
nahuṣaṃ vṛddhaśarmāṇaṃ rajiṃ rambham anenasam / svarbhānavīsutān etān āyoḥ putrān pracakṣate // 1.70.23
āyuṣo nahuṣaḥ putro dhīmān satyaparākramaḥ / rājyaṃ śaśāsa sumahad dharmeṇa pṛthivīpatiḥ // 1.70.24
pitṝn devān ṛṣīn viprān gandharvoragarākṣasān / nahuṣaḥ pālayām āsa brahmakṣatram atho viśaḥ // 1.70.25
sa hatvā dasyusaṃghātān ṛṣīn karam adāpayat / paśuvac caiva tān pṛṣṭhe vāhayām āsa vīryavān // 1.70.26
kārayām āsa cendratvam abhibhūya divaukasaḥ / tejasā tapasā caiva vikrameṇaujasā tathā // 1.70.27
yatiṃ yayātiṃ saṃyātim āyātiṃ pāñcam uddhavam / nahuṣo janayām āsa ṣaṭ putrān priyavāsasi // 1.70.28
yayātir nāhuṣaḥ samrāḍ āsīt satyaparākramaḥ / sa pālayām āsa mahīm īje ca vividhaiḥ savaiḥ // 1.70.29
atiśaktyā pitṝn arcan devāṃś ca prayataḥ sadā / anvagṛhṇāt prajāḥ sarvā yayātir aparājitaḥ // 1.70.30
tasya putrā maheṣvāsāḥ sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ / devayānyāṃ mahārāja śarmiṣṭhāyāṃ ca jajñire // 1.70.31
devayānyām ajāyetāṃ yadus turvasur eva ca / druhyuś cānuś ca pūruś ca śarmiṣṭhāyāṃ prajajñire // 1.70.32
sa śāśvatīḥ samā rājan prajā dharmeṇa pālayan / jarām ārchan mahāghorāṃ nāhuṣo rūpanāśinīm // 1.70.33
jarābhibhūtaḥ putrān sa rājā vacanam abravīt / yaduṃ pūruṃ turvasuṃ ca druhyuṃ cānuṃ ca bhārata // 1.70.34
yauvanena caran kāmān yuvā yuvatibhiḥ saha / vihartum aham icchāmi sāhyaṃ kuruta putrakāḥ // 1.70.35
taṃ putro devayāneyaḥ pūrvajo yadur abravīt / kiṃ kāryaṃ bhavataḥ kāryam asmābhir yauvanena ca // 1.70.36
yayātir abravīt taṃ vai jarā me pratigṛhyatām / yauvanena tvadīyena careyaṃ viṣayān aham // 1.70.37
yajato dīrghasatrair me śāpāc cośanaso muneḥ / kāmārthaḥ parihīṇo me tapye 'haṃ tena putrakāḥ // 1.70.38
māmakena śarīreṇa rājyam ekaḥ praśāstu vaḥ / ahaṃ tanvābhinavayā yuvā kāmān avāpnuyām // 1.70.39
na te tasya pratyagṛhṇan yaduprabhṛtayo jarām / tam abravīt tataḥ pūruḥ kanīyān satyavikramaḥ // 1.70.40
rājaṃś carābhinavayā tanvā yauvanagocaraḥ / ahaṃ jarāṃ samāsthāya rājye sthāsyāmi te ''jñayā // 1.70.41
evam uktaḥ sa rājarṣis tapovīryasamāśrayāt / saṃcārayām āsa jarāṃ tadā putre mahātmani // 1.70.42
pauraveṇātha vayasā rājā yauvanam āsthitaḥ / yāyātenāpi vayasā rājyaṃ pūrur akārayat // 1.70.43
tato varṣasahasrānte yayātir aparājitaḥ / atṛpta eva kāmānāṃ pūruṃ putram uvāca ha // 1.70.44
tvayā dāyādavān asmi tvaṃ me vaṃśakaraḥ sutaḥ / pauravo vaṃśa iti te khyātiṃ loke gamiṣyati // 1.70.45
tataḥ sa nṛpaśārdūlaḥ pūruṃ rājye 'bhiṣicya ca / kālena mahatā paścāt kāladharmam upeyivān // 1.70.46
yayātiḥ pūrvako 'smākaṃ daśamo yaḥ prajāpateḥ / kathaṃ sa śukratanayāṃ lebhe paramadurlabhām // 1.71.1
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa dvijottama / ānupūrvyā ca me śaṃsa pūror vaṃśakarān pṛthak // 1.71.2
yayātir āsīd rājarṣir devarājasamadyutiḥ / taṃ śukravṛṣaparvāṇau vavrāte vai yathā purā // 1.71.3
tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi pṛcchato janamejaya / devayānyāś ca saṃyogaṃ yayāter nāhuṣasya ca // 1.71.4
surāṇām asurāṇāṃ ca samajāyata vai mithaḥ / aiśvaryaṃ prati saṃgharṣas trailokye sacarācare // 1.71.5
jigīṣayā tato devā vavrire ''ṅgirasaṃ munim / paurohityena yājyārthe kāvyaṃ tūśanasaṃ pare // 1.71.6
brāhmaṇau tāv ubhau nityam anyonyaspardhinau bhṛśam // 1.71.6.2
tatra devā nijaghnur yān dānavān yudhi saṃgatān / tān punar jīvayām āsa kāvyo vidyābalāśrayāt // 1.71.7
tatas te punar utthāya yodhayāṃ cakrire surān // 1.71.7.2
asurās tu nijaghnur yān surān samaramūrdhani / na tān saṃjīvayām āsa bṛhaspatir udāradhīḥ // 1.71.8
na hi veda sa tāṃ vidyāṃ yāṃ kāvyo veda vīryavān / saṃjīvanīṃ tato devā viṣādam agaman param // 1.71.9
te tu devā bhayodvignāḥ kāvyād uśanasas tadā / ūcuḥ kacam upāgamya jyeṣṭhaṃ putraṃ bṛhaspateḥ // 1.71.10
bhajamānān bhajasvāsmān kuru naḥ sāhyam uttamam / yāsau vidyā nivasati brāhmaṇe 'mitatejasi // 1.71.11
śukre tām āhara kṣipraṃ bhāgabhāṅ no bhaviṣyasi // 1.71.11.2
vṛṣaparvasamīpe sa śakyo draṣṭuṃ tvayā dvijaḥ / rakṣate dānavāṃs tatra na sa rakṣaty adānavān // 1.71.12
tam ārādhayituṃ śakto bhavān pūrvavayāḥ kavim / devayānīṃ ca dayitāṃ sutāṃ tasya mahātmanaḥ // 1.71.13
tvam ārādhayituṃ śakto nānyaḥ kaś cana vidyate / śīladākṣiṇyamādhuryair ācāreṇa damena ca // 1.71.14
devayānyāṃ hi tuṣṭāyāṃ vidyāṃ tāṃ prāpsyasi dhruvam // 1.71.14.2
tathety uktvā tataḥ prāyād bṛhaspatisutaḥ kacaḥ / tadābhipūjito devaiḥ samīpaṃ vṛṣaparvaṇaḥ // 1.71.15
sa gatvā tvarito rājan devaiḥ saṃpreṣitaḥ kacaḥ / asurendrapure śukraṃ dṛṣṭvā vākyam uvāca ha // 1.71.16
ṛṣer aṅgirasaḥ pautraṃ putraṃ sākṣād bṛhaspateḥ / nāmnā kaca iti khyātaṃ śiṣyaṃ gṛhṇātu māṃ bhavān // 1.71.17
brahmacaryaṃ cariṣyāmi tvayy ahaṃ paramaṃ gurau / anumanyasva māṃ brahman sahasraṃ parivatsarān // 1.71.18
kaca susvāgataṃ te 'stu pratigṛhṇāmi te vacaḥ / arcayiṣye 'ham arcyaṃ tvām arcito 'stu bṛhaspatiḥ // 1.71.19
kacas tu taṃ tathety uktvā pratijagrāha tad vratam / ādiṣṭaṃ kaviputreṇa śukreṇośanasā svayam // 1.71.20
vratasya vratakālaṃ sa yathoktaṃ pratyagṛhṇata / ārādhayann upādhyāyaṃ devayānīṃ ca bhārata // 1.71.21
nityam ārādhayiṣyaṃs tāṃ yuvā yauvanago ''mukhe / gāyan nṛtyan vādayaṃś ca devayānīm atoṣayat // 1.71.22
saṃśīlayan devayānīṃ kanyāṃ saṃprāptayauvanām / puṣpaiḥ phalaiḥ preṣaṇaiś ca toṣayām āsa bhārata // 1.71.23
devayāny api taṃ vipraṃ niyamavratacāriṇam / anugāyamānā lalanā rahaḥ paryacarat tadā // 1.71.24
pañca varṣaśatāny evaṃ kacasya carato vratam / tatrātīyur atho buddhvā dānavās taṃ tataḥ kacam // 1.71.25
gā rakṣantaṃ vane dṛṣṭvā rahasy ekam amarṣitāḥ / jaghnur bṛhaspater dveṣād vidyārakṣārtham eva ca // 1.71.26
hatvā śālāvṛkebhyaś ca prāyacchaṃs tilaśaḥ kṛtam // 1.71.26.2
tato gāvo nivṛttās tā agopāḥ svaṃ niveśanam / tā dṛṣṭvā rahitā gās tu kacenābhyāgatā vanāt // 1.71.27
uvāca vacanaṃ kāle devayāny atha bhārata // 1.71.27.2
ahutaṃ cāgnihotraṃ te sūryaś cāstaṃ gataḥ prabho / agopāś cāgatā gāvaḥ kacas tāta na dṛśyate // 1.71.28
vyaktaṃ hato mṛto vāpi kacas tāta bhaviṣyati / taṃ vinā na ca jīveyaṃ kacaṃ satyaṃ bravīmi te // 1.71.29
[01.71.30aayam ehīti śabdena mṛtaṃ saṃjīvayāmy aham / 
tataḥ saṃjīvanīṃ vidyāṃ prayujya kacam āhvayat / āhūtaḥ prādurabhavat kaco 'riṣṭo 'tha vidyayā // 1.71.31
hato 'ham iti cācakhyau pṛṣṭo brāhmaṇakanyayā // 1.71.31.2
sa punar devayānyoktaḥ puṣpāhāro yadṛcchayā / vanaṃ yayau tato vipro dadṛśur dānavāś ca tam // 1.71.32
tato dvitīyaṃ hatvā taṃ dagdhvā kṛtvā ca cūrṇaśaḥ / prāyacchan brāhmaṇāyaiva surāyām asurās tadā // 1.71.33
devayāny atha bhūyo 'pi vākyaṃ pitaram abravīt / puṣpāhāraḥ preṣaṇakṛt kacas tāta na dṛśyate // 1.71.34
bṛhaspateḥ sutaḥ putri kacaḥ pretagatiṃ gataḥ / vidyayā jīvito 'py evaṃ hanyate karavāṇi kim // 1.71.35
maivaṃ śuco mā ruda devayāni; na tvādṛśī martyam anupraśocet / surāś ca viśve ca jagac ca sarvam; upasthitāṃ vaikṛtim ānamanti // 1.71.36
yasyāṅgirā vṛddhatamaḥ pitāmaho; bṛhaspatiś cāpi pitā tapodhanaḥ / ṛṣeḥ putraṃ tam atho vāpi pautraṃ; kathaṃ na śoceyam ahaṃ na rudyām // 1.71.37
sa brahmacārī ca tapodhanaś ca; sadotthitaḥ karmasu caiva dakṣaḥ / kacasya mārgaṃ pratipatsye na bhokṣye; priyo hi me tāta kaco 'bhirūpaḥ // 1.71.38
asaṃśayaṃ mām asurā dviṣanti; ye me śiṣyaṃ nāgasaṃ sūdayanti / abrāhmaṇaṃ kartum icchanti raudrās; te māṃ yathā prastutaṃ dānavair hi // 1.71.39
apy asya pāpasya bhaved ihāntaḥ; kaṃ brahmahatyā na dahed apīndram // 1.71.39.2
saṃcodito devayānyā maharṣiḥ punar āhvayat / saṃrambheṇaiva kāvyo hi bṛhaspatisutaṃ kacam // 1.71.40
guror bhīto vidyayā copahūtaḥ; śanair vācaṃ jaṭhare vyājahāra / tam abravīt kena pathopanīto; mamodare tiṣṭhasi brūhi vipra // 1.71.41
bhavatprasādān na jahāti māṃ smṛtiḥ; smare ca sarvaṃ yac ca yathā ca vṛttam / na tv evaṃ syāt tapaso vyayo me; tataḥ kleśaṃ ghoram imaṃ sahāmi // 1.71.42
asuraiḥ surāyāṃ bhavato 'smi datto; hatvā dagdhvā cūrṇayitvā ca kāvya / brāhmīṃ māyām āsurī caiva māyā; tvayi sthite katham evātivartet // 1.71.43
kiṃ te priyaṃ karavāṇy adya vatse; vadhena me jīvitaṃ syāt kacasya / nānyatra kukṣer mama bhedanena; dṛśyet kaco madgato devayāni // 1.71.44
dvau māṃ śokāv agnikalpau dahetāṃ; kacasya nāśas tava caivopaghātaḥ / kacasya nāśe mama nāsti śarma; tavopaghāte jīvituṃ nāsmi śaktā // 1.71.45
saṃsiddharūpo 'si bṛhaspateḥ suta; yat tvāṃ bhaktaṃ bhajate devayānī / vidyām imāṃ prāpnuhi jīvanīṃ tvaṃ; na ced indraḥ kacarūpī tvam adya // 1.71.46
na nivartet punar jīvan kaś cid anyo mamodarāt / brāhmaṇaṃ varjayitvaikaṃ tasmād vidyām avāpnuhi // 1.71.47
putro bhūtvā bhāvaya bhāvito mām; asmād dehād upaniṣkramya tāta / samīkṣethā dharmavatīm avekṣāṃ; guroḥ sakāśāt prāpya vidyāṃ savidyaḥ // 1.71.48
guroḥ sakāśāt samavāpya vidyāṃ; bhittvā kukṣiṃ nirvicakrāma vipraḥ / kaco 'bhirūpo dakṣiṇaṃ brāhmaṇasya; śuklātyaye paurṇamāsyām ivenduḥ // 1.71.49
dṛṣṭvā ca taṃ patitaṃ brahmarāśim; utthāpayām āsa mṛtaṃ kaco 'pi / vidyāṃ siddhāṃ tām avāpyābhivādya; tataḥ kacas taṃ gurum ity uvāca // 1.71.50
ṛtasya dātāram anuttamasya; nidhiṃ nidhīnāṃ caturanvayānām / ye nādriyante gurum arcanīyaṃ; pāpāṃl lokāṃs te vrajanty apratiṣṭhān // 1.71.51
surāpānād vañcanāṃ prāpayitvā; saṃjñānāśaṃ caiva tathātighoram / dṛṣṭvā kacaṃ cāpi tathābhirūpaṃ; pītaṃ tadā surayā mohitena // 1.71.52
samanyur utthāya mahānubhāvas; tadośanā viprahitaṃ cikīrṣuḥ / kāvyaḥ svayaṃ vākyam idaṃ jagāda; surāpānaṃ prati vai jātaśaṅkaḥ // 1.71.53
yo brāhmaṇo 'dya prabhṛtīha kaś cin; mohāt surāṃ pāsyati mandabuddhiḥ / apetadharmo brahmahā caiva sa syād; asmiṃl loke garhitaḥ syāt pare ca // 1.71.54
mayā cemāṃ vipradharmoktisīmāṃ; maryādāṃ vai sthāpitāṃ sarvaloke / santo viprāḥ śuśruvāṃso gurūṇāṃ; devā lokāś copaśṛṇvantu sarve // 1.71.55
itīdam uktvā sa mahānubhāvas; taponidhīnāṃ nidhir aprameyaḥ / tān dānavān daivavimūḍhabuddhīn; idaṃ samāhūya vaco 'bhyuvāca // 1.71.56
ācakṣe vo dānavā bāliśāḥ stha; siddhaḥ kaco vatsyati matsakāśe / saṃjīvanīṃ prāpya vidyāṃ mahārthāṃ; tulyaprabhāvo brahmaṇā brahmabhūtaḥ // 1.71.57
guror uṣya sakāśe tu daśa varṣaśatāni saḥ / anujñātaḥ kaco gantum iyeṣa tridaśālayam // 1.71.58
samāvṛttavrataṃ taṃ tu visṛṣṭaṃ guruṇā tadā / prasthitaṃ tridaśāvāsaṃ devayāny abravīd idam // 1.72.1
ṛṣer aṅgirasaḥ pautra vṛttenābhijanena ca / bhrājase vidyayā caiva tapasā ca damena ca // 1.72.2
ṛṣir yathāṅgirā mānyaḥ pitur mama mahāyaśāḥ / tathā mānyaś ca pūjyaś ca bhūyo mama bṛhaspatiḥ // 1.72.3
evaṃ jñātvā vijānīhi yad bravīmi tapodhana / vratasthe niyamopete yathā vartāmy ahaṃ tvayi // 1.72.4
sa samāvṛttavidyo māṃ bhaktāṃ bhajitum arhasi / gṛhāṇa pāṇiṃ vidhivan mama mantrapuraskṛtam // 1.72.5
pūjyo mānyaś ca bhagavān yathā tava pitā mama / tathā tvam anavadyāṅgi pūjanīyatarā mama // 1.72.6
ātmaprāṇaiḥ priyatamā bhārgavasya mahātmanaḥ / tvaṃ bhadre dharmataḥ pūjyā guruputrī sadā mama // 1.72.7
yathā mama gurur nityaṃ mānyaḥ śukraḥ pitā tava / devayāni tathaiva tvaṃ naivaṃ māṃ vaktum arhasi // 1.72.8
guruputrasya putro vai na tu tvam asi me pituḥ / tasmān mānyaś ca pūjyaś ca mamāpi tvaṃ dvijottama // 1.72.9
asurair hanyamāne ca kaca tvayi punaḥ punaḥ / tadā prabhṛti yā prītis tāṃ tvam eva smarasva me // 1.72.10
sauhārde cānurāge ca vettha me bhaktim uttamām / na mām arhasi dharmajña tyaktuṃ bhaktām anāgasam // 1.72.11
aniyojye niyoge māṃ niyunakṣi śubhavrate / prasīda subhru tvaṃ mahyaṃ guror gurutarī śubhe // 1.72.12
yatroṣitaṃ viśālākṣi tvayā candranibhānane / tatrāham uṣito bhadre kukṣau kāvyasya bhāmini // 1.72.13
bhaginī dharmato me tvaṃ maivaṃ vocaḥ śubhānane / sukham asmy uṣito bhadre na manyur vidyate mama // 1.72.14
āpṛcche tvāṃ gamiṣyāmi śivam āśaṃsa me pathi / avirodhena dharmasya smartavyo 'smi kathāntare // 1.72.15
apramattotthitā nityam ārādhaya guruṃ mama // 1.72.15.2
yadi māṃ dharmakāmārthe pratyākhyāsyasi coditaḥ / tataḥ kaca na te vidyā siddhim eṣā gamiṣyati // 1.72.16
guruputrīti kṛtvāhaṃ pratyācakṣe na doṣataḥ / guruṇā cābhyanujñātaḥ kāmam evaṃ śapasva mām // 1.72.17
ārṣaṃ dharmaṃ bruvāṇo 'haṃ devayāni yathā tvayā / śapto nārho 'smi śāpasya kāmato 'dya na dharmataḥ // 1.72.18
tasmād bhavatyā yaḥ kāmo na tathā sa bhaviṣyati / ṛṣiputro na te kaś cij jātu pāṇiṃ grahīṣyati // 1.72.19
phaliṣyati na te vidyā yat tvaṃ mām āttha tat tathā / adhyāpayiṣyāmi tu yaṃ tasya vidyā phaliṣyati // 1.72.20
evam uktvā dvijaśreṣṭho devayānīṃ kacas tadā / tridaśeśālayaṃ śīghraṃ jagāma dvijasattamaḥ // 1.72.21
tam āgatam abhiprekṣya devā indrapurogamāḥ / bṛhaspatiṃ sabhājyedaṃ kacam āhur mudānvitāḥ // 1.72.22
yat tvam asmaddhitaṃ karma cakartha paramādbhutam / na te yaśaḥ praṇaśitā bhāgabhāṅ no bhaviṣyasi // 1.72.23
kṛtavidye kace prāpte hṛṣṭarūpā divaukasaḥ / kacād adhītya tāṃ vidyāṃ kṛtārthā bharatarṣabha // 1.73.1
sarva eva samāgamya śatakratum athābruvan / kālas te vikramasyādya jahi śatrūn puraṃdara // 1.73.2
evam uktas tu sahitais tridaśair maghavāṃs tadā / tathety uktvopacakrāma so 'paśyata vane striyaḥ // 1.73.3
krīḍantīnāṃ tu kanyānāṃ vane caitrarathopame / vāyubhūtaḥ sa vastrāṇi sarvāṇy eva vyamiśrayat // 1.73.4
tato jalāt samuttīrya kanyās tāḥ sahitās tadā / vastrāṇi jagṛhus tāni yathāsannāny anekaśaḥ // 1.73.5
tatra vāso devayānyāḥ śarmiṣṭhā jagṛhe tadā / vyatimiśram ajānantī duhitā vṛṣaparvaṇaḥ // 1.73.6
tatas tayor mithas tatra virodhaḥ samajāyata / devayānyāś ca rājendra śarmiṣṭhāyāś ca tatkṛte // 1.73.7
kasmād gṛhṇāsi me vastraṃ śiṣyā bhūtvā mamāsuri / samudācārahīnāyā na te śreyo bhaviṣyati // 1.73.8
āsīnaṃ ca śayānaṃ ca pitā te pitaraṃ mama / stauti vandati cābhīkṣṇaṃ nīcaiḥ sthitvā vinītavat // 1.73.9
yācatas tvaṃ hi duhitā stuvataḥ pratigṛhṇataḥ / sutāhaṃ stūyamānasya dadato 'pratigṛhṇataḥ // 1.73.10
anāyudhā sāyudhāyā riktā kṣubhyasi bhikṣuki / lapsyase pratiyoddhāraṃ na hi tvāṃ gaṇayāmy aham // 1.73.11
samucchrayaṃ devayānīṃ gatāṃ saktāṃ ca vāsasi / śarmiṣṭhā prākṣipat kūpe tataḥ svapuram āvrajat // 1.73.12
hateyam iti vijñāya śarmiṣṭhā pāpaniścayā / anavekṣya yayau veśma krodhavegaparāyaṇā // 1.73.13
atha taṃ deśam abhyāgād yayātir nahuṣātmajaḥ / śrāntayugyaḥ śrāntahayo mṛgalipsuḥ pipāsitaḥ // 1.73.14
sa nāhuṣaḥ prekṣamāṇa udapānaṃ gatodakam / dadarśa kanyāṃ tāṃ tatra dīptām agniśikhām iva // 1.73.15
tām apṛcchat sa dṛṣṭvaiva kanyām amaravarṇinīm / sāntvayitvā nṛpaśreṣṭhaḥ sāmnā paramavalgunā // 1.73.16
kā tvaṃ tāmranakhī śyāmā sumṛṣṭamaṇikuṇḍalā / dīrghaṃ dhyāyasi cātyarthaṃ kasmāc chvasiṣi cāturā // 1.73.17
kathaṃ ca patitāsy asmin kūpe vīruttṛṇāvṛte / duhitā caiva kasya tvaṃ vada sarvaṃ sumadhyame // 1.73.18
yo 'sau devair hatān daityān utthāpayati vidyayā / tasya śukrasya kanyāhaṃ sa māṃ nūnaṃ na budhyate // 1.73.19
eṣa me dakṣiṇo rājan pāṇis tāmranakhāṅguliḥ / samuddhara gṛhītvā māṃ kulīnas tvaṃ hi me mataḥ // 1.73.20
jānāmi hi tvāṃ saṃśāntaṃ vīryavantaṃ yaśasvinam / tasmān māṃ patitām asmāt kūpād uddhartum arhasi // 1.73.21
tām atha brāhmaṇīṃ strīṃ ca vijñāya nahuṣātmajaḥ / gṛhītvā dakṣiṇe pāṇāv ujjahāra tato 'vaṭāt // 1.73.22
uddhṛtya caināṃ tarasā tasmāt kūpān narādhipaḥ / āmantrayitvā suśroṇīṃ yayātiḥ svapuraṃ yayau // 1.73.23
tvaritaṃ ghūrṇike gaccha sarvam ācakṣva me pituḥ / nedānīṃ hi pravekyāmi nagaraṃ vṛṣaparvaṇaḥ // 1.73.24
sā tu vai tvaritaṃ gatvā ghūrṇikāsuramandiram / dṛṣṭvā kāvyam uvācedaṃ saṃbhramāviṣṭacetanā // 1.73.25
ācakṣe te mahāprājña devayānī vane hatā / śarmiṣṭhayā mahābhāga duhitrā vṛṣaparvaṇaḥ // 1.73.26
śrutvā duhitaraṃ kāvyas tatra śarmiṣṭhayā hatām / tvarayā niryayau duḥkhān mārgamāṇaḥ sutāṃ vane // 1.73.27
dṛṣṭvā duhitaraṃ kāvyo devayānīṃ tato vane / bāhubhyāṃ saṃpariṣvajya duḥkhito vākyam abravīt // 1.73.28
ātmadoṣair niyacchanti sarve duḥkhasukhe janāḥ / manye duścaritaṃ te 'sti yasyeyaṃ niṣkṛtiḥ kṛtā // 1.73.29
niṣkṛtir me 'stu vā māstu śṛṇuṣvāvahito mama / śarmiṣṭhayā yad uktāsmi duhitrā vṛṣaparvaṇaḥ // 1.73.30
satyaṃ kilaitat sā prāha daityānām asi gāyanaḥ // 1.73.30.2
evaṃ hi me kathayati śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī / vacanaṃ tīkṣṇaparuṣaṃ krodharaktekṣaṇā bhṛśam // 1.73.31
stuvato duhitā hi tvaṃ yācataḥ pratigṛhṇataḥ / sutāhaṃ stūyamānasya dadato 'pratigṛhṇataḥ // 1.73.32
iti mām āha śarmiṣṭhā duhitā vṛṣaparvaṇaḥ / krodhasaṃraktanayanā darpapūrṇā punaḥ punaḥ // 1.73.33
yady ahaṃ stuvatas tāta duhitā pratigṛhṇataḥ / prasādayiṣye śarmiṣṭhām ity uktā hi sakhī mayā // 1.73.34
stuvato duhitā na tvaṃ bhadre na pratigṛhṇataḥ / astotuḥ stūyamānasya duhitā devayāny asi // 1.73.35
vṛṣaparvaiva tad veda śakro rājā ca nāhuṣaḥ / acintyaṃ brahma nirdvandvam aiśvaraṃ hi balaṃ mama // 1.73.36
yaḥ pareṣāṃ naro nityam ativādāṃs titikṣati / devayāni vijānīhi tena sarvam idaṃ jitam // 1.74.1
yaḥ samutpatitaṃ krodhaṃ nigṛhṇāti hayaṃ yathā / sa yantety ucyate sadbhir na yo raśmiṣu lambate // 1.74.2
yaḥ samutpatitaṃ krodham akrodhena nirasyati / devayāni vijānīhi tena sarvam idaṃ jitam // 1.74.3
yaḥ samutpatitaṃ krodhaṃ kṣamayeha nirasyati / yathoragas tvacaṃ jīrṇāṃ sa vai puruṣa ucyate // 1.74.4
yaḥ saṃdhārayate manyuṃ yo 'tivādāṃs titikṣati / yaś ca tapto na tapati dṛḍhaṃ so 'rthasya bhājanam // 1.74.5
yo yajed apariśrānto māsi māsi śataṃ samāḥ / na krudhyed yaś ca sarvasya tayor akrodhano 'dhikaḥ // 1.74.6
yat kumārāḥ kumāryaś ca vairaṃ kuryur acetasaḥ / na tat prājño 'nukurvīta vidus te na balābalam // 1.74.7
vedāhaṃ tāta bālāpi dharmāṇāṃ yad ihāntaram / akrodhe cātivāde ca veda cāpi balābalam // 1.74.8
śiṣyasyāśiṣyavṛtter hi na kṣantavyaṃ bubhūṣatā / tasmāt saṃkīrṇavṛtteṣu vāso mama na rocate // 1.74.9
pumāṃso ye hi nindanti vṛttenābhijanena ca / na teṣu nivaset prājñaḥ śreyorthī pāpabuddhiṣu // 1.74.10
ye tv enam abhijānanti vṛttenābhijanena ca / teṣu sādhuṣu vastavyaṃ sa vāsaḥ śreṣṭha ucyate // 1.74.11
vāg duruktaṃ mahāghoraṃ duhitur vṛṣaparvaṇaḥ / na hy ato duṣkarataraṃ manye lokeṣv api triṣu // 1.74.12
yaḥ sapatnaśriyaṃ dīptāṃ hīnaśrīḥ paryupāsate // 1.74.12.2
tataḥ kāvyo bhṛguśreṣṭhaḥ samanyur upagamya ha / vṛṣaparvāṇam āsīnam ity uvācāvicārayan // 1.75.1
nādharmaś carito rājan sadyaḥ phalati gaur iva / putreṣu vā naptṛṣu vā na ced ātmani paśyati // 1.75.2
phalaty eva dhruvaṃ pāpaṃ gurubhuktam ivodare // 1.75.2.2
yad aghātayathā vipraṃ kacam āṅgirasaṃ tadā / apāpaśīlaṃ dharmajñaṃ śuśrūṣuṃ madgṛhe ratam // 1.75.3
vadhād anarhatas tasya vadhāc ca duhitur mama / vṛṣaparvan nibodhedaṃ tyakṣyāmi tvāṃ sabāndhavam // 1.75.4
sthātuṃ tvadviṣaye rājan na śakṣyāmi tvayā saha // 1.75.4.2
aho mām abhijānāsi daitya mithyāpralāpinam / yathemam ātmano doṣaṃ na niyacchasy upekṣase // 1.75.5
nādharmaṃ na mṛṣāvādaṃ tvayi jānāmi bhārgava / tvayi dharmaś ca satyaṃ ca tat prasīdatu no bhavān // 1.75.6
yady asmān apahāya tvam ito gacchasi bhārgava / samudraṃ saṃpravekṣyāmo nānyad asti parāyaṇam // 1.75.7
samudraṃ praviśadhvaṃ vā diśo vā dravatāsurāḥ / duhitur nāpriyaṃ soḍhuṃ śakto 'haṃ dayitā hi me // 1.75.8
prasādyatāṃ devayānī jīvitaṃ hy atra me sthitam / yogakṣemakaras te 'ham indrasyeva bṛhaspatiḥ // 1.75.9
yat kiṃ cid asurendrāṇāṃ vidyate vasu bhārgava / bhuvi hastigavāśvaṃ vā tasya tvaṃ mama ceśvaraḥ // 1.75.10
yat kiṃ cid asti draviṇaṃ daityendrāṇāṃ mahāsura / tasyeśvaro 'smi yadi te devayānī prasādyatām // 1.75.11
yadi tvam īśvaras tāta rājño vittasya bhārgava / nābhijānāmi tat te 'haṃ rājā tu vadatu svayam // 1.75.12
yaṃ kāmam abhikāmāsi devayāni śucismite / tat te 'haṃ saṃpradāsyāmi yadi ced api durlabham // 1.75.13
dāsīṃ kanyāsahasreṇa śarmiṣṭhām abhikāmaye / anu māṃ tatra gacchet sā yatra dāsyati me pitā // 1.75.14
uttiṣṭha he saṃgrahītri śarmiṣṭhāṃ śīghram ānaya / yaṃ ca kāmayate kāmaṃ devayānī karotu tam // 1.75.15
tato dhātrī tatra gatvā śarmiṣṭhāṃ vākyam abravīt / uttiṣṭha bhadre śarmiṣṭhe jñātīnāṃ sukham āvaha // 1.75.16
tyajati brāhmaṇaḥ śiṣyān devayānyā pracoditaḥ / sā yaṃ kāmayate kāmaṃ sa kāryo 'dya tvayānaghe // 1.75.17
sā yaṃ kāmayate kāmaṃ karavāṇy aham adya tam / mā tv evāpagamac chukro devayānī ca matkṛte // 1.75.18
tataḥ kanyāsahasreṇa vṛtā śibikayā tadā / pitur niyogāt tvaritā niścakrāma purottamāt // 1.75.19
ahaṃ kanyāsahasreṇa dāsī te paricārikā / anu tvāṃ tatra yāsyāmi yatra dāsyati te pitā // 1.75.20
stuvato duhitā te 'haṃ bandinaḥ pratigṛhṇataḥ / stūyamānasya duhitā kathaṃ dāsī bhaviṣyasi // 1.75.21
yena kena cid ārtānāṃ jñātīnāṃ sukham āvahet / atas tvām anuyāsyāmi yatra dāsyati te pitā // 1.75.22
pratiśrute dāsabhāve duhitrā vṛṣaparvaṇaḥ / devayānī nṛpaśreṣṭha pitaraṃ vākyam abravīt // 1.75.23
praviśāmi puraṃ tāta tuṣṭāsmi dvijasattama / amoghaṃ tava vijñānam asti vidyābalaṃ ca te // 1.75.24
evam ukto duhitrā sa dvijaśreṣṭho mahāyaśāḥ / praviveśa puraṃ hṛṣṭaḥ pūjitaḥ sarvadānavaiḥ // 1.75.25
atha dīrghasya kālasya devayānī nṛpottama / vanaṃ tad eva niryātā krīḍārthaṃ varavarṇinī // 1.76.1
tena dāsīsahasreṇa sārdhaṃ śarmiṣṭhayā tadā / tam eva deśaṃ saṃprāptā yathākāmaṃ cacāra sā // 1.76.2
tābhiḥ sakhībhiḥ sahitā sarvābhir muditā bhṛśam // 1.76.2.2
krīḍantyo 'bhiratāḥ sarvāḥ pibantyo madhumādhavīm / khādantyo vividhān bhakṣyān vidaśantyaḥ phalāni ca // 1.76.3
punaś ca nāhuṣo rājā mṛgalipsur yadṛcchayā / tam eva deśaṃ saṃprāpto jalārthī śramakarśitaḥ // 1.76.4
dadṛśe devayānīṃ ca śarmiṣṭhāṃ tāś ca yoṣitaḥ / pibantīr lalamānāś ca divyābharaṇabhūṣitāḥ // 1.76.5
upaviṣṭāṃ ca dadṛśe devayānīṃ śucismitām / rūpeṇāpratimāṃ tāsāṃ strīṇāṃ madhye varāṅganām // 1.76.6
śarmiṣṭhayā sevyamānāṃ pādasaṃvāhanādibhiḥ // 1.76.6.2
dvābhyāṃ kanyāsahasrābhyāṃ dve kanye parivārite / gotre ca nāmanī caiva dvayoḥ pṛcchāmi vām aham // 1.76.7
ākhyāsyāmy aham ādatsva vacanaṃ me narādhipa / śukro nāmāsuraguruḥ sutāṃ jānīhi tasya mām // 1.76.8
iyaṃ ca me sakhī dāsī yatrāhaṃ tatra gāminī / duhitā dānavendrasya śarmiṣṭhā vṛṣaparvaṇaḥ // 1.76.9
kathaṃ nu te sakhī dāsī kanyeyaṃ varavarṇinī / asurendrasutā subhru paraṃ kautūhalaṃ hi me // 1.76.10
sarva eva naravyāghra vidhānam anuvartate / vidhānavihitaṃ matvā mā vicitrāḥ kathāḥ kṛthāḥ // 1.76.11
rājavad rūpaveṣau te brāhmīṃ vācaṃ bibharṣi ca / kiṃnāmā tvaṃ kutaś cāsi kasya putraś ca śaṃsa me // 1.76.12
brahmacaryeṇa kṛtsno me vedaḥ śrutipathaṃ gataḥ / rājāhaṃ rājaputraś ca yayātir iti viśrutaḥ // 1.76.13
kenāsy arthena nṛpate imaṃ deśam upāgataḥ / jighṛkṣur vārijaṃ kiṃ cid atha vā mṛgalipsayā // 1.76.14
mṛgalipsur ahaṃ bhadre pānīyārtham upāgataḥ / bahu cāpy anuyukto 'smi tan mānujñātum arhasi // 1.76.15
dvābhyāṃ kanyāsahasrābhyāṃ dāsyā śarmiṣṭhayā saha / tvadadhīnāsmi bhadraṃ te sakhā bhartā ca me bhava // 1.76.16
viddhy auśanasi bhadraṃ te na tvām arho 'smi bhāmini / avivāhyā hi rājāno devayāni pitus tava // 1.76.17
saṃsṛṣṭaṃ brahmaṇā kṣatraṃ kṣatraṃ ca brahmasaṃhitam / ṛṣiś ca ṛṣiputraś ca nāhuṣāṅga vahasva mām // 1.76.18
ekadehodbhavā varṇāś catvāro 'pi varāṅgane / pṛthagdharmāḥ pṛthakśaucās teṣāṃ tu brāhmaṇo varaḥ // 1.76.19
pāṇidharmo nāhuṣāyaṃ na pumbhiḥ sevitaḥ purā / taṃ me tvam agrahīr agre vṛṇomi tvām ahaṃ tataḥ // 1.76.20
kathaṃ nu me manasvinyāḥ pāṇim anyaḥ pumān spṛśet / gṛhītam ṛṣiputreṇa svayaṃ vāpy ṛṣiṇā tvayā // 1.76.21
kruddhād āśīviṣāt sarpāj jvalanāt sarvatomukhāt / durādharṣataro vipraḥ puruṣeṇa vijānatā // 1.76.22
katham āśīviṣāt sarpāj jvalanāt sarvatomukhāt / durādharṣataro vipra ity āttha puruṣarṣabha // 1.76.23
ekam āśīviṣo hanti śastreṇaikaś ca vadhyate / hanti vipraḥ sarāṣṭrāṇi purāṇy api hi kopitaḥ // 1.76.24
durādharṣataro vipras tasmād bhīru mato mama / ato 'dattāṃ ca pitrā tvāṃ bhadre na vivahāmy aham // 1.76.25
dattāṃ vahasva pitrā māṃ tvaṃ hi rājan vṛto mayā / ayācato bhayaṃ nāsti dattāṃ ca pratigṛhṇataḥ // 1.76.26
tvaritaṃ devayānyātha preṣitaṃ pitur ātmanaḥ / śrutvaiva ca sa rājānaṃ darśayām āsa bhārgavaḥ // 1.76.27
dṛṣṭvaiva cāgataṃ śukraṃ yayātiḥ pṛthivīpatiḥ / vavande brāhmaṇaṃ kāvyaṃ prāñjaliḥ praṇataḥ sthitaḥ // 1.76.28
rājāyaṃ nāhuṣas tāta durge me pāṇim agrahīt / namas te dehi mām asmai nānyaṃ loke patiṃ vṛṇe // 1.76.29
vṛto 'nayā patir vīra sutayā tvaṃ mameṣṭayā / gṛhāṇemāṃ mayā dattāṃ mahiṣīṃ nahuṣātmaja // 1.76.30
adharmo na spṛśed evaṃ mahān mām iha bhārgava / varṇasaṃkarajo brahmann iti tvāṃ pravṛṇomy aham // 1.76.31
adharmāt tvāṃ vimuñcāmi varayasva yathepṣitam / asmin vivāhe mā glāsīr ahaṃ pāpaṃ nudāmi te // 1.76.32
vahasva bhāryāṃ dharmeṇa devayānīṃ sumadhyamām / anayā saha saṃprītim atulāṃ samavāpsyasi // 1.76.33
iyaṃ cāpi kumārī te śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī / saṃpūjyā satataṃ rājan mā caināṃ śayane hvayeḥ // 1.76.34
evam ukto yayātis tu śukraṃ kṛtvā pradakṣiṇam / jagāma svapuraṃ hṛṣṭo anujñāto mahātmanā // 1.76.35
yayātiḥ svapuraṃ prāpya mahendrapurasaṃnibham / praviśyāntaḥpuraṃ tatra devayānīṃ nyaveśayat // 1.77.1
devayānyāś cānumate tāṃ sutāṃ vṛṣaparvaṇaḥ / aśokavanikābhyāśe gṛhaṃ kṛtvā nyaveśayat // 1.77.2
vṛtāṃ dāsīsahasreṇa śarmiṣṭhām āsurāyaṇīm / vāsobhir annapānaiś ca saṃvibhajya susatkṛtām // 1.77.3
devayānyā tu sahitaḥ sa nṛpo nahuṣātmajaḥ / vijahāra bahūn abdān devavan mudito bhṛśam // 1.77.4
ṛtukāle tu saṃprāpte devayānī varāṅganā / lebhe garbhaṃ prathamataḥ kumāraṃ ca vyajāyata // 1.77.5
gate varṣasahasre tu śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī / dadarśa yauvanaṃ prāptā ṛtuṃ sā cānvacintayat // 1.77.6
ṛtukālaś ca saṃprāpto na ca me 'sti patir vṛtaḥ / kiṃ prāptaṃ kiṃ nu kartavyaṃ kiṃ vā kṛtvā kṛtaṃ bhavet // 1.77.7
devayānī prajātāsau vṛthāhaṃ prāptayauvanā / yathā tayā vṛto bhartā tathaivāhaṃ vṛṇomi tam // 1.77.8
rājñā putraphalaṃ deyam iti me niścitā matiḥ / apīdānīṃ sa dharmātmā iyān me darśanaṃ rahaḥ // 1.77.9
atha niṣkramya rājāsau tasmin kāle yadṛcchayā / aśokavanikābhyāśe śarmiṣṭhāṃ prāpya viṣṭhitaḥ // 1.77.10
tam ekaṃ rahite dṛṣṭvā śarmiṣṭhā cāruhāsinī / pratyudgamyāñjaliṃ kṛtvā rājānaṃ vākyam abravīt // 1.77.11
somasyendrasya viṣṇor vā yamasya varuṇasya vā / tava vā nāhuṣa kule kaḥ striyaṃ spraṣṭum arhati // 1.77.12
rūpābhijanaśīlair hi tvaṃ rājan vettha māṃ sadā / sā tvāṃ yāce prasādyāham ṛtuṃ dehi narādhipa // 1.77.13
vedmi tvāṃ śīlasaṃpannāṃ daityakanyām aninditām / rūpe ca te na paśyāmi sūcyagram api ninditam // 1.77.14
abravīd uśanā kāvyo devayānīṃ yadāvaham / neyam āhvayitavyā te śayane vārṣaparvaṇī // 1.77.15
na narmayuktaṃ vacanaṃ hinasti; na strīṣu rājan na vivāhakāle / prāṇātyaye sarvadhanāpahāre; pañcānṛtāny āhur apātakāni // 1.77.16
pṛṣṭaṃ tu sākṣye pravadantam anyathā; vadanti mithyopahitaṃ narendra / ekārthatāyāṃ tu samāhitāyāṃ; mithyā vadantam anṛtaṃ hinasti // 1.77.17
rājā pramāṇaṃ bhūtānāṃ sa naśyeta mṛṣā vadan / arthakṛcchram api prāpya na mithyā kartum utsahe // 1.77.18
samāv etau matau rājan patiḥ sakhyāś ca yaḥ patiḥ / samaṃ vivāham ity āhuḥ sakhyā me 'si patir vṛtaḥ // 1.77.19
dātavyaṃ yācamānebhya iti me vratam āhitam / tvaṃ ca yācasi māṃ kāmaṃ brūhi kiṃ karavāṇi te // 1.77.20
adharmāt trāhi māṃ rājan dharmaṃ ca pratipādaya / tvatto 'patyavatī loke careyaṃ dharmam uttamam // 1.77.21
traya evādhanā rājan bhāryā dāsas tathā sutaḥ / yat te samadhigacchanti yasya te tasya tad dhanam // 1.77.22
devayānyā bhujiṣyāsmi vaśyā ca tava bhārgavī / sā cāhaṃ ca tvayā rājan bharaṇīye bhajasva mām // 1.77.23
evam uktas tu rājā sa tathyam ity eva jajñivān / pūjayām āsa śarmiṣṭhāṃ dharmaṃ ca pratyapādayat // 1.77.24
samāgamya ca śarmiṣṭhāṃ yathākāmam avāpya ca / anyonyam abhisaṃpūjya jagmatus tau yathāgatam // 1.77.25
tasmin samāgame subhrūḥ śarmiṣṭhā cāruhāsinī / lebhe garbhaṃ prathamatas tasmān nṛpatisattamāt // 1.77.26
prajajñe ca tataḥ kāle rājan rājīvalocanā / kumāraṃ devagarbhābhaṃ rājīvanibhalocanam // 1.77.27
śrutvā kumāraṃ jātaṃ tu devayānī śucismitā / cintayām āsa duḥkhārtā śarmiṣṭhāṃ prati bhārata // 1.78.1
abhigamya ca śarmiṣṭhāṃ devayāny abravīd idam / kim idaṃ vṛjinaṃ subhru kṛtaṃ te kāmalubdhayā // 1.78.2
ṛṣir abhyāgataḥ kaś cid dharmātmā vedapāragaḥ / sa mayā varadaḥ kāmaṃ yācito dharmasaṃhitam // 1.78.3
nāham anyāyataḥ kāmam ācarāmi śucismite / tasmād ṛṣer mamāpatyam iti satyaṃ bravīmi te // 1.78.4
śobhanaṃ bhīru satyaṃ ced atha sa jñāyate dvijaḥ / gotranāmābhijanato vettum icchāmi taṃ dvijam // 1.78.5
ojasā tejasā caiva dīpyamānaṃ raviṃ yathā / taṃ dṛṣṭvā mama saṃpraṣṭuṃ śaktir nāsīc chucismite // 1.78.6
yady etad evaṃ śarmiṣṭhe na manyur vidyate mama / apatyaṃ yadi te labdhaṃ jyeṣṭhāc chreṣṭhāc ca vai dvijāt // 1.78.7
anyonyam evam uktvā ca saṃprahasya ca te mithaḥ / jagāma bhārgavī veśma tathyam ity eva jajñuṣī // 1.78.8
yayātir devayānyāṃ tu putrāv ajanayan nṛpaḥ / yaduṃ ca turvasuṃ caiva śakraviṣṇū ivāparau // 1.78.9
tasmād eva tu rājarṣeḥ śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī / druhyuṃ cānuṃ ca pūruṃ ca trīn kumārān ajījanat // 1.78.10
tataḥ kāle tu kasmiṃś cid devayānī śucismitā / yayātisahitā rājan nirjagāma mahāvanam // 1.78.11
dadarśa ca tadā tatra kumārān devarūpiṇaḥ / krīḍamānān suviśrabdhān vismitā cedam abravīt // 1.78.12
kasyaite dārakā rājan devaputropamāḥ śubhāḥ / varcasā rūpataś caiva sadṛśā me matās tava // 1.78.13
evaṃ pṛṣṭvā tu rājānaṃ kumārān paryapṛcchata / kiṃnāmadheyagotro vaḥ putrakā brāhmaṇaḥ pitā // 1.78.14
vibrūta me yathātathyaṃ śrotum icchāmi taṃ hy aham // 1.78.14.2
te 'darśayan pradeśinyā tam eva nṛpasattamam / śarmiṣṭhāṃ mātaraṃ caiva tasyācakhyuś ca dārakāḥ // 1.78.15
ity uktvā sahitās te tu rājānam upacakramuḥ / nābhyanandata tān rājā devayānyās tadāntike // 1.78.16
rudantas te 'tha śarmiṣṭhām abhyayur bālakās tataḥ // 1.78.16.2
dṛṣṭvā tu teṣāṃ bālānāṃ praṇayaṃ pārthivaṃ prati / buddhvā ca tattvato devī śarmiṣṭhām idam abravīt // 1.78.17
madadhīnā satī kasmād akārṣīr vipriyaṃ mama / tam evāsuradharmaṃ tvam āsthitā na bibheṣi kim // 1.78.18
yad uktam ṛṣir ity eva tat satyaṃ cāruhāsini / nyāyato dharmataś caiva carantī na bibhemi te // 1.78.19
yadā tvayā vṛto rājā vṛta eva tadā mayā / sakhībhartā hi dharmeṇa bhartā bhavati śobhane // 1.78.20
pūjyāsi mama mānyā ca jyeṣṭhā śreṣṭhā ca brāhmaṇī / tvatto 'pi me pūjyatamo rājarṣiḥ kiṃ na vettha tat // 1.78.21
śrutvā tasyās tato vākyaṃ devayāny abravīd idam / rājan nādyeha vatsyāmi vipriyaṃ me kṛtaṃ tvayā // 1.78.22
sahasotpatitāṃ śyāmāṃ dṛṣṭvā tāṃ sāśrulocanām / tvaritaṃ sakāśaṃ kāvyasya prasthitāṃ vyathitas tadā // 1.78.23
anuvavrāja saṃbhrāntaḥ pṛṣṭhataḥ sāntvayan nṛpaḥ / nyavartata na caiva sma krodhasaṃraktalocanā // 1.78.24
avibruvantī kiṃ cit tu rājānaṃ cārulocanā / acirād iva saṃprāptā kāvyasyośanaso 'ntikam // 1.78.25
sā tu dṛṣṭvaiva pitaram abhivādyāgrataḥ sthitā / anantaraṃ yayātis tu pūjayām āsa bhārgavam // 1.78.26
adharmeṇa jito dharmaḥ pravṛttam adharottaram / śarmiṣṭhayātivṛttāsmi duhitrā vṛṣaparvaṇaḥ // 1.78.27
trayo 'syāṃ janitāḥ putrā rājñānena yayātinā / durbhagāyā mama dvau tu putrau tāta bravīmi te // 1.78.28
dharmajña iti vikhyāta eṣa rājā bhṛgūdvaha / atikrāntaś ca maryādāṃ kāvyaitat kathayāmi te // 1.78.29
dharmajñaḥ san mahārāja yo 'dharmam akṛthāḥ priyam / tasmāj jarā tvām acirād dharṣayiṣyati durjayā // 1.78.30
ṛtuṃ vai yācamānāyā bhagavan nānyacetasā / duhitur dānavendrasya dharmyam etat kṛtaṃ mayā // 1.78.31
ṛtuṃ vai yācamānāyā na dadāti pumān vṛtaḥ / bhrūṇahety ucyate brahman sa iha brahmavādibhiḥ // 1.78.32
abhikāmāṃ striyaṃ yas tu gamyāṃ rahasi yācitaḥ / nopaiti sa ca dharmeṣu bhrūṇahety ucyate budhaiḥ // 1.78.33
ity etāni samīkṣyāhaṃ kāraṇāni bhṛgūdvaha / adharmabhayasaṃvignaḥ śarmiṣṭhām upajagmivān // 1.78.34
nanv ahaṃ pratyavekṣyas te madadhīno 'si pārthiva / mithyācārasya dharmeṣu cauryaṃ bhavati nāhuṣa // 1.78.35
kruddhenośanasā śapto yayātir nāhuṣas tadā / pūrvaṃ vayaḥ parityajya jarāṃ sadyo 'nvapadyata // 1.78.36
atṛpto yauvanasyāhaṃ devayānyāṃ bhṛgūdvaha / prasādaṃ kuru me brahmañ jareyaṃ mā viśeta mām // 1.78.37
nāhaṃ mṛṣā bravīmy etaj jarāṃ prāpto 'si bhūmipa / jarāṃ tv etāṃ tvam anyasmai saṃkrāmaya yadīcchasi // 1.78.38
rājyabhāk sa bhaved brahman puṇyabhāk kīrtibhāk tathā / yo me dadyād vayaḥ putras tad bhavān anumanyatām // 1.78.39
saṃkrāmayiṣyasi jarāṃ yatheṣṭaṃ nahuṣātmaja / mām anudhyāya bhāvena na ca pāpam avāpsyasi // 1.78.40
vayo dāsyati te putro yaḥ sa rājā bhaviṣyati / āyuṣmān kīrtimāṃś caiva bahvapatyas tathaiva ca // 1.78.41
jarāṃ prāpya yayātis tu svapuraṃ prāpya caiva ha / putraṃ jyeṣṭhaṃ variṣṭhaṃ ca yadum ity abravīd vacaḥ // 1.79.1
jarā valī ca māṃ tāta palitāni ca paryaguḥ / kāvyasyośanasaḥ śāpān na ca tṛpto 'smi yauvane // 1.79.2
tvaṃ yado pratipadyasva pāpmānaṃ jarayā saha / yauvanena tvadīyena careyaṃ viṣayān aham // 1.79.3
pūrṇe varṣasahasre tu punas te yauvanaṃ tv aham / dattvā svaṃ pratipatsyāmi pāpmānaṃ jarayā saha // 1.79.4
sitaśmaśruśirā dīno jarayā śithilīkṛtaḥ / valīsaṃtatagātraś ca durdarśo durbalaḥ kṛśaḥ // 1.79.5
aśaktaḥ kāryakaraṇe paribhūtaḥ sa yauvanaiḥ / sahopajīvibhiś caiva tāṃ jarāṃ nābhikāmaye // 1.79.6
yat tvaṃ me hṛdayāj jāto vayaḥ svaṃ na prayacchasi / tasmād arājyabhāk tāta prajā te vai bhaviṣyati // 1.79.7
turvaso pratipadyasva pāpmānaṃ jarayā saha / yauvanena careyaṃ vai viṣayāṃs tava putraka // 1.79.8
pūrṇe varṣasahasre tu punar dāsyāmi yauvanam / svaṃ caiva pratipatsyāmi pāpmānaṃ jarayā saha // 1.79.9
na kāmaye jarāṃ tāta kāmabhogapraṇāśinīm / balarūpāntakaraṇīṃ buddhiprāṇavināśinīm // 1.79.10
yat tvaṃ me hṛdayāj jāto vayaḥ svaṃ na prayacchasi / tasmāt prajā samucchedaṃ turvaso tava yāsyati // 1.79.11
saṃkīrṇācāradharmeṣu pratilomacareṣu ca / piśitāśiṣu cāntyeṣu mūḍha rājā bhaviṣyasi // 1.79.12
gurudāraprasakteṣu tiryagyonigateṣu ca / paśudharmiṣu pāpeṣu mleccheṣu prabhaviṣyasi // 1.79.13
evaṃ sa turvasuṃ śaptvā yayātiḥ sutam ātmanaḥ / śarmiṣṭhāyāḥ sutaṃ druhyum idaṃ vacanam abravīt // 1.79.14
druhyo tvaṃ pratipadyasva varṇarūpavināśinīm / jarāṃ varṣasahasraṃ me yauvanaṃ svaṃ dadasva ca // 1.79.15
pūrṇe varṣasahasre tu pratidāsyāmi yauvanam / svaṃ cādāsyāmi bhūyo 'haṃ pāpmānaṃ jarayā saha // 1.79.16
na gajaṃ na rathaṃ nāśvaṃ jīrṇo bhuṅkte na ca striyam / vāgbhaṅgaś cāsya bhavati taj jarāṃ nābhikāmaye // 1.79.17
yat tvaṃ me hṛdayāj jāto vayaḥ svaṃ na prayacchasi / tasmād druhyo priyaḥ kāmo na te saṃpatsyate kva cit // 1.79.18
uḍupaplavasaṃtāro yatra nityaṃ bhaviṣyati / arājā bhojaśabdaṃ tvaṃ tatrāvāpsyasi sānvayaḥ // 1.79.19
ano tvaṃ pratipadyasva pāpmānaṃ jarayā saha / ekaṃ varṣasahasraṃ tu careyaṃ yauvanena te // 1.79.20
jīrṇaḥ śiśuvad ādatte 'kāle 'nnam aśucir yathā / na juhoti ca kāle 'gniṃ tāṃ jarāṃ nābhikāmaye // 1.79.21
yat tvaṃ me hṛdayāj jāto vayaḥ svaṃ na prayacchasi / jarādoṣas tvayokto 'yaṃ tasmāt tvaṃ pratipatsyase // 1.79.22
prajāś ca yauvanaprāptā vinaśiṣyanty ano tava / agnipraskandanaparas tvaṃ cāpy evaṃ bhaviṣyasi // 1.79.23
pūro tvaṃ me priyaḥ putras tvaṃ varīyān bhaviṣyasi / jarā valī ca me tāta palitāni ca paryaguḥ // 1.79.24
kāvyasyośanasaḥ śāpān na ca tṛpto 'smi yauvane // 1.79.24.2
pūro tvaṃ pratipadyasva pāpmānaṃ jarayā saha / kaṃ cit kālaṃ careyaṃ vai viṣayān vayasā tava // 1.79.25
pūrṇe varṣasahasre tu pratidāsyāmi yauvanam / svaṃ caiva pratipatsyāmi pāpmānaṃ jarayā saha // 1.79.26
evam uktaḥ pratyuvāca pūruḥ pitaram añjasā / yathāttha māṃ mahārāja tat kariṣyāmi te vacaḥ // 1.79.27
pratipatsyāmi te rājan pāpmānaṃ jarayā saha / gṛhāṇa yauvanaṃ mattaś cara kāmān yathepsitān // 1.79.28
jarayāhaṃ praticchanno vayorūpadharas tava / yauvanaṃ bhavate dattvā cariṣyāmi yathāttha mām // 1.79.29
pūro prīto 'smi te vatsa prītaś cedaṃ dadāmi te / sarvakāmasamṛddhā te prajā rājye bhaviṣyati // 1.79.30
pauraveṇātha vayasā yayātir nahuṣātmajaḥ / prītiyukto nṛpaśreṣṭhaś cacāra viṣayān priyān // 1.80.1
yathākāmaṃ yathotsāhaṃ yathākālaṃ yathāsukham / dharmāviruddhān rājendro yathārhati sa eva hi // 1.80.2
devān atarpayad yajñaiḥ śrāddhais tadvat pitṝn api / dīnān anugrahair iṣṭaiḥ kāmaiś ca dvijasattamān // 1.80.3
atithīn annapānaiś ca viśaś ca paripālanaiḥ / ānṛśaṃsyena śūdrāṃś ca dasyūn saṃnigraheṇa ca // 1.80.4
dharmeṇa ca prajāḥ sarvā yathāvad anurañjayan / yayātiḥ pālayām āsa sākṣād indra ivāparaḥ // 1.80.5
sa rājā siṃhavikrānto yuvā viṣayagocaraḥ / avirodhena dharmasya cacāra sukham uttamam // 1.80.6
sa saṃprāpya śubhān kāmāṃs tṛptaḥ khinnaś ca pārthivaḥ / kālaṃ varṣasahasrāntaṃ sasmāra manujādhipaḥ // 1.80.7
parisaṃkhyāya kālajñaḥ kalāḥ kāṣṭhāś ca vīryavān / pūrṇaṃ matvā tataḥ kālaṃ pūruṃ putram uvāca ha // 1.80.8
yathākāmaṃ yathotsāhaṃ yathākālam ariṃdama / sevitā viṣayāḥ putra yauvanena mayā tava // 1.80.9
pūro prīto 'smi bhadraṃ te gṛhāṇedaṃ svayauvanam / rājyaṃ caiva gṛhāṇedaṃ tvaṃ hi me priyakṛt sutaḥ // 1.80.10
pratipede jarāṃ rājā yayātir nāhuṣas tadā / yauvanaṃ pratipede ca pūruḥ svaṃ punar ātmanaḥ // 1.80.11
abhiṣektukāmaṃ nṛpatiṃ pūruṃ putraṃ kanīyasam / brāhmaṇapramukhā varṇā idaṃ vacanam abruvan // 1.80.12
kathaṃ śukrasya naptāraṃ devayānyāḥ sutaṃ prabho / jyeṣṭhaṃ yadum atikramya rājyaṃ pūroḥ pradāsyasi // 1.80.13
yadur jyeṣṭhas tava suto jātas tam anu turvasuḥ / śarmiṣṭhāyāḥ suto druhyus tato 'nuḥ pūrur eva ca // 1.80.14
kathaṃ jyeṣṭhān atikramya kanīyān rājyam arhati / etat saṃbodhayāmas tvāṃ dharmaṃ tvam anupālaya // 1.80.15
brāhmaṇapramukhā varṇāḥ sarve śṛṇvantu me vacaḥ / jyeṣṭhaṃ prati yathā rājyaṃ na deyaṃ me kathaṃ cana // 1.80.16
mama jyeṣṭhena yadunā niyogo nānupālitaḥ / pratikūlaḥ pitur yaś ca na sa putraḥ satāṃ mataḥ // 1.80.17
mātāpitror vacanakṛd dhitaḥ pathyaś ca yaḥ sutaḥ / sa putraḥ putravad yaś ca vartate pitṛmātṛṣu // 1.80.18
yadunāham avajñātas tathā turvasunāpi ca / druhyunā cānunā caiva mayy avajñā kṛtā bhṛśam // 1.80.19
pūruṇā me kṛtaṃ vākyaṃ mānitaś ca viśeṣataḥ / kanīyān mama dāyādo jarā yena dhṛtā mama // 1.80.20
mama kāmaḥ sa ca kṛtaḥ pūruṇā putrarūpiṇā // 1.80.20.2
śukreṇa ca varo dattaḥ kāvyenośanasā svayam / putro yas tvānuvarteta sa rājā pṛthivīpatiḥ // 1.80.21
bhavato 'nunayāmy evaṃ pūrū rājye 'bhiṣicyatām // 1.80.21.2
yaḥ putro guṇasaṃpanno mātāpitror hitaḥ sadā / sarvam arhati kalyāṇaṃ kanīyān api sa prabho // 1.80.22
arhaḥ pūrur idaṃ rājyaṃ yaḥ sutaḥ priyakṛt tava / varadānena śukrasya na śakyaṃ vaktum uttaram // 1.80.23
paurajānapadais tuṣṭair ity ukto nāhuṣas tadā / abhyaṣiñcat tataḥ pūruṃ rājye sve sutam ātmajam // 1.80.24
dattvā ca pūrave rājyaṃ vanavāsāya dīkṣitaḥ / purāt sa niryayau rājā brāhmaṇais tāpasaiḥ saha // 1.80.25
yados tu yādavā jātās turvasor yavanāḥ sutāḥ / druhyor api sutā bhojā anos tu mlecchajātayaḥ // 1.80.26
pūros tu pauravo vaṃśo yatra jāto 'si pārthiva / idaṃ varṣasahasrāya rājyaṃ kārayituṃ vaśī // 1.80.27
evaṃ sa nāhuṣo rājā yayātiḥ putram īpsitam / rājye 'bhiṣicya mudito vānaprastho 'bhavan muniḥ // 1.81.1
uṣitvā ca vane vāsaṃ brāhmaṇaiḥ saha saṃśritaḥ / phalamūlāśano dānto yathā svargam ito gataḥ // 1.81.2
sa gataḥ suravāsaṃ taṃ nivasan muditaḥ sukham / kālasya nātimahataḥ punaḥ śakreṇa pātitaḥ // 1.81.3
nipatan pracyutaḥ svargād aprāpto medinītalam / sthita āsīd antarikṣe sa tadeti śrutaṃ mayā // 1.81.4
tata eva punaś cāpi gataḥ svargam iti śrutiḥ / rājñā vasumatā sārdham aṣṭakena ca vīryavān // 1.81.5
pratardanena śibinā sametya kila saṃsadi // 1.81.5.2
karmaṇā kena sa divaṃ punaḥ prāpto mahīpatiḥ / sarvam etad aśeṣeṇa śrotum icchāmi tattvataḥ // 1.81.6
kathyamānaṃ tvayā vipra viprarṣigaṇasaṃnidhau // 1.81.6.2
devarājasamo hy āsīd yayātiḥ pṛthivīpatiḥ / vardhanaḥ kuruvaṃśasya vibhāvasusamadyutiḥ // 1.81.7
tasya vistīrṇayaśasaḥ satyakīrter mahātmanaḥ / caritaṃ śrotum icchāmi divi ceha ca sarvaśaḥ // 1.81.8
hanta te kathayiṣyāmi yayāter uttarāṃ kathām / divi ceha ca puṇyārthāṃ sarvapāpapraṇāśinīm // 1.81.9
yayātir nāhuṣo rājā pūruṃ putraṃ kanīyasam / rājye 'bhiṣicya muditaḥ pravavrāja vanaṃ tadā // 1.81.10
anteṣu sa vinikṣipya putrān yadupurogamān / phalamūlāśano rājā vane saṃnyavasac ciram // 1.81.11
saṃśitātmā jitakrodhas tarpayan pitṛdevatāḥ / agnīṃś ca vidhivaj juhvan vānaprasthavidhānataḥ // 1.81.12
atithīn pūjayām āsa vanyena haviṣā vibhuḥ / śiloñchavṛttim āsthāya śeṣānnakṛtabhojanaḥ // 1.81.13
pūrṇaṃ varṣasahasraṃ sa evaṃvṛttir abhūn nṛpaḥ / abbhakṣaḥ śaradas triṃśad āsīn niyatavāṅmanāḥ // 1.81.14
tataś ca vāyubhakṣo 'bhūt saṃvatsaram atandritaḥ / pañcāgnimadhye ca tapas tepe saṃvatsaraṃ nṛpaḥ // 1.81.15
ekapādasthitaś cāsīt ṣaṇ māsān anilāśanaḥ / puṇyakīrtis tataḥ svargaṃ jagāmāvṛtya rodasī // 1.81.16
svargataḥ sa tu rājendro nivasan devasadmani / pūjitas tridaśaiḥ sādhyair marudbhir vasubhis tathā // 1.82.1
devalokād brahmalokaṃ saṃcaran puṇyakṛd vaśī / avasat pṛthivīpālo dīrghakālam iti śrutiḥ // 1.82.2
sa kadā cin nṛpaśreṣṭho yayātiḥ śakram āgamat / kathānte tatra śakreṇa pṛṣṭaḥ sa pṛthivīpatiḥ // 1.82.3
yadā sa pūrus tava rūpeṇa rājañ; jarāṃ gṛhītvā pracacāra bhūmau / tadā rājyaṃ saṃpradāyaiva tasmai; tvayā kim uktaḥ kathayeha satyam // 1.82.4
gaṅgāyamunayor madhye kṛtsno 'yaṃ viṣayas tava / madhye pṛthivyās tvaṃ rājā bhrātaro 'ntyādhipās tava // 1.82.5
akrodhanaḥ krodhanebhyo viśiṣṭas; tathā titikṣur atitikṣor viśiṣṭaḥ / amānuṣebhyo mānuṣāś ca pradhānā; vidvāṃs tathaivāviduṣaḥ pradhānaḥ // 1.82.6
ākruśyamāno nākrośen manyur eva titikṣataḥ / ākroṣṭāraṃ nirdahati sukṛtaṃ cāsya vindati // 1.82.7
nāruṃtudaḥ syān na nṛśaṃsavādī; na hīnataḥ param abhyādadīta / yayāsya vācā para udvijeta; na tāṃ vaded ruśatīṃ pāpalokyām // 1.82.8
aruṃtudaṃ puruṣaṃ rūkṣavācaṃ; vākkaṇṭakair vitudantaṃ manuṣyān / vidyād alakṣmīkatamaṃ janānāṃ; mukhe nibaddhāṃ nirṛtiṃ vahantam // 1.82.9
sadbhiḥ purastād abhipūjitaḥ syāt; sadbhis tathā pṛṣṭhato rakṣitaḥ syāt / sadāsatām ativādāṃs titikṣet; satāṃ vṛttaṃ cādadītāryavṛttaḥ // 1.82.10
vāksāyakā vadanān niṣpatanti; yair āhataḥ śocati rātryahāni / parasya vā marmasu ye patanti; tān paṇḍito nāvasṛjet pareṣu // 1.82.11
na hīdṛśaṃ saṃvananaṃ triṣu lokeṣu vidyate / yathā maitrī ca bhūteṣu dānaṃ ca madhurā ca vāk // 1.82.12
tasmāt sāntvaṃ sadā vācyaṃ na vācyaṃ paruṣaṃ kva cit / pūjyān saṃpūjayed dadyān na ca yācet kadā cana // 1.82.13
sarvāṇi karmāṇi samāpya rājan; gṛhān parityajya vanaṃ gato 'si / tat tvāṃ pṛcchāmi nahuṣasya putra; kenāsi tulyas tapasā yayāte // 1.83.1
nāhaṃ devamanuṣyeṣu na gandharvamaharṣiṣu / ātmanas tapasā tulyaṃ kaṃ cit paśyāmi vāsava // 1.83.2
yadāvamaṃsthāḥ sadṛśaḥ śreyasaś ca; pāpīyasaś cāviditaprabhāvaḥ / tasmāl lokā antavantas taveme; kṣīṇe puṇye patitāsy adya rājan // 1.83.3
surarṣigandharvanarāvamānāt; kṣayaṃ gatā me yadi śakra lokāḥ / iccheyaṃ vai suralokād vihīnaḥ; satāṃ madhye patituṃ devarāja // 1.83.4
satāṃ sakāśe patitāsi rājaṃś; cyutaḥ pratiṣṭhāṃ yatra labdhāsi bhūyaḥ / evaṃ viditvā tu punar yayāte; na te 'vamānyāḥ sadṛśaḥ śreyasaś ca // 1.83.5
tataḥ prahāyāmararājajuṣṭān; puṇyāṃl lokān patamānaṃ yayātim / saṃprekṣya rājarṣivaro 'ṣṭakas tam; uvāca saddharmavidhānagoptā // 1.83.6
kas tvaṃ yuvā vāsavatulyarūpaḥ; svatejasā dīpyamāno yathāgniḥ / patasy udīrṇāmbudharāndhakārāt; khāt khecarāṇāṃ pravaro yathārkaḥ // 1.83.7
dṛṣṭvā ca tvāṃ sūryapathāt patantaṃ; vaiśvānarārkadyutim aprameyam / kiṃ nu svid etat patatīti sarve; vitarkayantaḥ parimohitāḥ smaḥ // 1.83.8
dṛṣṭvā ca tvāṃ viṣṭhitaṃ devamārge; śakrārkaviṣṇupratimaprabhāvam / abhyudgatās tvāṃ vayam adya sarve; tattvaṃ pāte tava jijñāsamānāḥ // 1.83.9
na cāpi tvāṃ dhṛṣṇumaḥ praṣṭum agre; na ca tvam asmān pṛcchasi ye vayaṃ smaḥ / tat tvāṃ pṛcchāmaḥ spṛhaṇīyarūpaṃ; kasya tvaṃ vā kiṃnimittaṃ tvam āgāḥ // 1.83.10
bhayaṃ tu te vyetu viṣādamohau; tyajāśu devendrasamānarūpa / tvāṃ vartamānaṃ hi satāṃ sakāśe; nālaṃ prasoḍhuṃ balahāpi śakraḥ // 1.83.11
santaḥ pratiṣṭhā hi sukhacyutānāṃ; satāṃ sadaivāmararājakalpa / te saṃgatāḥ sthāvarajaṅgameśāḥ; pratiṣṭhitas tvaṃ sadṛśeṣu satsu // 1.83.12
prabhur agniḥ pratapane bhūmir āvapane prabhuḥ / prabhuḥ sūryaḥ prakāśitve satāṃ cābhyāgataḥ prabhuḥ // 1.83.13
ahaṃ yayātir nahuṣasya putraḥ; pūroḥ pitā sarvabhūtāvamānāt / prabhraṃśitaḥ surasiddharṣilokāt; paricyutaḥ prapatāmy alpapuṇyaḥ // 1.84.1
ahaṃ hi pūrvo vayasā bhavadbhyas; tenābhivādaṃ bhavatāṃ na prayuñje / yo vidyayā tapasā janmanā vā; vṛddhaḥ sa pūjyo bhavati dvijānām // 1.84.2
avādīś ced vayasā yaḥ sa vṛddha; iti rājan nābhyavadaḥ kathaṃ cit / yo vai vidvān vayasā san sma vṛddhaḥ; sa eva pūjyo bhavati dvijānām // 1.84.3
pratikūlaṃ karmaṇāṃ pāpam āhus; tad vartate 'pravaṇe pāpalokyam / santo 'satāṃ nānuvartanti caitad; yathā ātmaiṣām anukūlavādī // 1.84.4
abhūd dhanaṃ me vipulaṃ mahad vai; viceṣṭamāno nādhigantā tad asmi / evaṃ pradhāryātmahite niviṣṭo; yo vartate sa vijānāti jīvan // 1.84.5
nānābhāvā bahavo jīvaloke; daivādhīnā naṣṭaceṣṭādhikārāḥ / tat tat prāpya na vihanyeta dhīro; diṣṭaṃ balīya iti matvātmabuddhyā // 1.84.6
sukhaṃ hi jantur yadi vāpi duḥkhaṃ; daivādhīnaṃ vindati nātmaśaktyā / tasmād diṣṭaṃ balavan manyamāno; na saṃjvaren nāpi hṛṣyet kadā cit // 1.84.7
duḥkhe na tapyen na sukhena hṛṣyet; samena varteta sadaiva dhīraḥ / diṣṭaṃ balīya iti manyamāno; na saṃjvaren nāpi hṛṣyet kadā cit // 1.84.8
bhaye na muhyāmy aṣṭakāhaṃ kadā cit; saṃtāpo me mānaso nāsti kaś cit / dhātā yathā māṃ vidadhāti loke; dhruvaṃ tathāhaṃ bhaviteti matvā // 1.84.9
saṃsvedajā aṇḍajā udbhidāś ca; sarīsṛpāḥ kṛmayo 'thāpsu matsyāḥ / tathāśmānas tṛṇakāṣṭhaṃ ca sarvaṃ; diṣṭakṣaye svāṃ prakṛtiṃ bhajante // 1.84.10
anityatāṃ sukhaduḥkhasya buddhvā; kasmāt saṃtāpam aṣṭakāhaṃ bhajeyam / kiṃ kuryāṃ vai kiṃ ca kṛtvā na tapye; tasmāt saṃtāpaṃ varjayāmy apramattaḥ // 1.84.11
ye ye lokāḥ pārthivendra pradhānās; tvayā bhuktā yaṃ ca kālaṃ yathā ca / tan me rājan brūhi sarvaṃ yathāvat; kṣetrajñavad bhāṣase tvaṃ hi dharmān // 1.84.12
rājāham āsam iha sārvabhaumas; tato lokān mahato ajayaṃ vai / tatrāvasaṃ varṣasahasramātraṃ; tato lokaṃ param asmy abhyupetaḥ // 1.84.13
tataḥ purīṃ puruhūtasya ramyāṃ; sahasradvārāṃ śatayojanāyatām / adhyāvasaṃ varṣasahasramātraṃ; tato lokaṃ param asmy abhyupetaḥ // 1.84.14
tato divyam ajaraṃ prāpya lokaṃ; prajāpater lokapater durāpam / tatrāvasaṃ varṣasahasramātraṃ; tato lokaṃ param asmy abhyupetaḥ // 1.84.15
devasya devasya niveśane ca; vijitya lokān avasaṃ yatheṣṭam / saṃpūjyamānas tridaśaiḥ samastais; tulyaprabhāvadyutir īśvarāṇām // 1.84.16
tathāvasaṃ nandane kāmarūpī; saṃvatsarāṇām ayutaṃ śatānām / sahāpsarobhir viharan puṇyagandhān; paśyan nagān puṣpitāṃś cārurūpān // 1.84.17
tatrasthaṃ māṃ devasukheṣu saktaṃ; kāle 'tīte mahati tato 'timātram / dūto devānām abravīd ugrarūpo; dhvaṃsety uccais triḥ plutena svareṇa // 1.84.18
etāvan me viditaṃ rājasiṃha; tato bhraṣṭo 'haṃ nandanāt kṣīṇapuṇyaḥ / vāco 'śrauṣaṃ cāntarikṣe surāṇām; anukrośāc chocatāṃ mānavendra // 1.84.19
aho kaṣṭaṃ kṣīṇapuṇyo yayātiḥ; pataty asau puṇyakṛt puṇyakīrtiḥ / tān abruvaṃ patamānas tato 'haṃ; satāṃ madhye nipateyaṃ kathaṃ nu // 1.84.20
tair ākhyātā bhavatāṃ yajñabhūmiḥ; samīkṣya caināṃ tvaritam upāgato 'smi / havirgandhaṃ deśikaṃ yajñabhūmer; dhūmāpāṅgaṃ pratigṛhya pratītaḥ // 1.84.21
yadāvaso nandane kāmarūpī; saṃvatsarāṇām ayutaṃ śatānām / kiṃ kāraṇaṃ kārtayugapradhāna; hitvā tattvaṃ vasudhām anvapadyaḥ // 1.85.1
jñātiḥ suhṛt svajano yo yatheha; kṣīṇe vitte tyajyate mānavair hi / tathā tatra kṣīṇapuṇyaṃ manuṣyaṃ; tyajanti sadyaḥ seśvarā devasaṃghāḥ // 1.85.2
kathaṃ tasmin kṣīṇapuṇyā bhavanti; saṃmuhyate me 'tra mano 'timātram / kiṃviśiṣṭāḥ kasya dhāmopayānti; tad vai brūhi kṣetravit tvaṃ mato me // 1.85.3
imaṃ bhaumaṃ narakaṃ te patanti; lālapyamānā naradeva sarve / te kaṅkagomāyubalāśanārthaṃ; kṣīṇā vivṛddhiṃ bahudhā vrajanti // 1.85.4
tasmād etad varjanīyaṃ nareṇa; duṣṭaṃ loke garhaṇīyaṃ ca karma / ākhyātaṃ te pārthiva sarvam etad; bhūyaś cedānīṃ vada kiṃ te vadāmi // 1.85.5
yadā tu tān vitudante vayāṃsi; tathā gṛdhrāḥ śitikaṇṭhāḥ pataṃgāḥ / kathaṃ bhavanti katham ābhavanti; na bhaumam anyaṃ narakaṃ śṛṇomi // 1.85.6
ūrdhvaṃ dehāt karmaṇo jṛmbhamāṇād; vyaktaṃ pṛthivyām anusaṃcaranti / imaṃ bhaumaṃ narakaṃ te patanti; nāvekṣante varṣapūgān anekān // 1.85.7
ṣaṣṭiṃ sahasrāṇi patanti vyomni; tathā aśītiṃ parivatsarāṇi / tān vai tudanti prapatataḥ prapātaṃ; bhīmā bhaumā rākṣasās tīkṣṇadaṃṣṭrāḥ // 1.85.8
yad enasas te patatas tudanti; bhīmā bhaumā rākṣasās tīkṣṇadaṃṣṭrāḥ / kathaṃ bhavanti katham ābhavanti; kathaṃbhūtā garbhabhūtā bhavanti // 1.85.9
asraṃ retaḥ puṣpaphalānupṛktam; anveti tad vai puruṣeṇa sṛṣṭam / sa vai tasyā raja āpadyate vai; sa garbhabhūtaḥ samupaiti tatra // 1.85.10
vanaspatīṃś cauṣadhīś cāviśanti; apo vāyuṃ pṛthivīṃ cāntarikṣam / catuṣpadaṃ dvipadaṃ cāpi sarvam; evaṃbhūtā garbhabhūtā bhavanti // 1.85.11
anyad vapur vidadhātīha garbha; utāho svit svena kāmena yāti / āpadyamāno narayonim etām; ācakṣva me saṃśayāt prabravīmi // 1.85.12
śarīradehādisamucchrayaṃ ca; cakṣuḥśrotre labhate kena saṃjñām / etat tattvaṃ sarvam ācakṣva pṛṣṭaḥ; kṣetrajñaṃ tvāṃ tāta manyāma sarve // 1.85.13
vāyuḥ samutkarṣati garbhayonim; ṛtau retaḥ puṣparasānupṛktam / sa tatra tanmātrakṛtādhikāraḥ; krameṇa saṃvardhayatīha garbham // 1.85.14
sa jāyamāno vigṛhītagātraḥ; ṣaḍjñānaniṣṭhāyatano manuṣyaḥ / sa śrotrābhyāṃ vedayatīha śabdaṃ; sarvaṃ rūpaṃ paśyati cakṣuṣā ca // 1.85.15
ghrāṇena gandhaṃ jihvayātho rasaṃ ca; tvacā sparśaṃ manasā veda bhāvam / ity aṣṭakehopacitiṃ ca viddhi; mahātmanaḥ prāṇabhṛtaḥ śarīre // 1.85.16
yaḥ saṃsthitaḥ puruṣo dahyate vā; nikhanyate vāpi nighṛṣyate vā / abhāvabhūtaḥ sa vināśam etya; kenātmānaṃ cetayate purastāt // 1.85.17
hitvā so 'sūn suptavan niṣṭanitvā; purodhāya sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ ca / anyāṃ yoniṃ pavanāgrānusārī; hitvā dehaṃ bhajate rājasiṃha // 1.85.18
puṇyāṃ yoniṃ puṇyakṛto vrajanti; pāpāṃ yoniṃ pāpakṛto vrajanti / kīṭāḥ pataṃgāś ca bhavanti pāpā; na me vivakṣāsti mahānubhāva // 1.85.19
catuṣpadā dvipadāḥ ṣaṭpadāś ca; tathābhūtā garbhabhūtā bhavanti / ākhyātam etan nikhilena sarvaṃ; bhūyas tu kiṃ pṛcchasi rājasiṃha // 1.85.20
kiṃ svit kṛtvā labhate tāta lokān; martyaḥ śreṣṭhāṃs tapasā vidyayā vā / tan me pṛṣṭaḥ śaṃsa sarvaṃ yathāvac; chubhāṃl lokān yena gacchet krameṇa // 1.85.21
tapaś ca dānaṃ ca śamo damaś ca; hrīr ārjavaṃ sarvabhūtānukampā / naśyanti mānena tamo 'bhibhūtāḥ; puṃsaḥ sadaiveti vadanti santaḥ // 1.85.22
adhīyānaḥ paṇḍitaṃ manyamāno; yo vidyayā hanti yaśaḥ pareṣām / tasyāntavantaś ca bhavanti lokā; na cāsya tad brahma phalaṃ dadāti // 1.85.23
catvāri karmāṇy abhayaṃkarāṇi; bhayaṃ prayacchanty ayathākṛtāni / mānāgnihotram uta mānamaunaṃ; mānenādhītam uta mānayajñaḥ // 1.85.24
na mānyamāno mudam ādadīta; na saṃtāpaṃ prāpnuyāc cāvamānāt / santaḥ sataḥ pūjayantīha loke; nāsādhavaḥ sādhubuddhiṃ labhante // 1.85.25
iti dadyād iti yajed ity adhīyīta me vratam / ity asminn abhayāny āhus tāni varjyāni nityaśaḥ // 1.85.26
yenāśrayaṃ vedayante purāṇaṃ; manīṣiṇo mānasamānabhaktam / tan niḥśreyas taijasaṃ rūpam etya; parāṃ śāntiṃ prāpnuyuḥ pretya ceha // 1.85.27
caran gṛhasthaḥ katham eti devān; kathaṃ bhikṣuḥ katham ācāryakarmā / vānaprasthaḥ satpathe saṃniviṣṭo; bahūny asmin saṃprati vedayanti // 1.86.1
āhūtādhyāyī gurukarmasvacodyaḥ; pūrvotthāyī caramaṃ copaśāyī / mṛdur dānto dhṛtimān apramattaḥ; svādhyāyaśīlaḥ sidhyati brahmacārī // 1.86.2
dharmāgataṃ prāpya dhanaṃ yajeta; dadyāt sadaivātithīn bhojayec ca / anādadānaś ca parair adattaṃ; saiṣā gṛhasthopaniṣat purāṇī // 1.86.3
svavīryajīvī vṛjinān nivṛtto; dātā parebhyo na paropatāpī / tādṛṅ muniḥ siddhim upaiti mukhyāṃ; vasann araṇye niyatāhāraceṣṭaḥ // 1.86.4
aśilpajīvī nagṛhaś ca nityaṃ; jitendriyaḥ sarvato vipramuktaḥ / anokasārī laghur alpacāraś; caran deśān ekacaraḥ sa bhikṣuḥ // 1.86.5
rātryā yayā cābhijitāś ca lokā; bhavanti kāmā vijitāḥ sukhāś ca / tām eva rātriṃ prayateta vidvān; araṇyasaṃstho bhavituṃ yatātmā // 1.86.6
daśaiva pūrvān daśa cāparāṃs tu; jñātīn sahātmānam athaikaviṃśam / araṇyavāsī sukṛte dadhāti; vimucyāraṇye svaśarīradhātūn // 1.86.7
kati svid eva munayo maunāni kati cāpy uta / bhavantīti tad ācakṣva śrotum icchāmahe vayam // 1.86.8
araṇye vasato yasya grāmo bhavati pṛṣṭhataḥ / grāme vā vasato 'raṇyaṃ sa muniḥ syāj janādhipa // 1.86.9
kathaṃ svid vasato 'raṇye grāmo bhavati pṛṣṭhataḥ / grāme vā vasato 'raṇyaṃ kathaṃ bhavati pṛṣṭhataḥ // 1.86.10
na grāmyam upayuñjīta ya āraṇyo munir bhavet / tathāsya vasato 'raṇye grāmo bhavati pṛṣṭhataḥ // 1.86.11
anagnir aniketaś ca agotracaraṇo muniḥ / kaupīnācchādanaṃ yāvat tāvad icchec ca cīvaram // 1.86.12
yāvat prāṇābhisaṃdhānaṃ tāvad icchec ca bhojanam / tathāsya vasato grāme 'raṇyaṃ bhavati pṛṣṭhataḥ // 1.86.13
yas tu kāmān parityajya tyaktakarmā jitendriyaḥ / ātiṣṭheta munir maunaṃ sa loke siddhim āpnuyāt // 1.86.14
dhautadantaṃ kṛttanakhaṃ sadā snātam alaṃkṛtam / asitaṃ sitakarmasthaṃ kas taṃ nārcitum arhati // 1.86.15
tapasā karśitaḥ kṣāmaḥ kṣīṇamāṃsāsthiśoṇitaḥ / yadā bhavati nirdvandvo munir maunaṃ samāsthitaḥ // 1.86.16
atha lokam imaṃ jitvā lokaṃ vijayate param // 1.86.16.2
āsyena tu yadāhāraṃ govan mṛgayate muniḥ / athāsya lokaḥ pūrvo yaḥ so 'mṛtatvāya kalpate // 1.86.17
kataras tv etayoḥ pūrvaṃ devānām eti sātmyatām / ubhayor dhāvato rājan sūryācandramasor iva // 1.87.1
aniketo gṛhastheṣu kāmavṛtteṣu saṃyataḥ / grāma eva vasan bhikṣus tayoḥ pūrvataraṃ gataḥ // 1.87.2
aprāpya dīrgham āyus tu yaḥ prāpto vikṛtiṃ caret / tapyeta yadi tat kṛtvā caret so 'nyat tatas tapaḥ // 1.87.3
yad vai nṛśaṃsaṃ tad apathyam āhur; yaḥ sevate dharmam anarthabuddhiḥ / asvo 'py anīśaś ca tathaiva rājaṃs; tadārjavaṃ sa samādhis tadāryam // 1.87.4
kenāsi dūtaḥ prahito 'dya rājan; yuvā sragvī darśanīyaḥ suvarcāḥ / kuta āgataḥ katarasyāṃ diśi tvam; utāho svit pārthivaṃ sthānam asti // 1.87.5
imaṃ bhaumaṃ narakaṃ kṣīṇapuṇyaḥ; praveṣṭum urvīṃ gaganād viprakīrṇaḥ / uktvāhaṃ vaḥ prapatiṣyāmy anantaraṃ; tvaranti māṃ brāhmaṇā lokapālāḥ // 1.87.6
satāṃ sakāśe tu vṛtaḥ prapātas; te saṃgatā guṇavantaś ca sarve / śakrāc ca labdho hi varo mayaiṣa; patiṣyatā bhūmitale narendra // 1.87.7
pṛcchāmi tvāṃ mā prapata prapātaṃ; yadi lokāḥ pārthiva santi me 'tra / yady antarikṣe yadi vā divi śritāḥ; kṣetrajñaṃ tvāṃ tasya dharmasya manye // 1.87.8
yāvat pṛthivyāṃ vihitaṃ gavāśvaṃ; sahāraṇyaiḥ paśubhiḥ parvataiś ca / tāval lokā divi te saṃsthitā vai; tathā vijānīhi narendrasiṃha // 1.87.9
tāṃs te dadāmi mā prapata prapātaṃ; ye me lokā divi rājendra santi / yady antarikṣe yadi vā divi śritās; tān ākrama kṣipram amitrasāha // 1.87.10
nāsmadvidho 'brāhmaṇo brahmavic ca; pratigrahe vartate rājamukhya / yathā pradeyaṃ satataṃ dvijebhyas; tathādadaṃ pūrvam ahaṃ narendra // 1.87.11
nābrāhmaṇaḥ kṛpaṇo jātu jīved; yā cāpi syād brāhmaṇī vīrapatnī / so 'haṃ yadaivākṛtapūrvaṃ careyaṃ; vivitsamānaḥ kim u tatra sādhu // 1.87.12
pṛcchāmi tvāṃ spṛhaṇīyarūpa; pratardano 'haṃ yadi me santi lokāḥ / yady antarikṣe yadi vā divi śritāḥ; kṣetrajñaṃ tvāṃ tasya dharmasya manye // 1.87.13
santi lokā bahavas te narendra; apy ekaikaḥ sapta saptāpy ahāni / madhucyuto ghṛtapṛktā viśokās; te nāntavantaḥ pratipālayanti // 1.87.14
tāṃs te dadāmi mā prapata prapātaṃ; ye me lokās tava te vai bhavantu / yady antarikṣe yadi vā divi śritās; tān ākrama kṣipram apetamohaḥ // 1.87.15
na tulyatejāḥ sukṛtaṃ kāmayeta; yogakṣemaṃ pārthiva pārthivaḥ san / daivādeśād āpadaṃ prāpya vidvāṃś; caren nṛśaṃsaṃ na hi jātu rājā // 1.87.16
dharmyaṃ mārgaṃ cetayāno yaśasyaṃ; kuryān nṛpo dharmam avekṣamāṇaḥ / na madvidho dharmabuddhiḥ prajānan; kuryād evaṃ kṛpaṇaṃ māṃ yathāttha // 1.87.17
kuryām apūrvaṃ na kṛtaṃ yad anyair; vivitsamānaḥ kim u tatra sādhu / bruvāṇam evaṃ nṛpatiṃ yayātiṃ; nṛpottamo vasumanābravīt tam // 1.87.18
pṛcchāmi tvāṃ vasumanā rauśadaśvir; yady asti loko divi mahyaṃ narendra / yady antarikṣe prathito mahātman; kṣetrajñaṃ tvāṃ tasya dharmasya manye // 1.88.1
yad antarikṣaṃ pṛthivī diśaś ca; yat tejasā tapate bhānumāṃś ca / lokās tāvanto divi saṃsthitā vai; te nāntavantaḥ pratipālayanti // 1.88.2
tāṃs te dadāmi pata mā prapātaṃ; ye me lokās tava te vai bhavantu / krīṇīṣvaināṃs tṛṇakenāpi rājan; pratigrahas te yadi samyak praduṣṭaḥ // 1.88.3
na mithyāhaṃ vikrayaṃ vai smarāmi; vṛthā gṛhītaṃ śiśukāc chaṅkamānaḥ / kuryāṃ na caivākṛtapūrvam anyair; vivitsamānaḥ kim u tatra sādhu // 1.88.4
tāṃs tvaṃ lokān pratipadyasva rājan; mayā dattān yadi neṣṭaḥ krayas te / ahaṃ na tān vai pratigantā narendra; sarve lokās tava te vai bhavantu // 1.88.5
pṛcchāmi tvāṃ śibir auśīnaro 'haṃ; mamāpi lokā yadi santīha tāta / yady antarikṣe yadi vā divi śritāḥ; kṣetrajñaṃ tvāṃ tasya dharmasya manye // 1.88.6
na tvaṃ vācā hṛdayenāpi vidvan; parīpsamānān nāvamaṃsthā narendra / tenānantā divi lokāḥ śritās te; vidyudrūpāḥ svanavanto mahāntaḥ // 1.88.7
tāṃs tvaṃ lokān pratipadyasva rājan; mayā dattān yadi neṣṭaḥ krayas te / na cāhaṃ tān pratipatsyeha dattvā; yatra gatvā tvam upāsse ha lokān // 1.88.8
yathā tvam indrapratimaprabhāvas; te cāpy anantā naradeva lokāḥ / tathādya loke na rame 'nyadatte; tasmāc chibe nābhinandāmi dāyam // 1.88.9
na ced ekaikaśo rājaṃl lokān naḥ pratinandasi / sarve pradāya bhavate gantāro narakaṃ vayam // 1.88.10
yad arhāya dadadhvaṃ tat santaḥ satyānṛśaṃsyataḥ / ahaṃ tu nābhidhṛṣṇomi yatkṛtaṃ na mayā purā // 1.88.11
kasyaite pratidṛśyante rathāḥ pañca hiraṇmayāḥ / uccaiḥ santaḥ prakāśante jvalanto 'gniśikhā iva // 1.88.12
yuṣmān ete hi vakṣyanti rathāḥ pañca hiraṇmayāḥ / uccaiḥ santaḥ prakāśante jvalanto 'gniśikhā iva // 1.88.13
ātiṣṭhasva rathaṃ rājan vikramasva vihāyasā / vayam apy anuyāsyāmo yadā kālo bhaviṣyati // 1.88.14
sarvair idānīṃ gantavyaṃ sahasvargajito vayam / eṣa no virajāḥ panthā dṛśyate devasadmanaḥ // 1.88.15
te 'dhiruhya rathān sarve prayātā nṛpasattamāḥ / ākramanto divaṃ bhābhir dharmeṇāvṛtya rodasī // 1.88.16
ahaṃ manye pūrvam eko 'smi gantā; sakhā cendraḥ sarvathā me mahātmā / kasmād evaṃ śibir auśīnaro 'yam; eko 'tyagāt sarvavegena vāhān // 1.88.17
adadād devayānāya yāvad vittam avindata / uśīnarasya putro 'yaṃ tasmāc chreṣṭho hi naḥ śibiḥ // 1.88.18
dānaṃ tapaḥ satyam athāpi dharmo; hrīḥ śrīḥ kṣamā saumya tathā titikṣā / rājann etāny apratimasya rājñaḥ; śibeḥ sthitāny anṛśaṃsasya buddhyā // 1.88.19
evaṃvṛtto hrīniṣedhaś ca yasmāt; tasmāc chibir atyagād vai rathena // 1.88.19.2
athāṣṭakaḥ punar evānvapṛcchan; mātāmahaṃ kautukād indrakalpam / pṛcchāmi tvāṃ nṛpate brūhi satyaṃ; kutaś ca kasyāsi sutaś ca kasya // 1.88.20
kṛtaṃ tvayā yad dhi na tasya kartā; loke tvad anyaḥ kṣatriyo brāhmaṇo vā // 1.88.20.2
yayātir asmi nahuṣasya putraḥ; pūroḥ pitā sārvabhaumas tv ihāsam / guhyam arthaṃ māmakebhyo bravīmi; mātāmaho 'haṃ bhavatāṃ prakāśaḥ // 1.88.21
sarvām imāṃ pṛthivīṃ nirjigāya; prasthe baddhvā hy adadaṃ brāhmaṇebhyaḥ / medhyān aśvān ekaśaphān surūpāṃs; tadā devāḥ puṇyabhājo bhavanti // 1.88.22
adām ahaṃ pṛthivīṃ brāhmaṇebhyaḥ; pūrṇām imām akhilāṃ vāhanasya / gobhiḥ suvarṇena dhanaiś ca mukhyais; tatrāsan gāḥ śatam arbudāni // 1.88.23
satyena me dyauś ca vasuṃdharā ca; tathaivāgnir jvalate mānuṣeṣu / na me vṛthā vyāhṛtam eva vākyaṃ; satyaṃ hi santaḥ pratipūjayanti // 1.88.24
sarve ca devā munayaś ca lokāḥ; satyena pūjyā iti me manogatam // 1.88.24.2
yo naḥ svargajitaḥ sarvān yathāvṛttaṃ nivedayet / anasūyur dvijāgrebhyaḥ sa labhen naḥ salokatām // 1.88.25
evaṃ rājā sa mahātmā hy atīva; svair dauhitrais tārito 'mitrasāhaḥ / tyaktvā mahīṃ paramodārakarmā; svargaṃ gataḥ karmabhir vyāpya pṛthvīm // 1.88.26
bhagavañ śrotum icchāmi pūror vaṃśakarān nṛpān / yadvīryā yādṛśāś caiva yāvanto yatparākramāḥ // 1.89.1
na hy asmiñ śīlahīno vā nirvīryo vā narādhipaḥ / prajāvirahito vāpi bhūtapūrvaḥ kadā cana // 1.89.2
teṣāṃ prathitavṛttānāṃ rājñāṃ vijñānaśālinām / caritaṃ śrotum icchāmi vistareṇa tapodhana // 1.89.3
hanta te kathayiṣyāmi yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / pūror vaṃśadharān vīrāñ śakrapratimatejasaḥ // 1.89.4
pravīreśvararaudrāśvās trayaḥ putrā mahārathāḥ / pūroḥ pauṣṭyām ajāyanta pravīras tatra vaṃśakṛt // 1.89.5
manasyur abhavat tasmāc chūraḥ śyenīsutaḥ prabhuḥ / pṛthivyāś caturantāyā goptā rājīvalocanaḥ // 1.89.6
subhrūḥ saṃhanano vāgmī sauvīrītanayās trayaḥ / manasyor abhavan putrāḥ śūrāḥ sarve mahārathāḥ // 1.89.7
raudrāśvasya maheṣvāsā daśāpsarasi sūnavaḥ / yajvāno jajñire śūrāḥ prajāvanto bahuśrutāḥ // 1.89.8
sarve sarvāstravidvāṃsaḥ sarve dharmaparāyaṇāḥ // 1.89.8.2
ṛcepur atha kakṣepuḥ kṛkaṇepuś ca vīryavān / sthaṇḍilepur vanepuś ca sthalepuś ca mahārathaḥ // 1.89.9
tejepur balavān dhīmān satyepuś cendravikramaḥ / dharmepuḥ saṃnatepuś ca daśamo devavikramaḥ // 1.89.10
anādhṛṣṭisutās tāta rājasūyāśvamedhinaḥ // 1.89.10.2
matināras tato rājā vidvāṃś carceputo 'bhavat / matinārasutā rājaṃś catvāro 'mitavikramāḥ // 1.89.11
taṃsur mahān atiratho druhyuś cāpratimadyutiḥ // 1.89.11.2
teṣāṃ taṃsur mahāvīryaḥ pauravaṃ vaṃśam udvahan / ājahāra yaśo dīptaṃ jigāya ca vasuṃdharām // 1.89.12
ilinaṃ tu sutaṃ taṃsur janayām āsa vīryavān / so 'pi kṛtsnām imāṃ bhūmiṃ vijigye jayatāṃ varaḥ // 1.89.13
rathaṃtaryāṃ sutān pañca pañcabhūtopamāṃs tataḥ / ilino janayām āsa duḥṣantaprabhṛtīn nṛpa // 1.89.14
duḥṣantaṃ śūrabhīmau ca prapūrvaṃ vasum eva ca / teṣāṃ jyeṣṭho 'bhavad rājā duḥṣanto janamejaya // 1.89.15
duḥṣantād bharato jajñe vidvāñ śākuntalo nṛpaḥ / tasmād bharatavaṃśasya vipratasthe mahad yaśaḥ // 1.89.16
bharatas tisṛṣu strīṣu nava putrān ajījanat / nābhyanandanta tān rājā nānurūpā mamety uta // 1.89.17
tato mahadbhiḥ kratubhir ījāno bharatas tadā / lebhe putraṃ bharadvājād bhumanyuṃ nāma bhārata // 1.89.18
tataḥ putriṇam ātmānaṃ jñātvā pauravanandanaḥ / bhumanyuṃ bharataśreṣṭha yauvarājye 'bhyaṣecayat // 1.89.19
tatas tasya mahīndrasya vitathaḥ putrako 'bhavat / tataḥ sa vitatho nāma bhumanyor abhavat sutaḥ // 1.89.20
suhotraś ca suhotā ca suhaviḥ suyajus tathā / puṣkariṇyām ṛcīkasya bhumanyor abhavan sutāḥ // 1.89.21
teṣāṃ jyeṣṭhaḥ suhotras tu rājyam āpa mahīkṣitām / rājasūyāśvamedhādyaiḥ so 'yajad bahubhiḥ savaiḥ // 1.89.22
suhotraḥ pṛthivīṃ sarvāṃ bubhuje sāgarāmbarām / pūrṇāṃ hastigavāśvasya bahuratnasamākulām // 1.89.23
mamajjeva mahī tasya bhūribhārāvapīḍitā / hastyaśvarathasaṃpūrṇā manuṣyakalilā bhṛśam // 1.89.24
suhotre rājani tadā dharmataḥ śāsati prajāḥ / caityayūpāṅkitā cāsīd bhūmiḥ śatasahasraśaḥ // 1.89.25
pravṛddhajanasasyā ca sahadevā vyarocata // 1.89.25.2
aikṣvākī janayām āsa suhotrāt pṛthivīpateḥ / ajamīḍhaṃ sumīḍhaṃ ca purumīḍhaṃ ca bhārata // 1.89.26
ajamīḍho varas teṣāṃ tasmin vaṃśaḥ pratiṣṭhitaḥ / ṣaṭ putrān so 'py ajanayat tisṛṣu strīṣu bhārata // 1.89.27
ṛkṣaṃ dhūminy atho nīlī duḥṣantaparameṣṭhinau / keśiny ajanayaj jahnum ubhau ca janarūpiṇau // 1.89.28
tatheme sarvapāñcālā duḥṣantaparameṣṭhinoḥ / anvayāḥ kuśikā rājañ jahnor amitatejasaḥ // 1.89.29
janarūpiṇayor jyeṣṭham ṛkṣam āhur janādhipam / ṛkṣāt saṃvaraṇo jajñe rājan vaṃśakaras tava // 1.89.30
ārkṣe saṃvaraṇe rājan praśāsati vasuṃdharām / saṃkṣayaḥ sumahān āsīt prajānām iti śuśrumaḥ // 1.89.31
vyaśīryata tato rāṣṭraṃ kṣayair nānāvidhais tathā / kṣunmṛtyubhyām anāvṛṣṭyā vyādhibhiś ca samāhatam // 1.89.32
abhyaghnan bhāratāṃś caiva sapatnānāṃ balāni ca // 1.89.32.2
cālayan vasudhāṃ caiva balena caturaṅgiṇā / abhyayāt taṃ ca pāñcālyo vijitya tarasā mahīm // 1.89.33
akṣauhiṇībhir daśabhiḥ sa enaṃ samare 'jayat // 1.89.33.2
tataḥ sadāraḥ sāmātyaḥ saputraḥ sasuhṛjjanaḥ / rājā saṃvaraṇas tasmāt palāyata mahābhayāt // 1.89.34
sindhor nadasya mahato nikuñje nyavasat tadā / nadīviṣayaparyante parvatasya samīpataḥ // 1.89.35
tatrāvasan bahūn kālān bhāratā durgamāśritāḥ // 1.89.35.2
teṣāṃ nivasatāṃ tatra sahasraṃ parivatsarān / athābhyagacchad bharatān vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ // 1.89.36
tam āgataṃ prayatnena pratyudgamyābhivādya ca / arghyam abhyāharaṃs tasmai te sarve bhāratās tadā // 1.89.37
nivedya sarvam ṛṣaye satkāreṇa suvarcase // 1.89.37.2
taṃ samām aṣṭamīm uṣṭaṃ rājā vavre svayaṃ tadā / purohito bhavān no 'stu rājyāya prayatāmahe // 1.89.38
om ity evaṃ vasiṣṭho 'pi bhāratān pratyapadyata // 1.89.38.2
athābhyaṣiñcat sāmrājye sarvakṣatrasya pauravam / viṣāṇabhūtaṃ sarvasyāṃ pṛthivyām iti naḥ śrutam // 1.89.39
bharatādhyuṣitaṃ pūrvaṃ so 'dhyatiṣṭhat purottamam / punar balibhṛtaś caiva cakre sarvamahīkṣitaḥ // 1.89.40
tataḥ sa pṛthivīṃ prāpya punar īje mahābalaḥ / ājamīḍho mahāyajñair bahubhir bhūridakṣiṇaiḥ // 1.89.41
tataḥ saṃvaraṇāt saurī suṣuve tapatī kurum / rājatve taṃ prajāḥ sarvā dharmajña iti vavrire // 1.89.42
tasya nāmnābhivikhyātaṃ pṛthivyāṃ kurujāṅgalam / kurukṣetraṃ sa tapasā puṇyaṃ cakre mahātapāḥ // 1.89.43
aśvavantam abhiṣvantaṃ tathā citrarathaṃ munim / janamejayaṃ ca vikhyātaṃ putrāṃś cāsyānuśuśrumaḥ // 1.89.44
pañcaitān vāhinī putrān vyajāyata manasvinī // 1.89.44.2
abhiṣvataḥ parikṣit tu śabalāśvaś ca vīryavān / abhirājo virājaś ca śalmalaś ca mahābalaḥ // 1.89.45
uccaiḥśravā bhadrakāro jitāriś cāṣṭamaḥ smṛtaḥ / eteṣām anvavāye tu khyātās te karmajair guṇaiḥ // 1.89.46
janamejayādayaḥ sapta tathaivānye mahābalāḥ / parikṣito 'bhavan putrāḥ sarve dharmārthakovidāḥ // 1.89.47
kakṣasenograsenau ca citrasenaś ca vīryavān / indrasenaḥ suṣeṇaś ca bhīmasenaś ca nāmataḥ // 1.89.48
janamejayasya tanayā bhuvi khyātā mahābalāḥ / dhṛtarāṣṭraḥ prathamajaḥ pāṇḍur bāhlīka eva ca // 1.89.49
niṣadhaś ca mahātejās tathā jāmbūnado balī / kuṇḍodaraḥ padātiś ca vasātiś cāṣṭamaḥ smṛtaḥ // 1.89.50
sarve dharmārthakuśalāḥ sarve bhūtahite ratāḥ // 1.89.50.2
dhṛtarāṣṭro 'tha rājāsīt tasya putro 'tha kuṇḍikaḥ / hastī vitarkaḥ krāthaś ca kuṇḍalaś cāpi pañcamaḥ // 1.89.51
haviḥśravās tathendrābhaḥ sumanyuś cāparājitaḥ // 1.89.51.2
pratīpasya trayaḥ putrā jajñire bharatarṣabha / devāpiḥ śaṃtanuś caiva bāhlīkaś ca mahārathaḥ // 1.89.52
devāpis tu pravavrāja teṣāṃ dharmaparīpsayā / śaṃtanuś ca mahīṃ lebhe bāhlīkaś ca mahārathaḥ // 1.89.53
bharatasyānvaye jātāḥ sattvavanto mahārathāḥ / devarṣikalpā nṛpate bahavo rājasattamāḥ // 1.89.54
evaṃvidhāś cāpy apare devakalpā mahārathāḥ / jātā manor anvavāye ailavaṃśavivardhanāḥ // 1.89.55
śrutas tvatto mayā vipra pūrveṣāṃ saṃbhavo mahān / udārāś cāpi vaṃśe 'smin rājāno me pariśrutāḥ // 1.90.1
kiṃ tu laghvarthasaṃyuktaṃ priyākhyānaṃ na mām ati / prīṇāty ato bhavān bhūyo vistareṇa bravītu me // 1.90.2
etām eva kathāṃ divyām ā prajāpatito manoḥ / teṣām ājananaṃ puṇyaṃ kasya na prītim āvahet // 1.90.3
saddharmaguṇamāhātmyair abhivardhitam uttamam / viṣṭabhya lokāṃs trīn eṣāṃ yaśaḥ sphītam avasthitam // 1.90.4
guṇaprabhāvavīryaujaḥsattvotsāhavatām aham / na tṛpyāmi kathāṃ śṛṇvann amṛtāsvādasaṃmitām // 1.90.5
śṛṇu rājan purā samyaṅ mayā dvaipāyanāc chrutam / procyamānam idaṃ kṛtsnaṃ svavaṃśajananaṃ śubham // 1.90.6
yaduṃ ca turvasuṃ caiva devayānī vyajāyata / druhyuṃ cānuṃ ca pūruṃ ca śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī // 1.90.9
taṃsuṃ sarasvatī putraṃ matinārād ajījanat / ilinaṃ janayām āsa kālindyāṃ taṃsur ātmajam // 1.90.28
mātā bhastrā pituḥ putro yena jātaḥ sa eva saḥ / bharasva putraṃ duḥṣanta māvamaṃsthāḥ śakuntalām // 1.90.31
retodhāḥ putra unnayati naradeva yamakṣayāt / tvaṃ cāsya dhātā garbhasya satyam āha śakuntalā // 1.90.32
yaṃ yaṃ karābhyāṃ spṛśati jīrṇaṃ sa sukham aśnute / punar yuvā ca bhavati tasmāt taṃ śaṃtanuṃ viduḥ // 1.90.48
ity eṣa pūror vaṃśas tu pāṇḍavānāṃ ca kīrtitaḥ / pūror vaṃśam imaṃ śrutvā sarvapāpaiḥ pramucyate // 1.90.96
ikṣvākuvaṃśaprabhavo rājāsīt pṛthivīpatiḥ / mahābhiṣa iti khyātaḥ satyavāk satyavikramaḥ // 1.91.1
so 'śvamedhasahasreṇa vājapeyaśatena ca / toṣayām āsa devendraṃ svargaṃ lebhe tataḥ prabhuḥ // 1.91.2
tataḥ kadā cid brahmāṇam upāsāṃ cakrire surāḥ / tatra rājarṣayo āsan sa ca rājā mahābhiṣaḥ // 1.91.3
atha gaṅgā saricchreṣṭhā samupāyāt pitāmaham / tasyā vāsaḥ samuddhūtaṃ mārutena śaśiprabham // 1.91.4
tato 'bhavan suragaṇāḥ sahasāvāṅmukhās tadā / mahābhiṣas tu rājarṣir aśaṅko dṛṣṭavān nadīm // 1.91.5
apadhyāto bhagavatā brahmaṇā sa mahābhiṣaḥ / uktaś ca jāto martyeṣu punar lokān avāpsyasi // 1.91.6
sa cintayitvā nṛpatir nṛpān sarvāṃs tapodhanān / pratīpaṃ rocayām āsa pitaraṃ bhūrivarcasam // 1.91.7
mahābhiṣaṃ tu taṃ dṛṣṭvā nadī dhairyāc cyutaṃ nṛpam / tam eva manasādhyāyam upāvartat saridvarā // 1.91.8
sā tu vidhvastavapuṣaḥ kaśmalābhihataujasaḥ / dadarśa pathi gacchantī vasūn devān divaukasaḥ // 1.91.9
tathārūpāṃś ca tān dṛṣṭvā papraccha saritāṃ varā / kim idaṃ naṣṭarūpāḥ stha kaccit kṣemaṃ divaukasām // 1.91.10
tām ūcur vasavo devāḥ śaptāḥ smo vai mahānadi / alpe 'parādhe saṃrambhād vasiṣṭhena mahātmanā // 1.91.11
vimūḍhā hi vayaṃ sarve pracchannam ṛṣisattamam / saṃdhyāṃ vasiṣṭham āsīnaṃ tam atyabhisṛtāḥ purā // 1.91.12
tena kopād vayaṃ śaptā yonau saṃbhavateti ha / na śakyam anyathā kartuṃ yad uktaṃ brahmavādinā // 1.91.13
tvaṃ tasmān mānuṣī bhūtvā sūṣva putrān vasūn bhuvi / na mānuṣīṇāṃ jaṭharaṃ praviśemāśubhaṃ vayam // 1.91.14
ity uktā tān vasūn gaṅgā tathety uktvābravīd idam / martyeṣu puruṣaśreṣṭhaḥ ko vaḥ kartā bhaviṣyati // 1.91.15
pratīpasya suto rājā śaṃtanur nāma dhārmikaḥ / bhavitā mānuṣe loke sa naḥ kartā bhaviṣyati // 1.91.16
mamāpy evaṃ mataṃ devā yathāvadata mānaghāḥ / priyaṃ tasya kariṣyāmi yuṣmākaṃ caitad īpśitam // 1.91.17
jātān kumārān svān apsu prakṣeptuṃ vai tvam arhasi / yathā nacirakālaṃ no niṣkṛtiḥ syāt trilokage // 1.91.18
evam etat kariṣyāmi putras tasya vidhīyatām / nāsya moghaḥ saṃgamaḥ syāt putrahetor mayā saha // 1.91.19
turīyārdhaṃ pradāsyāmo vīryasyaikaikaśo vayam / tena vīryeṇa putras te bhavitā tasya cepsitaḥ // 1.91.20
na saṃpatsyati martyeṣu punas tasya tu saṃtatiḥ / tasmād aputraḥ putras te bhaviṣyati sa vīryavān // 1.91.21
evaṃ te samayaṃ kṛtvā gaṅgayā vasavaḥ saha / jagmuḥ prahṛṣṭamanaso yathāsaṃkalpam añjasā // 1.91.22
tataḥ pratīpo rājā sa sarvabhūtahite rataḥ / niṣasāda samā bahvīr gaṅgātīragato japan // 1.92.1
tasya rūpaguṇopetā gaṅgā śrīr iva rūpiṇī / uttīrya salilāt tasmāl lobhanīyatamākṛtiḥ // 1.92.2
adhīyānasya rājarṣer divyarūpā manasvinī / dakṣiṇaṃ śālasaṃkāśam ūruṃ bheje śubhānanā // 1.92.3
pratīpas tu mahīpālas tām uvāca manasvinīm / karavāṇi kiṃ te kalyāṇi priyaṃ yat te 'bhikāṅkṣitam // 1.92.4
tvām ahaṃ kāmaye rājan kuruśreṣṭha bhajasva mām / tyāgaḥ kāmavatīnāṃ hi strīṇāṃ sadbhir vigarhitaḥ // 1.92.5
nāhaṃ parastriyaṃ kāmād gaccheyaṃ varavarṇini / na cāsavarṇāṃ kalyāṇi dharmyaṃ tad viddhi me vratam // 1.92.6
nāśreyasy asmi nāgamyā na vaktavyā ca karhi cit / bhaja māṃ bhajamānāṃ tvaṃ rājan kanyāṃ varastriyam // 1.92.7
mayātivṛttam etat te yan māṃ codayasi priyam / anyathā pratipannaṃ māṃ nāśayed dharmaviplavaḥ // 1.92.8
prāpya dakṣiṇam ūruṃ me tvam āśliṣṭā varāṅgane / apatyānāṃ snuṣāṇāṃ ca bhīru viddhy etad āsanam // 1.92.9
savyataḥ kāminībhāgas tvayā sa ca vivarjitaḥ / tasmād ahaṃ nācariṣye tvayi kāmaṃ varāṅgane // 1.92.10
snuṣā me bhava kalyāṇi putrārthe tvāṃ vṛṇomy aham / snuṣāpakṣaṃ hi vāmoru tvam āgamya samāśritā // 1.92.11
evam apy astu dharmajña saṃyujyeyaṃ sutena te / tvadbhaktyaiva bhajiṣyāmi prakhyātaṃ bhārataṃ kulam // 1.92.12
pṛthivyāṃ pārthivā ye ca teṣāṃ yūyaṃ parāyaṇam / guṇā na hi mayā śakyā vaktuṃ varṣaśatair api // 1.92.13
kulasya ye vaḥ prasthitās tatsādhutvam anuttamam // 1.92.13.2
sa me nābhijanajñaḥ syād ācareyaṃ ca yad vibho / tat sarvam eva putras te na mīmāṃseta karhi cit // 1.92.14
evaṃ vasantī putre te vardhayiṣyāmy ahaṃ priyam / putraiḥ puṇyaiḥ priyaiś cāpi svargaṃ prāpsyati te sutaḥ // 1.92.15
tathety uktvā tu sā rājaṃs tatraivāntaradhīyata / putrajanma pratīkṣaṃs tu sa rājā tad adhārayat // 1.92.16
etasminn eva kāle tu pratīpaḥ kṣatriyarṣabhaḥ / tapas tepe sutasyārthe sabhāryaḥ kurunandana // 1.92.17
tayoḥ samabhavat putro vṛddhayoḥ sa mahābhiṣaḥ / śāntasya jajñe saṃtānas tasmād āsīt sa śaṃtanuḥ // 1.92.18
saṃsmaraṃś cākṣayāṃl lokān vijitān svena karmaṇā / puṇyakarmakṛd evāsīc chaṃtanuḥ kurusattama // 1.92.19
pratīpaḥ śaṃtanuṃ putraṃ yauvanasthaṃ tato 'nvaśāt / purā māṃ strī samabhyāgāc chaṃtano bhūtaye tava // 1.92.20
tvām āvrajed yadi rahaḥ sā putra varavarṇinī / kāmayānābhirūpāḍhyā divyā strī putrakāmyayā // 1.92.21
sā tvayā nānuyoktavyā kāsi kasyāsi vāṅgane // 1.92.21.2
yac ca kuryān na tat kāryaṃ praṣṭavyā sā tvayānagha / manniyogād bhajantīṃ tāṃ bhajethā ity uvāca tam // 1.92.22
evaṃ saṃdiśya tanayaṃ pratīpaḥ śaṃtanuṃ tadā / sve ca rājye 'bhiṣicyainaṃ vanaṃ rājā viveśa ha // 1.92.23
sa rājā śaṃtanur dhīmān khyātaḥ pṛthvyāṃ dhanurdharaḥ / babhūva mṛgayāśīlaḥ satataṃ vanagocaraḥ // 1.92.24
sa mṛgān mahiṣāṃś caiva vinighnan rājasattamaḥ / gaṅgām anucacāraikaḥ siddhacāraṇasevitām // 1.92.25
sa kadā cin mahārāja dadarśa paramastriyam / jājvalyamānāṃ vapuṣā sākṣāt padmām iva śriyam // 1.92.26
sarvānavadyāṃ sudatīṃ divyābharaṇabhūṣitām / sūkṣmāmbaradharām ekāṃ padmodarasamaprabhām // 1.92.27
tāṃ dṛṣṭvā hṛṣṭaromābhūd vismito rūpasaṃpadā / pibann iva ca netrābhyāṃ nātṛpyata narādhipaḥ // 1.92.28
sā ca dṛṣṭvaiva rājānaṃ vicarantaṃ mahādyutim / snehād āgatasauhārdā nātṛpyata vilāsinī // 1.92.29
tām uvāca tato rājā sāntvayañ ślakṣṇayā girā / devī vā dānavī vā tvaṃ gandharvī yadi vāpsarāḥ // 1.92.30
yakṣī vā pannagī vāpi mānuṣī vā sumadhyame / yā vā tvaṃ suragarbhābhe bhāryā me bhava śobhane // 1.92.31
etac chrutvā vaco rājñaḥ sasmitaṃ mṛdu valgu ca / vasūnāṃ samayaṃ smṛtvā abhyagacchad aninditā // 1.92.32
uvāca caiva rājñaḥ sā hlādayantī mano girā / bhaviṣyāmi mahīpāla mahiṣī te vaśānugā // 1.92.33
yat tu kuryām ahaṃ rājañ śubhaṃ vā yadi vāśubham / na tad vārayitavyāsmi na vaktavyā tathāpriyam // 1.92.34
evaṃ hi vartamāne 'haṃ tvayi vatsyāmi pārthiva / vāritā vipriyaṃ coktā tyajeyaṃ tvām asaṃśayam // 1.92.35
tatheti rājñā sā tūktā tadā bharatasattama / praharṣam atulaṃ lebhe prāpya taṃ pārthivottamam // 1.92.36
āsādya śaṃtanus tāṃ ca bubhuje kāmato vaśī / na praṣṭavyeti manvāno na sa tāṃ kiṃ cid ūcivān // 1.92.37
sa tasyāḥ śīlavṛttena rūpaudāryaguṇena ca / upacāreṇa ca rahas tutoṣa jagatīpatiḥ // 1.92.38
divyarūpā hi sā devī gaṅgā tripathagā nadī / mānuṣaṃ vigrahaṃ śrīmat kṛtvā sā varavarṇinī // 1.92.39
bhāgyopanatakāmasya bhāryevopasthitābhavat / śaṃtano rājasiṃhasya devarājasamadyuteḥ // 1.92.40
saṃbhogasnehacāturyair hāvalāsyair manoharaiḥ / rājānaṃ ramayām āsa yathā reme tathaiva saḥ // 1.92.41
sa rājā ratisaktatvād uttamastrīguṇair hṛtaḥ / saṃvatsarān ṛtūn māsān na bubodha bahūn gatān // 1.92.42
ramamāṇas tayā sārdhaṃ yathākāmaṃ janeśvaraḥ / aṣṭāv ajanayat putrāṃs tasyām amaravarṇinaḥ // 1.92.43
jātaṃ jātaṃ ca sā putraṃ kṣipaty ambhasi bhārata / prīṇāmi tvāham ity uktvā gaṅgāsrotasy amajjayat // 1.92.44
tasya tan na priyaṃ rājñaḥ śaṃtanor abhavat tadā / na ca tāṃ kiṃ canovāca tyāgād bhīto mahīpatiḥ // 1.92.45
atha tām aṣṭame putre jāte prahasitām iva / uvāca rājā duḥkhārtaḥ parīpsan putram ātmanaḥ // 1.92.46
mā vadhīḥ kāsi kasyāsi kiṃ hiṃsasi sutān iti / putraghni sumahat pāpaṃ mā prāpas tiṣṭha garhite // 1.92.47
putrakāma na te hanmi putraṃ putravatāṃ vara / jīrṇas tu mama vāso 'yaṃ yathā sa samayaḥ kṛtaḥ // 1.92.48
ahaṃ gaṅgā jahnusutā maharṣigaṇasevitā / devakāryārthasiddhyartham uṣiṭāhaṃ tvayā saha // 1.92.49
aṣṭeme vasavo devā mahābhāgā mahaujasaḥ / vasiṣṭhaśāpadoṣeṇa mānuṣatvam upāgatāḥ // 1.92.50
teṣāṃ janayitā nānyas tvad ṛte bhuvi vidyate / madvidhā mānuṣī dhātrī na caivāstīha kā cana // 1.92.51
tasmāt tajjananīhetor mānuṣatvam upāgatā / janayitvā vasūn aṣṭau jitā lokās tvayākṣayāḥ // 1.92.52
devānāṃ samayas tv eṣa vasūnāṃ saṃśruto mayā / jātaṃ jātaṃ mokṣayiṣye janmato mānuṣād iti // 1.92.53
tat te śāpād vinirmuktā āpavasya mahātmanaḥ / svasti te 'stu gamiṣyāmi putraṃ pāhi mahāvratam // 1.92.54
eṣa paryāyavāso me vasūnāṃ saṃnidhau kṛtaḥ / matprasūtaṃ vijānīhi gaṅgādattam imaṃ sutam // 1.92.55
āpavo nāma ko nv eṣa vasūnāṃ kiṃ ca duṣkṛtam / yasyābhiśāpāt te sarve mānuṣīṃ tanum āgatāḥ // 1.93.1
anena ca kumāreṇa gaṅgādattena kiṃ kṛtam / yasya caiva kṛtenāyaṃ mānuṣeṣu nivatsyati // 1.93.2
īśānāḥ sarvalokasya vasavas te ca vai katham / mānuṣeṣūdapadyanta tan mamācakṣva jāhnavi // 1.93.3
saivam uktā tato gaṅgā rājānam idam abravīt / bhartāraṃ jāhnavī devī śaṃtanuṃ puruṣarṣabham // 1.93.4
yaṃ lebhe varuṇaḥ putraṃ purā bharatasattama / vasiṣṭho nāma sa muniḥ khyāta āpava ity uta // 1.93.5
tasyāśramapadaṃ puṇyaṃ mṛgapakṣigaṇānvitam / meroḥ pārśve nagendrasya sarvartukusumāvṛtam // 1.93.6
sa vāruṇis tapas tepe tasmin bharatasattama / vane puṇyakṛtāṃ śreṣṭhaḥ svādumūlaphalodake // 1.93.7
dakṣasya duhitā yā tu surabhīty atigarvitā / gāṃ prajātā tu sā devī kaśyapād bharatarṣabha // 1.93.8
anugrahārthaṃ jagataḥ sarvakāmadughāṃ varām / tāṃ lebhe gāṃ tu dharmātmā homadhenuṃ sa vāruṇiḥ // 1.93.9
sā tasmiṃs tāpasāraṇye vasantī munisevite / cacāra ramye dharmye ca gaur apetabhayā tadā // 1.93.10
atha tad vanam ājagmuḥ kadā cid bharatarṣabha / pṛthvādyā vasavaḥ sarve devadevarṣisevitam // 1.93.11
te sadārā vanaṃ tac ca vyacaranta samantataḥ / remire ramaṇīyeṣu parvateṣu vaneṣu ca // 1.93.12
tatraikasya tu bhāryā vai vasor vāsavavikrama / sā carantī vane tasmin gāṃ dadarśa sumadhyamā // 1.93.13
yā sā vasiṣṭhasya muneḥ sarvakāmadhug uttamā // 1.93.13.2
sā vismayasamāviṣṭā śīladraviṇasaṃpadā / dive vai darśayām āsa tāṃ gāṃ govṛṣabhekṣaṇa // 1.93.14
svāpīnāṃ ca sudogdhrīṃ ca suvāladhimukhāṃ śubhām / upapannāṃ guṇaiḥ sarvaiḥ śīlenānuttamena ca // 1.93.15
evaṃguṇasamāyuktāṃ vasave vasunandinī / darśayām āsa rājendra purā pauravanandana // 1.93.16
dyaus tadā tāṃ tu dṛṣṭvaiva gāṃ gajendrendravikrama / uvāca rājaṃs tāṃ devīṃ tasyā rūpaguṇān vadan // 1.93.17
eṣā gaur uttamā devi vāruṇer asitekṣaṇe / ṛṣes tasya varārohe yasyedaṃ vanam uttamam // 1.93.18
asyāḥ kṣīraṃ piben martyaḥ svādu yo vai sumadhyame / daśa varṣasahasrāṇi sa jīvet sthirayauvanaḥ // 1.93.19
etac chrutvā tu sā devī nṛpottama sumadhyamā / tam uvācānavadyāṅgī bhartāraṃ dīptatejasam // 1.93.20
asti me mānuṣe loke naradevātmajā sakhī / nāmnā jinavatī nāma rūpayauvanaśālinī // 1.93.21
uśīnarasya rājarṣeḥ satyasaṃdhasya dhīmataḥ / duhitā prathitā loke mānuṣe rūpasaṃpadā // 1.93.22
tasyā hetor mahābhāga savatsāṃ gāṃ mamepsitām / ānayasvāmaraśreṣṭha tvaritaṃ puṇyavardhana // 1.93.23
yāvad asyāḥ payaḥ pītvā sā sakhī mama mānada / mānuṣeṣu bhavatv ekā jarārogavivarjitā // 1.93.24
etan mama mahābhāga kartum arhasy anindita / priyaṃ priyataraṃ hy asmān nāsti me 'nyat kathaṃ cana // 1.93.25
etac chrutvā vacas tasyā devyāḥ priyacikīrṣayā / pṛthvādyair bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ dyaus tadā tāṃ jahāra gām // 1.93.26
tayā kamalapatrākṣyā niyukto dyaus tadā nṛpa / ṛṣes tasya tapas tīvraṃ na śaśāka nirīkṣitum // 1.93.27
hṛtā gauḥ sā tadā tena prapātas tu na tarkitaḥ // 1.93.27.2
athāśramapadaṃ prāptaḥ phalāny ādāya vāruṇiḥ / na cāpaśyata gāṃ tatra savatsāṃ kānanottame // 1.93.28
tataḥ sa mṛgayām āsa vane tasmiṃs tapodhanaḥ / nādhyagacchac ca mṛgayaṃs tāṃ gāṃ munir udāradhīḥ // 1.93.29
jñātvā tathāpanītāṃ tāṃ vasubhir divyadarśanaḥ / yayau krodhavaśaṃ sadyaḥ śaśāpa ca vasūṃs tadā // 1.93.30
yasmān me vasavo jahrur gāṃ vai dogdhrīṃ suvāladhim / tasmāt sarve janiṣyanti mānuṣeṣu na saṃśayaḥ // 1.93.31
evaṃ śaśāpa bhagavān vasūṃs tān munisattamaḥ / vaśaṃ kopasya saṃprāpta āpavo bharatarṣabha // 1.93.32
śaptvā ca tān mahābhāgas tapasy eva mano dadhe / evaṃ sa śaptavān rājan vasūn aṣṭau tapodhanaḥ // 1.93.33
mahāprabhāvo brahmarṣir devān roṣasamanvitaḥ // 1.93.33.2
athāśramapadaṃ prāpya taṃ sma bhūyo mahātmanaḥ / śaptāḥ sma iti jānanta ṛṣiṃ tam upacakramuḥ // 1.93.34
prasādayantas tam ṛṣiṃ vasavaḥ pārthivarṣabha / na lebhire ca tasmāt te prasādam ṛṣisattamāt // 1.93.35
āpavāt puruṣavyāghra sarvadharmaviśāradāt // 1.93.35.2
uvāca ca sa dharmātmā sapta yūyaṃ dharādayaḥ / anu saṃvatsarāc chāpamokṣaṃ vai samavāpsyatha // 1.93.36
ayaṃ tu yatkṛte yūyaṃ mayā śaptāḥ sa vatsyati / dyaus tadā mānuṣe loke dīrghakālaṃ svakarmaṇā // 1.93.37
nānṛtaṃ tac cikīrṣāmi yuṣmān kruddho yad abruvam / na prajāsyati cāpy eṣa mānuṣeṣu mahāmanāḥ // 1.93.38
bhaviṣyati ca dharmātmā sarvaśāstraviśāradaḥ / pituḥ priyahite yuktaḥ strībhogān varjayiṣyati // 1.93.39
evam uktvā vasūn sarvāñ jagāma bhagavān ṛṣiḥ // 1.93.39.2
tato mām upajagmus te samastā vasavas tadā / ayācanta ca māṃ rājan varaṃ sa ca mayā kṛtaḥ // 1.93.40
jātāñ jātān prakṣipāsmān svayaṃ gaṅge tvam ambhasi // 1.93.40.2
evaṃ teṣām ahaṃ samyak śaptānāṃ rājasattama / mokṣārthaṃ mānuṣāl lokād yathāvat kṛtavaty aham // 1.93.41
ayaṃ śāpād ṛṣes tasya eka eva nṛpottama / dyau rājan mānuṣe loke ciraṃ vatsyati bhārata // 1.93.42
etad ākhyāya sā devī tatraivāntaradhīyata / ādāya ca kumāraṃ taṃ jagāmātha yathepsitam // 1.93.43
sa tu devavrato nāma gāṅgeya iti cābhavat / dvināmā śaṃtanoḥ putraḥ śaṃtanor adhiko guṇaiḥ // 1.93.44
śaṃtanuś cāpi śokārto jagāma svapuraṃ tataḥ / tasyāhaṃ kīrtayiṣyāmi śaṃtanor amitān guṇān // 1.93.45
mahābhāgyaṃ ca nṛpater bhāratasya yaśasvinaḥ / yasyetihāso dyutimān mahābhāratam ucyate // 1.93.46
sa evaṃ śaṃtanur dhīmān devarājarṣisatkṛtaḥ / dharmātmā sarvalokeṣu satyavāg iti viśrutaḥ // 1.94.1
damo dānaṃ kṣamā buddhir hrīr dhṛtis teja uttamam / nityāny āsan mahāsattve śaṃtanau puruṣarṣabhe // 1.94.2
evaṃ sa guṇasaṃpanno dharmārthakuśalo nṛpaḥ / āsīd bharatavaṃśasya goptā sādhujanasya ca // 1.94.3
kambugrīvaḥ pṛthuvyaṃso mattavāraṇavikramaḥ / dharma eva paraḥ kāmād arthāc ceti vyavasthitaḥ // 1.94.4
etāny āsan mahāsattve śaṃtanau bharatarṣabha / na cāsya sadṛśaḥ kaś cit kṣatriyo dharmato 'bhavat // 1.94.5
vartamānaṃ hi dharme sve sarvadharmavidāṃ varam / taṃ mahīpā mahīpālaṃ rājarājye 'bhyaṣecayan // 1.94.6
vītaśokabhayābādhāḥ sukhasvapnavibodhanāḥ / prati bhāratagoptāraṃ samapadyanta bhūmipāḥ // 1.94.7
śaṃtanupramukhair gupte loke nṛpatibhis tadā / niyamāt sarvavarṇānāṃ brahmottaram avartata // 1.94.8
brahma paryacarat kṣatraṃ viśaḥ kṣatram anuvratāḥ / brahmakṣatrānuraktāś ca śūdrāḥ paryacaran viśaḥ // 1.94.9
sa hāstinapure ramye kurūṇāṃ puṭabhedane / vasan sāgaraparyantām anvaśād vai vasuṃdharām // 1.94.10
sa devarājasadṛśo dharmajñaḥ satyavāg ṛjuḥ / dānadharmatapoyogāc chriyā paramayā yutaḥ // 1.94.11
arāgadveṣasaṃyuktaḥ somavat priyadarśanaḥ / tejasā sūryasaṃkāśo vāyuvegasamo jave // 1.94.12
antakapratimaḥ kope kṣamayā pṛthivīsamaḥ // 1.94.12.2
vadhaḥ paśuvarāhāṇāṃ tathaiva mṛgapakṣiṇām / śaṃtanau pṛthivīpāle nāvartata vṛthā nṛpa // 1.94.13
dharmabrahmottare rājye śaṃtanur vinayātmavān / samaṃ śaśāsa bhūtāni kāmarāgavivarjitaḥ // 1.94.14
devarṣipitṛyajñārtham ārabhyanta tadā kriyāḥ / na cādharmeṇa keṣāṃ cit prāṇinām abhavad vadhaḥ // 1.94.15
asukhānām anāthānāṃ tiryagyoniṣu vartatām / sa eva rājā bhūtānāṃ sarveṣām abhavat pitā // 1.94.16
tasmin kurupatiśreṣṭhe rājarājeśvare sati / śritā vāg abhavat satyaṃ dānadharmāśritaṃ manaḥ // 1.94.17
sa samāḥ ṣoḍaśāṣṭau ca catasro 'ṣṭau tathāparāḥ / ratim aprāpnuvan strīṣu babhūva vanagocaraḥ // 1.94.18
tathārūpas tathācāras tathāvṛttas tathāśrutaḥ / gāṅgeyas tasya putro 'bhūn nāmnā devavrato vasuḥ // 1.94.19
sarvāstreṣu sa niṣṇātaḥ pārthiveṣv itareṣu ca / mahābalo mahāsattvo mahāvīryo mahārathaḥ // 1.94.20
sa kadā cin mṛgaṃ viddhvā gaṅgām anusaran nadīm / bhāgīrathīm alpajalāṃ śaṃtanur dṛṣṭavān nṛpaḥ // 1.94.21
tāṃ dṛṣṭvā cintayām āsa śaṃtanuḥ puruṣarṣabhaḥ / syandate kiṃ nv iyaṃ nādya saricchreṣṭhā yathā purā // 1.94.22
tato nimittam anvicchan dadarśa sa mahāmanāḥ / kumāraṃ rūpasaṃpannaṃ bṛhantaṃ cārudarśanam // 1.94.23
divyam astraṃ vikurvāṇaṃ yathā devaṃ puraṃdaram / kṛtsnāṃ gaṅgāṃ samāvṛtya śarais tīkṣṇair avasthitam // 1.94.24
tāṃ śarair āvṛtāṃ dṛṣṭvā nadīṃ gaṅgāṃ tadantike / abhavad vismito rājā karma dṛṣṭvātimānuṣam // 1.94.25
jātamātraṃ purā dṛṣṭaṃ taṃ putraṃ śaṃtanus tadā / nopalebhe smṛtiṃ dhīmān abhijñātuṃ tam ātmajam // 1.94.26
sa tu taṃ pitaraṃ dṛṣṭvā mohayām āsa māyayā / saṃmohya tu tataḥ kṣipraṃ tatraivāntaradhīyata // 1.94.27
tad adbhutaṃ tadā dṛṣṭvā tatra rājā sa śaṃtanuḥ / śaṅkamānaḥ sutaṃ gaṅgām abravīd darśayeti ha // 1.94.28
darśayām āsa taṃ gaṅgā bibhratī rūpam uttamam / gṛhītvā dakṣiṇe pāṇau taṃ kumāram alaṃkṛtam // 1.94.29
alaṃkṛtām ābharaṇair arajombaradhāriṇīm / dṛṣṭapūrvām api satīṃ nābhyajānāt sa śaṃtanuḥ // 1.94.30
yaṃ putram aṣṭamaṃ rājaṃs tvaṃ purā mayy ajāyithāḥ / sa te 'yaṃ puruṣavyāghra nayasvainaṃ gṛhāntikam // 1.94.31
vedān adhijage sāṅgān vasiṣṭhād eva vīryavān / kṛtāstraḥ parameṣvāso devarājasamo yudhi // 1.94.32
surāṇāṃ saṃmato nityam asurāṇāṃ ca bhārata / uśanā veda yac chāstram ayaṃ tad veda sarvaśaḥ // 1.94.33
tathaivāṅgirasaḥ putraḥ surāsuranamaskṛtaḥ / yad veda śāstraṃ tac cāpi kṛtsnam asmin pratiṣṭhitam // 1.94.34
tava putre mahābāhau sāṅgopāṅgaṃ mahātmani // 1.94.34.2
ṛṣiḥ parair anādhṛṣyo jāmadagnyaḥ pratāpavān / yad astraṃ veda rāmaś ca tad apy asmin pratiṣṭhitam // 1.94.35
maheṣvāsam imaṃ rājan rājadharmārthakovidam / mayā dattaṃ nijaṃ putraṃ vīraṃ vīra gṛhān naya // 1.94.36
tayaivaṃ samanujñātaḥ putram ādāya śaṃtanuḥ / bhrājamānaṃ yathādityam āyayau svapuraṃ prati // 1.94.37
pauravaḥ svapuraṃ gatvā puraṃdarapuropamam / sarvakāmasamṛddhārthaṃ mene ātmānam ātmanā // 1.94.38
pauraveṣu tataḥ putraṃ yauvarājye 'bhyaṣecayat // 1.94.38.2
pauravāñ śaṃtanoḥ putraḥ pitaraṃ ca mahāyaśāḥ / rāṣṭraṃ ca rañjayām āsa vṛttena bharatarṣabha // 1.94.39
sa tathā saha putreṇa ramamāṇo mahīpatiḥ / vartayām āsa varṣāṇi catvāry amitavikramaḥ // 1.94.40
sa kadā cid vanaṃ yāto yamunām abhito nadīm / mahīpatir anirdeśyam ājighrad gandham uttamam // 1.94.41
tasya prabhavam anvicchan vicacāra samantataḥ / sa dadarśa tadā kanyāṃ dāśānāṃ devarūpiṇīm // 1.94.42
tām apṛcchat sa dṛṣṭvaiva kanyām asitalocanām / kasya tvam asi kā cāsi kiṃ ca bhīru cikīrṣasi // 1.94.43
sābravīd dāśakanyāsmi dharmārthaṃ vāhaye tarīm / pitur niyogād bhadraṃ te dāśarājño mahātmanaḥ // 1.94.44
rūpamādhuryagandhais tāṃ saṃyuktāṃ devarūpiṇīm / samīkṣya rājā dāśeyīṃ kāmayām āsa śaṃtanuḥ // 1.94.45
sa gatvā pitaraṃ tasyā varayām āsa tāṃ tadā / paryapṛcchat tatas tasyāḥ pitaraṃ cātmakāraṇāt // 1.94.46
sa ca taṃ pratyuvācedaṃ dāśarājo mahīpatim / jātamātraiva me deyā varāya varavarṇinī // 1.94.47
hṛdi kāmas tu me kaś cit taṃ nibodha janeśvara // 1.94.47.2
yadīmāṃ dharmapatnīṃ tvaṃ mattaḥ prārthayase 'nagha / satyavāg asi satyena samayaṃ kuru me tataḥ // 1.94.48
samayena pradadyāṃ te kanyām aham imāṃ nṛpa / na hi me tvatsamaḥ kaś cid varo jātu bhaviṣyati // 1.94.49
śrutvā tava varaṃ dāśa vyavasyeyam ahaṃ na vā / dātavyaṃ cet pradāsyāmi na tv adeyaṃ kathaṃ cana // 1.94.50
asyāṃ jāyeta yaḥ putraḥ sa rājā pṛthivīpatiḥ / tvad ūrdhvam abhiṣektavyo nānyaḥ kaś cana pārthiva // 1.94.51
nākāmayata taṃ dātuṃ varaṃ dāśāya śaṃtanuḥ / śarīrajena tīvreṇa dahyamāno 'pi bhārata // 1.94.52
sa cintayann eva tadā dāśakanyāṃ mahīpatiḥ / pratyayād dhāstinapuraṃ śokopahatacetanaḥ // 1.94.53
tataḥ kadā cic chocantaṃ śaṃtanuṃ dhyānam āsthitam / putro devavrato 'bhyetya pitaraṃ vākyam abravīt // 1.94.54
sarvato bhavataḥ kṣemaṃ vidheyāḥ sarvapārthivāḥ / tat kimartham ihābhīkṣṇaṃ pariśocasi duḥkhitaḥ // 1.94.55
dhyāyann iva ca kiṃ rājan nābhibhāṣasi kiṃ cana // 1.94.55.2
evam uktaḥ sa putreṇa śaṃtanuḥ pratyabhāṣata / asaṃśayaṃ dhyānaparaṃ yathā māttha tathāsmy uta // 1.94.56
apatyaṃ nas tvam evaikaḥ kule mahati bhārata / anityatā ca martyānām ataḥ śocāmi putraka // 1.94.57
kathaṃ cit tava gāṅgeya vipattau nāsti naḥ kulam / asaṃśayaṃ tvam evaikaḥ śatād api varaḥ sutaḥ // 1.94.58
na cāpy ahaṃ vṛthā bhūyo dārān kartum ihotsahe / saṃtānasyāvināśāya kāmaye bhadram astu te // 1.94.59
anapatyataikaputratvam ity āhur dharmavādinaḥ // 1.94.59.2
agnihotraṃ trayo vedā yajñāś ca sahadakṣiṇāḥ / sarvāṇy etāny apatyasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm // 1.94.60
evam eva manuṣyeṣu syāc ca sarvaprajāsv api / yad apatyaṃ mahāprājña tatra me nāsti saṃśayaḥ // 1.94.61
eṣā trayī purāṇānām uttamānāṃ ca śāśvatī // 1.94.61.2
tvaṃ ca śūraḥ sadāmarṣī śastranityaś ca bhārata / nānyatra śastrāt tasmāt te nidhanaṃ vidyate 'nagha // 1.94.62
so 'smi saṃśayam āpannas tvayi śānte kathaṃ bhavet / iti te kāraṇaṃ tāta duḥkhasyoktam aśeṣataḥ // 1.94.63
tatas tat kāraṇaṃ jñātvā kṛtsnaṃ caivam aśeṣataḥ / devavrato mahābuddhiḥ prayayāv anucintayan // 1.94.64
abhyagacchat tadaivāśu vṛddhāmātyaṃ pitur hitam / tam apṛcchat tadābhyetya pitus tac chokakāraṇam // 1.94.65
tasmai sa kurumukhyāya yathāvat paripṛcchate / varaṃ śaśaṃsa kanyāṃ tām uddiśya bharatarṣabha // 1.94.66
tato devavrato vṛddhaiḥ kṣatriyaiḥ sahitas tadā / abhigamya dāśarājānaṃ kanyāṃ vavre pituḥ svayam // 1.94.67
taṃ dāśaḥ pratijagrāha vidhivat pratipūjya ca / abravīc cainam āsīnaṃ rājasaṃsadi bhārata // 1.94.68
tvam eva nāthaḥ paryāptaḥ śaṃtanoḥ puruṣarṣabha / putraḥ putravatāṃ śreṣṭhaḥ kiṃ nu vakṣyāmi te vacaḥ // 1.94.69
ko hi saṃbandhakaṃ ślāghyam īpsitaṃ yaunam īdṛśam / atikrāman na tapyeta sākṣād api śatakratuḥ // 1.94.70
apatyaṃ caitad āryasya yo yuṣmākaṃ samo guṇaiḥ / yasya śukrāt satyavatī prādurbhūtā yaśasvinī // 1.94.71
tena me bahuśas tāta pitā te parikīrtitaḥ / arhaḥ satyavatīṃ voḍhuṃ sarvarājasu bhārata // 1.94.72
asito hy api devarṣiḥ pratyākhyātaḥ purā mayā / satyavatyā bhṛśaṃ hy arthī sa āsīd ṛṣisattamaḥ // 1.94.73
kanyāpitṛtvāt kiṃ cit tu vakṣyāmi bharatarṣabha / balavat sapatnatām atra doṣaṃ paśyāmi kevalam // 1.94.74
yasya hi tvaṃ sapatnaḥ syā gandharvasyāsurasya vā / na sa jātu sukhaṃ jīvet tvayi kruddhe paraṃtapa // 1.94.75
etāvān atra doṣo hi nānyaḥ kaś cana pārthiva / etaj jānīhi bhadraṃ te dānādāne paraṃtapa // 1.94.76
evam uktas tu gāṅgeyas tadyuktaṃ pratyabhāṣata / śṛṇvatāṃ bhūmipālānāṃ pitur arthāya bhārata // 1.94.77
idaṃ me matam ādatsva satyaṃ satyavatāṃ vara / naiva jāto na vājāta īdṛśaṃ vaktum utsahet // 1.94.78
evam etat kariṣyāmi yathā tvam anubhāṣase / yo 'syāṃ janiṣyate putraḥ sa no rājā bhaviṣyati // 1.94.79
ity uktaḥ punar evātha taṃ dāśaḥ pratyabhāṣata / cikīrṣur duṣkaraṃ karma rājyārthe bharatarṣabha // 1.94.80
tvam eva nāthaḥ paryāptaḥ śaṃtanor amitadyuteḥ / kanyāyāś caiva dharmātman prabhur dānāya ceśvaraḥ // 1.94.81
idaṃ tu vacanaṃ saumya kāryaṃ caiva nibodha me / kaumārikāṇāṃ śīlena vakṣyāmy aham ariṃdama // 1.94.82
yat tvayā satyavatyarthe satyadharmaparāyaṇa / rājamadhye pratijñātam anurūpaṃ tavaiva tat // 1.94.83
nānyathā tan mahābāho saṃśayo 'tra na kaś cana / tavāpatyaṃ bhaved yat tu tatra naḥ saṃśayo mahān // 1.94.84
tasya tan matam ājñāya satyadharmaparāyaṇaḥ / pratyajānāt tadā rājan pituḥ priyacikīrṣayā // 1.94.85
dāśarāja nibodhedaṃ vacanaṃ me nṛpottama / śṛṇvatāṃ bhūmipālānāṃ yad bravīmi pituḥ kṛte // 1.94.86
rājyaṃ tāvat pūrvam eva mayā tyaktaṃ narādhipa / apatyahetor api ca karomy eṣa viniścayam // 1.94.87
adya prabhṛti me dāśa brahmacaryaṃ bhaviṣyati / aputrasyāpi me lokā bhaviṣyanty akṣayā divi // 1.94.88
tasya tad vacanaṃ śrutvā saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ / dadānīty eva taṃ dāśo dharmātmā pratyabhāṣata // 1.94.89
tato 'ntarikṣe 'psaraso devāḥ sarṣigaṇās tathā / abhyavarṣanta kusumair bhīṣmo 'yam iti cābruvan // 1.94.90
tataḥ sa pitur arthāya tām uvāca yaśasvinīm / adhiroha rathaṃ mātar gacchāvaḥ svagṛhān iti // 1.94.91
evam uktvā tu bhīṣmas tāṃ ratham āropya bhāminīm / āgamya hāstinapuraṃ śaṃtanoḥ saṃnyavedayat // 1.94.92
tasya tad duṣkaraṃ karma praśaśaṃsur narādhipāḥ / sametāś ca pṛthak caiva bhīṣmo 'yam iti cābruvan // 1.94.93
tad dṛṣṭvā duṣkaraṃ karma kṛtaṃ bhīṣmeṇa śaṃtanuḥ / svacchandamaraṇaṃ tasmai dadau tuṣṭaḥ pitā svayam // 1.94.94
tato vivāhe nirvṛtte sa rājā śaṃtanur nṛpaḥ / tāṃ kanyāṃ rūpasaṃpannāṃ svagṛhe saṃnyaveśayat // 1.95.1
tataḥ śāṃtanavo dhīmān satyavatyām ajāyata / vīraś citrāṅgado nāma vīryeṇa manujān ati // 1.95.2
athāparaṃ maheṣvāsaṃ satyavatyāṃ punaḥ prabhuḥ / vicitravīryaṃ rājānaṃ janayām āsa vīryavān // 1.95.3
aprāptavati tasmiṃś ca yauvanaṃ bharatarṣabha / sa rājā śaṃtanur dhīmān kāladharmam upeyivān // 1.95.4
svargate śaṃtanau bhīṣmaś citrāṅgadam ariṃdamam / sthāpayām āsa vai rājye satyavatyā mate sthitaḥ // 1.95.5
sa tu citrāṅgadaḥ śauryāt sarvāṃś cikṣepa pārthivān / manuṣyaṃ na hi mene sa kaṃ cit sadṛśam ātmanaḥ // 1.95.6
taṃ kṣipantaṃ surāṃś caiva manuṣyān asurāṃs tathā / gandharvarājo balavāṃs tulyanāmābhyayāt tadā // 1.95.7
tenāsya sumahad yuddhaṃ kurukṣetre babhūva ha // 1.95.7.2
tayor balavatos tatra gandharvakurumukhyayoḥ / nadyās tīre hiraṇvatyāḥ samās tisro 'bhavad raṇaḥ // 1.95.8
tasmin vimarde tumule śastravṛṣṭisamākule / māyādhiko 'vadhīd vīraṃ gandharvaḥ kurusattamam // 1.95.9
citrāṅgadaṃ kuruśreṣṭhaṃ vicitraśarakārmukam / antāya kṛtvā gandharvo divam ācakrame tataḥ // 1.95.10
tasmin nṛpatiśārdūle nihate bhūrivarcasi / bhīṣmaḥ śāṃtanavo rājan pretakāryāṇy akārayat // 1.95.11
vicitravīryaṃ ca tadā bālam aprāptayauvanam / kururājye mahābāhur abhyaṣiñcad anantaram // 1.95.12
vicitravīryas tu tadā bhīṣmasya vacane sthitaḥ / anvaśāsan mahārāja pitṛpaitāmahaṃ padam // 1.95.13
sa dharmaśāstrakuśalo bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ nṛpaḥ / pūjayām āsa dharmeṇa sa cainaṃ pratyapālayat // 1.95.14
hate citrāṅgade bhīṣmo bāle bhrātari cānagha / pālayām āsa tad rājyaṃ satyavatyā mate sthitaḥ // 1.96.1
saṃprāptayauvanaṃ paśyan bhrātaraṃ dhīmatāṃ varam / bhīṣmo vicitravīryasya vivāhāyākaron matim // 1.96.2
atha kāśipater bhīṣmaḥ kanyās tisro 'psaraḥsamāḥ / śuśrāva sahitā rājan vṛṇvatīr vai svayaṃ varam // 1.96.3
tataḥ sa rathināṃ śreṣṭho rathenaikena varmabhṛt / jagāmānumate mātuḥ purīṃ vārāṇasīṃ prati // 1.96.4
tatra rājñaḥ samuditān sarvataḥ samupāgatān / dadarśa kanyās tāś caiva bhīṣmaḥ śaṃtanunandanaḥ // 1.96.5
kīrtyamāneṣu rājñāṃ tu nāmasv atha sahasraśaḥ / bhīṣmaḥ svayaṃ tadā rājan varayām āsa tāḥ prabhuḥ // 1.96.6
uvāca ca mahīpālān rājañ jaladaniḥsvanaḥ / ratham āropya tāḥ kanyā bhīṣmaḥ praharatāṃ varaḥ // 1.96.7
āhūya dānaṃ kanyānāṃ guṇavadbhyaḥ smṛtaṃ budhaiḥ / alaṃkṛtya yathāśakti pradāya ca dhanāny api // 1.96.8
prayacchanty apare kanyāṃ mithunena gavām api / vittena kathitenānye balenānye 'numānya ca // 1.96.9
pramattām upayānty anye svayam anye ca vindate / aṣṭamaṃ tam atho vitta vivāhaṃ kavibhiḥ smṛtam // 1.96.10
svayaṃvaraṃ tu rājanyāḥ praśaṃsanty upayānti ca / pramathya tu hṛtām āhur jyāyasīṃ dharmavādinaḥ // 1.96.11
tā imāḥ pṛthivīpālā jihīrṣāmi balād itaḥ / te yatadhvaṃ paraṃ śaktyā vijayāyetarāya vā // 1.96.12
sthito 'haṃ pṛthivīpālā yuddhāya kṛtaniścayaḥ // 1.96.12.2
evam uktvā mahīpālān kāśirājaṃ ca vīryavān / sarvāḥ kanyāḥ sa kauravyo ratham āropayat svakam // 1.96.13
āmantrya ca sa tān prāyāc chīghraṃ kanyāḥ pragṛhya tāḥ // 1.96.13.2
tatas te pārthivāḥ sarve samutpetur amarṣitāḥ / saṃspṛśantaḥ svakān bāhūn daśanto daśanacchadān // 1.96.14
teṣām ābharaṇāny āśu tvaritānāṃ vimuñcatām / āmuñcatāṃ ca varmāṇi saṃbhramaḥ sumahān abhūt // 1.96.15
tārāṇām iva saṃpāto babhūva janamejaya / bhūṣaṇānāṃ ca śubhrāṇāṃ kavacānāṃ ca sarvaśaḥ // 1.96.16
savarmabhir bhūṣaṇais te drāg bhrājadbhir itas tataḥ / sakrodhāmarṣajihmabhrūsakaṣāyadṛśas tathā // 1.96.17
sūtopakḷptān rucirān sadaśvodyatadhūrgatān / rathān āsthāya te vīrāḥ sarvapraharaṇānvitāḥ // 1.96.18
prayāntam ekaṃ kauravyam anusasrur udāyudhāḥ // 1.96.18.2
tataḥ samabhavad yuddhaṃ teṣāṃ tasya ca bhārata / ekasya ca bahūnāṃ ca tumulaṃ lomaharṣaṇam // 1.96.19
te tv iṣūn daśasāhasrāṃs tasmai yugapad ākṣipan / aprāptāṃś caiva tān āśu bhīṣmaḥ sarvāṃs tadācchinat // 1.96.20
tatas te pārthivāḥ sarve sarvataḥ parivārayan / vavarṣuḥ śaravarṣeṇa varṣeṇevādrim ambudāḥ // 1.96.21
sa tad bāṇamayaṃ varṣaṃ śarair āvārya sarvataḥ / tataḥ sarvān mahīpālān pratyavidhyat tribhis tribhiḥ // 1.96.22
tasyāti puruṣān anyāṃl lāghavaṃ rathacāriṇaḥ / rakṣaṇaṃ cātmanaḥ saṃkhye śatravo 'py abhyapūjayan // 1.96.23
tān vinirjitya tu raṇe sarvaśastraviśāradaḥ / kanyābhiḥ sahitaḥ prāyād bhārato bhāratān prati // 1.96.24
tatas taṃ pṛṣṭhato rājañ śālvarājo mahārathaḥ / abhyāhanad ameyātmā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ raṇe // 1.96.25
vāraṇaṃ jaghane nighnan dantābhyām aparo yathā / vāśitām anusaṃprāpto yūthapo balināṃ varaḥ // 1.96.26
strīkāma tiṣṭha tiṣṭheti bhīṣmam āha sa pārthivaḥ / śālvarājo mahābāhur amarṣeṇābhicoditaḥ // 1.96.27
tataḥ sa puruṣavyāghro bhīṣmaḥ parabalārdanaḥ / tadvākyākulitaḥ krodhād vidhūmo 'gnir iva jvalan // 1.96.28
kṣatradharmaṃ samāsthāya vyapetabhayasaṃbhramaḥ / nivartayām āsa rathaṃ śālvaṃ prati mahārathaḥ // 1.96.29
nivartamānaṃ taṃ dṛṣṭvā rājānaḥ sarva eva te / prekṣakāḥ samapadyanta bhīṣmaśālvasamāgame // 1.96.30
tau vṛṣāv iva nardantau balinau vāśitāntare / anyonyam abhivartetāṃ balavikramaśālinau // 1.96.31
tato bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ śaraiḥ śatasahasraśaḥ / śālvarājo naraśreṣṭhaḥ samavākirad āśugaiḥ // 1.96.32
pūrvam abhyarditaṃ dṛṣṭvā bhīṣmaṃ śālvena te nṛpāḥ / vismitāḥ samapadyanta sādhu sādhv iti cābruvan // 1.96.33
lāghavaṃ tasya te dṛṣṭvā saṃyuge sarvapārthivāḥ / apūjayanta saṃhṛṣṭā vāgbhiḥ śālvaṃ narādhipāḥ // 1.96.34
kṣatriyāṇāṃ tadā vācaḥ śrutvā parapuraṃjayaḥ / kruddhaḥ śāṃtanavo bhīṣmas tiṣṭha tiṣṭhety abhāṣata // 1.96.35
sārathiṃ cābravīt kruddho yāhi yatraiṣa pārthivaḥ / yāvad enaṃ nihanmy adya bhujaṃgam iva pakṣirāṭ // 1.96.36
tato 'straṃ vāruṇaṃ samyag yojayām āsa kauravaḥ / tenāśvāṃś caturo 'mṛdnāc chālvarājño narādhipa // 1.96.37
astrair astrāṇi saṃvārya śālvarājñaḥ sa kauravaḥ / bhīṣmo nṛpatiśārdūla nyavadhīt tasya sārathim // 1.96.38
astreṇa cāpy athaikena nyavadhīt turagottamān // 1.96.38.2
kanyāhetor naraśreṣṭha bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā / jitvā visarjayām āsa jīvantaṃ nṛpasattamam // 1.96.39
tataḥ śālvaḥ svanagaraṃ prayayau bharatarṣabha // 1.96.39.2
rājāno ye ca tatrāsan svayaṃvaradidṛkṣavaḥ / svāny eva te 'pi rāṣṭrāṇi jagmuḥ parapuraṃjaya // 1.96.40
evaṃ vijitya tāḥ kanyā bhīṣmaḥ praharatāṃ varaḥ / prayayau hāstinapuraṃ yatra rājā sa kauravaḥ // 1.96.41
so 'cireṇaiva kālena atyakrāman narādhipa / vanāni saritaś caiva śailāṃś ca vividhadrumān // 1.96.42
akṣataḥ kṣapayitvārīn saṃkhye 'saṃkhyeyavikramaḥ / ānayām āsa kāśyasya sutāḥ sāgaragāsutaḥ // 1.96.43
snuṣā iva sa dharmātmā bhaginya iva cānujāḥ / yathā duhitaraś caiva pratigṛhya yayau kurūn // 1.96.44
tāḥ sarvā guṇasaṃpannā bhrātā bhrātre yavīyase / bhīṣmo vicitravīryāya pradadau vikramāhṛtāḥ // 1.96.45
satāṃ dharmeṇa dharmajñaḥ kṛtvā karmātimānuṣam / bhrātur vicitravīryasya vivāhāyopacakrame // 1.96.46
satyavatyā saha mithaḥ kṛtvā niścayam ātmavān // 1.96.46.2
vivāhaṃ kārayiṣyantaṃ bhīṣmaṃ kāśipateḥ sutā / jyeṣṭhā tāsām idaṃ vākyam abravīd dha satī tadā // 1.96.47
mayā saubhapatiḥ pūrvaṃ manasābhivṛtaḥ patiḥ / tena cāsmi vṛtā pūrvam eṣa kāmaś ca me pituḥ // 1.96.48
mayā varayitavyo 'bhūc chālvas tasmin svayaṃvare / etad vijñāya dharmajña tatas tvaṃ dharmam ācara // 1.96.49
evam uktas tayā bhīṣmaḥ kanyayā viprasaṃsadi / cintām abhyagamad vīro yuktāṃ tasyaiva karmaṇaḥ // 1.96.50
sa viniścitya dharmajño brāhmaṇair vedapāragaiḥ / anujajñe tadā jyeṣṭām ambāṃ kāśipateḥ sutām // 1.96.51
ambikāmbālike bhārye prādād bhrātre yavīyase / bhīṣmo vicitravīryāya vidhidṛṣṭena karmaṇā // 1.96.52
tayoḥ pāṇiṃ gṛhītvā sa rūpayauvanadarpitaḥ / vicitravīryo dharmātmā kāmātmā samapadyata // 1.96.53
te cāpi bṛhatī śyāme nīlakuñcitamūrdhaje / raktatuṅganakhopete pīnaśroṇipayodhare // 1.96.54
ātmanaḥ pratirūpo 'sau labdhaḥ patir iti sthite / vicitravīryaṃ kalyāṇaṃ pūjayām āsatus tu te // 1.96.55
sa cāśvirūpasadṛśo devasattvaparākramaḥ / sarvāsām eva nārīṇāṃ cittapramathano 'bhavat // 1.96.56
tābhyāṃ saha samāḥ sapta viharan pṛthivīpatiḥ / vicitravīryas taruṇo yakṣmāṇaṃ samapadyata // 1.96.57
suhṛdāṃ yatamānānām āptaiḥ saha cikitsakaiḥ / jagāmāstam ivādityaḥ kauravyo yamasādanam // 1.96.58
pretakāryāṇi sarvāṇi tasya samyag akārayat / rājño vicitravīryasya satyavatyā mate sthitaḥ // 1.96.59
ṛtvigbhiḥ sahito bhīṣmaḥ sarvaiś ca kurupuṃgavaiḥ // 1.96.59.2
tataḥ satyavatī dīnā kṛpaṇā putragṛddhinī / putrasya kṛtvā kāryāṇi snuṣābhyāṃ saha bhārata // 1.97.1
dharmaṃ ca pitṛvaṃśaṃ ca mātṛvaṃśaṃ ca māninī / prasamīkṣya mahābhāgā gāṅgeyaṃ vākyam abravīt // 1.97.2
śaṃtanor dharmanityasya kauravyasya yaśasvinaḥ / tvayi piṇḍaś ca kīrtiś ca saṃtānaṃ ca pratiṣṭhitam // 1.97.3
yathā karma śubhaṃ kṛtvā svargopagamanaṃ dhruvam / yathā cāyur dhruvaṃ satye tvayi dharmas tathā dhruvaḥ // 1.97.4
vettha dharmāṃś ca dharmajña samāsenetareṇa ca / vividhās tvaṃ śrutīr vettha vettha vedāṃś ca sarvaśaḥ // 1.97.5
vyavasthānaṃ ca te dharme kulācāraṃ ca lakṣaye / pratipattiṃ ca kṛcchreṣu śukrāṅgirasayor iva // 1.97.6
tasmāt subhṛśam āśvasya tvayi dharmabhṛtāṃ vara / kārye tvāṃ viniyokṣyāmi tac chrutvā kartum arhasi // 1.97.7
mama putras tava bhrātā vīryavān supriyaś ca te / bāla eva gataḥ svargam aputraḥ puruṣarṣabha // 1.97.8
ime mahiṣyau bhrātus te kāśirājasute śubhe / rūpayauvanasaṃpanne putrakāme ca bhārata // 1.97.9
tayor utpādayāpatyaṃ saṃtānāya kulasya naḥ / manniyogān mahābhāga dharmaṃ kartum ihārhasi // 1.97.10
rājye caivābhiṣicyasva bhāratān anuśādhi ca / dārāṃś ca kuru dharmeṇa mā nimajjīḥ pitāmahān // 1.97.11
tathocyamāno mātrā ca suhṛdbhiś ca paraṃtapaḥ / pratyuvāca sa dharmātmā dharmyam evottaraṃ vacaḥ // 1.97.12
asaṃśayaṃ paro dharmas tvayā mātar udāhṛtaḥ / tvam apatyaṃ prati ca me pratijñāṃ vettha vai parām // 1.97.13
jānāsi ca yathāvṛttaṃ śulkahetos tvadantare / sa satyavati satyaṃ te pratijānāmy ahaṃ punaḥ // 1.97.14
parityajeyaṃ trailokyaṃ rājyaṃ deveṣu vā punaḥ / yad vāpy adhikam etābhyāṃ na tu satyaṃ kathaṃ cana // 1.97.15
tyajec ca pṛthivī gandham āpaś ca rasam ātmanaḥ / jyotis tathā tyajed rūpaṃ vāyuḥ sparśaguṇaṃ tyajet // 1.97.16
prabhāṃ samutsṛjed arko dhūmaketus tathoṣṇatām / tyajec chabdaṃ tathākāśaḥ somaḥ śītāṃśutāṃ tyajet // 1.97.17
vikramaṃ vṛtrahā jahyād dharmaṃ jahyāc ca dharmarāṭ / na tv ahaṃ satyam utsraṣṭuṃ vyavaseyaṃ kathaṃ cana // 1.97.18
evam uktā tu putreṇa bhūridraviṇatejasā / mātā satyavatī bhīṣmam uvāca tadanantaram // 1.97.19
jānāmi te sthitiṃ satye parāṃ satyaparākrama / icchan sṛjethās trīṃl lokān anyāṃs tvaṃ svena tejasā // 1.97.20
jānāmi caiva satyaṃ tan madarthaṃ yad abhāṣathāḥ / āpaddharmam avekṣasva vaha paitāmahīṃ dhuram // 1.97.21
yathā te kulatantuś ca dharmaś ca na parābhavet / suhṛdaś ca prahṛṣyeraṃs tathā kuru paraṃtapa // 1.97.22
lālapyamānāṃ tām evaṃ kṛpaṇāṃ putragṛddhinīm / dharmād apetaṃ bruvatīṃ bhīṣmo bhūyo 'bravīd idam // 1.97.23
rājñi dharmān avekṣasva mā naḥ sarvān vyanīnaśaḥ / satyāc cyutiḥ kṣatriyasya na dharmeṣu praśasyate // 1.97.24
śaṃtanor api saṃtānaṃ yathā syād akṣayaṃ bhuvi / tat te dharmaṃ pravakṣyāmi kṣātraṃ rājñi sanātanam // 1.97.25
śrutvā taṃ pratipadyethāḥ prājñaiḥ saha purohitaiḥ / āpaddharmārthakuśalair lokatantram avekṣya ca // 1.97.26
jāmadagnyena rāmeṇa pitur vadham amṛṣyatā / kruddhena ca mahābhāge haihayādhipatir hataḥ // 1.98.1
śatāni daśa bāhūnāṃ nikṛttāny arjunasya vai // 1.98.1.2
punaś ca dhanur ādāya mahāstrāṇi pramuñcatā / nirdagdhaṃ kṣatram asakṛd rathena jayatā mahīm // 1.98.2
evam uccāvacair astrair bhārgaveṇa mahātmanā / triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivī kṛtā niḥkṣatriyā purā // 1.98.3
tataḥ saṃbhūya sarvābhiḥ kṣatriyābhiḥ samantataḥ / utpāditāny apatyāni brāhmaṇair niyatātmabhiḥ // 1.98.4
pāṇigrāhasya tanaya iti vedeṣu niścitam / dharmaṃ manasi saṃsthāpya brāhmaṇāṃs tāḥ samabhyayuḥ // 1.98.5
loke 'py ācarito dṛṣṭaḥ kṣatriyāṇāṃ punarbhavaḥ // 1.98.5.2
athotathya iti khyāta āsīd dhīmān ṛṣiḥ purā / mamatā nāma tasyāsīd bhāryā paramasaṃmatā // 1.98.6
utathyasya yavīyāṃs tu purodhās tridivaukasām / bṛhaspatir bṛhattejā mamatāṃ so 'nvapadyata // 1.98.7
uvāca mamatā taṃ tu devaraṃ vadatāṃ varam / antarvatnī ahaṃ bhrātrā jyeṣṭhenāramyatām iti // 1.98.8
ayaṃ ca me mahābhāga kukṣāv eva bṛhaspate / autathyo vedam atraiva ṣaḍaṅgaṃ pratyadhīyata // 1.98.9
amogharetās tvaṃ cāpi nūnaṃ bhavitum arhasi / tasmād evaṃgate 'dya tvam upāramitum arhasi // 1.98.10
evam uktas tayā samyag bṛhattejā bṛhaspatiḥ / kāmātmānaṃ tadātmānaṃ na śaśāka niyacchitum // 1.98.11
saṃbabhūva tataḥ kāmī tayā sārdham akāmayā / utsṛjantaṃ tu taṃ retaḥ sa garbhastho 'bhyabhāṣata // 1.98.12
bhos tāta kanyasa vade dvayor nāsty atra saṃbhavaḥ / amoghaśukraś ca bhavān pūrvaṃ cāham ihāgataḥ // 1.98.13
śaśāpa taṃ tataḥ kruddha evam ukto bṛhaspatiḥ / utathyaputraṃ garbhasthaṃ nirbhartsya bhagavān ṛṣiḥ // 1.98.14
yasmāt tvam īdṛśe kāle sarvabhūtepsite sati / evam āttha vacas tasmāt tamo dīrghaṃ pravekṣyasi // 1.98.15
sa vai dīrghatamā nāma śāpād ṛṣir ajāyata / bṛhaspater bṛhatkīrter bṛhaspatir ivaujasā // 1.98.16
sa putrāñ janayām āsa gautamādīn mahāyaśāḥ / ṛṣer utathyasya tadā saṃtānakulavṛddhaye // 1.98.17
lobhamohābhibhūtās te putrās taṃ gautamādayaḥ / kāṣṭhe samudge prakṣipya gaṅgāyāṃ samavāsṛjan // 1.98.18
na syād andhaś ca vṛddhaś ca bhartavyo 'yam iti sma te / cintayitvā tataḥ krūrāḥ pratijagmur atho gṛhān // 1.98.19
so 'nusrotas tadā rājan plavamāna ṛṣis tataḥ / jagāma subahūn deśān andhas tenoḍupena ha // 1.98.20
taṃ tu rājā balir nāma sarvadharmaviśāradaḥ / apaśyan majjanagataḥ srotasābhyāśam āgatam // 1.98.21
jagrāha cainaṃ dharmātmā baliḥ satyaparākramaḥ / jñātvā cainaṃ sa vavre 'tha putrārthaṃ manujarṣabha // 1.98.22
saṃtānārthaṃ mahābhāga bhāryāsu mama mānada / putrān dharmārthakuśalān utpādayitum arhasi // 1.98.23
evam uktaḥ sa tejasvī taṃ tathety uktavān ṛṣiḥ / tasmai sa rājā svāṃ bhāryāṃ sudeṣṇāṃ prāhiṇot tadā // 1.98.24
andhaṃ vṛddhaṃ ca taṃ matvā na sā devī jagāma ha / svāṃ tu dhātreyikāṃ tasmai vṛddhāya prāhiṇot tadā // 1.98.25
tasyāṃ kākṣīvadādīn sa śūdrayonāv ṛṣir vaśī / janayām āsa dharmātmā putrān ekādaśaiva tu // 1.98.26
kākṣīvadādīn putrāṃs tān dṛṣṭvā sarvān adhīyataḥ / uvāca tam ṛṣiṃ rājā mamaita iti vīryavān // 1.98.27
nety uvāca maharṣis taṃ mamaivaita iti bruvan / śūdrayonau mayā hīme jātāḥ kākṣīvadādayaḥ // 1.98.28
andhaṃ vṛddhaṃ ca māṃ matvā sudeṣṇā mahiṣī tava / avamanya dadau mūḍhā śūdrāṃ dhātreyikāṃ hi me // 1.98.29
tataḥ prasādayām āsa punas tam ṛṣisattamam / baliḥ sudeṣṇāṃ bhāryāṃ ca tasmai tāṃ prāhiṇot punaḥ // 1.98.30
tāṃ sa dīrghatamāṅgeṣu spṛṣṭvā devīm athābravīt / bhaviṣyati kumāras te tejasvī satyavāg iti // 1.98.31
tatrāṅgo nāma rājarṣiḥ sudeṣṇāyām ajāyata / evam anye maheṣvāsā brāhmaṇaiḥ kṣatriyā bhuvi // 1.98.32
jātāḥ paramadharmajñā vīryavanto mahābalāḥ / etac chrutvā tvam apy atra mātaḥ kuru yathepsitam // 1.98.33
punar bharatavaṃśasya hetuṃ saṃtānavṛddhaye / vakṣyāmi niyataṃ mātas tan me nigadataḥ śṛṇu // 1.99.1
brāhmaṇo guṇavān kaś cid dhanenopanimantryatām / vicitravīryakṣetreṣu yaḥ samutpādayet prajāḥ // 1.99.2
tataḥ satyavatī bhīṣmaṃ vācā saṃsajjamānayā / vihasantīva savrīḍam idaṃ vacanam abravīt // 1.99.3
satyam etan mahābāho yathā vadasi bhārata / viśvāsāt te pravakṣyāmi saṃtānāya kulasya ca // 1.99.4
na te śakyam anākhyātum āpad dhīyaṃ tathāvidhā // 1.99.4.2
tvam eva naḥ kule dharmas tvaṃ satyaṃ tvaṃ parā gatiḥ / tasmān niśamya vākyaṃ me kuruṣva yad anantaram // 1.99.5
dharmayuktasya dharmātman pitur āsīt tarī mama / sā kadā cid ahaṃ tatra gatā prathamayauvane // 1.99.6
atha dharmabhṛtāṃ śreṣṭhaḥ paramarṣiḥ parāśaraḥ / ājagāma tarīṃ dhīmāṃs tariṣyan yamunāṃ nadīm // 1.99.7
sa tāryamāṇo yamunāṃ mām upetyābravīt tadā / sāntvapūrvaṃ muniśreṣṭhaḥ kāmārto madhuraṃ bahu // 1.99.8
tam ahaṃ śāpabhītā ca pitur bhītā ca bhārata / varair asulabhair uktā na pratyākhyātum utsahe // 1.99.9
abhibhūya sa māṃ bālāṃ tejasā vaśam ānayat / tamasā lokam āvṛtya naugatām eva bhārata // 1.99.10
matsyagandho mahān āsīt purā mama jugupsitaḥ / tam apāsya śubhaṃ gandham imaṃ prādāt sa me muniḥ // 1.99.11
tato mām āha sa munir garbham utsṛjya māmakam / dvīpe 'syā eva saritaḥ kanyaiva tvaṃ bhaviṣyasi // 1.99.12
pārāśaryo mahāyogī sa babhūva mahān ṛṣiḥ / kanyāputro mama purā dvaipāyana iti smṛtaḥ // 1.99.13
yo vyasya vedāṃś caturas tapasā bhagavān ṛṣiḥ / loke vyāsatvam āpede kārṣṇyāt kṛṣṇatvam eva ca // 1.99.14
satyavādī śamaparas tapasvī dagdhakilbiṣaḥ / sa niyukto mayā vyaktaṃ tvayā ca amitadyute // 1.99.15
bhrātuḥ kṣetreṣu kalyāṇam apatyaṃ janayiṣyati // 1.99.15.2
sa hi mām uktavāṃs tatra smareḥ kṛtyeṣu mām iti / taṃ smariṣye mahābāho yadi bhīṣma tvam icchasi // 1.99.16
tava hy anumate bhīṣma niyataṃ sa mahātapāḥ / vicitravīryakṣetreṣu putrān utpādayiṣyati // 1.99.17
maharṣeḥ kīrtane tasya bhīṣmaḥ prāñjalir abravīt / dharmam arthaṃ ca kāmaṃ ca trīn etān yo 'nupaśyati // 1.99.18
artham arthānubandhaṃ ca dharmaṃ dharmānubandhanam / kāmaṃ kāmānubandhaṃ ca viparītān pṛthak pṛthak // 1.99.19
yo vicintya dhiyā samyag vyavasyati sa buddhimān // 1.99.19.2
tad idaṃ dharmayuktaṃ ca hitaṃ caiva kulasya naḥ / uktaṃ bhavatyā yac chreyaḥ paramaṃ rocate mama // 1.99.20
tatas tasmin pratijñāte bhīṣmeṇa kurunandana / kṛṣṇadvaipāyanaṃ kālī cintayām āsa vai munim // 1.99.21
sa vedān vibruvan dhīmān mātur vijñāya cintitam / prādurbabhūvāviditaḥ kṣaṇena kurunandana // 1.99.22
tasmai pūjāṃ tadā dattvā sutāya vidhipūrvakam / pariṣvajya ca bāhubhyāṃ prasnavair abhiṣicya ca // 1.99.23
mumoca bāṣpaṃ dāśeyī putraṃ dṛṣṭvā cirasya tam // 1.99.23.2
tām adbhiḥ pariṣicyārtāṃ maharṣir abhivādya ca / mātaraṃ pūrvajaḥ putro vyāso vacanam abravīt // 1.99.24
bhavatyā yad abhipretaṃ tad ahaṃ kartum āgataḥ / śādhi māṃ dharmatattvajñe karavāṇi priyaṃ tava // 1.99.25
tasmai pūjāṃ tato 'kārṣīt purodhāḥ paramarṣaye / sa ca tāṃ pratijagrāha vidhivan mantrapūrvakam // 1.99.26
tam āsanagataṃ mātā pṛṣṭvā kuśalam avyayam / satyavaty abhivīkṣyainam uvācedam anantaram // 1.99.27
mātāpitroḥ prajāyante putrāḥ sādhāraṇāḥ kave / teṣāṃ pitā yathā svāmī tathā mātā na saṃśayaḥ // 1.99.28
vidhātṛvihitaḥ sa tvaṃ yathā me prathamaḥ sutaḥ / vicitravīryo brahmarṣe tathā me 'varajaḥ sutaḥ // 1.99.29
yathaiva pitṛto bhīṣmas tathā tvam api mātṛtaḥ / bhrātā vicitravīryasya yathā vā putra manyase // 1.99.30
ayaṃ śāṃtanavaḥ satyaṃ pālayan satyavikramaḥ / buddhiṃ na kurute 'patye tathā rājyānuśāsane // 1.99.31
sa tvaṃ vyapekṣayā bhrātuḥ saṃtānāya kulasya ca / bhīṣmasya cāsya vacanān niyogāc ca mamānagha // 1.99.32
anukrośāc ca bhūtānāṃ sarveṣāṃ rakṣaṇāya ca / ānṛśaṃsyena yad brūyāṃ tac chrutvā kartum arhasi // 1.99.33
yavīyasas tava bhrātur bhārye surasutopame / rūpayauvanasaṃpanne putrakāme ca dharmataḥ // 1.99.34
tayor utpādayāpatyaṃ samartho hy asi putraka / anurūpaṃ kulasyāsya saṃtatyāḥ prasavasya ca // 1.99.35
vettha dharmaṃ satyavati paraṃ cāparam eva ca / yathā ca tava dharmajñe dharme praṇihitā matiḥ // 1.99.36
tasmād ahaṃ tvanniyogād dharmam uddiśya kāraṇam / īpsitaṃ te kariṣyāmi dṛṣṭaṃ hy etat purātanam // 1.99.37
bhrātuḥ putrān pradāsyāmi mitrāvaruṇayoḥ samān / vrataṃ caretāṃ te devyau nirdiṣṭam iha yan mayā // 1.99.38
saṃvatsaraṃ yathānyāyaṃ tataḥ śuddhe bhaviṣyataḥ / na hi mām avratopetā upeyāt kā cid aṅganā // 1.99.39
yathā sadyaḥ prapadyeta devī garbhaṃ tathā kuru / arājakeṣu rāṣṭreṣu nāsti vṛṣṭir na devatāḥ // 1.99.40
katham arājakaṃ rāṣṭraṃ śakyaṃ dhārayituṃ prabho / tasmād garbhaṃ samādhatsva bhīṣmas taṃ vardhayiṣyati // 1.99.41
yadi putraḥ pradātavyo mayā kṣipram akālikam / virūpatāṃ me sahatām etad asyāḥ paraṃ vratam // 1.99.42
yadi me sahate gandhaṃ rūpaṃ veṣaṃ tathā vapuḥ / adyaiva garbhaṃ kausalyā viśiṣṭaṃ pratipadyatām // 1.99.43
samāgamanam ākāṅkṣann iti so 'ntarhito muniḥ / tato 'bhigamya sā devī snuṣāṃ rahasi saṃgatām // 1.99.44
dharmyam arthasamāyuktam uvāca vacanaṃ hitam // 1.99.44.2
kausalye dharmatantraṃ yad bravīmi tvāṃ nibodha me / bharatānāṃ samucchedo vyaktaṃ madbhāgyasaṃkṣayāt // 1.99.45
vyathitāṃ māṃ ca saṃprekṣya pitṛvaṃśaṃ ca pīḍitam / bhīṣmo buddhim adān me 'tra dharmasya ca vivṛddhaye // 1.99.46
sā ca buddhis tavādhīnā putri jñātaṃ mayeti ha / naṣṭaṃ ca bhārataṃ vaṃśaṃ punar eva samuddhara // 1.99.47
putraṃ janaya suśroṇi devarājasamaprabham / sa hi rājyadhuraṃ gurvīm udvakṣyati kulasya naḥ // 1.99.48
sā dharmato 'nunīyaināṃ kathaṃ cid dharmacāriṇīm / bhojayām āsa viprāṃś ca devarṣīn atithīṃs tathā // 1.99.49
tataḥ satyavatī kāle vadhūṃ snātām ṛtau tadā / saṃveśayantī śayane śanakair vākyam abravīt // 1.100.1
kausalye devaras te 'sti so 'dya tvānupravekṣyati / apramattā pratīkṣainaṃ niśīthe āgamiṣyati // 1.100.2
śvaśrvās tad vacanaṃ śrutvā śayānā śayane śubhe / sācintayat tadā bhīṣmam anyāṃś ca kurupuṃgavān // 1.100.3
tato 'mbikāyāṃ prathamaṃ niyuktaḥ satyavāg ṛṣiḥ / dīpyamāneṣu dīpeṣu śayanaṃ praviveśa ha // 1.100.4
tasya kṛṣṇasya kapilā jaṭā dīpte ca locane / babhrūṇi caiva śmaśrūṇi dṛṣṭvā devī nyamīlayat // 1.100.5
saṃbabhūva tayā rātrau mātuḥ priyacikīrṣayā / bhayāt kāśisutā taṃ tu nāśaknod abhivīkṣitum // 1.100.6
tato niṣkrāntam āsādya mātā putram athābravīt / apy asyāṃ guṇavān putra rājaputro bhaviṣyati // 1.100.7
niśamya tad vaco mātur vyāsaḥ paramabuddhimān / provācātīndriyajñāno vidhinā saṃpracoditaḥ // 1.100.8
nāgāyutasamaprāṇo vidvān rājarṣisattamaḥ / mahābhāgo mahāvīryo mahābuddhir bhaviṣyati // 1.100.9
tasya cāpi śataṃ putrā bhaviṣyanti mahābalāḥ / kiṃ tu mātuḥ sa vaiguṇyād andha eva bhaviṣyati // 1.100.10
tasya tad vacanaṃ śrutvā mātā putram athābravīt / nāndhaḥ kurūṇāṃ nṛpatir anurūpas tapodhana // 1.100.11
jñātivaṃśasya goptāraṃ pitṝṇāṃ vaṃśavardhanam / dvitīyaṃ kuruvaṃśasya rājānaṃ dātum arhasi // 1.100.12
sa tatheti pratijñāya niścakrāma mahātapāḥ / sāpi kālena kausalyā suṣuve 'ndhaṃ tam ātmajam // 1.100.13
punar eva tu sā devī paribhāṣya snuṣāṃ tataḥ / ṛṣim āvāhayat satyā yathāpūrvam aninditā // 1.100.14
tatas tenaiva vidhinā maharṣis tām apadyata / ambālikām athābhyāgād ṛṣiṃ dṛṣṭvā ca sāpi tam // 1.100.15
viṣaṇṇā pāṇḍusaṃkāśā samapadyata bhārata // 1.100.15.2
tāṃ bhītāṃ pāṇḍusaṃkāśāṃ viṣaṇṇāṃ prekṣya pārthiva / vyāsaḥ satyavatīputra idaṃ vacanam abravīt // 1.100.16
yasmāt pāṇḍutvam āpannā virūpaṃ prekṣya mām api / tasmād eṣa sutas tubhyaṃ pāṇḍur eva bhaviṣyati // 1.100.17
nāma cāsya tad eveha bhaviṣyati śubhānane / ity uktvā sa nirākrāmad bhagavān ṛṣisattamaḥ // 1.100.18
tato niṣkrāntam ālokya satyā putram abhāṣata / śaśaṃsa sa punar mātre tasya bālasya pāṇḍutām // 1.100.19
taṃ mātā punar evānyam ekaṃ putram ayācata / tatheti ca maharṣis tāṃ mātaraṃ pratyabhāṣata // 1.100.20
tataḥ kumāraṃ sā devī prāptakālam ajījanat / pāṇḍuṃ lakṣaṇasaṃpannaṃ dīpyamānam iva śriyā // 1.100.21
tasya putrā maheṣvāsā jajñire pañca pāṇḍavāḥ // 1.100.21.2
ṛtukāle tato jyeṣṭhāṃ vadhūṃ tasmai nyayojayat / sā tu rūpaṃ ca gandhaṃ ca maharṣeḥ pravicintya tam // 1.100.22
nākarod vacanaṃ devyā bhayāt surasutopamā // 1.100.22.2
tataḥ svair bhūṣaṇair dāsīṃ bhūṣayitvāpsaropamām / preṣayām āsa kṛṣṇāya tataḥ kāśipateḥ sutā // 1.100.23
dāsī ṛṣim anuprāptaṃ pratyudgamyābhivādya ca / saṃviveśābhyanujñātā satkṛtyopacacāra ha // 1.100.24
kāmopabhogena tu sa tasyāṃ tuṣṭim agād ṛṣiḥ / tayā sahoṣito rātriṃ maharṣiḥ prīyamāṇayā // 1.100.25
uttiṣṭhann abravīd enām abhujiṣyā bhaviṣyasi / ayaṃ ca te śubhe garbhaḥ śrīmān udaram āgataḥ // 1.100.26
dharmātmā bhavitā loke sarvabuddhimatāṃ varaḥ // 1.100.26.2
sa jajñe viduro nāma kṛṣṇadvaipāyanātmajaḥ / dhṛtarāṣṭrasya ca bhrātā pāṇḍoś cāmitabuddhimān // 1.100.27
dharmo vidurarūpeṇa śāpāt tasya mahātmanaḥ / māṇḍavyasyārthatattvajñaḥ kāmakrodhavivarjitaḥ // 1.100.28
sa dharmasyānṛṇo bhūtvā punar mātrā sametya ca / tasyai garbhaṃ samāvedya tatraivāntaradhīyata // 1.100.29
evaṃ vicitravīryasya kṣetre dvaipāyanād api / jajñire devagarbhābhāḥ kuruvaṃśavivardhanāḥ // 1.100.30
kiṃ kṛtaṃ karma dharmeṇa yena śāpam upeyivān / kasya śāpāc ca brahmarṣe śūdrayonāv ajāyata // 1.101.1
babhūva brāhmaṇaḥ kaś cin māṇḍavya iti viśrutaḥ / dhṛtimān sarvadharmajñaḥ satye tapasi ca sthitaḥ // 1.101.2
sa āśramapadadvāri vṛkṣamūle mahātapāḥ / ūrdhvabāhur mahāyogī tasthau maunavratānvitaḥ // 1.101.3
tasya kālena mahatā tasmiṃs tapasi tiṣṭhataḥ / tam āśramapadaṃ prāptā dasyavo loptrahāriṇaḥ // 1.101.4
anusāryamāṇā bahubhī rakṣibhir bharatarṣabha // 1.101.4.2
te tasyāvasathe loptraṃ nidadhuḥ kurusattama / nidhāya ca bhayāl līnās tatraivānvāgate bale // 1.101.5
teṣu līneṣv atho śīghraṃ tatas tad rakṣiṇāṃ balam / ājagāma tato 'paśyaṃs tam ṛṣiṃ taskarānugāḥ // 1.101.6
tam apṛcchaṃs tato rājaṃs tathāvṛttaṃ tapodhanam / katareṇa pathā yātā dasyavo dvijasattama // 1.101.7
tena gacchāmahe brahman pathā śīghrataraṃ vayam // 1.101.7.2
tathā tu rakṣiṇāṃ teṣāṃ bruvatāṃ sa tapodhanaḥ / na kiṃ cid vacanaṃ rājann avadat sādhv asādhu vā // 1.101.8
tatas te rājapuruṣā vicinvānās tadāśramam / dadṛśus tatra saṃlīnāṃs tāṃś corān dravyam eva ca // 1.101.9
tataḥ śaṅkā samabhavad rakṣiṇāṃ taṃ muniṃ prati / saṃyamyainaṃ tato rājñe dasyūṃś caiva nyavedayan // 1.101.10
taṃ rājā saha taiś corair anvaśād vadhyatām iti / sa vadhyaghātair ajñātaḥ śūle proto mahātapāḥ // 1.101.11
tatas te śūlam āropya taṃ muniṃ rakṣiṇas tadā / pratijagmur mahīpālaṃ dhanāny ādāya tāny atha // 1.101.12
śūlasthaḥ sa tu dharmātmā kālena mahatā tataḥ / nirāhāro 'pi viprarṣir maraṇaṃ nābhyupāgamat // 1.101.13
dhārayām āsa ca prāṇān ṛṣīṃś ca samupānayat // 1.101.13.2
śūlāgre tapyamānena tapas tena mahātmanā / saṃtāpaṃ paramaṃ jagmur munayo 'tha paraṃtapa // 1.101.14
te rātrau śakunā bhūtvā saṃnyavartanta sarvataḥ / darśayanto yathāśakti tam apṛcchan dvijottamam // 1.101.15
śrotum icchāmahe brahman kiṃ pāpaṃ kṛtavān asi // 1.101.15.2
tataḥ sa muniśārdūlas tān uvāca tapodhanān / doṣataḥ kaṃ gamiṣyāmi na hi me 'nyo 'parādhyati // 1.101.16
rājā ca tam ṛṣiṃ śrutvā niṣkramya saha mantribhiḥ / prasādayām āsa tadā śūlastham ṛṣisattamam // 1.101.17
yan mayāpakṛtaṃ mohād ajñānād ṛṣisattama / prasādaye tvāṃ tatrāhaṃ na me tvaṃ kroddhum arhasi // 1.101.18
evam uktas tato rājñā prasādam akaron muniḥ / kṛtaprasādo rājā taṃ tataḥ samavatārayat // 1.101.19
avatārya ca śūlāgrāt tac chūlaṃ niścakarṣa ha / aśaknuvaṃś ca niṣkraṣṭuṃ śūlaṃ mūle sa cicchide // 1.101.20
sa tathāntargatenaiva śūlena vyacaran muniḥ / sa tena tapasā lokān vijigye durlabhān paraiḥ // 1.101.21
aṇīmāṇḍavya iti ca tato lokeṣu kathyate // 1.101.21.2
sa gatvā sadanaṃ vipro dharmasya paramārthavit / āsanasthaṃ tato dharmaṃ dṛṣṭvopālabhata prabhuḥ // 1.101.22
kiṃ nu tad duṣkṛtaṃ karma mayā kṛtam ajānatā / yasyeyaṃ phalanirvṛttir īdṛśy āsāditā mayā // 1.101.23
śīghram ācakṣva me tattvaṃ paśya me tapaso balam // 1.101.23.2
pataṃgakānāṃ puccheṣu tvayeṣīkā praveśitā / karmaṇas tasya te prāptaṃ phalam etat tapodhana // 1.101.24
alpe 'parādhe vipulo mama daṇḍas tvayā kṛtaḥ / śūdrayonāv ato dharma mānuṣaḥ saṃbhaviṣyasi // 1.101.25
maryādāṃ sthāpayāmy adya loke dharmaphalodayām / ā caturdaśamād varṣān na bhaviṣyati pātakam // 1.101.26
pareṇa kurvatām evaṃ doṣa eva bhaviṣyati // 1.101.26.2
etena tv aparādhena śāpāt tasya mahātmanaḥ / dharmo vidurarūpeṇa śūdrayonāv ajāyata // 1.101.27
dharme cārthe ca kuśalo lobhakrodhavivarjitaḥ / dīrghadarśī śamaparaḥ kurūṇāṃ ca hite rataḥ // 1.101.28
teṣu triṣu kumāreṣu jāteṣu kurujāṅgalam / kuravo 'tha kurukṣetraṃ trayam etad avardhata // 1.102.1
ūrdhvasasyābhavad bhūmiḥ sasyāni phalavanti ca / yathartuvarṣī parjanyo bahupuṣpaphalā drumāḥ // 1.102.2
vāhanāni prahṛṣṭāni muditā mṛgapakṣiṇaḥ / gandhavanti ca mālyāni rasavanti phalāni ca // 1.102.3
vaṇigbhiś cāvakīryanta nagarāṇy atha śilpibhiḥ / śūrāś ca kṛtavidyāś ca santaś ca sukhino 'bhavan // 1.102.4
nābhavan dasyavaḥ ke cin nādharmarucayo janāḥ / pradeśeṣv api rāṣṭrāṇāṃ kṛtaṃ yugam avartata // 1.102.5
dānakriyādharmaśīlā yajñavrataparāyaṇāḥ / anyonyaprītisaṃyuktā vyavardhanta prajās tadā // 1.102.6
mānakrodhavihīnāś ca janā lobhavivarjitāḥ / anyonyam abhyavardhanta dharmottaram avartata // 1.102.7
tan mahodadhivat pūrṇaṃ nagaraṃ vai vyarocata / dvāratoraṇaniryūhair yuktam abhracayopamaiḥ // 1.102.8
prāsādaśatasaṃbādhaṃ mahendrapurasaṃnibham // 1.102.8.2
nadīṣu vanakhaṇḍeṣu vāpīpalvalasānuṣu / kānaneṣu ca ramyeṣu vijahrur muditā janāḥ // 1.102.9
uttaraiḥ kurubhiḥ sārdhaṃ dakṣiṇāḥ kuravas tadā / vispardhamānā vyacaraṃs tathā siddharṣicāraṇaiḥ // 1.102.10
nābhavat kṛpaṇaḥ kaś cin nābhavan vidhavāḥ striyaḥ // 1.102.10.2
tasmiñ janapade ramye bahavaḥ kurubhiḥ kṛtāḥ / kūpārāmasabhāvāpyo brāhmaṇāvasathās tathā // 1.102.11
bhīṣmeṇa śāstrato rājan sarvataḥ parirakṣite // 1.102.11.2
babhūva ramaṇīyaś ca caityayūpaśatāṅkitaḥ / sa deśaḥ pararāṣṭrāṇi pratigṛhyābhivardhitaḥ // 1.102.12
bhīṣmeṇa vihitaṃ rāṣṭre dharmacakram avartata // 1.102.12.2
kriyamāṇeṣu kṛtyeṣu kumārāṇāṃ mahātmanām / paurajānapadāḥ sarve babhūvuḥ satatotsavāḥ // 1.102.13
gṛheṣu kurumukhyānāṃ paurāṇāṃ ca narādhipa / dīyatāṃ bhujyatāṃ ceti vāco 'śrūyanta sarvaśaḥ // 1.102.14
dhṛtarāṣṭraś ca pāṇḍuś ca viduraś ca mahāmatiḥ / janmaprabhṛti bhīṣmeṇa putravat paripālitāḥ // 1.102.15
saṃskāraiḥ saṃskṛtās te tu vratādhyayanasaṃyutāḥ / śramavyāyāmakuśalāḥ samapadyanta yauvanam // 1.102.16
dhanurvede 'śvapṛṣṭhe ca gadāyuddhe 'sicarmaṇi / tathaiva gajaśikṣāyāṃ nītiśāstre ca pāragāḥ // 1.102.17
itihāsapurāṇeṣu nānāśikṣāsu cābhibho / vedavedāṅgatattvajñāḥ sarvatra kṛtaniśramāḥ // 1.102.18
pāṇḍur dhanuṣi vikrānto narebhyo 'bhyadhiko 'bhavat / aty anyān balavān āsīd dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ // 1.102.19
triṣu lokeṣu na tv āsīt kaś cid vidurasaṃmitaḥ / dharmanityas tato rājan dharme ca paramaṃ gataḥ // 1.102.20
pranaṣṭaṃ śaṃtanor vaṃśaṃ samīkṣya punar uddhṛtam / tato nirvacanaṃ loke sarvarāṣṭreṣv avartata // 1.102.21
vīrasūnāṃ kāśisute deśānāṃ kurujāṅgalam / sarvadharmavidāṃ bhīṣmaḥ purāṇāṃ gajasāhvayam // 1.102.22
dhṛtarāṣṭras tv acakṣuṣṭvād rājyaṃ na pratyapadyata / karaṇatvāc ca viduraḥ pāṇḍur āsīn mahīpatiḥ // 1.102.23
guṇaiḥ samuditaṃ samyag idaṃ naḥ prathitaṃ kulam / aty anyān pṛthivīpālān pṛthivyām adhirājyabhāk // 1.103.1
rakṣitaṃ rājabhiḥ pūrvair dharmavidbhir mahātmabhiḥ / notsādam agamac cedaṃ kadā cid iha naḥ kulam // 1.103.2
mayā ca satyavatyā ca kṛṣṇena ca mahātmanā / samavasthāpitaṃ bhūyo yuṣmāsu kulatantuṣu // 1.103.3
vardhate tad idaṃ putra kulaṃ sāgaravad yathā / tathā mayā vidhātavyaṃ tvayā caiva viśeṣataḥ // 1.103.4
śrūyate yādavī kanyā anurūpā kulasya naḥ / subalasyātmajā caiva tathā madreśvarasya ca // 1.103.5
kulīnā rūpavatyaś ca nāthavatyaś ca sarvaśaḥ / ucitāś caiva saṃbandhe te 'smākaṃ kṣatriyarṣabhāḥ // 1.103.6
manye varayitavyās tā ity ahaṃ dhīmatāṃ vara / saṃtānārthaṃ kulasyāsya yad vā vidura manyase // 1.103.7
bhavān pitā bhavān mātā bhavān naḥ paramo guruḥ / tasmāt svayaṃ kulasyāsya vicārya kuru yad dhitam // 1.103.8
atha śuśrāva viprebhyo gāndhārīṃ subalātmajām / ārādhya varadaṃ devaṃ bhaganetraharaṃ haram // 1.103.9
gāndhārī kila putrāṇāṃ śataṃ lebhe varaṃ śubhā // 1.103.9.2
iti śrutvā ca tattvena bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ / tato gāndhārarājasya preṣayām āsa bhārata // 1.103.10
acakṣur iti tatrāsīt subalasya vicāraṇā / kulaṃ khyātiṃ ca vṛttaṃ ca buddhyā tu prasamīkṣya saḥ // 1.103.11
dadau tāṃ dhṛtarāṣṭrāya gāndhārīṃ dharmacāriṇīm // 1.103.11.2
gāndhārī tv api śuśrāva dhṛtarāṣṭram acakṣuṣam / ātmānaṃ ditsitaṃ cāsmai pitrā mātrā ca bhārata // 1.103.12
tataḥ sā paṭṭam ādāya kṛtvā bahuguṇaṃ śubhā / babandha netre sve rājan pativrataparāyaṇā // 1.103.13
nātyaśnīyāṃ patim aham ity evaṃ kṛtaniścayā // 1.103.13.2
tato gāndhārarājasya putraḥ śakunir abhyayāt / svasāraṃ parayā lakṣmyā yuktām ādāya kauravān // 1.103.14
dattvā sa bhaginīṃ vīro yathārhaṃ ca paricchadam / punar āyāt svanagaraṃ bhīṣmeṇa pratipūjitaḥ // 1.103.15
gāndhāry api varārohā śīlācāraviceṣṭitaiḥ / tuṣṭiṃ kurūṇāṃ sarveṣāṃ janayām āsa bhārata // 1.103.16
vṛttenārādhya tān sarvān pativrataparāyaṇā / vācāpi puruṣān anyān suvratā nānvakīrtayat // 1.103.17
śūro nāma yaduśreṣṭho vasudevapitābhavat / tasya kanyā pṛthā nāma rūpeṇāsadṛśī bhuvi // 1.104.1
paitṛṣvaseyāya sa tām anapatyāya vīryavān / agryam agre pratijñāya svasyāpatyasya vīryavān // 1.104.2
agrajāteti tāṃ kanyām agryānugrahakāṅkṣiṇe / pradadau kuntibhojāya sakhā sakhye mahātmane // 1.104.3
sā niyuktā pitur gehe devatātithipūjane / ugraṃ paryacarad ghoraṃ brāhmaṇaṃ saṃśitavratam // 1.104.4
nigūḍhaniścayaṃ dharme yaṃ taṃ durvāsasaṃ viduḥ / tam ugraṃ saṃśitātmānaṃ sarvayatnair atoṣayat // 1.104.5
tasyai sa pradadau mantram āpaddharmānvavekṣayā / abhicārābhisaṃyuktam abravīc caiva tāṃ muniḥ // 1.104.6
yaṃ yaṃ devaṃ tvam etena mantreṇāvāhayiṣyasi / tasya tasya prasādena putras tava bhaviṣyati // 1.104.7
tathoktā sā tu vipreṇa tena kautūhalāt tadā / kanyā satī devam arkam ājuhāva yaśasvinī // 1.104.8
sā dadarśa tam āyāntaṃ bhāskaraṃ lokabhāvanam / vismitā cānavadyāṅgī dṛṣṭvā tan mahad adbhutam // 1.104.9
prakāśakarmā tapanas tasyāṃ garbhaṃ dadhau tataḥ / ajījanat tato vīraṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam // 1.104.10
āmuktakavacaḥ śrīmān devagarbhaḥ śriyāvṛtaḥ // 1.104.10.2
sahajaṃ kavacaṃ bibhrat kuṇḍaloddyotitānanaḥ / ajāyata sutaḥ karṇaḥ sarvalokeṣu viśrutaḥ // 1.104.11
prādāc ca tasyāḥ kanyātvaṃ punaḥ sa paramadyutiḥ / dattvā ca dadatāṃ śreṣṭho divam ācakrame tataḥ // 1.104.12
gūhamānāpacāraṃ taṃ bandhupakṣabhayāt tadā / utsasarja jale kuntī taṃ kumāraṃ salakṣaṇam // 1.104.13
tam utsṛṣṭaṃ tadā garbhaṃ rādhābhartā mahāyaśāḥ / putratve kalpayām āsa sabhāryaḥ sūtanandanaḥ // 1.104.14
nāmadheyaṃ ca cakrāte tasya bālasya tāv ubhau / vasunā saha jāto 'yaṃ vasuṣeṇo bhavatv iti // 1.104.15
sa vardhamāno balavān sarvāstreṣūdyato 'bhavat / ā pṛṣṭhatāpād ādityam upatasthe sa vīryavān // 1.104.16
yasmin kāle japann āste sa vīraḥ satyasaṃgaraḥ / nādeyaṃ brāhmaṇeṣv āsīt tasmin kāle mahātmanaḥ // 1.104.17
tam indro brāhmaṇo bhūtvā bhikṣārthaṃ bhūtabhāvanaḥ / kuṇḍale prārthayām āsa kavacaṃ ca mahādyutiḥ // 1.104.18
utkṛtya vimanāḥ svāṅgāt kavacaṃ rudhirasravam / karṇas tu kuṇḍale chittvā prāyacchat sa kṛtāñjaliḥ // 1.104.19
śaktiṃ tasmai dadau śakraḥ vismito vākyam abravīt / devāsuramanuṣyāṇāṃ gandharvoragarakṣasām // 1.104.20
yasmai kṣepsyasi ruṣṭaḥ san so 'nayā na bhaviṣyati // 1.104.20.2
purā nāma tu tasyāsīd vasuṣeṇa iti śrutam / tato vaikartanaḥ karṇaḥ karmaṇā tena so 'bhavat // 1.104.21
rūpasattvaguṇopetā dharmārāmā mahāvratā / duhitā kuntibhojasya kṛte pitrā svayaṃvare // 1.105.1
siṃhadaṃṣṭraṃ gajaskandham ṛṣabhākṣaṃ mahābalam / bhūmipālasahasrāṇāṃ madhye pāṇḍum avindata // 1.105.2
sa tayā kuntibhojasya duhitrā kurunandanaḥ / yuyuje 'mitasaubhāgyaḥ paulomyā maghavān iva // 1.105.3
yātvā devavratenāpi madrāṇāṃ puṭabhedanam / viśrutā triṣu lokeṣu mādrī madrapateḥ sutā // 1.105.4
sarvarājasu vikhyātā rūpeṇāsadṛśī bhuvi / pāṇḍor arthe parikrītā dhanena mahatā tadā // 1.105.5
vivāhaṃ kārayām āsa bhīṣmaḥ pāṇḍor mahātmanaḥ // 1.105.5.2
siṃhoraskaṃ gajaskandham ṛṣabhākṣaṃ manasvinam / pāṇḍuṃ dṛṣṭvā naravyāghraṃ vyasmayanta narā bhuvi // 1.105.6
kṛtodvāhas tataḥ pāṇḍur balotsāhasamanvitaḥ / jigīṣamāṇo vasudhāṃ yayau śatrūn anekaśaḥ // 1.105.7
pūrvam āgaskṛto gatvā daśārṇāḥ samare jitāḥ / pāṇḍunā narasiṃhena kauravāṇāṃ yaśobhṛtā // 1.105.8
tataḥ senām upādāya pāṇḍur nānāvidhadhvajām / prabhūtahastyaśvarathāṃ padātigaṇasaṃkulām // 1.105.9
āgaskṛt sarvavīrāṇāṃ vairī sarvamahībhṛtām / goptā magadharāṣṭrasya dārvo rājagṛhe hataḥ // 1.105.10
tataḥ kośaṃ samādāya vāhanāni balāni ca / pāṇḍunā mithilāṃ gatvā videhāḥ samare jitāḥ // 1.105.11
tathā kāśiṣu suhmeṣu puṇḍreṣu bharatarṣabha / svabāhubalavīryeṇa kurūṇām akarod yaśaḥ // 1.105.12
taṃ śaraughamahājvālam astrārciṣam ariṃdamam / pāṇḍupāvakam āsādya vyadahyanta narādhipāḥ // 1.105.13
te sasenāḥ sasenena vidhvaṃsitabalā nṛpāḥ / pāṇḍunā vaśagāḥ kṛtvā karakarmasu yojitāḥ // 1.105.14
tena te nirjitāḥ sarve pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ / tam ekaṃ menire śūraṃ deveṣv iva puraṃdaram // 1.105.15
taṃ kṛtāñjalayaḥ sarve praṇatā vasudhādhipāḥ / upājagmur dhanaṃ gṛhya ratnāni vividhāni ca // 1.105.16
maṇimuktāpravālaṃ ca suvarṇaṃ rajataṃ tathā / goratnāny aśvaratnāni ratharatnāni kuñjarān // 1.105.17
kharoṣṭramahiṣāṃś caiva yac ca kiṃ cid ajāvikam / tat sarvaṃ pratijagrāha rājā nāgapurādhipaḥ // 1.105.18
tad ādāya yayau pāṇḍuḥ punar muditavāhanaḥ / harṣayiṣyan svarāṣṭrāṇi puraṃ ca gajasāhvayam // 1.105.19
śaṃtano rājasiṃhasya bharatasya ca dhīmataḥ / pranaṣṭaḥ kīrtijaḥ śabdaḥ pāṇḍunā punar uddhṛtaḥ // 1.105.20
ye purā kururāṣṭrāṇi jahruḥ kurudhanāni ca / te nāgapurasiṃhena pāṇḍunā karadāḥ kṛtāḥ // 1.105.21
ity abhāṣanta rājāno rājāmātyāś ca saṃgatāḥ / pratītamanaso hṛṣṭāḥ paurajānapadaiḥ saha // 1.105.22
pratyudyayus taṃ saṃprāptaṃ sarve bhīṣmapurogamāḥ / te nadūram ivādhvānaṃ gatvā nāgapurālayāḥ // 1.105.23
āvṛtaṃ dadṛśur lokaṃ hṛṣṭā bahuvidhair janaiḥ // 1.105.23.2
nānāyānasamānītai ratnair uccāvacais tathā / hastyaśvaratharatnaiś ca gobhir uṣṭrair athāvikaiḥ // 1.105.24
nāntaṃ dadṛśur āsādya bhīṣmeṇa saha kauravāḥ // 1.105.24.2
so 'bhivādya pituḥ pādau kausalyānandavardhanaḥ / yathārhaṃ mānayām āsa paurajānapadān api // 1.105.25
pramṛdya pararāṣṭrāṇi kṛtārthaṃ punarāgatam / putram āsādya bhīṣmas tu harṣād aśrūṇy avartayat // 1.105.26
sa tūryaśatasaṃghānāṃ bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ / harṣayan sarvaśaḥ paurān viveśa gajasāhvayam // 1.105.27
dhṛtarāṣṭrābhyanujñātaḥ svabāhuvijitaṃ dhanam / bhīṣmāya satyavatyai ca mātre copajahāra saḥ // 1.106.1
vidurāya ca vai pāṇḍuḥ preṣayām āsa tad dhanam / suhṛdaś cāpi dharmātmā dhanena samatarpayat // 1.106.2
tataḥ satyavatīṃ bhīṣmaḥ kausalyāṃ ca yaśasvinīm / śubhaiḥ pāṇḍujitai ratnais toṣayām āsa bhārata // 1.106.3
nananda mātā kausalyā tam apratimatejasam / jayantam iva paulomī pariṣvajya nararṣabham // 1.106.4
tasya vīrasya vikrāntaiḥ sahasraśatadakṣiṇaiḥ / aśvamedhaśatair īje dhṛtarāṣṭro mahāmakhaiḥ // 1.106.5
saṃprayuktaś ca kuntyā ca mādryā ca bharatarṣabha / jitatandrīs tadā pāṇḍur babhūva vanagocaraḥ // 1.106.6
hitvā prāsādanilayaṃ śubhāni śayanāni ca / araṇyanityaḥ satataṃ babhūva mṛgayāparaḥ // 1.106.7
sa caran dakṣiṇaṃ pārśvaṃ ramyaṃ himavato gireḥ / uvāsa giripṛṣṭheṣu mahāśālavaneṣu ca // 1.106.8
rarāja kuntyā mādryā ca pāṇḍuḥ saha vane vasan / kareṇvor iva madhyasthaḥ śrīmān pauraṃdaro gajaḥ // 1.106.9
bhārataṃ saha bhāryābhyāṃ bāṇakhaḍgadhanurdharam / vicitrakavacaṃ vīraṃ paramāstravidaṃ nṛpam // 1.106.10
devo 'yam ity amanyanta carantaṃ vanavāsinaḥ // 1.106.10.2
tasya kāmāṃś ca bhogāṃś ca narā nityam atandritāḥ / upajahrur vanānteṣu dhṛtarāṣṭreṇa coditāḥ // 1.106.11
atha pāraśavīṃ kanyāṃ devakasya mahīpateḥ / rūpayauvanasaṃpannāṃ sa śuśrāvāpagāsutaḥ // 1.106.12
tatas tu varayitvā tām ānāyya puruṣarṣabhaḥ / vivāhaṃ kārayām āsa vidurasya mahāmateḥ // 1.106.13
tasyāṃ cotpādayām āsa viduraḥ kurunandanaḥ / putrān vinayasaṃpannān ātmanaḥ sadṛśān guṇaiḥ // 1.106.14
tataḥ putraśataṃ jajñe gāndhāryāṃ janamejaya / dhṛtarāṣṭrasya vaiśyāyām ekaś cāpi śatāt paraḥ // 1.107.1
pāṇḍoḥ kuntyāṃ ca mādryāṃ ca pañca putrā mahārathāḥ / devebhyaḥ samapadyanta saṃtānāya kulasya vai // 1.107.2
kathaṃ putraśataṃ jajñe gāndhāryāṃ dvijasattama / kiyatā caiva kālena teṣām āyuś ca kiṃ param // 1.107.3
kathaṃ caikaḥ sa vaiśyāyāṃ dhṛtarāṣṭrasuto 'bhavat / kathaṃ ca sadṛśīṃ bhāryāṃ gāndhārīṃ dharmacāriṇīm // 1.107.4
ānukūlye vartamānāṃ dhṛtarāṣṭro 'tyavartata // 1.107.4.2
kathaṃ ca śaptasya sataḥ pāṇḍos tena mahātmanā / samutpannā daivatebhyaḥ pañca putrā mahārathāḥ // 1.107.5
etad vidvan yathāvṛttaṃ vistareṇa tapodhana / kathayasva na me tṛptiḥ kathyamāneṣu bandhuṣu // 1.107.6
kṣucchramābhipariglānaṃ dvaipāyanam upasthitam / toṣayām āsa gāndhārī vyāsas tasyai varaṃ dadau // 1.107.7
sā vavre sadṛśaṃ bhartuḥ putrāṇāṃ śatam ātmanaḥ / tataḥ kālena sā garbhaṃ dhṛtarāṣṭrād athāgrahīt // 1.107.8
saṃvatsaradvayaṃ taṃ tu gāndhārī garbham āhitam / aprajā dhārayām āsa tatas tāṃ duḥkham āviśat // 1.107.9
śrutvā kuntīsutaṃ jātaṃ bālārkasamatejasam / udarasyātmanaḥ sthairyam upalabhyānvacintayat // 1.107.10
ajñātaṃ dhṛtarāṣṭrasya yatnena mahatā tataḥ / sodaraṃ pātayām āsa gāndhārī duḥkhamūrcchitā // 1.107.11
tato jajñe māṃsapeśī lohāṣṭhīleva saṃhatā / dvivarṣasaṃbhṛtāṃ kukṣau tām utsraṣṭuṃ pracakrame // 1.107.12
atha dvaipāyano jñātvā tvaritaḥ samupāgamat / tāṃ sa māṃsamayīṃ peśīṃ dadarśa japatāṃ varaḥ // 1.107.13
tato 'bravīt saubaleyīṃ kim idaṃ te cikīrṣitam / sā cātmano mataṃ satyaṃ śaśaṃsa paramarṣaye // 1.107.14
jyeṣṭhaṃ kuntīsutaṃ jātaṃ śrutvā ravisamaprabham / duḥkhena parameṇedam udaraṃ pātitaṃ mayā // 1.107.15
śataṃ ca kila putrāṇāṃ vitīrṇaṃ me tvayā purā / iyaṃ ca me māṃsapeśī jātā putraśatāya vai // 1.107.16
evam etat saubaleyi naitaj jātv anyathā bhavet / vitathaṃ noktapūrvaṃ me svaireṣv api kuto 'nyathā // 1.107.17
ghṛtapūrṇaṃ kuṇḍaśataṃ kṣipram eva vidhīyatām / śītābhir adbhir aṣṭhīlām imāṃ ca pariṣiñcata // 1.107.18
sā sicyamānā aṣṭhīlā abhavac chatadhā tadā / aṅguṣṭhaparvamātrāṇāṃ garbhāṇāṃ pṛthag eva tu // 1.107.19
ekādhikaśataṃ pūrṇaṃ yathāyogaṃ viśāṃ pate / māṃsapeśyās tadā rājan kramaśaḥ kālaparyayāt // 1.107.20
tatas tāṃs teṣu kuṇḍeṣu garbhān avadadhe tadā / svanugupteṣu deśeṣu rakṣāṃ ca vyadadhāt tataḥ // 1.107.21
śaśāsa caiva bhagavān kālenaitāvatā punaḥ / vighaṭṭanīyāny etāni kuṇḍānīti sma saubalīm // 1.107.22
ity uktvā bhagavān vyāsas tathā pratividhāya ca / jagāma tapase dhīmān himavantaṃ śiloccayam // 1.107.23
jajñe krameṇa caitena teṣāṃ duryodhano nṛpaḥ / janmatas tu pramāṇena jyeṣṭho rājā yudhiṣṭhiraḥ // 1.107.24
jātamātre sute tasmin dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam / samānīya bahūn viprān bhīṣmaṃ viduram eva ca // 1.107.25
yudhiṣṭhiro rājaputro jyeṣṭho naḥ kulavardhanaḥ / prāptaḥ svaguṇato rājyaṃ na tasmin vācyam asti naḥ // 1.107.26
ayaṃ tv anantaras tasmād api rājā bhaviṣyati / etad dhi brūta me satyaṃ yad atra bhavitā dhruvam // 1.107.27
vākyasyaitasya nidhane dikṣu sarvāsu bhārata / kravyādāḥ prāṇadan ghorāḥ śivāś cāśivaśaṃsinaḥ // 1.107.28
lakṣayitvā nimittāni tāni ghorāṇi sarvaśaḥ / te 'bruvan brāhmaṇā rājan viduraś ca mahāmatiḥ // 1.107.29
vyaktaṃ kulāntakaraṇo bhavitaiṣa sutas tava / tasya śāntiḥ parityāge puṣṭyā tv apanayo mahān // 1.107.30
śatam ekonam apy astu putrāṇāṃ te mahīpate / ekena kuru vai kṣemaṃ lokasya ca kulasya ca // 1.107.31
tyajed ekaṃ kulasyārthe grāmasyārthe kulaṃ tyajet / grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet // 1.107.32
sa tathā vidureṇoktas taiś ca sarvair dvijottamaiḥ / na cakāra tathā rājā putrasnehasamanvitaḥ // 1.107.33
tataḥ putraśataṃ sarvaṃ dhṛtarāṣṭrasya pārthiva / māsamātreṇa saṃjajñe kanyā caikā śatādhikā // 1.107.34
gāndhāryāṃ kliśyamānāyām udareṇa vivardhatā / dhṛtarāṣṭraṃ mahābāhuṃ vaiśyā paryacarat kila // 1.107.35
tasmin saṃvatsare rājan dhṛtarāṣṭrān mahāyaśāḥ / jajñe dhīmāṃs tatas tasyāṃ yuyutsuḥ karaṇo nṛpa // 1.107.36
evaṃ putraśataṃ jajñe dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ / mahārathānāṃ vīrāṇāṃ kanyā caikātha duḥśalā // 1.107.37
jyeṣṭhānujyeṣṭhatāṃ teṣāṃ nāmadheyāni cābhibho / dhṛtarāṣṭrasya putrāṇām ānupūrvyeṇa kīrtaya // 1.108.1
duryodhano yuyutsuś ca rājan duḥśāsanas tathā / duḥsaho duḥśalaś caiva jalasaṃdhaḥ samaḥ sahaḥ // 1.108.2
vindānuvindau durdharṣaḥ subāhur duṣpradharṣaṇaḥ / durmarṣaṇo durmukhaś ca duṣkarṇaḥ karṇa eva ca // 1.108.3
viviṃśatir vikarṇaś ca jalasaṃdhaḥ sulocanaḥ / citropacitrau citrākṣaś cārucitraḥ śarāsanaḥ // 1.108.4
durmado duṣpragāhaś ca vivitsur vikaṭaḥ samaḥ / ūrṇanābhaḥ sunābhaś ca tathā nandopanandakau // 1.108.5
senāpatiḥ suṣeṇaś ca kuṇḍodaramahodarau / citrabāṇaś citravarmā suvarmā durvimocanaḥ // 1.108.6
ayobāhur mahābāhuś citrāṅgaś citrakuṇḍalaḥ / bhīmavego bhīmabalo balākī balavardhanaḥ // 1.108.7
ugrāyudho bhīmakarmā kanakāyur dṛḍhāyudhaḥ / dṛḍhavarmā dṛḍhakṣatraḥ somakīrtir anūdaraḥ // 1.108.8
dṛḍhasaṃdho jarāsaṃdhaḥ satyasaṃdhaḥ sadaḥsuvāk / ugraśravā aśvasenaḥ senānīr duṣparājayaḥ // 1.108.9
aparājitaḥ paṇḍitako viśālākṣo durāvaraḥ / dṛḍhahastaḥ suhastaś ca vātavegasuvarcasau // 1.108.10
ādityaketur bahvāśī nāgadantograyāyinau / kavacī niṣaṅgī pāśī ca daṇḍadhāro dhanurgrahaḥ // 1.108.11
ugro bhīmaratho vīro vīrabāhur alolupaḥ / abhayo raudrakarmā ca tathā dṛḍharathas trayaḥ // 1.108.12
anādhṛṣyaḥ kuṇḍabhedī virāvī dīrghalocanaḥ / dīrghabāhur mahābāhur vyūḍhoruḥ kanakadhvajaḥ // 1.108.13
kuṇḍāśī virajāś caiva duḥśalā ca śatādhikā / etad ekaśataṃ rājan kanyā caikā prakīrtitā // 1.108.14
nāmadheyānupūrvyeṇa viddhi janmakramaṃ nṛpa / sarve tv atirathāḥ śūrāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ // 1.108.15
sarve vedavidaś caiva rājaśāstreṣu kovidāḥ / sarve saṃsargavidyāsu vidyābhijanaśobhinaḥ // 1.108.16
sarveṣām anurūpāś ca kṛtā dārā mahīpate / dhṛtarāṣṭreṇa samaye samīkṣya vidhivat tadā // 1.108.17
duḥśalāṃ samaye rājā sindhurājāya bhārata / jayadrathāya pradadau saubalānumate tadā // 1.108.18
kathito dhārtarāṣṭrāṇām ārṣaḥ saṃbhava uttamaḥ / amānuṣo mānuṣāṇāṃ bhavatā brahmavittama // 1.109.1
nāmadheyāni cāpy eṣāṃ kathyamānāni bhāgaśaḥ / tvattaḥ śrutāni me brahman pāṇḍavānāṃ tu kīrtaya // 1.109.2
te hi sarve mahātmāno devarājaparākramāḥ / tvayaivāṃśāvataraṇe devabhāgāḥ prakīrtitāḥ // 1.109.3
tasmād icchāmy ahaṃ śrotum atimānuṣakarmaṇām / teṣām ājananaṃ sarvaṃ vaiśaṃpāyana kīrtaya // 1.109.4
rājā pāṇḍur mahāraṇye mṛgavyālaniṣevite / vane maithunakālasthaṃ dadarśa mṛgayūthapam // 1.109.5
tatas tāṃ ca mṛgīṃ taṃ ca rukmapuṅkhaiḥ supatribhiḥ / nirbibheda śarais tīkṣṇaiḥ pāṇḍuḥ pañcabhir āśugaiḥ // 1.109.6
sa ca rājan mahātejā ṛṣiputras tapodhanaḥ / bhāryayā saha tejasvī mṛgarūpeṇa saṃgataḥ // 1.109.7
saṃsaktas tu tayā mṛgyā mānuṣīm īrayan giram / kṣaṇena patito bhūmau vilalāpākulendriyaḥ // 1.109.8
kāmamanyuparītāpi buddhyaṅgarahitāpi ca / varjayanti nṛśaṃsāni pāpeṣv abhiratā narāḥ // 1.109.9
na vidhiṃ grasate prajñā prajñāṃ tu grasate vidhiḥ / vidhiparyāgatān arthān prajñā na pratipadyate // 1.109.10
śaśvaddharmātmanāṃ mukhye kule jātasya bhārata / kāmalobhābhibhūtasya kathaṃ te calitā matiḥ // 1.109.11
śatrūṇāṃ yā vadhe vṛttiḥ sā mṛgāṇāṃ vadhe smṛtā / rājñāṃ mṛga na māṃ mohāt tvaṃ garhayitum arhasi // 1.109.12
acchadmanāmāyayā ca mṛgāṇāṃ vadha iṣyate / sa eva dharmo rājñāṃ tu tad vidvān kiṃ nu garhase // 1.109.13
agastyaḥ satram āsīnaś cacāra mṛgayām ṛṣiḥ / āraṇyān sarvadaivatyān mṛgān prokṣya mahāvane // 1.109.14
pramāṇadṛṣṭadharmeṇa katham asmān vigarhase / agastyasyābhicāreṇa yuṣmākaṃ vai vapā hutā // 1.109.15
na ripūn vai samuddiśya vimuñcanti purā śarān / randhra eṣāṃ viśeṣeṇa vadhakālaḥ praśasyate // 1.109.16
pramattam apramattaṃ vā vivṛtaṃ ghnanti caujasā / upāyair iṣubhis tīkṣṇaiḥ kasmān mṛga vigarhase // 1.109.17
nāhaṃ ghnantaṃ mṛgān rājan vigarhe ātmakāraṇāt / maithunaṃ tu pratīkṣyaṃ me syāt tvayehānṛśaṃsataḥ // 1.109.18
sarvabhūtahite kāle sarvabhūtepsite tathā / ko hi vidvān mṛgaṃ hanyāc carantaṃ maithunaṃ vane // 1.109.19
puruṣārthaphalaṃ kāntaṃ yat tvayā vitathaṃ kṛtam // 1.109.19.2
pauravāṇām ṛṣīṇāṃ ca teṣām akliṣṭakarmaṇām / vaṃśe jātasya kauravya nānurūpam idaṃ tava // 1.109.20
nṛśaṃsaṃ karma sumahat sarvalokavigarhitam / asvargyam ayaśasyaṃ ca adharmiṣṭhaṃ ca bhārata // 1.109.21
strībhogānāṃ viśeṣajñaḥ śāstradharmārthatattvavit / nārhas tvaṃ surasaṃkāśa kartum asvargyam īdṛśam // 1.109.22
tvayā nṛśaṃsakartāraḥ pāpācārāś ca mānavāḥ / nigrāhyāḥ pārthivaśreṣṭha trivargaparivarjitāḥ // 1.109.23
kiṃ kṛtaṃ te naraśreṣṭha nighnato mām anāgasam / muniṃ mūlaphalāhāraṃ mṛgaveṣadharaṃ nṛpa // 1.109.24
vasamānam araṇyeṣu nityaṃ śamaparāyaṇam // 1.109.24.2
tvayāhaṃ hiṃsito yasmāt tasmāt tvām apy asaṃśayam / dvayor nṛśaṃsakartāram avaśaṃ kāmamohitam // 1.109.25
jīvitāntakaro bhāva evam evāgamiṣyati // 1.109.25.2
ahaṃ hi kiṃdamo nāma tapasāpratimo muniḥ / vyapatrapan manuṣyāṇāṃ mṛgyāṃ maithunam ācaram // 1.109.26
mṛgo bhūtvā mṛgaiḥ sārdhaṃ carāmi gahane vane / na tu te brahmahatyeyaṃ bhaviṣyaty avijānataḥ // 1.109.27
mṛgarūpadharaṃ hatvā mām evaṃ kāmamohitam // 1.109.27.2
asya tu tvaṃ phalaṃ mūḍha prāpsyasīdṛśam eva hi / priyayā saha saṃvāsaṃ prāpya kāmavimohitaḥ // 1.109.28
tvam apy asyām avasthāyāṃ pretalokaṃ gamiṣyasi // 1.109.28.2
antakāle ca saṃvāsaṃ yayā gantāsi kāntayā / pretarājavaśaṃ prāptaṃ sarvabhūtaduratyayam // 1.109.29
bhaktyā matimatāṃ śreṣṭha saiva tvām anuyāsyati // 1.109.29.2
vartamānaḥ sukhe duḥkhaṃ yathāhaṃ prāpitas tvayā / tathā sukhaṃ tvāṃ saṃprāptaṃ duḥkham abhyāgamiṣyati // 1.109.30
evam uktvā suduḥkhārto jīvitāt sa vyayujyata / mṛgaḥ pāṇḍuś ca śokārtaḥ kṣaṇena samapadyata // 1.109.31
taṃ vyatītam atikramya rājā svam iva bāndhavam / sabhāryaḥ śokaduḥkhārtaḥ paryadevayad āturaḥ // 1.110.1
satām api kule jātāḥ karmaṇā bata durgatim / prāpnuvanty akṛtātmānaḥ kāmajālavimohitāḥ // 1.110.2
śaśvad dharmātmanā jāto bāla eva pitā mama / jīvitāntam anuprāptaḥ kāmātmaiveti naḥ śrutam // 1.110.3
tasya kāmātmanaḥ kṣetre rājñaḥ saṃyatavāg ṛṣiḥ / kṛṣṇadvaipāyanaḥ sākṣād bhagavān mām ajījanat // 1.110.4
tasyādya vyasane buddhiḥ saṃjāteyaṃ mamādhamā / tyaktasya devair anayān mṛgayāyāṃ durātmanaḥ // 1.110.5
mokṣam eva vyavasyāmi bandho hi vyasanaṃ mahat / suvṛttim anuvartiṣye tām ahaṃ pitur avyayām // 1.110.6
atīva tapasātmānaṃ yojayiṣyāmy asaṃśayam // 1.110.6.2
tasmād eko 'ham ekāham ekaikasmin vanaspatau / caran bhaikṣaṃ munir muṇḍaś cariṣyāmi mahīm imām // 1.110.7
pāṃsunā samavacchannaḥ śūnyāgārapratiśrayaḥ / vṛkṣamūlaniketo vā tyaktasarvapriyāpriyaḥ // 1.110.8
na śocan na prahṛṣyaṃś ca tulyanindātmasaṃstutiḥ / nirāśīr nirnamaskāro nirdvandvo niṣparigrahaḥ // 1.110.9
na cāpy avahasan kaṃ cin na kurvan bhrukuṭīṃ kva cit / prasannavadano nityaṃ sarvabhūtahite rataḥ // 1.110.10
jaṅgamājaṅgamaṃ sarvam avihiṃsaṃś caturvidham / svāsu prajāsv iva sadā samaḥ prāṇabhṛtāṃ prati // 1.110.11
ekakālaṃ caran bhaikṣaṃ kulāni dve ca pañca ca / asaṃbhave vā bhaikṣasya carann anaśanāny api // 1.110.12
alpam alpaṃ yathābhojyaṃ pūrvalābhena jātu cit / nityaṃ nāticaraṃl lābhe alābhe sapta pūrayan // 1.110.13
vāsyaikaṃ takṣato bāhuṃ candanenaikam ukṣataḥ / nākalyāṇaṃ na kalyāṇaṃ pradhyāyann ubhayos tayoḥ // 1.110.14
na jijīviṣuvat kiṃ cin na mumūrṣuvad ācaran / maraṇaṃ jīvitaṃ caiva nābhinandan na ca dviṣan // 1.110.15
yāḥ kāś cij jīvatā śakyāḥ kartum abhyudayakriyāḥ / tāḥ sarvāḥ samatikramya nimeṣādiṣv avasthitaḥ // 1.110.16
tāsu sarvāsv avasthāsu tyaktasarvendriyakriyaḥ / saṃparityaktadharmātmā sunirṇiktātmakalmaṣaḥ // 1.110.17
nirmuktaḥ sarvapāpebhyo vyatītaḥ sarvavāgurāḥ / na vaśe kasya cit tiṣṭhan sadharmā mātariśvanaḥ // 1.110.18
etayā satataṃ vṛttyā carann evaṃprakārayā / dehaṃ saṃdhārayiṣyāmi nirbhayaṃ mārgam āsthitaḥ // 1.110.19
nāhaṃ śvācarite mārge avīryakṛpaṇocite / svadharmāt satatāpete rameyaṃ vīryavarjitaḥ // 1.110.20
satkṛto 'saktṛto vāpi yo 'nyāṃ kṛpaṇacakṣuṣā / upaiti vṛttiṃ kāmātmā sa śunāṃ vartate pathi // 1.110.21
evam uktvā suduḥkhārto niḥśvāsaparamo nṛpaḥ / avekṣamāṇaḥ kuntīṃ ca mādrīṃ ca samabhāṣata // 1.110.22
kausalyā viduraḥ kṣattā rājā ca saha bandhubhiḥ / āryā satyavatī bhīṣmas te ca rājapurohitāḥ // 1.110.23
brāhmaṇāś ca mahātmānaḥ somapāḥ saṃśitavratāḥ / pauravṛddhāś ca ye tatra nivasanty asmadāśrayāḥ // 1.110.24
prasādya sarve vaktavyāḥ pāṇḍuḥ pravrajito vanam // 1.110.24.2
niśamya vacanaṃ bhartur vanavāse dhṛtātmanaḥ / tatsamaṃ vacanaṃ kuntī mādrī ca samabhāṣatām // 1.110.25
anye 'pi hy āśramāḥ santi ye śakyā bharatarṣabha / āvābhyāṃ dharmapatnībhyāṃ saha taptvā tapo mahat // 1.110.26
tvam eva bhavitā sārthaḥ svargasyāpi na saṃśayaḥ // 1.110.26.2
praṇidhāyendriyagrāmaṃ bhartṛlokaparāyaṇe / tyaktakāmasukhe hy āvāṃ tapsyāvo vipulaṃ tapaḥ // 1.110.27
yadi āvāṃ mahāprājña tyakṣyasi tvaṃ viśāṃ pate / adyaivāvāṃ prahāsyāvo jītivaṃ nātra saṃśayaḥ // 1.110.28
yadi vyavasitaṃ hy etad yuvayor dharmasaṃhitam / svavṛttim anuvartiṣye tām ahaṃ pitur avyayām // 1.110.29
tyaktagrāmyasukhācāras tapyamāno mahat tapaḥ / valkalī phalamūlāśī cariṣyāmi mahāvane // 1.110.30
agniṃ juhvann ubhau kālāv ubhau kālāv upaspṛśan / kṛśaḥ parimitāhāraś cīracarmajaṭādharaḥ // 1.110.31
śītavātātapasahaḥ kṣutpipāsāśramānvitaḥ / tapasā duścareṇedaṃ śarīram upaśoṣayan // 1.110.32
ekāntaśīlī vimṛśan pakvāpakvena vartayan / pitṝn devāṃś ca vanyena vāgbhir adbhiś ca tarpayan // 1.110.33
vānaprasthajanasyāpi darśanaṃ kulavāsinām / nāpriyāṇy ācarañ jātu kiṃ punar grāmavāsinām // 1.110.34
evam āraṇyaśāstrāṇām ugram ugrataraṃ vidhim / kāṅkṣamāṇo 'ham āsiṣye dehasyāsya samāpanāt // 1.110.35
ity evam uktvā bhārye te rājā kauravavaṃśajaḥ / tataś cūḍāmaṇiṃ niṣkam aṅgade kuṇḍalāni ca // 1.110.36
vāsāṃsi ca mahārhāṇi strīṇām ābharaṇāni ca // 1.110.36.2
pradāya sarvaṃ viprebhyaḥ pāṇḍuḥ punar abhāṣata / gatvā nāgapuraṃ vācyaṃ pāṇḍuḥ pravrajito vanam // 1.110.37
arthaṃ kāmaṃ sukhaṃ caiva ratiṃ ca paramātmikām / pratasthe sarvam utsṛjya sabhāryaḥ kurupuṃgavaḥ // 1.110.38
tatas tasyānuyātrāṇi te caiva paricārakāḥ / śrutvā bharatasiṃhasya vividhāḥ karuṇā giraḥ // 1.110.39
bhīmam ārtasvaraṃ kṛtvā hāheti paricukruśuḥ // 1.110.39.2
uṣṇam aśru vimuñcantas taṃ vihāya mahīpatim / yayur nāgapuraṃ tūrṇaṃ sarvam ādāya tadvacaḥ // 1.110.40
śrutvā ca tebhyas tat sarvaṃ yathāvṛttaṃ mahāvane / dhṛtarāṣṭro naraśreṣṭhaḥ pāṇḍum evānvaśocata // 1.110.41
rājaputras tu kauravyaḥ pāṇḍur mūlaphalāśanaḥ / jagāma saha bhāryābhyāṃ tato nāgasabhaṃ girim // 1.110.42
sa caitraratham āsādya vāriṣeṇam atītya ca / himavantam atikramya prayayau gandhamādanam // 1.110.43
rakṣyamāṇo mahābhūtaiḥ siddhaiś ca paramarṣibhiḥ / uvāsa sa tadā rājā sameṣu viṣameṣu ca // 1.110.44
indradyumnasaraḥ prāpya haṃsakūṭam atītya ca / śataśṛṅge mahārāja tāpasaḥ samapadyata // 1.110.45
tatrāpi tapasi śreṣṭhe vartamānaḥ sa vīryavān / siddhacāraṇasaṃghānāṃ babhūva priyadarśanaḥ // 1.111.1
śuśrūṣur anahaṃvādī saṃyatātmā jitendriyaḥ / svargaṃ gantuṃ parākrāntaḥ svena vīryeṇa bhārata // 1.111.2
keṣāṃ cid abhavad bhrātā keṣāṃ cid abhavat sakhā / ṛṣayas tv apare cainaṃ putravat paryapālayan // 1.111.3
sa tu kālena mahatā prāpya niṣkalmaṣaṃ tapaḥ / brahmarṣisadṛśaḥ pāṇḍur babhūva bharatarṣabha // 1.111.4
svargapāraṃ titīrṣan sa śataśṛṅgād udaṅmukhaḥ / pratasthe saha patnībhyām abruvaṃs tatra tāpasāḥ // 1.111.5
upary upari gacchantaḥ śailarājam udaṅmukhāḥ // 1.111.5.2
dṛṣṭavanto girer asya durgān deśān bahūn vayam / ākrīḍabhūtān devānāṃ gandharvāpsarasāṃ tathā // 1.111.6
udyānāni kuberasya samāni viṣamāṇi ca / mahānadīnitambāṃś ca durgāṃś ca girigahvarān // 1.111.7
santi nityahimā deśā nirvṛkṣamṛgapakṣiṇaḥ / santi ke cin mahāvarṣā durgāḥ ke cid durāsadāḥ // 1.111.8
atikrāmen na pakṣī yān kuta evetare mṛgāḥ / vāyur eko 'tigād yatra siddhāś ca paramarṣayaḥ // 1.111.9
gacchantyau śailarāje 'smin rājaputryau kathaṃ tv ime / na sīdetām aduḥkhārhe mā gamo bharatarṣabha // 1.111.10
aprajasya mahābhāgā na dvāraṃ paricakṣate / svarge tenābhitapto 'ham aprajas tad bravīmi vaḥ // 1.111.11
ṛṇaiś caturbhiḥ saṃyuktā jāyante manujā bhuvi / pitṛdevarṣimanujadeyaiḥ śatasahasraśaḥ // 1.111.12
etāni tu yathākālaṃ yo na budhyati mānavaḥ / na tasya lokāḥ santīti dharmavidbhiḥ pratiṣṭhitam // 1.111.13
yajñaiś ca devān prīṇāti svādhyāyatapasā munīn / putraiḥ śrāddhaiḥ pitṝṃś cāpi ānṛśaṃsyena mānavān // 1.111.14
ṛṣidevamanuṣyāṇāṃ parimukto 'smi dharmataḥ / pitryād ṛṇād anirmuktas tena tapye tapodhanāḥ // 1.111.15
dehanāśe dhruvo nāśaḥ pitṝṇām eṣa niścayaḥ / iha tasmāt prajāhetoḥ prajāyante narottamāḥ // 1.111.16
yathaivāhaṃ pituḥ kṣetre sṛṣṭas tena mahātmanā / tathaivāsmin mama kṣetre kathaṃ vai saṃbhavet prajā // 1.111.17
asti vai tava dharmātman vidma devopamaṃ śubham / apatyam anaghaṃ rājan vayaṃ divyena cakṣuṣā // 1.111.18
daivadiṣṭaṃ naravyāghra karmaṇehopapādaya / akliṣṭaṃ phalam avyagro vindate buddhimān naraḥ // 1.111.19
tasmin dṛṣṭe phale tāta prayatnaṃ kartum arhasi / apatyaṃ guṇasaṃpannaṃ labdhvā prītim avāpsyasi // 1.111.20
tac chrutvā tāpasavacaḥ pāṇḍuś cintāparo 'bhavat / ātmano mṛgaśāpena jānann upahatāṃ kriyām // 1.111.21
so 'bravīd vijane kuntīṃ dharmapatnīṃ yaśasvinīm / apatyotpādane yogam āpadi prasamarthayan // 1.111.22
apatyaṃ nāma lokeṣu pratiṣṭhā dharmasaṃhitā / iti kunti vidur dhīrāḥ śāśvataṃ dharmam āditaḥ // 1.111.23
iṣṭaṃ dattaṃ tapas taptaṃ niyamaś ca svanuṣṭhitaḥ / sarvam evānapatyasya na pāvanam ihocyate // 1.111.24
so 'ham evaṃ viditvaitat prapaśyāmi śucismite / anapatyaḥ śubhāṃl lokān nāvāpsyāmīti cintayan // 1.111.25
mṛgābhiśāpān naṣṭaṃ me prajanaṃ hy akṛtātmanaḥ / nṛśaṃsakāriṇo bhīru yathaivopahataṃ tathā // 1.111.26
ime vai bandhudāyādāḥ ṣaṭ putrā dharmadarśane / ṣaḍ evābandhudāyādāḥ putrās tāñ śṛṇu me pṛthe // 1.111.27
svayaṃjātaḥ praṇītaś ca parikrītaś ca yaḥ sutaḥ / paunarbhavaś ca kānīnaḥ svairiṇyāṃ yaś ca jāyate // 1.111.28
dattaḥ krītaḥ kṛtrimaś ca upagacchet svayaṃ ca yaḥ / sahoḍho jātaretāś ca hīnayonidhṛtaś ca yaḥ // 1.111.29
pūrvapūrvatamābhāve matvā lipseta vai sutam / uttamād avarāḥ puṃsaḥ kāṅkṣante putram āpadi // 1.111.30
apatyaṃ dharmaphaladaṃ śreṣṭhaṃ vindanti sādhavaḥ / ātmaśukrād api pṛthe manuḥ svāyambhuvo 'bravīt // 1.111.31
tasmāt praheṣyāmy adya tvāṃ hīnaḥ prajananāt svayam / sadṛśāc chreyaso vā tvaṃ viddhy apatyaṃ yaśasvini // 1.111.32
śṛṇu kunti kathāṃ cemāṃ śāradaṇḍāyanīṃ prati / yā vīrapatnī gurubhir niyuktāpatyajanmani // 1.111.33
puṣpeṇa prayatā snātā niśi kunti catuṣpathe / varayitvā dvijaṃ siddhaṃ hutvā puṃsavane 'nalam // 1.111.34
karmaṇy avasite tasmin sā tenaiva sahāvasat / tatra trīñ janayām āsa durjayādīn mahārathān // 1.111.35
tathā tvam api kalyāṇi brāhmaṇāt tapasādhikāt / manniyogād yata kṣipram apatyotpādanaṃ prati // 1.111.36
evam uktā mahārāja kuntī pāṇḍum abhāṣata / kurūṇām ṛṣabhaṃ vīraṃ tadā bhūmipatiṃ patim // 1.112.1
na mām arhasi dharmajña vaktum evaṃ kathaṃ cana / dharmapatnīm abhiratāṃ tvayi rājīvalocana // 1.112.2
tvam eva tu mahābāho mayy apatyāni bhārata / vīra vīryopapannāni dharmato janayiṣyasi // 1.112.3
svargaṃ manujaśārdūla gaccheyaṃ sahitā tvayā / apatyāya ca māṃ gaccha tvam eva kurunandana // 1.112.4
na hy ahaṃ manasāpy anyaṃ gaccheyaṃ tvad ṛte naram / tvattaḥ prativiśiṣṭaś ca ko 'nyo 'sti bhuvi mānavaḥ // 1.112.5
imāṃ ca tāvad dharmyāṃ tvaṃ paurāṇīṃ śṛṇu me kathām / pariśrutāṃ viśālākṣa kīrtayiṣyāmi yām aham // 1.112.6
vyuṣitāśva iti khyāto babhūva kila pārthivaḥ / purā paramadharmiṣṭhaḥ pūror vaṃśavivardhanaḥ // 1.112.7
tasmiṃś ca yajamāne vai dharmātmani mahātmani / upāgamaṃs tato devāḥ sendrāḥ saha maharṣibhiḥ // 1.112.8
amādyad indraḥ somena dakṣiṇābhir dvijātayaḥ / vyuṣitāśvasya rājarṣes tato yajñe mahātmanaḥ // 1.112.9
vyuṣitāśvas tato rājann ati martyān vyarocata / sarvabhūtāny ati yathā tapanaḥ śiśirātyaye // 1.112.10
sa vijitya gṛhītvā ca nṛpatīn rājasattamaḥ / prācyān udīcyān madhyāṃś ca dakṣiṇātyān akālayat // 1.112.11
aśvamedhe mahāyajñe vyuṣitāśvaḥ pratāpavān / babhūva sa hi rājendro daśanāgabalānvitaḥ // 1.112.12
apy atra gāthāṃ gāyanti ye purāṇavido janāḥ / vyuṣitāśvaḥ samudrāntāṃ vijityemāṃ vasuṃdharām // 1.112.13
apālayat sarvavarṇān pitā putrān ivaurasān // 1.112.13.2
yajamāno mahāyajñair brāhmaṇebhyo dadau dhanam / anantaratnāny ādāya ājahāra mahākratūn // 1.112.14
suṣāva ca bahūn somān somasaṃsthās tatāna ca // 1.112.14.2
āsīt kākṣīvatī cāsya bhāryā paramasaṃmatā / bhadrā nāma manuṣyendra rūpeṇāsadṛśī bhuvi // 1.112.15
kāmayām āsatus tau tu parasparam iti śrutiḥ / sa tasyāṃ kāmasaṃmatto yakṣmāṇaṃ samapadyata // 1.112.16
tenācireṇa kālena jagāmāstam ivāṃśumān / tasmin prete manuṣyendre bhāryāsya bhṛśaduḥkhitā // 1.112.17
aputrā puruṣavyāghra vilalāpeti naḥ śrutam / bhadrā paramaduḥkhārtā tan nibodha narādhipa // 1.112.18
nārī paramadharmajña sarvā putravinākṛtā / patiṃ vinā jīvati yā na sā jīvati duḥkhitā // 1.112.19
patiṃ vinā mṛtaṃ śreyo nāryāḥ kṣatriyapuṃgava / tvadgatiṃ gantum icchāmi prasīdasva nayasva mām // 1.112.20
tvayā hīnā kṣaṇam api nāhaṃ jīvitum utsahe / prasādaṃ kuru me rājann itas tūrṇaṃ nayasva mām // 1.112.21
pṛṣṭhato 'nugamiṣyāmi sameṣu viṣameṣu ca / tvām ahaṃ naraśārdūla gacchantam anivartinam // 1.112.22
chāyevānapagā rājan satataṃ vaśavartinī / bhaviṣyāmi naravyāghra nityaṃ priyahite ratā // 1.112.23
adya prabhṛti māṃ rājan kaṣṭā hṛdayaśoṣaṇāḥ / ādhayo 'bhibhaviṣyanti tvad ṛte puṣkarekṣaṇa // 1.112.24
abhāgyayā mayā nūnaṃ viyuktāḥ sahacāriṇaḥ / saṃyogā viprayuktā vā pūrvadeheṣu pārthiva // 1.112.25
tad idaṃ karmabhiḥ pāpaiḥ pūrvadeheṣu saṃcitam / duḥkhaṃ mām anusaṃprāptaṃ rājaṃs tvadviprayogajam // 1.112.26
adya prabhṛty ahaṃ rājan kuśaprastaraśāyinī / bhaviṣyāmy asukhāviṣṭā tvaddarśanaparāyaṇā // 1.112.27
darśayasva naravyāghra sādhu mām asukhānvitām / dīnām anāthāṃ kṛpaṇāṃ vilapantīṃ nareśvara // 1.112.28
evaṃ bahuvidhaṃ tasyāṃ vilapantyāṃ punaḥ punaḥ / taṃ śavaṃ saṃpariṣvajya vāk kilāntarhitābravīt // 1.112.29
uttiṣṭha bhadre gaccha tvaṃ dadānīha varaṃ tava / janayiṣyāmy apatyāni tvayy ahaṃ cāruhāsini // 1.112.30
ātmīye ca varārohe śayanīye caturdaśīm / aṣṭamīṃ vā ṛtusnātā saṃviśethā mayā saha // 1.112.31
evam uktā tu sā devī tathā cakre pativratā / yathoktam eva tad vākyaṃ bhadrā putrārthinī tadā // 1.112.32
sā tena suṣuve devī śavena manujādhipa / trīñ śālvāṃś caturo madrān sutān bharatasattama // 1.112.33
tathā tvam api mayy eva manasā bharatarṣabha / śakto janayituṃ putrāṃs tapoyogabalānvayāt // 1.112.34
evam uktas tayā rājā tāṃ devīṃ punar abravīt / dharmavid dharmasaṃyuktam idaṃ vacanam uttamam // 1.113.1
evam etat purā kunti vyuṣitāśvaś cakāra ha / yathā tvayoktaṃ kalyāṇi sa hy āsīd amaropamaḥ // 1.113.2
atha tv imaṃ pravakṣyāmi dharmaṃ tv etaṃ nibodha me / purāṇam ṛṣibhir dṛṣṭaṃ dharmavidbhir mahātmabhiḥ // 1.113.3
anāvṛtāḥ kila purā striya āsan varānane / kāmacāravihāriṇyaḥ svatantrāś cārulocane // 1.113.4
tāsāṃ vyuccaramāṇānāṃ kaumārāt subhage patīn / nādharmo 'bhūd varārohe sa hi dharmaḥ purābhavat // 1.113.5
taṃ caiva dharmaṃ paurāṇaṃ tiryagyonigatāḥ prajāḥ / adyāpy anuvidhīyante kāmadveṣavivarjitāḥ // 1.113.6
purāṇadṛṣṭo dharmo 'yaṃ pūjyate ca maharṣibhiḥ // 1.113.6.2
uttareṣu ca rambhoru kuruṣv adyāpi vartate / strīṇām anugrahakaraḥ sa hi dharmaḥ sanātanaḥ // 1.113.7
asmiṃs tu loke nacirān maryādeyaṃ śucismite / sthāpitā yena yasmāc ca tan me vistarataḥ śṛṇu // 1.113.8
babhūvoddālako nāma maharṣir iti naḥ śrutam / śvetaketur iti khyātaḥ putras tasyābhavan muniḥ // 1.113.9
maryādeyaṃ kṛtā tena mānuṣeṣv iti naḥ śrutam / kopāt kamalapatrākṣi yadarthaṃ tan nibodha me // 1.113.10
śvetaketoḥ kila purā samakṣaṃ mātaraṃ pituḥ / jagrāha brāhmaṇaḥ pāṇau gacchāva iti cābravīt // 1.113.11
ṛṣiputras tataḥ kopaṃ cakārāmarṣitas tadā / mātaraṃ tāṃ tathā dṛṣṭvā nīyamānāṃ balād iva // 1.113.12
kruddhaṃ taṃ tu pitā dṛṣṭvā śvetaketum uvāca ha / mā tāta kopaṃ kārṣīs tvam eṣa dharmaḥ sanātanaḥ // 1.113.13
anāvṛtā hi sarveṣāṃ varṇānām aṅganā bhuvi / yathā gāvaḥ sthitās tāta sve sve varṇe tathā prajāḥ // 1.113.14
ṛṣiputro 'tha taṃ dharmaṃ śvetaketur na cakṣame / cakāra caiva maryādām imāṃ strīpuṃsayor bhuvi // 1.113.15
mānuṣeṣu mahābhāge na tv evānyeṣu jantuṣu / tadā prabhṛti maryādā sthiteyam iti naḥ śrutam // 1.113.16
vyuccarantyāḥ patiṃ nāryā adya prabhṛti pātakam / bhrūṇahatyākṛtaṃ pāpaṃ bhaviṣyaty asukhāvaham // 1.113.17
bhāryāṃ tathā vyuccarataḥ kaumārīṃ brahmacāriṇīm / pativratām etad eva bhavitā pātakaṃ bhuvi // 1.113.18
patyā niyuktā yā caiva patny apatyārtham eva ca / na kariṣyati tasyāś ca bhaviṣyaty etad eva hi // 1.113.19
iti tena purā bhīru maryādā sthāpitā balāt / uddālakasya putreṇa dharmyā vai śvetaketunā // 1.113.20
saudāsena ca rambhoru niyuktāpatyajanmani / madayantī jagāmarṣiṃ vasiṣṭham iti naḥ śrutam // 1.113.21
tasmāl lebhe ca sā putram aśmakaṃ nāma bhāminī / bhāryā kalmāṣapādasya bhartuḥ priyacikīrṣayā // 1.113.22
asmākam api te janma viditaṃ kamalekṣaṇe / kṛṣṇadvaipāyanād bhīru kurūṇāṃ vaṃśavṛddhaye // 1.113.23
ata etāni sarvāṇi kāraṇāni samīkṣya vai / mamaitad vacanaṃ dharmyaṃ kartum arhasy anindite // 1.113.24
ṛtāv ṛtau rājaputri striyā bhartā yatavrate / nātivartavya ity evaṃ dharmaṃ dharmavido viduḥ // 1.113.25
śeṣeṣv anyeṣu kāleṣu svātantryaṃ strī kilārhati / dharmam etaṃ janāḥ santaḥ purāṇaṃ paricakṣate // 1.113.26
bhartā bhāryāṃ rājaputri dharmyaṃ vādharmyam eva vā / yad brūyāt tat tathā kāryam iti dharmavido viduḥ // 1.113.27
viśeṣataḥ putragṛddhī hīnaḥ prajananāt svayam / yathāham anavadyāṅgi putradarśanalālasaḥ // 1.113.28
tathā raktāṅgulitalaḥ padmapatranibhaḥ śubhe / prasādārthaṃ mayā te 'yaṃ śirasy abhyudyato 'ñjaliḥ // 1.113.29
manniyogāt sukeśānte dvijātes tapasādhikāt / putrān guṇasamāyuktān utpādayitum arhasi // 1.113.30
tvatkṛte 'haṃ pṛthuśroṇi gaccheyaṃ putriṇāṃ gatim // 1.113.30.2
evam uktā tataḥ kuntī pāṇḍuṃ parapuraṃjayam / pratyuvāca varārohā bhartuḥ priyahite ratā // 1.113.31
pitṛveśmany ahaṃ bālā niyuktātithipūjane / ugraṃ paryacaraṃ tatra brāhmaṇaṃ saṃśitavratam // 1.113.32
nigūḍhaniścayaṃ dharme yaṃ taṃ durvāsasaṃ viduḥ / tam ahaṃ saṃśitātmānaṃ sarvayatnair atoṣayam // 1.113.33
sa me 'bhicārasaṃyuktam ācaṣṭa bhagavān varam / mantragrāmaṃ ca me prādād abravīc caiva mām idam // 1.113.34
yaṃ yaṃ devaṃ tvam etena mantreṇāvāhayiṣyasi / akāmo vā sakāmo vā sa te vaśam upaiṣyati // 1.113.35
ity uktāhaṃ tadā tena pitṛveśmani bhārata / brāhmaṇena vacas tathyaṃ tasya kālo 'yam āgataḥ // 1.113.36
anujñātā tvayā devam āhvayeyam ahaṃ nṛpa / tena mantreṇa rājarṣe yathā syān nau prajā vibho // 1.113.37
āvāhayāmi kaṃ devaṃ brūhi tattvavidāṃ vara / tvatto 'nujñāpratīkṣāṃ māṃ viddhy asmin karmaṇi sthitām // 1.113.38
adyaiva tvaṃ varārohe prayatasva yathāvidhi / dharmam āvāhaya śubhe sa hi deveṣu puṇyabhāk // 1.113.39
adharmeṇa na no dharmaḥ saṃyujyeta kathaṃ cana / lokaś cāyaṃ varārohe dharmo 'yam iti maṃsyate // 1.113.40
dhārmikaś ca kurūṇāṃ sa bhaviṣyati na saṃśayaḥ / dattasyāpi ca dharmeṇa nādharme raṃsyate manaḥ // 1.113.41
tasmād dharmaṃ puraskṛtya niyatā tvaṃ śucismite / upacārābhicārābhyāṃ dharmam ārādhayasva vai // 1.113.42
sā tathoktā tathety uktvā tena bhartrā varāṅganā / abhivādyābhyanujñātā pradakṣiṇam avartata // 1.113.43
saṃvatsarāhite garbhe gāndhāryā janamejaya / āhvayām āsa vai kuntī garbhārthaṃ dharmam acyutam // 1.114.1
sā baliṃ tvaritā devī dharmāyopajahāra ha / jajāpa japyaṃ vidhivad dattaṃ durvāsasā purā // 1.114.2
saṃgamya sā tu dharmeṇa yogamūrtidhareṇa vai / lebhe putraṃ varārohā sarvaprāṇabhṛtāṃ varam // 1.114.3
aindre candrasamāyukte muhūrte 'bhijite 'ṣṭame / divā madhyagate sūrye tithau puṇye 'bhipūjite // 1.114.4
samṛddhayaśasaṃ kuntī suṣāva samaye sutam / jātamātre sute tasmin vāg uvācāśarīriṇī // 1.114.5
eṣa dharmabhṛtāṃ śreṣṭho bhaviṣyati na saṃśayaḥ / yudhiṣṭhira iti khyātaḥ pāṇḍoḥ prathamajaḥ sutaḥ // 1.114.6
bhavitā prathito rājā triṣu lokeṣu viśrutaḥ / yaśasā tejasā caiva vṛttena ca samanvitaḥ // 1.114.7
dhārmikaṃ taṃ sutaṃ labdhvā pāṇḍus tāṃ punar abravīt / prāhuḥ kṣatraṃ balajyeṣṭhaṃ balajyeṣṭhaṃ sutaṃ vṛṇu // 1.114.8
tatas tathoktā patyā tu vāyum evājuhāva sā / tasmāj jajñe mahābāhur bhīmo bhīmaparākramaḥ // 1.114.9
tam apy atibalaṃ jātaṃ vāg abhyavadad acyutam / sarveṣāṃ balināṃ śreṣṭho jāto 'yam iti bhārata // 1.114.10
idam atyadbhutaṃ cāsīj jātamātre vṛkodare / yad aṅkāt patito mātuḥ śilāṃ gātrair acūrṇayat // 1.114.11
kuntī vyāghrabhayodvignā sahasotpatitā kila / nānvabudhyata saṃsuptam utsaṅge sve vṛkodaram // 1.114.12
tataḥ sa vajrasaṃghātaḥ kumāro 'bhyapatad girau / patatā tena śatadhā śilā gātrair vicūrṇitā // 1.114.13
tāṃ śilāṃ cūrṇitāṃ dṛṣṭvā pāṇḍur vismayam āgamat // 1.114.13.2
yasminn ahani bhīmas tu jajñe bharatasattama / duryodhano 'pi tatraiva prajajñe vasudhādhipa // 1.114.14
jāte vṛkodare pāṇḍur idaṃ bhūyo 'nvacintayat / kathaṃ nu me varaḥ putro lokaśreṣṭho bhaved iti // 1.114.15
daive puruṣakāre ca loko 'yaṃ hi pratiṣṭhitaḥ / tatra daivaṃ tu vidhinā kālayuktena labhyate // 1.114.16
indro hi rājā devānāṃ pradhāna iti naḥ śrutam / aprameyabalotsāho vīryavān amitadyutiḥ // 1.114.17
taṃ toṣayitvā tapasā putraṃ lapsye mahābalam / yaṃ dāsyati sa me putraṃ sa varīyān bhaviṣyati // 1.114.18
karmaṇā manasā vācā tasmāt tapsye mahat tapaḥ // 1.114.18.2
tataḥ pāṇḍur mahātejā mantrayitvā maharṣibhiḥ / dideśa kuntyāḥ kauravyo vrataṃ sāṃvatsaraṃ śubham // 1.114.19
ātmanā ca mahābāhur ekapādasthito 'bhavat / ugraṃ sa tapa ātasthe parameṇa samādhinā // 1.114.20
ārirādhayiṣur devaṃ tridaśānāṃ tam īśvaram / sūryeṇa saha dharmātmā paryavartata bhārata // 1.114.21
taṃ tu kālena mahatā vāsavaḥ pratyabhāṣata / putraṃ tava pradāsyāmi triṣu lokeṣu viśrutam // 1.114.22
devānāṃ brāhmaṇānāṃ ca suhṛdāṃ cārthasādhakam / sutaṃ te 'gryaṃ pradāsyāmi sarvāmitravināśanam // 1.114.23
ity uktaḥ kauravo rājā vāsavena mahātmanā / uvāca kuntīṃ dharmātmā devarājavacaḥ smaran // 1.114.24
nītimantaṃ mahātmānam ādityasamatejasam / durādharṣaṃ kriyāvantam atīvādbhutadarśanam // 1.114.25
putraṃ janaya suśroṇi dhāma kṣatriyatejasām / labdhaḥ prasādo devendrāt tam āhvaya śucismite // 1.114.26
evam uktā tataḥ śakram ājuhāva yaśasvinī / athājagāma devendro janayām āsa cārjunam // 1.114.27
jātamātre kumāre tu vāg uvācāśarīriṇī / mahāgambhīranirghoṣā nabho nādayatī tadā // 1.114.28
kārtavīryasamaḥ kunti śibitulyaparākramaḥ / eṣa śakra ivājeyo yaśas te prathayiṣyati // 1.114.29
adityā viṣṇunā prītir yathābhūd abhivardhitā / tathā viṣṇusamaḥ prītiṃ vardhayiṣyati te 'rjunaḥ // 1.114.30
eṣa madrān vaśe kṛtvā kurūṃś ca saha kekayaiḥ / cedikāśikarūṣāṃś ca kurulakṣma sudhāsyati // 1.114.31
etasya bhujavīryeṇa khāṇḍave havyavāhanaḥ / medasā sarvabhūtānāṃ tṛptiṃ yāsyati vai parām // 1.114.32
grāmaṇīś ca mahīpālān eṣa jitvā mahābalaḥ / bhrātṛbhiḥ sahito vīras trīn medhān āhariṣyati // 1.114.33
jāmadagnyasamaḥ kunti viṣṇutulyaparākramaḥ / eṣa vīryavatāṃ śreṣṭho bhaviṣyaty aparājitaḥ // 1.114.34
tathā divyāni cāstrāṇi nikhilāny āhariṣyati / vipranaṣṭāṃ śriyaṃ cāyam āhartā puruṣarṣabhaḥ // 1.114.35
etām atyadbhutāṃ vācaṃ kuntīputrasya sūtake / uktavān vāyur ākāśe kuntī śuśrāva cāsya tām // 1.114.36
vācam uccāritām uccais tāṃ niśamya tapasvinām / babhūva paramo harṣaḥ śataśṛṅganivāsinām // 1.114.37
tathā devaṛṣīṇāṃ ca sendrāṇāṃ ca divaukasām / ākāśe dundubhīnāṃ ca babhūva tumulaḥ svanaḥ // 1.114.38
udatiṣṭhan mahāghoṣaḥ puṣpavṛṣṭibhir āvṛtaḥ / samavetya ca devānāṃ gaṇāḥ pārtham apūjayan // 1.114.39
kādraveyā vainateyā gandharvāpsarasas tathā / prajānāṃ patayaḥ sarve sapta caiva maharṣayaḥ // 1.114.40
bharadvājaḥ kaśyapo gautamaś ca; viśvāmitro jamadagnir vasiṣṭhaḥ / yaś codito bhāskare 'bhūt pranaṣṭe; so 'py atrātrir bhagavān ājagāma // 1.114.41
marīcir aṅgirāś caiva pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ / dakṣaḥ prajāpatiś caiva gandharvāpsarasas tathā // 1.114.42
divyamālyāmbaradharāḥ sarvālaṃkārabhūṣitāḥ / upagāyanti bībhatsum upanṛtyanti cāpsarāḥ // 1.114.43
gandharvaiḥ sahitaḥ śrīmān prāgāyata ca tumburuḥ // 1.114.43.2
bhīmasenograsenau ca ūrṇāyur anaghas tathā / gopatir dhṛtarāṣṭraś ca sūryavarcāś ca saptamaḥ // 1.114.44
yugapas tṛṇapaḥ kārṣṇir nandiś citrarathas tathā / trayodaśaḥ śāliśirāḥ parjanyaś ca caturdaśaḥ // 1.114.45
kaliḥ pañcadaśaś cātra nāradaś caiva ṣoḍaśaḥ / sad vā bṛhad vā bṛhakaḥ karālaś ca mahāyaśāḥ // 1.114.46
brahmacārī bahuguṇaḥ suparṇaś ceti viśrutaḥ / viśvāvasur bhumanyuś ca sucandro daśamas tathā // 1.114.47
gītamādhuryasaṃpannau vikhyātau ca hahāhuhū / ity ete devagandharvā jagus tatra nararṣabham // 1.114.48
tathaivāpsaraso hṛṣṭāḥ sarvālaṃkārabhūṣitāḥ / nanṛtur vai mahābhāgā jaguś cāyatalocanāḥ // 1.114.49
anūnā cānavadyā ca priyamukhyā guṇāvarā / adrikā ca tathā sācī miśrakeśī alambusā // 1.114.50
marīciḥ śicukā caiva vidyutparṇā tilottamā / agnikā lakṣaṇā kṣemā devī rambhā manoramā // 1.114.51
asitā ca subāhuś ca supriyā suvapus tathā / puṇḍarīkā sugandhā ca surathā ca pramāthinī // 1.114.52
kāmyā śāradvatī caiva nanṛtus tatra saṃghaśaḥ / menakā sahajanyā ca parṇikā puñjikasthalā // 1.114.53
kratusthalā ghṛtācī ca viśvācī pūrvacitty api / umlocety abhivikhyātā pramloceti ca tā daśa // 1.114.54
urvaśy ekādaśīty etā jagur āyatalocanāḥ // 1.114.54.2
dhātāryamā ca mitraś ca varuṇo 'ṃśo bhagas tathā / indro vivasvān pūṣā ca tvaṣṭā ca savitā tathā // 1.114.55
parjanyaś caiva viṣṇuś ca ādityāḥ pāvakārciṣaḥ / mahimānaṃ pāṇḍavasya vardhayanto 'mbare sthitāḥ // 1.114.56
mṛgavyādhaś ca śarvaś ca nirṛtiś ca mahāyaśāḥ / ajaikapād ahirbudhnyaḥ pinākī ca paraṃtapaḥ // 1.114.57
dahano 'theśvaraś caiva kapālī ca viśāṃ pate / sthāṇur bhavaś ca bhagavān rudrās tatrāvatasthire // 1.114.58
aśvinau vasavaś cāṣṭau marutaś ca mahābalāḥ / viśvedevās tathā sādhyās tatrāsan parisaṃsthitāḥ // 1.114.59
karkoṭako 'tha śeṣaś ca vāsukiś ca bhujaṃgamaḥ / kacchapaś cāpakuṇḍaś ca takṣakaś ca mahoragaḥ // 1.114.60
āyayus tejasā yuktā mahākrodhā mahābalāḥ / ete cānye ca bahavas tatra nāgā vyavasthitāḥ // 1.114.61
tārkṣyaś cāriṣṭanemiś ca garuḍaś cāsitadhvajaḥ / aruṇaś cāruṇiś caiva vainateyā vyavasthitāḥ // 1.114.62
tad dṛṣṭvā mahad āścaryaṃ vismitā munisattamāḥ / adhikāṃ sma tato vṛttim avartan pāṇḍavān prati // 1.114.63
pāṇḍus tu punar evaināṃ putralobhān mahāyaśāḥ / prāhiṇod darśanīyāṅgīṃ kuntī tv enam athābravīt // 1.114.64
nātaś caturthaṃ prasavam āpatsv api vadanty uta / ataḥ paraṃ cāriṇī syāt pañcame bandhakī bhavet // 1.114.65
sa tvaṃ vidvan dharmam imaṃ buddhigamyaṃ kathaṃ nu mām / apatyārthaṃ samutkramya pramādād iva bhāṣase // 1.114.66
kuntīputreṣu jāteṣu dhṛtarāṣṭrātmajeṣu ca / madrarājasutā pāṇḍuṃ raho vacanam abravīt // 1.115.1
na me 'sti tvayi saṃtāpo viguṇe 'pi paraṃtapa / nāvaratve varārhāyāḥ sthitvā cānagha nityadā // 1.115.2
gāndhāryāś caiva nṛpate jātaṃ putraśataṃ tathā / śrutvā na me tathā duḥkham abhavat kurunandana // 1.115.3
idaṃ tu me mahad duḥkhaṃ tulyatāyām aputratā / diṣṭyā tv idānīṃ bhartur me kuntyām apy asti saṃtatiḥ // 1.115.4
yadi tv apatyasaṃtānaṃ kuntirājasutā mayi / kuryād anugraho me syāt tava cāpi hitaṃ bhavet // 1.115.5
stambho hi me sapatnītvād vaktuṃ kuntisutāṃ prati / yadi tu tvaṃ prasanno me svayam enāṃ pracodaya // 1.115.6
mamāpy eṣa sadā mādri hṛdy arthaḥ parivartate / na tu tvāṃ prasahe vaktum iṣṭāniṣṭavivakṣayā // 1.115.7
tava tv idaṃ mataṃ jñātvā prayatiṣyāmy ataḥ param / manye dhruvaṃ mayoktā sā vaco me pratipatsyate // 1.115.8
tataḥ kuntīṃ punaḥ pāṇḍur vivikta idam abravīt / kulasya mama saṃtānaṃ lokasya ca kuru priyam // 1.115.9
mama cāpiṇḍanāśāya pūrveṣām api cātmanaḥ / matpriyārthaṃ ca kalyāṇi kuru kalyāṇam uttamam // 1.115.10
yaśaso 'rthāya caiva tvaṃ kuru karma suduṣkaram / prāpyādhipatyam indreṇa yajñair iṣṭaṃ yaśorthinā // 1.115.11
tathā mantravido viprās tapas taptvā suduṣkaram / gurūn abhyupagacchanti yaśaso 'rthāya bhāmini // 1.115.12
tathā rājarṣayaḥ sarve brāhmaṇāś ca tapodhanāḥ / cakrur uccāvacaṃ karma yaśaso 'rthāya duṣkaram // 1.115.13
sā tvaṃ mādrīṃ plaveneva tārayemām anindite / apatyasaṃvibhāgena parāṃ kīrtim avāpnuhi // 1.115.14
evam uktābravīn mādrīṃ sakṛc cintaya daivatam / tasmāt te bhavitāpatyam anurūpam asaṃśayam // 1.115.15
tato mādrī vicāryaiva jagāma manasāśvinau / tāv āgamya sutau tasyāṃ janayām āsatur yamau // 1.115.16
nakulaṃ sahadevaṃ ca rūpeṇāpratimau bhuvi / tathaiva tāv api yamau vāg uvācāśarīriṇī // 1.115.17
rūpasattvaguṇopetāv etāv anyāñ janān ati / bhāsatas tejasātyarthaṃ rūpadraviṇasaṃpadā // 1.115.18
nāmāni cakrire teṣāṃ śataśṛṅganivāsinaḥ / bhaktyā ca karmaṇā caiva tathāśīrbhir viśāṃ pate // 1.115.19
jyeṣṭhaṃ yudhiṣṭhirety āhur bhīmaseneti madhyamam / arjuneti tṛtīyaṃ ca kuntīputrān akalpayan // 1.115.20
pūrvajaṃ nakulety evaṃ sahadeveti cāparam / mādrīputrāv akathayaṃs te viprāḥ prītamānasāḥ // 1.115.21
anusaṃvatsaraṃ jātā api te kurusattamāḥ // 1.115.21.2
kuntīm atha punaḥ pāṇḍur mādryarthe samacodayat / tam uvāca pṛthā rājan rahasy uktā satī sadā // 1.115.22
uktā sakṛd dvandvam eṣā lebhe tenāsmi vañcitā / bibhemy asyāḥ paribhavān nārīṇāṃ gatir īdṛśī // 1.115.23
nājñāsiṣam ahaṃ mūḍhā dvandvāhvāne phaladvayam / tasmān nāhaṃ niyoktavyā tvayaiṣo 'stu varo mama // 1.115.24
evaṃ pāṇḍoḥ sutāḥ pañca devadattā mahābalāḥ / saṃbhūtāḥ kīrtimantas te kuruvaṃśavivardhanāḥ // 1.115.25
śubhalakṣaṇasaṃpannāḥ somavat priyadarśanāḥ / siṃhadarpā maheṣvāsāḥ siṃhavikrāntagāminaḥ // 1.115.26
siṃhagrīvā manuṣyendrā vavṛdhur devavikramāḥ // 1.115.26.2
vivardhamānās te tatra puṇye haimavate girau / vismayaṃ janayām āsur maharṣīṇāṃ sameyuṣām // 1.115.27
te ca pañca śataṃ caiva kuruvaṃśavivardhanāḥ / sarve vavṛdhur alpena kālenāpsv iva nīrajāḥ // 1.115.28
darśanīyāṃs tataḥ putrān pāṇḍuḥ pañca mahāvane / tān paśyan parvate reme svabāhubalapālitān // 1.116.1
supuṣpitavane kāle kadā cin madhumādhave / bhūtasaṃmohane rājā sabhāryo vyacarad vanam // 1.116.2
palāśais tilakaiś cūtaiś campakaiḥ pāribhadrakaiḥ / anyaiś ca bahubhir vṛkṣaiḥ phalapuṣpasamṛddhibhiḥ // 1.116.3
jalasthānaiś ca vividhaiḥ padminībhiś ca śobhitam / pāṇḍor vanaṃ tu saṃprekṣya prajajñe hṛdi manmathaḥ // 1.116.4
prahṛṣṭamanasaṃ tatra viharantaṃ yathāmaram / taṃ mādry anujagāmaikā vasanaṃ bibhratī śubham // 1.116.5
samīkṣamāṇaḥ sa tu tāṃ vayaḥsthāṃ tanuvāsasam / tasya kāmaḥ pravavṛdhe gahane 'gnir ivotthitaḥ // 1.116.6
rahasy ātmasamāṃ dṛṣṭvā rājā rājīvalocanām / na śaśāka niyantuṃ taṃ kāmaṃ kāmabalātkṛtaḥ // 1.116.7
tata enāṃ balād rājā nijagrāha rahogatām / vāryamāṇas tayā devyā visphurantyā yathābalam // 1.116.8
sa tu kāmaparītātmā taṃ śāpaṃ nānvabudhyata / mādrīṃ maithunadharmeṇa gacchamāno balād iva // 1.116.9
jīvitāntāya kauravyo manmathasya vaśaṃ gataḥ / śāpajaṃ bhayam utsṛjya jagāmaiva balāt priyām // 1.116.10
tasya kāmātmano buddhiḥ sākṣāt kālena mohitā / saṃpramathyendriyagrāmaṃ pranaṣṭā saha cetasā // 1.116.11
sa tayā saha saṃgamya bhāryayā kurunandana / pāṇḍuḥ paramadharmātmā yuyuje kāladharmaṇā // 1.116.12
tato mādrī samāliṅgya rājānaṃ gatacetasam / mumoca duḥkhajaṃ śabdaṃ punaḥ punar atīva ha // 1.116.13
saha putrais tataḥ kuntī mādrīputrau ca pāṇḍavau / ājagmuḥ sahitās tatra yatra rājā tathāgataḥ // 1.116.14
tato mādry abravīd rājann ārtā kuntīm idaṃ vacaḥ / ekaiva tvam ihāgaccha tiṣṭhantv atraiva dārakāḥ // 1.116.15
tac chrutvā vacanaṃ tasyās tatraivāvārya dārakān / hatāham iti vikruśya sahasopajagāma ha // 1.116.16
dṛṣṭvā pāṇḍuṃ ca mādrīṃ ca śayānau dharaṇītale / kuntī śokaparītāṅgī vilalāpa suduḥkhitā // 1.116.17
rakṣyamāṇo mayā nityaṃ vīraḥ satatam ātmavān / kathaṃ tvam abhyatikrāntaḥ śāpaṃ jānan vanaukasaḥ // 1.116.18
nanu nāma tvayā mādri rakṣitavyo janādhipaḥ / sā kathaṃ lobhitavatī vijane tvaṃ narādhipam // 1.116.19
kathaṃ dīnasya satataṃ tvām āsādya rahogatām / taṃ vicintayataḥ śāpaṃ praharṣaḥ samajāyata // 1.116.20
dhanyā tvam asi bāhlīki matto bhāgyatarā tathā / dṛṣṭavaty asi yad vaktraṃ prahṛṣṭasya mahīpateḥ // 1.116.21
vilobhyamānena mayā vāryamāṇena cāsakṛt / ātmā na vārito 'nena satyaṃ diṣṭaṃ cikīrṣuṇā // 1.116.22
ahaṃ jyeṣṭhā dharmapatnī jyeṣṭhaṃ dharmaphalaṃ mama / avaśyaṃ bhāvino bhāvān mā māṃ mādri nivartaya // 1.116.23
anveṣyāmīha bhartāram ahaṃ pretavaśaṃ gatam / uttiṣṭha tvaṃ visṛjyainam imān rakṣasva dārakān // 1.116.24
aham evānuyāsyāmi bhartāram apalāyinam / na hi tṛptāsmi kāmānāṃ taj jyeṣṭhā anumanyatām // 1.116.25
māṃ cābhigamya kṣīṇo 'yaṃ kāmād bharatasattamaḥ / tam ucchindyām asya kāmaṃ kathaṃ nu yamasādane // 1.116.26
na cāpy ahaṃ vartayantī nirviśeṣaṃ suteṣu te / vṛttim ārye cariṣyāmi spṛśed enas tathā hi mām // 1.116.27
tasmān me sutayoḥ kunti vartitavyaṃ svaputravat / māṃ hi kāmayamāno 'yaṃ rājā pretavaśaṃ gataḥ // 1.116.28
rājñaḥ śarīreṇa saha mamāpīdaṃ kalevaram / dagdhavyaṃ supraticchannam etad ārye priyaṃ kuru // 1.116.29
dārakeṣv apramattā ca bhavethāś ca hitā mama / ato 'nyan na prapaśyāmi saṃdeṣṭavyaṃ hi kiṃ cana // 1.116.30
ity uktvā taṃ citāgnisthaṃ dharmapatnī nararṣabham / madrarājātmajā tūrṇam anvārohad yaśasvinī // 1.116.31
pāṇḍor avabhṛthaṃ kṛtvā devakalpā maharṣayaḥ / tato mantram akurvanta te sametya tapasvinaḥ // 1.117.1
hitvā rājyaṃ ca rāṣṭraṃ ca sa mahātmā mahātapāḥ / asmin sthāne tapas taptuṃ tāpasāñ śaraṇaṃ gataḥ // 1.117.2
sa jātamātrān putrāṃś ca dārāṃś ca bhavatām iha / pradāyopanidhiṃ rājā pāṇḍuḥ svargam ito gataḥ // 1.117.3
te parasparam āmantrya sarvabhūtahite ratāḥ / pāṇḍoḥ putrān puraskṛtya nagaraṃ nāgasāhvayam // 1.117.4
udāramanasaḥ siddhā gamane cakrire manaḥ / bhīṣmāya pāṇḍavān dātuṃ dhṛtarāṣṭrāya caiva hi // 1.117.5
tasminn eva kṣaṇe sarve tān ādāya pratasthire / pāṇḍor dārāṃś ca putrāṃś ca śarīraṃ caiva tāpasāḥ // 1.117.6
sukhinī sā purā bhūtvā satataṃ putravatsalā / prapannā dīrgham adhvānaṃ saṃkṣiptaṃ tad amanyata // 1.117.7
sā nadīrgheṇa kālena saṃprāptā kurujāṅgalam / vardhamānapuradvāram āsasāda yaśasvinī // 1.117.8
taṃ cāraṇasahasrāṇāṃ munīnām āgamaṃ tadā / śrutvā nāgapure nṝṇāṃ vismayaḥ samajāyata // 1.117.9
muhūrtodita āditye sarve dharmapuraskṛtāḥ / sadārās tāpasān draṣṭuṃ niryayuḥ puravāsinaḥ // 1.117.10
strīsaṃghāḥ kṣatrasaṃghāś ca yānasaṃghān samāsthitāḥ / brāhmaṇaiḥ saha nirjagmur brāhmaṇānāṃ ca yoṣitaḥ // 1.117.11
tathā viṭśūdrasaṃghānāṃ mahān vyatikaro 'bhavat / na kaś cid akarod īrṣyām abhavan dharmabuddhayaḥ // 1.117.12
tathā bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ somadatto 'tha bāhlikaḥ / prajñācakṣuś ca rājarṣiḥ kṣattā ca viduraḥ svayam // 1.117.13
sā ca satyavatī devī kausalyā ca yaśasvinī / rājadāraiḥ parivṛtā gāndhārī ca viniryayau // 1.117.14
dhṛtarāṣṭrasya dāyādā duryodhanapurogamāḥ / bhūṣitā bhūṣaṇaiś citraiḥ śatasaṃkhyā viniryayuḥ // 1.117.15
tān maharṣigaṇān sarvāñ śirobhir abhivādya ca / upopaviviśuḥ sarve kauravyāḥ sapurohitāḥ // 1.117.16
tathaiva śirasā bhūmāv abhivādya praṇamya ca / upopaviviśuḥ sarve paurajānapadā api // 1.117.17
tam akūjam ivājñāya janaughaṃ sarvaśas tadā / bhīṣmo rājyaṃ ca rāṣṭraṃ ca maharṣibhyo nyavedayat // 1.117.18
teṣām atho vṛddhatamaḥ pratyutthāya jaṭājinī / maharṣimatam ājñāya maharṣir idam abravīt // 1.117.19
yaḥ sa kauravyadāyādaḥ pāṇḍur nāma narādhipaḥ / kāmabhogān parityajya śataśṛṅgam ito gataḥ // 1.117.20
brahmacaryavratasthasya tasya divyena hetunā / sākṣād dharmād ayaṃ putras tasya jāto yudhiṣṭhiraḥ // 1.117.21
tathemaṃ balināṃ śreṣṭhaṃ tasya rājño mahātmanaḥ / mātariśvā dadau putraṃ bhīmaṃ nāma mahābalam // 1.117.22
puruhūtād ayaṃ jajñe kuntyāṃ satyaparākramaḥ / yasya kīritr maheṣvāsān sarvān abhibhaviṣyati // 1.117.23
yau tu mādrī maheṣvāsāv asūta kurusattamau / aśvibhyāṃ manujavyāghrāv imau tāv api tiṣṭhataḥ // 1.117.24
caratā dharmanityena vanavāsaṃ yaśasvinā / eṣa paitāmaho vaṃśaḥ pāṇḍunā punar uddhṛtaḥ // 1.117.25
putrāṇāṃ janma vṛddhiṃ ca vaidikādhyayanāni ca / paśyataḥ satataṃ pāṇḍoḥ śaśvat prītir avardhata // 1.117.26
vartamānaḥ satāṃ vṛtte putralābham avāpya ca / pitṛlokaṃ gataḥ pāṇḍur itaḥ saptadaśe 'hani // 1.117.27
taṃ citāgatam ājñāya vaiśvānaramukhe hutam / praviṣṭā pāvakaṃ mādrī hitvā jīvitam ātmanaḥ // 1.117.28
sā gatā saha tenaiva patilokam anuvratā / tasyās tasya ca yat kāryaṃ kriyatāṃ tadanantaram // 1.117.29
ime tayoḥ śarīre dve sutāś ceme tayor varāḥ / kriyābhir anugṛhyantāṃ saha mātrā paraṃtapāḥ // 1.117.30
pretakārye ca nirvṛtte pitṛmedhaṃ mahāyaśāḥ / labhatāṃ sarvadharmajñaḥ pāṇḍuḥ kurukulodvahaḥ // 1.117.31
evam uktvā kurūn sarvān kurūṇām eva paśyatām / kṣaṇenāntarhitāḥ sarve cāraṇā guhyakaiḥ saha // 1.117.32
gandharvanagarākāraṃ tatraivāntarhitaṃ punaḥ / ṛṣisiddhagaṇaṃ dṛṣṭvā vismayaṃ te paraṃ yayuḥ // 1.117.33
pāṇḍor vidura sarvāṇi pretakāryāṇi kāraya / rājavad rājasiṃhasya mādryāś caiva viśeṣataḥ // 1.118.1
paśūn vāsāṃsi ratnāni dhanāni vividhāni ca / pāṇḍoḥ prayaccha mādryāś ca yebhyo yāvac ca vāñchitam // 1.118.2
yathā ca kuntī satkāraṃ kuryān mādryās tathā kuru / yathā na vāyur nādityaḥ paśyetāṃ tāṃ susaṃvṛtām // 1.118.3
na śocyaḥ pāṇḍur anaghaḥ praśasyaḥ sa narādhipaḥ / yasya pañca sutā vīrā jātāḥ surasutopamāḥ // 1.118.4
viduras taṃ tathety uktvā bhīṣmeṇa saha bhārata / pāṇḍuṃ saṃskārayām āsa deśe paramasaṃvṛte // 1.118.5
tatas tu nagarāt tūrṇam ājyahomapuraskṛtāḥ / nirhṛtāḥ pāvakā dīptāḥ pāṇḍo rājapurohitaiḥ // 1.118.6
athainam ārtavair gandhair mālyaiś ca vividhair varaiḥ / śibikāṃ samalaṃcakrur vāsasācchādya sarvaśaḥ // 1.118.7
tāṃ tathā śobhitāṃ mālyair vāsobhiś ca mahādhanaiḥ / amātyā jñātayaś caiva suhṛdaś copatasthire // 1.118.8
nṛsiṃhaṃ narayuktena paramālaṃkṛtena tam / avahan yānamukhyena saha mādryā susaṃvṛtam // 1.118.9
pāṇḍureṇātapatreṇa cāmaravyajanena ca / sarvavāditranādaiś ca samalaṃcakrire tataḥ // 1.118.10
ratnāni cāpy upādāya bahūni śataśo narāḥ / pradaduḥ kāṅkṣamāṇebhyaḥ pāṇḍos tatraurdhvadehikam // 1.118.11
atha chatrāṇi śubhrāṇi pāṇḍurāṇi bṛhanti ca / ājahruḥ kauravasyārthe vāsāṃsi rucirāṇi ca // 1.118.12
yājakaiḥ śuklavāsobhir hūyamānā hutāśanāḥ / agacchann agratas tasya dīpyamānāḥ svalaṃkṛtāḥ // 1.118.13
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāś caiva sahasraśaḥ / rudantaḥ śokasaṃtaptā anujagmur narādhipam // 1.118.14
ayam asmān apāhāya duḥkhe cādhāya śāśvate / kṛtvānāthān paro nāthaḥ kva yāsyati narādhipaḥ // 1.118.15
krośantaḥ pāṇḍavāḥ sarve bhīṣmo vidura eva ca / ramaṇīye vanoddeśe gaṅgātīre same śubhe // 1.118.16
nyāsayām āsur atha tāṃ śibikāṃ satyavādinaḥ / sabhāryasya nṛsiṃhasya pāṇḍor akliṣṭakarmaṇaḥ // 1.118.17
tatas tasya śarīraṃ tat sarvagandhaniṣevitam / śucikālīyakādigdhaṃ mukhyasnānādhivāsitam // 1.118.18
paryaṣiñcaj jalenāśu śātakumbhamayair ghaṭaiḥ // 1.118.18.2
candanena ca mukhyena śuklena samalepayan / kālāguruvimiśreṇa tathā tuṅgarasena ca // 1.118.19
athainaṃ deśajaiḥ śuklair vāsobhiḥ samayojayan / ācchannaḥ sa tu vāsobhir jīvann iva nararṣabhaḥ // 1.118.20
śuśubhe puruṣavyāghro mahārhaśayanocitaḥ // 1.118.20.2
yājakair abhyanujñātaṃ pretakarmaṇi niṣṭhitaiḥ / ghṛtāvasiktaṃ rājānaṃ saha mādryā svalaṃkṛtam // 1.118.21
tuṅgapadmakamiśreṇa candanena sugandhinā / anyaiś ca vividhair gandhair analpaiḥ samadāhayan // 1.118.22
tatas tayoḥ śarīre te dṛṣṭvā mohavaśaṃ gatā / hāhā putreti kausalyā papāta sahasā bhuvi // 1.118.23
tāṃ prekṣya patitām ārtāṃ paurajānapado janaḥ / ruroda sasvanaṃ sarvo rājabhaktyā kṛpānvitaḥ // 1.118.24
klāntānīvārtanādena sarvāṇi ca vicukruśuḥ / mānuṣaiḥ saha bhūtāni tiryagyonigatāny api // 1.118.25
tathā bhīṣmaḥ śāṃtanavo viduraś ca mahāmatiḥ / sarvaśaḥ kauravāś caiva prāṇadan bhṛśaduḥkhitāḥ // 1.118.26
tato bhīṣmo 'tha viduro rājā ca saha bandhubhiḥ / udakaṃ cakrire tasya sarvāś ca kuruyoṣitaḥ // 1.118.27
kṛtodakāṃs tān ādāya pāṇḍavāñ śokakarśitān / sarvāḥ prakṛtayo rājañ śocantyaḥ paryavārayan // 1.118.28
yathaiva pāṇḍavā bhūmau suṣupuḥ saha bāndhavaiḥ / tathaiva nāgarā rājañ śiśyire brāhmaṇādayaḥ // 1.118.29
tad anānandam asvastham ākumāram ahṛṣṭavat / babhūva pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ nagaraṃ dvādaśa kṣapāḥ // 1.118.30
tataḥ kṣattā ca rājā ca bhīṣmaś ca saha bandhubhiḥ / daduḥ śrāddhaṃ tadā pāṇḍoḥ svadhāmṛtamayaṃ tadā // 1.119.1
kurūṃś ca vipramukhyāṃś ca bhojayitvā sahasraśaḥ / ratnaughān dvijamukhyebhyo dattvā grāmavarān api // 1.119.2
kṛtaśaucāṃs tatas tāṃs tu pāṇḍavān bharatarṣabhān / ādāya viviśuḥ paurāḥ puraṃ vāraṇasāhvayam // 1.119.3
satataṃ smānvatapyanta tam eva bharatarṣabham / paurajānapadāḥ sarve mṛtaṃ svam iva bāndhavam // 1.119.4
śrāddhāvasāne tu tadā dṛṣṭvā taṃ duḥkhitaṃ janam / saṃmūḍhāṃ duḥkhaśokārtāṃ vyāso mātaram abravīt // 1.119.5
atikrāntasukhāḥ kālāḥ pratyupasthitadāruṇāḥ / śvaḥ śvaḥ pāpīyadivasāḥ pṛthivī gatayauvanā // 1.119.6
bahumāyāsamākīrṇo nānādoṣasamākulaḥ / luptadharmakriyācāro ghoraḥ kālo bhaviṣyati // 1.119.7
gaccha tvaṃ tyāgam āsthāya yuktā vasa tapovane / mā drakṣyasi kulasyāsya ghoraṃ saṃkṣayam ātmanaḥ // 1.119.8
tatheti samanujñāya sā praviśyābravīt snuṣām / ambike tava putrasya durnayāt kila bhāratāḥ // 1.119.9
sānubandhā vinaṅkṣyanti pautrāś caiveti naḥ śrutam // 1.119.9.2
tat kausalyām imām ārtāṃ putraśokābhipīḍitām / vanam ādāya bhadraṃ te gacchāvo yadi manyase // 1.119.10
tathety ukte ambikayā bhīṣmam āmantrya suvratā / vanaṃ yayau satyavatī snuṣābhyāṃ saha bhārata // 1.119.11
tāḥ sughoraṃ tapaḥ kṛtvā devyo bharatasattama / dehaṃ tyaktvā mahārāja gatim iṣṭāṃ yayus tadā // 1.119.12
avāpnuvanta vedoktān saṃskārān pāṇḍavās tadā / avardhanta ca bhogāṃs te bhuñjānāḥ pitṛveśmani // 1.119.13
dhārtarāṣṭraiś ca sahitāḥ krīḍantaḥ pitṛveśmani / bālakrīḍāsu sarvāsu viśiṣṭāḥ pāṇḍavābhavan // 1.119.14
jave lakṣyābhiharaṇe bhojye pāṃsuvikarṣaṇe / dhārtarāṣṭrān bhīmasenaḥ sarvān sa parimardati // 1.119.15
harṣād etān krīḍamānān gṛhya kākanilīyane / śiraḥsu ca nigṛhyainān yodhayām āsa pāṇḍavaḥ // 1.119.16
śatam ekottaraṃ teṣāṃ kumārāṇāṃ mahaujasām / eka eva vimṛdnāti nātikṛcchrād vṛkodaraḥ // 1.119.17
pādeṣu ca nigṛhyainān vinihatya balād balī / cakarṣa krośato bhūmau ghṛṣṭajānuśirokṣikān // 1.119.18
daśa bālāñ jale krīḍan bhujābhyāṃ parigṛhya saḥ / āste sma salile magnaḥ pramṛtāṃś ca vimuñcati // 1.119.19
phalāni vṛkṣam āruhya pracinvanti ca te yadā / tadā pādaprahāreṇa bhīmaḥ kampayate drumam // 1.119.20
prahāravegābhihatād drumād vyāghūrṇitās tataḥ / saphalāḥ prapatanti sma drutaṃ srastāḥ kumārakāḥ // 1.119.21
na te niyuddhe na jave na yogyāsu kadā cana / kumārā uttaraṃ cakruḥ spardhamānā vṛkodaram // 1.119.22
evaṃ sa dhārtarāṣṭrāṇāṃ spardhamāno vṛkodaraḥ / apriye 'tiṣṭhad atyantaṃ bālyān na drohacetasā // 1.119.23
tato balam atikhyātaṃ dhārtarāṣṭraḥ pratāpavān / bhīmasenasya taj jñātvā duṣṭabhāvam adarśayat // 1.119.24
tasya dharmād apetasya pāpāni paripaśyataḥ / mohād aiśvaryalobhāc ca pāpā matir ajāyata // 1.119.25
ayaṃ balavatāṃ śreṣṭhaḥ kuntīputro vṛkodaraḥ / madhyamaḥ pāṇḍuputrāṇāṃ nikṛtyā saṃnihanyatām // 1.119.26
atha tasmād avarajaṃ jyeṣṭhaṃ caiva yudhiṣṭhiram / prasahya bandhane baddhvā praśāsiṣye vasuṃdharām // 1.119.27
evaṃ sa niścayaṃ pāpaḥ kṛtvā duryodhanas tadā / nityam evāntaraprekṣī bhīmasyāsīn mahātmanaḥ // 1.119.28
tato jalavihārārthaṃ kārayām āsa bhārata / celakambalaveśmāni vicitrāṇi mahānti ca // 1.119.29
pramāṇakoṭyām uddeśaṃ sthalaṃ kiṃ cid upetya ca / krīḍāvasāne sarve te śucivastrāḥ svalaṃkṛtāḥ // 1.119.30
sarvakāmasamṛddhaṃ tad annaṃ bubhujire śanaiḥ // 1.119.30.2
divasānte pariśrāntā vihṛtya ca kurūdvahāḥ / vihārāvasatheṣv eva vīrā vāsam arocayan // 1.119.31
khinnas tu balavān bhīmo vyāyāmābhyadhikas tadā / vāhayitvā kumārāṃs tāñ jalakrīḍāgatān vibhuḥ // 1.119.32
pramāṇakoṭyāṃ vāsārthī suṣvāpāruhya tat sthalam // 1.119.32.2
śītaṃ vāsaṃ samāsādya śrānto madavimohitaḥ / niśceṣṭaḥ pāṇḍavo rājan suṣvāpa mṛtakalpavat // 1.119.33
tato baddhvā latāpāśair bhīmaṃ duryodhanaḥ śanaiḥ / gambhīraṃ bhīmavegaṃ ca sthalāj jalam apātayat // 1.119.34
tataḥ prabuddhaḥ kaunteyaḥ sarvaṃ saṃchidya bandhanam / udatiṣṭhaj jalād bhūyo bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ // 1.119.35
suptaṃ cāpi punaḥ sarpais tīkṣṇadaṃṣṭrair mahāviṣaiḥ / kupitair daṃśayām āsa sarveṣv evāṅgamarmasu // 1.119.36
daṃṣṭrāś ca daṃṣṭriṇāṃ teṣāṃ marmasv api nipātitāḥ / tvacaṃ naivāsya bibhiduḥ sāratvāt pṛthuvakṣasaḥ // 1.119.37
pratibuddhas tu bhīmas tān sarvān sarpān apothayat / sārathiṃ cāsya dayitam apahastena jaghnivān // 1.119.38
bhojane bhīmasenasya punaḥ prākṣepayad viṣam / kālakūṭaṃ navaṃ tīkṣṇaṃ saṃbhṛtaṃ lomaharṣaṇam // 1.119.39
vaiśyāputras tadācaṣṭa pārthānāṃ hitakāmyayā / tac cāpi bhuktvājarayad avikāro vṛkodaraḥ // 1.119.40
vikāraṃ na hy ajanayat sutīkṣṇam api tad viṣam / bhīmasaṃhanano bhīmas tad apy ajarayat tataḥ // 1.119.41
evaṃ duryodhanaḥ karṇaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ / anekair abhyupāyais tāñ jighāṃsanti sma pāṇḍavān // 1.119.42
pāṇḍavāś cāpi tat sarvaṃ pratyajānann ariṃdamāḥ / udbhāvanam akurvanto vidurasya mate sthitāḥ // 1.119.43
kṛpasyāpi mahābrahman saṃbhavaṃ vaktum arhasi / śarastambhāt kathaṃ jajñe kathaṃ cāstrāṇy avāptavān // 1.120.1
maharṣer gautamasyāsīc charadvān nāma nāmataḥ / putraḥ kila mahārāja jātaḥ saha śarair vibho // 1.120.2
na tasya vedādhyayane tathā buddhir ajāyata / yathāsya buddhir abhavad dhanurvede paraṃtapa // 1.120.3
adhijagmur yathā vedāṃs tapasā brahmavādinaḥ / tathā sa tapasopetaḥ sarvāṇy astrāṇy avāpa ha // 1.120.4
dhanurvedaparatvāc ca tapasā vipulena ca / bhṛśaṃ saṃtāpayām āsa devarājaṃ sa gautamaḥ // 1.120.5
tato jālapadīṃ nāma devakanyāṃ sureśvaraḥ / prāhiṇot tapaso vighnaṃ kuru tasyeti kaurava // 1.120.6
sābhigamyāśramapadaṃ ramaṇīyaṃ śaradvataḥ / dhanurbāṇadharaṃ bālā lobhayām āsa gautamam // 1.120.7
tām ekavasanāṃ dṛṣṭvā gautamo 'psarasaṃ vane / loke 'pratimasaṃsthānām utphullanayano 'bhavat // 1.120.8
dhanuś ca hi śarāś cāsya karābhyāṃ prāpatan bhuvi / vepathuś cāsya tāṃ dṛṣṭvā śarīre samajāyata // 1.120.9
sa tu jñānagarīyastvāt tapasaś ca samanvayāt / avatasthe mahāprājño dhairyeṇa parameṇa ha // 1.120.10
yas tv asya sahasā rājan vikāraḥ samapadyata / tena susrāva reto 'sya sa ca tan nāvabudhyata // 1.120.11
sa vihāyāśramaṃ taṃ ca tāṃ caivāpsarasaṃ muniḥ / jagāma retas tat tasya śarastambe papāta ha // 1.120.12
śarastambe ca patitaṃ dvidhā tad abhavan nṛpa / tasyātha mithunaṃ jajñe gautamasya śaradvataḥ // 1.120.13
mṛgayāṃ carato rājñaḥ śaṃtanos tu yadṛcchayā / kaś cit senācaro 'raṇye mithunaṃ tad apaśyata // 1.120.14
dhanuś ca saśaraṃ dṛṣṭvā tathā kṛṣṇājināni ca / vyavasya brāhmaṇāpatyaṃ dhanurvedāntagasya tat // 1.120.15
sa rājñe darśayām āsa mithunaṃ saśaraṃ tadā // 1.120.15.2
sa tad ādāya mithunaṃ rājātha kṛpayānvitaḥ / ājagāma gṛhān eva mama putrāv iti bruvan // 1.120.16
tataḥ saṃvardhayām āsa saṃskāraiś cāpy ayojayat / gautamo 'pi tadāpetya dhanurvedaparo 'bhavat // 1.120.17
kṛpayā yan mayā bālāv imau saṃvardhitāv iti / tasmāt tayor nāma cakre tad eva sa mahīpatiḥ // 1.120.18
nihitau gautamas tatra tapasā tāv avindata / āgamya cāsmai gotrādi sarvam ākhyātavāṃs tadā // 1.120.19
caturvidhaṃ dhanurvedam astrāṇi vividhāni ca / nikhilenāsya tat sarvaṃ guhyam ākhyātavāṃs tadā // 1.120.20
so 'cireṇaiva kālena paramācāryatāṃ gataḥ // 1.120.20.2
tato 'dhijagmuḥ sarve te dhanurvedaṃ mahārathāḥ / dhṛtarāṣṭrātmajāś caiva pāṇḍavāś ca mahābalāḥ // 1.120.21
vṛṣṇayaś ca nṛpāś cānye nānādeśasamāgatāḥ // 1.120.21.2
viśeṣārthī tato bhīṣmaḥ pautrāṇāṃ vinayepsayā / iṣvastrajñān paryapṛcchad ācāryān vīryasaṃmatān // 1.121.1
nālpadhīr nāmahābhāgas tathānānāstrakovidaḥ / nādevasattvo vinayet kurūn astre mahābalān // 1.121.2
maharṣis tu bharadvājo havirdhāne caran purā / dadarśāpsarasaṃ sākṣād ghṛtācīm āplutām ṛṣiḥ // 1.121.3
tasyā vāyuḥ samuddhūto vasanaṃ vyapakarṣata / tato 'sya retaś caskanda tad ṛṣir droṇa ādadhe // 1.121.4
tasmin samabhavad droṇaḥ kalaśe tasya dhīmataḥ / adhyagīṣṭa sa vedāṃś ca vedāṅgāni ca sarvaśaḥ // 1.121.5
agniveśyaṃ mahābhāgaṃ bharadvājaḥ pratāpavān / pratyapādayad āgneyam astraṃ dharmabhṛtāṃ varaḥ // 1.121.6
agniṣṭuj jātaḥ sa munis tato bharatasattama / bhāradvājaṃ tadāgneyaṃ mahāstraṃ pratyapādayat // 1.121.7
bharadvājasakhā cāsīt pṛṣato nāma pārthivaḥ / tasyāpi drupado nāma tadā samabhavat sutaḥ // 1.121.8
sa nityam āśramaṃ gatvā droṇena saha pārṣataḥ / cikrīḍādhyayanaṃ caiva cakāra kṣatriyarṣabhaḥ // 1.121.9
tato vyatīte pṛṣate sa rājā drupado 'bhavat / pāñcāleṣu mahābāhur uttareṣu nareśvaraḥ // 1.121.10
bharadvājo 'pi bhagavān āruroha divaṃ tadā / tataḥ pitṛniyuktātmā putralobhān mahāyaśāḥ // 1.121.11
śāradvatīṃ tato droṇaḥ kṛpīṃ bhāryām avindata // 1.121.11.2
agnihotre ca dharme ca dame ca satataṃ ratā / alabhad gautamī putram aśvatthāmānam eva ca // 1.121.12
sa jātamātro vyanadad yathaivoccaiḥśravā hayaḥ / tac chrutvāntarhitaṃ bhūtam antarikṣastham abravīt // 1.121.13
aśvasyevāsya yat sthāma nadataḥ pradiśo gatam / aśvatthāmaiva bālo 'yaṃ tasmān nāmnā bhaviṣyati // 1.121.14
sutena tena suprīto bhāradvājas tato 'bhavat / tatraiva ca vasan dhīmān dhanurvedaparo 'bhavat // 1.121.15
sa śuśrāva mahātmānaṃ jāmadagnyaṃ paraṃtapam / brāhmaṇebhyas tadā rājan ditsantaṃ vasu sarvaśaḥ // 1.121.16
vanaṃ tu prasthitaṃ rāmaṃ bhāradvājas tadābravīt / āgataṃ vittakāmaṃ māṃ viddhi droṇaṃ dvijarṣabham // 1.121.17
hiraṇyaṃ mama yac cānyad vasu kiṃ cana vidyate / brāhmaṇebhyo mayā dattaṃ sarvam eva tapodhana // 1.121.18
tathaiveyaṃ dharā devī sāgarāntā sapattanā / kaśyapāya mayā dattā kṛtsnā nagaramālinī // 1.121.19
śarīramātram evādya mayedam avaśeṣitam / astrāṇi ca mahārhāṇi śastrāṇi vividhāni ca // 1.121.20
vṛṇīṣva kiṃ prayacchāmi tubhyaṃ droṇa vadāśu tat // 1.121.20.2
astrāṇi me samagrāṇi sasaṃhārāṇi bhārgava / saprayogarahasyāni dātum arhasy aśeṣataḥ // 1.121.21
tathety uktvā tatas tasmai prādād astrāṇi bhārgavaḥ / sarahasyavrataṃ caiva dhanurvedam aśeṣataḥ // 1.121.22
pratigṛhya tu tat sarvaṃ kṛtāstro dvijasattamaḥ / priyaṃ sakhāyaṃ suprīto jagāma drupadaṃ prati // 1.121.23
tato drupadam āsādya bhāradvājaḥ pratāpavān / abravīt pārṣataṃ rājan sakhāyaṃ viddhi mām iti // 1.122.1
akṛteyaṃ tava prajñā brahman nātisamañjasī / yan māṃ bravīṣi prasabhaṃ sakhā te 'ham iti dvija // 1.122.2
na hi rājñām udīrṇānām evaṃ bhūtair naraiḥ kva cit / sakhyaṃ bhavati mandātmañ śriyā hīnair dhanacyutaiḥ // 1.122.3
sauhṛdāny api jīryante kālena parijīryatām / sauhṛdaṃ me tvayā hy āsīt pūrvaṃ sāmarthyabandhanam // 1.122.4
na sakhyam ajaraṃ loke jātu dṛśyeta karhi cit / kāmo vainaṃ viharati krodhaś cainaṃ pravṛścati // 1.122.5
maivaṃ jīrṇam upāsiṣṭhāḥ sakhyaṃ navam upākuru / āsīt sakhyaṃ dvijaśreṣṭha tvayā me 'rthanibandhanam // 1.122.6
na daridro vasumato nāvidvān viduṣaḥ sakhā / śūrasya na sakhā klībaḥ sakhipūrvaṃ kim iṣyate // 1.122.7
yayor eva samaṃ vittaṃ yayor eva samaṃ kulam / tayoḥ sakhyaṃ vivāhaś ca na tu puṣṭavipuṣṭayoḥ // 1.122.8
nāśrotriyaḥ śrotriyasya nārathī rathinaḥ sakhā / nārājñā saṃgataṃ rājñaḥ sakhipūrvaṃ kim iṣyate // 1.122.9
drupadenaivam uktas tu bhāradvājaḥ pratāpavān / muhūrtaṃ cintayām āsa manyunābhipariplutaḥ // 1.122.10
sa viniścitya manasā pāñcālaṃ prati buddhimān / jagāma kurumukhyānāṃ nagaraṃ nāgasāhvayam // 1.122.11
kumārās tv atha niṣkramya sametā gajasāhvayāt / krīḍanto vīṭayā tatra vīrāḥ paryacaran mudā // 1.122.12
papāta kūpe sā vīṭā teṣāṃ vai krīḍatāṃ tadā / na ca te pratyapadyanta karma vīṭopalabdhaye // 1.122.13
atha droṇaḥ kumārāṃs tān dṛṣṭvā kṛtyavatas tadā / prahasya mandaṃ paiśalyād abhyabhāṣata vīryavān // 1.122.14
aho nu dhig balaṃ kṣātraṃ dhig etāṃ vaḥ kṛtāstratām / bharatasyānvaye jātā ye vīṭāṃ nādhigacchata // 1.122.15
eṣa muṣṭir iṣīkāṇāṃ mayāstreṇābhimantritaḥ / asya vīryaṃ nirīkṣadhvaṃ yad anyasya na vidyate // 1.122.16
vetsyāmīṣīkayā vīṭāṃ tām iṣīkām athānyayā / tām anyayā samāyogo vīṭāyā grahaṇe mama // 1.122.17
tad apaśyan kumārās te vismayotphullalocanāḥ / aveṣkya coddhṛtāṃ vīṭāṃ vīṭāveddhāram abruvan // 1.122.18
abhivādayāmahe brahman naitad anyeṣu vidyate / ko 'si kaṃ tvābhijānīmo vayaṃ kiṃ karavāmahe // 1.122.19
ācakṣadhvaṃ ca bhīṣmāya rūpeṇa ca guṇaiś ca mām / sa eva sumahābuddhiḥ sāṃprataṃ pratipatsyate // 1.122.20
tathety uktvā tu te sarve bhīṣmam ūcuḥ pitāmaham / brāhmaṇasya vacas tathyaṃ tac ca karmaviśeṣavat // 1.122.21
bhīṣmaḥ śrutvā kumārāṇāṃ droṇaṃ taṃ pratyajānata / yuktarūpaḥ sa hi gurur ity evam anucintya ca // 1.122.22
athainam ānīya tadā svayam eva susatkṛtam / paripapraccha nipuṇaṃ bhīṣmaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ // 1.122.23
hetum āgamane tasya droṇaḥ sarvaṃ nyavedayat // 1.122.23.2
maharṣer agniveśyasya sakāśam aham acyuta / astrārtham agamaṃ pūrvaṃ dhanurvedajighṛkṣayā // 1.122.24
brahmacārī vinītātmā jaṭilo bahulāḥ samāḥ / avasaṃ tatra suciraṃ dhanurvedacikīrṣayā // 1.122.25
pāñcālarājaputras tu yajñaseno mahābalaḥ / mayā sahākarod vidyāṃ guroḥ śrāmyan samāhitaḥ // 1.122.26
sa me tatra sakhā cāsīd upakārī priyaś ca me / tenāhaṃ saha saṃgamya ratavān suciraṃ bata // 1.122.27
bālyāt prabhṛti kauravya sahādhyayanam eva ca // 1.122.27.2
sa samāsādya māṃ tatra priyakārī priyaṃvadaḥ / abravīd iti māṃ bhīṣma vacanaṃ prītivardhanam // 1.122.28
ahaṃ priyatamaḥ putraḥ pitur droṇa mahātmanaḥ / abhiṣekṣyati māṃ rājye sa pāñcālyo yadā tadā // 1.122.29
tvadbhojyaṃ bhavitā rājyaṃ sakhe satyena te śape / mama bhogāś ca vittaṃ ca tvadadhīnaṃ sukhāni ca // 1.122.30
evam uktaḥ pravavrāja kṛtāstro 'haṃ dhanepsayā / abhiṣiktaṃ ca śrutvainaṃ kṛtārtho 'smīti cintayan // 1.122.31
priyaṃ sakhāyaṃ suprīto rājyasthaṃ punar āvrajam / saṃsmaran saṃgamaṃ caiva vacanaṃ caiva tasya tat // 1.122.32
tato drupadam āgamya sakhipūrvam ahaṃ prabho / abruvaṃ puruṣavyāghra sakhāyaṃ viddhi mām iti // 1.122.33
upasthitaṃ tu drupadaḥ sakhivac cābhisaṃgatam / sa māṃ nirākāram iva prahasann idam abravīt // 1.122.34
akṛteyaṃ tava prajñā brahman nātisamañjasī / yad āttha māṃ tvaṃ prasabhaṃ sakhā te 'ham iti dvija // 1.122.35
na hi rājñām udīrṇānām evaṃbhūtair naraiḥ kva cit / sakhyaṃ bhavati mandātmañ śriyā hīnair dhanacyutaiḥ // 1.122.36
nāśrotriyaḥ śrotriyasya nārathī rathinaḥ sakhā / nārājā pārthivasyāpi sakhipūrvaṃ kim iṣyate // 1.122.37
drupadenaivam ukto 'haṃ manyunābhipariplutaḥ / abhyāgacchaṃ kurūn bhīṣma śiṣyair arthī guṇānvitaiḥ // 1.122.38
pratijagrāha taṃ bhīṣmo guruṃ pāṇḍusutaiḥ saha / pautrān ādāya tān sarvān vasūni vividhāni ca // 1.122.39
śiṣyā iti dadau rājan droṇāya vidhipūrvakam / sa ca śiṣyān maheṣvāsaḥ pratijagrāha kauravān // 1.122.40
pratigṛhya ca tān sarvān droṇo vacanam abravīt / rahasy ekaḥ pratītātmā kṛtopasadanāṃs tadā // 1.122.41
kāryaṃ me kāṅkṣitaṃ kiṃ cid dhṛdi saṃparivartate / kṛtāstrais tat pradeyaṃ me tad ṛtaṃ vadatānaghāḥ // 1.122.42
tac chrutvā kauraveyās te tūṣṇīm āsan viśāṃ pate / arjunas tu tataḥ sarvaṃ pratijajñe paraṃtapaḥ // 1.122.43
tato 'rjunaṃ mūrdhni tadā samāghrāya punaḥ punaḥ / prītipūrvaṃ pariṣvajya praruroda mudā tadā // 1.122.44
tato droṇaḥ pāṇḍuputrān astrāṇi vividhāni ca / grāhayām āsa divyāni mānuṣāṇi ca vīryavān // 1.122.45
rājaputrās tathaivānye sametya bharatarṣabha / abhijagmus tato droṇam astrārthe dvijasattamam // 1.122.46
vṛṣṇayaś cāndhakāś caiva nānādeśyāś ca pārthivāḥ // 1.122.46.2
sūtaputraś ca rādheyo guruṃ droṇam iyāt tadā / spardhamānas tu pārthena sūtaputro 'tyamarṣaṇaḥ // 1.122.47
duryodhanam upāśritya pāṇḍavān atyamanyata // 1.122.47.2
arjunas tu paraṃ yatnam ātasthe gurupūjane / astre ca paramaṃ yogaṃ priyo droṇasya cābhavat // 1.123.1
droṇena tu tadāhūya rahasy ukto 'nnasādhakaḥ / andhakāre 'rjunāyānnaṃ na deyaṃ te kathaṃ cana // 1.123.2
tataḥ kadā cid bhuñjāne pravavau vāyur arjune / tena tatra pradīpaḥ sa dīpyamāno nivāpitaḥ // 1.123.3
bhuṅkta evārjuno bhaktaṃ na cāsyāsyād vyamuhyata / hastas tejasvino nityam annagrahaṇakāraṇāt // 1.123.4
tad abhyāsakṛtaṃ matvā rātrāv abhyasta pāṇḍavaḥ // 1.123.4.2
tasya jyātalanirghoṣaṃ droṇaḥ śuśrāva bhārata / upetya cainam utthāya pariṣvajyedam abravīt // 1.123.5
prayatiṣye tathā kartuṃ yathā nānyo dhanurdharaḥ / tvatsamo bhavitā loke satyam etad bravīmi te // 1.123.6
tato droṇo 'rjunaṃ bhūyo ratheṣu ca gajeṣu ca / aśveṣu bhūmāv api ca raṇaśikṣām aśikṣayat // 1.123.7
gadāyuddhe 'sicaryāyāṃ tomaraprāsaśaktiṣu / droṇaḥ saṃkīrṇayuddheṣu śikṣayām āsa pāṇḍavam // 1.123.8
tasya tat kauśalaṃ dṛṣṭvā dhanurvedajighṛkṣavaḥ / rājāno rājaputrāś ca samājagmuḥ sahasraśaḥ // 1.123.9
tato niṣādarājasya hiraṇyadhanuṣaḥ sutaḥ / ekalavyo mahārāja droṇam abhyājagāma ha // 1.123.10
na sa taṃ pratijagrāha naiṣādir iti cintayan / śiṣyaṃ dhanuṣi dharmajñas teṣām evānvavekṣayā // 1.123.11
sa tu droṇasya śirasā pādau gṛhya paraṃtapaḥ / araṇyam anusaṃprāptaḥ kṛtvā droṇaṃ mahīmayam // 1.123.12
tasminn ācāryavṛttiṃ ca paramām āsthitas tadā / iṣvastre yogam ātasthe paraṃ niyamam āsthitaḥ // 1.123.13
parayā śraddhayā yukto yogena parameṇa ca / vimokṣādānasaṃdhāne laghutvaṃ param āpa saḥ // 1.123.14
atha droṇābhyanujñātāḥ kadā cit kurupāṇḍavāḥ / rathair viniryayuḥ sarve mṛgayām arimardanāḥ // 1.123.15
tatropakaraṇaṃ gṛhya naraḥ kaś cid yadṛcchayā / rājann anujagāmaikaḥ śvānam ādāya pāṇḍavān // 1.123.16
teṣāṃ vicaratāṃ tatra tat tat karma cikīrṣatām / śvā caran sa vane mūḍho naiṣādiṃ prati jagmivān // 1.123.17
sa kṛṣṇaṃ maladigdhāṅgaṃ kṛṣṇājinadharaṃ vane / naiṣādiṃ śvā samālakṣya bhaṣaṃs tasthau tadantike // 1.123.18
tadā tasyātha bhaṣataḥ śunaḥ sapta śarān mukhe / lāghavaṃ darśayann astre mumoca yugapad yathā // 1.123.19
sa tu śvā śarapūrṇāsyaḥ pāṇḍavān ājagāma ha / taṃ dṛṣṭvā pāṇḍavā vīrā vismayaṃ paramaṃ yayuḥ // 1.123.20
lāghavaṃ śabdavedhitvaṃ dṛṣṭvā tat paramaṃ tadā / prekṣya taṃ vrīḍitāś cāsan praśaśaṃsuś ca sarvaśaḥ // 1.123.21
taṃ tato 'nveṣamāṇās te vane vananivāsinam / dadṛśuḥ pāṇḍavā rājann asyantam aniśaṃ śarān // 1.123.22
na cainam abhyajānaṃs te tadā vikṛtadarśanam / athainaṃ paripapracchuḥ ko bhavān kasya vety uta // 1.123.23
niṣādādhipater vīrā hiraṇyadhanuṣaḥ sutam / droṇaśiṣyaṃ ca māṃ vitta dhanurvedakṛtaśramam // 1.123.24
te tam ājñāya tattvena punar āgamya pāṇḍavāḥ / yathāvṛttaṃ ca te sarvaṃ droṇāyācakhyur adbhutam // 1.123.25
kaunteyas tv arjuno rājann ekalavyam anusmaran / raho droṇaṃ samāgamya praṇayād idam abravīt // 1.123.26
nanv ahaṃ parirabhyaikaḥ prītipūrvam idaṃ vacaḥ / bhavatokto na me śiṣyas tvadviśiṣṭo bhaviṣyati // 1.123.27
atha kasmān madviśiṣṭo lokād api ca vīryavān / asty anyo bhavataḥ śiṣyo niṣādādhipateḥ sutaḥ // 1.123.28
muhūrtam iva taṃ droṇaś cintayitvā viniścayam / savyasācinam ādāya naiṣādiṃ prati jagmivān // 1.123.29
dadarśa maladigdhāṅgaṃ jaṭilaṃ cīravāsasam / ekalavyaṃ dhanuṣpāṇim asyantam aniśaṃ śarān // 1.123.30
ekalavyas tu taṃ dṛṣṭvā droṇam āyāntam antikāt / abhigamyopasaṃgṛhya jagāma śirasā mahīm // 1.123.31
pūjayitvā tato droṇaṃ vidhivat sa niṣādajaḥ / nivedya śiṣyam ātmānaṃ tasthau prāñjalir agrataḥ // 1.123.32
tato droṇo 'bravīd rājann ekalavyam idaṃ vacaḥ / yadi śiṣyo 'si me tūrṇaṃ vetanaṃ saṃpradīyatām // 1.123.33
ekalavyas tu tac chrutvā prīyamāṇo 'bravīd idam / kiṃ prayacchāmi bhagavann ājñāpayatu māṃ guruḥ // 1.123.34
na hi kiṃ cid adeyaṃ me gurave brahmavittama / tam abravīt tvayāṅguṣṭho dakṣiṇo dīyatāṃ mama // 1.123.35
ekalavyas tu tac chrutvā vaco droṇasya dāruṇam / pratijñām ātmano rakṣan satye ca nirataḥ sadā // 1.123.36
tathaiva hṛṣṭavadanas tathaivādīnamānasaḥ / chittvāvicārya taṃ prādād droṇāyāṅguṣṭham ātmanaḥ // 1.123.37
tataḥ paraṃ tu naiṣādir aṅgulībhir vyakarṣata / na tathā sa tu śīghro 'bhūd yathā pūrvaṃ narādhipa // 1.123.38
tato 'rjunaḥ prītamanā babhūva vigatajvaraḥ / droṇaś ca satyavāg āsīn nānyo 'bhyabhavad arjunam // 1.123.39
droṇasya tu tadā śiṣyau gadāyogyāṃ viśeṣataḥ / duryodhanaś ca bhīmaś ca kurūṇām abhyagacchatām // 1.123.40
aśvatthāmā rahasyeṣu sarveṣv abhyadhiko 'bhavat / tathāti puruṣān anyān tsārukau yamajāv ubhau // 1.123.41
yudhiṣṭhiro rathaśreṣṭhaḥ sarvatra tu dhanaṃjayaḥ // 1.123.41.2
prathitaḥ sāgarāntāyāṃ rathayūthapayūthapaḥ / buddhiyogabalotsāhaiḥ sarvāstreṣu ca pāṇḍavaḥ // 1.123.42
astre gurvanurāge ca viśiṣṭo 'bhavad arjunaḥ / tulyeṣv astropadeśeṣu sauṣṭhavena ca vīryavān // 1.123.43
ekaḥ sarvakumārāṇāṃ babhūvātiratho 'rjunaḥ // 1.123.43.2
prāṇādhikaṃ bhīmasenaṃ kṛtavidyaṃ dhanaṃjayam / dhārtarāṣṭrā durātmāno nāmṛṣyanta narādhipa // 1.123.44
tāṃs tu sarvān samānīya sarvavidyāsu niṣṭhitān / droṇaḥ praharaṇajñāne jijñāsuḥ puruṣarṣabha // 1.123.45
kṛtrimaṃ bhāsam āropya vṛkṣāgre śilpibhiḥ kṛtam / avijñātaṃ kumārāṇāṃ lakṣyabhūtam upādiśat // 1.123.46
śīghraṃ bhavantaḥ sarve vai dhanūṃṣy ādāya satvarāḥ / bhāsam etaṃ samuddiśya tiṣṭhantāṃ saṃhiteṣavaḥ // 1.123.47
madvākyasamakālaṃ ca śiro 'sya vinipātyatām / ekaikaśo niyokṣyāmi tathā kuruta putrakāḥ // 1.123.48
tato yudhiṣṭhiraṃ pūrvam uvācāṅgirasāṃ varaḥ / saṃdhatsva bāṇaṃ durdharṣa madvākyānte vimuñca ca // 1.123.49
tato yudhiṣṭhiraḥ pūrvaṃ dhanur gṛhya mahāravam / tasthau bhāsaṃ samuddiśya guruvākyapracoditaḥ // 1.123.50
tato vitatadhanvānaṃ droṇas taṃ kurunandanam / sa muhūrtād uvācedaṃ vacanaṃ bharatarṣabha // 1.123.51
paśyasy enaṃ drumāgrasthaṃ bhāsaṃ naravarātmaja / paśyāmīty evam ācāryaṃ pratyuvāca yudhiṣṭhiraḥ // 1.123.52
sa muhūrtād iva punar droṇas taṃ pratyabhāṣata / atha vṛkṣam imaṃ māṃ vā bhrātṝn vāpi prapaśyasi // 1.123.53
tam uvāca sa kaunteyaḥ paśyāmy enaṃ vanaspatim / bhavantaṃ ca tathā bhrātṝn bhāsaṃ ceti punaḥ punaḥ // 1.123.54
tam uvācāpasarpeti droṇo 'prītamanā iva / naitac chakyaṃ tvayā veddhuṃ lakṣyam ity eva kutsayan // 1.123.55
tato duryodhanādīṃs tān dhārtarāṣṭrān mahāyaśāḥ / tenaiva kramayogena jijñāsuḥ paryapṛcchata // 1.123.56
anyāṃś ca śiṣyān bhīmādīn rājñaś caivānyadeśajān / tathā ca sarve sarvaṃ tat paśyāma iti kutsitāḥ // 1.123.57
tato dhanaṃjayaṃ droṇaḥ smayamāno 'bhyabhāṣata / tvayedānīṃ prahartavyam etal lakṣyaṃ niśamyatām // 1.123.58
madvākyasamakālaṃ te moktavyo 'tra bhavec charaḥ / vitatya kārmukaṃ putra tiṣṭha tāvan muhūrtakam // 1.123.59
evam uktaḥ savyasācī maṇḍalīkṛtakārmukaḥ / tasthau lakṣyaṃ samuddiśya guruvākyapracoditaḥ // 1.123.60
muhūrtād iva taṃ droṇas tathaiva samabhāṣata / paśyasy enaṃ sthitaṃ bhāsaṃ drumaṃ mām api vety uta // 1.123.61
paśyāmy enaṃ bhāsam iti droṇaṃ pārtho 'bhyabhāṣata / na tu vṛkṣaṃ bhavantaṃ vā paśyāmīti ca bhārata // 1.123.62
tataḥ prītamanā droṇo muhūrtād iva taṃ punaḥ / pratyabhāṣata durdharṣaḥ pāṇḍavānāṃ ratharṣabham // 1.123.63
bhāsaṃ paśyasi yady enaṃ tathā brūhi punar vacaḥ / śiraḥ paśyāmi bhāsasya na gātram iti so 'bravīt // 1.123.64
arjunenaivam uktas tu droṇo hṛṣṭatanūruhaḥ / muñcasvety abravīt pārthaṃ sa mumocāvicārayan // 1.123.65
tatas tasya nagasthasya kṣureṇa niśitena ha / śira utkṛtya tarasā pātayām āsa pāṇḍavaḥ // 1.123.66
tasmin karmaṇi saṃsiddhe paryaśvajata phalgunam / mene ca drupadaṃ saṃkhye sānubandhaṃ parājitam // 1.123.67
kasya cit tv atha kālasya saśiṣyo 'ṅgirasāṃ varaḥ / jagāma gaṅgām abhito majjituṃ bharatarṣabha // 1.123.68
avagāḍham atho droṇaṃ salile salilecaraḥ / grāho jagrāha balavāñ jaṅghānte kālacoditaḥ // 1.123.69
sa samartho 'pi mokṣāya śiṣyān sarvān acodayat / grāhaṃ hatvā mokṣayadhvaṃ mām iti tvarayann iva // 1.123.70
tadvākyasamakālaṃ tu bībhatsur niśitaiḥ śaraiḥ / āvāpaiḥ pañcabhir grāhaṃ magnam ambhasy atāḍayat // 1.123.71
itare tu visaṃmūḍhās tatra tatra prapedire // 1.123.71.2
taṃ ca dṛṣṭvā kriyopetaṃ droṇo 'manyata pāṇḍavam / viśiṣṭaṃ sarvaśiṣyebhyaḥ prītimāṃś cābhavat tadā // 1.123.72
sa pārthabāṇair bahudhā khaṇḍaśaḥ parikalpitaḥ / grāhaḥ pañcatvam āpede jaṅghāṃ tyaktvā mahātmanaḥ // 1.123.73
athābravīn mahātmānaṃ bhāradvājo mahāratham / gṛhāṇedaṃ mahābāho viśiṣṭam atidurdharam // 1.123.74
astraṃ brahmaśiro nāma saprayoganivartanam // 1.123.74.2
na ca te mānuṣeṣv etat prayoktavyaṃ kathaṃ cana / jagad vinirdahed etad alpatejasi pātitam // 1.123.75
asāmānyam idaṃ tāta lokeṣv astraṃ nigadyate / tad dhārayethāḥ prayataḥ śṛṇu cedaṃ vaco mama // 1.123.76
bādhetāmānuṣaḥ śatrur yadā tvāṃ vīra kaś cana / tadvadhāya prayuñjīthās tadāstram idam āhave // 1.123.77
tatheti tat pratiśrutya bībhatsuḥ sa kṛtāñjaliḥ / jagrāha paramāstraṃ tad āha cainaṃ punar guruḥ // 1.123.78
bhavitā tvatsamo nānyaḥ pumāṃl loke dhanurdharaḥ // 1.123.78.2
kṛtāstrān dhārtarāṣṭrāṃś ca pāṇḍuputrāṃś ca bhārata / dṛṣṭvā droṇo 'bravīd rājan dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram // 1.124.1
kṛpasya somadattasya bāhlīkasya ca dhīmataḥ / gāṅgeyasya ca sāṃnidhye vyāsasya vidurasya ca // 1.124.2
rājan saṃprāptavidyās te kumarāḥ kurusattama / te darśayeyuḥ svāṃ śikṣāṃ rājann anumate tava // 1.124.3
tato 'bravīn mahārājaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā / bhāradvāja mahat karma kṛtaṃ te dvijasattama // 1.124.4
yadā tu manyase kālaṃ yasmin deśe yathā yathā / tathā tathā vidhānāya svayam ājñāpayasva mām // 1.124.5
spṛhayāmy adya nirvedāt puruṣāṇāṃ sacakṣuṣām / astrahetoḥ parākrāntān ye me drakṣyanti putrakān // 1.124.6
kṣattar yad gurur ācāryo bravīti kuru tat tathā / na hīdṛśaṃ priyaṃ manye bhavitā dharmavatsala // 1.124.7
tato rājānam āmantrya vidurānugato bahiḥ / bhāradvājo mahāprājño māpayām āsa medinīm // 1.124.8
samām avṛkṣāṃ nirgulmām udakpravaṇasaṃsthitām // 1.124.8.2
tasyāṃ bhūmau baliṃ cakre tithau nakṣatrapūjite / avaghuṣṭaṃ pure cāpi tadarthaṃ vadatāṃ vara // 1.124.9
raṅgabhūmau suvipulaṃ śāstradṛṣṭaṃ yathāvidhi / prekṣāgāraṃ suvihitaṃ cakrus tatra ca śilpinaḥ // 1.124.10
rājñaḥ sarvāyudhopetaṃ strīṇāṃ caiva nararṣabha // 1.124.10.2
mañcāṃś ca kārayām āsus tatra jānapadā janāḥ / vipulān ucchrayopetāñ śibikāś ca mahādhanāḥ // 1.124.11
tasmiṃs tato 'hani prāpte rājā sasacivas tadā / bhīṣmaṃ pramukhataḥ kṛtvā kṛpaṃ cācāryasattamam // 1.124.12
muktājālaparikṣiptaṃ vaiḍūryamaṇibhūṣitam / śātakumbhamayaṃ divyaṃ prekṣāgāram upāgamat // 1.124.13
gāndhārī ca mahābhāgā kuntī ca jayatāṃ vara / striyaś ca sarvā yā rājñaḥ sapreṣyāḥ saparicchadāḥ // 1.124.14
harṣād āruruhur mañcān meruṃ devastriyo yathā // 1.124.14.2
brāhmaṇakṣatriyādyaṃ ca cāturvarṇyaṃ purād drutam / darśanepsu samabhyāgāt kumārāṇāṃ kṛtāstratām // 1.124.15
pravāditaiś ca vāditrair janakautūhalena ca / mahārṇava iva kṣubdhaḥ samājaḥ so 'bhavat tadā // 1.124.16
tataḥ śuklāmbaradharaḥ śuklayajñopavītavān / śuklakeśaḥ sitaśmaśruḥ śuklamālyānulepanaḥ // 1.124.17
raṅgamadhyaṃ tadācāryaḥ saputraḥ praviveśa ha / nabho jaladharair hīnaṃ sāṅgāraka ivāṃśumān // 1.124.18
sa yathāsamayaṃ cakre baliṃ balavatāṃ varaḥ / brāhmaṇāṃś cātra mantrajñān vācayām āsa maṅgalam // 1.124.19
atha puṇyāhaghoṣasya puṇyasya tadanantaram / viviśur vividhaṃ gṛhya śastropakaraṇaṃ narāḥ // 1.124.20
tato baddhatanutrāṇā baddhakakṣyā mahābalāḥ / baddhatūṇāḥ sadhanuṣo viviśur bharatarṣabhāḥ // 1.124.21
anujyeṣṭhaṃ ca te tatra yudhiṣṭhirapurogamāḥ / cakrur astraṃ mahāvīryāḥ kumārāḥ paramādbhutam // 1.124.22
ke cic charākṣepabhayāc chirāṃsy avananāmire / manujā dhṛṣṭam apare vīkṣāṃ cakruḥ savismayāḥ // 1.124.23
te sma lakṣyāṇi vividhur bāṇair nāmāṅkaśobhitaiḥ / vividhair lāghavotsṛṣṭair uhyanto vājibhir drutam // 1.124.24
tat kumārabalaṃ tatra gṛhītaśarakārmukam / gandharvanagarākāraṃ prekṣya te vismitābhavan // 1.124.25
sahasā cukruśus tatra narāḥ śatasahasraśaḥ / vismayotphullanayanāḥ sādhu sādhv iti bhārata // 1.124.26
kṛtvā dhanuṣi te mārgān rathacaryāsu cāsakṛt / gajapṛṣṭhe 'śvapṛṣṭhe ca niyuddhe ca mahābalāḥ // 1.124.27
gṛhītakhaḍgacarmāṇas tato bhūyaḥ prahāriṇaḥ / tsarumārgān yathoddiṣṭāṃś ceruḥ sarvāsu bhūmiṣu // 1.124.28
lāghavaṃ sauṣṭhavaṃ śobhāṃ sthiratvaṃ dṛḍhamuṣṭitām / dadṛśus tatra sarveṣāṃ prayoge khaḍgacarmaṇām // 1.124.29
atha tau nityasaṃhṛṣṭau suyodhanavṛkodarau / avatīrṇau gadāhastāv ekaśṛṅgāv ivācalau // 1.124.30
baddhakakṣyau mahābāhū pauruṣe paryavasthitau / bṛṃhantau vāśitāhetoḥ samadāv iva kuñjarau // 1.124.31
tau pradakṣiṇasavyāni maṇḍalāni mahābalau / ceratur nirmalagadau samadāv iva govṛṣau // 1.124.32
viduro dhṛtarāṣṭrāya gāndhāryai pāṇḍavāraṇiḥ / nyavedayetāṃ tat sarvaṃ kumārāṇāṃ viceṣṭitam // 1.124.33
kururāje ca raṅgasthe bhīme ca balināṃ vare / pakṣapātakṛtasnehaḥ sa dvidhevābhavaj janaḥ // 1.125.1
hā vīra kururājeti hā bhīmeti ca nardatām / puruṣāṇāṃ suvipulāḥ praṇādāḥ sahasotthitāḥ // 1.125.2
tataḥ kṣubdhārṇavanibhaṃ raṅgam ālokya buddhimān / bhāradvājaḥ priyaṃ putram aśvatthāmānam abravīt // 1.125.3
vārayaitau mahāvīryau kṛtayogyāv ubhāv api / mā bhūd raṅgaprakopo 'yaṃ bhīmaduryodhanodbhavaḥ // 1.125.4
tatas tāv udyatagadau guruputreṇa vāritau / yugāntānilasaṃkṣubdhau mahāvegāv ivārṇavau // 1.125.5
tato raṅgāṅgaṇagato droṇo vacanam abravīt / nivārya vāditragaṇaṃ mahāmeghanibhasvanam // 1.125.6
yo me putrāt priyataraḥ sarvāstraviduṣāṃ varaḥ / aindrir indrānujasamaḥ sa pārtho dṛśyatām iti // 1.125.7
ācāryavacanenātha kṛtasvastyayano yuvā / baddhagodhāṅgulitrāṇaḥ pūrṇatūṇaḥ sakārmukaḥ // 1.125.8
kāñcanaṃ kavacaṃ bibhrat pratyadṛśyata phalgunaḥ / sārkaḥ sendrāyudhataḍit sasaṃdhya iva toyadaḥ // 1.125.9
tataḥ sarvasya raṅgasya samutpiñjo 'bhavan mahān / prāvādyanta ca vādyāni saśaṅkhāni samantataḥ // 1.125.10
eṣa kuntīsutaḥ śrīmān eṣa pāṇḍavamadhyamaḥ / eṣa putro mahendrasya kurūṇām eṣa rakṣitā // 1.125.11
eṣo 'straviduṣāṃ śreṣṭha eṣa dharmabhṛtāṃ varaḥ / eṣa śīlavatāṃ cāpi śīlajñānanidhiḥ paraḥ // 1.125.12
ity evam atulā vācaḥ śṛṇvantyāḥ prekṣakeritāḥ / kuntyāḥ prasnavasaṃmiśrair asraiḥ klinnam uro 'bhavat // 1.125.13
tena śabdena mahatā pūrṇaśrutir athābravīt / dhṛtarāṣṭro naraśreṣṭho viduraṃ hṛṣṭamānasaḥ // 1.125.14
kṣattaḥ kṣubdhārṇavanibhaḥ kim eṣa sumahāsvanaḥ / sahasaivotthito raṅge bhindann iva nabhastalam // 1.125.15
eṣa pārtho mahārāja phalgunaḥ pāṇḍunandanaḥ / avatīrṇaḥ sakavacas tatraiṣa sumahāsvanaḥ // 1.125.16
dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi rakṣito 'smi mahāmate / pṛthāraṇisamudbhūtais tribhiḥ pāṇḍavavahnibhiḥ // 1.125.17
tasmin samudite raṅge kathaṃ cit paryavasthite / darśayām āsa bībhatsur ācāryād astralāghavam // 1.125.18
āgneyenāsṛjad vahniṃ vāruṇenāsṛjat payaḥ / vāyavyenāsṛjad vāyuṃ pārjanyenāsṛjad ghanān // 1.125.19
bhaumena prāviśad bhūmiṃ pārvatenāsṛjad girīn / antardhānena cāstreṇa punar antarhito 'bhavat // 1.125.20
kṣaṇāt prāṃśuḥ kṣaṇād dhrasvaḥ kṣaṇāc ca rathadhūrgataḥ / kṣaṇena rathamadhyasthaḥ kṣaṇenāvāpatan mahīm // 1.125.21
sukumāraṃ ca sūkṣmaṃ ca guruṃ cāpi gurupriyaḥ / sauṣṭhavenābhisaṃyuktaḥ so 'vidhyad vividhaiḥ śaraiḥ // 1.125.22
bhramataś ca varāhasya lohasya pramukhe samam / pañca bāṇān asaṃsaktān sa mumocaikabāṇavat // 1.125.23
gavye viṣāṇakośe ca cale rajjvavalambite / nicakhāna mahāvīryaḥ sāyakān ekaviṃśatim // 1.125.24
ity evamādi sumahat khaḍge dhanuṣi cābhavat / gadāyāṃ śastrakuśalo darśanāni vyadarśayat // 1.125.25
tataḥ samāptabhūyiṣṭhe tasmin karmaṇi bhārata / mandībhūte samāje ca vāditrasya ca nisvane // 1.125.26
dvāradeśāt samudbhūto māhātmya balasūcakaḥ / vajraniṣpeṣasadṛśaḥ śuśruve bhujanisvanaḥ // 1.125.27
dīryante kiṃ nu girayaḥ kiṃ svid bhūmir vidīryate / kiṃ svid āpūryate vyoma jalabhāraghanair ghanaiḥ // 1.125.28
raṅgasyaivaṃ matir abhūt kṣaṇena vasudhādhipa / dvāraṃ cābhimukhāḥ sarve babhūvuḥ prekṣakās tadā // 1.125.29
pañcabhir bhrātṛbhiḥ pārthair droṇaḥ parivṛto babhau / pañcatāreṇa saṃyuktaḥ sāvitreṇeva candramāḥ // 1.125.30
aśvatthāmnā ca sahitaṃ bhrātṝṇāṃ śatam ūrjitam / duryodhanam amitraghnam utthitaṃ paryavārayat // 1.125.31
sa tais tadā bhrātṛbhir udyatāyudhair; vṛto gadāpāṇir avasthitaiḥ sthitaḥ / babhau yathā dānavasaṃkṣaye purā; puraṃdaro devagaṇaiḥ samāvṛtaḥ // 1.125.32
datte 'vakāśe puruṣair vismayotphullalocanaiḥ / viveśa raṅgaṃ vistīrṇaṃ karṇaḥ parapuraṃjayaḥ // 1.126.1
sahajaṃ kavacaṃ bibhrat kuṇḍaloddyotitānanaḥ / sadhanur baddhanistriṃśaḥ pādacārīva parvataḥ // 1.126.2
kanyāgarbhaḥ pṛthuyaśāḥ pṛthāyāḥ pṛthulocanaḥ / tīkṣṇāṃśor bhāskarasyāṃśaḥ karṇo 'rigaṇasūdanaḥ // 1.126.3
siṃharṣabhagajendrāṇāṃ tulyavīryaparākramaḥ / dīptikāntidyutiguṇaiḥ sūryendujvalanopamaḥ // 1.126.4
prāṃśuḥ kanakatālābhaḥ siṃhasaṃhanano yuvā / asaṃkhyeyaguṇaḥ śrīmān bhāskarasyātmasaṃbhavaḥ // 1.126.5
sa nirīkṣya mahābāhuḥ sarvato raṅgamaṇḍalam / praṇāmaṃ droṇakṛpayor nātyādṛtam ivākarot // 1.126.6
sa sāmājajanaḥ sarvo niścalaḥ sthiralocanaḥ / ko 'yam ity āgatakṣobhaḥ kautūhalaparo 'bhavat // 1.126.7
so 'bravīn meghadhīreṇa svareṇa vadatāṃ varaḥ / bhrātā bhrātaram ajñātaṃ sāvitraḥ pākaśāsanim // 1.126.8
pārtha yat te kṛtaṃ karma viśeṣavad ahaṃ tataḥ / kariṣye paśyatāṃ nṝṇāṃ mātmanā vismayaṃ gamaḥ // 1.126.9
asamāpte tatas tasya vacane vadatāṃ vara / yantrotkṣipta iva kṣipram uttasthau sarvato janaḥ // 1.126.10
prītiś ca puruṣavyāghra duryodhanam athāspṛśat / hrīś ca krodhaś ca bībhatsuṃ kṣaṇenānvaviśac ca ha // 1.126.11
tato droṇābhyanujñātaḥ karṇaḥ priyaraṇaḥ sadā / yat kṛtaṃ tatra pārthena tac cakāra mahābalaḥ // 1.126.12
atha duryodhanas tatra bhrātṛbhiḥ saha bhārata / karṇaṃ pariṣvajya mudā tato vacanam abravīt // 1.126.13
svāgataṃ te mahābāho diṣṭyā prāpto 'si mānada / ahaṃ ca kururājyaṃ ca yatheṣṭam upabhujyatām // 1.126.14
kṛtaṃ sarveṇa me 'nyena sakhitvaṃ ca tvayā vṛṇe / dvandvayuddhaṃ ca pārthena kartum icchāmi bhārata // 1.126.15
bhuṅkṣva bhogān mayā sārdhaṃ bandhūnāṃ priyakṛd bhava / durhṛdāṃ kuru sarveṣāṃ mūrdhni pādam ariṃdama // 1.126.16
tataḥ kṣiptam ivātmānaṃ matvā pārtho 'bhyabhāṣata / karṇaṃ bhrātṛsamūhasya madhye 'calam iva sthitam // 1.126.17
anāhūtopasṛptānām anāhūtopajalpinām / ye lokās tān hataḥ karṇa mayā tvaṃ pratipatsyase // 1.126.18
raṅgo 'yaṃ sarvasāmānyaḥ kim atra tava phalguna / vīryaśreṣṭhāś ca rājanyā balaṃ dharmo 'nuvartate // 1.126.19
kiṃ kṣepair durbalāśvāsaiḥ śaraiḥ kathaya bhārata / guroḥ samakṣaṃ yāvat te harāmy adya śiraḥ śaraiḥ // 1.126.20
tato droṇābhyanujñātaḥ pārthaḥ parapuraṃjayaḥ / bhrātṛbhis tvarayāśliṣṭo raṇāyopajagāma tam // 1.126.21
tato duryodhanenāpi sabhrātrā samarodyataḥ / pariṣvaktaḥ sthitaḥ karṇaḥ pragṛhya saśaraṃ dhanuḥ // 1.126.22
tataḥ savidyutstanitaiḥ sendrāyudhapurojavaiḥ / āvṛtaṃ gaganaṃ meghair balākāpaṅktihāsibhiḥ // 1.126.23
tataḥ snehād dharihayaṃ dṛṣṭvā raṅgāvalokinam / bhāskaro 'py anayan nāśaṃ samīpopagatān ghanān // 1.126.24
meghacchāyopagūḍhas tu tato 'dṛśyata pāṇḍavaḥ / sūryātapaparikṣiptaḥ karṇo 'pi samadṛśyata // 1.126.25
dhārtarāṣṭrā yataḥ karṇas tasmin deśe vyavasthitāḥ / bhāradvājaḥ kṛpo bhīṣmo yataḥ pārthas tato 'bhavan // 1.126.26
dvidhā raṅgaḥ samabhavat strīṇāṃ dvaidham ajāyata / kuntibhojasutā mohaṃ vijñātārthā jagāma ha // 1.126.27
tāṃ tathā mohasaṃpannāṃ viduraḥ sarvadharmavit / kuntīm āśvāsayām āsa prokṣyādbhiś candanokṣitaiḥ // 1.126.28
tataḥ pratyāgataprāṇā tāv ubhāv api daṃśitau / putrau dṛṣṭvā susaṃtaptā nānvapadyata kiṃ cana // 1.126.29
tāv udyatamahācāpau kṛpaḥ śāradvato 'bravīt / dvandvayuddhasamācāre kuśalaḥ sarvadharmavit // 1.126.30
ayaṃ pṛthāyās tanayaḥ kanīyān pāṇḍunandanaḥ / kauravo bhavatā sārdhaṃ dvandvayuddhaṃ kariṣyati // 1.126.31
tvam apy evaṃ mahābāho mātaraṃ pitaraṃ kulam / kathayasva narendrāṇāṃ yeṣāṃ tvaṃ kulavardhanaḥ // 1.126.32
tato viditvā pārthas tvāṃ pratiyotsyati vā na vā // 1.126.32.2
evam uktasya karṇasya vrīḍāvanatam ānanam / babhau varṣāmbubhiḥ klinnaṃ padmam āgalitaṃ yathā // 1.126.33
ācārya trividhā yonī rājñāṃ śāstraviniścaye / tatkulīnaś ca śūraś ca senāṃ yaś ca prakarṣati // 1.126.34
yady ayaṃ phalguno yuddhe nārājñā yoddhum icchati / tasmād eṣo 'ṅgaviṣaye mayā rājye 'bhiṣicyate // 1.126.35
tatas tasmin kṣaṇe karṇaḥ salājakusumair ghaṭaiḥ / kāñcanaiḥ kāñcane pīṭhe mantravidbhir mahārathaḥ // 1.126.36
abhiṣikto 'ṅgarājye sa śriyā yukto mahābalaḥ // 1.126.36.2
sacchatravālavyajano jayaśabdāntareṇa ca / uvāca kauravaṃ rājā rājānaṃ taṃ vṛṣas tadā // 1.126.37
asya rājyapradānasya sadṛśaṃ kiṃ dadāni te / prabrūhi rājaśārdūla kartā hy asmi tathā nṛpa // 1.126.38
atyantaṃ sakhyam icchāmīty āha taṃ sa suyodhanaḥ // 1.126.38.2
evam uktas tataḥ karṇas tatheti pratyabhāṣata / harṣāc cobhau samāśliṣya parāṃ mudam avāpatuḥ // 1.126.39
tataḥ srastottarapaṭaḥ saprasvedaḥ savepathuḥ / viveśādhiratho raṅgaṃ yaṣṭiprāṇo hvayann iva // 1.127.1
tam ālokya dhanus tyaktvā pitṛgauravayantritaḥ / karṇo 'bhiṣekārdraśirāḥ śirasā samavandata // 1.127.2
tataḥ pādāv avacchādya paṭāntena sasaṃbhramaḥ / putreti paripūrṇārtham abravīd rathasārathiḥ // 1.127.3
pariṣvajya ca tasyātha mūrdhānaṃ snehaviklavaḥ / aṅgarājyābhiṣekārdram aśrubhiḥ siṣice punaḥ // 1.127.4
taṃ dṛṣṭvā sūtaputro 'yam iti niścitya pāṇḍavaḥ / bhīmasenas tadā vākyam abravīt prahasann iva // 1.127.5
na tvam arhasi pārthena sūtaputra raṇe vadham / kulasya sadṛśas tūrṇaṃ pratodo gṛhyatāṃ tvayā // 1.127.6
aṅgarājyaṃ ca nārhas tvam upabhoktuṃ narādhama / śvā hutāśasamīpasthaṃ puroḍāśam ivādhvare // 1.127.7
evam uktas tataḥ karṇaḥ kiṃ cit prasphuritādharaḥ / gaganasthaṃ viniḥśvasya divākaram udaikṣata // 1.127.8
tato duryodhanaḥ kopād utpapāta mahābalaḥ / bhrātṛpadmavanāt tasmān madotkaṭa iva dvipaḥ // 1.127.9
so 'bravīd bhīmakarmāṇaṃ bhīmasenam avasthitam / vṛkodara na yuktaṃ te vacanaṃ vaktum īdṛśam // 1.127.10
kṣatriyāṇāṃ balaṃ jyeṣṭhaṃ yoddhavyaṃ kṣatrabandhunā / śūrāṇāṃ ca nadīnāṃ ca prabhavā durvidāḥ kila // 1.127.11
salilād utthito vahnir yena vyāptaṃ carācaram / dadhīcasyāsthito vajraṃ kṛtaṃ dānavasūdanam // 1.127.12
āgneyaḥ kṛttikāputro raudro gāṅgeya ity api / śrūyate bhagavān devaḥ sarvaguhyamayo guhaḥ // 1.127.13
kṣatriyābhyaś ca ye jātā brāhmaṇās te ca viśrutāḥ / ācāryaḥ kalaśāj jātaḥ śarastambād guruḥ kṛpaḥ // 1.127.14
bhavatāṃ ca yathā janma tad apy āgamitaṃ nṛpaiḥ // 1.127.14.2
sakuṇḍalaṃ sakavacaṃ divyalakṣaṇalakṣitam / katham ādityasaṃkāśaṃ mṛgī vyāghraṃ janiṣyati // 1.127.15
pṛthivīrājyam arho 'yaṃ nāṅgarājyaṃ nareśvaraḥ / anena bāhuvīryeṇa mayā cājñānuvartinā // 1.127.16
yasya vā manujasyedaṃ na kṣāntaṃ madviceṣṭitam / ratham āruhya padbhyāṃ vā vināmayatu kārmukam // 1.127.17
tataḥ sarvasya raṅgasya hāhākāro mahān abhūt / sādhuvādānusaṃbaddhaḥ sūryaś cāstam upāgamat // 1.127.18
tato duryodhanaḥ karṇam ālambyātha kare nṛpa / dīpikāgnikṛtālokas tasmād raṅgād viniryayau // 1.127.19
pāṇḍavāś ca sahadroṇāḥ sakṛpāś ca viśāṃ pate / bhīṣmeṇa sahitāḥ sarve yayuḥ svaṃ svaṃ niveśanam // 1.127.20
arjuneti janaḥ kaś cit kaś cit karṇeti bhārata / kaś cid duryodhanety evaṃ bruvantaḥ prasthitās tadā // 1.127.21
kuntyāś ca pratyabhijñāya divyalakṣaṇasūcitam / putram aṅgeśvaraṃ snehāc channā prītir avardhata // 1.127.22
duryodhanasyāpi tadā karṇam āsādya pārthiva / bhayam arjunasāṃjātaṃ kṣipram antaradhīyata // 1.127.23
sa cāpi vīraḥ kṛtaśastraniśramaḥ; pareṇa sāmnābhyavadat suyodhanam / yudhiṣṭhirasyāpy abhavat tadā matir; na karṇatulyo 'sti dhanurdharaḥ kṣitau // 1.127.24
tataḥ śiṣyān samānīya ācāryārtham acodayat / droṇaḥ sarvān aśeṣeṇa dakṣiṇārthaṃ mahīpate // 1.128.1
pāñcālarājaṃ drupadaṃ gṛhītvā raṇamūrdhani / paryānayata bhadraṃ vaḥ sā syāt paramadakṣiṇā // 1.128.2
tathety uktvā tu te sarve rathais tūrṇaṃ prahāriṇaḥ / ācāryadhanadānārthaṃ droṇena sahitā yayuḥ // 1.128.3
tato 'bhijagmuḥ pāñcālān nighnantas te nararṣabhāḥ / mamṛdus tasya nagaraṃ drupadasya mahaujasaḥ // 1.128.4
te yajñasenaṃ drupadaṃ gṛhītvā raṇamūrdhani / upājahruḥ sahāmātyaṃ droṇāya bharatarṣabhāḥ // 1.128.5
bhagnadarpaṃ hṛtadhanaṃ tathā ca vaśam āgatam / sa vairaṃ manasā dhyātvā droṇo drupadam abravīt // 1.128.6
pramṛdya tarasā rāṣṭraṃ puraṃ te mṛditaṃ mayā / prāpya jīvan ripuvaśaṃ sakhipūrvaṃ kim iṣyate // 1.128.7
evam uktvā prahasyainaṃ niścitya punar abravīt / mā bhaiḥ prāṇabhayād rājan kṣamiṇo brāhmaṇā vayam // 1.128.8
āśrame krīḍitaṃ yat tu tvayā bālye mayā saha / tena saṃvardhitaḥ snehas tvayā me kṣatriyarṣabha // 1.128.9
prārthayeyaṃ tvayā sakhyaṃ punar eva nararṣabha / varaṃ dadāmi te rājan rājyasyārdham avāpnuhi // 1.128.10
arājā kila no rājñāṃ sakhā bhavitum arhati / ataḥ prayatitaṃ rājye yajñasena mayā tava // 1.128.11
rājāsi dakṣiṇe kūle bhāgīrathyāham uttare / sakhāyaṃ māṃ vijānīhi pāñcāla yadi manyase // 1.128.12
anāścaryam idaṃ brahman vikrānteṣu mahātmasu / prīye tvayāhaṃ tvattaś ca prītim icchāmi śāśvatīm // 1.128.13
evam uktas tu taṃ droṇo mokṣayām āsa bhārata / satkṛtya cainaṃ prītātmā rājyārdhaṃ pratyapādayat // 1.128.14
mākandīm atha gaṅgāyās tīre janapadāyutām / so 'dhyāvasad dīnamanāḥ kāmpilyaṃ ca purottamam // 1.128.15
dakṣiṇāṃś caiva pāñcālān yāvac carmaṇvatī nadī // 1.128.15.2
droṇena vairaṃ drupadaḥ saṃsmaran na śaśāma ha / kṣātreṇa ca balenāsya nāpaśyat sa parājayam // 1.128.16
hīnaṃ viditvā cātmānaṃ brāhmaṇena balena ca / putrajanma parīpsan vai sa rājā tad adhārayat // 1.128.17
ahicchatraṃ ca viṣayaṃ droṇaḥ samabhipadyata // 1.128.17.2
evaṃ rājann ahicchatrā purī janapadāyutā / yudhi nirjitya pārthena droṇāya pratipāditā // 1.128.18
prāṇādhikaṃ bhīmasenaṃ kṛtavidyaṃ dhanaṃjayam / duryodhano lakṣayitva paryatapyata durmatiḥ // 1.129.1
tato vaikartanaḥ karṇaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ / anekair abhyupāyais tāñ jighāṃsanti sma pāṇḍavān // 1.129.2
pāṇḍavāś cāpi tat sarvaṃ pratyajānann ariṃdamāḥ / udbhāvanam akurvanto vidurasya mate sthitāḥ // 1.129.3
guṇaiḥ samuditān dṛṣṭvā paurāḥ pāṇḍusutāṃs tadā / kathayanti sma saṃbhūya catvareṣu sabhāsu ca // 1.129.4
prajñācakṣur acakṣuṣṭvād dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ / rājyam aprāptavān pūrvaṃ sa kathaṃ nṛpatir bhavet // 1.129.5
tathā bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ satyasaṃdho mahāvrataḥ / pratyākhyāya purā rājyaṃ nādya jātu grahīṣyati // 1.129.6
te vayaṃ pāṇḍavaṃ jyeṣṭhaṃ taruṇaṃ vṛddhaśīlinam / abhiṣiñcāma sādhv adya satyaṃ karuṇavedinam // 1.129.7
sa hi bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca dharmavit / saputraṃ vividhair bhogair yojayiṣyati pūjayan // 1.129.8
teṣāṃ duryodhanaḥ śrutvā tāni vākyāni bhāṣatām / yudhiṣṭhirānuraktānāṃ paryatapyata durmatiḥ // 1.129.9
sa tapyamāno duṣṭātmā teṣāṃ vāco na cakṣame / īrṣyayā cābhisaṃtapto dhṛtarāṣṭram upāgamat // 1.129.10
tato virahitaṃ dṛṣṭvā pitaraṃ pratipūjya saḥ / paurānurāgasaṃtaptaḥ paścād idam abhāṣata // 1.129.11
śrutā me jalpatāṃ tāta paurāṇām aśivā giraḥ / tvām anādṛtya bhīṣmaṃ ca patim icchanti pāṇḍavam // 1.129.12
matam etac ca bhīṣmasya na sa rājyaṃ bubhūṣati / asmākaṃ tu parāṃ pīḍāṃ cikīrṣanti pure janāḥ // 1.129.13
pitṛtaḥ prāptavān rājyaṃ pāṇḍur ātmaguṇaiḥ purā / tvam apy aguṇasaṃyogāt prāptaṃ rājyaṃ na labdhavān // 1.129.14
sa eṣa pāṇḍor dāyādyaṃ yadi prāpnoti pāṇḍavaḥ / tasya putro dhruvaṃ prāptas tasya tasyeti cāparaḥ // 1.129.15
te vayaṃ rājavaṃśena hīnāḥ saha sutair api / avajñātā bhaviṣyāmo lokasya jagatīpate // 1.129.16
satataṃ nirayaṃ prāptāḥ parapiṇḍopajīvinaḥ / na bhavema yathā rājaṃs tathā śīghraṃ vidhīyatām // 1.129.17
abhaviṣyaḥ sthiro rājye yadi hi tvaṃ purā nṛpa / dhruvaṃ prāpsyāma ca vayaṃ rājyam apy avaśe jane // 1.129.18
dhṛtarāṣṭras tu putrasya śrutvā vacanam īdṛśam / muhūrtam iva saṃcintya duryodhanam athābravīt // 1.130.1
dharmanityaḥ sadā pāṇḍur mamāsīt priyakṛd dhitaḥ / sarveṣu jñātiṣu tathā mayi tv āsīd viśeṣataḥ // 1.130.2
nāsya kiṃ cin na jānāmi bhojanādi cikīrṣitam / nivedayati nityaṃ hi mama rājyaṃ dhṛtavrataḥ // 1.130.3
tasya putro yathā pāṇḍus tathā dharmaparāyaṇaḥ / guṇavāṃl lokavikhyātaḥ paurāṇāṃ ca susaṃmataḥ // 1.130.4
sa kathaṃ śakyam asmābhir apakraṣṭuṃ balād itaḥ / pitṛpaitāmahād rājyāt sasahāyo viśeṣataḥ // 1.130.5
bhṛtā hi pāṇḍunāmātyā balaṃ ca satataṃ bhṛtam / bhṛtāḥ putrāś ca pautrāś ca teṣām api viśeṣataḥ // 1.130.6
te purā satkṛtās tāta pāṇḍunā pauravā janāḥ / kathaṃ yudhiṣṭhirasyārthe na no hanyuḥ sabāndhavān // 1.130.7
evam etan mayā tāta bhāvitaṃ doṣam ātmani / dṛṣṭvā prakṛtayaḥ sarvā arthamānena yojitāḥ // 1.130.8
dhruvam asmatsahāyās te bhaviṣyanti pradhānataḥ / arthavargaḥ sahāmātyo matsaṃstho 'dya mahīpate // 1.130.9
sa bhavān pāṇḍavān āśu vivāsayitum arhati / mṛdunaivābhyupāyena nagaraṃ vāraṇāvatam // 1.130.10
yadā pratiṣṭhitaṃ rājyaṃ mayi rājan bhaviṣyati / tadā kuntī sahāpatyā punar eṣyati bhārata // 1.130.11
duryodhana mamāpy etad dhṛdi saṃparivartate / abhiprāyasya pāpatvān naitat tu vivṛṇomy aham // 1.130.12
na ca bhīṣmo na ca droṇo na kṣattā na ca gautamaḥ / vivāsyamānān kaunteyān anumaṃsyanti karhi cit // 1.130.13
samā hi kauraveyāṇāṃ vayam ete ca putraka / naite viṣamam iccheyur dharmayuktā manasvinaḥ // 1.130.14
te vayaṃ kauraveyāṇām eteṣāṃ ca mahātmanām / kathaṃ na vadhyatāṃ tāta gacchema jagatas tathā // 1.130.15
madhyasthaḥ satataṃ bhīṣmo droṇaputro mayi sthitaḥ / yataḥ putras tato droṇo bhavitā nātra sāṃśayaḥ // 1.130.16
kṛpaḥ śāradvataś caiva yata ete trayas tataḥ / droṇaṃ ca bhāgineyaṃ ca na sa tyakṣyati karhi cit // 1.130.17
kṣattārthabaddhas tv asmākaṃ pracchannaṃ tu yataḥ pare / na caikaḥ sa samartho 'smān pāṇḍavārthe prabādhitum // 1.130.18
sa viśrabdhaḥ pāṇḍuputrān saha mātrā vivāsaya / vāraṇāvatam adyaiva nātra doṣo bhaviṣyati // 1.130.19
vinidrakaraṇaṃ ghoraṃ hṛdi śalyam ivārpitam / śokapāvakam udbhūtaṃ karmaṇaitena nāśaya // 1.130.20
tato duryodhano rājā sarvās tāḥ prakṛtīḥ śanaiḥ / arthamānapradānābhyāṃ saṃjahāra sahānujaḥ // 1.131.1
dhṛtarāṣṭraprayuktās tu ke cit kuśalamantriṇaḥ / kathayāṃ cakrire ramyaṃ nagaraṃ vāraṇāvatam // 1.131.2
ayaṃ samājaḥ sumahān ramaṇīyatamo bhuvi / upasthitaḥ paśupater nagare vāraṇāvate // 1.131.3
sarvaratnasamākīrṇe puṃsāṃ deśe manorame / ity evaṃ dhṛtarāṣṭrasya vacanāc cakrire kathāḥ // 1.131.4
kathyamāne tathā ramye nagare vāraṇāvate / gamane pāṇḍuputrāṇāṃ jajñe tatra matir nṛpa // 1.131.5
yadā tv amanyata nṛpo jātakautūhalā iti / uvācainān atha tadā pāṇḍavān ambikāsutaḥ // 1.131.6
mameme puruṣā nityaṃ kathayanti punaḥ punaḥ / ramaṇīyataraṃ loke nagaraṃ vāraṇāvatam // 1.131.7
te tāta yadi manyadhvam utsavaṃ vāraṇāvate / sagaṇāḥ sānuyātrāś ca viharadhvaṃ yathāmarāḥ // 1.131.8
brāhmaṇebhyaś ca ratnāni gāyanebhyaś ca sarvaśaḥ / prayacchadhvaṃ yathākāmaṃ devā iva suvarcasaḥ // 1.131.9
kaṃ cit kālaṃ vihṛtyaivam anubhūya parāṃ mudam / idaṃ vai hāstinapuraṃ sukhinaḥ punar eṣyatha // 1.131.10
dhṛtarāṣṭrasya taṃ kāmam anubuddhvā yudhiṣṭhiraḥ / ātmanaś cāsahāyatvaṃ tatheti pratyuvāca tam // 1.131.11
tato bhīṣmaṃ mahāprājñaṃ viduraṃ ca mahāmatim / droṇaṃ ca bāhlikaṃ caiva somadattaṃ ca kauravam // 1.131.12
kṛpam ācāryaputraṃ ca gāndhārīṃ ca yaśasvinīm / yudhiṣṭhiraḥ śanair dīnam uvācedaṃ vacas tadā // 1.131.13
ramaṇīye janākīrṇe nagare vāraṇāvate / sagaṇās tāta vatsyāmo dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt // 1.131.14
prasannamanasaḥ sarve puṇyā vāco vimuñcata / āśīrbhir vardhitān asmān na pāpaṃ prasahiṣyati // 1.131.15
evam uktās tu te sarve pāṇḍuputreṇa kauravāḥ / prasannavadanā bhūtvā te 'bhyavartanta pāṇḍavān // 1.131.16
svasty astu vaḥ pathi sadā bhūtebhyaś caiva sarvaśaḥ / mā ca vo 'stv aśubhaṃ kiṃ cit sarvataḥ pāṇḍunandanāḥ // 1.131.17
tataḥ kṛtasvastyayanā rājyalābhāya pāṇḍavāḥ / kṛtvā sarvāṇi kāryāṇi prayayur vāraṇāvatam // 1.131.18
evam ukteṣu rājñā tu pāṇḍaveṣu mahātmasu / duryodhanaḥ paraṃ harṣam ājagāma durātmavān // 1.132.1
sa purocanam ekāntam ānīya bharatarṣabha / gṛhītvā dakṣiṇe pāṇau sacivaṃ vākyam abravīt // 1.132.2
mameyaṃ vasusaṃpūrṇā purocana vasuṃdharā / yatheyaṃ mama tadvat te sa tāṃ rakṣitum arhasi // 1.132.3
na hi me kaś cid anyo 'sti vaiśvāsikataras tvayā / sahāyo yena saṃdhāya mantrayeyaṃ yathā tvayā // 1.132.4
saṃrakṣa tāta mantraṃ ca sapatnāṃś ca mamoddhara / nipuṇenābhyupāyena yad bravīmi tathā kuru // 1.132.5
pāṇḍavā dhṛtarāṣṭreṇa preṣitā vāraṇāvatam / utsave vihariṣyanti dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt // 1.132.6
sa tvaṃ rāsabhayuktena syandanenāśugāminā / vāraṇāvatam adyaiva yathā yāsi tathā kuru // 1.132.7
tatra gatvā catuḥśālaṃ gṛhaṃ paramasaṃvṛtam / āyudhāgāram āśritya kārayethā mahādhanam // 1.132.8
śaṇasarjarasādīni yāni dravyāṇi kāni cit / āgneyāny uta santīha tāni sarvāṇi dāpaya // 1.132.9
sarpiṣā ca satailena lākṣayā cāpy analpayā / mṛttikāṃ miśrayitvā tvaṃ lepaṃ kuḍyeṣu dāpayeḥ // 1.132.10
śaṇān vaṃśaṃ ghṛtaṃ dāru yantrāṇi vividhāni ca / tasmin veśmani sarvāṇi nikṣipethāḥ samantataḥ // 1.132.11
yathā ca tvāṃ na śaṅkeran parīkṣanto 'pi pāṇḍavāḥ / āgneyam iti tat kāryam iti cānye ca mānavāḥ // 1.132.12
veśmany evaṃ kṛte tatra kṛtvā tān paramārcitān / vāsayeḥ pāṇḍaveyāṃś ca kuntīṃ ca sasuhṛjjanām // 1.132.13
tatrāsanāni mukhyāni yānāni śayanāni ca / vidhātavyāni pāṇḍūnāṃ yathā tuṣyeta me pitā // 1.132.14
yathā rameran viśrabdhā nagare vāraṇāvate / tathā sarvaṃ vidhātavyaṃ yāvat kālasya paryayaḥ // 1.132.15
jñātvā tu tān suviśvastāñ śayānān akutobhayān / agnis tatas tvayā deyo dvāratas tasya veśmanaḥ // 1.132.16
dagdhān evaṃ svake gehe dagdhā iti tato janāḥ / jñātayo vā vadiṣyanti pāṇḍavārthāya karhi cit // 1.132.17
tat tatheti pratijñāya kauravāya purocanaḥ / prāyād rāsabhayuktena nagaraṃ vāraṇāvatam // 1.132.18
sa gatvā tvarito rājan duryodhanamate sthitaḥ / yathoktaṃ rājaputreṇa sarvaṃ cakre purocanaḥ // 1.132.19
pāṇḍavās tu rathān yuktvā sadaśvair anilopamaiḥ / ārohamāṇā bhīṣmasya pādau jagṛhur ārtavat // 1.133.1
rājñaś ca dhṛtarāṣṭrasya droṇasya ca mahātmanaḥ / anyeṣāṃ caiva vṛddhānāṃ vidurasya kṛpasya ca // 1.133.2
evaṃ sarvān kurūn vṛddhān abhivādya yatavratāḥ / samāliṅgya samānāṃś ca bālaiś cāpy abhivāditāḥ // 1.133.3
sarvā mātṝs tathāpṛṣṭvā kṛtvā caiva pradakṣiṇam / sarvāḥ prakṛtayaś caiva prayayur vāraṇāvatam // 1.133.4
viduraś ca mahāprājñas tathānye kurupuṃgavāḥ / paurāś ca puruṣavyāghrān anvayuḥ śokakarśitāḥ // 1.133.5
tatra kec cid bruvanti sma brāhmaṇā nirbhayās tadā / śocamānāḥ pāṇḍuputrān atīva bharatarṣabha // 1.133.6
viṣamaṃ paśyate rājā sarvathā tamasāvṛtaḥ / dhṛtarāṣṭraḥ sudurbuddhir na ca dharmaṃ prapaśyati // 1.133.7
na hi pāpam apāpātmā rocayiṣyati pāṇḍavaḥ / bhīmo vā balināṃ śreṣṭhaḥ kaunteyo vā dhanaṃjayaḥ // 1.133.8
kuta eva mahāprājñau mādrīputrau kariṣyataḥ // 1.133.8.2
tad rājyaṃ pitṛtaḥ prāptaṃ dhṛtarāṣṭro na mṛṣyate / adharmam akhilaṃ kiṃ nu bhīṣmo 'yam anumanyate // 1.133.9
vivāsyamānān asthāne kaunteyān bharatarṣabhān // 1.133.9.2
piteva hi nṛpo 'smākam abhūc chāṃtanavaḥ purā / vicitravīryo rājarṣiḥ pāṇḍuś ca kurunandanaḥ // 1.133.10
sa tasmin puruṣavyāghre diṣṭabhāvaṃ gate sati / rājaputrān imān bālān dhṛtarāṣṭro na mṛṣyate // 1.133.11
vayam etad amṛṣyantaḥ sarva eva purottamāt / gṛhān vihāya gacchāmo yatra yāti yudhiṣṭhiraḥ // 1.133.12
tāṃs tathāvādinaḥ paurān duḥkhitān duḥkhakarśitaḥ / uvāca paramaprīto dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 1.133.13
pitā mānyo guruḥ śreṣṭho yad āha pṛthivīpatiḥ / aśaṅkamānais tat kāryam asmābhir iti no vratam // 1.133.14
bhavantaḥ suhṛdo 'smākam asmān kṛtvā pradakṣiṇam / āśīrbhir abhinandyāsmān nivartadhvaṃ yathāgṛham // 1.133.15
yadā tu kāryam asmākaṃ bhavadbhir upapatsyate / tadā kariṣyatha mama priyāṇi ca hitāni ca // 1.133.16
te tatheti pratijñāya kṛtvā caitān pradakṣiṇam / āśīrbhir abhinandyaināñ jagmur nagaram eva hi // 1.133.17
paureṣu tu nivṛtteṣu viduraḥ sarvadharmavit / bodhayan pāṇḍavaśreṣṭham idaṃ vacanam abravīt // 1.133.18
prājñaḥ prājñaṃ pralāpajñaḥ samyag dharmārthadarśivān // 1.133.18.2
vijñāyedaṃ tathā kuryād āpadaṃ nistared yathā / alohaṃ niśitaṃ śastraṃ śarīraparikartanam // 1.133.19
yo vetti na tam āghnanti pratighātavidaṃ dviṣaḥ // 1.133.19.2
kakṣaghnaḥ śiśiraghnaś ca mahākakṣe bilaukasaḥ / na dahed iti cātmānaṃ yo rakṣati sa jīvati // 1.133.20
nācakṣur vetti panthānaṃ nācakṣur vindate diśaḥ / nādhṛtir bhūtim āpnoti budhyasvaivaṃ prabodhitaḥ // 1.133.21
anāptair dattam ādatte naraḥ śastram alohajam / śvāvic charaṇam āsādya pramucyeta hutāśanāt // 1.133.22
caran mārgān vijānāti nakṣatrair vindate diśaḥ / ātmanā cātmanaḥ pañca pīḍayan nānupīḍyate // 1.133.23
anuśiṣṭvānugatvā ca kṛtvā cainān pradakṣiṇam / pāṇḍavān abhyanujñāya viduraḥ prayayau gṛhān // 1.133.24
nivṛtte vidure caiva bhīṣme paurajane tathā / ajātaśatrum āmantrya kuntī vacanam abravīt // 1.133.25
kṣattā yad abravīd vākyaṃ janamadhye 'bruvann iva / tvayā ca tat tathety ukto jānīmo na ca tad vayam // 1.133.26
yadi tac chakyam asmābhiḥ śrotuṃ na ca sadoṣavat / śrotum icchāmi tat sarvaṃ saṃvādaṃ tava tasya ca // 1.133.27
viṣād agneś ca boddhavyam iti māṃ viduro 'bravīt / panthāś ca vo nāviditaḥ kaś cit syād iti cābravīt // 1.133.28
jitendriyaś ca vasudhāṃ prāpsyasīti ca mābravīt / vijñātam iti tat sarvam ity ukto viduro mayā // 1.133.29
aṣṭame 'hani rohiṇyāṃ prayātāḥ phalgunasya te / vāraṇāvatam āsādya dadṛśur nāgaraṃ janam // 1.133.30
tataḥ sarvāḥ prakṛtayo nagarād vāraṇāvatāt / sarvamaṅgalasaṃyuktā yathāśāstram atandritāḥ // 1.134.1
śrutvāgatān pāṇḍuputrān nānāyānaiḥ sahasraśaḥ / abhijagmur naraśreṣṭhāñ śrutvaiva parayā mudā // 1.134.2
te samāsādya kaunteyān vāraṇāvatakā janāḥ / kṛtvā jayāśiṣaḥ sarve parivāryopatasthire // 1.134.3
tair vṛtaḥ puruṣavyāghro dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / vibabhau devasaṃkāśo vajrapāṇir ivāmaraiḥ // 1.134.4
satkṛtās te tu pauraiś ca paurān satkṛtya cānaghāḥ / alaṃkṛtaṃ janākīrṇaṃ viviśur vāraṇāvatam // 1.134.5
te praviśya puraṃ vīrās tūrṇaṃ jagmur atho gṛhān / brāhmaṇānāṃ mahīpāla ratānāṃ sveṣu karmasu // 1.134.6
nagarādhikṛtānāṃ ca gṛhāṇi rathināṃ tathā / upatasthur naraśreṣṭhā vaiśyaśūdragṛhān api // 1.134.7
arcitāś ca naraiḥ pauraiḥ pāṇḍavā bharatarṣabhāḥ / jagmur āvasathaṃ paścāt purocanapuraskṛtāḥ // 1.134.8
tebhyo bhakṣyānnapānāni śayanāni śubhāni ca / āsanāni ca mukhyāni pradadau sa purocanaḥ // 1.134.9
tatra te satkṛtās tena sumahārhaparicchadāḥ / upāsyamānāḥ puruṣair ūṣuḥ puranivāsibhiḥ // 1.134.10
daśarātroṣitānāṃ tu tatra teṣāṃ purocanaḥ / nivedayām āsa gṛhaṃ śivākhyam aśivaṃ tadā // 1.134.11
tatra te puruṣavyāghrā viviśuḥ saparicchadāḥ / purocanasya vacanāt kailāsam iva guhyakāḥ // 1.134.12
tat tv agāram abhiprekṣya sarvadharmaviśāradaḥ / uvācāgneyam ity evaṃ bhīmasenaṃ yudhiṣṭhiraḥ // 1.134.13
jighran somya vasāgandhaṃ sarpir jatuvimiśritam // 1.134.13.2
kṛtaṃ hi vyaktam āgneyam idaṃ veśma paraṃtapa / śaṇasarjarasaṃ vyaktam ānītaṃ gṛhakarmaṇi // 1.134.14
muñjabalvajavaṃśādi dravyaṃ sarvaṃ ghṛtokṣitam // 1.134.14.2
śilpibhiḥ sukṛtaṃ hy āptair vinītair veśmakarmaṇi / viśvastaṃ mām ayaṃ pāpo dagdhukāmaḥ purocanaḥ // 1.134.15
imāṃ tu tāṃ mahābuddhir viduro dṛṣṭavāṃs tadā / āpadaṃ tena māṃ pārtha sa saṃbodhitavān purā // 1.134.16
te vayaṃ bodhitās tena buddhavanto 'śivaṃ gṛham / ācāryaiḥ sukṛtaṃ gūḍhair duryodhanavaśānugaiḥ // 1.134.17
yad idaṃ gṛham āgneyaṃ vihitaṃ manyate bhavān / tatraiva sādhu gacchāmo yatra pūrvoṣitā vayam // 1.134.18
iha yattair nirākārair vastavyam iti rocaye / naṣṭair iva vicinvadbhir gatim iṣṭāṃ dhruvām itaḥ // 1.134.19
yadi vindeta cākāram asmākaṃ hi purocanaḥ / śīghrakārī tato bhūtvā prasahyāpi daheta naḥ // 1.134.20
nāyaṃ bibhety upakrośād adharmād vā purocanaḥ / tathā hi vartate mandaḥ suyodhanamate sthitaḥ // 1.134.21
api ceha pradagdheṣu bhīṣmo 'smāsu pitāmahaḥ / kopaṃ kuryāt kimarthaṃ vā kauravān kopayeta saḥ // 1.134.22
dharma ity eva kupyeta tathānye kurupuṃgavāḥ // 1.134.22.2
vayaṃ tu yadi dāhasya bibhyataḥ pradravema hi / spaśair no ghātayet sārvān rājyalubdhaḥ suyodhanaḥ // 1.134.23
apadasthān pade tiṣṭhann apakṣān pakṣasaṃsthitaḥ / hīnakośān mahākośaḥ prayogair ghātayed dhruvam // 1.134.24
tad asmābhir imaṃ pāpaṃ taṃ ca pāpaṃ suyodhanam / vañcayadbhir nivastavyaṃ channavāsaṃ kva cit kva cit // 1.134.25
te vayaṃ mṛgayāśīlāś carāma vasudhām imām / tathā no viditā mārgā bhaviṣyanti palāyatām // 1.134.26
bhaumaṃ ca bilam adyaiva karavāma susaṃvṛtam / gūḍhocchvasān na nas tatra hutāśaḥ saṃpradhakṣyati // 1.134.27
vasato 'tra yathā cāsmān na budhyeta purocanaḥ / pauro vāpi janaḥ kaś cit tathā kāryam atandritaiḥ // 1.134.28
vidurasya suhṛt kaś cit khanakaḥ kuśalaḥ kva cit / vivikte pāṇḍavān rājann idaṃ vacanam abravīt // 1.135.1
prahito vidureṇāsmi khanakaḥ kuśalo bhṛśam / pāṇḍavānāṃ priyaṃ kāryam iti kiṃ karavāṇi vaḥ // 1.135.2
pracchannaṃ vidureṇoktaḥ śreyas tvam iha pāṇḍavān / pratipādaya viśvāsād iti kiṃ karavāṇi vaḥ // 1.135.3
kṛṣṇapakṣe caturdaśyāṃ rātrāv asya purocanaḥ / bhavanasya tava dvāri pradāsyati hutāśanam // 1.135.4
mātrā saha pradagdhavyāḥ pāṇḍavāḥ puruṣarṣabhāḥ / iti vyavasitaṃ pārtha dhārtarāṣṭrasya me śrutam // 1.135.5
kiṃ cic ca vidureṇokto mlecchavācāsi pāṇḍava / tvayā ca tat tathety uktam etad viśvāsakāraṇam // 1.135.6
uvāca taṃ satyadhṛtiḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / abhijānāmi saumya tvāṃ suhṛdaṃ vidurasya vai // 1.135.7
śucim āptaṃ priyaṃ caiva sadā ca dṛḍhabhaktikam / na vidyate kaveḥ kiṃ cid abhijñānaprayojanam // 1.135.8
yathā naḥ sa tathā nas tvaṃ nirviśeṣā vayaṃ tvayi / bhavataḥ sma yathā tasya pālayāsmān yathā kaviḥ // 1.135.9
idaṃ śaraṇam āgneyaṃ madartham iti me matiḥ / purocanena vihitaṃ dhārtarāṣṭrasya śāsanāt // 1.135.10
sa pāpaḥ kośavāṃś caiva sasahāyaś ca durmatiḥ / asmān api ca duṣṭātmā nityakālaṃ prabādhate // 1.135.11
sa bhavān mokṣayatv asmān yatnenāsmād dhutāśanāt / asmāsv iha hi dagdheṣu sakāmaḥ syāt suyodhanaḥ // 1.135.12
samṛddham āyudhāgāram idaṃ tasya durātmanaḥ / vaprānte niṣpratīkāram āśliṣyedaṃ kṛtaṃ mahat // 1.135.13
idaṃ tad aśubhaṃ nūnaṃ tasya karma cikīrṣitam / prāg eva viduro veda tenāsmān anvabodhayat // 1.135.14
seyam āpad anuprāptā kṣattā yāṃ dṛṣṭavān purā / purocanasyāviditān asmāṃs tvaṃ vipramocaya // 1.135.15
sa tatheti pratiśrutya khanako yatnam āsthitaḥ / parikhām utkiran nāma cakāra sumahad bilam // 1.135.16
cakre ca veśmanas tasya madhye nātimahan mukham / kapāṭayuktam ajñātaṃ samaṃ bhūmyā ca bhārata // 1.135.17
purocanabhayāc caiva vyadadhāt saṃvṛtaṃ mukham / sa tatra ca gṛhadvāri vasaty aśubhadhīḥ sadā // 1.135.18
tatra te sāyudhāḥ sarve vasanti sma kṣapāṃ nṛpa / divā caranti mṛgayāṃ pāṇḍaveyā vanād vanam // 1.135.19
viśvastavad aviśvastā vañcayantaḥ purocanam / atuṣṭās tuṣṭavad rājann ūṣuḥ paramaduḥkhitāḥ // 1.135.20
na cainān anvabudhyanta narā nagaravāsinaḥ / anyatra vidurāmātyāt tasmāt khanakasattamāt // 1.135.21
tāṃs tu dṛṣṭvā sumanasaḥ parisaṃvatsaroṣitān / viśvastān iva saṃlakṣya harṣaṃ cakre purocanaḥ // 1.136.1
purocane tathā hṛṣṭe kaunteyo 'tha yudhiṣṭhiraḥ / bhīmasenārjunau caiva yamau covāca dharmavit // 1.136.2
asmān ayaṃ suviśvastān vetti pāpaḥ purocanaḥ / vañcito 'yaṃ nṛśaṃsātmā kālaṃ manye palāyane // 1.136.3
āyudhāgāram ādīpya dagdhvā caiva purocanam / ṣaṭ prāṇino nidhāyeha dravāmo 'nabhilakṣitāḥ // 1.136.4
atha dānāpadeśena kuntī brāhmaṇabhojanam / cakre niśi mahad rājann ājagmus tatra yoṣitaḥ // 1.136.5
tā vihṛtya yathākāmaṃ bhuktvā pītvā ca bhārata / jagmur niśi gṛhān eva samanujñāpya mādhavīm // 1.136.6
niṣādī pañcaputrā tu tasmin bhojye yadṛcchayā / annārthinī samabhyāgāt saputrā kālacoditā // 1.136.7
sā pītvā madirāṃ mattā saputrā madavihvalā / saha sarvaiḥ sutai rājaṃs tasminn eva niveśane // 1.136.8
suṣvāpa vigatajñānā mṛtakalpā narādhipa // 1.136.8.2
atha pravāte tumule niśi supte jane vibho / tad upādīpayad bhīmaḥ śete yatra purocanaḥ // 1.136.9
tataḥ pratāpaḥ sumahāñ śabdaś caiva vibhāvasoḥ / prādurāsīt tadā tena bubudhe sa janavrajaḥ // 1.136.10
duryodhanaprayuktena pāpenākṛtabuddhinā / gṛham ātmavināśāya kāritaṃ dāhitaṃ ca yat // 1.136.11
aho dhig dhṛtarāṣṭrasya buddhir nātisamañjasī / yaḥ śucīn pāṇḍavān bālān dāhayām āsa mantriṇā // 1.136.12
diṣṭyā tv idānīṃ pāpātmā dagdho 'yam atidurmatiḥ / anāgasaḥ suviśvastān yo dadāha narottamān // 1.136.13
evaṃ te vilapanti sma vāraṇāvatakā janāḥ / parivārya gṛhaṃ tac ca tasthū rātrau samantataḥ // 1.136.14
pāṇḍavāś cāpi te rājan mātrā saha suduḥkhitāḥ / bilena tena nirgatya jagmur gūḍham alakṣitāḥ // 1.136.15
tena nidroparodhena sādhvasena ca pāṇḍavāḥ / na śekuḥ sahasā gantuṃ saha mātrā paraṃtapāḥ // 1.136.16
bhīmasenas tu rājendra bhīmavegaparākramaḥ / jagāma bhrātṝn ādāya sarvān mātaram eva ca // 1.136.17
skandham āropya jananīṃ yamāv aṅkena vīryavān / pārthau gṛhītvā pāṇibhyāṃ bhrātarau sumahābalau // 1.136.18
tarasā pādapān bhañjan mahīṃ padbhyāṃ vidārayan / sa jagāmāśu tejasvī vātaraṃhā vṛkodaraḥ // 1.136.19
atha rātryāṃ vyatītāyām aśeṣo nāgaro janaḥ / tatrājagāma tvarito didṛkṣuḥ pāṇḍunandanān // 1.137.1
nirvāpayanto jvalanaṃ te janā dadṛśus tataḥ / jātuṣaṃ tad gṛhaṃ dagdham amātyaṃ ca purocanam // 1.137.2
nūnaṃ duryodhanenedaṃ vihitaṃ pāpakarmaṇā / pāṇḍavānāṃ vināśāya ity evaṃ cukruṣur janāḥ // 1.137.3
vidite dhṛtarāṣṭrasya dhārtarāṣṭro na saṃśayaḥ / dagdhavān pāṇḍudāyādān na hy enaṃ pratiṣiddhavān // 1.137.4
nūnaṃ śāṃtanavo bhīṣmo na dharmam anuvartate / droṇaś ca viduraś caiva kṛpaś cānye ca kauravāḥ // 1.137.5
te vayaṃ dhṛtarāṣṭrasya preṣayāmo durātmanaḥ / saṃvṛttas te paraḥ kāmaḥ pāṇḍavān dagdhavān asi // 1.137.6
tato vyapohamānās te pāṇḍavārthe hutāśanam / niṣādīṃ dadṛśur dagdhāṃ pañcaputrām anāgasam // 1.137.7
khanakena tu tenaiva veśma śodhayatā bilam / pāṃsubhiḥ pratyapihitaṃ puruṣais tair alakṣitam // 1.137.8
tatas te preṣayām āsur dhṛtarāṣṭrasya nāgarāḥ / pāṇḍavān agninā dagdhān amātyaṃ ca purocanam // 1.137.9
śrutvā tu dhṛtarāṣṭras tad rājā sumahad apriyam / vināśaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ vilalāpa suduḥkhitaḥ // 1.137.10
adya pāṇḍur mṛto rājā bhrātā mama sudurlabhaḥ / teṣu vīreṣu dagdheṣu mātrā saha viśeṣataḥ // 1.137.11
gacchantu puruṣāḥ śīghraṃ nagaraṃ vāraṇāvatam / satkārayantu tān vīrān kuntirājasutāṃ ca tām // 1.137.12
kārayantu ca kulyāni śubhrāṇi ca mahānti ca / ye ca tatra mṛtās teṣāṃ suhṛdo 'rcantu tān api // 1.137.13
evaṃgate mayā śakyaṃ yad yat kārayituṃ hitam / pāṇḍavānāṃ ca kuntyāś ca tat sarvaṃ kriyatāṃ dhanaiḥ // 1.137.14
evam uktvā tataś cakre jñātibhiḥ parivāritaḥ / udakaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ // 1.137.15
cukruśuḥ kauravāḥ sarve bhṛśaṃ śokaparāyaṇāḥ / viduras tv alpaśaś cakre śokaṃ veda paraṃ hi saḥ // 1.137.16
pāṇḍavāś cāpi nirgatya nagarād vāraṇāvatāt / javena prayayū rājan dakṣiṇāṃ diśam āśritāḥ // 1.137.17
vijñāya niśi panthānaṃ nakṣatrair dakṣiṇāmukhāḥ / yatamānā vanaṃ rājan gahanaṃ pratipedire // 1.137.18
tataḥ śrāntāḥ pipāsārtā nidrāndhāḥ pāṇḍunandanāḥ / punar ūcur mahāvīryaṃ bhīmasenam idaṃ vacaḥ // 1.137.19
itaḥ kaṣṭataraṃ kiṃ nu yad vayaṃ gahane vane / diśaś ca na prajānīmo gantuṃ caiva na śaknumaḥ // 1.137.20
taṃ ca pāpaṃ na jānīmo yadi dagdhaḥ purocanaḥ / kathaṃ nu vipramucyema bhayād asmād alakṣitāḥ // 1.137.21
punar asmān upādāya tathaiva vraja bhārata / tvaṃ hi no balavān eko yathā satatagas tathā // 1.137.22
ity ukto dharmarājena bhīmaseno mahābalaḥ / ādāya kuntīṃ bhrātṝṃś ca jagāmāśu mahābalaḥ // 1.137.23
tena vikramatā tūrṇam ūruvegasamīritam / pravavāv anilo rājañ śuciśukrāgame yathā // 1.138.1
sa mṛdnan puṣpitāṃś caiva phalitāṃś ca vanaspatīn / ārujan dārugulmāṃś ca pathas tasya samīpajān // 1.138.2
tathā vṛkṣān bhañjamāno jagāmāmitavikramaḥ / tasya vegena pāṇḍūnāṃ mūrccheva samajāyata // 1.138.3
asakṛc cāpi saṃtīrya dūrapāraṃ bhujaplavaiḥ / pathi pracchannam āsedur dhārtarāṣṭrabhayāt tadā // 1.138.4
kṛcchreṇa mātaraṃ tv ekāṃ sukumārīṃ yaśasvinīm / avahat tatra pṛṣṭhena rodhaḥsu viṣameṣu ca // 1.138.5
āgamaṃs te vanoddeśam alpamūlaphalodakam / krūrapakṣimṛgaṃ ghoraṃ sāyāhne bharatarṣabhāḥ // 1.138.6
ghorā samabhavat saṃdhyā dāruṇā mṛgapakṣiṇaḥ / aprakāśā diśaḥ sarvā vātair āsann anārtavaiḥ // 1.138.7
te śrameṇa ca kauravyās tṛṣṇayā ca prapīḍitāḥ / nāśaknuvaṃs tadā gantuṃ nidrayā ca pravṛddhayā // 1.138.8
tato bhīmo vanaṃ ghoraṃ praviśya vijanaṃ mahat / nyagrodhaṃ vipulacchāyaṃ ramaṇīyam upādravat // 1.138.9
tatra nikṣipya tān sarvān uvāca bharatarṣabhaḥ / pānīyaṃ mṛgayāmīha viśramadhvam iti prabho // 1.138.10
ete ruvanti madhuraṃ sārasā jalacāriṇaḥ / dhruvam atra jalasthāyo mahān iti matir mama // 1.138.11
anujñātaḥ sa gaccheti bhrātrā jyeṣṭhena bhārata / jagāma tatra yatra sma ruvanti jalacāriṇaḥ // 1.138.12
sa tatra pītvā pānīyaṃ snātvā ca bharatarṣabha / uttarīyeṇa pānīyam ājahāra tadā nṛpa // 1.138.13
gavyūtimātrād āgatya tvarito mātaraṃ prati / sa suptāṃ mātaraṃ dṛṣṭvā bhrātṝṃś ca vasudhātale // 1.138.14
bhṛśaṃ duḥkhaparītātmā vilalāpa vṛkodaraḥ // 1.138.14.2
śayaneṣu parārdhyeṣu ye purā vāraṇāvate / nādhijagmus tadā nidrāṃ te 'dya suptā mahītale // 1.138.15
svasāraṃ vasudevasya śatrusaṃghāvamardinaḥ / kuntibhojasutāṃ kuntīṃ sarvalakṣaṇapūjitām // 1.138.16
snuṣāṃ vicitravīryasya bhāryāṃ pāṇḍor mahātmanaḥ / prāsādaśayanāṃ nityaṃ puṇḍarīkāntaraprabhām // 1.138.17
sukumāratarāṃ strīṇāṃ mahārhaśayanocitām / śayānāṃ paśyatādyeha pṛthivyām atathocitām // 1.138.18
dharmād indrāc ca vāyoś ca suṣuve yā sutān imān / seyaṃ bhūmau pariśrāntā śete hy adyātathocitā // 1.138.19
kiṃ nu duḥkhataraṃ śakyaṃ mayā draṣṭum ataḥ param / yo 'ham adya naravyāghrān suptān paśyāmi bhūtale // 1.138.20
triṣu lokeṣu yad rājyaṃ dharmavidyo 'rhate nṛpaḥ / so 'yaṃ bhūmau pariśrāntaḥ śete prākṛtavat katham // 1.138.21
ayaṃ nīlāmbudaśyāmo nareṣv apratimo bhuvi / śete prākṛtavad bhūmāv ato duḥkhataraṃ nu kim // 1.138.22
aśvināv iva devānāṃ yāv imau rūpasaṃpadā / tau prākṛtavad adyemau prasuptau dharaṇītale // 1.138.23
jñātayo yasya naiva syur viṣamāḥ kulapāṃsanāḥ / sa jīvet susukhaṃ loke grāme druma ivaikajaḥ // 1.138.24
eko vṛkṣo hi yo grāme bhavet parṇaphalānvitaḥ / caityo bhavati nirjñātir arcanīyaḥ supūjitaḥ // 1.138.25
yeṣāṃ ca bahavaḥ śūrā jñātayo dharmasaṃśritāḥ / te jīvanti sukhaṃ loke bhavanti ca nirāmayāḥ // 1.138.26
balavantaḥ samṛddhārthā mitrabāndhavanandanāḥ / jīvanty anyonyam āśritya drumāḥ kānanajā iva // 1.138.27
vayaṃ tu dhṛtarāṣṭreṇa saputreṇa durātmanā / vivāsitā na dagdhāś ca kathaṃ cit tasya śāsanāt // 1.138.28
tasmān muktā vayaṃ dāhād imaṃ vṛkṣam upāśritāḥ / kāṃ diśaṃ pratipatsyāmaḥ prāptāḥ kleśam anuttamam // 1.138.29
nātidūre ca nagaraṃ vanād asmād dhi lakṣaye / jāgartavye svapantīme hanta jāgarmy ahaṃ svayam // 1.138.30
pāsyantīme jalaṃ paścāt pratibuddhā jitaklamāḥ / iti bhīmo vyavasyaiva jajāgāra svayaṃ tadā // 1.138.31
tatra teṣu śayāneṣu hiḍimbo nāma rākṣasaḥ / avidūre vanāt tasmāc chālavṛkṣam upāśritaḥ // 1.139.1
krūro mānuṣamāṃsādo mahāvīryo mahābalaḥ / virūparūpaḥ piṅgākṣaḥ karālo ghoradarśanaḥ // 1.139.2
piśitepsuḥ kṣudhārtas tān apaśyata yadṛcchayā // 1.139.2.2
ūrdhvāṅguliḥ sa kaṇḍūyan dhunvan rūkṣāñ śiroruhān / jṛmbhamāṇo mahāvaktraḥ punaḥ punar avekṣya ca // 1.139.3
duṣṭo mānuṣamāṃsādo mahākāyo mahābalaḥ / āghrāya mānuṣaṃ gandhaṃ bhaginīm idam abravīt // 1.139.4
upapannaś cirasyādya bhakṣo mama manaḥpriyaḥ / snehasravān prasravati jihvā paryeti me mukham // 1.139.5
aṣṭau daṃṣṭrāḥ sutīkṣṇāgrāś cirasyāpātaduḥsahāḥ / deheṣu majjayiṣyāmi snigdheṣu piśiteṣu ca // 1.139.6
ākramya mānuṣaṃ kaṇṭham ācchidya dhamanīm api / uṣṇaṃ navaṃ prapāsyāmi phenilaṃ rudhiraṃ bahu // 1.139.7
gaccha jānīhi ke tv ete śerate vanam āśritāḥ / mānuṣo balavān gandho ghrāṇaṃ tarpayatīva me // 1.139.8
hatvaitān mānuṣān sarvān ānayasva mamāntikam / asmadviṣayasuptebhyo naitebhyo bhayam asti te // 1.139.9
eṣāṃ māṃsāni saṃskṛtya mānuṣāṇāṃ yatheṣṭataḥ / bhakṣayiṣyāva sahitau kuru tūrṇaṃ vaco mama // 1.139.10
bhrātur vacanam ājñāya tvaramāṇeva rākṣasī / jagāma tatra yatra sma pāṇḍavā bharatarṣabha // 1.139.11
dadarśa tatra gatvā sā pāṇḍavān pṛthayā saha / śayānān bhīmasenaṃ ca jāgrataṃ tv aparājitam // 1.139.12
dṛṣṭvaiva bhīmasenaṃ sā śālaskandham ivodgatam / rākṣasī kāmayām āsa rūpeṇāpratimaṃ bhuvi // 1.139.13
ayaṃ śyāmo mahābāhuḥ siṃhaskandho mahādyutiḥ / kambugrīvaḥ puṣkarākṣo bhartā yukto bhaven mama // 1.139.14
nāhaṃ bhrātṛvaco jātu kuryāṃ krūropasaṃhitam / patisneho 'tibalavān na tathā bhrātṛsauhṛdam // 1.139.15
muhūrtam iva tṛptiś ca bhaved bhrātur mamaiva ca / hatair etair ahatvā tu modiṣye śāśvatiḥ samāḥ // 1.139.16
sā kāmarūpiṇī rūpaṃ kṛtvā mānuṣam uttamam / upatasthe mahābāhuṃ bhīmasenaṃ śanaiḥ śanaiḥ // 1.139.17
vilajjamāneva latā divyābharaṇabhūṣitā / smitapūrvam idaṃ vākyaṃ bhīmasenam athābravīt // 1.139.18
kutas tvam asi saṃprāptaḥ kaś cāsi puruṣarṣabha / ka ime śerate ceha puruṣā devarūpiṇaḥ // 1.139.19
keyaṃ ca bṛhatī śyāmā sukumārī tavānagha / śete vanam idaṃ prāpya viśvastā svagṛhe yathā // 1.139.20
nedaṃ jānāti gahanaṃ vanaṃ rākṣasasevitam / vasati hy atra pāpātmā hiḍimbo nāma rākṣasaḥ // 1.139.21
tenāhaṃ preṣitā bhrātrā duṣṭabhāvena rakṣasā / bibhakṣayiṣatā māṃsaṃ yuṣmākam amaropama // 1.139.22
sāhaṃ tvām abhisaṃprekṣya devagarbhasamaprabham / nānyaṃ bhartāram icchāmi satyam etad bravīmi te // 1.139.23
etad vijñāya dharmajña yuktaṃ mayi samācara / kāmopahatacittāṅgīṃ bhajamānāṃ bhajasva mām // 1.139.24
trāsye 'haṃ tvāṃ mahābāho rākṣasāt puruṣādakāt / vatsyāvo giridurgeṣu bhartā bhava mamānagha // 1.139.25
antarikṣacarā hy asmi kāmato vicarāmi ca / atulām āpnuhi prītiṃ tatra tatra mayā saha // 1.139.26
mātaraṃ bhrātaraṃ jyeṣṭhaṃ kaniṣṭhān aparān imān / parityajeta ko nv adya prabhavann iva rākṣasi // 1.139.27
ko hi suptān imān bhrātṝn dattvā rākṣasabhojanam / mātaraṃ ca naro gacchet kāmārta iva madvidhaḥ // 1.139.28
yat te priyaṃ tat kariṣye sarvān etān prabodhaya / mokṣayiṣyāmi vaḥ kāmaṃ rākṣasāt puruṣādakāt // 1.139.29
sukhasuptān vane bhrātṝn mātaraṃ caiva rākṣasi / na bhayād bodhayiṣyāmi bhrātus tava durātmanaḥ // 1.139.30
na hi me rākṣasā bhīru soḍhuṃ śaktāḥ parākramam / na manuṣyā na gandharvā na yakṣāś cārulocane // 1.139.31
gaccha vā tiṣṭha vā bhadre yad vāpīcchasi tat kuru / taṃ vā preṣaya tanvaṅgi bhrātaraṃ puruṣādakam // 1.139.32
tāṃ viditvā ciragatāṃ hiḍimbo rākṣaseśvaraḥ / avatīrya drumāt tasmād ājagāmātha pāṇḍavān // 1.140.1
lohitākṣo mahābāhur ūrdhvakeśo mahābalaḥ / meghasaṃghātavarṣmā ca tīkṣṇadaṃṣṭrojjvalānanaḥ // 1.140.2
tam āpatantaṃ dṛṣṭvaiva tathā vikṛtadarśanam / hiḍimbovāca vitrastā bhīmasenam idaṃ vacaḥ // 1.140.3
āpataty eṣa duṣṭātmā saṃkruddhaḥ puruṣādakaḥ / tvām ahaṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ yad bravīmi tathā kuru // 1.140.4
ahaṃ kāmagamā vīra rakṣobalasamanvitā / āruhemāṃ mama śroṇīṃ neṣyāmi tvāṃ vihāyasā // 1.140.5
prabodhayainān saṃsuptān mātaraṃ ca paraṃtapa / sarvān eva gamiṣyāmi gṛhītvā vo vihāyasā // 1.140.6
mā bhais tvaṃ vipulaśroṇi naiṣa kaś cin mayi sthite / aham enaṃ haniṣyāmi prekṣantyās te sumadhyame // 1.140.7
nāyaṃ pratibalo bhīru rākṣasāpasado mama / soḍhuṃ yudhi parispandam athavā sarvarākṣasāḥ // 1.140.8
paśya bāhū suvṛttau me hastihastanibhāv imau / ūrū parighasaṃkāśau saṃhataṃ cāpy uro mama // 1.140.9
vikramaṃ me yathendrasya sādya drakṣyasi śobhane / māvamaṃsthāḥ pṛthuśroṇi matvā mām iha mānuṣam // 1.140.10
nāvamanye naravyāghra tvām ahaṃ devarūpiṇam / dṛṣṭāpadānas tu mayā mānuṣeṣv eva rākṣasaḥ // 1.140.11
tathā saṃjalpatas tasya bhīmasenasya bhārata / vācaḥ śuśrāva tāḥ kruddho rākṣasaḥ puruṣādakaḥ // 1.140.12
avekṣamāṇas tasyāś ca hiḍimbo mānuṣaṃ vapuḥ / sragdāmapūritaśikhaṃ samagrendunibhānanam // 1.140.13
subhrūnāsākṣikeśāntaṃ sukumāranakhatvacam / sarvābharaṇasaṃyuktaṃ susūkṣmāmbaravāsasam // 1.140.14
tāṃ tathā mānuṣaṃ rūpaṃ bibhratīṃ sumanoharam / puṃskāmāṃ śaṅkamānaś ca cukrodha puruṣādakaḥ // 1.140.15
saṃkruddho rākṣasas tasyā bhaginyāḥ kurusattama / utphālya vipule netre tatas tām idam abravīt // 1.140.16
ko hi me bhoktukāmasya vighnaṃ carati durmatiḥ / na bibheṣi hiḍimbe kiṃ matkopād vipramohitā // 1.140.17
dhik tvām asati puṃskāme mama vipriyakāriṇi / pūrveṣāṃ rākṣasendrāṇāṃ sarveṣām ayaśaskari // 1.140.18
yān imān āśritākārṣīr apriyaṃ sumahan mama / eṣa tān adya vai sarvān haniṣyāmi tvayā saha // 1.140.19
evam uktvā hiḍimbāṃ sa hiḍimbo lohitekṣaṇaḥ / vadhāyābhipapātaināṃ dantair dantān upaspṛśan // 1.140.20
tam āpatantaṃ saṃprekṣya bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ / bhartsayām āsa tejasvī tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 1.140.21
bhīmasenas tu taṃ dṛṣṭvā rākṣasaṃ prahasann iva / bhaginīṃ prati saṃkruddham idaṃ vacanam abravīt // 1.141.1
kiṃ te hiḍimba etair vā sukhasuptaiḥ prabodhitaiḥ / mām āsādaya durbuddhe tarasā tvaṃ narāśana // 1.141.2
mayy eva praharaihi tvaṃ na striyaṃ hantum arhasi / viśeṣato 'napakṛte pareṇāpakṛte sati // 1.141.3
na hīyaṃ svavaśā bālā kāmayaty adya mām iha / coditaiṣā hy anaṅgena śarīrāntaracāriṇā // 1.141.4
bhaginī tava durbuddhe rākṣasānāṃ yaśohara // 1.141.4.2
tvanniyogena caiveyaṃ rūpaṃ mama samīkṣya ca / kāmayaty adya māṃ bhīrur naiṣā dūṣayate kulam // 1.141.5
anaṅgena kṛte doṣe nemāṃ tvam iha rākṣasa / mayi tiṣṭhati duṣṭātman na striyaṃ hantum arhasi // 1.141.6
samāgaccha mayā sārdham ekenaiko narāśana / aham eva nayiṣyāmi tvām adya yamasādanam // 1.141.7
adya te talaniṣpiṣṭaṃ śiro rākṣasa dīryatām / kuñjarasyeva pādena viniṣpiṣṭaṃ balīyasaḥ // 1.141.8
adya gātrāṇi kravyādāḥ śyenā gomāyavaś ca te / karṣantu bhuvi saṃhṛṣṭā nihatasya mayā mṛdhe // 1.141.9
kṣaṇenādya kariṣye 'ham idaṃ vanam akaṇṭakam / purastād dūṣitaṃ nityaṃ tvayā bhakṣayatā narān // 1.141.10
adya tvāṃ bhaginī pāpa kṛṣyamāṇaṃ mayā bhuvi / drakṣaty adripratīkāśaṃ siṃheneva mahādvipam // 1.141.11
nirābādhās tvayi hate mayā rākṣasapāṃsana / vanam etac cariṣyanti puruṣā vanacāriṇaḥ // 1.141.12
garjitena vṛthā kiṃ te katthitena ca mānuṣa / kṛtvaitat karmaṇā sarvaṃ katthethā mā ciraṃ kṛthāḥ // 1.141.13
balinaṃ manyase yac ca ātmānam aparākramam / jñāsyasy adya samāgamya mayātmānaṃ balādhikam // 1.141.14
na tāvad etān hiṃsiṣye svapantv ete yathāsukham / eṣa tvām eva durbuddhe nihanmy adyāpriyaṃvadam // 1.141.15
pītvā tavāsṛg gātrebhyas tataḥ paścād imān api / haniṣyāmi tataḥ paścād imāṃ vipriyakāriṇīm // 1.141.16
evam uktvā tato bāhuṃ pragṛhya puruṣādakaḥ / abhyadhāvata saṃkruddho bhīmasenam ariṃdamam // 1.141.17
tasyābhipatatas tūrṇaṃ bhīmo bhīmaparākramaḥ / vegena prahṛtaṃ bāhuṃ nijagrāha hasann iva // 1.141.18
nigṛhya taṃ balād bhīmo visphurantaṃ cakarṣa ha / tasmād deśād dhanūṃṣy aṣṭau siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā // 1.141.19
tataḥ sa rākṣasaḥ kruddhaḥ pāṇḍavena balād dhṛtaḥ / bhīmasenaṃ samāliṅgya vyanadad bhairavaṃ ravam // 1.141.20
punar bhīmo balād enaṃ vicakarṣa mahābalaḥ / mā śabdaḥ sukhasuptānāṃ bhrātṝṇāṃ me bhaved iti // 1.141.21
anyonyaṃ tau samāsādya vicakarṣatur ojasā / rākṣaso bhīmasenaś ca vikramaṃ cakratuḥ param // 1.141.22
babhañjatur mahāvṛkṣāṃl latāś cākarṣatus tataḥ / mattāv iva susaṃrabdhau vāraṇau ṣaṣṭihāyanau // 1.141.23
tayoḥ śabdena mahatā vibuddhās te nararṣabhāḥ / saha mātrā tu dadṛśur hiḍimbām agrataḥ sthitām // 1.141.24
prabuddhās te hiḍimbāyā rūpaṃ dṛṣṭvātimānuṣam / vismitāḥ puruṣavyāghrā babhūvuḥ pṛthayā saha // 1.142.1
tataḥ kuntī samīkṣyaināṃ vismitā rūpasaṃpadā / uvāca madhuraṃ vākyaṃ sāntvapūrvam idaṃ śanaiḥ // 1.142.2
kasya tvaṃ suragarbhābhe kā cāsi varavarṇini / kena kāryeṇa suśroṇi kutaś cāgamanaṃ tava // 1.142.3
yadi vāsya vanasyāsi devatā yadi vāpsarāḥ / ācakṣva mama tat sarvaṃ kimarthaṃ ceha tiṣṭhasi // 1.142.4
yad etat paśyasi vanaṃ nīlameghanibhaṃ mahat / nivāso rākṣasasyaitad dhiḍimbasya mamaiva ca // 1.142.5
tasya māṃ rākṣasendrasya bhaginīṃ viddhi bhāmini / bhrātrā saṃpreṣitām ārye tvāṃ saputrāṃ jighāṃsatā // 1.142.6
krūrabuddher ahaṃ tasya vacanād āgatā iha / adrākṣaṃ hemavarṇābhaṃ tava putraṃ mahaujasam // 1.142.7
tato 'haṃ sarvabhūtānāṃ bhāve vicaratā śubhe / coditā tava putrasya manmathena vaśānugā // 1.142.8
tato vṛto mayā bhartā tava putro mahābalaḥ / apanetuṃ ca yatito na caiva śakito mayā // 1.142.9
cirāyamāṇāṃ māṃ jñātvā tataḥ sa puruṣādakaḥ / svayam evāgato hantum imān sarvāṃs tavātmajān // 1.142.10
sa tena mama kāntena tava putreṇa dhīmatā / balād ito viniṣpiṣya vyapakṛṣṭo mahātmanā // 1.142.11
vikarṣantau mahāvegau garjamānau parasparam / paśyadhvaṃ yudhi vikrāntāv etau tau nararākṣasau // 1.142.12
tasyāḥ śrutvaiva vacanam utpapāta yudhiṣṭhiraḥ / arjuno nakulaś caiva sahadevaś ca vīryavān // 1.142.13
tau te dadṛśur āsaktau vikarṣantau parasparam / kāṅkṣamāṇau jayaṃ caiva siṃhāv iva raṇotkaṭau // 1.142.14
tāv anyonyaṃ samāśliṣya vikarṣantau parasparam / dāvāgnidhūmasadṛśaṃ cakratuḥ pārthivaṃ rajaḥ // 1.142.15
vasudhāreṇusaṃvītau vasudhādharasaṃnibhau / vibhrājetāṃ yathā śailau nīhāreṇābhisaṃvṛtau // 1.142.16
rākṣasena tathā bhīmaṃ kliśyamānaṃ nirīkṣya tu / uvācedaṃ vacaḥ pārthaḥ prahasañ śanakair iva // 1.142.17
bhīma mā bhair mahābāho na tvāṃ budhyāmahe vayam / sametaṃ bhīmarūpeṇa prasuptāḥ śramakarśitāḥ // 1.142.18
sāhāyye 'smi sthitaḥ pārtha yodhayiṣyāmi rākṣasam / nakulaḥ sahadevaś ca mātaraṃ gopayiṣyataḥ // 1.142.19
udāsīno nirīkṣasva na kāryaḥ saṃbhramas tvayā / na jātv ayaṃ punar jīven madbāhvantaram āgataḥ // 1.142.20
kim anena ciraṃ bhīma jīvatā pāparakṣasā / gantavyaṃ na ciraṃ sthātum iha śakyam ariṃdama // 1.142.21
purā saṃrajyate prācī purā saṃdhyā pravartate / raudre muhūrte rakṣāṃsi prabalāni bhavanti ca // 1.142.22
tvarasva bhīma mā krīḍa jahi rakṣo vibhīṣaṇam / purā vikurute māyāṃ bhujayoḥ sāram arpaya // 1.142.23
arjunenaivam uktas tu bhīmo bhīmasya rakṣasaḥ / utkṣipyābhrāmayad dehaṃ tūrṇaṃ guṇaśatādhikam // 1.142.24
vṛthāmāṃsair vṛthā puṣṭo vṛthā vṛddho vṛthāmatiḥ / vṛthāmaraṇam arhas tvaṃ vṛthādya na bhaviṣyasi // 1.142.25
atha vā manyase bhāraṃ tvam imaṃ rākṣasaṃ yudhi / karomi tava sāhāyyaṃ śīghram eva nihanyatām // 1.142.26
atha vāpy aham evainaṃ haniṣyāmi vṛkodara / kṛtakarmā pariśrāntaḥ sādhu tāvad upārama // 1.142.27
tasya tad vacanaṃ śrutvā bhīmaseno 'tyamarṣaṇaḥ / niṣpiṣyainaṃ balād bhūmau paśumāram amārayat // 1.142.28
sa māryamāṇo bhīmena nanāda vipulaṃ svanam / pūrayaṃs tad vanaṃ sarvaṃ jalārdra iva dundubhiḥ // 1.142.29
bhujābhyāṃ yoktrayitvā taṃ balavān pāṇḍunandanaḥ / madhye bhaṅktvā sa balavān harṣayām āsa pāṇḍavān // 1.142.30
hiḍimbaṃ nihataṃ dṛṣṭvā saṃhṛṣṭās te tarasvinaḥ / apūjayan naravyāghraṃ bhīmasenam ariṃdamam // 1.142.31
abhipūjya mahātmānaṃ bhīmaṃ bhīmaparākramam / punar evārjuno vākyam uvācedaṃ vṛkodaram // 1.142.32
nadūre nagaraṃ manye vanād asmād ahaṃ prabho / śīghraṃ gacchāma bhadraṃ te na no vidyāt suyodhanaḥ // 1.142.33
tataḥ sarve tathety uktvā saha mātrā paraṃtapāḥ / prayayuḥ puruṣavyāghrā hiḍimbā caiva rākṣasī // 1.142.34
smaranti vairaṃ rakṣāṃsi māyām āśritya mohinīm / hiḍimbe vraja panthānaṃ tvaṃ vai bhrātṛniṣevitam // 1.143.1
kruddho 'pi puruṣavyāghra bhīma mā sma striyaṃ vadhīḥ / śarīraguptyābhyadhikaṃ dharmaṃ gopaya pāṇḍava // 1.143.2
vadhābhiprāyam āyāntam avadhīs tvaṃ mahābalam / rakṣasas tasya bhaginī kiṃ naḥ kruddhā kariṣyati // 1.143.3
hiḍimbā tu tataḥ kuntīm abhivādya kṛtāñjaliḥ / yudhiṣṭhiraṃ ca kaunteyam idaṃ vacanam abravīt // 1.143.4
ārye jānāsi yad duḥkham iha strīṇām anaṅgajam / tad idaṃ mām anuprāptaṃ bhīmasenakṛtaṃ śubhe // 1.143.5
soḍhaṃ tat paramaṃ duḥkhaṃ mayā kālapratīkṣayā / so 'yam abhyāgataḥ kālo bhavitā me sukhāya vai // 1.143.6
mayā hy utsṛjya suhṛdaḥ svadharmaṃ svajanaṃ tathā / vṛto 'yaṃ puruṣavyāghras tava putraḥ patiḥ śubhe // 1.143.7
vareṇāpi tathānena tvayā cāpi yaśasvini / tathā bruvantī hi tadā pratyākhyātā kriyāṃ prati // 1.143.8
tvaṃ māṃ mūḍheti vā matvā bhaktā vānugateti vā / bhartrānena mahābhāge saṃyojaya sutena te // 1.143.9
tam upādāya gaccheyaṃ yatheṣṭaṃ devarūpiṇam / punaś caivāgamiṣyāmi viśrambhaṃ kuru me śubhe // 1.143.10
ahaṃ hi manasā dhyātā sarvān neṣyāmi vaḥ sadā / vṛjine tārayiṣyāmi durgeṣu ca nararṣabhān // 1.143.11
pṛṣṭhena vo vahiṣyāmi śīghrāṃ gatim abhīpsataḥ / yūyaṃ prasādaṃ kuruta bhīmaseno bhajeta mām // 1.143.12
āpadas taraṇe prāṇān dhārayed yena yena hi / sarvam ādṛtya kartavyaṃ tad dharmam anuvartatā // 1.143.13
āpatsu yo dhārayati dharmaṃ dharmavid uttamaḥ / vyasanaṃ hy eva dharmasya dharmiṇām āpad ucyate // 1.143.14
puṇyaṃ prāṇān dhārayati puṇyaṃ prāṇadam ucyate / yena yenācared dharmaṃ tasmin garhā na vidyate // 1.143.15
evam etad yathāttha tvaṃ hiḍimbe nātra saṃśayaḥ / sthātavyaṃ tu tvayā dharme yathā brūyāṃ sumadhyame // 1.143.16
snātaṃ kṛtāhnikaṃ bhadre kṛtakautukamaṅgalam / bhīmasenaṃ bhajethās tvaṃ prāg astagamanād raveḥ // 1.143.17
ahaḥsu viharānena yathākāmaṃ manojavā / ayaṃ tv ānayitavyas te bhīmasenaḥ sadā niśi // 1.143.18
tatheti tat pratijñāya hiḍimbā rākṣasī tadā / bhīmasenam upādāya ūrdhvam ācakrame tataḥ // 1.143.19
śailaśṛṅgeṣu ramyeṣu devatāyataneṣu ca / mṛgapakṣivighuṣṭeṣu ramaṇīyeṣu sarvadā // 1.143.20
kṛtvā ca paramaṃ rūpaṃ sarvābharaṇabhūṣitā / saṃjalpantī sumadhuraṃ ramayām āsa pāṇḍavam // 1.143.21
tathaiva vanadurgeṣu puṣpitadrumasānuṣu / saraḥsu ramaṇīyeṣu padmotpalayuteṣu ca // 1.143.22
nadīdvīpapradeśeṣu vaiḍūryasikatāsu ca / sutīrthavanatoyāsu tathā girinadīṣu ca // 1.143.23
sagarasya pradeśeṣu maṇihemaciteṣu ca / pattaneṣu ca ramyeṣu mahāśālavaneṣu ca // 1.143.24
devāraṇyeṣu puṇyeṣu tathā parvatasānuṣu / guhyakānāṃ nivāseṣu tāpasāyataneṣu ca // 1.143.25
sarvartuphalapuṣpeṣu mānaseṣu saraḥsu ca / bibhratī paramaṃ rūpaṃ ramayām āsa pāṇḍavam // 1.143.26
ramayantī tathā bhīmaṃ tatra tatra manojavā / prajajñe rākṣasī putraṃ bhīmasenān mahābalam // 1.143.27
virūpākṣaṃ mahāvaktraṃ śaṅkukarṇaṃ vibhīṣaṇam / bhīmarūpaṃ sutāmroṣṭhaṃ tīkṣṇadaṃṣṭraṃ mahābalam // 1.143.28
maheṣvāsaṃ mahāvīryaṃ mahāsattvaṃ mahābhujam / mahājavaṃ mahākāyaṃ mahāmāyam ariṃdamam // 1.143.29
amānuṣaṃ mānuṣajaṃ bhīmavegaṃ mahābalam / yaḥ piśācān atīvānyān babhūvāti sa mānuṣān // 1.143.30
bālo 'pi yauvanaṃ prāpto mānuṣeṣu viśāṃ pate / sarvāstreṣu paraṃ vīraḥ prakarṣam agamad balī // 1.143.31
sadyo hi garbhaṃ rākṣasyo labhante prasavanti ca / kāmarūpadharāś caiva bhavanti bahurūpiṇaḥ // 1.143.32
praṇamya vikacaḥ pādāv agṛhṇāt sa pitus tadā / mātuś ca parameṣvāsas tau ca nāmāsya cakratuḥ // 1.143.33
ghaṭabhāsotkaca iti mātaraṃ so 'bhyabhāṣata / abhavat tena nāmāsya ghaṭotkaca iti sma ha // 1.143.34
anuraktaś ca tān āsīt pāṇḍavān sa ghaṭotkacaḥ / teṣāṃ ca dayito nityam ātmabhūto babhūva saḥ // 1.143.35
saṃvāsasamayo jīrṇa ity abhāṣata taṃ tataḥ / hiḍimbā samayaṃ kṛtvā svāṃ gatiṃ pratyapadyata // 1.143.36
kṛtyakāla upasthāsye pitṝn iti ghaṭotkacaḥ / āmantrya rākṣasaśreṣṭhaḥ pratasthe cottarāṃ diśam // 1.143.37
sa hi sṛṣṭo maghavatā śaktihetor mahātmanā / karṇasyāprativīryasya vināśāya mahātmanaḥ // 1.143.38
te vanena vanaṃ vīrā ghnanto mṛgagaṇān bahūn / apakramya yayū rājaṃs tvaramāṇā mahārathāḥ // 1.144.1
matsyāṃs trigartān pāñcālān kīcakān antareṇa ca / ramaṇīyān vanoddeśān prekṣamāṇāḥ sarāṃsi ca // 1.144.2
jaṭāḥ kṛtvātmanaḥ sarve valkalājinavāsasaḥ / saha kuntyā mahātmāno bibhratas tāpasaṃ vapuḥ // 1.144.3
kva cid vahanto jananīṃ tvaramāṇā mahārathāḥ / kva cic chandena gacchantas te jagmuḥ prasabhaṃ punaḥ // 1.144.4
brāhmaṃ vedam adhīyānā vedāṅgāni ca sarvaśaḥ / nītiśāstraṃ ca dharmajñā dadṛśus te pitāmaham // 1.144.5
te 'bhivādya mahātmānaṃ kṛṣṇadvaipāyanaṃ tadā / tasthuḥ prāñjalayaḥ sarve saha mātrā paraṃtapāḥ // 1.144.6
mayedaṃ manasā pūrvaṃ viditaṃ bharatarṣabhāḥ / yathā sthitair adharmeṇa dhārtarāṣṭrair vivāsitāḥ // 1.144.7
tad viditvāsmi saṃprāptaś cikīrṣuḥ paramaṃ hitam / na viṣādo 'tra kartavyaḥ sarvam etat sukhāya vaḥ // 1.144.8
samās te caiva me sarve yūyaṃ caiva na saṃśayaḥ / dīnato bālataś caiva snehaṃ kurvanti bāndhavāḥ // 1.144.9
tasmād abhyadhikaḥ sneho yuṣmāsu mama sāṃpratam / snehapūrvaṃ cikīrṣāmi hitaṃ vas tan nibodhata // 1.144.10
idaṃ nagaram abhyāśe ramaṇīyaṃ nirāmayam / vasateha praticchannā mamāgamanakāṅkṣiṇaḥ // 1.144.11
evaṃ sa tān samāśvāsya vyāsaḥ pārthān ariṃdamān / ekacakrām abhigataḥ kuntīm āśvāsayat prabhuḥ // 1.144.12
jīvaputri sutas te 'yaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / pṛthivyāṃ pārthivān sarvān praśāsiṣyati dharmarāṭ // 1.144.13
dharmeṇa jitvā pṛthivīm akhilāṃ dharmavid vaśī / bhīmasenārjunabalād bhokṣyaty ayam asaṃśayaḥ // 1.144.14
putrās tava ca mādryāś ca sarva eva mahārathāḥ / svarāṣṭre vihariṣyanti sukhaṃ sumanasas tadā // 1.144.15
yakṣyanti ca naravyāghrā vijitya pṛthivīm imām / rājasūyāśvamedhādyaiḥ kratubhir bhūridakṣiṇaiḥ // 1.144.16
anugṛhya suhṛdvargaṃ dhanena ca sukhena ca / pitṛpaitāmahaṃ rājyam iha bhokṣyanti te sutāḥ // 1.144.17
evam uktvā niveśyainān brāhmaṇasya niveśane / abravīt pārthivaśreṣṭham ṛṣir dvaipāyanas tadā // 1.144.18
iha māṃ saṃpratīkṣadhvam āgamiṣyāmy ahaṃ punaḥ / deśakālau viditvaiva vetsyadhvaṃ paramāṃ mudam // 1.144.19
sa taiḥ prāñjalibhiḥ sarvais tathety ukto narādhipa / jagāma bhagavān vyāso yathākāmam ṛṣiḥ prabhuḥ // 1.144.20
ekacakrāṃ gatās te tu kuntīputrā mahārathāḥ / ataḥ paraṃ dvijaśreṣṭha kim akurvata pāṇḍavāḥ // 1.145.1
ekacakrāṃ gatās te tu kuntīputrā mahārathāḥ / ūṣur nāticiraṃ kālaṃ brāhmaṇasya niveśane // 1.145.2
ramaṇīyāni paśyanto vanāni vividhāni ca / pārthivān api coddeśān saritaś ca sarāṃsi ca // 1.145.3
cerur bhaikṣaṃ tadā te tu sarva eva viśāṃ pate / babhūvur nāgarāṇāṃ ca svair guṇaiḥ priyadarśanāḥ // 1.145.4
nivedayanti sma ca te bhaikṣaṃ kuntyāḥ sadā niśi / tayā vibhaktān bhāgāṃs te bhuñjate sma pṛthak pṛthak // 1.145.5
ardhaṃ te bhuñjate vīrāḥ saha mātrā paraṃtapāḥ / ardhaṃ bhaikṣasya sarvasya bhīmo bhuṅkte mahābalaḥ // 1.145.6
tathā tu teṣāṃ vasatāṃ tatra rājan mahātmanām / aticakrāma sumahān kālo 'tha bharatarṣabha // 1.145.7
tataḥ kadā cid bhaikṣāya gatās te bharatarṣabhāḥ / saṃgatyā bhīmasenas tu tatrāste pṛthayā saha // 1.145.8
athārtijaṃ mahāśabdaṃ brāhmaṇasya niveśane / bhṛśam utpatitaṃ ghoraṃ kuntī śuśrāva bhārata // 1.145.9
rorūyamāṇāṃs tān sarvān paridevayataś ca sā / kāruṇyāt sādhubhāvāc ca devī rājan na cakṣame // 1.145.10
mathyamāneva duḥkhena hṛdayena pṛthā tataḥ / uvāca bhīmaṃ kalyāṇī kṛpānvitam idaṃ vacaḥ // 1.145.11
vasāmaḥ susukhaṃ putra brāhmaṇasya niveśane / ajñātā dhārtarāṣṭrāṇāṃ satkṛtā vītamanyavaḥ // 1.145.12
sā cintaye sadā putra brāhmaṇasyāsya kiṃ nv aham / priyaṃ kuryām iti gṛhe yat kuryur uṣitāḥ sukham // 1.145.13
etāvān puruṣas tāta kṛtaṃ yasmin na naśyati / yāvac ca kuryād anyo 'sya kuryād abhyadhikaṃ tataḥ // 1.145.14
tad idaṃ brāhmaṇasyāsya duḥkham āpatitaṃ dhruvam / tatrāsya yadi sāhāyyaṃ kuryāma sukṛtaṃ bhavet // 1.145.15
jñāyatām asya yad duḥkhaṃ yataś caiva samutthitam / vidite vyavasiṣyāmi yady api syāt suduṣkaram // 1.145.16
tathā hi kathayantau tau bhūyaḥ śuśruvatuḥ svanam / ārtijaṃ tasya viprasya sabhāryasya viśāṃ pate // 1.145.17
antaḥpuraṃ tatas tasya brāhmaṇasya mahātmanaḥ / viveśa kuntī tvaritā baddhavatseva saurabhī // 1.145.18
tatas taṃ brāhmaṇaṃ tatra bhāryayā ca sutena ca / duhitrā caiva sahitaṃ dadarśa vikṛtānanam // 1.145.19
dhig idaṃ jīvitaṃ loke 'nalasāram anarthakam / duḥkhamūlaṃ parādhīnaṃ bhṛśam apriyabhāgi ca // 1.145.20
jīvite paramaṃ duḥkhaṃ jīvite paramo jvaraḥ / jīvite vartamānasya dvandvānām āgamo dhruvaḥ // 1.145.21
ekātmāpi hi dharmārthau kāmaṃ ca na niṣevate / etaiś ca viprayogo 'pi duḥkhaṃ paramakaṃ matam // 1.145.22
āhuḥ ke cit paraṃ mokṣaṃ sa ca nāsti kathaṃ cana / arthaprāptau ca narakaḥ kṛtsna evopapadyate // 1.145.23
arthepsutā paraṃ duḥkham arthaprāptau tato 'dhikam / jātasnehasya cārtheṣu viprayoge mahattaram // 1.145.24
na hi yogaṃ prapaśyāmi yena mucyeyam āpadaḥ / putradāreṇa vā sārdhaṃ prādraveyām anāmayam // 1.145.25
yatitaṃ vai mayā pūrvaṃ yathā tvaṃ vettha brāhmaṇi / yataḥ kṣemaṃ tato gantuṃ tvayā tu mama na śrutam // 1.145.26
iha jātā vivṛddhāsmi pitā ceha mameti ca / uktavaty asi durmedhe yācyamānā mayāsakṛt // 1.145.27
svargato hi pitā vṛddhas tathā mātā ciraṃ tava / bāndhavā bhūtapūrvāś ca tatra vāse tu kā ratiḥ // 1.145.28
so 'yaṃ te bandhukāmāyā aśṛṇvantyā vaco mama / bandhupraṇāśaḥ saṃprāpto bhṛśaṃ duḥkhakaro mama // 1.145.29
athavā madvināśo 'yaṃ na hi śakṣyāmi kaṃ cana / parityaktum ahaṃ bandhuṃ svayaṃ jīvan nṛśaṃsavat // 1.145.30
sahadharmacarīṃ dāntāṃ nityaṃ mātṛsamāṃ mama / sakhāyaṃ vihitāṃ devair nityaṃ paramikāṃ gatim // 1.145.31
mātrā pitrā ca vihitāṃ sadā gārhasthyabhāginīm / varayitvā yathānyāyaṃ mantravat pariṇīya ca // 1.145.32
kulīnāṃ śīlasaṃpannām apatyajananīṃ mama / tvām ahaṃ jīvitasyārthe sādhvīm anapakāriṇīm // 1.145.33
parityaktuṃ na śakṣyāmi bhāryāṃ nityam anuvratām // 1.145.33.2
kuta eva parityaktuṃ sutāṃ śakṣyāmy ahaṃ svayam / bālām aprāptavayasam ajātavyañjanākṛtim // 1.145.34
bhartur arthāya nikṣiptāṃ nyāsaṃ dhātrā mahātmanā / yasyāṃ dauhitrajāṃl lokān āśaṃse pitṛbhiḥ saha // 1.145.35
svayam utpādya tāṃ bālāṃ katham utsraṣṭum utsahe // 1.145.35.2
manyante ke cid adhikaṃ snehaṃ putre pitur narāḥ / kanyāyāṃ naiva tu punar mama tulyāv ubhau matau // 1.145.36
yasmiṃl lokāḥ prasūtiś ca sthitā nityam atho sukham / apāpāṃ tām ahaṃ bālāṃ katham utsraṣṭum utsahe // 1.145.37
ātmānam api cotsṛjya tapsye pretavaśaṃ gataḥ / tyaktā hy ete mayā vyaktaṃ neha śakṣyanti jīvitum // 1.145.38
eṣāṃ cānyatamatyāgo nṛśaṃso garhito budhaiḥ / ātmatyāge kṛte ceme mariṣyanti mayā vinā // 1.145.39
sa kṛcchrām aham āpanno na śaktas tartum āpadam / aho dhik kāṃ gatiṃ tv adya gamiṣyāmi sabāndhavaḥ // 1.145.40
sarvaiḥ saha mṛtaṃ śreyo na tu me jīvitaṃ kṣamam // 1.145.40.2
na saṃtāpas tvayā kāryaḥ prākṛteneva karhi cit / na hi saṃtāpakālo 'yaṃ vaidyasya tava vidyate // 1.146.1
avaśyaṃ nidhanaṃ sarvair gantavyam iha mānavaiḥ / avaśyabhāviny arthe vai saṃtāpo neha vidyate // 1.146.2
bhāryā putro 'tha duhitā sarvam ātmārtham iṣyate / vyathāṃ jahi subuddhyā tvaṃ svayaṃ yāsyāmi tatra vai // 1.146.3
etad dhi paramaṃ nāryāḥ kāryaṃ loke sanātanam / prāṇān api parityajya yad bhartṛhitam ācaret // 1.146.4
tac ca tatra kṛtaṃ karma tavāpīha sukhāvaham / bhavaty amutra cākṣayyaṃ loke 'smiṃś ca yaśaskaram // 1.146.5
eṣa caiva gurur dharmo yaṃ pravakṣāmy ahaṃ tava / arthaś ca tava dharmaś ca bhūyān atra pradṛśyate // 1.146.6
yadartham iṣyate bhāryā prāptaḥ so 'rthas tvayā mayi / kanyā caiva kumāraś ca kṛtāham anṛṇā tvayā // 1.146.7
samarthaḥ poṣaṇe cāsi sutayo rakṣaṇe tathā / na tv ahaṃ sutayoḥ śaktā tathā rakṣaṇapoṣaṇe // 1.146.8
mama hi tvadvihīnāyāḥ sarvakāmā na āpadaḥ / kathaṃ syātāṃ sutau bālau bhaveyaṃ ca kathaṃ tv aham // 1.146.9
kathaṃ hi vidhavānāthā bālaputrā vinā tvayā / mithunaṃ jīvayiṣyāmi sthitā sādhugate pathi // 1.146.10
ahaṃkṛtāvaliptaiś ca prārthyamānām imāṃ sutām / ayuktais tava saṃbandhe kathaṃ śakṣyāmi rakṣitum // 1.146.11
utsṛṣṭam āmiṣaṃ bhūmau prārthayanti yathā khagāḥ / prārthayanti janāḥ sarve vīrahīnāṃ tathā striyam // 1.146.12
sāhaṃ vicālyamānā vai prārthyamānā durātmabhiḥ / sthātuṃ pathi na śakṣyāmi sajjaneṣṭe dvijottama // 1.146.13
kathaṃ tava kulasyaikām imāṃ bālām asaṃskṛtām / pitṛpaitāmahe mārge niyoktum aham utsahe // 1.146.14
kathaṃ śakṣyāmi bāle 'smin guṇān ādhātum īpṣitān / anāthe sarvato lupte yathā tvaṃ dharmadarśivān // 1.146.15
imām api ca te bālām anāthāṃ paribhūya mām / anarhāḥ prārthayiṣyanti śūdrā vedaśrutiṃ yathā // 1.146.16
tāṃ ced ahaṃ na ditseyaṃ tvadguṇair upabṛṃhitām / pramathyaināṃ hareyus te havir dhvāṅkṣā ivādhvarāt // 1.146.17
saṃprekṣamāṇā putraṃ te nānurūpam ivātmanaḥ / anarhavaśam āpannām imāṃ cāpi sutāṃ tava // 1.146.18
avajñātā ca lokasya tathātmānam ajānatī / avaliptair narair brahman mariṣyāmi na saṃśayaḥ // 1.146.19
tau vihīnau mayā bālau tvayā caiva mamātmajau / vinaśyetāṃ na saṃdeho matsyāv iva jalakṣaye // 1.146.20
tritayaṃ sarvathāpy evaṃ vinaśiṣyaty asaṃśayam / tvayā vihīnaṃ tasmāt tvaṃ māṃ parityaktum arhasi // 1.146.21
vyuṣṭir eṣā parā strīṇāṃ pūrvaṃ bhartuḥ parā gatiḥ / na tu brāhmaṇa putrāṇāṃ viṣaye parivartitum // 1.146.22
parityaktaḥ sutaś cāyaṃ duhiteyaṃ tathā mayā / bāndhavāś ca parityaktās tvadarthaṃ jīvitaṃ ca me // 1.146.23
yajñais tapobhir niyamair dānaiś ca vividhais tathā / viśiṣyate striyā bhartur nityaṃ priyahite sthitiḥ // 1.146.24
tad idaṃ yac cikīrṣāmi dharmyaṃ paramasaṃmatam / iṣṭaṃ caiva hitaṃ caiva tava caiva kulasya ca // 1.146.25
iṣṭāni cāpy apatyāni dravyāṇi suhṛdaḥ priyāḥ / āpaddharmavimokṣāya bhāryā cāpi satāṃ matam // 1.146.26
ekato vā kulaṃ kṛtsnam ātmā vā kulavardhana / na samaṃ sarvam eveti budhānām eṣa niścayaḥ // 1.146.27
sa kuruṣva mayā kāryaṃ tārayātmānam ātmanā / anujānīhi mām ārya sutau me parirakṣa ca // 1.146.28
avadhyāḥ striya ity āhur dharmajñā dharmaniścaye / dharmajñān rākṣasān āhur na hanyāt sa ca mām api // 1.146.29
niḥsaṃśayo vadhaḥ puṃsāṃ strīṇāṃ saṃśayito vadhaḥ / ato mām eva dharmajña prasthāpayitum arhasi // 1.146.30
bhuktaṃ priyāṇy avāptāni dharmaś ca carito mayā / tvatprasūtiḥ priyā prāptā na māṃ tapsyaty ajīvitam // 1.146.31
jātaputrā ca vṛddhā ca priyakāmā ca te sadā / samīkṣyaitad ahaṃ sarvaṃ vyavasāyaṃ karomy ataḥ // 1.146.32
utsṛjyāpi ca mām ārya vetsyasy anyām api striyam / tataḥ pratiṣṭhito dharmo bhaviṣyati punas tava // 1.146.33
na cāpy adharmaḥ kalyāṇa bahupatnīkatā nṛṇām / strīṇām adharmaḥ sumahān bhartuḥ pūrvasya laṅghane // 1.146.34
etat sarvaṃ samīkṣya tvam ātmatyāgaṃ ca garhitam / ātmānaṃ tāraya mayā kulaṃ cemau ca dārakau // 1.146.35
evam uktas tayā bhartā tāṃ samāliṅgya bhārata / mumoca bāṣpaṃ śanakaiḥ sabhāryo bhṛśaduḥkhitaḥ // 1.146.36
tayor duḥkhitayor vākyam atimātraṃ niśamya tat / bhṛśaṃ duḥkhaparītāṅgī kanyā tāv abhyabhāṣata // 1.147.1
kim idaṃ bhṛśaduḥkhārtau roravītho anāthavat / mamāpi śrūyatāṃ kiṃ cic chrutvā ca kriyatāṃ kṣamam // 1.147.2
dharmato 'haṃ parityājyā yuvayor nātra saṃśayaḥ / tyaktavyāṃ māṃ parityajya trātaṃ sarvaṃ mayaikayā // 1.147.3
ity artham iṣyate 'patyaṃ tārayiṣyati mām iti / tasminn upasthite kāle tarataṃ plavavan mayā // 1.147.4
iha vā tārayed durgād uta vā pretya tārayet / sarvathā tārayet putraḥ putra ity ucyate budhaiḥ // 1.147.5
ākāṅkṣante ca dauhitrān api nityaṃ pitāmahāḥ / tān svayaṃ vai paritrāsye rakṣantī jīvitaṃ pituḥ // 1.147.6
bhrātā ca mama bālo 'yaṃ gate lokam amuṃ tvayi / acireṇaiva kālena vinaśyeta na saṃśayaḥ // 1.147.7
tāte 'pi hi gate svargaṃ vinaṣṭe ca mamānuje / piṇḍaḥ pitṝṇāṃ vyucchidyet tat teṣām apriyaṃ bhavet // 1.147.8
pitrā tyaktā tathā mātrā bhrātrā cāham asaṃśayam / duḥkhād duḥkhataraṃ prāpya mriyeyam atathocitā // 1.147.9
tvayi tv aroge nirmukte mātā bhrātā ca me śiśuḥ / saṃtānaś caiva piṇḍaś ca pratiṣṭhāsyaty asaṃśayam // 1.147.10
ātmā putraḥ sakhā bhāryā kṛcchraṃ tu duhitā kila / sa kṛcchrān mocayātmānaṃ māṃ ca dharmeṇa yojaya // 1.147.11
anāthā kṛpaṇā bālā yatrakvacanagāminī / bhaviṣyāmi tvayā tāta vihīnā kṛpaṇā bata // 1.147.12
athavāhaṃ kariṣyāmi kulasyāsya vimokṣaṇam / phalasaṃsthā bhaviṣyāmi kṛtvā karma suduṣkaram // 1.147.13
athavā yāsyase tatra tyaktvā māṃ dvijasattama / pīḍitāhaṃ bhaviṣyāmi tad avekṣasva mām api // 1.147.14
tad asmadarthaṃ dharmārthaṃ prasavārthaṃ ca sattama / ātmānaṃ parirakṣasva tyaktavyāṃ māṃ ca saṃtyaja // 1.147.15
avaśyakaraṇīye 'rthe mā tvāṃ kālo 'tyagād ayam / tvayā dattena toyena bhaviṣyati hitaṃ ca me // 1.147.16
kiṃ nv ataḥ paramaṃ duḥkhaṃ yad vayaṃ svargate tvayi / yācamānāḥ parād annaṃ paridhāvemahi śvavat // 1.147.17
tvayi tv aroge nirmukte kleśād asmāt sabāndhave / amṛte vasatī loke bhaviṣyāmi sukhānvitā // 1.147.18
evaṃ bahuvidhaṃ tasyā niśamya paridevitam / pitā mātā ca sā caiva kanyā prarurudus trayaḥ // 1.147.19
tataḥ praruditān sarvān niśamyātha sutas tayoḥ / utphullanayano bālaḥ kalam avyaktam abravīt // 1.147.20
mā rodīs tāta mā mātar mā svasas tvam iti bruvan / prahasann iva sarvāṃs tān ekaikaṃ so 'pasarpati // 1.147.21
tataḥ sa tṛṇam ādāya prahṛṣṭaḥ punar abravīt / anena taṃ haniṣyāmi rākṣasaṃ puruṣādakam // 1.147.22
tathāpi teṣāṃ duḥkhena parītānāṃ niśamya tat / bālasya vākyam avyaktaṃ harṣaḥ samabhavan mahān // 1.147.23
ayaṃ kāla iti jñātvā kuntī samupasṛtya tān / gatāsūn amṛteneva jīvayantīdam abravīt // 1.147.24
kutomūlam idaṃ duḥkhaṃ jñātum icchāmi tattvataḥ / viditvā apakarṣeyaṃ śakyaṃ ced apakarṣitum // 1.148.1
upapannaṃ satām etad yad bravīṣi tapodhane / na tu duḥkham idaṃ śakyaṃ mānuṣeṇa vyapohitum // 1.148.2
samīpe nagarasyāsya bako vasati rākṣasaḥ / īśo janapadasyāsya purasya ca mahābalaḥ // 1.148.3
puṣṭo mānuṣamāṃsena durbuddhiḥ puruṣādakaḥ / rakṣaty asurarāṇ nityam imaṃ janapadaṃ balī // 1.148.4
nagaraṃ caiva deśaṃ ca rakṣobalasamanvitaḥ / tatkṛte paracakrāc ca bhūtebhyaś ca na no bhayam // 1.148.5
vetanaṃ tasya vihitaṃ śālivāhasya bhojanam / mahiṣau puruṣaś caiko yas tad ādāya gacchati // 1.148.6
ekaikaś caiva puruṣas tat prayacchati bhojanam / sa vāro bahubhir varṣair bhavaty asutaro naraiḥ // 1.148.7
tadvimokṣāya ye cāpi yatante puruṣāḥ kva cit / saputradārāṃs tān hatvā tad rakṣo bhakṣayaty uta // 1.148.8
vetrakīyagṛhe rājā nāyaṃ nayam ihāsthitaḥ / anāmayaṃ janasyāsya yena syād adya śāśvatam // 1.148.9
etadarhā vayaṃ nūnaṃ vasāmo durbalasya ye / viṣaye nityam udvignāḥ kurājānam upāśritāḥ // 1.148.10
brāhmaṇāḥ kasya vaktavyāḥ kasya vā chandacāriṇaḥ / guṇair ete hi vāsyante kāmagāḥ pakṣiṇo yathā // 1.148.11
rājānaṃ prathamaṃ vindet tato bhāryāṃ tato dhanam / trayasya saṃcaye cāsya jñātīn putrāṃś ca dhārayet // 1.148.12
viparītaṃ mayā cedaṃ trayaṃ sarvam upārjitam / ta imām āpadaṃ prāpya bhṛśaṃ tapsyāmahe vayam // 1.148.13
so 'yam asmān anuprāpto vāraḥ kulavināśanaḥ / bhojanaṃ puruṣaś caikaḥ pradeyaṃ vetanaṃ mayā // 1.148.14
na ca me vidyate vittaṃ saṃkretuṃ puruṣaṃ kva cit / suhṛjjanaṃ pradātuṃ ca na śakṣyāmi kathaṃ cana // 1.148.15
gatiṃ cāpi na paśyāmi tasmān mokṣāya rakṣasaḥ // 1.148.15.2
so 'haṃ duḥkhārṇave magno mahaty asutare bhṛśam / sahaivaitair gamiṣyāmi bāndhavair adya rākṣasam // 1.148.16
tato naḥ sahitan kṣudraḥ sarvān evopabhokṣyati // 1.148.16.2
na viṣādas tvayā kāryo bhayād asmāt kathaṃ cana / upāyaḥ paridṛṣṭo 'tra tasmān mokṣāya rakṣasaḥ // 1.149.1
ekas tava suto bālaḥ kanyā caikā tapasvinī / na te tayos tathā patnyā gamanaṃ tatra rocaye // 1.149.2
mama pañca sutā brahmaṃs teṣām eko gamiṣyati / tvadarthaṃ balim ādāya tasya pāpasya rakṣasaḥ // 1.149.3
nāham etat kariṣyāmi jīvitārthī kathaṃ cana / brāhmaṇasyātitheś caiva svārthe prāṇair viyojanam // 1.149.4
na tv etad akulīnāsu nādharmiṣṭhāsu vidyate / yad brāhmaṇārthe visṛjed ātmānam api cātmajam // 1.149.5
ātmanas tu mayā śreyo boddhavyam iti rocaye / brahmavadhyātmavadhyā vā śreya ātmavadho mama // 1.149.6
brahmavadhyā paraṃ pāpaṃ niṣkṛtir nātra vidyate / abuddhipūrvaṃ kṛtvāpi śreya ātmavadho mama // 1.149.7
na tv ahaṃ vadham ākāṅkṣe svayam evātmanaḥ śubhe / paraiḥ kṛte vadhe pāpaṃ na kiṃ cin mayi vidyate // 1.149.8
abhisaṃdhikṛte tasmin brāhmaṇasya vadhe mayā / niṣkṛtiṃ na prapaśyāmi nṛśaṃsaṃ kṣudram eva ca // 1.149.9
āgatasya gṛhe tyāgas tathaiva śaraṇārthinaḥ / yācamānasya ca vadho nṛśaṃsaṃ paramaṃ matam // 1.149.10
kuryān na ninditaṃ karma na nṛśaṃsaṃ kadā cana / iti pūrve mahātmāna āpaddharmavido viduḥ // 1.149.11
śreyāṃs tu sahadārasya vināśo 'dya mama svayam / brāhmaṇasya vadhaṃ nāham anumaṃsye kathaṃ cana // 1.149.12
mamāpy eṣā matir brahman viprā rakṣyā iti sthirā / na cāpy aniṣṭaḥ putro me yadi putraśataṃ bhavet // 1.149.13
na cāsau rākṣasaḥ śakto mama putravināśane / vīryavān mantrasiddhaś ca tejasvī ca suto mama // 1.149.14
rākṣasāya ca tat sarvaṃ prāpayiṣyati bhojanam / mokṣayiṣyati cātmānam iti me niścitā matiḥ // 1.149.15
samāgatāś ca vīreṇa dṛṣṭapūrvāś ca rākṣasāḥ / balavanto mahākāyā nihatāś cāpy anekaśaḥ // 1.149.16
na tv idaṃ keṣu cid brahman vyāhartavyaṃ kathaṃ cana / vidyārthino hi me putrān viprakuryuḥ kutūhalāt // 1.149.17
guruṇā cānanujñāto grāhayed yaṃ suto mama / na sa kuryāt tayā kāryaṃ vidyayeti satāṃ matam // 1.149.18
evam uktas tu pṛthayā sa vipro bhāryayā saha / hṛṣṭaḥ saṃpūjayām āsa tad vākyam amṛtopamam // 1.149.19
tataḥ kuntī ca vipraś ca sahitāv anilātmajam / tam abrūtāṃ kuruṣveti sa tathety abravīc ca tau // 1.149.20
kariṣya iti bhīmena pratijñāte tu bhārata / ājagmus te tataḥ sarve bhaikṣam ādāya pāṇḍavāḥ // 1.150.1
ākāreṇaiva taṃ jñātvā pāṇḍuputro yudhiṣṭhiraḥ / rahaḥ samupaviśyaikas tataḥ papraccha mātaram // 1.150.2
kiṃ cikīrṣaty ayaṃ karma bhīmo bhīmaparākramaḥ / bhavaty anumate kaccid ayaṃ kartum ihecchati // 1.150.3
mamaiva vacanād eṣa kariṣyati paraṃtapaḥ / brāhmaṇārthe mahat kṛtyaṃ moṣkāya nagarasya ca // 1.150.4
kim idaṃ sāhasaṃ tīkṣṇaṃ bhavatyā duṣkṛtaṃ kṛtam / parityāgaṃ hi putrasya na praśaṃsanti sādhavaḥ // 1.150.5
kathaṃ parasutasyārthe svasutaṃ tyaktum icchasi / lokavṛttiviruddhaṃ vai putratyāgāt kṛtaṃ tvayā // 1.150.6
yasya bāhū samāśritya sukhaṃ sarve svapāmahe / rājyaṃ cāpahṛtaṃ kṣudrair ājihīrṣāmahe punaḥ // 1.150.7
yasya duryodhano vīryaṃ cintayann amitaujasaḥ / na śete vasatīḥ sarvā duḥkhāc chakuninā saha // 1.150.8
yasya vīrasya vīryeṇa muktā jatugṛhād vayam / anyebhyaś caiva pāpebhyo nihataś ca purocanaḥ // 1.150.9
yasya vīryaṃ samāśritya vasupūrṇāṃ vasuṃdharām / imāṃ manyāmahe prāptāṃ nihatya dhṛtarāṣṭrajān // 1.150.10
tasya vyavasitas tyāgo buddhim āsthāya kāṃ tvayā / kaccin na duḥkhair buddhis te viplutā gatacetasaḥ // 1.150.11
yudhiṣṭhira na saṃtāpaḥ kāryaḥ prati vṛkodaram / na cāyaṃ buddhidaurbalyād vyavasāyaḥ kṛto mayā // 1.150.12
iha viprasya bhavane vayaṃ putra sukhoṣitāḥ / tasya pratikriyā tāta mayeyaṃ prasamīkṣitā // 1.150.13
etāvān eva puruṣaḥ kṛtaṃ yasmin na naśyati // 1.150.13.2
dṛṣṭvā bhīṣmasya vikrāntaṃ tadā jatugṛhe mahat / hiḍimbasya vadhāc caiva viśvāso me vṛkodare // 1.150.14
bāhvor balaṃ hi bhīmasya nāgāyutasamaṃ mahat / yena yūyaṃ gajaprakhyā nirvyūḍhā vāraṇāvatāt // 1.150.15
vṛkodarabalo nānyo na bhūto na bhaviṣyati / yo 'bhyudīyād yudhi śreṣṭham api vajradharaṃ svayam // 1.150.16
jātamātraḥ purā caiṣa mamāṅkāt patito girau / śarīragauravāt tasya śilā gātrair vicūrṇitā // 1.150.17
tad ahaṃ prajñayā smṛtvā balaṃ bhīmasya pāṇḍava / pratīkāraṃ ca viprasya tataḥ kṛtavatī matim // 1.150.18
nedaṃ lobhān na cājñānān na ca mohād viniścitam / buddhipūrvaṃ tu dharmasya vyavasāyaḥ kṛto mayā // 1.150.19
arthau dvāv api niṣpannau yudhiṣṭhira bhaviṣyataḥ / pratīkāraś ca vāsasya dharmaś ca carito mahān // 1.150.20
yo brāhmaṇasya sāhāyyaṃ kuryād artheṣu karhi cit / kṣatriyaḥ sa śubhāṃl lokān prāpnuyād iti me śrutam // 1.150.21
kṣatriyaḥ kṣatriyasyaiva kurvāṇo vadhamokṣaṇam / vipulāṃ kīrtim āpnoti loke 'smiṃś ca paratra ca // 1.150.22
vaiśyasyaiva tu sāhāyyaṃ kurvāṇaḥ kṣatriyo yudhi / sa sarveṣv api lokeṣu prajā rañjayate dhruvam // 1.150.23
śūdraṃ tu mokṣayan rājā śaraṇārthinam āgatam / prāpnotīha kule janma sadravye rājasatkṛte // 1.150.24
evaṃ sa bhagavān vyāsaḥ purā kauravanandana / provāca sutarāṃ prājñas tasmād etac cikīrṣitam // 1.150.25
upapannam idaṃ mātas tvayā yad buddhipūrvakam / ārtasya brāhmaṇasyaivam anukrośād idaṃ kṛtam // 1.150.26
dhruvam eṣyati bhīmo 'yaṃ nihatya puruṣādakam // 1.150.26.2
yathā tv idaṃ na vindeyur narā nagaravāsinaḥ / tathāyaṃ brāhmaṇo vācyaḥ parigrāhyaś ca yatnataḥ // 1.150.27
tato rātryāṃ vyatītāyām annam ādāya pāṇḍavaḥ / bhīmaseno yayau tatra yatrāsau puruṣādakaḥ // 1.151.1
āsādya tu vanaṃ tasya rakṣasaḥ pāṇḍavo balī / ājuhāva tato nāmnā tadannam upayojayan // 1.151.2
tataḥ sa rākṣasaḥ śrutvā bhīmasenasya tad vacaḥ / ājagāma susaṃkruddho yatra bhīmo vyavasthitaḥ // 1.151.3
mahākāyo mahāvego dārayann iva medinīm / triśikhāṃ bhṛkuṭiṃ kṛtvā saṃdaśya daśanacchadam // 1.151.4
bhuñjānam annaṃ taṃ dṛṣṭvā bhīmasenaṃ sa rākṣasaḥ / vivṛtya nayane kruddha idaṃ vacanam abravīt // 1.151.5
ko 'yam annam idaṃ bhuṅkte madartham upakalpitam / paśyato mama durbuddhir yiyāsur yamasādanam // 1.151.6
bhīmasenas tu tac chrutvā prahasann iva bhārata / rākṣasaṃ tam anādṛtya bhuṅkta eva parāṅmukhaḥ // 1.151.7
tataḥ sa bhairavaṃ kṛtvā samudyamya karāv ubhau / abhyadravad bhīmasenaṃ jighāṃsuḥ puruṣādakaḥ // 1.151.8
tathāpi paribhūyainaṃ nekṣamāṇo vṛkodaraḥ / rākṣasaṃ bhuṅkta evānnaṃ pāṇḍavaḥ paravīrahā // 1.151.9
amarṣeṇa tu saṃpūrṇaḥ kuntīputrasya rākṣasaḥ / jaghāna pṛṣṭhaṃ pāṇibhyām ubhābhyāṃ pṛṣṭhataḥ sthitaḥ // 1.151.10
tathā balavatā bhīmaḥ pāṇibhyāṃ bhṛśam āhataḥ / naivāvalokayām āsa rākṣasaṃ bhuṅkta eva saḥ // 1.151.11
tataḥ sa bhūyaḥ saṃkruddho vṛkṣam ādāya rākṣasaḥ / tāḍayiṣyaṃs tadā bhīmaṃ punar abhyadravad balī // 1.151.12
tato bhīmaḥ śanair bhuktvā tadannaṃ puruṣarṣabhaḥ / vāry upaspṛśya saṃhṛṣṭas tasthau yudhi mahābalaḥ // 1.151.13
kṣiptaṃ kruddhena taṃ vṛkṣaṃ pratijagrāha vīryavān / savyena pāṇinā bhīmaḥ prahasann iva bhārata // 1.151.14
tataḥ sa punar udyamya vṛkṣān bahuvidhān balī / prāhiṇod bhīmasenāya tasmai bhīmaś ca pāṇḍavaḥ // 1.151.15
tad vṛkṣayuddham abhavan mahīruhavināśanam / ghorarūpaṃ mahārāja bakapāṇḍavayor mahat // 1.151.16
nāma viśrāvya tu bakaḥ samabhidrutya pāṇḍavam / bhujābhyāṃ parijagrāha bhīmasenaṃ mahābalam // 1.151.17
bhīmaseno 'pi tad rakṣaḥ parirabhya mahābhujaḥ / visphurantaṃ mahāvegaṃ vicakarṣa balād balī // 1.151.18
sa kṛṣyamāṇo bhīmena karṣamāṇaś ca pāṇḍavam / samayujyata tīvreṇa śrameṇa puruṣādakaḥ // 1.151.19
tayor vegena mahatā pṛthivī samakampata / pādapāṃś ca mahākāyāṃś cūrṇayām āsatus tadā // 1.151.20
hīyamānaṃ tu tad rakṣaḥ samīkṣya bharatarṣabha / niṣpiṣya bhūmau pāṇibhyāṃ samājaghne vṛkodaraḥ // 1.151.21
tato 'sya jānunā pṛṣṭham avapīḍya balād iva / bāhunā parijagrāha dakṣiṇena śirodharām // 1.151.22
savyena ca kaṭīdeśe gṛhya vāsasi pāṇḍavaḥ / tad rakṣo dviguṇaṃ cakre nadantaṃ bhairavān ravān // 1.151.23
tato 'sya rudhiraṃ vaktrāt prādurāsīd viśāṃ pate / bhajyamānasya bhīmena tasya ghorasya rakṣasaḥ // 1.151.24
tena śabdena vitrasto janas tasyātha rakṣasaḥ / niṣpapāta gṛhād rājan sahaiva paricāribhiḥ // 1.152.1
tān bhītān vigatajñānān bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ / sāntvayām āsa balavān samaye ca nyaveśayat // 1.152.2
na hiṃsyā mānuṣā bhūyo yuṣmābhir iha karhi cit / hiṃsatāṃ hi vadhaḥ śīghram evam eva bhaved iti // 1.152.3
tasya tad vacanaṃ śrutvā tāni rakṣāṃsi bhārata / evam astv iti taṃ prāhur jagṛhuḥ samayaṃ ca tam // 1.152.4
tataḥ prabhṛti rakṣāṃsi tatra saumyāni bhārata / nagare pratyadṛśyanta narair nagaravāsibhiḥ // 1.152.5
tato bhimas tam ādāya gatāsuṃ puruṣādakam / dvāradeśe vinikṣipya jagāmānupalakṣitaḥ // 1.152.6
tataḥ sa bhīmas taṃ hatvā gatvā brāhmaṇaveśma tat / ācacakṣe yathāvṛttaṃ rājñaḥ sarvam aśeṣataḥ // 1.152.7
tato narā viniṣkrāntā nagarāt kālyam eva tu / dadṛśur nihataṃ bhūmau rākṣasaṃ rudhirokṣitam // 1.152.8
tam adrikūṭasadṛśaṃ vinikīrṇaṃ bhayāvaham / ekacakrāṃ tato gatvā pravṛttiṃ pradaduḥ pare // 1.152.9
tataḥ sahasraśo rājan narā nagaravāsinaḥ / tatrājagmur bakaṃ draṣṭuṃ sastrīvṛddhakumārakāḥ // 1.152.10
tatas te vismitāḥ sarve karma dṛṣṭvātimānuṣam / daivatāny arcayāṃ cakruḥ sarva eva viśāṃ pate // 1.152.11
tataḥ pragaṇayām āsuḥ kasya vāro 'dya bhojane / jñātvā cāgamya taṃ vipraṃ papracchuḥ sarva eva tat // 1.152.12
evaṃ pṛṣṭas tu bahuśo rakṣamāṇaś ca pāṇḍavān / uvāca nāgarān sarvān idaṃ viprarṣabhas tadā // 1.152.13
ājñāpitaṃ mām aśane rudantaṃ saha bandhubhiḥ / dadarśa brāhmaṇaḥ kaś cin mantrasiddho mahābalaḥ // 1.152.14
paripṛcchya sa māṃ pūrvaṃ parikleśaṃ purasya ca / abravīd brāhmaṇaśreṣṭha āśvāsya prahasann iva // 1.152.15
prāpayiṣyāmy ahaṃ tasmai idam annaṃ durātmane / mannimittaṃ bhayaṃ cāpi na kāryam iti vīryavān // 1.152.16
sa tadannam upādāya gato bakavanaṃ prati / tena nūnaṃ bhaved etat karma lokahitaṃ kṛtam // 1.152.17
tatas te brāhmaṇāḥ sarve kṣatriyāś ca suvismitāḥ / vaiśyāḥ śūdrāś ca muditāś cakrur brahmamahaṃ tadā // 1.152.18
tato jānapadāḥ sarve ājagmur nagaraṃ prati / tad adbhutatamaṃ draṣṭuṃ pārthās tatraiva cāvasan // 1.152.19
te tathā puruṣavyāghrā nihatya bakarākṣasam / ata ūrdhvaṃ tato brahman kim akurvata pāṇḍavāḥ // 1.153.1
tatraiva nyavasan rājan nihatya bakarākṣasam / adhīyānāḥ paraṃ brahma brāhmaṇasya niveśane // 1.153.2
tataḥ katipayāhasya brāhmaṇaḥ saṃśitavrataḥ / pratiśrayārthaṃ tad veśma brāhmaṇasyājagāma ha // 1.153.3
sa samyak pūjayitvā taṃ vidvān viprarṣabhas tadā / dadau pratiśrayaṃ tasmai sadā sarvātithivratī // 1.153.4
tatas te pāṇḍavāḥ sarve saha kuntyā nararṣabhāḥ / upāsāṃ cakrire vipraṃ kathayānaṃ kathās tadā // 1.153.5
kathayām āsa deśān sa tīrthāni vividhāni ca / rājñāṃ ca vividhāś caryāḥ purāṇi vividhāni ca // 1.153.6
sa tatrākathayad vipraḥ kathānte janamejaya / pāñcāleṣv adbhutākāraṃ yājñasenyāḥ svayaṃvaram // 1.153.7
dhṛṣṭadyumnasya cotpattim utpattiṃ ca śikhaṇḍinaḥ / ayonijatvaṃ kṛṣṇāyā drupadasya mahāmakhe // 1.153.8
tad adbhutatamaṃ śrutvā loke tasya mahātmanaḥ / vistareṇaiva papracchuḥ kathāṃ tāṃ puruṣarṣabhāḥ // 1.153.9
kathaṃ drupadaputrasya dhṛṣṭadyumnasya pāvakāt / vedimadhyāc ca kṛṣṇāyāḥ saṃbhavaḥ katham adbhutaḥ // 1.153.10
kathaṃ droṇān maheṣvāsāt sarvāṇy astrāṇy aśikṣata / kathaṃ priyasakhāyau tau bhinnau kasya kṛtena ca // 1.153.11
evaṃ taiś codito rājan sa vipraḥ puruṣarṣabhaiḥ / kathayām āsa tat sarvaṃ draupadīsaṃbhavaṃ tadā // 1.153.12
gaṅgādvāraṃ prati mahān babhūvarṣir mahātapāḥ / bharadvājo mahāprājñaḥ satataṃ saṃśitavrataḥ // 1.154.1
so 'bhiṣektuṃ gato gaṅgāṃ pūrvam evāgatāṃ satīm / dadarśāpsarasaṃ tatra ghṛtācīm āplutām ṛṣiḥ // 1.154.2
tasyā vāyur nadītīre vasanaṃ vyaharat tadā / apakṛṣṭāmbarāṃ dṛṣṭvā tām ṛṣiś cakame tataḥ // 1.154.3
tasyāṃ saṃsaktamanasaḥ kaumārabrahmacāriṇaḥ / hṛṣṭasya retaś caskanda tad ṛṣir droṇa ādadhe // 1.154.4
tataḥ samabhavad droṇaḥ kumāras tasya dhīmataḥ / adhyagīṣṭa sa vedāṃś ca vedāṅgāni ca sarvaśaḥ // 1.154.5
bharadvājasya tu sakhā pṛṣato nāma pārthivaḥ / tasyāpi drupado nāma tadā samabhavat sutaḥ // 1.154.6
sa nityam āśramaṃ gatvā droṇena saha pārṣataḥ / cikrīḍādhyayanaṃ caiva cakāra kṣatriyarṣabhaḥ // 1.154.7
tatas tu pṛṣate 'tīte sa rājā drupado 'bhavat / droṇo 'pi rāmaṃ śuśrāva ditsantaṃ vasu sarvaśaḥ // 1.154.8
vanaṃ tu prasthitaṃ rāmaṃ bharadvājasuto 'bravīt / āgataṃ vittakāmaṃ māṃ viddhi droṇaṃ dvijarṣabha // 1.154.9
śarīramātram evādya mayedam avaśeṣitam / astrāṇi vā śarīraṃ vā brahmann anyataraṃ vṛṇu // 1.154.10
astrāṇi caiva sarvāṇi teṣāṃ saṃhāram eva ca / prayogaṃ caiva sarveṣāṃ dātum arhati me bhavān // 1.154.11
tathety uktvā tatas tasmai pradadau bhṛgunandanaḥ / pratigṛhya tato droṇaḥ kṛtakṛtyo 'bhavat tadā // 1.154.12
saṃprahṛṣṭamanāś cāpi rāmāt paramasaṃmatam / brahmāstraṃ samanuprāpya nareṣv abhyadhiko 'bhavat // 1.154.13
tato drupadam āsādya bhāradvājaḥ pratāpavān / abravīt puruṣavyāghraḥ sakhāyaṃ viddhi mām iti // 1.154.14
nāśrotriyaḥ śrotriyasya nārathī rathinaḥ sakhā / nārājā pārthivasyāpi sakhipūrvaṃ kim iṣyate // 1.154.15
sa viniścitya manasā pāñcālyaṃ prati buddhimān / jagāma kurumukhyānāṃ nagaraṃ nāgasāhvayam // 1.154.16
tasmai pautrān samādāya vasūni vividhāni ca / prāptāya pradadau bhīṣmaḥ śiṣyān droṇāya dhīmate // 1.154.17
droṇaḥ śiṣyāṃs tataḥ sarvān idaṃ vacanam abravīt / samānīya tadā vidvān drupadasyāsukhāya vai // 1.154.18
ācāryavetanaṃ kiṃ cid dhṛdi saṃparivartate / kṛtāstrais tat pradeyaṃ syāt tad ṛtaṃ vadatānaghāḥ // 1.154.19
yadā ca pāṇḍavāḥ sarve kṛtāstrāḥ kṛtaniśramāḥ / tato droṇo 'bravīd bhūyo vetanārtham idaṃ vacaḥ // 1.154.20
pārṣato drupado nāma chatravatyāṃ nareśvaraḥ / tasyāpakṛṣya tad rājyaṃ mama śīghraṃ pradīyatām // 1.154.21
tataḥ pāṇḍusutāḥ pañca nirjitya drupadaṃ yudhi / droṇāya darśayām āsur baddhvā sasacivaṃ tadā // 1.154.22
prārthayāmi tvayā sakhyaṃ punar eva narādhipa / arājā kila no rājñaḥ sakhā bhavitum arhati // 1.154.23
ataḥ prayatitaṃ rājye yajñasena mayā tava / rājāsi dakṣiṇe kūle bhāgīrathyāham uttare // 1.154.24
asatkāraḥ sa sumahān muhūrtam api tasya tu / na vyeti hṛdayād rājño durmanāḥ sa kṛśo 'bhavat // 1.154.25
amarṣī drupado rājā karmasiddhān dvijarṣabhān / anvicchan paricakrāma brāhmaṇāvasathān bahūn // 1.155.1
putrajanma parīpsan vai śokopahatacetanaḥ / nāsti śreṣṭhaṃ mamāpatyam iti nityam acintayat // 1.155.2
jātān putrān sa nirvedād dhig bandhūn iti cābravīt / niḥśvāsaparamaś cāsīd droṇaṃ praticikīrṣayā // 1.155.3
prabhāvaṃ vinayaṃ śikṣāṃ droṇasya caritāni ca / kṣātreṇa ca balenāsya cintayan nānvapadyata // 1.155.4
pratikartuṃ nṛpaśreṣṭho yatamāno 'pi bhārata // 1.155.4.2
abhitaḥ so 'tha kalmāṣīṃ gaṅgākūle paribhraman / brāhmaṇāvasathaṃ puṇyam āsasāda mahīpatiḥ // 1.155.5
tatra nāsnātakaḥ kaś cin na cāsīd avratī dvijaḥ / tathaiva nāmahābhāgaḥ so 'paśyat saṃśitavratau // 1.155.6
yājopayājau brahmarṣī śāmyantau pṛṣatātmajaḥ / saṃhitādhyayane yuktau gotrataś cāpi kāśyapau // 1.155.7
tāraṇe yuktarūpau tau brāhmaṇāv ṛṣisattamau / sa tāv āmantrayām āsa sarvakāmair atandritaḥ // 1.155.8
buddhvā tayor balaṃ buddhiṃ kanīyāṃsam upahvare / prapede chandayan kāmair upayājaṃ dhṛtavratam // 1.155.9
pādaśuśrūṣaṇe yuktaḥ priyavāk sarvakāmadaḥ / arhayitvā yathānyāyam upayājam uvāca saḥ // 1.155.10
yena me karmaṇā brahman putraḥ syād droṇamṛtyave / upayāja kṛte tasmin gavāṃ dātāsmi te 'rbudam // 1.155.11
yad vā te 'nyad dvijaśreṣṭha manasaḥ supriyaṃ bhavet / sarvaṃ tat te pradātāhaṃ na hi me 'sty atra saṃśayaḥ // 1.155.12
ity ukto nāham ity evaṃ tam ṛṣiḥ pratyuvāca ha / ārādhayiṣyan drupadaḥ sa taṃ paryacarat punaḥ // 1.155.13
tataḥ saṃvatsarasyānte drupadaṃ sa dvijottamaḥ / upayājo 'bravīd rājan kāle madhurayā girā // 1.155.14
jyeṣṭho bhrātā mamāgṛhṇād vicaran vananirjhare / aparijñātaśaucāyāṃ bhūmau nipatitaṃ phalam // 1.155.15
tad apaśyam ahaṃ bhrātur asāṃpratam anuvrajan / vimarśaṃ saṃkarādāne nāyaṃ kuryāt kathaṃ cana // 1.155.16
dṛṣṭvā phalasya nāpaśyad doṣā ye 'syānubandhikāḥ / vivinakti na śaucaṃ yaḥ so 'nyatrāpi kathaṃ bhavet // 1.155.17
saṃhitādhyayanaṃ kurvan vasan gurukule ca yaḥ / bhaikṣam ucchiṣṭam anyeṣāṃ bhuṅkte cāpi sadā sadā // 1.155.18
kīrtayan guṇam annānām aghṛṇī ca punaḥ punaḥ // 1.155.18.2
tam ahaṃ phalārthinaṃ manye bhrātaraṃ tarkacakṣuṣā / taṃ vai gacchasva nṛpate sa tvāṃ saṃyājayiṣyati // 1.155.19
jugupsamāno nṛpatir manasedaṃ vicintayan / upayājavacaḥ śrutvā nṛpatiḥ sarvadharmavit // 1.155.20
abhisaṃpūjya pūjārham ṛṣiṃ yājam uvāca ha // 1.155.20.2
ayutāni dadāny aṣṭau gavāṃ yājaya māṃ vibho / droṇavairābhisaṃtaptaṃ tvaṃ hlādayitum arhasi // 1.155.21
sa hi brahmavidāṃ śreṣṭho brahmāstre cāpy anuttamaḥ / tasmād droṇaḥ parājaiṣīn māṃ vai sa sakhivigrahe // 1.155.22
kṣatriyo nāsti tulyo 'sya pṛthivyāṃ kaś cid agraṇīḥ / kauravācāryamukhyasya bhāradvājasya dhīmataḥ // 1.155.23
droṇasya śarajālāni prāṇidehaharāṇi ca / ṣaḍaratni dhanuś cāsya dṛśyate 'pratimaṃ mahat // 1.155.24
sa hi brāhmaṇavegena kṣātraṃ vegam asaṃśayam / pratihanti maheṣvāso bhāradvājo mahāmanāḥ // 1.155.25
kṣatrocchedāya vihito jāmadagnya ivāsthitaḥ / tasya hy astrabalaṃ ghoram aprasahyaṃ narair bhuvi // 1.155.26
brāhmam uccārayaṃs tejo hutāhutir ivānalaḥ / sametya sa dahaty ājau kṣatraṃ brahmapuraḥsaraḥ // 1.155.27
brahmakṣatre ca vihite brahmatejo viśiṣyate // 1.155.27.2
so 'haṃ kṣatrabalād dhīno brahmatejaḥ prapedivān / droṇād viśiṣṭam āsādya bhavantaṃ brahmavittamam // 1.155.28
droṇāntakam ahaṃ putraṃ labheyaṃ yudhi durjayam / tat karma kuru me yāja nirvapāmy arbudaṃ gavām // 1.155.29
tathety uktvā tu taṃ yājo yājyārtham upakalpayat / gurvartha iti cākāmam upayājam acodayat // 1.155.30
yājo droṇavināśāya pratijajñe tathā ca saḥ // 1.155.30.2
tatas tasya narendrasya upayājo mahātapāḥ / ācakhyau karma vaitānaṃ tadā putraphalāya vai // 1.155.31
sa ca putro mahāvīryo mahātejā mahābalaḥ / iṣyate yadvidho rājan bhavitā te tathāvidhaḥ // 1.155.32
bhāradvājasya hantāraṃ so 'bhisaṃdhāya bhūmipaḥ / ājahre tat tathā sarvaṃ drupadaḥ karmasiddhaye // 1.155.33
yājas tu havanasyānte devīm āhvāpayat tadā / praihi māṃ rājñi pṛṣati mithunaṃ tvām upasthitam // 1.155.34
avaliptaṃ me mukhaṃ brahman puṇyān gandhān bibharmi ca / sutārthenoparuddhāsmi tiṣṭha yāja mama priye // 1.155.35
yājena śrapitaṃ havyam upayājena mantritam / kathaṃ kāmaṃ na saṃdadhyāt sā tvaṃ vipraihi tiṣṭha vā // 1.155.36
evam ukte tu yājena hute haviṣi saṃskṛte / uttasthau pāvakāt tasmāt kumāro devasaṃnibhaḥ // 1.155.37
jvālāvarṇo ghorarūpaḥ kirīṭī varma cottamam / bibhrat sakhaḍgaḥ saśaro dhanuṣmān vinadan muhuḥ // 1.155.38
so 'dhyārohad rathavaraṃ tena ca prayayau tadā / tataḥ praṇeduḥ pāñcālāḥ prahṛṣṭāḥ sādhu sādhv iti // 1.155.39
bhayāpaho rājaputraḥ pāñcālānāṃ yaśaskaraḥ / rājñaḥ śokāpaho jāta eṣa droṇavadhāya vai // 1.155.40
ity uvāca mahad bhūtam adṛśyaṃ khecaraṃ tadā // 1.155.40.2
kumārī cāpi pāñcālī vedimadhyāt samutthitā / subhagā darśanīyāṅgī vedimadhyā manoramā // 1.155.41
śyāmā padmapalāśākṣī nīlakuñcitamūrdhajā / mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā sākṣād amaravarṇinī // 1.155.42
nīlotpalasamo gandho yasyāḥ krośāt pravāyati / yā bibharti paraṃ rūpaṃ yasyā nāsty upamā bhuvi // 1.155.43
tāṃ cāpi jātāṃ suśroṇīṃ vāg uvācāśarīriṇī / sarvayoṣidvarā kṛṣṇā kṣayaṃ kṣatraṃ ninīṣati // 1.155.44
surakāryam iyaṃ kāle kariṣyati sumadhyamā / asyā hetoḥ kṣatriyāṇāṃ mahad utpatsyate bhayam // 1.155.45
tac chrutvā sarvapāñcālāḥ praṇeduḥ siṃhasaṃghavat / na caitān harṣasaṃpūṇān iyaṃ sehe vasuṃdharā // 1.155.46
tau dṛṣṭvā pṛṣatī yājaṃ prapede vai sutārthinī / na vai mad anyāṃ jananīṃ jānīyātām imāv iti // 1.155.47
tathety uvāca tāṃ yājo rājñaḥ priyacikīrṣayā / tayoś ca nāmanī cakrur dvijāḥ saṃpūrṇamānasāḥ // 1.155.48
dhṛṣṭatvād atidhṛṣṇutvād dharmād dyutsaṃbhavād api / dhṛṣṭadyumnaḥ kumāro 'yaṃ drupadasya bhavatv iti // 1.155.49
kṛṣṇety evābruvan kṛṣṇāṃ kṛṣṇābhūt sā hi varṇataḥ / tathā tan mithunaṃ jajñe drupadasya mahāmakhe // 1.155.50
dhṛṣṭadyumnaṃ tu pāñcālyam ānīya svaṃ viveśanam / upākarod astrahetor bhāradvājaḥ pratāpavān // 1.155.51
amokṣaṇīyaṃ daivaṃ hi bhāvi matvā mahāmatiḥ / tathā tat kṛtavān droṇa ātmakīrty anurakṣaṇāt // 1.155.52
etac chrutvā tu kaunteyāḥ śalyaviddhā ivābhavan / sarve cāsvasthamanaso babhūvus te mahārathāḥ // 1.156.1
tataḥ kuntī sutān dṛṣṭvā vibhrāntān gatacetasaḥ / yudhiṣṭhiram uvācedaṃ vacanaṃ satyavādinī // 1.156.2
cirarātroṣitāḥ smeha brāhmaṇasya niveśane / ramamāṇāḥ pure ramye labdhabhaikṣā yudhiṣṭhira // 1.156.3
yānīha ramaṇīyāni vanāny upavanāni ca / sarvāṇi tāni dṛṣṭāni punaḥ punar ariṃdama // 1.156.4
punar dṛṣṭāni tāny eva prīṇayanti na nas tathā / bhaikṣaṃ ca na tathā vīra labhyate kurunandana // 1.156.5
te vayaṃ sādhu pāñcālān gacchāma yadi manyase / apūrvadarśanaṃ tāta ramaṇīyaṃ bhaviṣyati // 1.156.6
subhikṣāś caiva pāñcālāḥ śrūyante śatrukarśana / yajñasenaś ca rājāsau brahmaṇya iti śuśrumaḥ // 1.156.7
ekatra ciravāso hi kṣamo na ca mato mama / te tatra sādhu gacchāmo yadi tvaṃ putra manyase // 1.156.8
bhavatyā yan mataṃ kāryaṃ tad asmākaṃ paraṃ hitam / anujāṃs tu na jānāmi gaccheyur neti vā punaḥ // 1.156.9
tataḥ kuntī bhīmasenam arjunaṃ yamajau tathā / uvāca gamanaṃ te ca tathety evābruvaṃs tadā // 1.156.10
tata āmantrya taṃ vipraṃ kuntī rājan sutaiḥ saha / pratasthe nagarīṃ ramyāṃ drupadasya mahātmanaḥ // 1.156.11
vasatsu teṣu pracchannaṃ pāṇḍaveṣu mahātmasu / ājagāmātha tān draṣṭuṃ vyāsaḥ satyavatīsutaḥ // 1.157.1
tam āgatam abhiprekṣya pratyudgamya paraṃtapāḥ / praṇipatyābhivādyainaṃ tasthuḥ prāñjalayas tadā // 1.157.2
samanujñāpya tān sarvān āsīnān munir abravīt / prasannaḥ pūjitaḥ pārthaiḥ prītipūrvam idaṃ vacaḥ // 1.157.3
api dharmeṇa vartadhvaṃ śāstreṇa ca paraṃtapāḥ / api vipreṣu vaḥ pūjā pūjārheṣu na hīyate // 1.157.4
atha dharmārthavad vākyam uktvā sa bhagavān ṛṣiḥ / vicitrāś ca kathās tās tāḥ punar evedam abravīt // 1.157.5
āsīt tapovane kā cid ṛṣeḥ kanyā mahātmanaḥ / vilagnamadhyā suśroṇī subhrūḥ sarvaguṇānvitā // 1.157.6
karmabhiḥ svakṛtaiḥ sā tu durbhagā samapadyata / nādhyagacchat patiṃ sā tu kanyā rūpavatī satī // 1.157.7
tapas taptum athārebhe patyartham asukhā tataḥ / toṣayām āsa tapasā sā kilogreṇa śaṃkaram // 1.157.8
tasyāḥ sa bhagavāṃs tuṣṭas tām uvāca tapasvinīm / varaṃ varaya bhadraṃ te varado 'smīti bhāmini // 1.157.9
atheśvaram uvācedam ātmanaḥ sā vaco hitam / patiṃ sarvaguṇopetam icchāmīti punaḥ punaḥ // 1.157.10
tām atha pratyuvācedam īśāno vadatāṃ varaḥ / pañca te patayo bhadre bhaviṣyantīti śaṃkaraḥ // 1.157.11
pratibruvantīm ekaṃ me patiṃ dehīti śaṃkaram / punar evābravīd deva idaṃ vacanam uttamam // 1.157.12
pañcakṛtvas tvayā uktaḥ patiṃ dehīty ahaṃ punaḥ / deham anyaṃ gatāyās te yathoktaṃ tad bhaviṣyati // 1.157.13
drupadasya kule jātā kanyā sā devarūpiṇī / nirdiṣṭā bhavatāṃ patnī kṛṣṇā pārṣaty aninditā // 1.157.14
pāñcālanagaraṃ tasmāt praviśadhvaṃ mahābalāḥ / sukhinas tām anuprāpya bhaviṣyatha na saṃśayaḥ // 1.157.15
evam uktvā mahābhāgaḥ pāṇḍavānāṃ pitāmahaḥ / pārthān āmantrya kuntīṃ ca prātiṣṭhata mahātapāḥ // 1.157.16
te pratasthuḥ puraskṛtya mātaraṃ puruṣarṣabhāḥ / samair udaṅmukhair mārgair yathoddiṣṭaṃ paraṃtapāḥ // 1.158.1
te gacchantas tv ahorātraṃ tīrthaṃ somaśravāyaṇam / āseduḥ puruṣavyāghrā gaṅgāyāṃ pāṇḍunandanāḥ // 1.158.2
ulmukaṃ tu samudyamya teṣām agre dhanaṃjayaḥ / prakāśārthaṃ yayau tatra rakṣārthaṃ ca mahāyaśāḥ // 1.158.3
tatra gaṅgājale ramye vivikte krīḍayan striyaḥ / īrṣyur gandharvarājaḥ sma jalakrīḍām upāgataḥ // 1.158.4
śabdaṃ teṣāṃ sa śuśrāva nadīṃ samupasarpatām / tena śabdena cāviṣṭaś cukrodha balavad balī // 1.158.5
sa dṛṣṭvā pāṇḍavāṃs tatra saha mātrā paraṃtapān / visphārayan dhanur ghoram idaṃ vacanam abravīt // 1.158.6
saṃdhyā saṃrajyate ghorā pūrvarātrāgameṣu yā / aśītibhis truṭair hīnaṃ taṃ muhūrtaṃ pracakṣate // 1.158.7
vihitaṃ kāmacārāṇāṃ yakṣagandharvarakṣasām / śeṣam anyan manuṣyāṇāṃ kāmacāram iha smṛtam // 1.158.8
lobhāt pracāraṃ caratas tāsu velāsu vai narān / upakrāntā nigṛhṇīmo rākṣasaiḥ saha bāliśān // 1.158.9
tato rātrau prāpnuvato jalaṃ brahmavido janāḥ / garhayanti narān sarvān balasthān nṛpatīn api // 1.158.10
ārāt tiṣṭhata mā mahyaṃ samīpam upasarpata / kasmān māṃ nābhijānīta prāptaṃ bhāgīrathījalam // 1.158.11
aṅgāraparṇaṃ gandharvaṃ vitta māṃ svabalāśrayam / ahaṃ hi mānī cerṣyuś ca kuberasya priyaḥ sakhā // 1.158.12
aṅgāraparṇam iti ca khyataṃ vanam idaṃ mama / anu gaṅgāṃ ca vākāṃ ca citraṃ yatra vasāmy aham // 1.158.13
na kuṇapāḥ śṛṅgiṇo vā na devā na ca mānuṣāḥ / idaṃ samupasarpanti tat kiṃ samupasarpatha // 1.158.14
samudre himavatpārśve nadyām asyāṃ ca durmate / rātrāv ahani saṃdhau ca kasya kḷptaḥ parigrahaḥ // 1.158.15
vayaṃ ca śaktisaṃpannā akāle tvām adhṛṣṇumaḥ / aśaktā hi kṣaṇe krūre yuṣmān arcanti mānavāḥ // 1.158.16
purā himavataś caiṣā hemaśṛṅgād viniḥsṛtā / gaṅgā gatvā samudrāmbhaḥ saptadhā pratipadyate // 1.158.17
iyaṃ bhūtvā caikavaprā śucir ākāśagā punaḥ / deveṣu gaṅgā gandharva prāpnoty alakanandatām // 1.158.18
tathā pitṝn vaitaraṇī dustarā pāpakarmabhiḥ / gaṅgā bhavati gandharva yathā dvaipāyano 'bravīt // 1.158.19
asaṃbādhā devanadī svargasaṃpādanī śubhā / katham icchasi tāṃ roddhuṃ naiṣa dharmaḥ sanātanaḥ // 1.158.20
anivāryam asaṃbādhaṃ tava vācā kathaṃ vayam / na spṛśema yathākāmaṃ puṇyaṃ bhāgīrathījalam // 1.158.21
aṅgāraparṇas tac chrutvā kruddha ānamya kārmukam / mumoca sāyakān dīptān ahīn āśīviṣān iva // 1.158.22
ulmukaṃ bhrāmayaṃs tūrṇaṃ pāṇḍavaś carma cottamam / vyapovāha śarāṃs tasya sarvān eva dhanaṃjayaḥ // 1.158.23
bibhīṣikaiṣā gandharva nāstrajñeṣu prayujyate / astrajñeṣu prayuktaiṣā phenavat pravilīyate // 1.158.24
mānuṣān ati gandharvān sarvān gandharva lakṣaye / tasmād astreṇa divyena yotsye 'haṃ na tu māyayā // 1.158.25
purāstram idam āgneyaṃ prādāt kila bṛhaspatiḥ / bharadvājasya gandharva guruputraḥ śatakratoḥ // 1.158.26
bharadvājād agniveśyo agniveśyād gurur mama / sa tv idaṃ mahyam adadād droṇo brāhmaṇasattamaḥ // 1.158.27
ity uktvā pāṇḍavaḥ kruddho gandharvāya mumoca ha / pradīptam astram āgneyaṃ dadāhāsya rathaṃ tu tat // 1.158.28
virathaṃ viplutaṃ taṃ tu sa gandharvaṃ mahābalam / astratejaḥpramūḍhaṃ ca prapatantam avāṅmukham // 1.158.29
śiroruheṣu jagrāha mālyavatsu dhanaṃjayaḥ / bhrātṝn prati cakarṣātha so 'strapātād acetasam // 1.158.30
yudhiṣṭhiraṃ tasya bhāryā prapede śaraṇārthinī / nāmnā kumbhīnasī nāma patitrāṇam abhīpsatī // 1.158.31
trāhi tvaṃ māṃ mahārāja patiṃ cemaṃ vimuñca me / gandharvīṃ śaraṇaṃ prāptāṃ nāmnā kumbīnasīṃ prabho // 1.158.32
yuddhe jitaṃ yaśohīnaṃ strīnātham aparākramam / ko nu hanyād ripuṃ tvādṛṅ muñcemaṃ ripusūdana // 1.158.33
aṅgemaṃ pratipadyasva gaccha gandharva mā śucaḥ / pradiśaty abhayaṃ te 'dya kururājo yudhiṣṭhiraḥ // 1.158.34
jito 'haṃ pūrvakaṃ nāma muñcāmy aṅgāraparṇatām / na ca ślāghe balenādya na nāmnā janasaṃsadi // 1.158.35
sādhv imaṃ labdhavāṃl lābhaṃ yo 'haṃ divyāstradhāriṇam / gāndharvyā māyayā yoddhum icchāmi vayasā varam // 1.158.36
astrāgninā vicitro 'yaṃ dagdho me ratha uttamaḥ / so 'haṃ citraratho bhūtvā nāmnā dagdharatho 'bhavam // 1.158.37
saṃbhṛtā caiva vidyeyaṃ tapaseha purā mayā / nivedayiṣye tām adya prāṇadāyā mahātmane // 1.158.38
saṃstambhitaṃ hi tarasā jitaṃ śaraṇam āgatam / yo 'riṃ saṃyojayet prāṇaiḥ kalyāṇaṃ kiṃ na so 'rhati // 1.158.39
cakṣuṣī nāma vidyeyaṃ yāṃ somāya dadau manuḥ / dadau sa viśvāvasave mahyaṃ viśvāvasur dadau // 1.158.40
seyaṃ kāpuruṣaṃ prāptā gurudattā praṇaśyati / āgamo 'syā mayā prokto vīryaṃ pratinibodha me // 1.158.41
yac cakṣuṣā draṣṭum icchet triṣu lokeṣu kiṃ cana / tat paśyed yādṛśaṃ cecchet tādṛṣaṃ draṣṭum arhati // 1.158.42
samānapadye ṣaṇmāsān sthito vidyāṃ labhed imām / anuneṣyāmy ahaṃ vidyāṃ svayaṃ tubhyaṃ vrate kṛte // 1.158.43
vidyayā hy anayā rājan vayaṃ nṛbhyo viśeṣitāḥ / aviśiṣṭāś ca devānām anubhāvapravartitāḥ // 1.158.44
gandharvajānām aśvānām ahaṃ puruṣasattama / bhrātṛbhyas tava pañcabhyaḥ pṛthag dātā śataṃ śatam // 1.158.45
devagandharvavāhās te divyagandhā manogamāḥ / kṣīṇāḥ kṣīṇā bhavanty ete na hīyante ca raṃhasaḥ // 1.158.46
purā kṛtaṃ mahendrasya vajraṃ vṛtranibarhaṇe / daśadhā śatadhā caiva tac chīrṇaṃ vṛtramūrdhani // 1.158.47
tato bhāgīkṛto devair vajrabhāga upāsyate / loke yat sādhanaṃ kiṃ cit sā vai vajratanuḥ smṛtā // 1.158.48
vajrapāṇir brāhmaṇaḥ syāt kṣatraṃ vajrarathaṃ smṛtam / vaiśyā vai dānavajrāś ca karmavajrā yavīyasaḥ // 1.158.49
vajraṃ kṣatrasya vājino avadhyā vājinaḥ smṛtāḥ / rathāṅgaṃ vaḍavā sūte sūtāś cāśveṣu ye matāḥ // 1.158.50
kāmavarṇāḥ kāmajavāḥ kāmataḥ samupasthitāḥ / ime gandharvajāḥ kāmaṃ pūrayiṣyanti te hayāḥ // 1.158.51
yadi prītena vā dattaṃ saṃśaye jīvitasya vā / vidyā vittaṃ śrutaṃ vāpi na tad gandharva kāmaye // 1.158.52
saṃyogo vai prītikaraḥ saṃsatsu pratidṛśyate / jīvitasya pradānena prīto vidyāṃ dadāmi te // 1.158.53
tvatto hy ahaṃ grahīṣyāmi astram āgneyam uttamam / tathaiva sakhyaṃ bībhatso cirāya bharatarṣabha // 1.158.54
tvatto 'streṇa vṛṇomy aśvān saṃyogaḥ śāśvato 'stu nau / sakhe tad brūhi gandharva yuṣmabhyo yad bhayaṃ tyajet // 1.158.55
kāraṇaṃ brūhi gandharva kiṃ tad yena sma dharṣitāḥ / yānto brahmavidaḥ santaḥ sarve rātrāv ariṃdama // 1.159.1
anagnayo 'nāhutayo na ca viprapuraskṛtāḥ / yūyaṃ tato dharṣitāḥ stha mayā pāṇḍavanandana // 1.159.2
yakṣarākṣasagandharvāḥ piśācoragamānavāḥ / vistaraṃ kuruvaṃśasya śrīmataḥ kathayanti te // 1.159.3
nāradaprabhṛtīnāṃ ca devarṣīṇāṃ mayā śrutam / guṇān kathayatāṃ vīra pūrveṣāṃ tava dhīmatām // 1.159.4
svayaṃ cāpi mayā dṛṣṭaś caratā sāgarāmbarām / imāṃ vasumatīṃ kṛtsnāṃ prabhāvaḥ svakulasya te // 1.159.5
vede dhanuṣi cācāryam abhijānāmi te 'rjuna / viśrutaṃ triṣu lokeṣu bhāradvājaṃ yaśasvinam // 1.159.6
dharmaṃ vāyuṃ ca śakraṃ ca vijānāmy aśvinau tathā / pāṇḍuṃ ca kuruśārdūla ṣaḍ etān kulavardhanān // 1.159.7
pitṝn etān ahaṃ pārtha devamānuṣasattamān // 1.159.7.2
divyātmāno mahātmānaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varāḥ / bhavanto bhrātaraḥ śūrāḥ sarve sucaritavratāḥ // 1.159.8
uttamāṃ tu manobuddhiṃ bhavatāṃ bhāvitātmanām / jānann api ca vaḥ pārtha kṛtavān iha dharṣaṇām // 1.159.9
strīsakāśe ca kauravya na pumān kṣantum arhati / dharṣaṇām ātmanaḥ paśyan bāhudraviṇam āśritaḥ // 1.159.10
naktaṃ ca balam asmākaṃ bhūya evābhivardhate / yatas tato māṃ kaunteya sadāraṃ manyur āviśat // 1.159.11
so 'haṃ tvayeha vijitaḥ saṃkhye tāpatyavardhana / yena teneha vidhinā kīrtyamānaṃ nibodha me // 1.159.12
brahmacaryaṃ paro dharmaḥ sa cāpi niyatas tvayi / yasmāt tasmād ahaṃ pārtha raṇe 'smin vijitas tvayā // 1.159.13
yas tu syāt kṣatriyaḥ kaś cit kāmavṛttaḥ paraṃtapa / naktaṃ ca yudhi yudhyeta na sa jīvet kathaṃ cana // 1.159.14
yas tu syāt kāmavṛtto 'pi rājā tāpatya saṃgare / jayen naktaṃcarān sarvān sa purohitadhūrgataḥ // 1.159.15
tasmāt tāpatya yat kiṃ cin nṛṇāṃ śreya ihepsitam / tasmin karmaṇi yoktavyā dāntātmānaḥ purohitāḥ // 1.159.16
vede ṣaḍaṅge niratāḥ śucayaḥ satyavādinaḥ / dharmātmānaḥ kṛtātmānaḥ syur nṛpāṇāṃ purohitāḥ // 1.159.17
jayaś ca niyato rājñaḥ svargaś ca syād anantaram / yasya syād dharmavid vāgmī purodhāḥ śīlavāñ śuciḥ // 1.159.18
lābhaṃ labdhum alabdhaṃ hi labdhaṃ ca parirakṣitum / purohitaṃ prakurvīta rājā guṇasamanvitam // 1.159.19
purohitamate tiṣṭhed ya icchet pṛthivīṃ nṛpaḥ / prāptuṃ meruvarottaṃsāṃ sarvaśaḥ sāgarāmbarām // 1.159.20
na hi kevalaśauryeṇa tāpatyābhijanena ca / jayed abrāhmaṇaḥ kaś cid bhūmiṃ bhūmipatiḥ kva cit // 1.159.21
tasmād evaṃ vijānīhi kurūṇāṃ vaṃśavardhana / brāhmaṇapramukhaṃ rājyaṃ śakyaṃ pālayituṃ ciram // 1.159.22
tāpatya iti yad vākyam uktavān asi mām iha / tad ahaṃ jñātum icchāmi tāpatyārthaviniścayam // 1.160.1
tapatī nāma kā caiṣā tāpatyā yatkṛte vayam / kaunteyā hi vayaṃ sādho tattvam icchāmi veditum // 1.160.2
evam uktaḥ sa gandharvaḥ kuntīputraṃ dhanaṃjayam / viśrutāṃ triṣu lokeṣu śrāvayām āsa vai kathām // 1.160.3
hanta te kathayiṣyāmi kathām etāṃ manoramām / yathāvad akhilāṃ pārtha dharmyāṃ dharmabhṛtāṃ vara // 1.160.4
uktavān asmi yena tvāṃ tāpatya iti yad vacaḥ / tat te 'haṃ kathayiṣyāmi śṛṇuṣvaikamanā mama // 1.160.5
ya eṣa divi dhiṣṇyena nākaṃ vyāpnoti tejasā / etasya tapatī nāma babhūvāsadṛśī sutā // 1.160.6
vivasvato vai kaunteya sāvitryavarajā vibho / viśrutā triṣu lokeṣu tapatī tapasā yutā // 1.160.7
na devī nāsurī caiva na yakṣī na ca rākṣasī / nāpsarā na ca gandharvī tathārūpeṇa kā cana // 1.160.8
suvibhaktānavadyāṅgī svasitāyatalocanā / svācārā caiva sādhvī ca suveṣā caiva bhāminī // 1.160.9
na tasyāḥ sadṛśaṃ kaṃ cit triṣu lokeṣu bhārata / bhartāraṃ savitā mene rūpaśīlakulaśrutaiḥ // 1.160.10
saṃprāptayauvanāṃ paśyan deyāṃ duhitaraṃ tu tām / nopalebhe tataḥ śāntiṃ saṃpradānaṃ vicintayan // 1.160.11
artharkṣaputraḥ kaunteya kurūṇām ṛṣabho balī / sūryam ārādhayām āsa nṛpaḥ saṃvaraṇaḥ sadā // 1.160.12
arghyamālyopahāraiś ca śaśvac ca nṛpatir yataḥ / niyamair upavāsaiś ca tapobhir vividhair api // 1.160.13
śuśrūṣur anahaṃvādī śuciḥ pauravanandanaḥ / aṃśumantaṃ samudyantaṃ pūjayām āsa bhaktimān // 1.160.14
tataḥ kṛtajñaṃ dharmajñaṃ rūpeṇāsadṛśaṃ bhuvi / tapatyāḥ sadṛśaṃ mene sūryaḥ saṃvaraṇaṃ patim // 1.160.15
dātum aicchat tataḥ kanyāṃ tasmai saṃvaraṇāya tām / nṛpottamāya kauravya viśrutābhijanāya vai // 1.160.16
yathā hi divi dīptāṃśuḥ prabhāsayati tejasā / tathā bhuvi mahīpālo dīptyā saṃvaraṇo 'bhavat // 1.160.17
yathārcayanti cādityam udyantaṃ brahmavādinaḥ / tathā saṃvaraṇaṃ pārtha brāhmaṇāvarajāḥ prajāḥ // 1.160.18
sa somam ati kāntatvād ādityam ati tejasā / babhūva nṛpatiḥ śrīmān suhṛdāṃ durhṛdām api // 1.160.19
evaṃguṇasya nṛpates tathāvṛttasya kaurava / tasmai dātuṃ manaś cakre tapatīṃ tapanaḥ svayam // 1.160.20
sa kadā cid atho rājā śrīmān uruyaśā bhuvi / cacāra mṛgayāṃ pārtha parvatopavane kila // 1.160.21
carato mṛgayāṃ tasya kṣutpipāsāśramānvitaḥ / mamāra rājñaḥ kaunteya girāv apratimo hayaḥ // 1.160.22
sa mṛtāśvaś caran pārtha padbhyām eva girau nṛpaḥ / dadarśāsadṛśīṃ loke kanyām āyatalocanām // 1.160.23
sa eka ekām āsādya kanyāṃ tām arimardanaḥ / tasthau nṛpatiśārdūlaḥ paśyann avicalekṣaṇaḥ // 1.160.24
sa hi tāṃ tarkayām āsa rūpato nṛpatiḥ śriyam / punaḥ saṃtarkayām āsa raver bhraṣṭām iva prabhām // 1.160.25
giriprasthe tu sā yasmin sthitā svasitalocanā / sa savṛkṣakṣupalato hiraṇmaya ivābhavat // 1.160.26
avamene ca tāṃ dṛṣṭvā sarvaprāṇabhṛtāṃ vapuḥ / avāptaṃ cātmano mene sa rājā cakṣuṣaḥ phalam // 1.160.27
janmaprabhṛti yat kiṃ cid dṛṣṭavān sa mahīpatiḥ / rūpaṃ na sadṛśaṃ tasyās tarkayām āsa kiṃ cana // 1.160.28
tayā baddhamanaścakṣuḥ pāśair guṇamayais tadā / na cacāla tato deśād bubudhe na ca kiṃ cana // 1.160.29
asyā nūnaṃ viśālākṣyāḥ sadevāsuramānuṣam / lokaṃ nirmathya dhātredaṃ rūpam āviṣkṛtaṃ kṛtam // 1.160.30
evaṃ sa tarkayām āsa rūpadraviṇasaṃpadā / kanyām asadṛśīṃ loke nṛpaḥ saṃvaraṇas tadā // 1.160.31
tāṃ ca dṛṣṭvaiva kalyāṇīṃ kalyāṇābhijano nṛpaḥ / jagāma manasā cintāṃ kāmamārgaṇapīḍitaḥ // 1.160.32
dahyamānaḥ sa tīvreṇa nṛpatir manmathāgninā / apragalbhāṃ pragalbhaḥ sa tām uvāca yaśasvinīm // 1.160.33
kāsi kasyāsi rambhoru kimarthaṃ ceha tiṣṭhasi / kathaṃ ca nirjane 'raṇye carasy ekā śucismite // 1.160.34
tvaṃ hi sarvānavadyāṅgī sarvābharaṇabhūṣitā / vibhūṣaṇam ivaiteṣāṃ bhūṣaṇānām abhīpsitam // 1.160.35
na devīṃ nāsurīṃ caiva na yakṣīṃ na ca rākṣasīm / na ca bhogavatīṃ manye na gandharvīṃ na mānuṣīm // 1.160.36
yā hi dṛṣṭā mayā kāś cic chrutā vāpi varāṅganāḥ / na tāsāṃ sadṛśīṃ manye tvām ahaṃ mattakāśini // 1.160.37
evaṃ tāṃ sa mahīpālo babhāṣe na tu sā tadā / kāmārtaṃ nirjane 'raṇye pratyabhāṣata kiṃ cana // 1.160.38
tato lālapyamānasya pārthivasyāyatekṣaṇā / saudāminīva sābhreṣu tatraivāntaradhīyata // 1.160.39
tām anvicchan sa nṛpatiḥ paricakrāma tat tadā / vanaṃ vanajapatrākṣīṃ bhramann unmattavat tadā // 1.160.40
apaśyamānaḥ sa tu tāṃ bahu tatra vilapya ca / niśceṣṭaḥ kauravaśreṣṭho muhūrtaṃ sa vyatiṣṭhata // 1.160.41
atha tasyām adṛśyāyāṃ nṛpatiḥ kāmamohitaḥ / pātanaḥ śatrusaṃghānāṃ papāta dharaṇītale // 1.161.1
tasmin nipatite bhūmāv atha sā cāruhāsinī / punaḥ pīnāyataśroṇī darśayām āsa taṃ nṛpam // 1.161.2
athābabhāṣe kalyāṇī vācā madhurayā nṛpam / taṃ kurūṇāṃ kulakaraṃ kāmābhihatacetasam // 1.161.3
uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te na tvam arhasy ariṃdama / mohaṃ nṛpatiśārdūla gantum āviṣkṛtaḥ kṣitau // 1.161.4
evam ukto 'tha nṛpatir vācā madhurayā tadā / dadarśa vipulaśroṇīṃ tām evābhimukhe sthitām // 1.161.5
atha tām asitāpāṅgīm ābabhāṣe narādhipaḥ / manmathāgniparītātmā saṃdigdhākṣarayā girā // 1.161.6
sādhu mām asitāpāṅge kāmārtaṃ mattakāśini / bhajasva bhajamānaṃ māṃ prāṇā hi prajahanti mām // 1.161.7
tvadarthaṃ hi viśālākṣi mām ayaṃ niśitaiḥ śaraiḥ / kāmaḥ kamalagarbhābhe pratividhyan na śāmyati // 1.161.8
grastam evam anākrande bhadre kāmamahāhinā / sā tvaṃ pīnāyataśroṇi paryāpnuhi śubhānane // 1.161.9
tvayy adhīnā hi me prāṇāḥ kiṃnarodgītabhāṣiṇi / cārusarvānavadyāṅgi padmendusadṛśānane // 1.161.10
na hy ahaṃ tvad ṛte bhīru śakṣye jīvitum ātmanā / tasmāt kuru viśālākṣi mayy anukrośam aṅgane // 1.161.11
bhaktaṃ mām asitāpāṅge na parityaktum arhasi / tvaṃ hi māṃ prītiyogena trātum arhasi bhāmini // 1.161.12
gāndharveṇa ca māṃ bhīru vivāhenaihi sundari / vivāhānāṃ hi rambhoru gāndharvaḥ śreṣṭha ucyate // 1.161.13
nāham īśātmano rājan kanyā pitṛmatī hy aham / mayi ced asti te prītir yācasva pitaraṃ mama // 1.161.14
yathā hi te mayā prāṇāḥ saṃgṛhītā nareśvara / darśanād eva bhūyas tvaṃ tathā prāṇān mamāharaḥ // 1.161.15
na cāham īśā dehasya tasmān nṛpatisattama / samīpaṃ nopagacchāmi na svatantrā hi yoṣitaḥ // 1.161.16
kā hi sarveṣu lokeṣu viśrutābhijanaṃ nṛpam / kanyā nābhilaṣen nāthaṃ bhartāraṃ bhaktavatsalam // 1.161.17
tasmād evaṃgate kāle yācasva pitaraṃ mama / ādityaṃ praṇipātena tapasā niyamena ca // 1.161.18
sa cet kāmayate dātuṃ tava mām arimardana / bhaviṣyāmy atha te rājan satataṃ vaśavartinī // 1.161.19
ahaṃ hi tapatī nāma sāvitryavarajā sutā / asya lokapradīpasya savituḥ kṣatriyarṣabha // 1.161.20
evam uktvā tatas tūrṇaṃ jagāmordhvam aninditā / sa tu rājā punar bhūmau tatraiva nipapāta ha // 1.162.1
amātyaḥ sānuyātras tu taṃ dadarśa mahāvane / kṣitau nipatitaṃ kāle śakradhvajam ivocchritam // 1.162.2
taṃ hi dṛṣṭvā maheṣvāsaṃ niraśvaṃ patitaṃ kṣitau / babhūva so 'sya sacivaḥ saṃpradīpta ivāgninā // 1.162.3
tvarayā copasaṃgamya snehād āgatasaṃbhramaḥ / taṃ samutthāpayām āsa nṛpatiṃ kāmamohitam // 1.162.4
bhūtalād bhūmipāleśaṃ piteva patitaṃ sutam / prajñayā vayasā caiva vṛddhaḥ kīrtyā damena ca // 1.162.5
amātyas taṃ samutthāpya babhūva vigatajvaraḥ / uvāca cainaṃ kalyāṇyā vācā madhurayotthitam // 1.162.6
mā bhair manujaśārdūla bhadraṃ cāstu tavānagha // 1.162.6.2
kṣutpipāsāpariśrāntaṃ tarkayām āsa taṃ nṛpam / patitaṃ pātanaṃ saṃkhye śātravāṇāṃ mahītale // 1.162.7
vāriṇātha suśītena śiras tasyābhyaṣecayat / aspṛśan mukuṭaṃ rājñaḥ puṇḍarīkasugandhinā // 1.162.8
tataḥ pratyāgataprāṇas tad balaṃ balavān nṛpaḥ / sarvaṃ visarjayām āsa tam ekaṃ sacivaṃ vinā // 1.162.9
tatas tasyājñayā rājño vipratasthe mahad balam / sa tu rājā giriprasthe tasmin punar upāviśat // 1.162.10
tatas tasmin girivare śucir bhūtvā kṛtāñjaliḥ / ārirādhayiṣuḥ sūryaṃ tasthāv ūrdhvabhujaḥ kṣitau // 1.162.11
jagāma manasā caiva vasiṣṭham ṛṣisattamam / purohitam amitraghnas tadā saṃvaraṇo nṛpaḥ // 1.162.12
naktaṃdinam athaikasthe sthite tasmiñ janādhipe / athājagāma viprarṣis tadā dvādaśame 'hani // 1.162.13
sa viditvaiva nṛpatiṃ tapatyā hṛtamānasam / divyena vidhinā jñātvā bhāvitātmā mahān ṛṣiḥ // 1.162.14
tathā tu niyatātmānaṃ sa taṃ nṛpatisattamam / ābabhāṣe sa dharmātmā tasyaivārthacikīrṣayā // 1.162.15
sa tasya manujendrasya paśyato bhagavān ṛṣiḥ / ūrdhvam ācakrame draṣṭuṃ bhāskaraṃ bhāskaradyutiḥ // 1.162.16
sahasrāṃśuṃ tato vipraḥ kṛtāñjalir upasthitaḥ / vasiṣṭho 'ham iti prītyā sa cātmānaṃ nyavedayat // 1.162.17
tam uvāca mahātejā vivasvān munisattamam / maharṣe svāgataṃ te 'stu kathayasva yathecchasi // 1.162.18
yaiṣā te tapatī nāma sāvitryavarajā sutā / tāṃ tvāṃ saṃvaraṇasyārthe varayāmi vibhāvaso // 1.163.1
sa hi rājā bṛhatkīrtir dharmārthavid udāradhīḥ / yuktaḥ saṃvaraṇo bhartā duhitus te vihaṃgama // 1.163.2
ity uktaḥ savitā tena dadānīty eva niścitaḥ / pratyabhāṣata taṃ vipraṃ pratinandya divākaraḥ // 1.163.3
varaḥ saṃvaraṇo rājñāṃ tvam ṛṣīṇāṃ varo mune / tapatī yoṣitāṃ śreṣṭhā kim anyatrāpavarjanāt // 1.163.4
tataḥ sarvānavadyāgnīṃ tapatīṃ tapanaḥ svayam / dadau saṃvaraṇasyārthe vasiṣṭhāya mahātmane // 1.163.5
pratijagrāha tāṃ kanyāṃ maharṣis tapatīṃ tadā // 1.163.5.2
vasiṣṭho 'tha visṛṣṭaś ca punar evājagāma ha / yatra vikhyatakīrtiḥ sa kurūṇām ṛṣabho 'bhavat // 1.163.6
sa rājā manmathāviṣṭas tadgatenāntarātmanā / dṛṣṭvā ca devakanyāṃ tāṃ tapatīṃ cāruhāsinīm // 1.163.7
vasiṣṭhena sahāyāntīṃ saṃhṛṣṭo 'bhyadhikaṃ babhau // 1.163.7.2
kṛcchre dvādaśarātre tu tasya rājñaḥ samāpite / ājagāma viśuddhātmā vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ // 1.163.8
tapasārādhya varadaṃ devaṃ gopatim īśvaram / lebhe saṃvaraṇo bhāryāṃ vasiṣṭhasyaiva tejasā // 1.163.9
tatas tasmin giriśreṣṭhe devagandharvasevite / jagrāha vidhivat pāṇiṃ tapatyāḥ sa nararṣabhaḥ // 1.163.10
vasiṣṭhenābhyanujñātas tasminn eva dharādhare / so 'kāmayata rājarṣir vihartuṃ saha bhāryayā // 1.163.11
tataḥ pure ca rāṣṭre ca vāhaneṣu baleṣu ca / ādideśa mahīpālas tam eva sacivaṃ tadā // 1.163.12
nṛpatiṃ tv abhyanujñāya vasiṣṭho 'thāpacakrame / so 'pi rājā girau tasmin vijahārāmaropamaḥ // 1.163.13
tato dvādaśa varṣāṇi kānaneṣu jaleṣu ca / reme tasmin girau rājā tayaiva saha bhāryayā // 1.163.14
tasya rājñaḥ pure tasmin samā dvādaśa sarvaśaḥ / na vavarṣa sahasrākṣo rāṣṭre caivāsya sarvaśaḥ // 1.163.15
tat kṣudhārtair nirānandaiḥ śavabhūtais tadā naraiḥ / abhavat pretarājasya puraṃ pretair ivāvṛtam // 1.163.16
tatas tat tādṛśaṃ dṛṣṭvā sa eva bhagavān ṛṣiḥ / abhyapadyata dharmātmā vasiṣṭho rājasattamam // 1.163.17
taṃ ca pārthivaśārdūlam ānayām āsa tat puram / tapatyā sahitaṃ rājann uṣitaṃ dvādaśīḥ samāḥ // 1.163.18
tataḥ pravṛṣṭas tatrāsīd yathāpūrvaṃ surārihā / tasmin nṛpatiśārdūle praviṣṭe nagaraṃ punaḥ // 1.163.19
tataḥ sarāṣṭraṃ mumude tat puraṃ parayā mudā / tena pārthivamukhyena bhāvitaṃ bhāvitātmanā // 1.163.20
tato dvādaśa varṣāṇi punar īje narādhipaḥ / patnyā tapatyā sahito yathā śakro marutpatiḥ // 1.163.21
evam āsīn mahābhāgā tapatī nāma paurvikī / tava vaivasvatī pārtha tāpatyas tvaṃ yayā mataḥ // 1.163.22
tasyāṃ saṃjanayām āsa kuruṃ saṃvaraṇo nṛpaḥ / tapatyāṃ tapatāṃ śreṣṭha tāpatyas tvaṃ tato 'rjuna // 1.163.23
sa gandharvavacaḥ śrutvā tat tadā bharatarṣabha / arjunaḥ parayā prītyā pūrṇacandra ivābabhau // 1.164.1
uvāca ca maheṣvāso gandharvaṃ kurusattamaḥ / jātakautūhalo 'tīva vasiṣṭhasya tapobalāt // 1.164.2
vasiṣṭha iti yasyaitad ṛṣer nāma tvayeritam / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ yathāvat tad vadasva me // 1.164.3
ya eṣa gandharvapate pūrveṣāṃ naḥ purohitaḥ / āsīd etan mamācakṣva ka eṣa bhagavān ṛṣiḥ // 1.164.4
tapasā nirjitau śaśvad ajeyāv amarair api / kāmakrodhāv ubhau yasya caraṇau saṃvavāhatuḥ // 1.164.5
yas tu nocchedanaṃ cakre kuśikānām udāradhīḥ / viśvāmitrāparādhena dhārayan manyum uttamam // 1.164.6
putravyasanasaṃtaptaḥ śaktimān api yaḥ prabhuḥ / viśvāmitravināśāya na mene karma dāruṇam // 1.164.7
mṛtāṃś ca punar āhartuṃ yaḥ sa putrān yamakṣayāt / kṛtāntaṃ nāticakrāma velām iva mahodadhiḥ // 1.164.8
yaṃ prāpya vijitātmānaṃ mahātmānaṃ narādhipāḥ / ikṣvākavo mahīpālā lebhire pṛthivīm imām // 1.164.9
purohitavaraṃ prāpya vasiṣṭham ṛṣisattamam / ījire kratubhiś cāpi nṛpās te kurunandana // 1.164.10
sa hi tān yājayām āsa sarvān nṛpatisattamān / brahmarṣiḥ pāṇḍavaśreṣṭha bṛhaspatir ivāmarān // 1.164.11
tasmād dharmapradhānātmā vedadharmavid īpsitaḥ / brāhmaṇo guṇavān kaś cit purodhāḥ pravimṛśyatām // 1.164.12
kṣatriyeṇa hi jātena pṛthivīṃ jetum icchatā / pūrvaṃ purohitaḥ kāryaḥ pārtha rājyābhivṛddhaye // 1.164.13
mahīṃ jigīṣatā rājñā brahma kāryaṃ puraḥsaram / tasmāt purohitaḥ kaś cid guṇavān astu vo dvijaḥ // 1.164.14
kiṃnimittam abhūd vairaṃ viśvāmitravasiṣṭhayoḥ / vasator āśrame puṇye śaṃsa naḥ sarvam eva tat // 1.165.1
idaṃ vāsiṣṭham ākhyānaṃ purāṇaṃ paricakṣate / pārtha sarveṣu lokeṣu yathāvat tan nibodha me // 1.165.2
kanyakubje mahān āsīt pārthivo bharatarṣabha / gādhīti viśruto loke satyadharmaparāyaṇaḥ // 1.165.3
tasya dharmātmanaḥ putraḥ samṛddhabalavāhanaḥ / viśvāmitra iti khyāto babhūva ripumardanaḥ // 1.165.4
sa cacāra sahāmātyo mṛgayāṃ gahane vane / mṛgān vidhyan varāhāṃś ca ramyeṣu marudhanvasu // 1.165.5
vyāyāmakarśitaḥ so 'tha mṛgalipsuḥ pipāsitaḥ / ājagāma naraśreṣṭha vasiṣṭhasyāśramaṃ prati // 1.165.6
tam āgatam abhiprekṣya vasiṣṭhaḥ śreṣṭhabhāg ṛṣiḥ / viśvāmitraṃ naraśreṣṭhaṃ pratijagrāha pūjayā // 1.165.7
pādyārghyācamanīyena svāgatena ca bhārata / tathaiva pratijagrāha vanyena haviṣā tathā // 1.165.8
tasyātha kāmadhug dhenur vasiṣṭhasya mahātmanaḥ / uktā kāmān prayaccheti sā kāmān duduhe tataḥ // 1.165.9
grāmyāraṇyā oṣadhīś ca duduhe paya eva ca / ṣaḍrasaṃ cāmṛtarasaṃ rasāyanam anuttamam // 1.165.10
bhojanīyāni peyāni bhakṣyāṇi vividhāni ca / lehyāny amṛtakalpāni coṣyāṇi ca tathārjuna // 1.165.11
taiḥ kāmaiḥ sarvasaṃpūrṇaiḥ pūjitaḥ sa mahīpatiḥ / sāmātyaḥ sabalaś caiva tutoṣa sa bhṛśaṃ nṛpaḥ // 1.165.12
ṣaḍāyatāṃ supārśvoruṃ tripṛthuṃ pañca saṃvṛtām / maṇḍūkanetrāṃ svākārāṃ pīnodhasam aninditām // 1.165.13
suvāladhiṃ śaṅkukarṇāṃ cāruśṛṅgāṃ manoramām / puṣṭāyataśirogrīvāṃ vismitaḥ so 'bhivīkṣya tām // 1.165.14
abhinandati tāṃ nandīṃ vasiṣṭhasya payasvinīm / abravīc ca bhṛśaṃ tuṣṭo viśvāmitro muniṃ tadā // 1.165.15
arbudena gavāṃ brahman mama rājyena vā punaḥ / nandinīṃ saṃprayacchasva bhuṅkṣva rājyaṃ mahāmune // 1.165.16
devatātithipitrartham ājyārthaṃ ca payasvinī / adeyā nandinīyaṃ me rājyenāpi tavānagha // 1.165.17
kṣatriyo 'haṃ bhavān vipras tapaḥsvādhyāyasādhanaḥ / brāhmaṇeṣu kuto vīryaṃ praśānteṣu dhṛtātmasu // 1.165.18
arbudena gavāṃ yas tvaṃ na dadāsi mamepsitām / svadharmaṃ na prahāsyāmi nayiṣye te balena gām // 1.165.19
balasthaś cāsi rājā ca bāhuvīryaś ca kṣatriyaḥ / yathecchasi tathā kṣipraṃ kuru tvaṃ mā vicāraya // 1.165.20
evam uktas tadā pārtha viśvāmitro balād iva / haṃsacandrapratīkāśāṃ nandinīṃ tāṃ jahāra gām // 1.165.21
kaśādaṇḍapratihatā kālyamānā tatas tataḥ / hambhāyamānā kalyāṇī vasiṣṭhasyātha nandinī // 1.165.22
āgamyābhimukhī pārtha tasthau bhagavadunmukhī / bhṛśaṃ ca tāḍyamānāpi na jagāmāśramāt tataḥ // 1.165.23
śṛṇomi te ravaṃ bhadre vinadantyāḥ punaḥ punaḥ / balād dhriyasi me nandi kṣamāvān brāhmaṇo hy aham // 1.165.24
sā tu teṣāṃ balān nandī balānāṃ bharatarṣabha / viśvāmitrabhayodvignā vasiṣṭhaṃ samupāgamat // 1.165.25
pāṣāṇadaṇḍābhihatāṃ krandantīṃ mām anāthavat / viśvāmitrabalair ghorair bhagavan kim upekṣase // 1.165.26
evaṃ tasyāṃ tadā partha dharṣitāyāṃ mahāmuniḥ / na cukṣubhe na dhairyāc ca vicacāla dhṛtavrataḥ // 1.165.27
kṣatriyāṇāṃ balaṃ tejo brāhmaṇānāṃ kṣamā balam / kṣamā māṃ bhajate tasmād gamyatāṃ yadi rocate // 1.165.28
kiṃ nu tyaktāsmi bhagavan yad evaṃ māṃ prabhāṣase / atyaktāhaṃ tvayā brahman na śakyā nayituṃ balāt // 1.165.29
na tvāṃ tyajāmi kalyāṇi sthīyatāṃ yadi śakyate / dṛḍhena dāmnā baddhvaiṣa vatsas te hriyate balāt // 1.165.30
sthīyatām iti tac chrutvā vasiṣṭhasya payasvinī / ūrdhvāñcitaśirogrīvā prababhau ghoradarśanā // 1.165.31
krodharaktekṣaṇā sā gaur hambhāravaghanasvanā / viśvāmitrasya tat sainyaṃ vyadrāvayata sarvaśaḥ // 1.165.32
kaśāgradaṇḍābhihatā kālyamānā tatas tataḥ / krodhadīptekṣaṇā krodhaṃ bhūya eva samādadhe // 1.165.33
āditya iva madhyāhne krodhadīptavapur babhau / aṅgāravarṣaṃ muñcantī muhur vāladhito mahat // 1.165.34
asṛjat pahlavān pucchāc chakṛtaḥ śabarāñ śakān / mūtrataś cāsṛjac cāpi yavanān krodhamūrcchitā // 1.165.35
puṇḍrān kirātān dramiḍān siṃhalān barbarāṃs tathā / tathaiva daradān mlecchān phenataḥ sā sasarja ha // 1.165.36
tair visṛṣṭair mahat sainyaṃ nānāmlecchagaṇais tadā / nānāvaraṇasaṃchannair nānāyudhadharais tathā // 1.165.37
avākīryata saṃrabdhair viśvāmitrasya paśyataḥ // 1.165.37.2
ekaikaś ca tadā yodhaḥ pañcabhiḥ saptabhir vṛtaḥ / astravarṣeṇa mahatā kālyamānaṃ balaṃ tataḥ // 1.165.38
prabhagnaṃ sarvatas trastaṃ viśvāmitrasya paśyataḥ // 1.165.38.2
na ca prāṇair viyujyanta ke cit te sainikās tadā / viśvāmitrasya saṃkruddhair vāsiṣṭhair bharatarṣabha // 1.165.39
viśvāmitrasya sainyaṃ tu kālyamānaṃ triyojanam / krośamānaṃ bhayodvignaṃ trātāraṃ nādhyagacchata // 1.165.40
dṛṣṭvā tan mahad āścaryaṃ brahmatejobhavaṃ tadā / viśvāmitraḥ kṣatrabhāvān nirviṇṇo vākyam abravīt // 1.165.41
dhig balaṃ kṣatriyabalaṃ brahmatejobalaṃ balam / balābalaṃ viniścitya tapa eva paraṃ balam // 1.165.42
sa rājyaṃ sphītam utsṛjya tāṃ ca dīptāṃ nṛpaśriyam / bhogāṃś ca pṛṣṭhataḥ kṛtvā tapasy eva mano dadhe // 1.165.43
sa gatvā tapasā siddhiṃ lokān viṣṭabhya tejasā / tatāpa sarvān dīptaujā brāhmaṇatvam avāpa ca // 1.165.44
apibac ca sutaṃ somam indreṇa saha kauśikaḥ // 1.165.44.2
kalmāṣapāda ity asmiṃl loke rājā babhūva ha / ikṣvākuvaṃśajaḥ pārtha tejasāsadṛśo bhuvi // 1.166.1
sa kadā cid vanaṃ rājā mṛgayāṃ niryayau purāt / mṛgān vidhyan varāhāṃś ca cacāra ripumardanaḥ // 1.166.2
sa tu rājā mahātmānaṃ vāsiṣṭham ṛṣisattamam / tṛṣārtaś ca kṣudhārtaś ca ekāyanagataḥ pathi // 1.166.3
apaśyad ajitaḥ saṃkhye muniṃ pratimukhāgatam / śaktiṃ nāma mahābhāgaṃ vasiṣṭhakulanandanam // 1.166.4
jyeṣṭhaṃ putraśatāt putraṃ vasiṣṭhasya mahātmanaḥ // 1.166.4.2
apagaccha patho 'smākam ity evaṃ pārthivo 'bravīt / tathā ṛṣir uvācainaṃ sāntvayañ ślakṣṇayā girā // 1.166.5
ṛṣis tu nāpacakrāma tasmin dharmapathe sthitaḥ / nāpi rājā muner mānāt krodhāc cāpi jagāma ha // 1.166.6
amuñcantaṃ tu panthānaṃ tam ṛṣiṃ nṛpasattamaḥ / jaghāna kaśayā mohāt tadā rākṣasavan munim // 1.166.7
kaśāprahārābhihatas tataḥ sa munisattamaḥ / taṃ śaśāpa nṛpaśreṣṭhaṃ vāsiṣṭhaḥ krodhamūrcchitaḥ // 1.166.8
haṃsi rākṣasavad yasmād rājāpasada tāpasam / tasmāt tvam adya prabhṛti puruṣādo bhaviṣyasi // 1.166.9
manuṣyapiśite saktaś cariṣyasi mahīm imām / gaccha rājādhamety uktaḥ śaktinā vīryaśaktinā // 1.166.10
tato yājyanimittaṃ tu viśvāmitravasiṣṭhayoḥ / vairam āsīt tadā taṃ tu viśvāmitro 'nvapadyata // 1.166.11
tayor vivadator evaṃ samīpam upacakrame / ṛṣir ugratapāḥ pārtha viśvāmitraḥ pratāpavān // 1.166.12
tataḥ sa bubudhe paścāt tam ṛṣiṃ nṛpasattamaḥ / ṛṣeḥ putraṃ vasiṣṭhasya vasiṣṭham iva tejasā // 1.166.13
antardhāya tadātmānaṃ viśvāmitro 'pi bhārata / tāv ubhāv upacakrāma cikīrṣann ātmanaḥ priyam // 1.166.14
sa tu śaptas tadā tena śaktinā vai nṛpottamaḥ / jagāma śaraṇaṃ śaktiṃ prasādayitum arhayan // 1.166.15
tasya bhāvaṃ viditvā sa nṛpateḥ kurunandana / viśvāmitras tato rakṣa ādideśa nṛpaṃ prati // 1.166.16
sa śāpāt tasya viprarṣer viśvāmitrasya cājñayā / rākṣasaḥ kiṃkaro nāma viveśa nṛpatiṃ tadā // 1.166.17
rakṣasā tu gṛhītaṃ taṃ viditvā sa munis tadā / viśvāmitro 'py apakrāmat tasmād deśād ariṃdama // 1.166.18
tataḥ sa nṛpatir vidvān rakṣann ātmānam ātmanā / balavat pīḍyamāno 'pi rakṣasāntargatena ha // 1.166.19
dadarśa taṃ dvijaḥ kaś cid rājānaṃ prasthitaṃ punaḥ / yayāce kṣudhitaś cainaṃ samāṃsaṃ bhojanaṃ tadā // 1.166.20
tam uvācātha rājarṣir dvijaṃ mitrasahas tadā / āssva brahmaṃs tvam atraiva muhūrtam iti sāntvayan // 1.166.21
nivṛttaḥ pratidāsyāmi bhojanaṃ te yathepsitam / ity uktvā prayayau rājā tasthau ca dvijasattamaḥ // 1.166.22
antargataṃ tu tad rājñas tadā brāhmaṇabhāṣitam / so 'ntaḥpuraṃ praviśyātha saṃviveśa narādhipaḥ // 1.166.23
tato 'rdharātra utthāya sūdam ānāyya satvaram / uvāca rājā saṃsmṛtya brāhmaṇasya pratiśrutam // 1.166.24
gacchāmuṣminn asau deśe brāhmaṇo māṃ pratīkṣate / annārthī tvaṃ tam annena samāṃsenopapādaya // 1.166.25
evam uktas tadā sūdaḥ so 'nāsādyāmiṣaṃ kva cit / nivedayām āsa tadā tasmai rājñe vyathānvitaḥ // 1.166.26
rājā tu rakṣasāviṣṭaḥ sūdam āha gatavyathaḥ / apy enaṃ naramāṃsena bhojayeti punaḥ punaḥ // 1.166.27
tathety uktvā tataḥ sūdaḥ saṃsthānaṃ vadhyaghātinām / gatvā jahāra tvarito naramāṃsam apetabhīḥ // 1.166.28
sa tat saṃskṛtya vidhivad annopahitam āśu vai / tasmai prādād brāhmaṇāya kṣudhitāya tapasvine // 1.166.29
sa siddhacakṣuṣā dṛṣṭvā tadannaṃ dvijasattamaḥ / abhojyam idam ity āha krodhaparyākulekṣaṇaḥ // 1.166.30
yasmād abhojyam annaṃ me dadāti sa narādhipaḥ / tasmāt tasyaiva mūḍhasya bhaviṣyaty atra lolupā // 1.166.31
sakto mānuṣamāṃseṣu yathoktaḥ śaktinā purā / udvejanīyo bhūtānāṃ cariṣyati mahīm imām // 1.166.32
dvir anuvyāhṛte rājñaḥ sa śāpo balavān abhūt / rakṣobalasamāviṣṭo visaṃjñaś cābhavat tadā // 1.166.33
tataḥ sa nṛpatiśreṣṭho rākṣasopahatendriyaḥ / uvāca śaktiṃ taṃ dṛṣṭvā nacirād iva bhārata // 1.166.34
yasmād asadṛśaḥ śāpaḥ prayukto 'yaṃ tvayā mayi / tasmāt tvattaḥ pravartiṣye khādituṃ mānuṣān aham // 1.166.35
evam uktvā tataḥ sadyas taṃ prāṇair viprayujya saḥ / śaktinaṃ bhakṣayām āsa vyāghraḥ paśum ivepsitam // 1.166.36
śaktinaṃ tu hataṃ dṛṣṭvā viśvāmitras tataḥ punaḥ / vasiṣṭhasyaiva putreṣu tad rakṣaḥ saṃdideśa ha // 1.166.37
sa tāñ śatāvarān putrān vasiṣṭhasya mahātmanaḥ / bhakṣayām āsa saṃkruddhaḥ siṃhaḥ kṣudramṛgān iva // 1.166.38
vasiṣṭho ghātitāñ śrutvā viśvāmitreṇa tān sutān / dhārayām āsa taṃ śokaṃ mahādrir iva medinīm // 1.166.39
cakre cātmavināśāya buddhiṃ sa munisattamaḥ / na tv eva kuśikocchedaṃ mene matimatāṃ varaḥ // 1.166.40
sa merukūṭād ātmānaṃ mumoca bhagavān ṛṣiḥ / śiras tasya śilāyāṃ ca tūlarāśāv ivāpatat // 1.166.41
na mamāra ca pātena sa yadā tena pāṇḍava / tadāgnim iddhvā bhagavān saṃviveśa mahāvane // 1.166.42
taṃ tadā susamiddho 'pi na dadāha hutāśanaḥ / dīpyamāno 'py amitraghna śīto 'gnir abhavat tataḥ // 1.166.43
sa samudram abhipretya śokāviṣṭo mahāmuniḥ / baddhvā kaṇṭhe śilāṃ gurvīṃ nipapāta tadambhasi // 1.166.44
sa samudrormivegena sthale nyasto mahāmuniḥ / jagāma sa tataḥ khinnaḥ punar evāśramaṃ prati // 1.166.45
tato dṛṣṭvāśramapadaṃ rahitaṃ taiḥ sutair muniḥ / nirjagāma suduḥkhārtaḥ punar evāśramāt tataḥ // 1.167.1
so 'paśyat saritaṃ pūrṇāṃ prāvṛṭkāle navāmbhasā / vṛkṣān bahuvidhān pārtha vahantīṃ tīrajān bahūn // 1.167.2
atha cintāṃ samāpede punaḥ pauravanandana / ambhasy asyā nimajjeyam iti duḥkhasamanvitaḥ // 1.167.3
tataḥ pāśais tadātmānaṃ gāḍhaṃ baddhvā mahāmuniḥ / tasyā jale mahānadyā nimamajja suduḥkhitaḥ // 1.167.4
atha chittvā nadī pāśāṃs tasyāribalamardana / samasthaṃ tam ṛṣiṃ kṛtvā vipāśaṃ samavāsṛjat // 1.167.5
uttatāra tataḥ pāśair vimuktaḥ sa mahān ṛṣiḥ / vipāśeti ca nāmāsyā nadyāś cakre mahān ṛṣiḥ // 1.167.6
śoke buddhiṃ tataś cakre na caikatra vyatiṣṭhata / so 'gacchat parvatāṃś caiva saritaś ca sarāṃsi ca // 1.167.7
tataḥ sa punar evarṣir nadīṃ haimavatīṃ tadā / caṇḍagrāhavatīṃ dṛṣṭvā tasyāḥ srotasy avāpatat // 1.167.8
sā tam agnisamaṃ vipram anucintya saridvarā / śatadhā vidrutā yasmāc chatadrur iti viśrutā // 1.167.9
tataḥ sthalagataṃ dṛṣṭvā tatrāpy ātmānam ātmanā / martuṃ na śakyam ity uktvā punar evāśramaṃ yayau // 1.167.10
vadhvādṛśyantyānugata āśramābhimukho vrajan / atha śuśrāva saṃgatyā vedādhyayananiḥsvanam // 1.167.11
pṛṣṭhataḥ paripūrṇārthaiḥ ṣaḍbhir aṅgair alaṃkṛtam // 1.167.11.2
anuvrajati ko nv eṣa mām ity eva ca so 'bravīt / ahaṃ tv adṛśyatī nāmnā taṃ snuṣā pratyabhāṣata // 1.167.12
śakter bhāryā mahābhāga tapoyuktā tapasvinī // 1.167.12.2
putri kasyaiṣa sāṅgasya vedasyādhyayanasvanaḥ / purā sāṅgasya vedasya śakter iva mayā śrutaḥ // 1.167.13
ayaṃ kukṣau samutpannaḥ śakter garbhaḥ sutasya te / samā dvādaśa tasyeha vedān abhyasato mune // 1.167.14
evam uktas tato hṛṣṭo vasiṣṭhaḥ śreṣṭhabhāg ṛṣiḥ / asti saṃtānam ity uktvā mṛtyoḥ pārtha nyavartata // 1.167.15
tataḥ pratinivṛttaḥ sa tayā vadhvā sahānagha / kalmāṣapādam āsīnaṃ dadarśa vijane vane // 1.167.16
sa tu dṛṣṭvaiva taṃ rājā kruddha utthāya bhārata / āviṣṭo rakṣasogreṇa iyeṣāttuṃ tataḥ sma tam // 1.167.17
adṛśyantī tu taṃ dṛṣṭvā krūrakarmāṇam agrataḥ / bhayasaṃvignayā vācā vasiṣṭham idam abravīt // 1.167.18
asau mṛtyur ivogreṇa daṇḍena bhagavann itaḥ / pragṛhītena kāṣṭhena rākṣaso 'bhyeti bhīṣaṇaḥ // 1.167.19
taṃ nivārayituṃ śakto nānyo 'sti bhuvi kaś cana / tvad ṛte 'dya mahābhāga sarvavedavidāṃ vara // 1.167.20
trāhi māṃ bhagavan pāpād asmād dāruṇadarśanāt / rakṣo attum iha hy āvāṃ nūnam etac cikīrṣati // 1.167.21
mā bhaiḥ putri na bhetavyaṃ rakṣasas te kathaṃ cana / naitad rakṣo bhayaṃ yasmāt paśyasi tvam upasthitam // 1.168.1
rājā kalmāṣapādo 'yaṃ vīryavān prathito bhuvi / sa eṣo 'smin vanoddeśe nivasaty atibhīṣaṇaḥ // 1.168.2
tam āpatantaṃ saṃprekṣya vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ / vārayām āsa tejasvī huṃkareṇaiva bhārata // 1.168.3
mantrapūtena ca punaḥ sa tam abhyukṣya vāriṇā / mokṣayām āsa vai ghorād rākṣasād rājasattamam // 1.168.4
sa hi dvādaśa varṣāṇi vasiṣṭhasyaiva tejasā / grasta āsīd gṛheṇeva parvakāle divākaraḥ // 1.168.5
rakṣasā vipramukto 'tha sa nṛpas tad vanaṃ mahat / tejasā rañjayām āsa saṃdhyābhram iva bhāskaraḥ // 1.168.6
pratilabhya tataḥ saṃjñām abhivādya kṛtāñjaliḥ / uvāca nṛpatiḥ kāle vasiṣṭham ṛṣisattamam // 1.168.7
saudāso 'haṃ mahābhāga yājyas te dvijasattama / asmin kāle yad iṣṭaṃ te brūhi kiṃ karavāṇi te // 1.168.8
vṛttam etad yathākālaṃ gaccha rājyaṃ praśādhi tat / brāhmaṇāṃś ca manuṣyendra māvamaṃsthāḥ kadā cana // 1.168.9
nāvamaṃsyāmy ahaṃ brahman kadā cid brāhmaṇarṣabhān / tvan nideśe sthitaḥ śaśvat pujayiṣyāmy ahaṃ dvijān // 1.168.10
ikṣvākūṇāṃ tu yenāham anṛṇaḥ syāṃ dvijottama / tat tvattaḥ prāptum icchāmi varaṃ vedavidāṃ vara // 1.168.11
apatyāyepsitāṃ mahyaṃ mahiṣīṃ gantum arhasi / śīlarūpaguṇopetām ikṣvākukulavṛddhaye // 1.168.12
dadānīty eva taṃ tatra rājānaṃ pratyuvāca ha / vasiṣṭhaḥ parameṣvāsaṃ satyasaṃdho dvijottamaḥ // 1.168.13
tataḥ pratiyayau kāle vasiṣṭhasahito 'nagha / khyātaṃ puravaraṃ lokeṣv ayodhyāṃ manujeśvaraḥ // 1.168.14
taṃ prajāḥ pratimodantyaḥ sarvāḥ pratyudyayus tadā / vipāpmānaṃ mahātmānaṃ divaukasa iveśvaram // 1.168.15
acirāt sa manuṣyendro nagarīṃ puṇyakarmaṇām / viveśa sahitas tena vasiṣṭhena mahātmanā // 1.168.16
dadṛśus taṃ tato rājann ayodhyāvāsino janāḥ / puṣyeṇa sahitaṃ kāle divākaram ivoditam // 1.168.17
sa hi tāṃ pūrayām āsa lakṣmyā lakṣmīvatāṃ varaḥ / ayodhyāṃ vyoma śītāṃśuḥ śaratkāla ivoditaḥ // 1.168.18
saṃsiktamṛṣṭapanthānaṃ patākocchrayabhūṣitam / manaḥ prahlādayām āsā tasya tat puram uttamam // 1.168.19
tuṣṭapuṣṭajanākīrṇā sā purī kurunandana / aśobhata tadā tena śakreṇevāmarāvatī // 1.168.20
tataḥ praviṣṭe rājendre tasmin rājani tāṃ purīm / tasya rājño ''jñayā devī vasiṣṭham upacakrame // 1.168.21
ṛtāv atha maharṣiḥ sa saṃbabhūva tayā saha / devyā divyena vidhinā vasiṣṭhaḥ śreṣṭhabhāg ṛṣiḥ // 1.168.22
atha tasyāṃ samutpanne garbhe sa munisattamaḥ / rājñābhivāditas tena jagāma punar āśramam // 1.168.23
dīrghakāladhṛtaṃ garbhaṃ suṣāva na tu taṃ yadā / sātha devy aśmanā kukṣiṃ nirbibheda tadā svakam // 1.168.24
dvādaśe 'tha tato varṣe sa jajñe manujarṣabha / aśmako nāma rājarṣiḥ potanaṃ yo nyaveśayat // 1.168.25
āśramasthā tataḥ putram adṛśyantī vyajāyata / śakteḥ kulakaraṃ rājan dvitīyam iva śaktinam // 1.169.1
jātakarmādikās tasya kriyāḥ sa munipuṃgavaḥ / pautrasya bharataśreṣṭha cakāra bhagavān svayam // 1.169.2
parāsuś ca yatas tena vasiṣṭhaḥ sthāpitas tadā / garbhasthena tato loke parāśara iti smṛtaḥ // 1.169.3
amanyata sa dharmātmā vasiṣṭhaṃ pitaraṃ tadā / janmaprabhṛti tasmiṃś ca pitarīva vyavartata // 1.169.4
sa tāta iti viprarṣiṃ vasiṣṭhaṃ pratyabhāṣata / mātuḥ samakṣaṃ kaunteya adṛśyantyāḥ paraṃtapa // 1.169.5
tāteti paripūrṇārthaṃ tasya tan madhuraṃ vacaḥ / adṛśyanty aśrupūrṇākṣī śṛṇvantī tam uvāca ha // 1.169.6
mā tāta tāta tāteti na te tāto mahāmuniḥ / rakṣasā bhakṣitas tāta tava tāto vanāntare // 1.169.7
manyase yaṃ tu tāteti naiṣa tātas tavānagha / āryas tv eṣa pitā tasya pitus tava mahātmanaḥ // 1.169.8
sa evam ukto duḥkhārtaḥ satyavāg ṛṣisattamaḥ / sarvalokavināśāya matiṃ cakre mahāmanāḥ // 1.169.9
taṃ tathā niścitātmānaṃ mahātmānaṃ mahātapāḥ / vasiṣṭho vārayām āsa hetunā yena tac chṛṇu // 1.169.10
kṛtavīrya iti khyāto babhūva nṛpatiḥ kṣitau / yājyo vedavidāṃ loke bhṛgūṇāṃ pārthivarṣabhaḥ // 1.169.11
sa tān agrabhujas tāta dhānyena ca dhanena ca / somānte tarpayām āsa vipulena viśāṃ patiḥ // 1.169.12
tasmin nṛpatiśārdūle svaryāte 'tha kadā cana / babhūva tatkuleyānāṃ dravyakāryam upasthitam // 1.169.13
te bhṛgūṇāṃ dhanaṃ jñātvā rājānaḥ sarva eva ha / yāciṣṇavo 'bhijagmus tāṃs tāta bhārgavasattamān // 1.169.14
bhūmau tu nidadhuḥ ke cid bhṛgavo dhanam akṣayam / daduḥ ke cid dvijātibhyo jñātvā kṣatriyato bhayam // 1.169.15
bhṛgavas tu daduḥ ke cit teṣāṃ vittaṃ yathepsitam / kṣatriyāṇāṃ tadā tāta kāraṇāntaradarśanāt // 1.169.16
tato mahītalaṃ tāta kṣatriyeṇa yadṛcchayā / khanatādhigataṃ vittaṃ kena cid bhṛguveśmani // 1.169.17
tad vittaṃ dadṛśuḥ sarve sametāḥ kṣatriyarṣabhāḥ // 1.169.17.2
avamanya tataḥ kopād bhṛgūṃs tāñ śaraṇāgatān / nijaghnus te maheṣvāsāḥ sarvāṃs tān niśitaiḥ śaraiḥ // 1.169.18
ā garbhād anukṛntantaś ceruś caiva vasuṃdharām // 1.169.18.2
tata ucchidyamāneṣu bhṛguṣv evaṃ bhayāt tadā / bhṛgupatnyo giriṃ tāta himavantaṃ prapedire // 1.169.19
tāsām anyatamā garbhaṃ bhayād dādhāra taijasam / ūruṇaikena vāmorūr bhartuḥ kulavivṛddhaye // 1.169.20
dadṛśur brāhmaṇīṃ tāṃ te dīpyamānāṃ svatejasā // 1.169.20.2
atha garbhaḥ sa bhittvoruṃ brāhmaṇyā nirjagāma ha / muṣṇan dṛṣṭīḥ kṣatriyāṇāṃ madhyāhna iva bhāskaraḥ // 1.169.21
tataś cakṣurviyuktās te giridurgeṣu babhramuḥ // 1.169.21.2
tatas te moghasaṃkalpā bhayārtāḥ kṣatriyarṣabhāḥ / brahmaṇīṃ śaraṇaṃ jagmur dṛṣṭyarthaṃ tām aninditām // 1.169.22
ūcuś caināṃ mahābhāgāṃ kṣatriyās te vicetasaḥ / jyotiḥprahīṇā duḥkhārtāḥ śāntārciṣa ivāgnayaḥ // 1.169.23
bhagavatyāḥ prasādena gacchet kṣatraṃ sacakṣuṣam / upāramya ca gacchema sahitāḥ pāpakarmaṇaḥ // 1.169.24
saputrā tvaṃ prasādaṃ naḥ sarveṣāṃ kartum arhasi / punar dṛṣṭipradānena rājñaḥ saṃtrātum arhasi // 1.169.25
nāhaṃ gṛhṇāmi vas tāta dṛṣṭīr nāsti ruṣānvitā / ayaṃ tu bhārgavo nūnam ūrujaḥ kupito 'dya vaḥ // 1.170.1
tena cakṣūṃṣi vas tāta nūnaṃ kopān mahātmanā / smaratā nihatān bandhūn ādattāni na saṃśayaḥ // 1.170.2
garbhān api yadā yūyaṃ bhṛgūṇāṃ ghnata putrakāḥ / tadāyam ūruṇā garbho mayā varṣaśataṃ dhṛtaḥ // 1.170.3
ṣaḍaṅgaś cākhilo veda imaṃ garbhastham eva hi / viveśa bhṛguvaṃśasya bhūyaḥ priyacikīrṣayā // 1.170.4
so 'yaṃ pitṛvadhān nūnaṃ krodhād vo hantum icchati / tejasā yasya divyena cakṣūṃṣi muṣitāni vaḥ // 1.170.5
tam imaṃ tāta yācadhvam aurvaṃ mama sutottamam / ayaṃ vaḥ praṇipātena tuṣṭo dṛṣṭīr vimokṣyati // 1.170.6
evam uktās tataḥ sarve rājānas te tam ūrujam / ūcuḥ prasīdeti tadā prasādaṃ ca cakāra saḥ // 1.170.7
anenaiva ca vikhyāto nāmnā lokeṣu sattamaḥ / sa aurva iti viprarṣir ūruṃ bhittvā vyajāyata // 1.170.8
cakṣūṃṣi pratilabhyātha pratijagmus tato nṛpāḥ / bhārgavas tu munir mene sarvalokaparābhavam // 1.170.9
sa cakre tāta lokānāṃ vināśāya mahāmanāḥ / sarveṣām eva kārtsnyena manaḥ pravaṇam ātmanaḥ // 1.170.10
icchann apacitiṃ kartuṃ bhṛgūṇāṃ bhṛgusattamaḥ / sarvalokavināśāya tapasā mahataidhitaḥ // 1.170.11
tāpayām āsa lokān sa sadevāsuramānuṣān / tapasogreṇa mahatā nandayiṣyan pitāmahān // 1.170.12
tatas taṃ pitaras tāta vijñāya bhṛgusattamam / pitṛlokād upāgamya sarva ūcur idaṃ vacaḥ // 1.170.13
aurva dṛṣṭaḥ prabhāvas te tapasograsya putraka / prasādaṃ kuru lokānāṃ niyaccha krodham ātmanaḥ // 1.170.14
nānīśair hi tadā tāta bhṛgubhir bhāvitātmabhiḥ / vadho 'bhyupekṣitaḥ sarvaiḥ kṣatriyāṇāṃ vihiṃsatām // 1.170.15
āyuṣā hi prakṛṣṭena yadā naḥ kheda āviśat / tadāsmābhir vadhas tāta kṣatriyair īpsitaḥ svayam // 1.170.16
nikhātaṃ tad dhi vai vittaṃ kena cid bhṛguveśmani / vairāyaiva tadā nyastaṃ kṣatriyān kopayiṣṇubhiḥ // 1.170.17
kiṃ hi vittena naḥ kāryaṃ svargepsūnāṃ dvijarṣabha // 1.170.17.2
yadā tu mṛtyur ādātuṃ na naḥ śaknoti sarvaśaḥ / tadāsmābhir ayaṃ dṛṣṭa upāyas tāta saṃmataḥ // 1.170.18
ātmahā ca pumāṃs tāta na lokāṃl labhate śubhān / tato 'smābhiḥ samīkṣyaivaṃ nātmanātmā vināśitaḥ // 1.170.19
na caitan naḥ priyaṃ tāta yad idaṃ kartum icchasi / niyacchedaṃ manaḥ pāpāt sarvalokaparābhavāt // 1.170.20
na hi naḥ kṣatriyāḥ ke cin na lokāḥ sapta putraka / dūṣayanti tapas tejaḥ krodham utpatitaṃ jahi // 1.170.21
uktavān asmi yāṃ krodhāt pratijñāṃ pitaras tadā / sarvalokavināśāya na sā me vitathā bhavet // 1.171.1
vṛthāroṣapratijño hi nāhaṃ jīvitum utsahe / anistīrṇo hi māṃ roṣo dahed agnir ivāraṇim // 1.171.2
yo hi kāraṇataḥ krodhaṃ saṃjātaṃ kṣantum arhati / nālaṃ sa manujaḥ samyak trivargaṃ parirakṣitum // 1.171.3
aśiṣṭānāṃ niyantā hi śiṣṭānāṃ parirakṣatā / sthāne roṣaḥ prayuktaḥ syān nṛpaiḥ svargajigīṣubhiḥ // 1.171.4
aśrauṣam aham ūrustho garbhaśayyāgatas tadā / ārāvaṃ mātṛvargasya bhṛgūṇāṃ kṣatriyair vadhe // 1.171.5
sāmarair hi yadā lokair bhṛgūṇāṃ kṣatriyādhamaiḥ / āgarbhotsādanaṃ kṣāntaṃ tadā māṃ manyur āviṣat // 1.171.6
āpūrṇakośāḥ kila me mātaraḥ pitaras tathā / bhayāt sarveṣu lokeṣu nādhijagmuḥ parāyaṇam // 1.171.7
tān bhṛgūṇāṃ tadā dārān kaś cin nābhyavapadyata / yadā tadā dadhāreyam ūruṇaikena māṃ śubhā // 1.171.8
pratiṣeddhā hi pāpasya yadā lokeṣu vidyate / tadā sarveṣu lokeṣu pāpakṛn nopapadyate // 1.171.9
yadā tu pratiṣeddhāraṃ pāpo na labhate kva cit / tiṣṭhanti bahavo loke tadā pāpeṣu karmasu // 1.171.10
jānann api ca yaḥ pāpaṃ śaktimān na niyacchati / īśaḥ san so 'pi tenaiva karmaṇā saṃprayujyate // 1.171.11
rājabhiś ceśvaraiś caiva yadi vai pitaro mama / śaktair na śakitā trātum iṣṭaṃ matveha jīvitam // 1.171.12
ata eṣām ahaṃ kruddho lokānām īśvaro 'dya san / bhavatāṃ tu vaco nāham alaṃ samativartitum // 1.171.13
mama cāpi bhaved etad īśvarasya sato mahat / upekṣamāṇasya punar lokānāṃ kilbiṣād bhayam // 1.171.14
yaś cāyaṃ manyujo me 'gnir lokān ādātum icchati / dahed eṣa ca mām eva nigṛhītaḥ svatejasā // 1.171.15
bhavatāṃ ca vijānāmi sarvalokahitepsutām / tasmād vidadhvaṃ yac chreyo lokānāṃ mama ceśvarāḥ // 1.171.16
ya eṣa manyujas te 'gnir lokān ādātum icchati / apsu taṃ muñca bhadraṃ te lokā hy apsu pratiṣṭhitāḥ // 1.171.17
āpomayāḥ sarvarasāḥ sarvam āpomayaṃ jagat / tasmād apsu vimuñcemaṃ krodhāgniṃ dvijasattama // 1.171.18
ayaṃ tiṣṭhatu te vipra yadīcchasi mahodadhau / manyujo 'gnir dahann āpo lokā hy āpomayāḥ smṛtāḥ // 1.171.19
evaṃ pratijñā satyeyaṃ tavānagha bhaviṣyati / na caiva sāmarā lokā gamiṣyanti parābhavam // 1.171.20
tatas taṃ krodhajaṃ tāta aurvo 'gniṃ varuṇālaye / utsasarja sa caivāpa upayuṅkte mahodadhau // 1.171.21
mahad dhayaśiro bhūtvā yat tad vedavido viduḥ / tam agnim udgiran vaktrāt pibaty āpo mahodadhau // 1.171.22
tasmāt tvam api bhadraṃ te na lokān hantum arhasi / parāśara parān dharmāñ jānañ jñānavatāṃ vara // 1.171.23
evam uktaḥ sa viprarṣir vasiṣṭhena mahātmanā / nyayacchad ātmanaḥ kopaṃ sarvalokaparābhavāt // 1.172.1
īje ca sa mahātejāḥ sarvavedavidāṃ varaḥ / ṛṣī rākṣasasatreṇa śākteyo 'tha parāśaraḥ // 1.172.2
tato vṛddhāṃś ca bālāṃś ca rākṣasān sa mahāmuniḥ / dadāha vitate yajñe śakter vadham anusmaran // 1.172.3
na hi taṃ vārayām āsa vasiṣṭho rakṣasāṃ vadhāt / dvitīyām asya mā bhāṅkṣaṃ pratijñām iti niścayāt // 1.172.4
trayāṇāṃ pāvakānāṃ sa satre tasmin mahāmuniḥ / āsīt purastād dīptānāṃ caturtha iva pāvakaḥ // 1.172.5
tena yajñena śubhreṇa hūyamānena yuktitaḥ / tad vidīpitam ākāśaṃ sūryeṇeva ghanātyaye // 1.172.6
taṃ vasiṣṭhādayaḥ sarve munayas tatra menire / tejasā divi dīpyantaṃ dvitīyam iva bhāskaram // 1.172.7
tataḥ paramaduṣprāpam anyair ṛṣir udāradhīḥ / samāpipayiṣuḥ satraṃ tam atriḥ samupāgamat // 1.172.8
tathā pulastyaḥ pulahaḥ kratuś caiva mahākratum / upājagmur amitraghna rakṣasāṃ jīvitepsayā // 1.172.9
pulastyas tu vadhāt teṣāṃ rakṣasāṃ bharatarṣabha / uvācedaṃ vacaḥ pārtha parāśaram ariṃdamam // 1.172.10
kaccit tātāpavighnaṃ te kaccin nandasi putraka / ajānatām adoṣāṇāṃ sarveṣāṃ rakṣasāṃ vadhāt // 1.172.11
prajocchedam imaṃ mahyaṃ sarvaṃ somapasattama / adharmiṣṭhaṃ variṣṭhaḥ san kuruṣe tvaṃ parāśara // 1.172.12
rājā kalmāṣapādaś ca divam āroḍhum icchati // 1.172.12.2
ye ca śaktyavarāḥ putrā vasiṣṭhasya mahāmuneḥ / te ca sarve mudā yuktā modante sahitāḥ suraiḥ // 1.172.13
sarvam etad vasiṣṭhasya viditaṃ vai mahāmune // 1.172.13.2
rakṣasāṃ ca samuccheda eṣa tāta tapasvinām / nimittabhūtas tvaṃ cātra kratau vāsiṣṭhanandana // 1.172.14
sa satraṃ muñca bhadraṃ te samāptam idam astu te // 1.172.14.2
evam uktaḥ pulastyena vasiṣṭhena ca dhīmatā / tadā samāpayām āsa satraṃ śāktiḥ parāśaraḥ // 1.172.15
sarvarākṣasasatrāya saṃbhṛtaṃ pāvakaṃ muniḥ / uttare himavatpārśve utsasarja mahāvane // 1.172.16
sa tatrādyāpi rakṣāṃsi vṛkṣān aśmāna eva ca / bhakṣayan dṛśyate vahniḥ sadā parvaṇi parvaṇi // 1.172.17
rājñā kalmāṣapādena gurau brahmavidāṃ vare / kāraṇaṃ kiṃ puraskṛtya bhāryā vai saṃniyojitā // 1.173.1
jānatā ca paraṃ dharmaṃ lokyaṃ tena mahātmanā / agamyāgamanaṃ kasmād vasiṣṭhena mahātmanā // 1.173.2
kṛtaṃ tena purā sarvaṃ vaktum arhasi pṛcchataḥ // 1.173.2.2
dhanaṃjaya nibodhedaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / vasiṣṭhaṃ prati durdharṣaṃ tathāmitrasahaṃ nṛpam // 1.173.3
kathitaṃ te mayā pūrvaṃ yathā śaptaḥ sa pārthivaḥ / śaktinā bharataśreṣṭha vāsiṣṭhena mahātmanā // 1.173.4
sa tu śāpavaśaṃ prāptaḥ krodhaparyākulekṣaṇaḥ / nirjagāma purād rājā sahadāraḥ paraṃtapaḥ // 1.173.5
araṇyaṃ nirjanaṃ gatvā sadāraḥ paricakrame / nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ nānāsattvasamākulam // 1.173.6
nānāgulmalatācchannaṃ nānādrumasamāvṛtam / araṇyaṃ ghorasaṃnādaṃ śāpagrastaḥ paribhraman // 1.173.7
sa kadā cit kṣudhāviṣṭo mṛgayan bhakṣam ātmanaḥ / dadarśa suparikliṣṭaḥ kasmiṃś cid vananirjhare // 1.173.8
brāhmaṇīṃ brāhmaṇaṃ caiva maithunāyopasaṃgatau // 1.173.8.2
tau samīkṣya tu vitrastāv akṛtārthau pradhāvitau / tayoś ca dravator vipraṃ jagṛhe nṛpatir balāt // 1.173.9
dṛṣṭvā gṛhītaṃ bhartāram atha brāhmaṇy abhāṣata / śṛṇu rājan vaco mahyaṃ yat tvāṃ vakṣyāmi suvrata // 1.173.10
ādityavaṃśaprabhavas tvaṃ hi lokapariśrutaḥ / apramattaḥ sthito dharme guruśuśrūṣaṇe rataḥ // 1.173.11
śāpaṃ prāpto 'si durdharṣa na pāpaṃ kartum arhasi / ṛtukāle tu saṃprāpte bhartrāsmy adya samāgatā // 1.173.12
akṛtārthā hy ahaṃ bhartrā prasavārthaś ca me mahān / prasīda nṛpatiśreṣṭha bhartā me 'yaṃ visṛjyatām // 1.173.13
evaṃ vikrośamānāyās tasyāḥ sa sunṛśaṃsakṛt / bhartāraṃ bhakṣayām āsa vyāghro mṛgam ivepsitam // 1.173.14
tasyāḥ krodhābhibhūtāyā yad aśru nyapatad bhuvi / so 'gniḥ samabhavad dīptas taṃ ca deśaṃ vyadīpayat // 1.173.15
tataḥ sā śokasaṃtaptā bhartṛvyasanaduḥkhitā / kalmāṣapādaṃ rājarṣim aśapad brāhmaṇī ruṣā // 1.173.16
yasmān mamākṛtārthāyās tvayā kṣudra nṛśaṃsavat / prekṣantyā bhakṣito me 'dya prabhur bhartā mahāyaśāḥ // 1.173.17
tasmāt tvam api durbuddhe macchāpaparivikṣataḥ / patnīm ṛtāv anuprāpya sadyas tyakṣyasi jīvitam // 1.173.18
yasya carṣer vasiṣṭhasya tvayā putrā vināśitāḥ / tena saṃgamya te bhāryā tanayaṃ janayiṣyati // 1.173.19
sa te vaṃśakaraḥ putro bhaviṣyati nṛpādhama // 1.173.19.2
evaṃ śaptvā tu rājānaṃ sā tam āṅgirasī śubhā / tasyaiva saṃnidhau dīptaṃ praviveśa hutāśanam // 1.173.20
vasiṣṭhaś ca mahābhāgaḥ sarvam etad apaśyata / jñānayogena mahatā tapasā ca paraṃtapa // 1.173.21
muktaśāpaś ca rājarṣiḥ kālena mahatā tataḥ / ṛtukāle 'bhipatito madayantyā nivāritaḥ // 1.173.22
na hi sasmāra nṛpatis taṃ śāpaṃ śāpamohitaḥ / devyāḥ so 'tha vacaḥ śrutvā sa tasyā nṛpasattamaḥ // 1.173.23
taṃ ca śāpam anusmṛtya paryatapyad bhṛśaṃ tadā // 1.173.23.2
etasmāt kāraṇād rājā vasiṣṭhaṃ saṃnyayojayat / svadāre bharataśreṣṭha śāpadoṣasamanvitaḥ // 1.173.24
asmākam anurūpo vai yaḥ syād gandharva vedavit / purohitas tam ācakṣva sarvaṃ hi viditaṃ tava // 1.174.1
yavīyān devalasyaiṣa vane bhrātā tapasyati / dhaumya utkocake tīrthe taṃ vṛṇudhvaṃ yadīcchatha // 1.174.2
tato 'rjuno 'stram āgneyaṃ pradadau tad yathāvidhi / gandharvāya tadā prīto vacanaṃ cedam abravīt // 1.174.3
tvayy eva tāvat tiṣṭhantu hayā gandharvasattama / karmakāle grahīṣyāmi svasti te 'stv iti cābravīt // 1.174.4
te 'nyonyam abhisaṃpūjya gandharvaḥ pāṇḍavāś ca ha / ramyād bhāgīrathīkacchād yathākāmaṃ pratasthire // 1.174.5
tata utkocakaṃ tīrthaṃ gatvā dhaumyāśramaṃ tu te / taṃ vavruḥ pāṇḍavā dhaumyaṃ paurohityāya bhārata // 1.174.6
tān dhaumyaḥ pratijagrāha sarvavedavidāṃ varaḥ / pādyena phalamūlena paurohityena caiva ha // 1.174.7
te tadāśaṃsire labdhāṃ śriyaṃ rājyaṃ ca pāṇḍavāḥ / taṃ brāhmaṇaṃ puraskṛtya pāñcālyāś ca svayaṃvaram // 1.174.8
mātṛṣaṣṭhās tu te tena guruṇā saṃgatās tadā / nāthavantam ivātmānaṃ menire bharatarṣabhāḥ // 1.174.9
sa hi vedārthatattvajñas teṣāṃ gurur udāradhīḥ / tena dharmavidā pārthā yājyāḥ sarvavidā kṛtāḥ // 1.174.10
vīrāṃs tu sa hi tān mene prāptarājyān svadharmataḥ / buddhivīryabalotsāhair yuktān devān ivāparān // 1.174.11
kṛtasvastyayanās tena tatas te manujādhipāḥ / menire sahitā gantuṃ pāñcālyās taṃ svayaṃvaram // 1.174.12
tatas te naraśārdūlā bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ / prayayur draupadīṃ draṣṭuṃ taṃ ca devamahotsavam // 1.175.1
te prayātā naravyāghrā mātrā saha paraṃtapāḥ / brāhmaṇān dadṛśur mārge gacchataḥ sagaṇān bahūn // 1.175.2
tān ūcur brāhmaṇā rājan pāṇḍavān brahmacāriṇaḥ / kva bhavanto gamiṣyanti kuto vāgacchateti ha // 1.175.3
āgatān ekacakrāyāḥ sodaryān devadarśinaḥ / bhavanto hi vijānantu sahitān mātṛcāriṇaḥ // 1.175.4
gacchatādyaiva pāñcālān drupadasya niveśanam / svayaṃvaro mahāṃs tatra bhavitā sumahādhanaḥ // 1.175.5
ekasārthaṃ prayātāḥ smo vayam apy atra gāminaḥ / tatra hy adbhutasaṃkāśo bhavitā sumahotsavaḥ // 1.175.6
yajñasenasya duhitā drupadasya mahātmanaḥ / vedīmadhyāt samutpannā padmapatranibhekṣaṇā // 1.175.7
darśanīyānavadyāṅgī sukumārī manasvinī / dhṛṣṭadyumnasya bhaginī droṇaśatroḥ pratāpinaḥ // 1.175.8
yo jātaḥ kavacī khaḍgī saśaraḥ saśarāsanaḥ / susamiddhe mahābāhuḥ pāvake pāvakaprabhaḥ // 1.175.9
svasā tasyānavadyāṅgī draupadī tanumadhyamā / nīlotpalasamo gandho yasyāḥ krośāt pravāyati // 1.175.10
tāṃ yajñasenasya sutāṃ svayaṃvarakṛtakṣaṇām / gacchāmahe vayaṃ draṣṭuṃ taṃ ca devamahotsavam // 1.175.11
rājāno rājaputrāś ca yajvāno bhūridakṣiṇāḥ / svādhyāyavantaḥ śucayo mahātmāno yatavratāḥ // 1.175.12
taruṇā darśanīyāś ca nānādeśasamāgatāḥ / mahārathāḥ kṛtāstrāś ca samupaiṣyanti bhūmipāḥ // 1.175.13
te tatra vividhān dāyān vijayārthaṃ nareśvarāḥ / pradāsyanti dhanaṃ gāś ca bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca sarvaśaḥ // 1.175.14
pratigṛhya ca tat sarvaṃ dṛṣṭvā caiva svayaṃvaram / anubhūyotsavaṃ caiva gamiṣyāmo yathepsitam // 1.175.15
naṭā vaitālikāś caiva nartakāḥ sūtamāgadhāḥ / niyodhakāś ca deśebhyaḥ sameṣyanti mahābalāḥ // 1.175.16
evaṃ kautūhalaṃ kṛtvā dṛṣṭvā ca pratigṛhya ca / sahāsmābhir mahātmānaḥ punaḥ pratinivartsyatha // 1.175.17
darśanīyāṃś ca vaḥ sarvān devarūpān avasthitān / samīkṣya kṛṣṇā varayet saṃgatyānyatamaṃ varam // 1.175.18
ayaṃ bhrātā tava śrīmān darśanīyo mahābhujaḥ / niyudhyamāno vijayet saṃgatyā draviṇaṃ bahu // 1.175.19
paramaṃ bho gamiṣyāmo draṣṭuṃ devamahotsavam / bhavadbhiḥ sahitāḥ sarve kanyāyās taṃ svayaṃvaram // 1.175.20
evam uktāḥ prayātās te pāṇḍavā janamejaya / rājñā dakṣiṇapāñcālān drupadenābhirakṣitān // 1.176.1
tatas te taṃ mahātmānaṃ śuddhātmānam akalmaṣam / dadṛśuḥ pāṇḍavā rājan pathi dvaipāyanaṃ tadā // 1.176.2
tasmai yathāvat satkāraṃ kṛtvā tena ca sāntvitāḥ / kathānte cābhyanujñātāḥ prayayur drupadakṣayam // 1.176.3
paśyanto ramaṇīyāni vanāni ca sarāṃsi ca / tatra tatra vasantaś ca śanair jagmur mahārathāḥ // 1.176.4
svādhyāyavantaḥ śucayo madhurāḥ priyavādinaḥ / ānupūrvyeṇa saṃprāptāḥ pāñcālān kurunandanāḥ // 1.176.5
te tu dṛṣṭvā puraṃ tac ca skandhāvāraṃ ca pāṇḍavāḥ / kumbhakārasya śālāyāṃ niveśaṃ cakrire tadā // 1.176.6
tatra bhaikṣaṃ samājahrur brāhmīṃ vṛttiṃ samāśritāḥ / tāṃś ca prāptāṃs tadā vīrāñ jajñire na narāḥ kva cit // 1.176.7
yajñasenasya kāmas tu pāṇḍavāya kirīṭine / kṛṣṇāṃ dadyām iti sadā na caitad vivṛṇoti saḥ // 1.176.8
so 'nveṣamāṇaḥ kaunteyān pāñcālyo janamejaya / dṛḍhaṃ dhanur anāyamyaṃ kārayām āsa bhārata // 1.176.9
yantraṃ vaihāyasaṃ cāpi kārayām āsa kṛtrimam / tena yantreṇa sahitaṃ rājā lakṣyaṃ ca kāñcanam // 1.176.10
idaṃ sajyaṃ dhanuḥ kṛtvā sajyenānena sāyakaiḥ / atītya lakṣyaṃ yo veddhā sa labdhā matsutām iti // 1.176.11
iti sa drupado rājā sarvataḥ samaghoṣayat / tac chrutvā pārthivāḥ sarve samīyus tatra bhārata // 1.176.12
ṛṣayaś ca mahātmānaḥ svayaṃvaradidṛkṣayā / duryodhanapurogāś ca sakarṇāḥ kuravo nṛpa // 1.176.13
brāhmaṇāś ca mahābhāgā deśebhyaḥ samupāgaman / te 'bhyarcitā rājagaṇā drupadena mahātmanā // 1.176.14
tataḥ paurajanāḥ sarve sāgaroddhūtaniḥsvanāḥ / śiśumārapuraṃ prāpya nyaviśaṃs te ca pārthivāḥ // 1.176.15
prāguttareṇa nagarād bhūmibhāge same śubhe / samājavāṭaḥ śuśubhe bhavanaiḥ sarvato vṛtaḥ // 1.176.16
prākāraparikhopeto dvāratoraṇamaṇḍitaḥ / vitānena vicitreṇa sarvataḥ samavastṛtaḥ // 1.176.17
tūryaughaśatasaṃkīrṇaḥ parārdhyāgurudhūpitaḥ / candanodakasiktaś ca mālyadāmaiś ca śobhitaḥ // 1.176.18
kailāsaśikharaprakhyair nabhastalavilekhibhiḥ / sarvataḥ saṃvṛtair naddhaḥ prāsādaiḥ sukṛtocchritaiḥ // 1.176.19
suvarṇajālasaṃvītair maṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ / sukhārohaṇasopānair mahāsanaparicchadaiḥ // 1.176.20
agrāmyasamavacchannair agurūttamavāsitaiḥ / haṃsācchavarṇair bahubhir āyojanasugandhibhiḥ // 1.176.21
asaṃbādhaśatadvāraiḥ śayanāsanaśobhitaiḥ / bahudhātupinaddhāṅgair himavacchikharair iva // 1.176.22
tatra nānāprakāreṣu vimāneṣu svalaṃkṛtāḥ / spardhamānās tadānyonyaṃ niṣeduḥ sarvapārthivāḥ // 1.176.23
tatropaviṣṭān dadṛśur mahāsattvaparākramān / rājasiṃhān mahābhāgān kṛṣṇāguruvibhūṣitān // 1.176.24
mahāprasādān brahmaṇyān svarāṣṭraparirakṣiṇaḥ / priyān sarvasya lokasya sukṛtaiḥ karmabhiḥ śubhaiḥ // 1.176.25
mañceṣu ca parārdhyeṣu paurajānapadā janāḥ / kṛṣṇādarśanatuṣṭyarthaṃ sarvataḥ samupāviśan // 1.176.26
brāhmaṇais te ca sahitāḥ pāṇḍavāḥ samupāviśan / ṛddhiṃ pāñcālarājasya paśyantas tām anuttamām // 1.176.27
tataḥ samājo vavṛdhe sa rājan divasān bahūn / ratnapradānabahulaḥ śobhito naṭanartakaiḥ // 1.176.28
vartamāne samāje tu ramaṇīye 'hni ṣoḍaśe / āplutāṅgī suvasanā sarvābharaṇabhūṣitā // 1.176.29
vīrakāṃsyam upādāya kāñcanaṃ samalaṃkṛtam / avatīrṇā tato raṅgaṃ draupadī bharatarṣabha // 1.176.30
purohitaḥ somakānāṃ mantravid brāhmaṇaḥ śuciḥ / paristīrya juhāvāgnim ājyena vidhinā tadā // 1.176.31
sa tarpayitvā jvalanaṃ brāhmaṇān svasti vācya ca / vārayām āsa sarvāṇi vāditrāṇi samantataḥ // 1.176.32
niḥśabde tu kṛte tasmin dhṛṣṭadyumno viśāṃ pate / raṅgamadhyagatas tatra meghagambhīrayā girā // 1.176.33
vākyam uccair jagādedaṃ ślakṣṇam arthavad uttamam // 1.176.33.2
idaṃ dhanur lakṣyam ime ca bāṇāḥ; śṛṇvantu me pārthivāḥ sarva eva / yantracchidreṇābhyatikramya lakṣyaṃ; samarpayadhvaṃ khagamair daśārdhaiḥ // 1.176.34
etat kartā karma suduṣkaraṃ yaḥ; kulena rūpeṇa balena yuktaḥ / tasyādya bhāryā bhaginī mameyaṃ; kṛṣṇā bhavitrī na mṛṣā bravīmi // 1.176.35
tān evam uktvā drupadasya putraḥ; paścād idaṃ draupadīm abhyuvāca / nāmnā ca gotreṇa ca karmaṇā ca; saṃkīrtayaṃs tān nṛpatīn sametān // 1.176.36
duryodhano durviṣaho durmukho duṣpradharṣaṇaḥ / viviṃśatir vikarṇaś ca saho duḥśāsanaḥ samaḥ // 1.177.1
yuyutsur vātavegaś ca bhīmavegadharas tathā / ugrāyudho balākī ca kanakāyur virocanaḥ // 1.177.2
sukuṇḍalaś citrasenaḥ suvarcāḥ kanakadhvajaḥ / nandako bāhuśālī ca kuṇḍajo vikaṭas tathā // 1.177.3
ete cānye ca bahavo dhārtarāṣṭrā mahābalāḥ / karṇena sahitā vīrās tvadarthaṃ samupāgatāḥ // 1.177.4
śatasaṃkhyā mahātmānaḥ prathitāḥ kṣatriyarṣabhāḥ // 1.177.4.2
śakuniś ca balaś caiva vṛṣako 'tha bṛhadbalaḥ / ete gāndhārarājasya sutāḥ sarve samāgatāḥ // 1.177.5
aśvatthāmā ca bhojaś ca sarvaśastrabhṛtāṃ varau / samavetau mahātmānau tvadarthe samalaṃkṛtau // 1.177.6
bṛhanto maṇimāṃś caiva daṇḍadhāraś ca vīryavān / sahadevo jayatseno meghasaṃdhiś ca māgadhaḥ // 1.177.7
virāṭaḥ saha putrābhyāṃ śaṅkhenaivottareṇa ca / vārdhakṣemiḥ suvarcāś ca senābinduś ca pārthivaḥ // 1.177.8
abhibhūḥ saha putreṇa sudāmnā ca suvarcasā / sumitraḥ sukumāraś ca vṛkaḥ satyadhṛtis tathā // 1.177.9
sūryadhvajo rocamāno nīlaś citrāyudhas tathā / aṃśumāṃś cekitānaś ca śreṇimāṃś ca mahābalaḥ // 1.177.10
samudrasenaputraś ca candrasenaḥ pratāpavān / jalasaṃdhaḥ pitāputrau sudaṇḍo daṇḍa eva ca // 1.177.11
pauṇḍrako vāsudevaś ca bhagadattaś ca vīryavān / kaliṅgas tāmraliptaś ca pattanādhipatis tathā // 1.177.12
madrarājas tathā śalyaḥ sahaputro mahārathaḥ / rukmāṅgadena vīreṇa tathā rukmarathena ca // 1.177.13
kauravyaḥ somadattaś ca putrāś cāsya mahārathāḥ / samavetās trayaḥ śūrā bhūrir bhūriśravāḥ śalaḥ // 1.177.14
sudakṣiṇaś ca kāmbojo dṛḍhadhanvā ca kauravaḥ / bṛhadbalaḥ suṣeṇaś ca śibir auśīnaras tathā // 1.177.15
saṃkarṣaṇo vāsudevo raukmiṇeyaś ca vīryavān / sāmbaś ca cārudeṣṇaś ca sāraṇo 'tha gadas tathā // 1.177.16
akrūraḥ sātyakiś caiva uddhavaś ca mahābalaḥ / kṛtavarmā ca hārdikyaḥ pṛthur vipṛthur eva ca // 1.177.17
viḍūrathaś ca kaṅkaś ca samīkaḥ sāramejayaḥ / vīro vātapatiś caiva jhillī piṇḍārakas tathā // 1.177.18
uśīnaraś ca vikrānto vṛṣṇayas te prakīrtitāḥ // 1.177.18.2
bhagīratho bṛhatkṣatraḥ saindhavaś ca jayadrathaḥ / bṛhadratho bāhlikaś ca śrutāyuś ca mahārathaḥ // 1.177.19
ulūkaḥ kaitavo rājā citrāṅgadaśubhāṅgadau / vatsarājaś ca dhṛtimān kosalādhipatis tathā // 1.177.20
ete cānye ca bahavo nānājanapadeśvarāḥ / tvadartham āgatā bhadre kṣatriyāḥ prathitā bhuvi // 1.177.21
ete vetsyanti vikrāntās tvadarthaṃ lakṣyam uttamam / vidhyeta ya imaṃ lakṣyaṃ varayethāḥ śubhe 'dya tam // 1.177.22
te 'laṃkṛtāḥ kuṇḍalino yuvānaḥ; parasparaṃ spardhamānāḥ sametāḥ / astraṃ balaṃ cātmani manyamānāḥ; sarve samutpetur ahaṃkṛtena // 1.178.1
rūpeṇa vīryeṇa kulena caiva; dharmeṇa caivāpi ca yauvanena / samṛddhadarpā madavegabhinnā; mattā yathā haimavatā gajendrāḥ // 1.178.2
parasparaṃ spardhayā prekṣamāṇāḥ; saṃkalpajenāpi pariplutāṅgāḥ / kṛṣṇā mamaiṣety abhibhāṣamāṇā; nṛpāsanebhyaḥ sahasopatasthuḥ // 1.178.3
te kṣatriyā raṅgagatāḥ sametā; jigīṣamāṇā drupadātmajāṃ tām / cakāśire parvatarājakanyām; umāṃ yathā devagaṇāḥ sametāḥ // 1.178.4
kandarpabāṇābhinipīḍitāṅgāḥ; kṛṣṇāgatais te hṛdayair narendrāḥ / raṅgāvatīrṇā drupadātmajārthaṃ; dveṣyān hi cakruḥ suhṛdo 'pi tatra // 1.178.5
athāyayur devagaṇā vimānai; rudrādityā vasavo 'thāśvinau ca / sādhyāś ca sarve marutas tathaiva; yamaṃ puraskṛtya dhaneśvaraṃ ca // 1.178.6
daityāḥ suparṇāś ca mahoragāś ca; devarṣayo guhyakāś cāraṇāś ca / viśvāvasur nāradaparvatau ca; gandharvamukhyāś ca sahāpsarobhiḥ // 1.178.7
halāyudhas tatra ca keśavaś ca; vṛṣṇyandhakāś caiva yathā pradhānāḥ / prekṣāṃ sma cakrur yadupuṃgavās te; sthitāś ca kṛṣṇasya mate babhūvuḥ // 1.178.8
dṛṣṭvā hi tān mattagajendrarūpān; pañcābhipadmān iva vāraṇendrān / bhasmāvṛtāṅgān iva havyavāhān; pārthān pradadhyau sa yadupravīraḥ // 1.178.9
śaśaṃsa rāmāya yudhiṣṭhiraṃ ca; bhīmaṃ ca jiṣṇuṃ ca yamau ca vīrau / śanaiḥ śanais tāṃś ca nirīkṣya rāmo; janārdanaṃ prītamanā dadarśa // 1.178.10
anye tu nānānṛpaputrapautrāḥ; kṛṣṇāgatair netramanaḥsvabhāvaiḥ / vyāyacchamānā dadṛśur bhramantīṃ; saṃdaṣṭadantacchadatāmravaktrāḥ // 1.178.11
tathaiva pārthāḥ pṛthubāhavas te; vīrau yamau caiva mahānubhāvau / tāṃ draupadīṃ prekṣya tadā sma sarve; kandarpabāṇābhihatā babhūvuḥ // 1.178.12
devarṣigandharvasamākulaṃ tat; suparṇanāgāsurasiddhajuṣṭam / divyena gandhena samākulaṃ ca; divyaiś ca mālyair avakīryamāṇam // 1.178.13
mahāsvanair dundubhināditaiś ca; babhūva tat saṃkulam antarikṣam / vimānasaṃbādham abhūt samantāt; saveṇuvīṇāpaṇavānunādam // 1.178.14
tatas tu te rājagaṇāḥ krameṇa; kṛṣṇānimittaṃ nṛpa vikramantaḥ / tat kārmukaṃ saṃhananopapannaṃ; sajyaṃ na śekus tarasāpi kartum // 1.178.15
te vikramantaḥ sphuratā dṛḍhena; niṣkṛṣyamāṇā dhanuṣā narendrāḥ / viceṣṭamānā dharaṇītalasthā; dīnā adṛśyanta vibhagnacittāḥ // 1.178.16
hāhākṛtaṃ tad dhanuṣā dṛḍhena; niṣpiṣṭabhagnāṅgadakuṇḍalaṃ ca / kṛṣṇānimittaṃ vinivṛttabhāvaṃ; rājñāṃ tadā maṇḍalam ārtam āsīt // 1.178.17
tasmiṃs tu saṃbhrāntajane samāje; nikṣiptavādeṣu narādhipeṣu / kuntīsuto jiṣṇur iyeṣa kartuṃ; sajyaṃ dhanus tat saśaraṃ sa vīraḥ // 1.178.18
yadā nivṛttā rājāno dhanuṣaḥ sajyakarmaṇi / athodatiṣṭhad viprāṇāṃ madhyāj jiṣṇur udāradhīḥ // 1.179.1
udakrośan vipramukhyā vidhunvanto 'jināni ca / dṛṣṭvā saṃprasthitaṃ pārtham indraketusamaprabham // 1.179.2
ke cid āsan vimanasaḥ ke cid āsan mudā yutāḥ / āhuḥ parasparaṃ ke cin nipuṇā buddhijīvinaḥ // 1.179.3
yat karṇaśalyapramukhaiḥ pārthivair lokaviśrutaiḥ / nānataṃ balavadbhir hi dhanurvedaparāyaṇaiḥ // 1.179.4
tat kathaṃ tv akṛtāstreṇa prāṇato durbalīyasā / baṭumātreṇa śakyaṃ hi sajyaṃ kartuṃ dhanur dvijāḥ // 1.179.5
avahāsyā bhaviṣyanti brāhmaṇāḥ sarvarājasu / karmaṇy asminn asaṃsiddhe cāpalād aparīkṣite // 1.179.6
yady eṣa darpād dharṣād vā yadi vā brahmacāpalāt / prasthito dhanur āyantuṃ vāryatāṃ sādhu mā gamat // 1.179.7
nāvahāsyā bhaviṣyāmo na ca lāghavam āsthitāḥ / na ca vidviṣṭatāṃ loke gamiṣyāmo mahīkṣitām // 1.179.8
ke cid āhur yuvā śrīmān nāgarājakaropamaḥ / pīnaskandhorubāhuś ca dhairyeṇa himavān iva // 1.179.9
saṃbhāvyam asmin karmedam utsāhāc cānumīyate / śaktir asya mahotsāhā na hy aśaktaḥ svayaṃ vrajet // 1.179.10
na ca tad vidyate kiṃ cit karma lokeṣu yad bhavet / brāhmaṇānām asādhyaṃ ca triṣu saṃsthānacāriṣu // 1.179.11
abbhakṣā vāyubhakṣāś ca phalāhārā dṛḍhavratāḥ / durbalā hi balīyāṃso viprā hi brahmatejasā // 1.179.12
brāhmaṇo nāvamantavyaḥ sad vāsad vā samācaran / sukhaṃ duḥkhaṃ mahad dhrasvaṃ karma yat samupāgatam // 1.179.13
evaṃ teṣāṃ vilapatāṃ viprāṇāṃ vividhā giraḥ / arjuno dhanuṣo 'bhyāśe tasthau girir ivācalaḥ // 1.179.14
sa tad dhanuḥ parikramya pradakṣiṇam athākarot / praṇamya śirasā hṛṣṭo jagṛhe ca paraṃtapaḥ // 1.179.15
sajyaṃ ca cakre nimiṣāntareṇa; śarāṃś ca jagrāha daśārdhasaṃkhyān / vivyādha lakṣyaṃ nipapāta tac ca; chidreṇa bhūmau sahasātividdham // 1.179.16
tato 'ntarikṣe ca babhūva nādaḥ; samājamadhye ca mahān ninādaḥ / puṣpāṇi divyāni vavarṣa devaḥ; pārthasya mūrdhni dviṣatāṃ nihantuḥ // 1.179.17
celāvedhāṃs tataś cakrur hāhākārāṃś ca sarvaśaḥ / nyapataṃś cātra nabhasaḥ samantāt puṣpavṛṣṭayaḥ // 1.179.18
śatāṅgāni ca tūryāṇi vādakāś cāpy avādayan / sūtamāgadhasaṃghāś ca astuvaṃs tatra susvanāḥ // 1.179.19
taṃ dṛṣṭvā drupadaḥ prīto babhūvāriniṣūdanaḥ / sahasainyaś ca pārthasya sāhāyyārtham iyeṣa saḥ // 1.179.20
tasmiṃs tu śabde mahati pravṛtte; yudhiṣṭhiro dharmabhṛtāṃ variṣṭhaḥ / āvāsam evopajagāma śīghraṃ; sārdhaṃ yamābhyāṃ puruṣottamābhyām // 1.179.21
viddhaṃ tu lakṣyaṃ prasamīkṣya kṛṣṇā; pārthaṃ ca śakrapratimaṃ nirīkṣya / ādāya śuklaṃ varamālyadāma; jagāma kuntīsutam utsmayantī // 1.179.22
sa tām upādāya vijitya raṅge; dvijātibhis tair abhipūjyamānaḥ / raṅgān nirakrāmad acintyakarmā; patnyā tayā cāpy anugamyamānaḥ // 1.179.23
tasmai ditsati kanyāṃ tu brāhmaṇāya mahātmane / kopa āsīn mahīpānām ālokyānyonyam antikāt // 1.180.1
asmān ayam atikramya tṛṇīkṛtya ca saṃgatān / dātum icchati viprāya draupadīṃ yoṣitāṃ varām // 1.180.2
nihanmainaṃ durātmānaṃ yo 'yam asmān na manyate / na hy arhaty eṣa satkāraṃ nāpi vṛddhakramaṃ guṇaiḥ // 1.180.3
hanmainaṃ saha putreṇa durācāraṃ nṛpadviṣam / ayaṃ hi sarvān āhūya satkṛtya ca narādhipān // 1.180.4
guṇavad bhojayitvā ca tataḥ paścād vinindati // 1.180.4.2
asmin rājasamāvāye devānām iva saṃnaye / kim ayaṃ sadṛśaṃ kaṃ cin nṛpatiṃ naiva dṛṣṭavān // 1.180.5
na ca vipreṣv adhīkāro vidyate varaṇaṃ prati / svayaṃvaraḥ kṣatriyāṇām itīyaṃ prathitā śrutiḥ // 1.180.6
atha vā yadi kanyeyaṃ neha kaṃ cid bubhūṣati / agnāv enāṃ parikṣipya yāma rāṣṭrāṇi pārthivāḥ // 1.180.7
brāhmaṇo yadi vā bālyāl lobhād vā kṛtavān idam / vipriyaṃ pārthivendrāṇāṃ naiṣa vadhyaḥ kathaṃ cana // 1.180.8
brāhmaṇārthaṃ hi no rājyaṃ jīvitaṃ ca vasūni ca / putrapautraṃ ca yac cānyad asmākaṃ vidyate dhanam // 1.180.9
avamānabhayād etat svadharmasya ca rakṣaṇāt / svayaṃvarāṇāṃ cānyeṣāṃ mā bhūd evaṃvidhā gatiḥ // 1.180.10
ity uktvā rājaśārdūlā hṛṣṭāḥ parighabāhavaḥ / drupadaṃ saṃjighṛkṣantaḥ sāyudhāḥ samupādravan // 1.180.11
tān gṛhītaśarāvāpān kruddhān āpatato nṛpān / drupado vīkṣya saṃtrāsād brāhmaṇāñ śaraṇaṃ gataḥ // 1.180.12
vegenāpatatas tāṃs tu prabhinnān iva vāraṇān / pāṇḍuputrau mahāvīryau pratīyatur ariṃdamau // 1.180.13
tataḥ samutpetur udāyudhās te; mahīkṣito baddhatalāṅgulitrāḥ / jighāṃsamānāḥ kururājaputrāv; amarṣayanto 'rjunabhīmasenau // 1.180.14
tatas tu bhīmo 'dbhutavīryakarmā; mahābalo vajrasamānavīryaḥ / utpāṭya dorbhyāṃ drumam ekavīro; niṣpatrayām āsa yathā gajendraḥ // 1.180.15
taṃ vṛkṣam ādāya ripupramāthī; daṇḍīva daṇḍaṃ pitṛrāja ugram / tasthau samīpe puruṣarṣabhasya; pārthasya pārthaḥ pṛthudīrghabāhuḥ // 1.180.16
tat prekṣya karmātimanuṣyabuddher; jiṣṇoḥ sahabhrātur acintyakarmā / dāmodaro bhrātaram ugravīryaṃ; halāyudhaṃ vākyam idaṃ babhāṣe // 1.180.17
ya eṣa mattarṣabhatulyagāmī; mahad dhanuḥ karṣati tālamātram / eṣo 'rjuno nātra vicāryam asti; yady asmi saṃkarṣaṇa vāsudevaḥ // 1.180.18
ya eṣa vṛkṣaṃ tarasāvarujya; rājñāṃ vikāre sahasā nivṛttaḥ / vṛkodaro nānya ihaitad adya; kartuṃ samartho bhuvi martyadharmā // 1.180.19
yo 'sau purastāt kamalāyatākṣas; tanur mahāsiṃhagatir vinītaḥ / gauraḥ pralambojjvalacārughoṇo; viniḥsṛtaḥ so 'cyuta dharmarājaḥ // 1.180.20
yau tau kumārāv iva kārttikeyau; dvāv aśvineyāv iti me pratarkaḥ / muktā hi tasmāj jatuveśmadāhān; mayā śrutāḥ pāṇḍusutāḥ pṛthā ca // 1.180.21
tam abravīn nirmalatoyadābho; halāyudho 'nantarajaṃ pratītaḥ / prīto 'smi diṣṭyā hi pitṛṣvasā naḥ; pṛthā vimuktā saha kauravāgryaiḥ // 1.180.22
ajināni vidhunvantaḥ karakāṃś ca dvijarṣabhāḥ / ūcus taṃ bhīr na kartavyā vayaṃ yotsyāmahe parān // 1.181.1
tān evaṃ vadato viprān arjunaḥ prahasann iva / uvāca prekṣakā bhūtvā yūyaṃ tiṣṭhata pārśvataḥ // 1.181.2
aham enān ajihmāgraiḥ śataśo vikirañ śaraiḥ / vārayiṣyāmi saṃkruddhān mantrair āśīviṣān iva // 1.181.3
iti tad dhanur ādāya śulkāvāptaṃ mahārathaḥ / bhrātrā bhīmena sahitas tasthau girir ivācalaḥ // 1.181.4
tataḥ karṇamukhān kruddhān kṣatriyāṃs tān ruṣotthitān / saṃpetatur abhītau tau gajau pratigajān iva // 1.181.5
ūcuś ca vācaḥ paruṣās te rājāno jighāṃsavaḥ / āhave hi dvijasyāpi vadho dṛṣṭo yuyutsataḥ // 1.181.6
tato vaikartanaḥ karṇo jagāmārjunam ojasā / yuddhārthī vāśitāhetor gajaḥ pratigajaṃ yathā // 1.181.7
bhīmasenaṃ yayau śalyo madrāṇām īśvaro balī / duryodhanādayas tv anye brāhmaṇaiḥ saha saṃgatāḥ // 1.181.8
mṛdupūrvam ayatnena pratyayudhyaṃs tadāhave // 1.181.8.2
tato 'rjunaḥ pratyavidhyad āpatantaṃ tribhiḥ śaraiḥ / karṇaṃ vaikartanaṃ dhīmān vikṛṣya balavad dhanuḥ // 1.181.9
teṣāṃ śarāṇāṃ vegena śitānāṃ tigmatejasām / vimuhyamāno rādheyo yatnāt tam anudhāvati // 1.181.10
tāv ubhāv apy anirdeśyau lāghavāj jayatāṃ varau / ayudhyetāṃ susaṃrabdhāv anyonyavijayaiṣiṇau // 1.181.11
kṛte pratikṛtaṃ paśya paśya bāhubalaṃ ca me / iti śūrārthavacanair ābhāṣetāṃ parasparam // 1.181.12
tato 'rjunasya bhujayor vīryam apratimaṃ bhuvi / jñātvā vaikartanaḥ karṇaḥ saṃrabdhaḥ samayodhayat // 1.181.13
arjunena prayuktāṃs tān bāṇān vegavatas tadā / pratihatya nanādoccaiḥ sainyās tam abhipūjayan // 1.181.14
tuṣyāmi te vipramukhya bhujavīryasya saṃyuge / aviṣādasya caivāsya śastrāstravinayasya ca // 1.181.15
kiṃ tvaṃ sākṣād dhanurvedo rāmo vā viprasattama / atha sākṣād dharihayaḥ sākṣād vā viṣṇur acyutaḥ // 1.181.16
ātmapracchādanārthaṃ vai bāhuvīryam upāśritaḥ / viprarūpaṃ vidhāyedaṃ tato māṃ pratiyudhyase // 1.181.17
na hi mām āhave kruddham anyaḥ sākṣāc chacīpateḥ / pumān yodhayituṃ śaktaḥ pāṇḍavād vā kirīṭinaḥ // 1.181.18
tam evaṃvādinaṃ tatra phalgunaḥ pratyabhāṣata / nāsmi karṇa dhanurvedo nāsmi rāmaḥ pratāpavān // 1.181.19
brāhmaṇo 'smi yudhāṃ śreṣṭhaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 1.181.19.2
brāhme pauraṃdare cāstre niṣṭhito guruśāsanāt / sthito 'smy adya raṇe jetuṃ tvāṃ vīrāvicalo bhava // 1.181.20
evam uktas tu rādheyo yuddhāt karṇo nyavartata / brahmaṃ tejas tadājayyaṃ manyamāno mahārathaḥ // 1.181.21
yuddhaṃ tūpeyatus tatra rājañ śalyavṛkodarau / balinau yugapan mattau spardhayā ca balena ca // 1.181.22
anyonyam āhvayantau tau mattāv iva mahāgajau / muṣṭibhir jānubhiś caiva nighnantāv itaretaram // 1.181.23
muhūrtaṃ tau tathānyonyaṃ samare paryakarṣatām // 1.181.23.2
tato bhīmaḥ samutkṣipya bāhubhyāṃ śalyam āhave / nyavadhīd balināṃ śreṣṭho jahasur brāhmaṇās tataḥ // 1.181.24
tatrāścaryaṃ bhīmasenaś cakāra puruṣarṣabhaḥ / yac chalyaṃ patitaṃ bhūmau nāhanad balinaṃ balī // 1.181.25
pātite bhīmasenena śalye karṇe ca śaṅkite / śaṅkitāḥ sarvarājānaḥ parivavrur vṛkodaram // 1.181.26
ūcuś ca sahitās tatra sādhv ime brāhmaṇarṣabhāḥ / vijñāyantāṃ kvajanmānaḥ kvanivāsās tathaiva ca // 1.181.27
ko hi rādhāsutaṃ karmaṃ śakto yodhayituṃ raṇe / anyatra rāmād droṇād vā kṛpād vāpi śaradvataḥ // 1.181.28
kṛṣṇād vā devakīputrāt phalgunād vā paraṃtapāt / ko vā duryodhanaṃ śaktaḥ pratiyodhayituṃ raṇe // 1.181.29
tathaiva madrarājānaṃ śalyaṃ balavatāṃ varam / baladevād ṛte vīrāt pāṇḍavād vā vṛkodarāt // 1.181.30
kriyatām avahāro 'smād yuddhād brāhmaṇasaṃyutāt / athainān upalabhyeha punar yotsyāmahe vayam // 1.181.31
tat karma bhīmasya samīkṣya kṛṣṇaḥ; kuntīsutau tau pariśaṅkamānaḥ / nivārayām āsa mahīpatīṃs tān; dharmeṇa labdhety anunīya sarvān // 1.181.32
ta evaṃ saṃnivṛttās tu yuddhād yuddhaviśāradāḥ / yathāvāsaṃ yayuḥ sarve vismitā rājasattamāḥ // 1.181.33
vṛtto brahmottaro raṅgaḥ pāñcālī brāhmaṇair vṛtā / iti bruvantaḥ prayayur ye tatrāsan samāgatāḥ // 1.181.34
brāhmaṇais tu praticchannau rauravājinavāsibhiḥ / kṛcchreṇa jagmatus tatra bhīmasenadhanaṃjayau // 1.181.35
vimuktau janasaṃbādhāc chatrubhiḥ parivikṣatau / kṛṣṇayānugatau tatra nṛvīrau tau virejatuḥ // 1.181.36
teṣāṃ mātā bahuvidhaṃ vināśaṃ paryacintayat / anāgacchatsu putreṣu bhaikṣakāle 'tigacchati // 1.181.37
dhārtarāṣṭrair hatā na syur vijñāya kurupuṃgavāḥ / māyānvitair vā rakṣobhiḥ sughorair dṛḍhavairibhiḥ // 1.181.38
viparītaṃ mataṃ jātaṃ vyāsasyāpi mahātmanaḥ / ity evaṃ cintayām āsa sutasnehānvitā pṛthā // 1.181.39
mahaty athāparāhṇe tu ghanaiḥ sūrya ivāvṛtaḥ / brāhmaṇaiḥ prāviśat tatra jiṣṇur brahmapuraskṛtaḥ // 1.181.40
gatvā tu tāṃ bhārgavakarmaśālāṃ; pārthau pṛthāṃ prāpya mahānubhāvau / tāṃ yājñasenīṃ paramapratītau; bhikṣety athāvedayatāṃ narāgryau // 1.182.1
kuṭīgatā sā tv anavekṣya putrān; uvāca bhuṅkteti sametya sarve / paścāt tu kuntī prasamīkṣya kanyāṃ; kaṣṭaṃ mayā bhāṣitam ity uvāca // 1.182.2
sādharmabhītā hi vilajjamānā; tāṃ yājñasenīṃ paramapratītām / pāṇau gṛhītvopajagāma kuntī; yudhiṣṭhiraṃ vākyam uvāca cedam // 1.182.3
iyaṃ hi kanyā drupadasya rājñas; tavānujābhyāṃ mayi saṃnisṛṣṭā / yathocitaṃ putra mayāpi coktaṃ; sametya bhuṅkteti nṛpa pramādāt // 1.182.4
kathaṃ mayā nānṛtam uktam adya; bhavet kurūṇām ṛṣabha bravīhi / pāñcālarājasya sutām adharmo; na copavarteta nabhūtapūrvaḥ // 1.182.5
muhūrtamātraṃ tv anucintya rājā; yudhiṣṭhiro mātaram uttamaujāḥ / kuntīṃ samāśvāsya kurupravīro; dhanaṃjayaṃ vākyam idaṃ babhāṣe // 1.182.6
tvayā jitā pāṇḍava yājñasenī; tvayā ca toṣiṣyati rājaputrī / prajvālyatāṃ hūyatāṃ cāpi vahnir; gṛhāṇa pāṇiṃ vidhivat tvam asyāḥ // 1.182.7
mā māṃ narendra tvam adharmabhājaṃ; kṛthā na dharmo hy ayam īpsito 'nyaiḥ / bhavān niveśyaḥ prathamaṃ tato 'yaṃ; bhīmo mahābāhur acintyakarmā // 1.182.8
ahaṃ tato nakulo 'nantaraṃ me; mādrīsutaḥ sahadevo jaghanyaḥ / vṛkodaro 'haṃ ca yamau ca rājann; iyaṃ ca kanyā bhavataḥ sma sarve // 1.182.9
evaṃgate yat karaṇīyam atra; dharmyaṃ yaśasyaṃ kuru tat pracintya / pāñcālarājasya ca yat priyaṃ syāt; tad brūhi sarve sma vaśe sthitās te // 1.182.10
te dṛṣṭvā tatra tiṣṭhantīṃ sarve kṛṣṇāṃ yaśasvinīm / saṃprekṣyānyonyam āsīnā hṛdayais tām adhārayan // 1.182.11
teṣāṃ hi draupadīṃ dṛṣṭvā sarveṣām amitaujasām / saṃpramathyendriyagrāmaṃ prādurāsīn manobhavaḥ // 1.182.12
kāmyaṃ rūpaṃ hi pāñcālyā vidhātrā vihitaṃ svayam / babhūvādhikam anyābhyaḥ sarvabhūtamanoharam // 1.182.13
teṣām ākārabhāvajñaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / dvaipāyanavacaḥ kṛtsnaṃ saṃsmaran vai nararṣabha // 1.182.14
abravīt sa hi tān bhrātṝn mithobhedabhayān nṛpaḥ / sarveṣāṃ draupadī bhāryā bhaviṣyati hi naḥ śubhā // 1.182.15
bhrātur vacas tat prasamīkṣya sarve; jyeṣṭhasya pāṇḍos tanayās tadānīm / tam evārthaṃ dhyāyamānā manobhir; āsāṃ cakrur atha tatrāmitaujāḥ // 1.183.1
vṛṣṇipravīras tu kurupravīrān; āśaṅkamānaḥ saharauhiṇeyaḥ / jagāma tāṃ bhārgavakarmaśālāṃ; yatrāsate te puruṣapravīrāḥ // 1.183.2
tatropaviṣṭaṃ pṛthudīrghabāhuṃ; dadarśa kṛṣṇaḥ saharauhiṇeyaḥ / ajātaśatruṃ parivārya tāṃś ca; upopaviṣṭāñ jvalanaprakāśān // 1.183.3
tato 'bravīd vāsudevo 'bhigamya; kuntīsutaṃ dharmabhṛtāṃ variṣṭham / kṛṣṇo 'ham asmīti nipīḍya pādau; yudhiṣṭhirasyājamīḍhasya rājñaḥ // 1.183.4
tathaiva tasyāpy anu rauhiṇeyas; tau cāpi hṛṣṭāḥ kuravo 'bhyanandan / pitṛṣvasuś cāpi yadupravīrāv; agṛhṇatāṃ bhāratamukhya pādau // 1.183.5
ajātaśatruś ca kurupravīraḥ; papraccha kṛṣṇaṃ kuśalaṃ nivedya / kathaṃ vayaṃ vāsudeva tvayeha; gūḍhā vasanto viditāḥ sma sarve // 1.183.6
tam abravīd vāsudevaḥ prahasya; gūḍho 'py agnir jñāyata eva rājan / taṃ vikramaṃ pāṇḍaveyānatītya; ko 'nyaḥ kartā vidyate mānuṣeṣu // 1.183.7
diṣṭyā tasmāt pāvakāt saṃpramuktā; yūyaṃ sarve pāṇḍavāḥ śatrusāhāḥ / diṣṭyā pāpo dhṛtarāṣṭrasya putraḥ; sahāmātyo na sakāmo 'bhaviṣyat // 1.183.8
bhadraṃ vo 'stu nihitaṃ yad guhāyāṃ; vivardhadhvaṃ jvalana ivedhyamānaḥ / mā vo vidyuḥ pārthivāḥ ke caneha; yāsyāvahe śibirāyaiva tāvat // 1.183.9
so 'nujñātaḥ pāṇḍavenāvyayaśrīḥ; prāyāc chīghraṃ baladevena sārdham // 1.183.9.2
dhṛṣṭadyumnas tu pāñcālyaḥ pṛṣṭhataḥ kurunandanau / anvagacchat tadā yāntau bhārgavasya niveśanam // 1.184.1
so 'jñāyamānaḥ puruṣān avadhāya samantataḥ / svayam ārān niviṣṭo 'bhūd bhārgavasya niveśane // 1.184.2
sāye 'tha bhīmas tu ripupramāthī; jiṣṇur yamau cāpi mahānubhāvau / bhaikṣaṃ caritvā tu yudhiṣṭhirāya; nivedayāṃ cakrur adīnasattvāḥ // 1.184.3
tatas tu kuntī drupadātmajāṃ tām; uvāca kāle vacanaṃ vadānyā / ato 'gram ādāya kuruṣva bhadre; baliṃ ca viprāya ca dehi bhikṣām // 1.184.4
ye cānnam icchanti dadasva tebhyaḥ; pariśritā ye parito manuṣyāḥ / tataś ca śeṣaṃ pravibhajya śīghram; ardhaṃ caturṇāṃ mama cātmanaś ca // 1.184.5
ardhaṃ ca bhīmāya dadāhi bhadre; ya eṣa mattarṣabhatulyarūpaḥ / śyāmo yuvā saṃhananopapanna; eṣo hi vīro bahubhuk sadaiva // 1.184.6
sā hṛṣṭarūpaiva tu rājaputrī; tasyā vacaḥ sādhv aviśaṅkamānā / yathāvad uktaṃ pracakāra sādhvī; te cāpi sarve 'bhyavajahrur annam // 1.184.7
kuśais tu bhūmau śayanaṃ cakāra; mādrīsutaḥ sahadevas tarasvī / yathātmīyāny ajināni sarve; saṃstīrya vīrāḥ suṣupur dharaṇyām // 1.184.8
agastyaśāstām abhito diśaṃ tu; śirāṃsi teṣāṃ kurusattamānām / kuntī purastāt tu babhūva teṣāṃ; kṛṣṇā tiraś caiva babhūva pattaḥ // 1.184.9
aśeta bhūmau saha pāṇḍuputraiḥ; pādopadhāneva kṛtā kuśeṣu / na tatra duḥkhaṃ ca babhūva tasyā; na cāvamene kurupuṃgavāṃs tān // 1.184.10
te tatra śūrāḥ kathayāṃ babhūvuḥ; kathā vicitrāḥ pṛtanādhikārāḥ / astrāṇi divyāni rathāṃś ca nāgān; khaḍgān gadāś cāpi paraśvadhāṃś ca // 1.184.11
teṣāṃ kathās tāḥ parikīrtyamānāḥ; pāñcālarājasya sutas tadānīm / śuśrāva kṛṣṇāṃ ca tathā niṣaṇṇāṃ; te cāpi sarve dadṛśur manuṣyāḥ // 1.184.12
dhṛṣṭadyumno rājaputras tu sarvaṃ; vṛttaṃ teṣāṃ kathitaṃ caiva rātrau / sarvaṃ rājñe drupadāyākhilena; nivedayiṣyaṃs tvarito jagāma // 1.184.13
pāñcālarājas tu viṣaṇṇarūpas; tān pāṇḍavān aprativindamānaḥ / dhṛṣṭadyumnaṃ paryapṛcchan mahātmā; kva sā gatā kena nītā ca kṛṣṇā // 1.184.14
kaccin na śūdreṇa na hīnajena; vaiśyena vā karadenopapannā / kaccit padaṃ mūrdhni na me nidigdhaṃ; kaccin mālā patitā na śmaśāne // 1.184.15
kaccit savarṇapravaro manuṣya; udriktavarṇo 'py uta veha kaccit / kaccin na vāmo mama mūrdhni pādaḥ; kṛṣṇābhimarśena kṛto 'dya putra // 1.184.16
kaccic ca yakṣye paramapratītaḥ; saṃyujya pārthena nararṣabheṇa / bravīhi tattvena mahānubhāvaḥ; ko 'sau vijetā duhitur mamādya // 1.184.17
vicitravīryasya tu kaccid adya; kurupravīrasya dharanti putrāḥ / kaccit tu pārthena yavīyasādya; dhanur gṛhītaṃ nihataṃ ca lakṣyam // 1.184.18
tatas tathoktaḥ parihṛṣṭarūpaḥ; pitre śaśaṃsātha sa rājaputraḥ / dhṛṣṭadyumnaḥ somakānāṃ prabarho; vṛttaṃ yathā yena hṛtā ca kṛṣṇā // 1.185.1
yo 'sau yuvā svāyatalohitākṣaḥ; kṛṣṇājinī devasamānarūpaḥ / yaḥ kārmukāgryaṃ kṛtavān adhijyaṃ; lakṣyaṃ ca tat pātitavān pṛthivyām // 1.185.2
asajjamānaś ca gatas tarasvī; vṛto dvijāgryair abhipūjyamānaḥ / cakrāma vajrīva diteḥ suteṣu; sarvaiś ca devair ṛṣibhiś ca juṣṭaḥ // 1.185.3
kṛṣṇā ca gṛhyājinam anvayāt taṃ; nāgaṃ yathā nāgavadhūḥ prahṛṣṭā / amṛṣyamāṇeṣu narādhipeṣu; kruddheṣu taṃ tatra samāpatatsu // 1.185.4
tato 'paraḥ pārthivarājamadhye; pravṛddham ārujya mahīpraroham / prakālayann eva sa pārthivaughān; kruddho 'ntakaḥ prāṇabhṛto yathaiva // 1.185.5
tau pārthivānāṃ miṣatāṃ narendra; kṛṣṇām upādāya gatau narāgryau / vibhrājamānāv iva candrasūryau; bāhyāṃ purād bhārgavakarmaśālām // 1.185.6
tatropaviṣṭārcir ivānalasya; teṣāṃ janitrīti mama pratarkaḥ / tathāvidhair eva narapravīrair; upopaviṣṭais tribhir agnikalpaiḥ // 1.185.7
tasyās tatas tāv abhivādya pādāv; uktvā ca kṛṣṇām abhivādayeti / sthitau ca tatraiva nivedya kṛṣṇāṃ; bhaikṣapracārāya gatā narāgryāḥ // 1.185.8
teṣāṃ tu bhaikṣaṃ pratigṛhya kṛṣṇā; kṛtvā baliṃ brāhmaṇasāc ca kṛtvā / tāṃ caiva vṛddhāṃ pariviṣya tāṃś ca; narapravīrān svayam apy abhuṅkta // 1.185.9
suptās tu te pārthiva sarva eva; kṛṣṇā tu teṣāṃ caraṇopadhānam / āsīt pṛthivyāṃ śayanaṃ ca teṣāṃ; darbhājināgryāstaraṇopapannam // 1.185.10
te nardamānā iva kālameghāḥ; kathā vicitrāḥ kathayāṃ babhūvuḥ / na vaiśyaśūdraupayikīḥ kathās tā; na ca dvijāteḥ kathayanti vīrāḥ // 1.185.11
niḥsaṃśayaṃ kṣatriyapuṃgavās te; yathā hi yuddhaṃ kathayanti rājan / āśā hi no vyaktam iyaṃ samṛddhā; muktān hi pārthāñ śṛṇumo 'gnidāhāt // 1.185.12
yathā hi lakṣyaṃ nihataṃ dhanuś ca; sajyaṃ kṛtaṃ tena tathā prasahya / yathā ca bhāṣanti parasparaṃ te; channā dhruvaṃ te pracaranti pārthāḥ // 1.185.13
tataḥ sa rājā drupadaḥ prahṛṣṭaḥ; purohitaṃ preṣayāṃ tatra cakre / vidyāma yuṣmān iti bhāṣamāṇo; mahātmanaḥ pāṇḍusutāḥ stha kaccit // 1.185.14
gṛhītavākyo nṛpateḥ purodhā; gatvā praśaṃsām abhidhāya teṣām / vākyaṃ yathāvan nṛpateḥ samagram; uvāca tān sa kramavit krameṇa // 1.185.15
vijñātum icchaty avanīśvaro vaḥ; pāñcālarājo drupado varārhāḥ / lakṣyasya veddhāram imaṃ hi dṛṣṭvā; harṣasya nāntaṃ paripaśyate saḥ // 1.185.16
tad ācaḍḍhvaṃ jñātikulānupūrvīṃ; padaṃ śiraḥsu dviṣatāṃ kurudhvam / prahlādayadhvaṃ hṛdayaṃ mamedaṃ; pāñcālarājasya sahānugasya // 1.185.17
pāṇḍur hi rājā drupadasya rājñaḥ; priyaḥ sakhā cātmasamo babhūva / tasyaiṣa kāmo duhitā mameyaṃ; snuṣā yadi syād iti kauravasya // 1.185.18
ayaṃ ca kāmo drupadasya rājño; hṛdi sthito nityam aninditāṅgāḥ / yad arjuno vai pṛthudīrghabāhur; dharmeṇa vindeta sutāṃ mameti // 1.185.19
tathoktavākyaṃ tu purohitaṃ taṃ; sthitaṃ vinītaṃ samudīkṣya rājā / samīpasthaṃ bhīmam idaṃ śaśāsa; pradīyatāṃ pādyam arghyaṃ tathāsmai // 1.185.20
mānyaḥ purodhā drupadasya rājñas; tasmai prayojyābhyadhikaiva pūjā / bhīmas tathā tat kṛtavān narendra; tāṃ caiva pūjāṃ pratisaṃgṛhītvā // 1.185.21
sukhopaviṣṭaṃ tu purohitaṃ taṃ; yudhiṣṭhiro brāhmaṇam ity uvāca / pāñcālarājena sutā nisṛṣṭā; svadharmadṛṣṭena yathānukāmam // 1.185.22
pradiṣṭaśulkā drupadena rājñā; sānena vīreṇa tathānuvṛttā / na tatra varṇeṣu kṛtā vivakṣā; na jīvaśilpe na kule na gotre // 1.185.23
kṛtena sajyena hi kārmukeṇa; viddhena lakṣyeṇa ca saṃnisṛṣṭā / seyaṃ tathānena mahātmaneha; kṛṣṇā jitā pārthivasaṃghamadhye // 1.185.24
naivaṃgate saumakir adya rājā; saṃtāpam arhaty asukhāya kartum / kāmaś ca yo 'sau drupadasya rājñaḥ; sa cāpi saṃpatsyati pārthivasya // 1.185.25
aprāpyarūpāṃ hi narendrakanyām; imām ahaṃ brāhmaṇa sādhu manye / na tad dhanur mandabalena śakyaṃ; maurvyā samāyojayituṃ tathā hi // 1.185.26
na cākṛtāstreṇa na hīnajena; lakṣyaṃ tathā pātayituṃ hi śakyam // 1.185.26.2
tasmān na tāpaṃ duhitur nimittaṃ; pāñcālarājo 'rhati kartum adya / na cāpi tat pātanam anyatheha; kartuṃ viṣahyaṃ bhuvi mānavena // 1.185.27
evaṃ bruvaty eva yudhiṣṭhire tu; pāñcālarājasya samīpato 'nyaḥ / tatrājagāmāśu naro dvitīyo; nivedayiṣyann iha siddham annam // 1.185.28
janyārtham annaṃ drupadena rājñā; vivāhahetor upasaṃskṛtaṃ ca / tad āpnuvadhvaṃ kṛtasarvakāryāḥ; kṛṣṇā ca tatraiva ciraṃ na kāryam // 1.186.1
ime rathāḥ kāñcanapadmacitrāḥ; sadaśvayuktā vasudhādhipārhāḥ / etān samāruhya paraita sarve; pāñcālarājasya niveśanaṃ tat // 1.186.2
tataḥ prayātāḥ kurupuṃgavās te; purohitaṃ taṃ prathamaṃ prayāpya / āsthāya yānāni mahānti tāni; kuntī ca kṛṣṇā ca sahaiva yāte // 1.186.3
śrutvā tu vākyāni purohitasya; yāny uktavān bhārata dharmarājaḥ / jijñāsayaivātha kurūttamānāṃ; dravyāṇy anekāny upasaṃjahāra // 1.186.4
phalāni mālyāni susaṃskṛtāni; carmāṇi varmāṇi tathāsanāni / gāś caiva rājann atha caiva rajjūr; dravyāṇi cānyāni kṛṣīnimittam // 1.186.5
anyeṣu śilpeṣu ca yāny api syuḥ; sarvāṇi kḷptāny akhilena tatra / krīḍānimittāni ca yāni tāni; sarvāṇi tatropajahāra rājā // 1.186.6
rathāśvavarmāṇi ca bhānumanti; khaḍgā mahānto 'śvarathāś ca citrāḥ / dhanūṃṣi cāgryāṇi śarāś ca mukhyāḥ; śaktyṛṣṭayaḥ kāñcanabhūṣitāś ca // 1.186.7
prāsā bhuśuṇḍyaś ca paraśvadhāś ca; sāṃgrāmikaṃ caiva tathaiva sarvam / śayyāsanāny uttamasaṃskṛtāni; tathaiva cāsan vividhāni tatra // 1.186.8
kuntī tu kṛṣṇāṃ parigṛhya sādhvīm; antaḥpuraṃ drupadasyāviveṣa / striyaś ca tāṃ kauravarājapatnīṃ; pratyarcayāṃ cakrur adīnasattvāḥ // 1.186.9
tān siṃhavikrāntagatīn avekṣya; maharṣabhākṣān ajinottarīyān / gūḍhottarāṃsān bhujagendrabhoga;pralambabāhūn puruṣapravīrān // 1.186.10
rājā ca rājñaḥ sacivāś ca sarve; putrāś ca rājñaḥ suhṛdas tathaiva / preṣyāś ca sarve nikhilena rājan; harṣaṃ samāpetur atīva tatra // 1.186.11
te tatra vīrāḥ paramāsaneṣu; sapādapīṭheṣv aviśaṅkamānāḥ / yathānupūrvyā viviśur narāgryās; tadā mahārheṣu na vismayantaḥ // 1.186.12
uccāvacaṃ pārthivabhojanīyaṃ; pātrīṣu jāmbūnadarājatīṣu / dāsāś ca dāsyaś ca sumṛṣṭaveṣāḥ; bhojāpakāś cāpy upajahrur annam // 1.186.13
te tatra bhuktvā puruṣapravīrā; yathānukāmaṃ subhṛśaṃ pratītāḥ / utkramya sarvāṇi vasūni tatra; sāṃgrāmikāny āviviśur nṛvīrāḥ // 1.186.14
tal lakṣayitvā drupadasya putro; rājā ca sarvaiḥ saha mantrimukhyaiḥ / samarcayām āsur upetya hṛṣṭāḥ; kuntīsutān pārthivaputrapautrān // 1.186.15
tata āhūya pāñcālyo rājaputraṃ yudhiṣṭhiram / parigraheṇa brāhmeṇa parigṛhya mahādyutiḥ // 1.187.1
paryapṛcchad adīnātmā kuntīputraṃ suvarcasam / kathaṃ jānīma bhavataḥ kṣatriyān brāhmaṇān uta // 1.187.2
vaiśyān vā guṇasaṃpannān uta vā śūdrayonijān / māyām āsthāya vā siddhāṃś carataḥ sarvatodiśam // 1.187.3
kṛṣṇāhetor anuprāptān divaḥ saṃdarśanārthinaḥ / bravītu no bhavān satyaṃ saṃdeho hy atra no mahān // 1.187.4
api naḥ saṃśayasyānte manastuṣṭir ihāviśet / api no bhāgadheyāni śubhāni syuḥ paraṃtapa // 1.187.5
kāmayā brūhi satyaṃ tvaṃ satyaṃ rājasu śobhate / iṣṭāpūrtena ca tathā vaktavyam anṛtaṃ na tu // 1.187.6
śrutvā hy amarasaṃkāśa tava vākyam ariṃdama / dhruvaṃ vivāhakaraṇam āsthāsyāmi vidhānataḥ // 1.187.7
mā rājan vimanā bhūs tvaṃ pāñcālya prītir astu te / īpsitas te dhruvaḥ kāmaḥ saṃvṛtto 'yam asaṃśayam // 1.187.8
vayaṃ hi kṣatriyā rājan pāṇḍoḥ putrā mahātmanaḥ / jyeṣṭhaṃ māṃ viddhi kaunteyaṃ bhīmasenārjunāv imau // 1.187.9
yābhyāṃ tava sutā rājan nirjitā rājasaṃsadi // 1.187.9.2
yamau tu tatra rājendra yatra kṛṣṇā pratiṣṭhitā / vyetu te mānasaṃ duḥkhaṃ kṣatriyāḥ smo nararṣabha // 1.187.10
padminīva suteyaṃ te hradād anyaṃ hradaṃ gatā // 1.187.10.2
iti tathyaṃ mahārāja sarvam etad bravīmi te / bhavān hi gurur asmākaṃ paramaṃ ca parāyaṇam // 1.187.11
tataḥ sa drupado rājā harṣavyākulalocanaḥ / prativaktuṃ tadā yuktaṃ nāśakat taṃ yudhiṣṭhiram // 1.187.12
yatnena tu sa taṃ harṣaṃ saṃnigṛhya paraṃtapaḥ / anurūpaṃ tato rājā pratyuvāca yudhiṣṭhiram // 1.187.13
papraccha cainaṃ dharmātmā yathā te pradrutāḥ purā / sa tasmai sarvam ācakhyāv ānupūrvyeṇa pāṇḍavaḥ // 1.187.14
tac chrutvā drupado rājā kuntīputrasya bhāṣitam / vigarhayām āsa tadā dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram // 1.187.15
āśvāsayām āsa ca taṃ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram / pratijajñe ca rājyāya drupado vadatāṃ varaḥ // 1.187.16
tataḥ kuntī ca kṛṣṇā ca bhīmasenārjunāv api / yamau ca rājñā saṃdiṣṭau viviśur bhavanaṃ mahat // 1.187.17
tatra te nyavasan rājan yajñasenena pūjitāḥ / pratyāśvastāṃs tato rājā saha putrair uvāca tān // 1.187.18
gṛhṇātu vidhivat pāṇim adyaiva kurunandanaḥ / puṇye 'hani mahābāhur arjunaḥ kurutāṃ kṣaṇam // 1.187.19
tatas tam abravīd rājā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / mamāpi dārasaṃbandhaḥ kāryas tāvad viśāṃ pate // 1.187.20
bhavān vā vidhivat pāṇiṃ gṛhṇātu duhitur mama / yasya vā manyase vīra tasya kṛṣṇām upādiśa // 1.187.21
sarveṣāṃ draupadī rājan mahiṣī no bhaviṣyati / evaṃ hi vyāhṛtaṃ pūrvaṃ mama mātrā viśāṃ pate // 1.187.22
ahaṃ cāpy aniviṣṭo vai bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / pārthena vijitā caiṣā ratnabhūtā ca te sutā // 1.187.23
eṣa naḥ samayo rājan ratnasya sahabhojanam / na ca taṃ hātum icchāmaḥ samayaṃ rājasattama // 1.187.24
sarveṣāṃ dharmataḥ kṛṣṇā mahiṣī no bhaviṣyati / ānupūrvyeṇa sarveṣāṃ gṛhṇātu jvalane karam // 1.187.25
ekasya bahvyo vihitā mahiṣyaḥ kurunandana / naikasyā bahavaḥ puṃso vidhīyante kadā cana // 1.187.26
lokavedaviruddhaṃ tvaṃ nādharmaṃ dhārmikaḥ śuciḥ / kartum arhasi kaunteya kasmāt te buddhir īdṛśī // 1.187.27
sūkṣmo dharmo mahārāja nāsya vidmo vayaṃ gatim / pūrveṣām ānupūrvyeṇa yātaṃ vartmānuyāmahe // 1.187.28
na me vāg anṛtaṃ prāha nādharme dhīyate matiḥ / evaṃ caiva vadaty ambā mama caiva manogatam // 1.187.29
eṣa dharmo dhruvo rājaṃś carainam avicārayan / mā ca te 'tra viśaṅkā bhūt kathaṃ cid api pārthiva // 1.187.30
tvaṃ ca kuntī ca kaunteya dhṛṣṭadyumnaś ca me sutaḥ / kathayantv itikartavyaṃ śvaḥ kāle karavāmahe // 1.187.31
te sametya tataḥ sarve kathayanti sma bhārata / atha dvaipāyano rājann abhyāgacchad yadṛcchayā // 1.187.32
tatas te pāṇḍavāḥ sarve pāñcālyaś ca mahāyaśāḥ / pratyutthāya mahātmānaṃ kṛṣṇaṃ dṛṣṭvābhyapūjayan // 1.188.1
pratinandya sa tān sarvān pṛṣṭvā kuśalam antataḥ / āsane kāñcane śubhre niṣasāda mahāmanāḥ // 1.188.2
anujñātās tu te sarve kṛṣṇenāmitatejasā / āsaneṣu mahārheṣu niṣedur dvipadāṃ varāḥ // 1.188.3
tato muhūrtān madhurāṃ vāṇīm uccārya pārṣataḥ / papraccha taṃ mahātmānaṃ draupadyarthe viśāṃ patiḥ // 1.188.4
katham ekā bahūnāṃ syān na ca syād dharmasaṃkaraḥ / etan no bhagavān sarvaṃ prabravītu yathātatham // 1.188.5
asmin dharme vipralambhe lokavedavirodhake / yasya yasya mataṃ yad yac chrotum icchāmi tasya tat // 1.188.6
adharmo 'yaṃ mama mato viruddho lokavedayoḥ / na hy ekā vidyate patnī bahūnāṃ dvijasattama // 1.188.7
na cāpy ācaritaḥ pūrvair ayaṃ dharmo mahātmabhiḥ / na ca dharmo 'py anekasthaś caritavyaḥ sanātanaḥ // 1.188.8
ato nāhaṃ karomy evaṃ vyavasāyaṃ kriyāṃ prati / dharmasaṃdehasaṃdigdhaṃ pratibhāti hi mām idam // 1.188.9
yavīyasaḥ kathaṃ bhāryāṃ jyeṣṭho bhrātā dvijarṣabha / brahman samabhivarteta sadvṛttaḥ saṃs tapodhana // 1.188.10
na tu dharmasya sūkṣmatvād gatiṃ vidmaḥ kathaṃ cana / adharmo dharma iti vā vyavasāyo na śakyate // 1.188.11
kartum asmadvidhair brahmaṃs tato na vyavasāmy aham / pañcānāṃ mahiṣī kṛṣṇā bhavatv iti kathaṃ cana // 1.188.12
na me vāg anṛtaṃ prāha nādharme dhīyate matiḥ / vartate hi mano me 'tra naiṣo 'dharmaḥ kathaṃ cana // 1.188.13
śrūyate hi purāṇe 'pi jaṭilā nāma gautamī / ṛṣīn adhyāsitavatī sapta dharmabhṛtāṃ vara // 1.188.14
guroś ca vacanaṃ prāhur dharmaṃ dharmajñasattama / gurūṇāṃ caiva sarveṣāṃ janitrī paramo guruḥ // 1.188.15
sā cāpy uktavatī vācaṃ bhaikṣavad bhujyatām iti / tasmād etad ahaṃ manye dharmaṃ dvijavarottama // 1.188.16
evam etad yathāhāyaṃ dharmacārī yudhiṣṭhiraḥ / anṛtān me bhayaṃ tīvraṃ mucyeyam anṛtāt katham // 1.188.17
anṛtān mokṣyase bhadre dharmaś caiṣa sanātanaḥ / na tu vakṣyāmi sarveṣāṃ pāñcāla śṛṇu me svayam // 1.188.18
yathāyaṃ vihito dharmo yataś cāyaṃ sanātanaḥ / yathā ca prāha kaunteyas tathā dharmo na saṃśayaḥ // 1.188.19
tata utthāya bhagavān vyāso dvaipāyanaḥ prabhuḥ / kare gṛhītvā rājānaṃ rājaveśma samāviśat // 1.188.20
pāṇḍavāś cāpi kuntī ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / vicetasas te tatraiva pratīkṣante sma tāv ubhau // 1.188.21
tato dvaipāyanas tasmai narendrāya mahātmane / ācakhyau tad yathā dharmo bahūnām ekapatnitā // 1.188.22
purā vai naimiṣāraṇye devāḥ satram upāsate / tatra vaivasvato rājañ śāmitram akarot tadā // 1.189.1
tato yamo dīkṣitas tatra rājan; nāmārayat kiṃ cid api prajābhyaḥ / tataḥ prajās tā bahulā babhūvuḥ; kālātipātān maraṇāt prahīṇāḥ // 1.189.2
tatas tu śakro varuṇaḥ kuberaḥ; sādhyā rudrā vasavaś cāśvinau ca / praṇetāraṃ bhuvanasya prajāpatiṃ; samājagmus tatra devās tathānye // 1.189.3
tato 'bruvaṃl lokaguruṃ sametā; bhayaṃ nas tīvraṃ mānuṣāṇāṃ vivṛddhyā / tasmād bhayād udvijantaḥ sukhepsavaḥ; prayāma sarve śaraṇaṃ bhavantam // 1.189.4
kiṃ vo bhayaṃ mānuṣebhyo yūyaṃ sarve yadāmarāḥ / mā vo martyasakāśād vai bhayaṃ bhavatu karhi cit // 1.189.5
martyā hy amartyāḥ saṃvṛttā na viśeṣo 'sti kaś cana / aviśeṣād udvijanto viśeṣārtham ihāgatāḥ // 1.189.6
vaivasvato vyāpṛtaḥ satrahetos; tena tv ime na mriyante manuṣyāḥ / tasminn ekāgre kṛtasarvakārye; tata eṣāṃ bhavitaivāntakālaḥ // 1.189.7
vaivasvatasyāpi tanur vibhūtā; vīryeṇa yuṣmākam uta prayuktā / saiṣām anto bhavitā hy antakāle; tanur hi vīryaṃ bhavitā nareṣu // 1.189.8
tatas tu te pūrvajadevavākyaṃ; śrutvā devā yatra devā yajante / samāsīnās te sametā mahābalā; bhāgīrathyāṃ dadṛśuḥ puṇḍarīkam // 1.189.9
dṛṣṭvā ca tad vismitās te babhūvus; teṣām indras tatra śūro jagāma / so 'paśyad yoṣām atha pāvakaprabhāṃ; yatra gaṅgā satataṃ saṃprasūtā // 1.189.10
sā tatra yoṣā rudatī jalārthinī; gaṅgāṃ devīṃ vyavagāhyāvatiṣṭhat / tasyāśrubinduḥ patito jale vai; tat padmam āsīd atha tatra kāñcanam // 1.189.11
tad adbhutaṃ prekṣya vajrī tadānīm; apṛcchat tāṃ yoṣitam antikād vai / kā tvaṃ kathaṃ rodiṣi kasya hetor; vākyaṃ tathyaṃ kāmayeha bravīhi // 1.189.12
tvaṃ vetsyase mām iha yāsmi śakra; yadarthaṃ cāhaṃ rodimi mandabhāgyā / āgaccha rājan purato 'haṃ gamiṣye; draṣṭāsi tad rodimi yatkṛte 'ham // 1.189.13
tāṃ gacchantīm anvagacchat tadānīṃ; so 'paśyad ārāt taruṇaṃ darśanīyam / siṃhāsanasthaṃ yuvatīsahāyaṃ; krīḍantam akṣair girirājamūrdhni // 1.189.14
tam abravīd devarājo mamedaṃ; tvaṃ viddhi viśvaṃ bhuvanaṃ vaśe sthitam / īśo 'ham asmīti samanyur abravīd; dṛṣṭvā tam akṣaiḥ subhṛśaṃ pramattam // 1.189.15
kruddhaṃ tu śakraṃ prasamīkṣya devo; jahāsa śakraṃ ca śanair udaikṣata / saṃstambhito 'bhūd atha devarājas; tenekṣitaḥ sthāṇur ivāvatasthe // 1.189.16
yadā tu paryāptam ihāsya krīḍayā; tadā devīṃ rudatīṃ tām uvāca / ānīyatām eṣa yato 'ham ārān; mainaṃ darpaḥ punar apy āviśeta // 1.189.17
tataḥ śakraḥ spṛṣṭamātras tayā tu; srastair aṅgaiḥ patito 'bhūd dharaṇyām / tam abravīd bhagavān ugratejā; maivaṃ punaḥ śakra kṛthāḥ kathaṃ cit // 1.189.18
vivartayainaṃ ca mahādrirājaṃ; balaṃ ca vīryaṃ ca tavāprameyam / vivṛtya caivāviśa madhyam asya; yatrāsate tvadvidhāḥ sūryabhāsaḥ // 1.189.19
sa tad vivṛtya śikharaṃ mahāgires; tulyadyutīṃś caturo 'nyān dadarśa / sa tān abhiprekṣya babhūva duḥkhitaḥ; kaccin nāhaṃ bhavitā vai yatheme // 1.189.20
tato devo giriśo vajrapāṇiṃ; vivṛtya netre kupito 'bhyuvāca / darīm etāṃ praviśa tvaṃ śatakrato; yan māṃ bālyād avamaṃsthāḥ purastāt // 1.189.21
uktas tv evaṃ vibhunā devarājaḥ; pravepamāno bhṛśam evābhiṣaṅgāt / srastair aṅgair anileneva nunnam; aśvatthapatraṃ girirājamūrdhni // 1.189.22
sa prāñjalir vinatenānanena; pravepamānaḥ sahasaivam uktaḥ / uvāca cedaṃ bahurūpam ugraṃ; draṣṭā śeṣasya bhagavaṃs tvaṃ bhavādya // 1.189.23
tam abravīd ugradhanvā prahasya; naivaṃśīlāḥ śeṣam ihāpnuvanti / ete 'py evaṃ bhavitāraḥ purastāt; tasmād etāṃ darim āviśya śedhvam // 1.189.24
śeṣo 'py evaṃ bhavitā vo na saṃśayo; yoniṃ sarve mānuṣīm āviśadhvam / tatra yūyaṃ karma kṛtvāviṣahyaṃ; bahūn anyān nidhanaṃ prāpayitvā // 1.189.25
āgantāraḥ punar evendralokaṃ; svakarmaṇā pūrvajitaṃ mahārham / sarvaṃ mayā bhāṣitam etad evaṃ; kartavyam anyad vividhārthavac ca // 1.189.26
gamiṣyāmo mānuṣaṃ devalokād; durādharo vihito yatra mokṣaḥ / devās tv asmān ādadhīrañ jananyāṃ; dharmo vāyur maghavān aśvinau ca // 1.189.27
etac chrutvā vajrapāṇir vacas tu; devaśreṣṭhaṃ punar evedam āha / vīryeṇāhaṃ puruṣaṃ kāryahetor; dadyām eṣāṃ pañcamaṃ matprasūtam // 1.189.28
teṣāṃ kāmaṃ bhagavān ugradhanvā; prādād iṣṭaṃ sannisargād yathoktam / tāṃ cāpy eṣāṃ yoṣitaṃ lokakāntāṃ; śriyaṃ bhāryāṃ vyadadhān mānuṣeṣu // 1.189.29
tair eva sārdhaṃ tu tataḥ sa devo; jagāma nārāyaṇam aprameyam / sa cāpi tad vyadadhāt sarvam eva; tataḥ sarve saṃbabhūvur dharaṇyām // 1.189.30
sa cāpi keśau harir udbabarha; śuklam ekam aparaṃ cāpi kṛṣṇam / tau cāpi keśau viśatāṃ yadūnāṃ; kule striyau rohiṇīṃ devakīṃ ca // 1.189.31
tayor eko baladevo babhūva; kṛṣṇo dvitīyaḥ keśavaḥ saṃbabhūva // 1.189.31.2
ye te pūrvaṃ śakrarūpā niruddhās; tasyāṃ daryāṃ parvatasyottarasya / ihaiva te pāṇḍavā vīryavantaḥ; śakrasyāṃśaḥ pāṇḍavaḥ savyasācī // 1.189.32
evam ete pāṇḍavāḥ saṃbabhūvur; ye te rājan pūrvam indrā babhūvuḥ / lakṣmīś caiṣāṃ pūrvam evopadiṣṭā; bhāryā yaiṣā draupadī divyarūpā // 1.189.33
kathaṃ hi strī karmaṇo 'nte mahītalāt; samuttiṣṭhed anyato daivayogāt / yasyā rūpaṃ somasūryaprakāśaṃ; gandhaś cāgryaḥ krośamātrāt pravāti // 1.189.34
idaṃ cānyat prītipūrvaṃ narendra; dadāmi te varam atyadbhutaṃ ca / divyaṃ cakṣuḥ paśya kuntīsutāṃs tvaṃ; puṇyair divyaiḥ pūrvadehair upetān // 1.189.35
tato vyāsaḥ paramodārakarmā; śucir vipras tapasā tasya rājñaḥ / cakṣur divyaṃ pradadau tān sa sarvān; rājāpaśyat pūrvadehair yathāvat // 1.189.36
tato divyān hemakirīṭamālinaḥ; śakraprakhyān pāvakādityavarṇān / baddhāpīḍāṃś cārurūpāṃś ca yūno; vyūḍhoraskāṃs tālamātrān dadarśa // 1.189.37
divyair vastrair arajobhiḥ suvarṇair; mālyaiś cāgryaiḥ śobhamānān atīva / sākṣāt tryakṣān vasavo vātha divyān; ādityān vā sarvaguṇopapannān // 1.189.38
tān pūrvendrān evam īkṣyābhirūpān; prīto rājā drupado vismitaś ca // 1.189.38.2
divyāṃ māyāṃ tām avāpyāprameyāṃ; tāṃ caivāgryāṃ śriyam iva rūpiṇīṃ ca / yogyāṃ teṣāṃ rūpatejoyaśobhiḥ; patnīm ṛddhāṃ dṛṣṭavān pārthivendraḥ // 1.189.39
sa tad dṛṣṭvā mahad āścaryarūpaṃ; jagrāha pādau satyavatyāḥ sutasya / naitac citraṃ paramarṣe tvayīti; prasannacetāḥ sa uvāca cainam // 1.189.40
āsīt tapovane kā cid ṛṣeḥ kanyā mahātmanaḥ / nādhyagacchat patiṃ sā tu kanyā rūpavatī satī // 1.189.41
toṣayām āsa tapasā sā kilogreṇa śaṃkaram / tām uvāceśvaraḥ prīto vṛṇu kāmam iti svayam // 1.189.42
saivam uktābravīt kanyā devaṃ varadam īśvaram / patiṃ sarvaguṇopetam icchāmīti punaḥ punaḥ // 1.189.43
dadau tasyai sa deveśas taṃ varaṃ prītimāṃs tadā / pañca te patayaḥ śreṣṭhā bhaviṣyantīti śaṃkaraḥ // 1.189.44
sā prasādayatī devam idaṃ bhūyo 'bhyabhāṣata / ekaṃ patiṃ guṇopetaṃ tvatto 'rhāmīti vai tadā // 1.189.45
tāṃ devadevaḥ prītātmā punaḥ prāha śubhaṃ vacaḥ // 1.189.45.2
pañcakṛtvas tvayā uktaḥ patiṃ dehīty ahaṃ punaḥ / tat tathā bhavitā bhadre tava tad bhadram astu te // 1.189.46
deham anyaṃ gatāyās te yathoktaṃ tad bhaviṣyati // 1.189.46.2
drupadaiṣā hi sā jajñe sutā te devarūpiṇī / pañcānāṃ vihitā patnī kṛṣṇā pārṣaty aninditā // 1.189.47
svargaśrīḥ pāṇḍavārthāya samutpannā mahāmakhe / seha taptvā tapo ghoraṃ duhitṛtvaṃ tavāgatā // 1.189.48
saiṣā devī rucirā devajuṣṭā; pañcānām ekā svakṛtena karmaṇā / sṛṣṭā svayaṃ devapatnī svayambhuvā; śrutvā rājan drupadeṣṭaṃ kuruṣva // 1.189.49
aśrutvaivaṃ vacanaṃ te maharṣe; mayā pūrvaṃ yatitaṃ kāryam etat / na vai śakyaṃ vihitasyāpayātuṃ; tad evedam upapannaṃ vidhānam // 1.190.1
diṣṭasya granthir anivartanīyaḥ; svakarmaṇā vihitaṃ neha kiṃ cit / kṛtaṃ nimittaṃ hi varaikahetos; tad evedam upapannaṃ bahūnām // 1.190.2
yathaiva kṛṣṇoktavatī purastān; naikān patīn me bhagavān dadātu / sa cāpy evaṃ varam ity abravīt tāṃ; devo hi veda paramaṃ yad atra // 1.190.3
yadi vāyaṃ vihitaḥ śaṃkareṇa; dharmo 'dharmo vā nātra mamāparādhaḥ / gṛhṇantv ime vidhivat pāṇim asyā; yathopajoṣaṃ vihitaiṣāṃ hi kṛṣṇā // 1.190.4
tato 'bravīd bhagavān dharmarājam; adya puṇyāham uta pāṇḍaveya / adya pauṣyaṃ yogam upaiti candramāḥ; pāṇiṃ kṛṣṇāyās tvaṃ gṛhāṇādya pūrvam // 1.190.5
tato rājā yajñasenaḥ saputro; janyārtha yuktaṃ bahu tat tadagryam / samānayām āsa sutāṃ ca kṛṣṇām; āplāvya ratnair bahubhir vibhūṣya // 1.190.6
tataḥ sarve suhṛdas tatra tasya; samājagmuḥ sacivā mantriṇaś ca / draṣṭuṃ vivāhaṃ paramapratītā; dvijāś ca paurāś ca yathāpradhānāḥ // 1.190.7
tat tasya veśmārthijanopaśobhitaṃ; vikīrṇapadmotpalabhūṣitājiram / mahārharatnaughavicitram ābabhau; divaṃ yathā nirmalatārakācitam // 1.190.8
tatas tu te kauravarājaputrā; vibhūṣitāḥ kuṇḍalino yuvānaḥ / mahārhavastrā varacandanokṣitāḥ; kṛtābhiṣekāḥ kṛtamaṅgalakriyāḥ // 1.190.9
purohitenāgnisamānavarcasā; sahaiva dhaumyena yathāvidhi prabho / krameṇa sarve viviśuś ca tat sado; maharṣabhā goṣṭham ivābhinandinaḥ // 1.190.10
tataḥ samādhāya sa vedapārago; juhāva mantrair jvalitaṃ hutāśanam / yudhiṣṭhiraṃ cāpy upanīya mantravin; niyojayām āsa sahaiva kṛṣṇayā // 1.190.11
pradakṣiṇaṃ tau pragṛhītapāṇī; samānayām āsa sa vedapāragaḥ / tato 'bhyanujñāya tam ājiśobhinaṃ; purohito rājagṛhād viniryayau // 1.190.12
krameṇa cānena narādhipātmajā; varastriyās te jagṛhus tadā karam / ahany ahany uttamarūpadhāriṇo; mahārathāḥ kauravavaṃśavardhanāḥ // 1.190.13
idaṃ ca tatrādbhutarūpam uttamaṃ; jagāda viprarṣir atītamānuṣam / mahānubhāvā kila sā sumadhyamā; babhūva kanyaiva gate gate 'hani // 1.190.14
kṛte vivāhe drupado dhanaṃ dadau; mahārathebhyo bahurūpam uttamam / śataṃ rathānāṃ varahemabhūṣiṇāṃ; caturyujāṃ hemakhalīnamālinām // 1.190.15
śataṃ gajānām abhipadmināṃ tathā; śataṃ girīṇām iva hemaśṛṅgiṇām / tathaiva dāsīśatam agryayauvanaṃ; mahārhaveṣābharaṇāmbarasrajam // 1.190.16
pṛthak pṛthak caiva daśāyutānvitaṃ; dhanaṃ dadau saumakir agnisākṣikam / tathaiva vastrāṇi ca bhūṣaṇāni; prabhāvayuktāni mahādhanāni // 1.190.17
kṛte vivāhe ca tataḥ sma pāṇḍavāḥ; prabhūtaratnām upalabhya tāṃ śriyam / vijahrur indrapratimā mahābalāḥ; pure tu pāñcālanṛpasya tasya ha // 1.190.18
pāṇḍavaiḥ saha saṃyogaṃ gatasya drupadasya tu / na babhūva bhayaṃ kiṃ cid devebhyo 'pi kathaṃ cana // 1.191.1
kuntīm āsādya tā nāryo drupadasya mahātmanaḥ / nāma saṃkīrtayantyas tāḥ pādau jagmuḥ svamūrdhabhiḥ // 1.191.2
kṛṣṇā ca kṣaumasaṃvītā kṛtakautukamaṅgalā / kṛtābhivādanā śvaśrvās tasthau prahvā kṛtāñjaliḥ // 1.191.3
rūpalakṣaṇasaṃpannāṃ śīlācārasamanvitām / draupadīm avadat premṇā pṛthāśīrvacanaṃ snuṣām // 1.191.4
yathendrāṇī harihaye svāhā caiva vibhāvasau / rohiṇī ca yathā some damayantī yathā nale // 1.191.5
yathā vaiśravaṇe bhadrā vasiṣṭhe cāpy arundhatī / yathā nārāyaṇe lakṣmīs tathā tvaṃ bhava bhartṛṣu // 1.191.6
jīvasūr vīrasūr bhadre bahusaukhyasamanvitā / subhagā bhogasaṃpannā yajñapatnī svanuvratā // 1.191.7
atithīn āgatān sādhūn bālān vṛddhān gurūṃs tathā / pūjayantyā yathānyāyaṃ śaśvad gacchantu te samāḥ // 1.191.8
kurujāṅgalamukhyeṣu rāṣṭreṣu nagareṣu ca / anu tvam abhiṣicyasva nṛpatiṃ dharmavatsalam // 1.191.9
patibhir nirjitām urvīṃ vikrameṇa mahābalaiḥ / kuru brāhmaṇasāt sarvām aśvamedhe mahākratau // 1.191.10
pṛthivyāṃ yāni ratnāni guṇavanti gunānvite / tāny āpnuhi tvaṃ kalyāṇi sukhinī śaradāṃ śatam // 1.191.11
yathā ca tvābhinandāmi vadhv adya kṣaumasaṃvṛtām / tathā bhūyo 'bhinandiṣye sūtaputrāṃ guṇānvitām // 1.191.12
tatas tu kṛtadārebhyaḥ pāṇḍubhyaḥ prāhiṇod dhariḥ / muktāvaiḍūryacitrāṇi haimāny ābharaṇāni ca // 1.191.13
vāsāṃsi ca mahārhāṇi nānādeśyāni mādhavaḥ / kambalājinaratnāni sparśavanti śubhāni ca // 1.191.14
śayanāsanayānāni vividhāni mahānti ca / vaiḍūryavajracitrāṇi śataśo bhājanāni ca // 1.191.15
rūpayauvanadākṣiṇyair upetāś ca svalaṃkṛtāḥ / preṣyāḥ saṃpradadau kṛṣṇo nānādeśyāḥ sahasraśaḥ // 1.191.16
gajān vinītān bhadrāṃś ca sadaśvāṃś ca svalaṃkṛtān / rathāṃś ca dāntān sauvarṇaiḥ śubhaiḥ paṭṭair alaṃkṛtān // 1.191.17
koṭiśaś ca suvarṇaṃ sa teṣām akṛtakaṃ tathā / vītīkṛtam ameyātmā prāhiṇon madhusūdanaḥ // 1.191.18
tat sarvaṃ pratijagrāha dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / mudā paramayā yukto govindapriyakāmyayā // 1.191.19
tato rājñāṃ carair āptaiś cāraḥ samupanīyata / pāṇḍavair upasaṃpannā draupadī patibhiḥ śubhā // 1.192.1
yena tad dhanur āyamya lakṣyaṃ viddhaṃ mahātmanā / so 'rjuno jayatāṃ śreṣṭho mahābāṇadhanurdharaḥ // 1.192.2
yaḥ śalyaṃ madrarājānam utkṣipyābhrāmayad balī / trāsayaṃś cāpi saṃkruddho vṛkṣeṇa puruṣān raṇe // 1.192.3
na cāpi saṃbhramaḥ kaś cid āsīt tatra mahātmanaḥ / sa bhīmo bhīmasaṃsparśaḥ śatrusenāṅgapātanaḥ // 1.192.4
brahmarūpadharāñ śrutvā pāṇḍurājasutāṃs tadā / kaunteyān manujendrāṇāṃ vismayaḥ samajāyata // 1.192.5
saputrā hi purā kuntī dagdhā jatugṛhe śrutā / punarjātān iti smaitān manyante sarvapārthivāḥ // 1.192.6
dhik kurvantas tadā bhīṣmaṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca kauravam / karmaṇā sunṛśaṃsena purocanakṛtena vai // 1.192.7
vṛtte svayaṃvare caiva rājānaḥ sarva eva te / yathāgataṃ viprajagmur viditvā pāṇḍavān vṛtān // 1.192.8
atha duryodhano rājā vimanā bhrātṛbhiḥ saha / aśvatthāmnā mātulena karṇena ca kṛpeṇa ca // 1.192.9
vinivṛtto vṛtaṃ dṛṣṭvā draupadyā śvetavāhanam / taṃ tu duḥśāsano vrīḍan mandaṃ mandam ivābravīt // 1.192.10
yady asau brāhmaṇo na syād vindeta draupadīṃ na saḥ / na hi taṃ tattvato rājan veda kaś cid dhanaṃjayam // 1.192.11
daivaṃ tu paramaṃ manye pauruṣaṃ tu nirarthakam / dhig asmatpauruṣaṃ tāta yad dharantīha pāṇḍavāḥ // 1.192.12
evaṃ saṃbhāṣamāṇās te nindantaś ca purocanam / viviśur hāstinapuraṃ dīnā vigatacetasaḥ // 1.192.13
trastā vigatasaṃkalpā dṛṣṭvā pārthān mahaujasaḥ / muktān havyavahāc cainān saṃyuktān drupadena ca // 1.192.14
dhṛṣṭadyumnaṃ ca saṃcintya tathaiva ca śikhaṇḍinam / drupadasyātmajāṃś cānyān sarvayuddhaviśāradān // 1.192.15
viduras tv atha tāñ śrutvā draupadyā pāṇḍavān vṛtān / vrīḍitān dhārtarāṣṭrāṃś ca bhagnadarpān upāgatān // 1.192.16
tataḥ prītamanāḥ kṣattā dhṛtarāṣṭraṃ viśāṃ pate / uvāca diṣṭyā kuravo vardhanta iti vismitaḥ // 1.192.17
vaicitravīryas tu nṛpo niśamya vidurasya tat / abravīt paramaprīto diṣṭyā diṣṭyeti bhārata // 1.192.18
manyate hi vṛtaṃ putraṃ jyeṣṭhaṃ drupadakanyayā / duryodhanam avijñānāt prajñācakṣur nareśvaraḥ // 1.192.19
atha tv ājñāpayām āsa draupadyā bhūṣaṇaṃ bahu / ānīyatāṃ vai kṛṣṇeti putraṃ duryodhanaṃ tadā // 1.192.20
athāsya paścād vidura ācakhyau pāṇḍavān vṛtān / sarvān kuśalino vīrān pūjitān drupadena ca // 1.192.21
teṣāṃ saṃbandhinaś cānyān bahūn balasamanvitān // 1.192.21.2
yathaiva pāṇḍoḥ putrās te tathaivābhyadhikā mama / seyam abhyadhikā prītir vṛddhir vidura me matā // 1.192.22
yat te kuśalino vīrā mitravantaś ca pāṇḍavāḥ // 1.192.22.2
ko hi drupadam āsādya mitraṃ kṣattaḥ sabāndhavam / na bubhūṣed bhavenārthī gataśrīr api pārthivaḥ // 1.192.23
taṃ tathā bhāṣamāṇaṃ tu viduraḥ pratyabhāṣata / nityaṃ bhavatu te buddhir eṣā rājañ śataṃ samāḥ // 1.192.24
tato duryodhanaś caiva rādheyaś ca viśāṃ pate / dhṛtarāṣṭram upāgamya vaco 'brūtām idaṃ tadā // 1.192.25
saṃnidhau vidurasya tvāṃ vaktuṃ nṛpa na śaknuvaḥ / viviktam iti vakṣyāvaḥ kiṃ tavedaṃ cikīrṣitam // 1.192.26
sapatnavṛddhiṃ yat tāta manyase vṛddhim ātmanaḥ / abhiṣṭauṣi ca yat kṣattuḥ samīpe dvipadāṃ vara // 1.192.27
anyasmin nṛpa kartavye tvam anyat kuruṣe 'nagha / teṣāṃ balavighāto hi kartavyas tāta nityaśaḥ // 1.192.28
te vayaṃ prāptakālasya cikīrṣāṃ mantrayāmahe / yathā no na graseyus te saputrabalabāndhavān // 1.192.29
aham apy evam evaitac cintayāmi yathā yuvām / vivektuṃ nāham icchāmi tv ākāraṃ viduraṃ prati // 1.193.1
atas teṣāṃ guṇān eva kīrtayāmi viśeṣataḥ / nāvabudhyeta viduro mamābhiprāyam iṅgitaiḥ // 1.193.2
yac ca tvaṃ manyase prāptaṃ tad brūhi tvaṃ suyodhana / rādheya manyase tvaṃ ca yat prāptaṃ tad bravīhi me // 1.193.3
adya tān kuśalair vipraiḥ sukṛtair āptakāribhiḥ / kuntīputrān bhedayāmo mādrīputrau ca pāṇḍavau // 1.193.4
atha vā drupado rājā mahadbhir vittasaṃcayaiḥ / putrāś cāsya pralobhyantām amātyāś caiva sarvaśaḥ // 1.193.5
parityajadhvaṃ rājānaṃ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram / atha tatraiva vā teṣāṃ nivāsaṃ rocayantu te // 1.193.6
ihaiṣāṃ doṣavad vāsaṃ varṇayantu pṛthak pṛthak / te bhidyamānās tatraiva manaḥ kurvantu pāṇḍavāḥ // 1.193.7
athavā kuśalāḥ ke cid upāyanipuṇā narāḥ / itaretarataḥ pārthān bhedayantv anurāgataḥ // 1.193.8
vyutthāpayantu vā kṛṣṇāṃ bahutvāt sukaraṃ hi tat / athavā pāṇḍavāṃs tasyāṃ bhedayantu tataś ca tām // 1.193.9
bhīmasenasya vā rājann upāyakuśalair naraiḥ / mṛtyur vidhīyatāṃ channaiḥ sa hi teṣāṃ balādhikaḥ // 1.193.10
tasmiṃs tu nihate rājan hatotsāhā hataujasaḥ / yatiṣyante na rājyāya sa hi teṣāṃ vyapāśrayaḥ // 1.193.11
ajeyo hy arjunaḥ saṃkhye pṛṣṭhagope vṛkodare / tam ṛte phalguno yuddhe rādheyasya na pādabhāk // 1.193.12
te jānamānā daurbalyaṃ bhīmasenam ṛte mahat / asmān balavato jñātvā naśiṣyanty abalīyasaḥ // 1.193.13
ihāgateṣu pārtheṣu nideśavaśavartiṣu / pravartiṣyāmahe rājan yathāśraddhaṃ nibarhaṇe // 1.193.14
athavā darśanīyābhiḥ pramadābhir vilobhyatām / ekaikas tatra kaunteyas tataḥ kṛṣṇā virajyatām // 1.193.15
preṣyatāṃ vāpi rādheyas teṣām āgamanāya vai / te loptrahāraiḥ saṃdhāya vadhyantām āptakāribhiḥ // 1.193.16
eteṣām abhyupāyānāṃ yas te nirdoṣavān mataḥ / tasya prayogam ātiṣṭha purā kālo 'tivartate // 1.193.17
yāvac cākṛtaviśvāsā drupade pārthivarṣabhe / tāvad evādya te śakyā na śakyās tu tataḥ param // 1.193.18
eṣā mama matis tāta nigrahāya pravartate / sādhu vā yadi vāsādhu kiṃ vā rādheya manyase // 1.193.19
duryodhana tava prajñā na samyag iti me matiḥ / na hy upāyena te śakyāḥ pāṇḍavāḥ kurunandana // 1.194.1
pūrvam eva hi te sūkṣmair upāyair yatitās tvayā / nigrahītuṃ yadā vīra śakitā na tadā tvayā // 1.194.2
ihaiva vartamānās te samīpe tava pārthiva / ajātapakṣāḥ śiśavaḥ śakitā naiva bādhitum // 1.194.3
jātapakṣā videśasthā vivṛddhāḥ sarvaśo 'dya te / nopāyasādhyāḥ kaunteyā mamaiṣā matir acyuta // 1.194.4
na ca te vyasanair yoktuṃ śakyā diṣṭakṛtā hi te / śaṅkitāś cepsavaś caiva pitṛpaitāmahaṃ padam // 1.194.5
paraspareṇa bhedaś ca nādhātuṃ teṣu śakyate / ekasyāṃ ye ratāḥ patnyāṃ na bhidyante parasparam // 1.194.6
na cāpi kṛṣṇā śakyeta tebhyo bhedayituṃ paraiḥ / paridyūnān vṛtavatī kim utādya mṛjāvataḥ // 1.194.7
īpsitaś ca guṇaḥ strīṇām ekasyā bahubhartṛtā / taṃ ca prāptavatī kṛṣṇā na sā bhedayituṃ sukham // 1.194.8
āryavṛttaś ca pāñcālyo na sa rājā dhanapriyaḥ / na saṃtyakṣyati kaunteyān rājyadānair api dhruvam // 1.194.9
tathāsya putro guṇavān anuraktaś ca pāṇḍavān / tasmān nopāyasādhyāṃs tān ahaṃ manye kathaṃ cana // 1.194.10
idaṃ tv adya kṣamaṃ kartum asmākaṃ puruṣarṣabha / yāvan na kṛtamūlās te pāṇḍaveyā viśāṃ pate // 1.194.11
tāvat praharaṇīyās te rocatāṃ tava vikramaḥ // 1.194.11.2
asmatpakṣo mahān yāvad yāvat pāñcālako laghuḥ / tāvat praharaṇaṃ teṣāṃ kriyatāṃ mā vicāraya // 1.194.12
vāhanāni prabhūtāni mitrāṇi bahulāni ca / yāvan na teṣāṃ gāndhāre tāvad evāśu vikrama // 1.194.13
yāvac ca rājā pāñcālyo nodyame kurute manaḥ / saha putrair mahāvīryais tāvad evāśu vikrama // 1.194.14
yāvann āyāti vārṣṇeyaḥ karṣan yādavavāhinīm / rājyārthe pāṇḍaveyānāṃ tāvad evāśu vikrama // 1.194.15
vasūni vividhān bhogān rājyam eva ca kevalam / nātyājyam asti kṛṣṇasya pāṇḍavārthe mahīpate // 1.194.16
vikrameṇa mahī prāptā bharatena mahātmanā / vikrameṇa ca lokāṃs trīñ jitavān pākaśāsanaḥ // 1.194.17
vikramaṃ ca praśaṃsanti kṣatriyasya viśāṃ pate / svako hi dharmaḥ śūrāṇāṃ vikramaḥ pārthivarṣabha // 1.194.18
te balena vayaṃ rājan mahatā caturaṅgiṇā / pramathya drupadaṃ śīghram ānayāmeha pāṇḍavān // 1.194.19
na hi sāmnā na dānena na bhedena ca pāṇḍavāḥ / śakyāḥ sādhayituṃ tasmād vikrameṇaiva tāñ jahi // 1.194.20
tān vikrameṇa jitvemām akhilāṃ bhuṅkṣva medinīm / nānyam atra prapaśyāmi kāryopāyaṃ janādhipa // 1.194.21
śrutvā tu rādheyavaco dhṛtarāṣṭraḥ pratāpavān / abhipūjya tataḥ paścād idaṃ vacanam abravīt // 1.194.22
upapannaṃ mahāprājñe kṛtāstre sūtanandane / tvayi vikramasaṃpannam idaṃ vacanam īdṛśam // 1.194.23
bhūya eva tu bhīṣmaś ca droṇo vidura eva ca / yuvāṃ ca kurutāṃ buddhiṃ bhaved yā naḥ sukhodayā // 1.194.24
tata ānāyya tān sarvān mantriṇaḥ sumahāyaśāḥ / dhṛtarāṣṭro mahārāja mantrayām āsa vai tadā // 1.194.25
na rocate vigraho me pāṇḍuputraiḥ kathaṃ cana / yathaiva dhṛtarāṣṭro me tathā pāṇḍur asaṃśayam // 1.195.1
gāndhāryāś ca yathā putrās tathā kuntīsutā matāḥ / yathā ca mama te rakṣyā dhṛtarāṣṭra tathā tava // 1.195.2
yathā ca mama rājñaś ca tathā duryodhanasya te / tathā kurūṇāṃ sarveṣām anyeṣām api bhārata // 1.195.3
evaṃ gate vigrahaṃ tair na rocaye; saṃdhāya vīrair dīyatām adya bhūmiḥ / teṣām apīdaṃ prapitāmahānāṃ; rājyaṃ pituś caiva kurūttamānām // 1.195.4
duryodhana yathā rājyaṃ tvam idaṃ tāta paśyasi / mama paitṛkam ity evaṃ te 'pi paśyanti pāṇḍavāḥ // 1.195.5
yadi rājyaṃ na te prāptāḥ pāṇḍaveyās tapasvinaḥ / kuta eva tavāpīdaṃ bhāratasya ca kasya cit // 1.195.6
atha dharmeṇa rājyaṃ tvaṃ prāptavān bharatarṣabha / te 'pi rājyam anuprāptāḥ pūrvam eveti me matiḥ // 1.195.7
madhureṇaiva rājyasya teṣām ardhaṃ pradīyatām / etad dhi puruṣavyāghra hitaṃ sarvajanasya ca // 1.195.8
ato 'nyathā cet kriyate na hitaṃ no bhaviṣyati / tavāpy akīrtiḥ sakalā bhaviṣyati na saṃśayaḥ // 1.195.9
kīrtirakṣaṇam ātiṣṭha kīrtir hi paramaṃ balam / naṣṭakīrter manuṣyasya jīvitaṃ hy aphalaṃ smṛtam // 1.195.10
yāvat kīrtir manuṣyasya na praṇaśyati kaurava / tāvaj jīvati gāndhāre naṣṭakīrtis tu naśyati // 1.195.11
tam imaṃ samupātiṣṭha dharmaṃ kurukulocitam / anurūpaṃ mahābāho pūrveṣām ātmanaḥ kuru // 1.195.12
diṣṭyā dharanti te vīrā diṣṭyā jīvati sā pṛthā / diṣṭyā purocanaḥ pāpo nasakāmo 'tyayaṃ gataḥ // 1.195.13
tadā prabhṛti gāndhāre na śaknomy abhivīkṣitum / loke prāṇabhṛtāṃ kaṃ cic chrutvā kuntīṃ tathāgatām // 1.195.14
na cāpi doṣeṇa tathā loko vaiti purocanam / yathā tvāṃ puruṣavyāghra loko doṣeṇa gacchati // 1.195.15
tad idaṃ jīvitaṃ teṣāṃ tava kalmaṣanāśanam / saṃmantavyaṃ mahārāja pāṇḍavānāṃ ca darśanam // 1.195.16
na cāpi teṣāṃ vīrāṇāṃ jīvatāṃ kurunandana / pitryo 'ṃśaḥ śakya ādātum api vajrabhṛtā svayam // 1.195.17
te hi sarve sthitā dharme sarve caivaikacetasaḥ / adharmeṇa nirastāś ca tulye rājye viśeṣataḥ // 1.195.18
yadi dharmas tvayā kāryo yadi kāryaṃ priyaṃ ca me / kṣemaṃ ca yadi kartavyaṃ teṣām ardhaṃ pradīyatām // 1.195.19
mantrāya samupānītair dhṛtarāṣṭrahitair nṛpa / dharmyaṃ pathyaṃ yaśasyaṃ ca vācyam ity anuśuśrumaḥ // 1.196.1
mamāpy eṣā matis tāta yā bhīṣmasya mahātmanaḥ / saṃvibhajyās tu kaunteyā dharma eṣa sanātanaḥ // 1.196.2
preṣyatāṃ drupadāyāśu naraḥ kaś cit priyaṃvadaḥ / bahulaṃ ratnam ādāya teṣām arthāya bhārata // 1.196.3
mithaḥ kṛtyaṃ ca tasmai sa ādāya bahu gacchatu / vṛddhiṃ ca paramāṃ brūyāt tatsaṃyogodbhavāṃ tathā // 1.196.4
saṃprīyamāṇaṃ tvāṃ brūyād rājan dūryodhanaṃ tathā / asakṛd drupade caiva dhṛṣṭadyumne ca bhārata // 1.196.5
ucitatvaṃ priyatvaṃ ca yogasyāpi ca varṇayet / punaḥ punaś ca kaunteyān mādrīputrau ca sāntvayan // 1.196.6
hiraṇmayāni śubhrāṇi bahūny ābharaṇāni ca / vacanāt tava rājendra draupadyāḥ saṃprayacchatu // 1.196.7
tathā drupadaputrāṇāṃ sarveṣāṃ bharatarṣabha / pāṇḍavānāṃ ca sarveṣāṃ kuntyā yuktāni yāni ca // 1.196.8
evaṃ sāntvasamāyuktaṃ drupadaṃ pāṇḍavaiḥ saha / uktvāthānantaraṃ brūyāt teṣām āgamanaṃ prati // 1.196.9
anujñāteṣu vīreṣu balaṃ gacchatu śobhanam / duḥśāsano vikarṇaś ca pāṇḍavān ānayantv iha // 1.196.10
tatas te pārthivaśreṣṭha pūjyamānāḥ sadā tvayā / prakṛtīnām anumate pade sthāsyanti paitṛke // 1.196.11
evaṃ tava mahārāja teṣu putreṣu caiva ha / vṛttam aupayikaṃ manye bhīṣmeṇa saha bhārata // 1.196.12
yojitāv arthamānābhyāṃ sarvakāryeṣv anantarau / na mantrayetāṃ tvacchreyaḥ kim adbhutataraṃ tataḥ // 1.196.13
duṣṭena manasā yo vai pracchannenāntarātmanā / brūyān niḥśreyasaṃ nāma kathaṃ kuryāt satāṃ matam // 1.196.14
na mitrāṇy arthakṛcchreṣu śreyase vetarāya vā / vidhipūrvaṃ hi sarvasya duḥkhaṃ vā yadi vā sukham // 1.196.15
kṛtaprajño 'kṛtaprajño bālo vṛddhaś ca mānavaḥ / sasahāyo 'sahāyaś ca sarvaṃ sarvatra vindati // 1.196.16
śrūyate hi purā kaś cid ambuvīca iti śrutaḥ / āsīd rājagṛhe rājā māgadhānāṃ mahīkṣitām // 1.196.17
sa hīnaḥ karaṇaiḥ sarvair ucchvāsaparamo nṛpaḥ / amātyasaṃsthaḥ kāryeṣu sarveṣv evābhavat tadā // 1.196.18
tasyāmātyo mahākarṇir babhūvaikeśvaraḥ purā / sa labdhabalam ātmānaṃ manyamāno 'vamanyate // 1.196.19
sa rājña upabhogyāni striyo ratnadhanāni ca / ādade sarvaśo mūḍha aiśvaryaṃ ca svayaṃ tadā // 1.196.20
tad ādāya ca lubdhasya lābhāl lobho vyavardhata / tathā hi sarvam ādāya rājyam asya jihīrṣati // 1.196.21
hīnasya karaṇaiḥ sarvair ucchvāsaparamasya ca / yatamāno 'pi tad rājyaṃ na śaśāketi naḥ śrutam // 1.196.22
kim anyad vihitān nūnaṃ tasya sā puruṣendratā / yadi te vihitaṃ rājyaṃ bhaviṣyati viśāṃ pate // 1.196.23
miṣataḥ sarvalokasya sthāsyate tvayi tad dhruvam / ato 'nyathā ced vihitaṃ yatamāno na lapsyase // 1.196.24
evaṃ vidvann upādatsva mantriṇāṃ sādhv asādhutām / duṣṭānāṃ caiva boddhavyam aduṣṭānāṃ ca bhāṣitam // 1.196.25
vidma te bhāvadoṣeṇa yadartham idam ucyate / duṣṭaḥ pāṇḍavahetos tvaṃ doṣaṃ khyāpayase hi naḥ // 1.196.26
hitaṃ tu paramaṃ karṇa bravīmi kuruvardhanam / atha tvaṃ manyase duṣṭaṃ brūhi yat paramaṃ hitam // 1.196.27
ato 'nyathā cet kriyate yad bravīmi paraṃ hitam / kuravo vinaśiṣyanti nacireṇeti me matiḥ // 1.196.28
rājan niḥsaṃśayaṃ śreyo vācyas tvam asi bāndhavaiḥ / na tv aśuśrūṣamāṇeṣu vākyaṃ saṃpratitiṣṭhati // 1.197.1
hitaṃ hi tava tad vākyam uktavān kurusattamaḥ / bhīṣmaḥ śāṃtanavo rājan pratigṛhṇāsi tan na ca // 1.197.2
tathā droṇena bahudhā bhāṣitaṃ hitam uttamam / tac ca rādhāsutaḥ karṇo manyate na hitaṃ tava // 1.197.3
cintayaṃś ca na paśyāmi rājaṃs tava suhṛttamam / ābhyāṃ puruṣasiṃhābhyāṃ yo vā syāt prajñayādhikaḥ // 1.197.4
imau hi vṛddhau vayasā prajñayā ca śrutena ca / samau ca tvayi rājendra teṣu pāṇḍusuteṣu ca // 1.197.5
dharme cānavamau rājan satyatāyāṃ ca bhārata / rāmād dāśaratheś caiva gayāc caiva na saṃśayaḥ // 1.197.6
na coktavantāv aśreyaḥ purastād api kiṃ cana / na cāpy apakṛtaṃ kiṃ cid anayor lakṣyate tvayi // 1.197.7
tāv imau puruṣavyāghrāv anāgasi nṛpa tvayi / na mantrayetāṃ tvac chreyaḥ kathaṃ satyaparākramau // 1.197.8
prajñāvantau naraśreṣṭhāv asmiṃl loke narādhipa / tvannimittam ato nemau kiṃ cij jihmaṃ vadiṣyataḥ // 1.197.9
iti me naiṣṭhikī buddhir vartate kurunandana // 1.197.9.2
na cārthahetor dharmajñau vakṣyataḥ pakṣasaṃśritam / etad dhi paramaṃ śreyo menāte tava bhārata // 1.197.10
duryodhanaprabhṛtayaḥ putrā rājan yathā tava / tathaiva pāṇḍaveyās te putrā rājan na saṃśayaḥ // 1.197.11
teṣu ced ahitaṃ kiṃ cin mantrayeyur abuddhitaḥ / mantriṇas te na te śreyaḥ prapaśyanti viśeṣataḥ // 1.197.12
atha te hṛdaye rājan viśeṣas teṣu vartate / antarasthaṃ vivṛṇvānāḥ śreyaḥ kuryur na te dhruvam // 1.197.13
etadartham imau rājan mahātmānau mahādyutī / nocatur vivṛtaṃ kiṃ cin na hy eṣa tava niścayaḥ // 1.197.14
yac cāpy aśakyatāṃ teṣām āhatuḥ puruṣarṣabhau / tat tathā puruṣavyāghra tava tad bhadram astu te // 1.197.15
kathaṃ hi pāṇḍavaḥ śrīmān savyasācī paraṃtapaḥ / śakyo vijetuṃ saṃgrāme rājan maghavatā api // 1.197.16
bhīmaseno mahābāhur nāgāyutabalo mahān / kathaṃ hi yudhi śakyeta vijetum amarair api // 1.197.17
tathaiva kṛtinau yuddhe yamau yamasutāv iva / kathaṃ viṣahituṃ śakyau raṇe jīvitum icchatā // 1.197.18
yasmin dhṛtir anukrośaḥ kṣamā satyaṃ parākramaḥ / nityāni pāṇḍavaśreṣṭhe sa jīyeta kathaṃ raṇe // 1.197.19
yeṣāṃ pakṣadharo rāmo yeṣāṃ mantrī janārdanaḥ / kiṃ nu tair ajitaṃ saṃkhye yeṣāṃ pakṣe ca sātyakiḥ // 1.197.20
drupadaḥ śvaśuro yeṣāṃ yeṣāṃ śyālāś ca pārṣatāḥ / dhṛṣṭadyumnamukhā vīrā bhrātaro drupadātmajāḥ // 1.197.21
so 'śakyatāṃ ca vijñāya teṣām agreṇa bhārata / dāyādyatāṃ ca dharmeṇa samyak teṣu samācara // 1.197.22
idaṃ nirdigdham ayaśaḥ purocanakṛtaṃ mahat / teṣām anugraheṇādya rājan prakṣālayātmanaḥ // 1.197.23
drupado 'pi mahān rājā kṛtavairaś ca naḥ purā / tasya saṃgrahaṇaṃ rājan svapakṣasya vivardhanam // 1.197.24
balavantaś ca dāśārhā bahavaś ca viśāṃ pate / yataḥ kṛṣṇas tatas te syur yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ // 1.197.25
yac ca sāmnaiva śakyeta kāryaṃ sādhayituṃ nṛpa / ko daivaśaptas tat kārtuṃ vigraheṇa samācaret // 1.197.26
śrutvā ca jīvataḥ pārthān paurajānapado janaḥ / balavad darśane gṛdhnus teṣāṃ rājan kuru priyam // 1.197.27
duryodhanaś ca karṇaś ca śakuniś cāpi saubalaḥ / adharmayuktā duṣprajñā bālā maiṣāṃ vacaḥ kṛthāḥ // 1.197.28
uktam etan mayā rājan purā guṇavatas tava / duryodhanāparādhena prajeyaṃ vinaśiṣyati // 1.197.29
bhīṣmaḥ śāṃtanavo vidvān droṇaś ca bhagavān ṛṣiḥ / hitaṃ paramakaṃ vākyaṃ tvaṃ ca satyaṃ bravīṣi mām // 1.198.1
yathaiva pāṇḍos te vīrāḥ kuntīputrā mahārathāḥ / tathaiva dharmataḥ sarve mama putrā na saṃśayaḥ // 1.198.2
yathaiva mama putrāṇām idaṃ rājyaṃ vidhīyate / tathaiva pāṇḍuputrāṇām idaṃ rājyaṃ na saṃśayaḥ // 1.198.3
kṣattar ānaya gacchaitān saha mātrā susatkṛtān / tayā ca devarūpiṇyā kṛṣṇayā saha bhārata // 1.198.4
diṣṭyā jīvanti te pārthā diṣṭyā jīvati sā pṛthā / diṣṭyā drupadakanyāṃ ca labdhavanto mahārathāḥ // 1.198.5
diṣṭyā vardhāmahe sarve diṣṭyā śāntaḥ purocanaḥ / diṣṭyā mama paraṃ duḥkham apanītaṃ mahādyute // 1.198.6
tato jagāma viduro dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt / sakāśaṃ yajñasenasya pāṇḍavānāṃ ca bhārata // 1.198.7
tatra gatvā sa dharmajñaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ / drupadaṃ nyāyato rājan saṃyuktam upatasthivān // 1.198.8
sa cāpi pratijagrāha dharmeṇa viduraṃ tataḥ / cakratuś ca yathānyāyaṃ kuśalapraśnasaṃvidam // 1.198.9
dadarśa pāṇḍavāṃs tatra vāsudevaṃ ca bhārata / snehāt pariṣvajya sa tān papracchānāmayaṃ tataḥ // 1.198.10
taiś cāpy amitabuddhiḥ sa pūjito 'tha yathākramam / vacanād dhṛtarāṣṭrasya snehayuktaṃ punaḥ punaḥ // 1.198.11
papracchānāmayaṃ rājaṃs tatas tān pāṇḍunandanān / pradadau cāpi ratnāni vividhāni vasūni ca // 1.198.12
pāṇḍavānāṃ ca kuntyāś ca draupadyāś ca viśāṃ pate / drupadasya ca putrāṇāṃ yathā dattāni kauravaiḥ // 1.198.13
provāca cāmitamatiḥ praśritaṃ vinayānvitaḥ / drupadaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ saṃnidhau keśavasya ca // 1.198.14
rājañ śṛṇu sahāmātyaḥ saputraś ca vaco mama / dhṛtarāṣṭraḥ saputras tvāṃ sahāmātyaḥ sabāndhavaḥ // 1.198.15
abravīt kuśalaṃ rājan prīyamāṇaḥ punaḥ punaḥ / prītimāṃs te dṛḍhaṃ cāpi saṃbandhena narādhipa // 1.198.16
tathā bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ kauravaiḥ saha sarvaśaḥ / kuśalaṃ tvāṃ mahāprājñaḥ sarvataḥ paripṛcchati // 1.198.17
bhāradvājo maheṣvāso droṇaḥ priyasakhas tava / samāśleṣam upetya tvāṃ kuśalaṃ paripṛcchati // 1.198.18
dhṛtarāṣṭraś ca pāñcālya tvayā saṃbandham īyivān / kṛtārthaṃ manyate ''tmānaṃ tathā sarve 'pi kauravāḥ // 1.198.19
na tathā rājyasaṃprāptis teṣāṃ prītikarī matā / yathā saṃbandhakaṃ prāpya yajñasena tvayā saha // 1.198.20
etad viditvā tu bhavān prasthāpayatu pāṇḍavān / draṣṭuṃ hi pāṇḍudāyādāṃs tvarante kuravo bhṛśam // 1.198.21
viproṣitā dīrghakālam ime cāpi nararṣabhāḥ / utsukā nagaraṃ draṣṭuṃ bhaviṣyanti pṛthā tathā // 1.198.22
kṛṣṇām api ca pāñcālīṃ sarvāḥ kuruvarastriyaḥ / draṣṭukāmāḥ pratīkṣante puraṃ ca viṣayaṃ ca naḥ // 1.198.23
sa bhavān pāṇḍuputrāṇām ājñāpayatu māciram / gamanaṃ sahadārāṇām etad āgamanaṃ mama // 1.198.24
visṛṣṭeṣu tvayā rājan pāṇḍaveṣu mahātmasu / tato 'haṃ preṣayiṣyāmi dhṛtarāṣṭrasya śīghragān // 1.198.25
āgamiṣyanti kaunteyāḥ kuntī ca saha kṛṣṇayā // 1.198.25.2
evam etan mahāprājña yathāttha vidurādya mām / mamāpi paramo harṣaḥ saṃbandhe 'smin kṛte vibho // 1.199.1
gamanaṃ cāpi yuktaṃ syād gṛham eṣāṃ mahātmanām / na tu tāvan mayā yuktam etad vaktuṃ svayaṃ girā // 1.199.2
yadā tu manyate vīraḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bhīmasenārjunau caiva yamau ca puruṣarṣabhau // 1.199.3
rāmakṛṣṇau ca dharmajñau tadā gacchantu pāṇḍavāḥ / etau hi puruṣavyāghrāv eṣāṃ priyahite ratau // 1.199.4
paravanto vayaṃ rājaṃs tvayi sarve sahānugāḥ / yathā vakṣyasi naḥ prītyā kariṣyāmas tathā vayam // 1.199.5
tato 'bravīd vāsudevo gamanaṃ mama rocate / yathā vā manyate rājā drupadaḥ sarvadharmavit // 1.199.6
yathaiva manyate vīro dāśārhaḥ puruṣottamaḥ / prāptakālaṃ mahābāhuḥ sā buddhir niścitā mama // 1.199.7
yathaiva hi mahābhāgāḥ kaunteyā mama sāṃpratam / tathaiva vāsudevasya pāṇḍuputrā na saṃśayaḥ // 1.199.8
na tad dhyāyati kaunteyo dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / yad eṣāṃ puruṣavyāghraḥ śreyo dhyāyati keśavaḥ // 1.199.9
tatas te samanujñātā drupadena mahātmanā / pāṇḍavāś caiva kṛṣṇaś ca viduraś ca mahāmatiḥ // 1.199.10
ādāya draupadīṃ kṛṣṇāṃ kuntīṃ caiva yaśasvinīm / savihāraṃ sukhaṃ jagmur nagaraṃ nāgasāhvayam // 1.199.11
śrutvā copasthitān vīrān dhṛtarāṣṭro 'pi kauravaḥ / pratigrahāya pāṇḍūnāṃ preṣayām āsa kauravān // 1.199.12
vikarṇaṃ ca maheṣvāsaṃ citrasenaṃ ca bhārata / droṇaṃ ca parameṣvāsaṃ gautamaṃ kṛpam eva ca // 1.199.13
tais te parivṛtā vīrāḥ śobhamānā mahārathāḥ / nagaraṃ hāstinapuraṃ śanaiḥ praviviśus tadā // 1.199.14
kautūhalena nagaraṃ dīryamāṇam ivābhavat / yatra te puruṣavyāghrāḥ śokaduḥkhavināśanāḥ // 1.199.15
tata uccāvacā vācaḥ priyāḥ priyacikīrṣubhiḥ / udīritā aśṛṇvaṃs te pāṇḍavā hṛdayaṃgamāḥ // 1.199.16
ayaṃ sa puruṣavyāghraḥ punar āyāti dharmavit / yo naḥ svān iva dāyādān dharmeṇa parirakṣati // 1.199.17
adya pāṇḍur mahārājo vanād iva vanapriyaḥ / āgataḥ priyam asmākaṃ cikīrṣur nātra saṃśayaḥ // 1.199.18
kiṃ nu nādya kṛtaṃ tāvat sarveṣāṃ naḥ paraṃ priyam / yan naḥ kuntīsutā vīrā bhartāraḥ punarāgatāḥ // 1.199.19
yadi dattaṃ yadi hutaṃ vidyate yadi nas tapaḥ / tena tiṣṭhantu nagare pāṇḍavāḥ śaradāṃ śatam // 1.199.20
tatas te dhṛtarāṣṭrasya bhīṣmasya ca mahātmanaḥ / anyeṣāṃ ca tadarhāṇāṃ cakruḥ pādābhivandanam // 1.199.21
kṛtvā tu kuśalapraśnaṃ sarveṇa nagareṇa te / samāviśanta veśmāni dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt // 1.199.22
viśrāntās te mahātmānaḥ kaṃ cit kālaṃ mahābalāḥ / āhūtā dhṛtarāṣṭreṇa rājñā śāṃtanavena ca // 1.199.23
bhrātṛbhiḥ saha kaunteya nibodhedaṃ vaco mama / punar vo vigraho mā bhūt khāṇḍavaprastham āviśa // 1.199.24
na ca vo vasatas tatra kaś cic chaktaḥ prabādhitum / saṃrakṣyamāṇān pārthena tridaśān iva vajriṇā // 1.199.25
ardhaṃ rājyasya saṃprāpya khāṇḍavaprastham āviśa // 1.199.25.2
pratigṛhya tu tad vākyaṃ nṛpaṃ sarve praṇamya ca / pratasthire tato ghoraṃ vanaṃ tan manujarṣabhāḥ // 1.199.26
ardhaṃ rājyasya saṃprāpya khāṇḍavaprastham āviśan // 1.199.26.2
tatas te pāṇḍavās tatra gatvā kṛṣṇapurogamāḥ / maṇḍayāṃ cakrire tad vai puraṃ svargavad acyutāḥ // 1.199.27
tataḥ puṇye śive deśe śāntiṃ kṛtvā mahārathāḥ / nagaraṃ māpayām āsur dvaipāyanapurogamāḥ // 1.199.28
sāgarapratirūpābhiḥ parikhābhir alaṃkṛtam / prākāreṇa ca saṃpannaṃ divam āvṛtya tiṣṭhatā // 1.199.29
pāṇḍurābhraprakāśena himarāśinibhena ca / śuśubhe tat puraśreṣṭhaṃ nāgair bhogavatī yathā // 1.199.30
dvipakṣagaruḍaprakhyair dvārair ghorapradarśanaiḥ / guptam abhracayaprakhyair gopurair mandaropamaiḥ // 1.199.31
vividhair atinirviddhaiḥ śastropetaiḥ susaṃvṛtaiḥ / śaktibhiś cāvṛtaṃ tad dhi dvijihvair iva pannagaiḥ // 1.199.32
talpaiś cābhyāsikair yuktaṃ śuśubhe yodharakṣitam // 1.199.32.2
tīkṣṇāṅkuśaśataghnībhir yantrajālaiś ca śobhitam / āyasaiś ca mahācakraiḥ śuśubhe tat purottamam // 1.199.33
suvibhaktamahārathyaṃ devatābādhavarjitam / virocamānaṃ vividhaiḥ pāṇḍurair bhavanottamaiḥ // 1.199.34
tat triviṣṭapasaṃkāśam indraprasthaṃ vyarocata / meghavṛndam ivākāśe vṛddhaṃ vidyutsamāvṛtam // 1.199.35
tatra ramye śubhe deśe kauravyasya niveśanam / śuśubhe dhanasaṃpūrṇaṃ dhanādhyakṣakṣayopamam // 1.199.36
tatrāgacchan dvijā rājan sarvavedavidāṃ varāḥ / nivāsaṃ rocayanti sma sarvabhāṣāvidas tathā // 1.199.37
vaṇijaś cābhyayus tatra deśe digbhyo dhanārthinaḥ / sarvaśilpavidaś caiva vāsāyābhyāgamaṃs tadā // 1.199.38
udyānāni ca ramyāṇi nagarasya samantataḥ / āmrair āmrātakair nīpair aśokaiś campakais tathā // 1.199.39
puṃnāgair nāgapuṣpaiś ca lakucaiḥ panasais tathā / śālatālakadambaiś ca bakulaiś ca saketakaiḥ // 1.199.40
manoharaiḥ puṣpitaiś ca phalabhārāvanāmitaiḥ / prācīnāmalakair lodhrair aṅkolaiś ca supuṣpitaiḥ // 1.199.41
jambūbhiḥ pāṭalābhiś ca kubjakair atimuktakaiḥ / karavīraiḥ pārijātair anyaiś ca vividhair drumaiḥ // 1.199.42
nityapuṣpaphalopetair nānādvijagaṇāyutam / mattabarhiṇasaṃghuṣṭaṃ kokilaiś ca sadāmadaiḥ // 1.199.43
gṛhair ādarśavimalair vividhaiś ca latāgṛhaiḥ / manoharaiś citragṛhais tathā jagatiparvataiḥ // 1.199.44
vāpībhir vividhābhiś ca pūrṇābhiḥ paramāmbhasā // 1.199.44.2
sarobhir atiramyaiś ca padmotpalasugandhibhiḥ / haṃsakāraṇḍavayutaiś cakravākopaśobhitaiḥ // 1.199.45
ramyāś ca vividhās tatra puṣkariṇyo vanāvṛtāḥ / taḍāgāni ca ramyāṇi bṛhanti ca mahānti ca // 1.199.46
teṣāṃ puṇyajanopetaṃ rāṣṭram āvasatāṃ mahat / pāṇḍavānāṃ mahārāja śaśvat prītir avardhata // 1.199.47
tatra bhīṣmeṇa rājñā ca dharmapraṇayane kṛte / pāṇḍavāḥ samapadyanta khāṇḍavaprasthavāsinaḥ // 1.199.48
pañcabhis tair maheṣvāsair indrakalpaiḥ samanvitam / śuśubhe tat puraśreṣṭhaṃ nāgair bhogavatī yathā // 1.199.49
tān niveśya tato vīro rāmeṇa saha keśavaḥ / yayau dvāravatīṃ rājan pāṇḍavānumate tadā // 1.199.50
evaṃ saṃprāpya rājyaṃ tad indraprasthe tapodhana / ata ūrdhvaṃ mahātmānaḥ kim akurvanta pāṇḍavāḥ // 1.200.1
sarva eva mahātmānaḥ pūrve mama pitāmahāḥ / draupadī dharmapatnī ca kathaṃ tān anvavartata // 1.200.2
kathaṃ vā pañca kṛṣṇāyām ekasyāṃ te narādhipāḥ / vartamānā mahābhāgā nābhidyanta parasparam // 1.200.3
śrotum icchāmy ahaṃ sarvaṃ vistareṇa tapodhana / teṣāṃ ceṣṭitam anyonyaṃ yuktānāṃ kṛṣṇayā tayā // 1.200.4
dhṛtarāṣṭrābhyanujñātāḥ kṛṣṇayā saha pāṇḍavāḥ / remire puruṣavyāghrāḥ prāptarājyāḥ paraṃtapāḥ // 1.200.5
prāpya rājyaṃ mahātejāḥ satyasaṃdho yudhiṣṭhiraḥ / pālayām āsa dharmeṇa pṛthivīṃ bhrātṛbhiḥ saha // 1.200.6
jitārayo mahāprājñāḥ satyadharmaparāyaṇāḥ / mudaṃ paramikāṃ prāptās tatroṣuḥ pāṇḍunandanāḥ // 1.200.7
kurvāṇāḥ paurakāryāṇi sarvāṇi puruṣarṣabhāḥ / āsāṃ cakrur mahārheṣu pārthiveṣv āsaneṣu ca // 1.200.8
atha teṣūpaviṣṭeṣu sarveṣv eva mahātmasu / nāradas tv atha devarṣir ājagāma yadṛcchayā // 1.200.9
āsanaṃ ruciraṃ tasmai pradadau svaṃ yudhiṣṭhiraḥ // 1.200.9.2
devarṣer upaviṣṭasya svayam arghyaṃ yathāvidhi / prādād yudhiṣṭhiro dhīmān rājyaṃ cāsmai nyavedayat // 1.200.10
pratigṛhya tu tāṃ pūjām ṛṣiḥ prītamanābhavat / āśīrbhir vardhayitvā tu tam uvācāsyatām iti // 1.200.11
niṣasādābhyanujñātas tato rājā yudhiṣṭhiraḥ / preṣayām āsa kṛṣṇāyai bhagavantam upasthitam // 1.200.12
śrutvaiva draupadī cāpi śucir bhūtvā samāhitā / jagāma tatra yatrāste nāradaḥ pāṇḍavaiḥ saha // 1.200.13
tasyābhivādya caraṇau devarṣer dharmacāriṇī / kṛtāñjaliḥ susaṃvītā sthitātha drupadātmajā // 1.200.14
tasyāś cāpi sa dharmātmā satyavāg ṛṣisattamaḥ / āśiṣo vividhāḥ procya rājaputryās tu nāradaḥ // 1.200.15
gamyatām iti hovāca bhagavāṃs tām aninditām // 1.200.15.2
gatāyām atha kṛṣṇāyāṃ yudhiṣṭhirapurogamān / vivikte pāṇḍavān sarvān uvāca bhagavān ṛṣiḥ // 1.200.16
pāñcālī bhavatām ekā dharmapatnī yaśasvinī / yathā vo nātra bhedaḥ syāt tathā nītir vidhīyatām // 1.200.17
sundopasundāv asurau bhrātarau sahitāv ubhau / āstām avadhyāv anyeṣāṃ triṣu lokeṣu viśrutau // 1.200.18
ekarājyāv ekagṛhāv ekaśayyāsanāśanau / tilottamāyās tau hetor anyonyam abhijaghnatuḥ // 1.200.19
rakṣyatāṃ sauhṛdaṃ tasmād anyonyapratibhāvikam / yathā vo nātra bhedaḥ syāt tat kuruṣva yudhiṣṭhira // 1.200.20
sundopasundāv asurau kasya putrau mahāmune / utpannaś ca kathaṃ bhedaḥ kathaṃ cānyonyam aghnatām // 1.200.21
apsarā devakanyā vā kasya caiṣā tilottamā / yasyāḥ kāmena saṃmattau jaghnatus tau parasparam // 1.200.22
etat sarvaṃ yathāvṛttaṃ vistareṇa tapodhana / śrotum icchāmahe vipra paraṃ kautūhalaṃ hi naḥ // 1.200.23
śṛṇu me vistareṇemam itihāsaṃ purātanam / bhrātṛbhīḥ sahitaḥ pārtha yathāvṛttaṃ yudhiṣṭhira // 1.201.1
mahāsurasyānvavāye hiraṇyakaśipoḥ purā / nikumbho nāma daityendras tejasvī balavān abhūt // 1.201.2
tasya putrau mahāvīryau jātau bhīmaparākramau / sahānyonyena bhuñjāte vinānyonyaṃ na gacchataḥ // 1.201.3
anyonyasya priyakarāv anyonyasya priyaṃvadau / ekaśīlasamācārau dvidhaivaikaṃ yathā kṛtau // 1.201.4
tau vivṛddhau mahāvīryau kāryeṣv apy ekaniścayau / trailokyavijayārthāya samāsthāyaikaniścayam // 1.201.5
kṛtvā dīkṣāṃ gatau vindhyaṃ tatrograṃ tepatus tapaḥ / tau tu dīrgheṇa kālena tapoyuktau babhūvatuḥ // 1.201.6
kṣutpipāsāpariśrāntau jaṭāvalkaladhāriṇau / malopacitasarvāṅgau vāyubhakṣau babhūvatuḥ // 1.201.7
ātmamāṃsāni juhvantau pādāṅguṣṭhāgradhiṣṭhitau / ūrdhvabāhū cānimiṣau dīrghakālaṃ dhṛtavratau // 1.201.8
tayos tapaḥprabhāveṇa dīrghakālaṃ pratāpitaḥ / dhūmaṃ pramumuce vindhyas tad adbhutam ivābhavat // 1.201.9
tato devābhavan bhītā ugraṃ dṛṣṭvā tayos tapaḥ / tapovighātārtham atho devā vighnāni cakrire // 1.201.10
ratnaiḥ pralobhayām āsuḥ strībhiś cobhau punaḥ punaḥ / na ca tau cakratur bhaṅgaṃ vratasya sumahāvratau // 1.201.11
atha māyāṃ punar devās tayoś cakrur mahātmanoḥ / bhaginyo mātaro bhāryās tayoḥ parijanas tathā // 1.201.12
paripātyamānā vitrastāḥ śūlahastena rakṣasā / srastābharaṇakeśāntā ekāntabhraṣṭavāsasaḥ // 1.201.13
abhidhāvya tataḥ sarvās tau trāhīti vicukruśuḥ / na ca tau cakratur bhaṅgaṃ vratasya sumahāvratau // 1.201.14
yadā kṣobhaṃ nopayāti nārtim anyataras tayoḥ / tataḥ striyas tā bhūtaṃ ca sarvam antaradhīyata // 1.201.15
tataḥ pitāmahaḥ sākṣād abhigamya mahāsurau / vareṇa chandayām āsa sarvalokapitāmahaḥ // 1.201.16
tataḥ sundopasundau tau bhrātarau dṛḍhavikramau / dṛṣṭvā pitāmahaṃ devaṃ tasthatuḥ prāñjalī tadā // 1.201.17
ūcatuś ca prabhuṃ devaṃ tatas tau sahitau tadā / āvayos tapasānena yadi prītaḥ pitāmahaḥ // 1.201.18
māyāvidāv astravidau balinau kāmarūpiṇau / ubhāv apy amarau syāvaḥ prasanno yadi nau prabhuḥ // 1.201.19
ṛte 'maratvam anyad vāṃ sarvam uktaṃ bhaviṣyati / anyad vṛṇītāṃ mṛtyoś ca vidhānam amaraiḥ samam // 1.201.20
kariṣyāvedam iti yan mahad abhyutthitaṃ tapaḥ / yuvayor hetunānena nāmaratvaṃ vidhīyate // 1.201.21
trailokyavijayārthāya bhavadbhyām āsthitaṃ tapaḥ / hetunānena daityendrau na vāṃ kāmaṃ karomy aham // 1.201.22
triṣu lokeṣu yad bhūtaṃ kiṃ cit sthāvarajaṅgamam / sarvasmān nau bhayaṃ na syād ṛte 'nyonyaṃ pitāmaha // 1.201.23
yat prārthitaṃ yathoktaṃ ca kāmam etad dadāni vām / mṛtyor vidhānam etac ca yathāvad vāṃ bhaviṣyati // 1.201.24
tataḥ pitāmaho dattvā varam etat tadā tayoḥ / nivartya tapasas tau ca brahmalokaṃ jagāma ha // 1.201.25
labdhvā varāṇi sarvāṇi daityendrāv api tāv ubhau / avadhyau sarvalokasya svam eva bhavanaṃ gatau // 1.201.26
tau tu labdhavarau dṛṣṭvā kṛtakāmau mahāsurau / sarvaḥ suhṛjjanas tābhyāṃ pramodam upajagmivān // 1.201.27
tatas tau tu jaṭā hitvā maulinau saṃbabhūvatuḥ / mahārhābharaṇopetau virajombaradhāriṇau // 1.201.28
akālakaumudīṃ caiva cakratuḥ sārvakāmikīm / daityendrau paramaprītau tayoś caiva suhṛjjanaḥ // 1.201.29
bhakṣyatāṃ bhujyatāṃ nityaṃ ramyatāṃ gīyatām iti / pīyatāṃ dīyatāṃ ceti vāca āsan gṛhe gṛhe // 1.201.30
tatra tatra mahāpānair utkṛṣṭatalanāditaiḥ / hṛṣṭaṃ pramuditaṃ sarvaṃ daityānām abhavat puram // 1.201.31
tais tair vihārair bahubhir daityānāṃ kāmarūpiṇām / samāḥ saṃkrīḍatāṃ teṣām ahar ekam ivābhavat // 1.201.32
utsave vṛttamātre tu trailokyākāṅkṣiṇāv ubhau / mantrayitvā tataḥ senāṃ tāv ājñāpayatāṃ tadā // 1.202.1
suhṛdbhir abhyanujñātau daityavṛddhaiś ca mantribhiḥ / kṛtvā prāsthānikaṃ rātrau maghāsu yayatus tadā // 1.202.2
gadāpaṭṭiśadhāriṇyā śūlamudgarahastayā / prasthitau sahadharmiṇyā mahatyā daityasenayā // 1.202.3
maṅgalaiḥ stutibhiś cāpi vijayapratisaṃhitaiḥ / cāraṇaiḥ stūyamānau tu jagmatuḥ parayā mudā // 1.202.4
tāv antarikṣam utpatya daityau kāmagamāv ubhau / devānām eva bhavanaṃ jagmatur yuddhadurmadau // 1.202.5
tayor āgamanaṃ jñātvā varadānaṃ ca tat prabhoḥ / hitvā triviṣṭapaṃ jagmur brahmalokaṃ tataḥ surāḥ // 1.202.6
tāv indralokaṃ nirjitya yakṣarakṣogaṇāṃs tathā / khecarāṇy api bhūtāni jigyatus tīvravikramau // 1.202.7
antarbhūmigatān nāgāñ jitvā tau ca mahāsurau / samudravāsinaḥ sarvān mlecchajātīn vijigyatuḥ // 1.202.8
tataḥ sarvāṃ mahīṃ jetum ārabdhāv ugraśāsanau / sainikāṃś ca samāhūya sutīkṣṇāṃ vācam ūcatuḥ // 1.202.9
rājarṣayo mahāyajñair havyakavyair dvijātayaḥ / tejo balaṃ ca devānāṃ vardhayanti śriyaṃ tathā // 1.202.10
teṣām evaṃ pravṛddhānāṃ sarveṣām asuradviṣām / saṃbhūya sarvair asmābhiḥ kāryaḥ sarvātmanā vadhaḥ // 1.202.11
evaṃ sarvān samādiśya pūrvatīre mahodadheḥ / krūrāṃ matiṃ samāsthāya jagmatuḥ sarvatomukham // 1.202.12
yajñair yajante ye ke cid yājayanti ca ye dvijāḥ / tān sarvān prasabhaṃ dṛṣṭvā balinau jaghnatus tadā // 1.202.13
āśrameṣv agnihotrāṇi ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām / gṛhītvā prakṣipanty apsu viśrabdhāḥ sainikās tayoḥ // 1.202.14
tapodhanaiś ca ye śāpāḥ kruddhair uktā mahātmabhiḥ / nākrāmanti tayos te 'pi varadānena jṛmbhatoḥ // 1.202.15
nākrāmanti yadā śāpā bāṇā muktāḥ śilāsv iva / niyamāṃs tadā parityajya vyadravanta dvijātayaḥ // 1.202.16
pṛthivyāṃ ye tapaḥsiddhā dāntāḥ śamaparāyaṇāḥ / tayor bhayād dudruvus te vainateyād ivoragāḥ // 1.202.17
mathitair āśramair bhagnair vikīrṇakalaśasruvaiḥ / śūnyam āsīj jagat sarvaṃ kāleneva hataṃ yathā // 1.202.18
rājarṣibhir adṛśyadbhir ṛṣibhiś ca mahāsurau / ubhau viniścayaṃ kṛtvā vikurvāte vadhaiṣiṇau // 1.202.19
prabhinnakaraṭau mattau bhūtvā kuñjararūpiṇau / saṃlīnān api durgeṣu ninyatur yamasādanam // 1.202.20
siṃhau bhūtvā punar vyāghrau punaś cāntarhitāv ubhau / tais tair upāyais tau krūrāv ṛṣīn dṛṣṭvā nijaghnatuḥ // 1.202.21
nivṛttayajñasvādhyāyā praṇaṣṭanṛpatidvijā / utsannotsavayajñā ca babhūva vasudhā tadā // 1.202.22
hāhābhūtā bhayārtā ca nivṛttavipaṇāpaṇā / nivṛttadevakāryā ca puṇyodvāhavivarjitā // 1.202.23
nivṛttakṛṣigorakṣā vidhvastanagarāśramā / asthikaṅkālasaṃkīrṇā bhūr babhūvogradarśanā // 1.202.24
nivṛttapitṛkāryaṃ ca nirvaṣaṭkāramaṅgalam / jagat pratibhayākāraṃ duṣprekṣyam abhavat tadā // 1.202.25
candrādityau grahās tārā nakṣatrāṇi divaukasaḥ / jagmur viṣādaṃ tat karma dṛṣṭvā sundopasundayoḥ // 1.202.26
evaṃ sarvā diśo daityau jitvā krūreṇa karmaṇā / niḥsapatnau kurukṣetre niveśam abhicakratuḥ // 1.202.27
tato devarṣayaḥ sarve siddhāś ca paramarṣayaḥ / jagmus tadā parām ārtiṃ dṛṣṭvā tat kadanaṃ mahat // 1.203.1
te 'bhijagmur jitakrodhā jitātmāno jitendriyāḥ / pitāmahasya bhavanaṃ jagataḥ kṛpayā tadā // 1.203.2
tato dadṛśur āsīnaṃ saha devaiḥ pitāmaham / siddhair brahmarṣibhiś caiva samantāt parivāritam // 1.203.3
tatra devo mahādevas tatrāgnir vāyunā saha / candrādityau ca dharmaś ca parameṣṭhī tathā budhaḥ // 1.203.4
vaikhānasā vālakhilyā vānaprasthā marīcipāḥ / ajāś caivāvimūḍhāś ca tejogarbhās tapasvinaḥ // 1.203.5
ṛṣayaḥ sarva evaite pitāmaham upāsate // 1.203.5.2
tato 'bhigamya sahitāḥ sarva eva maharṣayaḥ / sundopasundayoḥ karma sarvam eva śaśaṃsire // 1.203.6
yathākṛtaṃ yathā caiva kṛtaṃ yena krameṇa ca / nyavedayaṃs tataḥ sarvam akhilena pitāmahe // 1.203.7
tato devagaṇāḥ sarve te caiva paramarṣayaḥ / tam evārthaṃ puraskṛtya pitāmaham acodayan // 1.203.8
tataḥ pitāmahaḥ śrutvā sarveṣāṃ tad vacas tadā / muhūrtam iva saṃcintya kartavyasya viniścayam // 1.203.9
tayor vadhaṃ samuddiśya viśvakarmāṇam āhvayat / dṛṣṭvā ca viśvakarmāṇaṃ vyādideśa pitāmahaḥ // 1.203.10
sṛjyatāṃ prārthanīyeha pramadeti mahātapāḥ // 1.203.10.2
pitāmahaṃ namaskṛtya tadvākyam abhinandya ca / nirmame yoṣitaṃ divyāṃ cintayitvā prayatnataḥ // 1.203.11
triṣu lokeṣu yat kiṃ cid bhūtaṃ sthāvarajaṅgamam / samānayad darśanīyaṃ tat tad yatnāt tatas tataḥ // 1.203.12
koṭiśaś cāpi ratnāni tasyā gātre nyaveśayat / tāṃ ratnasaṃghātamayīm asṛjad devarūpiṇīm // 1.203.13
sā prayatnena mahatā nirmitā viśvakarmaṇā / triṣu lokeṣu nārīṇāṃ rūpeṇāpratimābhavat // 1.203.14
na tasyāḥ sūkṣmam apy asti yad gātre rūpasaṃpadā / na yuktaṃ yatra vā dṛṣṭir na sajjati nirīkṣatām // 1.203.15
sā vigrahavatīva śrīḥ kāntarūpā vapuṣmatī / jahāra sarvabhūtānāṃ cakṣūṃṣi ca manāṃsi ca // 1.203.16
tilaṃ tilaṃ samānīya ratnānāṃ yad vinirmitā / tilottamety atas tasyā nāma cakre pitāmahaḥ // 1.203.17
gaccha sundopasundābhyām asurābhyāṃ tilottame / prārthanīyena rūpeṇa kuru bhadre pralobhanam // 1.203.18
tvatkṛte darśanād eva rūpasaṃpatkṛtena vai / virodhaḥ syād yathā tābhyām anyonyena tathā kuru // 1.203.19
sā tatheti pratijñāya namaskṛtya pitāmaham / cakāra maṇḍalaṃ tatra vibudhānāṃ pradakṣiṇam // 1.203.20
prāṅmukho bhagavān āste dakṣiṇena maheśvaraḥ / devāś caivottareṇāsan sarvatas tv ṛṣayo 'bhavan // 1.203.21
kurvantyā tu tayā tatra maṇḍalaṃ tat pradakṣiṇam / indraḥ sthāṇuś ca bhagavān dhairyeṇa pratyavasthitau // 1.203.22
draṣṭukāmasya cātyarthaṃ gatāyāḥ pārśvatas tadā / anyad añcitapakṣmāntaṃ dakṣiṇaṃ niḥsṛtaṃ mukham // 1.203.23
pṛṣṭhataḥ parivartantyāḥ paścimaṃ niḥsṛtaṃ mukham / gatāyāś cottaraṃ pārśvam uttaraṃ niḥsṛtaṃ mukham // 1.203.24
mahendrasyāpi netrāṇāṃ pārśvataḥ pṛṣṭhato 'grataḥ / raktāntānāṃ viśālānāṃ sahasraṃ sarvato 'bhavat // 1.203.25
evaṃ caturmukhaḥ sthāṇur mahādevo 'bhavat purā / tathā sahasranetraś ca babhūva balasūdanaḥ // 1.203.26
tathā devanikāyānām ṛṣīṇāṃ caiva sarvaśaḥ / mukhāny abhipravartante yena yāti tilottamā // 1.203.27
tasyā gātre nipatitā teṣāṃ dṛṣṭir mahātmanām / sarveṣām eva bhūyiṣṭham ṛte devaṃ pitāmaham // 1.203.28
gacchantyās tu tadā devāḥ sarve ca paramarṣayaḥ / kṛtam ity eva tat kāryaṃ menire rūpasaṃpadā // 1.203.29
tilottamāyāṃ tu tadā gatāyāṃ lokabhāvanaḥ / sarvān visarjayām āsa devān ṛṣigaṇāṃś ca tān // 1.203.30
jitvā tu pṛthivīṃ daityau niḥsapatnau gatavyathau / kṛtvā trailokyam avyagraṃ kṛtakṛtyau babhūvatuḥ // 1.204.1
devagandharvayakṣāṇāṃ nāgapārthivarakṣasām / ādāya sarvaratnāni parāṃ tuṣṭim upāgatau // 1.204.2
yadā na pratiṣeddhāras tayoḥ santīha ke cana / nirudyogau tadā bhūtvā vijahrāte 'marāv iva // 1.204.3
strībhir mālyaiś ca gandhaiś ca bhakṣair bhojyaiś ca puṣkalaiḥ / pānaiś ca vividhair hṛdyaiḥ parāṃ prītim avāpatuḥ // 1.204.4
antaḥpure vanodyāne parvatopavaneṣu ca / yathepsiteṣu deśeṣu vijahrāte 'marāv iva // 1.204.5
tataḥ kadā cid vindhyasya pṛṣṭhe samaśilātale / puṣpitāgreṣu śāleṣu vihāram abhijagmatuḥ // 1.204.6
divyeṣu sarvakāmeṣu samānīteṣu tatra tau / varāsaneṣu saṃhṛṣṭau saha strībhir niṣedatuḥ // 1.204.7
tato vāditranṛttābhyām upātiṣṭhanta tau striyaḥ / gītaiś ca stutisaṃyuktaiḥ prītyartham upajagmire // 1.204.8
tatas tilottamā tatra vane puṣpāṇi cinvatī / veṣam ākṣiptam ādhāya raktenaikena vāsasā // 1.204.9
nadītīreṣu jātān sā karṇikārān vicinvatī / śanair jagāma taṃ deśaṃ yatrāstāṃ tau mahāsurau // 1.204.10
tau tu pītvā varaṃ pānaṃ madaraktāntalocanau / dṛṣṭvaiva tāṃ varārohāṃ vyathitau saṃbabhūvatuḥ // 1.204.11
tāv utpatyāsanaṃ hitvā jagmatur yatra sā sthitā / ubhau ca kāmasaṃmattāv ubhau prārthayataś ca tām // 1.204.12
dakṣiṇe tāṃ kare subhrūṃ sundo jagrāha pāṇinā / upasundo 'pi jagrāha vāme pāṇau tilottamām // 1.204.13
varapradānamattau tāv aurasena balena ca / dhanaratnamadābhyāṃ ca surāpānamadena ca // 1.204.14
sarvair etair madair mattāv anyonyaṃ bhrukuṭīkṛtau / madakāmasamāviṣṭau parasparam athocatuḥ // 1.204.15
mama bhāryā tava gurur iti sundo 'bhyabhāṣata / mama bhāryā tava vadhūr upasundo 'bhyabhāṣata // 1.204.16
naiṣā tava mamaiṣeti tatra tau manyur āviśat / tasyā hetor gade bhīme tāv ubhāv apy agṛhṇatām // 1.204.17
tau pragṛhya gade bhīme tasyāḥ kāmena mohitau / ahaṃ pūrvam ahaṃ pūrvam ity anyonyaṃ nijaghnatuḥ // 1.204.18
tau gadābhihatau bhīmau petatur dharaṇītale / rudhireṇāvaliptāṅgau dvāv ivārkau nabhaścyutau // 1.204.19
tatas tā vidrutā nāryaḥ sa ca daityagaṇas tadā / pātālam agamat sarvo viṣādabhayakampitaḥ // 1.204.20
tataḥ pitāmahas tatra saha devair maharṣibhiḥ / ājagāma viśuddhātmā pūjayiṣyaṃs tilottamām // 1.204.21
vareṇa chanditā sā tu brahmaṇā prītim eva ha / varayām āsa tatraināṃ prītaḥ prāha pitāmahaḥ // 1.204.22
ādityacaritāṃl lokān vicariṣyasi bhāmini / tejasā ca sudṛṣṭāṃ tvāṃ na kariṣyati kaś cana // 1.204.23
evaṃ tasyai varaṃ dattvā sarvalokapitāmahaḥ / indre trailokyam ādhāya brahmalokaṃ gataḥ prabhuḥ // 1.204.24
evaṃ tau sahitau bhūtvā sarvārtheṣv ekaniścayau / tilottamārthe saṃkruddhāv anyonyam abhijaghnatuḥ // 1.204.25
tasmād bravīmi vaḥ snehāt sarvān bharatasattamān / yathā vo nātra bhedaḥ syāt sarveṣāṃ draupadīkṛte // 1.204.26
tathā kuruta bhadraṃ vo mama cet priyam icchatha // 1.204.26.2
evam uktā mahātmāno nāradena maharṣiṇā / samayaṃ cakrire rājaṃs te 'nyonyena samāgatāḥ // 1.204.27
samakṣaṃ tasya devarṣer nāradasyāmitaujasaḥ // 1.204.27.2
draupadyā naḥ sahāsīnam anyo 'nyaṃ yo 'bhidarśayet / sa no dvādaśa varṣāṇi brahmacārī vane vaset // 1.204.28
kṛte tu samaye tasmin pāṇḍavair dharmacāribhiḥ / nārado 'py agamat prīta iṣṭaṃ deśaṃ mahāmuniḥ // 1.204.29
evaṃ taiḥ samayaḥ pūrvaṃ kṛto naradacoditaiḥ / na cābhidyanta te sārve tadānyonyena bhārata // 1.204.30
evaṃ te samayaṃ kṛtvā nyavasaṃs tatra pāṇḍavāḥ / vaśe śastrapratāpena kurvanto 'nyān mahīkṣitaḥ // 1.205.1
teṣāṃ manujasiṃhānāṃ pañcānām amitaujasām / babhūva kṛṣṇā sarveṣāṃ pārthānāṃ vaśavartinī // 1.205.2
te tayā taiś ca sā vīraiḥ patibhiḥ saha pañcabhiḥ / babhūva paramaprītā nāgair iva sarasvatī // 1.205.3
vartamāneṣu dharmeṇa pāṇḍaveṣu mahātmasu / vyavardhan kuravaḥ sarve hīnadoṣāḥ sukhānvitāḥ // 1.205.4
atha dīrgheṇa kālena brāhmaṇasya viśāṃ pate / kasya cit taskarāḥ ke cij jahrur gā nṛpasattama // 1.205.5
hriyamāṇe dhane tasmin brāhmaṇaḥ krodhamūrcchitaḥ / āgamya khāṇḍavaprastham udakrośata pāṇḍavān // 1.205.6
hriyate godhanaṃ kṣudrair nṛśaṃsair akṛtātmabhiḥ / prasahya vo 'smād viṣayād abhidhāvata pāṇḍavāḥ // 1.205.7
brāhmaṇasya pramattasya havir dhvāṅkṣair vilupyate / śārdūlasya guhāṃ śūnyāṃ nīcaḥ kroṣṭābhimarśati // 1.205.8
brāhmaṇasve hṛte corair dharmārthe ca vilopite / rorūyamāṇe ca mayi kriyatām astradhāraṇam // 1.205.9
rorūyamāṇasyābhyāśe tasya viprasya pāṇḍavaḥ / tāni vākyāni śuśrāva kuntīputro dhanaṃjayaḥ // 1.205.10
śrutvā caiva mahābāhur mā bhair ity āha taṃ dvijam / āyudhāni ca yatrāsan pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 1.205.11
kṛṣṇayā saha tatrāsīd dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 1.205.11.2
sa praveśāya cāśakto gamanāya ca pāṇḍavaḥ / tasya cārtasya tair vākyaiś codyamānaḥ punaḥ punaḥ // 1.205.12
ākrande tatra kaunteyaś cintayām āsa duḥkhitaḥ // 1.205.12.2
hriyamāṇe dhane tasmin brāhmaṇasya tapasvinaḥ / aśrupramārjanaṃ tasya kartavyam iti niścitaḥ // 1.205.13
upaprekṣaṇajo 'dharmaḥ sumahān syān mahīpateḥ / yady asya rudato dvāri na karomy adya rakṣaṇam // 1.205.14
anāstikyaṃ ca sarveṣām asmākam api rakṣaṇe / pratitiṣṭheta loke 'sminn adharmaś caiva no bhavet // 1.205.15
anāpṛcchya ca rājānaṃ gate mayi na saṃśayaḥ / ajātaśatror nṛpater mama caivāpriyaṃ bhavet // 1.205.16
anupraveśe rājñas tu vanavāso bhaven mama / adharmo vā mahān astu vane vā maraṇaṃ mama // 1.205.17
śarīrasyāpi nāśena dharma eva viśiṣyate // 1.205.17.2
evaṃ viniścitya tataḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ / anupraviśya rājānam āpṛcchya ca viśāṃ pate // 1.205.18
dhanur ādāya saṃhṛṣṭo brāhmaṇaṃ pratyabhāṣata / brāhmaṇāgamyatāṃ śīghraṃ yāvat paradhanaiṣiṇaḥ // 1.205.19
na dūre te gatāḥ kṣudrās tāvad gacchāmahe saha / yāvad āvartayāmy adya corahastād dhanaṃ tava // 1.205.20
so 'nusṛtya mahābāhur dhanvī varmī rathī dhvajī / śarair vidhvaṃsitāṃś corān avajitya ca tad dhanam // 1.205.21
brāhmaṇasya upāhṛtya yaśaḥ pītvā ca pāṇḍavaḥ / ājagāma puraṃ vīraḥ savyasācī paraṃtapaḥ // 1.205.22
so 'bhivādya gurūn sarvāṃs taiś cāpi pratinanditaḥ / dharmarājam uvācedaṃ vratam ādiśyatāṃ mama // 1.205.23
samayaḥ samatikrānto bhavatsaṃdarśanān mayā / vanavāsaṃ gamiṣyāmi samayo hy eṣa naḥ kṛtaḥ // 1.205.24
ity ukto dharmarājas tu sahasā vākyam apriyam / katham ity abravīd vācā śokārtaḥ sajjamānayā // 1.205.25
yudhiṣṭhiro guḍākeśaṃ bhrātā bhrātaram acyutam // 1.205.25.2
pramāṇam asmi yadi te mattaḥ śṛṇu vaco 'nagha / anupraveśe yad vīra kṛtavāṃs tvaṃ mamāpriyam // 1.205.26
sarvaṃ tad anujānāmi vyalīkaṃ na ca me hṛdi // 1.205.26.2
guror anupraveśo hi nopaghāto yavīyasaḥ / yavīyaso 'nupraveśo jyeṣṭhasya vidhilopakaḥ // 1.205.27
nivartasva mahābāho kuruṣva vacanaṃ mama / na hi te dharmalopo 'sti na ca me dharṣaṇā kṛtā // 1.205.28
na vyājena cared dharmam iti me bhavataḥ śrutam / na satyād vicaliṣyāmi satyenāyudham ālabhe // 1.205.29
so 'bhyanujñāpya rājānaṃ brahmacaryāya dīkṣitaḥ / vane dvādaśa varṣāṇi vāsāyopajagāma ha // 1.205.30
taṃ prayāntaṃ mahābāhuṃ kauravāṇāṃ yaśaskaram / anujagmur mahātmāno brāhmaṇā vedapāragāḥ // 1.206.1
vedavedāṅgavidvāṃsas tathaivādhyātmacintakāḥ / caukṣāś ca bhagavadbhaktāḥ sūtāḥ paurāṇikāś ca ye // 1.206.2
kathakāś cāpare rājañ śramaṇāś ca vanaukasaḥ / divyākhyānāni ye cāpi paṭhanti madhuraṃ dvijāḥ // 1.206.3
etaiś cānyaiś ca bahubhiḥ sahāyaiḥ pāṇḍunandanaḥ / vṛtaḥ ślakṣṇakathaiḥ prāyān marudbhir iva vāsavaḥ // 1.206.4
ramaṇīyāni citrāṇi vanāni ca sarāṃsi ca / saritaḥ sāgarāṃś caiva deśān api ca bhārata // 1.206.5
puṇyāni caiva tīrthāni dadarśa bharatarṣabha / sa gaṅgādvāram āsādya niveśam akarot prabhuḥ // 1.206.6
tatra tasyādbhutaṃ karma śṛṇu me janamejaya / kṛtavān yad viśuddhātmā pāṇḍūnāṃ pravaro rathī // 1.206.7
niviṣṭe tatra kaunteye brāhmaṇeṣu ca bhārata / agnihotrāṇi viprās te prāduścakrur anekaśaḥ // 1.206.8
teṣu prabodhyamāneṣu jvaliteṣu huteṣu ca / kṛtapuṣpopahāreṣu tīrāntaragateṣu ca // 1.206.9
kṛtābhiṣekair vidvadbhir niyataiḥ satpathi sthitaiḥ / śuśubhe 'tīva tad rājan gaṅgādvāraṃ mahātmabhiḥ // 1.206.10
tathā paryākule tasmin niveśe pāṇḍunandanaḥ / abhiṣekāya kaunteyo gaṅgām avatatāra ha // 1.206.11
tatrābhiṣekaṃ kṛtvā sa tarpayitvā pitāmahān / uttitīrṣur jalād rājann agnikāryacikīrṣayā // 1.206.12
apakṛṣṭo mahābāhur nāgarājasya kanyayā / antarjale mahārāja ulūpyā kāmayānayā // 1.206.13
dadarśa pāṇḍavas tatra pāvakaṃ susamāhitam / kauravyasyātha nāgasya bhavane paramārcite // 1.206.14
tatrāgnikāryaṃ kṛtavān kuntīputro dhanaṃjayaḥ / aśaṅkamānena hutas tenātuṣyad dhutāśanaḥ // 1.206.15
agnikāryaṃ sa kṛtvā tu nāgarājasutāṃ tadā / prahasann iva kaunteya idaṃ vacanam abravīt // 1.206.16
kim idaṃ sāhasaṃ bhīru kṛtavaty asi bhāmini / kaś cāyaṃ subhago deśaḥ kā ca tvaṃ kasya cātmajā // 1.206.17
airāvatakule jātaḥ kauravyo nāma pannagaḥ / tasyāsmi duhitā pārtha ulūpī nāma pannagī // 1.206.18
sāhaṃ tvām abhiṣekārtham avatīrṇaṃ samudragām / dṛṣṭavaty eva kaunteya kandarpeṇāsmi mūrcchitā // 1.206.19
tāṃ mām anaṅgamathitāṃ tvatkṛte kurunandana / ananyāṃ nandayasvādya pradānenātmano rahaḥ // 1.206.20
brahmacaryam idaṃ bhadre mama dvādaśavārṣikam / dharmarājena cādiṣṭaṃ nāham asmi svayaṃvaśaḥ // 1.206.21
tava cāpi priyaṃ kartum icchāmi jalacāriṇi / anṛtaṃ noktapūrvaṃ ca mayā kiṃ cana karhi cit // 1.206.22
kathaṃ ca nānṛtaṃ tat syāt tava cāpi priyaṃ bhavet / na ca pīḍyeta me dharmas tathā kuryāṃ bhujaṃgame // 1.206.23
jānāmy ahaṃ pāṇḍaveya yathā carasi medinīm / yathā ca te brahmacaryam idam ādiṣṭavān guruḥ // 1.206.24
parasparaṃ vartamānān drupadasyātmajāṃ prati / yo no 'nupraviśen mohāt sa no dvādaśavārṣikam // 1.206.25
vane cared brahmacaryam iti vaḥ samayaḥ kṛtaḥ // 1.206.25.2
tad idaṃ draupadīhetor anyonyasya pravāsanam / kṛtaṃ vas tatra dharmārtham atra dharmo na duṣyati // 1.206.26
paritrāṇaṃ ca kartavyam ārtānāṃ pṛthulocana / kṛtvā mama paritrāṇaṃ tava dharmo na lupyate // 1.206.27
yadi vāpy asya dharmasya sūkṣmo 'pi syād vyatikramaḥ / sa ca te dharma eva syād dāttvā prāṇān mamārjuna // 1.206.28
bhaktāṃ bhajasva māṃ pārtha satām etan mataṃ prabho / na kariṣyasi ced evaṃ mṛtāṃ mām upadhāraya // 1.206.29
prāṇadānān mahābāho cara dharmam anuttamam / śaraṇaṃ ca prapannāsmi tvām adya puruṣottama // 1.206.30
dīnān anāthān kaunteya parirakṣasi nityaśaḥ / sāhaṃ śaraṇam abhyemi roravīmi ca duḥkhitā // 1.206.31
yāce tvām abhikāmāhaṃ tasmāt kuru mama priyam / sa tvam ātmapradānena sakāmāṃ kartum arhasi // 1.206.32
evam uktas tu kaunteyaḥ pannageśvarakanyayā / kṛtavāṃs tat tathā sarvaṃ dharmam uddiśya kāraṇam // 1.206.33
sa nāgabhavane rātriṃ tām uṣitvā pratāpavān / udite 'bhyutthitaḥ sūrye kauravyasya niveśanāt // 1.206.34
kathayitvā tu tat sarvaṃ brāhmaṇebhyaḥ sa bhārata / prayayau himavatpārśvaṃ tato vajradharātmajaḥ // 1.207.1
agastyavaṭam āsādya vasiṣṭhasya ca parvatam / bhṛgutuṅge ca kaunteyaḥ kṛtavāñ śaucam ātmanaḥ // 1.207.2
pradadau gosahasrāṇi tīrtheṣv āyataneṣu ca / niveśāṃś ca dvijātibhyaḥ so 'dadat kurusattamaḥ // 1.207.3
hiraṇyabindos tīrthe ca snātvā puruṣasattamaḥ / dṛṣṭavān parvataśreṣṭhaṃ puṇyāny āyatanāni ca // 1.207.4
avatīrya naraśreṣṭho brāhmaṇaiḥ saha bhārata / prācīṃ diśam abhiprepsur jagāma bharatarṣabhaḥ // 1.207.5
ānupūrvyeṇa tīrthāni dṛṣṭavān kurusattamaḥ / nadīṃ cotpalinīṃ ramyām araṇyaṃ naimiṣaṃ prati // 1.207.6
nandām aparanandāṃ ca kauśikīṃ ca yaśasvinīm / mahānadīṃ gayāṃ caiva gaṅgām api ca bhārata // 1.207.7
evaṃ sarvāṇi tīrthāni paśyamānas tathāśramān / ātmanaḥ pāvanaṃ kurvan brāhmaṇebhyo dadau vasu // 1.207.8
aṅgavaṅgakaliṅgeṣu yāni puṇyāni kāni cit / jagāma tāni sarvāṇi tīrthāny āyatanāni ca // 1.207.9
dṛṣṭvā ca vidhivat tāni dhanaṃ cāpi dadau tataḥ // 1.207.9.2
kaliṅgarāṣṭradvāreṣu brāhmaṇāḥ pāṇḍavānugāḥ / abhyanujñāya kaunteyam upāvartanta bhārata // 1.207.10
sa tu tair abhyanujñātaḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ / sahāyair alpakaiḥ śūraḥ prayayau yena sāgaram // 1.207.11
sa kaliṅgān atikramya deśān āyatanāni ca / dharmyāṇi ramaṇīyāni prekṣamāṇo yayau prabhuḥ // 1.207.12
mahendraparvataṃ dṛṣṭvā tāpasair upaśobhitam / samudratīreṇa śanair maṇalūraṃ jagāma ha // 1.207.13
tatra sarvāṇi tīrthāni puṇyāny āyatanāni ca / abhigamya mahābāhur abhyagacchan mahīpatim // 1.207.14
maṇalūreśvaraṃ rājan dharmajñaṃ citravāhanam // 1.207.14.2
tasya citrāṅgadā nāma duhitā cārudarśanā / tāṃ dadarśa pure tasmin vicarantīṃ yadṛcchayā // 1.207.15
dṛṣṭvā ca tāṃ varārohāṃ cakame caitravāhinīm / abhigamya ca rājānaṃ jñāpayat svaṃ prayojanam // 1.207.16
tam uvācātha rājā sa sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // 1.207.16.2
rājā prabhaṃkaro nāma kule asmin babhūva ha / aputraḥ prasavenārthī tapas tepe sa uttamam // 1.207.17
ugreṇa tapasā tena praṇipātena śaṃkaraḥ / īśvaras toṣitas tena mahādeva umāpatiḥ // 1.207.18
sa tasmai bhagavān prādād ekaikaṃ prasavaṃ kule / ekaikaḥ prasavas tasmād bhavaty asmin kule sadā // 1.207.19
teṣāṃ kumārāḥ sarveṣāṃ pūrveṣāṃ mama jajñire / kanyā tu mama jāteyaṃ kulasyotpādanī dhruvam // 1.207.20
putro mameyam iti me bhāvanā puruṣottama / putrikā hetuvidhinā saṃjñitā bharatarṣabha // 1.207.21
etac chulkaṃ bhavatv asyāḥ kulakṛj jāyatām iha / etena samayenemāṃ pratigṛhṇīṣva pāṇḍava // 1.207.22
sa tatheti pratijñāya kanyāṃ tāṃ pratigṛhya ca / uvāsa nagare tasmin kaunteyas trihimāḥ samāḥ // 1.207.23
tataḥ samudre tīrthāni dakṣiṇe bharatarṣabhaḥ / abhyagacchat supuṇyāni śobhitāni tapasvibhiḥ // 1.208.1
varjayanti sma tīrthāni pañca tatra tu tāpasāḥ / ācīrṇāni tu yāny āsan purastāt tu tapasvibhiḥ // 1.208.2
agastyatīrthaṃ saubhadraṃ paulomaṃ ca supāvanam / kāraṃdhamaṃ prasannaṃ ca hayamedhaphalaṃ ca yat // 1.208.3
bhāradvājasya tīrthaṃ ca pāpapraśamanaṃ mahat // 1.208.3.2
viviktāny upalakṣyātha tāni tīrthāni pāṇḍavaḥ / dṛṣṭvā ca varjyamānāni munibhir dharmabuddhibhiḥ // 1.208.4
tapasvinas tato 'pṛcchat prājñaliḥ kurunandanaḥ / tīrthānīmāni varjyante kimarthaṃ brahmavādibhiḥ // 1.208.5
grāhāḥ pañca vasanty eṣu haranti ca tapodhanān / ata etāni varjyante tīrthāni kurunandana // 1.208.6
teṣāṃ śrutvā mahābāhur vāryamāṇas tapodhanaiḥ / jagāma tāni tīrthāni draṣṭuṃ puruṣasattamaḥ // 1.208.7
tataḥ saubhadram āsādya maharṣes tīrtham uttamam / vigāhya tarasā śūraḥ snānaṃ cakre paraṃtapaḥ // 1.208.8
atha taṃ puruṣavyāghram antarjalacaro mahān / nijagrāha jale grāhaḥ kuntīputraṃ dhanaṃjayam // 1.208.9
sa tam ādāya kaunteyo visphurantaṃ jalecaram / udatiṣṭhan mahābāhur balena balināṃ varaḥ // 1.208.10
utkṛṣṭa eva tu grāhaḥ so 'rjunena yaśasvinā / babhūva nārī kalyāṇī sarvābharaṇabhūṣitā // 1.208.11
dīpyamānā śriyā rājan divyarūpā manoramā // 1.208.11.2
tad adbhutaṃ mahad dṛṣṭvā kuntīputro dhanaṃjayaḥ / tāṃ striyaṃ paramaprīta idaṃ vacanam abravīt // 1.208.12
kā vai tvam asi kalyāṇi kuto vāsi jalecarī / kimarthaṃ ca mahat pāpam idaṃ kṛtavatī purā // 1.208.13
apsarāsmi mahābāho devāraṇyavicāriṇī / iṣṭā dhanapater nityaṃ vargā nāma mahābala // 1.208.14
mama sakhyaś catasro 'nyāḥ sarvāḥ kāmagamāḥ śubhāḥ / tābhiḥ sārdhaṃ prayātāsmi lokapālaniveśanam // 1.208.15
tataḥ paśyāmahe sarvā brāhmaṇaṃ saṃśitavratam / rūpavantam adhīyānam ekam ekāntacāriṇam // 1.208.16
tasya vai tapasā rājaṃs tad vanaṃ tejasāvṛtam / āditya iva taṃ deśaṃ kṛtsnaṃ sa vyavabhāsayat // 1.208.17
tasya dṛṣṭvā tapas tādṛg rūpaṃ cādbhutadarśanam / avatīrṇāḥ sma taṃ deśaṃ tapovighnacikīrṣayā // 1.208.18
ahaṃ ca saurabheyī ca samīcī budbudā latā / yaugapadyena taṃ vipram abhyagacchāma bhārata // 1.208.19
gāyantyo vai hasantyaś ca lobhayantyaś ca taṃ dvijam / sa ca nāsmāsu kṛtavān mano vīra kathaṃ cana // 1.208.20
nākampata mahātejāḥ sthitas tapasi nirmale // 1.208.20.2
so 'śapat kupito 'smāṃs tu brāhmaṇaḥ kṣatriyarṣabha / grāhabhūtā jale yūyaṃ cariṣyadhvaṃ śataṃ samāḥ // 1.208.21
tato vayaṃ pravyathitāḥ sarvā bharatasattama / āyāma śaraṇaṃ vipraṃ taṃ tapodhanam acyutam // 1.209.1
rūpeṇa vayasā caiva kandarpeṇa ca darpitāḥ / ayuktaṃ kṛtavatyaḥ sma kṣantum arhasi no dvija // 1.209.2
eṣa eva vadho 'smākaṃ suparyāptas tapodhana / yad vayaṃ saṃśitātmānaṃ pralobdhuṃ tvām ihāgatāḥ // 1.209.3
avadhyās tu striyaḥ sṛṣṭā manyante dharmacintakāḥ / tasmād dharmeṇa dharmajña nāsmān hiṃsitum arhasi // 1.209.4
sarvabhūteṣu dharmajña maitro brāhmaṇa ucyate / satyo bhavatu kalyāṇa eṣa vādo manīṣiṇām // 1.209.5
śaraṇaṃ ca prapannānāṃ śiṣṭāḥ kurvanti pālanam / śaraṇaṃ tvāṃ prapannāḥ sma tasmāt tvaṃ kṣantum arhasi // 1.209.6
evam uktas tu dharmātmā brāhmaṇaḥ śubhakarmakṛt / prasādaṃ kṛtavān vīra ravisomasamaprabhaḥ // 1.209.7
śataṃ sahasraṃ viśvaṃ ca sarvam akṣayavācakam / parimāṇaṃ śataṃ tv etan naitad akṣayavācakam // 1.209.8
yadā ca vo grāhabhūtā gṛhṇantīḥ puruṣāñ jale / utkarṣati jalāt kaś cit sthalaṃ puruṣasattamaḥ // 1.209.9
tadā yūyaṃ punaḥ sarvāḥ svarūpaṃ pratipatsyatha / anṛtaṃ noktapūrvaṃ me hasatāpi kadā cana // 1.209.10
tāni sarvāṇi tīrthāni itaḥ prabhṛti caiva ha / nārītīrthāni nāmneha khyātiṃ yāsyanti sarvaśaḥ // 1.209.11
puṇyāni ca bhaviṣyanti pāvanāni manīṣiṇām // 1.209.11.2
tato 'bhivādya taṃ vipraṃ kṛtvā caiva pradakṣiṇam / acintayāmopasṛtya tasmād deśāt suduḥkhitāḥ // 1.209.12
kva nu nāma vayaṃ sarvāḥ kālenālpena taṃ naram / samāgacchema yo nas tad rūpam āpādayet punaḥ // 1.209.13
tā vayaṃ cintayitvaivaṃ muhūrtād iva bhārata / dṛṣṭavatyo mahābhāgaṃ devarṣim uta nāradam // 1.209.14
sarvā hṛṣṭāḥ sma taṃ dṛṣṭvā devarṣim amitadyutim / abhivādya ca taṃ pārtha sthitāḥ sma vyathitānanāḥ // 1.209.15
sa no 'pṛcchad duḥkhamūlam uktavatyo vayaṃ ca tat / śrutvā tac ca yathāvṛttam idaṃ vacanam abravīt // 1.209.16
dakṣiṇe sāgarānūpe pañca tīrthāni santi vai / puṇyāni ramaṇīyāni tāni gacchata māciram // 1.209.17
tatrāśu puruṣavyāghraḥ pāṇḍavo vo dhanaṃjayaḥ / mokṣayiṣyati śuddhātmā duḥkhād asmān na saṃśayaḥ // 1.209.18
tasya sarvā vayaṃ vīra śrutvā vākyam ihāgatāḥ / tad idaṃ satyam evādya mokṣitāhaṃ tvayānagha // 1.209.19
etās tu mama vai sakhyaś catasro 'nyā jale sthitāḥ / kuru karma śubhaṃ vīra etāḥ sarvā vimokṣaya // 1.209.20
tatas tāḥ pāṇḍavaśreṣṭhaḥ sarvā eva viśāṃ pate / tasmāc chāpād adīnātmā mokṣayām āsa vīryavān // 1.209.21
utthāya ca jalāt tasmāt pratilabhya vapuḥ svakam / tās tadāpsaraso rājann adṛśyanta yathā purā // 1.209.22
tīrthāni śodhayitvā tu tathānujñāya tāḥ prabhuḥ / citrāṅgadāṃ punar draṣṭuṃ maṇalūrapuraṃ yayau // 1.209.23
tasyām ajanayat putraṃ rājānaṃ babhruvāhanam / taṃ dṛṣṭvā pāṇḍavo rājan gokarṇam abhito 'gamat // 1.209.24
so 'parānteṣu tīrthāni puṇyāny āyatanāni ca / sarvāṇy evānupūrvyeṇa jagāmāmitavikramaḥ // 1.210.1
samudre paścime yāni tīrthāny āyatanāni ca / tāni sarvāṇi gatvā sa prabhāsam upajagmivān // 1.210.2
prabhāsadeśaṃ saṃprāptaṃ bībhatsum aparājitam / tīrthāny anucarantaṃ ca śuśrāva madhusūdanaḥ // 1.210.3
tato 'bhyagacchat kaunteyam ajñāto nāma mādhavaḥ / dadṛśāte tadānyonyaṃ prabhāse kṛṣṇapāṇḍavau // 1.210.4
tāv anyonyaṃ samāśliṣya pṛṣṭvā ca kuśalaṃ vane / āstāṃ priyasakhāyau tau naranārāyaṇāv ṛṣī // 1.210.5
tato 'rjunaṃ vāsudevas tāṃ caryāṃ paryapṛcchata / kimarthaṃ pāṇḍavemāni tīrthāny anucarasy uta // 1.210.6
tato 'rjuno yathāvṛttaṃ sarvam ākhyātavāṃs tadā / śrutvovāca ca vārṣṇeya evam etad iti prabhuḥ // 1.210.7
tau vihṛtya yathākāmaṃ prabhāse kṛṣṇapāṇḍavau / mahīdharaṃ raivatakaṃ vāsāyaivābhijagmatuḥ // 1.210.8
pūrvam eva tu kṛṣṇasya vacanāt taṃ mahīdharam / puruṣāḥ samalaṃcakrur upajahruś ca bhojanam // 1.210.9
pratigṛhyārjunaḥ sarvam upabhujya ca pāṇḍavaḥ / sahaiva vāsudevena dṛṣṭavān naṭanartakān // 1.210.10
abhyanujñāpya tān sarvān arcayitvā ca pāṇḍavaḥ / satkṛtaṃ śayanaṃ divyam abhyagacchan mahādyutiḥ // 1.210.11
tīrthānāṃ darśanaṃ caiva parvatānāṃ ca bhārata / āpagānāṃ vanānāṃ ca kathayām āsa sātvate // 1.210.12
sa kathāḥ kathayann eva nidrayā janamejaya / kaunteyo 'pahṛtas tasmiñ śayane svargasaṃmite // 1.210.13
madhureṇa sa gītena vīṇāśabdena cānagha / prabodhyamāno bubudhe stutibhir maṅgalais tathā // 1.210.14
sa kṛtvāvaśyakāryāṇi vārṣṇeyenābhinanditaḥ / rathena kāñcanāṅgena dvārakām abhijagmivān // 1.210.15
alaṃkṛtā dvārakā tu babhūva janamejaya / kuntīsutasya pūjārtham api niṣkuṭakeṣv api // 1.210.16
didṛkṣavaś ca kaunteyaṃ dvārakāvāsino janāḥ / narendramārgam ājagmus tūrṇaṃ śatasahasraśaḥ // 1.210.17
avalokeṣu nārīṇāṃ sahasrāṇi śatāni ca / bhojavṛṣṇyandhakānāṃ ca samavāyo mahān abhūt // 1.210.18
sa tathā satkṛtaḥ sarvair bhojavṛṣṇyandhakātmajaiḥ / abhivādyābhivādyāṃś ca sarvaiś ca pratinanditaḥ // 1.210.19
kumāraiḥ sarvaśo vīraḥ satkāreṇābhivāditaḥ / samānavayasaḥ sarvān āśliṣya sa punaḥ punaḥ // 1.210.20
kṛṣṇasya bhavane ramye ratnabhojyasamāvṛte / uvāsa saha kṛṣṇena bahulās tatra śarvarīḥ // 1.210.21
tataḥ katipayāhasya tasmin raivatake girau / vṛṣṇyandhakānām abhavat sumahān utsavo nṛpa // 1.211.1
tatra dānaṃ dadur vīrā brāhmaṇānāṃ sahasraśaḥ / bhojavṛṣṇyandhakāś caiva mahe tasya gires tadā // 1.211.2
prāsādai ratnacitraiś ca gires tasya samantataḥ / sa deśaḥ śobhito rājan dīpavṛkṣaiś ca sarvaśaḥ // 1.211.3
vāditrāṇi ca tatra sma vādakāḥ samavādayan / nanṛtur nartakāś caiva jagur gānāni gāyanāḥ // 1.211.4
alaṃkṛtāḥ kumārāś ca vṛṣṇīnāṃ sumahaujasaḥ / yānair hāṭakacitrāṅgaiś cañcūryante sma sarvaśaḥ // 1.211.5
paurāś ca pādacāreṇa yānair uccāvacais tathā / sadārāḥ sānuyātrāś ca śataśo 'tha sahasraśaḥ // 1.211.6
tato haladharaḥ kṣībo revatīsahitaḥ prabhuḥ / anugamyamāno gandharvair acarat tatra bhārata // 1.211.7
tathaiva rājā vṛṣṇīnām ugrasenaḥ pratāpavān / upagīyamāno gandharvaiḥ strīsahasrasahāyavān // 1.211.8
raukmiṇeyaś ca sāmbaś ca kṣībau samaradurmadau / divyamālyāmbaradharau vijahrāte 'marāv iva // 1.211.9
akrūraḥ sāraṇaś caiva gado bhānur viḍūrathaḥ / niśaṭhaś cārudeṣṇaś ca pṛthur vipṛthur eva ca // 1.211.10
satyakaḥ sātyakiś caiva bhaṅgakārasahācarau / hārdikyaḥ kṛtavarmā ca ye cānye nānukīrtitāḥ // 1.211.11
ete parivṛtāḥ strībhir gandharvaiś ca pṛthak pṛthak / tam utsavaṃ raivatake śobhayāṃ cakrire tadā // 1.211.12
tadā kolāhale tasmin vartamāne mahāśubhe / vāsudevaś ca pārthaś ca sahitau parijagmatuḥ // 1.211.13
tatra caṅkramyamāṇau tau vāsudevasutāṃ śubhām / alaṃkṛtāṃ sakhīmadhye bhadrāṃ dadṛśatus tadā // 1.211.14
dṛṣṭvaiva tām arjunasya kandarpaḥ samajāyata / taṃ tathaikāgramanasaṃ kṛṣṇaḥ pārtham alakṣayat // 1.211.15
athābravīt puṣkarākṣaḥ prahasann iva bhārata / vanecarasya kim idaṃ kāmenāloḍyate manaḥ // 1.211.16
mamaiṣā bhaginī pārtha sāraṇasya sahodarā / yadi te vartate buddhir vakṣyāmi pitaraṃ svayam // 1.211.17
duhitā vasudevasya vāsudevasya ca svasā / rūpeṇa caiva saṃpannā kam ivaiṣā na mohayet // 1.211.18
kṛtam eva tu kalyāṇaṃ sarvaṃ mama bhaved dhruvam / yadi syān mama vārṣṇeyī mahiṣīyaṃ svasā tava // 1.211.19
prāptau tu ka upāyaḥ syāt tad bravīhi janārdana / āsthāsyāmi tathā sarvaṃ yadi śakyaṃ nareṇa tat // 1.211.20
svayaṃvaraḥ kṣatriyāṇāṃ vivāhaḥ puruṣarṣabha / sa ca saṃśayitaḥ pārtha svabhāvasyānimittataḥ // 1.211.21
prasahya haraṇaṃ cāpi kṣatriyāṇāṃ praśasyate / vivāhahetoḥ śūrāṇām iti dharmavido viduḥ // 1.211.22
sa tvam arjuna kalyāṇīṃ prasahya bhaginīṃ mama / hara svayaṃvare hy asyāḥ ko vai veda cikīrṣitam // 1.211.23
tato 'rjunaś ca kṛṣṇaś ca viniścityetikṛtyatām / śīghragān puruṣān rājan preṣayām āsatus tadā // 1.211.24
dharmarājāya tat sarvam indraprasthagatāya vai / śrutvaiva ca mahābāhur anujajñe sa pāṇḍavaḥ // 1.211.25
tataḥ saṃvādite tasminn anujñāto dhanaṃjayaḥ / gatāṃ raivatake kanyāṃ viditvā janamejaya // 1.212.1
vāsudevābhyanujñātaḥ kathayitvetikṛtyatām / kṛṣṇasya matam ājñāya prayayau bharatarṣabhaḥ // 1.212.2
rathena kāñcanāṅgena kalpitena yathāvidhi / sainyasugrīvayuktena kiṅkiṇījālamālinā // 1.212.3
sarvaśastropapannena jīmūtaravanādinā / jvalitāgniprakāśena dviṣatāṃ harṣaghātinā // 1.212.4
saṃnaddhaḥ kavacī khaḍgī baddhagodhāṅgulitravān / mṛgayāvyapadeśena yaugapadyena bhārata // 1.212.5
subhadrā tv atha śailendram abhyarcya saha raivatam / daivatāni ca sarvāṇi brāhmaṇān svasti vācya ca // 1.212.6
pradakṣiṇaṃ giriṃ kṛtvā prayayau dvārakāṃ prati / tām abhidrutya kaunteyaḥ prasahyāropayad ratham // 1.212.7
tataḥ sa puruṣavyāghras tām ādāya śucismitām / rathenākāśagenaiva prayayau svapuraṃ prati // 1.212.8
hriyamāṇāṃ tu tāṃ dṛṣṭvā subhadrāṃ sainiko janaḥ / vikrośan prādravat sarvo dvārakām abhitaḥ purīm // 1.212.9
te samāsādya sahitāḥ sudharmām abhitaḥ sabhām / sabhāpālasya tat sarvam ācakhyuḥ pārthavikramam // 1.212.10
teṣāṃ śrutvā sabhāpālo bherīṃ sāṃnāhikīṃ tataḥ / samājaghne mahāghoṣāṃ jāmbūnadapariṣkṛtām // 1.212.11
kṣubdhās tenātha śabdena bhojavṛṣṇyandhakās tadā / annapānam apāsyātha samāpetuḥ sabhāṃ tataḥ // 1.212.12
tato jāmbūnadāṅgāni spardhyāstaraṇavanti ca / maṇividrumacitrāṇi jvalitāgniprabhāṇi ca // 1.212.13
bhejire puruṣavyāghrā vṛṣṇyandhakamahārathāḥ / siṃhāsanāni śataśo dhiṣṇyānīva hutāśanāḥ // 1.212.14
teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ devānām iva saṃnaye / ācakhyau ceṣṭitaṃ jiṣṇoḥ sabhāpālaḥ sahānugaḥ // 1.212.15
tac chrutvā vṛṣṇivīrās te madaraktāntalocanāḥ / amṛṣyamāṇāḥ pārthasya samutpetur ahaṃkṛtāḥ // 1.212.16
yojayadhvaṃ rathān āśu prāsān āharateti ca / dhanūṃṣi ca mahārhāṇi kavacāni bṛhanti ca // 1.212.17
sūtān uccukruśuḥ kec cid rathān yojayateti ca / svayaṃ ca turagān ke cin ninyur hemavibhūṣitān // 1.212.18
ratheṣv ānīyamāneṣu kavaceṣu dhvajeṣu ca / abhikrande nṛvīrāṇāṃ tadāsīt saṃkulaṃ mahat // 1.212.19
vanamālī tataḥ kṣībaḥ kailāsaśikharopamaḥ / nīlavāsā madotsikta idaṃ vacanam abravīt // 1.212.20
kim idaṃ kuruthāprajñās tūṣṇīṃ bhūte janārdane / asya bhāvam avijñāya saṃkruddhā moghagarjitāḥ // 1.212.21
eṣa tāvad abhiprāyam ākhyātu svaṃ mahāmatiḥ / yad asya rucitaṃ kartuṃ tat kurudhvam atandritāḥ // 1.212.22
tatas te tad vacaḥ śrutvā grāhyarūpaṃ halāyudhāt / tūṣṇīṃ bhūtās tataḥ sarve sādhu sādhv iti cābruvan // 1.212.23
samaṃ vaco niśamyeti baladevasya dhīmataḥ / punar eva sabhāmadhye sarve tu samupāviśan // 1.212.24
tato 'bravīt kāmapālo vāsudevaṃ paraṃtapam / kim avāg upaviṣṭo 'si prekṣamāṇo janārdana // 1.212.25
satkṛtas tvatkṛte pārthaḥ sarvair asmābhir acyuta / na ca so 'rhati tāṃ pūjāṃ durbuddhiḥ kulapāṃsanaḥ // 1.212.26
ko hi tatraiva bhuktvānnaṃ bhājanaṃ bhettum arhati / manyamānaḥ kule jātam ātmānaṃ puruṣaḥ kva cit // 1.212.27
īpsamānaś ca saṃbandhaṃ kṛtapūrvaṃ ca mānayan / ko hi nāma bhavenārthī sāhasena samācaret // 1.212.28
so 'vamanya ca nāmāsmān anādṛtya ca keśavam / prasahya hṛtavān adya subhadrāṃ mṛtyum ātmanaḥ // 1.212.29
kathaṃ hi śiraso madhye padaṃ tena kṛtaṃ mama / marṣayiṣyāmi govinda pādasparśam ivoragaḥ // 1.212.30
adya niṣkauravām ekaḥ kariṣyāmi vasuṃdharām / na hi me marṣaṇīyo 'yam arjunasya vyatikramaḥ // 1.212.31
taṃ tathā garjamānaṃ tu meghadundubhiniḥsvanam / anvapadyanta te sarve bhojavṛṣṇyandhakās tadā // 1.212.32
uktavanto yadā vākyam asakṛt sarvavṛṣṇayaḥ / tato 'bravīd vāsudevo vākyaṃ dharmārthasaṃhitam // 1.213.1
nāvamānaṃ kulasyāsya guḍākeśaḥ prayuktavān / saṃmāno 'bhyadhikas tena prayukto 'yam asaṃśayam // 1.213.2
arthalubdhān na vaḥ pārtho manyate sātvatān sadā / svayaṃvaram anādhṛṣyaṃ manyate cāpi pāṇḍavaḥ // 1.213.3
pradānam api kanyāyāḥ paśuvat ko 'numaṃsyate / vikrayaṃ cāpy apatyasya kaḥ kuryāt puruṣo bhuvi // 1.213.4
etān doṣāṃś ca kaunteyo dṛṣṭavān iti me matiḥ / ataḥ prasahya hṛtavān kanyāṃ dharmeṇa pāṇḍavaḥ // 1.213.5
ucitaś caiva saṃbandhaḥ subhadrā ca yaśasvinī / eṣa cāpīdṛśaḥ pārthaḥ prasahya hṛtavān iti // 1.213.6
bharatasyānvaye jātaṃ śaṃtanoś ca mahātmanaḥ / kuntibhojātmajāputraṃ ko bubhūṣeta nārjunam // 1.213.7
na ca paśyāmi yaḥ pārthaṃ vikrameṇa parājayet / api sarveṣu lokeṣu sendrarudreṣu māriṣa // 1.213.8
sa ca nāma rathas tādṛṅ madīyās te ca vājinaḥ / yoddhā pārthaś ca śīghrāstraḥ ko nu tena samo bhavet // 1.213.9
tam anudrutya sāntvena parameṇa dhanaṃjayam / nivartayadhvaṃ saṃhṛṣṭā mamaiṣā paramā matiḥ // 1.213.10
yadi nirjitya vaḥ pārtho balād gacchet svakaṃ puram / praṇaśyed vo yaśaḥ sadyo na tu sāntve parājayaḥ // 1.213.11
tac chrutvā vāsudevasya tathā cakrur janādhipa / nivṛttaś cārjunas tatra vivāhaṃ kṛtavāṃs tataḥ // 1.213.12
uṣitvā tatra kaunteyaḥ saṃvatsaraparāḥ kṣapāḥ / puṣkareṣu tataḥ śiṣṭaṃ kālaṃ vartitavān prabhuḥ // 1.213.13
pūrṇe tu dvādaśe varṣe khāṇḍavaprastham āviśat // 1.213.13.2
abhigamya sa rājānaṃ vinayena samāhitaḥ / abhyarcya brāhmaṇān pārtho draupadīm abhijagmivān // 1.213.14
taṃ draupadī pratyuvāca praṇayāt kurunandanam / tatraiva gaccha kaunteya yatra sā sātvatātmajā // 1.213.15
subaddhasyāpi bhārasya pūrvabandhaḥ ślathāyate // 1.213.15.2
tathā bahuvidhaṃ kṛṣṇāṃ vilapantīṃ dhanaṃjayaḥ / sāntvayām āsa bhūyaś ca kṣamayām āsa cāsakṛt // 1.213.16
subhadrāṃ tvaramāṇaś ca raktakauśeyavāsasam / pārthaḥ prasthāpayām āsa kṛtvā gopālikāvapuḥ // 1.213.17
sādhikaṃ tena rūpeṇa śobhamānā yaśasvinī / bhavanaṃ śreṣṭham āsādya vīrapatnī varāṅganā // 1.213.18
vavande pṛthutāmrākṣī pṛthāṃ bhadrā yaśasvinī // 1.213.18.2
tato 'bhigamya tvaritā pūrṇendusadṛśānanā / vavande draupadīṃ bhadrā preṣyāham iti cābravīt // 1.213.19
pratyutthāya ca tāṃ kṛṣṇā svasāraṃ mādhavasya tām / sasvaje cāvadat prītā niḥsapatno 'stu te patiḥ // 1.213.20
tathaiva muditā bhadrā tām uvācaivam astv iti // 1.213.20.2
tatas te hṛṣṭamanasaḥ pāṇḍaveyā mahārathāḥ / kuntī ca paramaprītā babhūva janamejaya // 1.213.21
śrutvā tu puṇḍarīkākṣaḥ saṃprāptaṃ svapurottamam / arjunaṃ pāṇḍavaśreṣṭham indraprasthagataṃ tadā // 1.213.22
ājagāma viśuddhātmā saha rāmeṇa keśavaḥ / vṛṣṇyandhakamahāmātraiḥ saha vīrair mahārathaiḥ // 1.213.23
bhrātṛbhiś ca kumāraiś ca yodhaiś ca śataśo vṛtaḥ / sainyena mahatā śaurir abhiguptaḥ paraṃtapaḥ // 1.213.24
tatra dānapatir dhīmān ājagāma mahāyaśāḥ / akrūro vṛṣṇivīrāṇāṃ senāpatir ariṃdamaḥ // 1.213.25
anādhṛṣṭir mahātejā uddhavaś ca mahāyaśāḥ / sākṣād bṛhaspateḥ śiṣyo mahābuddhir mahāyaśāḥ // 1.213.26
satyakaḥ sātyakiś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ / pradyumnaś caiva sāmbaś ca niśaṭhaḥ śaṅkur eva ca // 1.213.27
cārudeṣṇaś ca vikrānto jhillī vipṛthur eva ca / sāraṇaś ca mahābāhur gadaś ca viduṣāṃ varaḥ // 1.213.28
ete cānye ca bahavo vṛṣṇibhojāndhakās tathā / ājagmuḥ khāṇḍavaprastham ādāya haraṇaṃ bahu // 1.213.29
tato yudhiṣṭhiro rājā śrutvā mādhavam āgatam / pratigrahārthaṃ kṛṣṇasya yamau prāsthāpayat tadā // 1.213.30
tābhyāṃ pratigṛhītaṃ tad vṛṣṇicakraṃ samṛddhimat / viveśa khāṇḍavaprasthaṃ patākādhvajaśobhitam // 1.213.31
siktasaṃmṛṣṭapanthānaṃ puṣpaprakaraśobhitam / candanasya rasaiḥ śītaiḥ puṇyagandhair niṣevitam // 1.213.32
dahyatāguruṇā caiva deśe deśe sugandhinā / susaṃmṛṣṭajanākīrṇaṃ vaṇigbhir upaśobhitam // 1.213.33
pratipede mahābāhuḥ saha rāmeṇa keśavaḥ / vṛṣṇyandhakamahābhojaiḥ saṃvṛtaḥ puruṣottamaḥ // 1.213.34
saṃpūjyamānaḥ pauraiś ca brāhmaṇaiś ca sahasraśaḥ / viveśa bhavanaṃ rājñaḥ puraṃdaragṛhopamam // 1.213.35
yudhiṣṭhiras tu rāmeṇa samāgacchad yathāvidhi / mūrdhni keśavam āghrāya paryaṣvajata bāhunā // 1.213.36
taṃ prīyamāṇaṃ kṛṣṇas tu vinayenābhyapūjayat / bhīmaṃ ca puruṣavyāghraṃ vidhivat pratyapūjayat // 1.213.37
tāṃś ca vṛṣṇyandhakaśreṣṭhān dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / pratijagrāha satkārair yathāvidhi yathopagam // 1.213.38
guruvat pūjayām āsa kāṃś cit kāṃś cid vayasyavat / kāṃś cid abhyavadat premṇā kaiś cid apy abhivāditaḥ // 1.213.39
tato dadau vāsudevo janyārthe dhanam uttamam / haraṇaṃ vai subhadrāyā jñātideyaṃ mahāyaśāḥ // 1.213.40
rathānāṃ kāñcanāṅgānāṃ kiṅkiṇījālamālinām / caturyujām upetānāṃ sūtaiḥ kuśalasaṃmataiḥ // 1.213.41
sahasraṃ pradadau kṛṣṇo gavām ayutam eva ca // 1.213.41.2
śrīmān māthuradeśyānāṃ dogdhrīṇāṃ puṇyavarcasām / vaḍavānāṃ ca śubhrāṇāṃ candrāṃśusamavarcasām // 1.213.42
dadau janārdanaḥ prītyā sahasraṃ hemabhūṣaṇam // 1.213.42.2
tathaivāśvatarīṇāṃ ca dāntānāṃ vātaraṃhasām / śatāny añjanakeśīnāṃ śvetānāṃ pañca pañca ca // 1.213.43
snāpanotsādane caiva suyuktaṃ vayasānvitam / strīṇāṃ sahasraṃ gaurīṇāṃ suveṣāṇāṃ suvarcasām // 1.213.44
suvarṇaśatakaṇṭhīnām arogāṇāṃ suvāsasām / paricaryāsu dakṣāṇāṃ pradadau puṣkarekṣaṇaḥ // 1.213.45
kṛtākṛtasya mukhyasya kanakasyāgnivarcasaḥ / manuṣyabhārān dāśārho dadau daśa janārdanaḥ // 1.213.46
gajānāṃ tu prabhinnānāṃ tridhā prasravatāṃ madam / girikūṭanikāśānāṃ samareṣv anivartinām // 1.213.47
kḷptānāṃ paṭughaṇṭānāṃ varāṇāṃ hemamālinām / hastyārohair upetānāṃ sahasraṃ sāhasapriyaḥ // 1.213.48
rāmaḥ pādagrāhaṇikaṃ dadau pārthāya lāṅgalī / prīyamāṇo haladharaḥ saṃbandhaprītim āvahan // 1.213.49
sa mahādhanaratnaugho vastrakambalaphenavān / mahāgajamahāgrāhaḥ patākāśaivalākulaḥ // 1.213.50
pāṇḍusāgaram āviddhaḥ praviveśa mahānadaḥ / pūrṇam āpūrayaṃs teṣāṃ dviṣac chokāvaho 'bhavat // 1.213.51
pratijagrāha tat sarvaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / pūjayām āsa tāṃś caiva vṛṣṇyandhakamahārathān // 1.213.52
te sametā mahātmānaḥ kuruvṛṣṇyandhakottamāḥ / vijahrur amarāvāse narāḥ sukṛtino yathā // 1.213.53
tatra tatra mahāpānair utkṛṣṭatalanāditaiḥ / yathāyogaṃ yathāprīti vijahruḥ kuruvṛṣṇayaḥ // 1.213.54
evam uttamavīryās te vihṛtya divasān bahūn / pūjitāḥ kurubhir jagmuḥ punar dvāravatīṃ purīm // 1.213.55
rāmaṃ puraskṛtya yayur vṛṣṇyandhakamahārathāḥ / ratnāny ādāya śubhrāṇi dattāni kurusattamaiḥ // 1.213.56
vāsudevas tu pārthena tatraiva saha bhārata / uvāsa nagare ramye śakraprasthe mahāmanāḥ // 1.213.57
vyacarad yamunākūle pārthena saha bhārata // 1.213.57.2
tataḥ subhadrā saubhadraṃ keśavasya priyā svasā / jayantam iva paulomī dyutimantam ajījanat // 1.213.58
dīrghabāhuṃ mahāsattvam ṛṣabhākṣam ariṃdamam / subhadrā suṣuve vīram abhimanyuṃ nararṣabham // 1.213.59
abhīś ca manyumāṃś caiva tatas tam arimardanam / abhimanyum iti prāhur ārjuniṃ puruṣarṣabham // 1.213.60
sa sātvatyām atirathaḥ saṃbabhūva dhanaṃjayāt / makhe nirmathyamānād vā śamīgarbhād dhutāśanaḥ // 1.213.61
yasmiñ jāte mahābāhuḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / ayutaṃ gā dvijātibhyaḥ prādān niṣkāṃś ca tāvataḥ // 1.213.62
dayito vāsudevasya bālyāt prabhṛti cābhavat / pitṝṇāṃ caiva sarveṣāṃ prajānām iva candramāḥ // 1.213.63
janmaprabhṛti kṛṣṇaś ca cakre tasya kriyāḥ śubhāḥ / sa cāpi vavṛdhe bālaḥ śuklapakṣe yathā śaśī // 1.213.64
catuṣpādaṃ daśavidhaṃ dhanurvedam ariṃdamaḥ / arjunād veda vedajñāt sakalaṃ divyamānuṣam // 1.213.65
vijñāneṣv api cāstrāṇāṃ sauṣṭhave ca mahābalaḥ / kriyāsv api ca sarvāsu viśeṣān abhyaśikṣayat // 1.213.66
āgame ca prayoge ca cakre tulyam ivātmanaḥ / tutoṣa putraṃ saubhadraṃ prekṣamāṇo dhanaṃjayaḥ // 1.213.67
sarvasaṃhananopetaṃ sarvalakṣaṇalakṣitam / durdharṣam ṛṣabhaskandhaṃ vyāttānanam ivoragam // 1.213.68
siṃhadarpaṃ maheṣvāsaṃ mattamātaṅgavikramam / meghadundubhinirghoṣaṃ pūrṇacandranibhānanam // 1.213.69
kṛṣṇasya sadṛśaṃ śaurye vīrye rūpe tathākṛtau / dadarśa putraṃ bībhatsur maghavān iva taṃ yathā // 1.213.70
pāñcāly api ca pañcabhyaḥ patibhyaḥ śubhalakṣaṇā / lebhe pañca sutān vīrāñ śubhān pañcācalān iva // 1.213.71
yudhiṣṭhirāt prativindhyaṃ sutasomaṃ vṛkodarāt / arjunāc chrutakarmāṇaṃ śatānīkaṃ ca nākulim // 1.213.72
sahadevāc chrutasenam etān pañca mahārathān / pāñcālī suṣuve vīrān ādityān aditir yathā // 1.213.73
śāstrataḥ prativindhyaṃ tam ūcur viprā yudhiṣṭhiram / parapraharaṇajñāne prativindhyo bhavatv ayam // 1.213.74
sute somasahasre tu somārkasamatejasam / sutasomaṃ maheṣvāsaṃ suṣuve bhīmasenataḥ // 1.213.75
śrutaṃ karma mahat kṛtvā nivṛttena kirīṭinā / jātaḥ putras tavety evaṃ śrutakarmā tato 'bhavat // 1.213.76
śatānīkasya rājarṣeḥ kauravyaḥ kurunandanaḥ / cakre putraṃ sanāmānaṃ nakulaḥ kīrtivardhanam // 1.213.77
tatas tv ajījanat kṛṣṇā nakṣatre vahnidaivate / sahadevāt sutaṃ tasmāc chrutaseneti taṃ viduḥ // 1.213.78
ekavarṣāntarās tv eva draupadeyā yaśasvinaḥ / anvajāyanta rājendra parasparahite ratāḥ // 1.213.79
jātakarmāṇy ānupūrvyāc cūḍopanayanāni ca / cakāra vidhivad dhaumyas teṣāṃ bharatasattama // 1.213.80
kṛtvā ca vedādhyayanaṃ tataḥ sucaritavratāḥ / jagṛhuḥ sarvam iṣvastram arjunād divyamānuṣam // 1.213.81
devagarbhopamaiḥ putrair vyūḍhoraskair mahābalaiḥ / anvitā rājaśārdūla pāṇḍavā mudam āpnuvan // 1.213.82
indraprasthe vasantas te jaghnur anyān narādhipān / śāsanād dhṛtarāṣṭrasya rājñaḥ śāṃtanavasya ca // 1.214.1
āśritya dharmarājānaṃ sarvaloko 'vasat sukham / puṇyalakṣaṇakarmāṇaṃ svadeham iva dehinaḥ // 1.214.2
sa samaṃ dharmakāmārthān siṣeve bharatarṣabhaḥ / trīn ivātmasamān bandhūn bandhumān iva mānayan // 1.214.3
teṣāṃ samavibhaktānāṃ kṣitau dehavatām iva / babhau dharmārthakāmānāṃ caturtha iva pārthivaḥ // 1.214.4
adhyetāraṃ paraṃ vedāḥ prayoktāraṃ mahādhvarāḥ / rakṣitāraṃ śubhaṃ varṇā lebhire taṃ janādhipam // 1.214.5
adhiṣṭhānavatī lakṣmīḥ parāyaṇavatī matiḥ / bandhumān akhilo dharmas tenāsīt pṛthivīkṣitā // 1.214.6
bhrātṛbhiḥ sahito rājā caturbhir adhikaṃ babhau / prayujyamānair vitato vedair iva mahādhvaraḥ // 1.214.7
taṃ tu dhaumyādayo viprāḥ parivāryopatasthire / bṛhaspatisamā mukhyāḥ prajāpatim ivāmarāḥ // 1.214.8
dharmarāje atiprītyā pūrṇacandra ivāmale / prajānāṃ remire tulyaṃ netrāṇi hṛdayāni ca // 1.214.9
na tu kevaladaivena prajā bhāvena remire / yad babhūva manaḥkāntaṃ karmaṇā sa cakāra tat // 1.214.10
na hy ayuktaṃ na cāsatyaṃ nānṛtaṃ na ca vipriyam / bhāṣitaṃ cārubhāṣasya jajñe pārthasya dhīmataḥ // 1.214.11
sa hi sarvasya lokasya hitam ātmana eva ca / cikīrṣuḥ sumahātejā reme bharatasattamaḥ // 1.214.12
tathā tu muditāḥ sarve pāṇḍavā vigatajvarāḥ / avasan pṛthivīpālāṃs trāsayantaḥ svatejasā // 1.214.13
tataḥ katipayāhasya bībhatsuḥ kṛṣṇam abravīt / uṣṇāni kṛṣṇa vartante gacchāmo yamunāṃ prati // 1.214.14
suhṛjjanavṛtās tatra vihṛtya madhusūdana / sāyāhne punar eṣyāmo rocatāṃ te janārdana // 1.214.15
kuntīmātar mamāpy etad rocate yad vayaṃ jale / suhṛjjanavṛtāḥ pārtha viharema yathāsukham // 1.214.16
āmantrya dharmarājānam anujñāpya ca bhārata / jagmatuḥ pārthagovindau suhṛjjanavṛtau tataḥ // 1.214.17
vihāradeśaṃ saṃprāpya nānādrumavad uttamam / gṛhair uccāvacair yuktaṃ puraṃdaragṛhopamam // 1.214.18
bhakṣyair bhojyaiś ca peyaiś ca rasavadbhir mahādhanaiḥ / mālyaiś ca vividhair yuktaṃ yuktaṃ vārṣṇeyapārthayoḥ // 1.214.19
āviveśatur āpūrṇaṃ ratnair uccāvacaiḥ śubhaiḥ / yathopajoṣaṃ sarvaś ca janaś cikrīḍa bhārata // 1.214.20
vane kāś cij jale kāś cit kāś cid veśmasu cāṅganāḥ / yathādeśaṃ yathāprīti cikrīḍuḥ kṛṣṇapārthayoḥ // 1.214.21
draupadī ca subhadrā ca vāsāṃsy ābharaṇāni ca / prayacchetāṃ mahārhāṇi strīṇāṃ te sma madotkaṭe // 1.214.22
kāś cit prahṛṣṭā nanṛtuś cukruśuś ca tathāparāḥ / jahasuś cāparā nāryaḥ papuś cānyā varāsavam // 1.214.23
ruruduś cāparās tatra prajaghnuś ca parasparam / mantrayām āsur anyāś ca rahasyāni parasparam // 1.214.24
veṇuvīṇāmṛdaṅgānāṃ manojñānāṃ ca sarvaśaḥ / śabdenāpūryate ha sma tad vanaṃ susamṛddhimat // 1.214.25
tasmiṃs tathā vartamāne kurudāśārhanandanau / samīpe jagmatuḥ kaṃ cid uddeśaṃ sumanoharam // 1.214.26
tatra gatvā mahātmānau kṛṣṇau parapuraṃjayau / mahārhāsanayo rājaṃs tatas tau saṃniṣīdatuḥ // 1.214.27
tatra pūrvavyatītāni vikrāntāni ratāni ca / bahūni kathayitvā tau remāte pārthamādhavau // 1.214.28
tatropaviṣṭau muditau nākapṛṣṭhe 'śvināv iva / abhyagacchat tadā vipro vāsudevadhanaṃjayau // 1.214.29
bṛhacchālapratīkāśaḥ prataptakanakaprabhaḥ / haripiṅgo hariśmaśruḥ pramāṇāyāmataḥ samaḥ // 1.214.30
taruṇādityasaṃkāśaḥ kṛṣṇavāsā jaṭādharaḥ / padmapatrānanaḥ piṅgas tejasā prajvalann iva // 1.214.31
upasṛṣṭaṃ tu taṃ kṛṣṇau bhrājamānaṃ dvijottamam / arjuno vāsudevaś ca tūrṇam utpatya tasthatuḥ // 1.214.32
so 'bravīd arjunaṃ caiva vāsudevaṃ ca sātvatam / lokapravīrau tiṣṭhantau khāṇḍavasya samīpataḥ // 1.215.1
brāhmaṇo bahubhoktāsmi bhuñje 'parimitaṃ sadā / bhikṣe vārṣṇeyapārthau vām ekāṃ tṛptiṃ prayacchatām // 1.215.2
evam uktau tam abrūtāṃ tatas tau kṛṣṇapāṇḍavau / kenānnena bhavāṃs tṛpyet tasyānnasya yatāvahe // 1.215.3
evam uktaḥ sa bhagavān abravīt tāv ubhau tataḥ / bhāṣamāṇau tadā vīrau kim annaṃ kriyatām iti // 1.215.4
nāham annaṃ bubhukṣe vai pāvakaṃ māṃ nibodhatam / yadannam anurūpaṃ me tad yuvāṃ saṃprayacchatam // 1.215.5
idam indraḥ sadā dāvaṃ khāṇḍavaṃ parirakṣati / taṃ na śaknomy ahaṃ dagdhuṃ rakṣyamāṇaṃ mahātmanā // 1.215.6
vasaty atra sakhā tasya takṣakaḥ pannagaḥ sadā / sagaṇas tatkṛte dāvaṃ parirakṣati vajrabhṛt // 1.215.7
tatra bhūtāny anekāni rakṣyante sma prasaṅgataḥ / taṃ didhakṣur na śaknomi dagdhuṃ śakrasya tejasā // 1.215.8
sa māṃ prajvalitaṃ dṛṣṭvā meghāmbhobhiḥ pravarṣati / tato dagdhuṃ na śaknomi didhakṣur dāvam īpsitam // 1.215.9
sa yuvābhyāṃ sahāyābhyām astravidbhyāṃ samāgataḥ / daheyaṃ khāṇḍavaṃ dāvam etad annaṃ vṛtaṃ mayā // 1.215.10
yuvāṃ hy udakadhārās tā bhūtāni ca samantataḥ / uttamāstravido samyak sarvato vārayiṣyathaḥ // 1.215.11
evam ukte pratyuvāca bībhatsur jātavedasam / didhakṣuṃ khāṇḍavaṃ dāvam akāmasya śatakratoḥ // 1.215.12
uttamāstrāṇi me santi divyāni ca bahūni ca / yair ahaṃ śaknuyāṃ yoddhum api vajradharān bahūn // 1.215.13
dhanur me nāsti bhagavan bāhuvīryeṇa saṃmitam / kurvataḥ samare yatnaṃ vegaṃ yad viṣaheta me // 1.215.14
śaraiś ca me 'rtho bahubhir akṣayaiḥ kṣipram asyataḥ / na hi voḍhuṃ rathaḥ śaktaḥ śarān mama yathepsitān // 1.215.15
aśvāṃś ca divyān iccheyaṃ pāṇḍurān vātaraṃhasaḥ / rathaṃ ca meghanirghoṣaṃ sūryapratimatejasam // 1.215.16
tathā kṛṣṇasya vīryeṇa nāyudhaṃ vidyate samam / yena nāgān piśācāṃś ca nihanyān mādhavo raṇe // 1.215.17
upāyaṃ karmaṇaḥ siddhau bhagavan vaktum arhasi / nivārayeyaṃ yenendraṃ varṣamāṇaṃ mahāvane // 1.215.18
pauruṣeṇa tu yat kāryaṃ tat kartārau sva pāvaka / karaṇāni samarthāni bhagavan dātum arhasi // 1.215.19
evam uktas tu bhagavān dhūmaketur hutāśanaḥ / cintayām āsa varuṇaṃ lokapālaṃ didṛkṣayā // 1.216.1
ādityam udake devaṃ nivasantaṃ jaleśvaram // 1.216.1.2
sa ca tac cintitaṃ jñātvā darśayām āsa pāvakam / tam abravīd dhūmaketuḥ pratipūjya jaleśvaram // 1.216.2
caturthaṃ lokapālānāṃ rakṣitāraṃ maheśvaram // 1.216.2.2
somena rājñā yad dattaṃ dhanuś caiveṣudhī ca te / tat prayacchobhayaṃ śīghraṃ rathaṃ ca kapilakṣaṇam // 1.216.3
kāryaṃ hi sumahat pārtho gāṇḍīvena kariṣyati / cakreṇa vāsudevaś ca tan madarthe pradīyatām // 1.216.4
dadānīty eva varuṇaḥ pāvakaṃ pratyabhāṣata // 1.216.4.2
tato 'dbhutaṃ mahāvīryaṃ yaśaḥkīrtivivardhanam / sarvaśastrair anādhṛṣyaṃ sarvaśastrapramāthi ca // 1.216.5
sarvāyudhamahāmātraṃ parasenāpradharṣaṇam // 1.216.5.2
ekaṃ śatasahasreṇa saṃmitaṃ rāṣṭravardhanam / citram uccāvacair varṇaiḥ śobhitaṃ ślakṣṇam avraṇam // 1.216.6
devadānavagandharvaiḥ pūjitaṃ śāśvatīḥ samāḥ / prādād vai dhanuratnaṃ tad akṣayyau ca maheṣudhī // 1.216.7
rathaṃ ca divyāśvayujaṃ kapipravaraketanam / upetaṃ rājatair aśvair gāndharvair hemamālibhiḥ // 1.216.8
pāṇḍurābhrapratīkāśair manovāyusamair jave // 1.216.8.2
sarvopakaraṇair yuktam ajayyaṃ devadānavaiḥ / bhānumantaṃ mahāghoṣaṃ sarvabhūtamanoharam // 1.216.9
sasarja yat svatapasā bhauvano bhuvanaprabhuḥ / prajāpatir anirdeśyaṃ yasya rūpaṃ raver iva // 1.216.10
yaṃ sma somaḥ samāruhya dānavān ajayat prabhuḥ / nagameghapratīkāśaṃ jvalantam iva ca śriyā // 1.216.11
āśritā taṃ rathaśreṣṭhaṃ śakrāyudhasamā śubhā / tāpanīyā surucirā dhvajayaṣṭir anuttamā // 1.216.12
tasyāṃ tu vānaro divyaḥ siṃhaśārdūlalakṣaṇaḥ / vinardann iva tatrasthaḥ saṃsthito mūrdhny aśobhata // 1.216.13
dhvaje bhūtāni tatrāsan vividhāni mahānti ca / nādena ripusainyānāṃ yeṣāṃ saṃjñā praṇaśyati // 1.216.14
sa taṃ nānāpatākābhiḥ śobhitaṃ ratham uttamam / pradakṣiṇam upāvṛtya daivatebhyaḥ praṇamya ca // 1.216.15
saṃnaddhaḥ kavacī khaḍgī baddhagodhāṅgulitravān / āruroha rathaṃ pārtho vimānaṃ sukṛtī yathā // 1.216.16
tac ca divyaṃ dhanuḥśreṣṭhaṃ brahmaṇā nirmitaṃ purā / gāṇḍīvam upasaṃgṛhya babhūva mudito 'rjunaḥ // 1.216.17
hutāśanaṃ namaskṛtya tatas tad api vīryavān / jagrāha balam āsthāya jyayā ca yuyuje dhanuḥ // 1.216.18
maurvyāṃ tu yujyamānāyāṃ balinā pāṇḍavena ha / ye 'śṛṇvan kūjitaṃ tatra teṣāṃ vai vyathitaṃ manaḥ // 1.216.19
labdhvā rathaṃ dhanuś caiva tathākṣayyau maheṣudhī / babhūva kalyaḥ kaunteyaḥ prahṛṣṭaḥ sāhyakarmaṇi // 1.216.20
vajranābhaṃ tataś cakraṃ dadau kṛṣṇāya pāvakaḥ / āgneyam astraṃ dayitaṃ sa ca kalyo 'bhavat tadā // 1.216.21
abravīt pāvakaś cainam etena madhusūdana / amānuṣān api raṇe vijeṣyasi na saṃśayaḥ // 1.216.22
anena tvaṃ manuṣyāṇāṃ devānām api cāhave / rakṣaḥpiśācadaityānāṃ nāgānāṃ cādhikaḥ sadā // 1.216.23
bhaviṣyasi na saṃdehaḥ pravarārinibarhaṇe // 1.216.23.2
kṣiptaṃ kṣiptaṃ raṇe caitat tvayā mādhava śatruṣu / hatvāpratihataṃ saṃkhye pāṇim eṣyati te punaḥ // 1.216.24
varuṇaś ca dadau tasmai gadām aśaniniḥsvanām / daityāntakaraṇīṃ ghorāṃ nāmnā kaumodakīṃ hareḥ // 1.216.25
tataḥ pāvakam abrūtāṃ prahṛṣṭau kṛṣṇapāṇḍavau / kṛtāstrau śastrasaṃpannau rathinau dhvajināv api // 1.216.26
kalyau svo bhagavan yoddhum api sarvaiḥ surāsuraiḥ / kiṃ punar vajriṇaikena pannagārthe yuyutsunā // 1.216.27
cakram astraṃ ca vārṣṇeyo visṛjan yudhi vīryavān / triṣu lokeṣu tan nāsti yan na jīyāj janārdanaḥ // 1.216.28
gāṇḍīvaṃ dhanur ādāya tathākṣayyau maheṣudhī / aham apy utsahe lokān vijetuṃ yudhi pāvaka // 1.216.29
sarvataḥ parivāryainaṃ dāvena mahatā prabho / kāmaṃ saṃprajvalādyaiva kalyau svaḥ sāhyakarmaṇi // 1.216.30
evam uktaḥ sa bhagavān dāśārheṇārjunena ca / taijasaṃ rūpam āsthāya dāvaṃ dagdhuṃ pracakrame // 1.216.31
sarvataḥ parivāryātha saptārcir jvalanas tadā / dadāha khāṇḍavaṃ kruddho yugāntam iva darśayan // 1.216.32
parigṛhya samāviṣṭas tad vanaṃ bharatarṣabha / meghastanitanirghoṣaṃ sarvabhūtāni nirdahan // 1.216.33
dahyatas tasya vibabhau rūpaṃ dāvasya bhārata / meror iva nagendrasya kāñcanasya mahādyuteḥ // 1.216.34
tau rathābhyāṃ naravyāghrau dāvasyobhayataḥ sthitau / dikṣu sarvāsu bhūtānāṃ cakrāte kadanaṃ mahat // 1.217.1
yatra yatra hi dṛśyante prāṇinaḥ khāṇḍavālayāḥ / palāyantas tatra tatra tau vīrau paryadhāvatām // 1.217.2
chidraṃ hi na prapaśyanti rathayor āśuvikramāt / āviddhāv iva dṛśyete rathinau tau rathottamau // 1.217.3
khāṇḍave dahyamāne tu bhūtāny atha sahasraśaḥ / utpetur bhairavān nādān vinadanto diśo daśa // 1.217.4
dagdhaikadeśā bahavo niṣṭaptāś ca tathāpare / sphuṭitākṣā viśīrṇāś ca viplutāś ca vicetasaḥ // 1.217.5
samāliṅgya sutān anye pitṝn mātṝṃs tathāpare / tyaktuṃ na śekuḥ snehena tathaiva nidhanaṃ gatāḥ // 1.217.6
vikṛtair darśanair anye samutpetuḥ sahasraśaḥ / tatra tatra vighūrṇantaḥ punar agnau prapedire // 1.217.7
dagdhapakṣākṣicaraṇā viceṣṭanto mahītale / tatra tatra sma dṛśyante vinaśyantaḥ śarīriṇaḥ // 1.217.8
jalasthāneṣu sarveṣu kvāthyamāneṣu bhārata / gatasattvāḥ sma dṛśyante kūrmamatsyāḥ sahasraśaḥ // 1.217.9
śarīraiḥ saṃpradīptaiś ca dehavanta ivāgnayaḥ / adṛśyanta vane tasmin prāṇinaḥ prāṇasaṃkṣaye // 1.217.10
tāṃs tathotpatataḥ pārthaḥ śaraiḥ saṃchidya khaṇḍaśaḥ / dīpyamāne tataḥ prāsyat prahasan kṛṣṇavartmani // 1.217.11
te śarācitasarvāṅgā vinadanto mahāravān / ūrdhvam utpatya vegena nipetuḥ pāvake punaḥ // 1.217.12
śarair abhyāhatānāṃ ca dahyatāṃ ca vanaukasām / virāvaḥ śrūyate ha sma samudrasyeva mathyataḥ // 1.217.13
vahneś cāpi prahṛṣṭasya kham utpetur mahārciṣaḥ / janayām āsur udvegaṃ sumahāntaṃ divaukasām // 1.217.14
tato jagmur mahātmānaḥ sarva eva divaukasaḥ / śaraṇaṃ devarājānaṃ sahasrākṣaṃ puraṃdaram // 1.217.15
kiṃ nv ime mānavāḥ sarve dahyante kṛṣṇavartmanā / kaccin na saṃkṣayaḥ prāpto lokānām amareśvara // 1.217.16
tac chrutvā vṛtrahā tebhyaḥ svayam evānvavekṣya ca / khāṇḍavasya vimokṣārthaṃ prayayau harivāhanaḥ // 1.217.17
mahatā meghajālena nānārūpeṇa vajrabhṛt / ākāśaṃ samavastīrya pravavarṣa sureśvaraḥ // 1.217.18
tato 'kṣamātrā visṛjan dhārāḥ śatasahasraśaḥ / abhyavarṣat sahasrākṣaḥ pāvakaṃ khāṇḍavaṃ prati // 1.217.19
asaṃprāptās tu tā dhārās tejasā jātavedasaḥ / kha eva samaśuṣyanta na kāś cit pāvakaṃ gatāḥ // 1.217.20
tato namucihā kruddho bhṛśam arciṣmatas tadā / punar evābhyavarṣat tam ambhaḥ pravisṛjan bahu // 1.217.21
arcir dhārābhisaṃbaddhaṃ dhūmavidyutsamākulam / babhūva tad vanaṃ ghoraṃ stanayitnusaghoṣavat // 1.217.22
tasyābhivarṣato vāri pāṇḍavaḥ pratyavārayat / śaravarṣeṇa bībhatsur uttamāstrāṇi darśayan // 1.218.1
śaraiḥ samantataḥ sarvaṃ khāṇḍavaṃ cāpi pāṇḍavaḥ / chādayām āsa tad varṣam apakṛṣya tato vanāt // 1.218.2
na ca sma kiṃ cic chaknoti bhūtaṃ niścarituṃ tataḥ / saṃchādyamāne khagamair asyatā savyasācinā // 1.218.3
takṣakas tu na tatrāsīt sarparājo mahābalaḥ / dahyamāne vane tasmin kurukṣetre 'bhavat tadā // 1.218.4
aśvasenas tu tatrāsīt takṣakasya suto balī / sa yatnam akarot tīvraṃ mokṣārthaṃ havyavāhanāt // 1.218.5
na śaśāka vinirgantuṃ kaunteyaśarapīḍitaḥ / mokṣayām āsa taṃ mātā nigīrya bhujagātmajā // 1.218.6
tasya pūrvaṃ śiro grastaṃ puccham asya nigīryate / ūrdhvam ācakrame sā tu pannagī putragṛddhinī // 1.218.7
tasyās tīkṣṇena bhallena pṛthudhāreṇa pāṇḍavaḥ / śiraś ciccheda gacchantyās tām apaśyat sureśvaraḥ // 1.218.8
taṃ mumocayiṣur vajrī vātavarṣeṇa pāṇḍavam / mohayām āsa tatkālam aśvasenas tv amucyata // 1.218.9
tāṃ ca māyāṃ tadā dṛṣṭvā ghorāṃ nāgena vañcitaḥ / dvidhā tridhā ca ciccheda khagatān eva bhārata // 1.218.10
śaśāpa taṃ ca saṃkruddho bībhatsur jihmagāminam / pāvako vāsudevaś ca apratiṣṭho bhaved iti // 1.218.11
tato jiṣṇuḥ sahasrākṣaṃ khaṃ vitatyeṣubhiḥ śitaiḥ / yodhayām āsa saṃkruddho vañcanāṃ tām anusmaran // 1.218.12
devarāḍ api taṃ dṛṣṭvā saṃrabdham iva phalgunam / svam astram asṛjad dīptaṃ yat tatānākhilaṃ nabhaḥ // 1.218.13
tato vāyur mahāghoṣaḥ kṣobhayan sarvasāgarān / viyatstho 'janayan meghāñ jaladhārāmuco ''kulān // 1.218.14
tadvighātārtham asṛjad arjuno 'py astram uttamam / vāyavyam evābhimantrya pratipattiviśāradaḥ // 1.218.15
tenendrāśanimeghānāṃ vīryaujas tadvināśitam / jaladhārāś ca tāḥ śoṣaṃ jagmur neśuś ca vidyutaḥ // 1.218.16
kṣaṇena cābhavad vyoma saṃpraśāntarajastamaḥ / sukhaśītānilaguṇaṃ prakṛtisthārkamaṇḍalam // 1.218.17
niṣpratīkārahṛṣṭaś ca hutabhug vividhākṛtiḥ / prajajvālātulārciṣmān svanādaiḥ pūrayañ jagat // 1.218.18
kṛṣṇābhyāṃ rakṣitaṃ dṛṣṭvā taṃ ca dāvam ahaṃkṛtāḥ / samutpetur athākāśaṃ suparṇādyāḥ patatriṇaḥ // 1.218.19
garuḍā vajrasadṛśaiḥ pakṣatuṇḍanakhais tathā / prahartukāmāḥ saṃpetur ākāśāt kṛṣṇapāṇḍavau // 1.218.20
tathaivoragasaṃghātāḥ pāṇḍavasya samīpataḥ / utsṛjanto viṣaṃ ghoraṃ niścerur jvalitānanāḥ // 1.218.21
tāṃś cakarta śaraiḥ pārthaḥ saroṣān dṛśya khecarān / vivaśāś cāpatan dīptaṃ dehābhāvāya pāvakam // 1.218.22
tataḥ surāḥ sagandharvā yakṣarākṣasapannagāḥ / utpetur nādam atulam utsṛjanto raṇārthiṇaḥ // 1.218.23
ayaḥkaṇapacakrāśmabhuśuṇḍyudyatabāhavaḥ / kṛṣṇapārthau jighāṃsantaḥ krodhasaṃmūrcchitaujasaḥ // 1.218.24
teṣām abhivyāharatāṃ śastravarṣaṃ ca muñcatām / pramamāthottamāṅgāni bībhatsur niśitaiḥ śaraiḥ // 1.218.25
kṛṣṇaś ca sumahātejāś cakreṇārinihā tadā / daityadānavasaṃghānāṃ cakāra kadanaṃ mahat // 1.218.26
athāpare śarair viddhāś cakravegeritās tadā / velām iva samāsādya vyātiṣṭhanta mahaujasaḥ // 1.218.27
tataḥ śakro 'bhisaṃkruddhas tridaśānāṃ maheśvaraḥ / pāṇḍuraṃ gajam āsthāya tāv ubhau samabhidravat // 1.218.28
aśaniṃ gṛhya tarasā vajram astram avāsṛjat / hatāv etāv iti prāha surān asurasūdanaḥ // 1.218.29
tataḥ samudyatāṃ dṛṣṭvā devendreṇa mahāśanim / jagṛhuḥ sarvaśastrāṇi svāni svāni surās tadā // 1.218.30
kāladaṇḍaṃ yamo rājā śibikāṃ ca dhaneśvaraḥ / pāśaṃ ca varuṇas tatra vicakraṃ ca tathā śivaḥ // 1.218.31
oṣadhīr dīpyamānāś ca jagṛhāte 'śvināv api / jagṛhe ca dhanur dhātā musalaṃ ca jayas tathā // 1.218.32
parvataṃ cāpi jagrāha kruddhas tvaṣṭā mahābalaḥ / aṃśas tu śaktiṃ jagrāha mṛtyur devaḥ paraśvadham // 1.218.33
pragṛhya parighaṃ ghoraṃ vicacārāryamā api / mitraś ca kṣuraparyantaṃ cakraṃ gṛhya vyatiṣṭhata // 1.218.34
pūṣā bhagaś ca saṃkruddhaḥ savitā ca viśāṃ pate / āttakārmukanistriṃśāḥ kṛṣṇapārthāv abhidrutāḥ // 1.218.35
rudrāś ca vasavaś caiva marutaś ca mahābalāḥ / viśvedevās tathā sādhyā dīpyamānāḥ svatejasā // 1.218.36
ete cānye ca bahavo devās tau puruṣottamau / kṛṣṇapārthau jighāṃsantaḥ pratīyur vividhāyudhāḥ // 1.218.37
tatrādbhutāny adṛśyanta nimittāni mahāhave / yugāntasamarūpāṇi bhūtotsādāya bhārata // 1.218.38
tathā tu dṛṣṭvā saṃrabdhaṃ śakraṃ devaiḥ sahācyutau / abhītau yudhi durdharṣau tasthatuḥ sajjakārmukau // 1.218.39
āgatāṃś caiva tān dṛṣṭvā devān ekaikaśas tataḥ / nyavārayetāṃ saṃkruddhau bāṇair vajropamais tadā // 1.218.40
asakṛd bhagnasaṃkalpāḥ surāś ca bahuśaḥ kṛtāḥ / bhayād raṇaṃ parityajya śakram evābhiśiśriyuḥ // 1.218.41
dṛṣṭvā nivāritān devān mādhavenārjunena ca / āścaryam agamaṃs tatra munayo divi viṣṭhitāḥ // 1.218.42
śakraś cāpi tayor vīryam upalabhyāsakṛd raṇe / babhūva paramaprīto bhūyaś caitāv ayodhayat // 1.218.43
tato 'śmavarṣaṃ sumahad vyasṛjat pākaśāsanaḥ / bhūya eva tadā vīryaṃ jijñāsuḥ savyasācinaḥ // 1.218.44
tac charair arjuno varṣaṃ pratijaghne 'tyamarṣaṇaḥ // 1.218.44.2
viphalaṃ kriyamāṇaṃ tat saṃprekṣya ca śatakratuḥ / bhūyaḥ saṃvardhayām āsa tad varṣaṃ devarāḍ atha // 1.218.45
so 'śmavarṣaṃ mahāvegair iṣubhiḥ pākaśāsaniḥ / vilayaṃ gamayām āsa harṣayan pitaraṃ tadā // 1.218.46
samutpāṭya tu pāṇibhyāṃ mandarāc chikharaṃ mahat / sadrumaṃ vyasṛjac chakro jighāṃsuḥ pāṇḍunandanam // 1.218.47
tato 'rjuno vegavadbhir jvalitāgrair ajihmagaiḥ / bāṇair vidhvaṃsayām āsa gireḥ śṛṅgaṃ sahasradhā // 1.218.48
girer viśīryamāṇasya tasya rūpaṃ tadā babhau / sārkacandragrahasyeva nabhasaḥ praviśīryataḥ // 1.218.49
tenāvākpatatā dāve śailena mahatā bhṛśam / bhūya eva hatās tatra prāṇinaḥ khāṇḍavālayāḥ // 1.218.50
tathā śailanipātena bhīṣitāḥ khāṇḍavālayāḥ / dānavā rākṣasā nāgās tarakṣvṛkṣavanaukasaḥ // 1.219.1
dvipāḥ prabhinnāḥ śārdūlāḥ siṃhāḥ kesariṇas tathā // 1.219.1.2
mṛgāś ca mahiṣāś caiva śataśaḥ pakṣiṇas tathā / samudvignā visasṛpus tathānyā bhūtajātayaḥ // 1.219.2
taṃ dāvaṃ samudīkṣantaḥ kṛṣṇau cābhyudyatāyudhau / utpātanādaśabdena saṃtrāsita ivābhavan // 1.219.3
svatejobhāsvaraṃ cakram utsasarja janārdanaḥ / tena tā jātayaḥ kṣudrāḥ sadānavaniśācarāḥ // 1.219.4
nikṛttāḥ śataśaḥ sarvā nipetur analaṃ kṣaṇāt // 1.219.4.2
adṛśyan rākṣasās tatra kṛṣṇacakravidāritāḥ / vasārudhirasaṃpṛktāḥ saṃdhyāyām iva toyadāḥ // 1.219.5
piśācān pakṣiṇo nāgān paśūṃś cāpi sahasraśaḥ / nighnaṃś carati vārṣṇeyaḥ kālavat tatra bhārata // 1.219.6
kṣiptaṃ kṣiptaṃ hi tac cakraṃ kṛṣṇasyāmitraghātinaḥ / hatvānekāni sattvāni pāṇim eti punaḥ punaḥ // 1.219.7
tathā tu nighnatas tasya sarvasattvāni bhārata / babhūva rūpam atyugraṃ sarvabhūtātmanas tadā // 1.219.8
sametānāṃ ca devānāṃ dānavānāṃ ca sarvaśaḥ / vijetā nābhavat kaś cit kṛṣṇapāṇḍavayor mṛdhe // 1.219.9
tayor balāt paritrātuṃ taṃ dāvaṃ tu yadā surāḥ / nāśaknuvañ śamayituṃ tadābhūvan parāṅmukhāḥ // 1.219.10
śatakratuś ca saṃprekṣya vimukhān devatāgaṇān / babhūvāvasthitaḥ prītaḥ praśaṃsan kṛṣṇapāṇḍavau // 1.219.11
nivṛtteṣu tu deveṣu vāg uvācāśarīriṇī / śatakratum abhiprekṣya mahāgambhīraniḥsvanā // 1.219.12
na te sakhā saṃnihitas takṣakaḥ pannagottamaḥ / dāhakāle khāṇḍavasya kurukṣetraṃ gato hy asau // 1.219.13
na ca śakyau tvayā jetuṃ yuddhe 'smin samavasthitau / vāsudevārjunau śakra nibodhedaṃ vaco mama // 1.219.14
naranārāyaṇau devau tāv etau viśrutau divi / bhavān apy abhijānāti yadvīryau yatparākramau // 1.219.15
naitau śakyau durādharṣau vijetum ajitau yudhi / api sarveṣu lokeṣu purāṇāv ṛṣisattamau // 1.219.16
pūjanīyatamāv etāv api sarvaiḥ surāsuraiḥ / sayakṣarakṣogandharvanarakiṃnarapannagaiḥ // 1.219.17
tasmād itaḥ suraiḥ sārdhaṃ gantum arhasi vāsava / diṣṭaṃ cāpy anupaśyaitat khāṇḍavasya vināśanam // 1.219.18
iti vācam abhiśrutya tathyam ity amareśvaraḥ / kopāmarṣau samutsṛjya saṃpratasthe divaṃ tadā // 1.219.19
taṃ prasthitaṃ mahātmānaṃ samavekṣya divaukasaḥ / tvaritāḥ sahitā rājann anujagmuḥ śatakratum // 1.219.20
devarājaṃ tadā yāntaṃ saha devair udīkṣya tu / vāsudevārjunau vīrau siṃhanādaṃ vinedatuḥ // 1.219.21
devarāje gate rājan prahṛṣṭau kṛṣṇapāṇḍavau / nirviśaṅkaṃ punar dāvaṃ dāhayām āsatus tadā // 1.219.22
sa māruta ivābhrāṇi nāśayitvārjunaḥ surān / vyadhamac charasaṃpātaiḥ prāṇinaḥ khāṇḍavālayān // 1.219.23
na ca sma kiṃ cic chaknoti bhūtaṃ niścarituṃ tataḥ / saṃchidyamānam iṣubhir asyatā savyasācinā // 1.219.24
nāśakaṃs tatra bhūtāni mahānty api raṇe 'rjunam / nirīkṣitum amogheṣuṃ kariṣyanti kuto raṇam // 1.219.25
śatenaikaṃ ca vivyādha śataṃ caikena patriṇā / vyasavas te 'patann agnau sākṣāt kālahatā iva // 1.219.26
na cālabhanta te śarma rodhaḥsu viṣameṣu ca / pitṛdevanivāseṣu saṃtāpaś cāpy ajāyata // 1.219.27
bhūtasaṃghasahasrāś ca dīnāś cakrur mahāsvanam / ruruvur vāraṇāś caiva tathaiva mṛgapakṣiṇaḥ // 1.219.28
tena śabdena vitresur gaṅgodadhicarā jhaṣāḥ // 1.219.28.2
na hy arjunaṃ mahābāhuṃ nāpi kṛṣṇaṃ mahābalam / nirīkṣituṃ vai śaknoti kaś cid yoddhuṃ kutaḥ punaḥ // 1.219.29
ekāyanagatā ye 'pi niṣpatanty atra ke cana / rākṣasān dānavān nāgāñ jaghne cakreṇa tān hariḥ // 1.219.30
te vibhinnaśirodehāś cakravegād gatāsavaḥ / petur āsye mahākāyā dīptasya vasuretasaḥ // 1.219.31
sa māṃsarudhiraughaiś ca medaughaiś ca samīritaḥ / upary ākāśago vahnir vidhūmaḥ samadṛśyata // 1.219.32
dīptākṣo dīptajihvaś ca dīptavyāttamahānanaḥ / dīptordhvakeśaḥ piṅgākṣaḥ piban prāṇabhṛtāṃ vasām // 1.219.33
tāṃ sa kṛṣṇārjunakṛtāṃ sudhāṃ prāpya hutāśanaḥ / babhūva muditas tṛptaḥ parāṃ nirvṛtim āgataḥ // 1.219.34
athāsuraṃ mayaṃ nāma takṣakasya niveśanāt / vipradravantaṃ sahasā dadarśa madhusūdanaḥ // 1.219.35
tam agniḥ prārthayām āsa didhakṣur vātasārathiḥ / dehavān vai jaṭī bhūtvā nadaṃś ca jalado yathā // 1.219.36
jighāṃsur vāsudevaś ca cakram udyamya viṣṭhitaḥ // 1.219.36.2
sa cakram udyataṃ dṛṣṭvā didhakṣuṃ ca hutāśanam / abhidhāvārjunety evaṃ mayaś cukrośa bhārata // 1.219.37
tasya bhītasvanaṃ śrutvā mā bhair iti dhanaṃjayaḥ / pratyuvāca mayaṃ pārtho jīvayann iva bhārata // 1.219.38
taṃ pārthenābhaye datte namucer bhrātaraṃ mayam / na hantum aicchad dāśārhaḥ pāvako na dadāha ca // 1.219.39
tasmin vane dahyamāne ṣaḍ agnir na dadāha ca / aśvasenaṃ mayaṃ cāpi caturaḥ śārṅgakān iti // 1.219.40
kimarthaṃ śārṅgakān agnir na dadāha tathāgate / tasmin vane dahyamāne brahmann etad vadāśu me // 1.220.1
adāhe hy aśvasenasya dānavasya mayasya ca / kāraṇaṃ kīrtitaṃ brahmañ śārṅgakānāṃ na kīrtitam // 1.220.2
tad etad adbhutaṃ brahmañ śārṅgānām avināśanam / kīrtayasvāgnisaṃmarde kathaṃ te na vināśitāḥ // 1.220.3
yadarthaṃ śārṅgakān agnir na dadāha tathāgate / tat te sarvaṃ yathāvṛttaṃ kathayiṣyāmi bhārata // 1.220.4
dharmajñānāṃ mukhyatamas tapasvī saṃśitavrataḥ / āsīn maharṣiḥ śrutavān mandapāla iti śrutaḥ // 1.220.5
sa mārgam āsthito rājann ṛṣīṇām ūrdhvaretasām / svādhyāyavān dharmaratas tapasvī vijitendriyaḥ // 1.220.6
sa gatvā tapasaḥ pāraṃ deham utsṛjya bhārata / jagāma pitṛlokāya na lebhe tatra tat phalam // 1.220.7
sa lokān aphalān dṛṣṭvā tapasā nirjitān api / papraccha dharmarājasya samīpasthān divaukasaḥ // 1.220.8
kimartham āvṛtā lokā mamaite tapasārjitāḥ / kiṃ mayā na kṛtaṃ tatra yasyedaṃ karmaṇaḥ phalam // 1.220.9
tatrāhaṃ tat kariṣyāmi yadartham idam āvṛtam / phalam etasya tapasaḥ kathayadhvaṃ divaukasaḥ // 1.220.10
ṛṇino mānavā brahmañ jāyante yena tac chṛṇu / kriyābhir brahmacaryeṇa prajayā ca na saṃśayaḥ // 1.220.11
tad apākriyate sarvaṃ yajñena tapasā sutaiḥ / tapasvī yajñakṛc cāsi na tu te vidyate prajā // 1.220.12
ta ime prasavasyārthe tava lokāḥ samāvṛtāḥ / prajāyasva tato lokān upabhoktāsi śāśvatān // 1.220.13
punnāmno narakāt putras trātīti pitaraṃ mune / tasmād apatyasaṃtāne yatasva dvijasattama // 1.220.14
tac chrutvā mandapālas tu teṣāṃ vākyaṃ divaukasām / kva nu śīghram apatyaṃ syād bahulaṃ cety acintayat // 1.220.15
sa cintayann abhyagacchad bahulaprasavān khagān / śārṅgikāṃ śārṅgako bhūtvā jaritāṃ samupeyivān // 1.220.16
tasyāṃ putrān ajanayac caturo brahmavādinaḥ / tān apāsya sa tatraiva jagāma lapitāṃ prati // 1.220.17
bālān sutān aṇḍagatān mātrā saha munir vane // 1.220.17.2
tasmin gate mahābhāge lapitāṃ prati bhārata / apatyasnehasaṃvignā jaritā bahv acintayat // 1.220.18
tena tyaktān asaṃtyājyān ṛṣīn aṇḍagatān vane / nājahat putrakān ārtā jaritā khāṇḍave nṛpa // 1.220.19
babhāra caitān saṃjātān svavṛttyā snehaviklavā // 1.220.19.2
tato 'gniṃ khāṇḍavaṃ dagdhum āyāntaṃ dṛṣṭavān ṛṣiḥ / mandapālaś caraṃs tasmin vane lapitayā saha // 1.220.20
taṃ saṃkalpaṃ viditvāsya jñātvā putrāṃś ca bālakān / so 'bhituṣṭāva viprarṣir brāhmaṇo jātavedasam // 1.220.21
putrān paridadad bhīto lokapālaṃ mahaujasam // 1.220.21.2
tvam agne sarvadevānāṃ mukhaṃ tvam asi havyavāṭ / tvam antaḥ sarvabhūtānāṃ gūḍhaś carasi pāvaka // 1.220.22
tvām ekam āhuḥ kavayas tvām āhus trividhaṃ punaḥ / tvām aṣṭadhā kalpayitvā yajñavāham akalpayan // 1.220.23
tvayā sṛṣṭam idaṃ viśvaṃ vadanti paramarṣayaḥ / tvad ṛte hi jagat kṛtsnaṃ sadyo na syād dhutāśana // 1.220.24
tubhyaṃ kṛtvā namo viprāḥ svakarmavijitāṃ gatim / gacchanti saha patnībhiḥ sutair api ca śāśvatīm // 1.220.25
tvām agne jaladān āhuḥ khe viṣaktān savidyutaḥ / dahanti sarvabhūtāni tvatto niṣkramya hāyanāḥ // 1.220.26
jātavedas tavaiveyaṃ viśvasṛṣṭir mahādyute / tavaiva karma vihitaṃ bhūtaṃ sarvaṃ carācaram // 1.220.27
tvayāpo vihitāḥ pūrvaṃ tvayi sarvam idaṃ jagat / tvayi havyaṃ ca kavyaṃ ca yathāvat saṃpratiṣṭhitam // 1.220.28
agne tvam eva jvalanas tvaṃ dhātā tvaṃ bṛhaspatiḥ / tvam aśvinau yamau mitraḥ somas tvam asi cānilaḥ // 1.220.29
evaṃ stutas tatas tena mandapālena pāvakaḥ / tutoṣa tasya nṛpate muner amitatejasaḥ // 1.220.30
uvāca cainaṃ prītātmā kim iṣṭaṃ karavāṇi te // 1.220.30.2
tam abravīn mandapālaḥ prāñjalir havyavāhanam / pradahan khāṇḍavaṃ dāvaṃ mama putrān visarjaya // 1.220.31
tatheti tat pratiśrutya bhagavān havyavāhanaḥ / khāṇḍave tena kālena prajajvāla didhakṣayā // 1.220.32
tataḥ prajvalite śukre śārṅgakās te suduḥkhitāḥ / vyathitāḥ paramodvignā nādhijagmuḥ parāyaṇam // 1.221.1
niśāmya putrakān bālān mātā teṣāṃ tapasvinī / jaritā duḥkhasaṃtaptā vilalāpa nareśvara // 1.221.2
ayam agnir dahan kakṣam ita āyāti bhīṣaṇaḥ / jagat saṃdīpayan bhīmo mama duḥkhavivardhanaḥ // 1.221.3
ime ca māṃ karṣayanti śiśavo mandacetasaḥ / abarhāś caraṇair hīnāḥ pūrveṣāṃ naḥ parāyaṇam // 1.221.4
trāsayaṃś cāyam āyāti lelihāno mahīruhān // 1.221.4.2
aśaktimattvāc ca sutā na śaktāḥ saraṇe mama / ādāya ca na śaktāsmi putrān saritum anyataḥ // 1.221.5
na ca tyaktum ahaṃ śaktā hṛdayaṃ dūyatīva me / kaṃ nu jahyām ahaṃ putraṃ kam ādāya vrajāmy aham // 1.221.6
kiṃ nu me syāt kṛtaṃ kṛtvā manyadhvaṃ putrakāḥ katham / cintayānā vimokṣaṃ vo nādhigacchāmi kiṃ cana // 1.221.7
chādayitvā ca vo gātraiḥ kariṣye maraṇaṃ saha // 1.221.7.2
jaritārau kulaṃ hīdaṃ jyeṣṭhatvena pratiṣṭhitam / sārisṛkvaḥ prajāyeta pitṝṇāṃ kulavardhanaḥ // 1.221.8
stambamitras tapaḥ kuryād droṇo brahmavid uttamaḥ / ity evam uktvā prayayau pitā vo nirghṛṇaḥ purā // 1.221.9
kam upādāya śakyeta gantuṃ kasyāpad uttamā / kiṃ nu kṛtvā kṛtaṃ kāryaṃ bhaved iti ca vihvalā // 1.221.10
nāpaśyat svadhiyā mokṣaṃ svasutānāṃ tadānalāt / evaṃ bruvantīṃ śārṅgās te pratyūcur atha mātaram // 1.221.11
sneham utsṛjya mātas tvaṃ pata yatra na havyavāṭ / asmāsu hi vinaṣṭeṣu bhavitāraḥ sutās tava // 1.221.12
tvayi mātar vinaṣṭāyāṃ na naḥ syāt kulasaṃtatiḥ // 1.221.12.2
anvavekṣyaitad ubhayaṃ kṣamaṃ syād yat kulasya naḥ / tad vai kartuṃ paraḥ kālo mātar eṣa bhavet tava // 1.221.13
mā vai kulavināśāya snehaṃ kārṣīḥ suteṣu naḥ / na hīdaṃ karma moghaṃ syāl lokakāmasya naḥ pituḥ // 1.221.14
idam ākhor bilaṃ bhūmau vṛkṣasyāsya samīpataḥ / tad āviśadhvaṃ tvaritā vahner atra na vo bhayam // 1.221.15
tato 'haṃ pāṃsunā chidram apidhāsyāmi putrakāḥ / evaṃ pratikṛtaṃ manye jvalataḥ kṛṣṇavartmanaḥ // 1.221.16
tata eṣyāmy atīte 'gnau vihartuṃ pāṃsusaṃcayam / rocatām eṣa vopāyo vimokṣāya hutāśanāt // 1.221.17
abarhān māṃsabhūtān naḥ kravyādākhur vināśayet / paśyamānā bhayam idaṃ na śakṣyāmo niṣevitum // 1.221.18
katham agnir na no dahyāt katham ākhur na bhakṣayet / kathaṃ na syāt pitā moghaḥ kathaṃ mātā dhriyeta naḥ // 1.221.19
bila ākhor vināśaḥ syād agner ākāśacāriṇām / anvavekṣyaitad ubhayaṃ śreyān dāho na bhakṣaṇam // 1.221.20
garhitaṃ maraṇaṃ naḥ syād ākhunā khādatā bile / śiṣṭād iṣṭaḥ parityāgaḥ śarīrasya hutāśanāt // 1.221.21
asmād bilān niṣpatitaṃ śyena ākhuṃ jahāra tam / kṣudraṃ gṛhītvā pādābhyāṃ bhayaṃ na bhavitā tataḥ // 1.222.1
na hṛtaṃ taṃ vayaṃ vidmaḥ śyenenākhuṃ kathaṃ cana / anye 'pi bhavitāro 'tra tebhyo 'pi bhayam eva naḥ // 1.222.2
saṃśayo hy agnir āgacched dṛṣṭaṃ vāyor nivartanam / mṛtyur no bilavāsibhyo bhaven mātar asaṃśayam // 1.222.3
niḥsaṃśayāt saṃśayito mṛtyur mātar viśiṣyate / cara khe tvaṃ yathānyāyaṃ putrān vetsyasi śobhanān // 1.222.4
ahaṃ vai śyenam āyāntam adrākṣaṃ bilam antikāt / saṃcarantaṃ samādāya jahārākhuṃ bilād balī // 1.222.5
taṃ patantam ahaṃ śyenaṃ tvaritā pṛṣṭhato 'nvagām / āśiṣo 'sya prayuñjānā harato mūṣakaṃ bilāt // 1.222.6
yo no dveṣṭāram ādāya śyenarāja pradhāvasi / bhava tvaṃ divam āsthāya niramitro hiraṇmayaḥ // 1.222.7
yadā sa bhakṣitas tena kṣudhitena patatriṇā / tadāhaṃ tam anujñāpya pratyupāyāṃ gṛhān prati // 1.222.8
praviśadhvaṃ bilaṃ putrā viśrabdhā nāsti vo bhayam / śyenena mama paśyantyā hṛta ākhur na saṃśayaḥ // 1.222.9
na vidma vai vayaṃ mātar hṛtam ākhum itaḥ purā / avijñāya na śakṣyāmo bilam āviśatuṃ vayam // 1.222.10
ahaṃ hi taṃ prajānāmi hṛtaṃ śyenena mūṣakam / ata eva bhayaṃ nāsti kriyatāṃ vacanaṃ mama // 1.222.11
na tvaṃ mithyopacāreṇa mokṣayethā bhayaṃ mahat / samākuleṣu jñāneṣu na buddhikṛtam eva tat // 1.222.12
na copakṛtam asmābhir na cāsmān vettha ye vayam / pīḍyamānā bharasy asmān kā satī ke vayaṃ tava // 1.222.13
taruṇī darśanīyāsi samarthā bhartur eṣaṇe / anugaccha svabhartāraṃ putrān āpsyasi śobhanān // 1.222.14
vayam apy agnim āviśya lokān prāpsyāmahe śubhān / athāsmān na dahed agnir āyās tvaṃ punar eva naḥ // 1.222.15
evam uktā tataḥ śārṅgī putrān utsṛjya khāṇḍave / jagāma tvaritā deśaṃ kṣemam agner anāśrayam // 1.222.16
tatas tīkṣṇārcir abhyāgāj jvalito havyavāhanaḥ / yatra śārṅgā babhūvus te mandapālasya putrakāḥ // 1.222.17
te śārṅgā jvalanaṃ dṛṣṭvā jvalitaṃ svena tejasā / jaritāris tato vācaṃ śrāvayām āsa pāvakam // 1.222.18
purataḥ kṛcchrakālasya dhīmāñ jāgarti pūruṣaḥ / sa kṛcchrakālaṃ saṃprāpya vyathāṃ naivaiti karhi cit // 1.223.1
yas tu kṛcchram asaṃprāptaṃ vicetā nāvabudhyate / sa kṛcchrakāle vyathito na prajānāti kiṃ cana // 1.223.2
dhīras tvam asi medhāvī prāṇakṛcchram idaṃ ca naḥ / śūraḥ prājño bahūnāṃ hi bhavaty eko na saṃśayaḥ // 1.223.3
jyeṣṭhas trātā bhavati vai jyeṣṭho muñcati kṛcchrataḥ / jyeṣṭhaś cen na prajānāti kanīyān kiṃ kariṣyati // 1.223.4
hiraṇyaretās tvarito jvalann āyāti naḥ kṣayam / saptajihvo 'nalaḥ kṣāmo lelihānopasarpati // 1.223.5
evam ukto bhrātṛbhis tu jaritārir vibhāvasum / tuṣṭāva prāñjalir bhūtvā yathā tac chṛṇu pārthiva // 1.223.6
ātmāsi vāyoḥ pavanaḥ śarīram uta vīrudhām / yonir āpaś ca te śukra yonis tvam asi cāmbhasaḥ // 1.223.7
ūrdhvaṃ cādhaś ca gacchanti visarpanti ca pārśvataḥ / arciṣas te mahāvīrya raśmayaḥ savitur yathā // 1.223.8
mātā prapannā pitaraṃ na vidmaḥ; pakṣāś ca no na prajātābjaketo / na nas trātā vidyate 'gne tvad anyas; tasmād dhi naḥ parirakṣaikavīra // 1.223.9
yad agne te śivaṃ rūpaṃ ye ca te sapta hetayaḥ / tena naḥ parirakṣādya īḍitaḥ śaraṇaiṣiṇaḥ // 1.223.10
tvam evaikas tapase jātavedo; nānyas taptā vidyate goṣu deva / ṛṣīn asmān bālakān pālayasva; pareṇāsmān praihi vai havyavāha // 1.223.11
sarvam agne tvam evaikas tvayi sarvam idaṃ jagat / tvaṃ dhārayasi bhūtāni bhuvanaṃ tvaṃ bibharṣi ca // 1.223.12
tvam agnir havyavāhas tvaṃ tvam eva paramaṃ haviḥ / manīṣiṇas tvāṃ yajante bahudhā caikadhaiva ca // 1.223.13
sṛṣṭvā lokāṃs trīn imān havyavāha; prāpte kāle pacasi punaḥ samiddhaḥ / sarvasyāsya bhuvanasya prasūtis; tvam evāgne bhavasi punaḥ pratiṣṭhā // 1.223.14
tvam annaṃ prāṇināṃ bhuktam antarbhūto jagatpate / nityaṃ pravṛddhaḥ pacasi tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam // 1.223.15
sūryo bhūtvā raśmibhir jātavedo; bhūmer ambho bhūmijātān rasāṃś ca / viśvān ādāya punar utsargakāle; sṛṣṭvā vṛṣṭyā bhāvayasīha śukra // 1.223.16
tvatta etāḥ punaḥ śukra vīrudho haritacchadāḥ / jāyante puṣkariṇyaś ca samudraś ca mahodadhiḥ // 1.223.17
idaṃ vai sadma tigmāṃśo varuṇasya parāyaṇam / śivas trātā bhavāsmākaṃ māsmān adya vināśaya // 1.223.18
piṅgākṣa lohitagrīva kṛṣṇavartman hutāśana / pareṇa praihi muñcāsmān sāgarasya gṛhān iva // 1.223.19
evam ukto jātavedā droṇenākliṣṭakarmaṇā / droṇam āha pratītātmā mandapālapratijñayā // 1.223.20
ṛṣir droṇas tvam asi vai brahmaitad vyāhṛtaṃ tvayā / īpsitaṃ te kariṣyāmi na ca te vidyate bhayam // 1.223.21
mandapālena yūyaṃ hi mama pūrvaṃ niveditāḥ / varjayeḥ putrakān mahyaṃ dahan dāvam iti sma ha // 1.223.22
yac ca tad vacanaṃ tasya tvayā yac ceha bhāṣitam / ubhayaṃ me garīyas tad brūhi kiṃ karavāṇi te // 1.223.23
bhṛśaṃ prīto 'smi bhadraṃ te brahman stotreṇa te vibho // 1.223.23.2
ime mārjārakāḥ śukra nityam udvejayanti naḥ / etān kuruṣva daṃṣṭrāsu havyavāha sabāndhavān // 1.223.24
tathā tat kṛtavān vahnir abhyanujñāya śārṅgakān / dadāha khāṇḍavaṃ caiva samiddho janamejaya // 1.223.25
mandapālo 'pi kauravya cintayānaḥ sutāṃs tadā / uktavān apy aśītāṃśuṃ naiva sa sma na tapyate // 1.224.1
sa tapyamānaḥ putrārthe lapitām idam abravīt / kathaṃ nv aśaktāḥ plavane lapite mama putrakāḥ // 1.224.2
vardhamāne hutavahe vāte śīghraṃ pravāyati / asamarthā vimokṣāya bhaviṣyanti mamātmajāḥ // 1.224.3
kathaṃ nv aśaktā trāṇāya mātā teṣāṃ tapasvinī / bhaviṣyaty asukhāviṣṭā putratrāṇam apaśyatī // 1.224.4
kathaṃ nu saraṇe 'śaktān patane ca mamātmajān / saṃtapyamānā abhito vāśamānābhidhāvatī // 1.224.5
jaritāriḥ kathaṃ putraḥ sārisṛkvaḥ kathaṃ ca me / stambamitraḥ kathaṃ droṇaḥ kathaṃ sā ca tapasvinī // 1.224.6
lālapyamānaṃ tam ṛṣiṃ mandapālaṃ tathā vane / lapitā pratyuvācedaṃ sāsūyam iva bhārata // 1.224.7
na te suteṣv avekṣāsti tān ṛṣīn uktavān asi / tejasvino vīryavanto na teṣāṃ jvalanād bhayam // 1.224.8
tathāgnau te parīttāś ca tvayā hi mama saṃnidhau / pratiśrutaṃ tathā ceti jvalanena mahātmanā // 1.224.9
lokapālo 'nṛtāṃ vācaṃ na tu vaktā kathaṃ cana / samarthās te ca vaktāro na te teṣv asti mānasam // 1.224.10
tām eva tu mamāmitrīṃ cintayan paritapyase / dhruvaṃ mayi na te sneho yathā tasyāṃ purābhavat // 1.224.11
na hi pakṣavatā nyāyyaṃ niḥsnehena suhṛjjane / pīḍyamāna upadraṣṭuṃ śaktenātmā kathaṃ cana // 1.224.12
gaccha tvaṃ jaritām eva yadarthaṃ paritapyase / cariṣyāmy aham apy ekā yathā kāpuruṣe tathā // 1.224.13
nāham evaṃ care loke yathā tvam abhimanyase / apatyahetor vicare tac ca kṛcchragataṃ mama // 1.224.14
bhūtaṃ hitvā bhaviṣye 'rthe yo 'valambeta mandadhīḥ / avamanyeta taṃ loko yathecchasi tathā kuru // 1.224.15
eṣa hi jvalamāno 'gnir lelihāno mahīruhān / dveṣyaṃ hi hṛdi saṃtāpaṃ janayaty aśivaṃ mama // 1.224.16
tasmād deśād atikrānte jvalane jaritā tataḥ / jagāma putrakān eva tvaritā putragṛddhinī // 1.224.17
sā tān kuśalinaḥ sarvān nirmuktāñ jātavedasaḥ / rorūyamāṇā kṛpaṇā sutān dṛṣṭavatī vane // 1.224.18
aśraddheyatamaṃ teṣāṃ darśanaṃ sā punaḥ punaḥ / ekaikaśaś ca tān putrān krośamānānvapadyata // 1.224.19
tato 'bhyagacchat sahasā mandapālo 'pi bhārata / atha te sarva evainaṃ nābhyanandanta vai sutāḥ // 1.224.20
lālapyamānam ekaikaṃ jaritāṃ ca punaḥ punaḥ / nocus te vacanaṃ kiṃ cit tam ṛṣiṃ sādhv asādhu vā // 1.224.21
jyeṣṭhaḥ sutas te katamaḥ katamas tadanantaraḥ / madhyamaḥ katamaḥ putraḥ kaniṣṭhaḥ katamaś ca te // 1.224.22
evaṃ bruvantaṃ duḥkhārtaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase / kṛtavān asmi havyāśe naiva śāntim ito labhe // 1.224.23
kiṃ te jyeṣṭhe sute kāryaṃ kim anantarajena vā / kiṃ ca te madhyame kāryaṃ kiṃ kaniṣṭhe tapasvini // 1.224.24
yas tvaṃ māṃ sarvaśo hīnām utsṛjyāsi gataḥ purā / tām eva lapitāṃ gaccha taruṇīṃ cāruhāsinīm // 1.224.25
na strīṇāṃ vidyate kiṃ cid anyatra puruṣāntarāt / sāpatnakam ṛte loke bhavitavyaṃ hi tat tathā // 1.224.26
suvratāpi hi kalyāṇī sarvalokapariśrutā / arundhatī paryaśaṅkad vasiṣṭham ṛṣisattamam // 1.224.27
viśuddhabhāvam atyantaṃ sadā priyahite ratam / saptarṣimadhyagaṃ vīram avamene ca taṃ munim // 1.224.28
apadhyānena sā tena dhūmāruṇasamaprabhā / lakṣyālakṣyā nābhirūpā nimittam iva lakṣyate // 1.224.29
apatyahetoḥ saṃprāptaṃ tathā tvam api mām iha / iṣṭam evaṃgate hitvā sā tathaiva ca vartase // 1.224.30
naiva bhāryeti viśvāsaḥ kāryaḥ puṃsā kathaṃ cana / na hi kāryam anudhyāti bhāryā putravatī satī // 1.224.31
tatas te sarva evainaṃ putrāḥ samyag upāsire / sa ca tān ātmajān rājann āśvāsayitum ārabhat // 1.224.32
yuṣmākaṃ parirakṣārthaṃ vijñapto jvalano mayā / agninā ca tathety evaṃ pūrvam eva pratiśrutam // 1.225.1
agner vacanam ājñāya mātur dharmajñatāṃ ca vaḥ / yuṣmākaṃ ca paraṃ vīryaṃ nāhaṃ pūrvam ihāgataḥ // 1.225.2
na saṃtāpo hi vaḥ kāryaḥ putrakā maraṇaṃ prati / ṛṣīn veda hutāśo 'pi brahma tad viditaṃ ca vaḥ // 1.225.3
evam āśvāsya putrān sa bhāryāṃ cādāya bhārata / mandapālas tato deśād anyaṃ deśaṃ jagāma ha // 1.225.4
bhagavān api tigmāṃśuḥ samiddhaṃ khāṇḍavaṃ vanam / dadāha saha kṛṣṇābhyāṃ janayañ jagato 'bhayam // 1.225.5
vasāmedovahāḥ kulyās tatra pītvā ca pāvakaḥ / agacchat paramāṃ tṛptiṃ darśayām āsa cārjunam // 1.225.6
tato 'ntarikṣād bhagavān avatīrya sureśvaraḥ / marudgaṇavṛtaḥ pārthaṃ mādhavaṃ cābravīd idam // 1.225.7
kṛtaṃ yuvābhyāṃ karmedam amarair api duṣkaram / varān vṛṇītaṃ tuṣṭo 'smi durlabhān apy amānuṣān // 1.225.8
pārthas tu varayām āsa śakrād astrāṇi sarvaśaḥ / grahītuṃ tac ca śakro 'sya tadā kālaṃ cakāra ha // 1.225.9
yadā prasanno bhagavān mahādevo bhaviṣyati / tubhyaṃ tadā pradāsyāmi pāṇḍavāstrāṇi sarvaśaḥ // 1.225.10
aham eva ca taṃ kālaṃ vetsyāmi kurunandana / tapasā mahatā cāpi dāsyāmi tava tāny aham // 1.225.11
āgneyāni ca sarvāṇi vāyavyāni tathaiva ca / madīyāni ca sarvāṇi grahīṣyasi dhanaṃjaya // 1.225.12
vāsudevo 'pi jagrāha prītiṃ pārthena śāśvatīm / dadau ca tasmai devendras taṃ varaṃ prītimāṃs tadā // 1.225.13
dattvā tābhyāṃ varaṃ prītaḥ saha devair marutpatiḥ / hutāśanam anujñāpya jagāma tridivaṃ punaḥ // 1.225.14
pāvakaś cāpi taṃ dāvaṃ dagdhvā samṛgapakṣiṇam / ahāni pañca caikaṃ ca virarāma sutarpitaḥ // 1.225.15
jagdhvā māṃsāni pītvā ca medāṃsi rudhirāṇi ca / yuktaḥ paramayā prītyā tāv uvāca viśāṃ pate // 1.225.16
yuvābhyāṃ puruṣāgryābhyāṃ tarpito 'smi yathāsukham / anujānāmi vāṃ vīrau carataṃ yatra vāñchitam // 1.225.17
evaṃ tau samanujñātau pāvakena mahātmanā / arjuno vāsudevaś ca dānavaś ca mayas tathā // 1.225.18
parikramya tataḥ sarve trayo 'pi bharatarṣabha / ramaṇīye nadīkūle sahitāḥ samupāviśan // 1.225.19
tato 'bravīn mayaḥ pārthaṃ vāsudevasya saṃnidhau / prāñjaliḥ ślakṣṇayā vācā pūjayitvā punaḥ punaḥ // 2.1.1
asmāc ca kṛṣṇāt saṃkruddhāt pāvakāc ca didhakṣataḥ / tvayā trāto 'smi kaunteya brūhi kiṃ karavāṇi te // 2.1.2
kṛtam eva tvayā sarvaṃ svasti gaccha mahāsura / prītimān bhava me nityaṃ prītimanto vayaṃ ca te // 2.1.3
yuktam etat tvayi vibho yathāttha puruṣarṣabha / prītipūrvam ahaṃ kiṃ cit kartum icchāmi bhārata // 2.1.4
ahaṃ hi viśvakarmā vai dānavānāṃ mahākaviḥ / so 'haṃ vai tvatkṛte kiṃ cit kartum icchāmi pāṇḍava // 2.1.5
prāṇakṛcchrād vimuktaṃ tvam ātmānaṃ manyase mayā / evaṃ gate na śakṣyāmi kiṃ cit kārayituṃ tvayā // 2.1.6
na cāpi tava saṃkalpaṃ mogham icchāmi dānava / kṛṣṇasya kriyatāṃ kiṃ cit tathā pratikṛtaṃ mayi // 2.1.7
codito vāsudevas tu mayena bharatarṣabha / muhūrtam iva saṃdadhyau kim ayaṃ codyatām iti // 2.1.8
codayām āsa taṃ kṛṣṇaḥ sabhā vai kriyatām iti / dharmarājasya daiteya yādṛśīm iha manyase // 2.1.9
yāṃ kṛtāṃ nānukuryus te mānavāḥ prekṣya vismitāḥ / manuṣyaloke kṛtsne 'smiṃs tādṛśīṃ kuru vai sabhām // 2.1.10
yatra divyān abhiprāyān paśyema vihitāṃs tvayā / āsurān mānuṣāṃś caiva tāṃ sabhāṃ kuru vai maya // 2.1.11
pratigṛhya tu tad vākyaṃ saṃprahṛṣṭo mayas tadā / vimānapratimāṃ cakre pāṇḍavasya sabhāṃ mudā // 2.1.12
tataḥ kṛṣṇaś ca pārthaś ca dharmarāje yudhiṣṭhire / sarvam etad yathāvedya darśayām āsatur mayam // 2.1.13
tasmai yudhiṣṭhiraḥ pūjāṃ yathārham akarot tadā / sa tu tāṃ pratijagrāha mayaḥ satkṛtya satkṛtaḥ // 2.1.14
sa pūrvadevacaritaṃ tatra tatra viśāṃ pate / kathayām āsa daiteyaḥ pāṇḍuputreṣu bhārata // 2.1.15
sa kālaṃ kaṃ cid āśvasya viśvakarmā pracintya ca / sabhāṃ pracakrame kartuṃ pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 2.1.16
abhiprāyeṇa pārthānāṃ kṛṣṇasya ca mahātmanaḥ / puṇye 'hani mahātejāḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ // 2.1.17
tarpayitvā dvijaśreṣṭhān pāyasena sahasraśaḥ / dhanaṃ bahuvidhaṃ dattvā tebhya eva ca vīryavān // 2.1.18
sarvartuguṇasaṃpannāṃ divyarūpāṃ manoramām / daśakiṣkusahasrāṃ tāṃ māpayām āsa sarvataḥ // 2.1.19
uṣitvā khāṇḍavaprasthe sukhavāsaṃ janārdanaḥ / pārthaiḥ prītisamāyuktaiḥ pūjanārho 'bhipūjitaḥ // 2.2.1
gamanāya matiṃ cakre pitur darśanalālasaḥ / dharmarājam athāmantrya pṛthāṃ ca pṛthulocanaḥ // 2.2.2
vavande caraṇau mūrdhnā jagadvandyaḥ pitṛṣvasuḥ / sa tayā mūrdhny upāghrātaḥ pariṣvaktaś ca keśavaḥ // 2.2.3
dadarśānantaraṃ kṛṣṇo bhaginīṃ svāṃ mahāyaśāḥ / tām upetya hṛṣīkeśaḥ prītyā bāṣpasamanvitaḥ // 2.2.4
arthyaṃ tathyaṃ hitaṃ vākyaṃ laghu yuktam anuttamam / uvāca bhagavān bhadrāṃ subhadrāṃ bhadrabhāṣiṇīm // 2.2.5
tayā svajanagāmīni śrāvito vacanāni saḥ / saṃpūjitaś cāpy asakṛc chirasā cābhivāditaḥ // 2.2.6
tām anujñāpya vārṣṇeyaḥ pratinandya ca bhāminīm / dadarśānantaraṃ kṛṣṇāṃ dhaumyaṃ cāpi janārdanaḥ // 2.2.7
vavande ca yathānyāyaṃ dhaumyaṃ puruṣasattamaḥ / draupadīṃ sāntvayitvā ca āmantrya ca janārdanaḥ // 2.2.8
bhrātṝn abhyagamad dhīmān pārthena sahito balī / bhrātṛbhiḥ pañcabhiḥ kṛṣṇo vṛtaḥ śakra ivāmaraiḥ // 2.2.9
arcayām āsa devāṃś ca dvijāṃś ca yadupuṃgavaḥ / mālyajapyanamaskārair gandhair uccāvacair api // 2.2.10
sa kṛtvā sarvakāryāṇi pratasthe tasthuṣāṃ varaḥ // 2.2.10.2
svasti vācyārhato viprān dadhipātraphalākṣataiḥ / vasu pradāya ca tataḥ pradakṣiṇam avartata // 2.2.11
kāñcanaṃ ratham āsthāya tārkṣyaketanam āśugam / gadācakrāsiśārṅgādyair āyudhaiś ca samanvitam // 2.2.12
tithāv atha ca nakṣatre muhūrte ca guṇānvite / prayayau puṇḍarīkākṣaḥ sainyasugrīvavāhanaḥ // 2.2.13
anvāruroha cāpy enaṃ premṇā rājā yudhiṣṭhiraḥ / apāsya cāsya yantāraṃ dārukaṃ yantṛsattamam // 2.2.14
abhīṣūn saṃprajagrāha svayaṃ kurupatis tadā // 2.2.14.2
upāruhyārjunaś cāpi cāmaravyajanaṃ sitam / rukmadaṇḍaṃ bṛhan mūrdhni dudhāvābhipradakṣiṇam // 2.2.15
tathaiva bhīmaseno 'pi yamābhyāṃ sahito vaśī / pṛṣṭhato 'nuyayau kṛṣṇam ṛtvik paurajanair vṛtaḥ // 2.2.16
sa tathā bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ keśavaḥ paravīrahā / anugamyamānaḥ śuśubhe śiṣyair iva guruḥ priyaiḥ // 2.2.17
pārtham āmantrya govindaḥ pariṣvajya ca pīḍitam / yudhiṣṭhiraṃ pūjayitvā bhīmasenaṃ yamau tathā // 2.2.18
pariṣvakto bhṛśaṃ tābhyāṃ yamābhyām abhivāditaḥ / tatas taiḥ saṃvidaṃ kṛtvā yathāvan madhusūdanaḥ // 2.2.19
nivartayitvā ca tadā pāṇḍavān sapadānugān / svāṃ purīṃ prayayau kṛṣṇaḥ puraṃdara ivāparaḥ // 2.2.20
locanair anujagmus te tam ā dṛṣṭipathāt tadā / manobhir anujagmus te kṛṣṇaṃ prītisamanvayāt // 2.2.21
atṛptamanasām eva teṣāṃ keśavadarśane / kṣipram antardadhe śauriś cakṣuṣāṃ priyadarśanaḥ // 2.2.22
akāmā iva pārthās te govindagatamānasāḥ / nivṛtyopayayuḥ sarve svapuraṃ puruṣarṣabhāḥ // 2.2.23
syandanenātha kṛṣṇo 'pi samaye dvārakām agāt // 2.2.23.2
athābravīn mayaḥ pārtham arjunaṃ jayatāṃ varam / āpṛcche tvāṃ gamiṣyāmi kṣipram eṣyāmi cāpy aham // 2.3.1
uttareṇa tu kailāsaṃ mainākaṃ parvataṃ prati / yakṣyamāṇeṣu sarveṣu dānaveṣu tadā mayā // 2.3.2
kṛtaṃ maṇimayaṃ bhāṇḍaṃ ramyaṃ bindusaraḥ prati // 2.3.2.2
sabhāyāṃ satyasaṃdhasya yad āsīd vṛṣaparvaṇaḥ / āgamiṣyāmi tad gṛhya yadi tiṣṭhati bhārata // 2.3.3
tataḥ sabhāṃ kariṣyāmi pāṇḍavāya yaśasvine / manaḥprahlādinīṃ citrāṃ sarvaratnavibhūṣitām // 2.3.4
asti bindusarasy eva gadā śreṣṭhā kurūdvaha / nihitā yauvanāśvena rājñā hatvā raṇe ripūn // 2.3.5
suvarṇabindubhiś citrā gurvī bhārasahā dṛḍhā // 2.3.5.2
sā vai śatasahasrasya saṃmitā sarvaghātinī / anurūpā ca bhīmasya gāṇḍīvaṃ bhavato yathā // 2.3.6
vāruṇaś ca mahāśaṅkho devadattaḥ sughoṣavān / sarvam etat pradāsyāmi bhavate nātra saṃśayaḥ // 2.3.7
ity uktvā so 'suraḥ pārthaṃ prāgudīcīm agād diśam // 2.3.7.2
uttareṇa tu kailāsaṃ mainākaṃ parvataṃ prati / hiraṇyaśṛṅgo bhagavān mahāmaṇimayo giriḥ // 2.3.8
ramyaṃ bindusaro nāma yatra rājā bhagīrathaḥ / dṛṣṭvā bhāgīrathīṃ gaṅgām uvāsa bahulāḥ samāḥ // 2.3.9
yatreṣṭvā sarvabhūtānām īśvareṇa mahātmanā / āhṛtāḥ kratavo mukhyāḥ śataṃ bharatasattama // 2.3.10
yatra yūpā maṇimayāś cityāś cāpi hiraṇmayāḥ / śobhārthaṃ vihitās tatra na tu dṛṣṭāntataḥ kṛtāḥ // 2.3.11
yatreṣṭvā sa gataḥ siddhiṃ sahasrākṣaḥ śacīpatiḥ / yatra bhūtapatiḥ sṛṣṭvā sarvalokān sanātanaḥ // 2.3.12
upāsyate tigmatejā vṛto bhūtaiḥ sahasraśaḥ // 2.3.12.2
naranārāyaṇau brahmā yamaḥ sthāṇuś ca pañcamaḥ / upāsate yatra satraṃ sahasrayugaparyaye // 2.3.13
yatreṣṭaṃ vāsudevena satrair varṣasahasrakaiḥ / śraddadhānena satataṃ śiṣṭasaṃpratipattaye // 2.3.14
suvarṇamālino yūpāś cityāś cāpy atibhāsvarāḥ / dadau yatra sahasrāṇi prayutāni ca keśavaḥ // 2.3.15
tatra gatvā sa jagrāha gadāṃ śaṅkhaṃ ca bhārata / sphāṭikaṃ ca sabhādravyaṃ yad āsīd vṛṣaparvaṇaḥ // 2.3.16
kiṃkaraiḥ saha rakṣobhir agṛhṇāt sarvam eva tat // 2.3.16.2
tad āhṛtya tu tāṃ cakre so 'suro 'pratimāṃ sabhām / viśrutāṃ triṣu lokeṣu divyāṃ maṇimayīṃ śubhām // 2.3.17
gadāṃ ca bhīmasenāya pravarāṃ pradadau tadā / devadattaṃ ca pārthāya dadau śaṅkham anuttamam // 2.3.18
sabhā tu sā mahārāja śātakumbhamayadrumā / daśa kiṣkusahasrāṇi samantād āyatābhavat // 2.3.19
yathā vahner yathārkasya somasya ca yathaiva sā / bhrājamānā tathā divyā babhāra paramaṃ vapuḥ // 2.3.20
pratighnatīva prabhayā prabhām arkasya bhāsvarām / prababhau jvalamāneva divyā divyena varcasā // 2.3.21
nagameghapratīkāśā divam āvṛtya viṣṭhitā / āyatā vipulā ślakṣṇā vipāpmā vigataklamā // 2.3.22
uttamadravyasaṃpannā maṇiprākāramālinī / bahuratnā bahudhanā sukṛtā viśvakarmaṇā // 2.3.23
na dāśārhī sudharmā vā brahmaṇo vāpi tādṛśī / āsīd rūpeṇa saṃpannā yāṃ cakre 'pratimāṃ mayaḥ // 2.3.24
tāṃ sma tatra mayenoktā rakṣanti ca vahanti ca / sabhām aṣṭau sahasrāṇi kiṃkarā nāma rākṣasāḥ // 2.3.25
antarikṣacarā ghorā mahākāyā mahābalāḥ / raktākṣāḥ piṅgalākṣāś ca śuktikarṇāḥ prahāriṇaḥ // 2.3.26
tasyāṃ sabhāyāṃ nalinīṃ cakārāpratimāṃ mayaḥ / vaiḍūryapatravitatāṃ maṇinālamayāmbujām // 2.3.27
padmasaugandhikavatīṃ nānādvijagaṇāyutām / puṣpitaiḥ paṅkajaiś citrāṃ kūrmamatsyaiś ca śobhitām // 2.3.28
sūpatīrthām akaluṣāṃ sarvartusalilāṃ śubhām / mārutenaiva coddhūtair muktābindubhir ācitām // 2.3.29
maṇiratnacitāṃ tāṃ tu ke cid abhyetya pārthivāḥ / dṛṣṭvāpi nābhyajānanta te 'jñānāt prapatanty uta // 2.3.30
tāṃ sabhām abhito nityaṃ puṣpavanto mahādrumāḥ / āsan nānāvidhā nīlāḥ śītacchāyā manoramāḥ // 2.3.31
kānanāni sugandhīni puṣkariṇyaś ca sarvaśaḥ / haṃsakāraṇḍavayutāś cakravākopaśobhitāḥ // 2.3.32
jalajānāṃ ca mālyānāṃ sthalajānāṃ ca sarvaśaḥ / māruto gandham ādāya pāṇḍavān sma niṣevate // 2.3.33
īdṛśīṃ tāṃ sabhāṃ kṛtvā māsaiḥ paricaturdaśaiḥ / niṣṭhitāṃ dharmarājāya mayo rājñe nyavedayat // 2.3.34
tataḥ praveśanaṃ cakre tasyāṃ rājā yudhiṣṭhiraḥ / ayutaṃ bhojayām āsa brāhmaṇānāṃ narādhipaḥ // 2.4.1
ghṛtapāyasena madhunā bhakṣyair mūlaphalais tathā / ahataiś caiva vāsobhir mālyair uccāvacair api // 2.4.2
dadau tebhyaḥ sahasrāṇi gavāṃ pratyekaśaḥ prabhuḥ / puṇyāhaghoṣas tatrāsīd divaspṛg iva bhārata // 2.4.3
vāditrair vividhair gītair gandhair uccāvacair api / pūjayitvā kuruśreṣṭho daivatāni niveśya ca // 2.4.4
tatra mallā naṭā jhallāḥ sūtā vaitālikās tathā / upatasthur mahātmānaṃ saptarātraṃ yudhiṣṭhiram // 2.4.5
tathā sa kṛtvā pūjāṃ tāṃ bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaḥ / tasyāṃ sabhāyāṃ ramyāyāṃ reme śakro yathā divi // 2.4.6
sabhāyām ṛṣayas tasyāṃ pāṇḍavaiḥ saha āsate / āsāṃ cakrur narendrāś ca nānādeśasamāgatāḥ // 2.4.7
asito devalaḥ satyaḥ sarpamālī mahāśirāḥ / arvāvasuḥ sumitraś ca maitreyaḥ śunako baliḥ // 2.4.8
bako dālbhyaḥ sthūlaśirāḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ śukaḥ / sumantur jaiminiḥ pailo vyāsaśiṣyās tathā vayam // 2.4.9
tittirir yājñavalkyaś ca sasuto lomaharṣaṇaḥ / apsuhomyaś ca dhaumyaś ca āṇīmāṇḍavyakauśikau // 2.4.10
dāmoṣṇīṣas traivaṇiś ca parṇādo ghaṭajānukaḥ / mauñjāyano vāyubhakṣaḥ pārāśaryaś ca sārikau // 2.4.11
balavākaḥ śinīvākaḥ sutyapālaḥ kṛtaśramaḥ / jātūkarṇaḥ śikhāvāṃś ca subalaḥ pārijātakaḥ // 2.4.12
parvataś ca mahābhāgo mārkaṇḍeyas tathā muniḥ / pavitrapāṇiḥ sāvarṇir bhālukir gālavas tathā // 2.4.13
jaṅghābandhuś ca raibhyaś ca kopavegaśravā bhṛguḥ / haribabhruś ca kauṇḍinyo babhrumālī sanātanaḥ // 2.4.14
kakṣīvān auśijaś caiva nāciketo 'tha gautamaḥ / paiṅgo varāhaḥ śunakaḥ śāṇḍilyaś ca mahātapāḥ // 2.4.15
karkaro veṇujaṅghaś ca kalāpaḥ kaṭha eva ca // 2.4.15.2
munayo dharmasahitā dhṛtātmāno jitendriyāḥ / ete cānye ca bahavo vedavedāṅgapāragāḥ // 2.4.16
upāsate mahātmānaṃ sabhāyām ṛṣisattamāḥ / kathayantaḥ kathāḥ puṇyā dharmajñāḥ śucayo 'malāḥ // 2.4.17
tathaiva kṣatriyaśreṣṭhā dharmarājam upāsate / śrīmān mahātmā dharmātmā muñjaketur vivardhanaḥ // 2.4.18
saṃgrāmajid durmukhaś ca ugrasenaś ca vīryavān / kakṣasenaḥ kṣitipatiḥ kṣemakaś cāparājitaḥ // 2.4.19
kāmbojarājaḥ kamalaḥ kampanaś ca mahābalaḥ // 2.4.19.2
satataṃ kampayām āsa yavanān eka eva yaḥ / yathāsurān kālakeyān devo vajradharas tathā // 2.4.20
jaṭāsuro madrakāntaś ca rājā; kuntiḥ kuṇindaś ca kirātarājaḥ / tathāṅgavaṅgau saha puṇḍrakeṇa; pāṇḍyoḍrarājau saha cāndhrakeṇa // 2.4.21
kirātarājaḥ sumanā yavanādhipatis tathā / cāṇūro devarātaś ca bhojo bhīmarathaś ca yaḥ // 2.4.22
śrutāyudhaś ca kāliṅgo jayatsenaś ca māgadhaḥ / suśarmā cekitānaś ca suratho 'mitrakarṣaṇaḥ // 2.4.23
ketumān vasudānaś ca vaideho 'tha kṛtakṣaṇaḥ / sudharmā cāniruddhaś ca śrutāyuś ca mahābalaḥ // 2.4.24
anūparājo durdharṣaḥ kṣemajic ca sudakṣiṇaḥ / śiśupālaḥ sahasutaḥ karūṣādhipatis tathā // 2.4.25
vṛṣṇīnāṃ caiva durdharṣāḥ kumārā devarūpiṇaḥ / āhuko vipṛthuś caiva gadaḥ sāraṇa eva ca // 2.4.26
akrūraḥ kṛtavarmā ca sātyakiś ca śineḥ sutaḥ / bhīṣmako 'thāhṛtiś caiva dyumatsenaś ca vīryavān // 2.4.27
kekayāś ca maheṣvāsā yajñasenaś ca saumakiḥ // 2.4.27.2
arjunaṃ cāpi saṃśritya rājaputrā mahābalāḥ / aśikṣanta dhanurvedaṃ rauravājinavāsasaḥ // 2.4.28
tatraiva śikṣitā rājan kumārā vṛṣṇinandanāḥ / raukmiṇeyaś ca sāmbaś ca yuyudhānaś ca sātyakiḥ // 2.4.29
ete cānye ca bahavo rājānaḥ pṛthivīpate / dhanaṃjayasakhā cātra nityam āste sma tumburuḥ // 2.4.30
citrasenaḥ sahāmātyo gandharvāpsarasas tathā / gītavāditrakuśalāḥ śamyātālaviśāradāḥ // 2.4.31
pramāṇe 'tha layasthāne kiṃnarāḥ kṛtaniśramāḥ / saṃcoditās tumburuṇā gandharvāḥ sahitā jaguḥ // 2.4.32
gāyanti divyatānais te yathānyāyaṃ manasvinaḥ / pāṇḍuputrān ṛṣīṃś caiva ramayanta upāsate // 2.4.33
tasyāṃ sabhāyām āsīnāḥ suvratāḥ satyasaṃgarāḥ / divīva devā brahmāṇaṃ yudhiṣṭhiram upāsate // 2.4.34
tathā tatropaviṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu / mahatsu copaviṣṭeṣu gandharveṣu ca bhārata // 2.5.1
lokān anucaran sarvān āgamat tāṃ sabhām ṛṣiḥ / nāradaḥ sumahātejā ṛṣibhiḥ sahitas tadā // 2.5.2
pārijātena rājendra raivatena ca dhīmatā / sumukhena ca saumyena devarṣir amitadyutiḥ // 2.5.3
sabhāsthān pāṇḍavān draṣṭuṃ prīyamāṇo manojavaḥ // 2.5.3.2
tam āgatam ṛṣiṃ dṛṣṭvā nāradaṃ sarvadharmavit / sahasā pāṇḍavaśreṣṭhaḥ pratyutthāyānujaiḥ saha // 2.5.4
abhyavādayata prītyā vinayāvanatas tadā // 2.5.4.2
tadarham āsanaṃ tasmai saṃpradāya yathāvidhi / arcayām āsa ratnaiś ca sarvakāmaiś ca dharmavit // 2.5.5
so 'rcitaḥ pāṇḍavaiḥ sarvair maharṣir vedapāragaḥ / dharmakāmārthasaṃyuktaṃ papracchedaṃ yudhiṣṭhiram // 2.5.6
kaccid arthāś ca kalpante dharme ca ramate manaḥ / sukhāni cānubhūyante manaś ca na vihanyate // 2.5.7
kaccid ācaritāṃ pūrvair naradeva pitāmahaiḥ / vartase vṛttim akṣīṇāṃ dharmārthasahitāṃ nṛṣu // 2.5.8
kaccid arthena vā dharmaṃ dharmeṇārtham athāpi vā / ubhau vā prītisāreṇa na kāmena prabādhase // 2.5.9
kaccid arthaṃ ca dharmaṃ ca kāmaṃ ca jayatāṃ vara / vibhajya kāle kālajña sadā varada sevase // 2.5.10
kaccid rājaguṇaiḥ ṣaḍbhiḥ saptopāyāṃs tathānagha / balābalaṃ tathā samyak caturdaśa parīkṣase // 2.5.11
kaccid ātmānam anvīkṣya parāṃś ca jayatāṃ vara / tathā saṃdhāya karmāṇi aṣṭau bhārata sevase // 2.5.12
kaccit prakṛtayaḥ ṣaṭ te na luptā bharatarṣabha / āḍhyās tathāvyasaninaḥ svanuraktāś ca sarvaśaḥ // 2.5.13
kaccin na tarkair dūtair vā ye cāpy apariśaṅkitāḥ / tvatto vā tava vāmātyair bhidyate jātu mantritam // 2.5.14
kaccit saṃdhiṃ yathākālaṃ vigrahaṃ copasevase / kaccid vṛttim udāsīne madhyame cānuvartase // 2.5.15
kaccid ātmasamā buddhyā śucayo jīvitakṣamāḥ / kulīnāś cānuraktāś ca kṛtās te vīra mantriṇaḥ // 2.5.16
vijayo mantramūlo hi rājñāṃ bhavati bhārata / susaṃvṛto mantradhanair amātyaiḥ śāstrakovidaiḥ // 2.5.17
kaccin nidrāvaśaṃ naiṣi kaccit kāle vibudhyase / kaccic cāpararātreṣu cintayasy artham arthavit // 2.5.18
kaccin mantrayase naikaḥ kaccin na bahubhiḥ saha / kaccit te mantrito mantro na rāṣṭram anudhāvati // 2.5.19
kaccid arthān viniścitya laghumūlān mahodayān / kṣipram ārabhase kartuṃ na vighnayasi tādṛśān // 2.5.20
kaccin na sarve karmāntāḥ parokṣās te viśaṅkitāḥ / sarve vā punar utsṛṣṭāḥ saṃsṛṣṭaṃ hy atra kāraṇam // 2.5.21
kaccid rājan kṛtāny eva kṛtaprāyāṇi vā punaḥ / vidus te vīra karmāṇi nānavāptāni kāni cit // 2.5.22
kaccit kāraṇikāḥ sarve sarvaśāstreṣu kovidāḥ / kārayanti kumārāṃś ca yodhamukhyāṃś ca sarvaśaḥ // 2.5.23
kaccit sahasrair mūrkhāṇām ekaṃ krīṇāsi paṇḍitam / paṇḍito hy arthakṛcchreṣu kuryān niḥśreyasaṃ param // 2.5.24
kaccid durgāṇi sarvāṇi dhanadhānyāyudhodakaiḥ / yantraiś ca paripūrṇāni tathā śilpidhanurdharaiḥ // 2.5.25
eko 'py amātyo medhāvī śūro dānto vicakṣaṇaḥ / rājānaṃ rājaputraṃ vā prāpayen mahatīṃ śriyam // 2.5.26
kaccid aṣṭādaśānyeṣu svapakṣe daśa pañca ca / tribhis tribhir avijñātair vetsi tīrthāni cārakaiḥ // 2.5.27
kaccid dviṣām aviditaḥ pratiyattaś ca sarvadā / nityayukto ripūn sarvān vīkṣase ripusūdana // 2.5.28
kaccid vinayasaṃpannaḥ kulaputro bahuśrutaḥ / anasūyur anupraṣṭā satkṛtas te purohitaḥ // 2.5.29
kaccid agniṣu te yukto vidhijño matimān ṛjuḥ / hutaṃ ca hoṣyamāṇaṃ ca kāle vedayate sadā // 2.5.30
kaccid aṅgeṣu niṣṇāto jyotiṣāṃ pratipādakaḥ / utpāteṣu ca sarveṣu daivajñaḥ kuśalas tava // 2.5.31
kaccin mukhyā mahatsv eva madhyameṣu ca madhyamāḥ / jaghanyāś ca jaghanyeṣu bhṛtyāḥ karmasu yojitāḥ // 2.5.32
amātyān upadhātītān pitṛpaitāmahāñ śucīn / śreṣṭhāñ śreṣṭheṣu kaccit tvaṃ niyojayasi karmasu // 2.5.33
kaccin nogreṇa daṇḍena bhṛśam udvejitaprajāḥ / rāṣṭraṃ tavānuśāsanti mantriṇo bharatarṣabha // 2.5.34
kaccit tvāṃ nāvajānanti yājakāḥ patitaṃ yathā / ugrapratigrahītāraṃ kāmayānam iva striyaḥ // 2.5.35
kaccid dhṛṣṭaś ca śūraś ca matimān dhṛtimāñ śuciḥ / kulīnaś cānuraktaś ca dakṣaḥ senāpatis tava // 2.5.36
kaccid balasya te mukhyāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ / dṛṣṭāpadānā vikrāntās tvayā satkṛtya mānitāḥ // 2.5.37
kaccid balasya bhaktaṃ ca vetanaṃ ca yathocitam / saṃprāptakālaṃ dātavyaṃ dadāsi na vikarṣasi // 2.5.38
kālātikramaṇād dhy ete bhaktavetanayor bhṛtāḥ / bhartuḥ kupyanti daurgatyāt so 'narthaḥ sumahān smṛtaḥ // 2.5.39
kaccit sarve 'nuraktās tvāṃ kulaputrāḥ pradhānataḥ / kaccit prāṇāṃs tavārtheṣu saṃtyajanti sadā yudhi // 2.5.40
kaccin naiko bahūn arthān sarvaśaḥ sāṃparāyikān / anuśāssi yathākāmaṃ kāmātmā śāsanātigaḥ // 2.5.41
kaccit puruṣakāreṇa puruṣaḥ karma śobhayan / labhate mānam adhikaṃ bhūyo vā bhaktavetanam // 2.5.42
kaccid vidyāvinītāṃś ca narāñ jñānaviśāradān / yathārhaṃ guṇataś caiva dānenābhyavapadyase // 2.5.43
kaccid dārān manuṣyāṇāṃ tavārthe mṛtyum eyuṣām / vyasanaṃ cābhyupetānāṃ bibharṣi bharatarṣabha // 2.5.44
kaccid bhayād upanataṃ klībaṃ vā ripum āgatam / yuddhe vā vijitaṃ pārtha putravat parirakṣasi // 2.5.45
kaccit tvam eva sarvasyāḥ pṛthivyāḥ pṛthivīpate / samaś ca nābhiśaṅkyaś ca yathā mātā yathā pitā // 2.5.46
kaccid vyasaninaṃ śatruṃ niśamya bharatarṣabha / abhiyāsi javenaiva samīkṣya trividhaṃ balam // 2.5.47
pārṣṇimūlaṃ ca vijñāya vyavasāyaṃ parājayam / balasya ca mahārāja dattvā vetanam agrataḥ // 2.5.48
kaccic ca balamukhyebhyaḥ pararāṣṭre paraṃtapa / upacchannāni ratnāni prayacchasi yathārhataḥ // 2.5.49
kaccid ātmānam evāgre vijitya vijitendriyaḥ / parāñ jigīṣase pārtha pramattān ajitendriyān // 2.5.50
kaccit te yāsyataḥ śatrūn pūrvaṃ yānti svanuṣṭhitāḥ / sāma dānaṃ ca bhedaś ca daṇḍaś ca vidhivad guṇāḥ // 2.5.51
kaccin mūlaṃ dṛḍhaṃ kṛtvā yātrāṃ yāsi viśāṃ pate / tāṃś ca vikramase jetuṃ jitvā ca parirakṣasi // 2.5.52
kaccid aṣṭāṅgasaṃyuktā caturvidhabalā camūḥ / balamukhyaiḥ sunītā te dviṣatāṃ pratibādhanī // 2.5.53
kaccil lavaṃ ca muṣṭiṃ ca pararāṣṭre paraṃtapa / avihāya mahārāja vihaṃsi samare ripūn // 2.5.54
kaccit svapararāṣṭreṣu bahavo 'dhikṛtās tava / arthān samanutiṣṭhanti rakṣanti ca parasparam // 2.5.55
kaccid abhyavahāryāṇi gātrasaṃsparśakāni ca / ghreyāṇi ca mahārāja rakṣanty anumatās tava // 2.5.56
kaccit kośaṃ ca koṣṭhaṃ ca vāhanaṃ dvāram āyudham / āyaś ca kṛtakalyāṇais tava bhaktair anuṣṭhitaḥ // 2.5.57
kaccid ābhyantarebhyaś ca bāhyebhyaś ca viśāṃ pate / rakṣasy ātmānam evāgre tāṃś ca svebhyo mithaś ca tān // 2.5.58
kaccin na pāne dyūte vā krīḍāsu pramadāsu ca / pratijānanti pūrvāhṇe vyayaṃ vyasanajaṃ tava // 2.5.59
kaccid āyasya cārdhena caturbhāgena vā punaḥ / pādabhāgais tribhir vāpi vyayaḥ saṃśodhyate tava // 2.5.60
kaccij jñātīn gurūn vṛddhān vaṇijaḥ śilpinaḥ śritān / abhīkṣṇam anugṛhṇāsi dhanadhānyena durgatān // 2.5.61
kaccid āyavyaye yuktāḥ sarve gaṇakalekhakāḥ / anutiṣṭhanti pūrvāhṇe nityam āyavyayaṃ tava // 2.5.62
kaccid artheṣu saṃprauḍhān hitakāmān anupriyān / nāpakarṣasi karmabhyaḥ pūrvam aprāpya kilbiṣam // 2.5.63
kaccid viditvā puruṣān uttamādhamamadhyamān / tvaṃ karmasv anurūpeṣu niyojayasi bhārata // 2.5.64
kaccin na lubdhāś caurā vā vairiṇo vā viśāṃ pate / aprāptavyavahārā vā tava karmasv anuṣṭhitāḥ // 2.5.65
kaccin na lubdhaiś caurair vā kumāraiḥ strībalena vā / tvayā vā pīḍyate rāṣṭraṃ kaccit puṣṭāḥ kṛṣīvalāḥ // 2.5.66
kaccid rāṣṭre taḍāgāni pūrṇāni ca mahānti ca / bhāgaśo viniviṣṭāni na kṛṣir devamātṛkā // 2.5.67
kaccid bījaṃ ca bhaktaṃ ca karṣakāyāvasīdate / pratikaṃ ca śataṃ vṛddhyā dadāsy ṛṇam anugraham // 2.5.68
kaccit svanuṣṭhitā tāta vārttā te sādhubhir janaiḥ / vārttāyāṃ saṃśritas tāta loko 'yaṃ sukham edhate // 2.5.69
kaccic chucikṛtaḥ prājñāḥ pañca pañca svanuṣṭhitāḥ / kṣemaṃ kurvanti saṃhatya rājañ janapade tava // 2.5.70
kaccin nagaraguptyarthaṃ grāmā nagaravat kṛtāḥ / grāmavac ca kṛtā rakṣā te ca sarve tadarpaṇāḥ // 2.5.71
kaccid balenānugatāḥ samāni viṣamāṇi ca / purāṇacaurāḥ sādhyakṣāś caranti viṣaye tava // 2.5.72
kaccit striyaḥ sāntvayasi kaccit tāś ca surakṣitāḥ / kaccin na śraddadhāsy āsāṃ kaccid guhyaṃ na bhāṣase // 2.5.73
kaccic cārān niśi śrutvā tat kāryam anucintya ca / priyāṇy anubhavañ śeṣe viditvābhyantaraṃ janam // 2.5.74
kaccid dvau prathamau yāmau rātryāṃ suptvā viśāṃ pate / saṃcintayasi dharmārthau yāma utthāya paścime // 2.5.75
kaccid darśayase nityaṃ manuṣyān samalaṃkṛtān / utthāya kāle kālajñaḥ saha pāṇḍava mantribhiḥ // 2.5.76
kaccid raktāmbaradharāḥ khaḍgahastāḥ svalaṃkṛtāḥ / abhitas tvām upāsante rakṣaṇārtham ariṃdama // 2.5.77
kaccid daṇḍyeṣu yamavat pūjyeṣu ca viśāṃ pate / parīkṣya vartase samyag apriyeṣu priyeṣu ca // 2.5.78
kaccic chārīram ābādham auṣadhair niyamena vā / mānasaṃ vṛddhasevābhiḥ sadā pārthāpakarṣasi // 2.5.79
kaccid vaidyāś cikitsāyām aṣṭāṅgāyāṃ viśāradāḥ / suhṛdaś cānuraktāś ca śarīre te hitāḥ sadā // 2.5.80
kaccin na mānān mohād vā kāmād vāpi viśāṃ pate / arthipratyarthinaḥ prāptān apāsyasi kathaṃ cana // 2.5.81
kaccin na lobhān mohād vā viśrambhāt praṇayena vā / āśritānāṃ manuṣyāṇāṃ vṛttiṃ tvaṃ saṃruṇatsi ca // 2.5.82
kaccit paurā na sahitā ye ca te rāṣṭravāsinaḥ / tvayā saha virudhyante paraiḥ krītāḥ kathaṃ cana // 2.5.83
kaccit te durbalaḥ śatrur balenopanipīḍitaḥ / mantreṇa balavān kaś cid ubhābhyāṃ vā yudhiṣṭhira // 2.5.84
kaccit sarve 'nuraktās tvāṃ bhūmipālāḥ pradhānataḥ / kaccit prāṇāṃs tvadartheṣu saṃtyajanti tvayā hṛtāḥ // 2.5.85
kaccit te sarvavidyāsu guṇato 'rcā pravartate / brāhmaṇānāṃ ca sādhūnāṃ tava niḥśreyase śubhā // 2.5.86
kaccid dharme trayīmūle pūrvair ācarite janaiḥ / vartamānas tathā kartuṃ tasmin karmaṇi vartase // 2.5.87
kaccit tava gṛhe 'nnāni svādūny aśnanti vai dvijāḥ / guṇavanti guṇopetās tavādhyakṣaṃ sadakṣiṇam // 2.5.88
kaccit kratūn ekacitto vājapeyāṃś ca sarvaśaḥ / puṇḍarīkāṃś ca kārtsnyena yatase kartum ātmavān // 2.5.89
kaccij jñātīn gurūn vṛddhān daivatāṃs tāpasān api / caityāṃś ca vṛkṣān kalyāṇān brāhmaṇāṃś ca namasyasi // 2.5.90
kaccid eṣā ca te buddhir vṛttir eṣā ca te 'nagha / āyuṣyā ca yaśasyā ca dharmakāmārthadarśinī // 2.5.91
etayā vartamānasya buddhyā rāṣṭraṃ na sīdati / vijitya ca mahīṃ rājā so 'tyantaṃ sukham edhate // 2.5.92
kaccid āryo viśuddhātmā kṣāritaś caurakarmaṇi / adṛṣṭaśāstrakuśalair na lobhād vadhyate śuciḥ // 2.5.93
pṛṣṭo gṛhītas tatkārī tajjñair dṛṣṭaḥ sakāraṇaḥ / kaccin na mucyate steno dravyalobhān nararṣabha // 2.5.94
vyutpanne kaccid āḍhyasya daridrasya ca bhārata / arthān na mithyā paśyanti tavāmātyā hṛtā dhanaiḥ // 2.5.95
nāstikyam anṛtaṃ krodhaṃ pramādaṃ dīrghasūtratām / adarśanaṃ jñānavatām ālasyaṃ kṣiptacittatām // 2.5.96
ekacintanam arthānām anarthajñaiś ca cintanam / niścitānām anārambhaṃ mantrasyāparirakṣaṇam // 2.5.97
maṅgalyasyāprayogaṃ ca prasaṅgaṃ viṣayeṣu ca / kaccit tvaṃ varjayasy etān rājadoṣāṃś caturdaśa // 2.5.98
kaccit te saphalā vedāḥ kaccit te saphalaṃ dhanam / kaccit te saphalā dārāḥ kaccit te saphalaṃ śrutam // 2.5.99
kathaṃ vai saphalā vedāḥ kathaṃ vai saphalaṃ dhanam / kathaṃ vai saphalā dārāḥ kathaṃ vai saphalaṃ śrutam // 2.5.100
agnihotraphalā vedā dattabhuktaphalaṃ dhanam / ratiputraphalā dārāḥ śīlavṛttaphalaṃ śrutam // 2.5.101
etad ākhyāya sa munir nāradaḥ sumahātapāḥ / papracchānantaram idaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram // 2.5.102
kaccid abhyāgatā dūrād vaṇijo lābhakāraṇāt / yathoktam avahāryante śulkaṃ śulkopajīvibhiḥ // 2.5.103
kaccit te puruṣā rājan pure rāṣṭre ca mānitāḥ / upānayanti paṇyāni upadhābhir avañcitāḥ // 2.5.104
kaccic chṛṇoṣi vṛddhānāṃ dharmārthasahitā giraḥ / nityam arthavidāṃ tāta tathā dharmānudarśinām // 2.5.105
kaccit te kṛṣitantreṣu goṣu puṣpaphaleṣu ca / dharmārthaṃ ca dvijātibhyo dīyate madhusarpiṣī // 2.5.106
dravyopakaraṇaṃ kaccit sarvadā sarvaśilpinām / cāturmāsyāvaraṃ samyaṅ niyataṃ saṃprayacchasi // 2.5.107
kaccit kṛtaṃ vijānīṣe kartāraṃ ca praśaṃsasi / satāṃ madhye mahārāja satkaroṣi ca pūjayan // 2.5.108
kaccit sūtrāṇi sarvāṇi gṛhṇāsi bharatarṣabha / hastisūtrāśvasūtrāṇi rathasūtrāṇi cābhibho // 2.5.109
kaccid abhyasyate śaśvad gṛhe te bharatarṣabha / dhanurvedasya sūtraṃ ca yantrasūtraṃ ca nāgaram // 2.5.110
kaccid astrāṇi sarvāṇi brahmadaṇḍaś ca te 'nagha / viṣayogāś ca te sarve viditāḥ śatrunāśanāḥ // 2.5.111
kaccid agnibhayāc caiva sarpavyālabhayāt tathā / rogarakṣobhayāc caiva rāṣṭraṃ svaṃ parirakṣasi // 2.5.112
kaccid andhāṃś ca mūkāṃś ca paṅgūn vyaṅgān abāndhavān / piteva pāsi dharmajña tathā pravrajitān api // 2.5.113
etāḥ kurūṇām ṛṣabho mahātmā; śrutvā giro brāhmaṇasattamasya / praṇamya pādāv abhivādya hṛṣṭo; rājābravīn nāradaṃ devarūpam // 2.5.114
evaṃ kariṣyāmi yathā tvayoktaṃ; prajñā hi me bhūya evābhivṛddhā / uktvā tathā caiva cakāra rājā; lebhe mahīṃ sāgaramekhalāṃ ca // 2.5.115
evaṃ yo vartate rājā cāturvarṇyasya rakṣaṇe / sa vihṛtyeha susukhī śakrasyaiti salokatām // 2.5.116
saṃpūjyāthābhyanujñāto maharṣer vacanāt param / pratyuvācānupūrvyeṇa dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 2.6.1
bhagavan nyāyyam āhaitaṃ yathāvad dharmaniścayam / yathāśakti yathānyāyaṃ kriyate 'yaṃ vidhir mayā // 2.6.2
rājabhir yad yathā kāryaṃ purā tat tan na saṃśayaḥ / yathānyāyopanītārthaṃ kṛtaṃ hetumad arthavat // 2.6.3
vayaṃ tu satpathaṃ teṣāṃ yātum icchāmahe prabho / na tu śakyaṃ tathā gantuṃ yathā tair niyatātmabhiḥ // 2.6.4
evam uktvā sa dharmātmā vākyaṃ tad abhipūjya ca / muhūrtāt prāptakālaṃ ca dṛṣṭvā lokacaraṃ munim // 2.6.5
nāradaṃ svastham āsīnam upāsīno yudhiṣṭhiraḥ / apṛcchat pāṇḍavas tatra rājamadhye mahāmatiḥ // 2.6.6
bhavān saṃcarate lokān sadā nānāvidhān bahūn / brahmaṇā nirmitān pūrvaṃ prekṣamāṇo manojavaḥ // 2.6.7
īdṛśī bhavatā kā cid dṛṣṭapūrvā sabhā kva cit / ito vā śreyasī brahmaṃs tan mamācakṣva pṛcchataḥ // 2.6.8
tac chrutvā nāradas tasya dharmarājasya bhāṣitam / pāṇḍavaṃ pratyuvācedaṃ smayan madhurayā girā // 2.6.9
mānuṣeṣu na me tāta dṛṣṭapūrvā na ca śrutā / sabhā maṇimayī rājan yatheyaṃ tava bhārata // 2.6.10
sabhāṃ tu pitṛrājasya varuṇasya ca dhīmataḥ / kathayiṣye tathendrasya kailāsanilayasya ca // 2.6.11
brahmaṇaś ca sabhāṃ divyāṃ kathayiṣye gataklamām / yadi te śravaṇe buddhir vartate bharatarṣabha // 2.6.12
nāradenaivam uktas tu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / prāñjalir bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ taiś ca sarvair nṛpair vṛtaḥ // 2.6.13
nāradaṃ pratyuvācedaṃ dharmarājo mahāmanāḥ / sabhāḥ kathaya tāḥ sarvāḥ śrotum icchāmahe vayam // 2.6.14
kiṃdravyās tāḥ sabhā brahman kiṃvistārāḥ kimāyatāḥ / pitāmahaṃ ca ke tasyāṃ sabhāyāṃ paryupāsate // 2.6.15
vāsavaṃ devarājaṃ ca yamaṃ vaivasvataṃ ca ke / varuṇaṃ ca kuberaṃ ca sabhāyāṃ paryupāsate // 2.6.16
etat sarvaṃ yathātattvaṃ devarṣe vadatas tava / śrotum icchāma sahitāḥ paraṃ kautūhalaṃ hi naḥ // 2.6.17
evam uktaḥ pāṇḍavena nāradaḥ pratyuvāca tam / krameṇa rājan divyās tāḥ śrūyantām iha naḥ sabhāḥ // 2.6.18
śakrasya tu sabhā divyā bhāsvarā karmabhir jitā / svayaṃ śakreṇa kauravya nirmitārkasamaprabhā // 2.7.1
vistīrṇā yojanaśataṃ śatam adhyardham āyatā / vaihāyasī kāmagamā pañcayojanam ucchritā // 2.7.2
jarāśokaklamāpetā nirātaṅkā śivā śubhā / veśmāsanavatī ramyā divyapādapaśobhitā // 2.7.3
tasyāṃ deveśvaraḥ pārtha sabhāyāṃ paramāsane / āste śacyā mahendrāṇyā śriyā lakṣmyā ca bhārata // 2.7.4
bibhrad vapur anirdeśyaṃ kirīṭī lohitāṅgadaḥ / virajombaraś citramālyo hrīkīrtidyutibhiḥ saha // 2.7.5
tasyām upāsate nityaṃ mahātmānaṃ śatakratum / marutaḥ sarvato rājan sarve ca gṛhamedhinaḥ // 2.7.6
siddhā devarṣayaś caiva sādhyā devagaṇās tathā // 2.7.6.2
ete sānucarāḥ sarve divyarūpāḥ svalaṃkṛtāḥ / upāsate mahātmānaṃ devarājam ariṃdamam // 2.7.7
tathā devarṣayaḥ sarve pārtha śakram upāsate / amalā dhūtapāpmāno dīpyamānā ivāgnayaḥ // 2.7.8
tejasvinaḥ somayujo vipāpā vigataklamāḥ // 2.7.8.2
parāśaraḥ parvataś ca tathā sāvarṇigālavau / śaṅkhaś ca likhitaś caiva tathā gauraśirā muniḥ // 2.7.9
durvāsāś ca dīrghatapā yājñavalkyo 'tha bhālukiḥ / uddālakaḥ śvetaketus tathā śāṭyāyanaḥ prabhuḥ // 2.7.10
haviṣmāṃś ca gaviṣṭhaś ca hariścandraś ca pārthivaḥ / hṛdyaś codaraśāṇḍilyaḥ pārāśaryaḥ kṛṣīvalaḥ // 2.7.11
vātaskandho viśākhaś ca vidhātā kāla eva ca / anantadantas tvaṣṭā ca viśvakarmā ca tumburuḥ // 2.7.12
ayonijā yonijāś ca vāyubhakṣā hutāśinaḥ / īśānaṃ sarvalokasya vajriṇaṃ samupāsate // 2.7.13
sahadevaḥ sunīthaś ca vālmīkiś ca mahātapāḥ / samīkaḥ satyavāṃś caiva pracetāḥ satyasaṃgaraḥ // 2.7.14
medhātithir vāmadevaḥ pulastyaḥ pulahaḥ kratuḥ / maruttaś ca marīciś ca sthāṇuś cātrir mahātapāḥ // 2.7.15
kakṣīvān gautamas tārkṣyas tathā vaiśvānaro muniḥ / muniḥ kālakavṛkṣīya āśrāvyo 'tha hiraṇyadaḥ // 2.7.16
saṃvarto devahavyaś ca viṣvaksenaś ca vīryavān // 2.7.16.2
divyā āpas tathauṣadhyaḥ śraddhā medhā sarasvatī / artho dharmaś ca kāmaś ca vidyutaś cāpi pāṇḍava // 2.7.17
jalavāhās tathā meghā vāyavaḥ stanayitnavaḥ / prācī dig yajñavāhāś ca pāvakāḥ saptaviṃśatiḥ // 2.7.18
agnīṣomau tathendrāgnī mitro 'tha savitāryamā / bhago viśve ca sādhyāś ca śukro manthī ca bhārata // 2.7.19
yajñāś ca dakṣiṇāś caiva grahāḥ stobhāś ca sarvaśaḥ / yajñavāhāś ca ye mantrāḥ sarve tatra samāsate // 2.7.20
tathaivāpsaraso rājan gandharvāś ca manoramāḥ / nṛtyavāditragītaiś ca hāsyaiś ca vividhair api // 2.7.21
ramayanti sma nṛpate devarājaṃ śatakratum // 2.7.21.2
stutibhir maṅgalaiś caiva stuvantaḥ karmabhis tathā / vikramaiś ca mahātmānaṃ balavṛtraniṣūdanam // 2.7.22
brahmarājarṣayaḥ sarve sarve devarṣayas tathā / vimānair vividhair divyair bhrājamānair ivāgnibhiḥ // 2.7.23
sragviṇo bhūṣitāś cānye yānti cāyānti cāpare / bṛhaspatiś ca śukraś ca tasyām āyayatuḥ saha // 2.7.24
ete cānye ca bahavo yatātmāno yatavratāḥ / vimānaiś candrasaṃkāśaiḥ somavat priyadarśanāḥ // 2.7.25
brahmaṇo vacanād rājan bhṛguḥ saptarṣayas tathā // 2.7.25.2
eṣā sabhā mayā rājan dṛṣṭā puṣkaramālinī / śatakrator mahārāja yāmyāṃ śṛṇu mamānagha // 2.7.26
kathayiṣye sabhāṃ divyāṃ yudhiṣṭhira nibodha tām / vaivasvatasya yām arthe viśvakarmā cakāra ha // 2.8.1
taijasī sā sabhā rājan babhūva śatayojanā / vistārāyāmasaṃpannā bhūyasī cāpi pāṇḍava // 2.8.2
arkaprakāśā bhrājiṣṇuḥ sarvataḥ kāmacāriṇī / naivātiśītā nātyuṣṇā manasaś ca praharṣiṇī // 2.8.3
na śoko na jarā tasyāṃ kṣutpipāse na cāpriyam / na ca dainyaṃ klamo vāpi pratikūlaṃ na cāpy uta // 2.8.4
sarve kāmāḥ sthitās tasyāṃ ye divyā ye ca mānuṣāḥ / rasavac ca prabhūtaṃ ca bhakṣyabhojyam ariṃdama // 2.8.5
puṇyagandhāḥ srajas tatra nityapuṣpaphaladrumāḥ / rasavanti ca toyāni śītāny uṣṇāni caiva ha // 2.8.6
tasyāṃ rājarṣayaḥ puṇyās tathā brahmarṣayo 'malāḥ / yamaṃ vaivasvataṃ tāta prahṛṣṭāḥ paryupāsate // 2.8.7
yayātir nahuṣaḥ pūrur māndhātā somako nṛgaḥ / trasadasyuś ca turayaḥ kṛtavīryaḥ śrutaśravāḥ // 2.8.8
aripraṇut susiṃhaś ca kṛtavegaḥ kṛtir nimiḥ / pratardanaḥ śibir matsyaḥ pṛthvakṣo 'tha bṛhadrathaḥ // 2.8.9
aiḍo maruttaḥ kuśikaḥ sāṃkāśyaḥ sāṃkṛtir bhavaḥ / caturaśvaḥ sadaśvormiḥ kārtavīryaś ca pārthivaḥ // 2.8.10
bharatas tathā surathaḥ sunītho naiṣadho nalaḥ / divodāso 'tha sumanā ambarīṣo bhagīrathaḥ // 2.8.11
vyaśvaḥ sadaśvo vadhryaśvaḥ pañcahastaḥ pṛthuśravāḥ / ruṣadgur vṛṣasenaś ca kṣupaś ca sumahābalaḥ // 2.8.12
ruṣadaśvo vasumanāḥ purukutso dhvajī rathī / ārṣṭiṣeṇo dilīpaś ca mahātmā cāpy uśīnaraḥ // 2.8.13
auśīnaraḥ puṇḍarīkaḥ śaryātiḥ śarabhaḥ śuciḥ / aṅgo 'riṣṭaś ca venaś ca duḥṣantaḥ saṃjayo jayaḥ // 2.8.14
bhāṅgāsvariḥ sunīthaś ca niṣadho 'tha tviṣīrathaḥ / karaṃdhamo bāhlikaś ca sudyumno balavān madhuḥ // 2.8.15
kapotaromā tṛṇakaḥ sahadevārjunau tathā / rāmo dāśarathiś caiva lakṣmaṇo 'tha pratardanaḥ // 2.8.16
alarkaḥ kakṣasenaś ca gayo gaurāśva eva ca / jāmadagnyo 'tha rāmo 'tra nābhāgasagarau tathā // 2.8.17
bhūridyumno mahāśvaś ca pṛthvaśvo janakas tathā / vainyo rājā vāriṣeṇaḥ purujo janamejayaḥ // 2.8.18
brahmadattas trigartaś ca rājoparicaras tathā / indradyumno bhīmajānur gayaḥ pṛṣṭho nayo 'naghaḥ // 2.8.19
padmo 'tha mucukundaś ca bhūridyumnaḥ prasenajit / ariṣṭanemiḥ pradyumnaḥ pṛthagaśvo 'jakas tathā // 2.8.20
śataṃ matsyā nṛpatayaḥ śataṃ nīpāḥ śataṃ hayāḥ / dhṛtarāṣṭrāś caikaśatam aśītir janamejayāḥ // 2.8.21
śataṃ ca brahmadattānām īriṇāṃ vairiṇāṃ śatam / śaṃtanuś caiva rājarṣiḥ pāṇḍuś caiva pitā tava // 2.8.22
uśadgavaḥ śataratho devarājo jayadrathaḥ / vṛṣādarbhiś ca rājarṣir dhāmnā saha samantriṇā // 2.8.23
athāpare sahasrāṇi ye gatāḥ śaśabindavaḥ / iṣṭvāśvamedhair bahubhir mahadbhir bhūridakṣiṇaiḥ // 2.8.24
ete rājarṣayaḥ puṇyāḥ kīrtimanto bahuśrutāḥ / tasyāṃ sabhāyāṃ rājarṣe vaivasvatam upāsate // 2.8.25
agastyo 'tha mataṅgaś ca kālo mṛtyus tathaiva ca / yajvānaś caiva siddhāś ca ye ca yogaśarīriṇaḥ // 2.8.26
agniṣvāttāś ca pitaraḥ phenapāś coṣmapāś ca ye / svadhāvanto barhiṣado mūrtimantas tathāpare // 2.8.27
kālacakraṃ ca sākṣāc ca bhagavān havyavāhanaḥ / narā duṣkṛtakarmāṇo dakṣiṇāyanamṛtyavaḥ // 2.8.28
kālasya nayane yuktā yamasya puruṣāś ca ye / tasyāṃ śiṃśapapālāśās tathā kāśakuśādayaḥ // 2.8.29
upāsate dharmarājaṃ mūrtimanto nirāmayāḥ // 2.8.29.2
ete cānye ca bahavaḥ pitṛrājasabhāsadaḥ / aśakyāḥ parisaṃkhyātuṃ nāmabhiḥ karmabhis tathā // 2.8.30
asaṃbādhā hi sā pārtha ramyā kāmagamā sabhā / dīrghakālaṃ tapas taptvā nirmitā viśvakarmaṇā // 2.8.31
prabhāsantī jvalantīva tejasā svena bhārata / tām ugratapaso yānti suvratāḥ satyavādinaḥ // 2.8.32
śāntāḥ saṃnyāsinaḥ siddhāḥ pūtāḥ puṇyena karmaṇā / sarve bhāsvaradehāś ca sarve ca virajombarāḥ // 2.8.33
citrāṅgadāś citramālyāḥ sarve jvalitakuṇḍalāḥ / sukṛtaiḥ karmabhiḥ puṇyaiḥ paribarhair vibhūṣitāḥ // 2.8.34
gandharvāś ca mahātmānaḥ śataśaś cāpsarogaṇāḥ / vāditraṃ nṛttagītaṃ ca hāsyaṃ lāsyaṃ ca sarvaśaḥ // 2.8.35
puṇyāś ca gandhāḥ śabdāś ca tasyāṃ pārtha samantataḥ / divyāni mālyāni ca tām upatiṣṭhanti sarvaśaḥ // 2.8.36
śataṃ śatasahasrāṇi dharmiṇāṃ taṃ prajeśvaram / upāsate mahātmānaṃ rūpayuktā manasvinaḥ // 2.8.37
īdṛśī sā sabhā rājan pitṛrājño mahātmanaḥ / varuṇasyāpi vakṣyāmi sabhāṃ puṣkaramālinīm // 2.8.38
yudhiṣṭhira sabhā divyā varuṇasya sitaprabhā / pramāṇena yathā yāmyā śubhaprākāratoraṇā // 2.9.1
antaḥsalilam āsthāya vihitā viśvakarmaṇā / divyaratnamayair vṛkṣaiḥ phalapuṣpapradair yutā // 2.9.2
nīlapītāsitaśyāmaiḥ sitair lohitakair api / avatānais tathā gulmaiḥ puṣpamañjaridhāribhiḥ // 2.9.3
tathā śakunayas tasyāṃ nānārūpā mṛdusvarāḥ / anirdeśyā vapuṣmantaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 2.9.4
sā sabhā sukhasaṃsparśā na śītā na ca gharmadā / veśmāsanavatī ramyā sitā varuṇapālitā // 2.9.5
yasyām āste sa varuṇo vāruṇyā saha bhārata / divyaratnāmbaradharo bhūṣaṇair upaśobhitaḥ // 2.9.6
sragviṇo bhūṣitāś cāpi divyamālyānukarṣiṇaḥ / ādityās tatra varuṇaṃ jaleśvaram upāsate // 2.9.7
vāsukis takṣakaś caiva nāgaś cairāvatas tathā / kṛṣṇaś ca lohitaś caiva padmaś citraś ca vīryavān // 2.9.8
kambalāśvatarau nāgau dhṛtarāṣṭrabalāhakau / maṇimān kuṇḍaladharaḥ karkoṭakadhanaṃjayau // 2.9.9
prahlādo mūṣikādaś ca tathaiva janamejayaḥ / patākino maṇḍalinaḥ phaṇavantaś ca sarvaśaḥ // 2.9.10
ete cānye ca bahavaḥ sarpās tasyāṃ yudhiṣṭhira / upāsate mahātmānaṃ varuṇaṃ vigataklamāḥ // 2.9.11
balir vairocano rājā narakaḥ pṛthivīṃjayaḥ / prahlādo vipracittiś ca kālakhañjāś ca sarvaśaḥ // 2.9.12
suhanur durmukhaḥ śaṅkhaḥ sumanāḥ sumatiḥ svanaḥ / ghaṭodaro mahāpārśvaḥ krathanaḥ piṭharas tathā // 2.9.13
viśvarūpaḥ surūpaś ca virūpo 'tha mahāśirāḥ / daśagrīvaś ca vālī ca meghavāsā daśāvaraḥ // 2.9.14
kaiṭabho viṭaṭūtaś ca saṃhrādaś cendratāpanaḥ / daityadānavasaṃghāś ca sarve rucirakuṇḍalāḥ // 2.9.15
sragviṇo maulinaḥ sarve tathā divyaparicchadāḥ / sarve labdhavarāḥ śūrāḥ sarve vigatamṛtyavaḥ // 2.9.16
te tasyāṃ varuṇaṃ devaṃ dharmapāśasthitāḥ sadā / upāsate mahātmānaṃ sarve sucaritavratāḥ // 2.9.17
tathā samudrāś catvāro nadī bhāgīrathī ca yā / kālindī vidiśā veṇṇā narmadā vegavāhinī // 2.9.18
vipāśā ca śatadruś ca candrabhāgā sarasvatī / irāvatī vitastā ca sindhur devanadas tathā // 2.9.19
godāvarī kṛṣṇaveṇṇā kāverī ca saridvarā / etāś cānyāś ca saritas tīrthāni ca sarāṃsi ca // 2.9.20
kūpāś ca saprasravaṇā dehavanto yudhiṣṭhira / palvalāni taḍāgāni dehavanty atha bhārata // 2.9.21
diśas tathā mahī caiva tathā sarve mahīdharāḥ / upāsate mahātmānaṃ sarve jalacarās tathā // 2.9.22
gītavāditravantaś ca gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ / stuvanto varuṇaṃ tasyāṃ sarva eva samāsate // 2.9.23
mahīdharā ratnavanto rasā yeṣu pratiṣṭhitāḥ / sarve vigrahavantas te tam īśvaram upāsate // 2.9.24
eṣā mayā saṃpatatā vāruṇī bharatarṣabha / dṛṣṭapūrvā sabhā ramyā kuberasya sabhāṃ śṛṇu // 2.9.25
sabhā vaiśravaṇī rājañ śatayojanam āyatā / vistīrṇā saptatiś caiva yojanāni sitaprabhā // 2.10.1
tapasā nirmitā rājan svayaṃ vaiśravaṇena sā / śaśiprabhā khecarīṇāṃ kailāsaśikharopamā // 2.10.2
guhyakair uhyamānā sā khe viṣakteva dṛśyate / divyā hemamayair uccaiḥ pādapair upaśobhitā // 2.10.3
raśmivatī bhāsvarā ca divyagandhā manoramā / sitābhraśikharākārā plavamāneva dṛśyate // 2.10.4
tasyāṃ vaiśravaṇo rājā vicitrābharaṇāmbaraḥ / strīsahasrāvṛtaḥ śrīmān āste jvalitakuṇḍalaḥ // 2.10.5
divākaranibhe puṇye divyāstaraṇasaṃvṛte / divyapādopadhāne ca niṣaṇṇaḥ paramāsane // 2.10.6
mandārāṇām udārāṇāṃ vanāni surabhīṇi ca / saugandhikānāṃ cādāya gandhān gandhavahaḥ śuciḥ // 2.10.7
nalinyāś cālakākhyāyāś candanānāṃ vanasya ca / manohṛdayasaṃhlādī vāyus tam upasevate // 2.10.8
tatra devāḥ sagandharvā gaṇair apsarasāṃ vṛtāḥ / divyatānena gītāni gānti divyāni bhārata // 2.10.9
miśrakeśī ca rambhā ca citrasenā śucismitā / cārunetrā ghṛtācī ca menakā puñjikasthalā // 2.10.10
viśvācī sahajanyā ca pramlocā urvaśī irā / vargā ca saurabheyī ca samīcī budbudā latā // 2.10.11
etāḥ sahasraśaś cānyā nṛttagītaviśāradāḥ / upatiṣṭhanti dhanadaṃ pāṇḍavāpsarasāṃ gaṇāḥ // 2.10.12
aniśaṃ divyavāditrair nṛttair gītaiś ca sā sabhā / aśūnyā rucirā bhāti gandharvāpsarasāṃ gaṇaiḥ // 2.10.13
kiṃnarā nāma gandharvā narā nāma tathāpare / maṇibhadro 'tha dhanadaḥ śvetabhadraś ca guhyakaḥ // 2.10.14
kaśerako gaṇḍakaṇḍuḥ pradyotaś ca mahābalaḥ / kustumburuḥ piśācaś ca gajakarṇo viśālakaḥ // 2.10.15
varāhakarṇaḥ sāndroṣṭhaḥ phalabhakṣaḥ phalodakaḥ / aṅgacūḍaḥ śikhāvarto hemanetro vibhīṣaṇaḥ // 2.10.16
puṣpānanaḥ piṅgalakaḥ śoṇitodaḥ pravālakaḥ / vṛkṣavāsyaniketaś ca cīravāsāś ca bhārata // 2.10.17
ete cānye ca bahavo yakṣāḥ śatasahasraśaḥ / sadā bhagavatī ca śrīs tathaiva nalakūbaraḥ // 2.10.18
ahaṃ ca bahuśas tasyāṃ bhavanty anye ca madvidhāḥ / ācāryāś cābhavaṃs tatra tathā devarṣayo 'pare // 2.10.19
bhagavān bhūtasaṃghaiś ca vṛtaḥ śatasahasraśaḥ / umāpatiḥ paśupatiḥ śūladhṛg bhaganetrahā // 2.10.20
tryambako rājaśārdūla devī ca vigataklamā / vāmanair vikaṭaiḥ kubjaiḥ kṣatajākṣair manojavaiḥ // 2.10.21
māṃsamedovasāhārair ugraśravaṇadarśanaiḥ / nānāpraharaṇair ghorair vātair iva mahājavaiḥ // 2.10.22
vṛtaḥ sakhāyam anvāste sadaiva dhanadaṃ nṛpa // 2.10.22.2
sā sabhā tādṛśī rājan mayā dṛṣṭāntarikṣagā / pitāmahasabhāṃ rājan kathayiṣye gataklamām // 2.10.23
purā devayuge rājann ādityo bhagavān divaḥ / āgacchan mānuṣaṃ lokaṃ didṛkṣur vigataklamaḥ // 2.11.1
caran mānuṣarūpeṇa sabhāṃ dṛṣṭvā svayaṃbhuvaḥ / sabhām akathayan mahyaṃ brāhmīṃ tattvena pāṇḍava // 2.11.2
aprameyaprabhāṃ divyāṃ mānasīṃ bharatarṣabha / anirdeśyāṃ prabhāvena sarvabhūtamanoramām // 2.11.3
śrutvā guṇān ahaṃ tasyāḥ sabhāyāḥ pāṇḍunandana / darśanepsus tathā rājann ādityam aham abruvam // 2.11.4
bhagavan draṣṭum icchāmi pitāmahasabhām aham / yena sā tapasā śakyā karmaṇā vāpi gopate // 2.11.5
auṣadhair vā tathā yuktair uta vā māyayā yayā / tan mamācakṣva bhagavan paśyeyaṃ tāṃ sabhāṃ katham // 2.11.6
tataḥ sa bhagavān sūryo mām upādāya vīryavān / agacchat tāṃ sabhāṃ brāhmīṃ vipāpāṃ vigataklamām // 2.11.7
evaṃrūpeti sā śakyā na nirdeṣṭuṃ janādhipa / kṣaṇena hi bibharty anyad anirdeśyaṃ vapus tathā // 2.11.8
na veda parimāṇaṃ vā saṃsthānaṃ vāpi bhārata / na ca rūpaṃ mayā tādṛg dṛṣṭapūrvaṃ kadā cana // 2.11.9
susukhā sā sabhā rājan na śītā na ca gharmadā / na kṣutpipāse na glāniṃ prāpya tāṃ prāpnuvanty uta // 2.11.10
nānārūpair iva kṛtā suvicitraiḥ subhāsvaraiḥ / stambhair na ca dhṛtā sā tu śāśvatī na ca sā kṣarā // 2.11.11
ati candraṃ ca sūryaṃ ca śikhinaṃ ca svayaṃprabhā / dīpyate nākapṛṣṭhasthā bhāsayantīva bhāskaram // 2.11.12
tasyāṃ sa bhagavān āste vidadhad devamāyayā / svayam eko 'niśaṃ rājaṃl lokāṃl lokapitāmahaḥ // 2.11.13
upatiṣṭhanti cāpy enaṃ prajānāṃ patayaḥ prabhum / dakṣaḥ pracetāḥ pulaho marīciḥ kaśyapas tathā // 2.11.14
bhṛgur atrir vasiṣṭhaś ca gautamaś ca tathāṅgirāḥ / mano 'ntarikṣaṃ vidyāś ca vāyus tejo jalaṃ mahī // 2.11.15
śabdaḥ sparśas tathā rūpaṃ raso gandhaś ca bhārata / prakṛtiś ca vikāraś ca yac cānyat kāraṇaṃ bhuvaḥ // 2.11.16
candramāḥ saha nakṣatrair ādityaś ca gabhastimān / vāyavaḥ kratavaś caiva saṃkalpaḥ prāṇa eva ca // 2.11.17
ete cānye ca bahavaḥ svayaṃbhuvam upasthitāḥ / artho dharmaś ca kāmaś ca harṣo dveṣas tapo damaḥ // 2.11.18
āyānti tasyāṃ sahitā gandharvāpsarasas tathā / viṃśatiḥ sapta caivānye lokapālāś ca sarvaśaḥ // 2.11.19
śukro bṛhaspatiś caiva budho 'ṅgāraka eva ca / śanaiścaraś ca rāhuś ca grahāḥ sarve tathaiva ca // 2.11.20
mantro rathaṃtaraś caiva harimān vasumān api / ādityāḥ sādhirājāno nānādvaṃdvair udāhṛtāḥ // 2.11.21
maruto viśvakarmā ca vasavaś caiva bhārata / tathā pitṛgaṇāḥ sarve sarvāṇi ca havīṃṣy atha // 2.11.22
ṛgvedaḥ sāmavedaś ca yajurvedaś ca pāṇḍava / atharvavedaś ca tathā parvāṇi ca viśāṃ pate // 2.11.23
itihāsopavedāś ca vedāṅgāni ca sarvaśaḥ / grahā yajñāś ca somaś ca daivatāni ca sarvaśaḥ // 2.11.24
sāvitrī durgataraṇī vāṇī saptavidhā tathā / medhā dhṛtiḥ śrutiś caiva prajñā buddhir yaśaḥ kṣamā // 2.11.25
sāmāni stutiśastrāṇi gāthāś ca vividhās tathā / bhāṣyāṇi tarkayuktāni dehavanti viśāṃ pate // 2.11.26
kṣaṇā lavā muhūrtāś ca divā rātris tathaiva ca / ardhamāsāś ca māsāś ca ṛtavaḥ ṣaṭ ca bhārata // 2.11.27
saṃvatsarāḥ pañcayugam ahorātrāś caturvidhāḥ / kālacakraṃ ca yad divyaṃ nityam akṣayam avyayam // 2.11.28
aditir ditir danuś caiva surasā vinatā irā / kālakā surabhir devī saramā cātha gautamī // 2.11.29
ādityā vasavo rudrā marutaś cāśvināv api / viśvedevāś ca sādhyāś ca pitaraś ca manojavāḥ // 2.11.30
rākṣasāś ca piśācāś ca dānavā guhyakās tathā / suparṇanāgapaśavaḥ pitāmaham upāsate // 2.11.31
devo nārāyaṇas tasyāṃ tathā devarṣayaś ca ye / ṛṣayo vālakhilyāś ca yonijāyonijās tathā // 2.11.32
yac ca kiṃ cit triloke 'smin dṛśyate sthāṇujaṅgamam / sarvaṃ tasyāṃ mayā dṛṣṭaṃ tad viddhi manujādhipa // 2.11.33
aṣṭāśītisahasrāṇi yatīnām ūrdhvaretasām / prajāvatāṃ ca pañcāśad ṛṣīṇām api pāṇḍava // 2.11.34
te sma tatra yathākāmaṃ dṛṣṭvā sarve divaukasaḥ / praṇamya śirasā tasmai pratiyānti yathāgatam // 2.11.35
atithīn āgatān devān daityān nāgān munīṃs tathā / yakṣān suparṇān kāleyān gandharvāpsarasas tathā // 2.11.36
mahābhāgān amitadhīr brahmā lokapitāmahaḥ / dayāvān sarvabhūteṣu yathārhaṃ pratipadyate // 2.11.37
pratigṛhya ca viśvātmā svayaṃbhūr amitaprabhaḥ / sāntvamānārthasaṃbhogair yunakti manujādhipa // 2.11.38
tathā tair upayātaiś ca pratiyātaiś ca bhārata / ākulā sā sabhā tāta bhavati sma sukhapradā // 2.11.39
sarvatejomayī divyā brahmarṣigaṇasevitā / brāhmyā śriyā dīpyamānā śuśubhe vigataklamā // 2.11.40
sā sabhā tādṛśī dṛṣṭā sarvalokeṣu durlabhā / sabheyaṃ rājaśārdūla manuṣyeṣu yathā tava // 2.11.41
etā mayā dṛṣṭapūrvāḥ sabhā deveṣu pāṇḍava / taveyaṃ mānuṣe loke sarvaśreṣṭhatamā sabhā // 2.11.42
prāyaśo rājalokas te kathito vadatāṃ vara / vaivasvatasabhāyāṃ tu yathā vadasi vai prabho // 2.11.43
varuṇasya sabhāyāṃ tu nāgās te kathitā vibho / daityendrāś caiva bhūyiṣṭhāḥ saritaḥ sāgarās tathā // 2.11.44
tathā dhanapater yakṣā guhyakā rākṣasās tathā / gandharvāpsarasaś caiva bhagavāṃś ca vṛṣadhvajaḥ // 2.11.45
pitāmahasabhāyāṃ tu kathitās te maharṣayaḥ / sarvadevanikāyāś ca sarvaśāstrāṇi caiva hi // 2.11.46
śatakratusabhāyāṃ tu devāḥ saṃkīrtitā mune / uddeśataś ca gandharvā vividhāś ca maharṣayaḥ // 2.11.47
eka eva tu rājarṣir hariścandro mahāmune / kathitas te sabhānityo devendrasya mahātmanaḥ // 2.11.48
kiṃ karma tenācaritaṃ tapo vā niyatavratam / yenāsau saha śakreṇa spardhate sma mahāyaśāḥ // 2.11.49
pitṛlokagataś cāpi tvayā vipra pitā mama / dṛṣṭaḥ pāṇḍur mahābhāgaḥ kathaṃ cāsi samāgataḥ // 2.11.50
kim uktavāṃś ca bhagavann etad icchāmi veditum / tvattaḥ śrotum ahaṃ sarvaṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me // 2.11.51
yan māṃ pṛcchasi rājendra hariścandraṃ prati prabho / tat te 'haṃ saṃpravakṣyāmi māhātmyaṃ tasya dhīmataḥ // 2.11.52
sa rājā balavān āsīt samrāṭ sarvamahīkṣitām / tasya sarve mahīpālāḥ śāsanāvanatāḥ sthitāḥ // 2.11.53
tenaikaṃ ratham āsthāya jaitraṃ hemavibhūṣitam / śastrapratāpena jitā dvīpāḥ sapta nareśvara // 2.11.54
sa vijitya mahīṃ sarvāṃ saśailavanakānanām / ājahāra mahārāja rājasūyaṃ mahākratum // 2.11.55
tasya sarve mahīpālā dhanāny ājahrur ājñayā / dvijānāṃ pariveṣṭāras tasmin yajñe ca te 'bhavan // 2.11.56
prādāc ca draviṇaṃ prītyā yājakānāṃ nareśvaraḥ / yathoktaṃ tatra tais tasmiṃs tataḥ pañcaguṇādhikam // 2.11.57
atarpayac ca vividhair vasubhir brāhmaṇāṃs tathā / prāsarpakāle saṃprāpte nānādigbhyaḥ samāgatān // 2.11.58
bhakṣyair bhojyaiś ca vividhair yathākāmapuraskṛtaiḥ / ratnaughatarpitais tuṣṭair dvijaiś ca samudāhṛtam // 2.11.59
tejasvī ca yaśasvī ca nṛpebhyo 'bhyadhiko 'bhavat // 2.11.59.2
etasmāt kāraṇāt pārtha hariścandro virājate / tebhyo rājasahasrebhyas tad viddhi bharatarṣabha // 2.11.60
samāpya ca hariścandro mahāyajñaṃ pratāpavān / abhiṣiktaḥ sa śuśubhe sāmrājyena narādhipa // 2.11.61
ye cānye 'pi mahīpālā rājasūyaṃ mahākratum / yajante te mahendreṇa modante saha bhārata // 2.11.62
ye cāpi nidhanaṃ prāptāḥ saṃgrāmeṣv apalāyinaḥ / te tatsadaḥ samāsādya modante bharatarṣabha // 2.11.63
tapasā ye ca tīvreṇa tyajantīha kalevaram / te 'pi tat sthānam āsādya śrīmanto bhānti nityaśaḥ // 2.11.64
pitā ca tvāha kaunteya pāṇḍuḥ kauravanandanaḥ / hariścandre śriyaṃ dṛṣṭvā nṛpatau jātavismayaḥ // 2.11.65
samartho 'si mahīṃ jetuṃ bhrātaras te vaśe sthitāḥ / rājasūyaṃ kratuśreṣṭham āharasveti bhārata // 2.11.66
tasya tvaṃ puruṣavyāghra saṃkalpaṃ kuru pāṇḍava / gantāras te mahendrasya pūrvaiḥ saha salokatām // 2.11.67
bahuvighnaś ca nṛpate kratur eṣa smṛto mahān / chidrāṇy atra hi vāñchanti yajñaghnā brahmarākṣasāḥ // 2.11.68
yuddhaṃ ca pṛṣṭhagamanaṃ pṛthivīkṣayakārakam / kiṃ cid eva nimittaṃ ca bhavaty atra kṣayāvaham // 2.11.69
etat saṃcintya rājendra yat kṣamaṃ tat samācara / apramattotthito nityaṃ cāturvarṇyasya rakṣaṇe // 2.11.70
bhava edhasva modasva dānais tarpaya ca dvijān // 2.11.70.2
etat te vistareṇoktaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / āpṛcche tvāṃ gamiṣyāmi dāśārhanagarīṃ prati // 2.11.71
evam ākhyāya pārthebhyo nārado janamejaya / jagāma tair vṛto rājann ṛṣibhir yaiḥ samāgataḥ // 2.11.72
gate tu nārade pārtho bhrātṛbhiḥ saha kaurava / rājasūyaṃ kratuśreṣṭhaṃ cintayām āsa bhārata // 2.11.73
ṛṣes tad vacanaṃ śrutvā niśaśvāsa yudhiṣṭhiraḥ / cintayan rājasūyāptiṃ na lebhe śarma bhārata // 2.12.1
rājarṣīṇāṃ hi taṃ śrutvā mahimānaṃ mahātmanām / yajvanāṃ karmabhiḥ puṇyair lokaprāptiṃ samīkṣya ca // 2.12.2
hariścandraṃ ca rājarṣiṃ rocamānaṃ viśeṣataḥ / yajvānaṃ yajñam āhartuṃ rājasūyam iyeṣa saḥ // 2.12.3
yudhiṣṭhiras tataḥ sarvān arcayitvā sabhāsadaḥ / pratyarcitaś ca taiḥ sarvair yajñāyaiva mano dadhe // 2.12.4
sa rājasūyaṃ rājendra kurūṇām ṛṣabhaḥ kratum / āhartuṃ pravaṇaṃ cakre manaḥ saṃcintya so 'sakṛt // 2.12.5
bhūyaś cādbhutavīryaujā dharmam evānupālayan / kiṃ hitaṃ sarvalokānāṃ bhaved iti mano dadhe // 2.12.6
anugṛhṇan prajāḥ sarvāḥ sarvadharmavidāṃ varaḥ / aviśeṣeṇa sarveṣāṃ hitaṃ cakre yudhiṣṭhiraḥ // 2.12.7
evaṃ gate tatas tasmin pitarīvāśvasañ janāḥ / na tasya vidyate dveṣṭā tato 'syājātaśatrutā // 2.12.8
sa mantriṇaḥ samānāyya bhrātṝṃś ca vadatāṃ varaḥ / rājasūyaṃ prati tadā punaḥ punar apṛcchata // 2.12.9
te pṛcchyamānāḥ sahitā vaco 'rthyaṃ mantriṇas tadā / yudhiṣṭhiraṃ mahāprājñaṃ yiyakṣum idam abruvan // 2.12.10
yenābhiṣikto nṛpatir vāruṇaṃ guṇam ṛcchati / tena rājāpi san kṛtsnaṃ samrāḍguṇam abhīpsati // 2.12.11
tasya samrāḍguṇārhasya bhavataḥ kurunandana / rājasūyasya samayaṃ manyante suhṛdas tava // 2.12.12
tasya yajñasya samayaḥ svādhīnaḥ kṣatrasaṃpadā / sāmnā ṣaḍ agnayo yasmiṃś cīyante saṃśitavrataiḥ // 2.12.13
darvīhomān upādāya sarvān yaḥ prāpnute kratūn / abhiṣekaṃ ca yajñānte sarvajit tena cocyate // 2.12.14
samartho 'si mahābāho sarve te vaśagā vayam / avicārya mahārāja rājasūye manaḥ kuru // 2.12.15
ity evaṃ suhṛdaḥ sarve pṛthak ca saha cābruvan / sa dharmyaṃ pāṇḍavas teṣāṃ vacaḥ śrutvā viśāṃ pate // 2.12.16
dhṛṣṭam iṣṭaṃ variṣṭhaṃ ca jagrāha manasārihā // 2.12.16.2
śrutvā suhṛdvacas tac ca jānaṃś cāpy ātmanaḥ kṣamam / punaḥ punar mano dadhre rājasūyāya bhārata // 2.12.17
sa bhrātṛbhiḥ punar dhīmān ṛtvigbhiś ca mahātmabhiḥ / dhaumyadvaipāyanādyaiś ca mantrayām āsa mantribhiḥ // 2.12.18
iyaṃ yā rājasūyasya samrāḍarhasya sukratoḥ / śraddadhānasya vadataḥ spṛhā me sā kathaṃ bhavet // 2.12.19
evam uktās tu te tena rājñā rājīvalocana / idam ūcur vacaḥ kāle dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram // 2.12.20
arhas tvam asi dharmajña rājasūyaṃ mahākratum // 2.12.20.2
athaivam ukte nṛpatāv ṛtvigbhir ṛṣibhis tathā / mantriṇo bhrātaraś cāsya tad vacaḥ pratyapūjayan // 2.12.21
sa tu rājā mahāprājñaḥ punar evātmanātmavān / bhūyo vimamṛśe pārtho lokānāṃ hitakāmyayā // 2.12.22
sāmarthyayogaṃ saṃprekṣya deśakālau vyayāgamau / vimṛśya samyak ca dhiyā kurvan prājño na sīdati // 2.12.23
na hi yajñasamārambhaḥ kevalātmavipattaye / bhavatīti samājñāya yatnataḥ kāryam udvahan // 2.12.24
sa niścayārthaṃ kāryasya kṛṣṇam eva janārdanam / sarvalokāt paraṃ matvā jagāma manasā harim // 2.12.25
aprameyaṃ mahābāhuṃ kāmāj jātam ajaṃ nṛṣu / pāṇḍavas tarkayām āsa karmabhir devasaṃmitaiḥ // 2.12.26
nāsya kiṃ cid avijñātaṃ nāsya kiṃ cid akarmajam / na sa kiṃ cin na viṣahed iti kṛṣṇam amanyata // 2.12.27
sa tu tāṃ naiṣṭhikīṃ buddhiṃ kṛtvā pārtho yudhiṣṭhiraḥ / guruvad bhūtagurave prāhiṇod dūtam añjasā // 2.12.28
śīghragena rathenāśu sa dūtaḥ prāpya yādavān / dvārakāvāsinaṃ kṛṣṇaṃ dvāravatyāṃ samāsadat // 2.12.29
darśanākāṅkṣiṇaṃ pārthaṃ darśanākāṅkṣayācyutaḥ / indrasenena sahita indraprasthaṃ yayau tadā // 2.12.30
vyatītya vividhān deśāṃs tvarāvān kṣipravāhanaḥ / indraprasthagataṃ pārtham abhyagacchaj janārdanaḥ // 2.12.31
sa gṛhe bhrātṛvad bhrātrā dharmarājena pūjitaḥ / bhīmena ca tato 'paśyat svasāraṃ prītimān pituḥ // 2.12.32
prītaḥ priyeṇa suhṛdā reme sa sahitas tadā / arjunena yamābhyāṃ ca guruvat paryupasthitaḥ // 2.12.33
taṃ viśrāntaṃ śubhe deśe kṣaṇinaṃ kalyam acyutam / dharmarājaḥ samāgamya jñāpayat svaṃ prayojanam // 2.12.34
prārthito rājasūyo me na cāsau kevalepsayā / prāpyate yena tat te ha viditaṃ kṛṣṇa sarvaśaḥ // 2.12.35
yasmin sarvaṃ saṃbhavati yaś ca sarvatra pūjyate / yaś ca sarveśvaro rājā rājasūyaṃ sa vindati // 2.12.36
taṃ rājasūyaṃ suhṛdaḥ kāryam āhuḥ sametya me / tatra me niścitatamaṃ tava kṛṣṇa girā bhavet // 2.12.37
ke cid dhi sauhṛdād eva doṣaṃ na paricakṣate / arthahetos tathaivānye priyam eva vadanty uta // 2.12.38
priyam eva parīpsante ke cid ātmani yad dhitam / evaṃprāyāś ca dṛśyante janavādāḥ prayojane // 2.12.39
tvaṃ tu hetūn atītyaitān kāmakrodhau vyatītya ca / paramaṃ naḥ kṣamaṃ loke yathāvad vaktum arhasi // 2.12.40
sarvair guṇair mahārāja rājasūyaṃ tvam arhasi / jānatas tv eva te sarvaṃ kiṃ cid vakṣyāmi bhārata // 2.13.1
jāmadagnyena rāmeṇa kṣatraṃ yad avaśeṣitam / tasmād avarajaṃ loke yad idaṃ kṣatrasaṃjñitam // 2.13.2
kṛto 'yaṃ kulasaṃkalpaḥ kṣatriyair vasudhādhipa / nideśavāgbhis tat te ha viditaṃ bharatarṣabha // 2.13.3
ailasyekṣvākuvaṃśasya prakṛtiṃ paricakṣate / rājānaḥ śreṇibaddhāś ca tato 'nye kṣatriyā bhuvi // 2.13.4
ailavaṃśyās tu ye rājaṃs tathaivekṣvākavo nṛpāḥ / tāni caikaśataṃ viddhi kulāni bharatarṣabha // 2.13.5
yayātes tv eva bhojānāṃ vistaro 'tiguṇo mahān / bhajate ca mahārāja vistaraḥ sa caturdiśam // 2.13.6
teṣāṃ tathaiva tāṃ lakṣmīṃ sarvakṣatram upāsate / so 'vanīṃ madhyamāṃ bhuktvā mithobhedeṣv amanyata // 2.13.7
caturyus tv aparo rājā yasminn ekaśato 'bhavat / sa sāmrājyaṃ jarāsaṃdhaḥ prāpto bhavati yonitaḥ // 2.13.8
taṃ sa rājā mahāprājña saṃśritya kila sarvaśaḥ / rājan senāpatir jātaḥ śiśupālaḥ pratāpavān // 2.13.9
tam eva ca mahārāja śiṣyavat samupasthitaḥ / vakraḥ karūṣādhipatir māyāyodhī mahābalaḥ // 2.13.10
aparau ca mahāvīryau mahātmānau samāśritau / jarāsaṃdhaṃ mahāvīryaṃ tau haṃsaḍibhakāv ubhau // 2.13.11
dantavakraḥ karūṣaś ca kalabho meghavāhanaḥ / mūrdhnā divyaṃ maṇiṃ bibhrad yaṃ taṃ bhūtamaṇiṃ viduḥ // 2.13.12
muraṃ ca narakaṃ caiva śāsti yo yavanādhipau / aparyantabalo rājā pratīcyāṃ varuṇo yathā // 2.13.13
bhagadatto mahārāja vṛddhas tava pituḥ sakhā / sa vācā praṇatas tasya karmaṇā caiva bhārata // 2.13.14
snehabaddhas tu pitṛvan manasā bhaktimāṃs tvayi / pratīcyāṃ dakṣiṇaṃ cāntaṃ pṛthivyāḥ pāti yo nṛpaḥ // 2.13.15
mātulo bhavataḥ śūraḥ purujit kuntivardhanaḥ / sa te saṃnatimān ekaḥ snehataḥ śatrutāpanaḥ // 2.13.16
jarāsaṃdhaṃ gatas tv evaṃ purā yo na mayā hataḥ / puruṣottamavijñāto yo 'sau cediṣu durmatiḥ // 2.13.17
ātmānaṃ pratijānāti loke 'smin puruṣottamam / ādatte satataṃ mohād yaḥ sa cihnaṃ ca māmakam // 2.13.18
vaṅgapuṇḍrakirāteṣu rājā balasamanvitaḥ / pauṇḍrako vāsudeveti yo 'sau lokeṣu viśrutaḥ // 2.13.19
caturyuḥ sa mahārāja bhoja indrasakho balī / vidyābalād yo vyajayat pāṇḍyakrathakakaiśikān // 2.13.20
bhrātā yasyāhṛtiḥ śūro jāmadagnyasamo yudhi / sa bhakto māgadhaṃ rājā bhīṣmakaḥ paravīrahā // 2.13.21
priyāṇy ācarataḥ prahvān sadā saṃbandhinaḥ sataḥ / bhajato na bhajaty asmān apriyeṣu vyavasthitaḥ // 2.13.22
na kulaṃ na balaṃ rājann abhijānaṃs tathātmanaḥ / paśyamāno yaśo dīptaṃ jarāsaṃdham upāśritaḥ // 2.13.23
udīcyabhojāś ca tathā kulāny aṣṭādaśābhibho / jarāsaṃdhabhayād eva pratīcīṃ diśam āśritāḥ // 2.13.24
śūrasenā bhadrakārā bodhāḥ śālvāḥ paṭaccarāḥ / sustharāś ca sukuṭṭāś ca kuṇindāḥ kuntibhiḥ saha // 2.13.25
śālveyānāṃ ca rājānaḥ sodaryānucaraiḥ saha / dakṣiṇā ye ca pāñcālāḥ pūrvāḥ kuntiṣu kośalāḥ // 2.13.26
tathottarāṃ diśaṃ cāpi parityajya bhayārditāḥ / matsyāḥ saṃnyastapādāś ca dakṣiṇāṃ diśam āśritāḥ // 2.13.27
tathaiva sarvapāñcālā jarāsaṃdhabhayārditāḥ / svarāṣṭraṃ saṃparityajya vidrutāḥ sarvatodiśam // 2.13.28
kasya cit tv atha kālasya kaṃso nirmathya bāndhavān / bārhadrathasute devyāv upāgacchad vṛthāmatiḥ // 2.13.29
astiḥ prāptiś ca nāmnā te sahadevānuje 'bale / balena tena sa jñātīn abhibhūya vṛthāmatiḥ // 2.13.30
śraiṣṭhyaṃ prāptaḥ sa tasyāsīd atīvāpanayo mahān / bhojarājanyavṛddhais tu pīḍyamānair durātmanā // 2.13.31
jñātitrāṇam abhīpsadbhir asmatsaṃbhāvanā kṛtā / dattvākrūrāya sutanuṃ tām āhukasutāṃ tadā // 2.13.32
saṃkarṣaṇadvitīyena jñātikāryaṃ mayā kṛtam / hatau kaṃsasunāmānau mayā rāmeṇa cāpy uta // 2.13.33
bhaye tu samupakrānte jarāsaṃdhe samudyate / mantro 'yaṃ mantrito rājan kulair aṣṭādaśāvaraiḥ // 2.13.34
anāramanto nighnanto mahāstraiḥ śataghātibhiḥ / na hanyāma vayaṃ tasya tribhir varṣaśatair balam // 2.13.35
tasya hy amarasaṃkāśau balena balināṃ varau / nāmabhyāṃ haṃsaḍibhakāv ity āstāṃ yodhasattamau // 2.13.36
tāv ubhau sahitau vīrau jarāsaṃdhaś ca vīryavān / trayas trayāṇāṃ lokānāṃ paryāptā iti me matiḥ // 2.13.37
na hi kevalam asmākaṃ yāvanto 'nye ca pārthivāḥ / tathaiva teṣām āsīc ca buddhir buddhimatāṃ vara // 2.13.38
atha haṃsa iti khyātaḥ kaś cid āsīn mahān nṛpaḥ / sa cānyaiḥ sahito rājan saṃgrāme 'ṣṭādaśāvaraiḥ // 2.13.39
hato haṃsa iti proktam atha kenāpi bhārata / tac chrutvā ḍibhako rājan yamunāmbhasy amajjata // 2.13.40
vinā haṃsena loke 'smin nāhaṃ jīvitum utsahe / ity etāṃ matim āsthāya ḍibhako nidhanaṃ gataḥ // 2.13.41
tathā tu ḍibhakaṃ śrutvā haṃsaḥ parapuraṃjayaḥ / prapede yamunām eva so 'pi tasyāṃ nyamajjata // 2.13.42
tau sa rājā jarāsaṃdhaḥ śrutvāpsu nidhanaṃ gatau / svapuraṃ śūrasenānāṃ prayayau bharatarṣabha // 2.13.43
tato vayam amitraghna tasmin pratigate nṛpe / punar ānanditāḥ sarve mathurāyāṃ vasāmahe // 2.13.44
yadā tv abhyetya pitaraṃ sā vai rājīvalocanā / kaṃsabhāryā jarāsaṃdhaṃ duhitā māgadhaṃ nṛpam // 2.13.45
codayaty eva rājendra pativyasanaduḥkhitā / patighnaṃ me jahīty evaṃ punaḥ punar ariṃdama // 2.13.46
tato vayaṃ mahārāja taṃ mantraṃ pūrvamantritam / saṃsmaranto vimanaso vyapayātā narādhipa // 2.13.47
pṛthaktvena drutā rājan saṃkṣipya mahatīṃ śriyam / prapatāmo bhayāt tasya sadhanajñātibāndhavāḥ // 2.13.48
iti saṃcintya sarve sma pratīcīṃ diśam āśritāḥ / kuśasthalīṃ purīṃ ramyāṃ raivatenopaśobhitām // 2.13.49
punar niveśanaṃ tasyāṃ kṛtavanto vayaṃ nṛpa / tathaiva durgasaṃskāraṃ devair api durāsadam // 2.13.50
striyo 'pi yasyāṃ yudhyeyuḥ kiṃ punar vṛṣṇipuṃgavāḥ / tasyāṃ vayam amitraghna nivasāmo 'kutobhayāḥ // 2.13.51
ālokya girimukhyaṃ taṃ mādhavītīrtham eva ca / mādhavāḥ kuruśārdūla parāṃ mudam avāpnuvan // 2.13.52
evaṃ vayaṃ jarāsaṃdhād āditaḥ kṛtakilbiṣāḥ / sāmarthyavantaḥ saṃbandhād bhavantaṃ samupāśritāḥ // 2.13.53
triyojanāyataṃ sadma triskandhaṃ yojanād adhi / yojanānte śatadvāraṃ vikramakramatoraṇam // 2.13.54
aṣṭādaśāvarair naddhaṃ kṣatriyair yuddhadurmadaiḥ // 2.13.54.2
aṣṭādaśa sahasrāṇi vrātānāṃ santi naḥ kule / āhukasya śataṃ putrā ekaikas triśatāvaraḥ // 2.13.55
cārudeṣṇaḥ saha bhrātrā cakradevo 'tha sātyakiḥ / ahaṃ ca rauhiṇeyaś ca sāmbaḥ śaurisamo yudhi // 2.13.56
evam ete rathāḥ sapta rājann anyān nibodha me / kṛtavarmā anādhṛṣṭiḥ samīkaḥ samitiṃjayaḥ // 2.13.57
kahvaḥ śaṅkur nidāntaś ca saptaivaite mahārathāḥ / putrau cāndhakabhojasya vṛddho rājā ca te daśa // 2.13.58
lokasaṃhananā vīrā vīryavanto mahābalāḥ / smaranto madhyamaṃ deśaṃ vṛṣṇimadhye gatavyathāḥ // 2.13.59
sa tvaṃ samrāḍguṇair yuktaḥ sadā bharatasattama / kṣatre samrājam ātmānaṃ kartum arhasi bhārata // 2.13.60
na tu śakyaṃ jarāsaṃdhe jīvamāne mahābale / rājasūyas tvayā prāptum eṣā rājan matir mama // 2.13.61
tena ruddhā hi rājānaḥ sarve jitvā girivraje / kandarāyāṃ girīndrasya siṃheneva mahādvipāḥ // 2.13.62
so 'pi rājā jarāsaṃdho yiyakṣur vasudhādhipaiḥ / ārādhya hi mahādevaṃ nirjitās tena pārthivāḥ // 2.13.63
sa hi nirjitya nirjitya pārthivān pṛtanāgatān / puram ānīya baddhvā ca cakāra puruṣavrajam // 2.13.64
vayaṃ caiva mahārāja jarāsaṃdhabhayāt tadā / mathurāṃ saṃparityajya gatā dvāravatīṃ purīm // 2.13.65
yadi tv enaṃ mahārāja yajñaṃ prāptum ihecchasi / yatasva teṣāṃ mokṣāya jarāsaṃdhavadhāya ca // 2.13.66
samārambho hi śakyo 'yaṃ nānyathā kurunandana / rājasūyasya kārtsnyena kartuṃ matimatāṃ vara // 2.13.67
ity eṣā me matī rājan yathā vā manyase 'nagha / evaṃ gate mamācakṣva svayaṃ niścitya hetubhiḥ // 2.13.68
uktaṃ tvayā buddhimatā yan nānyo vaktum arhati / saṃśayānāṃ hi nirmoktā tvan nānyo vidyate bhuvi // 2.14.1
gṛhe gṛhe hi rājānaḥ svasya svasya priyaṃkarāḥ / na ca sāmrājyam āptās te samrāṭśabdo hi kṛtsnabhāk // 2.14.2
kathaṃ parānubhāvajñaḥ svaṃ praśaṃsitum arhati / pareṇa samavetas tu yaḥ praśastaḥ sa pūjyate // 2.14.3
viśālā bahulā bhūmir bahuratnasamācitā / dūraṃ gatvā vijānāti śreyo vṛṣṇikulodvaha // 2.14.4
śamam eva paraṃ manye na tu mokṣād bhavec chamaḥ / ārambhe pārameṣṭhyaṃ tu na prāpyam iti me matiḥ // 2.14.5
evam evābhijānanti kule jātā manasvinaḥ / kaś cit kadā cid eteṣāṃ bhavec chreṣṭho janārdana // 2.14.6
anārambhaparo rājā valmīka iva sīdati / durbalaś cānupāyena balinaṃ yo 'dhitiṣṭhati // 2.14.7
atandritas tu prāyeṇa durbalo balinaṃ ripum / jayet samyaṅ nayo rājan nītyārthān ātmano hitān // 2.14.8
kṛṣṇe nayo mayi balaṃ jayaḥ pārthe dhanaṃjaye / māgadhaṃ sādhayiṣyāmo vayaṃ traya ivāgnayaḥ // 2.14.9
ādatte 'rthaparo bālo nānubandham avekṣate / tasmād ariṃ na mṛṣyanti bālam arthaparāyaṇam // 2.14.10
hitvā karān yauvanāśvaḥ pālanāc ca bhagīrathaḥ / kārtavīryas tapoyogād balāt tu bharato vibhuḥ // 2.14.11
ṛddhyā maruttas tān pañca samrāja iti śuśrumaḥ // 2.14.11.2
nigrāhyalakṣaṇaṃ prāpto dharmārthanayalakṣaṇaiḥ / bārhadratho jarāsaṃdhas tad viddhi bharatarṣabha // 2.14.12
na cainam anurudhyante kulāny ekaśataṃ nṛpāḥ / tasmād etad balād eva sāmrājyaṃ kurute 'dya saḥ // 2.14.13
ratnabhājo hi rājāno jarāsaṃdham upāsate / na ca tuṣyati tenāpi bālyād anayam āsthitaḥ // 2.14.14
mūrdhābhiṣiktaṃ nṛpatiṃ pradhānapuruṣaṃ balāt / ādatte na ca no dṛṣṭo 'bhāgaḥ puruṣataḥ kva cit // 2.14.15
evaṃ sarvān vaśe cakre jarāsaṃdhaḥ śatāvarān / taṃ durbalataro rājā kathaṃ pārtha upaiṣyati // 2.14.16
prokṣitānāṃ pramṛṣṭānāṃ rājñāṃ paśupater gṛhe / paśūnām iva kā prītir jīvite bharatarṣabha // 2.14.17
kṣatriyaḥ śastramaraṇo yadā bhavati satkṛtaḥ / nanu sma māgadhaṃ sarve pratibādhema yad vayam // 2.14.18
ṣaḍaśītiḥ samānītāḥ śeṣā rājaṃś caturdaśa / jarāsaṃdhena rājānas tataḥ krūraṃ prapatsyate // 2.14.19
prāpnuyāt sa yaśo dīptaṃ tatra yo vighnam ācaret / jayed yaś ca jarāsaṃdhaṃ sa samrāṇ niyataṃ bhavet // 2.14.20
samrāḍguṇam abhīpsan vai yuṣmān svārthaparāyaṇaḥ / kathaṃ prahiṇuyāṃ bhīmaṃ balāt kevalasāhasāt // 2.15.1
bhīmārjunāv ubhau netre mano manye janārdanam / manaścakṣurvihīnasya kīdṛśaṃ jīvitaṃ bhavet // 2.15.2
jarāsaṃdhabalaṃ prāpya duṣpāraṃ bhīmavikramam / śramo hi vaḥ parājayyāt kim u tatra viceṣṭitam // 2.15.3
asminn arthāntare yuktam anarthaḥ pratipadyate / yathāhaṃ vimṛśāmy ekas tat tāvac chrūyatāṃ mama // 2.15.4
saṃnyāsaṃ rocaye sādhu kāryasyāsya janārdana / pratihanti mano me 'dya rājasūyo durāsadaḥ // 2.15.5
pārthaḥ prāpya dhanuḥśreṣṭham akṣayyau ca maheṣudhī / rathaṃ dhvajaṃ sabhāṃ caiva yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.15.6
dhanur astraṃ śarā vīryaṃ pakṣo bhūmir yaśo balam / prāptam etan mayā rājan duṣprāpaṃ yad abhīpsitam // 2.15.7
kule janma praśaṃsanti vaidyāḥ sādhu suniṣṭhitāḥ / balena sadṛśaṃ nāsti vīryaṃ tu mama rocate // 2.15.8
kṛtavīryakule jāto nirvīryaḥ kiṃ kariṣyati / kṣatriyaḥ sarvaśo rājan yasya vṛttiḥ parājaye // 2.15.9
sarvair api guṇair hīno vīryavān hi tared ripūn / sarvair api guṇair yukto nirvīryaḥ kiṃ kariṣyati // 2.15.10
dravyabhūtā guṇāḥ sarve tiṣṭhanti hi parākrame / jayasya hetuḥ siddhir hi karma daivaṃ ca saṃśritam // 2.15.11
saṃyukto hi balaiḥ kaś cit pramādān nopayujyate / tena dvāreṇa śatrubhyaḥ kṣīyate sabalo ripuḥ // 2.15.12
dainyaṃ yathābalavati tathā moho balānvite / tāv ubhau nāśakau hetū rājñā tyājyau jayārthinā // 2.15.13
jarāsaṃdhavināśaṃ ca rājñāṃ ca parimokṣaṇam / yadi kuryāma yajñārthaṃ kiṃ tataḥ paramaṃ bhavet // 2.15.14
anārambhe tu niyato bhaved aguṇaniścayaḥ / guṇān niḥsaṃśayād rājan nairguṇyaṃ manyase katham // 2.15.15
kāṣāyaṃ sulabhaṃ paścān munīnāṃ śamam icchatām / sāmrājyaṃ tu tavecchanto vayaṃ yotsyāmahe paraiḥ // 2.15.16
jātasya bhārate vaṃśe tathā kuntyāḥ sutasya ca / yā vai yuktā matiḥ seyam arjunena pradarśitā // 2.16.1
na mṛtyoḥ samayaṃ vidma rātrau vā yadi vā divā / na cāpi kaṃ cid amaram ayuddhenāpi śuśrumaḥ // 2.16.2
etāvad eva puruṣaiḥ kāryaṃ hṛdayatoṣaṇam / nayena vidhidṛṣṭena yad upakramate parān // 2.16.3
sunayasyānapāyasya saṃyuge paramaḥ kramaḥ / saṃśayo jāyate sāmye sāmyaṃ ca na bhaved dvayoḥ // 2.16.4
te vayaṃ nayam āsthāya śatrudehasamīpagāḥ / katham antaṃ na gacchema vṛkṣasyeva nadīrayāḥ // 2.16.5
pararandhre parākrāntāḥ svarandhrāvaraṇe sthitāḥ // 2.16.5.2
vyūḍhānīkair anubalair nopeyād balavattaram / iti buddhimatāṃ nītis tan mamāpīha rocate // 2.16.6
anavadyā hy asaṃbuddhāḥ praviṣṭāḥ śatrusadma tat / śatrudeham upākramya taṃ kāmaṃ prāpnuyāmahe // 2.16.7
eko hy eva śriyaṃ nityaṃ bibharti puruṣarṣabha / antarātmeva bhūtānāṃ tatkṣaye vai balakṣayaḥ // 2.16.8
atha cet taṃ nihatyājau śeṣeṇābhisamāgatāḥ / prāpnuyāma tataḥ svargaṃ jñātitrāṇaparāyaṇāḥ // 2.16.9
kṛṣṇa ko 'yaṃ jarāsaṃdhaḥ kiṃvīryaḥ kiṃparākramaḥ / yas tvāṃ spṛṣṭvāgnisadṛśaṃ na dagdhaḥ śalabho yathā // 2.16.10
śṛṇu rājañ jarāsaṃdho yadvīryo yatparākramaḥ / yathā copekṣito 'smābhir bahuśaḥ kṛtavipriyaḥ // 2.16.11
akṣauhiṇīnāṃ tisṛṇām āsīt samaradarpitaḥ / rājā bṛhadratho nāma magadhādhipatiḥ patiḥ // 2.16.12
rūpavān vīryasaṃpannaḥ śrīmān atulavikramaḥ / nityaṃ dīkṣākṛśatanuḥ śatakratur ivāparaḥ // 2.16.13
tejasā sūryasadṛśaḥ kṣamayā pṛthivīsamaḥ / yamāntakasamaḥ kope śriyā vaiśravaṇopamaḥ // 2.16.14
tasyābhijanasaṃyuktair guṇair bharatasattama / vyāpteyaṃ pṛthivī sarvā sūryasyeva gabhastibhiḥ // 2.16.15
sa kāśirājasya sute yamaje bharatarṣabha / upayeme mahāvīryo rūpadraviṇasaṃmate // 2.16.16
tayoś cakāra samayaṃ mithaḥ sa puruṣarṣabhaḥ / nātivartiṣya ity evaṃ patnībhyāṃ saṃnidhau tadā // 2.16.17
sa tābhyāṃ śuśubhe rājā patnībhyāṃ manujādhipa / priyābhyām anurūpābhyāṃ kareṇubhyām iva dvipaḥ // 2.16.18
tayor madhyagataś cāpi rarāja vasudhādhipaḥ / gaṅgāyamunayor madhye mūrtimān iva sāgaraḥ // 2.16.19
viṣayeṣu nimagnasya tasya yauvanam atyagāt / na ca vaṃśakaraḥ putras tasyājāyata kaś cana // 2.16.20
maṅgalair bahubhir homaiḥ putrakāmābhir iṣṭibhiḥ / nāsasāda nṛpaśreṣṭhaḥ putraṃ kulavivardhanam // 2.16.21
atha kākṣīvataḥ putraṃ gautamasya mahātmanaḥ / śuśrāva tapasi śrāntam udāraṃ caṇḍakauśikam // 2.16.22
yadṛcchayāgataṃ taṃ tu vṛkṣamūlam upāśritam / patnībhyāṃ sahito rājā sarvaratnair atoṣayat // 2.16.23
tam abravīt satyadhṛtiḥ satyavāg ṛṣisattamaḥ / parituṣṭo 'smi te rājan varaṃ varaya suvrata // 2.16.24
tataḥ sabhāryaḥ praṇatas tam uvāca bṛhadrathaḥ / putradarśananairāśyād bāṣpagadgadayā girā // 2.16.25
bhagavan rājyam utsṛjya prasthitasya tapovanam / kiṃ vareṇālpabhāgyasya kiṃ rājyenāprajasya me // 2.16.26
etac chrutvā munir dhyānam agamat kṣubhitendriyaḥ / tasyaiva cāmravṛkṣasya chāyāyāṃ samupāviśat // 2.16.27
tasyopaviṣṭasya muner utsaṅge nipapāta ha / avātam aśukādaṣṭam ekam āmraphalaṃ kila // 2.16.28
tat pragṛhya muniśreṣṭho hṛdayenābhimantrya ca / rājñe dadāv apratimaṃ putrasaṃprāptikārakam // 2.16.29
uvāca ca mahāprājñas taṃ rājānaṃ mahāmuniḥ / gaccha rājan kṛtārtho 'si nivarta manujādhipa // 2.16.30
yathāsamayam ājñāya tadā sa nṛpasattamaḥ / dvābhyām ekaṃ phalaṃ prādāt patnībhyāṃ bharatarṣabha // 2.16.31
te tad āmraṃ dvidhā kṛtvā bhakṣayām āsatuḥ śubhe / bhāvitvād api cārthasya satyavākyāt tathā muneḥ // 2.16.32
tayoḥ samabhavad garbhaḥ phalaprāśanasaṃbhavaḥ / te ca dṛṣṭvā narapatiḥ parāṃ mudam avāpa ha // 2.16.33
atha kāle mahāprājña yathāsamayam āgate / prajāyetām ubhe rājañ śarīraśakale tadā // 2.16.34
ekākṣibāhucaraṇe ardhodaramukhasphije / dṛṣṭvā śarīraśakale pravepāte ubhe bhṛśam // 2.16.35
udvigne saha saṃmantrya te bhaginyau tadābale / sajīve prāṇiśakale tatyajāte suduḥkhite // 2.16.36
tayor dhātryau susaṃvīte kṛtvā te garbhasaṃplave / nirgamyāntaḥpuradvārāt samutsṛjyāśu jagmatuḥ // 2.16.37
te catuṣpathanikṣipte jarā nāmātha rākṣasī / jagrāha manujavyāghra māṃsaśoṇitabhojanā // 2.16.38
kartukāmā sukhavahe śakale sā tu rākṣasī / saṃghaṭṭayām āsa tadā vidhānabalacoditā // 2.16.39
te samānītamātre tu śakale puruṣarṣabha / ekamūrtikṛte vīraḥ kumāraḥ samapadyata // 2.16.40
tataḥ sā rākṣasī rājan vismayotphullalocanā / na śaśāka samudvoḍhuṃ vajrasāramayaṃ śiśum // 2.16.41
bālas tāmratalaṃ muṣṭiṃ kṛtvā cāsye nidhāya saḥ / prākrośad atisaṃrambhāt satoya iva toyadaḥ // 2.16.42
tena śabdena saṃbhrāntaḥ sahasāntaḥpure janaḥ / nirjagāma naravyāghra rājñā saha paraṃtapa // 2.16.43
te cābale pariglāne payaḥpūrṇapayodhare / nirāśe putralābhāya sahasaivābhyagacchatām // 2.16.44
atha dṛṣṭvā tathābhūte rājānaṃ ceṣṭasaṃtatim / taṃ ca bālaṃ subalinaṃ cintayām āsa rākṣasī // 2.16.45
nārhāmi viṣaye rājño vasantī putragṛddhinaḥ / bālaṃ putram upādātuṃ meghalekheva bhāskaram // 2.16.46
sā kṛtvā mānuṣaṃ rūpam uvāca manujādhipam / bṛhadratha sutas te 'yaṃ maddattaḥ pratigṛhyatām // 2.16.47
tava patnīdvaye jāto dvijātivaraśāsanāt / dhātrījanaparityakto mayāyaṃ parirakṣitaḥ // 2.16.48
tatas te bharataśreṣṭha kāśirājasute śubhe / taṃ bālam abhipatyāśu prasnavair abhiṣiñcatām // 2.16.49
tataḥ sa rājā saṃhṛṣṭaḥ sarvaṃ tad upalabhya ca / apṛcchan navahemābhāṃ rākṣasīṃ tām arākṣasīm // 2.16.50
kā tvaṃ kamalagarbhābhe mama putrapradāyinī / kāmayā brūhi kalyāṇi devatā pratibhāsi me // 2.16.51
jarā nāmāsmi bhadraṃ te rākṣasī kāmarūpiṇī / tava veśmani rājendra pūjitā nyavasaṃ sukham // 2.17.1
sāhaṃ pratyupakārārthaṃ cintayanty aniśaṃ nṛpa / taveme putraśakale dṛṣṭavaty asmi dhārmika // 2.17.2
saṃśleṣite mayā daivāt kumāraḥ samapadyata / tava bhāgyair mahārāja hetumātram ahaṃ tv iha // 2.17.3
evam uktvā tu sā rājaṃs tatraivāntaradhīyata / sa gṛhya ca kumāraṃ taṃ prāviśat svagṛhaṃ nṛpaḥ // 2.17.4
tasya bālasya yat kṛtyaṃ tac cakāra nṛpas tadā / ājñāpayac ca rākṣasyā māgadheṣu mahotsavam // 2.17.5
tasya nāmākarot tatra prajāpatisamaḥ pitā / jarayā saṃdhito yasmāj jarāsaṃdhas tato 'bhavat // 2.17.6
so 'vardhata mahātejā magadhādhipateḥ sutaḥ / pramāṇabalasaṃpanno hutāhutir ivānalaḥ // 2.17.7
kasya cit tv atha kālasya punar eva mahātapāḥ / magadhān upacakrāma bhagavāṃś caṇḍakauśikaḥ // 2.17.8
tasyāgamanasaṃhṛṣṭaḥ sāmātyaḥ sapuraḥsaraḥ / sabhāryaḥ saha putreṇa nirjagāma bṛhadrathaḥ // 2.17.9
pādyārghyācamanīyais tam arcayām āsa bhārata / sa nṛpo rājyasahitaṃ putraṃ cāsmai nyavedayat // 2.17.10
pratigṛhya tu tāṃ pūjāṃ pārthivād bhagavān ṛṣiḥ / uvāca māgadhaṃ rājan prahṛṣṭenāntarātmanā // 2.17.11
sarvam etan mayā rājan vijñātaṃ jñānacakṣuṣā / putras tu śṛṇu rājendra yādṛśo 'yaṃ bhaviṣyati // 2.17.12
asya vīryavato vīryaṃ nānuyāsyanti pārthivāḥ / devair api visṛṣṭāni śastrāṇy asya mahīpate // 2.17.13
na rujaṃ janayiṣyanti girer iva nadīrayāḥ // 2.17.13.2
sarvamūrdhābhiṣiktānām eṣa mūrdhni jvaliṣyati / sarveṣāṃ niṣprabhakaro jyotiṣām iva bhāskaraḥ // 2.17.14
enam āsādya rājānaḥ samṛddhabalavāhanāḥ / vināśam upayāsyanti śalabhā iva pāvakam // 2.17.15
eṣa śriyaṃ samuditāṃ sarvarājñāṃ grahīṣyati / varṣāsv ivoddhatajalā nadīr nadanadīpatiḥ // 2.17.16
eṣa dhārayitā samyak cāturvarṇyaṃ mahābalaḥ / śubhāśubham iva sphītā sarvasasyadharā dharā // 2.17.17
asyājñāvaśagāḥ sarve bhaviṣyanti narādhipāḥ / sarvabhūtātmabhūtasya vāyor iva śarīriṇaḥ // 2.17.18
eṣa rudraṃ mahādevaṃ tripurāntakaraṃ haram / sarvalokeṣv atibalaḥ svayaṃ drakṣyati māgadhaḥ // 2.17.19
evaṃ bruvann eva muniḥ svakāryārthaṃ vicintayan / visarjayām āsa nṛpaṃ bṛhadratham athārihan // 2.17.20
praviśya nagaraṃ caiva jñātisaṃbandhibhir vṛtaḥ / abhiṣicya jarāsaṃdhaṃ magadhādhipatis tadā // 2.17.21
bṛhadratho narapatiḥ parāṃ nirvṛtim āyayau // 2.17.21.2
abhiṣikte jarāsaṃdhe tadā rājā bṛhadrathaḥ / patnīdvayenānugatas tapovanarato 'bhavat // 2.17.22
tapovanasthe pitari mātṛbhyāṃ saha bhārata / jarāsaṃdhaḥ svavīryeṇa pārthivān akarod vaśe // 2.17.23
atha dīrghasya kālasya tapovanagato nṛpaḥ / sabhāryaḥ svargam agamat tapas taptvā bṛhadrathaḥ // 2.17.24
tasyāstāṃ haṃsaḍibhakāv aśastranidhanāv ubhau / mantre matimatāṃ śreṣṭhau yuddhaśāstraviśāradau // 2.17.25
yau tau mayā te kathitau pūrvam eva mahābalau / trayas trayāṇāṃ lokānāṃ paryāptā iti me matiḥ // 2.17.26
evam eṣa tadā vīra balibhiḥ kukurāndhakaiḥ / vṛṣṇibhiś ca mahārāja nītihetor upekṣitaḥ // 2.17.27
patitau haṃsaḍibhakau kaṃsāmātyau nipātitau / jarāsaṃdhasya nidhane kālo 'yaṃ samupāgataḥ // 2.18.1
na sa śakyo raṇe jetuṃ sarvair api surāsuraiḥ / prāṇayuddhena jetavyaḥ sa ity upalabhāmahe // 2.18.2
mayi nītir balaṃ bhīme rakṣitā cāvayorjunaḥ / sādhayiṣyāma taṃ rājan vayaṃ traya ivāgnayaḥ // 2.18.3
tribhir āsādito 'smābhir vijane sa narādhipaḥ / na saṃdeho yathā yuddham ekenābhyupayāsyati // 2.18.4
avamānāc ca lokasya vyāyatatvāc ca dharṣitaḥ / bhīmasenena yuddhāya dhruvam abhyupayāsyati // 2.18.5
alaṃ tasya mahābāhur bhīmaseno mahābalaḥ / lokasya samudīrṇasya nidhanāyāntako yathā // 2.18.6
yadi te hṛdayaṃ vetti yadi te pratyayo mayi / bhīmasenārjunau śīghraṃ nyāsabhūtau prayaccha me // 2.18.7
evam ukto bhagavatā pratyuvāca yudhiṣṭhiraḥ / bhīmapārthau samālokya saṃprahṛṣṭamukhau sthitau // 2.18.8
acyutācyuta mā maivaṃ vyāharāmitrakarṣaṇa / pāṇḍavānāṃ bhavān nātho bhavantaṃ cāśritā vayam // 2.18.9
yathā vadasi govinda sarvaṃ tad upapadyate / na hi tvam agratas teṣāṃ yeṣāṃ lakṣmīḥ parāṅmukhī // 2.18.10
nihataś ca jarāsaṃdho mokṣitāś ca mahīkṣitaḥ / rājasūyaś ca me labdho nideśe tava tiṣṭhataḥ // 2.18.11
kṣiprakārin yathā tv etat kāryaṃ samupapadyate / mama kāryaṃ jagatkāryaṃ tathā kuru narottama // 2.18.12
tribhir bhavadbhir hi vinā nāhaṃ jīvitum utsahe / dharmakāmārtharahito rogārta iva durgataḥ // 2.18.13
na śauriṇā vinā pārtho na śauriḥ pāṇḍavaṃ vinā / nājeyo 'sty anayor loke kṛṣṇayor iti me matiḥ // 2.18.14
ayaṃ ca balināṃ śreṣṭhaḥ śrīmān api vṛkodaraḥ / yuvābhyāṃ sahito vīraḥ kiṃ na kuryān mahāyaśāḥ // 2.18.15
supraṇīto balaugho hi kurute kāryam uttamam / andhaṃ jaḍaṃ balaṃ prāhuḥ praṇetavyaṃ vicakṣaṇaiḥ // 2.18.16
yato hi nimnaṃ bhavati nayantīha tato jalam / yataś chidraṃ tataś cāpi nayante dhīdhanā balam // 2.18.17
tasmān nayavidhānajñaṃ puruṣaṃ lokaviśrutam / vayam āśritya govindaṃ yatāmaḥ kāryasiddhaye // 2.18.18
evaṃ prajñānayabalaṃ kriyopāyasamanvitam / puraskurvīta kāryeṣu kṛṣṇa kāryārthasiddhaye // 2.18.19
evam eva yaduśreṣṭhaṃ pārthaḥ kāryārthasiddhaye / arjunaḥ kṛṣṇam anvetu bhīmo 'nvetu dhanaṃjayam // 2.18.20
nayo jayo balaṃ caiva vikrame siddhim eṣyati // 2.18.20.2
evam uktās tataḥ sarve bhrātaro vipulaujasaḥ / vārṣṇeyaḥ pāṇḍaveyau ca pratasthur māgadhaṃ prati // 2.18.21
varcasvināṃ brāhmaṇānāṃ snātakānāṃ paricchadān / ācchādya suhṛdāṃ vākyair manojñair abhinanditāḥ // 2.18.22
amarṣād abhitaptānāṃ jñātyarthaṃ mukhyavāsasām / ravisomāgnivapuṣāṃ bhīmam āsīt tadā vapuḥ // 2.18.23
hataṃ mene jarāsaṃdhaṃ dṛṣṭvā bhīmapurogamau / ekakāryasamudyuktau kṛṣṇau yuddhe 'parājitau // 2.18.24
īśau hi tau mahātmānau sarvakāryapravartane / dharmārthakāmakāryāṇāṃ kāryāṇām iva nigrahe // 2.18.25
kurubhyaḥ prasthitās te tu madhyena kurujāṅgalam / ramyaṃ padmasaro gatvā kālakūṭam atītya ca // 2.18.26
gaṇḍakīyāṃ tathā śoṇaṃ sadānīrāṃ tathaiva ca / ekaparvatake nadyaḥ krameṇaitya vrajanti te // 2.18.27
saṃtīrya sarayūṃ ramyāṃ dṛṣṭvā pūrvāṃś ca kosalān / atītya jagmur mithilāṃ mālāṃ carmaṇvatīṃ nadīm // 2.18.28
uttīrya gaṅgāṃ śoṇaṃ ca sarve te prāṅmukhās trayaḥ / kuravoraśchadaṃ jagmur māgadhaṃ kṣetram acyutāḥ // 2.18.29
te śaśvad godhanākīrṇam ambumantaṃ śubhadrumam / gorathaṃ girim āsādya dadṛśur māgadhaṃ puram // 2.18.30
eṣa pārtha mahān svāduḥ paśumān nityam ambumān / nirāmayaḥ suveśmāḍhyo niveśo māgadhaḥ śubhaḥ // 2.19.1
vaihāro vipulaḥ śailo varāho vṛṣabhas tathā / tathaivarṣigiris tāta śubhāś caityakapañcamāḥ // 2.19.2
ete pañca mahāśṛṅgāḥ parvatāḥ śītaladrumāḥ / rakṣantīvābhisaṃhatya saṃhatāṅgā girivrajam // 2.19.3
puṣpaveṣṭitaśākhāgrair gandhavadbhir manoramaiḥ / nigūḍhā iva lodhrāṇāṃ vanaiḥ kāmijanapriyaiḥ // 2.19.4
śūdrāyāṃ gautamo yatra mahātmā saṃśitavrataḥ / auśīnaryām ajanayat kākṣīvādīn sutān ṛṣiḥ // 2.19.5
gautamaḥ kṣayaṇād asmād athāsau tatra veśmani / bhajate māgadhaṃ vaṃśaṃ sa nṛpāṇām anugrahāt // 2.19.6
aṅgavaṅgādayaś caiva rājānaḥ sumahābalāḥ / gautamakṣayam abhyetya ramante sma purārjuna // 2.19.7
vanarājīs tu paśyemāḥ priyālānāṃ manoramāḥ / lodhrāṇāṃ ca śubhāḥ pārtha gautamaukaḥsamīpajāḥ // 2.19.8
arbudaḥ śakravāpī ca pannagau śatrutāpanau / svastikasyālayaś cātra maṇināgasya cottamaḥ // 2.19.9
aparihāryā meghānāṃ māgadheyaṃ maṇeḥ kṛte / kauśiko maṇimāṃś caiva vavṛdhāte hy anugraham // 2.19.10
arthasiddhiṃ tv anapagāṃ jarāsaṃdho 'bhimanyate / vayam āsādane tasya darpam adya nihanma hi // 2.19.11
evam uktvā tataḥ sarve bhrātaro vipulaujasaḥ / vārṣṇeyaḥ pāṇḍaveyau ca pratasthur māgadhaṃ puram // 2.19.12
tuṣṭapuṣṭajanopetaṃ cāturvarṇyajanākulam / sphītotsavam anādhṛṣyam āseduś ca girivrajam // 2.19.13
te 'tha dvāram anāsādya purasya girim ucchritam / bārhadrathaiḥ pūjyamānaṃ tathā nagaravāsibhiḥ // 2.19.14
yatra māṣādam ṛṣabham āsasāda bṛhadrathaḥ / taṃ hatvā māṣanālāś ca tisro bherīr akārayat // 2.19.15
ānahya carmaṇā tena sthāpayām āsa sve pure / yatra tāḥ prāṇadan bheryo divyapuṣpāvacūrṇitāḥ // 2.19.16
māgadhānāṃ suruciraṃ caityakāntaṃ samādravan / śirasīva jighāṃsanto jarāsaṃdhajighāṃsavaḥ // 2.19.17
sthiraṃ suvipulaṃ śṛṅgaṃ sumahāntaṃ purātanam / arcitaṃ mālyadāmaiś ca satataṃ supratiṣṭhitam // 2.19.18
vipulair bāhubhir vīrās te 'bhihatyābhyapātayan / tatas te māgadhaṃ dṛṣṭvā puraṃ praviviśus tadā // 2.19.19
etasminn eva kāle tu jarāsaṃdhaṃ samarcayan / paryagni kurvaṃś ca nṛpaṃ dviradasthaṃ purohitāḥ // 2.19.20
snātakavratinas te tu bāhuśastrā nirāyudhāḥ / yuyutsavaḥ praviviśur jarāsaṃdhena bhārata // 2.19.21
bhakṣyamālyāpaṇānāṃ ca dadṛśuḥ śriyam uttamām / sphītāṃ sarvaguṇopetāṃ sarvakāmasamṛddhinīm // 2.19.22
tāṃ tu dṛṣṭvā samṛddhiṃ te vīthyāṃ tasyāṃ narottamāḥ / rājamārgeṇa gacchantaḥ kṛṣṇabhīmadhanaṃjayāḥ // 2.19.23
balād gṛhītvā mālyāni mālākārān mahābalāḥ / virāgavasanāḥ sarve sragviṇo mṛṣṭakuṇḍalāḥ // 2.19.24
niveśanam athājagmur jarāsaṃdhasya dhīmataḥ / govāsam iva vīkṣantaḥ siṃhā haimavatā yathā // 2.19.25
śailastambhanibhās teṣāṃ candanāgurubhūṣitāḥ / aśobhanta mahārāja bāhavo bāhuśālinām // 2.19.26
tān dṛṣṭvā dviradaprakhyāñ śālaskandhān ivodgatān / vyūḍhoraskān māgadhānāṃ vismayaḥ samajāyata // 2.19.27
te tv atītya janākīrṇās tisraḥ kakṣyā nararṣabhāḥ / ahaṃkāreṇa rājānam upatasthur mahābalāḥ // 2.19.28
tān pādyamadhuparkārhān mānārhān satkṛtiṃ gatān / pratyutthāya jarāsaṃdha upatasthe yathāvidhi // 2.19.29
uvāca caitān rājāsau svāgataṃ vo 'stv iti prabhuḥ / tasya hy etad vrataṃ rājan babhūva bhuvi viśrutam // 2.19.30
snātakān brāhmaṇān prāptāñ śrutvā sa samitiṃjayaḥ / apy ardharātre nṛpatiḥ pratyudgacchati bhārata // 2.19.31
tāṃs tv apūrveṇa veṣeṇa dṛṣṭvā nṛpatisattamaḥ / upatasthe jarāsaṃdho vismitaś cābhavat tadā // 2.19.32
te tu dṛṣṭvaiva rājānaṃ jarāsaṃdhaṃ nararṣabhāḥ / idam ūcur amitraghnāḥ sarve bharatasattama // 2.19.33
svasty astu kuśalaṃ rājann iti sarve vyavasthitāḥ / taṃ nṛpaṃ nṛpaśārdūla vipraikṣanta parasparam // 2.19.34
tān abravīj jarāsaṃdhas tadā yādavapāṇḍavān / āsyatām iti rājendra brāhmaṇacchadmasaṃvṛtān // 2.19.35
athopaviviśuḥ sarve trayas te puruṣarṣabhāḥ / saṃpradīptās trayo lakṣmyā mahādhvara ivāgnayaḥ // 2.19.36
tān uvāca jarāsaṃdhaḥ satyasaṃdho narādhipaḥ / vigarhamāṇaḥ kauravya veṣagrahaṇakāraṇāt // 2.19.37
na snātakavratā viprā bahirmālyānulepanāḥ / bhavantīti nṛloke 'smin viditaṃ mama sarvaśaḥ // 2.19.38
te yūyaṃ puṣpavantaś ca bhujair jyāghātalakṣaṇaiḥ / bibhrataḥ kṣātram ojaś ca brāhmaṇyaṃ pratijānatha // 2.19.39
evaṃ virāgavasanā bahirmālyānulepanāḥ / satyaṃ vadata ke yūyaṃ satyaṃ rājasu śobhate // 2.19.40
caityakaṃ ca gireḥ śṛṅgaṃ bhittvā kim iva sadma naḥ / advāreṇa praviṣṭāḥ stha nirbhayā rājakilbiṣāt // 2.19.41
karma caitad viliṅgasya kiṃ vādya prasamīkṣitam / vadadhvaṃ vāci vīryaṃ ca brāhmaṇasya viśeṣataḥ // 2.19.42
evaṃ ca mām upasthāya kasmāc ca vidhinārhaṇām / praṇītāṃ no na gṛhṇīta kāryaṃ kiṃ cāsmadāgame // 2.19.43
evam uktas tataḥ kṛṣṇaḥ pratyuvāca mahāmanāḥ / snigdhagambhīrayā vācā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ // 2.19.44
snātakavratino rājan brāhmaṇāḥ kṣatriyā viśaḥ / viśeṣaniyamāś caiṣām aviśeṣāś ca santy uta // 2.19.45
viśeṣavāṃś ca satataṃ kṣatriyaḥ śriyam archati / puṣpavatsu dhruvā śrīś ca puṣpavantas tato vayam // 2.19.46
kṣatriyo bāhuvīryas tu na tathā vākyavīryavān / apragalbhaṃ vacas tasya tasmād bārhadrathe smṛtam // 2.19.47
svavīryaṃ kṣatriyāṇāṃ ca bāhvor dhātā nyaveśayat / tad didṛkṣasi ced rājan draṣṭāsy adya na saṃśayaḥ // 2.19.48
advāreṇa ripor gehaṃ dvāreṇa suhṛdo gṛham / praviśanti sadā santo dvāraṃ no varjitaṃ tataḥ // 2.19.49
kāryavanto gṛhān etya śatruto nārhaṇāṃ vayam / pratigṛhṇīma tad viddhi etan naḥ śāśvataṃ vratam // 2.19.50
na smareyaṃ kadā vairaṃ kṛtaṃ yuṣmābhir ity uta / cintayaṃś ca na paśyāmi bhavatāṃ prati vaikṛtam // 2.20.1
vaikṛte cāsati kathaṃ manyadhvaṃ mām anāgasam / ariṃ vibrūta tad viprāḥ satāṃ samaya eṣa hi // 2.20.2
atha dharmopaghātād dhi manaḥ samupatapyate / yo 'nāgasi prasṛjati kṣatriyo 'pi na saṃśayaḥ // 2.20.3
ato 'nyathācaraṃl loke dharmajñaḥ san mahāvrataḥ / vṛjināṃ gatim āpnoti śreyaso 'py upahanti ca // 2.20.4
trailokye kṣatradharmād dhi śreyāṃsaṃ sādhucāriṇām / anāgasaṃ prajānānāḥ pramādād iva jalpatha // 2.20.5
kulakāryaṃ mahārāja kaś cid ekaḥ kulodvahaḥ / vahate tanniyogād vai vayam abhyutthitās trayaḥ // 2.20.6
tvayā copahṛtā rājan kṣatriyā lokavāsinaḥ / tad āgaḥ krūram utpādya manyase kiṃ tv anāgasam // 2.20.7
rājā rājñaḥ kathaṃ sādhūn hiṃsyān nṛpatisattama / tad rājñaḥ saṃnigṛhya tvaṃ rudrāyopajihīrṣasi // 2.20.8
asmāṃs tad eno gaccheta tvayā bārhadrathe kṛtam / vayaṃ hi śaktā dharmasya rakṣaṇe dharmacāriṇaḥ // 2.20.9
manuṣyāṇāṃ samālambho na ca dṛṣṭaḥ kadā cana / sa kathaṃ mānuṣair devaṃ yaṣṭum icchasi śaṃkaram // 2.20.10
savarṇo hi savarṇānāṃ paśusaṃjñāṃ kariṣyati / ko 'nya evaṃ yathā hi tvaṃ jarāsaṃdha vṛthāmatiḥ // 2.20.11
te tvāṃ jñātikṣayakaraṃ vayam ārtānusāriṇaḥ / jñātivṛddhinimittārthaṃ viniyantum ihāgatāḥ // 2.20.12
nāsti loke pumān anyaḥ kṣatriyeṣv iti caiva yat / manyase sa ca te rājan sumahān buddhiviplavaḥ // 2.20.13
ko hi jānann abhijanam ātmanaḥ kṣatriyo nṛpa / nāviśet svargam atulaṃ raṇānantaram avyayam // 2.20.14
svargaṃ hy eva samāsthāya raṇayajñeṣu dīkṣitāḥ / yajante kṣatriyā lokāṃs tad viddhi magadhādhipa // 2.20.15
svargayonir jayo rājan svargayonir mahad yaśaḥ / svargayonis tapo yuddhe mārgaḥ so 'vyabhicāravān // 2.20.16
eṣa hy aindro vaijayanto guṇo nityaṃ samāhitaḥ / yenāsurān parājitya jagat pāti śatakratuḥ // 2.20.17
svargam āsthāya kasya syād vigrahitvaṃ yathā tava / māgadhair vipulaiḥ sainyair bāhulyabaladarpitaiḥ // 2.20.18
māvamaṃsthāḥ parān rājan nāsti vīryaṃ nare nare / samaṃ tejas tvayā caiva kevalaṃ manujeśvara // 2.20.19
yāvad eva na saṃbuddhaṃ tāvad eva bhavet tava / viṣahyam etad asmākam ato rājan bravīmi te // 2.20.20
jahi tvaṃ sadṛśeṣv eva mānaṃ darpaṃ ca māgadha / mā gamaḥ sasutāmātyaḥ sabalaś ca yamakṣayam // 2.20.21
dambhodbhavaḥ kārtavīrya uttaraś ca bṛhadrathaḥ / śreyaso hy avamanyeha vineśuḥ sabalā nṛpāḥ // 2.20.22
mumukṣamāṇās tvattaś ca na vayaṃ brāhmaṇabruvāḥ / śaurir asmi hṛṣīkeśo nṛvīrau pāṇḍavāv imau // 2.20.23
tvām āhvayāmahe rājan sthiro yudhyasva māgadha / muñca vā nṛpatīn sarvān mā gamas tvaṃ yamakṣayam // 2.20.24
nājitān vai narapatīn aham ādadmi kāṃś cana / jitaḥ kaḥ paryavasthātā ko 'tra yo na mayā jitaḥ // 2.20.25
kṣatriyasyaitad evāhur dharmyaṃ kṛṣṇopajīvanam / vikramya vaśam ānīya kāmato yat samācaret // 2.20.26
devatārtham upākṛtya rājñaḥ kṛṣṇa kathaṃ bhayāt / aham adya vimuñceyaṃ kṣātraṃ vratam anusmaran // 2.20.27
sainyaṃ sainyena vyūḍhena eka ekena vā punaḥ / dvābhyāṃ tribhir vā yotsye 'haṃ yugapat pṛthag eva vā // 2.20.28
evam uktvā jarāsaṃdhaḥ sahadevābhiṣecanam / ājñāpayat tadā rājā yuyutsur bhīmakarmabhiḥ // 2.20.29
sa tu senāpatī rājā sasmāra bharatarṣabha / kauśikaṃ citrasenaṃ ca tasmin yuddha upasthite // 2.20.30
yayos te nāmanī loke haṃseti ḍibhaketi ca / pūrvaṃ saṃkathite pumbhir nṛloke lokasatkṛte // 2.20.31
taṃ tu rājan vibhuḥ śaurī rājānaṃ balināṃ varam / smṛtvā puruṣaśārdūla śārdūlasamavikramam // 2.20.32
satyasaṃdho jarāsaṃdhaṃ bhuvi bhīmaparākramam / bhāgam anyasya nirdiṣṭaṃ vadhyaṃ bhūmibhṛd acyutaḥ // 2.20.33
nātmanātmavatāṃ mukhya iyeṣa madhusūdanaḥ / brahmaṇo ''jñāṃ puraskṛtya hantuṃ haladharānujaḥ // 2.20.34
tatas taṃ niścitātmānaṃ yuddhāya yadunandanaḥ / uvāca vāgmī rājānaṃ jarāsaṃdham adhokṣajaḥ // 2.21.1
trayāṇāṃ kena te rājan yoddhuṃ vitarate manaḥ / asmad anyatameneha sajjībhavatu ko yudhi // 2.21.2
evam uktaḥ sa kṛṣṇena yuddhaṃ vavre mahādyutiḥ / jarāsaṃdhas tato rājan bhīmasenena māgadhaḥ // 2.21.3
dhārayann agadān mukhyān nirvṛtīr vedanāni ca / upatasthe jarāsaṃdhaṃ yuyutsuṃ vai purohitaḥ // 2.21.4
kṛtasvastyayano vidvān brāhmaṇena yaśasvinā / samanahyaj jarāsaṃdhaḥ kṣatradharmam anuvrataḥ // 2.21.5
avamucya kirīṭaṃ sa keśān samanumṛjya ca / udatiṣṭhaj jarāsaṃdho velātiga ivārṇavaḥ // 2.21.6
uvāca matimān rājā bhīmaṃ bhīmaparākramam / bhīma yotsye tvayā sārdhaṃ śreyasā nirjitaṃ varam // 2.21.7
evam uktvā jarāsaṃdho bhīmasenam ariṃdamaḥ / pratyudyayau mahātejāḥ śakraṃ balir ivāsuraḥ // 2.21.8
tataḥ saṃmantrya kṛṣṇena kṛtasvastyayano balī / bhīmaseno jarāsaṃdham āsasāda yuyutsayā // 2.21.9
tatas tau naraśārdūlau bāhuśastrau samīyatuḥ / vīrau paramasaṃhṛṣṭāv anyonyajayakāṅkṣiṇau // 2.21.10
tayor atha bhujāghātān nigrahapragrahāt tathā / āsīt subhīmasaṃhrādo vajraparvatayor iva // 2.21.11
ubhau paramasaṃhṛṣṭau balenātibalāv ubhau / anyonyasyāntaraṃ prepsū parasparajayaiṣiṇau // 2.21.12
tad bhīmam utsārya janaṃ yuddham āsīd upahvare / balinoḥ saṃyuge rājan vṛtravāsavayor iva // 2.21.13
prakarṣaṇākarṣaṇābhyām abhyākarṣavikarṣaṇaiḥ / ākarṣetāṃ tathānyonyaṃ jānubhiś cābhijaghnatuḥ // 2.21.14
tataḥ śabdena mahatā bhartsayantau parasparam / pāṣāṇasaṃghātanibhaiḥ prahārair abhijaghnatuḥ // 2.21.15
vyūḍhoraskau dīrghabhujau niyuddhakuśalāv ubhau / bāhubhiḥ samasajjetām āyasaiḥ parighair iva // 2.21.16
kārttikasya tu māsasya pravṛttaṃ prathame 'hani / anārataṃ divārātram aviśrāntam avartata // 2.21.17
tad vṛttaṃ tu trayodaśyāṃ samavetaṃ mahātmanoḥ / caturdaśyāṃ niśāyāṃ tu nivṛtto māgadhaḥ klamāt // 2.21.18
taṃ rājānaṃ tathā klāntaṃ dṛṣṭvā rājañ janārdanaḥ / uvāca bhīmakarmāṇaṃ bhīmaṃ saṃbodhayann iva // 2.21.19
klāntaḥ śatrur na kaunteya labhyaḥ pīḍayituṃ raṇe / pīḍyamāno hi kārtsnyena jahyāj jīvitam ātmanaḥ // 2.21.20
tasmāt te naiva kaunteya pīḍanīyo narādhipaḥ / samam etena yudhyasva bāhubhyāṃ bharatarṣabha // 2.21.21
evam uktaḥ sa kṛṣṇena pāṇḍavaḥ paravīrahā / jarāsaṃdhasya tad randhraṃ jñātvā cakre matiṃ vadhe // 2.21.22
tatas tam ajitaṃ jetuṃ jarāsaṃdhaṃ vṛkodaraḥ / saṃrabhya balināṃ mukhyo jagrāha kurunandanaḥ // 2.21.23
bhīmasenas tataḥ kṛṣṇam uvāca yadunandanam / buddhim āsthāya vipulāṃ jarāsaṃdhajighāṃsayā // 2.22.1
nāyaṃ pāpo mayā kṛṣṇa yuktaḥ syād anurodhitum / prāṇena yaduśārdūla baddhavaṅkṣaṇavāsasā // 2.22.2
evam uktas tataḥ kṛṣṇaḥ pratyuvāca vṛkodaram / tvarayan puruṣavyāghro jarāsaṃdhavadhepsayā // 2.22.3
yat te daivaṃ paraṃ sattvaṃ yac ca te mātariśvanaḥ / balaṃ bhīma jarāsaṃdhe darśayāśu tad adya naḥ // 2.22.4
evam uktas tadā bhīmo jarāsaṃdham ariṃdamaḥ / utkṣipya bhrāmayad rājan balavantaṃ mahābalaḥ // 2.22.5
bhrāmayitvā śataguṇaṃ bhujābhyāṃ bharatarṣabha / babhañja pṛṣṭhe saṃkṣipya niṣpiṣya vinanāda ca // 2.22.6
tasya niṣpiṣyamāṇasya pāṇḍavasya ca garjataḥ / abhavat tumulo nādaḥ sarvaprāṇibhayaṃkaraḥ // 2.22.7
vitresur māgadhāḥ sarve strīṇāṃ garbhāś ca susruvuḥ / bhīmasenasya nādena jarāsaṃdhasya caiva ha // 2.22.8
kiṃ nu svid dhimavān bhinnaḥ kiṃ nu svid dīryate mahī / iti sma māgadhā jajñur bhīmasenasya nisvanāt // 2.22.9
tato rājakuladvāri prasuptam iva taṃ nṛpam / rātrau parāsum utsṛjya niścakramur ariṃdamāḥ // 2.22.10
jarāsaṃdharathaṃ kṛṣṇo yojayitvā patākinam / āropya bhrātarau caiva mokṣayām āsa bāndhavān // 2.22.11
te vai ratnabhujaṃ kṛṣṇaṃ ratnārhaṃ pṛthivīśvarāḥ / rājānaś cakrur āsādya mokṣitā mahato bhayāt // 2.22.12
akṣataḥ śastrasaṃpanno jitāriḥ saha rājabhiḥ / ratham āsthāya taṃ divyaṃ nirjagāma girivrajāt // 2.22.13
yaḥ sa sodaryavān nāma dviyodhaḥ kṛṣṇasārathiḥ / abhyāsaghātī saṃdṛśyo durjayaḥ sarvarājabhiḥ // 2.22.14
bhīmārjunābhyāṃ yodhābhyām āsthitaḥ kṛṣṇasārathiḥ / śuśubhe rathavaryo 'sau durjayaḥ sarvadhanvibhiḥ // 2.22.15
śakraviṣṇū hi saṃgrāme ceratus tārakāmaye / rathena tena taṃ kṛṣṇa upāruhya yayau tadā // 2.22.16
taptacāmīkarābheṇa kiṅkiṇījālamālinā / meghanirghoṣanādena jaitreṇāmitraghātinā // 2.22.17
yena śakro dānavānāṃ jaghāna navatīr nava / taṃ prāpya samahṛṣyanta rathaṃ te puruṣarṣabhāḥ // 2.22.18
tataḥ kṛṣṇaṃ mahābāhuṃ bhrātṛbhyāṃ sahitaṃ tadā / rathasthaṃ māgadhā dṛṣṭvā samapadyanta vismitāḥ // 2.22.19
hayair divyaiḥ samāyukto ratho vāyusamo jave / adhiṣṭhitaḥ sa śuśubhe kṛṣṇenātīva bhārata // 2.22.20
asaṅgī devavihitas tasmin rathavare dhvajaḥ / yojanād dadṛśe śrīmān indrāyudhasamaprabhaḥ // 2.22.21
cintayām āsa kṛṣṇo 'tha garutmantaṃ sa cābhyayāt / kṣaṇe tasmin sa tenāsīc caityayūpa ivocchritaḥ // 2.22.22
vyāditāsyair mahānādaiḥ saha bhūtair dhvajālayaiḥ / tasthau rathavare tasmin garutmān pannagāśanaḥ // 2.22.23
durnirīkṣyo hi bhūtānāṃ tejasābhyadhikaṃ babhau / āditya iva madhyāhne sahasrakiraṇāvṛtaḥ // 2.22.24
na sa sajjati vṛkṣeṣu śastraiś cāpi na riṣyate / divyo dhvajavaro rājan dṛśyate devamānuṣaiḥ // 2.22.25
tam āsthāya rathaṃ divyaṃ parjanyasamanisvanam / niryayau puruṣavyāghraḥ pāṇḍavābhyāṃ sahācyutaḥ // 2.22.26
yaṃ lebhe vāsavād rājā vasus tasmād bṛhadrathaḥ / bṛhadrathāt krameṇaiva prāpto bārhadrathaṃ nṛpam // 2.22.27
sa niryayau mahābāhuḥ puṇḍarīkekṣaṇas tataḥ / girivrajād bahis tasthau same deśe mahāyaśāḥ // 2.22.28
tatrainaṃ nāgarāḥ sarve satkāreṇābhyayus tadā / brāhmaṇapramukhā rājan vidhidṛṣṭena karmaṇā // 2.22.29
bandhanād vipramuktāś ca rājāno madhusūdanam / pūjayām āsur ūcuś ca sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // 2.22.30
naitac citraṃ mahābāho tvayi devakinandana / bhīmārjunabalopete dharmasya paripālanam // 2.22.31
jarāsaṃdhahrade ghore duḥkhapaṅke nimajjatām / rājñāṃ samabhyuddharaṇaṃ yad idaṃ kṛtam adya te // 2.22.32
viṣṇo samavasannānāṃ giridurge sudāruṇe / diṣṭyā mokṣād yaśo dīptam āptaṃ te puruṣottama // 2.22.33
kiṃ kurmaḥ puruṣavyāghra bravīhi puruṣarṣabha / kṛtam ity eva taj jñeyaṃ nṛpair yady api duṣkaram // 2.22.34
tān uvāca hṛṣīkeśaḥ samāśvāsya mahāmanāḥ / yudhiṣṭhiro rājasūyaṃ kratum āhartum icchati // 2.22.35
tasya dharmapravṛttasya pārthivatvaṃ cikīrṣataḥ / sarvair bhavadbhir yajñārthe sāhāyyaṃ dīyatām iti // 2.22.36
tataḥ pratītamanasas te nṛpā bharatarṣabha / tathety evābruvan sarve pratijajñuś ca tāṃ giram // 2.22.37
ratnabhājaṃ ca dāśārhaṃ cakrus te pṛthivīśvarāḥ / kṛcchrāj jagrāha govindas teṣāṃ tadanukampayā // 2.22.38
jarāsaṃdhātmajaś caiva sahadevo mahārathaḥ / niryayau sajanāmātyaḥ puraskṛtya purohitam // 2.22.39
sa nīcaiḥ praśrito bhūtvā bahuratnapurogamaḥ / sahadevo nṛṇāṃ devaṃ vāsudevam upasthitaḥ // 2.22.40
bhayārtāya tatas tasmai kṛṣṇo dattvābhayaṃ tadā / abhyaṣiñcata tatraiva jarāsaṃdhātmajaṃ tadā // 2.22.41
gatvaikatvaṃ ca kṛṣṇena pārthābhyāṃ caiva satkṛtaḥ / viveśa rājā matimān punar bārhadrathaṃ puram // 2.22.42
kṛṣṇas tu saha pārthābhyāṃ śriyā paramayā jvalan / ratnāny ādāya bhūrīṇi prayayau puṣkarekṣaṇaḥ // 2.22.43
indraprastham upāgamya pāṇḍavābhyāṃ sahācyutaḥ / sametya dharmarājānaṃ prīyamāṇo 'bhyabhāṣata // 2.22.44
diṣṭyā bhīmena balavāñ jarāsaṃdho nipātitaḥ / rājāno mokṣitāś ceme bandhanān nṛpasattama // 2.22.45
diṣṭyā kuśalinau cemau bhīmasenadhanaṃjayau / punaḥ svanagaraṃ prāptāv akṣatāv iti bhārata // 2.22.46
tato yudhiṣṭhiraḥ kṛṣṇaṃ pūjayitvā yathārhataḥ / bhīmasenārjunau caiva prahṛṣṭaḥ pariṣasvaje // 2.22.47
tataḥ kṣīṇe jarāsaṃdhe bhrātṛbhyāṃ vihitaṃ jayam / ajātaśatrur āsādya mumude bhrātṛbhiḥ saha // 2.22.48
yathāvayaḥ samāgamya rājabhis taiś ca pāṇḍavaḥ / satkṛtya pūjayitvā ca visasarja narādhipān // 2.22.49
yudhiṣṭhirābhyanujñātās te nṛpā hṛṣṭamānasāḥ / jagmuḥ svadeśāṃs tvaritā yānair uccāvacais tataḥ // 2.22.50
evaṃ puruṣaśārdūlo mahābuddhir janārdanaḥ / pāṇḍavair ghātayām āsa jarāsaṃdham ariṃ tadā // 2.22.51
ghātayitvā jarāsaṃdhaṃ buddhipūrvam ariṃdamaḥ / dharmarājam anujñāpya pṛthāṃ kṛṣṇāṃ ca bhārata // 2.22.52
subhadrāṃ bhīmasenaṃ ca phalgunaṃ yamajau tathā / dhaumyam āmantrayitvā ca prayayau svāṃ purīṃ prati // 2.22.53
tenaiva rathamukhyena taruṇādityavarcasā / dharmarājavisṛṣṭena divyenānādayan diśaḥ // 2.22.54
tato yudhiṣṭhiramukhāḥ pāṇḍavā bharatarṣabha / pradakṣiṇam akurvanta kṛṣṇam akliṣṭakāriṇam // 2.22.55
tato gate bhagavati kṛṣṇe devakinandane / jayaṃ labdhvā suvipulaṃ rājñām abhayadās tadā // 2.22.56
saṃvardhitaujaso bhūyaḥ karmaṇā tena bhārata / draupadyāḥ pāṇḍavā rājan parāṃ prītim avardhayan // 2.22.57
tasmin kāle tu yad yuktaṃ dharmakāmārthasaṃhitam / tad rājā dharmataś cakre rājyapālanakīrtimān // 2.22.58
pārthaḥ prāpya dhanuḥśreṣṭham akṣayyau ca maheṣudhī / rathaṃ dhvajaṃ sabhāṃ caiva yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.23.1
dhanur astraṃ śarā vīryaṃ pakṣo bhūmir yaśo balam / prāptam etan mayā rājan duṣprāpaṃ yad abhīpsitam // 2.23.2
tatra kṛtyam ahaṃ manye kośasyāsya vivardhanam / karam āhārayiṣyāmi rājñaḥ sarvān nṛpottama // 2.23.3
vijayāya prayāsyāmi diśaṃ dhanadarakṣitām / tithāv atha muhūrte ca nakṣatre ca tathā śive // 2.23.4
dhanaṃjayavacaḥ śrutvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / snigdhagambhīranādinyā taṃ girā pratyabhāṣata // 2.23.5
svasti vācyārhato viprān prayāhi bharatarṣabha / durhṛdām apraharṣāya suhṛdāṃ nandanāya ca // 2.23.6
vijayas te dhruvaṃ pārtha priyaṃ kāmam avāpnuhi // 2.23.6.2
ity uktaḥ prayayau pārthaḥ sainyena mahatā vṛtaḥ / agnidattena divyena rathenādbhutakarmaṇā // 2.23.7
tathaiva bhīmaseno 'pi yamau ca puruṣarṣabhau / sasainyāḥ prayayuḥ sarve dharmarājābhipūjitāḥ // 2.23.8
diśaṃ dhanapater iṣṭām ajayat pākaśāsaniḥ / bhīmasenas tathā prācīṃ sahadevas tu dakṣiṇām // 2.23.9
pratīcīṃ nakulo rājan diśaṃ vyajayad astravit / khāṇḍavaprastham adhyāste dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 2.23.10
diśām abhijayaṃ brahman vistareṇānukīrtaya / na hi tṛpyāmi pūrveṣāṃ śṛṇvānaś caritaṃ mahat // 2.23.11
dhanaṃjayasya vakṣyāmi vijayaṃ pūrvam eva te / yaugapadyena pārthair hi vijiteyaṃ vasuṃdharā // 2.23.12
pūrvaṃ kuṇindaviṣaye vaśe cakre mahīpatīn / dhanaṃjayo mahābāhur nātitīvreṇa karmaṇā // 2.23.13
ānartān kālakūṭāṃś ca kuṇindāṃś ca vijitya saḥ / sumaṇḍalaṃ pāpajitaṃ kṛtavān anusainikam // 2.23.14
sa tena sahito rājan savyasācī paraṃtapaḥ / vijigye sakalaṃ dvīpaṃ prativindhyaṃ ca pārthivam // 2.23.15
sakaladvīpavāsāṃś ca saptadvīpe ca ye nṛpāḥ / arjunasya ca sainyānāṃ vigrahas tumulo 'bhavat // 2.23.16
sa tān api maheṣvāso vijitya bharatarṣabha / tair eva sahitaḥ sarvaiḥ prāgjyotiṣam upādravat // 2.23.17
tatra rājā mahān āsīd bhagadatto viśāṃ pate / tenāsīt sumahad yuddhaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ // 2.23.18
sa kirātaiś ca cīnaiś ca vṛtaḥ prāgjyotiṣo 'bhavat / anyaiś ca bahubhir yodhaiḥ sāgarānūpavāsibhiḥ // 2.23.19
tataḥ sa divasān aṣṭau yodhayitvā dhanaṃjayam / prahasann abravīd rājā saṃgrāme vigataklamaḥ // 2.23.20
upapannaṃ mahābāho tvayi pāṇḍavanandana / pākaśāsanadāyāde vīryam āhavaśobhini // 2.23.21
ahaṃ sakhā surendrasya śakrād anavamo raṇe / na ca śaknomi te tāta sthātuṃ pramukhato yudhi // 2.23.22
kim īpsitaṃ pāṇḍaveya brūhi kiṃ karavāṇi te / yad vakṣyasi mahābāho tat kariṣyāmi putraka // 2.23.23
kurūṇām ṛṣabho rājā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / tasya pārthivatām īpse karas tasmai pradīyatām // 2.23.24
bhavān pitṛsakhā caiva prīyamāṇo mayāpi ca / tato nājñāpayāmi tvāṃ prītipūrvaṃ pradīyatām // 2.23.25
kuntīmātar yathā me tvaṃ tathā rājā yudhiṣṭhiraḥ / sarvam etat kariṣyāmi kiṃ cānyat karavāṇi te // 2.23.26
taṃ vijitya mahābāhuḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ / prayayāv uttarāṃ tasmād diśaṃ dhanadapālitām // 2.24.1
antargiriṃ ca kaunteyas tathaiva ca bahirgirim / tathoparigiriṃ caiva vijigye puruṣarṣabhaḥ // 2.24.2
vijitya parvatān sarvān ye ca tatra narādhipāḥ / tān vaśe sthāpayitvā sa ratnāny ādāya sarvaśaḥ // 2.24.3
tair eva sahitaḥ sarvair anurajya ca tān nṛpān / kulūtavāsinaṃ rājan bṛhantam upajagmivān // 2.24.4
mṛdaṅgavaranādena rathanemisvanena ca / hastināṃ ca ninādena kampayan vasudhām imām // 2.24.5
tato bṛhantas taruṇo balena caturaṅgiṇā / niṣkramya nagarāt tasmād yodhayām āsa pāṇḍavam // 2.24.6
sumahān saṃnipāto 'bhūd dhanaṃjayabṛhantayoḥ / na śaśāka bṛhantas tu soḍhuṃ pāṇḍavavikramam // 2.24.7
so 'viṣahyatamaṃ jñātvā kaunteyaṃ parvateśvaraḥ / upāvartata durmedhā ratnāny ādāya sarvaśaḥ // 2.24.8
sa tad rājyam avasthāpya kulūtasahito yayau / senābindum atho rājan rājyād āśu samākṣipat // 2.24.9
modāpuraṃ vāmadevaṃ sudāmānaṃ susaṃkulam / kulūtān uttarāṃś caiva tāṃś ca rājñaḥ samānayat // 2.24.10
tatrasthaḥ puruṣair eva dharmarājasya śāsanāt / vyajayad dhanaṃjayo rājan deśān pañca pramāṇataḥ // 2.24.11
sa divaḥprastham āsādya senābindoḥ puraṃ mahat / balena caturaṅgeṇa niveśam akarot prabhuḥ // 2.24.12
sa taiḥ parivṛtaḥ sarvair viṣvagaśvaṃ narādhipam / abhyagacchan mahātejāḥ pauravaṃ puruṣarṣabhaḥ // 2.24.13
vijitya cāhave śūrān pārvatīyān mahārathān / dhvajinyā vyajayad rājan puraṃ pauravarakṣitam // 2.24.14
pauravaṃ tu vinirjitya dasyūn parvatavāsinaḥ / gaṇān utsavasaṃketān ajayat sapta pāṇḍavaḥ // 2.24.15
tataḥ kāśmīrakān vīrān kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ / vyajayal lohitaṃ caiva maṇḍalair daśabhiḥ saha // 2.24.16
tatas trigartān kaunteyo dārvān kokanadāś ca ye / kṣatriyā bahavo rājann upāvartanta sarvaśaḥ // 2.24.17
abhisārīṃ tato ramyāṃ vijigye kurunandanaḥ / uraśāvāsinaṃ caiva rocamānaṃ raṇe 'jayat // 2.24.18
tataḥ siṃhapuraṃ ramyaṃ citrāyudhasurakṣitam / prāmathad balam āsthāya pākaśāsanir āhave // 2.24.19
tataḥ suhmāṃś ca colāṃś ca kirīṭī pāṇḍavarṣabhaḥ / sahitaḥ sarvasainyena prāmathat kurunandanaḥ // 2.24.20
tataḥ paramavikrānto bāhlīkān kurunandanaḥ / mahatā parimardena vaśe cakre durāsadān // 2.24.21
gṛhītvā tu balaṃ sāraṃ phalgu cotsṛjya pāṇḍavaḥ / daradān saha kāmbojair ajayat pākaśāsaniḥ // 2.24.22
prāguttarāṃ diśaṃ ye ca vasanty āśritya dasyavaḥ / nivasanti vane ye ca tān sarvān ajayat prabhuḥ // 2.24.23
lohān paramakāmbojān ṛṣikān uttarān api / sahitāṃs tān mahārāja vyajayat pākaśāsaniḥ // 2.24.24
ṛṣikeṣu tu saṃgrāmo babhūvātibhayaṃkaraḥ / tārakāmayasaṃkāśaḥ paramarṣikapārthayoḥ // 2.24.25
sa vijitya tato rājann ṛṣikān raṇamūrdhani / śukodarasamaprakhyān hayān aṣṭau samānayat // 2.24.26
mayūrasadṛśān anyān ubhayān eva cāparān // 2.24.26.2
sa vinirjitya saṃgrāme himavantaṃ saniṣkuṭam / śvetaparvatam āsādya nyavasat puruṣarṣabhaḥ // 2.24.27
sa śvetaparvataṃ vīraḥ samatikramya bhārata / deśaṃ kiṃpuruṣāvāsaṃ drumaputreṇa rakṣitam // 2.25.1
mahatā saṃnipātena kṣatriyāntakareṇa ha / vyajayat pāṇḍavaśreṣṭhaḥ kare caiva nyaveśayat // 2.25.2
taṃ jitvā hāṭakaṃ nāma deśaṃ guhyakarakṣitam / pākaśāsanir avyagraḥ sahasainyaḥ samāsadat // 2.25.3
tāṃs tu sāntvena nirjitya mānasaṃ sara uttamam / ṛṣikulyāś ca tāḥ sarvā dadarśa kurunandanaḥ // 2.25.4
saro mānasam āsādya hāṭakān abhitaḥ prabhuḥ / gandharvarakṣitaṃ deśaṃ vyajayat pāṇḍavas tataḥ // 2.25.5
tatra tittirikalmāṣān maṇḍūkākṣān hayottamān / lebhe sa karam atyantaṃ gandharvanagarāt tadā // 2.25.6
uttaraṃ harivarṣaṃ tu samāsādya sa pāṇḍavaḥ / iyeṣa jetuṃ taṃ deśaṃ pākaśāsananandanaḥ // 2.25.7
tata enaṃ mahākāyā mahāvīryā mahābalāḥ / dvārapālāḥ samāsādya hṛṣṭā vacanam abruvan // 2.25.8
pārtha nedaṃ tvayā śakyaṃ puraṃ jetuṃ kathaṃ cana / upāvartasva kalyāṇa paryāptam idam acyuta // 2.25.9
idaṃ puraṃ yaḥ praviśed dhruvaṃ sa na bhaven naraḥ / prīyāmahe tvayā vīra paryāpto vijayas tava // 2.25.10
na cāpi kiṃ cij jetavyam arjunātra pradṛśyate / uttarāḥ kuravo hy ete nātra yuddhaṃ pravartate // 2.25.11
praviṣṭaś cāpi kaunteya neha drakṣyasi kiṃ cana / na hi mānuṣadehena śakyam atrābhivīkṣitum // 2.25.12
atheha puruṣavyāghra kiṃ cid anyac cikīrṣasi / tad bravīhi kariṣyāmo vacanāt tava bhārata // 2.25.13
tatas tān abravīd rājann arjunaḥ pākaśāsaniḥ / pārthivatvaṃ cikīrṣāmi dharmarājasya dhīmataḥ // 2.25.14
na pravekṣyāmi vo deśaṃ bādhyatvaṃ yadi mānuṣaiḥ / yudhiṣṭhirāya yat kiṃ cit karavan naḥ pradīyatām // 2.25.15
tato divyāni vastrāṇi divyāny ābharaṇāni ca / mokājināni divyāni tasmai te pradaduḥ karam // 2.25.16
evaṃ sa puruṣavyāghro vijigye diśam uttarām / saṃgrāmān subahūn kṛtvā kṣatriyair dasyubhis tathā // 2.25.17
sa vinirjitya rājñas tān kare ca viniveśya ha / dhanāny ādāya sarvebhyo ratnāni vividhāni ca // 2.25.18
hayāṃs tittirikalmāṣāñ śukapatranibhān api / mayūrasadṛśāṃś cānyān sarvān anilaraṃhasaḥ // 2.25.19
vṛtaḥ sumahatā rājan balena caturaṅgiṇā / ājagāma punar vīraḥ śakraprasthaṃ purottamam // 2.25.20
etasminn eva kāle tu bhīmaseno 'pi vīryavān / dharmarājam anujñāpya yayau prācīṃ diśaṃ prati // 2.26.1
mahatā balacakreṇa pararāṣṭrāvamardinā / vṛto bharataśārdūlo dviṣacchokavivardhanaḥ // 2.26.2
sa gatvā rājaśārdūlaḥ pāñcālānāṃ puraṃ mahat / pāñcālān vividhopāyaiḥ sāntvayām āsa pāṇḍavaḥ // 2.26.3
tataḥ sa gaṇḍakīṃ śūro videhāṃś ca nararṣabhaḥ / vijityālpena kālena daśārṇān agamat prabhuḥ // 2.26.4
tatra dāśārṇako rājā sudharmā lomaharṣaṇam / kṛtavān karma bhīmena mahad yuddhaṃ nirāyudham // 2.26.5
bhīmasenas tu tad dṛṣṭvā tasya karma paraṃtapaḥ / adhisenāpatiṃ cakre sudharmāṇaṃ mahābalam // 2.26.6
tataḥ prācīṃ diśaṃ bhīmo yayau bhīmaparākramaḥ / sainyena mahatā rājan kampayann iva medinīm // 2.26.7
so 'śvamedheśvaraṃ rājan rocamānaṃ sahānujam / jigāya samare vīro balena balināṃ varaḥ // 2.26.8
sa taṃ nirjitya kaunteyo nātitīvreṇa karmaṇā / pūrvadeśaṃ mahāvīryo vijigye kurunandanaḥ // 2.26.9
tato dakṣiṇam āgamya pulindanagaraṃ mahat / sukumāraṃ vaśe cakre sumitraṃ ca narādhipam // 2.26.10
tatas tu dharmarājasya śāsanād bharatarṣabhaḥ / śiśupālaṃ mahāvīryam abhyayāj janamejaya // 2.26.11
cedirājo 'pi tac chrutvā pāṇḍavasya cikīrṣitam / upaniṣkramya nagarāt pratyagṛhṇāt paraṃtapaḥ // 2.26.12
tau sametya mahārāja kurucedivṛṣau tadā / ubhayor ātmakulayoḥ kauśalyaṃ paryapṛcchatām // 2.26.13
tato nivedya tad rāṣṭraṃ cedirājo viśāṃ pate / uvāca bhīmaṃ prahasan kim idaṃ kuruṣe 'nagha // 2.26.14
tasya bhīmas tadācakhyau dharmarājacikīrṣitam / sa ca tat pratigṛhyaiva tathā cakre narādhipaḥ // 2.26.15
tato bhīmas tatra rājann uṣitvā tridaśāḥ kṣapāḥ / satkṛtaḥ śiśupālena yayau sabalavāhanaḥ // 2.26.16
tataḥ kumāraviṣaye śreṇimantam athājayat / kosalādhipatiṃ caiva bṛhadbalam ariṃdamaḥ // 2.27.1
ayodhyāyāṃ tu dharmajñaṃ dīrghaprajñaṃ mahābalam / ajayat pāṇḍavaśreṣṭho nātitīvreṇa karmaṇā // 2.27.2
tato gopālakacchaṃ ca sottamān api cottarān / mallānām adhipaṃ caiva pārthivaṃ vyajayat prabhuḥ // 2.27.3
tato himavataḥ pārśve samabhyetya jaradgavam / sarvam alpena kālena deśaṃ cakre vaśe balī // 2.27.4
evaṃ bahuvidhān deśān vijitya puruṣarṣabhaḥ / unnāṭam abhito jigye kukṣimantaṃ ca parvatam // 2.27.5
pāṇḍavaḥ sumahāvīryo balena balināṃ varaḥ // 2.27.5.2
sa kāśirājaṃ samare subandhum anivartinam / vaśe cakre mahābāhur bhīmo bhīmaparākramaḥ // 2.27.6
tataḥ supārśvam abhitas tathā rājapatiṃ kratham / yudhyamānaṃ balāt saṃkhye vijigye pāṇḍavarṣabhaḥ // 2.27.7
tato matsyān mahātejā malayāṃś ca mahābalān / anavadyān gayāṃś caiva paśubhūmiṃ ca sarvaśaḥ // 2.27.8
nivṛtya ca mahābāhur madarvīkaṃ mahīdharam / sopadeśaṃ vinirjitya prayayāv uttarāmukhaḥ // 2.27.9
vatsabhūmiṃ ca kaunteyo vijigye balavān balāt // 2.27.9.2
bhargāṇām adhipaṃ caiva niṣādādhipatiṃ tathā / vijigye bhūmipālāṃś ca maṇimatpramukhān bahūn // 2.27.10
tato dakṣiṇamallāṃś ca bhogavantaṃ ca pāṇḍavaḥ / tarasaivājayad bhīmo nātitīvreṇa karmaṇā // 2.27.11
śarmakān varmakāṃś caiva sāntvenaivājayat prabhuḥ / vaidehakaṃ ca rājānaṃ janakaṃ jagatīpatim // 2.27.12
vijigye puruṣavyāghro nātitīvreṇa karmaṇā // 2.27.12.2
vaidehasthas tu kaunteya indraparvatam antikāt / kirātānām adhipatīn vyajayat sapta pāṇḍavaḥ // 2.27.13
tataḥ suhmān prācyasuhmān samakṣāṃś caiva vīryavān / vijitya yudhi kaunteyo māgadhān upayād balī // 2.27.14
daṇḍaṃ ca daṇḍadhāraṃ ca vijitya pṛthivīpatīn / tair eva sahitaḥ sarvair girivrajam upādravat // 2.27.15
jārāsaṃdhiṃ sāntvayitvā kare ca viniveśya ha / tair eva sahito rājan karṇam abhyadravad balī // 2.27.16
sa kampayann iva mahīṃ balena caturaṅgiṇā / yuyudhe pāṇḍavaśreṣṭhaḥ karṇenāmitraghātinā // 2.27.17
sa karṇaṃ yudhi nirjitya vaśe kṛtvā ca bhārata / tato vijigye balavān rājñaḥ parvatavāsinaḥ // 2.27.18
atha modāgiriṃ caiva rājānaṃ balavattaram / pāṇḍavo bāhuvīryeṇa nijaghāna mahāmṛdhe // 2.27.19
tataḥ pauṇḍrādhipaṃ vīraṃ vāsudevaṃ mahābalam / kauśikīkacchanilayaṃ rājānaṃ ca mahaujasam // 2.27.20
ubhau balavṛtau vīrāv ubhau tīvraparākramau / nirjityājau mahārāja vaṅgarājam upādravat // 2.27.21
samudrasenaṃ nirjitya candrasenaṃ ca pārthivam / tāmraliptaṃ ca rājānaṃ kācaṃ vaṅgādhipaṃ tathā // 2.27.22
suhmānām adhipaṃ caiva ye ca sāgaravāsinaḥ / sarvān mlecchagaṇāṃś caiva vijigye bharatarṣabhaḥ // 2.27.23
evaṃ bahuvidhān deśān vijitya pavanātmajaḥ / vasu tebhya upādāya lauhityam agamad balī // 2.27.24
sa sarvān mlecchanṛpatīn sāgaradvīpavāsinaḥ / karam āhārayām āsa ratnāni vividhāni ca // 2.27.25
candanāguruvastrāṇi maṇimuktam anuttamam / kāñcanaṃ rajataṃ vajraṃ vidrumaṃ ca mahādhanam // 2.27.26
sa koṭiśatasaṃkhyena dhanena mahatā tadā / abhyavarṣad ameyātmā dhanavarṣeṇa pāṇḍavam // 2.27.27
indraprastham athāgamya bhīmo bhīmaparākramaḥ / nivedayām āsa tadā dharmarājāya tad dhanam // 2.27.28
tathaiva sahadevo 'pi dharmarājena pūjitaḥ / mahatyā senayā sārdhaṃ prayayau dakṣiṇāṃ diśam // 2.28.1
sa śūrasenān kārtsnyena pūrvam evājayat prabhuḥ / matsyarājaṃ ca kauravyo vaśe cakre balād balī // 2.28.2
adhirājādhipaṃ caiva dantavakraṃ mahāhave / jigāya karadaṃ caiva svarājye saṃnyaveśayat // 2.28.3
sukumāraṃ vaśe cakre sumitraṃ ca narādhipam / tathaivāparamatsyāṃś ca vyajayat sa paṭaccarān // 2.28.4
niṣādabhūmiṃ gośṛṅgaṃ parvatapravaraṃ tathā / tarasā vyajayad dhīmāñ śreṇimantaṃ ca pārthivam // 2.28.5
navarāṣṭraṃ vinirjitya kuntibhojam upādravat / prītipūrvaṃ ca tasyāsau pratijagrāha śāsanam // 2.28.6
tataś carmaṇvatīkūle jambhakasyātmajaṃ nṛpam / dadarśa vāsudevena śeṣitaṃ pūrvavairiṇā // 2.28.7
cakre tatra sa saṃgrāmaṃ saha bhojena bhārata / sa tam ājau vinirjitya dakṣiṇābhimukho yayau // 2.28.8
karāṃs tebhya upādāya ratnāni vividhāni ca / tatas tair eva sahito narmadām abhito yayau // 2.28.9
vindānuvindāv āvantyau sainyena mahatā vṛtau / jigāya samare vīrāv āśvineyaḥ pratāpavān // 2.28.10
tato ratnāny upādāya purīṃ māhiṣmatīṃ yayau / tatra nīlena rājñā sa cakre yuddhaṃ nararṣabhaḥ // 2.28.11
pāṇḍavaḥ paravīraghnaḥ sahadevaḥ pratāpavān / tato 'sya sumahad yuddham āsīd bhīrubhayaṃkaram // 2.28.12
sainyakṣayakaraṃ caiva prāṇānāṃ saṃśayāya ca / cakre tasya hi sāhāyyaṃ bhagavān havyavāhanaḥ // 2.28.13
tato hayā rathā nāgāḥ puruṣāḥ kavacāni ca / pradīptāni vyadṛśyanta sahadevabale tadā // 2.28.14
tataḥ susaṃbhrāntamanā babhūva kurunandanaḥ / nottaraṃ prativaktuṃ ca śakto 'bhūj janamejaya // 2.28.15
kimarthaṃ bhagavān agniḥ pratyamitro 'bhavad yudhi / sahadevasya yajñārthaṃ ghaṭamānasya vai dvija // 2.28.16
tatra māhiṣmatīvāsī bhagavān havyavāhanaḥ / śrūyate nigṛhīto vai purastāt pāradārikaḥ // 2.28.17
nīlasya rājñaḥ pūrveṣām upanītaś ca so 'bhavat / tadā brāhmaṇarūpeṇa caramāṇo yadṛcchayā // 2.28.18
taṃ tu rājā yathāśāstram anvaśād dhārmikas tadā / prajajvāla tataḥ kopād bhagavān havyavāhanaḥ // 2.28.19
taṃ dṛṣṭvā vismito rājā jagāma śirasā kavim / cakre prasādaṃ ca tadā tasya rājño vibhāvasuḥ // 2.28.20
vareṇa chandayām āsa taṃ nṛpaṃ sviṣṭakṛttamaḥ / abhayaṃ ca sa jagrāha svasainye vai mahīpatiḥ // 2.28.21
tataḥ prabhṛti ye ke cid ajñānāt tāṃ purīṃ nṛpāḥ / jigīṣanti balād rājaṃs te dahyantīha vahninā // 2.28.22
tasyāṃ puryāṃ tadā caiva māhiṣmatyāṃ kurūdvaha / babhūvur anabhigrāhyā yoṣitaś chandataḥ kila // 2.28.23
evam agnir varaṃ prādāt strīṇām aprativāraṇe / svairiṇyas tatra nāryo hi yatheṣṭaṃ pracaranty uta // 2.28.24
varjayanti ca rājānas tad rāṣṭraṃ puruṣottama / bhayād agner mahārāja tadā prabhṛti sarvadā // 2.28.25
sahadevas tu dharmātmā sainyaṃ dṛṣṭvā bhayārditam / parītam agninā rājann ākampata yathā giriḥ // 2.28.26
upaspṛśya śucir bhūtvā so 'bravīt pāvakaṃ tataḥ / tvadartho 'yaṃ samārambhaḥ kṛṣṇavartman namo 'stu te // 2.28.27
mukhaṃ tvam asi devānāṃ yajñas tvam asi pāvaka / pāvanāt pāvakaś cāsi vahanād dhavyavāhanaḥ // 2.28.28
vedās tvadarthaṃ jātāś ca jātavedās tato hy asi / yajñavighnam imaṃ kartuṃ nārhas tvaṃ havyavāhana // 2.28.29
evam uktvā tu mādreyaḥ kuśair āstīrya medinīm / vidhivat puruṣavyāghraḥ pāvakaṃ pratyupāviśat // 2.28.30
pramukhe sarvasainyasya bhītodvignasya bhārata / na cainam atyagād vahnir velām iva mahodadhiḥ // 2.28.31
tam abhyetya śanair vahnir uvāca kurunandanam / sahadevaṃ nṛṇāṃ devaṃ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // 2.28.32
uttiṣṭhottiṣṭha kauravya jijñāseyaṃ kṛtā mayā / vedmi sarvam abhiprāyaṃ tava dharmasutasya ca // 2.28.33
mayā tu rakṣitavyeyaṃ purī bharatasattama / yāvad rājño 'sya nīlasya kulavaṃśadharā iti // 2.28.34
īpsitaṃ tu kariṣyāmi manasas tava pāṇḍava // 2.28.34.2
tata utthāya hṛṣṭātmā prāñjaliḥ śirasānataḥ / pūjayām āsa mādreyaḥ pāvakaṃ puruṣarṣabhaḥ // 2.28.35
pāvake vinivṛtte tu nīlo rājābhyayāt tadā / satkāreṇa naravyāghraṃ sahadevaṃ yudhāṃ patim // 2.28.36
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ kare ca viniveśya tam / mādrīsutas tataḥ prāyād vijayī dakṣiṇāṃ diśam // 2.28.37
traipuraṃ sa vaśe kṛtvā rājānam amitaujasam / nijagrāha mahābāhus tarasā potaneśvaram // 2.28.38
āhṛtiṃ kauśikācāryaṃ yatnena mahatā tataḥ / vaśe cakre mahābāhuḥ surāṣṭrādhipatiṃ tathā // 2.28.39
surāṣṭraviṣayasthaś ca preṣayām āsa rukmiṇe / rājñe bhojakaṭasthāya mahāmātrāya dhīmate // 2.28.40
bhīṣmakāya sa dharmātmā sākṣād indrasakhāya vai / sa cāsya sasuto rājan pratijagrāha śāsanam // 2.28.41
prītipūrvaṃ mahābāhur vāsudevam avekṣya ca / tataḥ sa ratnāny ādāya punaḥ prāyād yudhāṃ patiḥ // 2.28.42
tataḥ śūrpārakaṃ caiva gaṇaṃ copakṛtāhvayam / vaśe cakre mahātejā daṇḍakāṃś ca mahābalaḥ // 2.28.43
sāgaradvīpavāsāṃś ca nṛpatīn mlecchayonijān / niṣādān puruṣādāṃś ca karṇaprāvaraṇān api // 2.28.44
ye ca kālamukhā nāma narā rākṣasayonayaḥ / kṛtsnaṃ kollagiriṃ caiva muracīpattanaṃ tathā // 2.28.45
dvīpaṃ tāmrāhvayaṃ caiva parvataṃ rāmakaṃ tathā / timiṃgilaṃ ca nṛpatiṃ vaśe cakre mahāmatiḥ // 2.28.46
ekapādāṃś ca puruṣān kevalān vanavāsinaḥ / nagarīṃ saṃjayantīṃ ca picchaṇḍaṃ karahāṭakam // 2.28.47
dūtair eva vaśe cakre karaṃ cainān adāpayat // 2.28.47.2
pāṇḍyāṃś ca draviḍāṃś caiva sahitāṃś coḍrakeralaiḥ / andhrāṃs talavanāṃś caiva kaliṅgān oṣṭrakarṇikān // 2.28.48
antākhīṃ caiva romāṃ ca yavanānāṃ puraṃ tathā / dūtair eva vaśe cakre karaṃ cainān adāpayat // 2.28.49
bharukacchaṃ gato dhīmān dūtān mādravatīsutaḥ / preṣayām āsa rājendra paulastyāya mahātmane // 2.28.50
vibhīṣaṇāya dharmātmā prītipūrvam ariṃdamaḥ // 2.28.50.2
sa cāsya pratijagrāha śāsanaṃ prītipūrvakam / tac ca kālakṛtaṃ dhīmān anvamanyata sa prabhuḥ // 2.28.51
tataḥ saṃpreṣayām āsa ratnāni vividhāni ca / candanāgurumukhyāni divyāny ābharaṇāni ca // 2.28.52
vāsāṃsi ca mahārhāṇi maṇīṃś caiva mahādhanān / nyavartata tato dhīmān sahadevaḥ pratāpavān // 2.28.53
evaṃ nirjitya tarasā sāntvena vijayena ca / karadān pārthivān kṛtvā pratyāgacchad ariṃdamaḥ // 2.28.54
dharmarājāya tat sarvaṃ nivedya bharatarṣabha / kṛtakarmā sukhaṃ rājann uvāsa janamejaya // 2.28.55
nakulasya tu vakṣyāmi karmāṇi vijayaṃ tathā / vāsudevajitām āśāṃ yathāsau vyajayat prabhuḥ // 2.29.1
niryāya khāṇḍavaprasthāt pratīcīm abhito diśam / uddiśya matimān prāyān mahatyā senayā saha // 2.29.2
siṃhanādena mahatā yodhānāṃ garjitena ca / rathanemininādaiś ca kampayan vasudhām imām // 2.29.3
tato bahudhanaṃ ramyaṃ gavāśvadhanadhānyavat / kārttikeyasya dayitaṃ rohītakam upādravat // 2.29.4
tatra yuddhaṃ mahad vṛttaṃ śūrair mattamayūrakaiḥ / marubhūmiṃ ca kārtsnyena tathaiva bahudhānyakam // 2.29.5
śairīṣakaṃ mahecchaṃ ca vaśe cakre mahādyutiḥ / śibīṃs trigartān ambaṣṭhān mālavān pañcakarpaṭān // 2.29.6
tathā madhyamikāyāṃś ca vāṭadhānān dvijān atha / punaś ca parivṛtyātha puṣkarāraṇyavāsinaḥ // 2.29.7
gaṇān utsavasaṃketān vyajayat puruṣarṣabhaḥ / sindhukūlāśritā ye ca grāmaṇeyā mahābalāḥ // 2.29.8
śūdrābhīragaṇāś caiva ye cāśritya sarasvatīm / vartayanti ca ye matsyair ye ca parvatavāsinaḥ // 2.29.9
kṛtsnaṃ pañcanadaṃ caiva tathaivāparaparyaṭam / uttarajyotikaṃ caiva tathā vṛndāṭakaṃ puram // 2.29.10
dvārapālaṃ ca tarasā vaśe cakre mahādyutiḥ // 2.29.10.2
ramaṭhān hārahūṇāṃś ca pratīcyāś caiva ye nṛpāḥ / tān sarvān sa vaśe cakre śāsanād eva pāṇḍavaḥ // 2.29.11
tatrasthaḥ preṣayām āsa vāsudevāya cābhibhuḥ / sa cāsya daśabhī rājyaiḥ pratijagrāha śāsanam // 2.29.12
tataḥ śākalam abhyetya madrāṇāṃ puṭabhedanam / mātulaṃ prītipūrveṇa śalyaṃ cakre vaśe balī // 2.29.13
sa tasmin satkṛto rājñā satkārārho viśāṃ pate / ratnāni bhūrīṇy ādāya saṃpratasthe yudhāṃ patiḥ // 2.29.14
tataḥ sāgarakukṣisthān mlecchān paramadāruṇān / pahlavān barbarāṃś caiva tān sarvān anayad vaśam // 2.29.15
tato ratnāny upādāya vaśe kṛtvā ca pārthivān / nyavartata naraśreṣṭho nakulaś citramārgavit // 2.29.16
karabhāṇāṃ sahasrāṇi kośaṃ tasya mahātmanaḥ / ūhur daśa mahārāja kṛcchrād iva mahādhanam // 2.29.17
indraprasthagataṃ vīram abhyetya sa yudhiṣṭhiram / tato mādrīsutaḥ śrīmān dhanaṃ tasmai nyavedayat // 2.29.18
evaṃ pratīcīṃ nakulo diśaṃ varuṇapālitām / vijigye vāsudevena nirjitāṃ bharatarṣabhaḥ // 2.29.19
rakṣaṇād dharmarājasya satyasya paripālanāt / śatrūṇāṃ kṣapaṇāc caiva svakarmaniratāḥ prajāḥ // 2.30.1
balīnāṃ samyag ādānād dharmataś cānuśāsanāt / nikāmavarṣī parjanyaḥ sphīto janapado 'bhavat // 2.30.2
sarvārambhāḥ supravṛttā gorakṣaṃ karṣaṇaṃ vaṇik / viśeṣāt sarvam evaitat saṃjajñe rājakarmaṇaḥ // 2.30.3
dasyubhyo vañcakebhyo vā rājan prati parasparam / rājavallabhataś caiva nāśrūyanta mṛṣā giraḥ // 2.30.4
avarṣaṃ cātivarṣaṃ ca vyādhipāvakamūrchanam / sarvam etat tadā nāsīd dharmanitye yudhiṣṭhire // 2.30.5
priyaṃ kartum upasthātuṃ balikarma svabhāvajam / abhihartuṃ nṛpā jagmur nānyaiḥ kāryaiḥ pṛthak pṛthak // 2.30.6
dharmyair dhanāgamais tasya vavṛdhe nicayo mahān / kartuṃ yasya na śakyeta kṣayo varṣaśatair api // 2.30.7
svakośasya parīmāṇaṃ koṣṭhasya ca mahīpatiḥ / vijñāya rājā kaunteyo yajñāyaiva mano dadhe // 2.30.8
suhṛdaś caiva taṃ sarve pṛthak ca saha cābruvan / yajñakālas tava vibho kriyatām atra sāṃpratam // 2.30.9
athaivaṃ bruvatām eva teṣām abhyāyayau hariḥ / ṛṣiḥ purāṇo vedātmā dṛśyaś cāpi vijānatām // 2.30.10
jagatas tasthuṣāṃ śreṣṭhaḥ prabhavaś cāpyayaś ca ha / bhūtabhavyabhavannāthaḥ keśavaḥ keśisūdanaḥ // 2.30.11
prākāraḥ sarvavṛṣṇīnām āpatsv abhayado 'rihā / balādhikāre nikṣipya saṃhatyānakadundubhim // 2.30.12
uccāvacam upādāya dharmarājāya mādhavaḥ / dhanaughaṃ puruṣavyāghro balena mahatā vṛtaḥ // 2.30.13
taṃ dhanaugham aparyantaṃ ratnasāgaram akṣayam / nādayan rathaghoṣeṇa praviveśa purottamam // 2.30.14
asūryam iva sūryeṇa nivātam iva vāyunā / kṛṣṇena samupetena jahṛṣe bhārataṃ puram // 2.30.15
taṃ mudābhisamāgamya satkṛtya ca yathāvidhi / saṃpṛṣṭvā kuśalaṃ caiva sukhāsīnaṃ yudhiṣṭhiraḥ // 2.30.16
dhaumyadvaipāyanamukhair ṛtvigbhiḥ puruṣarṣabhaḥ / bhīmārjunayamaiś cāpi sahitaḥ kṛṣṇam abravīt // 2.30.17
tvatkṛte pṛthivī sarvā madvaśe kṛṣṇa vartate / dhanaṃ ca bahu vārṣṇeya tvatprasādād upārjitam // 2.30.18
so 'ham icchāmi tat sarvaṃ vidhivad devakīsuta / upayoktuṃ dvijāgryeṣu havyavāhe ca mādhava // 2.30.19
tad ahaṃ yaṣṭum icchāmi dāśārha sahitas tvayā / anujaiś ca mahābāho tan mānujñātum arhasi // 2.30.20
sa dīkṣāpaya govinda tvam ātmānaṃ mahābhuja / tvayīṣṭavati dāśārha vipāpmā bhavitā hy aham // 2.30.21
māṃ vāpy abhyanujānīhi sahaibhir anujair vibho / anujñātas tvayā kṛṣṇa prāpnuyāṃ kratum uttamam // 2.30.22
taṃ kṛṣṇaḥ pratyuvācedaṃ bahūktvā guṇavistaram / tvam eva rājaśārdūla samrāḍ arho mahākratum // 2.30.23
saṃprāpnuhi tvayā prāpte kṛtakṛtyās tato vayam // 2.30.23.2
yajasvābhīpsitaṃ yajñaṃ mayi śreyasy avasthite / niyuṅkṣva cāpi māṃ kṛtye sarvaṃ kartāsmi te vacaḥ // 2.30.24
saphalaḥ kṛṣṇa saṃkalpaḥ siddhiś ca niyatā mama / yasya me tvaṃ hṛṣīkeśa yathepsitam upasthitaḥ // 2.30.25
anujñātas tu kṛṣṇena pāṇḍavo bhrātṛbhiḥ saha / īhituṃ rājasūyāya sādhanāny upacakrame // 2.30.26
tata ājñāpayām āsa pāṇḍavo 'rinibarhaṇaḥ / sahadevaṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ mantriṇaś caiva sarvaśaḥ // 2.30.27
asmin kratau yathoktāni yajñāṅgāni dvijātibhiḥ / tathopakaraṇaṃ sarvaṃ maṅgalāni ca sarvaśaḥ // 2.30.28
adhiyajñāṃś ca saṃbhārān dhaumyoktān kṣipram eva hi / samānayantu puruṣā yathāyogaṃ yathākramam // 2.30.29
indraseno viśokaś ca pūruś cārjunasārathiḥ / annādyāharaṇe yuktāḥ santu matpriyakāmyayā // 2.30.30
sarvakāmāś ca kāryantāṃ rasagandhasamanvitāḥ / manoharāḥ prītikarā dvijānāṃ kurusattama // 2.30.31
tad vākyasamakālaṃ tu kṛtaṃ sarvam avedayat / sahadevo yudhāṃ śreṣṭho dharmarāje mahātmani // 2.30.32
tato dvaipāyano rājann ṛtvijaḥ samupānayat / vedān iva mahābhāgān sākṣān mūrtimato dvijān // 2.30.33
svayaṃ brahmatvam akarot tasya satyavatīsutaḥ / dhanaṃjayānām ṛṣabhaḥ susāmā sāmago 'bhavat // 2.30.34
yājñavalkyo babhūvātha brahmiṣṭho 'dhvaryusattamaḥ / pailo hotā vasoḥ putro dhaumyena sahito 'bhavat // 2.30.35
eteṣāṃ śiṣyavargāś ca putrāś ca bharatarṣabha / babhūvur hotragāḥ sarve vedavedāṅgapāragāḥ // 2.30.36
te vācayitvā puṇyāham īhayitvā ca taṃ vidhim / śāstroktaṃ yojayām āsus tad devayajanaṃ mahat // 2.30.37
tatra cakrur anujñātāḥ śaraṇāny uta śilpinaḥ / ratnavanti viśālāni veśmānīva divaukasām // 2.30.38
tata ājñāpayām āsa sa rājā rājasattamaḥ / sahadevaṃ tadā sadyo mantriṇaṃ kurusattamaḥ // 2.30.39
āmantraṇārthaṃ dūtāṃs tvaṃ preṣayasvāśugān drutam / upaśrutya vaco rājñaḥ sa dūtān prāhiṇot tadā // 2.30.40
āmantrayadhvaṃ rāṣṭreṣu brāhmaṇān bhūmipān api / viśaś ca mānyāñ śūdrāṃś ca sarvān ānayateti ca // 2.30.41
te sarvān pṛthivīpālān pāṇḍaveyasya śāsanāt / āmantrayāṃ babhūvuś ca preṣayām āsa cāparān // 2.30.42
tatas te tu yathākālaṃ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram / dīkṣayāṃ cakrire viprā rājasūyāya bhārata // 2.30.43
dīkṣitaḥ sa tu dharmātmā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / jagāma yajñāyatanaṃ vṛto vipraiḥ sahasraśaḥ // 2.30.44
bhrātṛbhir jñātibhiś caiva suhṛdbhiḥ sacivais tathā / kṣatriyaiś ca manuṣyendra nānādeśasamāgataiḥ // 2.30.45
amātyaiś ca nṛpaśreṣṭho dharmo vigrahavān iva // 2.30.45.2
ājagmur brāhmaṇās tatra viṣayebhyas tatas tataḥ / sarvavidyāsu niṣṇātā vedavedāṅgapāragāḥ // 2.30.46
teṣām āvasathāṃś cakrur dharmarājasya śāsanāt / bahvannāñ śayanair yuktān sagaṇānāṃ pṛthak pṛthak // 2.30.47
sarvartuguṇasaṃpannāñ śilpino 'tha sahasraśaḥ // 2.30.47.2
teṣu te nyavasan rājan brāhmaṇā bhṛśasatkṛtāḥ / kathayantaḥ kathā bahvīḥ paśyanto naṭanartakān // 2.30.48
bhuñjatāṃ caiva viprāṇāṃ vadatāṃ ca mahāsvanaḥ / aniśaṃ śrūyate smātra muditānāṃ mahātmanām // 2.30.49
dīyatāṃ dīyatām eṣāṃ bhujyatāṃ bhujyatām iti / evaṃprakārāḥ saṃjalpāḥ śrūyante smātra nityaśaḥ // 2.30.50
gavāṃ śatasahasrāṇi śayanānāṃ ca bhārata / rukmasya yoṣitāṃ caiva dharmarājaḥ pṛthag dadau // 2.30.51
prāvartataivaṃ yajñaḥ sa pāṇḍavasya mahātmanaḥ / pṛthivyām ekavīrasya śakrasyeva triviṣṭape // 2.30.52
tato yudhiṣṭhiro rājā preṣayām āsa pāṇḍavam / nakulaṃ hāstinapuraṃ bhīṣmāya bharatarṣabha // 2.30.53
droṇāya dhṛtarāṣṭrāya vidurāya kṛpāya ca / bhrātṝṇāṃ caiva sarveṣāṃ ye 'nuraktā yudhiṣṭhire // 2.30.54
sa gatvā hāstinapuraṃ nakulaḥ samitiṃjayaḥ / bhīṣmam āmantrayām āsa dhṛtarāṣṭraṃ ca pāṇḍavaḥ // 2.31.1
prayayuḥ prītamanaso yajñaṃ brahmapuraḥsarāḥ / saṃśrutya dharmarājasya yajñaṃ yajñavidas tadā // 2.31.2
anye ca śataśas tuṣṭair manobhir manujarṣabha / draṣṭukāmāḥ sabhāṃ caiva dharmarājaṃ ca pāṇḍavam // 2.31.3
digbhyaḥ sarve samāpetuḥ pārthivās tatra bhārata / samupādāya ratnāni vividhāni mahānti ca // 2.31.4
dhṛtarāṣṭraś ca bhīṣmaś ca viduraś ca mahāmatiḥ / duryodhanapurogāś ca bhrātaraḥ sarva eva te // 2.31.5
satkṛtyāmantritāḥ sarve ācāryapramukhā nṛpāḥ / gāndhārarājaḥ subalaḥ śakuniś ca mahābalaḥ // 2.31.6
acalo vṛṣakaś caiva karṇaś ca rathināṃ varaḥ / ṛtaḥ śalyo madrarājo bāhlikaś ca mahārathaḥ // 2.31.7
somadatto 'tha kauravyo bhūrir bhūriśravāḥ śalaḥ / aśvatthāmā kṛpo droṇaḥ saindhavaś ca jayadrathaḥ // 2.31.8
yajñasenaḥ saputraś ca śālvaś ca vasudhādhipaḥ / prāgjyotiṣaś ca nṛpatir bhagadatto mahāyaśāḥ // 2.31.9
saha sarvais tathā mlecchaiḥ sāgarānūpavāsibhiḥ / pārvatīyāś ca rājāno rājā caiva bṛhadbalaḥ // 2.31.10
pauṇḍrako vāsudevaś ca vaṅgaḥ kāliṅgakas tathā / ākarṣaḥ kuntalaś caiva vānavāsyāndhrakās tathā // 2.31.11
draviḍāḥ siṃhalāś caiva rājā kāśmīrakas tathā / kuntibhojo mahātejāḥ suhmaś ca sumahābalaḥ // 2.31.12
bāhlikāś cāpare śūrā rājānaḥ sarva eva te / virāṭaḥ saha putraiś ca mācellaś ca mahārathaḥ // 2.31.13
rājāno rājaputrāś ca nānājanapadeśvarāḥ // 2.31.13.2
śiśupālo mahāvīryaḥ saha putreṇa bhārata / āgacchat pāṇḍaveyasya yajñaṃ saṃgrāmadurmadaḥ // 2.31.14
rāmaś caivāniruddhaś ca babhruś ca sahasāraṇaḥ / gadapradyumnasāmbāś ca cārudeṣṇaś ca vīryavān // 2.31.15
ulmuko niśaṭhaś caiva vīraḥ prādyumnir eva ca / vṛṣṇayo nikhilenānye samājagmur mahārathāḥ // 2.31.16
ete cānye ca bahavo rājāno madhyadeśajāḥ / ājagmuḥ pāṇḍuputrasya rājasūyaṃ mahākratum // 2.31.17
dadus teṣām āvasathān dharmarājasya śāsanāt / bahukakṣyānvitān rājan dīrghikāvṛkṣaśobhitān // 2.31.18
tathā dharmātmajas teṣāṃ cakre pūjām anuttamām / satkṛtāś ca yathoddiṣṭāñ jagmur āvasathān nṛpāḥ // 2.31.19
kailāsaśikharaprakhyān manojñān dravyabhūṣitān / sarvataḥ saṃvṛtān uccaiḥ prākāraiḥ sukṛtaiḥ sitaiḥ // 2.31.20
suvarṇajālasaṃvītān maṇikuṭṭimaśobhitān / sukhārohaṇasopānān mahāsanaparicchadān // 2.31.21
sragdāmasamavacchannān uttamāgurugandhinaḥ / haṃsāṃśuvarṇasadṛśān āyojanasudarśanān // 2.31.22
asaṃbādhān samadvārān yutān uccāvacair guṇaiḥ / bahudhātupinaddhāṅgān himavacchikharān iva // 2.31.23
viśrāntās te tato 'paśyan bhūmipā bhūridakṣiṇam / vṛtaṃ sadasyair bahubhir dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram // 2.31.24
tat sadaḥ pārthivaiḥ kīrṇaṃ brāhmaṇaiś ca mahātmabhiḥ / bhrājate sma tadā rājan nākapṛṣṭham ivāmaraiḥ // 2.31.25
pitāmahaṃ guruṃ caiva pratyudgamya yudhiṣṭhiraḥ / abhivādya tato rājann idaṃ vacanam abravīt // 2.32.1
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ drauṇiṃ duryodhanaviviṃśatī // 2.32.1.2
asmin yajñe bhavanto mām anugṛhṇantu sarvaśaḥ / idaṃ vaḥ svam ahaṃ caiva yad ihāsti dhanaṃ mama // 2.32.2
prīṇayantu bhavanto māṃ yatheṣṭam aniyantritāḥ // 2.32.2.2
evam uktvā sa tān sarvān dīkṣitaḥ pāṇḍavāgrajaḥ / yuyoja ha yathāyogam adhikāreṣv anantaram // 2.32.3
bhakṣyabhojyādhikāreṣu duḥśāsanam ayojayat / parigrahe brāhmaṇānām aśvatthāmānam uktavān // 2.32.4
rājñāṃ tu pratipūjārthaṃ saṃjayaṃ saṃnyayojayat / kṛtākṛtaparijñāne bhīṣmadroṇau mahāmatī // 2.32.5
hiraṇyasya suvarṇasya ratnānāṃ cānvavekṣaṇe / dakṣiṇānāṃ ca vai dāne kṛpaṃ rājā nyayojayat // 2.32.6
tathānyān puruṣavyāghrāṃs tasmiṃs tasmin nyayojayat // 2.32.6.2
bāhliko dhṛtarāṣṭraś ca somadatto jayadrathaḥ / nakulena samānītāḥ svāmivat tatra remire // 2.32.7
kṣattā vyayakaras tv āsīd viduraḥ sarvadharmavit / duryodhanas tv arhaṇāni pratijagrāha sarvaśaḥ // 2.32.8
sarvalokaḥ samāvṛttaḥ piprīṣuḥ phalam uttamam / draṣṭukāmaḥ sabhāṃ caiva dharmarājaṃ ca pāṇḍavam // 2.32.9
na kaś cid āharat tatra sahasrāvaram arhaṇam / ratnaiś ca bahubhis tatra dharmarājam avardhayan // 2.32.10
kathaṃ nu mama kauravyo ratnadānaiḥ samāpnuyāt / yajñam ity eva rājānaḥ spardhamānā dadur dhanam // 2.32.11
bhavanaiḥ savimānāgraiḥ sodarkair balasaṃvṛtaiḥ / lokarājavimānaiś ca brāhmaṇāvasathaiḥ saha // 2.32.12
kṛtair āvasathair divyair vimānapratimais tathā / vicitrai ratnavadbhiś ca ṛddhyā paramayā yutaiḥ // 2.32.13
rājabhiś ca samāvṛttair atīvaśrīsamṛddhibhiḥ / aśobhata sado rājan kaunteyasya mahātmanaḥ // 2.32.14
ṛddhyā ca varuṇaṃ devaṃ spardhamāno yudhiṣṭhiraḥ / ṣaḍagninātha yajñena so 'yajad dakṣiṇāvatā // 2.32.15
sarvāñ janān sarvakāmaiḥ samṛddhaiḥ samatarpayat // 2.32.15.2
annavān bahubhakṣyaś ca bhuktavajjanasaṃvṛtaḥ / ratnopahārakarmaṇyo babhūva sa samāgamaḥ // 2.32.16
iḍājyahomāhutibhir mantraśikṣāsamanvitaiḥ / tasmin hi tatṛpur devās tate yajñe maharṣibhiḥ // 2.32.17
yathā devās tathā viprā dakṣiṇānnamahādhanaiḥ / tatṛpuḥ sarvavarṇāś ca tasmin yajñe mudānvitāḥ // 2.32.18
tato 'bhiṣecanīye 'hni brāhmaṇā rājabhiḥ saha / antarvedīṃ praviviśuḥ satkārārthaṃ maharṣayaḥ // 2.33.1
nāradapramukhās tasyām antarvedyāṃ mahātmanaḥ / samāsīnāḥ śuśubhire saha rājarṣibhis tadā // 2.33.2
sametā brahmabhavane devā devarṣayo yathā / karmāntaram upāsanto jajalpur amitaujasaḥ // 2.33.3
idam evaṃ na cāpy evam evam etan na cānyathā / ity ūcur bahavas tatra vitaṇḍānāḥ parasparam // 2.33.4
kṛśān arthāṃs tathā ke cid akṛśāṃs tatra kurvate / akṛśāṃś ca kṛśāṃś cakrur hetubhiḥ śāstraniścitaiḥ // 2.33.5
tatra medhāvinaḥ ke cid artham anyaiḥ prapūritam / vicikṣipur yathā śyenā nabhogatam ivāmiṣam // 2.33.6
ke cid dharmārthasaṃyuktāḥ kathās tatra mahāvratāḥ / remire kathayantaś ca sarvavedavidāṃ varāḥ // 2.33.7
sā vedir vedasaṃpannair devadvijamaharṣibhiḥ / ābabhāse samākīrṇā nakṣatrair dyaur ivāmalā // 2.33.8
na tasyāṃ saṃnidhau śūdraḥ kaś cid āsīn na cāvrataḥ / antarvedyāṃ tadā rājan yudhiṣṭhiraniveśane // 2.33.9
tāṃ tu lakṣmīvato lakṣmīṃ tadā yajñavidhānajām / tutoṣa nāradaḥ paśyan dharmarājasya dhīmataḥ // 2.33.10
atha cintāṃ samāpede sa munir manujādhipa / nāradas taṃ tadā paśyan sarvakṣatrasamāgamam // 2.33.11
sasmāra ca purāvṛttāṃ kathāṃ tāṃ bharatarṣabha / aṃśāvataraṇe yāsau brahmaṇo bhavane 'bhavat // 2.33.12
devānāṃ saṃgamaṃ taṃ tu vijñāya kurunandana / nāradaḥ puṇḍarīkākṣaṃ sasmāra manasā harim // 2.33.13
sākṣāt sa vibudhārighnaḥ kṣatre nārāyaṇo vibhuḥ / pratijñāṃ pālayan dhīmāñ jātaḥ parapuraṃjayaḥ // 2.33.14
saṃdideśa purā yo 'sau vibudhān bhūtakṛt svayam / anyonyam abhinighnantaḥ punar lokān avāpsyatha // 2.33.15
iti nārāyaṇaḥ śaṃbhur bhagavāñ jagataḥ prabhuḥ / ādiśya vibudhān sarvān ajāyata yadukṣaye // 2.33.16
kṣitāv andhakavṛṣṇīnāṃ vaṃśe vaṃśabhṛtāṃ varaḥ / parayā śuśubhe lakṣmyā nakṣatrāṇām ivoḍurāṭ // 2.33.17
yasya bāhubalaṃ sendrāḥ surāḥ sarva upāsate / so 'yaṃ mānuṣavan nāma harir āste 'rimardanaḥ // 2.33.18
aho bata mahad bhūtaṃ svayaṃbhūr yad idaṃ svayam / ādāsyati punaḥ kṣatram evaṃ balasamanvitam // 2.33.19
ity etāṃ nāradaś cintāṃ cintayām āsa dharmavit / hariṃ nārāyaṇaṃ jñātvā yajñair īḍyaṃ tam īśvaram // 2.33.20
tasmin dharmavidāṃ śreṣṭho dharmarājasya dhīmataḥ / mahādhvare mahābuddhis tasthau sa bahumānataḥ // 2.33.21
tato bhīṣmo 'bravīd rājan dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram / kriyatām arhaṇaṃ rājñāṃ yathārham iti bhārata // 2.33.22
ācāryam ṛtvijaṃ caiva saṃyuktaṃ ca yudhiṣṭhira / snātakaṃ ca priyaṃ cāhuḥ ṣaḍ arghyārhān nṛpaṃ tathā // 2.33.23
etān arhān abhigatān āhuḥ saṃvatsaroṣitān / ta ime kālapūgasya mahato 'smān upāgatāḥ // 2.33.24
eṣām ekaikaśo rājann arghyam ānīyatām iti / atha caiṣāṃ variṣṭhāya samarthāyopanīyatām // 2.33.25
kasmai bhavān manyate 'rgham ekasmai kurunandana / upanīyamānaṃ yuktaṃ ca tan me brūhi pitāmaha // 2.33.26
tato bhīṣmaḥ śāṃtanavo buddhyā niścitya bhārata / vārṣṇeyaṃ manyate kṛṣṇam arhaṇīyatamaṃ bhuvi // 2.33.27
eṣa hy eṣāṃ sametānāṃ tejobalaparākramaiḥ / madhye tapann ivābhāti jyotiṣām iva bhāskaraḥ // 2.33.28
asūryam iva sūryeṇa nivātam iva vāyunā / bhāsitaṃ hlāditaṃ caiva kṛṣṇenedaṃ sado hi naḥ // 2.33.29
tasmai bhīṣmābhyanujñātaḥ sahadevaḥ pratāpavān / upajahre 'tha vidhivad vārṣṇeyāyārghyam uttamam // 2.33.30
pratijagrāha tat kṛṣṇaḥ śāstradṛṣṭena karmaṇā / śiśupālas tu tāṃ pūjāṃ vāsudeve na cakṣame // 2.33.31
sa upālabhya bhīṣmaṃ ca dharmarājaṃ ca saṃsadi / apākṣipad vāsudevaṃ cedirājo mahābalaḥ // 2.33.32
nāyam arhati vārṣṇeyas tiṣṭhatsv iha mahātmasu / mahīpatiṣu kauravya rājavat pārthivārhaṇam // 2.34.1
nāyaṃ yuktaḥ samācāraḥ pāṇḍaveṣu mahātmasu / yat kāmāt puṇḍarīkākṣaṃ pāṇḍavārcitavān asi // 2.34.2
bālā yūyaṃ na jānīdhvaṃ dharmaḥ sūkṣmo hi pāṇḍavāḥ / ayaṃ tatrābhyatikrānta āpageyo 'lpadarśanaḥ // 2.34.3
tvādṛśo dharmayukto hi kurvāṇaḥ priyakāmyayā / bhavaty abhyadhikaṃ bhīṣmo lokeṣv avamataḥ satām // 2.34.4
kathaṃ hy arājā dāśārho madhye sarvamahīkṣitām / arhaṇām arhati tathā yathā yuṣmābhir arcitaḥ // 2.34.5
atha vā manyase kṛṣṇaṃ sthaviraṃ bharatarṣabha / vasudeve sthite vṛddhe katham arhati tatsutaḥ // 2.34.6
atha vā vāsudevo 'pi priyakāmo 'nuvṛttavān / drupade tiṣṭhati kathaṃ mādhavo 'rhati pūjanam // 2.34.7
ācāryaṃ manyase kṛṣṇam atha vā kurupuṃgava / droṇe tiṣṭhati vārṣṇeyaṃ kasmād arcitavān asi // 2.34.8
ṛtvijaṃ manyase kṛṣṇam atha vā kurunandana / dvaipāyane sthite vipre kathaṃ kṛṣṇo 'rcitas tvayā // 2.34.9
naiva ṛtviṅ na cācāryo na rājā madhusūdanaḥ / arcitaś ca kuruśreṣṭha kim anyat priyakāmyayā // 2.34.10
atha vāpy arcanīyo 'yaṃ yuṣmākaṃ madhusūdanaḥ / kiṃ rājabhir ihānītair avamānāya bhārata // 2.34.11
vayaṃ tu na bhayād asya kaunteyasya mahātmanaḥ / prayacchāmaḥ karān sarve na lobhān na ca sāntvanāt // 2.34.12
asya dharmapravṛttasya pārthivatvaṃ cikīrṣataḥ / karān asmai prayacchāmaḥ so 'yam asmān na manyate // 2.34.13
kim anyad avamānād dhi yad imaṃ rājasaṃsadi / aprāptalakṣaṇaṃ kṛṣṇam arghyeṇārcitavān asi // 2.34.14
akasmād dharmaputrasya dharmātmeti yaśo gatam / ko hi dharmacyute pūjām evaṃ yuktāṃ prayojayet // 2.34.15
yo 'yaṃ vṛṣṇikule jāto rājānaṃ hatavān purā // 2.34.15.2
adya dharmātmatā caiva vyapakṛṣṭā yudhiṣṭhirāt / kṛpaṇatvaṃ niviṣṭaṃ ca kṛṣṇe 'rghyasya nivedanāt // 2.34.16
yadi bhītāś ca kaunteyāḥ kṛpaṇāś ca tapasvinaḥ / nanu tvayāpi boddhavyaṃ yāṃ pūjāṃ mādhavo 'rhati // 2.34.17
atha vā kṛpaṇair etām upanītāṃ janārdana / pūjām anarhaḥ kasmāt tvam abhyanujñātavān asi // 2.34.18
ayuktām ātmanaḥ pūjāṃ tvaṃ punar bahu manyase / haviṣaḥ prāpya niṣyandaṃ prāśituṃ śveva nirjane // 2.34.19
na tv ayaṃ pārthivendrāṇām avamānaḥ prayujyate / tvām eva kuravo vyaktaṃ pralambhante janārdana // 2.34.20
klībe dārakriyā yādṛg andhe vā rūpadarśanam / arājño rājavat pūjā tathā te madhusūdana // 2.34.21
dṛṣṭo yudhiṣṭhiro rājā dṛṣṭo bhīṣmaś ca yādṛśaḥ / vāsudevo 'py ayaṃ dṛṣṭaḥ sarvam etad yathātatham // 2.34.22
ity uktvā śiśupālas tān utthāya paramāsanāt / niryayau sadasas tasmāt sahito rājabhis tadā // 2.34.23
tato yudhiṣṭhiro rājā śiśupālam upādravat / uvāca cainaṃ madhuraṃ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // 2.35.1
nedaṃ yuktaṃ mahīpāla yādṛśaṃ vai tvam uktavān / adharmaś ca paro rājan pāruṣyaṃ ca nirarthakam // 2.35.2
na hi dharmaṃ paraṃ jātu nāvabudhyeta pārthiva / bhīṣmaḥ śāṃtanavas tv enaṃ māvamaṃsthā ato 'nyathā // 2.35.3
paśya cemān mahīpālāṃs tvatto vṛddhatamān bahūn / mṛṣyante cārhaṇāṃ kṛṣṇe tadvat tvaṃ kṣantum arhasi // 2.35.4
veda tattvena kṛṣṇaṃ hi bhīṣmaś cedipate bhṛśam / na hy enaṃ tvaṃ tathā vettha yathainaṃ veda kauravaḥ // 2.35.5
nāsmā anunayo deyo nāyam arhati sāntvanam / lokavṛddhatame kṛṣṇe yo 'rhaṇāṃ nānumanyate // 2.35.6
kṣatriyaḥ kṣatriyaṃ jitvā raṇe raṇakṛtāṃ varaḥ / yo muñcati vaśe kṛtvā gurur bhavati tasya saḥ // 2.35.7
asyāṃ ca samitau rājñām ekam apy ajitaṃ yudhi / na paśyāmi mahīpālaṃ sātvatīputratejasā // 2.35.8
na hi kevalam asmākam ayam arcyatamo 'cyutaḥ / trayāṇām api lokānām arcanīyo janārdanaḥ // 2.35.9
kṛṣṇena hi jitā yuddhe bahavaḥ kṣatriyarṣabhāḥ / jagat sarvaṃ ca vārṣṇeye nikhilena pratiṣṭhitam // 2.35.10
tasmāt satsv api vṛddheṣu kṛṣṇam arcāma netarān / evaṃ vaktuṃ na cārhas tvaṃ mā bhūt te buddhir īdṛśī // 2.35.11
jñānavṛddhā mayā rājan bahavaḥ paryupāsitāḥ / teṣāṃ kathayatāṃ śaurer ahaṃ guṇavato guṇān // 2.35.12
samāgatānām aśrauṣaṃ bahūn bahumatān satām // 2.35.12.2
karmāṇy api ca yāny asya janmaprabhṛti dhīmataḥ / bahuśaḥ kathyamānāni narair bhūyaḥ śrutāni me // 2.35.13
na kevalaṃ vayaṃ kāmāc cedirāja janārdanam / na saṃbandhaṃ puraskṛtya kṛtārthaṃ vā kathaṃ cana // 2.35.14
arcāmahe 'rcitaṃ sadbhir bhuvi bhaumasukhāvaham / yaśaḥ śauryaṃ jayaṃ cāsya vijñāyārcāṃ prayujmahe // 2.35.15
na hi kaś cid ihāsmābhiḥ subālo 'py aparīkṣitaḥ / guṇair vṛddhān atikramya harir arcyatamo mataḥ // 2.35.16
jñānavṛddho dvijātīnāṃ kṣatriyāṇāṃ balādhikaḥ / pūjye tāv iha govinde hetū dvāv api saṃsthitau // 2.35.17
vedavedāṅgavijñānaṃ balaṃ cāpy amitaṃ tathā / nṛṇāṃ hi loke kasyāsti viśiṣṭaṃ keśavād ṛte // 2.35.18
dānaṃ dākṣyaṃ śrutaṃ śauryaṃ hrīḥ kīrtir buddhir uttamā / saṃnatiḥ śrīr dhṛtis tuṣṭiḥ puṣṭiś ca niyatācyute // 2.35.19
tam imaṃ sarvasaṃpannam ācāryaṃ pitaraṃ gurum / arcyam arcitam arcārhaṃ sarve saṃmantum arhatha // 2.35.20
ṛtvig gurur vivāhyaś ca snātako nṛpatiḥ priyaḥ / sarvam etad dhṛṣīkeśe tasmād abhyarcito 'cyutaḥ // 2.35.21
kṛṣṇa eva hi lokānām utpattir api cāpyayaḥ / kṛṣṇasya hi kṛte bhūtam idaṃ viśvaṃ samarpitam // 2.35.22
eṣa prakṛtir avyaktā kartā caiva sanātanaḥ / paraś ca sarvabhūtebhyas tasmād vṛddhatamo 'cyutaḥ // 2.35.23
buddhir mano mahān vāyus tejo 'mbhaḥ khaṃ mahī ca yā / caturvidhaṃ ca yad bhūtaṃ sarvaṃ kṛṣṇe pratiṣṭhitam // 2.35.24
ādityaś candramāś caiva nakṣatrāṇi grahāś ca ye / diśaś copadiśaś caiva sarvaṃ kṛṣṇe pratiṣṭhitam // 2.35.25
ayaṃ tu puruṣo bālaḥ śiśupālo na budhyate / sarvatra sarvadā kṛṣṇaṃ tasmād evaṃ prabhāṣate // 2.35.26
yo hi dharmaṃ vicinuyād utkṛṣṭaṃ matimān naraḥ / sa vai paśyed yathādharmaṃ na tathā cedirāḍ ayam // 2.35.27
savṛddhabāleṣv atha vā pārthiveṣu mahātmasu / ko nārhaṃ manyate kṛṣṇaṃ ko vāpy enaṃ na pūjayet // 2.35.28
athemāṃ duṣkṛtāṃ pūjāṃ śiśupālo vyavasyati / duṣkṛtāyāṃ yathānyāyaṃ tathāyaṃ kartum arhati // 2.35.29
evam uktvā tato bhīṣmo virarāma mahāyaśāḥ / vyājahārottaraṃ tatra sahadevo 'rthavad vacaḥ // 2.36.1
keśavaṃ keśihantāram aprameyaparākramam / pūjyamānaṃ mayā yo vaḥ kṛṣṇaṃ na sahate nṛpāḥ // 2.36.2
sarveṣāṃ balināṃ mūrdhni mayedaṃ nihitaṃ padam / evam ukte mayā samyag uttaraṃ prabravītu saḥ // 2.36.3
matimantas tu ye ke cid ācāryaṃ pitaraṃ gurum / arcyam arcitam arcārham anujānantu te nṛpāḥ // 2.36.4
tato na vyājahāraiṣāṃ kaś cid buddhimatāṃ satām / mānināṃ balināṃ rājñāṃ madhye saṃdarśite pade // 2.36.5
tato 'patat puṣpavṛṣṭiḥ sahadevasya mūrdhani / adṛśyarūpā vācaś cāpy abruvan sādhu sādhv iti // 2.36.6
āvidhyad ajinaṃ kṛṣṇaṃ bhaviṣyadbhūtajalpakaḥ / sarvasaṃśayanirmoktā nāradaḥ sarvalokavit // 2.36.7
tatrāhūtāgatāḥ sarve sunīthapramukhā gaṇāḥ / saṃprādṛśyanta saṃkruddhā vivarṇavadanās tathā // 2.36.8
yudhiṣṭhirābhiṣekaṃ ca vāsudevasya cārhaṇam / abruvaṃs tatra rājāno nirvedād ātmaniścayāt // 2.36.9
suhṛdbhir vāryamāṇānāṃ teṣāṃ hi vapur ābabhau / āmiṣād apakṛṣṭānāṃ siṃhānām iva garjatām // 2.36.10
taṃ balaugham aparyantaṃ rājasāgaram akṣayam / kurvāṇaṃ samayaṃ kṛṣṇo yuddhāya bubudhe tadā // 2.36.11
pūjayitvā tu pūjārhaṃ brahmakṣatraṃ viśeṣataḥ / sahadevo nṛṇāṃ devaḥ samāpayata karma tat // 2.36.12
tasminn abhyarcite kṛṣṇe sunīthaḥ śatrukarṣaṇaḥ / atitāmrekṣaṇaḥ kopād uvāca manujādhipān // 2.36.13
sthitaḥ senāpatir vo 'haṃ manyadhvaṃ kiṃ nu sāṃpratam / yudhi tiṣṭhāma saṃnahya sametān vṛṣṇipāṇḍavān // 2.36.14
iti sarvān samutsāhya rājñas tāṃś cedipuṃgavaḥ / yajñopaghātāya tataḥ so 'mantrayata rājabhiḥ // 2.36.15
tataḥ sāgarasaṃkāśaṃ dṛṣṭvā nṛpatisāgaram / roṣāt pracalitaṃ sarvam idam āha yudhiṣṭhiraḥ // 2.37.1
bhīṣmaṃ matimatāṃ śreṣṭhaṃ vṛddhaṃ kurupitāmaham / bṛhaspatiṃ bṛhattejāḥ puruhūta ivārihā // 2.37.2
asau roṣāt pracalito mahān nṛpatisāgaraḥ / atra yat pratipattavyaṃ tan me brūhi pitāmaha // 2.37.3
yajñasya ca na vighnaḥ syāt prajānāṃ ca śivaṃ bhavet / yathā sarvatra tat sarvaṃ brūhi me 'dya pitāmaha // 2.37.4
ity uktavati dharmajñe dharmarāje yudhiṣṭhire / uvācedaṃ vaco bhīṣmas tataḥ kurupitāmahaḥ // 2.37.5
mā bhais tvaṃ kuruśārdūla śvā siṃhaṃ hantum arhati / śivaḥ panthāḥ sunīto 'tra mayā pūrvataraṃ vṛtaḥ // 2.37.6
prasupte hi yathā siṃhe śvānas tatra samāgatāḥ / bhaṣeyuḥ sahitāḥ sarve tatheme vasudhādhipāḥ // 2.37.7
vṛṣṇisiṃhasya suptasya tatheme pramukhe sthitāḥ / bhaṣante tāta saṃkruddhāḥ śvānaḥ siṃhasya saṃnidhau // 2.37.8
na hi saṃbudhyate tāvat suptaḥ siṃha ivācyutaḥ / tena siṃhīkaroty etān nṛsiṃhaś cedipuṃgavaḥ // 2.37.9
pārthivān pārthivaśreṣṭha śiśupālo 'lpacetanaḥ / sarvān sarvātmanā tāta netukāmo yamakṣayam // 2.37.10
nūnam etat samādātuṃ punar icchaty adhokṣajaḥ / yad asya śiśupālasthaṃ tejas tiṣṭhati bhārata // 2.37.11
viplutā cāsya bhadraṃ te buddhir buddhimatāṃ vara / cedirājasya kaunteya sarveṣāṃ ca mahīkṣitām // 2.37.12
ādātuṃ hi naravyāghro yaṃ yam icchaty ayaṃ yadā / tasya viplavate buddhir evaṃ cedipater yathā // 2.37.13
caturvidhānāṃ bhūtānāṃ triṣu lokeṣu mādhavaḥ / prabhavaś caiva sarveṣāṃ nidhanaṃ ca yudhiṣṭhira // 2.37.14
iti tasya vacaḥ śrutvā tataś cedipatir nṛpaḥ / bhīṣmaṃ rūkṣākṣarā vācaḥ śrāvayām āsa bhārata // 2.37.15
vibhīṣikābhir bahvībhir bhīṣayan sarvapārthivān / na vyapatrapase kasmād vṛddhaḥ san kulapāṃsanaḥ // 2.38.1
yuktam etat tṛtīyāyāṃ prakṛtau vartatā tvayā / vaktuṃ dharmād apetārthaṃ tvaṃ hi sarvakurūttamaḥ // 2.38.2
nāvi naur iva saṃbaddhā yathāndho vāndham anviyāt / tathābhūtā hi kauravyā bhīṣma yeṣāṃ tvam agraṇīḥ // 2.38.3
pūtanāghātapūrvāṇi karmāṇy asya viśeṣataḥ / tvayā kīrtayatāsmākaṃ bhūyaḥ pracyāvitaṃ manaḥ // 2.38.4
avaliptasya mūrkhasya keśavaṃ stotum icchataḥ / kathaṃ bhīṣma na te jihvā śatadheyaṃ vidīryate // 2.38.5
yatra kutsā prayoktavyā bhīṣma bālatarair naraiḥ / tam imaṃ jñānavṛddhaḥ san gopaṃ saṃstotum icchasi // 2.38.6
yady anena hatā bālye śakuniś citram atra kim / tau vāśvavṛṣabhau bhīṣma yau na yuddhaviśāradau // 2.38.7
cetanārahitaṃ kāṣṭhaṃ yady anena nipātitam / pādena śakaṭaṃ bhīṣma tatra kiṃ kṛtam adbhutam // 2.38.8
valmīkamātraḥ saptāhaṃ yady anena dhṛto 'calaḥ / tadā govardhano bhīṣma na tac citraṃ mataṃ mama // 2.38.9
bhuktam etena bahv annaṃ krīḍatā nagamūrdhani / iti te bhīṣma śṛṇvānāḥ paraṃ vismayam āgatāḥ // 2.38.10
yasya cānena dharmajña bhuktam annaṃ balīyasaḥ / sa cānena hataḥ kaṃsa ity etan na mahādbhutam // 2.38.11
na te śrutam idaṃ bhīṣma nūnaṃ kathayatāṃ satām / yad vakṣye tvām adharmajña vākyaṃ kurukulādhama // 2.38.12
strīṣu goṣu na śastrāṇi pātayed brāhmaṇeṣu ca / yasya cānnāni bhuñjīta yaś ca syāc charaṇāgataḥ // 2.38.13
iti santo 'nuśāsanti sajjanā dharmiṇaḥ sadā / bhīṣma loke hi tat sarvaṃ vitathaṃ tvayi dṛśyate // 2.38.14
jñānavṛddhaṃ ca vṛddhaṃ ca bhūyāṃsaṃ keśavaṃ mama / ajānata ivākhyāsi saṃstuvan kurusattama // 2.38.15
goghnaḥ strīghnaś ca san bhīṣma kathaṃ saṃstavam arhati // 2.38.15.2
asau matimatāṃ śreṣṭho ya eṣa jagataḥ prabhuḥ / saṃbhāvayati yady evaṃ tvadvākyāc ca janārdanaḥ // 2.38.16
evam etat sarvam iti sarvaṃ tad vitathaṃ dhruvam // 2.38.16.2
na gāthā gāthinaṃ śāsti bahu ced api gāyati / prakṛtiṃ yānti bhūtāni bhūliṅgaśakunir yathā // 2.38.17
nūnaṃ prakṛtir eṣā te jaghanyā nātra saṃśayaḥ / ataḥ pāpīyasī caiṣāṃ pāṇḍavānām apīṣyate // 2.38.18
yeṣām arcyatamaḥ kṛṣṇas tvaṃ ca yeṣāṃ pradarśakaḥ / dharmavāk tvam adharmajñaḥ satāṃ mārgād avaplutaḥ // 2.38.19
ko hi dharmiṇam ātmānaṃ jānañ jñānavatāṃ varaḥ / kuryād yathā tvayā bhīṣma kṛtaṃ dharmam avekṣatā // 2.38.20
anyakāmā hi dharmajña kanyakā prājñamāninā / ambā nāmeti bhadraṃ te kathaṃ sāpahṛtā tvayā // 2.38.21
yāṃ tvayāpahṛtāṃ bhīṣma kanyāṃ naiṣitavān nṛpaḥ / bhrātā vicitravīryas te satāṃ vṛttam anuṣṭhitaḥ // 2.38.22
dārayor yasya cānyena miṣataḥ prājñamāninaḥ / tava jātāny apatyāni sajjanācarite pathi // 2.38.23
na hi dharmo 'sti te bhīṣma brahmacaryam idaṃ vṛthā / yad dhārayasi mohād vā klībatvād vā na saṃśayaḥ // 2.38.24
na tv ahaṃ tava dharmajña paśyāmy upacayaṃ kva cit / na hi te sevitā vṛddhā ya evaṃ dharmam abruvan // 2.38.25
iṣṭaṃ dattam adhītaṃ ca yajñāś ca bahudakṣiṇāḥ / sarvam etad apatyasya kalāṃ nārhati ṣoḍaśīm // 2.38.26
vratopavāsair bahubhiḥ kṛtaṃ bhavati bhīṣma yat / sarvaṃ tad anapatyasya moghaṃ bhavati niścayāt // 2.38.27
so 'napatyaś ca vṛddhaś ca mithyādharmānuśāsanāt / haṃsavat tvam apīdānīṃ jñātibhyaḥ prāpnuyā vadham // 2.38.28
evaṃ hi kathayanty anye narā jñānavidaḥ purā / bhīṣma yat tad ahaṃ samyag vakṣyāmi tava śṛṇvataḥ // 2.38.29
vṛddhaḥ kila samudrānte kaś cid dhaṃso 'bhavat purā / dharmavāg anyathāvṛttaḥ pakṣiṇaḥ so 'nuśāsti ha // 2.38.30
dharmaṃ carata mādharmam iti tasya vacaḥ kila / pakṣiṇaḥ śuśruvur bhīṣma satataṃ dharmavādinaḥ // 2.38.31
athāsya bhakṣyam ājahruḥ samudrajalacāriṇaḥ / aṇḍajā bhīṣma tasyānye dharmārtham iti śuśruma // 2.38.32
tasya caiva samabhyāśe nikṣipyāṇḍāni sarvaśaḥ / samudrāmbhasy amodanta caranto bhīṣma pakṣiṇaḥ // 2.38.33
teṣām aṇḍāni sarveṣāṃ bhakṣayām āsa pāpakṛt / sa haṃsaḥ saṃpramattānām apramattaḥ svakarmaṇi // 2.38.34
tataḥ prakṣīyamāṇeṣu teṣv aṇḍeṣv aṇḍajo 'paraḥ / aśaṅkata mahāprājñas taṃ kadā cid dadarśa ha // 2.38.35
tataḥ sa kathayām āsa dṛṣṭvā haṃsasya kilbiṣam / teṣāṃ paramaduḥkhārtaḥ sa pakṣī sarvapakṣiṇām // 2.38.36
tataḥ pratyakṣato dṛṣṭvā pakṣiṇas te samāgatāḥ / nijaghnus taṃ tadā haṃsaṃ mithyāvṛttaṃ kurūdvaha // 2.38.37
te tvāṃ haṃsasadharmāṇam apīme vasudhādhipāḥ / nihanyur bhīṣma saṃkruddhāḥ pakṣiṇas tam ivāṇḍajam // 2.38.38
gāthām apy atra gāyanti ye purāṇavido janāḥ / bhīṣma yāṃ tāṃ ca te samyak kathayiṣyāmi bhārata // 2.38.39
antarātmani vinihite; rauṣi patraratha vitatham / aṇḍabhakṣaṇam aśuci te; karma vācam atiśayate // 2.38.40
sa me bahumato rājā jarāsaṃdho mahābalaḥ / yo 'nena yuddhaṃ neyeṣa dāso 'yam iti saṃyuge // 2.39.1
keśavena kṛtaṃ yat tu jarāsaṃdhavadhe tadā / bhīmasenārjunābhyāṃ ca kas tat sādhv iti manyate // 2.39.2
advāreṇa praviṣṭena chadmanā brahmavādinā / dṛṣṭaḥ prabhāvaḥ kṛṣṇena jarāsaṃdhasya dhīmataḥ // 2.39.3
yena dharmātmanātmānaṃ brahmaṇyam abhijānatā / naiṣitaṃ pādyam asmai tad dātum agre durātmane // 2.39.4
bhujyatām iti tenoktāḥ kṛṣṇabhīmadhanaṃjayāḥ / jarāsaṃdhena kauravya kṛṣṇena vikṛtaṃ kṛtam // 2.39.5
yady ayaṃ jagataḥ kartā yathainaṃ mūrkha manyase / kasmān na brāhmaṇaṃ samyag ātmānam avagacchati // 2.39.6
idaṃ tv āścaryabhūtaṃ me yad ime pāṇḍavās tvayā / apakṛṣṭāḥ satāṃ mārgān manyante tac ca sādhv iti // 2.39.7
atha vā naitad āścaryaṃ yeṣāṃ tvam asi bhārata / strīsadharmā ca vṛddhaś ca sarvārthānāṃ pradarśakaḥ // 2.39.8
tasya tad vacanaṃ śrutvā rūkṣaṃ rūkṣākṣaraṃ bahu / cukopa balināṃ śreṣṭho bhīmasenaḥ pratāpavān // 2.39.9
tasya padmapratīkāśe svabhāvāyatavistṛte / bhūyaḥ krodhābhitāmrānte rakte netre babhūvatuḥ // 2.39.10
triśikhāṃ bhrukuṭīṃ cāsya dadṛśuḥ sarvapārthivāḥ / lalāṭasthāṃ trikūṭasthāṃ gaṅgāṃ tripathagām iva // 2.39.11
dantān saṃdaśatas tasya kopād dadṛśur ānanam / yugānte sarvabhūtāni kālasyeva didhakṣataḥ // 2.39.12
utpatantaṃ tu vegena jagrāhainaṃ manasvinam / bhīṣma eva mahābāhur mahāsenam iveśvaraḥ // 2.39.13
tasya bhīmasya bhīṣmeṇa vāryamāṇasya bhārata / guruṇā vividhair vākyaiḥ krodhaḥ praśamam āgataḥ // 2.39.14
nāticakrāma bhīṣmasya sa hi vākyam ariṃdamaḥ / samuddhūto ghanāpāye velām iva mahodadhiḥ // 2.39.15
śiśupālas tu saṃkruddhe bhīmasene narādhipa / nākampata tadā vīraḥ pauruṣe sve vyavasthitaḥ // 2.39.16
utpatantaṃ tu vegena punaḥ punar ariṃdamaḥ / na sa taṃ cintayām āsa siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā // 2.39.17
prahasaṃś cābravīd vākyaṃ cedirājaḥ pratāpavān / bhīmasenam atikruddhaṃ dṛṣṭvā bhīmaparākramam // 2.39.18
muñcainaṃ bhīṣma paśyantu yāvad enaṃ narādhipāḥ / matpratāpāgninirdagdhaṃ pataṃgam iva vahninā // 2.39.19
tataś cedipater vākyaṃ tac chrutvā kurusattamaḥ / bhīmasenam uvācedaṃ bhīṣmo matimatāṃ varaḥ // 2.39.20
cedirājakule jātas tryakṣa eṣa caturbhujaḥ / rāsabhārāvasadṛśaṃ rurāva ca nanāda ca // 2.40.1
tenāsya mātāpitarau tresatus tau sabāndhavau / vaikṛtaṃ tac ca tau dṛṣṭvā tyāgāya kurutāṃ matim // 2.40.2
tataḥ sabhāryaṃ nṛpatiṃ sāmātyaṃ sapurohitam / cintāsaṃmūḍhahṛdayaṃ vāg uvācāśarīriṇī // 2.40.3
eṣa te nṛpate putraḥ śrīmāñ jāto mahābalaḥ / tasmād asmān na bhetavyam avyagraḥ pāhi vai śiśum // 2.40.4
na caivaitasya mṛtyus tvaṃ na kālaḥ pratyupasthitaḥ / mṛtyur hantāsya śastreṇa sa cotpanno narādhipa // 2.40.5
saṃśrutyodāhṛtaṃ vākyaṃ bhūtam antarhitaṃ tataḥ / putrasnehābhisaṃtaptā jananī vākyam abravīt // 2.40.6
yenedam īritaṃ vākyaṃ mamaiva tanayaṃ prati / prāñjalis taṃ namasyāmi bravītu sa punar vacaḥ // 2.40.7
śrotum icchāmi putrasya ko 'sya mṛtyur bhaviṣyati / antarhitaṃ tato bhūtam uvācedaṃ punar vacaḥ // 2.40.8
yenotsaṅge gṛhītasya bhujāv abhyadhikāv ubhau / patiṣyataḥ kṣititale pañcaśīrṣāv ivoragau // 2.40.9
tṛtīyam etad bālasya lalāṭasthaṃ ca locanam / nimajjiṣyati yaṃ dṛṣṭvā so 'sya mṛtyur bhaviṣyati // 2.40.10
tryakṣaṃ caturbhujaṃ śrutvā tathā ca samudāhṛtam / dharaṇyāṃ pārthivāḥ sarve abhyagacchan didṛkṣavaḥ // 2.40.11
tān pūjayitvā saṃprāptān yathārhaṃ sa mahīpatiḥ / ekaikasya nṛpasyāṅke putram āropayat tadā // 2.40.12
evaṃ rājasahasrāṇāṃ pṛthaktvena yathākramam / śiśur aṅke samārūḍho na tat prāpa nidarśanam // 2.40.13
tataś cedipuraṃ prāptau saṃkarṣaṇajanārdanau / yādavau yādavīṃ draṣṭuṃ svasāraṃ tāṃ pitus tadā // 2.40.14
abhivādya yathānyāyaṃ yathājyeṣṭhaṃ nṛpāṃś ca tān / kuśalānāmayaṃ pṛṣṭvā niṣaṇṇau rāmakeśavau // 2.40.15
abhyarcitau tadā vīrau prītyā cābhyadhikaṃ tataḥ / putraṃ dāmodarotsaṅge devī saṃnyadadhāt svayam // 2.40.16
nyastamātrasya tasyāṅke bhujāv abhyadhikāv ubhau / petatus tac ca nayanaṃ nimamajja lalāṭajam // 2.40.17
tad dṛṣṭvā vyathitā trastā varaṃ kṛṣṇam ayācata / dadasva me varaṃ kṛṣṇa bhayārtāyā mahābhuja // 2.40.18
tvaṃ hy ārtānāṃ samāśvāso bhītānām abhayaṃkaraḥ / pitṛṣvasāraṃ mā bhaiṣīr ity uvāca janārdanaḥ // 2.40.19
dadāni kaṃ varaṃ kiṃ vā karavāṇi pitṛṣvasaḥ / śakyaṃ vā yadi vāśakyaṃ kariṣyāmi vacas tava // 2.40.20
evam uktā tataḥ kṛṣṇam abravīd yadunandanam / śiśupālasyāparādhān kṣamethās tvaṃ mahābala // 2.40.21
aparādhaśataṃ kṣāmyaṃ mayā hy asya pitṛṣvasaḥ / putrasya te vadhārhāṇāṃ mā tvaṃ śoke manaḥ kṛthāḥ // 2.40.22
evam eṣa nṛpaḥ pāpaḥ śiśupālaḥ sumandadhīḥ / tvāṃ samāhvayate vīra govindavaradarpitaḥ // 2.40.23
naiṣā cedipater buddhir yayā tvāhvayate 'cyutam / nūnam eṣa jagadbhartuḥ kṛṣṇasyaiva viniścayaḥ // 2.41.1
ko hi māṃ bhīmasenādya kṣitāv arhati pārthivaḥ / kṣeptuṃ daivaparītātmā yathaiṣa kulapāṃsanaḥ // 2.41.2
eṣa hy asya mahābāho tejoṃśaś ca harer dhruvam / tam eva punar ādātum icchat pṛthuyaśā hariḥ // 2.41.3
yenaiṣa kuruśārdūla śārdūla iva cedirāṭ / garjaty atīva durbuddhiḥ sarvān asmān acintayan // 2.41.4
tato na mamṛṣe caidyas tad bhīṣmavacanaṃ tadā / uvāca cainaṃ saṃkruddhaḥ punar bhīṣmam athottaram // 2.41.5
dviṣatāṃ no 'stu bhīṣmaiṣa prabhāvaḥ keśavasya yaḥ / yasya saṃstavavaktā tvaṃ bandivat satatotthitaḥ // 2.41.6
saṃstavāya mano bhīṣma pareṣāṃ ramate sadā / yadi saṃstauṣi rājñas tvam imaṃ hitvā janārdanam // 2.41.7
daradaṃ stuhi bāhlīkam imaṃ pārthivasattamam / jāyamānena yeneyam abhavad dāritā mahī // 2.41.8
vaṅgāṅgaviṣayādhyakṣaṃ sahasrākṣasamaṃ bale / stuhi karṇam imaṃ bhīṣma mahācāpavikarṣaṇam // 2.41.9
droṇaṃ drauṇiṃ ca sādhu tvaṃ pitāputrau mahārathau / stuhi stutyāv imau bhīṣma satataṃ dvijasattamau // 2.41.10
yayor anyataro bhīṣma saṃkruddhaḥ sacarācarām / imāṃ vasumatīṃ kuryād aśeṣām iti me matiḥ // 2.41.11
droṇasya hi samaṃ yuddhe na paśyāmi narādhipam / aśvatthāmnas tathā bhīṣma na caitau stotum icchasi // 2.41.12
śalyādīn api kasmāt tvaṃ na stauṣi vasudhādhipān / stavāya yadi te buddhir vartate bhīṣma sarvadā // 2.41.13
kiṃ hi śakyaṃ mayā kartuṃ yad vṛddhānāṃ tvayā nṛpa / purā kathayatāṃ nūnaṃ na śrutaṃ dharmavādinām // 2.41.14
ātmanindātmapūjā ca paranindā parastavaḥ / anācaritam āryāṇāṃ vṛttam etac caturvidham // 2.41.15
yad astavyam imaṃ śaśvan mohāt saṃstauṣi bhaktitaḥ / keśavaṃ tac ca te bhīṣma na kaś cid anumanyate // 2.41.16
kathaṃ bhojasya puruṣe vargapāle durātmani / samāveśayase sarvaṃ jagat kevalakāmyayā // 2.41.17
atha vaiṣā na te bhaktiḥ pakṛtiṃ yāti bhārata / mayaiva kathitaṃ pūrvaṃ bhūliṅgaśakunir yathā // 2.41.18
bhūliṅgaśakunir nāma pārśve himavataḥ pare / bhīṣma tasyāḥ sadā vācaḥ śrūyante 'rthavigarhitāḥ // 2.41.19
mā sāhasam itīdaṃ sā satataṃ vāśate kila / sāhasaṃ cātmanātīva carantī nāvabudhyate // 2.41.20
sā hi māṃsārgalaṃ bhīṣma mukhāt siṃhasya khādataḥ / dantāntaravilagnaṃ yat tad ādatte 'lpacetanā // 2.41.21
icchataḥ sā hi siṃhasya bhīṣma jīvaty asaṃśayam / tadvat tvam apy adharmajña sadā vācaḥ prabhāṣase // 2.41.22
icchatāṃ pārthivendrāṇāṃ bhīṣma jīvasy asaṃśayam / lokavidviṣṭakarmā hi nānyo 'sti bhavatā samaḥ // 2.41.23
tataś cedipateḥ śrutvā bhīṣmaḥ sa kaṭukaṃ vacaḥ / uvācedaṃ vaco rājaṃś cedirājasya śṛṇvataḥ // 2.41.24
icchatāṃ kila nāmāhaṃ jīvāmy eṣāṃ mahīkṣitām / yo 'haṃ na gaṇayāmy etāṃs tṛṇānīva narādhipān // 2.41.25
evam ukte tu bhīṣmeṇa tataḥ saṃcukrudhur nṛpāḥ / ke cij jahṛṣire tatra ke cid bhīṣmaṃ jagarhire // 2.41.26
ke cid ūcur maheṣvāsāḥ śrutvā bhīṣmasya tad vacaḥ / pāpo 'valipto vṛddhaś ca nāyaṃ bhīṣmo 'rhati kṣamām // 2.41.27
hanyatāṃ durmatir bhīṣmaḥ paśuvat sādhv ayaṃ nṛpaiḥ / sarvaiḥ sametya saṃrabdhair dahyatāṃ vā kaṭāgninā // 2.41.28
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā tataḥ kurupitāmahaḥ / uvāca matimān bhīṣmas tān eva vasudhādhipān // 2.41.29
uktasyoktasya nehāntam ahaṃ samupalakṣaye / yat tu vakṣyāmi tat sarvaṃ śṛṇudhvaṃ vasudhādhipāḥ // 2.41.30
paśuvad ghātanaṃ vā me dahanaṃ vā kaṭāgninā / kriyatāṃ mūrdhni vo nyastaṃ mayedaṃ sakalaṃ padam // 2.41.31
eṣa tiṣṭhati govindaḥ pūjito 'smābhir acyutaḥ / yasya vas tvarate buddhir maraṇāya sa mādhavam // 2.41.32
kṛṣṇam āhvayatām adya yuddhe śārṅgagadādharam / yāvad asyaiva devasya dehaṃ viśatu pātitaḥ // 2.41.33
tataḥ śrutvaiva bhīṣmasya cedirāḍ uruvikramaḥ / yuyutsur vāsudevena vāsudevam uvāca ha // 2.42.1
āhvaye tvāṃ raṇaṃ gaccha mayā sārdhaṃ janārdana / yāvad adya nihanmi tvāṃ sahitaṃ sarvapāṇḍavaiḥ // 2.42.2
saha tvayā hi me vadhyāḥ pāṇḍavāḥ kṛṣṇa sarvathā / nṛpatīn samatikramya yair arājā tvam arcitaḥ // 2.42.3
ye tvāṃ dāsam arājānaṃ bālyād arcanti durmatim / anarham arhavat kṛṣṇa vadhyās ta iti me matiḥ // 2.42.4
ity uktvā rājaśārdūlas tasthau garjann amarṣaṇaḥ // 2.42.4.2
evam ukte tataḥ kṛṣṇo mṛdupūrvam idaṃ vacaḥ / uvāca pārthivān sarvāṃs tatsamakṣaṃ ca pāṇḍavān // 2.42.5
eṣa naḥ śatrur atyantaṃ pārthivāḥ sātvatīsutaḥ / sātvatānāṃ nṛśaṃsātmā na hito 'napakāriṇām // 2.42.6
prāgjyotiṣapuraṃ yātān asmāñ jñātvā nṛśaṃsakṛt / adahad dvārakām eṣa svasrīyaḥ san narādhipāḥ // 2.42.7
krīḍato bhojarājanyān eṣa raivatake girau / hatvā baddhvā ca tān sarvān upāyāt svapuraṃ purā // 2.42.8
aśvamedhe hayaṃ medhyam utsṛṣṭaṃ rakṣibhir vṛtam / pitur me yajñavighnārtham aharat pāpaniścayaḥ // 2.42.9
sauvīrān pratipattau ca babhror eṣa yaśasvinaḥ / bhāryām abhyaharan mohād akāmāṃ tām ito gatām // 2.42.10
eṣa māyāpraticchannaḥ karūṣārthe tapasvinīm / jahāra bhadrāṃ vaiśālīṃ mātulasya nṛśaṃsakṛt // 2.42.11
pitṛṣvasuḥ kṛte duḥkhaṃ sumahan marṣayāmy aham / diṣṭyā tv idaṃ sarvarājñāṃ saṃnidhāv adya vartate // 2.42.12
paśyanti hi bhavanto 'dya mayy atīva vyatikramam / kṛtāni tu parokṣaṃ me yāni tāni nibodhata // 2.42.13
imaṃ tv asya na śakṣyāmi kṣantum adya vyatikramam / avalepād vadhārhasya samagre rājamaṇḍale // 2.42.14
rukmiṇyām asya mūḍhasya prārthanāsīn mumūrṣataḥ / na ca tāṃ prāptavān mūḍhaḥ śūdro vedaśrutiṃ yathā // 2.42.15
evamādi tataḥ sarve sahitās te narādhipāḥ / vāsudevavacaḥ śrutvā cedirājaṃ vyagarhayan // 2.42.16
tatas tad vacanaṃ śrutvā śiśupālaḥ pratāpavān / jahāsa svanavad dhāsaṃ prahasyedam uvāca ha // 2.42.17
matpūrvāṃ rukmiṇīṃ kṛṣṇa saṃsatsu parikīrtayan / viśeṣataḥ pārthiveṣu vrīḍāṃ na kuruṣe katham // 2.42.18
manyamāno hi kaḥ satsu puruṣaḥ parikīrtayet / anyapūrvāṃ striyaṃ jātu tvad anyo madhusūdana // 2.42.19
kṣama vā yadi te śraddhā mā vā kṛṣṇa mama kṣama / kruddhād vāpi prasannād vā kiṃ me tvatto bhaviṣyati // 2.42.20
tathā bruvata evāsya bhagavān madhusūdanaḥ / vyapāharac chiraḥ kruddhaś cakreṇāmitrakarṣaṇaḥ // 2.42.21
sa papāta mahābāhur vajrāhata ivācalaḥ // 2.42.21.2
tataś cedipater dehāt tejo 'gryaṃ dadṛśur nṛpāḥ / utpatantaṃ mahārāja gaganād iva bhāskaram // 2.42.22
tataḥ kamalapatrākṣaṃ kṛṣṇaṃ lokanamaskṛtam / vavande tat tadā tejo viveśa ca narādhipa // 2.42.23
tad adbhutam amanyanta dṛṣṭvā sarve mahīkṣitaḥ / yad viveśa mahābāhuṃ tat tejaḥ puruṣottamam // 2.42.24
anabhre pravavarṣa dyauḥ papāta jvalitāśaniḥ / kṛṣṇena nihate caidye cacāla ca vasuṃdharā // 2.42.25
tataḥ ke cin mahīpālā nābruvaṃs tatra kiṃ cana / atītavākpathe kāle prekṣamāṇā janārdanam // 2.42.26
hastair hastāgram apare pratyapīṣann amarṣitāḥ / apare daśanair oṣṭhān adaśan krodhamūrchitāḥ // 2.42.27
rahas tu ke cid vārṣṇeyaṃ praśaśaṃsur narādhipāḥ / ke cid eva tu saṃrabdhā madhyasthās tv apare 'bhavan // 2.42.28
prahṛṣṭāḥ keśavaṃ jagmuḥ saṃstuvanto maharṣayaḥ / brāhmaṇāś ca mahātmānaḥ pārthivāś ca mahābalāḥ // 2.42.29
pāṇḍavas tv abravīd bhrātṝn satkāreṇa mahīpatim / damaghoṣātmajaṃ vīraṃ saṃsādhayata mā ciram // 2.42.30
tathā ca kṛtavantas te bhrātur vai śāsanaṃ tadā // 2.42.30.2
cedīnām ādhipatye ca putram asya mahīpatim / abhyaṣiñcat tadā pārthaḥ saha tair vasudhādhipaiḥ // 2.42.31
tataḥ sa kururājasya kratuḥ sarvasamṛddhimān / yūnāṃ prītikaro rājan saṃbabhau vipulaujasaḥ // 2.42.32
śāntavighnaḥ sukhārambhaḥ prabhūtadhanadhānyavān / annavān bahubhakṣyaś ca keśavena surakṣitaḥ // 2.42.33
samāpayām āsa ca taṃ rājasūyaṃ mahākratum / taṃ tu yajñaṃ mahābāhur ā samāpter janārdanaḥ // 2.42.34
rarakṣa bhagavāñ śauriḥ śārṅgacakragadādharaḥ // 2.42.34.2
tatas tv avabhṛthasnātaṃ dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram / samastaṃ pārthivaṃ kṣatram abhigamyedam abravīt // 2.42.35
diṣṭyā vardhasi dharmajña sāmrājyaṃ prāptavān vibho / ājamīḍhājamīḍhānāṃ yaśaḥ saṃvardhitaṃ tvayā // 2.42.36
karmaṇaitena rājendra dharmaś ca sumahān kṛtaḥ // 2.42.36.2
āpṛcchāmo naravyāghra sarvakāmaiḥ supūjitāḥ / svarāṣṭrāṇi gamiṣyāmas tad anujñātum arhasi // 2.42.37
śrutvā tu vacanaṃ rājñāṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / yathārhaṃ pūjya nṛpatīn bhrātṝn sarvān uvāca ha // 2.42.38
rājānaḥ sarva evaite prītyāsmān samupāgatāḥ / prasthitāḥ svāni rāṣṭrāṇi mām āpṛcchya paraṃtapāḥ // 2.42.39
te 'nuvrajata bhadraṃ vo viṣayāntaṃ nṛpottamān // 2.42.39.2
bhrātur vacanam ājñāya pāṇḍavā dharmacāriṇaḥ / yathārhaṃ nṛpamukhyāṃs tān ekaikaṃ samanuvrajan // 2.42.40
virāṭam anvayāt tūrṇaṃ dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān / dhanaṃjayo yajñasenaṃ mahātmānaṃ mahārathaḥ // 2.42.41
bhīṣmaṃ ca dhṛtarāṣṭraṃ ca bhīmaseno mahābalaḥ / droṇaṃ ca sasutaṃ vīraṃ sahadevo mahārathaḥ // 2.42.42
nakulaḥ subalaṃ rājan sahaputraṃ samanvayāt / draupadeyāḥ sasaubhadrāḥ pārvatīyān mahīpatīn // 2.42.43
anvagacchaṃs tathaivānyān kṣatriyān kṣatriyarṣabhāḥ / evaṃ saṃpūjitās te vai jagmur viprāś ca sarvaśaḥ // 2.42.44
gateṣu pārthivendreṣu sarveṣu bharatarṣabha / yudhiṣṭhiram uvācedaṃ vāsudevaḥ pratāpavān // 2.42.45
āpṛcche tvāṃ gamiṣyāmi dvārakāṃ kurunandana / rājasūyaṃ kratuśreṣṭhaṃ diṣṭyā tvaṃ prāptavān asi // 2.42.46
tam uvācaivam uktas tu dharmarāṇ madhusūdanam / tava prasādād govinda prāptavān asmi vai kratum // 2.42.47
samastaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ tvatprasādād vaśānugam / upādāya baliṃ mukhyaṃ mām eva samupasthitam // 2.42.48
na vayaṃ tvām ṛte vīra raṃsyāmeha kathaṃ cana / avaśyaṃ cāpi gantavyā tvayā dvāravatī purī // 2.42.49
evam uktaḥ sa dharmātmā yudhiṣṭhirasahāyavān / abhigamyābravīt prītaḥ pṛthāṃ pṛthuyaśā hariḥ // 2.42.50
sāmrājyaṃ samanuprāptāḥ putrās te 'dya pitṛṣvasaḥ / siddhārthā vasumantaś ca sā tvaṃ prītim avāpnuhi // 2.42.51
anujñātas tvayā cāhaṃ dvārakāṃ gantum utsahe / subhadrāṃ draupadīṃ caiva sabhājayata keśavaḥ // 2.42.52
niṣkramyāntaḥpurāc caiva yudhiṣṭhirasahāyavān / snātaś ca kṛtajapyaś ca brāhmaṇān svasti vācya ca // 2.42.53
tato meghavaraprakhyaṃ syandanaṃ vai sukalpitam / yojayitvā mahārāja dārukaḥ pratyupasthitaḥ // 2.42.54
upasthitaṃ rathaṃ dṛṣṭvā tārkṣyapravaraketanam / pradakṣiṇam upāvṛtya samāruhya mahāmanāḥ // 2.42.55
prayayau puṇḍarīkākṣas tato dvāravatīṃ purīm // 2.42.55.2
taṃ padbhyām anuvavrāja dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ śrīmān vāsudevaṃ mahābalam // 2.42.56
tato muhūrtaṃ saṃgṛhya syandanapravaraṃ hariḥ / abravīt puṇḍarīkākṣaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram // 2.42.57
apramattaḥ sthito nityaṃ prajāḥ pāhi viśāṃ pate / parjanyam iva bhūtāni mahādrumam ivāṇḍajāḥ // 2.42.58
bāndhavās tvopajīvantu sahasrākṣam ivāmarāḥ // 2.42.58.2
kṛtvā paraspareṇaivaṃ saṃvidaṃ kṛṣṇapāṇḍavau / anyonyaṃ samanujñāpya jagmatuḥ svagṛhān prati // 2.42.59
gate dvāravatīṃ kṛṣṇe sātvatapravare nṛpa / eko duryodhano rājā śakuniś cāpi saubalaḥ // 2.42.60
tasyāṃ sabhāyāṃ divyāyām ūṣatus tau nararṣabhau // 2.42.60.2
vasan duryodhanas tasyāṃ sabhāyāṃ bharatarṣabha / śanair dadarśa tāṃ sarvāṃ sabhāṃ śakuninā saha // 2.43.1
tasyāṃ divyān abhiprāyān dadarśa kurunandanaḥ / na dṛṣṭapūrvā ye tena nagare nāgasāhvaye // 2.43.2
sa kadā cit sabhāmadhye dhārtarāṣṭro mahīpatiḥ / sphāṭikaṃ talam āsādya jalam ity abhiśaṅkayā // 2.43.3
svavastrotkarṣaṇaṃ rājā kṛtavān buddhimohitaḥ / durmanā vimukhaś caiva paricakrāma tāṃ sabhām // 2.43.4
tataḥ sphāṭikatoyāṃ vai sphāṭikāmbujaśobhitām / vāpīṃ matvā sthalam iti savāsāḥ prāpataj jale // 2.43.5
jale nipatitaṃ dṛṣṭvā kiṃkarā jahasur bhṛśam / vāsāṃsi ca śubhāny asmai pradadū rājaśāsanāt // 2.43.6
tathāgataṃ tu taṃ dṛṣṭvā bhīmaseno mahābalaḥ / arjunaś ca yamau cobhau sarve te prāhasaṃs tadā // 2.43.7
nāmarṣayat tatas teṣām avahāsam amarṣaṇaḥ / ākāraṃ rakṣamāṇas tu na sa tān samudaikṣata // 2.43.8
punar vasanam utkṣipya pratariṣyann iva sthalam / āruroha tataḥ sarve jahasus te punar janāḥ // 2.43.9
dvāraṃ ca vivṛtākāraṃ lalāṭena samāhanat / saṃvṛtaṃ ceti manvāno dvāradeśād upāramat // 2.43.10
evaṃ pralambhān vividhān prāpya tatra viśāṃ pate / pāṇḍaveyābhyanujñātas tato duryodhano nṛpaḥ // 2.43.11
aprahṛṣṭena manasā rājasūye mahākratau / prekṣya tām adbhutām ṛddhiṃ jagāma gajasāhvayam // 2.43.12
pāṇḍavaśrīprataptasya dhyānaglānasya gacchataḥ / duryodhanasya nṛpateḥ pāpā matir ajāyata // 2.43.13
pārthān sumanaso dṛṣṭvā pārthivāṃś ca vaśānugān / kṛtsnaṃ cāpi hitaṃ lokam ākumāraṃ kurūdvaha // 2.43.14
mahimānaṃ paraṃ cāpi pāṇḍavānāṃ mahātmanām / duryodhano dhārtarāṣṭro vivarṇaḥ samapadyata // 2.43.15
sa tu gacchann anekāgraḥ sabhām evānucintayan / śriyaṃ ca tām anupamāṃ dharmarājasya dhīmataḥ // 2.43.16
pramatto dhṛtarāṣṭrasya putro duryodhanas tadā / nābhyabhāṣat subalajaṃ bhāṣamāṇaṃ punaḥ punaḥ // 2.43.17
anekāgraṃ tu taṃ dṛṣṭvā śakuniḥ pratyabhāṣata / duryodhana kutomūlaṃ niḥśvasann iva gacchasi // 2.43.18
dṛṣṭvemāṃ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ yudhiṣṭhiravaśānugām / jitām astrapratāpena śvetāśvasya mahātmanaḥ // 2.43.19
taṃ ca yajñaṃ tathābhūtaṃ dṛṣṭvā pārthasya mātula / yathā śakrasya deveṣu tathābhūtaṃ mahādyute // 2.43.20
amarṣeṇa susaṃpūrṇo dahyamāno divāniśam / śuciśukrāgame kāle śuṣye toyam ivālpakam // 2.43.21
paśya sātvatamukhyena śiśupālaṃ nipātitam / na ca tatra pumān āsīt kaś cit tasya padānugaḥ // 2.43.22
dahyamānā hi rājānaḥ pāṇḍavotthena vahninā / kṣāntavanto 'parādhaṃ taṃ ko hi taṃ kṣantum arhati // 2.43.23
vāsudevena tat karma tathāyuktaṃ mahat kṛtam / siddhaṃ ca pāṇḍaveyānāṃ pratāpena mahātmanām // 2.43.24
tathā hi ratnāny ādāya vividhāni nṛpā nṛpam / upatiṣṭhanti kaunteyaṃ vaiśyā iva karapradāḥ // 2.43.25
śriyaṃ tathāvidhāṃ dṛṣṭvā jvalantīm iva pāṇḍave / amarṣavaśam āpanno dahye 'ham atathocitaḥ // 2.43.26
vahnim eva pravekṣyāmi bhakṣayiṣyāmi vā viṣam / apo vāpi pravekṣyāmi na hi śakṣyāmi jīvitum // 2.43.27
ko hi nāma pumāṃl loke marṣayiṣyati sattvavān / sapatnān ṛdhyato dṛṣṭvā hānim ātmana eva ca // 2.43.28
so 'haṃ na strī na cāpy astrī na pumān nāpumān api / yo 'haṃ tāṃ marṣayāmy adya tādṛśīṃ śriyam āgatām // 2.43.29
īśvaratvaṃ pṛthivyāś ca vasumattāṃ ca tādṛśīm / yajñaṃ ca tādṛśaṃ dṛṣṭvā mādṛśaḥ ko na saṃjvaret // 2.43.30
aśaktaś caika evāhaṃ tām āhartuṃ nṛpaśriyam / sahāyāṃś ca na paśyāmi tena mṛtyuṃ vicintaye // 2.43.31
daivam eva paraṃ manye pauruṣaṃ tu nirarthakam / dṛṣṭvā kuntīsute śubhrāṃ śriyaṃ tām āhṛtāṃ tathā // 2.43.32
kṛto yatno mayā pūrvaṃ vināśe tasya saubala / tac ca sarvam atikramya sa vṛddho 'psv iva paṅkajam // 2.43.33
tena daivaṃ paraṃ manye pauruṣaṃ tu nirarthakam / dhārtarāṣṭrā hi hīyante pārthā vardhanti nityaśaḥ // 2.43.34
so 'haṃ śriyaṃ ca tāṃ dṛṣṭvā sabhāṃ tāṃ ca tathāvidhām / rakṣibhiś cāvahāsaṃ taṃ paritapye yathāgninā // 2.43.35
sa mām abhyanujānīhi mātulādya suduḥkhitam / amarṣaṃ ca samāviṣṭaṃ dhṛtarāṣṭre nivedaya // 2.43.36
duryodhana na te 'marṣaḥ kāryaḥ prati yudhiṣṭhiram / bhāgadheyāni hi svāni pāṇḍavā bhuñjate sadā // 2.44.1
anekair abhyupāyaiś ca tvayārabdhāḥ purāsakṛt / vimuktāś ca naravyāghrā bhāgadheyapuraskṛtāḥ // 2.44.2
tair labdhā draupadī bhāryā drupadaś ca sutaiḥ saha / sahāyaḥ pṛthivīlābhe vāsudevaś ca vīryavān // 2.44.3
labdhaś ca nābhibhūto 'rthaḥ pitryo 'ṃśaḥ pṛthivīpate / vivṛddhas tejasā teṣāṃ tatra kā paridevanā // 2.44.4
dhanaṃjayena gāṇḍīvam akṣayyau ca maheṣudhī / labdhāny astrāṇi divyāni tarpayitvā hutāśanam // 2.44.5
tena kārmukamukhyena bāhuvīryeṇa cātmanaḥ / kṛtā vaśe mahīpālās tatra kā paridevanā // 2.44.6
agnidāhān mayaṃ cāpi mokṣayitvā sa dānavam / sabhāṃ tāṃ kārayām āsa savyasācī paraṃtapaḥ // 2.44.7
tena caiva mayenoktāḥ kiṃkarā nāma rākṣasāḥ / vahanti tāṃ sabhāṃ bhīmās tatra kā paridevanā // 2.44.8
yac cāsahāyatāṃ rājann uktavān asi bhārata / tan mithyā bhrātaro hīme sahāyās te mahārathāḥ // 2.44.9
droṇas tava maheṣvāsaḥ saha putreṇa dhīmatā / sūtaputraś ca rādheyo gautamaś ca mahārathaḥ // 2.44.10
ahaṃ ca saha sodaryaiḥ saumadattiś ca vīryavān / etais tvaṃ sahitaḥ sarvair jaya kṛtsnāṃ vasuṃdharām // 2.44.11
tvayā ca sahito rājann etaiś cānyair mahārathaiḥ / etān eva vijeṣyāmi yadi tvam anumanyase // 2.44.12
eteṣu vijiteṣv adya bhaviṣyati mahī mama / sarve ca pṛthivīpālāḥ sabhā sā ca mahādhanā // 2.44.13
dhanaṃjayo vāsudevo bhīmaseno yudhiṣṭhiraḥ / nakulaḥ sahadevaś ca drupadaś ca sahātmajaiḥ // 2.44.14
naite yudhi balāj jetuṃ śakyāḥ suragaṇair api / mahārathā maheṣvāsāḥ kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ // 2.44.15
ahaṃ tu tad vijānāmi vijetuṃ yena śakyate / yudhiṣṭhiraṃ svayaṃ rājaṃs tan nibodha juṣasva ca // 2.44.16
apramādena suhṛdām anyeṣāṃ ca mahātmanām / yadi śakyā vijetuṃ te tan mamācakṣva mātula // 2.44.17
dyūtapriyaś ca kaunteyo na ca jānāti devitum / samāhūtaś ca rājendro na śakṣyati nivartitum // 2.44.18
devane kuśalaś cāhaṃ na me 'sti sadṛśo bhuvi / triṣu lokeṣu kaunteyaṃ taṃ tvaṃ dyūte samāhvaya // 2.44.19
tasyākṣakuśalo rājann ādāsye 'ham asaṃśayam / rājyaṃ śriyaṃ ca tāṃ dīptāṃ tvadarthaṃ puruṣarṣabha // 2.44.20
idaṃ tu sarvaṃ tvaṃ rājñe duryodhana nivedaya / anujñātas tu te pitrā vijeṣye taṃ na saṃśayaḥ // 2.44.21
tvam eva kurumukhyāya dhṛtarāṣṭrāya saubala / nivedaya yathānyāyaṃ nāhaṃ śakṣye niśaṃsitum // 2.44.22
anubhūya tu rājñas taṃ rājasūyaṃ mahākratum / yudhiṣṭhirasya nṛpater gāndhārīputrasaṃyutaḥ // 2.45.1
priyakṛn matam ājñāya pūrvaṃ duryodhanasya tat / prajñācakṣuṣam āsīnaṃ śakuniḥ saubalas tadā // 2.45.2
duryodhanavacaḥ śrutvā dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam / upagamya mahāprājñaṃ śakunir vākyam abravīt // 2.45.3
duryodhano mahārāja vivarṇo hariṇaḥ kṛśaḥ / dīnaś cintāparaś caiva tad viddhi bharatarṣabha // 2.45.4
na vai parīkṣase samyag asahyaṃ śatrusaṃbhavam / jyeṣṭhaputrasya śokaṃ tvaṃ kimarthaṃ nāvabudhyase // 2.45.5
duryodhana kutomūlaṃ bhṛśam ārto 'si putraka / śrotavyaś cen mayā so 'rtho brūhi me kurunandana // 2.45.6
ayaṃ tvāṃ śakuniḥ prāha vivarṇaṃ hariṇaṃ kṛśam / cintayaṃś ca na paśyāmi śokasya tava saṃbhavam // 2.45.7
aiśvaryaṃ hi mahat putra tvayi sarvaṃ samarpitam / bhrātaraḥ suhṛdaś caiva nācaranti tavāpriyam // 2.45.8
ācchādayasi prāvārān aśnāsi piśitaudanam / ājāneyā vahanti tvāṃ kenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ // 2.45.9
śayanāni mahārhāṇi yoṣitaś ca manoramāḥ / guṇavanti ca veśmāni vihārāś ca yathāsukham // 2.45.10
devānām iva te sarvaṃ vāci baddhaṃ na saṃśayaḥ / sa dīna iva durdharṣaḥ kasmāc chocasi putraka // 2.45.11
aśnāmy ācchādaye cāhaṃ yathā kupuruṣas tathā / amarṣaṃ dhāraye cograṃ titikṣan kālaparyayam // 2.45.12
amarṣaṇaḥ svāḥ prakṛtīr abhibhūya pare sthitāḥ / kleśān mumukṣuḥ parajān sa vai puruṣa ucyate // 2.45.13
saṃtoṣo vai śriyaṃ hanti abhimānaś ca bhārata / anukrośabhaye cobhe yair vṛto nāśnute mahat // 2.45.14
na mām avati tad bhuktaṃ śriyaṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhire / jvalantīm iva kaunteye vivarṇakaraṇīṃ mama // 2.45.15
sapatnān ṛdhyato ''tmānaṃ hīyamānaṃ niśāmya ca / adṛśyām api kaunteye sthitāṃ paśyann ivodyatām // 2.45.16
tasmād ahaṃ vivarṇaś ca dīnaś ca hariṇaḥ kṛśaḥ // 2.45.16.2
aṣṭāśītisahasrāṇi snātakā gṛhamedhinaḥ / triṃśaddāsīka ekaiko yān bibharti yudhiṣṭhiraḥ // 2.45.17
daśānyāni sahasrāṇi nityaṃ tatrānnam uttamam / bhuñjate rukmapātrībhir yudhiṣṭhiraniveśane // 2.45.18
kadalīmṛgamokāni kṛṣṇaśyāmāruṇāni ca / kāmbojaḥ prāhiṇot tasmai parārdhyān api kambalān // 2.45.19
rathayoṣidgavāśvasya śataśo 'tha sahasraśaḥ / triṃśataṃ coṣṭravāmīnāṃ śatāni vicaranty uta // 2.45.20
pṛthagvidhāni ratnāni pārthivāḥ pṛthivīpate / āharan kratumukhye 'smin kuntīputrāya bhūriśaḥ // 2.45.21
na kva cid dhi mayā dṛṣṭas tādṛśo naiva ca śrutaḥ / yādṛg dhanāgamo yajñe pāṇḍuputrasya dhīmataḥ // 2.45.22
aparyantaṃ dhanaughaṃ taṃ dṛṣṭvā śatror ahaṃ nṛpa / śarma naivādhigacchāmi cintayāno 'niśaṃ vibho // 2.45.23
brāhmaṇā vāṭadhānāś ca gomantaḥ śatasaṃghaśaḥ / traikharvaṃ balim ādāya dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.45.24
kamaṇḍalūn upādāya jātarūpamayāñ śubhān / evaṃ baliṃ samādāya praveśaṃ lebhire tataḥ // 2.45.25
yan naiva madhu śakrāya dhārayanty amarastriyaḥ / tad asmai kāṃsyam āhārṣīd vāruṇaṃ kalaśodadhiḥ // 2.45.26
śaikyaṃ rukmasahasrasya bahuratnavibhūṣitam / dṛṣṭvā ca mama tat sarvaṃ jvararūpam ivābhavat // 2.45.27
gṛhītvā tat tu gacchanti samudrau pūrvadakṣiṇau / tathaiva paścimaṃ yānti gṛhītvā bharatarṣabha // 2.45.28
uttaraṃ tu na gacchanti vinā tāta patatribhiḥ / idaṃ cādbhutam atrāsīt tan me nigadataḥ śṛṇu // 2.45.29
pūrṇe śatasahasre tu viprāṇāṃ pariviṣyatām / sthāpitā tatra saṃjñābhūc chaṅkho dhmāyati nityaśaḥ // 2.45.30
muhur muhuḥ praṇadatas tasya śaṅkhasya bhārata / uttamaṃ śabdam aśrauṣaṃ tato romāṇi me 'hṛṣan // 2.45.31
pārthivair bahubhiḥ kīrṇam upasthānaṃ didṛkṣubhiḥ / sarvaratnāny upādāya pārthivā vai janeśvara // 2.45.32
yajñe tasya mahārāja pāṇḍuputrasya dhīmataḥ / vaiśyā iva mahīpālā dvijātipariveṣakāḥ // 2.45.33
na sā śrīr devarājasya yamasya varuṇasya vā / guhyakādhipater vāpi yā śrī rājan yudhiṣṭhire // 2.45.34
tāṃ dṛṣṭvā pāṇḍuputrasya śriyaṃ paramikām aham / śāntiṃ na parigacchāmi dahyamānena cetasā // 2.45.35
yām etām uttamāṃ lakṣmīṃ dṛṣṭavān asi pāṇḍave / tasyāḥ prāptāv upāyaṃ me śṛṇu satyaparākrama // 2.45.36
aham akṣeṣv abhijñātaḥ pṛthivyām api bhārata / hṛdayajñaḥ paṇajñaś ca viśeṣajñaś ca devane // 2.45.37
dyūtapriyaś ca kaunteyo na ca jānāti devitum / āhūtaś caiṣyati vyaktaṃ dīvyāvety āhvayasva tam // 2.45.38
evam uktaḥ śakuninā rājā duryodhanas tadā / dhṛtarāṣṭram idaṃ vākyam apadāntaram abravīt // 2.45.39
ayam utsahate rājañ śriyam āhartum akṣavit / dyūtena pāṇḍuputrasya tad anujñātum arhasi // 2.45.40
kṣattā mantrī mahāprājñaḥ sthito yasyāsmi śāsane / tena saṃgamya vetsyāmi kāryasyāsya viniścayam // 2.45.41
sa hi dharmaṃ puraskṛtya dīrghadarśī paraṃ hitam / ubhayoḥ pakṣayor yuktaṃ vakṣyaty arthaviniścayam // 2.45.42
nivartayiṣyati tvāsau yadi kṣattā sameṣyati / nivṛtte tvayi rājendra mariṣye 'ham asaṃśayam // 2.45.43
sa mayi tvaṃ mṛte rājan vidureṇa sukhī bhava / bhokṣyase pṛthivīṃ kṛtsnāṃ kiṃ mayā tvaṃ kariṣyasi // 2.45.44
ārtavākyaṃ tu tat tasya praṇayoktaṃ niśamya saḥ / dhṛtarāṣṭro 'bravīt preṣyān duryodhanamate sthitaḥ // 2.45.45
sthūṇāsahasrair bṛhatīṃ śatadvārāṃ sabhāṃ mama / manoramāṃ darśanīyām āśu kurvantu śilpinaḥ // 2.45.46
tataḥ saṃstīrya ratnais tām akṣān āvāpya sarvaśaḥ / sukṛtāṃ supraveśāṃ ca nivedayata me śanaiḥ // 2.45.47
duryodhanasya śāntyartham iti niścitya bhūmipaḥ / dhṛtarāṣṭro mahārāja prāhiṇod vidurāya vai // 2.45.48
apṛṣṭvā viduraṃ hy asya nāsīt kaś cid viniścayaḥ / dyūtadoṣāṃś ca jānan sa putrasnehād akṛṣyata // 2.45.49
tac chrutvā viduro dhīmān kalidvāram upasthitam / vināśamukham utpannaṃ dhṛtarāṣṭram upādravat // 2.45.50
so 'bhigamya mahātmānaṃ bhrātā bhrātaram agrajam / mūrdhnā praṇamya caraṇāv idaṃ vacanam abravīt // 2.45.51
nābhinandāmi te rājan vyavasāyam imaṃ prabho / putrair bhedo yathā na syād dyūtahetos tathā kuru // 2.45.52
kṣattaḥ putreṣu putrair me kalaho na bhaviṣyati / divi devāḥ prasādaṃ naḥ kariṣyanti na saṃśayaḥ // 2.45.53
aśubhaṃ vā śubhaṃ vāpi hitaṃ vā yadi vāhitam / pravartatāṃ suhṛddyūtaṃ diṣṭam etan na saṃśayaḥ // 2.45.54
mayi saṃnihite caiva bhīṣme ca bharatarṣabhe / anayo daivavihito na kathaṃ cid bhaviṣyati // 2.45.55
gaccha tvaṃ ratham āsthāya hayair vātasamair jave / khāṇḍavaprastham adyaiva samānaya yudhiṣṭhiram // 2.45.56
na vāryo vyavasāyo me viduraitad bravīmi te / daivam eva paraṃ manye yenaitad upapadyate // 2.45.57
ity ukto viduro dhīmān naitad astīti cintayan / āpageyaṃ mahāprājñam abhyagacchat suduḥkhitaḥ // 2.45.58
kathaṃ samabhavad dyūtaṃ bhrātṝṇāṃ tan mahātyayam / yatra tad vyasanaṃ prāptaṃ pāṇḍavair me pitāmahaiḥ // 2.46.1
ke ca tatra sabhāstārā rājāno brahmavittama / ke cainam anvamodanta ke cainaṃ pratyaṣedhayan // 2.46.2
vistareṇaitad icchāmi kathyamānaṃ tvayā dvija / mūlaṃ hy etad vināśasya pṛthivyā dvijasattama // 2.46.3
evam uktas tadā rājñā vyāsaśiṣyaḥ pratāpavān / ācacakṣe yathāvṛttaṃ tat sarvaṃ sarvavedavit // 2.46.4
śṛṇu me vistareṇemāṃ kathāṃ bharatasattama / bhūya eva mahārāja yadi te śravaṇe matiḥ // 2.46.5
vidurasya mataṃ jñātvā dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ / duryodhanam idaṃ vākyam uvāca vijane punaḥ // 2.46.6
alaṃ dyūtena gāndhāre viduro na praśaṃsati / na hy asau sumahābuddhir ahitaṃ no vadiṣyati // 2.46.7
hitaṃ hi paramaṃ manye viduro yat prabhāṣate / kriyatāṃ putra tat sarvam etan manye hitaṃ tava // 2.46.8
devarṣir vāsavagurur devarājāya dhīmate / yat prāha śāstraṃ bhagavān bṛhaspatir udāradhīḥ // 2.46.9
tad veda viduraḥ sarvaṃ sarahasyaṃ mahākaviḥ / sthitaś ca vacane tasya sadāham api putraka // 2.46.10
viduro vāpi medhāvī kurūṇāṃ pravaro mataḥ / uddhavo vā mahābuddhir vṛṣṇīnām arcito nṛpa // 2.46.11
dyūtena tad alaṃ putra dyūte bhedo hi dṛśyate / bhede vināśo rājyasya tat putra parivarjaya // 2.46.12
pitrā mātrā ca putrasya yad vai kāryaṃ paraṃ smṛtam / prāptas tvam asi tat tāta pitṛpaitāmahaṃ padam // 2.46.13
adhītavān kṛtī śāstre lālitaḥ satataṃ gṛhe / bhrātṛjyeṣṭhaḥ sthito rājye vindase kiṃ na śobhanam // 2.46.14
pṛthagjanair alabhyaṃ yad bhojanācchādanaṃ param / tat prāpto 'si mahābāho kasmāc chocasi putraka // 2.46.15
sphītaṃ rāṣṭraṃ mahābāho pitṛpaitāmahaṃ mahat / nityam ājñāpayan bhāsi divi deveśvaro yathā // 2.46.16
tasya te viditaprajña śokamūlam idaṃ katham / samutthitaṃ duḥkhataraṃ tan me śaṃsitum arhasi // 2.46.17
aśnāmy ācchādayāmīti prapaśyan pāpapūruṣaḥ / nāmarṣaṃ kurute yas tu puruṣaḥ so 'dhamaḥ smṛtaḥ // 2.46.18
na māṃ prīṇāti rājendra lakṣmīḥ sādhāraṇā vibho / jvalitām iva kaunteye śriyaṃ dṛṣṭvā ca vivyathe // 2.46.19
sarvāṃ hi pṛthivīṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiravaśānugām / sthiro 'smi yo 'haṃ jīvāmi duḥkhād etad bravīmi te // 2.46.20
āvarjitā ivābhānti nighnāś caitrakikaukurāḥ / kāraskarā lohajaṅghā yudhiṣṭhiraniveśane // 2.46.21
himavatsāgarānūpāḥ sarvaratnākarās tathā / antyāḥ sarve paryudastā yudhiṣṭhiraniveśane // 2.46.22
jyeṣṭho 'yam iti māṃ matvā śreṣṭhaś ceti viśāṃ pate / yudhiṣṭhireṇa satkṛtya yukto ratnaparigrahe // 2.46.23
upasthitānāṃ ratnānāṃ śreṣṭhānām arghahāriṇām / nādṛśyata paraḥ prānto nāparas tatra bhārata // 2.46.24
na me hastaḥ samabhavad vasu tat pratigṛhṇataḥ / prātiṣṭhanta mayi śrānte gṛhya dūrāhṛtaṃ vasu // 2.46.25
kṛtāṃ bindusaroratnair mayena sphāṭikacchadām / apaśyaṃ nalinīṃ pūrṇām udakasyeva bhārata // 2.46.26
vastram utkarṣati mayi prāhasat sa vṛkodaraḥ / śatror ṛddhiviśeṣeṇa vimūḍhaṃ ratnavarjitam // 2.46.27
tatra sma yadi śaktaḥ syāṃ pātayeyaṃ vṛkodaram / sapatnenāvahāso hi sa māṃ dahati bhārata // 2.46.28
punaś ca tādṛśīm eva vāpīṃ jalajaśālinīm / matvā śilāsamāṃ toye patito 'smi narādhipa // 2.46.29
tatra māṃ prāhasat kṛṣṇaḥ pārthena saha sasvanam / draupadī ca saha strībhir vyathayantī mano mama // 2.46.30
klinnavastrasya ca jale kiṃkarā rājacoditāḥ / dadur vāsāṃsi me 'nyāni tac ca duḥkhataraṃ mama // 2.46.31
pralambhaṃ ca śṛṇuṣvānyaṃ gadato me narādhipa / advāreṇa vinirgacchan dvārasaṃsthānarūpiṇā // 2.46.32
abhihatya śilāṃ bhūyo lalāṭenāsmi vikṣataḥ // 2.46.32.2
tatra māṃ yamajau dūrād ālokya lalitau kila / bāhubhiḥ parigṛhṇītāṃ śocantau sahitāv ubhau // 2.46.33
uvāca sahadevas tu tatra māṃ vismayann iva / idaṃ dvāram ito gaccha rājann iti punaḥ punaḥ // 2.46.34
nāmadheyāni ratnānāṃ purastān na śrutāni me / yāni dṛṣṭāni me tasyāṃ manas tapati tac ca me // 2.46.35
yan mayā pāṇḍavānāṃ tu dṛṣṭaṃ tac chṛṇu bhārata / āhṛtaṃ bhūmipālair hi vasu mukhyaṃ tatas tataḥ // 2.47.1
na vinde dṛḍham ātmānaṃ dṛṣṭvāhaṃ tad arer dhanam / phalato bhūmito vāpi pratipadyasva bhārata // 2.47.2
aiḍāṃś cailān vārṣadaṃśāñ jātarūpapariṣkṛtān / prāvārājinamukhyāṃś ca kāmbojaḥ pradadau vasu // 2.47.3
aśvāṃs tittirikalmāṣāṃs triśataṃ śukanāsikān / uṣṭravāmīs triśataṃ ca puṣṭāḥ pīluśamīṅgudaiḥ // 2.47.4
govāsanā brāhmaṇāś ca dāsamīyāś ca sarvaśaḥ / prītyarthaṃ te mahābhāgā dharmarājño mahātmanaḥ // 2.47.5
trikharvaṃ balim ādāya dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.47.5.2
kamaṇḍalūn upādāya jātarūpamayāñ śubhān / evaṃ baliṃ pradāyātha praveśaṃ lebhire tataḥ // 2.47.6
śataṃ dāsīsahasrāṇāṃ kārpāsikanivāsinām / śyāmās tanvyo dīrghakeśyo hemābharaṇabhūṣitāḥ // 2.47.7
śūdrā viprottamārhāṇi rāṅkavāny ajināni ca // 2.47.7.2
baliṃ ca kṛtsnam ādāya bharukacchanivāsinaḥ / upaninyur mahārāja hayān gāndhāradeśajān // 2.47.8
indrakṛṣṭair vartayanti dhānyair nadīmukhaiś ca ye / samudraniṣkuṭe jātāḥ parisindhu ca mānavāḥ // 2.47.9
te vairāmāḥ pāradāś ca vaṅgāś ca kitavaiḥ saha / vividhaṃ balim ādāya ratnāni vividhāni ca // 2.47.10
ajāvikaṃ gohiraṇyaṃ kharoṣṭraṃ phalajaṃ madhu / kambalān vividhāṃś caiva dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.47.11
prāgjyotiṣādhipaḥ śūro mlecchānām adhipo balī / yanavaiḥ sahito rājā bhagadatto mahārathaḥ // 2.47.12
ājāneyān hayāñ śīghrān ādāyānilaraṃhasaḥ / baliṃ ca kṛtsnam ādāya dvāri tiṣṭhati vāritaḥ // 2.47.13
aśmasāramayaṃ bhāṇḍaṃ śuddhadantatsarūn asīn / prāgjyotiṣo 'tha tad dattvā bhagadatto 'vrajat tadā // 2.47.14
dvyakṣāṃs tryakṣāṃl lalāṭākṣān nānādigbhyaḥ samāgatān / auṣṇīṣān anivāsāṃś ca bāhukān puruṣādakān // 2.47.15
ekapādāṃś ca tatrāham apaśyaṃ dvāri vāritān / balyarthaṃ dadatas tasmai hiraṇyaṃ rajataṃ bahu // 2.47.16
indragopakavarṇābhāñ śukavarṇān manojavān / tathaivendrāyudhanibhān saṃdhyābhrasadṛśān api // 2.47.17
anekavarṇān āraṇyān gṛhītvāśvān manojavān / jātarūpam anarghyaṃ ca dadus tasyaikapādakāḥ // 2.47.18
cīnān hūṇāñ śakān oḍrān parvatāntaravāsinaḥ / vārṣṇeyān hārahūṇāṃś ca kṛṣṇān haimavatāṃs tathā // 2.47.19
na pārayāmy abhigatān vividhān dvāri vāritān / balyarthaṃ dadatas tasya nānārūpān anekaśaḥ // 2.47.20
kṛṣṇagrīvān mahākāyān rāsabhāñ śatapātinaḥ / āhārṣur daśasāhasrān vinītān dikṣu viśrutān // 2.47.21
pramāṇarāgasparśāḍhyaṃ bāhlīcīnasamudbhavam / aurṇaṃ ca rāṅkavaṃ caiva kīṭajaṃ paṭṭajaṃ tathā // 2.47.22
kuṭṭīkṛtaṃ tathaivānyat kamalābhaṃ sahasraśaḥ / ślakṣṇaṃ vastram akārpāsam āvikaṃ mṛdu cājinam // 2.47.23
niśitāṃś caiva dīrghāsīn ṛṣṭiśaktiparaśvadhān / aparāntasamudbhūtāṃs tathaiva paraśūñ śitān // 2.47.24
rasān gandhāṃś ca vividhān ratnāni ca sahasraśaḥ / baliṃ ca kṛtsnam ādāya dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.47.25
śakās tukhārāḥ kaṅkāś ca romaśāḥ śṛṅgiṇo narāḥ / mahāgamān dūragamān gaṇitān arbudaṃ hayān // 2.47.26
koṭiśaś caiva bahuśaḥ suvarṇaṃ padmasaṃmitam / balim ādāya vividhaṃ dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.47.27
āsanāni mahārhāṇi yānāni śayanāni ca / maṇikāñcanacitrāṇi gajadantamayāni ca // 2.47.28
rathāṃś ca vividhākārāñ jātarūpapariṣkṛtān / hayair vinītaiḥ saṃpannān vaiyāghraparivāraṇān // 2.47.29
vicitrāṃś ca paristomān ratnāni ca sahasraśaḥ / nārācān ardhanārācāñ śastrāṇi vividhāni ca // 2.47.30
etad dattvā mahad dravyaṃ pūrvadeśādhipo nṛpaḥ / praviṣṭo yajñasadanaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ // 2.47.31
dāyaṃ tu tasmai vividhaṃ śṛṇu me gadato 'nagha / yajñārthaṃ rājabhir dattaṃ mahāntaṃ dhanasaṃcayam // 2.48.1
merumandarayor madhye śailodām abhito nadīm / ye te kīcakaveṇūnāṃ chāyāṃ ramyām upāsate // 2.48.2
khaśā ekāśanājyohāḥ pradarā dīrghaveṇavaḥ / paśupāś ca kuṇindāś ca taṅgaṇāḥ parataṅgaṇāḥ // 2.48.3
te vai pipīlikaṃ nāma varadattaṃ pipīlikaiḥ / jātarūpaṃ droṇameyam ahārṣuḥ puñjaśo nṛpāḥ // 2.48.4
kṛṣṇāṃl lalāmāṃś camarāñ śuklāṃś cānyāñ śaśiprabhān / himavatpuṣpajaṃ caiva svādu kṣaudraṃ tathā bahu // 2.48.5
uttarebhyaḥ kurubhyaś cāpy apoḍhaṃ mālyam ambubhiḥ / uttarād api kailāsād oṣadhīḥ sumahābalāḥ // 2.48.6
pārvatīyā baliṃ cānyam āhṛtya praṇatāḥ sthitāḥ / ajātaśatror nṛpater dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.48.7
ye parārdhe himavataḥ sūryodayagirau nṛpāḥ / vāriṣeṇasamudrānte lohityam abhitaś ca ye // 2.48.8
phalamūlāśanā ye ca kirātāś carmavāsasaḥ // 2.48.8.2
candanāgurukāṣṭhānāṃ bhārān kālīyakasya ca / carmaratnasuvarṇānāṃ gandhānāṃ caiva rāśayaḥ // 2.48.9
kairātikānām ayutaṃ dāsīnāṃ ca viśāṃ pate / āhṛtya ramaṇīyārthān dūrajān mṛgapakṣiṇaḥ // 2.48.10
nicitaṃ parvatebhyaś ca hiraṇyaṃ bhūrivarcasam / baliṃ ca kṛtsnam ādāya dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.48.11
kāyavyā daradā dārvāḥ śūrā vaiyamakās tathā / audumbarā durvibhāgāḥ pāradā bāhlikaiḥ saha // 2.48.12
kāśmīrāḥ kundamānāś ca paurakā haṃsakāyanāḥ / śibitrigartayaudheyā rājanyā madrakekayāḥ // 2.48.13
ambaṣṭhāḥ kaukurās tārkṣyā vastrapāḥ pahlavaiḥ saha / vasātayaḥ samauleyāḥ saha kṣudrakamālavaiḥ // 2.48.14
śauṇḍikāḥ kukkurāś caiva śakāś caiva viśāṃ pate / aṅgā vaṅgāś ca puṇḍrāś ca śānavatyā gayās tathā // 2.48.15
sujātayaḥ śreṇimantaḥ śreyāṃsaḥ śastrapāṇayaḥ / āhārṣuḥ kṣatriyā vittaṃ śataśo 'jātaśatrave // 2.48.16
vaṅgāḥ kaliṅgapatayas tāmraliptāḥ sapuṇḍrakāḥ / dukūlaṃ kauśikaṃ caiva patrorṇaṃ prāvarān api // 2.48.17
tatra sma dvārapālais te procyante rājaśāsanāt / kṛtakārāḥ subalayas tato dvāram avāpsyatha // 2.48.18
īṣādantān hemakakṣān padmavarṇān kuthāvṛtān / śailābhān nityamattāṃś ca abhitaḥ kāmyakaṃ saraḥ // 2.48.19
dattvaikaiko daśaśatān kuñjarān kavacāvṛtān / kṣamāvataḥ kulīnāṃś ca dvāreṇa prāviśaṃs tataḥ // 2.48.20
ete cānye ca bahavo gaṇā digbhyaḥ samāgatāḥ / anyaiś copāhṛtāny atra ratnānīha mahātmabhiḥ // 2.48.21
rājā citraratho nāma gandharvo vāsavānugaḥ / śatāni catvāry adadad dhayānāṃ vātaraṃhasām // 2.48.22
tumburus tu pramudito gandharvo vājināṃ śatam / āmrapatrasavarṇānām adadad dhemamālinām // 2.48.23
kṛtī tu rājā kauravya śūkarāṇāṃ viśāṃ pate / adadad gajaratnānāṃ śatāni subahūny api // 2.48.24
virāṭena tu matsyena balyarthaṃ hemamālinām / kuñjarāṇāṃ sahasre dve mattānāṃ samupāhṛte // 2.48.25
pāṃśurāṣṭrād vasudāno rājā ṣaḍviṃśatiṃ gajān / aśvānāṃ ca sahasre dve rājan kāñcanamālinām // 2.48.26
javasattvopapannānāṃ vayaḥsthānāṃ narādhipa / baliṃ ca kṛtsnam ādāya pāṇḍavebhyo nyavedayat // 2.48.27
yajñasenena dāsīnāṃ sahasrāṇi caturdaśa / dāsānām ayutaṃ caiva sadārāṇāṃ viśāṃ pate // 2.48.28
gajayuktā mahārāja rathāḥ ṣaḍviṃśatis tathā / rājyaṃ ca kṛtsnaṃ pārthebhyo yajñārthaṃ vai niveditam // 2.48.29
samudrasāraṃ vaiḍūryaṃ muktāḥ śaṅkhāṃs tathaiva ca / śataśaś ca kuthāṃs tatra siṃhalāḥ samupāharan // 2.48.30
saṃvṛtā maṇicīrais tu śyāmās tāmrāntalocanāḥ / tān gṛhītvā narās tatra dvāri tiṣṭhanti vāritāḥ // 2.48.31
prītyarthaṃ brāhmaṇāś caiva kṣatriyāś ca vinirjitāḥ / upājahrur viśaś caiva śūdrāḥ śuśrūṣavo 'pi ca // 2.48.32
prītyā ca bahumānāc ca abhyagacchan yudhiṣṭhiram // 2.48.32.2
sarve mlecchāḥ sarvavarṇā ādimadhyāntajās tathā / nānādeśasamutthaiś ca nānājātibhir āgataiḥ // 2.48.33
paryasta iva loko 'yaṃ yudhiṣṭhiraniveśane // 2.48.33.2
uccāvacān upagrāhān rājabhiḥ prahitān bahūn / śatrūṇāṃ paśyato duḥkhān mumūrṣā me 'dya jāyate // 2.48.34
bhṛtyās tu ye pāṇḍavānāṃ tāṃs te vakṣyāmi bhārata / yeṣām āmaṃ ca pakvaṃ ca saṃvidhatte yudhiṣṭhiraḥ // 2.48.35
ayutaṃ trīṇi padmāni gajārohāḥ sasādinaḥ / rathānām arbudaṃ cāpi pādātā bahavas tathā // 2.48.36
pramīyamāṇam ārabdhaṃ pacyamānaṃ tathaiva ca / visṛjyamānaṃ cānyatra puṇyāhasvana eva ca // 2.48.37
nābhuktavantaṃ nāhṛṣṭaṃ nāsubhikṣaṃ kathaṃ cana / apaśyaṃ sarvavarṇānāṃ yudhiṣṭhiraniveśane // 2.48.38
aṣṭāśītisahasrāṇi snātakā gṛhamedhinaḥ / triṃśaddāsīka ekaiko yān bibharti yudhiṣṭhiraḥ // 2.48.39
suprītāḥ parituṣṭāś ca te 'py āśaṃsanty arikṣayam // 2.48.39.2
daśānyāni sahasrāṇi yatīnām ūrdhvaretasām / bhuñjate rukmapātrīṣu yudhiṣṭhiraniveśane // 2.48.40
bhuktābhuktaṃ kṛtākṛtaṃ sarvam ākubjavāmanam / abhuñjānā yājñasenī pratyavaikṣad viśāṃ pate // 2.48.41
dvau karaṃ na prayacchetāṃ kuntīputrāya bhārata / vaivāhikena pāñcālāḥ sakhyenāndhakavṛṣṇayaḥ // 2.48.42
āryās tu ye vai rājānaḥ satyasaṃdhā mahāvratāḥ / paryāptavidyā vaktāro vedāntāvabhṛthāplutāḥ // 2.49.1
dhṛtimanto hrīniṣedhā dharmātmāno yaśasvinaḥ / mūrdhābhiṣiktās te cainaṃ rājānaḥ paryupāsate // 2.49.2
dakṣiṇārthaṃ samānītā rājabhiḥ kāṃsyadohanāḥ / āraṇyā bahusāhasrā apaśyaṃ tatra tatra gāḥ // 2.49.3
ājahrus tatra satkṛtya svayam udyamya bhārata / abhiṣekārtham avyagrā bhāṇḍam uccāvacaṃ nṛpāḥ // 2.49.4
bāhlīko ratham āhārṣīj jāmbūnadapariṣkṛtam / sudakṣiṇas taṃ yuyuje śvetaiḥ kāmbojajair hayaiḥ // 2.49.5
sunītho 'pratimaṃ tasya anukarṣaṃ mahāyaśāḥ / dhvajaṃ cedipatiḥ kṣipram ahārṣīt svayam udyatam // 2.49.6
dākṣiṇātyaḥ saṃnahanaṃ sraguṣṇīṣe ca māgadhaḥ / vasudāno maheṣvāso gajendraṃ ṣaṣṭihāyanam // 2.49.7
matsyas tv akṣān avābadhnād ekalavya upānahau / āvantyas tv abhiṣekārtham āpo bahuvidhās tathā // 2.49.8
cekitāna upāsaṅgaṃ dhanuḥ kāśya upāharat / asiṃ rukmatsaruṃ śalyaḥ śaikyaṃ kāñcanabhūṣaṇam // 2.49.9
abhyaṣiñcat tato dhaumyo vyāsaś ca sumahātapāḥ / nāradaṃ vai puraskṛtya devalaṃ cāsitaṃ munim // 2.49.10
prītimanta upātiṣṭhann abhiṣekaṃ maharṣayaḥ / jāmadagnyena sahitās tathānye vedapāragāḥ // 2.49.11
abhijagmur mahātmānaṃ mantravad bhūridakṣiṇam / mahendram iva devendraṃ divi saptarṣayo yathā // 2.49.12
adhārayac chatram asya sātyakiḥ satyavikramaḥ / dhanaṃjayaś ca vyajane bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ // 2.49.13
upāgṛhṇād yam indrāya purākalpe prajāpatiḥ / tam asmai śaṅkham āhārṣīd vāruṇaṃ kalaśodadhiḥ // 2.49.14
siktaṃ niṣkasahasreṇa sukṛtaṃ viśvakarmaṇā / tenābhiṣiktaḥ kṛṣṇena tatra me kaśmalo 'bhavat // 2.49.15
gacchanti pūrvād aparaṃ samudraṃ cāpi dakṣiṇam / uttaraṃ tu na gacchanti vinā tāta patatribhiḥ // 2.49.16
tatra sma dadhmuḥ śataśaḥ śaṅkhān maṅgalyakāraṇāt / prāṇadaṃs te samādhmātās tatra romāṇi me 'hṛṣan // 2.49.17
praṇatā bhūmipāś cāpi petur hīnāḥ svatejasā / dhṛṣṭadyumnaḥ pāṇḍavāś ca sātyakiḥ keśavo 'ṣṭamaḥ // 2.49.18
sattvasthāḥ śauryasaṃpannā anyonyapriyakāriṇaḥ / visaṃjñān bhūmipān dṛṣṭvā māṃ ca te prāhasaṃs tadā // 2.49.19
tataḥ prahṛṣṭo bībhatsuḥ prādād dhemaviṣāṇinām / śatāny anaḍuhāṃ pañca dvijamukhyeṣu bhārata // 2.49.20
naivaṃ śambarahantābhūd yauvanāśvo manur na ca / na ca rājā pṛthur vainyo na cāpy āsīd bhagīrathaḥ // 2.49.21
yathātimātraṃ kaunteyaḥ śriyā paramayā yutaḥ / rājasūyam avāpyaivaṃ hariścandra iva prabhuḥ // 2.49.22
etāṃ dṛṣṭvā śriyaṃ pārthe hariścandre yathā vibho / kathaṃ nu jīvitaṃ śreyo mama paśyasi bhārata // 2.49.23
andheneva yugaṃ naddhaṃ viparyastaṃ narādhipa / kanīyāṃso vivardhante jyeṣṭhā hīyanti bhārata // 2.49.24
evaṃ dṛṣṭvā nābhivindāmi śarma; parīkṣamāṇo 'pi kurupravīra / tenāham evaṃ kṛśatāṃ gataś ca; vivarṇatāṃ caiva saśokatāṃ ca // 2.49.25
tvaṃ vai jyeṣṭho jyaiṣṭhineyaḥ putra mā pāṇḍavān dviṣaḥ / dveṣṭā hy asukham ādatte yathaiva nidhanaṃ tathā // 2.50.1
avyutpannaṃ samānārthaṃ tulyamitraṃ yudhiṣṭhiram / adviṣantaṃ kathaṃ dviṣyāt tvādṛśo bharatarṣabha // 2.50.2
tulyābhijanavīryaś ca kathaṃ bhrātuḥ śriyaṃ nṛpa / putra kāmayase mohān maivaṃ bhūḥ śāmya sādhv iha // 2.50.3
atha yajñavibhūtiṃ tāṃ kāṅkṣase bharatarṣabha / ṛtvijas tava tanvantu saptatantuṃ mahādhvaram // 2.50.4
āhariṣyanti rājānas tavāpi vipulaṃ dhanam / prītyā ca bahumānāc ca ratnāny ābharaṇāni ca // 2.50.5
anarthācaritaṃ tāta parasvaspṛhaṇaṃ bhṛśam / svasaṃtuṣṭaḥ svadharmastho yaḥ sa vai sukham edhate // 2.50.6
avyāpāraḥ parārtheṣu nityodyogaḥ svakarmasu / udyamo rakṣaṇe sveṣām etad vaibhavalakṣaṇam // 2.50.7
vipattiṣv avyatho dakṣo nityam utthānavān naraḥ / apramatto vinītātmā nityaṃ bhadrāṇi paśyati // 2.50.8
antarvedyāṃ dadad vittaṃ kāmān anubhavan priyān / krīḍan strībhir nirātaṅkaḥ praśāmya bharatarṣabha // 2.50.9
jānan vai mohayasi māṃ nāvi naur iva saṃyatā / svārthe kiṃ nāvadhānaṃ te utāho dveṣṭi māṃ bhavān // 2.50.10
na santīme dhārtarāṣṭrā yeṣāṃ tvam anuśāsitā / bhaviṣyam artham ākhyāsi sadā tvaṃ kṛtyam ātmanaḥ // 2.50.11
parapraṇeyo 'graṇīr hi yaś ca mārgāt pramuhyati / panthānam anugaccheyuḥ kathaṃ tasya padānugāḥ // 2.50.12
rājan parigataprajño vṛddhasevī jitendriyaḥ / pratipannān svakāryeṣu saṃmohayasi no bhṛśam // 2.50.13
lokavṛttād rājavṛttam anyad āha bṛhaspatiḥ / tasmād rājñā prayatnena svārthaś cintyaḥ sadaiva hi // 2.50.14
kṣatriyasya mahārāja jaye vṛttiḥ samāhitā / sa vai dharmo 'stv adharmo vā svavṛttau bharatarṣabha // 2.50.15
prakālayed diśaḥ sarvāḥ pratodeneva sārathiḥ / pratyamitraśriyaṃ dīptāṃ bubhūṣur bharatarṣabha // 2.50.16
pracchanno vā prakāśo vā yo yogo ripubāndhanaḥ / tad vai śastraṃ śastravidāṃ na śastraṃ chedanaṃ smṛtam // 2.50.17
asaṃtoṣaḥ śriyo mūlaṃ tasmāt taṃ kāmayāmy aham / samucchraye yo yatate sa rājan paramo nayī // 2.50.18
mamatvaṃ hi na kartavyam aiśvarye vā dhane 'pi vā / pūrvāvāptaṃ haranty anye rājadharmaṃ hi taṃ viduḥ // 2.50.19
adrohe samayaṃ kṛtvā ciccheda namuceḥ śiraḥ / śakraḥ sā hi matā tasya ripau vṛttiḥ sanātanī // 2.50.20
dvāv etau grasate bhūmiḥ sarpo bilaśayān iva / rājānaṃ cāviroddhāraṃ brāhmaṇaṃ cāpravāsinam // 2.50.21
nāsti vai jātitaḥ śatruḥ puruṣasya viśāṃ pate / yena sādhāraṇī vṛttiḥ sa śatrur netaro janaḥ // 2.50.22
śatrupakṣaṃ samṛdhyantaṃ yo mohāt samupekṣate / vyādhir āpyāyita iva tasya mūlaṃ chinatti saḥ // 2.50.23
alpo 'pi hy arir atyantaṃ vardhamānaparākramaḥ / valmīko mūlaja iva grasate vṛkṣam antikāt // 2.50.24
ājamīḍha ripor lakṣmīr mā te rociṣṭa bhārata / eṣa bhāraḥ sattvavatāṃ nayaḥ śirasi dhiṣṭhitaḥ // 2.50.25
janmavṛddhim ivārthānāṃ yo vṛddhim abhikāṅkṣate / edhate jñātiṣu sa vai sadyovṛddhir hi vikramaḥ // 2.50.26
nāprāpya pāṇḍavaiśvaryaṃ saṃśayo me bhaviṣyati / avāpsye vā śriyaṃ tāṃ hi śeṣye vā nihato yudhi // 2.50.27
atādṛśasya kiṃ me 'dya jīvitena viśāṃ pate / vardhante pāṇḍavā nityaṃ vayaṃ tu sthiravṛddhayaḥ // 2.50.28
yāṃ tvam etāṃ śriyaṃ dṛṣṭvā pāṇḍuputre yudhiṣṭhire / tapyase tāṃ hariṣyāmi dyūtenāhūyatāṃ paraḥ // 2.51.1
agatvā saṃśayam aham ayuddhvā ca camūmukhe / akṣān kṣipann akṣataḥ san vidvān aviduṣo jaye // 2.51.2
glahān dhanūṃṣi me viddhi śarān akṣāṃś ca bhārata / akṣāṇāṃ hṛdayaṃ me jyāṃ rathaṃ viddhi mamāstaram // 2.51.3
ayam utsahate rājañ śriyam āhartum akṣavit / dyūtena pāṇḍuputrebhyas tat tubhyaṃ tāta rocatām // 2.51.4
sthito 'smi śāsane bhrātur vidurasya mahātmanaḥ / tena saṃgamya vetsyāmi kāryasyāsya viniścayam // 2.51.5
vihaniṣyati te buddhiṃ viduro muktasaṃśayaḥ / pāṇḍavānāṃ hite yukto na tathā mama kaurava // 2.51.6
nārabhet parasāmarthyāt puruṣaḥ kāryam ātmanaḥ / matisāmyaṃ dvayor nāsti kāryeṣu kurunandana // 2.51.7
bhayaṃ pariharan manda ātmānaṃ paripālayan / varṣāsu klinnakaṭavat tiṣṭhann evāvasīdati // 2.51.8
na vyādhayo nāpi yamaḥ śreyaḥprāptiṃ pratīkṣate / yāvad eva bhavet kalpas tāvac chreyaḥ samācaret // 2.51.9
sarvathā putra balibhir vigrahaṃ te na rocaye / vairaṃ vikāraṃ sṛjati tad vai śastram anāyasam // 2.51.10
anartham arthaṃ manyase rājaputra; saṃgranthanaṃ kalahasyātighoram / tad vai pravṛttaṃ tu yathā kathaṃ cid; vimokṣayec cāpy asisāyakāṃś ca // 2.51.11
dyūte purāṇair vyavahāraḥ praṇītas; tatrātyayo nāsti na saṃprahāraḥ / tad rocatāṃ śakuner vākyam adya; sabhāṃ kṣipraṃ tvam ihājñāpayasva // 2.51.12
svargadvāraṃ dīvyatāṃ no viśiṣṭaṃ; tadvartināṃ cāpi tathaiva yuktam / bhaved evaṃ hy ātmanā tulyam eva; durodaraṃ pāṇḍavais tvaṃ kuruṣva // 2.51.13
vākyaṃ na me rocate yat tvayoktaṃ; yat te priyaṃ tat kriyatāṃ narendra / paścāt tapsyase tad upākramya vākyaṃ; na hīdṛśaṃ bhāvi vaco hi dharmyam // 2.51.14
dṛṣṭaṃ hy etad vidureṇaivam eva; sarvaṃ pūrvaṃ buddhividyānugena / tad evaitad avaśasyābhyupaiti; mahad bhayaṃ kṣatriyabījaghāti // 2.51.15
evam uktvā dhṛtarāṣṭro manīṣī; daivaṃ matvā paramaṃ dustaraṃ ca / śaśāsoccaiḥ puruṣān putravākye; sthito rājā daivasaṃmūḍhacetāḥ // 2.51.16
sahasrastambhāṃ hemavaiḍūryacitrāṃ; śatadvārāṃ toraṇasphāṭiśṛṅgām / sabhām agryāṃ krośamātrāyatāṃ me; tad vistārām āśu kurvantu yuktāḥ // 2.51.17
śrutvā tasya tvaritā nirviśaṅkāḥ; prājñā dakṣās tāṃ tathā cakrur āśu / sarvadravyāṇy upajahruḥ sabhāyāṃ; sahasraśaḥ śilpinaś cāpi yuktāḥ // 2.51.18
kālenālpenātha niṣṭhāṃ gatāṃ tāṃ; sabhāṃ ramyāṃ bahuratnāṃ vicitrām / citrair haimair āsanair abhyupetām; ācakhyus te tasya rājñaḥ pratītāḥ // 2.51.19
tato vidvān viduraṃ mantrimukhyam; uvācedaṃ dhṛtarāṣṭro narendraḥ / yudhiṣṭhiraṃ rājaputraṃ hi gatvā; madvākyena kṣipram ihānayasva // 2.51.20
sabheyaṃ me bahuratnā vicitrā; śayyāsanair upapannā mahārhaiḥ / sā dṛśyatāṃ bhrātṛbhiḥ sārdham etya; suhṛddyūtaṃ vartatām atra ceti // 2.51.21
matam ājñāya putrasya dhṛtarāṣṭro narādhipaḥ / matvā ca dustaraṃ daivam etad rājā cakāra ha // 2.51.22
anyāyena tathoktas tu viduro viduṣāṃ varaḥ / nābhyanandad vaco bhrātur vacanaṃ cedam abravīt // 2.51.23
nābhinandāmi nṛpate praiṣam etaṃ; maivaṃ kṛthāḥ kulanāśād bibhemi / putrair bhinnaiḥ kalahas te dhruvaṃ syād; etac chaṅke dyūtakṛte narendra // 2.51.24
neha kṣattaḥ kalahas tapsyate māṃ; na ced daivaṃ pratilomaṃ bhaviṣyat / dhātrā tu diṣṭasya vaśe kiledaṃ; sarvaṃ jagac ceṣṭati na svatantram // 2.51.25
tad adya vidura prāpya rājānaṃ mama śāsanāt / kṣipram ānaya durdharṣaṃ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram // 2.51.26
tataḥ prāyād viduro 'śvair udārair; mahājavair balibhiḥ sādhudāntaiḥ / balān niyukto dhṛtarāṣṭreṇa rājñā; manīṣiṇāṃ pāṇḍavānāṃ sakāśam // 2.52.1
so 'bhipatya tadadhvānam āsādya nṛpateḥ puram / praviveśa mahābuddhiḥ pūjyamāno dvijātibhiḥ // 2.52.2
sa rājagṛham āsādya kuberabhavanopamam / abhyagacchata dharmātmā dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram // 2.52.3
taṃ vai rājā satyadhṛtir mahātmā; ajātaśatrur viduraṃ yathāvat / pūjāpūrvaṃ pratigṛhyājamīḍhas; tato 'pṛcchad dhṛtarāṣṭraṃ saputram // 2.52.4
vijñāyate te manaso na praharṣaḥ; kaccit kṣattaḥ kuśalenāgato 'si / kaccit putrāḥ sthavirasyānulomā; vaśānugāś cāpi viśo 'pi kaccit // 2.52.5
rājā mahātmā kuśalī saputra; āste vṛto jñātibhir indrakalpaiḥ / prīto rājan putragaṇair vinītair; viśoka evātmaratir dṛḍhātmā // 2.52.6
idaṃ tu tvāṃ kururājo 'bhyuvāca; pūrvaṃ pṛṣṭvā kuśalaṃ cāvyayaṃ ca / iyaṃ sabhā tvatsabhātulyarūpā; bhrātṝṇāṃ te paśya tām etya putra // 2.52.7
samāgamya bhrātṛbhiḥ pārtha tasyāṃ; suhṛddyūtaṃ kriyatāṃ ramyatāṃ ca / prīyāmahe bhavataḥ saṃgamena; samāgatāḥ kuravaś caiva sarve // 2.52.8
durodarā vihitā ye tu tatra; mahātmanā dhṛtarāṣṭreṇa rājñā / tān drakṣyase kitavān saṃniviṣṭān; ity āgato 'haṃ nṛpate taj juṣasva // 2.52.9
dyūte kṣattaḥ kalaho vidyate naḥ; ko vai dyūtaṃ rocayed budhyamānaḥ / kiṃ vā bhavān manyate yuktarūpaṃ; bhavadvākye sarva eva sthitāḥ sma // 2.52.10
jānāmy ahaṃ dyūtam anarthamūlaṃ; kṛtaś ca yatno 'sya mayā nivāraṇe / rājā tu māṃ prāhiṇot tvatsakāśaṃ; śrutvā vidvañ śreya ihācarasva // 2.52.11
ke tatrānye kitavā dīvyamānā; vinā rājño dhṛtarāṣṭrasya putraiḥ / pṛcchāmi tvāṃ vidura brūhi nas tān; yair dīvyāmaḥ śataśaḥ saṃnipatya // 2.52.12
gāndhārarājaḥ śakunir viśāṃ pate; rājātidevī kṛtahasto matākṣaḥ / viviṃśatiś citrasenaś ca rājā; satyavrataḥ purumitro jayaś ca // 2.52.13
mahābhayāḥ kitavāḥ saṃniviṣṭā; māyopadhā devitāro 'tra santi / dhātrā tu diṣṭasya vaśe kiledaṃ; nādevanaṃ kitavair adya tair me // 2.52.14
nāhaṃ rājño dhṛtarāṣṭrasya śāsanān; na gantum icchāmi kave durodaram / iṣṭo hi putrasya pitā sadaiva; tad asmi kartā vidurāttha māṃ yathā // 2.52.15
na cākāmaḥ śakuninā devitāhaṃ; na cen māṃ dhṛṣṇur āhvayitā sabhāyām / āhūto 'haṃ na nivarte kadā cit; tad āhitaṃ śāśvataṃ vai vrataṃ me // 2.52.16
evam uktvā viduraṃ dharmarājaḥ; prāyātrikaṃ sarvam ājñāpya tūrṇam / prāyāc chvobhūte sagaṇaḥ sānuyātraḥ; saha strībhir draupadīm ādikṛtvā // 2.52.17
daivaṃ prajñāṃ tu muṣṇāti tejaś cakṣur ivāpatat / dhātuś ca vaśam anveti pāśair iva naraḥ sitaḥ // 2.52.18
ity uktvā prayayau rājā saha kṣattrā yudhiṣṭhiraḥ / amṛṣyamāṇas tat pārthaḥ samāhvānam ariṃdamaḥ // 2.52.19
bāhlikena rathaṃ dattam āsthāya paravīrahā / paricchanno yayau pārtho bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaḥ // 2.52.20
rājaśriyā dīpyamāno yayau brahmapuraḥsaraḥ / dhṛtarāṣṭreṇa cāhūtaḥ kālasya samayena ca // 2.52.21
sa hāstinapuraṃ gatvā dhṛtarāṣṭragṛhaṃ yayau / samiyāya ca dharmātmā dhṛtarāṣṭreṇa pāṇḍavaḥ // 2.52.22
tathā droṇena bhīṣmeṇa karṇena ca kṛpeṇa ca / samiyāya yathānyāyaṃ drauṇinā ca vibhuḥ saha // 2.52.23
sametya ca mahābāhuḥ somadattena caiva ha / duryodhanena śalyena saubalena ca vīryavān // 2.52.24
ye cānye tatra rājānaḥ pūrvam eva samāgatāḥ / jayadrathena ca tathā kurubhiś cāpi sarvaśaḥ // 2.52.25
tataḥ sarvair mahābāhur bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ / praviveśa gṛhaṃ rājño dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ // 2.52.26
dadarśa tatra gāndhārīṃ devīṃ patim anuvratām / snuṣābhiḥ saṃvṛtāṃ śaśvat tārābhir iva rohiṇīm // 2.52.27
abhivādya sa gāndhārīṃ tayā ca pratinanditaḥ / dadarśa pitaraṃ vṛddhaṃ prajñācakṣuṣam īśvaram // 2.52.28
rājñā mūrdhany upāghrātās te ca kauravanandanāḥ / catvāraḥ pāṇḍavā rājan bhīmasenapurogamāḥ // 2.52.29
tato harṣaḥ samabhavat kauravāṇāṃ viśāṃ pate / tān dṛṣṭvā puruṣavyāghrān pāṇḍavān priyadarśanān // 2.52.30
viviśus te 'bhyanujñātā ratnavanti gṛhāṇy atha / dadṛśuś copayātās tān draupadīpramukhāḥ striyaḥ // 2.52.31
yājñasenyāḥ parām ṛddhiṃ dṛṣṭvā prajvalitām iva / snuṣās tā dhṛtarāṣṭrasya nātipramanaso 'bhavan // 2.52.32
tatas te puruṣavyāghrā gatvā strībhis tu saṃvidam / kṛtvā vyāyāmapūrvāṇi kṛtyāni pratikarma ca // 2.52.33
tataḥ kṛtāhnikāḥ sarve divyacandanarūṣitāḥ / kalyāṇamanasaś caiva brāhmaṇān svasti vācya ca // 2.52.34
manojñam aśanaṃ bhuktvā viviśuḥ śaraṇāny atha / upagīyamānā nārībhir asvapan kurunandanāḥ // 2.52.35
jagāma teṣāṃ sā rātriḥ puṇyā rativihāriṇām / stūyamānāś ca viśrāntāḥ kāle nidrām athātyajan // 2.52.36
sukhoṣitās tāṃ rajanīṃ prātaḥ sarve kṛtāhnikāḥ / sabhāṃ ramyāṃ praviviśuḥ kitavair abhisaṃvṛtām // 2.52.37
upastīrṇā sabhā rājan rantuṃ caite kṛtakṣaṇāḥ / akṣān uptvā devanasya samayo 'stu yudhiṣṭhira // 2.53.1
nikṛtir devanaṃ pāpaṃ na kṣātro 'tra parākramaḥ / na ca nītir dhruvā rājan kiṃ tvaṃ dyūtaṃ praśaṃsasi // 2.53.2
na hi mānaṃ praśaṃsanti nikṛtau kitavasya ha / śakune maiva no jaiṣīr amārgeṇa nṛśaṃsavat // 2.53.3
yo 'nveti saṃkhyāṃ nikṛtau vidhijñaś; ceṣṭāsv akhinnaḥ kitavo 'kṣajāsu / mahāmatir yaś ca jānāti dyūtaṃ; sa vai sarvaṃ sahate prakriyāsu // 2.53.4
akṣaglahaḥ so 'bhibhavet paraṃ nas; tenaiva kālo bhavatīdam āttha / dīvyāmahe pārthiva mā viśaṅkāṃ; kuruṣva pāṇaṃ ca ciraṃ ca mā kṛthāḥ // 2.53.5
evam āhāyam asito devalo munisattamaḥ / imāni lokadvārāṇi yo vai saṃcarate sadā // 2.53.6
idaṃ vai devanaṃ pāpaṃ māyayā kitavaiḥ saha / dharmeṇa tu jayo yuddhe tat paraṃ sādhu devanam // 2.53.7
nāryā mlecchanti bhāṣābhir māyayā na caranty uta / ajihmam aśaṭhaṃ yuddham etat satpuruṣavratam // 2.53.8
śaktito brāhmaṇān vandyāñ śikṣituṃ prayatāmahe / tad vai vittaṃ mātidevīr mā jaiṣīḥ śakune param // 2.53.9
nāhaṃ nikṛtyā kāmaye sukhāny uta dhanāni vā / kitavasyāpy anikṛter vṛttam etan na pūjyate // 2.53.10
śrotriyo 'śrotriyam uta nikṛtyaiva yudhiṣṭhira / vidvān aviduṣo 'bhyeti nāhus tāṃ nikṛtiṃ janāḥ // 2.53.11
evaṃ tvaṃ mām ihābhyetya nikṛtiṃ yadi manyase / devanād vinivartasva yadi te vidyate bhayam // 2.53.12
āhūto na nivarteyam iti me vratam āhitam / vidhiś ca balavān rājan diṣṭasyāsmi vaśe sthitaḥ // 2.53.13
asmin samāgame kena devanaṃ me bhaviṣyati / pratipāṇaś ca ko 'nyo 'sti tato dyūtaṃ pravartatām // 2.53.14
ahaṃ dātāsmi ratnānāṃ dhanānāṃ ca viśāṃ pate / madarthe devitā cāyaṃ śakunir mātulo mama // 2.53.15
anyenānyasya viṣamaṃ devanaṃ pratibhāti me / etad vidvann upādatsva kāmam evaṃ pravartatām // 2.53.16
upohyamāne dyūte tu rājānaḥ sarva eva te / dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya viviśus tāṃ sabhāṃ tataḥ // 2.53.17
bhīṣmo droṇaḥ kṛpaś caiva viduraś ca mahāmatiḥ / nātīvaprītamanasas te 'nvavartanta bhārata // 2.53.18
te dvaṃdvaśaḥ pṛthak caiva siṃhagrīvā mahaujasaḥ / siṃhāsanāni bhūrīṇi vicitrāṇi ca bhejire // 2.53.19
śuśubhe sā sabhā rājan rājabhis taiḥ samāgataiḥ / devair iva mahābhāgaiḥ samavetais triviṣṭapam // 2.53.20
sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve bhāsvaramūrtayaḥ / prāvartata mahārāja suhṛddyūtam anantaram // 2.53.21
ayaṃ bahudhano rājan sāgarāvartasaṃbhavaḥ / maṇir hārottaraḥ śrīmān kanakottamabhūṣaṇaḥ // 2.53.22
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ pratipāṇas tu kas tava / bhavatv eṣa kramas tāta jayāmy enaṃ durodaram // 2.53.23
santi me maṇayaś caiva dhanāni vividhāni ca / matsaraś ca na me 'rtheṣu jayāmy enaṃ durodaram // 2.53.24
tato jagrāha śakunis tān akṣān akṣatattvavit / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.53.25
mattaḥ kaitavakenaiva yaj jito 'smi durodaram / śakune hanta dīvyāmo glahamānāḥ sahasraśaḥ // 2.54.1
ime niṣkasahasrasya kuṇḍino bharitāḥ śatam / kośo hiraṇyam akṣayyaṃ jātarūpam anekaśaḥ // 2.54.2
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.2.2
[02.54.3aity uktaḥ śakuniḥ prāha jitam ity eva taṃ nṛpam / 
ayaṃ sahasrasamito vaiyāghraḥ supravartitaḥ / sucakropaskaraḥ śrīmān kiṅkiṇījālamaṇḍitaḥ // 2.54.4
saṃhrādano rājaratho ya ihāsmān upāvahat / jaitro rathavaraḥ puṇyo meghasāgaraniḥsvanaḥ // 2.54.5
aṣṭau yaṃ kuraracchāyāḥ sadaśvā rāṣṭrasaṃmatāḥ / vahanti naiṣām ucyeta padā bhūmim upaspṛśan // 2.54.6
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.6.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.7
sahasrasaṃkhyā nāgā me mattās tiṣṭhanti saubala / hemakakṣāḥ kṛtāpīḍāḥ padmino hemamālinaḥ // 2.54.8
sudāntā rājavahanāḥ sarvaśabdakṣamā yudhi / īṣādantā mahākāyāḥ sarve cāṣṭakareṇavaḥ // 2.54.9
sarve ca purabhettāro nagameghanibhā gajāḥ / etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.10
tam evaṃvādinaṃ pārthaṃ prahasann iva saubalaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.11
śataṃ dāsīsahasrāṇi taruṇyo me prabhadrikāḥ / kambukeyūradhāriṇyo niṣkakaṇṭhyaḥ svalaṃkṛtāḥ // 2.54.12
mahārhamālyābharaṇāḥ suvastrāś candanokṣitāḥ / maṇīn hema ca bibhratyaḥ sarvā vai sūkṣmavāsasaḥ // 2.54.13
anusevāṃ carantīmāḥ kuśalā nṛtyasāmasu / snātakānām amātyānāṃ rājñāṃ ca mama śāsanāt // 2.54.14
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.14.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.15
etāvanty eva dāsānāṃ sahasrāṇy uta santi me / pradakṣiṇānulomāś ca prāvāravasanāḥ sadā // 2.54.16
prājñā medhāvino dakṣā yuvāno mṛṣṭakuṇḍalāḥ / pātrīhastā divārātram atithīn bhojayanty uta // 2.54.17
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.17.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.18
rathās tāvanta eveme hemabhāṇḍāḥ patākinaḥ / hayair vinītaiḥ saṃpannā rathibhiś citrayodhibhiḥ // 2.54.19
ekaiko yatra labhate sahasraparamāṃ bhṛtim / yudhyato 'yudhyato vāpi vetanaṃ māsakālikam // 2.54.20
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.20.2
ity evam ukte pārthena kṛtavairo durātmavān / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.21
aśvāṃs tittirikalmāṣān gāndharvān hemamālinaḥ / dadau citrarathas tuṣṭo yāṃs tān gāṇḍīvadhanvane // 2.54.22
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.22.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.23
rathānāṃ śakaṭānāṃ ca hayānāṃ cāyutāni me / yuktānām eva tiṣṭhanti vāhair uccāvacair vṛtāḥ // 2.54.24
evaṃ varṇasya varṇasya samuccīya sahasraśaḥ / kṣīraṃ pibantas tiṣṭhanti bhuñjānāḥ śālitaṇḍulān // 2.54.25
ṣaṣṭis tāni sahasrāṇi sarve pṛthulavakṣasaḥ / etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.26
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.27
tāmralohaiḥ parivṛtā nidhayo me catuḥśatāḥ / pañcadrauṇika ekaikaḥ suvarṇasyāhatasya vai // 2.54.28
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.54.28.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.54.29
mahārāja vijānīhi yat tvāṃ vakṣyāmi tac chṛṇu / mumūrṣor auṣadham iva na rocetāpi te śrutam // 2.55.1
yad vai purā jātamātro rurāva; gomāyuvad visvaraṃ pāpacetāḥ / duryodhano bhāratānāṃ kulaghnaḥ; so 'yaṃ yukto bhavitā kālahetuḥ // 2.55.2
gṛhe vasantaṃ gomāyuṃ tvaṃ vai matvā na budhyase / duryodhanasya rūpeṇa śṛṇu kāvyāṃ giraṃ mama // 2.55.3
madhu vai mādhviko labdhvā prapātaṃ nāvabudhyate / āruhya taṃ majjati vā patanaṃ vādhigacchati // 2.55.4
so 'yaṃ matto 'kṣadevena madhuvan na parīkṣate / prapātaṃ budhyate naiva vairaṃ kṛtvā mahārathaiḥ // 2.55.5
viditaṃ te mahārāja rājasv evāsamañjasam / andhakā yādavā bhojāḥ sametāḥ kaṃsam atyajan // 2.55.6
niyogāc ca hate tasmin kṛṣṇenāmitraghātinā / evaṃ te jñātayaḥ sarve modamānāḥ śataṃ samāḥ // 2.55.7
tvanniyuktaḥ savyasācī nigṛhṇātu suyodhanam / nigrahād asya pāpasya modantāṃ kuravaḥ sukham // 2.55.8
kākenemāṃś citrabarhāñ śārdūlān kroṣṭukena ca / krīṇīṣva pāṇḍavān rājan mā majjīḥ śokasāgare // 2.55.9
tyajet kulārthe puruṣaṃ grāmasyārthe kulaṃ tyajet / grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet // 2.55.10
sarvajñaḥ sarvabhāvajñaḥ sarvaśatrubhayaṃkaraḥ / iti sma bhāṣate kāvyo jambhatyāge mahāsurān // 2.55.11
hiraṇyaṣṭhīvinaḥ kaś cit pakṣiṇo vanagocarān / gṛhe kila kṛtāvāsāṃl lobhād rājann apīḍayat // 2.55.12
sadopabhojyāṃl lobhāndho hiraṇyārthe paraṃtapa / āyatiṃ ca tadātvaṃ ca ubhe sadyo vyanāśayat // 2.55.13
tadātvakāmaḥ pāṇḍūṃs tvaṃ mā druho bharatarṣabha / mohātmā tapyase paścāt pakṣihā puruṣo yathā // 2.55.14
jātaṃ jātaṃ pāṇḍavebhyaḥ puṣpam ādatsva bhārata / mālākāra ivārāme snehaṃ kurvan punaḥ punaḥ // 2.55.15
vṛkṣān aṅgārakārīva mainān dhākṣīḥ samūlakān / mā gamaḥ sasutāmātyaḥ sabalaś ca parābhavam // 2.55.16
samavetān hi kaḥ pārthān pratiyudhyeta bhārata / marudbhiḥ sahito rājann api sākṣān marutpatiḥ // 2.55.17
dyūtaṃ mūlaṃ kalahasyānupāti; mithobhedāya mahate vā raṇāya / yad āsthito 'yaṃ dhṛtarāṣṭrasya putro; duryodhanaḥ sṛjate vairam ugram // 2.56.1
prātipīyāḥ śāṃtanavā bhaimasenāḥ sabāhlikāḥ / duryodhanāparādhena kṛcchraṃ prāpsyanti sarvaśaḥ // 2.56.2
duryodhano madenaiva kṣemaṃ rāṣṭrād apohati / viṣāṇaṃ gaur iva madāt svayam ārujate balāt // 2.56.3
yaś cittam anveti parasya rājan; vīraḥ kaviḥ svām atipatya dṛṣṭim / nāvaṃ samudra iva bālanetrām; āruhya ghore vyasane nimajjet // 2.56.4
duryodhano glahate pāṇḍavena; priyāyase tvaṃ jayatīti tac ca / atinarmāj jāyate saṃprahāro; yato vināśaḥ samupaiti puṃsām // 2.56.5
ākarṣas te 'vākphalaḥ kupraṇīto; hṛdi prauḍho mantrapadaḥ samādhiḥ / yudhiṣṭhireṇa saphalaḥ saṃstavo 'stu; sāmnaḥ surikto 'rimateḥ sudhanvā // 2.56.6
prātipīyāḥ śāṃtanavāś ca rājan; kāvyāṃ vācaṃ śṛṇuta mātyagād vaḥ / vaiśvānaraṃ prajvalitaṃ sughoram; ayuddhena praśamayatotpatantam // 2.56.7
yadā manyuṃ pāṇḍavo 'jātaśatrur; na saṃyacched akṣamayābhibhūtaḥ / vṛkodaraḥ savyasācī yamau ca; ko 'tra dvīpaḥ syāt tumule vas tadānīm // 2.56.8
mahārāja prabhavas tvaṃ dhanānāṃ; purā dyūtān manasā yāvad iccheḥ / bahu vittaṃ pāṇḍavāṃś cej jayes tvaṃ; kiṃ tena syād vasu vindeha pārthān // 2.56.9
jānīmahe devitaṃ saubalasya; veda dyūte nikṛtiṃ pārvatīyaḥ / yataḥ prāptaḥ śakunis tatra yātu; māyāyodhī bhārata pārvatīyaḥ // 2.56.10
pareṣām eva yaśasā ślāghase tvaṃ; sadā channaḥ kutsayan dhārtarāṣṭrān / jānīmas tvāṃ vidura yatpriyas tvaṃ; bālān ivāsmān avamanyase tvam // 2.57.1
suvijñeyaḥ puruṣo 'nyatrakāmo; nindāpraśaṃse hi tathā yunakti / jihvā manas te hṛdayaṃ nirvyanakti; jyāyo nirāha manasaḥ prātikūlyam // 2.57.2
utsaṅgena vyāla ivāhṛto 'si; mārjāravat poṣakaṃ copahaṃsi / bhartṛghnatvān na hi pāpīya āhus; tasmāt kṣattaḥ kiṃ na bibheṣi pāpāt // 2.57.3
jitvā śatrūn phalam āptaṃ mahan no; māsmān kṣattaḥ paruṣāṇīha vocaḥ / dviṣadbhis tvaṃ saṃprayogābhinandī; muhur dveṣaṃ yāsi naḥ saṃpramohāt // 2.57.4
amitratāṃ yāti naro 'kṣamaṃ bruvan; nigūhate guhyam amitrasaṃstave / tadāśritāpatrapā kiṃ na bādhate; yad icchasi tvaṃ tad ihādya bhāṣase // 2.57.5
mā no 'vamaṃsthā vidma manas tavedaṃ; śikṣasva buddhiṃ sthavirāṇāṃ sakāśāt / yaśo rakṣasva vidura saṃpraṇītaṃ; mā vyāpṛtaḥ parakāryeṣu bhūs tvam // 2.57.6
ahaṃ karteti vidura māvamaṃsthā; mā no nityaṃ paruṣāṇīha vocaḥ / na tvāṃ pṛcchāmi vidura yad dhitaṃ me; svasti kṣattar mā titikṣūn kṣiṇu tvam // 2.57.7
ekaḥ śāstā na dvitīyo 'sti śāstā; garbhe śayānaṃ puruṣaṃ śāsti śāstā / tenānuśiṣṭaḥ pravaṇād ivāmbho; yathā niyukto 'smi tathā vahāmi // 2.57.8
bhinatti śirasā śailam ahiṃ bhojayate ca yaḥ / sa eva tasya kurute kāryāṇām anuśāsanam // 2.57.9
yo balād anuśāstīha so 'mitraṃ tena vindati / mitratām anuvṛttaṃ tu samupekṣeta paṇḍitaḥ // 2.57.10
pradīpya yaḥ pradīptāgniṃ prāk tvaran nābhidhāvati / bhasmāpi na sa vindeta śiṣṭaṃ kva cana bhārata // 2.57.11
na vāsayet pāravargyaṃ dviṣantaṃ; viśeṣataḥ kṣattar ahitaṃ manuṣyam / sa yatrecchasi vidura tatra gaccha; susāntvitāpi hy asatī strī jahāti // 2.57.12
etāvatā ye puruṣaṃ tyajanti; teṣāṃ sakhyam antavad brūhi rājan / rājñāṃ hi cittāni pariplutāni; sāntvaṃ dattvā musalair ghātayanti // 2.57.13
abālas tvaṃ manyase rājaputra; bālo 'ham ity eva sumandabuddhe / yaḥ sauhṛde puruṣaṃ sthāpayitvā; paścād enaṃ dūṣayate sa bālaḥ // 2.57.14
na śreyase nīyate mandabuddhiḥ; strī śrotriyasyeva gṛhe praduṣṭā / dhruvaṃ na roced bharatarṣabhasya; patiḥ kumāryā iva ṣaṣṭivarṣaḥ // 2.57.15
anupriyaṃ ced anukāṅkṣase tvaṃ; sarveṣu kāryeṣu hitāhiteṣu / striyaś ca rājañ jaḍapaṅgukāṃś ca; pṛccha tvaṃ vai tādṛśāṃś caiva mūḍhān // 2.57.16
labhyaḥ khalu prātipīya naro 'nupriyavāg iha / apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ // 2.57.17
yas tu dharme parāśvasya hitvā bhartuḥ priyāpriye / apriyāṇy āha pathyāni tena rājā sahāyavān // 2.57.18
avyādhijaṃ kaṭukaṃ tīkṣṇam uṣṇaṃ; yaśomuṣaṃ paruṣaṃ pūtigandhi / satāṃ peyaṃ yan na pibanty asanto; manyuṃ mahārāja piba praśāmya // 2.57.19
vaicitravīryasya yaśo dhanaṃ ca; vāñchāmy ahaṃ sahaputrasya śaśvat / yathā tathā vo 'stu namaś ca vo 'stu; mamāpi ca svasti diśantu viprāḥ // 2.57.20
āśīviṣān netraviṣān kopayen na tu paṇḍitaḥ / evaṃ te 'haṃ vadāmīdaṃ prayataḥ kurunandana // 2.57.21
bahu vittaṃ parājaiṣīḥ pāṇḍavānāṃ yudhiṣṭhira / ācakṣva vittaṃ kaunteya yadi te 'sty aparājitam // 2.58.1
mama vittam asaṃkhyeyaṃ yad ahaṃ veda saubala / atha tvaṃ śakune kasmād vittaṃ samanupṛcchasi // 2.58.2
ayutaṃ prayutaṃ caiva kharvaṃ padmaṃ tathārbudam / śaṅkhaṃ caiva nikharvaṃ ca samudraṃ cātra paṇyatām // 2.58.3
etan mama dhanaṃ rājaṃs tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.58.3.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.4
gavāśvaṃ bahudhenūkam asaṃkhyeyam ajāvikam / yat kiṃ cid anuvarṇānāṃ prāk sindhor api saubala // 2.58.5
etan mama dhanaṃ rājaṃs tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.58.5.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.6
puraṃ janapado bhūmir abrāhmaṇadhanaiḥ saha / abrāhmaṇāś ca puruṣā rājañ śiṣṭaṃ dhanaṃ mama // 2.58.7
etad rājan dhanaṃ mahyaṃ tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.58.7.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.8
rājaputrā ime rājañ śobhante yena bhūṣitāḥ / kuṇḍalāni ca niṣkāś ca sarvaṃ cāṅgavibhūṣaṇam // 2.58.9
etan mama dhanaṃ rājaṃs tena dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.58.9.2
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.10
śyāmo yuvā lohitākṣaḥ siṃhaskandho mahābhujaḥ / nakulo glaha eko me yac caitat svagataṃ dhanam // 2.58.11
priyas te nakulo rājan rājaputro yudhiṣṭhira / asmākaṃ dhanatāṃ prāpto bhūyas tvaṃ kena dīvyasi // 2.58.12
evam uktvā tu śakunis tān akṣān pratyapadyata / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.13
ayaṃ dharmān sahadevo 'nuśāsti; loke hy asmin paṇḍitākhyāṃ gataś ca / anarhatā rājaputreṇa tena; tvayā dīvyāmy apriyavat priyeṇa // 2.58.14
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.15
mādrīputrau priyau rājaṃs tavemau vijitau mayā / garīyāṃsau tu te manye bhīmasenadhanaṃjayau // 2.58.16
adharmaṃ carase nūnaṃ yo nāvekṣasi vai nayam / yo naḥ sumanasāṃ mūḍha vibhedaṃ kartum icchasi // 2.58.17
garte mattaḥ prapatati pramattaḥ sthāṇum ṛcchati / jyeṣṭho rājan variṣṭho 'si namas te bharatarṣabha // 2.58.18
svapne na tāni paśyanti jāgrato vā yudhiṣṭhira / kitavā yāni dīvyantaḥ pralapanty utkaṭā iva // 2.58.19
yo naḥ saṃkhye naur iva pāranetā; jetā ripūṇāṃ rājaputras tarasvī / anarhatā lokavīreṇa tena; dīvyāmy ahaṃ śakune phalgunena // 2.58.20
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.21
ayaṃ mayā pāṇḍavānāṃ dhanurdharaḥ; parājitaḥ pāṇḍavaḥ savyasācī / bhīmena rājan dayitena dīvya; yat kaitavyaṃ pāṇḍava te 'vaśiṣṭam // 2.58.22
yo no netā yo yudhāṃ naḥ praṇetā; yathā vajrī dānavaśatrur ekaḥ / tiryakprekṣī saṃhatabhrūr mahātmā; siṃhaskandho yaś ca sadātyamarṣī // 2.58.23
balena tulyo yasya pumān na vidyate; gadābhṛtām agrya ihārimardanaḥ / anarhatā rājaputreṇa tena; dīvyāmy ahaṃ bhīmasenena rājan // 2.58.24
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.25
bahu vittaṃ parājaiṣīr bhrātṝṃś ca sahayadvipān / ācakṣva vittaṃ kaunteya yadi te 'sty aparājitam // 2.58.26
ahaṃ viśiṣṭaḥ sarveṣāṃ bhrātṝṇāṃ dayitas tathā / kuryāmas te jitāḥ karma svayam ātmany upaplave // 2.58.27
etac chrutvā vyavasito nikṛtiṃ samupāśritaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.58.28
etat pāpiṣṭham akaror yad ātmānaṃ parājitaḥ / śiṣṭe sati dhane rājan pāpa ātmaparājayaḥ // 2.58.29
evam uktvā matākṣas tān glahe sarvān avasthitān / parājayal lokavīrān ākṣepeṇa pṛthak pṛthak // 2.58.30
asti vai te priyā devī glaha eko 'parājitaḥ / paṇasva kṛṣṇāṃ pāñcālīṃ tayātmānaṃ punar jaya // 2.58.31
naiva hrasvā na mahatī nātikṛṣṇā na rohiṇī / sarāgaraktanetrā ca tayā dīvyāmy ahaṃ tvayā // 2.58.32
śāradotpalapatrākṣyā śāradotpalagandhayā / śāradotpalasevinyā rūpeṇa śrīsamānayā // 2.58.33
tathaiva syād ānṛśaṃsyāt tathā syād rūpasaṃpadā / tathā syāc chīlasaṃpattyā yām icchet puruṣaḥ striyam // 2.58.34
caramaṃ saṃviśati yā prathamaṃ pratibudhyate / ā gopālāvipālebhyaḥ sarvaṃ veda kṛtākṛtam // 2.58.35
ābhāti padmavad vaktraṃ sasvedaṃ mallikeva ca / vedīmadhyā dīrghakeśī tāmrākṣī nātiromaśā // 2.58.36
tayaivaṃvidhayā rājan pāñcālyāhaṃ sumadhyayā / glahaṃ dīvyāmi cārvaṅgyā draupadyā hanta saubala // 2.58.37
evam ukte tu vacane dharmarājena bhārata / dhig dhig ity eva vṛddhānāṃ sabhyānāṃ niḥsṛtā giraḥ // 2.58.38
cukṣubhe sā sabhā rājan rājñāṃ saṃjajñire kathāḥ / bhīṣmadroṇakṛpādīnāṃ svedaś ca samajāyata // 2.58.39
śiro gṛhītvā viduro gatasattva ivābhavat / āste dhyāyann adhovaktro niḥśvasan pannago yathā // 2.58.40
dhṛtarāṣṭras tu saṃhṛṣṭaḥ paryapṛcchat punaḥ punaḥ / kiṃ jitaṃ kiṃ jitam iti hy ākāraṃ nābhyarakṣata // 2.58.41
jaharṣa karṇo 'tibhṛśaṃ saha duḥśāsanādibhiḥ / itareṣāṃ tu sabhyānāṃ netrebhyaḥ prāpataj jalam // 2.58.42
saubalas tv avicāryaiva jitakāśī madotkaṭaḥ / jitam ity eva tān akṣān punar evānvapadyata // 2.58.43
ehi kṣattar draupadīm ānayasva; priyāṃ bhāryāṃ saṃmatāṃ pāṇḍavānām / saṃmārjatāṃ veśma paraitu śīghram; ānando naḥ saha dāsībhir astu // 2.59.1
durvibhāvyaṃ bhavati tvādṛśena; na manda saṃbudhyasi pāśabaddhaḥ / prapāte tvaṃ lambamāno na vetsi; vyāghrān mṛgaḥ kopayase 'tibālyāt // 2.59.2
āśīviṣāḥ śirasi te pūrṇakośā mahāviṣāḥ / mā kopiṣṭhāḥ sumandātman mā gamas tvaṃ yamakṣayam // 2.59.3
na hi dāsītvam āpannā kṛṣṇā bhavati bhārata / anīśena hi rājñaiṣā paṇe nyasteti me matiḥ // 2.59.4
ayaṃ dhatte veṇur ivātmaghātī; phalaṃ rājā dhṛtarāṣṭrasya putraḥ / dyūtaṃ hi vairāya mahābhayāya; pakvo na budhyaty ayam antakāle // 2.59.5
nāruṃtudaḥ syān na nṛśaṃsavādī; na hīnataḥ param abhyādadīta / yayāsya vācā para udvijeta; na tāṃ vaded ruśatīṃ pāpalokyām // 2.59.6
samuccaranty ativādā hi vaktrād; yair āhataḥ śocati rātryahāni / parasya nāmarmasu te patanti; tān paṇḍito nāvasṛjet pareṣu // 2.59.7
ajo hi śastram akhanat kilaikaḥ; śastre vipanne padbhir apāsya bhūmim / nikṛntanaṃ svasya kaṇṭhasya ghoraṃ; tadvad vairaṃ mā khanīḥ pāṇḍuputraiḥ // 2.59.8
na kiṃ cid īḍyaṃ pravadanti pāpaṃ; vanecaraṃ vā gṛhamedhinaṃ vā / tapasvinaṃ saṃparipūrṇavidyaṃ; bhaṣanti haivaṃ śvanarāḥ sadaiva // 2.59.9
dvāraṃ sughoraṃ narakasya jihmaṃ; na budhyase dhṛtarāṣṭrasya putra / tvām anvetāro bahavaḥ kurūṇāṃ; dyūtodaye saha duḥśāsanena // 2.59.10
majjanty alābūni śilāḥ plavante; muhyanti nāvo 'mbhasi śaśvad eva / mūḍho rājā dhṛtarāṣṭrasya putro; na me vācaḥ pathyarūpāḥ śṛṇoti // 2.59.11
anto nūnaṃ bhavitāyaṃ kurūṇāṃ; sudāruṇaḥ sarvaharo vināśaḥ / vācaḥ kāvyāḥ suhṛdāṃ pathyarūpā; na śrūyante vardhate lobha eva // 2.59.12
dhig astu kṣattāram iti bruvāṇo; darpeṇa matto dhṛtarāṣṭrasya putraḥ / avaikṣata prātikāmīṃ sabhāyām; uvāca cainaṃ paramāryamadhye // 2.60.1
tvaṃ prātikāmin draupadīm ānayasva; na te bhayaṃ vidyate pāṇḍavebhyaḥ / kṣattā hy ayaṃ vivadaty eva bhīrur; na cāsmākaṃ vṛddhikāmaḥ sadaiva // 2.60.2
evam uktaḥ prātikāmī sa sūtaḥ; prāyāc chīghraṃ rājavaco niśamya / praviśya ca śveva sa siṃhagoṣṭhaṃ; samāsadan mahiṣīṃ pāṇḍavānām // 2.60.3
yudhiṣṭhire dyūtamadena matte; duryodhano draupadi tvām ajaiṣīt / sā prapadya tvaṃ dhṛtarāṣṭrasya veśma; nayāmi tvāṃ karmaṇe yājñaseni // 2.60.4
kathaṃ tv evaṃ vadasi prātikāmin; ko vai dīvyed bhāryayā rājaputraḥ / mūḍho rājā dyūtamadena matta; āho nānyat kaitavam asya kiṃ cit // 2.60.5
yadā nābhūt kaitavam anyad asya; tadādevīt pāṇḍavo 'jātaśatruḥ / nyastāḥ pūrvaṃ bhrātaras tena rājñā; svayaṃ cātmā tvam atho rājaputri // 2.60.6
gaccha tvaṃ kitavaṃ gatvā sabhāyāṃ pṛccha sūtaja / kiṃ nu pūrvaṃ parājaiṣīr ātmānaṃ māṃ nu bhārata // 2.60.7
etaj jñātvā tvam āgaccha tato māṃ naya sūtaja // 2.60.7.2
sabhāṃ gatvā sa covāca draupadyās tad vacas tadā / kasyeśo naḥ parājaiṣīr iti tvām āha draupadī // 2.60.8
kiṃ nu pūrvaṃ parājaiṣīr ātmānam atha vāpi mām // 2.60.8.2
yudhiṣṭhiras tu niśceṣṭo gatasattva ivābhavat / na taṃ sūtaṃ pratyuvāca vacanaṃ sādhv asādhu vā // 2.60.9
ihaitya kṛṣṇā pāñcālī praśnam etaṃ prabhāṣatām / ihaiva sarve śṛṇvantu tasyā asya ca yad vacaḥ // 2.60.10
sa gatvā rājabhavanaṃ duryodhanavaśānugaḥ / uvāca draupadīṃ sūtaḥ prātikāmī vyathann iva // 2.60.11
sabhyās tv amī rājaputry āhvayanti; manye prāptaḥ saṃkṣayaḥ kauravāṇām / na vai samṛddhiṃ pālayate laghīyān; yat tvaṃ sabhām eṣyasi rājaputri // 2.60.12
evaṃ nūnaṃ vyadadhāt saṃvidhātā; sparśāv ubhau spṛśato dhīrabālau / dharmaṃ tv ekaṃ paramaṃ prāha loke; sa naḥ śamaṃ dhāsyati gopyamānaḥ // 2.60.13
yudhiṣṭhiras tu tac chrutvā duryodhanacikīrṣitam / draupadyāḥ saṃmataṃ dūtaṃ prāhiṇod bharatarṣabha // 2.60.14
ekavastrā adhonīvī rodamānā rajasvalā / sabhām āgamya pāñcālī śvaśurasyāgrato 'bhavat // 2.60.15
tatas teṣāṃ mukham ālokya rājā; duryodhanaḥ sūtam uvāca hṛṣṭaḥ / ihaivaitām ānaya prātikāmin; pratyakṣam asyāḥ kuravo bruvantu // 2.60.16
tataḥ sūtas tasya vaśānugāmī; bhītaś ca kopād drupadātmajāyāḥ / vihāya mānaṃ punar eva sabhyān; uvāca kṛṣṇāṃ kim ahaṃ bravīmi // 2.60.17
duḥśāsanaiṣa mama sūtaputro; vṛkodarād udvijate 'lpacetāḥ / svayaṃ pragṛhyānaya yājñasenīṃ; kiṃ te kariṣyanty avaśāḥ sapatnāḥ // 2.60.18
tataḥ samutthāya sa rājaputraḥ; śrutvā bhrātuḥ kopaviraktadṛṣṭiḥ / praviśya tad veśma mahārathānām; ity abravīd draupadīṃ rājaputrīm // 2.60.19
ehy ehi pāñcāli jitāsi kṛṣṇe; duryodhanaṃ paśya vimuktalajjā / kurūn bhajasvāyatapadmanetre; dharmeṇa labdhāsi sabhāṃ paraihi // 2.60.20
tataḥ samutthāya sudurmanāḥ sā; vivarṇam āmṛjya mukhaṃ kareṇa / ārtā pradudrāva yataḥ striyas tā; vṛddhasya rājñaḥ kurupuṃgavasya // 2.60.21
tato javenābhisasāra roṣād; duḥśāsanas tām abhigarjamānaḥ / dīrgheṣu nīleṣv atha cormimatsu; jagrāha keśeṣu narendrapatnīm // 2.60.22
ye rājasūyāvabhṛthe jalena; mahākratau mantrapūtena siktāḥ / te pāṇḍavānāṃ paribhūya vīryaṃ; balāt pramṛṣṭā dhṛtarāṣṭrajena // 2.60.23
sa tāṃ parāmṛśya sabhāsamīpam; ānīya kṛṣṇām atikṛṣṇakeśīm / duḥśāsano nāthavatīm anāthavac; cakarṣa vāyuḥ kadalīm ivārtām // 2.60.24
sā kṛṣyamāṇā namitāṅgayaṣṭiḥ; śanair uvācādya rajasvalāsmi / ekaṃ ca vāso mama mandabuddhe; sabhāṃ netuṃ nārhasi mām anārya // 2.60.25
tato 'bravīt tāṃ prasabhaṃ nigṛhya; keśeṣu kṛṣṇeṣu tadā sa kṛṣṇām / kṛṣṇaṃ ca jiṣṇuṃ ca hariṃ naraṃ ca; trāṇāya vikrośa nayāmi hi tvām // 2.60.26
rajasvalā vā bhava yājñaseni; ekāmbarā vāpy atha vā vivastrā / dyūte jitā cāsi kṛtāsi dāsī; dāsīṣu kāmaś ca yathopajoṣam // 2.60.27
prakīrṇakeśī patitārdhavastrā; duḥśāsanena vyavadhūyamānā / hrīmaty amarṣeṇa ca dahyamānā; śanair idaṃ vākyam uvāca kṛṣṇā // 2.60.28
ime sabhāyām upadiṣṭaśāstrāḥ; kriyāvantaḥ sarva evendrakalpāḥ / gurusthānā guravaś caiva sarve; teṣām agre notsahe sthātum evam // 2.60.29
nṛśaṃsakarmaṃs tvam anāryavṛtta; mā māṃ vivastrāṃ kṛdhi mā vikārṣīḥ / na marṣayeyus tava rājaputrāḥ; sendrāpi devā yadi te sahāyāḥ // 2.60.30
dharme sthito dharmasutaś ca rājā; dharmaś ca sūkṣmo nipuṇopalabhyaḥ / vācāpi bhartuḥ paramāṇumātraṃ; necchāmi doṣaṃ svaguṇān visṛjya // 2.60.31
idaṃ tv anāryaṃ kuruvīramadhye; rajasvalāṃ yat parikarṣase mām / na cāpi kaś cit kurute 'tra pūjāṃ; dhruvaṃ tavedaṃ matam anvapadyan // 2.60.32
dhig astu naṣṭaḥ khalu bhāratānāṃ; dharmas tathā kṣatravidāṃ ca vṛttam / yatrābhyatītāṃ kurudharmavelāṃ; prekṣanti sarve kuravaḥ sabhāyām // 2.60.33
droṇasya bhīṣmasya ca nāsti sattvaṃ; dhruvaṃ tathaivāsya mahātmano 'pi / rājñas tathā hīmam adharmam ugraṃ; na lakṣayante kuruvṛddhamukhyāḥ // 2.60.34
tathā bruvantī karuṇaṃ sumadhyamā; kākṣeṇa bhartṝn kupitān apaśyat / sā pāṇḍavān kopaparītadehān; saṃdīpayām āsa kaṭākṣapātaiḥ // 2.60.35
hṛtena rājyena tathā dhanena; ratnaiś ca mukhyair na tathā babhūva / yathārtayā kopasamīritena; kṛṣṇākaṭākṣeṇa babhūva duḥkham // 2.60.36
duḥśāsanaś cāpi samīkṣya kṛṣṇām; avekṣamāṇāṃ kṛpaṇān patīṃs tān / ādhūya vegena visaṃjñakalpām; uvāca dāsīti hasann ivograḥ // 2.60.37
karṇas tu tad vākyam atīva hṛṣṭaḥ; saṃpūjayām āsa hasan saśabdam / gāndhārarājaḥ subalasya putras; tathaiva duḥśāsanam abhyanandat // 2.60.38
sabhyās tu ye tatra babhūvur anye; tābhyām ṛte dhārtarāṣṭreṇa caiva / teṣām abhūd duḥkham atīva kṛṣṇāṃ; dṛṣṭvā sabhāyāṃ parikṛṣyamāṇām // 2.60.39
na dharmasaukṣmyāt subhage vivaktuṃ; śaknomi te praśnam imaṃ yathāvat / asvo hy aśaktaḥ paṇituṃ parasvaṃ; striyaś ca bhartur vaśatāṃ samīkṣya // 2.60.40
tyajeta sarvāṃ pṛthivīṃ samṛddhāṃ; yudhiṣṭhiraḥ satyam atho na jahyāt / uktaṃ jito 'smīti ca pāṇḍavena; tasmān na śaknomi vivektum etat // 2.60.41
dyūte 'dvitīyaḥ śakunir nareṣu; kuntīsutas tena nisṛṣṭakāmaḥ / na manyate tāṃ nikṛtiṃ mahātmā; tasmān na te praśnam imaṃ bravīmi // 2.60.42
āhūya rājā kuśalaiḥ sabhāyāṃ; duṣṭātmabhir naikṛtikair anāryaiḥ / dyūtapriyair nātikṛtaprayatnaḥ; kasmād ayaṃ nāma nisṛṣṭakāmaḥ // 2.60.43
sa śuddhabhāvo nikṛtipravṛttim; abudhyamānaḥ kurupāṇḍavāgryaḥ / saṃbhūya sarvaiś ca jito 'pi yasmāt; paścāc ca yat kaitavam abhyupetaḥ // 2.60.44
tiṣṭhanti ceme kuravaḥ sabhāyām; īśāḥ sutānāṃ ca tathā snuṣāṇām / samīkṣya sarve mama cāpi vākyaṃ; vibrūta me praśnam imaṃ yathāvat // 2.60.45
tathā bruvantīṃ karuṇaṃ rudantīm; avekṣamāṇām asakṛt patīṃs tān / duḥśāsanaḥ paruṣāṇy apriyāṇi; vākyāny uvācāmadhurāṇi caiva // 2.60.46
tāṃ kṛṣyamāṇāṃ ca rajasvalāṃ ca; srastottarīyām atadarhamāṇām / vṛkodaraḥ prekṣya yudhiṣṭhiraṃ ca; cakāra kopaṃ paramārtarūpaḥ // 2.60.47
bhavanti deśe bandhakyaḥ kitavānāṃ yudhiṣṭhira / na tābhir uta dīvyanti dayā caivāsti tāsv api // 2.61.1
kāśyo yad balim āhārṣīd dravyaṃ yac cānyad uttamam / tathānye pṛthivīpālā yāni ratnāny upāharan // 2.61.2
vāhanāni dhanaṃ caiva kavacāny āyudhāni ca / rājyam ātmā vayaṃ caiva kaitavena hṛtaṃ paraiḥ // 2.61.3
na ca me tatra kopo 'bhūt sarvasyeśo hi no bhavān / idaṃ tv atikṛtaṃ manye draupadī yatra paṇyate // 2.61.4
eṣā hy anarhatī bālā pāṇḍavān prāpya kauravaiḥ / tvatkṛte kliśyate kṣudrair nṛśaṃsair nikṛtipriyaiḥ // 2.61.5
asyāḥ kṛte manyur ayaṃ tvayi rājan nipātyate / bāhū te saṃpradhakṣyāmi sahadevāgnim ānaya // 2.61.6
na purā bhīmasena tvam īdṛśīr vaditā giraḥ / parais te nāśitaṃ nūnaṃ nṛśaṃsair dharmagauravam // 2.61.7
na sakāmāḥ pare kāryā dharmam evācarottamam / bhrātaraṃ dhārmikaṃ jyeṣṭhaṃ nātikramitum arhati // 2.61.8
āhūto hi parai rājā kṣātradharmam anusmaran / dīvyate parakāmena tan naḥ kīrtikaraṃ mahat // 2.61.9
evam asmikṛtaṃ vidyāṃ yady asyāhaṃ dhanaṃjaya / dīpte 'gnau sahitau bāhū nirdaheyaṃ balād iva // 2.61.10
tathā tān duḥkhitān dṛṣṭvā pāṇḍavān dhṛtarāṣṭrajaḥ / kliśyamānāṃ ca pāñcālīṃ vikarṇa idam abravīt // 2.61.11
yājñasenyā yad uktaṃ tad vākyaṃ vibrūta pārthivāḥ / avivekena vākyasya narakaḥ sadya eva naḥ // 2.61.12
bhīṣmaś ca dhṛtarāṣṭraś ca kuruvṛddhatamāv ubhau / sametya nāhatuḥ kiṃ cid viduraś ca mahāmatiḥ // 2.61.13
bhāradvājo 'pi sarveṣām ācāryaḥ kṛpa eva ca / ata etāv api praśnaṃ nāhatur dvijasattamau // 2.61.14
ye tv anye pṛthivīpālāḥ sametāḥ sarvato diśaḥ / kāmakrodhau samutsṛjya te bruvantu yathāmati // 2.61.15
yad idaṃ draupadī vākyam uktavaty asakṛc chubhā / vimṛśya kasya kaḥ pakṣaḥ pārthivā vadatottaram // 2.61.16
evaṃ sa bahuśaḥ sarvān uktavāṃs tān sabhāsadaḥ / na ca te pṛthivīpālās tam ūcuḥ sādhv asādhu vā // 2.61.17
uktvā tathāsakṛt sarvān vikarṇaḥ pṛthivīpatīn / pāṇiṃ pāṇau viniṣpiṣya niḥśvasann idam abravīt // 2.61.18
vibrūta pṛthivīpālā vākyaṃ mā vā kathaṃ cana / manye nyāyyaṃ yad atrāhaṃ tad dhi vakṣyāmi kauravāḥ // 2.61.19
catvāry āhur naraśreṣṭhā vyasanāni mahīkṣitām / mṛgayāṃ pānam akṣāṃś ca grāmye caivātisaktatām // 2.61.20
eteṣu hi naraḥ sakto dharmam utsṛjya vartate / tathāyuktena ca kṛtāṃ kriyāṃ loko na manyate // 2.61.21
tad ayaṃ pāṇḍuputreṇa vyasane vartatā bhṛśam / samāhūtena kitavair āsthito draupadīpaṇaḥ // 2.61.22
sādhāraṇī ca sarveṣāṃ pāṇḍavānām aninditā / jitena pūrvaṃ cānena pāṇḍavena kṛtaḥ paṇaḥ // 2.61.23
iyaṃ ca kīrtitā kṛṣṇā saubalena paṇārthinā / etat sarvaṃ vicāryāhaṃ manye na vijitām imām // 2.61.24
etac chrutvā mahān nādaḥ sabhyānām udatiṣṭhata / vikarṇaṃ śaṃsamānānāṃ saubalaṃ ca vinindatām // 2.61.25
tasminn uparate śabde rādheyaḥ krodhamūrchitaḥ / pragṛhya ruciraṃ bāhum idaṃ vacanam abravīt // 2.61.26
dṛśyante vai vikarṇe hi vaikṛtāni bahūny api / tajjas tasya vināśāya yathāgnir araṇiprajaḥ // 2.61.27
ete na kiṃ cid apy āhuś codyamānāpi kṛṣṇayā / dharmeṇa vijitāṃ manye manyante drupadātmajām // 2.61.28
tvaṃ tu kevalabālyena dhārtarāṣṭra vidīryase / yad bravīṣi sabhāmadhye bālaḥ sthavirabhāṣitam // 2.61.29
na ca dharmaṃ yathātattvaṃ vetsi duryodhanāvara / yad bravīṣi jitāṃ kṛṣṇām ajiteti sumandadhīḥ // 2.61.30
kathaṃ hy avijitāṃ kṛṣṇāṃ manyase dhṛtarāṣṭraja / yadā sabhāyāṃ sarvasvaṃ nyastavān pāṇḍavāgrajaḥ // 2.61.31
abhyantarā ca sarvasve draupadī bharatarṣabha / evaṃ dharmajitāṃ kṛṣṇāṃ manyase na jitāṃ katham // 2.61.32
kīrtitā draupadī vācā anujñātā ca pāṇḍavaiḥ / bhavaty avijitā kena hetunaiṣā matā tava // 2.61.33
manyase vā sabhām etām ānītām ekavāsasam / adharmeṇeti tatrāpi śṛṇu me vākyam uttaram // 2.61.34
eko bhartā striyā devair vihitaḥ kurunandana / iyaṃ tv anekavaśagā bandhakīti viniścitā // 2.61.35
asyāḥ sabhām ānayanaṃ na citram iti me matiḥ / ekāmbaradharatvaṃ vāpy atha vāpi vivastratā // 2.61.36
yac caiṣāṃ draviṇaṃ kiṃ cid yā caiṣā ye ca pāṇḍavāḥ / saubaleneha tat sarvaṃ dharmeṇa vijitaṃ vasu // 2.61.37
duḥśāsana subālo 'yaṃ vikarṇaḥ prājñavādikaḥ / pāṇḍavānāṃ ca vāsāṃsi draupadyāś cāpy upāhara // 2.61.38
tac chrutvā pāṇḍavāḥ sarve svāni vāsāṃsi bhārata / avakīryottarīyāṇi sabhāyāṃ samupāviśan // 2.61.39
tato duḥśāsano rājan draupadyā vasanaṃ balāt / sabhāmadhye samākṣipya vyapakraṣṭuṃ pracakrame // 2.61.40
ākṛṣyamāṇe vasane draupadyās tu viśāṃ pate / tadrūpam aparaṃ vastraṃ prādurāsīd anekaśaḥ // 2.61.41
tato halahalāśabdas tatrāsīd ghoranisvanaḥ / tad adbhutatamaṃ loke vīkṣya sarvamahīkṣitām // 2.61.42
śaśāpa tatra bhīmas tu rājamadhye mahāsvanaḥ / krodhād visphuramāṇoṣṭho viniṣpiṣya kare karam // 2.61.43
idaṃ me vākyam ādaddhvaṃ kṣatriyā lokavāsinaḥ / noktapūrvaṃ narair anyair na cānyo yad vadiṣyati // 2.61.44
yady etad evam uktvā tu na kuryāṃ pṛthivīśvarāḥ / pitāmahānāṃ sarveṣāṃ nāhaṃ gatim avāpnuyām // 2.61.45
asya pāpasya durjāter bhāratāpasadasya ca / na pibeyaṃ balād vakṣo bhittvā ced rudhiraṃ yudhi // 2.61.46
tasya te vacanaṃ śrutvā sarvalokapraharṣaṇam / pracakrur bahulāṃ pūjāṃ kutsanto dhṛtarāṣṭrajam // 2.61.47
yadā tu vāsasāṃ rāśiḥ sabhāmadhye samācitaḥ / tato duḥśāsanaḥ śrānto vrīḍitaḥ samupāviśat // 2.61.48
dhikśabdas tu tatas tatra samabhūl lomaharṣaṇaḥ / sabhyānāṃ naradevānāṃ dṛṣṭvā kuntīsutāṃs tadā // 2.61.49
na vibruvanti kauravyāḥ praśnam etam iti sma ha / sa janaḥ krośati smātra dhṛtarāṣṭraṃ vigarhayan // 2.61.50
tato bāhū samucchritya nivārya ca sabhāsadaḥ / viduraḥ sarvadharmajña idaṃ vacanam abravīt // 2.61.51
draupadī praśnam uktvaivaṃ roravīti hy anāthavat / na ca vibrūta taṃ praśnaṃ sabhyā dharmo 'tra pīḍyate // 2.61.52
sabhāṃ prapadyate hy ārtaḥ prajvalann iva havyavāṭ / taṃ vai satyena dharmeṇa sabhyāḥ praśamayanty uta // 2.61.53
dharmapraśnam atho brūyād ārtaḥ sabhyeṣu mānavaḥ / vibrūyus tatra te praśnaṃ kāmakrodhavaśātigāḥ // 2.61.54
vikarṇena yathāprajñam uktaḥ praśno narādhipāḥ / bhavanto 'pi hi taṃ praśnaṃ vibruvantu yathāmati // 2.61.55
yo hi praśnaṃ na vibrūyād dharmadarśī sabhāṃ gataḥ / anṛte yā phalāvāptis tasyāḥ so 'rdhaṃ samaśnute // 2.61.56
yaḥ punar vitathaṃ brūyād dharmadarśī sabhāṃ gataḥ / anṛtasya phalaṃ kṛtsnaṃ saṃprāpnotīti niścayaḥ // 2.61.57
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / prahlādasya ca saṃvādaṃ muner āṅgirasasya ca // 2.61.58
prahlādo nāma daityendras tasya putro virocanaḥ / kanyāhetor āṅgirasaṃ sudhanvānam upādravat // 2.61.59
ahaṃ jyāyān ahaṃ jyāyān iti kanyepsayā tadā / tayor devanam atrāsīt prāṇayor iti naḥ śrutam // 2.61.60
tayoḥ praśnavivādo 'bhūt prahlādaṃ tāv apṛcchatām / jyāyān ka āvayor ekaḥ praśnaṃ prabrūhi mā mṛṣā // 2.61.61
sa vai vivadanād bhītaḥ sudhanvānaṃ vyalokayat / taṃ sudhanvābravīt kruddho brahmadaṇḍa iva jvalan // 2.61.62
yadi vai vakṣyasi mṛṣā prahlādātha na vakṣyasi / śatadhā te śiro vajrī vajreṇa prahariṣyati // 2.61.63
sudhanvanā tathoktaḥ san vyathito 'śvatthaparṇavat / jagāma kaśyapaṃ daityaḥ paripraṣṭuṃ mahaujasam // 2.61.64
tvaṃ vai dharmasya vijñātā daivasyehāsurasya ca / brāhmaṇasya mahāprājña dharmakṛcchram idaṃ śṛṇu // 2.61.65
yo vai praśnaṃ na vibrūyād vitathaṃ vāpi nirdiśet / ke vai tasya pare lokās tan mamācakṣva pṛcchataḥ // 2.61.66
jānan na vibruvan praśnaṃ kāmāt krodhāt tathā bhayāt / sahasraṃ vāruṇān pāśān ātmani pratimuñcati // 2.61.67
tasya saṃvatsare pūrṇe pāśa ekaḥ pramucyate / tasmāt satyaṃ tu vaktavyaṃ jānatā satyam añjasā // 2.61.68
viddho dharmo hy adharmeṇa sabhāṃ yatra prapadyate / na cāsya śalyaṃ kṛntanti viddhās tatra sabhāsadaḥ // 2.61.69
ardhaṃ harati vai śreṣṭhaḥ pādo bhavati kartṛṣu / pādaś caiva sabhāsatsu ye na nindanti ninditam // 2.61.70
anenā bhavati śreṣṭho mucyante ca sabhāsadaḥ / eno gacchati kartāraṃ nindārho yatra nindyate // 2.61.71
vitathaṃ tu vadeyur ye dharmaṃ prahlāda pṛcchate / iṣṭāpūrtaṃ ca te ghnanti sapta caiva parāvarān // 2.61.72
hṛtasvasya hi yad duḥkhaṃ hataputrasya cāpi yat / ṛṇinaṃ prati yac caiva rājñā grastasya cāpi yat // 2.61.73
striyāḥ patyā vihīnāyāḥ sārthād bhraṣṭasya caiva yat / adhyūḍhāyāś ca yad duḥkhaṃ sākṣibhir vihatasya ca // 2.61.74
etāni vai samāny āhur duḥkhāni tridaśeśvarāḥ / tāni sarvāṇi duḥkhāni prāpnoti vitathaṃ bruvan // 2.61.75
samakṣadarśanāt sākṣyaṃ śravaṇāc ceti dhāraṇāt / tasmāt satyaṃ bruvan sākṣī dharmārthābhyāṃ na hīyate // 2.61.76
kaśyapasya vacaḥ śrutvā prahlādaḥ putram abravīt / śreyān sudhanvā tvatto vai mattaḥ śreyāṃs tathāṅgirāḥ // 2.61.77
mātā sudhanvanaś cāpi śreyasī mātṛtas tava / virocana sudhanvāyaṃ prāṇānām īśvaras tava // 2.61.78
putrasnehaṃ parityajya yas tvaṃ dharme pratiṣṭhitaḥ / anujānāmi te putraṃ jīvatv eṣa śataṃ samāḥ // 2.61.79
evaṃ vai paramaṃ dharmaṃ śrutvā sarve sabhāsadaḥ / yathāpraśnaṃ tu kṛṣṇāyā manyadhvaṃ tatra kiṃ param // 2.61.80
vidurasya vacaḥ śrutvā nocuḥ kiṃ cana pārthivāḥ / karṇo duḥśāsanaṃ tv āha kṛṣṇāṃ dāsīṃ gṛhān naya // 2.61.81
tāṃ vepamānāṃ savrīḍāṃ pralapantīṃ sma pāṇḍavān / duḥśāsanaḥ sabhāmadhye vicakarṣa tapasvinīm // 2.61.82
purastāt karaṇīyaṃ me na kṛtaṃ kāryam uttaram / vihvalāsmi kṛtānena karṣatā balinā balāt // 2.62.1
abhivādaṃ karomy eṣāṃ gurūṇāṃ kurusaṃsadi / na me syād aparādho 'yaṃ yad idaṃ na kṛtaṃ mayā // 2.62.2
sā tena ca samuddhūtā duḥkhena ca tapasvinī / patitā vilalāpedaṃ sabhāyām atathocitā // 2.62.3
svayaṃvare yāsmi nṛpair dṛṣṭā raṅge samāgataiḥ / na dṛṣṭapūrvā cānyatra sāham adya sabhāṃ gatā // 2.62.4
yāṃ na vāyur na cādityo dṛṣṭavantau purā gṛhe / sāham adya sabhāmadhye dṛśyāmi kurusaṃsadi // 2.62.5
yāṃ na mṛṣyanti vātena spṛśyamānāṃ purā gṛhe / spṛśyamānāṃ sahante 'dya pāṇḍavās tāṃ durātmanā // 2.62.6
mṛṣyante kuravaś ceme manye kālasya paryayam / snuṣāṃ duhitaraṃ caiva kliśyamānām anarhatīm // 2.62.7
kiṃ tv ataḥ kṛpaṇaṃ bhūyo yad ahaṃ strī satī śubhā / sabhāmadhyaṃ vigāhe 'dya kva nu dharmo mahīkṣitām // 2.62.8
dharmyāḥ striyaḥ sabhāṃ pūrvaṃ na nayantīti naḥ śrutam / sa naṣṭaḥ kauraveyeṣu pūrvo dharmaḥ sanātanaḥ // 2.62.9
kathaṃ hi bhāryā pāṇḍūnāṃ pārṣatasya svasā satī / vāsudevasya ca sakhī pārthivānāṃ sabhām iyām // 2.62.10
tām imāṃ dharmarājasya bhāryāṃ sadṛśavarṇajām / brūta dāsīm adāsīṃ vā tat kariṣyāmi kauravāḥ // 2.62.11
ayaṃ hi māṃ dṛḍhaṃ kṣudraḥ kauravāṇāṃ yaśoharaḥ / kliśnāti nāhaṃ tat soḍhuṃ ciraṃ śakṣyāmi kauravāḥ // 2.62.12
jitāṃ vāpy ajitāṃ vāpi manyadhvaṃ vā yathā nṛpāḥ / tathā pratyuktam icchāmi tat kariṣyāmi kauravāḥ // 2.62.13
uktavān asmi kalyāṇi dharmasya tu parāṃ gatim / loke na śakyate gantum api viprair mahātmabhiḥ // 2.62.14
balavāṃs tu yathā dharmaṃ loke paśyati pūruṣaḥ / sa dharmo dharmavelāyāṃ bhavaty abhihitaḥ paraiḥ // 2.62.15
na vivektuṃ ca te praśnam etaṃ śaknomi niścayāt / sūkṣmatvād gahanatvāc ca kāryasyāsya ca gauravāt // 2.62.16
nūnam antaḥ kulasyāsya bhavitā nacirād iva / tathā hi kuravaḥ sarve lobhamohaparāyaṇāḥ // 2.62.17
kuleṣu jātāḥ kalyāṇi vyasanābhyāhatā bhṛśam / dharmyān mārgān na cyavante yathā nas tvaṃ vadhūḥ sthitā // 2.62.18
upapannaṃ ca pāñcāli tavedaṃ vṛttam īdṛśam / yat kṛcchram api saṃprāptā dharmam evānvavekṣase // 2.62.19
ete droṇādayaś caiva vṛddhā dharmavido janāḥ / śūnyaiḥ śarīrais tiṣṭhanti gatāsava ivānatāḥ // 2.62.20
yudhiṣṭhiras tu praśne 'smin pramāṇam iti me matiḥ / ajitāṃ vā jitāṃ vāpi svayaṃ vyāhartum arhati // 2.62.21
tathā tu dṛṣṭvā bahu tat tad evaṃ; rorūyamāṇāṃ kurarīm ivārtām / nocur vacaḥ sādhv atha vāpy asādhu; mahīkṣito dhārtarāṣṭrasya bhītāḥ // 2.62.22
dṛṣṭvā tu tān pārthivaputrapautrāṃs; tūṣṇīṃbhūtān dhṛtarāṣṭrasya putraḥ / smayann ivedaṃ vacanaṃ babhāṣe; pāñcālarājasya sutāṃ tadānīm // 2.62.23
tiṣṭhatv ayaṃ praśna udārasattve; bhīme 'rjune sahadeve tathaiva / patyau ca te nakule yājñaseni; vadantv ete vacanaṃ tvatprasūtam // 2.62.24
anīśvaraṃ vibruvantv āryamadhye; yudhiṣṭhiraṃ tava pāñcāli hetoḥ / kurvantu sarve cānṛtaṃ dharmarājaṃ; pāñcāli tvaṃ mokṣyase dāsabhāvāt // 2.62.25
dharme sthito dharmarājo mahātmā; svayaṃ cedaṃ kathayatv indrakalpaḥ / īśo vā te yady anīśo 'tha vaiṣa; vākyād asya kṣipram ekaṃ bhajasva // 2.62.26
sarve hīme kauraveyāḥ sabhāyāṃ; duḥkhāntare vartamānās tavaiva / na vibruvanty āryasattvā yathāvat; patīṃś ca te samavekṣyālpabhāgyān // 2.62.27
tataḥ sabhyāḥ kururājasya tatra; vākyaṃ sarve praśaśaṃsus tadoccaiḥ / celāvedhāṃś cāpi cakrur nadanto; hā hety āsīd api caivātra nādaḥ // 2.62.28
sarve cāsan pārthivāḥ prītimantaḥ; kuruśreṣṭhaṃ dhārmikaṃ pūjayantaḥ // 2.62.28.2
yudhiṣṭhiraṃ ca te sarve samudaikṣanta pārthivāḥ / kiṃ nu vakṣyati dharmajña iti sācīkṛtānanāḥ // 2.62.29
kiṃ nu vakṣyati bībhatsur ajito yudhi pāṇḍavaḥ / bhīmaseno yamau ceti bhṛśaṃ kautūhalānvitāḥ // 2.62.30
tasminn uparate śabde bhīmaseno 'bravīd idam / pragṛhya vipulaṃ vṛttaṃ bhujaṃ candanarūṣitam // 2.62.31
yady eṣa gurur asmākaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / na prabhuḥ syāt kulasyāsya na vayaṃ marṣayemahi // 2.62.32
īśo naḥ puṇyatapasāṃ prāṇānām api ceśvaraḥ / manyate jitam ātmānaṃ yady eṣa vijitā vayam // 2.62.33
na hi mucyeta jīvan me padā bhūmim upaspṛśan / martyadharmā parāmṛśya pāñcālyā mūrdhajān imān // 2.62.34
paśyadhvam āyatau vṛttau bhujau me parighāv iva / naitayor antaraṃ prāpya mucyetāpi śatakratuḥ // 2.62.35
dharmapāśasitas tv evaṃ nādhigacchāmi saṃkaṭam / gauraveṇa niruddhaś ca nigrahād arjunasya ca // 2.62.36
dharmarājanisṛṣṭas tu siṃhaḥ kṣudramṛgān iva / dhārtarāṣṭrān imān pāpān niṣpiṣeyaṃ talāsibhiḥ // 2.62.37
tam uvāca tadā bhīṣmo droṇo vidura eva ca / kṣamyatām evam ity evaṃ sarvaṃ saṃbhavati tvayi // 2.62.38
trayaḥ kileme adhanā bhavanti; dāsaḥ śiṣyaś cāsvatantrā ca nārī / dāsasya patnī tvaṃ dhanam asya bhadre; hīneśvarā dāsadhanaṃ ca dāsī // 2.63.1
praviśya sā naḥ paricārair bhajasva; tat te kāryaṃ śiṣṭam āveśya veśma / īśāḥ sma sarve tava rājaputri; bhavanti te dhārtarāṣṭrā na pārthāḥ // 2.63.2
anyaṃ vṛṇīṣva patim āśu bhāmini; yasmād dāsyaṃ na labhase devanena / anavadyā vai patiṣu kāmavṛttir; nityaṃ dāsye viditaṃ vai tavāstu // 2.63.3
parājito nakulo bhīmaseno; yudhiṣṭhiraḥ sahadevo 'rjunaś ca / dāsībhūtā praviśa yājñaseni; parājitās te patayo na santi // 2.63.4
prayojanaṃ cātmani kiṃ nu manyate; parākramaṃ pauruṣaṃ ceha pārthaḥ / pāñcālyasya drupadasyātmajām imāṃ; sabhāmadhye yo 'tidevīd glaheṣu // 2.63.5
tad vai śrutvā bhīmaseno 'tyamarṣī; bhṛśaṃ niśaśvāsa tadārtarūpaḥ / rājānugo dharmapāśānubaddho; dahann ivainaṃ kopaviraktadṛṣṭiḥ // 2.63.6
nāhaṃ kupye sūtaputrasya rājann; eṣa satyaṃ dāsadharmaḥ praviṣṭaḥ / kiṃ vidviṣo vādya māṃ dhārayeyur; nādevīs tvaṃ yady anayā narendra // 2.63.7
rādheyasya vacaḥ śrutvā rājā duryodhanas tadā / yudhiṣṭhiram uvācedaṃ tūṣṇīṃbhūtam acetasam // 2.63.8
bhīmārjunau yamau caiva sthitau te nṛpa śāsane / praśnaṃ prabrūhi kṛṣṇāṃ tvam ajitāṃ yadi manyase // 2.63.9
evam uktvā sa kaunteyam apohya vasanaṃ svakam / smayann ivaikṣat pāñcālīm aiśvaryamadamohitaḥ // 2.63.10
kadalīdaṇḍasadṛśaṃ sarvalakṣaṇapūjitam / gajahastapratīkāśaṃ vajrapratimagauravam // 2.63.11
abhyutsmayitvā rādheyaṃ bhīmam ādharṣayann iva / draupadyāḥ prekṣamāṇāyāḥ savyam ūrum adarśayat // 2.63.12
vṛkodaras tad ālokya netre utphālya lohite / provāca rājamadhye taṃ sabhāṃ viśrāvayann iva // 2.63.13
pitṛbhiḥ saha sālokyaṃ mā sma gacched vṛkodaraḥ / yady etam ūruṃ gadayā na bhindyāṃ te mahāhave // 2.63.14
kruddhasya tasya srotobhyaḥ sarvebhyaḥ pāvakārciṣaḥ / vṛkṣasyeva viniśceruḥ koṭarebhyaḥ pradahyataḥ // 2.63.15
paraṃ bhayaṃ paśyata bhīmasenād; budhyadhvaṃ rājño varuṇasyeva pāśāt / daiverito nūnam ayaṃ purastāt; paro 'nayo bharateṣūdapādi // 2.63.16
atidyūtaṃ kṛtam idaṃ dhārtarāṣṭrā; ye 'syāṃ striyaṃ vivadadhvaṃ sabhāyām / yogakṣemo dṛśyate vo mahābhayaḥ; pāpān mantrān kuravo mantrayanti // 2.63.17
imaṃ dharmaṃ kuravo jānatāśu; durdṛṣṭe 'smin pariṣat saṃpraduṣyet / imāṃ cet pūrvaṃ kitavo 'glahīṣyad; īśo 'bhaviṣyad aparājitātmā // 2.63.18
svapne yathaitad dhi dhanaṃ jitaṃ syāt; tad evaṃ manye yasya dīvyaty anīśaḥ / gāndhāriputrasya vaco niśamya; dharmād asmāt kuravo māpayāta // 2.63.19
bhīmasya vākye tadvad evārjunasya; sthito 'haṃ vai yamayoś caivam eva / yudhiṣṭhiraṃ cet pravadanty anīśam; atho dāsyān mokṣyase yājñaseni // 2.63.20
īśo rājā pūrvam āsīd glahe naḥ; kuntīputro dharmarājo mahātmā / īśas tv ayaṃ kasya parājitātmā; taj jānīdhvaṃ kuravaḥ sarva eva // 2.63.21
tato rājño dhṛtarāṣṭrasya gehe; gomāyur uccair vyāharad agnihotre / taṃ rāsabhāḥ pratyabhāṣanta rājan; samantataḥ pakṣiṇaś caiva raudrāḥ // 2.63.22
taṃ ca śabdaṃ viduras tattvavedī; śuśrāva ghoraṃ subalātmajā ca / bhīṣmadroṇau gautamaś cāpi vidvān; svasti svastīty api caivāhur uccaiḥ // 2.63.23
tato gāndhārī viduraś caiva vidvāṃs; tam utpātaṃ ghoram ālakṣya rājñe / nivedayām āsatur ārtavat tadā; tato rājā vākyam idaṃ babhāṣe // 2.63.24
hato 'si duryodhana mandabuddhe; yas tvaṃ sabhāyāṃ kurupuṃgavānām / striyaṃ samābhāṣasi durvinīta; viśeṣato draupadīṃ dharmapatnīm // 2.63.25
evam uktvā dhṛtarāṣṭro manīṣī; hitānveṣī bāndhavānām apāyāt / kṛṣṇāṃ pāñcālīm abravīt sāntvapūrvaṃ; vimṛśyaitat prajñayā tattvabuddhiḥ // 2.63.26
varaṃ vṛṇīṣva pāñcāli matto yad abhikāṅkṣasi / vadhūnāṃ hi viśiṣṭā me tvaṃ dharmaparamā satī // 2.63.27
dadāsi ced varaṃ mahyaṃ vṛṇomi bharatarṣabha / sarvadharmānugaḥ śrīmān adāso 'stu yudhiṣṭhiraḥ // 2.63.28
manasvinam ajānanto mā vai brūyuḥ kumārakāḥ / eṣa vai dāsaputreti prativindhyaṃ tam āgatam // 2.63.29
rājaputraḥ purā bhūtvā yathā nānyaḥ pumān kva cit / lālito dāsaputratvaṃ paśyan naśyed dhi bhārata // 2.63.30
dvitīyaṃ te varaṃ bhadre dadāmi varayasva mām / mano hi me vitarati naikaṃ tvaṃ varam arhasi // 2.63.31
sarathau sadhanuṣkau ca bhīmasenadhanaṃjayau / nakulaṃ sahadevaṃ ca dvitīyaṃ varaye varam // 2.63.32
tṛtīyaṃ varayāsmatto nāsi dvābhyāṃ susatkṛtā / tvaṃ hi sarvasnuṣāṇāṃ me śreyasī dharmacāriṇī // 2.63.33
lobho dharmasya nāśāya bhagavan nāham utsahe / anarhā varam ādātuṃ tṛtīyaṃ rājasattama // 2.63.34
ekam āhur vaiśyavaraṃ dvau tu kṣatrastriyā varau / trayas tu rājño rājendra brāhmaṇasya śataṃ varāḥ // 2.63.35
pāpīyāṃsa ime bhūtvā saṃtīrṇāḥ patayo mama / vetsyanti caiva bhadrāṇi rājan puṇyena karmaṇā // 2.63.36
yā naḥ śrutā manuṣyeṣu striyo rūpeṇa saṃmatāḥ / tāsām etādṛśaṃ karma na kasyāṃ cana śuśrumaḥ // 2.64.1
krodhāviṣṭeṣu pārtheṣu dhārtarāṣṭreṣu cāpy ati / draupadī pāṇḍuputrāṇāṃ kṛṣṇā śāntir ihābhavat // 2.64.2
aplave 'mbhasi magnānām apratiṣṭhe nimajjatām / pāñcālī pāṇḍuputrāṇāṃ naur eṣā pāragābhavat // 2.64.3
tad vai śrutvā bhīmasenaḥ kurumadhye 'tyamarṣaṇaḥ / strī gatiḥ pāṇḍuputrāṇām ity uvāca sudurmanāḥ // 2.64.4
trīṇi jyotīṃṣi puruṣa iti vai devalo 'bravīt / apatyaṃ karma vidyā ca yataḥ sṛṣṭāḥ prajās tataḥ // 2.64.5
amedhye vai gataprāṇe śūnye jñātibhir ujjhite / dehe tritayam evaitat puruṣasyopajāyate // 2.64.6
tan no jyotir abhihataṃ dārāṇām abhimarśanāt / dhanaṃjaya kathaṃ svit syād apatyam abhimṛṣṭajam // 2.64.7
na caivoktā na cānuktā hīnataḥ paruṣā giraḥ / bhāratāḥ pratijalpanti sadā tūttamapūruṣāḥ // 2.64.8
smaranti sukṛtāny eva na vairāṇi kṛtāni ca / santaḥ prativijānanto labdhvā pratyayam ātmanaḥ // 2.64.9
ihaivaitāṃs turā sarvān hanmi śatrūn samāgatān / atha niṣkramya rājendra samūlān kṛndhi bhārata // 2.64.10
kiṃ no vivaditeneha kiṃ naḥ kleśena bhārata / adyaivaitān nihanmīha praśādhi vasudhām imām // 2.64.11
ity uktvā bhīmasenas tu kaniṣṭhair bhrātṛbhir vṛtaḥ / mṛgamadhye yathā siṃho muhuḥ parigham aikṣata // 2.64.12
sāntvyamāno vījyamānaḥ pārthenākliṣṭakarmaṇā / svidyate ca mahābāhur antardāhena vīryavān // 2.64.13
kruddhasya tasya srotobhyaḥ karṇādibhyo narādhipa / sadhūmaḥ sasphuliṅgārciḥ pāvakaḥ samajāyata // 2.64.14
bhrukuṭīpuṭaduṣprekṣyam abhavat tasya tan mukham / yugāntakāle saṃprāpte kṛtāntasyeva rūpiṇaḥ // 2.64.15
yudhiṣṭhiras tam āvārya bāhunā bāhuśālinam / maivam ity abravīc cainaṃ joṣam āssveti bhārata // 2.64.16
nivārya taṃ mahābāhuṃ kopasaṃraktalocanam / pitaraṃ samupātiṣṭhad dhṛtarāṣṭraṃ kṛtāñjaliḥ // 2.64.17
rājan kiṃ karavāmas te praśādhy asmāṃs tvam īśvaraḥ / nityaṃ hi sthātum icchāmas tava bhārata śāsane // 2.65.1
ajātaśatro bhadraṃ te ariṣṭaṃ svasti gacchata / anujñātāḥ sahadhanāḥ svarājyam anuśāsata // 2.65.2
idaṃ tv evāvaboddhavyaṃ vṛddhasya mama śāsanam / dhiyā nigaditaṃ kṛtsnaṃ pathyaṃ niḥśreyasaṃ param // 2.65.3
vettha tvaṃ tāta dharmāṇāṃ gatiṃ sūkṣmāṃ yudhiṣṭhira / vinīto 'si mahāprājña vṛddhānāṃ paryupāsitā // 2.65.4
yato buddhis tataḥ śāntiḥ praśamaṃ gaccha bhārata / nādārau kramate śastraṃ dārau śastraṃ nipātyate // 2.65.5
na vairāṇy abhijānanti guṇān paśyanti nāguṇān / virodhaṃ nādhigacchanti ye ta uttamapūruṣāḥ // 2.65.6
saṃvāde paruṣāṇy āhur yudhiṣṭhira narādhamāḥ / pratyāhur madhyamās tv etān uktāḥ paruṣam uttaram // 2.65.7
naivoktā naiva cānuktā ahitāḥ paruṣā giraḥ / pratijalpanti vai dhīrāḥ sadā uttamapūruṣāḥ // 2.65.8
smaranti sukṛtāny eva na vairāṇi kṛtāny api / santaḥ prativijānanto labdhvā pratyayam ātmanaḥ // 2.65.9
tathācaritam āryeṇa tvayāsmin satsamāgame / duryodhanasya pāruṣyaṃ tat tāta hṛdi mā kṛthāḥ // 2.65.10
mātaraṃ caiva gāndhārīṃ māṃ ca tvadguṇakāṅkṣiṇam / upasthitaṃ vṛddham andhaṃ pitaraṃ paśya bhārata // 2.65.11
prekṣāpūrvaṃ mayā dyūtam idam āsīd upekṣitam / mitrāṇi draṣṭukāmena putrāṇāṃ ca balābalam // 2.65.12
aśocyāḥ kuravo rājan yeṣāṃ tvam anuśāsitā / mantrī ca viduro dhīmān sarvaśāstraviśāradaḥ // 2.65.13
tvayi dharmo 'rjune vīryaṃ bhīmasene parākramaḥ / śraddhā ca guruśuśrūṣā yamayoḥ puruṣāgryayoḥ // 2.65.14
ajātaśatro bhadraṃ te khāṇḍavaprastham āviśa / bhrātṛbhis te 'stu saubhrātraṃ dharme te dhīyatāṃ manaḥ // 2.65.15
ity ukto bharataśreṣṭho dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / kṛtvāryasamayaṃ sarvaṃ pratasthe bhrātṛbhiḥ saha // 2.65.16
te rathān meghasaṃkāśān āsthāya saha kṛṣṇayā / prayayur hṛṣṭamanasa indraprasthaṃ purottamam // 2.65.17
anujñātāṃs tān viditvā saratnadhanasaṃcayān / pāṇḍavān dhārtarāṣṭrāṇāṃ katham āsīn manas tadā // 2.66.1
anujñātāṃs tān viditvā dhṛtarāṣṭreṇa dhīmatā / rājan duḥśāsanaḥ kṣipraṃ jagāma bhrātaraṃ prati // 2.66.2
duryodhanaṃ samāsādya sāmātyaṃ bharatarṣabha / duḥkhārto bharataśreṣṭha idaṃ vacanam abravīt // 2.66.3
duḥkhenaitat samānītaṃ sthaviro nāśayaty asau / śatrusād gamayad dravyaṃ tad budhyadhvaṃ mahārathāḥ // 2.66.4
atha duryodhanaḥ karṇaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ / mithaḥ saṃgamya sahitāḥ pāṇḍavān prati māninaḥ // 2.66.5
vaicitravīryaṃ rājānaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam / abhigamya tvarāyuktāḥ ślakṣṇaṃ vacanam abruvan // 2.66.6
na tvayedaṃ śrutaṃ rājan yaj jagāda bṛhaspatiḥ / śakrasya nītiṃ pravadan vidvān devapurohitaḥ // 2.66.7
sarvopāyair nihantavyāḥ śatravaḥ śatrukarṣaṇa / purā yuddhād balād vāpi prakurvanti tavāhitam // 2.66.8
te vayaṃ pāṇḍavadhanaiḥ sarvān saṃpūjya pārthivān / yadi tān yodhayiṣyāmaḥ kiṃ vā naḥ parihāsyati // 2.66.9
ahīn āśīviṣān kruddhān daṃśāya samupasthitān / kṛtvā kaṇṭhe ca pṛṣṭhe ca kaḥ samutsraṣṭum arhati // 2.66.10
āttaśastrā rathagatāḥ kupitās tāta pāṇḍavāḥ / niḥśeṣaṃ naḥ kariṣyanti kruddhā hy āśīviṣā yathā // 2.66.11
saṃnaddho hy arjuno yāti vivṛtya parameṣudhī / gāṇḍīvaṃ muhur ādatte niḥśvasaṃś ca nirīkṣate // 2.66.12
gadāṃ gurvīṃ samudyamya tvaritaś ca vṛkodaraḥ / svarathaṃ yojayitvāśu niryāta iti naḥ śrutam // 2.66.13
nakulaḥ khaḍgam ādāya carma cāpy aṣṭacandrakam / sahadevaś ca rājā ca cakrur ākāram iṅgitaiḥ // 2.66.14
te tv āsthāya rathān sarve bahuśastraparicchadān / abhighnanto rathavrātān senāyogāya niryayuḥ // 2.66.15
na kṣaṃsyante tathāsmābhir jātu viprakṛtā hi te / draupadyāś ca parikleśaṃ kas teṣāṃ kṣantum arhati // 2.66.16
punar dīvyāma bhadraṃ te vanavāsāya pāṇḍavaiḥ / evam etān vaśe kartuṃ śakṣyāmo bharatarṣabha // 2.66.17
te vā dvādaśa varṣāṇi vayaṃ vā dyūtanirjitāḥ / praviśema mahāraṇyam ajinaiḥ prativāsitāḥ // 2.66.18
trayodaśaṃ ca sajane ajñātāḥ parivatsaram / jñātāś ca punar anyāni vane varṣāṇi dvādaśa // 2.66.19
nivasema vayaṃ te vā tathā dyūtaṃ pravartatām / akṣān uptvā punardyūtam idaṃ dīvyantu pāṇḍavāḥ // 2.66.20
etat kṛtyatamaṃ rājann asmākaṃ bharatarṣabha / ayaṃ hi śakunir veda savidyām akṣasaṃpadam // 2.66.21
dṛḍhamūlā vayaṃ rājye mitrāṇi parigṛhya ca / sāravad vipulaṃ sainyaṃ satkṛtya ca durāsadam // 2.66.22
te ca trayodaśe varṣe pārayiṣyanti ced vratam / jeṣyāmas tān vayaṃ rājan rocatāṃ te paraṃtapa // 2.66.23
tūrṇaṃ pratyānayasvaitān kāmaṃ vyadhvagatān api / āgacchantu punardyūtam idaṃ kurvantu pāṇḍavāḥ // 2.66.24
tato droṇaḥ somadatto bāhlīkaś ca mahārathaḥ / viduro droṇaputraś ca vaiśyāputraś ca vīryavān // 2.66.25
bhūriśravāḥ śāṃtanavo vikarṇaś ca mahārathaḥ / mā dyūtam ity abhāṣanta śamo 'stv iti ca sarvaśaḥ // 2.66.26
akāmānāṃ ca sarveṣāṃ suhṛdām arthadarśinām / akarot pāṇḍavāhvānaṃ dhṛtarāṣṭraḥ sutapriyaḥ // 2.66.27
athābravīn mahārāja dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram / putrahārdād dharmayuktaṃ gāndhārī śokakarśitā // 2.66.28
jāte duryodhane kṣattā mahāmatir abhāṣata / nīyatāṃ paralokāya sādhv ayaṃ kulapāṃsanaḥ // 2.66.29
vyanadaj jātamātro hi gomāyur iva bhārata / anto nūnaṃ kulasyāsya kuravas tan nibodhata // 2.66.30
mā bālānām aśiṣṭānām abhimaṃsthā matiṃ prabho / mā kulasya kṣaye ghore kāraṇaṃ tvaṃ bhaviṣyasi // 2.66.31
baddhaṃ setuṃ ko nu bhindyād dhamec chāntaṃ ca pāvakam / śame dhṛtān punaḥ pārthān kopayet ko nu bhārata // 2.66.32
smarantaṃ tvām ājamīḍha smārayiṣyāmy ahaṃ punaḥ / śāstraṃ na śāsti durbuddhiṃ śreyase vetarāya vā // 2.66.33
na vai vṛddho bālamatir bhaved rājan kathaṃ cana / tvannetrāḥ santu te putrā mā tvāṃ dīrṇāḥ prahāsiṣuḥ // 2.66.34
śamena dharmeṇa parasya buddhyā; jātā buddhiḥ sāstu te mā pratīpā / pradhvaṃsinī krūrasamāhitā śrīr; mṛduprauḍhā gacchati putrapautrān // 2.66.35
athābravīn mahārājo gāndhārīṃ dharmadarśinīm / antaḥ kāmaṃ kulasyāstu na śakṣyāmi nivāritum // 2.66.36
yathecchanti tathaivāstu pratyāgacchantu pāṇḍavāḥ / punardyūtaṃ prakurvantu māmakāḥ pāṇḍavaiḥ saha // 2.66.37
tato vyadhvagataṃ pārthaṃ prātikāmī yudhiṣṭhiram / uvāca vacanād rājño dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ // 2.67.1
upastīrṇā sabhā rājann akṣān uptvā yudhiṣṭhira / ehi pāṇḍava dīvyeti pitā tvām āha bhārata // 2.67.2
dhātur niyogād bhūtāni prāpnuvanti śubhāśubham / na nivṛttis tayor asti devitavyaṃ punar yadi // 2.67.3
akṣadyūte samāhvānaṃ niyogāt sthavirasya ca / jānann api kṣayakaraṃ nātikramitum utsahe // 2.67.4
iti bruvan nivavṛte bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaḥ / jānaṃś ca śakuner māyāṃ pārtho dyūtam iyāt punaḥ // 2.67.5
viviśus te sabhāṃ tāṃ tu punar eva mahārathāḥ / vyathayanti sma cetāṃsi suhṛdāṃ bharatarṣabhāḥ // 2.67.6
yathopajoṣam āsīnāḥ punardyūtapravṛttaye / sarvalokavināśāya daivenopanipīḍitāḥ // 2.67.7
amuñcat sthaviro yad vo dhanaṃ pūjitam eva tat / mahādhanaṃ glahaṃ tv ekaṃ śṛṇu me bharatarṣabha // 2.67.8
vayaṃ dvādaśa varṣāṇi yuṣmābhir dyūtanirjitāḥ / praviśema mahāraṇyaṃ rauravājinavāsasaḥ // 2.67.9
trayodaśaṃ ca sajane ajñātāḥ parivatsaram / jñātāś ca punar anyāni vane varṣāṇi dvādaśa // 2.67.10
asmābhir vā jitā yūyaṃ vane varṣāṇi dvādaśa / vasadhvaṃ kṛṣṇayā sārdham ajinaiḥ prativāsitāḥ // 2.67.11
trayodaśe ca nirvṛtte punar eva yathocitam / svarājyaṃ pratipattavyam itarair atha vetaraiḥ // 2.67.12
anena vyavasāyena sahāsmābhir yudhiṣṭhira / akṣān uptvā punardyūtam ehi dīvyasva bhārata // 2.67.13
aho dhig bāndhavā nainaṃ bodhayanti mahad bhayam / buddhyā bodhyaṃ na budhyante svayaṃ ca bharatarṣabhāḥ // 2.67.14
janapravādān subahūn iti śṛṇvan narādhipaḥ / hriyā ca dharmasaṅgāc ca pārtho dyūtam iyāt punaḥ // 2.67.15
jānann api mahābuddhiḥ punardyūtam avartayat / apy ayaṃ na vināśaḥ syāt kurūṇām iti cintayan // 2.67.16
kathaṃ vai madvidho rājā svadharmam anupālayan / āhūto vinivarteta dīvyāmi śakune tvayā // 2.67.17
gavāśvaṃ bahudhenūkam aparyantam ajāvikam / gajāḥ kośo hiraṇyaṃ ca dāsīdāsaṃ ca sarvaśaḥ // 2.67.18
eṣa no glaha evaiko vanavāsāya pāṇḍavāḥ / yūyaṃ vayaṃ vā vijitā vasema vanam āśritāḥ // 2.67.19
anena vyavasāyena dīvyāma bharatarṣabha / samutkṣepeṇa caikena vanavāsāya bhārata // 2.67.20
pratijagrāha taṃ pārtho glahaṃ jagrāha saubalaḥ / jitam ity eva śakunir yudhiṣṭhiram abhāṣata // 2.67.21
vanavāsāya cakrus te matiṃ pārthāḥ parājitāḥ / ajināny uttarīyāṇi jagṛhuś ca yathākramam // 2.68.1
ajinaiḥ saṃvṛtān dṛṣṭvā hṛtarājyān ariṃdamān / prasthitān vanavāsāya tato duḥśāsano 'bravīt // 2.68.2
pravṛttaṃ dhārtarāṣṭrasya cakraṃ rājño mahātmanaḥ / parābhūtāḥ pāṇḍuputrā vipattiṃ paramāṃ gatāḥ // 2.68.3
adya devāḥ saṃprayātāḥ samair vartmabhir asthalaiḥ / guṇajyeṣṭhās tathā jyeṣṭhā bhūyāṃso yad vayaṃ paraiḥ // 2.68.4
narakaṃ pātitāḥ pārthā dīrghakālam anantakam / sukhāc ca hīnā rājyāc ca vinaṣṭāḥ śāśvatīḥ samāḥ // 2.68.5
balena mattā ye te sma dhārtarāṣṭrān prahāsiṣuḥ / te nirjitā hṛtadhanā vanam eṣyanti pāṇḍavāḥ // 2.68.6
citrān saṃnāhān avamuñcantu caiṣāṃ; vāsāṃsi divyāni ca bhānumanti / nivāsyantāṃ rurucarmāṇi sarve; yathā glahaṃ saubalasyābhyupetāḥ // 2.68.7
na santi lokeṣu pumāṃsa īdṛśā; ity eva ye bhāvitabuddhayaḥ sadā / jñāsyanti te ''tmānam ime 'dya pāṇḍavā; viparyaye ṣaṇḍhatilā ivāphalāḥ // 2.68.8
ayaṃ hi vāsodaya īdṛśānāṃ; manasvināṃ kaurava mā bhaved vaḥ / adīkṣitānām ajināni yadvad; balīyasāṃ paśyata pāṇḍavānām // 2.68.9
mahāprājñaḥ somako yajñasenaḥ; kanyāṃ pāñcālīṃ pāṇḍavebhyaḥ pradāya / akārṣīd vai duṣkṛtaṃ neha santi; klībāḥ pārthāḥ patayo yājñasenyāḥ // 2.68.10
sūkṣmān prāvārān ajināni coditān; dṛṣṭvāraṇye nirdhanān apratiṣṭhān / kāṃ tvaṃ prītiṃ lapsyase yājñaseni; patiṃ vṛṇīṣva yam ihānyam icchasi // 2.68.11
ete hi sarve kuravaḥ sametāḥ; kṣāntā dāntāḥ sudraviṇopapannāḥ / eṣāṃ vṛṇīṣvaikatamaṃ patitve; na tvāṃ tapet kālaviparyayo 'yam // 2.68.12
yathāphalāḥ ṣaṇḍhatilā yathā carmamayā mṛgāḥ / tathaiva pāṇḍavāḥ sarve yathā kākayavā api // 2.68.13
kiṃ pāṇḍavāṃs tvaṃ patitān upāsse; moghaḥ śramaḥ ṣaṇḍhatilān upāsya / evaṃ nṛśaṃsaḥ paruṣāṇi pārthān; aśrāvayad dhṛtarāṣṭrasya putraḥ // 2.68.14
tad vai śrutvā bhīmaseno 'tyamarṣī; nirbhartsyoccais taṃ nigṛhyaiva roṣāt / uvācedaṃ sahasaivopagamya; siṃho yathā haimavataḥ śṛgālam // 2.68.15
krūra pāpajanair juṣṭam akṛtārthaṃ prabhāṣase / gāndhāravidyayā hi tvaṃ rājamadhye vikatthase // 2.68.16
yathā tudasi marmāṇi vākśarair iha no bhṛśam / tathā smārayitā te 'haṃ kṛntan marmāṇi saṃyuge // 2.68.17
ye ca tvām anuvartante kāmalobhavaśānugāḥ / goptāraḥ sānubandhāṃs tān neṣyāmi yamasādanam // 2.68.18
evaṃ bruvāṇam ajinair vivāsitaṃ; duḥkhābhibhūtaṃ parinṛtyati sma / madhye kurūṇāṃ dharmanibaddhamārgaṃ; gaur gaur iti smāhvayan muktalajjaḥ // 2.68.19
nṛśaṃsaṃ paruṣaṃ krūraṃ śakyaṃ duḥśāsana tvayā / nikṛtyā hi dhanaṃ labdhvā ko vikatthitum arhati // 2.68.20
mā ha sma sukṛtāṃl lokān gacchet pārtho vṛkodaraḥ / yadi vakṣasi bhittvā te na pibec choṇitaṃ raṇe // 2.68.21
dhārtarāṣṭrān raṇe hatvā miṣatāṃ sarvadhanvinām / śamaṃ gantāsmi nacirāt satyam etad bravīmi vaḥ // 2.68.22
tasya rājā siṃhagateḥ sakhelaṃ; duryodhano bhīmasenasya harṣāt / gatiṃ svagatyānucakāra mando; nirgacchatāṃ pāṇḍavānāṃ sabhāyāḥ // 2.68.23
naitāvatā kṛtam ity abravīt taṃ; vṛkodaraḥ saṃnivṛttārdhakāyaḥ / śīghraṃ hi tvā nihataṃ sānubandhaṃ; saṃsmāryāhaṃ prativakṣyāmi mūḍha // 2.68.24
etat samīkṣyātmani cāvamānaṃ; niyamya manyuṃ balavān sa mānī / rājānugaḥ saṃsadi kauravāṇāṃ; viniṣkraman vākyam uvāca bhīmaḥ // 2.68.25
ahaṃ duryodhanaṃ hantā karṇaṃ hantā dhanaṃjayaḥ / śakuniṃ cākṣakitavaṃ sahadevo haniṣyati // 2.68.26
idaṃ ca bhūyo vakṣyāmi sabhāmadhye bṛhad vacaḥ / satyaṃ devāḥ kariṣyanti yan no yuddhaṃ bhaviṣyati // 2.68.27
suyodhanam imaṃ pāpaṃ hantāsmi gadayā yudhi / śiraḥ pādena cāsyāham adhiṣṭhāsyāmi bhūtale // 2.68.28
vākyaśūrasya caivāsya paruṣasya durātmanaḥ / duḥśāsanasya rudhiraṃ pātāsmi mṛgarāḍ iva // 2.68.29
naiva vācā vyavasitaṃ bhīma vijñāyate satām / itaś caturdaśe varṣe draṣṭāro yad bhaviṣyati // 2.68.30
duryodhanasya karṇasya śakuneś ca durātmanaḥ / duḥśāsanacaturthānāṃ bhūmiḥ pāsyati śoṇitam // 2.68.31
asūyitāraṃ vaktāraṃ prasraṣṭāraṃ durātmanām / bhīmasena niyogāt te hantāhaṃ karṇam āhave // 2.68.32
arjunaḥ pratijānīte bhīmasya priyakāmyayā / karṇaṃ karṇānugāṃś caiva raṇe hantāsmi patribhiḥ // 2.68.33
ye cānye pratiyotsyanti buddhimohena māṃ nṛpāḥ / tāṃś ca sarvāñ śitair bāṇair netāsmi yamasādanam // 2.68.34
caled dhi himavān sthānān niṣprabhaḥ syād divākaraḥ / śaityaṃ somāt praṇaśyeta matsatyaṃ vicaled yadi // 2.68.35
na pradāsyati ced rājyam ito varṣe caturdaśe / duryodhano hi satkṛtya satyam etad bhaviṣyati // 2.68.36
ity uktavati pārthe tu śrīmān mādravatīsutaḥ / pragṛhya vipulaṃ bāhuṃ sahadevaḥ pratāpavān // 2.68.37
saubalasya vadhaṃ prepsur idaṃ vacanam abravīt / krodhasaṃraktanayano niḥśvasann iva pannagaḥ // 2.68.38
akṣān yān manyase mūḍha gāndhārāṇāṃ yaśohara / naite 'kṣā niśitā bāṇās tvayaite samare vṛtāḥ // 2.68.39
yathā caivoktavān bhīmas tvām uddiśya sabāndhavam / kartāhaṃ karmaṇas tasya kuru kāryāṇi sarvaśaḥ // 2.68.40
hantāsmi tarasā yuddhe tvāṃ vikramya sabāndhavam / yadi sthāsyasi saṃgrāme kṣatradharmeṇa saubala // 2.68.41
sahadevavacaḥ śrutvā nakulo 'pi viśāṃ pate / darśanīyatamo nṝṇām idaṃ vacanam abravīt // 2.68.42
suteyaṃ yajñasenasya dyūte 'smin dhṛtarāṣṭrajaiḥ / yair vācaḥ śrāvitā rūkṣāḥ sthitair duryodhanapriye // 2.68.43
tān dhārtarāṣṭrān durvṛttān mumūrṣūn kālacoditān / darśayiṣyāmi bhūyiṣṭham ahaṃ vaivasvatakṣayam // 2.68.44
nideśād dharmarājasya draupadyāḥ padavīṃ caran / nirdhārtarāṣṭrāṃ pṛthivīṃ kartāsmi nacirād iva // 2.68.45
evaṃ te puruṣavyāghrāḥ sarve vyāyatabāhavaḥ / pratijñā bahulāḥ kṛtvā dhṛtarāṣṭram upāgaman // 2.68.46
āmantrayāmi bharatāṃs tathā vṛddhaṃ pitāmaham / rājānaṃ somadattaṃ ca mahārājaṃ ca bāhlikam // 2.69.1
droṇaṃ kṛpaṃ nṛpāṃś cānyān aśvatthāmānam eva ca / viduraṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca dhārtarāṣṭrāṃś ca sarvaśaḥ // 2.69.2
yuyutsuṃ saṃjayaṃ caiva tathaivānyān sabhāsadaḥ / sarvān āmantrya gacchāmi draṣṭāsmi punar etya vaḥ // 2.69.3
na ca kiṃ cit tadocus te hriyā santo yudhiṣṭhiram / manobhir eva kalyāṇaṃ dadhyus te tasya dhīmataḥ // 2.69.4
āryā pṛthā rājaputrī nāraṇyaṃ gantum arhati / sukumārī ca vṛddhā ca nityaṃ caiva sukhocitā // 2.69.5
iha vatsyati kalyāṇī satkṛtā mama veśmani / iti pārthā vijānīdhvam agadaṃ vo 'stu sarvaśaḥ // 2.69.6
yudhiṣṭhira vijānīhi mamedaṃ bharatarṣabha / nādharmeṇa jitaḥ kaś cid vyathate vai parājayāt // 2.69.7
tvaṃ vai dharmān vijānīṣe yudhāṃ vettā dhanaṃjayaḥ / hantārīṇāṃ bhīmaseno nakulas tv arthasaṃgrahī // 2.69.8
saṃyantā sahadevas tu dhaumyo brahmaviduttamaḥ / dharmārthakuśalā caiva draupadī dharmacāriṇī // 2.69.9
anyonyasya priyāḥ sarve tathaiva priyavādinaḥ / parair abhedyāḥ saṃtuṣṭāḥ ko vo na spṛhayed iha // 2.69.10
eṣa vai sarvakalyāṇaḥ samādhis tava bhārata / nainaṃ śatrur viṣahate śakreṇāpi samo 'cyuta // 2.69.11
himavaty anuśiṣṭo 'si merusāvarṇinā purā / dvaipāyanena kṛṣṇena nagare vāraṇāvate // 2.69.12
bhṛgutuṅge ca rāmeṇa dṛṣadvatyāṃ ca śaṃbhunā / aśrauṣīr asitasyāpi maharṣer añjanaṃ prati // 2.69.13
draṣṭā sadā nāradasya dhaumyas te 'yaṃ purohitaḥ / mā hārṣīḥ sāṃparāye tvaṃ buddhiṃ tām ṛṣipūjitām // 2.69.14
purūravasam ailaṃ tvaṃ buddhyā jayasi pāṇḍava / śaktyā jayasi rājño 'nyān ṛṣīn dharmopasevayā // 2.69.15
aindre jaye dhṛtamanā yāmye kopavidhāraṇe / visarge caiva kaubere vāruṇe caiva saṃyame // 2.69.16
ātmapradānaṃ saumyatvam adbhyaś caivopajīvanam / bhūmeḥ kṣamā ca tejaś ca samagraṃ sūryamaṇḍalāt // 2.69.17
vāyor balaṃ viddhi sa tvaṃ bhūtebhyaś cātmasaṃbhavam / agadaṃ vo 'stu bhadraṃ vo drakṣyāmi punarāgatān // 2.69.18
āpaddharmārthakṛcchreṣu sarvakāryeṣu vā punaḥ / yathāvat pratipadyethāḥ kāle kāle yudhiṣṭhira // 2.69.19
āpṛṣṭo 'sīha kaunteya svasti prāpnuhi bhārata / kṛtārthaṃ svastimantaṃ tvāṃ drakṣyāmaḥ punarāgatam // 2.69.20
evam uktas tathety uktvā pāṇḍavaḥ satyavikramaḥ / bhīṣmadroṇau namaskṛtya prātiṣṭhata yudhiṣṭhiraḥ // 2.69.21
tasmin saṃprasthite kṛṣṇā pṛthāṃ prāpya yaśasvinīm / āpṛcchad bhṛśaduḥkhārtā yāś cānyās tatra yoṣitaḥ // 2.70.1
yathārhaṃ vandanāśleṣān kṛtvā gantum iyeṣa sā / tato ninādaḥ sumahān pāṇḍavāntaḥpure 'bhavat // 2.70.2
kuntī ca bhṛśasaṃtaptā draupadīṃ prekṣya gacchatīm / śokavihvalayā vācā kṛcchrād vacanam abravīt // 2.70.3
vatse śoko na te kāryaḥ prāpyedaṃ vyasanaṃ mahat / strīdharmāṇām abhijñāsi śīlācāravatī tathā // 2.70.4
na tvāṃ saṃdeṣṭum arhāmi bhartṝn prati śucismite / sādhvīguṇasamādhānair bhūṣitaṃ te kuladvayam // 2.70.5
sabhāgyāḥ kuravaś ceme ye na dagdhās tvayānaghe / ariṣṭaṃ vraja panthānaṃ madanudhyānabṛṃhitā // 2.70.6
bhāviny arthe hi satstrīṇāṃ vaiklavyaṃ nopajāyate / gurudharmābhiguptā ca śreyaḥ kṣipram avāpsyasi // 2.70.7
sahadevaś ca me putraḥ sadāvekṣyo vane vasan / yathedaṃ vyasanaṃ prāpya nāsya sīden mahan manaḥ // 2.70.8
tathety uktvā tu sā devī sravannetrajalāvilā / śoṇitāktaikavasanā muktakeśy abhiniryayau // 2.70.9
tāṃ krośantīṃ pṛthā duḥkhād anuvavrāja gacchatīm / athāpaśyat sutān sarvān hṛtābharaṇavāsasaḥ // 2.70.10
rurucarmāvṛtatanūn hriyā kiṃ cid avāṅmukhān / paraiḥ parītān saṃhṛṣṭaiḥ suhṛdbhiś cānuśocitān // 2.70.11
tadavasthān sutān sarvān upasṛtyātivatsalā / sasvajānāvadac chokāt tat tad vilapatī bahu // 2.70.12
kathaṃ saddharmacāritravṛttasthitivibhūṣitān / akṣudrān dṛḍhabhaktāṃś ca daivatejyāparān sadā // 2.70.13
vyasanaṃ vaḥ samabhyāgāt ko 'yaṃ vidhiviparyayaḥ / kasyāpadhyānajaṃ cedam āgaḥ paśyāmi vo dhiyā // 2.70.14
syāt tu madbhāgyadoṣo 'yaṃ yāhaṃ yuṣmān ajījanam / duḥkhāyāsabhujo 'tyarthaṃ yuktān apy uttamair guṇaiḥ // 2.70.15
kathaṃ vatsyatha durgeṣu vaneṣv ṛddhivinākṛtāḥ / vīryasattvabalotsāhatejobhir akṛśāḥ kṛśāḥ // 2.70.16
yady etad aham ajñāsyaṃ vanavāso hi vo dhruvam / śataśṛṅgān mṛte pāṇḍau nāgamiṣyaṃ gajāhvayam // 2.70.17
dhanyaṃ vaḥ pitaraṃ manye tapomedhānvitaṃ tathā / yaḥ putrādhim asaṃprāpya svargecchām akarot priyām // 2.70.18
dhanyāṃ cātīndriyajñānām imāṃ prāptāṃ parāṃ gatim / manye 'dya mādrīṃ dharmajñāṃ kalyāṇīṃ sarvathaiva hi // 2.70.19
ratyā matyā ca gatyā ca yayāham abhisaṃdhitā / jīvitapriyatāṃ mahyaṃ dhig imāṃ kleśabhāginīm // 2.70.20
evaṃ vilapatīṃ kuntīm abhisāntvya praṇamya ca / pāṇḍavā vigatānandā vanāyaiva pravavrajuḥ // 2.70.21
vidurādayaś ca tām ārtāṃ kuntīm āśvāsya hetubhiḥ / prāveśayan gṛhaṃ kṣattuḥ svayam ārtatarāḥ śanaiḥ // 2.70.22
rājā ca dhṛtarāṣṭraḥ sa śokākulitacetanaḥ / kṣattuḥ saṃpreṣayām āsa śīghram āgamyatām iti // 2.70.23
tato jagāma viduro dhṛtarāṣṭraniveśanam / taṃ paryapṛcchat saṃvigno dhṛtarāṣṭro narādhipaḥ // 2.70.24
kathaṃ gacchati kaunteyo dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / bhīmasenaḥ savyasācī mādrīputrau ca tāv ubhau // 2.71.1
dhaumyaś caiva kathaṃ kṣattar draupadī vā tapasvinī / śrotum icchāmy ahaṃ sarvaṃ teṣām aṅgaviceṣṭitam // 2.71.2
vastreṇa saṃvṛtya mukhaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bāhū viśālau kṛtvā tu bhīmo gacchati pāṇḍavaḥ // 2.71.3
sikatā vapan savyasācī rājānam anugacchati / mādrīputraḥ sahadevo mukham ālipya gacchati // 2.71.4
pāṃsūpaliptasarvāṅgo nakulaś cittavihvalaḥ / darśanīyatamo loke rājānam anugacchati // 2.71.5
kṛṣṇā keśaiḥ praticchādya mukham āyatalocanā / darśanīyā prarudatī rājānam anugacchati // 2.71.6
dhaumyo yāmyāni sāmāni raudrāṇi ca viśāṃ pate / gāyan gacchati mārgeṣu kuśān ādāya pāṇinā // 2.71.7
vividhānīha rūpāṇi kṛtvā gacchanti pāṇḍavāḥ / tan mamācakṣva vidura kasmād evaṃ vrajanti te // 2.71.8
nikṛtasyāpi te putrair hṛte rājye dhaneṣu ca / na dharmāc calate buddhir dharmarājasya dhīmataḥ // 2.71.9
yo 'sau rājā ghṛṇī nityaṃ dhārtarāṣṭreṣu bhārata / nikṛtyā krodhasaṃtapto nonmīlayati locane // 2.71.10
nāhaṃ janaṃ nirdaheyaṃ dṛṣṭvā ghoreṇa cakṣuṣā / sa pidhāya mukhaṃ rājā tasmād gacchati pāṇḍavaḥ // 2.71.11
yathā ca bhīmo vrajati tan me nigadataḥ śṛṇu / bāhvor bale nāsti samo mameti bharatarṣabha // 2.71.12
bāhū viśālau kṛtvā tu tena bhīmo 'pi gacchati / bāhū darśayamāno hi bāhudraviṇadarpitaḥ // 2.71.13
cikīrṣan karma śatrubhyo bāhudravyānurūpataḥ // 2.71.13.2
pradiśañ śarasaṃpātān kuntīputro 'rjunas tadā / sikatā vapan savyasācī rājānam anugacchati // 2.71.14
asaktāḥ sikatās tasya yathā saṃprati bhārata / asaktaṃ śaravarṣāṇi tathā mokṣyati śatruṣu // 2.71.15
na me kaś cid vijānīyān mukham adyeti bhārata / mukham ālipya tenāsau sahadevo 'pi gacchati // 2.71.16
nāhaṃ manāṃsy ādadeyaṃ mārge strīṇām iti prabho / pāṃsūpacitasarvāṅgo nakulas tena gacchati // 2.71.17
ekavastrā tu rudatī muktakeśī rajasvalā / śoṇitāktārdravasanā draupadī vākyam abravīt // 2.71.18
yatkṛte 'ham imāṃ prāptā teṣāṃ varṣe caturdaśe / hatapatyo hatasutā hatabandhujanapriyāḥ // 2.71.19
bandhuśoṇitadigdhāṅgyo muktakeśyo rajasvalāḥ / evaṃ kṛtodakā nāryaḥ pravekṣyanti gajāhvayam // 2.71.20
kṛtvā tu nairṛtān darbhān dhīro dhaumyaḥ purohitaḥ / sāmāni gāyan yāmyāni purato yāti bhārata // 2.71.21
hateṣu bhārateṣv ājau kurūṇāṃ guravas tadā / evaṃ sāmāni gāsyantīty uktvā dhaumyo 'pi gacchati // 2.71.22
hā hā gacchanti no nāthāḥ samavekṣadhvam īdṛśam / iti paurāḥ suduḥkhārtāḥ krośanti sma samantataḥ // 2.71.23
evam ākāraliṅgais te vyavasāyaṃ manogatam / kathayantaḥ sma kaunteyā vanaṃ jagmur manasvinaḥ // 2.71.24
evaṃ teṣu narāgryeṣu niryatsu gajasāhvayāt / anabhre vidyutaś cāsan bhūmiś ca samakampata // 2.71.25
rāhur agrasad ādityam aparvaṇi viśāṃ pate / ulkā cāpy apasavyaṃ tu puraṃ kṛtvā vyaśīryata // 2.71.26
pravyāharanti kravyādā gṛdhragomāyuvāyasāḥ / devāyatanacaityeṣu prākārāṭṭālakeṣu ca // 2.71.27
evam ete mahotpātā vanaṃ gacchati pāṇḍave / bhāratānām abhāvāya rājan durmantrite tava // 2.71.28
nāradaś ca sabhāmadhye kurūṇām agrataḥ sthitaḥ / maharṣibhiḥ parivṛto raudraṃ vākyam uvāca ha // 2.71.29
itaś caturdaśe varṣe vinaṅkṣyantīha kauravāḥ / duryodhanāparādhena bhīmārjunabalena ca // 2.71.30
ity uktvā divam ākramya kṣipram antaradhīyata / brāhmīṃ śriyaṃ suvipulāṃ bibhrad devarṣisattamaḥ // 2.71.31
tato duryodhanaḥ karṇaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ / droṇaṃ dvīpam amanyanta rājyaṃ cāsmai nyavedayan // 2.71.32
athābravīt tato droṇo duryodhanam amarṣaṇam / duḥśāsanaṃ ca karṇaṃ ca sarvān eva ca bhāratān // 2.71.33
avadhyān pāṇḍavān āhur devaputrān dvijātayaḥ / ahaṃ tu śaraṇaṃ prāptān vartamāno yathābalam // 2.71.34
gatān sarvātmanā bhaktyā dhārtarāṣṭrān sarājakān / notsahe samabhityaktuṃ daivamūlam ataḥ param // 2.71.35
dharmataḥ pāṇḍuputrā vai vanaṃ gacchanti nirjitāḥ / te ca dvādaśa varṣāṇi vane vatsyanti kauravāḥ // 2.71.36
caritabrahmacaryāś ca krodhāmarṣavaśānugāḥ / vairaṃ pratyānayiṣyanti mama duḥkhāya pāṇḍavāḥ // 2.71.37
mayā tu bhraṃśito rājyād drupadaḥ sakhivigrahe / putrārtham ayajat krodhād vadhāya mama bhārata // 2.71.38
yājopayājatapasā putraṃ lebhe sa pāvakāt / dhṛṣṭadyumnaṃ draupadīṃ ca vedīmadhyāt sumadhyamām // 2.71.39
jvālāvarṇo devadatto dhanuṣmān kavacī śarī / martyadharmatayā tasmād iti māṃ bhayam āviśat // 2.71.40
gato hi pakṣatāṃ teṣāṃ pārṣataḥ puruṣarṣabhaḥ / sṛṣṭaprāṇo bhṛśataraṃ tasmād yotsye tavāribhiḥ // 2.71.41
madvadhāya śruto hy eṣa loke cāpy ativiśrutaḥ / nūnaṃ so 'yam anuprāptas tvatkṛte kālaparyayaḥ // 2.71.42
tvaritāḥ kuruta śreyo naitad etāvatā kṛtam / muhūrtaṃ sukham evaitat tālacchāyeva haimanī // 2.71.43
yajadhvaṃ ca mahāyajñair bhogān aśnīta datta ca / itaś caturdaśe varṣe mahat prāpsyatha vaiśasam // 2.71.44
duryodhana niśamyaitat pratipadya yathecchasi / sāma vā pāṇḍaveyeṣu prayuṅkṣva yadi manyase // 2.71.45
droṇasya vacanaṃ śrutvā dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam / samyag āha guruḥ kṣattar upāvartaya pāṇḍavān // 2.71.46
yadi vā na nivartante satkṛtā yāntu pāṇḍavāḥ / saśastrarathapādātā bhogavantaś ca putrakāḥ // 2.71.47
vanaṃ gateṣu pārtheṣu nirjiteṣu durodare / dhṛtarāṣṭraṃ mahārāja tadā cintā samāviśat // 2.72.1
taṃ cintayānam āsīnaṃ dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram / niḥśvasantam anekāgram iti hovāca saṃjayaḥ // 2.72.2
avāpya vasusaṃpūrṇāṃ vasudhāṃ vasudhādhipa / pravrājya pāṇḍavān rājyād rājan kim anuśocasi // 2.72.3
aśocyaṃ tu kutas teṣāṃ yeṣāṃ vairaṃ bhaviṣyati / pāṇḍavair yuddhaśauṇḍair hi mitravadbhir mahārathaiḥ // 2.72.4
tavedaṃ sukṛtaṃ rājan mahad vairaṃ bhaviṣyati / vināśaḥ sarvalokasya sānubandho bhaviṣyati // 2.72.5
vāryamāṇo 'pi bhīṣmeṇa droṇena vidureṇa ca / pāṇḍavānāṃ priyāṃ bhāryāṃ draupadīṃ dharmacāriṇīm // 2.72.6
prāhiṇod ānayeheti putro duryodhanas tava / sūtaputraṃ sumandātmā nirlajjaḥ prātikāminam // 2.72.7
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam / buddhiṃ tasyāpakarṣanti so 'pācīnāni paśyati // 2.72.8
buddhau kaluṣabhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite / anayo nayasaṃkāśo hṛdayān nāpasarpati // 2.72.9
anarthāś cārtharūpeṇa arthāś cānartharūpiṇaḥ / uttiṣṭhanti vināśānte naraṃ tac cāsya rocate // 2.72.10
na kālo daṇḍam udyamya śiraḥ kṛntati kasya cit / kālasya balam etāvad viparītārthadarśanam // 2.72.11
āsāditam idaṃ ghoraṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / pāñcālīm apakarṣadbhiḥ sabhāmadhye tapasvinīm // 2.72.12
ayonijāṃ rūpavatīṃ kule jātāṃ vibhāvarīm / ko nu tāṃ sarvadharmajñāṃ paribhūya yaśasvinīm // 2.72.13
paryānayet sabhāmadhyam ṛte durdyūtadevinam / strīdharmiṇīṃ varārohāṃ śoṇitena samukṣitām // 2.72.14
ekavastrāṃ ca pāñcālīṃ pāṇḍavān abhyavekṣatīm / hṛtasvān bhraṣṭacittāṃs tān hṛtadārān hṛtaśriyaḥ // 2.72.15
vihīnān sarvakāmebhyo dāsabhāvavaśaṃ gatān / dharmapāśaparikṣiptān aśaktān iva vikrame // 2.72.16
kruddhām amarṣitāṃ kṛṣṇāṃ duḥkhitāṃ kurusaṃsadi / duryodhanaś ca karṇaś ca kaṭukāny abhyabhāṣatām // 2.72.17
tasyāḥ kṛpaṇacakṣurbhyāṃ pradahyetāpi medinī / api śeṣaṃ bhaved adya putrāṇāṃ mama saṃjaya // 2.72.18
bhāratānāṃ striyaḥ sarvā gāndhāryā saha saṃgatāḥ / prākrośan bhairavaṃ tatra dṛṣṭvā kṛṣṇāṃ sabhāgatām // 2.72.19
agnihotrāṇi sāyāhne na cāhūyanta sarvaśaḥ / brāhmaṇāḥ kupitāś cāsan draupadyāḥ parikarṣaṇe // 2.72.20
āsīn niṣṭānako ghoro nirghātaś ca mahān abhūt / divolkāś cāpatan ghorā rāhuś cārkam upāgrasat // 2.72.21
aparvaṇi mahāghoraṃ prajānāṃ janayan bhayam // 2.72.21.2
tathaiva rathaśālāsu prādurāsīd dhutāśanaḥ / dhvajāś ca vyavaśīryanta bharatānām abhūtaye // 2.72.22
duryodhanasyāgnihotre prākrośan bhairavaṃ śivāḥ / tās tadā pratyabhāṣanta rāsabhāḥ sarvatodiśam // 2.72.23
prātiṣṭhata tato bhīṣmo droṇena saha saṃjaya / kṛpaś ca somadattaś ca bāhlīkaś ca mahārathaḥ // 2.72.24
tato 'ham abruvaṃ tatra vidureṇa pracoditaḥ / varaṃ dadāni kṛṣṇāyai kāṅkṣitaṃ yad yad icchati // 2.72.25
avṛṇot tatra pāñcālī pāṇḍavān amitaujasaḥ / sarathān sadhanuṣkāṃś cāpy anujñāsiṣam apy aham // 2.72.26
athābravīn mahāprājño viduraḥ sarvadharmavit / etadantāḥ stha bharatā yad vaḥ kṛṣṇā sabhāṃ gatā // 2.72.27
eṣā pāñcālarājasya sutaiṣā śrīr anuttamā / pāñcālī pāṇḍavān etān daivasṛṣṭopasarpati // 2.72.28
tasyāḥ pārthāḥ parikleśaṃ na kṣaṃsyante 'tyamarṣaṇāḥ / vṛṣṇayo vā maheṣvāsāḥ pāñcālā vā mahaujasaḥ // 2.72.29
tena satyābhisaṃdhena vāsudevena rakṣitāḥ / āgamiṣyati bībhatsuḥ pāñcālair abhirakṣitaḥ // 2.72.30
teṣāṃ madhye maheṣvāso bhīmaseno mahābalaḥ / āgamiṣyati dhunvāno gadāṃ daṇḍam ivāntakaḥ // 2.72.31
tato gāṇḍīvanirghoṣaṃ śrutvā pārthasya dhīmataḥ / gadāvegaṃ ca bhīmasya nālaṃ soḍhuṃ narādhipāḥ // 2.72.32
tatra me rocate nityaṃ pārthaiḥ sārdhaṃ na vigrahaḥ / kurubhyo hi sadā manye pāṇḍavāñ śaktimattarān // 2.72.33
tathā hi balavān rājā jarāsaṃdho mahādyutiḥ / bāhupraharaṇenaiva bhīmena nihato yudhi // 2.72.34
tasya te śama evāstu pāṇḍavair bharatarṣabha / ubhayoḥ pakṣayor yuktaṃ kriyatām aviśaṅkayā // 2.72.35
evaṃ gāvalgaṇe kṣattā dharmārthasahitaṃ vacaḥ / uktavān na gṛhītaṃ ca mayā putrahitepsayā // 2.72.36
evaṃ dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāś ca durātmabhiḥ / dhārtarāṣṭraiḥ sahāmātyair nikṛtyā dvijasattama // 3.1.1
śrāvitāḥ paruṣā vācaḥ sṛjadbhir vairam uttamam / kim akurvanta kauravyā mama pūrvapitāmahāḥ // 3.1.2
kathaṃ caiśvaryavibhraṣṭāḥ sahasā duḥkham eyuṣaḥ / vane vijahrire pārthāḥ śakrapratimatejasaḥ // 3.1.3
ke cainān anvavartanta prāptān vyasanam uttamam / kimāhārāḥ kimācārāḥ kva ca vāso mahātmanām // 3.1.4
kathaṃ dvādaśa varṣāṇi vane teṣāṃ mahātmanām / vyatīyur brāhmaṇaśreṣṭha śūrāṇām arighātinām // 3.1.5
kathaṃ ca rājaputrī sā pravarā sarvayoṣitām / pativratā mahābhāgā satataṃ satyavādinī // 3.1.6
vanavāsam aduḥkhārhā dāruṇaṃ pratyapadyata // 3.1.6.2
etad ācakṣva me sarvaṃ vistareṇa tapodhana / śrotum icchāmi caritaṃ bhūridraviṇatejasām // 3.1.7
kathyamānaṃ tvayā vipra paraṃ kautūhalaṃ hi me // 3.1.7.2
evaṃ dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāś ca durātmabhiḥ / dhārtarāṣṭraiḥ sahāmātyair niryayur gajasāhvayāt // 3.1.8
vardhamānapuradvāreṇābhiniṣkramya te tadā / udaṅmukhāḥ śastrabhṛtaḥ prayayuḥ saha kṛṣṇayā // 3.1.9
indrasenādayaś cainān bhṛtyāḥ paricaturdaśa / rathair anuyayuḥ śīghraiḥ striya ādāya sarvaśaḥ // 3.1.10
vrajatas tān viditvā tu paurāḥ śokābhipīḍitāḥ / garhayanto 'sakṛd bhīṣmaviduradroṇagautamān // 3.1.11
ūcur vigatasaṃtrāsāḥ samāgamya parasparam // 3.1.11.2
nedam asti kulaṃ sarvaṃ na vayaṃ na ca no gṛhāḥ / yatra duryodhanaḥ pāpaḥ saubaleyena pālitaḥ // 3.1.12
karṇaduḥśāsanābhyāṃ ca rājyam etac cikīrṣati // 3.1.12.2
no cet kulaṃ na cācāro na dharmo 'rthaḥ kutaḥ sukham / yatra pāpasahāyo 'yaṃ pāpo rājyaṃ bubhūṣate // 3.1.13
duryodhano gurudveṣī tyaktācārasuhṛjjanaḥ / arthalubdho 'bhimānī ca nīcaḥ prakṛtinirghṛṇaḥ // 3.1.14
neyam asti mahī kṛtsnā yatra duryodhano nṛpaḥ / sādhu gacchāmahe sarve yatra gacchanti pāṇḍavāḥ // 3.1.15
sānukrośā mahātmāno vijitendriyaśatravaḥ / hrīmantaḥ kīrtimantaś ca dharmācāraparāyaṇāḥ // 3.1.16
evam uktvānujagmus tān pāṇḍavāṃs te sametya ca / ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve tān kuntīmādrinandanān // 3.1.17
kva gamiṣyatha bhadraṃ vas tyaktvāsmān duḥkhabhāginaḥ / vayam apy anuyāsyāmo yatra yūyaṃ gamiṣyatha // 3.1.18
adharmeṇa jitāñ śrutvā yuṣmāṃs tyaktaghṛṇaiḥ paraiḥ / udvignāḥ sma bhṛśaṃ sarve nāsmān hātum ihārhatha // 3.1.19
bhaktānuraktāḥ suhṛdaḥ sadā priyahite ratān / kurājādhiṣṭhite rājye na vinaśyema sarvaśaḥ // 3.1.20
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmo guṇadoṣān nararṣabhāḥ / śubhāśubhādhivāsena saṃsargaṃ kurute yathā // 3.1.21
vastram āpas tilān bhūmiṃ gandho vāsayate yathā / puṣpāṇām adhivāsena tathā saṃsargajā guṇāḥ // 3.1.22
mohajālasya yonir hi mūḍhair eva samāgamaḥ / ahany ahani dharmasya yoniḥ sādhusamāgamaḥ // 3.1.23
tasmāt prājñaiś ca vṛddhaiś ca susvabhāvais tapasvibhiḥ / sadbhiś ca saha saṃsargaḥ kāryaḥ śamaparāyaṇaiḥ // 3.1.24
yeṣāṃ trīṇy avadātāni yonir vidyā ca karma ca / tān sevet taiḥ samāsyā hi śāstrebhyo 'pi garīyasī // 3.1.25
nirārambhā hy api vayaṃ puṇyaśīleṣu sādhuṣu / puṇyam evāpnuyāmeha pāpaṃ pāpopasevanāt // 3.1.26
asatāṃ darśanāt sparśāt saṃjalpanasahāsanāt / dharmācārāḥ prahīyante na ca sidhyanti mānavāḥ // 3.1.27
buddhiś ca hīyate puṃsāṃ nīcaiḥ saha samāgamāt / madhyamair madhyatāṃ yāti śreṣṭhatāṃ yāti cottamaiḥ // 3.1.28
ye guṇāḥ kīrtitā loke dharmakāmārthasaṃbhavāḥ / lokācārātmasaṃbhūtā vedoktāḥ śiṣṭasaṃmatāḥ // 3.1.29
te yuṣmāsu samastāś ca vyastāś caiveha sadguṇāḥ / icchāmo guṇavan madhye vastuṃ śreyo 'bhikāṅkṣiṇaḥ // 3.1.30
dhanyā vayaṃ yad asmākaṃ snehakāruṇyayantritāḥ / asato 'pi guṇān āhur brāhmaṇapramukhāḥ prajāḥ // 3.1.31
tad ahaṃ bhrātṛsahitaḥ sarvān vijñāpayāmi vaḥ / nānyathā tad dhi kartavyam asmatsnehānukampayā // 3.1.32
bhīṣmaḥ pitāmaho rājā viduro jananī ca me / suhṛjjanaś ca prāyo me nagare nāgasāhvaye // 3.1.33
te tv asmaddhitakāmārthaṃ pālanīyāḥ prayatnataḥ / yuṣmābhiḥ sahitaiḥ sarvaiḥ śokasaṃtāpavihvalāḥ // 3.1.34
nivartatāgatā dūraṃ samāgamanaśāpitāḥ / svajane nyāsabhūte me kāryā snehānvitā matiḥ // 3.1.35
etad dhi mama kāryāṇāṃ paramaṃ hṛdi saṃsthitam / sukṛtānena me tuṣṭiḥ satkāraś ca bhaviṣyati // 3.1.36
tathānumantritās tena dharmarājena tāḥ prajāḥ / cakrur ārtasvaraṃ ghoraṃ hā rājann iti duḥkhitāḥ // 3.1.37
guṇān pārthasya saṃsmṛtya duḥkhārtāḥ paramāturāḥ / akāmāḥ saṃnyavartanta samāgamyātha pāṇḍavān // 3.1.38
nivṛtteṣu tu paureṣu rathān āsthāya pāṇḍavāḥ / prajagmur jāhnavītīre pramāṇākhyaṃ mahāvaṭam // 3.1.39
taṃ te divasaśeṣeṇa vaṭaṃ gatvā tu pāṇḍavāḥ / ūṣus tāṃ rajanīṃ vīrāḥ saṃspṛśya salilaṃ śuci // 3.1.40
udakenaiva tāṃ rātrim ūṣus te duḥkhakarśitāḥ // 3.1.40.2
anujagmuś ca tatraitān snehāt ke cid dvijātayaḥ / sāgnayo 'nagnayaś caiva saśiṣyagaṇabāndhavāḥ // 3.1.41
sa taiḥ parivṛto rājā śuśubhe brahmavādibhiḥ // 3.1.41.2
teṣāṃ prāduṣkṛtāgnīnāṃ muhūrte ramyadāruṇe / brahmaghoṣapuraskāraḥ saṃjalpaḥ samajāyata // 3.1.42
rājānaṃ tu kuruśreṣṭhaṃ te haṃsamadhurasvarāḥ / āśvāsayanto viprāgryāḥ kṣapāṃ sarvāṃ vyanodayan // 3.1.43
prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ teṣām akliṣṭakarmaṇām / vanaṃ yiyāsatāṃ viprās tasthur bhikṣābhujo 'grataḥ // 3.2.1
tān uvāca tato rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 3.2.1.2
vayaṃ hi hṛtasarvasvā hṛtarājyā hṛtaśriyaḥ / phalamūlāmiṣāhārā vanaṃ yāsyāma duḥkhitāḥ // 3.2.2
vanaṃ ca doṣabahulaṃ bahuvyālasarīsṛpam / parikleśaś ca vo manye dhruvaṃ tatra bhaviṣyati // 3.2.3
brāhmaṇānāṃ parikleśo daivatāny api sādayet / kiṃ punar mām ito viprā nivartadhvaṃ yatheṣṭataḥ // 3.2.4
gatir yā bhavatāṃ rājaṃs tāṃ vayaṃ gantum udyatāḥ / nārhathāsmān parityaktuṃ bhaktān saddharmadarśinaḥ // 3.2.5
anukampāṃ hi bhakteṣu daivatāny api kurvate / viśeṣato brāhmaṇeṣu sadācārāvalambiṣu // 3.2.6
mamāpi paramā bhaktir brāhmaṇeṣu sadā dvijāḥ / sahāyaviparibhraṃśas tv ayaṃ sādayatīva mām // 3.2.7
āhareyur hi me ye 'pi phalamūlamṛgāṃs tathā / ta ime śokajair duḥkhair bhrātaro me vimohitāḥ // 3.2.8
draupadyā viprakarṣeṇa rājyāpaharaṇena ca / duḥkhānvitān imān kleśair nāhaṃ yoktum ihotsahe // 3.2.9
asmatpoṣaṇajā cintā mā bhūt te hṛdi pārthiva / svayam āhṛtya vanyāni anuyāsyāmahe vayam // 3.2.10
anudhyānena japyena vidhāsyāmaḥ śivaṃ tava / kathābhiś cānukūlābhiḥ saha raṃsyāmahe vane // 3.2.11
evam etan na saṃdeho rameyaṃ brāhmaṇaiḥ saha / nyūnabhāvāt tu paśyāmi pratyādeśam ivātmanaḥ // 3.2.12
kathaṃ drakṣyāmi vaḥ sarvān svayam āhṛtabhojanān / madbhaktyā kliśyato 'narhān dhik pāpān dhṛtarāṣṭrajān // 3.2.13
ity uktvā sa nṛpaḥ śocan niṣasāda mahītale / tam adhyātmaratir vidvāñ śaunako nāma vai dvijaḥ // 3.2.14
yoge sāṃkhye ca kuśalo rājānam idam abravīt // 3.2.14.2
śokasthānasahasrāṇi bhayasthānaśatāni ca / divase divase mūḍham āviśanti na paṇḍitam // 3.2.15
na hi jñānaviruddheṣu bahudoṣeṣu karmasu / śreyoghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ // 3.2.16
aṣṭāṅgāṃ buddhim āhur yāṃ sarvāśreyovighātinīm / śrutismṛtisamāyuktāṃ sā rājaṃs tvayy avasthitā // 3.2.17
arthakṛcchreṣu durgeṣu vyāpatsu svajanasya ca / śārīramānasair duḥkhair na sīdanti bhavadvidhāḥ // 3.2.18
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi janakena yathā purā / ātmavyavasthānakarā gītāḥ ślokā mahātmanā // 3.2.19
manodehasamutthābhyāṃ duḥkhābhyām arditaṃ jagat / tayor vyāsasamāsābhyāṃ śamopāyam imaṃ śṛṇu // 3.2.20
vyādher aniṣṭasaṃsparśāc chramād iṣṭavivarjanāt / duḥkhaṃ caturbhiḥ śārīraṃ kāraṇaiḥ saṃpravartate // 3.2.21
tad āśupratikārāc ca satataṃ cāvicintanāt / ādhivyādhipraśamanaṃ kriyāyogadvayena tu // 3.2.22
matimanto hy ato vaidyāḥ śamaṃ prāg eva kurvate / mānasasya priyākhyānaiḥ saṃbhogopanayair nṛṇām // 3.2.23
mānasena hi duḥkhena śarīram upatapyate / ayaḥpiṇḍena taptena kumbhasaṃstham ivodakam // 3.2.24
mānasaṃ śamayet tasmāj jñānenāgnim ivāmbunā / praśānte mānase duḥkhe śārīram upaśāmyati // 3.2.25
manaso duḥkhamūlaṃ tu sneha ity upalabhyate / snehāt tu sajjate jantur duḥkhayogam upaiti ca // 3.2.26
snehamūlāni duḥkhāni snehajāni bhayāni ca / śokaharṣau tathāyāsaḥ sarvaṃ snehāt pravartate // 3.2.27
snehāt karaṇarāgaś ca prajajñe vaiṣayas tathā / aśreyaskāv ubhāv etau pūrvas tatra guruḥ smṛtaḥ // 3.2.28
koṭarāgnir yathāśeṣaṃ samūlaṃ pādapaṃ dahet / dharmārthinaṃ tathālpo 'pi rāgadoṣo vināśayet // 3.2.29
viprayoge na tu tyāgī doṣadarśī samāgamāt / virāgaṃ bhajate jantur nirvairo niṣparigrahaḥ // 3.2.30
tasmāt snehaṃ svapakṣebhyo mitrebhyo dhanasaṃcayāt / svaśarīrasamutthaṃ tu jñānena vinivartayet // 3.2.31
jñānānviteṣu mukhyeṣu śāstrajñeṣu kṛtātmasu / na teṣu sajjate snehaḥ padmapatreṣv ivodakam // 3.2.32
rāgābhibhūtaḥ puruṣaḥ kāmena parikṛṣyate / icchā saṃjāyate tasya tatas tṛṣṇā pravartate // 3.2.33
tṛṣṇā hi sarvapāpiṣṭhā nityodvegakarī nṛṇām / adharmabahulā caiva ghorā pāpānubandhinī // 3.2.34
yā dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ / yo 'sau prāṇāntiko rogas tāṃ tṛṣṇāṃ tyajataḥ sukham // 3.2.35
anādyantā tu sā tṛṣṇā antardehagatā nṛṇām / vināśayati saṃbhūtā ayonija ivānalaḥ // 3.2.36
yathaidhaḥ svasamutthena vahninā nāśam ṛcchati / tathākṛtātmā lobhena sahajena vinaśyati // 3.2.37
rājataḥ salilād agneś corataḥ svajanād api / bhayam arthavatāṃ nityaṃ mṛtyoḥ prāṇabhṛtām iva // 3.2.38
yathā hy āmiṣam ākāśe pakṣibhiḥ śvāpadair bhuvi / bhakṣyate salile matsyais tathā sarveṇa vittavān // 3.2.39
artha eva hi keṣāṃ cid anartho bhavitā nṛṇām / arthaśreyasi cāsakto na śreyo vindate naraḥ // 3.2.40
tasmād arthāgamāḥ sarve manomohavivardhanāḥ // 3.2.40.2
kārpaṇyaṃ darpamānau ca bhayam udvega eva ca / arthajāni viduḥ prājñā duḥkhāny etāni dehinām // 3.2.41
arthasyopārjane duḥkhaṃ pālane ca kṣaye tathā / nāśe duḥkhaṃ vyaye duḥkhaṃ ghnanti caivārthakāraṇāt // 3.2.42
arthā duḥkhaṃ parityaktuṃ pālitāś cāpi te 'sukhāḥ / duḥkhena cādhigamyante teṣāṃ nāśaṃ na cintayet // 3.2.43
asaṃtoṣaparā mūḍhāḥ saṃtoṣaṃ yānti paṇḍitāḥ / anto nāsti pipāsāyāḥ saṃtoṣaḥ paramaṃ sukham // 3.2.44
tasmāt saṃtoṣam eveha dhanaṃ paśyanti paṇḍitāḥ / anityaṃ yauvanaṃ rūpaṃ jīvitaṃ dravyasaṃcayaḥ // 3.2.45
aiśvaryaṃ priyasaṃvāso gṛdhyed eṣu na paṇḍitaḥ // 3.2.45.2
tyajeta saṃcayāṃs tasmāt tajjaṃ kleśaṃ saheta kaḥ / na hi saṃcayavān kaś cid dṛśyate nirupadravaḥ // 3.2.46
ataś ca dharmibhiḥ pumbhir anīhārthaḥ praśasyate / prakṣālanād dhi paṅkasya dūrād asparśanaṃ varam // 3.2.47
yudhiṣṭhiraivam artheṣu na spṛhāṃ kartum arhasi / dharmeṇa yadi te kāryaṃ vimukteccho bhavārthataḥ // 3.2.48
nārthopabhogalipsārtham iyam arthepsutā mama / bharaṇārthaṃ tu viprāṇāṃ brahman kāṅkṣe na lobhataḥ // 3.2.49
kathaṃ hy asmadvidho brahman vartamāno gṛhāśrame / bharaṇaṃ pālanaṃ cāpi na kuryād anuyāyinām // 3.2.50
saṃvibhāgo hi bhūtānāṃ sarveṣām eva śiṣyate / tathaivāpacamānebhyaḥ pradeyaṃ gṛhamedhinā // 3.2.51
tṛṇāni bhūmir udakaṃ vāk caturthī ca sūnṛtā / satām etāni geheṣu nocchidyante kadā cana // 3.2.52
deyam ārtasya śayanaṃ sthitaśrāntasya cāsanam / tṛṣitasya ca pānīyaṃ kṣudhitasya ca bhojanam // 3.2.53
cakṣur dadyān mano dadyād vācaṃ dadyāc ca sūnṛtām / pratyudgamyābhigamanaṃ kuryān nyāyena cārcanam // 3.2.54
aghihotram anaḍvāṃś ca jñātayo 'tithibāndhavāḥ / putradārabhṛtāś caiva nirdaheyur apūjitāḥ // 3.2.55
nātmārthaṃ pācayed annaṃ na vṛthā ghātayet paśūn / na ca tat svayam aśnīyād vidhivad yan na nirvapet // 3.2.56
śvabhyaś ca śvapacebhyaś ca vayobhyaś cāvaped bhuvi / vaiśvadevaṃ hi nāmaitat sāyaṃprātar vidhīyate // 3.2.57
vighasāśī bhavet tasmān nityaṃ cāmṛtabhojanaḥ / vighasaṃ bhṛtyaśeṣaṃ tu yajñaśeṣaṃ tathāmṛtam // 3.2.58
etāṃ yo vartate vṛttiṃ vartamāno gṛhāśrame / tasya dharmaṃ paraṃ prāhuḥ kathaṃ vā vipra manyase // 3.2.59
aho bata mahat kaṣṭaṃ viparītam idaṃ jagat / yenāpatrapate sādhur asādhus tena tuṣyati // 3.2.60
śiśnodarakṛte 'prājñaḥ karoti vighasaṃ bahu / moharāgasamākrānta indriyārthavaśānugaḥ // 3.2.61
hriyate budhyamāno 'pi naro hāribhir indriyaiḥ / vimūḍhasaṃjño duṣṭāśvair udbhrāntair iva sārathiḥ // 3.2.62
ṣaḍindriyāṇi viṣayaṃ samāgacchanti vai yadā / tadā prādurbhavaty eṣāṃ pūrvasaṃkalpajaṃ manaḥ // 3.2.63
mano yasyendriyagrāmaviṣayaṃ prati coditam / tasyautsukyaṃ saṃbhavati pravṛttiś copajāyate // 3.2.64
tataḥ saṃkalpavīryeṇa kāmena viṣayeṣubhiḥ / viddhaḥ patati lobhāgnau jyotir lobhāt pataṃgavat // 3.2.65
tato vihārair āhārair mohitaś ca viśāṃ pate / mahāmohamukhe magno nātmānam avabudhyate // 3.2.66
evaṃ patati saṃsāre tāsu tāsv iha yoniṣu / avidyākarmatṛṣṇābhir bhrāmyamāṇo 'tha cakravat // 3.2.67
brahmādiṣu tṛṇānteṣu hūteṣu parivartate / jale bhuvi tathākāśe jāyamānaḥ punaḥ punaḥ // 3.2.68
abudhānāṃ gatis tv eṣā budhānām api me śṛṇu / ye dharme śreyasi ratā vimokṣaratayo janāḥ // 3.2.69
yad idaṃ vedavacanaṃ kuru karma tyajeti ca / tasmād dharmān imān sarvān nābhimānāt samācaret // 3.2.70
ijyādhyayanadānāni tapaḥ satyaṃ kṣamā damaḥ / alobha iti mārgo 'yaṃ dharmasyāṣṭavidhaḥ smṛtaḥ // 3.2.71
tatra pūrvaś caturvargaḥ pitṛyānapathe sthitaḥ / kartavyam iti yat kāryaṃ nābhimānāt samācaret // 3.2.72
uttaro devayānas tu sadbhir ācaritaḥ sadā / aṣṭāṅgenaiva mārgeṇa viśuddhātmā samācaret // 3.2.73
samyak saṃkalpasaṃbandhāt samyak cendriyanigrahāt / samyag vrataviśeṣāc ca samyak ca gurusevanāt // 3.2.74
samyag āhārayogāc ca samyak cādhyayanāgamāt / samyak karmopasaṃnyāsāt samyak cittanirodhanāt // 3.2.75
evaṃ karmāṇi kurvanti saṃsāravijigīṣavaḥ // 3.2.75.2
rāgadveṣavinirmuktā aiśvaryaṃ devatā gatāḥ / rudrāḥ sādhyās tathādityā vasavo 'thāśvināv api // 3.2.76
yogaiśvaryeṇa saṃyuktā dhārayanti prajā imāḥ // 3.2.76.2
tathā tvam api kaunteya śamam āsthāya puṣkalam / tapasā siddhim anviccha yogasiddhiṃ ca bhārata // 3.2.77
pitṛmātṛmayī siddhiḥ prāptā karmamayī ca te / tapasā siddhim anviccha dvijānāṃ bharaṇāya vai // 3.2.78
siddhā hi yad yad icchanti kurvate tad anugrahāt / tasmāt tapaḥ samāsthāya kuruṣvātmamanoratham // 3.2.79
śaunakenaivam uktas tu kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / purohitam upāgamya bhrātṛmadhye 'bravīd idam // 3.3.1
prasthitaṃ mānuyāntīme brāhmaṇā vedapāragāḥ / na cāsmi pālane śakto bahuduḥkhasamanvitaḥ // 3.3.2
parityaktuṃ na śaknomi dānaśaktiś ca nāsti me / katham atra mayā kāryaṃ bhagavāṃs tad bravītu me // 3.3.3
muhūrtam iva sa dhyātvā dharmeṇānviṣya tāṃ gatim / yudhiṣṭhiram uvācedaṃ dhaumyo dharmabhṛtāṃ varaḥ // 3.3.4
purā sṛṣṭāni bhūtāni pīḍyante kṣudhayā bhṛśam / tato 'nukampayā teṣāṃ savitā svapitā iva // 3.3.5
gatvottarāyaṇaṃ tejorasān uddhṛtya raśmibhiḥ / dakṣiṇāyanam āvṛtto mahīṃ niviśate raviḥ // 3.3.6
kṣetrabhūte tatas tasminn oṣadhīr oṣadhīpatiḥ / divas tejaḥ samuddhṛtya janayām āsa vāriṇā // 3.3.7
niṣiktaś candratejobhiḥ sūyate bhūgato raviḥ / oṣadhyaḥ ṣaḍrasā medhyās tadannaṃ prāṇināṃ bhuvi // 3.3.8
evaṃ bhānumayaṃ hy annaṃ bhūtānāṃ prāṇadhāraṇam / pitaiṣa sarvabhūtānāṃ tasmāt taṃ śaraṇaṃ vraja // 3.3.9
rājāno hi mahātmāno yonikarmaviśodhitāḥ / uddharanti prajāḥ sarvās tapa āsthāya puṣkalam // 3.3.10
bhīmena kārtavīryeṇa vainyena nahuṣeṇa ca / tapoyogasamādhisthair uddhṛtā hy āpadaḥ prajāḥ // 3.3.11
tathā tvam api dharmātman karmaṇā ca viśodhitaḥ / tapa āsthāya dharmeṇa dvijātīn bhara bhārata // 3.3.12
evam uktas tu dhaumyena tat kālasadṛśaṃ vacaḥ / dharmarājo viśuddhātmā tapa ātiṣṭhad uttamam // 3.3.13
puṣpopahārair balibhir arcayitvā divākaram / yogam āsthāya dharmātmā vāyubhakṣo jitendriyaḥ // 3.3.14
gāṅgeyaṃ vāry upaspṛṣya prāṇāyāmena tasthivān // 3.3.14.2
kathaṃ kurūṇām ṛṣabhaḥ sa tu rājā yudhiṣṭhiraḥ / viprārtham ārādhitavān sūryam adbhutavikramam // 3.3.15
śṛṇuṣvāvahito rājañ śucir bhūtvā samāhitaḥ / kṣaṇaṃ ca kuru rājendra sarvaṃ vakṣyāmy aśeṣataḥ // 3.3.16
dhaumyena tu yatha proktaṃ pārthāya sumahātmane / nāmnām aṣṭaśataṃ puṇyaṃ tac chṛṇuṣva mahāmate // 3.3.17
sūryo 'ryamā bhagas tvaṣṭā pūṣārkaḥ savitā raviḥ / gabhastimān ajaḥ kālo mṛtyur dhātā prabhākaraḥ // 3.3.18
pṛthivy āpaś ca tejaś ca khaṃ vāyuś ca parāyaṇam / somo bṛhaspatiḥ śukro budho 'ṅgāraka eva ca // 3.3.19
indro vivasvān dīptāṃśuḥ śuciḥ śauriḥ śanaiścaraḥ / brahmā viṣṇuś ca rudraś ca skando vaiśravaṇo yamaḥ // 3.3.20
vaidyuto jāṭharaś cāgnir aindhanas tejasāṃ patiḥ / dharmadhvajo vedakartā vedāṅgo vedavāhanaḥ // 3.3.21
kṛtaṃ tretā dvāparaś ca kaliḥ sarvāmarāśrayaḥ / kalā kāṣṭhā muhūrtāś ca pakṣā māsā ṛtus tathā // 3.3.22
saṃvatsarakaro 'śvatthaḥ kālacakro vibhāvasuḥ / puruṣaḥ śāśvato yogī vyaktāvyaktaḥ sanātanaḥ // 3.3.23
lokādhyakṣaḥ prajādhyakṣo viśvakarmā tamonudaḥ / varuṇaḥ sāgaro 'ṃśuś ca jīmūto jīvano 'rihā // 3.3.24
bhūtāśrayo bhūtapatiḥ sarvabhūtaniṣevitaḥ / maṇiḥ suvarṇo bhūtādiḥ kāmadaḥ sarvatomukhaḥ // 3.3.25
jayo viśālo varadaḥ śīghragaḥ prāṇadhāraṇaḥ / dhanvantarir dhūmaketur ādidevo 'diteḥ sutaḥ // 3.3.26
dvādaśātmāravindākṣaḥ pitā mātā pitāmahaḥ / svargadvāraṃ prajādvāraṃ mokṣadvāraṃ triviṣṭapam // 3.3.27
dehakartā praśāntātmā viśvātmā viśvatomukhaḥ / carācarātmā sūkṣmātmā maitreṇa vapuṣānvitaḥ // 3.3.28
etad vai kīrtanīyasya sūryasyaiva mahātmanaḥ / nāmnām aṣṭaśataṃ puṇyaṃ śakreṇoktaṃ mahātmanā // 3.3.29
śakrāc ca nāradaḥ prāpto dhaumyaś ca tadanantaram / dhaumyād yudhiṣṭhiraḥ prāpya sarvān kāmān avāptavān // 3.3.30
surapitṛgaṇayakṣasevitaṃ; hy asuraniśācarasiddhavanditam / varakanakahutāśanaprabhaṃ; tvam api manasy abhidhehi bhāskaram // 3.3.31
sūryodaye yas tu samāhitaḥ paṭhet; sa putralābhaṃ dhanaratnasaṃcayān / labheta jātismaratāṃ sadā naraḥ; smṛtiṃ ca medhāṃ ca sa vindate parām // 3.3.32
imaṃ stavaṃ devavarasya yo naraḥ; prakīrtayec chucisumanāḥ samāhitaḥ / sa mucyate śokadavāgnisāgarāl; labheta kāmān manasā yathepsitān // 3.3.33
tato divākaraḥ prīto darśayām āsa pāṇḍavam / dīpyamānaḥ svavapuṣā jvalann iva hutāśanaḥ // 3.4.1
yat te 'bhilaṣitaṃ rājan sarvam etad avāpsyasi / aham annaṃ pradāsyāmi sapta pañca ca te samāḥ // 3.4.2
phalamūlāmiṣaṃ śākaṃ saṃskṛtaṃ yan mahānase / caturvidhaṃ tadannādyam akṣayyaṃ te bhaviṣyati // 3.4.3
dhanaṃ ca vividhaṃ tubhyam ity uktvāntaradhīyata // 3.4.3.2
labdhvā varaṃ tu kaunteyo jalād uttīrya dharmavit / jagrāha pādau dhaumyasya bhrātṝṃś cāsvajatācyutaḥ // 3.4.4
draupadyā saha saṃgamya paśyamāno 'bhyayāt prabhuḥ / mahānase tadānnaṃ tu sādhayām āsa pāṇḍavaḥ // 3.4.5
saṃskṛtaṃ prasavaṃ yāti vanyam annaṃ caturvidham / akṣayyaṃ vardhate cānnaṃ tena bhojayate dvijān // 3.4.6
bhuktavatsu ca vipreṣu bhojayitvānujān api / śeṣaṃ vighasasaṃjñaṃ tu paścād bhuṅkte yudhiṣṭhiraḥ // 3.4.7
yudhiṣṭhiraṃ bhojayitvā śeṣam aśnāti pārṣatī // 3.4.7.2
evaṃ divākarāt prāpya divākarasamadyutiḥ / kāmān mano 'bhilaṣitān brāhmaṇebhyo dadau prabhuḥ // 3.4.8
purohitapurogāś ca tithinakṣatraparvasu / yajñiyārthāḥ pravartante vidhimantrapramāṇataḥ // 3.4.9
tataḥ kṛtasvastyayanā dhaumyena saha pāṇḍavāḥ / dvijasaṃghaiḥ parivṛtāḥ prayayuḥ kāmyakaṃ vanam // 3.4.10
vanaṃ praviṣṭeṣv atha pāṇḍaveṣu; prajñācakṣus tapyamāno 'mbikeyaḥ / dharmātmānaṃ viduram agādhabuddhiṃ; sukhāsīno vākyam uvāca rājā // 3.5.1
prajñā ca te bhārgavasyeva śuddhā; dharmaṃ ca tvaṃ paramaṃ vettha sūkṣmam / samaś ca tvaṃ saṃmataḥ kauravāṇāṃ; pathyaṃ caiṣāṃ mama caiva bravīhi // 3.5.2
evaṃ gate vidura yad adya kāryaṃ; paurāś ceme katham asmān bhajeran / te cāpy asmān noddhareyuḥ samūlān; na kāmaye tāṃś ca vinaśyamānān // 3.5.3
trivargo 'yaṃ dharmamūlo narendra; rājyaṃ cedaṃ dharmamūlaṃ vadanti / dharme rājan vartamānaḥ svaśaktyā; putrān sarvān pāhi kuntīsutāṃś ca // 3.5.4
sa vai dharmo vipraluptaḥ sabhāyāṃ; pāpātmabhiḥ saubaleyapradhānaiḥ / āhūya kuntīsutam akṣavatyāṃ; parājaiṣīt satyasaṃdhaṃ sutas te // 3.5.5
etasya te duṣpraṇītasya rājañ; śeṣasyāhaṃ paripaśyāmy upāyam / yathā putras tava kauravya pāpān; mukto loke pratitiṣṭheta sādhu // 3.5.6
tad vai sarvaṃ pāṇḍuputrā labhantāṃ; yat tad rājann atisṛṣṭaṃ tvayāsīt / eṣa dharmaḥ paramo yat svakena; rājā tuṣyen na parasveṣu gṛdhyet // 3.5.7
etat kāryaṃ tava sarvapradhānaṃ; teṣāṃ tuṣṭiḥ śakuneś cāvamānaḥ / evaṃ śeṣaṃ yadi putreṣu te syād; etad rājaṃs tvaramāṇaḥ kuruṣva // 3.5.8
athaitad evaṃ na karoṣi rājan; dhruvaṃ kurūṇāṃ bhavitā vināśaḥ / na hi kruddho bhīmaseno 'rjuno vā; śeṣaṃ kuryāc chātravāṇām anīke // 3.5.9
yeṣāṃ yoddhā savyasācī kṛtāstro; dhanur yeṣāṃ gāṇḍivaṃ lokasāram / yeṣāṃ bhīmo bāhuśālī ca yoddhā; teṣāṃ loke kiṃ nu na prāpyam asti // 3.5.10
uktaṃ pūrvaṃ jātamātre sute te; mayā yat te hitam āsīt tadānīm / putraṃ tyajemam ahitaṃ kulasyety; etad rājan na ca tat tvaṃ cakartha // 3.5.11
idānīṃ te hitam uktaṃ na cet tvaṃ; kartāsi rājan paritaptāsi paścāt // 3.5.11.2
yady etad evam anumantā sutas te; saṃprīyamāṇaḥ pāṇḍavair ekarājyam / tāpo na te vai bhavitā prītiyogāt; tvaṃ cen na gṛhṇāsi sutaṃ sahāyaiḥ // 3.5.12
athāparo bhavati hi taṃ nigṛhya; pāṇḍoḥ putraṃ prakuruṣvādhipatye // 3.5.12.2
ajātaśatrur hi vimuktarāgo; dharmeṇemāṃ pṛthivīṃ śāstu rājan / tato rājan pārthivāḥ sarva eva; vaiśyā ivāsmān upatiṣṭhantu sadyaḥ // 3.5.13
duryodhanaḥ śakuniḥ sūtaputraḥ; prītyā rājan pāṇḍuputrān bhajantām / duḥśāsano yācatu bhīmasenaṃ; sabhāmadhye drupadasyātmajāṃ ca // 3.5.14
yudhiṣṭhiraṃ tvaṃ parisāntvayasva; rājye cainaṃ sthāpayasvābhipūjya / tvayā pṛṣṭaḥ kim aham anyad vadeyam; etat kṛtvā kṛtakṛtyo 'si rājan // 3.5.15
etad vākyaṃ vidura yat te sabhāyām; iha proktaṃ pāṇḍavān prāpya māṃ ca / hitaṃ teṣām ahitaṃ māmakānām; etat sarvaṃ mama nopaiti cetaḥ // 3.5.16
idaṃ tv idānīṃ kuta eva niścitaṃ; teṣām arthe pāṇḍavānāṃ yad āttha / tenādya manye nāsi hito mameti; kathaṃ hi putraṃ pāṇḍavārthe tyajeyam // 3.5.17
asaṃśayaṃ te 'pi mamaiva putrā; duryodhanas tu mama dehāt prasūtaḥ / svaṃ vai dehaṃ parahetos tyajeti; ko nu brūyāt samatām anvavekṣan // 3.5.18
sa mā jihmaṃ vidura sarvaṃ bravīṣi; mānaṃ ca te 'ham adhikaṃ dhārayāmi / yathecchakaṃ gaccha vā tiṣṭha vā tvaṃ; susāntvyamānāpy asatī strī jahāti // 3.5.19
etāvad uktvā dhṛtarāṣṭro 'nvapadyad; antarveśma sahasotthāya rājan / nedam astīty atha viduro bhāṣamāṇaḥ; saṃprādravad yatra pārthā babhūvuḥ // 3.5.20
pāṇḍavās tu vane vāsam uddiśya bharatarṣabhāḥ / prayayur jāhnavīkūlāt kurukṣetraṃ sahānugāḥ // 3.6.1
sarasvatīdṛṣadvatyau yamunāṃ ca niṣevya te / yayur vanenaiva vanaṃ satataṃ paścimāṃ diśam // 3.6.2
tataḥ sarasvatīkūle sameṣu marudhanvasu / kāmyakaṃ nāma dadṛśur vanaṃ munijanapriyam // 3.6.3
tatra te nyavasan vīrā vane bahumṛgadvije / anvāsyamānā munibhiḥ sāntvyamānāś ca bhārata // 3.6.4
viduras tv api pāṇḍūnāṃ tadā darśanalālasaḥ / jagāmaikarathenaiva kāmyakaṃ vanam ṛddhimat // 3.6.5
tato yātvā viduraḥ kānanaṃ tac; chīghrair aśvair vāhinā syandanena / dadarśāsīnaṃ dharmarājaṃ vivikte; sārdhaṃ draupadyā bhrātṛbhir brāhmaṇaiś ca // 3.6.6
tato 'paśyad viduraṃ tūrṇam ārād; abhyāyāntaṃ satyasaṃdhaḥ sa rājā / athābravīd bhrātaraṃ bhīmasenaṃ; kiṃ nu kṣattā vakṣyati naḥ sametya // 3.6.7
kaccin nāyaṃ vacanāt saubalasya; samāhvātā devanāyopayāti / kaccit kṣudraḥ śakunir nāyudhāni; jeṣyaty asmān punar evākṣavatyām // 3.6.8
samāhūtaḥ kena cid ādraveti; nāhaṃ śakto bhīmasenāpayātum / gāṇḍīve vā saṃśayite kathaṃ cid; rājyaprāptiḥ saṃśayitā bhaven naḥ // 3.6.9
tata utthāya viduraṃ pāṇḍaveyāḥ; pratyagṛhṇan nṛpate sarva eva / taiḥ satkṛtaḥ sa ca tān ājamīḍho; yathocitaṃ pāṇḍuputrān sameyāt // 3.6.10
samāśvastaṃ viduraṃ te nararṣabhās; tato 'pṛcchann āgamanāya hetum / sa cāpi tebhyo vistarataḥ śaśaṃsa; yathāvṛtto dhṛtarāṣṭro ''mbikeyaḥ // 3.6.11
avocan māṃ dhṛtarāṣṭro 'nuguptam; ajātaśatro parigṛhyābhipūjya / evaṃ gate samatām abhyupetya; pathyaṃ teṣāṃ mama caiva bravīhi // 3.6.12
mayāpy uktaṃ yat kṣamaṃ kauravāṇāṃ; hitaṃ pathyaṃ dhṛtarāṣṭrasya caiva / tad vai pathyaṃ tan mano nābhyupaiti; tataś cāhaṃ kṣamam anyan na manye // 3.6.13
paraṃ śreyaḥ pāṇḍaveyā mayoktaṃ; na me tac ca śrutavān āmbikeyaḥ / yathāturasyeva hi pathyam annaṃ; na rocate smāsya tad ucyamānam // 3.6.14
na śreyase nīyate 'jātaśatro; strī śrotriyasyeva gṛhe praduṣṭā / bruvan na rucyai bharatarṣabhasya; patiḥ kumāryā iva ṣaṣṭivarṣaḥ // 3.6.15
dhruvaṃ vināśo nṛpa kauravāṇāṃ; na vai śreyo dhṛtarāṣṭraḥ paraiti / yathā parṇe puṣkarasyeva siktaṃ; jalaṃ na tiṣṭhet pathyam uktaṃ tathāsmin // 3.6.16
tataḥ kruddho dhṛtarāṣṭro 'bravīn māṃ; yatra śraddhā bhārata tatra yāhi / nāhaṃ bhūyaḥ kāmaye tvāṃ sahāyaṃ; mahīm imāṃ pālayituṃ puraṃ vā // 3.6.17
so 'haṃ tyakto dhṛtarāṣṭreṇa rājaṃs; tvāṃ śāsitum upayātas tvarāvān / tad vai sarvaṃ yan mayoktaṃ sabhāyāṃ; tad dhāryatāṃ yat pravakṣyāmi bhūyaḥ // 3.6.18
kleśais tīvrair yujyamānaḥ sapatnaiḥ; kṣamāṃ kurvan kālam upāsate yaḥ / saṃ vardhayan stokam ivāgnim ātmavān; sa vai bhuṅkte pṛthivīm eka eva // 3.6.19
yasyāvibhaktaṃ vasu rājan sahāyais; tasya duḥkhe 'py aṃśabhājaḥ sahāyāḥ / sahāyānām eṣa saṃgrahaṇe 'bhyupāyaḥ; sahāyāptau pṛthivīprāptim āhuḥ // 3.6.20
satyaṃ śreṣṭhaṃ pāṇḍava niṣpralāpaṃ; tulyaṃ cānnaṃ saha bhojyaṃ sahāyaiḥ / ātmā caiṣām agrato nātivarted; evaṃvṛttir vardhate bhūmipālaḥ // 3.6.21
evaṃ kariṣyāmi yathā bravīṣi; parāṃ buddhim upagamyāpramattaḥ / yac cāpy anyad deśakālopapannaṃ; tad vai vācyaṃ tat kariṣyāmi kṛtsnam // 3.6.22
gate tu vidure rājann āśramaṃ pāṇḍavān prati / dhṛtarāṣṭro mahāprājñaḥ paryatapyata bhārata // 3.7.1
sa sabhādvāram āgamya vidurasmāramohitaḥ / samakṣaṃ pārthivendrāṇāṃ papātāviṣṭacetanaḥ // 3.7.2
sa tu labdhvā punaḥ saṃjñāṃ samutthāya mahītalāt / samīpopasthitaṃ rājā saṃjayaṃ vākyam abravīt // 3.7.3
bhrātā mama suhṛc caiva sākṣād dharma ivāparaḥ / tasya smṛtvādya subhṛśaṃ hṛdayaṃ dīryatīva me // 3.7.4
tam ānayasva dharmajñaṃ mama bhrātaram āśu vai / iti bruvan sa nṛpatiḥ karuṇaṃ paryadevayat // 3.7.5
paścāttāpābhisaṃtapto vidurasmārakarśitaḥ / bhrātṛsnehād idaṃ rājan saṃjayaṃ vākyam abravīt // 3.7.6
gaccha saṃjaya jānīhi bhrātaraṃ viduraṃ mama / yadi jīvati roṣeṇa mayā pāpena nirdhutaḥ // 3.7.7
na hi tena mama bhrātrā susūkṣmam api kiṃ cana / vyalīkaṃ kṛtapūrvaṃ me prājñenāmitabuddhinā // 3.7.8
sa vyalīkaṃ kathaṃ prāpto mattaḥ paramabuddhimān / na jahyāj jīvitaṃ prājñas taṃ gacchānaya saṃjaya // 3.7.9
tasya tad vacanaṃ śrutvā rājñas tam anumānya ca / saṃjayo bāḍham ity uktvā prādravat kāmyakaṃ vanam // 3.7.10
so 'cireṇa samāsādya tad vanaṃ yatra pāṇḍavāḥ / rauravājinasaṃvītaṃ dadarśātha yudhiṣṭhiram // 3.7.11
vidureṇa sahāsīnaṃ brāhmaṇaiś ca sahasraśaḥ / bhrātṛbhiś cābhisaṃguptaṃ devair iva śatakratum // 3.7.12
yudhiṣṭhiram athābhyetya pūjayām āsa saṃjayaḥ / bhīmārjunayamāṃś cāpi tadarhaṃ pratyapadyata // 3.7.13
rājñā pṛṣṭaḥ sa kuśalaṃ sukhāsīnaś ca saṃjayaḥ / śaśaṃsāgamane hetum idaṃ caivābravīd vacaḥ // 3.7.14
rājā smarati te kṣattar dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ / taṃ paśya gatvā tvaṃ kṣipraṃ saṃjīvaya ca pārthivam // 3.7.15
so 'numānya naraśreṣṭhān pāṇḍavān kurunandanān / niyogād rājasiṃhasya gantum arhasi mānada // 3.7.16
evam uktas tu viduro dhīmān svajanavatsalaḥ / yudhiṣṭhirasyānumate punar āyād gajāhvayam // 3.7.17
tam abravīn mahāprājñaṃ dhṛtarāṣṭraḥ pratāpavān / diṣṭyā prāpto 'si dharmajña diṣṭyā smarasi me 'nagha // 3.7.18
adya rātrau divā cāhaṃ tvatkṛte bharatarṣabha / prajāgare prapaśyāmi vicitraṃ deham ātmanaḥ // 3.7.19
so 'ṅkam ādāya viduraṃ mūrdhny upāghrāya caiva ha / kṣamyatām iti covāca yad ukto 'si mayā ruṣā // 3.7.20
kṣāntam eva mayā rājan gurur naḥ paramo bhavān / tathā hy asmy āgataḥ kṣipraṃ tvaddarśanaparāyaṇaḥ // 3.7.21
bhavanti hi naravyāghra puruṣā dharmacetasaḥ / dīnābhipātino rājan nātra kāryā vicāraṇā // 3.7.22
pāṇḍoḥ sutā yādṛśā me tādṛśā me sutās tava / dīnā iti hi me buddhir abhipannādya tān prati // 3.7.23
anyonyam anunīyaivaṃ bhrātarau tau mahādyutī / viduro dhṛtarāṣṭraś ca lebhāte paramāṃ mudam // 3.7.24
śrutvā ca viduraṃ prāptaṃ rājñā ca parisāntvitam / dhṛtarāṣṭrātmajo rājā paryatapyata durmatiḥ // 3.8.1
sa saubalaṃ samānāyya karṇaduḥśāsanāv api / abravīd vacanaṃ rājā praviśyābuddhijaṃ tamaḥ // 3.8.2
eṣa pratyāgato mantrī dhṛtarāṣṭrasya saṃmataḥ / viduraḥ pāṇḍuputrāṇāṃ suhṛd vidvān hite rataḥ // 3.8.3
yāvad asya punar buddhiṃ viduro nāpakarṣati / pāṇḍavānayane tāvan mantrayadhvaṃ hitaṃ mama // 3.8.4
atha paśyāmy ahaṃ pārthān prāptān iha kathaṃ cana / punaḥ śoṣaṃ gamiṣyāmi nirāsur niravagrahaḥ // 3.8.5
viṣam udbandhanaṃ vāpi śastram agnipraveśanam / kariṣye na hi tān ṛddhān punar draṣṭum ihotsahe // 3.8.6
kiṃ bāliṣāṃ matiṃ rājann āsthito 'si viśāṃ pate / gatās te samayaṃ kṛtvā naitad evaṃ bhaviṣyati // 3.8.7
satyavākye sthitāḥ sarve pāṇḍavā bharatarṣabha / pitus te vacanaṃ tāta na grahīṣyanti karhi cit // 3.8.8
atha vā te grahīṣyanti punar eṣyanti vā puram / nirasya samayaṃ bhūyaḥ paṇo 'smākaṃ bhaviṣyati // 3.8.9
sarve bhavāmo madhyasthā rājñaś chandānuvartinaḥ / chidraṃ bahu prapaśyantaḥ pāṇḍavānāṃ susaṃvṛtāḥ // 3.8.10
evam etan mahāprājña yathā vadasi mātula / nityaṃ hi me kathayatas tava buddhir hi rocate // 3.8.11
kāmam īkṣāmahe sarve duryodhana tavepsitam / aikamatyaṃ hi no rājan sarveṣām eva lakṣyate // 3.8.12
evam uktas tu karṇena rājā duryodhanas tadā / nātihṛṣṭamanāḥ kṣipram abhavat sa parāṅmukhaḥ // 3.8.13
upalabhya tataḥ karṇo vivṛtya nayane śubhe / roṣād duḥśāsanaṃ caiva saubaleyaṃ ca tāv ubhau // 3.8.14
uvāca paramakruddha udyamyātmānam ātmanā / aho mama mataṃ yat tan nibodhata narādhipāḥ // 3.8.15
priyaṃ sarve cikīrṣāmo rājñaḥ kiṃkarapāṇayaḥ / na cāsya śaknumaḥ sarve priye sthātum atandritāḥ // 3.8.16
vayaṃ tu śastrāṇy ādāya rathān āsthāya daṃśitāḥ / gacchāmaḥ sahitā hantuṃ pāṇḍavān vanagocarān // 3.8.17
teṣu sarveṣu śānteṣu gateṣv aviditāṃ gatim / nirvivādā bhaviṣyanti dhārtarāṣṭrās tathā vayam // 3.8.18
yāvad eva paridyūnā yāvac chokaparāyaṇāḥ / yāvan mitravihīnāś ca tāvac chakyā mataṃ mama // 3.8.19
tasya tad vacanaṃ śrutvā pūjayantaḥ punaḥ punaḥ / bāḍham ity eva te sarve pratyūcuḥ sūtajaṃ tadā // 3.8.20
evam uktvā tu saṃkruddhā rathaiḥ sarve pṛthak pṛthak / niryayuḥ pāṇḍavān hantuṃ saṃghaśaḥ kṛtaniścayāḥ // 3.8.21
tān prasthitān parijñāya kṛṣṇadvaipāyanas tadā / ājagāma viśuddhātmā dṛṣṭvā divyena cakṣuṣā // 3.8.22
pratiṣidhyātha tān sarvān bhagavāṃl lokapūjitaḥ / prajñācakṣuṣam āsīnam uvācābhyetya satvaraḥ // 3.8.23
dhṛtarāṣṭra mahāprājña nibodha vacanaṃ mama / vakṣyāmi tvā kauravāṇāṃ sarveṣāṃ hitam uttamam // 3.9.1
na me priyaṃ mahābāho yad gatāḥ pāṇḍavā vanam / nikṛtyā nirjitāś caiva duryodhanavaśānugaiḥ // 3.9.2
te smarantaḥ parikleśān varṣe pūrṇe trayodaśe / vimokṣyanti viṣaṃ kruddhāḥ karaveyeṣu bhārata // 3.9.3
tad ayaṃ kiṃ nu pāpātmā tava putraḥ sumandadhīḥ / pāṇḍavān nityasaṃkruddho rājyahetor jighāṃsati // 3.9.4
vāryatāṃ sādhv ayaṃ mūḍhaḥ śamaṃ gacchatu te sutaḥ / vanasthāṃs tān ayaṃ hantum icchan prāṇair vimokṣyate // 3.9.5
yathāha viduraḥ prājño yathā bhīṣmo yathā vayam / yathā kṛpaś ca droṇaś ca tathā sādhu vidhīyatām // 3.9.6
vigraho hi mahāprājña svajanena vigarhitaḥ / adharmyam ayaśasyaṃ ca mā rājan pratipadyathāḥ // 3.9.7
samīkṣā yādṛśī hy asya pāṇḍavān prati bhārata / upekṣyamāṇā sā rājan mahāntam anayaṃ spṛśet // 3.9.8
atha vāyaṃ sumandātmā vanaṃ gacchatu te sutaḥ / pāṇḍavaiḥ sahito rājann eka evāsahāyavān // 3.9.9
tataḥ saṃsargajaḥ snehaḥ putrasya tava pāṇḍavaiḥ / yadi syāt kṛtakāryo 'dya bhaves tvaṃ manujeśvara // 3.9.10
atha vā jāyamānasya yac chīlam anujāyate / śrūyate tan mahārāja nāmṛtasyāpasarpati // 3.9.11
kathaṃ vā manyate bhīṣmo droṇo vā viduro 'pi vā / bhavān vātra kṣamaṃ kāryaṃ purā cārtho 'tivartate // 3.9.12
bhagavan nāham apy etad rocaye dyūtasaṃstavam / manye tad vidhinākramya kārito 'smīti vai mune // 3.10.1
naitad rocayate bhīṣmo na droṇo viduro na ca / gāndhārī necchati dyūtaṃ tac ca mohāt pravartitam // 3.10.2
parityaktuṃ na śaknomi duryodhanam acetanam / putrasnehena bhagavañ jānann api yatavrata // 3.10.3
vaicitravīrya nṛpate satyam āha yathā bhavān / dṛḍhaṃ vedmi paraṃ putraṃ paraṃ putrān na vidyate // 3.10.4
indro 'py aśrunipātena surabhyā pratibodhitaḥ / anyaiḥ samṛddhair apy arthair na sutād vidyate param // 3.10.5
atra te vartayiṣyāmi mahad ākhyānam uttamam / surabhyāś caiva saṃvādam indrasya ca viśāṃ pate // 3.10.6
triviṣṭapagatā rājan surabhiḥ prārudat kila / gavāṃ māta purā tāta tām indro 'nvakṛpāyata // 3.10.7
kim idaṃ rodiṣi śubhe kaccit kṣemaṃ divaukasām / mānuṣeṣv atha vā goṣu naitad alpaṃ bhaviṣyati // 3.10.8
vinipāto na vaḥ kaś cid dṛśyate tridaśādhipa / ahaṃ tu putraṃ śocāmi tena rodimi kauśika // 3.10.9
paśyainaṃ karṣakaṃ raudraṃ durbalaṃ mama putrakam / pratodenābhinighnantaṃ lāṅgalena nipīḍitam // 3.10.10
etaṃ dṛṣṭvā bhṛśaṃ śrantaṃ vadhyamānaṃ surādhipa / kṛpāviṣṭāsmi devendra manaś codvijate mama // 3.10.11
ekas tatra balopeto dhuram udvahate 'dhikām / aparo 'lpabalaprāṇaḥ kṛśo dhamanisaṃtataḥ // 3.10.12
kṛcchrād udvahate bhāraṃ taṃ vai śocāmi vāsava // 3.10.12.2
vadhyamānaḥ pratodena tudyamānaḥ punaḥ punaḥ / naiva śaknoti taṃ bhāram udvoḍhuṃ paśya vāsava // 3.10.13
tato 'haṃ tasya duḥkhārtā viraumi bhṛśaduḥkhitā / aśrūṇy āvartayantī ca netrābhyāṃ karuṇāyatī // 3.10.14
tava putrasahasreṣu pīḍyamāneṣu śobhane / kiṃ kṛpāyitam asty atra putra eko 'tra pīḍyate // 3.10.15
yadi putrasahasraṃ me sarvatra samam eva me / dīnasya tu sataḥ śakra putrasyābhyadhikā kṛpā // 3.10.16
tad indraḥ surabhīvākyaṃ niśamya bhṛśavismitaḥ / jīvitenāpi kauravya mene 'bhyadhikam ātmajam // 3.10.17
pravavarṣa ca tatraiva sahasā toyam ulbaṇam / karṣakasyācaran vighnaṃ bhagavān pākaśāsanaḥ // 3.10.18
tad yathā surabhiḥ prāha samam evāstu te tathā / suteṣu rājan sarveṣu dīneṣv abhyadhikā kṛpā // 3.10.19
yādṛśo me sutaḥ paṇḍus tādṛśo me 'si putraka / viduraś ca mahāprājñaḥ snehād etad bravīmy aham // 3.10.20
cirāya tava putrāṇāṃ śatam ekaś ca pārthiva / pāṇḍoḥ pañcaiva lakṣyante te 'pi mandāḥ suduḥkhitāḥ // 3.10.21
kathaṃ jīveyur atyantaṃ kathaṃ vardheyur ity api / iti dīneṣu pārtheṣu mano me paritapyate // 3.10.22
yadi pārthiva kauravyāñ jīvamānān ihecchasi / duryodhanas tava sutaḥ śamaṃ gacchatu pāṇḍavaiḥ // 3.10.23
evam etan mahāprājña yathā vadasi no mune / ahaṃ caiva vijānāmi sarve ceme narādhipāḥ // 3.11.1
bhavāṃs tu manyate sādhu yat kurūṇāṃ sukhodayam / tad eva viduro 'py āha bhīṣmo droṇaś ca māṃ mune // 3.11.2
yadi tv aham anugrāhyaḥ kauraveṣu dayā yadi / anuśādhi durātmānaṃ putraṃ duryodhanaṃ mama // 3.11.3
ayam āyāti vai rājan maitreyo bhagavān ṛṣiḥ / anvīya pāṇḍavān bhrātṝn ihaivāsmad didṛkṣayā // 3.11.4
eṣa duryodhanaṃ putraṃ tava rājan mahān ṛṣiḥ / anuśāstā yathānyāyaṃ śamāyāsya kulasya te // 3.11.5
brūyād yad eṣa rājendra tat kāryam aviśaṅkayā / akriyāyāṃ hi kāryasya putraṃ te śapsyate ruṣā // 3.11.6
evam uktvā yayau vyāso maitreyaḥ pratyadṛśyata / pūjayā pratijagrāha saputras taṃ narādhipaḥ // 3.11.7
dattvārghyādyāḥ kriyāḥ sarvā viśrāntaṃ munipuṃgavam / praśrayeṇābravīd rājā dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ // 3.11.8
sukhenāgamanaṃ kaccid bhagavan kurujāṅgale / kaccit kuśalino vīrā bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ // 3.11.9
samaye sthātum icchanti kaccic ca puruṣarṣabhāḥ / kaccit kurūṇāṃ saubhrātram avyucchinnaṃ bhaviṣyati // 3.11.10
tīrthayātrām anukrāman prāpto 'smi kurujāṅgalam / yadṛcchayā dharmarājaṃ dṛṣṭavān kāmyake vane // 3.11.11
taṃ jaṭājinasaṃvītaṃ tapovananivāsinam / samājagmur mahātmānaṃ draṣṭuṃ munigaṇāḥ prabho // 3.11.12
tatrāśrauṣaṃ mahārāja putrāṇāṃ tava vibhramam / anayaṃ dyūtarūpeṇa mahāpāyam upasthitam // 3.11.13
tato 'haṃ tvām anuprāptaḥ kauravāṇām avekṣayā / sadā hy abhyadhikaḥ snehaḥ prītiś ca tvayi me prabho // 3.11.14
naitad aupayikaṃ rājaṃs tvayi bhīṣme ca jīvati / yad anyonyena te putrā virudhyante narādhipa // 3.11.15
meḍhībhūtaḥ svayaṃ rājan nigrahe pragrahe bhavān / kimartham anayaṃ ghoram utpatantam upekṣase // 3.11.16
dasyūnām iva yadvṛttaṃ sabhāyāṃ kurunandana / tena na bhrājase rājaṃs tāpasānāṃ samāgame // 3.11.17
tato vyāvṛtya rājānaṃ duryodhanam amarṣaṇam / uvāca ślakṣṇayā vācā maitreyo bhagavān ṛṣiḥ // 3.11.18
duryodhana mahābāho nibodha vadatāṃ vara / vacanaṃ me mahāprājña bruvato yad dhitaṃ tava // 3.11.19
mā druhaḥ pāṇḍavān rājan kuruṣva hitam ātmanaḥ / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca lokasya ca nararṣabha // 3.11.20
te hi sarve naravyāghrāḥ śūrā vikrāntayodhinaḥ / sarve nāgāyutaprāṇā vajrasaṃhananā dṛḍhāḥ // 3.11.21
satyavrataparāḥ sarve sarve puruṣamāninaḥ / hantāro devaśatrūṇāṃ rakṣasāṃ kāmarūpiṇām // 3.11.22
hiḍimbabakamukhyānāṃ kirmīrasya ca rakṣasaḥ // 3.11.22.2
itaḥ pracyavatāṃ rātrau yaḥ sa teṣāṃ mahātmanām / āvṛtya mārgaṃ raudrātmā tasthau girir ivācalaḥ // 3.11.23
taṃ bhīmaḥ samaraślāghī balena balināṃ varaḥ / jaghāna paśumāreṇa vyāghraḥ kṣudramṛgaṃ yathā // 3.11.24
paśya digvijaye rājan yathā bhīmena pātitaḥ / jarāsaṃdho maheṣvāso nāgāyutabalo yudhi // 3.11.25
saṃbandhī vāsudevaś ca yeṣāṃ śyālaś ca pārṣataḥ / kas tān yudhi samāsīta jarāmaraṇavān naraḥ // 3.11.26
tasya te śama evāstu pāṇḍavair bharatarṣabha / kuru me vacanaṃ rājan mā mṛtyuvaśam anvagāḥ // 3.11.27
evaṃ tu bruvatas tasya maitreyasya viśāṃ pate / ūruṃ gajakarākāraṃ kareṇābhijaghāna saḥ // 3.11.28
duryodhanaḥ smitaṃ kṛtvā caraṇenālikhan mahīm / na kiṃ cid uktvā durmedhās tasthau kiṃ cid avāṅmukhaḥ // 3.11.29
tam aśuśrūṣamāṇaṃ tu vilikhantaṃ vasuṃdharām / dṛṣṭvā duryodhanaṃ rājan maitreyaṃ kopa āviśat // 3.11.30
sa kopavaśam āpanno maitreyo munisattamaḥ / vidhinā saṃprayuktaś ca śāpāyāsya mano dadhe // 3.11.31
tataḥ sa vāry upaspṛśya kopasaṃraktalocanaḥ / maitreyo dhārtarāṣṭraṃ tam aśapad duṣṭacetasam // 3.11.32
yasmāt tvaṃ mām anādṛtya nemāṃ vācaṃ cikīrṣasi / tasmād asyābhimānasya sadyaḥ phalam avāpnuhi // 3.11.33
tvadabhidrohasaṃyuktaṃ yuddham utpatsyate mahat / yatra bhīmo gadāpātais tavoruṃ bhetsyate balī // 3.11.34
ity evam ukte vacane dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ / prasādayām āsa muniṃ naitad evaṃ bhaved iti // 3.11.35
śamaṃ yāsyati cet putras tava rājan yathā tathā / śāpo na bhavitā tāta viparīte bhaviṣyati // 3.11.36
sa vilakṣas tu rājendra duryodhanapitā tadā / maitreyaṃ prāha kirmīraḥ kathaṃ bhīmena pātitaḥ // 3.11.37
nāhaṃ vakṣyāmy asūyā te na te śuśrūṣate sutaḥ / eṣa te viduraḥ sarvam ākhyāsyati gate mayi // 3.11.38
ity evam uktvā maitreyaḥ prātiṣṭhata yathāgatam / kirmīravadhasaṃvigno bahir duryodhano 'gamat // 3.11.39
kirmīrasya vadhaṃ kṣattaḥ śrotum icchāmi kathyatām / rakṣasā bhīmasenasya katham āsīt samāgamaḥ // 3.12.1
śṛṇu bhīmasya karmedam atimānuṣakarmaṇaḥ / śrutapūrvaṃ mayā teṣāṃ kathānteṣu punaḥ punaḥ // 3.12.2
itaḥ prayātā rājendra pāṇḍavā dyūtanirjitāḥ / jagmus tribhir ahorātraiḥ kāmyakaṃ nāma tad vanam // 3.12.3
rātrau niśīthe svābhīle gate 'rdhasamaye nṛpa / pracāre puruṣādānāṃ rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām // 3.12.4
tad vanaṃ tāpasā nityaṃ śeṣāś ca vanacāriṇaḥ / dūrāt pariharanti sma puruṣādabhayāt kila // 3.12.5
teṣāṃ praviśatāṃ tatra mārgam āvṛtya bhārata / dīptākṣaṃ bhīṣaṇaṃ rakṣaḥ solmukaṃ pratyadṛśyata // 3.12.6
bāhū mahāntau kṛtvā tu tathāsyaṃ ca bhayānakam / sthitam āvṛtya panthānaṃ yena yānti kurūdvahāḥ // 3.12.7
daṣṭoṣṭhadaṃṣṭraṃ tāmrākṣaṃ pradīptordhvaśiroruham / sārkaraśmitaḍiccakraṃ sabalākam ivāmbudam // 3.12.8
sṛjantaṃ rākṣasīṃ māyāṃ mahārāvavirāviṇam / muñcantaṃ vipulaṃ nādaṃ satoyam iva toyadam // 3.12.9
tasya nādena saṃtrastāḥ pakṣiṇaḥ sarvatodiśam / vimuktanādāḥ saṃpetuḥ sthalajā jalajaiḥ saha // 3.12.10
saṃpradrutamṛgadvīpimahiṣarkṣasamākulam / tad vanaṃ tasya nādena saṃprasthitam ivābhavat // 3.12.11
tasyoruvātābhihatā tāmrapallavabāhavaḥ / vidūrajātāś ca latāḥ samāśliṣyanta pādapān // 3.12.12
tasmin kṣaṇe 'tha pravavau māruto bhṛśadāruṇaḥ / rajasā saṃvṛtaṃ tena naṣṭarṣkam abhavan nabhaḥ // 3.12.13
pañcānāṃ pāṇḍuputrāṇām avijñāto mahāripuḥ / pañcānām indriyāṇāṃ tu śokavega ivātulaḥ // 3.12.14
sa dṛṣṭvā pāṇḍavān dūrāt kṛṣṇājinasamāvṛtān / āvṛṇot tad vanadvāraṃ maināka iva parvataḥ // 3.12.15
taṃ samāsādya vitrastā kṛṣṇā kamalalocanā / adṛṣṭapūrvaṃ saṃtrāsān nyamīlayata locane // 3.12.16
duḥśāsanakarotsṛṣṭaviprakīrṇaśiroruhā / pañcaparvatamadhyasthā nadīvākulatāṃ gatā // 3.12.17
momuhyamānāṃ tāṃ tatra jagṛhuḥ pañca pāṇḍavāḥ / indriyāṇi prasaktāni viṣayeṣu yathā ratim // 3.12.18
atha tāṃ rākṣasīṃ māyām utthitāṃ ghoradarśanām / rakṣoghnair vividhair mantrair dhaumyaḥ samyakprayojitaiḥ // 3.12.19
paśyatāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ nāśayām āsa vīryavān // 3.12.19.2
sa naṣṭamāyo 'tibalaḥ krodhavisphāritekṣaṇaḥ / kāmamūrtidharaḥ kṣudraḥ kālakalpo vyadṛśyata // 3.12.20
tam uvāca tato rājā dīrghaprajño yudhiṣṭhiraḥ / ko bhavān kasya vā kiṃ te kriyatāṃ kāryam ucyatām // 3.12.21
pratyuvācātha tad rakṣo dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram / ahaṃ bakasya vai bhrātā kirmīra iti viśrutaḥ // 3.12.22
vane 'smin kāmyake śūnye nivasāmi gatajvaraḥ / yudhi nirjitya puruṣān āhāraṃ nityam ācaran // 3.12.23
ke yūyam iha saṃprāptā bhakṣyabhūtā mamāntikam / yudhi nirjitya vaḥ sarvān bhakṣayiṣye gatajvaraḥ // 3.12.24
yudhiṣṭhiras tu tac chrutvā vacas tasya durātmanaḥ / ācacakṣe tataḥ sarvaṃ gotranāmādi bhārata // 3.12.25
pāṇḍavo dharmarājo 'haṃ yadi te śrotram āgataḥ / sahito bhrātṛbhiḥ sarvair bhīmasenārjunādibhiḥ // 3.12.26
hṛtarājyo vane vāsaṃ vastuṃ kṛtamatis tataḥ / vanam abhyāgato ghoram idaṃ tava parigraham // 3.12.27
kirmīras tv abravīd enaṃ diṣṭyā devair idaṃ mama / upapāditam adyeha cirakālān manogatam // 3.12.28
bhīmasenavadhārthaṃ hi nityam abhyudyatāyudhaḥ / carāmi pṛthivīṃ kṛtsnāṃ nainam āsādayāmy aham // 3.12.29
so 'yam āsādito diṣṭyā bhrātṛhā kāṅkṣitaś ciram / anena hi mama bhrātā bako vinihataḥ priyaḥ // 3.12.30
vetrakīyagṛhe rājan brāhmaṇacchadmarūpiṇā / vidyābalam upāśritya na hy asty asyaurasaṃ balam // 3.12.31
hiḍimbaś ca sakhā mahyaṃ dayito vanagocaraḥ / hato durātmanānena svasā cāsya hṛtā purā // 3.12.32
so 'yam abhyāgato mūḍho mamedaṃ gahanaṃ vanam / pracārasamaye 'smākam ardharātre samāsthite // 3.12.33
adyāsya yātayiṣyāmi tad vairaṃ cirasaṃbhṛtam / tarpayiṣyāmi ca bakaṃ rudhireṇāsya bhūriṇā // 3.12.34
adyāham anṛṇo bhūtvā bhrātuḥ sakhyus tathaiva ca / śāntiṃ labdhāsmi paramāṃ hatva rākṣasakaṇṭakam // 3.12.35
yadi tena purā mukto bhīmaseno bakena vai / adyainaṃ bhakṣayiṣyāmi paśyatas te yudhiṣṭhira // 3.12.36
enaṃ hi vipulaprāṇam adya hatvā vṛkodaram / saṃbhakṣya jarayiṣyāmi yathāgastyo mahāsuram // 3.12.37
evam uktas tu dharmātmā satyasaṃdho yudhiṣṭhiraḥ / naitad astīti sakrodho bhartsayām āsa rākṣasam // 3.12.38
tato bhīmo mahābāhur ārujya tarasā druma / daśavyāmam ivodviddhaṃ niṣpatram akarot tadā // 3.12.39
cakāra sajyaṃ gāṇḍīvaṃ vajraniṣpeṣagauravam / nimeṣāntaramātreṇa tathaiva vijayo 'rjunaḥ // 3.12.40
nivārya bhīmo jiṣṇuṃ tu tad rakṣo ghoradarśanam / abhidrutyābravīd vākyaṃ tiṣṭha tiṣṭheti bhārata // 3.12.41
ity uktvainam abhikruddhaḥ kakṣyām utpīḍya pāṇḍavaḥ / niṣpiṣya pāṇinā pāṇiṃ saṃdaṣṭoṣṭhapuṭo balī // 3.12.42
tam abhyadhāvad vegena bhīmo vṛkṣāyudhas tadā // 3.12.42.2
yamadaṇḍapratīkāśaṃ tatas taṃ tasya mūrdhani / pātayām āsa vegena kuliśaṃ maghavān iva // 3.12.43
asaṃbhrāntaṃ tu tad rakṣaḥ samare pratyadṛśyata / cikṣepa colmukaṃ dīptam aśaniṃ jvalitām iva // 3.12.44
tad udastam alātaṃ tu bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ / padā savyena cikṣepa tad rakṣaḥ punar āvrajat // 3.12.45
kirmīraś cāpi sahasā vṛkṣam utpāṭya pāṇḍavam / daṇḍapāṇir iva kruddhaḥ samare pratyayudhyata // 3.12.46
tad vṛkṣayuddham abhavan mahīruhavināśanam / vālisugrīvayor bhrātror yathā śrīkāṅkṣiṇoḥ purā // 3.12.47
śīrṣayoḥ patitā vṛkṣā bibhidur naikadhā tayoḥ / yathaivotpalapadmāni mattayor dvipayos tathā // 3.12.48
muñjavaj jarjarībhūtā bahavas tatra pādapāḥ / cīrāṇīva vyudastāni rejus tatra mahāvane // 3.12.49
tad vṛkṣayuddham abhavat sumuhūrtaṃ viśāṃ pate / rākṣasānāṃ ca mukhyasya narāṇām uttamasya ca // 3.12.50
tataḥ śilāṃ samutkṣipya bhīmasya yudhi tiṣṭhataḥ / prāhiṇod rākṣasaḥ kruddho bhīmasenaś cacāla ha // 3.12.51
taṃ śilātāḍanajaḍaṃ paryadhāvat sa rākṣasaḥ / bāhuvikṣiptakiraṇaḥ svarbhānur iva bhāskaram // 3.12.52
tāv anyonyaṃ samāśliṣya prakarṣantau parasparam / ubhāv api cakāśete prayuddhau vṛṣabhāv iva // 3.12.53
tayor āsīt sutumulaḥ saṃprahāraḥ sudāruṇaḥ / nakhadaṃṣṭrāyudhavator vyāghrayor iva dṛptayoḥ // 3.12.54
duryodhananikārāc ca bāhuvīryāc ca darpitaḥ / kṛṣṇānayanadṛṣṭaś ca vyavardhata vṛkodaraḥ // 3.12.55
abhipatyātha bāhubhyāṃ pratyagṛhṇād amarṣitaḥ / mātaṅga iva mātaṅgaṃ prabhinnakaraṭāmukhaḥ // 3.12.56
taṃ cāpy ātha tato rakṣaḥ pratijagrāha vīryavān / tam ākṣipad bhīmaseno balena balināṃ varaḥ // 3.12.57
tayor bhujaviniṣpeṣād ubhayor balinos tadā / śabdaḥ samabhavad ghoro veṇusphoṭasamo yudhi // 3.12.58
athainam ākṣipya balād gṛhya madhye vṛkodaraḥ / dhūnayām āsa vegena vāyuś caṇḍa iva drumam // 3.12.59
sa bhīmena parāmṛṣṭo durbalo balinā raṇe / vyaspandata yathāprāṇaṃ vicakarṣa ca pāṇḍavam // 3.12.60
tata enaṃ pariśrāntam upalabhya vṛkodaraḥ / yoktrayām āsa bāhubhyāṃ paśuṃ raśanayā yathā // 3.12.61
vinadantaṃ mahānādaṃ bhinnabherīsamasvanam / bhrāmayām āsa suciraṃ visphurantam acetasam // 3.12.62
taṃ viṣīdantam ājñāya rākṣasaṃ pāṇḍunandanaḥ / pragṛhya tarasā dorbhyāṃ paśumāram amārayat // 3.12.63
ākramya sa kaṭīdeśe jānunā rākṣasādhamam / apīḍayata bāhubhyāṃ kaṇṭhaṃ tasya vṛkodaraḥ // 3.12.64
atha taṃ jaḍasarvāṅgaṃ vyāvṛttanayanolbaṇam / bhūtale pātayām āsa vākyaṃ cedam uvāca ha // 3.12.65
hiḍimbabakayoḥ pāpa na tvam aśrupramārjanam / kariṣyasi gataś cāsi yamasya sadanaṃ prati // 3.12.66
ity evam uktvā puruṣapravīras; taṃ rākṣasaṃ krodhavivṛttanetraḥ / prasrastavastrābharaṇaṃ sphurantam; udbhrāntacittaṃ vyasum utsasarja // 3.12.67
tasmin hate toyadatulyarūpe; kṛṣṇāṃ puraskṛtya narendraputrāḥ / bhīmaṃ praśasyātha guṇair anekair; hṛṣṭās tato dvaitavanāya jagmuḥ // 3.12.68
evaṃ vinihataḥ saṃkhye kirmīro manujādhipa / bhīmena vacanāt tasya dharmarājasya kaurava // 3.12.69
tato niṣkaṇṭakaṃ kṛtvā vanaṃ tad aparājitaḥ / draupadyā saha dharmajño vasatiṃ tām uvāsa ha // 3.12.70
samāśvāsya ca te sarve draupadīṃ bharatarṣabhāḥ / prahṛṣṭamanasaḥ prītyā praśaśaṃsur vṛkodaram // 3.12.71
bhīmabāhubalotpiṣṭe vinaṣṭe rākṣase tataḥ / viviśus tad vanaṃ vīrāḥ kṣemaṃ nihatakaṇṭakam // 3.12.72
sa mayā gacchatā mārge vinikīrṇo bhayāvahaḥ / vane mahati duṣṭātmā dṛṣṭo bhīmabalād dhataḥ // 3.12.73
tatrāśrauṣam ahaṃ caitat karma bhīmasya bhārata / brāhmaṇānāṃ kathayatāṃ ye tatrāsan samāgatāḥ // 3.12.74
evaṃ vinihataṃ saṃkhye kirmīraṃ rākṣasottamam / śrutvā dhyānaparo rājā niśaśvāsārtavat tadā // 3.12.75
bhojāḥ pravrajitāñ śrutvā vṛṣṇayaś cāndhakaiḥ saha / pāṇḍavān duḥkhasaṃtaptān samājagmur mahāvane // 3.13.1
pāñcālasya ca dāyādā dhṛṣṭaketuś ca cedipaḥ / kekayāś ca mahāvīryā bhrātaro lokaviśrutāḥ // 3.13.2
vane te 'bhiyayuḥ pārthān krodhāmarśasamanvitāḥ / garhayanto dhārtarāṣṭrān kiṃ kurma iti cābruvan // 3.13.3
vāsudevaṃ puraskṛtya sarve te kṣatriyarṣabhāḥ / parivāryopaviviśur dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram // 3.13.4
duryodhanasya karṇasya śakuneś ca durātmanaḥ / duḥśāsanacaturthānāṃ bhūmiḥ pāsyati śoṇitam // 3.13.5
tataḥ sarve 'bhiṣiñcāmo dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram / nikṛtyopacaran vadhya eṣa dharmaḥ sanātanaḥ // 3.13.6
pārthānām abhiṣaṅgeṇa tathā kruddhaṃ janārdanam / arjunaḥ śamayām āsā didhakṣantam iva prajāḥ // 3.13.7
saṃkruddhaṃ keśavaṃ dṛṣṭvā pūrvadeheṣu phalgunaḥ / kīrtayām āsa karmāṇi satyakīrter mahātmanaḥ // 3.13.8
puruṣasyāprameyasya satyasyāmitatejasaḥ / prajāpatipater viṣṇor lokanāthasya dhīmataḥ // 3.13.9
daśa varṣasahasrāṇi yatrasāyaṃgṛho muniḥ / vyacaras tvaṃ purā kṛṣṇa parvate gandhamādane // 3.13.10
daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca / puṣkareṣv avasaḥ kṛṣṇa tvam apo bhakṣayan purā // 3.13.11
ūrdhvabāhur viśālāyāṃ badaryāṃ madhusūdana / atiṣṭha ekapādena vāyubhakṣaḥ śataṃ samāḥ // 3.13.12
apakṛṣṭottarāsaṅgaḥ kṛśo dhamanisaṃtataḥ / āsīḥ kṛṣṇa sarasvatyāṃ satre dvādaśavārṣike // 3.13.13
prabhāsaṃ cāpy athāsādya tīrthaṃ puṇyajanocitam / tathā kṛṣṇa mahātejā divyaṃ varṣasahasrakam // 3.13.14
ātiṣṭhas tapa ekena pādena niyame sthitaḥ // 3.13.14.2
kṣetrajñaḥ sarvabhūtānām ādir antaś ca keśava / nidhānaṃ tapasāṃ kṛṣṇa yajñas tvaṃ ca sanātanaḥ // 3.13.15
nihatya narakaṃ bhaumam āhṛtya maṇikuṇḍale / prathamotpāditaṃ kṛṣṇa medhyam aśvam avāsṛjaḥ // 3.13.16
kṛtvā tat karma lokānām ṛṣabhaḥ sarvalokajit / avadhīs tvaṃ raṇe sarvān sametān daityadānavān // 3.13.17
tataḥ sarveśvaratvaṃ ca saṃpradāya śacīpateḥ / mānuṣeṣu mahābāho prādurbhūto 'si keśava // 3.13.18
sa tvaṃ nārāyaṇo bhūtvā harir āsīḥ paraṃtapa / brahmā somaś ca sūryaś ca dharmo dhātā yamo 'nalaḥ // 3.13.19
vāyur vaiśravaṇo rudraḥ kālaḥ khaṃ pṛthivī diśaḥ / ajaś carācaraguruḥ sraṣṭā tvaṃ puruṣottama // 3.13.20
turāyaṇādibhir deva kratubhir bhūridakṣiṇaiḥ / ayajo bhūritejā vai kṛṣṇa caitrarathe vane // 3.13.21
śataṃ śatasahasrāṇi suvarṇasya janārdana / ekaikasmiṃs tadā yajñe paripūrṇāni bhāgaśaḥ // 3.13.22
aditer api putratvam etya yādavanandana / tvaṃ viṣṇur iti vikhyāta indrād avarajo bhuvi // 3.13.23
śiśur bhūtvā divaṃ khaṃ ca pṛthivīṃ ca paraṃtapa / tribhir vikramaṇaiḥ kṛṣṇa krāntavān asi tejasā // 3.13.24
saṃprāpya divam ākāśam ādityasadane sthitaḥ / atyarocaś ca bhūtātman bhāskaraṃ svena tejasā // 3.13.25
sāditā mauravāḥ pāśā nisundanarakau hatau / kṛtaḥ kṣemaḥ punaḥ panthāḥ puraṃ prāgjyotiṣaṃ prati // 3.13.26
jārūthyām āhutiḥ krāthaḥ śiśupālo janaiḥ saha / bhīmasenaś ca śaibyaś ca śatadhanvā ca nirjitaḥ // 3.13.27
tathā parjanyaghoṣeṇa rathenādityavarcasā / avākṣīr mahiṣīṃ bhojyāṃ raṇe nirjitya rukmiṇam // 3.13.28
indradyumno hataḥ kopād yavanaś ca kaśerumān / hataḥ saubhapatiḥ śālvas tvayā saubhaṃ ca pātitam // 3.13.29
irāvatyāṃ tathā bhojaḥ kārtavīryasamo yudhi / gopatis tālaketuś ca tvayā vinihatāv ubhau // 3.13.30
tāṃ ca bhogavatīṃ puṇyām ṛṣikāntāṃ janārdana / dvārakām ātmasāt kṛtvā samudraṃ gamayiṣyasi // 3.13.31
na krodho na ca mātsaryaṃ nānṛtaṃ madhusūdana / tvayi tiṣṭhati dāśārha na nṛśaṃsyaṃ kuto 'nṛju // 3.13.32
āsīnaṃ cittamadhye tvāṃ dīpyamānaṃ svatejasā / āgamya ṛṣayaḥ sarve 'yācantābhayam acyuta // 3.13.33
yugānte sarvabhūtāni saṃkṣipya madhusūdana / ātmany evātmasāt kṛtvā jagad āsse paraṃtapa // 3.13.34
naivaṃ pūrve nāpare vā kariṣyanti kṛtāni te / karmāṇi yāni deva tvaṃ bāla eva mahādyute // 3.13.35
kṛtavān puṇḍarīkākṣa baladevasahāyavān / vairājabhavane cāpi brahmaṇā nyavasaḥ saha // 3.13.36
evam uktvā tadātmānam ātmā kṛṣṇasya pāṇḍavaḥ / tūṣṇīm āsīt tataḥ pārtham ity uvāca janārdanaḥ // 3.13.37
mamaiva tvaṃ tavaivāhaṃ ye madīyās tavaiva te / yas tvāṃ dveṣṭi sa māṃ dveṣṭi yas tvām anu sa mām anu // 3.13.38
naras tvam asi durdharṣa harir nārāyaṇo hy aham / lokāl lokam imaṃ prāptau naranārāyaṇāv ṛṣī // 3.13.39
ananyaḥ pārtha mattas tvam ahaṃ tvattaś ca bhārata / nāvayor antaraṃ śakyaṃ vedituṃ bharatarṣabha // 3.13.40
tasmin vīrasamāvāye saṃrabdheṣv atha rājasu / dhṛṣṭadyumnamukhair vīrair bhrātṛbhiḥ parivāritā // 3.13.41
pāñcālī puṇḍarīkākṣam āsīnaṃ yādavaiḥ saha / abhigamyābravīt kṛṣṇā śaraṇyaṃ śaraṇaiṣiṇī // 3.13.42
pūrve prajānisarge tvām āhur ekaṃ prajāpatim / sraṣṭāraṃ sarvabhūtānām asito devalo 'bravīt // 3.13.43
viṣṇus tvam asi durdharṣa tvaṃ yajño madhusūdana / yaṣṭā tvam asi yaṣṭavyo jāmadagnyo yathābravīt // 3.13.44
ṛṣayas tvāṃ kṣamām āhuḥ satyaṃ ca puruṣottama / satyād yajño 'si saṃbhūtaḥ kaśyapas tvāṃ yathābravīt // 3.13.45
sādhyānām api devānāṃ vasūnām īśvareśvaraḥ / lokabhāvana lokeśa yathā tvāṃ nārado 'bravīt // 3.13.46
divaṃ te śirasā vyāptaṃ padbhyāṃ ca pṛthivī vibho / jaṭharaṃ te ime lokāḥ puruṣo 'si sanātanaḥ // 3.13.47
vidyātapo 'bhitaptānāṃ tapasā bhāvitātmanām / ātmadarśanasiddhānām ṛṣīṇām ṛṣisattama // 3.13.48
rājarṣīṇāṃ puṇyakṛtām āhaveṣv anivartinām / sarvadharmopapannānāṃ tvaṃ gatiḥ puruṣottama // 3.13.49
tvaṃ prabhus tvaṃ vibhus tvaṃ bhūr ātmabhūs tvaṃ sanātanaḥ / lokapālāś ca lokāś ca nakṣatrāṇi diśo daśa // 3.13.50
nabhaś candraś ca sūryaś ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam // 3.13.50.2
martyatā caiva bhūtānām amaratvaṃ divaukasām / tvayi sarvaṃ mahābāho lokakāryaṃ pratiṣṭhitam // 3.13.51
sā te 'haṃ duḥkham ākhyāsye praṇayān madhusūdana / īśas tvaṃ sarvabhūtānāṃ ye divyā ye ca mānuṣāḥ // 3.13.52
kathaṃ nu bhāryā pārthānāṃ tava kṛṣṇa sakhī vibho / dhṛṣṭadyumnasya bhaginī sabhāṃ kṛṣyeta mādṛśī // 3.13.53
strīdharmiṇī vepamānā rudhireṇa samukṣitā / ekavastrā vikṛṣṭāsmi duḥkhitā kurusaṃsadi // 3.13.54
rājamadhye sabhāyāṃ tu rajasābhisamīritām / dṛṣṭvā ca māṃ dhārtarāṣṭrāḥ prāhasan pāpacetasaḥ // 3.13.55
dāsībhāvena bhoktuṃ mām īṣus te madhusūdana / jīvatsu pāṇḍuputreṣu pāñcāleṣv atha vṛṣṇiṣu // 3.13.56
nanv ahaṃ kṛṣṇa bhīṣmasya dhṛtarāṣṭrasya cobhayoḥ / snuṣā bhavāmi dharmeṇa sāhaṃ dāsīkṛtā balāt // 3.13.57
garhaye pāṇḍavāṃs tv eva yudhi śreṣṭhān mahābalān / ye kliśyamānāṃ prekṣante dharmapatnīṃ yaśasvinīm // 3.13.58
dhig balaṃ bhīmasenasya dhik pārthasya dhanuṣmatām / yau māṃ viprakṛtāṃ kṣudrair marṣayetāṃ janārdana // 3.13.59
śāśvato 'yaṃ dharmapathaḥ sadbhir ācaritaḥ sadā / yad bhāryāṃ parirakṣanti bhartāro 'lpabalā api // 3.13.60
bhāryāyāṃ rakṣyamāṇāyāṃ prajā bhavati rakṣitā / prajāyāṃ rakṣyamāṇāyām ātmā bhavati rakṣitaḥ // 3.13.61
ātmā hi jāyate tasyāṃ tasmāj jāyā bhavaty uta / bhartā ca bhāryayā rakṣyaḥ kathaṃ jāyān mamodare // 3.13.62
nanv ime śaraṇaṃ prāptān na tyajanti kadā cana / te māṃ śaraṇam āpannāṃ nānvapadyanta pāṇḍavāḥ // 3.13.63
pañceme pañcabhir jātāḥ kumārāś cāmitaujasaḥ / eteṣām apy avekṣārthaṃ trātavyāsmi janārdana // 3.13.64
prativindhyo yudhiṣṭhirāt sutasomo vṛkodarāt / arjunāc chrutakīrtis tu śatānīkas tu nākuliḥ // 3.13.65
kaniṣṭhāc chrutakarmā tu sarve satyaparākramāḥ / pradyumno yādṛśaḥ kṛṣṇa tādṛśās te mahārathāḥ // 3.13.66
nanv ime dhanuṣi śreṣṭhā ajeyā yudhi śātravaiḥ / kimarthaṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ sahante durbalīyasām // 3.13.67
adharmeṇa hṛtaṃ rājyaṃ sarve dāsāḥ kṛtās tathā / sabhāyāṃ parikṛṣṭāham ekavastrā rajasvalā // 3.13.68
nādhijyam api yac chakyaṃ kartum anyena gāṇḍivam / anyatrārjunabhīmābhyāṃ tvayā vā madhusūdana // 3.13.69
dhig bhīmasenasya balaṃ dhik pārthasya ca gāṇḍivam / yatra duryodhanaḥ kṛṣṇa muhūrtam api jīvati // 3.13.70
ya etān ākṣipad rāṣṭrāt saha mātrāvihiṃsakān / adhīyānān purā bālān vratasthān madhusūdana // 3.13.71
bhojane bhīmasenasya pāpaḥ prākṣepayad viṣam / kālakūṭaṃ navaṃ tīkṣṇaṃ saṃbhṛtaṃ lomaharṣaṇam // 3.13.72
taj jīrṇam avikāreṇa sahānnena janārdana / saśeṣatvān mahābāho bhīmasya puruṣottama // 3.13.73
pramāṇakoṭyāṃ viśvastaṃ tathā suptaṃ vṛkodaram / baddhvainaṃ kṛṣṇa gaṅgāyāṃ prakṣipya punar āvrajat // 3.13.74
yadā vibuddhaḥ kaunteyas tadā saṃchidya bandhanam / udatiṣṭhan mahābāhur bhīmaseno mahābalaḥ // 3.13.75
āśīviṣaiḥ kṛṣṇasarpaiḥ suptaṃ cainam adaṃśayat / sarveṣv evāṅgadeśeṣu na mamāra ca śatruhā // 3.13.76
pratibuddhas tu kaunteyaḥ sarvān sarpān apothayat / sārathiṃ cāsya dayitam apahastena jaghnivān // 3.13.77
punaḥ suptān upādhākṣīd bālakān vāraṇāvate / śayānān āryayā sārdhaṃ ko nu tat kartum arhati // 3.13.78
yatrāryā rudatī bhītā pāṇḍavān idam abravīt / mahad vyasanam āpannā śikhinā parivāritā // 3.13.79
hā hatāsmi kuto nv adya bhavec chāntir ihānalāt / anāthā vinaśiṣyāmi bālakaiḥ putrakaiḥ saha // 3.13.80
tatra bhīmo mahābāhur vāyuvegaparākramaḥ / āryām āśvāsayām āsa bhrātṝṃś cāpi vṛkodaraḥ // 3.13.81
vainateyo yathā pakṣī garuḍaḥ patatāṃ varaḥ / tathaivābhipatiṣyāmi bhayaṃ vo neha vidyate // 3.13.82
āryām aṅkena vāmena rājānaṃ dakṣiṇena ca / aṃsayoś ca yamau kṛtvā pṛṣṭhe bībhatsum eva ca // 3.13.83
sahasotpatya vegena sarvān ādāya vīryavān / bhrātṝn āryāṃ ca balavān mokṣayām āsa pāvakāt // 3.13.84
te rātrau prasthitāḥ sarve mātrā saha yaśasvinaḥ / abhyagacchan mahāraṇyaṃ hiḍimbavanam antikāt // 3.13.85
śrāntāḥ prasuptās tatreme mātrā saha suduḥkhitāḥ / suptāṃś cainān abhyagacchad dhiḍimbā nāma rākṣasī // 3.13.86
bhīmasya pādau kṛtvā tu sva utsaṅge tato balāt / paryamardata saṃhṛṣṭā kalyāṇī mṛdupāṇinā // 3.13.87
tām abudhyad ameyātmā balavān satyavikramaḥ / paryapṛcchac ca tāṃ bhīmaḥ kim ihecchasy anindite // 3.13.88
tayoḥ śrutvā tu kathitam āgacchad rākṣasādhamaḥ / bhīmarūpo mahānādān visṛjan bhīmadarśanaḥ // 3.13.89
kena sārdhaṃ kathayasi ānayainaṃ mamāntikam / hiḍimbe bhakṣayiṣyāvo na ciraṃ kartum arhasi // 3.13.90
sā kṛpāsaṃgṛhītena hṛdayena manasvinī / nainam aicchat tadākhyātum anukrośād aninditā // 3.13.91
sa nādān vinadan ghorān rākṣasaḥ puruṣādakaḥ / abhyadravata vegena bhīmasenaṃ tadā kila // 3.13.92
tam abhidrutya saṃkruddho vegena mahatā balī / agṛhṇāt pāṇinā pāṇiṃ bhīmasenasya rākṣasaḥ // 3.13.93
indrāśanisamasparśaṃ vajrasaṃhananaṃ dṛḍham / saṃhatya bhīmasenāya vyākṣipat sahasā karam // 3.13.94
gṛhītaṃ pāṇinā pāṇiṃ bhīmaseno 'tha rakṣasā / nāmṛṣyata mahābāhus tatrākrudhyad vṛkodaraḥ // 3.13.95
tatrāsīt tumulaṃ yuddhaṃ bhīmasenahiḍimbayoḥ / sarvāstraviduṣor ghoraṃ vṛtravāsavayor iva // 3.13.96
hatvā hiḍimbaṃ bhīmo 'tha prasthito bhrātṛbhiḥ saha / hiḍimbām agrataḥ kṛtvā yasyāṃ jāto ghaṭotkacaḥ // 3.13.97
tataś ca prādravan sarve saha mātrā yaśasvinaḥ / ekacakrām abhimukhāḥ saṃvṛtā brāhmaṇavrajaiḥ // 3.13.98
prasthāne vyāsa eṣāṃ ca mantrī priyahito 'bhavat / tato 'gacchann ekacakrāṃ pāṇḍavāḥ saṃśitavratāḥ // 3.13.99
tatrāpy āsādayām āsur bakaṃ nāma mahābalam / puruṣādaṃ pratibhayaṃ hiḍimbenaiva saṃmitam // 3.13.100
taṃ cāpi vinihatyograṃ bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ / sahito bhrātṛbhiḥ sarvair drupadasya puraṃ yayau // 3.13.101
labdhāham api tatraiva vasatā savyasācinā / yathā tvayā jitā kṛṣṇa rukmiṇī bhīṣmakātmajā // 3.13.102
evaṃ suyuddhe pārthena jitāhaṃ madhusūdana / svayaṃvare mahat karma kṛtvā nasukaraṃ paraiḥ // 3.13.103
evaṃ kleśaiḥ subahubhiḥ kliśyamānāḥ suduḥkhitāḥ / nivasāmāryayā hīnāḥ kṛṣṇa dhaumyapuraḥsarāḥ // 3.13.104
ta ime siṃhavikrāntā vīryeṇābhyadhikāḥ paraiḥ / vihīnaiḥ parikliśyantīṃ samupekṣanta māṃ katham // 3.13.105
etādṛśāni duḥkhāni sahante durbalīyasām / dīrghakālaṃ pradīptāni pāpānāṃ kṣudrakarmaṇām // 3.13.106
kule mahati jātāsmi divyena vidhinā kila / pāṇḍavānāṃ priyā bhāryā snuṣā pāṇḍor mahātmanaḥ // 3.13.107
kacagraham anuprāptā sāsmi kṛṣṇa varā satī / pañcānām indrakalpānāṃ prekṣatāṃ madhusūdana // 3.13.108
ity uktvā prārudat kṛṣṇā mukhaṃ pracchādya pāṇinā / padmakośaprakāśena mṛdunā mṛdubhāṣiṇī // 3.13.109
stanāv apatitau pīnau sujātau śubhalakṣaṇau / abhyavarṣata pāñcālī duḥkhajair aśrubindubhiḥ // 3.13.110
cakṣuṣī parimārjantī niḥśvasantī punaḥ punaḥ / bāṣpapūrṇena kaṇṭhena kruddhā vacanam abravīt // 3.13.111
naiva me patayaḥ santi na putrā madhusūdana / na bhrātaro na ca pitā naiva tvaṃ na ca bāndhavāḥ // 3.13.112
ye māṃ viprakṛtāṃ kṣudrair upekṣadhvaṃ viśokavat / na hi me śāmyate duḥkhaṃ karṇo yat prāhasat tadā // 3.13.113
athainām abravīt kṛṣṇas tasmin vīrasamāgame / rodiṣyanti striyo hy evaṃ yeṣāṃ kruddhāsi bhāmini // 3.13.114
bībhatsuśarasaṃchannāñ śoṇitaughapariplutān / nihatāñ jīvitaṃ tyaktvā śayānān vasudhātale // 3.13.115
yat samarthaṃ pāṇḍavānāṃ tat kariṣyāmi mā śucaḥ / satyaṃ te pratijānāmi rājñāṃ rājñī bhaviṣyasi // 3.13.116
pated dyaur himavāñ śīryet pṛthivī śakalībhavet / śuṣyet toyanidhiḥ kṛṣṇe na me moghaṃ vaco bhavet // 3.13.117
ahaṃ droṇaṃ haniṣyāmi śikhaṇḍī tu pitāmaham / duryodhanaṃ bhīmasenaḥ karṇaṃ hantā dhanaṃjayaḥ // 3.13.118
rāmakṛṣṇau vyapāśritya ajeyāḥ sma śucismite / api vṛtrahaṇā yuddhe kiṃ punar dhṛtarāṣṭrajaiḥ // 3.13.119
ity ukte 'bhimukhā vīrā vāsudevam upasthitā / teṣāṃ madhye mahābāhuḥ keśavo vākyam abravīt // 3.13.120
nedaṃ kṛcchram anuprāpto bhavān syād vasudhādhipa / yady ahaṃ dvārakāyāṃ syāṃ rājan saṃnihitaḥ purā // 3.14.1
āgaccheyam ahaṃ dyūtam anāhūto 'pi kauravaiḥ / āmbikeyena durdharṣa rājñā duryodhanena ca // 3.14.2
vārayeyam ahaṃ dyūtaṃ bahūn doṣān pradarśayan / bhīṣmadroṇau samānāyya kṛpaṃ bāhlīkam eva ca // 3.14.3
vaicitravīryaṃ rājānam alaṃ dyūtena kaurava / putrāṇāṃ tava rājendra tvannimittam iti prabho // 3.14.4
tatra vakṣyāmy ahaṃ doṣān yair bhavān avaropitaḥ / vīrasenasuto yaiś ca rājyāt prabhraṃśitaḥ purā // 3.14.5
abhakṣitavināśaṃ ca devanena viśāṃ pate / sātatyaṃ ca prasaṅgasya varṇayeyaṃ yathātatham // 3.14.6
striyo 'kṣā mṛgayā pānam etat kāmasamutthitam / vyasanaṃ catuṣṭayaṃ proktaṃ yai rājan bhraśyate śriyaḥ // 3.14.7
tatra sarvatra vaktavyaṃ manyante śāstrakovidāḥ / viśeṣataś ca vaktavyaṃ dyūte paśyanti tadvidaḥ // 3.14.8
ekāhnā dravyanāśo 'tra dhruvaṃ vyasanam eva ca / abhuktanāśaś cārthānāṃ vākpāruṣyaṃ ca kevalam // 3.14.9
etac cānyac ca kauravya prasaṅgi kaṭukodayam / dyūte brūyāṃ mahābāho samāsādyāmbikāsutam // 3.14.10
evam ukto yadi mayā gṛhṇīyād vacanaṃ mama / anāmayaṃ syād dharmasya kurūṇāṃ kurunandana // 3.14.11
na cet sa mama rājendra gṛhṇīyān madhuraṃ vacaḥ / pathyaṃ ca bharataśreṣṭha nigṛhṇīyāṃ balena tam // 3.14.12
athainān abhinīyaivaṃ suhṛdo nāma durhṛdaḥ / sabhāsadaś ca tān sarvān bhedayeyaṃ durodarān // 3.14.13
asāṃnidhyaṃ tu kauravya mamānarteṣv abhūt tadā / yenedaṃ vyasanaṃ prāptā bhavanto dyūtakāritam // 3.14.14
so 'ham etya kuruśreṣṭha dvārakāṃ pāṇḍunandana / aśrauṣaṃ tvāṃ vyasaninaṃ yuyudhānād yathātatham // 3.14.15
śrutvaiva cāhaṃ rājendra paramodvignamānasaḥ / tūrṇam abhyāgato 'smi tvāṃ draṣṭukāmo viśāṃ pate // 3.14.16
aho kṛcchram anuprāptāḥ sarve sma bharatarṣabha / ye vayaṃ tvāṃ vyasaninaṃ paśyāmaḥ saha sodaraiḥ // 3.14.17
asāṃnidhyaṃ kathaṃ kṛṣṇa tavāsīd vṛṣṇinandana / kva cāsīd vipravāsas te kiṃ vākārṣīḥ pravāsakaḥ // 3.15.1
śālvasya nagaraṃ saubhaṃ gato 'haṃ bharatarṣabha / vinihantuṃ naraśreṣṭha tatra me śṛṇu kāraṇam // 3.15.2
mahātejā mahābāhur yaḥ sa rājā mahāyaśāḥ / damaghoṣātmajo vīraḥ śiśupālo mayā hataḥ // 3.15.3
yajñe te bharataśreṣṭha rājasūye 'rhaṇāṃ prati / sa roṣavaśasaṃprāpto nāmṛṣyata durātmavān // 3.15.4
śrutvā taṃ nihataṃ śālvas tīvraroṣasamanvitaḥ / upāyād dvārakāṃ śūnyām ihasthe mayi bhārata // 3.15.5
sa tatra yodhito rājan bālakair vṛṣṇipuṃgavaiḥ / āgataḥ kāmagaṃ saubham āruhyaiva nṛśaṃsakṛt // 3.15.6
tato vṛṣṇipravīrāṃs tān bālān hatvā bahūṃs tadā / purodyānāni sarvāṇi bhedayām āsa durmatiḥ // 3.15.7
uktavāṃś ca mahābāho kvāsau vṛṣṇikulādhamaḥ / vāsudevaḥ sumandātmā vasudevasuto gataḥ // 3.15.8
tasya yuddhārthino darpaṃ yuddhe nāśayitāsmy aham / ānartāḥ satyam ākhyāta tatra gantāsmi yatra saḥ // 3.15.9
taṃ hatvā vinivartiṣye kaṃsakeśiniṣūdanam / ahatvā na nivartiṣye satyenāyudham ālabhe // 3.15.10
kvāsau kvāsāv iti punas tatra tatra vidhāvati / mayā kila raṇe yuddhaṃ kāṅkṣamāṇaḥ sa saubharāṭ // 3.15.11
adya taṃ pāpakarmāṇaṃ kṣudraṃ viśvāsaghātinam / śiśupālavadhāmarṣād gamayiṣye yamakṣayam // 3.15.12
mama pāpasvabhāvena bhrātā yena nipātitaḥ / śiśupālo mahīpālas taṃ vadhiṣye mahītale // 3.15.13
bhrātā bālaś ca rājā ca na ca saṃgrāmamūrdhani / pramattaś ca hato vīras taṃ haniṣye janārdanam // 3.15.14
evamādi mahārāja vilapya divam āsthitaḥ / kāmagena sa saubhena kṣiptvā māṃ kurunandana // 3.15.15
tam aśrauṣam ahaṃ gatvā yathā vṛttaḥ sudurmatiḥ / mayi kauravya duṣṭātmā mārttikāvatako nṛpaḥ // 3.15.16
tato 'ham api kauravya roṣavyākulalocanaḥ / niścitya manasā rājan vadhāyāsya mano dadhe // 3.15.17
ānarteṣu vimardaṃ ca kṣepaṃ cātmani kaurava / pravṛddham avalepaṃ ca tasya duṣkṛtakarmaṇaḥ // 3.15.18
tataḥ saubhavadhāyāhaṃ pratasthe pṛthivīpate / sa mayā sāgarāvarte dṛṣṭa āsīt parīpsatā // 3.15.19
tataḥ pradhmāpya jalajaṃ pāñcajanyam ahaṃ nṛpa / āhūya śālvaṃ samare yuddhāya samavasthitaḥ // 3.15.20
sumuhūrtam abhūd yuddhaṃ tatra me dānavaiḥ saha / vaśībhūtāś ca me sarve bhūtale ca nipātitāḥ // 3.15.21
etat kāryaṃ mahābāho yenāhaṃ nāgamaṃ tadā / śrutvaiva hāstinapuraṃ dyūtaṃ cāvinayotthitam // 3.15.22
vāsudeva mahābāho vistareṇa mahāmate / saubhasya vadham ācakṣva na hi tṛpyāmi kathyataḥ // 3.16.1
hataṃ śrutvā mahābāho mayā śrautaśravaṃ nṛpam / upāyād bharataśreṣṭha śālvo dvāravatīṃ purīm // 3.16.2
arundhat tāṃ suduṣṭātmā sarvataḥ pāṇḍunandana / śālvo vaihāyasaṃ cāpi tat puraṃ vyūhya viṣṭhitaḥ // 3.16.3
tatrastho 'tha mahīpālo yodhayām āsa tāṃ purīm / abhisāreṇa sarveṇa tatra yuddham avartata // 3.16.4
purī samantād vihitā sapatākā satoraṇā / sacakrā sahuḍā caiva sayantrakhanakā tathā // 3.16.5
sopatalpapratolīkā sāṭṭāṭṭālakagopurā / sakacagrahaṇī caiva solkālātāvapothikā // 3.16.6
soṣṭrikā bharataśreṣṭha sabherīpaṇavānakā / samittṛṇakuśā rājan saśataghnīkalāṅgalā // 3.16.7
sabhuśuṇḍyaśmalaguḍā sāyudhā saparaśvadhā / lohacarmavatī cāpi sāgniḥ sahuḍaśṛṅgikā // 3.16.8
śāstradṛṣṭena vidhinā saṃyuktā bharatarṣabha / dravyair anekair vividhair gadasāmboddhavādibhiḥ // 3.16.9
puruṣaiḥ kuruśārdūla samarthaiḥ pratibādhane / abhikhyātakulair vīrair dṛṣṭavīryaiś ca saṃyuge // 3.16.10
madhyamena ca gulmena rakṣitā sārasaṃjñitā / utkṣiptagulmaiś ca tathā hayaiś caiva padātibhiḥ // 3.16.11
āghoṣitaṃ ca nagare na pātavyā sureti ha / pramādaṃ parirakṣadbhir ugrasenoddhavādibhiḥ // 3.16.12
pramatteṣv abhighātaṃ hi kuryāc chālvo narādhipaḥ / iti kṛtvāpramattās te sarve vṛṣṇyandhakāḥ sthitāḥ // 3.16.13
ānartāś ca tathā sarve naṭanartakagāyanāḥ / bahir vivāsitāḥ sarve rakṣadbhir vittasaṃcayān // 3.16.14
saṃkramā bheditāḥ sarve nāvaś ca pratiṣedhitāḥ / parikhāś cāpi kauravya kīlaiḥ sunicitāḥ kṛtāḥ // 3.16.15
udapānāḥ kuruśreṣṭha tathaivāpy ambarīṣakāḥ / samantāt krośamātraṃ ca kāritā viṣamā ca bhūḥ // 3.16.16
prakṛtyā viṣamaṃ durgaṃ prakṛtyā ca surakṣitam / prakṛtyā cāyudhopetaṃ viśeṣeṇa tadānagha // 3.16.17
surakṣitaṃ suguptaṃ ca sarvāyudhasamanvitam / tat puraṃ bharataśreṣṭha yathendrabhavanaṃ tathā // 3.16.18
na cāmudro 'bhiniryāti na cāmudraḥ praveśyate / vṛṣṇyandhakapure rājaṃs tadā saubhasamāgame // 3.16.19
anu rathyāsu sarvāsu catvareṣu ca kaurava / balaṃ babhūva rājendra prabhūtagajavājimat // 3.16.20
dattavetanabhaktaṃ ca dattāyudhaparicchadam / kṛtāpadānaṃ ca tadā balam āsīn mahābhuja // 3.16.21
na kupyavetanī kaś cin na cātikrāntavetanī / nānugrahabhṛtaḥ kaś cin na cādṛṣṭaparākramaḥ // 3.16.22
evaṃ suvihitā rājan dvārakā bhūridakṣiṇaiḥ / āhukena suguptā ca rājñā rājīvalocana // 3.16.23
tāṃ tūpayātvā rājendra śālvaḥ saubhapatis tadā / prabhūtanaranāgena balenopaviveśa ha // 3.17.1
same niviṣṭā sā senā prabhūtasalilāśaye / caturaṅgabalopetā śālvarājābhipālitā // 3.17.2
varjayitvā śmaśānāni devatāyatanāni ca / valmīkāṃś caiva caityāṃś ca tanniviṣṭam abhūd balam // 3.17.3
anīkānāṃ vibhāgena panthānaḥ ṣaṭ kṛtābhavan / pravaṇā nava caivāsañ śālvasya śibire nṛpa // 3.17.4
sarvāyudhasamopetaṃ sarvaśastraviśāradam / rathanāgāśvakalilaṃ padātidhvajasaṃkulam // 3.17.5
tuṣṭapuṣṭajanopetaṃ vīralakṣaṇalakṣitam / vicitradhvajasaṃnāhaṃ vicitrarathakārmukam // 3.17.6
saṃniveśya ca kauravya dvārakāyāṃ nararṣabha / abhisārayām āsa tadā vegena patagendravat // 3.17.7
tadāpatantaṃ saṃdṛśya balaṃ śālvapates tadā / niryāya yodhayām āsuḥ kumārā vṛṣṇinandanāḥ // 3.17.8
asahanto 'bhiyānaṃ tac chālvarājasya kaurava / cārudeṣṇaś ca sāmbaś ca pradyumnaś ca mahārathaḥ // 3.17.9
te rathair daṃśitāḥ sarve vicitrābharaṇadhvajāḥ / saṃsaktāḥ śālvarājasya bahubhir yodhapuṃgavaiḥ // 3.17.10
gṛhītvā tu dhanuḥ sāmbaḥ śālvasya sacivaṃ raṇe / yodhayām āsa saṃhṛṣṭaḥ kṣemavṛddhiṃ camūpatim // 3.17.11
tasya bāṇamayaṃ varṣaṃ jāmbavatyāḥ suto mahat / mumoca bharataśreṣṭha yathā varṣaṃ sahasradṛk // 3.17.12
tad bāṇavarṣaṃ tumulaṃ viṣehe sa camūpatiḥ / kṣemavṛddhir mahārāja himavān iva niścalaḥ // 3.17.13
tataḥ sāmbāya rājendra kṣemavṛddhir api sma ha / mumoca māyāvihitaṃ śarajālaṃ mahattaram // 3.17.14
tato māyāmayaṃ jālaṃ māyayaiva vidārya saḥ / sāmbaḥ śarasahasreṇa ratham asyābhyavarṣata // 3.17.15
tataḥ sa viddhaḥ sāmbena kṣemavṛddhiś camūpatiḥ / apāyāj javanair aśvaiḥ sāmbabāṇaprapīḍitaḥ // 3.17.16
tasmin vipradrute krūre śālvasyātha camūpatau / vegavān nāma daiteyaḥ sutaṃ me 'bhyadravad balī // 3.17.17
abhipannas tu rājendra sāmbo vṛṣṇikulodvahaḥ / vegaṃ vegavato rājaṃs tasthau vīro vidhārayan // 3.17.18
sa vegavati kaunteya sāmbo vegavatīṃ gadām / cikṣepa tarasā vīro vyāvidhya satyavikramaḥ // 3.17.19
tayā tv abhihato rājan vegavān apatad bhuvi / vātarugṇa iva kṣuṇṇo jīrṇamūlo vanaspatiḥ // 3.17.20
tasmin nipatite vīre gadānunne mahāsure / praviśya mahatīṃ senāṃ yodhayām āsa me sutaḥ // 3.17.21
cārudeṣṇena saṃsakto vivindhyo nāma dānavaḥ / mahārathaḥ samājñāto mahārāja mahādhanuḥ // 3.17.22
tataḥ sutumulaṃ yuddhaṃ cārudeṣṇavivindhyayoḥ / vṛtravāsavayo rājan yathā pūrvaṃ tathābhavat // 3.17.23
anyonyasyābhisaṃkruddhāv anyonyaṃ jaghnatuḥ śaraiḥ / vinadantau mahārāja siṃhāv iva mahābalau // 3.17.24
raukmiṇeyas tato bāṇam agnyarkopamavarcasam / abhimantrya mahāstreṇa saṃdadhe śatrunāśanam // 3.17.25
sa vivindhyāya sakrodhaḥ samāhūya mahārathaḥ / cikṣepa me suto rājan sa gatāsur athāpatat // 3.17.26
vivindhyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā tāṃ ca vikṣobhitāṃ camūm / kāmagena sa saubhena śālvaḥ punar upāgamat // 3.17.27
tato vyākulitaṃ sarvaṃ dvārakāvāsi tad balam / dṛṣṭvā śālvaṃ mahābāho saubhasthaṃ pṛthivīgatam // 3.17.28
tato niryāya kaunteya vyavasthāpya ca tad balam / ānartānāṃ mahārāja pradyumno vākyam abravīt // 3.17.29
sarve bhavantas tiṣṭhantu sarve paśyantu māṃ yudhi / nivārayantaṃ saṃgrāme balāt saubhaṃ sarājakam // 3.17.30
ahaṃ saubhapateḥ senām āyasair bhujagair iva / dhanurbhujavinirmuktair nāśayāmy adya yādavāḥ // 3.17.31
āśvasadhvaṃ na bhīḥ kāryā saubharāḍ adya naśyati / mayābhipanno duṣṭātmā sasaubho vinaśiṣyati // 3.17.32
evaṃ bruvati saṃhṛṣṭe pradyumne pāṇḍunandana / viṣṭhitaṃ tad balaṃ vīra yuyudhe ca yathāsukham // 3.17.33
evam uktvā raukmiṇeyo yādavān bharatarṣabha / daṃśitair haribhir yuktaṃ ratham āsthāya kāñcanam // 3.18.1
ucchritya makaraṃ ketuṃ vyāttānanam alaṃkṛtam / utpatadbhir ivākāśaṃ tair hayair anvayāt parān // 3.18.2
vikṣipan nādayaṃś cāpi dhanuḥśreṣṭhaṃ mahābalaḥ / tūṇakhaḍgadharaḥ śūro baddhagodhāṅgulitravān // 3.18.3
sa vidyuccalitaṃ cāpaṃ viharan vai talāt talam / mohayām āsa daiteyān sarvān saubhanivāsinaḥ // 3.18.4
nāsya vikṣipataś cāpaṃ saṃdadhānasya cāsakṛt / antaraṃ dadṛśe kaś cin nighnataḥ śātravān raṇe // 3.18.5
mukhasya varṇo na vikalpate 'sya; celuś ca gātrāṇi na cāpi tasya / siṃhonnataṃ cāpy abhigarjato 'sya; śuśrāva loko 'dbhutarūpam agryam // 3.18.6
jalecaraḥ kāñcanayaṣṭisaṃstho; vyāttānanaḥ sarvatimipramāthī / vitrāsayan rājati vāhamukhye; śālvasya senāpramukhe dhvajāgryaḥ // 3.18.7
tataḥ sa tūrṇaṃ niṣpatya pradyumnaḥ śatrukarśanaḥ / śālvam evābhidudrāva vidhāsyan kalahaṃ nṛpa // 3.18.8
abhiyānaṃ tu vīreṇa pradyumnena mahāhave / nāmarṣayata saṃkruddhaḥ śālvaḥ kurukulodvaha // 3.18.9
sa roṣamadamatto vai kāmagād avaruhya ca / pradyumnaṃ yodhayām āsa śālvaḥ parapuraṃjayaḥ // 3.18.10
tayoḥ sutumulaṃ yuddhaṃ śālvavṛṣṇipravīrayoḥ / sametā dadṛśur lokā balivāsavayor iva // 3.18.11
tasya māyāmayo vīra ratho hemapariṣkṛtaḥ / sadhvajaḥ sapatākaś ca sānukarṣaḥ satūṇavān // 3.18.12
sa taṃ rathavaraṃ śrīmān samāruhya kila prabho / mumoca bāṇān kauravya pradyumnāya mahābalaḥ // 3.18.13
tato bāṇamayaṃ varṣaṃ vyasṛjat tarasā raṇe / pradyumno bhujavegena śālvaṃ saṃmohayann iva // 3.18.14
sa tair abhihataḥ saṃkhye nāmarṣayata saubharāṭ / śarān dīptāgnisaṃkāśān mumoca tanaye mama // 3.18.15
sa śālvabāṇai rājendra viddho rukmiṇinandanaḥ / mumoca bāṇaṃ tvarito marmabhedinam āhave // 3.18.16
tasya varma vibhidyāśu sa bāṇo matsuteritaḥ / bibheda hṛdayaṃ patrī sa papāta mumoha ca // 3.18.17
tasmin nipatite vīre śālvarāje vicetasi / saṃprādravan dānavendrā dārayanto vasuṃdharām // 3.18.18
hāhākṛtam abhūt sainyaṃ śālvasya pṛthivīpate / naṣṭasaṃjñe nipatite tadā saubhapatau nṛpa // 3.18.19
tata utthāya kauravya pratilabhya ca cetanām / mumoca bāṇaṃ tarasā pradyumnāya mahābalaḥ // 3.18.20
tena viddho mahābāhuḥ pradyumnaḥ samare sthitaḥ / jatrudeśe bhṛśaṃ vīro vyavāsīdad rathe tadā // 3.18.21
taṃ sa viddhvā mahārāja śālvo rukmiṇinandanam / nanāda siṃhanādaṃ vai nādenāpūrayan mahīm // 3.18.22
tato mohaṃ samāpanne tanaye mama bhārata / mumoca bāṇāṃs tvaritaḥ punar anyān durāsadān // 3.18.23
sa tair abhihato bāṇair bahubhis tena mohitaḥ / niśceṣṭaḥ kauravaśreṣṭha pradyumno 'bhūd raṇājire // 3.18.24
śālvabāṇārdite tasmin pradyumne balināṃ vare / vṛṣṇayo bhagnasaṃkalpā vivyathuḥ pṛtanāgatāḥ // 3.19.1
hāhākṛtam abhūt sārvaṃ vṛṣṇyandhakabalaṃ tadā / pradyumne patite rājan pare ca muditābhavan // 3.19.2
taṃ tathā mohitaṃ dṛṣṭvā sārathir javanair hayaiḥ / raṇād apāharat tūrṇaṃ śikṣito dārukis tataḥ // 3.19.3
nātidūrāpayāte tu rathe rathavarapraṇut / dhanur gṛhītvā yantāraṃ labdhasaṃjño 'bravīd idam // 3.19.4
saute kiṃ te vyavasitaṃ kasmād yāsi parāṅmukhaḥ / naiṣa vṛṣṇipravīrāṇām āhave dharma ucyate // 3.19.5
kaccit saute na te mohaḥ śālvaṃ dṛṣṭvā mahāhave / viṣādo vā raṇaṃ dṛṣṭvā brūhi me tvaṃ yathātatham // 3.19.6
jānārdane na me moho nāpi me bhayam āviśat / atibhāraṃ tu te manye śālvaṃ keśavanandana // 3.19.7
so 'payāmi śanair vīra balavān eṣa pāpakṛt / mohitaś ca raṇe śūro rakṣyaḥ sārathinā rathī // 3.19.8
āyuṣmaṃs tvaṃ mayā nityaṃ rakṣitavyas tvayāpy aham / rakṣitavyo rathī nityam iti kṛtvāpayāmy aham // 3.19.9
ekaś cāsi mahābāho bahavaś cāpi dānavāḥ / nasamaṃ raukmiṇeyāhaṃ raṇaṃ matvāpayāmy aham // 3.19.10
evaṃ bruvati sūte tu tadā makaraketumān / uvāca sūtaṃ kauravya nivartaya rathaṃ punaḥ // 3.19.11
dārukātmaja maivaṃ tvaṃ punaḥ kārṣīḥ kathaṃ cana / vyapayānaṃ raṇāt saute jīvato mama karhi cit // 3.19.12
na sa vṛṣṇikule jāto yo vai tyajati saṃgaram / yo vā nipatitaṃ hanti tavāsmīti ca vādinam // 3.19.13
tathā striyaṃ vai yo hanti vṛddhaṃ bālaṃ tathaiva ca / virathaṃ viprakīrṇaṃ ca bhagnaśastrāyudhaṃ tathā // 3.19.14
tvaṃ ca sūtakule jāto vinītaḥ sūtakarmaṇi / dharmajñaś cāsi vṛṣṇīnām āhaveṣv api dāruke // 3.19.15
sa jānaṃś caritaṃ kṛtsnaṃ vṛṣṇīnāṃ pṛtanāmukhe / apayānaṃ punaḥ saute maivaṃ kārṣīḥ kathaṃ cana // 3.19.16
apayātaṃ hataṃ pṛṣṭhe bhītaṃ raṇapalāyinam / gadāgrajo durādharṣaḥ kiṃ māṃ vakṣyati mādhavaḥ // 3.19.17
keśavasyāgrajo vāpi nīlavāsā madotkaṭaḥ / kiṃ vakṣyati mahābāhur baladevaḥ samāgataḥ // 3.19.18
kiṃ vakṣyati śiner naptā narasiṃho mahādhanuḥ / apayātaṃ raṇāt saute sāmbaś ca samitiṃjayaḥ // 3.19.19
cārudeṣṇaś ca durdharṣas tathaiva gadasāraṇau / akrūraś ca mahābāhuḥ kiṃ māṃ vakṣyati sārathe // 3.19.20
śūraṃ saṃbhāvitaṃ santaṃ nityaṃ puruṣamāninam / striyaś ca vṛṣṇīvīrāṇāṃ kiṃ māṃ vakṣyanti saṃgatāḥ // 3.19.21
pradyumno 'yam upāyāti bhītas tyaktvā mahāhavam / dhig enam iti vakṣyanti na tu vakṣyanti sādhv iti // 3.19.22
dhig vācā parihāso 'pi mama vā madvidhasya vā / mṛtyunābhyadhikaḥ saute sa tvaṃ mā vyapayāḥ punaḥ // 3.19.23
bhāraṃ hi mayi saṃnyasya yāto madhunihā hariḥ / yajñaṃ bharatasiṃhasya pārthasyāmitatejasaḥ // 3.19.24
kṛtavarmā mayā vīro niryāsyann eva vāritaḥ / śālvaṃ nivārayiṣye 'haṃ tiṣṭha tvam iti sūtaja // 3.19.25
sa ca saṃbhāvayan māṃ vai nivṛtto hṛdikātmajaḥ / taṃ sametya raṇaṃ tyaktvā kiṃ vakṣyāmi mahāratham // 3.19.26
upayātaṃ durādharṣaṃ śaṅkhacakragadādharam / puruṣaṃ puṇḍarīkākṣaṃ kiṃ vakṣyāmi mahābhujam // 3.19.27
sātyakiṃ baladevaṃ ca ye cānye 'ndhakavṛṣṇayaḥ / mayā spardhanti satataṃ kiṃ nu vakṣyāmi tān aham // 3.19.28
tyaktvā raṇam imaṃ saute pṛṣṭhato 'bhyāhataḥ śaraiḥ / tvayāpanīto vivaśo na jīveyaṃ kathaṃ cana // 3.19.29
sa nivarta rathenāśu punar dārukanandana / na caitad evaṃ kartavyam athāpatsu kathaṃ cana // 3.19.30
na jīvitam ahaṃ saute bahu manye kadā cana / apayāto raṇād bhītaḥ pṛṣṭhato 'bhyāhataḥ śaraiḥ // 3.19.31
kadā vā sūtaputra tvaṃ jānīṣe māṃ bhayārditam / apayātaṃ raṇaṃ hitvā yathā kāpuruṣaṃ tathā // 3.19.32
na yuktaṃ bhavatā tyaktuṃ saṃgrāmaṃ dārukātmaja / mayi yuddhārthini bhṛśaṃ sa tvaṃ yāhi yato raṇam // 3.19.33
evam uktas tu kaunteya sūtaputras tadā mṛdhe / pradyumnam abravīc chlakṣṇaṃ madhuraṃ vākyam añjasā // 3.20.1
na me bhayaṃ raukmiṇeya saṃgrāme yacchato hayān / yuddhajñaś cāsmi vṛṣṇīnāṃ nātra kiṃ cid ato 'nyathā // 3.20.2
āyuṣmann upadeśas tu sārathye vartatāṃ smṛtaḥ / sarvārtheṣu rathī rakṣyas tvaṃ cāpi bhṛśapīḍitaḥ // 3.20.3
tvaṃ hi śālvaprayuktena patriṇābhihato bhṛśam / kaśmalābhihato vīra tato 'ham apayātavān // 3.20.4
sa tvaṃ sātvatamukhyādya labdhasaṃjño yadṛcchayā / paśya me hayasaṃyāne śikṣāṃ keśavanandana // 3.20.5
dārukeṇāham utpanno yathāvac caiva śikṣitaḥ / vītabhīḥ praviśāmy etāṃ śālvasya mahatīṃ camūm // 3.20.6
evam uktvā tato vīra hayān saṃcodya saṃgare / raśmibhiś ca samudyamya javenābhyapatat tadā // 3.20.7
maṇḍalāni vicitrāṇi yamakānītarāṇi ca / savyāni ca vicitrāṇi dakṣiṇāni ca sarvaśaḥ // 3.20.8
pratodenāhatā rājan raśmibhiś ca samudyatāḥ / utpatanta ivākāśaṃ vibabhus te hayottamāḥ // 3.20.9
te hastalāghavopetaṃ vijñāya nṛpa dārukim / dahyamānā iva tadā paspṛśuś caraṇair mahīm // 3.20.10
so 'pasavyāṃ camūṃ tasya śālvasya bharatarṣabha / cakāra nātiyatnena tad adbhutam ivābhavat // 3.20.11
amṛṣyamāṇo 'pasavyaṃ pradyumnena sa saubharāṭ / yantāram asya sahasā tribhir bāṇaiḥ samarpayat // 3.20.12
dārukasya sutas taṃ tu bāṇavegam acintayan / bhūya eva mahābāho prayayau hayasaṃmataḥ // 3.20.13
tato bāṇān bahuvidhān punar eva sa saubharāṭ / mumoca tanaye vīre mama rukmiṇinandane // 3.20.14
tān aprāptāñ śitair bāṇaiś ciccheda paravīrahā / raukmiṇeyaḥ smitaṃ kṛtvā darśayan hastalāghavam // 3.20.15
chinnān dṛṣṭvā tu tān bāṇān pradyumnena sa saubharāṭ / āsurīṃ dāruṇīṃ māyām āsthāya vyasṛjac charān // 3.20.16
prayujyamānam ājñāya daiteyāstraṃ mahābalaḥ / brahmāstreṇāntarā chittvā mumocānyān patatriṇaḥ // 3.20.17
te tad astraṃ vidhūyāśu vivyadhū rudhirāśanāḥ / śirasy urasi vaktre ca sa mumoha papāta ca // 3.20.18
tasmin nipatite kṣudre śālve bāṇaprapīḍite / raukmiṇeyo 'paraṃ bāṇaṃ saṃdadhe śatrunāśanam // 3.20.19
tam arcitaṃ sarvadāśārhapūgair; āśīrbhir arkajvalanaprakāśam / dṛṣṭvā śaraṃ jyām abhinīyamānaṃ; babhūva hāhākṛtam antarikṣam // 3.20.20
tato devagaṇāḥ sarve sendrāḥ saha dhaneśvarāḥ / nāradaṃ preṣayām āsuḥ śvasanaṃ ca mahābalam // 3.20.21
tau raukmiṇeyam āgamya vaco 'brūtāṃ divaukasām / naiṣa vadhyas tvayā vīra śālvarājaḥ kathaṃ cana // 3.20.22
saṃharasva punar bāṇam avadhyo 'yaṃ tvayā raṇe / etasya hi śarasyājau nāvadhyo 'sti pumān kva cit // 3.20.23
mṛtyur asya mahābāho raṇe devakinandanaḥ / kṛṣṇaḥ saṃkalpito dhātrā tan na mithyā bhaved iti // 3.20.24
tataḥ paramasaṃhṛṣṭaḥ pradyumnaḥ śaram uttamam / saṃjahāra dhanuḥśreṣṭhāt tūṇe caiva nyaveśayat // 3.20.25
tata utthāya rājendra śālvaḥ paramadurmanāḥ / vyapāyāt sabalas tūrṇaṃ pradyumnaśarapīḍitaḥ // 3.20.26
sa dvārakāṃ parityajya krūro vṛṣṇibhir arditaḥ / saubham āsthāya rājendra divam ācakrame tadā // 3.20.27
ānartanagaraṃ muktaṃ tato 'ham agamaṃ tadā / mahākratau rājasūye nivṛtte nṛpate tava // 3.21.1
apaśyaṃ dvārakāṃ cāhaṃ mahārāja hatatviṣam / niḥsvādhyāyavaṣaṭkārāṃ nirbhūṣaṇavarastriyam // 3.21.2
anabhijñeyarūpāṇi dvārakopavanāni ca / dṛṣṭvā śaṅkopapanno 'ham apṛcchaṃ hṛdikātmajam // 3.21.3
asvasthanaranārīkam idaṃ vṛṣṇipuraṃ bhṛṣam / kim idaṃ naraśārdūla śrotum icchāmahe vayam // 3.21.4
evam uktas tu sa mayā vistareṇedam abravīt / rodhaṃ mokṣaṃ ca śālvena hārdikyo rājasattama // 3.21.5
tato 'haṃ kauravaśreṣṭha śrutvā sarvam aśeṣataḥ / vināśe śālvarājasya tadaivākaravaṃ matim // 3.21.6
tato 'haṃ bharataśreṣṭha samāśvāsya pure janam / rājānam āhukaṃ caiva tathaivānakadundubhim // 3.21.7
sarvavṛṣṇipravīrāṃś ca harṣayann abruvaṃ tadā // 3.21.7.2
apramādaḥ sadā kāryo nagare yādavarṣabhāḥ / śālvarājavināśāya prayātaṃ māṃ nibodhata // 3.21.8
nāhatvā taṃ nivartiṣye purīṃ dvāravatīṃ prati / saśālvaṃ saubhanagaraṃ hatvā draṣṭāsmi vaḥ punaḥ // 3.21.9
trisāmā hanyatām eṣā dundubhiḥ śatrubhīṣaṇī // 3.21.9.2
te mayāśvāsitā vīrā yathāvad bharatarṣabha / sarve mām abruvan hṛṣṭāḥ prayāhi jahi śātravān // 3.21.10
taiḥ prahṛṣṭātmabhir vīrair āśīrbhir abhinanditaḥ / vācayitvā dvijaśreṣṭhān praṇamya śirasāhukam // 3.21.11
sainyasugrīvayuktena rathenānādayan diśaḥ / pradhmāpya śaṅkhapravaraṃ pāñcajanyam ahaṃ nṛpa // 3.21.12
prayāto 'smi naravyāghra balena mahatā vṛtaḥ / kḷptena caturaṅgeṇa balena jitakāśinā // 3.21.13
samatītya bahūn deśān girīṃś ca bahupādapān / sarāṃsi saritaś caiva mārttikāvatam āsadam // 3.21.14
tatrāśrauṣaṃ naravyāghra śālvaṃ nagaram antikāt / prayātaṃ saubham āsthāya tam ahaṃ pṛṣṭhato 'nvayām // 3.21.15
tataḥ sāgaram āsādya kukṣau tasya mahormiṇaḥ / samudranābhyāṃ śālvo 'bhūt saubham āsthāya śatruhan // 3.21.16
sa samālokya dūrān māṃ smayann iva yudhiṣṭhira / āhvayām āsa duṣṭātmā yuddhāyaiva muhur muhuḥ // 3.21.17
tasya śārṅgavinirmuktair bahubhir marmabhedibhiḥ / puraṃ nāsādyata śarais tato māṃ roṣa āviśat // 3.21.18
sa cāpi pāpaprakṛtir daiteyāpasado nṛpa / mayy avarṣata durdharṣaḥ śaradhārāḥ sahasraśaḥ // 3.21.19
sainikān mama sūtaṃ ca hayāṃś ca samavākirat / acintayantas tu śarān vayaṃ yudhyāma bhārata // 3.21.20
tataḥ śatasahasrāṇi śarāṇāṃ nataparvaṇām / cikṣipuḥ samare vīrā mayi śālvapadānugāḥ // 3.21.21
te hayān me rathaṃ caiva tadā dārukam eva ca / chādayām āsur asurā bāṇair marmavibhedibhiḥ // 3.21.22
na hayā na ratho vīra na yantā mama dārukaḥ / adṛśyanta śaraiś channās tathāhaṃ sainikāś ca me // 3.21.23
tato 'ham api kauravya śarāṇām ayutān bahūn / abhimantritānāṃ dhanuṣā divyena vidhinākṣipam // 3.21.24
na tatra viṣayas tv āsīn mama sainyasya bhārata / khe viṣaktaṃ hi tat saubhaṃ krośamātra ivābhavat // 3.21.25
tatas te prekṣakāḥ sarve raṅgavāṭa iva sthitāḥ / harṣayām āsur uccair māṃ siṃhanādatalasvanaiḥ // 3.21.26
matkārmukavinirmuktā dānavānāṃ mahāraṇe / aṅgeṣu rudhirāktās te viviśuḥ śalabhā iva // 3.21.27
tato halahalāśabdaḥ saubhamadhye vyavardhata / vadhyatāṃ viśikhais tīkṣṇaiḥ patatāṃ ca mahārṇave // 3.21.28
te nikṛttabhujaskandhāḥ kabandhākṛtidarśanāḥ / nadanto bhairavān nādan nipatanti sma dānavāḥ // 3.21.29
tato gokṣīrakundendumṛṇālarajataprabham / jalajaṃ pāñcajanyaṃ vai prāṇenāham apūrayam // 3.21.30
tān dṛṣṭvā patitāṃs tatra śālvaḥ saubhapatis tadā / māyāyuddhena mahatā yodhayām āsa māṃ yudhi // 3.21.31
tato huḍahuḍāḥ prāsāḥ śaktiśūlaparaśvadhāḥ / paṭṭiśāś ca bhuśuṇḍyaś ca prāpatann aniśaṃ mayi // 3.21.32
tān ahaṃ māyayaivāśu pratigṛhya vyanāśayam / tasyāṃ hatāyāṃ māyāyāṃ giriśṛṅgair ayodhayat // 3.21.33
tato 'bhavat tama iva prabhātam iva cābhavat / durdinaṃ sudinaṃ caiva śītam uṣṇaṃ ca bhārata // 3.21.34
evaṃ māyāṃ vikurvāṇo yodhayām āsa māṃ ripuḥ / vijñāya tad ahaṃ sarvaṃ māyayaiva vyanāśayam // 3.21.35
yathākālaṃ tu yuddhena vyadhamaṃ sarvataḥ śaraiḥ // 3.21.35.2
tato vyoma mahārāja śatasūryam ivābhavat / śatacandraṃ ca kaunteya sahasrāyutatārakam // 3.21.36
tato nājñāyata tadā divārātraṃ tathā diśaḥ / tato 'haṃ moham āpannaḥ prajñāstraṃ samayojayam // 3.21.37
tatas tad astram astreṇa vidhūtaṃ śaratūlavat // 3.21.37.2
tathā tad abhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / labdhālokaś ca rājendra punaḥ śatrum ayodhayam // 3.21.38
evaṃ sa puruṣavyāghra śālvo rājñāṃ mahāripuḥ / yudhyamāno mayā saṃkhye viyad abhyāgamat punaḥ // 3.22.1
tataḥ śataghnīś ca mahāgadāś ca; dīptāṃś ca śūlān musalān asīṃś ca / cikṣepa roṣān mayi mandabuddhiḥ; śālvo mahārāja jayābhikāṅkṣī // 3.22.2
tān āśugair āpatato 'ham āśu; nivārya tūrṇaṃ khagamān kha eva / dvidhā tridhā cācchinam āśu muktais; tato 'ntarikṣe ninado babhūva // 3.22.3
tataḥ śatasahasreṇa śarāṇāṃ nataparvaṇām / dārukaṃ vājinaś caiva rathaṃ ca samavākirat // 3.22.4
tato mām abravīd vīra dāruko vihvalann iva / sthātavyam iti tiṣṭhāmi śālvabāṇaprapīḍitaḥ // 3.22.5
iti tasya niśamyāhaṃ sāratheḥ karuṇaṃ vacaḥ / avekṣamāṇo yantāram apaśyaṃ śarapīḍitam // 3.22.6
na tasyorasi no mūrdhni na kāye na bhujadvaye / antaraṃ pāṇḍavaśreṣṭha paśyāmi nahataṃ śaraiḥ // 3.22.7
sa tu bāṇavarotpīḍād visravaty asṛg ulbaṇam / abhivṛṣṭo yathā meghair girir gairikadhātumān // 3.22.8
abhīṣuhastaṃ taṃ dṛṣṭvā sīdantaṃ sārathiṃ raṇe / astambhayaṃ mahābāho śālvabāṇaprapīḍitam // 3.22.9
atha māṃ puruṣaḥ kaś cid dvārakānilayo 'bravīt / tvarito ratham abhyetya sauhṛdād iva bhārata // 3.22.10
āhukasya vaco vīra tasyaiva paricārakaḥ / viṣaṇṇaḥ sannakaṇṭho vai tan nibodha yudhiṣṭhira // 3.22.11
dvārakādhipatir vīra āha tvām āhuko vacaḥ / keśaveha vijānīṣva yat tvāṃ pitṛsakho 'bravīt // 3.22.12
upayātvādya śālvena dvārakāṃ vṛṣṇinandana / viṣakte tvayi durdharṣa hataḥ śūrasuto balāt // 3.22.13
tad alaṃ sādhu yuddhena nivartasva janārdana / dvārakām eva rakṣasva kāryam etan mahat tava // 3.22.14
ity ahaṃ tasya vacanaṃ śrutvā paramadurmanāḥ / niścayaṃ nādhigacchāmi kartavyasyetarasya vā // 3.22.15
sātyakiṃ baladevaṃ ca pradyumnaṃ ca mahāratham / jagarhe manasā vīra tac chrutvā vipriyaṃ vacaḥ // 3.22.16
ahaṃ hi dvārakāyāś ca pituś ca kurunandana / teṣu rakṣāṃ samādhāya prayātaḥ saubhapātane // 3.22.17
baladevo mahābāhuḥ kaccij jīvati śatruhā / sātyakī raukmiṇeyaś ca cārudeṣṇaś ca vīryavān // 3.22.18
sāmbaprabhṛtayaś caivety aham āsaṃ sudurmanāḥ // 3.22.18.2
eteṣu hi naravyāghra jīvatsu na kathaṃ cana / śakyaḥ śūrasuto hantum api vajrabhṛtā svayam // 3.22.19
hataḥ śūrasuto vyaktaṃ vyaktaṃ te ca parāsavaḥ / baladevamukhāḥ sarve iti me niścitā matiḥ // 3.22.20
so 'haṃ sarvavināśaṃ taṃ cintayāno muhur muhuḥ / suvihvalo mahārāja punaḥ śālvam ayodhayam // 3.22.21
tato 'paśyaṃ mahārāja prapatantam ahaṃ tadā / saubhāc chūrasutaṃ vīra tato māṃ moha āviśat // 3.22.22
tasya rūpaṃ prapatataḥ pitur mama narādhipa / yayāteḥ kṣīṇapuṇyasya svargād iva mahītalam // 3.22.23
viśīrṇagalitoṣṇīṣaḥ prakīrṇāmbaramūrdhajaḥ / prapatan dṛśyate ha sma kṣīṇapuṇya iva grahaḥ // 3.22.24
tataḥ śārṅgaṃ dhanuḥśreṣṭhaṃ karāt prapatitaṃ mama / mohāt sannaś ca kaunteya rathopastha upāviśam // 3.22.25
tato hāhākṛtaṃ sarvaṃ sainyaṃ me gatacetanam / māṃ dṛṣṭvā rathanīḍasthaṃ gatāsum iva bhārata // 3.22.26
prasārya bāhū patataḥ prasārya caraṇāv api / rūpaṃ pitur apaśyaṃ tac chakuneḥ patato yathā // 3.22.27
taṃ patantaṃ mahābāho śūlapaṭṭiśapāṇayaḥ / abhighnanto bhṛśaṃ vīrā mama ceto vyakampayan // 3.22.28
tato muhūrtāt pratilabhya saṃjñām; ahaṃ tadā vīra mahāvimarde / na tatra saubhaṃ na ripuṃ na śālvaṃ; paśyāmi vṛddhaṃ pitaraṃ na cāpi // 3.22.29
tato mamāsīn manasi māyeyam iti niścitam / prabuddho 'smi tato bhūyaḥ śataśo vikirañ śarān // 3.22.30
tato 'haṃ bharataśreṣṭha pragṛhya ruciraṃ dhanuḥ / śarair apātayaṃ saubhāc chirāṃsi vibudhadviṣām // 3.23.1
śarāṃś cāśīviṣākārān ūrdhvagāṃs tigmatejasaḥ / apraiṣaṃ śālvarājāya śārṅgamuktān suvāsasaḥ // 3.23.2
tato nādṛśyata tadā saubhaṃ kurukulodvaha / antarhitaṃ māyayābhūt tato 'haṃ vismito 'bhavam // 3.23.3
atha dānavasaṃghās te vikṛtānanamūrdhajāḥ / udakrośan mahārāja viṣṭhite mayi bhārata // 3.23.4
tato 'straṃ śabdasāhaṃ vai tvaramāṇo mahāhave / ayojayaṃ tadvadhāya tataḥ śabda upāramat // 3.23.5
hatās te dānavāḥ sarve yaiḥ sa śabda udīritaḥ / śarair ādityasaṃkāśair jvalitaiḥ śabdasādhanaiḥ // 3.23.6
tasminn uparate śabde punar evānyato 'bhavat / śabdo 'paro mahārāja tatrāpi prāharaṃ śarān // 3.23.7
evaṃ daśa diśaḥ sarvās tiryag ūrdhvaṃ ca bhārata / nādayām āsur asurās te cāpi nihatā mayā // 3.23.8
tataḥ prāgjyotiṣaṃ gatvā punar eva vyadṛśyata / saubhaṃ kāmagamaṃ vīra mohayan mama cakṣuṣī // 3.23.9
tato lokāntakaraṇo dānavo vānarākṛtiḥ / śilāvarṣeṇa sahasā mahatā māṃ samāvṛṇot // 3.23.10
so 'haṃ parvatavarṣeṇa vadhyamānaḥ samantataḥ / valmīka iva rājendra parvatopacito 'bhavam // 3.23.11
tato 'haṃ parvatacitaḥ sahayaḥ sahasārathiḥ / aprakhyātim iyāṃ rājan sadhvajaḥ parvataiś citaḥ // 3.23.12
tato vṛṣṇipravīrā ye mamāsan sainikās tadā / te bhayārtā diśaḥ sarvāḥ sahasā vipradudruvuḥ // 3.23.13
tato hāhākṛtaṃ sarvam abhūt kila viśāṃ pate / dyauś ca bhūmiś ca khaṃ caivādṛśyamāne tathā mayi // 3.23.14
tato viṣaṇṇamanaso mama rājan suhṛjjanāḥ / ruruduś cukruśuś caiva duḥkhaśokasamanvitāḥ // 3.23.15
dviṣatāṃ ca praharṣo 'bhūd ārtiś cādviṣatām api / evaṃ vijitavān vīra paścād aśrauṣam acyuta // 3.23.16
tato 'ham astraṃ dayitaṃ sarvapāṣāṇabhedanam / vajram udyamya tān sarvān parvatān samaśātayam // 3.23.17
tataḥ parvatabhārārtā mandaprāṇaviceṣṭitāḥ / hayā mama mahārāja vepamānā ivābhavan // 3.23.18
meghajālam ivākāśe vidāryābhyuditaṃ ravim / dṛṣṭvā māṃ bāndhavāḥ sarve harṣam āhārayan punaḥ // 3.23.19
tato mām abravīt sūtaḥ prāñjaliḥ praṇato nṛpa / sādhu saṃpaśya vārṣṇeya śālvaṃ saubhapatiṃ sthitam // 3.23.20
alaṃ kṛṣṇāvamanyainaṃ sādhu yatnaṃ samācara / mārdavaṃ sakhitāṃ caiva śālvād adya vyapāhara // 3.23.21
jahi śālvaṃ mahābāho mainaṃ jīvaya keśava / sarvaiḥ parākramair vīra vadhyaḥ śatrur amitrahan // 3.23.22
na śatrur avamantavyo durbalo 'pi balīyasā / yo 'pi syāt pīṭhagaḥ kaś cit kiṃ punaḥ samare sthitaḥ // 3.23.23
sa tvaṃ puruṣaśārdūla sarvayatnair imaṃ prabho / jahi vṛṣṇikulaśreṣṭha mā tvāṃ kālo 'tyagāt punaḥ // 3.23.24
naiṣa mārdavasādhyo vai mato nāpi sakhā tava / yena tvaṃ yodhito vīra dvārakā cāvamarditā // 3.23.25
evamādi tu kaunteya śrutvāhaṃ sārather vacaḥ / tattvam etad iti jñātvā yuddhe matim adhārayam // 3.23.26
vadhāya śālvarājasya saubhasya ca nipātane / dārukaṃ cābruvaṃ vīra muhūrtaṃ sthīyatām iti // 3.23.27
tato 'pratihataṃ divyam abhedyam ativīryavat / āgneyam astraṃ dayitaṃ sarvasāhaṃ mahāprabham // 3.23.28
yakṣāṇāṃ rākṣasānāṃ ca dānavānāṃ ca saṃyuge / rājñāṃ ca pratilomānāṃ bhasmāntakaraṇaṃ mahat // 3.23.29
kṣurāntam amalaṃ cakraṃ kālāntakayamopamam / abhimantryāham atulaṃ dviṣatāṃ ca nibarhaṇam // 3.23.30
jahi saubhaṃ svavīryeṇa ye cātra ripavo mama / ity uktvā bhujavīryeṇa tasmai prāhiṇavaṃ ruṣā // 3.23.31
rūpaṃ sudarśanasyāsīd ākāśe patatas tadā / dvitīyasyeva sūryasya yugānte pariviṣyataḥ // 3.23.32
tat samāsādya nagaraṃ saubhaṃ vyapagatatviṣam / madhyena pāṭayām āsa krakaco dārv ivocchritam // 3.23.33
dvidhā kṛtaṃ tataḥ saubhaṃ sudarśanabalād dhatam / maheśvaraśaroddhūtaṃ papāta tripuraṃ yathā // 3.23.34
tasmin nipatite saubhe cakram āgāt karaṃ mama / punaś coddhūya vegena śālvāyety aham abruvam // 3.23.35
tataḥ śālvaṃ gadāṃ gurvīm āvidhyantaṃ mahāhave / dvidhā cakāra sahasā prajajvāla ca tejasā // 3.23.36
tasmin nipatite vīre dānavās trastacetasaḥ / hāhābhūtā diśo jagmur arditā mama sāyakaiḥ // 3.23.37
tato 'haṃ samavasthāpya rathaṃ saubhasamīpataḥ / śaṅkhaṃ pradhmāpya harṣeṇa suhṛdaḥ paryaharṣayam // 3.23.38
tan meruśikharākāraṃ vidhvastāṭṭālagopuram / dahyamānam abhiprekṣya striyas tāḥ saṃpradudruvuḥ // 3.23.39
evaṃ nihatya samare śālvaṃ saubhaṃ nipātya ca / ānartān punar āgamya suhṛdāṃ prītim āvaham // 3.23.40
etasmāt kāraṇād rājan nāgamaṃ nāgasāhvayam / yady agāṃ paravīraghna na hi jīvet suyodhanaḥ // 3.23.41
evam uktvā mahābāhuḥ kauravaṃ puruṣottamaḥ / āmantrya prayayau dhīmān pāṇḍavān madhusūdanaḥ // 3.23.42
abhivādya mahābāhur dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram / rājñā mūrdhany upāghrāto bhīmena ca mahābhujaḥ // 3.23.43
subhadrām abhimanyuṃ ca ratham āropya kāñcanam / āruroha rathaṃ kṛṣṇaḥ pāṇḍavair abhipūjitaḥ // 3.23.44
sainyasugrīvayuktena rathenādityavarcasā / dvārakāṃ prayayau kṛṣṇaḥ samāśvāsya yudhiṣṭhiram // 3.23.45
tataḥ prayāte dāśārhe dhṛṣṭadyumno 'pi pārṣataḥ / draupadeyān upādāya prayayau svapuraṃ tadā // 3.23.46
dhṛṣṭaketuḥ svasāraṃ ca samādāyātha cedirāṭ / jagāma pāṇḍavān dṛṣṭvā ramyāṃ śuktimatīṃ purīm // 3.23.47
kekayāś cāpy anujñātāḥ kaunteyenāmitaujasā / āmantrya pāṇḍavān sarvān prayayus te 'pi bhārata // 3.23.48
brāhmaṇāś ca viśaś caiva tathā viṣayavāsinaḥ / visṛjyamānāḥ subhṛśaṃ na tyajanti sma pāṇḍavān // 3.23.49
samavāyaḥ sa rājendra sumahādbhutadarśanaḥ / āsīn mahātmanāṃ teṣāṃ kāmyake bharatarṣabha // 3.23.50
yudhiṣṭhiras tu viprāṃs tān anumānya mahāmanāḥ / śaśāsa puruṣān kāle rathān yojayateti ha // 3.23.51
tasmin daśārhādhipatau prayāte; yudhiṣṭhiro bhīmasenārjunau ca / yamau ca kṛṣṇā ca purohitaś ca; rathān mahārhān paramāśvayuktān // 3.24.1
āsthāya vīrāḥ sahitā vanāya; pratasthire bhūtapatiprakāśāḥ / hiraṇyaniṣkān vasanāni gāś ca; pradāya śikṣākṣaramantravidbhyaḥ // 3.24.2
preṣyāḥ puro viṃśatir āttaśastrā; dhanūṃṣi varmāṇi śarāṃś ca pītān / maurvīś ca yantrāṇi ca sāyakāṃś ca; sarve samādāya jaghanyam īyuḥ // 3.24.3
tatas tu vāsāṃsi ca rājaputryā; dhātryaś ca dāsyaś ca vibhūṣaṇaṃ ca / tad indrasenas tvaritaṃ pragṛhya; jaghanyam evopayayau rathena // 3.24.4
tataḥ kuruśreṣṭham upetya paurāḥ; pradakṣiṇaṃ cakrur adīnasattvāḥ / taṃ brāhmaṇāś cābhyavadan prasannā; mukhyāś ca sarve kurujāṅgalānām // 3.24.5
sa cāpi tān abhyavadat prasannaḥ; sahaiva tair bhrātṛbhir dharmarājaḥ / tasthau ca tatrādhipatir mahātmā; dṛṣṭvā janaughaṃ kurujāṅgalānām // 3.24.6
piteva putreṣu sa teṣu bhāvaṃ; cakre kurūṇām ṛṣabho mahātmā / te cāpi tasmin bharataprabarhe; tadā babhūvuḥ pitarīva putrāḥ // 3.24.7
tataḥ samāsādya mahājanaughāḥ; kurupravīraṃ parivārya tasthuḥ / hā nātha hā dharma iti bruvanto; hriyā ca sarve 'śrumukhā babhūvuḥ // 3.24.8
varaḥ kurūṇām adhipaḥ prajānāṃ; piteva putrān apahāya cāsmān / paurān imāñ jānapadāṃś ca sarvān; hitvā prayātaḥ kva nu dharmarājaḥ // 3.24.9
dhig dhārtarāṣṭraṃ sunṛśaṃsabuddhiṃ; sasaubalaṃ pāpamatiṃ ca karṇam / anartham icchanti narendra pāpā; ye dharmanityasya satas tavogrāḥ // 3.24.10
svayaṃ niveśyāpratimaṃ mahātmā; puraṃ mahad devapuraprakāśam / śatakratuprastham amoghakarmā; hitvā prayātaḥ kva nu dharmarājaḥ // 3.24.11
cakāra yām apratimāṃ mahātmā; sabhāṃ mayo devasabhāprakāśām / tāṃ devaguptām iva devamāyāṃ; hitvā prayātaḥ kva nu dharmarājaḥ // 3.24.12
tān dharmakāmārthavid uttamaujā; bībhatsur uccaiḥ sahitān uvāca / ādāsyate vāsam imaṃ niruṣya; vaneṣu rājā dviṣatāṃ yaśāṃsi // 3.24.13
dvijātimukhyāḥ sahitāḥ pṛthak ca; bhavadbhir āsādya tapasvinaś ca / prasādya dharmārthavidaś ca vācyā; yathārthasiddhiḥ paramā bhaven naḥ // 3.24.14
ity evam ukte vacane 'rjunena; te brāhmaṇāḥ sarvavarṇāś ca rājan / mudābhyanandan sahitāś ca cakruḥ; pradakṣiṇaṃ dharmabhṛtāṃ variṣṭham // 3.24.15
āmantrya pārthaṃ ca vṛkodaraṃ ca; dhanaṃjayaṃ yājñasenīṃ yamau ca / pratasthire rāṣṭram apetaharṣā; yudhiṣṭhireṇānumatā yathāsvam // 3.24.16
tatas teṣu prayāteṣu kaunteyaḥ satyasaṃgaraḥ / abhyabhāṣata dharmātmā bhrātṝn sarvān yudhiṣṭhiraḥ // 3.25.1
dvādaśemāḥ samāsmābhir vastavyaṃ nirjane vane / samīkṣadhvaṃ mahāraṇye deśaṃ bahumṛgadvijam // 3.25.2
bahupuṣpaphalaṃ ramyaṃ śivaṃ puṇyajanocitam / yatremāḥ śaradaḥ sarvāḥ sukhaṃ prativasemahi // 3.25.3
evam ukte pratyuvāca dharmarājaṃ dhanaṃjayaḥ / guruvan mānavaguruṃ mānayitvā manasvinam // 3.25.4
bhavān eva maharṣīṇāṃ vṛddhānāṃ paryupāsitā / ajñātaṃ mānuṣe loke bhavato nāsti kiṃ cana // 3.25.5
tvayā hy upāsitā nityaṃ brāhmaṇā bharatarṣabha / dvaipāyanaprabhṛtayo nāradaś ca mahātapāḥ // 3.25.6
yaḥ sarvalokadvārāṇi nityaṃ saṃcarate vaśī / devalokād brahmalokaṃ gandharvāpsarasām api // 3.25.7
sarvā gatīr vijānāsi brāhmaṇānāṃ na saṃśayaḥ / prabhāvāṃś caiva vettha tvaṃ sarveṣām eva pārthiva // 3.25.8
tvam eva rājañ jānāsi śreyaḥkāraṇam eva ca / yatrecchasi mahārāja nivāsaṃ tatra kurmahe // 3.25.9
idaṃ dvaitavanaṃ nāma saraḥ puṇyajanocitam / bahupuṣpaphalaṃ ramyaṃ nānādvijaniṣevitam // 3.25.10
atremā dvādaśa samā viharemeti rocaye / yadi te 'numataṃ rājan kiṃ vānyan manyate bhavān // 3.25.11
mamāpy etan mataṃ pārtha tvayā yat samudāhṛtam / gacchāma puṇyaṃ vikhyātaṃ mahad dvaitavanaṃ saraḥ // 3.25.12
tatas te prayayuḥ sarve pāṇḍavā dharmacāriṇaḥ / brāhmaṇair bahubhiḥ sārdhaṃ puṇyaṃ dvaitavanaṃ saraḥ // 3.25.13
brāhmaṇāḥ sāgnihotrāś ca tathaiva ca niragnayaḥ / svādhyāyino bhikṣavaś ca sajapā vanavāsinaḥ // 3.25.14
bahavo brāhmaṇās tatra parivavrur yudhiṣṭhiram / tapasvinaḥ satyaśīlāḥ śataśaḥ saṃśitavratāḥ // 3.25.15
te yātvā pāṇḍavās tatra bahubhir brāhmaṇaiḥ saha / puṇyaṃ dvaitavanaṃ ramyaṃ viviśur bharatarṣabhāḥ // 3.25.16
tac chālatālāmramadhūkanīpa; kadambasarjārjunakarṇikāraiḥ / tapātyaye puṣpadharair upetaṃ; mahāvanaṃ rāṣṭrapatir dadarśa // 3.25.17
mahādrumāṇāṃ śikhareṣu tasthur; manoramāṃ vācam udīrayantaḥ / mayūradātyūhacakorasaṃghās; tasmin vane kānanakokilāś ca // 3.25.18
kareṇuyūthaiḥ saha yūthapānāṃ; madotkaṭānām acalaprabhāṇām / mahānti yūthāni mahādvipānāṃ; tasmin vane rāṣṭrapatir dadarśa // 3.25.19
manoramāṃ bhogavatīm upetya; dhṛtātmanāṃ cīrajaṭādharāṇām / tasmin vane dharmabhṛtāṃ nivāse; dadarśa siddharṣigaṇān anekān // 3.25.20
tataḥ sa yānād avaruhya rājā; sabhrātṛkaḥ sajanaḥ kānanaṃ tat / viveśa dharmātmavatāṃ variṣṭhas; triviṣṭapaṃ śakra ivāmitaujāḥ // 3.25.21
taṃ satyasaṃdhaṃ sahitābhipetur; didṛkṣavaś cāraṇasiddhasaṃghāḥ / vanaukasaś cāpi narendrasiṃhaṃ; manasvinaṃ saṃparivārya tasthuḥ // 3.25.22
sa tatra siddhān abhivādya sarvān; pratyarcito rājavad devavac ca / viveśa sarvaiḥ sahito dvijāgryaiḥ; kṛtāñjalir dharmabhṛtāṃ variṣṭhaḥ // 3.25.23
sa puṇyaśīlaḥ pitṛvan mahātmā; tapasvibhir dharmaparair upetya / pratyarcitaḥ puṣpadharasya mūle; mahādrumasyopaviveśa rājā // 3.25.24
bhīmaś ca kṛṣṇā ca dhanaṃjayaś ca; yamau ca te cānucarā narendram / vimucya vāhān avaruhya sarve; tatropatasthur bharataprabarhāḥ // 3.25.25
latāvatānāvanataḥ sa pāṇḍavair; mahādrumaḥ pañcabhir ugradhanvibhiḥ / babhau nivāsopagatair mahātmabhir; mahāgirir vāraṇayūthapair iva // 3.25.26
tat kānanaṃ prāpya narendraputrāḥ; sukhocitā vāsam upetya kṛcchram / vijahrur indrapratimāḥ śiveṣu; sarasvatīśālavaneṣu teṣu // 3.26.1
yatīṃś ca sarvān sa munīṃś ca rājā; tasmin vane mūlaphalair udagraiḥ / dvijātimukhyān ṛṣabhaḥ kurūṇāṃ; saṃtarpayām āsa mahānubhāvaḥ // 3.26.2
iṣṭīś ca pitryāṇi tathāgriyāṇi; mahāvane vasatāṃ pāṇḍavānām / purohitaḥ sarvasamṛddhatejāś; cakāra dhaumyaḥ pitṛvat kurūṇām // 3.26.3
apetya rāṣṭrād vasatāṃ tu teṣām; ṛṣiḥ purāṇo 'tithir ājagāma / tam āśramaṃ tīvrasamṛddhatejā; mārkaṇḍeyaḥ śrīmatāṃ pāṇḍavānām // 3.26.4
sa sarvavid draupadīṃ prekṣya kṛṣṇāṃ; yudhiṣṭhiraṃ bhīmasenārjunau ca / saṃsmṛtya rāmaṃ manasā mahātmā; tapasvimadhye 'smayatāmitaujāḥ // 3.26.5
taṃ dharmarājo vimanā ivābravīt; sarve hriyā santi tapasvino 'mī / bhavān idaṃ kiṃ smayatīva hṛṣṭas; tapasvināṃ paśyatāṃ mām udīkṣya // 3.26.6
na tāta hṛṣyāmi na ca smayāmi; praharṣajo māṃ bhajate na darpaḥ / tavāpadaṃ tv adya samīkṣya rāmaṃ; satyavrataṃ dāśarathiṃ smarāmi // 3.26.7
sa cāpi rājā saha lakṣmaṇena; vane nivāsaṃ pitur eva śāsanāt / dhanvī caran pārtha purā mayaiva; dṛṣṭo girer ṛṣyamūkasya sānau // 3.26.8
sahasranetrapratimo mahātmā; mayasya jeta namuceś ca hantā / pitur nideśād anaghaḥ svadharmaṃ; vane vāsaṃ dāśarathiś cakāra // 3.26.9
sa cāpi śakrasya samaprabhāvo; mahānubhāvaḥ samareṣv ajeyaḥ / vihāya bhogān acarad vaneṣu; neśe balasyeti cared adharmam // 3.26.10
nṛpāś ca nābhāgabhagīrathādayo; mahīm imāṃ sāgarāntāṃ vijitya / satyena te 'py ajayaṃs tāta lokān; neśe balasyeti cared adharmam // 3.26.11
alarkam āhur naravarya santaṃ; satyavrataṃ kāśikarūṣarājam / vihāya rāṣṭrāṇi vasūni caiva; neśe balasyeti cared adharmam // 3.26.12
dhātrā vidhir yo vihitaḥ purāṇas; taṃ pūjayanto naravarya santaḥ / saptarṣayaḥ pārtha divi prabhānti; neśe balasyeti cared adharmam // 3.26.13
mahābalān parvatakūṭamātrān; viṣāṇinaḥ paśya gajān narendra / sthitān nideśe naravarya dhātur; neśe balasyeti cared adharmam // 3.26.14
sarvāṇi bhūtāni narendra paśya; yathā yathāvad vihitaṃ vidhātrā / svayonitas tat kurute prabhāvān; neśe balasyeti cared adharmam // 3.26.15
satyena dharmeṇa yathārhavṛttyā; hriyā tathā sarvabhūtāny atītya / yaśaś ca tejaś ca tavāpi dīptaṃ; vibhāvasor bhāskarasyeva pārtha // 3.26.16
yathāpratijñaṃ ca mahānubhāva; kṛcchraṃ vane vāsam imaṃ niruṣya / tataḥ śriyaṃ tejasā svena dīptām; ādāsyase pārthiva kauravebhyaḥ // 3.26.17
tam evam uktvā vacanaṃ maharṣis; tapasvimadhye sahitaṃ suhṛdbhiḥ / āmantrya dhaumyaṃ sahitāṃś ca pārthāṃs; tataḥ pratasthe diśam uttarāṃ saḥ // 3.26.18
vasatsv atha dvaitavane pāṇḍaveṣu mahātmasu / anukīrṇaṃ mahāraṇyaṃ brāhmaṇaiḥ samapadyata // 3.27.1
īryamāṇena satataṃ brahmaghoṣeṇa sarvataḥ / brahmalokasamaṃ puṇyam āsīd dvaitavanaṃ saraḥ // 3.27.2
yajuṣām ṛcāṃ ca sāmnāṃ ca gadyānāṃ caiva sarvaśaḥ / āsīd uccāryamāṇānāṃ nisvano hṛdayaṃgamaḥ // 3.27.3
jyāghoṣaḥ pāṇḍaveyānāṃ brahmaghoṣaś ca dhīmatām / saṃsṛṣṭaṃ brahmaṇā kṣatraṃ bhūya eva vyarocata // 3.27.4
athābravīd bako dālbhyo dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram / saṃdhyāṃ kaunteyam āsīnam ṛṣibhiḥ parivāritam // 3.27.5
paśya dvaitavane pārtha brāhmaṇānāṃ tapasvinām / homavelāṃ kuruśreṣṭha saṃprajvalitapāvakām // 3.27.6
caranti dharmaṃ puṇye 'smiṃs tvayā guptā dhṛtavratāḥ / bhṛgavo 'ṅgirasaś caiva vāsiṣṭhāḥ kāśyapaiḥ saha // 3.27.7
āgastyāś ca mahābhāgā ātreyāś cottamavratāḥ / sarvasya jagataḥ śreṣṭhā brāhmaṇāḥ saṃgatās tvayā // 3.27.8
idaṃ tu vacanaṃ pārtha śṛṇv ekāgramanā mama / bhrātṛbhiḥ saha kaunteya yat tvāṃ vakṣyāmi kaurava // 3.27.9
brahma kṣatreṇa saṃsṛṣṭaṃ kṣatraṃ ca brahmaṇā saha / udīrṇau dahataḥ śatrūn vanānīvāgnimārutau // 3.27.10
nābrāhmaṇas tāta ciraṃ bubhūṣed; icchann imaṃ lokam amuṃ ca jetum / vinītadharmārtham apetamohaṃ; labdhvā dvijaṃ nudati nṛpaḥ sapatnān // 3.27.11
caran naiḥśreyasaṃ dharmaṃ prajāpālanakāritam / nādhyagacchad balir loke tīrtham anyatra vai dvijāt // 3.27.12
anūnam āsīd asurasya kāmair; vairocaneḥ śrīr api cākṣayāsīt / labdhvā mahīṃ brāhmaṇasaṃprayogāt; teṣv ācaran duṣṭam ato vyanaśyat // 3.27.13
nābrāhmaṇaṃ bhūmir iyaṃ sabhūtir; varṇaṃ dvitīyaṃ bhajate cirāya / samudranemir namate tu tasmai; yaṃ brāhmaṇaḥ śāsti nayair vinītaḥ // 3.27.14
kuñjarasyeva saṃgrāme 'parigṛhyāṅkuśagraham / brāhmaṇair viprahīṇasya kṣatrasya kṣīyate balam // 3.27.15
brahmaṇy anupamā dṛṣṭiḥ kṣātram apratimaṃ balam / tau yadā carataḥ sārdham atha lokaḥ prasīdati // 3.27.16
yathā hi sumahān agniḥ kakṣaṃ dahati sānilaḥ / tathā dahati rājanyo brāhmaṇena samaṃ ripūn // 3.27.17
brāhmaṇebhyo 'tha medhāvī buddhiparyeṣaṇaṃ caret / alabdhasya ca lābhāya labdhasya ca vivṛddhaye // 3.27.18
alabdhalābhāya ca labdhavṛddhaye; yathārhatīrthapratipādanāya / yaśasvinaṃ vedavidaṃ vipaścitaṃ; bahuśrutaṃ brāhmaṇam eva vāsaya // 3.27.19
brāhmaṇeṣūttamā vṛttis tava nityaṃ yudhiṣṭhira / tena te sarvalokeṣu dīpyate prathitaṃ yaśaḥ // 3.27.20
tatas te brāhmaṇāḥ sarve bakaṃ dālbhyam apūjayan / yudhiṣṭhire stūyamāne bhūyaḥ sumanaso 'bhavan // 3.27.21
dvaipāyano nāradaś ca jāmadagnyaḥ pṛthuśravāḥ / indradyumno bhālukiś ca kṛtacetāḥ sahasrapāt // 3.27.22
karṇaśravāś ca muñjaś ca lavaṇāśvaś ca kāśyapaḥ / hārītaḥ sthūṇakarṇaś ca agniveśyo 'tha śaunakaḥ // 3.27.23
ṛtavāk ca suvāk caiva bṛhadaśva ṛtāvasuḥ / ūrdhvaretā vṛṣāmitraḥ suhotro hotravāhanaḥ // 3.27.24
ete cānye ca bahavo brāhmaṇāḥ saṃśitavratāḥ / ajātaśatrum ānarcuḥ puraṃdaram ivarṣayaḥ // 3.27.25
tato vanagatāḥ pārthāḥ sāyāhne saha kṛṣṇayā / upaviṣṭāḥ kathāś cakrur duḥkhaśokaparāyaṇāḥ // 3.28.1
priyā ca darśanīyā ca paṇḍitā ca pativratā / tataḥ kṛṣṇā dharmarājam idaṃ vacanam abravīt // 3.28.2
na nūnaṃ tasya pāpasya duḥkham asmāsu kiṃ cana / vidyate dhārtarāṣṭrasya nṛśaṃsasya durātmanaḥ // 3.28.3
yas tvāṃ rājan mayā sārdham ajinaiḥ prativāsitam / bhrātṛbhiś ca tathā sarvair nābhyabhāṣata kiṃ cana // 3.28.4
vanaṃ prasthāpya duṣṭātmā nānvatapyata durmatiḥ // 3.28.4.2
āyasaṃ hṛdayaṃ nūnaṃ tasya duṣkṛtakarmaṇaḥ / yas tvāṃ dharmaparaṃ śreṣṭhaṃ rūkṣāṇy aśrāvayat tadā // 3.28.5
sukhocitam aduḥkhārhaṃ durātmā sasuhṛdgaṇaḥ / īdṛśaṃ duḥkham ānīya modate pāpapūruṣaḥ // 3.28.6
caturṇām eva pāpānām aśru vai nāpatat tadā / tvayi bhārata niṣkrānte vanāyājinavāsasi // 3.28.7
duryodhanasya karṇasya śakuneś ca durātmanaḥ / durbhrātus tasya cograsya tathā duḥśāsanasya ca // 3.28.8
itareṣāṃ tu sarveṣāṃ kurūṇāṃ kurusattama / duḥkhenābhiparītānāṃ netrebhyaḥ prāpataj jalam // 3.28.9
idaṃ ca śayanaṃ dṛṣṭvā yac cāsīt te purātanam / śocāmi tvāṃ mahārāja duḥkhānarhaṃ sukhocitam // 3.28.10
dāntaṃ yac ca sabhāmadhye āsanaṃ ratnabhūṣitam / dṛṣṭvā kuśabṛsīṃ cemāṃ śoko māṃ rundhayaty ayam // 3.28.11
yad apaśyaṃ sabhāyāṃ tvāṃ rājabhiḥ parivāritam / tac ca rājann apaśyantyāḥ kā śāntir hṛdayasya me // 3.28.12
yā tvāhaṃ candanādigdham apaśyaṃ sūryavarcasam / sā tvā paṅkamalādigdhaṃ dṛṣṭvā muhyāmi bhārata // 3.28.13
yā vai tvā kauśikair vastraiḥ śubhrair bahudhanaiḥ purā / dṛṣṭavaty asmi rājendra sā tvāṃ paśyāmi cīriṇam // 3.28.14
yac ca tad rukmapātrībhir brāhmaṇebhyaḥ sahasraśaḥ / hriyate te gṛhād annaṃ saṃskṛtaṃ sārvakāmikam // 3.28.15
yatīnām agṛhāṇāṃ te tathaiva gṛhamedhinām / dīyate bhojanaṃ rājann atīva guṇavat prabho // 3.28.16
tac ca rājann apaśyantyāḥ kā śāntir hṛdayasya me // 3.28.16.2
yāṃs te bhrātṝn mahārāja yuvāno mṛṣṭakuṇḍalāḥ / abhojayanta mṛṣṭānnaiḥ sūdāḥ paramasaṃskṛtaiḥ // 3.28.17
sarvāṃs tān adya paśyāmi vane vanyena jīvataḥ / aduḥkhārhān manuṣyendra nopaśāmyati me manaḥ // 3.28.18
bhīmasenam imaṃ cāpi duḥkhitaṃ vanavāsinam / dhyāyantaṃ kiṃ na manyus te prāpte kāle vivardhate // 3.28.19
bhīmasenaṃ hi karmāṇi svayaṃ kurvāṇam acyuta / sukhārhaṃ duḥkhitaṃ dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.20
satkṛtaṃ vividhair yānair vastrair uccāvacais tathā / taṃ te vanagataṃ dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.21
kurūn api hi yaḥ sarvān hantum utsahate prabhuḥ / tvatprasādaṃ pratīkṣaṃs tu sahate 'yaṃ vṛkodaraḥ // 3.28.22
yo 'rjunenārjunas tulyo dvibāhur bahubāhunā / śarātisarge śīghratvāt kālāntakayamopamaḥ // 3.28.23
yasya śastrapratāpena praṇatāḥ sarvapārthivāḥ / yajñe tava mahārāja brāhmaṇān upatasthire // 3.28.24
tam imaṃ puruṣavyāghraṃ pūjitaṃ devadānavaiḥ / dhyāyantam arjunaṃ dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.25
dṛṣṭvā vanagataṃ pārtham aduḥkhārhaṃ sukhocitam / na ca te vardhate manyus tena muhyāmi bhārata // 3.28.26
yo devāṃś ca manuṣyāṃś ca sarpāṃś caikaratho 'jayat / taṃ te vanagataṃ dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.27
yo yānair adbhutākārair hayair nāgaiś ca saṃvṛtaḥ / prasahya vittāny ādatta pārthivebhyaḥ paraṃtapaḥ // 3.28.28
kṣipaty ekena vegena pañca bāṇaśatāni yaḥ / taṃ te vanagataṃ dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.29
śyāmaṃ bṛhantaṃ taruṇaṃ carmiṇām uttamaṃ raṇe / nakulaṃ te vane dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.30
darśanīyaṃ ca śūraṃ ca mādrīputraṃ yudhiṣṭhira / sahadevaṃ vane dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.31
drupadasya kule jātāṃ snuṣāṃ pāṇḍor mahātmanaḥ / māṃ te vanagatāṃ dṛṣṭvā kasmān manyur na vardhate // 3.28.32
nūnaṃ ca tava naivāsti manyur bharatasattama / yat te bhrātṝṃś ca māṃ caiva dṛṣṭvā na vyathate manaḥ // 3.28.33
na nirmanyuḥ kṣatriyo 'sti loke nirvacanaṃ smṛtam / tad adya tvayi paśyāmi kṣatriye viparītavat // 3.28.34
yo na darśayate tejaḥ kṣatriyaḥ kāla āgate / sarvabhūtāni taṃ pārtha sadā paribhavanty uta // 3.28.35
tat tvayā na kṣamā kāryā śatrūn prati kathaṃ cana / tejasaiva hi te śakyā nihantuṃ nātra saṃśayaḥ // 3.28.36
tathaiva yaḥ kṣamākāle kṣatriyo nopaśāmyati / apriyaḥ sarvabhūtānāṃ so 'mutreha ca naśyati // 3.28.37
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / prahlādasya ca saṃvādaṃ baler vairocanasya ca // 3.29.1
asurendraṃ mahāprājñaṃ dharmāṇām āgatāgamam / baliḥ papraccha daityendraṃ prahlādaṃ pitaraṃ pituḥ // 3.29.2
kṣamā svic chreyasī tāta utāho teja ity uta / etan me saṃśayaṃ tāta yathāvad brūhi pṛcchate // 3.29.3
śreyo yad atra dharmajña brūhi me tad asaṃśayam / kariṣyāmi hi tat sarvaṃ yathāvad anuśāsanam // 3.29.4
tasmai provāca tat sarvam evaṃ pṛṣṭaḥ pitāmahaḥ / sarvaniścayavit prājñaḥ saṃśayaṃ paripṛcchate // 3.29.5
na śreyaḥ satataṃ tejo na nityaṃ śreyasī kṣamā / iti tāta vijānīhi dvayam etad asaṃśayam // 3.29.6
yo nityaṃ kṣamate tāta bahūn doṣān sa vindati / bhṛtyāḥ paribhavanty enam udāsīnās tathaiva ca // 3.29.7
sarvabhūtāni cāpy asya na namante kadā cana / tasmān nityaṃ kṣamā tāta paṇḍitair apavāditā // 3.29.8
avajñāya hi taṃ bhṛtyā bhajante bahudoṣatām / ādātuṃ cāsya vittāni prārthayante 'lpacetasaḥ // 3.29.9
yānaṃ vastrāṇy alaṃkārāñ śayanāny āsanāni ca / bhojanāny atha pānāni sarvopakaraṇāni ca // 3.29.10
ādadīrann adhikṛtā yathākāmam acetasaḥ / pradiṣṭāni ca deyāni na dadyur bhartṛśāsanāt // 3.29.11
na cainaṃ bhartṛpūjābhiḥ pūjayanti kadā cana / avajñānaṃ hi loke 'smin maraṇād api garhitam // 3.29.12
kṣamiṇaṃ tādṛśaṃ tāta bruvanti kaṭukāny api / preṣyāḥ putrāś ca bhṛtyāś ca tathodāsīnavṛttayaḥ // 3.29.13
apy asya dārān icchanti paribhūya kṣamāvataḥ / dārāś cāsya pravartante yathākāmam acetasaḥ // 3.29.14
tathā ca nityam uditā yadi svalpam apīśvarāt / daṇḍam arhanti duṣyanti duṣṭāś cāpy apakurvate // 3.29.15
ete cānye ca bahavo nityaṃ doṣāḥ kṣamāvatām / atha vairocane doṣān imān viddhy akṣamāvatām // 3.29.16
asthāne yadi vā sthāne satataṃ rajasāvṛtaḥ / kruddho daṇḍān praṇayati vividhān svena tejasā // 3.29.17
mitraiḥ saha virodhaṃ ca prāpnute tejasāvṛtaḥ / prāpnoti dveṣyatāṃ caiva lokāt svajanatas tathā // 3.29.18
so 'vamānād arthahānim upālambham anādaram / saṃtāpadveṣalobhāṃś ca śatrūṃś ca labhate naraḥ // 3.29.19
krodhād daṇḍān manuṣyeṣu vividhān puruṣo nayan / bhraśyate śīghram aiśvaryāt prāṇebhyaḥ svajanād api // 3.29.20
yo 'pakartṝṃś ca kartṝṃś ca tejasaivopagacchati / tasmād udvijate lokaḥ sarpād veśmagatād iva // 3.29.21
yasmād udvijate lokaḥ kathaṃ tasya bhavo bhavet / antaraṃ hy asya dṛṣṭvaiva loko vikurute dhruvam // 3.29.22
tasmān nātyutsṛjet tejo na ca nityaṃ mṛdur bhavet // 3.29.22.2
kāle mṛdur yo bhavati kāle bhavati dāruṇaḥ / sa vai sukham avāpnoti loke 'muṣminn ihaiva ca // 3.29.23
kṣamākālāṃs tu vakṣyāmi śṛṇu me vistareṇa tān / ye te nityam asaṃtyājyā yathā prāhur manīṣiṇaḥ // 3.29.24
pūrvopakārī yas tu syād aparādhe 'garīyasi / upakāreṇa tat tasya kṣantavyam aparādhinaḥ // 3.29.25
abuddhim āśritānāṃ ca kṣantavyam aparādhinām / na hi sarvatra pāṇḍityaṃ sulabhaṃ puruṣeṇa vai // 3.29.26
atha ced buddhijaṃ kṛtvā brūyus te tad abuddhijam / pāpān svalpe 'pi tān hanyād aparādhe tathānṛjūn // 3.29.27
sarvasyaiko 'parādhas te kṣantavyaḥ prāṇino bhavet / dvitīye sati vadhyas tu svalpe 'py apakṛte bhavet // 3.29.28
ajānatā bhavet kaś cid aparādhaḥ kṛto yadi / kṣantavyam eva tasyāhuḥ suparīkṣya parīkṣayā // 3.29.29
mṛdunā mārdavaṃ hanti mṛdunā hanti dāruṇam / nāsādhyaṃ mṛdunā kiṃ cit tasmāt tīkṣṇataro mṛduḥ // 3.29.30
deśakālau tu saṃprekṣya balābalam athātmanaḥ / nādeśakāle kiṃ cit syād deśaḥ kālaḥ pratīkṣyate // 3.29.31
tathā lokabhayāc caiva kṣantavyam aparādhinaḥ // 3.29.31.2
eta evaṃvidhāḥ kālāḥ kṣamāyāḥ parikīrtitāḥ / ato 'nyathānuvartatsu tejasaḥ kāla ucyate // 3.29.32
tad ahaṃ tejasaḥ kālaṃ tava manye narādhipa / dhārtarāṣṭreṣu lubdheṣu satataṃ cāpakāriṣu // 3.29.33
na hi kaś cit kṣamākālo vidyate 'dya kurūn prati / tejasaś cāgate kāle teja utsraṣṭum arhasi // 3.29.34
mṛdur bhavaty avajñātas tīkṣṇād udvijate janaḥ / kāle prāpte dvayaṃ hy etad yo veda sa mahīpatiḥ // 3.29.35
krodho hantā manuṣyāṇāṃ krodho bhāvayitā punaḥ / iti viddhi mahāprājñe krodhamūlau bhavābhavau // 3.30.1
yo hi saṃharate krodhaṃ bhāvas tasya suśobhane / yaḥ punaḥ puruṣaḥ krodhaṃ nityaṃ na sahate śubhe // 3.30.2
tasyābhāvāya bhavati krodhaḥ paramadāruṇaḥ // 3.30.2.2
krodhamūlo vināśo hi prajānām iha dṛśyate / tat kathaṃ mādṛśaḥ krodham utsṛjel lokanāśanam // 3.30.3
kruddhaḥ pāpaṃ naraḥ kuryāt kruddho hanyād gurūn api / kruddhaḥ paruṣayā vācā śreyaso 'py avamanyate // 3.30.4
vācyāvācye hi kupito na prajānāti karhi cit / nākāryam asti kruddhasya nāvācyaṃ vidyate tathā // 3.30.5
hiṃsyāt krodhād avadhyāṃś ca vadhyān saṃpūjayed api / ātmānam api ca kruddhaḥ preṣayed yamasādanam // 3.30.6
etān doṣān prapaśyadbhir jitaḥ krodho manīṣibhiḥ / icchadbhiḥ paramaṃ śreya iha cāmutra cottamam // 3.30.7
taṃ krodhaṃ varjitaṃ dhīraiḥ katham asmadvidhaś caret / etad draupadi saṃdhāya na me manyuḥ pravardhate // 3.30.8
ātmānaṃ ca paraṃ caiva trāyate mahato bhayāt / krudhyantam apratikrudhyan dvayor eṣa cikitsakaḥ // 3.30.9
mūḍho yadi kliśyamānaḥ krudhyate 'śaktimān naraḥ / balīyasāṃ manuṣyāṇāṃ tyajaty ātmānam antataḥ // 3.30.10
tasyātmānaṃ saṃtyajato lokā naśyanty anātmanaḥ / tasmād draupady aśaktasya manyor niyamanaṃ smṛtam // 3.30.11
vidvāṃs tathaiva yaḥ śaktaḥ kliśyamāno na kupyati / sa nāśayitvā kleṣṭāraṃ paraloke ca nandati // 3.30.12
tasmād balavatā caiva durbalena ca nityadā / kṣantavyaṃ puruṣeṇāhur āpatsv api vijānatā // 3.30.13
manyor hi vijayaṃ kṛṣṇe praśaṃsantīha sādhavaḥ / kṣamāvato jayo nityaṃ sādhor iha satāṃ matam // 3.30.14
satyaṃ cānṛtataḥ śreyo nṛśaṃsāc cānṛśaṃsatā / tam evaṃ bahudoṣaṃ tu krodhaṃ sādhuvivarjitam // 3.30.15
mādṛśaḥ prasṛjet kasmāt suyodhanavadhād api // 3.30.15.2
tejasvīti yam āhur vai paṇḍitā dīrghadarśinaḥ / na krodho 'bhyantaras tasya bhavatīti viniścitam // 3.30.16
yas tu krodhaṃ samutpannaṃ prajñayā pratibādhate / tejasvinaṃ taṃ vidvāṃso manyante tattvadarśinaḥ // 3.30.17
kruddho hi kāryaṃ suśroṇi na yathāvat prapaśyati / na kāryaṃ na ca maryādāṃ naraḥ kruddho 'nupaśyati // 3.30.18
hanty avadhyān api kruddho gurūn rūkṣais tudaty api / tasmāt tejasi kartavye krodho dūrāt pratiṣṭhitaḥ // 3.30.19
dākṣyaṃ hy amarṣaḥ śauryaṃ ca śīghratvam iti tejasaḥ / guṇāḥ krodhābhibhūtena na śakyāḥ prāptum añjasā // 3.30.20
krodhaṃ tyaktvā tu puruṣaḥ samyak tejo 'bhipadyate / kālayuktaṃ mahāprājñe kruddhais tejaḥ suduḥsaham // 3.30.21
krodhas tv apaṇḍitaiḥ śaśvat teja ity abhidhīyate / rajas tal lokanāśāya vihitaṃ mānuṣān prati // 3.30.22
tasmāc chaśvat tyajet krodhaṃ puruṣaḥ samyag ācaran / śreyān svadharmānapago na kruddha iti niścitam // 3.30.23
yadi sarvam abuddhīnām atikrāntam amedhasām / atikramo madvidhasya kathaṃ svit syād anindite // 3.30.24
yadi na syur manuṣyeṣu kṣamiṇaḥ pṛthivīsamāḥ / na syāt saṃdhir manuṣyāṇāṃ krodhamūlo hi vigrahaḥ // 3.30.25
abhiṣakto hy abhiṣajed āhanyād guruṇā hataḥ / evaṃ vināśo bhūtānām adharmaḥ prathito bhavet // 3.30.26
ākruṣṭaḥ puruṣaḥ sarvaḥ pratyākrośed anantaram / pratihanyād dhataś caiva tathā hiṃsyāc ca hiṃsitaḥ // 3.30.27
hanyur hi pitaraḥ putrān putrāś cāpi tathā pitṝn / hanyuś ca patayo bhāryāḥ patīn bhāryās tathaiva ca // 3.30.28
evaṃ saṃkupite loke janma kṛṣṇe na vidyate / prajānāṃ saṃdhimūlaṃ hi janma viddhi śubhānane // 3.30.29
tāḥ kṣīyeran prajāḥ sarvāḥ kṣipraṃ draupadi tādṛśe / tasmān manyur vināśāya prajānām abhavāya ca // 3.30.30
yasmāt tu loke dṛśyante kṣamiṇaḥ pṛthivīsamāḥ / tasmāj janma ca bhūtānāṃ bhavaś ca pratipadyate // 3.30.31
kṣantavyaṃ puruṣeṇeha sarvāsv āpatsu śobhane / kṣamā bhavo hi bhūtānāṃ janma caiva prakīrtitam // 3.30.32
ākruṣṭas tāḍitaḥ kruddhaḥ kṣamate yo balīyasā / yaś ca nityaṃ jitakrodho vidvān uttamapūruṣaḥ // 3.30.33
prabhāvavān api naras tasya lokāḥ sanātanāḥ / krodhanas tv alpavijñānaḥ pretya ceha ca naśyati // 3.30.34
atrāpy udāharantīmā gāthā nityaṃ kṣamāvatām / gītāḥ kṣamāvatā kṛṣṇe kāśyapena mahātmanā // 3.30.35
kṣamā dharmaḥ kṣamā yajñaḥ kṣamā vedāḥ kṣamā śrutam / yas tām evaṃ vijānāti sa sarvaṃ kṣantum arhati // 3.30.36
kṣamā brahma kṣamā satyaṃ kṣamā bhūtaṃ ca bhāvi ca / kṣamā tapaḥ kṣamā śaucaṃ kṣamayā coddhṛtaṃ jagat // 3.30.37
ati brahmavidāṃ lokān ati cāpi tapasvinām / ati yajñavidāṃ caiva kṣamiṇaḥ prāpnuvanti tān // 3.30.38
kṣamā tejasvināṃ tejaḥ kṣamā brahma tapasvinām / kṣamā satyaṃ satyavatāṃ kṣamā dānaṃ kṣamā yaśaḥ // 3.30.39
tāṃ kṣamām īdṛśīṃ kṛṣṇe katham asmadvidhas tyajet / yasyāṃ brahma ca satyaṃ ca yajñā lokāś ca viṣṭhitāḥ // 3.30.40
bhujyante yajvanāṃ lokāḥ kṣamiṇām apare tathā // 3.30.40.2
kṣantavyam eva satataṃ puruṣeṇa vijānatā / yadā hi kṣamate sarvaṃ brahma saṃpadyate tadā // 3.30.41
kṣamāvatām ayaṃ lokaḥ paraś caiva kṣamāvatām / iha saṃmānam ṛcchanti paratra ca śubhāṃ gatim // 3.30.42
yeṣāṃ manyur manuṣyāṇāṃ kṣamayā nihataḥ sadā / teṣāṃ paratare lokās tasmāt kṣāntiḥ parā matā // 3.30.43
iti gītāḥ kāśyapena gāthā nityaṃ kṣamāvatām / śrutvā gāthāḥ kṣamāyās tvaṃ tuṣya draupadi mā krudhaḥ // 3.30.44
pitāmahaḥ śāṃtanavaḥ śamaṃ saṃpūjayiṣyati / ācāryo viduraḥ kṣattā śamam eva vadiṣyataḥ // 3.30.45
kṛpaś ca saṃjayaś caiva śamam eva vadiṣyataḥ // 3.30.45.2
somadatto yuyutsuś ca droṇaputras tathaiva ca / pitāmahaś ca no vyāsaḥ śamaṃ vadati nityaśaḥ // 3.30.46
etair hi rājā niyataṃ codyamānaḥ śamaṃ prati / rājyaṃ dāteti me buddhir na cel lobhān naśiṣyati // 3.30.47
kālo 'yaṃ dāruṇaḥ prāpto bharatānām abhūtaye / niścitaṃ me sadaivaitat purastād api bhāmini // 3.30.48
suyodhano nārhatīti kṣamām evaṃ na vindati / arhas tasyāham ity eva tasmān māṃ vindate kṣamā // 3.30.49
etad ātmavatāṃ vṛttam eṣa dharmaḥ sanātanaḥ / kṣamā caivānṛśaṃsyaṃ ca tat kartāsmy aham añjasā // 3.30.50
namo dhātre vidhātre ca yau mohaṃ cakratus tava / pitṛpaitāmahe vṛtte voḍhavye te 'nyathā matiḥ // 3.31.1
neha dharmānṛśaṃsyābhyāṃ na kṣāntyā nārjavena ca / puruṣaḥ śriyam āpnoti na ghṛṇitvena karhi cit // 3.31.2
tvāṃ ced vyasanam abhyāgād idaṃ bhārata duḥsaham / yat tvaṃ nārhasi nāpīme bhrātaras te mahaujasaḥ // 3.31.3
na hi te 'dhyagamaj jātu tadānīṃ nādya bhārata / dharmāt priyataraṃ kiṃ cid api cej jīvitād iha // 3.31.4
dharmārtham eva te rājyaṃ dharmārthaṃ jīvitaṃ ca te / brāhmaṇā guravaś caiva jānanty api ca devatāḥ // 3.31.5
bhīmasenārjunau caiva mādreyau ca mayā saha / tyajes tvam iti me buddhir na tu dharmaṃ parityajeḥ // 3.31.6
rājānaṃ dharmagoptāraṃ dharmo rakṣati rakṣitaḥ / iti me śrutam āryāṇāṃ tvāṃ tu manye na rakṣati // 3.31.7
ananyā hi naravyāghra nityadā dharmam eva te / buddhiḥ satatam anveti chāyeva puruṣaṃ nijā // 3.31.8
nāvamaṃsthā hi sadṛśān nāvarāñ śreyasaḥ kutaḥ / avāpya pṛthivīṃ kṛtsnāṃ na te śṛṅgam avardhata // 3.31.9
svāhākāraiḥ svadhābhiś ca pūjābhir api ca dvijān / daivatāni pitṝṃś caiva satataṃ pārtha sevase // 3.31.10
brāhmaṇāḥ sarvakāmais te satataṃ pārtha tarpitāḥ / yatayo mokṣiṇaś caiva gṛhasthāś caiva bhārata // 3.31.11
āraṇyakebhyo lauhāni bhājanāni prayacchasi / nādeyaṃ brāhmaṇebhyas te gṛhe kiṃ cana vidyate // 3.31.12
yad idaṃ vaiśvadevānte sāyaṃprātaḥ pradīyate / tad dattvātithibhṛtyebhyo rājañ śeṣeṇa jīvasi // 3.31.13
iṣṭayaḥ paśubandhāś ca kāmyanaimittikāś ca ye / vartante pākayajñāś ca yajñakarma ca nityadā // 3.31.14
asminn api mahāraṇye vijane dasyusevite / rāṣṭrād apetya vasato dhārmas te nāvasīdati // 3.31.15
aśvamedho rājasūyaḥ puṇḍarīko 'tha gosavaḥ / etair api mahāyajñair iṣṭaṃ te bhūridakṣiṇaiḥ // 3.31.16
rājan parītayā buddhyā viṣame 'kṣaparājaye / rājyaṃ vasūny āyudhāni bhrātṝn māṃ cāsi nirjitaḥ // 3.31.17
ṛjor mṛdor vadānyasya hrīmataḥ satyavādinaḥ / katham akṣavyasanajā buddhir āpatitā tava // 3.31.18
atīva moham āyāti manaś ca paridūyate / niśāmya te duḥkham idam imāṃ cāpadam īdṛśīm // 3.31.19
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / īśvarasya vaśe lokas tiṣṭhate nātmano yathā // 3.31.20
dhātaiva khalu bhūtānāṃ sukhaduḥkhe priyāpriye / dadhāti sarvam īśānaḥ purastāc chukram uccaran // 3.31.21
yathā dārumayī yoṣā naravīra samāhitā / īrayaty aṅgam aṅgāni tathā rājann imāḥ prajāḥ // 3.31.22
ākāśa iva bhūtāni vyāpya sarvāṇi bhārata / īśvaro vidadhātīha kalyāṇaṃ yac ca pāpakam // 3.31.23
śakunis tantubaddho vā niyato 'yam anīśvaraḥ / īśvarasya vaśe tiṣṭhan nānyeṣāṃ nātmanaḥ prabhuḥ // 3.31.24
maṇiḥ sūtra iva proto nasyota iva govṛṣaḥ / dhātur ādeśam anveti tanmayo hi tadarpaṇaḥ // 3.31.25
nātmādhīno manuṣyo 'yaṃ kālaṃ bhavati kaṃ cana / srotaso madhyam āpannaḥ kūlād vṛkśa iva cyutaḥ // 3.31.26
ajño jantur anīśo 'yam ātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ / īśvaraprerito gacchet svargaṃ narakam eva ca // 3.31.27
yathā vāyos tṛṇāgrāṇi vaśaṃ yānti balīyasaḥ / dhātur evaṃ vaśaṃ yānti sarvabhūtāni bhārata // 3.31.28
āryakarmaṇi yuñjānaḥ pāpe vā punar īśvaraḥ / vyāpya bhūtāni carate na cāyam iti lakṣyate // 3.31.29
hetumātram idaṃ dhātuḥ śarīraṃ kṣetrasaṃjñitam / yena kārayate karma śubhāśubhaphalaṃ vibhuḥ // 3.31.30
paśya māyāprabhāvo 'yam īśvareṇa yathā kṛtaḥ / yo hanti bhūtair bhūtāni mohayitvātmamāyayā // 3.31.31
anyathā paridṛṣṭāni munibhir vedadarśibhiḥ / anyathā parivartante vegā iva nabhasvataḥ // 3.31.32
anyathaiva hi manyante puruṣās tāni tāni ca / anyathaiva prabhus tāni karoti vikaroti ca // 3.31.33
yathā kāṣṭhena vā kāṣṭham aśmānaṃ cāśmanā punaḥ / ayasā cāpy ayaś chindyān nirviceṣṭam acetanam // 3.31.34
evaṃ sa bhagavān devaḥ svayambhūḥ prapitāmahaḥ / hinasti bhūtair bhūtāni chadma kṛtvā yudhiṣṭhira // 3.31.35
saṃprayojya viyojyāyaṃ kāmakārakaraḥ prabhuḥ / krīḍate bhagavan bhūtair bālaḥ krīḍanakair iva // 3.31.36
na mātṛpitṛvad rājan dhātā bhūteṣu vartate / roṣād iva pravṛtto 'yaṃ yathāyam itaro janaḥ // 3.31.37
āryāñ śīlavato dṛṣṭvā hrīmato vṛttikarśitān / anāryān sukhinaś caiva vihvalāmīva cintayā // 3.31.38
tavemām āpadaṃ dṛṣṭvā samṛddhiṃ ca suyodhane / dhātāraṃ garhaye pārtha viṣamaṃ yo 'nupaśyati // 3.31.39
āryaśāstrātige krūre lubdhe dharmāpacāyini / dhārtarāṣṭre śriyaṃ dattvā dhātā kiṃ phalam aśnute // 3.31.40
karma cet kṛtam anveti kartāraṃ nānyam ṛcchati / karmaṇā tena pāpena lipyate nūnam īśvaraḥ // 3.31.41
atha karma kṛtaṃ pāpaṃ na cet kartāram ṛcchati / kāraṇaṃ balam eveha janāñ śocāmi durbalān // 3.31.42
valgu citrapadaṃ ślakṣṇaṃ yājñaseni tvayā vacaḥ / uktaṃ tac chrutam asmābhir nāstikyaṃ tu prabhāṣase // 3.32.1
nāhaṃ dharmaphalānveṣī rājaputri carāmy uta / dadāmi deyam ity eva yaje yaṣṭavyam ity uta // 3.32.2
astu vātra phalaṃ mā vā kartavyaṃ puruṣeṇa yat / gṛhān āvasatā kṛṣṇe yathāśakti karomi tat // 3.32.3
dharmaṃ carāmi suśroṇi na dharmaphalakāraṇāt / āgamān anatikramya satāṃ vṛttam avekṣya ca // 3.32.4
dharma eva manaḥ kṛṣṇe svabhāvāc caiva me dhṛtam // 3.32.4.2
na dharmaphalam āpnoti yo dharmaṃ dogdhum icchati / yaś cainaṃ śaṅkate kṛtvā nāstikyāt pāpacetanaḥ // 3.32.5
ativādān madāc caiva mā dharmam atiśaṅkithāḥ / dharmātiśaṅkī puruṣas tiryaggatiparāyaṇaḥ // 3.32.6
dharmo yasyātiśaṅkyaḥ syād ārṣaṃ vā durbalātmanaḥ / vedāc chūdra ivāpeyāt sa lokād ajarāmarāt // 3.32.7
vedādhyāyī dharmaparaḥ kule jāto yaśasvini / sthavireṣu sa yoktavyo rājabhir dharmacāribhiḥ // 3.32.8
pāpīyān hi sa śūdrebhyas taskarebhyo viśeṣataḥ / śāstrātigo mandabuddhir yo dharmam atiśaṅkate // 3.32.9
pratyakṣaṃ hi tvayā dṛṣṭa ṛṣir gacchan mahātapāḥ / mārkaṇḍeyo 'prameyātmā dharmeṇa cirajīvitām // 3.32.10
vyāso vasiṣṭho maitreyo nārado lomaśaḥ śukaḥ / anye ca ṛṣayaḥ siddhā dharmeṇaiva sucetasaḥ // 3.32.11
pratyakṣaṃ paśyasi hy etān divyayogasamanvitān / śāpānugrahaṇe śaktān devair api garīyasaḥ // 3.32.12
ete hi dharmam evādau varṇayanti sadā mama / kartavyam amaraprakhyāḥ pratyakṣāgamabuddhayaḥ // 3.32.13
ato nārhasi kalyāṇi dhātāraṃ dharmam eva ca / rajomūḍhena manasā kṣeptuṃ śaṅkitum eva ca // 3.32.14
dharmātiśaṅkī nānyasmin pramāṇam adhigacchati / ātmapramāṇa unnaddhaḥ śreyaso hy avamanyakaḥ // 3.32.15
indriyaprītisaṃbaddhaṃ yad idaṃ lokasākṣikam / etāvān manyate bālo moham anyatra gacchati // 3.32.16
prāyaścittaṃ na tasyāsti yo dharmam atiśaṅkate / dhyāyan sa kṛpaṇaḥ pāpo na lokān pratipadyate // 3.32.17
pramāṇāny ativṛtto hi vedaśāstrārthanindakaḥ / kāmalobhānugo mūḍho narakaṃ pratipadyate // 3.32.18
yas tu nityaṃ kṛtamatir dharmam evābhipadyate / aśaṅkamānaḥ kalyāṇi so 'mutrānantyam aśnute // 3.32.19
ārṣaṃ pramāṇam utkramya dharmān aparipālayan / sarvaśāstrātigo mūḍhaḥ śaṃ janmasu na vindati // 3.32.20
śiṣṭair ācaritaṃ dharmaṃ kṛṣṇe mā smātiśaṅkithāḥ / purāṇam ṛṣibhiḥ proktaṃ sarvajñaiḥ sarvadarśibhiḥ // 3.32.21
dharma eva plavo nānyaḥ svargaṃ draupadi gacchatām / saiva nauḥ sāgarasyeva vaṇijaḥ pāram ṛcchataḥ // 3.32.22
aphālo yadi dharmaḥ syāc carito dharmacāribhiḥ / apratiṣṭhe tamasy etaj jagan majjed anindite // 3.32.23
nirvāṇaṃ nādhigaccheyur jīveyuḥ paśujīvikām / vighātenaiva yujyeyur na cārthaṃ kiṃ cid āpnuyuḥ // 3.32.24
tapaś ca brahmacaryaṃ ca yajñaḥ svādhyāya eva ca / dānam ārjavam etāni yadi syur aphalāni vai // 3.32.25
nācariṣyan pare dharmaṃ pare paratare ca ye / vipralambho 'yam atyantaṃ yadi syur aphalāḥ kriyāḥ // 3.32.26
ṛṣayaś caiva devāś ca gandharvāsurarākṣasāḥ / īśvarāḥ kasya hetos te careyur dharmam ādṛtāḥ // 3.32.27
phaladaṃ tv iha vijñāya dhātāraṃ śreyasi dhruve / dharmaṃ te hy ācaran kṛṣṇe tad dhi dharmasanātanam // 3.32.28
sa cāyaṃ saphalo dharmo na dharmo 'phala ucyate / dṛśyante 'pi hi vidyānāṃ phalāni tapasāṃ tathā // 3.32.29
tvayy etad vai vijānīhi janma kṛṣṇe yathā śrutam / vettha cāpi yathā jāto dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān // 3.32.30
etāvad eva paryāptam upamānaṃ śucismite / karmaṇāṃ phalam astīti dhīro 'lpenāpi tuṣyati // 3.32.31
bahunāpi hy avidvāṃso naiva tuṣyanty abuddhayaḥ / teṣāṃ na dharmajaṃ kiṃ cit pretya śarmāsti karma vā // 3.32.32
karmaṇām uta puṇyānāṃ pāpānāṃ ca phalodayaḥ / prabhavaś cāpyayaś caiva devaguhyāni bhāmini // 3.32.33
naitāni veda yaḥ kaś cin muhyanty atra prajā imāḥ / rakṣyāṇy etāni devānāṃ gūḍhamāyā hi devatāḥ // 3.32.34
kṛśāṅgāḥ suvratāś caiva tapasā dagdhakilbiṣāḥ / prasannair mānasair yuktāḥ paśyanty etāni vai dvijāḥ // 3.32.35
na phalādarśanād dharmaḥ śaṅkitavyo na devatāḥ / yaṣṭavyaṃ cāpramattena dātavyaṃ cānasūyatā // 3.32.36
karmaṇāṃ phalam astīti tathaitad dharma śāśvatam / brahmā provāca putrāṇāṃ yad ṛṣir veda kaśyapaḥ // 3.32.37
tasmāt te saṃśayaḥ kṛṣṇe nīhāra iva naśyatu / vyavasya sarvam astīti nāstikyaṃ bhāvam utsṛja // 3.32.38
īśvaraṃ cāpi bhūtānāṃ dhātāraṃ mā vicikṣipaḥ / śikṣasvainaṃ namasvainaṃ mā te bhūd buddhir īdṛśī // 3.32.39
yasya prasādāt tadbhakto martyo gacchaty amartyatām / uttamaṃ daivataṃ kṛṣṇe mātivocaḥ kathaṃ cana // 3.32.40
nāvamanye na garhe ca dharmaṃ pārtha kathaṃ cana / īśvaraṃ kuta evāham avamaṃsye prajāpatim // 3.33.1
ārtāhaṃ pralapāmīdam iti māṃ viddhi bhārata / bhūyaś ca vilapiṣyāmi sumanās tan nibodha me // 3.33.2
karma khalv iha kartavyaṃ jātenāmitrakarśana / akarmāṇo hi jīvanti sthāvarā netare janāḥ // 3.33.3
ā mātṛstanapānāc ca yāvac chayyopasarpaṇam / jaṅgamāḥ karmaṇā vṛttim āpnuvanti yudhiṣṭhira // 3.33.4
jaṅgameṣu viśeṣeṇa manuṣyā bharatarṣabha / icchanti karmaṇā vṛttim avāptuṃ pretya ceha ca // 3.33.5
utthānam abhijānanti sarvabhūtāni bhārata / pratyakṣaṃ phalam aśnanti karmaṇāṃ lokasākṣikam // 3.33.6
paśyāmi svaṃ samutthānam upajīvanti jantavaḥ / api dhātā vidhātā ca yathāyam udake bakaḥ // 3.33.7
svakarma kuru mā glāsīḥ karmaṇā bhava daṃśitaḥ / kṛtyaṃ hi yo 'bhijānāti sahasre nāsti so 'sti vā // 3.33.8
tasya cāpi bhavet kāryaṃ vivṛddhau rakṣaṇe tathā / bhakṣyamāṇo hy anāvāpaḥ kṣīyate himavān api // 3.33.9
utsīderan prajāḥ sarvā na kuryuḥ karma ced yadi / api cāpy aphalaṃ karma paśyāmaḥ kurvato janān // 3.33.10
nānyathā hy abhijānanti vṛttiṃ loke kathaṃ cana // 3.33.10.2
yaś ca diṣṭaparo loke yaś cāyaṃ haṭhavādakaḥ / ubhāv apasadāv etau karmabuddhiḥ praśasyate // 3.33.11
yo hi diṣṭam upāsīno nirviceṣṭaḥ sukhaṃ svapet / avasīdet sudurbuddhir āmo ghaṭa ivāmbhasi // 3.33.12
tathaiva haṭhabuddhir yaḥ śaktaḥ karmaṇy akarmakṛt / āsīta na ciraṃ jīved anātha iva durbalaḥ // 3.33.13
akasmād api yaḥ kaś cid arthaṃ prāpnoti pūruṣaḥ / taṃ haṭheneti manyante sa hi yatno na kasya cit // 3.33.14
yac cāpi kiṃ cit puruṣo diṣṭaṃ nāma labhaty uta / daivena vidhinā pārtha tad daivam iti niścitam // 3.33.15
yat svayaṃ karmaṇā kiṃ cit phalam āpnoti pūruṣaḥ / pratyakṣaṃ cakṣuṣā dṛṣṭaṃ tat pauruṣam iti smṛtam // 3.33.16
svabhāvataḥ pravṛtto 'nyaḥ prāpnoty arthān akāraṇāt / tat svabhāvātmakaṃ viddhi phalaṃ puruṣasattama // 3.33.17
evaṃ haṭhāc ca daivāc ca svabhāvāt karmaṇas tathā / yāni prāpnoti puruṣas tat phalaṃ pūrvakarmaṇaḥ // 3.33.18
dhātāpi hi svakarmaiva tais tair hetubhir īśvaraḥ / vidadhāti vibhajyeha phalaṃ pūrvakṛtaṃ nṛṇām // 3.33.19
yad dhy ayaṃ puruṣaḥ kiṃ cit kurute vai śubhāśubham / tad dhātṛvihitaṃ viddhi pūrvakarmaphalodayam // 3.33.20
kāraṇaṃ tasya deho 'yaṃ dhātuḥ karmaṇi karmaṇi / sa yathā prerayaty enaṃ tathāyaṃ kurute 'vaśaḥ // 3.33.21
teṣu teṣu hi kṛtyeṣu viniyoktā maheśvaraḥ / sarvabhūtāni kaunteya kārayaty avaśāny api // 3.33.22
manasārthān viniścitya paścāt prāpnoti karmaṇā / buddhipūrvaṃ svayaṃ dhīraḥ puruṣas tatra kāraṇam // 3.33.23
saṃkhyātuṃ naiva śakyāni karmāṇi puruṣarṣabha / agāranagarāṇāṃ hi siddhiḥ puruṣahaitukī // 3.33.24
tile tailaṃ gavi kṣīraṃ kāṣṭhe pāvakam antataḥ / dhiyā dhīro vijānīyād upāyaṃ cāsya siddhaye // 3.33.25
tataḥ pravartate paścāt karaṇeṣv asya siddhaye / tāṃ siddhim upajīvanti karmaṇām iha jantavaḥ // 3.33.26
kuśalena kṛtaṃ karma kartrā sādhu viniścitam / idaṃ tv akuśaleneti viśeṣād upalabhyate // 3.33.27
iṣṭāpūrtaphalaṃ na syān na śiṣyo na gurur bhavet / puruṣaḥ karmasādhyeṣu syāc ced ayam akāraṇam // 3.33.28
kartṛtvād eva puruṣaḥ karmasiddhau praśasyate / asiddhau nindyate cāpi karmanāśaḥ kathaṃ tv iha // 3.33.29
sarvam eva haṭhenaike diṣṭenaike vadanty uta / puruṣaprayatnajaṃ ke cit traidham etan nirucyate // 3.33.30
na caivaitāvatā kāryaṃ manyanta iti cāpare / asti sarvam adṛśyaṃ tu diṣṭaṃ caiva tathā haṭhaḥ // 3.33.31
dṛśyate hi haṭhāc caiva diṣṭāc cārthasya saṃtatiḥ // 3.33.31.2
kiṃ cid daivād dhaṭhāt kiṃ cit kiṃ cid eva svakarmataḥ / puruṣaḥ phalam āpnoti caturthaṃ nātra kāraṇam // 3.33.32
kuśalāḥ pratijānanti ye tattvaviduṣo janāḥ // 3.33.32.2
tathaiva dhātā bhūtānām iṣṭāniṣṭaphalapradaḥ / yadi na syān na bhūtānāṃ kṛpaṇo nāma kaś cana // 3.33.33
yaṃ yam artham abhiprepsuḥ kurute karma pūruṣaḥ / tat tat saphalam eva syād yadi na syāt purākṛtam // 3.33.34
tridvārām arthasiddhiṃ tu nānupaśyanti ye narāḥ / tathaivānarthasiddhiṃ ca yathā lokās tathaiva te // 3.33.35
kartavyaṃ tv eva karmeti manor eṣa viniścayaḥ / ekāntena hy anīho 'yaṃ parābhavati pūruṣaḥ // 3.33.36
kurvato hi bhavaty eva prāyeṇeha yudhiṣṭhira / ekāntaphalasiddhiṃ tu na vindaty alasaḥ kva cit // 3.33.37
asaṃbhave tv asya hetuḥ prāyaścittaṃ tu lakṣyate / kṛte karmaṇi rājendra tathānṛṇyam avāpyate // 3.33.38
alakṣmīr āviśaty enaṃ śayānam alasaṃ naram / niḥsaṃśayaṃ phalaṃ labdhvā dakṣo bhūtim upāśnute // 3.33.39
anarthaṃ saṃśayāvasthaṃ vṛṇvate muktasaṃśayāḥ / dhīrā narāḥ karmaratā na tu niḥsaṃśayaṃ kva cit // 3.33.40
ekāntena hy anartho 'yaṃ vartate 'smāsu sāṃpratam / na tu niḥsaṃśayaṃ na syāt tvayi karmaṇy avasthite // 3.33.41
atha vā siddhir eva syān mahimā tu tathaiva te / vṛkodarasya bībhatsor bhrātroś ca yamayor api // 3.33.42
anyeṣāṃ karma saphalam asmākam api vā punaḥ / viprakarṣeṇa budhyeta kṛtakarmā yathā phalam // 3.33.43
pṛthivīṃ lāṅgalenaiva bhittvā bījaṃ vapaty uta / āste 'tha karṣakas tūṣṇīṃ parjanyas tatra kāraṇam // 3.33.44
vṛṣṭiś cen nānugṛhṇīyād anenās tatra karṣakaḥ / yad anyaḥ puruṣaḥ kuryāt kṛtaṃ tat sakalaṃ mayā // 3.33.45
tac ced aphalam asmākaṃ nāparādho 'sti naḥ kva cit / iti dhīro 'nvavekṣyaiva nātmānaṃ tatra garhayet // 3.33.46
kurvato nārthasiddhir me bhavatīti ha bhārata / nirvedo nātra gantavyo dvāv etau hy asya karmaṇaḥ // 3.33.47
siddhir vāpy atha vāsiddhir apravṛttir ato 'nyathā // 3.33.47.2
bahūnāṃ samavāye hi bhāvānāṃ karma sidhyati / guṇābhāve phalaṃ nyūnaṃ bhavaty aphalam eva vā // 3.33.48
anārambhe tu na phalaṃ na guṇo dṛśyate 'cyuta // 3.33.48.2
deśakālāv upāyāṃś ca maṅgalaṃ svasti vṛddhaye / yunakti medhayā dhīro yathāśakti yathābalam // 3.33.49
apramattena tat kāryam upadeṣṭā parākramaḥ / bhūyiṣṭhaṃ karmayogeṣu sarva eva parākramaḥ // 3.33.50
yaṃ tu dhīro 'nvavekṣeta śreyāṃsaṃ bahubhir guṇaiḥ / sāmnaivārthaṃ tato lipset karma cāsmai prayojayet // 3.33.51
vyasanaṃ vāsya kāṅkṣeta vināśaṃ vā yudhiṣṭhira / api sindhor girer vāpi kiṃ punar martyadharmiṇaḥ // 3.33.52
utthānayuktaḥ satataṃ pareṣām antaraiṣaṇe / ānṛṇyam āpnoti naraḥ parasyātmana eva ca // 3.33.53
na caivātmāvamantavyaḥ puruṣeṇa kadā cana / na hy ātmaparibhūtasya bhūtir bhavati bhārata // 3.33.54
evaṃ saṃsthitikā siddhir iyaṃ lokasya bhārata / citrā siddhigatiḥ proktā kālāvasthāvibhāgataḥ // 3.33.55
brāhmaṇaṃ me pitā pūrvaṃ vāsayām āsa paṇḍitam / so 'smā artham imaṃ prāha pitre me bharatarṣabha // 3.33.56
nītiṃ bṛhaspatiproktāṃ bhrātṝn me 'grāhayat purā / teṣāṃ sāṃkathyam aśrauṣam aham etat tadā gṛhe // 3.33.57
sa māṃ rājan karmavatīm āgatām āha sāntvayan / śuśrūṣamāṇām āsīnāṃ pitur aṅke yudhiṣṭhira // 3.33.58
yājñasenyā vacaḥ śrutvā bhīmaseno 'tyamarṣaṇaḥ / niḥśvasann upasaṃgamya kruddho rājānam abravīt // 3.34.1
rājyasya padavīṃ dharmyāṃ vraja satpuruṣocitām / dharmakāmārthahīnānāṃ kiṃ no vastuṃ tapovane // 3.34.2
naiva dharmeṇa tad rājyaṃ nārjavena na caujasā / akṣakūṭam adhiṣṭhāya hṛtaṃ duryodhanena naḥ // 3.34.3
gomāyuneva siṃhānāṃ durbalena balīyasām / āmiṣaṃ vighasāśena tadvad rājyaṃ hi no hṛtam // 3.34.4
dharmaleśapraticchannaḥ prabhavaṃ dharmakāmayoḥ / artham utsṛjya kiṃ rājan durgeṣu paritapyase // 3.34.5
bhavato 'nuvidhānena rājyaṃ naḥ paśyatāṃ hṛtam / ahāryam api śakreṇa guptaṃ gāṇḍīvadhanvanā // 3.34.6
kuṇīnām iva bilvāni paṅgūnām iva dhenavaḥ / hṛtam aiśvaryam asmākaṃ jīvatāṃ bhavataḥ kṛte // 3.34.7
bhavataḥ priyam ity evaṃ mahad vyasanam īdṛśam / dharmakāme pratītasya pratipannāḥ sma bhārata // 3.34.8
karśayāmaḥ svamitrāṇi nandayāmaś ca śātravān / ātmānaṃ bhavataḥ śāstre niyamya bharatarṣabha // 3.34.9
yad vayaṃ na tadaivaitān dhārtarāṣṭrān nihanmahi / bhavataḥ śāstram ādāya tan nas tapati duṣkṛtam // 3.34.10
athainām anvavekṣasva mṛgacaryām ivātmanaḥ / avīrācaritāṃ rājan na balasthair niṣevitām // 3.34.11
yāṃ na kṛṣṇo na bībhatsur nābhimanyur na sṛñjayaḥ / na cāham abhinandāmi na ca mādrīsutāv ubhau // 3.34.12
bhavān dharmo dharma iti satataṃ vratakarśitaḥ / kaccid rājan na nirvedād āpannaḥ klībajīvikām // 3.34.13
durmanuṣyā hi nirvedam aphalaṃ sarvaghātinam / aśaktāḥ śriyam āhartum ātmanaḥ kurvate priyam // 3.34.14
sa bhavān dṛṣṭimāñ śaktaḥ paśyann ātmani pauruṣam / ānṛśaṃsyaparo rājan nānartham avabudhyase // 3.34.15
asmān amī dhārtarāṣṭrāḥ kṣamamāṇān alaṃ sataḥ / aśaktān eva manyante tadduḥkhaṃ nāhave vadhaḥ // 3.34.16
tatra ced yudhyamānānām ajihmam anivartinām / sarvaśo hi vadhaḥ śreyān pretya lokāṃl labhemahi // 3.34.17
atha vā vayam evaitān nihatya bharatarṣabha / ādadīmahi gāṃ sarvāṃ tathāpi śreya eva naḥ // 3.34.18
sarvathā kāryam etan naḥ svadharmam anutiṣṭhatām / kāṅkṣatāṃ vipulāṃ kīrtiṃ vairaṃ praticikīrṣatām // 3.34.19
ātmārthaṃ yudhyamānānāṃ vidite kṛtyalakṣaṇe / anyair apahṛte rājye praśaṃsaiva na garhaṇā // 3.34.20
karśanārtho hi yo dharmo mitrāṇām ātmanas tathā / vyasanaṃ nāma tad rājan na sa dharmaḥ kudharma tat // 3.34.21
sarvathā dharmanityaṃ tu puruṣaṃ dharmadurbalam / jahatas tāta dharmārthau pretaṃ duḥkhasukhe yathā // 3.34.22
yasya dharmo hi dharmārthaṃ kleśabhāṅ na sa paṇḍitaḥ / na sa dharmasya vedārthaṃ sūryasyāndhaḥ prabhām iva // 3.34.23
yasya cārthārtham evārthaḥ sa ca nārthasya kovidaḥ / rakṣate bhṛtako 'raṇyaṃ yathā syāt tādṛg eva saḥ // 3.34.24
ativelaṃ hi yo 'rthārthī netarāv anutiṣṭhati / sa vadhyaḥ sarvabhūtānāṃ brahmaheva jugupsitaḥ // 3.34.25
satataṃ yaś ca kāmārthī netarāv anutiṣṭhati / mitrāṇi tasya naśyanti dharmārthābhyāṃ ca hīyate // 3.34.26
tasya dharmārthahīnasya kāmānte nidhanaṃ dhruvam / kāmato ramamāṇasya mīnasyevāmbhasaḥ kṣaye // 3.34.27
tasmād dharmārthayor nityaṃ na pramādyanti paṇḍitāḥ / prakṛtiḥ sā hi kāmasya pāvakasyāraṇir yathā // 3.34.28
sarvathā dharmamūlo 'rtho dharmaś cārthaparigrahaḥ / itaretarayonī tau viddhi meghodadhī yathā // 3.34.29
dravyārthasparśasaṃyoge yā prītir upajāyate / sa kāmaś cittasaṃkalpaḥ śarīraṃ nāsya vidyate // 3.34.30
arthārthī puruṣo rājan bṛhantaṃ dharmam ṛcchati / artham ṛcchati kāmārthī na kāmād anyam ṛcchatī // 3.34.31
na hi kāmena kāmo 'nyaḥ sādhyate phalam eva tat / upayogāt phalasyeva kāṣṭhād bhasmeva paṇḍitaḥ // 3.34.32
imāñ śakunikān rājan hanti vaitaṃsiko yathā / etad rūpam adharmasya bhūteṣu ca vihiṃsatām // 3.34.33
kāmāl lobhāc ca dharmasya pravṛttiṃ yo na paśyati / sa vadhyaḥ sarvabhūtānāṃ pretya ceha ca durmatiḥ // 3.34.34
vyaktaṃ te vidito rājann artho dravyaparigrahaḥ / prakṛtiṃ cāpi vetthāsya vikṛtiṃ cāpi bhūyasīm // 3.34.35
tasya nāśaṃ vināśaṃ vā jarayā maraṇena vā / anartham iti manyante so 'yam asmāsu vartate // 3.34.36
indriyāṇāṃ ca pañcānāṃ manaso hṛdayasya ca / viṣaye vartamānānāṃ yā prītir upajāyate // 3.34.37
sa kāma iti me buddhiḥ karmaṇāṃ phalam uttamam // 3.34.37.2
evam eva pṛthag dṛṣṭvā dharmārthau kāmam eva ca / na dharmapara eva syān na cārthaparamo naraḥ // 3.34.38
na kāmaparamo vā syāt sarvān seveta sarvadā // 3.34.38.2
dharmaṃ pūrvaṃ dhanaṃ madhye jaghanye kāmam ācaret / ahany anucared evam eṣa śāstrakṛto vidhiḥ // 3.34.39
kāmaṃ pūrvaṃ dhanaṃ madhye jaghanye dharmam ācaret / vayasy anucared evam eṣa śāstrakṛto vidhiḥ // 3.34.40
dharmaṃ cārthaṃ ca kāmaṃ ca yathāvad vadatāṃ vara / vibhajya kāle kālajñaḥ sarvān seveta paṇḍitaḥ // 3.34.41
mokṣo vā paramaṃ śreya eṣa rājan sukhārthinām / prāptir vā buddhim āsthāya sopāyaṃ kurunandana // 3.34.42
tad vāśu kriyatāṃ rājan prāptir vāpy adhigamyatām / jīvitaṃ hy āturasyeva duḥkham antaravartinaḥ // 3.34.43
viditaś caiva te dharmaḥ satataṃ caritaś ca te / jānate tvayi śaṃsanti suhṛdaḥ karmacodanām // 3.34.44
dānaṃ yajñaḥ satāṃ pūjā vedadhāraṇam ārjavam / eṣa dharmaḥ paro rājan phalavān pretya ceha ca // 3.34.45
eṣa nārthavihīnena śakyo rājan niṣevitum / akhilāḥ puruṣavyāghra guṇāḥ syur yady apītare // 3.34.46
dharmamūlaṃ jagad rājan nānyad dharmād viśiṣyate / dharmaś cārthena mahatā śakyo rājan niṣevitum // 3.34.47
na cārtho bhaikṣacaryeṇa nāpi klaibyena karhi cit / vettuṃ śakyaḥ sadā rājan kevalaṃ dharmabuddhinā // 3.34.48
pratiṣiddhā hi te yācñā yayā sidhyati vai dvijaḥ / tejasaivārthalipsāyāṃ yatasva puruṣarṣabha // 3.34.49
bhaikṣacaryā na vihitā na ca viṭśūdrajīvikā / kṣatriyasya viśeṣeṇa dharmas tu balam aurasam // 3.34.50
udāram eva vidvāṃso dharmaṃ prāhur manīṣiṇaḥ / udāraṃ pratipadyasva nāvare sthātum arhasi // 3.34.51
anubudhyasva rājendra vettha dharmān sanātanān / krūrakarmābhijāto 'si yasmād udvijate janaḥ // 3.34.52
prajāpālanasaṃbhūtaṃ phalaṃ tava na garhitam / eṣa te vihito rājan dhātrā dharmaḥ sanātanaḥ // 3.34.53
tasmād vicalitaḥ pārtha loke hāsyaṃ gamiṣyasi / svadharmād dhi manuṣyāṇāṃ calanaṃ na praśasyate // 3.34.54
sa kṣātraṃ hṛdayaṃ kṛtvā tyaktvedaṃ śithilaṃ manaḥ / vīryam āsthāya kaunteya dhuram udvaha dhuryavat // 3.34.55
na hi kevaladharmātmā pṛthivīṃ jātu kaś cana / pārthivo vyajayad rājan na bhūtiṃ na punaḥ śriyam // 3.34.56
jihvāṃ dattvā bahūnāṃ hi kṣudrāṇāṃ lubdhacetasām / nikṛtyā labhate rājyam āhāram iva śalyakaḥ // 3.34.57
bhrātaraḥ pūrvajātāś ca susamṛddhāś ca sarvaśaḥ / nikṛtyā nirjitā devair asurāḥ pāṇḍavarṣabha // 3.34.58
evaṃ balavataḥ sarvam iti buddhvā mahīpate / jahi śatrūn mahābāho parāṃ nikṛtim āsthitaḥ // 3.34.59
na hy arjunasamaḥ kaś cid yudhi yoddhā dhanurdharaḥ / bhavitā vā pumān kaś cin matsamo vā gadādharaḥ // 3.34.60
sattvena kurute yuddhaṃ rājan subalavān api / na pramāṇena notsāhāt sattvastho bhava pāṇḍava // 3.34.61
sattvaṃ hi mūlam arthasya vitathaṃ yad ato 'nyathā / na tu prasaktaṃ bhavati vṛkṣacchāyeva haimanī // 3.34.62
arthatyāgo hi kāryaḥ syād arthaṃ śreyāṃsam icchatā / bījaupamyena kaunteya mā te bhūd atra saṃśayaḥ // 3.34.63
arthena tu samo 'nartho yatra labhyeta nodayaḥ / na tatra vipaṇaḥ kāryaḥ kharakaṇḍūyitaṃ hi tat // 3.34.64
evam eva manuṣyendra dharmaṃ tyaktvālpakaṃ naraḥ / bṛhantaṃ dharmam āpnoti sa buddha iti niścitaḥ // 3.34.65
amitraṃ mitrasaṃpannaṃ mitrair bhindanti paṇḍitāḥ / bhinnair mitraiḥ parityaktaṃ durbalaṃ kurute vaśe // 3.34.66
sattvena kurute yuddhaṃ rājan subalavān api / nodyamena na hotrābhiḥ sarvāḥ svīkurute prajāḥ // 3.34.67
sarvathā saṃhatair eva durbalair balavān api / amitraḥ śakyate hantuṃ madhuhā bhramarair iva // 3.34.68
yathā rājan prajāḥ sarvāḥ sūryaḥ pāti gabhastibhiḥ / atti caiva tathaiva tvaṃ savituḥ sadṛśo bhava // 3.34.69
etad dhy api tapo rājan purāṇam iti naḥ śrutam / vidhinā pālanaṃ bhūmer yat kṛtaṃ naḥ pitāmahaiḥ // 3.34.70
apeyāt kila bhāḥ sūryāl lakṣmīś candramasas tathā / iti loko vyavasito dṛṣṭvemāṃ bhavato vyathām // 3.34.71
bhavataś ca praśaṃsābhir nindābhir itarasya ca / kathāyuktāḥ pariṣadaḥ pṛthag rājan samāgatāḥ // 3.34.72
idam abhyadhikaṃ rājan brāhmaṇā guravaś ca te / sametāḥ kathayantīha muditāḥ satyasaṃdhatām // 3.34.73
yan na mohān na kārpaṇyān na lobhān na bhayād api / anṛtaṃ kiṃ cid uktaṃ te na kāmān nārthakāraṇāt // 3.34.74
yad enaḥ kurute kiṃ cid rājā bhūmim avāpnuvan / sarvaṃ tan nudate paścād yajñair vipuladakṣiṇaiḥ // 3.34.75
brāhmaṇebhyo dadad grāmān gāś ca rājan sahasraśaḥ / mucyate sarvapāpebhyas tamobhya iva candramāḥ // 3.34.76
paurajānapadāḥ sarve prāyaśaḥ kurunandana / savṛddhabālāḥ sahitāḥ śaṃsanti tvāṃ yudhiṣṭhira // 3.34.77
śvadṛtau kṣīram āsaktaṃ brahma vā vṛṣale yathā / satyaṃ stene balaṃ nāryāṃ rājyaṃ duryodhane tathā // 3.34.78
iti nirvacanaṃ loke ciraṃ carati bhārata / api caitat striyo bālāḥ svādhyāyam iva kurvate // 3.34.79
sa bhavān ratham āsthāya sarvopakaraṇānvitam / tvaramāṇo 'bhiniryātu ciram arthopapādakam // 3.34.80
vācayitvā dvijaśreṣṭhān adyaiva gajasāhvayam / astravidbhiḥ parivṛto bhrātṛbhir dṛḍhadhanvibhiḥ // 3.34.81
āśīviṣasamair vīrair marudbhir iva vṛtrahā // 3.34.81.2
amitrāṃs tejasā mṛdnann asurebhya ivārihā / śriyam ādatsva kaunteya dhārtarāṣṭrān mahābala // 3.34.82
na hi gāṇḍīvamuktānāṃ śarāṇāṃ gārdhravāsasām / sparśam āśīviṣābhānāṃ martyaḥ kaś cana saṃsahet // 3.34.83
na sa vīro na mātaṅgo na sadaśvo 'sti bhārata / yaḥ saheta gadāvegaṃ mama kruddhasya saṃyuge // 3.34.84
sṛñjayaiḥ saha kaikeyair vṛṣṇīnām ṛṣabheṇa ca / kathaṃ svid yudhi kaunteya rājyaṃ na prāpnuyāmahe // 3.34.85
asaṃśayaṃ bhārata satyam etad; yan mā tudan vākyaśalyaiḥ kṣiṇoṣi / na tvā vigarhe pratikūlam etan; mamānayād dhi vyasanaṃ va āgāt // 3.35.1
ahaṃ hy akṣān anvapadyaṃ jihīrṣan; rājyaṃ sarāṣṭraṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāt / tan mā śaṭhaḥ kitavaḥ pratyadevīt; suyodhanārthaṃ subalasya putraḥ // 3.35.2
mahāmāyaḥ śakuniḥ pārvatīyaḥ; sadā sabhāyāṃ pravapann akṣapūgān / amāyinaṃ māyayā pratyadevīt; tato 'paśyaṃ vṛjinaṃ bhīmasena // 3.35.3
akṣān hi dṛṣṭvā śakuner yathāvat; kāmānulomān ayujo yujaś ca / śakyaṃ niyantum abhaviṣyad ātmā; manyus tu hanti puruṣasya dhairyam // 3.35.4
yantuṃ nātmā śakyate pauruṣeṇa; mānena vīryeṇa ca tāta naddhaḥ / na te vācaṃ bhīmasenābhyasūye; manye tathā tad bhavitavyam āsīt // 3.35.5
sa no rājā dhṛtarāṣṭrasya putro; nyapātayad vyasane rājyam icchan / dāsyaṃ ca no 'gamayad bhīmasena; yatrābhavac charaṇaṃ draupadī naḥ // 3.35.6
tvaṃ cāpi tad vettha dhanaṃjayaś ca; punardyūtāyāgatānāṃ sabhāṃ naḥ / yan mābravīd dhṛtarāṣṭrasya putra; ekaglahārthaṃ bharatānāṃ samakṣam // 3.35.7
vane samā dvādaśa rājaputra; yathākāmaṃ viditam ajātaśatro / athāparaṃ cāviditaṃ carethāḥ; sarvaiḥ saha bhrātṛbhiś chadmagūḍhaḥ // 3.35.8
tvāṃ cec chrutvā tāta tathā carantam; avabhotsyante bhāratānāṃ carāḥ sma / anyāṃś carethās tāvato 'bdāṃs tatas tvaṃ; niścitya tat pratijānīhi pārtha // 3.35.9
caraiś cen no 'viditaḥ kālam etaṃ; yukto rājan mohayitvā madīyān / bravīmi satyaṃ kurusaṃsadīha; tavaiva tā bhārata pañca nadyaḥ // 3.35.10
vayaṃ caivaṃ bhrātaraḥ sarva eva; tvayā jitāḥ kālam apāsya bhogān / vasema ity āha purā sa rājā; madhye kurūṇāṃ sa mayoktas tatheti // 3.35.11
tatra dyūtam abhavan no jaghanyaṃ; tasmiñ jitāḥ pravrajitāś ca sarve / itthaṃ ca deśān anusaṃcarāmo; vanāni kṛcchrāṇi ca kṛcchrarūpāḥ // 3.35.12
suyodhanaś cāpi na śāntim icchan; bhūyaḥ sa manyor vaśam anvagacchat / udyojayām āsa kurūṃś ca sarvān; ye cāsya ke cid vaśam anvagacchan // 3.35.13
taṃ saṃdhim āsthāya satāṃ sakāśe; ko nāma jahyād iha rājyahetoḥ / āryasya manye maraṇād garīyo; yad dharmam utkramya mahīṃ praśiṣyāt // 3.35.14
tadaiva ced vīrakarmākariṣyo; yadā dyūte parighaṃ paryamṛkṣaḥ / bāhū didhakṣan vāritaḥ phalgunena; kiṃ duṣkṛtaṃ bhīma tadābhaviṣyat // 3.35.15
prāg eva caivaṃ samayakriyāyāḥ; kiṃ nābravīḥ pauruṣam āvidānaḥ / prāptaṃ tu kālaṃ tv abhipadya paścāt; kiṃ mām idānīm ativelam āttha // 3.35.16
bhūyo 'pi duḥkhaṃ mama bhīmasena; dūye viṣasyeva rasaṃ viditvā / yad yājñasenīṃ parikṛṣyamāṇāṃ; saṃdṛśya tat kṣāntam iti sma bhīma // 3.35.17
na tv adya śakyaṃ bharatapravīra; kṛtvā yad uktaṃ kuruvīramadhye / kālaṃ pratīkṣasva sukhodayasya; paktiṃ phalānām iva bījavāpaḥ // 3.35.18
yadā hi pūrvaṃ nikṛto nikṛtyā; vairaṃ sapuṣpaṃ saphalaṃ viditvā / mahāguṇaṃ harati hi pauruṣeṇa; tadā vīro jīvati jīvaloke // 3.35.19
śriyaṃ ca loke labhate samagrāṃ; manye cāsmai śatravaḥ saṃnamante / mitrāṇi cainam atirāgād bhajante; devā ivendram anujīvanti cainam // 3.35.20
mama pratijñāṃ ca nibodha satyāṃ; vṛṇe dharmam amṛtāj jīvitāc ca / rājyaṃ ca putrāś ca yaśo dhanaṃ ca; sarvaṃ na satyasya kalām upaiti // 3.35.21
saṃdhiṃ kṛtvaiva kālena antakena patatriṇā / anantenāprameyena srotasā sarvahāriṇā // 3.36.1
pratyakṣaṃ manyase kālaṃ martyaḥ san kālabandhanaḥ / phenadharmā mahārāja phaladharmā tathaiva ca // 3.36.2
nimeṣād api kaunteya yasyāyur apacīyate / sūcyevāñjanacūrṇasya kim iti pratipālayet // 3.36.3
yo nūnam amitāyuḥ syād atha vāpi pramāṇavit / sa kālaṃ vai pratīkṣeta sarvapratyakṣadarśivān // 3.36.4
pratīkṣamāṇān kālo naḥ samā rājaṃs trayodaśa / āyuṣo 'pacayaṃ kṛtvā maraṇāyopaneṣyati // 3.36.5
śarīriṇāṃ hi maraṇaṃ śarīre nityam āśritam / prāg eva maraṇāt tasmād rājyāyaiva ghaṭāmahe // 3.36.6
yo na yāti prasaṃkhyānam aspaṣṭo bhūmivardhanaḥ / ayātayitvā vairāṇi so 'vasīdati gaur iva // 3.36.7
yo na yātayate vairam alpasattvodyamaḥ pumān / aphalaṃ tasya janmāhaṃ manye durjātajāyinaḥ // 3.36.8
hairaṇyau bhavato bāhū śrutir bhavati pārthiva / hatvā dviṣantaṃ saṃgrāme bhuktvā bāhvarjitaṃ vasu // 3.36.9
hatvā cet puruṣo rājan nikartāram ariṃdama / ahnāya narakaṃ gacchet svargeṇāsya sa saṃmitaḥ // 3.36.10
amarṣajo hi saṃtāpaḥ pāvakād dīptimattaraḥ / yenāham abhisaṃtapto na naktaṃ na divā śaye // 3.36.11
ayaṃ ca pārtho bībhatsur variṣṭho jyāvikarṣaṇe / āste paramasaṃtapto nūnaṃ siṃha ivāśaye // 3.36.12
yo 'yam eko 'bhimanute sarvāṃl loke dhanurbhṛtaḥ / so 'yam ātmajam ūṣmāṇaṃ mahāhastīva yacchati // 3.36.13
nakulaḥ sahadevaś ca vṛddhā mātā ca vīrasūḥ / tavaiva priyam icchanta āsate jaḍamūkavat // 3.36.14
sarve te priyam icchanti bāndhavāḥ saha sṛñjayaiḥ / aham eko 'bhisaṃtapto mātā ca prativindhyataḥ // 3.36.15
priyam eva tu sarveṣāṃ yad bravīmy uta kiṃ cana / sarve hī vyasanaṃ prāptāḥ sarve yuddhābhinandinaḥ // 3.36.16
netaḥ pāpīyasī kā cid āpad rājan bhaviṣyati / yan no nīcair alpabalai rājyam ācchidya bhujyate // 3.36.17
śīladoṣād ghṛṇāviṣṭa ānṛśaṃsyāt paraṃtapa / kleśāṃs titikṣase rājan nānyaḥ kaś cit praśaṃsati // 3.36.18
ghṛṇī brāhmaṇarūpo 'si kathaṃ kṣatre ajāyathāḥ / asyāṃ hi yonau jāyante prāyaśaḥ krūrabuddhayaḥ // 3.36.19
aśrauṣīs tvaṃ rājadharmān yathā vai manur abravīt / krūrān nikṛtisaṃyuktān vihitān aśamātmakān // 3.36.20
kartavye puruṣavyāghra kim āsse pīṭhasarpavat / buddhyā vīryeṇa saṃyuktaḥ śrutenābhijanena ca // 3.36.21
tṛṇānāṃ muṣṭinaikena himavantaṃ tu parvatam / channam icchasi kaunteya yo 'smān saṃvartum icchasi // 3.36.22
ajñātacaryā gūḍhena pṛthivyāṃ viśrutena ca / divīva pārtha sūryeṇa na śakyā carituṃ tvayā // 3.36.23
bṛhacchāla ivānūpe śākhāpuṣpapalāśavān / hastī śveta ivājñātaḥ kathaṃ jiṣṇuś cariṣyati // 3.36.24
imau ca siṃhasaṃkāśau bhrātarau sahitau śiśū / nakulaḥ sahadevaś ca kathaṃ pārtha cariṣyataḥ // 3.36.25
puṇyakīrtī rājaputrī draupadī vīrasūr iyam / viśrutā katham ajñātā kṛṣṇā pārtha cariṣyati // 3.36.26
māṃ cāpi rājañ jānanti ākumāram imāḥ prajāḥ / ajñātacaryāṃ paśyāmi meror iva nigūhanam // 3.36.27
tathaiva bahavo 'smābhī rāṣṭrebhyo vipravāsitāḥ / rājāno rājaputrāś ca dhṛtarāṣṭram anuvratāḥ // 3.36.28
na hi te 'py upaśāmyanti nikṛtānāṃ nirākṛtāḥ / avaśyaṃ tair nikartavyam asmākaṃ tatpriyaiṣibhiḥ // 3.36.29
te 'py asmāsu prayuñjīran pracchannān subahūñ janān / ācakṣīraṃś ca no jñātvā tan naḥ syāt sumahad bhayam // 3.36.30
asmābhir uṣitāḥ samyag vane māsās trayodaśa / parimāṇena tān paśya tāvataḥ parivatsarān // 3.36.31
asti māsaḥ pratinidhir yathā prāhur manīṣiṇaḥ / pūtikān iva somasya tathedaṃ kriyatām iti // 3.36.32
atha vānaḍuhe rājan sādhave sādhuvāhine / sauhityadānād ekasmād enasaḥ pratimucyate // 3.36.33
tasmāc chatruvadhe rājan kriyatāṃ niścayas tvayā / kṣatriyasya tu sarvasya nānyo dharmo 'sti saṃyugāt // 3.36.34
bhīmasenavacaḥ śrutvā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / niḥśvasya puruṣavyāghraḥ saṃpradadhyau paraṃtapaḥ // 3.37.1
sa muhūrtam iva dhyātvā viniścityetikṛtyatām / bhīmasenam idaṃ vākyam apadāntaram abravīt // 3.37.2
evam etan mahābāho yathā vadasi bhārata / idam anyat samādhatsva vākyaṃ me vākyakovida // 3.37.3
mahāpāpāni karmāṇi yāni kevalasāhasāt / ārabhyante bhīmasena vyathante tāni bhārata // 3.37.4
sumantrite suvikrānte sukṛte suvicārite / sidhyanty arthā mahābāho daivaṃ cātra pradakṣiṇam // 3.37.5
tvaṃ tu kevalacāpalyād baladarpocchritaḥ svayam / ārabdhavyam idaṃ karma manyase śṛṇu tatra me // 3.37.6
bhūriśravāḥ śalaś caiva jalasaṃdhaś ca vīryavān / bhīṣmo droṇaś ca karṇaś ca droṇaputraś ca vīryavān // 3.37.7
dhārtarāṣṭrā durādharṣā duryodhanapurogamāḥ / sarva eva kṛtāstrāś ca satataṃ cātatāyinaḥ // 3.37.8
rājānaḥ pārthivāś caiva ye 'smābhir upatāpitāḥ / saṃśritāḥ kauravaṃ pakṣaṃ jātasnehāś ca sāṃpratam // 3.37.9
duryodhanahite yuktā na tathāsmāsu bhārata / pūrṇakośā balopetāḥ prayatiṣyanti rakṣaṇe // 3.37.10
sarve kauravasainyasya saputrāmātyasainikāḥ / saṃvibhaktā hi mātrābhir bhogair api ca sarvaśaḥ // 3.37.11
duryodhanena te vīrā mānitāś ca viśeṣataḥ / prāṇāṃs tyakṣyanti saṃgrāme iti me niścitā matiḥ // 3.37.12
samā yady api bhīṣmasya vṛttir asmāsu teṣu ca / droṇasya ca mahābāho kṛpasya ca mahātmanaḥ // 3.37.13
avaśyaṃ rājapiṇḍas tair nirveśya iti me matiḥ / tasmāt tyakṣyanti saṃgrāme prāṇān api sudustyajān // 3.37.14
sarve divyāstravidvāṃsaḥ sarve dharmaparāyaṇāḥ / ajeyāś ceti me buddhir api devaiḥ savāsavaiḥ // 3.37.15
amarṣī nityasaṃhṛṣṭas tatra karṇo mahārathaḥ / sarvāstravid anādhṛṣya abhedyakavacāvṛtaḥ // 3.37.16
anirjitya raṇe sarvān etān puruṣasattamān / aśakyo hy asahāyena hantuṃ duryodhanas tvayā // 3.37.17
na nidrām adhigacchāmi cintayāno vṛkodara / ati sarvān dhanurgrāhān sūtaputrasya lāghavam // 3.37.18
etad vacanam ājñāya bhīmaseno 'tyamarṣaṇaḥ / babhūva vimanās trasto na caivovāca kiṃ cana // 3.37.19
tayoḥ saṃvadator evaṃ tadā pāṇḍavayor dvayoḥ / ājagāma mahāyogī vyāsaḥ satyavatīsutaḥ // 3.37.20
so 'bhigamya yathānyāyaṃ pāṇḍavaiḥ pratipūjitaḥ / yudhiṣṭhiram idaṃ vākyam uvāca vadatāṃ varaḥ // 3.37.21
yudhiṣṭhira mahābāho vedmi te hṛdi mānasam / manīṣayā tataḥ kṣipram āgato 'smi nararṣabha // 3.37.22
bhīṣmād droṇāt kṛpāt karṇād droṇaputrāc ca bhārata / yat te bhayam amitraghna hṛdi saṃparivartate // 3.37.23
tat te 'haṃ nāśayiṣyāmi vidhidṛṣṭena hetunā / tac chrutvā dhṛtim āsthāya karmaṇā pratipādaya // 3.37.24
tata ekāntam unnīya pārāśaryo yudhiṣṭhiram / abravīd upapannārtham idaṃ vākyaviśāradaḥ // 3.37.25
śreyasas te paraḥ kālaḥ prāpto bharatasattama / yenābhibhavitā śatrūn raṇe pārtho dhanaṃjayaḥ // 3.37.26
gṛhāṇemāṃ mayā proktāṃ siddhiṃ mūrtimatīm iva / vidyāṃ pratismṛtiṃ nāma prapannāya bravīmi te // 3.37.27
yām avāpya mahābāhur arjunaḥ sādhayiṣyati // 3.37.27.2
astrahetor mahendraṃ ca rudraṃ caivābhigacchatu / varuṇaṃ ca dhaneśaṃ ca dharmarājaṃ ca pāṇḍava // 3.37.28
śakto hy eṣa surān draṣṭuṃ tapasā vikrameṇa ca // 3.37.28.2
ṛṣir eṣa mahātejā nārāyaṇasahāyavān / purāṇaḥ śāśvato devo viṣṇor aṃśaḥ sanātanaḥ // 3.37.29
astrāṇīndrāc ca rudrāc ca lokapālebhya eva ca / samādāya mahābāhur mahat karma kariṣyati // 3.37.30
vanād asmāc ca kaunteya vanam anyad vicintyatām / nivāsārthāya yad yuktaṃ bhaved vaḥ pṛthivīpate // 3.37.31
ekatra ciravāso hi na prītijanano bhavet / tāpasānāṃ ca śāntānāṃ bhaved udvegakārakaḥ // 3.37.32
mṛgāṇām upayogaś ca vīrudoṣadhisaṃkṣayaḥ / bibharṣi hi bahūn viprān vedavedāṅgapāragān // 3.37.33
evam uktvā prapannāya śucaye bhagavān prabhuḥ / provāca yogatattvajño yogavidyām anuttamām // 3.37.34
dharmarājñe tadā dhīmān vyāsaḥ satyavatīsutaḥ / anujñāya ca kaunteyaṃ tatraivāntaradhīyata // 3.37.35
yudhiṣṭhiras tu dharmātmā tad brahma manasā yataḥ / dhārayām āsa medhāvī kāle kāle samabhyasan // 3.37.36
sa vyāsavākyamudito vanād dvaitavanāt tataḥ / yayau sarasvatītīre kāmyakaṃ nāma kānanam // 3.37.37
tam anvayur mahārāja śikṣākṣaravidas tathā / brāhmaṇās tapasā yuktā devendram ṛṣayo yathā // 3.37.38
tataḥ kāmyakam āsādya punas te bharatarṣabhāḥ / nyaviśanta mahātmānaḥ sāmātyāḥ sapadānugāḥ // 3.37.39
tatra te nyavasan rājan kaṃ cit kālaṃ manasvinaḥ / dhanurvedaparā vīrāḥ śṛṇvānā vedam uttamam // 3.37.40
caranto mṛgayāṃ nityaṃ śuddhair bāṇair mṛgārthinaḥ / pitṛdaivataviprebhyo nirvapanto yathāvidhi // 3.37.41
kasya cit tv atha kālasya dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / saṃsmṛtya munisaṃdeśam idaṃ vacanam abravīt // 3.38.1
vivikte viditaprajñam arjunaṃ bharatarṣabham / sāntvapūrvaṃ smitaṃ kṛtvā pāṇinā parisaṃspṛśan // 3.38.2
sa muhūrtam iva dhyātvā vanavāsam ariṃdamaḥ / dhanaṃjayaṃ dharmarājo rahasīdam uvāca ha // 3.38.3
bhīṣme droṇe kṛpe karṇe droṇaputre ca bhārata / dhanurvedaś catuṣpāda eteṣv adya pratiṣṭhitaḥ // 3.38.4
brāhmaṃ daivam āsuraṃ ca saprayogacikitsitam / sarvāstrāṇāṃ prayogaṃ ca te 'bhijānanti kṛtsnaśaḥ // 3.38.5
te sarve dhṛtarāṣṭrasya putreṇa parisāntvitāḥ / saṃvibhaktāś ca tuṣṭāś ca guruvat teṣu vartate // 3.38.6
sarvayodheṣu caivāsya sadā vṛttir anuttamā / śaktiṃ na hāpayiṣyanti te kāle pratipūjitāḥ // 3.38.7
adya ceyaṃ mahī kṛtsnā duryodhanavaśānugā / tvayi vyapāśrayo 'smākaṃ tvayi bhāraḥ samāhitaḥ // 3.38.8
tatra kṛtyaṃ prapaśyāmi prāptakālam ariṃdama // 3.38.8.2
kṛṣṇadvaipāyanāt tāta gṛhītopaniṣan mayā / tayā prayuktayā samyag jagat sarvaṃ prakāśate // 3.38.9
tena tvaṃ brahmaṇā tāta saṃyuktaḥ susamāhitaḥ // 3.38.9.2
devatānāṃ yathākālaṃ prasādaṃ pratipālaya / tapasā yojayātmānam ugreṇa bharatarṣabha // 3.38.10
dhanuṣmān kavacī khaḍgī muniḥ sārasamanvitaḥ / na kasya cid dadan mārgaṃ gaccha tātottarāṃ diśam // 3.38.11
indre hy astrāṇi divyāni samastāni dhanaṃjaya // 3.38.11.2
vṛtrād bhītais tadā devair balam indre samarpitam / tāny ekasthāni sarvāṇi tatas tvaṃ pratipatsyase // 3.38.12
śakram eva prapadyasva sa te 'strāṇi pradāsyati / dīkṣito 'dyaiva gaccha tvaṃ draṣṭuṃ devaṃ puraṃdaram // 3.38.13
evam uktvā dharmarājas tam adhyāpayata prabhuḥ / dīkṣitaṃ vidhinā tena yatavākkāyamānasam // 3.38.14
anujajñe tato vīraṃ bhrātā bhrātaram agrajaḥ // 3.38.14.2
nideśād dharmarājasya draṣṭuṃ devaṃ puraṃdaram / dhanur gāṇḍīvam ādāya tathākṣayyau maheṣudhī // 3.38.15
kavacī satalatrāṇo baddhagodhāṅgulitravān / hutvāgniṃ brāhmaṇān niṣkaiḥ svasti vācya mahābhujaḥ // 3.38.16
prātiṣṭhata mahābāhuḥ pragṛhītaśarāsanaḥ / vadhāya dhārtarāṣṭrāṇāṃ niḥśvasyordhvam udīkṣya ca // 3.38.17
taṃ dṛṣṭvā tatra kaunteyaṃ pragṛhītaśarāsanam / abruvan brāhmaṇāḥ siddhā bhūtāny antarhitāni ca // 3.38.18
kṣipraṃ prāpnuhi kaunteya manasā yad yad icchasi // 3.38.18.2
taṃ siṃham iva gacchantaṃ śālaskandhorum arjunam / manāṃsy ādāya sarveṣāṃ kṛṣṇā vacanam abravīt // 3.38.19
yat te kuntī mahābāho jātasyaicchad dhanaṃjaya / tat te 'stu sarvaṃ kaunteya yathā ca svayam icchasi // 3.38.20
māsmākaṃ kṣatriyakule janma kaś cid avāpnuyāt / brāhmaṇebhyo namo nityaṃ yeṣāṃ yuddhe na jīvikā // 3.38.21
nūnaṃ te bhrātaraḥ sarve tvatkathābhiḥ prajāgare / raṃsyante vīrakarmāṇi kīrtayantaḥ punaḥ punaḥ // 3.38.22
naiva naḥ pārtha bhogeṣu na dhane nota jīvite / tuṣṭir buddhir bhavitrī vā tvayi dīrghapravāsini // 3.38.23
tvayi naḥ pārtha sarveṣāṃ sukhaduḥkhe samāhite / jīvitaṃ maraṇaṃ caiva rājyam aiśvaryam eva ca // 3.38.24
āpṛṣṭo me 'si kaunteya svasti prāpnuhi pāṇḍava // 3.38.24.2
namo dhātre vidhātre ca svasti gaccha hy anāmayam / svasti te 'stv āntarikṣebhyaḥ pārthivebhyaś ca bhārata // 3.38.25
divyebhyaś caiva bhūtebhyo ye cānye paripanthinaḥ // 3.38.25.2
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā bhrātṝn dhaumyaṃ ca pāṇḍavaḥ / prātiṣṭhata mahābāhuḥ pragṛhya ruciraṃ dhanuḥ // 3.38.26
tasya mārgād apākrāman sarvabhūtāni gacchataḥ / yuktasyaindreṇa yogena parākrāntasya śuṣmiṇaḥ // 3.38.27
so 'gacchat parvataṃ puṇyam ekāhnaiva mahāmanāḥ / manojavagatir bhūtvā yogayukto yathānilaḥ // 3.38.28
himavantam atikramya gandhamādanam eva ca / atyakrāmat sa durgāṇi divārātram atandritaḥ // 3.38.29
indrakīlaṃ samāsādya tato 'tiṣṭhad dhanaṃjayaḥ / antarikṣe hi śuśrāva tiṣṭheti sa vacas tadā // 3.38.30
tato 'paśyat savyasācī vṛkṣamūle tapasvinam / brāhmyā śriyā dīpyamānaṃ piṅgalaṃ jaṭilaṃ kṛśam // 3.38.31
so 'bravīd arjunaṃ tatra sthitaṃ dṛṣṭvā mahātapāḥ / kas tvaṃ tāteha saṃprāpto dhanuṣmān kavacī śarī // 3.38.32
nibaddhāsitalatrāṇaḥ kṣatradharmam anuvrataḥ // 3.38.32.2
neha śastreṇa kartavyaṃ śāntānām ayam ālayaḥ / vinītakrodhaharṣāṇāṃ brāhmaṇānāṃ tapasvinām // 3.38.33
nehāsti dhanuṣā kāryaṃ na saṃgrāmeṇa karhi cit / nikṣipaitad dhanus tāta prāpto 'si paramāṃ gatim // 3.38.34
ity anantaujasaṃ vīraṃ yathā cānyaṃ pṛthagjanam / tathā vācam athābhīkṣṇaṃ brāhmaṇo 'rjunam abravīt // 3.38.35
na cainaṃ cālayām āsa dhairyāt sudṛḍhaniścayam // 3.38.35.2
tam uvāca tataḥ prītaḥ sa dvijaḥ prahasann iva / varaṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te śakro 'ham arisūdana // 3.38.36
evam uktaḥ pratyuvāca sahasrākṣaṃ dhanaṃjayaḥ / prāñjaliḥ praṇato bhūtvā śūraḥ kurukulodvahaḥ // 3.38.37
īpsito hy eṣa me kāmo varaṃ cainaṃ prayaccha me / tvatto 'dya bhagavann astraṃ kṛtsnam icchāmi veditum // 3.38.38
pratyuvāca mahendras taṃ prītātmā prahasann iva / iha prāptasya kiṃ kāryam astrais tava dhanaṃjaya // 3.38.39
kāmān vṛṇīṣva lokāṃś ca prāpto 'si paramāṃ gatim // 3.38.39.2
evam uktaḥ pratyuvāca sahasrākṣaṃ dhanaṃjayaḥ / na lokān na punaḥ kāmān na devatvaṃ kutaḥ sukham // 3.38.40
na ca sarvāmaraiśvaryaṃ kāmaye tridaśādhipa / bhrātṝṃs tān vipine tyaktvā vairam apratiyātya ca // 3.38.41
akīrtiṃ sarvalokeṣu gaccheyaṃ śāśvatīḥ samāḥ // 3.38.41.2
evam uktaḥ pratyuvāca vṛtrahā pāṇḍunandanam / sāntvayañ ślakṣṇayā vācā sarvalokanamaskṛtaḥ // 3.38.42
yadā drakṣyasi bhūteśaṃ tryakṣaṃ śūladharaṃ śivam / tadā dātāsmi te tāta divyāny astrāṇi sarvaśaḥ // 3.38.43
kriyatāṃ darśane yatno devasya parameṣṭhinaḥ / darśanāt tasya kaunteya saṃsiddhaḥ svargam eṣyasi // 3.38.44
ity uktvā phalgunaṃ śakro jagāmādarśanaṃ tataḥ / arjuno 'py atha tatraiva tasthau yogasamanvitaḥ // 3.38.45
bhagavañ śrotum icchāmi pārthasyākliṣṭakarmaṇaḥ / vistareṇa kathām etāṃ yathāstrāṇy upalabdhavān // 3.39.1
kathaṃ sa puruṣavyāghro dīrghabāhur dhanaṃjayaḥ / vanaṃ praviṣṭas tejasvī nirmanuṣyam abhītavat // 3.39.2
kiṃ ca tena kṛtaṃ tatra vasatā brahmavittama / kathaṃ ca bhagavān sthāṇur devarājaś ca toṣitaḥ // 3.39.3
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tvatprasādād dvijottama / tvaṃ hi sarvajña divyaṃ ca mānuṣaṃ caiva vettha ha // 3.39.4
atyadbhutaṃ mahāprājña romaharṣaṇam arjunaḥ / bhavena saha saṃgrāmaṃ cakārāpratimaṃ kila // 3.39.5
purā praharatāṃ śreṣṭhaḥ saṃgrāmeṣv aparājitaḥ // 3.39.5.2
yac chrutvā narasiṃhānāṃ dainyaharṣātivismayāt / śūrāṇām api pārthānāṃ hṛdayāni cakampire // 3.39.6
yad yac ca kṛtavān anyat pārthas tad akhilaṃ vada / na hy asya ninditaṃ jiṣṇoḥ susūkṣmam api lakṣaye // 3.39.7
caritaṃ tasya śūrasya tan me sarvaṃ prakīrtaya // 3.39.7.2
kathayiṣyāmi te tāta kathām etāṃ mahātmanaḥ / divyāṃ kauravaśārdūla mahatīm adbhutopamām // 3.39.8
gātrasaṃsparśasaṃbandhaṃ tryambakeṇa sahānagha / pārthasya devadevena śṛṇu samyak samāgamam // 3.39.9
yudhiṣṭhiraniyogāt sa jagāmāmitavikramaḥ / śakraṃ sureśvaraṃ draṣṭuṃ devadevaṃ ca śaṃkaram // 3.39.10
divyaṃ tad dhanur ādāya khaḍgaṃ ca puruṣarṣabhaḥ / mahābalo mahābāhur arjunaḥ kāryasiddhaye // 3.39.11
diśaṃ hy udīcīṃ kauravyo himavacchikharaṃ prati // 3.39.11.2
aindriḥ sthiramanā rājan sarvalokamahārathaḥ / tvarayā parayā yuktas tapase dhṛtaniścayaḥ // 3.39.12
vanaṃ kaṇṭakitaṃ ghoram eka evānvapadyata // 3.39.12.2
nānāpuṣpaphalopetaṃ nānāpakṣiniṣevitam / nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ siddhacāraṇasevitam // 3.39.13
tataḥ prayāte kaunteye vanaṃ mānuṣavarjitam / śaṅkhānāṃ paṭahānāṃ ca śabdaḥ samabhavad divi // 3.39.14
puṣpavarṣaṃ ca sumahan nipapāta mahītale / meghajālaṃ ca vitataṃ chādayām āsa sarvataḥ // 3.39.15
atītya vanadurgāṇi saṃnikarṣe mahāgireḥ / śuśubhe himavatpṛṣṭhe vasamāno 'rjunas tadā // 3.39.16
tatrāpaśyad drumān phullān vihagair valgu nāditān / nadīś ca bahulāvartā nīlavaiḍūryasaṃnibhāḥ // 3.39.17
haṃsakāraṇḍavodgītāḥ sārasābhirutās tathā / puṃskokilarutāś caiva krauñcabarhiṇanāditāḥ // 3.39.18
manoharavanopetās tasminn atiratho 'rjunaḥ / puṇyaśītāmalajalāḥ paśyan prītamanābhavat // 3.39.19
ramaṇīye vanoddeśe ramamāṇo 'rjunas tadā / tapasy ugre vartamāna ugratejā mahāmanāḥ // 3.39.20
darbhacīraṃ nivasyātha daṇḍājinavibhūṣitaḥ / pūrṇe pūrṇe trirātre tu māsam ekaṃ phalāśanaḥ // 3.39.21
dviguṇenaiva kālena dvitīyaṃ māsam atyagāt // 3.39.21.2
tṛtīyam api māsaṃ sa pakṣeṇāhāram ācaran / śīrṇaṃ ca patitaṃ bhūmau parṇaṃ samupayuktavān // 3.39.22
caturthe tv atha saṃprāpte māsi pūrṇe tataḥ param / vāyubhakṣo mahābāhur abhavat pāṇḍunandanaḥ // 3.39.23
ūrdhvabāhur nirālambaḥ pādāṅguṣṭhāgraviṣṭhitaḥ // 3.39.23.2
sadopasparśanāc cāsya babhūvur amitaujasaḥ / vidyudambhoruhanibhā jaṭās tasya mahātmanaḥ // 3.39.24
tato maharṣayaḥ sarve jagmur devaṃ pinākinam / śitikaṇṭhaṃ mahābhāgaṃ praṇipatya prasādya ca // 3.39.25
sarve nivedayām āsuḥ karma tat phalgunasya ha // 3.39.25.2
eṣa pārtho mahātejā himavatpṛṣṭham āśritaḥ / ugre tapasi duṣpāre sthito dhūmāyayan diśaḥ // 3.39.26
tasya deveśa na vayaṃ vidmaḥ sarve cikīrṣitam / saṃtāpayati naḥ sarvān asau sādhu nivāryatām // 3.39.27
śīghraṃ gacchata saṃhṛṣṭā yathāgatam atandritāḥ / aham asya vijānāmi saṃkalpaṃ manasi sthitam // 3.39.28
nāsya svargaspṛhā kā cin naiśvaryasya na cāyuṣaḥ / yat tv asya kāṅkṣitaṃ sarvaṃ tat kariṣye 'ham adya vai // 3.39.29
te śrutva śarvavacanam ṛṣayaḥ satyavādinaḥ / prahṛṣṭamanaso jagmur yathāsvaṃ punar āśramān // 3.39.30
gateṣu teṣu sarveṣu tapasviṣu mahātmasu / pinākapāṇir bhagavān sarvapāpaharo haraḥ // 3.40.1
kairātaṃ veṣam āsthāya kāñcanadrumasaṃnibham / vibhrājamāno vapuṣā girir merur ivāparaḥ // 3.40.2
śrīmad dhanur upādāya śarāṃś cāśīviṣopamān / niṣpapāta mahārciṣmān dahan kakṣam ivānalaḥ // 3.40.3
devyā sahomayā śrīmān samānavrataveṣayā / nānāveṣadharair hṛṣṭair bhūtair anugatas tadā // 3.40.4
kirātaveṣapracchannaḥ strībhiś cānu sahasraśaḥ / aśobhata tadā rājan sa devo 'tīva bhārata // 3.40.5
kṣaṇena tad vanaṃ sarvaṃ niḥśabdam abhavat tadā / nādaḥ prasravaṇānāṃ ca pakṣiṇāṃ cāpy upāramat // 3.40.6
sa saṃnikarṣam āgamya pārthasyākliṣṭakarmaṇaḥ / mūkaṃ nāma diteḥ putraṃ dadarśādbhutadarśanam // 3.40.7
vārāhaṃ rūpam āsthāya tarkayantam ivārjunam / hantuṃ paramaduṣṭātmā tam uvācātha phalgunaḥ // 3.40.8
gāṇḍīvaṃ dhanur ādāya śarāṃś cāśīviṣopamān / sajyaṃ dhanurvaraṃ kṛtvā jyāghoṣeṇa ninādayan // 3.40.9
yan māṃ prārthayase hantum anāgasam ihāgatam / tasmāt tvāṃ pūrvam evāhaṃ neṣyāmi yamasādanam // 3.40.10
taṃ dṛṣṭvā prahariṣyantaṃ phalgunaṃ dṛḍhadhanvinam / kirātarūpī sahasā vārayām āsa śaṃkaraḥ // 3.40.11
mayaiṣa prārthitaḥ pūrvaṃ nīlameghasamaprabhaḥ / anādṛtyaiva tad vākyaṃ prajahārātha phalgunaḥ // 3.40.12
kirātaś ca samaṃ tasminn ekalakṣye mahādyutiḥ / pramumocāśaniprakhyaṃ śaram agniśikhopamam // 3.40.13
tau muktau sāyakau tābhyāṃ samaṃ tatra nipetatuḥ / mūkasya gātre vistīrṇe śailasaṃhanane tadā // 3.40.14
yathāśaniviniṣpeṣo vajrasyeva ca parvate / tathā tayoḥ saṃnipātaḥ śarayor abhavat tadā // 3.40.15
sa viddho bahubhir bāṇair dīptāsyaiḥ pannagair iva / mamāra rākṣasaṃ rūpaṃ bhūyaḥ kṛtvā vibhīṣaṇam // 3.40.16
dadarśātha tato jiṣṇuḥ puruṣaṃ kāñcanaprabham / kirātaveṣapracchannaṃ strīsahāyam amitrahā // 3.40.17
tam abravīt prītamanāḥ kaunteyaḥ prahasann iva // 3.40.17.2
ko bhavān aṭate śūnye vane strīgaṇasaṃvṛtaḥ / na tvam asmin vane ghore bibheṣi kanakaprabha // 3.40.18
kimarthaṃ ca tvayā viddho mṛgo 'yaṃ matparigrahaḥ / mayābhipannaḥ pūrvaṃ hi rākṣaso 'yam ihāgataḥ // 3.40.19
kāmāt paribhavād vāpi na me jīvan vimokṣyase / na hy eṣa mṛgayādharmo yas tvayādya kṛto mayi // 3.40.20
tena tvāṃ bhraṃśayiṣyāmi jīvitāt parvatāśraya // 3.40.20.2
ity uktaḥ pāṇḍaveyena kirātaḥ prahasann iva / uvāca ślakṣṇayā vācā pāṇḍavaṃ savyasācinam // 3.40.21
mamaivāyaṃ lakṣyabhūtaḥ pūrvam eva parigrahaḥ / mamaiva ca prahāreṇa jīvitād vyavaropitaḥ // 3.40.22
doṣān svān nārhase 'nyasmai vaktuṃ svabaladarpitaḥ / abhiṣakto 'smi mandātman na me jīvan vimokṣyase // 3.40.23
sthiro bhavasva mokṣyāmi sāyakān aśanīn iva / ghaṭasva parayā śaktyā muñca tvam api sāyakān // 3.40.24
tatas tau tatra saṃrabdhau garjamānau muhur muhuḥ / śarair āśīviṣākārais tatakṣāte parasparam // 3.40.25
tato 'rjunaḥ śaravarṣaṃ kirāte samavāsṛjat / tat prasannena manasā pratijagrāha śaṃkaraḥ // 3.40.26
muhūrtaṃ śaravarṣaṃ tat pratigṛhya pinākadhṛk / akṣatena śarīreṇa tasthau girir ivācalaḥ // 3.40.27
sa dṛṣṭvā bāṇavarṣaṃ tan moghībhūtaṃ dhanaṃjayaḥ / paramaṃ vismayaṃ cakre sādhu sādhv iti cābravīt // 3.40.28
aho 'yaṃ sukumārāṅgo himavacchikharālayaḥ / gāṇḍīvamuktān nārācān pratigṛhṇāty avihvalaḥ // 3.40.29
ko 'yaṃ devo bhavet sākṣād rudro yakṣaḥ sureśvaraḥ / vidyate hi giriśreṣṭhe tridaśānāṃ samāgamaḥ // 3.40.30
na hi madbāṇajālānām utsṛṣṭānāṃ sahasraśaḥ / śakto 'nyaḥ sahituṃ vegam ṛte devaṃ pinākinam // 3.40.31
devo vā yadi vā yakṣo rudrād anyo vyavasthitaḥ / aham enaṃ śarais tīkṣṇair nayāmi yamasādanam // 3.40.32
tato hṛṣṭamanā jiṣṇur nārācān marmabhedinaḥ / vyasṛjac chatadhā rājan mayūkhān iva bhāskaraḥ // 3.40.33
tān prasannena manasā bhagavāṃl lokabhāvanaḥ / śūlapāṇiḥ pratyagṛhṇāc chilāvarṣam ivācalaḥ // 3.40.34
kṣaṇena kṣīṇabāṇo 'tha saṃvṛttaḥ phalgunas tadā / vitrāsaṃ ca jagāmātha taṃ dṛṣṭvā śarasaṃkṣayam // 3.40.35
cintayām āsa jiṣṇus tu bhagavantaṃ hutāśanam / purastād akṣayau dattau tūṇau yenāsya khāṇḍave // 3.40.36
kiṃ nu mokṣyāmi dhanuṣā yan me bāṇāḥ kṣayaṃ gatāḥ / ayaṃ ca puruṣaḥ ko 'pi bāṇān grasati sarvaśaḥ // 3.40.37
aham enaṃ dhanuṣkoṭyā śūlāgreṇeva kuñjaram / nayāmi daṇḍadhārasya yamasya sadanaṃ prati // 3.40.38
saṃprāyudhyad dhanuṣkoṭyā kaunteyaḥ paravīrahā / tad apy asya dhanur divyaṃ jagrāsa girigocaraḥ // 3.40.39
tato 'rjuno grastadhanuḥ khaḍgapāṇir atiṣṭhata / yuddhasyāntam abhīpsan vai vegenābhijagāma tam // 3.40.40
tasya mūrdhni śitaṃ khaḍgam asaktaṃ parvateṣv api / mumoca bhujavīryeṇa vikramya kurunandanaḥ // 3.40.41
tasya mūrdhānam āsādya paphālāsivaro hi saḥ // 3.40.41.2
tato vṛkṣaiḥ śilābhiś ca yodhayām āsa phalgunaḥ / yathā vṛkṣān mahākāyaḥ pratyagṛhṇād atho śilāḥ // 3.40.42
kirātarūpī bhagavāṃs tataḥ pārtho mahābalaḥ / muṣṭibhir vajrasaṃsparśair dhūmam utpādayan mukhe // 3.40.43
prajahāra durādharṣe kirātasamarūpiṇi // 3.40.43.2
tataḥ śakrāśanisamair muṣṭibhir bhṛśadāruṇaiḥ / kirātarūpī bhagavān ardayām āsa phalgunam // 3.40.44
tataś caṭacaṭāśabdaḥ sughoraḥ samajāyata / pāṇḍavasya ca muṣṭīnāṃ kirātasya ca yudhyataḥ // 3.40.45
sumuhūrtaṃ mahad yuddham āsīt tal lomaharṣaṇam / bhujaprahārasaṃyuktaṃ vṛtravāsavayor iva // 3.40.46
jahārātha tato jiṣṇuḥ kirātam urasā balī / pāṇḍavaṃ ca viceṣṭantaṃ kirāto 'py ahanad balāt // 3.40.47
tayor bhujaviniṣpeṣāt saṃgharṣeṇorasos tathā / samajāyata gātreṣu pāvako 'ṅgāradhūmavān // 3.40.48
tata enaṃ mahādevaḥ pīḍya gātraiḥ supīḍitam / tejasā vyākramad roṣāc cetas tasya vimohayan // 3.40.49
tato nipīḍitair gātraiḥ piṇḍīkṛta ivābabhau / phalguno gātrasaṃruddho devadevena bhārata // 3.40.50
nirucchvāso 'bhavac caiva saṃniruddho mahātmanā / tataḥ papāta saṃmūḍhas tataḥ prīto 'bhavad bhavaḥ // 3.40.51
bho bho phalguna tuṣṭo 'smi karmaṇāpratimena te / śauryeṇānena dhṛtyā ca kṣatriyo nāsti te samaḥ // 3.40.52
samaṃ tejaś ca vīryaṃ ca mamādya tava cānagha / prītas te 'haṃ mahābāho paśya māṃ puruṣarṣabha // 3.40.53
dadāni te viśālākṣa cakṣuḥ pūrvaṛṣir bhavān / vijeṣyasi raṇe śatrūn api sarvān divaukasaḥ // 3.40.54
tato devaṃ mahādevaṃ giriśaṃ śūlapāṇinam / dadarśa phalgunas tatra saha devyā mahādyutim // 3.40.55
sa jānubhyāṃ mahīṃ gatvā śirasā praṇipatya ca / prasādayām āsa haraṃ pārthaḥ parapuraṃjayaḥ // 3.40.56
kapardin sarvabhūteśa bhaganetranipātana / vyatikramaṃ me bhagavan kṣantum arhasi śaṃkara // 3.40.57
bhavagaddarśanākāṅkṣī prāpto 'smīmaṃ mahāgirim / dayitaṃ tava deveśa tāpasālayam uttamam // 3.40.58
prasādaye tvāṃ bhagavan sarvabhūtanamaskṛta / na me syād aparādho 'yaṃ mahādevātisāhasāt // 3.40.59
kṛto mayā yad ajñānād vimardo 'yaṃ tvayā saha / śaraṇaṃ saṃprapannāya tat kṣamasvādya śaṃkara // 3.40.60
tam uvāca mahātejāḥ prahasya vṛṣabhadhvajaḥ / pragṛhya ruciraṃ bāhuṃ kṣāntam ity eva phalgunam // 3.40.61
naras tvaṃ pūrvadehe vai nārāyaṇasahāyavān / badaryāṃ taptavān ugraṃ tapo varṣāyutān bahūn // 3.41.1
tvayi vā paramaṃ tejo viṣṇau vā puruṣottame / yuvābhyāṃ puruṣāgryābhyāṃ tejasā dhāryate jagat // 3.41.2
śakrābhiṣeke sumahad dhanur jaladanisvanam / pragṛhya dānavāḥ śastās tvayā kṛṣṇena ca prabho // 3.41.3
etat tad eva gāṇḍīvaṃ tava pārtha karocitam / māyām āsthāya yad grastaṃ mayā puruṣasattama // 3.41.4
tūṇau cāpy akṣayau bhūyas tava pārtha yathocitau // 3.41.4.2
prītimān asmi vai pārtha tava satyaparākrama / gṛhāṇa varam asmattaḥ kāṅkṣitaṃ yan nararṣabha // 3.41.5
na tvayā sadṛśaḥ kaś cit pumān martyeṣu mānada / divi vā vidyate kṣatraṃ tvatpradhānam ariṃdama // 3.41.6
bhagavan dadāsi cen mahyaṃ kāmaṃ prītyā vṛṣadhvaja / kāmaye divyam astraṃ tad ghoraṃ pāśupataṃ prabho // 3.41.7
yat tad brahmaśiro nāma raudraṃ bhīmaparākramam / yugānte dāruṇe prāpte kṛtsnaṃ saṃharate jagat // 3.41.8
daheyaṃ yena saṃgrāme dānavān rākṣasāṃs tathā / bhūtāni ca piśācāṃś ca gandharvān atha pannagān // 3.41.9
yataḥ śūlasahasrāṇi gadāś cograpradarśanāḥ / śarāś cāśīviṣākārāḥ saṃbhavanty anumantritāḥ // 3.41.10
yudhyeyaṃ yena bhīṣmeṇa droṇena ca kṛpeṇa ca / sūtaputreṇa ca raṇe nityaṃ kaṭukabhāṣiṇā // 3.41.11
eṣa me prathamaḥ kāmo bhagavan bhaganetrahan / tvatprasādād vinirvṛttaḥ samarthaḥ syām ahaṃ yathā // 3.41.12
dadāni te 'straṃ dayitam ahaṃ pāśupataṃ mahat / samartho dhāraṇe mokṣe saṃhāre cāpi pāṇḍava // 3.41.13
naitad veda mahendro 'pi na yamo na ca yakṣarāṭ / varuṇo vātha vā vāyuḥ kuto vetsyanti mānavāḥ // 3.41.14
na tv etat sahasā pārtha moktavyaṃ puruṣe kva cit / jagad vinirdahet sarvam alpatejasi pātitam // 3.41.15
avadhyo nāma nāsty asya trailokye sacarācare / manasā cakṣuṣā vācā dhanuṣā ca nipātyate // 3.41.16
tac chrutvā tvaritaḥ pārthaḥ śucir bhūtvā samāhitaḥ / upasaṃgṛhya viśveśam adhīṣveti ca so 'bravīt // 3.41.17
tatas tv adhyāpayām āsa sarahasya nivartanam / tad astraṃ pāṇḍavaśreṣṭhaṃ mūrtimantam ivāntakam // 3.41.18
upatasthe mahātmānaṃ yathā tryakṣam umāpatim / pratijagrāha tac cāpi prītimān arjunas tadā // 3.41.19
tataś cacāla pṛthivī saparvatavanadrumā / sasāgaravanoddeśā sagrāmanagarākarā // 3.41.20
śaṅkhadundubhighoṣāś ca bherīṇāṃ ca sahasraśaḥ / tasmin muhūrte saṃprāpte nirghātaś ca mahān abhūt // 3.41.21
athāstraṃ jājvalad ghoraṃ pāṇḍavasyāmitaujasaḥ / mūrtimad viṣṭhitaṃ pārśve dadṛśur devadānavāḥ // 3.41.22
spṛṣṭasya ca tryambakena phalgunasyāmitaujasaḥ / yat kiṃ cid aśubhaṃ dehe tat sarvaṃ nāśam eyivat // 3.41.23
svargaṃ gacchety anujñātas tryambakena tadārjunaḥ / praṇamya śirasā pārthaḥ prāñjalir devam aikṣata // 3.41.24
tataḥ prabhus tridivanivāsināṃ vaśī; mahāmatir giriśa umāpatiḥ śivaḥ / dhanur mahad ditijapiśācasūdanaṃ; dadau bhavaḥ puruṣavarāya gāṇḍivam // 3.41.25
tataḥ śubhaṃ girivaram īśvaras tadā; sahomayā sitataṭasānukandaram / vihāya taṃ patagamaharṣisevitaṃ; jagāma khaṃ puruṣavarasya paśyataḥ // 3.41.26
tasya saṃpaśyatas tv eva pinākī vṛṣabhadhvajaḥ / jagāmādarśanaṃ bhānur lokasyevāstam eyivān // 3.42.1
tato 'rjunaḥ paraṃ cakre vismayaṃ paravīrahā / mayā sākṣān mahādevo dṛṣṭa ity eva bhārata // 3.42.2
dhanyo 'smy anugṛhīto 'smi yan mayā tryambako haraḥ / pinākī varado rūpī dṛṣṭaḥ spṛṣṭaś ca pāṇinā // 3.42.3
kṛtārthaṃ cāvagacchāmi param ātmānam ātmanā / śatrūṃś ca vijitān sarvān nirvṛttaṃ ca prayojanam // 3.42.4
tato vaiḍūryavarṇābho bhāsayan sarvato diśaḥ / yādogaṇavṛtaḥ śrīmān ājagāma jaleśvaraḥ // 3.42.5
nāgair nadair nadībhiś ca daityaiḥ sādhyaiś ca daivataiḥ / varuṇo yādasāṃ bhartā vaśī taṃ deśam āgamat // 3.42.6
atha jāmbūnadavapur vimānena mahārciṣā / kuberaḥ samanuprāpto yakṣair anugataḥ prabhuḥ // 3.42.7
vidyotayann ivākāśam adbhutopamadarśanaḥ / dhanānām īśvaraḥ śrīmān arjunaṃ draṣṭum āgataḥ // 3.42.8
tathā lokāntakṛc chrīmān yamaḥ sākṣāt pratāpavān / mūrty amūrtidharaiḥ sārdhaṃ pitṛbhir lokabhāvanaiḥ // 3.42.9
daṇḍapāṇir acintyātmā sarvabhūtavināśakṛt / vaivasvato dharmarājo vimānenāvabhāsayan // 3.42.10
trīṃl lokān guhyakāṃś caiva gandharvāṃś ca sapannagān / dvitīya iva mārtaṇḍo yugānte samupasthite // 3.42.11
bhānumanti vicitrāṇi śikharāṇi mahāgireḥ / samāsthāyārjunaṃ tatra dadṛśus tapasānvitam // 3.42.12
tato muhūrtād bhagavān airāvataśirogataḥ / ājagāma sahendrāṇyā śakraḥ suragaṇair vṛtaḥ // 3.42.13
pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani / śuśubhe tārakārājaḥ sitam abhram ivāsthitaḥ // 3.42.14
saṃstūyamāno gandharvair ṛṣibhiś ca tapodhanaiḥ / śṛṅgaṃ gireḥ samāsādya tasthau sūrya ivoditaḥ // 3.42.15
atha meghasvano dhīmān vyājahāra śubhāṃ giram / yamaḥ paramadharmajño dakṣiṇāṃ diśam āsthitaḥ // 3.42.16
arjunārjuna paśyāsmāṃl lokapālān samāgatān / dṛṣṭiṃ te vitarāmo 'dya bhavān arho hi darśanam // 3.42.17
pūrvarṣir amitātmā tvaṃ naro nāma mahābalaḥ / niyogād brahmaṇas tāta martyatāṃ samupāgataḥ // 3.42.18
tvaṃ vāsavasamudbhūto mahāvīryaparākramaḥ // 3.42.18.2
kṣatraṃ cāgnisamasparśaṃ bhāradvājena rakṣitam / dānavāś ca mahāvīryā ye manuṣyatvam āgatāḥ // 3.42.19
nivātakavacāś caiva saṃsādhyāḥ kurunandana // 3.42.19.2
pitur mamāṃśo devasya sarvalokapratāpinaḥ / karṇaḥ sa sumahāvīryas tvayā vadhyo dhanaṃjaya // 3.42.20
aṃśāś ca kṣitisaṃprāptā devagandharvarakṣasām / tayā nipātitā yuddhe svakarmaphalanirjitām // 3.42.21
gatiṃ prāpsyanti kaunteya yathāsvam arikarśana // 3.42.21.2
akṣayā tava kīrtiś ca loke sthāsyati phalguna / tvayā sākṣān mahādevas toṣito hi mahāmṛdhe // 3.42.22
laghvī vasumatī cāpi kartavyā viṣṇunā saha // 3.42.22.2
gṛhāṇāstraṃ mahābāho daṇḍam aprativāraṇam / anenāstreṇa sumahat tvaṃ hi karma kariṣyasi // 3.42.23
pratijagrāha tat pārtho vidhivat kurunandanaḥ / samantraṃ sopacāraṃ ca samokṣaṃ sanivartanam // 3.42.24
tato jaladharaśyāmo varuṇo yādasāṃ patiḥ / paścimāṃ diśam āsthāya giram uccārayan prabhuḥ // 3.42.25
pārtha kṣatriyamukhyas tvaṃ kṣatradharme vyavasthitaḥ / paśya māṃ pṛthutāmrākṣa varuṇo 'smi jaleśvaraḥ // 3.42.26
mayā samudyatān pāśān vāruṇān anivāraṇān / pratigṛhṇīṣva kaunteya sarahasyanivartanān // 3.42.27
ebhis tadā mayā vīra saṃgrāme tārakāmaye / daiteyānāṃ sahasrāṇi saṃyatāni mahātmanām // 3.42.28
tasmād imān mahāsattva matprasādāt samutthitān / gṛhāṇa na hi te mucyed antako 'py ātatāyinaḥ // 3.42.29
anena tvaṃ yadāstreṇa saṃgrāme vicariṣyasi / tadā niḥkṣatriyā bhūmir bhaviṣyati na saṃśayaḥ // 3.42.30
tataḥ kailāsanilayo dhanādhyakṣo 'bhyabhāṣata / datteṣv astreṣu divyeṣu varuṇena yamena ca // 3.42.31
savyasācin mahābāho pūrvadeva sanātana / sahāsmābhir bhavāñ śrāntaḥ purākalpeṣu nityaśaḥ // 3.42.32
matto 'pi tvaṃ gṛhāṇāstram antardhānaṃ priyaṃ mama / ojastejodyutiharaṃ prasvāpanam arātihan // 3.42.33
tato 'rjuno mahābāhur vidhivat kurunandanaḥ / kauberam api jagrāha divyam astraṃ mahābalaḥ // 3.42.34
tato 'bravīd devarājaḥ pārtham akliṣṭakāriṇam / sāntvayañ ślakṣṇayā vācā meghadundubhinisvanaḥ // 3.42.35
kuntīmātar mahābāho tvam īśānaḥ purātanaḥ / parāṃ siddhim anuprāptaḥ sākṣād devagatiṃ gataḥ // 3.42.36
devakāryaṃ hi sumahat tvayā kāryam ariṃdama / āroḍhavyas tvayā svargaḥ sajjībhava mahādyute // 3.42.37
ratho mātalisaṃyukta āgantā tvatkṛte mahīm / tatra te 'haṃ pradāsyāmi divyāny astrāṇi kaurava // 3.42.38
tān dṛṣṭvā lokapālāṃs tu sametān girimūrdhani / jagāma vismayaṃ dhīmān kuntīputro dhanaṃjayaḥ // 3.42.39
tato 'rjuno mahātejā lokapālān samāgatān / pūjayām āsa vidhivad vāgbhir adbhiḥ phalair api // 3.42.40
tataḥ pratiyayur devāḥ pratipūjya dhanaṃjayam / yathāgatena vibudhāḥ sarve kāmamanojavāḥ // 3.42.41
tato 'rjuno mudaṃ lebhe labdhāstraḥ puruṣarṣabhaḥ / kṛtārtham iva cātmānaṃ sa mene pūrṇamānasaḥ // 3.42.42
gateṣu lokapāleṣu pārthaḥ śatrunibarhaṇaḥ / cintayām āsa rājendra devarājarathāgamam // 3.43.1
tataś cintayamānasya guḍākeśasya dhīmataḥ / ratho mātalisaṃyukta ājagāma mahāprabhaḥ // 3.43.2
nabho vitimiraṃ kurvañ jaladān pāṭayann iva / diśaḥ saṃpūrayan nādair mahāmegharavopamaiḥ // 3.43.3
asayaḥ śaktayo bhīmā gadāś cograpradarśanāḥ / divyaprabhāvāḥ prāsāś ca vidyutaś ca mahāprabhāḥ // 3.43.4
tathaivāśanayas tatra cakrayuktā huḍāguḍāḥ / vāyusphoṭāḥ sanirghātā barhimeghanibhasvanāḥ // 3.43.5
tatra nāgā mahākāyā jvalitāsyāḥ sudāruṇāḥ / sitābhrakūṭapratimāḥ saṃhatāś ca yathopalāḥ // 3.43.6
daśa vājisahasrāṇi harīṇāṃ vātaraṃhasām / vahanti yaṃ netramuṣaṃ divyaṃ māyāmayaṃ ratham // 3.43.7
tatrāpaśyan mahānīlaṃ vaijayantaṃ mahāprabham / dhvajam indīvaraśyāmaṃ vaṃśaṃ kanakabhūṣaṇam // 3.43.8
tasmin rathe sthitaṃ sūtaṃ taptahemavibhūṣitam / dṛṣṭvā pārtho mahābāhur devam evānvatarkayat // 3.43.9
tathā tarkayatas tasya phalgunasyātha mātaliḥ / saṃnataḥ praśrito bhūtvā vākyam arjunam abravīt // 3.43.10
bho bho śakrātmaja śrīmāñ śakras tvāṃ draṣṭum icchati / ārohatu bhavāñ śīghraṃ ratham indrasya saṃmatam // 3.43.11
āha mām amaraśreṣṭhaḥ pitā tava śatakratuḥ / kuntīsutam iha prāptaṃ paśyantu tridaśālayāḥ // 3.43.12
eṣa śakraḥ parivṛto devair ṛṣigaṇais tathā / gandharvair apsarobhiś ca tvāṃ didṛkṣuḥ pratīkṣate // 3.43.13
asmāl lokād devalokaṃ pākaśāsanaśāsanāt / āroha tvaṃ mayā sārdhaṃ labdhāstraḥ punar eṣyasi // 3.43.14
mātale gaccha śīghraṃ tvam ārohasva rathottamam / rājasūyāśvamedhānāṃ śatair api sudurlabham // 3.43.15
pārthivaiḥ sumahābhāgair yajvabhir bhūridakṣiṇaiḥ / daivatair vā samāroḍhuṃ dānavair vā rathottamam // 3.43.16
nātaptatapasā śakya eṣa divyo mahārathaḥ / draṣṭuṃ vāpy atha vā spraṣṭum āroḍhuṃ kuta eva tu // 3.43.17
tvayi pratiṣṭhite sādho rathasthe sthiravājini / paścād aham athārokṣye sukṛtī satpathaṃ yathā // 3.43.18
tasya tad vacanaṃ śrutvā mātaliḥ śakrasārathiḥ / āruroha rathaṃ śīghraṃ hayān yeme ca raśmibhiḥ // 3.43.19
tato 'rjuno hṛṣṭamanā gaṅgāyām āplutaḥ śuciḥ / jajāpa japyaṃ kaunteyo vidhivat kurunandanaḥ // 3.43.20
tataḥ pitṝn yathānyāyaṃ tarpayitvā yathāvidhi / mandaraṃ śailarājaṃ tam āpraṣṭum upacakrame // 3.43.21
sādhūnāṃ dharmaśīlānāṃ munīnāṃ puṇyakarmaṇām / tvaṃ sadā saṃśrayaḥ śaila svargamārgābhikāṅkṣiṇām // 3.43.22
tvatprasādāt sadā śaila brāhmaṇāḥ kṣatriyā viśaḥ / svargaṃ prāptāś caranti sma devaiḥ saha gatavyathāḥ // 3.43.23
adrirāja mahāśaila munisaṃśraya tīrthavan / gacchāmy āmantrayāmi tvāṃ sukham asmy uṣitas tvayi // 3.43.24
tava sānūni kuñjāś ca nadyaḥ prasravaṇāni ca / tīrthāni ca supuṇyāni mayā dṛṣṭāny anekaśaḥ // 3.43.25
evam uktvārjunaḥ śailam āmantrya paravīrahā / āruroha rathaṃ divyaṃ dyotayann iva bhāskaraḥ // 3.43.26
sa tenādityarūpeṇa divyenādbhutakarmaṇā / ūrdhvam ācakrame dhīmān prahṛṣṭaḥ kurunandanaḥ // 3.43.27
so 'darśanapathaṃ yātvā martyānāṃ bhūmicāriṇām / dadarśādbhutarūpāṇi vimānāni sahasraśaḥ // 3.43.28
na tatra sūryaḥ somo vā dyotate na ca pāvakaḥ / svayaiva prabhayā tatra dyotante puṇyalabdhayā // 3.43.29
tārārūpāṇi yānīha dṛśyante dyutimanti vai / dīpavad viprakṛṣṭatvād aṇūni sumahānty api // 3.43.30
tāni tatra prabhāsvanti rūpavanti ca pāṇḍavaḥ / dadarśa sveṣu dhiṣṇyeṣu dīptimanti svayārciṣā // 3.43.31
tatra rājarṣayaḥ siddhā vīrāś ca nihatā yudhi / tapasā ca jitasvargāḥ saṃpetuḥ śatasaṃghaśaḥ // 3.43.32
gandharvāṇāṃ sahasrāṇi sūryajvalanatejasām / guhyakānām ṛṣīṇāṃ ca tathaivāpsarasāṃ gaṇāḥ // 3.43.33
lokān ātmaprabhān paśyan phalguno vismayānvitaḥ / papraccha mātaliṃ prītyā sa cāpy enam uvāca ha // 3.43.34
ete sukṛtinaḥ pārtha sveṣu dhiṣṇyeṣv avasthitāḥ / yān dṛṣṭavān asi vibho tārārūpāṇi bhūtale // 3.43.35
tato 'paśyat sthitaṃ dvāri sitaṃ vaijayinaṃ gajam / airāvataṃ caturdantaṃ kailāsam iva śṛṅgiṇam // 3.43.36
sa siddhamārgam ākramya kurupāṇḍavasattamaḥ / vyarocata yathā pūrvaṃ māndhātā pārthivottamaḥ // 3.43.37
aticakrāma lokān sa rājñāṃ rājīvalocanaḥ / tato dadarśa śakrasya purīṃ tām amarāvatīm // 3.43.38
sa dadarśa purīṃ ramyāṃ siddhacāraṇasevitām / sarvartukusumaiḥ puṇyaiḥ pādapair upaśobhitām // 3.44.1
tatra saugandhikānāṃ sa drumāṇāṃ puṇyagandhinām / upavījyamāno miśreṇa vāyunā puṇyagandhinā // 3.44.2
nandanaṃ ca vanaṃ divyam apsarogaṇasevitam / dadarśa divyakusumair āhvayadbhir iva drumaiḥ // 3.44.3
nātaptatapasā śakyo draṣṭuṃ nānāhitāgninā / sa lokaḥ puṇyakartṝṇāṃ nāpi yuddhaparāṅmukhaiḥ // 3.44.4
nāyajvabhir nānṛtakair na vedaśrutivarjitaiḥ / nānāplutāṅgais tīrtheṣu yajñadānabahiṣkṛtaiḥ // 3.44.5
nāpi yajñahanaiḥ kṣudrair draṣṭuṃ śakyaḥ kathaṃ cana / pānapair gurutalpaiś ca māṃsādair vā durātmabhiḥ // 3.44.6
sa tad divyaṃ vanaṃ paśyan divyagītanināditam / praviveśa mahābāhuḥ śakrasya dayitāṃ purīm // 3.44.7
tatra devavimānāni kāmagāni sahasraśaḥ / saṃsthitāny abhiyātāni dadarśāyutaśas tadā // 3.44.8
saṃstūyamāno gandharvair apsarobhiś ca pāṇḍavaḥ / puṣpagandhavahaiḥ puṇyair vāyubhiś cānuvījitaḥ // 3.44.9
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ / hṛṣṭāḥ saṃpūjayām āsuḥ pārtham akliṣṭakāriṇam // 3.44.10
āśīrvādaiḥ stūyamāno divyavāditranisvanaiḥ / pratipede mahābāhuḥ śaṅkhadundubhināditam // 3.44.11
nakṣatramārgaṃ vipulaṃ suravīthīti viśrutam / indrājñayā yayau pārthaḥ stūyamānaḥ samantataḥ // 3.44.12
tatra sādhyās tathā viśve maruto 'thāśvināv api / ādityā vasavo rudrās tathā brahmarṣayo 'malāḥ // 3.44.13
rājarṣayaś ca bahavo dilīpapramukhā nṛpāḥ / tumburur nāradaś caiva gandharvau ca hahāhuhū // 3.44.14
tān sarvān sa samāgamya vidhivat kurunandanaḥ / tato 'paśyad devarājaṃ śatakratum ariṃdamam // 3.44.15
tataḥ pārtho mahābāhur avatīrya rathottamāt / dadarśa sākṣād devendraṃ pitaraṃ pākaśāsanam // 3.44.16
pāṇḍureṇātapatreṇa hemadaṇḍena cāruṇā / divyagandhādhivāsena vyajanena vidhūyatā // 3.44.17
viśvāvasuprabhṛtibhir gandharvaiḥ stutivandanaiḥ / stūyamānaṃ dvijāgryaiś ca ṛgyajuḥsāmasaṃstavaiḥ // 3.44.18
tato 'bhigamya kaunteyaḥ śirasābhyanamad balī / sa cainam anuvṛttābhyāṃ bhujābhyāṃ pratyagṛhṇata // 3.44.19
tataḥ śakrāsane puṇye devarājarṣipūjite / śakraḥ pāṇau gṛhītvainam upāveśayad antike // 3.44.20
mūrdhni cainam upāghrāya devendraḥ paravīrahā / aṅkam āropayām āsa praśrayāvanataṃ tadā // 3.44.21
sahasrākṣaniyogāt sa pārthaḥ śakrāsanaṃ tadā / adhyakrāmad ameyātmā dvitīya iva vāsavaḥ // 3.44.22
tataḥ premṇā vṛtraśatrur arjunasya śubhaṃ mukham / pasparśa puṇyagandhena kareṇa parisāntvayan // 3.44.23
parimārjamānaḥ śanakair bāhū cāsyāyatau śubhau / jyāśarakṣepakaṭhinau stambhāv iva hiraṇmayau // 3.44.24
vajragrahaṇacihnena kareṇa balasūdanaḥ / muhur muhur vajradharo bāhū saṃsphālayañ śanaiḥ // 3.44.25
smayann iva guḍākeśaṃ prekṣamāṇaḥ sahasradṛk / harṣeṇotphullanayano na cātṛpyata vṛtrahā // 3.44.26
ekāsanopaviṣṭau tau śobhayāṃ cakratuḥ sabhām / sūryācandramasau vyomni caturdaśyām ivoditau // 3.44.27
tatra sma gāthā gāyanti sāmnā paramavalgunā / gandharvās tumburuśreṣṭhāḥ kuśalā gītasāmasu // 3.44.28
ghṛtācī menakā rambhā pūrvacittiḥ svayaṃprabhā / urvaśī miśrakeśī ca ḍuṇḍur gaurī varūthinī // 3.44.29
gopālī sahajanyā ca kumbhayoniḥ prajāgarā / citrasenā citralekhā sahā ca madhurasvarā // 3.44.30
etāś cānyāś ca nanṛtus tatra tatra varāṅganāḥ / cittapramathane yuktāḥ siddhānāṃ padmalocanāḥ // 3.44.31
mahākaṭitaṭaśroṇyaḥ kampamānaiḥ payodharaiḥ / kaṭākṣahāvamādhuryaiś cetobuddhimanoharāḥ // 3.44.32
tato devāḥ sagandharvāḥ samādāyārghyam uttamam / śakrasya matam ājñāya pārtham ānarcur añjasā // 3.45.1
pādyam ācamanīyaṃ ca pratigrāhya nṛpātmajam / praveśayām āsur atho puraṃdaraniveśanam // 3.45.2
evaṃ saṃpūjito jiṣṇur uvāsa bhavane pituḥ / upaśikṣan mahāstrāṇi sasaṃhārāṇi pāṇḍavaḥ // 3.45.3
śakrasya hastād dayitaṃ vajram astraṃ durutsaham / aśanīś ca mahānādā meghabarhiṇalakṣaṇāḥ // 3.45.4
gṛhītāstras tu kaunteyo bhrātṝn sasmāra pāṇḍavaḥ / puraṃdaraniyogāc ca pañcābdam avasat sukhī // 3.45.5
tataḥ śakro 'bravīt pārthaṃ kṛtāstraṃ kāla āgate / nṛttaṃ gītaṃ ca kaunteya citrasenād avāpnuhi // 3.45.6
vāditraṃ devavihitaṃ nṛloke yan na vidyate / tad arjayasva kaunteya śreyo vai te bhaviṣyati // 3.45.7
sakhāyaṃ pradadau cāsya citrasenaṃ puraṃdaraḥ / sa tena saha saṃgamya reme pārtho nirāmayaḥ // 3.45.8
kadā cid aṭamānas tu maharṣir uta lomaśaḥ / jagāma śakrabhavanaṃ puraṃdaradidṛkṣayā // 3.45.9
sa sametya namaskṛtya devarājaṃ mahāmuniḥ / dadarśārdhāsanagataṃ pāṇḍavaṃ vāsavasya ha // 3.45.10
tataḥ śakrābhyanujñāta āsane viṣṭarottare / niṣasāda dvijaśreṣṭhaḥ pūjyamāno maharṣibhiḥ // 3.45.11
tasya dṛṣṭvābhavad buddhiḥ pārtham indrāsane sthitam / kathaṃ nu kṣatriyaḥ pārthaḥ śakrāsanam avāptavān // 3.45.12
kiṃ tv asya sukṛtaṃ karma lokā vā ke vinirjitāḥ / ya evam upasaṃprāptaḥ sthānaṃ devanamaskṛtam // 3.45.13
tasya vijñāya saṃkalpaṃ śakro vṛtraniṣūdanaḥ / lomaśaṃ prahasan vākyam idam āha śacīpatiḥ // 3.45.14
brahmarṣe śrūyatāṃ yat te manasaitad vivakṣitam / nāyaṃ kevalamartyo vai kṣatriyatvam upāgataḥ // 3.45.15
maharṣe mama putro 'yaṃ kuntyāṃ jāto mahābhujaḥ / astrahetor iha prāptaḥ kasmāc cit kāraṇāntarāt // 3.45.16
aho nainaṃ bhavān vetti purāṇam ṛṣisattamam / śṛṇu me vadato brahman yo 'yaṃ yac cāsya kāraṇam // 3.45.17
naranārāyaṇau yau tau purāṇāv ṛṣisattamau / tāv imāv abhijānīhi hṛṣīkeśadhanaṃjayau // 3.45.18
yan na śakyaṃ surair draṣṭum ṛṣibhir vā mahātmabhiḥ / tad āśramapadaṃ puṇyaṃ badarī nāma viśrutam // 3.45.19
sa nivāso 'bhavad vipra viṣṇor jiṣṇos tathaiva ca / yataḥ pravavṛte gaṅgā siddhacāraṇasevitā // 3.45.20
tau manniyogād brahmarṣe kṣitau jātau mahādyutī / bhūmer bhārāvataraṇaṃ mahāvīryau kariṣyataḥ // 3.45.21
udvṛttā hy asurāḥ ke cin nivātakavacā iti / vipriyeṣu sthitāsmākaṃ varadānena mohitāḥ // 3.45.22
tarkayante surān hantuṃ baladarpasamanvitāḥ / devān na gaṇayante ca tathā dattavarā hi te // 3.45.23
pātālavāsino raudrā danoḥ putrā mahābalāḥ / sarve devanikāyā hi nālaṃ yodhayituṃ sma tān // 3.45.24
yo 'sau bhūmigataḥ śrīmān viṣṇur madhuniṣūdanaḥ / kapilo nāma devo 'sau bhagavān ajito hariḥ // 3.45.25
yena pūrvaṃ mahātmānaḥ khanamānā rasātalam / darśanād eva nihatāḥ sagarasyātmajā vibho // 3.45.26
tena kāryaṃ mahat kāryam asmākaṃ dvijasattama / pārthena ca mahāyuddhe sametābhyām asaṃśayam // 3.45.27
ayaṃ teṣāṃ samastānāṃ śaktaḥ pratisamāsane / tān nihatya raṇe śūraḥ punar yāsyati mānuṣān // 3.45.28
bhavāṃś cāsmanniyogena yātu tāvan mahītalam / kāmyake drakṣyase vīraṃ nivasantaṃ yudhiṣṭhiram // 3.45.29
sa vācyo mama saṃdeśād dharmātmā satyasaṃgaraḥ / notkaṇṭhā phalgune kāryā kṛtāstraḥ śīghram eṣyati // 3.45.30
nāśuddhabāhuvīryeṇa nākṛtāstreṇa vā raṇe / bhīṣmadroṇādayo yuddhe śakyāḥ pratisamāsitum // 3.45.31
gṛhītāstro guḍākeśo mahābāhur mahāmanāḥ / nṛttavāditragītānāṃ divyānāṃ pāram eyivān // 3.45.32
bhavān api viviktāni tīrthāni manujeśvara / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvair draṣṭum arhaty ariṃdama // 3.45.33
tīrtheṣv āplutya puṇyeṣu vipāpmā vigatajvaraḥ / rājyaṃ bhokṣyasi rājendra sukhī vigatakalmaṣaḥ // 3.45.34
bhavāṃś cainaṃ dvijaśreṣṭha paryaṭantaṃ mahītale / trātum arhati viprāgrya tapobalasamanvitaḥ // 3.45.35
giridurgeṣu hi sadā deśeṣu viṣameṣu ca / vasanti rākṣasā raudrās tebhyo rakṣet sadā bhavān // 3.45.36
sa tatheti pratijñāya lomaśaḥ sumahātapāḥ / kāmyakaṃ vanam uddiśya samupāyān mahītalam // 3.45.37
dadarśa tatra kaunteyaṃ dharmarājam ariṃdamam / tāpasair bhrātṛbhiś caiva sarvataḥ parivāritam // 3.45.38
atyadbhutam idaṃ karma pārthasyāmitatejasaḥ / dhṛtarāṣṭro mahātejāḥ śrutvā vipra kim abravīt // 3.46.1
śakralokagataṃ pārthaṃ śrutvā rājāmbikāsutaḥ / dvaipāyanād ṛṣiśreṣṭhāt saṃjayaṃ vākyam abravīt // 3.46.2
śrutaṃ me sūta kārtsnyena karma pārthasya dhīmataḥ / kaccit tavāpi viditaṃ yathātathyena sārathe // 3.46.3
pramatto grāmyadharmeṣu mandātmā pāpaniścayaḥ / mama putraḥ sudurbuddhiḥ pṛthivīṃ ghātayiṣyati // 3.46.4
yasya nityam ṛtā vācaḥ svaireṣv api mahātmanaḥ / trailokyam api tasya syād yoddhā yasya dhanaṃjayaḥ // 3.46.5
asyataḥ karṇinārācāṃs tīkṣṇāgrāṃś ca śilāśitān / ko 'rjunasyāgratas tiṣṭhed api mṛtyur jarātigaḥ // 3.46.6
mama putrā durātmānaḥ sarve mṛtyuvaśaṃ gatāḥ / yeṣāṃ yuddhaṃ durādharṣaiḥ pāṇḍavaiḥ pratyupasthitam // 3.46.7
tasyaiva ca na paśyāmi yudhi gāṇḍīvadhanvanaḥ / aniśaṃ cintayāno 'pi ya enam udiyād rathī // 3.46.8
droṇakarṇau pratīyātāṃ yadi bhīṣmo 'pi vā raṇe / mahān syāt saṃśayo loke na tu paśyāmi no jayam // 3.46.9
ghṛṇī karṇaḥ pramādī ca ācāryaḥ sthaviro guruḥ / amarṣī balavān pārthaḥ saṃrambhī dṛḍhavikramaḥ // 3.46.10
bhavet sutumulaṃ yuddhaṃ sarvaśo 'py aparājitam / sarve hy astravidaḥ śūrāḥ sarve prāptā mahad yaśaḥ // 3.46.11
api sarveśvaratvaṃ hi na vāñcheran parājitāḥ / vadhe nūnaṃ bhavec chāntis teṣāṃ vā phalgunasya vā // 3.46.12
na tu hantārjunasyāsti jetā vāsya na vidyate / manyus tasya kathaṃ śāmyen mandān prati samutthitaḥ // 3.46.13
tridaśeśasamo vīraḥ khāṇḍave 'gnim atarpayat / jigāya pārthivān sarvān rājasūye mahākratau // 3.46.14
śeṣaṃ kuryād girer vajraṃ nipatan mūrdhni saṃjaya / na tu kuryuḥ śarāḥ śeṣam astās tāta kirīṭinā // 3.46.15
yathā hi kiraṇā bhānos tapantīha carācaram / tathā pārthabhujotsṛṣṭāḥ śarās tapsyanti me sutān // 3.46.16
api vā rathaghoṣeṇa bhayārtā savyasācinaḥ / pratibhāti vidīrṇeva sarvato bhāratī camūḥ // 3.46.17
yad udvapan pravapaṃś caiva bāṇān; sthātātatāyī samare kirīṭī / sṛṣṭo 'ntakaḥ sarvaharo vidhātrā; bhaved yathā tadvad apāraṇīyaḥ // 3.46.18
yad etat kathitaṃ rājaṃs tvayā duryodhanaṃ prati / sarvam etad yathāttha tvaṃ naitan mithyā mahīpate // 3.46.19
manyunā hi samāviṣṭāḥ pāṇḍavās te 'mitaujasaḥ / dṛṣṭvā kṛṣṇāṃ sabhāṃ nītāṃ dharmapatnīṃ yaśasvinīm // 3.46.20
duḥśāsanasya tā vācaḥ śrutvā te dāruṇodayāḥ / karṇasya ca mahārāja na svapsyantīti me matiḥ // 3.46.21
śrutaṃ hi te mahārāja yathā pārthena saṃyuge / ekādaśatanuḥ sthāṇur dhanuṣā paritoṣitaḥ // 3.46.22
kairātaṃ veṣam āsthāya yodhayām āsa phalgunam / jijñāsuḥ sarvadeveśaḥ kapardī bhagavān svayam // 3.46.23
tatrainaṃ lokapālās te darśayām āsur arjunam / astrahetoḥ parākrāntaṃ tapasā kauravarṣabham // 3.46.24
naitad utsahate 'nyo hi labdhum anyatra phalgunāt / sākṣād darśanam eteṣām īśvarāṇāṃ naro bhuvi // 3.46.25
maheśvareṇa yo rājan na jīrṇo grastamūrtimān / kas tam utsahate vīraṃ yuddhe jarayituṃ pumān // 3.46.26
āsāditam idaṃ ghoraṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / draupadīṃ parikarṣadbhiḥ kopayadbhiś ca pāṇḍavān // 3.46.27
yatra visphuramāṇoṣṭho bhīmaḥ prāha vaco mahat / dṛṣṭvā duryodhanenorū draupadyā darśitāv ubhau // 3.46.28
ūrū bhetsyāmi te pāpa gadayā vajrakalpayā / trayodaśānāṃ varṣāṇām ante durdyūtadevinaḥ // 3.46.29
sarve praharatāṃ śreṣṭhāḥ sarve cāmitatejasaḥ / sarve sarvāstravidvāṃso devair api sudurjayāḥ // 3.46.30
manye manyusamuddhūtāḥ putrāṇāṃ tava saṃyuge / antaṃ pārthāḥ kariṣyanti vīryāmarṣasamanvitāḥ // 3.46.31
kiṃ kṛtaṃ sūta karṇena vadatā paruṣaṃ vacaḥ / paryāptaṃ vairam etāvad yat kṛṣṇā sā sabhāṃ gatā // 3.46.32
apīdānīṃ mama sutās tiṣṭheran mandacetasaḥ / yeṣāṃ bhrātā gurur jyeṣṭho vinaye nāvatiṣṭhate // 3.46.33
mamāpi vacanaṃ sūta na śuśrūṣati mandabhāk / dṛṣṭvā māṃ cakṣuṣā hīnaṃ nirviceṣṭam acetanam // 3.46.34
ye cāsya sacivā mandāḥ karṇasaubalakādayaḥ / te 'py asya bhūyaso doṣān vardhayanti vicetasaḥ // 3.46.35
svairamuktā api śarāḥ pārthenāmitatejasā / nirdaheyur mama sutān kiṃ punar manyuneritāḥ // 3.46.36
pārthabāhubalotsṛṣṭā mahācāpaviniḥsṛtāḥ / divyāstramantramuditāḥ sādayeyuḥ surān api // 3.46.37
yasya mantrī ca goptā ca suhṛc caiva janārdanaḥ / haris trailokyanāthaḥ sa kiṃ nu tasya na nirjitam // 3.46.38
idaṃ ca sumahac citram arjunasyeha saṃjaya / mahādevena bāhubhyāṃ yat sameta iti śrutiḥ // 3.46.39
pratyakṣaṃ sarvalokasya khāṇḍave yatkṛtaṃ purā / phalgunena sahāyārthe vahner dāmodareṇa ca // 3.46.40
sarvathā nāsti me putraḥ sāmātyaḥ sahabāndhavaḥ / kruddhe pārthe ca bhīme ca vāsudeve ca sātvate // 3.46.41
yad idaṃ śocitaṃ rājñā dhṛtarāṣṭreṇa vai mune / pravrājya pāṇḍavān vīrān sarvam etan nirarthakam // 3.47.1
kathaṃ hi rājā putraṃ svam upekṣetālpacetasam / duryodhanaṃ pāṇḍuputrān kopayānaṃ mahārathān // 3.47.2
kim āsīt pāṇḍuputrāṇāṃ vane bhojanam ucyatām / vāneyam atha vā kṛṣṭam etad ākhyātu me bhavān // 3.47.3
vāneyaṃ ca mṛgāṃś caiva śuddhair bāṇair nipātitān / brāhmaṇānāṃ nivedyāgram abhuñjan puruṣarṣabhāḥ // 3.47.4
tāṃs tu śūrān maheṣvāsāṃs tadā nivasato vane / anvayur brāhmaṇā rājan sāgnayo 'nagnayas tathā // 3.47.5
brāhmaṇānāṃ sahasrāṇi snātakānāṃ mahātmanām / daśa mokṣavidāṃ tadvad yān bibharti yudhiṣṭhiraḥ // 3.47.6
rurūn kṛṣṇamṛgāṃś caiva medhyāṃś cānyān vanecarān / bāṇair unmathya vidhivad brāhmaṇebhyo nyavedayat // 3.47.7
na tatra kaś cid durvarṇo vyādhito vāpy adṛśyata / kṛśo vā durbalo vāpi dīno bhīto 'pi vā naraḥ // 3.47.8
putrān iva priyāñ jñātīn bhrātṝn iva sahodarān / pupoṣa kauravaśreṣṭho dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 3.47.9
patīṃś ca draupadī sarvān dvijāṃś caiva yaśasvinī / māteva bhojayitvāgre śiṣṭam āhārayat tadā // 3.47.10
prācīṃ rājā dakṣiṇāṃ bhīmaseno; yamau pratīcīm atha vāpy udīcīm / dhanurdharā māṃsahetor mṛgāṇāṃ; kṣayaṃ cakrur nityam evopagamya // 3.47.11
tathā teṣāṃ vasatāṃ kāmyake vai; vihīnānām arjunenotsukānām / pañcaiva varṣāṇi tadā vyatīyur; adhīyatāṃ japatāṃ juhvatāṃ ca // 3.47.12
sudīrgham uṣṇaṃ niḥśvasya dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ / abravīt saṃjayaṃ sūtam āmantrya bharatarṣabha // 3.48.1
devaputrau mahābhāgau devarājasamadyutī / nakulaḥ sahadevaś ca pāṇḍavau yuddhadurmadau // 3.48.2
dṛḍhāyudhau dūrapātau yuddhe ca kṛtaniścayau / śīghrahastau dṛḍhakrodhau nityayuktau tarasvinau // 3.48.3
bhīmārjunau purodhāya yadā tau raṇamūrdhani / sthāsyete siṃhavikrāntāv aśvināv iva duḥsahau // 3.48.4
na śeṣam iha paśyāmi tadā sainyasya saṃjaya // 3.48.4.2
tau hy apratirathau yuddhe devaputrau mahārathau / draupadyās taṃ parikleśaṃ na kṣaṃsyete tv amarṣiṇau // 3.48.5
vṛṣṇayo vā maheṣvāsā pāñcālā vā mahaujasaḥ / yudhi satyābhisaṃdhena vāsudevena rakṣitāḥ // 3.48.6
pradhakṣyanti raṇe pārthāḥ putrāṇāṃ mama vāhinīm // 3.48.6.2
rāmakṛṣṇapraṇītānāṃ vṛṣṇīnāṃ sūtanandana / na śakyaḥ sahituṃ vegaḥ parvatair api saṃyuge // 3.48.7
teṣāṃ madhye maheṣvāso bhīmo bhīmaparākramaḥ / śaikyayā vīraghātinyā gadayā vicariṣyati // 3.48.8
tathā gāṇḍīvanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / gadāvegaṃ ca bhīmasya nālaṃ soḍhuṃ narādhipāḥ // 3.48.9
tato 'haṃ suhṛdāṃ vāco duryodhanavaśānugaḥ / smaraṇīyāḥ smariṣyāmi mayā yā na kṛtāḥ purā // 3.48.10
vyatikramo 'yaṃ sumahāṃs tvayā rājann upekṣitaḥ / samarthenāpi yan mohāt putras te na nivāritaḥ // 3.48.11
śrutvā hi nirjitān dyūte pāṇḍavān madhusūdanaḥ / tvaritaḥ kāmyake pārthān samabhāvayad acyutaḥ // 3.48.12
drupadasya tathā putrā dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ / virāṭo dhṛṣṭaketuś ca kekayāś ca mahārathāḥ // 3.48.13
taiś ca yat kathitaṃ tatra dṛṣṭvā pārthān parājitān / cāreṇa viditaṃ sarvaṃ tan mayā veditaṃ ca te // 3.48.14
samāgamya vṛtas tatra pāṇḍavair madhusūdanaḥ / sārathye phalgunasyājau tathety āha ca tān hariḥ // 3.48.15
amarṣito hi kṛṣṇo 'pi dṛṣṭvā pārthāṃs tathāgatān / kṛṣṇājinottarāsaṅgān abravīc ca yudhiṣṭhiram // 3.48.16
yā sā samṛddhiḥ pārthānām indraprasthe babhūva ha / rājasūye mayā dṛṣṭā nṛpair anyaiḥ sudurlabhā // 3.48.17
yatra sarvān mahīpālāñ śastratejobhayārditān / savaṅgāṅgān sapauṇḍroḍrān sacoladraviḍāndhakān // 3.48.18
sāgarānūpagāṃś caiva ye ca pattanavāsinaḥ / siṃhalān barbarān mlecchān ye ca jāṅgalavāsinaḥ // 3.48.19
paścimāni ca rājyāni śataśaḥ sāgarāntikān / pahlavān daradān sarvān kirātān yavanāñ śakān // 3.48.20
hārahūṇāṃś ca cīnāṃś ca tukhārān saindhavāṃs tathā / jāguḍān ramaṭhān muṇḍān strīrājyān atha taṅgaṇān // 3.48.21
ete cānye ca bahavo ye ca te bharatarṣabha / āgatān aham adrākṣaṃ yajñe te pariveṣakān // 3.48.22
sā te samṛddhir yair āttā capalā pratisāriṇī / ādāya jīvitaṃ teṣām āhariṣyāmi tām aham // 3.48.23
rāmeṇa saha kauravya bhīmārjunayamais tathā / akrūragadasāmbaiś ca pradyumnenāhukena ca // 3.48.24
dhṛṣṭadyumnena vīreṇa śiśupālātmajena ca // 3.48.24.2
duryodhanaṃ raṇe hatvā sadyaḥ karṇaṃ ca bhārata / duḥśāsanaṃ saubaleyaṃ yaś cānyaḥ pratiyotsyate // 3.48.25
tatas tvaṃ hāstinapure bhrātṛbhiḥ sahito vasan / dhārtarāṣṭrīṃ śriyaṃ prāpya praśādhi pṛthivīm imām // 3.48.26
athainam abravīd rājā tasmin vīrasamāgame / śṛṇvatsu teṣu sarveṣu dhṛṣṭadyumnamukheṣu ca // 3.48.27
pratigṛhṇāmi te vācaṃ satyām etāṃ janārdana / amitrān me mahābāho sānubandhān haniṣyasi // 3.48.28
varṣāt trayodaśād ūrdhvaṃ satyaṃ māṃ kuru keśava / pratijñāto vane vāso rājamadhye mayā hy ayam // 3.48.29
tad dharmarājavacanaṃ pratiśrutya sabhāsadaḥ / dhṛṣṭadyumnapurogās te śamayām āsur añjasā // 3.48.30
keśavaṃ madhurair vākyaiḥ kālayuktair amarṣitam // 3.48.30.2
pāñcālīṃ cāhur akliṣṭāṃ vāsudevasya śṛṇvataḥ / duryodhanas tava krodhād devi tyakṣyati jīvitam // 3.48.31
pratijānīma te satyaṃ mā śuco varavarṇini // 3.48.31.2
ye sma te kupitāṃ kṛṣṇe dṛṣṭvā tvāṃ prāhasaṃs tadā / māṃsāni teṣāṃ khādanto hasiṣyanti mṛgadvijāḥ // 3.48.32
pāsyanti rudhiraṃ teṣāṃ gṛdhrā gomāyavas tathā / uttamāṅgāni karṣanto yais tvaṃ kṛṣṭā sabhātale // 3.48.33
teṣāṃ drakṣyasi pāñcāli gātrāṇi pṛthivītale / kravyādaiḥ kṛṣyamāṇāni bhakṣyamāṇāni cāsakṛt // 3.48.34
parikliṣṭāsi yais tatra yaiś cāpi samupekṣitā / teṣām utkṛttaśirasāṃ bhūmiḥ pāsyati śoṇitam // 3.48.35
evaṃ bahuvidhā vācas tadocuḥ puruṣarṣabhāḥ / sarve tejasvinaḥ śūrāḥ sarve cāhatalakṣaṇāḥ // 3.48.36
te dharmarājena vṛtā varṣād ūrdhvaṃ trayodaśāt / puraskṛtyopayāsyanti vāsudevaṃ mahārathāḥ // 3.48.37
rāmaś ca kṛṣṇaś ca dhanaṃjayaś ca; pradyumnasāmbau yuyudhānabhīmau / mādrīsutau kekayarājaputrāḥ; pāñcālaputrāḥ saha dharmarājñā // 3.48.38
etān sarvāṃl lokavīrān ajeyān; mahātmanaḥ sānubandhān sasainyān / ko jīvitārthī samare pratyudīyāt; kruddhān siṃhān kesariṇo yathaiva // 3.48.39
yan mābravīd viduro dyūtakāle; tvaṃ pāṇḍavāñ jeṣyasi cen narendra / dhruvaṃ kurūṇām ayam antakālo; mahābhayo bhavitā śoṇitaughaḥ // 3.48.40
manye tathā tad bhaviteti sūta; yathā kṣattā prāha vacaḥ purā mām / asaṃśayaṃ bhavitā yuddham etad; gate kāle pāṇḍavānāṃ yathoktam // 3.48.41
astrahetor gate pārthe śakralokaṃ mahātmani / yudhiṣṭhiraprabhṛtayaḥ kim akurvanta pāṇḍavāḥ // 3.49.1
astrahetor gate pārthe śakralokaṃ mahātmani / nyavasan kṛṣṇayā sārdhaṃ kāmyake puruṣarṣabhāḥ // 3.49.2
tataḥ kadā cid ekānte vivikta iva śādvale / duḥkhārtā bharataśreṣṭhā niṣeduḥ saha kṛṣṇayā // 3.49.3
dhanaṃjayaṃ śocamānāḥ sāśrukaṇṭhāḥ suduḥkhitāḥ // 3.49.3.2
tad viyogād dhi tān sarvāñ śokaḥ samabhipupluve / dhanaṃjayaviyogāc ca rājyanāśāc ca duḥkhitāḥ // 3.49.4
atha bhīmo mahābāhur yudhiṣṭhiram abhāṣata / nideśāt te mahārāja gato 'sau puruṣarṣabhaḥ // 3.49.5
arjunaḥ pāṇḍuputrāṇāṃ yasmin prāṇāḥ pratiṣṭhitāḥ // 3.49.5.2
yasmin vinaṣṭe pāñcālāḥ saha putrais tathā vayam / sātyakir vāsudevaś ca vinaśyeyur asaṃśayam // 3.49.6
yo 'sau gacchati tejasvī bahūn kleśān acintayan / bhavanniyogād bībhatsus tato duḥkhataraṃ nu kim // 3.49.7
yasya bāhū samāśritya vayaṃ sarve mahātmanaḥ / manyāmahe jitān ājau parān prāptāṃ ca medinīm // 3.49.8
yasya prabhāvān na mayā sabhāmadhye dhanuṣmataḥ / nītā lokam amuṃ sarve dhārtarāṣṭrāḥ sasaubalāḥ // 3.49.9
te vayaṃ bāhubalinaḥ krodham utthitam ātmanaḥ / sahāmahe bhavanmūlaṃ vāsudevena pālitāḥ // 3.49.10
vayaṃ hi saha kṛṣṇena hatvā karṇamukhān parān / svabāhuvijitāṃ kṛtsnāṃ praśāsema vasuṃdharām // 3.49.11
bhavato dyūtadoṣeṇa sarve vayam upaplutāḥ / ahīnapauruṣā rājan balibhir balavattamāḥ // 3.49.12
kṣātraṃ dharmaṃ mahārāja samavekṣitum arhasi / na hi dharmo mahārāja kṣatriyasya vanāśrayaḥ // 3.49.13
rājyam eva paraṃ dharmaṃ kṣatriyasya vidur budhāḥ // 3.49.13.2
sa kṣatradharmavid rājan mā dharmyān nīnaśaḥ pathaḥ / prāg dvādaśa samā rājan dhārtarāṣṭrān nihanmahi // 3.49.14
nivartya ca vanāt pārtham ānāyya ca janārdanam / vyūḍhānīkān mahārāja javenaiva mahāhave // 3.49.15
dhārtarāṣṭrān amuṃ lokaṃ gamayāmi viśāṃ pate // 3.49.15.2
sarvān ahaṃ haniṣyāmi dhārtarāṣṭrān sasaubalān / duryodhanaṃ ca karṇaṃ ca yo vānyaḥ pratiyotsyate // 3.49.16
mayā praśamite paścāt tvam eṣyasi vanāt punaḥ / evaṃ kṛte na te doṣo bhaviṣyati viśāṃ pate // 3.49.17
yajñaiś ca vividhais tāta kṛtaṃ pāpam ariṃdama / avadhūya mahārāja gacchema svargam uttamam // 3.49.18
evam etad bhaved rājan yadi rājā na bāliśaḥ / asmākaṃ dīrghasūtraḥ syād bhavān dharmaparāyaṇaḥ // 3.49.19
nikṛtyā nikṛtiprajñā hantavyā iti niścayaḥ / na hi naikṛtikaṃ hatvā nikṛtyā pāpam ucyate // 3.49.20
tathā bhārata dharmeṣu dharmajñair iha dṛśyate / ahorātraṃ mahārāja tulyaṃ saṃvatsareṇa hi // 3.49.21
tathaiva vedavacanaṃ śrūyate nityadā vibho / saṃvatsaro mahārāja pūrṇo bhavati kṛcchrataḥ // 3.49.22
yadi vedāḥ pramāṇaṃ te divasād ūrdhvam acyuta / trayodaśa samāḥ kālo jñāyatāṃ pariniṣṭhitaḥ // 3.49.23
kālo duryodhanaṃ hantuṃ sānubandham ariṃdama / ekāgrāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ purā rājan karoti saḥ // 3.49.24
evaṃ bruvāṇaṃ bhīmaṃ tu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / uvāca sāntvayan rājā mūrdhny upāghrāya pāṇḍavam // 3.49.25
asaṃśayaṃ mahābāho haniṣyasi suyodhanam / varṣāt trayodaśād ūrdhvaṃ saha gāṇḍīvadhanvanā // 3.49.26
yac ca mā bhāṣase pārtha prāptaḥ kāla iti prabho / anṛtaṃ notsahe vaktuṃ na hy etan mayi vidyate // 3.49.27
antareṇāpi kaunteya nikṛtiṃ pāpaniścayam / hantā tvam asi durdharṣa sānubandhaṃ suyodhanam // 3.49.28
evaṃ bruvati bhīmaṃ tu dharmarāje yudhiṣṭhire / ājagāma mahābhāgo bṛhadaśvo mahān ṛṣiḥ // 3.49.29
tam abhiprekṣya dharmātmā saṃprāptaṃ dharmacāriṇam / śāstravan madhuparkeṇa pūjayām āsa dharmarāṭ // 3.49.30
āśvastaṃ cainam āsīnam upāsīno yudhiṣṭhiraḥ / abhiprekṣya mahābāhuḥ kṛpaṇaṃ bahv abhāṣata // 3.49.31
akṣadyūtena bhagavan dhanaṃ rājyaṃ ca me hṛtam / āhūya nikṛtiprajñaiḥ kitavair akṣakovidaiḥ // 3.49.32
anakṣajñasya hi sato nikṛtyā pāpaniścayaiḥ / bhāryā ca me sabhāṃ nītā prāṇebhyo 'pi garīyasī // 3.49.33
asti rājā mayā kaś cid alpabhāgyataro bhuvi / bhavatā dṛṣṭapūrvo vā śrutapūrvo 'pi vā bhavet // 3.49.34
na matto duḥkhitataraḥ pumān astīti me matiḥ // 3.49.34.2
yad bravīṣi mahārāja na matto vidyate kva cit / alpabhāgyataraḥ kaś cit pumān astīti pāṇḍava // 3.49.35
atra te kathayiṣyāmi yadi śuśrūṣase 'nagha / yas tvatto duḥkhitataro rājāsīt pṛthivīpate // 3.49.36
athainam abravīd rājā bravītu bhagavān iti / imām avasthāṃ saṃprāptaṃ śrotum icchāmi pārthivam // 3.49.37
śṛṇu rājann avahitaḥ saha bhrātṛbhir acyuta / yas tvatto duḥkhitataro rājāsīt pṛthivīpate // 3.49.38
niṣadheṣu mahīpālo vīrasena iti sma ha / tasya putro 'bhavan nāmnā nalo dharmārthadarśivān // 3.49.39
sa nikṛtyā jito rājā puṣkareṇeti naḥ śrutam / vanavāsam aduḥkhārho bhāryayā nyavasat saha // 3.49.40
na tasyāśvo na ca ratho na bhrātā na ca bāndhavāḥ / vane nivasato rājañ śiṣyante sma kadā cana // 3.49.41
bhavān hi saṃvṛto vīrair bhrātṛbhir devasaṃmitaiḥ / brahmakalpair dvijāgryaiś ca tasmān nārhasi śocitum // 3.49.42
vistareṇāham icchāmi nalasya sumahātmanaḥ / caritaṃ vadatāṃ śreṣṭha tan mamākhyātum arhasi // 3.49.43
āsīd rājā nalo nāma vīrasenasuto balī / upapanno guṇair iṣṭai rūpavān aśvakovidaḥ // 3.50.1
atiṣṭhan manujendrāṇāṃ mūrdhni devapatir yathā / upary upari sarveṣām āditya iva tejasā // 3.50.2
brahmaṇyo vedavic chūro niṣadheṣu mahīpatiḥ / akṣapriyaḥ satyavādī mahān akṣauhiṇīpatiḥ // 3.50.3
īpsito varanārīṇām udāraḥ saṃyatendriyaḥ / rakṣitā dhanvināṃ śreṣṭhaḥ sākṣād iva manuḥ svayam // 3.50.4
tathaivāsīd vidarbheṣu bhīmo bhīmaparākramaḥ / śūraḥ sarvaguṇair yuktaḥ prajākāmaḥ sa cāprajaḥ // 3.50.5
sa prajārthe paraṃ yatnam akarot susamāhitaḥ / tam abhyagacchad brahmarṣir damano nāma bhārata // 3.50.6
taṃ sa bhīmaḥ prajākāmas toṣayām āsa dharmavit / mahiṣyā saha rājendra satkāreṇa suvarcasam // 3.50.7
tasmai prasanno damanaḥ sabhāryāya varaṃ dadau / kanyāratnaṃ kumārāṃś ca trīn udārān mahāyaśāḥ // 3.50.8
damayantīṃ damaṃ dāntaṃ damanaṃ ca suvarcasam / upapannān guṇaiḥ sarvair bhīmān bhīmaparākramān // 3.50.9
damayantī tu rūpeṇa tejasā yaśasā śriyā / saubhāgyena ca lokeṣu yaśaḥ prāpa sumadhyamā // 3.50.10
atha tāṃ vayasi prāpte dāsīnāṃ samalaṃkṛtam / śataṃ sakhīnāṃ ca tathā paryupāste śacīm iva // 3.50.11
tatra sma bhrājate bhaimī sarvābharaṇabhūṣitā / sakhīmadhye 'navadyāṅgī vidyut saudāminī yathā // 3.50.12
atīva rūpasaṃpannā śrīr ivāyatalocanā // 3.50.12.2
na deveṣu na yakṣeṣu tādṛg rūpavatī kva cit / mānuṣeṣv api cānyeṣu dṛṣṭapūrvā na ca śrutā // 3.50.13
cittapramāthinī bālā devānām api sundarī // 3.50.13.2
nalaś ca naraśārdūlo rūpeṇāpratimo bhuvi / kandarpa iva rūpeṇa mūrtimān abhavat svayam // 3.50.14
tasyāḥ samīpe tu nalaṃ praśaśaṃsuḥ kutūhalāt / naiṣadhasya samīpe tu damayantīṃ punaḥ punaḥ // 3.50.15
tayor adṛṣṭakāmo 'bhūc chṛṇvatoḥ satataṃ guṇān / anyonyaṃ prati kaunteya sa vyavardhata hṛcchayaḥ // 3.50.16
aśaknuvan nalaḥ kāmaṃ tadā dhārayituṃ hṛdā / antaḥpurasamīpasthe vana āste rahogataḥ // 3.50.17
sa dadarśa tadā haṃsāñ jātarūpaparicchadān / vane vicaratāṃ teṣām ekaṃ jagrāha pakṣiṇam // 3.50.18
tato 'ntarikṣago vācaṃ vyājahāra tadā nalam / na hantavyo 'smi te rājan kariṣyāmi hi te priyam // 3.50.19
damayantīsakāśe tvāṃ kathayiṣyāmi naiṣadha / yathā tvad anyaṃ puruṣaṃ na sā maṃsyati karhi cit // 3.50.20
evam uktas tato haṃsam utsasarja mahīpatiḥ / te tu haṃsāḥ samutpatya vidarbhān agamaṃs tataḥ // 3.50.21
vidarbhanagarīṃ gatvā damayantyās tadāntike / nipetus te garutmantaḥ sā dadarśātha tān khagān // 3.50.22
sā tān adbhutarūpān vai dṛṣṭvā sakhigaṇāvṛtā / hṛṣṭā grahītuṃ khagamāṃs tvaramāṇopacakrame // 3.50.23
atha haṃsā visasṛpuḥ sarvataḥ pramadāvane / ekaikaśas tataḥ kanyās tān haṃsān samupādravan // 3.50.24
damayantī tu yaṃ haṃsaṃ samupādhāvad antike / sa mānuṣīṃ giraṃ kṛtvā damayantīm athābravīt // 3.50.25
damayanti nalo nāma niṣadheṣu mahīpatiḥ / aśvinoḥ sadṛśo rūpe na samās tasya mānuṣāḥ // 3.50.26
tasya vai yadi bhāryā tvaṃ bhavethā varavarṇini / saphalaṃ te bhavej janma rūpaṃ cedaṃ sumadhyame // 3.50.27
vayaṃ hi devagandharvamanuṣyoragarākṣasān / dṛṣṭavanto na cāsmābhir dṛṣṭapūrvas tathāvidhaḥ // 3.50.28
tvaṃ cāpi ratnaṃ nārīṇāṃ nareṣu ca nalo varaḥ / viśiṣṭāyā viśiṣṭena saṃgamo guṇavān bhavet // 3.50.29
evam uktā tu haṃsena damayantī viśāṃ pate / abravīt tatra taṃ haṃsaṃ tam apy evaṃ nalaṃ vada // 3.50.30
tathety uktvāṇḍajaḥ kanyāṃ vaidarbhasya viśāṃ pate / punar āgamya niṣadhān nale sarvaṃ nyavedayat // 3.50.31
damayantī tu tac chrutvā vaco haṃsasya bhārata / tadā prabhṛti nasvasthā nalaṃ prati babhūva sā // 3.51.1
tataś cintāparā dīnā vivarṇavadanā kṛśā / babhūva damayantī tu niḥśvāsaparamā tadā // 3.51.2
ūrdhvadṛṣṭir dhyānaparā babhūvonmattadarśanā / na śayyāsanabhogeṣu ratiṃ vindati karhi cit // 3.51.3
na naktaṃ na divā śete hā heti vadatī muhuḥ / tām asvasthāṃ tadākārāṃ sakhyas tā jajñur iṅgitaiḥ // 3.51.4
tato vidarbhapataye damayantyāḥ sakhīgaṇaḥ / nyavedayata nasvasthāṃ damayantīṃ nareśvara // 3.51.5
tac chrutvā nṛpatir bhīmo damayantīsakhīgaṇāt / cintayām āsa tat kāryaṃ sumahat svāṃ sutāṃ prati // 3.51.6
sa samīkṣya mahīpālaḥ svāṃ sutāṃ prāptayauvanām / apaśyad ātmanaḥ kāryaṃ damayantyāḥ svayaṃvaram // 3.51.7
sa saṃnipātayām āsa mahīpālān viśāṃ pate / anubhūyatām ayaṃ vīrāḥ svayaṃvara iti prabho // 3.51.8
śrutvā tu pārthivāḥ sarve damayantyāḥ svayaṃvaram / abhijagmus tadā bhīmaṃ rājāno bhīmaśāsanāt // 3.51.9
hastyaśvarathaghoṣeṇa nādayanto vasuṃdharām / vicitramālyābharaṇair balair dṛśyaiḥ svalaṃkṛtaiḥ // 3.51.10
etasminn eva kāle tu purāṇāv ṛṣisattamau / aṭamānau mahātmānāv indralokam ito gatau // 3.51.11
nāradaḥ parvataś caiva mahātmānau mahāvratau / devarājasya bhavanaṃ viviśāte supūjitau // 3.51.12
tāv arcitvā sahasrākṣas tataḥ kuśalam avyayam / papracchānāmayaṃ cāpi tayoḥ sarvagataṃ vibhuḥ // 3.51.13
āvayoḥ kuśalaṃ deva sarvatragatam īśvara / loke ca maghavan kṛtsne nṛpāḥ kuśalino vibho // 3.51.14
nāradasya vacaḥ śrutvā papraccha balavṛtrahā / dharmajñāḥ pṛthivīpālās tyaktajīvitayodhinaḥ // 3.51.15
śastreṇa nidhanaṃ kāle ye gacchanty aparāṅmukhāḥ / ayaṃ loko 'kṣayas teṣāṃ yathaiva mama kāmadhuk // 3.51.16
kva nu te kṣatriyāḥ śūrā na hi paśyāmi tān aham / āgacchato mahīpālān atithīn dayitān mama // 3.51.17
evam uktas tu śakreṇa nāradaḥ pratyabhāṣata / śṛṇu me bhagavan yena na dṛśyante mahīkṣitaḥ // 3.51.18
vidarbharājaduhitā damayantīti viśrutā / rūpeṇa samatikrāntā pṛthivyāṃ sarvayoṣitaḥ // 3.51.19
tasyāḥ svayaṃvaraḥ śakra bhavitā nacirād iva / tatra gacchanti rājāno rājaputrāś ca sarvaśaḥ // 3.51.20
tāṃ ratnabhūtāṃ lokasya prārthayanto mahīkṣitaḥ / kāṅkṣanti sma viśeṣeṇa balavṛtraniṣūdana // 3.51.21
etasmin kathyamāne tu lokapālāś ca sāgnikāḥ / ājagmur devarājasya samīpam amarottamāḥ // 3.51.22
tatas tac chuśruvuḥ sarve nāradasya vaco mahat / śrutvā caivābruvan hṛṣṭā gacchāmo vayam apy uta // 3.51.23
tataḥ sarve mahārāja sagaṇāḥ sahavāhanāḥ / vidarbhān abhito jagmur yatra sarve mahīkṣitaḥ // 3.51.24
nalo 'pi rājā kaunteya śrutvā rājñāṃ samāgamam / abhyagacchad adīnātmā damayantīm anuvrataḥ // 3.51.25
atha devāḥ pathi nalaṃ dadṛśur bhūtale sthitam / sākṣād iva sthitaṃ mūrtyā manmathaṃ rūpasaṃpadā // 3.51.26
taṃ dṛṣṭvā lokapālās te bhrājamānaṃ yathā ravim / tasthur vigatasaṃkalpā vismitā rūpasaṃpadā // 3.51.27
tato 'ntarikṣe viṣṭabhya vimānāni divaukasaḥ / abruvan naiṣadhaṃ rājann avatīrya nabhastalāt // 3.51.28
bho bho naiṣadha rājendra nala satyavrato bhavān / asmākaṃ kuru sāhāyyaṃ dūto bhava narottama // 3.51.29
tebhyaḥ pratijñāya nalaḥ kariṣya iti bhārata / athainān paripapraccha kṛtāñjalir avasthitaḥ // 3.52.1
ke vai bhavantaḥ kaś cāsau yasyāhaṃ dūta īpsitaḥ / kiṃ ca tatra mayā kāryaṃ kathayadhvaṃ yathātatham // 3.52.2
evam ukte naiṣadhena maghavān pratyabhāṣata / amarān vai nibodhāsmān damayantyartham āgatān // 3.52.3
aham indro 'yam agniś ca tathaivāyam apāṃpatiḥ / śarīrāntakaro nṝṇāṃ yamo 'yam api pārthiva // 3.52.4
sa vai tvam āgatān asmān damayantyai nivedaya / lokapālāḥ sahendrās tvāṃ samāyānti didṛkṣavaḥ // 3.52.5
prāptum icchanti devās tvāṃ śakro 'gnir varuṇo yamaḥ / teṣām anyatamaṃ devaṃ patitve varayasva ha // 3.52.6
evam uktaḥ sa śakreṇa nalaḥ prāñjalir abravīt / ekārthasamavetaṃ māṃ na preṣayitum arhatha // 3.52.7
kariṣya iti saṃśrutya pūrvam asmāsu naiṣadha / na kariṣyasi kasmāt tvaṃ vraja naiṣadha māciram // 3.52.8
evam uktaḥ sa devais tair naiṣadhaḥ punar abravīt / surakṣitāni veśmāni praveṣṭuṃ katham utsahe // 3.52.9
pravekṣyasīti taṃ śakraḥ punar evābhyabhāṣata / jagāma sa tathety uktvā damayantyā niveśanam // 3.52.10
dadarśa tatra vaidarbhīṃ sakhīgaṇasamāvṛtām / dedīpyamānāṃ vapuṣā śriyā ca varavarṇinīm // 3.52.11
atīva sukumārāṅgīṃ tanumadhyāṃ sulocanām / ākṣipantīm iva ca bhāḥ śaśinaḥ svena tejasā // 3.52.12
tasya dṛṣṭvaiva vavṛdhe kāmas tāṃ cāruhāsinīm / satyaṃ cikīrṣamāṇas tu dhārayām āsa hṛcchayam // 3.52.13
tatas tā naiṣadhaṃ dṛṣṭvā saṃbhrāntāḥ paramāṅganāḥ / āsanebhyaḥ samutpetus tejasā tasya dharṣitāḥ // 3.52.14
praśaśaṃsuś ca suprītā nalaṃ tā vismayānvitāḥ / na cainam abhyabhāṣanta manobhis tv abhyacintayan // 3.52.15
aho rūpam aho kāntir aho dhairyaṃ mahātmanaḥ / ko 'yaṃ devo nu yakṣo nu gandharvo nu bhaviṣyati // 3.52.16
na tv enaṃ śaknuvanti sma vyāhartum api kiṃ cana / tejasā dharṣitāḥ sarvā lajjāvatyo varāṅganāḥ // 3.52.17
athainaṃ smayamāneva smitapūrvābhibhāṣiṇī / damayantī nalaṃ vīram abhyabhāṣata vismitā // 3.52.18
kas tvaṃ sarvānavadyāṅga mama hṛcchayavardhana / prāpto 'sy amaravad vīra jñātum icchāmi te 'nagha // 3.52.19
katham āgamanaṃ ceha kathaṃ cāsi na lakṣitaḥ / surakṣitaṃ hi me veśma rājā caivograśāsanaḥ // 3.52.20
evam uktas tu vaidarbhyā nalas tāṃ pratyuvāca ha / nalaṃ māṃ viddhi kalyāṇi devadūtam ihāgatam // 3.52.21
devās tvāṃ prāptum icchanti śakro 'gnir varuṇo yamaḥ / teṣām anyatamaṃ devaṃ patiṃ varaya śobhane // 3.52.22
teṣām eva prabhāvena praviṣṭo 'ham alakṣitaḥ / praviśantaṃ hi māṃ kaś cin nāpaśyan nāpy avārayat // 3.52.23
etadartham ahaṃ bhadre preṣitaḥ surasattamaiḥ / etac chrutvā śubhe buddhiṃ prakuruṣva yathecchasi // 3.52.24
sā namaskṛtya devebhyaḥ prahasya nalam abravīt / praṇayasva yathāśraddhaṃ rājan kiṃ karavāṇi te // 3.53.1
ahaṃ caiva hi yac cānyan mamāsti vasu kiṃ cana / sarvaṃ tat tava viśrabdhaṃ kuru praṇayam īśvara // 3.53.2
haṃsānāṃ vacanaṃ yat tat tan māṃ dahati pārthiva / tvatkṛte hi mayā vīra rājānaḥ saṃnipātitāḥ // 3.53.3
yadi ced bhajamānāṃ māṃ pratyākhyāsyasi mānada / viṣam agniṃ jalaṃ rajjum āsthāsye tava kāraṇāt // 3.53.4
evam uktas tu vaidarbhyā nalas tāṃ pratyuvāca ha / tiṣṭhatsu lokapāleṣu kathaṃ mānuṣam icchasi // 3.53.5
yeṣām ahaṃ lokakṛtām īśvarāṇāṃ mahātmanām / na pādarajasā tulyo manas te teṣu vartatām // 3.53.6
vipriyaṃ hy ācaran martyo devānāṃ mṛtyum ṛcchati / trāhi mām anavadyāṅgi varayasva surottamān // 3.53.7
tato bāṣpakalāṃ vācaṃ damayantī śucismitā / pravyāharantī śanakair nalaṃ rājānam abravīt // 3.53.8
asty upāyo mayā dṛṣṭo nirapāyo nareśvara / yena doṣo na bhavitā tava rājan kathaṃ cana // 3.53.9
tvaṃ caiva hi naraśreṣṭha devāś cāgnipurogamāḥ / āyāntu sahitāḥ sarve mama yatra svayaṃvaraḥ // 3.53.10
tato 'haṃ lokapālānāṃ saṃnidhau tvāṃ nareśvara / varayiṣye naravyāghra naivaṃ doṣo bhaviṣyati // 3.53.11
evam uktas tu vaidarbhyā nalo rājā viśāṃ pate / ājagāma punas tatra yatra devāḥ samāgatāḥ // 3.53.12
tam apaśyaṃs tathāyāntaṃ lokapālāḥ saheśvarāḥ / dṛṣṭvā cainaṃ tato 'pṛcchan vṛttāntaṃ sarvam eva tat // 3.53.13
kaccid dṛṣṭā tvayā rājan damayantī śucismitā / kim abravīc ca naḥ sarvān vada bhūmipate 'nagha // 3.53.14
bhavadbhir aham ādiṣṭo damayantyā niveśanam / praviṣṭaḥ sumahākakṣyaṃ daṇḍibhiḥ sthavirair vṛtam // 3.53.15
praviśantaṃ ca māṃ tatra na kaś cid dṛṣṭavān naraḥ / ṛte tāṃ pārthivasutāṃ bhavatām eva tejasā // 3.53.16
sakhyaś cāsyā mayā dṛṣṭās tābhiś cāpy upalakṣitaḥ / vismitāś cābhavan dṛṣṭvā sarvā māṃ vibudheśvarāḥ // 3.53.17
varṇyamāneṣu ca mayā bhavatsu rucirānanā / mām eva gatasaṃkalpā vṛṇīte surasattamāḥ // 3.53.18
abravīc caiva māṃ bālā āyāntu sahitāḥ surāḥ / tvayā saha naraśreṣṭha mama yatra svayaṃvaraḥ // 3.53.19
teṣām ahaṃ saṃnidhau tvāṃ varayiṣye narottama / evaṃ tava mahābāho doṣo na bhaviteti ha // 3.53.20
etāvad eva vibudhā yathāvṛttam udāhṛtam / mayāśeṣaṃ pramāṇaṃ tu bhavantas tridaśeśvarāḥ // 3.53.21
atha kāle śubhe prāpte tithau puṇye kṣaṇe tathā / ājuhāva mahīpālān bhīmo rājā svayaṃvare // 3.54.1
tac chrutvā pṛthivīpālāḥ sarve hṛcchayapīḍitāḥ / tvaritāḥ samupājagmur damayantīm abhīpsavaḥ // 3.54.2
kanakastambharuciraṃ toraṇena virājitam / viviśus te mahāraṅgaṃ nṛpāḥ siṃhā ivācalam // 3.54.3
tatrāsaneṣu vividheṣv āsīnāḥ pṛthivīkṣitaḥ / surabhisragdharāḥ sarve sumṛṣṭamaṇikuṇḍalāḥ // 3.54.4
tāṃ rājasamitiṃ pūrṇāṃ nāgair bhogavatīm iva / saṃpūrṇāṃ puruṣavyāghrair vyāghrair giriguhām iva // 3.54.5
tatra sma pīnā dṛśyante bāhavaḥ parighopamāḥ / ākāravantaḥ suślakṣṇāḥ pañcaśīrṣā ivoragāḥ // 3.54.6
sukeśāntāni cārūṇi sunāsāni śubhāni ca / mukhāni rājñāṃ śobhante nakṣatrāṇi yathā divi // 3.54.7
damayantī tato raṅgaṃ praviveśa śubhānanā / muṣṇantī prabhayā rājñāṃ cakṣūṃṣi ca manāṃsi ca // 3.54.8
tasyā gātreṣu patitā teṣāṃ dṛṣṭir mahātmanām / tatra tatraiva saktābhūn na cacāla ca paśyatām // 3.54.9
tataḥ saṃkīrtyamāneṣu rājñāṃ nāmasu bhārata / dadarśa bhaimī puruṣān pañca tulyākṛtīn iva // 3.54.10
tān samīkṣya tataḥ sarvān nirviśeṣākṛtīn sthitān / saṃdehād atha vaidarbhī nābhyajānān nalaṃ nṛpam // 3.54.11
yaṃ yaṃ hi dadṛśe teṣāṃ taṃ taṃ mene nalaṃ nṛpam // 3.54.11.2
sā cintayantī buddhyātha tarkayām āsa bhāminī / kathaṃ nu devāñ jānīyāṃ kathaṃ vidyāṃ nalaṃ nṛpam // 3.54.12
evaṃ saṃcintayantī sā vaidarbhī bhṛśaduḥkhitā / śrutāni devaliṅgāni cintayām āsa bhārata // 3.54.13
devānāṃ yāni liṅgāni sthavirebhyaḥ śrutāni me / tānīha tiṣṭhatāṃ bhūmāv ekasyāpi na lakṣaye // 3.54.14
sā viniścitya bahudhā vicārya ca punaḥ punaḥ / śaraṇaṃ prati devānāṃ prāptakālam amanyata // 3.54.15
vācā ca manasā caiva namaskāraṃ prayujya sā / devebhyaḥ prāñjalir bhūtvā vepamānedam abravīt // 3.54.16
haṃsānāṃ vacanaṃ śrutvā yathā me naiṣadho vṛtaḥ / patitve tena satyena devās taṃ pradiśantu me // 3.54.17
vācā ca manasā caiva yathā nābhicarāmy aham / tena satyena vibudhās tam eva pradiśantu me // 3.54.18
yathā devaiḥ sa me bhartā vihito niṣadhādhipaḥ / tena satyena me devās tam eva pradiśantu me // 3.54.19
svaṃ caiva rūpaṃ puṣyantu lokapālāḥ saheśvarāḥ / yathāham abhijānīyāṃ puṇyaślokaṃ narādhipam // 3.54.20
niśamya damayantyās tat karuṇaṃ paridevitam / niścayaṃ paramaṃ tathyam anurāgaṃ ca naiṣadhe // 3.54.21
manoviśuddhiṃ buddhiṃ ca bhaktiṃ rāgaṃ ca bhārata / yathoktaṃ cakrire devāḥ sāmarthyaṃ liṅgadhāraṇe // 3.54.22
sāpaśyad vibudhān sarvān asvedān stabdhalocanān / hṛṣitasragrajohīnān sthitān aspṛśataḥ kṣitim // 3.54.23
chāyādvitīyo mlānasrag rajaḥsvedasamanvitaḥ / bhūmiṣṭho naiṣadhaś caiva nimeṣeṇa ca sūcitaḥ // 3.54.24
sā samīkṣya tato devān puṇyaślokaṃ ca bhārata / naiṣadhaṃ varayām āsa bhaimī dharmeṇa bhārata // 3.54.25
vilajjamānā vastrānte jagrāhāyatalocanā / skandhadeśe 'sṛjac cāsya srajaṃ paramaśobhanām // 3.54.26
varayām āsa caivainaṃ patitve varavarṇinī // 3.54.26.2
tato hā heti sahasā śabdo mukto narādhipaiḥ / devair maharṣibhiś caiva sādhu sādhv iti bhārata // 3.54.27
vismitair īritaḥ śabdaḥ praśaṃsadbhir nalaṃ nṛpam // 3.54.27.2
vṛte tu naiṣadhe bhaimyā lokapālā mahaujasaḥ / prahṛṣṭamanasaḥ sarve nalāyāṣṭau varān daduḥ // 3.54.28
pratyakṣadarśanaṃ yajñe gatiṃ cānuttamāṃ śubhām / naiṣadhāya dadau śakraḥ prīyamāṇaḥ śacīpatiḥ // 3.54.29
agnir ātmabhavaṃ prādād yatra vāñchati naiṣadhaḥ / lokān ātmaprabhāṃś caiva dadau tasmai hutāśanaḥ // 3.54.30
yamas tv annarasaṃ prādād dharme ca paramāṃ sthitim / apāṃpatir apāṃ bhāvaṃ yatra vāñchati naiṣadhaḥ // 3.54.31
srajaṃ cottamagandhāḍhyāṃ sarve ca mithunaṃ daduḥ / varān evaṃ pradāyāsya devās te tridivaṃ gatāḥ // 3.54.32
pārthivāś cānubhūyāsyā vivāhaṃ vismayānvitāḥ / damayantyāḥ pramuditāḥ pratijagmur yathāgatam // 3.54.33
avāpya nārīratnaṃ tat puṇyaśloko 'pi pārthivaḥ / reme saha tayā rājā śacyeva balavṛtrahā // 3.54.34
atīva mudito rājā bhrājamāno 'ṃśumān iva / arañjayat prajā vīro dharmeṇa paripālayan // 3.54.35
īje cāpy aśvamedhena yayātir iva nāhuṣaḥ / anyaiś ca kratubhir dhīmān bahubhiś cāptadakṣiṇaiḥ // 3.54.36
punaś ca ramaṇīyeṣu vaneṣūpavaneṣu ca / damayantyā saha nalo vijahārāmaropamaḥ // 3.54.37
evaṃ sa yajamānaś ca viharaṃś ca narādhipaḥ / rarakṣa vasusaṃpūrṇāṃ vasudhāṃ vasudhādhipaḥ // 3.54.38
vṛte tu naiṣadhe bhaimyā lokapālā mahaujasaḥ / yānto dadṛśur āyāntaṃ dvāparaṃ kalinā saha // 3.55.1
athābravīt kaliṃ śakraḥ saṃprekṣya balavṛtrahā / dvāpareṇa sahāyena kale brūhi kva yāsyasi // 3.55.2
tato 'bravīt kaliḥ śakraṃ damayantyāḥ svayaṃvaram / gatvāhaṃ varayiṣye tāṃ mano hi mama tadgatam // 3.55.3
tam abravīt prahasyendro nirvṛttaḥ sa svayaṃvaraḥ / vṛtas tayā nalo rājā patir asmatsamīpataḥ // 3.55.4
evam uktas tu śakreṇa kaliḥ kopasamanvitaḥ / devān āmantrya tān sarvān uvācedaṃ vacas tadā // 3.55.5
devānāṃ mānuṣaṃ madhye yat sā patim avindata / nanu tasyā bhaven nyāyyaṃ vipulaṃ daṇḍadhāraṇam // 3.55.6
evam ukte tu kalinā pratyūcus te divaukasaḥ / asmābhiḥ samanujñāto damayantyā nalo vṛtaḥ // 3.55.7
kaś ca sarvaguṇopetaṃ nāśrayeta nalaṃ nṛpam / yo veda dharmān akhilān yathāvac caritavrataḥ // 3.55.8
yasmin satyaṃ dhṛtir dānaṃ tapaḥ śaucaṃ damaḥ śamaḥ / dhruvāṇi puruṣavyāghre lokapālasame nṛpe // 3.55.9
ātmānaṃ sa śapen mūḍho hanyāc cātmānam ātmanā / evaṃguṇaṃ nalaṃ yo vai kāmayec chapituṃ kale // 3.55.10
kṛcchre sa narake majjed agādhe vipule 'plave / evam uktvā kaliṃ devā dvāparaṃ ca divaṃ yayuḥ // 3.55.11
tato gateṣu deveṣu kalir dvāparam abravīt / saṃhartuṃ notsahe kopaṃ nale vatsyāmi dvāpara // 3.55.12
bhraṃśayiṣyāmi taṃ rājyān na bhaimyā saha raṃsyate / tvam apy akṣān samāviśya kartuṃ sāhāyyam arhasi // 3.55.13
evaṃ sa samayaṃ kṛtvā dvāpareṇa kaliḥ saha / ājagāma tatas tatra yatra rājā sa naiṣadhaḥ // 3.56.1
sa nityam antaraprekṣī niṣadheṣv avasac ciram / athāsya dvādaśe varṣe dadarśa kalir antaram // 3.56.2
kṛtvā mūtram upaspṛśya saṃdhyām āste sma naiṣadhaḥ / akṛtvā pādayoḥ śaucaṃ tatrainaṃ kalir āviśat // 3.56.3
sa samāviśya tu nalaṃ samīpaṃ puṣkarasya ha / gatvā puṣkaram āhedam ehi dīvya nalena vai // 3.56.4
akṣadyūte nalaṃ jetā bhavān hi sahito mayā / niṣadhān pratipadyasva jitvā rājan nalaṃ nṛpam // 3.56.5
evam uktas tu kalinā puṣkaro nalam abhyayāt / kaliś caiva vṛṣo bhūtvā gavāṃ puṣkaram abhyayāt // 3.56.6
āsādya tu nalaṃ vīraṃ puṣkaraḥ paravīrahā / dīvyāvety abravīd bhrātā vṛṣeṇeti muhur muhuḥ // 3.56.7
na cakṣame tato rājā samāhvānaṃ mahāmanāḥ / vaidarbhyāḥ prekṣamāṇāyāḥ paṇakālam amanyata // 3.56.8
hiraṇyasya suvarṇasya yānayugyasya vāsasām / āviṣṭaḥ kalinā dyūte jīyate sma nalas tadā // 3.56.9
tam akṣamadasaṃmattaṃ suhṛdāṃ na tu kaś cana / nivāraṇe 'bhavac chakto dīvyamānam acetasam // 3.56.10
tataḥ paurajanaḥ sarvo mantribhiḥ saha bhārata / rājānaṃ draṣṭum āgacchan nivārayitum āturam // 3.56.11
tataḥ sūta upāgamya damayantyai nyavedayat / eṣa paurajanaḥ sarvo dvāri tiṣṭhati kāryavān // 3.56.12
nivedyatāṃ naiṣadhāya sarvāḥ prakṛtayaḥ sthitāḥ / amṛṣyamāṇā vyasanaṃ rājño dharmārthadarśinaḥ // 3.56.13
tataḥ sā bāṣpakalayā vācā duḥkhena karśitā / uvāca naiṣadhaṃ bhaimī śokopahatacetanā // 3.56.14
rājan paurajano dvāri tvāṃ didṛkṣur avasthitaḥ / mantribhiḥ sahitaḥ sarvai rājabhaktipuraskṛtaḥ // 3.56.15
taṃ draṣṭum arhasīty evaṃ punaḥ punar abhāṣata // 3.56.15.2
tāṃ tathā rucirāpāṅgīṃ vilapantīṃ sumadhyamām / āviṣṭaḥ kalinā rājā nābhyabhāṣata kiṃ cana // 3.56.16
tatas te mantriṇaḥ sarve te caiva puravāsinaḥ / nāyam astīti duḥkhārtā vrīḍitā jagmur ālayān // 3.56.17
tathā tad abhavad dyūtaṃ puṣkarasya nalasya ca / yudhiṣṭhira bahūn māsān puṇyaślokas tv ajīyata // 3.56.18
damayantī tato dṛṣṭvā puṇyaślokaṃ narādhipam / unmattavad anunmattā devane gatacetasam // 3.57.1
bhayaśokasamāviṣṭā rājan bhīmasutā tataḥ / cintayām āsa tat kāryaṃ sumahat pārthivaṃ prati // 3.57.2
sā śaṅkamānā tatpāpaṃ cikīrṣantī ca tatpriyam / nalaṃ ca hṛtasarvasvam upalabhyedam abravīt // 3.57.3
bṛhatsene vrajāmātyān ānāyya nalaśāsanāt / ācakṣva yad dhṛtaṃ dravyam avaśiṣṭaṃ ca yad vasu // 3.57.4
tatas te mantriṇaḥ sarve vijñāya nalaśāsanam / api no bhāgadheyaṃ syād ity uktvā punar āvrajan // 3.57.5
tās tu sarvāḥ prakṛtayo dvitīyaṃ samupasthitāḥ / nyavedayad bhīmasutā na ca tat pratyanandata // 3.57.6
vākyam apratinandantaṃ bhartāram abhivīkṣya sā / damayantī punar veśma vrīḍitā praviveśa ha // 3.57.7
niśamya satataṃ cākṣān puṇyaślokaparāṅmukhān / nalaṃ ca hṛtasarvasvaṃ dhātrīṃ punar uvāca ha // 3.57.8
bṛhatsene punar gaccha vārṣṇeyaṃ nalaśāsanāt / sūtam ānaya kalyāṇi mahat kāryam upasthitam // 3.57.9
bṛhatsenā tu tac chrutvā damayantyāḥ prabhāṣitam / vārṣṇeyam ānayām āsa puruṣair āptakāribhiḥ // 3.57.10
vārṣṇeyaṃ tu tato bhaimī sāntvayañ ślakṣṇayā girā / uvāca deśakālajñā prāptakālam aninditā // 3.57.11
jānīṣe tvaṃ yathā rājā samyagvṛttaḥ sadā tvayi / tasya tvaṃ viṣamasthasya sāhāyyaṃ kartum arhasi // 3.57.12
yathā yathā hi nṛpatiḥ puṣkareṇeha jīyate / tathā tathāsya dyūte vai rāgo bhūyo 'bhivardhate // 3.57.13
yathā ca puṣkarasyākṣā vartante vaśavartinaḥ / tathā viparyayaś cāpi nalasyākṣeṣu dṛśyate // 3.57.14
suhṛtsvajanavākyāni yathāvan na śṛṇoti ca / nūnaṃ manye na śeṣo 'sti naiṣadhasya mahātmanaḥ // 3.57.15
yatra me vacanaṃ rājā nābhinandati mohitaḥ / śaraṇaṃ tvāṃ prapannāsmi sārathe kuru madvacaḥ // 3.57.16
na hi me śudhyate bhāvaḥ kadā cid vinaśed iti // 3.57.16.2
nalasya dayitān aśvān yojayitvā mahājavān / idam āropya mithunaṃ kuṇḍinaṃ yātum arhasi // 3.57.17
mama jñātiṣu nikṣipya dārakau syandanaṃ tathā / aśvāṃś caitān yathākāmaṃ vasa vānyatra gaccha vā // 3.57.18
damayantyās tu tad vākyaṃ vārṣṇeyo nalasārathiḥ / nyavedayad aśeṣeṇa nalāmātyeṣu mukhyaśaḥ // 3.57.19
taiḥ sametya viniścitya so 'nujñāto mahīpate / yayau mithunam āropya vidarbhāṃs tena vāhinā // 3.57.20
hayāṃs tatra vinikṣipya sūto rathavaraṃ ca tam / indrasenāṃ ca tāṃ kanyām indrasenaṃ ca bālakam // 3.57.21
āmantrya bhīmaṃ rājānam ārtaḥ śocan nalaṃ nṛpam / aṭamānas tato 'yodhyāṃ jagāma nagarīṃ tadā // 3.57.22
ṛtuparṇaṃ sa rājānam upatasthe suduḥkhitaḥ / bhṛtiṃ copayayau tasya sārathyena mahīpate // 3.57.23
tatas tu yāte vārṣṇeye puṇyaślokasya dīvyataḥ / puṣkareṇa hṛtaṃ rājyaṃ yac cānyad vasu kiṃ cana // 3.58.1
hṛtarājyaṃ nalaṃ rājan prahasan puṣkaro 'bravīt / dyūtaṃ pravartatāṃ bhūyaḥ pratipāṇo 'sti kas tava // 3.58.2
śiṣṭā te damayanty ekā sarvam anyad dhṛtaṃ mayā / damayantyāḥ paṇaḥ sādhu vartatāṃ yadi manyase // 3.58.3
puṣkareṇaivam uktasya puṇyaślokasya manyunā / vyadīryateva hṛdayaṃ na cainaṃ kiṃ cid abravīt // 3.58.4
tataḥ puṣkaram ālokya nalaḥ paramamanyumān / utsṛjya sarvagātrebhyo bhūṣaṇāni mahāyaśāḥ // 3.58.5
ekavāsā asaṃvītaḥ suhṛcchokavivardhanaḥ / niścakrāma tadā rājā tyaktvā suvipulāṃ śriyam // 3.58.6
damayanty ekavastrā taṃ gacchantaṃ pṛṣṭhato 'nviyāt / sa tayā bāhyataḥ sārdhaṃ trirātraṃ naiṣadho 'vasat // 3.58.7
puṣkaras tu mahārāja ghoṣayām āsa vai pure / nale yaḥ samyag ātiṣṭhet sa gacched vadhyatāṃ mama // 3.58.8
puṣkarasya tu vākyena tasya vidveṣaṇena ca / paurā na tasmin satkāraṃ kṛtavanto yudhiṣṭhira // 3.58.9
sa tathā nagarābhyāśe satkārārho na satkṛtaḥ / trirātram uṣito rājā jalamātreṇa vartayan // 3.58.10
kṣudhā saṃpīḍyamānas tu nalo bahutithe 'hani / apaśyac chakunān kāṃś cid dhiraṇyasadṛśacchadān // 3.58.11
sa cintayām āsa tadā niṣadhādhipatir balī / asti bhakṣo mamādyāyaṃ vasu cedaṃ bhaviṣyati // 3.58.12
tatas tān antarīyeṇa vāsasā samavāstṛṇot / tasyāntarīyam ādāya jagmuḥ sarve vihāyasā // 3.58.13
utpatantaḥ khagās te tu vākyam āhus tadā nalam / dṛṣṭvā digvāsasaṃ bhūmau sthitaṃ dīnam adhomukham // 3.58.14
vayam akṣāḥ sudurbuddhe tava vāso jihīrṣavaḥ / āgatā na hi naḥ prītiḥ savāsasi gate tvayi // 3.58.15
tān samīkṣya gatān akṣān ātmānaṃ ca vivāsasam / puṇyaślokas tato rājā damayantīm athābravīt // 3.58.16
yeṣāṃ prakopād aiśvaryāt pracyuto 'ham anindite / prāṇayātrāṃ na vinde ca duḥkhitaḥ kṣudhayārditaḥ // 3.58.17
yeṣāṃ kṛte na satkāram akurvan mayi naiṣadhāḥ / ta ime śakunā bhūtvā vāso 'py apaharanti me // 3.58.18
vaiṣamyaṃ paramaṃ prāpto duḥkhito gatacetanaḥ / bhartā te 'haṃ nibodhedaṃ vacanaṃ hitam ātmanaḥ // 3.58.19
ete gacchanti bahavaḥ panthāno dakṣiṇāpatham / avantīm ṛkṣavantaṃ ca samatikramya parvatam // 3.58.20
eṣa vindhyo mahāśailaḥ payoṣṇī ca samudragā / āśramāś ca maharṣīṇām amī puṣpaphalānvitāḥ // 3.58.21
eṣa panthā vidarbhāṇām ayaṃ gacchati kosalān / ataḥ paraṃ ca deśo 'yaṃ dakṣiṇe dakṣiṇāpathaḥ // 3.58.22
tataḥ sā bāṣpakalayā vācā duḥkhena karśitā / uvāca damayantī taṃ naiṣadhaṃ karuṇaṃ vacaḥ // 3.58.23
udvepate me hṛdayaṃ sīdanty aṅgāni sarvaśaḥ / tava pārthiva saṃkalpaṃ cintayantyāḥ punaḥ punaḥ // 3.58.24
hṛtarājyaṃ hṛtadhanaṃ vivastraṃ kṣucchramānvitam / katham utsṛjya gaccheyam ahaṃ tvāṃ vijane vane // 3.58.25
śrāntasya te kṣudhārtasya cintayānasya tat sukham / vane ghore mahārāja nāśayiṣyāmi te klamam // 3.58.26
na ca bhāryāsamaṃ kiṃ cid vidyate bhiṣajāṃ matam / auṣadhaṃ sarvaduḥkheṣu satyam etad bravīmi te // 3.58.27
evam etad yathāttha tvaṃ damayanti sumadhyame / nāsti bhāryāsamaṃ mitraṃ narasyārtasya bheṣajam // 3.58.28
na cāhaṃ tyaktukāmas tvāṃ kimarthaṃ bhīru śaṅkase / tyajeyam aham ātmānaṃ na tv eva tvām anindite // 3.58.29
yadi māṃ tvaṃ mahārāja na vihātum ihecchasi / tat kimarthaṃ vidarbhāṇāṃ panthāḥ samupadiśyate // 3.58.30
avaimi cāhaṃ nṛpate na tvaṃ māṃ tyaktum arhasi / cetasā tv apakṛṣṭena māṃ tyajethā mahāpate // 3.58.31
panthānaṃ hi mamābhīkṣṇam ākhyāsi narasattama / atonimittaṃ śokaṃ me vardhayasy amaraprabha // 3.58.32
yadi cāyam abhiprāyas tava rājan vrajed iti / sahitāv eva gacchāvo vidarbhān yadi manyase // 3.58.33
vidarbharājas tatra tvāṃ pūjayiṣyati mānada / tena tvaṃ pūjito rājan sukhaṃ vatsyasi no gṛhe // 3.58.34
yathā rājyaṃ pitus te tat tathā mama na saṃśayaḥ / na tu tatra gamiṣyāmi viṣamasthaḥ kathaṃ cana // 3.59.1
kathaṃ samṛddho gatvāhaṃ tava harṣavivardhanaḥ / paridyūno gamiṣyāmi tava śokavivardhanaḥ // 3.59.2
iti bruvan nalo rājā damayantīṃ punaḥ punaḥ / sāntvayām āsa kalyāṇīṃ vāsaso 'rdhena saṃvṛtām // 3.59.3
tāv ekavastrasaṃvītāv aṭamānāv itas tataḥ / kṣutpipāsāpariśrāntau sabhāṃ kāṃ cid upeyatuḥ // 3.59.4
tāṃ sabhām upasaṃprāpya tadā sa niṣadhādhipaḥ / vaidarbhyā sahito rājā niṣasāda mahītale // 3.59.5
sa vai vivastro malino vikacaḥ pāṃsuguṇṭhitaḥ / damayantyā saha śrāntaḥ suṣvāpa dharaṇītale // 3.59.6
damayanty api kalyāṇī nidrayāpahṛtā tataḥ / sahasā duḥkham āsādya sukumārī tapasvinī // 3.59.7
suptāyāṃ damayantyāṃ tu nalo rājā viśāṃ pate / śokonmathitacittātmā na sma śete yathā purā // 3.59.8
sa tad rājyāpaharaṇaṃ suhṛttyāgaṃ ca sarvaśaḥ / vane ca taṃ paridhvaṃsaṃ prekṣya cintām upeyivān // 3.59.9
kiṃ nu me syād idaṃ kṛtvā kiṃ nu me syād akurvataḥ / kiṃ nu me maraṇaṃ śreyaḥ parityāgo janasya vā // 3.59.10
mām iyaṃ hy anuraktedaṃ duḥkham āpnoti matkṛte / madvihīnā tv iyaṃ gacchet kadā cit svajanaṃ prati // 3.59.11
mayā niḥsaṃśayaṃ duḥkham iyaṃ prāpsyaty anuttamā / utsarge saṃśayaḥ syāt tu vindetāpi sukhaṃ kva cit // 3.59.12
sa viniścitya bahudhā vicārya ca punaḥ punaḥ / utsarge 'manyata śreyo damayantyā narādhipaḥ // 3.59.13
so 'vastratām ātmanaś ca tasyāś cāpy ekavastratām / cintayitvādhyagād rājā vastrārdhasyāvakartanam // 3.59.14
kathaṃ vāso vikarteyaṃ na ca budhyeta me priyā / cintyaivaṃ naiṣadho rājā sabhāṃ paryacarat tadā // 3.59.15
paridhāvann atha nala itaś cetaś ca bhārata / āsasāda sabhoddeśe vikośaṃ khaḍgam uttamam // 3.59.16
tenārdhaṃ vāsasaś chittvā nivasya ca paraṃtapaḥ / suptām utsṛjya vaidarbhīṃ prādravad gatacetanaḥ // 3.59.17
tato nibaddhahṛdayaḥ punar āgamya tāṃ sabhām / damayantīṃ tathā dṛṣṭvā ruroda niṣadhādhipaḥ // 3.59.18
yāṃ na vāyur na cādityaḥ purā paśyati me priyām / seyam adya sabhāmadhye śete bhūmāv anāthavat // 3.59.19
iyaṃ vastrāvakartena saṃvītā cāruhāsinī / unmatteva varārohā kathaṃ buddhvā bhaviṣyati // 3.59.20
katham ekā satī bhaimī mayā virahitā śubhā / cariṣyati vane ghore mṛgavyālaniṣevite // 3.59.21
gatvā gatvā nalo rājā punar eti sabhāṃ muhuḥ / ākṛṣyamāṇaḥ kalinā sauhṛdenāpakṛṣyate // 3.59.22
dvidheva hṛdayaṃ tasya duḥkhitasyābhavat tadā / doleva muhur āyāti yāti caiva sabhāṃ muhuḥ // 3.59.23
so 'pakṛṣṭas tu kalinā mohitaḥ prādravan nalaḥ / suptām utsṛjya tāṃ bhāryāṃ vilapya karuṇaṃ bahu // 3.59.24
naṣṭātmā kalinā spṛṣṭas tat tad vigaṇayan nṛpaḥ / jagāmaiva vane śūnye bhāryām utsṛjya duḥkhitaḥ // 3.59.25
apakrānte nale rājan damayantī gataklamā / abudhyata varārohā saṃtrastā vijane vane // 3.60.1
sāpaśyamānā bhartāraṃ duḥkhaśokasamanvitā / prākrośad uccaiḥ saṃtrastā mahārājeti naiṣadham // 3.60.2
hā nātha hā mahārāja hā svāmin kiṃ jahāsi mām / hā hatāsmi vinaṣṭāsmi bhītāsmi vijane vane // 3.60.3
nanu nāma mahārāja dharmajñaḥ satyavāg asi / katham uktvā tathāsatyaṃ suptām utsṛjya māṃ gataḥ // 3.60.4
katham utsṛjya gantāsi vaśyāṃ bhāryām anuvratām / viśeṣato 'napakṛte pareṇāpakṛte sati // 3.60.5
śakṣyase tā giraḥ satyāḥ kartuṃ mayi nareśvara / yās tvayā lokapālānāṃ saṃnidhau kathitāḥ purā // 3.60.6
paryāptaḥ parihāso 'yam etāvān puruṣarṣabha / bhītāham asmi durdharṣa darśayātmānam īśvara // 3.60.7
dṛśyase dṛśyase rājann eṣa tiṣṭhasi naiṣadha / āvārya gulmair ātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase // 3.60.8
nṛśaṃsaṃ bata rājendra yan mām evaṃgatām iha / vilapantīṃ samāliṅgya nāśvāsayasi pārthiva // 3.60.9
na śocāmy aham ātmānaṃ na cānyad api kiṃ cana / kathaṃ nu bhavitāsy eka iti tvāṃ nṛpa śocimi // 3.60.10
kathaṃ nu rājaṃs tṛṣitaḥ kṣudhitaḥ śramakarśitaḥ / sāyāhne vṛkṣamūleṣu mām apaśyan bhaviṣyasi // 3.60.11
tataḥ sā tīvraśokārtā pradīpteva ca manyunā / itaś cetaś ca rudatī paryadhāvata duḥkhitā // 3.60.12
muhur utpatate bālā muhuḥ patati vihvalā / muhur ālīyate bhītā muhuḥ krośati roditi // 3.60.13
sā tīvraśokasaṃtaptā muhur niḥśvasya vihvalā / uvāca bhaimī niṣkramya rodamānā pativratā // 3.60.14
yasyābhiśāpād duḥkhārto duḥkhaṃ vindati naiṣadhaḥ / tasya bhūtasya tad duḥkhād duḥkham abhyadhikaṃ bhavet // 3.60.15
apāpacetasaṃ pāpo ya evaṃ kṛtavān nalam / tasmād duḥkhataraṃ prāpya jīvatv asukhajīvikām // 3.60.16
evaṃ tu vilapantī sā rājño bhāryā mahātmanaḥ / anveṣati sma bhartāraṃ vane śvāpadasevite // 3.60.17
unmattavad bhīmasutā vilapantī tatas tataḥ / hā hā rājann iti muhur itaś cetaś ca dhāvati // 3.60.18
tāṃ śuṣyamāṇām atyarthaṃ kurarīm iva vāśatīm / karuṇaṃ bahu śocantīṃ vilapantīṃ muhur muhuḥ // 3.60.19
sahasābhyāgatāṃ bhaimīm abhyāśaparivartinīm / jagrāhājagaro grāho mahākāyaḥ kṣudhānvitaḥ // 3.60.20
sā grasyamānā grāheṇa śokena ca parājitā / nātmānaṃ śocati tathā yathā śocati naiṣadham // 3.60.21
hā nātha mām iha vane grasyamānām anāthavat / grāheṇānena vipine kimarthaṃ nābhidhāvasi // 3.60.22
kathaṃ bhaviṣyasi punar mām anusmṛtya naiṣadha / pāpān muktaḥ punar labdhvā buddhiṃ ceto dhanāni ca // 3.60.23
śrāntasya te kṣudhārtasya pariglānasya naiṣadha / kaḥ śramaṃ rājaśārdūla nāśayiṣyati mānada // 3.60.24
tām akasmān mṛgavyādho vicaran gahane vane / ākrandatīm upaśrutya javenābhisasāra ha // 3.60.25
tāṃ sa dṛṣṭvā tathā grastām urageṇāyatekṣaṇām / tvaramāṇo mṛgavyādhaḥ samabhikramya vegitaḥ // 3.60.26
mukhataḥ pātayām āsa śastreṇa niśitena ha / nirviceṣṭaṃ bhujaṃgaṃ taṃ viśasya mṛgajīvanaḥ // 3.60.27
mokṣayitvā ca tāṃ vyādhaḥ prakṣālya salilena ca / samāśvāsya kṛtāhārām atha papraccha bhārata // 3.60.28
kasya tvaṃ mṛgaśāvākṣi kathaṃ cābhyāgatā vanam / kathaṃ cedaṃ mahat kṛcchraṃ prāptavaty asi bhāmini // 3.60.29
damayantī tathā tena pṛcchyamānā viśāṃ pate / sarvam etad yathāvṛttam ācacakṣe 'sya bhārata // 3.60.30
tām ardhavastrasaṃvītāṃ pīnaśroṇipayodharām / sukumārānavadyāṅgīṃ pūrṇacandranibhānanām // 3.60.31
arālapakṣmanayanāṃ tathā madhurabhāṣiṇīm / lakṣayitvā mṛgavyādhaḥ kāmasya vaśam eyivān // 3.60.32
tām atha ślakṣṇayā vācā lubdhako mṛdupurvayā / sāntvayām āsa kāmārtas tad abudhyata bhāminī // 3.60.33
damayantī tu taṃ duṣṭam upalabhya pativratā / tīvraroṣasamāviṣṭā prajajvāleva manyunā // 3.60.34
sa tu pāpamatiḥ kṣudraḥ pradharṣayitum āturaḥ / durdharṣāṃ tarkayām āsa dīptām agniśikhām iva // 3.60.35
damayantī tu duḥkhārtā patirājyavinākṛtā / atītavākpathe kāle śaśāpainaṃ ruṣā kila // 3.60.36
yathāhaṃ naiṣadhād anyaṃ manasāpi na cintaye / tathāyaṃ patatāṃ kṣudraḥ parāsur mṛgajīvanaḥ // 3.60.37
uktamātre tu vacane tayā sa mṛgajīvanaḥ / vyasuḥ papāta medinyām agnidagdha iva drumaḥ // 3.60.38
sā nihatya mṛgavyādhaṃ pratasthe kamalekṣaṇā / vanaṃ pratibhayaṃ śūnyaṃ jhillikāgaṇanāditam // 3.61.1
siṃhavyāghravarāharkṣarurudvīpiniṣevitam / nānāpakṣigaṇākīrṇaṃ mlecchataskarasevitam // 3.61.2
śālaveṇudhavāśvatthatindukeṅgudakiṃśukaiḥ / arjunāriṣṭasaṃchannaṃ candanaiś ca saśālmalaiḥ // 3.61.3
jambvāmralodhrakhadiraśākavetrasamākulam / kāśmaryāmalakaplakṣakadambodumbarāvṛtam // 3.61.4
badarībilvasaṃchannaṃ nyagrodhaiś ca samākulam / priyālatālakharjūraharītakabibhītakaiḥ // 3.61.5
nānādhātuśatair naddhān vividhān api cācalān / nikuñjān pakṣisaṃghuṣṭān darīś cādbhutadarśanāḥ // 3.61.6
nadīḥ sarāṃsi vāpīś ca vividhāṃś ca mṛgadvijān // 3.61.6.2
sā bahūn bhīmarūpāṃś ca piśācoragarākṣasān / palvalāni taḍāgāni girikūṭāni sarvaśaḥ // 3.61.7
saritaḥ sāgarāṃś caiva dadarśādbhutadarśanān // 3.61.7.2
yūthaśo dadṛśe cātra vidarbhādhipanandinī / mahiṣān varāhān gomāyūn ṛkṣavānarapannagān // 3.61.8
tejasā yaśasā sthityā śriyā ca parayā yutā / vaidarbhī vicaraty ekā nalam anveṣatī tadā // 3.61.9
nābibhyat sā nṛpasutā bhaimī tatrātha kasya cit / dāruṇām aṭavīṃ prāpya bhartṛvyasanakarśitā // 3.61.10
vidarbhatanayā rājan vilalāpa suduḥkhitā / bhartṛśokaparītāṅgī śilātalasamāśritā // 3.61.11
siṃhoraska mahābāho niṣadhānāṃ janādhipa / kva nu rājan gato 'sīha tyaktvā māṃ nirjane vane // 3.61.12
aśvamedhādibhir vīra kratubhiḥ svāptadakṣiṇaiḥ / katham iṣṭvā naravyāghra mayi mithyā pravartase // 3.61.13
yat tvayoktaṃ naravyāghra matsamakṣaṃ mahādyute / kartum arhasi kalyāṇa tad ṛtaṃ pārthivarṣabha // 3.61.14
yathoktaṃ vihagair haṃsaiḥ samīpe tava bhūmipa / matsakāśe ca tair uktaṃ tad avekṣitum arhasi // 3.61.15
catvāra ekato vedāḥ sāṅgopāṅgāḥ savistarāḥ / svadhītā mānavaśreṣṭha satyam ekaṃ kilaikataḥ // 3.61.16
tasmād arhasi śatrughna satyaṃ kartuṃ nareśvara / uktavān asi yad vīra matsakāśe purā vacaḥ // 3.61.17
hā vīra nanu nāmāham iṣṭā kila tavānagha / asyām aṭavyāṃ ghorāyāṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase // 3.61.18
bhartsayaty eṣa māṃ raudro vyāttāsyo dāruṇākṛtiḥ / araṇyarāṭ kṣudhāviṣṭaḥ kiṃ māṃ na trātum arhasi // 3.61.19
na me tvad anyā subhage priyā ity abravīs tadā / tām ṛtāṃ kuru kalyāṇa puroktāṃ bhāratīṃ nṛpa // 3.61.20
unmattāṃ vilapantīṃ māṃ bhāryām iṣṭāṃ narādhipa / īpsitām īpsito nātha kiṃ māṃ na pratibhāṣase // 3.61.21
kṛśāṃ dīnāṃ vivarṇāṃ ca malināṃ vasudhādhipa / vastrārdhaprāvṛtām ekāṃ vilapantīm anāthavat // 3.61.22
yūthabhraṣṭām ivaikāṃ māṃ hariṇīṃ pṛthulocana / na mānayasi mānārha rudatīm arikarśana // 3.61.23
mahārāja mahāraṇye mām ihaikākinīṃ satīm / ābhāṣamāṇāṃ svāṃ patnīṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase // 3.61.24
kulaśīlopasaṃpannaṃ cārusarvāṅgaśobhanam / nādya tvām anupaśyāmi girāv asmin narottama // 3.61.25
vane cāsmin mahāghore siṃhavyāghraniṣevite // 3.61.25.2
śayānam upaviṣṭaṃ vā sthitaṃ vā niṣadhādhipa / prasthitaṃ vā naraśreṣṭha mama śokavivardhana // 3.61.26
kaṃ nu pṛcchāmi duḥkhārtā tvadarthe śokakarśitā / kaccid dṛṣṭas tvayāraṇye saṃgatyeha nalo nṛpaḥ // 3.61.27
ko nu me kathayed adya vane 'smin viṣṭhitaṃ nalam / abhirūpaṃ mahātmānaṃ paravyūhavināśanam // 3.61.28
yam anveṣasi rājānaṃ nalaṃ padmanibhekṣaṇam / ayaṃ sa iti kasyādya śroṣyāmi madhurāṃ giram // 3.61.29
araṇyarāḍ ayaṃ śrīmāṃś caturdaṃṣṭro mahāhanuḥ / śārdūlo 'bhimukhaḥ praiti pṛcchāmy enam aśaṅkitā // 3.61.30
bhavān mṛgāṇām adhipas tvam asmin kānane prabhuḥ / vidarbharājatanayāṃ damayantīti viddhi mām // 3.61.31
niṣadhādhipater bhāryāṃ nalasyāmitraghātinaḥ / patim anveṣatīm ekāṃ kṛpaṇāṃ śokakarśitām // 3.61.32
āśvāsaya mṛgendreha yadi dṛṣṭas tvayā nalaḥ // 3.61.32.2
atha vāraṇyanṛpate nalaṃ yadi na śaṃsasi / mām adasva mṛgaśreṣṭha viśokāṃ kuru duḥkhitām // 3.61.33
śrutvāraṇye vilapitaṃ mamaiṣa mṛgarāṭ svayam / yāty etāṃ mṛṣṭasalilām āpagāṃ sāgaraṃgamām // 3.61.34
imaṃ śiloccayaṃ puṇyaṃ śṛṅgair bahubhir ucchritaiḥ / virājadbhir divaspṛgbhir naikavarṇair manoramaiḥ // 3.61.35
nānādhātusamākīrṇaṃ vividhopalabhūṣitam / asyāraṇyasya mahataḥ ketubhūtam ivocchritam // 3.61.36
siṃhaśārdūlamātaṅgavarāharkṣamṛgāyutam / patatribhir bahuvidhaiḥ samantād anunāditam // 3.61.37
kiṃśukāśokabakulapuṃnāgair upaśobhitam / saridbhiḥ savihaṃgābhiḥ śikharaiś copaśobhitam // 3.61.38
girirājam imaṃ tāvat pṛcchāmi nṛpatiṃ prati // 3.61.38.2
bhagavann acalaśreṣṭha divyadarśana viśruta / śaraṇya bahukalyāṇa namas te 'stu mahīdhara // 3.61.39
praṇame tvābhigamyāhaṃ rājaputrīṃ nibodha mām / rājñaḥ snuṣāṃ rājabhāryāṃ damayantīti viśrutām // 3.61.40
rājā vidarbhādhipatiḥ pitā mama mahārathaḥ / bhīmo nāma kṣitipatiś cāturvarṇyasya rakṣitā // 3.61.41
rājasūyāśvamedhānāṃ kratūnāṃ dakṣiṇāvatām / āhartā pārthivaśreṣṭhaḥ pṛthucārvañcitekṣaṇaḥ // 3.61.42
brahmaṇyaḥ sādhuvṛttaś ca satyavāg anasūyakaḥ / śīlavān susamācāraḥ pṛthuśrīr dharmavic chuciḥ // 3.61.43
samyag goptā vidarbhāṇāṃ nirjitārigaṇaḥ prabhuḥ / tasya māṃ viddhi tanayāṃ bhagavaṃs tvām upasthitām // 3.61.44
niṣadheṣu mahāśaila śvaśuro me nṛpottamaḥ / sugṛhītanāmā vikhyāto vīrasena iti sma ha // 3.61.45
tasya rājñaḥ suto vīraḥ śrīmān satyaparākramaḥ / kramaprāptaṃ pituḥ svaṃ yo rājyaṃ samanuśāsti ha // 3.61.46
nalo nāmāridamanaḥ puṇyaśloka iti śrutaḥ / brahmaṇyo vedavid vāgmī puṇyakṛt somapo 'gnicit // 3.61.47
yaṣṭā dātā ca yoddhā ca samyak caiva praśāsitā / tasya mām acalaśreṣṭha viddhi bhāryām ihāgatām // 3.61.48
tyaktaśriyaṃ bhartṛhīnām anāthāṃ vyasanānvitām / anveṣamāṇāṃ bhartāraṃ taṃ vai naravarottamam // 3.61.49
kham ullikhadbhir etair hi tvayā śṛṅgaśatair nṛpaḥ / kaccid dṛṣṭo 'calaśreṣṭha vane 'smin dāruṇe nalaḥ // 3.61.50
gajendravikramo dhīmān dīrghabāhur amarṣaṇaḥ / vikrāntaḥ satyavāg dhīro bhartā mama mahāyaśāḥ // 3.61.51
niṣadhānām adhipatiḥ kaccid dṛṣṭas tvayā nalaḥ // 3.61.51.2
kiṃ māṃ vilapatīm ekāṃ parvataśreṣṭha duḥkhitām / girā nāśvāsayasy adya svāṃ sutām iva duḥkhitām // 3.61.52
vīra vikrānta dharmajña satyasaṃdha mahīpate / yady asy asmin vane rājan darśayātmānam ātmanā // 3.61.53
kadā nu snigdhagambhīrāṃ jīmūtasvanasaṃnibhām / śroṣyāmi naiṣadhasyāhaṃ vācaṃ tām amṛtopamām // 3.61.54
vaidarbhīty eva kathitāṃ śubhāṃ rājño mahātmanaḥ / āmnāyasāriṇīm ṛddhāṃ mama śokanibarhiṇīm // 3.61.55
iti sā taṃ giriśreṣṭham uktvā pārthivanandinī / damayantī tato bhūyo jagāma diśam uttarām // 3.61.56
sā gatvā trīn ahorātrān dadarśa paramāṅganā / tāpasāraṇyam atulaṃ divyakānanadarśanam // 3.61.57
vasiṣṭhabhṛgvatrisamais tāpasair upaśobhitam / niyataiḥ saṃyatāhārair damaśaucasamanvitaiḥ // 3.61.58
abbhakṣair vāyubhakṣaiś ca patrāhārais tathaiva ca / jitendriyair mahābhāgaiḥ svargamārgadidṛkṣubhiḥ // 3.61.59
valkalājinasaṃvītair munibhiḥ saṃyatendriyaiḥ / tāpasādhyuṣitaṃ ramyaṃ dadarśāśramamaṇḍalam // 3.61.60
sā dṛṣṭvaivāśramapadaṃ nānāmṛganiṣevitam / śākhāmṛgagaṇaiś caiva tāpasaiś ca samanvitam // 3.61.61
subhrūḥ sukeśī suśroṇī sukucā sudvijānanā / varcasvinī supratiṣṭhā svañcitodyatagāminī // 3.61.62
sā viveśāśramapadaṃ vīrasenasutapriyā / yoṣidratnaṃ mahābhāgā damayantī manasvinī // 3.61.63
sābhivādya tapovṛddhān vinayāvanatā sthitā / svāgataṃ ta iti proktā taiḥ sarvais tāpasaiś ca sā // 3.61.64
pūjāṃ cāsyā yathānyāyaṃ kṛtvā tatra tapodhanāḥ / āsyatām ity athocus te brūhi kiṃ karavāmahe // 3.61.65
tān uvāca varārohā kaccid bhagavatām iha / tapasy agniṣu dharmeṣu mṛgapakṣiṣu cānaghāḥ // 3.61.66
kuśalaṃ vo mahābhāgāḥ svadharmacaraṇeṣu ca // 3.61.66.2
tair uktā kuśalaṃ bhadre sarvatreti yaśasvinī / brūhi sarvānavadyāṅgi kā tvaṃ kiṃ ca cikīrṣasi // 3.61.67
dṛṣṭvaiva te paraṃ rūpaṃ dyutiṃ ca paramām iha / vismayo naḥ samutpannaḥ samāśvasihi mā śucaḥ // 3.61.68
asyāraṇyasya mahatī devatā vā mahībhṛtaḥ / asyā nu nadyāḥ kalyāṇi vada satyam anindite // 3.61.69
sābravīt tān ṛṣīn nāham araṇyasyāsya devatā / na cāpy asya girer viprā na nadyā devatāpy aham // 3.61.70
mānuṣīṃ māṃ vijānīta yūyaṃ sarve tapodhanāḥ / vistareṇābhidhāsyāmi tan me śṛṇuta sarvaśaḥ // 3.61.71
vidarbheṣu mahīpālo bhīmo nāma mahādyutiḥ / tasya māṃ tanayāṃ sarve jānīta dvijasattamāḥ // 3.61.72
niṣadhādhipatir dhīmān nalo nāma mahāyaśāḥ / vīraḥ saṃgrāmajid vidvān mama bhartā viśāṃ patiḥ // 3.61.73
devatābhyarcanaparo dvijātijanavatsalaḥ / goptā niṣadhavaṃśasya mahābhāgo mahādyutiḥ // 3.61.74
satyavāg dharmavit prājñaḥ satyasaṃdho 'rimardanaḥ / brahmaṇyo daivataparaḥ śrīmān parapuraṃjayaḥ // 3.61.75
nalo nāma nṛpaśreṣṭho devarājasamadyutiḥ / mama bhartā viśālākṣaḥ pūrṇenduvadano 'rihā // 3.61.76
āhartā kratumukhyānāṃ vedavedāṅgapāragaḥ / sapatnānāṃ mṛdhe hantā ravisomasamaprabhaḥ // 3.61.77
sa kaiś cin nikṛtiprajñair akalyāṇair narādhamaiḥ / āhūya pṛthivīpālaḥ satyadharmaparāyaṇaḥ // 3.61.78
devane kuśalair jihmair jito rājyaṃ vasūni ca // 3.61.78.2
tasya mām avagacchadhvaṃ bhāryāṃ rājarṣabhasya vai / damayantīti vikhyātāṃ bhartṛdarśanalālasām // 3.61.79
sā vanāni girīṃś caiva sarāṃsi saritas tathā / palvalāni ca ramyāṇi tathāraṇyāni sarvaśaḥ // 3.61.80
anveṣamāṇā bhartāraṃ nalaṃ raṇaviśāradam / mahātmānaṃ kṛtāstraṃ ca vicarāmīha duḥkhitā // 3.61.81
kaccid bhagavatāṃ puṇyaṃ tapovanam idaṃ nṛpaḥ / bhavet prāpto nalo nāma niṣadhānāṃ janādhipaḥ // 3.61.82
yatkṛte 'ham idaṃ viprāḥ prapannā bhṛśadāruṇam / vanaṃ pratibhayaṃ ghoraṃ śārdūlamṛgasevitam // 3.61.83
yadi kaiś cid ahorātrair na drakṣyāmi nalaṃ nṛpam / ātmānaṃ śreyasā yokṣye dehasyāsya vimocanāt // 3.61.84
ko nu me jīvitenārthas tam ṛte puruṣarṣabham / kathaṃ bhaviṣyāmy adyāhaṃ bhartṛśokābhipīḍitā // 3.61.85
evaṃ vilapatīm ekām araṇye bhīmanandinīm / damayantīm athocus te tāpasāḥ satyavādinaḥ // 3.61.86
udarkas tava kalyāṇi kalyāṇo bhavitā śubhe / vayaṃ paśyāma tapasā kṣipraṃ drakṣyasi naiṣadham // 3.61.87
niṣadhānām adhipatiṃ nalaṃ ripunighātinam / bhaimi dharmabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ drakṣyase vigatajvaram // 3.61.88
vimuktaṃ sarvapāpebhyaḥ sarvaratnasamanvitam / tad eva nagaraśreṣṭhaṃ praśāsantam ariṃdamam // 3.61.89
dviṣatāṃ bhayakartāraṃ suhṛdāṃ śokanāśanam / patiṃ drakṣyasi kalyāṇi kalyāṇābhijanaṃ nṛpam // 3.61.90
evam uktvā nalasyeṣṭāṃ mahiṣīṃ pārthivātmajām / antarhitās tāpasās te sāgnihotrāśramās tadā // 3.61.91
sā dṛṣṭvā mahad āścaryaṃ vismitā abhavat tadā / damayanty anavadyāṅgī vīrasenanṛpasnuṣā // 3.61.92
kiṃ nu svapno mayā dṛṣṭaḥ ko 'yaṃ vidhir ihābhavat / kva nu te tāpasāḥ sarve kva tad āśramamaṇḍalam // 3.61.93
kva sā puṇyajalā ramyā nānādvijaniṣevitā / nadī te ca nagā hṛdyāḥ phalapuṣpopaśobhitāḥ // 3.61.94
dhyātvā ciraṃ bhīmasutā damayantī śucismitā / bhartṛśokaparā dīnā vivarṇavadanābhavat // 3.61.95
sā gatvāthāparāṃ bhūmiṃ bāṣpasaṃdigdhayā girā / vilalāpāśrupūrṇākṣī dṛṣṭvāśokataruṃ tataḥ // 3.61.96
upagamya taruśreṣṭham aśokaṃ puṣpitaṃ tadā / pallavāpīḍitaṃ hṛdyaṃ vihaṃgair anunāditam // 3.61.97
aho batāyam agamaḥ śrīmān asmin vanāntare / āpīḍair bahubhir bhāti śrīmān dramiḍarāḍ iva // 3.61.98
viśokāṃ kuru māṃ kṣipram aśoka priyadarśana / vītaśokabhayābādhaṃ kaccit tvaṃ dṛṣṭavān nṛpam // 3.61.99
nalaṃ nāmāridamanaṃ damayantyāḥ priyaṃ patim / niṣadhānām adhipatiṃ dṛṣṭavān asi me priyam // 3.61.100
ekavastrārdhasaṃvītaṃ sukumāratanutvacam / vyasanenārditaṃ vīram araṇyam idam āgatam // 3.61.101
yathā viśokā gaccheyam aśokanaga tat kuru / satyanāmā bhavāśoka mama śokavināśanāt // 3.61.102
evaṃ sāśokavṛkṣaṃ tam ārtā triḥ parigamya ha / jagāma dāruṇataraṃ deśaṃ bhaimī varāṅganā // 3.61.103
sā dadarśa nagān naikān naikāś ca saritas tathā / naikāṃś ca parvatān ramyān naikāṃś ca mṛgapakṣiṇaḥ // 3.61.104
kandarāṃś ca nitambāṃś ca nadāṃś cādbhutadarśanān / dadarśa sā bhīmasutā patim anveṣatī tadā // 3.61.105
gatvā prakṛṣṭam adhvānaṃ damayantī śucismitā / dadarśātha mahāsārthaṃ hastyaśvarathasaṃkulam // 3.61.106
uttarantaṃ nadīṃ ramyāṃ prasannasalilāṃ śubhām / suśītatoyāṃ vistīrṇāṃ hradinīṃ vetasair vṛtām // 3.61.107
prodghuṣṭāṃ krauñcakuraraiś cakravākopakūjitām / kūrmagrāhajhaṣākīrṇāṃ pulinadvīpaśobhitām // 3.61.108
sā dṛṣṭvaiva mahāsārthaṃ nalapatnī yaśasvinī / upasarpya varārohā janamadhyaṃ viveśa ha // 3.61.109
unmattarūpā śokārtā tathā vastrārdhasaṃvṛtā / kṛśā vivarṇā malinā pāṃsudhvastaśiroruhā // 3.61.110
tāṃ dṛṣṭvā tatra manujāḥ ke cid bhītāḥ pradudruvuḥ / ke cic cintāparās tasthuḥ ke cit tatra vicukruśuḥ // 3.61.111
prahasanti sma tāṃ ke cid abhyasūyanta cāpare / cakrus tasyāṃ dayāṃ ke cit papracchuś cāpi bhārata // 3.61.112
kāsi kasyāsi kalyāṇi kiṃ vā mṛgayase vane / tvāṃ dṛṣṭvā vyathitāḥ smeha kaccit tvam asi mānuṣī // 3.61.113
vada satyaṃ vanasyāsya parvatasyātha vā diśaḥ / devatā tvaṃ hi kalyāṇi tvāṃ vayaṃ śaraṇaṃ gatāḥ // 3.61.114
yakṣī vā rākṣasī vā tvam utāho 'si varāṅganā / sarvathā kuru naḥ svasti rakṣasvāsmān anindite // 3.61.115
yathāyaṃ sarvathā sārthaḥ kṣemī śīghram ito vrajet / tathā vidhatsva kalyāṇi tvāṃ vayaṃ śaraṇaṃ gatāḥ // 3.61.116
tathoktā tena sārthena damayantī nṛpātmajā / pratyuvāca tataḥ sādhvī bhartṛvyasanaduḥkhitā // 3.61.117
sārthavāhaṃ ca sārthaṃ ca janā ye cātra ke cana // 3.61.117.2
yūnaḥ sthavirabālāś ca sārthasya ca purogamāḥ / mānuṣīṃ māṃ vijānīta manujādhipateḥ sutām // 3.61.118
nṛpasnuṣāṃ rājabhāryāṃ bhartṛdarśanalālasām // 3.61.118.2
vidarbharāṇ mama pitā bhartā rājā ca naiṣadhaḥ / nalo nāma mahābhāgas taṃ mārgāmy aparājitam // 3.61.119
yadi jānīta nṛpatiṃ kṣipraṃ śaṃsata me priyam / nalaṃ pārthivaśārdūlam amitragaṇasūdanam // 3.61.120
tām uvācānavadyāṅgīṃ sārthasya mahataḥ prabhuḥ / sārthavāhaḥ śucir nāma śṛṇu kalyāṇi madvacaḥ // 3.61.121
ahaṃ sārthasya netā vai sārthavāhaḥ śucismite / manuṣyaṃ nalanāmānaṃ na paśyāmi yaśasvini // 3.61.122
kuñjaradvīpimahiṣaśārdūlarkṣamṛgān api / paśyāmy asmin vane kaṣṭe amanuṣyaniṣevite // 3.61.123
tathā no yakṣarāḍ adya maṇibhadraḥ prasīdatu // 3.61.123.2
sābravīd vaṇijaḥ sarvān sārthavāhaṃ ca taṃ tataḥ / kva nu yāsyasi sārtho 'yam etad ākhyātum arhatha // 3.61.124
sārtho 'yaṃ cedirājasya subāhoḥ satyavādinaḥ / kṣipraṃ janapadaṃ gantā lābhāya manujātmaje // 3.61.125
sā tac chrutvānavadyāṅgī sārthavāhavacas tadā / agacchat tena vai sārdhaṃ bhartṛdarśanalālasā // 3.62.1
atha kāle bahutithe vane mahati dāruṇe / taḍāgaṃ sarvatobhadraṃ padmasaugandhikaṃ mahat // 3.62.2
dadṛśur vaṇijo ramyaṃ prabhūtayavasendhanam / bahumūlaphalopetaṃ nānāpakṣigaṇair vṛtam // 3.62.3
taṃ dṛṣṭvā mṛṣṭasalilaṃ manoharasukhāvaham / supariśrāntavāhās te niveśāya mano dadhuḥ // 3.62.4
saṃmate sārthavāhasya viviśur vanam uttamam / uvāsa sārthaḥ sumahān velām āsādya paścimām // 3.62.5
athārdharātrasamaye niḥśabdastimite tadā / supte sārthe pariśrānte hastiyūtham upāgamat // 3.62.6
pānīyārthaṃ girinadīṃ madaprasravaṇāvilām // 3.62.6.2
mārgaṃ saṃrudhya saṃsuptaṃ padminyāḥ sārtham uttamam / suptaṃ mamarda sahasā ceṣṭamānaṃ mahītale // 3.62.7
hāhāravaṃ pramuñcantaḥ sārthikāḥ śaraṇārthinaḥ / vanagulmāṃś ca dhāvanto nidrāndhā mahato bhayāt // 3.62.8
ke cid dantaiḥ karaiḥ ke cit ke cit padbhyāṃ hatā narāḥ // 3.62.8.2
gokharoṣṭrāśvabahulaṃ padātijanasaṃkulam / bhayārtaṃ dhāvamānaṃ tat parasparahataṃ tadā // 3.62.9
ghorān nādān vimuñcanto nipetur dharaṇītale / vṛkṣeṣv āsajya saṃbhagnāḥ patitā viṣameṣu ca // 3.62.10
tathā tan nihataṃ sarvaṃ samṛddhaṃ sārthamaṇḍalam // 3.62.10.2
athāparedyuḥ saṃprāpte hataśiṣṭā janās tadā / vanagulmād viniṣkramya śocanto vaiśasaṃ kṛtam // 3.62.11
bhrātaraṃ pitaraṃ putraṃ sakhāyaṃ ca janādhipa // 3.62.11.2
aśocat tatra vaidarbhī kiṃ nu me duṣkṛtaṃ kṛtam / yo 'pi me nirjane 'raṇye saṃprāpto 'yaṃ janārṇavaḥ // 3.62.12
hato 'yaṃ hastiyūthena mandabhāgyān mamaiva tu // 3.62.12.2
prāptavyaṃ suciraṃ duḥkhaṃ mayā nūnam asaṃśayam / nāprāptakālo mriyate śrutaṃ vṛddhānuśāsanam // 3.62.13
yan nāham adya mṛditā hastiyūthena duḥkhitā / na hy adaivakṛtaṃ kiṃ cin narāṇām iha vidyate // 3.62.14
na ca me bālabhāve 'pi kiṃ cid vyapakṛtaṃ kṛtam / karmaṇā manasā vācā yad idaṃ duḥkham āgatam // 3.62.15
manye svayaṃvarakṛte lokapālāḥ samāgatāḥ / pratyākhyātā mayā tatra nalasyārthāya devatāḥ // 3.62.16
nūnaṃ teṣāṃ prabhāvena viyogaṃ prāptavaty aham // 3.62.16.2
evamādīni duḥkhāni sā vilapya varāṅganā / hataśiṣṭaiḥ saha tadā brāhmaṇair vedapāragaiḥ // 3.62.17
agacchad rājaśārdūla duḥkhaśokaparāyaṇā // 3.62.17.2
gacchantī sā cirāt kālāt puram āsādayan mahat / sāyāhne cedirājasya subāhoḥ satyavādinaḥ // 3.62.18
vastrārdhakartasaṃvītā praviveśa purottamam // 3.62.18.2
tāṃ vivarṇāṃ kṛśāṃ dīnāṃ muktakeśīm amārjanām / unmattām iva gacchantīṃ dadṛśuḥ puravāsinaḥ // 3.62.19
praviśantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā cedirājapurīṃ tadā / anujagmus tato bālā grāmiputrāḥ kutūhalāt // 3.62.20
sā taiḥ parivṛtāgacchat samīpaṃ rājaveśmanaḥ / tāṃ prāsādagatāpaśyad rājamātā janair vṛtām // 3.62.21
sā janaṃ vārayitvā taṃ prāsādatalam uttamam / āropya vismitā rājan damayantīm apṛcchata // 3.62.22
evam apy asukhāviṣṭā bibharṣi paramaṃ vapuḥ / bhāsi vidyud ivābhreṣu śaṃsa me kāsi kasya vā // 3.62.23
na hi te mānuṣaṃ rūpaṃ bhūṣaṇair api varjitam / asahāyā narebhyaś ca nodvijasy amaraprabhe // 3.62.24
tac chrutvā vacanaṃ tasyā bhaimī vacanam abravīt / mānuṣīṃ māṃ vijānīhi bhartāraṃ samanuvratām // 3.62.25
sairandhrīṃ jātisaṃpannāṃ bhujiṣyāṃ kāmavāsinīm / phalamūlāśanām ekāṃ yatrasāyaṃpratiśrayām // 3.62.26
asaṃkhyeyaguṇo bhartā māṃ ca nityam anuvrataḥ / bhartāram api taṃ vīraṃ chāyevānapagā sadā // 3.62.27
tasya daivāt prasaṅgo 'bhūd atimātraṃ sma devane / dyūte sa nirjitaś caiva vanam eko 'bhyupeyivān // 3.62.28
tam ekavasanaṃ vīram unmattam iva vihvalam / āśvāsayantī bhartāram aham anvagamaṃ vanam // 3.62.29
sa kadā cid vane vīraḥ kasmiṃś cit kāraṇāntare / kṣutparītaḥ suvimanās tad apy ekaṃ vyasarjayat // 3.62.30
tam ekavasanaṃ nagnam unmattaṃ gatacetasam / anuvrajantī bahulā na svapāmi niśāḥ sadā // 3.62.31
tato bahutithe kāle suptām utsṛjya māṃ kva cit / vāsaso 'rdhaṃ paricchidya tyaktavān mām anāgasam // 3.62.32
taṃ mārgamāṇā bhartāraṃ dahyamānā dinakṣapāḥ / na vindāmy amaraprakhyaṃ priyaṃ prāṇadhaneśvaram // 3.62.33
tām aśruparipūrṇākṣīṃ vilapantīṃ tathā bahu / rājamātābravīd ārtāṃ bhaimīm ārtatarā svayam // 3.62.34
vasasva mayi kalyāṇi prītir me tvayi vartate / mṛgayiṣyanti te bhadre bhartāraṃ puruṣā mama // 3.62.35
atha vā svayam āgacchet paridhāvann itas tataḥ / ihaiva vasatī bhadre bhartāram upalapsyase // 3.62.36
rājamātur vacaḥ śrutvā damayantī vaco 'bravīt / samayenotsahe vastuṃ tvayi vīraprajāyini // 3.62.37
ucchiṣṭaṃ naiva bhuñjīyāṃ na kuryāṃ pādadhāvanam / na cāhaṃ puruṣān anyān saṃbhāṣeyaṃ kathaṃ cana // 3.62.38
prārthayed yadi māṃ kaś cid daṇḍyas te sa pumān bhavet / bhartur anveṣaṇārthaṃ tu paśyeyaṃ brāhmaṇān aham // 3.62.39
yady evam iha kartavyaṃ vasāmy aham asaṃśayam / ato 'nyathā na me vāso vartate hṛdaye kva cit // 3.62.40
tāṃ prahṛṣṭena manasā rājamātedam abravīt / sarvam etat kariṣyāmi diṣṭyā te vratam īdṛśam // 3.62.41
evam uktvā tato bhaimīṃ rājamātā viśāṃ pate / uvācedaṃ duhitaraṃ sunandāṃ nāma bhārata // 3.62.42
sairandhrīm abhijānīṣva sunande devarūpiṇīm / etayā saha modasva nirudvignamanāḥ svayam // 3.62.43
utsṛjya damayantīṃ tu nalo rājā viśāṃ pate / dadarśa dāvaṃ dahyantaṃ mahāntaṃ gahane vane // 3.63.1
tatra śuśrāva madhye 'gnau śabdaṃ bhūtasya kasya cit / abhidhāva nalety uccaiḥ puṇyaśloketi cāsakṛt // 3.63.2
mā bhair iti nalaś coktvā madhyam agneḥ praviśya tam / dadarśa nāgarājānaṃ śayānaṃ kuṇḍalīkṛtam // 3.63.3
sa nāgaḥ prāñjalir bhūtvā vepamāno nalaṃ tadā / uvāca viddhi māṃ rājan nāgaṃ karkoṭakaṃ nṛpa // 3.63.4
mayā pralabdho brahmarṣir anāgāḥ sumahātapāḥ / tena manyuparītena śapto 'smi manujādhipa // 3.63.5
tasya śāpān na śaknomi padād vicalituṃ padam / upadekṣyāmi te śreyas trātum arhati māṃ bhavān // 3.63.6
sakhā ca te bhaviṣyāmi matsamo nāsti pannagaḥ / laghuś ca te bhaviṣyāmi śīghram ādāya gaccha mām // 3.63.7
evam uktvā sa nāgendro babhūvāṅguṣṭhamātrakaḥ / taṃ gṛhītvā nalaḥ prāyād uddeśaṃ dāvavarjitam // 3.63.8
ākāśadeśam āsādya vimuktaṃ kṛṣṇavartmanā / utsraṣṭukāmaṃ taṃ nāgaḥ punaḥ karkoṭako 'bravīt // 3.63.9
padāni gaṇayan gaccha svāni naiṣadha kāni cit / tatra te 'haṃ mahārāja śreyo dhāsyāmi yat param // 3.63.10
tataḥ saṃkhyātum ārabdham adaśad daśame pade / tasya daṣṭasya tad rūpaṃ kṣipram antaradhīyata // 3.63.11
sa dṛṣṭvā vismitas tasthāv ātmānaṃ vikṛtaṃ nalaḥ / svarūpadhāriṇaṃ nāgaṃ dadarśa ca mahīpatiḥ // 3.63.12
tataḥ karkoṭako nāgaḥ sāntvayan nalam abravīt / mayā te 'ntarhitaṃ rūpaṃ na tvā vidyur janā iti // 3.63.13
yatkṛte cāsi vikṛto duḥkhena mahatā nala / viṣeṇa sa madīyena tvayi duḥkhaṃ nivatsyati // 3.63.14
viṣeṇa saṃvṛtair gātrair yāvat tvāṃ na vimokṣyati / tāvat tvayi mahārāja duḥkhaṃ vai sa nivatsyati // 3.63.15
anāgā yena nikṛtas tvam anarho janādhipa / krodhād asūyayitvā taṃ rakṣā me bhavataḥ kṛtā // 3.63.16
na te bhayaṃ naravyāghra daṃṣṭribhyaḥ śatruto 'pi vā / brahmavidbhyaś ca bhavitā matprasādān narādhipa // 3.63.17
rājan viṣanimittā ca na te pīḍā bhaviṣyati / saṃgrāmeṣu ca rājendra śaśvaj jayam avāpsyasi // 3.63.18
gaccha rājann itaḥ sūto bāhuko 'ham iti bruvan / samīpam ṛtuparṇasya sa hi vedākṣanaipuṇam // 3.63.19
ayodhyāṃ nagarīṃ ramyām adyaiva niṣadheśvara // 3.63.19.2
sa te 'kṣahṛdayaṃ dātā rājāśvahṛdayena vai / ikṣvākukulajaḥ śrīmān mitraṃ caiva bhaviṣyati // 3.63.20
bhaviṣyasi yadākṣajñaḥ śreyasā yokṣyase tadā / sameṣyasi ca dārais tvaṃ mā sma śoke manaḥ kṛthāḥ // 3.63.21
rājyena tanayābhyāṃ ca satyam etad bravīmi te // 3.63.21.2
svarūpaṃ ca yadā draṣṭum icchethās tvaṃ narādhipa / saṃsmartavyas tadā te 'haṃ vāsaś cedaṃ nivāsayeḥ // 3.63.22
anena vāsasācchannaḥ svarūpaṃ pratipatsyase / ity uktvā pradadāv asmai divyaṃ vāsoyugaṃ tadā // 3.63.23
evaṃ nalaṃ samādiśya vāso dattvā ca kaurava / nāgarājas tato rājaṃs tatraivāntaradhīyata // 3.63.24
tasminn antarhite nāge prayayau naiṣadho nalaḥ / ṛtuparṇasya nagaraṃ prāviśad daśame 'hani // 3.64.1
sa rājānam upātiṣṭhad bāhuko 'ham iti bruvan / aśvānāṃ vāhane yuktaḥ pṛthivyāṃ nāsti matsamaḥ // 3.64.2
arthakṛcchreṣu caivāhaṃ praṣṭavyo naipuṇeṣu ca / annasaṃskāram api ca jānāmy anyair viśeṣataḥ // 3.64.3
yāni śilpāni loke 'smin yac cāpy anyat suduṣkaram / sarvaṃ yatiṣye tat kartum ṛtuparṇa bharasva mām // 3.64.4
vasa bāhuka bhadraṃ te sarvam etat kariṣyasi / śīghrayāne sadā buddhir dhīyate me viśeṣataḥ // 3.64.5
sa tvam ātiṣṭha yogaṃ taṃ yena śīghrā hayā mama / bhaveyur aśvādhyakṣo 'si vetanaṃ te śataṃ śatāḥ // 3.64.6
tvām upasthāsyataś cemau nityaṃ vārṣṇeyajīvalau / etābhyāṃ raṃsyase sārdhaṃ vasa vai mayi bāhuka // 3.64.7
evam ukto nalas tena nyavasat tatra pūjitaḥ / ṛtuparṇasya nagare sahavārṣṇeyajīvalaḥ // 3.64.8
sa tatra nivasan rājā vaidarbhīm anucintayan / sāyaṃ sāyaṃ sadā cemaṃ ślokam ekaṃ jagāda ha // 3.64.9
kva nu sā kṣutpipāsārtā śrāntā śete tapasvinī / smarantī tasya mandasya kaṃ vā sādyopatiṣṭhati // 3.64.10
evaṃ bruvantaṃ rājānaṃ niśāyāṃ jīvalo 'bravīt / kām enāṃ śocase nityaṃ śrotum icchāmi bāhuka // 3.64.11
tam uvāca nalo rājā mandaprajñasya kasya cit / āsīd bahumatā nārī tasyā dṛḍhataraṃ ca saḥ // 3.64.12
sa vai kena cid arthena tayā mando vyayujyata / viprayuktaś ca mandātmā bhramaty asukhapīḍitaḥ // 3.64.13
dahyamānaḥ sa śokena divārātram atandritaḥ / niśākāle smaraṃs tasyāḥ ślokam ekaṃ sma gāyati // 3.64.14
sa vai bhraman mahīṃ sarvāṃ kva cid āsādya kiṃ cana / vasaty anarhas tadduḥkhaṃ bhūya evānusaṃsmaran // 3.64.15
sā tu taṃ puruṣaṃ nārī kṛcchre 'py anugatā vane / tyaktā tenālpapuṇyena duṣkaraṃ yadi jīvati // 3.64.16
ekā bālānabhijñā ca mārgāṇām atathocitā / kṣutpipāsāparītā ca duṣkaraṃ yadi jīvati // 3.64.17
śvāpadācarite nityaṃ vane mahati dāruṇe / tyaktā tenālpapuṇyena mandaprajñena māriṣa // 3.64.18
ity evaṃ naiṣadho rājā damayantīm anusmaran / ajñātavāsam avasad rājñas tasya niveśane // 3.64.19
hṛtarājye nale bhīmaḥ sabhārye preṣyatāṃ gate / dvijān prasthāpayām āsa naladarśanakāṅkṣayā // 3.65.1
saṃdideśa ca tān bhīmo vasu dattvā ca puṣkalam / mṛgayadhvaṃ nalaṃ caiva damayantīṃ ca me sutām // 3.65.2
asmin karmaṇi niṣpanne vijñāte niṣadhādhipe / gavāṃ sahasraṃ dāsyāmi yo vas tāv ānayiṣyati // 3.65.3
agrahāraṃ ca dāsyāmi grāmaṃ nagarasaṃmitam // 3.65.3.2
na cec chakyāv ihānetuṃ damayantī nalo 'pi vā / jñātamātre 'pi dāsyāmi gavāṃ daśaśataṃ dhanam // 3.65.4
ity uktās te yayur hṛṣṭā brāhmaṇāḥ sarvatodiśam / purarāṣṭrāṇi cinvanto naiṣadhaṃ saha bhāryayā // 3.65.5
tataś cedipurīṃ ramyāṃ sudevo nāma vai dvijaḥ / vicinvāno 'tha vaidarbhīm apaśyad rājaveśmani // 3.65.6
puṇyāhavācane rājñaḥ sunandāsahitāṃ sthitām // 3.65.6.2
mandaprakhyāyamānena rūpeṇāpratimena tām / pinaddhāṃ dhūmajālena prabhām iva vibhāvasoḥ // 3.65.7
tāṃ samīkṣya viśālākṣīm adhikaṃ malināṃ kṛśām / tarkayām āsa bhaimīti kāraṇair upapādayan // 3.65.8
yatheyaṃ me purā dṛṣṭā tathārūpeyam aṅganā / kṛtārtho 'smy adya dṛṣṭvemāṃ lokakāntām iva śriyam // 3.65.9
pūrṇacandrānanāṃ śyāmāṃ cāruvṛttapayodharām / kurvantīṃ prabhayā devīṃ sarvā vitimirā diśaḥ // 3.65.10
cārupadmapalāśākṣīṃ manmathasya ratīm iva / iṣṭāṃ sarvasya jagataḥ pūrṇacandraprabhām iva // 3.65.11
vidarbhasarasas tasmād daivadoṣād ivoddhṛtām / malapaṅkānuliptāṅgīṃ mṛṇālīm iva tāṃ bhṛśam // 3.65.12
paurṇamāsīm iva niśāṃ rāhugrastaniśākarām / patiśokākulāṃ dīnāṃ śuṣkasrotāṃ nadīm iva // 3.65.13
vidhvastaparṇakamalāṃ vitrāsitavihaṃgamām / hastihastaparikliṣṭāṃ vyākulām iva padminīm // 3.65.14
sukumārīṃ sujātāṅgīṃ ratnagarbhagṛhocitām / dahyamānām ivoṣṇena mṛṇālīm aciroddhṛtām // 3.65.15
rūpaudāryaguṇopetāṃ maṇḍanārhām amaṇḍitām / candralekhām iva navāṃ vyomni nīlābhrasaṃvṛtām // 3.65.16
kāmabhogaiḥ priyair hīnāṃ hīnāṃ bandhujanena ca / dehaṃ dhārayatīṃ dīnāṃ bhartṛdarśanakāṅkṣayā // 3.65.17
bhartā nāma paraṃ nāryā bhūṣaṇaṃ bhūṣaṇair vinā / eṣā virahitā tena śobhanāpi na śobhate // 3.65.18
duṣkaraṃ kurute 'tyarthaṃ hīno yad anayā nalaḥ / dhārayaty ātmano dehaṃ na śokenāvasīdati // 3.65.19
imām asitakeśāntāṃ śatapatrāyatekṣaṇām / sukhārhāṃ duḥkhitāṃ dṛṣṭvā mamāpi vyathate manaḥ // 3.65.20
kadā nu khalu duḥkhasya pāraṃ yāsyati vai śubhā / bhartuḥ samāgamāt sādhvī rohiṇī śaśino yathā // 3.65.21
asyā nūnaṃ punar lābhān naiṣadhaḥ prītim eṣyati / rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punar labdhveva medinīm // 3.65.22
tulyaśīlavayoyuktāṃ tulyābhijanasaṃyutām / naiṣadho 'rhati vaidarbhīṃ taṃ ceyam asitekṣaṇā // 3.65.23
yuktaṃ tasyāprameyasya vīryasattvavato mayā / samāśvāsayituṃ bhāryāṃ patidarśanalālasām // 3.65.24
ayam āśvāsayāmy enāṃ pūrṇacandranibhānanām / adṛṣṭapūrvāṃ duḥkhasya duḥkhārtāṃ dhyānatatparām // 3.65.25
evaṃ vimṛśya vividhaiḥ kāraṇair lakṣaṇaiś ca tām / upagamya tato bhaimīṃ sudevo brāhmaṇo 'bravīt // 3.65.26
ahaṃ sudevo vaidarbhi bhrātus te dayitaḥ sakhā / bhīmasya vacanād rājñas tvām anveṣṭum ihāgataḥ // 3.65.27
kuśalī te pitā rājñi janitrī bhrātaraś ca te / āyuṣmantau kuśalinau tatrasthau dārakau ca te // 3.65.28
tvatkṛte bandhuvargāś ca gatasattvā ivāsate // 3.65.28.2
abhijñāya sudevaṃ tu damayantī yudhiṣṭhira / paryapṛcchat tataḥ sarvān krameṇa suhṛdaḥ svakān // 3.65.29
ruroda ca bhṛśaṃ rājan vaidarbhī śokakarśitā / dṛṣṭvā sudevaṃ sahasā bhrātur iṣṭaṃ dvijottamam // 3.65.30
tato rudantīṃ tāṃ dṛṣṭvā sunandā śokakarśitām / sudevena sahaikānte kathayantīṃ ca bhārata // 3.65.31
janitryai preṣayām āsa sairandhrī rudate bhṛśam / brāhmaṇena samāgamya tāṃ veda yadi manyase // 3.65.32
atha cedipater mātā rājñaś cāntaḥpurāt tadā / jagāma yatra sā bālā brāhmaṇena sahābhavat // 3.65.33
tataḥ sudevam ānāyya rājamātā viśāṃ pate / papraccha bhāryā kasyeyaṃ sutā vā kasya bhāminī // 3.65.34
kathaṃ ca naṣṭā jñātibhyo bhartur vā vāmalocanā / tvayā ca viditā vipra katham evaṃgatā satī // 3.65.35
etad icchāmy ahaṃ tvatto jñātuṃ sarvam aśeṣataḥ / tattvena hi mamācakṣva pṛcchantyā devarūpiṇīm // 3.65.36
evam uktas tayā rājan sudevo dvijasattamaḥ / sukhopaviṣṭa ācaṣṭa damayantyā yathātatham // 3.65.37
vidarbharājo dharmātmā bhīmo bhīmaparākramaḥ / suteyaṃ tasya kalyāṇī damayantīti viśrutā // 3.66.1
rājā tu naiṣadho nāma vīrasenasuto nalaḥ / bhāryeyaṃ tasya kalyāṇī puṇyaślokasya dhīmataḥ // 3.66.2
sa vai dyūte jito bhrātrā hṛtarājyo mahīpatiḥ / damayantyā gataḥ sārdhaṃ na prajñāyata karhi cit // 3.66.3
te vayaṃ damayantyarthe carāmaḥ pṛthivīm imām / seyam āsāditā bālā tava putraniveśane // 3.66.4
asyā rūpeṇa sadṛśī mānuṣī neha vidyate / asyāś caiva bhruvor madhye sahajaḥ piplur uttamaḥ // 3.66.5
śyāmāyāḥ padmasaṃkāśo lakṣito 'ntarhito mayā // 3.66.5.2
malena saṃvṛto hy asyās tanvabhreṇeva candramāḥ / cihnabhūto vibhūtyartham ayaṃ dhātrā vinirmitaḥ // 3.66.6
pratipatkaluṣevendor lekhā nāti virājate / na cāsyā naśyate rūpaṃ vapur malasamācitam // 3.66.7
asaṃskṛtam api vyaktaṃ bhāti kāñcanasaṃnibham // 3.66.7.2
anena vapuṣā bālā piplunānena caiva ha / lakṣiteyaṃ mayā devī pihito 'gnir ivoṣmaṇā // 3.66.8
tac chrutvā vacanaṃ tasya sudevasya viśāṃ pate / sunandā śodhayām āsa piplupracchādanaṃ malam // 3.66.9
sa malenāpakṛṣṭena piplus tasyā vyarocata / damayantyās tadā vyabhre nabhasīva niśākaraḥ // 3.66.10
pipluṃ dṛṣṭvā sunandā ca rājamātā ca bhārata / rudantyau tāṃ pariṣvajya muhūrtam iva tasthatuḥ // 3.66.11
utsṛjya bāṣpaṃ śanakai rājamātedam abravīt // 3.66.11.2
bhaginyā duhitā me 'si piplunānena sūcitā / ahaṃ ca tava mātā ca rājanyasya mahātmanaḥ // 3.66.12
sute daśārṇādhipateḥ sudāmnaś cārudarśane // 3.66.12.2
bhīmasya rājñaḥ sā dattā vīrabāhor ahaṃ punaḥ / tvaṃ tu jātā mayā dṛṣṭā daśārṇeṣu pitur gṛhe // 3.66.13
yathaiva te pitur gehaṃ tathedam api bhāmini / yathaiva hi mamaiśvaryaṃ damayanti tathā tava // 3.66.14
tāṃ prahṛṣṭena manasā damayantī viśāṃ pate / abhivādya mātur bhaginīm idaṃ vacanam abravīt // 3.66.15
ajñāyamānāpi satī sukham asmy uṣiteha vai / sarvakāmaiḥ suvihitā rakṣyamāṇā sadā tvayā // 3.66.16
sukhāt sukhataro vāso bhaviṣyati na saṃśayaḥ / ciraviproṣitāṃ mātar mām anujñātum arhasi // 3.66.17
dārakau ca hi me nītau vasatas tatra bālakau / pitrā vihīnau śokārtau mayā caiva kathaṃ nu tau // 3.66.18
yadi cāpi priyaṃ kiṃ cin mayi kartum ihecchasi / vidarbhān yātum icchāmi śīghraṃ me yānam ādiśa // 3.66.19
bāḍham ity eva tām uktvā hṛṣṭā mātṛṣvasā nṛpa / guptāṃ balena mahatā putrasyānumate tataḥ // 3.66.20
prasthāpayad rājamātā śrīmatā naravāhinā / yānena bharataśreṣṭha svannapānaparicchadām // 3.66.21
tataḥ sā nacirād eva vidarbhān agamac chubhā / tāṃ tu bandhujanaḥ sarvaḥ prahṛṣṭaḥ pratyapūjayat // 3.66.22
sarvān kuśalino dṛṣṭvā bāndhavān dārakau ca tau / mātaraṃ pitaraṃ caiva sarvaṃ caiva sakhījanam // 3.66.23
devatāḥ pūjayām āsa brāhmaṇāṃś ca yaśasvinī / vidhinā pareṇa kalyāṇī damayantī viśāṃ pate // 3.66.24
atarpayat sudevaṃ ca gosahasreṇa pārthivaḥ / prīto dṛṣṭvaiva tanayāṃ grāmeṇa draviṇena ca // 3.66.25
sā vyuṣṭā rajanīṃ tatra pitur veśmani bhāminī / viśrāntā mātaraṃ rājann idaṃ vacanam abravīt // 3.66.26
māṃ ced icchasi jīvantīṃ mātaḥ satyaṃ bravīmi te / naravīrasya vai tasya nalasyānayane yata // 3.67.1
damayantyā tathoktā tu sā devī bhṛśaduḥkhitā / bāṣpeṇa pihitā rājan nottaraṃ kiṃ cid abravīt // 3.67.2
tadavasthāṃ tu tāṃ dṛṣṭvā sarvam antaḥpuraṃ tadā / hāhābhūtam atīvāsīd bhṛśaṃ ca praruroda ha // 3.67.3
tato bhīmaṃ mahārāja bhāryā vacanam abravīt / damayantī tava sutā bhartāram anuśocati // 3.67.4
apakṛṣya ca lajjāṃ māṃ svayam uktavatī nṛpa / prayatantu tava preṣyāḥ puṇyaślokasya darśane // 3.67.5
tayā pracodito rājā brāhmaṇān vaśavartinaḥ / prāsthāpayad diśaḥ sarvā yatadhvaṃ naladarśane // 3.67.6
tato vidarbhādhipater niyogād brāhmaṇarṣabhāḥ / damayantīm atho dṛṣṭvā prasthitāḥ smety athābruvan // 3.67.7
atha tān abravīd bhaimī sarvarāṣṭreṣv idaṃ vacaḥ / bruvadhvaṃ janasaṃsatsu tatra tatra punaḥ punaḥ // 3.67.8
kva nu tvaṃ kitava chittvā vastrārdhaṃ prasthito mama / utsṛjya vipine suptām anuraktāṃ priyāṃ priya // 3.67.9
sā vai yathā samādiṣṭā tatrāste tvatpratīkṣiṇī / dahyamānā bhṛśaṃ bālā vastrārdhenābhisaṃvṛtā // 3.67.10
tasyā rudantyāḥ satataṃ tena śokena pārthiva / prasādaṃ kuru vai vīra prativākyaṃ dadasva ca // 3.67.11
etad anyac ca vaktavyaṃ kṛpāṃ kuryād yathā mayi / vāyunā dhūyamāno hi vanaṃ dahati pāvakaḥ // 3.67.12
bhartavyā rakṣaṇīyā ca patnī hi patinā sadā / tan naṣṭam ubhayaṃ kasmād dharmajñasya satas tava // 3.67.13
khyātaḥ prājñaḥ kulīnaś ca sānukrośaś ca tvaṃ sadā / saṃvṛtto niranukrośaḥ śaṅke madbhāgyasaṃkṣayāt // 3.67.14
sa kuruṣva maheṣvāsa dayāṃ mayi nararṣabha / ānṛśaṃsyaṃ paro dharmas tvatta eva hi me śrutam // 3.67.15
evaṃ bruvāṇān yadi vaḥ pratibrūyād dhi kaś cana / sa naraḥ sarvathā jñeyaḥ kaś cāsau kva ca vartate // 3.67.16
yac ca vo vacanaṃ śrutvā brūyāt prativaco naraḥ / tad ādāya vacaḥ kṣipraṃ mamāvedyaṃ dvijottamāḥ // 3.67.17
yathā ca vo na jānīyāc carato bhīmaśāsanāt / punarāgamanaṃ caiva tathā kāryam atandritaiḥ // 3.67.18
yadi vāsau samṛddhaḥ syād yadi vāpy adhano bhavet / yadi vāpy arthakāmaḥ syāj jñeyam asya cikīrṣitam // 3.67.19
evam uktās tv agacchaṃs te brāhmaṇāḥ sarvatodiśam / nalaṃ mṛgayituṃ rājaṃs tathā vyasaninaṃ tadā // 3.67.20
te purāṇi sarāṣṭrāṇi grāmān ghoṣāṃs tathāśramān / anveṣanto nalaṃ rājan nādhijagmur dvijātayaḥ // 3.67.21
tac ca vākyaṃ tathā sarve tatra tatra viśāṃ pate / śrāvayāṃ cakrire viprā damayantyā yatheritam // 3.67.22
atha dīrghasya kālasya parṇādo nāma vai dvijaḥ / pratyetya nagaraṃ bhaimīm idaṃ vacanam abravīt // 3.68.1
naiṣadhaṃ mṛgayānena damayanti divāniśam / ayodhyāṃ nagarīṃ gatvā bhāṅgasvarir upasthitaḥ // 3.68.2
śrāvitaś ca mayā vākyaṃ tvadīyaṃ sa mahājane / ṛtuparṇo mahābhāgo yathoktaṃ varavarṇini // 3.68.3
tac chrutvā nābravīt kiṃ cid ṛtuparṇo narādhipaḥ / na ca pāriṣadaḥ kaś cid bhāṣyamāṇo mayāsakṛt // 3.68.4
anujñātaṃ tu māṃ rājñā vijane kaś cid abravīt / ṛtuparṇasya puruṣo bāhuko nāma nāmataḥ // 3.68.5
sūtas tasya narendrasya virūpo hrasvabāhukaḥ / śīghrayāne sukuśalo mṛṣṭakartā ca bhojane // 3.68.6
sa viniḥśvasya bahuśo ruditvā ca muhur muhuḥ / kuśalaṃ caiva māṃ pṛṣṭvā paścād idam abhāṣata // 3.68.7
vaiṣamyam api saṃprāptā gopāyanti kulastriyaḥ / ātmānam ātmanā satyo jitasvargā na saṃśayaḥ // 3.68.8
rahitā bhartṛbhiś caiva na krudhyanti kadā cana // 3.68.8.2
viṣamasthena mūḍhena paribhraṣṭasukhena ca / yat sā tena parityaktā tatra na kroddhum arhati // 3.68.9
prāṇayātrāṃ pariprepsoḥ śakunair hṛtavāsasaḥ / ādhibhir dahyamānasya śyāmā na kroddhum arhati // 3.68.10
satkṛtāsatkṛtā vāpi patiṃ dṛṣṭvā tathāgatam / bhraṣṭarājyaṃ śriyā hīnaṃ śyāmā na kroddhum arhati // 3.68.11
tasya tad vacanaṃ śrutvā tvarito 'ham ihāgataḥ / śrutvā pramāṇaṃ bhavatī rājñaś caiva nivedaya // 3.68.12
etac chrutvāśrupūrṇākṣī parṇādasya viśāṃ pate / damayantī raho 'bhyetya mātaraṃ pratyabhāṣata // 3.68.13
ayam artho na saṃvedyo bhīme mātaḥ kathaṃ cana / tvatsaṃnidhau samādekṣye sudevaṃ dvijasattamam // 3.68.14
yathā na nṛpatir bhīmaḥ pratipadyeta me matam / tathā tvayā prayattavyaṃ mama cet priyam icchasi // 3.68.15
yathā cāhaṃ samānītā sudevenāśu bāndhavān / tenaiva maṅgalenāśu sudevo yātu māciram // 3.68.16
samānetuṃ nalaṃ mātar ayodhyāṃ nagarīm itaḥ // 3.68.16.2
viśrāntaṃ ca tataḥ paścāt parṇādaṃ dvijasattamam / arcayām āsa vaidarbhī dhanenātīva bhāminī // 3.68.17
nale cehāgate vipra bhūyo dāsyāmi te vasu / tvayā hi me bahu kṛtaṃ yathā nānyaḥ kariṣyati // 3.68.18
yad bhartrāhaṃ sameṣyāmi śīghram eva dvijottama // 3.68.18.2
evam ukto 'rcayitvā tām āśīrvādaiḥ sumaṅgalaiḥ / gṛhān upayayau cāpi kṛtārthaḥ sa mahāmanāḥ // 3.68.19
tataś cānāyya taṃ vipraṃ damayantī yudhiṣṭhira / abravīt saṃnidhau mātur duḥkhaśokasamanvitā // 3.68.20
gatvā sudeva nagarīm ayodhyāvāsinaṃ nṛpam / ṛtuparṇaṃ vaco brūhi patim anyaṃ cikīrṣatī // 3.68.21
āsthāsyati punar bhaimī damayantī svayaṃvaram // 3.68.21.2
tatra gacchanti rājāno rājaputrāś ca sarvaśaḥ / yathā ca gaṇitaḥ kālaḥ śvobhūte sa bhaviṣyati // 3.68.22
yadi saṃbhāvanīyaṃ te gaccha śīghram ariṃdama / sūryodaye dvitīyaṃ sā bhartāraṃ varayiṣyati // 3.68.23
na hi sa jñāyate vīro nalo jīvan mṛto 'pi vā // 3.68.23.2
evaṃ tayā yathoktaṃ vai gatvā rājānam abravīt / ṛtuparṇaṃ mahārāja sudevo brāhmaṇas tadā // 3.68.24
śrutvā vacaḥ sudevasya ṛtuparṇo narādhipaḥ / sāntvayañ ślakṣṇayā vācā bāhukaṃ pratyabhāṣata // 3.69.1
vidarbhān yātum icchāmi damadantyāḥ svayaṃvaram / ekāhnā hayatattvajña manyase yadi bāhuka // 3.69.2
evam uktasya kaunteya tena rājñā nalasya ha / vyadīryata mano duḥkhāt pradadhyau ca mahāmanāḥ // 3.69.3
damayantī bhaved etat kuryād duḥkhena mohitā / asmadarthe bhaved vāyam upāyaś cintito mahān // 3.69.4
nṛśaṃsaṃ bata vaidarbhī kartukāmā tapasvinī / mayā kṣudreṇa nikṛtā pāpenākṛtabuddhinā // 3.69.5
strīsvabhāvaś calo loke mama doṣaś ca dāruṇaḥ / syād evam api kuryāt sā vivaśā gatasauhṛdā // 3.69.6
mama śokena saṃvignā nairāśyāt tanumadhyamā // 3.69.6.2
na caivaṃ karhi cit kuryāt sāpatyā ca viśeṣataḥ / yad atra tathyaṃ pathyaṃ ca gatvā vetsyāmi niścayam // 3.69.7
ṛtuparṇasya vai kāmam ātmārthaṃ ca karomy aham // 3.69.7.2
iti niścitya manasā bāhuko dīnamānasaḥ / kṛtāñjalir uvācedam ṛtuparṇaṃ narādhipam // 3.69.8
pratijānāmi te satyaṃ gamiṣyasi narādhipa / ekāhnā puruṣavyāghra vidarbhanagarīṃ nṛpa // 3.69.9
tataḥ parīkṣām aśvānāṃ cakre rājan sa bāhukaḥ / aśvaśālām upāgamya bhāṅgasvarinṛpājñayā // 3.69.10
sa tvaryamāṇo bahuśa ṛtuparṇena bāhukaḥ / adhyagacchat kṛśān aśvān samarthān adhvani kṣamān // 3.69.11
tejobalasamāyuktān kulaśīlasamanvitān / varjitāṃl lakṣaṇair hīnaiḥ pṛthuprothān mahāhanūn // 3.69.12
śuddhān daśabhir āvartaiḥ sindhujān vātaraṃhasaḥ // 3.69.12.2
dṛṣṭvā tān abravīd rājā kiṃ cit kopasamanvitaḥ / kim idaṃ prārthitaṃ kartuṃ pralabdhavyā hi te vayam // 3.69.13
katham alpabalaprāṇā vakṣyantīme hayā mama / mahān adhvā ca turagair gantavyaḥ katham īdṛśaiḥ // 3.69.14
ete hayā gamiṣyanti vidarbhān nātra saṃśayaḥ / athānyān manyase rājan brūhi kān yojayāmi te // 3.69.15
tvam eva hayatattvajñaḥ kuśalaś cāsi bāhuka / yān manyase samarthāṃs tvaṃ kṣipraṃ tān eva yojaya // 3.69.16
tataḥ sadaśvāṃś caturaḥ kulaśīlasamanvitān / yojayām āsa kuśalo javayuktān rathe naraḥ // 3.69.17
tato yuktaṃ rathaṃ rājā samārohat tvarānvitaḥ / atha paryapatan bhūmau jānubhis te hayottamāḥ // 3.69.18
tato naravaraḥ śrīmān nalo rājā viśāṃ pate / sāntvayām āsa tān aśvāṃs tejobalasamanvitān // 3.69.19
raśmibhiś ca samudyamya nalo yātum iyeṣa saḥ / sūtam āropya vārṣṇeyaṃ javam āsthāya vai param // 3.69.20
te codyamānā vidhinā bāhukena hayottamāḥ / samutpetur ivākāśaṃ rathinaṃ mohayann iva // 3.69.21
tathā tu dṛṣṭvā tān aśvān vahato vātaraṃhasaḥ / ayodhyādhipatir dhīmān vismayaṃ paramaṃ yayau // 3.69.22
rathaghoṣaṃ tu taṃ śrutvā hayasaṃgrahaṇaṃ ca tat / vārṣṇeyaś cintayām āsa bāhukasya hayajñatām // 3.69.23
kiṃ nu syān mātalir ayaṃ devarājasya sārathiḥ / tathā hi lakṣaṇaṃ vīre bāhuke dṛśyate mahat // 3.69.24
śālihotro 'tha kiṃ nu syād dhayānāṃ kulatattvavit / mānuṣaṃ samanuprāpto vapuḥ paramaśobhanam // 3.69.25
utāho svid bhaved rājā nalaḥ parapuraṃjayaḥ / so 'yaṃ nṛpatir āyāta ity evaṃ samacintayat // 3.69.26
atha vā yāṃ nalo veda vidyāṃ tām eva bāhukaḥ / tulyaṃ hi lakṣaye jñānaṃ bāhukasya nalasya ca // 3.69.27
api cedaṃ vayas tulyam asya manye nalasya ca / nāyaṃ nalo mahāvīryas tadvidyas tu bhaviṣyati // 3.69.28
pracchannā hi mahātmānaś caranti pṛthivīm imām / daivena vidhinā yuktāḥ śāstroktaiś ca virūpaṇaiḥ // 3.69.29
bhavet tu matibhedo me gātravairūpyatāṃ prati / pramāṇāt parihīnas tu bhaved iti hi me matiḥ // 3.69.30
vayaḥpramāṇaṃ tattulyaṃ rūpeṇa tu viparyayaḥ / nalaṃ sarvaguṇair yuktaṃ manye bāhukam antataḥ // 3.69.31
evaṃ vicārya bahuśo vārṣṇeyaḥ paryacintayat / hṛdayena mahārāja puṇyaślokasya sārathiḥ // 3.69.32
ṛtuparṇas tu rājendra bāhukasya hayajñatām / cintayan mumude rājā sahavārṣṇeyasārathiḥ // 3.69.33
balaṃ vīryaṃ tathotsāhaṃ hayasaṃgrahaṇaṃ ca tat / paraṃ yatnaṃ ca saṃprekṣya parāṃ mudam avāpa ha // 3.69.34
sa nadīḥ parvatāṃś caiva vanāni ca sarāṃsi ca / acireṇāticakrāma khecaraḥ khe carann iva // 3.70.1
tathā prayāte tu rathe tadā bhāṅgasvarir nṛpaḥ / uttarīyam athāpaśyad bhraṣṭaṃ parapuraṃjayaḥ // 3.70.2
tataḥ sa tvaramāṇas tu paṭe nipatite tadā / grahīṣyāmīti taṃ rājā nalam āha mahāmanāḥ // 3.70.3
nigṛhṇīṣva mahābuddhe hayān etān mahājavān / vārṣṇeyo yāvad etaṃ me paṭam ānayatām iti // 3.70.4
nalas taṃ pratyuvācātha dūre bhraṣṭaḥ paṭas tava / yojanaṃ samatikrānto na sa śakyas tvayā punaḥ // 3.70.5
evam ukte nalenātha tadā bhāṅgasvarir nṛpaḥ / āsasāda vane rājan phalavantaṃ bibhītakam // 3.70.6
taṃ dṛṣṭvā bāhukaṃ rājā tvaramāṇo 'bhyabhāṣata / mamāpi sūta paśya tvaṃ saṃkhyāne paramaṃ balam // 3.70.7
sarvaḥ sarvaṃ na jānāti sarvajño nāsti kaś cana / naikatra pariniṣṭhāsti jñānasya puruṣe kva cit // 3.70.8
vṛkṣe 'smin yāni parṇāni phalāny api ca bāhuka / patitāni ca yāny atra tatraikam adhikaṃ śatam // 3.70.9
ekapatrādhikaṃ patraṃ phalam ekaṃ ca bāhuka // 3.70.9.2
pañca koṭyo 'tha patrāṇāṃ dvayor api ca śākhayoḥ / pracinuhy asya śākhe dve yāś cāpy anyāḥ praśākhikāḥ // 3.70.10
ābhyāṃ phalasahasre dve pañconaṃ śatam eva ca // 3.70.10.2
tato rathād avaplutya rājānaṃ bāhuko 'bravīt / parokṣam iva me rājan katthase śatrukarśana // 3.70.11
atha te gaṇite rājan vidyate na parokṣatā / pratyakṣaṃ te mahārāja gaṇayiṣye bibhītakam // 3.70.12
ahaṃ hi nābhijānāmi bhaved evaṃ na veti ca / saṃkhyāsyāmi phalāny asya paśyatas te janādhipa // 3.70.13
muhūrtam iva vārṣṇeyo raśmīn yacchatu vājinām // 3.70.13.2
tam abravīn nṛpaḥ sūtaṃ nāyaṃ kālo vilambitum / bāhukas tv abravīd enaṃ paraṃ yatnaṃ samāsthitaḥ // 3.70.14
pratīkṣasva muhūrtaṃ tvam atha vā tvarate bhavān / eṣa yāti śivaḥ panthā yāhi vārṣṇeyasārathiḥ // 3.70.15
abravīd ṛtuparṇas taṃ sāntvayan kurunandana / tvam eva yantā nānyo 'sti pṛthivyām api bāhuka // 3.70.16
tvatkṛte yātum icchāmi vidarbhān hayakovida / śaraṇaṃ tvāṃ prapanno 'smi na vighnaṃ kartum arhasi // 3.70.17
kāmaṃ ca te kariṣyāmi yan māṃ vakṣyasi bāhuka / vidarbhān yadi yātvādya sūryaṃ darśayitāsi me // 3.70.18
athābravīd bāhukas taṃ saṃkhyāyemaṃ bibhītakam / tato vidarbhān yāsyāmi kuruṣvedaṃ vaco mama // 3.70.19
akāma iva taṃ rājā gaṇayasvety uvāca ha / so 'vatīrya rathāt tūrṇaṃ śātayām āsa taṃ drumam // 3.70.20
tataḥ sa vismayāviṣṭo rājānam idam abravīt / gaṇayitvā yathoktāni tāvanty eva phalāni ca // 3.70.21
atyadbhutam idaṃ rājan dṛṣṭavān asmi te balam / śrotum icchāmi tāṃ vidyāṃ yathaitaj jñāyate nṛpa // 3.70.22
tam uvāca tato rājā tvarito gamane tadā / viddhy akṣahṛdayajñaṃ māṃ saṃkhyāne ca viśāradam // 3.70.23
bāhukas tam uvācātha dehi vidyām imāṃ mama / matto 'pi cāśvahṛdayaṃ gṛhāṇa puruṣarṣabha // 3.70.24
ṛtuparṇas tato rājā bāhukaṃ kāryagauravāt / hayajñānasya lobhāc ca tathety evābravīd vacaḥ // 3.70.25
yatheṣṭaṃ tvaṃ gṛhāṇedam akṣāṇāṃ hṛdayaṃ param / nikṣepo me 'śvahṛdayaṃ tvayi tiṣṭhatu bāhuka // 3.70.26
evam uktvā dadau vidyām ṛtuparṇo nalāya vai // 3.70.26.2
tasyākṣahṛdayajñasya śarīrān niḥsṛtaḥ kaliḥ / karkoṭakaviṣaṃ tīkṣṇaṃ mukhāt satatam udvaman // 3.70.27
kales tasya tadārtasya śāpāgniḥ sa viniḥsṛtaḥ / sa tena karśito rājā dīrghakālam anātmavān // 3.70.28
tato viṣavimuktātmā svarūpam akarot kaliḥ / taṃ śaptum aicchat kupito niṣadhādhipatir nalaḥ // 3.70.29
tam uvāca kalir bhīto vepamānaḥ kṛtāñjaliḥ / kopaṃ saṃyaccha nṛpate kīrtiṃ dāsyāmi te parām // 3.70.30
indrasenasya jananī kupitā māśapat purā / yadā tvayā parityaktā tato 'haṃ bhṛśapīḍitaḥ // 3.70.31
avasaṃ tvayi rājendra suduḥkham aparājita / viṣeṇa nāgarājasya dahyamāno divāniśam // 3.70.32
ye ca tvāṃ manujā loke kīrtayiṣyanty atandritāḥ / matprasūtaṃ bhayaṃ teṣāṃ na kadā cid bhaviṣyati // 3.70.33
evam ukto nalo rājā nyayacchat kopam ātmanaḥ / tato bhītaḥ kaliḥ kṣipraṃ praviveśa bibhītakam // 3.70.34
kalis tv anyena nādṛśyat kathayan naiṣadhena vai // 3.70.34.2
tato gatajvaro rājā naiṣadhaḥ paravīrahā / saṃpranaṣṭe kalau rājan saṃkhyāyātha phalāny uta // 3.70.35
mudā paramayā yuktas tejasā ca pareṇa ha / ratham āruhya tejasvī prayayau javanair hayaiḥ // 3.70.36
bibhītakaś cāpraśastaḥ saṃvṛttaḥ kalisaṃśrayāt // 3.70.36.2
hayottamān utpatato dvijān iva punaḥ punaḥ / nalaḥ saṃcodayām āsa prahṛṣṭenāntarātmanā // 3.70.37
vidarbhābhimukho rājā prayayau sa mahāmanāḥ / nale tu samatikrānte kalir apy agamad gṛhān // 3.70.38
tato gatajvaro rājā nalo 'bhūt pṛthivīpate / vimuktaḥ kalinā rājan rūpamātraviyojitaḥ // 3.70.39
tato vidarbhān saṃprāptaṃ sāyāhne satyavikramam / ṛtuparṇaṃ janā rājñe bhīmāya pratyavedayan // 3.71.1
sa bhīmavacanād rājā kuṇḍinaṃ prāviśat puram / nādayan rathaghoṣeṇa sarvāḥ sopadiśo daśa // 3.71.2
tatas taṃ rathanirghoṣaṃ nalāśvās tatra śuśruvuḥ / śrutvā ca samahṛṣyanta pureva nalasaṃnidhau // 3.71.3
damayantī ca śuśrāva rathaghoṣaṃ nalasya tam / yathā meghasya nadato gambhīraṃ jaladāgame // 3.71.4
nalena saṃgṛhīteṣu pureva nalavājiṣu / sadṛśaṃ rathanirghoṣaṃ mene bhaimī tathā hayāḥ // 3.71.5
prāsādasthāś ca śikhinaḥ śālāsthāś caiva vāraṇāḥ / hayāś ca śuśruvus tatra rathaghoṣaṃ mahīpateḥ // 3.71.6
te śrutvā rathanirghoṣaṃ vāraṇāḥ śikhinas tathā / praṇedur unmukhā rājan meghodayam ivekṣya ha // 3.71.7
yathāsau rathanirghoṣaḥ pūrayann iva medinīm / mama hlādayate ceto nala eṣa mahīpatiḥ // 3.71.8
adya candrābhavaktraṃ taṃ na paśyāmi nalaṃ yadi / asaṃkhyeyaguṇaṃ vīraṃ vinaśiṣyāmy asaṃśayam // 3.71.9
yadi vai tasya vīrasya bāhvor nādyāham antaram / praviśāmi sukhasparśaṃ vinaśiṣyāmy asaṃśayam // 3.71.10
yadi māṃ meghanirghoṣo nopagacchati naiṣadhaḥ / adya cāmīkaraprakhyo vinaśiṣyāmy asaṃśayam // 3.71.11
yadi māṃ siṃhavikrānto mattavāraṇavāraṇaḥ / nābhigacchati rājendro vinaśiṣyāmy asaṃśayam // 3.71.12
na smarāmy anṛtaṃ kiṃ cin na smarāmy anupākṛtam / na ca paryuṣitaṃ vākyaṃ svaireṣv api mahātmanaḥ // 3.71.13
prabhuḥ kṣamāvān vīraś ca mṛdur dānto jitendriyaḥ / raho 'nīcānuvartī ca klībavan mama naiṣadhaḥ // 3.71.14
guṇāṃs tasya smarantyā me tatparāyā divāniśam / hṛdayaṃ dīryata idaṃ śokāt priyavinākṛtam // 3.71.15
evaṃ vilapamānā sā naṣṭasaṃjñeva bhārata / āruroha mahad veśma puṇyaślokadidṛkṣayā // 3.71.16
tato madhyamakakṣāyāṃ dadarśa ratham āsthitam / ṛtuparṇaṃ mahīpālaṃ sahavārṣṇeyabāhukam // 3.71.17
tato 'vatīrya vārṣṇeyo bāhukaś ca rathottamāt / hayāṃs tān avamucyātha sthāpayām āsatū ratham // 3.71.18
so 'vatīrya rathopasthād ṛtuparṇo narādhipaḥ / upatasthe mahārāja bhīmaṃ bhīmaparākramam // 3.71.19
taṃ bhīmaḥ pratijagrāha pūjayā parayā tataḥ / akasmāt sahasā prāptaṃ strīmantraṃ na sma vindati // 3.71.20
kiṃ kāryaṃ svāgataṃ te 'stu rājñā pṛṣṭaś ca bhārata / nābhijajñe sa nṛpatir duhitrarthe samāgatam // 3.71.21
ṛtuparṇo 'pi rājā sa dhīmān satyaparākramaḥ / rājānaṃ rājaputraṃ vā na sma paśyati kaṃ cana // 3.71.22
naiva svayaṃvarakathāṃ na ca viprasamāgamam // 3.71.22.2
tato vigaṇayan rājā manasā kosalādhipaḥ / āgato 'smīty uvācainaṃ bhavantam abhivādakaḥ // 3.71.23
rājāpi ca smayan bhīmo manasābhivicintayat / adhikaṃ yojanaśataṃ tasyāgamanakāraṇam // 3.71.24
grāmān bahūn atikramya nādhyagacchad yathātatham / alpakāryaṃ vinirdiṣṭaṃ tasyāgamanakāraṇam // 3.71.25
naitad evaṃ sa nṛpatis taṃ satkṛtya vyasarjayat / viśrāmyatām iti vadan klānto 'sīti punaḥ punaḥ // 3.71.26
sa satkṛtaḥ prahṛṣṭātmā prītaḥ prītena pārthivaḥ / rājapreṣyair anugato diṣṭaṃ veśma samāviśat // 3.71.27
ṛtuparṇe gate rājan vārṣṇeyasahite nṛpe / bāhuko ratham āsthāya rathaśālām upāgamat // 3.71.28
sa mocayitvā tān aśvān paricārya ca śāstrataḥ / svayaṃ caitān samāśvāsya rathopastha upāviśat // 3.71.29
damayantī tu śokārtā dṛṣṭvā bhāṅgasvariṃ nṛpam / sūtaputraṃ ca vārṣṇeyaṃ bāhukaṃ ca tathāvidham // 3.71.30
cintayām āsa vaidarbhī kasyaiṣa rathanisvanaḥ / nalasyeva mahān āsīn na ca paśyāmi naiṣadham // 3.71.31
vārṣṇeyena bhaven nūnaṃ vidyā saivopaśikṣitā / tenāsya rathanirghoṣo nalasyeva mahān abhūt // 3.71.32
āho svid ṛtuparṇo 'pi yathā rājā nalas tathā / tato 'yaṃ rathanirghoṣo naiṣadhasyeva lakṣyate // 3.71.33
evaṃ vitarkayitvā tu damayantī viśāṃ pate / dūtīṃ prasthāpayām āsa naiṣadhānveṣaṇe nṛpa // 3.71.34
gaccha keśini jānīhi ka eṣa rathavāhakaḥ / upaviṣṭo rathopasthe vikṛto hrasvabāhukaḥ // 3.72.1
abhyetya kuśalaṃ bhadre mṛdupūrvaṃ samāhitā / pṛcchethāḥ puruṣaṃ hy enaṃ yathātattvam anindite // 3.72.2
atra me mahatī śaṅkā bhaved eṣa nalo nṛpaḥ / tathā ca me manastuṣṭir hṛdayasya ca nirvṛtiḥ // 3.72.3
brūyāś cainaṃ kathānte tvaṃ parṇādavacanaṃ yathā / prativākyaṃ ca suśroṇi budhyethās tvam anindite // 3.72.4
evaṃ samāhitā gatvā dūtī bāhukam abravīt / damayanty api kalyāṇī prāsādasthānvavaikṣata // 3.72.5
svāgataṃ te manuṣyendra kuśalaṃ te bravīmy aham / damayantyā vacaḥ sādhu nibodha puruṣarṣabha // 3.72.6
kadā vai prasthitā yūyaṃ kimartham iha cāgatāḥ / tat tvaṃ brūhi yathānyāyaṃ vaidarbhī śrotum icchati // 3.72.7
śrutaḥ svayaṃvaro rājñā kausalyena yaśasvinā / dvitīyo damayantyā vai śvobhūta iti bhāmini // 3.72.8
śrutvā taṃ prasthito rājā śatayojanayāyibhiḥ / hayair vātajavair mukhyair aham asya ca sārathiḥ // 3.72.9
atha yo 'sau tṛtīyo vaḥ sa kutaḥ kasya vā punaḥ / tvaṃ ca kasya kathaṃ cedaṃ tvayi karma samāhitam // 3.72.10
puṇyaślokasya vai sūto vārṣṇeya iti viśrutaḥ / sa nale vidrute bhadre bhāṅgasvarim upasthitaḥ // 3.72.11
aham apy aśvakuśalaḥ sūdatve ca suniṣṭhitaḥ / ṛtuparṇena sārathye bhojane ca vṛtaḥ svayam // 3.72.12
atha jānāti vārṣṇeyaḥ kva nu rājā nalo gataḥ / kathaṃ cit tvayi vaitena kathitaṃ syāt tu bāhuka // 3.72.13
ihaiva putrau nikṣipya nalasyāśubhakarmaṇaḥ / gatas tato yathākāmaṃ naiṣa jānāti naiṣadham // 3.72.14
na cānyaḥ puruṣaḥ kaś cin nalaṃ vetti yaśasvini / gūḍhaś carati loke 'smin naṣṭarūpo mahīpatiḥ // 3.72.15
ātmaiva hi nalaṃ vetti yā cāsya tadanantarā / na hi vai tāni liṅgāni nalaṃ śaṃsanti karhi cit // 3.72.16
yo 'sāv ayodhyāṃ prathamaṃ gatavān brāhmaṇas tadā / imāni nārīvākyāni kathayānaḥ punaḥ punaḥ // 3.72.17
kva nu tvaṃ kitava chittvā vastrārdhaṃ prasthito mama / utsṛjya vipine suptām anuraktāṃ priyāṃ priya // 3.72.18
sā vai yathā samādiṣṭā tatrāste tvatpratīkṣiṇī / dahyamānā divārātraṃ vastrārdhenābhisaṃvṛtā // 3.72.19
tasyā rudantyāḥ satataṃ tena duḥkhena pārthiva / prasādaṃ kuru vai vīra prativākyaṃ prayaccha ca // 3.72.20
tasyās tat priyam ākhyānaṃ prabravīhi mahāmate / tad eva vākyaṃ vaidarbhī śrotum icchaty aninditā // 3.72.21
etac chrutvā prativacas tasya dattaṃ tvayā kila / yat purā tat punas tvatto vaidarbhī śrotum icchati // 3.72.22
evam uktasya keśinyā nalasya kurunandana / hṛdayaṃ vyathitaṃ cāsīd aśrupūrṇe ca locane // 3.72.23
sa nigṛhyātmano duḥkhaṃ dahyamāno mahīpatiḥ / bāṣpasaṃdigdhayā vācā punar evedam abravīt // 3.72.24
vaiṣamyam api saṃprāptā gopāyanti kulastriyaḥ / ātmānam ātmanā satyo jitasvargā na saṃśayaḥ // 3.72.25
rahitā bhartṛbhiś caiva na krudhyanti kadā cana / prāṇāṃś cāritrakavacā dhārayantīha satstriyaḥ // 3.72.26
prāṇayātrāṃ pariprepsoḥ śakunair hṛtavāsasaḥ / ādhibhir dahyamānasya śyāmā na kroddhum arhati // 3.72.27
satkṛtāsatkṛtā vāpi patiṃ dṛṣṭvā tathāgatam / bhraṣṭarājyaṃ śriyā hīnaṃ kṣudhitaṃ vyasanāplutam // 3.72.28
evaṃ bruvāṇas tad vākyaṃ nalaḥ paramaduḥkhitaḥ / na bāṣpam aśakat soḍhuṃ praruroda ca bhārata // 3.72.29
tataḥ sā keśinī gatvā damayantyai nyavedayat / tat sarvaṃ kathitaṃ caiva vikāraṃ caiva tasya tam // 3.72.30
damayantī tu tac chrutvā bhṛśaṃ śokaparāyaṇā / śaṅkamānā nalaṃ taṃ vai keśinīm idam abravīt // 3.73.1
gaccha keśini bhūyas tvaṃ parīkṣāṃ kuru bāhuke / ābruvāṇā samīpasthā caritāny asya lakṣaya // 3.73.2
yadā ca kiṃ cit kuryāt sa kāraṇaṃ tatra bhāmini / tatra saṃceṣṭamānasya saṃlakṣyaṃ te viceṣṭitam // 3.73.3
na cāsya pratibandhena deyo 'gnir api bhāmini / yācate na jalaṃ deyaṃ samyag atvaramāṇayā // 3.73.4
etat sarvaṃ samīkṣya tvaṃ caritaṃ me nivedaya / yac cānyad api paśyethās tac cākhyeyaṃ tvayā mama // 3.73.5
damayantyaivam uktā sā jagāmāthāśu keśinī / niśāmya ca hayajñasya liṅgāni punar āgamat // 3.73.6
sā tat sarvaṃ yathāvṛttaṃ damayantyai nyavedayat / nimittaṃ yat tadā dṛṣṭaṃ bāhuke divyamānuṣam // 3.73.7
dṛḍhaṃ śucyupacāro 'sau na mayā mānuṣaḥ kva cit / dṛṣṭapūrvaḥ śruto vāpi damayanti tathāvidhaḥ // 3.73.8
hrasvam āsādya saṃcāraṃ nāsau vinamate kva cit / taṃ tu dṛṣṭvā yathāsaṅgam utsarpati yathāsukham // 3.73.9
saṃkaṭe 'py asya sumahad vivaraṃ jāyate 'dhikam // 3.73.9.2
ṛtuparṇasya cārthāya bhojanīyam anekaśaḥ / preṣitaṃ tatra rājñā ca māṃsaṃ subahu pāśavam // 3.73.10
tasya prakṣālanārthāya kumbhas tatropakalpitaḥ / sa tenāvekṣitaḥ kumbhaḥ pūrṇa evābhavat tadā // 3.73.11
tataḥ prakṣālanaṃ kṛtvā samadhiśritya bāhukaḥ / tṛṇamuṣṭiṃ samādāya āvidhyainaṃ samādadhat // 3.73.12
atha prajvalitas tatra sahasā havyavāhanaḥ / tad adbhutatamaṃ dṛṣṭvā vismitāham ihāgatā // 3.73.13
anyac ca tasmin sumahad āścaryaṃ lakṣitaṃ mayā / yad agnim api saṃspṛśya naiva dahyaty asau śubhe // 3.73.14
chandena codakaṃ tasya vahaty āvarjitaṃ drutam / atīva cānyat sumahad āścaryaṃ dṛṣṭavaty aham // 3.73.15
yat sa puṣpāṇy upādāya hastābhyāṃ mamṛde śanaiḥ / mṛdyamānāni pāṇibhyāṃ tena puṣpāṇi tāny atha // 3.73.16
bhūya eva sugandhīni hṛṣitāni bhavanti ca / etāny adbhutakalpāni dṛṣṭvāhaṃ drutam āgatā // 3.73.17
damayantī tu tac chrutvā puṇyaślokasya ceṣṭitam / amanyata nalaṃ prāptaṃ karmaceṣṭābhisūcitam // 3.73.18
sā śaṅkamānā bhartāraṃ nalaṃ bāhukarūpiṇam / keśinīṃ ślakṣṇayā vācā rudatī punar abravīt // 3.73.19
punar gaccha pramattasya bāhukasyopasaṃskṛtam / mahānasāc chṛtaṃ māṃsaṃ samādāyaihi bhāmini // 3.73.20
sā gatvā bāhuke vyagre tan māṃsam apakṛṣya ca / atyuṣṇam eva tvaritā tatkṣaṇaṃ priyakāriṇī // 3.73.21
damayantyai tataḥ prādāt keśinī kurunandana // 3.73.21.2
socitā nalasiddhasya māṃsasya bahuśaḥ purā / prāśya matvā nalaṃ sūdaṃ prākrośad bhṛśaduḥkhitā // 3.73.22
vaiklavyaṃ ca paraṃ gatvā prakṣālya ca mukhaṃ tataḥ / mithunaṃ preṣayām āsa keśinyā saha bhārata // 3.73.23
indrasenāṃ saha bhrātrā samabhijñāya bāhukaḥ / abhidrutya tato rājā pariṣvajyāṅkam ānayat // 3.73.24
bāhukas tu samāsādya sutau surasutopamau / bhṛśaṃ duḥkhaparītātmā sasvaraṃ prarudoda ha // 3.73.25
naiṣadho darśayitvā tu vikāram asakṛt tadā / utsṛjya sahasā putrau keśinīm idam abravīt // 3.73.26
idaṃ susadṛśaṃ bhadre mithunaṃ mama putrayoḥ / tato dṛṣṭvaiva sahasā bāṣpam utsṛṣṭavān aham // 3.73.27
bahuśaḥ saṃpatantīṃ tvāṃ janaḥ śaṅketa doṣataḥ / vayaṃ ca deśātithayo gaccha bhadre namo 'stu te // 3.73.28
sarvaṃ vikāraṃ dṛṣṭvā tu puṇyaślokasya dhīmataḥ / āgatya keśinī kṣipraṃ damayantyai nyavedayat // 3.74.1
damayantī tato bhūyaḥ preṣayām āsa keśinīm / mātuḥ sakāśaṃ duḥkhārtā nalaśaṅkāsamutsukā // 3.74.2
parīkṣito me bahuśo bāhuko nalaśaṅkayā / rūpe me saṃśayas tv ekaḥ svayam icchāmi veditum // 3.74.3
sa vā praveśyatāṃ mātar māṃ vānujñātum arhasi / viditaṃ vātha vājñātaṃ pitur me saṃvidhīyatām // 3.74.4
evam uktā tu vaidarbhyā sā devī bhīmam abravīt / duhitus tam abhiprāyam anvajānāc ca pārthivaḥ // 3.74.5
sā vai pitrābhyanujñātā mātrā ca bharatarṣabha / nalaṃ praveśayām āsa yatra tasyāḥ pratiśrayaḥ // 3.74.6
taṃ tu dṛṣṭvā tathāyuktaṃ damayantī nalaṃ tadā / tīvraśokasamāviṣṭā babhūva varavarṇinī // 3.74.7
tataḥ kāṣāyavasanā jaṭilā malapaṅkinī / damayantī mahārāja bāhukaṃ vākyam abravīt // 3.74.8
dṛṣṭapūrvas tvayā kaś cid dharmajño nāma bāhuka / suptām utsṛjya vipine gato yaḥ puruṣaḥ striyam // 3.74.9
anāgasaṃ priyāṃ bhāryāṃ vijane śramamohitām / apahāya tu ko gacchet puṇyaślokam ṛte nalam // 3.74.10
kiṃ nu tasya mayā kāryam aparāddhaṃ mahīpateḥ / yo mām utsṛjya vipine gatavān nidrayā hṛtām // 3.74.11
sākṣād devān apāhāya vṛto yaḥ sa mayā purā / anuvratāṃ sābhikāmāṃ putriṇīṃ tyaktavān katham // 3.74.12
agnau pāṇigṛhītāṃ ca haṃsānāṃ vacane sthitām / bhariṣyāmīti satyaṃ ca pratiśrutya kva tad gatam // 3.74.13
damayantyā bruvantyās tu sarvam etad ariṃdama / śokajaṃ vāri netrābhyām asukhaṃ prāsravad bahu // 3.74.14
atīva kṛṣṇatārābhyāṃ raktāntābhyāṃ jalaṃ tu tat / parisravan nalo dṛṣṭvā śokārta idam abravīt // 3.74.15
mama rājyaṃ pranaṣṭaṃ yan nāhaṃ tat kṛtavān svayam / kalinā tat kṛtaṃ bhīru yac ca tvām aham atyajam // 3.74.16
tvayā tu dharmabhṛcchreṣṭhe śāpenābhihataḥ purā / vanasthayā duḥkhitayā śocantyā māṃ vivāsasam // 3.74.17
sa maccharīre tvacchāpād dahyamāno 'vasat kaliḥ / tvacchāpadagdhaḥ satataṃ so 'gnāv iva samāhitaḥ // 3.74.18
mama ca vyavasāyena tapasā caiva nirjitaḥ / duḥkhasyāntena cānena bhavitavyaṃ hi nau śubhe // 3.74.19
vimucya māṃ gataḥ pāpaḥ sa tato 'ham ihāgataḥ / tvadarthaṃ vipulaśroṇi na hi me 'nyat prayojanam // 3.74.20
kathaṃ nu nārī bhartāram anuraktam anuvratam / utsṛjya varayed anyaṃ yathā tvaṃ bhīru karhi cit // 3.74.21
dūtāś caranti pṛthivīṃ kṛtsnāṃ nṛpatiśāsanāt / bhaimī kila sma bhartāraṃ dvitīyaṃ varayiṣyati // 3.74.22
svairavṛttā yathākāmam anurūpam ivātmanaḥ / śrutvaiva caivaṃ tvarito bhāṅgasvarir upasthitaḥ // 3.74.23
damayantī tu tac chrutvā nalasya paridevitam / prāñjalir vepamānā ca bhītā vacanam abravīt // 3.74.24
na mām arhasi kalyāṇa pāpena pariśaṅkitum / mayā hi devān utsṛjya vṛtas tvaṃ niṣadhādhipa // 3.75.1
tavābhigamanārthaṃ tu sarvato brāhmaṇā gatāḥ / vākyāni mama gāthābhir gāyamānā diśo daśa // 3.75.2
tatas tvāṃ brāhmaṇo vidvān parṇādo nāma pārthiva / abhyagacchat kosalāyām ṛtuparṇaniveśane // 3.75.3
tena vākye hṛte samyak prativākye tathāhṛte / upāyo 'yaṃ mayā dṛṣṭo naiṣadhānayane tava // 3.75.4
tvām ṛte na hi loke 'nya ekāhnā pṛthivīpate / samartho yojanaśataṃ gantum aśvair narādhipa // 3.75.5
tathā cemau mahīpāla bhaje 'haṃ caraṇau tava / yathā nāsatkṛtaṃ kiṃ cin manasāpi carāmy aham // 3.75.6
ayaṃ carati loke 'smin bhūtasākṣī sadāgatiḥ / eṣa muñcatu me prāṇān yadi pāpaṃ carāmy aham // 3.75.7
tathā carati tigmāṃśuḥ pareṇa bhuvanaṃ sadā / sa vimuñcatu me prāṇān yadi pāpaṃ carāmy aham // 3.75.8
candramāḥ sarvabhūtānām antaś carati sākṣivat / sa vimuñcatu me prāṇān yadi pāpaṃ carāmy aham // 3.75.9
ete devās trayaḥ kṛtsnaṃ trailokyaṃ dhārayanti vai / vibruvantu yathāsatyam ete vādya tyajantu mām // 3.75.10
evam ukte tato vāyur antarikṣād abhāṣata / naiṣā kṛtavatī pāpaṃ nala satyaṃ bravīmi te // 3.75.11
rājañ śīlanidhiḥ sphīto damayantyā surakṣitaḥ / sākṣiṇo rakṣiṇaś cāsyā vayaṃ trīn parivatsarān // 3.75.12
upāyo vihitaś cāyaṃ tvadartham atulo 'nayā / na hy ekāhnā śataṃ gantā tvad ṛte 'nyaḥ pumān iha // 3.75.13
upapannā tvayā bhaimī tvaṃ ca bhaimyā mahīpate / nātra śaṅkā tvayā kāryā saṃgaccha saha bhāryayā // 3.75.14
tathā bruvati vāyau tu puṣpavṛṣṭiḥ papāta ha / devadundubhayo nedur vavau ca pavanaḥ śivaḥ // 3.75.15
tad adbhutatamaṃ dṛṣṭvā nalo rājātha bhārata / damayantyāṃ viśaṅkāṃ tāṃ vyapākarṣad ariṃdamaḥ // 3.75.16
tatas tad vastram arajaḥ prāvṛṇod vasudhādhipaḥ / saṃsmṛtya nāgarājānaṃ tato lebhe vapuḥ svakam // 3.75.17
svarūpiṇaṃ tu bhartāraṃ dṛṣṭvā bhīmasutā tadā / prākrośad uccair āliṅgya puṇyaślokam aninditā // 3.75.18
bhaimīm api nalo rājā bhrājamāno yathā purā / sasvaje svasutau cāpi yathāvat pratyanandata // 3.75.19
tataḥ svorasi vinyasya vaktraṃ tasya śubhānanā / parītā tena duḥkhena niśaśvāsāyatekṣaṇā // 3.75.20
tathaiva maladigdhāṅgī pariṣvajya śucismitā / suciraṃ puruṣavyāghraṃ tasthau sāśrupariplutā // 3.75.21
tataḥ sarvaṃ yathāvṛttaṃ damayantyā nalasya ca / bhīmāyākathayat prītyā vaidarbhyā jananī nṛpa // 3.75.22
tato 'bravīn mahārājaḥ kṛtaśaucam ahaṃ nalam / damayantyā sahopetaṃ kālyaṃ draṣṭā sukhoṣitam // 3.75.23
tatas tau sahitau rātriṃ kathayantau purātanam / vane vicaritaṃ sarvam ūṣatur muditau nṛpa // 3.75.24
sa caturthe tato varṣe saṃgamya saha bhāryayā / sarvakāmaiḥ susiddhārtho labdhavān paramāṃ mudam // 3.75.25
damayanty api bhartāram avāpyāpyāyitā bhṛśam / ardhasaṃjātasasyeva toyaṃ prāpya vasuṃdharā // 3.75.26
saivaṃ sametya vyapanītatandrī; śāntajvarā harṣavivṛddhasattvā / rarāja bhaimī samavāptakāmā; śītāṃśunā rātrir ivoditena // 3.75.27
atha tāṃ vyuṣito rātriṃ nalo rājā svalaṃkṛtaḥ / vaidarbhyā sahitaḥ kālyaṃ dadarśa vasudhādhipam // 3.76.1
tato 'bhivādayām āsa prayataḥ śvaśuraṃ nalaḥ / tasyānu damayantī ca vavande pitaraṃ śubhā // 3.76.2
taṃ bhīmaḥ pratijagrāha putravat parayā mudā / yathārhaṃ pūjayitvā tu samāśvāsayata prabhuḥ // 3.76.3
nalena sahitāṃ tatra damayantīṃ pativratām // 3.76.3.2
tām arhaṇāṃ nalo rājā pratigṛhya yathāvidhi / paricaryāṃ svakāṃ tasmai yathāvat pratyavedayat // 3.76.4
tato babhūva nagare sumahān harṣanisvanaḥ / janasya saṃprahṛṣṭasya nalaṃ dṛṣṭvā tathāgatam // 3.76.5
aśobhayac ca nagaraṃ patākādhvajamālinam / siktasaṃmṛṣṭapuṣpāḍhyā rājamārgāḥ kṛtās tadā // 3.76.6
dvāri dvāri ca paurāṇāṃ puṣpabhaṅgaḥ prakalpitaḥ / arcitāni ca sarvāṇi devatāyatanāni ca // 3.76.7
ṛtuparṇo 'pi śuśrāva bāhukacchadminaṃ nalam / damayantyā samāyuktaṃ jahṛṣe ca narādhipaḥ // 3.76.8
tam ānāyya nalo rājā kṣamayām āsa pārthivam / sa ca taṃ kṣamayām āsa hetubhir buddhisaṃmataḥ // 3.76.9
sa satkṛto mahīpālo naiṣadhaṃ vismayānvitaḥ / diṣṭyā sameto dāraiḥ svair bhavān ity abhyanandata // 3.76.10
kaccit tu nāparādhaṃ te kṛtavān asmi naiṣadha / ajñātavāsaṃ vasato madgṛhe niṣadhādhipa // 3.76.11
yadi vā buddhipūrvāṇi yady abuddhāni kāni cit / mayā kṛtāny akāryāṇi tāni me kṣantum arhasi // 3.76.12
na me 'parādhaṃ kṛtavāṃs tvaṃ svalpam api pārthiva / kṛte 'pi ca na me kopaḥ kṣantavyaṃ hi mayā tava // 3.76.13
pūrvaṃ hy asi sakhā me 'si saṃbandhī ca narādhipa / ata ūrdhvaṃ tu bhūyas tvaṃ prītim āhartum arhasi // 3.76.14
sarvakāmaiḥ suvihitaḥ sukham asmy uṣitas tvayi / na tathā svagṛhe rājan yathā tava gṛhe sadā // 3.76.15
idaṃ caiva hayajñānaṃ tvadīyaṃ mayi tiṣṭhati / tad upākartum icchāmi manyase yadi pārthiva // 3.76.16
evam uktvā dadau vidyām ṛtuparṇāya naiṣadhaḥ / sa ca tāṃ pratijagrāha vidhidṛṣṭena karmaṇā // 3.76.17
tato gṛhyāśvahṛdayaṃ tadā bhāṅgasvarir nṛpaḥ / sūtam anyam upādāya yayau svapuram eva hi // 3.76.18
ṛtuparṇe pratigate nalo rājā viśāṃ pate / nagare kuṇḍine kālaṃ nātidīrgham ivāvasat // 3.76.19
sa māsam uṣya kaunteya bhīmam āmantrya naiṣadhaḥ / purād alpaparīvāro jagāma niṣadhān prati // 3.77.1
rathenaikena śubhreṇa dantibhiḥ pariṣoḍaśaiḥ / pañcāśadbhir hayaiś caiva ṣaṭśataiś ca padātibhiḥ // 3.77.2
sa kampayann iva mahīṃ tvaramāṇo mahīpatiḥ / praviveśātisaṃrabdhas tarasaiva mahāmanāḥ // 3.77.3
tataḥ puṣkaram āsādya vīrasenasuto nalaḥ / uvāca dīvyāva punar bahu vittaṃ mayārjitam // 3.77.4
damayantī ca yac cānyan mayā vasu samarjitam / eṣa vai mama saṃnyāsas tava rājyaṃ tu puṣkara // 3.77.5
punaḥ pravartatāṃ dyūtam iti me niścitā matiḥ / ekapāṇena bhadraṃ te prāṇayoś ca paṇāvahe // 3.77.6
jitvā parasvam āhṛtya rājyaṃ vā yadi vā vasu / pratipāṇaḥ pradātavyaḥ paraṃ hi dhanam ucyate // 3.77.7
na ced vāñchasi tad dyūtaṃ yuddhadyūtaṃ pravartatām / dvairathenāstu vai śāntis tava vā mama vā nṛpa // 3.77.8
vaṃśabhojyam idaṃ rājyaṃ mārgitavyaṃ yathā tathā / yena tenāpy upāyena vṛddhānām iti śāsanam // 3.77.9
dvayor ekatare buddhiḥ kriyatām adya puṣkara / kaitavenākṣavatyāṃ vā yuddhe vā namyatāṃ dhanuḥ // 3.77.10
naiṣadhenaivam uktas tu puṣkaraḥ prahasann iva / dhruvam ātmajayaṃ matvā pratyāha pṛthivīpatim // 3.77.11
diṣṭyā tvayārjitaṃ vittaṃ pratipāṇāya naiṣadha / diṣṭyā ca duṣkṛtaṃ karma damayantyāḥ kṣayaṃ gatam // 3.77.12
diṣṭyā ca dhriyase rājan sadāro 'rinibarhaṇa // 3.77.12.2
dhanenānena vaidarbhī jitena samalaṃkṛtā / mām upasthāsyati vyaktaṃ divi śakram ivāpsarāḥ // 3.77.13
nityaśo hi smarāmi tvāṃ pratīkṣāmi ca naiṣadha / devane ca mama prītir na bhavaty asuhṛdgaṇaiḥ // 3.77.14
jitvā tv adya varārohāṃ damayantīm aninditām / kṛtakṛtyo bhaviṣyāmi sā hi me nityaśo hṛdi // 3.77.15
śrutvā tu tasya tā vāco bahvabaddhapralāpinaḥ / iyeṣa sa śiraś chettuṃ khaḍgena kupito nalaḥ // 3.77.16
smayaṃs tu roṣatāmrākṣas tam uvāca tato nṛpaḥ / paṇāvaḥ kiṃ vyāharase jitvā vai vyāhariṣyasi // 3.77.17
tataḥ prāvartata dyūtaṃ puṣkarasya nalasya ca / ekapāṇena bhadraṃ te nalena sa parājitaḥ // 3.77.18
saratnakośanicayaḥ prāṇena paṇito 'pi ca // 3.77.18.2
jitvā ca puṣkaraṃ rājā prahasann idam abravīt / mama sarvam idaṃ rājyam avyagraṃ hatakaṇṭakam // 3.77.19
vaidarbhī na tvayā śakyā rājāpasada vīkṣitum / tasyās tvaṃ saparīvāro mūḍha dāsatvam āgataḥ // 3.77.20
na tat tvayā kṛtaṃ karma yenāhaṃ nirjitaḥ purā / kalinā tat kṛtaṃ karma tvaṃ tu mūḍha na budhyase // 3.77.21
nāhaṃ parakṛtaṃ doṣaṃ tvayy ādhāsye kathaṃ cana // 3.77.21.2
yathāsukhaṃ tvaṃ jīvasva prāṇān abhyutsṛjāmi te / tathaiva ca mama prītis tvayi vīra na saṃśayaḥ // 3.77.22
saubhrātraṃ caiva me tvatto na kadā cit prahāsyati / puṣkara tvaṃ hi me bhrātā saṃjīvasva śataṃ samāḥ // 3.77.23
evaṃ nalaḥ sāntvayitvā bhrātaraṃ satyavikramaḥ / svapuraṃ preṣayām āsa pariṣvajya punaḥ punaḥ // 3.77.24
sāntvito naiṣadhenaivaṃ puṣkaraḥ pratyuvāca tam / puṇyaślokaṃ tadā rājann abhivādya kṛtāñjaliḥ // 3.77.25
kīrtir astu tavākṣayyā jīva varṣāyutaṃ sukhī / yo me vitarasi prāṇān adhiṣṭhānaṃ ca pārthiva // 3.77.26
sa tathā satkṛto rājñā māsam uṣya tadā nṛpaḥ / prayayau svapuraṃ hṛṣṭaḥ puṣkaraḥ svajanāvṛtaḥ // 3.77.27
mahatyā senayā rājan vinītaiḥ paricārakaiḥ / bhrājamāna ivādityo vapuṣā puruṣarṣabha // 3.77.28
prasthāpya puṣkaraṃ rājā vittavantam anāmayam / praviveśa puraṃ śrīmān atyartham upaśobhitam // 3.77.29
praviśya sāntvayām āsa paurāṃś ca niṣadhādhipaḥ // 3.77.29.2
praśānte tu pure hṛṣṭe saṃpravṛtte mahotsave / mahatyā senayā rājā damayantīm upānayat // 3.78.1
damayantīm api pitā satkṛtya paravīrahā / prasthāpayad ameyātmā bhīmo bhīmaparākramaḥ // 3.78.2
āgatāyāṃ tu vaidarbhyāṃ saputrāyāṃ nalo nṛpaḥ / vartayām āsa mudito devarāḍ iva nandane // 3.78.3
tathā prakāśatāṃ yāto jambūdvīpe 'tha rājasu / punaḥ sve cāvasad rājye pratyāhṛtya mahāyaśāḥ // 3.78.4
īje ca vividhair yajñair vidhivat svāptadakṣiṇaiḥ / tathā tvam api rājendra sasuhṛd vakṣyase 'cirāt // 3.78.5
duḥkham etādṛśaṃ prāpto nalaḥ parapuraṃjayaḥ / devanena naraśreṣṭha sabhāryo bharatarṣabha // 3.78.6
ekākinaiva sumahan nalena pṛthivīpate / duḥkham āsāditaṃ ghoraṃ prāptaś cābhyudayaḥ punaḥ // 3.78.7
tvaṃ punar bhrātṛsahitaḥ kṛṣṇayā caiva pāṇḍava / ramase 'smin mahāraṇye dharmam evānucintayan // 3.78.8
brāhmaṇaiś ca mahābhāgair vedavedāṅgapāragaiḥ / nityam anvāsyase rājaṃs tatra kā paridevanā // 3.78.9
itihāsam imaṃ cāpi kalināśanam ucyate / śakyam āśvāsituṃ śrutvā tvadvidhena viśāṃ pate // 3.78.10
asthiratvaṃ ca saṃcintya puruṣārthasya nityadā / tasyāye ca vyaye caiva samāśvasihi mā śucaḥ // 3.78.11
ye cedaṃ kathayiṣyanti nalasya caritaṃ mahat / śroṣyanti cāpy abhīkṣṇaṃ vai nālakṣmīs tān bhajiṣyati // 3.78.12
arthās tasyopapatsyante dhanyatāṃ ca gamiṣyati // 3.78.12.2
itihāsam imaṃ śrutvā purāṇaṃ śaśvad uttamam / putrān pautrān paśūṃś caiva vetsyate nṛṣu cāgryatām // 3.78.13
arogaḥ prītimāṃś caiva bhaviṣyati na saṃśayaḥ // 3.78.13.2
bhayaṃ paśyasi yac ca tvam āhvayiṣyati māṃ punaḥ / akṣajña iti tat te 'haṃ nāśayiṣyāmi pārthiva // 3.78.14
vedākṣahṛdayaṃ kṛtsnam ahaṃ satyaparākrama / upapadyasva kaunteya prasanno 'haṃ bravīmi te // 3.78.15
tato hṛṣṭamanā rājā bṛhadaśvam uvāca ha / bhagavann akṣahṛdayaṃ jñātum icchāmi tattvataḥ // 3.78.16
tato 'kṣahṛdayaṃ prādāt pāṇḍavāya mahātmane / dattvā cāśvaśiro 'gacchad upaspraṣṭuṃ mahātapāḥ // 3.78.17
bṛhadaśve gate pārtham aśrauṣīt savyasācinam / vartamānaṃ tapasy ugre vāyubhakṣaṃ manīṣiṇam // 3.78.18
brāhmaṇebhyas tapasvibhyaḥ saṃpatadbhyas tatas tataḥ / tīrthaśailavarebhyaś ca sametebhyo dṛḍhavrataḥ // 3.78.19
iti pārtho mahābāhur durāpaṃ tapa āsthitaḥ / na tathā dṛṣṭapūrvo 'nyaḥ kaś cid ugratapā iti // 3.78.20
yathā dhanaṃjayaḥ pārthas tapasvī niyatavrataḥ / munir ekacaraḥ śrīmān dharmo vigrahavān iva // 3.78.21
taṃ śrutvā pāṇḍavo rājaṃs tapyamānaṃ mahāvane / anvaśocata kaunteyaḥ priyaṃ vai bhrātaraṃ jayam // 3.78.22
dahyamānena tu hṛdā śaraṇārthī mahāvane / brāhmaṇān vividhajñānān paryapṛcchad yudhiṣṭhiraḥ // 3.78.23
bhagavan kāmyakāt pārthe gate me prapitāmahe / pāṇḍavāḥ kim akurvanta tam ṛte savyasācinam // 3.79.1
sa hi teṣāṃ maheṣvāso gatir āsīd anīkajit / ādityānāṃ yathā viṣṇus tathaiva pratibhāti me // 3.79.2
tenendrasamavīryeṇa saṃgrāmeṣv anivartinā / vinābhūtā vane vīrāḥ katham āsan pitāmahāḥ // 3.79.3
gate tu kāmyakāt tāta pāṇḍave savyasācini / babhūvuḥ kauraveyās te duḥkhaśokaparāyaṇāḥ // 3.79.4
ākṣiptasūtrā maṇayaś chinnapakṣā iva dvijāḥ / aprītamanasaḥ sarve babhūvur atha pāṇḍavāḥ // 3.79.5
vanaṃ ca tad abhūt tena hīnam akliṣṭakarmaṇā / kubereṇa yathā hīnaṃ vanaṃ caitrarathaṃ tathā // 3.79.6
tam ṛte puruṣavyāghraṃ pāṇḍavā janamejaya / mudam aprāpnuvanto vai kāmyake nyavasaṃs tadā // 3.79.7
brāhmaṇārthe parākrāntāḥ śuddhair bāṇair mahārathāḥ / nighnanto bharataśreṣṭha medhyān bahuvidhān mṛgān // 3.79.8
nityaṃ hi puruṣavyāghrā vanyāhāram ariṃdamāḥ / viprasṛtya samāhṛtya brāhmaṇebhyo nyavedayan // 3.79.9
evaṃ te nyavasaṃs tatra sotkaṇṭhāḥ puruṣarṣabhāḥ / ahṛṣṭamanasaḥ sarve gate rājan dhanaṃjaye // 3.79.10
atha viproṣitaṃ vīraṃ pāñcālī madhyamaṃ patim / smarantī pāṇḍavaśreṣṭham idaṃ vacanam abravīt // 3.79.11
yo 'rjunenārjunas tulyo dvibāhur bahubāhunā / tam ṛte pāṇḍavaśreṣṭhaṃ vanaṃ na pratibhāti me // 3.79.12
śūnyām iva ca paśyāmi tatra tatra mahīm imām // 3.79.12.2
bahvāścaryam idaṃ cāpi vanaṃ kusumitadrumam / na tathā ramaṇīyaṃ me tam ṛte savyasācinam // 3.79.13
nīlāmbudasamaprakhyaṃ mattamātaṅgavikramam / tam ṛte puṇḍarīkākṣaṃ kāmyakaṃ nātibhāti me // 3.79.14
yasya sma dhanuṣo ghoṣaḥ śrūyate 'śaninisvanaḥ / na labhe śarma taṃ rājan smarantī savyasācinam // 3.79.15
tathā lālapyamānāṃ tāṃ niśamya paravīrahā / bhīmaseno mahārāja draupadīm idam abravīt // 3.79.16
manaḥprītikaraṃ bhadre yad bravīṣi sumadhyame / tan me prīṇāti hṛdayam amṛtaprāśanopamam // 3.79.17
yasya dīrghau samau pīnau bhujau parighasaṃnibhau / maurvīkṛtakiṇau vṛttau khaḍgāyudhagadādharau // 3.79.18
niṣkāṅgadakṛtāpīḍau pañcaśīrṣāv ivoragau / tam ṛte puruṣavyāghraṃ naṣṭasūryam idaṃ vanam // 3.79.19
yam āśritya mahābāhuṃ pāñcālāḥ kuravas tathā / surāṇām api yattānāṃ pṛtanāsu na bibhyati // 3.79.20
yasya bāhū samāśritya vayaṃ sarve mahātmanaḥ / manyāmahe jitān ājau parān prāptāṃ ca medinīm // 3.79.21
tam ṛte phalgunaṃ vīraṃ na labhe kāmyake dhṛtim / śūnyām iva ca paśyāmi tatra tatra mahīm imām // 3.79.22
ya udīcīṃ diśaṃ gatvā jitvā yudhi mahābalān / gandharvamukhyāñ śataśo hayāṃl lebhe sa vāsaviḥ // 3.79.23
rājaṃs tittirikalmāṣāñ śrīmān anilaraṃhasaḥ / prādād bhrātre priyaḥ premṇā rājasūye mahākratau // 3.79.24
tam ṛte bhīmadhanvānaṃ bhīmād avarajaṃ vane / kāmaye kāmyake vāsaṃ nedānīm amaropamam // 3.79.25
yo dhanāni ca kanyāś ca yudhi jitvā mahārathān / ājahāra purā rājñe rājasūye mahākratau // 3.79.26
yaḥ sametān mṛdhe jitvā yādavān amitadyutiḥ / subhadrām ājahāraiko vāsudevasya saṃmate // 3.79.27
tasya jiṣṇor bṛsīṃ dṛṣṭvā śūnyām upaniveśane / hṛdayaṃ me mahārāja na śāmyati kadā cana // 3.79.28
vanād asmād vivāsaṃ tu rocaye 'ham ariṃdama / na hi nas tam ṛte vīraṃ ramaṇīyam idaṃ vanam // 3.79.29
dhanaṃjayotsukās te tu vane tasmin mahārathāḥ / nyavasanta mahābhāgā draupadyā saha pāṇḍavāḥ // 3.80.1
athāpaśyan mahātmānaṃ devarṣiṃ tatra nāradam / dīpyamānaṃ śriyā brāhmyā dīptāgnisamatejasam // 3.80.2
sa taiḥ parivṛtaḥ śrīmān bhrātṛbhiḥ kurusattamaḥ / vibabhāv atidīptaujā devair iva śatakratuḥ // 3.80.3
yathā ca vedān sāvitrī yājñasenī tathā satī / na jahau dharmataḥ pārthān merum arkaprabhā yathā // 3.80.4
pratigṛhya tu tāṃ pūjāṃ nārado bhagavān ṛṣiḥ / āśvāsayad dharmasutaṃ yuktarūpam ivānagha // 3.80.5
uvāca ca mahātmānaṃ dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram / brūhi dharmabhṛtāṃ śreṣṭha kenārthaḥ kiṃ dadāmi te // 3.80.6
atha dharmasuto rājā praṇamya bhrātṛbhiḥ saha / uvāca prāñjalir vākyaṃ nāradaṃ devasaṃmitam // 3.80.7
tvayi tuṣṭe mahābhāga sarvalokābhipūjite / kṛtam ity eva manye 'haṃ prasādāt tava suvrata // 3.80.8
yadi tv aham anugrāhyo bhrātṛbhiḥ sahito 'nagha / saṃdehaṃ me muniśreṣṭha hṛdisthaṃ chettum arhasi // 3.80.9
pradakṣiṇaṃ yaḥ kurute pṛthivīṃ tīrthatatparaḥ / kiṃ phalaṃ tasya kārtsnyena tad brahman vaktum arhasi // 3.80.10
śṛṇu rājann avahito yathā bhīṣmeṇa bhārata / pulastyasya sakāśād vai sarvam etad upaśrutam // 3.80.11
purā bhāgīrathītīre bhīṣmo dharmabhṛtāṃ varaḥ / pitryaṃ vrataṃ samāsthāya nyavasan munivat tadā // 3.80.12
śubhe deśe mahārāja puṇye devarṣisevite / gaṅgādvāre mahātejā devagandharvasevite // 3.80.13
sa pitṝṃs tarpayām āsa devāṃś ca paramadyutiḥ / ṛṣīṃś ca toṣayām āsa vidhidṛṣṭena karmaṇā // 3.80.14
kasya cit tv atha kālasya japann eva mahātapāḥ / dadarśādbhutasaṃkāśaṃ pulastyam ṛṣisattamam // 3.80.15
sa taṃ dṛṣṭvogratapasaṃ dīpyamānam iva śriyā / praharṣam atulaṃ lebhe vismayaṃ ca paraṃ yayau // 3.80.16
upasthitaṃ mahārāja pūjayām āsa bhārata / bhīṣmo dharmabhṛtāṃ śreṣṭho vidhidṛṣṭena karmaṇā // 3.80.17
śirasā cārghyam ādāya śuciḥ prayatamānasaḥ / nāma saṃkīrtayām āsa tasmin brahmarṣisattame // 3.80.18
bhīṣmo 'ham asmi bhadraṃ te dāso 'smi tava suvrata / tava saṃdarśanād eva mukto 'haṃ sarvakilbiṣaiḥ // 3.80.19
evam uktvā mahārāja bhīṣmo dharmabhṛtāṃ varaḥ / vāgyataḥ prāñjalir bhūtvā tūṣṇīm āsīd yudhiṣṭhira // 3.80.20
taṃ dṛṣṭvā niyamenātha svādhyāyāmnāyakarśitam / bhīṣmaṃ kurukulaśreṣṭhaṃ muniḥ prītamanābhavat // 3.80.21
anena tava dharmajña praśrayeṇa damena ca / satyena ca mahābhāga tuṣṭo 'smi tava sarvaśaḥ // 3.80.22
yasyedṛśas te dharmo 'yaṃ pitṛbhaktyāśrito 'nagha / tena paśyasi māṃ putra prītiś cāpi mama tvayi // 3.80.23
amoghadarśī bhīṣmāhaṃ brūhi kiṃ karavāṇi te / yad vakṣyasi kuruśreṣṭha tasya dātāsmi te 'nagha // 3.80.24
prīte tvayi mahābhāga sarvalokābhipūjite / kṛtam ity eva manye 'haṃ yad ahaṃ dṛṣṭavān prabhum // 3.80.25
yadi tv aham anugrāhyas tava dharmabhṛtāṃ vara / vakṣyāmi hṛtsthaṃ saṃdehaṃ tan me tvaṃ vaktum arhasi // 3.80.26
asti me bhagavan kaś cit tīrthebhyo dharmasaṃśayaḥ / tam ahaṃ śrotum icchāmi pṛthak saṃkīrtitaṃ tvayā // 3.80.27
pradakṣiṇaṃ yaḥ pṛthivīṃ karoty amitavikrama / kiṃ phalaṃ tasya viprarṣe tan me brūhi tapodhana // 3.80.28
hanta te 'haṃ pravakṣyāmi yad ṛṣīṇāṃ parāyaṇam / tad ekāgramanās tāta śṛṇu tīrtheṣu yat phalam // 3.80.29
yasya hastau ca pādau ca manaś caiva susaṃyatam / vidyā tapaś ca kīrtiś ca sa tīrthaphalam aśnute // 3.80.30
pratigrahād upāvṛttaḥ saṃtuṣṭo niyataḥ śuciḥ / ahaṃkāranivṛttaś ca sa tīrthaphalam aśnute // 3.80.31
akalkako nirārambho laghv āhāro jitendriyaḥ / vimuktaḥ sarvadoṣair yaḥ sa tīrthaphalam aśnute // 3.80.32
akrodhanaś ca rājendra satyaśīlo dṛḍhavrataḥ / ātmopamaś ca bhūteṣu sa tīrthaphalam aśnute // 3.80.33
ṛṣibhiḥ kratavaḥ proktā vedeṣv iha yathākramam / phalaṃ caiva yathātattvaṃ pretya ceha ca sarvaśaḥ // 3.80.34
na te śakyā daridreṇa yajñāḥ prāptuṃ mahīpate / bahūpakaraṇā yajñā nānāsaṃbhāravistarāḥ // 3.80.35
prāpyante pārthivair ete samṛddhair vā naraiḥ kva cit / nārthanyūnopakaraṇair ekātmabhir asaṃhataiḥ // 3.80.36
yo daridrair api vidhiḥ śakyaḥ prāptuṃ nareśvara / tulyo yajñaphalaiḥ puṇyais taṃ nibodha yudhāṃ vara // 3.80.37
ṛṣīṇāṃ paramaṃ guhyam idaṃ bharatasattama / tīrthābhigamanaṃ puṇyaṃ yajñair api viśiṣyate // 3.80.38
anupoṣya trirātrāṇi tīrthāny anabhigamya ca / adattvā kāñcanaṃ gāś ca daridro nāma jāyate // 3.80.39
agniṣṭomādibhir yajñair iṣṭvā vipuladakṣiṇaiḥ / na tat phalam avāpnoti tīrthābhigamanena yat // 3.80.40
nṛloke devadevasya tīrthaṃ trailokyaviśrutam / puṣkaraṃ nāma vikhyātaṃ mahābhāgaḥ samāviśet // 3.80.41
daśa koṭisahasrāṇi tīrthānāṃ vai mahīpate / sāṃnidhyaṃ puṣkare yeṣāṃ trisaṃdhyaṃ kurunandana // 3.80.42
ādityā vasavo rudrāḥ sādhyāś ca samarudgaṇāḥ / gandharvāpsarasaś caiva nityaṃ saṃnihitā vibho // 3.80.43
yatra devās tapas taptvā daityā brahmarṣayas tathā / divyayogā mahārāja puṇyena mahatānvitāḥ // 3.80.44
manasāpy abhikāmasya puṣkarāṇi manasvinaḥ / pūyante sarvapāpāni nākapṛṣṭhe ca pūjyate // 3.80.45
tasmiṃs tīrthe mahābhāga nityam eva pitāmahaḥ / uvāsa paramaprīto devadānavasaṃmataḥ // 3.80.46
puṣkareṣu mahābhāga devāḥ sarṣipurogamāḥ / siddhiṃ samabhisaṃprāptāḥ puṇyena mahatānvitāḥ // 3.80.47
tatrābhiṣekaṃ yaḥ kuryāt pitṛdevārcane rataḥ / aśvamedhaṃ daśaguṇaṃ pravadanti manīṣiṇaḥ // 3.80.48
apy ekaṃ bhojayed vipraṃ puṣkarāraṇyam āśritaḥ / tenāsau karmaṇā bhīṣma pretya ceha ca modate // 3.80.49
śākamūlaphalair vāpi yena vartayate svayam / tad vai dadyād brāhmaṇāya śraddhāvān anasūyakaḥ // 3.80.50
tenaiva prāpnuyāt prājño hayamedhaphalaṃ naraḥ // 3.80.50.2
brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdro vā rājasattama / na viyoniṃ vrajanty ete snātās tīrthe mahātmanaḥ // 3.80.51
kārttikyāṃ tu viśeṣeṇa yo 'bhigaccheta puṣkaram / phalaṃ tatrākṣayaṃ tasya vardhate bharatarṣabha // 3.80.52
sāyaṃ prātaḥ smared yas tu puṣkarāṇi kṛtāñjaliḥ / upaspṛṣṭaṃ bhavet tena sarvatīrtheṣu bhārata // 3.80.53
prāpnuyāc ca naro lokān brahmaṇaḥ sadane 'kṣayān // 3.80.53.2
janmaprabhṛti yat pāpaṃ striyo vā puruṣasya vā / puṣkare snātamātrasya sarvam eva praṇaśyati // 3.80.54
yathā surāṇāṃ sarveṣām ādis tu madhusūdanaḥ / tathaiva puṣkaraṃ rājaṃs tīrthānām ādir ucyate // 3.80.55
uṣya dvādaśa varṣāṇi puṣkare niyataḥ śuciḥ / kratūn sarvān avāpnoti brahmalokaṃ ca gacchati // 3.80.56
yas tu varṣaśataṃ pūrṇam agnihotram upāsate / kārttikīṃ vā vased ekāṃ puṣkare samam eva tat // 3.80.57
duṣkaraṃ puṣkaraṃ gantuṃ duṣkaraṃ puṣkare tapaḥ / duṣkaraṃ puṣkare dānaṃ vastuṃ caiva suduṣkaram // 3.80.58
uṣya dvādaśarātraṃ tu niyato niyatāśanaḥ / pradakṣiṇam upāvṛtto jambūmārgaṃ samāviśet // 3.80.59
jambūmārgaṃ samāviśya devarṣipitṛsevitam / aśvamedham avāpnoti viṣṇulokaṃ ca gacchati // 3.80.60
tatroṣya rajanīḥ pañca ṣaṣṭhakālakṣamī naraḥ / na durgatim avāpnoti siddhiṃ prāpnoti cottamām // 3.80.61
jambūmārgād upāvṛtto gacchet taṇḍulikāśramam / na durgatim avāpnoti svargaloke ca pūjyate // 3.80.62
agastyasara āsādya pitṛdevārcane rataḥ / trirātropoṣito rājann agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.80.63
śākavṛttiḥ phalair vāpi kaumāraṃ vindate padam / kaṇvāśramaṃ samāsādya śrījuṣṭaṃ lokapūjitam // 3.80.64
dharmāraṇyaṃ hi tat puṇyam ādyaṃ ca bharatarṣabha / yatra praviṣṭamātro vai pāpebhyo vipramucyate // 3.80.65
arcayitvā pitṝn devān niyato niyatāśanaḥ / sarvakāmasamṛddhasya yajñasya phalam aśnute // 3.80.66
pradakṣiṇaṃ tataḥ kṛtvā yayātipatanaṃ vrajet / hayamedhasya yajñasya phalaṃ prāpnoti tatra vai // 3.80.67
mahākālaṃ tato gacchen niyato niyatāśanaḥ / koṭitīrtham upaspṛśya hayamedhaphalaṃ labhet // 3.80.68
tato gaccheta dharmajña puṇyasthānam umāpateḥ / nāmnā bhadravaṭaṃ nāma triṣu lokeṣu viśrutam // 3.80.69
tatrābhigamya ceśānaṃ gosahasraphalaṃ labhet / mahādevaprasādāc ca gāṇapatyam avāpnuyāt // 3.80.70
narmadām atha cāsādya nadīṃ trailokyaviśrutām / tarpayitvā pitṝn devān agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.80.71
dakṣiṇaṃ sindhum āsādya brahmacārī jitendriyaḥ / agniṣṭomam avāpnoti vimānaṃ cādhirohati // 3.80.72
carmaṇvatīṃ samāsādya niyato niyatāśanaḥ / rantidevābhyanujñāto agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.80.73
tato gaccheta dharmajña himavatsutam arbudam / pṛthivyāṃ yatra vai chidraṃ pūrvam āsīd yudhiṣṭhira // 3.80.74
tatrāśramo vasiṣṭhasya triṣu lokeṣu viśrutaḥ / tatroṣya rajanīm ekāṃ gosahasraphalaṃ labhet // 3.80.75
piṅgātīrtham upaspṛśya brahmacārī jitendriyaḥ / kapilānāṃ naravyāghra śatasya phalam aśnute // 3.80.76
tato gaccheta dharmajña prabhāsaṃ lokaviśrutam / yatra saṃnihito nityaṃ svayam eva hutāśanaḥ // 3.80.77
devatānāṃ mukhaṃ vīra analo 'nilasārathiḥ // 3.80.77.2
tasmiṃs tīrthavare snātvā śuciḥ prayatamānasaḥ / agniṣṭomātirātrābhyāṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.80.78
tato gatvā sarasvatyāḥ sāgarasya ca saṃgame / gosahasraphalaṃ prāpya svargaloke mahīyate // 3.80.79
dīpyamāno 'gnivan nityaṃ prabhayā bharatarṣabha // 3.80.79.2
trirātram uṣitas tatra tarpayet pitṛdevatāḥ / prabhāsate yathā somo aśvamedhaṃ ca vindati // 3.80.80
varadānaṃ tato gacchet tīrthaṃ bharatasattama / viṣṇor durvāsasā yatra varo datto yudhiṣṭhira // 3.80.81
varadāne naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet / tato dvāravatīṃ gacchen niyato niyatāśanaḥ // 3.80.82
piṇḍārake naraḥ snātvā labhed bahu suvarṇakam // 3.80.82.2
tasmiṃs tīrthe mahābhāga padmalakṣaṇalakṣitāḥ / adyāpi mudrā dṛśyante tad adbhutam ariṃdama // 3.80.83
triśūlāṅkāni padmāni dṛśyante kurunandana / mahādevasya sāṃnidhyaṃ tatraiva bharatarṣabha // 3.80.84
sāgarasya ca sindhoś ca saṃgamaṃ prāpya bhārata / tīrthe salilarājasya snātvā prayatamānasaḥ // 3.80.85
tarpayitvā pitṝn devān ṛṣīṃś ca bharatarṣabha / prāpnoti vāruṇaṃ lokaṃ dīpyamānaḥ svatejasā // 3.80.86
śaṅkukarṇeśvaraṃ devam arcayitvā yudhiṣṭhira / aśvamedhaṃ daśaguṇaṃ pravadanti manīṣiṇaḥ // 3.80.87
pradakṣiṇam upāvṛtya gaccheta bharatarṣabha / tīrthaṃ kuruvaraśreṣṭha triṣu lokeṣu viśrutam // 3.80.88
dṛmīti nāmnā vikhyātaṃ sarvapāpapramocanam // 3.80.88.2
yatra brahmādayo devā upāsante maheśvaram / tatra snātvārcayitvā ca rudraṃ devagaṇair vṛtam // 3.80.89
janmaprabhṛti pāpāni kṛtāni nudate naraḥ // 3.80.89.2
dṛmī cātra naraśreṣṭha sarvadevair abhiṣṭutā / tatra snātvā naravyāghra hayamedham avāpnuyāt // 3.80.90
jitvā yatra mahāprājña viṣṇunā prabhaviṣṇunā / purā śaucaṃ kṛtaṃ rājan hatvā daivatakaṇṭakān // 3.80.91
tato gaccheta dharmajña vasor dhārām abhiṣṭutām / gamanād eva tasyāṃ hi hayamedham avāpnuyāt // 3.80.92
snātvā kuruvaraśreṣṭha prayatātmā tu mānavaḥ / tarpya devān pitṝṃś caiva viṣṇuloke mahīyate // 3.80.93
tīrthaṃ cātra paraṃ puṇyaṃ vasūnāṃ bharatarṣabha / tatra snātvā ca pītvā ca vasūnāṃ saṃmato bhavet // 3.80.94
sindhūttamam iti khyātaṃ sarvapāpapraṇāśanam / tatra snātvā naraśreṣṭha labhed bahu suvarṇakam // 3.80.95
brahmatuṅgaṃ samāsādya śuciḥ prayatamānasaḥ / brahmalokam avāpnoti sukṛtī virajā naraḥ // 3.80.96
kumārikāṇāṃ śakrasya tīrthaṃ siddhaniṣevitam / tatra snātvā naraḥ kṣipraṃ śakralokam avāpnuyāt // 3.80.97
reṇukāyāś ca tatraiva tīrthaṃ devaniṣevitam / tatra snātvā bhaved vipro vimalaś candramā yathā // 3.80.98
atha pañcanadaṃ gatvā niyato niyatāśanaḥ / pañca yajñān avāpnoti kramaśo ye 'nukīrtitāḥ // 3.80.99
tato gaccheta dharmajña bhīmāyāḥ sthānam uttamam / tatra snātvā tu yonyāṃ vai naro bharatasattama // 3.80.100
devyāḥ putro bhaved rājaṃs taptakuṇḍalavigrahaḥ / gavāṃ śatasahasrasya phalaṃ caivāpnuyān mahat // 3.80.101
girimuñjaṃ samāsādya triṣu lokeṣu viśrutam / pitāmahaṃ namaskṛtya gosahasraphalaṃ labhet // 3.80.102
tato gaccheta dharmajña vimalaṃ tīrtham uttamam / adyāpi yatra dṛśyante matsyāḥ sauvarṇarājatāḥ // 3.80.103
tatra snātvā naraśreṣṭha vājapeyam avāpnuyāt / sarvapāpaviśuddhātmā gacchec ca paramāṃ gatim // 3.80.104
tato gaccheta maladāṃ triṣu lokeṣu viśrutām / paścimāyāṃ tu saṃdhyāyām upaspṛśya yathāvidhi // 3.80.105
caruṃ narendra saptārcer yathāśakti nivedayet / pitṝṇām akṣayaṃ dānaṃ pravadanti manīṣiṇaḥ // 3.80.106
gavāṃ śatasahasreṇa rājasūyaśatena ca / aśvamedhasahasreṇa śreyān saptārciṣaś caruḥ // 3.80.107
tato nivṛtto rājendra vastrāpadam athāviśet / abhigamya mahādevam aśvamedhaphalaṃ labhet // 3.80.108
maṇimantaṃ samāsādya brahmacārī samāhitaḥ / ekarātroṣito rājann agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.80.109
atha gaccheta rājendra devikāṃ lokaviśrutām / prasūtir yatra viprāṇāṃ śrūyate bharatarṣabha // 3.80.110
triśūlapāṇeḥ sthānaṃ ca triṣu lokeṣu viśrutam / devikāyāṃ naraḥ snātvā samabhyarcya maheśvaram // 3.80.111
yathāśakti caruṃ tatra nivedya bharatarṣabha / sarvakāmasamṛddhasya yajñasya labhate phalam // 3.80.112
kāmākhyaṃ tatra rudrasya tīrthaṃ devarṣisevitam / tatra snātvā naraḥ kṣipraṃ siddhim āpnoti bhārata // 3.80.113
yajanaṃ yājanaṃ gatvā tathaiva brahmavālukām / puṣpanyāsa upaspṛśya na śocen maraṇaṃ tataḥ // 3.80.114
ardhayojanavistārāṃ pañcayojanam āyatām / etāvad devikām āhuḥ puṇyāṃ devarṣisevitām // 3.80.115
tato gaccheta dharmajña dīrghasatraṃ yathākramam / yatra brahmādayo devāḥ siddhāś ca paramarṣayaḥ // 3.80.116
dīrghasatram upāsante dakṣiṇābhir yatavratāḥ // 3.80.116.2
gamanād eva rājendra dīrghasatram ariṃdama / rājasūyāśvamedhābhyāṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.80.117
tato vinaśanaṃ gacchen niyato niyatāśanaḥ / gacchaty antarhitā yatra marupṛṣṭhe sarasvatī // 3.80.118
camase ca śivodbhede nāgodbhede ca dṛśyate // 3.80.118.2
snātvā ca camasodbhede agniṣṭomaphalaṃ labhet / śivodbhede naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet // 3.80.119
nāgodbhede naraḥ snātvā nāgalokam avāpnuyāt / śaśayānaṃ ca rājendra tīrtham āsādya durlabham // 3.80.120
śaśarūpapraticchannāḥ puṣkarā yatra bhārata // 3.80.120.2
sarasvatyāṃ mahārāja anu saṃvatsaraṃ hi te / snāyante bharataśreṣṭha vṛttāṃ vai kārttikīṃ sadā // 3.80.121
tatra snātvā naravyāghra dyotate śaśivat sadā / gosahasraphalaṃ caiva prāpnuyād bharatarṣabha // 3.80.122
kumārakoṭim āsādya niyataḥ kurunandana / tatrābhiṣekaṃ kurvīta pitṛdevārcane rataḥ // 3.80.123
gavāmayam avāpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.80.123.2
tato gaccheta dharmajña rudrakoṭiṃ samāhitaḥ / purā yatra mahārāja ṛṣikoṭiḥ samāhitā // 3.80.124
praharṣeṇa ca saṃviṣṭā devadarśanakāṅkṣayā // 3.80.124.2
ahaṃ pūrvam ahaṃ pūrvaṃ drakṣyāmi vṛṣabhadhvajam / evaṃ saṃprasthitā rājann ṛṣayaḥ kila bhārata // 3.80.125
tato yogeṣvareṇāpi yogam āsthāya bhūpate / teṣāṃ manyupraṇāśārtham ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām // 3.80.126
sṛṣṭā koṭis tu rudrāṇām ṛṣīṇām agrataḥ sthitā / mayā pūrvataraṃ dṛṣṭa iti te menire pṛthak // 3.80.127
teṣāṃ tuṣṭo mahādeva ṛṣīṇām ugratejasām / bhaktyā paramayā rājan varaṃ teṣāṃ pradiṣṭavān // 3.80.128
adya prabhṛti yuṣmākaṃ dharmavṛddhir bhaviṣyati // 3.80.128.2
tatra snātvā naravyāghra rudrakoṭyāṃ naraḥ śuciḥ / aśvamedham avāpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.80.129
tato gaccheta rājendra saṃgamaṃ lokaviśrutam / sarasvatyā mahāpuṇyam upāsante janārdanam // 3.80.130
yatra brahmādayo devā ṛṣayaḥ siddhacāraṇāḥ / abhigacchanti rājendra caitraśuklacaturdaśīm // 3.80.131
tatra snātvā naravyāghra vinded bahu suvarṇakam / sarvapāpaviśuddhātmā brahmalokaṃ ca gacchati // 3.80.132
ṛṣīṇāṃ yatra satrāṇi samāptāni narādhipa / satrāvasānam āsādya gosahasraphalaṃ labhet // 3.80.133
tato gaccheta rājendra kurukṣetram abhiṣṭutam / pāpebhyo vipramucyante tadgatāḥ sarvajantavaḥ // 3.81.1
kurukṣetraṃ gamiṣyāmi kurukṣetre vasāmy aham / ya evaṃ satataṃ brūyāt so 'pi pāpaiḥ pramucyate // 3.81.2
tatra māsaṃ vased vīra sarasvatyāṃ yudhiṣṭhira / yatra brahmādayo devā ṛṣayaḥ siddhacāraṇāḥ // 3.81.3
gandharvāpsaraso yakṣāḥ pannagāś ca mahīpate / brahmakṣetraṃ mahāpuṇyam abhigacchanti bhārata // 3.81.4
manasāpy abhikāmasya kurukṣetraṃ yudhiṣṭhira / pāpāni vipraṇaśyanti brahmalokaṃ ca gacchati // 3.81.5
gatvā hi śraddhayā yuktaḥ kurukṣetraṃ kurūdvaha / rājasūyāśvamedhābhyāṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.81.6
tato macakrukaṃ rājan dvārapālaṃ mahābalam / yakṣaṃ samabhivādyaiva gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.7
tato gaccheta dharmajña viṣṇoḥ sthānam anuttamam / satataṃ nāma rājendra yatra saṃnihito hariḥ // 3.81.8
tatra snātvārcayitvā ca trilokaprabhavaṃ harim / aśvamedham avāpnoti viṣṇulokaṃ ca gacchati // 3.81.9
tataḥ pāriplavaṃ gacchet tīrthaṃ trailokyaviśrutam / agniṣṭomātirātrābhyāṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.81.10
pṛthivyās tīrtham āsādya gosahasraphalaṃ labhet / tataḥ śālūkinīṃ gatvā tīrthasevī narādhipa // 3.81.11
daśāśvamedhike snātvā tad eva labhate phalam // 3.81.11.2
sarpadarvīṃ samāsādya nāgānāṃ tīrtham uttamam / agniṣṭomam avāpnoti nāgalokaṃ ca vindati // 3.81.12
tato gaccheta dharmajña dvārapālaṃ tarantukam / tatroṣya rajanīm ekāṃ gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.13
tataḥ pañcanadaṃ gatvā niyato niyatāśanaḥ / koṭitīrtham upaspṛśya hayamedhaphalaṃ labhet // 3.81.14
aśvinos tīrtham āsādya rūpavān abhijāyate // 3.81.14.2
tato gaccheta dharmajña vārāhaṃ tīrtham uttamam / viṣṇur vārāharūpeṇa pūrvaṃ yatra sthito 'bhavat // 3.81.15
tatra snātvā naravyāghra agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.81.15.2
tato jayantyā rājendra somatīrthaṃ samāviśet / snātvā phalam avāpnoti rājasūyasya mānavaḥ // 3.81.16
ekahaṃse naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet / kṛtaśaucaṃ samāsādya tīrthasevī kurūdvaha // 3.81.17
puṇḍarīkam avāpnoti kṛtaśauco bhaven naraḥ // 3.81.17.2
tato muñjavaṭaṃ nāma mahādevasya dhīmataḥ / tatroṣya rajanīm ekāṃ gāṇapatyam avāpnuyāt // 3.81.18
tatraiva ca mahārāja yakṣī lokapariśrutā / tāṃ cābhigamya rājendra puṇyāṃl lokān avāpnuyāt // 3.81.19
kurukṣetrasya tad dvāraṃ viśrutaṃ bharatarṣabha / pradakṣiṇam upāvṛtya tīrthasevī samāhitaḥ // 3.81.20
saṃmite puṣkarāṇāṃ ca snātvārcya pitṛdevatāḥ / jāmadagnyena rāmeṇa āhṛte vai mahātmanā // 3.81.21
kṛtakṛtyo bhaved rājann aśvamedhaṃ ca vindati // 3.81.21.2
tato rāmahradān gacchet tīrthasevī narādhipa / yatra rāmeṇa rājendra tarasā dīptatejasā // 3.81.22
kṣatram utsādya vīryeṇa hradāḥ pañca niveśitāḥ // 3.81.22.2
pūrayitvā naravyāghra rudhireṇeti naḥ śrutam / pitaras tarpitāḥ sarve tathaiva ca pitāmahāḥ // 3.81.23
tatas te pitaraḥ prītā rāmam ūcur mahīpate // 3.81.23.2
rāma rāma mahābhāga prītāḥ sma tava bhārgava / anayā pitṛbhaktyā ca vikrameṇa ca te vibho // 3.81.24
varaṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te kim icchasi mahādyute // 3.81.24.2
evam uktaḥ sa rājendra rāmaḥ praharatāṃ varaḥ / abravīt prāñjalir vākyaṃ pitṝn sa gagane sthitān // 3.81.25
bhavanto yadi me prītā yady anugrāhyatā mayi / pitṛprasādād iccheyaṃ tapasāpyāyanaṃ punaḥ // 3.81.26
yac ca roṣābhibhūtena kṣatram utsāditaṃ mayā / tataś ca pāpān mucyeyaṃ yuṣmākaṃ tejasā hy aham // 3.81.27
hradāś ca tīrthabhūtā me bhaveyur bhuvi viśrutāḥ // 3.81.27.2
etac chrutvā śubhaṃ vākyaṃ rāmasya pitaras tadā / pratyūcuḥ paramaprītā rāmaṃ harṣasamanvitāḥ // 3.81.28
tapas te vardhatāṃ bhūyaḥ pitṛbhaktyā viśeṣataḥ / yac ca roṣābhibhūtena kṣatram utsāditaṃ tvayā // 3.81.29
tataś ca pāpān muktas tvaṃ karmabhis te ca pātitāḥ / hradāś ca tava tīrthatvaṃ gamiṣyanti na saṃśayaḥ // 3.81.30
hradeṣv eteṣu yaḥ snātvā pitṝn saṃtarpayiṣyati / pitaras tasya vai prītā dāsyanti bhuvi durlabham // 3.81.31
īpsitaṃ manasaḥ kāmaṃ svargalokaṃ ca śāśvatam // 3.81.31.2
evaṃ dattvā varān rājan rāmasya pitaras tadā / āmantrya bhārgavaṃ prītās tatraivāntardadhus tadā // 3.81.32
evaṃ rāmahradāḥ puṇyā bhārgavasya mahātmanaḥ / snātvā hradeṣu rāmasya brahmacārī śubhavrataḥ // 3.81.33
rāmam abhyarcya rājendra labhed bahu suvarṇakam // 3.81.33.2
vaṃśamūlakam āsādya tīrthasevī kurūdvaha / svavaṃśam uddhared rājan snātvā vai vaṃśamūlake // 3.81.34
kāyaśodhanam āsādya tīrthaṃ bharatasattama / śarīraśuddhiḥ snātasya tasmiṃs tīrthe na saṃśayaḥ // 3.81.35
śuddhadehaś ca saṃyāti śubhāṃl lokān anuttamān // 3.81.35.2
tato gaccheta rājendra tīrthaṃ trailokyaviśrutam / lokā yatroddhṛtāḥ pūrvaṃ viṣṇunā prabhaviṣṇunā // 3.81.36
lokoddhāraṃ samāsādya tīrthaṃ trailokyaviśrutam / snātvā tīrthavare rājaṃl lokān uddharate svakān // 3.81.37
śrītīrthaṃ ca samāsādya vindate śriyam uttamām // 3.81.37.2
kapilātīrtham āsādya brahmacārī samāhitaḥ / tatra snātvārcayitvā ca daivatāni pitṝṃs tathā // 3.81.38
kapilānāṃ sahasrasya phalaṃ vindati mānavaḥ // 3.81.38.2
sūryatīrthaṃ samāsādya snātvā niyatamānasaḥ / arcayitvā pitṝn devān upavāsaparāyaṇaḥ // 3.81.39
agniṣṭomam avāpnoti sūryalokaṃ ca gacchati // 3.81.39.2
gavāṃbhavanam āsādya tīrthasevī yathākramam / tatrābhiṣekaṃ kurvāṇo gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.40
śaṅkhinīṃ tatra āsādya tīrthasevī kurūdvaha / devyās tīrthe naraḥ snātvā labhate rūpam uttamam // 3.81.41
tato gaccheta rājendra dvārapālam arantukam / tasya tīrthaṃ sarasvatyāṃ yakṣendrasya mahātmanaḥ // 3.81.42
tatra snātvā naro rājann agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.81.42.2
tato gaccheta dharmajña brahmāvartaṃ narādhipa / brahmāvarte naraḥ snātvā brahmalokam avāpnuyāt // 3.81.43
tato gaccheta dharmajña sutīrthakam anuttamam / yatra saṃnihitā nityaṃ pitaro daivataiḥ saha // 3.81.44
tatrābhiṣekaṃ kurvīta pitṛdevārcane rataḥ / aśvamedham avāpnoti pitṛlokaṃ ca gacchati // 3.81.45
tato 'mbuvaśyaṃ dharmajña samāsādya yathākramam / kośeśvarasya tīrtheṣu snātvā bharatasattama // 3.81.46
sarvavyādhivinirmukto brahmaloke mahīyate // 3.81.46.2
mātṛtīrthaṃ ca tatraiva yatra snātasya bhārata / prajā vivardhate rājann anantāṃ cāśnute śriyam // 3.81.47
tataḥ śītavanaṃ gacchen niyato niyatāśanaḥ / tīrthaṃ tatra mahārāja mahad anyatra durlabham // 3.81.48
punāti darśanād eva daṇḍenaikaṃ narādhipa / keśān abhyukṣya vai tasmin pūto bhavati bhārata // 3.81.49
tīrthaṃ tatra mahārāja śvānalomāpahaṃ smṛtam / yatra viprā naravyāghra vidvāṃsas tīrthatatparāḥ // 3.81.50
śvānalomāpanayane tīrthe bharatasattama / prāṇāyāmair nirharanti śvalomāni dvijottamāḥ // 3.81.51
pūtātmānaś ca rājendra prayānti paramāṃ gatim / daśāśvamedhikaṃ caiva tasmiṃs tīrthe mahīpate // 3.81.52
tatra snātvā naravyāghra gaccheta paramāṃ gatim // 3.81.52.2
tato gaccheta rājendra mānuṣaṃ lokaviśrutam / yatra kṛṣṇamṛgā rājan vyādhena paripīḍitāḥ // 3.81.53
avagāhya tasmin sarasi mānuṣatvam upāgatāḥ // 3.81.53.2
tasmiṃs tīrthe naraḥ snātvā brahmacārī jitendriyaḥ / sarvapāpaviśuddhātmā svargaloke mahīyate // 3.81.54
mānuṣasya tu pūrveṇa krośamātre mahīpate / āpagā nāma vikhyātā nadī siddhaniṣevitā // 3.81.55
śyāmākabhojanaṃ tatra yaḥ prayacchati mānavaḥ / devān pitṝṃś ca uddiśya tasya dharmaphalaṃ mahat // 3.81.56
ekasmin bhojite vipre koṭir bhavati bhojitā // 3.81.56.2
tatra snātvārcayitvā ca daivatāni pitṝṃs tathā / uṣitvā rajanīm ekām agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.81.57
tato gaccheta rājendra brahmaṇaḥ sthānam uttamam / brahmodumbaram ity eva prakāśaṃ bhuvi bhārata // 3.81.58
tatra saptarṣikuṇḍeṣu snātasya kurupuṃgava / kedāre caiva rājendra kapiṣṭhalamahātmanaḥ // 3.81.59
brahmāṇam abhigamyātha śuciḥ prayatamānasaḥ / sarvapāpaviśuddhātmā brahmalokaṃ prapadyate // 3.81.60
kapiṣṭhalasya kedāraṃ samāsādya sudurlabham / antardhānam avāpnoti tapasā dagdhakilbiṣaḥ // 3.81.61
tato gaccheta rājendra sarakaṃ lokaviśrutam / kṛṣṇapakṣe caturdaśyām abhigamya vṛṣadhvajam // 3.81.62
labhate sarvakāmān hi svargalokaṃ ca gacchati // 3.81.62.2
tisraḥ koṭyas tu tīrthānāṃ sarake kurunandana / rudrakoṭis tathā kūpe hradeṣu ca mahīpate // 3.81.63
ilāspadaṃ ca tatraiva tīrthaṃ bharatasattama // 3.81.63.2
tatra snātvārcayitvā ca pitṝn devāṃś ca bhārata / na durgatim avāpnoti vājapeyaṃ ca vindati // 3.81.64
kiṃdāne ca naraḥ snātvā kiṃjapye ca mahīpate / aprameyam avāpnoti dānaṃ japyaṃ ca bhārata // 3.81.65
kalaśyāṃ cāpy upaspṛśya śraddadhāno jitendriyaḥ / agniṣṭomasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.81.66
sarakasya tu pūrveṇa nāradasya mahātmanaḥ / tīrthaṃ kuruvaraśreṣṭha anājanmeti viśrutam // 3.81.67
tatra tīrthe naraḥ snātvā prāṇāṃś cotsṛjya bhārata / nāradenābhyanujñāto lokān prāpnoti durlabhān // 3.81.68
śuklapakṣe daśamyāṃ tu puṇḍarīkaṃ samāviśet / tatra snātvā naro rājan puṇḍarīkaphalaṃ labhet // 3.81.69
tatas triviṣṭapaṃ gacchet triṣu lokeṣu viśrutam / tatra vaitaraṇī puṇyā nadī pāpapramocanī // 3.81.70
tatra snātvārcayitvā ca śūlapāṇiṃ vṛṣadhvajam / sarvapāpaviśuddhātmā gaccheta paramāṃ gatim // 3.81.71
tato gaccheta rājendra phalakīvanam uttamam / yatra devāḥ sadā rājan phalakīvanam āśritāḥ // 3.81.72
tapaś caranti vipulaṃ bahuvarṣasahasrakam // 3.81.72.2
dṛṣadvatyāṃ naraḥ snātvā tarpayitvā ca devatāḥ / agniṣṭomātirātrābhyāṃ phalaṃ vindati bhārata // 3.81.73
tīrthe ca sarvadevānāṃ snātvā bharatasattama / gosahasrasya rājendra phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.81.74
pāṇikhāte naraḥ snātvā tarpayitvā ca devatāḥ / rājasūyam avāpnoti ṛṣilokaṃ ca gacchati // 3.81.75
tato gaccheta rājendra miśrakaṃ tīrtham uttamam / tatra tīrthāni rājendra miśritāni mahātmanā // 3.81.76
vyāsena nṛpaśārdūla dvijārtham iti naḥ śrutam / sarvatīrtheṣu sa snāti miśrake snāti yo naraḥ // 3.81.77
tato vyāsavanaṃ gacchen niyato niyatāśanaḥ / manojave naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.78
gatvā madhuvaṭīṃ cāpi devyās tīrthaṃ naraḥ śuciḥ / tatra snātvārcayed devān pitṝṃś ca prayataḥ śuciḥ // 3.81.79
sa devyā samanujñāto gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.79.2
kauśikyāḥ saṃgame yas tu dṛṣadvatyāś ca bhārata / snāti vai niyatāhāraḥ sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.81.80
tato vyāsasthalī nāma yatra vyāsena dhīmatā / putraśokābhitaptena dehatyāgārthaniścayaḥ // 3.81.81
kṛto devaiś ca rājendra punar utthāpitas tadā / abhigamya sthalīṃ tasya gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.82
kiṃdattaṃ kūpam āsādya tilaprasthaṃ pradāya ca / gaccheta paramāṃ siddhim ṛṇair muktaḥ kurūdvaha // 3.81.83
ahaś ca sudinaṃ caiva dve tīrthe ca sudurlabhe / tayoḥ snātvā naravyāghra sūryalokam avāpnuyāt // 3.81.84
mṛgadhūmaṃ tato gacchet triṣu lokeṣu viśrutam / tatra gaṅgāhrade snātvā samabhyarcya ca mānavaḥ // 3.81.85
śūlapāṇiṃ mahādevam aśvamedhaphalaṃ labhet // 3.81.85.2
devatīrthe naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet / atha vāmanakaṃ gacchet triṣu lokeṣu viśrutam // 3.81.86
tatra viṣṇupade snātvā arcayitvā ca vāmanam / sarvapāpaviśuddhātmā viṣṇulokam avāpnuyāt // 3.81.87
kulaṃpune naraḥ snātvā punāti svakulaṃ naraḥ / pavanasya hradaṃ gatvā marutāṃ tīrtham uttamam // 3.81.88
tatra snātvā naravyāghra vāyuloke mahīyate // 3.81.88.2
amarāṇāṃ hrade snātvā amareṣu narādhipa / amarāṇāṃ prabhāvena svargaloke mahīyate // 3.81.89
śālihotrasya rājendra śāliśūrpe yathāvidhi / snātvā naravaraśreṣṭha gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.90
śrīkuñjaṃ ca sarasvatyāṃ tīrthaṃ bharatasattama / tatra snātvā naro rājann agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.81.91
tato naimiṣakuñjaṃ ca samāsādya kurūdvaha / ṛṣayaḥ kila rājendra naimiṣeyās tapodhanāḥ // 3.81.92
tīrthayātrāṃ puraskṛtya kurukṣetraṃ gatāḥ purā // 3.81.92.2
tataḥ kuñjaḥ sarasvatyāṃ kṛto bharatasattama / ṛṣīṇām avakāśaḥ syād yathā tuṣṭikaro mahān // 3.81.93
tasmin kuñje naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet / kanyātīrthe naraḥ snātvā agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.81.94
tato gacchen naravyāghra brahmaṇaḥ sthānam uttamam / tatra varṇāvaraḥ snātvā brāhmaṇyaṃ labhate naraḥ // 3.81.95
brāhmaṇaś ca viśuddhātmā gaccheta paramāṃ gatim // 3.81.95.2
tato gacchen naraśreṣṭha somatīrtham anuttamam / tatra snātvā naro rājan somalokam avāpnuyāt // 3.81.96
saptasārasvataṃ tīrthaṃ tato gacchen narādhipa / yatra maṅkaṇakaḥ siddho maharṣir lokaviśrutaḥ // 3.81.97
purā maṅkaṇako rājan kuśāgreṇeti naḥ śrutam / kṣataḥ kila kare rājaṃs tasya śākaraso 'sravat // 3.81.98
sa vai śākarasaṃ dṛṣṭvā harṣāviṣṭo mahātapāḥ / pranṛttaḥ kila viprarṣir vismayotphullalocanaḥ // 3.81.99
tatas tasmin pranṛtte vai sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca yat / pranṛttam ubhayaṃ vīra tejasā tasya mohitam // 3.81.100
brahmādibhiḥ surai rājann ṛṣibhiś ca tapodhanaiḥ / vijñapto vai mahādeva ṛṣer arthe narādhipa // 3.81.101
nāyaṃ nṛtyed yathā deva tathā tvaṃ kartum arhasi // 3.81.101.2
tataḥ pranṛttam āsādya harṣāviṣṭena cetasā / surāṇāṃ hitakāmārtham ṛṣiṃ devo 'bhyabhāṣata // 3.81.102
aho maharṣe dharmajña kimarthaṃ nṛtyate bhavān / harṣasthānaṃ kimarthaṃ vā tavādya munipuṃgava // 3.81.103
kiṃ na paśyasi me deva karāc chākarasaṃ srutam / yaṃ dṛṣṭvāhaṃ pranṛtto vai harṣeṇa mahatānvitaḥ // 3.81.104
taṃ prahasyābravīd devo muniṃ rāgeṇa mohitam / ahaṃ vai vismayaṃ vipra na gacchāmīti paśya mām // 3.81.105
evam uktvā naraśreṣṭha mahādevena dhīmatā / aṅgulyagreṇa rājendra svāṅguṣṭhas tāḍito 'nagha // 3.81.106
tato bhasma kṣatād rājan nirgataṃ himasaṃnibham / tad dṛṣṭvā vrīḍito rājan sa muniḥ pādayor gataḥ // 3.81.107
nānyaṃ devam ahaṃ manye rudrāt parataraṃ mahat / surāsurasya jagato gatis tvam asi śūladhṛk // 3.81.108
tvayā sṛṣṭam idaṃ viśvaṃ trailokyaṃ sacarācaram / tvām eva bhagavan sarve praviśanti yugakṣaye // 3.81.109
devair api na śakyas tvaṃ parijñātuṃ kuto mayā / tvayi sarve ca dṛśyante surā brahmādayo 'nagha // 3.81.110
sarvas tvam asi lokānāṃ kartā kārayitā ca ha / tvatprasādāt surāḥ sarve modantīhākutobhayāḥ // 3.81.111
evaṃ stutvā mahādevaṃ sa ṛṣiḥ praṇato 'bhavat // 3.81.111.2
[03.81.112atvatprasādān mahādeva tapo me na kṣareta vai / 
tato devaḥ prahṛṣṭātmā brahmarṣim idam abravīt / tapas te vardhatāṃ vipra matprasādāt sahasradhā // 3.81.113
āśrame ceha vatsyāmi tvayā sārdhaṃ mahāmune / saptasārasvate snātvā arcayiṣyanti ye tu mām // 3.81.114
na teṣāṃ durlabhaṃ kiṃ cid iha loke paratra ca / sārasvataṃ ca te lokaṃ gamiṣyanti na saṃśayaḥ // 3.81.115
tatas tv auśanasaṃ gacchet triṣu lokeṣu viśrutam / yatra brahmādayo devā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ // 3.81.116
kārttikeyaś ca bhagavāṃs trisaṃdhyaṃ kila bhārata / sāṃnidhyam akarot tatra bhārgavapriyakāmyayā // 3.81.117
kapālamocanaṃ tīrthaṃ sarvapāpapramocanam / tatra snātvā naravyāghra sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.81.118
agnitīrthaṃ tato gacchet tatra snātvā nararṣabha / agnilokam avāpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.81.119
viśvāmitrasya tatraiva tīrthaṃ bharatasattama / tatra snātvā mahārāja brāhmaṇyam abhijāyate // 3.81.120
brahmayoniṃ samāsādya śuciḥ prayatamānasaḥ / tatra snātvā naravyāghra brahmalokaṃ prapadyate // 3.81.121
punāty āsaptamaṃ caiva kulaṃ nāsty atra saṃśayaḥ // 3.81.121.2
tato gaccheta rājendra tīrthaṃ trailokyaviśrutam / pṛthūdakam iti khyātaṃ kārttikeyasya vai nṛpa // 3.81.122
tatrābhiṣekaṃ kurvīta pitṛdevārcane rataḥ // 3.81.122.2
ajñānāj jñānato vāpi striyā vā puruṣeṇa vā / yat kiṃ cid aśubhaṃ karma kṛtaṃ mānuṣabuddhinā // 3.81.123
tat sarvaṃ naśyate tasya snātamātrasya bhārata / aśvamedhaphalaṃ cāpi svargalokaṃ ca gacchati // 3.81.124
puṇyam āhuḥ kurukṣetraṃ kurukṣetrāt sarasvatīm / sarasvatyāś ca tīrthāni tīrthebhyaś ca pṛthūdakam // 3.81.125
uttame sarvatīrthānāṃ yas tyajed ātmanas tanum / pṛthūdake japyaparo nainaṃ śvomaraṇaṃ tapet // 3.81.126
gītaṃ sanatkumāreṇa vyāsena ca mahātmanā / vede ca niyataṃ rājan abhigacchet pṛthūdakam // 3.81.127
pṛthūdakāt puṇyatamaṃ nānyat tīrthaṃ narottama / etan medhyaṃ pavitraṃ ca pāvanaṃ ca na saṃśayaḥ // 3.81.128
tatra snātvā divaṃ yānti api pāpakṛto janāḥ / pṛthūdake naraśreṣṭha prāhur evaṃ manīṣiṇaḥ // 3.81.129
madhusravaṃ ca tatraiva tīrthaṃ bharatasattama / tatra snātvā naro rājan gosahasraphalaṃ labhet // 3.81.130
tato gacchen naraśreṣṭha tīrthaṃ devyā yathākramam / sarasvatyāruṇāyāś ca saṃgamaṃ lokaviśrutam // 3.81.131
trirātropoṣitaḥ snātvā mucyate brahmahatyayā / agniṣṭomātirātrābhyāṃ phalaṃ vindati mānavaḥ // 3.81.132
āsaptamaṃ kulaṃ caiva punāti bharatarṣabha / avatīrṇaṃ ca tatraiva tīrthaṃ kurukulodvaha // 3.81.133
viprāṇām anukampārthaṃ darbhiṇā nirmitaṃ purā // 3.81.133.2
vratopanayanābhyāṃ vā upavāsena vā dvijaḥ / kriyāmantraiś ca saṃyukto brāhmaṇaḥ syān na saṃśayaḥ // 3.81.134
kriyāmantravihīno 'pi tatra snātvā nararṣabha / cīrṇavrato bhaved vipro dṛṣṭam etat purātane // 3.81.135
samudrāś cāpi catvāraḥ samānītāś ca darbhiṇā / yeṣu snāto naravyāghra na durgatim avāpnuyāt // 3.81.136
phalāni gosahasrāṇāṃ caturṇāṃ vindate ca saḥ // 3.81.136.2
tato gaccheta rājendra tīrthaṃ śatasahasrakam / sāhasrakaṃ ca tatraiva dve tīrthe lokaviśrute // 3.81.137
ubhayor hi naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet / dānaṃ vāpy upavāso vā sahasraguṇitaṃ bhavet // 3.81.138
tato gaccheta rājendra reṇukātīrtham uttamam / tatrābhiṣekaṃ kurvīta pitṛdevārcane rataḥ // 3.81.139
sravapāpaviśuddhātmā agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.81.139.2
vimocanam upaspṛśya jitamanyur jitendriyaḥ / pratigrahakṛtair doṣaiḥ sarvaiḥ sa parimucyate // 3.81.140
tataḥ pañcavaṭaṃ gatvā brahmacārī jitendriyaḥ / puṇyena mahatā yuktaḥ satāṃ loke mahīyate // 3.81.141
yatra yogeśvaraḥ sthāṇuḥ svayam eva vṛṣadhvajaḥ / tam arcayitvā deveśaṃ gamanād eva sidhyati // 3.81.142
aujasaṃ varuṇaṃ tīrthaṃ dīpyate svena tejasā / yatra brahmādibhir devair ṛṣibhiś ca tapodhanaiḥ // 3.81.143
senāpatyena devānām abhiṣikto guhas tadā // 3.81.143.2
aujasasya tu pūrveṇa kurutīrthaṃ kurūdvaha / kurutīrthe naraḥ snātvā brahmacārī jitendriyaḥ // 3.81.144
sarvapāpaviśuddhātmā kurulokaṃ prapadyate // 3.81.144.2
svargadvāraṃ tato gacchen niyato niyatāśanaḥ / svargalokam avāpnoti brahmalokaṃ ca gacchati // 3.81.145
tato gacched anarakaṃ tīrthasevī narādhipa / tatra snātvā naro rājan na durgatim avāpnuyāt // 3.81.146
tatra brahmā svayaṃ nityaṃ devaiḥ saha mahīpate / anvāsyate naraśreṣṭha nārāyaṇapurogamaiḥ // 3.81.147
sāṃnidhyaṃ caiva rājendra rudrapatnyāḥ kurūdvaha / abhigamya ca tāṃ devīṃ na durgatim avāpnuyāt // 3.81.148
tatraiva ca mahārāja viśveśvaram umāpatim / abhigamya mahādevaṃ mucyate sarvakilbiṣaiḥ // 3.81.149
nārāyaṇaṃ cābhigamya padmanābham ariṃdamam / śobhamāno mahārāja viṣṇulokaṃ prapadyate // 3.81.150
tīrthe tu sarvadevānāṃ snātaḥ sa puruṣarṣabha / sarvaduḥkhaiḥ parityakto dyotate śaśivat sadā // 3.81.151
tataḥ svastipuraṃ gacchet tīrthasevī narādhipa / pāvanaṃ tīrtham āsādya tarpayet pitṛdevatāḥ // 3.81.152
agniṣṭomasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.81.152.2
gaṅgāhradaś ca tatraiva kūpaś ca bharatarṣabha / tisraḥ koṭyas tu tīrthānāṃ tasmin kūpe mahīpate // 3.81.153
tatra snātvā naro rājan svargalokaṃ prapadyate // 3.81.153.2
āpagāyāṃ naraḥ snātvā arcayitvā maheśvaram / gāṇapatyam avāpnoti kulaṃ coddharate svakam // 3.81.154
tataḥ sthāṇuvaṭaṃ gacchet triṣu lokeṣu viśrutam / tatra snātvā sthito rātriṃ rudralokam avāpnuyāt // 3.81.155
badarīpācanaṃ gacched vasiṣṭhasyāśramaṃ tataḥ / badaraṃ bhakṣayet tatra trirātropoṣito naraḥ // 3.81.156
samyag dvādaśa varṣāṇi badarān bhakṣayet tu yaḥ / trirātropoṣitaś caiva bhavet tulyo narādhipa // 3.81.157
indramārgaṃ samāsādya tīrthasevī narādhipa / ahorātropavāsena śakraloke mahīyate // 3.81.158
ekarātraṃ samāsādya ekarātroṣito naraḥ / niyataḥ satyavādī ca brahmaloke mahīyate // 3.81.159
tato gaccheta dharmajña tīrthaṃ trailokyaviśrutam / ādityasyāśramo yatra tejorāśer mahātmanaḥ // 3.81.160
tasmiṃs tīrthe naraḥ snātvā pūjayitvā vibhāvasum / ādityalokaṃ vrajati kulaṃ caiva samuddharet // 3.81.161
somatīrthe naraḥ snātvā tīrthasevī kurūdvaha / somalokam avāpnoti naro nāsty atra saṃśayaḥ // 3.81.162
tato gaccheta dharmajña dadhīcasya mahātmanaḥ / tīrthaṃ puṇyatamaṃ rājan pāvanaṃ lokaviśrutam // 3.81.163
yatra sārasvato rājan so 'ṅgirās tapaso nidhiḥ / tasmiṃs tīrthe naraḥ snātvā vājapeyaphalaṃ labhet // 3.81.164
sārasvatīṃ gatiṃ caiva labhate nātra saṃśayaḥ // 3.81.164.2
tataḥ kanyāśramaṃ gacchen niyato brahmacaryavān / trirātropoṣito rājann upavāsaparāyaṇaḥ // 3.81.165
labhet kanyāśataṃ divyaṃ brahmalokaṃ ca gacchati // 3.81.165.2
tato gaccheta dharmajña tīrthaṃ saṃnihitīm api / yatra brahmādayo devā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ // 3.81.166
māsi māsi samāyānti puṇyena mahatānvitāḥ // 3.81.166.2
saṃnihityām upaspṛśya rāhugraste divākare / aśvamedhaśataṃ tena iṣṭaṃ bhavati śāśvatam // 3.81.167
pṛthivyāṃ yāni tīrthāni antarikṣacarāṇi ca / nadyo nadās taḍāgāś ca sarvaprasravaṇāni ca // 3.81.168
udapānāś ca vaprāś ca puṇyāny āyatanāni ca / māsi māsi samāyānti saṃnihityāṃ na saṃśayaḥ // 3.81.169
yat kiṃ cid duṣkṛtaṃ karma striyā vā puruṣasya vā / snātamātrasya tat sarvaṃ naśyate nātra saṃśayaḥ // 3.81.170
padmavarṇena yānena brahmalokaṃ sa gacchati // 3.81.170.2
abhivādya tato yakṣaṃ dvārapālam arantukam / koṭirūpam upaspṛśya labhed bahu suvarṇakam // 3.81.171
gaṅgāhradaś ca tatraiva tīrthaṃ bharatasattama / tatra snātas tu dharmajña brahmacārī samāhitaḥ // 3.81.172
rājasūyāśvamedhābhyāṃ phalaṃ vindati śāśvatam // 3.81.172.2
pṛthivyāṃ naimiṣaṃ puṇyam antarikṣe ca puṣkaram / trayāṇām api lokānāṃ kurukṣetraṃ viśiṣyate // 3.81.173
pāṃsavo 'pi kurukṣetre vāyunā samudīritāḥ / api duṣkṛtakarmāṇaṃ nayanti paramāṃ gatim // 3.81.174
dakṣiṇena sarasvatyā uttareṇa dṛṣadvatīm / ye vasanti kurukṣetre te vasanti triviṣṭape // 3.81.175
kurukṣetraṃ gamiṣyāmi kurukṣetre vasāmy aham / apy ekāṃ vācam utsṛjya sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.81.176
brahmavedī kurukṣetraṃ puṇyaṃ brahmarṣisevitam / tadāvasanti ye rājan na te śocyāḥ kathaṃ cana // 3.81.177
tarantukārantukayor yad antaraṃ; rāmahradānāṃ ca macakrukasya / etat kurukṣetrasamantapañcakaṃ; pitāmahasyottaravedir ucyate // 3.81.178
tato gaccheta dharmajña dharmatīrthaṃ purātanam / tatra snātvā naro rājan dharmaśīlaḥ samāhitaḥ // 3.82.1
āsaptamaṃ kulaṃ rājan punīte nātra saṃśayaḥ // 3.82.1.2
tato gaccheta dharmajña kārāpatanam uttamam / agniṣṭomam avāpnoti munilokaṃ ca gacchati // 3.82.2
saugandhikaṃ vanaṃ rājaṃs tato gaccheta mānavaḥ / yatra brahmādayo devā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ // 3.82.3
siddhacāraṇagandharvāḥ kiṃnarāḥ samahoragāḥ / tad vanaṃ praviśann eva sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.82.4
tato hi sā saricchreṣṭhā nadīnām uttamā nadī / plakṣād devī srutā rājan mahāpuṇyā sarasvatī // 3.82.5
tatrābhiṣekaṃ kurvīta valmīkān niḥsṛte jale / arcayitvā pitṝn devān aśvamedhaphalaṃ labhet // 3.82.6
īśānādhyuṣitaṃ nāma tatra tīrthaṃ sudurlabham / ṣaṭsu śamyānipāteṣu valmīkād iti niścayaḥ // 3.82.7
kapilānāṃ sahasraṃ ca vājimedhaṃ ca vindati / tatra snātvā naravyāghra dṛṣṭam etat purātane // 3.82.8
sugandhāṃ śatakumbhāṃ ca pañcayajñāṃ ca bhārata / abhigamya naraśreṣṭha svargaloke mahīyate // 3.82.9
triśūlakhātaṃ tatraiva tīrtham āsādya bhārata / tatrābhiṣekaṃ kurvīta pitṛdevārcane rataḥ // 3.82.10
gāṇapatyaṃ sa labhate dehaṃ tyaktvā na saṃśayaḥ // 3.82.10.2
tato gaccheta rājendra devyāḥ sthānaṃ sudurlabham / śākaṃbharīti vikhyātā triṣu lokeṣu viśrutā // 3.82.11
divyaṃ varṣasahasraṃ hi śākena kila suvrata / āhāraṃ sā kṛtavatī māsi māsi narādhipa // 3.82.12
ṛṣayo 'bhyāgatās tatra devyā bhaktyā tapodhanāḥ / ātithyaṃ ca kṛtaṃ teṣāṃ śākena kila bhārata // 3.82.13
tataḥ śākambharīty eva nāma tasyāḥ pratiṣṭhitam // 3.82.13.2
śākaṃbharīṃ samāsādya brahmacārī samāhitaḥ / trirātram uṣitaḥ śākaṃ bhakṣayen niyataḥ śuciḥ // 3.82.14
śākāhārasya yat samyag varṣair dvādaśabhiḥ phalam / tat phalaṃ tasya bhavati devyāś chandena bhārata // 3.82.15
tato gacchet suvarṇākṣaṃ triṣu lokeṣu viśrutam / yatra viṣṇuḥ prasādārthaṃ rudram ārādhayat purā // 3.82.16
varāṃś ca subahūṃl lebhe daivateṣu sudurlabhān / uktaś ca tripuraghnena parituṣṭena bhārata // 3.82.17
api cāsmat priyataro loke kṛṣṇa bhaviṣyasi / tvan mukhaṃ ca jagat kṛtsnaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ // 3.82.18
tatrābhigamya rājendra pūjayitvā vṛṣadhvajam / aśvamedham avāpnoti gāṇapatyaṃ ca vindati // 3.82.19
dhūmāvatīṃ tato gacchet triratropoṣito naraḥ / manasā prārthitān kāmāṃl labhate nātra saṃśayaḥ // 3.82.20
devyās tu dakṣiṇārdhena rathāvarto narādhipa / tatrāroheta dharmajña śraddadhāno jitendriyaḥ // 3.82.21
mahādevaprasādād dhi gaccheta paramāṃ gatim // 3.82.21.2
pradakṣiṇam upāvṛtya gaccheta bharatarṣabha / dhārāṃ nāma mahāprājña sarvapāpapraṇāśinīm // 3.82.22
tatra snātvā naravyāghra na śocati narādhipa // 3.82.22.2
tato gaccheta dharmajña namaskṛtya mahāgirim / svargadvāreṇa yat tulyaṃ gaṅgādvāraṃ na saṃśayaḥ // 3.82.23
tatrābhiṣekaṃ kurvīta koṭitīrthe samāhitaḥ / puṇḍarīkam avāpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.82.24
saptagaṅge trigaṅge ca śakrāvarte ca tarpayan / devān pitṝṃś ca vidhivat puṇyaloke mahīyate // 3.82.25
tataḥ kanakhale snātvā trirātropoṣito naraḥ / aśvamedham avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.82.26
kapilāvaṭaṃ ca gaccheta tīrthasevī narādhipa / uṣyaikāṃ rajanīṃ tatra gosahasraphalaṃ labhet // 3.82.27
nāgarājasya rājendra kapilasya mahātmanāḥ / tīrthaṃ kuruvaraśreṣṭha sarvalokeṣu viśrutam // 3.82.28
tatrābhiṣekaṃ kurvīta nāgatīrthe narādhipa / kapilānāṃ sahasrasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.82.29
tato lalitikāṃ gacchec chaṃtanos tīrtham uttamam / tatra snātvā naro rājan na durgatim avāpnuyāt // 3.82.30
gaṅgāsaṃgamayoś caiva snāti yaḥ saṃgame naraḥ / daśāśvamedhān āpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.82.31
tato gaccheta rājendra sugandhāṃ lokaviśrutām / sarvapāpaviśuddhātmā brahmaloke mahīyate // 3.82.32
rudrāvartaṃ tato gacchet tīrthasevī narādhipa / tatra snātvā naro rājan svargaloke mahīyate // 3.82.33
gaṅgāyāś ca naraśreṣṭha sarasvatyāś ca saṃgame / snāto 'śvamedham āpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.82.34
bhadrakarṇeśvaraṃ gatvā devam arcya yathāvidhi / na durgatim avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.82.35
tataḥ kubjāmrakaṃ gacchet tīrthasevī yathākramam / gosahasram avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.82.36
arundhatīvaṭaṃ gacchet tīrthasevī narādhipa / sāmudrakam upaspṛśya trirātropoṣito naraḥ // 3.82.37
gosahasraphalaṃ vindet kulaṃ caiva samuddharet // 3.82.37.2
brahmāvartaṃ tato gacched brahmacārī samāhitaḥ / aśvamedham avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.82.38
yamunāprabhavaṃ gatvā upaspṛśya ca yāmune / aśvamedhaphalaṃ labdhvā svargaloke mahīyate // 3.82.39
darvīsaṃkramaṇaṃ prāpya tīrthaṃ trailokyaviśrutam / aśvamedham avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.82.40
sindhoś ca prabhavaṃ gatvā siddhagandharvasevitam / tatroṣya rajanīḥ pañca vindyād bahu suvarṇakam // 3.82.41
atha vedīṃ samāsādya naraḥ paramadurgamām / aśvamedham avāpnoti gacchec cauśanasīṃ gatim // 3.82.42
ṛṣikulyāṃ samāsādya vāsiṣṭhaṃ caiva bhārata / vāsiṣṭhaṃ samatikramya sarve varṇā dvijātayaḥ // 3.82.43
ṛṣikulyāṃ naraḥ snātvā ṛṣilokaṃ prapadyate / yadi tatra vasen māsaṃ śākāhāro narādhipa // 3.82.44
bhṛgutuṅgaṃ samāsādya vājimedhaphalaṃ labhet / gatvā vīrapramokṣaṃ ca sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.82.45
kṛttikāmaghayoś caiva tīrtham āsādya bhārata / agniṣṭomātirātrābhyāṃ phalaṃ prāpnoti puṇyakṛt // 3.82.46
tataḥ saṃdhyāṃ samāsādya vidyātīrtham anuttamam / upaspṛśya ca vidyānāṃ sarvāsāṃ pārago bhavet // 3.82.47
mahāśrame vased rātriṃ sarvapāpapramocane / ekakālaṃ nirāhāro lokān āvasate śubhān // 3.82.48
ṣaṣṭhakālopavāsena māsam uṣya mahālaye / sarvapāpaviśuddhātmā vindyād bahu suvarṇakam // 3.82.49
atha vetasikāṃ gatvā pitāmahaniṣevitām / aśvamedham avāpnoti gacchec cauśanasīṃ gatim // 3.82.50
atha sundarikātīrthaṃ prāpya siddhaniṣevitam / rūpasya bhāgī bhavati dṛṣṭam etat purātane // 3.82.51
tato vai brāhmaṇīṃ gatvā brahmacārī jitendriyaḥ / padmavarṇena yānena brahmalokaṃ prapadyate // 3.82.52
tataś ca naimiṣaṃ gacchet puṇyaṃ siddhaniṣevitam / tatra nityaṃ nivasati brahmā devagaṇair vṛtaḥ // 3.82.53
naimiṣaṃ prārthayānasya pāpasyārdhaṃ praṇaśyati / praviṣṭamātras tu naraḥ sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.82.54
tatra māsaṃ vased dhīro naimiṣe tīrthatatparaḥ / pṛthivyāṃ yāni tīrthāni naimiṣe tāni bhārata // 3.82.55
abhiṣekakṛtas tatra niyato niyatāśanaḥ / gavāmayasya yajñasya phalaṃ prāpnoti bhārata // 3.82.56
punāty āsaptamaṃ caiva kulaṃ bharatasattama // 3.82.56.2
yas tyajen naimiṣe prāṇān upavāsaparāyaṇaḥ / sa modet svargalokastha evam āhur manīṣiṇaḥ // 3.82.57
nityaṃ puṇyaṃ ca medhyaṃ ca naimiṣaṃ nṛpasattama // 3.82.57.2
gaṅgodbhedaṃ samāsādya trirātropoṣito naraḥ / vājapeyam avāpnoti brahmabhūtaś ca jāyate // 3.82.58
sarasvatīṃ samāsādya tarpayet pitṛdevatāḥ / sārasvateṣu lokeṣu modate nātra saṃśayaḥ // 3.82.59
tataś ca bāhudāṃ gacched brahmacārī samāhitaḥ / devasatrasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.82.60
tataś cīravatīṃ gacchet puṇyāṃ puṇyatamair vṛtām / pitṛdevārcanarato vājapeyam avāpnuyāt // 3.82.61
vimalāśokam āsādya virājati yathā śaśī / tatroṣya rajanīm ekāṃ svargaloke mahīyate // 3.82.62
gopratāraṃ tato gacchet sarayvās tīrtham uttamam / yatra rāmo gataḥ svargaṃ sabhṛtyabalavāhanaḥ // 3.82.63
dehaṃ tyaktvā divaṃ yātas tasya tīrthasya tejasā / rāmasya ca prasādena vyavasāyāc ca bhārata // 3.82.64
tasmiṃs tīrthe naraḥ snātvā gopratāre narādhipa / sarvapāpaviśuddhātmā svargaloke mahīyate // 3.82.65
rāmatīrthe naraḥ snātvā gomatyāṃ kurunandana / aśvamedham avāpnoti punāti ca kulaṃ naraḥ // 3.82.66
śatasāhasrikaṃ tatra tīrthaṃ bharatasattama / tatropasparśanaṃ kṛtvā niyato niyatāśanaḥ // 3.82.67
gosahasraphalaṃ puṇyaṃ prāpnoti bharatarṣabha // 3.82.67.2
tato gaccheta rājendra bhartṛsthānam anuttamam / koṭitīrthe naraḥ snātvā arcayitvā guhaṃ nṛpa // 3.82.68
gosahasraphalaṃ vindet tejasvī ca bhaven naraḥ // 3.82.68.2
tato vārāṇasīṃ gatvā arcayitvā vṛṣadhvajam / kapilāhrade naraḥ snātvā rājasūyaphalaṃ labhet // 3.82.69
mārkaṇḍeyasya rājendra tīrtham āsādya durlabham / gomatīgaṅgayoś caiva saṃgame lokaviśrute // 3.82.70
agniṣṭomam avāpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.82.70.2
tato gayāṃ samāsādya brahmacārī jitendriyaḥ / aśvamedham avāpnoti gamanād eva bhārata // 3.82.71
tatrākṣayavaṭo nāma triṣu lokeṣu viśrutaḥ / pitṝṇāṃ tatra vai dattam akṣayaṃ bhavati prabho // 3.82.72
mahānadyām upaspṛśya tarpayet pitṛdevatāḥ / akṣayān prāpnuyāl lokān kulaṃ caiva samuddharet // 3.82.73
tato brahmasaro gacched dharmāraṇyopaśobhitam / pauṇḍarīkam avāpnoti prabhātām eva śarvarīm // 3.82.74
tasmin sarasi rājendra brahmaṇo yūpa ucchritaḥ / yūpaṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā vājapeyaphalaṃ labhet // 3.82.75
tato gaccheta rājendra dhenukāṃ lokaviśrutām / ekarātroṣito rājan prayacchet tiladhenukām // 3.82.76
sarvapāpaviśuddhātmā somalokaṃ vrajed dhruvam // 3.82.76.2
tatra cihnaṃ mahārāja adyāpi hi na saṃśayaḥ / kapilā saha vatsena parvate vicaraty uta // 3.82.77
savatsāyāḥ padāni sma dṛśyante 'dyāpi bhārata // 3.82.77.2
teṣūpaspṛśya rājendra padeṣu nṛpasattama / yat kiṃ cid aśubhaṃ karma tat praṇaśyati bhārata // 3.82.78
tato gṛdhravaṭaṃ gacchet sthānaṃ devasya dhīmataḥ / snāyīta bhasmanā tatra abhigamya vṛṣadhvajam // 3.82.79
brāhmaṇena bhavec cīrṇaṃ vrataṃ dvādaśavārṣikam / itareṣāṃ tu varṇānāṃ sarvapāpaṃ praṇaśyati // 3.82.80
gaccheta tata udyantaṃ parvataṃ gītanāditam / sāvitraṃ tu padaṃ tatra dṛśyate bharatarṣabha // 3.82.81
tatra saṃdhyām upāsīta brāhmaṇaḥ saṃśitavrataḥ / upāstā ca bhavet saṃdhyā tena dvādaśavārṣikī // 3.82.82
yonidvāraṃ ca tatraiva viśrutaṃ bharatarṣabha / tatrābhigamya mucyeta puruṣo yonisaṃkarāt // 3.82.83
kṛṣṇaśuklāv ubhau pakṣau gayāyāṃ yo vasen naraḥ / punāty āsaptamaṃ rājan kulaṃ nāsty atra saṃśayaḥ // 3.82.84
eṣṭavyā bahavaḥ putrā yady eko 'pi gayāṃ vrajet / yajeta vāśvamedhena nīlaṃ vā vṛṣam utsṛjet // 3.82.85
tataḥ phalguṃ vrajed rājaṃs tīrthasevī narādhipa / aśvamedham avāpnoti siddhiṃ ca mahatīṃ vrajet // 3.82.86
tato gaccheta rājendra dharmapṛṣṭhaṃ samāhitaḥ / yatra dharmo mahārāja nityam āste yudhiṣṭhira // 3.82.87
abhigamya tatas tatra vājimedhaphalaṃ labhet // 3.82.87.2
tato gaccheta rājendra brahmaṇas tīrtham uttamam / tatrārcayitvā rājendra brahmāṇam amitaujasam // 3.82.88
rājasūyāśvamedhābhyāṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.82.88.2
tato rājagṛhaṃ gacchet tīrthasevī narādhipa / upaspṛśya tapodeṣu kākṣīvān iva modate // 3.82.89
yakṣiṇyā naityakaṃ tatra prāśnīta puruṣaḥ śuciḥ / yakṣiṇyās tu prasādena mucyate bhrūṇahatyayā // 3.82.90
maṇināgaṃ tato gatvā gosahasraphalaṃ labhet / naityakaṃ bhuñjate yas tu maṇināgasya mānavaḥ // 3.82.91
daṣṭasyāśīviṣeṇāpi na tasya kramate viṣam / tatroṣya rajanīm ekāṃ sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.82.92
tato gaccheta brahmarṣer gautamasya vanaṃ nṛpa / ahalyāyā hrade snātvā vrajeta paramāṃ gatim // 3.82.93
abhigamya śriyaṃ rājan vindate śriyam uttamām // 3.82.93.2
tatrodapāno dharmajña triṣu lokeṣu viśrutaḥ / tatrābhiṣekaṃ kṛtvā tu vājimedham avāpnuyāt // 3.82.94
janakasya tu rājarṣeḥ kūpas tridaśapūjitaḥ / tatrābhiṣekaṃ kṛtvā tu viṣṇulokam avāpnuyāt // 3.82.95
tato vinaśanaṃ gacchet sarvapāpapramocanam / vājapeyam avāpnoti somalokaṃ ca gacchati // 3.82.96
gaṇḍakīṃ tu samāsādya sarvatīrthajalodbhavām / vājapeyam avāpnoti sūryalokaṃ ca gacchati // 3.82.97
tato 'dhivaṃśyaṃ dharmajña samāviśya tapovanam / guhyakeṣu mahārāja modate nātra saṃśayaḥ // 3.82.98
kampanāṃ tu samāsādya nadīṃ siddhaniṣevitām / puṇḍarīkam avāpnoti sūryalokaṃ ca gacchati // 3.82.99
tato viśālām āsādya nadīṃ trailokyaviśrutām / agniṣṭomam avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.82.100
atha māheśvarīṃ dhārāṃ samāsādya narādhipa / aśvamedham avāpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.82.101
divaukasāṃ puṣkariṇīṃ samāsādya naraḥ śuciḥ / na durgatim avāpnoti vājapeyaṃ ca vindati // 3.82.102
maheśvarapadaṃ gacched brahmacārī samāhitaḥ / maheśvarapade snātvā vājimedhaphalaṃ labhet // 3.82.103
tatra koṭis tu tīrthānāṃ viśrutā bharatarṣabha / kūrmarūpeṇa rājendra asureṇa durātmanā // 3.82.104
hriyamāṇāhṛtā rājan viṣṇunā prabhaviṣṇunā // 3.82.104.2
tatrābhiṣekaṃ kurvāṇas tīrthakoṭyāṃ yudhiṣṭhira / puṇḍarīkam avāpnoti viṣṇulokaṃ ca gacchati // 3.82.105
tato gaccheta rājendra sthānaṃ nārāyaṇasya tu / sadā saṃnihito yatra harir vasati bhārata // 3.82.106
śālagrāma iti khyāto viṣṇor adbhutakarmaṇaḥ // 3.82.106.2
abhigamya trilokeśaṃ varadaṃ viṣṇum avyayam / aśvamedham avāpnoti viṣṇulokaṃ ca gacchati // 3.82.107
tatrodapāno dharmajña sarvapāpapramocanaḥ / samudrās tatra catvāraḥ kūpe saṃnihitāḥ sadā // 3.82.108
tatropaspṛśya rājendra na durgatim avāpnuyāt // 3.82.108.2
abhigamya mahādevaṃ varadaṃ viṣṇum avyayam / virājati yathā soma ṛṇair mukto yudhiṣṭhira // 3.82.109
jātismara upaspṛśya śuciḥ prayatamānasaḥ / jātismaratvaṃ prāpnoti snātvā tatra na saṃśayaḥ // 3.82.110
vaṭeśvarapuraṃ gatvā arcayitvā tu keśavam / īpsitāṃl labhate kāmān upavāsān na saṃśayaḥ // 3.82.111
tatas tu vāmanaṃ gatvā sarvapāpapramocanam / abhivādya hariṃ devaṃ na durgatim avāpnuyāt // 3.82.112
bharatasyāśramaṃ gatvā sarvapāpapramocanam / kauśikīṃ tatra seveta mahāpātakanāśinīm // 3.82.113
rājasūyasya yajñasya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ // 3.82.113.2
tato gaccheta dharmajña campakāraṇyam uttamam / tatroṣya rajanīm ekāṃ gosahasraphalaṃ labhet // 3.82.114
atha jyeṣṭhilam āsādya tīrthaṃ paramasaṃmatam / upoṣya rajanīm ekām agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.82.115
tatra viśveśvaraṃ dṛṣṭvā devyā saha mahādyutim / mitrāvaruṇayor lokān āpnoti puruṣarṣabha // 3.82.116
kanyāsaṃvedyam āsādya niyato niyatāśanaḥ / manoḥ prajāpater lokān āpnoti bharatarṣabha // 3.82.117
kanyāyāṃ ye prayacchanti pānam annaṃ ca bhārata / tad akṣayam iti prāhur ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ // 3.82.118
niścīrāṃ ca samāsādya triṣu lokeṣu viśrutām / aśvamedham avāpnoti viṣṇulokaṃ ca gacchati // 3.82.119
ye tu dānaṃ prayacchanti niścīrāsaṃgame narāḥ / te yānti naraśārdūla brahmalokaṃ na saṃśayaḥ // 3.82.120
tatrāśramo vasiṣṭhasya triṣu lokeṣu viśrutaḥ / tatrābhiṣekaṃ kurvāṇo vājapeyam avāpnuyāt // 3.82.121
devakūṭaṃ samāsādya brahmarṣigaṇasevitam / aśvamedham avāpnoti kulaṃ caiva samuddharet // 3.82.122
tato gaccheta rājendra kauśikasya muner hradam / yatra siddhiṃ parāṃ prāpto viśvāmitro 'tha kauśikaḥ // 3.82.123
tatra māsaṃ vased vīra kauśikyāṃ bharatarṣabha / aśvamedhasya yat puṇyaṃ tan māsenādhigacchati // 3.82.124
sarvatīrthavare caiva yo vaseta mahāhrade / na durgatim avāpnoti vinded bahu suvarṇakam // 3.82.125
kumāram abhigatvā ca vīrāśramanivāsinam / aśvamedham avāpnoti naro nāsty atra saṃśayaḥ // 3.82.126
agnidhārāṃ samāsādya triṣu lokeṣu viśrutām / agniṣṭomam avāpnoti na ca svargān nivartate // 3.82.127
pitāmahasaro gatvā śailarājapratiṣṭhitam / tatrābhiṣekaṃ kurvāṇo agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.82.128
pitāmahasya sarasaḥ prasrutā lokapāvanī / kumāradhārā tatraiva triṣu lokeṣu viśrutā // 3.82.129
yatra snātvā kṛtārtho 'smīty ātmānam avagacchati / ṣaṣṭhakālopavāsena mucyate brahmahatyayā // 3.82.130
śikharaṃ vai mahādevyā gauryās trailokyaviśrutam / samāruhya naraḥ śrāddhaḥ stanakuṇḍeṣu saṃviśet // 3.82.131
tatrābhiṣekaṃ kurvāṇaḥ pitṛdevārcane rataḥ / hayamedham avāpnoti śakralokaṃ ca gacchati // 3.82.132
tāmrāruṇaṃ samāsādya brahmacārī samāhitaḥ / aśvamedham avāpnoti śakralokaṃ ca gacchati // 3.82.133
nandinyāṃ ca samāsādya kūpaṃ tridaśasevitam / naramedhasya yat puṇyaṃ tat prāpnoti kurūdvaha // 3.82.134
kālikāsaṃgame snātvā kauśikyāruṇayor yataḥ / trirātropoṣito vidvān sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.82.135
urvaśītīrtham āsādya tataḥ somāśramaṃ budhaḥ / kumbhakarṇāśrame snātvā pūjyate bhuvi mānavaḥ // 3.82.136
snātvā kokāmukhe puṇye brahmacārī yatavrataḥ / jātismaratvaṃ prāpnoti dṛṣṭam etat purātane // 3.82.137
sakṛn nandāṃ samāsādya kṛtātmā bhavati dvijaḥ / sarvapāpaviśuddhātmā śakralokaṃ ca gacchati // 3.82.138
ṛṣabhadvīpam āsādya sevyaṃ krauñcaniṣūdanam / sarasvatyām upaspṛśya vimānastho virājate // 3.82.139
auddālakaṃ mahārāja tīrthaṃ muniniṣevitam / tatrābhiṣekaṃ kurvīta sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.82.140
dharmatīrthaṃ samāsādya puṇyaṃ brahmarṣisevitam / vājapeyam avāpnoti naro nāsty atra saṃśayaḥ // 3.82.141
tathā campāṃ samāsādya bhāgīrathyāṃ kṛtodakaḥ / daṇḍārkam abhigamyaiva gosahasraphalaṃ labhet // 3.82.142
laveḍikāṃ tato gacchet puṇyāṃ puṇyopasevitām / vājapeyam avāpnoti vimānasthaś ca pūjyate // 3.82.143
atha saṃdhyāṃ samāsādya saṃvedyaṃ tīrtham uttamam / upaspṛśya naro vidvān bhaven nāsty atra saṃśayaḥ // 3.83.1
rāmasya ca prasādena tīrthaṃ rājan kṛtaṃ purā / tal lohityaṃ samāsādya vindyād bahu suvarṇakam // 3.83.2
karatoyāṃ samāsādya trirātropoṣito naraḥ / aśvamedham avāpnoti kṛte paitāmahe vidhau // 3.83.3
gaṅgāyās tv atha rājendra sāgarasya ca saṃgame / aśvamedhaṃ daśaguṇaṃ pravadanti manīṣiṇaḥ // 3.83.4
gaṅgāyās tv aparaṃ dvīpaṃ prāpya yaḥ snāti bhārata / trirātropoṣito rājan sarvakāmān avāpnuyāt // 3.83.5
tato vaitaraṇīṃ gatvā nadīṃ pāpapramocanīm / virajaṃ tīrtham āsādya virājati yathā śaśī // 3.83.6
prabhavec ca kule puṇye sarvapāpaṃ vyapohati / gosahasraphalaṃ labdhvā punāti ca kulaṃ naraḥ // 3.83.7
śoṇasya jyotirathyāś ca saṃgame nivasañ śuciḥ / tarpayitvā pitṝn devān agniṣṭomaphalaṃ labhet // 3.83.8
śoṇasya narmadāyāś ca prabhave kurunandana / vaṃśagulma upaspṛśya vājimedhaphalaṃ labhet // 3.83.9
ṛṣabhaṃ tīrtham āsādya kośalāyāṃ narādhipa / vājapeyam avāpnoti trirātropoṣito naraḥ // 3.83.10
kośalāyāṃ samāsādya kālatīrtha upaspṛśet / vṛśabhaikādaśaphalaṃ labhate nātra saṃśayaḥ // 3.83.11
puṣpavatyām upaspṛśya trirātropoṣito naraḥ / gosahasraphalaṃ vindyāt kulaṃ caiva samuddharet // 3.83.12
tato badarikātīrthe snātvā prayatamānasaḥ / dīrgham āyur avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.83.13
tato mahendram āsādya jāmadagnyaniṣevitam / rāmatīrthe naraḥ snātvā vājimedhaphalaṃ labhet // 3.83.14
mataṅgasya tu kedāras tatraiva kurunandana / tatra snātvā naro rājan gosahasraphalaṃ labhet // 3.83.15
śrīparvataṃ samāsādya nadītīra upaspṛśet / aśvamedham avāpnoti svargalokaṃ ca gacchati // 3.83.16
śrīparvate mahādevo devyā saha mahādyutiḥ / nyavasat paramaprīto brahmā ca tridaśair vṛtaḥ // 3.83.17
tatra devahrade snātvā śuciḥ prayatamānasaḥ / aśvamedham avāpnoti parāṃ siddhiṃ ca gacchati // 3.83.18
ṛṣabhaṃ parvataṃ gatvā pāṇḍyeṣu surapūjitam / vājapeyam avāpnoti nākapṛṣṭhe ca modate // 3.83.19
tato gaccheta kāverīṃ vṛtām apsarasāṃ gaṇaiḥ / tatra snātvā naro rājan gosahasraphalaṃ labhet // 3.83.20
tatas tīre samudrasya kanyātīrtha upaspṛśet / tatropaspṛśya rājendra sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.83.21
atha gokarṇam āsādya triṣu lokeṣu viśrutam / samudramadhye rājendra sarvalokanamaskṛtam // 3.83.22
yatra brahmādayo devā ṛṣayaś ca tapodhanāḥ / bhūtayakṣapiśācāś ca kiṃnarāḥ samahoragāḥ // 3.83.23
siddhacāraṇagandharvā mānuṣāḥ pannagās tathā / saritaḥ sāgarāḥ śailā upāsanta umāpatim // 3.83.24
tatreśānaṃ samabhyarcya trirātropoṣito naraḥ / daśāśvamedham āpnoti gāṇapatyaṃ ca vindati // 3.83.25
uṣya dvādaśarātraṃ tu kṛtātmā bhavate naraḥ // 3.83.25.2
tata eva tu gāyatryāḥ sthānaṃ trailokyaviśrutam / trirātram uṣitas tatra gosahasraphalaṃ labhet // 3.83.26
nidarśanaṃ ca pratyakṣaṃ brāhmaṇānāṃ narādhipa / gāyatrīṃ paṭhate yas tu yonisaṃkarajas tathā // 3.83.27
gāthā vā gītikā vāpi tasya saṃpadyate nṛpa // 3.83.27.2
saṃvartasya tu viprarṣer vāpīm āsādya durlabhām / rūpasya bhāgī bhavati subhagaś caiva jāyate // 3.83.28
tato veṇṇāṃ samāsādya tarpayet pitṛdevatāḥ / mayūrahaṃsasaṃyuktaṃ vimānaṃ labhate naraḥ // 3.83.29
tato godāvarīṃ prāpya nityaṃ siddhaniṣevitām / gavāmayam avāpnoti vāsuker lokam āpnuyāt // 3.83.30
veṇṇāyāḥ saṃgame snātvā vājapeyaphalaṃ labhet / varadāsaṃgame snātvā gosahasraphalaṃ labhet // 3.83.31
brahmasthānaṃ samāsādya trirātram uṣito naraḥ / gosahasraphalaṃ vindet svargalokaṃ ca gacchati // 3.83.32
kuśaplavanam āsādya brahmacārī samāhitaḥ / trirātram uṣitaḥ snātvā aśvamedhaphalaṃ labhet // 3.83.33
tato devahrade ramye kṛṣṇaveṇṇājalodbhave / jātimātrahrade caiva tathā kanyāśrame nṛpa // 3.83.34
yatra kratuśatair iṣṭvā devarājo divaṃ gataḥ / agniṣṭomaśataṃ vinded gamanād eva bhārata // 3.83.35
sarvadevahrade snātvā gosahasraphalaṃ labhet / jātimātrahrade snātvā bhavej jātismaro naraḥ // 3.83.36
tato 'vāpya mahāpuṇyāṃ payoṣṇīṃ saritāṃ varām / pitṛdevārcanarato gosahasraphalaṃ labhet // 3.83.37
daṇḍakāraṇyam āsādya mahārāja upaspṛśet / gosahasraphalaṃ tatra snātamātrasya bhārata // 3.83.38
śarabhaṅgāśramaṃ gatvā śukasya ca mahātmanaḥ / na durgatim avāpnoti punāti ca kulaṃ naraḥ // 3.83.39
tataḥ śūrpārakaṃ gacchej jāmadagnyaniṣevitam / rāmatīrthe naraḥ snātvā vindyād bahu suvarṇakam // 3.83.40
saptagodāvare snātvā niyato niyatāśanaḥ / mahat puṇyam avāpnoti devalokaṃ ca gacchati // 3.83.41
tato devapathaṃ gacchen niyato niyatāśanaḥ / devasatrasya yat puṇyaṃ tad avāpnoti mānavaḥ // 3.83.42
tuṅgakāraṇyam āsādya brahmacārī jitendriyaḥ / vedān adhyāpayat tatra ṛṣiḥ sārasvataḥ purā // 3.83.43
tatra vedān pranaṣṭāṃs tu muner aṅgirasaḥ sutaḥ / upaviṣṭo maharṣīṇām uttarīyeṣu bhārata // 3.83.44
oṃkāreṇa yathānyāyaṃ samyag uccāritena ca / yena yat pūrvam abhyastaṃ tat tasya samupasthitam // 3.83.45
ṛṣayas tatra devāś ca varuṇo 'gniḥ prajāpatiḥ / harir nārāyaṇo devo mahādevas tathaiva ca // 3.83.46
pitāmahaś ca bhagavān devaiḥ saha mahādyutiḥ / bhṛguṃ niyojayām āsa yājanārthe mahādyutim // 3.83.47
tataḥ sa cakre bhagavān ṛṣīṇāṃ vidhivat tadā / sarveṣāṃ punar ādhānaṃ vidhidṛṣṭena karmaṇā // 3.83.48
ājyabhāgena vai tatra tarpitās tu yathāvidhi / devās tribhuvaṇaṃ yātā ṛṣayaś ca yathāsukham // 3.83.49
tad araṇyaṃ praviṣṭasya tuṅgakaṃ rājasattama / pāpaṃ praṇaśyate sarvaṃ striyo vā puruṣasya vā // 3.83.50
tatra māsaṃ vased dhīro niyato niyatāśanaḥ / brahmalokaṃ vrajed rājan punīte ca kulaṃ naraḥ // 3.83.51
medhāvikaṃ samāsādya pitṝn devāṃś ca tarpayet / agniṣṭomam avāpnoti smṛtiṃ medhāṃ ca vindati // 3.83.52
tataḥ kālaṃjaraṃ gatvā parvataṃ lokaviśrutam / tatra devahrade snātvā gosahasraphalaṃ labhet // 3.83.53
ātmānaṃ sādhayet tatra girau kālaṃjare nṛpa / svargaloke mahīyeta naro nāsty atra saṃśayaḥ // 3.83.54
tato girivaraśreṣṭhe citrakūṭe viśāṃ pate / mandākinīṃ samāsādya nadīṃ pāpapramocanīm // 3.83.55
tatrābhiṣekaṃ kurvāṇaḥ pitṛdevārcane rataḥ / aśvamedham avāpnoti gatiṃ ca paramāṃ vrajet // 3.83.56
tato gaccheta rājendra bhartṛsthānam anuttamam / yatra devo mahāseno nityaṃ saṃnihito nṛpaḥ // 3.83.57
pumāṃs tatra naraśreṣṭha gamanād eva sidhyati / koṭitīrthe naraḥ snātvā gosahasraphalaṃ labhet // 3.83.58
pradakṣiṇam upāvṛtya jyeṣṭhasthānaṃ vrajen naraḥ / abhigamya mahādevaṃ virājati yathā śaśī // 3.83.59
tatra kūpo mahārāja viśruto bharatarṣabha / samudrās tatra catvāro nivasanti yudhiṣṭhira // 3.83.60
tatropaspṛśya rājendra kṛtvā cāpi pradakṣiṇam / niyatātmā naraḥ pūto gaccheta paramāṃ gatim // 3.83.61
tato gacchet kuruśreṣṭha śṛṅgaverapuraṃ mahat / yatra tīrṇo mahārāja rāmo dāśarathiḥ purā // 3.83.62
gaṅgāyāṃ tu naraḥ snātvā brahmacārī samāhitaḥ / vidhūtapāpmā bhavati vājapeyaṃ ca vindati // 3.83.63
abhigamya mahādevam abhyarcya ca narādhipa / pradakṣiṇam upāvṛtya gāṇapatyam avāpnuyāt // 3.83.64
tato gaccheta rājendra prayāgam ṛṣisaṃstutam / yatra brahmādayo devā diśaś ca sadigīśvarāḥ // 3.83.65
lokapālāś ca sādhyāś ca nairṛtāḥ pitaras tathā / sanatkumārapramukhās tathaiva paramarṣayaḥ // 3.83.66
aṅgiraḥpramukhāś caiva tathā brahmarṣayo 'pare / tathā nāgāḥ suparṇāś ca siddhāś cakracarās tathā // 3.83.67
saritaḥ sāgarāś caiva gandharvāpsarasas tathā / hariś ca bhagavān āste prajāpatipuraskṛtaḥ // 3.83.68
tatra trīṇy agnikuṇḍāni yeṣāṃ madhye ca jāhnavī / prayāgād abhiniṣkrāntā sarvatīrthapuraskṛtā // 3.83.69
tapanasya sutā tatra triṣu lokeṣu viśrutā / yamunā gaṅgayā sārdhaṃ saṃgatā lokapāvanī // 3.83.70
gaṅgāyamunayor madhyaṃ pṛthivyā jaghanaṃ smṛtam / prayāgaṃ jaghanasyāntam upastham ṛṣayo viduḥ // 3.83.71
prayāgaṃ sapratiṣṭhānaṃ kambalāśvatarau tathā / tīrthaṃ bhogavatī caiva vedī proktā prajāpateḥ // 3.83.72
tatra vedāś ca yajñāś ca mūrtimanto yudhiṣṭhira / prajāpatim upāsante ṛṣayaś ca mahāvratāḥ // 3.83.73
yajante kratubhir devās tathā cakracarā nṛpa // 3.83.73.2
tataḥ puṇyatamaṃ nāsti triṣu lokeṣu bhārata / prayāgaḥ sarvatīrthebhyaḥ prabhavaty adhikaṃ vibho // 3.83.74
śravaṇāt tasya tīrthasya nāmasaṃkīrtanād api / mṛttikālambhanād vāpi naraḥ pāpāt pramucyate // 3.83.75
tatrābhiṣekaṃ yaḥ kuryāt saṃgame saṃśitavrataḥ / puṇyaṃ sa phalam āpnoti rājasūyāśvamedhayoḥ // 3.83.76
eṣā yajanabhūmir hi devānām api satkṛtā / tatra dattaṃ sūkṣmam api mahad bhavati bhārata // 3.83.77
na vedavacanāt tāta na lokavacanād api / matir utkramaṇīyā te prayāgamaraṇaṃ prati // 3.83.78
daśa tīrthasahasrāṇi ṣaṣṭikoṭtyas tathāparāḥ / yeṣāṃ sāṃnidhyam atraiva kīrtitaṃ kurunandana // 3.83.79
cāturvede ca yat puṇyaṃ satyavādiṣu caiva yat / snāta eva tadāpnoti gaṅgāyamunasaṃgame // 3.83.80
tatra bhogavatī nāma vāsukes tīrtham uttamam / tatrābhiṣekaṃ yaḥ kuryāt so 'śvamedham avāpnuyāt // 3.83.81
tatra haṃsaprapatanaṃ tīrthaṃ trailokyaviśrutam / daśāśvamedhikaṃ caiva gaṅgāyāṃ kurunandana // 3.83.82
yatra gaṅgā mahārāja sa deśas tat tapovanam / siddhakṣetraṃ tu taj jñeyaṃ gaṅgātīrasamāśritam // 3.83.83
idaṃ satyaṃ dvijātīnāṃ sādhūnām ātmajasya ca / suhṛdāṃ ca japet karṇe śiṣyasyānugatasya ca // 3.83.84
idaṃ dharmyam idaṃ puṇyam idaṃ medhyam idaṃ sukham / idaṃ svargyam idaṃ ramyam idaṃ pāvanam uttamam // 3.83.85
maharṣīṇām idaṃ guhyaṃ sarvapāpapramocanam / adhītya dvijamadhye ca nirmalatvam avāpnuyāt // 3.83.86
yaś cedaṃ śṛṇuyān nityaṃ tīrthapuṇyaṃ sadā śuciḥ / jātīḥ sa smarate bahvīr nākapṛṣṭhe ca modate // 3.83.87
gamyāny api ca tīrthāni kīrtitāny agamāni ca / manasā tāni gaccheta sarvatīrthasamīkṣayā // 3.83.88
etāni vasubhiḥ sādhyair ādityair marudaśvibhiḥ / ṛṣibhir devakalpaiś ca śritāni sukṛtaiṣibhiḥ // 3.83.89
evaṃ tvam api kauravya vidhinānena suvrata / vraja tīrthāni niyataḥ puṇyaṃ puṇyena vardhate // 3.83.90
bhāvitaiḥ kāraṇaiḥ pūrvam āstikyāc chrutidarśanāt / prāpyante tāni tīrthāni sadbhiḥ śiṣṭānudarśibhiḥ // 3.83.91
nāvrato nākṛtātmā ca nāśucir na ca taskaraḥ / snāti tīrtheṣu kauravya na ca vakramatir naraḥ // 3.83.92
tvayā tu samyagvṛttena nityaṃ dharmārthadarśinā / pitaras tāritās tāta sarve ca prapitāmahāḥ // 3.83.93
pitāmahapurogāś ca devāḥ sarṣigaṇā nṛpa / tava dharmeṇa dharmajña nityam evābhitoṣitāḥ // 3.83.94
avāpsyasi ca lokān vai vasūnāṃ vāsavopama / kīrtiṃ ca mahatīṃ bhīṣma prāpsyase bhuvi śāśvatīm // 3.83.95
evam uktvābhyanujñāpya pulastyo bhagavān ṛṣiḥ / prītaḥ prītena manasā tatraivāntaradhīyata // 3.83.96
bhīṣmaś ca kuruśārdūla śāstratattvārthadarśivān / pulastyavacanāc caiva pṛthivīm anucakrame // 3.83.97
anena vidhinā yas tu pṛthivīṃ saṃcariṣyati / aśvamedhaśatasyāgryaṃ phalaṃ pretya sa bhokṣyate // 3.83.98
ataś cāṣṭaguṇaṃ pārtha prāpsyase dharmam uttamam / netā ca tvam ṛṣīn yasmāt tena te 'ṣṭaguṇaṃ phalam // 3.83.99
rakṣogaṇāvakīrṇāni tīrthāny etāni bhārata / na gatir vidyate 'nyasya tvām ṛte kurunandana // 3.83.100
idaṃ devarṣicaritaṃ sarvatīrthārthasaṃśritam / yaḥ paṭhet kalyam utthāya sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.83.101
ṛṣimukhyāḥ sadā yatra vālmīkis tv atha kāśyapaḥ / ātreyas tv atha kauṇḍinyo viśvāmitro 'tha gautamaḥ // 3.83.102
asito devalaś caiva mārkaṇḍeyo 'tha gālavaḥ / bharadvājo vasiṣṭhaś ca munir uddālakas tathā // 3.83.103
śaunakaḥ saha putreṇa vyāsaś ca japatāṃ varaḥ / durvāsāś ca muniśreṣṭho gālavaś ca mahātapāḥ // 3.83.104
ete ṛṣivarāḥ sarve tvatpratīkṣās tapodhanāḥ / ebhiḥ saha mahārāja tīrthāny etāny anuvraja // 3.83.105
eṣa vai lomaśo nāma devarṣir amitadyutiḥ / sameṣyati tvayā caiva tena sārdham anuvraja // 3.83.106
mayā ca saha dharmajña tīrthāny etāny anuvraja / prāpsyase mahatīṃ kīrtiṃ yathā rājā mahābhiṣaḥ // 3.83.107
yathā yayātir dharmātmā yathā rājā purūravāḥ / tathā tvaṃ kuruśārdūla svena dharmeṇa śobhase // 3.83.108
yathā bhagīratho rājā yathā rāmaś ca viśrutaḥ / tathā tvaṃ sarvarājabhyo bhrājase raśmivān iva // 3.83.109
yathā manur yathekṣvākur yathā pūrur mahāyaśāḥ / yathā vainyo mahātejās tathā tvam api viśrutaḥ // 3.83.110
yathā ca vṛtrahā sarvān sapatnān nirdahat purā / tathā śatrukṣayaṃ kṛtvā prajās tvaṃ pālayiṣyasi // 3.83.111
svadharmavijitām urvīṃ prāpya rājīvalocana / khyātiṃ yāsyasi dharmeṇa kārtavīryārjuno yathā // 3.83.112
evam āśvāsya rājānaṃ nārado bhagavān ṛṣiḥ / anujñāpya mahātmānaṃ tatraivāntaradhīyata // 3.83.113
yudhiṣṭhiro 'pi dharmātmā tam evārthaṃ vicintayan / tīrthayātrāśrayaṃ puṇyam ṛṣīṇāṃ pratyavedayat // 3.83.114
bhrātṝṇāṃ matam ājñāya nāradasya ca dhīmataḥ / pitāmahasamaṃ dhaumyaṃ prāha rājā yudhiṣṭhiraḥ // 3.84.1
mayā sa puruṣavyāghro jiṣṇuḥ satyaparākramaḥ / astrahetor mahābāhur amitātmā vivāsitaḥ // 3.84.2
sa hi vīro 'nuraktaś ca samarthaś ca tapodhana / kṛtī ca bhṛśam apy astre vāsudeva iva prabhuḥ // 3.84.3
ahaṃ hy etāv ubhau brahman kṛṣṇāv arinighātinau / abhijānāmi vikrāntau tathā vyāsaḥ pratāpavān // 3.84.4
triyugau puṇḍarīkākṣau vāsudevadhanaṃjayau // 3.84.4.2
nārado 'pi tathā veda so 'py aśaṃsat sadā mama / tathāham api jānāmi naranārāyaṇāv ṛṣī // 3.84.5
śakto 'yam ity ato matvā mayā saṃpreṣito 'rjunaḥ / indrād anavaraḥ śaktaḥ surasūnuḥ surādhipam // 3.84.6
draṣṭum astrāṇi cādātum indrād iti vivāsitaḥ // 3.84.6.2
bhīṣmadroṇāv atirathau kṛpo drauṇiś ca durjayaḥ / dhṛtarāṣṭrasya putreṇa vṛtā yudhi mahābalāḥ // 3.84.7
sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve 'strakuśalās tathā // 3.84.7.2
yoddhukāmaś ca pārthena satataṃ yo mahābalaḥ / sa ca divyāstravit karṇaḥ sūtaputro mahārathaḥ // 3.84.8
so 'śvavegānilabalaḥ śarārcis talanisvanaḥ / rajodhūmo 'strasaṃtāpo dhārtarāṣṭrāniloddhataḥ // 3.84.9
nisṛṣṭa iva kālena yugāntajvalano yathā / mama sainyamayaṃ kakṣaṃ pradhakṣyati na saṃśayaḥ // 3.84.10
taṃ sa kṛṣṇāniloddhūto divyāstrajalado mahān / śvetavājibalākābhṛd gāṇḍīvendrāyudhojjvalaḥ // 3.84.11
satataṃ śaradhārābhiḥ pradīptaṃ karṇapāvakam / udīrṇo 'rjunamegho 'yaṃ śamayiṣyati saṃyuge // 3.84.12
sa sākṣād eva sarvāṇi śakrāt parapuraṃjayaḥ / divyāny astrāṇi bībhatsus tattvataḥ pratipatsyate // 3.84.13
alaṃ sa teṣāṃ sarveṣām iti me dhīyate matiḥ / nāsti tv atikriyā tasya raṇe 'rīṇāṃ pratikriyā // 3.84.14
taṃ vayaṃ pāṇḍavaṃ sarve gṛhītāstraṃ dhanaṃjayam / draṣṭāro na hi bībhatsur bhāram udyamya sīdati // 3.84.15
vayaṃ tu tam ṛte vīraṃ vane 'smin dvipadāṃ vara / avadhānaṃ na gacchāmaḥ kāmyake saha kṛṣṇayā // 3.84.16
bhavān anyad vanaṃ sādhu bahvannaṃ phalavac chuci / ākhyātu ramaṇīyaṃ ca sevitaṃ puṇyakarmabhiḥ // 3.84.17
yatra kaṃ cid vayaṃ kālaṃ vasantaḥ satyavikramam / pratīkṣāmo 'rjunaṃ vīraṃ varṣakāmā ivāmbudam // 3.84.18
vividhān āśramān kāṃś cid dvijātibhyaḥ pariśrutān / sarāṃsi saritaś caiva ramaṇīyāṃś ca parvatān // 3.84.19
ācakṣva na hi no brahman rocate tam ṛte 'rjunam / vane 'smin kāmyake vāso gacchāmo 'nyāṃ diśaṃ prati // 3.84.20
tān sarvān utsukān dṛṣṭvā pāṇḍavān dīnacetasaḥ / āśvāsayaṃs tadā dhaumyo bṛhaspatisamo 'bravīt // 3.85.1
brāhmaṇānumatān puṇyān āśramān bharatarṣabha / diśas tīrthāni śailāṃś ca śṛṇu me gadato nṛpa // 3.85.2
pūrvaṃ prācīṃ diśaṃ rājan rājarṣigaṇasevitām / ramyāṃ te kīrtayiṣyāmi yudhiṣṭhira yathāsmṛti // 3.85.3
tasyāṃ devarṣijuṣṭāyāṃ naimiṣaṃ nāma bhārata / yatra tīrthāni devānāṃ supuṇyāni pṛthak pṛthak // 3.85.4
yatra sā gomatī puṇyā ramyā devarṣisevitā / yajñabhūmiś ca devānāṃ śāmitraṃ ca vivasvataḥ // 3.85.5
tasyāṃ girivaraḥ puṇyo gayo rājarṣisatkṛtaḥ / śivaṃ brahmasaro yatra sevitaṃ tridaśarṣibhiḥ // 3.85.6
yadarthaṃ puruṣavyāghra kīrtayanti purātanāḥ / eṣṭavyā bahavaḥ putrā yady eko 'pi gayāṃ vrajet // 3.85.7
mahānadī ca tatraiva tathā gayaśiro 'nagha / yatrāsau kīrtyate viprair akṣayyakaraṇo vaṭaḥ // 3.85.8
yatra dattaṃ pitṛbhyo 'nnam akṣayyaṃ bhavati prabho // 3.85.8.2
sā ca puṇyajalā yatra phalgunāmā mahānadī / bahumūlaphalā cāpi kauśikī bharatarṣabha // 3.85.9
viśvāmitro 'bhyagād yatra brāhmaṇatvaṃ tapodhanaḥ // 3.85.9.2
gaṅgā yatra nadī puṇyā yasyās tīre bhagīrathaḥ / ayajat tāta bahubhiḥ kratubhir bhūridakṣiṇaiḥ // 3.85.10
pāñcāleṣu ca kauravya kathayanty utpalāvatam / viśvāmitro 'yajad yatra śakreṇa saha kauśikaḥ // 3.85.11
yatrānuvaṃśaṃ bhagavāñ jāmadagnyas tathā jagau // 3.85.11.2
viśvāmitrasya tāṃ dṛṣṭvā vibhūtim atimānuṣīm / kanyakubje 'pibat somam indreṇa saha kauśikaḥ // 3.85.12
tataḥ kṣatrād apākrāmad brāhmaṇo 'smīti cābravīt // 3.85.12.2
pavitram ṛṣibhir juṣṭaṃ puṇyaṃ pāvanam uttamam / gaṅgāyamunayor vīra saṃgamaṃ lokaviśrutam // 3.85.13
yatrāyajata bhūtātmā pūrvam eva pitāmahaḥ / prayāgam iti vikhyātaṃ tasmād bharatasattama // 3.85.14
agastyasya ca rājendra tatrāśramavaro mahān / hiraṇyabinduḥ kathito girau kālaṃjare nṛpa // 3.85.15
atyanyān parvatān rājan puṇyo girivaraḥ śivaḥ / mahendro nāma kauravya bhārgavasya mahātmanaḥ // 3.85.16
ayajad yatra kaunteya pūrvam eva pitāmahaḥ / yatra bhāgīrathī puṇyā sadasyāsīd yudhiṣṭhira // 3.85.17
yatrāsau brahmaśāleti puṇyā khyātā viśāṃ pate / dhūtapāpmabhir ākīrṇā puṇyaṃ tasyāś ca darśanam // 3.85.18
pavitro maṅgalīyaś ca khyāto loke sanātanaḥ / kedāraś ca mataṅgasya mahān āśrama uttamaḥ // 3.85.19
kuṇḍodaḥ parvato ramyo bahumūlaphalodakaḥ / naiṣadhas tṛṣito yatra jalaṃ śarma ca labdhavān // 3.85.20
yatra devavanaṃ ramyaṃ tāpasair upaśobhitam / bāhudā ca nadī yatra nandā ca girimūrdhani // 3.85.21
tīrthāni saritaḥ śailāḥ puṇyāny āyatanāni ca / prācyāṃ diśi mahārāja kīrtitāni mayā tava // 3.85.22
tisṛṣv anyāsu puṇyāni dikṣu tīrthāni me śṛṇu / saritaḥ parvatāṃś caiva puṇyāny āyatanāni ca // 3.85.23
dakṣiṇasyāṃ tu puṇyāni śṛṇu tīrthāni bhārata / vistareṇa yathābuddhi kīrtyamānāni bhārata // 3.86.1
yasyām ākhyāyate puṇyā diśi godāvarī nadī / bahvārāmā bahujalā tāpasācaritā śubhā // 3.86.2
veṇṇā bhīmarathī cobhe nadyau pāpabhayāpahe / mṛgadvijasamākīrṇe tāpasālayabhūṣite // 3.86.3
rājarṣes tatra ca sarin nṛgasya bharatarṣabha / ramyatīrthā bahujalā payoṣṇī dvijasevitā // 3.86.4
api cātra mahāyogī mārkaṇḍeyo mahātapāḥ / anuvaṃṣyāṃ jagau gāthāṃ nṛgasya dharaṇīpateḥ // 3.86.5
nṛgasya yajamānasya pratyakṣam iti naḥ śrutam / amādyad indraḥ somena dakṣiṇābhir dvijātayaḥ // 3.86.6
māṭharasya vanaṃ puṇyaṃ bahumūlaphalaṃ śivam / yūpaś ca bharataśreṣṭha varuṇasrotase girau // 3.86.7
praveṇyuttarapārśve tu puṇye kaṇvāśrame tathā / tāpasānām araṇyāni kīrtitāni yathāśruti // 3.86.8
vedī śūrpārake tāta jamadagner mahātmanaḥ / ramyā pāṣāṇatīrthā ca puraścandrā ca bhārata // 3.86.9
aśokatīrthaṃ martyeṣu kaunteya bahulāśramam / agastyatīrthaṃ pāṇḍyeṣu vāruṇaṃ ca yudhiṣṭhira // 3.86.10
kumāryaḥ kathitāḥ puṇyāḥ pāṇḍyeṣv eva nararṣabha / tāmraparṇīṃ tu kaunteya kīrtayiṣyāmi tāṃ śṛṇu // 3.86.11
yatra devais tapas taptaṃ mahad icchadbhir āśrame / gokarṇam iti vikhyātaṃ triṣu lokeṣu bhārata // 3.86.12
śītatoyo bahujalaḥ puṇyas tāta śivaś ca saḥ / hradaḥ paramaduṣprāpo mānuṣair akṛtātmabhiḥ // 3.86.13
tatraiva tṛṇasomāgneḥ saṃpannaphalamūlavān / āśramo 'gastyaśiṣyasya puṇyo devasabhe girau // 3.86.14
vaiḍūryaparvatas tatra śrīmān maṇimayaḥ śivaḥ / agastyasyāśramaś caiva bahumūlaphalodakaḥ // 3.86.15
surāṣṭreṣv api vakṣyāmi puṇyāny āyatanāni ca / āśramān saritaḥ śailān sarāṃsi ca narādhipa // 3.86.16
camasonmajjanaṃ viprās tatrāpi kathayanty uta / prabhāsaṃ codadhau tīrthaṃ tridaśānāṃ yudhiṣṭhira // 3.86.17
tatra piṇḍārakaṃ nāma tāpasācaritaṃ śubham / ujjayantaś ca śikharī kṣipraṃ siddhikaro mahān // 3.86.18
tatra devarṣivaryeṇa nāradenānukīrtitaḥ / purāṇaḥ śrūyate ślokas taṃ nibodha yudhiṣṭhira // 3.86.19
puṇye girau surāṣṭreṣu mṛgapakṣiniṣevite / ujjayante sma taptāṅgo nākapṛṣṭhe mahīyate // 3.86.20
puṇyā dvāravatī tatra yatrāste madhusūdanaḥ / sākṣād devaḥ purāṇo 'sau sa hi dharmaḥ sanātanaḥ // 3.86.21
ye ca vedavido viprā ye cādhyātmavido janāḥ / te vadanti mahātmānaṃ kṛṣṇaṃ dharmaṃ sanātanam // 3.86.22
pavitrāṇāṃ hi govindaḥ pavitraṃ param ucyate / puṇyānām api puṇyo 'sau maṅgalānāṃ ca maṅgalam // 3.86.23
trailokyaṃ puṇḍarīkākṣo devadevaḥ sanātanaḥ / āste harir acintyātmā tatraiva madhusūdanaḥ // 3.86.24
avantiṣu pratīcyāṃ vai kīrtayiṣyāmi te diśi / yāni tatra pavitrāṇi puṇyāny āyatanāni ca // 3.87.1
priyaṅgvāmravanopetā vānīravanamālinī / pratyaksrotā nadī puṇyā narmadā tatra bhārata // 3.87.2
niketaḥ khyāyate puṇyo yatra viśravaso muneḥ / jajñe dhanapatir yatra kubero naravāhanaḥ // 3.87.3
vaiḍūryaśikharo nāma puṇyo girivaraḥ śubhaḥ / divyapuṣpaphalās tatra pādapā haritacchadāḥ // 3.87.4
tasya śailasya śikhare saras tatra ca dhīmataḥ / praphullanalinaṃ rājan devagandharvasevitam // 3.87.5
bahvāścaryaṃ mahārāja dṛśyate tatra parvate / puṇye svargopame divye nityaṃ devarṣisevite // 3.87.6
hradinī puṇyatīrthā ca rājarṣes tatra vai sarit / viśvāmitranadī pārā puṇyā parapuraṃjaya // 3.87.7
yasyās tīre satāṃ madhye yayātir nahuṣātmajaḥ / papāta sa punar lokāṃl lebhe dharmān sanātanān // 3.87.8
tatra puṇyahradas tāta mainākaś caiva parvataḥ / bahumūlaphalo vīra asito nāma parvataḥ // 3.87.9
āśramaḥ kakṣasenasya puṇyas tatra yudhiṣṭhira / cyavanasyāśramaś caiva khyātaḥ sarvatra pāṇḍava // 3.87.10
tatrālpenaiva sidhyanti mānavās tapasā vibho // 3.87.10.2
jambūmārgo mahārāja ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām / āśramaḥ śāmyatāṃ śreṣṭha mṛgadvijagaṇāyutaḥ // 3.87.11
tataḥ puṇyatamā rājan satataṃ tāpasāyutā / ketumālā ca medhyā ca gaṅgāraṇyaṃ ca bhūmipa // 3.87.12
khyātaṃ ca saindhavāraṇyaṃ puṇyaṃ dvijaniṣevitam // 3.87.12.2
pitāmahasaraḥ puṇyaṃ puṣkaraṃ nāma bhārata / vaikhānasānāṃ siddhānām ṛṣīṇām āśramaḥ priyaḥ // 3.87.13
apy atra saṃstavārthāya prajāpatir atho jagau / puṣkareṣu kuruśreṣṭha gāthāṃ sukṛtināṃ vara // 3.87.14
manasāpy abhikāmasya puṣkarāṇi manasvinaḥ / pāpāṇi vipraṇaśyanti nākapṛṣṭhe ca modate // 3.87.15
udīcyāṃ rājaśārdūla diśi puṇyāni yāni vai / tāni te kīrtayiṣyāmi puṇyāny āyatanāni ca // 3.88.1
sarasvatī puṇyavahā hradinī vanamālinī / samudragā mahāvegā yamunā yatra pāṇḍava // 3.88.2
tatra puṇyatamaṃ tīrthaṃ plakṣāvataraṇaṃ śivam / yatra sārasvatair iṣṭvā gacchanty avabhṛthaṃ dvijāḥ // 3.88.3
puṇyaṃ cākhyāyate divyaṃ śivam agniśiro 'nagha / sahadevo 'yajad yatra śamyākṣepeṇa bhārata // 3.88.4
etasminn eva cārtheyam indragītā yudhiṣṭhira / gāthā carati loke 'smin gīyamānā dvijātibhiḥ // 3.88.5
agnayaḥ sahadevena ye citā yamunām anu / śataṃ śatasahasrāṇi sahasraśatadakṣiṇāḥ // 3.88.6
tatraiva bharato rājā cakravartī mahāyaśāḥ / viṃśatiṃ sapta cāṣṭau ca hayamedhān upāharat // 3.88.7
kāmakṛd yo dvijātīnāṃ śrutas tāta mayā purā / atyantam āśramaḥ puṇyaḥ sarakas tasya viśrutaḥ // 3.88.8
sarasvatī nadī sadbhiḥ satataṃ pārtha pūjitā / vālakhilyair mahārāja yatreṣṭam ṛṣibhiḥ purā // 3.88.9
dṛṣadvatī puṇyatamā tatra khyātā yudhiṣṭhira / tatra vaivarṇyavarṇau ca supuṇyau manujādhipa // 3.88.10
vedajñau vedaviditau vidyāvedavidāv ubhau / yajantau kratubhir nityaṃ puṇyair bharatasattama // 3.88.11
sametya bahuśo devāḥ sendrāḥ savaruṇāḥ purā / viśākhayūpe 'tapyanta tasmāt puṇyatamaḥ sa vai // 3.88.12
ṛṣir mahān mahābhāgo jamadagnir mahāyaśāḥ / palāśakeṣu puṇyeṣu ramyeṣv ayajatābhibhūḥ // 3.88.13
yatra sarvāḥ saricchreṣṭhāḥ sākṣāt tam ṛṣisattamam / svaṃ svaṃ toyam upādāya parivāryopatasthire // 3.88.14
api cātra mahārāja svayaṃ viśvāvasur jagau / imaṃ ślokaṃ tadā vīra prekṣya vīryaṃ mahātmanaḥ // 3.88.15
yajamānasya vai devāñ jamadagner mahātmanaḥ / āgamya saritaḥ sarvā madhunā samatarpayan // 3.88.16
gandharvayakṣarakṣobhir apsarobhiś ca śobhitam / kirātakiṃnarāvāsaṃ śailaṃ śikhariṇāṃ varam // 3.88.17
bibheda tarasā gaṅgā gaṅgādvāre yudhiṣṭhira / puṇyaṃ tat khyāyate rājan brahmarṣigaṇasevitam // 3.88.18
sanatkumāraḥ kauravya puṇyaṃ kanakhalaṃ tathā / parvataś ca purur nāma yatra jātaḥ purūravāḥ // 3.88.19
bhṛgur yatra tapas tepe maharṣigaṇasevitaḥ / sa rājann āśramaḥ khyāto bhṛgutuṅgo mahāgiriḥ // 3.88.20
yac ca bhūtaṃ bhaviṣyac ca bhavac ca puruṣarṣabha / nārāyaṇaḥ prabhur viṣṇuḥ śāśvataḥ puruṣottamaḥ // 3.88.21
tasyātiyaśasaḥ puṇyāṃ viśālāṃ badarīm anu / āśramaḥ khyāyate puṇyas triṣu lokeṣu viśrutaḥ // 3.88.22
uṣṇatoyavahā gaṅga śītatoyavahāparā / suvarṇasikatā rājan viśālāṃ badarīm anu // 3.88.23
ṛṣayo yatra devāś ca mahābhāgā mahaujasaḥ / prāpya nityaṃ namasyanti devaṃ nārāyaṇaṃ vibhum // 3.88.24
yatra nārāyaṇo devaḥ paramātmā sanātanaḥ / tatra kṛtsnaṃ jagat pārtha tīrthāny āyatanāni ca // 3.88.25
tat puṇyaṃ tat paraṃ brahma tat tīrthaṃ tat tapovanam / tatra devarṣayaḥ siddhāḥ sarve caiva tapodhanāḥ // 3.88.26
ādidevo mahāyogī yatrāste madhusūdanaḥ / puṇyānām api tat puṇyaṃ tatra te saṃśayo 'stu mā // 3.88.27
etāni rājan puṇyāni pṛthivyāṃ pṛthivīpate / kīrtitāni naraśreṣṭha tīrthāny āyatanāni ca // 3.88.28
etāni vasubhiḥ sādhyair ādityair marudaśvibhiḥ / ṛṣibhir brahmakalpaiś ca sevitāni mahātmabhiḥ // 3.88.29
caran etāni kaunteya sahito brāhmaṇarṣabhaiḥ / bhrātṛbhiś ca mahābhāgair utkaṇṭhāṃ vijahiṣyasi // 3.88.30
evaṃ saṃbhāṣamāṇe tu dhaumye kauravanandana / lomaśaḥ sumahātejā ṛṣis tatrājagāma ha // 3.89.1
taṃ pāṇḍavāgrajo rājā sagaṇo brāhmaṇāś ca te / udatiṣṭhan mahābhāgaṃ divi śakram ivāmarāḥ // 3.89.2
tam abhyarcya yathānyāyaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / papracchāgamane hetum aṭane ca prayojanam // 3.89.3
sa pṛṣṭaḥ pāṇḍuputreṇa prīyamāṇo mahāmanāḥ / uvāca ślakṣṇayā vācā harṣayann iva pāṇḍavān // 3.89.4
saṃcarann asmi kaunteya sarvalokān yadṛcchayā / gataḥ śakrasya sadanaṃ tatrāpaśyaṃ sureśvaram // 3.89.5
tava ca bhrātaraṃ vīram apaśyaṃ savyasācinam / śakrasyārdhāsanagataṃ tatra me vismayo mahān // 3.89.6
āsīt puruṣaśārdūla dṛṣṭvā pārthaṃ tathāgatam // 3.89.6.2
āha māṃ tatra deveśo gaccha pāṇḍusutān iti / so 'ham abhyāgataḥ kṣipraṃ didṛkṣus tvāṃ sahānujam // 3.89.7
vacanāt puruhūtasya pārthasya ca mahātmanaḥ / ākhyāsye te priyaṃ tāta mahat pāṇḍavanandana // 3.89.8
bhrātṛbhiḥ sahito rājan kṛṣṇayā caiva tac chṛṇu / yat tvayokto mahābāhur astrārthaṃ pāṇḍavarṣabha // 3.89.9
tad astram āptaṃ pārthena rudrād apratimaṃ mahat / yat tad brahmaśiro nāma tapasā rudram āgatam // 3.89.10
amṛtād utthitaṃ raudraṃ tal labdhaṃ savyasācinā / tat samantraṃ sasaṃhāraṃ saprāyaścittamaṅgalam // 3.89.11
vajraṃ cānyāni cāstrāṇi daṇḍādīni yudhiṣṭhira / yamāt kuberād varuṇād indrāc ca kurunandana // 3.89.12
astrāṇy adhītavān pārtho divyāny amitavikramaḥ // 3.89.12.2
viśvāvasoś ca tanayād gītaṃ nṛttaṃ ca sāma ca / vāditraṃ ca yathānyāyaṃ pratyavindad yathāvidhi // 3.89.13
evaṃ kṛtāstraḥ kaunteyo gāndharvaṃ vedam āptavān / sukhaṃ vasati bībhatsur anujasyānujas tava // 3.89.14
yadarthaṃ māṃ suraśreṣṭha idaṃ vacanam abravīt / tac ca te kathayiṣyāmi yudhiṣṭhira nibodha me // 3.89.15
bhavān manuṣyalokāya gamiṣyati na saṃśayaḥ / brūyād yudhiṣṭhiraṃ tatra vacanān me dvijottama // 3.89.16
āgamiṣyati te bhrātā kṛtāstraḥ kṣipram arjunaḥ / surakāryaṃ mahat kṛtvā yad āśakyaṃ divaukasaiḥ // 3.89.17
tapasā tu tvam ātmānaṃ bhrātṛbhiḥ saha yojaya / tapaso hi paraṃ nāsti tapasā vindate mahat // 3.89.18
ahaṃ ca karṇaṃ jānāmi yathāvad bharatarṣabha / na sa pārthasya saṃgrāme kalām arhati ṣoḍaśīm // 3.89.19
yac cāpi te bhayaṃ tasmān manasistham ariṃdama / tac cāpy apahariṣyāmi savyasācāv ihāgate // 3.89.20
yac ca te mānasaṃ vīra tīrthayātrām imāṃ prati / tac ca te lomaśaḥ sarvaṃ kathayiṣyaty asaṃśayam // 3.89.21
yac ca kiṃ cit tapoyuktaṃ phalaṃ tīrtheṣu bhārata / maharṣir eṣa yad brūyāt tac chraddheyam ananyathā // 3.89.22
dhanaṃjayena cāpy uktaṃ yat tac chṛṇu yudhiṣṭhira / yudhiṣṭhiraṃ bhrātaraṃ me yojayer dharmyayā śriyā // 3.90.1
tvaṃ hi dharmān parān vettha tapāṃsi ca tapodhana / śrīmatāṃ cāpi jānāsi rājñāṃ dharmaṃ sanātanam // 3.90.2
sa bhavān yat paraṃ veda pāvanaṃ puruṣān prati / tena saṃyojayethās tvaṃ tīrthapuṇyena pāṇḍavam // 3.90.3
yathā tīrthāni gaccheta gāś ca dadyāt sa pārthivaḥ / tathā sarvātmanā kāryam iti māṃ vijayo 'bravīt // 3.90.4
bhavatā cānugupto 'sau caret tīrthāni sarvaśaḥ / rakṣobhyo rakṣitavyaś ca durgeṣu viṣameṣu ca // 3.90.5
dadhīca iva devendraṃ yathā cāpy aṅgirā ravim / tathā rakṣasva kaunteyaṃ rākṣasebhyo dvijottama // 3.90.6
yātudhānā hi bahavo rākṣasāḥ parvatopamāḥ / tvayābhiguptān kaunteyān nātivarteyur antikāt // 3.90.7
so 'ham indrasya vacanān niyogād arjunasya ca / rakṣamāṇo bhayebhyas tvāṃ cariṣyāmi tvayā saha // 3.90.8
dvis tīrthāni mayā pūrvaṃ dṛṣṭāni kurunandana / idaṃ tṛtīyaṃ drakṣyāmi tāny eva bhavatā saha // 3.90.9
iyaṃ rājarṣibhir yātā puṇyakṛdbhir yudhiṣṭhira / manvādibhir mahārāja tīrthayātrā bhayāpahā // 3.90.10
nānṛjur nākṛtātmā ca nāvaidyo na ca pāpakṛt / snāti tīrtheṣu kauravya na ca vakramatir naraḥ // 3.90.11
tvaṃ tu dharmamatir nityaṃ dharmajñaḥ satyasaṃgaraḥ / vimuktaḥ sarvapāpebhyo bhūya eva bhaviṣyasi // 3.90.12
yathā bhagīratho rājā rājānaś ca gayādayaḥ / yathā yayātiḥ kaunteya tathā tvam api pāṇḍava // 3.90.13
na harṣāt saṃprapaśyāmi vākyasyāsyottaraṃ kva cit / smared dhi devarājo yaṃ kiṃ nāmābhyadhikaṃ tataḥ // 3.90.14
bhavatā saṃgamo yasya bhrātā yasya dhanaṃjayaḥ / vāsavaḥ smarate yasya ko nāmābhyadhikas tataḥ // 3.90.15
yac ca māṃ bhagavān āha tīrthānāṃ darśanaṃ prati / dhaumyasya vacanād eṣā buddhiḥ pūrvaṃ kṛtaiva me // 3.90.16
tad yadā manyase brahman gamanaṃ tīrthadarśane / tadaiva gantāsmi dṛḍham eṣa me niścayaḥ paraḥ // 3.90.17
gamane kṛtabuddhiṃ taṃ pāṇḍavaṃ lomaśo 'bravīt / laghur bhava mahārāja laghuḥ svairaṃ gamiṣyasi // 3.90.18
bikṣābhujo nivartantāṃ brāhmaṇā yatayaś ca ye / ye cāpy anugatāḥ paurā rājabhaktipuraskṛtāḥ // 3.90.19
dhṛtarāṣṭraṃ mahārājam abhigacchantu caiva te / sa dāsyati yathākālam ucitā yasya yā bhṛtiḥ // 3.90.20
sa ced yathocitāṃ vṛttiṃ na dadyān manujeśvaraḥ / asmatpriyahitārthāya pāñcālyo vaḥ pradāsyati // 3.90.21
tato bhūyiṣṭhaśaḥ paurā gurubhārasamāhitāḥ / viprāś ca yatayo yuktā jagmur nāgapuraṃ prati // 3.90.22
tān sarvān dharmarājasya premṇā rājāmbikāsutaḥ / pratijagrāha vidhivad dhanaiś ca samatarpayat // 3.90.23
tataḥ kuntīsuto rājā laghubhir brāhmaṇaiḥ saha / lomaśena ca suprītas trirātraṃ kāmyake 'vasat // 3.90.24
tataḥ prayāntaṃ kaunteyaṃ brāhmaṇā vanavāsinaḥ / abhigamya tadā rājann idaṃ vacanam abruvan // 3.91.1
rājaṃs tīrthāni gantāsi puṇyāni bhrātṛbhiḥ saha / devarṣiṇā ca sahito lomaśena mahātmanā // 3.91.2
asmān api mahārāja netum arhasi pāṇḍava / asmābhir hi na śakyāni tvad ṛte tāni kaurava // 3.91.3
śvāpadair upasṛṣṭāni durgāṇi viṣamāṇi ca / agamyāni narair alpais tīrthāni manujeśvara // 3.91.4
bhavanto bhrātaraḥ śūrā dhanurdharavarāḥ sadā / bhavadbhiḥ pālitāḥ śūrair gacchema vayam apy uta // 3.91.5
bhavatprasādād dhi vayaṃ prāpnuyāma phalaṃ śubham / tīrthānāṃ pṛthivīpāla vratānāṃ ca viśāṃ pate // 3.91.6
tava vīryaparitrātāḥ śuddhās tīrthapariplutāḥ / bhavema dhūtapāpmānas tīrthasaṃdarśanān nṛpa // 3.91.7
bhavān api narendrasya kārtavīryasya bhārata / aṣṭakasya ca rājarṣer lomapādasya caiva ha // 3.91.8
bharatasya ca vīrasya sārvabhaumasya pārthiva / dhruvaṃ prāpsyasi duṣprāpāṃl lokāṃs tīrthapariplutaḥ // 3.91.9
prabhāsādīni tīrthāni mahendrādīṃś ca parvatān / gaṅgādyāḥ saritaś caiva plakṣādīṃś ca vanaspatīn // 3.91.10
tvayā saha mahīpāla draṣṭum icchāmahe vayam // 3.91.10.2
yadi te brāhmaṇeṣv asti kā cit prītir janādhipa / kuru kṣipraṃ vaco 'smākaṃ tataḥ śreyo 'bhipatsyase // 3.91.11
tīrthāni hi mahābāho tapovighnakaraiḥ sadā / anukīrṇāni rakṣobhis tebhyo nas trātum arhasi // 3.91.12
tīrthāny uktāni dhaumyena nāradena ca dhīmatā / yāny uvāca ca devarṣir lomaśaḥ sumahātapāḥ // 3.91.13
vidhivat tāni sarvāṇi paryaṭasva narādhipa / dhūtapāpmā sahāsmābhir lomaśena ca pālitaḥ // 3.91.14
sa tathā pūjyamānas tair harṣād aśrupariplutaḥ / bhīmasenādibhir vīrair bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ // 3.91.15
bāḍham ity abravīt sarvāṃs tān ṛṣīn pāṇḍavarṣabhaḥ // 3.91.15.2
lomaśaṃ samanujñāpya dhaumyaṃ caiva purohitam / tataḥ sa pāṇḍavaśreṣṭho bhrātṛbhiḥ sahito vaśī // 3.91.16
draupadyā cānavadyāṅgyā gamanāya mano dadhe // 3.91.16.2
atha vyāso mahābhāgas tathā nāradaparvatau / kāmyake pāṇḍavaṃ draṣṭuṃ samājagmur manīṣiṇaḥ // 3.91.17
teṣāṃ yudhiṣṭhiro rājā pūjāṃ cakre yathāvidhi / satkṛtās te mahābhāgā yudhiṣṭhiram athābruvan // 3.91.18
yudhiṣṭhira yamau bhīma manasā kurutārjavam / manasā kṛtaśaucā vai śuddhās tīrthāni gacchata // 3.91.19
śarīraniyamaṃ hy āhur brāhmaṇā mānuṣaṃ vratam / manoviśuddhāṃ buddhiṃ ca daivam āhur vrataṃ dvijāḥ // 3.91.20
mano hy aduṣṭaṃ śūrāṇāṃ paryāptaṃ vai narādhipa / maitrīṃ buddhiṃ samāsthāya śuddhās tīrthāni gacchata // 3.91.21
te yūyaṃ mānasaiḥ śuddhāḥ śarīraniyamavrataiḥ / daivaṃ vrataṃ samāsthāya yathoktaṃ phalam āpsyatha // 3.91.22
te tatheti pratijñāya kṛṣṇayā saha pāṇḍavāḥ / kṛtasvastyayanāḥ sarve munibhir divyamānuṣaiḥ // 3.91.23
lomaśasyopasaṃgṛhya pādau dvaipāyanasya ca / nāradasya ca rājendra devarṣeḥ parvatasya ca // 3.91.24
dhaumyena sahitā vīrās tathānyair vanavāsibhiḥ / mārgaśīrṣyām atītāyāṃ puṣyeṇa prayayus tataḥ // 3.91.25
kaṭhināni samādāya cīrājinajaṭādharāḥ / abhedyaiḥ kavacair yuktās tīrthāny anvacaraṃs tadā // 3.91.26
indrasenādibhir bhṛtyai rathaiḥ paricaturdaśaiḥ / mahānasavyāpṛtaiś ca tathānyaiḥ paricārakaiḥ // 3.91.27
sāyudhā baddhaniṣṭriṃśās tūṇavantaḥ samārgaṇāḥ / prāṅmukhāḥ prayayur vīrāḥ pāṇḍavā janamejaya // 3.91.28
na vai nirguṇam ātmānaṃ manye devarṣisattama / tathāsmi duḥkhasaṃtapto yathā nānyo mahīpatiḥ // 3.92.1
parāṃś ca nirguṇān manye na ca dharmaratān api / te ca lomaśa loke 'sminn ṛdhyante kena ketunā // 3.92.2
nātra duḥkhaṃ tvayā rājan kāryaṃ pārtha kathaṃ cana / yad adharmeṇa vardherann adharmarucayo janāḥ // 3.92.3
vardhaty adharmeṇa naras tato bhadrāṇi paśyati / tataḥ sapatnāñ jayati samūlas tu vinaśyati // 3.92.4
mayā hi dṛṣṭā daiteyā dānavāś ca mahīpate / vardhamānā hy adharmeṇa kṣayaṃ copagatāḥ punaḥ // 3.92.5
purā devayuge caiva dṛṣṭaṃ sarvaṃ mayā vibho / arocayan surā dharmaṃ dharmaṃ tatyajire 'surāḥ // 3.92.6
tīrthāni devā viviśur nāviśan bhāratāsurāḥ / tān adharmakṛto darpaḥ pūrvam eva samāviśat // 3.92.7
darpān mānaḥ samabhavan mānāt krodho vyajāyata / krodhād ahrīs tato 'lajjā vṛttaṃ teṣāṃ tato 'naśat // 3.92.8
tān alajjān gatahrīkān hīnavṛttān vṛthāvratān / kṣamā lakṣmīś ca dharmaś ca nacirāt prajahus tataḥ // 3.92.9
lakṣmīs tu devān agamad alakṣmīr asurān nṛpa // 3.92.9.2
tān alakṣmīsamāviṣṭān darpopahatacetasaḥ / daiteyān dānavāṃś caiva kalir apy āviśat tataḥ // 3.92.10
tān alakṣmīsamāviṣṭān dānavān kalinā tathā / darpābhibhūtān kaunteya kriyāhīnān acetasaḥ // 3.92.11
mānābhibhūtān acirād vināśaḥ pratyapadyata / niryaśasyās tato daityāḥ kṛtsnaśo vilayaṃ gatāḥ // 3.92.12
devās tu sāgarāṃś caiva saritaś ca sarāṃsi ca / abhyagacchan dharmaśīlāḥ puṇyāny āyatanāni ca // 3.92.13
tapobhiḥ kratubhir dānair āśīrvādaiś ca pāṇḍava / prajahuḥ sarvapāpāni śreyaś ca pratipedire // 3.92.14
evaṃ hi dānavantaś ca kriyāvantaś ca sarvaśaḥ / tīrthāny agacchan vibudhās tenāpur bhūtim uttamām // 3.92.15
tathā tvam api rājendra snātvā tīrtheṣu sānujaḥ / punar vetsyasi tāṃ lakṣmīm eṣa panthāḥ sanātanaḥ // 3.92.16
yathaiva hi nṛgo rājā śibir auśīnaro yathā / bhagīratho vasumanā gayaḥ pūruḥ purūravāḥ // 3.92.17
caramāṇās tapo nityaṃ sparśanād ambhasaś ca te / tīrthābhigamanāt pūtā darśanāc ca mahātmanām // 3.92.18
alabhanta yaśaḥ puṇyaṃ dhanāni ca viśāṃ pate / tathā tvam api rājendra labdhāsi vipulāṃ śriyam // 3.92.19
yathā cekṣvākur acarat saputrajanabāndhavaḥ / mucukundo 'tha māndhātā maruttaś ca mahīpatiḥ // 3.92.20
kīrtiṃ puṇyām avindanta yathā devās tapobalāt / devarṣayaś ca kārtsnyena tathā tvam api vetsyase // 3.92.21
dhārtarāṣṭrās tu darpeṇa mohena ca vaśīkṛtāḥ / nacirād vinaśiṣyanti daityā iva na saṃśayaḥ // 3.92.22
te tathā sahitā vīrā vasantas tatra tatra ha / krameṇa pṛthivīpāla naimiṣāraṇyam āgatāḥ // 3.93.1
tatas tīrtheṣu puṇyeṣu gomatyāḥ pāṇḍavā nṛpa / kṛtābhiṣekāḥ pradadur gāś ca vittaṃ ca bhārata // 3.93.2
tatra devān pitṝn viprāṃs tarpayitvā punaḥ punaḥ / kanyātīrthe 'śvatīrthe ca gavāṃ tīrthe ca kauravāḥ // 3.93.3
vālakoṭyāṃ vṛṣaprasthe girāv uṣya ca pāṇḍavāḥ / bāhudāyāṃ mahīpāla cakruḥ sarve 'bhiṣecanam // 3.93.4
prayāge devayajane devānāṃ pṛthivīpate / ūṣur āplutya gātrāṇi tapaś cātasthur uttamam // 3.93.5
gaṅgāyamunayoś caiva saṃgame satyasaṃgarāḥ / vipāpmāno mahātmāno viprebhyaḥ pradadur vasu // 3.93.6
tapasvijanajuṣṭāṃ ca tato vedīṃ prajāpateḥ / jagmuḥ pāṇḍusutā rājan brāhmaṇaiḥ saha bhārata // 3.93.7
tatra te nyavasan vīrās tapaś cātasthur uttamam / saṃtarpayantaḥ satataṃ vanyena haviṣā dvijān // 3.93.8
tato mahīdharaṃ jagmur dharmajñenābhisatkṛtam / rājarṣiṇā puṇyakṛtā gayenānupamadyute // 3.93.9
saro gayaśiro yatra puṇyā caiva mahānadī / ṛṣijuṣṭaṃ supuṇyaṃ tat tīrthaṃ brahmasarottamam // 3.93.10
agastyo bhagavān yatra gato vaivasvataṃ prati / uvāsa ca svayaṃ yatra dharmo rājan sanātanaḥ // 3.93.11
sarvāsāṃ saritāṃ caiva samudbhedo viśāṃ pate / yatra saṃnihito nityaṃ mahādevaḥ pinākadhṛk // 3.93.12
tatra te pāṇḍavā vīrāś cāturmāsyais tadejire / ṛṣiyajñena mahatā yatrākṣayavaṭo mahān // 3.93.13
brāhmaṇās tatra śataśaḥ samājagmus tapodhanāḥ / cāturmāsyenāyajanta ārṣeṇa vidhinā tadā // 3.93.14
tatra vidyātaponityā brāhmaṇā vedapāragāḥ / kathāḥ pracakrire puṇyāḥ sadasisthā mahātmanām // 3.93.15
tatra vidyāvratasnātaḥ kaumāraṃ vratam āsthitaḥ / śamaṭho 'kathayad rājann āmūrtarayasaṃ gayam // 3.93.16
amūrtarayasaḥ putro gayo rājarṣisattamaḥ / puṇyāni yasya karmāṇi tāni me śṛṇu bhārata // 3.93.17
yasya yajño babhūveha bahvanno bahudakṣiṇaḥ / yatrānnaparvatā rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.93.18
ghṛtakulyāś ca dadhnaś ca nadyo bahuśatās tathā / vyañjanānāṃ pravāhāś ca mahārhāṇāṃ sahasraśaḥ // 3.93.19
ahany ahani cāpy etad yācatāṃ saṃpradīyate / anyat tu brāhmaṇā rājan bhuñjate 'nnaṃ susaṃskṛtam // 3.93.20
tatra vai dakṣiṇākāle brahmaghoṣo divaṃ gataḥ / na sma prajñāyate kiṃ cid brahmaśabdena bhārata // 3.93.21
puṇyena caratā rājan bhūr diśaḥ khaṃ nabhas tathā / āpūrṇam āsīc chabdena tad apy āsīn mahādbhutam // 3.93.22
tatra sma gāthā gāyanti manuṣyā bharatarṣabha / annapānaiḥ śubhais tṛptā deśe deśe suvarcasaḥ // 3.93.23
gayasya yajñe ke tv adya prāṇino bhoktum īpsavaḥ / yatra bhojanaśiṣṭasya parvatāḥ pañcaviṃśatiḥ // 3.93.24
na sma pūrve janāś cakrur na kariṣyanti cāpare / gayo yad akarod yajñe rājarṣir amitadyutiḥ // 3.93.25
kathaṃ nu devā haviṣā gayena paritarpitāḥ / punaḥ śakṣyanty upādātum anyair dattāni kāni cit // 3.93.26
evaṃvidhāḥ subahavas tasya yajñe mahātmanaḥ / babhūvur asya sarasaḥ samīpe kurunandana // 3.93.27
tataḥ saṃprasthito rājā kaunteyo bhūridakṣiṇaḥ / agastyāśramam āsādya durjayāyām uvāsa ha // 3.94.1
tatra vai lomaśaṃ rājā papraccha vadatāṃ varaḥ / agastyeneha vātāpiḥ kimartham upaśāmitaḥ // 3.94.2
āsīd vā kiṃprabhāvaś ca sa daityo mānavāntakaḥ / kimarthaṃ codgato manyur agastyasya mahātmanaḥ // 3.94.3
ilvalo nāma daiteya āsīt kauravanandana / maṇimatyāṃ puri purā vātāpis tasya cānujaḥ // 3.94.4
sa brāhmaṇaṃ tapoyuktam uvāca ditinandanaḥ / putraṃ me bhagavān ekam indratulyaṃ prayacchatu // 3.94.5
tasmai sa brāhmaṇo nādāt putraṃ vāsavasaṃmitam / cukrodha so 'suras tasya brāhmaṇasya tato bhṛśam // 3.94.6
samāhvayati yaṃ vācā gataṃ vaivasvatakṣayam / sa punar deham āsthāya jīvan sma pratidṛśyate // 3.94.7
tato vātāpim asuraṃ chāgaṃ kṛtvā susaṃskṛtam / taṃ brāhmaṇaṃ bhojayitvā punar eva samāhvayat // 3.94.8
tasya pārśvaṃ vinirbhidya brāhmaṇasya mahāsuraḥ / vātāpiḥ prahasan rājan niścakrāma viśāṃ pate // 3.94.9
evaṃ sa brāhmaṇān rājan bhojayitvā punaḥ punaḥ / hiṃsayām āsa daiteya ilvalo duṣṭacetanaḥ // 3.94.10
agastyaś cāpi bhagavān etasmin kāla eva tu / pitṝn dadarśa garte vai lambamānān adhomukhān // 3.94.11
so 'pṛcchal lambamānāṃs tān bhavanta iha kiṃparāḥ / saṃtānahetor iti te tam ūcur brahmavādinaḥ // 3.94.12
te tasmai kathayām āsur vayaṃ te pitaraḥ svakāḥ / gartam etam anuprāptā lambāmaḥ prasavārthinaḥ // 3.94.13
yadi no janayethās tvam agastyāpatyam uttamam / syān no 'smān nirayān mokṣas tvaṃ ca putrāpnuyā gatim // 3.94.14
sa tān uvāca tejasvī satyadharmaparāyaṇaḥ / kariṣye pitaraḥ kāmaṃ vyetu vo mānaso jvaraḥ // 3.94.15
tataḥ prasavasaṃtānaṃ cintayan bhagavān ṛṣiḥ / ātmanaḥ prasavasyārthe nāpaśyat sadṛśīṃ striyam // 3.94.16
sa tasya tasya sattvasya tat tad aṅgam anuttamam / saṃbhṛtya tatsamair aṅgair nirmame striyam uttamām // 3.94.17
sa tāṃ vidarbharājāya putrakāmāya tāmyate / nirmitām ātmano 'rthāya muniḥ prādān mahātapāḥ // 3.94.18
sā tatra jajñe subhagā vidyutsaudāminī yathā / vibhrājamānā vapusā vyavardhata śubhānanā // 3.94.19
jātamātrāṃ ca tāṃ dṛṣṭvā vaidarbhaḥ pṛthivīpatiḥ / praharṣeṇa dvijātibhyo nyavedayata bhārata // 3.94.20
abhyanandanta tāṃ sarve brāhmaṇā vasudhādhipa / lopāmudreti tasyāś ca cakrire nāma te dvijāḥ // 3.94.21
vavṛdhe sā mahārāja bibhratī rūpam uttamam / apsv ivotpalinī śīghram agner iva śikhā śubhā // 3.94.22
tāṃ yauvanasthāṃ rājendra śataṃ kanyāḥ svalaṃkṛtāḥ / dāśīśataṃ ca kalyāṇīm upatasthur vaśānugāḥ // 3.94.23
sā sma dāsīśatavṛtā madhye kanyāśatasya ca / āste tejasvinī kanyā rohiṇīva divi prabho // 3.94.24
yauvanasthām api ca tāṃ śīlācārasamanvitām / na vavre puruṣaḥ kaś cid bhayāt tasya mahātmanaḥ // 3.94.25
sā tu satyavatī kanyā rūpeṇāpsaraso 'py ati / toṣayām āsa pitaraṃ śīlena svajanaṃ tathā // 3.94.26
vaidarbhīṃ tu tathāyuktāṃ yuvatīṃ prekṣya vai pitā / manasā cintayām āsa kasmai dadyāṃ sutām iti // 3.94.27
yadā tv amanyatāgastyo gārhasthye tāṃ kṣamām iti / tadābhigamya provāca vaidarbhaṃ pṛthivīpatim // 3.95.1
rājan niveśe buddhir me vartate putrakāraṇāt / varaye tvāṃ mahīpāla lopāmudrāṃ prayaccha me // 3.95.2
evam uktaḥ sa muninā mahīpālo vicetanaḥ / pratyākhyānāya cāśaktaḥ pradātum api naicchata // 3.95.3
tataḥ sa bhāryām abhyetya provāca pṛthivīpatiḥ / maharṣir vīryavān eṣa kruddhaḥ śāpāgninā dahet // 3.95.4
taṃ tathā duḥkhitaṃ dṛṣṭvā sabhāryaṃ pṛthivīpatim / lopāmudrābhigamyedaṃ kāle vacanam abravīt // 3.95.5
na matkṛte mahīpāla pīḍām abhyetum arhasi / prayaccha mām agastyāya trāhy ātmānaṃ mayā pitaḥ // 3.95.6
duhitur vacanād rājā so 'gastyāya mahātmane / lopāmudrāṃ tataḥ prādād vidhipūrvaṃ viśāṃ pate // 3.95.7
prāpya bhāryām agastyas tu lopāmudrām abhāṣata / mahārhāṇy utsṛjaitāni vāsāṃsy ābharaṇāni ca // 3.95.8
tataḥ sā darśanīyāni mahārhāṇi tanūni ca / samutsasarja rambhorūr vasanāny āyatekṣaṇā // 3.95.9
tataś cīrāṇi jagrāha valkalāny ajināni ca / samānavratacaryā ca babhūvāyatalocanā // 3.95.10
gaṅgādvāram athāgamya bhagavān ṛṣisattamaḥ / ugram ātiṣṭhata tapaḥ saha patnyānukūlayā // 3.95.11
sā prītyā bahumānāc ca patiṃ paryacarat tadā / agastyaś ca parāṃ prītiṃ bhāryāyām akarot prabhuḥ // 3.95.12
tato bahutithe kāle lopāmudrāṃ viśāṃ pate / tapasā dyotitāṃ snātāṃ dadarśa bhagavān ṛṣiḥ // 3.95.13
sa tasyāḥ paricāreṇa śaucena ca damena ca / śriyā rūpeṇa ca prīto maithunāyājuhāva tām // 3.95.14
tataḥ sā prāñjalir bhūtvā lajjamāneva bhāminī / tadā sapraṇayaṃ vākyaṃ bhagavantam athābravīt // 3.95.15
asaṃśayaṃ prajāhetor bhāryāṃ patir avindata / yā tu tvayi mama prītis tām ṛṣe kartum arhasi // 3.95.16
yathā pitur gṛhe vipra prāsāde śayanaṃ mama / tathāvidhe tvaṃ śayane mām upaitum ihārhasi // 3.95.17
icchāmi tvāṃ sragviṇaṃ ca bhūṣaṇaiś ca vibhūṣitam / upasartuṃ yathākāmaṃ divyābharaṇabhūṣitā // 3.95.18
na vai dhanāni vidyante lopāmudre tathā mama / yathāvidhāni kalyāṇi pitus tava sumadhyame // 3.95.19
īśo 'si tapasā sarvaṃ samāhartum iheśvara / kṣaṇena jīvaloke yad vasu kiṃ cana vidyate // 3.95.20
evam etad yathāttha tvaṃ tapovyayakaraṃ tu me / yathā tu me na naśyeta tapas tan māṃ pracodaya // 3.95.21
alpāvaśiṣṭaḥ kālo 'yam ṛtau mama tapodhana / na cānyathāham icchāmi tvām upaituṃ kathaṃ cana // 3.95.22
na cāpi dharmam icchāmi viloptuṃ te tapodhana / etat tu me yathākāmaṃ saṃpādayitum arhasi // 3.95.23
yady eṣa kāmaḥ subhage tava buddhyā viniścitaḥ / hanta gacchāmy ahaṃ bhadre cara kāmam iha sthitā // 3.95.24
tato jagāma kauravya so 'gastyo bhikṣituṃ vasu / śrutarvāṇaṃ mahīpālaṃ yaṃ vedābhyadhikaṃ nṛpaiḥ // 3.96.1
sa viditvā tu nṛpatiḥ kumbhayonim upāgamat / viṣayānte sahāmātyaḥ pratyagṛhṇāt susatkṛtam // 3.96.2
tasmai cārghyaṃ yathānyāyam ānīya pṛthivīpatiḥ / prāñjaliḥ prayato bhūtvā papracchāgamane 'rthitām // 3.96.3
vittārthinam anuprāptaṃ viddhi māṃ pṛthivīpate / yathāśakty avihiṃsyānyān saṃvibhāgaṃ prayaccha me // 3.96.4
tata āyavyayau pūrṇau tasmai rājā nyavedayat / ato vidvann upādatsva yad atra vasu manyase // 3.96.5
tata āyavyayau dṛṣṭvā samau samamatir dvijaḥ / sarvathā prāṇināṃ pīḍām upādānād amanyata // 3.96.6
sa śrutarvāṇam ādāya vadhryaśvam agamat tataḥ / sa ca tau viṣayasyānte pratyagṛhṇād yathāvidhi // 3.96.7
tayor arghyaṃ ca pādyaṃ ca vadhryaśvaḥ pratyavedayat / anujñāpya ca papraccha prayojanam upakrame // 3.96.8
vittakāmāv iha prāptau viddhy āvāṃ pṛthivīpate / yathāśakty avihiṃsyānyān saṃvibhāgaṃ prayaccha nau // 3.96.9
tata āyavyayau pūrṇau tābhyāṃ rājā nyavedayat / tato jñātvā samādattāṃ yad atra vyatiricyate // 3.96.10
tata āyavyayau dṛṣṭvā samau samamatir dvijaḥ / sarvathā prāṇināṃ pīḍām upādānād amanyata // 3.96.11
paurukutsaṃ tato jagmus trasadasyuṃ mahādhanam / agastyaś ca śrutarvā ca vadhryaśvaś ca mahīpatiḥ // 3.96.12
trasadasyuś ca tān sarvān pratyagṛhṇād yathāvidhi / abhigamya mahārāja viṣayānte savāhanaḥ // 3.96.13
arcayitvā yathānyāyam ikṣvākū rājasattamaḥ / samāśvastāṃs tato 'pṛcchat prayojanam upakrame // 3.96.14
vittakāmān iha prāptān viddhi naḥ pṛthivīpate / yathāśakty avihiṃsyānyān saṃvibhāgaṃ prayaccha naḥ // 3.96.15
tata āyavyayau pūrṇau teṣāṃ rājā nyavedayat / ato jñātvā samādaddhvaṃ yad atra vyatiricyate // 3.96.16
tata āyavyayau dṛṣṭvā samau samamatir dvijaḥ / sarvathā prāṇināṃ pīḍām upādānād amanyata // 3.96.17
tataḥ sarve sametyātha te nṛpās taṃ mahāmunim / idam ūcur mahārāja samavekṣya parasparam // 3.96.18
ayaṃ vai dānavo brahmann ilvalo vasumān bhuvi / tam abhikramya sarve 'dya vayaṃ yācāmahe vasu // 3.96.19
teṣāṃ tadāsīd rucitam ilvalasyopabhikṣaṇam / tatas te sahitā rājann ilvalaṃ samupādravan // 3.96.20
ilvalas tān viditvā tu maharṣisahitān nṛpān / upasthitān sahāmātyo viṣayānte 'bhyapūjayat // 3.97.1
teṣāṃ tato 'suraśreṣṭha ātithyam akarot tadā / sa saṃskṛtena kauravya bhrātrā vātāpinā kila // 3.97.2
tato rājarṣayaḥ sarve viṣaṇṇā gatacetasaḥ / vātāpiṃ saṃskṛtaṃ dṛṣṭvā meṣabhūtaṃ mahāsuram // 3.97.3
athābravīd agastyas tān rājarṣīn ṛṣisattamaḥ / viṣādo vo na kartavyo ahaṃ bhokṣye mahāsuram // 3.97.4
dhuryāsanam athāsādya niṣasāda mahāmuniḥ / taṃ paryaveṣad daityendra ilvalaḥ prahasann iva // 3.97.5
agastya eva kṛtsnaṃ tu vātāpiṃ bubhuje tataḥ / bhuktavaty asuro ''hvānam akarot tasya ilvalaḥ // 3.97.6
tato vāyuḥ prādurabhūd agastyasya mahātmanaḥ / ilvalaś ca viṣaṇṇo 'bhūd dṛṣṭvā jīrṇaṃ mahāsuram // 3.97.7
prāñjaliś ca sahāmātyair idaṃ vacanam abravīt / kimartham upayātāḥ stha brūta kiṃ karavāṇi vaḥ // 3.97.8
pratyuvāca tato 'gastyaḥ prahasann ilvalaṃ tadā / īśaṃ hy asura vidmas tvāṃ vayaṃ sarve dhaneśvaram // 3.97.9
ime ca nātidhanino dhanārthaś ca mahān mama / yathāśakty avihiṃsyānyān saṃvibhāgaṃ prayaccha naḥ // 3.97.10
tato 'bhivādya tam ṛṣim ilvalo vākyam abravīt / ditsitaṃ yadi vetsi tvaṃ tato dāsyāmi te vasu // 3.97.11
gavāṃ daśa sahasrāṇi rājñām ekaikaśo 'sura / tāvad eva suvarṇasya ditsitaṃ te mahāsura // 3.97.12
mahyaṃ tato vai dviguṇaṃ rathaś caiva hiraṇmayaḥ / manojavau vājinau ca ditsitaṃ te mahāsura // 3.97.13
jijñāsyatāṃ rathaḥ sadyo vyaktam eṣa hiraṇmayaḥ // 3.97.13.2
jijñāsyamānaḥ sa rathaḥ kaunteyāsīd dhiraṇmayaḥ / tataḥ pravyathito daityo dadāv abhyadhikaṃ vasu // 3.97.14
vivājaś ca suvājaś ca tasmin yuktau rathe hayau / ūhatus tau vasūny āśu tāny agastyāśramaṃ prati // 3.97.15
sarvān rājñaḥ sahāgastyān nimeṣād iva bhārata // 3.97.15.2
agastyenābhyanujñātā jagmū rājarṣayas tadā / kṛtavāṃś ca muniḥ sarvaṃ lopāmudrācikīrṣitam // 3.97.16
kṛtavān asi tat sarvaṃ bhagavan mama kāṅkṣitam / utpādaya sakṛn mahyam apatyaṃ vīryavattaram // 3.97.17
tuṣṭo 'ham asmi kalyāṇi tava vṛttena śobhane / vicāraṇām apatye tu tava vakṣyāmi tāṃ śṛṇu // 3.97.18
sahasraṃ te 'stu putrāṇāṃ śataṃ vā daśasaṃmitam / daśa vā śatatulyāḥ syur eko vāpi sahasravat // 3.97.19
sahasrasaṃmitaḥ putra eko me 'stu tapodhana / eko hi bahubhiḥ śreyān vidvān sādhur asādhubhiḥ // 3.97.20
sa tatheti pratijñāya tayā samabhavan muniḥ / samaye samaśīlinyā śraddhāvāñ śraddadhānayā // 3.97.21
tata ādhāya garbhaṃ tam agamad vanam eva saḥ / tasmin vanagate garbho vavṛdhe sapta śāradān // 3.97.22
saptame 'bde gate cāpi prācyavat sa mahākaviḥ / jvalann iva prabhāvena dṛḍhasyur nāma bhārata // 3.97.23
sāṅgopaniṣadān vedāñ japann eva mahāyaśāḥ // 3.97.23.2
tasya putro 'bhavad ṛṣeḥ sa tejasvī mahān ṛṣiḥ / sa bāla eva tejasvī pitus tasya niveśane // 3.97.24
idhmānāṃ bhāram ājahre idhmavāhas tato 'bhavat // 3.97.24.2
tathāyuktaṃ ca taṃ dṛṣṭvā mumude sa munis tadā / lebhire pitaraś cāsya lokān rājan yathepsitān // 3.97.25
agastyasyāśramaḥ khyātaḥ sarvartukusumānvitaḥ / prāhrādir evaṃ vātāpir agastyena vināśitaḥ // 3.97.26
tasyāyam āśramo rājan ramaṇīyo guṇair yutaḥ / eṣā bhāgīrathī puṇyā yatheṣṭam avagāhyatām // 3.97.27
bhūya evāham icchāmi maharṣes tasya dhīmataḥ / karmaṇāṃ vistaraṃ śrotum agastyasya dvijottama // 3.98.1
śṛṇu rājan kathāṃ divyām adbhutām atimānuṣīm / agastyasya mahārāja prabhāvam amitātmanaḥ // 3.98.2
āsan kṛtayuge ghorā dānavā yuddhadurmadāḥ / kāleyā iti vikhyātā gaṇāḥ paramadāruṇāḥ // 3.98.3
te tu vṛtraṃ samāśritya nānāpraharaṇodyatāḥ / samantāt paryadhāvanta mahendrapramukhān surān // 3.98.4
tato vṛtravadhe yatnam akurvaṃs tridaśāḥ purā / puraṃdaraṃ puraskṛtya brahmāṇam upatasthire // 3.98.5
kṛtāñjalīṃs tu tān sarvān parameṣṭhī uvāca ha / viditaṃ me surāḥ sarvaṃ yad vaḥ kāryaṃ cikīrṣitam // 3.98.6
tam upāyaṃ pravakṣyāmi yathā vṛtraṃ vadhiṣyatha / dadhīca iti vikhyāto mahān ṛṣir udāradhīḥ // 3.98.7
taṃ gatvā sahitāḥ sarve varaṃ vai saṃprayācata / sa vo dāsyati dharmātmā suprītenāntarātmanā // 3.98.8
sa vācyaḥ sahitaiḥ sarvair bhavadbhir jayakāṅkṣibhiḥ / svāny asthīni prayaccheti trailokyasya hitāya vai // 3.98.9
sa śarīraṃ samutsṛjya svāny asthīni pradāsyati // 3.98.9.2
tasyāsthibhir mahāghoraṃ vajraṃ saṃbhriyatāṃ dṛḍham / mahac chatruhaṇaṃ tīkṣṇaṃ ṣaḍaśraṃ bhīmanisvanam // 3.98.10
tena vajreṇa vai vṛtraṃ vadhiṣyati śatakratuḥ / etad vaḥ sarvam ākhyātaṃ tasmāc chīghraṃ vidhīyatām // 3.98.11
evam uktās tato devā anujñāpya pitāmaham / nārāyaṇaṃ puraskṛtya dadhīcasyāśramaṃ yayuḥ // 3.98.12
sarasvatyāḥ pare pāre nānādrumalatāvṛtam / ṣaṭpadodgītaninadair vighuṣṭaṃ sāmagair iva // 3.98.13
puṃskokilaravonmiśraṃ jīvaṃjīvakanāditam // 3.98.13.2
mahiṣaiś ca varāhaiś ca sṛmaraiś camarair api / tatra tatrānucaritaṃ śārdūlabhayavarjitaiḥ // 3.98.14
kareṇubhir vāraṇaiś ca prabhinnakaraṭāmukhaiḥ / saro 'vagāḍhaiḥ krīḍadbhiḥ samantād anunāditam // 3.98.15
siṃhavyāghrair mahānādān nadadbhir anunāditam / aparaiś cāpi saṃlīnair guhākandaravāsibhiḥ // 3.98.16
teṣu teṣv avakāśeṣu śobhitaṃ sumanoramam / triviṣṭapasamaprakhyaṃ dadhīcāśramam āgaman // 3.98.17
tatrāpaśyan dadhīcaṃ te divākarasamadyutim / jājvalyamānaṃ vapuṣā yathā lakṣmyā pitāmaham // 3.98.18
tasya pādau surā rājann abhivādya praṇamya ca / ayācanta varaṃ sarve yathoktaṃ parameṣṭhinā // 3.98.19
tato dadhīcaḥ paramapratītaḥ; surottamāṃs tān idam abhyuvāca / karomi yad vo hitam adya devāḥ; svaṃ cāpi dehaṃ tv aham utsṛjāmi // 3.98.20
sa evam uktvā dvipadāṃ variṣṭhaḥ; prāṇān vaśī svān sahasotsasarja / tataḥ surās te jagṛhuḥ parāsor; asthīni tasyātha yathopadeśam // 3.98.21
prahṛṣṭarūpāś ca jayāya devās; tvaṣṭāram āgamya tam artham ūcuḥ / tvaṣṭā tu teṣāṃ vacanaṃ niśamya; prahṛṣṭarūpaḥ prayataḥ prayatnāt // 3.98.22
cakāra vajraṃ bhṛśam ugrarūpaṃ; kṛtvā ca śakraṃ sa uvāca hṛṣṭaḥ / anena vajrapravareṇa deva; bhasmīkuruṣvādya surārim ugram // 3.98.23
tato hatāriḥ sagaṇaḥ sukhaṃ vai; praśādhi kṛtsnaṃ tridivaṃ diviṣṭhaḥ / tvaṣṭrā tathoktaḥ sa puraṃdaras tu; vajraṃ prahṛṣṭaḥ prayato 'bhyagṛhṇāt // 3.98.24
tataḥ sa vajrī balibhir daivatair abhirakṣitaḥ / āsasāda tato vṛtraṃ sthitam āvṛtya rodasī // 3.99.1
kālakeyair mahākāyaiḥ samantād abhirakṣitam / samudyatapraharaṇaiḥ saśṛṅgair iva parvataiḥ // 3.99.2
tato yuddhaṃ samabhavad devānāṃ saha dānavaiḥ / muhūrtaṃ bharataśreṣṭha lokatrāsakaraṃ mahat // 3.99.3
udyatapratipiṣṭānāṃ khaḍgānāṃ vīrabāhubhiḥ / āsīt sutumulaḥ śabdaḥ śarīreṣv abhipātyatām // 3.99.4
śirobhiḥ prapatadbhiś ca antarikṣān mahītalam / tālair iva mahīpāla vṛntād bhraṣṭair adṛśyata // 3.99.5
te hemakavacā bhūtvā kāleyāḥ parighāyudhāḥ / tridaśān abhyavartanta dāvadagdhā ivādrayaḥ // 3.99.6
teṣāṃ vegavatāṃ vegaṃ sahitānāṃ pradhāvatām / na śekus tridaśāḥ soḍhuṃ te bhagnāḥ prādravan bhayāt // 3.99.7
tān dṛṣṭvā dravato bhītān sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ / vṛtre vivardhamāne ca kaśmalaṃ mahad āviśat // 3.99.8
taṃ śakraṃ kaśmalāviṣṭaṃ dṛṣṭvā viṣṇuḥ sanātanaḥ / svatejo vyadadhāc chakre balam asya vivardhayan // 3.99.9
viṣṇunāpyāyitaṃ śakraṃ dṛṣṭvā devagaṇās tataḥ / svaṃ svaṃ tejaḥ samādadhyus tathā brahmarṣayo 'malāḥ // 3.99.10
sa samāpyāyitaḥ śakro viṣṇunā daivataiḥ saha / ṛṣibhiś ca mahābhāgair balavān samapadyata // 3.99.11
jñātvā balasthaṃ tridaśādhipaṃ tu; nanāda vṛtro mahato ninādān / tasya praṇādena dharā diśaś ca; khaṃ dyaur nagāś cāpi cacāla sarvam // 3.99.12
tato mahendraḥ paramābhitaptaḥ; śrutvā ravaṃ ghorarūpaṃ mahāntam / bhaye nimagnas tvaritaṃ mumoca; vajraṃ mahat tasya vadhāya rājan // 3.99.13
sa śakravajrābhihataḥ papāta; mahāsuraḥ kāñcanamālyadhārī / yathā mahāñ śailavaraḥ purastāt; sa mandaro viṣṇukarāt pramuktaḥ // 3.99.14
tasmin hate daityavare bhayārtaḥ; śakraḥ pradudrāva saraḥ praveṣṭum / vajraṃ na mene svakarāt pramuktaṃ; vṛtraṃ hataṃ cāpi bhayān na mene // 3.99.15
sarve ca devā muditāḥ prahṛṣṭā; maharṣayaś cendram abhiṣṭuvantaḥ / sarvāṃś ca daityāṃs tvaritāḥ sametya; jaghnuḥ surā vṛtravadhābhitaptān // 3.99.16
te vadhyamānās tridaśais tadānīṃ; samudram evāviviśur bhayārtāḥ / praviśya caivodadhim aprameyaṃ; jhaṣākulaṃ ratnasamākulaṃ ca // 3.99.17
tadā sma mantraṃ sahitāḥ pracakrus; trailokyanāśārtham abhismayantaḥ / tatra sma ke cin matiniścayajñās; tāṃs tān upāyān anuvarṇayanti // 3.99.18
teṣāṃ tu tatra kramakālayogād; ghorā matiś cintayatāṃ babhūva / ye santi vidyātapasopapannās; teṣāṃ vināśaḥ prathamaṃ tu kāryaḥ // 3.99.19
lokā hi sarve tapasā dhriyante; tasmāt tvaradhvaṃ tapasaḥ kṣayāya / ye santi ke cid dhi vasuṃdharāyāṃ; tapasvino dharmavidaś ca tajjñāḥ // 3.99.20
teṣāṃ vadhaḥ kriyatāṃ kṣipram eva; teṣu pranaṣṭeṣu jagat pranaṣṭam // 3.99.20.2
evaṃ hi sarve gatabuddhibhāvā; jagadvināśe paramaprahṛṣṭāḥ / durgaṃ samāśritya mahormimantaṃ; ratnākaraṃ varuṇasyālayaṃ sma // 3.99.21
samudraṃ te samāśritya vāruṇaṃ nidhim ambhasām / kāleyāḥ saṃpravartanta trailokyasya vināśane // 3.100.1
te rātrau samabhikruddhā bhakṣayanti sadā munīn / āśrameṣu ca ye santi punyeṣv āyataneṣu ca // 3.100.2
vasiṣṭhasyāśrame viprā bhakṣitās tair durātmabhiḥ / aśītiśatam aṣṭau ca nava cānye tapasvinaḥ // 3.100.3
cyavanasyāśramaṃ gatvā puṇyaṃ dvijaniṣevitam / phalamūlāśanānāṃ hi munīnāṃ bhakṣitaṃ śatam // 3.100.4
evaṃ rātrau sma kurvanti viviśuś cārṇavaṃ divā / bharadvājāśrame caiva niyatā brahmacāriṇaḥ // 3.100.5
vāyvāhārāmbubhakṣāś ca viṃśatiḥ saṃnipātitāḥ // 3.100.5.2
evaṃ krameṇa sarvāṃs tān āśramān dānavās tadā / niśāyāṃ paridhāvanti mattā bhujabalāśrayāt // 3.100.6
kālopasṛṣṭāḥ kāleyā ghnanto dvijagaṇān bahūn // 3.100.6.2
na cainān anvabudhyanta manujā manujottama / evaṃ pravṛttān daityāṃs tāṃs tāpaseṣu tapasviṣu // 3.100.7
prabhāte samadṛśyanta niyatāhārakarśitāḥ / mahītalasthā munayaḥ śarīrair gatajīvitaiḥ // 3.100.8
kṣīṇamāṃsair virudhirair vimajjāntrair visaṃdhibhiḥ / ākīrṇair ācitā bhūmiḥ śaṅkhānām iva rāśibhiḥ // 3.100.9
kalaśair vipraviddhaiś ca sruvair bhagnais tathaiva ca / vikīrṇair agnihotraiś ca bhūr babhūva samāvṛtā // 3.100.10
niḥsvādhyāyavaṣaṭkāraṃ naṣṭayajñotsavakriyam / jagad āsīn nirutsāhaṃ kāleyabhayapīḍitam // 3.100.11
evaṃ prakṣīyamāṇāś ca mānavā manujeśvara / ātmatrāṇaparā bhītāḥ prādravanta diśo bhayāt // 3.100.12
ke cid guhāḥ praviviśur nirjharāṃś cāpare śritāḥ / apare maraṇodvignā bhayāt prānān samutsṛjan // 3.100.13
ke cid atra maheṣvāsāḥ śūrāḥ paramadarpitāḥ / mārgamāṇāḥ paraṃ yatnaṃ dānavānāṃ pracakrire // 3.100.14
na caitān adhijagmus te samudraṃ samupāśritān / śramaṃ jagmuś ca paramam ājagmuḥ kṣayam eva ca // 3.100.15
jagaty upaśamaṃ yāte naṣṭayajñotsavakriye / ājagmuḥ paramām ārtiṃ tridaśā manujeśvara // 3.100.16
sametya samahendrāś ca bhayān mantraṃ pracakrire / nārāyaṇaṃ puraskṛtya vaikuṇṭham aparājitam // 3.100.17
tato devāḥ sametās te tadocur madhusūdanam / tvaṃ naḥ sraṣṭā ca pātā ca bhartā ca jagataḥ prabho // 3.100.18
tvayā sṛṣṭam idaṃ sarvaṃ yac ceṅgaṃ yac ca neṅgati // 3.100.18.2
tvayā bhūmiḥ purā naṣṭā samudrāt puṣkarekṣaṇa / vārāhaṃ rūpam āsthāya jagadarthe samuddhṛtā // 3.100.19
ādidaityo mahāvīryo hiraṇyakaśipus tvayā / nārasiṃhaṃ vapuḥ kṛtvā sūditaḥ puruṣottama // 3.100.20
avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ baliś cāpi mahāsuraḥ / vāmanaṃ vapur āśritya trailokyād bhraṃśitas tvayā // 3.100.21
asuraś ca maheṣvāso jambha ity abhiviśrutaḥ / yajñakṣobhakaraḥ krūras tvayaiva vinipātitaḥ // 3.100.22
evamādīni karmāṇi yeṣāṃ saṃkhyā na vidyate / asmākaṃ bhayabhītānāṃ tvaṃ gatir madhusūdana // 3.100.23
tasmāt tvāṃ deva deveśa lokārthaṃ jñāpayāmahe / rakṣa lokāṃś ca devāṃś ca śakraṃ ca mahato bhayāt // 3.100.24
itaḥ pradānād vartante prajāḥ sarvāś caturvidhāḥ / tā bhāvitā bhāvayanti havyakavyair divaukasaḥ // 3.101.1
lokā hy evaṃ vartayanti anyonyaṃ samupāśritāḥ / tvatprasādān nirudvignās tvayaiva parirakṣitāḥ // 3.101.2
idaṃ ca samanuprāptaṃ lokānāṃ bhayam uttamam / na ca jānīma keneme rātrau vadhyanti brāhmaṇāḥ // 3.101.3
kṣīṇeṣu ca brāhmaṇeṣu pṛthivī kṣayam eṣyati / tataḥ pṛthivyāṃ kṣīṇāyāṃ tridivaṃ kṣayam eṣyati // 3.101.4
tvatprasādān mahābāho lokāḥ sarve jagatpate / vināśaṃ nādhigaccheyus tvayā vai parirakṣitāḥ // 3.101.5
viditaṃ me surāḥ sarvaṃ prajānāṃ kṣayakāraṇam / bhavatāṃ cāpi vakṣyāmi śṛṇudhvaṃ vigatajvarāḥ // 3.101.6
kāleya iti vikhyāto gaṇaḥ paramadāruṇaḥ / taiś ca vṛtraṃ samāśritya jagat sarvaṃ prabādhitam // 3.101.7
te vṛtraṃ nihataṃ dṛṣṭvā sahasrākṣeṇa dhīmatā / jīvitaṃ parirakṣantaḥ praviṣṭā varuṇālayam // 3.101.8
te praviśyodadhiṃ ghoraṃ nakragrāhasamākulam / utsādanārthaṃ lokānāṃ rātrau ghnanti munīn iha // 3.101.9
na tu śakyāḥ kṣayaṃ netuṃ samudrāśrayagā hi te / samudrasya kṣaye buddhir bhavadbhiḥ saṃpradhāryatām // 3.101.10
agastyena vinā ko hi śakto 'nyo 'rṇavaśoṣaṇe // 3.101.10.2
etac chrutvā vaco devā viṣṇunā samudāhṛtam / parameṣṭhinam ājñāpya agastyasyāśramaṃ yayuḥ // 3.101.11
tatrāpaśyan mahātmānaṃ vāruṇiṃ dīptatejasam / upāsyamānam ṛṣibhir devair iva pitāmaham // 3.101.12
te 'bhigamya mahātmānaṃ maitrāvaruṇim acyutam / āśramasthaṃ taporāśiṃ karmabhiḥ svair abhiṣṭuvan // 3.101.13
nahuṣeṇābhitaptānāṃ tvaṃ lokānāṃ gatiḥ purā / bhraṃśitaś ca suraiśvaryāl lokārthaṃ lokakaṇṭakaḥ // 3.101.14
krodhāt pravṛddhaḥ sahasā bhāskarasya nagottamaḥ / vacas tavānatikrāman vindhyaḥ śailo na vardhate // 3.101.15
tamasā cāvṛte loke mṛtyunābhyarditāḥ prajāḥ / tvām eva nātham āsādya nirvṛtiṃ paramāṃ gatāḥ // 3.101.16
asmākaṃ bhayabhītānāṃ nityaśo bhagavān gatiḥ / tatas tv ārtāḥ prayācāmas tvāṃ varaṃ varado hy asi // 3.101.17
kimarthaṃ sahasā vindhyaḥ pravṛddhaḥ krodhamūrchitaḥ / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa mahāmune // 3.102.1
adrirājaṃ mahāśailaṃ maruṃ kanakaparvatam / udayāstamaye bhānuḥ pradakṣiṇam avartata // 3.102.2
taṃ tu dṛṣṭvā tathā vindhyaḥ śailaḥ sūryam athābravīt / yathā hi merur bhavatā nityaśaḥ parigamyate // 3.102.3
pradakṣiṇaṃ ca kriyate mām evaṃ kuru bhāskara // 3.102.3.2
evam uktas tataḥ sūryaḥ śailendraṃ pratyabhāṣata / nāham ātmecchayā śaila karomy enaṃ pradakṣiṇam // 3.102.4
eṣa mārgaḥ pradiṣṭo me yenedaṃ nirmitaṃ jagat // 3.102.4.2
evam uktas tataḥ krodhāt pravṛddhaḥ sahasācalaḥ / sūryācandramasor mārgaṃ roddhum icchan paraṃtapa // 3.102.5
tato devāḥ sahitāḥ sarva eva; sendrāḥ samāgamya mahādrirājam / nivārayām āsur upāyatas taṃ; na ca sma teṣāṃ vacanaṃ cakāra // 3.102.6
athābhijagmur munim āśramasthaṃ; tapasvinaṃ dharmabhṛtāṃ variṣṭham / agastyam atyadbhutavīryadīptaṃ; taṃ cārtham ūcuḥ sahitāḥ surās te // 3.102.7
sūryācandramasor mārgaṃ nakṣatrāṇāṃ gatiṃ tathā / śailarājo vṛṇoty eṣa vindhyaḥ krodhavaśānugaḥ // 3.102.8
taṃ nivārayituṃ śakto nānyaḥ kaś cid dvijottama / ṛte tvāṃ hi mahābhāga tasmād enaṃ nivāraya // 3.102.9
tac chrutvā vacanaṃ vipraḥ surāṇāṃ śailam abhyagāt / so 'bhigamyābravīd vindhyaṃ sadāraḥ samupasthitaḥ // 3.102.10
mārgam icchāmy ahaṃ dattaṃ bhavatā parvatottama / dakṣiṇām abhigantāsmi diśaṃ kāryeṇa kena cit // 3.102.11
yāvadāgamanaṃ mahyaṃ tāvat tvaṃ pratipālaya / nivṛtte mayi śailendra tato vardhasva kāmataḥ // 3.102.12
evaṃ sa samayaṃ kṛtvā vindhyenāmitrakarśana / adyāpi dakṣiṇād deśād vāruṇir na nivartate // 3.102.13
etat te sarvam ākhyātaṃ yathā vindhyo na vardhate / agastyasya prabhāvena yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // 3.102.14
kāleyās tu yathā rājan suraiḥ sarvair niṣūditāḥ / agastyād varam āsādya tan me nigadataḥ śṛṇu // 3.102.15
tridaśānāṃ vacaḥ śrutvā maitrāvaruṇir abravīt / kimartham abhiyātāḥ stha varaṃ mattaḥ kim icchatha // 3.102.16
evam uktās tatas tena devās taṃ munim abruvan // 3.102.16.2
evaṃ tvayecchāma kṛtaṃ maharṣe; mahārṇavaṃ pīyamānaṃ mahātman / tato vadhiṣyāma sahānubandhān; kāleyasaṃjñān suravidviṣas tān // 3.102.17
tridaśānāṃ vacaḥ śrutvā tatheti munir abravīt / kariṣye bhavatāṃ kāmaṃ lokānāṃ ca mahat sukham // 3.102.18
evam uktvā tato 'gacchat samudraṃ saritāṃ patim / ṛṣibhiś ca tapaḥsiddhaiḥ sārdhaṃ devaiś ca suvrataḥ // 3.102.19
manuṣyoragagandharvayakṣakiṃpuruṣās tathā / anujagmur mahātmānaṃ draṣṭukāmās tad adbhutam // 3.102.20
tato 'bhyagacchan sahitāḥ samudraṃ bhīmanisvanam / nṛtyantam iva cormībhir valgantam iva vāyunā // 3.102.21
hasantam iva phenaughaiḥ skhalantaṃ kandareṣu ca / nānāgrāhasamākīrṇaṃ nānādvijagaṇāyutam // 3.102.22
agastyasahitā devāḥ sagandharvamahoragāḥ / ṛṣayaś ca mahābhāgāḥ samāsedur mahodadhim // 3.102.23
samudraṃ sa samāsādya vāruṇir bhagavān ṛṣiḥ / uvāca sahitān devān ṛṣīṃś caiva samāgatān // 3.103.1
eṣa lokahitārthaṃ vai pibāmi varuṇālayam / bhavadbhir yad anuṣṭheyaṃ tac chīghraṃ saṃvidhīyatām // 3.103.2
etāvad uktvā vacanaṃ maitrāvaruṇir acyutaḥ / samudram apibat kruddhaḥ sarvalokasya paśyataḥ // 3.103.3
pīyamānaṃ samudraṃ tu dṛṣṭvā devāḥ savāsavāḥ / vismayaṃ paramaṃ jagmuḥ stutibhiś cāpy apūjayan // 3.103.4
tvaṃ nas trātā vidhātā ca lokānāṃ lokabhāvanaḥ / tvatprasādāt samucchedaṃ na gacchet sāmaraṃ jagat // 3.103.5
saṃpūjyamānas tridaśair mahātmā; gandharvatūryeṣu nadatsu sarvaśaḥ / divyaiś ca puṣpair avakīryamāṇo; mahārṇavaṃ niḥsalilaṃ cakāra // 3.103.6
dṛṣṭvā kṛtaṃ niḥsalilaṃ mahārṇavaṃ; surāḥ samastāḥ paramaprahṛṣṭāḥ / pragṛhya divyāni varāyudhāni; tān dānavāñ jaghnur adīnasattvāḥ // 3.103.7
te vadhyamānās tridaśair mahātmabhir; mahābalair vegibhir unnadadbhiḥ / na sehire vegavatāṃ mahātmanāṃ; vegaṃ tadā dhārayituṃ divaukasām // 3.103.8
te vadhyamānās tridaśair dānavā bhīmanisvanāḥ / cakruḥ sutumulaṃ yuddhaṃ muhūrtam iva bhārata // 3.103.9
te pūrvaṃ tapasā dagdhā munibhir bhāvitātmabhiḥ / yatamānāḥ paraṃ śaktyā tridaśair viniṣūditāḥ // 3.103.10
te hemaniṣkābharaṇāḥ kuṇḍalāṅgadadhāriṇaḥ / nihatya bahv aśobhanta puṣpitā iva kiṃśukāḥ // 3.103.11
hataśeṣās tataḥ ke cit kāleyā manujottama / vidārya vasudhāṃ devīṃ pātālatalam āśritāḥ // 3.103.12
nihatān dānavān dṛṣṭvā tridaśā munipuṃgavam / tuṣṭuvur vividhair vākyair idaṃ caivābruvan vacaḥ // 3.103.13
tvatprasādān mahābhāga lokaiḥ prāptaṃ mahat sukham / tvattejasā ca nihatāḥ kāleyāḥ krūravikramāḥ // 3.103.14
pūrayasva mahābāho samudraṃ lokabhāvana / yat tvayā salilaṃ pītaṃ tad asmin punar utsṛja // 3.103.15
evam uktaḥ pratyuvāca bhagavān munipuṃgavaḥ / jīrṇaṃ tad dhi mayā toyam upāyo 'nyaḥ pracintyatām // 3.103.16
pūraṇārthaṃ samudrasya bhavadbhir yatnam āsthitaiḥ // 3.103.16.2
etac chrutvā tu vacanaṃ maharṣer bhāvitātmanaḥ / vismitāś ca viṣaṇṇāś ca babhūvuḥ sahitāḥ surāḥ // 3.103.17
parasparam anujñāpya praṇamya munipuṃgavam / prajāḥ sarvā mahārāja viprajagmur yathāgatam // 3.103.18
tridaśā viṣṇunā sārdham upajagmuḥ pitāmaham / pūraṇārthaṃ samudrasya mantrayitvā punaḥ punaḥ // 3.103.19
ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve sāgarasyābhipūraṇam // 3.103.19.2
tān uvāca sametāṃs tu brahmā lokapitāmahaḥ / gacchadhvaṃ vibudhāḥ sarve yathākāmaṃ yathepsitam // 3.104.1
mahatā kālayogena prakṛtiṃ yāsyate 'rṇavaḥ / jñātīn vai kāraṇaṃ kṛtvā mahārājño bhagīrathāt // 3.104.2
kathaṃ vai jñātayo brahman kāraṇaṃ cātra kiṃ mune / kathaṃ samudraḥ pūrṇaś ca bhagīrathapariśramāt // 3.104.3
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa tapodhana / kathyamānaṃ tvayā vipra rājñāṃ caritam uttamam // 3.104.4
evam uktas tu viprendro dharmarājñā mahātmanā / kathayām āsa māhātmyaṃ sagarasya mahātmanaḥ // 3.104.5
ikṣvākūṇāṃ kule jātaḥ sagaro nāma pārthivaḥ / rūpasattvabalopetaḥ sa cāputraḥ pratāpavān // 3.104.6
sa haihayān samutsādya tālajaṅghāṃś ca bhārata / vaśe ca kṛtvā rājño 'nyān svarājyam anvaśāsata // 3.104.7
tasya bhārye tv abhavatāṃ rūpayauvanadarpite / vaidarbhī bharataśreṣṭha śaibyā ca bharatarṣabha // 3.104.8
sa putrakāmo nṛpatis tatāpa sumahat tapaḥ / patnībhyāṃ saha rājendra kailāsaṃ girim āśritaḥ // 3.104.9
sa tapyamānaḥ sumahat tapo yogasamanvitaḥ / āsasāda mahātmānaṃ tryakṣaṃ tripuramardanam // 3.104.10
śaṃkaraṃ bhavam īśānaṃ śūlapāniṃ pinākinam / tryambakaṃ śivam ugreśaṃ bahurūpam umāpatim // 3.104.11
sa taṃ dṛṣṭvaiva varadaṃ patnībhyāṃ sahito nṛpaḥ / praṇipatya mahābāhuḥ putrārthaṃ samayācata // 3.104.12
taṃ prītimān haraḥ prāha sabhāryaṃ nṛpasattamam / yasmin vṛto muhūrte 'haṃ tvayeha nṛpate varam // 3.104.13
ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi śūrāḥ samaradarpitāḥ / ekasyāṃ saṃbhaviṣyanti patnyāṃ tava narottama // 3.104.14
te caiva sarve sahitāḥ kṣayaṃ yāsyanti pārthiva / eko vaṃśadharaḥ śūra ekasyāṃ saṃbhaviṣyati // 3.104.15
evam uktvā tu taṃ rudras tatraivāntaradhīyata // 3.104.15.2
sa cāpi sagaro rājā jagāma svaṃ niveśanam / patnībhyāṃ sahitas tāta so 'tihṛṣṭamanās tadā // 3.104.16
tasyātha manujaśreṣṭha te bhārye kamalekṣaṇe / vaidarbhī caiva śaibyā ca garbhiṇyau saṃbabhūvatuḥ // 3.104.17
tataḥ kālena vaidarbhī garbhālābuṃ vyajāyata / śaibyā ca suṣuve putraṃ kumāraṃ devarūpiṇam // 3.104.18
tadālābuṃ samutsraṣṭuṃ manaś cakre sa pārthivaḥ / athāntarikṣāc chuśrāva vācaṃ gambhīranisvanām // 3.104.19
rājan mā sāhasaṃ kārṣīḥ putrān na tyaktum arhasi / alābumadhyān niṣkṛṣya bījaṃ yatnena gopyatām // 3.104.20
sopasvedeṣu pātreṣu ghṛtapūrṇeṣu bhāgaśaḥ / tataḥ putrasahasrāṇi ṣaṣṭiṃ prāpsyasi pārthiva // 3.104.21
mahādevena diṣṭaṃ te putrajanma narādhipa / anena kramayogena mā te buddhir ato 'nyathā // 3.104.22
etac chrutvāntarikṣāc ca sa rājā rājasattama / yathoktaṃ tac cakārātha śraddadhad bharatarṣabha // 3.105.1
ṣaṣṭiḥ putrasahasrāṇi tasyāpratimatejasaḥ / rudraprasādād rājarṣeḥ samajāyanta pārthiva // 3.105.2
te ghorāḥ krūrakarmāṇa ākāśaparisarpiṇaḥ / bahutvāc cāvajānantaḥ sarvāṃl lokān sahāmarān // 3.105.3
tridaśāṃś cāpy abādhanta tathā gandharvarākṣasān / sarvāṇi caiva bhūtāni śūrāḥ samaraśālinaḥ // 3.105.4
vadhyamānās tato lokāḥ sāgarair mandabuddhibhiḥ / brahmāṇaṃ śaraṇaṃ jagmuḥ sahitāḥ sarvadaivataiḥ // 3.105.5
tān uvāca mahābhāgaḥ sarvalokapitāmahaḥ / gacchadhvaṃ tridaśāḥ sarve lokaiḥ sārdhaṃ yathāgatam // 3.105.6
nātidīrgheṇa kālena sāgarāṇāṃ kṣayo mahān / bhaviṣyati mahāghoraḥ svakṛtaiḥ karmabhiḥ surāḥ // 3.105.7
evam uktās tato devā lokāś ca manujeśvara / pitāmaham anujñāpya viprajagmur yathāgatam // 3.105.8
tataḥ kāle bahutithe vyatīte bharatarṣabha / dīkṣitaḥ sagaro rājā hayamedhena vīryavān // 3.105.9
tasyāśvo vyacarad bhūmiṃ putraiḥ suparirakṣitaḥ // 3.105.9.2
samudraṃ sa samāsādya nistoyaṃ bhīmadarśanam / rakṣyamāṇaḥ prayatnena tatraivāntaradhīyata // 3.105.10
tatas te sāgarās tāta hṛtaṃ matvā hayottamam / āgamya pitur ācakhyur adṛśyaṃ turagaṃ hṛtam // 3.105.11
tenoktā dikṣu sarvāsu sarve mārgata vājinam // 3.105.11.2
tatas te pitur ājñāya dikṣu sarvāsu taṃ hayam / amārganta mahārāja sarvaṃ ca pṛthivītalam // 3.105.12
tatas te sāgarāḥ sarve samupetya parasparam / nādhyagacchanta turagam aśvahartāram eva ca // 3.105.13
āgamya pitaraṃ cocus tataḥ prāñjalayo 'grataḥ / sasamudravanadvīpā sanadīnadakandarā // 3.105.14
saparvatavanoddeśā nikhilena mahī nṛpa // 3.105.14.2
asmābhir vicitā rājañ śāsanāt tava pārthiva / na cāśvam adhigacchāmo nāśvahartāram eva ca // 3.105.15
śrutvā tu vacanaṃ teṣāṃ sa rājā krodhamūrchitaḥ / uvāca vacanaṃ sarvāṃs tadā daivavaśān nṛpa // 3.105.16
anāgamāya gacchadhvaṃ bhūyo mārgata vājinam / yajñiyaṃ taṃ vinā hy aśvaṃ nāgantavyaṃ hi putrakāḥ // 3.105.17
pratigṛhya tu saṃdeśaṃ tatas te sagarātmajāḥ / bhūya eva mahīṃ kṛtsnāṃ vicetum upacakramuḥ // 3.105.18
athāpaśyanta te vīrāḥ pṛthivīm avadāritām / samāsādya bilaṃ tac ca khanantaḥ sagarātmajāḥ // 3.105.19
kuddālair hreṣukaiś caiva samudram akhanaṃs tadā // 3.105.19.2
sa khanyamānaḥ sahitaiḥ sāgarair varuṇālayaḥ / agacchat paramām ārtiṃ dāryamāṇaḥ samantataḥ // 3.105.20
asuroragarakṣāṃsi sattvāni vividhāni ca / ārtanādam akurvanta vadhyamānāni sāgaraiḥ // 3.105.21
chinnaśīrṣā videhāś ca bhinnajānvasthimastakāḥ / prāṇinaḥ samadṛśyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.105.22
evaṃ hi khanatāṃ teṣāṃ samudraṃ makarālayam / vyatītaḥ sumahān kālo na cāśvaḥ samadṛśyata // 3.105.23
tataḥ pūrvottare deśe samudrasya mahīpate / vidārya pātālam atha saṃkruddhāḥ sagarātmajāḥ // 3.105.24
apaśyanta hayaṃ tatra vicarantaṃ mahītale // 3.105.24.2
kapilaṃ ca mahātmānaṃ tejorāśim anuttamam / tapasā dīpyamānaṃ taṃ jvālābhir iva pāvakam // 3.105.25
te taṃ dṛṣṭvā hayaṃ rājan saṃprahṛṣṭatanūruhāḥ / anādṛtya mahātmānaṃ kapilaṃ kālacoditāḥ // 3.106.1
saṃkruddhāḥ samadhāvanta aśvagrahaṇakāṅkṣiṇaḥ // 3.106.1.2
tataḥ kruddho mahārāja kapilo munisattamaḥ / vāsudeveti yaṃ prāhuḥ kapilaṃ munisattamam // 3.106.2
sa cakṣur vivṛtaṃ kṛtvā tejas teṣu samutsṛjan / dadāha sumahātejā mandabuddhīn sa sāgarān // 3.106.3
tān dṛṣṭvā bhasmasād bhūtān nāradaḥ sumahātapāḥ / sagarāntikam āgacchat tac ca tasmai nyavedayat // 3.106.4
sa tac chrutvā vaco ghoraṃ rājā munimukhodgatam / muhūrtaṃ vimanā bhūtvā sthāṇor vākyam acintayat // 3.106.5
ātmānam ātmanāśvāsya hayam evānvacintayat // 3.106.5.2
aṃśumantaṃ samāhūya asamajñaḥsutaṃ tadā / pautraṃ bharataśārdūla idaṃ vacanam abravīt // 3.106.6
ṣaṣṭis tāni sahasrāṇi putrāṇām amitaujasām / kāpilaṃ teja āsādya matkṛte nidhanaṃ gatāḥ // 3.106.7
tava cāpi pitā tāta parityakto mayānagha / dharmaṃ saṃrakṣamāṇena paurāṇāṃ hitam icchatā // 3.106.8
kimarthaṃ rājaśārdūlaḥ sagaraḥ putram ātmajam / tyaktavān dustyajaṃ vīraṃ tan me brūhi tapodhana // 3.106.9
asamañjā iti khyātaḥ sagarasya suto hy abhūt / yaṃ śaibyā janayām āsa paurāṇāṃ sa hi dārakān // 3.106.10
khureṣu krośato gṛhya nadyāṃ cikṣepa durbalān // 3.106.10.2
tataḥ paurāḥ samājagmur bhayaśokapariplutāḥ / sagaraṃ cābhyayācanta sarve prāñjalayaḥ sthitāḥ // 3.106.11
tvaṃ nas trātā mahārāja paracakrādibhir bhayaiḥ / asamañjobhayād ghorāt tato nas trātum arhasi // 3.106.12
paurāṇāṃ vacanaṃ śrutvā ghoraṃ nṛpatisattamaḥ / muhūrtaṃ vimanā bhūtvā sacivān idam abravīt // 3.106.13
asamañjāḥ purād adya suto me vipravāsyatām / yadi vo matpriyaṃ kāryam etac chīghraṃ vidhīyatām // 3.106.14
evam uktā narendreṇa sacivās te narādhipa / yathoktaṃ tvaritāś cakrur yathājñāpitavān nṛpaḥ // 3.106.15
etat te sarvam ākhyātaṃ yathā putro mahātmanā / paurāṇāṃ hitakāmena sagareṇa vivāsitaḥ // 3.106.16
aṃśumāṃs tu maheṣvāso yad uktaḥ sagareṇa ha / tat te sarvaṃ pravakṣyāmi kīrtyamānaṃ nibodha me // 3.106.17
pituś ca te 'haṃ tyāgena putrāṇāṃ nidhanena ca / alābhena tathāśvasya paritapyāmi putraka // 3.106.18
tasmād duḥkhābhisaṃtaptaṃ yajñavighnāc ca mohitam / hayasyānayanāt pautra narakān māṃ samuddhara // 3.106.19
aṃśumān evam uktas tu sagareṇa mahātmanā / jagāma duḥkhāt taṃ deśaṃ yatra vai dāritā mahī // 3.106.20
sa tu tenaiva mārgeṇa samudraṃ praviveśa ha / apaśyac ca mahātmānaṃ kapilaṃ turagaṃ ca tam // 3.106.21
sa dṛṣṭvā tejaso rāśiṃ purāṇam ṛṣisattamam / praṇamya śirasā bhūmau kāryam asmai nyavedayat // 3.106.22
tataḥ prīto mahātejāḥ kalipo 'ṃśumato 'bhavat / uvāca cainaṃ dharmātmā varado 'smīti bhārata // 3.106.23
sa vavre turagaṃ tatra prathamaṃ yajñakāraṇāt / dvitīyam udakaṃ vavre pitṝṇāṃ pāvanepsayā // 3.106.24
tam uvāca mahātejāḥ kapilo munipuṃgavaḥ / dadāni tava bhadraṃ te yad yat prārthayase 'nagha // 3.106.25
tvayi kṣamā ca dharmaś ca satyaṃ cāpi pratiṣṭhitam / tvayā kṛtārthaḥ sagaraḥ putravāṃś ca tvayā pitā // 3.106.26
tava caiva prabhāvena svargaṃ yāsyanti sāgarāḥ / pautraś ca te tripathagāṃ tridivād ānayiṣyati // 3.106.27
pāvanārthaṃ sāgarāṇāṃ toṣayitvā maheśvaram // 3.106.27.2
hayaṃ nayasva bhadraṃ te yajñiyaṃ narapuṃgava / yajñaḥ samāpyatāṃ tāta sagarasya mahātmanaḥ // 3.106.28
aṃśumān evam uktas tu kapilena mahātmanā / ājagāma hayaṃ gṛhya yajñavāṭaṃ mahātmanaḥ // 3.106.29
so 'bhivādya tataḥ pādau sagarasya mahātmanaḥ / mūrdhni tenāpy upāghrātas tasmai sarvaṃ nyavedayat // 3.106.30
yathā dṛṣṭaṃ śrutaṃ cāpi sāgarāṇāṃ kṣayaṃ tathā / taṃ cāsmai hayam ācaṣṭa yajñavāṭam upāgatam // 3.106.31
tac chrutvā sagaro rājā putrajaṃ duḥkham atyajat / aṃśumantaṃ ca saṃpūjya samāpayata taṃ kratum // 3.106.32
samāptayajñaḥ sagaro devaiḥ sarvaiḥ sabhājitaḥ / putratve kalpayām āsa samudraṃ varuṇālayam // 3.106.33
praśāsya suciraṃ kālaṃ rājyaṃ rājīvalocanaḥ / pautre bhāraṃ samāveśya jagāma tridivaṃ tadā // 3.106.34
aṃśumān api dharmātmā mahīṃ sāgaramekhalām / praśaśāsa mahārāja yathaivāsya pitāmahaḥ // 3.106.35
tasya putraḥ samabhavad dilīpo nāma dharmavit / tasmai rājyaṃ samādhāya aṃśumān api saṃsthitaḥ // 3.106.36
dilīpas tu tataḥ śrutvā pitṝṇāṃ nidhanaṃ mahat / paryatapyata duḥkhena teṣāṃ gatim acintayat // 3.106.37
gaṅgāvataraṇe yatnaṃ sumahac cākaron nṛpaḥ / na cāvatārayām āsa ceṣṭamāno yathābalam // 3.106.38
tasya putraḥ samabhavac chrīmān dharmaparāyaṇaḥ / bhagīratha iti khyātaḥ satyavāg anasūyakaḥ // 3.106.39
abhiṣicya tu taṃ rājye dilīpo vanam āśritaḥ / tapaḥsiddhisamāyogāt sa rājā bharatarṣabha // 3.106.40
vanāj jagāma tridivaṃ kālayogena bhārata // 3.106.40.2
sa tu rājā maheṣvāsaś cakravartī mahārathaḥ / babhūva sarvalokasya manonayananandanaḥ // 3.107.1
sa śuśrāva mahābāhuḥ kapilena mahātmanā / pitṝṇāṃ nidhanaṃ ghoram aprāptiṃ tridivasya ca // 3.107.2
sa rājyaṃ sacive nyasya hṛdayena vidūyatā / jagāma himavatpārśvaṃ tapas taptuṃ nareśvaraḥ // 3.107.3
ārirādhayiṣur gaṅgāṃ tapasā dagdhakilbiṣaḥ / so 'paśyata naraśreṣṭha himavantaṃ nagottamam // 3.107.4
śṛṅgair bahuvidhākārair dhātumadbhir alaṃkṛtam / pavanālambibhir meghaiḥ pariṣvaktaṃ samantataḥ // 3.107.5
nadīkuñjanitambaiś ca sodakair upaśobhitam / guhākandarasaṃlīnaiḥ siṃhavyāghrair niṣevitam // 3.107.6
śakunaiś ca vicitrāṅgaiḥ kūjadbhir vividhā giraḥ / bhṛṅgarājais tathā haṃsair dātyūhair jalakukkuṭaiḥ // 3.107.7
mayūraiḥ śatapatraiś ca kokilair jīvajīvakaiḥ / cakorair asitāpāṅgais tathā putrapriyair api // 3.107.8
jalasthāneṣu ramyeṣu padminībhiś ca saṃkulam / sārasānāṃ ca madhurair vyāhṛtaiḥ samalaṃkṛtam // 3.107.9
kiṃnarair apsarobhiś ca niṣevitaśilātalam / diśāgajaviṣāṇāgraiḥ samantād ghṛṣṭapādapam // 3.107.10
vidyādharānucaritaṃ nānāratnasamākulam / viṣolbaṇair bhujaṃgaiś ca dīptajihvair niṣevitam // 3.107.11
kva cit kanakasaṃkāśaṃ kva cid rajatasaṃnibham / kva cid añjanapuñjābhaṃ himavantam upāgamat // 3.107.12
sa tu tatra naraśreṣṭhas tapo ghoraṃ samāśritaḥ / phalamūlāmbubhakṣo 'bhūt sahasraṃ parivatsarān // 3.107.13
saṃvatsarasahasre tu gate divye mahānadī / darśayām āsa taṃ gaṅgā tadā mūrtimatī svayam // 3.107.14
kim icchasi mahārāja mattaḥ kiṃ ca dadāni te / tad bravīhi naraśreṣṭha kariṣyāmi vacas tava // 3.107.15
evam uktaḥ pratyuvāca rājā haimavatīṃ tadā / pitāmahā me varade kapilena mahānadi // 3.107.16
anveṣamāṇās turagaṃ nītā vaivasvatakṣayam // 3.107.16.2
ṣaṣṭis tāni sahasrāṇi sāgarāṇāṃ mahātmanām / kāpilaṃ teja āsādya kṣaṇena nidhanaṃ gatāḥ // 3.107.17
teṣām evaṃ vinaṣṭānāṃ svarge vāso na vidyate / yāvat tāni śarīrāṇi tvaṃ jalair nābhiṣiñcasi // 3.107.18
svargaṃ naya mahābhāge matpitṝn sagarātmajān / teṣām arthe 'bhiyācāmi tvām ahaṃ vai mahānadi // 3.107.19
etac chrutvā vaco rājño gaṅgā lokanamaskṛtā / bhagīratham idaṃ vākyaṃ suprītā samabhāṣata // 3.107.20
kariṣyāmi mahārāja vacas te nātra saṃśayaḥ / vegaṃ tu mama durdhāryaṃ patantyā gaganāc cyutam // 3.107.21
na śaktas triṣu lokeṣu kaś cid dhārayituṃ nṛpa / anyatra vibudhaśreṣṭhān nīlakaṇṭhān maheśvarāt // 3.107.22
taṃ toṣaya mahābāho tapasā varadaṃ haram / sa tu māṃ pracyutāṃ devaḥ śirasā dhārayiṣyati // 3.107.23
kariṣyati ca te kāmaṃ pitṝṇāṃ hitakāmyayā // 3.107.23.2
etac chrutvā vaco rājan mahārājo bhagīrathaḥ / kailāsaṃ parvataṃ gatvā toṣayām āsa śaṃkaram // 3.107.24
tatas tena samāgamya kālayogena kena cit / agṛhṇāc ca varaṃ tasmād gaṅgāyā dhāraṇaṃ nṛpa // 3.107.25
svargavāsaṃ samuddiśya pitṝṇāṃ sa narottamaḥ // 3.107.25.2
bhagīrathavacaḥ śrutvā priyārthaṃ ca divaukasām / evam astv iti rājānaṃ bhagavān pratyabhāṣata // 3.108.1
dhārayiṣye mahābāho gaganāt pracyutāṃ śivām / divyāṃ devanadīṃ puṇyāṃ tvatkṛte nṛpasattama // 3.108.2
evam uktvā mahābāho himavantam upāgamat / saṃvṛtaḥ pārṣadair ghorair nānāpraharaṇodyataiḥ // 3.108.3
tataḥ sthitvā naraśreṣṭhaṃ bhagīratham uvāca ha / prayācasva mahābāho śailarājasutāṃ nadīm // 3.108.4
patamānāṃ saricchreṣṭhāṃ dhārayiṣye triviṣṭapāt // 3.108.4.2
etac chrutvā vaco rājā śarveṇa samudāhṛtam / prayataḥ praṇato bhūtvā gaṅgāṃ samanucintayat // 3.108.5
tataḥ puṇyajalā ramyā rājñā samanucintitā / īśānaṃ ca sthitaṃ dṛṣṭvā gaganāt sahasā cyutā // 3.108.6
tāṃ pracyutāṃ tato dṛṣṭvā devāḥ sārdhaṃ maharṣibhiḥ / gandharvoragarakṣāṃsi samājagmur didṛkṣayā // 3.108.7
tataḥ papāta gaganād gaṅgā himavataḥ sutā / samudbhrāntamahāvartā mīnagrāhasamākulā // 3.108.8
tāṃ dadhāra haro rājan gaṅgāṃ gaganamekhalām / lalāṭadeśe patitāṃ mālāṃ muktāmayīm iva // 3.108.9
sā babhūva visarpantī tridhā rājan samudragā / phenapuñjākulajalā haṃsānām iva paṅktayaḥ // 3.108.10
kva cid ābhogakuṭilā praskhalantī kva cit kva cit / svaphenapaṭasaṃvītā matteva pramadāvrajat // 3.108.11
kva cit sā toyaninadair nadantī nādam uttamam // 3.108.11.2
evaṃ prakārān subahūn kurvantī gaganāc cyutā / pṛthivītalam āsādya bhagīratham athābravīt // 3.108.12
darśayasva mahārāja mārgaṃ kena vrajāmy aham / tvadartham avatīrṇāsmi pṛthivīṃ pṛthivīpate // 3.108.13
etac chrutvā vaco rājā prātiṣṭhata bhagīrathaḥ / yatra tāni śarīrāṇi sāgarāṇāṃ mahātmanām // 3.108.14
pāvanārthaṃ naraśreṣṭha puṇyena salilena ha // 3.108.14.2
gaṅgāyā dhāraṇaṃ kṛtvā haro lokanamaskṛtaḥ / kailāsaṃ parvataśreṣṭhaṃ jagāma tridaśaiḥ saha // 3.108.15
samudraṃ ca samāsādya gaṅgayā sahito nṛpaḥ / pūrayām āsa vegena samudraṃ varuṇālayam // 3.108.16
duhitṛtve ca nṛpatir gaṅgāṃ samanukalpayat / pitṝṇāṃ codakaṃ tatra dadau pūrṇamanorathaḥ // 3.108.17
etat te sarvam ākhyātaṃ gaṅgā tripathagā yathā / pūraṇārthaṃ samudrasya pṛthivīm avatāritā // 3.108.18
samudraś ca yathā pītaḥ kāraṇārthe mahātmanā / vātāpiś ca yathā nītaḥ kṣayaṃ sa brahmahā prabho // 3.108.19
agastyena mahārāja yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // 3.108.19.2
tataḥ prayātaḥ kaunteyaḥ krameṇa bharatarṣabha / nandām aparanandāṃ ca nadyau pāpabhayāpahe // 3.109.1
sa parvataṃ samāsādya hemakūṭam anāmayam / acintyān adbhutān bhāvān dadarśa subahūn nṛpaḥ // 3.109.2
vāco yatrābhavan meghā upalāś ca sahasraśaḥ / nāśaknuvaṃs tam āroḍhuṃ viṣaṇṇamanaso janāḥ // 3.109.3
vāyur nityaṃ vavau yatra nityaṃ devaś ca varṣati / sāyaṃ prātaś ca bhagavān dṛśyate havyavāhanaḥ // 3.109.4
evaṃ bahuvidhān bhāvān adbhutān vīkṣya pāṇḍavaḥ / lomaśaṃ punar eva sma paryapṛcchat tad adbhutam // 3.109.5
yathāśrutam idaṃ pūrvam asmābhir arikarśana / tad ekāgramanā rājan nibodha gadato mama // 3.109.6
asminn ṛṣabhakūṭe 'bhūd ṛṣabho nāma tāpasaḥ / anekaśatavarṣāyus tapasvī kopano bhṛśam // 3.109.7
sa vai saṃbhāṣyamāṇo 'nyaiḥ kopād girim uvāca ha / ya iha vyāharet kaś cid upalān utsṛjes tadā // 3.109.8
vātaṃ cāhūya mā śabdam ity uvāca sa tāpasaḥ / vyāharaṃś caiva puruṣo meghena vinivāryate // 3.109.9
evam etāni karmāṇi rājaṃs tena maharṣiṇā / kṛtāni kāni cit kopāt pratiṣiddhāni kāni cit // 3.109.10
nandām abhigatān devān purā rājann iti śrutiḥ / anvapadyanta sahasā puruṣā devadarśinaḥ // 3.109.11
te darśanam anicchanto devāḥ śakrapurogamāḥ / durgaṃ cakrur imaṃ deśaṃ giripratyūharūpakam // 3.109.12
tadā prabhṛti kaunteya narā girim imaṃ sadā / nāśaknuvan abhidraṣṭuṃ kuta evādhirohitum // 3.109.13
nātaptatapasā śakyo draṣṭum eṣa mahāgiriḥ / āroḍhuṃ vāpi kaunteya tasmān niyatavāg bhava // 3.109.14
iha devāḥ sadā sarve yajñān ājahrur uttamān / teṣām etāni liṅgāni dṛśyante 'dyāpi bhārata // 3.109.15
kuśākāreva dūrveyaṃ saṃstīrṇeva ca bhūr iyam / yūpaprakārā bahavo vṛkṣāś ceme viśāṃ pate // 3.109.16
devāś ca ṛṣayaś caiva vasanty adyāpi bhārata / teṣāṃ sāyaṃ tathā prātar dṛśyate havyavāhanaḥ // 3.109.17
ihāplutānāṃ kaunteya sadyaḥ pāpmā vihanyate / kuruśreṣṭhābhiṣekaṃ vai tasmāt kuru sahānujaḥ // 3.109.18
tato nandāplutāṅgas tvaṃ kauśikīm abhiyāsyasi / viśvāmitreṇa yatrograṃ tapas taptam anuttamam // 3.109.19
tatas tatra samāplutya gātrāṇi sagaṇo nṛpaḥ / jagāma kauśikīṃ puṇyāṃ ramyāṃ śivajalāṃ nadīm // 3.109.20
eṣā devanadī puṇyā kauśikī bharatarṣabha / viśvāmitrāśramo ramya eṣa cātra prakāśate // 3.110.1
āśramaś caiva puṇyākhyaḥ kāśyapasya mahātmanaḥ / ṛśyaśṛṅgaḥ suto yasya tapasvī saṃyatendriyaḥ // 3.110.2
tapaso yaḥ prabhāvena varṣayām āsa vāsavam / anāvṛṣṭyāṃ bhayād yasya vavarṣa balavṛtrahā // 3.110.3
mṛgyāṃ jātaḥ sa tejasvī kāśyapasya sutaḥ prabhuḥ / viṣaye lomapādasya yaś cakārādbhutaṃ mahat // 3.110.4
nivartiteṣu sasyeṣu yasmai śāntāṃ dadau nṛpaḥ / lomapādo duhitaraṃ sāvitrīṃ savitā yathā // 3.110.5
ṛśyaśṛṅgaḥ kathaṃ mṛgyām utpannaḥ kāśyapātmajaḥ / viruddhe yonisaṃsarge kathaṃ ca tapasā yutaḥ // 3.110.6
kimarthaṃ ca bhayāc chakras tasya bālasya dhīmataḥ / anāvṛṣṭyāṃ pravṛttāyāṃ vavarṣa balavṛtrahā // 3.110.7
kathaṃrūpā ca śāntābhūd rājaputrī yatavratā / lobhayām āsa yā ceto mṛgabhūtasya tasya vai // 3.110.8
lomapādaś ca rājarṣir yadāśrūyata dhārmikaḥ / kathaṃ vai viṣaye tasya nāvarṣat pākaśāsanaḥ // 3.110.9
etan me bhagavan sarvaṃ vistareṇa yathātatham / vaktum arhasi śuśrūṣor ṛṣyaśṛṅgasya ceṣṭitam // 3.110.10
vibhāṇḍakasya brahmarṣes tapasā bhāvitātmanaḥ / amoghavīryasya sataḥ prajāpatisamadyuteḥ // 3.110.11
śṛṇu putro yathā jāta ṛśyaśṛṅgaḥ pratāpavān / mahāhrade mahātejā bālaḥ sthavirasaṃmataḥ // 3.110.12
mahāhradaṃ samāsādya kāśyapas tapasi sthitaḥ / dīrghakālaṃ pariśrānta ṛṣir devarṣisaṃmataḥ // 3.110.13
tasya retaḥ pracaskanda dṛṣṭvāpsarasam urvaśīm / apsūpaspṛśato rājan mṛgī tac cāpibat tadā // 3.110.14
saha toyena tṛṣitā sā garbhiṇy abhavan nṛpa / amoghatvād vidheś caiva bhāvitvād daivanirmitāt // 3.110.15
tasyāṃ mṛgyāṃ samabhavat tasya putro mahān ṛṣiḥ / ṛśyaśṛṅgas taponityo vana eva vyavardhata // 3.110.16
tasyarśyaśṛṅgaṃ śirasi rājann āsīn mahātmanaḥ / tenarśyaśṛṅga ity evaṃ tadā sa prathito 'bhavat // 3.110.17
na tena dṛṣṭapūrvo 'nyaḥ pitur anyatra mānuṣaḥ / tasmāt tasya mano nityaṃ brahmacarye 'bhavan nṛpa // 3.110.18
etasminn eva kāle tu sakhā daśarathasya vai / lomapāda iti khyāto aṅgānām īśvaro 'bhavat // 3.110.19
tena kāmaḥ kṛto mithyā brāhmaṇebhya iti śrutiḥ / sa brāhmaṇaiḥ parityaktas tadā vai jagatīpatiḥ // 3.110.20
purohitāpacārāc ca tasya rājño yadṛcchayā / na vavarṣa sahasrākṣas tato 'pīḍyanta vai prajāḥ // 3.110.21
sa brāhmaṇān paryapṛcchat tapoyuktān manīṣiṇaḥ / pravarṣaṇe surendrasya samarthān pṛthivīpatiḥ // 3.110.22
kathaṃ pravarṣet parjanya upāyaḥ paridṛśyatām / tam ūcuś coditās tena svamatāni manīṣiṇaḥ // 3.110.23
tatra tv eko munivaras taṃ rājānam uvāca ha / kupitās tava rājendra brāhmaṇā niskṛtiṃ cara // 3.110.24
ṛśyaśṛṅgaṃ munisutam ānayasva ca pārthiva / vāneyam anabhijñaṃ ca nārīṇām ārjave ratam // 3.110.25
sa ced avatared rājan viṣayaṃ te mahātapāḥ / sadyaḥ pravarṣet parjanya iti me nātra saṃśayaḥ // 3.110.26
etac chrutvā vaco rājan kṛtvā niskṛtim ātmanaḥ / sa gatvā punar āgacchat prasanneṣu dvijātiṣu // 3.110.27
rājānam āgataṃ dṛṣṭvā pratisaṃjagṛhuḥ prajāḥ // 3.110.27.2
tato 'ṅgapatir āhūya sacivān mantrakovidān / ṛśyaśṛṅgāgame yatnam akaron mantraniścaye // 3.110.28
so 'dhyagacchad upāyaṃ tu tair amātyaiḥ sahācyutaḥ / śāstrajñair alam arthajñair nītyāṃ ca pariniṣṭhitaiḥ // 3.110.29
tata ānāyayām āsa vāramukhyā mahīpatiḥ / veśyāḥ sarvatra niṣṇātās tā uvāca sa pārthivaḥ // 3.110.30
ṛśyaśṛṅgam ṛṣeḥ putram ānayadhvam upāyataḥ / lobhayitvābhiviśvāsya viṣayaṃ mama śobhanāḥ // 3.110.31
tā rājabhayabhītāś ca śāpabhītāś ca yoṣitaḥ / aśakyam ūcus tat kāryaṃ vivarṇā gatacetasaḥ // 3.110.32
tatra tv ekā jaradyoṣā rājānam idam abravīt / prayatiṣye mahārāja tam ānetuṃ tapodhanam // 3.110.33
abhipretāṃs tu me kāmān samanujñātum arhasi / tataḥ śakṣye lobhayitum ṛśyaśṛṅgam ṛṣeḥ sutam // 3.110.34
tasyāḥ sarvam abhiprāyam anvajānāt sa pārthivaḥ / dhanaṃ ca pradadau bhūri ratnāni vividhāni ca // 3.110.35
tato rūpeṇa saṃpannā vayasā ca mahīpate / striya ādāya kāś cit sā jagāma vanam añjasā // 3.110.36
sā tu nāvyāśramaṃ cakre rājakāryārthasiddhaye / saṃdeśāc caiva nṛpateḥ svabuddhyā caiva bhārata // 3.111.1
nānāpuṣpaphalair vṛkṣaiḥ kṛtrimair upaśobhitam / nānāgulmalatopetaiḥ svādukāmaphalapradaiḥ // 3.111.2
atīva ramaṇīyaṃ tad atīva ca manoharam / cakre nāvyāśramaṃ ramyam adbhutopamadarśanam // 3.111.3
tato nibadhya tāṃ nāvam adūre kāśyapāśramāt / cārayām āsa puruṣair vihāraṃ tasya vai muneḥ // 3.111.4
tato duhitaraṃ veśyā samādhāyetikṛtyatām / dṛṣṭvāntaraṃ kāśyapasya prāhiṇod buddhisaṃmatām // 3.111.5
sā tatra gatvā kuśalā taponityasya saṃnidhau / āśramaṃ taṃ samāsādya dadarśa tam ṛṣeḥ sutam // 3.111.6
kaccin mune kuśalaṃ tāpasānāṃ; kaccic ca vo mūlaphalaṃ prabhūtam / kaccid bhavān ramate cāśrame 'smiṃs; tvāṃ vai draṣṭuṃ sāṃpratam āgato 'smi // 3.111.7
kaccit tapo vardhate tāpasānāṃ; pitā ca te kaccid ahīnatejāḥ / kaccit tvayā prīyate caiva vipra; kaccit svādhyāyaḥ kriyate ṛśyaśṛṅga // 3.111.8
ṛddho bhavāñ jyotir iva prakāśate; manye cāhaṃ tvām abhivādanīyam / pādyaṃ vai te saṃpradāsyāmi kāmād; yathādharmaṃ phalamūlāni caiva // 3.111.9
kauśyāṃ bṛsyām āssva yathopajoṣaṃ; kṛṣṇājinenāvṛtāyāṃ sukhāyām / kva cāśramas tava kiṃ nāma cedaṃ; vrataṃ brahmaṃś carasi hi devavat tvam // 3.111.10
mamāśramaḥ kāśyapaputra ramyas; triyojanaṃ śailam imaṃ pareṇa / tatra svadharmo 'nabhivādanaṃ no; na codakaṃ pādyam upaspṛśāmaḥ // 3.111.11
phalāni pakvāni dadāni te 'haṃ; bhallātakāny āmalakāni caiva / parūṣakānīṅgudadhanvanāni; priyālānāṃ kāmakāraṃ kuruṣva // 3.111.12
sā tāni sarvāṇi visarjayitvā; bhakṣān mahārhān pradadau tato 'smai / tāny ṛśyaśṛṅgasya mahārasāni; bhṛśaṃ surūpāṇi ruciṃ dadur hi // 3.111.13
dadau ca mālyāni sugandhavanti; citrāṇi vāsāṃsi ca bhānumanti / pānāni cāgryāṇi tato mumoda; cikrīḍa caiva prajahāsa caiva // 3.111.14
sā kandukenāramatāsya mūle; vibhajyamānā phalitā lateva / gātraiś ca gātrāṇi niṣevamāṇā; samāśliṣac cāsakṛd ṛśyaśṛṅgam // 3.111.15
sarjān aśokāṃs tilakāṃś ca vṛkṣān; prapuṣpitān avanāmyāvabhajya / vilajjamāneva madābhibhūtā; pralobhayām āsa sutaṃ maharṣeḥ // 3.111.16
atharśyaśṛṅgaṃ vikṛtaṃ samīkṣya; punaḥ punaḥ pīḍya ca kāyam asya / avekṣamāṇā śanakair jagāma; kṛtvāgnihotrasya tadāpadeśam // 3.111.17
tasyāṃ gatāyāṃ madanena matto; vicetanaś cābhavad ṛśyaśṛṅgaḥ / tām eva bhāvena gatena śūnyo; viniḥśvasann ārtarūpo babhūva // 3.111.18
tato muhūrtād dharipiṅgalākṣaḥ; praveṣṭito romabhirā nakhāgrāt / svādhyāyavān vṛttasamādhiyukto; vibhāṇḍakaḥ kāśyapaḥ prādurāsīt // 3.111.19
so 'paśyad āsīnam upetya putraṃ; dhyāyantam ekaṃ viparītacittam / viniḥśvasantaṃ muhur ūrdhvadṛṣṭiṃ; vibhāṇḍakaḥ putram uvāca dīnam // 3.111.20
na kalpyante samidhaḥ kiṃ nu tāta; kaccid dhutaṃ cāgnihotraṃ tvayādya / sunirṇiktaṃ sruksruvaṃ homadhenuḥ; kaccit savatsā ca kṛtā tvayādya // 3.111.21
na vai yathāpūrvam ivāsi putra; cintāparaś cāsi vicetanaś ca / dīno 'timātraṃ tvam ihādya kiṃ nu; pṛcchāmi tvāṃ ka ihādyāgato 'bhūt // 3.111.22
ihāgato jaṭilo brahmacārī; na vai hrasvo nātidīrgho manasvī / suvarṇavarṇaḥ kamalāyatākṣaḥ; sutaḥ surāṇām iva śobhamānaḥ // 3.112.1
samṛddharūpaḥ saviteva dīptaḥ; suśuklakṛṣṇākṣataraś cakoraiḥ / nīlāḥ prasannāś ca jaṭāḥ sugandhā; hiraṇyarajjugrathitāḥ sudīrghāḥ // 3.112.2
ādhārarūpā punar asya kaṇṭhe; vibhrājate vidyud ivāntarikṣe / dvau cāsya piṇḍāv adhareṇa kaṇṭham; ajātaromau sumanoharau ca // 3.112.3
vilagnamadhyaś ca sa nābhideśe; kaṭiś ca tasyātikṛtapramāṇā / tathāsya cīrāntaritā prabhāti; hiraṇmayī mekhalā me yatheyam // 3.112.4
anyac ca tasyādbhutadarśanīyaṃ; vikūjitaṃ pādayoḥ saṃprabhāti / pāṇyoś ca tadvat svanavan nibaddhau; kalāpakāv akṣamālā yatheyam // 3.112.5
viceṣṭamānasya ca tasya tāni; kūjanti haṃsā sarasīva mattāḥ / cīrāṇi tasyādbhutadarśanāni; nemāni tadvan mama rūpavanti // 3.112.6
vaktraṃ ca tasyādbhutadarśanīyaṃ; pravyāhṛtaṃ hlādayatīva cetaḥ / puṃskokilasyeva ca tasya vāṇī; tāṃ śṛṇvato me vyathito 'ntarātmā // 3.112.7
yathā vanaṃ mādhavamāsi madhye; samīritaṃ śvasanenābhivāti / tathā sa vāty uttamapuṇyagandhī; niṣevyamāṇaḥ pavanena tāta // 3.112.8
susaṃyatāś cāpi jaṭā vibhaktā; dvaidhīkṛtā bhānti samā lalāṭe / karṇau ca citrair iva cakravālaiḥ; samāvṛtau tasya surūpavadbhiḥ // 3.112.9
tathā phalaṃ vṛttam atho vicitraṃ; samāhanat pāṇinā dakṣiṇena / tad bhūmim āsādya punaḥ punaś ca; samutpataty adbhutarūpam uccaiḥ // 3.112.10
tac cāpi hatvā parivartate 'sau; vāterito vṛkṣa ivāvaghūrṇaḥ / taṃ prekṣya me putram ivāmarāṇāṃ; prītiḥ parā tāta ratiś ca jātā // 3.112.11
sa me samāśliṣya punaḥ śarīraṃ; jaṭāsu gṛhyābhyavanāmya vaktram / vaktreṇa vaktraṃ praṇidhāya śabdaṃ; cakāra tan me 'janayat praharṣam // 3.112.12
na cāpi pādyaṃ bahu manyate 'sau; phalāni cemāni mayāhṛtāni / evaṃvrato 'smīti ca mām avocat; phalāni cānyāni navāny adān me // 3.112.13
mayopayuktāni phalāni tāni; nemāni tulyāni rasena teṣām / na cāpi teṣāṃ tvag iyaṃ yathaiṣāṃ; sārāṇi naiṣām iva santi teṣām // 3.112.14
toyāni caivātirasāni mahyaṃ; prādāt sa vai pātum udārarūpaḥ / pītvaiva yāny abhyadhikaḥ praharṣo; mamābhavad bhūś caliteva cāsīt // 3.112.15
imāni citrāṇi ca gandhavanti; mālyāni tasyodgrathitāni paṭṭaiḥ / yāni prakīryeha gataḥ svam eva; sa āśramaṃ tapasā dyotamānaḥ // 3.112.16
gatena tenāsmi kṛto vicetā; gātraṃ ca me saṃparitapyatīva / icchāmi tasyāntikam āśu gantuṃ; taṃ ceha nityaṃ parivartamānam // 3.112.17
gacchāmi tasyāntikam eva tāta; kā nāma sā vratacaryā ca tasya / icchāmy ahaṃ carituṃ tena sārdhaṃ; yathā tapaḥ sa caraty ugrakarmā // 3.112.18
rakṣāṃsi caitāni caranti putra; rūpeṇa tenādbhutadarśanena / atulyarūpāṇy atighoravanti; vighnaṃ sadā tapasaś cintayanti // 3.113.1
surūparūpāṇi ca tāni tāta; pralobhayante vividhair upāyaiḥ / sukhāc ca lokāc ca nipātayanti; tāny ugrakarmāṇi munīn vaneṣu // 3.113.2
na tāni seveta munir yatātmā; satāṃ lokān prārthayānaḥ kathaṃ cit / kṛtvā vighnaṃ tāpasānāṃ ramante; pāpācārās tapasas tāny apāpa // 3.113.3
asajjanenācaritāni putra; pāpāny apeyāni madhūni tāni / mālyāni caitāni na vai munīnāṃ; smṛtāni citrojjvalagandhavanti // 3.113.4
rakṣāṃsi tānīti nivārya putraṃ; vibhāṇḍakas tāṃ mṛgayāṃ babhūva / nāsādayām āsa yadā tryaheṇa; tadā sa paryāvavṛte ''śramāya // 3.113.5
yadā punaḥ kāśyapo vai jagāma; phalāny āhartuṃ vidhinā śrāmaṇena / tadā punar lobhayituṃ jagāma; sā veśayoṣā munim ṛśyaśṛṅgam // 3.113.6
dṛṣṭvaiva tām ṛśyaśṛṅgaḥ prahṛṣṭaḥ; saṃbhrāntarūpo 'bhyapatat tadānīm / provāca caināṃ bhavato ''śramāya; gacchāva yāvan na pitā mamaiti // 3.113.7
tato rājan kāśyapasyaikaputraṃ; praveśya yogena vimucya nāvam / pralobhayantyo vividhair upāyair; ājagmur aṅgādhipateḥ samīpam // 3.113.8
saṃsthāpya tām āśramadarśane tu; saṃtāritāṃ nāvam atīva śubhrām / tīrād upādāya tathaiva cakre; rājāśramaṃ nāma vanaṃ vicitram // 3.113.9
antaḥpure taṃ tu niveśya rājā; vibhāṇḍakasyātmajam ekaputram / dadarśa devaṃ sahasā pravṛṣṭam; āpūryamāṇaṃ ca jagaj jalena // 3.113.10
sa lomapādaḥ paripūrṇakāmaḥ; sutāṃ dadāv ṛśyaśṛṅgāya śāntām / krodhapratīkārakaraṃ ca cakre; gobhiś ca mārgeṣv abhikarṣaṇaṃ ca // 3.113.11
vibhāṇḍakasyāvrajataḥ sa rājā; paśūn prabhūtān paśupāṃś ca vīrān / samādiśat putragṛddhī maharṣir; vibhāṇḍakaḥ paripṛcched yadā vaḥ // 3.113.12
sa vaktavyaḥ prāñjalibhir bhavadbhiḥ; putrasya te paśavaḥ karṣaṇaṃ ca / kiṃ te priyaṃ vai kriyatāṃ maharṣe; dāsāḥ sma sarve tava vāci baddhāḥ // 3.113.13
athopāyāt sa muniś caṇḍakopaḥ; svam āśramaṃ mūlaphalāni gṛhya / anveṣamāṇaś ca na tatra putraṃ; dadarśa cukrodha tato bhṛśaṃ saḥ // 3.113.14
tataḥ sa kopena vidīryamāṇa; āśaṅkamāno nṛpater vidhānam / jagāma campāṃ pradidhakṣamāṇas; tam aṅgarājaṃ viṣayaṃ ca tasya // 3.113.15
sa vai śrāntaḥ kṣudhitaḥ kāśyapas tān; ghoṣān samāsāditavān samṛddhān / gopaiś ca tair vidhivat pūjyamāno; rājeva tāṃ rātrim uvāsa tatra // 3.113.16
saṃprāpya satkāram atīva tebhyaḥ; provāca kasya prathitāḥ stha saumyāḥ / ūcus tatas te 'bhyupagamya sarve; dhanaṃ tavedaṃ vihitaṃ sutasya // 3.113.17
deśe tu deśe tu sa pūjyamānas; tāṃś caiva śṛṇvan madhurān pralāpān / praśāntabhūyiṣṭharajāḥ prahṛṣṭaḥ; samāsasādāṅgapatiṃ purastham // 3.113.18
saṃpūjitas tena nararṣabheṇa; dadarśa putraṃ divi devaṃ yathendram / śāntāṃ snuṣāṃ caiva dadarśa tatra; saudāminīm uccarantīṃ yathaiva // 3.113.19
grāmāṃś ca ghoṣāṃś ca sutaṃ ca dṛṣṭvā; śāntāṃ ca śānto 'sya paraḥ sa kopaḥ / cakāra tasmai paramaṃ prasādaṃ; vibhāṇḍako bhūmipater narendra // 3.113.20
sa tatra nikṣipya sutaṃ maharṣir; uvāca sūryāgnisamaprabhāvam / jāte putre vanam evāvrajethā; rājñaḥ priyāṇy asya sarvāṇi kṛtvā // 3.113.21
sa tadvacaḥ kṛtavān ṛśyaśṛṅgo; yayau ca yatrāsya pitā babhūva / śāntā cainaṃ paryacarad yathāvat; khe rohiṇī somam ivānukūlā // 3.113.22
arundhatī vā subhagā vasiṣṭhaṃ; lopāmudrā vāpi yathā hy agastyam / nalasya vā damayantī yathābhūd; yathā śacī vajradharasya caiva // 3.113.23
nāḍāyanī cendrasenā yathaiva; vaśyā nityaṃ mudgalasyājamīḍha / tathā śāntā ṛśyaśṛṅgaṃ vanasthaṃ; prītyā yuktā paryacaran narendra // 3.113.24
tasyāśramaḥ puṇya eṣo vibhāti; mahāhradaṃ śobhayan puṇyakīrteḥ / atra snātaḥ kṛtakṛtyo viśuddhas; tīrthāny anyāny anusaṃyāhi rājan // 3.113.25
tataḥ prayātaḥ kauśikyāḥ pāṇḍavo janamejaya / ānupūrvyeṇa sarvāṇi jagāmāyatanāny uta // 3.114.1
sa sāgaraṃ samāsādya gaṅgāyāḥ saṃgame nṛpa / nadīśatānāṃ pañcānāṃ madhye cakre samāplavam // 3.114.2
tataḥ samudratīreṇa jagāma vasudhādhipaḥ / bhrātṛbhiḥ sahito vīraḥ kaliṅgān prati bhārata // 3.114.3
ete kaliṅgāḥ kaunteya yatra vaitaraṇī nadī / yatrāyajata dharmo 'pi devāñ śaraṇam etya vai // 3.114.4
ṛṣibhiḥ samupāyuktaṃ yajñiyaṃ giriśobhitam / uttaraṃ tīram etad dhi satataṃ dvijasevitam // 3.114.5
samena devayānena pathā svargam upeyuṣaḥ / atra vai ṛṣayo 'nye 'pi purā kratubhir ījire // 3.114.6
atraiva rudro rājendra paśum ādattavān makhe / rudraḥ paśuṃ mānavendra bhāgo 'yam iti cābravīt // 3.114.7
hṛte paśau tadā devās tam ūcur bharatarṣabha / mā parasvam abhidrogdhā mā dharmān sakalānn aśīḥ // 3.114.8
tataḥ kalyāṇarūpābhir vāgbhis te rudram astuvan / iṣṭyā cainaṃ tarpayitvā mānayāṃ cakrire tadā // 3.114.9
tataḥ sa paśum utsṛjya devayānena jagmivān / atrānuvaṃśo rudrasya taṃ nibodha yudhiṣṭhira // 3.114.10
ayātayāmaṃ sarvebhyo bhāgebhyo bhāgam uttamam / devāḥ saṃkalpayām āsur bhayād rudrasya śāśvatam // 3.114.11
imāṃ gāthām atra gāyann apaḥ spṛśati yo naraḥ / devayānas tasya panthāś cakṣuś caiva prakāśate // 3.114.12
tato vaitaraṇīṃ sarve pāṇḍavā draupadī tathā / avatīrya mahābhāgā tarpayāṃ cakrire pitṝn // 3.114.13
upaspṛśyaiva bhagavann asyāṃ nadyāṃ tapodhana / mānuṣād asmi viṣayād apetaḥ paśya lomaśa // 3.114.14
sarvāṃl lokān prapaśyāmi prasādāt tava suvrata / vaikhānasānāṃ japatām eṣa śabdo mahātmanām // 3.114.15
triśataṃ vai sahasrāṇi yojanānāṃ yudhiṣṭhira / yatra dhvaniṃ śṛṇoṣy enaṃ tūṣṇīm āssva viśāṃ pate // 3.114.16
etat svayaṃbhuvo rājan vanaṃ ramyaṃ prakāśate / yatrāyajata kaunteya viśvakarmā pratāpavān // 3.114.17
yasmin yajñe hi bhūr dattā kaśyapāya mahātmane / saparvatavanoddeśā dakṣiṇā vai svayaṃbhuvā // 3.114.18
avāsīdac ca kaunteya dattamātrā mahī tadā / uvāca cāpi kupitā lokeśvaram idaṃ prabhum // 3.114.19
na māṃ martyāya bhagavan kasmai cid dātum arhasi / pradānaṃ mogham etat te yāsyāmy eṣā rasātalam // 3.114.20
viṣīdantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā kaśyapo bhagavān ṛṣiḥ / prasādayāṃ babhūvātha tato bhūmiṃ viśāṃ pate // 3.114.21
tataḥ prasannā pṛthivī tapasā tasya pāṇḍava / punar unmajjya salilād vedīrūpā sthitā babhau // 3.114.22
saiṣā prakāśate rājan vedī saṃsthānalakṣaṇā / āruhyātra mahārāja vīryavān vai bhaviṣyasi // 3.114.23
ahaṃ ca te svastyayanaṃ prayokṣye; yathā tvam enām adhirokṣyase 'dya / spṛṣṭā hi martyena tataḥ samudram; eṣā vedī praviśaty ājamīḍha // 3.114.24
agnir mitro yonir āpo 'tha devyo; viṣṇo retas tvam amṛtasya nābhiḥ / evaṃ bruvan pāṇḍava satyavākyaṃ; vedīm imāṃ tvaṃ tarasādhiroha // 3.114.25
tataḥ kṛtasvastyayano mahātmā; yudhiṣṭhiraḥ sāgaragām agacchat / kṛtvā ca tacchāsanam asya sarvaṃ; mahendram āsādya niśām uvāsa // 3.114.26
sa tatra tām uṣitvaikāṃ rajanīṃ pṛthivīpatiḥ / tāpasānāṃ paraṃ cakre satkāraṃ bhrātṛbhiḥ saha // 3.115.1
lomaśaś cāsya tān sarvān ācakhyau tatra tāpasān / bhṛgūn aṅgirasaś caiva vāsiṣṭhān atha kāśyapān // 3.115.2
tān sametya sa rājarṣir abhivādya kṛtāñjaliḥ / rāmasyānucaraṃ vīram apṛcchad akṛtavraṇam // 3.115.3
kadā nu rāmo bhagavāṃs tāpasān darśayiṣyati / tenaivāhaṃ prasaṅgena draṣṭum icchāmi bhārgavam // 3.115.4
āyān evāsi vidito rāmasya viditātmanaḥ / prītis tvayi ca rāmasya kṣipraṃ tvāṃ darśayiṣyati // 3.115.5
caturdaśīm aṣṭamīṃ ca rāmaṃ paśyanti tāpasāḥ / asyāṃ rātryāṃ vyatītāyāṃ bhavitrī ca caturdaśī // 3.115.6
bhavān anugato vīraṃ jāmadagnyaṃ mahābalam / pratyakṣadarśī sarvasya pūrvavṛttasya karmaṇaḥ // 3.115.7
sa bhavān kathayatv etad yathā rāmeṇa nirjitāḥ / āhave kṣatriyāḥ sarve kathaṃ kena ca hetunā // 3.115.8
kanyakubje mahān āsīt pārthivaḥ sumahābalaḥ / gādhīti viśruto loke vanavāsaṃ jagāma saḥ // 3.115.9
vane tu tasya vasataḥ kanyā jajñe 'psaraḥsamā / ṛcīko bhārgavas tāṃ ca varayām āsa bhārata // 3.115.10
tam uvāca tato rājā brāhmaṇaṃ saṃśitavratam / ucitaṃ naḥ kule kiṃ cit pūrvair yat saṃpravartitam // 3.115.11
ekataḥ śyāmakarṇānāṃ pāṇḍurāṇāṃ tarasvinām / sahasraṃ vājināṃ śulkam iti viddhi dvijottama // 3.115.12
na cāpi bhagavān vācyo dīyatām iti bhārgava / deyā me duhitā ceyaṃ tvadvidhāya mahātmane // 3.115.13
ekataḥśyāmakarṇānāṃ pāṇḍurāṇāṃ tarasvinām / dāsyāmy aśvasahasraṃ te mama bhāryā sutāstu te // 3.115.14
sa tatheti pratijñāya rājan varuṇam abravīt / ekataḥśyāmakarṇānāṃ pāṇḍurāṇāṃ tarasvinām // 3.115.15
sahasraṃ vājinām ekaṃ śulkārthaṃ me pradīyatām // 3.115.15.2
tasmai prādāt sahasraṃ vai vājināṃ varuṇas tadā / tad aśvatīrthaṃ vikhyātam utthitā yatra te hayāḥ // 3.115.16
gaṅgāyāṃ kanyakubje vai dadau satyavatīṃ tadā / tato gādhiḥ sutāṃ tasmai janyāś cāsan surās tadā // 3.115.17
labdhvā hayasahasraṃ tu tāṃś ca dṛṣṭvā divaukasaḥ // 3.115.17.2
dharmeṇa labdhvā tāṃ bhāryām ṛcīko dvijasattamaḥ / yathākāmaṃ yathājoṣaṃ tayā reme sumadhyayā // 3.115.18
taṃ vivāhe kṛte rājan sabhāryam avalokakaḥ / ājagāma bhṛguśreṣṭhaḥ putraṃ dṛṣṭvā nananda ca // 3.115.19
bhāryāpatī tam āsīnaṃ guruṃ suragaṇārcitam / arcitvā paryupāsīnau prāñjalī tasthatus tadā // 3.115.20
tataḥ snuṣāṃ sa bhagavān prahṛṣṭo bhṛgur abravīt / varaṃ vṛṇīṣva subhage dātā hy asmi tavepsitam // 3.115.21
sā vai prasādayām āsa taṃ guruṃ putrakāraṇāt / ātmanaś caiva mātuś ca prasādaṃ ca cakāra saḥ // 3.115.22
ṛtau tvaṃ caiva mātā ca snāte puṃsavanāya vai / āliṅgetāṃ pṛthag vṛkṣau sāśvatthaṃ tvam udumbaram // 3.115.23
āliṅgane tu te rājaṃś cakratuḥ sma viparyayam / kadā cid bhṛgur āgacchat taṃ ca veda viparyayam // 3.115.24
athovāca mahātejā bhṛguḥ satyavatīṃ snuṣām / brāhmaṇaḥ kṣatravṛttir vai tava putro bhaviṣyati // 3.115.25
kṣatriyo brāhmaṇācāro mātus tava suto mahān / bhaviṣyati mahāvīryaḥ sādhūnāṃ mārgam āsthitaḥ // 3.115.26
tataḥ prasādayām āsa śvaśuraṃ sā punaḥ punaḥ / na me putro bhaved īdṛk kāmaṃ pautro bhaved iti // 3.115.27
evam astv iti sā tena pāṇḍava pratinanditā / jamadagniṃ tataḥ putraṃ sā jajñe kāla āgate // 3.115.28
tejasā varcasā caiva yuktaṃ bhārgavanandanam // 3.115.28.2
sa vardhamānas tejasvī vedasyādhyayanena vai / bahūn ṛṣīn mahātejāḥ pāṇḍaveyātyavartata // 3.115.29
taṃ tu kṛtsno dhanurvedaḥ pratyabhād bharatarṣabha / caturvidhāni cāstrāṇi bhāskaropamavarcasam // 3.115.30
sa vedādhyayane yukto jamadagnir mahātapāḥ / tapas tepe tato devān niyamād vaśam ānayat // 3.116.1
sa prasenajitaṃ rājann adhigamya narādhipam / reṇukāṃ varayām āsa sa ca tasmai dadau nṛpaḥ // 3.116.2
reṇukāṃ tv atha saṃprāpya bhāryāṃ bhārgavanandanaḥ / āśramasthas tayā sārdhaṃ tapas tepe 'nukūlayā // 3.116.3
tasyāḥ kumārāś catvāro jajñire rāmapañcamāḥ / sarveṣām ajaghanyas tu rāma āsīj jaghanyajaḥ // 3.116.4
phalāhāreṣu sarveṣu gateṣv atha suteṣu vai / reṇukā snātum agamat kadā cin niyatavratā // 3.116.5
sā tu citrarathaṃ nāma mārttikāvatakaṃ nṛpam / dadarśa reṇukā rājann āgacchantī yadṛcchayā // 3.116.6
krīḍantaṃ salile dṛṣṭvā sabhāryaṃ padmamālinam / ṛddhimantaṃ tatas tasya spṛhayām āsa reṇukā // 3.116.7
vyabhicārāt tu sā tasmāt klinnāmbhasi vicetanā / praviveśāśramaṃ trastā tāṃ vai bhartānvabudhyata // 3.116.8
sa tāṃ dṛṣṭvā cyutāṃ dhairyād brāhmyā lakṣmyā vivarjitām / dhikśabdena mahātejā garhayām āsa vīryavān // 3.116.9
tato jyeṣṭho jāmadagnyo rumaṇvān nāma nāmataḥ / ājagāma suṣeṇaś ca vasur viśvāvasus tathā // 3.116.10
tān ānupūrvyād bhagavān vadhe mātur acodayat / na ca te jātasaṃmohāḥ kiṃ cid ūcur vicetasaḥ // 3.116.11
tataḥ śaśāpa tān kopāt te śaptāś cetanāṃ jahuḥ / mṛgapakṣisadharmāṇaḥ kṣipram āsañ jaḍopamāḥ // 3.116.12
tato rāmo 'bhyagāt paścād āśramaṃ paravīrahā / tam uvāca mahāmanyur jamadagnir mahātapāḥ // 3.116.13
jahīmāṃ mātaraṃ pāpāṃ mā ca putra vyathāṃ kṛthāḥ / tata ādāya paraśuṃ rāmo mātuḥ śiro 'harat // 3.116.14
tatas tasya mahārāja jamadagner mahātmanaḥ / kopo agacchat sahasā prasannaś cābravīd idam // 3.116.15
mamedaṃ vacanāt tāta kṛtaṃ te karma duṣkaram / vṛṇīṣva kāmān dharmajña yāvato vāñchase hṛdā // 3.116.16
sa vavre mātur utthānam asmṛtiṃ ca vadhasya vai / pāpena tena cāsparśaṃ bhrātṝṇāṃ prakṛtiṃ tathā // 3.116.17
apratidvandvatāṃ yuddhe dīrgham āyuś ca bhārata / dadau ca sarvān kāmāṃs tāñ jamadagnir mahātapāḥ // 3.116.18
kadā cit tu tathaivāsya viniṣkrāntāḥ sutāḥ prabho / athānūpapatir vīraḥ kārtavīryo 'bhyavartata // 3.116.19
tam āśramapadaṃ prāptam ṛṣer bhāryā samarcayat / sa yuddhamadasaṃmatto nābhyanandat tathārcanam // 3.116.20
pramathya cāśramāt tasmād dhomadhenvās tadā balāt / jahāra vatsaṃ krośantyā babhañja ca mahādrumān // 3.116.21
āgatāya ca rāmāya tadācaṣṭa pitā svayam / gāṃ ca rorūyatīṃ dṛṣṭvā kopo rāmaṃ samāviśat // 3.116.22
sa manyuvaśam āpannaḥ kārtavīryam upādravat / tasyātha yudhi vikramya bhārgavaḥ paravīrahā // 3.116.23
ciccheda niśitair bhallair bāhūn parighasaṃnibhān / sahasrasaṃmitān rājan pragṛhya ruciraṃ dhanuḥ // 3.116.24
arjunasyātha dāyādā rāmeṇa kṛtamanyavaḥ / āśramasthaṃ vinā rāmaṃ jamadagnim upādravan // 3.116.25
te taṃ jaghnur mahāvīryam ayudhyantaṃ tapasvinam / asakṛd rāma rāmeti vikrośantam anāthavat // 3.116.26
kārtavīryasya putrās tu jamadagniṃ yudhiṣṭhira / ghātayitvā śarair jagmur yathāgatam ariṃdamāḥ // 3.116.27
apakrānteṣu caiteṣu jamadagnau tathāgate / samitpāṇir upāgacchad āśramaṃ bhṛgunandanaḥ // 3.116.28
sa dṛṣṭvā pitaraṃ vīras tathā mṛtyuvaśaṃ gatam / anarhantaṃ tathābhūtaṃ vilalāpa suduḥkhitaḥ // 3.116.29
mamāparādhāt taiḥ kṣudrair hatas tvaṃ tāta bāliśaiḥ / kārtavīryasya dāyādair vane mṛga iveṣubhiḥ // 3.117.1
dharmajñasya kathaṃ tāta vartamānasya satpathe / mṛtyur evaṃvidho yuktaḥ sarvabhūteṣv anāgasaḥ // 3.117.2
kiṃ nu tair na kṛtaṃ pāpaṃ yair bhavāṃs tapasi sthitaḥ / ayudhyamāno vṛddhaḥ san hataḥ śaraśataiḥ śitaiḥ // 3.117.3
kiṃ nu te tatra vakṣyanti saciveṣu suhṛtsu ca / ayudhyamānaṃ dharmajñam ekaṃ hatvānapatrapāḥ // 3.117.4
vilapyaivaṃ sa karuṇaṃ bahu nānāvidhaṃ nṛpa / pretakāryāṇi sarvāṇi pituś cakre mahātapāḥ // 3.117.5
dadāha pitaraṃ cāgnau rāmaḥ parapuraṃjayaḥ / pratijajñe vadhaṃ cāpi sarvakṣatrasya bhārata // 3.117.6
saṃkruddho 'tibalaḥ śūraḥ śastram ādāya vīryavān / jaghnivān kārtavīryasya sutān eko 'ntakopamaḥ // 3.117.7
teṣāṃ cānugatā ye ca kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha / tāṃś ca sarvān avāmṛdnād rāmaḥ praharatāṃ varaḥ // 3.117.8
triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivīṃ kṛtvā niḥkṣatriyāṃ prabhuḥ / samantapañcake pañca cakāra rudhirahradān // 3.117.9
sa teṣu tarpayām āsa pitṝn bhṛgukulodvahaḥ / sākṣād dadarśa carcīkaṃ sa ca rāmaṃ nyavārayat // 3.117.10
tato yajñena mahatā jāmadagnyaḥ pratāpavān / tarpayām āsa devendram ṛtvigbhyaś ca mahīṃ dadau // 3.117.11
vedīṃ cāpy adadad dhaimīṃ kaśyapāya mahātmane / daśavyāmāyatāṃ kṛtvā navotsedhāṃ viśāṃ pate // 3.117.12
tāṃ kaśyapasyānumate brāhmaṇāḥ khaṇḍaśas tadā / vyabhajaṃs tena te rājan prakhyātāḥ khāṇḍavāyanāḥ // 3.117.13
sa pradāya mahīṃ tasmai kaśyapāya mahātmane / asmin mahendre śailendre vasaty amitavikramaḥ // 3.117.14
evaṃ vairam abhūt tasya kṣatriyair lokavāsibhiḥ / pṛthivī cāpi vijitā rāmeṇāmitatejasā // 3.117.15
tataś caturdaśīṃ rāmaḥ samayena mahāmanāḥ / darśayām āsa tān viprān dharmarājaṃ ca sānujam // 3.117.16
sa tam ānarca rājendro bhrātṛbhiḥ sahitaḥ prabhuḥ / dvijānāṃ ca parāṃ pūjāṃ cakre nṛpatisattamaḥ // 3.117.17
arcayitvā jāmadagnyaṃ pūjitas tena cābhibhūḥ / mahendra uṣya tāṃ rātriṃ prayayau dakṣiṇāmukhaḥ // 3.117.18
gacchan sa tīrthāni mahānubhāvaḥ; puṇyāni ramyāṇi dadarśa rājā / sarvāṇi viprair upaśobhitāni; kva cit kva cid bhārata sāgarasya // 3.118.1
sa vṛttavāṃs teṣu kṛtābhiṣekaḥ; sahānujaḥ pārthivaputrapautraḥ / samudragāṃ puṇyatamāṃ praśastāṃ; jagāma pārikṣita pāṇḍuputraḥ // 3.118.2
tatrāpi cāplutya mahānubhāvaḥ; saṃtarpayām āsa pitṝn surāṃś ca / dvijātimukhyeṣu dhanaṃ visṛjya; godāvariṃ sāgaragām agacchat // 3.118.3
tato vipāpmā draviḍeṣu rājan; samudram āsādya ca lokapuṇyam / agastyatīrthaṃ ca pavitrapuṇyaṃ; nārītīrthāny atha vīro dadarśa // 3.118.4
tatrārjunasyāgryadhanurdharasya; niśamya tat karma parair asahyam / saṃpūjyamānaḥ paramarṣisaṃghaiḥ; parāṃ mudaṃ pāṇḍusutaḥ sa lebhe // 3.118.5
sa teṣu tīrtheṣv abhiṣiktagātraḥ; kṛṣṇāsahāyaḥ sahito 'nujaiś ca / saṃpūjayan vikramam arjunasya; reme mahīpālapatiḥ pṛthivyām // 3.118.6
tataḥ sahasrāṇi gavāṃ pradāya; tīrtheṣu teṣv ambudharottamasya / hṛṣṭaḥ saha bhrātṛbhir arjunasya; saṃkīrtayām āsa gavāṃ pradānam // 3.118.7
sa tāni tīrthāni ca sāgarasya; puṇyāni cānyāni bahūni rājan / krameṇa gacchan paripūrṇakāmaḥ; śūrpārakaṃ puṇyatamaṃ dadarśa // 3.118.8
tatrodadheḥ kaṃ cid atītya deśaṃ; khyātaṃ pṛthivyāṃ vanam āsasāda / taptaṃ surair yatra tapaḥ purastād; iṣṭaṃ tathā puṇyatamair narendraiḥ // 3.118.9
sa tatra tām agryadhanurdharasya; vedīṃ dadarśāyatapīnabāhuḥ / ṛcīkaputrasya tapasvisaṃghaiḥ; samāvṛtāṃ puṇyakṛd arcanīyām // 3.118.10
tato vasūnāṃ vasudhādhipaḥ sa; marudgaṇānāṃ ca tathāśvinoś ca / vaivasvatādityadhaneśvarāṇām; indrasya viṣṇoḥ savitur vibhoś ca // 3.118.11
bhagasya candrasya divākarasya; pater apāṃ sādhyagaṇasya caiva / dhātuḥ pitṝṇāṃ ca tathā mahātmā; rudrasya rājan sagaṇasya caiva // 3.118.12
sarasvatyāḥ siddhagaṇasya caiva; pūṣṇaś ca ye cāpy amarās tathānye / puṇyāni cāpy āyatanāni teṣāṃ; dadarśa rājā sumanoharāṇi // 3.118.13
teṣūpavāsān vividhān upoṣya; dattvā ca ratnāni mahādhanāni / tīrtheṣu sarveṣu pariplutāṅgaḥ; punaḥ sa śūrpārakam ājagāma // 3.118.14
sa tena tīrthena tu sāgarasya; punaḥ prayātaḥ saha sodarīyaiḥ / dvijaiḥ pṛthivyāṃ prathitaṃ mahadbhis; tīrthaṃ prabhāsaṃ samupājagāma // 3.118.15
tatrābhiṣiktaḥ pṛthulohitākṣaḥ; sahānujair devagaṇān pitṝṃś ca / saṃtarpayām āsa tathaiva kṛṣṇā; te cāpi viprāḥ saha lomaśena // 3.118.16
sa dvādaśāhaṃ jalavāyubhakṣaḥ; kurvan kṣapāhaḥsu tadābhiṣekam / samantato 'gnīn upadīpayitvā; tepe tapo dharmabhṛtāṃ variṣṭhaḥ // 3.118.17
tam ugram āsthāya tapaś carantaṃ; śuśrāva rāmaś ca janārdanaś ca / tau sarvavṛṣṇipravarau sasainyau; yudhiṣṭhiraṃ jagmatur ājamīḍham // 3.118.18
te vṛṣṇayaḥ pāṇḍusutān samīkṣya; bhūmau śayānān maladigdhagātrān / anarhatīṃ draupadīṃ cāpi dṛṣṭvā; suduḥkhitāś cukruśur ārtanādam // 3.118.19
tataḥ sa rāmaṃ ca janārdanaṃ ca; kārṣṇiṃ ca sāmbaṃ ca śineś ca pautram / anyāṃś ca vṛṣṇīn upagamya pūjāṃ; cakre yathādharmam adīnasattvaḥ // 3.118.20
te cāpi sarvān pratipūjya pārthāṃs; taiḥ satkṛtāḥ pāṇḍusutais tathaiva / yudhiṣṭhiraṃ saṃparivārya rājann; upāviśan devagaṇā yathendram // 3.118.21
teṣāṃ sa sarvaṃ caritaṃ pareṣāṃ; vane ca vāsaṃ paramapratītaḥ / astrārtham indrasya gataṃ ca pārthaṃ; kṛṣṇe śaśaṃsāmararājaputram // 3.118.22
śrutvā tu te tasya vacaḥ pratītās; tāṃś cāpi dṛṣṭvā sukṛśān atīva / netrodbhavaṃ saṃmumucur daśārhā; duḥkhārtijaṃ vāri mahānubhāvāḥ // 3.118.23
prabhāsatīrthaṃ saṃprāpya vṛṣṇayaḥ pāṇḍavās tathā / kim akurvan kathāś caiṣāṃ kās tatrāsaṃs tapodhana // 3.119.1
te hi sarve mahātmānaḥ sarvaśāstraviśāradāḥ / vṛṣṇayaḥ pāṇḍavāś caiva suhṛdaś ca parasparam // 3.119.2
prabhāsatīrthaṃ saṃprāpya puṇyaṃ tīrthaṃ mahodadheḥ / vṛṣṇayaḥ pāṇḍavān vīrān parivāryopatasthire // 3.119.3
tato gokṣīrakundendumṛṇālarajataprabhaḥ / vanamālī halī rāmo babhāṣe puṣkarekṣaṇam // 3.119.4
na kṛṣṇa dharmaś carito bhavāya; jantor adharmaś ca parābhavāya / yudhiṣṭhiro yatra jaṭī mahātmā; vanāśrayaḥ kliśyati cīravāsāḥ // 3.119.5
duryodhanaś cāpi mahīṃ praśāsti; na cāsya bhūmir vivaraṃ dadāti / dharmād adharmaś carito garīyān; itīva manyeta naro 'lpabuddhiḥ // 3.119.6
duryodhane cāpi vivardhamāne; yudhiṣṭhire cāsukha āttarājye / kiṃ nv adya kartavyam iti prajābhiḥ; śaṅkā mithaḥ saṃjanitā narāṇām // 3.119.7
ayaṃ hi dharmaprabhavo narendro; dharme rataḥ satyadhṛtiḥ pradātā / caled dhi rājyāc ca sukhāc ca pārtho; dharmād apetaś ca kathaṃ vivardhet // 3.119.8
kathaṃ nu bhīṣmaś ca kṛpaś ca vipro; droṇaś ca rājā ca kulasya vṛddhaḥ / pravrājya pārthān sukham āpnuvanti; dhik pāpabuddhīn bharatapradhānān // 3.119.9
kiṃ nāma vakṣyaty avanipradhānaḥ; pitṝn samāgamya paratra pāpaḥ / putreṣu samyak caritaṃ mayeti; putrān apāpān avaropya rājyāt // 3.119.10
nāsau dhiyā saṃpratipaśyati sma; kiṃ nāma kṛtvāham acakṣur evam / jātaḥ pṛthivyām iti pārthiveṣu; pravrājya kaunteyam athāpi rājyāt // 3.119.11
nūnaṃ samṛddhān pitṛlokabhūmau; cāmīkarābhān kṣitijān praphullān / vicitravīryasya sutaḥ saputraḥ; kṛtvā nṛśaṃsaṃ bata paśyati sma // 3.119.12
vyūḍhottarāṃsān pṛthulohitākṣān; nemān sma pṛcchan sa śṛṇoti nūnam / prasthāpayad yat sa vanaṃ hy aśaṅko; yudhiṣṭhiraṃ sānujam āttaśastram // 3.119.13
yo 'yaṃ pareṣāṃ pṛtanāṃ samṛddhāṃ; nirāyudho dīrghabhujo nihanyāt / śrutvaiva śabdaṃ hi vṛkodarasya; muñcanti sainyāni śakṛt samūtram // 3.119.14
sa kṣutpipāsādhvakṛśas tarasvī; sametya nānāyudhabāṇapāṇiḥ / vane smaran vāsam imaṃ sughoraṃ; śeṣaṃ na kuryād iti niścitaṃ me // 3.119.15
na hy asya vīryeṇa balena kaś cit; samaḥ pṛthivyāṃ bhavitā nareṣu / śītoṣṇavātātapakarśitāṅgo; na śeṣam ājāv asuhṛtsu kuryāt // 3.119.16
prācyāṃ nṛpān ekarathena jitvā; vṛkodaraḥ sānucarān raṇeṣu / svastyāgamad yo 'tirathas tarasvī; so 'yaṃ vane kliśyati cīravāsāḥ // 3.119.17
yo dantakūre vyajayan nṛdevān; samāgatān dākṣiṇātyān mahīpān / taṃ paśyatemaṃ sahadevam adya; tapasvinaṃ tāpasaveṣarūpam // 3.119.18
yaḥ pārthivān ekarathena vīro; diśaṃ pratīcīṃ prati yuddhaśauṇḍaḥ / so 'yaṃ vane mūlaphalena jīvañ; jaṭī caraty adya malācitāṅgaḥ // 3.119.19
satre samṛddhe 'ti rathasya rājño; vedītalād utpatitā sutā yā / seyaṃ vane vāsam imaṃ suduḥkhaṃ; kathaṃ sahaty adya satī sukhārhā // 3.119.20
trivargamukhyasya samīraṇasya; deveśvarasyāpy atha vāśvinoś ca / eṣāṃ surāṇāṃ tanayāḥ kathaṃ nu; vane caranty alpasukhāḥ sukhārhāḥ // 3.119.21
jite hi dharmasya sute sabhārye; sabhrātṛke sānucare niraste / duryodhane cāpi vivardhamāne; kathaṃ na sīdaty avaniḥ saśailā // 3.119.22
na rāma kālaḥ paridevanāya; yad uttaraṃ tatra tad eva sarve / samācarāmo hy anatītakālaṃ; yudhiṣṭhiro yady api nāha kiṃ cit // 3.120.1
ye nāthavanto hi bhavanti loke; te nātmanā karma samārabhante / teṣāṃ tu kāryeṣu bhavanti nāthāḥ; śaibyādayo rāma yathā yayāteḥ // 3.120.2
yeṣāṃ tathā rāma samārabhante; kāryāṇi nāthāḥ svamatena loke / te nāthavantaḥ puruṣapravīrā; nānāthavat kṛcchram avāpnuvanti // 3.120.3
kasmād ayaṃ rāmajanārdanau ca; pradyumnasāmbau ca mayā sametau / vasaty araṇye saha sodarīyais; trailokyanāthān adhigamya nāthān // 3.120.4
niryātu sādhv adya daśārhasenā; prabhūtanānāyudhacitravarmā / yamakṣayaṃ gacchatu dhārtarāṣṭraḥ; sabāndhavo vṛṣṇibalābhibhūtaḥ // 3.120.5
tvaṃ hy eva kopāt pṛthivīm apīmāṃ; saṃveṣṭayes tiṣṭhatu śārṅgadhanvā / sa dhārtarāṣṭraṃ jahi sānubandhaṃ; vṛtraṃ yathā devapatir mahendraḥ // 3.120.6
bhrātā ca me yaś ca sakhā guruś ca; janārdanasyātmasamaś ca pārthaḥ / yadartham abhyudyatam uttamaṃ tat; karoti karmāgryam apāraṇīyam // 3.120.7
tasyāstravarṣāṇy aham uttamāstrair; vihatya sarvāṇi raṇe 'bhibhūya / kāyāc chiraḥ sarpaviṣāgnikalpaiḥ; śarottamair unmathitāsmi rāma // 3.120.8
khaḍgena cāhaṃ niśitena saṃkhye; kāyāc chiras tasya balāt pramathya / tato 'sya sarvān anugān haniṣye; duryodhanaṃ cāpi kurūṃś ca sarvān // 3.120.9
āttāyudhaṃ mām iha rauhiṇeya; paśyantu bhaumā yudhi jātaharṣāḥ / nighnantam ekaṃ kuruyodhamukhyān; kāle mahākakṣam ivāntakāgniḥ // 3.120.10
pradyumnamuktān niśitān na śaktāḥ; soḍhuṃ kṛpadroṇavikarṇakarṇāḥ / jānāmi vīryaṃ ca tavātmajasya; kārṣṇir bhavaty eṣa yathā raṇasthaḥ // 3.120.11
sāmbaḥ sasūtaṃ sarathaṃ bhujābhyāṃ; duḥśāsanaṃ śāstu balāt pramathya / na vidyate jāmbavatīsutasya; raṇe 'viṣahyaṃ hi raṇotkaṭasya // 3.120.12
etena bālena hi śambarasya; daityasya sainyaṃ sahasā praṇunnam / vṛttorur atyāyatapīnabāhur; etena saṃkhye nihato 'śvacakraḥ // 3.120.13
ko nāma sāmbasya raṇe manuṣyo; gatvāntaraṃ vai bhujayor dhareta // 3.120.13.2
yathā praviśyāntaram antakasya; kāle manuṣyo na viniṣkrameta / tathā praviśyāntaram asya saṃkhye; ko nāma jīvan punar āvrajeta // 3.120.14
droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca mahārathau tau; sutair vṛtaṃ cāpy atha somadattam / sarvāṇi sainyāni ca vāsudevaḥ; pradhakṣyate sāyakavahnijālaiḥ // 3.120.15
kiṃ nāma lokeṣv aviṣahyam asti; kṛṣṇasya sarveṣu sadaivateṣu / āttāyudhasyottamabāṇapāṇeś; cakrāyudhasyāpratimasya yuddhe // 3.120.16
tato 'niruddho 'py asicarmapāṇir; mahīm imāṃ dhārtarāṣṭrair visaṃjñaiḥ / hṛtottamāṅgair nihataiḥ karotu; kīrṇāṃ kuśair vedim ivādhvareṣu // 3.120.17
gadolmukau bāhukabhānunīthāḥ; śūraś ca saṃkhye niśaṭhaḥ kumāraḥ / raṇotkaṭau sāraṇacārudeṣṇau; kulocitaṃ viprathayantu karma // 3.120.18
savṛṣṇibhojāndhakayodhamukhyā; samāgatā kṣatriyaśūrasenā / hatvā raṇe tān dhṛtarāṣṭraputrāṃl; loke yaśaḥ sphītam upākarotu // 3.120.19
tato 'bhimanyuḥ pṛthivīṃ praśāstu; yāvad vrataṃ dharmabhṛtāṃ variṣṭhaḥ / yudhiṣṭhiraḥ pārayate mahātmā; dyūte yathoktaṃ kurusattamena // 3.120.20
asmatpramuktair viśikhair jitāris; tato mahīṃ bhokṣyati dharmarājaḥ / nirdhārtarāṣṭrāṃ hatasūtaputrām; etad dhi naḥ kṛtyatamaṃ yaśaśyam // 3.120.21
asaṃśayaṃ mādhava satyam etad; gṛhṇīma te vākyam adīnasattva / svābhyāṃ bhujābhyām ajitāṃ tu bhūmiṃ; necchet kurūṇām ṛṣabhaḥ kathaṃ cit // 3.120.22
na hy eṣa kāmān na bhayān na lobhād; yudhiṣṭhiro jātu jahyāt svadharmam / bhīmārjunau cātirathau yamau vā; tathaiva kṛṣṇā drupadātmajeyam // 3.120.23
ubhau hi yuddhe 'pratimau pṛthivyāṃ; vṛkodaraś caiva dhanaṃjayaś ca / kasmān na kṛtsnāṃ pṛthivīṃ praśāsen; mādrīsutābhyāṃ ca puraskṛto 'yam // 3.120.24
yadā tu pāñcālapatir mahātmā; sakekayaś cedipatir vayaṃ ca / yotsyāma vikramya parāṃs tadā vai; suyodhanas tyakṣyati jīvalokam // 3.120.25
naitac citraṃ mādhava yad bravīṣi; satyaṃ tu me rakṣyatamaṃ na rājyam / kṛṣṇas tu māṃ veda yathāvad ekaḥ; kṛṣṇaṃ ca vedāham atho yathāvat // 3.120.26
yadaiva kālaṃ puruṣapravīro; vetsyaty ayaṃ mādhava vikramasya / tadā raṇe tvaṃ ca śinipravīra; suyodhanaṃ jeṣyasi keśavaś ca // 3.120.27
pratiprayāntv adya daśārhavīrā; dṛḍho 'smi nāthair naralokanāthaiḥ / dharme 'pramādaṃ kurutāprameyā; draṣṭāsmi bhūyaḥ sukhinaḥ sametān // 3.120.28
te 'nyonyam āmantrya tathābhivādya; vṛddhān parisvajya śiśūṃś ca sarvān / yadupravīrāḥ svagṛhāṇi jagmū; rājāpi tīrthāny anusaṃcacāra // 3.120.29
visṛjya kṛṣṇaṃ tv atha dharmarājo; vidarbharājopacitāṃ sutīrthām / sutena somena vimiśritodāṃ; tataḥ payoṣṇīṃ prati sa hy uvāsa // 3.120.30
nṛgeṇa yajamānena someneha puraṃdaraḥ / tarpitaḥ śrūyate rājan sa tṛpto madam abhyagāt // 3.121.1
iha devaiḥ sahendrair hi prajāpatibhir eva ca / iṣṭaṃ bahuvidhair yajñair mahadbhir bhūridakṣiṇaiḥ // 3.121.2
āmūrtarayasaś ceha rājā vajradharaṃ prabhum / tarpayām āsa somena hayamedheṣu saptasu // 3.121.3
tasya saptasu yajñeṣu sarvam āsīd dhiraṇmayam / vānaspatyaṃ ca bhaumaṃ ca yad dravyaṃ niyataṃ makhe // 3.121.4
teṣv eva cāsya yajñeṣu prayogāḥ sapta viśrutāḥ / saptaikaikasya yūpasya caṣālāś copari sthitāḥ // 3.121.5
tasya sma yūpān yajñeṣu bhrājamānān hiraṇmayān / svayam utthāpayām āsur devāḥ sendrā yudhiṣṭhira // 3.121.6
teṣu tasya makhāgryeṣu gayasya pṛthivīpateḥ / amādyad indraḥ somena dakṣiṇābhir dvijātayaḥ // 3.121.7
sikatā vā yathā loke yathā vā divi tārakāḥ / yathā vā varṣato dhārā asaṃkhyeyāś ca kena cit // 3.121.8
tathaiva tad asaṃkhyeyaṃ dhanaṃ yat pradadau gayaḥ / sadasyebhyo mahārāja teṣu yajñeṣu saptasu // 3.121.9
bhavet saṃkhyeyam etad vai yad etat parikīrtitam / na sā śakyā tu saṃkhyātuṃ dakṣiṇā dakṣiṇāvataḥ // 3.121.10
hiraṇmayībhir gobhiś ca kṛtābhir viśvakarmaṇā / brāhmaṇāṃs tarpayām āsa nānādigbhyaḥ samāgatān // 3.121.11
alpāvaśeṣā pṛthivī caityair āsīn mahātmanaḥ / gayasya yajamānasya tatra tatra viśāṃ pate // 3.121.12
sa lokān prāptavān aindrān karmaṇā tena bhārata / salokatāṃ tasya gacchet payoṣṇyāṃ ya upaspṛśet // 3.121.13
tasmāt tvam atra rājendra bhrātṛbhiḥ sahito 'nagha / upaspṛśya mahīpāla dhūtapāpmā bhaviṣyasi // 3.121.14
sa payoṣṇyāṃ naraśreṣṭhaḥ snātvā vai bhrātṛbhiḥ saha / vaiḍūryaparvataṃ caiva narmadāṃ ca mahānadīm // 3.121.15
samājagāma tejasvī bhrātṛbhiḥ sahito 'naghaḥ // 3.121.15.2
tato 'sya sarvāṇy ācakhyau lomaśo bhagavān ṛṣiḥ / tīrthāni ramaṇīyāni tatra tatra viśāṃ pate // 3.121.16
yathāyogaṃ yathāprīti prayayau bhrātṛbhiḥ saha / dadamāno 'sakṛd vittaṃ brāhmaṇebhyaḥ sahasraśaḥ // 3.121.17
devānām eti kaunteya tathā rājñāṃ salokatām / vaiḍūryaparvataṃ dṛṣṭvā narmadām avatīrya ca // 3.121.18
saṃdhir eṣa naraśreṣṭha tretāyā dvāparasya ca / etam āsādya kaunteya sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.121.19
eṣa śaryātiyajñasya deśas tāta prakāśate / sākṣād yatrāpibat somam aśvibhyāṃ saha kauśikaḥ // 3.121.20
cukopa bhārgavaś cāpi mahendrasya mahātapāḥ / saṃstambhayām āsa ca taṃ vāsavaṃ cyavanaḥ prabhuḥ // 3.121.21
sukanyāṃ cāpi bhāryāṃ sa rājaputrīm ivāptavān // 3.121.21.2
kathaṃ viṣṭambhitas tena bhagavān pākaśāsanaḥ / kimarthaṃ bhārgavaś cāpi kopaṃ cakre mahātapāḥ // 3.121.22
nāsatyau ca kathaṃ brahman kṛtavān somapīthinau / etat sarvaṃ yathāvṛttam ākhyātu bhagavān mama // 3.121.23
bhṛgor maharṣeḥ putro 'bhūc cyavano nāma bhārgavaḥ / samīpe sarasaḥ so 'sya tapas tepe mahādyutiḥ // 3.122.1
sthāṇubhūto mahātejā vīrasthānena pāṇḍava / atiṣṭhat subahūn kālān ekadeśe viśāṃ pate // 3.122.2
sa valmīko 'bhavad ṛṣir latābhir abhisaṃvṛtaḥ / kālena mahatā rājan samākīrṇaḥ pipīlikaiḥ // 3.122.3
tathā sa saṃvṛto dhīmān mṛtpiṇḍa iva sarvaśaḥ / tapyati sma tapo rājan valmīkena samāvṛtaḥ // 3.122.4
atha dīrghasya kālasya śaryātir nāma pārthivaḥ / ājagāma saro ramyaṃ vihartum idam uttamam // 3.122.5
tasya strīṇāṃ sahasrāṇi catvāry āsan parigrahaḥ / ekaiva ca sutā śubhrā sukanyā nāma bhārata // 3.122.6
sā sakhībhiḥ parivṛtā sarvābharaṇabhūṣitā / caṅkramyamāṇā valmīkaṃ bhārgavasya samāsadat // 3.122.7
sā caiva sudatī tatra paśyamānā manoramān / vanaspatīn vicinvantī vijahāra sakhīvṛtā // 3.122.8
rūpeṇa vayasā caiva madanena madena ca / babhañja vanavṛkṣāṇāṃ śākhāḥ paramapuṣpitāḥ // 3.122.9
tāṃ sakhīrahitām ekām ekavastrām alaṃkṛtām / dadarśa bhārgavo dhīmāṃś carantīm iva vidyutam // 3.122.10
tāṃ paśyamāno vijane sa reme paramadyutiḥ / kṣāmakaṇṭhaś ca brahmarṣis tapobalasamanvitaḥ // 3.122.11
tām ābabhāṣe kalyāṇīṃ sā cāsya na śṛṇoti vai // 3.122.11.2
tataḥ sukanyā valmīke dṛṣṭvā bhārgavacakṣuṣī / kautūhalāt kaṇṭakena buddhimohabalātkṛtā // 3.122.12
kiṃ nu khalv idam ity uktvā nirbibhedāsya locane / akrudhyat sa tayā viddhe netre paramamanyumān // 3.122.13
tataḥ śaryātisainyasya śakṛnmūtraṃ samāvṛṇot // 3.122.13.2
tato ruddhe śakṛnmūtre sainyam ānāhaduḥkhitam / tathāgatam abhiprekṣya paryapṛcchat sa pārthivaḥ // 3.122.14
taponityasya vṛddhasya roṣaṇasya viśeṣataḥ / kenāpakṛtam adyeha bhārgavasya mahātmanaḥ // 3.122.15
jñātaṃ vā yadi vājñātaṃ tad ṛtaṃ brūta māciram // 3.122.15.2
tam ūcuḥ sainikāḥ sarve na vidmo 'pakṛtaṃ vayam / sarvopāyair yathākāmaṃ bhavāṃs tad adhigacchatu // 3.122.16
tataḥ sa pṛthivīpālaḥ sāmnā cogreṇa ca svayam / paryapṛcchat suhṛdvargaṃ pratyajānan na caiva te // 3.122.17
ānāhārtaṃ tato dṛṣṭvā tat sainyam asukhārditam / pitaraṃ duḥkhitaṃ cāpi sukanyedam athābravīt // 3.122.18
mayāṭantyeha valmīke dṛṣṭaṃ sattvam abhijvalat / khadyotavad abhijñātaṃ tan mayā viddham antikāt // 3.122.19
etac chrutvā tu śaryātir valmīkaṃ tūrṇam ādravat / tatrāpaśyat tapovṛddhaṃ vayovṛddhaṃ ca bhārgavam // 3.122.20
ayācad atha sainyārthaṃ prāñjaliḥ pṛthivīpatiḥ / ajñānād bālayā yat te kṛtaṃ tat kṣantum arhasi // 3.122.21
tato 'bravīn mahīpālaṃ cyavano bhārgavas tadā / rūpaudāryasamāyuktāṃ lobhamohabalātkṛtām // 3.122.22
tām eva pratigṛhyāhaṃ rājan duhitaraṃ tava / kṣamiṣyāmi mahīpāla satyam etad bravīmi te // 3.122.23
ṛṣer vacanam ājñāya śaryātir avicārayan / dadau duhitaraṃ tasmai cyavanāya mahātmane // 3.122.24
pratigṛhya ca tāṃ kanyāṃ cyavanaḥ prasasāda ha / prāptaprasādo rājā sa sasainyaḥ punar āvrajat // 3.122.25
sukanyāpi patiṃ labdhvā tapasvinam aninditā / nityaṃ paryacarat prītyā tapasā niyamena ca // 3.122.26
agnīnām atithīnāṃ ca śuśrūṣur anasūyikā / samārādhayata kṣipraṃ cyavanaṃ sā śubhānanā // 3.122.27
kasya cit tv atha kālasya surāṇām aśvinau nṛpa / kṛtābhiṣekāṃ vivṛtāṃ sukanyāṃ tām apaśyatām // 3.123.1
tāṃ dṛṣṭvā darśanīyāṅgīṃ devarājasutām iva / ūcatuḥ samabhidrutya nāsatyāv aśvināv idam // 3.123.2
kasya tvam asi vāmoru kiṃ vane vai karoṣi ca / icchāva bhadre jñātuṃ tvāṃ tat tvam ākhyāhi śobhane // 3.123.3
tataḥ sukanyā saṃvītā tāv uvāca surottamau / śaryātitanayāṃ vittaṃ bhāryāṃ ca cyavanasya mām // 3.123.4
athāśvinau prahasyaitām abrūtāṃ punar eva tu / kathaṃ tvam asi kalyāṇi pitrā dattā gatādhvane // 3.123.5
bhrājase vanamadhye tvaṃ vidyut saudāminī yathā / na deveṣv api tulyāṃ hi tvayā paśyāva bhāmini // 3.123.6
sarvābharaṇasaṃpannā paramāmbaradhāriṇī / śobhethās tv anavadyāṅgi na tv evaṃ malapaṅkinī // 3.123.7
kasmād evaṃvidhā bhūtvā jarājarjaritaṃ patim / tvam upāsse ha kalyāṇi kāmabhogabahiṣkṛtam // 3.123.8
asamarthaṃ paritrāṇe poṣaṇe ca śucismite / sādhu cyavanam utsṛjya varayasvaikam āvayoḥ // 3.123.9
patyarthaṃ devagarbhābhe mā vṛthā yauvanaṃ kṛthāḥ // 3.123.9.2
evam uktā sukanyā tu surau tāv idam abravīt / ratāhaṃ cyavane patyau maivaṃ mā paryaśaṅkithāḥ // 3.123.10
tāv abrūtāṃ punas tv enām āvāṃ devabhiṣagvarau / yuvānaṃ rūpasaṃpannaṃ kariṣyāvaḥ patiṃ tava // 3.123.11
tatas tasyāvayoś caiva patim ekatamaṃ vṛṇu / etena samayenainam āmantraya varānane // 3.123.12
sā tayor vacanād rājann upasaṃgamya bhārgavam / uvāca vākyaṃ yat tābhyām uktaṃ bhṛgusutaṃ prati // 3.123.13
tac chrutvā cyavano bhāryām uvāca kriyatām iti / bhartrā sā samanujñātā kriyatām ity athābravīt // 3.123.14
śrutvā tad aśvinau vākyaṃ tat tasyāḥ kriyatām iti / ūcatū rājaputrīṃ tāṃ patis tava viśatv apaḥ // 3.123.15
tato 'mbhaś cyavanaḥ śīghraṃ rūpārthī praviveśa ha / aśvināv api tad rājan saraḥ praviśatāṃ prabho // 3.123.16
tato muhūrtād uttīrṇāḥ sarve te sarasas tataḥ / divyarūpadharāḥ sarve yuvāno mṛṣṭakuṇḍalāḥ // 3.123.17
tulyarūpadharāś caiva manasaḥ prītivardhanāḥ // 3.123.17.2
te 'bruvan sahitāḥ sarve vṛṇīṣvānyatamaṃ śubhe / asmākam īpsitaṃ bhadre patitve varavarṇini // 3.123.18
yatra vāpy abhikāmāsi taṃ vṛṇīṣva suśobhane // 3.123.18.2
sā samīkṣya tu tān sarvāṃs tulyarūpadharān sthitān / niścitya manasā buddhyā devī vavre svakaṃ patim // 3.123.19
labdhvā tu cyavano bhāryāṃ vayorūpaṃ ca vāñchitam / hṛṣṭo 'bravīn mahātejās tau nāsatyāv idaṃ vacaḥ // 3.123.20
yathāhaṃ rūpasaṃpanno vayasā ca samanvitaḥ / kṛto bhavadbhyāṃ vṛddhaḥ san bhāryāṃ ca prāptavān imām // 3.123.21
tasmād yuvāṃ kariṣyāmi prītyāhaṃ somapīthinau / miṣato devarājasya satyam etad bravīmi vām // 3.123.22
tac chrutvā hṛṣṭamanasau divaṃ tau pratijagmatuḥ / cyavano 'pi sukanyā ca surāv iva vijahratuḥ // 3.123.23
tataḥ śrutvā tu śaryātir vayaḥsthaṃ cyavanaṃ kṛtam / saṃhṛṣṭaḥ senayā sārdham upāyād bhārgavāśramam // 3.124.1
cyavanaṃ ca sukanyāṃ ca dṛṣṭvā devasutāv iva / reme mahīpaḥ śaryātiḥ kṛtsnāṃ prāpya mahīm iva // 3.124.2
ṛṣiṇā satkṛtas tena sabhāryaḥ pṛthivīpatiḥ / upopaviṣṭaḥ kalyāṇīḥ kathāś cakre mahāmanāḥ // 3.124.3
athainaṃ bhārgavo rājann uvāca parisāntvayan / yājayiṣyāmi rājaṃs tvāṃ saṃbhārān upakalpaya // 3.124.4
tataḥ paramasaṃhṛṣṭaḥ śaryātiḥ pṛthivīpatiḥ / cyavanasya mahārāja tad vākyaṃ pratyapūjayat // 3.124.5
praśaste 'hani yajñīye sarvakāmasamṛddhimat / kārayām āsa śaryātir yajñāyatanam uttamam // 3.124.6
tatrainaṃ cyavano rājan yājayām āsa bhārgavaḥ / adbhutāni ca tatrāsan yāni tāni nibodha me // 3.124.7
agṛhṇāc cyavanaḥ somam aśvinor devayos tadā / tam indro vārayām āsa gṛhyamāṇaṃ tayor graham // 3.124.8
ubhāv etau na somārhau nāsatyāv iti me matiḥ / bhiṣajau devaputrāṇāṃ karmaṇā naivam arhataḥ // 3.124.9
māvamaṃsthā mahātmānau rūpadraviṇavattarau / yau cakratur māṃ maghavan vṛndārakam ivājaram // 3.124.10
ṛte tvāṃ vibudhāṃś cānyān kathaṃ vai nārhataḥ savam / aśvināv api devendra devau viddhi puraṃdara // 3.124.11
cikitsakau karmakarau kāmarūpasamanvitau / loke carantau martyānāṃ kathaṃ somam ihārhataḥ // 3.124.12
etad eva yadā vākyam āmreḍayati vāsavaḥ / anādṛtya tataḥ śakraṃ grahaṃ jagrāha bhārgavaḥ // 3.124.13
grahīṣyantaṃ tu taṃ somam aśvinor uttamaṃ tadā / samīkṣya balabhid deva idaṃ vacanam abravīt // 3.124.14
ābhyām arthāya somaṃ tvaṃ grahīṣyasi yadi svayam / vajraṃ te prahariṣyāmi ghorarūpam anuttamam // 3.124.15
evam uktaḥ smayann indram abhivīkṣya sa bhārgavaḥ / jagrāha vidhivat somam aśvibhyām uttamaṃ graham // 3.124.16
tato 'smai prāharad vajraṃ ghorarūpaṃ śacīpatiḥ / tasya praharato bāhuṃ stambhayām āsa bhārgavaḥ // 3.124.17
saṃstambhayitvā cyavano juhuve mantrato 'nalam / kṛtyārthī sumahātejā devaṃ hiṃsitum udyataḥ // 3.124.18
tataḥ kṛtyā samabhavad ṛṣes tasya tapobalāt / mado nāma mahāvīryo bṛhatkāyo mahāsuraḥ // 3.124.19
śarīraṃ yasya nirdeṣṭum aśakyaṃ tu surāsuraiḥ // 3.124.19.2
tasyāsyam abhavad ghoraṃ tīkṣṇāgradaśanaṃ mahat / hanur ekā sthitā tasya bhūmāv ekā divaṃ gatā // 3.124.20
catasra āyatā daṃṣṭrā yojanānāṃ śataṃ śatam / itare tv asya daśanā babhūvur daśayojanāḥ // 3.124.21
prākārasadṛśākārāḥ śūlāgrasamadarśanāḥ // 3.124.21.2
bāhū parvatasaṃkāśāv āyatāv ayutaṃ samau / netre raviśaśiprakhye vaktram antakasaṃnibham // 3.124.22
lelihañ jihvayā vaktraṃ vidyuccapalalolayā / vyāttānano ghoradṛṣṭir grasann iva jagad balāt // 3.124.23
sa bhakṣayiṣyan saṃkruddhaḥ śatakratum upādravat / mahatā ghorarūpeṇa lokāñ śabdena nādayan // 3.124.24
taṃ dṛṣṭvā ghoravadanaṃ madaṃ devaḥ śatakratuḥ / āyāntaṃ bhakṣayiṣyantaṃ vyāttānanam ivāntakam // 3.125.1
bhayāt saṃstambhitabhujaḥ sṛkkiṇī lelihan muhuḥ / tato 'bravīd devarājaś cyavanaṃ bhayapīḍitaḥ // 3.125.2
somārhāv aśvināv etāv adya prabhṛti bhārgava / bhaviṣyataḥ satyam etad vaco brahman bravīmi te // 3.125.3
na te mithyā samārambho bhavatv eṣa paro vidhiḥ / jānāmi cāhaṃ viprarṣe na mithyā tvaṃ kariṣyasi // 3.125.4
somārhāv aśvināv etau yathaivādya kṛtau tvayā / bhūya eva tu te vīryaṃ prakāśed iti bhārgava // 3.125.5
sukanyāyāḥ pituś cāsya loke kīrtiḥ prathed iti / ato mayaitad vihitaṃ tava vīryaprakāśanam // 3.125.6
tasmāt prasādaṃ kuru me bhavatv etad yathecchasi // 3.125.6.2
evam uktasya śakreṇa cyavanasya mahātmanaḥ / sa manyur vyagamac chīghraṃ mumoca ca puraṃdaram // 3.125.7
madaṃ ca vyabhajad rājan pāne strīṣu ca vīryavān / akṣeṣu mṛgayāyāṃ ca pūrvasṛṣṭaṃ punaḥ punaḥ // 3.125.8
tathā madaṃ viniṣkṣipya śakraṃ saṃtarpya cendunā / aśvibhyāṃ sahitān devān yājayitvā ca taṃ nṛpam // 3.125.9
vikhyāpya vīryaṃ sarveṣu lokeṣu vadatāṃ varaḥ / sukanyayā sahāraṇye vijahārānuraktayā // 3.125.10
tasyaitad dvijasaṃghuṣṭaṃ saro rājan prakāśate / atra tvaṃ saha sodaryaiḥ pitṝn devāṃś ca tarpaya // 3.125.11
etad dṛṣṭvā mahīpāla sikatākṣaṃ ca bhārata / saindhavāraṇyam āsādya kulyānāṃ kuru darśanam // 3.125.12
puṣkareṣu mahārāja sarveṣu ca jalaṃ spṛśa // 3.125.12.2
ārcīkaparvataś caiva nivāso vai manīṣiṇām / sadāphalaḥ sadāsroto marutāṃ sthānam uttamam // 3.125.13
caityāś caite bahuśatās tridaśānāṃ yudhiṣṭhira // 3.125.13.2
etac candramasas tīrtham ṛṣayaḥ paryupāsate / vaikhānasāś ca ṛṣayo vālakhilyās tathaiva ca // 3.125.14
śṛṅgāṇi trīṇi puṇyāṇi trīṇi prasravaṇāni ca / sarvāṇy anuparikramya yathākāmam upaspṛśa // 3.125.15
śaṃtanuś cātra kaunteya śunakaś ca narādhipa / naranārāyaṇau cobhau sthānaṃ prāptāḥ sanātanam // 3.125.16
iha nityaśayā devāḥ pitaraś ca maharṣibhiḥ / ārcīkaparvate tepus tān yajasva yudhiṣṭhira // 3.125.17
iha te vai carūn prāśnann ṛṣayaś ca viśāṃ pate / yamunā cākṣayasrotāḥ kṛṣṇaś ceha taporataḥ // 3.125.18
yamau ca bhīmasenaś ca kṛṣṇā cāmitrakarśana / sarve cātra gamiṣyāmaḥ sukṛśāḥ sutapasvinaḥ // 3.125.19
etat prasravaṇaṃ puṇyam indrasya manujādhipa / yatra dhātā vidhātā ca varuṇaś cordhvam āgatāḥ // 3.125.20
iha te nyavasan rājan kṣāntāḥ paramadharmiṇaḥ / maitrāṇām ṛjubuddhīnām ayaṃ girivaraḥ śubhaḥ // 3.125.21
eṣā sā yamunā rājan rājarṣigaṇasevitā / nānāyajñacitā rājan puṇyā pāpabhayāpahā // 3.125.22
atra rājā maheṣvāso māndhātāyajata svayam / sahadevaś ca kaunteya somako dadatāṃ varaḥ // 3.125.23
māndhātā rājaśārdūlas triṣu lokeṣu viśrutaḥ / kathaṃ jāto mahābrahman yauvanāśvo nṛpottamaḥ // 3.126.1
kathaṃ caitāṃ parāṃ kāṣṭhāṃ prāptavān amitadyutiḥ // 3.126.1.2
yasya lokās trayo vaśyā viṣṇor iva mahātmanaḥ / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ caritaṃ tasya dhīmataḥ // 3.126.2
yathā māndhātṛśabdaś ca tasya śakrasamadyuteḥ / janma cāprativīryasya kuśalo hy asi bhāṣitum // 3.126.3
śṛṇuṣvāvahito rājan rājñas tasya mahātmanaḥ / yathā māndhātṛśabdo vai lokeṣu parigīyate // 3.126.4
ikṣvākuvaṃśaprabhavo yuvanāśvo mahīpatiḥ / so 'yajat pṛthivīpāla kratubhir bhūridakṣiṇaiḥ // 3.126.5
aśvamedhasahasraṃ ca prāpya dharmabhṛtāṃ varaḥ / anyaiś ca kratubhir mukhyair vividhair āptadakṣiṇaiḥ // 3.126.6
anapatyas tu rājarṣiḥ sa mahātmā dṛḍhavrataḥ / mantriṣv ādhāya tad rājyaṃ vananityo babhūva ha // 3.126.7
śāstradṛṣṭena vidhinā saṃyojyātmānam ātmanā / pipāsāśuṣkahṛdayaḥ praviveśāśramaṃ bhṛgoḥ // 3.126.8
tām eva rātriṃ rājendra mahātmā bhṛgunandanaḥ / iṣṭiṃ cakāra saudyumner maharṣiḥ putrakāraṇāt // 3.126.9
saṃbhṛto mantrapūtena vāriṇā kalaśo mahān / tatrātiṣṭhata rājendra pūrvam eva samāhitaḥ // 3.126.10
yat prāśya prasavet tasya patnī śakrasamaṃ sutam // 3.126.10.2
taṃ nyasya vedyāṃ kalaśaṃ suṣupus te maharṣayaḥ / rātrijāgaraṇaśrāntāḥ saudyumniḥ samatītya tān // 3.126.11
śuṣkakaṇṭhaḥ pipāsārtaḥ pāṇīyārthī bhṛśaṃ nṛpaḥ / taṃ praviśyāśramaṃ śrāntaḥ pāṇīyaṃ so 'bhyayācata // 3.126.12
tasya śrāntasya śuṣkeṇa kaṇṭhena krośatas tadā / nāśrauṣīt kaś cana tadā śakuner iva vāśitam // 3.126.13
tatas taṃ kalaśaṃ dṛṣṭvā jalapūrṇaṃ sa pārthivaḥ / abhyadravata vegena pītvā cāmbho vyavāsṛjat // 3.126.14
sa pītvā śītalaṃ toyaṃ pipāsārto mahīpatiḥ / nirvāṇam agamad dhīmān susukhī cābhavat tadā // 3.126.15
tatas te pratyabudhyanta ṛṣayaḥ sanarādhipāḥ / nistoyaṃ taṃ ca kalaśaṃ dadṛśuḥ sarva eva te // 3.126.16
kasya karmedam iti ca paryapṛcchan samāgatāḥ / yuvanāśvo mayety eva satyaṃ samabhipadyata // 3.126.17
na yuktam iti taṃ prāha bhagavān bhārgavas tadā / sutārthaṃ sthāpitā hy āpas tapasā caiva saṃbhṛtāḥ // 3.126.18
mayā hy atrāhitaṃ brahma tapa āsthāya dāruṇam / putrārthaṃ tava rājarṣe mahābalaparākrama // 3.126.19
mahābalo mahāvīryas tapobalasamanvitaḥ / yaḥ śakram api vīryeṇa gamayed yamasādanam // 3.126.20
anena vidhinā rājan mayaitad upapāditam / abbhakṣaṇaṃ tvayā rājann ayuktaṃ kṛtam adya vai // 3.126.21
na tv adya śakyam asmābhir etat kartum ato 'nyathā / nūnaṃ daivakṛtaṃ hy etad yad evaṃ kṛtavān asi // 3.126.22
pipāsitena yāḥ pītā vidhimantrapuraskṛtāḥ / āpas tvayā mahārāja mattapovīryasaṃbhṛtāḥ // 3.126.23
tābhyas tvam ātmanā putram evaṃvīryaṃ janiṣyasi // 3.126.23.2
vidhāsyāmo vayaṃ tatra taveṣṭiṃ paramādbhutām / yathā śakrasamaṃ putraṃ janayiṣyasi vīryavān // 3.126.24
tato varṣaśate pūrṇe tasya rājño mahātmanaḥ / vāmaṃ pārśvaṃ vinirbhidya sutaḥ sūrya ivāparaḥ // 3.126.25
niścakrāma mahātejā na ca taṃ mṛtyur āviśat / yuvanāśvaṃ narapatiṃ tad adbhutam ivābhavat // 3.126.26
tataḥ śakro mahātejās taṃ didṛkṣur upāgamat / pradeśinīṃ tato 'syāsye śakraḥ samabhisaṃdadhe // 3.126.27
mām ayaṃ dhāsyatīty evaṃ paribhāṣṭaḥ sa vajriṇā / māndhāteti ca nāmāsya cakruḥ sendrā divaukasaḥ // 3.126.28
pradeśinīṃ śakradattām āsvādya sa śiśus tadā / avardhata mahīpāla kiṣkūṇāṃ ca trayodaśa // 3.126.29
vedās taṃ sadhanurvedā divyāny astrāṇi ceśvaram / upatasthur mahārāja dhyātamātrāṇi sarvaśaḥ // 3.126.30
dhanur ājagavaṃ nāma śarāḥ śṛṅgodbhavāś ca ye / abhedyaṃ kavacaṃ caiva sadyas tam upasaṃśrayan // 3.126.31
so 'bhiṣikto maghavatā svayaṃ śakreṇa bhārata / dharmeṇa vyajayal lokāṃs trīn viṣṇur iva vikramaiḥ // 3.126.32
tasyāpratihataṃ cakraṃ prāvartata mahātmanaḥ / ratnāni caiva rājarṣiṃ svayam evopatasthire // 3.126.33
tasyeyaṃ vasusaṃpūrṇā vasudhā vasudhādhipa / teneṣṭaṃ vividhair yajñair bahubhiḥ svāptadakṣiṇaiḥ // 3.126.34
citacaityo mahātejā dharmaṃ prāpya ca puṣkalam / śakrasyārdhāsanaṃ rājaṃl labdhavān amitadyutiḥ // 3.126.35
ekāhnā pṛthivī tena dharmanityena dhīmatā / nirjitā śāsanād eva saratnākarapattanā // 3.126.36
tasya cityair mahārāja kratūnāṃ dakṣiṇāvatām / caturantā mahī vyāptā nāsīt kiṃ cid anāvṛtam // 3.126.37
tena padmasahasrāṇi gavāṃ daśa mahātmanā / brāhmaṇebhyo mahārāja dattānīti pracakṣate // 3.126.38
tena dvādaśavārṣikyām anāvṛṣṭyāṃ mahātmanā / vṛṣṭaṃ sasyavivṛddhyarthaṃ miṣato vajrapāṇinaḥ // 3.126.39
tena somakulotpanno gāndhārādhipatir mahān / garjann iva mahāmeghaḥ pramathya nihataḥ śaraiḥ // 3.126.40
prajāś caturvidhās tena jitā rājan mahātmanā / tenātmatapasā lokāḥ sthāpitāś cāpi tejasā // 3.126.41
tasyaitad devayajanaṃ sthānam ādityavarcasaḥ / paśya puṇyatame deśe kurukṣetrasya madhyataḥ // 3.126.42
etat te sarvam ākhyātaṃ māndhātuś caritaṃ mahat / janma cāgryaṃ mahīpāla yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // 3.126.43
kathaṃvīryaḥ sa rājābhūt somako vadatāṃ vara / karmāṇy asya prabhāvaṃ ca śrotum icchāmi tattvataḥ // 3.127.1
yudhiṣṭhirāsīn nṛpatiḥ somako nāma dhārmikaḥ / tasya bhāryāśataṃ rājan sadṛśīnām abhūt tadā // 3.127.2
sa vai yatnena mahatā tāsu putraṃ mahīpatiḥ / kaṃ cin nāsādayām āsa kālena mahatā api // 3.127.3
kadā cit tasya vṛddhasya yatamānasya yatnataḥ / jantur nāma sutas tasmin strīśate samajāyata // 3.127.4
taṃ jātaṃ mātaraḥ sarvāḥ parivārya samāsate / satataṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā kāmabhogān viśāṃ pate // 3.127.5
tataḥ pipīlikā jantuṃ kadā cid adaśat sphiji / sa daṣṭo vyanadad rājaṃs tena duḥkhena bālakaḥ // 3.127.6
tatas tā mātaraḥ sarvāḥ prākrośan bhṛśaduḥkhitāḥ / parivārya jantuṃ sahitāḥ sa śabdas tumulo 'bhavat // 3.127.7
tam ārtanādaṃ sahasā śuśrāva sa mahīpatiḥ / amātyapariṣanmadhye upaviṣṭaḥ sahartvijaiḥ // 3.127.8
tataḥ prasthāpayām āsa kim etad iti pārthivaḥ / tasmai kṣattā yathāvṛttam ācacakṣe sutaṃ prati // 3.127.9
tvaramāṇaḥ sa cotthāya somakaḥ saha mantribhiḥ / praviśyāntaḥpuraṃ putram āśvāsayad ariṃdamaḥ // 3.127.10
sāntvayitvā tu taṃ putraṃ niṣkramyāntaḥpurān nṛpaḥ / ṛtvijaiḥ sahito rājan sahāmātya upāviśat // 3.127.11
dhig astv ihaikaputratvam aputratvaṃ varaṃ bhavet / nityāturatvād bhūtānāṃ śoka evaikaputratā // 3.127.12
idaṃ bhāryāśataṃ brahman parīkṣyopacitaṃ prabho / putrārthinā mayā voḍhaṃ na cāsāṃ vidyate prajā // 3.127.13
ekaḥ kathaṃ cid utpannaḥ putro jantur ayaṃ mama / yatamānasya sarvāsu kiṃ nu duḥkham ataḥ param // 3.127.14
vayaś ca samatītaṃ me sabhāryasya dvijottama / āsāṃ prāṇāḥ samāyattā mama cātraikaputrake // 3.127.15
syān nu karma tathā yuktaṃ yena putraśataṃ bhavet / mahatā laghunā vāpi karmaṇā duṣkareṇa vā // 3.127.16
asti vai tādṛśaṃ karma yena putraśataṃ bhavet / yadi śaknoṣi tat kartum atha vakṣyāmi somaka // 3.127.17
kāryaṃ vā yadi vākāryaṃ yena putraśataṃ bhavet / kṛtam eva hi tad viddhi bhagavān prabravītu me // 3.127.18
yajasva jantunā rājaṃs tvaṃ mayā vitate kratau / tataḥ putraśataṃ śrīmad bhaviṣyaty acireṇa te // 3.127.19
vapāyāṃ hūyamānāyāṃ dhūmam āghrāya mātaraḥ / tatas tāḥ sumahāvīryāñ janayiṣyanti te sutān // 3.127.20
tasyām eva tu te jantur bhavitā punar ātmajaḥ / uttare cāsya sauvarṇaṃ lakṣma pārśve bhaviṣyati // 3.127.21
brahman yad yad yathā kāryaṃ tat tat kuru tathā tathā / putrakāmatayā sarvaṃ kariṣyāmi vacas tava // 3.128.1
tataḥ sa yājayām āsa somakaṃ tena jantunā / mātaras tu balāt putram apākarṣuḥ kṛpānvitāḥ // 3.128.2
hā hatāḥ smeti vāśantyas tīvraśokasamanvitāḥ / taṃ mātaraḥ pratyakarṣan gṛhītvā dakṣiṇe kare // 3.128.3
savye pāṇau gṛhītvā tu yājako 'pi sma karṣati // 3.128.3.2
kurarīṇām ivārtānām apākṛṣya tu taṃ sutam / viśasya cainaṃ vidhinā vapām asya juhāva saḥ // 3.128.4
vapāyāṃ hūyamānāyāṃ gandham āghrāya mātaraḥ / ārtā nipetuḥ sahasā pṛthivyāṃ kurunandana // 3.128.5
sarvāś ca garbhān alabhaṃs tatas tāḥ pārthivāṅganāḥ // 3.128.5.2
tato daśasu māseṣu somakasya viśāṃ pate / jajñe putraśataṃ pūrṇaṃ tāsu sarvāsu bhārata // 3.128.6
jantur jyeṣṭhaḥ samabhavaj janitryām eva bhārata / sa tāsām iṣṭa evāsīn na tathānye nijāḥ sutāḥ // 3.128.7
tac ca lakṣaṇam asyāsīt sauvarṇaṃ pārśva uttare / tasmin putraśate cāgryaḥ sa babhūva guṇair yutaḥ // 3.128.8
tataḥ sa lokam agamat somakasya guruḥ param / atha kāle vyatīte tu somako 'py agamat param // 3.128.9
atha taṃ narake ghore pacyamānaṃ dadarśa saḥ / tam apṛcchat kimarthaṃ tvaṃ narake pacyase dvija // 3.128.10
tam abravīd guruḥ so 'tha pacyamāno 'gninā bhṛśam / tvaṃ mayā yājito rājaṃs tasyedaṃ karmaṇaḥ phalam // 3.128.11
etac chrutvā sa rājarṣir dharmarājānam abravīt / aham atra pravekṣyāmi mucyatāṃ mama yājakaḥ // 3.128.12
matkṛte hi mahābhāgaḥ pacyate narakāgninā // 3.128.12.2
nānyaḥ kartuḥ phalaṃ rājann upabhuṅkte kadā cana / imāni tava dṛśyante phalāni dadatāṃ vara // 3.128.13
puṇyān na kāmaye lokān ṛte 'haṃ brahmavādinam / icchāmy aham anenaiva saha vastuṃ surālaye // 3.128.14
narake vā dharmarāja karmaṇāsya samo hy aham / puṇyāpuṇyaphalaṃ deva samam astv āvayor idam // 3.128.15
yady evam īpsitaṃ rājan bhuṅkṣvāsya sahitaḥ phalam / tulyakālaṃ sahānena paścāt prāpsyasi sadgatim // 3.128.16
sa cakāra tathā sarvaṃ rājā rājīvalocanaḥ / punaś ca lebhe lokān svān karmaṇā nirjitāñ śubhān // 3.128.17
saha tenaiva vipreṇa guruṇā sa gurupriyaḥ // 3.128.17.2
eṣa tasyāśramaḥ puṇyo ya eṣo 'gre virājate / kṣānta uṣyātra ṣaḍrātraṃ prāpnoti sugatiṃ naraḥ // 3.128.18
etasminn api rājendra vatsyāmo vigatajvarāḥ / ṣaḍrātraṃ niyatātmānaḥ sajjībhava kurūdvaha // 3.128.19
asmin kila svayaṃ rājann iṣṭavān vai prajāpatiḥ / satram iṣṭīkṛtaṃ nāma purā varṣasahasrikam // 3.129.1
ambarīṣaś ca nābhāga iṣṭavān yamunām anu / yajñaiś ca tapasā caiva parāṃ siddhim avāpa saḥ // 3.129.2
deśo nāhuṣayajñānām ayaṃ puṇyatamo nṛpa / yatreṣṭvā daśa padmāni sadasyebhyo nisṛṣṭavān // 3.129.3
sārvabhaumasya kaunteya yayāter amitaujasaḥ / spardhamānasya śakreṇa paśyedaṃ yajñavāstv iha // 3.129.4
paśya nānāvidhākārair agnibhir nicitāṃ mahīm / majjantīm iva cākrāntāṃ yayāter yajñakarmabhiḥ // 3.129.5
eṣā śamy ekapatrā sā śarakaṃ caitad uttamam / paśya rāmahradān etān paśya nārāyaṇāśramam // 3.129.6
etad ārcīkaputrasya yogair vicarato mahīm / apasarpaṇaṃ mahīpāla raupyāyām amitaujasaḥ // 3.129.7
atrānuvaṃśaṃ paṭhataḥ śṛṇu me kurunandana / ulūkhalair ābharaṇaiḥ piśācī yad abhāṣata // 3.129.8
yugaṃdhare dadhi prāśya uṣitvā cācyutasthale / tadvad bhūtilaye snātvā saputrā vastum icchasi // 3.129.9
ekarātram uṣitveha dvitīyaṃ yadi vatsyasi / etad vai te divā vṛttaṃ rātrau vṛttam ato 'nyathā // 3.129.10
atrādyāho nivatsyāmaḥ kṣapāṃ bharatasattama / dvāram etad dhi kaunteya kurukṣetrasya bhārata // 3.129.11
atraiva nāhuṣo rājā rājan kratubhir iṣṭavān / yayātir bahuratnāḍhyair yatrendro mudam abhyagāt // 3.129.12
etat plakṣāvataraṇaṃ yamunātīrtham ucyate / etad vai nākapṛṣṭhasya dvāram āhur manīṣiṇaḥ // 3.129.13
atra sārasvatair yajñair ījānāḥ paramarṣayaḥ / yūpolūkhalinas tāta gacchanty avabhṛthāplavam // 3.129.14
atraiva bharato rājā medhyam aśvam avāsṛjat / asakṛt kṛṣṇasāraṅgaṃ dharmeṇāvāpya medinīm // 3.129.15
atraiva puruṣavyāghra maruttaḥ satram uttamam / āste devarṣimukhyena saṃvartenābhipālitaḥ // 3.129.16
atropaspṛśya rājendra sarvāṃl lokān prapaśyati / pūyate duṣkṛtāc caiva samupaspṛśya bhārata // 3.129.17
tatra sabhrātṛkaḥ snātvā stūyamāno maharṣibhiḥ / lomaśaṃ pāṇḍavaśreṣṭha idaṃ vacanam abravīt // 3.129.18
sarvāṃl lokān prapaśyāmi tapasā satyavikrama / ihasthaḥ pāṇḍavaśreṣṭhaṃ paśyāmi śvetavāhanam // 3.129.19
evam etan mahābāho paśyanti paramarṣayaḥ / sarasvatīm imāṃ puṇyāṃ paśyaikaśaraṇāvṛtām // 3.129.20
yatra snātvā naraśreṣṭha dhūtapāpmā bhaviṣyati / iha sārasvatair yajñair iṣṭavantaḥ surarṣayaḥ // 3.129.21
ṛṣayaś caiva kaunteya tathā rājarṣayo 'pi ca // 3.129.21.2
vedī prajāpater eṣā samantāt pañcayojanā / kuror vai yajñaśīlasya kṣetram etan mahātmanaḥ // 3.129.22
iha martyās tapas taptvā svargaṃ gacchanti bhārata / martukāmā narā rājann ihāyānti sahasraśaḥ // 3.130.1
evam āśīḥ prayuktā hi dakṣeṇa yajatā purā / iha ye vai mariṣyanti te vai svargajito narāḥ // 3.130.2
eṣā sarasvatī puṇyā divyā coghavatī nadī / etad vinaśanaṃ nāma sarasvatyā viśāṃ pate // 3.130.3
dvāraṃ niṣādarāṣṭrasya yeṣāṃ dveṣāt sarasvatī / praviṣṭā pṛthivīṃ vīra mā niṣādā hi māṃ viduḥ // 3.130.4
eṣa vai camasodbhedo yatra dṛśyā sarasvatī / yatrainām abhyavartanta divyāḥ puṇyāḥ samudragāḥ // 3.130.5
etat sindhor mahat tīrthaṃ yatrāgastyam ariṃdama / lopāmudrā samāgamya bhartāram avṛṇīta vai // 3.130.6
etat prabhāsate tīrthaṃ prabhāsaṃ bhāskaradyute / indrasya dayitaṃ puṇyaṃ pavitraṃ pāpanāśanam // 3.130.7
etad viṣṇupadaṃ nāma dṛśyate tīrtham uttamam / eṣā ramyā vipāśā ca nadī paramapāvanī // 3.130.8
atraiva putraśokena vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ / baddhvātmānaṃ nipatito vipāśaḥ punar utthitaḥ // 3.130.9
kāśmīramaṇḍalaṃ caitat sarvapuṇyam ariṃdama / maharṣibhiś cādhyuṣitaṃ paśyedaṃ bhrātṛbhiḥ saha // 3.130.10
atrottarāṇāṃ sarveṣām ṛṣīṇāṃ nāhuṣasya ca / agneś cātraiva saṃvādaḥ kāśyapasya ca bhārata // 3.130.11
etad dvāraṃ mahārāja mānasasya prakāśate / varṣam asya girer madhye rāmeṇa śrīmatā kṛtam // 3.130.12
eṣa vātikaṣaṇḍo vai prakhyātaḥ satyavikramaḥ / nābhyavartata yad dvāraṃ videhān uttaraṃ ca yaḥ // 3.130.13
eṣa ujjānako nāma yavakrīr yatra śāntavān / arundhatīsahāyaś ca vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ // 3.130.14
hradaś ca kuśavān eṣa yatra padmaṃ kuśeśayam / āśramaś caiva rukmiṇyā yatrāśāmyad akopanā // 3.130.15
samādhīnāṃ samāsas tu pāṇḍaveya śrutas tvayā / taṃ drakṣyasi mahārāja bhṛgutuṅgaṃ mahāgirim // 3.130.16
jalāṃ copajalāṃ caiva yamunām abhito nadīm / uśīnaro vai yatreṣṭvā vāsavād atyaricyata // 3.130.17
tāṃ devasamitiṃ tasya vāsavaś ca viśāṃ pate / abhyagacchata rājānaṃ jñātum agniś ca bhārata // 3.130.18
jijñāsamānau varadau mahātmānam uśīnaram / indraḥ śyenaḥ kapoto 'gnir bhūtvā yajñe 'bhijagmatuḥ // 3.130.19
ūruṃ rājñaḥ samāsādya kapotaḥ śyenajād bhayāt / śaraṇārthī tadā rājan nililye bhayapīḍitaḥ // 3.130.20
dharmātmānaṃ tv āhur ekaṃ sarve rājan mahīkṣitaḥ / sa vai dharmaviruddhaṃ tvaṃ kasmāt karma cikīrṣasi // 3.131.1
vihitaṃ bhakṣaṇaṃ rājan pīḍyamānasya me kṣudhā / mā bhāṅkṣīr dharmalobhena dharmam utsṛṣṭavān asi // 3.131.2
saṃtrastarūpas trāṇārthī tvatto bhīto mahādvija / matsakāśam anuprāptaḥ prāṇagṛdhnur ayaṃ dvijaḥ // 3.131.3
evam abhyāgatasyeha kapotasyābhayārthinaḥ / apradāne paro 'dharmaḥ kiṃ tvaṃ śyena prapaśyasi // 3.131.4
praspandamānaḥ saṃbhrāntaḥ kapotaḥ śyena lakṣyate / matsakāśaṃ jīvitārthī tasya tyāgo vigarhitaḥ // 3.131.5
āhārāt sarvabhūtāni saṃbhavanti mahīpate / āhāreṇa vivardhante tena jīvanti jantavaḥ // 3.131.6
śakyate dustyaje 'py arthe cirarātrāya jīvitum / na tu bhojanam utsṛjya śakyaṃ vartayituṃ ciram // 3.131.7
bhakṣyād vilopitasyādya mama prāṇā viśāṃ pate / visṛjya kāyam eṣyanti panthānam apunarbhavam // 3.131.8
pramṛte mayi dharmātman putradāraṃ naśiṣyati / rakṣamāṇaḥ kapotaṃ tvaṃ bahūn prāṇān naśiṣyasi // 3.131.9
dharmaṃ yo bādhate dharmo na sa dharmaḥ kudharma tat / avirodhī tu yo dharmaḥ sa dharmaḥ satyavikrama // 3.131.10
virodhiṣu mahīpāla niścitya gurulāghavam / na bādhā vidyate yatra taṃ dharmaṃ samudācaret // 3.131.11
gurulāghavam ājñāya dharmādharmaviniścaye / yato bhūyāṃs tato rājan kuru dharmaviniścayam // 3.131.12
bahukalyāṇasaṃyuktaṃ bhāṣase vihagottama / suparṇaḥ pakṣirāṭ kiṃ tvaṃ dharmajñaś cāsy asaṃśayam // 3.131.13
tathā hi dharmasaṃyuktaṃ bahu citraṃ prabhāṣase // 3.131.13.2
na te 'sty aviditaṃ kiṃ cid iti tvā lakṣayāmy aham / śaraṇaiṣiṇaḥ parityāgaṃ kathaṃ sādhv iti manyase // 3.131.14
āhārārthaṃ samārambhas tava cāyaṃ vihaṃgama / śakyaś cāpy anyathā kartum āhāro 'py adhikas tvayā // 3.131.15
govṛṣo vā varāho vā mṛgo vā mahiṣo 'pi vā / tvadartham adya kriyatāṃ yad vānyad abhikāṅkṣase // 3.131.16
na varāhaṃ na cokṣāṇaṃ na mṛgān vividhāṃs tathā / bhakṣayāmi mahārāja kim annādyena tena me // 3.131.17
yas tu me daivavihito bhakṣaḥ kṣatriyapuṃgava / tam utsṛja mahīpāla kapotam imam eva me // 3.131.18
śyenāḥ kapotān khādanti sthitir eṣā sanātanī / mā rājan mārgam ājñāya kadalīskandham āruha // 3.131.19
rājyaṃ śibīnām ṛddhaṃ vai śādhi pakṣigaṇārcita / yad vā kāmayase kiṃ cic chyena sarvaṃ dadāni te // 3.131.20
vinemaṃ pakṣiṇaṃ śyena śaraṇārthinam āgatam // 3.131.20.2
yenemaṃ varjayethās tvaṃ karmaṇā pakṣisattama / tad ācakṣva kariṣyāmi na hi dāsye kapotakam // 3.131.21
uśīnara kapote te yadi sneho narādhipa / ātmano māṃsam utkṛtya kapotatulayā dhṛtam // 3.131.22
yadā samaṃ kapotena tava māṃsaṃ bhaven nṛpa / tadā pradeyaṃ tan mahyaṃ sā me tuṣṭir bhaviṣyati // 3.131.23
anugraham imaṃ manye śyena yan mābhiyācase / tasmāt te 'dya pradāsyāmi svamāṃsaṃ tulayā dhṛtam // 3.131.24
athotkṛtya svamāṃsaṃ tu rājā paramadharmavit / tulayām āsa kaunteya kapotena sahābhibho // 3.131.25
dhriyamāṇas tu tulayā kapoto vyatiricyate / punaś cotkṛtya māṃsāni rājā prādād uśīnaraḥ // 3.131.26
na vidyate yadā māṃsaṃ kapotena samaṃ dhṛtam / tata utkṛttamāṃso 'sāv āruroha svayaṃ tulām // 3.131.27
indro 'ham asmi dharmajña kapoto havyavāḍ ayam / jijñāsamānau dharme tvāṃ yajñavāṭam upāgatau // 3.131.28
yat te māṃsāni gātrebhya utkṛttāni viśāṃ pate / eṣā te bhāsvarī kīrtir lokān abhibhaviṣyati // 3.131.29
yāval loke manuṣyās tvāṃ kathayiṣyanti pārthiva / tāvat kīrtiś ca lokāś ca sthāsyanti tava śāśvatāḥ // 3.131.30
tat pāṇḍaveya sadanaṃ rājñas tasya mahātmanaḥ / paśyasvaitan mayā sārdhaṃ puṇyaṃ pāpapramocanam // 3.131.31
atra vai satataṃ devā munayaś ca sanātanāḥ / dṛśyante brāhmaṇai rājan puṇyavadbhir mahātmabhiḥ // 3.131.32
yaḥ kathyate mantravid agryabuddhir; auddālakiḥ śvetaketuḥ pṛthivyām / tasyāśramaṃ paśya narendra puṇyaṃ; sadāphalair upapannaṃ mahījaiḥ // 3.132.1
sākṣād atra śvetaketur dadarśa; sarasvatīṃ mānuṣadeharūpām / vetsyāmi vāṇīm iti saṃpravṛttāṃ; sarasvatīṃ śvetaketur babhāṣe // 3.132.2
tasmin kāle brahmavidāṃ variṣṭhāv; āstāṃ tadā mātulabhāgineyau / aṣṭāvakraś caiva kahoḍasūnur; auddālakiḥ śvetaketuś ca rājan // 3.132.3
videharājasya mahīpates tau; viprāv ubhau mātulabhāgineyau / praviśya yajñāyatanaṃ vivāde; bandiṃ nijagrāhatur aprameyam // 3.132.4
kathaṃprabhāvaḥ sa babhūva vipras; tathāyuktaṃ yo nijagrāha bandim / aṣṭāvakraḥ kena cāsau babhūva; tat sarvaṃ me lomaśa śaṃsa tattvam // 3.132.5
uddālakasya niyataḥ śiṣya eko; nāmnā kahoḍeti babhūva rājan / śuśrūṣur ācāryavaśānuvartī; dīrghaṃ kālaṃ so 'dhyayanaṃ cakāra // 3.132.6
taṃ vai viprāḥ paryabhavaṃś ca śiṣyās; taṃ ca jñātvā viprakāraṃ guruḥ saḥ / tasmai prādāt sadya eva śrutaṃ ca; bhāryāṃ ca vai duhitaraṃ svāṃ sujātām // 3.132.7
tasyā garbhaḥ samabhavad agnikalpaḥ; so 'dhīyānaṃ pitaram athābhyuvāca / sarvāṃ rātrim adhyayanaṃ karoṣi; nedaṃ pitaḥ samyag ivopavartate // 3.132.8
upālabdhaḥ śiṣyamadhye maharṣiḥ; sa taṃ kopād udarasthaṃ śaśāpa / yasmāt kukṣau vartamāno bravīṣi; tasmād vakro bhavitāsy aṣṭakṛtvaḥ // 3.132.9
sa vai tathā vakra evābhyajāyad; aṣṭāvakraḥ prathito vai maharṣiḥ / tasyāsīd vai mātulaḥ śvetaketuḥ; sa tena tulyo vayasā babhūva // 3.132.10
saṃpīḍyamānā tu tadā sujātā; vivardhamānena sutena kukṣau / uvāca bhartāram idaṃ rahogatā; prasādya hīnaṃ vasunā dhanārthinī // 3.132.11
kathaṃ kariṣyāmy adhanā maharṣe; māsaś cāyaṃ daśamo vartate me / na cāsti te vasu kiṃ cit prajātā; yenāham etām āpadaṃ nistareyam // 3.132.12
uktas tv evaṃ bhāryayā vai kahoḍo; vittasyārthe janakam athābhyagacchat / sa vai tadā vādavidā nigṛhya; nimajjito bandinehāpsu vipraḥ // 3.132.13
uddālakas taṃ tu tadā niśamya; sūtena vāde 'psu tathā nimajjitam / uvāca tāṃ tatra tataḥ sujātām; aṣṭāvakre gūhitavyo 'yam arthaḥ // 3.132.14
rarakṣa sā cāpy ati taṃ sumantraṃ; jāto 'py evaṃ na sa śuśrāva vipraḥ / uddālakaṃ pitṛvac cāpi mene; aṣṭāvakro bhrātṛvac chvetaketum // 3.132.15
tato varṣe dvādaśe śvetaketur; aṣṭāvakraṃ pitur aṅke nisannam / apākarṣad gṛhya pāṇau rudantaṃ; nāyaṃ tavāṅkaḥ pitur ity uktavāṃś ca // 3.132.16
yat tenoktaṃ duruktaṃ tat tadānīṃ; hṛdi sthitaṃ tasya suduḥkham āsīt / gṛhaṃ gatvā mātaraṃ rodamānaḥ; papracchedaṃ kva nu tāto mameti // 3.132.17
tataḥ sujātā paramārtarūpā; śāpād bhītā sarvam evācacakṣe / tad vai tattvaṃ sarvam ājñāya mātur; ity abravīc chvetaketuṃ sa vipraḥ // 3.132.18
gacchāva yajñaṃ janakasya rājño; bahvāścaryaḥ śrūyate tasya yajñaḥ / śroṣyāvo 'tra brāhmaṇānāṃ vivādam; annaṃ cāgryaṃ tatra bhokṣyāvahe ca // 3.132.19
vicakṣaṇatvaṃ ca bhaviṣyate nau; śivaś ca saumyaś ca hi brahmaghoṣaḥ // 3.132.19.2
tau jagmatur mātulabhāgineyau; yajñaṃ samṛddhaṃ janakasya rājñaḥ / aṣṭāvakraḥ pathi rājñā sametya; utsāryamāṇo vākyam idaṃ jagāda // 3.132.20
andhasya panthā badhirasya panthāḥ; striyaḥ panthā vaivadhikasya panthāḥ / rājñaḥ panthā brāhmaṇenāsametya; sametya tu brāhmaṇasyaiva panthāḥ // 3.133.1
panthā ayaṃ te 'dya mayā nisṛṣṭo; yenecchase tena kāmaṃ vrajasva / na pāvako vidyate vai laghīyān; indro 'pi nityaṃ namate brāhmaṇānām // 3.133.2
yajñaṃ draṣṭuṃ prāptavantau sva tāta; kautūhalaṃ nau balavad vai vivṛddham / āvāṃ prāptāv atithī saṃpraveśaṃ; kāṅkṣāvahe dvārapate tavājñām // 3.133.3
aindradyumner yajñadṛśāv ihāvāṃ; vivakṣū vai janakendraṃ didṛkṣū / na vai krodhād vyādhinaivottamena; saṃyojaya dvārapāla kṣaṇena // 3.133.4
bandeḥ samādeśakarā vayaṃ sma; nibodha vākyaṃ ca mayeryamāṇam / na vai bālāḥ praviśanty atra viprā; vṛddhā vidvāṃsaḥ praviśanti dvijāgryāḥ // 3.133.5
yady atra vṛddheṣu kṛtaḥ praveśo; yuktaṃ mama dvārapāla praveṣṭum / vayaṃ hi vṛddhāś caritavratāś ca; vedaprabhāvena praveśanārhāḥ // 3.133.6
śuśrūṣavaś cāpi jitendriyāś ca; jñānāgame cāpi gatāḥ sma niṣṭhām / na bāla ity avamantavyam āhur; bālo 'py agnir dahati spṛśyamānaḥ // 3.133.7
sarasvatīm īraya vedajuṣṭām; ekākṣarāṃ bahurūpāṃ virājam / aṅgātmānaṃ samavekṣasva bālaṃ; kiṃ ślāghase durlabhā vādasiddhiḥ // 3.133.8
na jñāyate kāyavṛddhyā vivṛddhir; yathāṣṭhīlā śālmaleḥ saṃpravṛddhā / hrasvo 'lpakāyaḥ phalito vivṛddho; yaś cāphalas tasya na vṛddhabhāvaḥ // 3.133.9
vṛddhebhya eveha matiṃ sma bālā; gṛhṇanti kālena bhavanti vṛddhāḥ / na hi jñānam alpakālena śakyaṃ; kasmād bālo vṛddha ivāvabhāṣase // 3.133.10
na tena sthaviro bhavati yenāsya palitaṃ śiraḥ / bālo 'pi yaḥ prajānāti taṃ devāḥ sthaviraṃ viduḥ // 3.133.11
na hāyanair na palitair na vittena na bandhubhiḥ / ṛṣayaś cakrire dharmaṃ yo 'nūcānaḥ sa no mahān // 3.133.12
didṛkṣur asmi saṃprāpto bandinaṃ rājasaṃsadi / nivedayasva māṃ dvāḥstha rājñe puṣkaramāline // 3.133.13
draṣṭāsy adya vadato dvārapāla; manīṣibhiḥ saha vāde vivṛddhe / utāho vāpy uccatāṃ nīcatāṃ vā; tūṣṇīṃ bhūteṣv atha sarveṣu cādya // 3.133.14
kathaṃ yajñaṃ daśavarṣo viśes tvaṃ; vinītānāṃ viduṣāṃ saṃpraveśyam / upāyataḥ prayatiṣye tavāhaṃ; praveśane kuru yatnaṃ yathāvat // 3.133.15
bho bho rājañ janakānāṃ variṣṭha; sabhājyas tvaṃ tvayi sarvaṃ samṛddham / tvaṃ vā kartā karmaṇāṃ yajñiyānāṃ; yayātir eko nṛpatir vā purastāt // 3.133.16
vidvān bandī vedavido nigṛhya; vāde bhagnān apratiśaṅkamānaḥ / tvayā nisṛṣṭaiḥ puruṣair āptakṛdbhir; jale sarvān majjayatīti naḥ śrutam // 3.133.17
sa tac chrutvā brāhmaṇānāṃ sakāśād; brahmodyaṃ vai kathayitum āgato 'smi / kvāsau bandī yāvad enaṃ sametya; nakṣatrāṇīva savitā nāśayāmi // 3.133.18
āśaṃsase bandinaṃ tvaṃ vijetum; avijñātvā vākyabalaṃ parasya / vijñātavīryaiḥ śakyam evaṃ pravaktuṃ; dṛṣṭaś cāsau brāhmaṇair vādaśīlaiḥ // 3.133.19
vivādito 'sau na hi mādṛśair hi; siṃhīkṛtas tena vadaty abhītaḥ / sametya māṃ nihataḥ śeṣyate 'dya; mārge bhagnaṃ śakaṭam ivābalākṣam // 3.133.20
ṣaṇṇābher dvādaśākṣasya caturviṃśatiparvaṇaḥ / yas triṣaṣṭiśatārasya vedārthaṃ sa paraḥ kaviḥ // 3.133.21
caturviṃśatiparva tvāṃ ṣaṇṇābhi dvādaśapradhi / tat triṣaṣṭiśatāraṃ vai cakraṃ pātu sadāgati // 3.133.22
vaḍave iva saṃyukte śyenapāte divaukasām / kas tayor garbham ādhatte garbhaṃ suṣuvatuś ca kam // 3.133.23
mā sma te te gṛhe rājañ śātravāṇām api dhruvam / vātasārathir ādhatte garbhaṃ suṣuvatuś ca tam // 3.133.24
kiṃ svit suptaṃ na nimiṣati kiṃ svij jātaṃ na copati / kasya svid dhṛdayaṃ nāsti kiṃ svid vegena vardhate // 3.133.25
matsyaḥ supto na nimiṣaty aṇḍaṃ jātaṃ na copati / aśmano hṛdayaṃ nāsti nadī vegena vardhate // 3.133.26
na tvā manye mānuṣaṃ devasattvaṃ; na tvaṃ bālaḥ sthaviras tvaṃ mato me / na te tulyo vidyate vākpralāpe; tasmād dvāraṃ vitarāmy eṣa bandī // 3.133.27
atrograsenasamiteṣu rājan; samāgateṣv apratimeṣu rājasu / na vai vivitsāntaram asti vādināṃ; mahājale haṃsaninādinām iva // 3.134.1
na me 'dya vakṣyasy ativādimānin; glahaṃ prapannaḥ saritām ivāgamaḥ / hutāśanasyeva samiddhatejasaḥ; sthiro bhavasveha mamādya bandin // 3.134.2
vyāghraṃ śayānaṃ prati mā prabodhaya; āśīviṣaṃ sṛkkiṇī lelihānam / padāhatasyeva śiro 'bhihatya; nādaṣṭo vai mokṣyase tan nibodha // 3.134.3
yo vai darpāt saṃhananopapannaḥ; sudurbalaḥ parvatam āvihanti / tasyaiva pāṇiḥ sanakho viśīryate; na caiva śailasya hi dṛśyate vraṇaḥ // 3.134.4
sarve rājño maithilasya mainākasyeva parvatāḥ / nikṛṣṭabhūtā rājāno vatsā anaduho yathā // 3.134.5
aṣṭāvakraḥ samitau garjamāno; jātakrodho bandinam āha rājan / ukte vākye cottaraṃ me bravīhi; vākyasya cāpy uttaraṃ te bravīmi // 3.134.6
eka evāgnir bahudhā samidhyate; ekaḥ sūryaḥ sarvam idaṃ prabhāsate / eko vīro devarājo nihantā; yamaḥ pitṝṇām īśvaraś caika eva // 3.134.7
dvāv indrāgnī carato vai sakhāyau; dvau devarṣī nāradaḥ parvataś ca / dvāv aśvinau dve ca rathasya cakre; bhāryāpatī dvau vihitau vidhātrā // 3.134.8
triḥ sūyate karmaṇā vai prajeyaṃ; trayo yuktā vājapeyaṃ vahanti / adhvaryavas triṣavaṇāni tanvate; trayo lokās trīṇi jyotīṃṣi cāhuḥ // 3.134.9
catuṣṭayaṃ brāhmaṇānāṃ niketaṃ; catvāro yuktā yajñam imaṃ vahanti / diśaś catasraś caturaś ca varṇāś; catuṣpadā gaur api śaśvad uktā // 3.134.10
pañcāgnayaḥ pañcapadā ca paṅktir; yajñāḥ pañcaivāpy atha pañcendriyāṇi / dṛṣṭā vede pañcacūḍāś ca pañca; loke khyātaṃ pañcanadaṃ ca puṇyam // 3.134.11
ṣaḍādhāne dakṣiṇām āhur eke; ṣaḍ eveme ṛtavaḥ kālacakram / ṣaḍ indriyāṇy uta ṣaṭ kṛttikāś ca; ṣaṭ sādyaskāḥ sarvavedeṣu dṛṣṭāḥ // 3.134.12
sapta grāmyāḥ paśavaḥ sapta vanyāḥ; sapta chandāṃsi kratum ekaṃ vahanti / saptarṣayaḥ sapta cāpy arhaṇāni; saptatantrī prathitā caiva vīṇā // 3.134.13
aṣṭau śāṇāḥ śatamānaṃ vahanti; tathāṣṭapādaḥ śarabhaḥ siṃhaghātī / aṣṭau vasūñ śuśruma devatāsu; yūpaś cāṣṭāsrir vihitaḥ sarvayajñaḥ // 3.134.14
navaivoktāḥ sāmidhenyaḥ pitṝṇāṃ; tathā prāhur navayogaṃ viṣargam / navākṣarā bṛhatī saṃpradiṣṭā; navayogo gaṇanām eti śaśvat // 3.134.15
daśā daśoktāḥ puruṣasya loke; sahasram āhur daśa pūrṇaṃ śatāni / daśaiva māsān bibhrati garbhavatyo; daśerakā daśa dāśā daśārṇāḥ // 3.134.16
ekādaśaikādaśinaḥ paśūnām; ekādaśaivātra bhavanti yūpāḥ / ekādaśa prāṇabhṛtāṃ vikārā; ekādaśoktā divi deveṣu rudrāḥ // 3.134.17
saṃvatsaraṃ dvādaśa māsam āhur; jagatyāḥ pādo dvādaśaivākṣarāṇi / dvādaśāhaḥ prākṛto yajña ukto; dvādaśādityān kathayantīha viprāḥ // 3.134.18
[03.134.19atrayodaśī tithir uktā mahogrā; trayodaśadvīpavatī mahī ca / 
etāvad uktvā virarāma bandī; ślokasyārdhaṃ vyājahārāṣṭavakraḥ / trayodaśāhāni sasāra keśī; trayodaśādīny aticchandāṃsi cāhuḥ // 3.134.20
tato mahān udatiṣṭhan ninādas; tūṣṇīṃbhūtaṃ sūtaputraṃ niśamya / adhomukhaṃ dhyānaparaṃ tadānīm; aṣṭāvakraṃ cāpy udīryantam eva // 3.134.21
tasmiṃs tathā saṃkule vartamāne; sphīte yajñe janakasyātha rājñaḥ / aṣṭāvakraṃ pūjayanto 'bhyupeyur; viprāḥ sarve prāñjalayaḥ pratītāḥ // 3.134.22
anena vai brāhmaṇāḥ śuśruvāṃso; vāde jitvā salile majjitāḥ kila / tān eva dharmān ayam adya bandī; prāpnotu gṛhyāpsu nimajjayainam // 3.134.23
ahaṃ putro varuṇasyota rājñas; tatrāsa satraṃ dvādaśavārṣikaṃ vai / satreṇa te janaka tulyakālaṃ; tadarthaṃ te prahitā me dvijāgryāḥ // 3.134.24
ete sarve varuṇasyota yajñaṃ; draṣṭuṃ gatā iha āyānti bhūyaḥ / aṣṭāvakraṃ pūjaye pūjanīyaṃ; yasya hetor janitāraṃ sameṣye // 3.134.25
viprāḥ samudrāmbhasi majjitās te; vācā jitā medhayā āvidānāḥ / tāṃ medhayā vācam athojjahāra; yathā vācam avacinvanti santaḥ // 3.134.26
agnir dahañ jātavedāḥ satāṃ gṛhān; visarjayaṃs tejasā na sma dhākṣīt / bāleṣu putreṣu kṛpaṇaṃ vadatsu; tathā vācam avacinvanti santaḥ // 3.134.27
śleṣmātakī kṣīṇavarcāḥ śṛṇoṣi; utāho tvāṃ stutayo mādayanti / hastīva tvaṃ janaka vitudyamāno; na māmikāṃ vācam imāṃ śṛṇoṣi // 3.134.28
śṛṇomi vācaṃ tava divyarūpām; amānuṣīṃ divyarūpo 'si sākṣāt / ajaiṣīr yad bandinaṃ tvaṃ vivāde; nisṛṣṭa eṣa tava kāmo 'dya bandī // 3.134.29
nānena jīvatā kaś cid artho me bandinā nṛpa / pitā yady asya varuṇo majjayainaṃ jalāśaye // 3.134.30
ahaṃ putro varuṇasyota rājño; na me bhayaṃ salile majjitasya / imaṃ muhūrtaṃ pitaraṃ drakṣyate 'yam; aṣṭāvakraś ciranaṣṭaṃ kahoḍam // 3.134.31
tatas te pūjitā viprā varuṇena mahātmanā / udatiṣṭhanta te sarve janakasya samīpataḥ // 3.134.32
ityartham icchanti sutāñ janā janaka karmaṇā / yad ahaṃ nāśakaṃ kartuṃ tat putraḥ kṛtavān mama // 3.134.33
utābalasya balavān uta bālasya paṇḍitaḥ / uta vāviduṣo vidvān putro janaka jāyate // 3.134.34
śitena te paraśunā svayam evāntako nṛpa / śirāṃsy apāharatv ājau ripūṇāṃ bhadram astu te // 3.134.35
mahad ukthyaṃ gīyate sāma cāgryaṃ; samyak somaḥ pīyate cātra satre / śucīn bhāgān pratijagṛhuś ca hṛṣṭāḥ; sākṣād devā janakasyeha yajñe // 3.134.36
samutthiteṣv atha sarveṣu rājan; vipreṣu teṣv adhikaṃ suprabheṣu / anujñāto janakenātha rājñā; viveśa toyaṃ sāgarasyota bandī // 3.134.37
aṣṭāvakraḥ pitaraṃ pūjayitvā; saṃpūjito brāhmaṇais tair yathāvat / pratyājagāmāśramam eva cāgryaṃ; jitvā bandiṃ sahito mātulena // 3.134.38
atra kaunteya sahito bhrātṛbhis tvaṃ; sukhoṣitaḥ saha vipraiḥ pratītaḥ / puṇyāny anyāni śucikarmaikabhaktir; mayā sārdhaṃ caritāsy ājamīḍha // 3.134.39
eṣā madhuvilā rājan samaṅgā saṃprakāśate / etat kardamilaṃ nāma bharatasyābhiṣecanam // 3.135.1
alakṣmyā kila saṃyukto vṛtraṃ hatvā śacīpatiḥ / āplutaḥ sarvapāpebhyaḥ samaṅgāyāṃ vyamucyata // 3.135.2
etad vinaśanaṃ kukṣau mainākasya nararṣabha / aditir yatra putrārthaṃ tadannam apacat purā // 3.135.3
enaṃ parvatarājānam āruhya puruṣarṣabha / ayaśasyām asaṃśabdyām alakṣmīṃ vyapanotsyatha // 3.135.4
ete kanakhalā rājan ṛṣīṇāṃ dayitā nagāḥ / eṣā prakāśate gaṅgā yudhiṣṭhira mahānadī // 3.135.5
sanatkumāro bhagavān atra siddhim agāt parām / ājamīḍhāvagāhyaināṃ sarvapāpaiḥ pramokṣyase // 3.135.6
apāṃ hradaṃ ca puṇyākhyaṃ bhṛgutuṅgaṃ ca parvatam / tūṣṇīṃ gaṅgāṃ ca kaunteya sāmātyaḥ samupaspṛśa // 3.135.7
āśramaḥ sthūlaśiraso ramaṇīyaḥ prakāśate / atra mānaṃ ca kaunteya krodhaṃ caiva vivarjaya // 3.135.8
eṣa raibhyāśramaḥ śrīmān pāṇḍaveya prakāśate / bhāradvājo yatra kavir yavakrīto vyanaśyata // 3.135.9
kathaṃyukto 'bhavad ṛṣir bharadvājaḥ pratāpavān / kimarthaṃ ca yavakrīta ṛṣiputro vyanaśyata // 3.135.10
etat sarvaṃ yathāvṛttaṃ śrotum icchāmi lomaśa / karmabhir devakalpānāṃ kīrtyamānair bhṛśaṃ rame // 3.135.11
bharadvājaś ca raibhyaś ca sakhāyau saṃbabhūvatuḥ / tāv ūṣatur ihātyantaṃ prīyamāṇau vanāntare // 3.135.12
raibhyasya tu sutāv āstām arvāvasuparāvasū / āsīd yavakrīḥ putras tu bharadvājasya bhārata // 3.135.13
raibhyo vidvān sahāpatyas tapasvī cetaro 'bhavat / tayoś cāpy atulā prītir bālyāt prabhṛti bhārata // 3.135.14
yavakrīḥ pitaraṃ dṛṣṭvā tapasvinam asatkṛtam / dṛṣṭvā ca satkṛtaṃ viprai raibhyaṃ putraiḥ sahānagha // 3.135.15
paryatapyata tejasvī manyunābhipariplutaḥ / tapas tepe tato ghoraṃ vedajñānāya pāṇḍava // 3.135.16
susamiddhe mahaty agnau śarīram upatāpayan / janayām āsa saṃtāpam indrasya sumahātapāḥ // 3.135.17
tata indro yavakrītam upagamya yudhiṣṭhira / abravīt kasya hetos tvam āsthitas tapa uttamam // 3.135.18
dvijānām anadhītā vai vedāḥ suragaṇārcita / pratibhāntv iti tapye 'ham idaṃ paramakaṃ tapaḥ // 3.135.19
svādhyāyārthe samārambho mamāyaṃ pākaśāsana / tapasā jñātum icchāmi sarvajñānāni kauśika // 3.135.20
kālena mahatā vedāḥ śakyā gurumukhād vibho / prāptuṃ tasmād ayaṃ yatnaḥ paramo me samāsthitaḥ // 3.135.21
amārga eṣa viprarṣe yena tvaṃ yātum icchasi / kiṃ vighātena te vipra gacchādhīhi guror mukhāt // 3.135.22
evam uktvā gataḥ śakro yavakrīr api bhārata / bhūya evākarod yatnaṃ tapasy amitavikrama // 3.135.23
ghoreṇa tapasā rājaṃs tapyamāno mahātapāḥ / saṃtāpayām āsa bhṛśaṃ devendram iti naḥ śrutam // 3.135.24
taṃ tathā tapyamānaṃ tu tapas tīvraṃ mahāmunim / upetya balabhid devo vārayām āsa vai punaḥ // 3.135.25
aśakyo 'rthaḥ samārabdho naitad buddhikṛtaṃ tava / pratibhāsyanti vai vedās tava caiva pituś ca te // 3.135.26
na caitad evaṃ kriyate devarāja mamepsitam / mahatā niyamenāhaṃ tapsye ghorataraṃ tapaḥ // 3.135.27
samiddhe 'gnāv upakṛtyāṅgam aṅgaṃ; hoṣyāmi vā maghavaṃs tan nibodha / yady etad evaṃ na karoṣi kāmaṃ; mamepsitaṃ devarājeha sarvam // 3.135.28
niścayaṃ tam abhijñāya munes tasya mahātmanaḥ / prativāraṇahetvarthaṃ buddhyā saṃcintya buddhimān // 3.135.29
tata indro 'karod rūpaṃ brāhmaṇasya tapasvinaḥ / anekaśatavarṣasya durbalasya sayakṣmaṇaḥ // 3.135.30
yavakrītasya yat tīrtham ucitaṃ śaucakarmaṇi / bhāgīrathyāṃ tatra setuṃ vālukābhiś cakāra saḥ // 3.135.31
yadāsya vadato vākyaṃ na sa cakre dvijottamaḥ / vālukābhis tataḥ śakro gaṅgāṃ samabhipūrayan // 3.135.32
vālukāmuṣṭim aniśaṃ bhāgīrathyāṃ vyasarjayat / setum abhyārabhac chakro yavakrītaṃ nidarśayan // 3.135.33
taṃ dadarśa yavakrīs tu yatnavantaṃ nibandhane / prahasaṃś cābravīd vākyam idaṃ sa munipuṃgavaḥ // 3.135.34
kim idaṃ vartate brahman kiṃ ca te ha cikīrṣitam / atīva hi mahān yatnaḥ kriyate 'yaṃ nirarthakaḥ // 3.135.35
bandhiṣye setunā gaṅgāṃ sukhaḥ panthā bhaviṣyati / kliśyate hi janas tāta taramāṇaḥ punaḥ punaḥ // 3.135.36
nāyaṃ śakyas tvayā baddhuṃ mahān oghaḥ kathaṃ cana / aśakyād vinivartasva śakyam arthaṃ samārabha // 3.135.37
yathaiva bhavatā cedaṃ tapo vedārtham udyatam / aśakyaṃ tadvad asmābhir ayaṃ bhāraḥ samudyataḥ // 3.135.38
yathā tava nirartho 'yam ārambhas tridaśeśvara / tathā yadi mamāpīdaṃ manyase pākaśāsana // 3.135.39
kriyatāṃ yad bhavec chakyaṃ mayā suragaṇeśvara / varāṃś ca me prayacchānyān yair anyān bhavitāsmy ati // 3.135.40
tasmai prādād varān indra uktavān yān mahātapāḥ / pratibhāsyanti te vedāḥ pitrā saha yathepsitāḥ // 3.135.41
yac cānyat kāṅkṣase kāmaṃ yavakrīr gamyatām iti / sa labdhakāmaḥ pitaram upetyātha tato 'bravīt // 3.135.42
pratibhāsyanti vai vedā mama tātasya cobhayoḥ / ati cānyān bhaviṣyāvo varā labdhās tathā mayā // 3.136.1
darpas te bhavitā tāta varāṃl labdhvā yathepsitān / sa darpapūrṇaḥ kṛpaṇaḥ kṣipram eva vinaśyasi // 3.136.2
atrāpy udāharantīmā gāthā devair udāhṛtāḥ / ṛṣir āsīt purā putra bāladhir nāma vīryavān // 3.136.3
sa putraśokād udvignas tapas tepe suduścaram / bhaven mama suto 'martya iti taṃ labdhavāṃś ca saḥ // 3.136.4
tasya prasādo devaiś ca kṛto na tv amaraiḥ samaḥ / nāmartyo vidyate martyo nimittāyur bhaviṣyati // 3.136.5
yatheme parvatāḥ śaśvat tiṣṭhanti surasattamāḥ / akṣayās tan nimittaṃ me sutasyāyur bhaved iti // 3.136.6
tasya putras tadā jajñe medhāvī krodhanaḥ sadā / sa tac chrutvākarod darpam ṛṣīṃś caivāvamanyata // 3.136.7
vikurvāṇo munīnāṃ tu caramāṇo mahīm imām / āsasāda mahāvīryaṃ dhanuṣākṣaṃ manīṣiṇam // 3.136.8
tasyāpacakre medhāvī taṃ śaśāpa sa vīryavān / bhava bhasmeti coktaḥ sa na bhasma samapadyata // 3.136.9
dhanuṣākṣas tu taṃ dṛṣṭvā medhāvinam anāmayam / nimittam asya mahiṣair bhedayām āsa vīryavān // 3.136.10
sa nimitte vinaṣṭe tu mamāra sahasā śiśuḥ / taṃ mṛtaṃ putram ādāya vilalāpa tataḥ pitā // 3.136.11
lālapyamānaṃ taṃ dṛṣṭvā munayaḥ punar ārtavat / ūcur vedoktayā pūrvaṃ gāthayā tan nibodha me // 3.136.12
na diṣṭam artham atyetum īśo martyaḥ kathaṃ cana / mahiṣair bhedayām āsa dhanuṣākṣo mahīdharān // 3.136.13
evaṃ labdhvā varān bālā darpapūrṇās tarasvinaḥ / kṣipram eva vinaśyanti yathā na syāt tathā bhavān // 3.136.14
eṣa raibhyo mahāvīryaḥ putrau cāsya tathāvidhau / taṃ yathā putra nābhyeṣi tathā kuryās tv atandritaḥ // 3.136.15
sa hi kruddhaḥ samarthas tvāṃ putra pīḍayituṃ ruṣā / vaidyaś cāpi tapasvī ca kopanaś ca mahān ṛṣiḥ // 3.136.16
evaṃ kariṣye mā tāpaṃ tāta kārṣīḥ kathaṃ cana / yathā hi me bhavān mānyas tathā raibhyaḥ pitā mama // 3.136.17
uktvā sa pitaraṃ ślakṣṇaṃ yavakrīr akutobhayaḥ / viprakurvann ṛṣīn anyān atuṣyat parayā mudā // 3.136.18
caṅkramyamāṇaḥ sa tadā yavakrīr akutobhayaḥ / jagāma mādhave māsi raibhyāśramapadaṃ prati // 3.137.1
sa dadarśāśrame puṇye puṣpitadrumabhūṣite / vicarantīṃ snuṣāṃ tasya kiṃnarīm iva bhārata // 3.137.2
yavakrīs tām uvācedam upatiṣṭhasva mām iti / nirlajjo lajjayā yuktāṃ kāmena hṛtacetanaḥ // 3.137.3
sā tasya śīlam ājñāya tasmāc chāpāc ca bibhyatī / tejasvitāṃ ca raibhyasya tathety uktvā jagāma sā // 3.137.4
tata ekāntam unnīya majjayām āsa bhārata / ājagāma tadā raibhyaḥ svam āśramam ariṃdama // 3.137.5
rudantīṃ ca snuṣāṃ dṛṣṭvā bhāryām ārtāṃ parāvasoḥ / sāntvayañ ślakṣṇayā vācā paryapṛcchad yudhiṣṭhira // 3.137.6
sā tasmai sarvam ācaṣṭa yavakrībhāṣitaṃ śubhā / pratyuktaṃ ca yavakrītaṃ prekṣāpūrvaṃ tadātmanā // 3.137.7
śṛṇvānasyaiva raibhyasya yavakrītaviceṣṭitam / dahann iva tadā cetaḥ krodhaḥ samabhavan mahān // 3.137.8
sa tadā manyunāviṣṭas tapasvī bhṛśakopanaḥ / avalupya jaṭām ekāṃ juhāvāgnau susaṃskṛte // 3.137.9
tataḥ samabhavan nārī tasyā rūpeṇa saṃmitā / avalupyāparāṃ cātha juhāvāgnau jaṭāṃ punaḥ // 3.137.10
tataḥ samabhavad rakṣo ghorākṣaṃ bhīmadarśanam / abrūtāṃ tau tadā raibhyaṃ kiṃ kāryaṃ karavāmahe // 3.137.11
tāv abravīd ṛṣiḥ kruddho yavakrīr vadhyatām iti / jagmatus tau tathety uktvā yavakrītajighāṃsayā // 3.137.12
tatas taṃ samupāsthāya kṛtyā sṛṣṭā mahātmanā / kamaṇḍaluṃ jahārāsya mohayitvā tu bhārata // 3.137.13
ucchiṣṭaṃ tu yavakrītam apakṛṣṭakamaṇḍalum / tata udyataśūlaḥ sa rākṣasaḥ samupādravat // 3.137.14
tam āpatantaṃ saṃprekṣya śūlahastaṃ jighāṃsayā / yavakrīḥ sahasotthāya prādravad yena vai saraḥ // 3.137.15
jalahīnaṃ saro dṛṣṭvā yavakrīs tvaritaḥ punaḥ / jagāma saritaḥ sarvās tāś cāpy āsan viśoṣitāḥ // 3.137.16
sa kālyamāno ghoreṇa śūlahastena rakṣasā / agnihotraṃ pitur bhītaḥ sahasā samupādravat // 3.137.17
sa vai praviśamānas tu śūdreṇāndhena rakṣiṇā / nigṛhīto balād dvāri so 'vātiṣṭhata pārthiva // 3.137.18
nigṛhītaṃ tu śūdreṇa yavakrītaṃ sa rākṣasaḥ / tāḍayām āsa śūlena sa bhinnahṛdayo 'patat // 3.137.19
yavakrītaṃ sa hatvā tu rākṣaso raibhyam āgamat / anujñātas tu raibhyeṇa tayā nāryā sahācarat // 3.137.20
bharadvājas tu kaunteya kṛtvā svādhyāyam āhnikam / samitkalāpam ādāya praviveśa svam āśramam // 3.138.1
taṃ sma dṛṣṭvā purā sarve pratyuttiṣṭhanti pāvakāḥ / na tv enam upatiṣṭhanti hataputraṃ tadāgnayaḥ // 3.138.2
vaikṛtaṃ tv agnihotre sa lakṣayitvā mahātapāḥ / tam andhaṃ śūdram āsīnaṃ gṛhapālam athābravīt // 3.138.3
kiṃ nu me nāgnayaḥ śūdra pratinandanti darśanam / tvaṃ cāpi na yathāpūrvaṃ kaccit kṣemam ihāśrame // 3.138.4
kaccin na raibhyaṃ putro me gatavān alpacetanaḥ / etad ācakṣva me śīghraṃ na hi me śudhyate manaḥ // 3.138.5
raibhyaṃ gato nūnam asau sutas te mandacetanaḥ / tathā hi nihataḥ śete rākṣasena balīyasā // 3.138.6
prakālyamānas tenāyaṃ śūlahastena rakṣasā / agnyāgāraṃ prati dvāri mayā dorbhyāṃ nivāritaḥ // 3.138.7
tataḥ sa nihato hy atra jalakāmo 'śucir dhruvam / saṃbhāvito hi tūrṇena śūlahastena rakṣasā // 3.138.8
bharadvājas tu śūdrasya tac chrutvā vipriyaṃ vacaḥ / gatāsuṃ putram ādāya vilalāpa suduḥkhitaḥ // 3.138.9
brāhmaṇānāṃ kilārthāya nanu tvaṃ taptavāṃs tapaḥ / dvijānām anadhītā vai vedāḥ saṃpratibhāntv iti // 3.138.10
tathā kalyāṇaśīlas tvaṃ brāhmaṇeṣu mahātmasu / anāgāḥ sarvabhūteṣu karkaśatvam upeyivān // 3.138.11
pratiṣiddho mayā tāta raibhyāvasathadarśanāt / gatavān eva taṃ kṣudraṃ kālāntakayamopamam // 3.138.12
yaḥ sa jānan mahātejā vṛddhasyaikaṃ mamātmajam / gatavān eva kopasya vaśaṃ paramadurmatiḥ // 3.138.13
putraśokam anuprāpya eṣa raibhyasya karmaṇā / tyakṣyāmi tvām ṛte putra prāṇān iṣṭatamān bhuvi // 3.138.14
yathāhaṃ putraśokena dehaṃ tyakṣyāmi kilbiṣī / tathā jyeṣṭhaḥ suto raibhyaṃ hiṃsyāc chīghram anāgasam // 3.138.15
sukhino vai narā yeṣāṃ jātyā putro na vidyate / te putraśokam aprāpya vicaranti yathāsukham // 3.138.16
ye tu putrakṛtāc chokād bhṛśaṃ vyākulacetasaḥ / śapantīṣṭān sakhīn ārtās tebhyaḥ pāpataro nu kaḥ // 3.138.17
parāsuś ca suto dṛṣṭaḥ śaptaś ceṣṭaḥ sakhā mayā / īdṛśīm āpadaṃ ko nu dvitīyo 'nubhaviṣyati // 3.138.18
vilapyaivaṃ bahuvidhaṃ bharadvājo 'dahat sutam / susamiddhaṃ tataḥ paścāt praviveśa hutāśanam // 3.138.19
etasminn eva kāle tu bṛhaddyumno mahīpatiḥ / satram āste mahābhāgo raibhyayājyaḥ pratāpavān // 3.139.1
tena raibhyasya vai putrāv arvāvasuparāvasū / vṛtau sahāyau satrārthe bṛhaddyumnena dhīmatā // 3.139.2
tatra tau samanujñātau pitrā kaunteya jagmatuḥ / āśrame tv abhavad raibhyo bhāryā caiva parāvasoḥ // 3.139.3
athāvalokako 'gacchad gṛhān ekaḥ parāvasuḥ / kṛṣṇājinena saṃvītaṃ dadarśa pitaraṃ vane // 3.139.4
jaghanyarātre nidrāndhaḥ sāvaśeṣe tamasy api / carantaṃ gahane 'raṇye mene sa pitaraṃ mṛgam // 3.139.5
mṛgaṃ tu manyamānena pitā vai tena hiṃsitaḥ / akāmayānena tadā śarīratrāṇam icchatā // 3.139.6
sa tasya pretakāryāṇi kṛtvā sarvāṇi bhārata / punar āgamya tat satram abravīd bhrātaraṃ vacaḥ // 3.139.7
idaṃ karma na śaktas tvaṃ voḍhum ekaḥ kathaṃ cana / mayā tu hiṃsitas tāto manyamānena taṃ mṛgam // 3.139.8
so 'smadarthe vrataṃ sādhu cara tvaṃ brahmahiṃsanam / samartho hy aham ekākī karma kartum idaṃ mune // 3.139.9
karotu vai bhavān satraṃ bṛhaddyumnasya dhīmataḥ / brahmahatyāṃ cariṣye 'haṃ tvadarthaṃ niyatendriyaḥ // 3.139.10
sa tasyā brahmahatyāyāḥ pāraṃ gatvā yudhiṣṭhira / arvāvasus tadā satram ājagāma punar muniḥ // 3.139.11
tataḥ parāvasur dṛṣṭvā bhrātaraṃ samupasthitam / bṛhaddyumnam uvācedaṃ vacanaṃ pariṣadgatam // 3.139.12
eṣa te brahmahā yajñaṃ mā draṣṭuṃ praviśed iti / brahmahā prekṣitenāpi pīḍayet tvāṃ na saṃśayaḥ // 3.139.13
preṣyair utsāryamāṇas tu rājann arvāvasus tadā / na mayā brahmahatyeyaṃ kṛtety āha punaḥ punaḥ // 3.139.14
ucyamāno 'sakṛt preṣyair brahmahann iti bhārata / naiva sa pratijānāti brahmahatyāṃ svayaṃ kṛtām // 3.139.15
mama bhrātrā kṛtam idaṃ mayā tu parirakṣitam // 3.139.15.2
prītās tasyābhavan devāḥ karmaṇārvāvasor nṛpa / taṃ te pravarayām āsur nirāsuś ca parāvasum // 3.139.16
tato devā varaṃ tasmai dadur agnipurogamāḥ / sa cāpi varayām āsa pitur utthānam ātmanaḥ // 3.139.17
anāgastvaṃ tathā bhrātuḥ pituś cāsmaraṇaṃ vadhe / bharadvājasya cotthānaṃ yavakrītasya cobhayoḥ // 3.139.18
tataḥ prādurbabhūvus te sarva eva yudhiṣṭhira / athābravīd yavakrīto devān agnipurogamān // 3.139.19
samadhītaṃ mayā brahma vratāni caritāni ca / kathaṃ nu raibhyaḥ śakto mām adhīyānaṃ tapasvinam // 3.139.20
tathāyuktena vidhinā nihantum amarottamāḥ // 3.139.20.2
maivaṃ kṛthā yavakrīta yathā vadasi vai mune / ṛte gurum adhītā hi sukhaṃ vedās tvayā purā // 3.139.21
anena tu gurūn duḥkhāt toṣayitvā svakarmaṇā / kālena mahatā kleśād brahmādhigatam uttamam // 3.139.22
yavakrītam athoktvaivaṃ devāḥ sāgnipurogamāḥ / saṃjīvayitvā tān sarvān punar jagmus triviṣṭapam // 3.139.23
āśramas tasya puṇyo 'yaṃ sadāpuṣpaphaladrumaḥ / atroṣya rājaśārdūla sarvapāpaiḥ pramokṣyase // 3.139.24
uśīrabījaṃ mainākaṃ giriṃ śvetaṃ ca bhārata / samatīto 'si kaunteya kālaśailaṃ ca pārthiva // 3.140.1
eṣā gaṅgā saptavidhā rājate bharatarṣabha / sthānaṃ virajasaṃ ramyaṃ yatrāgnir nityam idhyate // 3.140.2
etad vai mānuṣeṇādya na śakyaṃ draṣṭum apy uta / samādhiṃ kurutāvyagrās tīrthāny etāni drakṣyatha // 3.140.3
śvetaṃ giriṃ pravekṣyāmo mandaraṃ caiva parvatam / yatra māṇicaro yakṣaḥ kuberaś cāpi yakṣarāṭ // 3.140.4
aṣṭāśītisahasrāṇi gandharvāḥ śīghracāriṇaḥ / tathā kiṃpuruṣā rājan yakṣāś caiva caturguṇāḥ // 3.140.5
anekarūpasaṃsthānā nānāpraharaṇāś ca te / yakṣendraṃ manujaśreṣṭha māṇibhadram upāsate // 3.140.6
teṣām ṛddhir atīvāgryā gatau vāyusamāś ca te / sthānāt pracyāvayeyur ye devarājam api dhruvam // 3.140.7
tais tāta balibhir guptā yātudhānaiś ca rakṣitāḥ / durgamāḥ parvatāḥ pārtha samādhiṃ paramaṃ kuru // 3.140.8
kuberasacivāś cānye raudrā maitrāś ca rākṣasāḥ / taiḥ sameṣyāma kaunteya yatto vikramaṇe bhava // 3.140.9
kailāsaḥ parvato rājan ṣaḍyojanaśatāny uta / yatra devāḥ samāyānti viśālā yatra bhārata // 3.140.10
asaṃkhyeyās tu kaunteya yakṣarākṣasakiṃnarāḥ / nāgāḥ suparṇā gandharvāḥ kuberasadanaṃ prati // 3.140.11
tān vigāhasva pārthādya tapasā ca damena ca / rakṣyamāṇo mayā rājan bhīmasenabalena ca // 3.140.12
svasti te varuṇo rājā yamaś ca samitiṃjayaḥ / gaṅgā ca yamunā caiva parvataś ca dadhātu te // 3.140.13
indrasya jāmbūnadaparvatāgre; śṛṇomi ghoṣaṃ tava devi gaṅge / gopāyayemaṃ subhage giribhyaḥ; sarvājamīḍhāpacitaṃ narendram // 3.140.14
bhavasva śarma pravivikṣato 'sya; śailān imāñ śailasute nṛpasya // 3.140.14.2
apūrvo 'yaṃ saṃbhramo lomaśasya; kṛṣṇāṃ sarve rakṣata mā pramādam / deśo hy ayaṃ durgatamo mato 'sya; tasmāt paraṃ śaucam ihācaradhvam // 3.140.15
tato 'bravīd bhīmam udāravīryaṃ; kṛṣṇāṃ yattaḥ pālaya bhīmasena / śūnye 'rjune 'saṃnihite ca tāta; tvam eva kṛṣṇāṃ bhajase 'sukheṣu // 3.140.16
tato mahātmā yamajau sametya; mūrdhany upāghrāya vimṛjya gātre / uvāca tau bāṣpakalaṃ sa rājā; mā bhaiṣṭam āgacchatam apramattau // 3.140.17
antarhitāni bhūtāni rakṣāṃsi balavanti ca / agninā tapasā caiva śakyaṃ gantuṃ vṛkodara // 3.141.1
saṃnivartaya kaunteya kṣutpipāse balānvayāt / tato balaṃ ca dākṣyaṃ ca saṃśrayasva kurūdvaha // 3.141.2
ṛṣes tvayā śrutaṃ vākyaṃ kailāsaṃ parvataṃ prati / buddhyā prapaśya kaunteya kathaṃ kṛṣṇā gamiṣyati // 3.141.3
atha vā sahadevena dhaumyena ca sahābhibho / sūdaiḥ paurogavaiś caiva sarvaiś ca paricārakaiḥ // 3.141.4
rathair aśvaiś ca ye cānye viprāḥ kleśāsahāḥ pathi / sarvais tvaṃ sahito bhīma nivartasvāyatekṣaṇa // 3.141.5
trayo vayaṃ gamiṣyāmo laghvāhārā yatavratāḥ / ahaṃ ca nakulaś caiva lomaśaś ca mahātapāḥ // 3.141.6
mamāgamanam ākāṅkṣan gaṅgādvāre samāhitaḥ / vaseha draupadīṃ rakṣan yāvadāgamanaṃ mama // 3.141.7
rājaputrī śrameṇārtā duḥkhārtā caiva bhārata / vrajaty eva hi kalyāṇī śvetavāhadidṛkṣayā // 3.141.8
tava cāpy aratis tīvrā vardhate tam apaśyataḥ / kiṃ punaḥ sahadevaṃ ca māṃ ca kṛṣṇāṃ ca bhārata // 3.141.9
rathāḥ kāmaṃ nivartantāṃ sarve ca paricārakāḥ / sūdāḥ paurogavāś caiva manyate yatra no bhavān // 3.141.10
na hy ahaṃ hātum icchāmi bhavantam iha karhi cit / śaile 'smin rākṣasākīrṇe durgeṣu viṣameṣu ca // 3.141.11
iyaṃ cāpi mahābhāgā rājaputrī yatavratā / tvām ṛte puruṣavyāghra notsahed vinivartitum // 3.141.12
tathaiva sahadevo 'yaṃ satataṃ tvām anuvrataḥ / na jātu vinivarteta matajño hy aham asya vai // 3.141.13
api cātra mahārāja savyasācididṛkṣayā / sarve lālasabhūtāḥ sma tasmād yāsyāmahe saha // 3.141.14
yady aśakyo rathair gantuṃ śailo 'yaṃ bahukandaraḥ / padbhir eva gamiṣyāmo mā rājan vimanā bhava // 3.141.15
ahaṃ vahiṣye pāñcālīṃ yatra yatra na śakṣyati / iti me vartate buddhir mā rājan vimanā bhava // 3.141.16
sukumārau tathā vīrau mādrīnandikarāv ubhau / durge saṃtārayiṣyāmi yady aśaktau bhaviṣyataḥ // 3.141.17
evaṃ te bhāṣamāṇasya balaṃ bhīmābhivardhatām / yas tvam utsahase voḍhuṃ draupadīṃ vipule 'dhvani // 3.141.18
yamajau cāpi bhadraṃ te naitad anyatra vidyate / balaṃ ca te yaśaś caiva dharmaḥ kīrtiś ca vardhatām // 3.141.19
yas tvam utsahase netuṃ bhrātarau saha kṛṣṇayā / mā te glānir mahābāho mā ca te 'stu parābhavaḥ // 3.141.20
tataḥ kṛṣṇābravīd vākyaṃ prahasantī manoramā / gamiṣyāmi na saṃtāpaḥ kāryo māṃ prati bhārata // 3.141.21
tapasā śakyate gantuṃ parvato gandhamādanaḥ / tapasā caiva kaunteya sarve yokṣyāmahe vayam // 3.141.22
nakulaḥ sahadevaś ca bhīmasenaś ca pārthiva / ahaṃ ca tvaṃ ca kaunteya drakṣyāmaḥ śvetavāhanam // 3.141.23
evaṃ saṃbhāṣamāṇās te subāhor viṣayaṃ mahat / dadṛśur muditā rājan prabhūtagajavājimat // 3.141.24
kirātataṅgaṇākīrṇaṃ kuṇindaśatasaṃkulam / himavaty amarair juṣṭaṃ bahvāścaryasamākulam // 3.141.25
subāhuś cāpi tān dṛṣṭvā pūjayā pratyagṛhṇata / viṣayānte kuṇindānām īśvaraḥ prītipūrvakam // 3.141.26
tatra te pūjitās tena sarva eva sukhoṣitāḥ / pratasthur vimale sūrye himavantaṃ giriṃ prati // 3.141.27
indrasenamukhāṃś caiva bhṛtyān paurogavāṃs tathā / sūdāṃś ca paribarhaṃ ca draupadyāḥ sarvaśo nṛpa // 3.141.28
rājñaḥ kuṇindādhipateḥ paridāya mahārathāḥ / padbhir eva mahāvīryā yayuḥ kauravanandanāḥ // 3.141.29
te śanaiḥ prādravan sarve kṛṣṇayā saha pāṇḍavāḥ / tasmād deśāt susaṃhṛṣṭā draṣṭukāmā dhanaṃjayam // 3.141.30
bhīmasena yamau cobhau pāñcāli ca nibodhata / nāsti bhūtasya nāśo vai paśyatāsmān vanecarān // 3.142.1
durbalāḥ kleśitāḥ smeti yad bravīthetaretaram / aśakye 'pi vrajāmeti dhanaṃjayadidṛkṣayā // 3.142.2
tan me dahati gātrāṇi tūlarāśim ivānalaḥ / yac ca vīraṃ na paśyāmi dhanaṃjayam upāntike // 3.142.3
tasya darśanatṛṣṇaṃ māṃ sānujaṃ vanam āsthitam / yājñasenyāḥ parāmarśaḥ sa ca vīra dahaty uta // 3.142.4
nakulāt pūrvajaṃ pārthaṃ na paśyāmy amitaujasam / ajeyam ugradhanvānaṃ tena tapye vṛkodara // 3.142.5
tīrthāni caiva ramyāṇi vanāni ca sarāṃsi ca / carāmi saha yuṣmābhis tasya darśanakāṅkṣayā // 3.142.6
pañca varṣāṇy ahaṃ vīraṃ satyasaṃdhaṃ dhanaṃjayam / yan na paśyāmi bībhatsuṃ tena tapye vṛkodara // 3.142.7
taṃ vai śyāmaṃ guḍākeśaṃ siṃhavikrāntagāminam / na paśyāmi mahābāhuṃ tena tapye vṛkodara // 3.142.8
kṛtāstraṃ nipuṇaṃ yuddhe pratimānaṃ dhanuṣmatām / na paśyāmi naraśreṣṭhaṃ tena tapye vṛkodara // 3.142.9
carantam arisaṃgheṣu kālaṃ kruddham ivāntakam / prabhinnam iva mātaṅgaṃ siṃhaskandhaṃ dhanaṃjayam // 3.142.10
yaḥ sa śakrād anavaro vīryeṇa draviṇena ca / yamayoḥ pūrvajaḥ pārthaḥ śvetāśvo 'mitavikramaḥ // 3.142.11
duḥkhena mahatāviṣṭaḥ svakṛtenānivartinā / ajeyam ugradhanvānaṃ taṃ na paśyāmi phalgunam // 3.142.12
satataṃ yaḥ kṣamāśīlaḥ kṣipyamāṇo 'py aṇīyasā / ṛjumārgaprapannasya śarmadātābhayasya ca // 3.142.13
sa tu jihmapravṛttasya māyayābhijighāṃsataḥ / api vajradharasyāpi bhavet kālaviṣopamaḥ // 3.142.14
śatror api prapannasya so 'nṛśaṃsaḥ pratāpavān / dātābhayasya bībhatsur amitātmā mahābalaḥ // 3.142.15
sarveṣām āśrayo 'smākaṃ raṇe 'rīṇāṃ pramarditā / āhartā sarvaratnānāṃ sarveṣāṃ naḥ sukhāvahaḥ // 3.142.16
ratnāni yasya vīryeṇa divyāny āsan purā mama / bahūni bahujātāni yāni prāptaḥ suyodhanaḥ // 3.142.17
yasya bāhubalād vīra sabhā cāsīt purā mama / sarvaratnamayī khyātā triṣu lokeṣu pāṇḍava // 3.142.18
vāsudevasamaṃ vīrye kārtavīryasamaṃ yudhi / ajeyam ajitaṃ yuddhe taṃ na paśyāmi phalgunam // 3.142.19
saṃkarṣaṇaṃ mahāvīryaṃ tvāṃ ca bhīmāparājitam / anujātaḥ sa vīryeṇa vāsudevaṃ ca śatruhā // 3.142.20
yasya bāhubale tulyaḥ prabhāve ca puraṃdaraḥ / jave vāyur mukhe somaḥ krodhe mṛtyuḥ sanātanaḥ // 3.142.21
te vayaṃ taṃ naravyāghraṃ sarve vīra didṛkṣavaḥ / pravekṣyāmo mahābāho parvataṃ gandhamādanam // 3.142.22
viśālā badarī yatra naranārāyaṇāśramaḥ / taṃ sadādhyuṣitaṃ yakṣair drakṣyāmo girim uttamam // 3.142.23
kuberanalinīṃ ramyāṃ rākṣasair abhirakṣitām / padbhir eva gamiṣyāmas tapyamānā mahat tapaḥ // 3.142.24
nātaptatapasā śakyo deśo gantuṃ vṛkodara / na nṛśaṃsena lubdhena nāpraśāntena bhārata // 3.142.25
tatra sarve gamiṣyāmo bhīmārjunapadaiṣiṇaḥ / sāyudhā baddhanistriṃśāḥ saha viprair mahāvrataiḥ // 3.142.26
makṣikān maśakān daṃśān vyāghrān siṃhān sarīsṛpān / prāpnoty aniyataḥ pārtha niyatas tān na paśyati // 3.142.27
te vayaṃ niyatātmānaḥ parvataṃ gandhamādanam / pravekṣyāmo mitāhārā dhanaṃjayadidṛkṣavaḥ // 3.142.28
te śūrās tatadhanvānas tūṇavantaḥ samārgaṇāḥ / baddhagodhāṅgulitrāṇāḥ khadgavanto 'mitaujasaḥ // 3.143.1
parigṛhya dvijaśreṣṭhāñ śreṣṭhāḥ sarvadhanuṣmatām / pāñcālīsahitā rājan prayayur gandhamādanam // 3.143.2
sarāṃsi saritaś caiva parvatāṃś ca vanāni ca / vṛkṣāṃś ca bahulacchāyān dadṛśur girimūrdhani // 3.143.3
nityapuṣpaphalān deśān devarṣigaṇasevitān // 3.143.3.2
ātmany ātmānam ādhāya vīrā mūlaphalāśanāḥ / cerur uccāvacākārān deśān viṣamasaṃkaṭān // 3.143.4
paśyanto mṛgajātāni bahūni vividhāni ca // 3.143.4.2
ṛṣisiddhāmarayutaṃ gandharvāpsarasāṃ priyam / viviśus te mahātmānaḥ kiṃnarācaritaṃ girim // 3.143.5
praviśatsv atha vīreṣu parvataṃ gandhamādanam / caṇḍavātaṃ mahad varṣaṃ prādurāsīd viśāṃ pate // 3.143.6
tato reṇuḥ samudbhūtaḥ sapatrabahulo mahān / pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca dyāṃ caiva tamasāvṛṇot // 3.143.7
na sma prajñāyate kiṃ cid āvṛte vyomni reṇunā / na cāpi śekus te kartum anyonyasyābhibhāṣaṇam // 3.143.8
na cāpaśyanta te 'nyonyaṃ tamasā hatacakṣuṣaḥ / ākṛṣyamāṇā vātena sāśmacūrṇena bhārata // 3.143.9
drumāṇāṃ vātabhagnānāṃ patatāṃ bhūtale bhṛśam / anyeṣāṃ ca mahījānāṃ śabdaḥ samabhavan mahān // 3.143.10
dyauḥ svit patati kiṃ bhūmau dīryante parvatā nu kim / iti te menire sarve pavanena vimohitāḥ // 3.143.11
te yathānantarān vṛkṣān valmīkān viṣamāṇi ca / pāṇibhiḥ parimārganto bhītā vāyor nililyire // 3.143.12
tataḥ kārmukam udyamya bhīmaseno mahābalaḥ / kṛṣṇām ādāya saṃgatyā tasthāv āśritya pādapam // 3.143.13
dharmarājaś ca dhaumyaś ca nililyāte mahāvane / agnihotrāṇy upādāya sahadevas tu parvate // 3.143.14
nakulo brāhmaṇāś cānye lomaśaś ca mahātapāḥ / vṛkṣān āsādya saṃtrastās tatra tatra nililyire // 3.143.15
mandībhūte ca pavane tasmin rajasi śāmyati / mahadbhiḥ pṛṣatais tūrṇaṃ varṣam abhyājagāma ha // 3.143.16
tato 'śmasahitā dhārāḥ saṃvṛṇvantyaḥ samantataḥ / prapetur aniśaṃ tatra śīghravātasamīritāḥ // 3.143.17
tataḥ sāgaragā āpaḥ kīryamāṇāḥ samantataḥ / prādurāsan sakalusāḥ phenavatyo viśāṃ pate // 3.143.18
vahantyo vāri bahulaṃ phenoḍupapariplutam / parisasrur mahāśabdāḥ prakarṣantyo mahīruhān // 3.143.19
tasminn uparate varṣe vāte ca samatāṃ gate / gate hy ambhasi nimnāni prādurbhūte divākare // 3.143.20
nirjagmus te śanaiḥ sarve samājagmuś ca bhārata / pratasthuś ca punar vīrāḥ parvataṃ gandhamādanam // 3.143.21
tataḥ prayātamātreṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu / padbhyām anucitā gantuṃ draupadī samupāviśat // 3.144.1
śrāntā duḥkhaparītā ca vātavarṣeṇa tena ca / saukumāryāc ca pāñcālī saṃmumoha yaśasvinī // 3.144.2
sā pātyamānā mohena bāhubhyām asitekṣaṇā / vṛttābhyām anurūpābhyām ūrū samavalambata // 3.144.3
ālambamānā sahitāv ūrū gajakaropamau / papāta sahasā bhūmau vepantī kadalī yathā // 3.144.4
tāṃ patantīṃ varārohāṃ sajjamānāṃ latām iva / nakulaḥ samabhidrutya parijagrāha vīryavān // 3.144.5
rājan pāñcālarājasya suteyam asitekṣaṇā / śrāntā nipatitā bhūmau tām avekṣasva bhārata // 3.144.6
aduḥkhārhā paraṃ duḥkhaṃ prāpteyaṃ mṛdugāminī / āśvāsaya mahārāja tām imāṃ śramakarśitām // 3.144.7
rājā tu vacanāt tasya bhṛśaṃ duḥkhasamanvitaḥ / bhīmaś ca sahadevaś ca sahasā samupādravan // 3.144.8
tām avekṣya tu kaunteyo vivarṇavadanāṃ kṛśām / aṅkam ānīya dharmātmā paryadevayad āturaḥ // 3.144.9
kathaṃ veśmasu gupteṣu svāstīrṇaśayanocitā / śete nipatitā bhūmau sukhārhā varavarṇinī // 3.144.10
sukumārau kathaṃ pādau mukhaṃ ca kamalaprabham / matkṛte 'dya varārhāyāḥ śyāmatāṃ samupāgatam // 3.144.11
kim idaṃ dyūtakāmena mayā kṛtam abuddhinā / ādāya kṛṣṇāṃ caratā vane mṛgagaṇāyute // 3.144.12
sukhaṃ prāpsyati pāñcālī pāṇḍavān prāpya vai patīn / iti drupadarājena pitrā dattāyatekṣaṇā // 3.144.13
tat sarvam anavāpyaiva śramaśokād dhi karśitā / śete nipatitā bhūmau pāpasya mama karmabhiḥ // 3.144.14
tathā lālapyamāne tu dharmarāje yudhiṣṭhire / dhaumyaprabhṛtayaḥ sarve tatrājagmur dvijottamāḥ // 3.144.15
te samāśvāsayām āsur āśīrbhiś cāpy apūjayan / rakṣoghnāṃś ca tathā mantrāñ jepuś cakruś ca te kriyāḥ // 3.144.16
paṭhyamāneṣu mantreṣu śāntyarthaṃ paramarṣibhiḥ / spṛśyamānā karaiḥ śītaiḥ pāṇḍavaiś ca muhur muhuḥ // 3.144.17
sevyamānā ca śītena jalamiśreṇa vāyunā / pāñcālī sukham āsādya lebhe cetaḥ śanaiḥ śanaiḥ // 3.144.18
parigṛhya ca tāṃ dīnāṃ kṛṣṇām ajinasaṃstare / tadā viśrāmayām āsur labdhasaṃjñāṃ tapasvinīm // 3.144.19
tasyā yamau raktatalau pādau pūjitalakṣaṇau / karābhyāṃ kiṇajātābhyāṃ śanakaiḥ saṃvavāhatuḥ // 3.144.20
paryāśvāsayad apy enāṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / uvāca ca kuruśreṣṭho bhīmasenam idaṃ vacaḥ // 3.144.21
bahavaḥ parvatā bhīma viṣamā himadurgamāḥ / teṣu kṛṣṇā mahābāho kathaṃ nu vicariṣyati // 3.144.22
tvāṃ rājan rājaputrīṃ ca yamau ca puruṣarṣabhau / svayaṃ neṣyāmi rājendra mā viṣāde manaḥ kṛthāḥ // 3.144.23
atha vāsau mayā jāto vihago madbalopamaḥ / vahed anagha sarvān no vacanāt te ghatotkacaḥ // 3.144.24
anujñāto dharmarājñā putraṃ sasmāra rākṣasam / ghaṭotkacaś ca dharmātmā smṛtamātraḥ pitus tadā // 3.144.25
kṛtāñjalir upātiṣṭhad abhivādyātha pāṇḍavān // 3.144.25.2
brāhmaṇāṃś ca mahābāhuḥ sa ca tair abhinanditaḥ / uvāca bhīmasenaṃ sa pitaraṃ satyavikramaḥ // 3.144.26
smṛto 'smi bhavatā śīghraṃ śuśrūṣur aham āgataḥ / ājñāpaya mahābāho sarvaṃ kartāsmy asaṃśayam // 3.144.27
tac chrutvā bhīmasenas tu rākṣasaṃ pariṣasvaje // 3.144.27.2
dharmajño balavāñ śūraḥ sadyo rākṣasapuṃgavaḥ / bhakto 'smān aurasaḥ putro bhīma gṛhṇātu mātaram // 3.145.1
tava bhīma balenāham atibhīmaparākrama / akṣataḥ saha pāñcālyā gaccheyaṃ gandhamādanam // 3.145.2
bhrātur vacanam ājñāya bhīmaseno ghaṭotkacam / ādideśa naravyāghras tanayaṃ śatrukarśanam // 3.145.3
haiḍimbeya pariśrāntā tava mātāparājitā / tvaṃ ca kāmagamas tāta balavān vaha tāṃ khaga // 3.145.4
skandham āropya bhadraṃ te madhye 'smākaṃ vihāyasā / gaccha nīcikayā gatyā yathā caināṃ na pīḍayeḥ // 3.145.5
dharmarājaṃ ca dhaumyaṃ ca rājaputrīṃ yamau tathā / eko 'py aham alaṃ voḍhuṃ kim utādya sahāyavān // 3.145.6
evam uktvā tataḥ kṛṣṇām uvāha sa ghaṭotkacaḥ / pāṇḍūnāṃ madhyago vīraḥ pāṇḍavān api cāpare // 3.145.7
lomaśaḥ siddhamārgeṇa jagāmānupamadyutiḥ / svenaivātmaprabhāvena dvitīya iva bhāskaraḥ // 3.145.8
brāhmaṇāṃś cāpi tān sarvān samupādāya rākṣasāḥ / niyogād rākṣasendrasya jagmur bhīmaparākramāḥ // 3.145.9
evaṃ suramaṇīyāni vanāny upavanāni ca / ālokayantas te jagmur viśālāṃ badarīṃ prati // 3.145.10
te tv āśugatibhir vīrā rākṣasais tair mahābalaiḥ / uhyamānā yayuḥ śīghraṃ mahad adhvānam alpavat // 3.145.11
deśān mlecchagaṇākīrṇān nānāratnākarāyutān / dadṛśur giripādāṃś ca nānādhātusamācitān // 3.145.12
vidyādharagaṇākīrṇān yutān vānarakiṃnaraiḥ / tathā kiṃpuruṣaiś caiva gandharvaiś ca samantataḥ // 3.145.13
nadījālasamākīrṇān nānāpakṣirutākulān / nānāvidhair mṛgair juṣṭān vānaraiś copaśobhitān // 3.145.14
te vyatītya bahūn deśān uttarāṃś ca kurūn api / dadṛśur vividhāścaryaṃ kailāsaṃ parvatottamam // 3.145.15
tasyābhyāśe tu dadṛśur naranārāyaṇāśramam / upetaṃ pādapair divyaiḥ sadāpuṣpaphalopagaiḥ // 3.145.16
dadṛśus tāṃ ca badarīṃ vṛttaskandhāṃ manoramām / snigdhām aviralacchāyāṃ śriyā paramayā yutām // 3.145.17
patraiḥ snigdhair aviralair upetāṃ mṛdubhiḥ śubhām / viśālaśākhāṃ vistīrṇām atidyutisamanvitām // 3.145.18
phalair upacitair divyair ācitāṃ svādubhir bhṛśam / madhusravaiḥ sadā divyāṃ maharṣigaṇasevitām // 3.145.19
madapramuditair nityaṃ nānādvijagaṇair yutām // 3.145.19.2
adaṃśamaśake deśe bahumūlaphalodake / nīlaśādvalasaṃchanne devagandharvasevite // 3.145.20
susamīkṛtabhūbhāge svabhāvavihite śubhe / jātāṃ himamṛdusparśe deśe 'pahatakaṇṭake // 3.145.21
tām upetya mahātmānaḥ saha tair brāhmaṇarṣabhaiḥ / avaterus tataḥ sarve rākṣasaskandhataḥ śanaiḥ // 3.145.22
tatas tam āśramaṃ puṇyaṃ naranārāyaṇāśritam / dadṛśuḥ pāṇḍavā rājan sahitā dvijapuṃgavaiḥ // 3.145.23
tamasā rahitaṃ puṇyam anāmṛṣṭaṃ raveḥ karaiḥ / kṣuttṛṭśītoṣṇadoṣaiś ca varjitaṃ śokanāśanam // 3.145.24
maharṣigaṇasaṃbādhaṃ brāhmyā lakṣmyā samanvitam / duṣpraveśaṃ mahārāja narair dharmabahiṣkṛtaiḥ // 3.145.25
balihomārcitaṃ divyaṃ susaṃmṛṣṭānulepanam / divyapuṣpopahāraiś ca sarvato 'bhivirājitam // 3.145.26
viśālair agniśaraṇaiḥ srugbhāṇḍair ācitaṃ śubhaiḥ / mahadbhis toyakalaśaiḥ kaṭhinaiś copaśobhitam // 3.145.27
śaraṇyaṃ sarvabhūtānāṃ brahmaghoṣanināditam // 3.145.27.2
divyam āśrayaṇīyaṃ tam āśramaṃ śramanāśanam / śriyā yutam anirdeśyaṃ devacaryopaśobhitam // 3.145.28
phalamūlāśanair dāntaiś cīrakṛṣṇājināmbaraiḥ / sūryavaiśvānarasamais tapasā bhāvitātmabhiḥ // 3.145.29
maharṣibhir mokṣaparair yatibhir niyatendriyaiḥ / brahmabhūtair mahābhāgair upetaṃ brahmavādibhiḥ // 3.145.30
so 'bhyagacchan mahātejās tān ṛṣīn niyataḥ śuciḥ / bhrātṛbhiḥ sahito dhīmān dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 3.145.31
divyajñānopapannās te dṛṣṭvā prāptaṃ yudhiṣṭhiram / abhyagacchanta suprītāḥ sarva eva maharṣayaḥ // 3.145.32
āśīrvādān prayuñjānāḥ svādhyāyaniratā bhṛśam // 3.145.32.2
prītās te tasya satkāraṃ vidhinā pāvakopamāḥ / upājahruś ca salilaṃ puṣpamūlaphalaṃ śuci // 3.145.33
sa taiḥ prītyātha satkāram upanītaṃ maharṣibhiḥ / prayataḥ pratigṛhyātha dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 3.145.34
taṃ śakrasadanaprakhyaṃ divyagandhaṃ manoramam / prītaḥ svargopamaṃ puṇyaṃ pāṇḍavaḥ saha kṛṣṇayā // 3.145.35
viveśa śobhayā yuktaṃ bhrātṛbhiś ca sahānagha / brāhmaṇair vedavedāṅgapāragaiś ca sahācyutaḥ // 3.145.36
tatrāpaśyat sa dharmātmā devadevarṣipūjitam / naranārāyaṇasthānaṃ bhāgīrathyopaśobhitam // 3.145.37
madhusravaphalāṃ divyāṃ maharṣigaṇasevitām / tām upetya mahātmānas te 'vasan brāhmaṇaiḥ saha // 3.145.38
ālokayanto mainākaṃ nānādvijagaṇāyutam / hiraṇyaśikharaṃ caiva tac ca bindusaraḥ śivam // 3.145.39
bhāgīrathīṃ sutīrthāṃ ca śītāmalajalāṃ śivām / maṇipravālaprastārāṃ pādapair upaśobhitām // 3.145.40
divyapuṣpasamākīrṇāṃ manasaḥ prītivardhanīm / vīkṣamāṇā mahātmāno vijahrus tatra pāṇḍavāḥ // 3.145.41
tatra devān pitṝṃś caiva tarpayantaḥ punaḥ punaḥ / brāhmaṇaiḥ sahitā vīrā nyavasan puruṣarṣabhāḥ // 3.145.42
kṛṣṇāyās tatra paśyantaḥ krīḍitāny amaraprabhāḥ / vicitrāṇi naravyāghrā remire tatra pāṇḍavāḥ // 3.145.43
tatra te puruṣavyāghrāḥ paramaṃ śaucam āsthitāḥ / ṣaḍrātram avasan vīrā dhanaṃjayadidṛkṣayā // 3.146.1
tasmin viharamāṇāś ca ramamāṇāś ca pāṇḍavāḥ // 3.146.1.2
manojñe kānanavare sarvabhūtamanorame / pādapaiḥ puṣpavikacaiḥ phalabhārāvanāmitaiḥ // 3.146.2
śobhitaṃ sarvatoramyaiḥ puṃskokilakulākulaiḥ / snigdhapatrair aviralaiḥ śītacchāyair manoramaiḥ // 3.146.3
sarāṃsi ca vicitrāṇi prasannasalilāni ca / kamalaiḥ sotpalais tatra bhrājamānāni sarvaśaḥ // 3.146.4
paśyantaś cārurūpāṇi remire tatra pāṇḍavāḥ // 3.146.4.2
puṇyagandhaḥ sukhasparśo vavau tatra samīraṇaḥ / hlādayan pāṇḍavān sarvān sakṛṣṇān sadvijarṣabhān // 3.146.5
tataḥ pūrvottaro vāyuḥ pavamāno yadṛcchayā / sahasrapatram arkābhaṃ divyaṃ padmam udāvahat // 3.146.6
tad apaśyata pāñcālī divyagandhaṃ manoramam / anilenāhṛtaṃ bhūmau patitaṃ jalajaṃ śuci // 3.146.7
tac chubhā śubham āsādya saugandhikam anuttamam / atīva muditā rājan bhīmasenam athābravīt // 3.146.8
paśya divyaṃ suruciraṃ bhīma puṣpam anuttamam / gandhasaṃsthānasaṃpannaṃ manaso mama nandanam // 3.146.9
etat tu dharmarājāya pradāsyāmi paraṃtapa / harer idaṃ me kāmāya kāmyake punar āśrame // 3.146.10
yadi te 'haṃ priyā pārtha bahūnīmāny upāhara / tāny ahaṃ netum icchāmi kāmyakaṃ punar āśramam // 3.146.11
evam uktvā tu pāñcālī bhīmasenam aninditā / jagāma dharmarājāya puṣpam ādāya tat tadā // 3.146.12
abhiprāyaṃ tu vijñāya mahiṣyāḥ puruṣarṣabhaḥ / priyāyāḥ priyakāmaḥ sa bhīmo bhīmaparākramaḥ // 3.146.13
vātaṃ tam evābhimukho yatas tat puṣpam āgatam / ājihīrṣur jagāmāśu sa puṣpāṇy aparāṇy api // 3.146.14
rukmapṛṣṭhaṃ dhanur gṛhya śarāṃś cāśīviṣopamān / mṛgarāḍ iva saṃkruddhaḥ prabhinna iva kuñjaraḥ // 3.146.15
draupadyāḥ priyam anvicchan svabāhubalam āśritaḥ / vyapetabhayasaṃmohaḥ śailam abhyapatad balī // 3.146.16
sa taṃ drumalatāgulmacchannaṃ nīlaśilātalam / giriṃ cacārāriharaḥ kiṃnarācaritaṃ śubham // 3.146.17
nānāvarṇadharaiś citraṃ dhātudrumamṛgāṇḍajaiḥ / sarvabhūṣaṇasaṃpūrṇaṃ bhūmer bhujam ivocchritam // 3.146.18
sarvarturamaṇīyeṣu gandhamādanasānuṣu / saktacakṣur abhiprāyaṃ hṛdayenānucintayan // 3.146.19
puṃskokilaninādeṣu ṣaṭpadābhiruteṣu ca / baddhaśrotramanaścakṣur jagāmāmitavikramaḥ // 3.146.20
jighramāṇo mahātejāḥ sarvartukusumodbhavam / gandham uddāmam uddāmo vane matta iva dvipaḥ // 3.146.21
hriyamāṇaśramaḥ pitrā saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ / pituḥ saṃsparśaśītena gandhamādanavāyunā // 3.146.22
sa yakṣagandharvasurabrahmarṣigaṇasevitam / viloḍayām āsa tadā puṣpahetor ariṃdamaḥ // 3.146.23
viṣamacchedaracitair anuliptam ivāṅgulaiḥ / vimalair dhātuvicchedaiḥ kāñcanāñjanarājataiḥ // 3.146.24
sapakṣam iva nṛtyantaṃ pārśvalagnaiḥ payodharaiḥ / muktāhārair iva citaṃ cyutaiḥ prasravaṇodakaiḥ // 3.146.25
abhirāmanadīkuñjanirjharodarakandaram / apsaronūpuraravaiḥ pranṛttabahubarhiṇam // 3.146.26
digvāraṇaviṣāṇāgrair ghṛṣṭopalaśilātalam / srastāṃśukam ivākṣobhyair nimnagāniḥsṛtair jalaiḥ // 3.146.27
saśaṣpakavalaiḥ svasthair adūraparivartibhiḥ / bhayasyājñaiś ca hariṇaiḥ kautūhalanirīkṣitaḥ // 3.146.28
cālayann ūruvegena latājālāny anekaśaḥ / ākrīḍamānaḥ kaunteyaḥ śrīmān vāyusuto yayau // 3.146.29
priyāmanorathaṃ kartum udyataś cārulocanaḥ / prāṃśuḥ kanakatālābhaḥ siṃhasaṃhanano yuvā // 3.146.30
mattavāraṇavikrānto mattavāraṇavegavān / mattavāraṇatāmrākṣo mattavāraṇavāraṇaḥ // 3.146.31
priyapārśvopaviṣṭābhir vyāvṛttābhir viceṣṭitaiḥ / yakṣagandharvayoṣābhir adṛśyābhir nirīkṣitaḥ // 3.146.32
navāvatāraṃ rūpasya vikrīṇann iva pāṇḍavaḥ / cacāra ramaṇīyeṣu gandhamādanasānuṣu // 3.146.33
saṃsmaran vividhān kleśān duryodhanakṛtān bahūn / draupadyā vanavāsinyāḥ priyaṃ kartuṃ samudyataḥ // 3.146.34
so 'cintayad gate svargam arjune mayi cāgate / puṣpahetoḥ kathaṃ nv āryaḥ kariṣyati yudhiṣṭhiraḥ // 3.146.35
snehān naravaro nūnam aviśvāsād vanasya ca / nakulaṃ sahadevaṃ ca na mokṣyati yudhiṣṭhiraḥ // 3.146.36
kathaṃ nu kusumāvāptiḥ syāc chīghram iti cintayan / pratasthe naraśārdūlaḥ pakṣirāḍ iva vegitaḥ // 3.146.37
kampayan medinīṃ padbhyāṃ nirghāta iva parvasu / trāsayan gajayūthāni vātaraṃhā vṛkodaraḥ // 3.146.38
siṃhavyāghragaṇāṃś caiva mardamāno mahābalaḥ / unmūlayan mahāvṛkṣān pothayaṃś corasā balī // 3.146.39
latāvallīś ca vegena vikarṣan pāṇḍunandanaḥ / upary upari śailāgram ārurukṣur iva dvipaḥ // 3.146.40
vinardamāno 'tibhṛśaṃ savidyud iva toyadaḥ // 3.146.40.2
tasya śabdena ghoreṇa dhanurghoṣeṇa cābhibho / trastāni mṛgayūthāni samantād vipradudruvuḥ // 3.146.41
athāpaśyan mahābāhur gandhamādanasānuṣu / suramyaṃ kadalīṣaṇḍaṃ bahuyojanavistṛtam // 3.146.42
tam abhyagacchad vegena kṣobhayiṣyan mahābalaḥ / mahāgaja ivāsrāvī prabhañjan vividhān drumān // 3.146.43
utpāṭya kadalīskandhān bahutālasamucchrayān / cikṣepa tarasā bhīmaḥ samantād balināṃ varaḥ // 3.146.44
tataḥ sattvāny upākrāman bahūni ca mahānti ca / ruruvāraṇasaṃghāś ca mahiṣāś ca jalāśrayāḥ // 3.146.45
siṃhavyāghrāś ca saṃkruddhā bhīmasenam abhidravan / vyāditāsyā mahāraudrā vinadanto 'tibhīṣaṇāḥ // 3.146.46
tato vāyusutaḥ krodhāt svabāhubalam āśritaḥ / gajenāghnan gajaṃ bhīmaḥ siṃhaṃ siṃhena cābhibhūḥ // 3.146.47
talaprahārair anyāṃś ca vyahanat pāṇḍavo balī // 3.146.47.2
te hanyamānā bhīmena siṃhavyāghratarakṣavaḥ / bhayād visasṛpuḥ sarve śakṛnmūtraṃ ca susruvuḥ // 3.146.48
praviveśa tataḥ kṣipraṃ tān apāsya mahābalaḥ / vanaṃ pāṇḍusutaḥ śrīmāñ śabdenāpūrayan diśaḥ // 3.146.49
tena śabdena cogreṇa bhīmasenaraveṇa ca / vanāntaragatāḥ sarve vitresur mṛgapakṣiṇaḥ // 3.146.50
taṃ śabdaṃ sahasā śrutvā mṛgapakṣisamīritam / jalārdrapakṣā vihagāḥ samutpetuḥ sahasraśaḥ // 3.146.51
tān audakān pakṣigaṇān nirīkṣya bharatarṣabhaḥ / tān evānusaran ramyaṃ dadarśa sumahat saraḥ // 3.146.52
kāñcanaiḥ kadalīṣaṇḍair mandamārutakampitaiḥ / vījyamānam ivākṣobhyaṃ tīrāntaravisarpibhiḥ // 3.146.53
tat saro 'thāvatīryāśu prabhūtakamalotpalam / mahāgaja ivoddāmaś cikrīḍa balavad balī // 3.146.54
vikrīḍya tasmin suciram uttatārāmitadyutiḥ // 3.146.54.2
tato 'vagāhya vegena tad vanaṃ bahupādapam / dadhmau ca śaṅkhaṃ svanavat sarvaprāṇena pāṇḍavaḥ // 3.146.55
tasya śaṅkhasya śabdena bhīmasenaraveṇa ca / bāhuśabdena cogreṇa nardantīva girer guhāḥ // 3.146.56
taṃ vajraniṣpeṣasamam āsphoṭitaravaṃ bhṛśam / śrutvā śailaguhāsuptaiḥ siṃhair mukto mahāsvanaḥ // 3.146.57
siṃhanādabhayatrastaiḥ kuñjarair api bhārata / mukto virāvaḥ sumahān parvato yena pūritaḥ // 3.146.58
taṃ tu nādaṃ tataḥ śrutvā supto vānarapuṃgavaḥ / prājṛmbhata mahākāyo hanūmān nāma vānaraḥ // 3.146.59
kadalīṣaṇḍamadhyastho nidrāvaśagatas tadā / jṛmbhamāṇaḥ suvipulaṃ śakradhvajam ivocchritam // 3.146.60
āsphoṭayata lāṅgūlam indrāśanisamasvanam // 3.146.60.2
tasya lāṅgūlaninadaṃ parvataḥ sa guhāmukhaiḥ / udgāram iva gaur nardam utsasarja samantataḥ // 3.146.61
sa lāṅgūlaravas tasya mattavāraṇanisvanam / antardhāya vicitreṣu cacāra girisānuṣu // 3.146.62
sa bhīmasenas taṃ śrutvā saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ / śabdaprabhavam anvicchaṃś cacāra kadalīvanam // 3.146.63
kadalīvanamadhyastham atha pīne śilātale / sa dadarśa mahābāhur vānarādhipatiṃ sthitam // 3.146.64
vidyutsaṃghātaduṣprekṣyaṃ vidyutsaṃghātapiṅgalam / vidyutsaṃghātasadṛśaṃ vidyutsaṃghātacañcalam // 3.146.65
bāhusvastikavinyastapīnahrasvaśirodharam / skandhabhūyiṣṭhakāyatvāt tanumadhyakaṭītaṭam // 3.146.66
kiṃ cic cābhugnaśīrṣeṇa dīrgharomāñcitena ca / lāṅgūlenordhvagatinā dhvajeneva virājitam // 3.146.67
raktoṣṭhaṃ tāmrajihvāsyaṃ raktakarṇaṃ caladbhruvam / vadanaṃ vṛttadaṃṣṭrāgraṃ raśmivantam ivoḍupam // 3.146.68
vadanābhyantaragataiḥ śuklabhāsair alaṃkṛtam / kesarotkarasaṃmiśram aśokānām ivotkaram // 3.146.69
hiraṇmayīnāṃ madhyasthaṃ kadalīnāṃ mahādyutim / dīpyamānaṃ svavapuṣā arciṣmantam ivānalam // 3.146.70
nirīkṣantam avitrastaṃ locanair madhupiṅgalaiḥ / taṃ vānaravaraṃ vīram atikāyaṃ mahābalam // 3.146.71
athopasṛtya tarasā bhīmo bhīmaparākramaḥ / siṃhanādaṃ samakarod bodhayiṣyan kapiṃ tadā // 3.146.72
tena śabdena bhīmasya vitresur mṛgapakṣiṇaḥ / hanūmāṃś ca mahāsattva īṣad unmīlya locane // 3.146.73
avaikṣad atha sāvajñaṃ locanair madhupiṅgalaiḥ // 3.146.73.2
smitenābhāṣya kaunteyaṃ vānaro naram abravīt / kimarthaṃ sarujas te 'haṃ sukhasuptaḥ prabodhitaḥ // 3.146.74
nanu nāma tvayā kāryā dayā bhūteṣu jānatā / vayaṃ dharmaṃ na jānīmas tiryagyoniṃ samāśritāḥ // 3.146.75
manuṣyā buddhisaṃpannā dayāṃ kurvanti jantuṣu / krūreṣu karmasu kathaṃ dehavākcittadūṣiṣu // 3.146.76
dharmaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ // 3.146.76.2
na tvaṃ dharmaṃ vijānāsi vṛddhā nopāsitās tvayā / alpabuddhitayā vanyān utsādayasi yan mṛgān // 3.146.77
brūhi kas tvaṃ kimarthaṃ vā vanaṃ tvam idam āgataḥ / varjitaṃ mānuṣair bhāvais tathaiva puruṣair api // 3.146.78
ataḥ paramagamyo 'yaṃ parvataḥ sudurāruhaḥ / vinā siddhagatiṃ vīra gatir atra na vidyate // 3.146.79
kāruṇyāt sauhṛdāc caiva vāraye tvāṃ mahābala / nātaḥ paraṃ tvayā śakyaṃ gantum āśvasihi prabho // 3.146.80
imāny amṛtakalpāni mūlāni ca phalāni ca / bhakṣayitvā nivartasva grāhyaṃ yadi vaco mama // 3.146.81
etac chrutvā vacas tasya vānarendrasya dhīmataḥ / bhīmasenas tadā vīraḥ provācāmitrakarśanaḥ // 3.147.1
ko bhavān kiṃnimittaṃ vā vānaraṃ vapur āśritaḥ / brāhmaṇānantaro varṇaḥ kṣatriyas tvānupṛcchati // 3.147.2
kauravaḥ somavaṃśīyaḥ kuntyā garbheṇa dhāritaḥ / pāṇḍavo vāyutanayo bhīmasena iti śrutaḥ // 3.147.3
sa vākyaṃ bhīmasenasya smitena pratigṛhya tat / hanūmān vāyutanayo vāyuputram abhāṣata // 3.147.4
vānaro 'haṃ na te mārgaṃ pradāsyāmi yathepsitam / sādhu gaccha nivartasva mā tvaṃ prāpsyasi vaiśasam // 3.147.5
vaiśasaṃ vāstu yad vānyan na tvā pṛcchāmi vānara / prayacchottiṣṭha mārgaṃ me mā tvaṃ prāpsyasi vaiśasam // 3.147.6
nāsti śaktir mamotthātuṃ vyādhinā kleśito hy aham / yady avaśyaṃ prayātavyaṃ laṅghayitvā prayāhi mām // 3.147.7
nirguṇaḥ paramātmeti dehaṃ te vyāpya tiṣṭhati / tam ahaṃ jñānavijñeyaṃ nāvamanye na laṅghaye // 3.147.8
yady āgamair na vindeyaṃ tam ahaṃ bhūtabhāvanam / krameyaṃ tvāṃ giriṃ cemaṃ hanūmān iva sāgaram // 3.147.9
ka eṣa hanumān nāma sāgaro yena laṅghitaḥ / pṛcchāmi tvā kuruśreṣṭha kathyatāṃ yadi śakyate // 3.147.10
bhrātā mama guṇaślāghyo buddhisattvabalānvitaḥ / rāmāyaṇe 'tivikhyātaḥ śūro vānarapuṃgavaḥ // 3.147.11
rāmapatnīkṛte yena śatayojanam āyataḥ / sāgaraḥ plavagendreṇa krameṇaikena laṅghitaḥ // 3.147.12
sa me bhrātā mahāvīryas tulyo 'haṃ tasya tejasā / bale parākrame yuddhe śakto 'haṃ tava nigrahe // 3.147.13
uttiṣṭha dehi me mārgaṃ paśya vā me 'dya pauruṣam / macchāsanam akurvāṇaṃ mā tvā neṣye yamakṣayam // 3.147.14
vijñāya taṃ balonmattaṃ bāhuvīryeṇa garvitam / hṛdayenāvahasyainaṃ hanūmān vākyam abravīt // 3.147.15
prasīda nāsti me śaktir utthātuṃ jarayānagha / mamānukampayā tv etat puccham utsārya gamyatām // 3.147.16
sāvajñam atha vāmena smayañ jagrāha pāṇinā / na cāśakac cālayituṃ bhīmaḥ pucchaṃ mahākapeḥ // 3.147.17
uccikṣepa punar dorbhyām indrāyudham ivocchritam / noddhartum aśakad bhīmo dorbhyām api mahābalaḥ // 3.147.18
utkṣiptabhrūr vivṛttākṣaḥ saṃhatabhrukuṭīmukhaḥ / svinnagātro 'bhavad bhīmo na coddhartuṃ śaśāka ha // 3.147.19
yatnavān api tu śrīmāṃl lāṅgūloddharaṇoddhutaḥ / kapeḥ pārśvagato bhīmas tasthau vrīḍād adhomukhaḥ // 3.147.20
praṇipatya ca kaunteyaḥ prāñjalir vākyam abravīt / prasīda kapiśārdūla duruktaṃ kṣamyatāṃ mama // 3.147.21
siddho vā yadi vā devo gandharvo vātha guhyakaḥ / pṛṣṭaḥ san kāmayā brūhi kas tvaṃ vānararūpadhṛk // 3.147.22
yat te mama parijñāne kautūhalam ariṃdama / tat sarvam akhilena tvaṃ śṛṇu pāṇḍavanandana // 3.147.23
ahaṃ kesariṇaḥ kṣetre vāyunā jagadāyuṣā / jātaḥ kamalapatrākṣa hanūmān nāma vānaraḥ // 3.147.24
sūryaputraṃ ca sugrīvaṃ śakraputraṃ ca vālinam / sarvavānararājānau sarvavānarayūthapāḥ // 3.147.25
upatasthur mahāvīryā mama cāmitrakarśana / sugrīveṇābhavat prītir anilasyāgninā yathā // 3.147.26
nikṛtaḥ sa tato bhrātrā kasmiṃś cit kāraṇāntare / ṛśyamūke mayā sārdhaṃ sugrīvo nyavasac ciram // 3.147.27
atha dāśarathir vīro rāmo nāma mahābalaḥ / viṣṇur mānuṣarūpeṇa cacāra vasudhām imām // 3.147.28
sa pituḥ priyam anvicchan sahabhāryaḥ sahānujaḥ / sadhanur dhanvināṃ śreṣṭho daṇḍakāraṇyam āśritaḥ // 3.147.29
tasya bhāryā janasthānād rāvaṇena hṛtā balāt / vañcayitvā mahābuddhiṃ mṛgarūpeṇa rāghavam // 3.147.30
hṛtadāraḥ saha bhrātrā patnīṃ mārgan sa rāghavaḥ / dṛṣṭavāñ śailaśikhare sugrīvaṃ vānararṣabham // 3.147.31
tena tasyābhavat sakhyaṃ rāghavasya mahātmanaḥ / sa hatvā vālinaṃ rājye sugrīvaṃ pratyapādayat // 3.147.32
sa harīn preṣayām āsa sītāyāḥ parimārgaṇe // 3.147.32.2
tato vānarakoṭībhir yāṃ vayaṃ prasthitā diśam / tatra pravṛttiḥ sītāyā gṛdhreṇa pratipāditā // 3.147.33
tato 'haṃ kāryasiddhyarthaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ / śatayojanavistīrṇam arṇavaṃ sahasāplutaḥ // 3.147.34
dṛṣṭā sā ca mayā devī rāvaṇasya niveśane / pratyāgataś cāpi punar nāma tatra prakāśya vai // 3.147.35
tato rāmeṇa vīreṇa hatvā tān sarvarākṣasān / punaḥ pratyāhṛtā bhāryā naṣṭā vedaśrutir yathā // 3.147.36
tataḥ pratiṣṭhite rāme vīro 'yaṃ yācito mayā / yāvad rāmakathā vīra bhavel lokeṣu śatruhan // 3.147.37
tāvaj jīveyam ity evaṃ tathāstv iti ca so 'bravīt // 3.147.37.2
daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca / rājyaṃ kāritavān rāmas tatas tu tridivaṃ gataḥ // 3.147.38
tad ihāpsarasas tāta gandharvāś ca sadānagha / tasya vīrasya caritaṃ gāyantyo ramayanti mām // 3.147.39
ayaṃ ca mārgo martyānām agamyaḥ kurunandana / tato 'haṃ ruddhavān mārgaṃ tavemaṃ devasevitam // 3.147.40
dharṣayed vā śaped vāpi mā kaś cid iti bhārata // 3.147.40.2
divyo devapatho hy eṣa nātra gacchanti mānuṣāḥ / yadartham āgataś cāsi tat saro 'bhyarṇa eva hi // 3.147.41
evam ukto mahābāhur bhīmasenaḥ pratāpavān / praṇipatya tataḥ prītyā bhrātaraṃ hṛṣṭamānasaḥ // 3.148.1
uvāca ślakṣṇayā vācā hanūmantaṃ kapīśvaram // 3.148.1.2
mayā dhanyataro nāsti yad āryaṃ dṛṣṭavān aham / anugraho me sumahāṃs tṛptiś ca tava darśanāt // 3.148.2
evaṃ tu kṛtam icchāmi tvayāryādya priyaṃ mama / yat te tadāsīt plavataḥ sāgaraṃ makarālayam // 3.148.3
rūpam apratimaṃ vīra tad icchāmi nirīkṣitum // 3.148.3.2
evaṃ tuṣṭo bhaviṣyāmi śraddhāsyāmi ca te vacaḥ / evam uktaḥ sa tejasvī prahasya harir abravīt // 3.148.4
na tac chakyaṃ tvayā draṣṭuṃ rūpaṃ nānyena kena cit / kālāvasthā tadā hy anyā vartate sā na sāṃpratam // 3.148.5
anyaḥ kṛtayuge kālas tretāyāṃ dvāpare 'paraḥ / ayaṃ pradhvaṃsanaḥ kālo nādya tad rūpam asti me // 3.148.6
bhūmir nadyo nagāḥ śailāḥ siddhā devā maharṣayaḥ / kālaṃ samanuvartante yathā bhāvā yuge yuge // 3.148.7
balavarṣmaprabhāvā hi prahīyanty udbhavanti ca // 3.148.7.2
tad alaṃ tava tad rūpaṃ draṣṭuṃ kurukulodvaha / yugaṃ samanuvartāmi kālo hi duratikramaḥ // 3.148.8
yugasaṃkhyāṃ samācakṣva ācāraṃ ca yuge yuge / dharmakāmārthabhāvāṃś ca varṣma vīryaṃ bhavābhavau // 3.148.9
kṛtaṃ nāma yugaṃ tāta yatra dharmaḥ sanātanaḥ / kṛtam eva na kartavyaṃ tasmin kāle yugottame // 3.148.10
na tatra dharmāḥ sīdanti na kṣīyante ca vai prajāḥ / tataḥ kṛtayugaṃ nāma kālena guṇatāṃ gatam // 3.148.11
devadānavagandharvayakṣarākṣasapannagāḥ / nāsan kṛtayuge tāta tadā na krayavikrayāḥ // 3.148.12
na sāmayajuṛgvarṇāḥ kriyā nāsīc ca mānavī / abhidhyāya phalaṃ tatra dharmaḥ saṃnyāsa eva ca // 3.148.13
na tasmin yugasaṃsarge vyādhayo nendriyakṣayaḥ / nāsūyā nāpi ruditaṃ na darpo nāpi paiśunam // 3.148.14
na vigrahaḥ kutas tandrī na dveṣo nāpi vaikṛtam / na bhayaṃ na ca saṃtāpo na cerṣyā na ca matsaraḥ // 3.148.15
tataḥ paramakaṃ brahma yā gatir yogināṃ parā / ātmā ca sarvabhūtānāṃ śuklo nārāyaṇas tadā // 3.148.16
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāś ca kṛtalakṣaṇāḥ / kṛte yuge samabhavan svakarmaniratāḥ prajāḥ // 3.148.17
samāśramaṃ samācāraṃ samajñānamatībalam / tadā hi samakarmāṇo varṇā dharmān avāpnuvan // 3.148.18
ekavedasamāyuktā ekamantravidhikriyāḥ / pṛthagdharmās tv ekavedā dharmam ekam anuvratāḥ // 3.148.19
cāturāśramyayuktena karmaṇā kālayoginā / akāmaphalasaṃyogāt prāpnuvanti parāṃ gatim // 3.148.20
ātmayogasamāyukto dharmo 'yaṃ kṛtalakṣaṇaḥ / kṛte yuge catuṣpādaś cāturvarṇyasya śāśvataḥ // 3.148.21
etat kṛtayugaṃ nāma traiguṇyaparivarjitam / tretām api nibodha tvaṃ yasmin satraṃ pravartate // 3.148.22
pādena hrasate dharmo raktatāṃ yāti cācyutaḥ / satyapravṛttāś ca narāḥ kriyādharmaparāyaṇāḥ // 3.148.23
tato yajñāḥ pravartante dharmāś ca vividhāḥ kriyāḥ / tretāyāṃ bhāvasaṃkalpāḥ kriyādānaphalodayāḥ // 3.148.24
pracalanti na vai dharmāt tapodānaparāyaṇāḥ / svadharmasthāḥ kriyāvanto janās tretāyuge 'bhavan // 3.148.25
dvāpare 'pi yuge dharmo dvibhāgonaḥ pravartate / viṣṇur vai pītatāṃ yāti caturdhā veda eva ca // 3.148.26
tato 'nye ca caturvedās trivedāś ca tathāpare / dvivedāś caikavedāś cāpy anṛcaś ca tathāpare // 3.148.27
evaṃ śāstreṣu bhinneṣu bahudhā nīyate kriyā / tapodānapravṛttā ca rājasī bhavati prajā // 3.148.28
ekavedasya cājñānād vedās te bahavaḥ kṛtāḥ / satyasya ceha vibhraṃśāt satye kaś cid avasthitaḥ // 3.148.29
satyāt pracyavamānānāṃ vyādhayo bahavo 'bhavan / kāmāś copadravāś caiva tadā daivatakāritāḥ // 3.148.30
yair ardyamānāḥ subhṛśaṃ tapas tapyanti mānavāḥ / kāmakāmāḥ svargakāmā yajñāṃs tanvanti cāpare // 3.148.31
evaṃ dvāparam āsādya prajāḥ kṣīyanty adharmataḥ / pādenaikena kaunteya dharmaḥ kaliyuge sthitaḥ // 3.148.32
tāmasaṃ yugam āsādya kṛṣṇo bhavati keśavaḥ / vedācārāḥ praśāmyanti dharmayajñakriyās tathā // 3.148.33
ītayo vyādhayas tandrī doṣāḥ krodhādayas tathā / upadravāś ca vartante ādhayo vyādhayas tathā // 3.148.34
yugeṣv āvartamāneṣu dharmo vyāvartate punaḥ / dharme vyāvartamāne tu loko vyāvartate punaḥ // 3.148.35
loke kṣīṇe kṣayaṃ yānti bhāvā lokapravartakāḥ / yugakṣayakṛtā dharmāḥ prārthanāni vikurvate // 3.148.36
etat kaliyugaṃ nāma acirād yat pravartate / yugānuvartanaṃ tv etat kurvanti cirajīvinaḥ // 3.148.37
yac ca te matparijñāne kautūhalam ariṃdama / anarthakeṣu ko bhāvaḥ puruṣasya vijānataḥ // 3.148.38
etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / yugasaṃkhyāṃ mahābāho svasti prāpnuhi gamyatām // 3.148.39
pūrvarūpam adṛṣṭvā te na yāsyāmi kathaṃ cana / yadi te 'ham anugrāhyo darśayātmānam ātmanā // 3.149.1
evam uktas tu bhīmena smitaṃ kṛtvā plavaṃgamaḥ / tad rūpaṃ darśayām āsa yad vai sāgaralaṅghane // 3.149.2
bhrātuḥ priyam abhīpsan vai cakāra sumahad vapuḥ / dehas tasya tato 'tīva vardhaty āyāmavistaraiḥ // 3.149.3
tad rūpaṃ kadalīṣaṇḍaṃ chādayann amitadyutiḥ / gireś cocchrayam āgamya tasthau tatra sa vānaraḥ // 3.149.4
samucchritamahākāyo dvitīya iva parvataḥ / tāmrekṣaṇas tīkṣṇadaṃṣṭro bhṛkuṭīkṛtalocanaḥ // 3.149.5
dīrghalāṅgūlam āvidhya diśo vyāpya sthitaḥ kapiḥ // 3.149.5.2
tad rūpaṃ mahad ālakṣya bhrātuḥ kauravanandanaḥ / visismiye tadā bhīmo jahṛṣe ca punaḥ punaḥ // 3.149.6
tam arkam iva tejobhiḥ sauvarṇam iva parvatam / pradīptam iva cākāśaṃ dṛṣṭvā bhīmo nyamīlayat // 3.149.7
ābabhāṣe ca hanumān bhīmasenaṃ smayann iva / etāvad iha śaktas tvaṃ rūpaṃ draṣṭuṃ mamānagha // 3.149.8
vardhe 'haṃ cāpy ato bhūyo yāvan me manasepsitam / bhīma śatruṣu cātyarthaṃ vardhate mūrtir ojasā // 3.149.9
tad adbhutaṃ mahāraudraṃ vindhyamandarasaṃnibham / dṛṣṭvā hanūmato varṣma saṃbhrāntaḥ pavanātmajaḥ // 3.149.10
pratyuvāca tato bhīmaḥ saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ / kṛtāñjalir adīnātmā hanūmantam avasthitam // 3.149.11
dṛṣṭaṃ pramāṇaṃ vipulaṃ śarīrasyāsya te vibho / saṃharasva mahāvīrya svayam ātmānam ātmanā // 3.149.12
na hi śaknomi tvāṃ draṣṭuṃ divākaram ivoditam / aprameyam anādhṛṣyaṃ mainākam iva parvatam // 3.149.13
vismayaś caiva me vīra sumahān manaso 'dya vai / yad rāmas tvayi pārśvasthe svayaṃ rāvaṇam abhyagāt // 3.149.14
tvam eva śaktas tāṃ laṅkāṃ sayodhāṃ sahavāhanām / svabāhubalam āśritya vināśayitum ojasā // 3.149.15
na hi te kiṃ cid aprāpyaṃ mārutātmaja vidyate / tava naikasya paryāpto rāvaṇaḥ sagaṇo yudhi // 3.149.16
evam uktas tu bhīmena hanūmān plavagarṣabhaḥ / pratyuvāca tato vākyaṃ snigdhagambhīrayā girā // 3.149.17
evam etan mahābāho yathā vadasi bhārata / bhīmasena na paryāpto mamāsau rākṣasādhamaḥ // 3.149.18
mayā tu tasmin nihate rāvaṇe lokakaṇṭake / kīrtir naśyed rāghavasya tata etad upekṣitam // 3.149.19
tena vīreṇa hatvā tu sagaṇaṃ rākṣasādhipam / ānītā svapuraṃ sītā loke kīrtiś ca sthāpitā // 3.149.20
tad gaccha vipulaprajña bhrātuḥ priyahite rataḥ / ariṣṭaṃ kṣemam adhvānaṃ vāyunā parirakṣitaḥ // 3.149.21
eṣa panthāḥ kuruśreṣṭha saugandhikavanāya te / drakṣyase dhanadodyānaṃ rakṣitaṃ yakṣarākṣasaiḥ // 3.149.22
na ca te tarasā kāryaḥ kusumāvacayaḥ svayam / daivatāni hi mānyāni puruṣeṇa viśeṣataḥ // 3.149.23
balihomanamaskārair mantraiś ca bharatarṣabha / daivatāni prasādaṃ hi bhaktyā kurvanti bhārata // 3.149.24
mā tāta sāhasaṃ kārṣīḥ svadharmam anupālaya / svadharmasthaḥ paraṃ dharmaṃ budhyasvāgamayasva ca // 3.149.25
na hi dharmam avijñāya vṛddhān anupasevya ca / dharmo vai vedituṃ śakyo bṛhaspatisamair api // 3.149.26
adharmo yatra dharmākhyo dharmaś cādharmasaṃjñitaḥ / vijñātavyo vibhāgena yatra muhyanty abuddhayaḥ // 3.149.27
ācārasaṃbhavo dharmo dharmād vedāḥ samutthitāḥ / vedair yajñāḥ samutpannā yajñair devāḥ pratiṣṭhitāḥ // 3.149.28
vedācāravidhānoktair yajñair dhāryanti devatāḥ / bṛhaspatyuśanoktaiś ca nayair dhāryanti mānavāḥ // 3.149.29
paṇyākaravaṇijyābhiḥ kṛṣyātho yonipoṣaṇaiḥ / vārtayā dhāryate sarvaṃ dharmair etair dvijātibhiḥ // 3.149.30
trayī vārtā daṇḍanītis tisro vidyā vijānatām / tābhiḥ samyakprayuktābhir lokayātrā vidhīyate // 3.149.31
sā ced dharmakriyā na syāt trayīdharmam ṛte bhuvi / daṇḍanītim ṛte cāpi nirmaryādam idaṃ bhavet // 3.149.32
vārtādharme hy avartantyo vinaśyeyur imāḥ prajāḥ / supravṛttais tribhir hy etair dharmaiḥ sūyanti vai prajāḥ // 3.149.33
dvijānām amṛtaṃ dharmo hy ekaś caivaikavarṇikaḥ / yajñādhyayanadānāni trayaḥ sādhāraṇāḥ smṛtāḥ // 3.149.34
yājanādhyāpane cobhe brāhmaṇānāṃ pratigrahaḥ / pālanaṃ kṣatriyāṇāṃ vai vaiśyadharmaś ca poṣaṇam // 3.149.35
śuśrūṣā tu dvijātīnāṃ śūdrāṇāṃ dharma ucyate / bhaikṣahomavratair hīnās tathaiva guruvāsinām // 3.149.36
kṣatradharmo 'tra kaunteya tava dharmābhirakṣaṇam / svadharmaṃ pratipadyasva vinīto niyatendriyaḥ // 3.149.37
vṛddhaiḥ saṃmantrya sadbhiś ca buddhimadbhiḥ śrutānvitaiḥ / susthitaḥ śāsti daṇḍena vyasanī paribhūyate // 3.149.38
nigrahānugrahaiḥ samyag yadā rājā pravartate / tadā bhavati lokasya maryādā suvyavasthitā // 3.149.39
tasmād deśe ca durge ca śatrumitrabaleṣu ca / nityaṃ cāreṇa boddhavyaṃ sthānaṃ vṛddhiḥ kṣayas tathā // 3.149.40
rājñām upāyāś catvāro buddhimantraḥ parākramaḥ / nigrahānugrahau caiva dākṣyaṃ tatkāryasādhanam // 3.149.41
sāmnā dānena bhedena daṇḍenopekṣaṇena ca / sādhanīyāni kāryāṇi samāsavyāsayogataḥ // 3.149.42
mantramūlā nayāḥ sarve cārāś ca bharatarṣabha / sumantritair nayaiḥ siddhis tadvidaiḥ saha mantrayet // 3.149.43
striyā mūḍhena lubdhena bālena laghunā tathā / na mantrayeta guhyāni yeṣu conmādalakṣaṇam // 3.149.44
mantrayet saha vidvadbhiḥ śaktaiḥ karmāṇi kārayet / snigdhaiś ca nītivinyāsān mūrkhān sarvatra varjayet // 3.149.45
dhārmikān dharmakāryeṣu arthakāryeṣu paṇḍitān / strīṣu klībān niyuñjīta krūrān krūreṣu karmasu // 3.149.46
svebhyaś caiva parebhyaś ca kāryākāryasamudbhavā / buddhiḥ karmasu vijñeyā ripūṇāṃ ca balābalam // 3.149.47
buddhyā supratipanneṣu kuryāt sādhuparigraham / nigrahaṃ cāpy aśiṣṭeṣu nirmaryādeṣu kārayet // 3.149.48
nigrahe pragrahe samyag yadā rājā pravartate / tadā bhavati lokasya maryādā suvyavasthitā // 3.149.49
eṣa te vihitaḥ pārtha ghoro dharmo duranvayaḥ / taṃ svadharmavibhāgena vinayastho 'nupālaya // 3.149.50
tapodharmadamejyābhir viprā yānti yathā divam / dānātithyakriyādharmair yānti vaiśyāś ca sadgatim // 3.149.51
kṣatraṃ yāti tathā svargaṃ bhuvi nigrahapālanaiḥ / samyak praṇīya daṇḍaṃ hi kāmadveṣavivarjitāḥ // 3.149.52
alubdhā vigatakrodhāḥ satāṃ yānti salokatām // 3.149.52.2
tataḥ saṃhṛtya vipulaṃ tad vapuḥ kāmavardhitam / bhīmasenaṃ punar dorbhyāṃ paryaṣvajata vānaraḥ // 3.150.1
pariṣvaktasya tasyāśu bhrātrā bhīmasya bhārata / śramo nāśam upāgacchat sarvaṃ cāsīt pradakṣiṇam // 3.150.2
tataḥ punar athovāca paryaśrunayano hariḥ / bhīmam ābhāṣya sauhārdād bāṣpagadgadayā girā // 3.150.3
gaccha vīra svam āvāsaṃ smartavyo 'smi kathāntare / ihasthaś ca kuruśreṣṭha na nivedyo 'smi kasya cit // 3.150.4
dhanadasyālayāc cāpi visṛṣṭānāṃ mahābala / deśakāla ihāyātuṃ devagandharvayoṣitām // 3.150.5
mamāpi saphalaṃ cakṣuḥ smāritaś cāsmi rāghavam / mānuṣaṃ gātrasaṃsparśaṃ gatvā bhīma tvayā saha // 3.150.6
tad asmaddarśanaṃ vīra kaunteyāmogham astu te / bhrātṛtvaṃ tvaṃ puraskṛtya varaṃ varaya bhārata // 3.150.7
yadi tāvan mayā kṣudrā gatvā vāraṇasāhvayam / dhārtarāṣṭrā nihantavyā yāvad etat karomy aham // 3.150.8
śilayā nagaraṃ vā tan marditavyaṃ mayā yadi / yāvad adya karomy etat kāmaṃ tava mahābala // 3.150.9
bhīmasenas tu tad vākyaṃ śrutvā tasya mahātmanaḥ / pratyuvāca hanūmantaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā // 3.150.10
kṛtam eva tvayā sarvaṃ mama vānarapuṃgava / svasti te 'stu mahābāho kṣāmaye tvāṃ prasīda me // 3.150.11
sanāthāḥ pāṇḍavāḥ sarve tvayā nāthena vīryavan / tavaiva tejasā sarvān vijeṣyāmo vayaṃ ripūn // 3.150.12
evam uktas tu hanumān bhīmasenam abhāṣata / bhrātṛtvāt sauhṛdāc cāpi kariṣyāmi tava priyam // 3.150.13
camūṃ vigāhya śatrūṇāṃ śaraśaktisamākulām / yadā siṃharavaṃ vīra kariṣyasi mahābala // 3.150.14
tadāhaṃ bṛṃhayiṣyāmi svaraveṇa ravaṃ tava // 3.150.14.2
vijayasya dhvajasthaś ca nādān mokṣyāmi dāruṇān / śatrūṇāṃ te prāṇaharān ity uktvāntaradhīyata // 3.150.15
gate tasmin harivare bhīmo 'pi balināṃ varaḥ / tena mārgeṇa vipulaṃ vyacarad gandhamādanam // 3.150.16
anusmaran vapus tasya śriyaṃ cāpratimāṃ bhuvi / māhātmyam anubhāvaṃ ca smaran dāśarather yayau // 3.150.17
sa tāni ramaṇīyāni vanāny upavanāni ca / viloḍayām āsa tadā saugandhikavanepsayā // 3.150.18
phullapadmavicitrāṇi puṣpitāni vanāni ca / mattavāraṇayūthāni paṅkaklinnāni bhārata // 3.150.19
varṣatām iva meghānāṃ vṛndāni dadṛśe tadā // 3.150.19.2
hariṇaiś cañcalāpāṅgair hariṇīsahitair vane / saśaṣpakavalaiḥ śrīmān pathi dṛṣṭo drutaṃ yayau // 3.150.20
mahiṣaiś ca varāhaiś ca śārdūlaiś ca niṣevitam / vyapetabhīr giriṃ śauryād bhīmaseno vyagāhata // 3.150.21
kusumānataśākhaiś ca tāmprapallavakomalaiḥ / yācyamāna ivāraṇye drumair mārutakampitaiḥ // 3.150.22
kṛtapadmāñjalipuṭā mattaṣaṭpadasevitāḥ / priyatīrthavanā mārge padminīḥ samatikraman // 3.150.23
sajjamānamanodṛṣṭiḥ phulleṣu girisānuṣu / draupadīvākyapātheyo bhīmaḥ śīghrataraṃ yayau // 3.150.24
parivṛtte 'hani tataḥ prakīrṇahariṇe vane / kāñcanair vimalaiḥ padmair dadarśa vipulāṃ nadīm // 3.150.25
mattakāraṇḍavayutāṃ cakravākopaśobhitām / racitām iva tasyādrer mālāṃ vimalapaṅkajām // 3.150.26
tasyāṃ nadyāṃ mahāsattvaḥ saugandhikavanaṃ mahat / apaśyat prītijananaṃ bālārkasadṛśadyuti // 3.150.27
tad dṛṣṭvā labdhakāmaḥ sa manasā pāṇḍunandanaḥ / vanavāsaparikliṣṭāṃ jagāma manasā priyām // 3.150.28
sa gatvā nalinīṃ ramyāṃ rākṣasair abhirakṣitām / kailāsaśikhare ramye dadarśa śubhakānane // 3.151.1
kuberabhavanābhyāśe jātāṃ parvatanirjhare / suramyāṃ vipulacchāyāṃ nānādrumalatāvṛtām // 3.151.2
haritāmbujasaṃchannāṃ divyāṃ kanakapuṣkarām / pavitrabhūtāṃ lokasya śubhām adbhutadarśanām // 3.151.3
tatrāmṛtarasaṃ śītaṃ laghu kuntīsutaḥ śubham / dadarśa vimalaṃ toyaṃ śivaṃ bahu ca pāṇḍavaḥ // 3.151.4
tāṃ tu puṣkariṇīṃ ramyāṃ padmasaugandhikāyutām / jātarūpamayaiḥ padmaiś channāṃ paramagandhibhiḥ // 3.151.5
vaiḍūryavaranālaiś ca bahucitrair manoharaiḥ / haṃsakāraṇḍavoddhūtaiḥ sṛjadbhir amalaṃ rajaḥ // 3.151.6
ākrīḍaṃ yakṣarājasya kuberasya mahātmanaḥ / gandharvair apsarobhiś ca devaiś ca paramārcitām // 3.151.7
sevitām ṛṣibhir divyāṃ yakṣaiḥ kiṃpuruṣais tathā / rākṣasaiḥ kiṃnaraiś caiva guptāṃ vaiśravaṇena ca // 3.151.8
tāṃ ca dṛṣṭvaiva kaunteyo bhīmaseno mahābalaḥ / babhūva paramaprīto divyaṃ saṃprekṣya tat saraḥ // 3.151.9
tac ca krodhavaśā nāma rākṣasā rājaśāsanāt / rakṣanti śatasāhasrāś citrāyudhaparicchadāḥ // 3.151.10
te tu dṛṣṭvaiva kaunteyam ajinaiḥ parivāritam / rukmāṅgadadharaṃ vīraṃ bhīmaṃ bhīmaparākramam // 3.151.11
sāyudhaṃ baddhanistriṃśam aśaṅkitam ariṃdamam / puṣkarepsum upāyāntam anyonyam abhicukruśuḥ // 3.151.12
ayaṃ puruṣaśārdūlaḥ sāyudho 'jinasaṃvṛtaḥ / yac cikīrṣur iha prāptas tat saṃpraṣṭum ihārhatha // 3.151.13
tataḥ sarve mahābāhuṃ samāsādya vṛkodaram / tejoyuktam apṛcchanta kas tvam ākhyātum arhasi // 3.151.14
muniveṣadharaś cāsi cīravāsāś ca lakṣyase / yadartham asi saṃprāptas tad ācakṣva mahādyute // 3.151.15
pāṇḍavo bhīmaseno 'haṃ dharmaputrād anantaraḥ / viśālāṃ badarīṃ prāpto bhrātṛbhiḥ saha rākṣasāḥ // 3.152.1
apaśyat tatra pañcālī saugandhikam anuttamam / aniloḍham ito nūnaṃ sā bahūni parīpsati // 3.152.2
tasyā mām anavadyāṅgyā dharmapatnyāḥ priye sthitam / puṣpāhāram iha prāptaṃ nibodhata niśācarāḥ // 3.152.3
ākrīḍo 'yaṃ kuberasya dayitaḥ puruṣarṣabha / neha śakyaṃ manuṣyeṇa vihartuṃ martyadharmiṇā // 3.152.4
devarṣayas tathā yakṣā devāś cātra vṛkodara / āmantrya yakṣapravaraṃ pibanti viharanti ca // 3.152.5
gandharvāpsarasaś caiva viharanty atra pāṇḍava // 3.152.5.2
anyāyeneha yaḥ kaś cid avamanya dhaneśvaram / vihartum icched durvṛttaḥ sa vinaśyed asaṃśayam // 3.152.6
tam anādṛtya padmāni jihīrṣasi balād itaḥ / dharmarājasya cātmānaṃ bravīṣi bhrātaraṃ katham // 3.152.7
rākṣasās taṃ na paśyāmi dhaneśvaram ihāntike / dṛṣṭvāpi ca mahārājaṃ nāhaṃ yācitum utsahe // 3.152.8
na hi yācanti rājāna eṣa dharmaḥ sanātanaḥ / na cāhaṃ hātum icchāmi kṣātradharmaṃ kathaṃ cana // 3.152.9
iyaṃ ca nalinī ramyā jātā parvatanirjhare / neyaṃ bhavanam āsādya kuberasya mahātmanaḥ // 3.152.10
tulyā hi sarvabhūtānām iyaṃ vaiśravaṇasya ca / evaṃgateṣu dravyeṣu kaḥ kaṃ yācitum arhati // 3.152.11
ity uktvā rākṣasān sarvān bhīmaseno vyagāhata / tataḥ sa rākṣasair vācā pratiṣiddhaḥ pratāpavān // 3.152.12
mā maivam iti sakrodhair bhartsayadbhiḥ samantataḥ // 3.152.12.2
kadarthīkṛtya tu sa tān rākṣasān bhīmavikramaḥ / vyagāhata mahātejās te taṃ sarve nyavārayan // 3.152.13
gṛhṇīta badhnīta nikṛntatemaṃ; pacāma khādāma ca bhīmasenam / kruddhā bruvanto 'nuyayur drutaṃ te; śastrāṇi codyamya vivṛttanetrāḥ // 3.152.14
tataḥ sa gurvīṃ yamadaṇḍakalpāṃ; mahāgadāṃ kāñcanapaṭṭanaddhām / pragṛhya tān abhyapatat tarasvī; tato 'bravīt tiṣṭhata tiṣṭhateti // 3.152.15
te taṃ tadā tomarapaṭṭiśādyair; vyāvidhya śastraiḥ sahasābhipetuḥ / jighāṃsavaḥ krodhavaśāḥ subhīmā; bhīmaṃ samantāt parivavrur ugrāḥ // 3.152.16
vātena kuntyāṃ balavān sa jātaḥ; śūras tarasvī dviṣatāṃ nihantā / satye ca dharme ca rataḥ sadaiva; parākrame śatrubhir apradhṛṣyaḥ // 3.152.17
teṣāṃ sa mārgān vividhān mahātmā; nihatya śastrāṇi ca śātravāṇām / yathāpravīrān nijaghāna vīraḥ; paraḥśatān puṣkariṇīsamīpe // 3.152.18
te tasya vīryaṃ ca balaṃ ca dṛṣṭvā; vidyābalaṃ bāhubalaṃ tathaiva / aśaknuvantaḥ sahitāḥ samantād; dhatapravīrāḥ sahasā nivṛttāḥ // 3.152.19
vidīryamāṇās tata eva tūrṇam; ākāśam āsthāya vimūḍhasaṃjñāḥ / kailāsaśṛṅgāṇy abhidudruvus te; bhīmārditāḥ krodhavaśāḥ prabhagnāḥ // 3.152.20
sa śakravad dānavadaityasaṃghān; vikramya jitvā ca raṇe 'risaṃghān / vigāhya tāṃ puṣkariṇīṃ jitāriḥ; kāmāya jagrāha tato 'mbujāni // 3.152.21
tataḥ sa pītvāmṛtakalpam ambho; bhūyo babhūvottamavīryatejāḥ / utpāṭya jagrāha tato 'mbujāni; saugandhikāny uttamagandhavanti // 3.152.22
tatas tu te krodhavaśāḥ sametya; dhaneśvaraṃ bhīmabalapraṇunnāḥ / bhīmasya vīryaṃ ca balaṃ ca saṃkhye; yathāvad ācakhyur atīva dīnāḥ // 3.152.23
teṣāṃ vacas tat tu niśamya devaḥ; prahasya rakṣāṃśi tato 'bhyuvāca / gṛhṇātu bhīmo jalajāni kāmaṃ; kṛṣṇānimittaṃ viditaṃ mamaitat // 3.152.24
tato 'bhyanujñāya dhaneśvaraṃ te; jagmuḥ kurūṇāṃ pravaraṃ viroṣāḥ / bhīmaṃ ca tasyāṃ dadṛśur nalinyāṃ; yathopajoṣaṃ viharantam ekam // 3.152.25
tatas tāni mahārhāṇi divyāni bharatarṣabha / bahūni bahurūpāṇi virajāṃsi samādade // 3.153.1
tato vāyur mahāñ śīghro nīcaiḥ śarkarakarṣaṇaḥ / prādurāsīt kharasparśaḥ saṃgrāmam abhicodayan // 3.153.2
papāta mahatī colkā sanirghātā mahāprabhā / niṣprabhaś cābhavat sūryaś channaraśmis tamovṛtaḥ // 3.153.3
nirghātaś cābhavad bhīmo bhīme vikramam āsthite / cacāla pṛthivī cāpi pāṃsuvarṣaṃ papāta ca // 3.153.4
salohitā diśaś cāsan kharavāco mṛgadvijāḥ / tamovṛtam abhūt sarvaṃ na prajñāyata kiṃ cana // 3.153.5
tad adbhutam abhiprekṣya dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / uvāca vadatāṃ śreṣṭhaḥ ko 'smān abhibhaviṣyati // 3.153.6
sajjībhavata bhadraṃ vaḥ pāṇḍavā yuddhadurmadāḥ / yathārūpāṇi paśyāmi svabhyagro naḥ parākramaḥ // 3.153.7
evam uktvā tato rājā vīkṣāṃ cakre samantataḥ / apaśyamāno bhīmaṃ ca dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 3.153.8
tatra kṛṣṇāṃ yamau caiva samīpasthān ariṃdamaḥ / papraccha bhrātaraṃ bhīmaṃ bhīmakarmāṇam āhave // 3.153.9
kaccin na bhīmaḥ pāñcāli kiṃ cit kṛtyaṃ cikīrṣati / kṛtavān api vā vīraḥ sāhasaṃ sāhasapriyaḥ // 3.153.10
ime hy akasmād utpātā mahāsamaradarśinaḥ / darśayanto bhayaṃ tīvraṃ prādurbhūtāḥ samantataḥ // 3.153.11
taṃ tathā vādinaṃ kṛṣṇā pratyuvāca manasvinī / priyā priyaṃ cikīrṣantī mahiṣī cāruhāsinī // 3.153.12
yat tat saugandhikaṃ rājann āhṛtaṃ mātariśvanā / tan mayā bhīmasenasya prītayādyopapāditam // 3.153.13
api cokto mayā vīro yadi paśyed bahūny api / tāni sarvāṇy upādāya śīghram āgamyatām iti // 3.153.14
sa tu nūnaṃ mahābāhuḥ priyārthaṃ mama pāṇḍavaḥ / prāgudīcīṃ diśaṃ rājaṃs tāny āhartum ito gataḥ // 3.153.15
uktas tv evaṃ tayā rājā yamāv idam athābravīt / gacchāma sahitās tūrṇaṃ yena yāto vṛkodaraḥ // 3.153.16
vahantu rākṣasā viprān yathāśrāntān yathākṛśān / tvam apy amarasaṃkāśa vaha kṛṣṇāṃ ghaṭotkaca // 3.153.17
vyaktaṃ dūram ito bhīmaḥ praviṣṭa iti me matiḥ / ciraṃ ca tasya kālo 'yaṃ sa ca vāyusamo jave // 3.153.18
tarasvī vainateyasya sadṛśo bhuvi laṅghane / utpated api cākāśaṃ nipatec ca yathecchakam // 3.153.19
tam anviyāma bhavatāṃ prabhāvād rajanīcarāḥ / purā sa nāparādhnoti siddhānāṃ brahmavādinām // 3.153.20
tathety uktvā tu te sarve haiḍimbapramukhās tadā / uddeśajñāḥ kuberasya nalinyā bharatarṣabha // 3.153.21
ādāya pāṇḍavāṃś caiva tāṃś ca viprān anekaśaḥ / lomaśenaiva sahitāḥ prayayuḥ prītamānasāḥ // 3.153.22
te gatvā sahitāḥ sarve dadṛśus tatra kānane / praphullapaṅkajavatīṃ nalinīṃ sumanoharām // 3.153.23
taṃ ca bhīmaṃ mahātmānaṃ tasyās tīre vyavasthitam / dadṛśur nihatāṃś caiva yakṣān suvipulekṣaṇān // 3.153.24
udyamya ca gadāṃ dorbhyāṃ nadītīre vyavasthitam / prajāsaṃkṣepasamaye daṇḍahastam ivāntakam // 3.153.25
taṃ dṛṣṭvā dharmarājas tu pariṣvajya punaḥ punaḥ / uvāca ślakṣṇayā vācā kaunteya kim idaṃ kṛtam // 3.153.26
sāhasaṃ bata bhadraṃ te devānām api cāpriyam / punar evaṃ na kartavyaṃ mama ced icchasi priyam // 3.153.27
anuśāsya ca kaunteyaṃ padmāni pratigṛhya ca / tasyām eva nalinyāṃ te vijahrur amaropamāḥ // 3.153.28
etasminn eva kāle tu pragṛhītaśilāyudhāḥ / prādurāsan mahākāyās tasyodyānasya rakṣiṇaḥ // 3.153.29
te dṛṣṭvā dharmarājānaṃ devarṣiṃ cāpi lomaśam / nakulaṃ sahadevaṃ ca tathānyān brāhmaṇarṣabhān // 3.153.30
vinayenānatāḥ sarve praṇipetuś ca bhārata // 3.153.30.2
sāntvitā dharmarājena praseduḥ kṣaṇadācarāḥ / viditāś ca kuberasya tatas te narapuṃgavāḥ // 3.153.31
ūṣur nāticiraṃ kālaṃ ramamāṇāḥ kurūdvahāḥ // 3.153.31.2
tatas tān pariviśvastān vasatas tatra pāṇḍavān / gateṣu teṣu rakṣaḥsu bhīmasenātmaje 'pi ca // 3.154.1
rahitān bhīmasenena kadā cit tān yadṛcchayā / jahāra dharmarājānaṃ yamau kṛṣṇāṃ ca rākṣasaḥ // 3.154.2
brāhmaṇo mantrakuśalaḥ sarvāstreṣv astravittamaḥ / iti bruvan pāṇḍaveyān paryupāste sma nityadā // 3.154.3
parīkṣamāṇaḥ pārthānāṃ kalāpāni dhanūṃṣi ca / antaraṃ samabhiprepsur nāmnā khyāto jaṭāsuraḥ // 3.154.4
sa bhīmasene niṣkrānte mṛgayārtham ariṃdame / anyad rūpaṃ samāsthāya vikṛtaṃ bhairavaṃ mahat // 3.154.5
gṛhītvā sarvaśastrāṇi draupadīṃ parigṛhya ca / prātiṣṭhata sa duṣṭātmā trīn gṛhītvā ca pāṇḍavān // 3.154.6
sahadevas tu yatnena tato 'pakramya pāṇḍavaḥ / ākrandad bhīmasenaṃ vai yena yāto mahābalaḥ // 3.154.7
tam abravīd dharmarājo hriyamāṇo yudhiṣṭhiraḥ / dharmas te hīyate mūḍha na cainaṃ samavekṣase // 3.154.8
ye 'nye ke cin manuṣyeṣu tiryagyonigatā api / gandharvayakṣarakṣāṃsi vayāṃsi paśavas tathā // 3.154.9
manuṣyān upajīvanti tatas tvam upajīvasi // 3.154.9.2
samṛddhyā hy asya lokasya loko yuṣmākam ṛdhyate / imaṃ ca lokaṃ śocantam anuśocanti devatāḥ // 3.154.10
pūjyamānāś ca vardhante havyakavyair yathāvidhi // 3.154.10.2
vayaṃ rāṣṭrasya goptāro rakṣitāraś ca rākṣasa / rāṣṭrasyārakṣyamāṇasya kuto bhūtiḥ kutaḥ sukham // 3.154.11
na ca rājāvamantavyo rakṣasā jātv anāgasi / aṇur apy apacāraś ca nāsty asmākaṃ narāśana // 3.154.12
drogdhavyaṃ na ca mitreṣu na viśvasteṣu karhi cit / yeṣāṃ cānnāni bhuñjīta yatra ca syāt pratiśrayaḥ // 3.154.13
sa tvaṃ pratiśraye 'smākaṃ pūjyamānaḥ sukhoṣitaḥ / bhuktvā cānnāni duṣprajña katham asmāñ jihīrṣasi // 3.154.14
evam eva vṛthācāro vṛthāvṛddho vṛthāmatiḥ / vṛthāmaraṇam arhas tvaṃ vṛthādya na bhaviṣyasi // 3.154.15
atha ced duṣṭabuddhis tvaṃ sarvair dharmair vivarjitaḥ / pradāya śastrāṇy asmākaṃ yuddhena draupadīṃ hara // 3.154.16
atha cet tvam avijñāya idaṃ karma kariṣyasi / adharmaṃ cāpy akīrtiṃ ca loke prāpsyasi kevalam // 3.154.17
etām adya parāmṛśya striyaṃ rākṣasa mānuṣīm / viṣam etat samāloḍya kumbhena prāśitaṃ tvayā // 3.154.18
tato yudhiṣṭhiras tasya bhārikaḥ samapadyata / sa tu bhārābhibhūtātmā na tathā śīghrago 'bhavat // 3.154.19
athābravīd draupadīṃ ca nakulaṃ ca yudhiṣṭhiraḥ / mā bhaiṣṭa rākṣasān mūḍhād gatir asya mayā hṛtā // 3.154.20
nātidūre mahābāhur bhavitā pavanātmajaḥ / asmin muhūrte saṃprāpte na bhaviṣyati rākṣasaḥ // 3.154.21
sahadevas tu taṃ dṛṣṭvā rākṣasaṃ mūḍhacetasam / uvāca vacanaṃ rājan kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram // 3.154.22
rājan kiṃ nāma tat kṛtyaṃ kṣatriyasyāsty ato 'dhikam / yad yuddhe 'bhimukhaḥ prāṇāṃs tyajec chatrūñ jayeta vā // 3.154.23
eṣa cāsmān vayaṃ cainaṃ yudhyamānāḥ paraṃtapa / sūdayema mahābāho deśakālo hy ayaṃ nṛpa // 3.154.24
kṣatradharmasya saṃprāptaḥ kālaḥ satyaparākrama / jayantaḥ pātyamānā vā prāptum arhāma sadgatim // 3.154.25
rākṣase jīvamāne 'dya ravir astam iyād yadi / nāhaṃ brūyāṃ punar jātu kṣatriyo 'smīti bhārata // 3.154.26
bho bho rākṣasa tiṣṭhasva sahadevo 'smi pāṇḍavaḥ / hatvā vā māṃ nayasvainān hato vādyeha svapsyasi // 3.154.27
tathaiva tasmin bruvati bhīmaseno yadṛcchayā / prādṛśyata mahābāhuḥ savajra iva vāsavaḥ // 3.154.28
so 'paśyad bhrātarau tatra draupadīṃ ca yaśasvinīm / kṣitisthaṃ sahadevaṃ ca kṣipantaṃ rākṣasaṃ tadā // 3.154.29
mārgāc ca rākṣasaṃ mūḍhaṃ kālopahatacetasam / bhramantaṃ tatra tatraiva daivena vinivāritam // 3.154.30
bhrātṝṃs tān hriyato dṛṣṭvā draupadīṃ ca mahābalaḥ / krodham āhārayad bhīmo rākṣasaṃ cedam abravīt // 3.154.31
vijñāto 'si mayā pūrvaṃ ceṣṭañ śastraparīkṣaṇe / āsthā tu tvayi me nāsti yato 'si na hatas tadā // 3.154.32
brahmarūpapraticchanno na no vadasi cāpriyam // 3.154.32.2
priyeṣu caramāṇaṃ tvāṃ na caivāpriyakāriṇam / atithiṃ brahmarūpaṃ ca kathaṃ hanyām anāgasam // 3.154.33
rākṣasaṃ manyamāno 'pi yo hanyān narakaṃ vrajet // 3.154.33.2
apakvasya ca kālena vadhas tava na vidyate / nūnam adyāsi saṃpakvo yathā te matir īdṛśī // 3.154.34
dattā kṛṣṇāpaharaṇe kālenādbhutakarmaṇā // 3.154.34.2
baḍiśo 'yaṃ tvayā grastaḥ kālasūtreṇa lambitaḥ / matsyo 'mbhasīva syūtāsyaḥ kathaṃ me 'dya gamiṣyasi // 3.154.35
yaṃ cāsi prasthito deśaṃ manaḥ pūrvaṃ gataṃ ca te / na taṃ gantāsi gantāsi mārgaṃ bakahiḍimbayoḥ // 3.154.36
evam uktas tu bhīmena rākṣasaḥ kālacoditaḥ / bhīta utsṛjya tān sarvān yuddhāya samupasthitaḥ // 3.154.37
abravīc ca punar bhīmaṃ roṣāt prasphuritādharaḥ / na me mūḍhā diśaḥ pāpa tvadarthaṃ me vilambanam // 3.154.38
śrutā me rākṣasā ye ye tvayā vinihatā raṇe / teṣām adya kariṣyāmi tavāsreṇodakakriyām // 3.154.39
evam uktas tato bhīmaḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan / smayamāna iva krodhāt sākṣāt kālāntakopamaḥ // 3.154.40
bāhusaṃrambham evecchann abhidudrāva rākṣasam // 3.154.40.2
rākṣaso 'pi tadā bhīmaṃ yuddhārthinam avasthitam / abhidudrāva saṃrabdho balo vajradharaṃ yathā // 3.154.41
vartamāne tadā tābhyāṃ bāhuyuddhe sudāruṇe / mādrīputrāv abhikruddhāv ubhāv apy abhyadhāvatām // 3.154.42
nyavārayat tau prahasan kuntīputro vṛkodaraḥ / śakto 'haṃ rākṣasasyeti prekṣadhvam iti cābravīt // 3.154.43
ātmanā bhrātṛbhiś cāhaṃ dharmeṇa sukṛtena ca / iṣṭena ca śape rājan sūdayiṣyāmi rākṣasam // 3.154.44
ity evam uktvā tau vīrau spardhamānau parasparam / bāhubhiḥ samasajjetām ubhau rakṣovṛkodarau // 3.154.45
tayor āsīt saṃprahāraḥ kruddhayor bhīmarakṣasoḥ / amṛṣyamāṇayoḥ saṃkhye devadānavayor iva // 3.154.46
ārujyārujya tau vṛkṣān anyonyam abhijaghnatuḥ / jīmūtāv iva gharmānte vinadantau mahābalau // 3.154.47
babhañjatur mahāvṛkṣān ūrubhir balināṃ varau / anyonyenābhisaṃrabdhau parasparajayaiṣiṇau // 3.154.48
tad vṛkṣayuddham abhavan mahīruhavināśanam / vālisugrīvayor bhrātroḥ pureva kapisiṃhayoḥ // 3.154.49
āvidhyāvidhya tau vṛkṣān muhūrtam itaretaram / tāḍayām āsatur ubhau vinadantau muhur muhuḥ // 3.154.50
tasmin deśe yadā vṛkṣāḥ sarva eva nipātitāḥ / puñjīkṛtāś ca śataśaḥ parasparavadhepsayā // 3.154.51
tadā śilāḥ samādāya muhūrtam iva bhārata / mahābhrair iva śailendrau yuyudhāte mahābalau // 3.154.52
ugrābhir ugrarūpābhir bṛhatībhiḥ parasparam / vajrair iva mahāvegair ājaghnatur amarṣaṇau // 3.154.53
abhihatya ca bhūyas tāv anyonyaṃ baladarpitau / bhujābhyāṃ parigṛhyātha cakarṣāte gajāv iva // 3.154.54
muṣṭibhiś ca mahāghorair anyonyam abhipetatuḥ / tayoś caṭacaṭāśabdo babhūva sumahātmanoḥ // 3.154.55
tataḥ saṃhṛtya muṣṭiṃ tu pañcaśīrṣam ivoragam / vegenābhyahanad bhīmo rākṣasasya śirodharām // 3.154.56
tataḥ śrāntaṃ tu tad rakṣo bhīmasenabhujāhatam / supariśrāntam ālakṣya bhīmaseno 'bhyavartata // 3.154.57
tata enaṃ mahābāhur bāhubhyām amaropamaḥ / samutkṣipya balād bhīmo niṣpipeṣa mahītale // 3.154.58
tasya gātrāṇi sarvāṇi cūrṇayām āsa pāṇḍavaḥ / aratninā cābhihatya śiraḥ kāyād apāharat // 3.154.59
saṃdaṣṭoṣṭhaṃ vivṛttākṣaṃ phalaṃ vṛntād iva cyutam / jaṭāsurasya tu śiro bhīmasenabalād dhṛtam // 3.154.60
papāta rudhirādigdhaṃ saṃdaṣṭadaśanacchadam // 3.154.60.2
taṃ nihatya maheṣvāso yudhiṣṭhiram upāgamat / stūyamāno dvijāgryais tair marudbhir iva vāsavaḥ // 3.154.61
nihate rākṣase tasmin punar nārāyaṇāśramam / abhyetya rājā kaunteyo nivāsam akarot prabhuḥ // 3.155.1
sa samānīya tān sarvān bhrātṝn ity abravīd vacaḥ / draupadyā sahitān kāle saṃsmaran bhrātaraṃ jayam // 3.155.2
samāś catasro 'bhigatāḥ śivena caratāṃ vane / kṛtoddeśaś ca bībhatsuḥ pañcamīm abhitaḥ samām // 3.155.3
prāpya parvatarājānaṃ śvetaṃ śikhariṇāṃ varam / tatrāpi ca kṛtoddeśaḥ samāgamadidṛkṣubhiḥ // 3.155.4
kṛtaś ca samayas tena pārthenāmitatejasā / pañca varṣāṇi vatsyāmi vidyārthīti purā mayi // 3.155.5
tatra gāṇḍīvadhanvānam avāptāstram ariṃdamam / devalokād imaṃ lokaṃ drakṣyāmaḥ punarāgatam // 3.155.6
ity uktvā brāhmaṇān sarvān āmantrayata pāṇḍavaḥ / kāraṇaṃ caiva tat teṣām ācacakṣe tapasvinām // 3.155.7
tam ugratapasaḥ prītāḥ kṛtvā pārthaṃ pradakṣiṇam / brāhmaṇās te 'nvamodanta śivena kuśalena ca // 3.155.8
sukhodarkam imaṃ kleśam acirād bharatarṣabha / kṣatradharmeṇa dharmajña tīrtvā gāṃ pālayiṣyasi // 3.155.9
tat tu rājā vacas teṣāṃ pratigṛhya tapasvinām / pratasthe saha viprais tair bhrātṛbhiś ca paraṃtapaḥ // 3.155.10
draupadyā sahitaḥ śrīmān haiḍimbeyādibhis tathā / rākṣasair anuyātaś ca lomaśenābhirakṣitaḥ // 3.155.11
kva cij jagāma padbhyāṃ tu rākṣasair uhyate kva cit / tatra tatra mahātejā bhrātṛbhiḥ saha suvrataḥ // 3.155.12
tato yudhiṣṭhiro rājā bahūn kleśān vicintayan / siṃhavyāghragajākīrṇām udīcīṃ prayayau diśam // 3.155.13
avekṣamāṇaḥ kailāsaṃ mainākaṃ caiva parvatam / gandhamādanapādāṃś ca meruṃ cāpi śiloccayam // 3.155.14
upary upari śailasya bahvīś ca saritaḥ śivāḥ / prasthaṃ himavataḥ puṇyaṃ yayau saptadaśe 'hani // 3.155.15
dadṛśuḥ pāṇḍavā rājan gandhamādanam antikāt / pṛṣṭhe himavataḥ puṇye nānādrumalatāyute // 3.155.16
salilāvartasaṃjātaiḥ puṣpitaiś ca mahīruhaiḥ / samāvṛtaṃ puṇyatamam āśramaṃ vṛṣaparvaṇaḥ // 3.155.17
tam upakramya rājarṣiṃ dharmātmānam ariṃdamāḥ / pāṇḍavā vṛṣaparvāṇam avandanta gataklamāḥ // 3.155.18
abhyanandat sa rājarṣiḥ putravad bharatarṣabhān / pūjitāś cāvasaṃs tatra saptarātram ariṃdamāḥ // 3.155.19
aṣṭame 'hani saṃprāpte tam ṛṣiṃ lokaviśrutam / āmantrya vṛṣaparvāṇaṃ prasthānaṃ samarocayan // 3.155.20
ekaikaśaś ca tān viprān nivedya vṛṣaparvaṇe / nyāsabhūtān yathākālaṃ bandhūn iva susatkṛtān // 3.155.21
tatas te varavastrāṇi śubhāny ābharaṇāni ca / nyadadhuḥ pāṇḍavās tasminn āśrame vṛṣaparvaṇaḥ // 3.155.22
atītānāgate vidvān kuśalaḥ sarvadharmavit / anvaśāsat sa dharmajñaḥ putravad bharatarṣabhān // 3.155.23
te 'nujñātā mahātmānaḥ prayayur diśam uttarām / kṛṣṇayā sahitā vīrā brāhmaṇaiś ca mahātmabhiḥ // 3.155.24
tān prasthitān anvagacchad vṛṣaparvā mahīpatiḥ // 3.155.24.2
upanyasya mahātejā viprebhyaḥ pāṇḍavāṃs tadā / anusaṃsādhya kaunteyān āśīrbhir abhinandya ca // 3.155.25
vṛṣaparvā nivavṛte panthānam upadiśya ca // 3.155.25.2
nānāmṛgagaṇair juṣṭaṃ kaunteyaḥ satyavikramaḥ / padātir bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ prātiṣṭhata yudhiṣṭhiraḥ // 3.155.26
nānādrumanirodheṣu vasantaḥ śailasānuṣu / parvataṃ viviśuḥ śvetaṃ caturthe 'hani pāṇḍavāḥ // 3.155.27
mahābhraghanasaṃkāśaṃ salilopahitaṃ śubham / maṇikāñcanaramyaṃ ca śailaṃ nānāsamucchrayam // 3.155.28
te samāsādya panthānaṃ yathoktaṃ vṛṣaparvaṇā / anusasrur yathoddeśaṃ paśyanto vividhān nagān // 3.155.29
upary upari śailasya guhāḥ paramadurgamāḥ / sudurgamāṃs te subahūn sukhenaivābhicakramuḥ // 3.155.30
dhaumyaḥ kṛṣṇā ca pārthāś ca lomaśaś ca mahān ṛṣiḥ / agaman sahitās tatra na kaś cid avahīyate // 3.155.31
te mṛgadvijasaṃghuṣṭaṃ nānādvijasamākulam / śākhāmṛgagaṇaiś caiva sevitaṃ sumanoharam // 3.155.32
puṇyaṃ padmasaropetaṃ sapalvalamahāvanam / upatasthur mahāvīryā mālyavantaṃ mahāgirim // 3.155.33
tataḥ kiṃpuruṣāvāsaṃ siddhacāraṇasevitam / dadṛśur hṛṣṭaromāṇaḥ parvataṃ gandhamādanam // 3.155.34
vidyādharānucaritaṃ kiṃnarībhis tathaiva ca / gajasiṃhasamākīrṇam udīrṇaśarabhāyutam // 3.155.35
upetam anyaiś ca tadā mṛgair mṛduninādibhiḥ / te gandhamādanavanaṃ tan nandanavanopamam // 3.155.36
muditāḥ pāṇḍutanayā manohṛdayanandanam / viviśuḥ kramaśo vīrā araṇyaṃ śubhakānanam // 3.155.37
draupadīsahitā vīrās taiś ca viprair mahātmabhiḥ / śṛṇvantaḥ prītijananān valgūn madakalāñ śubhān // 3.155.38
śrotraramyān sumadhurāñ śabdān khagamukheritān // 3.155.38.2
sarvartuphalabhārāḍhyān sarvartukusumojjvalān / paśyantaḥ pādapāṃś cāpi phalabhārāvanāmitān // 3.155.39
āmrān āmrātakān phullān nārikelān satindukān / ajātakāṃs tathā jīrān dāḍimān bījapūrakān // 3.155.40
panasāṃl likucān mocān kharjūrān āmravetasān / pārāvatāṃs tathā kṣaudrān nīpāṃś cāpi manoramān // 3.155.41
bilvān kapitthāñ jambūṃś ca kāśmarīr badarīs tathā / plakṣān udumbaravaṭān aśvatthān kṣīriṇas tathā // 3.155.42
bhallātakān āmalakān harītakabibhītakān // 3.155.42.2
iṅgudān karavīrāṃś ca tindukāṃś ca mahāphalān / etān anyāṃś ca vividhān gandhamādanasānuṣu // 3.155.43
phalair amṛtakalpais tān ācitān svādubhis tarūn / tathaiva campakāśokān ketakān bakulāṃs tathā // 3.155.44
puṃnāgān saptaparṇāṃś ca karṇikārān saketakān / pāṭalān kuṭajān ramyān mandārendīvarāṃs tathā // 3.155.45
pārijātān kovidārān devadārutarūṃs tathā / śālāṃs tālāṃs tamālāṃś ca priyālān bakulāṃs tathā // 3.155.46
śālmalīḥ kiṃśukāśokāñ śiṃśapāṃs taralāṃs tathā // 3.155.46.2
cakoraiḥ śatapatraiś ca bhṛṅgarājais tathā śukaiḥ / kokilaiḥ kalaviṅkaiś ca hārītair jīvajīvakaiḥ // 3.155.47
priyavrataiś cātakaiś ca tathānyair vividhaiḥ khagaiḥ / śrotraramyaṃ sumadhuraṃ kūjadbhiś cāpy adhiṣṭhitān // 3.155.48
sarāṃsi ca vicitrāṇi prasannasalilāni ca / kumudaiḥ puṇḍarīkaiś ca tathā kokanadotpalaiḥ // 3.155.49
kahlāraiḥ kamalaiś caiva ācitāni samantataḥ // 3.155.49.2
kadambaiś cakravākaiś ca kurarair jalakukkuṭaiḥ / kāraṇḍavaiḥ plavair haṃsair bakair madgubhir eva ca // 3.155.50
etaiś cānyaiś ca kīrṇāni samantāj jalacāribhiḥ // 3.155.50.2
hṛṣṭais tathā tāmarasarasāsavamadālasaiḥ / padmodaracyutarajaḥkiñjalkāruṇarañjitaiḥ // 3.155.51
madhurasvarair madhukarair virutān kamalākarān / paśyantas te manoramyān gandhamādanasānuṣu // 3.155.52
tathaiva padmaṣaṇḍaiś ca maṇḍiteṣu samantataḥ / śikhaṇḍinībhiḥ sahitāṃl latāmaṇḍapakeṣu ca // 3.155.53
meghatūryaravoddāmamadanākulitān bhṛśam // 3.155.53.2
kṛtvaiva kekāmadhuraṃ saṃgītamadhurasvaram / citrān kalāpān vistīrya savilāsān madālasān // 3.155.54
mayūrān dadṛśuś citrān nṛtyato vanalāsakān // 3.155.54.2
kāntābhiḥ sahitān anyān apaśyan ramataḥ sukham / vallīlatāsaṃkaṭeṣu kaṭakeṣu sthitāṃs tathā // 3.155.55
kāṃś cic chakunajātāṃś ca viṭapeṣūtkaṭān api / kalāparacitāṭopān vicitramukuṭān iva // 3.155.56
vivareṣu tarūṇāṃ ca muditān dadṛśuś ca te // 3.155.56.2
sindhuvārān athoddāmān manmathasyeva tomarān / suvarṇakusumākīrṇān girīṇāṃ śikhareṣu ca // 3.155.57
karṇikārān viracitān karṇapūrān ivottamān / athāpaśyan kurabakān vanarājiṣu puṣpitān // 3.155.58
kāmavaśyotsukakarān kāmasyeva śarotkarān // 3.155.58.2
tathaiva vanarājīnām udārān racitān iva / virājamānāṃs te 'paśyaṃs tilakāṃs tilakān iva // 3.155.59
tathānaṅgaśarākārān sahakārān manoramān / apaśyan bhramarārāvān mañjarībhir virājitān // 3.155.60
hiraṇyasadṛśaiḥ puṣpair dāvāgnisadṛśair api / lohitair añjanābhaiś ca vaiḍūryasadṛśair api // 3.155.61
tathā śālāṃs tamālāṃś ca pāṭalyo bakulāni ca / mālā iva samāsaktāḥ śailānāṃ śikhareṣu ca // 3.155.62
evaṃ krameṇa te vīrā vīkṣamāṇāḥ samantataḥ / gajasaṃghasamābādhaṃ siṃhavyāghrasamāyutam // 3.155.63
śarabhonnādasaṃghuṣṭaṃ nānārāvanināditam / sarvartuphalapuṣpāḍhyaṃ gandhamādanasānuṣu // 3.155.64
pītā bhāsvaravarṇābhā babhūvur vanarājayaḥ / nātra kaṇṭakinaḥ ke cin nātra ke cid apuṣpitāḥ // 3.155.65
snigdhapatraphalā vṛkṣā gandhamādanasānuṣu // 3.155.65.2
vimalasphaṭikābhāni pāṇḍuracchadanair dvijaiḥ / rājahaṃsair upetāni sārasābhirutāni ca // 3.155.66
sarāṃsi saritaḥ pārthāḥ paśyantaḥ śailasānuṣu // 3.155.66.2
padmotpalavicitrāṇi sukhasparśajalāni ca / gandhavanti ca mālyāni rasavanti phalāni ca // 3.155.67
atīva vṛkṣā rājante puṣpitāḥ śailasānuṣu // 3.155.67.2
ete cānye ca bahavas tatra kānanajā drumāḥ / latāś ca vividhākārāḥ patrapuṣpaphaloccayāḥ // 3.155.68
yudhiṣṭhiras tu tān vṛkṣān paśyamāno nagottame / bhīmasenam idaṃ vākyam abravīn madhurākṣaram // 3.155.69
paśya bhīma śubhān deśān devākrīḍān samantataḥ / amānuṣagatiṃ prāptāḥ saṃsiddhāḥ sma vṛkodara // 3.155.70
latābhiś caiva bahvībhiḥ puṣpitāḥ pādapottamāḥ / saṃśliṣṭāḥ pārtha śobhante gandhamādanasānuṣu // 3.155.71
śikhaṇḍinībhiś caratāṃ sahitānāṃ śikhaṇḍinām / nardatāṃ śṛṇu nirghoṣaṃ bhīma parvatasānuṣu // 3.155.72
cakorāḥ śatapatrāś ca mattakokilaśārikāḥ / patriṇaḥ puṣpitān etān saṃśliṣyanti mahādrumān // 3.155.73
raktapītāruṇāḥ pārtha pādapāgragatā dvijāḥ / parasparam udīkṣante bahavo jīvajīvakāḥ // 3.155.74
haritāruṇavarṇānāṃ śādvalānāṃ samantataḥ / sārasāḥ pratidṛśyante śailaprasravaṇeṣv api // 3.155.75
vadanti madhurā vācaḥ sarvabhūtamanonugāḥ / bhṛṅgarājopacakrāś ca lohapṛṣṭhāś ca patriṇaḥ // 3.155.76
caturviṣāṇāḥ padmābhāḥ kuñjarāḥ sakareṇavaḥ / ete vaiḍūryavarṇābhaṃ kṣobhayanti mahat saraḥ // 3.155.77
bahutālasamutsedhāḥ śailaśṛṅgāt paricyutāḥ / nānāprasravaṇebhyaś ca vāridhārāḥ patanty amūḥ // 3.155.78
bhāskarābhaprabhā bhīma śāradābhraghanopamāḥ / śobhayanti mahāśailaṃ nānārajatadhātavaḥ // 3.155.79
kva cid añjanavarṇābhāḥ kva cit kāñcanasaṃnibhāḥ / dhātavo haritālasya kva cid dhiṅgulakasya ca // 3.155.80
manaḥśilāguhāś caiva saṃdhyābhranikaropamāḥ / śaśalohitavarṇābhāḥ kva cid gairikadhātavaḥ // 3.155.81
sitāsitābhrapratimā bālasūryasamaprabhāḥ / ete bahuvidhāḥ śailaṃ śobhayanti mahāprabhāḥ // 3.155.82
gandharvāḥ saha kāntābhir yathoktaṃ vṛṣaparvaṇā / dṛśyante śailaśṛṅgeṣu pārtha kiṃpuruṣaiḥ saha // 3.155.83
gītānāṃ talatālānāṃ yathā sāmnāṃ ca nisvanaḥ / śrūyate bahudhā bhīma sarvabhūtamanoharaḥ // 3.155.84
mahāgaṅgām udīkṣasva puṇyāṃ devanadīṃ śubhām / kalahaṃsagaṇair juṣṭām ṛṣikiṃnarasevitām // 3.155.85
dhātubhiś ca saridbhiś ca kiṃnarair mṛgapakṣibhiḥ / gandharvair apsarobhiś ca kānanaiś ca manoramaiḥ // 3.155.86
vyālaiś ca vividhākāraiḥ śataśīrṣaiḥ samantataḥ / upetaṃ paśya kaunteya śailarājam ariṃdama // 3.155.87
te prītamanasaḥ śūrāḥ prāptā gatim anuttamām / nātṛpyan parvatendrasya darśanena paraṃtapāḥ // 3.155.88
upetam atha mālyaiś ca phalavadbhiś ca pādapaiḥ / ārṣṭiṣeṇasya rājarṣer āśramaṃ dadṛśus tadā // 3.155.89
tatas taṃ tīvratapasaṃ kṛśaṃ dhamanisaṃtatam / pāragaṃ sarvadharmāṇām ārṣṭiṣeṇam upāgaman // 3.155.90
yudhiṣṭhiras tam āsādya tapasā dagdhakilbiṣam / abhyavādayata prītaḥ śirasā nāma kīrtayan // 3.156.1
tataḥ kṛṣṇā ca bhīmaś ca yamau cāpi yaśasvinau / śirobhiḥ prāpya rājarṣiṃ parivāryopatasthire // 3.156.2
tathaiva dhaumyo dharmajñaḥ pāṇḍavānāṃ purohitaḥ / yathānyāyam upākrāntas tam ṛṣiṃ saṃśitavratam // 3.156.3
anvajānāt sa dharmajño munir divyena cakṣuṣā / pāṇḍoḥ putrān kuruśreṣṭhān āsyatām iti cābravīt // 3.156.4
kurūṇām ṛṣabhaṃ prājñaṃ pūjayitvā mahātapāḥ / saha bhrātṛbhir āsīnaṃ paryapṛcchad anāmayam // 3.156.5
nānṛte kuruṣe bhāvaṃ kaccid dharme ca vartase / matāpitroś ca te vṛttiḥ kaccit pārtha na sīdati // 3.156.6
kaccit te guravaḥ sarve vṛddhā vaidyāś ca pūjitāḥ / kaccin na kuruṣe bhāvaṃ pārtha pāpeṣu karmasu // 3.156.7
sukṛtaṃ pratikartuṃ ca kaccid dhātuṃ ca duṣkṛtam / yathānyāyaṃ kuruśreṣṭha jānāsi na ca katthase // 3.156.8
yathārhaṃ mānitāḥ kaccit tvayā nandanti sādhavaḥ / vaneṣv api vasan kaccid dharmam evānuvartase // 3.156.9
kaccid dhaumyas tvadācārair na pārtha paritapyate / dānadharmatapaḥśaucair ārjavena titikṣayā // 3.156.10
pitṛpaitāmahaṃ vṛttaṃ kaccit pārthānuvartase / kaccid rājarṣiyātena pathā gacchasi pāṇḍava // 3.156.11
sve sve kila kule jāte putre naptari vā punaḥ / pitaraḥ pitṛlokasthāḥ śocanti ca hasanti ca // 3.156.12
kiṃ nv asya duṣkṛte 'smābhiḥ saṃprāptavyaṃ bhaviṣyati / kiṃ cāsya sukṛte 'smābhiḥ prāptavyam iti śobhanam // 3.156.13
pitā mātā tathaivāgnir gurur ātmā ca pañcamaḥ / yasyaite pūjitāḥ pārtha tasya lokāv ubhau jitau // 3.156.14
abbhakṣā vāyubhakṣāś ca plavamānā vihāyasā / juṣante parvataśreṣṭham ṛṣayaḥ parvasaṃdhiṣu // 3.156.15
kāminaḥ saha kāntābhiḥ parasparam anuvratāḥ / dṛśyante śailaśṛṅgasthās tathā kiṃpuruṣā nṛpa // 3.156.16
arajāṃsi ca vāsāṃsi vasānāḥ kauśikāni ca / dṛśyante bahavaḥ pārtha gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ // 3.156.17
vidyādharagaṇāś caiva sragviṇaḥ priyadarśanāḥ / mahoragagaṇāś caiva suparṇāś coragādayaḥ // 3.156.18
asya copari śailasya śrūyate parvasaṃdhiṣu / bherīpaṇavaśaṅkhānāṃ mṛdaṅgānāṃ ca nisvanaḥ // 3.156.19
ihasthair eva tat sarvaṃ śrotavyaṃ bharatarṣabhāḥ / na kāryā vaḥ kathaṃ cit syāt tatrābhisaraṇe matiḥ // 3.156.20
na cāpy ataḥ paraṃ śakyaṃ gantuṃ bharatasattamāḥ / vihāro hy atra devānām amānuṣagatis tu sā // 3.156.21
īṣaccapalakarmāṇaṃ manuṣyam iha bhārata / dviṣanti sarvabhūtāni tāḍayanti ca rākṣasāḥ // 3.156.22
abhyatikramya śikharaṃ śailasyāsya yudhiṣṭhira / gatiḥ paramasiddhānāṃ devarṣīṇāṃ prakāśate // 3.156.23
cāpalād iha gacchantaṃ pārtha yānam ataḥ param / ayaḥśūlādibhir ghnanti rākṣasāḥ śatrusūdana // 3.156.24
apsarobhiḥ parivṛtaḥ samṛddhyā naravāhanaḥ / iha vaiśravaṇas tāta parvasaṃdhiṣu dṛśyate // 3.156.25
śikhare taṃ samāsīnam adhipaṃ sarvarakṣasām / prekṣante sarvabhūtāni bhānumantam ivoditam // 3.156.26
devadānavasiddhānāṃ tathā vaiśravaṇasya ca / gireḥ śikharam udyānam idaṃ bharatasattama // 3.156.27
upāsīnasya dhanadaṃ tumburoḥ parvasaṃdhiṣu / gītasāmasvanas tāta śrūyate gandhamādane // 3.156.28
etad evaṃvidhaṃ citram iha tāta yudhiṣṭhira / prekṣante sarvabhūtāni bahuśaḥ parvasaṃdhiṣu // 3.156.29
bhuñjānāḥ sarvabhojyāni rasavanti phalāni ca / vasadhvaṃ pāṇḍavaśreṣṭhā yāvad arjunadarśanam // 3.156.30
na tāta capalair bhāvyam iha prāptaiḥ kathaṃ cana / uṣitveha yathākāmaṃ yathāśraddhaṃ vihṛtya ca // 3.156.31
tataḥ śastrabhṛtāṃ śreṣṭha pṛthivīṃ pālayiṣyasi // 3.156.31.2
pāṇḍoḥ putrā mahātmānaḥ sarve divyaparākramāḥ / kiyantaṃ kālam avasan parvate gandhamādane // 3.157.1
kāni cābhyavahāryāṇi tatra teṣāṃ mahātmanām / vasatāṃ lokavīrāṇām āsaṃs tad brūhi sattama // 3.157.2
vistareṇa ca me śaṃsa bhīmasenaparākramam / yad yac cakre mahābāhus tasmin haimavate girau // 3.157.3
na khalv āsīt punar yuddhaṃ tasya yakṣair dvijottama // 3.157.3.2
kaccit samāgamas teṣām āsīd vaiśravaṇena ca / tatra hy āyāti dhanada ārṣṭiṣeṇo yathābravīt // 3.157.4
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa tapodhana / na hi me śṛṇvatas tṛptir asti teṣāṃ viceṣṭitam // 3.157.5
etad ātmahitaṃ śrutvā tasyāpratimatejasaḥ / śāsanaṃ satataṃ cakrus tathaiva bharatarṣabhāḥ // 3.157.6
bhuñjānā munibhojyāni rasavanti phalāni ca / śuddhabāṇahatānāṃ ca mṛgāṇāṃ piśitāny api // 3.157.7
medhyāni himavatpṛṣṭhe madhūni vividhāni ca / evaṃ te nyavasaṃs tatra pāṇḍavā bharatarṣabhāḥ // 3.157.8
tathā nivasatāṃ teṣāṃ pañcamaṃ varṣam abhyagāt / śṛṇvatāṃ lomaśoktāni vākyāni vividhāni ca // 3.157.9
kṛtyakāla upasthāsya iti coktvā ghaṭotkacaḥ / rākṣasaiḥ sahitaḥ sarvaiḥ pūrvam eva gataḥ prabho // 3.157.10
ārṣṭiṣeṇāśrame teṣāṃ vasatāṃ vai mahātmanām / agacchan bahavo māsāḥ paśyatāṃ mahad adbhutam // 3.157.11
tais tatra ramamāṇaiś ca viharadbhiś ca pāṇḍavaiḥ / prītimanto mahābhāgā munayaś cāraṇās tathā // 3.157.12
ājagmuḥ pāṇḍavān draṣṭuṃ siddhātmāno yatavratāḥ / tais taiḥ saha kathāś cakrur divyā bharatasattamāḥ // 3.157.13
tataḥ katipayāhasya mahāhradanivāsinam / ṛddhimantaṃ mahānāgaṃ suparṇaḥ sahasāharat // 3.157.14
prākampata mahāśailaḥ prāmṛdyanta mahādrumāḥ / dadṛśuḥ sarvabhūtāni pāṇḍavāś ca tad adbhutam // 3.157.15
tataḥ śailottamasyāgrāt pāṇḍavān prati mārutaḥ / avahat sarvamālyāni gandhavanti śubhāni ca // 3.157.16
tatra puṣpāṇi divyāni suhṛdbhiḥ saha pāṇḍavāḥ / dadṛśuḥ pañca varṇāni draupadī ca yaśasvinī // 3.157.17
bhīmasenaṃ tataḥ kṛṣṇā kāle vacanam abravīt / vivikte parvatoddeśe sukhāsīnaṃ mahābhujam // 3.157.18
suparṇānilavegena śvasanena mahābalāt / pañcavarṇāni pātyante puṣpāṇi bharatarṣabha // 3.157.19
pratyakṣaṃ sarvabhūtānāṃ nadīm aśvarathāṃ prati // 3.157.19.2
khāṇḍave satyasaṃdhena bhrātrā tava nareśvara / gandharvoragarakṣāṃsi vāsavaś ca nivāritaḥ // 3.157.20
hatā māyāvinaś cogrā dhanuḥ prāptaṃ ca gāṇḍivam // 3.157.20.2
tavāpi sumahat tejo mahad bāhubalaṃ ca te / aviṣahyam anādhṛṣyaṃ śatakratubalopamam // 3.157.21
tvadbāhubalavegena trāsitāḥ sarvarākṣasāḥ / hitvā śailaṃ prapadyantāṃ bhīmasena diśo daśa // 3.157.22
tataḥ śailottamasyāgraṃ citramālyadharaṃ śivam / vyapetabhayasaṃmohāḥ paśyantu suhṛdas tava // 3.157.23
evaṃ praṇihitaṃ bhīma cirāt prabhṛti me manaḥ / draṣṭum icchāmi śailāgraṃ tvadbāhubalam āśritā // 3.157.24
tataḥ kṣiptam ivātmānaṃ draupadyā sa paraṃtapaḥ / nāmṛṣyata mahābāhuḥ prahāram iva sadgavaḥ // 3.157.25
siṃharṣabhagatiḥ śrīmān udāraḥ kanakaprabhaḥ / manasvī balavān dṛpto mānī śūraś ca pāṇḍavaḥ // 3.157.26
lohitākṣaḥ pṛthuvyaṃso mattavāraṇavikramaḥ / siṃhadaṃṣṭro bṛhatskandhaḥ śālapota ivodgataḥ // 3.157.27
mahātmā cārusarvāṅgaḥ kambugrīvo mahābhujaḥ / rukmapṛṣṭhaṃ dhanuḥ khaḍgaṃ tūṇāṃś cāpi parāmṛśat // 3.157.28
kesarīva yathotsiktaḥ prabhinna iva vāraṇaḥ / vyapetabhayasaṃmohaḥ śailam abhyapatad balī // 3.157.29
taṃ mṛgendram ivāyāntaṃ prabhinnam iva vāraṇam / dadṛśuḥ sarvabhūtāni bāṇakhaḍgadhanurdharam // 3.157.30
draupadyā vardhayan harṣaṃ gadām ādāya pāṇḍavaḥ / vyapetabhayasaṃmohaḥ śailarājaṃ samāviśat // 3.157.31
na glānir na ca kātaryaṃ na vaiklavyaṃ na matsaraḥ / kadā cij juṣate pārtham ātmajaṃ mātariśvanaḥ // 3.157.32
tad ekāyanam āsādya viṣamaṃ bhīmadarśanam / bahutālocchrayaṃ śṛṅgam āruroha mahābalaḥ // 3.157.33
sa kiṃnaramahānāgamunigandharvarākṣasān / harṣayan parvatasyāgram āsasāda mahābalaḥ // 3.157.34
tatra vaiśravaṇāvāsaṃ dadarśa bharatarṣabhaḥ / kāñcanaiḥ sphāṭikākārair veśmabhiḥ samalaṃkṛtam // 3.157.35
modayan sarvabhūtāni gandhamādanasaṃbhavaḥ / sarvagandhavahas tatra mārutaḥ susukho vavau // 3.157.36
citrā vividhavarṇābhāś citramañjaridhāriṇaḥ / acintyā vividhās tatra drumāḥ paramaśobhanāḥ // 3.157.37
ratnajālaparikṣiptaṃ citramālyadharaṃ śivam / rākṣasādhipateḥ sthānaṃ dadarśa bharatarṣabhaḥ // 3.157.38
gadākhaḍgadhanuṣpāṇiḥ samabhityaktajīvitaḥ / bhīmaseno mahābāhus tasthau girir ivācalaḥ // 3.157.39
tataḥ śaṅkham upādhmāsīd dviṣatāṃ lomaharṣaṇam / jyāghoṣatalaghoṣaṃ ca kṛtvā bhūtāny amohayat // 3.157.40
tataḥ saṃhṛṣṭaromāṇaḥ śabdaṃ tam abhidudruvuḥ / yakṣarākṣasagandharvāḥ pāṇḍavasya samīpataḥ // 3.157.41
gadāparighanistriṃśaśaktiśūlaparaśvadhāḥ / pragṛhītā vyarocanta yakṣarākṣasabāhubhiḥ // 3.157.42
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ teṣāṃ tasya ca bhārata / taiḥ prayuktān mahākāyaiḥ śaktiśūlaparaśvadhān // 3.157.43
bhallair bhīmaḥ praciccheda bhīmavegatarais tataḥ // 3.157.43.2
antarikṣacarāṇāṃ ca bhūmiṣṭhānāṃ ca garjatām / śarair vivyādha gātrāṇi rākṣasānāṃ mahābalaḥ // 3.157.44
sā lohitamahāvṛṣṭir abhyavarṣan mahābalam / kāyebhyaḥ pracyutā dhārā rākṣasānāṃ samantataḥ // 3.157.45
bhīmabāhubalotsṛṣṭair bahudhā yakṣarakṣasām / vinikṛttāny adṛśyanta śarīrāṇi śirāṃsi ca // 3.157.46
pracchādyamānaṃ rakṣobhiḥ pāṇḍavaṃ priyadarśanam / dadṛśuḥ sarvabhūtāni sūryam abhragaṇair iva // 3.157.47
sa raśmibhir ivādityaḥ śarair arinighātibhiḥ / sarvān ārchan mahābāhur balavān satyavikramaḥ // 3.157.48
abhitarjayamānāś ca ruvantaś ca mahāravān / na mohaṃ bhīmasenasya dadṛśuḥ sarvarākṣasāḥ // 3.157.49
te śaraiḥ kṣatasarvāṅgā bhīmasenabhayārditāḥ / bhīmam ārtasvaraṃ cakrur viprakīrṇamahāyudhāḥ // 3.157.50
utsṛjya te gadāśūlān asiśaktiparaśvadhān / dakṣiṇāṃ diśam ājagmus trāsitā dṛḍhadhanvanā // 3.157.51
tatra śūlagadāpāṇir vyūḍhorasko mahābhujaḥ / sakhā vaiśravaṇasyāsīn maṇimān nāma rākṣasaḥ // 3.157.52
adarśayad adhīkāraṃ pauruṣaṃ ca mahābalaḥ / sa tān dṛṣṭvā parāvṛttān smayamāna ivābravīt // 3.157.53
ekena bahavaḥ saṃkhye mānuṣeṇa parājitāḥ / prāpya vaiśravaṇāvāsaṃ kiṃ vakṣyatha dhaneśvaram // 3.157.54
evam ābhāṣya tān sarvān nyavartata sa rākṣasaḥ / śaktiśūlagadāpāṇir abhyadhāvac ca pāṇḍavam // 3.157.55
tam āpatantaṃ vegena prabhinnam iva vāraṇam / vatsadantais tribhiḥ pārśve bhīmasenaḥ samarpayat // 3.157.56
maṇimān api saṃkruddhaḥ pragṛhya mahatīṃ gadām / prāhiṇod bhīmasenāya parikṣipya mahābalaḥ // 3.157.57
vidyudrūpāṃ mahāghorām ākāśe mahatīṃ gadām / śarair bahubhir abhyarchad bhīmasenaḥ śilāśitaiḥ // 3.157.58
pratyahanyanta te sarve gadām āsādya sāyakāḥ / na vegaṃ dhārayām āsur gadāvegasya vegitāḥ // 3.157.59
gadāyuddhasamācāraṃ budhyamānaḥ sa vīryavān / vyaṃsayām āsa taṃ tasya prahāraṃ bhīmavikramaḥ // 3.157.60
tataḥ śaktiṃ mahāghorāṃ rukmadaṇḍām ayasmayīm / tasminn evāntare dhīmān prajahārātha rākṣasaḥ // 3.157.61
sā bhujaṃ bhīmanirhrādā bhittvā bhīmasya dakṣiṇam / sāgnijvālā mahāraudrā papāta sahasā bhuvi // 3.157.62
so 'tividdho maheṣvāsaḥ śaktyāmitaparākramaḥ / gadāṃ jagrāha kauravyo gadāyuddhaviśāradaḥ // 3.157.63
tāṃ pragṛhyonnadan bhīmaḥ sarvaśaikyāyasīṃ gadām / tarasā so 'bhidudrāva maṇimantaṃ mahābalam // 3.157.64
dīpyamānaṃ mahāśūlaṃ pragṛhya maṇimān api / prāhiṇod bhīmasenāya vegena mahatā nadan // 3.157.65
bhaṅktvā śūlaṃ gadāgreṇa gadāyuddhaviśāradaḥ / abhidudrāva taṃ tūrṇaṃ garutmān iva pannagam // 3.157.66
so 'ntarikṣam abhiplutya vidhūya sahasā gadām / pracikṣepa mahābāhur vinadya raṇamūrdhani // 3.157.67
sendrāśanir ivendreṇa visṛṣṭā vātaraṃhasā / hatvā rakṣaḥ kṣitiṃ prāpya kṛtyeva nipapāta ha // 3.157.68
taṃ rākṣasaṃ bhīmabalaṃ bhīmasenena pātitam / dadṛśuḥ sarvabhūtāni siṃheneva gavāṃ patim // 3.157.69
taṃ prekṣya nihataṃ bhūmau hataśeṣā niśācarāḥ / bhīmam ārtasvaraṃ kṛtvā jagmuḥ prācīṃ diśaṃ prati // 3.157.70
śrutvā bahuvidhaiḥ śabdair nādyamānā girer guhāḥ / ajātaśatruḥ kaunteyo mādrīputrāv ubhāv api // 3.158.1
dhaumyaḥ kṛṣṇā ca viprāś ca sarve ca suhṛdas tathā / bhīmasenam apaśyantaḥ sarve vimanaso 'bhavan // 3.158.2
draupadīm ārṣṭiṣeṇāya pradāya tu mahārathāḥ / sahitāḥ sāyudhāḥ śūrāḥ śailam āruruhus tadā // 3.158.3
tataḥ saṃprāpya śailāgraṃ vīkṣamāṇā mahārathāḥ / dadṛśus te maheṣvāsā bhīmasenam ariṃdamam // 3.158.4
sphurataś ca mahākāyān gatasattvāṃś ca rākṣasān / mahābalān mahāghorān bhīmasenena pātitān // 3.158.5
śuśubhe sa mahābāhur gadākhaḍgadhanurdharaḥ / nihatya samare sarvān dānavān maghavān iva // 3.158.6
tatas te samatikramya pariṣvajya vṛkodaram / tatropaviviśuḥ pārthāḥ prāptā gatim anuttamām // 3.158.7
taiś caturbhir maheṣvāsair giriśṛṅgam aśobhata / lokapālair mahābhāgair divaṃ devavarair iva // 3.158.8
kuberasadanaṃ dṛṣṭvā rākṣasāṃś ca nipātitān / bhrātā bhrātaram āsīnam abhyabhāṣata pāṇḍavam // 3.158.9
sāhasād yadi vā mohād bhīma pāpam idaṃ kṛtam / naitat te sadṛśaṃ vīra muner iva mṛṣāvacaḥ // 3.158.10
rājadviṣṭaṃ na kartavyam iti dharmavido viduḥ / tridaśānām idaṃ dviṣṭaṃ bhīmasena tvayā kṛtam // 3.158.11
arthadharmāv anādṛtya yaḥ pāpe kurute manaḥ / karmaṇāṃ pārtha pāpānāṃ sa phalaṃ vindate dhruvam // 3.158.12
punar evaṃ na kartavyaṃ mama ced icchasi priyam // 3.158.12.2
evam uktvā sa dharmātmā bhrātā bhrātaram acyutam / arthatattvavibhāgajñaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 3.158.13
virarāma mahātejās tam evārthaṃ vicintayan // 3.158.13.2
tatas tu hataśiṣṭā ye bhīmasenena rākṣasāḥ / sahitāḥ pratyapadyanta kuberasadanaṃ prati // 3.158.14
te javena mahāvegāḥ prāpya vaiśravaṇālayam / bhīmam ārtasvaraṃ cakrur bhīmasenabhayārditāḥ // 3.158.15
nyastaśastrāyudhāḥ śrāntāḥ śoṇitāktaparicchadāḥ / prakīrṇamūrdhajā rājan yakṣādhipatim abruvan // 3.158.16
gadāparighanistriṃśatomaraprāsayodhinaḥ / rākṣasā nihatāḥ sarve tava deva puraḥsarāḥ // 3.158.17
pramṛdya tarasā śailaṃ mānuṣeṇa dhaneśvara / ekena sahitāḥ saṃkhye hatāḥ krodhavaśā gaṇāḥ // 3.158.18
pravarā rakṣasendrāṇāṃ yakṣāṇāṃ ca dhanādhipa / śerate nihatā deva gatasattvāḥ parāsavaḥ // 3.158.19
labdhaḥ śailo vayaṃ muktā maṇimāṃs te sakhā hataḥ / mānuṣeṇa kṛtaṃ karma vidhatsva yad anantaram // 3.158.20
sa tac chrutvā tu saṃkruddhaḥ sarvayakṣagaṇādhipaḥ / kopasaṃraktanayanaḥ katham ity abravīd vacaḥ // 3.158.21
dvitīyam aparādhyantaṃ bhīmaṃ śrutvā dhaneśvaraḥ / cukrodha yakṣādhipatir yujyatām iti cābravīt // 3.158.22
athābhraghanasaṃkāśaṃ girikūṭam ivocchritam / hayaiḥ saṃyojayām āsur gāndharvair uttamaṃ ratham // 3.158.23
tasya sarvaguṇopetā vimalākṣā hayottamāḥ / tejobalajavopetā nānāratnavibhūṣitāḥ // 3.158.24
śobhamānā rathe yuktās tariṣyanta ivāśugāḥ / harṣayām āsur anyonyam iṅgitair vijayāvahaiḥ // 3.158.25
sa tam āsthāya bhagavān rājarājo mahāratham / prayayau devagandharvaiḥ stūyamāno mahādyutiḥ // 3.158.26
taṃ prayāntaṃ mahātmānaṃ sarvayakṣadhanādhipam / raktākṣā hemasaṃkāśā mahākāyā mahābalāḥ // 3.158.27
sāyudhā baddhanistriṃśā yakṣā daśaśatāyutāḥ / javena mahatā vīrāḥ parivāryopatasthire // 3.158.28
taṃ mahāntam upāyāntaṃ dhaneśvaram upāntike / dadṛśur hṛṣṭaromāṇaḥ pāṇḍavāḥ priyadarśanam // 3.158.29
kuberas tu mahāsattvān pāṇḍoḥ putrān mahārathān / āttakārmukanistriṃśān dṛṣṭvā prīto 'bhavat tadā // 3.158.30
te pakṣiṇa ivotpatya gireḥ śṛṅgaṃ mahājavāḥ / tasthus teṣāṃ samabhyāśe dhaneśvarapuraḥsarāḥ // 3.158.31
tatas taṃ hṛṣṭamanasaṃ pāṇḍavān prati bhārata / samīkṣya yakṣagandharvā nirvikārā vyavasthitāḥ // 3.158.32
pāṇḍavāś ca mahātmānaḥ praṇamya dhanadaṃ prabhum / nakulaḥ sahadevaś ca dharmaputraś ca dharmavit // 3.158.33
aparāddham ivātmānaṃ manyamānā mahārathāḥ / tasthuḥ prāñjalayaḥ sarve parivārya dhaneśvaram // 3.158.34
śayyāsanavaraṃ śrīmat puṣpakaṃ viśvakarmaṇā / vihitaṃ citraparyantam ātiṣṭhata dhanādhipaḥ // 3.158.35
tam āsīnaṃ mahākāyāḥ śaṅkukarṇā mahājavāḥ / upopaviviśur yakṣā rākṣasāś ca sahasraśaḥ // 3.158.36
śataśaś cāpi gandharvās tathaivāpsarasāṃ gaṇāḥ / parivāryopatiṣṭhanta yathā devāḥ śatakratum // 3.158.37
kāñcanīṃ śirasā bibhrad bhīmasenaḥ srajaṃ śubhām / bāṇakhaḍgadhanuṣpāṇir udaikṣata dhanādhipam // 3.158.38
na bhīr bhīmasya na glānir vikṣatasyāpi rākṣasaiḥ / āsīt tasyām avasthāyāṃ kuberam api paśyataḥ // 3.158.39
ādadānaṃ śitān bāṇān yoddhukāmam avasthitam / dṛṣṭvā bhīmaṃ dharmasutam abravīn naravāhanaḥ // 3.158.40
vidus tvāṃ sarvabhūtāni pārtha bhūtahite ratam / nirbhayaś cāpi śailāgre vasa tvaṃ saha bandhubhiḥ // 3.158.41
na ca manyus tvayā kāryo bhīmasenasya pāṇḍava / kālenaite hatāḥ pūrvaṃ nimittam anujas tava // 3.158.42
vrīḍā cātra na kartavyā sāhasaṃ yad idaṃ kṛtam / dṛṣṭaś cāpi suraiḥ pūrvaṃ vināśo yakṣarakṣasām // 3.158.43
na bhīmasene kopo me prīto 'smi bharatarṣabha / karmaṇānena bhīmasya mama tuṣṭir abhūt purā // 3.158.44
evam uktvā tu rājānaṃ bhīmasenam abhāṣata / naitan manasi me tāta vartate kurusattama // 3.158.45
yad idaṃ sāhasaṃ bhīma kṛṣṇārthe kṛtavān asi // 3.158.45.2
mām anādṛtya devāṃś ca vināśaṃ yakṣarakṣasām / svabāhubalam āśritya tenāhaṃ prītimāṃs tvayi // 3.158.46
śāpād asmi vinirmukto ghorād adya vṛkodara // 3.158.46.2
ahaṃ pūrvam agastyena kruddhena paramarṣiṇā / śapto 'parādhe kasmiṃś cit tasyaiṣā niṣkṛtiḥ kṛtā // 3.158.47
dṛṣṭo hi mama saṃkleśaḥ purā pāṇḍavanandana / na tavātrāparādho 'sti kathaṃ cid api śatruhan // 3.158.48
kathaṃ śapto 'si bhagavann agastyena mahātmanā / śrotum icchāmy ahaṃ deva tavaitac chāpakāraṇam // 3.158.49
idaṃ cāścaryabhūtaṃ me yat krodhāt tasya dhīmataḥ / tadaiva tvaṃ na nirdagdhaḥ sabalaḥ sapadānugaḥ // 3.158.50
devatānām abhūn mantraḥ kuśavatyāṃ nareśvara / vṛtas tatrāham agamaṃ mahāpadmaśatais tribhiḥ // 3.158.51
yakṣāṇāṃ ghorarūpāṇāṃ vividhāyudhadhāriṇām // 3.158.51.2
adhvany aham athāpaśyam agastyam ṛṣisattamam / ugraṃ tapas tapasyantaṃ yamunātīram āśritam // 3.158.52
nānāpakṣigaṇākīrṇaṃ puṣpitadrumaśobhitam // 3.158.52.2
tam ūrdhvabāhuṃ dṛṣṭvā tu sūryasyābhimukhaṃ sthitam / tejorāśiṃ dīpyamānaṃ hutāśanam ivaidhitam // 3.158.53
rākṣasādhipatiḥ śrīmān maṇimān nāma me sakhā / maurkhyād ajñānabhāvāc ca darpān mohāc ca bhārata // 3.158.54
nyaṣṭhīvad ākāśagato maharṣes tasya mūrdhani // 3.158.54.2
sa kopān mām uvācedaṃ diśaḥ sarvā dahann iva / mām avajñāya duṣṭātmā yasmād eṣa sakhā tava // 3.158.55
dharṣaṇāṃ kṛtavān etāṃ paśyatas te dhaneśvara / tasmāt sahaibhiḥ sainyais te vadhaṃ prāpsyati mānuṣāt // 3.158.56
tvaṃ cāpy ebhir hataiḥ sainyaiḥ kleśaṃ prāpsyasi durmate / tam eva mānuṣaṃ dṛṣṭvā kilbiṣād vipramokṣyase // 3.158.57
sainyānāṃ tu tavaiteṣāṃ putrapautrabalānvitam / na śāpaṃ prāpsyate ghoraṃ gaccha te ''jñāṃ kariṣyati // 3.158.58
eṣa śāpo mayā prāptaḥ prāk tasmād ṛṣisattamāt / sa bhīmena mahārāja bhrātrā tava vimokṣitaḥ // 3.158.59
yudhiṣṭhira dhṛtir dākṣyaṃ deśakālau parākramaḥ / lokatantravidhānānām eṣa pañcavidho vidhiḥ // 3.159.1
dhṛtimantaś ca dakṣāś ca sve sve karmaṇi bhārata / parākramavidhānajñā narāḥ kṛtayuge 'bhavan // 3.159.2
dhṛtimān deśakālajñaḥ sarvadharmavidhānavit / kṣatriyaḥ kṣatriyaśreṣṭha pṛthivīm anuśāsti vai // 3.159.3
ya evaṃ vartate pārtha puruṣaḥ sarvakarmasu / sa loke labhate vīra yaśaḥ pretya ca sadgatim // 3.159.4
deśakālāntaraprepsuḥ kṛtvā śakraḥ parākramam / saṃprāptas tridive rājyaṃ vṛtrahā vasubhiḥ saha // 3.159.5
pāpātmā pāpabuddhir yaḥ pāpam evānuvartate / karmaṇām avibhāgajñaḥ pretya ceha ca naśyati // 3.159.6
akālajñaḥ sudurmedhāḥ kāryāṇām aviśeṣavit / vṛthācārasamārambhaḥ pretya ceha ca naśyati // 3.159.7
sāhase vartamānānāṃ nikṛtīnāṃ durātmanām / sarvasāmarthyalipsūnāṃ pāpo bhavati niścayaḥ // 3.159.8
adharmajño 'valiptaś ca bālabuddhir amarṣaṇaḥ / nirbhayo bhīmaseno 'yaṃ taṃ śādhi puruṣarṣabha // 3.159.9
ārṣṭiṣeṇasya rājarṣeḥ prāpya bhūyas tvam āśramam / tāmisraṃ prathamaṃ pakṣaṃ vītaśokabhayo vasa // 3.159.10
alakāḥ saha gandharvair yakṣaiś ca saha rākṣasaiḥ / manniyuktā manuṣyendra sarve ca girivāsinaḥ // 3.159.11
rakṣantu tvā mahābāho sahitaṃ dvijasattamaiḥ // 3.159.11.2
sāhaseṣu ca saṃtiṣṭhann iha śaile vṛkodaraḥ / vāryatāṃ sādhv ayaṃ rājaṃs tvayā dharmabhṛtāṃ vara // 3.159.12
itaḥ paraṃ ca rājendra drakṣyanti vanagocarāḥ / upasthāsyanti ca sadā rakṣiṣyanti ca sarvaśaḥ // 3.159.13
tathaiva cānnapānāni svādūni ca bahūni ca / upasthāsyanti vo gṛhya matpreṣyāḥ puruṣarṣabha // 3.159.14
yathā jiṣṇur mahendrasya yathā vāyor vṛkodaraḥ / dharmasya tvaṃ yathā tāta yogotpanno nijaḥ sutaḥ // 3.159.15
ātmajāv ātmasaṃpannau yamau cobhau yathāśvinoḥ / rakṣyās tadvan mamāpīha yūyaṃ sarve yudhiṣṭhira // 3.159.16
arthatattvavibhāgajñaḥ sarvadharmaviśeṣavit / bhīmasenād avarajaḥ phalgunaḥ kuśalī divi // 3.159.17
yāḥ kāś cana matā lokeṣv agryāḥ paramasaṃpadaḥ / janmaprabhṛti tāḥ sarvāḥ sthitās tāta dhanaṃjaye // 3.159.18
damo dānaṃ balaṃ buddhir hrīr dhṛtis teja uttamam / etāny api mahāsattve sthitāny amitatejasi // 3.159.19
na mohāt kurute jiṣṇuḥ karma pāṇḍava garhitam / na pārthasya mṛṣoktāni kathayanti narā nṛṣu // 3.159.20
sa devapitṛgandharvaiḥ kurūṇāṃ kīrtivardhanaḥ / mānitaḥ kurute 'strāṇi śakrasadmani bhārata // 3.159.21
yo 'sau sarvān mahīpālān dharmeṇa vaśam ānayat / sa śaṃtanur mahātejāḥ pitus tava pitāmahaḥ // 3.159.22
prīyate pārtha pārthena divi gāṇḍīvadhanvanā // 3.159.22.2
samyak cāsau mahāvīryaḥ kuladhurya iva sthitaḥ / pitṝn devāṃs tathā viprān pūjayitvā mahāyaśāḥ // 3.159.23
sapta mukhyān mahāmedhān āharad yamunāṃ prati // 3.159.23.2
adhirājaḥ sa rājaṃs tvāṃ śaṃtanuḥ prapitāmahaḥ / svargajic chakralokasthaḥ kuśalaṃ paripṛcchati // 3.159.24
tataḥ śaktiṃ gadāṃ khaḍgaṃ dhanuś ca bharatarṣabha / prādhvaṃ kṛtvā namaścakre kuberāya vṛkodaraḥ // 3.159.25
tato 'bravīd dhanādhyakṣaḥ śaraṇyaḥ śaraṇāgatam / mānahā bhava śatrūṇāṃ suhṛdāṃ nandivardhanaḥ // 3.159.26
sveṣu veśmasu ramyeṣu vasatāmitratāpanāḥ / kāmān upahariṣyanti yakṣā vo bharatarṣabhāḥ // 3.159.27
śīghram eva guḍākeśaḥ kṛtāstraḥ puruṣarṣabhaḥ / sākṣān maghavatā sṛṣṭaḥ saṃprāpsyati dhanaṃjayaḥ // 3.159.28
evam uttamakarmāṇam anuśiṣya yudhiṣṭhiram / astaṃ girivaraśreṣṭhaṃ prayayau guhyakādhipaḥ // 3.159.29
taṃ paristomasaṃkīrṇair nānāratnavibhūṣitaiḥ / yānair anuyayur yakṣā rākṣasāś ca sahasraśaḥ // 3.159.30
pakṣiṇām iva nirghoṣaḥ kuberasadanaṃ prati / babhūva paramāśvānām airāvatapathe yatām // 3.159.31
te jagmus tūrṇam ākāśaṃ dhanādhipativājinaḥ / prakarṣanta ivābhrāṇi pibanta iva mārutam // 3.159.32
tatas tāni śarīrāṇi gatasattvāni rakṣasām / apākṛṣyanta śailāgrād dhanādhipatiśāsanāt // 3.159.33
teṣāṃ hi śāpakālo 'sau kṛto 'gastyena dhīmatā / samare nihatās tasmāt sarve maṇimatā saha // 3.159.34
pāṇḍavās tu mahātmānas teṣu veśmasu tāṃ kṣapām / sukham ūṣur gatodvegāḥ pūjitāḥ sarvarākṣasaiḥ // 3.159.35
tataḥ sūryodaye dhaumyaḥ kṛtvāhnikam ariṃdama / ārṣṭiṣeṇena sahitaḥ pāṇḍavān abhyavartata // 3.160.1
te 'bhivādyārṣṭiṣeṇasya pādau dhaumyasya caiva ha / tataḥ prāñjalayaḥ sarve brāhmaṇāṃs tān apūjayan // 3.160.2
tato yudhiṣṭhiraṃ dhaumyo gṛhītvā dakṣiṇe kare / prācīṃ diśam abhiprekṣya maharṣir idam abravīt // 3.160.3
asau sāgaraparyantāṃ bhūmim āvṛtya tiṣṭhati / śailarājo mahārāja mandaro 'bhivirājate // 3.160.4
indravaiśravaṇāv etāṃ diśaṃ pāṇḍava rakṣataḥ / parvataiś ca vanāntaiś ca kānanaiś copaśobhitām // 3.160.5
etad āhur mahendrasya rājño vaiśravaṇasya ca / ṛṣayaḥ sarvadharmajñāḥ sadma tāta manīṣiṇaḥ // 3.160.6
ataś codyantam ādityam upatiṣṭhanti vai prajāḥ / ṛṣayaś cāpi dharmajñāḥ siddhāḥ sādhyāś ca devatāḥ // 3.160.7
yamas tu rājā dharmātmā sarvaprāṇabhṛtāṃ prabhuḥ / pretasattvagatīm etāṃ dakṣiṇām āśrito diśam // 3.160.8
etat saṃyamanaṃ puṇyam atīvādbhutadarśanam / pretarājasya bhavanam ṛddhyā paramayā yutam // 3.160.9
yaṃ prāpya savitā rājan satyena pratitiṣṭhati / astaṃ parvatarājānam etam āhur manīṣiṇaḥ // 3.160.10
etaṃ parvatarājānaṃ samudraṃ ca mahodadhim / āvasan varuṇo rājā bhūtāni parirakṣati // 3.160.11
udīcīṃ dīpayann eṣa diśaṃ tiṣṭhati kīrtimān / mahāmerur mahābhāga śivo brahmavidāṃ gatiḥ // 3.160.12
yasmin brahmasadaś caiva tiṣṭhate ca prajāpatiḥ / bhūtātmā visṛjan sarvaṃ yat kiṃ cij jaṅgamāgamam // 3.160.13
yān āhur brahmaṇaḥ putrān mānasān dakṣasaptamān / teṣām api mahāmeruḥ sthānaṃ śivam anāmayam // 3.160.14
atraiva pratitiṣṭhanti punar atrodayanti ca / sapta devarṣayas tāta vasiṣṭhapramukhāḥ sadā // 3.160.15
deśaṃ virajasaṃ paśya meroḥ śikharam uttamam / yatrātmatṛptair adhyāste devaiḥ saha pitāmahaḥ // 3.160.16
yam āhuḥ sarvabhūtānāṃ prakṛteḥ prakṛtiṃ dhruvam / anādinidhanaṃ devaṃ prabhuṃ nārāyaṇaṃ param // 3.160.17
brahmaṇaḥ sadanāt tasya paraṃ sthānaṃ prakāśate / devāś ca yatnāt paśyanti divyaṃ tejomayaṃ śivam // 3.160.18
atyarkānaladīptaṃ tat sthānaṃ viṣṇor mahātmanaḥ / svayaiva prabhayā rājan duṣprekṣyaṃ devadānavaiḥ // 3.160.19
tad vai jyotīṃṣi sarvāṇi prāpya bhāsanti no 'pi ca / svayaṃ vibhur adīnātmā tatra hy abhivirājate // 3.160.20
yatayas tatra gacchanti bhaktyā nārāyaṇaṃ harim / pareṇa tapasā yuktā bhāvitāḥ karmabhiḥ śubhaiḥ // 3.160.21
yogasiddhā mahātmānas tamomohavivarjitāḥ / tatra gatvā punar nemaṃ lokam āyānti bhārata // 3.160.22
sthānam etan mahābhāga dhruvam akṣayam avyayam / īśvarasya sadā hy etat praṇamātra yudhiṣṭhira // 3.160.23
etaṃ jyotīṃṣi sarvāṇi prakarṣan bhagavān api / kurute vitamaskarmā ādityo 'bhipradakṣiṇam // 3.160.24
astaṃ prāpya tataḥ saṃdhyām atikramya divākaraḥ / udīcīṃ bhajate kāṣṭhāṃ diśam eṣa vibhāvasuḥ // 3.160.25
sa merum anuvṛttaḥ san punar gacchati pāṇḍava / prāṅmukhaḥ savitā devaḥ sarvabhūtahite rataḥ // 3.160.26
sa māsaṃ vibhajan kālaṃ bahudhā parvasaṃdhiṣu / tathaiva bhagavān somo nakṣatraiḥ saha gacchati // 3.160.27
evam eṣa parikramya mahāmerum atandritaḥ / bhāvayan sarvabhūtāni punar gacchati mandaram // 3.160.28
tathā tamisrahā devo mayūkhair bhāvayañ jagat / mārgam etad asaṃbādham ādityaḥ parivartate // 3.160.29
sisṛkṣuḥ śiśirāṇy eṣa dakṣiṇāṃ bhajate diśam / tataḥ sarvāṇi bhūtāni kālaḥ śiśiram ṛcchati // 3.160.30
sthāvarāṇāṃ ca bhūtānāṃ jaṅgamānāṃ ca tejasā / tejāṃsi samupādatte nivṛttaḥ san vibhāvasuḥ // 3.160.31
tataḥ svedaḥ klamas tandrī glāniś ca bhajate narān / prāṇibhiḥ satataṃ svapno hy abhīkṣṇaṃ ca niṣevyate // 3.160.32
evam etad anirdeśyaṃ mārgam āvṛtya bhānumān / punaḥ sṛjati varṣāṇi bhagavān bhāvayan prajāḥ // 3.160.33
vṛṣṭimārutasaṃtāpaiḥ sukhaiḥ sthāvarajaṅgamān / vardhayan sumahātejāḥ punaḥ pratinivartate // 3.160.34
evam eṣa caran pārtha kālacakram atandritaḥ / prakarṣan sarvabhūtāni savitā parivartate // 3.160.35
saṃtatā gatir etasya naiṣa tiṣṭhati pāṇḍava / ādāyaiva tu bhūtānāṃ tejo visṛjate punaḥ // 3.160.36
vibhajan sarvabhūtānām āyuḥ karma ca bhārata / ahorātrān kalāḥ kāṣṭhāḥ sṛjaty eṣa sadā vibhuḥ // 3.160.37
tasmin nagendre vasatāṃ tu teṣāṃ; mahātmanāṃ sadvratam āsthitānām / ratiḥ pramodaś ca babhūva teṣām; ākāṅkṣatāṃ darśanam arjunasya // 3.161.1
tān vīryayuktān suviśuddhasattvāṃs; tejasvinaḥ satyadhṛtipradhānān / saṃprīyamāṇā bahavo 'bhijagmur; gandharvasaṃghāś ca maharṣayaś ca // 3.161.2
taṃ pādapaiḥ puṣpadharair upetaṃ; nagottamaṃ prāpya mahārathānām / manaḥprasādaḥ paramo babhūva; yathā divaṃ prāpya marudgaṇānām // 3.161.3
mayūrahaṃsasvananāditāni; puṣpopakīrṇāni mahācalasya / śṛṅgāṇi sānūni ca paśyamānā; gireḥ paraṃ harṣam avāpya tasthuḥ // 3.161.4
sākṣāt kubereṇa kṛtāś ca tasmin; nagottame saṃvṛtakūlarodhasaḥ / kādambakāraṇḍavahaṃsajuṣṭāḥ; padmākulāḥ puṣkariṇīr apaśyan // 3.161.5
krīḍāpradeśāṃś ca samṛddharūpān; sucitramālyāvṛtajātaśobhān / maṇipravekān sumanoharāṃś ca; yathā bhaveyur dhanadasya rājñaḥ // 3.161.6
anekavarṇaiś ca sugandhibhiś ca; mahādrumaiḥ saṃtatam abhramālibhiḥ / tapaḥpradhānāḥ satataṃ carantaḥ; śṛṅgaṃ gireś cintayituṃ na śekuḥ // 3.161.7
svatejasā tasya nagottamasya; mahauṣadhīnāṃ ca tathā prabhāvāt / vibhaktabhāvo na babhūva kaś cid; aharniśānāṃ puruṣapravīra // 3.161.8
yam āsthitaḥ sthāvarajaṅgamāni; vibhāvasur bhāvayate 'mitaujāḥ / tasyodayaṃ cāstamayaṃ ca vīrās; tatra sthitās te dadṛśur nṛsiṃhāḥ // 3.161.9
raves tamisrāgamanirgamāṃs te; tathodayaṃ cāstamayaṃ ca vīrāḥ / samāvṛtāḥ prekṣya tamonudasya; gabhastijālaiḥ pradiśo diśaś ca // 3.161.10
svādhyāyavantaḥ satatakriyāś ca; dharmapradhānāś ca śucivratāś ca / satye sthitās tasya mahārathasya; satyavratasyāgamanapratīkṣāḥ // 3.161.11
ihaiva harṣo 'stu samāgatānāṃ; kṣipraṃ kṛtāstreṇa dhanaṃjayena / iti bruvantaḥ paramāśiṣas te; pārthās tapoyogaparā babhūvuḥ // 3.161.12
dṛṣṭvā vicitrāṇi girau vanāni; kirīṭinaṃ cintayatām abhīkṣṇam / babhūva rātrir divasaś ca teṣāṃ; saṃvatsareṇaiva samānarūpaḥ // 3.161.13
yadaiva dhaumyānumate mahātmā; kṛtvā jaṭāḥ pravrajitaḥ sa jiṣṇuḥ / tadaiva teṣāṃ na babhūva harṣaḥ; kuto ratis tadgatamānasānām // 3.161.14
bhrātur niyogāt tu yudhiṣṭhirasya; vanād asau vāraṇamattagāmī / yat kāmyakāt pravrajitaḥ sa jiṣṇus; tadaiva te śokahatā babhūvuḥ // 3.161.15
tathā tu taṃ cintayatāṃ sitāśvam; astrārthinaṃ vāsavam abhyupetam / māso 'tha kṛcchreṇa tadā vyatītas; tasmin nage bhārata bhāratānām // 3.161.16
tataḥ kadā cid dharisaṃprayuktaṃ; mahendravāhaṃ sahasopayātam / vidyutprabhaṃ prekṣya mahārathānāṃ; harṣo 'rjunaṃ cintayatāṃ babhūva // 3.161.17
sa dīpyamānaḥ sahasāntarikṣaṃ; prakāśayan mātalisaṃgṛhītaḥ / babhau maholkeva ghanāntarasthā; śikheva cāgner jvalitā vidhūmā // 3.161.18
tam āsthitaḥ saṃdadṛśe kirīṭī; sragvī varāṇy ābharaṇāni bibhrat / dhanaṃjayo vajradharaprabhāvaḥ; śriyā jvalan parvatam ājagāma // 3.161.19
sa śailam āsādya kirīṭamālī; mahendravāhād avaruhya tasmāt / dhaumyasya pādāv abhivādya pūrvam; ajātaśatros tadanantaraṃ ca // 3.161.20
vṛkodarasyāpi vavanda pādau; mādrīsutābhyām abhivāditaś ca / sametya kṛṣṇāṃ parisāntvya caināṃ; prahvo 'bhavad bhrātur upahvare saḥ // 3.161.21
babhūva teṣāṃ paramaḥ praharṣas; tenāprameyeṇa samāgatānām / sa cāpi tān prekṣya kirīṭamālī; nananda rājānam abhipraśaṃsan // 3.161.22
yam āsthitaḥ sapta jaghāna pūgān; diteḥ sutānāṃ namucer nihantā / tam indravāhaṃ samupetya pārthāḥ; pradakṣiṇaṃ cakrur adīnasattvāḥ // 3.161.23
te mātaleś cakrur atīva hṛṣṭāḥ; satkāram agryaṃ surarājatulyam / sarvaṃ yathāvac ca divaukasas tān; papracchur enaṃ kururājaputrāḥ // 3.161.24
tān apy asau mātalir abhyanandat; piteva putrān anuśiṣya cainān / yayau rathenāpratimaprabheṇa; punaḥ sakāśaṃ tridiveśvarasya // 3.161.25
gate tu tasmin varadevavāhe; śakrātmajaḥ sarvaripupramāthī / śakreṇa dattāni dadau mahātmā; mahādhanāny uttamarūpavanti // 3.161.26
divākarābhāṇi vibhūṣaṇāni; prītaḥ priyāyai sutasomamātre // 3.161.26.2
tataḥ sa teṣāṃ kurupuṃgavānāṃ; teṣāṃ ca sūryāgnisamaprabhāṇām / viprarṣabhāṇām upaviśya madhye; sarvaṃ yathāvat kathayāṃ babhūva // 3.161.27
evaṃ mayāstrāṇy upaśikṣitāni; śakrāc ca vātāc ca śivāc ca sākṣāt / tathaiva śīlena samādhinā ca; prītāḥ surā me sahitāḥ sahendrāḥ // 3.161.28
saṃkṣepato vai sa viśuddhakarmā; tebhyaḥ samākhyāya divi praveśam / mādrīsutābhyāṃ sahitaḥ kirīṭī; suṣvāpa tām āvasatiṃ pratītaḥ // 3.161.29
etasminn eva kāle tu sarvavāditranisvanaḥ / babhūva tumulaḥ śabdas tv antarikṣe divaukasām // 3.162.1
rathanemisvanaś caiva ghaṇṭāśabdaś ca bhārata / pṛthag vyālamṛgāṇāṃ ca pakṣiṇāṃ caiva sarvaśaḥ // 3.162.2
taṃ samantād anuyayur gandharvāpsarasas tathā / vimānaiḥ sūryasaṃkāśair devarājam ariṃdamam // 3.162.3
tataḥ sa haribhir yuktaṃ jāmbūnadapariṣkṛtam / meghanādinam āruhya śriyā paramayā jvalan // 3.162.4
pārthān abhyājagāmāśu devarājaḥ puraṃdaraḥ / āgatya ca sahasrākṣo rathād avaruroha vai // 3.162.5
taṃ dṛṣṭvaiva mahātmānaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ śrīmān devarājam upāgamat // 3.162.6
pūjayām āsa caivātha vidhivad bhūridakṣiṇaḥ / yathārham amitātmānaṃ vidhidṛṣṭena karmaṇā // 3.162.7
dhanaṃjayaś ca tejasvī praṇipatya puraṃdaram / bhṛtyavat praṇatas tasthau devarājasamīpataḥ // 3.162.8
āpyāyata mahātejāḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / dhanaṃjayam abhiprekṣya vinītaṃ sthitam antike // 3.162.9
jaṭilaṃ devarājasya tapoyuktam akalmaṣam / harṣeṇa mahatāviṣṭaḥ phalgunasyātha darśanāt // 3.162.10
taṃ tathādīnamanasaṃ rājānaṃ harṣasaṃplutam / uvāca vacanaṃ dhīmān devarājaḥ puraṃdaraḥ // 3.162.11
tvam imāṃ pṛthivīṃ rājan praśāsiṣyasi pāṇḍava / svasti prāpnuhi kaunteya kāmyakaṃ punar āśramam // 3.162.12
astrāṇi labdhāni ca pāṇḍavena; sarvāṇi mattaḥ prayatena rājan / kṛtapriyaś cāsmi dhanaṃjayena; jetuṃ na śakyas tribhir eṣa lokaiḥ // 3.162.13
evam uktvā sahasrākṣaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram / jagāma tridivaṃ hṛṣṭaḥ stūyamāno maharṣibhiḥ // 3.162.14
dhaneśvaragṛhasthānāṃ pāṇḍavānāṃ samāgamam / śakreṇa ya imaṃ vidvān adhīyīta samāhitaḥ // 3.162.15
saṃvatsaraṃ brahmacārī niyataḥ saṃśitavrataḥ / sa jīveta nirābādhaḥ susukhī śaradāṃ śatam // 3.162.16
yathāgataṃ gate śakre bhrātṛbhiḥ saha saṃgataḥ / kṛṣṇayā caiva bībhatsur dharmaputram apūjayat // 3.163.1
abhivādayamānaṃ tu mūrdhny upāghrāya pāṇḍavam / harṣagadgadayā vācā prahṛṣṭo 'rjunam abravīt // 3.163.2
katham arjuna kālo 'yaṃ svarge vyatigatas tava / kathaṃ cāstrāṇy avāptāni devarājaś ca toṣitaḥ // 3.163.3
samyag vā te gṛhītāni kaccid astrāṇi bhārata / kaccit surādhipaḥ prīto rudraś cāstrāṇy adāt tava // 3.163.4
yathā dṛṣṭaś ca te śakro bhagavān vā pinākadhṛk / yathā cāstrāṇy avāptāni yathā cārādhitaś ca te // 3.163.5
yathoktavāṃs tvāṃ bhagavāñ śatakratur ariṃdama / kṛtapriyas tvayāsmīti tac ca te kiṃ priyaṃ kṛtam // 3.163.6
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa mahādyute // 3.163.6.2
yathā tuṣṭo mahādevo devarājaś ca te 'nagha / yac cāpi vajrapāṇes te priyaṃ kṛtam ariṃdama // 3.163.7
etad ākhyāhi me sarvam akhilena dhanaṃjaya // 3.163.7.2
śṛṇu hanta mahārāja vidhinā yena dṛṣṭavān / śatakratum ahaṃ devaṃ bhagavantaṃ ca śaṃkaram // 3.163.8
vidyām adhītya tāṃ rājaṃs tvayoktām arimardana / bhavatā ca samādiṣṭas tapase prasthito vanam // 3.163.9
bhṛgutuṅgam atho gatvā kāmyakād āsthitas tapaḥ / ekarātroṣitaḥ kaṃ cid apaśyaṃ brāhmaṇaṃ pathi // 3.163.10
sa mām apṛcchat kaunteya kvāsi gantā bravīhi me / tasmā avitathaṃ sarvam abruvaṃ kurunandana // 3.163.11
sa tathyaṃ mama tac chrutvā brāhmaṇo rājasattama / apūjayata māṃ rājan prītimāṃś cābhavan mayi // 3.163.12
tato mām abravīt prītas tapa ātiṣṭha bhārata / tapasvī nacireṇa tvaṃ drakṣyase vibudhādhipam // 3.163.13
tato 'haṃ vacanāt tasya girim āruhya śaiśiram / tapo 'tapyaṃ mahārāja māsaṃ mūlaphalāśanaḥ // 3.163.14
dvitīyaś cāpi me māso jalaṃ bhakṣayato gataḥ / nirāhāras tṛtīye 'tha māse pāṇḍavanandana // 3.163.15
ūrdhvabāhuś caturthaṃ tu māsam asmi sthitas tadā / na ca me hīyate prāṇas tad adbhutam ivābhavat // 3.163.16
caturthe samabhikrānte prathame divase gate / varāhasaṃsthitaṃ bhūtaṃ matsamīpam upāgamat // 3.163.17
nighnan prothena pṛthivīṃ vilikhaṃś caraṇair api / saṃmārjañ jaṭhareṇorvīṃ vivartaṃś ca muhur muhuḥ // 3.163.18
anu tasyāparaṃ bhūtaṃ mahat kairātasaṃsthitam / dhanurbāṇāsimat prāptaṃ strīgaṇānugataṃ tadā // 3.163.19
tato 'haṃ dhanur ādāya tathākṣayyau maheṣudhī / atāḍayaṃ śareṇātha tad bhūtaṃ lomaharṣaṇam // 3.163.20
yugapat tat kirātaś ca vikṛṣya balavad dhanuḥ / abhyājaghne dṛḍhataraṃ kampayann iva me manaḥ // 3.163.21
sa tu mām abravīd rājan mama pūrvaparigrahaḥ / mṛgayādharmam utsṛjya kimarthaṃ tāḍitas tvayā // 3.163.22
eṣa te niśitair bāṇair darpaṃ hanmi sthiro bhava / sa varṣmavān mahākāyas tato mām abhyadhāvata // 3.163.23
tato girim ivātyartham āvṛṇon māṃ mahāśaraiḥ / taṃ cāhaṃ śaravarṣeṇa mahatā samavākiram // 3.163.24
tataḥ śarair dīptamukhaiḥ patritair anumantritaiḥ / pratyavidhyam ahaṃ taṃ tu vajrair iva śiloccayam // 3.163.25
tasya tac chatadhā rūpam abhavac ca sahasradhā / tāni cāsya śarīrāṇi śarair aham atāḍayam // 3.163.26
punas tāni śarīrāṇi ekībhūtāni bhārata / adṛśyanta mahārāja tāny ahaṃ vyadhamaṃ punaḥ // 3.163.27
aṇur bṛhacchirā bhūtvā bṛhac cāṇuśirāḥ punaḥ / ekībhūtas tadā rājan so 'bhyavartata māṃ yudhi // 3.163.28
yadābhibhavituṃ bāṇair naiva śaknomi taṃ raṇe / tato 'ham astram ātiṣṭhaṃ vāyavyaṃ bharatarṣabha // 3.163.29
na cainam aśakaṃ hantuṃ tad adbhutam ivābhavat / tasmin pratihate cāstre vismayo me mahān abhūt // 3.163.30
bhūyaś caiva mahārāja saviśeṣam ahaṃ tataḥ / astrapūgena mahatā raṇe bhūtam avākiram // 3.163.31
sthūṇākarṇam ayojālaṃ śaravarṣaṃ śarolbaṇam / śailāstram aśmavarṣaṃ ca samāsthāyāham abhyayām // 3.163.32
jagrāsa prahasaṃs tāni sarvāṇy astrāṇi me 'nagha // 3.163.32.2
teṣu sarveṣu śānteṣu brahmāstram aham ādiśam / tataḥ prajvalitair bāṇaiḥ sarvataḥ sopacīyata // 3.163.33
upacīyamānaś ca mayā mahāstreṇa vyavardhata // 3.163.33.2
tataḥ saṃtāpito loko matprasūtena tejasā / kṣaṇena hi diśaḥ khaṃ ca sarvato 'bhividīpitam // 3.163.34
tad apy astraṃ mahātejāḥ kṣaṇenaiva vyaśātayat / brahmāstre tu hate rājan bhayaṃ māṃ mahad āviśat // 3.163.35
tato 'haṃ dhanur ādāya tathākṣayyau maheṣudhī / sahasābhyahanaṃ bhūtaṃ tāny apy astrāṇy abhakṣayat // 3.163.36
hateṣv astreṣu sarveṣu bhakṣiteṣv āyudheṣu ca / mama tasya ca bhūtasya bāhuyuddham avartata // 3.163.37
vyāyāmaṃ muṣṭibhiḥ kṛtvā talair api samāhatau / apātayac ca tad bhūtaṃ niśceṣṭo hy agamaṃ mahīm // 3.163.38
tataḥ prahasya tad bhūtaṃ tatraivāntaradhīyata / saha strībhir mahārāja paśyato me 'dbhutopamam // 3.163.39
evaṃ kṛtvā sa bhagavāṃs tato 'nyad rūpam ātmanaḥ / divyam eva mahārāja vasāno 'dbhutam ambaram // 3.163.40
hitvā kirātarūpaṃ ca bhagavāṃs tridaśeśvaraḥ / svarūpaṃ divyam āsthāya tasthau tatra maheśvaraḥ // 3.163.41
adṛśyata tataḥ sākṣād bhagavān govṛṣadhvajaḥ / umāsahāyo haridṛg bahurūpaḥ pinākadhṛk // 3.163.42
sa mām abhyetya samare tathaivābhimukhaṃ sthitam / śūlapāṇir athovāca tuṣṭo 'smīti paraṃtapa // 3.163.43
tatas tad dhanur ādāya tūṇau cākṣayyasāyakau / prādān mamaiva bhagavān varayasveti cābravīt // 3.163.44
tuṣṭo 'smi tava kaunteya brūhi kiṃ karavāṇi te / yat te manogataṃ vīra tad brūhi vitarāmy aham // 3.163.45
amaratvam apāhāya brūhi yat te manogatam // 3.163.45.2
tataḥ prāñjalir evāham astreṣu gatamānasaḥ / praṇamya śirasā śarvaṃ tato vacanam ādade // 3.163.46
bhagavān me prasannaś ced īpsito 'yaṃ varo mama / astrāṇīcchāmy ahaṃ jñātuṃ yāni deveṣu kāni cit // 3.163.47
dadānīty eva bhagavān abravīt tryambakaś ca mām // 3.163.47.2
raudram astraṃ madīyaṃ tvām upasthāsyati pāṇḍava / pradadau ca mama prītaḥ so 'straṃ pāśupataṃ prabhuḥ // 3.163.48
uvāca ca mahādevo dattvā me 'straṃ sanātanam / na prayojyaṃ bhaved etan mānuṣeṣu kathaṃ cana // 3.163.49
pīḍyamānena balavat prayojyaṃ te dhanaṃjaya / astrāṇāṃ pratighāte ca sarvathaiva prayojayeḥ // 3.163.50
tad apratihataṃ divyaṃ sarvāstrapratiṣedhanam / mūrtiman me sthitaṃ pārśve prasanne govṛṣadhvaje // 3.163.51
utsādanam amitrāṇāṃ parasenānikartanam / durāsadaṃ duṣprahasaṃ suradānavarākṣasaiḥ // 3.163.52
anujñātas tv ahaṃ tena tatraiva samupāviśam / prekṣataś caiva me devas tatraivāntaradhīyata // 3.163.53
tatas tām avasaṃ prīto rajanīṃ tatra bhārata / prasādād devadevasya tryambakasya mahātmanaḥ // 3.164.1
vyuṣito rajanīṃ cāhaṃ kṛtvā pūrvāhṇikakriyām / apaśyaṃ taṃ dvijaśreṣṭhaṃ dṛṣṭavān asmi yaṃ purā // 3.164.2
tasmai cāhaṃ yathāvṛttaṃ sarvam eva nyavedayam / bhagavantaṃ mahādevaṃ sameto 'smīti bhārata // 3.164.3
sa mām uvāca rājendra prīyamāṇo dvijottamaḥ / dṛṣṭas tvayā mahādevo yathā nānyena kena cit // 3.164.4
sametya lokapālais tu sarvair vaivasvatādibhiḥ / draṣṭāsy anagha devendraṃ sa ca te 'strāṇi dāsyati // 3.164.5
evam uktvā sa māṃ rājann āśliṣya ca punaḥ punaḥ / agacchat sa yathākāmaṃ brāhmaṇaḥ sūryasaṃnibhaḥ // 3.164.6
athāparāhṇe tasyāhnaḥ prāvāt puṇyaḥ samīraṇaḥ / punar navam imaṃ lokaṃ kurvann iva sapatnahan // 3.164.7
divyāni caiva mālyāni sugandhīni navāni ca / śaiśirasya gireḥ pāde prādurāsan samīpataḥ // 3.164.8
vāditrāṇi ca divyāni sughoṣāṇi samantataḥ / stutayaś cendrasaṃyuktā aśrūyanta manoharāḥ // 3.164.9
gaṇāś cāpsarasāṃ tatra gandharvāṇāṃ tathaiva ca / purastād devadevasya jagur gītāni sarvaśaḥ // 3.164.10
marutāṃ ca gaṇās tatra devayānair upāgaman / mahendrānucarā ye ca devasadmanivāsinaḥ // 3.164.11
tato marutvān haribhir yuktair vāhaiḥ svalaṃkṛtaiḥ / śacīsahāyas tatrāyāt saha sarvais tadāmaraiḥ // 3.164.12
etasminn eva kāle tu kubero naravāhanaḥ / darśayām āsa māṃ rājaṃl lakṣmyā paramayā yutaḥ // 3.164.13
dakṣiṇasyāṃ diśi yamaṃ pratyapaśyaṃ vyavasthitam / varuṇaṃ devarājaṃ ca yathāsthānam avasthitam // 3.164.14
te mām ūcur mahārāja sāntvayitvā surarṣabhāḥ / savyasācin samīkṣasva lokapālān avasthitān // 3.164.15
surakāryārthasiddhyarthaṃ dṛṣṭavān asi śaṃkaram / asmatto 'pi gṛhāṇa tvam astrāṇīti samantataḥ // 3.164.16
tato 'haṃ prayato bhūtvā praṇipatya surarṣabhān / pratyagṛhṇaṃ tadāstrāṇi mahānti vidhivat prabho // 3.164.17
gṛhītāstras tato devair anujñāto 'smi bhārata / atha devā yayuḥ sarve yathāgatam ariṃdama // 3.164.18
maghavān api deveśo ratham āruhya suprabham / uvāca bhagavān vākyaṃ smayann iva surārihā // 3.164.19
puraivāgamanād asmād vedāhaṃ tvāṃ dhanaṃjaya / ataḥ paraṃ tv ahaṃ vai tvāṃ darśaye bharatarṣabha // 3.164.20
tvayā hi tīrtheṣu purā samāplāvaḥ kṛto 'sakṛt / tapaś cedaṃ purā taptaṃ svargaṃ gantāsi pāṇḍava // 3.164.21
bhūyaś caiva tu taptavyaṃ tapaḥ paramadāruṇam / uvāca bhagavān sarvaṃ tapasaś copapādanam // 3.164.22
mātalir manniyogāt tvāṃ tridivaṃ prāpayiṣyati / viditas tvaṃ hi devānām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām // 3.164.23
tato 'ham abruvaṃ śakraṃ prasīda bhagavan mama / ācāryaṃ varaye tvāham astrārthaṃ tridaśeśvara // 3.164.24
krūraṃ karmāstravit tāta kariṣyasi paraṃtapa / yadartham astrāṇīpsus tvaṃ taṃ kāmaṃ pāṇḍavāpnuhi // 3.164.25
tato 'ham abruvaṃ nāhaṃ divyāny astrāṇi śatruhan / mānuṣeṣu prayokṣyāmi vināstrapratighātanam // 3.164.26
tāni divyāni me 'strāṇi prayaccha vibudhādhipa / lokāṃś cāstrajitān paścāl labheyaṃ surapuṃgava // 3.164.27
parīkṣārthaṃ mayaitat te vākyam uktaṃ dhanaṃjaya / mamātmajasya vacanaṃ sūpapannam idaṃ tava // 3.164.28
śikṣa me bhavanaṃ gatvā sarvāṇy astrāṇi bhārata / vāyor agner vasubhyo 'tha varuṇāt samarudgaṇāt // 3.164.29
sādhyaṃ paitāmahaṃ caiva gandharvoragarakṣasām / vaiṣṇavāni ca sarvāṇi nairṛtāni tathaiva ca // 3.164.30
madgatāni ca yānīha sarvāstrāṇi kurūdvaha // 3.164.30.2
evam uktvā tu māṃ śakras tatraivāntaradhīyata / athāpaśyaṃ hariyujaṃ ratham aindram upasthitam // 3.164.31
divyaṃ māyāmayaṃ puṇyaṃ yattaṃ mātalinā nṛpa // 3.164.31.2
lokapāleṣu yāteṣu mām uvācātha mātaliḥ / draṣṭum icchati śakras tvāṃ devarājo mahādyute // 3.164.32
saṃsiddhas tvaṃ mahābāho kuru kāryam anuttamam / paśya puṇyakṛtāṃ lokān saśarīro divaṃ vraja // 3.164.33
ity ukto 'haṃ mātalinā girim āmantrya śaiśiram / pradakṣiṇam upāvṛtya samārohaṃ rathottamam // 3.164.34
codayām āsa sa hayān manomārutaraṃhasaḥ / mātalir hayaśāstrajño yathāvad bhūridakṣiṇaḥ // 3.164.35
avaikṣata ca me vaktraṃ sthitasyātha sa sārathiḥ / tathā bhrānte rathe rājan vismitaś cedam abravīt // 3.164.36
atyadbhutam idaṃ me 'dya vicitraṃ pratibhāti mām / yad āsthito rathaṃ divyaṃ padā na calito bhavān // 3.164.37
devarājo 'pi hi mayā nityam atropalakṣitaḥ / vicalan prathamotpāte hayānāṃ bharatarṣabha // 3.164.38
tvaṃ punaḥ sthita evātra rathe bhrānte kurūdvaha / atiśakram idaṃ sattvaṃ taveti pratibhāti me // 3.164.39
ity uktvākāśam āviśya mātalir vibudhālayān / darśayām āsa me rājan vimānāni ca bhārata // 3.164.40
nandanādīni devānāṃ vanāni bahulāny uta / darśayām āsa me prītyā mātaliḥ śakrasārathiḥ // 3.164.41
tataḥ śakrasya bhavanam apaśyam amarāvatīm / divyaiḥ kāmaphalair vṛkṣai ratnaiś ca samalaṃkṛtām // 3.164.42
na tāṃ bhāsayate sūryo na śītoṣṇe na ca klamaḥ / rajaḥ paṅko na ca tamas tatrāsti na jarā nṛpa // 3.164.43
na tatra śoko dainyaṃ vā vaivarṇyaṃ copalakṣyate / divaukasāṃ mahārāja na ca glānir ariṃdama // 3.164.44
na krodhalobhau tatrāstām aśubhaṃ ca viśāṃ pate / nityatuṣṭāś ca hṛṣṭāś ca prāṇinaḥ suraveśmani // 3.164.45
nityapuṣpaphalās tatra pādapā haritacchadāḥ / puṣkariṇyaś ca vividhāḥ padmasaugandhikāyutāḥ // 3.164.46
śītas tatra vavau vāyuḥ sugandho jīvanaḥ śuciḥ / sarvaratnavicitrā ca bhūmiḥ puṣpavibhūṣitā // 3.164.47
mṛgadvijāś ca bahavo rucirā madhurasvarāḥ / vimānayāyinaś cātra dṛśyante bahavo 'marāḥ // 3.164.48
tato 'paśyaṃ vasūn rudrān sādhyāṃś ca samarudgaṇān / ādityān aśvinau caiva tān sarvān pratyapūjayam // 3.164.49
te māṃ vīryeṇa yaśasā tejasā ca balena ca / astraiś cāpy anvajānanta saṃgrāmavijayena ca // 3.164.50
praviśya tāṃ purīṃ ramyāṃ devagandharvasevitām / devarājaṃ sahasrākṣam upātiṣṭhaṃ kṛtāñjaliḥ // 3.164.51
dadāv ardhāsanaṃ prītaḥ śakro me dadatāṃ varaḥ / bahumānāc ca gātrāṇi pasparśa mama vāsavaḥ // 3.164.52
tatrāhaṃ devagandharvaiḥ sahito bhuridakṣiṇa / astrārtham avasaṃ svarge kurvāṇo 'strāṇi bhārata // 3.164.53
viśvāvasoś ca me putraś citraseno 'bhavat sakhā / sa ca gāndharvam akhilaṃ grāhayām āsa māṃ nṛpa // 3.164.54
tato 'ham avasaṃ rājan gṛhītāstraḥ supūjitaḥ / sukhaṃ śakrasya bhavane sarvakāmasamanvitaḥ // 3.164.55
śṛṇvan vai gītaśabdaṃ ca tūryaśabdaṃ ca puṣkalam / paśyaṃś cāpsarasaḥ śreṣṭhā nṛtyamānāḥ paraṃtapa // 3.164.56
tat sarvam anavajñāya tathyaṃ vijjñāya bhārata / atyarthaṃ pratigṛhyāham astreṣv eva vyavasthitaḥ // 3.164.57
tato 'tuṣyat sahasrākṣas tena kāmena me vibhuḥ / evaṃ me vasato rājann eṣa kālo 'tyagād divi // 3.164.58
kṛtāstram abhiviśvastam atha māṃ harivāhanaḥ / saṃspṛśya mūrdhni pāṇibhyām idaṃ vacanam abravīt // 3.165.1
na tvam adya yudhā jetuṃ śakyaḥ suragaṇair api / kiṃ punar mānuṣe loke mānuṣair akṛtātmabhiḥ // 3.165.2
aprameyo 'pradhṛṣyaś ca yuddheṣv apratimas tathā // 3.165.2.2
athābravīt punar devaḥ saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ / astrayuddhe samo vīra na te kaś cid bhaviṣyati // 3.165.3
apramattaḥ sadā dakṣaḥ satyavādī jitendriyaḥ / brahmaṇyaś cāstravic cāsi śūraś cāsi kurūdvaha // 3.165.4
astrāṇi samavāptāni tvayā daśa ca pañca ca / pañcabhir vidhibhiḥ pārtha na tvayā vidyate samaḥ // 3.165.5
prayogam upasaṃhāram āvṛttiṃ ca dhanaṃjaya / prāyaścittaṃ ca vettha tvaṃ pratighātaṃ ca sarvaśaḥ // 3.165.6
tava gurvarthakālo 'yam upapannaḥ paraṃtapa / pratijānīṣva taṃ kartum ato vetsyāmy ahaṃ param // 3.165.7
tato 'ham abruvaṃ rājan devarājam idaṃ vacaḥ / viṣahyaṃ cen mayā kartuṃ kṛtam eva nibodha tat // 3.165.8
tato mām abravīd rājan prahasya balavṛtrahā / nāviṣahyaṃ tavādyāsti triṣu lokeṣu kiṃ cana // 3.165.9
nivātakavacā nāma dānavā mama śatravaḥ / samudrakukṣim āśritya durge prativasanty uta // 3.165.10
tisraḥ koṭyaḥ samākhyātās tulyarūpabalaprabhāḥ / tāṃs tatra jahi kaunteya gurvarthas te bhaviṣyati // 3.165.11
tato mātalisaṃyuktaṃ mayūrasamaromabhiḥ / hayair upetaṃ prādān me rathaṃ divyaṃ mahāprabham // 3.165.12
babandha caiva me mūrdhni kirīṭam idam uttamam / svarūpasadṛśaṃ caiva prādād aṅgavibhūṣaṇam // 3.165.13
abhedyaṃ kavacaṃ cedaṃ sparśarūpavad uttamam / ajarāṃ jyām imāṃ cāpi gāṇḍīve samayojayat // 3.165.14
tataḥ prāyām ahaṃ tena syandanena virājatā / yenājayad devapatir baliṃ vairocaniṃ purā // 3.165.15
tato devāḥ sarva eva tena ghoṣeṇa bodhitaḥ / manvānā devarājaṃ māṃ samājagmur viśāṃ pate // 3.165.16
dṛṣṭvā ca mām apṛcchanta kiṃ kariṣyasi phalguna // 3.165.16.2
tān abruvaṃ yathābhūtam idaṃ kartāsmi saṃyuge / nivātakavacānāṃ tu prasthitaṃ māṃ vadhaiṣiṇam // 3.165.17
nibodhata mahābhāgāḥ śivaṃ cāśāsta me 'naghāḥ // 3.165.17.2
tuṣṭuvur māṃ prasannās te yathā devaṃ puraṃdaram / rathenānena maghavā jitavāñ śambaraṃ yudhi // 3.165.18
namuciṃ balavṛtrau ca prahlādanarakāv api // 3.165.18.2
bahūni ca sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca / rathenānena daityānāṃ jitavān maghavān yudhi // 3.165.19
tvam apy etena kaunteya nivātakavacān raṇe / vijetā yudhi vikramya pureva maghavān vaśī // 3.165.20
ayaṃ ca śaṅkhapravaro yena jetāsi dānavān / anena vijitā lokāḥ śakreṇāpi mahātmanā // 3.165.21
pradīyamānaṃ devais tu devadattaṃ jalodbhavam / pratyagṛhṇaṃ jayāyainaṃ stūyamānas tadāmaraiḥ // 3.165.22
sa śaṅkhī kavacī bāṇī pragṛhītaśarāsanaḥ / dānavālayam atyugraṃ prayāto 'smi yuyutsayā // 3.165.23
tato 'haṃ stūyamānas tu tatra tatra maharṣibhiḥ / apaśyam udadhiṃ bhīmam apāṃpatim athāvyayam // 3.166.1
phenavatyaḥ prakīrṇāś ca saṃhatāś ca samucchritāḥ / ūrmayaś cātra dṛśyante calanta iva parvatāḥ // 3.166.2
nāvaḥ sahasraśas tatra ratnapūrṇāḥ samantataḥ // 3.166.2.2
timiṃgilāḥ kacchapāś ca tathā timitimiṃgilāḥ / makarāś cātra dṛśyante jale magnā ivādrayaḥ // 3.166.3
śaṅkhānāṃ ca sahasrāṇi magnāny apsu samantataḥ / dṛśyante sma yathā rātrau tārās tanv abhrasaṃvṛtāḥ // 3.166.4
tathā sahasraśas tatra ratnasaṃghāḥ plavanty uta / vāyuś ca ghūrṇate bhīmas tad adbhutam ivābhavat // 3.166.5
tam atītya mahāvegaṃ sarvāmbhonidhim uttamam / apaśyaṃ dānavākīrṇaṃ tad daityapuram antikāt // 3.166.6
tatraiva mātalis tūrṇaṃ nipatya pṛthivītale / nādayan rathaghoṣeṇa tat puraṃ samupādravat // 3.166.7
rathaghoṣaṃ tu taṃ śrutvā stanayitnor ivāmbare / manvānā devarājaṃ māṃ saṃvignā dānavābhavan // 3.166.8
sarve saṃbhrāntamanasaḥ śaracāpadharāḥ sthitāḥ / tathā śūlāsiparaśugadāmusalapāṇayaḥ // 3.166.9
tato dvārāṇi pidadhur dānavās trastacetasaḥ / saṃvidhāya pure rakṣāṃ na sma kaś cana dṛśyate // 3.166.10
tataḥ śaṅkham upādāya devadattaṃ mahāsvanam / puram āsuram āśliṣya prādhamaṃ taṃ śanair aham // 3.166.11
sa tu śabdo divaṃ stabdhvā pratiśabdam ajījanat / vitresuś ca nililyuś ca bhūtāni sumahānty api // 3.166.12
tato nivātakavacāḥ sarva eva samantataḥ / daṃśitā vividhais trāṇair vividhāyudhapāṇayaḥ // 3.166.13
āyasaiś ca mahāśūlair gadābhir musalair api / paṭṭiśaiḥ karavālaiś ca rathacakraiś ca bhārata // 3.166.14
śataghnībhir bhuśuṇḍībhiḥ khaḍgaiś citraiḥ svalaṃkṛtaiḥ / pragṛhītair diteḥ putrāḥ prādurāsan sahasraśaḥ // 3.166.15
tato vicārya bahudhā rathamārgeṣu tān hayān / prācodayat same deśe mātalir bharatarṣabha // 3.166.16
tena teṣāṃ praṇunnānām āśutvāc chīghragāminām / nānvapaśyaṃ tadā kiṃ cit tan me 'dbhutam ivābhavat // 3.166.17
tatas te dānavās tatra yodhavrātāny anekaśaḥ / vikṛtasvararūpāṇi bhṛśaṃ sarvāṇy acodayan // 3.166.18
tena śabdena mahatā samudre parvatopamāḥ / āplavanta gataiḥ sattvair matsyāḥ śatasahasraśaḥ // 3.166.19
tato vegena mahatā dānavā mām upādravan / vimuñcantaḥ śitān bāṇāñ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.166.20
sa saṃprahāras tumulas teṣāṃ mama ca bhārata / avartata mahāghoro nivātakavacāntakaḥ // 3.166.21
tato devarṣayaś caiva dānavarṣigaṇāś ca ye / brahmarṣayaś ca siddhāś ca samājagmur mahāmṛdhe // 3.166.22
te vai mām anurūpābhir madhurābhir jayaiṣiṇaḥ / astuvan munayo vāgbhir yathendraṃ tārakāmaye // 3.166.23
tato nivātakavacāḥ sarve vegena bhārata / abhyadravan māṃ sahitāḥ pragṛhītāyudhā raṇe // 3.167.1
ācchidya rathapanthānam utkrośanto mahārathāḥ / āvṛtya sarvatas te māṃ śaravarṣair avākiran // 3.167.2
tato 'pare mahāvīryāḥ śūlapaṭṭiśapāṇayaḥ / śūlāni ca bhuśuṇḍīś ca mumucur dānavā mayi // 3.167.3
tac chūlavarṣaṃ sumahad gadāśaktisamākulam / aniśaṃ sṛjyamānaṃ tair apatan madrathopari // 3.167.4
anye mām abhyadhāvanta nivātakavacā yudhi / śitaśastrāyudhā raudrāḥ kālarūpāḥ prahāriṇaḥ // 3.167.5
tān ahaṃ vividhair bāṇair vegavadbhir ajihmagaiḥ / gāṇḍīvamuktair abhyaghnam ekaikaṃ daśabhir mṛdhe // 3.167.6
te kṛtā vimukhāḥ sarve matprayuktaiḥ śilāśitaiḥ // 3.167.6.2
tato mātalinā tūrṇaṃ hayās te saṃpracoditāḥ / rathamārgād bahūṃs tatra vicerur vātaraṃhasaḥ // 3.167.7
susaṃyatā mātalinā prāmathnanta diteḥ sutān // 3.167.7.2
śataṃ śatās te harayas tasmin yuktā mahārathe / tadā mātalinā yattā vyacarann alpakā iva // 3.167.8
teṣāṃ caraṇapātena rathanemisvanena ca / mama bāṇanipātaiś ca hatās te śataśo 'surāḥ // 3.167.9
gatāsavas tathā cānye pragṛhītaśarāsanāḥ / hatasārathayas tatra vyakṛṣyanta turaṃgamaiḥ // 3.167.10
te diśo vidiśaḥ sarvāḥ pratirudhya prahāriṇaḥ / nighnanti vividhaiḥ śastrais tato me vyathitaṃ manaḥ // 3.167.11
tato 'haṃ mātaler vīryam apaśyaṃ paramādbhutam / aśvāṃs tathā vegavato yad ayatnād adhārayat // 3.167.12
tato 'haṃ laghubhiś citrair astrais tān asurān raṇe / sāyudhān acchinaṃ rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.167.13
evaṃ me caratas tatra sarvayatnena śatruhan / prītimān abhavad vīro mātaliḥ śakrasārathiḥ // 3.167.14
vadhyamānās tatas te tu hayais tena rathena ca / agaman prakṣayaṃ ke cin nyavartanta tathāpare // 3.167.15
spardhamānā ivāsmābhir nivātakavacā raṇe / śaravarṣair mahadbhir māṃ samantāt pratyavārayan // 3.167.16
tato 'haṃ laghubhiś citrair brahmāstraparimantritaiḥ / vyadhamaṃ sāyakair āśu śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.167.17
tataḥ saṃpīḍyamānās te krodhāviṣṭā mahāsurāḥ / apīḍayan māṃ sahitāḥ śaraśūlāsivṛṣṭibhiḥ // 3.167.18
tato 'ham astram ātiṣṭhaṃ paramaṃ tigmatejasam / dayitaṃ devarājasya mādhavaṃ nāma bhārata // 3.167.19
tataḥ khaḍgāṃs triśūlāṃś ca tomarāṃś ca sahasraśaḥ / astravīryeṇa śatadhā tair muktān aham acchinam // 3.167.20
chittvā praharaṇāny eṣāṃ tatas tān api sarvaśaḥ / pratyavidhyam ahaṃ roṣād daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ // 3.167.21
gāṇḍīvād dhi tadā saṃkhye yathā bhramarapaṅktayaḥ / niṣpatanti tathā bāṇās tan mātalir apūjayat // 3.167.22
teṣām api tu bāṇās te bahutvāc chalabhā iva / avākiran māṃ balavat tān ahaṃ vyadhamaṃ śaraiḥ // 3.167.23
vadhyamānās tatas te tu nivātakavacāḥ punaḥ / śaravarṣair mahadbhir māṃ samantāt paryavārayan // 3.167.24
śaravegān nihatyāham astraiḥ śaravighātibhiḥ / jvaladbhiḥ paramaiḥ śīghrais tān avidhyaṃ sahasraśaḥ // 3.167.25
teṣāṃ chinnāni gātrāṇi visṛjanti sma śoṇitam / prāvṛṣīvātivṛṣṭāni śṛṅgāṇīva dharābhṛtām // 3.167.26
indrāśanisamasparśair vegavadbhir ajihmagaiḥ / madbāṇair vadhyamānās te samudvignāḥ sma dānavāḥ // 3.167.27
śatadhā bhinnadehāntrāḥ kṣīṇapraharaṇaujasaḥ / tato nivātakavacā mām ayudhyanta māyayā // 3.167.28
tato 'śmavarṣaṃ sumahat prādurāsīt samantataḥ / nagamātrair mahāghorais tan māṃ dṛḍham apīḍayat // 3.168.1
tad ahaṃ vajrasaṃkāśaiḥ śarair indrāstracoditaiḥ / acūrṇayaṃ vegavadbhiḥ śatadhaikaikam āhave // 3.168.2
cūrṇyamāne 'śmavarṣe tu pāvakaḥ samajāyata / tatrāśmacūrṇam apatat pāvakaprakarā iva // 3.168.3
tato 'śmavarṣe nihate jalavarṣaṃ mahattaram / dhārābhir akṣamātrābhiḥ prādurāsīn mamāntike // 3.168.4
nabhasaḥ pracyutā dhārās tigmavīryāḥ sahasraśaḥ / āvṛṇvan sarvato vyoma diśaś copadiśas tathā // 3.168.5
dhārāṇāṃ ca nipātena vāyor visphūrjitena ca / garjitena ca daityānāṃ na prājñāyata kiṃ cana // 3.168.6
dhārā divi ca saṃbaddhā vasudhāyāṃ ca sarvaśaḥ / vyāmohayanta māṃ tatra nipatantyo 'niśaṃ bhuvi // 3.168.7
tatropadiṣṭam indreṇa divyam astraṃ viśoṣaṇam / dīptaṃ prāhiṇavaṃ ghoram aśuṣyat tena taj jalam // 3.168.8
hate 'śmavarṣe tu mayā jalavarṣe ca śoṣite / mumucur dānavā māyām agniṃ vāyuṃ ca mānada // 3.168.9
tato 'ham agniṃ vyadhamaṃ salilāstreṇa sarvaśaḥ / śailena ca mahāstreṇa vāyor vegam adhārayam // 3.168.10
tasyāṃ pratihatāyāṃ tu dānavā yuddhadurmadāḥ / prākurvan vividhā māyā yaugapadyena bhārata // 3.168.11
tato varṣaṃ prādurabhūt sumahal lomaharṣaṇam / astrāṇāṃ ghorarūpāṇām agner vāyos tathāśmanām // 3.168.12
sā tu māyāmayī vṛṣṭiḥ pīḍayām āsa māṃ yudhi / atha ghoraṃ tamas tīvraṃ prādurāsīt samantataḥ // 3.168.13
tamasā saṃvṛte loke ghoreṇa paruṣeṇa ca / turagā vimukhāś cāsan prāskhalac cāpi mātaliḥ // 3.168.14
hastād dhiraṇmayaś cāsya pratodaḥ prāpatad bhuvi / asakṛc cāha māṃ bhītaḥ kvāsīti bharatarṣabha // 3.168.15
māṃ ca bhīr āviśat tīvrā tasmin vigatacetasi / sa ca māṃ vigatajñānaḥ saṃtrasta idam abravīt // 3.168.16
surāṇām asurāṇāṃ ca saṃgrāmaḥ sumahān abhūt / amṛtārthe purā pārtha sa ca dṛṣṭo mayānagha // 3.168.17
śambarasya vadhe cāpi saṃgrāmaḥ sumahān abhūt / sārathyaṃ devarājasya tatrāpi kṛtavān aham // 3.168.18
tathaiva vṛtrasya vadhe saṃgṛhītā hayā mayā / vairocaner mayā yuddhaṃ dṛṣṭaṃ cāpi sudāruṇam // 3.168.19
ete mayā mahāghorāḥ saṃgrāmāḥ paryupāsitāḥ / na cāpi vigatajñāno bhūtapūrvo 'smi pāṇḍava // 3.168.20
pitāmahena saṃhāraḥ prajānāṃ vihito dhruvam / na hi yuddham idaṃ yuktam anyatra jagataḥ kṣayāt // 3.168.21
tasya tad vacanaṃ śrutvā saṃstabhyātmānam ātmanā / mohayiṣyan dānavānām ahaṃ māyāmayaṃ balam // 3.168.22
abruvaṃ mātaliṃ bhītaṃ paśya me bhujayor balam / astrāṇāṃ ca prabhāvaṃ me dhanuṣo gāṇḍivasya ca // 3.168.23
adyāstramāyayaiteṣāṃ māyām etāṃ sudāruṇām / vinihanmi tamaś cograṃ mā bhaiḥ sūta sthiro bhava // 3.168.24
evam uktvāham asṛjam astramāyāṃ narādhipa / mohanīṃ sarvaśatrūṇāṃ hitāya tridivaukasām // 3.168.25
pīḍyamānāsu māyāsu tāsu tāsv asureśvarāḥ / punar bahuvidhā māyāḥ prākurvann amitaujasaḥ // 3.168.26
punaḥ prakāśam abhavat tamasā grasyate punaḥ / vrajaty adarśanaṃ lokaḥ punar apsu nimajjati // 3.168.27
susaṃgṛhītair haribhiḥ prakāśe sati mātaliḥ / vyacarat syandanāgryeṇa saṃgrāme lomaharṣaṇe // 3.168.28
tataḥ paryapatann ugrā nivātakavacā mayi / tān ahaṃ vivaraṃ dṛṣṭvā prāhiṇvaṃ yamasādanam // 3.168.29
vartamāne tathā yuddhe nivātakavacāntake / nāpaśyaṃ sahasā sarvān dānavān māyayāvṛtān // 3.168.30
adṛśyamānās te daityā yodhayanti sma māyayā / adṛśyān astravīryeṇa tān apy aham ayodhayam // 3.169.1
gāṇḍīvamuktā viśikhāḥ samyag astrapracoditāḥ / acchindann uttamāṅgāni yatra yatra sma te 'bhavan // 3.169.2
tato nivātakavacā vadhyamānā mayā yudhi / saṃhṛtya māyāṃ sahasā prāviśan puram ātmanaḥ // 3.169.3
vyapayāteṣu daityeṣu prādurbhūte ca darśane / apaśyaṃ dānavāṃs tatra hatāñ śatasahasraśaḥ // 3.169.4
viniṣpiṣṭāni tatraiṣāṃ śastrāṇy ābharaṇāni ca / kūṭaśaḥ sma pradṛśyante gātrāṇi kavacāni ca // 3.169.5
hayānāṃ nāntaraṃ hy āsīt padād vicalituṃ padam / utpatya sahasā tasthur antarikṣagamās tataḥ // 3.169.6
tato nivātakavacā vyoma saṃchādya kevalam / adṛśyā hy abhyavartanta visṛjantaḥ śiloccayān // 3.169.7
antarbhūmigatāś cānye hayānāṃ caraṇāny atha / nyagṛhṇan dānavā ghorā rathacakre ca bhārata // 3.169.8
vinigṛhya harīn aśvān rathaṃ ca mama yudhyataḥ / sarvato mām acinvanta sarathaṃ dharaṇīdharaiḥ // 3.169.9
parvatair upacīyadbhiḥ patamānais tathāparaiḥ / sa deśo yatra vartāma guheva samapadyata // 3.169.10
parvataiś chādyamāno 'haṃ nigṛhītaiś ca vājibhiḥ / agacchaṃ paramām ārtiṃ mātalis tad alakṣayat // 3.169.11
lakṣayitvā tu māṃ bhītam idaṃ vacanam abravīt / arjunārjuna mā bhais tvaṃ vajram astram udīraya // 3.169.12
tato 'haṃ tasya tad vākyaṃ śrutvā vajram udīrayam / devarājasya dayitaṃ vajram astraṃ narādhipa // 3.169.13
acalaṃ sthānam āsādya gāṇḍīvam anumantrya ca / amuñcaṃ vajrasaṃsparśān āyasān niśitāñ śarān // 3.169.14
tato māyāś ca tāḥ sarvā nivātakavacāṃś ca tān / te vajracoditā bāṇā vajrabhūtāḥ samāviśan // 3.169.15
te vajravegābhihatā dānavāḥ parvatopamāḥ / itaretaram āśliṣya nyapatan pṛthivītale // 3.169.16
antarbhūmau tu ye 'gṛhṇan dānavā rathavājinaḥ / anupraviśya tān bāṇāḥ prāhiṇvan yamasādanam // 3.169.17
hatair nivātakavacair nirastaiḥ parvatopamaiḥ / samācchādyata deśaḥ sa vikīrṇair iva parvataiḥ // 3.169.18
na hayānāṃ kṣatiḥ kā cin na rathasya na mātaleḥ / mama cādṛśyata tadā tad adbhutam ivābhavat // 3.169.19
tato māṃ prahasan rājan mātaliḥ pratyabhāṣata / naitad arjuna deveṣu tvayi vīryaṃ yadīkṣyate // 3.169.20
hateṣv asurasaṃgheṣu dārās teṣāṃ tu sarvaśaḥ / prākrośan nagare tasmin yathā śaradi lakṣmaṇāḥ // 3.169.21
tato mātalinā sārdham ahaṃ tat puram abhyayām / trāsayan rathaghoṣeṇa nivātakavacastriyaḥ // 3.169.22
tān dṛṣṭvā daśasāhasrān mayūrasadṛśān hayān / rathaṃ ca ravisaṃkāśaṃ prādravan gaṇaśaḥ striyaḥ // 3.169.23
tābhir ābharaṇaiḥ śabdas trāsitābhiḥ samīritaḥ / śilānām iva śaileṣu patantīnām abhūt tadā // 3.169.24
vitrastā daityanāryas tāḥ svāni veśmāny athāviśan / bahuratnavicitrāṇi śātakumbhamayāni ca // 3.169.25
tad adbhutākāram ahaṃ dṛṣṭvā nagaram uttamam / viśiṣṭaṃ devanagarād apṛcchaṃ mātaliṃ tataḥ // 3.169.26
idam evaṃvidhaṃ kasmād devatā nāviśanty uta / puraṃdarapurād dhīdaṃ viśiṣṭam iti lakṣaye // 3.169.27
āsīd idaṃ purā pārtha devarājasya naḥ puram / tato nivātakavacair itaḥ pracyāvitāḥ surāḥ // 3.169.28
tapas taptvā mahat tīvraṃ prasādya ca pitāmaham / idaṃ vṛtaṃ nivāsāya devebhyaś cābhayaṃ yudhi // 3.169.29
tataḥ śakreṇa bhagavān svayambhūr abhicoditaḥ / vidhattāṃ bhagavān atrety ātmano hitakāmyayā // 3.169.30
tata ukto bhagavatā diṣṭam atreti vāsavaḥ / bhavitāntas tvam evaiṣāṃ dehenānyena vṛtrahan // 3.169.31
tata eṣāṃ vadhārthāya śakro 'strāṇi dadau tava / na hi śakyāḥ surair hantuṃ ya ete nihatās tvayā // 3.169.32
kālasya pariṇāmena tatas tvam iha bhārata / eṣām antakaraḥ prāptas tat tvayā ca kṛtaṃ tathā // 3.169.33
dānavānāṃ vināśārthaṃ mahāstrāṇāṃ mahad balam / grāhitas tvaṃ mahendreṇa puruṣendra tad uttamam // 3.169.34
tataḥ praviśya nagaraṃ dānavāṃś ca nihatya tān / punar mātalinā sārdham agacchaṃ devasadma tat // 3.169.35
nivartamānena mayā mahad dṛṣṭaṃ tato 'param / puraṃ kāmacaraṃ divyaṃ pāvakārkasamaprabham // 3.170.1
drumai ratnamayaiś caitrair bhāsvaraiś ca patatribhiḥ / paulomaiḥ kālakeyaiś ca nityahṛṣṭair adhiṣṭhitam // 3.170.2
gopurāṭṭālakopetaṃ caturdvāraṃ durāsadam / sarvaratnamayaṃ divyam adbhutopamadarśanam // 3.170.3
drumaiḥ puṣpaphalopetair divyaratnamayair vṛtam // 3.170.3.2
tathā patatribhir divyair upetaṃ sumanoharaiḥ / asurair nityamuditaiḥ śūlarṣṭimusalāyudhaiḥ // 3.170.4
cāpamudgarahastaiś ca sragvibhiḥ sarvato vṛtam // 3.170.4.2
tad ahaṃ prekṣya daityānāṃ puram adbhutadarśanam / apṛcchaṃ mātaliṃ rājan kim idaṃ dṛśyateti vai // 3.170.5
pulomā nāma daiteyī kālakā ca mahāsurī / divyaṃ varṣasahasraṃ te ceratuḥ paramaṃ tapaḥ // 3.170.6
tapaso 'nte tatas tābhyāṃ svayambhūr adadād varam // 3.170.6.2
agṛhṇītāṃ varaṃ te tu sutānām alpaduḥkhatām / avadhyatāṃ ca rājendra surarākṣasapannagaiḥ // 3.170.7
ramaṇīyaṃ puraṃ cedaṃ khacaraṃ sukṛtaprabham / sarvaratnaiḥ samuditaṃ durdharṣam amarair api // 3.170.8
sayakṣagandharvagaṇaiḥ pannagāsurarākṣasaiḥ // 3.170.8.2
sarvakāmaguṇopetaṃ vītaśokam anāmayam / brahmaṇā bharataśreṣṭha kālakeyakṛte kṛtam // 3.170.9
tad etat khacaraṃ divyaṃ caraty amaravarjitam / paulomādhyuṣitaṃ vīra kālakeyaiś ca dānavaiḥ // 3.170.10
hiraṇyapuram ity etat khyāyate nagaraṃ mahat / rakṣitaṃ kālakeyaiś ca paulomaiś ca mahāsuraiḥ // 3.170.11
ta ete muditā nityam avadhyāḥ sarvadaivataiḥ / nivasanty atra rājendra gatodvegā nirutsukāḥ // 3.170.12
mānuṣo mṛtyur eteṣāṃ nirdiṣṭo brahmaṇā purā // 3.170.12.2
surāsurair avadhyāṃs tān ahaṃ jñātvā tataḥ prabho / abruvaṃ mātaliṃ hṛṣṭo yāhy etat puram añjasā // 3.170.13
tridaśeśadviṣo yāvat kṣayam astrair nayāmy aham / na kathaṃ cid dhi me pāpā na vadhyā ye suradviṣaḥ // 3.170.14
uvāha māṃ tataḥ śīghraṃ hiraṇyapuram antikāt / rathena tena divyena hariyuktena mātaliḥ // 3.170.15
te mām ālakṣya daiteyā vicitrābharaṇāmbarāḥ / samutpetur mahāvegā rathān āsthāya daṃśitāḥ // 3.170.16
tato nālīkanārācair bhallaśaktyṛṣṭitomaraiḥ / abhyaghnan dānavendrā māṃ kruddhās tīvraparākramāḥ // 3.170.17
tad ahaṃ cāstravarṣeṇa mahatā pratyavārayam / śastravarṣaṃ mahad rājan vidyābalam upāśritaḥ // 3.170.18
vyāmohayaṃ ca tān sarvān rathamārgaiś caran raṇe / te 'nyonyam abhisaṃmūḍhāḥ pātayanti sma dānavāḥ // 3.170.19
teṣām ahaṃ vimūḍhānām anyonyam abhidhāvatām / śirāṃsi viśikhair dīptair vyaharaṃ śatasaṃghaśaḥ // 3.170.20
te vadhyamānā daiteyāḥ puram āsthāya tat punaḥ / kham utpetuḥ sanagarā māyām āsthāya dānavīm // 3.170.21
tato 'haṃ śaravarṣeṇa mahatā pratyavārayam / mārgam āvṛtya daityānāṃ gatiṃ caiṣām avārayam // 3.170.22
tat puraṃ khacaraṃ divyaṃ kāmagaṃ divyavarcasam / daiteyair varadānena dhāryate sma yathāsukham // 3.170.23
antarbhūmau nipatitaṃ punar ūrdhvaṃ pratiṣṭhate / punas tiryak prayāty āśu punar apsu nimajjati // 3.170.24
amarāvatisaṃkāśaṃ puraṃ kāmagamaṃ tu tat / aham astrair bahuvidhaiḥ pratyagṛhṇaṃ narādhipa // 3.170.25
tato 'haṃ śarajālena divyāstramuditena ca / nyagṛhṇaṃ saha daiteyais tat puraṃ bharatarṣabha // 3.170.26
vikṣataṃ cāyasair bāṇair matprayuktair ajihmagaiḥ / mahīm abhyapatad rājan prabhagnaṃ puram āsuram // 3.170.27
te vadhyamānā madbāṇair vajravegair ayasmayaiḥ / paryabhramanta vai rājann asurāḥ kālacoditāḥ // 3.170.28
tato mātalir apy āśu purastān nipatann iva / mahīm avātarat kṣipraṃ rathenādityavarcasā // 3.170.29
tato rathasahasrāṇi ṣaṣṭis teṣām amarṣiṇām / yuyutsūnāṃ mayā sārdhaṃ paryavartanta bhārata // 3.170.30
tān ahaṃ niśitair bāṇair vyadhamaṃ gārdhravājitaiḥ / te yuddhe saṃnyavartanta samudrasya yathormayaḥ // 3.170.31
neme śakyā mānuṣeṇa yuddheneti pracintya vai / tato 'ham ānupūrvyeṇa sarvāṇy astrāṇy ayojayam // 3.170.32
tatas tāni sahasrāṇi rathānāṃ citrayodhinām / astrāṇi mama divyāni pratyaghnañ śanakair iva // 3.170.33
rathamārgān vicitrāṃs te vicaranto mahārathāḥ / pratyadṛśyanta saṃgrāme śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.170.34
vicitramukuṭāpīḍā vicitrakavacadhvajāḥ / vicitrābharaṇāś caiva nandayantīva me manaḥ // 3.170.35
ahaṃ tu śaravarṣais tān astrapramuditai raṇe / nāśaknuvaṃ pīḍayituṃ te tu māṃ paryapīḍayan // 3.170.36
taiḥ pīḍyamāno bahubhiḥ kṛtāstraiḥ kuśalair yudhi / vyathito 'smi mahāyuddhe bhayaṃ cāgān mahan mama // 3.170.37
tato 'haṃ devadevāya rudrāya praṇato raṇe / svasti bhūtebhya ity uktvā mahāstraṃ samayojayam // 3.170.38
yat tad raudram iti khyātaṃ sarvāmitravināśanam // 3.170.38.2
tato 'paśyaṃ triśirasaṃ puruṣaṃ navalocanam / trimukhaṃ ṣaḍbhujaṃ dīptam arkajvalanamūrdhajam // 3.170.39
lelihānair mahānāgaiḥ kṛtaśīrṣam amitrahan // 3.170.39.2
vibhīs tatas tad astraṃ tu ghoraṃ raudraṃ sanātanam / dṛṣṭvā gāṇḍīvasaṃyogam ānīya bharatarṣabha // 3.170.40
namaskṛtvā trinetrāya śarvāyāmitatejase / muktavān dānavendrāṇāṃ parābhāvāya bhārata // 3.170.41
muktamātre tatas tasmin rūpāṇy āsan sahasraśaḥ / mṛgāṇām atha siṃhānāṃ vyāghrāṇāṃ ca viśāṃ pate // 3.170.42
ṛkṣāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca pannagānāṃ tathā gavām // 3.170.42.2
gajānāṃ sṛmarāṇāṃ ca śarabhāṇāṃ ca sarvaśaḥ / ṛṣabhāṇāṃ varāhāṇāṃ mārjārāṇāṃ tathaiva ca // 3.170.43
śālāvṛkāṇāṃ pretānāṃ bhuruṇḍānāṃ ca sarvaśaḥ // 3.170.43.2
gṛdhrāṇāṃ garuḍānāṃ ca makarāṇāṃ tathaiva ca / piśācānāṃ sayakṣāṇāṃ tathaiva ca suradviṣām // 3.170.44
guhyakānāṃ ca saṃgrāme nairṛtānāṃ tathaiva ca / jhaṣāṇāṃ gajavaktrāṇām ulūkānāṃ tathaiva ca // 3.170.45
mīnakūrmasamūhānāṃ nānāśastrāsipāṇinām / tathaiva yātu dhānānāṃ gadāmudgaradhāriṇām // 3.170.46
etaiś cānyaiś ca bahubhir nānārūpadharais tathā / sarvam āsīj jagad vyāptaṃ tasminn astre visarjite // 3.170.47
triṣirobhiś caturdaṃṣṭraiś caturāsyaiś caturbhujaiḥ / anekarūpasaṃyuktair māṃsamedovasāśibhiḥ // 3.170.48
abhīkṣṇaṃ vadhyamānās te dānavā ye samāgatāḥ // 3.170.48.2
arkajvalanatejobhir vajrāśanisamaprabhaiḥ / adrisāramayaiś cānyair bāṇair arividāraṇaiḥ // 3.170.49
nyahanaṃ dānavān sarvān muhūrtenaiva bhārata // 3.170.49.2
gāṇḍīvāstrapraṇunnāṃs tān gatāsūn nabhasaś cyutān / dṛṣṭvāhaṃ prāṇamaṃ bhūyas tripuraghnāya vedhase // 3.170.50
tathā raudrāstraniṣpiṣṭān divyābharaṇabhūṣitān / niśāmya paramaṃ harṣam agamad devasārathiḥ // 3.170.51
tad asahyaṃ kṛtaṃ karma devair api durāsadam / dṛṣṭvā māṃ pūjayām āsa mātaliḥ śakrasārathiḥ // 3.170.52
uvāca cedaṃ vacanaṃ prīyamāṇaḥ kṛtāñjaliḥ / surāsurair asahyaṃ hi karma yat sādhitaṃ tvayā // 3.170.53
na hy etat saṃyuge kartum api śaktaḥ sureśvaraḥ // 3.170.53.2
surāsurair avadhyaṃ hi puram etat khagaṃ mahat / tvayā vimathitaṃ vīra svavīryāstratapobalāt // 3.170.54
vidhvaste 'tha pure tasmin dānaveṣu hateṣu ca / vinadantyaḥ striyaḥ sarvā niṣpetur nagarād bahiḥ // 3.170.55
prakīrṇakeśyo vyathitāḥ kurarya iva duḥkhitāḥ / petuḥ putrān pitṝn bhrātṝñ śocamānā mahītale // 3.170.56
rudantyo dīnakaṇṭhyas tā vinadantyo hateśvarāḥ / urāṃsi pāṇibhir ghnantyaḥ prasrastasragvibhūṣaṇāḥ // 3.170.57
tac chokayuktam aśrīkaṃ duḥkhadainyasamāhatam / na babhau dānavapuraṃ hatatviṭkaṃ hateśvaram // 3.170.58
gandharvanagarākāraṃ hatanāgam iva hradam / śuṣkavṛkṣam ivāraṇyam adṛśyam abhavat puram // 3.170.59
māṃ tu saṃhṛṣṭamanasaṃ kṣipraṃ mātalir ānayat / devarājasya bhavanaṃ kṛtakarmāṇam āhavāt // 3.170.60
hiraṇyapuram ārujya nihatya ca mahāsurān / nivātakavacāṃś caiva tato 'haṃ śakram āgamam // 3.170.61
mama karma ca devendraṃ mātalir vistareṇa tat / sarvaṃ viśrāvayām āsa yathā bhūtaṃ mahādyute // 3.170.62
hiraṇyapuraghātaṃ ca māyānāṃ ca nivāraṇam / nivātakavacānāṃ ca vadhaṃ saṃkhye mahaujasām // 3.170.63
tac chrutvā bhagavān prītaḥ sahasrākṣaḥ puraṃdaraḥ / marudbhiḥ sahitaḥ śrīmān sādhu sādhv ity athābravīt // 3.170.64
tato māṃ devarājo vai samāśvāsya punaḥ punaḥ / abravīd vibudhaiḥ sārdham idaṃ sumadhuraṃ vacaḥ // 3.170.65
atidevāsuraṃ karma kṛtam etat tvayā raṇe / gurvarthaś ca mahān pārtha kṛtaḥ śatrūn ghnatā mama // 3.170.66
evam eva sadā bhāvyaṃ sthireṇājau dhanaṃjaya / asaṃmūḍhena cāstrāṇāṃ kartavyaṃ pratipādanam // 3.170.67
aviṣahyo raṇe hi tvaṃ devadānavarākṣasaiḥ / sayakṣāsuragandharvaiḥ sapakṣigaṇapannagaiḥ // 3.170.68
vasudhāṃ cāpi kaunteya tvadbāhubalanirjitām / pālayiṣyati dharmātmā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 3.170.69
tato mām abhiviśvastaṃ saṃrūḍhaśaravikṣatam / devarājo 'nugṛhyedaṃ kāle vacanam abravīt // 3.171.1
divyāny astrāṇi sarvāṇi tvayi tiṣṭhanti bhārata / na tvābhibhavituṃ śakto mānuṣo bhuvi kaś cana // 3.171.2
bhīṣmo droṇaḥ kṛpaḥ karṇaḥ śakuniḥ saha rājabhiḥ / saṃgrāmasthasya te putra kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm // 3.171.3
idaṃ ca me tanutrāṇaṃ prāyacchan maghavān prabhuḥ / abhedyaṃ kavacaṃ divyaṃ srajaṃ caiva hiraṇmayīm // 3.171.4
devadattaṃ ca me śaṅkhaṃ devaḥ prādān mahāravam / divyaṃ cedaṃ kirīṭaṃ me svayam indro yuyoja ha // 3.171.5
tato divyāni vastrāṇi divyāny ābharaṇāni ca / prādāc chakro mamaitāni rucirāṇi bṛhanti ca // 3.171.6
evaṃ saṃpūjitas tatra sukham asmy uṣito nṛpa / indrasya bhavane puṇye gandharvaśiśubhiḥ saha // 3.171.7
tato mām abravīc chakraḥ prītimān amaraiḥ saha / samayo 'rjuna gantuṃ te bhrātaro hi smaranti te // 3.171.8
evam indrasya bhavane pañca varṣāṇi bhārata / uṣitāni mayā rājan smaratā dyūtajaṃ kalim // 3.171.9
tato bhavantam adrākṣaṃ bhrātṛbhiḥ parivāritam / gandhamādanam āsādya parvatasyāsya mūrdhani // 3.171.10
diṣṭyā dhanaṃjayāstrāṇi tvayā prāptāni bhārata / diṣṭyā cārādhito rājā devānām īśvaraḥ prabhuḥ // 3.171.11
diṣṭyā ca bhagavān sthāṇur devyā saha paraṃtapa / sākṣād dṛṣṭaḥ suyuddhena toṣitaś ca tvayānagha // 3.171.12
diṣṭyā ca lokapālais tvaṃ sameto bharatarṣabha / diṣṭyā vardhāmahe sarve diṣṭyāsi punarāgataḥ // 3.171.13
adya kṛtsnām imāṃ devīṃ vijitāṃ puramālinīm / manye ca dhṛtarāṣṭrasya putrān api vaśīkṛtān // 3.171.14
tāni tv icchāmi te draṣṭuṃ divyāny astrāṇi bhārata / yais tathā vīryavantas te nivātakavacā hatā // 3.171.15
śvaḥ prabhāte bhavān draṣṭā divyāny astrāṇi sarvaśaḥ / nivātakavacā ghorā yair mayā vinipātitāḥ // 3.171.16
evam āgamanaṃ tatra kathayitvā dhanaṃjayaḥ / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvai rajanīṃ tām uvāsa ha // 3.171.17
tasyāṃ rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / utthāyāvaśyakāryāṇi kṛtavān bhratṛbhiḥ saha // 3.172.1
tataḥ saṃcodayām āsa so 'rjunaṃ bhrātṛnandanam / darśayāstrāṇi kaunteya yair jitā dānavās tvayā // 3.172.2
tato dhanaṃjayo rājan devair dattāni pāṇḍavaḥ / astrāṇi tāni divyāni darśayām āsa bhārata // 3.172.3
yathānyāyaṃ mahātejāḥ śaucaṃ paramam āsthitaḥ / girikūbaraṃ pādapāṅgaṃ śubhaveṇu triveṇukam // 3.172.4
pārthivaṃ ratham āsthāya śobhamāno dhanaṃjayaḥ // 3.172.4.2
tataḥ sudaṃśitas tena kavacena suvarcasā / dhanur ādāya gāṇḍīvaṃ devadattaṃ ca vārijam // 3.172.5
śośubhyamānaḥ kaunteya ānupūrvyān mahābhujaḥ / astrāṇi tāni divyāni darśanāyopacakrame // 3.172.6
atha prayokṣyamāṇena divyāny astrāṇi tena vai / samākrāntā mahī padbhyāṃ samakampata sadrumā // 3.172.7
kṣubhitāḥ saritaś caiva tathaiva ca mahodadhiḥ / śailāś cāpi vyaśīryanta na vavau ca samīraṇaḥ // 3.172.8
na babhāse sahasrāṃśur na jajvāla ca pāvakaḥ / na vedāḥ pratibhānti sma dvijātīnāṃ kathaṃ cana // 3.172.9
antarbhūmigatā ye ca prāṇino janamejaya / pīḍyamānāḥ samutthāya pāṇḍavaṃ paryavārayan // 3.172.10
vepamānāḥ prāñjalayas te sarve pihitānanāḥ / dahyamānās tadāstrais tair yācanti sma dhanaṃjayam // 3.172.11
tato brahmarṣayaś caiva siddhāś caiva surarṣayaḥ / jaṅgamāni ca bhūtāni sarvāṇy evāvatasthire // 3.172.12
rājarṣayaś ca pravarās tathaiva ca divaukasaḥ / yakṣarākṣasagandharvās tathaiva ca patatriṇaḥ // 3.172.13
tataḥ pitāmahaś caiva lokapālāś ca sarvaśaḥ / bhagavāṃś ca mahādevaḥ sagaṇo 'bhyāyayau tadā // 3.172.14
tato vāyur mahārāja divyair mālyaiḥ sugandhibhiḥ / abhitaḥ pāṇḍavāṃś citrair avacakre samantataḥ // 3.172.15
jaguś ca gāthā vividhā gandharvāḥ suracoditāḥ / nanṛtuḥ saṃghaśaś caiva rājann apsarasāṃ gaṇāḥ // 3.172.16
tasmiṃs tu tumule kāle nāradaḥ suracoditaḥ / āgamyāha vacaḥ pārthaṃ śravaṇīyam idaṃ nṛpa // 3.172.17
arjunārjuna mā yuṅkṣva divyāny astrāṇi bhārata / naitāni niradhiṣṭhāne prayujyante kadā cana // 3.172.18
adhiṣṭhāne na vānārtaḥ prayuñjīta kadā cana / prayoge sumahān doṣo hy astrāṇāṃ kurunandana // 3.172.19
etāni rakṣyamāṇāni dhanaṃjaya yathāgamam / balavanti sukhārhāṇi bhaviṣyanti na saṃśayaḥ // 3.172.20
arakṣyamāṇāny etāni trailokyasyāpi pāṇḍava / bhavanti sma vināśāya maivaṃ bhūyaḥ kṛthāḥ kva cit // 3.172.21
ajātaśatro tvaṃ caiva drakṣyase tāni saṃyuge / yojyamānāni pārthena dviṣatām avamardane // 3.172.22
nivāryātha tataḥ pārthaṃ sarve devā yathāgatam / jagmur anye ca ye tatra samājagmur nararṣabha // 3.172.23
teṣu sarveṣu kauravya pratiyāteṣu pāṇḍavāḥ / tasminn eva vane hṛṣṭās ta ūṣuḥ saha kṛṣṇayā // 3.172.24
tasmin kṛtāstre rathināṃ pradhāne; pratyāgate bhavanād vṛtrahantuḥ / ataḥ paraṃ kim akurvanta pārthāḥ; sametya śūreṇa dhanaṃjayena // 3.173.1
vaneṣu teṣv eva tu te narendrāḥ; sahārjunenendrasamena vīrāḥ / tasmiṃś ca śailapravare suramye; dhaneśvarākrīḍagatā vijahruḥ // 3.173.2
veśmāni tāny apratimāni paśyan; krīḍāś ca nānādrumasaṃnikarṣāḥ / cacāra dhanvī bahudhā narendraḥ; so 'streṣu yattaḥ satataṃ kirīṭī // 3.173.3
avāpya vāsaṃ naradevaputrāḥ; prasādajaṃ vaiśravaṇasya rājñaḥ / na prāṇināṃ te spṛhayanti rājañ; śivaś ca kālaḥ sa babhūva teṣām // 3.173.4
sametya pārthena yathaikarātram; ūṣuḥ samās tatra tadā catasraḥ / pūrvāś ca ṣaṭ tā daśa pāṇḍavānāṃ; śivā babhūvur vasatāṃ vaneṣu // 3.173.5
tato 'bravīd vāyusutas tarasvī; jiṣṇuś ca rājānam upopaviśya / yamau ca vīrau surarājakalpāv; ekāntam āsthāya hitaṃ priyaṃ ca // 3.173.6
tava pratijñāṃ kururāja satyāṃ; cikīrṣamāṇās tvadanu priyaṃ ca / tato 'nugacchāma vanāny apāsya; suyodhanaṃ sānucaraṃ nihantum // 3.173.7
ekādaśaṃ varṣam idaṃ vasāmaḥ; suyodhanenāttasukhāḥ sukhārhāḥ / taṃ vañcayitvādhamabuddhiśīlam; ajñātavāsaṃ sukham āpnuyāmaḥ // 3.173.8
tavājñayā pārthiva nirviśaṅkā; vihāya mānaṃ vicaran vanāni / samīpavāsena vilobhitās te; jñāsyanti nāsmān apakṛṣṭadeśān // 3.173.9
saṃvatsaraṃ taṃ tu vihṛtya gūḍhaṃ; narādhamaṃ taṃ sukham uddharema / niryātya vairaṃ saphalaṃ sapuṣpaṃ; tasmai narendrādhamapūruṣāya // 3.173.10
suyodhanāyānucarair vṛtāya; tato mahīm āhara dharmarāja / svargopamaṃ śailam imaṃ caradbhiḥ; śakyo vihantuṃ naradeva śokaḥ // 3.173.11
kīrtiś ca te bhārata puṇyagandhā; naśyeta lokeṣu carācareṣu / tat prāpya rājyaṃ kurupuṃgavānāṃ; śakyaṃ mahat prāptam atha kriyāś ca // 3.173.12
idaṃ tu śakyaṃ satataṃ narendra; prāptuṃ tvayā yal labhase kuberāt / kuruṣva buddhiṃ dviṣatāṃ vadhāya; kṛtāgasāṃ bhārata nigrahe ca // 3.173.13
tejas tavograṃ na saheta rājan; sametya sākṣād api vajrapāṇiḥ / na hi vyathāṃ jātu kariṣyatas tau; sametya devair api dharmarāja // 3.173.14
tvadarthasiddhyartham abhipravṛttau; suparṇaketuś ca śineś ca naptā / yathaiva kṛṣṇo 'pratimo balena; tathaiva rājan sa śinipravīraḥ // 3.173.15
tavārthasiddhyartham abhipravṛttau; yathaiva kṛṣṇaḥ saha yādavais taiḥ / tathaiva cāvāṃ naradevavarya; yamau ca vīrau kṛtinau prayoge // 3.173.16
tvadarthayogaprabhavapradhānāḥ; samaṃ kariṣyāma parān sametya // 3.173.16.2
tatas tad ājñāya mataṃ mahātmā; teṣāṃ sa dharmasya suto variṣṭhaḥ / pradakṣiṇaṃ vaiśravaṇādhivāsaṃ; cakāra dharmārthavid uttamaujaḥ // 3.173.17
āmantrya veśmāni nadīḥ sarāṃsi; sarvāṇi rakṣāṃsi ca dharmarājaḥ / yathāgataṃ mārgam avekṣamāṇaḥ; punar giriṃ caiva nirīkṣamāṇaḥ // 3.173.18
samāptakarmā sahitaḥ suhṛdbhir; jitvā sapatnān pratilabhya rājyam / śailendra bhūyas tapase dhṛtātmā; draṣṭā tavāsmīti matiṃ cakāra // 3.173.19
vṛtaḥ sa sarvair anujair dvijaiś ca; tenaiva mārgeṇa patiḥ kurūṇām / uvāha cainān sagaṇāṃs tathaiva; ghaṭotkacaḥ parvatanirjhareṣu // 3.173.20
tān prasthitān prītimanā maharṣiḥ; piteva putrān anuśiṣya sarvān / sa lomaśaḥ prītamanā jagāma; divaukasāṃ puṇyatamaṃ nivāsam // 3.173.21
tenānuśiṣṭārṣṭiṣeṇena caiva; tīrthāni ramyāṇi tapovanāni / mahānti cānyāni sarāṃsi pārthāḥ; saṃpaśyamānāḥ prayayur narāgryāḥ // 3.173.22
nagottamaṃ prasravaṇair upetaṃ; diśāṃ gajaiḥ kiṃnarapakṣibhiś ca / sukhaṃ nivāsaṃ jahatāṃ hi teṣāṃ; na prītir āsīd bharatarṣabhāṇām // 3.174.1
tatas tu teṣāṃ punar eva harṣaḥ; kailāsam ālokya mahān babhūva / kuberakāntaṃ bharatarṣabhāṇāṃ; mahīdharaṃ vāridharaprakāśam // 3.174.2
samucchrayān parvatasaṃnirodhān; goṣṭhān girīṇāṃ girisetumālāḥ / bahūn prapātāṃś ca samīkṣya vīrāḥ; sthalāni nimnāni ca tatra tatra // 3.174.3
tathaiva cānyāni mahāvanāni; mṛgadvijānekapasevitāni / ālokayanto 'bhiyayuḥ pratītās; te dhanvinaḥ khaḍgadharā narāgryāḥ // 3.174.4
vanāni ramyāṇi sarāṃsi nadyo; guhā girīṇāṃ girigahvarāṇi / ete nivāsāḥ satataṃ babhūvur; niśāniśaṃ prāpya nararṣabhāṇām // 3.174.5
te durgavāsaṃ bahudhā niruṣya; vyatītya kailāsam acintyarūpam / āsedur atyarthamanoramaṃ vai; tam āśramāgryaṃ vṛṣaparvaṇas te // 3.174.6
sametya rājñā vṛṣaparvaṇas te; pratyarcitās tena ca vītamohāḥ / śaśaṃsire vistaraśaḥ pravāsaṃ; śivaṃ yathāvad vṛṣaparvaṇas te // 3.174.7
sukhoṣitās tatra ta ekarātraṃ; puṇyāśrame devamaharṣijuṣṭe / abhyāyayus te badarīṃ viśālāṃ; sukhena vīrāḥ punar eva vāsam // 3.174.8
ūṣus tatas tatra mahānubhāvā; nārāyaṇasthānagatā narāgryāḥ / kuberakāntāṃ nalinīṃ viśokāḥ; saṃpaśyamānāḥ surasiddhajuṣṭām // 3.174.9
tāṃ cātha dṛṣṭvā nalinīṃ viśokāḥ; pāṇḍoḥ sutāḥ sarvanarapravīrāḥ / te remire nandanavāsam etya; dvijarṣayo vītabhayā yathaiva // 3.174.10
tataḥ krameṇopayayur nṛvīrā; yathāgatenaiva pathā samagrāḥ / vihṛtya māsaṃ sukhino badaryāṃ; kirātarājño viṣayaṃ subāhoḥ // 3.174.11
cīnāṃs tukhārān daradān sadārvān; deśān kuṇindasya ca bhūriratnān / atītya durgaṃ himavatpradeśaṃ; puraṃ subāhor dadṛśur nṛvīrāḥ // 3.174.12
śrutvā ca tān pārthivaputrapautrān; prāptān subāhur viṣaye samagrān / pratyudyayau prītiyutaḥ sa rājā; taṃ cābhyanandan vṛṣabhāḥ kurūṇām // 3.174.13
sametya rājñā tu subāhunā te; sūtair viśokapramukhaiś ca sarvaiḥ / sahendrasenaiḥ paricārakaiś ca; paurogavair ye ca mahānasasthāḥ // 3.174.14
sukhoṣitās tatra ta ekarātraṃ; sūtān upādāya rathāṃś ca sarvān / ghaṭotkacaṃ sānucaraṃ visṛjya; tato 'bhyayur yāmunam adrirājam // 3.174.15
tasmin girau prasravaṇopapanne; himottarīyāruṇapāṇḍusānau / viśākhayūpaṃ samupetya cakrus; tadā nivāsaṃ puruṣapravīrāḥ // 3.174.16
varāhanānāmṛgapakṣijuṣṭaṃ; mahad vanaṃ caitrarathaprakāśam / śivena yātvā mṛgayāpradhānāḥ; saṃvatsaraṃ tatra vane vijahruḥ // 3.174.17
tatrāsasādātibalaṃ bhujaṃgaṃ; kṣudhārditaṃ mṛtyum ivograrūpam / vṛkodaraḥ parvatakandarāyāṃ; viṣādamohavyathitāntarātmā // 3.174.18
dvīpo 'bhavad yatra vṛkodarasya; yudhiṣṭhiro dharmabhṛtāṃ variṣṭhaḥ / amokṣayad yas tam anantatejā; grāheṇa saṃveṣṭitasarvagātram // 3.174.19
te dvādaśaṃ varṣam athopayāntaṃ; vane vihartuṃ kuravaḥ pratītāḥ / tasmād vanāc caitrarathaprakāśāc; chriyā jvalantas tapasā ca yuktāḥ // 3.174.20
tataś ca yātvā marudhanvapārśvaṃ; sadā dhanurvedaratipradhānāḥ / sarasvatīm etya nivāsakāmāḥ; saras tato dvaitavanaṃ pratīyuḥ // 3.174.21
samīkṣya tān dvaitavane niviṣṭān; nivāsinas tatra tato 'bhijagmuḥ / tapodamācārasamādhiyuktās; tṛṇodapātrāharaṇāśmakuṭṭāḥ // 3.174.22
plakṣākṣarauhītakavetasāś ca; snuhā badaryaḥ khadirāḥ śirīṣāḥ / bilveṅgudāḥ pīluśamīkarīrāḥ; sarasvatītīraruhā babhūvuḥ // 3.174.23
tāṃ yakṣagandharvamaharṣikāntām; āyāgabhūtām iva devatānām / sarasvatīṃ prītiyutāś carantaḥ; sukhaṃ vijahrur naradevaputrāḥ // 3.174.24
kathaṃ nāgāyutaprāṇo bhīmaseno mahābalaḥ / bhayam āhārayat tīvraṃ tasmād ajagarān mune // 3.175.1
paulastyaṃ yo ''hvayad yuddhe dhanadaṃ baladarpitaḥ / nalinyāṃ kadanaṃ kṛtvā varāṇāṃ yakṣarakṣasām // 3.175.2
taṃ śaṃsasi bhayāviṣṭam āpannam arikarṣaṇam / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me // 3.175.3
bahvāścarye vane teṣāṃ vasatām ugradhanvinām / prāptānām āśramād rājan rājarṣer vṛṣaparvaṇaḥ // 3.175.4
yadṛcchayā dhanuṣpāṇir baddhakhaḍgo vṛkodaraḥ / dadarśa tad vanaṃ ramyaṃ devagandharvasevitam // 3.175.5
sa dadarśa śubhān deśān girer himavatas tadā / devarṣisiddhacaritān apsarogaṇasevitān // 3.175.6
cakoraiś cakravākaiś ca pakṣibhir jīvajīvakaiḥ / kokilair bhṛṅgarājaiś ca tatra tatra vināditān // 3.175.7
nityapuṣpaphalair vṛkṣair himasaṃsparśakomalaiḥ / upetān bahulacchāyair manonayananandanaiḥ // 3.175.8
sa saṃpaśyan girinadīr vaiḍūryamaṇisaṃnibhaiḥ / salilair himasaṃsparśair haṃsakāraṇḍavāyutaiḥ // 3.175.9
vanāni devadārūṇāṃ meghānām iva vāgurāḥ / haricandanamiśrāṇi tuṅgakālīyakāny api // 3.175.10
mṛgayāṃ paridhāvan sa sameṣu marudhanvasu / vidhyan mṛgāñ śaraiḥ śuddhaiś cacāra sumahābalaḥ // 3.175.11
sa dadarśa mahākāyaṃ bhujaṅgaṃ lomaharṣaṇam / giridurge samāpannaṃ kāyenāvṛtya kandaram // 3.175.12
parvatābhogavarṣmāṇaṃ bhogaiś candrārkamaṇḍalaiḥ / citrāṅgam ajinaiś citrair haridrāsadṛśacchavim // 3.175.13
guhākāreṇa vaktreṇa caturdaṃṣṭreṇa rājatā / dīptākṣeṇātitāmreṇa lihantaṃ sṛkkiṇī muhuḥ // 3.175.14
trāsanaṃ sarvabhūtānāṃ kālāntakayamopamam / niḥśvāsakṣveḍanādena bhartsayantam iva sthitam // 3.175.15
sa bhīmaṃ sahasābhyetya pṛdākuḥ kṣudhito bhṛśam / jagrāhājagaro grāho bhujayor ubhayor balāt // 3.175.16
tena saṃspṛṣṭamātrasya bhimasenasya vai tadā / saṃjñā mumoha sahasā varadānena tasya ha // 3.175.17
daśa nāgasahasrāṇi dhārayanti hi yad balam / tad balaṃ bhīmasenasya bhujayor asamaṃ paraiḥ // 3.175.18
sa tejasvī tathā tena bhujagena vaśīkṛtaḥ / visphurañ śanakair bhīmo na śaśāka viceṣṭitum // 3.175.19
nāgāyutasamaprāṇaḥ siṃhaskandho mahābhujaḥ / gṛhīto vyajahāt sattvaṃ varadānena mohitaḥ // 3.175.20
sa hi prayatnam akarot tīvram ātmavimokṣaṇe / na cainam aśakad vīraḥ kathaṃ cit pratibādhitum // 3.175.21
sa bhīmasenas tejasvī tathā sarpavaśaṃ gataḥ / cintayām āsa sarpasya vīryam atyadbhutaṃ mahat // 3.176.1
uvāca ca mahāsarpaṃ kāmayā brūhi pannaga / kas tvaṃ bho bhujagaśreṣṭha kiṃ mayā ca kariṣyasi // 3.176.2
pāṇḍavo bhimaseno 'haṃ dharmarājād anantaraḥ / nāgāyutasamaprāṇas tvayā nītaḥ kathaṃ vaśam // 3.176.3
siṃhāḥ kesariṇo vyāghrā mahiṣā vāraṇās tathā / samāgatāś ca bahuśo nihatāś ca mayā mṛdhe // 3.176.4
dānavāś ca piśācāś ca rākṣasāś ca mahābalāḥ / bhujavegam aśaktā me soḍhuṃ pannagasattama // 3.176.5
kiṃ nu vidyābalaṃ kiṃ vā varadānam atho tava / udyogam api kurvāṇo vaśago 'smi kṛtas tvayā // 3.176.6
asatyo vikramo nṝṇām iti me niścitā matiḥ / yathedaṃ me tvayā nāga balaṃ pratihataṃ mahat // 3.176.7
ity evaṃvādinaṃ vīraṃ bhīmam akliṣṭakāriṇam / bhogena mahatā sarpaḥ samantāt paryaveṣṭayat // 3.176.8
nigṛhya taṃ mahābāhuṃ tataḥ sa bhujagas tadā / vimucyāsya bhujau pīnāv idaṃ vacanam abravīt // 3.176.9
diṣṭyā tvaṃ kṣudhitasyādya devair bhakṣo mahābhuja / diṣṭyā kālasya mahataḥ priyāḥ prāṇā hi dehinām // 3.176.10
yathā tv idaṃ mayā prāptaṃ bhujaṃgatvam ariṃdama / tad avaśyaṃ mayā khyāpyaṃ tavādya śṛṇu sattama // 3.176.11
imām avasthāṃ saṃprāpto hy ahaṃ kopān manīṣiṇām / śāpasyāntaṃ pariprepsuḥ sarpasya kathayāmi tat // 3.176.12
nahuṣo nāma rājarṣir vyaktaṃ te śrotram āgataḥ / tavaiva pūrvaḥ pūrveṣām āyor vaṃśakaraḥ sutaḥ // 3.176.13
so 'haṃ śāpād agastyasya brāhmaṇān avamanya ca / imām avasthām āpannaḥ paśya daivam idaṃ mama // 3.176.14
tvāṃ ced avadhyam āyāntam atīva priyadarśanam / aham adyopayokṣyāmi vidhānaṃ paśya yādṛśam // 3.176.15
na hi me mucyate kaś cit kathaṃ cid grahaṇaṃ gataḥ / gajo vā mahiṣo vāpi ṣaṣṭhe kāle narottama // 3.176.16
nāsi kevalasarpeṇa tiryagyoniṣu vartatā / gṛhītaḥ kauravaśreṣṭha varadānam idaṃ mama // 3.176.17
patatā hi vimānāgrān mayā śakrāsanād drutam / kuru śāpāntam ity ukto bhagavān munisattamaḥ // 3.176.18
sa mām uvāca tejasvī kṛpayābhipariplutaḥ / mokṣas te bhavitā rājan kasmāc cit kālaparyayāt // 3.176.19
tato 'smi patito bhūmau na ca mām ajahāt smṛtiḥ / smārtam asti purāṇaṃ me yathaivādhigataṃ tathā // 3.176.20
yas tu te vyāhṛtān praśnān pratibrūyād viśeṣavit / sa tvāṃ mokṣayitā śāpād iti mām abravīd ṛṣiḥ // 3.176.21
gṛhītasya tvayā rājan prāṇino 'pi balīyasaḥ / sattvabhraṃśo 'dhikasyāpi sarvasyāśu bhaviṣyati // 3.176.22
iti cāpy aham aśrauṣaṃ vacas teṣāṃ dayāvatām / mayi saṃjātahārdānām atha te 'ntarhitā dvijāḥ // 3.176.23
so 'haṃ paramaduṣkarmā vasāmi niraye 'śucau / sarpayonim imāṃ prāpya kālākāṅkṣī mahādyute // 3.176.24
tam uvāca mahābāhur bhīmaseno bhujaṃgamam / na te kupye mahāsarpa na cātmānaṃ vigarhaye // 3.176.25
yasmād abhāvī bhāvī vā manuṣyaḥ sukhaduḥkhayoḥ / āgame yadi vāpāye na tatra glapayen manaḥ // 3.176.26
daivaṃ puruṣakāreṇa ko nivartitum arhati / daivam eva paraṃ manye puruṣārtho nirarthakaḥ // 3.176.27
paśya daivopaghātād dhi bhujavīryavyapāśrayam / imām avasthāṃ saṃprāptam animittam ihādya mām // 3.176.28
kiṃ tu nādyānuśocāmi tathātmānaṃ vināśitam / yathā tu vipine nyastān bhrātṝn rājyaparicyutān // 3.176.29
himavāṃś ca sudurgo 'yaṃ yakṣarākṣasasaṃkulaḥ / māṃ ca te samudīkṣantaḥ prapatiṣyanti vihvalāḥ // 3.176.30
vinaṣṭam atha vā śrutvā bhaviṣyanti nirudyamāḥ / dharmaśīlā mayā te hi bādhyante rājyagṛddhinā // 3.176.31
atha vā nārjuno dhīmān viṣādam upayāsyati / sarvāstravid anādhṛṣyo devagandharvarākṣasaiḥ // 3.176.32
samarthaḥ sa mahābāhur ekāhnā sumahābalaḥ / devarājam api sthānāt pracyāvayitum ojasā // 3.176.33
kiṃ punar dhṛtarāṣṭrasya putraṃ durdyūtadevinam / vidviṣṭaṃ sarvalokasya dambhalobhaparāyaṇam // 3.176.34
mātaraṃ caiva śocāmi kṛpaṇāṃ putragṛddhinīm / yāsmākaṃ nityam āśāste mahattvam adhikaṃ paraiḥ // 3.176.35
kathaṃ nu tasyānāthāyā madvināśād bhujaṃgama / aphalās te bhaviṣyanti mayi sarve manorathāḥ // 3.176.36
nakulaḥ sahadevaś ca yamajau guruvartinau / madbāhubalasaṃstabdhau nityaṃ puruṣamāninau // 3.176.37
nirutsāhau bhaviṣyete bhraṣṭavīryaparākramau / madvināśāt paridyūnāv iti me vartate matiḥ // 3.176.38
evaṃvidhaṃ bahu tadā vilalāpa vṛkodaraḥ / bhujaṃgabhogasaṃruddho nāśakac ca viceṣṭitum // 3.176.39
yudhiṣṭhiras tu kaunteya babhūvāsvasthacetanaḥ / aniṣṭadarśanān ghorān utpātān paricintayan // 3.176.40
dāruṇaṃ hy aśivaṃ nādaṃ śivā dakṣiṇataḥ sthitā / dīptāyāṃ diśi vitrastā rauti tasyāśramasya ha // 3.176.41
ekapakṣākṣicaraṇā vartikā ghoradarśanā / rudhiraṃ vamantī dadṛśe pratyādityam apasvarā // 3.176.42
pravavāv anilo rūkṣaś caṇḍaḥ śarkarakarṣaṇaḥ / apasavyāni sarvāṇi mṛgapakṣirutāni ca // 3.176.43
pṛṣṭhato vāyasaḥ kṛṣṇo yāhi yāhīti vāśati / muhur muhuḥ prasphurati dakṣiṇo 'sya bhujas tathā // 3.176.44
hṛdayaṃ caraṇaś cāpi vāmo 'sya parivartate / savyasyākṣṇo vikāraś cāpy aniṣṭaḥ samapadyata // 3.176.45
sa dharmarājo medhāvī śaṅkamāno mahad bhayam / draupadīṃ paripapraccha kva bhīma iti bhārata // 3.176.46
śaśaṃsa tasmai pāñcālī cirayātaṃ vṛkodaram / sa pratasthe mahābāhur dhaumyena sahito nṛpaḥ // 3.176.47
draupadyā rakṣaṇaṃ kāryam ity uvāca dhanaṃjayam / nakulaṃ sahadevaṃ ca vyādideśa dvijān prati // 3.176.48
sa tasya padam unnīya tasmād evāśramāt prabhuḥ / dadarśa pṛthivīṃ cihnair bhīmasya paricihnitām // 3.176.49
dhāvatas tasya vīrasya mṛgārthe vātaraṃhasaḥ / ūruvātavinirbhagnān drumān vyāvarjitān pathi // 3.176.50
sa gatvā tais tadā cihnair dadarśa girigahvare / gṛhītaṃ bhujagendreṇa niśceṣṭam anujaṃ tathā // 3.176.51
yudhiṣṭhiras tam āsādya sarpabhogābhiveṣṭitam / dayitaṃ bhrātaraṃ vīram idaṃ vacanam abravīt // 3.177.1
kuntīmātaḥ katham imām āpadaṃ tvam avāptavān / kaś cāyaṃ parvatābhogapratimaḥ pannagottamaḥ // 3.177.2
sa dharmarājam ālakṣya bhrātā bhrātaram agrajam / kathayām āsa tat sarvaṃ grahaṇādi viceṣṭitam // 3.177.3
devo vā yadi vā daitya urago vā bhavān yadi / satyaṃ sarpa vaco brūhi pṛcchati tvāṃ yudhiṣṭhiraḥ // 3.177.4
kim āhṛtya viditvā vā prītis te syād bhujaṃgama / kim āhāraṃ prayacchāmi kathaṃ muñced bhavān imam // 3.177.5
nahuṣo nāma rājāham āsaṃ pūrvas tavānagha / prathitaḥ pañcamaḥ somād āyoḥ putro narādhipa // 3.177.6
kratubhis tapasā caiva svādhyāyena damena ca / trailokyaiśvaryam avyagraṃ prāpto vikramaṇena ca // 3.177.7
tad aiśvaryaṃ samāsādya darpo mām agamat tadā / sahasraṃ hi dvijātīnām uvāha śibikāṃ mama // 3.177.8
aiśvaryamadamatto 'ham avamanya tato dvijān / imām agastyena daśām ānītaḥ pṛthivīpate // 3.177.9
na tu mām ajahāt prajñā yāvad adyeti pāṇḍava / tasyaivānugrahād rājann agastyasya mahātmanaḥ // 3.177.10
ṣaṣṭhe kāle mamāhāraḥ prāpto 'yam anujas tava / nāham enaṃ vimokṣyāmi na cānyam abhikāmaye // 3.177.11
praśnān uccāritāṃs tu tvaṃ vyāhariṣyasi cen mama / atha paścād vimokṣyāmi bhrātaraṃ te vṛkodaram // 3.177.12
brūhi sarpa yathākāmaṃ prativakṣyāmi te vacaḥ / api cec chaknuyāṃ prītim āhartuṃ te bhujaṃgama // 3.177.13
vedyaṃ yad brāhmaṇeneha tad bhavān vetti kevalam / sarparāja tataḥ śrutvā prativakṣyāmi te vacaḥ // 3.177.14
brāhmaṇaḥ ko bhaved rājan vedyaṃ kiṃ ca yudhiṣṭhira / bravīhy atimatiṃ tvāṃ hi vākyair anumimīmahe // 3.177.15
satyaṃ dānaṃ kṣamā śīlam ānṛśaṃsyaṃ damo ghṛṇā / dṛśyante yatra nāgendra sa brāhmaṇa iti smṛtaḥ // 3.177.16
vedyaṃ sarpa paraṃ brahma nirduḥkham asukhaṃ ca yat / yatra gatvā na śocanti bhavataḥ kiṃ vivakṣitam // 3.177.17
cāturvarṇyaṃ pramāṇaṃ ca satyaṃ ca brahma caiva ha / śūdreṣv api ca satyaṃ ca dānam akrodha eva ca // 3.177.18
ānṛśaṃsyam ahiṃsā ca ghṛṇā caiva yudhiṣṭhira // 3.177.18.2
vedyaṃ yac cāttha nirduḥkham asukhaṃ ca narādhipa / tābhyāṃ hīnaṃ padaṃ cānyan na tad astīti lakṣaye // 3.177.19
śūdre caitad bhavel lakṣyaṃ dvije tac ca na vidyate / na vai śūdro bhavec chūdro brāhmaṇo na ca brāhmaṇaḥ // 3.177.20
yatraital lakṣyate sarpa vṛttaṃ sa brāhmaṇaḥ smṛtaḥ / yatraitan na bhavet sarpa taṃ śūdram iti nirdiśet // 3.177.21
yat punar bhavatā proktaṃ na vedyaṃ vidyateti ha / tābhyāṃ hīnam atītyātra padaṃ nāstīti ced api // 3.177.22
evam etan mataṃ sarpa tābhyāṃ hīnaṃ na vidyate / yathā śītoṣṇayor madhye bhaven noṣṇaṃ na śītatā // 3.177.23
evaṃ vai sukhaduḥkhābhyāṃ hīnam asti padaṃ kva cit / eṣā mama matiḥ sarpa yathā vā manyate bhavān // 3.177.24
yadi te vṛttato rājan brāhmaṇaḥ prasamīkṣitaḥ / vyarthā jātis tadāyuṣman kṛtir yāvan na dṛśyate // 3.177.25
jātir atra mahāsarpa manuṣyatve mahāmate / saṃkarāt sarvavarṇānāṃ duṣparīkṣyeti me matiḥ // 3.177.26
sarve sarvāsv apatyāni janayanti yadā narāḥ / vāṅ maithunam atho janma maraṇaṃ ca samaṃ nṛṇām // 3.177.27
idam ārṣaṃ pramāṇaṃ ca ye yajāmaha ity api / tasmāc chīlaṃ pradhāneṣṭaṃ vidur ye tattvadarśinaḥ // 3.177.28
prāṅ nābhivardhanāt puṃso jātakarma vidhīyate / tatrāsya mātā sāvitrī pitā tv ācārya ucyate // 3.177.29
vṛttyā śūdrasamo hy eṣa yāvad vede na jāyate / asminn evaṃ matidvaidhe manuḥ svāyambhuvo 'bravīt // 3.177.30
kṛtakṛtyāḥ punar varṇā yadi vṛttaṃ na vidyate / saṃkaras tatra nāgendra balavān prasamīkṣitaḥ // 3.177.31
yatredānīṃ mahāsarpa saṃskṛtaṃ vṛttam iṣyate / taṃ brāhmaṇam ahaṃ pūrvam uktavān bhujagottama // 3.177.32
śrutaṃ viditavedyasya tava vākyaṃ yudhiṣṭhira / bhakṣayeyam ahaṃ kasmād bhrātaraṃ te vṛkodaram // 3.177.33
bhavān etādṛśo loke vedavedāṅgapāragaḥ / brūhi kiṃ kurvataḥ karma bhaved gatir anuttamā // 3.178.1
pātre dattvā priyāṇy uktvā satyam uktvā ca bhārata / ahiṃsānirataḥ svargaṃ gacched iti matir mama // 3.178.2
dānād vā sarpa satyād vā kim ato guru dṛśyate / ahiṃsāpriyayoś caiva gurulāghavam ucyatām // 3.178.3
dāne ratatvaṃ satyaṃ ca ahiṃsā priyam eva ca / eṣāṃ kāryagarīyastvād dṛśyate gurulāghavam // 3.178.4
kasmāc cid dānayogād dhi satyam eva viśiṣyate / satyavākyāc ca rājendra kiṃ cid dānaṃ viśiṣyate // 3.178.5
evam eva maheṣvāsa priyavākyān mahīpate / ahiṃsā dṛśyate gurvī tataś ca priyam iṣyate // 3.178.6
evam etad bhaved rājan kāryāpekṣam anantaram / yad abhipretam anyat te brūhi yāvad bravīmy aham // 3.178.7
kathaṃ svarge gatiḥ sarpa karmaṇāṃ ca phalaṃ dhruvam / aśarīrasya dṛśyeta viṣayāṃś ca bravīhi me // 3.178.8
tisro vai gatayo rājan paridṛṣṭāḥ svakarmabhiḥ / mānuṣyaṃ svargavāsaś ca tiryagyoniś ca tat tridhā // 3.178.9
tatra vai mānuṣāl lokād dānādibhir atandritaḥ / ahiṃsārthasamāyuktaiḥ kāraṇaiḥ svargam aśnute // 3.178.10
viparītaiś ca rājendra kāraṇair mānuṣo bhavet / tiryagyonis tathā tāta viśeṣaś cātra vakṣyate // 3.178.11
kāmakrodhasamāyukto hiṃsālobhasamanvitaḥ / manuṣyatvāt paribhraṣṭas tiryagyonau prasūyate // 3.178.12
tiryagyonyāṃ pṛthagbhāvo manuṣyatve vidhīyate / gavādibhyas tathāśvebhyo devatvam api dṛśyate // 3.178.13
so 'yam etā gatīḥ sarvā jantuś carati kāryavān / nitye mahati cātmānam avasthāpayate nṛpa // 3.178.14
jāto jātaś ca balavān bhuṅkte cātmā sa dehavān / phalārthas tāta niṣpṛktaḥ prajālakṣaṇabhāvanaḥ // 3.178.15
śabde sparśe ca rūpe ca tathaiva rasagandhayoḥ / tasyādhiṣṭhānam avyagraṃ brūhi sarpa yathātatham // 3.178.16
kiṃ na gṛhṇāsi viṣayān yugapat tvaṃ mahāmate / etāvad ucyatāṃ coktaṃ sarvaṃ pannagasattama // 3.178.17
yad ātmadravyam āyuṣman dehasaṃśrayaṇānvitam / karaṇādhiṣṭhitaṃ bhogān upabhuṅkte yathāvidhi // 3.178.18
jñānaṃ caivātra buddhiś ca manaś ca bharatarṣabha / tasya bhogādhikaraṇe karaṇāni nibodha me // 3.178.19
manasā tāta paryeti kramaśo viṣayān imān / viṣayāyatanasthena bhūtātmā kṣetraniḥsṛtaḥ // 3.178.20
atra cāpi naravyāghra mano jantor vidhīyate / tasmād yugapad asyātra grahaṇaṃ nopapadyate // 3.178.21
sa ātmā puruṣavyāghra bhruvor antaram āśritaḥ / dravyeṣu sṛjate buddhiṃ vividheṣu parāvarām // 3.178.22
buddher uttarakālaṃ ca vedanā dṛśyate budhaiḥ / eṣa vai rājaśārdūla vidhiḥ kṣetrajñabhāvanaḥ // 3.178.23
manasaś cāpi buddheś ca brūhi me lakṣaṇaṃ param / etad adhyātmaviduṣāṃ paraṃ kāryaṃ vidhīyate // 3.178.24
buddhir ātmānugā tāta utpātena vidhīyate / tadāśritā hi saṃjñaiṣā vidhis tasyaiṣaṇe bhavet // 3.178.25
buddher guṇavidhir nāsti manas tu guṇavad bhavet / buddhir utpadyate kārye manas tūtpannam eva hi // 3.178.26
etad viśeṣaṇaṃ tāta manobuddhyor mayeritam / tvam apy atrābhisaṃbuddhaḥ kathaṃ vā manyate bhavān // 3.178.27
aho buddhimatāṃ śreṣṭha śubhā buddhir iyaṃ tava / viditaṃ veditavyaṃ te kasmān mām anupṛcchasi // 3.178.28
sarvajñaṃ tvāṃ kathaṃ moha āviśat svargavāsinam / evam adbhutakarmāṇam iti me saṃśayo mahān // 3.178.29
suprajñam api cec chūram ṛddhir mohayate naram / vartamānaḥ sukhe sarvo nāvaitīti matir mama // 3.178.30
so 'ham aiśvaryamohena madāviṣṭo yudhiṣṭhira / patitaḥ pratisaṃbuddhas tvāṃ tu saṃbodhayāmy aham // 3.178.31
kṛtaṃ kāryaṃ mahārāja tvayā mama paraṃtapa / kṣīṇaḥ śāpaḥ sukṛcchro me tvayā saṃbhāṣya sādhunā // 3.178.32
ahaṃ hi divi divyena vimānena caran purā / abhimānena mattaḥ san kaṃ cin nānyam acintayam // 3.178.33
brahmarṣidevagandharvayakṣarākṣasakiṃnarāḥ / karān mama prayacchanti sarve trailokyavāsinaḥ // 3.178.34
cakṣuṣā yaṃ prapaśyāmi prāṇinaṃ pṛthivīpate / tasya tejo harāmy āśu tad dhi dṛṣṭibalaṃ mama // 3.178.35
brahmarṣīṇāṃ sahasraṃ hi uvāha śibikāṃ mama / sa mām apanayo rājan bhraṃśayām āsa vai śriyaḥ // 3.178.36
tatra hy agastyaḥ pādena vahan spṛṣṭo mayā muniḥ / adṛṣṭena tato 'smy ukto dhvaṃsa sarpeti vai ruṣā // 3.178.37
tatas tasmād vimānāgrāt pracyutaś cyutabhūṣaṇaḥ / prapatan bubudhe ''tmānaṃ vyālībhūtam adhomukham // 3.178.38
ayācaṃ tam ahaṃ vipraṃ śāpasyānto bhaved iti / ajñānāt saṃpravṛttasya bhagavan kṣantum arhasi // 3.178.39
tataḥ sa mām uvācedaṃ prapatantaṃ kṛpānvitaḥ / yudhiṣṭhiro dharmarājaḥ śāpāt tvāṃ mokṣayiṣyati // 3.178.40
abhimānasya ghorasya balasya ca narādhipa / phale kṣīṇe mahārāja phalaṃ puṇyam avāpsyasi // 3.178.41
tato me vismayo jātas tad dṛṣṭvā tapaso balam / brahma ca brāhmaṇatvaṃ ca yena tvāham acūcudam // 3.178.42
satyaṃ damas tapo yogam ahiṃsā dānanityatā / sādhakāni sadā puṃsāṃ na jātir na kulaṃ nṛpa // 3.178.43
ariṣṭa eṣa te bhrātā bhīmo mukto mahābhujaḥ / svasti te 'stu mahārāja gamiṣyāmi divaṃ punaḥ // 3.178.44
ity uktvājagaraṃ dehaṃ tyaktvā sa nahuṣo nṛpaḥ / divyaṃ vapuḥ samāsthāya gatas tridivam eva ha // 3.178.45
yudhiṣṭhiro 'pi dharmātmā bhrātrā bhīmena saṃgataḥ / dhaumyena sahitaḥ śrīmān āśramaṃ punar abhyagāt // 3.178.46
tato dvijebhyaḥ sarvebhyaḥ sametebhyo yathātatham / kathayām āsa tat sarvaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 3.178.47
tac chrutvā te dvijāḥ sarve bhrātaraś cāsya te trayaḥ / āsan suvrīḍitā rājan draupadī ca yaśasvinī // 3.178.48
te tu sarve dvijaśreṣṭhāḥ pāṇḍavānāṃ hitepsayā / maivam ity abruvan bhīmaṃ garhayanto 'sya sāhasam // 3.178.49
pāṇḍavās tu bhayān muktaṃ prekṣya bhīmaṃ mahābalam / harṣam āhārayāṃ cakrur vijahruś ca mudā yutāḥ // 3.178.50
nidāghāntakaraḥ kālaḥ sarvabhūtasukhāvahaḥ / tatraiva vasatāṃ teṣāṃ prāvṛṭ samabhipadyata // 3.179.1
chādayanto mahāghoṣāḥ khaṃ diśaś ca balāhakāḥ / pravavarṣur divārātram asitāḥ satataṃ tadā // 3.179.2
tapātyayaniketāś ca śataśo 'tha sahasraśaḥ / apetārkaprabhājālāḥ savidyudvimalaprabhāḥ // 3.179.3
virūḍhaśaṣpā pṛthivī mattadaṃśasarīsṛpā / babhūva payasā siktā śāntadhūmarajo 'ruṇā // 3.179.4
na sma prajñāyate kiṃ cid ambhasā samavastṛte / samaṃ vā viṣamaṃ vāpi nadyo vā sthāvarāṇi vā // 3.179.5
kṣubdhatoyā mahāghoṣāḥ śvasamānā ivāśugāḥ / sindhavaḥ śobhayāṃ cakruḥ kānanāni tapātyaye // 3.179.6
nadatāṃ kānanānteṣu śrūyante vividhāḥ svanāḥ / vṛṣṭibhis tāḍyamānānāṃ varāhamṛgapakṣiṇām // 3.179.7
stokakāḥ śikhinaś caiva puṃskokilagaṇaiḥ saha / mattāḥ paripatanti sma dardurāś caiva darpitāḥ // 3.179.8
tathā bahuvidhākārā prāvṛṇ meghānunāditā / abhyatītā śivā teṣāṃ caratāṃ marudhanvasu // 3.179.9
krauñcahaṃsagaṇākīrṇā śarat praṇihitābhavat / rūḍhakakṣavanaprasthā prasannajalanimnagā // 3.179.10
vimalākāśanakṣatrā śarat teṣāṃ śivābhavat / mṛgadvijasamākīrṇā pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 3.179.11
paśyantaḥ śāntarajasaḥ kṣapā jaladaśītalāḥ / grahanakṣatrasaṃghaiś ca somena ca virājitāḥ // 3.179.12
kumudaiḥ puṇḍarīkaiś ca śītavāridharāḥ śivāḥ / nadīḥ puṣkariṇīś caiva dadṛśuḥ samalaṃkṛtāḥ // 3.179.13
ākāśanīkāśataṭāṃ nīpanīvārasaṃkulām / babhūva caratāṃ harṣaḥ puṇyatīrthāṃ sarasvatīm // 3.179.14
te vai mumudire vīrāḥ prasannasalilāṃ śivām / paśyanto dṛḍhadhanvānaḥ paripūrṇāṃ sarasvatīm // 3.179.15
teṣāṃ puṇyatamā rātriḥ parvasaṃdhau sma śāradī / tatraiva vasatām āsīt kārttikī janamejaya // 3.179.16
puṇyakṛdbhir mahāsattvais tāpasaiḥ saha pāṇḍavāḥ / tat sarvaṃ bharataśreṣṭhāḥ samūhur yogam uttamam // 3.179.17
tamisrābhyudaye tasmin dhaumyena saha pāṇḍavāḥ / sūtaiḥ paurogavaiś caiva kāmyakaṃ prayayur vanam // 3.179.18
kāmyakaṃ prāpya kaunteyā yudhiṣṭhirapurogamāḥ / kṛtātithyā munigaṇair niṣeduḥ saha kṛṣṇayā // 3.180.1
tatas tān pariviśvastān vasataḥ pāṇḍunandanān / brāhmaṇā bahavas tatra samantāt paryavārayan // 3.180.2
athābravīd dvijaḥ kaś cid arjunasya priyaḥ sakhā / eṣyatīha mahābāhur vaśī śaurir udāradhīḥ // 3.180.3
viditā hi harer yūyam ihāyātāḥ kurūdvahāḥ / sadā hi darśanākāṅkṣī śreyo 'nveṣī ca vo hariḥ // 3.180.4
bahuvatsarajīvī ca mārkaṇḍeyo mahātapāḥ / svādhyāyatapasā yuktaḥ kṣipraṃ yuṣmān sameṣyati // 3.180.5
tathaiva tasya bruvataḥ pratyadṛṣyata keśavaḥ / sainyasugrīvayuktena rathena rathināṃ varaḥ // 3.180.6
maghavān iva paulomyā sahitaḥ satyabhāmayā / upāyād devakīputro didṛkṣuḥ kurusattamān // 3.180.7
avatīrya rathāt kṛṣṇo dharmarājaṃ yathāvidhi / vavande mudito dhīmān bhīmaṃ ca balināṃ varam // 3.180.8
pūjayām āsa dhaumyaṃ ca yamābhyām abhivāditaḥ / pariṣvajya guḍākeśaṃ draupadīṃ paryasāntvayat // 3.180.9
sa dṛṣṭvā phalgunaṃ vīraṃ cirasya priyam āgatam / paryaṣvajata dāśārhaḥ punaḥ punar ariṃdamam // 3.180.10
tathaiva satyabhāmāpi draupadīṃ pariṣasvaje / pāṇḍavānāṃ priyāṃ bhāryāṃ kṛṣṇasya mahiṣī priyā // 3.180.11
tatas te pāṇḍavāḥ sarve sabhāryāḥ sapurohitāḥ / ānarcuḥ puṇḍarīkākṣaṃ parivavruś ca sarvaśaḥ // 3.180.12
kṛṣṇas tu pārthena sametya vidvān; dhanaṃjayenāsuratarjanena / babhau yathā bhūtapatir mahātmā; sametya sākṣād bhagavān guhena // 3.180.13
tataḥ samastāni kirīṭamālī; vaneṣu vṛttāni gadāgrajāya / uktvā yathāvat punar anvapṛcchat; kathaṃ subhadrā ca tathābhimanyuḥ // 3.180.14
sa pūjayitvā madhuhā yathāvat; pārthāṃś ca kṛṣṇāṃ ca purohitaṃ ca / uvāca rājānam abhipraśaṃsan; yudhiṣṭhiraṃ tatra sahopaviśya // 3.180.15
dharmaḥ paraḥ pāṇḍava rājyalābhāt; tasyārtham āhus tapa eva rājan / satyārjavābhyāṃ caratā svadharmaṃ; jitas tavāyaṃ ca paraś ca lokaḥ // 3.180.16
adhītam agre caratā vratāni; samyag dhanurvedam avāpya kṛtsnam / kṣātreṇa dharmeṇa vasūni labdhvā; sarve hy avāptāḥ kratavaḥ purāṇāḥ // 3.180.17
na grāmyadharmeṣu ratis tavāsti; kāmān na kiṃ cit kuruṣe narendra / na cārthalobhāt prajahāsi dharmaṃ; tasmāt svabhāvād asi dharmarājaḥ // 3.180.18
dānaṃ ca satyaṃ ca tapaś ca rājañ; śraddhā ca śāntiś ca dhṛtiḥ kṣamā ca / avāpya rāṣṭrāṇi vasūni bhogān; eṣā parā pārtha sadā ratis te // 3.180.19
yadā janaughaḥ kurujāṅgalānāṃ; kṛṣṇāṃ sabhāyām avaśām apaśyat / apetadharmavyavahāravṛttaṃ; saheta tat pāṇḍava kas tvad anyaḥ // 3.180.20
asaṃśayaṃ sarvasamṛddhakāmaḥ; kṣipraṃ prajāḥ pālayitāsi samyak / ime vayaṃ nigrahaṇe kurūṇāṃ; yadi pratijñā bhavataḥ samāptā // 3.180.21
dhaumyaṃ ca kṛṣṇāṃ ca yudhiṣṭhiraṃ ca; yamau ca bhīmaṃ ca daśārhasiṃhaḥ / uvāca diṣṭyā bhavatāṃ śivena; prāptaḥ kirīṭī muditaḥ kṛtāstraḥ // 3.180.22
provāca kṛṣṇām api yājñasenīṃ; daśārhabhartā sahitaḥ suhṛdbhiḥ / kṛṣṇe dhanurvedaratipradhānāḥ; satyavratās te śiśavaḥ suśīlāḥ // 3.180.23
sadbhiḥ sadaivācaritaṃ samādhiṃ; caranti putrās tava yājñaseni // 3.180.23.2
rājyena rāṣṭraiś ca nimantryamāṇāḥ; pitrā ca kṛṣṇe tava sodaraiś ca / na yajñasenasya na mātulānāṃ; gṛheṣu bālā ratim āpnuvanti // 3.180.24
ānartam evābhimukhāḥ śivena; gatvā dhanurvedaratipradhānāḥ / tavātmajā vṛṣṇipuraṃ praviśya; na daivatebhyaḥ spṛhayanti kṛṣṇe // 3.180.25
yathā tvam evārhasi teṣu vṛttiṃ; prayoktum āryā ca yathaiva kuntī / teṣv apramādena sadā karoti; tathā ca bhūyaś ca tathā subhadrā // 3.180.26
yathāniruddhasya yathābhimanyor; yathā sunīthasya yathaiva bhānoḥ / tathā vinetā ca gatiś ca kṛṣṇe; tavātmajānām api raukmiṇeyaḥ // 3.180.27
gadāsicarmagrahaṇeṣu śūrān; astreṣu śikṣāsu rathāśvayāne / samyag vinetā vinayaty atandrīs; tāṃś cābhimanyuḥ satataṃ kumāraḥ // 3.180.28
sa cāpi samyak praṇidhāya śikṣām; astrāṇi caiṣāṃ guruvat pradāya / tavātmajānāṃ ca tathābhimanyoḥ; parākramais tuṣyati raukmiṇeyaḥ // 3.180.29
yadā vihāraṃ prasamīkṣamāṇāḥ; prayānti putrās tava yājñaseni / ekaikam eṣām anuyānti tatra; rathāś ca yānāni ca dantinaś ca // 3.180.30
athābravīd dharmarājaṃ tu kṛṣṇo; daśārhayodhāḥ kukurāndhakāś ca / ete nideśaṃ tava pālayanti; tiṣṭhanti yatrecchasi tatra rājan // 3.180.31
āvartatāṃ kārmukavegavātā; halāyudhapragrahaṇā madhūnām / senā tavārtheṣu narendra yattā; sasādipattyaśvarathā sanāgā // 3.180.32
prasthāpyatāṃ pāṇḍava dhārtarāṣṭraḥ; suyodhanaḥ pāpakṛtāṃ variṣṭhaḥ / sa sānubandhaḥ sasuhṛdgaṇaś ca; saubhasya saubhādhipateś ca mārgam // 3.180.33
kāmaṃ tathā tiṣṭha narendra tasmin; yathā kṛtas te samayaḥ sabhāyām / dāśārhayodhais tu sasādiyodhaṃ; pratīkṣatāṃ nāgapuraṃ bhavantam // 3.180.34
vyapetamanyur vyapanītapāpmā; vihṛtya yatrecchasi tatra kāmam / tataḥ samṛddhaṃ prathamaṃ viśokaḥ; prapatsyase nāgapuraṃ sarāṣṭram // 3.180.35
tatas tad ājñāya mataṃ mahātmā; yathāvad uktaṃ puruṣottamena / praśasya viprekṣya ca dharmarājaḥ; kṛtāñjaliḥ keśavam ity uvāca // 3.180.36
asaṃśayaṃ keśava pāṇḍavānāṃ; bhavān gatis tvaccharaṇā hi pārthāḥ / kālodaye tac ca tataś ca bhūyaḥ; kartā bhavān karma na saṃśayo 'sti // 3.180.37
yathāpratijñaṃ vihṛtaś ca kālaḥ; sarvāḥ samā dvādaśa nirjaneṣu / ajñātacaryāṃ vidhivat samāpya; bhavadgatāḥ keśava pāṇḍaveyāḥ // 3.180.38
tathā vadati vārṣṇeye dharmarāje ca bhārata / atha paścāt tapovṛddho bahuvarṣasahasradhṛk // 3.180.39
pratyadṛṣyata dharmātmā mārkaṇḍeyo mahātapāḥ // 3.180.39.2
tam āgatam ṛṣiṃ vṛddhaṃ bahuvarṣasahasriṇam / ānarcur brāhmaṇāḥ sarve kṛṣṇaś ca saha pāṇḍavaiḥ // 3.180.40
tam arcitaṃ suviṣvastam āsīnam ṛṣisattamam / brāhmaṇānāṃ matenāha pāṇḍavānāṃ ca keśavaḥ // 3.180.41
śuśrūṣavaḥ pāṇḍavās te brāhmaṇāś ca samāgatāḥ / draupadī satyabhāmā ca tathāhaṃ paramaṃ vacaḥ // 3.180.42
purāvṛttāḥ kathāḥ puṇyāḥ sadācārāḥ sanātanāḥ / rājñāṃ strīṇām ṛṣīṇāṃ ca mārkaṇḍeya vicakṣva naḥ // 3.180.43
teṣu tatropaviṣṭeṣu devarṣir api nāradaḥ / ājagāma viśuddhātmā pāṇḍavān avalokakaḥ // 3.180.44
tam apy atha mahātmānaṃ sarve tu puruṣarṣabhāḥ / pādyārghyābhyāṃ yathānyāyam upatasthur manīṣiṇam // 3.180.45
nāradas tv atha devarṣir jñātvā tāṃs tu kṛtakṣaṇān / mārkaṇḍeyasya vadatas tāṃ kathām anvamodata // 3.180.46
uvāca cainaṃ kālajñaḥ smayann iva sa nāradaḥ / brahmarṣe kathyatāṃ yat te pāṇḍaveṣu vivakṣitam // 3.180.47
evam uktaḥ pratyuvāca mārkaṇḍeyo mahātapāḥ / kṣaṇaṃ kurudhvaṃ vipulam ākhyātavyaṃ bhaviṣyati // 3.180.48
evam uktāḥ kṣaṇaṃ cakruḥ pāṇḍavāḥ saha tair dvijaiḥ / madhyaṃdine yathādityaṃ prekṣantas taṃ mahāmunim // 3.180.49
taṃ vivakṣantam ālakṣya kururājo mahāmunim / kathāsaṃjananārthāya codayām āsa pāṇḍavaḥ // 3.181.1
bhavān daivatadaityānām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām / rājarṣīṇāṃ ca sarveṣāṃ caritajñaḥ sanātanaḥ // 3.181.2
sevyaś copāsitavyaś ca mato naḥ kāṅkṣitaś ciram / ayaṃ ca devakīputraḥ prāpto 'smān avalokakaḥ // 3.181.3
bhavaty eva hi me buddhir dṛṣṭvātmānaṃ sukhāc cyutam / dhārtarāṣṭrāṃś ca durvṛttān ṛdhyataḥ prekṣya sarvaśaḥ // 3.181.4
karmaṇaḥ puruṣaḥ kartā śubhasyāpy aśubhasya ca / svaphalaṃ tad upāśnāti kathaṃ kartā svid īśvaraḥ // 3.181.5
atha vā sukhaduḥkheṣu nṛṇāṃ brahmavidāṃ vara / iha vā kṛtam anveti paradehe 'tha vā punaḥ // 3.181.6
dehī ca dehaṃ saṃtyajya mṛgyamāṇaḥ śubhāśubhaiḥ / kathaṃ saṃyujyate pretya iha vā dvijasattama // 3.181.7
aihalaukikam evaitad utāho pāralaukikam / kva ca karmāṇi tiṣṭhanti jantoḥ pretasya bhārgava // 3.181.8
tvadyukto 'yam anupraśno yathāvad vadatāṃ vara / viditaṃ veditavyaṃ te sthityartham anupṛcchasi // 3.181.9
atra te vartayiṣyāmi tad ihaikamanāḥ śṛṇu / yathehāmutra ca naraḥ sukhaduḥkham upāśnute // 3.181.10
nirmalāni śarīrāṇi viśuddhāni śarīriṇām / sasarja dharmatantrāṇi pūrvotpannaḥ prajāpatiḥ // 3.181.11
amoghabalasaṃkalpāḥ suvratāḥ satyavādinaḥ / brahmabhūtā narāḥ puṇyāḥ purāṇāḥ kurunandana // 3.181.12
sarve devaiḥ samāyānti svacchandena nabhastalam / tataś ca punar āyānti sarve svacchandacāriṇaḥ // 3.181.13
svacchandamaraṇāś cāsan narāḥ svacchandajīvinaḥ / alpabādhā nirātaṅkā siddhārthā nirupadravāḥ // 3.181.14
draṣṭāro devasaṃghānām ṛṣīṇāṃ ca mahātmanām / pratyakṣāḥ sarvadharmāṇāṃ dāntā vigatamatsarāḥ // 3.181.15
āsan varṣasahasrāṇi tathā putrasahasriṇaḥ / tataḥ kālāntare 'nyasmin pṛthivītalacāriṇaḥ // 3.181.16
kāmakrodhābhibhūtās te māyāvyājopajīvinaḥ / lobhamohābhibhūtāś ca tyaktā devais tato narāḥ // 3.181.17
aśubhaiḥ karmabhiḥ pāpās tiryaṅ narakagāminaḥ / saṃsāreṣu vicitreṣu pacyamānāḥ punaḥ punaḥ // 3.181.18
mogheṣṭā moghasaṃkalpā moghajñānā vicetasaḥ / sarvātiśaṅkinaś caiva saṃvṛttāḥ kleśabhāginaḥ // 3.181.19
aśubhaiḥ karmabhiś cāpi prāyaśaḥ paricihnitāḥ // 3.181.19.2
dauṣkulyā vyādhibahulā durātmāno 'pratāpinaḥ / bhavanty alpāyuṣaḥ pāpā raudrakarmaphalodayāḥ // 3.181.20
nāthantaḥ sarvakāmānāṃ nāstikā bhinnasetavaḥ // 3.181.20.2
jantoḥ pretasya kaunteya gatiḥ svair iha karmabhiḥ / prājñasya hīnabuddheś ca karmakośaḥ kva tiṣṭhati // 3.181.21
kvasthas tat samupāśnāti sukṛtaṃ yadi vetarat / iti te darśanaṃ yac ca tatrāpy anunayaṃ śṛṇu // 3.181.22
ayam ādiśarīreṇa devasṛṣṭena mānavaḥ / śubhānām aśubhānāṃ ca kurute saṃcayaṃ mahat // 3.181.23
āyuṣo 'nte prahāyedaṃ kṣīṇaprāyaṃ kalevaram / saṃbhavaty eva yugapad yonau nāsty antarābhavaḥ // 3.181.24
tatrāsya svakṛtaṃ karma chāyevānugataṃ sadā / phalaty atha sukhārho vā duḥkhārho vāpi jāyate // 3.181.25
kṛtāntavidhisaṃyuktaḥ sa jantur lakṣaṇaiḥ śubhaiḥ / aśubhair vā nirādāno lakṣyate jñānadṛṣṭibhiḥ // 3.181.26
eṣā tāvad abuddhīnāṃ gatir uktā yudhiṣṭhira / ataḥ paraṃ jñānavatāṃ nibodha gatim uttamām // 3.181.27
manuṣyās taptatapasaḥ sarvāgamaparāyaṇāḥ / sthiravratāḥ satyaparā guruśuśrūṣaṇe ratāḥ // 3.181.28
suśīlāḥ śuklajātīyāḥ kṣāntā dāntāḥ sutejasaḥ / śubhayonyantaragatāḥ prāyaśaḥ śubhalakṣaṇāḥ // 3.181.29
jitendriyatvād vaśinaḥ śuklatvān mandarogiṇaḥ / alpabādhaparitrāsād bhavanti nirupadravāḥ // 3.181.30
cyavantaṃ jāyamānaṃ ca garbhasthaṃ caiva sarvaśaḥ / svam ātmānaṃ paraṃ caiva budhyante jñānacakṣuṣaḥ // 3.181.31
karmabhūmim imāṃ prāpya punar yānti surālayam // 3.181.31.2
kiṃ cid daivād dhaṭhāt kiṃ cit kiṃ cid eva svakarmabhiḥ / prāpnuvanti narā rājan mā te 'stv anyā vicāraṇā // 3.181.32
imām atropamāṃ cāpi nibodha vadatāṃ vara / manuṣyaloke yac chreyaḥ paraṃ manye yudhiṣṭhira // 3.181.33
iha vaikasya nāmutra amutraikasya no iha / iha cāmutra caikasya nāmutraikasya no iha // 3.181.34
dhanāni yeṣāṃ vipulāni santi; nityaṃ ramante suvibhūṣitāṅgāḥ / teṣām ayaṃ śatruvaraghna loko; nāsau sadā dehasukhe ratānām // 3.181.35
ye yogayuktās tapasi prasaktāḥ; svādhyāyaśīlā jarayanti dehān / jitendriyā bhūtahite niviṣṭās; teṣām asau nāyam arighna lokaḥ // 3.181.36
ye dharmam eva prathamaṃ caranti; dharmeṇa labdhvā ca dhanāni kāle / dārān avāpya kratubhir yajante; teṣām ayaṃ caiva paraś ca lokaḥ // 3.181.37
ye naiva vidyāṃ na tapo na dānaṃ; na cāpi mūḍhāḥ prajane yatante / na cādhigacchanti sukhāny abhāgyās; teṣām ayaṃ caiva paraś ca nāsti // 3.181.38
sarve bhavantas tv ativīryasattvā; divyaujasaḥ saṃhananopapannāḥ / lokād amuṣmād avaniṃ prapannāḥ; svadhītavidyāḥ surakāryahetoḥ // 3.181.39
kṛtvaiva karmāṇi mahānti śūrās; tapodamācāravihāraśīlāḥ / devān ṛṣīn pretagaṇāṃś ca sarvān; saṃtarpayitvā vidhinā pareṇa // 3.181.40
svargaṃ paraṃ puṇyakṛtāṃ nivāsaṃ; krameṇa saṃprāpsyatha karmabhiḥ svaiḥ / mā bhūd viśaṅkā tava kauravendra; dṛṣṭvātmanaḥ kleśam imaṃ sukhārha // 3.181.41
mārkaṇḍeyaṃ mahātmānam ūcuḥ pāṇḍusutās tadā / māhātmyaṃ dvijamukhyānāṃ śrotum icchāma kathyatām // 3.182.1
evam uktaḥ sa bhagavān mārkaṇḍeyo mahātapāḥ / uvāca sumahātejāḥ sarvaśāstraviśāradaḥ // 3.182.2
haihayānāṃ kulakaro rājā parapuraṃjayaḥ / kumāro rūpasaṃpanno mṛgayām acarad balī // 3.182.3
caramāṇas tu so 'raṇye tṛṇavīrutsamāvṛte / kṛṣṇājinottarāsaṅgaṃ dadarśa munim antike // 3.182.4
sa tena nihato 'raṇye manyamānena vai mṛgam // 3.182.4.2
vyathitaḥ karma tat kṛtvā śokopahatacetanaḥ / jagāma haihayānāṃ vai sakāśaṃ prathitātmanām // 3.182.5
rājñāṃ rājīvanetrosau kumāraḥ pṛthivīpate / teṣāṃ ca tad yathāvṛttaṃ kathayām āsa vai tadā // 3.182.6
taṃ cāpi hiṃsitaṃ tāta muniṃ mūlaphalāśinam / śrutvā dṛṣṭvā ca te tatra babhūvur dīnamānasāḥ // 3.182.7
kasyāyam iti te sarve mārgamāṇās tatas tataḥ / jagmuś cāriṣṭanemes te tārkṣyasyāśramam añjasā // 3.182.8
te 'bhivādya mahātmānaṃ taṃ muniṃ saṃśitavratam / tasthuḥ sarve sa tu munis teṣāṃ pūjām athāharat // 3.182.9
te tam ūcur mahātmānaṃ na vayaṃ satkriyāṃ mune / tvatto 'rhāḥ karmadoṣeṇa brāhmaṇo hiṃsito hi naḥ // 3.182.10
tān abravīt sa viprarṣiḥ kathaṃ vo brāhmaṇo hataḥ / kva cāsau brūta sahitāḥ paśyadhvaṃ me tapobalam // 3.182.11
te tu tat sarvam akhilam ākhyāyāsmai yathātatham / nāpaśyaṃs tam ṛṣiṃ tatra gatāsuṃ te samāgatāḥ // 3.182.12
anveṣamāṇāḥ savrīḍāḥ svapnavad gatamānasāḥ // 3.182.12.2
tān abravīt tatra munis tārkṣyaḥ parapuraṃjayaḥ / syād ayaṃ brāhmaṇaḥ so 'tha yo yuṣmābhir vināśitaḥ // 3.182.13
putro hy ayaṃ mama nṛpās tapobalasamanvitaḥ // 3.182.13.2
te tu dṛṣṭvaiva tam ṛṣiṃ vismayaṃ paramaṃ gatāḥ / mahad āścaryam iti vai vibruvāṇā mahīpate // 3.182.14
mṛto hy ayam ato dṛṣṭaḥ kathaṃ jīvitam āptavān / kim etat tapaso vīryaṃ yenāyaṃ jīvitaḥ punaḥ // 3.182.15
śrotum icchāma viprarṣe yadi śrotavyam ity uta // 3.182.15.2
sa tān uvāca nāsmākaṃ mṛtyuḥ prabhavate nṛpāḥ / kāraṇaṃ vaḥ pravakṣyāmi hetuyogaṃ samāsataḥ // 3.182.16
satyam evābhijānīmo nānṛte kurmahe manaḥ / svadharmam anutiṣṭhāmas tasmān mṛtyubhayaṃ na naḥ // 3.182.17
yad brāhmaṇānāṃ kuśalaṃ tad eṣāṃ kathayāmahe / naiṣāṃ duścaritaṃ brūmas tasmān mṛtyubhayaṃ na naḥ // 3.182.18
atithīn annapānena bhṛtyān atyaśanena ca / tejasvideśavāsāc ca tasmān mṛtyubhayaṃ na naḥ // 3.182.19
etad vai leśamātraṃ vaḥ samākhyātaṃ vimatsarāḥ / gacchadhvaṃ sahitāḥ sarve na pāpād bhayam asti vaḥ // 3.182.20
evam astv iti te sarve pratipūjya mahāmunim / svadeśam agaman hṛṣṭā rājāno bharatarṣabha // 3.182.21
bhūya eva tu māhātmyaṃ brāhmaṇānāṃ nibodha me / vainyo nāmeha rājarṣir aśvamedhāya dīkṣitaḥ // 3.183.1
tam atrir gantum ārebhe vittārtham iti naḥ śrutam // 3.183.1.2
bhūyo 'tha nānurudhyat sa dharmavyaktinidarśanāt / saṃcintya sa mahātejā vanam evānvarocayat // 3.183.2
dharmapatnīṃ samāhūya putrāṃś cedam uvāca ha // 3.183.2.2
prāpsyāmaḥ phalam atyantaṃ bahulaṃ nirupadravam / araṇyagamanaṃ kṣipraṃ rocatāṃ vo guṇādhikam // 3.183.3
taṃ bhāryā pratyuvācedaṃ dharmam evānurudhyatī / vainyaṃ gatvā mahātmānam arthayasva dhanaṃ bahu // 3.183.4
sa te dāsyati rājarṣir yajamāno 'rthine dhanam // 3.183.4.2
tata ādāya viprarṣe pratigṛhya dhanaṃ bahu / bhṛtyān sutān saṃvibhajya tato vraja yathepsitam // 3.183.5
eṣa vai paramo dharmo dharmavidbhir udāhṛtaḥ // 3.183.5.2
kathito me mahābhāge gautamena mahātmanā / vainyo dharmārthasaṃyuktaḥ satyavratasamanvitaḥ // 3.183.6
kiṃ tv asti tatra dveṣṭāro nivasanti hi me dvijāḥ / yathā me gautamaḥ prāha tato na vyavasāmy aham // 3.183.7
tatra sma vācaṃ kalyāṇīṃ dharmakāmārthasaṃhitām / mayoktām anyathā brūyus tatas te vai nirarthakām // 3.183.8
gamiṣyāmi mahāprājñe rocate me vacas tava / gāś ca me dāsyate vainyaḥ prabhūtaṃ cārthasaṃcayam // 3.183.9
evam uktvā jagāmāśu vainyayajñaṃ mahātapāḥ / gatvā ca yajñāyatanam atris tuṣṭāva taṃ nṛpam // 3.183.10
rājan vainya tvam īśaś ca bhuvi tvaṃ prathamo nṛpaḥ / stuvanti tvāṃ munigaṇās tvad anyo nāsti dharmavit // 3.183.11
tam abravīd ṛṣis tatra vacaḥ kruddho mahātapāḥ / maivam atre punar brūyā na te prajñā samāhitā // 3.183.12
atra naḥ prathamaṃ sthātā mahendro vai prajāpatiḥ // 3.183.12.2
athātrir api rājendra gautamaṃ pratyabhāṣata / ayam eva vidhātā ca yathaivendraḥ prajāpatiḥ // 3.183.13
tvam eva muhyase mohān na prajñānaṃ tavāsti ha // 3.183.13.2
jānāmi nāhaṃ muhyāmi tvaṃ vivakṣur vimuhyase / stoṣyase 'bhyudayaprepsus tasya darśanasaṃśrayāt // 3.183.14
na vettha paramaṃ dharmaṃ na cāvaiṣi prayojanam / bālas tvam asi mūḍhaś ca vṛddhaḥ kenāpi hetunā // 3.183.15
vivadantau tathā tau tu munīnāṃ darśane sthitau / ye tasya yajñe saṃvṛttās te 'pṛcchanta kathaṃ tv imau // 3.183.16
praveśaḥ kena datto 'yam anayor vainyasaṃsadi / uccaiḥ samabhibhāṣantau kena kāryeṇa viṣṭhitau // 3.183.17
tataḥ paramadharmātmā kāśyapaḥ sarvadharmavit / vivādināv anuprāptau tāv ubhau pratyavedayat // 3.183.18
athābravīt sadasyāṃs tu gautamo munisattamān / āvayor vyāhṛtaṃ praśnaṃ śṛṇuta dvijapuṃgavāḥ // 3.183.19
vainyo vidhātety āhātrir atra naḥ saṃśayo mahān // 3.183.19.2
śrutvaiva tu mahātmāno munayo 'bhyadravan drutam / sanatkumāraṃ dharmajñaṃ saṃśayacchedanāya vai // 3.183.20
sa ca teṣāṃ vacaḥ śrutvā yathātattvaṃ mahātapāḥ / pratyuvācātha tān evaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ // 3.183.21
brahma kṣatreṇa sahitaṃ kṣatraṃ ca brahmaṇā saha / rājā vai prathamo dharmaḥ prajānāṃ patir eva ca // 3.183.22
sa eva śakraḥ śukraś ca sa dhātā sa bṛhaspatiḥ // 3.183.22.2
prajāpatir virāṭ samrāṭ kṣatriyo bhūpatir nṛpaḥ / ya ebhiḥ stūyate śabdaiḥ kas taṃ nārcitum arhati // 3.183.23
purāyonir yudhājic ca abhiyā mudito bhavaḥ / svarṇetā sahajid babhrur iti rājābhidhīyate // 3.183.24
satyamanyur yudhājīvaḥ satyadharmapravartakaḥ / adharmād ṛṣayo bhītā balaṃ kṣatre samādadhan // 3.183.25
ādityo divi deveṣu tamo nudati tejasā / tathaiva nṛpatir bhūmāv adharmaṃ nudate bhṛśam // 3.183.26
ato rājñaḥ pradhānatvaṃ śāstraprāmāṇyadarśanāt / uttaraḥ sidhyate pakṣo yena rājeti bhāṣitam // 3.183.27
tataḥ sa rājā saṃhṛṣṭaḥ siddhe pakṣe mahāmanāḥ / tam atrim abravīt prītaḥ pūrvaṃ yenābhisaṃstutaḥ // 3.183.28
yasmāt sarvamanuṣyeṣu jyāyāṃsaṃ mām ihābravīḥ / sarvadevaiś ca viprarṣe saṃmitaṃ śreṣṭham eva ca // 3.183.29
tasmāt te 'haṃ pradāsyāmi vividhaṃ vasu bhūri ca // 3.183.29.2
dāsīsahasraṃ śyāmānāṃ suvastrāṇām alaṃkṛtam / daśa koṭyo hiraṇyasya rukmabhārāṃs tathā daśa // 3.183.30
etad dadāni te vipra sarvajñas tvaṃ hi me mataḥ // 3.183.30.2
tad atrir nyāyataḥ sarvaṃ pratigṛhya mahāmanāḥ / pratyājagāma tejasvī gṛhān eva mahātapāḥ // 3.183.31
pradāya ca dhanaṃ prītaḥ putrebhyaḥ prayatātmavān / tapaḥ samabhisaṃdhāya vanam evānvapadyata // 3.183.32
atraiva ca sarasvatyā gītaṃ parapuraṃjaya / pṛṣṭayā muninā vīra śṛṇu tārkṣyeṇa dhīmatā // 3.184.1
kiṃ nu śreyaḥ puruṣasyeha bhadre; kathaṃ kurvan na cyavate svadharmāt / ācakṣva me cārusarvāṅgi sarvaṃ; tvayānuśiṣṭo na cyaveyaṃ svadharmāt // 3.184.2
kathaṃ cāgniṃ juhuyāṃ pūjaye vā; kasmin kāle kena dharmo na naśyet / etat sarvaṃ subhage prabravīhi; yathā lokān virajāḥ saṃcareyam // 3.184.3
evaṃ pṛṣṭā prītiyuktena tena; śuśrūṣum īkṣyottamabuddhiyuktam / tārkṣyaṃ vipraṃ dharmayuktaṃ hitaṃ ca; sarasvatī vākyam idaṃ babhāṣe // 3.184.4
yo brahma jānāti yathāpradeśaṃ; svādhyāyanityaḥ śucir apramattaḥ / sa vai puro devapurasya gantā; sahāmaraiḥ prāpnuyāt prītiyogam // 3.184.5
tatra sma ramyā vipulā viśokāḥ; supuṣpitāḥ puṣkariṇyaḥ supuṇyāḥ / akardamā mīnavatyaḥ sutīrthā; hiraṇmayair āvṛtāḥ puṇḍarīkaiḥ // 3.184.6
tāsāṃ tīreṣv āsate puṇyakarmā; mahīyamānaḥ pṛthag apsarobhiḥ / supuṇyagandhābhir alaṃkṛtābhir; hiraṇyavarṇābhir atīva hṛṣṭaḥ // 3.184.7
paraṃ lokaṃ gopradās tv āpnuvanti; dattvānaḍvāhaṃ sūryalokaṃ vrajanti / vāso dattvā candramasaḥ sa lokaṃ; dattvā hiraṇyam amṛtatvam eti // 3.184.8
dhenuṃ dattvā suvratāṃ sādhudohāṃ; kalyāṇavat sāmapalāyinīṃ ca / yāvanti romāṇi bhavanti tasyās; tāvad varṣāṇy aśnute svargalokam // 3.184.9
anaḍvāhaṃ suvrataṃ yo dadāti; halasya voḍhāram anantavīryam / dhuraṃdharaṃ balavantaṃ yuvānaṃ; prāpnoti lokān daśa dhenudasya // 3.184.10
yaḥ sapta varṣāṇi juhoti tārkṣya; havyaṃ tv agnau suvrataḥ sādhuśīlaḥ / saptāvarān sapta pūrvān punāti; pitāmahān ātmanaḥ karmabhiḥ svaiḥ // 3.184.11
kim agnihotrasya vrataṃ purāṇam; ācakṣva me pṛcchataś cārurūpe / tvayānuśiṣṭo 'ham ihādya vidyāṃ; yad agnihotrasya vrataṃ purāṇam // 3.184.12
na cāśucir nāpy anirṇiktapāṇir; nābrahmavij juhuyān nāvipaścit / bubhukṣavaḥ śucikāmā hi devā; nāśraddadhānād dhi havir juṣanti // 3.184.13
nāśrotriyaṃ devahavye niyuñjyān; moghaṃ parā siñcati tādṛśo hi / apūrṇam aśrotriyam āha tārkṣya; na vai tādṛg juhuyād agnihotram // 3.184.14
kṛśānuṃ ye juhvati śraddadhānāḥ; satyavratā hutaśiṣṭāśinaś ca / gavāṃ lokaṃ prāpya te puṇyagandhaṃ; paśyanti devaṃ paramaṃ cāpi satyam // 3.184.15
kṣetrajñabhūtāṃ paralokabhāve; karmodaye buddhim atipraviṣṭām / prajñāṃ ca devīṃ subhage vimṛśya; pṛcchāmi tvāṃ kā hy asi cārurūpe // 3.184.16
agnihotrād aham abhyāgatāsmi; viprarṣabhāṇāṃ saṃśayacchedanāya / tvatsaṃyogād aham etad abruvaṃ; bhāve sthitā tathyam arthaṃ yathāvat // 3.184.17
na hi tvayā sadṛśī kā cid asti; vibhrājase hy atimātraṃ yathā śrīḥ / rūpaṃ ca te divyam atyantakāntaṃ; prajñāṃ ca devīṃ subhage bibharṣi // 3.184.18
śreṣṭhāni yāni dvipadāṃ variṣṭha; yajñeṣu vidvann upapādayanti / tair evāhaṃ saṃpravṛddhā bhavāmi; āpyāyitā rūpavatī ca vipra // 3.184.19
yac cāpi dravyam upayujyate ha; vānaspatyam āyasaṃ pārthivaṃ vā / divyena rūpeṇa ca prajñayā ca; tenaiva siddhir iti viddhi vidvan // 3.184.20
idaṃ śreyaḥ paramaṃ manyamānā; vyāyacchante munayaḥ saṃpratītāḥ / ācakṣva me taṃ paramaṃ viśokaṃ; mokṣaṃ paraṃ yaṃ praviśanti dhīrāḥ // 3.184.21
taṃ vai paraṃ vedavidaḥ prapannāḥ; paraṃ parebhyaḥ prathitaṃ purāṇam / svādhyāyadānavratapuṇyayogais; tapodhanā vītaśokā vimuktāḥ // 3.184.22
tasyātha madhye vetasaḥ puṇyagandhaḥ; sahasraśākho vimalo vibhāti / tasya mūlāt saritaḥ prasravanti; madhūdakaprasravaṇā ramaṇyaḥ // 3.184.23
śākhāṃ śākhāṃ mahānadyaḥ saṃyānti sikatāsamāḥ / dhānāpūpā māṃsaśākāḥ sadā pāyasakardamāḥ // 3.184.24
yasminn agnimukhā devāḥ sendrāḥ saha marudgaṇaiḥ / ījire kratubhiḥ śreṣṭhais tat padaṃ paramaṃ mune // 3.184.25
tataḥ sa pāṇḍavo bhūyo mārkaṇḍeyam uvāca ha / kathayasveha caritaṃ manor vaivasvatasya me // 3.185.1
vivasvataḥ suto rājan paramarṣiḥ pratāpavān / babhūva naraśārdūla prajāpatisamadyutiḥ // 3.185.2
ojasā tejasā lakṣmyā tapasā ca viśeṣataḥ / aticakrāma pitaraṃ manuḥ svaṃ ca pitāmaham // 3.185.3
ūrdhvabāhur viśālāyāṃ badaryāṃ sa narādhipaḥ / ekapādasthitas tīvraṃ cacāra sumahat tapaḥ // 3.185.4
avākśirās tathā cāpi netrair animiṣair dṛḍham / so 'tapyata tapo ghoraṃ varṣāṇām ayutaṃ tadā // 3.185.5
taṃ kadā cit tapasyantam ārdracīrajaṭādharam / vīriṇītīram āgamya matsyo vacanam abravīt // 3.185.6
bhagavan kṣudramatsyo 'smi balavadbhyo bhayaṃ mama / matsyebhyo hi tato māṃ tvaṃ trātum arhasi suvrata // 3.185.7
durbalaṃ balavanto hi matsyaṃ matsyā viśeṣataḥ / bhakṣayanti yathā vṛttir vihitā naḥ sanātanī // 3.185.8
tasmād bhayaughān mahato majjantaṃ māṃ viśeṣataḥ / trātum arhasi kartāsmi kṛte pratikṛtaṃ tava // 3.185.9
sa matsyavacanaṃ śrutvā kṛpayābhipariplutaḥ / manur vaivasvato 'gṛhṇāt taṃ matsyaṃ pāṇinā svayam // 3.185.10
udakāntam upānīya matsyaṃ vaivasvato manuḥ / aliñjare prākṣipat sa candrāṃśusadṛśaprabham // 3.185.11
sa tatra vavṛdhe rājan matsyaḥ paramasatkṛtaḥ / putravac cākarot tasmin manur bhāvaṃ viśeṣataḥ // 3.185.12
atha kālena mahatā sa matsyaḥ sumahān abhūt / aliñjare jale caiva nāsau samabhavat kila // 3.185.13
atha matsyo manuṃ dṛṣṭvā punar evābhyabhāṣata / bhagavan sādhu me 'dyānyat sthānaṃ saṃpratipādaya // 3.185.14
uddhṛtyāliñjarāt tasmāt tataḥ sa bhagavān muniḥ / taṃ matsyam anayad vāpīṃ mahatīṃ sa manus tadā // 3.185.15
tatra taṃ prākṣipac cāpi manuḥ parapuraṃjaya / athāvardhata matsyaḥ sa punar varṣagaṇān bahūn // 3.185.16
dviyojanāyatā vāpī vistṛtā cāpi yojanam / tasyāṃ nāsau samabhavan matsyo rājīvalocana // 3.185.17
viceṣṭituṃ vā kaunteya matsyo vāpyāṃ viśāṃ pate // 3.185.17.2
manuṃ matsyas tato dṛṣṭvā punar evābhyabhāṣata / naya māṃ bhagavan sādho samudramahiṣīṃ prabho // 3.185.18
gaṅgāṃ tatra nivatsyāmi yathā vā tāta manyase // 3.185.18.2
evam ukto manur matsyam anayad bhagavān vaśī / nadīṃ gaṅgāṃ tatra cainaṃ svayaṃ prākṣipad acyutaḥ // 3.185.19
sa tatra vavṛdhe matsyaḥ kiṃ cit kālam ariṃdama / tataḥ punar manuṃ dṛṣṭvā matsyo vacanam abravīt // 3.185.20
gaṅgāyāṃ hi na śaknomi bṛhattvāc ceṣṭituṃ prabho / samudraṃ naya mām āśu prasīda bhagavann iti // 3.185.21
uddhṛtya gaṅgāsalilāt tato matsyaṃ manuḥ svayam / samudram anayat pārtha tatra cainam avāsṛjat // 3.185.22
sumahān api matsyaḥ san sa manor manasas tadā / āsīd yatheṣṭahāryaś ca sparśagandhasukhaś ca vai // 3.185.23
yadā samudre prakṣiptaḥ sa matsyo manunā tadā / tata enam idaṃ vākyaṃ smayamāna ivābravīt // 3.185.24
bhagavan kṛtā hi me rakṣā tvayā sarvā viśeṣataḥ / prāptakālaṃ tu yat kāryaṃ tvayā tac chrūyatāṃ mama // 3.185.25
acirād bhagavan bhaumam idaṃ sthāvarajaṅgamam / sarvam eva mahābhāga pralayaṃ vai gamiṣyati // 3.185.26
saṃprakṣālanakālo 'yaṃ lokānāṃ samupasthitaḥ / tasmāt tvāṃ bodhayāmy adya yat te hitam anuttamam // 3.185.27
trasānāṃ sthāvarāṇāṃ ca yac ceṅgaṃ yac ca neṅgati / tasya sarvasya saṃprāptaḥ kālaḥ paramadāruṇaḥ // 3.185.28
nauś ca kārayitavyā te dṛḍhā yuktavaṭākarā / tatra saptarṣibhiḥ sārdham āruhethā mahāmune // 3.185.29
bījāni caiva sarvāṇi yathoktāni mayā purā / tasyām ārohayer nāvi susaṃguptāni bhāgaśaḥ // 3.185.30
nausthaś ca māṃ pratīkṣethās tadā munijanapriya / āgamiṣyāmy ahaṃ śṛṅgī vijñeyas tena tāpasa // 3.185.31
evam etat tvayā kāryam āpṛṣṭo 'si vrajāmy aham / nātiśaṅkyam idaṃ cāpi vacanaṃ te mamābhibho // 3.185.32
evaṃ kariṣya iti taṃ sa matsyaṃ pratyabhāṣata / jagmatuś ca yathākāmam anujñāpya parasparam // 3.185.33
tato manur mahārāja yathoktaṃ matsyakena ha / bījāny ādāya sarvāṇi sāgaraṃ pupluve tadā // 3.185.34
nāvā tu śubhayā vīra mahormiṇam ariṃdama // 3.185.34.2
cintayām āsa ca manus taṃ matsyaṃ pṛthivīpate / sa ca tac cintitaṃ jñātvā matsyaḥ parapuraṃjaya // 3.185.35
śṛṅgī tatrājagāmāśu tadā bharatasattama // 3.185.35.2
taṃ dṛṣṭvā manujendrendra manur matsyaṃ jalārṇave / śṛṅgiṇaṃ taṃ yathoktena rūpeṇādrim ivocchritam // 3.185.36
vaṭākaramayaṃ pāśam atha matsyasya mūrdhani / manur manujaśārdūla tasmiñ śṛṅge nyaveśayat // 3.185.37
saṃyatas tena pāśena matsyaḥ parapuraṃjaya / vegena mahatā nāvaṃ prākarṣal lavaṇāmbhasi // 3.185.38
sa tatāra tayā nāvā samudraṃ manujeśvara / nṛtyamānam ivormībhir garjamānam ivāmbhasā // 3.185.39
kṣobhyamāṇā mahāvātaiḥ sā naus tasmin mahodadhau / ghūrṇate capaleva strī mattā parapuraṃjaya // 3.185.40
naiva bhūmir na ca diśaḥ pradiśo vā cakāśire / sarvam āmbhasam evāsīt khaṃ dyauś ca narapuṃgava // 3.185.41
evaṃbhūte tadā loke saṃkule bharatarṣabha / adṛśyanta saptarṣayo manur matsyaḥ sahaiva ha // 3.185.42
evaṃ bahūn varṣagaṇāṃs tāṃ nāvaṃ so 'tha matsyakaḥ / cakarṣātandrito rājaṃs tasmin salilasaṃcaye // 3.185.43
tato himavataḥ śṛṅgaṃ yat paraṃ puruṣarṣabha / tatrākarṣat tato nāvaṃ sa matsyaḥ kurunandana // 3.185.44
tato 'bravīt tadā matsyas tān ṛṣīn prahasañ śanaiḥ / asmin himavataḥ śṛṅge nāvaṃ badhnīta māciram // 3.185.45
sā baddhā tatra tais tūrṇam ṛṣibhir bharatarṣabha / naur matsyasya vacaḥ śrutvā śṛṅge himavatas tadā // 3.185.46
tac ca naubandhanaṃ nāma śṛṅgaṃ himavataḥ param / khyātam adyāpi kaunteya tad viddhi bharatarṣabha // 3.185.47
athābravīd animiṣas tān ṛṣīn sahitāṃs tadā / ahaṃ prajāpatir brahmā matparaṃ nādhigamyate // 3.185.48
matsyarūpeṇa yūyaṃ ca mayāsmān mokṣitā bhayāt // 3.185.48.2
manunā ca prajāḥ sarvāḥ sadevāsuramānavāḥ / sraṣṭavyāḥ sarvalokāś ca yac ceṅgaṃ yac ca neṅgati // 3.185.49
tapasā cātitīvreṇa pratibhāsya bhaviṣyati / matprasādāt prajāsarge na ca mohaṃ gamiṣyati // 3.185.50
ity uktvā vacanaṃ matsyaḥ kṣaṇenādarśanaṃ gataḥ / sraṣṭukāmaḥ prajāś cāpi manur vaivasvataḥ svayam // 3.185.51
pramūḍho 'bhūt prajāsarge tapas tepe mahat tataḥ // 3.185.51.2
tapasā mahatā yuktaḥ so 'tha sraṣṭuṃ pracakrame / sarvāḥ prajā manuḥ sākṣād yathāvad bharatarṣabha // 3.185.52
ity etan mātsyakaṃ nāma purāṇaṃ parikīrtitam / ākhyānam idam ākhyātaṃ sarvapāpaharaṃ mayā // 3.185.53
ya idaṃ śṛṇuyān nityaṃ manoś caritam āditaḥ / sa sukhī sarvasiddhārthaḥ svargalokam iyān naraḥ // 3.185.54
tataḥ sa punar evātha mārkaṇḍeyaṃ yaśasvinam / papraccha vinayopeto dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 3.186.1
naike yugasahasrāntās tvayā dṛṣṭā mahāmune / na cāpīha samaḥ kaś cid āyuṣā tava vidyate // 3.186.2
varjayitvā mahātmānaṃ brāhmaṇaṃ parameṣṭhinam // 3.186.2.2
anantarikṣe loke 'smin devadānavavarjite / tvam eva pralaye vipra brahmāṇam upatiṣṭhasi // 3.186.3
pralaye cāpi nirvṛtte prabuddhe ca pitāmahe / tvam eva sṛjyamānāni bhūtānīha prapaśyasi // 3.186.4
caturvidhāni viprarṣe yathāvat parameṣṭhinā / vāyubhūtā diśaḥ kṛtvā vikṣipyāpas tatas tataḥ // 3.186.5
tvayā lokaguruḥ sākṣāt sarvalokapitāmahaḥ / ārādhito dvijaśreṣṭha tatpareṇa samādhinā // 3.186.6
tasmāt sarvāntako mṛtyur jarā vā dehanāśinī / na tvā viśati viprarṣe prasādāt parameṣṭhinaḥ // 3.186.7
yadā naiva ravir nāgnir na vāyur na ca candramāḥ / naivāntarikṣaṃ naivorvī śeṣaṃ bhavati kiṃ cana // 3.186.8
tasminn ekārṇave loke naṣṭe sthāvarajaṅgame / naṣṭe devāsuragaṇe samutsannamahorage // 3.186.9
śayānam amitātmānaṃ padme padmaniketanam / tvam ekaḥ sarvabhūteśaṃ brahmāṇam upatiṣṭhasi // 3.186.10
etat pratyakṣataḥ sarvaṃ pūrvavṛttaṃ dvijottama / tasmād icchāmahe śrotuṃ sarvahetvātmikāṃ kathām // 3.186.11
anubhūtaṃ hi bahuśas tvayaikena dvijottama / na te 'sty aviditaṃ kiṃ cit sarvalokeṣu nityadā // 3.186.12
hanta te kathayiṣyāmi namaskṛtvā svayambhuve / puruṣāya purāṇāya śāśvatāyāvyayāya ca // 3.186.13
ya eṣa pṛthudīrghākṣaḥ pītavāsā janārdanaḥ / eṣa kartā vikartā ca sarvabhāvanabhūtakṛt // 3.186.14
acintyaṃ mahad āścaryaṃ pavitram api cottamam / anādinidhanaṃ bhūtaṃ viśvam akṣayam avyayam // 3.186.15
eṣa kartā na kriyate kāraṇaṃ cāpi pauruṣe / yo hy enaṃ puruṣaṃ vetti devā api na taṃ viduḥ // 3.186.16
sarvam āścaryam evaitan nirvṛttaṃ rājasattama / ādito manujavyāghra kṛtsnasya jagataḥ kṣaye // 3.186.17
catvāry āhuḥ sahasrāṇi varṣāṇāṃ tat kṛtaṃ yugam / tasya tāvac chatī saṃdhyā saṃdhyāṃśaś ca tataḥ param // 3.186.18
trīṇi varṣasahasrāṇi tretāyugam ihocyate / tasya tāvac chatī saṃdhyā saṃdhyāṃśaś ca tataḥ param // 3.186.19
tathā varṣasahasre dve dvāparaṃ parimāṇataḥ / tasyāpi dviśatī saṃdhyā saṃdhyāṃśaś ca tataḥ param // 3.186.20
sahasram ekaṃ varṣāṇāṃ tataḥ kaliyugaṃ smṛtam / tasya varṣaśataṃ saṃdhyā saṃdhyāṃśaś ca tataḥ param // 3.186.21
saṃdhyāsaṃdhyāṃśayos tulyaṃ pramāṇam upadhāraya // 3.186.21.2
kṣīṇe kaliyuge caiva pravartati kṛtaṃ yugam / eṣā dvādaśasāhasrī yugākhyā parikīrtitā // 3.186.22
etat sahasraparyantam aho brāhmam udāhṛtam / viśvaṃ hi brahmabhavane sarvaśaḥ parivartate // 3.186.23
lokānāṃ manujavyāghra pralayaṃ taṃ vidur budhāḥ // 3.186.23.2
alpāvaśiṣṭe tu tadā yugānte bharatarṣabha / sahasrānte narāḥ sarve prāyaśo 'nṛtavādinaḥ // 3.186.24
yajñapratinidhiḥ pārtha dānapratinidhis tathā / vratapratinidhiś caiva tasmin kāle pravartate // 3.186.25
brāhmaṇāḥ śūdrakarmāṇas tathā śūdrā dhanārjakāḥ / kṣatradharmeṇa vāpy atra vartayanti gate yuge // 3.186.26
nivṛttayajñasvādhyāyāḥ piṇḍodakavivarjitāḥ / brāhmaṇāḥ sarvabhakṣāś ca bhaviṣyanti kalau yuge // 3.186.27
ajapā brāhmaṇās tāta śūdrā japaparāyaṇāḥ / viparīte tadā loke pūrvarūpaṃ kṣayasya tat // 3.186.28
bahavo mleccharājānaḥ pṛthivyāṃ manujādhipa / mithyānuśāsinaḥ pāpā mṛṣāvādaparāyaṇāḥ // 3.186.29
āndhrāḥ śakāḥ pulindāś ca yavanāś ca narādhipāḥ / kāmbojā aurṇikāḥ śūdrās tathābhīrā narottama // 3.186.30
na tadā brāhmaṇaḥ kaś cit svadharmam upajīvati / kṣatriyā api vaiśyāś ca vikarmasthā narādhipa // 3.186.31
alpāyuṣaḥ svalpabalā alpatejaḥparākramāḥ / alpadehālpasārāś ca tathā satyālpabhāṣiṇaḥ // 3.186.32
bahuśūnyā janapadā mṛgavyālāvṛtā diśaḥ / yugānte samanuprāpte vṛthā ca brahmacāriṇaḥ // 3.186.33
bhovādinas tathā śūdrā brāhmaṇāś cāryavādinaḥ // 3.186.33.2
yugānte manujavyāghra bhavanti bahujantavaḥ / na tathā ghrāṇayuktāś ca sarvagandhā viśāṃ pate // 3.186.34
rasāś ca manujavyāghra na tathā svāduyoginaḥ // 3.186.34.2
bahuprajā hrasvadehāḥ śīlācāravivarjitāḥ / mukhebhagāḥ striyo rājan bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.186.35
aṭṭaśūlā janapadāḥ śivaśūlāś catuṣpathāḥ / keśaśūlāḥ striyo rājan bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.186.36
alpakṣīrās tathā gāvo bhaviṣyanti janādhipa / alpapuṣpaphalāś cāpi pādapā bahuvāyasāḥ // 3.186.37
brahmavadhyāvaliptānāṃ tathā mithyābhiśaṃsinām / nṛpāṇāṃ pṛthivīpāla pratigṛhṇanti vai dvijāḥ // 3.186.38
lobhamohaparītāś ca mithyādharmadhvajāvṛtāḥ / bhikṣārthaṃ pṛthivīpāla cañcūryante dvijair diśaḥ // 3.186.39
karabhārabhayāt puṃso gṛhasthāḥ parimoṣakāḥ / municchadmākṛticchannā vāṇijyam upajīvate // 3.186.40
mithyā ca nakharomāṇi dhārayanti narās tadā / arthalobhān naravyāghra vṛthā ca brahmacāriṇaḥ // 3.186.41
āśrameṣu vṛthācārāḥ pānapā gurutalpagāḥ / aihalaukikam īhante māṃsaśoṇitavardhanam // 3.186.42
bahupāṣaṇḍasaṃkīrṇāḥ parānnaguṇavādinaḥ / āśramā manujavyāghra na bhavanti yugakṣaye // 3.186.43
yathartuvarṣī bhagavān na tathā pākaśāsanaḥ / na tadā sarvabījāni samyag rohanti bhārata // 3.186.44
adharmaphalam atyarthaṃ tadā bhavati cānagha // 3.186.44.2
tathā ca pṛthivīpāla yo bhaved dharmasaṃyutaḥ / alpāyuḥ sa hi mantavyo na hi dharmo 'sti kaś cana // 3.186.45
bhūyiṣṭhaṃ kūṭamānaiś ca paṇyaṃ vikrīṇate janāḥ / vaṇijaś ca naravyāghra bahumāyā bhavanty uta // 3.186.46
dharmiṣṭhāḥ parihīyante pāpīyān vardhate janaḥ / dharmasya balahāniḥ syād adharmaś ca balī tathā // 3.186.47
alpāyuṣo daridrāś ca dharmiṣṭhā mānavās tadā / dīrghāyuṣaḥ samṛddhāś ca vidharmāṇo yugakṣaye // 3.186.48
adharmiṣṭhair upāyaiś ca prajā vyavaharanty uta / saṃcayenāpi cālpena bhavanty āḍhyā madānvitāḥ // 3.186.49
dhanaṃ viśvāsato nyastaṃ mitho bhūyiṣṭhaśo narāḥ / hartuṃ vyavasitā rājan māyācārasamanvitāḥ // 3.186.50
puruṣādāni sattvāni pakṣiṇo 'tha mṛgās tathā / nagarāṇāṃ vihāreṣu caityeṣv api ca śerate // 3.186.51
saptavarṣāṣṭavarṣāś ca striyo garbhadharā nṛpa / daśadvādaśavarṣāṇāṃ puṃsāṃ putraḥ prajāyate // 3.186.52
bhavanti ṣoḍaśe varṣe narāḥ palitinas tathā / āyuḥkṣayo manuṣyāṇāṃ kṣipram eva prapadyate // 3.186.53
kṣīṇe yuge mahārāja taruṇā vṛddhaśīlinaḥ / taruṇānāṃ ca yac chīlaṃ tad vṛddheṣu prajāyate // 3.186.54
viparītās tadā nāryo vañcayitvā rahaḥ patīn / vyuccaranty api duḥśīlā dāsaiḥ paśubhir eva ca // 3.186.55
tasmin yugasahasrānte saṃprāpte cāyuṣaḥ kṣaye / anāvṛṣṭir mahārāja jāyate bahuvārṣikī // 3.186.56
tatas tāny alpasārāṇi sattvāni kṣudhitāni ca / pralayaṃ yānti bhūyiṣṭhaṃ pṛthivyāṃ pṛthivīpate // 3.186.57
tato dinakarair dīptaiḥ saptabhir manujādhipa / pīyate salilaṃ sarvaṃ samudreṣu saritsu ca // 3.186.58
yac ca kāṣṭhaṃ tṛṇaṃ cāpi śuṣkaṃ cārdraṃ ca bhārata / sarvaṃ tad bhasmasād bhūtaṃ dṛśyate bharatarṣabha // 3.186.59
tataḥ saṃvartako vahnir vāyunā saha bhārata / lokam āviśate pūrvam ādityair upaśoṣitam // 3.186.60
tataḥ sa pṛthivīṃ bhittvā samāviśya rasātalam / devadānavayakṣāṇāṃ bhayaṃ janayate mahat // 3.186.61
nirdahan nāgalokaṃ ca yac ca kiṃ cit kṣitāv iha / adhastāt pṛthivīpāla sarvaṃ nāśayate kṣaṇāt // 3.186.62
tato yojanaviṃśānāṃ sahasrāṇi śatāni ca / nirdahaty aśivo vāyuḥ sa ca saṃvartako 'nalaḥ // 3.186.63
sadevāsuragandharvaṃ sayakṣoragarākṣasam / tato dahati dīptaḥ sa sarvam eva jagad vibhuḥ // 3.186.64
tato gajakulaprakhyās taḍinmālāvibhūṣitāḥ / uttiṣṭhanti mahāmeghā nabhasy adbhutadarśanāḥ // 3.186.65
ke cin nīlotpalaśyāmāḥ ke cit kumudasaṃnibhāḥ / ke cit kiñjalkasaṃkāśāḥ ke cit pītāḥ payodharāḥ // 3.186.66
ke cid dhāridrasaṃkāśāḥ kākāṇḍakanibhās tathā / ke cit kamalapatrābhāḥ ke cid dhiṅgulakaprabhāḥ // 3.186.67
ke cit puravarākārāḥ ke cid gajakulopamāḥ / ke cid añjanasaṃkāśāḥ ke cin makarasaṃsthitāḥ // 3.186.68
vidyunmālāpinaddhāṅgāḥ samuttiṣṭhanti vai ghanāḥ // 3.186.68.2
ghorarūpā mahārāja ghorasvananināditāḥ / tato jaladharāḥ sarve vyāpnuvanti nabhastalam // 3.186.69
tair iyaṃ pṛthivī sarvā saparvatavanākarā / āpūryate mahārāja salilaughapariplutā // 3.186.70
tatas te jaladā ghorā rāviṇaḥ puruṣarṣabha / sarvataḥ plāvayanty āśu coditāḥ parameṣṭhinā // 3.186.71
varṣamāṇā mahat toyaṃ pūrayanto vasuṃdharām / sughoram aśivaṃ raudraṃ nāśayanti ca pāvakam // 3.186.72
tato dvādaśa varṣāṇi payodās ta upaplave / dhārābhiḥ pūrayanto vai codyamānā mahātmanā // 3.186.73
tataḥ samudraḥ svāṃ velām atikrāmati bhārata / parvatāś ca viśīryante mahī cāpi viśīryate // 3.186.74
sarvataḥ sahasā bhrāntās te payodā nabhastalam / saṃveṣṭayitvā naśyanti vāyuvegaparāhatāḥ // 3.186.75
tatas taṃ mārutaṃ ghoraṃ svayambhūr manujādhipa / ādipadmālayo devaḥ pītvā svapiti bhārata // 3.186.76
tasminn ekārṇave ghore naṣṭe sthāvarajaṅgame / naṣṭe devāsuragaṇe yakṣarākṣasavarjite // 3.186.77
nirmanuṣye mahīpāla niḥśvāpadamahīruhe / anantarikṣe loke 'smin bhramāmy eko 'ham ādṛtaḥ // 3.186.78
ekārṇave jale ghore vicaran pārthivottama / apaśyan sarvabhūtāni vaiklavyam agamaṃ param // 3.186.79
tataḥ sudīrghaṃ gatvā tu plavamāno narādhipa / śrāntaḥ kva cin na śaraṇaṃ labhāmy aham atandritaḥ // 3.186.80
tataḥ kadā cit paśyāmi tasmin salilasaṃplave / nyagrodhaṃ sumahāntaṃ vai viśālaṃ pṛthivīpate // 3.186.81
śākhāyāṃ tasya vṛkṣasya vistīrṇāyāṃ narādhipa / paryaṅke pṛthivīpāla divyāstaraṇasaṃstṛte // 3.186.82
upaviṣṭaṃ mahārāja pūrṇendusadṛśānanam / phullapadmaviśālākṣaṃ bālaṃ paśyāmi bhārata // 3.186.83
tato me pṛthivīpāla vismayaḥ sumahān abhūt / kathaṃ tv ayaṃ śiśuḥ śete loke nāśam upāgate // 3.186.84
tapasā cintayaṃś cāpi taṃ śiśuṃ nopalakṣaye / bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca jānann api narādhipa // 3.186.85
atasīpuṣpavarṇābhaḥ śrīvatsakṛtalakṣaṇaḥ / sākṣāl lakṣmyā ivāvāsaḥ sa tadā pratibhāti me // 3.186.86
tato mām abravīd bālaḥ sa padmanibhalocanaḥ / śrīvatsadhārī dyutimān vākyaṃ śrutisukhāvaham // 3.186.87
jānāmi tvā pariśrāntaṃ tāta viśrāmakāṅkṣiṇam / mārkaṇḍeya ihāssva tvaṃ yāvad icchasi bhārgava // 3.186.88
abhyantaraṃ śarīraṃ me praviśya munisattama / āssva bho vihito vāsaḥ prasādas te kṛto mayā // 3.186.89
tato bālena tenaivam uktasyāsīt tadā mama / nirvedo jīvite dīrghe manuṣyatve ca bhārata // 3.186.90
tato bālena tenāsyaṃ sahasā vivṛtaṃ kṛtam / tasyāham avaśo vaktraṃ daivayogāt praveśitaḥ // 3.186.91
tataḥ praviṣṭas tatkukṣiṃ sahasā manujādhipa / sarāṣṭranagarākīrṇāṃ kṛtsnāṃ paśyāmi medinīm // 3.186.92
gaṅgāṃ śatadruṃ sītāṃ ca yamunām atha kauśikīm / carmaṇvatīṃ vetravatīṃ candrabhāgāṃ sarasvatīm // 3.186.93
sindhuṃ caiva vipāśāṃ ca nadīṃ godāvarīm api / vasvokasārāṃ nalinīṃ narmadāṃ caiva bhārata // 3.186.94
nadīṃ tāmrāṃ ca veṇṇāṃ ca puṇyatoyāṃ śubhāvahām / suveṇāṃ kṛṣṇaveṇāṃ ca irāmāṃ ca mahānadīm // 3.186.95
śoṇaṃ ca puruṣavyāghra viśalyāṃ kampunām api // 3.186.95.2
etāś cānyāś ca nadyo 'haṃ pṛthivyāṃ yā narottama / parikrāman prapaśyāmi tasya kukṣau mahātmanaḥ // 3.186.96
tataḥ samudraṃ paśyāmi yādogaṇaniṣevitam / ratnākaram amitraghna nidhānaṃ payaso mahat // 3.186.97
tataḥ paśyāmi gaganaṃ candrasūryavirājitam / jājvalyamānaṃ tejobhiḥ pāvakārkasamaprabhaiḥ // 3.186.98
paśyāmi ca mahīṃ rājan kānanair upaśobhitām // 3.186.98.2
yajante hi tadā rājan brāhmaṇā bahubhiḥ savaiḥ / kṣatriyāś ca pravartante sarvavarṇānurañjane // 3.186.99
vaiśyāḥ kṛṣiṃ yathānyāyaṃ kārayanti narādhipa / śuśrūṣāyāṃ ca niratā dvijānāṃ vṛṣalās tathā // 3.186.100
tataḥ paripatan rājaṃs tasya kukṣau mahātmanaḥ / himavantaṃ ca paśyāmi hemakūṭaṃ ca parvatam // 3.186.101
niṣadhaṃ cāpi paśyāmi śvetaṃ ca rajatācitam / paśyāmi ca mahīpāla parvataṃ gandhamādanam // 3.186.102
mandaraṃ manujavyāghra nīlaṃ cāpi mahāgirim / paśyāmi ca mahārāja meruṃ kanakaparvatam // 3.186.103
mahendraṃ caiva paśyāmi vindhyaṃ ca girim uttamam / malayaṃ cāpi paśyāmi pāriyātraṃ ca parvatam // 3.186.104
ete cānye ca bahavo yāvantaḥ pṛthivīdharāḥ / tasyodare mayā dṛṣṭāḥ sarvaratnavibhūṣitāḥ // 3.186.105
siṃhān vyāghrān varāhāṃś ca nāgāṃś ca manujādhipa / pṛthivyāṃ yāni cānyāni sattvāni jagatīpate // 3.186.106
tāni sarvāṇy ahaṃ tatra paśyan paryacaraṃ tadā // 3.186.106.2
kukṣau tasya naravyāghra praviṣṭaḥ saṃcaran diśaḥ / śakrādīṃś cāpi paśyāmi kṛtsnān devagaṇāṃs tathā // 3.186.107
gandharvāpsaraso yakṣān ṛṣīṃś caiva mahīpate / daityadānavasaṃghāṃś ca kāleyāṃś ca narādhipa // 3.186.108
siṃhikātanayāṃś cāpi ye cānye suraśatravaḥ // 3.186.108.2
yac ca kiṃ cin mayā loke dṛṣṭaṃ sthāvarajaṅgamam / tad apaśyam ahaṃ sarvaṃ tasya kukṣau mahātmanaḥ // 3.186.109
phalāhāraḥ pravicaran kṛtsnaṃ jagad idaṃ tadā // 3.186.109.2
antaḥ śarīre tasyāhaṃ varṣāṇām adhikaṃ śatam / na ca paśyāmi tasyāham antaṃ dehasya kutra cit // 3.186.110
satataṃ dhāvamānaś ca cintayāno viśāṃ pate / āsādayāmi naivāntaṃ tasya rājan mahātmanaḥ // 3.186.111
tatas tam eva śaraṇaṃ gato 'smi vidhivat tadā / vareṇyaṃ varadaṃ devaṃ manasā karmaṇaiva ca // 3.186.112
tato 'haṃ sahasā rājan vāyuvegena niḥsṛtaḥ / mahātmano mukhāt tasya vivṛtāt puruṣottama // 3.186.113
tatas tasyaiva śākhāyāṃ nyagrodhasya viśāṃ pate / āste manujaśārdūla kṛtsnam ādāya vai jagat // 3.186.114
tenaiva bālaveṣeṇa śrīvatsakṛtalakṣaṇam / āsīnaṃ taṃ naravyāghra paśyāmy amitatejasam // 3.186.115
tato mām abravīd vīra sa bālaḥ prahasann iva / śrīvatsadhārī dyutimān pītavāsā mahādyutiḥ // 3.186.116
apīdānīṃ śarīre 'smin māmake munisattama / uṣitas tvaṃ suviśrānto mārkaṇḍeya bravīhi me // 3.186.117
muhūrtād atha me dṛṣṭiḥ prādurbhūtā punar navā / yayā nirmuktam ātmānam apaśyaṃ labdhacetasam // 3.186.118
tasya tāmratalau tāta caraṇau supratiṣṭhitau / sujātau mṛduraktābhir aṅgulībhir alaṃkṛtau // 3.186.119
prayatena mayā mūrdhnā gṛhītvā hy abhivanditau / dṛṣṭvāparimitaṃ tasya prabhāvam amitaujasaḥ // 3.186.120
vinayenāñjaliṃ kṛtvā prayatnenopagamya ca / dṛṣṭo mayā sa bhūtātmā devaḥ kamalalocanaḥ // 3.186.121
tam ahaṃ prāñjalir bhūtvā namaskṛtyedam abruvam / jñātum icchāmi deva tvāṃ māyāṃ cemāṃ tavottamām // 3.186.122
āsyenānupraviṣṭo 'haṃ śarīraṃ bhagavaṃs tava / dṛṣṭavān akhilāṃl lokān samastāñ jaṭhare tava // 3.186.123
tava deva śarīrasthā devadānavarākṣasāḥ / yakṣagandharvanāgāś ca jagat sthāvarajaṅgamam // 3.186.124
tvatprasādāc ca me deva smṛtir na parihīyate / drutam antaḥ śarīre te satataṃ paridhāvataḥ // 3.186.125
icchāmi puṇḍarīkākṣa jñātuṃ tvāham anindita / iha bhūtvā śiśuḥ sākṣāt kiṃ bhavān avatiṣṭhate // 3.186.126
pītvā jagad idaṃ viśvam etad ākhyātum arhasi // 3.186.126.2
kimarthaṃ ca jagat sarvaṃ śarīrasthaṃ tavānagha / kiyantaṃ ca tvayā kālam iha stheyam ariṃdama // 3.186.127
etad icchāmi deveśa śrotuṃ brāhmaṇakāmyayā / tvattaḥ kamalapatrākṣa vistareṇa yathātatham // 3.186.128
mahad dhy etad acintyaṃ ca yad ahaṃ dṛṣṭavān prabho // 3.186.128.2
ity uktaḥ sa mayā śrīmān devadevo mahādyutiḥ / sāntvayan mām idaṃ vākyam uvāca vadatāṃ varaḥ // 3.186.129
kāmaṃ devāpi māṃ vipra na vijānanti tattvataḥ / tvatprītyā tu pravakṣyāmi yathedaṃ visṛjāmy aham // 3.187.1
pitṛbhakto 'si viprarṣe māṃ caiva śaraṇaṃ gataḥ / ato dṛṣṭo 'smi te sākṣād brahmacaryaṃ ca te mahat // 3.187.2
āpo nārā iti proktāḥ saṃjñānāma kṛtaṃ mayā / tena nārāyaṇo 'smy ukto mama tad dhy ayanaṃ sadā // 3.187.3
ahaṃ nārāyaṇo nāma prabhavaḥ śāśvato 'vyayaḥ / vidhātā sarvabhūtānāṃ saṃhartā ca dvijottama // 3.187.4
ahaṃ viṣṇur ahaṃ brahmā śakraś cāhaṃ surādhipaḥ / ahaṃ vaiśravaṇo rājā yamaḥ pretādhipas tathā // 3.187.5
ahaṃ śivaś ca somaś ca kaśyapaś ca prajāpatiḥ / ahaṃ dhātā vidhātā ca yajñaś cāhaṃ dvijottama // 3.187.6
agnir āsyaṃ kṣitiḥ pādau candrādityau ca locane / sadiśaṃ ca nabhaḥ kāyo vāyur manasi me sthitaḥ // 3.187.7
mayā kratuśatair iṣṭaṃ bahubhiḥ svāptadakṣiṇaiḥ / yajante vedaviduṣo māṃ devayajane sthitam // 3.187.8
pṛthivyāṃ kṣatriyendrāś ca pārthivāḥ svargakāṅkṣiṇaḥ / yajante māṃ tathā vaiśyāḥ svargalokajigīṣavaḥ // 3.187.9
catuḥsamudraparyantāṃ merumandarabhūṣaṇām / śeṣo bhūtvāham evaitāṃ dhārayāmi vasuṃdharām // 3.187.10
vārāhaṃ rūpam āsthāya mayeyaṃ jagatī purā / majjamānā jale vipra vīryeṇāsīt samuddhṛtā // 3.187.11
agniś ca vaḍavāvaktro bhūtvāhaṃ dvijasattama / pibāmy apaḥ samāviddhās tāś caiva visṛjāmy aham // 3.187.12
brahma vaktraṃ bhujau kṣatram ūrū me saṃśritā viśaḥ / pādau śūdrā bhajante me vikrameṇa krameṇa ca // 3.187.13
ṛgvedaḥ sāmavedaś ca yajurvedo 'py atharvaṇaḥ / mattaḥ prādurbhavanty ete mām eva praviśanti ca // 3.187.14
yatayaḥ śāntiparamā yatātmāno mumukṣavaḥ / kāmakrodhadveṣamuktā niḥsaṅgā vītakalmaṣāḥ // 3.187.15
sattvasthā nirahaṃkārā nityam adhyātmakovidāḥ / mām eva satataṃ viprāś cintayanta upāsate // 3.187.16
ahaṃ saṃvartako jyotir ahaṃ sarvartako yamaḥ / ahaṃ saṃvartakaḥ sūryo ahaṃ saṃvartako 'nilaḥ // 3.187.17
tārārūpāṇi dṛśyante yāny etāni nabhastale / mama rūpāṇy athaitāni viddhi tvaṃ dvijasattama // 3.187.18
ratnākarāḥ samudrāś ca sarva eva caturdiśam / vasanaṃ śayanaṃ caiva nilayaṃ caiva viddhi me // 3.187.19
kāmaṃ krodhaṃ ca harṣaṃ ca bhayaṃ mohaṃ tathaiva ca / mamaiva viddhi rūpāṇi sarvāṇy etāni sattama // 3.187.20
prāpnuvanti narā vipra yat kṛtvā karmaśobhanam / satyaṃ dānaṃ tapaś cogram ahiṃsā caiva jantuṣu // 3.187.21
madvidhānena vihitā mama dehavihāriṇaḥ / mayābhibhūtavijñānā viceṣṭante na kāmataḥ // 3.187.22
samyag vedam adhīyānā yajanto vividhair makhaiḥ / śāntātmāno jitakrodhāḥ prāpnuvanti dvijātayaḥ // 3.187.23
prāptuṃ na śakyo yo vidvan narair duṣkṛtakarmabhiḥ / lobhābhibhūtaiḥ kṛpaṇair anāryair akṛtātmabhiḥ // 3.187.24
taṃ māṃ mahāphalaṃ viddhi padaṃ sukṛtakarmaṇaḥ / duṣprāpaṃ vipramūḍhānāṃ mārgaṃ yogair niṣevitam // 3.187.25
yadā yadā ca dharmasya glānir bhavati sattama / abhyutthānam adharmasya tadātmānaṃ sṛjāmy aham // 3.187.26
daityā hiṃsānuraktāś ca avadhyāḥ surasattamaiḥ / rākṣasāś cāpi loke 'smin yadotpatsyanti dāruṇāḥ // 3.187.27
tadāhaṃ saṃprasūyāmi gṛheṣu śubhakarmaṇām / praviṣṭo mānuṣaṃ dehaṃ sarvaṃ praśamayāmy aham // 3.187.28
sṛṣṭvā devamanuṣyāṃś ca gandharvoragarākṣasān / sthāvarāṇi ca bhūtāni saṃharāmy ātmamāyayā // 3.187.29
karmakāle punar deham anucintya sṛjāmy aham / praviśya mānuṣaṃ dehaṃ maryādābandhakāraṇāt // 3.187.30
śvetaḥ kṛtayuge varṇaḥ pītas tretāyuge mama / rakto dvāparam āsādya kṛṣṇaḥ kaliyuge tathā // 3.187.31
trayo bhāgā hy adharmasya tasmin kāle bhavanty uta / antakāle ca saṃprāpte kālo bhūtvātidāruṇaḥ // 3.187.32
trailokyaṃ nāśayāmy ekaḥ kṛtsnaṃ sthāvarajaṅgamam // 3.187.32.2
ahaṃ trivartmā sarvātmā sarvalokasukhāvahaḥ / abhibhūḥ sarvago 'nanto hṛṣīkeśa urukramaḥ // 3.187.33
kālacakraṃ nayāmy eko brahmann aham arūpi vai / śamanaṃ sarvabhūtānāṃ sarvalokakṛtodyamam // 3.187.34
evaṃ praṇihitaḥ samyaṅ mayātmā munisattama / sarvabhūteṣu viprendra na ca māṃ vetti kaś cana // 3.187.35
yac ca kiṃ cit tvayā prāptaṃ mayi kleṣātmakaṃ dvija / sukhodayāya tat sarvaṃ śreyase ca tavānagha // 3.187.36
yac ca kiṃ cit tvayā loke dṛṣṭaṃ sthāvarajaṅgamam / vihitaḥ sarvathaivāsau mamātmā munisattama // 3.187.37
ardhaṃ mama śarīrasya sarvalokapitāmahaḥ / ahaṃ nārāyaṇo nāma śaṅkhacakragadādharaḥ // 3.187.38
yāvad yugānāṃ viprarṣe sahasraparivartanam / tāvat svapimi viśvātmā sarvalokapitāmahaḥ // 3.187.39
evaṃ sarvam ahaṃ kālam ihāse munisattama / aśiśuḥ śiśurūpeṇa yāvad brahmā na budhyate // 3.187.40
mayā ca vipra datto 'yaṃ varas te brahmarūpiṇā / asakṛt parituṣṭena viprarṣigaṇapūjita // 3.187.41
sarvam ekārṇavaṃ dṛṣṭvā naṣṭaṃ sthāvarajaṅgamam / viklavo 'si mayā jñātas tatas te darśitaṃ jagat // 3.187.42
abhyantaraṃ śarīrasya praviṣṭo 'si yadā mama / dṛṣṭvā lokaṃ samastaṃ ca vismito nāvabudhyase // 3.187.43
tato 'si vaktrād viprarṣe drutaṃ niḥsārito mayā / ākhyātas te mayā cātmā durjñeyo 'pi surāsuraiḥ // 3.187.44
yāvat sa bhagavān brahmā na budhyati mahātapāḥ / tāvat tvam iha viprarṣe viśrabdhaś cara vai sukham // 3.187.45
tato vibuddhe tasmiṃs tu sarvalokapitāmahe / ekībhūto hi srakṣyāmi śarīrād dvijasattama // 3.187.46
ākāśaṃ pṛthivīṃ jyotir vāyuṃ salilam eva ca / loke yac ca bhavec cheṣam iha sthāvarajaṅgamam // 3.187.47
ity uktvāntarhitas tāta sa devaḥ paramādbhutaḥ / prajāś cemāḥ prapaśyāmi vicitrā bahudhākṛtāḥ // 3.187.48
etad dṛṣṭaṃ mayā rājaṃs tasmin prāpte yugakṣaye / āścaryaṃ bharataśreṣṭha sarvadharmabhṛtāṃ vara // 3.187.49
yaḥ sa devo mayā dṛṣṭaḥ purā padmanibhekṣaṇaḥ / sa eṣa puruṣavyāghra saṃbandhī te janārdanaḥ // 3.187.50
asyaiva varadānād dhi smṛtir na prajahāti mām / dīrgham āyuś ca kaunteya svacchandamaraṇaṃ tathā // 3.187.51
sa eṣa kṛṣṇo vārṣṇeyaḥ purāṇapuruṣo vibhuḥ / āste harir acintyātmā krīḍann iva mahābhujaḥ // 3.187.52
eṣa dhātā vidhātā ca saṃhartā caiva sātvataḥ / śrīvatsavakṣā govindaḥ prajāpatipatiḥ prabhuḥ // 3.187.53
dṛṣṭvemaṃ vṛṣṇiśārdūlaṃ smṛtir mām iyam āgatā / ādidevam ajaṃ viṣṇuṃ puruṣaṃ pītavāsasam // 3.187.54
sarveṣām eva bhūtānāṃ pitā mātā ca mādhavaḥ / gacchadhvam enaṃ śaraṇaṃ śaraṇyaṃ kauravarṣabhāḥ // 3.187.55
evam uktās tu te pārthā yamau ca puruṣarṣabhau / draupadyā kṛṣṇayā sārdhaṃ namaścakrur janārdanam // 3.188.1
sa caitān puruṣavyāghra sāmnā paramavalgunā / sāntvayām āsa mānārhān manyamāno yathāvidhi // 3.188.2
yudhiṣṭhiras tu kaunteyo mārkaṇḍeyaṃ mahāmunim / punaḥ papraccha sāmrājye bhaviṣyāṃ jagato gatim // 3.188.3
āścaryabhūtaṃ bhavataḥ śrutaṃ no vadatāṃ vara / mune bhārgava yad vṛttaṃ yugādau prabhavāpyayau // 3.188.4
asmin kaliyuge 'py asti punaḥ kautūhalaṃ mama / samākuleṣu dharmeṣu kiṃ nu śeṣaṃ bhaviṣyati // 3.188.5
kiṃvīryā mānavās tatra kimāhāravihāriṇaḥ / kimāyuṣaḥ kiṃvasanā bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.6
kāṃ ca kāṣṭhāṃ samāsādya punaḥ saṃpatsyate kṛtam / vistareṇa mune brūhi vicitrāṇīha bhāṣase // 3.188.7
ity uktaḥ sa muniśreṣṭhaḥ punar evābhyabhāṣata / ramayan vṛṣṇiśārdūlaṃ pāṇḍavāṃś ca mahāmuniḥ // 3.188.8
bhaviṣyaṃ sarvalokasya vṛttāntaṃ bharatarṣabha / kaluṣaṃ kālam āsādya kathyamānaṃ nibodha me // 3.188.9
kṛte catuṣpāt sakalo nirvyājopādhivarjitaḥ / vṛṣaḥ pratiṣṭhito dharmo manuṣyeṣv abhavat purā // 3.188.10
adharmapādaviddhas tu tribhir aṃśaiḥ pratiṣṭhitaḥ / tretāyāṃ dvāpare 'rdhena vyāmiśro dharma ucyate // 3.188.11
tribhir aṃśair adharmas tu lokān ākramya tiṣṭhati / caturthāṃśena dharmas tu manuṣyān upatiṣṭhati // 3.188.12
āyur vīryam atho buddhir balaṃ tejaś ca pāṇḍava / manuṣyāṇām anuyugaṃ hrasatīti nibodha me // 3.188.13
rājāno brāhmaṇā vaiśyāḥ śūdrāś caiva yudhiṣṭhira / vyājair dharmaṃ cariṣyanti dharmavaitaṃsikā narāḥ // 3.188.14
satyaṃ saṃkṣepsyate loke naraiḥ paṇḍitamānibhiḥ / satyahānyā tatas teṣām āyur alpaṃ bhaviṣyati // 3.188.15
āyuṣaḥ prakṣayād vidyāṃ na śakṣyanty upaśikṣitum / vidyāhīnān avijñānāl lobho 'py abhibhaviṣyati // 3.188.16
lobhakrodhaparā mūḍhāḥ kāmasaktāś ca mānavāḥ / vairabaddhā bhaviṣyanti parasparavadhepsavaḥ // 3.188.17
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ saṃkīryantaḥ parasparam / śūdratulyā bhaviṣyanti tapaḥsatyavivarjitāḥ // 3.188.18
antyā madhyā bhaviṣyanti madhyāś cāntāvasāyinaḥ / īdṛśo bhavitā loko yugānte paryupasthite // 3.188.19
vastrāṇāṃ pravarā śāṇī dhānyānāṃ koradūṣakāḥ / bhāryāmitrāś ca puruṣā bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.20
matsyāmiṣeṇa jīvanto duhantaś cāpy ajaiḍakam / goṣu naṣṭāsu puruṣā bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.21
anyonyaṃ parimuṣṇanto hiṃsayantaś ca mānavāḥ / ajapā nāstikāḥ stenā bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.22
sarittīreṣu kuddālair vāpayiṣyanti cauṣadhīḥ / tāś cāpy alpaphalās teṣāṃ bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.23
śrāddhe daive ca puruṣā ye ca nityaṃ dhṛtavratāḥ / te 'pi lobhasamāyuktā bhokṣyantīha parasparam // 3.188.24
pitā putrasya bhoktā ca pituḥ putras tathaiva ca / atikrāntāni bhojyāni bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.25
na vratāni cariṣyanti brāhmaṇā vedanindakāḥ / na yakṣyanti na hoṣyanti hetuvādavilobhitāḥ // 3.188.26
nimne kṛṣiṃ kariṣyanti yokṣyanti dhuri dhenukāḥ / ekahāyanavatsāṃś ca vāhayiṣyanti mānavāḥ // 3.188.27
putraḥ pitṛvadhaṃ kṛtvā pitā putravadhaṃ tathā / nirudvego bṛhadvādī na nindām upalapsyate // 3.188.28
mlecchabhūtaṃ jagat sarvaṃ niśkriyaṃ yajñavarjitam / bhaviṣyati nirānandam anutsavam atho tathā // 3.188.29
prāyaśaḥ kṛpaṇānāṃ hi tathā bandhumatām api / vidhavānāṃ ca vittāni hariṣyantīha mānavāḥ // 3.188.30
alpavīryabalāḥ stabdhā lobhamohaparāyaṇāḥ / tatkathādānasaṃtuṣṭā duṣṭānām api mānavāḥ // 3.188.31
parigrahaṃ kariṣyanti pāpācāraparigrahāḥ // 3.188.31.2
saṃghātayantaḥ kaunteya rājānaḥ pāpabuddhayaḥ / parasparavadhodyuktā mūrkhāḥ paṇḍitamāninaḥ // 3.188.32
bhaviṣyanti yugasyānte kṣatriyā lokakaṇṭakāḥ // 3.188.32.2
arakṣitāro lubdhāś ca mānāhaṃkāradarpitāḥ / kevalaṃ daṇḍarucayo bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.33
ākramyākramya sādhūnāṃ dārāṃś caiva dhanāni ca / bhokṣyante niranukrośā rudatām api bhārata // 3.188.34
na kanyāṃ yācate kaś cin nāpi kanyā pradīyate / svayaṃgrāhā bhaviṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.35
rājānaś cāpy asaṃtuṣṭāḥ parārthān mūḍhacetasaḥ / sarvopāyair hariṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.36
mlecchībhūtaṃ jagat sarvaṃ bhaviṣyati ca bhārata / hasto hastaṃ parimuṣed yugānte paryupasthite // 3.188.37
satyaṃ saṃkṣipyate loke naraiḥ paṇḍitamānibhiḥ / sthavirā bālamatayo bālāḥ sthavirabuddhayaḥ // 3.188.38
bhīravaḥ śūramānīnaḥ śūrā bhīruviṣādinaḥ / na viśvasanti cānyonyaṃ yugānte paryupasthite // 3.188.39
ekāhāryaṃ jagat sarvaṃ lobhamohavyavasthitam / adharmo vardhati mahān na ca dharmaḥ pravartate // 3.188.40
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā na śiṣyanti janādhipa / ekavarṇas tadā loko bhaviṣyati yugakṣaye // 3.188.41
na kṣaṃsyati pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ tathā / bhāryā ca patiśuśrūṣāṃ na kariṣyati kā cana // 3.188.42
ye yavānnā janapadā godhūmānnās tathaiva ca / tān deśān saṃśrayiṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.43
svairāhārāś ca puruṣā yoṣitaś ca viśāṃ pate / anyonyaṃ na sahiṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.44
mlecchabhūtaṃ jagat sarvaṃ bhaviṣyati yudhiṣṭhira / na śrāddhair hi pitṝṃś cāpi tarpayiṣyanti mānavāḥ // 3.188.45
na kaś cit kasya cic chrotā na kaś cit kasya cid guruḥ / tamograstas tadā loko bhaviṣyati narādhipa // 3.188.46
paramāyuś ca bhavitā tadā varṣāṇi ṣoḍaśa / tataḥ prāṇān vimokṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.47
pañcame vātha ṣaṣṭhe vā varṣe kanyā prasūyate / saptavarṣāṣṭavarṣāś ca prajāsyanti narās tadā // 3.188.48
patyau strī tu tadā rājan puruṣo vā striyaṃ prati / yugānte rājaśārdūla na toṣam upayāsyati // 3.188.49
alpadravyā vṛthāliṅgā hiṃsā ca prabhaviṣyati / na kaś cit kasya cid dātā bhaviṣyati yugakṣaye // 3.188.50
aṭṭaśūlā janapadāḥ śivaśūlāś catuṣpathāḥ / keśaśūlāḥ striyaś cāpi bhaviṣyanti yugakṣaye // 3.188.51
mlecchāḥ krūrāḥ sarvabhakṣā dāruṇāḥ sarvakarmasu / bhāvinaḥ paścime kāle manuṣyā nātra saṃśayaḥ // 3.188.52
krayavikrayakāle ca sarvaḥ sarvasya vañcanam / yugānte bharataśreṣṭha vṛttilobhāt kariṣyati // 3.188.53
jñānāni cāpy avijñāya kariṣyanti kriyās tathā / ātmacchandena vartante yugānte paryupasthite // 3.188.54
svabhāvāt krūrakarmāṇaś cānyonyam abhiśaṅkinaḥ / bhavitāro janāḥ sarve saṃprāpte yugasaṃkṣaye // 3.188.55
ārāmāṃś caiva vṛkṣāṃś ca nāśayiṣyanti nirvyathāḥ / bhavitā saṃkṣayo loke jīvitasya ca dehinām // 3.188.56
tathā lobhābhibhūtāś ca cariṣyanti mahīm imām / brāhmaṇāś ca bhaviṣyanti brahmasvāni ca bhuñjate // 3.188.57
hāhākṛtā dvijāś caiva bhayārtā vṛṣalārditāḥ / trātāram alabhanto vai bhramiṣyanti mahīm imām // 3.188.58
jīvitāntakarā raudrāḥ krūrāḥ prāṇivihiṃsakāḥ / yadā bhaviṣyanti narās tadā saṃkṣepsyate yugam // 3.188.59
āśrayiṣyanti ca nadīḥ parvatān viṣamāṇi ca / pradhāvamānā vitrastā dvijāḥ kurukulodvaha // 3.188.60
dasyuprapīḍitā rājan kākā iva dvijottamāḥ / kurājabhiś ca satataṃ karabhāraprapīḍitāḥ // 3.188.61
dhairyaṃ tyaktvā mahīpāla dāruṇe yugasaṃkṣaye / vikarmāṇi kariṣyanti śūdrāṇāṃ paricārakāḥ // 3.188.62
śūdrā dharmaṃ pravakṣyanti brāhmaṇāḥ paryupāsakāḥ / śrotāraś ca bhaviṣyanti prāmāṇyena vyavasthitāḥ // 3.188.63
viparītaś ca loko 'yaṃ bhaviṣyaty adharottaraḥ / eḍūkān pūjayiṣyanti varjayiṣyanti devatāḥ // 3.188.64
śūdrāḥ paricariṣyanti na dvijān yugasaṃkṣaye // 3.188.64.2
āśrameṣu maharṣīṇāṃ brāhmaṇāvasatheṣu ca / devasthāneṣu caityeṣu nāgānām ālayeṣu ca // 3.188.65
eḍūkacihnā pṛthivī na devagṛhabhūṣitā / bhaviṣyati yuge kṣīṇe tad yugāntasya lakṣaṇam // 3.188.66
yadā raudrā dharmahīnā māṃsādāḥ pānapās tathā / bhaviṣyanti narā nityaṃ tadā saṃkṣepsyate yugam // 3.188.67
puṣpe puṣpaṃ yadā rājan phale phalam upāśritam / prajāsyati mahārāja tadā saṃkṣepsyate yugam // 3.188.68
akālavarṣī parjanyo bhaviṣyati gate yuge / akrameṇa manuṣyāṇāṃ bhaviṣyati tadā kriyā // 3.188.69
virodham atha yāsyanti vṛṣalā brāhmaṇaiḥ saha // 3.188.69.2
mahī mlecchasamākīrṇā bhaviṣyati tato 'cirāt / karabhārabhayād viprā bhajiṣyanti diśo daśa // 3.188.70
nirviśeṣā janapadā narāvṛṣṭibhir arditāḥ / āśramān abhipatsyanti phalamūlopajīvinaḥ // 3.188.71
evaṃ paryākule loke maryādā na bhaviṣyati / na sthāsyanty upadeśe ca śiṣyā vipriyakāriṇaḥ // 3.188.72
ācāryopanidhiś caiva vatsyate tadanantaram / arthayuktyā pravatsyanti mitrasaṃbandhibāndhavāḥ // 3.188.73
abhāvaḥ sarvabhūtānāṃ yugānte ca bhaviṣyati // 3.188.73.2
diśaḥ prajvalitāḥ sarvā nakṣatrāṇi calāni ca / jyotīṃṣi pratikūlāni vātāḥ paryākulās tathā // 3.188.74
ulkāpātāś ca bahavo mahābhayanidarśakāḥ // 3.188.74.2
ṣaḍbhir anyaiś ca sahito bhāskaraḥ pratapiṣyati / tumulāś cāpi nirhrādā digdāhāś cāpi sarvaśaḥ // 3.188.75
kabandhāntarhito bhānur udayāstamaye tadā // 3.188.75.2
akālavarṣī ca tadā bhaviṣyati sahasradṛk / sasyāni ca na rokṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.76
abhīkṣṇaṃ krūravādinyaḥ paruṣā ruditapriyāḥ / bhartṝṇāṃ vacane caiva na sthāsyanti tadā striyaḥ // 3.188.77
putrāś ca mātāpitarau haniṣyanti yugakṣaye / sūdayiṣyanti ca patīn striyaḥ putrān apāśritāḥ // 3.188.78
aparvaṇi mahārāja sūryaṃ rāhur upaiṣyati / yugānte hutabhuk cāpi sarvataḥ prajvaliṣyati // 3.188.79
pānīyaṃ bhojanaṃ caiva yācamānās tadādhvagāḥ / na lapsyante nivāsaṃ ca nirastāḥ pathi śerate // 3.188.80
nirghātavāyasā nāgāḥ śakunāḥ samṛgadvijāḥ / rūkṣā vāco vimokṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.81
mitrasaṃbandhinaś cāpi saṃtyakṣyanti narās tadā / janaṃ parijanaṃ cāpi yugānte paryupasthite // 3.188.82
atha deśān diśaś cāpi pattanāni purāṇi ca / kramaśaḥ saṃśrayiṣyanti yugānte paryupasthite // 3.188.83
hā tāta hā sutety evaṃ tadā vācaḥ sudāruṇāḥ / vikrośamānaś cānyonyaṃ jano gāṃ paryaṭiṣyati // 3.188.84
tatas tumulasaṃghāte vartamāne yugakṣaye / dvijātipūrvako lokaḥ krameṇa prabhaviṣyati // 3.188.85
tataḥ kālāntare 'nyasmin punar lokavivṛddhaye / bhaviṣyati punar daivam anukūlaṃ yadṛcchayā // 3.188.86
yadā candraś ca sūryaś ca tathā tiṣyabṛhaspatī / ekarāśau sameṣyanti prapatsyati tadā kṛtam // 3.188.87
kālavarṣī ca parjanyo nakṣatrāṇi śubhāni ca / pradakṣiṇā grahāś cāpi bhaviṣyanty anulomagāḥ // 3.188.88
kṣemaṃ subhikṣam ārogyaṃ bhaviṣyati nirāmayam // 3.188.88.2
kalkir viṣṇuyaśā nāma dvijaḥ kālapracoditaḥ / utpatsyate mahāvīryo mahābuddhiparākramaḥ // 3.188.89
saṃbhūtaḥ saṃbhalagrāme brāhmaṇāvasathe śubhe / manasā tasya sarvāṇi vāhanāny āyudhāni ca // 3.188.90
upasthāsyanti yodhāś ca śastrāṇi kavacāni ca // 3.188.90.2
sa dharmavijayī rājā cakravartī bhaviṣyati / sa cemaṃ saṃkulaṃ lokaṃ prasādam upaneṣyati // 3.188.91
utthito brāhmaṇo dīptaḥ kṣayāntakṛd udāradhīḥ / sa saṃkṣepo hi sarvasya yugasya parivartakaḥ // 3.188.92
sa sarvatra gatān kṣudrān brāhmaṇaiḥ parivāritaḥ / utsādayiṣyati tadā sarvān mlecchagaṇān dvijaḥ // 3.188.93
tataś corakṣayaṃ kṛtvā dvijebhyaḥ pṛthivīm imām / vājimedhe mahāyajñe vidhivat kalpayiṣyati // 3.189.1
sthāpayitvā sa maryādāḥ svayambhuvihitāḥ śubhāḥ / vanaṃ puṇyayaśaḥkarmā jarāvān saṃśrayiṣyati // 3.189.2
tacchīlam anuvartsyante manuṣyā lokavāsinaḥ / vipraiś corakśaye caiva kṛte kṣemaṃ bhaviṣyati // 3.189.3
kṛṣṇājināni śaktīś ca triśūlāny āyudhāni ca / sthāpayan vipraśārdūlo deśeṣu vijiteṣu ca // 3.189.4
saṃstūyamāno viprendrair mānayāno dvijottamān / kalkiś cariṣyati mahīṃ sadā dasyuvadhe rataḥ // 3.189.5
hā tāta hā sutety evaṃ tās tā vācaḥ sudāruṇāḥ / vikrośamānān subhṛśaṃ dasyūn neṣyati saṃkṣayam // 3.189.6
tato 'dharmavināśo vai dharmavṛddhiś ca bhārata / bhaviṣyati kṛte prāpte kriyāvāṃś ca janas tathā // 3.189.7
ārāmāś caiva caityāś ca taṭākāny avaṭās tathā / yajñakriyāś ca vividhā bhaviṣyanti kṛte yuge // 3.189.8
brāhmaṇāḥ sādhavaś caiva munayaś ca tapasvinaḥ / āśramāḥ sahapāṣaṇḍāḥ sthitāḥ satye janāḥ prajāḥ // 3.189.9
jāsyanti sarvabījāni upyamānāni caiva ha / sarveṣv ṛtuṣu rājendra sarvaṃ sasyaṃ bhaviṣyati // 3.189.10
narā dāneṣu niratā vrateṣu niyameṣu ca / japayajñaparā viprā dharmakāmā mudā yutāḥ // 3.189.11
pālayiṣyanti rājāno dharmeṇemāṃ vasuṃdharām // 3.189.11.2
vyavahāraratā vaiśyā bhaviṣyanti kṛte yuge / ṣaṭkarmaniratā viprāḥ kṣatriyā rakṣaṇe ratāḥ // 3.189.12
śuśrūṣāyāṃ ratāḥ śūdrās tathā varṇatrayasya ca / eṣa dharmaḥ kṛtayuge tretāyāṃ dvāpare tathā // 3.189.13
paścime yugakāle ca yaḥ sa te saṃprakīrtitaḥ // 3.189.13.2
sarvalokasya viditā yugasaṃkhyā ca pāṇḍava / etat te sarvam ākhyātam atītānāgataṃ mayā // 3.189.14
vāyuproktam anusmṛtya purāṇam ṛṣisaṃstutam // 3.189.14.2
evaṃ saṃsāramārgā me bahuśaś cirajīvinā / dṛṣṭāś caivānubhūtāś ca tāṃs te kathitavān aham // 3.189.15
idaṃ caivāparaṃ bhūyaḥ saha bhrātṛbhir acyuta / dharmasaṃśayamokṣārthaṃ nibodha vacanaṃ mama // 3.189.16
dharme tvayātmā saṃyojyo nityaṃ dharmabhṛtāṃ vara / dharmātmā hi sukhaṃ rājā pretya ceha ca nandati // 3.189.17
nibodha ca śubhāṃ vāṇīṃ yāṃ pravakṣyāmi te 'nagha / na brāhmaṇe paribhavaḥ kartavyas te kadā cana // 3.189.18
brāhmaṇo ruṣito hanyād api lokān pratijñayā // 3.189.18.2
mārkaṇḍeyavacaḥ śrutvā kurūṇāṃ pravaro nṛpaḥ / uvāca vacanaṃ dhīmān paramaṃ paramadyutiḥ // 3.189.19
kasmin dharme mayā stheyaṃ prajāḥ saṃrakṣatā mune / kathaṃ ca vartamāno vai na cyaveyaṃ svadharmataḥ // 3.189.20
dayāvān sarvabhūteṣu hito rakto 'nasūyakaḥ / apatyānām iva sveṣāṃ prajānāṃ rakṣaṇe rataḥ // 3.189.21
cara dharmaṃ tyajādharmaṃ pitṝn devāṃś ca pūjaya // 3.189.21.2
pramādād yat kṛtaṃ te 'bhūt saṃyag dānena taj jaya / alaṃ te mānam āśritya satataṃ paravān bhava // 3.189.22
vijitya pṛthivīṃ sarvāṃ modamānaḥ sukhī bhava / eṣa bhūto bhaviṣyaś ca dharmas te samudīritaḥ // 3.189.23
na te 'sty aviditaṃ kiṃ cid atītānāgataṃ bhuvi / tasmād imaṃ parikleśaṃ tvaṃ tāta hṛdi mā kṛthāḥ // 3.189.24
eṣa kālo mahābāho api sarvadivaukasām / muhyanti hi prajās tāta kālenābhipracoditāḥ // 3.189.25
mā ca te 'tra vicāro bhūd yan mayoktaṃ tavānagha / atiśaṅkya vaco hy etad dharmalopo bhavet tava // 3.189.26
jāto 'si prathite vaṃśe kurūṇāṃ bharatarṣabha / karmaṇā manasā vācā sarvam etat samācara // 3.189.27
yat tvayoktaṃ dvijaśreṣṭha vākyaṃ śrutimanoharam / tathā kariṣye yatnena bhavataḥ śāsanaṃ vibho // 3.189.28
na me lobho 'sti viprendra na bhayaṃ na ca matsaraḥ / kariṣyāmi hi tat sarvam uktaṃ yat te mayi prabho // 3.189.29
śrutvā tu vacanaṃ tasya pāṇḍavasya mahātmanaḥ / prahṛṣṭāḥ pāṇḍavā rājan sahitāḥ śārṅgadhanvanā // 3.189.30
tathā kathāṃ śubhāṃ śrutvā mārkaṇḍeyasya dhīmataḥ / vismitāḥ samapadyanta purāṇasya nivedanāt // 3.189.31
mā maṇḍūkāñ jighāṃsa tvaṃ kopaṃ saṃdhārayācyuta / prakṣīyate dhanodreko janānām avijānatām // 3.190.34
pratijānīhi naitāṃs tvaṃ prāpya krodhaṃ vimokṣyase / alaṃ kṛtvā tavādharmaṃ maṇḍūkaiḥ kiṃ hatair hi te // 3.190.35
prayaccha vāmyau mama pārthiva tvaṃ; kṛtaṃ hi te kāryam anyair aśakyam / mā tvā vadhīd varuṇo ghorapāśair; brahmakṣatrasyāntare vartamānaḥ // 3.190.60
anaḍvāhau suvratau sādhu dāntāv; etad viprāṇāṃ vāhanaṃ vāmadeva / tābhyāṃ yāhi tvaṃ yatra kāmo maharṣe; chandāṃsi vai tvādṛśaṃ saṃvahanti // 3.190.61
chandāṃsi vai mādṛśaṃ saṃvahanti; loke 'muṣmin pārthiva yāni santi / asmiṃs tu loke mama yānam etad; asmadvidhānām apareṣāṃ ca rājan // 3.190.62
catvāro vā gardabhās tvāṃ vahantu; śreṣṭhāśvataryo harayo vā turaṃgāḥ / tais tvaṃ yāhi kṣatriyasyaiṣa vāho; mama vāmyau na tavaitau hi viddhi // 3.190.63
ghoraṃ vrataṃ brāhmaṇasyaitad āhur; etad rājan yad ihājīvamānaḥ / ayasmayā ghorarūpā mahānto; vahantu tvāṃ śitaśūlāś caturdhā // 3.190.64
ye tvā vidur brāhmaṇaṃ vāmadeva; vācā hantuṃ manasā karmaṇā vā / te tvāṃ saśiṣyam iha pātayantu; madvākyanunnāḥ śitaśūlāsihastāḥ // 3.190.65
nānuyogā brāhmaṇānāṃ bhavanti; vācā rājan manasā karmaṇā vā / yas tv evaṃ brahma tapasānveti vidvāṃs; tena śreṣṭho bhavati hi jīvamānaḥ // 3.190.66
evam ukte vāmadevena rājan; samuttasthū rākṣasā ghorarūpāḥ / taiḥ śūlahastair vadhyamānaḥ sa rājā; provācedaṃ vākyam uccais tadānīm // 3.190.67
ikṣvākavo yadi brahman dalo vā; vidheyā me yadi vānye viśo 'pi / notsrakṣye 'haṃ vāmadevasya vāmyau; naivaṃvidhā dharmaśīlā bhavanti // 3.190.68
evaṃ bruvann eva sa yātudhānair; hato jagāmāśu mahīṃ kṣitīśaḥ / tato viditvā nṛpatiṃ nipātitam; ikṣvākavo vai dalam abhyaṣiñcan // 3.190.69
rājye tadā tatra gatvā sa vipraḥ; provācedaṃ vacanaṃ vāmadevaḥ / dalaṃ rājānaṃ brāhmaṇānāṃ hi deyam; evaṃ rājan sarvadharmeṣu dṛṣṭam // 3.190.70
bibheṣi cet tvam adharmān narendra; prayaccha me śīghram evādya vāmyau / etac chrutvā vāmadevasya vākyaṃ; sa pārthivaḥ sūtam uvāca roṣāt // 3.190.71
ekaṃ hi me sāyakaṃ citrarūpaṃ; digdhaṃ viṣeṇāhara saṃgṛhītam / yena viddho vāmadevaḥ śayīta; saṃdaśyamānaḥ śvabhir ārtarūpaḥ // 3.190.72
jānāmi putraṃ daśavarṣaṃ tavāhaṃ; jātaṃ mahiṣyāṃ śyenajitaṃ narendra / taṃ jahi tvaṃ madvacanāt praṇunnas; tūrṇaṃ priyaṃ sāyakair ghorarūpaiḥ // 3.190.73
evam ukto vāmadevena rājann; antaḥpure rājaputraṃ jaghāna / sa sāyakas tigmatejā visṛṣṭaḥ; śrutvā dalas tac ca vākyaṃ babhāṣe // 3.190.74
ikṣvākavo hanta carāmi vaḥ priyaṃ; nihanmīmaṃ vipram adya pramathya / ānīyatām aparas tigmatejāḥ; paśyadhvaṃ me vīryam adya kṣitīśāḥ // 3.190.75
yaṃ tvam enaṃ sāyakaṃ ghorarūpaṃ; viṣeṇa digdhaṃ mama saṃdadhāsi / na tvam enaṃ śaravaryaṃ vimoktuṃ; saṃdhātuṃ vā śakṣyasi mānavendra // 3.190.76
ikṣvākavaḥ paśyata māṃ gṛhītaṃ; na vai śaknomy eṣa śaraṃ vimoktum / na cāsya kartuṃ nāśam abhyutsahāmi; āyuṣmān vai jīvatu vāmadevaḥ // 3.190.77
[03.190.78asaṃspṛśaināṃ mahiṣīṃ sāyakena; tatas tasmād enaso mokṣyase tvam / 
tatas tathā kṛtavān pārthivas tu; tato muniṃ rājaputrī babhāṣe / yathā yuktaṃ vāmadevāham enaṃ; dine dine saṃviśantī vyaśaṃsam // 3.190.79
brāhmaṇebhyo mṛgayantī sūnṛtāni; tathā brahman puṇyalokaṃ labheyam // 3.190.79.2
tvayā trātaṃ rājakulaṃ śubhekṣaṇe; varaṃ vṛṇīṣvāpratimaṃ dadāni te / praśādhīmaṃ svajanaṃ rājaputri; ikṣvākurājyaṃ sumahac cāpy anindye // 3.190.80
varaṃ vṛṇe bhagavann ekam eva; vimucyatāṃ kilbiṣād adya bhartā / śivena cādhyāhi saputrabāndhavaṃ; varo vṛto hy eṣa mayā dvijāgrya // 3.190.81
śrutvā vacaḥ sa munī rājaputryās; tathāstv iti prāha kurupravīra / tataḥ sa rājā mudito babhūva; vāmyau cāsmai saṃpradadau praṇamya // 3.190.82
divaṃ spṛśati bhūmiṃ ca śabdaḥ puṇyasya karmaṇaḥ / yāvat sa śabdo bhavati tāvat puruṣa ucyate // 3.191.21
akīrtiḥ kīrtyate yasya loke bhūtasya kasya cit / pataty evādhamāṃl lokān yāvac chabdaḥ sa kīrtyate // 3.191.22
tasmāt kalyāṇavṛttaḥ syād atyantāya naro bhuvi / vihāya vṛttaṃ pāpiṣṭhaṃ dharmam evābhisaṃśrayet // 3.191.23
yudhiṣṭhiro dharmarājaḥ papraccha bharatarṣabha / mārkaṇḍeyaṃ tapovṛddhaṃ dīrghāyuṣam akalmaṣam // 3.192.1
viditās tava dharmajña devadānavarākṣasāḥ / rājavaṃśāś ca vividhā ṛṣivaṃśāś ca śāśvatāḥ // 3.192.2
na te 'sty aviditaṃ kiṃ cid asmiṃl loke dvijottama // 3.192.2.2
kathāṃ vetsi mune divyāṃ manuṣyoragarakṣasām / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tattvena kathitaṃ dvija // 3.192.3
kuvalāśva iti khyāta ikṣvākur aparājitaḥ / kathaṃ nāma viparyāsād dhundhumāratvam āgataḥ // 3.192.4
etad icchāmi tattvena jñātuṃ bhārgavasattama / viparyastaṃ yathā nāma kuvalāśvasya dhīmataḥ // 3.192.5
hanta te kathayiṣyāmi śṛṇu rājan yudhiṣṭhira / dharmiṣṭham idam ākhyānaṃ dhundhumārasya tac chṛṇu // 3.192.6
yathā sa rājā ikṣvākuḥ kuvalāśvo mahīpatiḥ / dhundhumāratvam agamat tac chṛṇuṣva mahīpate // 3.192.7
maharṣir viśrutas tāta uttaṅka iti bhārata / marudhanvasu ramyeṣu āśramas tasya kaurava // 3.192.8
uttaṅkas tu mahārāja tapo 'tapyat suduścaram / ārirādhayiṣur viṣṇuṃ bahūn varṣagaṇān vibho // 3.192.9
tasya prītaḥ sa bhagavān sākṣād darśanam eyivān / dṛṣṭvaiva carṣiḥ prahvas taṃ tuṣṭāva vividhaiḥ stavaiḥ // 3.192.10
tvayā deva prajāḥ sarvāḥ sadevāsuramānavāḥ / sthāvarāṇi ca bhūtāni jaṅgamāni tathaiva ca // 3.192.11
brahma vedāś ca vedyaṃ ca tvayā sṛṣṭaṃ mahādyute // 3.192.11.2
śiras te gaganaṃ deva netre śaśidivākarau / niḥśvāsaḥ pavanaś cāpi tejo 'gniś ca tavācyuta // 3.192.12
bāhavas te diśaḥ sarvāḥ kukṣiś cāpi mahārṇavaḥ // 3.192.12.2
ūrū te parvatā deva khaṃ nābhir madhusūdana / pādau te pṛthivī devī romāṇy oṣadhayas tathā // 3.192.13
indrasomāgnivaruṇā devāsuramahoragāḥ / prahvās tvām upatiṣṭhanti stuvanto vividhaiḥ stavaiḥ // 3.192.14
tvayā vyāptāni sarvāṇi bhūtāni bhuvaneśvara / yoginaḥ sumahāvīryāḥ stuvanti tvāṃ maharṣayaḥ // 3.192.15
tvayi tuṣṭe jagat svasthaṃ tvayi kruddhe mahad bhayam / bhayānām apanetāsi tvam ekaḥ puruṣottama // 3.192.16
devānāṃ mānuṣāṇāṃ ca sarvabhūtasukhāvahaḥ / tribhir vikramaṇair deva trayo lokās tvayāhṛtāḥ // 3.192.17
asurāṇāṃ samṛddhānāṃ vināśaś ca tvayā kṛtaḥ // 3.192.17.2
tava vikramaṇair devā nirvāṇam agaman param / parābhavaṃ ca daityendrās tvayi kruddhe mahādyute // 3.192.18
tvaṃ hi kartā vikartā ca bhūtānām iha sarvaśaḥ / ārādhayitvā tvāṃ devāḥ sukham edhanti sarvaśaḥ // 3.192.19
evaṃ stuto hṛṣīkeśa uttaṅkena mahātmanā / uttaṅkam abravīd viṣṇuḥ prītas te 'haṃ varaṃ vṛṇu // 3.192.20
paryāpto me varo hy eṣa yad ahaṃ dṛṣṭavān harim / puruṣaṃ śāśvataṃ divyaṃ sraṣṭāraṃ jagataḥ prabhum // 3.192.21
prītas te 'ham alaulyena bhaktyā ca dvijasattama / avaśyaṃ hi tvayā brahman matto grāhyo varo dvija // 3.192.22
evaṃ saṃchandyamānas tu vareṇa hariṇā tadā / uttaṅkaḥ prāñjalir vavre varaṃ bharatasattama // 3.192.23
yadi me bhagavān prītaḥ puṇḍarīkanibhekṣaṇaḥ / dharme satye dame caiva buddhir bhavatu me sadā // 3.192.24
abhyāsaś ca bhaved bhaktyā tvayi nityaṃ maheśvara // 3.192.24.2
sarvam etad dhi bhavitā matprasādāt tava dvija / pratibhāsyati yogaś ca yena yukto divaukasām // 3.192.25
trayāṇām api lokānāṃ mahat kāryaṃ kariṣyasi // 3.192.25.2
utsādanārthaṃ lokānāṃ dhundhur nāma mahāsuraḥ / tapasyati tapo ghoraṃ śṛṇu yas taṃ haniṣyati // 3.192.26
bṛhadaśva iti khyāto bhaviṣyati mahīpatiḥ / tasya putraḥ śucir dāntaḥ kuvalāśva iti śrutaḥ // 3.192.27
sa yogabalam āsthāya māmakaṃ pārthivottamaḥ / śāsanāt tava viprarṣe dhundhumāro bhaviṣyati // 3.192.28
[03.192.29auttaṅkam evam uktvā tu viṣṇur antaradhīyata / 
ikṣvākau saṃsthite rājañ śaśādaḥ pṛthivīm imām / prāptaḥ paramadharmātmā so 'yodhyāyāṃ nṛpo 'bhavat // 3.193.1
śaśādasya tu dāyādaḥ kakutstho nāma vīryavān / anenāś cāpi kākutsthaḥ pṛthuś cānenasaḥ sutaḥ // 3.193.2
viṣvagaśvaḥ pṛthoḥ putras tasmād ārdras tu jajñivān / ārdrasya yuvanāśvas tu śrāvastas tasya cātmajaḥ // 3.193.3
jajñe śrāvastako rājā śrāvastī yena nirmitā / śrāvastasya tu dāyādo bṛhadaśvo mahābalaḥ // 3.193.4
bṛhadaśvasutaś cāpi kuvalāśva iti smṛtaḥ // 3.193.4.2
kuvalāśvasya putrāṇāṃ sahasrāṇy ekaviṃśatiḥ / sarve vidyāsu niṣṇātā balavanto durāsadāḥ // 3.193.5
kuvalāśvas tu pitṛto guṇair abhyadhiko 'bhavat / samaye taṃ tato rājye bṛhadaśvo 'bhyaṣecayat // 3.193.6
kuvalāśvaṃ mahārāja śūram uttamadhārmikam // 3.193.6.2
putrasaṃkrāmitaśrīs tu bṛhadaśvo mahīpatiḥ / jagāma tapase dhīmāṃs tapovanam amitrahā // 3.193.7
atha śuśrāva rājarṣiṃ tam uttaṅko yudhiṣṭhira / vanaṃ saṃprasthitaṃ rājan bṛhadaśvaṃ dvijottamaḥ // 3.193.8
tam uttaṅko mahātejāḥ sarvāstraviduṣāṃ varam / nyavārayad ameyātmā samāsādya narottamam // 3.193.9
bhavatā rakṣaṇaṃ kāryaṃ tat tāvat kartum arhasi / nirudvignā vayaṃ rājaṃs tvatprasādād vasemahi // 3.193.10
tvayā hi pṛthivī rājan rakṣyamāṇā mahātmanā / bhaviṣyati nirudvignā nāraṇyaṃ gantum arhasi // 3.193.11
pālane hi mahān dharmaḥ prajānām iha dṛśyate / na tathā dṛśyate 'raṇye mā te bhūd buddhir īdṛśī // 3.193.12
īdṛśo na hi rājendra dharmaḥ kva cana dṛśyate / prajānāṃ pālane yo vai purā rājarṣibhiḥ kṛtaḥ // 3.193.13
rakṣitavyāḥ prajā rājñā tās tvaṃ rakṣitum arhasi // 3.193.13.2
nirudvignas tapaś cartuṃ na hi śaknomi pārthiva / mamāśramasamīpe vai sameṣu marudhanvasu // 3.193.14
samudro vālukāpūrṇa ujjānaka iti smṛtaḥ / bahuyojanavistīrṇo bahuyojanam āyataḥ // 3.193.15
tatra raudro dānavendro mahāvīryaparākramaḥ / madhukaiṭabhayoḥ putro dhundhur nāma sudāruṇaḥ // 3.193.16
antarbhūmigato rājan vasaty amitavikramaḥ / taṃ nihatya mahārāja vanaṃ tvaṃ gantum arhasi // 3.193.17
śete lokavināśāya tapa āsthāya dāruṇam / tridaśānāṃ vināśāya lokānāṃ cāpi pārthiva // 3.193.18
avadhyo devatānāṃ sa daityānām atha rakṣasām / nāgānām atha yakṣāṇāṃ gandharvāṇāṃ ca sarvaśaḥ // 3.193.19
avāpya sa varaṃ rājan sarvalokapitāmahāt // 3.193.19.2
taṃ vināśaya bhadraṃ te mā te buddhir ato 'nyathā / prāpsyase mahatīṃ kīrtiṃ śāśvatīm avyayāṃ dhruvām // 3.193.20
krūrasya svapatas tasya vālukāntarhitasya vai / saṃvatsarasya paryante niḥśvāsaḥ saṃpravartate // 3.193.21
yadā tadā bhūś calati saśailavanakānanā // 3.193.21.2
tasya niḥśvāsavātena raja uddhūyate mahat / ādityapatham āvṛtya saptāhaṃ bhūmikampanam // 3.193.22
savisphuliṅgaṃ sajvālaṃ sadhūmaṃ hy atidāruṇam // 3.193.22.2
tena rājan na śaknomi tasmin sthātuṃ sva āśrame / taṃ vināśaya rājendra lokānāṃ hitakāmyayā // 3.193.23
lokāḥ svasthā bhavantv adya tasmin vinihate 'sure // 3.193.23.2
tvaṃ hi tasya vināśāya paryāpta iti me matiḥ / tejasā tava tejaś ca viṣṇur āpyāyayiṣyati // 3.193.24
viṣṇunā ca varo datto mama pūrvaṃ tato vadhe / yas taṃ mahāsuraṃ raudraṃ vadhiṣyati mahīpatiḥ // 3.193.25
tejas taṃ vaiṣṇavam iti pravekṣyati durāsadam // 3.193.25.2
tat tejas tvaṃ samādhāya rājendra bhuvi duḥsaham / taṃ niṣūdaya saṃduṣṭaṃ daityaṃ raudraparākramam // 3.193.26
na hi dhundhur mahātejās tejasālpena śakyate / nirdagdhuṃ pṛthivīpāla sa hi varṣaśatair api // 3.193.27
sa evam ukto rājarṣir uttaṅkenāparājitaḥ / uttaṅkaṃ kauravaśreṣṭha kṛtāñjalir athābravīt // 3.194.1
na te 'bhigamanaṃ brahman mogham etad bhaviṣyati / putro mamāyaṃ bhagavan kuvalāśva iti smṛtaḥ // 3.194.2
dhṛtimān kṣiprakārī ca vīryeṇāpratimo bhuvi / priyaṃ vai sarvam etat te kariṣyati na saṃśayaḥ // 3.194.3
putraiḥ parivṛtaḥ sarvaiḥ śūraiḥ parighabāhubhiḥ / visarjayasva māṃ brahman nyastaśastro 'smi sāṃpratam // 3.194.4
tathāstv iti ca tenokto munināmitatejasā / sa tam ādiśya tanayam uttaṅkāya mahātmane // 3.194.5
kriyatām iti rājarṣir jagāma vanam uttamam // 3.194.5.2
ka eṣa bhagavan daityo mahāvīryas tapodhana / kasya putro 'tha naptā vā etad icchāmi veditum // 3.194.6
evaṃ mahābalo daityo na śruto me tapodhana / etad icchāmi bhagavan yāthātathyena veditum // 3.194.7
sarvam eva mahāprājña vistareṇa tapodhana // 3.194.7.2
śṛṇu rājann idaṃ sarvaṃ yathāvṛttaṃ narādhipa / ekārṇave tadā ghore naṣṭe sthāvarajaṅgame // 3.194.8
pranaṣṭeṣu ca bhūteṣu sarveṣu bharatarṣabha // 3.194.8.2
prabhavaḥ sarvabhūtānāṃ śāśvataḥ puruṣo 'vyayaḥ / suṣvāpa bhagavān viṣṇur apśayyām eka eva ha // 3.194.9
nāgasya bhoge mahati śeṣasyāmitatejasaḥ // 3.194.9.2
lokakartā mahābhāga bhagavān acyuto hariḥ / nāgabhogena mahatā parirabhya mahīm imām // 3.194.10
svapatas tasya devasya padmaṃ sūryasamaprabham / nābhyāṃ viniḥsṛtaṃ tatra yatrotpannaḥ pitāmahaḥ // 3.194.11
sākṣāl lokagurur brahmā padme sūryendusaprabhe // 3.194.11.2
caturvedaś caturmūrtis tathaiva ca caturmukhaḥ / svaprabhāvād durādharṣo mahābalaparākramaḥ // 3.194.12
kasya cit tv atha kālasya dānavau vīryavattarau / madhuś ca kaiṭabhaś caiva dṛṣṭavantau hariṃ prabhum // 3.194.13
śayānaṃ śayane divye nāgabhoge mahādyutim / bahuyojanavistīrṇe bahuyojanam āyate // 3.194.14
kirīṭakaustubhadharaṃ pītakauśeyavāsasam / dīpyamānaṃ śriyā rājaṃs tejasā vapuṣā tathā // 3.194.15
sahasrasūryapratimam adbhutopamadarśanam // 3.194.15.2
vismayaḥ sumahān āsīn madhukaiṭabhayos tadā / dṛṣṭvā pitāmahaṃ caiva padme padmanibhekṣaṇam // 3.194.16
vitrāsayetām atha tau brahmāṇam amitaujasam / vitrāsyamāno bahuśo brahmā tābhyāṃ mahāyaśāḥ // 3.194.17
akampayat padmanālaṃ tato 'budhyata keśavaḥ // 3.194.17.2
athāpaśyata govindo dānavau vīryavattarau / dṛṣṭvā tāv abravīd devaḥ svāgataṃ vāṃ mahābalau // 3.194.18
dadāni vāṃ varaṃ śreṣṭhaṃ prītir hi mama jāyate // 3.194.18.2
tau prahasya hṛṣīkeśaṃ mahāvīryau mahāsurau / pratyabrūtāṃ mahārāja sahitau madhusūdanam // 3.194.19
āvāṃ varaya deva tvaṃ varadau svaḥ surottama / dātārau svo varaṃ tubhyaṃ tad bravīhy avicārayan // 3.194.20
pratigṛhṇe varaṃ vīrāv īpsitaś ca varo mama / yuvāṃ hi vīryasaṃpannau na vām asti samaḥ pumān // 3.194.21
vadhyatvam upagacchetāṃ mama satyaparākramau / etad icchāmy ahaṃ kāmaṃ prāptuṃ lokahitāya vai // 3.194.22
anṛtaṃ noktapūrvaṃ nau svaireṣv api kuto 'nyathā / satye dharme ca niratau viddhy āvāṃ puruṣottama // 3.194.23
bale rūpe ca vīrye ca śame ca na samo 'sti nau / dharme tapasi dāne ca śīlasattvadameṣu ca // 3.194.24
upaplavo mahān asmān upāvartata keśava / uktaṃ pratikuruṣva tvaṃ kālo hi duratikramaḥ // 3.194.25
āvām icchāvahe deva kṛtam ekaṃ tvayā vibho / anāvṛte 'sminn ākāśe vadhaṃ suravarottama // 3.194.26
putratvam abhigacchāva tava caiva sulocana / vara eṣa vṛto deva tad viddhi surasattama // 3.194.27
[03.194.28abāḍham evaṃ kariṣyāmi sarvam etad bhaviṣyati / 
vicintya tv atha govindo nāpaśyad yad anāvṛtam / avakāśaṃ pṛthivyāṃ vā divi vā madhusūdanaḥ // 3.194.29
svakāv anāvṛtāv ūrū dṛṣṭvā devavaras tadā / madhukaiṭabhayo rājañ śirasī madhusūdanaḥ // 3.194.30
cakreṇa śitadhāreṇa nyakṛntata mahāyaśāḥ // 3.194.30.2
dhundhur nāma mahātejās tayoḥ putro mahādyutiḥ / sa tapo 'tapyata mahan mahāvīryaparākramaḥ // 3.195.1
atiṣṭhad ekapādena kṛśo dhamanisaṃtataḥ / tasmai brahmā dadau prīto varaṃ vavre sa ca prabho // 3.195.2
devadānavayakṣāṇāṃ sarpagandharvarakṣasām / avadhyo 'haṃ bhaveyaṃ vai vara eṣa vṛto mayā // 3.195.3
evaṃ bhavatu gaccheti tam uvāca pitāmahaḥ / sa evam uktas tatpādau mūrdhnā spṛśya jagāma ha // 3.195.4
sa tu dhundhur varaṃ labdhvā mahāvīryaparākramaḥ / anusmaran pitṛvadhaṃ tato viṣṇum upādravat // 3.195.5
sa tu devān sagandharvāñ jitvā dhundhur amarṣaṇaḥ / babādha sarvān asakṛd devān viṣṇuṃ ca vai bhṛśam // 3.195.6
samudro vālukāpūrṇa ujjānaka iti smṛtaḥ / āgamya ca sa duṣṭātmā taṃ deśaṃ bharatarṣabha // 3.195.7
bādhate sma paraṃ śaktyā tam uttaṅkāśramaṃ prabho // 3.195.7.2
antarbhūmigatas tatra vālukāntarhitas tadā / madhukaiṭabhayoḥ putro dhundhur bhīmaparākramaḥ // 3.195.8
śete lokavināśāya tapobalasamāśritaḥ / uttaṅkasyāśramābhyāśe niḥśvasan pāvakārciṣaḥ // 3.195.9
etasminn eva kāle tu sabhṛtyabalavāhanaḥ / kuvalāśvo narapatir anvito balaśālinām // 3.195.10
sahasrair ekaviṃśatyā putrāṇām arimardanaḥ / prāyād uttaṅkasahito dhundhos tasya niveśanam // 3.195.11
tam āviśat tato viṣṇur bhagavāṃs tejasā prabhuḥ / uttaṅkasya niyogena lokānāṃ hitakāmyayā // 3.195.12
tasmin prayāte durdharṣe divi śabdo mahān abhūt / eṣa śrīmān nṛpasuto dhundhumāro bhaviṣyati // 3.195.13
divyaiś ca puṣpais taṃ devāḥ samantāt paryavākiran / devadundubhayaś caiva neduḥ svayam udīritāḥ // 3.195.14
śītaś ca vāyuḥ pravavau prayāṇe tasya dhīmataḥ / vipāṃsulāṃ mahīṃ kurvan vavarṣa ca sureśvaraḥ // 3.195.15
antarikṣe vimānāni devatānāṃ yudhiṣṭhira / tatraiva samadṛśyanta dhundhur yatra mahāsuraḥ // 3.195.16
kuvalāśvasya dhundhoś ca yuddhakautūhalānvitāḥ / devagandharvasahitāḥ samavaikṣan maharṣayaḥ // 3.195.17
nārāyaṇena kauravya tejasāpyāyitas tadā / sa gato nṛpatiḥ kṣipraṃ putrais taiḥ sarvatodiśam // 3.195.18
arṇavaṃ khānayām āsa kuvalāśvo mahīpatiḥ / kuvalāśvasya putrais tu tasmin vai vālukārṇave // 3.195.19
saptabhir divasaiḥ khātvā dṛṣṭo dhundhur mahābalaḥ / āsīd ghoraṃ vapus tasya vālukāntarhitaṃ mahat // 3.195.20
dīpyamānaṃ yathā sūryas tejasā bharatarṣabha // 3.195.20.2
tato dhundhur mahārāja diśam āśritya paścimām / supto 'bhūd rājaśārdūla kālānalasamadyutiḥ // 3.195.21
kuvalāśvasya putrais tu sarvataḥ parivāritaḥ / abhidrutaḥ śarais tīkṣṇair gadābhir musalair api // 3.195.22
paṭṭiśaiḥ parighaiḥ prāsaiḥ khaḍgaiś ca vimalaiḥ śitaiḥ // 3.195.22.2
sa vadhyamānaḥ saṃkruddhaḥ samuttasthau mahābalaḥ / kruddhaś cābhakṣayat teṣāṃ śastrāṇi vividhāni ca // 3.195.23
āsyād vaman pāvakaṃ sa saṃvartakasamaṃ tadā / tān sarvān nṛpateḥ putrān adahat svena tejasā // 3.195.24
mukhajenāgninā kruddho lokān udvartayann iva / kṣaṇena rājaśārdūla pureva kapilaḥ prabhuḥ // 3.195.25
sagarasyātmajān kruddhas tad adbhutam ivābhavat // 3.195.25.2
teṣu krodhāgnidagdheṣu tadā bharatasattama / taṃ prabuddhaṃ mahātmānaṃ kumbhakarṇam ivāparam // 3.195.26
āsasāda mahātejāḥ kuvalāśvo mahīpatiḥ // 3.195.26.2
tasya vāri mahārāja susrāva bahu dehataḥ / tadāpīyata tat tejo rājā vārimayaṃ nṛpa // 3.195.27
yogī yogena vahniṃ ca śamayām āsa vāriṇā // 3.195.27.2
brahmāstreṇa tadā rājā daityaṃ krūraparākramam / dadāha bharataśreṣṭha sarvalokābhayāya vai // 3.195.28
so 'streṇa dagdhvā rājarṣiḥ kuvalāśvo mahāsuram / suraśatrum amitraghnas trilokeśa ivāparaḥ // 3.195.29
dhundhumāra iti khyāto nāmnā samabhavat tataḥ // 3.195.29.2
prītaiś ca tridaśaiḥ sarvair maharṣisahitais tadā / varaṃ vṛṇīṣvety uktaḥ sa prāñjaliḥ praṇatas tadā // 3.195.30
atīva mudito rājann idaṃ vacanam abravīt // 3.195.30.2
dadyāṃ vittaṃ dvijāgryebhyaḥ śatrūṇāṃ cāpi durjayaḥ / sakhyaṃ ca viṣṇunā me syād bhūteṣv adroha eva ca // 3.195.31
dharme ratiś ca satataṃ svarge vāsas tathākṣayaḥ // 3.195.31.2
tathāstv iti tato devaiḥ prītair uktaḥ sa pārthivaḥ / ṛṣibhiś ca sagandharvair uttaṅkena ca dhīmatā // 3.195.32
sabhājya cainaṃ vividhair āśīrvādais tato nṛpam / devā maharṣayaś caiva svāni sthānāni bhejire // 3.195.33
tasya putrās trayaḥ śiṣṭā yudhiṣṭhira tadābhavan / dṛḍhāśvaḥ kapilāśvaś ca candrāśvaś caiva bhārata // 3.195.34
tebhyaḥ paramparā rājann ikṣvākūṇāṃ mahātmanām // 3.195.34.2
evaṃ sa nihatas tena kuvalāśvena sattama / dhundhur daityo mahāvīryo madhukaiṭabhayoḥ sutaḥ // 3.195.35
kuvalāśvas tu nṛpatir dhundhumāra iti smṛtaḥ / nāmnā ca guṇasaṃyuktas tadā prabhṛti so 'bhavat // 3.195.36
etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / dhaundhumāram upākhyānaṃ prathitaṃ yasya karmaṇā // 3.195.37
idaṃ tu puṇyam ākhyānaṃ viṣṇoḥ samanukīrtanam / śṛṇuyād yaḥ sa dharmātmā putravāṃś ca bhaven naraḥ // 3.195.38
āyuṣmān dhṛtimāṃś caiva śrutvā bhavati parvasu / na ca vyādhibhayaṃ kiṃ cit prāpnoti vigatajvaraḥ // 3.195.39
tato yudhiṣṭhiro rājā mārkaṇḍeyaṃ mahādyutim / papraccha bharataśreṣṭho dharmapraśnaṃ sudurvacam // 3.196.1
śrotum icchāmi bhagavan strīṇāṃ māhātmyam uttamam / kathyamānaṃ tvayā vipra sūkṣmaṃ dharmaṃ ca tattvataḥ // 3.196.2
pratyakṣeṇa hi viprarṣe devā dṛśyanti sattama / sūryācandramasau vāyuḥ pṛthivī vahnir eva ca // 3.196.3
pitā mātā ca bhagavan gāva eva ca sattama / yac cānyad eva vihitaṃ tac cāpi bhṛgunandana // 3.196.4
manye 'haṃ guruvat sarvam ekapatnyas tathā striyaḥ / pativratānāṃ śuśrūṣā duṣkarā pratibhāti me // 3.196.5
pativratānāṃ māhātmyaṃ vaktum arhasi naḥ prabho / nirudhya cendriyagrāmaṃ manaḥ saṃrudhya cānagha // 3.196.6
patiṃ daivatavac cāpi cintayantyaḥ sthitā hi yāḥ // 3.196.6.2
bhagavan duṣkaraṃ hy etat pratibhāti mama prabho / mātāpitṛṣu śuśrūṣā strīṇāṃ bhartṛṣu ca dvija // 3.196.7
strīṇāṃ dharmāt sughorād dhi nānyaṃ paśyāmi duṣkaram / sādhv ācārāḥ striyo brahman yat kurvanti sadādṛtāḥ // 3.196.8
duṣkaraṃ bata kurvanti pitaro mātaraś ca vai // 3.196.8.2
ekapatnyaś ca yā nāryo yāś ca satyaṃ vadanty uta / kukṣiṇā daśa māsāṃś ca garbhaṃ saṃdhārayanti yāḥ // 3.196.9
nāryaḥ kālena saṃbhūya kim adbhutataraṃ tataḥ // 3.196.9.2
saṃśayaṃ paramaṃ prāpya vedanām atulām api / prajāyante sutān nāryo duḥkhena mahatā vibho // 3.196.10
puṣṇanti cāpi mahatā snehena dvijasattama // 3.196.10.2
ye ca krūreṣu sarveṣu vartamānā jugupsitāḥ / svakarma kurvanti sadā duṣkaraṃ tac ca me matam // 3.196.11
kṣatradharmasamācāraṃ tathyaṃ cākhyāhi me dvija / dharmaḥ sudurlabho vipra nṛśaṃsena durātmanā // 3.196.12
etad icchāmi bhagavan praśnaṃ praśnavidāṃ vara / śrotuṃ bhṛgukulaśreṣṭha śuśrūṣe tava suvrata // 3.196.13
hanta te sarvam ākhyāsye praśnam etaṃ sudurvacam / tattvena bharataśreṣṭha gadatas tan nibodha me // 3.196.14
mātaraṃ sadṛśīṃ tāta pitṝn anye ca manyate / duṣkaraṃ kurute mātā vivardhayati yā prajāḥ // 3.196.15
tapasā devatejyābhir vandanena titikṣayā / abhicārair upāyaiś ca īhante pitaraḥ sutān // 3.196.16
evaṃ kṛcchreṇa mahatā putraṃ prāpya sudurlabham / cintayanti sadā vīra kīdṛśo 'yaṃ bhaviṣyati // 3.196.17
āśaṃsate ca putreṣu pitā mātā ca bhārata / yaśaḥ kīrtim athaiśvaryaṃ prajā dharmaṃ tathaiva ca // 3.196.18
tayor āśāṃ tu saphalāṃ yaḥ karoti sa dharmavit / pitā mātā ca rājendra tuṣyato yasya nityadā // 3.196.19
iha pretya ca tasyātha kīrtir dharmaś ca śāśvataḥ // 3.196.19.2
naiva yajñaḥ striyaḥ kaś cin na śrāddhaṃ nopavāsakam / yā tu bhartari śuśrūṣā tayā svargam upāśnute // 3.196.20
etat prakaraṇaṃ rājann adhikṛtya yudhiṣṭhira / prativratānāṃ niyataṃ dharmaṃ cāvahitaḥ śṛṇu // 3.196.21
kaś cid dvijātipravaro vedādhyāyī tapodhanaḥ / tapasvī dharmaśīlaś ca kauśiko nāma bhārata // 3.197.1
sāṅgopaniṣadān vedān adhīte dvijasattamaḥ / sa vṛkṣamūle kasmiṃś cid vedān uccārayan sthitaḥ // 3.197.2
upariṣṭāc ca vṛkṣasya balākā saṃnyalīyata / tayā purīṣam utsṛṣṭaṃ brāhmaṇasya tadopari // 3.197.3
tām avekṣya tataḥ kruddhaḥ samapadhyāyata dvijaḥ / bhṛśaṃ krodhābhibhūtena balākā sā nirīkṣitā // 3.197.4
apadhyātā ca vipreṇa nyapatad vasudhātale / balākāṃ patitāṃ dṛṣṭvā gatasattvām acetanām // 3.197.5
kāruṇyād abhisaṃtaptaḥ paryaśocata tāṃ dvijaḥ // 3.197.5.2
akāryaṃ kṛtavān asmi rāgadveṣabalātkṛtaḥ / ity uktvā bahuśo vidvān grāmaṃ bhaikṣāya saṃśritaḥ // 3.197.6
grāme śucīni pracaran kulāni bharatarṣabha / praviṣṭas tat kulaṃ yatra pūrvaṃ caritavāṃs tu saḥ // 3.197.7
dehīti yācamāno vai tiṣṭhety uktaḥ striyā tataḥ / śaucaṃ tu yāvat kurute bhājanasya kuṭumbinī // 3.197.8
etasminn antare rājan kṣudhāsaṃpīḍito bhṛśam / bhartā praviṣṭaḥ sahasā tasyā bharatasattama // 3.197.9
sā tu dṛṣṭvā patiṃ sādhvī brāhmaṇaṃ vyapahāya tam / pādyam ācamanīyaṃ ca dadau bhartre tathāsanam // 3.197.10
prahvā paryacarac cāpi bhartāram asitekṣaṇā / āhāreṇātha bhakṣyaiś ca vākyaiḥ sumadhurais tathā // 3.197.11
ucchiṣṭaṃ bhuñjate bhartuḥ sā tu nityaṃ yudhiṣṭhira / daivataṃ ca patiṃ mene bhartuś cittānusāriṇī // 3.197.12
na karmaṇā na manasā nātyaśnān nāpi cāpibat / taṃ sarvabhāvopagatā patiśuśrūṣaṇe ratā // 3.197.13
sādhvācārā śucir dakṣā kuṭumbasya hitaiṣiṇī / bhartuś cāpi hitaṃ yat tat satataṃ sānuvartate // 3.197.14
devatātithibhṛtyānāṃ śvaśrūśvaśurayos tathā / śuśrūṣaṇaparā nityaṃ satataṃ saṃyatendriyā // 3.197.15
sā brāhmaṇaṃ tadā dṛṣṭvā saṃsthitaṃ bhaikṣakāṅkṣiṇam / kurvatī patiśuśrūṣāṃ sasmārātha śubhekṣaṇā // 3.197.16
vrīḍitā sābhavat sādhvī tadā bharatasattama / bhikṣām ādāya viprāya nirjagāma yaśasvinī // 3.197.17
kim idaṃ bhavati tvaṃ māṃ tiṣṭhety uktvā varāṅgane / uparodhaṃ kṛtavatī na visarjitavaty asi // 3.197.18
brāhmaṇaṃ krodhasaṃtaptaṃ jvalantam iva tejasā / dṛṣṭvā sādhvī manuṣyendra sāntvapūrvaṃ vaco 'bravīt // 3.197.19
kṣantum arhasi me vipra bhartā me daivataṃ mahat / sa cāpi kṣudhitaḥ śrāntaḥ prāptaḥ śuśrūṣito mayā // 3.197.20
brāhmaṇā na garīyāṃso garīyāṃs te patiḥ kṛtaḥ / gṛhasthadharme vartantī brāhmaṇān avamanyase // 3.197.21
indro 'py eṣāṃ praṇamate kiṃ punar mānuṣā bhuvi / avalipte na jānīṣe vṛddhānāṃ na śrutaṃ tvayā // 3.197.22
brāhmaṇā hy agnisadṛśā daheyuḥ pṛthivīm api // 3.197.22.2
nāvajānāmy ahaṃ viprān devais tulyān manasvinaḥ / aparādham imaṃ vipra kṣantum arhasi me 'nagha // 3.197.23
jānāmi tejo viprāṇāṃ mahābhāgyaṃ ca dhīmatām / apeyaḥ sāgaraḥ krodhāt kṛto hi lavaṇodakaḥ // 3.197.24
tathaiva dīptatapasāṃ munīnāṃ bhāvitātmanām / yeṣāṃ krodhāgnir adyāpi daṇḍake nopaśāmyati // 3.197.25
brāhmaṇānāṃ paribhavād vātāpiś ca durātmavān / agastyam ṛṣim āsādya jīrṇaḥ krūro mahāsuraḥ // 3.197.26
prabhāvā bahavaś cāpi śrūyante brahmavādinām / krodhaḥ suvipulo brahman prasādaś ca mahātmanām // 3.197.27
asmiṃs tv atikrame brahman kṣantum arhasi me 'nagha / patiśuśrūṣayā dharmo yaḥ sa me rocate dvija // 3.197.28
daivateṣv api sarveṣu bhartā me daivataṃ param / aviśeṣeṇa tasyāhaṃ kuryāṃ dharmaṃ dvijottama // 3.197.29
śuśrūṣāyāḥ phalaṃ paśya patyur brāhmaṇa yādṛśam / balākā hi tvayā dagdhā roṣāt tad viditaṃ mama // 3.197.30
krodhaḥ śatruḥ śarīrastho manuṣyāṇāṃ dvijottama / yaḥ krodhamohau tyajati taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ // 3.197.31
yo vaded iha satyāni guruṃ saṃtoṣayeta ca / hiṃsitaś ca na hiṃseta taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ // 3.197.32
jitendriyo dharmaparaḥ svādhyāyanirataḥ śuciḥ / kāmakrodhau vaśe yasya taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ // 3.197.33
yasya cātmasamo loko dharmajñasya manasvinaḥ / sarvadharmeṣu ca ratas taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ // 3.197.34
yo 'dhyāpayed adhīyīta yajed vā yājayīta vā / dadyād vāpi yathāśakti taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ // 3.197.35
brahmacārī ca vedānyo adhīyīta dvijottamaḥ / svādhyāye cāpramatto vai taṃ devā brāhmaṇaṃ viduḥ // 3.197.36
yad brāhmaṇānāṃ kuśalaṃ tad eṣāṃ parikīrtayet / satyaṃ tathā vyāharatāṃ nānṛte ramate manaḥ // 3.197.37
dhanaṃ tu brāhmaṇasyāhuḥ svādhyāyaṃ damam ārjavam / indriyāṇāṃ nigrahaṃ ca śāśvataṃ dvijasattama // 3.197.38
satyārjave dharmam āhuḥ paraṃ dharmavido janāḥ // 3.197.38.2
durjñeyaḥ śāśvato dharmaḥ sa tu satye pratiṣṭhitaḥ / śrutipramāṇo dharmaḥ syād iti vṛddhānuśāsanam // 3.197.39
bahudhā dṛśyate dharmaḥ sūkṣma eva dvijottama / bhavān api ca dharmajñaḥ svādhyāyanirataḥ śuciḥ // 3.197.40
na tu tattvena bhagavan dharmān vetsīti me matiḥ // 3.197.40.2
mātāpitṛbhyāṃ śuśrūṣuḥ satyavādī jitendriyaḥ / mithilāyāṃ vasan vyādhaḥ sa te dharmān pravakṣyati // 3.197.41
tatra gacchasva bhadraṃ te yathākāmaṃ dvijottama // 3.197.41.2
atyuktam api me sarvaṃ kṣantum arhasy anindita / striyo hy avadhyāḥ sarveṣāṃ ye dharmaviduṣo janāḥ // 3.197.42
prīto 'smi tava bhadraṃ te gataḥ krodhaś ca śobhane / upālambhas tvayā hy ukto mama niḥśreyasaṃ param // 3.197.43
svasti te 'stu gamiṣyāmi sādhayiṣyāmi śobhane // 3.197.43.2
tayā visṛṣṭo nirgamya svam eva bhavanaṃ yayau / vinindan sa dvijo ''tmānaṃ kauśiko narasattama // 3.197.44
cintayitvā tad āścaryaṃ striyā proktam aśeṣataḥ / vinindan sa dvijo ''tmānam āgaskṛta ivābabhau // 3.198.1
cintayānaḥ sa dharmasya sūkṣmāṃ gatim athābravīt / śraddadhānena bhāvyaṃ vai gacchāmi mithilām aham // 3.198.2
kṛtātmā dharmavit tasyāṃ vyādho nivasate kila / taṃ gacchāmy aham adyaiva dharmaṃ praṣṭuṃ tapodhanam // 3.198.3
iti saṃcintya manasā śraddadhānaḥ striyā vacaḥ / balākāpratyayenāsau dharmyaiś ca vacanaiḥ śubhaiḥ // 3.198.4
saṃpratasthe sa mithilāṃ kautūhalasamanvitaḥ // 3.198.4.2
atikrāmann araṇyāni grāmāṃś ca nagarāṇi ca / tato jagāma mithilāṃ janakena surakṣitām // 3.198.5
dharmasetusamākīrṇāṃ yajñotsavavatīṃ śubhām / gopurāṭṭālakavatīṃ gṛhaprākāraśobhitām // 3.198.6
praviśya sa purīṃ ramyāṃ vimānair bahubhir vṛtām / paṇyaiś ca bahubhir yuktāṃ suvibhaktamahāpathām // 3.198.7
aśvai rathais tathā nāgair yānaiś ca bahubhir vṛtām / hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇāṃ nityotsavasamākulām // 3.198.8
so 'paśyad bahuvṛttāntāṃ brāhmaṇaḥ samatikraman / dharmavyādham apṛcchac ca sa cāsya kathito dvijaiḥ // 3.198.9
apaśyat tatra gatvā taṃ sūnāmadhye vyavasthitam / mārgamāhiṣamāṃsāni vikrīṇantaṃ tapasvinam // 3.198.10
ākulatvāt tu kretṝṇām ekānte saṃsthito dvijaḥ // 3.198.10.2
sa tu jñātvā dvijaṃ prāptaṃ sahasā saṃbhramotthitaḥ / ājagāma yato vipraḥ sthita ekānta āsane // 3.198.11
abhivādaye tvā bhagavan svāgataṃ te dvijottama / ahaṃ vyādhas tu bhadraṃ te kiṃ karomi praśādhi mām // 3.198.12
ekapatnyā yad ukto 'si gaccha tvaṃ mithilām iti / jānāmy etad ahaṃ sarvaṃ yadarthaṃ tvam ihāgataḥ // 3.198.13
śrutvā tu tasya tad vākyaṃ sa vipro bhṛśaharṣitaḥ / dvitīyam idam āścaryam ity acintayata dvijaḥ // 3.198.14
adeśasthaṃ hi te sthānam iti vyādho 'bravīd dvijam / gṛhaṃ gacchāva bhagavan yadi rocayase 'nagha // 3.198.15
bāḍham ity eva saṃhṛṣṭo vipro vacanam abravīt / agratas tu dvijaṃ kṛtvā sa jagāma gṛhān prati // 3.198.16
praviśya ca gṛhaṃ ramyam āsanenābhipūjitaḥ / pādyam ācamanīyaṃ ca pratigṛhya dvijottamaḥ // 3.198.17
tataḥ sukhopaviṣṭas taṃ vyādhaṃ vacanam abravīt / karmaitad vai na sadṛśaṃ bhavataḥ pratibhāti me // 3.198.18
anutapye bhṛśaṃ tāta tava ghoreṇa karmaṇā // 3.198.18.2
kulocitam idaṃ karma pitṛpaitāmahaṃ mama / vartamānasya me dharme sve manyuṃ mā kṛthā dvija // 3.198.19
dhātrā tu vihitaṃ pūrvaṃ karma svaṃ pālayāmy aham / prayatnāc ca gurū vṛddhau śuśrūṣe 'haṃ dvijottama // 3.198.20
satyaṃ vade nābhyasūye yathāśakti dadāmi ca / devatātithibhṛtyānām avaśiṣṭena vartaye // 3.198.21
na kutsayāmy ahaṃ kiṃ cin na garhe balavattaram / kṛtam anveti kartāraṃ purā karma dvijottama // 3.198.22
kṛṣigorakṣyavāṇijyam iha lokasya jīvanam / daṇḍanītis trayī vidyā tena lokā bhavanty uta // 3.198.23
karma śūdre kṛṣir vaiśye saṃgrāmaḥ kṣatriye smṛtaḥ / brahmacaryaṃ tapo mantrāḥ satyaṃ ca brāhmaṇe sadā // 3.198.24
rājā praśāsti dharmeṇa svakarmaniratāḥ prajāḥ / vikarmāṇaś ca ye ke cit tān yunakti svakarmasu // 3.198.25
bhetavyaṃ hi sadā rājñāṃ prajānām adhipā hi te / mārayanti vikarmasthaṃ lubdhā mṛgam iveṣubhiḥ // 3.198.26
janakasyeha viprarṣe vikarmastho na vidyate / svakarmaniratā varṇāś catvāro 'pi dvijottama // 3.198.27
sa eṣa janako rājā durvṛttam api cet sutam / daṇḍyaṃ daṇḍe nikṣipati tathā na glāti dhārmikam // 3.198.28
suyuktacāro nṛpatiḥ sarvaṃ dharmeṇa paśyati / śrīś ca rājyaṃ ca daṇḍaś ca kṣatriyāṇāṃ dvijottama // 3.198.29
rājāno hi svadharmeṇa śriyam icchanti bhūyasīm / sarveṣām eva varṇānāṃ trātā rājā bhavaty uta // 3.198.30
pareṇa hi hatān brahman varāhamahiṣān aham / na svayaṃ hanmi viprarṣe vikrīṇāmi sadā tv aham // 3.198.31
na bhakṣayāmi māṃsāni ṛtugāmī tathā hy aham / sadopavāsī ca tathā naktabhojī tathā dvija // 3.198.32
aśīlaś cāpi puruṣo bhūtvā bhavati śīlavān / prāṇihiṃsārataś cāpi bhavate dhārmikaḥ punaḥ // 3.198.33
vyabhicārān narendrāṇāṃ dharmaḥ saṃkīryate mahān / adharmo vardhate cāpi saṃkīryante tathā prajāḥ // 3.198.34
uruṇḍā vāmanāḥ kubjāḥ sthūlaśīrṣās tathaiva ca / klībāś cāndhāś ca jāyante badhirā lambacūcukāḥ // 3.198.35
pārthivānām adharmatvāt prajānām abhavaḥ sadā // 3.198.35.2
sa eṣa rājā janakaḥ sarvaṃ dharmeṇa paśyati / anugṛhṇan prajāḥ sarvāḥ svadharmaniratāḥ sadā // 3.198.36
ye caiva māṃ praśaṃsanti ye ca nindanti mānavāḥ / sarvān supariṇītena karmaṇā toṣayāmy aham // 3.198.37
ye jīvanti svadharmeṇa saṃbhuñjante ca pārthivāḥ / na kiṃ cid upajīvanti dakṣā utthānaśīlinaḥ // 3.198.38
śaktyānnadānaṃ satataṃ titikṣā dharmanityatā / yathārhaṃ pratipūjā ca sarvabhūteṣu vai dayā // 3.198.39
tyāgān nānyatra martyānāṃ guṇās tiṣṭhanti pūruṣe // 3.198.39.2
mṛṣāvādaṃ pariharet kuryāt priyam ayācitaḥ / na ca kāmān na saṃrambhān na dveṣād dharmam utsṛjet // 3.198.40
priye nātibhṛśaṃ hṛṣyed apriye na ca saṃjvaret / na muhyed arthakṛcchreṣu na ca dharmaṃ parityajet // 3.198.41
karma cet kiṃ cid anyat syād itaran na samācaret / yat kalyāṇam abhidhyāyet tatrātmānaṃ niyojayet // 3.198.42
na pāpaṃ prati pāpaḥ syāt sādhur eva sadā bhavet / ātmanaiva hataḥ pāpo yaḥ pāpaṃ kartum icchati // 3.198.43
karma caitad asādhūnāṃ vṛjinānām asādhuvat / na dharmo 'stīti manvānāḥ śucīn avahasanti ye // 3.198.44
aśraddadhānā dharmasya te naśyanti na saṃśayaḥ // 3.198.44.2
mahādṛtir ivādhmātaḥ pāpo bhavati nityadā / mūḍhānām avaliptānām asāraṃ bhāṣitaṃ bhavet // 3.198.45
darśayaty antarātmānaṃ divā rūpam ivāṃśumān // 3.198.45.2
na loke rājate mūrkhaḥ kevalātmapraśaṃsayā / api ceha mṛjā hīnaḥ kṛtavidyaḥ prakāśate // 3.198.46
abruvan kasya cin nindām ātmapūjām avarṇayan / na kaś cid guṇasaṃpannaḥ prakāśo bhuvi dṛśyate // 3.198.47
vikarmaṇā tapyamānaḥ pāpād viparimucyate / naitat kuryāṃ punar iti dvitīyāt parimucyate // 3.198.48
karmaṇā yena teneha pāpād dvijavarottama / evaṃ śrutir iyaṃ brahman dharmeṣu paridṛśyate // 3.198.49
pāpāny abuddhveha purā kṛtāni; prāg dharmaśīlo vinihanti paścāt / dharmo brahman nudate pūruṣāṇāṃ; yat kurvate pāpam iha pramādāt // 3.198.50
pāpaṃ kṛtvā hi manyeta nāham asmīti pūruṣaḥ / cikīrṣed eva kalyāṇaṃ śraddadhāno 'nasūyakaḥ // 3.198.51
vasanasyeva chidrāṇi sādhūnāṃ vivṛṇoti yaḥ / pāpaṃ cet puruṣaḥ kṛtvā kalyāṇam abhipadyate // 3.198.52
mucyate sarvapāpebhyo mahābhrair iva candramāḥ // 3.198.52.2
yathādityaḥ samudyan vai tamaḥ sarvaṃ vyapohati / evaṃ kalyāṇam ātiṣṭhan sarvapāpaiḥ pramucyate // 3.198.53
pāpānāṃ viddhy adhiṣṭhānaṃ lobham eva dvijottama / lubdhāḥ pāpaṃ vyavasyanti narā nātibahuśrutāḥ // 3.198.54
adharmā dharmarūpeṇa tṛṇaiḥ kūpā ivāvṛtāḥ // 3.198.54.2
teṣāṃ damaḥ pavitrāṇi pralāpā dharmasaṃśritāḥ / sarvaṃ hi vidyate teṣu śiṣṭācāraḥ sudurlabhaḥ // 3.198.55
sa tu vipro mahāprājño dharmavyādham apṛcchata / śiṣṭācāraṃ katham ahaṃ vidyām iti narottama // 3.198.56
etan mahāmate vyādha prabravīhi yathātatham // 3.198.56.2
yajño dānaṃ tapo vedāḥ satyaṃ ca dvijasattama / pañcaitāni pavitrāṇi śiṣṭācāreṣu nityadā // 3.198.57
kāmakrodhau vaśe kṛtvā dambhaṃ lobham anārjavam / dharma ity eva saṃtuṣṭās te śiṣṭāḥ śiṣṭasaṃmatāḥ // 3.198.58
na teṣāṃ vidyate 'vṛttaṃ yajñasvādhyāyaśīlinām / ācārapālanaṃ caiva dvitīyaṃ śiṣṭalakṣaṇam // 3.198.59
guruśuśrūṣaṇaṃ satyam akrodho dānam eva ca / etac catuṣṭayaṃ brahmañ śiṣṭācāreṣu nityadā // 3.198.60
śiṣṭācāre manaḥ kṛtvā pratiṣṭhāpya ca sarvaśaḥ / yām ayaṃ labhate tuṣṭiṃ sā na śakyā hy ato 'nyathā // 3.198.61
vedasyopaniṣat satyaṃ satyasyopaniṣad damaḥ / damasyopaniṣat tyāgaḥ śiṣṭācāreṣu nityadā // 3.198.62
ye tu dharmam asūyante buddhimohānvitā narāḥ / apathā gacchatāṃ teṣām anuyātāpi pīḍyate // 3.198.63
ye tu śiṣṭāḥ suniyatāḥ śrutityāgaparāyaṇāḥ / dharmyaṃ panthānam ārūḍhāḥ satyadharmaparāyaṇāḥ // 3.198.64
niyacchanti parāṃ buddhiṃ śiṣṭācārānvitā narāḥ / upādhyāyamate yuktāḥ sthityā dharmārthadarśinaḥ // 3.198.65
nāstikān bhinnamaryādān krūrān pāpamatau sthitān / tyaja tāñ jñānam āśritya dhārmikān upasevya ca // 3.198.66
kāmalobhagrahākīrṇāṃ pañcendriyajalāṃ nadīm / nāvaṃ dhṛtimayīṃ kṛtvā janmadurgāṇi saṃtara // 3.198.67
krameṇa saṃcito dharmo buddhiyogamayo mahān / śiṣṭācāre bhavet sādhū rāgaḥ śukleva vāsasi // 3.198.68
ahiṃsā satyavacanaṃ sarvabhūtahitaṃ param / ahiṃsā paramo dharmaḥ sa ca satye pratiṣṭhitaḥ // 3.198.69
satye kṛtvā pratiṣṭhāṃ tu pravartante pravṛttayaḥ // 3.198.69.2
satyam eva garīyas tu śiṣṭācāraniṣevitam / ācāraś ca satāṃ dharmaḥ santaś cācāralakṣaṇāḥ // 3.198.70
yo yathāprakṛtir jantuḥ svāṃ svāṃ prakṛtim aśnute / pāpātmā krodhakāmādīn doṣān āpnoty anātmavān // 3.198.71
ārambho nyāyayukto yaḥ sa hi dharma iti smṛtaḥ / anācāras tv adharmeti etac chiṣṭānuśāsanam // 3.198.72
akrudhyanto 'nasūyanto nirahaṃkāramatsarāḥ / ṛjavaḥ śamasaṃpannāḥ śiṣṭācārā bhavanti te // 3.198.73
traividyavṛddhāḥ śucayo vṛttavanto manasvinaḥ / guruśuśrūṣavo dāntāḥ śiṣṭācārā bhavanty uta // 3.198.74
teṣām adīnasattvānāṃ duṣkarācārakarmaṇām / svaiḥ karmabhiḥ satkṛtānāṃ ghoratvaṃ saṃpraṇaśyati // 3.198.75
taṃ sadācāram āścaryaṃ purāṇaṃ śāśvataṃ dhruvam / dharmaṃ dharmeṇa paśyantaḥ svargaṃ yānti manīṣiṇaḥ // 3.198.76
āstikā mānahīnāś ca dvijātijanapūjakāḥ / śrutavṛttopasaṃpannāḥ te santaḥ svargagāminaḥ // 3.198.77
vedoktaḥ paramo dharmo dharmaśāstreṣu cāparaḥ / śiṣṭācīrṇaś ca śiṣṭānāṃ trividhaṃ dharmalakṣaṇam // 3.198.78
pāraṇaṃ cāpi vidyānāṃ tīrthānām avagāhanam / kṣamā satyārjavaṃ śaucaṃ śiṣṭācāranidarśanam // 3.198.79
sarvabhūtadayāvanto ahiṃsāniratāḥ sadā / paruṣaṃ na prabhāṣante sadā santo dvijapriyāḥ // 3.198.80
śubhānām aśubhānāṃ ca karmaṇāṃ phalasaṃcaye / vipākam abhijānanti te śiṣṭāḥ śiṣṭasaṃmatāḥ // 3.198.81
nyāyopetā guṇopetāḥ sarvalokahitaiṣiṇaḥ / santaḥ svargajitaḥ śuklāḥ saṃniviṣṭāś ca satpathe // 3.198.82
dātāraḥ saṃvibhaktāro dīnānugrahakāriṇaḥ / sarvabhūtadayāvantas te śiṣṭāḥ śiṣṭasaṃmatāḥ // 3.198.83
sarvapūjyāḥ śrutadhanās tathaiva ca tapasvinaḥ / dānanityāḥ sukhāṃl lokān āpnuvantīha ca śriyam // 3.198.84
pīḍayā ca kalatrasya bhṛtyānāṃ ca samāhitāḥ / atiśaktyā prayacchanti santaḥ sadbhiḥ samāgatāḥ // 3.198.85
lokayātrāṃ ca paśyanto dharmam ātmahitāni ca / evaṃ santo vartamānā edhante śāśvatīḥ samāḥ // 3.198.86
ahiṃsā satyavacanam ānṛśaṃsyam athārjavam / adroho nātimānaś ca hrīs titikṣā damaḥ śamaḥ // 3.198.87
dhīmanto dhṛtimantaś ca bhūtānām anukampakāḥ / akāmadveṣasaṃyuktās te santo lokasatkṛtāḥ // 3.198.88
trīṇy eva tu padāny āhuḥ satāṃ vṛttam anuttamam / na druhyec caiva dadyāc ca satyaṃ caiva sadā vadet // 3.198.89
sarvatra ca dayāvantaḥ santaḥ karuṇavedinaḥ / gacchantīha susaṃtuṣṭā dharmyaṃ panthānam uttamam // 3.198.90
śiṣṭācārā mahātmāno yeṣāṃ dharmaḥ suniścitaḥ // 3.198.90.2
anasūyā kṣamā śāntiḥ saṃtoṣaḥ priyavāditā / kāmakrodhaparityāgaḥ śiṣṭācāraniṣevaṇam // 3.198.91
karmaṇā śrutasaṃpannaṃ satāṃ mārgam anuttamam / śiṣṭācāraṃ niṣevante nityaṃ dharmeṣv atandritāḥ // 3.198.92
prajñāprāsādam āruhya muhyato mahato janān / prekṣanto lokavṛttāni vividhāni dvijottama // 3.198.93
atipuṇyāni pāpāni tāni dvijavarottama // 3.198.93.2
etat te sarvam ākhyātaṃ yathāprajñaṃ yathāśrutam / śiṣṭācāraguṇān brahman puraskṛtya dvijarṣabha // 3.198.94
sa tu vipram athovāca dharmavyādho yudhiṣṭhira / yad ahaṃ hy ācare karma ghoram etad asaṃśayam // 3.199.1
vidhis tu balavān brahman dustaraṃ hi purākṛtam / purākṛtasya pāpasya karmadoṣo bhavaty ayam // 3.199.2
doṣasyaitasya vai brahman vighāte yatnavān aham // 3.199.2.2
vidhinā vihite pūrvaṃ nimittaṃ ghātako bhavet / nimittabhūtā hi vayaṃ karmaṇo 'sya dvijottama // 3.199.3
yeṣāṃ hatānāṃ māṃsāni vikrīṇāmo vayaṃ dvija / teṣām api bhaved dharma upabhogena bhakṣaṇāt // 3.199.4
devatātithibhṛtyānāṃ pitṝṇāṃ pratipūjanāt // 3.199.4.2
oṣadhyo vīrudhaś cāpi paśavo mṛgapakṣiṇaḥ / annādyabhūtā lokasya ity api śrūyate śrutiḥ // 3.199.5
ātmamāṃsapradānena śibir auśīnaro nṛpaḥ / svargaṃ sudurlabhaṃ prāptaḥ kṣamāvān dvijasattama // 3.199.6
rājño mahānase pūrvaṃ rantidevasya vai dvija / dve sahasre tu vadhyete paśūnām anvahaṃ tadā // 3.199.7
samāṃsaṃ dadato hy annaṃ rantidevasya nityaśaḥ / atulā kīrtir abhavan nṛpasya dvijasattama // 3.199.8
cāturmāsyeṣu paśavo vadhyanta iti nityaśaḥ // 3.199.8.2
agnayo māṃsakāmāś ca ity api śrūyate śrutiḥ / yajñeṣu paśavo brahman vadhyante satataṃ dvijaiḥ // 3.199.9
saṃskṛtāḥ kila mantraiś ca te 'pi svargam avāpnuvan // 3.199.9.2
yadi naivāgnayo brahman māṃsakāmābhavan purā / bhakṣyaṃ naiva bhaven māṃsaṃ kasya cid dvijasattama // 3.199.10
atrāpi vidhir uktaś ca munibhir māṃsabhakṣaṇe / devatānāṃ pitṝṇāṃ ca bhuṅkte dattvā tu yaḥ sadā // 3.199.11
yathāvidhi yathāśraddhaṃ na sa duṣyati bhakṣaṇāt // 3.199.11.2
amāṃsāśī bhavaty evam ity api śrūyate śrutiḥ / bhāryāṃ gacchan brahmacārī ṛtau bhavati brāhmaṇaḥ // 3.199.12
satyānṛte viniścitya atrāpi vidhir ucyate / saudāsena purā rājñā mānuṣā bhakṣitā dvija // 3.199.13
śāpābhibhūtena bhṛśam atra kiṃ pratibhāti te // 3.199.13.2
svadharma iti kṛtvā tu na tyajāmi dvijottama / purākṛtam iti jñātvā jīvāmy etena karmaṇā // 3.199.14
svakarma tyajato brahmann adharma iha dṛśyate / svakarmanirato yas tu sa dharma iti niścayaḥ // 3.199.15
pūrvaṃ hi vihitaṃ karma dehinaṃ na vimuñcati / dhātrā vidhir ayaṃ dṛṣṭo bahudhā karmanirṇaye // 3.199.16
draṣṭavyaṃ tu bhavet prājña krūre karmaṇi vartatā / kathaṃ karma śubhaṃ kuryāṃ kathaṃ mucye parābhavāt // 3.199.17
karmaṇas tasya ghorasya bahudhā nirṇayo bhavet // 3.199.17.2
dāne ca satyavākye ca guruśuśrūṣaṇe tathā / dvijātipūjane cāhaṃ dharme ca nirataḥ sadā // 3.199.18
ativādātimānābhyāṃ nivṛtto 'smi dvijottama // 3.199.18.2
kṛṣiṃ sādhv iti manyante tatra hiṃsā parā smṛtā / karṣanto lāṅgalaiḥ puṃso ghnanti bhūmiśayān bahūn // 3.199.19
jīvān anyāṃś ca bahuśas tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.19.2
dhānyabījāni yāny āhur vrīhy ādīni dvijottama / sarvāṇy etāni jīvāni tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.20
adhyākramya paśūṃś cāpi ghnanti vai bhakṣayanti ca / vṛkṣān athauṣadhīś caiva chindanti puruṣā dvija // 3.199.21
jīvā hi bahavo brahman vṛkṣeṣu ca phaleṣu ca / udake bahavaś cāpi tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.22
sarvaṃ vyāptam idaṃ brahman prāṇibhiḥ prāṇijīvanaiḥ / matsyā grasante matsyāṃś ca tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.23
sattvaiḥ sattvāni jīvanti bahudhā dvijasattama / prāṇino 'nyonyabhakṣāś ca tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.24
caṅkramyamāṇā jīvāṃś ca dharaṇīsaṃśritān bahūn / padbhyāṃ ghnanti narā vipra tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.25
upaviṣṭāḥ śayānāś ca ghnanti jīvān anekaśaḥ / jñānavijñānavantaś ca tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.26
jīvair grastam idaṃ sarvam ākāśaṃ pṛthivī tathā / avijñānāc ca hiṃsanti tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.27
ahiṃseti yad uktaṃ hi puruṣair vismitaiḥ purā / ke na hiṃsanti jīvan vai loke 'smin dvijasattama // 3.199.28
bahu saṃcintya iha vai nāsti kaś cid ahiṃsakaḥ // 3.199.28.2
ahiṃsāyāṃ tu niratā yatayo dvijasattama / kurvanty eva hi hiṃsāṃ te yatnād alpatarā bhavet // 3.199.29
ālakṣyāś caiva puruṣāḥ kule jātā mahāguṇāḥ / mahāghorāṇi karmāṇi kṛtvā lajjanti vai na ca // 3.199.30
suhṛdaḥ suhṛdo 'nyāṃś ca durhṛdaś cāpi durhṛdaḥ / samyak pravṛttān puruṣān na samyag anupaśyataḥ // 3.199.31
samṛddhaiś ca na nandanti bāndhavā bāndhavair api / gurūṃś caiva vinindanti mūḍhāḥ paṇḍitamāninaḥ // 3.199.32
bahu loke viparyastaṃ dṛśyate dvijasattama / dharmayuktam adharmaṃ ca tatra kiṃ pratibhāti te // 3.199.33
vaktuṃ bahuvidhaṃ śakyaṃ dharmādharmeṣu karmasu / svakarmanirato yo hi sa yaśaḥ prāpnuyān mahat // 3.199.34
dharmavyādhas tu nipuṇaṃ punar eva yudhiṣṭhira / viprarṣabham uvācedaṃ sarvadharmabhṛtāṃ varaḥ // 3.200.1
śrutipramāṇo dharmo hi vṛddhānām iti bhāṣitam / sūkṣmā gatir hi dharmasya bahuśākhā hy anantikā // 3.200.2
prāṇātyaye vivāhe ca vaktavyam anṛtaṃ bhavet / anṛtaṃ ca bhavet satyaṃ satyaṃ caivānṛtaṃ bhavet // 3.200.3
yad bhūtahitam atyantaṃ tat satyam iti dhāraṇā / viparyayakṛto 'dharmaḥ paśya dharmasya sūkṣmatām // 3.200.4
yat karoty aśubhaṃ karma śubhaṃ vā dvijasattama / avaśyaṃ tat samāpnoti puruṣo nātra saṃśayaḥ // 3.200.5
viṣamāṃ ca daśāṃ prāpya devān garhati vai bhṛśam / ātmanaḥ karmadoṣāṇi na vijānāty apaṇḍitaḥ // 3.200.6
mūḍho naikṛtikaś cāpi capalaś ca dvijottama / sukhaduḥkhaviparyāso yadā samupapadyate // 3.200.7
nainaṃ prajñā sunītaṃ vā trāyate naiva pauruṣam // 3.200.7.2
yo yam icched yathā kāmaṃ taṃ taṃ kāmaṃ samaśnuyāt / yadi syād aparādhīnaṃ puruṣasya kriyāphalam // 3.200.8
saṃyatāś cāpi dakṣāś ca matimantaś ca mānavāḥ / dṛśyante niṣphalāḥ santaḥ prahīṇāḥ sarvakarmabhiḥ // 3.200.9
bhūtānām aparaḥ kaś cid dhiṃsāyāṃ satatotthitaḥ / vañcanāyāṃ ca lokasya sa sukheneha jīvati // 3.200.10
aceṣṭamānam āsīnaṃ śrīḥ kaṃ cid upatiṣṭhati / kaś cit karmāṇi kurvan hi na prāpyam adhigacchati // 3.200.11
devān iṣṭvā tapas taptvā kṛpaṇaiḥ putragṛddhibhiḥ / daśamāsadhṛtā garbhe jāyante kulapāṃsanāḥ // 3.200.12
apare dhanadhānyaiś ca bhogaiś ca pitṛsaṃcitaiḥ / vipulair abhijāyante labdhās tair eva maṅgalaiḥ // 3.200.13
karmajā hi manuṣyāṇāṃ rogā nāsty atra saṃśayaḥ / ādhibhiś caiva bādhyante vyādhaiḥ kṣudramṛgā iva // 3.200.14
te cāpi kuśalair vaidyair nipuṇaiḥ saṃbhṛtauṣadhaiḥ / vyādhayo vinivāryante mṛgā vyādhair iva dvija // 3.200.15
yeṣām asti ca bhoktavyaṃ grahaṇīdoṣapīḍitāḥ / na śaknuvanti te bhoktuṃ paśya dharmabhṛtāṃ vara // 3.200.16
apare bāhubalinaḥ kliśyante bahavo janāḥ / duḥkhena cādhigacchanti bhojanaṃ dvijasattama // 3.200.17
iti lokam anākrandaṃ mohaśokapariplutam / srotasāsakṛd ākṣiptaṃ hriyamāṇaṃ balīyasā // 3.200.18
na mriyeyur na jīryeyuḥ sarve syuḥ sārvakāmikāḥ / nāpriyaṃ pratipaśyeyur vaśitvaṃ yadi vai bhavet // 3.200.19
upary upari lokasya sarvo gantuṃ samīhate / yatate ca yathāśakti na ca tad vartate tathā // 3.200.20
bahavaḥ saṃpradṛśyante tulyanakṣatramaṅgalāḥ / mahac ca phalavaiṣamyaṃ dṛśyate karmasaṃdhiṣu // 3.200.21
na kaś cid īśate brahman svayaṃgrāhasya sattama / karmaṇāṃ prākṛtānāṃ vai iha siddhiḥ pradṛśyate // 3.200.22
yathā śrutir iyaṃ brahmañ jīvaḥ kila sanātanaḥ / śarīram adhruvaṃ loke sarveṣāṃ prāṇinām iha // 3.200.23
vadhyamāne śarīre tu dehanāśo bhavaty uta / jīvaḥ saṃkramate 'nyatra karmabandhanibandhanaḥ // 3.200.24
kathaṃ dharmabhṛtāṃ śreṣṭha jīvo bhavati śāśvataḥ / etad icchāmy ahaṃ jñātuṃ tattvena vadatāṃ vara // 3.200.25
na jīvanāśo 'sti hi dehabhede; mithyaitad āhur mriyateti mūḍhāḥ / jīvas tu dehāntaritaḥ prayāti; daśārdhataivāsya śarīrabhedaḥ // 3.200.26
anyo hi nāśnāti kṛtaṃ hi karma; sa eva kartā sukhaduḥkhabhāgī / yat tena kiṃ cid dhi kṛtaṃ hi karma; tad aśnute nāsti kṛtasya nāśaḥ // 3.200.27
apuṇyaśīlāś ca bhavanti puṇyā; narottamāḥ pāpakṛto bhavanti / naro 'nuyātas tv iha karmabhiḥ svais; tataḥ samutpadyati bhāvitas taiḥ // 3.200.28
kathaṃ saṃbhavate yonau kathaṃ vā puṇyapāpayoḥ / jātīḥ puṇyā hy apuṇyāś ca kathaṃ gacchati sattama // 3.200.29
garbhādhānasamāyuktaṃ karmedaṃ saṃpradṛśyate / samāsena tu te kṣipraṃ pravakṣyāmi dvijottama // 3.200.30
yathā saṃbhṛtasaṃbhāraḥ punar eva prajāyate / śubhakṛc chubhayonīṣu pāpakṛt pāpayoniṣu // 3.200.31
śubhaiḥ prayogair devatvaṃ vyāmiśrair mānuṣo bhavet / mohanīyair viyonīṣu tv adhogāmī ca kilbiṣaiḥ // 3.200.32
jātimṛtyujarāduḥkhaiḥ satataṃ samabhidrutaḥ / saṃsāre pacyamānaś ca doṣair ātmakṛtair naraḥ // 3.200.33
tiryagyonisahasrāṇi gatvā narakam eva ca / jīvāḥ saṃparivartante karmabandhanibandhanāḥ // 3.200.34
jantus tu karmabhis tais taiḥ svakṛtaiḥ pretya duḥkhitaḥ / tadduḥkhapratighātārtham apuṇyāṃ yonim aśnute // 3.200.35
tataḥ karma samādatte punar anyan navaṃ bahu / pacyate tu punas tena bhuktvāpathyam ivāturaḥ // 3.200.36
ajasram eva duḥkhārto 'duḥkhitaḥ sukhasaṃjñitaḥ / tato 'nivṛttabandhatvāt karmaṇām udayād api // 3.200.37
parikrāmati saṃsāre cakravad bahuvedanaḥ // 3.200.37.2
sa cen nivṛttabandhas tu viśuddhaś cāpi karmabhiḥ / prāpnoti sukṛtāṃl lokān yatra gatvā na śocati // 3.200.38
pāpaṃ kurvan pāpavṛttaḥ pāpasyāntaṃ na gacchati / tasmāt puṇyaṃ yatet kartuṃ varjayeta ca pātakam // 3.200.39
anasūyuḥ kṛtajñaś ca kalyāṇāny eva sevate / sukhāni dharmam arthaṃ ca svargaṃ ca labhate naraḥ // 3.200.40
saṃskṛtasya hi dāntasya niyatasya yatātmanaḥ / prājñasyānantarā vṛttir iha loke paratra ca // 3.200.41
satāṃ dharmeṇa varteta kriyāṃ śiṣṭavad ācaret / asaṃkleśena lokasya vṛttiṃ lipseta vai dvija // 3.200.42
santi hy āgatavijñānāḥ śiṣṭāḥ śāstravicakṣaṇāḥ / svadharmeṇa kriyā loke karmaṇaḥ so 'py asaṃkaraḥ // 3.200.43
prājño dharmeṇa ramate dharmaṃ caivopajīvati / tasya dharmād avāpteṣu dhaneṣu dvijasattama // 3.200.44
tasyaiva siñcate mūlaṃ guṇān paśyati yatra vai // 3.200.44.2
dharmātmā bhavati hy evaṃ cittaṃ cāsya prasīdati / sa maitrajanasaṃtuṣṭa iha pretya ca nandati // 3.200.45
śabdaṃ sparśaṃ tathā rūpaṃ gandhān iṣṭāṃś ca sattama / prabhutvaṃ labhate cāpi dharmasyaitat phalaṃ viduḥ // 3.200.46
dharmasya ca phalaṃ labdhvā na tṛpyati mahādvija / atṛpyamāṇo nirvedam ādatte jñānacakṣuṣā // 3.200.47
prajñācakṣur nara iha doṣaṃ naivānurudhyate / virajyati yathākāmaṃ na ca dharmaṃ vimuñcati // 3.200.48
sarvatyāge ca yatate dṛṣṭvā lokaṃ kṣayātmakam / tato mokṣe prayatate nānupāyād upāyataḥ // 3.200.49
evaṃ nirvedam ādatte pāpaṃ karma jahāti ca / dhārmikaś cāpi bhavati mokṣaṃ ca labhate param // 3.200.50
tapo niḥśreyasaṃ jantos tasya mūlaṃ śamo damaḥ / tena sarvān avāpnoti kāmān yān manasecchati // 3.200.51
indriyāṇāṃ nirodhena satyena ca damena ca / brahmaṇaḥ padam āpnoti yat paraṃ dvijasattama // 3.200.52
indriyāṇi tu yāny āhuḥ kāni tāni yatavrata / nigrahaś ca kathaṃ kāryo nigrahasya ca kiṃ phalam // 3.200.53
kathaṃ ca phalam āpnoti teṣāṃ dharmabhṛtāṃ vara / etad icchāmi tattvena dharmaṃ jñātuṃ sudhārmika // 3.200.54
evam uktas tu vipreṇa dharmavyādho yudhiṣṭhira / pratyuvāca yathā vipraṃ tac chṛṇuṣva narādhipa // 3.201.1
vijñānārthaṃ manuṣyāṇāṃ manaḥ pūrvaṃ pravartate / tat prāpya kāmaṃ bhajate krodhaṃ ca dvijasattama // 3.201.2
tatas tadarthaṃ yatate karma cārabhate mahat / iṣṭānāṃ rūpagandhānām abhyāsaṃ ca niṣevate // 3.201.3
tato rāgaḥ prabhavati dveṣaś ca tadanantaram / tato lobhaḥ prabhavati mohaś ca tadanantaram // 3.201.4
tasya lobhābhibhūtasya rāgadveṣahatasya ca / na dharme jāyate buddhir vyājād dharmaṃ karoti ca // 3.201.5
vyājena carate dharmam arthaṃ vyājena rocate / vyājena sidhyamāneṣu dhaneṣu dvijasattama // 3.201.6
tatraiva ramate buddhis tataḥ pāpaṃ cikīrṣati // 3.201.6.2
suhṛdbhir vāryamāṇaś ca paṇḍitaiś ca dvijottama / uttaraṃ śrutisaṃbaddhaṃ bravīti śrutiyojitam // 3.201.7
adharmas trividhas tasya vardhate rāgadoṣataḥ / pāpaṃ cintayate cāpi bravīti ca karoti ca // 3.201.8
tasyādharmapravṛttasya guṇā naśyanti sādhavaḥ / ekaśīlāś ca mitratvaṃ bhajante pāpakarmiṇaḥ // 3.201.9
sa tenāsukham āpnoti paratra ca vihanyate / pāpātmā bhavati hy evaṃ dharmalābhaṃ tu me śṛṇu // 3.201.10
yas tv etān prajñayā doṣān pūrvam evānupaśyati / kuśalaḥ sukhaduḥkheṣu sādhūṃś cāpy upasevate // 3.201.11
tasya sādhusamārambhād buddhir dharmeṣu jāyate // 3.201.11.2
bravīṣi sūnṛtaṃ dharmaṃ yasya vaktā na vidyate / divyaprabhāvaḥ sumahān ṛṣir eva mato 'si me // 3.201.12
brāhmaṇā vai mahābhāgāḥ pitaro 'grabhujaḥ sadā / teṣāṃ sarvātmanā kāryaṃ priyaṃ loke manīṣiṇā // 3.201.13
yat teṣāṃ ca priyaṃ tat te vakṣyāmi dvijasattama / namaskṛtvā brāhmaṇebhyo brāhmīṃ vidyāṃ nibodha me // 3.201.14
idaṃ viśvaṃ jagat sarvam ajayyaṃ cāpi sarvaśaḥ / mahābhūtātmakaṃ brahman nātaḥ parataraṃ bhavet // 3.201.15
mahābhūtāni khaṃ vāyur agnir āpas tathā ca bhūḥ / śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhaś ca tadguṇāḥ // 3.201.16
teṣām api guṇāḥ sarve guṇavṛttiḥ parasparam / pūrvapūrvaguṇāḥ sarve kramaśo guṇiṣu triṣu // 3.201.17
ṣaṣṭhas tu cetanā nāma mana ity abhidhīyate / saptamī tu bhaved buddhir ahaṃkāras tataḥ param // 3.201.18
indriyāṇi ca pañcaiva rajaḥ sattvaṃ tamas tathā / ity eṣa saptadaśako rāśir avyaktasaṃjñakaḥ // 3.201.19
sarvair ihendriyārthais tu vyaktāvyaktaiḥ susaṃvṛtaḥ / caturviṃśaka ity eṣa vyaktāvyaktamayo guṇaḥ // 3.201.20
etat te sarvam ākhyātaṃ kiṃ bhūyo śrotum icchasi // 3.201.20.2
evam uktaḥ sa vipras tu dharmavyādhena bhārata / kathām akathayad bhūyo manasaḥ prītivardhanīm // 3.202.1
mahābhūtāni yāny āhuḥ pañca dharmavidāṃ vara / ekaikasya guṇān samyak pañcānām api me vada // 3.202.2
bhūmir āpas tathā jyotir vāyur ākāśam eva ca / guṇottarāṇi sarvāṇi teṣāṃ vakṣyāmi te guṇān // 3.202.3
bhūmiḥ pañcaguṇā brahmann udakaṃ ca caturguṇam / guṇās trayas tejasi ca trayaś cākāśavātayoḥ // 3.202.4
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhaś ca pañcamaḥ / ete guṇāḥ pañca bhūmeḥ sarvebhyo guṇavattarāḥ // 3.202.5
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca rasaś cāpi dvijottama / apām ete guṇā brahman kīrtitās tava suvrata // 3.202.6
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca tejaso 'tha guṇās trayaḥ / śabdaḥ sparśaś ca vāyau tu śabda ākāśa eva ca // 3.202.7
ete pañcadaśa brahman guṇā bhūteṣu pañcasu / vartante sarvabhūteṣu yeṣu lokāḥ pratiṣṭhitāḥ // 3.202.8
anyonyaṃ nātivartante saṃpac ca bhavati dvija // 3.202.8.2
yadā tu viṣamībhāvam ācaranti carācarāḥ / tadā dehī deham anyaṃ vyatirohati kālataḥ // 3.202.9
ānupūrvyā vinaśyanti jāyante cānupūrvaśaḥ / tatra tatra hi dṛśyante dhātavaḥ pāñcabhautikāḥ // 3.202.10
yair āvṛtam idaṃ sarvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam // 3.202.10.2
indriyaiḥ sṛjyate yad yat tat tad vyaktam iti smṛtam / avyaktam iti vijñeyaṃ liṅgagrāhyam atīndriyam // 3.202.11
yathāsvaṃ grāhakāny eṣāṃ śabdādīnām imāni tu / indriyāṇi yadā dehī dhārayann iha tapyate // 3.202.12
loke vitatam ātmānaṃ lokaṃ cātmani paśyati / parāvarajñaḥ saktaḥ san sarvabhūtāni paśyati // 3.202.13
paśyataḥ sarvabhūtāni sarvāvasthāsu sarvadā / brahmabhūtasya saṃyogo nāśubhenopapadyate // 3.202.14
jñānamūlātmakaṃ kleśam ativṛttasya mohajam / loko buddhiprakāśena jñeyamārgeṇa dṛśyate // 3.202.15
anādinidhanaṃ jantum ātmayoniṃ sadāvyayam / anaupamyam amūrtaṃ ca bhagavān āha buddhimān // 3.202.16
tapomūlam idaṃ sarvaṃ yan māṃ viprānupṛcchasi // 3.202.16.2
indriyāṇy eva tat sarvaṃ yat svarganarakāv ubhau / nigṛhītavisṛṣṭāni svargāya narakāya ca // 3.202.17
eṣa yogavidhiḥ kṛtsno yāvad indriyadhāraṇam / etan mūlaṃ hi tapasaḥ kṛtsnasya narakasya ca // 3.202.18
indriyāṇāṃ prasaṅgena doṣam ṛcchaty asaṃśayam / saṃniyamya tu tāny eva tataḥ siddhim avāpnute // 3.202.19
ṣaṇṇām ātmani nityānām aiśvaryaṃ yo 'dhigacchati / na sa pāpaiḥ kuto 'narthair yujyate vijitendriyaḥ // 3.202.20
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya dṛṣṭam; ātmā niyantendriyāṇy āhur aśvān / tair apramattaḥ kuśalī sadaśvair; dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ // 3.202.21
ṣaṇṇām ātmani nityānām indriyāṇāṃ pramāthinām / yo dhīro dhārayed raśmīn sa syāt paramasārathiḥ // 3.202.22
indriyāṇāṃ prasṛṣṭānāṃ hayānām iva vartmasu / dhṛtiṃ kurvīta sārathye dhṛtyā tāni jayed dhruvam // 3.202.23
indriyāṇāṃ hi caratāṃ yan mano 'nuvidhīyate / tad asya harate buddhiṃ nāvaṃ vāyur ivāmbhasi // 3.202.24
yeṣu vipratipadyante ṣaṭsu mohāt phalāgame / teṣv adhyavasitādhyāyī vindate dhyānajaṃ phalam // 3.202.25
evaṃ tu sūkṣme kathite dharmavyādhena bhārata / brāhmaṇaḥ sa punaḥ sūkṣmaṃ papraccha susamāhitaḥ // 3.203.1
sattvasya rajasaś caiva tamasaś ca yathātatham / guṇāṃs tattvena me brūhi yathāvad iha pṛcchataḥ // 3.203.2
hanta te kathayiṣyāmi yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / eṣāṃ guṇān pṛthaktvena nibodha gadato mama // 3.203.3
mohātmakaṃ tamas teṣāṃ raja eṣāṃ pravartakam / prakāśabahulatvāc ca sattvaṃ jyāya ihocyate // 3.203.4
avidyābahulo mūḍhaḥ svapnaśīlo vicetanaḥ / durdṛśīkas tamodhvastaḥ sakrodhas tāmaso 'lasaḥ // 3.203.5
pravṛttavākyo mantrī ca yo 'nurāgy abhyasūyakaḥ / vivitsamāno viprarṣe stabdho mānī sa rājasaḥ // 3.203.6
prakāśabahulo dhīro nirvivitso 'nasūyakaḥ / akrodhano naro dhīmān dāntaś caiva sa sāttvikaḥ // 3.203.7
sāttvikas tv atha saṃbuddho lokavṛttena kliśyate / yadā budhyati boddhavyaṃ lokavṛttaṃ jugupsate // 3.203.8
vairāgyasya hi rūpaṃ tu pūrvam eva pravartate / mṛdur bhavaty ahaṃkāraḥ prasīdaty ārjavaṃ ca yat // 3.203.9
tato 'sya sarvadvaṃdvāni praśāmyanti parasparam / na cāsya saṃyamo nāma kva cid bhavati kaś cana // 3.203.10
śūdrayonau hi jātasya sadguṇān upatiṣṭhataḥ / vaiśyatvaṃ bhavati brahman kṣatriyatvaṃ tathaiva ca // 3.203.11
ārjave vartamānasya brāhmaṇyam abhijāyate / guṇās te kīrtitāḥ sarve kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi // 3.203.12
pārthivaṃ dhātum āsādya śārīro 'gniḥ kathaṃ bhavet / avakāśaviśeṣeṇa kathaṃ vartayate 'nilaḥ // 3.203.13
praśnam etaṃ samuddiṣṭaṃ brāhmaṇena yudhiṣṭhira / vyādhaḥ sa kathayām āsa brāhmaṇāya mahātmane // 3.203.14
mūrdhānam āśrito vahniḥ śarīraṃ paripālayan / prāṇo mūrdhani cāgnau ca vartamāno viceṣṭate // 3.203.15
bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca sarvaṃ prāṇe pratiṣṭhitam // 3.203.15.2
śreṣṭhaṃ tad eva bhūtānāṃ brahmajyotir upāsmahe / sa jantuḥ sarvabhūtātmā puruṣaḥ sa sanātanaḥ // 3.203.16
mano buddhir ahaṃkāro bhūtānāṃ viṣayaś ca saḥ // 3.203.16.2
evaṃ tv iha sa sarvatra prāṇena paripālyate / pṛṣṭhatas tu samānena svāṃ svāṃ gatim upāśritaḥ // 3.203.17
bastimūle gude caiva pāvakaḥ samupāśritaḥ / vahan mūtraṃ purīṣaṃ cāpy apānaḥ parivartate // 3.203.18
prayatne karmaṇi bale ya ekas triṣu vartate / udāna iti taṃ prāhur adhyātmaviduṣo janāḥ // 3.203.19
saṃdhau saṃdhau saṃniviṣṭaḥ sarveṣv api tathānilaḥ / śarīreṣu manuṣyāṇāṃ vyāna ity upadiṣyate // 3.203.20
dhātuṣv agnis tu vitataḥ sa tu vāyusamīritaḥ / rasān dhātūṃś ca doṣāṃś ca vartayan paridhāvati // 3.203.21
prāṇānāṃ saṃnipātāt tu saṃnipātaḥ prajāyate / ūṣmā cāgnir iti jñeyo yo 'nnaṃ pacati dehinām // 3.203.22
apānodānayor madhye prāṇavyānau samāhitau / samanvitas tv adhiṣṭhānaṃ samyak pacati pāvakaḥ // 3.203.23
tasyāpi pāyuparyantas tathā syād gudasaṃjñitaḥ / srotāṃsi tasmāj jāyante sarvaprāṇeṣu dehinām // 3.203.24
agnivegavahaḥ prāṇo gudānte pratihanyate / sa ūrdhvam āgamya punaḥ samutkṣipati pāvakam // 3.203.25
pakvāśayas tv adho nābhyā ūrdhvam āmāśayaḥ sthitaḥ / nābhimadhye śarīrasya prāṇāḥ sarve pratiṣṭhitāḥ // 3.203.26
pravṛttā hṛdayāt sarvās tiryag ūrdhvam adhas tathā / vahanty annarasān nāḍyo daśa prāṇapracoditāḥ // 3.203.27
yoginām eṣa mārgas tu yena gacchanti tatparam / jitaklamāsanā dhīrā mūrdhany ātmānam ādadhuḥ // 3.203.28
evaṃ sarveṣu vitatau prāṇāpānau hi dehiṣu // 3.203.28.2
ekādaśavikārātmā kalāsaṃbhārasaṃbhṛtaḥ / mūrtimantaṃ hi taṃ viddhi nityaṃ karmajitātmakam // 3.203.29
tasmin yaḥ saṃsthito hy agnir nityaṃ sthālyām ivāhitaḥ / ātmānaṃ taṃ vijānīhi nityaṃ yogajitātmakam // 3.203.30
devo yaḥ saṃsthitas tasminn abbindur iva puṣkare / kṣetrajñaṃ taṃ vijānīhi nityaṃ tyāgajitātmakam // 3.203.31
jīvātmakāni jānīhi rajaḥ sattvaṃ tamas tathā / jīvam ātmaguṇaṃ viddhi tathātmānaṃ parātmakam // 3.203.32
sacetanaṃ jīvaguṇaṃ vadanti; sa ceṣṭate ceṣṭayate ca sarvam / tataḥ paraṃ kṣetravido vadanti; prākalpayad yo bhuvanāni sapta // 3.203.33
evaṃ sarveṣu bhūteṣu bhūtātmā na prakāśate / dṛśyate tv agryayā buddhyā sūkṣmayā jñānavedibhiḥ // 3.203.34
cittasya hi prasādena hanti karma śubhāśubham / prasannātmātmani sthitvā sukham ānantyam aśnute // 3.203.35
lakṣaṇaṃ tu prasādasya yathā tṛptaḥ sukhaṃ svapet / nivāte vā yathā dīpo dīpyet kuśaladīpitaḥ // 3.203.36
pūrvarātre pare caiva yuñjānaḥ satataṃ manaḥ / laghvāhāro viśuddhātmā paśyann ātmānam ātmani // 3.203.37
pradīpteneva dīpena manodīpena paśyati / dṛṣṭvātmānaṃ nirātmānaṃ tadā sa tu vimucyate // 3.203.38
sarvopāyais tu lobhasya krodhasya ca vinigrahaḥ / etat pavitraṃ yajñānāṃ tapo vai saṃkramo mataḥ // 3.203.39
nityaṃ krodhāt tapo rakṣec chriyaṃ rakṣeta matsarāt / vidyāṃ mānāpamānābhyām ātmānaṃ tu pramādataḥ // 3.203.40
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmaḥ kṣamā ca paramaṃ balam / ātmajñānaṃ paraṃ jñānaṃ paraṃ satyavrataṃ vratam // 3.203.41
satyasya vacanaṃ śreyaḥ satyaṃ jñānaṃ hitaṃ bhavet / yad bhūtahitam atyantaṃ tad vai satyaṃ paraṃ matam // 3.203.42
yasya sarve samārambhāḥ nirāśīrbandhanāḥ sadā / tyāge yasya hutaṃ sarvaṃ sa tyāgī sa ca buddhimān // 3.203.43
yato na gurur apy enaṃ cyāvayed upapādayan / taṃ vidyād brahmaṇo yogaṃ viyogaṃ yogasaṃjñitam // 3.203.44
na hiṃsyāt sarvabhūtāni maitrāyaṇagataś caret / nedaṃ jīvitam āsādya vairaṃ kurvīta kena cit // 3.203.45
ākiṃcanyaṃ susaṃtoṣo nirāśitvam acāpalam / etad eva paraṃ jñānaṃ sadātmajñānam uttamam // 3.203.46
parigrahaṃ parityajya bhava buddhyā yatavrataḥ / aśokaṃ sthānam ātiṣṭhen niścalaṃ pretya ceha ca // 3.203.47
taponityena dāntena muninā saṃyatātmanā / ajitaṃ jetukāmena bhāvyaṃ saṅgeṣv asaṅginā // 3.203.48
guṇāguṇam anāsaṅgam ekakāryam anantaram / etad brāhmaṇa te vṛttam āhur ekapadaṃ sukham // 3.203.49
parityajati yo duḥkhaṃ sukhaṃ cāpy ubhayaṃ naraḥ / brahma prāpnoti so 'tyantam asaṅgena ca gacchati // 3.203.50
yathāśrutam idaṃ sarvaṃ samāsena dvijottama / etat te sarvam ākhyātaṃ kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi // 3.203.51
evaṃ saṃkathite kṛtsne mokṣadharme yudhiṣṭhira / dṛḍhaṃ prītamanā vipro dharmavyādham uvāca ha // 3.204.1
nyāyayuktam idaṃ sarvaṃ bhavatā parikīrtitam / na te 'sty aviditaṃ kiṃ cid dharmeṣv iha hi dṛśyate // 3.204.2
pratyakṣaṃ mama yo dharmas taṃ paśya dvijasattama / yena siddhir iyaṃ prāptā mayā brāhmaṇapuṃgava // 3.204.3
uttiṣṭha bhagavan kṣipraṃ praviśyābhyantaraṃ gṛham / draṣṭum arhasi dharmajña mātaraṃ pitaraṃ ca me // 3.204.4
ity uktaḥ sa praviśyātha dadarśa paramārcitam / saudhaṃ hṛdyaṃ catuḥśālam atīva ca manoharam // 3.204.5
devatāgṛhasaṃkāśaṃ daivataiś ca supūjitam / śayanāsanasaṃbādhaṃ gandhaiś ca paramair yutam // 3.204.6
tatra śuklāmbaradharau pitarāv asya pūjitau / kṛtāhārau sutuṣṭau tāv upaviṣṭau varāsane // 3.204.7
dharmavyādhas tu tau dṛṣṭvā pādeṣu śirasāpatat // 3.204.7.2
uttiṣṭhottiṣṭha dharmajña dharmas tvām abhirakṣatu / prītau svas tava śaucena dīrgham āyur avāpnuhi // 3.204.8
satputreṇa tvayā putra nityakālaṃ supūjitau // 3.204.8.2
na te 'nyad daivataṃ kiṃ cid daivateṣv api vartate / prayatatvād dvijātīnāṃ damenāsi samanvitaḥ // 3.204.9
pituḥ pitāmahā ye ca tathaiva prapitāmahāḥ / prītās te satataṃ putra damenāvāṃ ca pūjayā // 3.204.10
manasā karmaṇā vācā śuśrūṣā naiva hīyate / na cānyā vitathā buddhir dṛśyate sāṃprataṃ tava // 3.204.11
jāmadagnyena rāmeṇa yathā vṛddhau supūjitau / tathā tvayā kṛtaṃ sarvaṃ tadviśiṣṭaṃ ca putraka // 3.204.12
tatas taṃ brāhmaṇaṃ tābhyāṃ dharmavyādho nyavedayat / tau svāgatena taṃ vipram arcayām āsatus tadā // 3.204.13
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ dvijaḥ papraccha tāv ubhau / saputrābhyāṃ sabhṛtyābhyāṃ kaccid vāṃ kuśalaṃ gṛhe // 3.204.14
anāmayaṃ ca vāṃ kaccit sadaiveha śarīrayoḥ // 3.204.14.2
kuśalaṃ no gṛhe vipra bhṛtyavarge ca sarvaśaḥ / kaccit tvam apy avighnena saṃprāpto bhagavann iha // 3.204.15
bāḍham ity eva tau vipraḥ pratyuvāca mudānvitaḥ / dharmavyādhas tu taṃ vipram arthavad vākyam abravīt // 3.204.16
pitā mātā ca bhagavann etau me daivataṃ param / yad daivatebhyaḥ kartavyaṃ tad etābhyāṃ karomy aham // 3.204.17
trayastriṃśad yathā devāḥ sarve śakrapurogamāḥ / saṃpūjyāḥ sarvalokasya tathā vṛddhāv imau mama // 3.204.18
upahārān āharanto devatānāṃ yathā dvijāḥ / kurvate tadvad etābhyāṃ karomy aham atandritaḥ // 3.204.19
etau me paramaṃ brahman pitā mātā ca daivatam / etau puṣpaiḥ phalai ratnais toṣayāmi sadā dvija // 3.204.20
etāv evāgnayo mahyaṃ yān vadanti manīṣiṇaḥ / yajñā vedāś ca catvāraḥ sarvam etau mama dvija // 3.204.21
etadarthaṃ mama prāṇā bhāryā putrāḥ suhṛjjanāḥ / saputradāraḥ śuśrūṣāṃ nityam eva karomy aham // 3.204.22
svayaṃ ca snāpayāmy etau tathā pādau pradhāvaye / āhāraṃ saṃprayacchāmi svayaṃ ca dvijasattama // 3.204.23
anukūlāḥ kathā vacmi vipriyaṃ parivarjayan / adharmeṇāpi saṃyuktaṃ priyam ābhyāṃ karomy aham // 3.204.24
dharmam eva guruṃ jñātvā karomi dvijasattama / atandritaḥ sadā vipra śuśrūṣāṃ vai karomy aham // 3.204.25
pañcaiva guravo brahman puruṣasya bubhūṣataḥ / pitā mātāgnir ātmā ca guruś ca dvijasattama // 3.204.26
eteṣu yas tu varteta samyag eva dvijottama / bhaveyur agnayas tasya paricīrṇās tu nityaśaḥ // 3.204.27
gārhasthye vartamānasya dharma eṣa sanātanaḥ // 3.204.27.2
gurū nivedya viprāya tau mātāpitarāv ubhau / punar eva sa dharmātmā vyādho brāhmaṇam abravīt // 3.205.1
pravṛttacakṣur jāto 'smi saṃpaśya tapaso balam / yadartham ukto 'si tayā gacchasva mithilām iti // 3.205.2
patiśuśrūṣaparayā dāntayā satyaśīlayā / mithilāyāṃ vasan vyādhaḥ sa te dharmān pravakṣyati // 3.205.3
pativratāyāḥ satyāyāḥ śīlāḍhyāyā yatavrata / saṃsmṛtya vākyaṃ dharmajña guṇavān asi me mataḥ // 3.205.4
yat tadā tvaṃ dvijaśreṣṭha tayokto māṃ prati prabho / dṛṣṭam etat tayā samyag ekapatnyā na saṃśayaḥ // 3.205.5
tvadanugrahabuddhyā tu vipraitad darśitaṃ mayā / vākyaṃ ca śṛṇu me tāta yat te vakṣye hitaṃ dvija // 3.205.6
tvayā vinikṛtā mātā pitā ca dvijasattama / anisṛṣṭo 'si niṣkrānto gṛhāt tābhyām anindita // 3.205.7
vedoccāraṇakāryārtham ayuktaṃ tat tvayā kṛtam // 3.205.7.2
tava śokena vṛddhau tāv andhau jātau tapasvinau / tau prasādayituṃ gaccha mā tvā dharmo 'tyagān mahān // 3.205.8
tapasvī tvaṃ mahātmā ca dharme ca nirataḥ sadā / sarvam etad apārthaṃ te kṣipraṃ tau saṃprasādaya // 3.205.9
śraddadhasva mama brahman nānyathā kartum arhasi / gamyatām adya viprarṣe śreyas te kathayāmy aham // 3.205.10
yad etad uktaṃ bhavatā sarvaṃ satyam asaṃśayam / prīto 'smi tava dharmajña sādhvācāra guṇānvita // 3.205.11
daivatapratimo hi tvaṃ yas tvaṃ dharmam anuvrataḥ / purāṇaṃ śāśvataṃ divyaṃ duṣprāpam akṛtātmabhiḥ // 3.205.12
atandritaḥ kuru kṣipraṃ mātāpitror hi pūjanam / ataḥ param ahaṃ dharmaṃ nānyaṃ paśyāmi kaṃ cana // 3.205.13
ihāham āgato diṣṭyā diṣṭyā me saṃgataṃ tvayā / īdṛśā durlabhā loke narā dharmapradarśakāḥ // 3.205.14
eko narasahasreṣu dharmavid vidyate na vā / prīto 'smi tava satyena bhadraṃ te puruṣottama // 3.205.15
patamāno hi narake bhavatāsmi samuddhṛtaḥ / bhavitavyam athaivaṃ ca yad dṛṣṭo 'si mayānagha // 3.205.16
rājā yayātir dauhitraiḥ patitas tārito yathā / sadbhiḥ puruṣaśārdūla tathāhaṃ bhavatā tv iha // 3.205.17
mātāpitṛbhyāṃ śuśrūṣāṃ kariṣye vacanāt tava / nākṛtātmā vedayati dharmādharmaviniścayam // 3.205.18
durjñeyaḥ śāśvato dharmaḥ śūdrayonau hi vartatā / na tvāṃ śūdram ahaṃ manye bhavitavyaṃ hi kāraṇam // 3.205.19
yena karmavipākena prāpteyaṃ śūdratā tvayā // 3.205.19.2
etad icchāmi vijñātuṃ tattvena hi mahāmate / kāmayā brūhi me tathyaṃ sarvaṃ tvaṃ prayatātmavān // 3.205.20
anatikramaṇīyā hi brāhmaṇā vai dvijottama / śṛṇu sarvam idaṃ vṛttaṃ pūrvadehe mamānagha // 3.205.21
ahaṃ hi brāhmaṇaḥ pūrvam āsaṃ dvijavarātmaja / vedādhyāyī sukuśalo vedāṅgānāṃ ca pāragaḥ // 3.205.22
ātmadoṣakṛtair brahmann avasthāṃ prāptavān imām // 3.205.22.2
kaś cid rājā mama sakhā dhanurvedaparāyaṇaḥ / saṃsargād dhanuṣi śreṣṭhas tato 'ham abhavaṃ dvija // 3.205.23
etasminn eva kāle tu mṛgayāṃ nirgato nṛpaḥ / sahito yodhamukhyaiś ca mantribhiś ca susaṃvṛtaḥ // 3.205.24
tato 'bhyahan mṛgāṃs tatra subahūn āśramaṃ prati // 3.205.24.2
atha kṣiptaḥ śaro ghoro mayāpi dvijasattama / tāḍitaś ca munis tena śareṇānataparvaṇā // 3.205.25
bhūmau nipatito brahmann uvāca pratinādayan / nāparādhyāmy ahaṃ kiṃ cit kena pāpam idaṃ kṛtam // 3.205.26
manvānas taṃ mṛgaṃ cāhaṃ saṃprāptaḥ sahasā munim / apaśyaṃ tam ṛṣiṃ viddhaṃ śareṇānataparvaṇā // 3.205.27
tam ugratapasaṃ vipraṃ niṣṭanantaṃ mahītale // 3.205.27.2
akāryakaraṇāc cāpi bhṛśaṃ me vyathitaṃ manaḥ / ajānatā kṛtam idaṃ mayety atha tam abruvam // 3.205.28
kṣantum arhasi me brahmann iti cokto mayā muniḥ // 3.205.28.2
tataḥ pratyabravīd vākyam ṛṣir māṃ krodhamūrchitaḥ / vyādhas tvaṃ bhavitā krūra śūdrayonāv iti dvija // 3.205.29
evaṃ śapto 'ham ṛṣiṇā tadā dvijavarottama / abhiprasādayam ṛṣiṃ girā vākyaviśāradam // 3.206.1
ajānatā mayākāryam idam adya kṛtaṃ mune / kṣantum arhasi tat sarvaṃ prasīda bhagavann iti // 3.206.2
nānyathā bhavitā śāpa evam etad asaṃśayam / ānṛśaṃsyād ahaṃ kiṃ cit kartānugraham adya te // 3.206.3
śūdrayonau vartamāno dharmajño bhavitā hy asi / mātāpitroś ca śuśrūṣāṃ kariṣyasi na saṃśayaḥ // 3.206.4
tayā śuśrūṣayā siddhiṃ mahatīṃ samavāpsyasi / jātismaraś ca bhavitā svargaṃ caiva gamiṣyasi // 3.206.5
śāpakṣayānte nirvṛtte bhavitāsi punar dvijaḥ // 3.206.5.2
evaṃ śaptaḥ purā tena ṛṣiṇāsmy ugratejasā / prasādaś ca kṛtas tena mamaivaṃ dvipadāṃ vara // 3.206.6
śaraṃ coddhṛtavān asmi tasya vai dvijasattama / āśramaṃ ca mayā nīto na ca prāṇair vyayujyata // 3.206.7
etat te sarvam ākhyātaṃ yathā mama purābhavat / abhitaś cāpi gantavyaṃ mayā svargaṃ dvijottama // 3.206.8
evam etāni puruṣā duḥkhāni ca sukhāni ca / prāpnuvanti mahābuddhe notkaṇṭhāṃ kartum arhasi // 3.206.9
duṣkaraṃ hi kṛtaṃ tāta jānatā jātim ātmanaḥ // 3.206.9.2
karmadoṣaś ca vai vidvann ātmajātikṛtena vai / kaṃ cit kālaṃ mṛṣyatāṃ vai tato 'si bhavitā dvijaḥ // 3.206.10
sāṃprataṃ ca mato me 'si brāhmaṇo nātra saṃśayaḥ // 3.206.10.2
brāhmaṇaḥ patanīyeṣu vartamāno vikarmasu / dāmbhiko duṣkṛtaprāyaḥ śūdreṇa sadṛśo bhavet // 3.206.11
yas tu śūdro dame satye dharme ca satatotthitaḥ / taṃ brāhmaṇam ahaṃ manye vṛttena hi bhaved dvijaḥ // 3.206.12
karmadoṣeṇa viṣamāṃ gatim āpnoti dāruṇām / kṣīṇadoṣam ahaṃ manye cābhitas tvāṃ narottama // 3.206.13
kartum arhasi notkaṇṭhāṃ tvadvidhā hy aviṣādinaḥ / lokavṛttāntavṛttajñā nityaṃ dharmaparāyaṇāḥ // 3.206.14
prajñayā mānasaṃ duḥkhaṃ hanyāc chārīram auṣadhaiḥ / etad vijñānasāmarthyaṃ na bālaiḥ samatāṃ vrajet // 3.206.15
aniṣṭasaṃprayogāc ca viprayogāt priyasya ca / mānuṣā mānasair duḥkhair yujyante alpabuddhayaḥ // 3.206.16
guṇair bhūtāni yujyante viyujyante tathaiva ca / sarvāṇi naitad ekasya śokasthānaṃ hi vidyate // 3.206.17
aniṣṭenānvitaṃ paśyaṃs tathā kṣipraṃ virajyate / tataś ca pratikurvanti yadi paśyanty upakramam // 3.206.18
śocato na bhavet kiṃ cit kevalaṃ paritapyate // 3.206.18.2
parityajanti ye duḥkhaṃ sukhaṃ vāpy ubhayaṃ narāḥ / ta eva sukham edhante jñānatṛptā manīṣiṇaḥ // 3.206.19
asaṃtoṣaparā mūḍhāḥ saṃtoṣaṃ yānti paṇḍitāḥ / asaṃtoṣasya nāsty antas tuṣṭis tu paramaṃ sukham // 3.206.20
na śocanti gatādhvānaḥ paśyantaḥ paramāṃ gatim // 3.206.20.2
na viṣāde manaḥ kāryaṃ viṣādo viṣam uttamam / mārayaty akṛtaprajñaṃ bālaṃ kruddha ivoragaḥ // 3.206.21
yaṃ viṣādo 'bhibhavati viṣame samupasthite / tejasā tasya hīnasya puruṣārtho na vidyate // 3.206.22
avaśyaṃ kriyamāṇasya karmaṇo dṛśyate phalam / na hi nirvedam āgamya kiṃ cit prāpnoti śobhanam // 3.206.23
athāpy upāyaṃ paśyeta duḥkhasya parimokṣaṇe / aśocann ārabhetaiva yuktaś cāvyasanī bhavet // 3.206.24
bhūteṣv abhāvaṃ saṃcintya ye tu buddheḥ paraṃ gatāḥ / na śocanti kṛtaprajñāḥ paśyantaḥ paramāṃ gatim // 3.206.25
na śocāmi ca vai vidvan kālākāṅkṣī sthito 'smy aham / etair nidarśanair brahman nāvasīdāmi sattama // 3.206.26
kṛtaprajño 'si medhāvī buddhiś ca vipulā tava / nāhaṃ bhavantaṃ śocāmi jñānatṛpto 'si dharmavit // 3.206.27
āpṛcche tvāṃ svasti te 'stu dharmas tvā parirakṣatu / apramādas tu kartavyo dharme dharmabhṛtāṃ vara // 3.206.28
bāḍham ity eva taṃ vyādhaḥ kṛtāñjalir uvāca ha / pradakṣiṇam atho kṛtvā prasthito dvijasattamaḥ // 3.206.29
sa tu gatvā dvijaḥ sarvāṃ śuśrūṣāṃ kṛtavāṃs tadā / mātāpitṛbhyāṃ vṛddhābhyāṃ yathānyāyaṃ susaṃśitaḥ // 3.206.30
etat te sarvam ākhyātaṃ nikhilena yudhiṣṭhira / pṛṣṭavān asi yaṃ tāta dharmaṃ dharmabhṛtāṃ vara // 3.206.31
pativratāyā māhātmyaṃ brāhmaṇasya ca sattama / mātāpitroś ca śuśrūṣā vyādhe dharmaś ca kīrtitaḥ // 3.206.32
atyadbhutam idaṃ brahman dharmākhyānam anuttamam / sarvadharmabhṛtāṃ śreṣṭha kathitaṃ dvijasattama // 3.206.33
sukhaśravyatayā vidvan muhūrtam iva me gatam / na hi tṛpto 'smi bhagavañ śṛṇvāno dharmam uttamam // 3.206.34
śrutvemāṃ dharmasaṃyuktāṃ dharmarājaḥ kathāṃ śubhām / punaḥ papraccha tam ṛṣiṃ mārkaṇḍeyaṃ tapasvinam // 3.207.1
katham agnir vanaṃ yātaḥ kathaṃ cāpy aṅgirāḥ purā / naṣṭe 'gnau havyam avahad agnir bhūtvā mahān ṛṣiḥ // 3.207.2
agnir yadā tv eka eva bahutvaṃ cāsya karmasu / dṛśyate bhagavan sarvam etad icchāmi veditum // 3.207.3
kumāraś ca yathotpanno yathā cāgneḥ suto 'bhavat / yathā rudrāc ca saṃbhūto gaṅgāyāṃ kṛttikāsu ca // 3.207.4
etad icchāmy ahaṃ tvattaḥ śrotuṃ bhārgavanandana / kautūhalasamāviṣṭo yathātathyaṃ mahāmune // 3.207.5
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / yathā kruddho hutavahas tapas taptuṃ vanaṃ gataḥ // 3.207.6
yathā ca bhagavān agniḥ svayam evāṅgirābhavat / saṃtāpayan svaprabhayā nāśayaṃs timirāṇi ca // 3.207.7
āśramastho mahābhāgo havyavāhaṃ viśeṣayan / tathā sa bhūtvā tu tadā jagat sarvaṃ prakāśayan // 3.207.8
tapaś caraṃś ca hutabhuk saṃtaptas tasya tejasā / bhṛśaṃ glānaś ca tejasvī na sa kiṃ cit prajajñivān // 3.207.9
atha saṃcintayām āsa bhagavān havyavāhanaḥ / anyo 'gnir iha lokānāṃ brahmaṇā saṃpravartitaḥ // 3.207.10
agnitvaṃ vipranaṣṭaṃ hi tapyamānasya me tapaḥ // 3.207.10.2
katham agniḥ punar ahaṃ bhaveyam iti cintya saḥ / apaśyad agnival lokāṃs tāpayantaṃ mahāmunim // 3.207.11
sopāsarpac chanair bhītas tam uvāca tadāṅgirāḥ / śīghram eva bhavasvāgnis tvaṃ punar lokabhāvanaḥ // 3.207.12
vijñātaś cāsi lokeṣu triṣu saṃsthānacāriṣu // 3.207.12.2
tvam agne prathamaḥ sṛṣṭo brahmaṇā timirāpahaḥ / svasthānaṃ pratipadyasva śīghram eva tamonuda // 3.207.13
naṣṭakīrtir ahaṃ loke bhavāñ jāto hutāśanaḥ / bhavantam eva jñāsyanti pāvakaṃ na tu māṃ janāḥ // 3.207.14
nikṣipāmy aham agnitvaṃ tvam agniḥ prathamo bhava / bhaviṣyāmi dvitīyo 'haṃ prājāpatyaka eva ca // 3.207.15
kuru puṇyaṃ prajāsvargyaṃ bhavāgnis timirāpahaḥ / māṃ ca deva kuruṣvāgne prathamaṃ putram añjasā // 3.207.16
tac chrutvāṅgiraso vākyaṃ jātavedās tathākarot / rājan bṛhaspatir nāma tasyāpy aṅgirasaḥ sutaḥ // 3.207.17
jñātvā prathamajaṃ taṃ tu vahner āṅgirasaṃ sutam / upetya devāḥ papracchuḥ kāraṇaṃ tatra bhārata // 3.207.18
sa tu pṛṣṭas tadā devais tataḥ kāraṇam abravīt / pratyagṛhṇaṃs tu devāś ca tad vaco 'ṅgirasas tadā // 3.207.19
atra nānāvidhān agnīn pravakṣyāmi mahāprabhān / karmabhir bahubhiḥ khyātān nānātvaṃ brāhmaṇeṣv iha // 3.207.20
brahmaṇo yas tṛtīyas tu putraḥ kurukulodvaha / tasyāpavasutā bhāryā prajās tasyāpi me śṛṇu // 3.208.1
bṛhajjyotir bṛhatkīrtir bṛhadbrahmā bṛhanmanāḥ / bṛhanmantro bṛhadbhāsas tathā rājan bṛhaspatiḥ // 3.208.2
prajāsu tāsu sarvāsu rūpeṇāpratimābhavat / devī bhānumatī nāma prathamāṅgirasaḥ sutā // 3.208.3
bhūtānām eva sarveṣāṃ yasyāṃ rāgas tadābhavat / rāgād rāgeti yām āhur dvitīyāṅgirasaḥ sutā // 3.208.4
yāṃ kapardisutām āhur dṛśyādṛśyeti dehinaḥ / tanutvāt sā sinīvālī tṛtīyāṅgirasaḥ sutā // 3.208.5
paśyaty arciṣmatī bhābhir havirbhiś ca haviṣmatī / ṣaṣṭhīm aṅgirasaḥ kanyāṃ puṇyām āhur haviṣmatīm // 3.208.6
mahāmakheṣv āṅgirasī dīptimatsu mahāmatī / mahāmatīti vikhyātā saptamī kathyate sutā // 3.208.7
yāṃ tu dṛṣṭvā bhagavatīṃ janaḥ kuhukuhāyate / ekānaṃśeti yām āhuḥ kuhūm aṅgirasaḥ sutām // 3.208.8
bṛhaspateś cāndramasī bhāryābhūd yā yaśasvinī / agnīn sājanayat puṇyān ṣaḍekāṃ cāpi putrikām // 3.209.1
āhutiṣv eva yasyāgner haviṣājyaṃ vidhīyate / so 'gnir bṛhaspateḥ putraḥ śaṃyur nāma mahāprabhaḥ // 3.209.2
cāturmāsyeṣu yasyeṣṭyām aśvamedhe 'grajaḥ paśuḥ / dīpto jvālair anekābhair agnir eko 'tha vīryavān // 3.209.3
śaṃyor apratimā bhāryā satyā satyā ca dharmajā / agnis tasya suto dīptas tisraḥ kanyāś ca suvratāḥ // 3.209.4
prathamenājyabhāgena pūjyate yo 'gnir adhvare / agnis tasya bharadvājaḥ prathamaḥ putra ucyate // 3.209.5
paurṇamāsyeṣu sarveṣu haviṣājyaṃ sruvodyatam / bharato nāmataḥ so 'gnir dvitīyaḥ śaṃyutaḥ sutaḥ // 3.209.6
tisraḥ kanyā bhavanty anyā yāsāṃ sa bharataḥ patiḥ / bharatas tu sutas tasya bharaty ekā ca putrikā // 3.209.7
bharato bharatasyāgneḥ pāvakas tu prajāpateḥ / mahān atyartham ahitas tathā bharatasattama // 3.209.8
bharadvājasya bhāryā tu vīrā vīraś ca piṇḍadaḥ / prāhur ājyena tasyejyāṃ somasyeva dvijāḥ śanaiḥ // 3.209.9
haviṣā yo dvitīyena somena saha yujyate / rathaprabhū rathadhvānaḥ kumbharetāḥ sa ucyate // 3.209.10
sarayvāṃ janayat siddhiṃ bhānuṃ bhābhiḥ samāvṛṇot / āgneyam ānayan nityam āhvāneṣv eṣa kathyate // 3.209.11
yas tu na cyavate nityaṃ yaśasā varcasā śriyā / agnir niścyavano nāma pṛthivīṃ stauti kevalam // 3.209.12
vipāpmā kaluṣair mukto viśuddhaś cārciṣā jvalan / vipāpo 'gniḥ sutas tasya satyaḥ samayakarmasu // 3.209.13
ākrośatāṃ hi bhūtānāṃ yaḥ karoti hi niṣkṛtim / agniḥ sa niṣkṛtir nāma śobhayaty abhisevitaḥ // 3.209.14
anukūjanti yeneha vedanārtāḥ svayaṃ janāḥ / tasya putraḥ svano nāma pāvakaḥ sa rujaskaraḥ // 3.209.15
yas tu viśvasya jagato buddhim ākramya tiṣṭhati / taṃ prāhur adhyātmavido viśvajin nāma pāvakam // 3.209.16
antarāgniḥ śrito yo hi bhuktaṃ pacati dehinām / sa yajñe viśvabhuṅ nāma sarvalokeṣu bhārata // 3.209.17
brahmacārī yatātmā ca satataṃ vipulavrataḥ / brāhmaṇāḥ pūjayanty enaṃ pākayajñeṣu pāvakam // 3.209.18
prathito gopatir nāma nadī yasyābhavat priyā / tasmin sarvāṇi karmāṇi kriyante karmakartṛbhiḥ // 3.209.19
vaḍavāmukhaḥ pibaty ambho yo 'sau paramadāruṇaḥ / ūrdhvabhāg ūrdhvabhāṅ nāma kaviḥ prāṇāśritas tu saḥ // 3.209.20
udagdvāraṃ havir yasya gṛhe nityaṃ pradīyate / tataḥ sviṣṭaṃ bhaved ājyaṃ sviṣṭakṛt paramaḥ smṛtaḥ // 3.209.21
yaḥ praśānteṣu bhūteṣu manyur bhavati pāvakaḥ / krodhasya tu raso jajñe manyatī cātha putrikā // 3.209.22
svāheti dāruṇā krūrā sarvabhūteṣu tiṣṭhati // 3.209.22.2
tridive yasya sadṛśo nāsti rūpeṇa kaś cana / atulyatvāt kṛto devair nāmnā kāmas tu pāvakaḥ // 3.209.23
saṃharṣād dhārayan krodhaṃ dhanvī sragvī rathe sthitaḥ / samare nāśayec chatrūn amogho nāma pāvakaḥ // 3.209.24
uktho nāma mahābhāga tribhir ukthair abhiṣṭutaḥ / mahāvācaṃ tv ajanayat sakāmāśvaṃ hi yaṃ viduḥ // 3.209.25
kāśyapo hy atha vāsiṣṭhaḥ prāṇaś ca prāṇaputrakaḥ / agnir āṅgirasaś caiva cyavanas triṣuvarcakaḥ // 3.210.1
acaranta tapas tīvraṃ putrārthe bahuvārṣikam / putraṃ labhema dharmiṣṭhaṃ yaśasā brahmaṇā samam // 3.210.2
mahāvyāhṛtibhir dhyātaḥ pañcabhis tais tadā tv atha / jajñe tejomayo 'rciṣmān pañcavarṇaḥ prabhāvanaḥ // 3.210.3
samiddho 'gniḥ śiras tasya bāhū sūryanibhau tathā / tvaṅ netre ca suvarṇābhe kṛṣṇe jaṅghe ca bhārata // 3.210.4
pañcavarṇaḥ sa tapasā kṛtas taiḥ pañcabhir janaiḥ / pāñcajanyaḥ śruto vede pañcavaṃśakaras tu saḥ // 3.210.5
daśa varṣasahasrāṇi tapas taptvā mahātapāḥ / janayat pāvakaṃ ghoraṃ pitṝṇāṃ sa prajāḥ sṛjan // 3.210.6
bṛhad rathaṃtaraṃ mūrdhno vaktrāc ca tarasāharau / śivaṃ nābhyāṃ balād indraṃ vāyvagnī prāṇato 'sṛjat // 3.210.7
bāhubhyām anudāttau ca viśve bhūtāni caiva ha / etān sṛṣṭvā tataḥ pañca pitṝṇām asṛjat sutān // 3.210.8
bṛhadūrjasya praṇidhiḥ kāśyapasya bṛhattaraḥ / bhānur aṅgiraso vīraḥ putro varcasya saubharaḥ // 3.210.9
prāṇasya cānudāttaś ca vyākhyātāḥ pañca vaṃśajāḥ / devān yajñamuṣaś cānyān sṛjan pañcadaśottarān // 3.210.10
abhīmam atibhīmaṃ ca bhīmaṃ bhīmabalābalam / etān yajñamuṣaḥ pañca devān abhyasṛjat tapaḥ // 3.210.11
sumitraṃ mitravantaṃ ca mitrajñaṃ mitravardhanam / mitradharmāṇam ity etān devān abhyasṛjat tapaḥ // 3.210.12
surapravīraṃ vīraṃ ca sukeśaṃ ca suvarcasam / surāṇām api hantāraṃ pañcaitān asṛjat tapaḥ // 3.210.13
trividhaṃ saṃsthitā hy ete pañca pañca pṛthak pṛthak / muṣṇanty atra sthitā hy ete svargato yajñayājinaḥ // 3.210.14
teṣām iṣṭaṃ haranty ete nighnanti ca mahad bhuvi / spardhayā havyavāhānāṃ nighnanty ete haranti ca // 3.210.15
havir vedyāṃ tad ādānaṃ kuśalaiḥ saṃpravartitam / tad ete nopasarpanti yatra cāgniḥ sthito bhavet // 3.210.16
cito 'gnir udvahan yajñaṃ pakṣābhyāṃ tān prabādhate / mantraiḥ praśamitā hy ete neṣṭaṃ muṣṇanti yajñiyam // 3.210.17
bṛhadukthatapasyaiva putro bhūmim upāśritaḥ / agnihotre hūyamāne pṛthivyāṃ sadbhir ijyate // 3.210.18
rathaṃtaraś ca tapasaḥ putro 'gniḥ paripaṭhyate / mitravindāya vai tasya havir adhvaryavo viduḥ // 3.210.19
mumude paramaprītaḥ saha putrair mahāyaśāḥ // 3.210.19.2
gurubhir niyamair yukto bharato nāma pāvakaḥ / agniḥ puṣṭimatir nāma tuṣṭaḥ puṣṭiṃ prayacchati // 3.211.1
bharaty eṣa prajāḥ sarvās tato bharata ucyate // 3.211.1.2
agnir yas tu śivo nāma śaktipūjāparaś ca saḥ / duḥkhārtānāṃ sa sarveṣāṃ śivakṛt satataṃ śivaḥ // 3.211.2
tapasas tu phalaṃ dṛṣṭvā saṃpravṛddhaṃ tapo mahat / uddhartukāmo matimān putro jajñe puraṃdaraḥ // 3.211.3
ūṣmā caivoṣmaṇo jajñe so 'gnir bhūteṣu lakṣyate / agniś cāpi manur nāma prājāpatyam akārayat // 3.211.4
śaṃbhum agnim atha prāhur brāhmaṇā vedapāragāḥ / āvasathyaṃ dvijāḥ prāhur dīptam agniṃ mahāprabham // 3.211.5
ūrjaskarān havyavāhān suvarṇasadṛśaprabhān / agnis tapo hy ajanayat pañca yajñasutān iha // 3.211.6
praśānte 'gnir mahābhāga pariśrānto gavāṃpatiḥ / asurāñ janayan ghorān martyāṃś caiva pṛthagvidhān // 3.211.7
tapasaś ca manuṃ putraṃ bhānuṃ cāpy aṅgirāsṛjat / bṛhadbhānuṃ tu taṃ prāhur brāhmaṇā vedapāragāḥ // 3.211.8
bhānor bhāryā suprajā tu bṛhadbhāsā tu somajā / asṛjetāṃ tu ṣaṭ putrāñ śṛṇu tāsāṃ prajāvidhim // 3.211.9
durbalānāṃ tu bhūtānāṃ tanuṃ yaḥ saṃprayacchati / tam agniṃ baladaṃ prāhuḥ prathamaṃ bhānutaḥ sutam // 3.211.10
yaḥ praśānteṣu bhūteṣu manyur bhavati dāruṇaḥ / agniḥ sa manyumān nāma dvitīyo bhānutaḥ sutaḥ // 3.211.11
darśe ca paurṇamāse ca yasyeha havir ucyate / viṣṇur nāmeha yo 'gnis tu dhṛtimān nāma so 'ṅgirāḥ // 3.211.12
indreṇa sahitaṃ yasya havir āgrayaṇaṃ smṛtam / agnir āgrayaṇo nāma bhānor evānvayas tu saḥ // 3.211.13
cāturmāsyeṣu nityānāṃ haviṣāṃ yo niragrahaḥ / caturbhiḥ sahitaḥ putrair bhānor evānvayas tu saḥ // 3.211.14
niśāṃ tv ajanayat kanyām agnīṣomāv ubhau tathā / manor evābhavad bhāryā suṣuve pañca pāvakān // 3.211.15
pūjyate haviṣāgryeṇa cāturmāsyeṣu pāvakaḥ / parjanyasahitaḥ śrīmān agnir vaiśvānaras tu saḥ // 3.211.16
asya lokasya sarvasya yaḥ patiḥ paripaṭhyate / so 'gnir viśvapatir nāma dvitīyo vai manoḥ sutaḥ // 3.211.17
tataḥ sviṣṭaṃ bhaved ājyaṃ sviṣṭakṛt paramaḥ smṛtaḥ // 3.211.17.2
kanyā sā rohiṇī nāma hiraṇyakaśipoḥ sutā / karmaṇāsau babhau bhāryā sa vahniḥ sa prajāpatiḥ // 3.211.18
prāṇam āśritya yo dehaṃ pravartayati dehinām / tasya saṃnihito nāma śabdarūpasya sādhanaḥ // 3.211.19
śuklakṛṣṇagatir devo yo bibharti hutāśanam / akalmaṣaḥ kalmaṣāṇāṃ kartā krodhāśritas tu saḥ // 3.211.20
kapilaṃ paramarṣiṃ ca yaṃ prāhur yatayaḥ sadā / agniḥ sa kapilo nāma sāṃkhyayogapravartakaḥ // 3.211.21
agnir yacchati bhūtāni yena bhūtāni nityadā / karmasv iha vicitreṣu so 'graṇīr vahnir ucyate // 3.211.22
imān anyān samasṛjat pāvakān prathitān bhuvi / agnihotrasya duṣṭasya prāyaścittārtham ulbaṇān // 3.211.23
saṃspṛśeyur yadānyonyaṃ kathaṃ cid vāyunāgnayaḥ / iṣṭir aṣṭākapālena kāryā vai śucaye 'gnaye // 3.211.24
dakṣiṇāgnir yadā dvābhyāṃ saṃsṛjeta tadā kila / iṣṭir aṣṭākapālena kāryā vai vītaye 'gnaye // 3.211.25
yady agnayo hi spṛśyeyur niveśasthā davāgninā / iṣṭir aṣṭākapālena kāryā tu śucaye 'gnaye // 3.211.26
agniṃ rajasvalā cet strī saṃspṛśed agnihotrikam / iṣṭir aṣṭākapālena kāryā dasyumate 'gnaye // 3.211.27
mṛtaḥ śrūyeta yo jīvan pareyuḥ paśavo yathā / iṣṭir aṣṭākapālena kartavyābhimate 'gnaye // 3.211.28
ārto na juhuyād agniṃ trirātraṃ yas tu brāhmaṇaḥ / iṣṭir aṣṭākapālena kāryā syād uttarāgnaye // 3.211.29
darśaṃ ca paurṇamāsaṃ ca yasya tiṣṭhet pratiṣṭhitam / iṣṭir aṣṭākapālena kāryā pathikṛte 'gnaye // 3.211.30
sūtikāgnir yadā cāgniṃ saṃspṛśed agnihotrikam / iṣṭir aṣṭākapālena kāryā cāgnimate 'gnaye // 3.211.31
āpasya muditā bhāryā sahasya paramā priyā / bhūpatir bhuvabhartā ca janayat pāvakaṃ param // 3.212.1
bhūtānāṃ cāpi sarveṣāṃ yaṃ prāhuḥ pāvakaṃ patim / ātmā bhuvanabharteti sānvayeṣu dvijātiṣu // 3.212.2
mahatāṃ caiva bhūtānāṃ sarveṣām iha yaḥ patiḥ / bhagavān sa mahātejā nityaṃ carati pāvakaḥ // 3.212.3
agnir gṛhapatir nāma nityaṃ yajñeṣu pūjyate / hutaṃ vahati yo havyam asya lokasya pāvakaḥ // 3.212.4
apāṃ garbho mahābhāgaḥ sahaputro mahādbhutaḥ / bhūpatir bhuvabhartā ca mahataḥ patir ucyate // 3.212.5
dahan mṛtāni bhūtāni tasyāgnir bharato 'bhavat / agniṣṭome ca niyataḥ kratuśreṣṭho bharasya tu // 3.212.6
āyāntaṃ niyataṃ dṛṣṭvā praviveśārṇavaṃ bhayāt / devās taṃ nādhigacchanti mārgamāṇā yathādiśam // 3.212.7
dṛṣṭvā tv agnir atharvāṇaṃ tato vacanam abravīt / devānāṃ vaha havyaṃ tvam ahaṃ vīra sudurbalaḥ // 3.212.8
atharvan gaccha madhvakṣaṃ priyam etat kuruṣva me // 3.212.8.2
preṣya cāgnir atharvāṇam anyaṃ deśaṃ tato 'gamat / matsyās tasya samācakhyuḥ kruddhas tān agnir abravīt // 3.212.9
bhakṣyā vai vividhair bhāvair bhaviṣyatha śarīriṇām / atharvāṇaṃ tathā cāpi havyavāho 'bravīd vacaḥ // 3.212.10
anunīyamāno 'pi bhṛśaṃ devavākyād dhi tena saḥ / naicchad voḍhuṃ haviḥ sarvaṃ śarīraṃ ca samatyajat // 3.212.11
sa tac charīraṃ saṃtyajya praviveśa dharāṃ tadā / bhūmiṃ spṛṣṭvāsṛjad dhātūn pṛthak pṛthag atīva hi // 3.212.12
āsyāt sugandhi tejaś ca asthibhyo devadāru ca / śleṣmaṇaḥ sphaṭikaṃ tasya pittān marakataṃ tathā // 3.212.13
yakṛt kṛṣṇāyasaṃ tasya tribhir eva babhuḥ prajāḥ / nakhās tasyābhrapaṭalaṃ śirājālāni vidrumam // 3.212.14
śarīrād vividhāś cānye dhātavo 'syābhavan nṛpa // 3.212.14.2
evaṃ tyaktvā śarīraṃ tu parame tapasi sthitaḥ / bhṛgvaṅgirādibhir bhūyas tapasotthāpitas tadā // 3.212.15
bhṛśaṃ jajvāla tejasvī tapasāpyāyitaḥ śikhī / dṛṣṭvā ṛṣīn bhayāc cāpi praviveśa mahārṇavam // 3.212.16
tasmin naṣṭe jagad bhītam atharvāṇam athāśritam / arcayām āsur evainam atharvāṇaṃ surarṣayaḥ // 3.212.17
atharvā tv asṛjal lokān ātmanālokya pāvakam / miṣatāṃ sarvabhūtānām unmamātha mahārṇavam // 3.212.18
evam agnir bhagavatā naṣṭaḥ pūrvam atharvaṇā / āhūtaḥ sarvabhūtānāṃ havyaṃ vahati sarvadā // 3.212.19
evaṃ tv ajanayad dhiṣṇyān vedoktān vibudhān bahūn / vicaran vividhān deśān bhramamāṇas tu tatra vai // 3.212.20
sindhuvarjaṃ pañca nadyo devikātha sarasvatī / gaṅgā ca śatakumbhā ca śarayūr gaṇḍasāhvayā // 3.212.21
carmaṇvatī mahī caiva medhyā medhātithis tathā / tāmrāvatī vetravatī nadyas tisro 'tha kauśikī // 3.212.22
tamasā narmadā caiva nadī godāvarī tathā / veṇṇā praveṇī bhīmā ca medrathā caiva bhārata // 3.212.23
bhāratī suprayogā ca kāverī murmurā tathā / kṛṣṇā ca kṛṣṇaveṇṇā ca kapilā śoṇa eva ca // 3.212.24
etā nadyas tu dhiṣṇyānāṃ mātaro yāḥ prakīrtitāḥ // 3.212.24.2
adbhutasya priyā bhāryā tasyāḥ putro viḍūrathaḥ / yāvantaḥ pāvakāḥ proktāḥ somās tāvanta eva ca // 3.212.25
atreś cāpy anvaye jātā brahmaṇo mānasāḥ prajāḥ / atriḥ putrān sraṣṭukāmas tān evātmany adhārayat // 3.212.26
tasya tad brahmaṇaḥ kāyān nirharanti hutāśanāḥ // 3.212.26.2
evam ete mahātmānaḥ kīrtitās te 'gnayo mayā / aprameyā yathotpannāḥ śrīmantas timirāpahāḥ // 3.212.27
adbhutasya tu māhātmyaṃ yathā vedeṣu kīrtitam / tādṛśaṃ viddhi sarveṣām eko hy eṣa hutāśanaḥ // 3.212.28
eka evaiṣa bhagavān vijñeyaḥ prathamo 'ṅgirāḥ / bahudhā niḥsṛtaḥ kāyāj jyotiṣṭomaḥ kratur yathā // 3.212.29
ity eṣa vaṃśaḥ sumahān agnīnāṃ kīrtito mayā / pāvito vividhair mantrair havyaṃ vahati dehinām // 3.212.30
agnīnāṃ vividho vaṃśaḥ kīrtitas te mayānagha / śṛṇu janma tu kauravya kārttikeyasya dhīmataḥ // 3.213.1
adbhutasyādbhutaṃ putraṃ pravakṣyāmy amitaujasam / jātaṃ saptarṣibhāryābhir brahmaṇyaṃ kīrtivardhanam // 3.213.2
devāsurāḥ purā yattā vinighnantaḥ parasparam / tatrājayan sadā devān dānavā ghorarūpiṇaḥ // 3.213.3
vadhyamānaṃ balaṃ dṛṣṭvā bahuśas taiḥ puraṃdaraḥ / svasainyanāyakārthāya cintām āpa bhṛśaṃ tadā // 3.213.4
devasenāṃ dānavair yo bhagnāṃ dṛṣṭvā mahābalaḥ / pālayed vīryam āśritya sa jñeyaḥ puruṣo mayā // 3.213.5
sa śailaṃ mānasaṃ gatvā dhyāyann artham imaṃ bhṛśam / śuśrāvārtasvaraṃ ghoram atha muktaṃ striyā tadā // 3.213.6
abhidhāvatu mā kaś cit puruṣas trātu caiva ha / patiṃ ca me pradiśatu svayaṃ vā patir astu me // 3.213.7
puraṃdaras tu tām āha mā bhair nāsti bhayaṃ tava / evam uktvā tato 'paśyat keśinaṃ sthitam agrataḥ // 3.213.8
kirīṭinaṃ gadāpāṇiṃ dhātumantam ivācalam / haste gṛhītvā tāṃ kanyām athainaṃ vāsavo 'bravīt // 3.213.9
anāryakarman kasmāt tvam imāṃ kanyāṃ jihīrṣasi / vajriṇaṃ māṃ vijānīhi viramāsyāḥ prabādhanāt // 3.213.10
visṛjasva tvam evaināṃ śakraiṣā prārthitā mayā / kṣamaṃ te jīvato gantuṃ svapuraṃ pākaśāsana // 3.213.11
evam uktvā gadāṃ keśī cikṣependravadhāya vai / tām āpatantīṃ ciccheda madhye vajreṇa vāsavaḥ // 3.213.12
athāsya śailaśikharaṃ keśī kruddho vyavāsṛjat / tad āpatantaṃ saṃprekṣya śailaśṛṅgaṃ śatakratuḥ // 3.213.13
bibheda rājan vajreṇa bhuvi tan nipapāta ha // 3.213.13.2
patatā tu tadā keśī tena śṛṅgeṇa tāḍitaḥ / hitvā kanyāṃ mahābhāgāṃ prādravad bhṛśapīḍitaḥ // 3.213.14
apayāte 'sure tasmiṃs tāṃ kanyāṃ vāsavo 'bravīt / kāsi kasyāsi kiṃ ceha kuruṣe tvaṃ śubhānane // 3.213.15
ahaṃ prajāpateḥ kanyā devaseneti viśrutā / bhaginī daityasenā me sā pūrvaṃ keśinā hṛtā // 3.213.16
sahaivāvāṃ bhaginyau tu sakhībhiḥ saha mānasam / āgacchāveha ratyartham anujñāpya prajāpatim // 3.213.17
nityaṃ cāvāṃ prārthayate hartuṃ keśī mahāsuraḥ / icchaty enaṃ daityasenā na tv ahaṃ pākaśāsana // 3.213.18
sā hṛtā tena bhagavan muktāhaṃ tvadbalena tu / tvayā devendra nirdiṣṭaṃ patim icchāmi durjayam // 3.213.19
mama mātṛṣvaseyā tvaṃ mātā dākṣāyaṇī mama / ākhyātaṃ tv aham icchāmi svayam ātmabalaṃ tvayā // 3.213.20
abalāhaṃ mahābāho patis tu balavān mama / varadānāt pitur bhāvī surāsuranamaskṛtaḥ // 3.213.21
kīdṛśaṃ vai balaṃ devi patyus tava bhaviṣyati / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tava vākyam anindite // 3.213.22
devadānavayakṣāṇāṃ kiṃnaroragarakṣasām / jetā sa dṛṣṭo duṣṭānāṃ mahāvīryo mahābalaḥ // 3.213.23
yas tu sarvāṇi bhūtāni tvayā saha vijeṣyati / sa hi me bhavitā bhartā brahmaṇyaḥ kīrtivardhanaḥ // 3.213.24
indras tasyā vacaḥ śrutvā duḥkhito 'cintayad bhṛśam / asyā devyāḥ patir nāsti yādṛśaṃ saṃprabhāṣate // 3.213.25
athāpaśyat sa udaye bhāskaraṃ bhāskaradyutiḥ / somaṃ caiva mahābhāgaṃ viśamānaṃ divākaram // 3.213.26
amāvāsyāṃ saṃpravṛttaṃ muhūrtaṃ raudram eva ca / devāsuraṃ ca saṃgrāmaṃ so 'paśyad udaye girau // 3.213.27
lohitaiś ca ghanair yuktāṃ pūrvāṃ saṃdhyāṃ śatakratuḥ / apaśyal lohitodaṃ ca bhagavān varuṇālayam // 3.213.28
bhṛgubhiś cāṅgirobhiś ca hutaṃ mantraiḥ pṛthagvidhaiḥ / havyaṃ gṛhītvā vahniṃ ca praviśantaṃ divākaram // 3.213.29
parva caiva caturviṃśaṃ tadā sūryam upasthitam / tathā dharmagataṃ raudraṃ somaṃ sūryagataṃ ca tam // 3.213.30
samālokyaikatām eva śaśino bhāskarasya ca / samavāyaṃ tu taṃ raudraṃ dṛṣṭvā śakro vyacintayat // 3.213.31
eṣa raudraś ca saṃghāto mahān yuktaś ca tejasā / somasya vahnisūryābhyām adbhuto 'yaṃ samāgamaḥ // 3.213.32
janayed yaṃ sutaṃ somaḥ so 'syā devyāḥ patir bhavet // 3.213.32.2
agniś caitair guṇair yuktaḥ sarvair agniś ca devatā / eṣa cej janayed garbhaṃ so 'syā devyāḥ patir bhavet // 3.213.33
evaṃ saṃcintya bhagavān brahmalokaṃ tadā gataḥ / gṛhītvā devasenāṃ tām avandat sa pitāmaham // 3.213.34
uvāca cāsyā devyās tvaṃ sādhu śūraṃ patiṃ diśa // 3.213.34.2
yathaitac cintitaṃ kāryaṃ tvayā dānavasūdana / tathā sa bhavitā garbho balavān uruvikramaḥ // 3.213.35
sa bhaviṣyati senānīs tvayā saha śatakrato / asyā devyāḥ patiś caiva sa bhaviṣyati vīryavān // 3.213.36
etac chrutvā namas tasmai kṛtvāsau saha kanyayā / tatrābhyagacchad devendro yatra devarṣayo 'bhavan // 3.213.37
vasiṣṭhapramukhā mukhyā viprendrāḥ sumahāvratāḥ // 3.213.37.2
bhāgārthaṃ tapasopāttaṃ teṣāṃ somaṃ tathādhvare / pipāsavo yayur devāḥ śatakratupurogamāḥ // 3.213.38
iṣṭiṃ kṛtvā yathānyāyaṃ susamiddhe hutāśane / juhuvus te mahātmāno havyaṃ sarvadivaukasām // 3.213.39
samāhūto hutavahaḥ so 'dbhutaḥ sūryamaṇḍalāt / viniḥsṛtyāyayau vahnir vāgyato vidhivat prabhuḥ // 3.213.40
āgamyāhavanīyaṃ vai tair dvijair mantrato hutam // 3.213.40.2
sa tatra vividhaṃ havyaṃ pratigṛhya hutāśanaḥ / ṛṣibhyo bharataśreṣṭha prāyacchata divaukasām // 3.213.41
niṣkrāmaṃś cāpy apaśyat sa patnīs teṣāṃ mahātmanām / sveṣv āśrameṣūpaviṣṭāḥ snāyantīś ca yathāsukham // 3.213.42
rukmavedinibhās tās tu candralekhā ivāmalāḥ / hutāśanārcipratimāḥ sarvās tārā ivādbhutāḥ // 3.213.43
sa tadgatena manasā babhūva kṣubhitendriyaḥ / patnīr dṛṣṭvā dvijendrāṇāṃ vahniḥ kāmavaśaṃ yayau // 3.213.44
sa bhūyaś cintayām āsa na nyāyyaṃ kṣubhito 'smi yat / sādhvīḥ patnīr dvijendrāṇām akāmāḥ kāmayāmy aham // 3.213.45
naitāḥ śakyā mayā draṣṭuṃ spraṣṭuṃ vāpy animittataḥ / gārhapatyaṃ samāviśya tasmāt paśyāmy abhīkṣṇaśaḥ // 3.213.46
saṃspṛśann iva sarvās tāḥ śikhābhiḥ kāñcanaprabhāḥ / paśyamānaś ca mumude gārhapatyaṃ samāśritaḥ // 3.213.47
niruṣya tatra suciram evaṃ vahnir vaśaṃ gataḥ / manas tāsu vinikṣipya kāmayāno varāṅganāḥ // 3.213.48
kāmasaṃtaptahṛdayo dehatyāge suniścitaḥ / alābhe brāhmaṇastrīṇām agnir vanam upāgataḥ // 3.213.49
svāhā taṃ dakṣaduhitā prathamaṃ kāmayat tadā / sā tasya chidram anvaicchac cirāt prabhṛti bhāminī // 3.213.50
apramattasya devasya na cāpaśyad aninditā // 3.213.50.2
sā taṃ jñātvā yathāvat tu vahniṃ vanam upāgatam / tattvataḥ kāmasaṃtaptaṃ cintayām āsa bhāminī // 3.213.51
ahaṃ saptarṣipatnīnāṃ kṛtvā rūpāṇi pāvakam / kāmayiṣyāmi kāmārtaṃ tāsāṃ rūpeṇa mohitam // 3.213.52
evaṃ kṛte prītir asya kāmāvāptiś ca me bhavet // 3.213.52.2
śivā bhāryā tv aṅgirasaḥ śīlarūpaguṇānvitā / tasyāḥ sā prathamaṃ rūpaṃ kṛtvā devī janādhipa // 3.214.1
jagāma pāvakābhyāśaṃ taṃ covāca varāṅganā // 3.214.1.2
mām agne kāmasaṃtaptāṃ tvaṃ kāmayitum arhasi / kariṣyasi na ced evaṃ mṛtāṃ mām upadhāraya // 3.214.2
aham aṅgiraso bhāryā śivā nāma hutāśana / sakhībhiḥ sahitā prāptā mantrayitvā viniścayam // 3.214.3
kathaṃ māṃ tvaṃ vijānīṣe kāmārtam itarāḥ katham / yās tvayā kīrtitāḥ sarvāḥ saptarṣīṇāṃ priyāḥ striyaḥ // 3.214.4
asmākaṃ tvaṃ priyo nityaṃ bibhīmas tu vayaṃ tava / tvaccittam iṅgitair jñātvā preṣitāsmi tavāntikam // 3.214.5
maithunāyeha saṃprāptā kāmaṃ prāptaṃ drutaṃ cara / mātaro māṃ pratīkṣante gamiṣyāmi hutāśana // 3.214.6
tato 'gnir upayeme tāṃ śivāṃ prītimudāyutaḥ / prītyā devī ca saṃyuktā śukraṃ jagrāha pāṇinā // 3.214.7
acintayan mamedaṃ ye rūpaṃ drakṣyanti kānane / te brāhmaṇīnām anṛtaṃ doṣaṃ vakṣyanti pāvake // 3.214.8
tasmād etad rakṣyamāṇā garuḍī saṃbhavāmy aham / vanān nirgamanaṃ caiva sukhaṃ mama bhaviṣyati // 3.214.9
suparṇī sā tadā bhūtvā nirjagāma mahāvanāt / apaśyat parvataṃ śvetaṃ śarastambaiḥ susaṃvṛtam // 3.214.10
dṛṣṭīviṣaiḥ saptaśīrṣair guptaṃ bhogibhir adbhutaiḥ / rakṣobhiś ca piśācaiś ca raudrair bhūtagaṇais tathā // 3.214.11
rākṣasībhiś ca saṃpūrṇam anekaiś ca mṛgadvijaiḥ // 3.214.11.2
sā tatra sahasā gatvā śailapṛṣṭhaṃ sudurgamam / prākṣipat kāñcane kuṇḍe śukraṃ sā tvaritā satī // 3.214.12
śiṣṭānām api sā devī saptarṣīṇāṃ mahātmanām / patnīsarūpatāṃ kṛtvā kāmayām āsa pāvakam // 3.214.13
divyarūpam arundhatyāḥ kartuṃ na śakitaṃ tayā / tasyās tapaḥprabhāveṇa bhartṛśuśrūṣaṇena ca // 3.214.14
ṣaṭkṛtvas tat tu nikṣiptam agne retaḥ kurūttama / tasmin kuṇḍe pratipadi kāminyā svāhayā tadā // 3.214.15
tat skannaṃ tejasā tatra saṃbhṛtaṃ janayat sutam / ṛṣibhiḥ pūjitaṃ skannam anayat skandatāṃ tataḥ // 3.214.16
ṣaṭśirā dviguṇaśrotro dvādaśākṣibhujakramaḥ / ekagrīvas tv ekakāyaḥ kumāraḥ samapadyata // 3.214.17
dvitīyāyām abhivyaktas tṛtīyāyāṃ śiśur babhau / aṅgapratyaṅgasaṃbhūtaś caturthyām abhavad guhaḥ // 3.214.18
lohitābhreṇa mahatā saṃvṛtaḥ saha vidyutā / lohitābhre sumahati bhāti sūrya ivoditaḥ // 3.214.19
gṛhītaṃ tu dhanus tena vipulaṃ lomaharṣaṇam / nyastaṃ yat tripuraghnena surārivinikṛntanam // 3.214.20
tad gṛhītvā dhanuḥśreṣṭhaṃ nanāda balavāṃs tadā / saṃmohayann ivemān sa trīṃl lokān sacarācarān // 3.214.21
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā mahāmeghaughanisvanam / utpetatur mahānāgau citraś cairāvataś ca ha // 3.214.22
tāv āpatantau saṃprekṣya sa bālārkasamadyutiḥ / dvābhyāṃ gṛhītvā pāṇibhyāṃ śaktiṃ cānyena pāṇinā // 3.214.23
apareṇāgnidāyādas tāmracūḍaṃ bhujena saḥ // 3.214.23.2
mahākāyam upaśliṣṭaṃ kukkuṭaṃ balināṃ varam / gṛhītvā vyanadad bhīmaṃ cikrīḍa ca mahābalaḥ // 3.214.24
dvābhyāṃ bhujābhyāṃ balavān gṛhītvā śaṅkham uttamam / prādhmāpayata bhūtānāṃ trāsanaṃ balinām api // 3.214.25
dvābhyāṃ bhujābhyām ākāśaṃ bahuśo nijaghāna saḥ / krīḍan bhāti mahāsenas trīṃl lokān vadanaiḥ piban // 3.214.26
parvatāgre 'prameyātmā raśmimān udaye yathā // 3.214.26.2
sa tasya parvatasyāgre niṣaṇṇo 'dbhutavikramaḥ / vyalokayad ameyātmā mukhair nānāvidhair diśaḥ // 3.214.27
sa paśyan vividhān bhāvāṃś cakāra ninadaṃ punaḥ // 3.214.27.2
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā nyapatan bahudhā janāḥ / bhītāś codvignamanasas tam eva śaraṇaṃ yayuḥ // 3.214.28
ye tu taṃ saṃśritā devaṃ nānāvarṇās tadā janāḥ / tān apy āhuḥ pāriṣadān brāhmaṇāḥ sumahābalān // 3.214.29
sa tūtthāya mahābāhur upasāntvya ca tāñ janān / dhanur vikṛṣya vyasṛjad bāṇāñ śvete mahāgirau // 3.214.30
bibheda sa śaraiḥ śailaṃ krauñcaṃ himavataḥ sutam / tena haṃsāś ca gṛdhrāś ca meruṃ gacchanti parvatam // 3.214.31
sa viśīrṇo 'patac chailo bhṛśam ārtasvarān ruvan / tasmin nipatite tv anye neduḥ śailā bhṛśaṃ bhayāt // 3.214.32
sa taṃ nādaṃ bhṛśārtānāṃ śrutvāpi balināṃ varaḥ / na prāvyathad ameyātmā śaktim udyamya cānadat // 3.214.33
sā tadā vipulā śaktiḥ kṣiptā tena mahātmanā / bibheda śikharaṃ ghoraṃ śvetasya tarasā gireḥ // 3.214.34
sa tenābhihato dīno giriḥ śveto 'calaiḥ saha / utpapāta mahīṃ tyaktvā bhītas tasmān mahātmanaḥ // 3.214.35
tataḥ pravyathitā bhūmir vyaśīryata samantataḥ / ārtā skandaṃ samāsādya punar balavatī babhau // 3.214.36
parvatāś ca namaskṛtya tam eva pṛthivīṃ gatāḥ / athāyam abhajal lokaḥ skandaṃ śuklasya pañcamīm // 3.214.37
ṛṣayas tu mahāghorān dṛṣṭvotpātān pṛthagvidhān / akurvañ śāntim udvignā lokānāṃ lokabhāvanāḥ // 3.215.1
nivasanti vane ye tu tasmiṃś caitrarathe janāḥ / te 'bruvann eṣa no 'narthaḥ pāvakenāhṛto mahān // 3.215.2
saṃgamya ṣaḍbhiḥ patnībhiḥ saptarṣīṇām iti sma ha // 3.215.2.2
apare garuḍīm āhus tvayānartho 'yam āhṛtaḥ / yair dṛṣṭā sā tadā devī tasyā rūpeṇa gacchatī // 3.215.3
na tu tat svāhayā karma kṛtaṃ jānāti vai janaḥ // 3.215.3.2
suparṇī tu vacaḥ śrutvā mamāyaṃ tanayas tv iti / upagamya śanaiḥ skandam āhāhaṃ jananī tava // 3.215.4
atha saptarṣayaḥ śrutvā jātaṃ putraṃ mahaujasam / tatyajuḥ ṣaṭ tadā patnīr vinā devīm arundhatīm // 3.215.5
ṣaḍbhir eva tadā jātam āhus tad vanavāsinaḥ / saptarṣīn āha ca svāhā mama putro 'yam ity uta // 3.215.6
ahaṃ jāne naitad evam iti rājan punaḥ punaḥ // 3.215.6.2
viśvāmitras tu kṛtveṣṭiṃ saptarṣīṇāṃ mahāmuniḥ / pāvakaṃ kāmasaṃtaptam adṛṣṭaḥ pṛṣṭhato 'nvagāt // 3.215.7
tat tena nikhilaṃ sarvam avabuddhaṃ yathātatham // 3.215.7.2
viśvāmitras tu prathamaṃ kumāraṃ śaraṇaṃ gataḥ / stavaṃ divyaṃ saṃpracakre mahāsenasya cāpi saḥ // 3.215.8
maṅgalāni ca sarvāṇi kaumārāṇi trayodaśa / jātakarmādikās tasya kriyāś cakre mahāmuniḥ // 3.215.9
ṣaḍvaktrasya tu māhātmyaṃ kukkuṭasya ca sādhanam / śaktyā devyāḥ sādhanaṃ ca tathā pāriṣadām api // 3.215.10
viśvāmitraś cakāraitat karma lokahitāya vai / tasmād ṛṣiḥ kumārasya viśvāmitro 'bhavat priyaḥ // 3.215.11
anvajānāc ca svāhāyā rūpānyatvaṃ mahāmuniḥ / abravīc ca munīn sarvān nāparādhyanti vai striyaḥ // 3.215.12
śrutvā tu tattvatas tasmāt te patnīḥ sarvato 'tyajan // 3.215.12.2
skandaṃ śrutvā tato devā vāsavaṃ sahitābruvan / aviṣahyabalaṃ skandaṃ jahi śakrāśu māciram // 3.215.13
yadi vā na nihaṃsy enam adyendro 'yaṃ bhaviṣyati / trailokyaṃ saṃnigṛhyāsmāṃs tvāṃ ca śakra mahābalaḥ // 3.215.14
sa tān uvāca vyathito bālo 'yaṃ sumahābalaḥ / sraṣṭāram api lokānāṃ yudhi vikramya nāśayet // 3.215.15
sarvās tv adyābhigacchantu skandaṃ lokasya mātaraḥ / kāmavīryā ghnantu cainaṃ tathety uktvā ca tā yayuḥ // 3.215.16
tam apratibalaṃ dṛṣṭvā viṣaṇṇavadanās tu tāḥ / aśakyo 'yaṃ vicintyaivaṃ tam eva śaraṇaṃ yayuḥ // 3.215.17
ūcuś cāpi tvam asmākaṃ putro 'smābhir dhṛtaṃ jagat / abhinandasva naḥ sarvāḥ prasnutāḥ snehaviklavāḥ // 3.215.18
tāḥ saṃpūjya mahāsenaḥ kāmāṃś cāsāṃ pradāya saḥ / apaśyad agnim āyāntaṃ pitaraṃ balināṃ balī // 3.215.19
sa tu saṃpūjitas tena saha mātṛgaṇena ha / parivārya mahāsenaṃ rakṣamāṇaḥ sthitaḥ sthiram // 3.215.20
sarvāsāṃ yā tu mātṝṇāṃ nārī krodhasamudbhavā / dhātrī sā putravat skandaṃ śūlahastābhyarakṣata // 3.215.21
lohitasyodadheḥ kanyā krūrā lohitabhojanā / pariṣvajya mahāsenaṃ putravat paryarakṣata // 3.215.22
agnir bhūtvā naigameyaś chāgavaktro bahuprajaḥ / ramayām āsa śailasthaṃ bālaṃ krīḍanakair iva // 3.215.23
grahāḥ sopagrahāś caiva ṛṣayo mātaras tathā / hutāśanamukhāś cāpi dīptāḥ pāriṣadāṃ gaṇāḥ // 3.216.1
ete cānye ca bahavo ghorās tridivavāsinaḥ / parivārya mahāsenaṃ sthitā mātṛgaṇaiḥ saha // 3.216.2
saṃdigdhaṃ vijayaṃ dṛṣṭvā vijayepsuḥ sureśvaraḥ / āruhyairāvataskandhaṃ prayayau daivataiḥ saha // 3.216.3
vijighāṃsur mahāsenam indras tūrṇataraṃ yayau // 3.216.3.2
ugraṃ tac ca mahāvegaṃ devānīkaṃ mahāprabham / vicitradhvajasaṃnāhaṃ nānāvāhanakārmukam // 3.216.4
pravarāmbarasaṃvītaṃ śriyā juṣṭam alaṃkṛtam // 3.216.4.2
vijighāṃsuṃ tadāyāntaṃ kumāraḥ śakram abhyayāt / vinadan pathi śakras tu drutaṃ yāti mahābalaḥ // 3.216.5
saṃharṣayan devasenāṃ jighāṃsuḥ pāvakātmajam // 3.216.5.2
saṃpūjyamānas tridaśais tathaiva paramarṣibhiḥ / samīpam upasaṃprāptaḥ kārttikeyasya vāsavaḥ // 3.216.6
siṃhanādaṃ tataś cakre deveśaḥ sahitaḥ suraiḥ / guho 'pi śabdaṃ taṃ śrutvā vyanadat sāgaro yathā // 3.216.7
tasya śabdena mahatā samuddhūtodadhiprabham / babhrāma tatra tatraiva devasainyam acetanam // 3.216.8
jighāṃsūn upasaṃprāptān devān dṛṣṭvā sa pāvakiḥ / visasarja mukhāt kruddhaḥ pravṛddhāḥ pāvakārciṣaḥ // 3.216.9
tā devasainyāny adahan veṣṭamānāni bhūtale // 3.216.9.2
te pradīptaśirodehāḥ pradīptāyudhavāhanāḥ / pracyutāḥ sahasā bhānti citrās tārāgaṇā iva // 3.216.10
dahyamānāḥ prapannās te śaraṇaṃ pāvakātmajam / devā vajradharaṃ tyaktvā tataḥ śāntim upāgatāḥ // 3.216.11
tyakto devais tataḥ skande vajraṃ śakro 'bhyavāsṛjat / tad visṛṣṭaṃ jaghānāśu pārśvaṃ skandasya dakṣiṇam // 3.216.12
bibheda ca mahārāja pārśvaṃ tasya mahātmanaḥ // 3.216.12.2
vajraprahārāt skandasya saṃjātaḥ puruṣo 'paraḥ / yuvā kāñcanasaṃnāhaḥ śaktidhṛg divyakuṇḍalaḥ // 3.216.13
yad vajraviśanāj jāto viśākhas tena so 'bhavat // 3.216.13.2
taṃ jātam aparaṃ dṛṣṭvā kālānalasamadyutim / bhayād indras tataḥ skandaṃ prāñjaliḥ śaraṇaṃ gataḥ // 3.216.14
tasyābhayaṃ dadau skandaḥ sahasainyasya sattama / tataḥ prahṛṣṭās tridaśā vāditrāṇy abhyavādayan // 3.216.15
skandasya pārṣadān ghorāñ śṛṇuṣvādbhutadarśanān / vajraprahārāt skandasya jajñus tatra kumārakāḥ // 3.217.1
ye haranti śiśūñ jātān garbhasthāṃś caiva dāruṇāḥ // 3.217.1.2
vajraprahārāt kanyāś ca jajñire 'sya mahābalāḥ / kumārāś ca viśākhaṃ taṃ pitṛtve samakalpayan // 3.217.2
sa bhūtvā bhagavān saṃkhye rakṣaṃś chāgamukhas tadā / vṛtaḥ kanyāgaṇaiḥ sarvair ātmanīnaiś ca putrakaiḥ // 3.217.3
mātṝṇāṃ prekṣatīnāṃ ca bhadraśākhaś ca kauśalaḥ / tataḥ kumārapitaraṃ skandam āhur janā bhuvi // 3.217.4
rudram agnim umāṃ svāhāṃ pradeśeṣu mahābalām / yajanti putrakāmāś ca putriṇaś ca sadā janāḥ // 3.217.5
yās tās tv ajanayat kanyās tapo nāma hutāśanaḥ / kiṃ karomīti tāḥ skandaṃ saṃprāptāḥ samabhāṣata // 3.217.6
bhavema sarvalokasya vayaṃ mātara uttamāḥ / prasādāt tava pūjyāś ca priyam etat kuruṣva naḥ // 3.217.7
so 'bravīd bāḍham ity evaṃ bhaviṣyadhvaṃ pṛthagvidhāḥ / aśivāś ca śivāś caiva punaḥ punar udāradhīḥ // 3.217.8
tataḥ saṃkalpya putratve skaṃdaṃ mātṛgaṇo 'gamat / kākī ca halimā caiva rudrātha bṛhalī tathā // 3.217.9
āryā palālā vai mitrā saptaitāḥ śiśumātaraḥ // 3.217.9.2
etāsāṃ vīryasaṃpannaḥ śiśur nāmātidāruṇaḥ / skandaprasādajaḥ putro lohitākṣo bhayaṃkaraḥ // 3.217.10
eṣa vīrāṣṭakaḥ proktaḥ skandamātṛgaṇodbhavaḥ / chāgavaktreṇa sahito navakaḥ parikīrtyate // 3.217.11
ṣaṣṭhaṃ chāgamayaṃ vaktraṃ skandasyaiveti viddhi tat / ṣaṭśiro 'bhyantaraṃ rājan nityaṃ mātṛgaṇārcitam // 3.217.12
ṣaṇṇāṃ tu pravaraṃ tasya śīrṣāṇām iha śabdyate / śaktiṃ yenāsṛjad divyāṃ bhadraśākha iti sma ha // 3.217.13
ity etad vividhākāraṃ vṛttaṃ śuklasya pañcamīm / tatra yuddhaṃ mahāghoraṃ vṛttaṃ ṣaṣṭhyāṃ janādhipa // 3.217.14
upaviṣṭaṃ tataḥ skandaṃ hiraṇyakavacasrajam / hiraṇyacūḍamukuṭaṃ hiraṇyākṣaṃ mahāprabham // 3.218.1
lohitāmbarasaṃvītaṃ tīkṣṇadaṃṣṭraṃ manoramam / sarvalakṣaṇasaṃpannaṃ trailokyasyāpi supriyam // 3.218.2
tatas taṃ varadaṃ śūraṃ yuvānaṃ mṛṣṭakuṇḍalam / abhajat padmarūpā śrīḥ svayam eva śarīriṇī // 3.218.3
śriyā juṣṭaḥ pṛthuyaśāḥ sa kumāravaras tadā / niṣaṇṇo dṛśyate bhūtaiḥ paurṇamāsyāṃ yathā śaśī // 3.218.4
apūjayan mahātmāno brāhmaṇās taṃ mahābalam / idam āhus tadā caiva skandaṃ tatra maharṣayaḥ // 3.218.5
hiraṇyavarṇa bhadraṃ te lokānāṃ śaṃkaro bhava / tvayā ṣaḍrātrajātena sarve lokā vaśīkṛtāḥ // 3.218.6
abhayaṃ ca punar dattaṃ tvayaivaiṣāṃ surottama / tasmād indro bhavān astu trailokyasyābhayaṃkaraḥ // 3.218.7
kim indraḥ sarvalokānāṃ karotīha tapodhanāḥ / kathaṃ devagaṇāṃś caiva pāti nityaṃ sureśvaraḥ // 3.218.8
indro diśati bhūtānāṃ balaṃ tejaḥ prajāḥ sukham / tuṣṭaḥ prayacchati tathā sarvān dāyān sureśvaraḥ // 3.218.9
durvṛttānāṃ saṃharati vṛttasthānāṃ prayacchati / anuśāsti ca bhūtāni kāryeṣu balasūdanaḥ // 3.218.10
asūrye ca bhavet sūryas tathācandre ca candramāḥ / bhavaty agniś ca vāyuś ca pṛthivy āpaś ca kāraṇaiḥ // 3.218.11
etad indreṇa kartavyam indre hi vipulaṃ balam / tvaṃ ca vīra balaśreṣṭhas tasmād indro bhavasva naḥ // 3.218.12
bhavasvendro mahābāho sarveṣāṃ naḥ sukhāvahaḥ / abhiṣicyasva caivādya prāptarūpo 'si sattama // 3.218.13
śādhi tvam eva trailokyam avyagro vijaye rataḥ / ahaṃ te kiṃkaraḥ śakra na mamendratvam īpsitam // 3.218.14
balaṃ tavādbhutaṃ vīra tvaṃ devānām arīñ jahi / avajñāsyanti māṃ lokā vīryeṇa tava vismitāḥ // 3.218.15
indratve 'pi sthitaṃ vīra balahīnaṃ parājitam / āvayoś ca mitho bhede prayatiṣyanty atandritāḥ // 3.218.16
bhedite ca tvayi vibho loko dvaidham upeṣyati / dvidhābhūteṣu lokeṣu niściteṣv āvayos tathā // 3.218.17
vigrahaḥ saṃpravarteta bhūtabhedān mahābala // 3.218.17.2
tatra tvaṃ māṃ raṇe tāta yathāśraddhaṃ vijeṣyasi / tasmād indro bhavān adya bhavitā mā vicāraya // 3.218.18
tvam eva rājā bhadraṃ te trailokyasya mamaiva ca / karomi kiṃ ca te śakra śāsanaṃ tad bravīhi me // 3.218.19
yadi satyam idaṃ vākyaṃ niścayād bhāṣitaṃ tvayā / yadi vā śāsanaṃ skanda kartum icchasi me śṛṇu // 3.218.20
abhiṣicyasva devānāṃ senāpatye mahābala / aham indro bhaviṣyāmi tava vākyān mahābala // 3.218.21
dānavānāṃ vināśāya devānām arthasiddhaye / gobrāhmaṇasya trāṇārthaṃ senāpatye 'bhiṣiñca mām // 3.218.22
so 'bhiṣikto maghavatā sarvair devagaṇaiḥ saha / atīva śuśubhe tatra pūjyamāno maharṣibhiḥ // 3.218.23
tasya tat kāñcanaṃ chatraṃ dhriyamāṇaṃ vyarocata / yathaiva susamiddhasya pāvakasyātmamaṇḍalam // 3.218.24
viśvakarmakṛtā cāsya divyā mālā hiraṇmayī / ābaddhā tripuraghnena svayam eva yaśasvinā // 3.218.25
āgamya manujavyāghra saha devyā paraṃtapa / arcayām āsa suprīto bhagavān govṛṣadhvajaḥ // 3.218.26
rudram agniṃ dvijāḥ prāhū rudrasūnus tatas tu saḥ / rudreṇa śukram utsṛṣṭaṃ tac chvetaḥ parvato 'bhavat // 3.218.27
pāvakasyendriyaṃ śvete kṛttikābhiḥ kṛtaṃ nage // 3.218.27.2
pūjyamānaṃ tu rudreṇa dṛṣṭvā sarve divaukasaḥ / rudrasūnuṃ tataḥ prāhur guhaṃ guṇavatāṃ varam // 3.218.28
anupraviśya rudreṇa vahniṃ jāto hy ayaṃ śiśuḥ / tatra jātas tataḥ skando rudrasūnus tato 'bhavat // 3.218.29
rudrasya vahneḥ svāhāyāḥ ṣaṇṇāṃ strīṇāṃ ca tejasā / jātaḥ skandaḥ suraśreṣṭho rudrasūnus tato 'bhavat // 3.218.30
araje vāsasī rakte vasānaḥ pāvakātmajaḥ / bhāti dīptavapuḥ śrīmān raktābhrābhyām ivāṃśumān // 3.218.31
kukkuṭaś cāgninā dattas tasya ketur alaṃkṛtaḥ / rathe samucchrito bhāti kālāgnir iva lohitaḥ // 3.218.32
viveśa kavacaṃ cāsya śarīraṃ sahajaṃ tataḥ / yudhyamānasya devasya prādurbhavati tat sadā // 3.218.33
śaktir varma balaṃ tejaḥ kāntatvaṃ satyam akṣatiḥ / brahmaṇyatvam asaṃmoho bhaktānāṃ parirakṣaṇam // 3.218.34
nikṛntanaṃ ca śatrūṇāṃ lokānāṃ cābhirakṣaṇam / skandena saha jātāni sarvāṇy eva janādhipa // 3.218.35
evaṃ devagaṇaiḥ sarvaiḥ so 'bhiṣiktaḥ svalaṃkṛtaḥ / babhau pratītaḥ sumanāḥ paripūrṇendudarśanaḥ // 3.218.36
iṣṭaiḥ svādhyāyaghoṣaiś ca devatūryaravair api / devagandharvagītaiś ca sarvair apsarasāṃ gaṇaiḥ // 3.218.37
etaiś cānyaiś ca vividhair hṛṣṭatuṣṭair alaṃkṛtaiḥ / krīḍann iva tadā devair abhiṣiktaḥ sa pāvakiḥ // 3.218.38
abhiṣiktaṃ mahāsenam apaśyanta divaukasaḥ / vinihatya tamaḥ sūryaṃ yathehābhyuditaṃ tathā // 3.218.39
athainam abhyayuḥ sarvā devasenāḥ sahasraśaḥ / asmākaṃ tvaṃ patir iti bruvāṇāḥ sarvatodiśam // 3.218.40
tāḥ samāsādya bhagavān sarvabhūtagaṇair vṛtaḥ / arcitaś ca stutaś caiva sāntvayām āsa tā api // 3.218.41
śatakratuś cābhiṣicya skandaṃ senāpatiṃ tadā / sasmāra tāṃ devasenāṃ yā sā tena vimokṣitā // 3.218.42
ayaṃ tasyāḥ patir nūnaṃ vihito brahmaṇā svayam / iti cintyānayām āsa devasenāṃ svalaṃkṛtām // 3.218.43
skandaṃ covāca balabhid iyaṃ kanyā surottama / ajāte tvayi nirdiṣṭā tava patnī svayaṃbhuvā // 3.218.44
tasmāt tvam asyā vidhivat pāṇiṃ mantrapuraskṛtam / gṛhāṇa dakṣiṇaṃ devyāḥ pāṇinā padmavarcasam // 3.218.45
evam uktaḥ sa jagrāha tasyāḥ pāṇiṃ yathāvidhi / bṛhaspatir mantravidhiṃ jajāpa ca juhāva ca // 3.218.46
evaṃ skandasya mahiṣīṃ devasenāṃ vidur budhāḥ / ṣaṣṭhīṃ yāṃ brāhmaṇāḥ prāhur lakṣmīm āśāṃ sukhapradām // 3.218.47
sinīvālīṃ kuhūṃ caiva sadvṛttim aparājitām // 3.218.47.2
yadā skandaḥ patir labdhaḥ śāśvato devasenayā / tadā tam āśrayal lakṣmīḥ svayaṃ devī śarīriṇī // 3.218.48
śrījuṣṭaḥ pañcamīṃ skandas tasmāc chrīpañcamī smṛtā / ṣaṣṭhyāṃ kṛtārtho 'bhūd yasmāt tasmāt ṣaṣṭhī mahātithiḥ // 3.218.49
śriyā juṣṭaṃ mahāsenaṃ devasenāpatiṃ kṛtam / saptarṣipatnyaḥ ṣaḍ devyas tatsakāśam athāgaman // 3.219.1
ṛṣibhiḥ saṃparityaktā dharmayuktā mahāvratāḥ / drutam āgamya cocus tā devasenāpatiṃ prabhum // 3.219.2
vayaṃ putra parityaktā bhartṛbhir devasaṃmitaiḥ / akāraṇād ruṣā tāta puṇyasthānāt paricyutāḥ // 3.219.3
asmābhiḥ kila jātas tvam iti kenāpy udāhṛtam / asatyam etat saṃśrutya tasmān nas trātum arhasi // 3.219.4
akṣayaś ca bhavet svargas tvatprasādād dhi naḥ prabho / tvāṃ putraṃ cāpy abhīpsāmaḥ kṛtvaitad anṛṇo bhava // 3.219.5
mātaro hi bhavatyo me suto vo 'ham aninditāḥ / yac cābhīpsatha tat sarvaṃ saṃbhaviṣyati vas tathā // 3.219.6
evam ukte tataḥ śakraṃ kiṃ kāryam iti so 'bravīt / uktaḥ skandena brūhīti so 'bravīd vāsavas tataḥ // 3.219.7
abhijit spardhamānā tu rohiṇyā kanyasī svasā / icchantī jyeṣṭhatāṃ devī tapas taptuṃ vanaṃ gatā // 3.219.8
tatra mūḍho 'smi bhadraṃ te nakṣatraṃ gaganāc cyutam / kālaṃ tv imaṃ paraṃ skanda brahmaṇā saha cintaya // 3.219.9
dhaniṣṭhādis tadā kālo brahmaṇā parinirmitaḥ / rohiṇyādyo 'bhavat pūrvam evaṃ saṃkhyā samābhavat // 3.219.10
evam ukte tu śakreṇa tridivaṃ kṛttikā gatāḥ / nakṣatraṃ śakaṭākāraṃ bhāti tad vahnidaivatam // 3.219.11
vinatā cābravīt skandaṃ mama tvaṃ piṇḍadaḥ sutaḥ / icchāmi nityam evāhaṃ tvayā putra sahāsitum // 3.219.12
evam astu namas te 'stu putrasnehāt praśādhi mām / snuṣayā pūjyamānā vai devi vatsyasi nityadā // 3.219.13
atha mātṛgaṇaḥ sarvaḥ skandaṃ vacanam abravīt / vayaṃ sarvasya lokasya mātaraḥ kavibhiḥ stutāḥ // 3.219.14
icchāmo mātaras tubhyaṃ bhavituṃ pūjayasva naḥ // 3.219.14.2
mātaras tu bhavatyo me bhavatīnām ahaṃ sutaḥ / ucyatāṃ yan mayā kāryaṃ bhavatīnām athepsitam // 3.219.15
yās tu tā mātaraḥ pūrvaṃ lokasyāsya prakalpitāḥ / asmākaṃ tad bhavet sthānaṃ tāsāṃ caiva na tad bhavet // 3.219.16
bhavema pūjyā lokasya na tāḥ pūjyāḥ surarṣabha / prajāsmākaṃ hṛtās tābhis tvatkṛte tāḥ prayaccha naḥ // 3.219.17
dattāḥ prajā na tāḥ śakyā bhavatībhir niṣevitum / anyāṃ vaḥ kāṃ prayacchāmi prajāṃ yāṃ manasecchatha // 3.219.18
icchāma tāsāṃ mātṝṇāṃ prajā bhoktuṃ prayaccha naḥ / tvayā saha pṛthagbhūtā ye ca tāsām atheśvarāḥ // 3.219.19
prajā vo dadmi kaṣṭaṃ tu bhavatībhir udāhṛtam / parirakṣata bhadraṃ vaḥ prajāḥ sādhu namaskṛtāḥ // 3.219.20
parirakṣāma bhadraṃ te prajāḥ skanda yathecchasi / tvayā no rocate skanda sahavāsaś ciraṃ prabho // 3.219.21
yāvat ṣoḍaśa varṣāṇi bhavanti taruṇāḥ prajāḥ / prabādhata manuṣyāṇāṃ tāvad rūpaiḥ pṛthagvidhaiḥ // 3.219.22
ahaṃ ca vaḥ pradāsyāmi raudram ātmānam avyayam / paramaṃ tena sahitā sukhaṃ vatsyatha pūjitāḥ // 3.219.23
tataḥ śarīrāt skandasya puruṣaḥ kāñcanaprabhaḥ / bhoktuṃ prajāḥ sa martyānāṃ niṣpapāta mahābalaḥ // 3.219.24
apatat sa tadā bhūmau visaṃjño 'tha kṣudhānvitaḥ / skandena so 'bhyanujñāto raudrarūpo 'bhavad grahaḥ // 3.219.25
skandāpasmāram ity āhur grahaṃ taṃ dvijasattamāḥ // 3.219.25.2
vinatā tu mahāraudrā kathyate śakunigrahaḥ / pūtanāṃ rākṣasīṃ prāhus taṃ vidyāt pūtanāgraham // 3.219.26
kaṣṭā dāruṇarūpeṇa ghorarūpā niśācarī / piśācī dāruṇākārā kathyate śītapūtanā // 3.219.27
garbhān sā mānuṣīṇāṃ tu harate ghoradarśanā // 3.219.27.2
aditiṃ revatīṃ prāhur grahas tasyās tu raivataḥ / so 'pi bālāñ śiśūn ghoro bādhate vai mahāgrahaḥ // 3.219.28
daityānāṃ yā ditir mātā tām āhur mukhamaṇḍikām / atyarthaṃ śiśumāṃsena saṃprahṛṣṭā durāsadā // 3.219.29
kumārāś ca kumāryaś ca ye proktāḥ skandasaṃbhavāḥ / te 'pi garbhabhujaḥ sarve kauravya sumahāgrahāḥ // 3.219.30
tāsām eva kumārīṇāṃ patayas te prakīrtitāḥ / ajñāyamānā gṛhṇanti bālakān raudrakarmiṇaḥ // 3.219.31
gavāṃ mātā tu yā prājñaiḥ kathyate surabhir nṛpa / śakunis tām athāruhya saha bhuṅkte śiśūn bhuvi // 3.219.32
saramā nāma yā mātā śunāṃ devī janādhipa / sāpi garbhān samādatte mānuṣīṇāṃ sadaiva hi // 3.219.33
pādapānāṃ ca yā mātā karañjanilayā hi sā / karañje tāṃ namasyanti tasmāt putrārthino narāḥ // 3.219.34
ime tv aṣṭādaśānye vai grahā māṃsamadhupriyāḥ / dvipañcarātraṃ tiṣṭhanti satataṃ sūtikāgṛhe // 3.219.35
kadrūḥ sūkṣmavapur bhūtvā garbhiṇīṃ praviśed yadā / bhuṅkte sā tatra taṃ garbhaṃ sā tu nāgaṃ prasūyate // 3.219.36
gandharvāṇāṃ tu yā mātā sā garbhaṃ gṛhya gacchati / tato vilīnagarbhā sā mānuṣī bhuvi dṛśyate // 3.219.37
yā janitrī tv apsarasāṃ garbham āste pragṛhya sā / upaviṣṭaṃ tato garbhaṃ kathayanti manīṣiṇaḥ // 3.219.38
lohitasyodadheḥ kanyā dhātrī skandasya sā smṛtā / lohitāyanir ity evaṃ kadambe sā hi pūjyate // 3.219.39
puruṣeṣu yathā rudras tathāryā pramadāsv api / āryā mātā kumārasya pṛthakkāmārtham ijyate // 3.219.40
evam ete kumārāṇāṃ mayā proktā mahāgrahāḥ / yāvat ṣoḍaśa varṣāṇi aśivās te śivās tataḥ // 3.219.41
ye ca mātṛgaṇāḥ proktāḥ puruṣāś caiva ye grahāḥ / sarve skandagrahā nāma jñeyā nityaṃ śarīribhiḥ // 3.219.42
teṣāṃ praśamanaṃ kāryaṃ snānaṃ dhūpam athāñjanam / balikarmopahāraś ca skandasyejyā viśeṣataḥ // 3.219.43
evam ete 'rcitāḥ sarve prayacchanti śubhaṃ nṛṇām / āyur vīryaṃ ca rājendra samyak pūjānamaskṛtāḥ // 3.219.44
ūrdhvaṃ tu ṣoḍaśād varṣād ye bhavanti grahā nṛṇām / tān ahaṃ saṃpravakṣyāmi namaskṛtya maheśvaram // 3.219.45
yaḥ paśyati naro devāñ jāgrad vā śayito 'pi vā / unmādyati sa tu kṣipraṃ taṃ tu devagrahaṃ viduḥ // 3.219.46
āsīnaś ca śayānaś ca yaḥ paśyati naraḥ pitṝn / unmādyati sa tu kṣipraṃ sa jñeyas tu pitṛgrahaḥ // 3.219.47
avamanyati yaḥ siddhān kruddhāś cāpi śapanti yam / unmādyati sa tu kṣipraṃ jñeyaḥ siddhagrahas tu saḥ // 3.219.48
upāghrāti ca yo gandhān rasāṃś cāpi pṛthagvidhān / unmādyati sa tu kṣipraṃ sa jñeyo rākṣaso grahaḥ // 3.219.49
gandharvāś cāpi yaṃ divyāḥ saṃspṛśanti naraṃ bhuvi / unmādyati sa tu kṣipraṃ graho gāndharva eva saḥ // 3.219.50
āviśanti ca yaṃ yakṣāḥ puruṣaṃ kālaparyaye / unmādyati sa tu kṣipraṃ jñeyo yakṣagrahas tu saḥ // 3.219.51
adhirohanti yaṃ nityaṃ piśācāḥ puruṣaṃ kva cit / unmādyati sa tu kṣipraṃ paiśācaṃ taṃ grahaṃ viduḥ // 3.219.52
yasya doṣaiḥ prakupitaṃ cittaṃ muhyati dehinaḥ / unmādyati sa tu kṣipraṃ sādhanaṃ tasya śāstrataḥ // 3.219.53
vaiklavyāc ca bhayāc caiva ghorāṇāṃ cāpi darśanāt / unmādyati sa tu kṣipraṃ sattvaṃ tasya tu sādhanam // 3.219.54
kaś cit krīḍitukāmo vai bhoktukāmas tathāparaḥ / abhikāmas tathaivānya ity eṣa trividho grahaḥ // 3.219.55
yāvat saptativarṣāṇi bhavanty ete grahā nṛṇām / ataḥ paraṃ dehināṃ tu grahatulyo bhavej jvaraḥ // 3.219.56
aprakīrṇendriyaṃ dāntaṃ śuciṃ nityam atandritam / āstikaṃ śraddadhānaṃ ca varjayanti sadā grahāḥ // 3.219.57
ity eṣa te grahoddeśo mānuṣāṇāṃ prakīrtitaḥ / na spṛśanti grahā bhaktān narān devaṃ maheśvaram // 3.219.58
yadā skandena mātṝṇām evam etat priyaṃ kṛtam / athainam abravīt svāhā mama putras tvam aurasaḥ // 3.220.1
icchāmy ahaṃ tvayā dattāṃ prītiṃ paramadurlabhām / tām abravīt tataḥ skandaḥ prītim icchasi kīdṛśīm // 3.220.2
dakṣasyāhaṃ priyā kanyā svāhā nāma mahābhuja / bālyāt prabhṛti nityaṃ ca jātakāmā hutāśane // 3.220.3
na ca māṃ kāminīṃ putra samyag jānāti pāvakaḥ / icchāmi śāśvataṃ vāsaṃ vastuṃ putra sahāgninā // 3.220.4
havyaṃ kavyaṃ ca yat kiṃ cid dvijā mantrapuraskṛtam / hoṣyanty agnau sadā devi svāhety uktvā samudyatam // 3.220.5
adya prabhṛti dāsyanti suvṛttāḥ satpathe sthitāḥ / evam agnis tvayā sārdhaṃ sadā vatsyati śobhane // 3.220.6
evam uktā tataḥ svāhā tuṣṭā skandena pūjitā / pāvakena samāyuktā bhartrā skandam apūjayat // 3.220.7
tato brahmā mahāsenaṃ prajāpatir athābravīt / abhigaccha mahādevaṃ pitaraṃ tripurārdanam // 3.220.8
rudreṇāgniṃ samāviśya svāhām āviśya comayā / hitārthaṃ sarvalokānāṃ jātas tvam aparājitaḥ // 3.220.9
umāyonyāṃ ca rudreṇa śukraṃ siktaṃ mahātmanā / āste girau nipatitaṃ miñjikāmiñjikaṃ yataḥ // 3.220.10
saṃbhūtaṃ lohitode tu śukraśeṣam avāpatat / sūryaraśmiṣu cāpy anyad anyac caivāpatad bhuvi // 3.220.11
āsaktam anyad vṛkṣeṣu tad evaṃ pañcadhāpatat // 3.220.11.2
ta ete vividhākārā gaṇā jñeyā manīṣibhiḥ / tava pāriṣadā ghorā ya ete piśitāśanāḥ // 3.220.12
evam astv iti cāpy uktvā mahāseno maheśvaram / apūjayad ameyātmā pitaraṃ pitṛvatsalaḥ // 3.220.13
arkapuṣpais tu te pañca gaṇāḥ pūjyā dhanārthibhiḥ / vyādhipraśamanārthaṃ ca teṣāṃ pūjāṃ samācaret // 3.220.14
miñjikāmiñjikaṃ caiva mithunaṃ rudrasaṃbhavam / namaskāryaṃ sadaiveha bālānāṃ hitam icchatā // 3.220.15
striyo mānuṣamāṃsādā vṛddhikā nāma nāmataḥ / vṛkṣeṣu jātās tā devyo namaskāryāḥ prajārthibhiḥ // 3.220.16
evam ete piśācānām asaṃkhyeyā gaṇāḥ smṛtāḥ / ghaṇṭāyāḥ sapatākāyāḥ śṛṇu me saṃbhavaṃ nṛpa // 3.220.17
airāvatasya ghaṇṭe dve vaijayantyāv iti śrute / guhasya te svayaṃ datte śakreṇānāyya dhīmatā // 3.220.18
ekā tatra viśākhasya ghaṇṭā skandasya cāparā / patākā kārttikeyasya viśākhasya ca lohitā // 3.220.19
yāni krīḍanakāny asya devair dattāni vai tadā / tair eva ramate devo mahāseno mahābalaḥ // 3.220.20
sa saṃvṛtaḥ piśācānāṃ gaṇair devagaṇais tathā / śuśubhe kāñcane śaile dīpyamānaḥ śriyā vṛtaḥ // 3.220.21
tena vīreṇa śuśubhe sa śailaḥ śubhakānanaḥ / ādityenevāṃśumatā mandaraś cārukandaraḥ // 3.220.22
saṃtānakavanaiḥ phullaiḥ karavīravanair api / pārijātavanaiś caiva japāśokavanais tathā // 3.220.23
kadambataruṣaṇḍaiś ca divyair mṛgagaṇair api / divyaiḥ pakṣigaṇaiś caiva śuśubhe śvetaparvataḥ // 3.220.24
tatra devagaṇāḥ sarve sarve caiva maharṣayaḥ / meghatūryaravāś caiva kṣubdhodadhisamasvanāḥ // 3.220.25
tatra divyāś ca gandharvā nṛtyanty apsarasas tathā / hṛṣṭānāṃ tatra bhūtānāṃ śrūyate ninado mahān // 3.220.26
evaṃ sendraṃ jagat sarvaṃ śvetaparvatasaṃsthitam / prahṛṣṭaṃ prekṣate skandaṃ na ca glāyati darśanāt // 3.220.27
yadābhiṣikto bhagavān senāpatyena pāvakiḥ / tadā saṃprasthitaḥ śrīmān hṛṣṭo bhadravaṭaṃ haraḥ // 3.221.1
rathenādityavarṇena pārvatyā sahitaḥ prabhuḥ // 3.221.1.2
sahasraṃ tasya siṃhānāṃ tasmin yuktaṃ rathottame / utpapāta divaṃ śubhraṃ kālenābhipracoditaḥ // 3.221.2
te pibanta ivākāśaṃ trāsayantaś carācarān / siṃhā nabhasy agacchanta nadantaś cārukesarāḥ // 3.221.3
tasmin rathe paśupatiḥ sthito bhāty umayā saha / vidyutā sahitaḥ sūryaḥ sendracāpe ghane yathā // 3.221.4
agratas tasya bhagavān dhaneśo guhyakaiḥ saha / āsthāya ruciraṃ yāti puṣpakaṃ naravāhanaḥ // 3.221.5
airāvataṃ samāsthāya śakraś cāpi suraiḥ saha / pṛṣṭhato 'nuyayau yāntaṃ varadaṃ vṛṣabhadhvajam // 3.221.6
jambhakair yakṣarakṣobhiḥ sragvibhiḥ samalaṃkṛtaḥ / yāty amogho mahāyakṣo dakṣiṇaṃ pakṣam āsthitaḥ // 3.221.7
tasya dakṣiṇato devā marutaś citrayodhinaḥ / gacchanti vasubhiḥ sārdhaṃ rudraiś ca saha saṃgatāḥ // 3.221.8
yamaś ca mṛtyunā sārdhaṃ sarvataḥ parivāritaḥ / ghorair vyādhiśatair yāti ghorarūpavapus tathā // 3.221.9
yamasya pṛṣṭhataś caiva ghoras triśikharaḥ śitaḥ / vijayo nāma rudrasya yāti śūlaḥ svalaṃkṛtaḥ // 3.221.10
tam ugrapāśo varuṇo bhagavān salileśvaraḥ / parivārya śanair yāti yādobhir vividhair vṛtaḥ // 3.221.11
pṛṣṭhato vijayasyāpi yāti rudrasya paṭṭiśaḥ / gadāmusalaśaktyādyair vṛtaḥ praharaṇottamaiḥ // 3.221.12
paṭṭiśaṃ tv anvagād rājaṃś chatraṃ raudraṃ mahāprabham / kamaṇḍaluś cāpy anu taṃ maharṣigaṇasaṃvṛtaḥ // 3.221.13
tasya dakṣiṇato bhāti daṇḍo gacchañ śriyā vṛtaḥ / bhṛgvaṅgirobhiḥ sahito devaiś cāpy abhipūjitaḥ // 3.221.14
eṣāṃ tu pṛṣṭhato rudro vimale syandane sthitaḥ / yāti saṃharṣayan sarvāṃs tejasā tridivaukasaḥ // 3.221.15
ṛṣayaś caiva devāś ca gandharvā bhujagās tathā / nadyo nadā drumāś caiva tathaivāpsarasāṃ gaṇāḥ // 3.221.16
nakṣatrāṇi grahāś caiva devānāṃ śiśavaś ca ye / striyaś ca vividhākārā yānti rudrasya pṛṣṭhataḥ // 3.221.17
sṛjantyaḥ puṣpavarṣāṇi cārurūpā varāṅganāḥ // 3.221.17.2
parjanyaś cāpy anuyayau namaskṛtya pinākinam / chatraṃ tu pāṇḍuraṃ somas tasya mūrdhany adhārayat // 3.221.18
cāmare cāpi vāyuś ca gṛhītvāgniś ca viṣṭhitau // 3.221.18.2
śakraś ca pṛṣṭhatas tasya yāti rājañ śriyā vṛtaḥ / saha rājarṣibhiḥ sarvaiḥ stuvāno vṛṣaketanam // 3.221.19
gaurī vidyātha gāndhārī keśinī mitrasāhvayā / sāvitryā saha sarvās tāḥ pārvatyā yānti pṛṣṭhataḥ // 3.221.20
tatra vidyāgaṇāḥ sarve ye ke cit kavibhiḥ kṛtāḥ / yasya kurvanti vacanaṃ sendrā devāś camūmukhe // 3.221.21
sa gṛhītvā patākāṃ tu yāty agre rākṣaso grahaḥ / vyāpṛtas tu śmaśāne yo nityaṃ rudrasya vai sakhā // 3.221.22
piṅgalo nāma yakṣendro lokasyānandadāyakaḥ // 3.221.22.2
ebhiḥ sa sahitas tatra yayau devo yathāsukham / agrataḥ pṛṣṭhataś caiva na hi tasya gatir dhruvā // 3.221.23
rudraṃ satkarmabhir martyāḥ pūjayantīha daivatam / śivam ity eva yaṃ prāhur īśaṃ rudraṃ pinākinam // 3.221.24
bhāvais tu vividhākāraiḥ pūjayanti maheśvaram // 3.221.24.2
devasenāpatis tv evaṃ devasenābhir āvṛtaḥ / anugacchati deveśaṃ brahmaṇyaḥ kṛttikāsutaḥ // 3.221.25
athābravīn mahāsenaṃ mahādevo bṛhadvacaḥ / saptamaṃ mārutaskandhaṃ rakṣa nityam atandritaḥ // 3.221.26
saptamaṃ mārutaskandhaṃ pālayiṣyāmy ahaṃ prabho / yad anyad api me kāryaṃ deva tad vada māciram // 3.221.27
kāryeṣv ahaṃ tvayā putra saṃdraṣṭavyaḥ sadaiva hi / darśanān mama bhaktyā ca śreyaḥ param avāpsyasi // 3.221.28
ity uktvā visasarjainaṃ pariṣvajya maheṣvaraḥ / visarjite tataḥ skande babhūvautpātikaṃ mahat // 3.221.29
sahasaiva mahārāja devān sarvān pramohayat // 3.221.29.2
jajvāla khaṃ sanakṣatraṃ pramūḍhaṃ bhuvanaṃ bhṛśam / cacāla vyanadac corvī tamobhūtaṃ jagat prabho // 3.221.30
tatas tad dāruṇaṃ dṛṣṭvā kṣubhitaḥ śaṃkaras tadā / umā caiva mahābhāgā devāś ca samaharṣayaḥ // 3.221.31
tatas teṣu pramūḍheṣu parvatāmbudasaṃnibham / nānāpraharaṇaṃ ghoram adṛśyata mahad balam // 3.221.32
tad dhi ghoram asaṃkhyeyaṃ garjac ca vividhā giraḥ / abhyadravad raṇe devān bhagavantaṃ ca śaṃkaram // 3.221.33
tair visṛṣṭāny anīkeṣu bāṇajālāny anekaśaḥ / parvatāś ca śataghnyaś ca prāsāś ca parighā gadāḥ // 3.221.34
nipatadbhiś ca tair ghorair devānīkaṃ mahāyudhaiḥ / kṣaṇena vyadravat sarvaṃ vimukhaṃ cāpy adṛśyata // 3.221.35
nikṛttayodhanāgāśvaṃ kṛttāyudhamahāratham / dānavair arditaṃ sainyaṃ devānāṃ vimukhaṃ babhau // 3.221.36
asurair vadhyamānaṃ tat pāvakair iva kānanam / apatad dagdhabhūyiṣṭhaṃ mahādrumavanaṃ yathā // 3.221.37
te vibhinnaśirodehāḥ pracyavante divaukasaḥ / na nātham adhyagacchanta vadhyamānā mahāraṇe // 3.221.38
atha tad vidrutaṃ sainyaṃ dṛṣṭvā devaḥ puraṃdaraḥ / āśvāsayann uvācedaṃ balavad dānavārditam // 3.221.39
bhayaṃ tyajata bhadraṃ vaḥ śūrāḥ śastrāṇi gṛhṇata / kurudhvaṃ vikrame buddhiṃ mā vaḥ kā cid vyathā bhavet // 3.221.40
jayatainān sudurvṛttān dānavān ghoradarśanān / abhidravata bhadraṃ vo mayā saha mahāsurān // 3.221.41
śakrasya vacanaṃ śrutvā samāśvastā divaukasaḥ / dānavān pratyayudhyanta śakraṃ kṛtvā vyapāśrayam // 3.221.42
tatas te tridaśāḥ sarve marutaś ca mahābalāḥ / pratyudyayur mahāvegāḥ sādhyāś ca vasubhiḥ saha // 3.221.43
tair visṛṣṭāny anīkeṣu kruddhaiḥ śastrāṇi saṃyuge / śarāś ca daityakāyeṣu pibanti smāsṛgulbaṇam // 3.221.44
teṣāṃ dehān vinirbhidya śarās te niśitās tadā / niṣpatanto adṛśyanta nagebhya iva pannagāḥ // 3.221.45
tāni daityaśarīrāṇi nirbhinnāni sma sāyakaiḥ / apatan bhūtale rājaṃś chinnābhrāṇīva sarvaśaḥ // 3.221.46
tatas tad dānavaṃ sainyaṃ sarvair devagaṇair yudhi / trāsitaṃ vividhair bāṇaiḥ kṛtaṃ caiva parāṅmukham // 3.221.47
athotkruṣṭaṃ tadā hṛṣṭaiḥ sarvair devair udāyudhaiḥ / saṃhatāni ca tūryāṇi tadā sarvāṇy anekaśaḥ // 3.221.48
evam anyonyasaṃyuktaṃ yuddham āsīt sudāruṇam / devānāṃ dānavānāṃ ca māṃsaśoṇitakardamam // 3.221.49
anayo devalokasya sahasaiva vyadṛśyata / tathā hi dānavā ghorā vinighnanti divaukasaḥ // 3.221.50
tatas tūryapraṇādāś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanāḥ / babhūvur dānavendrāṇāṃ siṃhanādāś ca dāruṇāḥ // 3.221.51
atha daityabalād ghorān niṣpapāta mahābalaḥ / dānavo mahiṣo nāma pragṛhya vipulaṃ girim // 3.221.52
te taṃ ghanair ivādityaṃ dṛṣṭvā saṃparivāritam / samudyatagiriṃ rājan vyadravanta divaukasaḥ // 3.221.53
athābhidrutya mahiṣo devāṃś cikṣepa taṃ girim / patatā tena giriṇā devasainyasya pārthiva // 3.221.54
bhīmarūpeṇa nihatam ayutaṃ prāpatad bhuvi // 3.221.54.2
atha tair dānavaiḥ sārdhaṃ mahiṣas trāsayan surān / abhyadravad raṇe tūrṇaṃ siṃhaḥ kṣudramṛgān iva // 3.221.55
tam āpatantaṃ mahiṣaṃ dṛṣṭvā sendrā divaukasaḥ / vyadravanta raṇe bhītā viśīrṇāyudhaketanāḥ // 3.221.56
tataḥ sa mahiṣaḥ kruddhas tūrṇaṃ rudrarathaṃ yayau / abhidrutya ca jagrāha rudrasya rathakūbaram // 3.221.57
yadā rudrarathaṃ kruddho mahiṣaḥ sahasā gataḥ / resatū rodasī gāḍhaṃ mumuhuś ca maharṣayaḥ // 3.221.58
vyanadaṃś ca mahākāyā daityā jaladharopamāḥ / āsīc ca niścitaṃ teṣāṃ jitam asmābhir ity uta // 3.221.59
tathābhūte tu bhagavān nāvadhīn mahiṣaṃ raṇe / sasmāra ca tadā skandaṃ mṛtyuṃ tasya durātmanaḥ // 3.221.60
mahiṣo 'pi rathaṃ dṛṣṭvā raudraṃ rudrasya nānadat / devān saṃtrāsayaṃś cāpi daityāṃś cāpi praharṣayan // 3.221.61
tatas tasmin bhaye ghore devānāṃ samupasthite / ājagāma mahāsenaḥ krodhāt sūrya iva jvalan // 3.221.62
lohitāmbarasaṃvīto lohitasragvibhūṣaṇaḥ / lohitāsyo mahābāhur hiraṇyakavacaḥ prabhuḥ // 3.221.63
ratham ādityasaṃkāśam āsthitaḥ kanakaprabham / taṃ dṛṣṭvā daityasenā sā vyadravat sahasā raṇe // 3.221.64
sa cāpi tāṃ prajvalitāṃ mahiṣasya vidāriṇīm / mumoca śaktiṃ rājendra mahāseno mahābalaḥ // 3.221.65
sā muktābhyahanac chaktir mahiṣasya śiro mahat / papāta bhinne śirasi mahiṣas tyaktajīvitaḥ // 3.221.66
kṣiptākṣiptā tu sā śaktir hatvā śatrūn sahasraśaḥ / skandahastam anuprāptā dṛśyate devadānavaiḥ // 3.221.67
prāyaḥ śarair vinihatā mahāsenena dhīmatā / śeṣā daityagaṇā ghorā bhītās trastā durāsadaiḥ // 3.221.68
skandasya pārṣadair hatvā bhakṣitāḥ śatasaṃghaśaḥ // 3.221.68.2
dānavān bhakṣayantas te prapibantaś ca śoṇitam / kṣaṇān nirdānavaṃ sarvam akārṣur bhṛśaharṣitāḥ // 3.221.69
tamāṃsīva yathā sūryo vṛkṣān agnir ghanān khagaḥ / tathā skando 'jayac chatrūn svena vīryeṇa kīrtimān // 3.221.70
saṃpūjyamānas tridaśair abhivādya maheśvaram / śuśubhe kṛttikāputraḥ prakīrṇāṃśur ivāṃśumān // 3.221.71
naṣṭaśatrur yadā skandaḥ prayātaś ca maheśvaram / athābravīn mahāsenaṃ pariṣvajya puraṃdaraḥ // 3.221.72
brahmadattavaraḥ skanda tvayāyaṃ mahiṣo hataḥ / devās tṛṇamayā yasya babhūvur jayatāṃ vara // 3.221.73
so 'yaṃ tvayā mahābāho śamito devakaṇṭakaḥ // 3.221.73.2
śataṃ mahiṣatulyānāṃ dānavānāṃ tvayā raṇe / nihataṃ devaśatrūṇāṃ yair vayaṃ pūrvatāpitāḥ // 3.221.74
tāvakair bhakṣitāś cānye dānavāḥ śatasaṃghaśaḥ / ajeyas tvaṃ raṇe 'rīṇām umāpatir iva prabhuḥ // 3.221.75
etat te prathamaṃ deva khyātaṃ karma bhaviṣyati / triṣu lokeṣu kīrtiś ca tavākṣayyā bhaviṣyati // 3.221.76
vaśagāś ca bhaviṣyanti surās tava surātmaja // 3.221.76.2
mahāsenety evam uktvā nivṛttaḥ saha daivataiḥ / anujñāto bhagavatā tryambakena śacīpatiḥ // 3.221.77
gato bhadravaṭaṃ rudro nivṛttāś ca divaukasaḥ / uktāś ca devā rudreṇa skandaṃ paśyata mām iva // 3.221.78
sa hatvā dānavagaṇān pūjyamāno maharṣibhiḥ / ekāhnaivājayat sarvaṃ trailokyaṃ vahninandanaḥ // 3.221.79
skandasya ya idaṃ janma paṭhate susamāhitaḥ / sa puṣṭim iha saṃprāpya skandasālokyatām iyāt // 3.221.80
upāsīneṣu vipreṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu / draupadī satyabhāmā ca viviśāte tadā samam // 3.222.1
jāhasyamāne suprīte sukhaṃ tatra niṣīdatuḥ // 3.222.1.2
cirasya dṛṣṭvā rājendra te 'nyonyasya priyaṃvade / kathayām āsatuś citrāḥ kathāḥ kuruyadukṣitām // 3.222.2
athābravīt satyabhāmā kṛṣṇasya mahiṣī priyā / sātrājitī yājñasenīṃ rahasīdaṃ sumadhyamā // 3.222.3
kena draupadi vṛttena pāṇḍavān upatiṣṭhasi / lokapālopamān vīrān yūnaḥ paramasaṃmatān // 3.222.4
kathaṃ ca vaśagās tubhyaṃ na kupyanti ca te śubhe // 3.222.4.2
tava vaśyā hi satataṃ pāṇḍavāḥ priyadarśane / mukhaprekṣāś ca te sarve tattvam etad bravīhi me // 3.222.5
vratacaryā tapo vāpi snānamantrauṣadhāni vā / vidyāvīryaṃ mūlavīryaṃ japahomas tathāgadāḥ // 3.222.6
mama ācakṣva pāñcāli yaśasyaṃ bhagavedanam / yena kṛṣṇe bhaven nityaṃ mama kṛṣṇo vaśānugaḥ // 3.222.7
evam uktvā satyabhāmā virarāma yaśasvinī / pativratā mahābhāgā draupadī pratyuvāca tām // 3.222.8
asatstrīṇāṃ samācāraṃ satye mām anupṛcchasi / asadācarite mārge kathaṃ syād anukīrtanam // 3.222.9
anupraśnaḥ saṃśayo vā naitat tvayy upapadyate / tathā hy upetā buddhyā tvaṃ kṛṣṇasya mahiṣī priyā // 3.222.10
yadaiva bhartā jānīyān mantramūlaparāṃ striyam / udvijeta tadaivāsyāḥ sarpād veśmagatād iva // 3.222.11
udvignasya kutaḥ śāntir aśāntasya kutaḥ sukham / na jātu vaśago bhartā striyāḥ syān mantrakāraṇāt // 3.222.12
amitraprahitāṃś cāpi gadān paramadāruṇān / mūlapravādair hi viṣaṃ prayacchanti jighāṃsavaḥ // 3.222.13
jihvayā yāni puruṣas tvacā vāpy upasevate / tatra cūrṇāni dattāni hanyuḥ kṣipram asaṃśayam // 3.222.14
jalodarasamāyuktāḥ śvitriṇaḥ palitās tathā / apumāṃsaḥ kṛtāḥ strībhir jaḍāndhabadhirās tathā // 3.222.15
pāpānugās tu pāpās tāḥ patīn upasṛjanty uta / na jātu vipriyaṃ bhartuḥ striyā kāryaṃ kathaṃ cana // 3.222.16
vartāmy ahaṃ tu yāṃ vṛttiṃ pāṇḍaveṣu mahātmasu / tāṃ sarvāṃ śṛṇu me satyāṃ satyabhāme yaśasvini // 3.222.17
ahaṃkāraṃ vihāyāhaṃ kāmakrodhau ca sarvadā / sadārān pāṇḍavān nityaṃ prayatopacarāmy aham // 3.222.18
praṇayaṃ pratisaṃgṛhya nidhāyātmānam ātmani / śuśrūṣur nirabhīmānā patīnāṃ cittarakṣiṇī // 3.222.19
durvyāhṛtāc chaṅkamānā duḥsthitād duravekṣitāt / durāsitād durvrajitād iṅgitādhyāsitād api // 3.222.20
sūryavaiśvānaranibhān somakalpān mahārathān / seve cakṣurhaṇaḥ pārthān ugratejaḥpratāpinaḥ // 3.222.21
devo manuṣyo gandharvo yuvā cāpi svalaṃkṛtaḥ / dravyavān abhirūpo vā na me 'nyaḥ puruṣo mataḥ // 3.222.22
nābhuktavati nāsnāte nāsaṃviṣṭe ca bhartari / na saṃviśāmi nāśnāmi sadā karmakareṣv api // 3.222.23
kṣetrād vanād vā grāmād vā bhartāraṃ gṛham āgatam / pratyutthāyābhinandāmi āsanenodakena ca // 3.222.24
pramṛṣṭabhāṇḍā mṛṣṭānnā kāle bhojanadāyinī / saṃyatā guptadhānyā ca susaṃmṛṣṭaniveśanā // 3.222.25
atiraskṛtasaṃbhāṣā duḥstriyo nānusevatī / anukūlavatī nityaṃ bhavāmy analasā sadā // 3.222.26
anarme cāpi hasanaṃ dvāri sthānam abhīkṣṇaśaḥ / avaskare cirasthānaṃ niṣkuṭeṣu ca varjaye // 3.222.27
atihāsātiroṣau ca krodhasthānaṃ ca varjaye / niratāhaṃ sadā satye bhartṝṇām upasevane // 3.222.28
sarvathā bhartṛrahitaṃ na mameṣṭaṃ kathaṃ cana // 3.222.28.2
yadā pravasate bhartā kuṭumbārthena kena cit / sumanovarṇakāpetā bhavāmi vratacāriṇī // 3.222.29
yac ca bhartā na pibati yac ca bhartā na khādati / yac ca nāśnāti me bhartā sarvaṃ tad varjayāmy aham // 3.222.30
yathopadeśaṃ niyatā vartamānā varāṅgane / svalaṃkṛtā suprayatā bhartuḥ priyahite ratā // 3.222.31
ye ca dharmāḥ kuṭumbeṣu śvaśrvā me kathitāḥ purā / bhikṣābaliśrāddham iti sthālīpākāś ca parvasu // 3.222.32
mānyānāṃ mānasatkārā ye cānye viditā mayā // 3.222.32.2
tān sarvān anuvartāmi divārātram atandritā / vinayān niyamāṃś cāpi sadā sarvātmanā śritā // 3.222.33
mṛdūn sataḥ satyaśīlān satyadharmānupālinaḥ / āśīviṣān iva kruddhān patīn paricarāmy aham // 3.222.34
patyāśrayo hi me dharmo mataḥ strīṇāṃ sanātanaḥ / sa devaḥ sā gatir nānyā tasya kā vipriyaṃ caret // 3.222.35
ahaṃ patīn nātiśaye nātyaśne nātibhūṣaye / nāpi parivade śvaśrūṃ sarvadā pariyantritā // 3.222.36
avadhānena subhage nityotthānatayaiva ca / bhartāro vaśagā mahyaṃ guruśuśrūṣaṇena ca // 3.222.37
nityam āryām ahaṃ kuntīṃ vīrasūṃ satyavādinīm / svayaṃ paricarāmy ekā snānācchādanabhojanaiḥ // 3.222.38
naitām atiśaye jātu vastrabhūṣaṇabhojanaiḥ / nāpi parivade cāhaṃ tāṃ pṛthāṃ pṛthivīsamām // 3.222.39
aṣṭāv agre brāhmaṇānāṃ sahasrāṇi sma nityadā / bhuñjate rukmapātrīṣu yudhiṣṭhiraniveśane // 3.222.40
aṣṭāśītisahasrāṇi snātakā gṛhamedhinaḥ / triṃśaddāsīka ekaiko yān bibharti yudhiṣṭhiraḥ // 3.222.41
daśānyāni sahasrāṇi yeṣām annaṃ susaṃskṛtam / hriyate rukmapātrībhir yatīnām ūrdhvaretasām // 3.222.42
tān sarvān agrahāreṇa brāhmaṇān brahmavādinaḥ / yathārhaṃ pūjayāmi sma pānācchādanabhojanaiḥ // 3.222.43
śataṃ dāsīsahasrāṇi kaunteyasya mahātmanaḥ / kambukeyūradhāriṇyo niṣkakaṇṭhyaḥ svalaṃkṛtāḥ // 3.222.44
mahārhamālyābharaṇāḥ suvarṇāś candanokṣitāḥ / maṇīn hema ca bibhratyo nṛtyagītaviśāradāḥ // 3.222.45
tāsāṃ nāma ca rūpaṃ ca bhojanācchādanāni ca / sarvāsām eva vedāhaṃ karma caiva kṛtākṛtam // 3.222.46
śataṃ dāsīsahasrāṇi kuntīputrasya dhīmataḥ / pātrīhastā divārātram atithīn bhojayanty uta // 3.222.47
śatam aśvasahasrāṇi daśa nāgāyutāni ca / yudhiṣṭhirasyānuyātram indraprasthanivāsinaḥ // 3.222.48
etad āsīt tadā rājño yan mahīṃ paryapālayat / yeṣāṃ saṃkhyāvidhiṃ caiva pradiśāmi śṛṇomi ca // 3.222.49
antaḥpurāṇāṃ sarveṣāṃ bhṛtyānāṃ caiva sarvaśaḥ / ā gopālāvipālebhyaḥ sarvaṃ veda kṛtākṛtam // 3.222.50
sarvaṃ rājñaḥ samudayam āyaṃ ca vyayam eva ca / ekāhaṃ vedmi kalyāṇi pāṇḍavānāṃ yaśasvinām // 3.222.51
mayi sarvaṃ samāsajya kuṭumbaṃ bharatarṣabhāḥ / upāsanaratāḥ sarve ghaṭante sma śubhānane // 3.222.52
tam ahaṃ bhāram āsaktam anādhṛṣyaṃ durātmabhiḥ / sukhaṃ sarvaṃ parityajya rātryahāni ghaṭāmi vai // 3.222.53
adhṛṣyaṃ varuṇasyeva nidhipūrṇam ivodadhim / ekāhaṃ vedmi kośaṃ vai patīnāṃ dharmacāriṇām // 3.222.54
aniśāyāṃ niśāyāṃ ca sahāyāḥ kṣutpipāsayoḥ / ārādhayantyāḥ kauravyāṃs tulyā rātrir ahaś ca me // 3.222.55
prathamaṃ pratibudhyāmi caramaṃ saṃviśāmi ca / nityakālam ahaṃ satye etat saṃvananaṃ mama // 3.222.56
etaj jānāmy ahaṃ kartuṃ bhartṛsaṃvananaṃ mahat / asatstrīṇāṃ samācāraṃ nāhaṃ kuryāṃ na kāmaye // 3.222.57
tac chrutvā dharmasahitaṃ vyāhṛtaṃ kṛṣṇayā tadā / uvāca satyā satkṛtya pāñcālīṃ dharmacāriṇīm // 3.222.58
abhipannāsmi pāñcāli yājñaseni kṣamasva me / kāmakāraḥ sakhīnāṃ hi sopahāsaṃ prabhāṣitum // 3.222.59
imaṃ tu te mārgam apetadoṣaṃ; vakṣyāmi cittagrahaṇāya bhartuḥ / yasmin yathāvat sakhi vartamānā; bhartāram ācchetsyasi kāminībhyaḥ // 3.223.1
naitādṛśaṃ daivatam asti satye; sarveṣu lokeṣu sadaivateṣu / yathā patis tasya hi sarvakāmā; labhyāḥ prasāde kupitaś ca hanyāt // 3.223.2
tasmād apatyaṃ vividhāś ca bhogāḥ; śayyāsanāny adbhutadarśanāni / vastrāṇi mālyāni tathaiva gandhāḥ; svargaś ca loko viṣamā ca kīrtiḥ // 3.223.3
sukhaṃ sukheneha na jātu labhyaṃ; duḥkhena sādhvī labhate sukhāni / sā kṛṣṇam ārādhaya sauhṛdena; premṇā ca nityaṃ pratikarmaṇā ca // 3.223.4
tathāśanaiś cārubhir agryamālyair; dākṣiṇyayogair vividhaiś ca gandhaiḥ / asyāḥ priyo 'smīti yathā viditvā; tvām eva saṃśliṣyati sarvabhāvaiḥ // 3.223.5
śrutvā svaraṃ dvāragatasya bhartuḥ; pratyutthitā tiṣṭha gṛhasya madhye / dṛṣṭvā praviṣṭaṃ tvaritāsanena; pādyena caiva pratipūjaya tvam // 3.223.6
saṃpreṣitāyām atha caiva dāsyām; utthāya sarvaṃ svayam eva kuryāḥ / jānātu kṛṣṇas tava bhāvam etaṃ; sarvātmanā māṃ bhajatīti satye // 3.223.7
tvatsaṃnidhau yat kathayet patis te; yady apy aguhyaṃ parirakṣitavyam / kā cit sapatnī tava vāsudevaṃ; pratyādiśet tena bhaved virāgaḥ // 3.223.8
priyāṃś ca raktāṃś ca hitāṃś ca bhartus; tān bhojayethā vividhair upāyaiḥ / dveṣyair apakṣair ahitaiś ca tasya; bhidyasva nityaṃ kuhakoddhataiś ca // 3.223.9
madaṃ pramādaṃ puruṣeṣu hitvā; saṃyaccha bhāvaṃ pratigṛhya maunam / pradyumnasāmbāv api te kumārau; nopāsitavyau rahite kadā cit // 3.223.10
mahākulīnābhir apāpikābhiḥ; strībhiḥ satībhis tava sakhyam astu / caṇḍāś ca śauṇḍāś ca mahāśanāś ca; caurāś ca duṣṭāś capalāś ca varjyāḥ // 3.223.11
etad yaśasyaṃ bhagavedanaṃ ca; svargyaṃ tathā śatrunibarhaṇaṃ ca / mahārhamālyābharaṇāṅgarāgā; bhartāram ārādhaya puṇyagandhā // 3.223.12
mārkaṇḍeyādibhir vipraiḥ pāṇḍavaiś ca mahātmabhiḥ / kathābhir anukūlābhiḥ sahāsitvā janārdanaḥ // 3.224.1
tatas taiḥ saṃvidaṃ kṛtvā yathāvan madhusūdanaḥ / ārurukṣū rathaṃ satyām āhvayām āsa keśavaḥ // 3.224.2
satyabhāmā tatas tatra svajitvā drupadātmajām / uvāca vacanaṃ hṛdyaṃ yathābhāvasamāhitam // 3.224.3
kṛṣṇe mā bhūt tavotkaṇṭhā mā vyathā mā prajāgaraḥ / bhartṛbhir devasaṃkāśair jitāṃ prāpsyasi medinīm // 3.224.4
na hy evaṃ śīlasaṃpannā naivaṃ pūjitalakṣaṇāḥ / prāpnuvanti ciraṃ kleśaṃ yathā tvam asitekṣaṇe // 3.224.5
avaśyaṃ ca tvayā bhūmir iyaṃ nihatakaṇṭakā / bhartṛbhiḥ saha bhoktavyā nirdvaṃdveti śrutaṃ mayā // 3.224.6
dhārtarāṣṭravadhaṃ kṛtvā vairāṇi pratiyātya ca / yudhiṣṭhirasthāṃ pṛthivīṃ draṣṭāsi drupadātmaje // 3.224.7
yās tāḥ pravrājamānāṃ tvāṃ prāhasan darpamohitāḥ / tāḥ kṣipraṃ hatasaṃkalpā drakṣyasi tvaṃ kurustriyaḥ // 3.224.8
tava duḥkhopapannāyā yair ācaritam apriyam / viddhi saṃprasthitān sarvāṃs tān kṛṣṇe yamasādanam // 3.224.9
putras te prativindhyaś ca sutasomas tathā vibhuḥ / śrutakarmārjuniś caiva śatānīkaś ca nākuliḥ // 3.224.10
sahadevāc ca yo jātaḥ śrutasenas tavātmajaḥ // 3.224.10.2
sarve kuśalino vīrāḥ kṛtāstrāś ca sutās tava / abhimanyur iva prītā dvāravatyāṃ ratā bhṛśam // 3.224.11
tvam ivaiṣāṃ subhadrā ca prītyā sarvātmanā sthitā / prīyate bhāvanirdvaṃdvā tebhyaś ca vigatajvarā // 3.224.12
bheje sarvātmanā caiva pradyumnajananī tathā / bhānuprabhṛtibhiś cainān viśinaṣṭi ca keśavaḥ // 3.224.13
bhojanācchādane caiṣāṃ nityaṃ me śvaśuraḥ sthitaḥ / rāmaprabhṛtayaḥ sarve bhajanty andhakavṛṣṇayaḥ // 3.224.14
tulyo hi praṇayas teṣāṃ pradyumnasya ca bhāmini // 3.224.14.2
evamādi priyaṃ prītyā hṛdyam uktvā manonugam / gamanāya manaś cakre vāsudevarathaṃ prati // 3.224.15
tāṃ kṛṣṇāṃ kṛṣṇamahiṣī cakārābhipradakṣiṇam / āruroha rathaṃ śaureḥ satyabhāmā ca bhāminī // 3.224.16
smayitvā tu yaduśreṣṭho draupadīṃ parisāntvya ca / upāvartya tataḥ śīghrair hayaiḥ prāyāt paraṃtapaḥ // 3.224.17
evaṃ vane vartamānā narāgryāḥ; śītoṣṇavātātapakarśitāṅgāḥ / saras tad āsādya vanaṃ ca puṇyaṃ; tataḥ paraṃ kim akurvanta pārthāḥ // 3.225.1
saras tad āsādya tu pāṇḍuputrā; janaṃ samutsṛjya vidhāya caiṣām / vanāni ramyāṇy atha parvatāṃś ca; nadīpradeśāṃś ca tadā viceruḥ // 3.225.2
tathā vane tān vasataḥ pravīrān; svādhyāyavantaś ca tapodhanāś ca / abhyāyayur vedavidaḥ purāṇās; tān pūjayām āsur atho narāgryāḥ // 3.225.3
tataḥ kadā cit kuśalaḥ kathāsu; vipro 'bhyagacchad bhuvi kauraveyān / sa taiḥ sametyātha yadṛcchayaiva; vaicitravīryaṃ nṛpam abhyagacchat // 3.225.4
athopaviṣṭaḥ pratisatkṛtaś ca; vṛddhena rājñā kurusattamena / pracoditaḥ san kathayāṃ babhūva; dharmānilendraprabhavān yamau ca // 3.225.5
kṛśāṃś ca vātātapakarśitāṅgān; duḥkhasya cograsya mukhe prapannān / tāṃ cāpy anāthām iva vīranāthāṃ; kṛṣṇāṃ parikleśaguṇena yuktām // 3.225.6
tataḥ kathāṃ tasya niśamya rājā; vaicitravīryaḥ kṛpayābhitaptaḥ / vane sthitān pārthivaputrapautrāñ; śrutvā tadā duḥkhanadīṃ prapannān // 3.225.7
provāca dainyābhihatāntarātmā; niḥśvāsabāṣpopahataḥ sa pārthān / vācaṃ kathaṃ cit sthiratām upetya; tat sarvam ātmaprabhavaṃ vicintya // 3.225.8
kathaṃ nu satyaḥ śucir āryavṛtto; jyeṣṭhaḥ sutānāṃ mama dharmarājaḥ / ajātaśatruḥ pṛthivītalasthaḥ; śete purā rāṅkavakūṭaśāyī // 3.225.9
prabodhyate māgadhasūtapūgair; nityaṃ stuvadbhiḥ svayam indrakalpaḥ / patatrisaṃghaiḥ sa jaghanyarātre; prabodhyate nūnam iḍātalasthaḥ // 3.225.10
kathaṃ nu vātātapakarśitāṅgo; vṛkodaraḥ kopapariplutāṅgaḥ / śete pṛthivyām atathocitāṅgaḥ; kṛṣṇāsamakṣaṃ vasudhātalasthaḥ // 3.225.11
tathārjunaḥ sukumāro manasvī; vaśe sthito dharmasutasya rājñaḥ / vidūyamānair iva sarvagātrair; dhruvaṃ na śete vasatīr amarṣāt // 3.225.12
yamau ca kṛṣṇāṃ ca yudhiṣṭhiraṃ ca; bhīmaṃ ca dṛṣṭvā sukhaviprayuktān / viniḥśvasan sarpa ivogratejā; dhruvaṃ na śete vasatīr amarṣāt // 3.225.13
tathā yamau cāpy asukhau sukhārhau; samṛddharūpāv amarau divīva / prajāgarasthau dhruvam apraśāntau; dharmeṇa satyena ca vāryamāṇau // 3.225.14
samīraṇenāpi samo balena; samīraṇasyaiva suto balīyān / sa dharmapāśena sitogratejā; dhruvaṃ viniḥśvasya sahaty amarṣam // 3.225.15
sa cāpi bhūmau parivartamāno; vadhaṃ sutānāṃ mama kāṅkṣamāṇaḥ / satyena dharmeṇa ca vāryamāṇaḥ; kālaṃ pratīkṣaty adhiko raṇe 'nyaiḥ // 3.225.16
ajātaśatrau tu jite nikṛtyā; duḥśāsano yat paruṣāṇy avocat / tāni praviṣṭāni vṛkodarāṅgaṃ; dahanti marmāgnir ivendhanāni // 3.225.17
na pāpakaṃ dhyāsyati dharmaputro; dhanaṃjayaś cāpy anuvartate tam / araṇyavāsena vivardhate tu; bhīmasya kopo 'gnir ivānilena // 3.225.18
sa tena kopena vidīryamāṇaḥ; karaṃ kareṇābhinipīḍya vīraḥ / viniḥśvasaty uṣṇam atīva ghoraṃ; dahann ivemān mama putrapautrān // 3.225.19
gāṇḍīvadhanvā ca vṛkodaraś ca; saṃrambhiṇāv antakakālakalpau / na śeṣayetāṃ yudhi śatrusenāṃ; śarān kirantāv aśaniprakāśān // 3.225.20
duryodhanaḥ śakuniḥ sūtaputro; duḥśāsanaś cāpi sumandacetāḥ / madhu prapaśyanti na tu prapātaṃ; vṛkodaraṃ caiva dhanaṃjayaṃ ca // 3.225.21
śubhāśubhaṃ puruṣaḥ karma kṛtvā; pratīkṣate tasya phalaṃ sma kartā / sa tena yujyaty avaśaḥ phalena; mokṣaḥ kathaṃ syāt puruṣasya tasmāt // 3.225.22
kṣetre sukṛṣṭe hy upite ca bīje; deve ca varṣaty ṛtukālayuktam / na syāt phalaṃ tasya kutaḥ prasiddhir; anyatra daivād iti cintayāmi // 3.225.23
kṛtaṃ matākṣeṇa yathā na sādhu; sādhupravṛttena ca pāṇḍavena / mayā ca duṣputravaśānugena; yathā kurūṇām ayam antakālaḥ // 3.225.24
dhruvaṃ pravāsyaty asamīrito 'pi; dhruvaṃ prajāsyaty uta garbhiṇī yā / dhruvaṃ dinādau rajanīpraṇāśas; tathā kṣapādau ca dinapraṇāśaḥ // 3.225.25
kriyeta kasmān na pare ca kuryur; vittaṃ na dadyuḥ puruṣāḥ kathaṃ cit / prāpyārthakālaṃ ca bhaved anarthaḥ; kathaṃ nu tat syād iti tat kutaḥ syāt // 3.225.26
kathaṃ na bhidyeta na ca sraveta; na ca prasicyed iti rakṣitavyam / arakṣyamāṇaḥ śatadhā viśīryed; dhruvaṃ na nāśo 'sti kṛtasya loke // 3.225.27
gato hy araṇyād api śakralokaṃ; dhanaṃjayaḥ paśyata vīryam asya / astrāṇi divyāni caturvidhāni; jñātvā punar lokam imaṃ prapannaḥ // 3.225.28
svargaṃ hi gatvā saśarīra eva; ko mānuṣaḥ punar āgantum icchet / anyatra kālopahatān anekān; samīkṣamāṇas tu kurūn mumūrṣūn // 3.225.29
dhanurgrāhaś cārjunaḥ savyasācī; dhanuś ca tad gāṇḍivaṃ lokasāram / astrāṇi divyāni ca tāni tasya; trayasya tejaḥ prasaheta ko nu // 3.225.30
niśamya tad vacanaṃ pārthivasya; duryodhano rahite saubalaś ca / abodhayat karṇam upetya sarvaṃ; sa cāpy ahṛṣṭo 'bhavad alpacetāḥ // 3.225.31
dhṛtarāṣṭrasya tad vākyaṃ niśamya sahasaubalaḥ / duryodhanam idaṃ kāle karṇo vacanam abravīt // 3.226.1
pravrājya pāṇḍavān vīrān svena vīryeṇa bhārata / bhuṅkṣvemāṃ pṛthivīm eko divaṃ śambarahā yathā // 3.226.2
prācyāś ca dākṣiṇātyāś ca pratīcyodīcyavāsinaḥ / kṛtāḥ karapradāḥ sarve rājānas te narādhipa // 3.226.3
yā hi sā dīpyamāneva pāṇḍavān bhajate purā / sādya lakṣmīs tvayā rājann avāptā bhrātṛbhiḥ saha // 3.226.4
indraprasthagate yāṃ tāṃ dīpyamānāṃ yudhiṣṭhire / apaśyāma śriyaṃ rājann aciraṃ śokakarśitāḥ // 3.226.5
sā tu buddhibaleneyaṃ rājñas tasmād yudhiṣṭhirāt / tvayākṣiptā mahābāho dīpyamāneva dṛśyate // 3.226.6
tathaiva tava rājendra rājānaḥ paravīrahan / śāsane 'dhiṣṭhitāḥ sarve kiṃ kurma iti vādinaḥ // 3.226.7
tavādya pṛthivī rājan nikhilā sāgarāmbarā / saparvatavanā devī sagrāmanagarākarā // 3.226.8
nānāvanoddeśavatī pattanair upaśobhitā // 3.226.8.2
vandyamāno dvijai rājan pūjyamānaś ca rājabhiḥ / pauruṣād divi deveṣu bhrājase raśmivān iva // 3.226.9
rudrair iva yamo rājā marudbhir iva vāsavaḥ / kurubhis tvaṃ vṛto rājan bhāsi nakṣatrarāḍ iva // 3.226.10
ye sma te nādriyante ''jñā nodvijante kadā ca na / paśyāmas tāñ śriyā hīnān pāṇḍavān vanavāsinaḥ // 3.226.11
śrūyante hi mahārāja saro dvaitavanaṃ prati / vasantaḥ pāṇḍavāḥ sārdhaṃ brāhmaṇair vanavāsibhiḥ // 3.226.12
sa prayāhi mahārāja śriyā paramayā yutaḥ / pratapan pāṇḍuputrāṃs tvaṃ raśmivān iva tejasā // 3.226.13
sthito rājye cyutān rājyāc chriyā hīnāñ śriyā vṛtaḥ / asamṛddhān samṛddhārthaḥ paśya pāṇḍusutān nṛpa // 3.226.14
mahābhijanasaṃpannaṃ bhadre mahati saṃsthitam / pāṇḍavās tvābhivīkṣantāṃ yayātim iva nāhuṣam // 3.226.15
yāṃ śriyaṃ suhṛdaś caiva durhṛdaś ca viśāṃ pate / paśyanti puruṣe dīptāṃ sā samarthā bhavaty uta // 3.226.16
samastho viṣamasthān hi durhṛdo yo 'bhivīkṣate / jagatīsthān ivādristhaḥ kiṃ tataḥ paramaṃ sukham // 3.226.17
na putradhanalābhena na rājyenāpi vindati / prītiṃ nṛpatiśārdūla yām amitrāghadarśanāt // 3.226.18
kiṃ nu tasya sukhaṃ na syād āśrame yo dhanaṃjayam / abhivīkṣeta siddhārtho valkalājinavāsasam // 3.226.19
suvāsaso hi te bhāryā valkalājinavāsasam / paśyantv asukhitāṃ kṛṣṇāṃ sā ca nirvidyatāṃ punaḥ // 3.226.20
vinindatāṃ tathātmānaṃ jīvitaṃ ca dhanacyutā // 3.226.20.2
na tathā hi sabhāmadhye tasyā bhavitum arhati / vaimanasyaṃ yathā dṛṣṭvā tava bhāryāḥ svalaṃkṛtāḥ // 3.226.21
evam uktvā tu rājānaṃ karṇaḥ śakuninā saha / tūṣṇīṃ babhūvatur ubhau vākyānte janamejaya // 3.226.22
karṇasya vacanaṃ śrutvā rājā duryodhanas tadā / hṛṣṭo bhūtvā punar dīna idaṃ vacanam abravīt // 3.227.1
bravīṣi yad idaṃ karṇa sarvaṃ me manasi sthitam / na tv abhyanujñāṃ lapsyāmi gamane yatra pāṇḍavāḥ // 3.227.2
paridevati tān vīrān dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ / manyate 'bhyadhikāṃś cāpi tapoyogena pāṇḍavān // 3.227.3
atha vāpy anubudhyeta nṛpo 'smākaṃ cikīrṣitam / evam apy āyatiṃ rakṣan nābhyanujñātum arhati // 3.227.4
na hi dvaitavane kiṃ cid vidyate 'nyat prayojanam / utsādanam ṛte teṣāṃ vanasthānāṃ mama dviṣām // 3.227.5
jānāsi hi yathā kṣattā dyūtakāla upasthite / abravīd yac ca māṃ tvāṃ ca saubalaṃ ca vacas tadā // 3.227.6
tāni pūrvāṇi vākyāni yac cānyat paridevitam / vicintya nādhigacchāmi gamanāyetarāya vā // 3.227.7
mamāpi hi mahān harṣo yad ahaṃ bhīmaphalgunau / kliṣṭāv araṇye paśyeyaṃ kṛṣṇayā sahitāv iti // 3.227.8
na tathā prāpnuyāṃ prītim avāpya vasudhām api / dṛṣṭvā yathā pāṇḍusutān valkalājinavāsasaḥ // 3.227.9
kiṃ nu syād adhikaṃ tasmād yad ahaṃ drupadātmajām / draupadīṃ karṇa paśyeyaṃ kāṣāyavasanāṃ vane // 3.227.10
yadi māṃ dharmarājaś ca bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / yuktaṃ paramayā lakṣmyā paśyetāṃ jīvitaṃ bhavet // 3.227.11
upāyaṃ na tu paśyāmi yena gacchema tad vanam / yathā cābhyanujānīyād gacchantaṃ māṃ mahīpatiḥ // 3.227.12
sa saubalena sahitas tathā duḥśāsanena ca / upāyaṃ paśya nipuṇaṃ yena gacchema tad vanam // 3.227.13
aham apy adya niścitya gamanāyetarāya vā / kālyam eva gamiṣyāmi samīpaṃ pārthivasya ha // 3.227.14
mayi tatropaviṣṭe tu bhīṣme ca kurusattame / upāyo yo bhaved dṛṣṭas taṃ brūyāḥ sahasaubalaḥ // 3.227.15
tato bhīṣmasya rājñaś ca niśamya gamanaṃ prati / vyavasāyaṃ kariṣye 'ham anunīya pitāmaham // 3.227.16
tathety uktvā tu te sarve jagmur āvasathān prati / vyuṣitāyāṃ rajanyāṃ tu karṇo rājānam abhyayāt // 3.227.17
tato duryodhanaṃ karṇaḥ prahasann idam abravīt / upāyaḥ paridṛṣṭo 'yaṃ taṃ nibodha janeśvara // 3.227.18
ghoṣā dvaitavane sarve tvatpratīkṣā narādhipa / ghoṣayātrāpadeśena gamiṣyāmo na saṃśayaḥ // 3.227.19
ucitaṃ hi sadā gantuṃ ghoṣayātrāṃ viśāṃ pate / evaṃ ca tvāṃ pitā rājan samanujñātum arhati // 3.227.20
tathā kathayamānau tau ghoṣayātrāviniścayam / gāndhārarājaḥ śakuniḥ pratyuvāca hasann iva // 3.227.21
upāyo 'yaṃ mayā dṛṣṭo gamanāya nirāmayaḥ / anujñāsyati no rājā codayiṣyati cāpy uta // 3.227.22
ghoṣā dvaitavane sarve tvatpratīkṣā narādhipa / ghoṣayātrāpadeśena gamiṣyāmo na saṃśayaḥ // 3.227.23
tataḥ prahasitāḥ sarve te 'nyonyasya talān daduḥ / tad eva ca viniścitya dadṛśuḥ kurusattamam // 3.227.24
dhṛtarāṣṭraṃ tataḥ sarve dadṛśur janamejaya / pṛṣṭvā sukham atho rājñaḥ pṛṣṭvā rājñā ca bhārata // 3.228.1
tatas tair vihitaḥ pūrvaṃ samaṅgo nāma ballavaḥ / samīpasthās tadā gāvo dhṛtarāṣṭre nyavedayat // 3.228.2
anantaraṃ ca rādheyaḥ śakuniś ca viśāṃ pate / āhatuḥ pārthivaśreṣṭhaṃ dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam // 3.228.3
ramaṇīyeṣu deśeṣu ghoṣāḥ saṃprati kaurava / smāraṇāsamayaḥ prāpto vatsānām api cāṅkanam // 3.228.4
mṛgayā cocitā rājann asmin kāle sutasya te / duryodhanasya gamanaṃ tvam anujñātum arhasi // 3.228.5
mṛgayā śobhanā tāta gavāṃ ca samavekṣaṇam / viśrambhas tu na gantavyo ballavānām iti smare // 3.228.6
te tu tatra naravyāghrāḥ samīpa iti naḥ śrutam / ato nābhyanujānāmi gamanaṃ tatra vaḥ svayam // 3.228.7
chadmanā nirjitās te hi karśitāś ca mahāvane / taponityāś ca rādheya samarthāś ca mahārathāḥ // 3.228.8
dharmarājo na saṃkrudhyed bhīmasenas tv amarṣaṇaḥ / yajñasenasya duhitā teja eva tu kevalam // 3.228.9
yūyaṃ cāpy aparādhyeyur darpamohasamanvitāḥ / tato vinirdaheyus te tapasā hi samanvitāḥ // 3.228.10
atha vā sāyudhā vīrā manyunābhipariplutāḥ / sahitā baddhanistriṃśā daheyuḥ śastratejasā // 3.228.11
atha yūyaṃ bahutvāt tān ārabhadhvaṃ kathaṃ cana / anāryaṃ paramaṃ tat syād aśakyaṃ tac ca me matam // 3.228.12
uṣito hi mahābāhur indraloke dhanaṃjayaḥ / divyāny astrāṇy avāpyātha tataḥ pratyāgato vanam // 3.228.13
akṛtāstreṇa pṛthivī jitā bībhatsunā purā / kiṃ punaḥ sa kṛtāstro 'dya na hanyād vo mahārathaḥ // 3.228.14
atha vā madvacaḥ śrutvā tatra yattā bhaviṣyatha / udvignavāso viśrambhād duḥkhaṃ tatra bhaviṣyati // 3.228.15
atha vā sainikāḥ ke cid apakuryur yudhiṣṭhire / tad abuddhikṛtaṃ karma doṣam utpādayec ca vaḥ // 3.228.16
tasmād gacchantu puruṣāḥ smāraṇāyāptakāriṇaḥ / na svayaṃ tatra gamanaṃ rocaye tava bhārata // 3.228.17
dharmajñaḥ pāṇḍavo jyeṣṭhaḥ pratijñātaṃ ca saṃsadi / tena dvādaśa varṣāṇi vastavyānīti bhārata // 3.228.18
anuvṛttāś ca te sarve pāṇḍavā dharmacāriṇaḥ / yudhiṣṭhiraś ca kaunteyo na naḥ kopaṃ kariṣyati // 3.228.19
mṛgayāṃ caiva no gantum icchā saṃvardhate bhṛśam / smāraṇaṃ ca cikīrṣāmo na tu pāṇḍavadarśanam // 3.228.20
na cānāryasamācāraḥ kaś cit tatra bhaviṣyati / na ca tatra gamiṣyāmo yatra teṣāṃ pratiśrayaḥ // 3.228.21
evam uktaḥ śakuninā dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ / duryodhanaṃ sahāmātyam anujajñe na kāmataḥ // 3.228.22
anujñātas tu gāndhāriḥ karṇena sahitas tadā / niryayau bharataśreṣṭho balena mahatā vṛtaḥ // 3.228.23
duḥśāsanena ca tathā saubalena ca devinā / saṃvṛto bhrātṛbhiś cānyaiḥ strībhiś cāpi sahasraśaḥ // 3.228.24
taṃ niryāntaṃ mahābāhuṃ draṣṭuṃ dvaitavanaṃ saraḥ / paurāś cānuyayuḥ sarve sahadārā vanaṃ ca tat // 3.228.25
aṣṭau rathasahasrāṇi trīṇi nāgāyutāni ca / pattayo bahusāhasrā hayāś ca navatiḥ śatāḥ // 3.228.26
śakaṭāpaṇaveśyāś ca vaṇijo bandinas tathā / narāś ca mṛgayāśīlāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.228.27
tataḥ prayāṇe nṛpateḥ sumahān abhavat svanaḥ / prāvṛṣīva mahāvāyor uddhatasya viśāṃ pate // 3.228.28
gavyūtimātre nyavasad rājā duryodhanas tadā / prayāto vāhanaiḥ sarvais tato dvaitavanaṃ saraḥ // 3.228.29
atha duryodhano rājā tatra tatra vane vasan / jagāma ghoṣān abhitas tatra cakre niveśanam // 3.229.1
ramaṇīye samājñāte sodake samahīruhe / deśe sarvaguṇopete cakrur āvasathaṃ narāḥ // 3.229.2
tathaiva tatsamīpasthān pṛthagāvasathān bahūn / karṇasya śakuneś caiva bhrātṝṇāṃ caiva sarvaśaḥ // 3.229.3
dadarśa sa tadā gāvaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ / aṅkair lakṣaiś ca tāḥ sarvā lakṣayām āsa pārthivaḥ // 3.229.4
aṅkayām āsa vatsāṃś ca jajñe copasṛtās tv api / bālavatsāś ca yā gāvaḥ kālayām āsa tā api // 3.229.5
atha sa smāraṇaṃ kṛtvā lakṣayitvā trihāyanān / vṛto gopālakaiḥ prīto vyaharat kurunandanaḥ // 3.229.6
sa ca paurajanaḥ sarvaḥ sainikāś ca sahasraśaḥ / yathopajoṣaṃ cikrīḍur vane tasmin yathāmarāḥ // 3.229.7
tato gopāḥ pragātāraḥ kuśalā nṛttavādite / dhārtarāṣṭram upātiṣṭhan kanyāś caiva svalaṃkṛtāḥ // 3.229.8
sa strīgaṇavṛto rājā prahṛṣṭaḥ pradadau vasu / tebhyo yathārham annāni pānāni vividhāni ca // 3.229.9
tatas te sahitāḥ sarve tarakṣūn mahiṣān mṛgān / gavayarkṣavarāhāṃś ca samantāt paryakālayan // 3.229.10
sa tāñ śarair vinirbhindan gajān badhnan mahāvane / ramaṇīyeṣu deśeṣu grāhayām āsa vai mṛgān // 3.229.11
gorasān upayuñjāna upabhogāṃś ca bhārata / paśyan suramaṇīyāni puṣpitāni vanāni ca // 3.229.12
mattabhramarajuṣṭāni barhiṇābhirutāni ca / agacchad ānupūrvyeṇa puṇyaṃ dvaitavanaṃ saraḥ // 3.229.13
ṛddhyā paramayā yukto mahendra iva vajrabhṛt // 3.229.13.2
yadṛcchayā ca tadaho dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / īje rājarṣiyajñena sadyaskena viśāṃ pate // 3.229.14
divyena vidhinā rājā vanyena kurusattamaḥ // 3.229.14.2
kṛtvā niveśam abhitaḥ sarasas tasya kauravaḥ / draupadyā sahito dhīmān dharmapatnyā narādhipaḥ // 3.229.15
tato duryodhanaḥ preṣyān ādideśa sahānujaḥ / ākrīḍāvasathāḥ kṣipraṃ kriyantām iti bhārata // 3.229.16
te tathety eva kauravyam uktvā vacanakāriṇaḥ / cikīrṣantas tadākrīḍāñ jagmur dvaitavanaṃ saraḥ // 3.229.17
senāgraṃ dhārtarāṣṭrasya prāptaṃ dvaitavanaṃ saraḥ / praviśantaṃ vanadvāri gandharvāḥ samavārayan // 3.229.18
tatra gandharvarājo vai pūrvam eva viśāṃ pate / kuberabhavanād rājann ājagāma gaṇāvṛtaḥ // 3.229.19
gaṇair apsarasāṃ caiva tridaśānāṃ tathātmajaiḥ / vihāraśīlaḥ krīḍārthaṃ tena tat saṃvṛtaṃ saraḥ // 3.229.20
tena tat saṃvṛtaṃ dṛṣṭvā te rājaparicārakāḥ / pratijagmus tato rājan yatra duryodhano nṛpaḥ // 3.229.21
sa tu teṣāṃ vacaḥ śrutvā sainikān yuddhadurmadān / preṣayām āsa kauravya utsārayata tān iti // 3.229.22
tasya tad vacanaṃ śrutvā rājñaḥ senāgrayāyinaḥ / saro dvaitavanaṃ gatvā gandharvān idam abruvan // 3.229.23
rājā duryodhano nāma dhṛtarāṣṭrasuto balī / vijihīrṣur ihāyāti tadartham apasarpata // 3.229.24
evam uktās tu gandharvāḥ prahasanto viśāṃ pate / pratyabruvaṃs tān puruṣān idaṃ suparuṣaṃ vacaḥ // 3.229.25
na cetayati vo rājā mandabuddhiḥ suyodhanaḥ / yo 'smān ājñāpayaty evaṃ vaśyān iva divaukasaḥ // 3.229.26
yūyaṃ mumūrṣavaś cāpi mandaprajñā na saṃśayaḥ / ye tasya vacanād evam asmān brūta vicetasaḥ // 3.229.27
gacchata tvaritāḥ sarve yatra rājā sa kauravaḥ / dveṣyaṃ mādyaiva gacchadhvaṃ dharmarājaniveśanam // 3.229.28
evam uktās tu gandharvai rājñaḥ senāgrayāyinaḥ / saṃprādravan yato rājā dhṛtarāṣṭrasuto 'bhavat // 3.229.29
tatas te sahitāḥ sarve duryodhanam upāgaman / abruvaṃś ca mahārāja yad ūcuḥ kauravaṃ prati // 3.230.1
gandharvair vārite sainye dhārtarāṣṭraḥ pratāpavān / amarṣapūrṇaḥ sainyāni pratyabhāṣata bhārata // 3.230.2
śāsatainān adharmajñān mama vipriyakāriṇaḥ / yadi prakrīḍito devaiḥ sarvaiḥ saha śatakratuḥ // 3.230.3
duryodhanavacaḥ śrutvā dhārtarāṣṭrā mahābalāḥ / sarva evābhisaṃnaddhā yodhāś cāpi sahasraśaḥ // 3.230.4
tataḥ pramathya gandharvāṃs tad vanaṃ viviśur balāt / siṃhanādena mahatā pūrayanto diśo daśa // 3.230.5
tato 'parair avāryanta gandharvaiḥ kurusainikāḥ / te vāryamāṇā gandharvaiḥ sāmnaiva vasudhādhipa // 3.230.6
tān anādṛtya gandharvāṃs tad vanaṃ viviśur mahat // 3.230.6.2
yadā vācā na tiṣṭhanti dhārtarāṣṭrāḥ sarājakāḥ / tatas te khecarāḥ sarve citrasene nyavedayan // 3.230.7
gandharvarājas tān sarvān abravīt kauravān prati / anāryāñ śāsatety evaṃ citraseno 'tyamarṣaṇaḥ // 3.230.8
anujñātās tu gandharvāś citrasenena bhārata / pragṛhītāyudhāḥ sarve dhārtarāṣṭrān abhidravan // 3.230.9
tān dṛṣṭvā patataḥ śīghrān gandharvān udyatāyudhān / sarve te prādravan saṃkhye dhārtarāṣṭrasya paśyataḥ // 3.230.10
tān dṛṣṭvā dravataḥ sarvān dhārtarāṣṭrān parāṅmukhān / vaikartanas tadā vīro nāsīt tatra parāṅmukhaḥ // 3.230.11
āpatantīṃ tu saṃprekṣya gandharvāṇāṃ mahācamūm / mahatā śaravarṣeṇa rādheyaḥ pratyavārayat // 3.230.12
kṣuraprair viśikhair bhallair vatsadantais tathāyasaiḥ / gandharvāñ śataśo 'bhyaghnaṃl laghutvāt sūtanandanaḥ // 3.230.13
pātayann uttamāṅgāni gandharvāṇāṃ mahārathaḥ / kṣaṇena vyadhamat sarvāṃ citrasenasya vāhinīm // 3.230.14
te vadhyamānā gandharvāḥ sūtaputreṇa dhīmatā / bhūya evābhyavartanta śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.230.15
gandharvabhūtā pṛthivī kṣaṇena samapadyata / āpatadbhir mahāvegaiś citrasenasya sainikaiḥ // 3.230.16
atha duryodhano rājā śakuniś cāpi saubalaḥ / duḥśāsano vikarṇaś ca ye cānye dhṛtarāṣṭrajāḥ // 3.230.17
nyahanaṃs tat tadā sainyaṃ rathair garuḍanisvanaiḥ // 3.230.17.2
bhūyaś ca yodhayām āsuḥ kṛtvā karṇam athāgrataḥ / mahatā rathaghoṣeṇa hayacāreṇa cāpy uta // 3.230.18
vaikartanaṃ parīpsanto gandharvān samavārayan // 3.230.18.2
tataḥ saṃnyapatan sarve gandharvāḥ kauravaiḥ saha / tadā sutumulaṃ yuddham abhaval lomaharṣaṇam // 3.230.19
tatas te mṛdavo 'bhūvan gandharvāḥ śarapīḍitāḥ / uccukruśuś ca kauravyā gandharvān prekṣya pīḍitān // 3.230.20
gandharvāṃs trāsitān dṛṣṭvā citraseno 'tyamarṣaṇaḥ / utpapātāsanāt kruddho vadhe teṣāṃ samāhitaḥ // 3.230.21
tato māyāstram āsthāya yuyudhe citramārgavit / tayāmuhyanta kauravyāś citrasenasya māyayā // 3.230.22
ekaiko hi tadā yodho dhārtarāṣṭrasya bhārata / paryavartata gandharvair daśabhir daśabhiḥ saha // 3.230.23
tataḥ saṃpīḍyamānās te balena mahatā tadā / prādravanta raṇe bhītā yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 3.230.24
bhajyamāneṣv anīkeṣu dhārtarāṣṭreṣu sarvaśaḥ / karṇo vaikartano rājaṃs tasthau girir ivācalaḥ // 3.230.25
duryodhanaś ca karṇaś ca śakuniś cāpi saubalaḥ / gandharvān yodhayāṃ cakruḥ samare bhṛśavikṣatāḥ // 3.230.26
sarva eva tu gandharvāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ / jighāṃsamānāḥ sahitāḥ karṇam abhyadravan raṇe // 3.230.27
asibhiḥ paṭṭiśaiḥ śūlair gadābhiś ca mahābalāḥ / sūtaputraṃ jighāṃsantaḥ samantāt paryavārayan // 3.230.28
anye 'sya yugam acchindan dhvajam anye nyapātayan / īṣām anye hayān anye sūtam anye nyapātayan // 3.230.29
anye chatraṃ varūthaṃ ca bandhuraṃ ca tathāpare / gandharvā bahusāhasrāḥ khaṇḍaśo 'bhyahanan ratham // 3.230.30
tato rathād avaplutya sūtaputro 'sicarmabhṛt / vikarṇaratham āsthāya mokṣāyāśvān acodayat // 3.230.31
gandharvais tu mahārāja bhagne karṇe mahārathe / saṃprādravac camūḥ sarvā dhārtarāṣṭrasya paśyataḥ // 3.231.1
tān dṛṣṭvā dravataḥ sarvān dhārtarāṣṭrān parāṅmukhān / duryodhano mahārāja nāsīt tatra parāṅmukhaḥ // 3.231.2
tām āpatantīṃ saṃprekṣya gandharvāṇāṃ mahācamūm / mahatā śaravarṣeṇa so 'bhyavarṣad ariṃdamaḥ // 3.231.3
acintya śaravarṣaṃ tu gandharvās tasya taṃ ratham / duryodhanaṃ jighāṃsantaḥ samantāt paryavārayan // 3.231.4
yugam īṣāṃ varūthaṃ ca tathaiva dhvajasārathī / aśvāṃs triveṇuṃ talpaṃ ca tilaśo 'bhyahanan ratham // 3.231.5
duryodhanaṃ citraseno virathaṃ patitaṃ bhuvi / abhidrutya mahābāhur jīvagrāham athāgrahīt // 3.231.6
tasmin gṛhīte rājendra sthitaṃ duḥśāsanaṃ rathe / paryagṛhṇanta gandharvāḥ parivārya samantataḥ // 3.231.7
viviṃśatiṃ citrasenam ādāyānye pradudruvuḥ / vindānuvindāv apare rājadārāṃś ca sarvaśaḥ // 3.231.8
sainyās tu dhārtarāṣṭrasya gandharvaiḥ samabhidrutāḥ / pūrvaṃ prabhagnaiḥ sahitāḥ pāṇḍavān abhyayus tadā // 3.231.9
śakaṭāpaṇaveśyāś ca yānayugyaṃ ca sarvaśaḥ / śaraṇaṃ pāṇḍavāñ jagmur hriyamāṇe mahīpatau // 3.231.10
priyadarśano mahābāhur dhārtarāṣṭro mahābalaḥ / gandharvair hriyate rājā pārthās tam anudhāvata // 3.231.11
duḥśāsano durviṣaho durmukho durjayas tathā / baddhvā hriyante gandharvai rājadārāś ca sarvaśaḥ // 3.231.12
iti duryodhanāmātyāḥ krośanto rājagṛddhinaḥ / ārtā dīnasvarāḥ sarve yudhiṣṭhiram upāgaman // 3.231.13
tāṃs tathā vyathitān dīnān bhikṣamāṇān yudhiṣṭhiram / vṛddhān duryodhanāmātyān bhīmaseno 'bhyabhāṣata // 3.231.14
anyathā vartamānānām artho jāto 'yam anyathā / asmābhir yad anuṣṭheyaṃ gandharvais tad anuṣṭhitam // 3.231.15
durmantritam idaṃ tāta rājño durdyūtadevinaḥ / dveṣṭāram anye klībasya pātayantīti naḥ śrutam // 3.231.16
tad idaṃ kṛtaṃ naḥ pratyakṣaṃ gandharvair atimānuṣam / diṣṭyā loke pumān asti kaś cid asmatpriye sthitaḥ // 3.231.17
yenāsmākaṃ hṛto bhāra āsīnānāṃ sukhāvahaḥ // 3.231.17.2
śītavātātapasahāṃs tapasā caiva karśitān / samastho viṣamasthān hi draṣṭum icchati durmatiḥ // 3.231.18
adharmacāriṇas tasya kauravyasya durātmanaḥ / ye śīlam anuvartante te paśyanti parābhavam // 3.231.19
adharmo hi kṛtas tena yenaitad upaśikṣitam / anṛśaṃsās tu kaunteyās tasyādhyakṣān bravīmi vaḥ // 3.231.20
evaṃ bruvāṇaṃ kaunteyaṃ bhīmasenam amarṣaṇam / na kālaḥ paruṣasyāyam iti rājābhyabhāṣata // 3.231.21
asmān abhigatāṃs tāta bhayārtāñ śaraṇaiṣiṇaḥ / kauravān viṣamaprāptān kathaṃ brūyās tvam īdṛśam // 3.232.1
bhavanti bhedā jñātīnāṃ kalahāś ca vṛkodara / prasaktāni ca vairāṇi jñātidharmo na naśyati // 3.232.2
yadā tu kaś cij jñātīnāṃ bāhyaḥ prārthayate kulam / na marṣayanti tat santo bāhyenābhipramarṣaṇam // 3.232.3
jānāti hy eṣa durbuddhir asmān iha ciroṣitān / sa eṣa paribhūyāsmān akārṣīd idam apriyam // 3.232.4
duryodhanasya grahaṇād gandharveṇa balād raṇe / strīṇāṃ bāhyābhimarśāc ca hataṃ bhavati naḥ kulam // 3.232.5
śaraṇaṃ ca prapannānāṃ trāṇārthaṃ ca kulasya naḥ / uttiṣṭhadhvaṃ naravyāghrāḥ sajjībhavata māciram // 3.232.6
arjunaś ca yamau caiva tvaṃ ca bhīmāparājitaḥ / mokṣayadhvaṃ dhārtarāṣṭraṃ hriyamāṇaṃ suyodhanam // 3.232.7
ete rathā naravyāghrāḥ sarvaśastrasamanvitāḥ / indrasenādibhiḥ sūtaiḥ saṃyatāḥ kanakadhvajāḥ // 3.232.8
etān āsthāya vai tāta gandharvān yoddhum āhave / suyodhanasya mokṣāya prayatadhvam atandritāḥ // 3.232.9
ya eva kaś cid rājanyaḥ śaraṇārtham ihāgatam / paraṃ śaktyābhirakṣeta kiṃ punas tvaṃ vṛkodara // 3.232.10
ka ihānyo bhavet trāṇam abhidhāveti coditaḥ / prāñjaliṃ śaraṇāpannaṃ dṛṣṭvā śatrum api dhruvam // 3.232.11
varapradānaṃ rājyaṃ ca putrajanma ca pāṇḍava / śatroś ca mokṣaṇaṃ kleśāt trīṇi caikaṃ ca tat samam // 3.232.12
kiṃ hy abhyadhikam etasmād yad āpannaḥ suyodhanaḥ / tvadbāhubalam āśritya jīvitaṃ parimārgati // 3.232.13
svayam eva pradhāveyaṃ yadi na syād vṛkodara / vitato 'yaṃ kratur vīra na hi me 'tra vicāraṇā // 3.232.14
sāmnaiva tu yathā bhīma mokṣayethāḥ suyodhanam / tathā sarvair upāyais tvaṃ yatethāḥ kurunandana // 3.232.15
na sāmnā pratipadyeta yadi gandharvarāḍ asau / parākrameṇa mṛdunā mokṣayethāḥ suyodhanam // 3.232.16
athāsau mṛduyuddhena na muñced bhīma kauravān / sarvopāyair vimocyās te nigṛhya paripanthinaḥ // 3.232.17
etāvad dhi mayā śakyaṃ saṃdeṣṭuṃ vai vṛkodara / vaitāne karmaṇi tate vartamāne ca bhārata // 3.232.18
ajātaśatror vacanaṃ tac chrutvā tu dhanaṃjayaḥ / pratijajñe guror vākyaṃ kauravāṇāṃ vimokṣaṇam // 3.232.19
yadi sāmnā na mokṣyanti gandharvā dhṛtarāṣṭrajān / adya gandharvarājasya bhūmiḥ pāsyati śoṇitam // 3.232.20
arjunasya tu tāṃ śrutvā pratijñāṃ satyavādinaḥ / kauravāṇāṃ tadā rājan punaḥ pratyāgataṃ manaḥ // 3.232.21
yudhiṣṭhiravacaḥ śrutvā bhīmasenapurogamāḥ / prahṛṣṭavadanāḥ sarve samuttasthur nararṣabhāḥ // 3.233.1
abhedyāni tataḥ sarve samanahyanta bhārata / jāmbūnadavicitrāṇi kavacāni mahārathāḥ // 3.233.2
te daṃśitā rathaiḥ sarve dhvajinaḥ saśarāsanāḥ / pāṇḍavāḥ pratyadṛśyanta jvalitā iva pāvakāḥ // 3.233.3
tān rathān sādhu saṃpannān saṃyuktāñ javanair hayaiḥ / āsthāya rathaśārdūlāḥ śīghram eva yayus tataḥ // 3.233.4
tataḥ kauravasainyānāṃ prādurāsīn mahāsvanaḥ / prayātān sahitān dṛṣṭvā pāṇḍuputrān mahārathān // 3.233.5
jitakāśinaś ca khacarās tvaritāś ca mahārathāḥ / kṣaṇenaiva vane tasmin samājagmur abhītavat // 3.233.6
nyavartanta tataḥ sarve gandharvā jitakāśinaḥ / dṛṣṭvā rathagatān vīrān pāṇḍavāṃś caturo raṇe // 3.233.7
tāṃs tu vibhrājato dṛṣṭvā lokapālān ivodyatān / vyūḍhānīkā vyatiṣṭhanta gandhamādanavāsinaḥ // 3.233.8
rājñas tu vacanaṃ śrutvā dharmarājasya dhīmataḥ / krameṇa mṛdunā yuddham upakrāmanta bhārata // 3.233.9
na tu gandharvarājasya sainikā mandacetasaḥ / śakyante mṛdunā śreyaḥ pratipādayituṃ tadā // 3.233.10
tatas tān yudhi durdharṣaḥ savyasācī paraṃtapaḥ / sāntvapūrvam idaṃ vākyam uvāca khacarān raṇe // 3.233.11
naitad gandharvarājasya yuktaṃ karma jugupsitam / paradārābhimarśaś ca mānuṣaiś ca samāgamaḥ // 3.233.12
utsṛjadhvaṃ mahāvīryān dhṛtarāṣṭrasutān imān / dārāṃś caiṣāṃ vimuñcadhvaṃ dharmarājasya śāsanāt // 3.233.13
evam uktās tu gandharvāḥ pāṇḍavena yaśasvinā / utsmayantas tadā pārtham idaṃ vacanam abruvan // 3.233.14
ekasyaiva vayaṃ tāta kuryāma vacanaṃ bhuvi / yasya śāsanam ājñāya carāma vigatajvarāḥ // 3.233.15
tenaikena yathādiṣṭaṃ tathā vartāma bhārata / na śāstā vidyate 'smākam anyas tasmāt sureśvarāt // 3.233.16
evam uktas tu gandharvaiḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ / gandharvān punar evedaṃ vacanaṃ pratyabhāṣata // 3.233.17
yadi sāmnā na mokṣadhvaṃ gandharvā dhṛtarāṣṭrajam / mokṣayiṣyāmi vikramya svayam eva suyodhanam // 3.233.18
evam uktvā tataḥ pārthaḥ savyasācī dhanaṃjayaḥ / sasarja niśitān bāṇān khacarān khacarān prati // 3.233.19
tathaiva śaravarṣeṇa gandharvās te balotkaṭāḥ / pāṇḍavān abhyavartanta pāṇḍavāś ca divaukasaḥ // 3.233.20
tataḥ sutumulaṃ yuddhaṃ gandharvāṇāṃ tarasvinām / babhūva bhīmavegānāṃ pāṇḍavānāṃ ca bhārata // 3.233.21
tato divyāstrasaṃpannā gandharvā hemamālinaḥ / visṛjantaḥ śarān dīptān samantāt paryavārayan // 3.234.1
catvāraḥ pāṇḍavā vīrā gandharvāś ca sahasraśaḥ / raṇe saṃnyapatan rājaṃs tad adbhutam ivābhavat // 3.234.2
yathā karṇasya ca ratho dhārtarāṣṭrasya cobhayoḥ / gandharvaiḥ śataśaś chinnau tathā teṣāṃ pracakrire // 3.234.3
tān samāpatato rājan gandharvāñ śataśo raṇe / pratyagṛhṇan naravyāghrāḥ śaravarṣair anekaśaḥ // 3.234.4
avakīryamāṇāḥ khagamāḥ śaravarṣaiḥ samantataḥ / na śekuḥ pāṇḍuputrāṇāṃ samīpe parivartitum // 3.234.5
abhikruddhān abhiprekṣya gandharvān arjunas tadā / lakṣayitvātha divyāni mahāstrāṇy upacakrame // 3.234.6
sahasrāṇāṃ sahasraṃ sa prāhiṇod yamasādanam / āgneyenārjunaḥ saṃkhye gandharvāṇāṃ balotkaṭaḥ // 3.234.7
tathā bhīmo maheṣvāsaḥ saṃyuge balināṃ varaḥ / gandharvāñ śataśo rājañ jaghāna niśitaiḥ śaraiḥ // 3.234.8
mādrīputrāv api tathā yudhyamānau balotkaṭau / parigṛhyāgrato rājañ jaghnatuḥ śataśaḥ parān // 3.234.9
te vadhyamānā gandharvā divyair astrair mahātmabhiḥ / utpetuḥ kham upādāya dhṛtarāṣṭrasutāṃs tataḥ // 3.234.10
tān utpatiṣṇūn buddhvā tu kuntīputro dhanaṃjayaḥ / mahatā śarajālena samantāt paryavārayat // 3.234.11
te baddhāḥ śarajālena śakuntā iva pañjare / vavarṣur arjunaṃ krodhād gadāśaktyṛṣṭivṛṣṭibhiḥ // 3.234.12
gadāśaktyasivṛṣṭīs tā nihatya sa mahāstravit / gātrāṇi cāhanad bhallair gandharvāṇāṃ dhanaṃjayaḥ // 3.234.13
śirobhiḥ prapatadbhiś ca caraṇair bāhubhis tathā / aśmavṛṣṭir ivābhāti pareṣām abhavad bhayam // 3.234.14
te vadhyamānā gandharvāḥ pāṇḍavena mahātmanā / bhūmiṣṭham antarikṣasthāḥ śaravarṣair avākiran // 3.234.15
teṣāṃ tu śaravarṣāṇi savyasācī paraṃtapaḥ / astraiḥ saṃvārya tejasvī gandharvān pratyavidhyata // 3.234.16
sthūṇākarṇendrajālaṃ ca sauraṃ cāpi tathārjunaḥ / āgneyaṃ cāpi saumyaṃ ca sasarja kurunandanaḥ // 3.234.17
te dahyamānā gandharvāḥ kuntīputrasya sāyakaiḥ / daiteyā iva śakreṇa viṣādam agaman param // 3.234.18
ūrdhvam ākramamāṇāś ca śarajālena vāritāḥ / visarpamāṇā bhallaiś ca vāryante savyasācinā // 3.234.19
gandharvāṃs trāsitān dṛṣṭvā kuntīputreṇa dhīmatā / citraseno gadāṃ gṛhya savyasācinam ādravat // 3.234.20
tasyābhipatatas tūrṇaṃ gadāhastasya saṃyuge / gadāṃ sarvāyasīṃ pārthaḥ śaraiś ciccheda saptadhā // 3.234.21
sa gadāṃ bahudhā dṛṣṭvā kṛttāṃ bāṇais tarasvinā / saṃvṛtya vidyayātmānaṃ yodhayām āsa pāṇḍavam // 3.234.22
astrāṇi tasya divyāni yodhayām āsa khe sthitaḥ // 3.234.22.2
gandharvarājo balavān māyayāntarhitas tadā / antarhitaṃ samālakṣya praharantam athārjunaḥ // 3.234.23
tāḍayām āsa khacarair divyāstrapratimantritaiḥ // 3.234.23.2
antardhānavadhaṃ cāsya cakre kruddho 'rjunas tadā / śabdavedhyam upāśritya bahurūpo dhanaṃjayaḥ // 3.234.24
sa vadhyamānas tair astrair arjunena mahātmanā / athāsya darśayām āsa tadātmānaṃ priyaḥ sakhā // 3.234.25
citrasenam athālakṣya sakhāyaṃ yudhi durbalam / saṃjahārāstram atha tat prasṛṣṭaṃ pāṇḍavarṣabhaḥ // 3.234.26
dṛṣṭvā tu pāṇḍavāḥ sarve saṃhṛtāstraṃ dhanaṃjayam / saṃjahruḥ pradrutān aśvāñ śaravegān dhanūṃṣi ca // 3.234.27
citrasenaś ca bhīmaś ca savyasācī yamāv api / pṛṣṭvā kauśalam anyonyaṃ ratheṣv evāvatasthire // 3.234.28
tato 'rjunaś citrasenaṃ prahasann idam abravīt / madhye gandharvasainyānāṃ maheṣvāso mahādyutiḥ // 3.235.1
kiṃ te vyavasitaṃ vīra kauravāṇāṃ vinigrahe / kimarthaṃ ca sadāro 'yaṃ nigṛhītaḥ suyodhanaḥ // 3.235.2
vidito 'yam abhiprāyas tatrasthena mahātmanā / duryodhanasya pāpasya karṇasya ca dhanaṃjaya // 3.235.3
vanasthān bhavato jñātvā kliśyamānān anarhavat / ime 'vahasituṃ prāptā draupadīṃ ca yaśasvinīm // 3.235.4
jñātvā cikīrṣitaṃ caiṣāṃ mām uvāca sureśvaraḥ / gaccha duryodhanaṃ baddhvā sāmātyaṃ tvam ihānaya // 3.235.5
dhanaṃjayaś ca te rakṣyaḥ saha bhrātṛbhir āhave / sa hi priyaḥ sakhā tubhyaṃ śiṣyaś ca tava pāṇḍavaḥ // 3.235.6
vacanād devarājasya tato 'smīhāgato drutam / ayaṃ durātmā baddhaś ca gamiṣyāmi surālayam // 3.235.7
utsṛjyatāṃ citrasena bhrātāsmākaṃ suyodhanaḥ / dharmarājasya saṃdeśān mama ced icchasi priyam // 3.235.8
pāpo 'yaṃ nityasaṃduṣṭo na vimokṣaṇam arhati / pralabdhā dharmarājasya kṛṣṇāyāś ca dhanaṃjaya // 3.235.9
nedaṃ cikīrṣitaṃ tasya kuntīputro mahāvrataḥ / jānāti dharmarājo hi śrutvā kuru yathecchasi // 3.235.10
te sarva eva rājānam abhijagmur yudhiṣṭhiram / abhigamya ca tat sarvaṃ śaśaṃsus tasya duṣkṛtam // 3.235.11
ajātaśatrus tac chrutvā gandharvasya vacas tadā / mokṣayām āsa tān sarvān gandharvān praśaśaṃsa ca // 3.235.12
diṣṭyā bhavadbhir balibhiḥ śaktaiḥ sarvair na hiṃsitaḥ / durvṛtto dhārtarāṣṭro 'yaṃ sāmātyajñātibāndhavaḥ // 3.235.13
upakāro mahāṃs tāta kṛto 'yaṃ mama khecarāḥ / kulaṃ na paribhūtaṃ me mokṣeṇāsya durātmanaḥ // 3.235.14
ājñāpayadhvam iṣṭāni prīyāmo darśanena vaḥ / prāpya sarvān abhiprāyāṃs tato vrajata māciram // 3.235.15
anujñātās tu gandharvāḥ pāṇḍuputreṇa dhīmatā / sahāpsarobhiḥ saṃhṛṣṭāś citrasenamukhā yayuḥ // 3.235.16
devarāḍ api gandharvān mṛtāṃs tān samajīvayat / divyenāmṛtavarṣeṇa ye hatāḥ kauravair yudhi // 3.235.17
jñātīṃs tān avamucyātha rājadārāṃś ca sarvaśaḥ / kṛtvā ca duṣkaraṃ karma prītiyuktāś ca pāṇḍavāḥ // 3.235.18
sastrīkumāraiḥ kurubhiḥ pūjyamānā mahārathāḥ / babhrājire mahātmānaḥ kurumadhye yathāgnayaḥ // 3.235.19
tato duryodhanaṃ mucya bhrātṛbhiḥ sahitaṃ tadā / yudhiṣṭhiraḥ sapraṇayam idaṃ vacanam abravīt // 3.235.20
mā sma tāta punaḥ kārṣīr īdṛśaṃ sāhasaṃ kva cit / na hi sāhasakartāraḥ sukham edhanti bhārata // 3.235.21
svastimān sahitaḥ sarvair bhrātṛbhiḥ kurunandana / gṛhān vraja yathākāmaṃ vaimanasyaṃ ca mā kṛthāḥ // 3.235.22
pāṇḍavenābhyanujñāto rājā duryodhanas tadā / vidīryamāṇo vrīḍena jagāma nagaraṃ prati // 3.235.23
tasmin gate kauraveye kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bhrātṛbhiḥ sahito vīraḥ pūjyamāno dvijātibhiḥ // 3.235.24
tapodhanaiś ca taiḥ sarvair vṛtaḥ śakra ivāmaraiḥ / vane dvaitavane tasmin vijahāra mudā yutaḥ // 3.235.25
śatrubhir jitabaddhasya pāṇḍavaiś ca mahātmabhiḥ / mokṣitasya yudhā paścān mānasthasya durātmanaḥ // 3.236.1
katthanasyāvaliptasya garvitasya ca nityaśaḥ / sadā ca pauruṣaudāryaiḥ pāṇḍavān avamanyataḥ // 3.236.2
duryodhanasya pāpasya nityāhaṃkāravādinaḥ / praveśo hāstinapure duṣkaraḥ pratibhāti me // 3.236.3
tasya lajjānvitasyaiva śokavyākulacetasaḥ / praveśaṃ vistareṇa tvaṃ vaiśaṃpāyana kīrtaya // 3.236.4
dharmarājanisṛṣṭas tu dhārtarāṣṭraḥ suyodhanaḥ / lajjayādhomukhaḥ sīdann upāsarpat suduḥkhitaḥ // 3.236.5
svapuraṃ prayayau rājā caturaṅgabalānugaḥ / śokopahatayā buddhyā cintayānaḥ parābhavam // 3.236.6
vimucya pathi yānāni deśe suyavasodake / saṃniviṣṭaḥ śubhe ramye bhūmibhāge yathepsitam // 3.236.7
hastyaśvarathapādātaṃ yathāsthānaṃ nyaveśayat // 3.236.7.2
athopaviṣṭaṃ rājānaṃ paryaṅke jvalanaprabhe / upaplutaṃ yathā somaṃ rāhuṇā rātrisaṃkṣaye // 3.236.8
upagamyābravīt karṇo duryodhanam idaṃ tadā // 3.236.8.2
diṣṭyā jīvasi gāndhāre diṣṭyā naḥ saṃgamaḥ punaḥ / diṣṭyā tvayā jitāś caiva gandharvāḥ kāmarūpiṇaḥ // 3.236.9
diṣṭyā samagrān paśyāmi bhrātṝṃs te kurunandana / vijigīṣūn raṇān muktān nirjitārīn mahārathān // 3.236.10
ahaṃ tv abhidrutaḥ sarvair gandharvaiḥ paśyatas tava / nāśaknuvaṃ sthāpayituṃ dīryamāṇāṃ svavāhinīm // 3.236.11
śarakṣatāṅgaś ca bhṛśaṃ vyapayāto 'bhipīḍitaḥ / idaṃ tv atyadbhutaṃ manye yad yuṣmān iha bhārata // 3.236.12
ariṣṭān akṣatāṃś cāpi sadāradhanavāhanān / vimuktān saṃprapaśyāmi tasmād yuddhād amānuṣāt // 3.236.13
naitasya kartā loke 'smin pumān vidyeta bhārata / yatkṛtaṃ te mahārāja saha bhrātṛbhir āhave // 3.236.14
evam uktas tu karṇena rājā duryodhanas tadā / uvācāvākśirā rājan bāṣpagadgadayā girā // 3.236.15
ajānatas te rādheya nābhyasūyāmy ahaṃ vacaḥ / jānāsi tvaṃ jitāñ śatrūn gandharvāṃs tejasā mayā // 3.237.1
āyodhitās tu gandharvāḥ suciraṃ sodarair mama / mayā saha mahābāho kṛtaś cobhayataḥ kṣayaḥ // 3.237.2
māyādhikās tv ayudhyanta yadā śūrā viyadgatāḥ / tadā no nasamaṃ yuddham abhavat saha khecaraiḥ // 3.237.3
parājayaṃ ca prāptāḥ sma raṇe bandhanam eva ca / sabhṛtyāmātyaputrāś ca sadāradhanavāhanāḥ // 3.237.4
uccair ākāśamārgeṇa hriyāmas taiḥ suduḥkhitāḥ // 3.237.4.2
atha naḥ sainikāḥ ke cid amātyāś ca mahārathān / upagamyābruvan dīnāḥ pāṇḍavāñ śaraṇapradān // 3.237.5
eṣa duryodhano rājā dhārtarāṣṭraḥ sahānujaḥ / sāmātyadāro hriyate gandharvair divam āsthitaiḥ // 3.237.6
taṃ mokṣayata bhadraṃ vaḥ sahadāraṃ narādhipam / parāmarśo mā bhaviṣyat kurudāreṣu sarvaśaḥ // 3.237.7
evam ukte tu dharmātmā jyeṣṭhaḥ pāṇḍusutas tadā / prasādya sodarān sarvān ājñāpayata mokṣaṇe // 3.237.8
athāgamya tam uddeśaṃ pāṇḍavāḥ puruṣarṣabhāḥ / sāntvapūrvam ayācanta śaktāḥ santo mahārathāḥ // 3.237.9
yadā cāsmān na mumucur gandharvāḥ sāntvitā api / tato 'rjunaś ca bhīmaś ca yamajau ca balotkaṭau // 3.237.10
mumucuḥ śaravarṣāṇi gandharvān pratyanekaśaḥ // 3.237.10.2
atha sarve raṇaṃ muktvā prayātāḥ khacarā divam / asmān evābhikarṣanto dīnān muditamānasāḥ // 3.237.11
tataḥ samantāt paśyāmi śarajālena veṣṭitam / amānuṣāṇi cāstrāṇi prayuñjānaṃ dhanaṃjayam // 3.237.12
samāvṛtā diśo dṛṣṭvā pāṇḍavena śitaiḥ śaraiḥ / dhanaṃjayasakhātmānaṃ darśayām āsa vai tadā // 3.237.13
citrasenaḥ pāṇḍavena samāśliṣya paraṃtapaḥ / kuśalaṃ paripapraccha taiḥ pṛṣṭaś cāpy anāmayam // 3.237.14
te sametya tathānyonyaṃ saṃnāhān vipramucya ca / ekībhūtās tato vīrā gandharvāḥ saha pāṇḍavaiḥ // 3.237.15
apūjayetām anyonyaṃ citrasenadhanaṃjayau // 3.237.15.2
citrasenaṃ samāgamya prahasann arjunas tadā / idaṃ vacanam aklībam abravīt paravīrahā // 3.238.1
bhrātṝn arhasi no vīra moktuṃ gandharvasattama / anarhā dharṣaṇaṃ hīme jīvamāneṣu pāṇḍuṣu // 3.238.2
evam uktas tu gandharvaḥ pāṇḍavena mahātmanā / uvāca yat karṇa vayaṃ mantrayanto vinirgatāḥ // 3.238.3
draṣṭāraḥ sma sukhād dhīnān sadārān pāṇḍavān iti // 3.238.3.2
tasminn uccāryamāṇe tu gandharveṇa vacasy atha / bhūmer vivaram anvaicchaṃ praveṣṭuṃ vrīḍayānvitaḥ // 3.238.4
yudhiṣṭhiram athāgamya gandharvāḥ saha pāṇḍavaiḥ / asmaddurmantritaṃ tasmai baddhāṃś cāsmān nyavedayan // 3.238.5
strīsamakṣam ahaṃ dīno baddhaḥ śatruvaśaṃ gataḥ / yudhiṣṭhirasyopahṛtaḥ kiṃ nu duḥkham ataḥ param // 3.238.6
ye me nirākṛtā nityaṃ ripur yeṣām ahaṃ sadā / tair mokṣito 'haṃ durbuddhir dattaṃ tair jīvitaṃ ca me // 3.238.7
prāptaḥ syāṃ yady ahaṃ vīra vadhaṃ tasmin mahāraṇe / śreyas tad bhavitā mahyam evaṃbhūtaṃ na jīvitam // 3.238.8
bhaved yaśaḥ pṛthivyāṃ me khyātaṃ gandharvato vadhāt / prāptāś ca lokāḥ puṇyāḥ syur mahendrasadane 'kṣayāḥ // 3.238.9
yat tv adya me vyavasitaṃ tac chṛṇudhvaṃ nararṣabhāḥ / iha prāyam upāsiṣye yūyaṃ vrajata vai gṛhān // 3.238.10
bhrātaraś caiva me sarve prayāntv adya puraṃ prati // 3.238.10.2
karṇaprabhṛtayaś caiva suhṛdo bāndhavāś ca ye / duḥśāsanaṃ puraskṛtya prayāntv adya puraṃ prati // 3.238.11
na hy ahaṃ pratiyāsyāmi puraṃ śatrunirākṛtaḥ / śatrumānāpaho bhūtvā suhṛdāṃ mānakṛt tathā // 3.238.12
sa suhṛcchokado bhūtvā śatrūṇāṃ harṣavardhanaḥ / vāraṇāhvayam āsādya kiṃ vakṣyāmi janādhipam // 3.238.13
bhīṣmo droṇaḥ kṛpo drauṇir viduraḥ saṃjayas tathā / bāhlīkaḥ somadattaś ca ye cānye vṛddhasaṃmatāḥ // 3.238.14
brāhmaṇāḥ śreṇimukhyāś ca tathodāsīnavṛttayaḥ / kiṃ māṃ vakṣyanti kiṃ cāpi prativakṣyāmi tān aham // 3.238.15
ripūṇāṃ śirasi sthitvā tathā vikramya corasi / ātmadoṣāt paribhraṣṭaḥ kathaṃ vakṣyāmi tān aham // 3.238.16
durvinītāḥ śriyaṃ prāpya vidyām aiśvaryam eva ca / tiṣṭhanti na ciraṃ bhadre yathāhaṃ madagarvitaḥ // 3.238.17
aho bata yathedaṃ me kaṣṭaṃ duścaritaṃ kṛtam / svayaṃ durbuddhinā mohād yena prāpto 'smi saṃśayam // 3.238.18
tasmāt prāyam upāsiṣye na hi śakṣyāmi jīvitum / cetayāno hi ko jīvet kṛcchrāc chatrubhir uddhṛtaḥ // 3.238.19
śatrubhiś cāvahasito mānī pauruṣavarjitaḥ / pāṇḍavair vikramāḍhyaiś ca sāvamānam avekṣitaḥ // 3.238.20
evaṃ cintāparigato duḥśāsanam athābravīt / duḥśāsana nibodhedaṃ vacanaṃ mama bhārata // 3.238.21
pratīccha tvaṃ mayā dattam abhiṣekaṃ nṛpo bhava / praśādhi pṛthivīṃ sphītāṃ karṇasaubalapālitām // 3.238.22
bhrātṝn pālaya visrabdhaṃ maruto vṛtrahā yathā / bāndhavās tvopajīvantu devā iva śatakratum // 3.238.23
brāhmaṇeṣu sadā vṛttiṃ kurvīthāś cāpramādataḥ / bandhūnāṃ suhṛdāṃ caiva bhavethās tvaṃ gatiḥ sadā // 3.238.24
jñātīṃś cāpy anupaśyethā viṣṇur devagaṇān iva / guravaḥ pālanīyās te gaccha pālaya medinīm // 3.238.25
nandayan suhṛdaḥ sarvāñ śātravāṃś cāvabhartsayan / kaṇṭhe cainaṃ pariṣvajya gamyatām ity uvāca ha // 3.238.26
tasya tad vacanaṃ śrutvā dīno duḥśāsano 'bravīt / aśrukaṇṭhaḥ suduḥkhārtaḥ prāñjaliḥ praṇipatya ca // 3.238.27
sagadgadam idaṃ vākyaṃ bhrātaraṃ jyeṣṭham ātmanaḥ // 3.238.27.2
prasīdety apatad bhūmau dūyamānena cetasā / duḥkhitaḥ pādayos tasya netrajaṃ jalam utsṛjan // 3.238.28
uktavāṃś ca naravyāghro naitad evaṃ bhaviṣyati / vidīryet sanagā bhūmir dyauś cāpi śakalībhavet // 3.238.29
ravir ātmaprabhāṃ jahyāt somaḥ śītāṃśutāṃ tyajet // 3.238.29.2
vāyuḥ śaighryam atho jahyād dhimavāṃś ca parivrajet / śuṣyet toyaṃ samudreṣu vahnir apy uṣṇatāṃ tyajet // 3.238.30
na cāhaṃ tvad ṛte rājan praśāseyaṃ vasuṃdharām / punaḥ punaḥ prasīdeti vākyaṃ cedam uvāca ha // 3.238.31
tvam eva naḥ kule rājā bhaviṣyasi śataṃ samāḥ // 3.238.31.2
evam uktvā sa rājendra sasvanaṃ praruroda ha / pādau saṃgṛhya mānārhau bhrātur jyeṣṭhasya bhārata // 3.238.32
tathā tau duḥkhitau dṛṣṭvā duḥśāsanasuyodhanau / abhigamya vyathāviṣṭaḥ karṇas tau pratyabhāṣata // 3.238.33
viṣīdathaḥ kiṃ kauravyau bāliśyāt prākṛtāv iva / na śokaḥ śocamānasya vinivarteta kasya cit // 3.238.34
yadā ca śocataḥ śoko vyasanaṃ nāpakarṣati / sāmarthyaṃ kiṃ tv ataḥ śoke śocamānau prapaśyathaḥ // 3.238.35
dhṛtiṃ gṛhṇīta mā śatrūñ śocantau nandayiṣyathaḥ // 3.238.35.2
kartavyaṃ hi kṛtaṃ rājan pāṇḍavais tava mokṣaṇam / nityam eva priyaṃ kāryaṃ rājño viṣayavāsibhiḥ // 3.238.36
pālyamānās tvayā te hi nivasanti gatajvarāḥ // 3.238.36.2
nārhasy evaṃgate manyuṃ kartuṃ prākṛtavad yathā / viṣaṇṇās tava sodaryās tvayi prāyaṃ samāsthite // 3.238.37
uttiṣṭha vraja bhadraṃ te samāśvāsaya sodarān // 3.238.37.2
rājann adyāvagacchāmi taveha laghusattvatām / kim atra citraṃ yad vīra mokṣitaḥ pāṇḍavair asi // 3.238.38
sadyo vaśaṃ samāpannaḥ śatrūṇāṃ śatrukarśana // 3.238.38.2
senājīvaiś ca kauravya tathā viṣayavāsibhiḥ / ajñātair yadi vā jñātaiḥ kartavyaṃ nṛpateḥ priyam // 3.238.39
prāyaḥ pradhānāḥ puruṣāḥ kṣobhayanty arivāhinīm / nigṛhyante ca yuddheṣu mokṣyante ca svasainikaiḥ // 3.238.40
senājīvāś ca ye rājñāṃ viṣaye santi mānavāḥ / taiḥ saṃgamya nṛpārthāya yatitavyaṃ yathātatham // 3.238.41
yady evaṃ pāṇḍavai rājan bhavadviṣayavāsibhiḥ / yadṛcchayā mokṣito 'dya tatra kā paridevanā // 3.238.42
na caitat sādhu yad rājan pāṇḍavās tvāṃ nṛpottama / svasenayā saṃprayāntaṃ nānuyānti sma pṛṣṭhataḥ // 3.238.43
śūrāś ca balavantaś ca saṃyugeṣv apalāyinaḥ / bhavatas te sabhāyāṃ vai preṣyatāṃ pūrvam āgatāḥ // 3.238.44
pāṇḍaveyāni ratnāni tvam adyāpy upabhuñjase / sattvasthān pāṇḍavān paśya na te prāyam upāviśan // 3.238.45
uttiṣṭha rājan bhadraṃ te na cintāṃ kartum arhasi // 3.238.45.2
avaśyam eva nṛpate rājño viṣayavāsibhiḥ / priyāṇy ācaritavyāni tatra kā paridevanā // 3.238.46
madvākyam etad rājendra yady evaṃ na kariṣyasi / sthāsyāmīha bhavatpādau śuśrūṣann arimardana // 3.238.47
notsahe jīvitum ahaṃ tvadvihīno nararṣabha / prāyopaviṣṭas tu nṛpa rājñāṃ hāsyo bhaviṣyasi // 3.238.48
evam uktas tu karṇena rājā duryodhanas tadā / naivotthātuṃ manaś cakre svargāya kṛtaniścayaḥ // 3.238.49
prāyopaviṣṭaṃ rājānaṃ duryodhanam amarṣaṇam / uvāca sāntvayan rājañ śakuniḥ saubalas tadā // 3.239.1
samyag uktaṃ hi karṇena tac chrutaṃ kaurava tvayā / mayāhṛtāṃ śriyaṃ sphītāṃ mohāt samapahāya kim // 3.239.2
tvam abuddhyā nṛpavara prāṇān utsraṣṭum icchasi // 3.239.2.2
adya cāpy avagacchāmi na vṛddhāḥ sevitās tvayā / yaḥ samutpatitaṃ harṣaṃ dainyaṃ vā na niyacchati // 3.239.3
sa naśyati śriyaṃ prāpya pātram āmam ivāmbhasi // 3.239.3.2
atibhīrum atiklībaṃ dīrghasūtraṃ pramādinam / vyasanād viṣayākrāntaṃ na bhajanti nṛpaṃ śriyaḥ // 3.239.4
satkṛtasya hi te śoko viparīte kathaṃ bhavet / mā kṛtaṃ śobhanaṃ pārthaiḥ śokam ālambya nāśaya // 3.239.5
yatra harṣas tvayā kāryaḥ satkartavyāś ca pāṇḍavāḥ / tatra śocasi rājendra viparītam idaṃ tava // 3.239.6
prasīda mā tyajātmānaṃ tuṣṭaś ca sukṛtaṃ smara / prayaccha rājyaṃ pārthānāṃ yaśo dharmam avāpnuhi // 3.239.7
kriyām etāṃ samājñāya kṛtaghno na bhaviṣyasi / saubhrātraṃ pāṇḍavaiḥ kṛtvā samavasthāpya caiva tān // 3.239.8
pitryaṃ rājyaṃ prayacchaiṣāṃ tataḥ sukham avāpnuhi // 3.239.8.2
śakunes tu vacaḥ śrutvā duḥśāsanam avekṣya ca / pādayoḥ patitaṃ vīraṃ viklavaṃ bhrātṛsauhṛdāt // 3.239.9
bāhubhyāṃ sādhujātābhyāṃ duḥśāsanam ariṃdamam / utthāpya saṃpariṣvajya prītyājighrata mūrdhani // 3.239.10
karṇasaubalayoś cāpi saṃsmṛtya vacanāny asau / nirvedaṃ paramaṃ gatvā rājā duryodhanas tadā // 3.239.11
vrīḍayābhiparītātmā nairāśyam agamat param // 3.239.11.2
suhṛdāṃ caiva tac chrutvā samanyur idam abravīt / na dharmadhanasaukhyena naiśvaryeṇa na cājñayā // 3.239.12
naiva bhogaiś ca me kāryaṃ mā vihanyata gacchata // 3.239.12.2
niściteyaṃ mama matiḥ sthitā prāyopaveśane / gacchadhvaṃ nagaraṃ sarve pūjyāś ca guravo mama // 3.239.13
ta evam uktāḥ pratyūcū rājānam arimardanam / yā gatis tava rājendra sāsmākam api bhārata // 3.239.14
kathaṃ vā saṃpravekṣyāmas tvadvihīnāḥ puraṃ vayam // 3.239.14.2
sa suhṛdbhir amātyaiś ca bhrātṛbhiḥ svajanena ca / bahuprakāram apy ukto niścayān na vyacālyata // 3.239.15
darbhaprastaram āstīrya niścayād dhṛtarāṣṭrajaḥ / saṃspṛśyāpaḥ śucir bhūtvā bhūtalaṃ samupāśritaḥ // 3.239.16
kuśacīrāmbaradharaḥ paraṃ niyamam āsthitaḥ / vāgyato rājaśārdūlaḥ sa svargagatikāṅkṣayā // 3.239.17
manasopacitiṃ kṛtvā nirasya ca bahiṣkriyāḥ // 3.239.17.2
atha taṃ niścayaṃ tasya buddhvā daiteyadānavāḥ / pātālavāsino raudrāḥ pūrvaṃ devair vinirjitāḥ // 3.239.18
te svapakṣakṣayaṃ taṃ tu jñātvā duryodhanasya vai / āhvānāya tadā cakruḥ karma vaitānasaṃbhavam // 3.239.19
bṛhaspatyuśanoktaiś ca mantrair mantraviśāradāḥ / atharvavedaproktaiś ca yāś copaniṣadi kriyāḥ // 3.239.20
mantrajapyasamāyuktās tās tadā samavartayan // 3.239.20.2
juhvaty agnau haviḥ kṣīraṃ mantravat susamāhitāḥ / brāhmaṇā vedavedāṅgapāragāḥ sudṛḍhavratāḥ // 3.239.21
karmasiddhau tadā tatra jṛmbhamāṇā mahādbhutā / kṛtyā samutthitā rājan kiṃ karomīti cābravīt // 3.239.22
āhur daityāś ca tāṃ tatra suprītenāntarātmanā / prāyopaviṣṭaṃ rājānaṃ dhārtarāṣṭram ihānaya // 3.239.23
tatheti ca pratiśrutya sā kṛtyā prayayau tadā / nimeṣād agamac cāpi yatra rājā suyodhanaḥ // 3.239.24
samādāya ca rājānaṃ praviveśa rasātalam / dānavānāṃ muhūrtāc ca tam ānītaṃ nyavedayat // 3.239.25
tam ānītaṃ nṛpaṃ dṛṣṭvā rātrau saṃhatya dānavāḥ / prahṛṣṭamanasaḥ sarve kiṃ cid utphullalocanāḥ // 3.239.26
sābhimānam idaṃ vākyaṃ duryodhanam athābruvan // 3.239.26.2
bhoḥ suyodhana rājendra bharatānāṃ kulodvaha / śūraiḥ parivṛto nityaṃ tathaiva ca mahātmabhiḥ // 3.240.1
akārṣīḥ sāhasam idaṃ kasmāt prāyopaveśanam / ātmatyāgī hy avāg yāti vācyatāṃ cāyaśaskarīm // 3.240.2
na hi kāryaviruddheṣu bahv apāyeṣu karmasu / mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ // 3.240.3
niyacchaitāṃ matiṃ rājan dharmārthasukhanāśinīm / yaśaḥpratāpadhairyaghnīṃ śatrūṇāṃ harṣavardhanīm // 3.240.4
śrūyatāṃ ca prabho tattvaṃ divyatāṃ cātmano nṛpa / nirmāṇaṃ ca śarīrasya tato dhairyam avāpnuhi // 3.240.5
purā tvaṃ tapasāsmābhir labdho devān maheśvarāt / pūrvakāyaś ca sarvas te nirmito vajrasaṃcayaiḥ // 3.240.6
astrair abhedyaḥ śastraiś cāpy adhaḥkāyaś ca te 'nagha / kṛtaḥ puṣpamayo devyā rūpataḥ strīmanoharaḥ // 3.240.7
evam īśvarasaṃyuktas tava deho nṛpottama / devyā ca rājaśārdūla divyas tvaṃ hi na mānuṣaḥ // 3.240.8
kṣatriyāś ca mahāvīryā bhagadattapurogamāḥ / divyāstraviduṣaḥ śūrāḥ kṣapayiṣyanti te ripūn // 3.240.9
tad alaṃ te viṣādena bhayaṃ tava na vidyate / sāhyārthaṃ ca hi te vīrāḥ saṃbhūtā bhuvi dānavāḥ // 3.240.10
bhīṣmadroṇakṛpādīṃś ca pravekṣyanty apare 'surāḥ / yair āviṣṭā ghṛṇāṃ tyaktvā yotsyante tava vairibhiḥ // 3.240.11
naiva putrān na ca bhrātṝn na pitṝn na ca bāndhavān / naiva śiṣyān na ca jñātīn na bālān sthavirān na ca // 3.240.12
yudhi saṃprahariṣyanto mokṣyanti kurusattama / niḥsnehā dānavāviṣṭāḥ samākrānte 'ntarātmani // 3.240.13
prahariṣyanti bandhubhyaḥ sneham utsṛjya dūrataḥ / hṛṣṭāḥ puruṣaśārdūlāḥ kaluṣīkṛtamānasāḥ // 3.240.14
avijñānavimūḍhāś ca daivāc ca vidhinirmitāt // 3.240.14.2
vyābhāṣamāṇāś cānyonyaṃ na me jīvan vimokṣyase / sarvaśastrāstramokṣeṇa pauruṣe samavasthitāḥ // 3.240.15
ślāghamānāḥ kuruśreṣṭha kariṣyanti janakṣayam // 3.240.15.2
te 'pi śaktyā mahātmānaḥ pratiyotsyanti pāṇḍavāḥ / vadhaṃ caiṣāṃ kariṣyanti daivayuktā mahābalāḥ // 3.240.16
daityarakṣogaṇāś cāpi saṃbhūtāḥ kṣatrayoniṣu / yotsyanti yudhi vikramya śatrubhis tava pārthiva // 3.240.17
gadābhir musalaiḥ khaḍgaiḥ śastrair uccāvacais tathā // 3.240.17.2
yac ca te 'ntargataṃ vīra bhayam arjunasaṃbhavam / tatrāpi vihito 'smābhir vadhopāyo 'rjunasya vai // 3.240.18
hatasya narakasyātmā karṇamūrtim upāśritaḥ / tad vairaṃ saṃsmaran vīra yotsyate keśavārjunau // 3.240.19
sa te vikramaśauṇḍīro raṇe pārthaṃ vijeṣyati / karṇaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ sarvāṃś cārīn mahārathaḥ // 3.240.20
jñātvaitac chadmanā vajrī rakṣārthaṃ savyasācinaḥ / kuṇḍale kavacaṃ caiva karṇasyāpahariṣyati // 3.240.21
tasmād asmābhir apy atra daityāḥ śatasahasraśaḥ / niyuktā rākṣasāś caiva ye te saṃśaptakā iti // 3.240.22
prakhyātās te 'rjunaṃ vīraṃ nihaniṣyanti mā śucaḥ // 3.240.22.2
asapatnā tvayā hīyaṃ bhoktavyā vasudhā nṛpa / mā viṣādaṃ nayasvāsmān naitat tvayy upapadyate // 3.240.23
vinaṣṭe tvayi cāsmākaṃ pakṣo hīyeta kaurava // 3.240.23.2
gaccha vīra na te buddhir anyā kāryā kathaṃ cana / tvam asmākaṃ gatir nityaṃ devatānāṃ ca pāṇḍavāḥ // 3.240.24
evam uktvā pariṣvajya daityās taṃ rājakuñjaram / samāśvāsya ca durdharṣaṃ putravad dānavarṣabhāḥ // 3.240.25
sthirāṃ kṛtvā buddhim asya priyāṇy uktvā ca bhārata / gamyatām ity anujñāya jayam āpnuhi cety atha // 3.240.26
tair visṛṣṭaṃ mahābāhuṃ kṛtyā saivānayat punaḥ / tam eva deśaṃ yatrāsau tadā prāyam upāviśat // 3.240.27
pratinikṣipya taṃ vīraṃ kṛtyā samabhipūjya ca / anujñātā ca rājñā sā tatraivāntaradhīyata // 3.240.28
gatāyām atha tasyāṃ tu rājā duryodhanas tadā / svapnabhūtam idaṃ sarvam acintayata bhārata // 3.240.29
vijeṣyāmi raṇe pāṇḍūn iti tasyābhavan matiḥ // 3.240.29.2
karṇaṃ saṃśaptakāṃś caiva pārthasyāmitraghātinaḥ / amanyata vadhe yuktān samarthāṃś ca suyodhanaḥ // 3.240.30
evam āśā dṛḍhā tasya dhārtarāṣṭrasya durmateḥ / vinirjaye pāṇḍavānām abhavad bharatarṣabha // 3.240.31
karṇo 'py āviṣṭacittātmā narakasyāntarātmanā / arjunasya vadhe krūrām akarot sa matiṃ tadā // 3.240.32
saṃśaptakāś ca te vīrā rākṣasāviṣṭacetasaḥ / rajastamobhyām ākrāntāḥ phalgunasya vadhaiṣiṇaḥ // 3.240.33
bhīṣmadroṇakṛpādyāś ca dānavākrāntacetasaḥ / na tathā pāṇḍuputrāṇāṃ snehavanto viśāṃ pate // 3.240.34
na cācacakṣe kasmai cid etad rājā suyodhanaḥ // 3.240.34.2
duryodhanaṃ niśānte ca karṇo vaikartano 'bravīt / smayann ivāñjaliṃ kṛtvā pārthivaṃ hetumad vacaḥ // 3.240.35
na mṛto jayate śatrūñ jīvan bhadrāṇi paśyati / mṛtasya bhadrāṇi kutaḥ kauraveya kuto jayaḥ // 3.240.36
na kālo 'dya viṣādasya bhayasya maraṇasya vā // 3.240.36.2
pariṣvajyābravīc cainaṃ bhujābhyāṃ sa mahābhujaḥ / uttiṣṭha rājan kiṃ śeṣe kasmāc chocasi śatruhan // 3.240.37
śatrūn pratāpya vīryeṇa sa kathaṃ martum icchasi // 3.240.37.2
atha vā te bhayaṃ jātaṃ dṛṣṭvārjunaparākramam / satyaṃ te pratijānāmi vadhiṣyāmi raṇe 'rjunam // 3.240.38
gate trayodaśe varṣe satyenāyudham ālabhe / ānayiṣyāmy ahaṃ pārthān vaśaṃ tava janādhipa // 3.240.39
evam uktas tu karṇena daityānāṃ vacanāt tathā / praṇipātena cānyeṣām udatiṣṭhat suyodhanaḥ // 3.240.40
daityānāṃ tad vacaḥ śrutvā hṛdi kṛtvā sthirāṃ matim // 3.240.40.2
tato manujaśārdūlo yojayām āsa vāhinīm / rathanāgāśvakalilāṃ padātijanasaṃkulām // 3.240.41
gaṅgaughapratimā rājan prayātā sā mahācamūḥ / śvetacchatraiḥ patākābhiś cāmaraiś ca supāṇḍuraiḥ // 3.240.42
rathair nāgaiḥ padātaiś ca śuśubhe 'tīva saṃkulā / vyapetābhraghane kāle dyaur ivāvyaktaśāradī // 3.240.43
jayāśīrbhir dvijendrais tu stūyamāno 'dhirājavat / gṛhṇann añjalimālāś ca dhārtarāṣṭro janādhipaḥ // 3.240.44
suyodhano yayāv agre śriyā paramayā jvalan / karṇena sārdhaṃ rājendra saubalena ca devinā // 3.240.45
duḥśāsanādayaś cāsya bhrātaraḥ sarva eva te / bhūriśravāḥ somadatto mahārājaś ca bāhlikaḥ // 3.240.46
rathair nānāvidhākārair hayair gajavarais tathā / prayāntaṃ nṛpasiṃhaṃ tam anujagmuḥ kurūdvahāḥ // 3.240.47
kālenālpena rājaṃs te viviśuḥ svapuraṃ tadā // 3.240.47.2
vasamāneṣu pārtheṣu vane tasmin mahātmasu / dhārtarāṣṭrā maheṣvāsāḥ kim akurvanta sattama // 3.241.1
karṇo vaikartanaś cāpi śakuniś ca mahābalaḥ / bhīṣmadroṇakṛpāś caiva tan me śaṃsitum arhasi // 3.241.2
evaṃ gateṣu pārtheṣu visṛṣṭe ca suyodhane / āgate hāstinapuraṃ mokṣite pāṇḍunandanaiḥ // 3.241.3
bhīṣmo 'bravīn mahārāja dhārtarāṣṭram idaṃ vacaḥ // 3.241.3.2
uktaṃ tāta mayā pūrvaṃ gacchatas te tapovanam / gamanaṃ me na rucitaṃ tava tan na kṛtaṃ ca te // 3.241.4
tataḥ prāptaṃ tvayā vīra grahaṇaṃ śatrubhir balāt / mokṣitaś cāsi dharmajñaiḥ pāṇḍavair na ca lajjase // 3.241.5
pratyakṣaṃ tava gāndhāre sasainyasya viśāṃ pate / sūtaputro 'payād bhīto gandharvāṇāṃ tadā raṇāt // 3.241.6
krośatas tava rājendra sasainyasya nṛpātmaja // 3.241.6.2
dṛṣṭas te vikramaś caiva pāṇḍavānāṃ mahātmanām / karṇasya ca mahābāho sūtaputrasya durmateḥ // 3.241.7
na cāpi pādabhāk karṇaḥ pāṇḍavānāṃ nṛpottama / dhanurvede ca śaurye ca dharme vā dharmavatsala // 3.241.8
tasya te 'haṃ kṣamaṃ manye pāṇḍavais tair mahātmabhiḥ / saṃdhiṃ saṃdhividāṃ śreṣṭha kulasyāsya vivṛddhaye // 3.241.9
evam uktas tu bhīṣmeṇa dhārtarāṣṭro janeśvaraḥ / prahasya sahasā rājan vipratasthe sasaubalaḥ // 3.241.10
taṃ tu prasthitam ājñāya karṇaduḥśāsanādayaḥ / anujagmur maheṣvāsā dhārtarāṣṭraṃ mahābalam // 3.241.11
tāṃs tu saṃprasthitān dṛṣṭvā bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ / lajjayā vrīḍito rājañ jagāma svaṃ niveśanam // 3.241.12
gate bhīṣme mahārāja dhārtarāṣṭro janādhipaḥ / punar āgamya taṃ deśam amantrayata mantribhiḥ // 3.241.13
kim asmākaṃ bhavec chreyaḥ kiṃ kāryam avaśiṣyate / kathaṃ nu sukṛtaṃ ca syān mantrayām āsa bhārata // 3.241.14
duryodhana nibodhedaṃ yat tvā vakṣyāmi kaurava / śrutvā ca tat tathā sarvaṃ kartum arhasy ariṃdama // 3.241.15
tavādya pṛthivī vīra niḥsapatnā nṛpottama / tāṃ pālaya yathā śakro hataśatrur mahāmanāḥ // 3.241.16
evam uktas tu karṇena karṇaṃ rājābravīt punaḥ / na kiṃ cid durlabhaṃ tasya yasya tvaṃ puruṣarṣabha // 3.241.17
sahāyaś cānuraktaś ca madarthaṃ ca samudyataḥ / abhiprāyas tu me kaś cit taṃ vai śṛṇu yathātatham // 3.241.18
rājasūyaṃ pāṇḍavasya dṛṣṭvā kratuvaraṃ tadā / mama spṛhā samutpannā tāṃ saṃpādaya sūtaja // 3.241.19
evam uktas tataḥ karṇo rājānam idam abravīt / tavādya pṛthivīpālā vaśyāḥ sarve nṛpottama // 3.241.20
āhūyantāṃ dvijavarāḥ saṃbhārāś ca yathāvidhi / saṃbhriyantāṃ kuruśreṣṭha yajñopakaraṇāni ca // 3.241.21
ṛtvijaś ca samāhūtā yathoktaṃ vedapāragāḥ / kriyāṃ kurvantu te rājan yathāśāstram ariṃdama // 3.241.22
bahvannapānasaṃyuktaḥ susamṛddhaguṇānvitaḥ / pravartatāṃ mahāyajñas tavāpi bharatarṣabha // 3.241.23
evam uktas tu karṇena dhārtarāṣṭro viśāṃ pate / purohitaṃ samānāyya idaṃ vacanam abravīt // 3.241.24
rājasūyaṃ kratuśreṣṭhaṃ samāptavaradakṣiṇam / āhara tvaṃ mama kṛte yathānyāyaṃ yathākramam // 3.241.25
sa evam ukto nṛpatim uvāca dvijapuṃgavaḥ / na sa śakyaḥ kratuśreṣṭho jīvamāne yudhiṣṭhire // 3.241.26
āhartuṃ kauravaśreṣṭha kule tava nṛpottama // 3.241.26.2
dīrghāyur jīvati ca vai dhṛtarāṣṭraḥ pitā tava / ataś cāpi viruddhas te kratur eṣa nṛpottama // 3.241.27
asti tv anyan mahat satraṃ rājasūyasamaṃ prabho / tena tvaṃ yaja rājendra śṛṇu cedaṃ vaco mama // 3.241.28
ya ime pṛthivīpālāḥ karadās tava pārthiva / te karān saṃprayacchantu suvarṇaṃ ca kṛtākṛtam // 3.241.29
tena te kriyatām adya lāṅgalaṃ nṛpasattama / yajñavāṭasya te bhūmiḥ kṛṣyatāṃ tena bhārata // 3.241.30
tatra yajño nṛpaśreṣṭha prabhūtānnaḥ susaṃskṛtaḥ / pravartatāṃ yathānyāyaṃ sarvato hy anivāritaḥ // 3.241.31
eṣa te vaiṣṇavo nāma yajñaḥ satpuruṣocitaḥ / etena neṣṭavān kaś cid ṛte viṣṇuṃ purātanam // 3.241.32
rājasūyaṃ kratuśreṣṭhaṃ spardhaty eṣa mahākratuḥ / asmākaṃ rocate caiva śreyaś ca tava bhārata // 3.241.33
avighnaś ca bhaved eṣa saphalā syāt spṛhā tava // 3.241.33.2
evam uktas tu tair viprair dhārtarāṣṭro mahīpatiḥ / karṇaṃ ca saubalaṃ caiva bhrātṝṃś caivedam abravīt // 3.241.34
rocate me vacaḥ kṛtsnaṃ brāhmaṇānāṃ na saṃśayaḥ / rocate yadi yuṣmākaṃ tan mā prabrūta māciram // 3.241.35
evam uktās tu te sarve tathety ūcur narādhipam / saṃdideśa tato rājā vyāpārasthān yathākramam // 3.241.36
halasya karaṇe cāpi vyādiṣṭāḥ sarvaśilpinaḥ / yathoktaṃ ca nṛpaśreṣṭha kṛtaṃ sarvaṃ yathākramam // 3.241.37
tatas tu śilpinaḥ sarve amātyapravarāś ca ha / viduraś ca mahāprājño dhārtarāṣṭre nyavedayat // 3.242.1
sajjaṃ kratuvaraṃ rājan kālaprāptaṃ ca bhārata / sauvarṇaṃ ca kṛtaṃ divyaṃ lāṅgalaṃ sumahādhanam // 3.242.2
etac chrutvā nṛpaśreṣṭho dhārtarāṣṭro viśāṃ pate / ājñāpayām āsa nṛpaḥ kraturājapravartanam // 3.242.3
tataḥ pravavṛte yajñaḥ prabhūtānnaḥ susaṃskṛtaḥ / dīkṣitaś cāpi gāndhārir yathāśāstraṃ yathākramam // 3.242.4
prahṛṣṭo dhṛtarāṣṭro 'bhūd viduraś ca mahāyaśāḥ / bhīṣmo droṇaḥ kṛpaḥ karṇo gāndhārī ca yaśasvinī // 3.242.5
nimantraṇārthaṃ dūtāṃś ca preṣayām āsa śīghragān / pārthivānāṃ ca rājendra brāhmaṇānāṃ tathaiva ca // 3.242.6
te prayātā yathoddiṣṭaṃ dūtās tvaritavāhanāḥ // 3.242.6.2
tatra kaṃ cit prayātaṃ tu dūtaṃ duḥśāsano 'bravīt / gaccha dvaitavanaṃ śīghraṃ pāṇḍavān pāpapūruṣān // 3.242.7
nimantraya yathānyāyaṃ viprāṃs tasmin mahāvane // 3.242.7.2
sa gatvā pāṇḍavāvāsam uvācābhipraṇamya tān / duryodhano mahārāja yajate nṛpasattamaḥ // 3.242.8
svavīryārjitam arthaugham avāpya kurunandanaḥ / tatra gacchanti rājāno brāhmaṇāś ca tatas tataḥ // 3.242.9
ahaṃ tu preṣito rājan kauraveṇa mahātmanā / āmantrayati vo rājā dhārtarāṣṭro janeśvaraḥ // 3.242.10
mano 'bhilaṣitaṃ rājñas taṃ kratuṃ draṣṭum arhatha // 3.242.10.2
tato yudhiṣṭhiro rājā tac chrutvā dūtabhāṣitam / abravīn nṛpaśārdūlo diṣṭyā rājā suyodhanaḥ // 3.242.11
yajate kratumukhyena pūrveṣāṃ kīrtivardhanaḥ // 3.242.11.2
vayam apy upayāsyāmo na tv idānīṃ kathaṃ cana / samayaḥ paripālyo no yāvad varṣaṃ trayodaśam // 3.242.12
śrutvaitad dharmarājasya bhīmo vacanam abravīt / tadā tu nṛpatir gantā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 3.242.13
astraśastrapradīpte 'gnau yadā taṃ pātayiṣyati / varṣāt trayodaśād ūrdhvaṃ raṇasatre narādhipaḥ // 3.242.14
yadā krodhahavir moktā dhārtarāṣṭreṣu pāṇḍavaḥ / āgantāras tadā smeti vācyas te sa suyodhanaḥ // 3.242.15
śeṣās tu pāṇḍavā rājan naivocuḥ kiṃ cid apriyam / dūtaś cāpi yathāvṛttaṃ dhārtarāṣṭre nyavedayat // 3.242.16
athājagmur naraśreṣṭhā nānājanapadeśvarāḥ / brāhmaṇāś ca mahābhāgā dhārtarāṣṭrapuraṃ prati // 3.242.17
te tv arcitā yathāśāstraṃ yathāvarṇaṃ yathākramam / mudā paramayā yuktāḥ prītyā cāpi nareśvara // 3.242.18
dhṛtarāṣṭro 'pi rājendra saṃvṛtaḥ sarvakauravaiḥ / harṣeṇa mahatā yukto viduraṃ pratyabhāṣata // 3.242.19
yathā sukhī janaḥ sarvaḥ kṣattaḥ syād annasaṃyutaḥ / tuṣyec ca yajñasadane tathā kṣipraṃ vidhīyatām // 3.242.20
viduras tv evam ājñaptaḥ sarvavarṇān ariṃdama / yathāpramāṇato vidvān pūjayām āsa dharmavit // 3.242.21
bhakṣyabhojyānnapānena mālyaiś cāpi sugandhibhiḥ / vāsobhir vividhaiś caiva yojayām āsa hṛṣṭavat // 3.242.22
kṛtvā hy avabhṛthaṃ vīro yathāśāstraṃ yathākramam / sāntvayitvā ca rājendro dattvā ca vividhaṃ vasu // 3.242.23
visarjayām āsa nṛpān brāhmaṇāṃś ca sahasraśaḥ // 3.242.23.2
visarjayitvā sa nṛpān bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ / viveśa hāstinapuraṃ sahitaḥ karṇasaubalaiḥ // 3.242.24
praviśantaṃ mahārāja sūtās tuṣṭuvur acyutam / janāś cāpi maheṣvāsaṃ tuṣṭuvū rājasattamam // 3.243.1
lājaiś candanacūrṇaiś cāpy avakīrya janās tadā / ūcur diṣṭyā nṛpāvighnāt samāpto 'yaṃ kratus tava // 3.243.2
apare tv abruvaṃs tatra vātikās taṃ mahīpatim / yudhiṣṭhirasya yajñena na samo hy eṣa tu kratuḥ // 3.243.3
naiva tasya krator eṣa kalām arhati ṣoḍaśīm // 3.243.3.2
evaṃ tatrābruvan ke cid vātikās taṃ nareśvaram / suhṛdas tv abruvaṃs tatra ati sarvān ayaṃ kratuḥ // 3.243.4
yayātir nahuṣaś cāpi māndhātā bharatas tathā / kratum enaṃ samāhṛtya pūtāḥ sarve divaṃ gatāḥ // 3.243.5
etā vācaḥ śubhāḥ śṛṇvan suhṛdāṃ bharatarṣabha / praviveśa puraṃ hṛṣṭaḥ svaveśma ca narādhipaḥ // 3.243.6
abhivādya tataḥ pādau mātāpitror viśāṃ pate / bhīṣmadroṇakṛpāṇāṃ ca vidurasya ca dhīmataḥ // 3.243.7
abhivāditaḥ kanīyobhir bhrātṛbhir bhrātṛvatsalaḥ / niṣasādāsane mukhye bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ // 3.243.8
tam utthāya mahārāja sūtaputro 'bravīd vacaḥ / diṣṭyā te bharataśreṣṭha samāpto 'yaṃ mahākratuḥ // 3.243.9
hateṣu yudhi pārtheṣu rājasūye tathā tvayā / āhṛte 'haṃ naraśreṣṭha tvāṃ sabhājayitā punaḥ // 3.243.10
tam abravīn mahārājo dhārtarāṣṭro mahāyaśāḥ / satyam etat tvayā vīra pāṇḍaveṣu durātmasu // 3.243.11
nihateṣu naraśreṣṭha prāpte cāpi mahākratau / rājasūye punar vīra tvaṃ māṃ saṃvardhayiṣyasi // 3.243.12
evam uktvā mahāprājñaḥ karṇam āśliṣya bhārata / rājasūyaṃ kratuśreṣṭhaṃ cintayām āsa kauravaḥ // 3.243.13
so 'bravīt suhṛdaś cāpi pārśvasthān nṛpasattamaḥ / kadā tu taṃ kratuvaraṃ rājasūyaṃ mahādhanam // 3.243.14
nihatya pāṇḍavān sarvān āhariṣyāmi kauravāḥ // 3.243.14.2
tam abravīt tadā karṇaḥ śṛṇu me rājakuñjara / pādau na dhāvaye tāvad yāvan na nihato 'rjunaḥ // 3.243.15
athotkruṣṭaṃ maheṣvāsair dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ / pratijñāte phalgunasya vadhe karṇena saṃyuge // 3.243.16
vijitāṃś cāpy amanyanta pāṇḍavān dhṛtarāṣṭrajāḥ // 3.243.16.2
duryodhano 'pi rājendra visṛjya narapuṃgavān / praviveśa gṛhaṃ śrīmān yathā caitrarathaṃ prabhuḥ // 3.243.17
te 'pi sarve maheṣvāsā jagmur veśmāni bhārata // 3.243.17.2
pāṇḍavāś ca maheṣvāsā dūtavākyapracoditāḥ / cintayantas tam evārthaṃ nālabhanta sukhaṃ kva cit // 3.243.18
bhūyaś ca cārai rājendra pravṛttir upapāditā / pratijñā sūtaputrasya vijayasya vadhaṃ prati // 3.243.19
etac chrutvā dharmasutaḥ samudvigno narādhipa / abhedyakavacaṃ matvā karṇam adbhutavikramam // 3.243.20
anusmaraṃś ca saṃkleśān na śāntim upayāti saḥ // 3.243.20.2
tasya cintāparītasya buddhir jajñe mahātmanaḥ / bahuvyālamṛgākīrṇaṃ tyaktuṃ dvaitavanaṃ vanam // 3.243.21
dhārtarāṣṭro 'pi nṛpatiḥ praśaśāsa vasuṃdharām / bhrātṛbhiḥ sahito vīrair bhīṣmadroṇakṛpais tathā // 3.243.22
saṃgamya sūtaputreṇa karṇenāhavaśobhinā / duryodhanaḥ priye nityaṃ vartamāno mahīpatiḥ // 3.243.23
pūjayām āsa viprendrān kratubhir bhūridakṣiṇaiḥ // 3.243.23.2
bhrātṝṇāṃ ca priyaṃ rājan sa cakāra paraṃtapaḥ / niścitya manasā vīro dattabhuktaphalaṃ dhanam // 3.243.24
duryodhanaṃ mocayitvā pāṇḍuputrā mahābalāḥ / kim akārṣur vane tasmiṃs tan mamākhyātum arhasi // 3.244.1
tataḥ śayānaṃ kaunteyaṃ rātrau dvaitavane mṛgāḥ / svapnānte darśayām āsur bāṣpakaṇṭhā yudhiṣṭhiram // 3.244.2
tān abravīt sa rājendro vepamānān kṛtāñjalīn / brūta yad vaktukāmāḥ stha ke bhavantaḥ kim iṣyate // 3.244.3
evam uktāḥ pāṇḍavena kaunteyena yaśasvinā / pratyabruvan mṛgās tatra hataśeṣā yudhiṣṭhiram // 3.244.4
vayaṃ mṛgā dvaitavane hataśiṣṭāḥ sma bhārata / notsīdema mahārāja kriyatāṃ vāsaparyayaḥ // 3.244.5
bhavanto bhrātaraḥ śūrāḥ sarva evāstrakovidāḥ / kulāny alpāvaśiṣṭāni kṛtavanto vanaukasām // 3.244.6
bījabhūtā vayaṃ ke cid avaśiṣṭā mahāmate / vivardhemahi rājendra prasādāt te yudhiṣṭhira // 3.244.7
tān vepamānān vitrastān bījamātrāvaśeṣitān / mṛgān dṛṣṭvā suduḥkhārto dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 3.244.8
tāṃs tathety abravīd rājā sarvabhūtahite rataḥ / tathyaṃ bhavanto bruvate kariṣyāmi ca tat tathā // 3.244.9
ity evaṃ pratibuddhaḥ sa rātryante rājasattamaḥ / abravīt sahitān bhrātṝn dayāpanno mṛgān prati // 3.244.10
ukto rātrau mṛgair asmi svapnānte hataśeṣitaiḥ / tanubhūtāḥ sma bhadraṃ te dayā naḥ kriyatām iti // 3.244.11
te satyam āhuḥ kartavyā dayāsmābhir vanaukasām / sāṣṭamāsaṃ hi no varṣaṃ yad enān upayuñjmahe // 3.244.12
punar bahumṛgaṃ ramyaṃ kāmyakaṃ kānanottamam / marubhūmeḥ śiraḥ khyātaṃ tṛṇabindusaraḥ prati // 3.244.13
tatremā vasatīḥ śiṣṭā viharanto ramemahi // 3.244.13.2
tatas te pāṇḍavāḥ śīghraṃ prayayur dharmakovidāḥ / brāhmaṇaiḥ sahitā rājan ye ca tatra sahoṣitāḥ // 3.244.14
indrasenādibhiś caiva preṣyair anugatās tadā // 3.244.14.2
te yātvānusṛtair mārgaiḥ svannaiḥ śucijalānvitaiḥ / dadṛśuḥ kāmyakaṃ puṇyam āśramaṃ tāpasāyutam // 3.244.15
viviśus te sma kauravyā vṛtā viprarṣabhais tadā / tad vanaṃ bharataśreṣṭhāḥ svargaṃ sukṛtino yathā // 3.244.16
vane nivasatāṃ teṣāṃ pāṇḍavānāṃ mahātmanām / varṣāṇy ekādaśātīyuḥ kṛcchreṇa bharatarṣabha // 3.245.1
phalamūlāśanās te hi sukhārhā duḥkham uttamam / prāptakālam anudhyāntaḥ sehur uttamapūruṣāḥ // 3.245.2
yudhiṣṭhiras tu rājarṣir ātmakarmāparādhajam / cintayan sa mahābāhur bhrātṝṇāṃ duḥkham uttamam // 3.245.3
na suṣvāpa sukhaṃ rājā hṛdi śalyair ivārpitaiḥ / daurātmyam anupaśyaṃs tat kāle dyūtodbhavasya hi // 3.245.4
saṃsmaran paruṣā vācaḥ sūtaputrasya pāṇḍavaḥ / niḥśvāsaparamo dīno bibhrat kopaviṣaṃ mahat // 3.245.5
arjuno yamajau cobhau draupadī ca yaśasvinī / sa ca bhīmo mahātejāḥ sarveṣām uttamo balī // 3.245.6
yudhiṣṭhiram udīkṣantaḥ sehur duḥkham anuttamam // 3.245.6.2
avaśiṣṭam alpakālaṃ manvānāḥ puruṣarṣabhāḥ / vapur anyad ivākārṣur utsāhāmarṣaceṣṭitaiḥ // 3.245.7
kasya cit tv atha kālasya vyāsaḥ satyavatīsutaḥ / ājagāma mahāyogī pāṇḍavān avalokakaḥ // 3.245.8
tam āgatam abhiprekṣya kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / pratyudgamya mahātmānaṃ pratyagṛhṇād yathāvidhi // 3.245.9
tam āsīnam upāsīnaḥ śuśrūṣur niyatendriyaḥ / toṣayan praṇipātena vyāsaṃ pāṇḍavanandanaḥ // 3.245.10
tān avekṣya kṛśān pautrān vane vanyena jīvataḥ / maharṣir anukampārtham abravīd bāṣpagadgadam // 3.245.11
yudhiṣṭhira mahābāho śṛṇu dharmabhṛtāṃ vara / nātaptatapasaḥ putra prāpnuvanti mahat sukham // 3.245.12
sukhaduḥkhe hi puruṣaḥ paryāyeṇopasevate / nātyantam asukhaṃ kaś cit prāpnoti puruṣarṣabha // 3.245.13
prajñāvāṃs tv eva puruṣaḥ saṃyuktaḥ parayā dhiyā / udayāstamayajño hi na śocati na hṛṣyati // 3.245.14
sukham āpatitaṃ seved duḥkham āpatitaṃ sahet / kālaprāptam upāsīta sasyānām iva karṣakaḥ // 3.245.15
tapaso hi paraṃ nāsti tapasā vindate mahat / nāsādhyaṃ tapasaḥ kiṃ cid iti budhyasva bhārata // 3.245.16
satyam ārjavam akrodhaḥ saṃvibhāgo damaḥ śamaḥ / anasūyāvihiṃsā ca śaucam indriyasaṃyamaḥ // 3.245.17
sādhanāni mahārāja narāṇāṃ puṇyakarmaṇām // 3.245.17.2
adharmarucayo mūḍhās tiryaggatiparāyaṇāḥ / kṛcchrāṃ yonim anuprāpya na sukhaṃ vindate janāḥ // 3.245.18
iha yat kriyate karma tat paratropabhujyate / tasmāc charīraṃ yuñjīta tapasā niyamena ca // 3.245.19
yathāśakti prayacchec ca saṃpūjyābhipraṇamya ca / kāle pātre ca hṛṣṭātmā rājan vigatamatsaraḥ // 3.245.20
satyavādī labhetāyur anāyāsam athārjavī / akrodhano 'nasūyaś ca nirvṛtiṃ labhate parām // 3.245.21
dāntaḥ śamaparaḥ śaśvat parikleśaṃ na vindati / na ca tapyati dāntātmā dṛṣṭvā paragatāṃ śriyam // 3.245.22
saṃvibhaktā ca dātā ca bhogavān sukhavān naraḥ / bhavaty ahiṃsakaś caiva paramārogyam aśnute // 3.245.23
mānyān mānayitā janma kule mahati vindati / vyasanair na tu saṃyogaṃ prāpnoti vijitendriyaḥ // 3.245.24
śubhānuśayabuddhir hi saṃyuktaḥ kāladharmaṇā / prādurbhavati tadyogāt kalyāṇamatir eva saḥ // 3.245.25
bhagavan dānadharmāṇāṃ tapaso vā mahāmune / kiṃ svid bahuguṇaṃ pretya kiṃ vā duṣkaram ucyate // 3.245.26
dānān na duṣkarataraṃ pṛthivyām asti kiṃ cana / arthe hi mahatī tṛṣṇā sa ca duḥkhena labhyate // 3.245.27
parityajya priyān prāṇān dhanārthaṃ hi mahāhavam / praviśanti narā vīrāḥ samudram aṭavīṃ tathā // 3.245.28
kṛṣigorakṣyam ity eke pratipadyanti mānavāḥ / puruṣāḥ preṣyatām eke nirgacchanti dhanārthinaḥ // 3.245.29
tasya duḥkhārjitasyaivaṃ parityāgaḥ suduṣkaraḥ / na duṣkarataraṃ dānāt tasmād dānaṃ mataṃ mama // 3.245.30
viśeṣas tv atra vijñeyo nyāyenopārjitaṃ dhanam / pātre deśe ca kāle ca sādhubhyaḥ pratipādayet // 3.245.31
anyāyasamupāttena dānadharmo dhanena yaḥ / kriyate na sa kartāraṃ trāyate mahato bhayāt // 3.245.32
pātre dānaṃ svalpam api kāle dattaṃ yudhiṣṭhira / manasā suviśuddhena pretyānantaphalaṃ smṛtam // 3.245.33
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / vrīhidroṇaparityāgād yat phalaṃ prāpa mudgalaḥ // 3.245.34
vrīhidroṇaḥ parityaktaḥ kathaṃ tena mahātmanā / kasmai dattaś ca bhagavan vidhinā kena cāttha me // 3.246.1
pratyakṣadharmā bhagavān yasya tuṣṭo hi karmabhiḥ / saphalaṃ tasya janmāhaṃ manye saddharmacāriṇaḥ // 3.246.2
śiloñchavṛttir dharmātmā mudgalaḥ saṃśitavrataḥ / āsīd rājan kurukṣetre satyavāg anasūyakaḥ // 3.246.3
atithivratī kriyāvāṃś ca kāpotīṃ vṛttim āsthitaḥ / satram iṣṭīkṛtaṃ nāma samupāste mahātapāḥ // 3.246.4
saputradāro hi muniḥ pakṣāhāro babhūva saḥ / kapotavṛttyā pakṣeṇa vrīhidroṇam upārjayat // 3.246.5
darśaṃ ca paurṇamāsaṃ ca kurvan vigatamatsaraḥ / devatātithiśeṣeṇa kurute dehayāpanam // 3.246.6
tasyendraḥ sahito devaiḥ sākṣāt tribhuvaneśvaraḥ / pratyagṛhṇān mahārāja bhāgaṃ parvaṇi parvaṇi // 3.246.7
sa parvakālaṃ kṛtvā tu munivṛttyā samanvitaḥ / atithibhyo dadāv annaṃ prahṛṣṭenāntarātmanā // 3.246.8
vrīhidroṇasya tadaho dadato 'nnaṃ mahātmanaḥ / śiṣṭaṃ mātsaryahīnasya vardhaty atithidarśanāt // 3.246.9
tac chatāny api bhuñjanti brāhmaṇānāṃ manīṣiṇām / munes tyāgaviśuddhyā tu tadannaṃ vṛddhim ṛcchati // 3.246.10
taṃ tu śuśrāva dharmiṣṭhaṃ mudgalaṃ saṃśitavratam / durvāsā nṛpa digvāsās tam athābhyājagāma ha // 3.246.11
bibhrac cāniyataṃ veṣam unmatta iva pāṇḍava / vikacaḥ paruṣā vāco vyāharan vividhā muniḥ // 3.246.12
abhigamyātha taṃ vipram uvāca munisattamaḥ / annārthinam anuprāptaṃ viddhi māṃ munisattama // 3.246.13
svāgataṃ te 'stv iti muniṃ mudgalaḥ pratyabhāṣata / pādyam ācamanīyaṃ ca prativedyānnam uttamam // 3.246.14
prādāt sa tapasopāttaṃ kṣudhitāyātithivratī / unmattāya parāṃ śraddhām āsthāya sa dhṛtavrataḥ // 3.246.15
tatas tadannaṃ rasavat sa eva kṣudhayānvitaḥ / bubhuje kṛtsnam unmattaḥ prādāt tasmai ca mudgalaḥ // 3.246.16
bhuktvā cānnaṃ tataḥ sarvam ucchiṣṭenātmanas tataḥ / athānulilipe 'ṅgāni jagāma ca yathāgatam // 3.246.17
evaṃ dvitīye saṃprāpte parvakāle manīṣiṇaḥ / āgamya bubhuje sarvam annam uñchopajīvinaḥ // 3.246.18
nirāhāras tu sa munir uñcham ārjayate punaḥ / na cainaṃ vikriyāṃ netum aśakan mudgalaṃ kṣudhā // 3.246.19
na krodho na ca mātsaryaṃ nāvamāno na saṃbhramaḥ / saputradāram uñchantam āviveśa dvijottamam // 3.246.20
tathā tam uñchadharmāṇaṃ durvāsā munisattamam / upatasthe yathākālaṃ ṣaṭkṛtvaḥ kṛtaniścayaḥ // 3.246.21
na cāsya mānasaṃ kiṃ cid vikāraṃ dadṛśe muniḥ / śuddhasattvasya śuddhaṃ sa dadṛśe nirmalaṃ manaḥ // 3.246.22
tam uvāca tataḥ prītaḥ sa munir mudgalaṃ tadā / tvatsamo nāsti loke 'smin dātā mātsaryavarjitaḥ // 3.246.23
kṣud dharmasaṃjñāṃ praṇudaty ādatte dhairyam eva ca / viṣayānusāriṇī jihvā karṣaty eva rasān prati // 3.246.24
āhāraprabhavāḥ prāṇā mano durnigrahaṃ calam / manasaś cendriyāṇāṃ cāpy aikāgryaṃ niścitaṃ tapaḥ // 3.246.25
śrameṇopārjitaṃ tyaktuṃ duḥkhaṃ śuddhena cetasā / tat sarvaṃ bhavatā sādho yathāvad upapāditam // 3.246.26
prītāḥ smo 'nugṛhītāś ca sametya bhavatā saha / indriyābhijayo dhairyaṃ saṃvibhāgo damaḥ śamaḥ // 3.246.27
dayā satyaṃ ca dharmaś ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam / jitās te karmabhir lokāḥ prāpto 'si paramāṃ gatim // 3.246.28
aho dānaṃ vighuṣṭaṃ te sumahat svargavāsibhiḥ / saśarīro bhavān gantā svargaṃ sucaritavrata // 3.246.29
ity evaṃ vadatas tasya tadā durvāsaso muneḥ / devadūto vimānena mudgalaṃ pratyupasthitaḥ // 3.246.30
haṃsasārasayuktena kiṅkiṇījālamālinā / kāmagena vicitreṇa divyagandhavatā tathā // 3.246.31
uvāca cainaṃ viprarṣiṃ vimānaṃ karmabhir jitam / samupāroha saṃsiddhiṃ prāpto 'si paramāṃ mune // 3.246.32
tam evaṃvādinam ṛṣir devadūtam uvāca ha / icchāmi bhavatā proktān guṇān svarganivāsinām // 3.246.33
ke guṇās tatra vasatāṃ kiṃ tapaḥ kaś ca niścayaḥ / svarge svargasukhaṃ kiṃ ca doṣo vā devadūtaka // 3.246.34
satāṃ saptapadaṃ mitram āhuḥ santaḥ kulocitāḥ / mitratāṃ ca puraskṛtya pṛcchāmi tvām ahaṃ vibho // 3.246.35
yad atra tathyaṃ pathyaṃ ca tad bravīhy avicārayan / śrutvā tathā kariṣyāmi vyavasāyaṃ girā tava // 3.246.36
maharṣe 'kāryabuddhis tvaṃ yaḥ svargasukham uttamam / saṃprāptaṃ bahu mantavyaṃ vimṛśasy abudho yathā // 3.247.1
upariṣṭād asau loko yo 'yaṃ svar iti saṃjñitaḥ / ūrdhvagaḥ satpathaḥ śaśvad devayānacaro mune // 3.247.2
nātaptatapasaḥ puṃso nāmahāyajñayājinaḥ / nānṛtā nāstikāś caiva tatra gacchanti mudgala // 3.247.3
dharmātmāno jitātmānaḥ śāntā dāntā vimatsarāḥ / dānadharmaratāḥ puṃsaḥ śūrāś cāhatalakṣaṇāḥ // 3.247.4
tatra gacchanti karmāgryaṃ kṛtvā śamadamātmakam / lokān puṇyakṛtāṃ brahman sadbhir āsevitān nṛbhiḥ // 3.247.5
devāḥ sādhyās tathā viśve marutaś ca maharṣibhiḥ / yāmā dhāmāś ca maudgalya gandharvāpsarasas tathā // 3.247.6
eṣāṃ devanikāyānāṃ pṛthak pṛthag anekaśaḥ / bhāsvantaḥ kāmasaṃpannā lokās tejomayāḥ śubhāḥ // 3.247.7
trayastriṃśat sahasrāṇi yojanānāṃ hiraṇmayaḥ / meruḥ parvatarāḍ yatra devodyānāni mudgala // 3.247.8
nandanādīni puṇyāni vihārāḥ puṇyakarmaṇām / na kṣutpipāse na glānir na śītoṣṇabhayaṃ tathā // 3.247.9
bībhatsam aśubhaṃ vāpi rogā vā tatra ke cana / manojñāḥ sarvato gandhāḥ sukhasparśāś ca sarvaśaḥ // 3.247.10
śabdāḥ śrutimanogrāhyāḥ sarvatas tatra vai mune / na śoko na jarā tatra nāyāsaparidevane // 3.247.11
īdṛśaḥ sa mune lokaḥ svakarmaphalahetukaḥ / sukṛtais tatra puruṣāḥ saṃbhavanty ātmakarmabhiḥ // 3.247.12
taijasāni śarīrāṇi bhavanty atropapadyatām / karmajāny eva maudgalya na mātṛpitṛjāny uta // 3.247.13
na ca svedo na daurgandhyaṃ purīṣaṃ mūtram eva ca / teṣāṃ na ca rajo vastraṃ bādhate tatra vai mune // 3.247.14
na mlāyanti srajas teṣāṃ divyagandhā manoramāḥ / paryuhyante vimānaiś ca brahmann evaṃvidhāś ca te // 3.247.15
īrṣyāśokaklamāpetā mohamātsaryavarjitāḥ / sukhaṃ svargajitas tatra vartayanti mahāmune // 3.247.16
teṣāṃ tathāvidhānāṃ tu lokānāṃ munipuṃgava / upary upari śakrasya lokā divyaguṇānvitāḥ // 3.247.17
purastād brahmaṇas tatra lokās tejomayāḥ śubhāḥ / yatra yānty ṛṣayo brahman pūtāḥ svaiḥ karmabhiḥ śubhaiḥ // 3.247.18
ṛbhavo nāma tatrānye devānām api devatāḥ / teṣāṃ lokāḥ paratare tān yajantīha devatāḥ // 3.247.19
svayaṃprabhās te bhāsvanto lokāḥ kāmadughāḥ pare / na teṣāṃ strīkṛtas tāpo na lokaiśvaryamatsaraḥ // 3.247.20
na vartayanty āhutibhis te nāpy amṛtabhojanāḥ / tathā divyaśarīrās te na ca vigrahamūrtayaḥ // 3.247.21
na sukhe sukhakāmāś ca devadevāḥ sanātanāḥ / na kalpaparivarteṣu parivartanti te tathā // 3.247.22
jarā mṛtyuḥ kutas teṣāṃ harṣaḥ prītiḥ sukhaṃ na ca / na duḥkhaṃ na sukhaṃ cāpi rāgadveṣau kuto mune // 3.247.23
devānām api maudgalya kāṅkṣitā sā gatiḥ parā / duṣprāpā paramā siddhir agamyā kāmagocaraiḥ // 3.247.24
trayastriṃśad ime lokāḥ śeṣā lokā manīṣibhiḥ / gamyante niyamaiḥ śreṣṭhair dānair vā vidhipūrvakaiḥ // 3.247.25
seyaṃ dānakṛtā vyuṣṭir atra prāptā sukhāvahā / tāṃ bhuṅkṣva sukṛtair labdhāṃ tapasā dyotitaprabhaḥ // 3.247.26
etat svargasukhaṃ vipra lokā nānāvidhās tathā / guṇāḥ svargasya proktās te doṣān api nibodha me // 3.247.27
kṛtasya karmaṇas tatra bhujyate yat phalaṃ divi / na cānyat kriyate karma mūlacchedena bhujyate // 3.247.28
so 'tra doṣo mama matas tasyānte patanaṃ ca yat / sukhavyāptamanaskānāṃ patanaṃ yac ca mudgala // 3.247.29
asaṃtoṣaḥ parītāpo dṛṣṭvā dīptatarāḥ śriyaḥ / yad bhavaty avare sthāne sthitānāṃ tac ca duṣkaram // 3.247.30
saṃjñāmohaś ca patatāṃ rajasā ca pradharṣaṇam / pramlāneṣu ca mālyeṣu tataḥ pipatiṣor bhayam // 3.247.31
ā brahmabhavanād ete doṣā maudgalya dāruṇāḥ / nākaloke sukṛtināṃ guṇās tv ayutaśo nṛṇām // 3.247.32
ayaṃ tv anyo guṇaḥ śreṣṭhaś cyutānāṃ svargato mune / śubhānuśayayogena manuṣyeṣūpajāyate // 3.247.33
tatrāpi sumahābhāgaḥ sukhabhāg abhijāyate / na cet saṃbudhyate tatra gacchaty adhamatāṃ tataḥ // 3.247.34
iha yat kriyate karma tat paratropabhujyate / karmabhūmir iyaṃ brahman phalabhūmir asau matā // 3.247.35
etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ pṛcchasi mudgala / tavānukampayā sādho sādhu gacchāma māciram // 3.247.36
etac chrutvā tu maudgalyo vākyaṃ vimamṛśe dhiyā / vimṛśya ca muniśreṣṭho devadūtam uvāca ha // 3.247.37
devadūta namas te 'stu gaccha tāta yathāsukham / mahādoṣeṇa me kāryaṃ na svargeṇa sukhena vā // 3.247.38
patanaṃ tan mahad duḥkhaṃ paritāpaḥ sudāruṇaḥ / svargabhājaś cyavantīha tasmāt svargaṃ na kāmaye // 3.247.39
yatra gatvā na śocanti na vyathanti calanti vā / tad ahaṃ sthānam atyantaṃ mārgayiṣyāmi kevalam // 3.247.40
ity uktvā sa munir vākyaṃ devadūtaṃ visṛjya tam / śiloñchavṛttim utsṛjya śamam ātiṣṭhad uttamam // 3.247.41
tulyanindāstutir bhūtvā samaloṣṭāśmakāñcanaḥ / jñānayogena śuddhena dhyānanityo babhūva ha // 3.247.42
dhyānayogād balaṃ labdhvā prāpya carddhim anuttamām / jagāma śāśvatīṃ siddhiṃ parāṃ nirvāṇalakṣaṇām // 3.247.43
tasmāt tvam api kaunteya na śokaṃ kartum arhasi / rājyāt sphītāt paribhraṣṭas tapasā tad avāpsyasi // 3.247.44
sukhasyānantaraṃ duḥkhaṃ duḥkhasyānantaraṃ sukham / paryāyeṇopavartante naraṃ nemim arā iva // 3.247.45
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāpsyasy amitavikrama / varṣāt trayodaśād ūrdhvaṃ vyetu te mānaso jvaraḥ // 3.247.46
evam uktvā sa bhagavān vyāsaḥ pāṇḍavanandanam / jagāma tapase dhīmān punar evāśramaṃ prati // 3.247.47
tasmin bahumṛge 'raṇye ramamāṇā mahārathāḥ / kāmyake bharataśreṣṭhā vijahrus te yathāmarāḥ // 3.248.1
prekṣamāṇā bahuvidhān vanoddeśān samantataḥ / yathartukālaramyāś ca vanarājīḥ supuṣpitāḥ // 3.248.2
pāṇḍavā mṛgayāśīlāś carantas tan mahāvanam / vijahrur indrapratimāḥ kaṃ cit kālam ariṃdamāḥ // 3.248.3
tatas te yaugapadyena yayuḥ sarve caturdiśam / mṛgayāṃ puruṣavyāghrā brāhmaṇārthe paraṃtapāḥ // 3.248.4
draupadīm āśrame nyasya tṛṇabindor anujñayā / maharṣer dīptatapaso dhaumyasya ca purodhasaḥ // 3.248.5
tatas tu rājā sindhūnāṃ vārddhakṣatrir mahāyaśāḥ / vivāhakāmaḥ śālveyān prayātaḥ so 'bhavat tadā // 3.248.6
mahatā paribarheṇa rājayogyena saṃvṛtaḥ / rājabhir bahubhiḥ sārdham upāyāt kāmyakaṃ ca saḥ // 3.248.7
tatrāpaśyat priyāṃ bhāryāṃ pāṇḍavānāṃ yaśasvinīm / tiṣṭhantīm āśramadvāri draupadīṃ nirjane vane // 3.248.8
vibhrājamānāṃ vapuṣā bibhratīṃ rūpam uttamam / bhrājayantīṃ vanoddeśaṃ nīlābhram iva vidyutam // 3.248.9
apsarā devakanyā vā māyā vā devanirmitā / iti kṛtvāñjaliṃ sarve dadṛśus tām aninditām // 3.248.10
tataḥ sa rājā sindhūnāṃ vārddhakṣatrir jayadrathaḥ / vismitas tām anindyāṅgīṃ dṛṣṭvāsīd dhṛṣṭamānasaḥ // 3.248.11
sa koṭikāśyaṃ rājānam abravīt kāmamohitaḥ / kasya tv eṣānavadyāṅgī yadi vāpi na mānuṣī // 3.248.12
vivāhārtho na me kaś cid imāṃ dṛṣṭvātisundarīm / etām evāham ādāya gamiṣyāmi svam ālayam // 3.248.13
gaccha jānīhi saumyaināṃ kasya kā ca kuto 'pi vā / kimartham āgatā subhrūr idaṃ kaṇṭakitaṃ vanam // 3.248.14
api nāma varārohā mām eṣā lokasundarī / bhajed adyāyatāpāṅgī sudatī tanumadhyamā // 3.248.15
apy ahaṃ kṛtakāmaḥ syām imāṃ prāpya varastriyam / gaccha jānīhi ko nv asyā nātha ity eva koṭika // 3.248.16
sa koṭikāśyas tac chrutvā rathāt praskandya kuṇḍalī / upetya papraccha tadā kroṣṭā vyāghravadhūm iva // 3.248.17
kā tvaṃ kadambasya vinamya śākhām; ekāśrame tiṣṭhasi śobhamānā / dedīpyamānāgniśikheva naktaṃ; dodhūyamānā pavanena subhrūḥ // 3.249.1
atīva rūpeṇa samanvitā tvaṃ; na cāpy araṇyeṣu bibheṣi kiṃ nu / devī nu yakṣī yadi dānavī vā; varāpsarā daityavarāṅganā vā // 3.249.2
vapuṣmatī voragarājakanyā; vanecarī vā kṣaṇadācarastrī / yady eva rājño varuṇasya patnī; yamasya somasya dhaneśvarasya // 3.249.3
dhātur vidhātuḥ savitur vibhor vā; śakrasya vā tvaṃ sadanāt prapannā / na hy eva naḥ pṛcchasi ye vayaṃ sma; na cāpi jānīma taveha nātham // 3.249.4
vayaṃ hi mānaṃ tava vardhayantaḥ; pṛcchāma bhadre prabhavaṃ prabhuṃ ca / ācakṣva bandhūṃś ca patiṃ kulaṃ ca; tattvena yac ceha karoṣi kāryam // 3.249.5
ahaṃ tu rājñaḥ surathasya putro; yaṃ koṭikāśyeti vidur manuṣyāḥ / asau tu yas tiṣṭhati kāñcanāṅge; rathe huto 'gniś cayane yathaiva // 3.249.6
trigartarājaḥ kamalāyatākṣi; kṣemaṃkaro nāma sa eṣa vīraḥ // 3.249.6.2
asmāt paras tv eṣa mahādhanuṣmān; putraḥ kuṇindādhipater variṣṭhaḥ / nirīkṣate tvāṃ vipulāyatāṃsaḥ; suvismitaḥ parvatavāsanityaḥ // 3.249.7
asau tu yaḥ puṣkariṇīsamīpe; śyāmo yuvā tiṣṭhati darśanīyaḥ / ikṣvākurājñaḥ subalasya putraḥ; sa eṣa hantā dviṣatāṃ sugātri // 3.249.8
yasyānuyātraṃ dhvajinaḥ prayānti; sauvīrakā dvādaśa rājaputrāḥ / śoṇāśvayukteṣu ratheṣu sarve; makheṣu dīptā iva havyavāhāḥ // 3.249.9
aṅgārakaḥ kuñjaraguptakaś ca; śatruṃjayaḥ saṃjayasupravṛddhau / prabhaṃkaro 'tha bhramaro raviś ca; śūraḥ pratāpaḥ kuharaś ca nāma // 3.249.10
yaṃ ṣaṭsahasrā rathino 'nuyānti; nāgā hayāś caiva padātinaś ca / jayadratho nāma yadi śrutas te; sauvīrarājaḥ subhage sa eṣaḥ // 3.249.11
tasyāpare bhrātaro 'dīnasattvā; balāhakānīkavidāraṇādhyāḥ / sauvīravīrāḥ pravarā yuvāno; rājānam ete balino 'nuyānti // 3.249.12
etaiḥ sahāyair upayāti rājā; marudgaṇair indra ivābhiguptaḥ / ajānatāṃ khyāpaya naḥ sukeśi; kasyāsi bhāryā duhitā ca kasya // 3.249.13
athābravīd draupadī rājaputrī; pṛṣṭā śibīnāṃ pravareṇa tena / avekṣya mandaṃ pravimucya śākhāṃ; saṃgṛhṇatī kauśikam uttarīyam // 3.250.1
buddhyābhijānāmi narendraputra; na mādṛśī tvām abhibhāṣṭum arhā / na tveha vaktāsti taveha vākyam; anyo naro vāpy atha vāpi nārī // 3.250.2
ekā hy ahaṃ saṃprati tena vācaṃ; dadāni vai bhadra nibodha cedam / ahaṃ hy araṇye katham ekam ekā; tvām ālapeyaṃ niratā svadharme // 3.250.3
jānāmi ca tvāṃ surathasya putraṃ; yaṃ koṭikāśyeti vidur manuṣyāḥ / tasmād ahaṃ śaibya tathaiva tubhyam; ākhyāmi bandhūn prati tan nibodha // 3.250.4
apatyam asmi drupadasya rājñaḥ; kṛṣṇeti māṃ śaibya vidur manuṣyāḥ / sāhaṃ vṛṇe pañca janān patitve; ye khāṇḍavaprasthagatāḥ śrutās te // 3.250.5
yudhiṣṭhiro bhīmasenārjunau ca; mādryāś ca putrau puruṣapravīrau / te māṃ niveśyeha diśaś catasro; vibhajya pārthā mṛgayāṃ prayātāḥ // 3.250.6
prācīṃ rājā dakṣiṇāṃ bhīmaseno; jayaḥ pratīcīṃ yamajāv udīcīm / manye tu teṣāṃ rathasattamānāṃ; kālo 'bhitaḥ prāpta ihopayātum // 3.250.7
saṃmānitā yāsyatha tair yatheṣṭaṃ; vimucya vāhān avagāhayadhvam / priyātithir dharmasuto mahātmā; prīto bhaviṣyaty abhivīkṣya yuṣmān // 3.250.8
etāvad uktvā drupadātmajā sā; śaibyātmajaṃ candramukhī pratītā / viveśa tāṃ parṇakuṭīṃ praśastāṃ; saṃcintya teṣām atithisvadharmam // 3.250.9
athāsīneṣu sarveṣu teṣu rājasu bhārata / koṭikāśyavacaḥ śrutvā śaibyaṃ sauvīrako 'bravīt // 3.251.1
yadā vācaṃ vyāharantyām asyāṃ me ramate manaḥ / sīmantinīnāṃ mukhyāyāṃ vinivṛttaḥ kathaṃ bhavān // 3.251.2
etāṃ dṛṣṭvā striyo me 'nyā yathā śākhāmṛgastriyaḥ / pratibhānti mahābāho satyam etad bravīmi te // 3.251.3
darśanād eva hi manas tayā me 'pahṛtaṃ bhṛśam / tāṃ samācakṣva kalyāṇīṃ yadi syāc chaibya mānuṣī // 3.251.4
eṣā vai draupadī kṛṣṇā rājaputrī yaśasvinī / pañcānāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ mahiṣī saṃmatā bhṛśam // 3.251.5
sarveṣāṃ caiva pārthānāṃ priyā bahumatā satī / tayā sametya sauvīra suvīrān susukhī vraja // 3.251.6
evam uktaḥ pratyuvāca paśyāmo draupadīm iti / patiḥ sauvīrasindhūnāṃ duṣṭabhāvo jayadrathaḥ // 3.251.7
sa praviśyāśramaṃ śūnyaṃ siṃhagoṣṭhaṃ vṛko yathā / ātmanā saptamaḥ kṛṣṇām idaṃ vacanam abravīt // 3.251.8
kuśalaṃ te varārohe bhartāras te 'py anāmayāḥ / yeṣāṃ kuśalakāmāsi te 'pi kaccid anāmayāḥ // 3.251.9
kauravyaḥ kuśalī rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / ahaṃ ca bhrātaraś cāsya yāṃś cānyān paripṛcchasi // 3.251.10
pādyaṃ pratigṛhāṇedam āsanaṃ ca nṛpātmaja / mṛgān pañcāśataṃ caiva prātarāśaṃ dadāni te // 3.251.11
aiṇeyān pṛṣatān nyaṅkūn hariṇāñ śarabhāñ śaśān / ṛśyān rurūñ śambarāṃś ca gavayāṃś ca mṛgān bahūn // 3.251.12
varāhān mahiṣāṃś caiva yāś cānyā mṛgajātayaḥ / pradāsyati svayaṃ tubhyaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 3.251.13
kuśalaṃ prātarāśasya sarvā me 'pacitiḥ kṛtā / ehi me ratham āroha sukham āpnuhi kevalam // 3.251.14
gataśrīkāṃś cyutān rājyāt kṛpaṇān gatacetasaḥ / araṇyavāsinaḥ pārthān nānuroddhuṃ tvam arhasi // 3.251.15
na vai prājñā gataśrīkaṃ bhartāram upayuñjate / yuñjānam anuyuñjīta na śriyaḥ saṃkṣaye vaset // 3.251.16
śriyā vihīnā rājyāc ca vinaṣṭāḥ śāśvatīḥ samāḥ / alaṃ te pāṇḍuputrāṇāṃ bhaktyā kleśam upāsitum // 3.251.17
bhāryā me bhava suśroṇi tyajainān sukham āpnuhi / akhilān sindhusauvīrān avāpnuhi mayā saha // 3.251.18
ity uktā sindhurājena vākyaṃ hṛdayakampanam / kṛṣṇā tasmād apākrāmad deśāt sabhrukuṭīmukhī // 3.251.19
avamatyāsya tad vākyam ākṣipya ca sumadhyamā / maivam ity abravīt kṛṣṇā lajjasveti ca saindhavam // 3.251.20
sā kāṅkṣamāṇā bhartṝṇām upayānam aninditā / vilobhayām āsa paraṃ vākyair vākyāni yuñjatī // 3.251.21
saroṣarāgopahatena valgunā; sarāganetreṇa natonnatabhruvā / mukhena visphūrya suvīrarāṣṭrapaṃ; tato 'bravīt taṃ drupadātmajā punaḥ // 3.252.1
yaśasvinas tīkṣṇaviṣān mahārathān; adhikṣipan mūḍha na lajjase katham / mahendrakalpān niratān svakarmasu; sthitān samūheṣv api yakṣarakṣasām // 3.252.2
na kiṃ cid īḍyaṃ pravadanti pāpaṃ; vanecaraṃ vā gṛhamedhinaṃ vā / tapasvinaṃ saṃparipūrṇavidyaṃ; bhaṣanti haivaṃ śvanarāḥ suvīra // 3.252.3
ahaṃ tu manye tava nāsti kaś cid; etādṛśe kṣatriyasaṃniveśe / yas tvādya pātālamukhe patantaṃ; pāṇau gṛhītvā pratisaṃhareta // 3.252.4
nāgaṃ prabhinnaṃ girikūṭakalpam; upatyakāṃ haimavatīṃ carantam / daṇḍīva yūthād apasedhase tvaṃ; yo jetum āśaṃsasi dharmarājam // 3.252.5
bālyāt prasuptasya mahābalasya; siṃhasya pakṣmāṇi mukhāl lunāsi / padā samāhatya palāyamānaḥ; kruddhaṃ yadā drakṣyasi bhīmasenam // 3.252.6
mahābalaṃ ghorataraṃ pravṛddhaṃ; jātaṃ hariṃ parvatakandareṣu / prasuptam ugraṃ prapadena haṃsi; yaḥ kruddham āsetsyasi jiṣṇum ugram // 3.252.7
kṛṣṇoragau tīkṣṇaviṣau dvijihvau; mattaḥ padākrāmasi pucchadeśe / yaḥ pāṇḍavābhyāṃ puruṣottamābhyāṃ; jaghanyajābhyāṃ prayuyutsase tvam // 3.252.8
yathā ca veṇuḥ kadalī nalo vā; phalanty abhāvāya na bhūtaye ''tmanaḥ / tathaiva māṃ taiḥ parirakṣyamāṇām; ādāsyase karkaṭakīva garbham // 3.252.9
jānāmi kṛṣṇe viditaṃ mamaitad; yathāvidhās te naradevaputrāḥ / na tv evam etena vibhīṣaṇena; śakyā vayaṃ trāsayituṃ tvayādya // 3.252.10
vayaṃ punaḥ saptadaśeṣu kṛṣṇe; kuleṣu sarve 'navameṣu jātāḥ / ṣaḍbhyo guṇebhyo 'bhyadhikā vihīnān; manyāmahe draupadi pāṇḍuputrān // 3.252.11
sā kṣipram ātiṣṭha gajaṃ rathaṃ vā; na vākyamātreṇa vayaṃ hi śakyāḥ / āśaṃsa vā tvaṃ kṛpaṇaṃ vadantī; sauvīrarājasya punaḥ prasādam // 3.252.12
mahābalā kiṃ tv iha durbaleva; sauvīrarājasya matāham asmi / yāhaṃ pramāthād iha saṃpratītā; sauvīrarājaṃ kṛpaṇaṃ vadeyam // 3.252.13
yasyā hi kṛṣṇau padavīṃ caretāṃ; samāsthitāv ekarathe sahāyau / indro 'pi tāṃ nāpaharet kathaṃ cin; manuṣyamātraḥ kṛpaṇaḥ kuto 'nyaḥ // 3.252.14
yadā kirīṭī paravīraghātī; nighnan rathastho dviṣatāṃ manāṃsi / madantare tvaddhvajinīṃ praveṣṭā; kakṣaṃ dahann agnir ivoṣṇageṣu // 3.252.15
janārdanasyānugā vṛṣṇivīrā; maheṣvāsāḥ kekayāś cāpi sarve / ete hi sarve mama rājaputrāḥ; prahṛṣṭarūpāḥ padavīṃ careyuḥ // 3.252.16
maurvīvisṛṣṭāḥ stanayitnughoṣā; gāṇḍīvamuktās tv ativegavantaḥ / hastaṃ samāhatya dhanaṃjayasya; bhīmāḥ śabdaṃ ghorataraṃ nadanti // 3.252.17
gāṇḍīvamuktāṃś ca mahāśaraughān; pataṃgasaṃghān iva śīghravegān / saśaṅkhaghoṣaḥ satalatraghoṣo; gāṇḍīvadhanvā muhur udvamaṃś ca // 3.252.18
yadā śarān arpayitā tavorasi; tadā manas te kim ivābhaviṣyat // 3.252.18.2
gadāhastaṃ bhīmam abhidravantaṃ; mādrīputrau saṃpatantau diśaś ca / amarṣajaṃ krodhaviṣaṃ vamantau; dṛṣṭvā ciraṃ tāpam upaiṣyase 'dhama // 3.252.19
yathā cāhaṃ nāticare kathaṃ cit; patīn mahārhān manasāpi jātu / tenādya satyena vaśīkṛtaṃ tvāṃ; draṣṭāsmi pārthaiḥ parikṛṣyamāṇam // 3.252.20
na saṃbhramaṃ gantum ahaṃ hi śakṣye; tvayā nṛśaṃsena vikṛṣyamāṇā / samāgatāhaṃ hi kurupravīraiḥ; punar vanaṃ kāmyakam āgatā ca // 3.252.21
sā tān anuprekṣya viśālanetrā; jighṛkṣamāṇān avabhartsayantī / provāca mā mā spṛśateti bhītā; dhaumyaṃ pracukrośa purohitaṃ sā // 3.252.22
jagrāha tām uttaravastradeśe; jayadrathas taṃ samavākṣipat sā / tayā samākṣiptatanuḥ sa pāpaḥ; papāta śākhīva nikṛttamūlaḥ // 3.252.23
pragṛhyamāṇā tu mahājavena; muhur viniḥśvasya ca rājaputrī / sā kṛṣyamāṇā ratham āruroha; dhaumyasya pādāv abhivādya kṛṣṇā // 3.252.24
neyaṃ śakyā tvayā netum avijitya mahārathān / dharmaṃ kṣatrasya paurāṇam avekṣasva jayadratha // 3.252.25
kṣudraṃ kṛtvā phalaṃ pāpaṃ prāpsyasi tvam asaṃśayam / āsādya pāṇḍavān vīrān dharmarājapurogamān // 3.252.26
ity uktvā hriyamāṇāṃ tāṃ rājaputrīṃ yaśasvinīm / anvagacchat tadā dhaumyaḥ padātigaṇamadhyagaḥ // 3.252.27
tato diśaḥ saṃpravihṛtya pārthā; mṛgān varāhān mahiṣāṃś ca hatvā / dhanurdharāḥ śreṣṭhatamāḥ pṛthivyāṃ; pṛthak carantaḥ sahitā babhūvuḥ // 3.253.1
tato mṛgavyālagaṇānukīrṇaṃ; mahāvanaṃ tad vihagopaghuṣṭam / bhrātṝṃś ca tān abhyavadad yudhiṣṭhiraḥ; śrutvā giro vyāharatāṃ mṛgāṇām // 3.253.2
ādityadīptāṃ diśam abhyupetya; mṛgadvijāḥ krūram ime vadanti / āyāsam ugraṃ prativedayanto; mahāhavaṃ śatrubhir vāvamānam // 3.253.3
kṣipraṃ nivartadhvam alaṃ mṛgair no; mano hi me dūyati dahyate ca / buddhiṃ samācchādya ca me samanyur; uddhūyate prāṇapatiḥ śarīre // 3.253.4
saraḥ suparṇena hṛtoragaṃ yathā; rāṣṭraṃ yathārājakam āttalakṣmi / evaṃvidhaṃ me pratibhāti kāmyakaṃ; śauṇḍair yathā pītarasaś ca kumbhaḥ // 3.253.5
te saindhavair atyanilaughavegair; mahājavair vājibhir uhyamānāḥ / yuktair bṛhadbhiḥ surathair nṛvīrās; tadāśramāyābhimukhā babhūvuḥ // 3.253.6
teṣāṃ tu gomāyur analpaghoṣo; nivartatāṃ vāmam upetya pārśvam / pravyāharat taṃ pravimṛśya rājā; provāca bhīmaṃ ca dhanaṃjayaṃ ca // 3.253.7
yathā vadaty eṣa vihīnayoniḥ; śālāvṛko vāmam upetya pārśvam / suvyaktam asmān avamanya pāpaiḥ; kṛto 'bhimardaḥ kurubhiḥ prasahya // 3.253.8
ity eva te tad vanam āviśanto; mahaty araṇye mṛgayāṃ caritvā / bālām apaśyanta tadā rudantīṃ; dhātreyikāṃ preṣyavadhūṃ priyāyāḥ // 3.253.9
tām indrasenas tvarito 'bhisṛtya; rathād avaplutya tato 'bhyadhāvat / provāca caināṃ vacanaṃ narendra; dhātreyikām ārtataras tadānīm // 3.253.10
kiṃ rodiṣi tvaṃ patitā dharaṇyāṃ; kiṃ te mukhaṃ śuṣyati dīnavarṇam / kaccin na pāpaiḥ sunṛśaṃsakṛdbhiḥ; pramāthitā draupadī rājaputrī // 3.253.11
anindyarūpā suviśālanetrā; śarīratulyā kurupuṃgavānām // 3.253.11.2
yady eva devī pṛthivīṃ praviṣṭā; divaṃ prapannāpy atha vā samudram / tasyā gamiṣyanti padaṃ hi pārthās; tathā hi saṃtapyati dharmarājaḥ // 3.253.12
ko hīdṛśānām arimardanānāṃ; kleśakṣamāṇām aparājitānām / prāṇaiḥ samām iṣṭatamāṃ jihīrṣed; anuttamaṃ ratnam iva pramūḍhaḥ // 3.253.13
na budhyate nāthavatīm ihādya; bahiścaraṃ hṛdayaṃ pāṇḍavānām // 3.253.13.2
kasyādya kāyaṃ pratibhidya ghorā; mahīṃ pravekṣyanti śitāḥ śarāgryāḥ / mā tvaṃ śucas tāṃ prati bhīru viddhi; yathādya kṛṣṇā punar eṣyatīti // 3.253.14
nihatya sarvān dviṣataḥ samagrān; pārthāḥ sameṣyanty atha yājñasenyā // 3.253.14.2
athābravīc cārumukhaṃ pramṛjya; dhātreyikā sārathim indrasenam / jayadrathenāpahṛtā pramathya; pañcendrakalpān paribhūya kṛṣṇā // 3.253.15
tiṣṭhanti vartmāni navāny amūni; vṛkṣāś ca na mlānti tathaiva bhagnāḥ / āvartayadhvaṃ hy anuyāta śīghraṃ; na dūrayātaiva hi rājaputrī // 3.253.16
saṃnahyadhvaṃ sarva evendrakalpā; mahānti cārūṇi ca daṃśanāni / gṛhṇīta cāpāni mahādhanāni; śarāṃś ca śīghraṃ padavīṃ vrajadhvam // 3.253.17
purā hi nirbhartsanadaṇḍamohitā; pramūḍhacittā vadanena śuṣyatā / dadāti kasmai cid anarhate tanuṃ; varājyapūrṇām iva bhasmani srucam // 3.253.18
purā tuṣāgnāv iva hūyate haviḥ; purā śmaśāne srag ivāpavidhyate / purā ca somo 'dhvarago 'valihyate; śunā yathā viprajane pramohite // 3.253.19
mahaty araṇye mṛgayāṃ caritvā; purā śṛgālo nalinīṃ vigāhate // 3.253.19.2
mā vaḥ priyāyāḥ sunasaṃ sulocanaṃ; candraprabhācchaṃ vadanaṃ prasannam / spṛśyāc chubhaṃ kaś cid akṛtyakārī; śvā vai puroḍāśam ivopayuṅkṣīt // 3.253.20
etāni vartmāny anuyāta śīghraṃ; mā vaḥ kālaḥ kṣipram ihātyagād vai // 3.253.20.2
bhadre tūṣṇīm āssva niyaccha vācaṃ; māsmatsakāśe paruṣāṇy avocaḥ / rājāno vā yadi vā rājaputrā; balena mattā vañcanāṃ prāpnuvanti // 3.253.21
etāvad uktvā prayayur hi śīghraṃ; tāny eva vartmāny anuvartamānāḥ / muhur muhur vyālavad ucchvasanto; jyāṃ vikṣipantaś ca mahādhanurbhyaḥ // 3.253.22
tato 'paśyaṃs tasya sainyasya reṇum; uddhūtaṃ vai vājikhurapraṇunnam / padātīnāṃ madhyagataṃ ca dhaumyaṃ; vikrośantaṃ bhīmam abhidraveti // 3.253.23
te sāntvya dhaumyaṃ paridīnasattvāḥ; sukhaṃ bhavān etv iti rājaputrāḥ / śyenā yathaivāmiṣasaṃprayuktā; javena tat sainyam athābhyadhāvan // 3.253.24
teṣāṃ mahendropamavikramāṇāṃ; saṃrabdhānāṃ dharṣaṇād yājñasenyāḥ / krodhaḥ prajajvāla jayadrathaṃ ca; dṛṣṭvā priyāṃ tasya rathe sthitāṃ ca // 3.253.25
pracukruśuś cāpy atha sindhurājaṃ; vṛkodaraś caiva dhanaṃjayaś ca / yamau ca rājā ca mahādhanurdharās; tato diśaḥ saṃmumuhuḥ pareṣām // 3.253.26
tato ghorataraḥ śabdo vane samabhavat tadā / bhīmasenārjunau dṛṣṭvā kṣatriyāṇām amarṣiṇām // 3.254.1
teṣāṃ dhvajāgrāṇy abhivīkṣya rājā; svayaṃ durātmā kurupuṃgavānām / jayadratho yājñasenīm uvāca; rathe sthitāṃ bhānumatīṃ hataujāḥ // 3.254.2
āyāntīme pañca rathā mahānto; manye ca kṛṣṇe patayas tavaite / sā jānatī khyāpaya naḥ sukeśi; paraṃ paraṃ pāṇḍavānāṃ rathastham // 3.254.3
kiṃ te jñātair mūḍha mahādhanurdharair; anāyuṣyaṃ karma kṛtvātighoram / ete vīrāḥ patayo me sametā; na vaḥ śeṣaḥ kaś cid ihāsti yuddhe // 3.254.4
ākhyātavyaṃ tv eva sarvaṃ mumūrṣor; mayā tubhyaṃ pṛṣṭayā dharma eṣaḥ / na me vyathā vidyate tvadbhayaṃ vā; saṃpaśyantyāḥ sānujaṃ dharmarājam // 3.254.5
yasya dhvajāgre nadato mṛdaṅgau; nandopanandau madhurau yuktarūpau / etaṃ svadharmārthaviniścayajñaṃ; sadā janāḥ kṛtyavanto 'nuyānti // 3.254.6
ya eṣa jāmbūnadaśuddhagauraḥ; pracaṇḍaghoṇas tanur āyatākṣaḥ / etaṃ kuruśreṣṭhatamaṃ vadanti; yudhiṣṭhiraṃ dharmasutaṃ patiṃ me // 3.254.7
apy eṣa śatroḥ śaraṇāgatasya; dadyāt prāṇān dharmacārī nṛvīraḥ / paraihy enaṃ mūḍha javena bhūtaye; tvam ātmanaḥ prāñjalir nyastaśastraḥ // 3.254.8
athāpy enaṃ paśyasi yaṃ rathasthaṃ; mahābhujaṃ śālam iva pravṛddham / saṃdaṣṭoṣṭhaṃ bhrukuṭīsaṃhatabhruvaṃ; vṛkodaro nāma patir mamaiṣaḥ // 3.254.9
ājāneyā balinaḥ sādhu dāntā; mahābalāḥ śūram udāvahanti / etasya karmāṇy atimānuṣāṇi; bhīmeti śabdo 'sya gataḥ pṛthivyām // 3.254.10
nāsyāparāddhāḥ śeṣam ihāpnuvanti; nāpy asya vairaṃ vismarate kadā cit / vairasyāntaṃ saṃvidhāyopayāti; paścāc chāntiṃ na ca gacchaty atīva // 3.254.11
mṛdur vadānyo dhṛtimān yaśasvī; jitendriyo vṛddhasevī nṛvīraḥ / bhrātā ca śiṣyaś ca yudhiṣṭhirasya; dhanaṃjayo nāma patir mamaiṣaḥ // 3.254.12
yo vai na kāmān na bhayān na lobhāt; tyajed dharmaṃ na nṛśaṃsaṃ ca kuryāt / sa eṣa vaiśvānaratulyatejāḥ; kuntīsutaḥ śatrusahaḥ pramāthī // 3.254.13
yaḥ sarvadharmārthaviniścayajño; bhayārtānāṃ bhayahartā manīṣī / yasyottamaṃ rūpam āhuḥ pṛthivyāṃ; yaṃ pāṇḍavāḥ parirakṣanti sarve // 3.254.14
prāṇair garīyāṃsam anuvrataṃ vai; sa eṣa vīro nakulaḥ patir me / yaḥ khaḍgayodhī laghucitrahasto; mahāṃś ca dhīmān sahadevo 'dvitīyaḥ // 3.254.15
yasyādya karma drakṣyase mūḍhasattva; śatakrator vā daityasenāsu saṃkhye / śūraḥ kṛtāstro matimān manīṣī; priyaṃkaro dharmasutasya rājñaḥ // 3.254.16
ya eṣa candrārkasamānatejā; jaghanyajaḥ pāṇḍavānāṃ priyaś ca / buddhyā samo yasya naro na vidyate; vaktā tathā satsu viniścayajñaḥ // 3.254.17
sa eṣa śūro nityam amarṣaṇaś ca; dhīmān prājñaḥ sahadevaḥ patir me / tyajet prāṇān praviśed dhavyavāhaṃ; na tv evaiṣa vyāhared dharmabāhyam // 3.254.18
sadā manasvī kṣatradharme niviṣṭaḥ; kuntyāḥ prāṇair iṣṭatamo nṛvīraḥ // 3.254.18.2
viśīryantīṃ nāvam ivārṇavānte; ratnābhipūrṇāṃ makarasya pṛṣṭhe / senāṃ tavemāṃ hatasarvayodhāṃ; vikṣobhitāṃ drakṣyasi pāṇḍuputraiḥ // 3.254.19
ity ete vai kathitāḥ pāṇḍuputrā; yāṃs tvaṃ mohād avamanya pravṛttaḥ / yady etais tvaṃ mucyase 'riṣṭadehaḥ; punarjanma prāpsyase jīva eva // 3.254.20
tataḥ pārthāḥ pañca pañcendrakalpās; tyaktvā trastān prāñjalīṃs tān padātīn / rathānīkaṃ śaravarṣāndhakāraṃ; cakruḥ kruddhāḥ sarvataḥ saṃnigṛhya // 3.254.21
saṃtiṣṭhata praharata tūrṇaṃ viparidhāvata / iti sma saindhavo rājā codayām āsa tān nṛpān // 3.255.1
tato ghorataraḥ śabdo raṇe samabhavat tadā / bhīmārjunayamān dṛṣṭvā sainyānāṃ sayudhiṣṭhirān // 3.255.2
śibisindhutrigartānāṃ viṣādaś cāpy ajāyata / tān dṛṣṭvā puruṣavyāghrān vyāghrān iva balotkaṭān // 3.255.3
hemacitrasamutsedhāṃ sarvaśaikyāyasīṃ gadām / pragṛhyābhyadravad bhīmaḥ saindhavaṃ kālacoditam // 3.255.4
tadantaram athāvṛtya koṭikāśyo 'bhyahārayat / mahatā rathavaṃśena parivārya vṛkodaram // 3.255.5
śaktitomaranārācair vīrabāhupracoditaiḥ / kīryamāṇo 'pi bahubhir na sma bhīmo 'bhyakampata // 3.255.6
gajaṃ tu sagajārohaṃ padātīṃś ca caturdaśa / jaghāna gadayā bhīmaḥ saindhavadhvajinīmukhe // 3.255.7
pārthaḥ pañcaśatāñ śūrān pārvatīyān mahārathān / parīpsamānaḥ sauvīraṃ jaghāna dhvajinīmukhe // 3.255.8
rājā svayaṃ suvīrāṇāṃ pravarāṇāṃ prahāriṇām / nimeṣamātreṇa śataṃ jaghāna samare tadā // 3.255.9
dadṛśe nakulas tatra rathāt praskandya khaḍgadhṛk / śirāṃsi pādarakṣāṇāṃ bījavat pravapan muhuḥ // 3.255.10
sahadevas tu saṃyāya rathena gajayodhinaḥ / pātayām āsa nārācair drumebhya iva barhiṇaḥ // 3.255.11
tatas trigartaḥ sadhanur avatīrya mahārathāt / gadayā caturo vāhān rājñas tasya tadāvadhīt // 3.255.12
tam abhyāśagataṃ rājā padātiṃ kuntinandanaḥ / ardhacandreṇa bāṇena vivyādhorasi dharmarāṭ // 3.255.13
sa bhinnahṛdayo vīro vaktrāc choṇitam udvaman / papātābhimukhaḥ pārthaṃ chinnamūla iva drumaḥ // 3.255.14
indrasenadvitīyas tu rathāt praskandya dharmarāṭ / hatāśvaḥ sahadevasya pratipede mahāratham // 3.255.15
nakulaṃ tv abhisaṃdhāya kṣemaṃkaramahāmukhau / ubhāv ubhayatas tīkṣṇaiḥ śaravarṣair avarṣatām // 3.255.16
tau śarair abhivarṣantau jīmūtāv iva vārṣikau / ekaikena vipāṭhena jaghne mādravatīsutaḥ // 3.255.17
trigartarājaḥ surathas tasyātha rathadhūrgataḥ / ratham ākṣepayām āsa gajena gajayānavit // 3.255.18
nakulas tv apabhīs tasmād rathāc carmāsipāṇimān / udbhrāntaṃ sthānam āsthāya tasthau girir ivācalaḥ // 3.255.19
surathas taṃ gajavaraṃ vadhāya nakulasya tu / preṣayām āsa sakrodham abhyucchritakaraṃ tataḥ // 3.255.20
nakulas tasya nāgasya samīpaparivartinaḥ / saviṣāṇaṃ bhujaṃ mūle khaḍgena nirakṛntata // 3.255.21
sa vinadya mahānādaṃ gajaḥ kaṅkaṇabhūṣaṇaḥ / patann avākśirā bhūmau hastyārohān apothayat // 3.255.22
sa tat karma mahat kṛtvā śūro mādravatīsutaḥ / bhīmasenarathaṃ prāpya śarma lebhe mahārathaḥ // 3.255.23
bhīmas tv āpatato rājñaḥ koṭikāśyasya saṃgare / sūtasya nudato vāhān kṣureṇāpāharac chiraḥ // 3.255.24
na bubodha hataṃ sūtaṃ sa rājā bāhuśālinā / tasyāśvā vyadravan saṃkhye hatasūtās tatas tataḥ // 3.255.25
vimukhaṃ hatasūtaṃ taṃ bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ / jaghāna talayuktena prāsenābhyetya pāṇḍavaḥ // 3.255.26
dvādaśānāṃ tu sarveṣāṃ sauvīrāṇāṃ dhanaṃjayaḥ / cakarta niṣitair bhallair dhanūṃṣi ca śirāṃsi ca // 3.255.27
śibīn ikṣvākumukhyāṃś ca trigartān saindhavān api / jaghānātirathaḥ saṃkhye bāṇagocaram āgatān // 3.255.28
sāditāḥ pratyadṛśyanta bahavaḥ savyasācinā / sapatākāś ca mātaṅgāḥ sadhvajāś ca mahārathāḥ // 3.255.29
pracchādya pṛthivīṃ tasthuḥ sarvam āyodhanaṃ prati / śarīrāṇy aśiraskāni videhāni śirāṃsi ca // 3.255.30
śvagṛdhrakaṅkakākolabhāsagomāyuvāyasāḥ / atṛpyaṃs tatra vīrāṇāṃ hatānāṃ māṃsaśoṇitaiḥ // 3.255.31
hateṣu teṣu vīreṣu sindhurājo jayadrathaḥ / vimucya kṛṣṇāṃ saṃtrastaḥ palāyanaparo 'bhavat // 3.255.32
sa tasmin saṃkule sainye draupadīm avatārya vai / prāṇaprepsur upādhāvad vanaṃ yena narādhamaḥ // 3.255.33
draupadīṃ dharmarājas tu dṛṣṭvā dhaumyapuraskṛtām / mādrīputreṇa vīreṇa ratham āropayat tadā // 3.255.34
tatas tad vidrutaṃ sainyam apayāte jayadrathe / ādiśyādiśya nārācair ājaghāna vṛkodaraḥ // 3.255.35
savyasācī tu taṃ dṛṣṭvā palāyantaṃ jayadratham / vārayām āsa nighnantaṃ bhīmaṃ saindhavasainikān // 3.255.36
yasyāpacārāt prāpto 'yam asmān kleśo durāsadaḥ / tam asmin samaroddeśe na paśyāmi jayadratham // 3.255.37
tam evānviṣa bhadraṃ te kiṃ te yodhair nipātitaiḥ / anāmiṣam idaṃ karma kathaṃ vā manyate bhavān // 3.255.38
ity ukto bhīmasenas tu guḍākeśena dhīmatā / yudhiṣṭhiram abhiprekṣya vāgmī vacanam abravīt // 3.255.39
hatapravīrā ripavo bhūyiṣṭhaṃ vidrutā diśaḥ / gṛhītvā draupadīṃ rājan nivartatu bhavān itaḥ // 3.255.40
yamābhyāṃ saha rājendra dhaumyena ca mahātmanā / prāpyāśramapadaṃ rājan draupadīṃ parisāntvaya // 3.255.41
na hi me mokṣyate jīvan mūḍhaḥ saindhavako nṛpaḥ / pātālatalasaṃstho 'pi yadi śakro 'sya sārathiḥ // 3.255.42
na hantavyo mahābāho durātmāpi sa saindhavaḥ / duḥśalām abhisaṃsmṛtya gāndhārīṃ ca yaśasvinīm // 3.255.43
tac chrutvā draupadī bhīmam uvāca vyākulendriyā / kupitā hrīmatī prājñā patī bhīmārjunāv ubhau // 3.255.44
kartavyaṃ cet priyaṃ mahyaṃ vadhyaḥ sa puruṣādhamaḥ / saindhavāpasadaḥ pāpo durmatiḥ kulapāṃsanaḥ // 3.255.45
bhāryābhihartā nirvairo yaś ca rājyaharo ripuḥ / yācamāno 'pi saṃgrāme na sa jīvitum arhati // 3.255.46
ity uktau tau naravyāghrau yayatur yatra saindhavaḥ / rājā nivavṛte kṛṣṇām ādāya sapurohitaḥ // 3.255.47
sa praviśyāśramapadaṃ vyapaviddhabṛsīghaṭam / mārkaṇḍeyādibhir viprair anukīrṇaṃ dadarśa ha // 3.255.48
draupadīm anuśocadbhir brāhmaṇais taiḥ samāgataiḥ / samiyāya mahāprājñaḥ sabhāryo bhrātṛmadhyagaḥ // 3.255.49
te sma taṃ muditā dṛṣṭvā punar abhyāgataṃ nṛpam / jitvā tān sindhusauvīrān draupadīṃ cāhṛtāṃ punaḥ // 3.255.50
sa taiḥ parivṛto rājā tatraivopaviveśa ha / praviveśāśramaṃ kṛṣṇā yamābhyāṃ saha bhāminī // 3.255.51
bhīmārjunāv api śrutvā krośamātragataṃ ripum / svayam aśvāṃs tudantau tau javenaivābhyadhāvatām // 3.255.52
idam atyadbhutaṃ cātra cakāra puruṣo 'rjunaḥ / krośamātragatān aśvān saindhavasya jaghāna yat // 3.255.53
sa hi divyāstrasaṃpannaḥ kṛcchrakāle 'py asaṃbhramaḥ / akarod duṣkaraṃ karma śarair astrānumantritaiḥ // 3.255.54
tato 'bhyadhāvatāṃ vīrāv ubhau bhīmadhanaṃjayau / hatāśvaṃ saindhavaṃ bhītam ekaṃ vyākulacetasam // 3.255.55
saindhavas tu hatān dṛṣṭvā tathāśvān svān suduḥkhitaḥ / dṛṣṭvā vikramakarmāṇi kurvāṇaṃ ca dhanaṃjayam // 3.255.56
palāyanakṛtotsāhaḥ prādravad yena vai vanam // 3.255.56.2
saindhavaṃ tvabhisaṃprekṣya parākrāntaṃ palāyane / anuyāya mahābāhuḥ phalguno vākyam abravīt // 3.255.57
anena vīryeṇa kathaṃ striyaṃ prārthayase balāt / rājaputra nivartasva na te yuktaṃ palāyanam // 3.255.58
kathaṃ cānucarān hitvā śatrumadhye palāyase // 3.255.58.2
ity ucyamānaḥ pārthena saindhavo na nyavartata / tiṣṭha tiṣṭheti taṃ bhīmaḥ sahasābhyadravad balī // 3.255.59
mā vadhīr iti pārthas taṃ dayāvān abhyabhāṣata // 3.255.59.2
jayadrathas tu saṃprekṣya bhrātarāv udyatāyudhau / prādravat tūrṇam avyagro jīvitepsuḥ suduḥkhitaḥ // 3.256.1
taṃ bhīmaseno dhāvantam avatīrya rathād balī / abhidrutya nijagrāha keśapakṣe 'tyamarṣaṇaḥ // 3.256.2
samudyamya ca taṃ roṣān niṣpipeṣa mahītale / gale gṛhītvā rājānaṃ tāḍayām āsa caiva ha // 3.256.3
punaḥ saṃjīvamānasya tasyotpatitum icchataḥ / padā mūrdhni mahābāhuḥ prāharad vilapiṣyataḥ // 3.256.4
tasya jānuṃ dadau bhīmo jaghne cainam aratninā / sa moham agamad rājā prahāravarapīḍitaḥ // 3.256.5
viroṣaṃ bhīmasenaṃ tu vārayām āsa phalgunaḥ / duḥśalāyāḥ kṛte rājā yat tad āheti kaurava // 3.256.6
nāyaṃ pāpasamācāro matto jīvitum arhati / draupadyās tadanarhāyāḥ parikleṣṭā narādhamaḥ // 3.256.7
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ yad rājā satataṃ ghṛṇī / tvaṃ ca bāliśayā buddhyā sadaivāsmān prabādhase // 3.256.8
evam uktvā saṭās tasya pañca cakre vṛkodaraḥ / ardhacandreṇa bāṇena kiṃ cid abruvatas tadā // 3.256.9
vikalpayitvā rājānaṃ tataḥ prāha vṛkodaraḥ / jīvituṃ cecchase mūḍha hetuṃ me gadataḥ śṛṇu // 3.256.10
dāso 'smīti tvayā vācyaṃ saṃsatsu ca sabhāsu ca / evaṃ te jīvitaṃ dadyām eṣa yuddhajito vidhiḥ // 3.256.11
evam astv iti taṃ rājā kṛcchraprāṇo jayadrathaḥ / provāca puruṣavyāghraṃ bhīmam āhavaśobhinam // 3.256.12
tata enaṃ viceṣṭantaṃ baddhvā pārtho vṛkodaraḥ / ratham āropayām āsa visaṃjñaṃ pāṃsuguṇṭhitam // 3.256.13
tatas taṃ ratham āsthāya bhīmaḥ pārthānugas tadā / abhyetyāśramamadhyastham abhyagacchad yudhiṣṭhiram // 3.256.14
darśayām āsa bhīmas tu tadavasthaṃ jayadratham / taṃ rājā prāhasad dṛṣṭvā mucyatām iti cābravīt // 3.256.15
rājānaṃ cābravīd bhīmo draupadyai kathayeti vai / dāsabhāvaṃ gato hy eṣa pāṇḍūnāṃ pāpacetanaḥ // 3.256.16
tam uvāca tato jyeṣṭho bhrātā sapraṇayaṃ vacaḥ / muñcainam adhamācāraṃ pramāṇaṃ yadi te vayam // 3.256.17
draupadī cābravīd bhīmam abhiprekṣya yudhiṣṭhiram / dāso 'yaṃ mucyatāṃ rājñas tvayā pañcasaṭaḥ kṛtaḥ // 3.256.18
sa mukto 'bhyetya rājānam abhivādya yudhiṣṭhiram / vavande vihvalo rājā tāṃś ca sarvān munīṃs tadā // 3.256.19
tam uvāca ghṛṇī rājā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / tathā jayadrathaṃ dṛṣṭvā gṛhītaṃ savyasācinā // 3.256.20
adāso gaccha mukto 'si maivaṃ kārṣīḥ punaḥ kva cit / strīkāmuka dhig astu tvāṃ kṣudraḥ kṣudrasahāyavān // 3.256.21
evaṃvidhaṃ hi kaḥ kuryāt tvad anyaḥ puruṣādhamaḥ // 3.256.21.2
gatasattvam iva jñātvā kartāram aśubhasya tam / saṃprekṣya bharataśreṣṭhaḥ kṛpāṃ cakre narādhipaḥ // 3.256.22
dharme te vardhatāṃ buddhir mā cādharme manaḥ kṛthāḥ / sāśvaḥ sarathapādātaḥ svasti gaccha jayadratha // 3.256.23
evam uktas tu savrīḍaṃ tūṣṇīṃ kiṃ cid avāṅmukhaḥ / jagāma rājā duḥkhārto gaṅgādvārāya bhārata // 3.256.24
sa devaṃ śaraṇaṃ gatvā virūpākṣam umāpatim / tapaś cacāra vipulaṃ tasya prīto vṛṣadhvajaḥ // 3.256.25
baliṃ svayaṃ pratyagṛhṇāt prīyamāṇas trilocanaḥ / varaṃ cāsmai dadau devaḥ sa ca jagrāha tac chṛṇu // 3.256.26
samastān sarathān pañca jayeyaṃ yudhi pāṇḍavān / iti rājābravīd devaṃ neti devas tam abravīt // 3.256.27
ajayyāṃś cāpy avadhyāṃś ca vārayiṣyasi tān yudhi / ṛte 'rjunaṃ mahābāhuṃ devair api durāsadam // 3.256.28
yam āhur ajitaṃ devaṃ śaṅkhacakragadādharam / pradhānaḥ so 'straviduṣāṃ tena kṛṣṇena rakṣyate // 3.256.29
evam uktas tu nṛpatiḥ svam eva bhavanaṃ yayau / pāṇḍavāś ca vane tasmin nyavasan kāmyake tadā // 3.256.30
evaṃ hṛtāyāṃ kṛṣṇāyāṃ prāpya kleśam anuttamam / ata ūrdhvaṃ naravyāghrāḥ kim akurvata pāṇḍavāḥ // 3.257.1
evaṃ kṛṣṇāṃ mokṣayitvā vinirjitya jayadratham / āsāṃ cakre munigaṇair dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 3.257.2
teṣāṃ madhye maharṣīṇāṃ śṛṇvatām anuśocatām / mārkaṇḍeyam idaṃ vākyam abravīt pāṇḍunandanaḥ // 3.257.3
manye kālaś ca balavān daivaṃ ca vidhinirmitam / bhavitavyaṃ ca bhūtānāṃ yasya nāsti vyatikramaḥ // 3.257.4
kathaṃ hi patnīm asmākaṃ dharmajñāṃ dharmacāriṇīm / saṃspṛśed īdṛśo bhāvaḥ śuciṃ stainyam ivānṛtam // 3.257.5
na hi pāpaṃ kṛtaṃ kiṃ cit karma vā ninditaṃ kva cit / draupadyā brāhmaṇeṣv eva dharmaḥ sucarito mahān // 3.257.6
tāṃ jahāra balād rājā mūḍhabuddhir jayadrathaḥ / tasyāḥ saṃharaṇāt prāptaḥ śirasaḥ keśavāpanam // 3.257.7
parājayaṃ ca saṃgrāme sasahāyaḥ samāptavān // 3.257.7.2
pratyāhṛtā tathāsmābhir hatvā tat saindhavaṃ balam / tad dāraharaṇaṃ prāptam asmābhir avitarkitam // 3.257.8
duḥkhaś cāyaṃ vane vāso mṛgayāyāṃ ca jīvikā / hiṃsā ca mṛgajātīnāṃ vanaukobhir vanaukasām // 3.257.9
jñātibhir vipravāsaś ca mithyā vyavasitair ayam // 3.257.9.2
asti nūnaṃ mayā kaś cid alpabhāgyataro naraḥ / bhavatā dṛṣṭapūrvo vā śrutapūrvo 'pi vā bhavet // 3.257.10
prāptam apratimaṃ duḥkhaṃ rāmeṇa bharatarṣabha / rakṣasā jānakī tasya hṛtā bhāryā balīyasā // 3.258.1
āśramād rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā / māyām āsthāya tarasā hatvā gṛdhraṃ jaṭāyuṣam // 3.258.2
pratyājahāra tāṃ rāmaḥ sugrīvabalam āśritaḥ / baddhvā setuṃ samudrasya dagdhvā laṅkāṃ śitaiḥ śaraiḥ // 3.258.3
kasmin rāmaḥ kule jātaḥ kiṃvīryaḥ kiṃparākramaḥ / rāvaṇaḥ kasya vā putraḥ kiṃ vairaṃ tasya tena ha // 3.258.4
etan me bhagavan sarvaṃ samyag ākhyātum arhasi / śrotum icchāmi caritaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ // 3.258.5
ajo nāmābhavad rājā mahān ikṣvākuvaṃśajaḥ / tasya putro daśarathaḥ śaśvat svādhyāyavāñ śuciḥ // 3.258.6
abhavaṃs tasya catvāraḥ putrā dharmārthakovidāḥ / rāmalakṣmaṇaśatrughnā bharataś ca mahābalaḥ // 3.258.7
rāmasya mātā kausalyā kaikeyī bharatasya tu / sutau lakṣmaṇaśatrughnau sumitrāyāḥ paraṃtapau // 3.258.8
videharājo janakaḥ sītā tasyātmajā vibho / yāṃ cakāra svayaṃ tvaṣṭā rāmasya mahiṣīṃ priyām // 3.258.9
etad rāmasya te janma sītāyāś ca prakīrtitam / rāvaṇasyāpi te janma vyākhyāsyāmi janeśvara // 3.258.10
pitāmaho rāvaṇasya sākṣād devaḥ prajāpatiḥ / svayaṃbhūḥ sarvalokānāṃ prabhuḥ sraṣṭā mahātapāḥ // 3.258.11
pulastyo nāma tasyāsīn mānaso dayitaḥ sutaḥ / tasya vaiśravaṇo nāma gavi putro 'bhavat prabhuḥ // 3.258.12
pitaraṃ sa samutsṛjya pitāmaham upasthitaḥ / tasya kopāt pitā rājan sasarjātmānam ātmanā // 3.258.13
sa jajñe viśravā nāma tasyātmārdhena vai dvijaḥ / pratīkārāya sakrodhas tato vaiśravaṇasya vai // 3.258.14
pitāmahas tu prītātmā dadau vaiśravaṇasya ha / amaratvaṃ dhaneśatvaṃ lokapālatvam eva ca // 3.258.15
īśānena tathā sakhyaṃ putraṃ ca nalakūbaram / rājadhānīniveśaṃ ca laṅkāṃ rakṣogaṇānvitām // 3.258.16
pulastyasya tu yaḥ krodhād ardhadeho 'bhavan muniḥ / viśravā nāma sakrodhaḥ sa vaiśravaṇam aikṣata // 3.259.1
bubudhe taṃ tu sakrodhaṃ pitaraṃ rākṣaseśvaraḥ / kuberas tatprasādārthaṃ yatate sma sadā nṛpa // 3.259.2
sa rājarājo laṅkāyāṃ nivasan naravāhanaḥ / rākṣasīḥ pradadau tisraḥ pitur vai paricārikāḥ // 3.259.3
tās tadā taṃ mahātmānaṃ saṃtoṣayitum udyatāḥ / ṛṣiṃ bharataśārdūla nṛttagītaviśāradāḥ // 3.259.4
puṣpotkaṭā ca rākā ca mālinī ca viśāṃ pate / anyonyaspardhayā rājañ śreyaskāmāḥ sumadhyamāḥ // 3.259.5
tāsāṃ sa bhagavāṃs tuṣṭo mahātmā pradadau varān / lokapālopamān putrān ekaikasyā yathepsitān // 3.259.6
puṣpotkaṭāyāṃ jajñāte dvau putrau rākṣaseśvarau / kumbhakarṇadaśagrīvau balenāpratimau bhuvi // 3.259.7
mālinī janayām āsa putram ekaṃ vibhīṣaṇam / rākāyāṃ mithunaṃ jajñe kharaḥ śūrpaṇakhā tathā // 3.259.8
vibhīṣaṇas tu rūpeṇa sarvebhyo 'bhyadhiko 'bhavat / sa babhūva mahābhāgo dharmagoptā kriyāratiḥ // 3.259.9
daśagrīvas tu sarveṣāṃ jyeṣṭho rākṣasapuṃgavaḥ / mahotsāho mahāvīryo mahāsattvaparākramaḥ // 3.259.10
kumbhakarṇo balenāsīt sarvebhyo 'bhyadhikas tadā / māyāvī raṇaśauṇḍaś ca raudraś ca rajanīcaraḥ // 3.259.11
kharo dhanuṣi vikrānto brahmadviṭ piśitāśanaḥ / siddhavighnakarī cāpi raudrā śūrpaṇakhā tathā // 3.259.12
sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve sucaritavratāḥ / ūṣuḥ pitrā saha ratā gandhamādanaparvate // 3.259.13
tato vaiśravaṇaṃ tatra dadṛśur naravāhanam / pitrā sārdhaṃ samāsīnam ṛddhyā paramayā yutam // 3.259.14
jātaspardhās tatas te tu tapase dhṛtaniścayāḥ / brahmāṇaṃ toṣayām āsur ghoreṇa tapasā tadā // 3.259.15
atiṣṭhad ekapādena sahasraṃ parivatsarān / vāyubhakṣo daśagrīvaḥ pañcāgniḥ susamāhitaḥ // 3.259.16
adhaḥśāyī kumbhakarṇo yatāhāro yatavrataḥ / vibhīṣaṇaḥ śīrṇaparṇam ekam abhyavahārayat // 3.259.17
upavāsaratir dhīmān sadā japyaparāyaṇaḥ / tam eva kālam ātiṣṭhat tīvraṃ tapa udāradhīḥ // 3.259.18
kharaḥ śūrpaṇakhā caiva teṣāṃ vai tapyatāṃ tapaḥ / paricaryāṃ ca rakṣāṃ ca cakratur hṛṣṭamānasau // 3.259.19
pūrṇe varṣasahasre tu śiraś chittvā daśānanaḥ / juhoty agnau durādharṣas tenātuṣyaj jagatprabhuḥ // 3.259.20
tato brahmā svayaṃ gatvā tapasas tān nyavārayat / pralobhya varadānena sarvān eva pṛthak pṛthak // 3.259.21
prīto 'smi vo nivartadhvaṃ varān vṛṇuta putrakāḥ / yad yad iṣṭam ṛte tv ekam amaratvaṃ tathāstu tat // 3.259.22
yad yad agnau hutaṃ sarvaṃ śiras te mahad īpsayā / tathaiva tāni te dehe bhaviṣyanti yathepsitam // 3.259.23
vairūpyaṃ ca na te dehe kāmarūpadharas tathā / bhaviṣyasi raṇe 'rīṇāṃ vijetāsi na saṃśayaḥ // 3.259.24
gandharvadevāsurato yakṣarākṣasatas tathā / sarpakiṃnarabhūtebhyo na me bhūyāt parābhavaḥ // 3.259.25
ya ete kīrtitāḥ sarve na tebhyo 'sti bhayaṃ tava / ṛte manuṣyād bhadraṃ te tathā tad vihitaṃ mayā // 3.259.26
evam ukto daśagrīvas tuṣṭaḥ samabhavat tadā / avamene hi durbuddhir manuṣyān puruṣādakaḥ // 3.259.27
kumbhakarṇam athovāca tathaiva prapitāmahaḥ / sa vavre mahatīṃ nidrāṃ tamasā grastacetanaḥ // 3.259.28
tathā bhaviṣyatīty uktvā vibhīṣaṇam uvāca ha / varaṃ vṛṇīṣva putra tvaṃ prīto 'smīti punaḥ punaḥ // 3.259.29
paramāpadgatasyāpi nādharme me matir bhavet / aśikṣitaṃ ca bhagavan brahmāstraṃ pratibhātu me // 3.259.30
yasmād rākṣasayonau te jātasyāmitrakarśana / nādharme ramate buddhir amaratvaṃ dadāmi te // 3.259.31
rākṣasas tu varaṃ labdhvā daśagrīvo viśāṃ pate / laṅkāyāś cyāvayām āsa yudhi jitvā dhaneśvaram // 3.259.32
hitvā sa bhagavāṃl laṅkām āviśad gandhamādanam / gandharvayakṣānugato rakṣaḥkiṃpuruṣaiḥ saha // 3.259.33
vimānaṃ puṣpakaṃ tasya jahārākramya rāvaṇaḥ / śaśāpa taṃ vaiśravaṇo na tvām etad vahiṣyati // 3.259.34
yas tu tvāṃ samare hantā tam evaitad vahiṣyati / avamanya guruṃ māṃ ca kṣipraṃ tvaṃ na bhaviṣyasi // 3.259.35
vibhīṣaṇas tu dharmātmā satāṃ dharmam anusmaran / anvagacchan mahārāja śriyā paramayā yutaḥ // 3.259.36
tasmai sa bhagavāṃs tuṣṭo bhrātā bhrātre dhaneśvaraḥ / senāpatyaṃ dadau dhīmān yakṣarākṣasasenayoḥ // 3.259.37
rākṣasāḥ puruṣādāś ca piśācāś ca mahābalāḥ / sarve sametya rājānam abhyaṣiñcad daśānanam // 3.259.38
daśagrīvas tu daityānāṃ devānāṃ ca balotkaṭaḥ / ākramya ratnāny aharat kāmarūpī vihaṃgamaḥ // 3.259.39
rāvayām āsa lokān yat tasmād rāvaṇa ucyate / daśagrīvaḥ kāmabalo devānāṃ bhayam ādadhat // 3.259.40
tato brahmarṣayaḥ siddhā devarājarṣayas tathā / havyavāhaṃ puraskṛtya brahmāṇaṃ śaraṇaṃ gatāḥ // 3.260.1
yaḥ sa viśravasaḥ putro daśagrīvo mahābalaḥ / avadhyo varadānena kṛto bhagavatā purā // 3.260.2
sa bādhate prajāḥ sarvā viprakārair mahābalaḥ / tato nas trātu bhagavan nānyas trātā hi vidyate // 3.260.3
na sa devāsuraiḥ śakyo yuddhe jetuṃ vibhāvaso / vihitaṃ tatra yat kāryam abhitas tasya nigrahe // 3.260.4
tadartham avatīrṇo 'sau manniyogāc caturbhujaḥ / viṣṇuḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ sa karmaitat kariṣyati // 3.260.5
pitāmahas tatas teṣāṃ saṃnidhau vākyam abravīt / sarvair devagaṇaiḥ sārdhaṃ saṃbhavadhvaṃ mahītale // 3.260.6
viṣṇoḥ sahāyān ṛkṣīṣu vānarīṣu ca sarvaśaḥ / janayadhvaṃ sutān vīrān kāmarūpabalānvitān // 3.260.7
tato bhāgānubhāgena devagandharvadānavāḥ / avatartuṃ mahīṃ sarve rañjayām āsur añjasā // 3.260.8
teṣāṃ samakṣaṃ gandharvīṃ dundubhīṃ nāma nāmataḥ / śaśāsa varado devo devakāryārthasiddhaye // 3.260.9
pitāmahavacaḥ śrutvā gandharvī dundubhī tataḥ / mantharā mānuṣe loke kubjā samabhavat tadā // 3.260.10
śakraprabhṛtayaś caiva sarve te surasattamāḥ / vānararkṣavarastrīṣu janayām āsur ātmajān // 3.260.11
te 'nvavartan pitṝn sarve yaśasā ca balena ca // 3.260.11.2
bhettāro giriśṛṅgāṇāṃ śālatālaśilāyudhāḥ / vajrasaṃhananāḥ sarve sarve caughabalās tathā // 3.260.12
kāmavīryadharāś caiva sarve yuddhaviśāradāḥ / nāgāyutasamaprāṇā vāyuvegasamā jave // 3.260.13
yatrecchakanivāsāś ca ke cid atra vanaukasaḥ // 3.260.13.2
evaṃ vidhāya tat sarvaṃ bhagavāṃl lokabhāvanaḥ / mantharāṃ bodhayām āsa yad yat kāryaṃ yathā yathā // 3.260.14
sā tadvacanam ājñāya tathā cakre manojavā / itaś cetaś ca gacchantī vairasaṃdhukṣaṇe ratā // 3.260.15
uktaṃ bhagavatā janma rāmādīnāṃ pṛthak pṛthak / prasthānakāraṇaṃ brahmañ śrotum icchāmi kathyatām // 3.261.1
kathaṃ dāśarathī vīrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau / prasthāpitau vanaṃ brahma maithilī ca yaśasvinī // 3.261.2
jātaputro daśarathaḥ prītimān abhavan nṛpaḥ / kriyāratir dharmaparaḥ satataṃ vṛddhasevitā // 3.261.3
krameṇa cāsya te putrā vyavardhanta mahaujasaḥ / vedeṣu sarahasyeṣu dhanurvede ca pāragāḥ // 3.261.4
caritabrahmacaryās te kṛtadārāś ca pārthiva / yadā tadā daśarathaḥ prītimān abhavat sukhī // 3.261.5
jyeṣṭho rāmo 'bhavat teṣāṃ ramayām āsa hi prajāḥ / manoharatayā dhīmān pitur hṛdayatoṣaṇaḥ // 3.261.6
tataḥ sa rājā matimān matvātmānaṃ vayo 'dhikam / mantrayām āsa sacivair dharmajñaiś ca purohitaiḥ // 3.261.7
abhiṣekāya rāmasya yauvarājyena bhārata / prāptakālaṃ ca te sarve menire mantrisattamāḥ // 3.261.8
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mattamātaṅgagāminam / dīrghabāhuṃ mahoraskaṃ nīlakuñcitamūrdhajam // 3.261.9
dīpyamānaṃ śriyā vīraṃ śakrād anavamaṃ bale / pāragaṃ sarvadharmāṇāṃ bṛhaspatisamaṃ matau // 3.261.10
sarvānuraktaprakṛtiṃ sarvavidyāviśāradam / jitendriyam amitrāṇām api dṛṣṭimanoharam // 3.261.11
niyantāram asādhūnāṃ goptāraṃ dharmacāriṇām / dhṛtimantam anādhṛṣyaṃ jetāram aparājitam // 3.261.12
putraṃ rājā daśarathaḥ kausalyānandavardhanam / saṃdṛśya paramāṃ prītim agacchat kurunandana // 3.261.13
cintayaṃś ca mahātejā guṇān rāmasya vīryavān / abhyabhāṣata bhadraṃ te prīyamāṇaḥ purohitam // 3.261.14
adya puṣyo niśi brahman puṇyaṃ yogam upaiṣyati / saṃbhārāḥ saṃbhriyantāṃ me rāmaś copanimantryatām // 3.261.15
iti tad rājavacanaṃ pratiśrutyātha mantharā / kaikeyīm abhigamyedaṃ kāle vacanam abravīt // 3.261.16
adya kaikeyi daurbhāgyaṃ rājñā te khyāpitaṃ mahat / āśīviṣas tvāṃ saṃkruddhaś caṇḍo daśati durbhage // 3.261.17
subhagā khalu kausalyā yasyāḥ putro 'bhiṣekṣyate / kuto hi tava saubhāgyaṃ yasyāḥ putro na rājyabhāk // 3.261.18
sā tad vacanam ājñāya sarvābharaṇabhūṣitā / vedīvilagnamadhyeva bibhratī rūpam uttamam // 3.261.19
vivikte patim āsādya hasantīva śucismitā / praṇayaṃ vyañjayantīva madhuraṃ vākyam abravīt // 3.261.20
satyapratijña yan me tvaṃ kāmam ekaṃ nisṛṣṭavān / upākuruṣva tad rājaṃs tasmān mucyasva saṃkaṭāt // 3.261.21
varaṃ dadāni te hanta tad gṛhāṇa yad icchasi / avadhyo vadhyatāṃ ko 'dya vadhyaḥ ko 'dya vimucyatām // 3.261.22
dhanaṃ dadāni kasyādya hriyatāṃ kasya vā punaḥ / brāhmaṇasvād ihānyatra yat kiṃ cid vittam asti me // 3.261.23
sā tad vacanam ājñāya parigṛhya narādhipam / ātmano balam ājñāya tata enam uvāca ha // 3.261.24
ābhiṣecanikaṃ yat te rāmārtham upakalpitam / bharatas tad avāpnotu vanaṃ gacchatu rāghavaḥ // 3.261.25
sa tad rājā vacaḥ śrutvā vipriyaṃ dāruṇodayam / duḥkhārto bharataśreṣṭha na kiṃ cid vyājahāra ha // 3.261.26
tatas tathoktaṃ pitaraṃ rāmo vijñāya vīryavān / vanaṃ pratasthe dharmātmā rājā satyo bhavatv iti // 3.261.27
tam anvagacchal lakṣmīvān dhanuṣmāṃl lakṣmaṇas tadā / sītā ca bhāryā bhadraṃ te vaidehī janakātmajā // 3.261.28
tato vanaṃ gate rāme rājā daśarathas tadā / samayujyata dehasya kālaparyāyadharmaṇā // 3.261.29
rāmaṃ tu gatam ājñāya rājānaṃ ca tathāgatam / ānāyya bharataṃ devī kaikeyī vākyam abravīt // 3.261.30
gato daśarathaḥ svargaṃ vanasthau rāmalakṣmaṇau / gṛhāṇa rājyaṃ vipulaṃ kṣemaṃ nihatakaṇṭakam // 3.261.31
tām uvāca sa dharmātmā nṛśaṃsaṃ bata te kṛtam / patiṃ hatvā kulaṃ cedam utsādya dhanalubdhayā // 3.261.32
ayaśaḥ pātayitvā me mūrdhni tvaṃ kulapāṃsane / sakāmā bhava me mātar ity uktvā praruroda ha // 3.261.33
sa cāritraṃ viśodhyātha sarvaprakṛtisaṃnidhau / anvayād bhrātaraṃ rāmaṃ vinivartanalālasaḥ // 3.261.34
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīṃ ca suduḥkhitaḥ / agre prasthāpya yānaiḥ sa śatrughnasahito yayau // 3.261.35
vasiṣṭhavāmadevābhyāṃ vipraiś cānyaiḥ sahasraśaḥ / paurajānapadaiḥ sārdhaṃ rāmānayanakāṅkṣayā // 3.261.36
dadarśa citrakūṭasthaṃ sa rāmaṃ sahalakṣmaṇam / tāpasānām alaṃkāraṃ dhārayantaṃ dhanurdharam // 3.261.37
visarjitaḥ sa rāmeṇa pitur vacanakāriṇā / nandigrāme 'karod rājyaṃ puraskṛtyāsya pāduke // 3.261.38
rāmas tu punar āśaṅkya paurajānapadāgamam / praviveśa mahāraṇyaṃ śarabhaṅgāśramaṃ prati // 3.261.39
satkṛtya śarabhaṅgaṃ sa daṇḍakāraṇyam āśritaḥ / nadīṃ godāvarīṃ ramyām āśritya nyavasat tadā // 3.261.40
vasatas tasya rāmasya tataḥ śūrpaṇakhākṛtam / khareṇāsīn mahad vairaṃ janasthānanivāsinā // 3.261.41
rakṣārthaṃ tāpasānāṃ ca rāghavo dharmavatsalaḥ / caturdaśa sahasrāṇi jaghāna bhuvi rakṣasām // 3.261.42
dūṣaṇaṃ ca kharaṃ caiva nihatya sumahābalau / cakre kṣemaṃ punar dhīmān dharmāraṇyaṃ sa rāghavaḥ // 3.261.43
hateṣu teṣu rakṣaḥsu tataḥ śūrpaṇakhā punaḥ / yayau nikṛttanāsoṣṭhī laṅkāṃ bhrātur niveśanam // 3.261.44
tato rāvaṇam abhyetya rākṣasī duḥkhamūrchitā / papāta pādayor bhrātuḥ saṃśuṣkarudhirānanā // 3.261.45
tāṃ tathā vikṛtāṃ dṛṣṭvā rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ / utpapātāsanāt kruddho dantair dantān upaspṛśan // 3.261.46
svān amātyān visṛjyātha vivikte tām uvāca saḥ / kenāsy evaṃ kṛtā bhadre mām acintyāvamanya ca // 3.261.47
kaḥ śūlaṃ tīkṣṇam āsādya sarvagātrair niṣevate / kaḥ śirasy agnim ādāya viśvastaḥ svapate sukham // 3.261.48
āśīviṣaṃ ghorataraṃ pādena spṛśatīha kaḥ / siṃhaṃ kesariṇaṃ kaś ca daṃṣṭrāsu spṛśya tiṣṭhati // 3.261.49
ity evaṃ bruvatas tasya srotobhyas tejaso 'rciṣaḥ / niścerur dahyato rātrau vṛkṣasyeva svarandhrataḥ // 3.261.50
tasya tat sarvam ācakhyau bhaginī rāmavikramam / kharadūṣaṇasaṃyuktaṃ rākṣasānāṃ parābhavam // 3.261.51
sa niścitya tataḥ kṛtyaṃ svasāram upasāntvya ca / ūrdhvam ācakrame rājā vidhāya nagare vidhim // 3.261.52
trikūṭaṃ samatikramya kālaparvatam eva ca / dadarśa makarāvāsaṃ gambhīrodaṃ mahodadhim // 3.261.53
tam atītyātha gokarṇam abhyagacchad daśānanaḥ / dayitaṃ sthānam avyagraṃ śūlapāṇer mahātmanaḥ // 3.261.54
tatrābhyagacchan mārīcaṃ pūrvāmātyaṃ daśānanaḥ / purā rāmabhayād eva tāpasyaṃ samupāśritam // 3.261.55
mārīcas tv atha saṃbhrānto dṛṣṭvā rāvaṇam āgatam / pūjayām āsa satkāraiḥ phalamūlādibhis tathā // 3.262.1
viśrāntaṃ cainam āsīnam anvāsīnaḥ sa rākṣasaḥ / uvāca praśritaṃ vākyaṃ vākyajño vākyakovidam // 3.262.2
na te prakṛtimān varṇaḥ kaccit kṣemaṃ pure tava / kaccit prakṛtayaḥ sarvā bhajante tvāṃ yathā purā // 3.262.3
kim ihāgamane cāpi kāryaṃ te rākṣaseśvara / kṛtam ity eva tad viddhi yady api syāt suduṣkaram // 3.262.4
śaśaṃsa rāvaṇas tasmai tat sarvaṃ rāmaceṣṭitam / mārīcas tv abravīc chrutvā samāsenaiva rāvaṇam // 3.262.5
alaṃ te rāmam āsādya vīryajño hy asmi tasya vai / bāṇavegaṃ hi kas tasya śaktaḥ soḍhuṃ mahātmanaḥ // 3.262.6
pravrajyāyāṃ hi me hetuḥ sa eva puruṣarṣabhaḥ / vināśamukham etat te kenākhyātaṃ durātmanā // 3.262.7
tam uvācātha sakrodho rāvaṇaḥ paribhartsayan / akurvato 'smadvacanaṃ syān mṛtyur api te dhruvam // 3.262.8
mārīcaś cintayām āsa viśiṣṭān maraṇaṃ varam / avaśyaṃ maraṇe prāpte kariṣyāmy asya yan matam // 3.262.9
tatas taṃ pratyuvācātha mārīco rākṣaseśvaram / kiṃ te sāhyaṃ mayā kāryaṃ kariṣyāmy avaśo 'pi tat // 3.262.10
tam abravīd daśagrīvo gaccha sītāṃ pralobhaya / ratnaśṛṅgo mṛgo bhūtvā ratnacitratanūruhaḥ // 3.262.11
dhruvaṃ sītā samālakṣya tvāṃ rāmaṃ codayiṣyati / apakrānte ca kākutsthe sītā vaśyā bhaviṣyati // 3.262.12
tām ādāyāpaneṣyāmi tataḥ sa na bhaviṣyati / bhāryāviyogād durbuddhir etat sāhyaṃ kuruṣva me // 3.262.13
ity evam ukto mārīcaḥ kṛtvodakam athātmanaḥ / rāvaṇaṃ purato yāntam anvagacchat suduḥkhitaḥ // 3.262.14
tatas tasyāśramaṃ gatvā rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ / cakratus tat tathā sarvam ubhau yat pūrvamantritam // 3.262.15
rāvaṇas tu yatir bhūtvā muṇḍaḥ kuṇḍī tridaṇḍadhṛk / mṛgaś ca bhūtvā mārīcas taṃ deśam upajagmatuḥ // 3.262.16
darśayām āsa vaidehīṃ mārīco mṛgarūpadhṛk / codayām āsa tasyārthe sā rāmaṃ vidhicoditā // 3.262.17
rāmas tasyāḥ priyaṃ kurvan dhanur ādāya satvaraḥ / rakṣārthe lakṣmaṇaṃ nyasya prayayau mṛgalipsayā // 3.262.18
sa dhanvī baddhatūṇīraḥ khaḍgagodhāṅgulitravān / anvadhāvan mṛgaṃ rāmo rudras tārāmṛgaṃ yathā // 3.262.19
so 'ntarhitaḥ punas tasya darśanaṃ rākṣaso vrajan / cakarṣa mahad adhvānaṃ rāmas taṃ bubudhe tataḥ // 3.262.20
niśācaraṃ viditvā taṃ rāghavaḥ pratibhānavān / amoghaṃ śaram ādāya jaghāna mṛgarūpiṇam // 3.262.21
sa rāmabāṇābhihataḥ kṛtvā rāmasvaraṃ tadā / hā sīte lakṣmaṇety evaṃ cukrośārtasvareṇa ha // 3.262.22
śuśrāva tasya vaidehī tatas tāṃ karuṇāṃ giram / sā prādravad yataḥ śabdas tām uvācātha lakṣmaṇaḥ // 3.262.23
alaṃ te śaṅkayā bhīru ko rāmaṃ viṣahiṣyati / muhūrtād drakṣyase rāmam āgataṃ taṃ śucismite // 3.262.24
ity uktvā sā prarudatī paryaśaṅkata devaram / hatā vai strīsvabhāvena śuddhacāritrabhūṣaṇam // 3.262.25
sā taṃ paruṣam ārabdhā vaktuṃ sādhvī pativratā / naiṣa kālo bhaven mūḍha yaṃ tvaṃ prārthayase hṛdā // 3.262.26
apy ahaṃ śastram ādāya hanyām ātmānam ātmanā / pateyaṃ giriśṛṅgād vā viśeyaṃ vā hutāśanam // 3.262.27
rāmaṃ bhartāram utsṛjya na tv ahaṃ tvāṃ kathaṃ cana / nihīnam upatiṣṭheyaṃ śārdūlī kroṣṭukaṃ yathā // 3.262.28
etādṛśaṃ vacaḥ śrutvā lakṣmaṇaḥ priyarāghavaḥ / pidhāya karṇau sadvṛttaḥ prasthito yena rāghavaḥ // 3.262.29
sa rāmasya padaṃ gṛhya prasasāra dhanurdharaḥ // 3.262.29.2
etasminn antare rakṣo rāvaṇaḥ pratyadṛśyata / abhavyo bhavyarūpeṇa bhasmacchanna ivānalaḥ // 3.262.30
yativeṣapraticchanno jihīrṣus tām aninditām // 3.262.30.2
sā tam ālakṣya saṃprāptaṃ dharmajñā janakātmajā / nimantrayām āsa tadā phalamūlāśanādibhiḥ // 3.262.31
avamanya sa tat sarvaṃ svarūpaṃ pratipadya ca / sāntvayām āsa vaidehīm iti rākṣasapuṃgavaḥ // 3.262.32
sīte rākṣasarājo 'haṃ rāvaṇo nāma viśrutaḥ / mama laṅkā purī nāmnā ramyā pāre mahodadheḥ // 3.262.33
tatra tvaṃ varanārīṣu śobhiṣyasi mayā saha / bhāryā me bhava suśroṇi tāpasaṃ tyaja rāghavam // 3.262.34
evamādīni vākyāni śrutvā sītātha jānakī / pidhāya karṇau suśroṇī maivam ity abravīd vacaḥ // 3.262.35
prapated dyauḥ sanakṣatrā pṛthivī śakalībhavet / śaityam agnir iyān nāhaṃ tyajeyaṃ raghunandanam // 3.262.36
kathaṃ hi bhinnakaraṭaṃ padminaṃ vanagocaram / upasthāya mahānāgaṃ kareṇuḥ sūkaraṃ spṛśet // 3.262.37
kathaṃ hi pītvā mādhvīkaṃ pītvā ca madhumādhavīm / lobhaṃ sauvīrake kuryān nārī kā cid iti smare // 3.262.38
iti sā taṃ samābhāṣya praviveśāśramaṃ punaḥ / tām anudrutya suśroṇīṃ rāvaṇaḥ pratyaṣedhayat // 3.262.39
bhartsayitvā tu rūkṣeṇa svareṇa gatacetanām / mūrdhajeṣu nijagrāha kham upācakrame tataḥ // 3.262.40
tāṃ dadarśa tadā gṛdhro jaṭāyur girigocaraḥ / rudatīṃ rāma rāmeti hriyamāṇāṃ tapasvinīm // 3.262.41
sakhā daśarathasyāsīj jaṭāyur aruṇātmajaḥ / gṛdhrarājo mahāvīryaḥ saṃpātir yasya sodaraḥ // 3.263.1
sa dadarśa tadā sītāṃ rāvaṇāṅkagatāṃ snuṣām / krodhād abhyadravat pakṣī rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram // 3.263.2
athainam abravīd gṛdhro muñca muñceti maithilīm / dhriyamāṇe mayi kathaṃ hariṣyasi niśācara // 3.263.3
na hi me mokṣyase jīvan yadi notsṛjase vadhūm // 3.263.3.2
uktvaivaṃ rākṣasendraṃ taṃ cakarta nakharair bhṛśam / pakṣatuṇḍaprahāraiś ca bahuśo jarjarīkṛtaḥ // 3.263.4
cakṣāra rudhiraṃ bhūri giriḥ prasravaṇair iva // 3.263.4.2
sa vadhyamāno gṛdhreṇa rāmapriyahitaiṣiṇā / khaḍgam ādāya ciccheda bhujau tasya patatriṇaḥ // 3.263.5
nihatya gṛdhrarājaṃ sa chinnābhraśikharopamam / ūrdhvam ācakrame sītāṃ gṛhītvāṅkena rākṣasaḥ // 3.263.6
yatra yatra tu vaidehī paśyaty āśramamaṇḍalam / saro vā saritaṃ vāpi tatra muñcati bhūṣaṇam // 3.263.7
sā dadarśa giriprasthe pañca vānarapuṃgavān / tatra vāso mahad divyam utsasarja manasvinī // 3.263.8
tat teṣāṃ vānarendrāṇāṃ papāta pavanoddhutam / madhye supītaṃ pañcānāṃ vidyun meghāntare yathā // 3.263.9
evaṃ hṛtāyāṃ vaidehyāṃ rāmo hatvā mahāmṛgam / nivṛtto dadṛśe dhīmān bhrātaraṃ lakṣmaṇaṃ tadā // 3.263.10
katham utsṛjya vaidehīṃ vane rākṣasasevite / ity evaṃ bhrātaraṃ dṛṣṭvā prāpto 'sīti vyagarhayat // 3.263.11
mṛgarūpadhareṇātha rakṣasā so 'pakarṣaṇam / bhrātur āgamanaṃ caiva cintayan paryatapyata // 3.263.12
garhayann eva rāmas tu tvaritas taṃ samāsadat / api jīvati vaidehī neti paśyāmi lakṣmaṇa // 3.263.13
tasya tat sarvam ācakhyau sītāyā lakṣmaṇo vacaḥ / yad uktavaty asadṛśaṃ vaidehī paścimaṃ vacaḥ // 3.263.14
dahyamānena tu hṛdā rāmo 'bhyapatad āśramam / sa dadarśa tadā gṛdhraṃ nihataṃ parvatopamam // 3.263.15
rākṣasaṃ śaṅkamānas tu vikṛṣya balavad dhanuḥ / abhyadhāvata kākutsthas tatas taṃ sahalakṣmaṇaḥ // 3.263.16
sa tāv uvāca tejasvī sahitau rāmalakṣmaṇau / gṛdhrarājo 'smi bhadraṃ vāṃ sakhā daśarathasya ha // 3.263.17
tasya tad vacanaṃ śrutvā saṃgṛhya dhanuṣī śubhe / ko 'yaṃ pitaram asmākaṃ nāmnāhety ūcatuś ca tau // 3.263.18
tato dadṛśatus tau taṃ chinnapakṣadvayaṃ tathā / tayoḥ śaśaṃsa gṛdhras tu sītārthe rāvaṇād vadham // 3.263.19
apṛcchad rāghavo gṛdhraṃ rāvaṇaḥ kāṃ diśaṃ gataḥ / tasya gṛdhraḥ śiraḥkampair ācacakṣe mamāra ca // 3.263.20
dakṣiṇām iti kākutstho viditvāsya tad iṅgitam / saṃskāraṃ lambhayām āsa sakhāyaṃ pūjayan pituḥ // 3.263.21
tato dṛṣṭvāśramapadaṃ vyapaviddhabṛsīghaṭam / vidhvastakalaśaṃ śūnyaṃ gomāyubalasevitam // 3.263.22
duḥkhaśokasamāviṣṭau vaidehīharaṇārditau / jagmatur daṇḍakāraṇyaṃ dakṣiṇena paraṃtapau // 3.263.23
vane mahati tasmiṃs tu rāmaḥ saumitriṇā saha / dadarśa mṛgayūthāni dravamāṇāni sarvaśaḥ // 3.263.24
śabdaṃ ca ghoraṃ sattvānāṃ dāvāgner iva vardhataḥ // 3.263.24.2
apaśyetāṃ muhūrtāc ca kabandhaṃ ghoradarśanam / meghaparvatasaṃkāśaṃ śālaskandhaṃ mahābhujam // 3.263.25
urogataviśālākṣaṃ mahodaramahāmukham // 3.263.25.2
yadṛcchayātha tad rakṣaḥ kare jagrāha lakṣmaṇam / viṣādam agamat sadyaḥ saumitrir atha bhārata // 3.263.26
sa rāmam abhisaṃprekṣya kṛṣyate yena tanmukham / viṣaṇṇaś cābravīd rāmaṃ paśyāvasthām imāṃ mama // 3.263.27
haraṇaṃ caiva vaidehyā mama cāyam upaplavaḥ / rājyabhraṃśaś ca bhavatas tātasya maraṇaṃ tathā // 3.263.28
nāhaṃ tvāṃ saha vaidehyā sametaṃ kosalāgatam / drakṣyāmi pṛthivīrājye pitṛpaitāmahe sthitam // 3.263.29
drakṣyanty āryasya dhanyā ye kuśalājaśamīlavaiḥ / abhiṣiktasya vadanaṃ somaṃ sābhralavaṃ yathā // 3.263.30
evaṃ bahuvidhaṃ dhīmān vilalāpa sa lakṣmaṇaḥ / tam uvācātha kākutsthaḥ saṃbhrameṣv apy asaṃbhramaḥ // 3.263.31
mā viṣīda naravyāghra naiṣa kaś cin mayi sthite / chindhy asya dakṣiṇaṃ bāhuṃ chinnaḥ savyo mayā bhujaḥ // 3.263.32
ity evaṃ vadatā tasya bhujo rāmeṇa pātitaḥ / khaḍgena bhṛśatīkṣṇena nikṛttas tilakāṇḍavat // 3.263.33
tato 'sya dakṣiṇaṃ bāhuṃ khaḍgenājaghnivān balī / saumitrir api saṃprekṣya bhrātaraṃ rāghavaṃ sthitam // 3.263.34
punar abhyāhanat pārśve tad rakṣo lakṣmaṇo bhṛśam / gatāsur apatad bhūmau kabandhaḥ sumahāṃs tataḥ // 3.263.35
tasya dehād viniḥsṛtya puruṣo divyadarśanaḥ / dadṛśe divam āsthāya divi sūrya iva jvalan // 3.263.36
papraccha rāmas taṃ vāgmī kas tvaṃ prabrūhi pṛcchataḥ / kāmayā kim idaṃ citram āścaryaṃ pratibhāti me // 3.263.37
tasyācacakṣe gandharvo viśvāvasur ahaṃ nṛpa / prāpto brahmānuśāpena yoniṃ rākṣasasevitām // 3.263.38
rāvaṇena hṛtā sītā rājñā laṅkānivāsinā / sugrīvam abhigacchasva sa te sāhyaṃ kariṣyati // 3.263.39
eṣā pampā śivajalā haṃsakāraṇḍavāyutā / ṛśyamūkasya śailasya saṃnikarṣe taṭākinī // 3.263.40
saṃvasaty atra sugrīvaś caturbhiḥ sacivaiḥ saha / bhrātā vānararājasya vālino hemamālinaḥ // 3.263.41
etāvac chakyam asmābhir vaktuṃ draṣṭāsi jānakīm / dhruvaṃ vānararājasya vidito rāvaṇālayaḥ // 3.263.42
ity uktvāntarhito divyaḥ puruṣaḥ sa mahāprabhaḥ / vismayaṃ jagmatuś cobhau tau vīrau rāmalakṣmaṇau // 3.263.43
tato 'vidūre nalinīṃ prabhūtakamalotpalām / sītāharaṇaduḥkhārtaḥ pampāṃ rāmaḥ samāsadat // 3.264.1
mārutena suśītena sukhenāmṛtagandhinā / sevyamāno vane tasmiñ jagāma manasā priyām // 3.264.2
vilalāpa sa rājendras tatra kāntām anusmaran / kāmabāṇābhisaṃtaptaḥ saumitris tam athābravīt // 3.264.3
na tvām evaṃvidho bhāvaḥ spraṣṭum arhati mānada / ātmavantam iva vyādhiḥ puruṣaṃ vṛddhaśīlinam // 3.264.4
pravṛttir upalabdhā te vaidehyā rāvaṇasya ca / tāṃ tvaṃ puruṣakāreṇa buddhyā caivopapādaya // 3.264.5
abhigacchāva sugrīvaṃ śailasthaṃ haripuṃgavam / mayi śiṣye ca bhṛtye ca sahāye ca samāśvasa // 3.264.6
evaṃ bahuvidhair vākyair lakṣmaṇena sa rāghavaḥ / uktaḥ prakṛtim āpede kārye cānantaro 'bhavat // 3.264.7
niṣevya vāri pampāyās tarpayitvā pitṝn api / pratasthatur ubhau vīrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau // 3.264.8
tāv ṛśyamūkam abhyetya bahumūlaphalaṃ girim / giryagre vānarān pañca vīrau dadṛśatus tadā // 3.264.9
sugrīvaḥ preṣayām āsa sacivaṃ vānaraṃ tayoḥ / buddhimantaṃ hanūmantaṃ himavantam iva sthitam // 3.264.10
tena saṃbhāṣya pūrvaṃ tau sugrīvam abhijagmatuḥ / sakhyaṃ vānararājena cakre rāmas tato nṛpa // 3.264.11
tad vāso darśayām āsus tasya kārye nivedite / vānarāṇāṃ tu yat sītā hriyamāṇābhyavāsṛjat // 3.264.12
tat pratyayakaraṃ labdhvā sugrīvaṃ plavagādhipam / pṛthivyāṃ vānaraiśvarye svayaṃ rāmo 'bhyaṣecayat // 3.264.13
pratijajñe ca kākutsthaḥ samare vālino vadham / sugrīvaś cāpi vaidehyāḥ punar ānayanaṃ nṛpa // 3.264.14
ity uktvā samayaṃ kṛtvā viśvāsya ca parasparam / abhyetya sarve kiṣkindhāṃ tasthur yuddhābhikāṅkṣiṇaḥ // 3.264.15
sugrīvaḥ prāpya kiṣkindhāṃ nanādaughanibhasvanaḥ / nāsya tan mamṛṣe vālī taṃ tārā pratyaṣedhayat // 3.264.16
yathā nadati sugrīvo balavān eṣa vānaraḥ / manye cāśrayavān prāpto na tvaṃ nirgantum arhasi // 3.264.17
hemamālī tato vālī tārāṃ tārādhipānanām / provāca vacanaṃ vāgmī tāṃ vānarapatiḥ patiḥ // 3.264.18
sarvabhūtarutajñā tvaṃ paśya buddhyā samanvitā / kenāpāśrayavān prāpto mamaiṣa bhrātṛgandhikaḥ // 3.264.19
cintayitvā muhūrtaṃ tu tārā tārādhipaprabhā / patim ity abravīt prājñā śṛṇu sarvaṃ kapīśvara // 3.264.20
hṛtadāro mahāsattvo rāmo daśarathātmajaḥ / tulyārimitratāṃ prāptaḥ sugrīveṇa dhanurdharaḥ // 3.264.21
bhrātā cāsya mahābāhuḥ saumitrir aparājitaḥ / lakṣmaṇo nāma medhāvī sthitaḥ kāryārthasiddhaye // 3.264.22
maindaś ca dvividaś caiva hanūmāṃś cānilātmajaḥ / jāmbavān ṛkṣarājaś ca sugrīvasacivāḥ sthitāḥ // 3.264.23
sarva ete mahātmāno buddhimanto mahābalāḥ / alaṃ tava vināśāya rāmavīryavyapāśrayāt // 3.264.24
tasyās tad ākṣipya vaco hitam uktaṃ kapīśvaraḥ / paryaśaṅkata tām īrṣuḥ sugrīvagatamānasām // 3.264.25
tārāṃ paruṣam uktvā sa nirjagāma guhāmukhāt / sthitaṃ mālyavato 'bhyāśe sugrīvaṃ so 'bhyabhāṣata // 3.264.26
asakṛt tvaṃ mayā mūḍha nirjito jīvitapriyaḥ / mukto jñātir iti jñātvā kā tvarā maraṇe punaḥ // 3.264.27
ity uktaḥ prāha sugrīvo bhrātaraṃ hetumad vacaḥ / prāptakālam amitraghno rāmaṃ saṃbodhayann iva // 3.264.28
hṛtadārasya me rājan hṛtarājyasya ca tvayā / kiṃ nu jīvitasāmarthyam iti viddhi samāgatam // 3.264.29
evam uktvā bahuvidhaṃ tatas tau saṃnipetatuḥ / samare vālisugrīvau śālatālaśilāyudhau // 3.264.30
ubhau jaghnatur anyonyam ubhau bhūmau nipetatuḥ / ubhau vavalgatuś citraṃ muṣṭibhiś ca nijaghnatuḥ // 3.264.31
ubhau rudhirasaṃsiktau nakhadantaparikṣatau / śuśubhāte tadā vīrau puṣpitāv iva kiṃśukau // 3.264.32
na viśeṣas tayor yuddhe tadā kaś cana dṛśyate / sugrīvasya tadā mālāṃ hanūmān kaṇṭha āsajat // 3.264.33
sa mālayā tadā vīraḥ śuśubhe kaṇṭhasaktayā / śrīmān iva mahāśailo malayo meghamālayā // 3.264.34
kṛtacihnaṃ tu sugrīvaṃ rāmo dṛṣṭvā mahādhanuḥ / vicakarṣa dhanuḥśreṣṭhaṃ vālim uddiśya lakṣyavat // 3.264.35
visphāras tasya dhanuṣo yantrasyeva tadā babhau / vitatrāsa tadā vālī śareṇābhihato hṛdi // 3.264.36
sa bhinnamarmābhihato vaktrāc choṇitam udvaman / dadarśāvasthitaṃ rāmam ārāt saumitriṇā saha // 3.264.37
garhayitvā sa kākutsthaṃ papāta bhuvi mūrchitaḥ / tārā dadarśa taṃ bhūmau tārāpatim iva cyutam // 3.264.38
hate vālini sugrīvaḥ kiṣkindhāṃ pratyapadyata / tāṃ ca tārāpatimukhīṃ tārāṃ nipatiteśvarām // 3.264.39
rāmas tu caturo māsān pṛṣṭhe mālyavataḥ śubhe / nivāsam akarod dhīmān sugrīveṇābhyupasthitaḥ // 3.264.40
rāvaṇo 'pi purīṃ gatvā laṅkāṃ kāmabalātkṛtaḥ / sītāṃ niveśayām āsa bhavane nandanopame // 3.264.41
aśokavanikābhyāśe tāpasāśramasaṃnibhe // 3.264.41.2
bhartṛsmaraṇatanvaṅgī tāpasīveṣadhāriṇī / upavāsatapaḥśīlā tatra sā pṛthulekṣaṇā // 3.264.42
uvāsa duḥkhavasatīḥ phalamūlakṛtāśanā // 3.264.42.2
dideśa rākṣasīs tatra rakṣaṇe rākṣasādhipaḥ / prāsāsiśūlaparaśumudgarālātadhāriṇīḥ // 3.264.43
dvyakṣīṃ tryakṣīṃ lalāṭākṣīṃ dīrghajihvām ajihvikām / tristanīm ekapādāṃ ca trijaṭām ekalocanām // 3.264.44
etāś cānyāś ca dīptākṣyaḥ karabhotkaṭamūrdhajāḥ / parivāryāsate sītāṃ divārātram atandritāḥ // 3.264.45
tās tu tām āyatāpāṅgīṃ piśācyo dāruṇasvanāḥ / tarjayanti sadā raudrāḥ paruṣavyañjanākṣarāḥ // 3.264.46
khādāma pāṭayāmaināṃ tilaśaḥ pravibhajya tām / yeyaṃ bhartāram asmākam avamanyeha jīvati // 3.264.47
ity evaṃ paribhartsantīs trāsyamānā punaḥ punaḥ / bhartṛśokasamāviṣṭā niḥśvasyedam uvāca tāḥ // 3.264.48
āryāḥ khādata māṃ śīghraṃ na me lobho 'sti jīvite / vinā taṃ puṇḍarīkākṣaṃ nīlakuñcitamūrdhajam // 3.264.49
apy evāhaṃ nirāhārā jīvitapriyavarjitā / śoṣayiṣyāmi gātrāṇi vyālī tālagatā yathā // 3.264.50
na tv anyam abhigaccheyaṃ pumāṃsaṃ rāghavād ṛte / iti jānīta satyaṃ me kriyatāṃ yad anantaram // 3.264.51
tasyās tad vacanaṃ śrutvā rākṣasyas tāḥ kharasvanāḥ / ākhyātuṃ rākṣasendrāya jagmus tat sarvam āditaḥ // 3.264.52
gatāsu tāsu sarvāsu trijaṭā nāma rākṣasī / sāntvayām āsa vaidehīṃ dharmajñā priyavādinī // 3.264.53
sīte vakṣyāmi te kiṃ cid viśvāsaṃ kuru me sakhi / bhayaṃ te vyetu vāmoru śṛṇu cedaṃ vaco mama // 3.264.54
avindhyo nāma medhāvī vṛddho rākṣasapuṃgavaḥ / sa rāmasya hitānveṣī tvadarthe hi sa māvadat // 3.264.55
sītā madvacanād vācyā samāśvāsya prasādya ca / bhartā te kuśalī rāmo lakṣmaṇānugato balī // 3.264.56
sakhyaṃ vānararājena śakrapratimatejasā / kṛtavān rāghavaḥ śrīmāṃs tvadarthe ca samudyataḥ // 3.264.57
mā ca te 'stu bhayaṃ bhīru rāvaṇāl lokagarhitāt / nalakūbaraśāpena rakṣitā hy asy anindite // 3.264.58
śapto hy eṣa purā pāpo vadhūṃ rambhāṃ parāmṛśan / na śakto vivaśāṃ nārīm upaitum ajitendriyaḥ // 3.264.59
kṣipram eṣyati te bhartā sugrīveṇābhirakṣitaḥ / saumitrisahito dhīmāṃs tvāṃ ceto mokṣayiṣyati // 3.264.60
svapnā hi sumahāghorā dṛṣṭā me 'niṣṭadarśanāḥ / vināśāyāsya durbuddheḥ paulastyakulaghātinaḥ // 3.264.61
dāruṇo hy eṣa duṣṭātmā kṣudrakarmā niśācaraḥ / svabhāvāc chīladoṣeṇa sarveṣāṃ bhayavardhanaḥ // 3.264.62
spardhate sarvadevair yaḥ kālopahatacetanaḥ / mayā vināśaliṅgāni svapne dṛṣṭāni tasya vai // 3.264.63
tailābhiṣikto vikaco majjan paṅke daśānanaḥ / asakṛt kharayukte tu rathe nṛtyann iva sthitaḥ // 3.264.64
kumbhakarṇādayaś ceme nagnāḥ patitamūrdhajāḥ / kṛṣyante dakṣiṇām āśāṃ raktamālyānulepanāḥ // 3.264.65
śvetātapatraḥ soṣṇīṣaḥ śuklamālyavibhūṣaṇaḥ / śvetaparvatam ārūḍha eka eva vibhīṣaṇaḥ // 3.264.66
sacivāś cāsya catvāraḥ śuklamālyānulepanāḥ / śvetaparvatam ārūḍhā mokṣyante 'smān mahābhayāt // 3.264.67
rāmasyāstreṇa pṛthivī parikṣiptā sasāgarā / yaśasā pṛthivīṃ kṛtsnāṃ pūrayiṣyati te patiḥ // 3.264.68
asthisaṃcayam ārūḍho bhuñjāno madhupāyasam / lakṣmaṇaś ca mayā dṛṣṭo nirīkṣan sarvatodiśaḥ // 3.264.69
rudatī rudhirārdrāṅgī vyāghreṇa parirakṣitā / asakṛt tvaṃ mayā dṛṣṭā gacchantī diśam uttarām // 3.264.70
harṣam eṣyasi vaidehi kṣipraṃ bhartṛsamanvitā / rāghaveṇa saha bhrātrā sīte tvam acirād iva // 3.264.71
iti sā mṛgaśāvākṣī tac chrutvā trijaṭāvacaḥ / babhūvāśāvatī bālā punar bhartṛsamāgame // 3.264.72
yāvad abhyāgatā raudrāḥ piśācyas tāḥ sudāruṇāḥ / dadṛśus tāṃ trijaṭayā sahāsīnāṃ yathā purā // 3.264.73
tatas tāṃ bhartṛśokārtāṃ dīnāṃ malinavāsasam / maṇiśeṣābhyalaṃkārāṃ rudatīṃ ca pativratām // 3.265.1
rākṣasībhir upāsyantīṃ samāsīnāṃ śilātale / rāvaṇaḥ kāmabāṇārto dadarśopasasarpa ca // 3.265.2
devadānavagandharvayakṣakiṃpuruṣair yudhi / ajito 'śokavanikāṃ yayau kandarpamohitaḥ // 3.265.3
divyāmbaradharaḥ śrīmān sumṛṣṭamaṇikuṇḍalaḥ / vicitramālyamukuṭo vasanta iva mūrtimān // 3.265.4
sa kalpavṛkṣasadṛśo yatnād api vibhūṣitaḥ / śmaśānacaityadrumavad bhūṣito 'pi bhayaṃkaraḥ // 3.265.5
sa tasyās tanumadhyāyāḥ samīpe rajanīcaraḥ / dadṛśe rohiṇīm etya śanaiścara iva grahaḥ // 3.265.6
sa tām āmantrya suśroṇīṃ puṣpaketuśarāhataḥ / idam ity abravīd bālāṃ trastāṃ rauhīm ivābalām // 3.265.7
sīte paryāptam etāvat kṛto bhartur anugrahaḥ / prasādaṃ kuru tanvaṅgi kriyatāṃ parikarma te // 3.265.8
bhajasva māṃ varārohe mahārhābharaṇāmbarā / bhava me sarvanārīṇām uttamā varavarṇini // 3.265.9
santi me devakanyāś ca rājarṣīṇāṃ tathāṅganāḥ / santi dānavakanyāś ca daityānāṃ cāpi yoṣitaḥ // 3.265.10
caturdaśa piśācānāṃ koṭyo me vacane sthitāḥ / dvis tāvat puruṣādānāṃ rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām // 3.265.11
tato me triguṇā yakṣā ye madvacanakāriṇaḥ / ke cid eva dhanādhyakṣaṃ bhrātaraṃ me samāśritāḥ // 3.265.12
gandharvāpsaraso bhadre mām āpānagataṃ sadā / upatiṣṭhanti vāmoru yathaiva bhrātaraṃ mama // 3.265.13
putro 'ham api viprarṣeḥ sākṣād viśravaso muneḥ / pañcamo lokapālānām iti me prathitaṃ yaśaḥ // 3.265.14
divyāni bhakṣyabhojyāni pānāni vividhāni ca / yathaiva tridaśeśasya tathaiva mama bhāmini // 3.265.15
kṣīyatāṃ duṣkṛtaṃ karma vanavāsakṛtaṃ tava / bhāryā me bhava suśroṇi yathā mandodarī tathā // 3.265.16
ity uktā tena vaidehī parivṛtya śubhānanā / tṛṇam antarataḥ kṛtvā tam uvāca niśācaram // 3.265.17
aśivenātivāmorūr ajasraṃ netravāriṇā / stanāv apatitau bālā sahitāv abhivarṣatī // 3.265.18
uvāca vākyaṃ taṃ kṣudraṃ vaidehī patidevatā // 3.265.18.2
asakṛd vadato vākyam īdṛśaṃ rākṣaseśvara / viṣādayuktam etat te mayā śrutam abhāgyayā // 3.265.19
tad bhadrasukha bhadraṃ te mānasaṃ vinivartyatām / paradārāsmy alabhyā ca satataṃ ca pativratā // 3.265.20
na caivopayikī bhāryā mānuṣī kṛpaṇā tava / vivaśāṃ dharṣayitvā ca kāṃ tvaṃ prītim avāpsyasi // 3.265.21
prajāpatisamo vipro brahmayoniḥ pitā tava / na ca pālayase dharmaṃ lokapālasamaḥ katham // 3.265.22
bhrātaraṃ rājarājānaṃ maheśvarasakhaṃ prabhum / dhaneśvaraṃ vyapadiśan kathaṃ tv iha na lajjase // 3.265.23
ity uktvā prārudat sītā kampayantī payodharau / śirodharāṃ ca tanvaṅgī mukhaṃ pracchādya vāsasā // 3.265.24
tasyā rudatyā bhāminyā dīrghā veṇī susaṃyatā / dadṛśe svasitā snigdhā kālī vyālīva mūrdhani // 3.265.25
tac chrutvā rāvaṇo vākyaṃ sītayoktaṃ suniṣṭhuram / pratyākhyāto 'pi durmedhāḥ punar evābravīd vacaḥ // 3.265.26
kāmam aṅgāni me sīte dunotu makaradhvajaḥ / na tvām akāmāṃ suśroṇīṃ sameṣye cāruhāsinīm // 3.265.27
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ yat tvam adyāpi mānuṣam / āhārabhūtam asmākaṃ rāmam evānurudhyase // 3.265.28
ity uktvā tām anindyāṅgīṃ sa rākṣasagaṇeśvaraḥ / tatraivāntarhito bhūtvā jagāmābhimatāṃ diśam // 3.265.29
rākṣasībhiḥ parivṛtā vaidehī śokakarśitā / sevyamānā trijaṭayā tatraiva nyavasat tadā // 3.265.30
rāghavas tu sasaumitriḥ sugrīveṇābhipālitaḥ / vasan mālyavataḥ pṛṣṭhe dadarśa vimalaṃ nabhaḥ // 3.266.1
sa dṛṣṭvā vimale vyomni nirmalaṃ śaśalakṣaṇam / grahanakṣatratārābhir anuyātam amitrahā // 3.266.2
kumudotpalapadmānāṃ gandham ādāya vāyunā / mahīdharasthaḥ śītena sahasā pratibodhitaḥ // 3.266.3
prabhāte lakṣmaṇaṃ vīram abhyabhāṣata durmanāḥ / sītāṃ saṃsmṛtya dharmātmā ruddhāṃ rākṣasaveśmani // 3.266.4
gaccha lakṣmaṇa jānīhi kiṣkindhāyāṃ kapīśvaram / pramattaṃ grāmyadharmeṣu kṛtaghnaṃ svārthapaṇḍitam // 3.266.5
yo 'sau kulādhamo mūḍho mayā rājye 'bhiṣecitaḥ / sarvavānaragopucchā yam ṛkṣāś ca bhajanti vai // 3.266.6
yadarthaṃ nihato vālī mayā raghukulodvaha / tvayā saha mahābāho kiṣkindhopavane tadā // 3.266.7
kṛtaghnaṃ tam ahaṃ manye vānarāpasadaṃ bhuvi / yo mām evaṃgato mūḍho na jānīte 'dya lakṣmaṇa // 3.266.8
asau manye na jānīte samayapratipādanam / kṛtopakāraṃ māṃ nūnam avamanyālpayā dhiyā // 3.266.9
yadi tāvad anudyuktaḥ śete kāmasukhātmakaḥ / netavyo vālimārgeṇa sarvabhūtagatiṃ tvayā // 3.266.10
athāpi ghaṭate 'smākam arthe vānarapuṃgavaḥ / tam ādāyaihi kākutstha tvarāvān bhava mā ciram // 3.266.11
ity ukto lakṣmaṇo bhrātrā guruvākyahite rataḥ / pratasthe ruciraṃ gṛhya samārgaṇaguṇaṃ dhanuḥ // 3.266.12
kiṣkindhādvāram āsādya praviveśānivāritaḥ // 3.266.12.2
sakrodha iti taṃ matvā rājā pratyudyayau hariḥ / taṃ sadāro vinītātmā sugrīvaḥ plavagādhipaḥ // 3.266.13
pūjayā pratijagrāha prīyamāṇas tadarhayā // 3.266.13.2
tam abravīd rāmavacaḥ saumitrir akutobhayaḥ / sa tat sarvam aśeṣeṇa śrutvā prahvaḥ kṛtāñjaliḥ // 3.266.14
sabhṛtyadāro rājendra sugrīvo vānarādhipaḥ / idam āha vacaḥ prīto lakṣmaṇaṃ narakuñjaram // 3.266.15
nāsmi lakṣmaṇa durmedhā na kṛtaghno na nirghṛṇaḥ / śrūyatāṃ yaḥ prayatno me sītāparyeṣaṇe kṛtaḥ // 3.266.16
diśaḥ prasthāpitāḥ sarve vinītā harayo mayā / sarveṣāṃ ca kṛtaḥ kālo māsenāgamanaṃ punaḥ // 3.266.17
yair iyaṃ savanā sādriḥ sapurā sāgarāmbarā / vicetavyā mahī vīra sagrāmanagarākarā // 3.266.18
sa māsaḥ pañcarātreṇa pūrṇo bhavitum arhati / tataḥ śroṣyasi rāmeṇa sahitaḥ sumahat priyam // 3.266.19
ity ukto lakṣmaṇas tena vānarendreṇa dhīmatā / tyaktvā roṣam adīnātmā sugrīvaṃ pratyapūjayat // 3.266.20
sa rāmaṃ sahasugrīvo mālyavatpṛṣṭham āsthitam / abhigamyodayaṃ tasya kāryasya pratyavedayat // 3.266.21
ity evaṃ vānarendrās te samājagmuḥ sahasraśaḥ / diśas tisro vicityātha na tu ye dakṣiṇāṃ gatāḥ // 3.266.22
ācakhyus te tu rāmāya mahīṃ sāgaramekhalām / vicitāṃ na tu vaidehyā darśanaṃ rāvaṇasya vā // 3.266.23
gatās tu dakṣiṇām āśāṃ ye vai vānarapuṃgavāḥ / āśāvāṃs teṣu kākutsthaḥ prāṇān ārto 'py adhārayat // 3.266.24
dvimāsoparame kāle vyatīte plavagās tataḥ / sugrīvam abhigamyedaṃ tvaritā vākyam abruvan // 3.266.25
rakṣitaṃ vālinā yat tat sphītaṃ madhuvanaṃ mahat / tvayā ca plavagaśreṣṭha tad bhuṅkte pavanātmajaḥ // 3.266.26
vāliputro 'ṅgadaś caiva ye cānye plavagarṣabhāḥ / vicetuṃ dakṣiṇām āśāṃ rājan prasthāpitās tvayā // 3.266.27
teṣāṃ taṃ praṇayaṃ śrutvā mene sa kṛtakṛtyatām / kṛtārthānāṃ hi bhṛtyānām etad bhavati ceṣṭitam // 3.266.28
sa tad rāmāya medhāvī śaśaṃsa plavagarṣabhaḥ / rāmaś cāpy anumānena mene dṛṣṭāṃ tu maithilīm // 3.266.29
hanūmatpramukhāś cāpi viśrāntās te plavaṃgamāḥ / abhijagmur harīndraṃ taṃ rāmalakṣmaṇasaṃnidhau // 3.266.30
gatiṃ ca mukhavarṇaṃ ca dṛṣṭvā rāmo hanūmataḥ / agamat pratyayaṃ bhūyo dṛṣṭā sīteti bhārata // 3.266.31
hanūmatpramukhās te tu vānarāḥ pūrṇamānasāḥ / praṇemur vidhivad rāmaṃ sugrīvaṃ lakṣmaṇaṃ tathā // 3.266.32
tān uvācāgatān rāmaḥ pragṛhya saśaraṃ dhanuḥ / api māṃ jīvayiṣyadhvam api vaḥ kṛtakṛtyatā // 3.266.33
api rājyam ayodhyāyāṃ kārayiṣyāmy ahaṃ punaḥ / nihatya samare śatrūn āhṛtya janakātmajām // 3.266.34
amokṣayitvā vaidehīm ahatvā ca ripūn raṇe / hṛtadāro 'vadhūtaś ca nāhaṃ jīvitum utsahe // 3.266.35
ity uktavacanaṃ rāmaṃ pratyuvācānilātmajaḥ / priyam ākhyāmi te rāma dṛṣṭā sā jānakī mayā // 3.266.36
vicitya dakṣiṇām āśāṃ saparvatavanākarām / śrāntāḥ kāle vyatīte sma dṛṣṭavanto mahāguhām // 3.266.37
praviśāmo vayaṃ tāṃ tu bahuyojanam āyatām / andhakārāṃ suvipināṃ gahanāṃ kīṭasevitām // 3.266.38
gatvā sumahad adhvānam ādityasya prabhāṃ tataḥ / dṛṣṭavantaḥ sma tatraiva bhavanaṃ divyam antarā // 3.266.39
mayasya kila daityasya tadāsīd veśma rāghava / tatra prabhāvatī nāma tapo 'tapyata tāpasī // 3.266.40
tayā dattāni bhojyāni pānāni vividhāni ca / bhuktvā labdhabalāḥ santas tayoktena pathā tataḥ // 3.266.41
niryāya tasmād uddeśāt paśyāmo lavaṇāmbhasaḥ / samīpe sahyamalayau darduraṃ ca mahāgirim // 3.266.42
tato malayam āruhya paśyanto varuṇālayam / viṣaṇṇā vyathitāḥ khinnā nirāśā jīvite bhṛśam // 3.266.43
anekaśatavistīrṇaṃ yojanānāṃ mahodadhim / timinakrajhaṣāvāsaṃ cintayantaḥ suduḥkhitāḥ // 3.266.44
tatrānaśanasaṃkalpaṃ kṛtvāsīnā vayaṃ tadā / tataḥ kathānte gṛdhrasya jaṭāyor abhavat kathā // 3.266.45
tataḥ parvataśṛṅgābhaṃ ghorarūpaṃ bhayāvaham / pakṣiṇaṃ dṛṣṭavantaḥ sma vainateyam ivāparam // 3.266.46
so 'smān atarkayad bhoktum athābhyetya vaco 'bravīt / bhoḥ ka eṣa mama bhrātur jaṭāyoḥ kurute kathām // 3.266.47
saṃpātir nāma tasyāhaṃ jyeṣṭho bhrātā khagādhipaḥ / anyonyaspardhayārūḍhāv āvām ādityasaṃsadam // 3.266.48
tato dagdhāv imau pakṣau na dagdhau tu jaṭāyuṣaḥ / tadā me ciradṛṣṭaḥ sa bhrātā gṛdhrapatiḥ priyaḥ // 3.266.49
nirdagdhapakṣaḥ patito hy aham asmin mahāgirau // 3.266.49.2
tasyaivaṃ vadato 'smābhir hato bhrātā niveditaḥ / vyasanaṃ bhavataś cedaṃ saṃkṣepād vai niveditam // 3.266.50
sa saṃpātis tadā rājañ śrutvā sumahad apriyam / viṣaṇṇacetāḥ papraccha punar asmān ariṃdama // 3.266.51
kaḥ sa rāmaḥ kathaṃ sītā jaṭāyuś ca kathaṃ hataḥ / icchāmi sarvam evaitac chrotuṃ plavagasattamāḥ // 3.266.52
tasyāhaṃ sarvam evaitaṃ bhavato vyasanāgamam / prāyopaveśane caiva hetuṃ vistarato 'bruvam // 3.266.53
so 'smān utthāpayām āsa vākyenānena pakṣirāṭ / rāvaṇo vidito mahyaṃ laṅkā cāsya mahāpurī // 3.266.54
dṛṣṭā pāre samudrasya trikūṭagirikandare / bhavitrī tatra vaidehī na me 'sty atra vicāraṇā // 3.266.55
iti tasya vacaḥ śrutvā vayam utthāya satvarāḥ / sāgaraplavane mantraṃ mantrayāmaḥ paraṃtapa // 3.266.56
nādhyavasyad yadā kaś cit sāgarasya vilaṅghane / tataḥ pitaram āviśya pupluve 'haṃ mahārṇavam // 3.266.57
śatayojanavistīrṇaṃ nihatya jalarākṣasīm // 3.266.57.2
tatra sītā mayā dṛṣṭā rāvaṇāntaḥpure satī / upavāsatapaḥśīlā bhartṛdarśanalālasā // 3.266.58
jaṭilā maladigdhāṅgī kṛśā dīnā tapasvinī // 3.266.58.2
nimittais tām ahaṃ sītām upalabhya pṛthagvidhaiḥ / upasṛtyābruvaṃ cāryām abhigamya rahogatām // 3.266.59
sīte rāmasya dūto 'haṃ vānaro mārutātmajaḥ / tvaddarśanam abhiprepsur iha prāpto vihāyasā // 3.266.60
rājaputrau kuśalinau bhrātarau rāmalakṣmaṇau / sarvaśākhāmṛgendreṇa sugrīveṇābhipālitau // 3.266.61
kuśalaṃ tvābravīd rāmaḥ sīte saumitriṇā saha / sakhibhāvāc ca sugrīvaḥ kuśalaṃ tvānupṛcchati // 3.266.62
kṣipram eṣyati te bhartā sarvaśākhāmṛgaiḥ saha / pratyayaṃ kuru me devi vānaro 'smi na rākṣasaḥ // 3.266.63
muhūrtam iva ca dhyātvā sītā māṃ pratyuvāca ha / avaimi tvāṃ hanūmantam avindhyavacanād aham // 3.266.64
avindhyo hi mahābāho rākṣaso vṛddhasaṃmataḥ / kathitas tena sugrīvas tvadvidhaiḥ sacivair vṛtaḥ // 3.266.65
gamyatām iti coktvā māṃ sītā prādād imaṃ maṇim / dhāritā yena vaidehī kālam etam aninditā // 3.266.66
pratyayārthaṃ kathāṃ cemāṃ kathayām āsa jānakī / kṣiptām iṣīkāṃ kākasya citrakūṭe mahāgirau // 3.266.67
bhavatā puruṣavyāghra pratyabhijñānakāraṇāt // 3.266.67.2
śrāvayitvā tadātmānaṃ tato dagdhvā ca tāṃ purīm / saṃprāpta iti taṃ rāmaḥ priyavādinam arcayat // 3.266.68
tatas tatraiva rāmasya samāsīnasya taiḥ saha / samājagmuḥ kapiśreṣṭhāḥ sugrīvavacanāt tadā // 3.267.1
vṛtaḥ koṭisahasreṇa vānarāṇāṃ tarasvinām / śvaśuro vālinaḥ śrīmān suṣeṇo rāmam abhyayāt // 3.267.2
koṭīśatavṛtau cāpi gajo gavaya eva ca / vānarendrau mahāvīryau pṛthak pṛthag adṛśyatām // 3.267.3
ṣaṣṭikoṭisahasrāṇi prakarṣan pratyadṛśyata / golāṅgūlo mahārāja gavākṣo bhīmadarśanaḥ // 3.267.4
gandhamādanavāsī tu prathito gandhamādanaḥ / koṭīsahasram ugrāṇāṃ harīṇāṃ samakarṣata // 3.267.5
panaso nāma medhāvī vānaraḥ sumahābalaḥ / koṭīr daśa dvādaśa ca triṃśatpañca prakarṣati // 3.267.6
śrīmān dadhimukho nāma harivṛddho 'pi vīryavān / pracakarṣa mahat sainyaṃ harīṇāṃ bhīmatejasām // 3.267.7
kṛṣṇānāṃ mukhapuṇḍrāṇām ṛkṣāṇāṃ bhīmakarmaṇām / koṭīśatasahasreṇa jāmbavān pratyadṛśyata // 3.267.8
ete cānye ca bahavo hariyūthapayūthapāḥ / asaṃkhyeyā mahārāja samīyū rāmakāraṇāt // 3.267.9
śirīṣakusumābhānāṃ siṃhānām iva nardatām / śrūyate tumulaḥ śabdas tatra tatra pradhāvatām // 3.267.10
girikūṭanibhāḥ ke cit ke cin mahiṣasaṃnibhāḥ / śaradabhrapratīkāśāḥ piṣṭahiṅgulakānanāḥ // 3.267.11
utpatantaḥ patantaś ca plavamānāś ca vānarāḥ / uddhunvanto 'pare reṇūn samājagmuḥ samantataḥ // 3.267.12
sa vānaramahālokaḥ pūrṇasāgarasaṃnibhaḥ / niveśam akarot tatra sugrīvānumate tadā // 3.267.13
tatas teṣu harīndreṣu samāvṛtteṣu sarvaśaḥ / tithau praśaste nakṣatre muhūrte cābhipūjite // 3.267.14
tena vyūḍhena sainyena lokān udvartayann iva / prayayau rāghavaḥ śrīmān sugrīvasahitas tadā // 3.267.15
mukham āsīt tu sainyasya hanūmān mārutātmajaḥ / jaghanaṃ pālayām āsa saumitrir akutobhayaḥ // 3.267.16
baddhagodhāṅgulitrāṇau rāghavau tatra rejatuḥ / vṛtau harimahāmātraiś candrasūryau grahair iva // 3.267.17
prababhau harisainyaṃ tac chālatālaśilāyudham / sumahac chālibhavanaṃ yathā sūryodayaṃ prati // 3.267.18
nalanīlāṅgadakrāthamaindadvividapālitā / yayau sumahatī senā rāghavasyārthasiddhaye // 3.267.19
vidhivat supraśasteṣu bahumūlaphaleṣu ca / prabhūtamadhumāṃseṣu vārimatsu śiveṣu ca // 3.267.20
nivasantī nirābādhā tathaiva girisānuṣu / upāyād dharisenā sā kṣārodam atha sāgaram // 3.267.21
dvitīyasāgaranibhaṃ tad balaṃ bahuladhvajam / velāvanaṃ samāsādya nivāsam akarot tadā // 3.267.22
tato dāśarathiḥ śrīmān sugrīvaṃ pratyabhāṣata / madhye vānaramukhyānāṃ prāptakālam idaṃ vacaḥ // 3.267.23
upāyaḥ ko nu bhavatāṃ mataḥ sāgaralaṅghane / iyaṃ ca mahatī senā sāgaraś cāpi dustaraḥ // 3.267.24
tatrānye vyāharanti sma vānarāḥ paṭumāninaḥ / samarthā laṅghane sindhor na tu kṛtsnasya vānarāḥ // 3.267.25
ke cin naubhir vyavasyanti kecīc ca vividhaiḥ plavaiḥ / neti rāmaś ca tān sarvān sāntvayan pratyabhāṣata // 3.267.26
śatayojanavistāraṃ na śaktāḥ sarvavānarāḥ / krāntuṃ toyanidhiṃ vīrā naiṣā vo naiṣṭhikī matiḥ // 3.267.27
nāvo na santi senāyā bahvyas tārayituṃ tathā / vaṇijām upaghātaṃ ca katham asmadvidhaś caret // 3.267.28
vistīrṇaṃ caiva naḥ sainyaṃ hanyāc chidreṣu vai paraḥ / plavoḍupapratāraś ca naivātra mama rocate // 3.267.29
ahaṃ tv imaṃ jalanidhiṃ samārapsyāmy upāyataḥ / pratiśeṣyāmy upavasan darśayiṣyati māṃ tataḥ // 3.267.30
na ced darśayitā mārgaṃ dhakṣyāmy enam ahaṃ tataḥ / mahāstrair apratihatair atyagnipavanojjvalaiḥ // 3.267.31
ity uktvā sahasaumitrir upaspṛśyātha rāghavaḥ / pratiśiśye jalanidhiṃ vidhivat kuśasaṃstare // 3.267.32
sāgaras tu tataḥ svapne darśayām āsa rāghavam / devo nadanadībhartā śrīmān yādogaṇair vṛtaḥ // 3.267.33
kausalyāmātar ity evam ābhāṣya madhuraṃ vacaḥ / idam ity āha ratnānām ākaraiḥ śataśo vṛtaḥ // 3.267.34
brūhi kiṃ te karomy atra sāhāyyaṃ puruṣarṣabha / ikṣvākur asmi te jñātir iti rāmas tam abravīt // 3.267.35
mārgam icchāmi sainyasya dattaṃ nadanadīpate / yena gatvā daśagrīvaṃ hanyāṃ paulastyapāṃsanam // 3.267.36
yady evaṃ yācato mārgaṃ na pradāsyati me bhavān / śarais tvāṃ śoṣayiṣyāmi divyāstrapratimantritaiḥ // 3.267.37
ity evaṃ bruvataḥ śrutvā rāmasya varuṇālayaḥ / uvāca vyathito vākyam iti baddhāñjaliḥ sthitaḥ // 3.267.38
necchāmi pratighātaṃ te nāsmi vighnakaras tava / śṛṇu cedaṃ vaco rāma śrutvā kartavyam ācara // 3.267.39
yadi dāsyāmi te mārgaṃ sainyasya vrajato ''jñayā / anye 'py ājñāpayiṣyanti mām evaṃ dhanuṣo balāt // 3.267.40
asti tv atra nalo nāma vānaraḥ śilpisaṃmataḥ / tvaṣṭur devasya tanayo balavān viśvakarmaṇaḥ // 3.267.41
sa yat kāṣṭhaṃ tṛṇaṃ vāpi śilāṃ vā kṣepsyate mayi / sarvaṃ tad dhārayiṣyāmi sa te setur bhaviṣyati // 3.267.42
ity uktvāntarhite tasmin rāmo nalam uvāca ha / kuru setuṃ samudre tvaṃ śakto hy asi mato mama // 3.267.43
tenopāyena kākutsthaḥ setubandham akārayat / daśayojanavistāram āyataṃ śatayojanam // 3.267.44
nalasetur iti khyāto yo 'dyāpi prathito bhuvi / rāmasyājñāṃ puraskṛtya dhāryate girisaṃnibhaḥ // 3.267.45
tatrasthaṃ sa tu dharmātmā samāgacchad vibhīṣaṇaḥ / bhrātā vai rākṣasendrasya caturbhiḥ sacivaiḥ saha // 3.267.46
pratijagrāha rāmas taṃ svāgatena mahāmanāḥ / sugrīvasya tu śaṅkābhūt praṇidhiḥ syād iti sma ha // 3.267.47
rāghavas tasya ceṣṭābhiḥ samyak ca cariteṅgitaiḥ / yadā tattvena tuṣṭo 'bhūt tata enam apūjayat // 3.267.48
sarvarākṣasarājye cāpy abhyaṣiñcad vibhīṣaṇam / cakre ca mantrānucaraṃ suhṛdaṃ lakṣmaṇasya ca // 3.267.49
vibhīṣaṇamate caiva so 'tyakrāman mahārṇavam / sasainyaḥ setunā tena māsenaiva narādhipa // 3.267.50
tato gatvā samāsādya laṅkodyānāny anekaśaḥ / bhedayām āsa kapibhir mahānti ca bahūni ca // 3.267.51
tatrāstāṃ rāvaṇāmātyau rākṣasau śukasāraṇau / cārau vānararūpeṇa tau jagrāha vibhīṣaṇaḥ // 3.267.52
pratipannau yadā rūpaṃ rākṣasaṃ tau niśācarau / darśayitvā tataḥ sainyaṃ rāmaḥ paścād avāsṛjat // 3.267.53
niveśyopavane sainyaṃ tac chūraḥ prājñavānaram / preṣayām āsa dautyena rāvaṇasya tato 'ṅgadam // 3.267.54
prabhūtānnodake tasmin bahumūlaphale vane / senāṃ niveśya kākutstho vidhivat paryarakṣata // 3.268.1
rāvaṇaś ca vidhiṃ cakre laṅkāyāṃ śāstranirmitam / prakṛtyaiva durādharṣā dṛḍhaprākāratoraṇā // 3.268.2
agādhatoyāḥ parikhā mīnanakrasamākulāḥ / babhūvuḥ sapta durdharṣāḥ khādiraiḥ śaṅkubhiś citāḥ // 3.268.3
karṇāṭṭayantradurdharṣā babhūvuḥ sahuḍopalāḥ / sāśīviṣaghaṭāyodhāḥ sasarjarasapāṃsavaḥ // 3.268.4
musalālātanārācatomarāsiparaśvadhaiḥ / anvitāś ca śataghnībhiḥ samadhūcchiṣṭamudgarāḥ // 3.268.5
puradvāreṣu sarveṣu gulmāḥ sthāvarajaṅgamāḥ / babhūvuḥ pattibahulāḥ prabhūtagajavājinaḥ // 3.268.6
aṅgadas tv atha laṅkāyā dvāradeśam upāgataḥ / vidito rākṣasendrasya praviveśa gatavyathaḥ // 3.268.7
madhye rākṣasakoṭīnāṃ bahvīnāṃ sumahābalaḥ / śuśubhe meghamālābhir āditya iva saṃvṛtaḥ // 3.268.8
sa samāsādya paulastyam amātyair abhisaṃvṛtam / rāmasaṃdeśam āmantrya vāgmī vaktuṃ pracakrame // 3.268.9
āha tvāṃ rāghavo rājan kosalendro mahāyaśāḥ / prāptakālam idaṃ vākyaṃ tad ādatsva kuruṣva ca // 3.268.10
akṛtātmānam āsādya rājānam anaye ratam / vinaśyanty anayāviṣṭā deśāś ca nagarāṇi ca // 3.268.11
tvayaikenāparāddhaṃ me sītām āharatā balāt / vadhāyānaparāddhānām anyeṣāṃ tad bhaviṣyati // 3.268.12
ye tvayā baladarpābhyām āviṣṭena vanecarāḥ / ṛṣayo hiṃsitāḥ pūrvaṃ devāś cāpy avamānitāḥ // 3.268.13
rājarṣayaś ca nihatā rudantyaś cāhṛtāḥ striyaḥ / tad idaṃ samanuprāptaṃ phalaṃ tasyānayasya te // 3.268.14
hantāsmi tvāṃ sahāmātyaṃ yudhyasva puruṣo bhava / paśya me dhanuṣo vīryaṃ mānuṣasya niśācara // 3.268.15
mucyatāṃ jānakī sītā na me mokṣyasi karhi cit / arākṣasam imaṃ lokaṃ kartāsmi niśitaiḥ śaraiḥ // 3.268.16
iti tasya bruvāṇasya dūtasya paruṣaṃ vacaḥ / śrutvā na mamṛṣe rājā rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ // 3.268.17
iṅgitajñās tato bhartuś catvāro rajanīcarāḥ / caturṣv aṅgeṣu jagṛhuḥ śārdūlam iva pakṣiṇaḥ // 3.268.18
tāṃs tathāṅgeṣu saṃsaktān aṅgado rajanīcarān / ādāyaiva kham utpatya prāsādatalam āviśat // 3.268.19
vegenotpatatas tasya petus te rajanīcarāḥ / bhuvi saṃbhinnahṛdayāḥ prahāraparipīḍitāḥ // 3.268.20
sa mukto harmyaśikharāt tasmāt punar avāpatat / laṅghayitvā purīṃ laṅkāṃ svabalasya samīpataḥ // 3.268.21
kosalendram athābhyetya sarvam āvedya cāṅgadaḥ / viśaśrāma sa tejasvī rāghaveṇābhinanditaḥ // 3.268.22
tataḥ sarvābhisāreṇa harīṇāṃ vātaraṃhasām / bhedayām āsa laṅkāyāḥ prākāraṃ raghunandanaḥ // 3.268.23
vibhīṣaṇarkṣādhipatī puraskṛtyātha lakṣmaṇaḥ / dakṣiṇaṃ nagaradvāram avāmṛdnād durāsadam // 3.268.24
karabhāruṇagātrāṇāṃ harīṇāṃ yuddhaśālinām / koṭīśatasahasreṇa laṅkām abhyapatat tadā // 3.268.25
utpatadbhiḥ patadbhiś ca nipatadbhiś ca vānaraiḥ / nādṛśyata tadā sūryo rajasā nāśitaprabhaḥ // 3.268.26
śāliprasūnasadṛśaiḥ śirīṣakusumaprabhaiḥ / taruṇādityasadṛśaiḥ śaragauraiś ca vānaraiḥ // 3.268.27
prākāraṃ dadṛśus te tu samantāt kapilīkṛtam / rākṣasā vismitā rājan sastrīvṛddhāḥ samantataḥ // 3.268.28
bibhidus te maṇistambhān karṇāṭṭaśikharāṇi ca / bhagnonmathitavegāni yantrāṇi ca vicikṣipuḥ // 3.268.29
parigṛhya śataghnīś ca sacakrāḥ sahuḍopalāḥ / cikṣipur bhujavegena laṅkāmadhye mahābalāḥ // 3.268.30
prākārasthāś ca ye ke cin niśācaragaṇās tadā / pradudruvus te śataśaḥ kapibhiḥ samabhidrutāḥ // 3.268.31
tatas tu rājavacanād rākṣasāḥ kāmarūpiṇaḥ / niryayur vikṛtākārāḥ sahasraśatasaṃghaśaḥ // 3.268.32
śastravarṣāṇi varṣanto drāvayanto vanaukasaḥ / prākāraṃ śodhayantas te paraṃ vikramam āsthitāḥ // 3.268.33
sa māṣarāśisadṛśair babhūva kṣaṇadācaraiḥ / kṛto nirvānaro bhūyaḥ prākāro bhīmadarśanaiḥ // 3.268.34
petuḥ śūlavibhinnāṅgā bahavo vānararṣabhāḥ / stambhatoraṇabhagnāś ca petus tatra niśācarāḥ // 3.268.35
keśākeśy abhavad yuddhaṃ rakṣasāṃ vānaraiḥ saha / nakhair dantaiś ca vīrāṇāṃ khādatāṃ vai parasparam // 3.268.36
niṣṭananto hy ubhayatas tatra vānararākṣasāḥ / hatā nipatitā bhūmau na muñcanti parasparam // 3.268.37
rāmas tu śarajālāni vavarṣa jalado yathā / tāni laṅkāṃ samāsādya jaghnus tān rajanīcarān // 3.268.38
saumitrir api nārācair dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ / ādiśyādiśya durgasthān pātayām āsa rākṣasān // 3.268.39
tataḥ pratyavahāro 'bhūt sainyānāṃ rāghavājñayā / kṛte vimarde laṅkāyāṃ labdhalakṣo jayottaraḥ // 3.268.40
tato niviśamānāṃs tān sainikān rāvaṇānugāḥ / abhijagmur gaṇān eke piśācakṣudrarakṣasām // 3.269.1
parvaṇaḥ pūtano jambhaḥ kharaḥ krodhavaśo hariḥ / prarujaś cārujaś caiva praghasaś caivam ādayaḥ // 3.269.2
tato 'bhipatatāṃ teṣām adṛśyānāṃ durātmanām / antardhānavadhaṃ tajjñaś cakāra sa vibhīṣaṇaḥ // 3.269.3
te dṛśyamānā haribhir balibhir dūrapātibhiḥ / nihatāḥ sarvaśo rājan mahīṃ jagmur gatāsavaḥ // 3.269.4
amṛṣyamāṇaḥ sabalo rāvaṇo niryayāv atha / vyūhya cauśanasaṃ vyūhaṃ harīn sarvān ahārayat // 3.269.5
rāghavas tv abhiniryāya vyūḍhānīkaṃ daśānanam / bārhaspatyaṃ vidhiṃ kṛtvā pratyavyūhan niśācaram // 3.269.6
sametya yuyudhe tatra tato rāmeṇa rāvaṇaḥ / yuyudhe lakṣmaṇaś caiva tathaivendrajitā saha // 3.269.7
virūpākṣeṇa sugrīvas tāreṇa ca nikharvaṭaḥ / tuṇḍena ca nalas tatra paṭuśaḥ panasena ca // 3.269.8
viṣahyaṃ yaṃ hi yo mene sa sa tena sameyivān / yuyudhe yuddhavelāyāṃ svabāhubalam āśritaḥ // 3.269.9
sa saṃprahāro vavṛdhe bhīrūṇāṃ bhayavardhanaḥ / lomasaṃharṣaṇo ghoraḥ purā devāsure yathā // 3.269.10
rāvaṇo rāmam ānarchac chaktiśūlāsivṛṣṭibhiḥ / niśitair āyasais tīkṣṇai rāvaṇaṃ cāpi rāghavaḥ // 3.269.11
tathaivendrajitaṃ yattaṃ lakṣmaṇo marmabhedibhiḥ / indrajic cāpi saumitriṃ bibheda bahubhiḥ śaraiḥ // 3.269.12
vibhīṣaṇaḥ prahastaṃ ca prahastaś ca vibhīṣaṇam / khagapatraiḥ śarais tīkṣṇair abhyavarṣad gatavyathaḥ // 3.269.13
teṣāṃ balavatām āsīn mahāstrāṇāṃ samāgamaḥ / vivyathuḥ sakalā yena trayo lokāś carācarāḥ // 3.269.14
tataḥ prahastaḥ sahasā samabhyetya vibhīṣaṇam / gadayā tāḍayām āsa vinadya raṇakarkaśaḥ // 3.270.1
sa tayābhihato dhīmān gadayā bhīmavegayā / nākampata mahābāhur himavān iva susthiraḥ // 3.270.2
tataḥ pragṛhya vipulāṃ śataghaṇṭāṃ vibhīṣaṇaḥ / abhimantrya mahāśaktiṃ cikṣepāsya śiraḥ prati // 3.270.3
patantyā sa tayā vegād rākṣaso 'śaninādayā / hṛtottamāṅgo dadṛśe vātarugṇa iva drumaḥ // 3.270.4
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ saṃkhye prahastaṃ kṣaṇadācaram / abhidudrāva dhūmrākṣo vegena mahatā kapīn // 3.270.5
tasya meghopamaṃ sainyam āpatad bhīmadarśanam / dṛṣṭvaiva sahasā dīrṇā raṇe vānarapuṃgavāḥ // 3.270.6
tatas tān sahasā dīrṇān dṛṣṭvā vānarapuṃgavān / niryāya kapiśārdūlo hanūmān paryavasthitaḥ // 3.270.7
taṃ dṛṣṭvāvasthitaṃ saṃkhye harayaḥ pavanātmajam / vegena mahatā rājan saṃnyavartanta sarvaśaḥ // 3.270.8
tataḥ śabdo mahān āsīt tumulo lomaharṣaṇaḥ / rāmarāvaṇasainyānām anyonyam abhidhāvatām // 3.270.9
tasmin pravṛtte saṃgrāme ghore rudhirakardame / dhūmrākṣaḥ kapisainyaṃ tad drāvayām āsa patribhiḥ // 3.270.10
taṃ rākṣasamahāmātram āpatantaṃ sapatnajit / tarasā pratijagrāha hanūmān pavanātmajaḥ // 3.270.11
tayor yuddham abhūd ghoraṃ harirākṣasavīrayoḥ / jigīṣator yudhānyonyam indraprahlādayor iva // 3.270.12
gadābhiḥ parighaiś caiva rākṣaso jaghnivān kapim / kapiś ca jaghnivān rakṣaḥ saskandhaviṭapair drumaiḥ // 3.270.13
tatas tam atikāyena sāśvaṃ sarathasārathim / dhūmrākṣam avadhīd dhīmān hanūmān mārutātmajaḥ // 3.270.14
tatas taṃ nihataṃ dṛṣṭvā dhūmrākṣaṃ rākṣasottamam / harayo jātavisrambhā jaghnur abhyetya sainikān // 3.270.15
te vadhyamānā balibhir haribhir jitakāśibhiḥ / rākṣasā bhagnasaṃkalpā laṅkām abhyapatan bhayāt // 3.270.16
te 'bhipatya puraṃ bhagnā hataśeṣā niśācarāḥ / sarvaṃ rājñe yathāvṛttaṃ rāvaṇāya nyavedayan // 3.270.17
śrutvā tu rāvaṇas tebhyaḥ prahastaṃ nihataṃ yudhi / dhūmrākṣaṃ ca maheṣvāsaṃ sasainyaṃ vānararṣabhaiḥ // 3.270.18
sudīrgham iva niḥśvasya samutpatya varāsanāt / uvāca kumbhakarṇasya karmakālo 'yam āgataḥ // 3.270.19
ity evam uktvā vividhair vāditraiḥ sumahāsvanaiḥ / śayānam atinidrāluṃ kumbhakarṇam abodhayat // 3.270.20
prabodhya mahatā cainaṃ yatnenāgatasādhvasaḥ / svastham āsīnam avyagraṃ vinidraṃ rākṣasādhipaḥ // 3.270.21
tato 'bravīd daśagrīvaḥ kumbhakarṇaṃ mahābalam // 3.270.21.2
dhanyo 'si yasya te nidrā kumbhakarṇeyam īdṛśī / ya imaṃ dāruṇaṃ kālaṃ na jānīṣe mahābhayam // 3.270.22
eṣa tīrtvārṇavaṃ rāmaḥ setunā haribhiḥ saha / avamanyeha naḥ sarvān karoti kadanaṃ mahat // 3.270.23
mayā hy apahṛtā bhāryā sītā nāmāsya jānakī / tāṃ mokṣayiṣur āyāto baddhvā setuṃ mahārṇave // 3.270.24
tena caiva prahastādir mahān naḥ svajano hataḥ / tasya nānyo nihantāsti tvad ṛte śatrukarśana // 3.270.25
sa daṃśito 'bhiniryāya tvam adya balināṃ vara / rāmādīn samare sarvāñ jahi śatrūn ariṃdama // 3.270.26
dūṣaṇāvarajau caiva vajravegapramāthinau / tau tvāṃ balena mahatā sahitāv anuyāsyataḥ // 3.270.27
ity uktvā rākṣasapatiḥ kumbhakarṇaṃ tarasvinam / saṃdideśetikartavye vajravegapramāthinau // 3.270.28
tathety uktvā tu tau vīrau rāvaṇaṃ dūṣaṇānujau / kumbhakarṇaṃ puraskṛtya tūrṇaṃ niryayatuḥ purāt // 3.270.29
tato viniryāya purāt kumbhakarṇaḥ sahānugaḥ / apaśyat kapisainyaṃ taj jitakāśy agrataḥ sthitam // 3.271.1
tam abhyetyāśu harayaḥ parivārya samantataḥ / abhyaghnaṃś ca mahākāyair bahubhir jagatīruhaiḥ // 3.271.2
karajair atudaṃś cānye vihāya bhayam uttamam // 3.271.2.2
bahudhā yudhyamānās te yuddhamārgaiḥ plavaṃgamāḥ / nānāpraharaṇair bhīmaṃ rākṣasendram atāḍayan // 3.271.3
sa tāḍyamānaḥ prahasan bhakṣayām āsa vānarān / panasaṃ ca gavākṣaṃ ca vajrabāhuṃ ca vānaram // 3.271.4
tad dṛṣṭvā vyathanaṃ karma kumbhakarṇasya rakṣasaḥ / udakrośan paritrastās tāraprabhṛtayas tadā // 3.271.5
taṃ tāram uccaiḥ krośantam anyāṃś ca hariyūthapān / abhidudrāva sugrīvaḥ kumbhakarṇam apetabhīḥ // 3.271.6
tato 'bhipatya vegena kumbhakarṇaṃ mahāmanāḥ / śālena jaghnivān mūrdhni balena kapikuñjaraḥ // 3.271.7
sa mahātmā mahāvegaḥ kumbhakarṇasya mūrdhani / bibheda śālaṃ sugrīvo na caivāvyathayat kapiḥ // 3.271.8
tato vinadya prahasañ śālasparśavibodhitaḥ / dorbhyām ādāya sugrīvaṃ kumbhakarṇo 'harad balāt // 3.271.9
hriyamāṇaṃ tu sugrīvaṃ kumbhakarṇena rakṣasā / avekṣyābhyadravad vīraḥ saumitrir mitranandanaḥ // 3.271.10
so 'bhipatya mahāvegaṃ rukmapuṅkhaṃ mahāśaram / prāhiṇot kumbhakarṇāya lakṣmaṇaḥ paravīrahā // 3.271.11
sa tasya dehāvaraṇaṃ bhittvā dehaṃ ca sāyakaḥ / jagāma dārayan bhūmiṃ rudhireṇa samukṣitaḥ // 3.271.12
tathā sa bhinnahṛdayaḥ samutsṛjya kapīśvaram / kumbhakarṇo maheṣvāsaḥ pragṛhītaśilāyudhaḥ // 3.271.13
abhidudrāva saumitrim udyamya mahatīṃ śilām // 3.271.13.2
tasyābhidravatas tūrṇaṃ kṣurābhyām ucchritau karau / ciccheda niśitāgrābhyāṃ sa babhūva caturbhujaḥ // 3.271.14
tān apy asya bhujān sarvān pragṛhītaśilāyudhān / kṣuraiś ciccheda laghv astraṃ saumitriḥ pratidarśayan // 3.271.15
sa babhūvātikāyaś ca bahupādaśirobhujaḥ / taṃ brahmāstreṇa saumitrir dadāhādricayopamam // 3.271.16
sa papāta mahāvīryo divyāstrābhihato raṇe / mahāśanivinirdagdhaḥ pādapo 'ṅkuravān iva // 3.271.17
taṃ dṛṣṭvā vṛtrasaṃkāśaṃ kumbhakarṇaṃ tarasvinam / gatāsuṃ patitaṃ bhūmau rākṣasāḥ prādravan bhayāt // 3.271.18
tathā tān dravato yodhān dṛṣṭvā tau dūṣaṇānujau / avasthāpyātha saumitriṃ saṃkruddhāv abhyadhāvatām // 3.271.19
tāv ādravantau saṃkruddhau vajravegapramāthinau / pratijagrāha saumitrir vinadyobhau patatribhiḥ // 3.271.20
tataḥ sutumulaṃ yuddham abhaval lomaharṣaṇam / dūṣaṇānujayoḥ pārtha lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ // 3.271.21
mahatā śaravarṣeṇa rākṣasau so 'bhyavarṣata / tau cāpi vīrau saṃkruddhāv ubhau tau samavarṣatām // 3.271.22
muhūrtam evam abhavad vajravegapramāthinoḥ / saumitreś ca mahābāhoḥ saṃprahāraḥ sudāruṇaḥ // 3.271.23
athādriśṛṅgam ādāya hanūmān mārutātmajaḥ / abhidrutyādade prāṇān vajravegasya rakṣasaḥ // 3.271.24
nīlaś ca mahatā grāvṇā dūṣaṇāvarajaṃ hariḥ / pramāthinam abhidrutya pramamātha mahābalaḥ // 3.271.25
tataḥ prāvartata punaḥ saṃgrāmaḥ kaṭukodayaḥ / rāmarāvaṇasainyānām anyonyam abhidhāvatām // 3.271.26
śataśo nairṛtān vanyā jaghnur vanyāṃś ca nairṛtāḥ / nairṛtās tatra vadhyante prāyaśo na tu vānarāḥ // 3.271.27
tataḥ śrutvā hataṃ saṃkhye kumbhakarṇaṃ sahānugam / prahastaṃ ca maheṣvāsaṃ dhūmrākṣaṃ cātitejasam // 3.272.1
putram indrajitaṃ śūraṃ rāvaṇaḥ pratyabhāṣata / jahi rāmam amitraghna sugrīvaṃ ca salakṣmaṇam // 3.272.2
tvayā hi mama satputra yaśo dīptam upārjitam / jitvā vajradharaṃ saṃkhye sahasrākṣaṃ śacīpatim // 3.272.3
antarhitaḥ prakāśo vā divyair dattavaraiḥ śaraiḥ / jahi śatrūn amitraghna mama śastrabhṛtāṃ vara // 3.272.4
rāmalakṣmaṇasugrīvāḥ śarasparśaṃ na te 'nagha / samarthāḥ pratisaṃsoḍhuṃ kutas tadanuyāyinaḥ // 3.272.5
akṛtā yā prahastena kumbhakarṇena cānagha / kharasyāpacitiḥ saṃkhye tāṃ gacchasva mahābhuja // 3.272.6
tvam adya niśitair bāṇair hatvā śatrūn sasainikān / pratinandaya māṃ putra purā baddhveva vāsavam // 3.272.7
ity uktaḥ sa tathety uktvā ratham āsthāya daṃśitaḥ / prayayāv indrajid rājaṃs tūrṇam āyodhanaṃ prati // 3.272.8
tatra viśrāvya vispaṣṭaṃ nāma rākṣasapuṃgavaḥ / āhvayām āsa samare lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam // 3.272.9
taṃ lakṣmaṇo 'py abhyadhāvat pragṛhya saśaraṃ dhanuḥ / trāsayaṃs talaghoṣeṇa siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā // 3.272.10
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ sumahaj jayagṛddhinoḥ / divyāstraviduṣos tīvram anyonyaspardhinos tadā // 3.272.11
rāvaṇis tu yadā nainaṃ viśeṣayati sāyakaiḥ / tato gurutaraṃ yatnam ātiṣṭhad balināṃ varaḥ // 3.272.12
tata enaṃ mahāvegair ardayām āsa tomaraiḥ / tān āgatān sa ciccheda saumitrir niśitaiḥ śaraiḥ // 3.272.13
te nikṛttāḥ śarais tīkṣṇair nyapatan vasudhātale // 3.272.13.2
tam aṅgado vālisutaḥ śrīmān udyamya pādapam / abhidrutya mahāvegas tāḍayām āsa mūrdhani // 3.272.14
tasyendrajid asaṃbhrāntaḥ prāsenorasi vīryavān / prahartum aicchat taṃ cāsya prāsaṃ ciccheda lakṣmaṇaḥ // 3.272.15
tam abhyāśagataṃ vīram aṅgadaṃ rāvaṇātmajaḥ / gadayātāḍayat savye pārśve vānarapuṃgavam // 3.272.16
tam acintya prahāraṃ sa balavān vālinaḥ sutaḥ / sasarjendrajitaḥ krodhāc chālaskandham amitrajit // 3.272.17
so 'ṅgadena ruṣotsṛṣṭo vadhāyendrajitas taruḥ / jaghānendrajitaḥ pārtha rathaṃ sāśvaṃ sasārathim // 3.272.18
tato hatāśvāt praskandya rathāt sa hatasārathiḥ / tatraivāntardadhe rājan māyayā rāvaṇātmajaḥ // 3.272.19
antarhitaṃ viditvā taṃ bahumāyaṃ ca rākṣasam / rāmas taṃ deśam āgamya tat sainyaṃ paryarakṣata // 3.272.20
sa rāmam uddiśya śarais tato dattavarais tadā / vivyādha sarvagātreṣu lakṣmaṇaṃ ca mahāratham // 3.272.21
tam adṛśyaṃ śaraiḥ śūrau māyayāntarhitaṃ tadā / yodhayām āsatur ubhau rāvaṇiṃ rāmalakṣmaṇau // 3.272.22
sa ruṣā sarvagātreṣu tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ / vyasṛjat sāyakān bhūyaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.272.23
tam adṛśyaṃ vicinvantaḥ sṛjantam aniśaṃ śarān / harayo viviśur vyoma pragṛhya mahatīḥ śilāḥ // 3.272.24
tāṃś ca tau cāpy adṛśyaḥ sa śarair vivyādha rākṣasaḥ / sa bhṛśaṃ tāḍayan vīro rāvaṇir māyayāvṛtaḥ // 3.272.25
tau śarair ācitau vīrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau / petatur gaganād bhūmiṃ sūryācandramasāv iva // 3.272.26
tāv ubhau patitau dṛṣṭvā bhrātarāv amitaujasau / babandha rāvaṇir bhūyaḥ śarair dattavarais tadā // 3.273.1
tau vīrau śarajālena baddhāv indrajitā raṇe / rejatuḥ puruṣavyāghrau śakuntāv iva pañjare // 3.273.2
tau dṛṣṭvā patitau bhūmau śataśaḥ sāyakaiś citau / sugrīvaḥ kapibhiḥ sārdhaṃ parivārya tataḥ sthitaḥ // 3.273.3
suṣeṇamaindadvividaiḥ kumudenāṅgadena ca / hanūmannīlatāraiś ca nalena ca kapīśvaraḥ // 3.273.4
tatas taṃ deśam āgamya kṛtakarmā vibhīṣaṇaḥ / bodhayām āsa tau vīrau prajñāstreṇa prabodhitau // 3.273.5
viśalyau cāpi sugrīvaḥ kṣaṇenobhau cakāra tau / viśalyayā mahauṣadhyā divyamantraprayuktayā // 3.273.6
tau labdhasaṃjñau nṛvarau viśalyāv udatiṣṭhatām / gatatandrīklamau cāstāṃ kṣaṇenobhau mahārathau // 3.273.7
tato vibhīṣaṇaḥ pārtha rāmam ikṣvākunandanam / uvāca vijvaraṃ dṛṣṭvā kṛtāñjalir idaṃ vacaḥ // 3.273.8
ayam ambho gṛhītvā tu rājarājasya śāsanāt / guhyako 'bhyāgataḥ śvetāt tvatsakāśam ariṃdama // 3.273.9
idam ambhaḥ kuberas te mahārājaḥ prayacchati / antarhitānāṃ bhūtānāṃ darśanārthaṃ paraṃtapa // 3.273.10
anena spṛṣṭanayano bhūtāny antarhitāny uta / bhavān drakṣyati yasmai ca bhavān etat pradāsyati // 3.273.11
tatheti rāmas tad vāri pratigṛhyātha satkṛtam / cakāra netrayoḥ śaucaṃ lakṣmaṇaś ca mahāmanāḥ // 3.273.12
sugrīvajāmbavantau ca hanūmān aṅgadas tathā / maindadvividanīlāś ca prāyaḥ plavagasattamāḥ // 3.273.13
tathā samabhavac cāpi yad uvāca vibhīṣaṇaḥ / kṣaṇenātīndriyāṇy eṣāṃ cakṣūṃṣy āsan yudhiṣṭhira // 3.273.14
indrajit kṛtakarmā tu pitre karma tadātmanaḥ / nivedya punar āgacchat tvarayājiśiraḥ prati // 3.273.15
tam āpatantaṃ saṃkruddhaṃ punar eva yuyutsayā / abhidudrāva saumitrir vibhīṣaṇamate sthitaḥ // 3.273.16
akṛtāhnikam evainaṃ jighāṃsur jitakāśinam / śarair jaghāna saṃkruddhaḥ kṛtasaṃjño 'tha lakṣmaṇaḥ // 3.273.17
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ tadānyonyaṃ jigīṣatoḥ / atīva citram āścaryaṃ śakraprahlādayor iva // 3.273.18
avidhyad indrajit tīkṣṇaiḥ saumitriṃ marmabhedibhiḥ / saumitriś cānalasparśair avidhyad rāvaṇiṃ śaraiḥ // 3.273.19
saumitriśarasaṃsparśād rāvaṇiḥ krodhamūrchitaḥ / asṛjal lakṣmaṇāyāṣṭau śarān āśīviṣopamān // 3.273.20
tasyāsūn pāvakasparśaiḥ saumitriḥ patribhis tribhiḥ / yathā niraharad vīras tan me nigadataḥ śṛṇu // 3.273.21
ekenāsya dhanuṣmantaṃ bāhuṃ dehād apātayat / dvitīyena sanārācaṃ bhujaṃ bhūmau nyapātayat // 3.273.22
tṛtīyena tu bāṇena pṛthudhāreṇa bhāsvatā / jahāra sunasaṃ cāru śiro bhrājiṣṇukuṇḍalam // 3.273.23
vinikṛttabhujaskandhaṃ kabandhaṃ bhīmadarśanam / taṃ hatvā sūtam apy astrair jaghāna balināṃ varaḥ // 3.273.24
laṅkāṃ praveśayām āsur vājinas taṃ rathaṃ tadā / dadarśa rāvaṇas taṃ ca rathaṃ putravinākṛtam // 3.273.25
sa putraṃ nihataṃ dṛṣṭvā trāsāt saṃbhrāntalocanaḥ / rāvaṇaḥ śokamohārto vaidehīṃ hantum udyataḥ // 3.273.26
aśokavanikāsthāṃ tāṃ rāmadarśanalālasām / khaḍgam ādāya duṣṭātmā javenābhipapāta ha // 3.273.27
taṃ dṛṣṭvā tasya durbuddher avindhyaḥ pāpaniścayam / śamayām āsa saṃkruddhaṃ śrūyatāṃ yena hetunā // 3.273.28
mahārājye sthito dīpte na striyaṃ hantum arhasi / hataivaiṣā yadā strī ca bandhanasthā ca te gṛhe // 3.273.29
na caiṣā dehabhedena hatā syād iti me matiḥ / jahi bhartāram evāsyā hate tasmin hatā bhavet // 3.273.30
na hi te vikrame tulyaḥ sākṣād api śatakratuḥ / asakṛd dhi tvayā sendrās trāsitās tridaśā yudhi // 3.273.31
evaṃ bahuvidhair vākyair avindhyo rāvaṇaṃ tadā / kruddhaṃ saṃśamayām āsa jagṛhe ca sa tadvacaḥ // 3.273.32
niryāṇe sa matiṃ kṛtvā nidhāyāsiṃ kṣapācaraḥ / ājñāpayām āsa tadā ratho me kalpyatām iti // 3.273.33
tataḥ kruddho daśagrīvaḥ priye putre nipātite / niryayau ratham āsthāya hemaratnavibhūṣitam // 3.274.1
saṃvṛto rākṣasair ghorair vividhāyudhapāṇibhiḥ / abhidudrāva rāmaṃ sa pothayan hariyūthapān // 3.274.2
tam ādravantaṃ saṃkruddhaṃ maindanīlanalāṅgadāḥ / hanūmāñ jāmbavāṃś caiva sasainyāḥ paryavārayan // 3.274.3
te daśagrīvasainyaṃ tad ṛkṣavānarayūthapāḥ / drumair vidhvaṃsayāṃ cakrur daśagrīvasya paśyataḥ // 3.274.4
tataḥ svasainyam ālokya vadhyamānam arātibhiḥ / māyāvī vyadadhān māyāṃ rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ // 3.274.5
tasya dehād viniṣkrāntāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ / rākṣasāḥ pratyadṛśyanta śaraśaktyṛṣṭipāṇayaḥ // 3.274.6
tān rāmo jaghnivān sarvān divyenāstreṇa rākṣasān / atha bhūyo 'pi māyāṃ sa vyadadhād rākṣasādhipaḥ // 3.274.7
kṛtvā rāmasya rūpāṇi lakṣmaṇasya ca bhārata / abhidudrāva rāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ ca daśānanaḥ // 3.274.8
tatas te rāmam archanto lakṣmaṇaṃ ca kṣapācarāḥ / abhipetus tadā rājan pragṛhītoccakārmukāḥ // 3.274.9
tāṃ dṛṣṭvā rākṣasendrasya māyām ikṣvākunandanaḥ / uvāca rāmaṃ saumitrir asaṃbhrānto bṛhad vacaḥ // 3.274.10
jahīmān rākṣasān pāpān ātmanaḥ pratirūpakān / jaghāna rāmas tāṃś cānyān ātmanaḥ pratirūpakān // 3.274.11
tato haryaśvayuktena rathenādityavarcasā / upatasthe raṇe rāmaṃ mātaliḥ śakrasārathiḥ // 3.274.12
ayaṃ haryaśvayug jaitro maghonaḥ syandanottamaḥ / anena śakraḥ kākutstha samare daityadānavān // 3.274.13
śataśaḥ puruṣavyāghra rathodāreṇa jaghnivān // 3.274.13.2
tad anena naravyāghra mayā yat tena saṃyuge / syandanena jahi kṣipraṃ rāvaṇaṃ mā ciraṃ kṛthāḥ // 3.274.14
ity ukto rāghavas tathyaṃ vaco 'śaṅkata mātaleḥ / māyeyaṃ rākṣasasyeti tam uvāca vibhīṣaṇaḥ // 3.274.15
neyaṃ māyā naravyāghra rāvaṇasya durātmanaḥ / tad ātiṣṭha rathaṃ śīghram imam aindraṃ mahādyute // 3.274.16
tataḥ prahṛṣṭaḥ kākutsthas tathety uktvā vibhīṣaṇam / rathenābhipapātāśu daśagrīvaṃ ruṣānvitaḥ // 3.274.17
hāhākṛtāni bhūtāni rāvaṇe samabhidrute / siṃhanādāḥ sapaṭahā divi divyāś ca nānadan // 3.274.18
sa rāmāya mahāghoraṃ visasarja niśācaraḥ / śūlam indrāśaniprakhyaṃ brahmadaṇḍam ivodyatam // 3.274.19
tac chūlam antarā rāmaś ciccheda niśitaiḥ śaraiḥ / tad dṛṣṭvā duṣkaraṃ karma rāvaṇaṃ bhayam āviśat // 3.274.20
tataḥ kruddhaḥ sasarjāśu daśagrīvaḥ śitāñ śarān / sahasrāyutaśo rāme śastrāṇi vividhāni ca // 3.274.21
tato bhuśuṇḍīḥ śūlāṃś ca musalāni paraśvadhān / śaktīś ca vividhākārāḥ śataghnīś ca śitakṣurāḥ // 3.274.22
tāṃ māyāṃ vikṛtāṃ dṛṣṭvā daśagrīvasya rakṣasaḥ / bhayāt pradudruvuḥ sarve vānarāḥ sarvatodiśam // 3.274.23
tataḥ supatraṃ sumukhaṃ hemapuṅkhaṃ śarottamam / tūṇād ādāya kākutstho brahmāstreṇa yuyoja ha // 3.274.24
taṃ bāṇavaryaṃ rāmeṇa brahmāstreṇābhimantritam / jahṛṣur devagandharvā dṛṣṭvā śakrapurogamāḥ // 3.274.25
alpāvaśeṣam āyuś ca tato 'manyanta rakṣasaḥ / brahmāstrodīraṇāc chatror devagandharvakiṃnarāḥ // 3.274.26
tataḥ sasarja taṃ rāmaḥ śaram apratimaujasam / rāvaṇāntakaraṃ ghoraṃ brahmadaṇḍam ivodyatam // 3.274.27
sa tena rākṣasaśreṣṭhaḥ sarathaḥ sāśvasārathiḥ / prajajvāla mahājvālenāgninābhipariṣkṛtaḥ // 3.274.28
tataḥ prahṛṣṭās tridaśāḥ sagandharvāḥ sacāraṇāḥ / nihataṃ rāvaṇaṃ dṛṣṭvā rāmeṇākliṣṭakarmaṇā // 3.274.29
tatyajus taṃ mahābhāgaṃ pañca bhūtāni rāvaṇam / bhraṃśitaḥ sarvalokeṣu sa hi brahmāstratejasā // 3.274.30
śarīradhātavo hy asya māṃsaṃ rudhiram eva ca / neśur brahmāstranirdagdhā na ca bhasmāpy adṛśyata // 3.274.31
sa hatvā rāvaṇaṃ kṣudraṃ rākṣasendraṃ suradviṣam / babhūva hṛṣṭaḥ sasuhṛd rāmaḥ saumitriṇā saha // 3.275.1
tato hate daśagrīve devāḥ sarṣipurogamāḥ / āśīrbhir jayayuktābhir ānarcus taṃ mahābhujam // 3.275.2
rāmaṃ kamalapatrākṣaṃ tuṣṭuvuḥ sarvadevatāḥ / gandharvāḥ puṣpavarṣaiś ca vāgbhiś ca tridaśālayāḥ // 3.275.3
pūjayitvā yathā rāmaṃ pratijagmur yathāgatam / tan mahotsavasaṃkāśam āsīd ākāśam acyuta // 3.275.4
tato hatvā daśagrīvaṃ laṅkāṃ rāmo mahāyaśāḥ / vibhīṣaṇāya pradadau prabhuḥ parapuraṃjayaḥ // 3.275.5
tataḥ sītāṃ puraskṛtya vibhīṣaṇapuraskṛtām / avindhyo nāma suprajño vṛddhāmātyo viniryayau // 3.275.6
uvāca ca mahātmānaṃ kākutsthaṃ dainyam āsthitam / pratīccha devīṃ sadvṛttāṃ mahātmañ jānakīm iti // 3.275.7
etac chrutvā vacas tasmād avatīrya rathottamāt / bāṣpeṇāpihitāṃ sītāṃ dadarśekṣvākunandanaḥ // 3.275.8
tāṃ dṛṣṭvā cārusarvāṅgīṃ yānasthāṃ śokakarśitām / malopacitasarvāṅgīṃ jaṭilāṃ kṛṣṇavāsasam // 3.275.9
uvāca rāmo vaidehīṃ parāmarśaviśaṅkitaḥ / gaccha vaidehi muktā tvaṃ yat kāryaṃ tan mayā kṛtam // 3.275.10
mām āsādya patiṃ bhadre na tvaṃ rākṣasaveśmani / jarāṃ vrajethā iti me nihato 'sau niśācaraḥ // 3.275.11
kathaṃ hy asmadvidho jātu jānan dharmaviniścayam / parahastagatāṃ nārīṃ muhūrtam api dhārayet // 3.275.12
suvṛttām asuvṛttāṃ vāpy ahaṃ tvām adya maithili / notsahe paribhogāya śvāvalīḍhaṃ havir yathā // 3.275.13
tataḥ sā sahasā bālā tac chrutvā dāruṇaṃ vacaḥ / papāta devī vyathitā nikṛttā kadalī yathā // 3.275.14
yo hy asyā harṣasaṃbhūto mukharāgas tadābhavat / kṣaṇena sa punar bhraṣṭo niḥśvāsād iva darpaṇe // 3.275.15
tatas te harayaḥ sarve tac chrutvā rāmabhāṣitam / gatāsukalpā niśceṣṭā babhūvuḥ sahalakṣmaṇāḥ // 3.275.16
tato devo viśuddhātmā vimānena caturmukhaḥ / pitāmaho jagatsraṣṭā darśayām āsa rāghavam // 3.275.17
śakraś cāgniś ca vāyuś ca yamo varuṇa eva ca / yakṣādhipaś ca bhagavāṃs tathā saptarṣayo 'malāḥ // 3.275.18
rājā daśarathaś caiva divyabhāsvaramūrtimān / vimānena mahārheṇa haṃsayuktena bhāsvatā // 3.275.19
tato 'ntarikṣaṃ tat sarvaṃ devagandharvasaṃkulam / śuśubhe tārakācitraṃ śaradīva nabhastalam // 3.275.20
tata utthāya vaidehi teṣāṃ madhye yaśasvinī / uvāca vākyaṃ kalyāṇī rāmaṃ pṛthulavakṣasam // 3.275.21
rājaputra na te kopaṃ karomi viditā hi me / gatiḥ strīṇāṃ narāṇāṃ ca śṛṇu cedaṃ vaco mama // 3.275.22
antaś carati bhūtānāṃ mātariśvā sadāgatiḥ / sa me vimuñcatu prāṇān yadi pāpaṃ carāmy aham // 3.275.23
agnir āpas tathākāśaṃ pṛthivī vāyur eva ca / vimuñcantu mama prāṇān yadi pāpaṃ carāmy aham // 3.275.24
tato 'ntarikṣe vāg āsīt sarvā viśrāvayan diśaḥ / puṇyā saṃharṣaṇī teṣāṃ vānarāṇāṃ mahātmanām // 3.275.25
bho bho rāghava satyaṃ vai vāyur asmi sadāgatiḥ / apāpā maithilī rājan saṃgaccha saha bhāryayā // 3.275.26
aham antaḥśarīrastho bhūtānāṃ raghunandana / susūkṣmam api kākutstha maithilī nāparādhyati // 3.275.27
rasā vai matprasūtā hi bhūtadeheṣu rāghava / ahaṃ vai tvāṃ prabravīmi maithilī pratigṛhyatām // 3.275.28
putra naitad ihāścaryaṃ tvayi rājarṣidharmiṇi / sādho sadvṛttamārgasthe śṛṇu cedaṃ vaco mama // 3.275.29
śatrur eṣa tvayā vīra devagandharvabhoginām / yakṣāṇāṃ dānavānāṃ ca maharṣīṇāṃ ca pātitaḥ // 3.275.30
avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ matprasādāt purābhavat / kasmāc cit kāraṇāt pāpaḥ kaṃ cit kālam upekṣitaḥ // 3.275.31
vadhārtham ātmanas tena hṛtā sītā durātmanā / nalakūbaraśāpena rakṣā cāsyāḥ kṛtā mayā // 3.275.32
yadi hy akāmām āsevet striyam anyām api dhruvam / śatadhāsya phaled deha ity uktaḥ so 'bhavat purā // 3.275.33
nātra śaṅkā tvayā kāryā pratīcchemāṃ mahādyute / kṛtaṃ tvayā mahat kāryaṃ devānām amaraprabha // 3.275.34
prīto 'smi vatsa bhadraṃ te pitā daśaratho 'smi te / anujānāmi rājyaṃ ca praśādhi puruṣottama // 3.275.35
abhivādaye tvāṃ rājendra yadi tvaṃ janako mama / gamiṣyāmi purīṃ ramyām ayodhyāṃ śāsanāt tava // 3.275.36
tam uvāca pitā bhūyaḥ prahṛṣṭo manujādhipa / gacchāyodhyāṃ praśādhi tvaṃ rāma raktāntalocana // 3.275.37
tato devān namaskṛtya suhṛdbhir abhinanditaḥ / mahendra iva paulomyā bhāryayā sa sameyivān // 3.275.38
tato varaṃ dadau tasmai avindhyāya paraṃtapaḥ / trijaṭāṃ cārthamānābhyāṃ yojayām āsa rākṣasīm // 3.275.39
tam uvāca tato brahmā devaiḥ śakramukhair vṛtaḥ / kausalyāmātar iṣṭāṃs te varān adya dadāni kān // 3.275.40
vavre rāmaḥ sthitiṃ dharme śatrubhiś cāparājayam / rākṣasair nihatānāṃ ca vānarāṇāṃ samudbhavam // 3.275.41
tatas te brahmaṇā prokte tatheti vacane tadā / samuttasthur mahārāja vānarā labdhacetasaḥ // 3.275.42
sītā cāpi mahābhāgā varaṃ hanumate dadau / rāmakīrtyā samaṃ putra jīvitaṃ te bhaviṣyati // 3.275.43
divyās tvām upabhogāś ca matprasādakṛtāḥ sadā / upasthāsyanti hanumann iti sma harilocana // 3.275.44
tatas te prekṣamāṇānāṃ teṣām akliṣṭakarmaṇām / antardhānaṃ yayur devāḥ sarve śakrapurogamāḥ // 3.275.45
dṛṣṭvā tu rāmaṃ jānakyā sametaṃ śakrasārathiḥ / uvāca paramaprītaḥ suhṛnmadhya idaṃ vacaḥ // 3.275.46
devagandharvayakṣāṇāṃ mānuṣāsurabhoginām / apanītaṃ tvayā duḥkham idaṃ satyaparākrama // 3.275.47
sadevāsuragandharvā yakṣarākṣasapannagāḥ / kathayiṣyanti lokās tvāṃ yāvad bhūmir dhariṣyati // 3.275.48
ity evam uktvānujñāpya rāmaṃ śastrabhṛtāṃ varam / saṃpūjyāpākramat tena rathenādityavarcasā // 3.275.49
tataḥ sītāṃ puraskṛtya rāmaḥ saumitriṇā saha / sugrīvapramukhaiś caiva sahitaḥ sarvavānaraiḥ // 3.275.50
vidhāya rakṣāṃ laṅkāyāṃ vibhīṣaṇapuraskṛtaḥ / saṃtatāra punas tena setunā makarālayam // 3.275.51
puṣpakeṇa vimānena khecareṇa virājatā / kāmagena yathā mukhyair amātyaiḥ saṃvṛto vaśī // 3.275.52
tatas tīre samudrasya yatra śiśye sa pārthivaḥ / tatraivovāsa dharmātmā sahitaḥ sarvavānaraiḥ // 3.275.53
athainān rāghavaḥ kāle samānīyābhipūjya ca / visarjayām āsa tadā ratnaiḥ saṃtoṣya sarvaśaḥ // 3.275.54
gateṣu vānarendreṣu gopuccharkṣeṣu teṣu ca / sugrīvasahito rāmaḥ kiṣkindhāṃ punar āgamat // 3.275.55
vibhīṣaṇenānugataḥ sugrīvasahitas tadā / puṣpakeṇa vimānena vaidehyā darśayan vanam // 3.275.56
kiṣkindhāṃ tu samāsādya rāmaḥ praharatāṃ varaḥ / aṅgadaṃ kṛtakarmāṇaṃ yauvarājye 'bhyaṣecayat // 3.275.57
tatas tair eva sahito rāmaḥ saumitriṇā saha / yathāgatena mārgeṇa prayayau svapuraṃ prati // 3.275.58
ayodhyāṃ sa samāsādya purīṃ rāṣṭrapatis tataḥ / bharatāya hanūmantaṃ dūtaṃ prasthāpayat tadā // 3.275.59
lakṣayitveṅgitaṃ sarvaṃ priyaṃ tasmai nivedya ca / vāyuputre punaḥ prāpte nandigrāmam upāgamat // 3.275.60
sa tatra maladigdhāṅgaṃ bharataṃ cīravāsasam / agrataḥ pāduke kṛtvā dadarśāsīnam āsane // 3.275.61
sametya bharatenātha śatrughnena ca vīryavān / rāghavaḥ sahasaumitrir mumude bharatarṣabha // 3.275.62
tathā bharataśatrughnau sametau guruṇā tadā / vaidehyā darśanenobhau praharṣaṃ samavāpatuḥ // 3.275.63
tasmai tad bharato rājyam āgatāyābhisatkṛtam / nyāsaṃ niryātayām āsa yuktaḥ paramayā mudā // 3.275.64
tatas taṃ vaiṣṇave śūraṃ nakṣatre 'bhimate 'hani / vasiṣṭho vāmadevaś ca sahitāv abhyaṣiñcatām // 3.275.65
so 'bhiṣiktaḥ kapiśreṣṭhaṃ sugrīvaṃ sasuhṛjjanam / vibhīṣaṇaṃ ca paulastyam anvajānād gṛhān prati // 3.275.66
abhyarcya vividhai ratnaiḥ prītiyuktau mudā yutau / samādhāyetikartavyaṃ duḥkhena visasarja ha // 3.275.67
puṣpakaṃ ca vimānaṃ tat pūjayitvā sa rāghavaḥ / prādād vaiśravaṇāyaiva prītyā sa raghunandanaḥ // 3.275.68
tato devarṣisahitaḥ saritaṃ gomatīm anu / daśāśvamedhān ājahre jārūthyān sa nirargalān // 3.275.69
evam etan mahābāho rāmeṇāmitatejasā / prāptaṃ vyasanam atyugraṃ vanavāsakṛtaṃ purā // 3.276.1
mā śucaḥ puruṣavyāghra kṣatriyo 'si paraṃtapa / bāhuvīryāśraye mārge vartase dīptanirṇaye // 3.276.2
na hi te vṛjinaṃ kiṃ cid dṛśyate param aṇv api / asmin mārge viṣīdeyuḥ sendrā api surāsurāḥ // 3.276.3
saṃhatya nihato vṛtro marudbhir vajrapāṇinā / namuciś caiva durdharṣo dīrghajihvā ca rākṣasī // 3.276.4
sahāyavati sarvārthāḥ saṃtiṣṭhantīha sarvaśaḥ / kiṃ nu tasyājitaṃ saṃkhye bhrātā yasya dhanaṃjayaḥ // 3.276.5
ayaṃ ca balināṃ śreṣṭho bhīmo bhīmaparākramaḥ / yuvānau ca maheṣvāsau yamau mādravatīsutau // 3.276.6
ebhiḥ sahāyaiḥ kasmāt tvaṃ viṣīdasi paraṃtapa // 3.276.6.2
ya ime vajriṇaḥ senāṃ jayeyuḥ samarudgaṇām / tvam apy ebhir maheṣvāsaiḥ sahāyair devarūpibhiḥ // 3.276.7
vijeṣyasi raṇe sarvān amitrān bharatarṣabha // 3.276.7.2
itaś ca tvam imāṃ paśya saindhavena durātmanā / balinā vīryamattena hṛtām ebhir mahātmabhiḥ // 3.276.8
ānītāṃ draupadīṃ kṛṣṇāṃ kṛtvā karma suduṣkaram / jayadrathaṃ ca rājānaṃ vijitaṃ vaśam āgatam // 3.276.9
asahāyena rāmeṇa vaidehī punar āhṛtā / hatvā saṃkhye daśagrīvaṃ rākṣasaṃ bhīmavikramam // 3.276.10
yasya śākhāmṛgā mitrā ṛkṣāḥ kālamukhās tathā / jātyantaragatā rājann etad buddhyānucintaya // 3.276.11
tasmāt tvaṃ kuruśārdūla mā śuco bharatarṣabha / tvadvidhā hi mahātmāno na śocanti paraṃtapa // 3.276.12
evam āśvāsito rājā mārkaṇḍeyena dhīmatā / tyaktvā duḥkham adīnātmā punar evedam abravīt // 3.276.13
nātmānam anuśocāmi nemān bhrātṝn mahāmune / haraṇaṃ cāpi rājyasya yathemāṃ drupadātmajām // 3.277.1
dyūte durātmabhiḥ kliṣṭāḥ kṛṣṇayā tāritā vayam / jayadrathena ca punar vanād apahṛtā balāt // 3.277.2
asti sīmantinī kā cid dṛṣṭapūrvātha vā śrutā / pativratā mahābhāgā yatheyaṃ drupadātmajā // 3.277.3
śṛṇu rājan kulastrīṇāṃ mahābhāgyaṃ yudhiṣṭhira / sarvam etad yathā prāptaṃ sāvitryā rājakanyayā // 3.277.4
āsīn madreṣu dharmātmā rājā paramadhārmikaḥ / brahmaṇyaś ca śaraṇyaś ca satyasaṃdho jitendriyaḥ // 3.277.5
yajvā dānapatir dakṣaḥ paurajānapadapriyaḥ / pārthivo 'śvapatir nāma sarvabhūtahite rataḥ // 3.277.6
kṣamāvān anapatyaś ca satyavāg vijitendriyaḥ / atikrāntena vayasā saṃtāpam upajagmivān // 3.277.7
apatyotpādanārthaṃ sa tīvraṃ niyamam āsthitaḥ / kāle parimitāhāro brahmacārī jitendriyaḥ // 3.277.8
hutvā śatasahasraṃ sa sāvitryā rājasattama / ṣaṣṭhe ṣaṣṭhe tadā kāle babhūva mitabhojanaḥ // 3.277.9
etena niyamenāsīd varṣāṇy aṣṭādaśaiva tu / pūrṇe tv aṣṭādaśe varṣe sāvitrī tuṣṭim abhyagāt // 3.277.10
svarūpiṇī tadā rājan darśayām āsa taṃ nṛpam // 3.277.10.2
agnihotrāt samutthāya harṣeṇa mahatānvitā / uvāca cainaṃ varadā vacanaṃ pārthivaṃ tadā // 3.277.11
brahmacaryeṇa śuddhena damena niyamena ca / sarvātmanā ca madbhaktyā tuṣṭāsmi tava pārthiva // 3.277.12
varaṃ vṛṇīṣvāśvapate madrarāja yathepsitam / na pramādaś ca dharmeṣu kartavyas te kathaṃ cana // 3.277.13
apatyārthaḥ samārambhaḥ kṛto dharmepsayā mayā / putrā me bahavo devi bhaveyuḥ kulabhāvanāḥ // 3.277.14
tuṣṭāsi yadi me devi kāmam etaṃ vṛṇomy aham / saṃtānaṃ hi paro dharma ity āhur māṃ dvijātayaḥ // 3.277.15
pūrvam eva mayā rājann abhiprāyam imaṃ tava / jñātvā putrārtham ukto vai tava hetoḥ pitāmahaḥ // 3.277.16
prasādāc caiva tasmāt te svayaṃbhuvihitād bhuvi / kanyā tejasvinī saumya kṣipram eva bhaviṣyati // 3.277.17
uttaraṃ ca na te kiṃ cid vyāhartavyaṃ kathaṃ cana / pitāmahanisargeṇa tuṣṭā hy etad bravīmi te // 3.277.18
sa tatheti pratijñāya sāvitryā vacanaṃ nṛpaḥ / prasādayām āsa punaḥ kṣipram evaṃ bhaved iti // 3.277.19
antarhitāyāṃ sāvitryāṃ jagāma svagṛhaṃ nṛpaḥ / svarājye cāvasat prītaḥ prajā dharmeṇa pālayan // 3.277.20
kasmiṃś cit tu gate kāle sa rājā niyatavrataḥ / jyeṣṭhāyāṃ dharmacāriṇyāṃ mahiṣyāṃ garbham ādadhe // 3.277.21
rājaputryāṃ tu garbhaḥ sa mālavyāṃ bharatarṣabha / vyavardhata yathā śukle tārāpatir ivāmbare // 3.277.22
prāpte kāle tu suṣuve kanyāṃ rājīvalocanām / kriyāś ca tasyā muditaś cakre sa nṛpatis tadā // 3.277.23
sāvitryā prītayā dattā sāvitryā hutayā hy api / sāvitrīty eva nāmāsyāś cakrur viprās tathā pitā // 3.277.24
sā vigrahavatīva śrīr vyavardhata nṛpātmajā / kālena cāpi sā kanyā yauvanasthā babhūva ha // 3.277.25
tāṃ sumadhyāṃ pṛthuśroṇīṃ pratimāṃ kāñcanīm iva / prāpteyaṃ devakanyeti dṛṣṭvā saṃmenire janāḥ // 3.277.26
tāṃ tu padmapalāśākṣīṃ jvalantīm iva tejasā / na kaś cid varayām āsa tejasā prativāritaḥ // 3.277.27
athopoṣya śiraḥsnātā daivatāny abhigamya sā / hutvāgniṃ vidhivad viprān vācayām āsa parvaṇi // 3.277.28
tataḥ sumanasaḥ śeṣāḥ pratigṛhya mahātmanaḥ / pituḥ sakāśam agamad devī śrīr iva rūpiṇī // 3.277.29
sābhivādya pituḥ pādau śeṣāḥ pūrvaṃ nivedya ca / kṛtāñjalir varārohā nṛpateḥ pārśvataḥ sthitā // 3.277.30
yauvanasthāṃ tu tāṃ dṛṣṭvā svāṃ sutāṃ devarūpiṇīm / ayācyamānāṃ ca varair nṛpatir duḥkhito 'bhavat // 3.277.31
putri pradānakālas te na ca kaś cid vṛṇoti mām / svayam anviccha bhartāraṃ guṇaiḥ sadṛśam ātmanaḥ // 3.277.32
prārthitaḥ puruṣo yaś ca sa nivedyas tvayā mama / vimṛśyāhaṃ pradāsyāmi varaya tvaṃ yathepsitam // 3.277.33
śrutaṃ hi dharmaśāstre me paṭhyamānaṃ dvijātibhiḥ / tathā tvam api kalyāṇi gadato me vacaḥ śṛṇu // 3.277.34
apradātā pitā vācyo vācyaś cānupayan patiḥ / mṛte bhartari putraś ca vācyo mātur arakṣitā // 3.277.35
idaṃ me vacanaṃ śrutvā bhartur anveṣaṇe tvara / devatānāṃ yathā vācyo na bhaveyaṃ tathā kuru // 3.277.36
evam uktvā duhitaraṃ tathā vṛddhāṃś ca mantriṇaḥ / vyādideśānuyātraṃ ca gamyatām ity acodayat // 3.277.37
sābhivādya pituḥ pādau vrīḍiteva manasvinī / pitur vacanam ājñāya nirjagāmāvicāritam // 3.277.38
sā haimaṃ ratham āsthāya sthaviraiḥ sacivair vṛtā / tapovanāni ramyāṇi rājarṣīṇāṃ jagām aha // 3.277.39
mānyānāṃ tatra vṛddhānāṃ kṛtvā pādābhivandanam / vanāni kramaśas tāta sarvāṇy evābhyagacchata // 3.277.40
evaṃ sarveṣu tīrtheṣu dhanotsargaṃ nṛpātmajā / kurvatī dvijamukhyānāṃ taṃ taṃ deśaṃ jagāma ha // 3.277.41
atha madrādhipo rājā nāradena samāgataḥ / upaviṣṭaḥ sabhāmadhye kathāyogena bhārata // 3.278.1
tato 'bhigamya tīrthāni sarvāṇy evāśramāṃs tathā / ājagāma pitur veśma sāvitrī saha mantribhiḥ // 3.278.2
nāradena sahāsīnaṃ dṛṣṭvā sā pitaraṃ śubhā / ubhayor eva śirasā cakre pādābhivandanam // 3.278.3
kva gatābhūt suteyaṃ te kutaś caivāgatā nṛpa / kimarthaṃ yuvatīṃ bhartre na caināṃ saṃprayacchasi // 3.278.4
kāryeṇa khalv anenaiva preṣitādyaiva cāgatā / tad asyāḥ śṛṇu devarṣe bhartāraṃ yo 'nayā vṛtaḥ // 3.278.5
sā brūhi vistareṇeti pitrā saṃcoditā śubhā / daivatasyeva vacanaṃ pratigṛhyedam abravīt // 3.278.6
āsīc chālveṣu dharmātmā kṣatriyaḥ pṛthivīpatiḥ / dyumatsena iti khyātaḥ paścād andho babhūva ha // 3.278.7
vinaṣṭacakṣuṣas tasya bālaputrasya dhīmataḥ / sāmīpyena hṛtaṃ rājyaṃ chidre 'smin pūrvavairiṇā // 3.278.8
sa bālavatsayā sārdhaṃ bhāryayā prasthito vanam / mahāraṇyagataś cāpi tapas tepe mahāvrataḥ // 3.278.9
tasya putraḥ pure jātaḥ saṃvṛddhaś ca tapovane / satyavān anurūpo me bharteti manasā vṛtaḥ // 3.278.10
aho bata mahat pāpaṃ sāvitryā nṛpate kṛtam / ajānantyā yad anayā guṇavān satyavān vṛtaḥ // 3.278.11
satyaṃ vadaty asya pitā satyaṃ mātā prabhāṣate / tato 'sya brāhmaṇāś cakrur nāmaitat satyavān iti // 3.278.12
bālasyāśvāḥ priyāś cāsya karoty aśvāṃś ca mṛnmayān / citre 'pi ca likhaty aśvāṃś citrāśva iti cocyate // 3.278.13
apīdānīṃ sa tejasvī buddhimān vā nṛpātmajaḥ / kṣamāvān api vā śūraḥ satyavān pitṛnandanaḥ // 3.278.14
vivasvān iva tejasvī bṛhaspatisamo matau / mahendra iva śūraś ca vasudheva kṣamānvitaḥ // 3.278.15
api rājātmajo dātā brahmaṇyo vāpi satyavān / rūpavān apy udāro vāpy atha vā priyadarśanaḥ // 3.278.16
sāṅkṛte rantidevasya sa śaktyā dānataḥ samaḥ / brahmaṇyaḥ satyavādī ca śibir auśīnaro yathā // 3.278.17
yayātir iva codāraḥ somavat priyadarśanaḥ / rūpeṇānyatamo 'śvibhyāṃ dyumatsenasuto balī // 3.278.18
sa dāntaḥ sa mṛduḥ śūraḥ sa satyaḥ sa jitendriyaḥ / sa maitraḥ so 'nasūyaś ca sa hrīmān dhṛtimāṃś ca saḥ // 3.278.19
nityaśaś cārjavaṃ tasmin sthitis tasyaiva ca dhruvā / saṃkṣepatas tapovṛddhaiḥ śīlavṛddhaiś ca kathyate // 3.278.20
guṇair upetaṃ sarvais taṃ bhagavan prabravīṣi me / doṣān apy asya me brūhi yadi santīha ke cana // 3.278.21
eko doṣo 'sya nānyo 'sti so 'dya prabhṛti satyavān / saṃvatsareṇa kṣīṇāyur dehanyāsaṃ kariṣyati // 3.278.22
ehi sāvitri gaccha tvam anyaṃ varaya śobhane / tasya doṣo mahān eko guṇān ākramya tiṣṭhati // 3.278.23
yathā me bhagavān āha nārado devasatkṛtaḥ / saṃvatsareṇa so 'lpāyur dehanyāsaṃ kariṣyati // 3.278.24
sakṛd aṃśo nipatati sakṛt kanyā pradīyate / sakṛd āha dadānīti trīṇy etāni sakṛt sakṛt // 3.278.25
dīrghāyur atha vālpāyuḥ saguṇo nirguṇo 'pi vā / sakṛd vṛto mayā bhartā na dvitīyaṃ vṛṇomy aham // 3.278.26
manasā niścayaṃ kṛtvā tato vācābhidhīyate / kriyate karmaṇā paścāt pramāṇaṃ me manas tataḥ // 3.278.27
sthirā buddhir naraśreṣṭha sāvitryā duhitus tava / naiṣā cālayituṃ śakyā dharmād asmāt kathaṃ cana // 3.278.28
nānyasmin puruṣe santi ye satyavati vai guṇāḥ / pradānam eva tasmān me rocate duhitus tava // 3.278.29
avicāryam etad uktaṃ hi tathyaṃ bhagavatā vacaḥ / kariṣyāmy etad evaṃ ca gurur hi bhagavān mama // 3.278.30
avighnam astu sāvitryāḥ pradāne duhitus tava / sādhayiṣyāmahe tāvat sarveṣāṃ bhadram astu vaḥ // 3.278.31
evam uktvā kham utpatya nāradas tridivaṃ gataḥ / rājāpi duhituḥ sarvaṃ vaivāhikam akārayat // 3.278.32
atha kanyāpradāne sa tam evārthaṃ vicintayan / samāninye ca tat sarvaṃ bhāṇḍaṃ vaivāhikaṃ nṛpaḥ // 3.279.1
tato vṛddhān dvijān sarvān ṛtvijaḥ sapurohitān / samāhūya tithau puṇye prayayau saha kanyayā // 3.279.2
medhyāraṇyaṃ sa gatvā ca dyumatsenāśramaṃ nṛpaḥ / padbhyām eva dvijaiḥ sārdhaṃ rājarṣiṃ tam upāgamat // 3.279.3
tatrāpaśyan mahābhāgaṃ śālavṛkṣam upāśritam / kauśyāṃ bṛsyāṃ samāsīnaṃ cakṣurhīnaṃ nṛpaṃ tadā // 3.279.4
sa rājā tasya rājarṣeḥ kṛtvā pūjāṃ yathārhataḥ / vācā suniyato bhūtvā cakārātmanivedanam // 3.279.5
tasyārghyam āsanaṃ caiva gāṃ cāvedya sa dharmavit / kim āgamanam ity evaṃ rājā rājānam abravīt // 3.279.6
tasya sarvam abhiprāyam itikartavyatāṃ ca tām / satyavantaṃ samuddiśya sarvam eva nyavedayat // 3.279.7
sāvitrī nāma rājarṣe kanyeyaṃ mama śobhanā / tāṃ svadharmeṇa dharmajña snuṣārthe tvaṃ gṛhāṇa me // 3.279.8
cyutāḥ sma rājyād vanavāsam āśritāś; carāma dharmaṃ niyatās tapasvinaḥ / kathaṃ tv anarhā vanavāsam āśrame; sahiṣyate kleśam imaṃ sutā tava // 3.279.9
sukhaṃ ca duḥkhaṃ ca bhavābhavātmakaṃ; yadā vijānāti sutāham eva ca / na madvidhe yujyati vākyam īdṛśaṃ; viniścayenābhigato 'smi te nṛpa // 3.279.10
āśāṃ nārhasi me hantuṃ sauhṛdād praṇayena ca / abhitaś cāgataṃ premṇā pratyākhyātuṃ na mārhasi // 3.279.11
anurūpo hi saṃyoge tvaṃ mamāhaṃ tavāpi ca / snuṣāṃ pratīccha me kanyāṃ bhāryāṃ satyavataḥ sutām // 3.279.12
pūrvam evābhilaṣitaḥ saṃbandho me tvayā saha / bhraṣṭarājyas tv aham iti tata etad vicāritam // 3.279.13
abhiprāyas tv ayaṃ yo me pūrvam evābhikāṅkṣitaḥ / sa nirvartatu me 'dyaiva kāṅkṣito hy asi me 'tithiḥ // 3.279.14
tataḥ sarvān samānīya dvijān āśramavāsinaḥ / yathāvidhi samudvāhaṃ kārayām āsatur nṛpau // 3.279.15
dattvā tv aśvapatiḥ kanyāṃ yathārhaṃ ca paricchadam / yayau svam eva bhavanaṃ yuktaḥ paramayā mudā // 3.279.16
satyavān api bhāryāṃ tāṃ labdhvā sarvaguṇānvitām / mumude sā ca taṃ labdhvā bhartāraṃ manasepsitam // 3.279.17
gate pitari sarvāṇi saṃnyasyābharaṇāni sā / jagṛhe valkalāny eva vastraṃ kāṣāyam eva ca // 3.279.18
paricārair guṇaiś caiva praśrayeṇa damena ca / sarvakāmakriyābhiś ca sarveṣāṃ tuṣṭim āvahat // 3.279.19
śvaśrūṃ śarīrasatkāraiḥ sarvair ācchādanādibhiḥ / śvaśuraṃ devakāryaiś ca vācaḥ saṃyamanena ca // 3.279.20
tathaiva priyavādena naipuṇena śamena ca / rahaś caivopacāreṇa bhartāraṃ paryatoṣayat // 3.279.21
evaṃ tatrāśrame teṣāṃ tadā nivasatāṃ satām / kālas tapasyatāṃ kaś cid aticakrāma bhārata // 3.279.22
sāvitryās tu śayānāyās tiṣṭhantyāś ca divāniśam / nāradena yad uktaṃ tad vākyaṃ manasi vartate // 3.279.23
tataḥ kāle bahutithe vyatikrānte kadā cana / prāptaḥ sa kālo martavyaṃ yatra satyavatā nṛpa // 3.280.1
gaṇayantyāś ca sāvitryā divase divase gate / tad vākyaṃ nāradenoktaṃ vartate hṛdi nityaśaḥ // 3.280.2
caturthe 'hani martavyam iti saṃcintya bhāminī / vrataṃ trirātram uddiśya divārātraṃ sthitābhavat // 3.280.3
taṃ śrutvā niyamaṃ duḥkhaṃ vadhvā duḥkhānvito nṛpaḥ / utthāya vākyaṃ sāvitrīm abravīt parisāntvayan // 3.280.4
atitīvro 'yam ārambhas tvayārabdho nṛpātmaje / tisṛṇāṃ vasatīnāṃ hi sthānaṃ paramaduṣkaram // 3.280.5
na kāryas tāta saṃtāpaḥ pārayiṣyāmy ahaṃ vratam / vyavasāyakṛtaṃ hīdaṃ vyavasāyaś ca kāraṇam // 3.280.6
vrataṃ bhindhīti vaktuṃ tvāṃ nāsmi śaktaḥ kathaṃ cana / pārayasveti vacanaṃ yuktam asmadvidho vadet // 3.280.7
evam uktvā dyumatseno virarāma mahāmanāḥ / tiṣṭhantī cāpi sāvitrī kāṣṭhabhūteva lakṣyate // 3.280.8
śvobhūte bhartṛmaraṇe sāvitryā bharatarṣabha / duḥkhānvitāyās tiṣṭhantyāḥ sā rātrir vyatyavartata // 3.280.9
adya tad divasaṃ ceti hutvā dīptaṃ hutāśanam / yugamātrodite sūrye kṛtvā paurvāhṇikīḥ kriyāḥ // 3.280.10
tataḥ sarvān dvijān vṛddhāñ śvaśrūṃ śvaśuram eva ca / abhivādyānupūrvyeṇa prāñjalir niyatā sthitā // 3.280.11
avaidhavyāśiṣas te tu sāvitryarthaṃ hitāḥ śubhāḥ / ūcus tapasvinaḥ sarve tapovananivāsinaḥ // 3.280.12
evam astv iti sāvitrī dhyānayogaparāyaṇā / manasā tā giraḥ sarvāḥ pratyagṛhṇāt tapasvinām // 3.280.13
taṃ kālaṃ ca muhūrtaṃ ca pratīkṣantī nṛpātmajā / yathoktaṃ nāradavacaś cintayantī suduḥkhitā // 3.280.14
tatas tu śvaśrūśvaśurāv ūcatus tāṃ nṛpātmajām / ekāntastham idaṃ vākyaṃ prītyā bharatasattama // 3.280.15
vrato yathopadiṣṭo 'yaṃ yathāvat pāritas tvayā / āhārakālaḥ saṃprāptaḥ kriyatāṃ yad anantaram // 3.280.16
astaṃ gate mayāditye bhoktavyaṃ kṛtakāmayā / eṣa me hṛdi saṃkalpaḥ samayaś ca kṛto mayā // 3.280.17
evaṃ saṃbhāṣamāṇāyāḥ sāvitryā bhojanaṃ prati / skandhe paraśum ādāya satyavān prasthito vanam // 3.280.18
sāvitrī tv āha bhartāraṃ naikas tvaṃ gantum arhasi / saha tvayāgamiṣyāmi na hi tvāṃ hātum utsahe // 3.280.19
vanaṃ na gatapūrvaṃ te duḥkhaḥ panthāś ca bhāmini / vratopavāsakṣāmā ca kathaṃ padbhyāṃ gamiṣyasi // 3.280.20
upavāsān na me glānir nāsti cāpi pariśramaḥ / gamane ca kṛtotsāhāṃ pratiṣeddhuṃ na mārhasi // 3.280.21
yadi te gamanotsāhaḥ kariṣyāmi tava priyam / mama tv āmantraya gurūn na māṃ doṣaḥ spṛśed ayam // 3.280.22
sābhigamyābravīc chvaśrūṃ śvaśuraṃ ca mahāvratā / ayaṃ gacchati me bhartā phalāhāro mahāvanam // 3.280.23
iccheyam abhyanujñātum āryayā śvaśureṇa ca / anena saha nirgantuṃ na hi me virahaḥ kṣamaḥ // 3.280.24
gurvagnihotrārthakṛte prasthitaś ca sutas tava / na nivāryo nivāryaḥ syād anyathā prasthito vanam // 3.280.25
saṃvatsaraḥ kiṃ cid ūno na niṣkrāntāham āśramāt / vanaṃ kusumitaṃ draṣṭuṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me // 3.280.26
yataḥ prabhṛti sāvitrī pitrā dattā snuṣā mama / nānayābhyarthanāyuktam uktapūrvaṃ smarāmy aham // 3.280.27
tad eṣā labhatāṃ kāmaṃ yathābhilaṣitaṃ vadhūḥ / apramādaś ca kartavyaḥ putri satyavataḥ pathi // 3.280.28
ubhābhyām abhyanujñātā sā jagāma yaśasvinī / saha bhartrā hasantīva hṛdayena vidūyatā // 3.280.29
sā vanāni vicitrāṇi ramaṇīyāni sarvaśaḥ / mayūraravaghuṣṭāni dadarśa vipulekṣaṇā // 3.280.30
nadīḥ puṇyavahāś caiva puṣpitāṃś ca nagottamān / satyavān āha paśyeti sāvitrīṃ madhurākṣaram // 3.280.31
nirīkṣamāṇā bhartāraṃ sarvāvastham aninditā / mṛtam eva hi taṃ mene kāle munivacaḥ smaran // 3.280.32
anuvartatī tu bhartāraṃ jagāma mṛdugāminī / dvidheva hṛdayaṃ kṛtvā taṃ ca kālam avekṣatī // 3.280.33
atha bhāryāsahāyaḥ sa phalāny ādāya vīryavān / kaṭhinaṃ pūrayām āsa tataḥ kāṣṭhāny apāṭayat // 3.281.1
tasya pāṭayataḥ kāṣṭhaṃ svedo vai samajāyata / vyāyāmena ca tenāsya jajñe śirasi vedanā // 3.281.2
so 'bhigamya priyāṃ bhāryām uvāca śramapīḍitaḥ / vyāyāmena mamānena jātā śirasi vedanā // 3.281.3
aṅgāni caiva sāvitri hṛdayaṃ dūyatīva ca / asvastham iva cātmānaṃ lakṣaye mitabhāṣiṇi // 3.281.4
śūlair iva śiro viddham idaṃ saṃlakṣayāmy aham / tat svaptum icche kalyāṇi na sthātuṃ śaktir asti me // 3.281.5
samāsādyātha sāvitrī bhartāram upagūhya ca / utsaṅge 'sya śiraḥ kṛtvā niṣasāda mahītale // 3.281.6
tataḥ sā nāradavaco vimṛśantī tapasvinī / taṃ muhūrtaṃ kṣaṇaṃ velāṃ divasaṃ ca yuyoja ha // 3.281.7
muhūrtād iva cāpaśyat puruṣaṃ pītavāsasam / baddhamauliṃ vapuṣmantam ādityasamatejasam // 3.281.8
śyāmāvadātaṃ raktākṣaṃ pāśahastaṃ bhayāvaham / sthitaṃ satyavataḥ pārśve nirīkṣantaṃ tam eva ca // 3.281.9
taṃ dṛṣṭvā sahasotthāya bhartur nyasya śanaiḥ śiraḥ / kṛtāñjalir uvācārtā hṛdayena pravepatā // 3.281.10
daivataṃ tvābhijānāmi vapur etad dhy amānuṣam / kāmayā brūhi me deva kas tvaṃ kiṃ ca cikīrṣasi // 3.281.11
pativratāsi sāvitri tathaiva ca taponvitā / atas tvām abhibhāṣāmi viddhi māṃ tvaṃ śubhe yamam // 3.281.12
ayaṃ te satyavān bhartā kṣīṇāyuḥ pārthivātmajaḥ / neṣyāmy enam ahaṃ baddhvā viddhy etan me cikīrṣitam // 3.281.13
ity uktvā pitṛrājas tāṃ bhagavān svaṃ cikīrṣitam / yathāvat sarvam ākhyātuṃ tatpriyārthaṃ pracakrame // 3.281.14
ayaṃ hi dharmasaṃyukto rūpavān guṇasāgaraḥ / nārho matpuruṣair netum ato 'smi svayam āgataḥ // 3.281.15
tataḥ satyavataḥ kāyāt pāśabaddhaṃ vaśaṃ gatam / aṅguṣṭhamātraṃ puruṣaṃ niścakarṣa yamo balāt // 3.281.16
tataḥ samuddhṛtaprāṇaṃ gataśvāsaṃ hataprabham / nirviceṣṭaṃ śarīraṃ tad babhūvāpriyadarśanam // 3.281.17
yamas tu taṃ tathā baddhvā prayāto dakṣiṇāmukhaḥ / sāvitrī cāpi duḥkhārtā yamam evānvagacchata // 3.281.18
niyamavratasaṃsiddhā mahābhāgā pativratā // 3.281.18.2
nivarta gaccha sāvitri kuruṣvāsyaurdhvadehikam / kṛtaṃ bhartus tvayānṛṇyaṃ yāvad gamyaṃ gataṃ tvayā // 3.281.19
yatra me nīyate bhartā svayaṃ vā yatra gacchati / mayāpi tatra gantavyam eṣa dharmaḥ sanātanaḥ // 3.281.20
tapasā guruvṛttyā ca bhartuḥ snehād vratena ca / tava caiva prasādena na me pratihatā gatiḥ // 3.281.21
prāhuḥ saptapadaṃ mitraṃ budhās tattvārthadarśinaḥ / mitratāṃ ca puraskṛtya kiṃ cid vakṣyāmi tac chṛṇu // 3.281.22
nānātmavantas tu vane caranti; dharmaṃ ca vāsaṃ ca pariśramaṃ ca / vijñānato dharmam udāharanti; tasmāt santo dharmam āhuḥ pradhānam // 3.281.23
ekasya dharmeṇa satāṃ matena; sarve sma taṃ mārgam anuprapannāḥ / mā vai dvitīyaṃ mā tṛtīyaṃ ca vāñche; tasmāt santo dharmam āhuḥ pradhānam // 3.281.24
nivarta tuṣṭo 'smi tavānayā girā; svarākṣaravyañjanahetuyuktayā / varaṃ vṛṇīṣveha vināsya jīvitaṃ; dadāni te sarvam anindite varam // 3.281.25
cyutaḥ svarājyād vanavāsam āśrito; vinaṣṭacakṣuḥ śvaśuro mamāśrame / sa labdhacakṣur balavān bhaven nṛpas; tava prasādāj jvalanārkasaṃnibhaḥ // 3.281.26
dadāni te sarvam anindite varaṃ; yathā tvayoktaṃ bhavitā ca tat tathā / tavādhvanā glānim ivopalakṣaye; nivarta gacchasva na te śramo bhavet // 3.281.27
kutaḥ śramo bhartṛsamīpato hi me; yato hi bhartā mama sā gatir dhruvā / yataḥ patiṃ neṣyasi tatra me gatiḥ; sureśa bhūyaś ca vaco nibodha me // 3.281.28
satāṃ sakṛt saṃgatam īpsitaṃ paraṃ; tataḥ paraṃ mitram iti pracakṣate / na cāphalaṃ satpuruṣeṇa saṃgataṃ; tataḥ satāṃ saṃnivaset samāgame // 3.281.29
manonukūlaṃ budhabuddhivardhanaṃ; tvayāham ukto vacanaṃ hitāśrayam / vinā punaḥ satyavato 'sya jīvitaṃ; varaṃ dvitīyaṃ varayasva bhāmini // 3.281.30
hṛtaṃ purā me śvaśurasya dhīmataḥ; svam eva rājyaṃ sa labheta pārthivaḥ / jahyāt svadharmaṃ na ca me gurur yathā; dvitīyam etaṃ varayāmi te varam // 3.281.31
svam eva rājyaṃ pratipatsyate 'cirān; na ca svadharmāt parihāsyate nṛpaḥ / kṛtena kāmena mayā nṛpātmaje; nivarta gacchasva na te śramo bhavet // 3.281.32
prajās tvayemā niyamena saṃyatā; niyamya caitā nayase na kāmayā / ato yamatvaṃ tava deva viśrutaṃ; nibodha cemāṃ giram īritāṃ mayā // 3.281.33
adrohaḥ sarvabhūteṣu karmaṇā manasā girā / anugrahaś ca dānaṃ ca satāṃ dharmaḥ sanātanaḥ // 3.281.34
evaṃprāyaś ca loko 'yaṃ manuṣyāḥ śaktipeśalāḥ / santas tv evāpy amitreṣu dayāṃ prāpteṣu kurvate // 3.281.35
pipāsitasyeva yathā bhavet payas; tathā tvayā vākyam idaṃ samīritam / vinā punaḥ satyavato 'sya jīvitaṃ; varaṃ vṛṇīṣveha śubhe yad icchasi // 3.281.36
mamānapatyaḥ pṛthivīpatiḥ pitā; bhavet pituḥ putraśataṃ mamaurasam / kulasya saṃtānakaraṃ ca yad bhavet; tṛtīyam etaṃ varayāmi te varam // 3.281.37
kulasya saṃtānakaraṃ suvarcasaṃ; śataṃ sutānāṃ pitur astu te śubhe / kṛtena kāmena narādhipātmaje; nivarta dūraṃ hi pathas tvam āgatā // 3.281.38
na dūram etan mama bhartṛsaṃnidhau; mano hi me dūrataraṃ pradhāvati / tathā vrajann eva giraṃ samudyatāṃ; mayocyamānāṃ śṛṇu bhūya eva ca // 3.281.39
vivasvatas tvaṃ tanayaḥ pratāpavāṃs; tato hi vaivasvata ucyase budhaiḥ / śamena dharmeṇa ca rañjitāḥ prajās; tatas taveheśvara dharmarājatā // 3.281.40
ātmany api na viśvāsas tāvān bhavati satsu yaḥ / tasmāt satsu viśeṣeṇa sarvaḥ praṇayam icchati // 3.281.41
sauhṛdāt sarvabhūtānāṃ viśvāso nāma jāyate / tasmāt satsu viśeṣeṇa viśvāsaṃ kurute janaḥ // 3.281.42
udāhṛtaṃ te vacanaṃ yad aṅgane; śubhe na tādṛk tvad ṛte mayā śrutam / anena tuṣṭo 'smi vināsya jīvitaṃ; varaṃ caturthaṃ varayasva gaccha ca // 3.281.43
mamātmajaṃ satyavatas tathaurasaṃ; bhaved ubhābhyām iha yat kulodvaham / śataṃ sutānāṃ balavīryaśālinām; idaṃ caturthaṃ varayāmi te varam // 3.281.44
śataṃ sutānāṃ balavīryaśālināṃ; bhaviṣyati prītikaraṃ tavābale / pariśramas te na bhaven nṛpātmaje; nivarta dūraṃ hi pathas tvam āgatā // 3.281.45
satāṃ sadā śāśvatī dharmavṛttiḥ; santo na sīdanti na ca vyathanti / satāṃ sadbhir nāphalaḥ saṃgamo 'sti; sadbhyo bhayaṃ nānuvartanti santaḥ // 3.281.46
santo hi satyena nayanti sūryaṃ; santo bhūmiṃ tapasā dhārayanti / santo gatir bhūtabhavyasya rājan; satāṃ madhye nāvasīdanti santaḥ // 3.281.47
āryajuṣṭam idaṃ vṛttam iti vijñāya śāśvatam / santaḥ parārthaṃ kurvāṇā nāvekṣante pratikriyām // 3.281.48
na ca prasādaḥ satpuruṣeṣu mogho; na cāpy artho naśyati nāpi mānaḥ / yasmād etan niyataṃ satsu nityaṃ; tasmāt santo rakṣitāro bhavanti // 3.281.49
yathā yathā bhāṣasi dharmasaṃhitaṃ; manonukūlaṃ supadaṃ mahārthavat / tathā tathā me tvayi bhaktir uttamā; varaṃ vṛṇīṣvāpratimaṃ yatavrate // 3.281.50
na te 'pavargaḥ sukṛtād vinākṛtas; tathā yathānyeṣu vareṣu mānada / varaṃ vṛṇe jīvatu satyavān ayaṃ; yathā mṛtā hy evam ahaṃ vinā patim // 3.281.51
na kāmaye bhartṛvinākṛtā sukhaṃ; na kāmaye bhartṛvinākṛtā divam / na kāmaye bhartṛvinākṛtā śriyaṃ; na bhartṛhīnā vyavasāmi jīvitum // 3.281.52
varātisargaḥ śataputratā mama; tvayaiva datto hriyate ca me patiḥ / varaṃ vṛṇe jīvatu satyavān ayaṃ; tavaiva satyaṃ vacanaṃ bhaviṣyati // 3.281.53
tathety uktvā tu tān pāśān muktvā vaivasvato yamaḥ / dharmarājaḥ prahṛṣṭātmā sāvitrīm idam abravīt // 3.281.54
eṣa bhadre mayā mukto bhartā te kulanandini / arogas tava neyaś ca siddhārthaś ca bhaviṣyati // 3.281.55
caturvarṣaśataṃ cāyus tvayā sārdham avāpsyati / iṣṭvā yajñaiś ca dharmeṇa khyātiṃ loke gamiṣyati // 3.281.56
tvayi putraśataṃ caiva satyavāñ janayiṣyati / te cāpi sarve rājānaḥ kṣatriyāḥ putrapautriṇaḥ // 3.281.57
khyātās tvannāmadheyāś ca bhaviṣyantīha śāśvatāḥ // 3.281.57.2
pituś ca te putraśataṃ bhavitā tava mātari / mālavyāṃ mālavā nāma śāśvatāḥ putrapautriṇaḥ // 3.281.58
bhrātaras te bhaviṣyanti kṣatriyās tridaśopamāḥ // 3.281.58.2
evaṃ tasyai varaṃ dattvā dharmarājaḥ pratāpavān / nivartayitvā sāvitrīṃ svam eva bhavanaṃ yayau // 3.281.59
sāvitry api yame yāte bhartāraṃ pratilabhya ca / jagāma tatra yatrāsyā bhartuḥ śāvaṃ kalevaram // 3.281.60
sā bhūmau prekṣya bhartāram upasṛtyopagūhya ca / utsaṅge śira āropya bhūmāv upaviveśa ha // 3.281.61
saṃjñāṃ ca satyavāṃl labdhvā sāvitrīm abhyabhāṣata / proṣyāgata iva premṇā punaḥ punar udīkṣya vai // 3.281.62
suciraṃ bata supto 'smi kimarthaṃ nāvabodhitaḥ / kva cāsau puruṣaḥ śyāmo yo 'sau māṃ saṃcakarṣa ha // 3.281.63
suciraṃ bata supto 'si mamāṅke puruṣarṣabha / gataḥ sa bhagavān devaḥ prajāsaṃyamano yamaḥ // 3.281.64
viśrānto 'si mahābhāga vinidraś ca nṛpātmaja / yadi śakyaṃ samuttiṣṭha vigāḍhāṃ paśya śarvarīm // 3.281.65
upalabhya tataḥ saṃjñāṃ sukhasupta ivotthitaḥ / diśaḥ sarvā vanāntāṃś ca nirīkṣyovāca satyavān // 3.281.66
phalāhāro 'smi niṣkrāntas tvayā saha sumadhyame / tataḥ pāṭayataḥ kāṣṭhaṃ śiraso me rujābhavat // 3.281.67
śirobhitāpasaṃtaptaḥ sthātuṃ ciram aśaknuvan / tavotsaṅge prasupto 'ham iti sarvaṃ smare śubhe // 3.281.68
tvayopagūḍhasya ca me nidrayāpahṛtaṃ manaḥ / tato 'paśyaṃ tamo ghoraṃ puruṣaṃ ca mahaujasam // 3.281.69
tad yadi tvaṃ vijānāsi kiṃ tad brūhi sumadhyame / svapno me yadi vā dṛṣṭo yadi vā satyam eva tat // 3.281.70
tam uvācātha sāvitrī rajanī vyavagāhate / śvas te sarvaṃ yathāvṛttam ākhyāsyāmi nṛpātmaja // 3.281.71
uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te pitarau paśya suvrata / vigāḍhā rajanī ceyaṃ nivṛttaś ca divākaraḥ // 3.281.72
naktaṃcarāś caranty ete hṛṣṭāḥ krūrābhibhāṣiṇaḥ / śrūyante parṇaśabdāś ca mṛgāṇāṃ caratāṃ vane // 3.281.73
etāḥ śivā ghoranādā diśaṃ dakṣiṇapaścimām / āsthāya viruvanty ugrāḥ kampayantyo mano mama // 3.281.74
vanaṃ pratibhayākāraṃ ghanena tamasā vṛtam / na vijñāsyasi panthānaṃ gantuṃ caiva na śakṣyasi // 3.281.75
asminn adya vane dagdhe śuṣkavṛkṣaḥ sthito jvalan / vāyunā dhamyamāno 'gnir dṛśyate 'tra kva cit kva cit // 3.281.76
tato 'gnim ānayitveha jvālayiṣyāmi sarvataḥ / kāṣṭhānīmāni santīha jahi saṃtāpam ātmanaḥ // 3.281.77
yadi notsahase gantuṃ sarujaṃ tvābhilakṣaye / na ca jñāsyasi panthānaṃ tamasā saṃvṛte vane // 3.281.78
śvaḥ prabhāte vane dṛśye yāsyāvo 'numate tava / vasāveha kṣapām etāṃ rucitaṃ yadi te 'nagha // 3.281.79
śirorujā nivṛttā me svasthāny aṅgāni lakṣaye / mātāpitṛbhyām icchāmi saṃgamaṃ tvatprasādajam // 3.281.80
na kadā cid vikāle hi gatapūrvo mayāśramaḥ / anāgatāyāṃ saṃdhyāyāṃ mātā me praruṇaddhi mām // 3.281.81
divāpi mayi niṣkrānte saṃtapyete gurū mama / vicinoti ca māṃ tātaḥ sahaivāśramavāsibhiḥ // 3.281.82
mātrā pitrā ca subhṛśaṃ duḥkhitābhyām ahaṃ purā / upālabdhaḥ subahuśaś cireṇāgacchasīti ha // 3.281.83
kā tv avasthā tayor adya madartham iti cintaye / tayor adṛśye mayi ca mahad duḥkhaṃ bhaviṣyati // 3.281.84
purā mām ūcatuś caiva rātrāv asrāyamāṇakau / bhṛśaṃ suduḥkhitau vṛddhau bahuśaḥ prītisaṃyutau // 3.281.85
tvayā hīnau na jīvāva muhūrtam api putraka / yāvad dhariṣyase putra tāvan nau jīvitaṃ dhruvam // 3.281.86
vṛddhayor andhayor yaṣṭis tvayi vaṃśaḥ pratiṣṭhitaḥ / tvayi piṇḍaś ca kīrtiś ca saṃtānaṃ cāvayor iti // 3.281.87
mātā vṛddhā pitā vṛddhas tayor yaṣṭir ahaṃ kila / tau rātrau mām apaśyantau kām avasthāṃ gamiṣyataḥ // 3.281.88
nidrāyāś cābhyasūyāmi yasyā hetoḥ pitā mama / mātā ca saṃśayaṃ prāptā matkṛte 'napakāriṇī // 3.281.89
ahaṃ ca saṃśayaṃ prāptaḥ kṛcchrām āpadam āsthitaḥ / mātāpitṛbhyāṃ hi vinā nāhaṃ jīvitum utsahe // 3.281.90
vyaktam ākulayā buddhyā prajñācakṣuḥ pitā mama / ekaikam asyāṃ velāyāṃ pṛcchaty āśramavāsinam // 3.281.91
nātmānam anuśocāmi yathāhaṃ pitaraṃ śubhe / bhartāraṃ cāpy anugatāṃ mātaraṃ paridurbalām // 3.281.92
matkṛtena hi tāv adya saṃtāpaṃ param eṣyataḥ / jīvantāv anujīvāmi bhartavyau tau mayeti ha // 3.281.93
tayoḥ priyaṃ me kartavyam iti jīvāmi cāpy aham // 3.281.93.2
evam uktvā sa dharmātmā guruvartī gurupriyaḥ / ucchritya bāhū duḥkhārtaḥ sasvaraṃ praruroda ha // 3.281.94
tato 'bravīt tathā dṛṣṭvā bhartāraṃ śokakarśitam / pramṛjyāśrūṇi netrābhyāṃ sāvitrī dharmacāriṇī // 3.281.95
yadi me 'sti tapas taptaṃ yadi dattaṃ hutaṃ yadi / śvaśrūśvaśurabhartṝṇāṃ mama puṇyās tu śarvarī // 3.281.96
na smarāmy uktapūrvāṃ vai svaireṣv apy anṛtāṃ giram / tena satyena tāv adya dhriyetāṃ śvaśurau mama // 3.281.97
kāmaye darśanaṃ pitror yāhi sāvitri māciram / purā mātuḥ pitur vāpi yadi paśyāmi vipriyam // 3.281.98
na jīviṣye varārohe satyenātmānam ālabhe // 3.281.98.2
yadi dharme ca te buddhir māṃ cej jīvantam icchasi / mama priyaṃ vā kartavyaṃ gacchasvāśramam antikāt // 3.281.99
sāvitrī tata utthāya keśān saṃyamya bhāminī / patim utthāpayām āsa bāhubhyāṃ parigṛhya vai // 3.281.100
utthāya satyavāṃś cāpi pramṛjyāṅgāni pāṇinā / diśaḥ sarvāḥ samālokya kaṭhine dṛṣṭim ādadhe // 3.281.101
tam uvācātha sāvitrī śvaḥ phalānīha neṣyasi / yogakṣemārtham etat te neṣyāmi paraśuṃ tv aham // 3.281.102
kṛtvā kaṭhinabhāraṃ sā vṛkṣaśākhāvalambinam / gṛhītvā paraśuṃ bhartuḥ sakāśaṃ punar āgamat // 3.281.103
vāme skandhe tu vāmorūr bhartur bāhuṃ niveśya sā / dakṣiṇena pariṣvajya jagāma mṛdugāminī // 3.281.104
abhyāsagamanād bhīru panthāno viditā mama / vṛkṣāntarālokitayā jyotsnayā cāpi lakṣaye // 3.281.105
āgatau svaḥ pathā yena phalāny avacitāni ca / yathāgataṃ śubhe gaccha panthānaṃ mā vicāraya // 3.281.106
palāśaṣaṇḍe caitasmin panthā vyāvartate dvidhā / tasyottareṇa yaḥ panthās tena gaccha tvarasva ca // 3.281.107
svastho 'smi balavān asmi didṛkṣuḥ pitarāv ubhau // 3.281.107.2
[03.281.108abruvann evaṃ tvarāyuktaḥ sa prāyād āśramaṃ prati / 
etasminn eva kāle tu dyumatseno mahāvane / labdhacakṣuḥ prasannātmā dṛṣṭyā sarvaṃ dadarśa ha // 3.282.1
sa sarvān āśramān gatvā śaibyayā saha bhāryayā / putrahetoḥ parām ārtiṃ jagāma manujarṣabha // 3.282.2
tāv āśramān nadīś caiva vanāni ca sarāṃsi ca / tāṃs tān deśān vicinvantau dampatī parijagmatuḥ // 3.282.3
śrutvā śabdaṃ tu yat kiṃ cid unmukhau sutaśaṅkayā / sāvitrīsahito 'bhyeti satyavān ity adhāvatām // 3.282.4
bhinnaiś ca paruṣaiḥ pādaiḥ savraṇaiḥ śoṇitokṣitaiḥ / kuśakaṇṭakaviddhāṅgāv unmattāv iva dhāvataḥ // 3.282.5
tato 'bhisṛtya tair vipraiḥ sarvair āśramavāsibhiḥ / parivārya samāśvāsya samānītau svam āśramam // 3.282.6
tatra bhāryāsahāyaḥ sa vṛto vṛddhais tapodhanaiḥ / āśvāsito vicitrārthaiḥ pūrvarājñāṃ kathāśrayaiḥ // 3.282.7
tatas tau punar āśvastau vṛddhau putradidṛkṣayā / bālye vṛttāni putrasya smarantau bhṛśaduḥkhitau // 3.282.8
punar uktvā ca karuṇāṃ vācaṃ tau śokakarśitau / hā putra hā sādhvi vadhūḥ kvāsi kvāsīty arodatām // 3.282.9
yathāsya bhāryā sāvitrī tapasā ca damena ca / ācāreṇa ca saṃyuktā tathā jīvati satyavān // 3.282.10
vedāḥ sāṅgā mayādhītās tapo me saṃcitaṃ mahat / kaumāraṃ brahmacaryaṃ me guravo 'gniś ca toṣitāḥ // 3.282.11
samāhitena cīrṇāni sarvāṇy eva vratāni me / vāyubhakṣopavāsaś ca kuśalāni ca yāni me // 3.282.12
anena tapasā vedmi sarvaṃ paricikīrṣitam / satyam etan nibodha tvaṃ dhriyate satyavān iti // 3.282.13
upādhyāyasya me vaktrād yathā vākyaṃ viniḥsṛtam / naitaj jātu bhaven mithyā tathā jīvati satyavān // 3.282.14
yathāsya bhāryā sāvitrī sarvair eva sulakṣaṇaiḥ / avaidhavyakarair yuktā tathā jīvati satyavān // 3.282.15
yathāsya bhāryā sāvitrī tapasā ca damena ca / ācāreṇa ca saṃyuktā tathā jīvati satyavān // 3.282.16
yathā dṛṣṭiḥ pravṛttā te sāvitryāś ca yathā vratam / gatāhāram akṛtvā ca tathā jīvati satyavān // 3.282.17
yathā vadanti śāntāyāṃ diśi vai mṛgapakṣiṇaḥ / pārthivī ca pravṛttis te tathā jīvati satyavān // 3.282.18
sarvair guṇair upetas te yathā putro janapriyaḥ / dīrghāyur lakṣaṇopetas tathā jīvati satyavān // 3.282.19
evam āśvāsitas tais tu satyavāgbhis tapasvibhiḥ / tāṃs tān vigaṇayann arthān avasthita ivābhavat // 3.282.20
tato muhūrtāt sāvitrī bhartrā satyavatā saha / ājagāmāśramaṃ rātrau prahṛṣṭā praviveśa ha // 3.282.21
putreṇa saṃgataṃ tvādya cakṣuṣmantaṃ nirīkṣya ca / sarve vayaṃ vai pṛcchāmo vṛddhiṃ te pṛthivīpate // 3.282.22
samāgamena putrasya sāvitryā darśanena ca / cakṣuṣaś cātmano lābhāt tribhir diṣṭyā vivardhase // 3.282.23
sarvair asmābhir uktaṃ yat tathā tan nātra saṃśayaḥ / bhūyo bhūyaś ca vṛddhis te kṣipram eva bhaviṣyati // 3.282.24
tato 'gniṃ tatra saṃjvālya dvijās te sarva eva hi / upāsāṃ cakrire pārtha dyumatsenaṃ mahīpatim // 3.282.25
śaibyā ca satyavāṃś caiva sāvitrī caikataḥ sthitāḥ / sarvais tair abhyanujñātā viśokāḥ samupāviśan // 3.282.26
tato rājñā sahāsīnāḥ sarve te vanavāsinaḥ / jātakautūhalāḥ pārtha papracchur nṛpateḥ sutam // 3.282.27
prāg eva nāgataṃ kasmāt sabhāryeṇa tvayā vibho / virātre cāgataṃ kasmāt ko 'nubandhaś ca te 'bhavat // 3.282.28
saṃtāpitaḥ pitā mātā vayaṃ caiva nṛpātmaja / nākasmād iti jānīmas tat sarvaṃ vaktum arhasi // 3.282.29
pitrāham abhyanujñātaḥ sāvitrīsahito gataḥ / atha me 'bhūc chiroduḥkhaṃ vane kāṣṭhāni bhindataḥ // 3.282.30
suptaś cāhaṃ vedanayā ciram ity upalakṣaye / tāvat kālaṃ ca na mayā suptapūrvaṃ kadā cana // 3.282.31
sarveṣām eva bhavatāṃ saṃtāpo mā bhaved iti / ato virātrāgamanaṃ nānyad astīha kāraṇam // 3.282.32
akasmāc cakṣuṣaḥ prāptir dyumatsenasya te pituḥ / nāsya tvaṃ kāraṇaṃ vettha sāvitrī vaktum arhati // 3.282.33
śrotum icchāmi sāvitri tvaṃ hi vettha parāvaram / tvāṃ hi jānāmi sāvitri sāvitrīm iva tejasā // 3.282.34
tvam atra hetuṃ jānīṣe tasmāt satyaṃ nirucyatām / rahasyaṃ yadi te nāsti kiṃ cid atra vadasva naḥ // 3.282.35
evam etad yathā vettha saṃkalpo nānyathā hi vaḥ / na ca kiṃ cid rahasyaṃ me śrūyatāṃ tathyam atra yat // 3.282.36
mṛtyur me bhartur ākhyāto nāradena mahātmanā / sa cādya divasaḥ prāptas tato nainaṃ jahāmy aham // 3.282.37
suptaṃ cainaṃ yamaḥ sākṣād upāgacchat sakiṃkaraḥ / sa enam anayad baddhvā diśaṃ pitṛniṣevitām // 3.282.38
astauṣaṃ tam ahaṃ devaṃ satyena vacasā vibhum / pañca vai tena me dattā varāḥ śṛṇuta tān mama // 3.282.39
cakṣuṣī ca svarājyaṃ ca dvau varau śvaśurasya me / labdhaṃ pituḥ putraśataṃ putrāṇām ātmanaḥ śatam // 3.282.40
caturvarṣaśatāyur me bhartā labdhaś ca satyavān / bhartur hi jīvitārthaṃ tu mayā cīrṇaṃ sthiraṃ vratam // 3.282.41
etat satyaṃ mayākhyātaṃ kāraṇaṃ vistareṇa vaḥ / yathā vṛttaṃ sukhodarkam idaṃ duḥkhaṃ mahan mama // 3.282.42
nimajjamānaṃ vyasanair abhidrutaṃ; kulaṃ narendrasya tamomaye hrade / tvayā suśīle dhṛtadharmapuṇyayā; samuddhṛtaṃ sādhvi punaḥ kulīnayā // 3.282.43
tathā praśasya hy abhipūjya caiva te; varastriyaṃ tām ṛṣayaḥ samāgatāḥ / narendram āmantrya saputram añjasā; śivena jagmur muditāḥ svam ālayam // 3.282.44
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyām udite sūryamaṇḍale / kṛtapūrvāhṇikāḥ sarve sameyus te tapodhanāḥ // 3.283.1
tad eva sarvaṃ sāvitryā mahābhāgyaṃ maharṣayaḥ / dyumatsenāya nātṛpyan kathayantaḥ punaḥ punaḥ // 3.283.2
tataḥ prakṛtayaḥ sarvāḥ śālvebhyo 'bhyāgatā nṛpa / ācakhyur nihataṃ caiva svenāmātyena taṃ nṛpam // 3.283.3
taṃ mantriṇā hataṃ śrutvā sasahāyaṃ sabāndhavam / nyavedayan yathātattvaṃ vidrutaṃ ca dviṣadbalam // 3.283.4
aikamatyaṃ ca sarvasya janasyātha nṛpaṃ prati / sacakṣur vāpy acakṣur vā sa no rājā bhavatv iti // 3.283.5
anena niścayeneha vayaṃ prasthāpitā nṛpa / prāptānīmāni yānāni caturaṅgaṃ ca te balam // 3.283.6
prayāhi rājan bhadraṃ te ghuṣṭas te nagare jayaḥ / adhyāssva cirarātrāya pitṛpaitāmahaṃ padam // 3.283.7
cakṣuṣmantaṃ ca taṃ dṛṣṭvā rājānaṃ vapuṣānvitam / mūrdhabhiḥ patitāḥ sarve vismayotphullalocanāḥ // 3.283.8
tato 'bhivādya tān vṛddhān dvijān āśramavāsinaḥ / taiś cābhipūjitaḥ sarvaiḥ prayayau nagaraṃ prati // 3.283.9
śaibyā ca saha sāvitryā svāstīrṇena suvarcasā / narayuktena yānena prayayau senayā vṛtā // 3.283.10
tato 'bhiṣiṣicuḥ prītyā dyumatsenaṃ purohitāḥ / putraṃ cāsya mahātmānaṃ yauvarājye 'bhyaṣecayan // 3.283.11
tataḥ kālena mahatā sāvitryāḥ kīrtivardhanam / tad vai putraśataṃ jajñe śūrāṇām anivartinām // 3.283.12
bhrātṝṇāṃ sodarāṇāṃ ca tathaivāsyābhavac chatam / madrādhipasyāśvapater mālavyāṃ sumahābalam // 3.283.13
evam ātmā pitā mātā śvaśrūḥ śvaśura eva ca / bhartuḥ kulaṃ ca sāvitryā sarvaṃ kṛcchrāt samuddhṛtam // 3.283.14
tathaivaiṣāpi kalyāṇī draupadī śīlasaṃmatā / tārayiṣyati vaḥ sarvān sāvitrīva kulāṅganā // 3.283.15
evaṃ sa pāṇḍavas tena anunīto mahātmanā / viśoko vijvaro rājan kāmyake nyavasat tadā // 3.283.16
yat tat tadā mahābrahmaṃl lomaśo vākyam abravīt / indrasya vacanād etya pāṇḍuputraṃ yudhiṣṭhiram // 3.284.1
yac cāpi te bhayaṃ tīvraṃ na ca kīrtayase kva cit / tac cāpy apahariṣyāmi savyasācāv ihāgate // 3.284.2
kiṃ nu tad viduṣāṃ śreṣṭha karṇaṃ prati mahad bhayam / āsīn na ca sa dharmātmā kathayām āsa kasya cit // 3.284.3
ahaṃ te rājaśārdūla kathayāmi kathām imām / pṛcchate bharataśreṣṭha śuśrūṣasva giraṃ mama // 3.284.4
dvādaśe samatikrānte varṣe prāpte trayodaśe / pāṇḍūnāṃ hitakṛc chakraḥ karṇaṃ bhikṣitum udyataḥ // 3.284.5
abhiprāyam atho jñātvā mahendrasya vibhāvasuḥ / kuṇḍalārthe mahārāja sūryaḥ karṇam upāgamat // 3.284.6
mahārhe śayane vīraṃ spardhyāstaraṇasaṃvṛte / śayānam abhiviśvastaṃ brahmaṇyaṃ satyavādinam // 3.284.7
svapnānte niśi rājendra darśayām āsa raśmivān / kṛpayā parayāviṣṭaḥ putrasnehāc ca bhārata // 3.284.8
brāhmaṇo vedavid bhūtvā sūryo yogād dhi rūpavān / hitārtham abravīt karṇaṃ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // 3.284.9
karṇa madvacanaṃ tāta śṛṇu satyabhṛtāṃ vara / bruvato 'dya mahābāho sauhṛdāt paramaṃ hitam // 3.284.10
upāyāsyati śakras tvāṃ pāṇḍavānāṃ hitepsayā / brāhmaṇacchadmanā karṇa kuṇḍalāpajihīrṣayā // 3.284.11
viditaṃ tena śīlaṃ te sarvasya jagatas tathā / yathā tvaṃ bhikṣitaḥ sadbhir dadāsy eva na yācase // 3.284.12
tvaṃ hi tāta dadāsy eva brāhmaṇebhyaḥ prayācitaḥ / vittaṃ yac cānyad apy āhur na pratyākhyāsi karhi cit // 3.284.13
taṃ tvām evaṃvidhaṃ jñātvā svayaṃ vai pākaśāsanaḥ / āgantā kuṇḍalārthāya kavacaṃ caiva bhikṣitum // 3.284.14
tasmai prayācamānāya na deye kuṇḍale tvayā / anuneyaḥ paraṃ śaktyā śreya etad dhi te param // 3.284.15
kuṇḍalārthe bruvaṃs tāta kāraṇair bahubhis tvayā / anyair bahuvidhair vittaiḥ sa nivāryaḥ punaḥ punaḥ // 3.284.16
ratnaiḥ strībhis tathā bhogair dhanair bahuvidhair api / nidarśanaiś ca bahubhiḥ kuṇḍalepsuḥ puraṃdaraḥ // 3.284.17
yadi dāsyasi karṇa tvaṃ sahaje kuṇḍale śubhe / āyuṣaḥ prakṣayaṃ gatvā mṛtyor vaśam upeṣyasi // 3.284.18
kavacena ca saṃyuktaḥ kuṇḍalābhyāṃ ca mānada / avadhyas tvaṃ raṇe 'rīṇām iti viddhi vaco mama // 3.284.19
amṛtād utthitaṃ hy etad ubhayaṃ ratnasaṃbhavam / tasmād rakṣyaṃ tvayā karṇa jīvitaṃ cet priyaṃ tava // 3.284.20
ko mām evaṃ bhavān prāha darśayan sauhṛdaṃ param / kāmayā bhagavan brūhi ko bhavān dvijaveṣadhṛk // 3.284.21
ahaṃ tāta sahasrāṃśuḥ sauhṛdāt tvāṃ nidarśaye / kuruṣvaitad vaco me tvam etac chreyaḥ paraṃ hi te // 3.284.22
śreya eva mamātyantaṃ yasya me gopatiḥ prabhuḥ / pravaktādya hitānveṣī śṛṇu cedaṃ vaco mama // 3.284.23
prasādaye tvāṃ varadaṃ praṇayāc ca bravīmy aham / na nivāryo vratād asmād ahaṃ yady asmi te priyaḥ // 3.284.24
vrataṃ vai mama loko 'yaṃ vetti kṛtsno vibhāvaso / yathāhaṃ dvijamukhyebhyo dadyāṃ prāṇān api dhruvam // 3.284.25
yady āgacchati śakro māṃ brāhmaṇacchadmanāvṛtaḥ / hitārthaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ khecarottama bhikṣitum // 3.284.26
dāsyāmi vibudhaśreṣṭha kuṇḍale varma cottamam / na me kīrtiḥ praṇaśyeta triṣu lokeṣu viśrutā // 3.284.27
madvidhasyāyaśasyaṃ hi na yuktaṃ prāṇarakṣaṇam / yuktaṃ hi yaśasā yuktaṃ maraṇaṃ lokasaṃmatam // 3.284.28
so 'ham indrāya dāsyāmi kuṇḍale saha varmaṇā / yadi māṃ balavṛtraghno bhikṣārtham upayāsyati // 3.284.29
hitārthaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ kuṇḍale me prayācitum / tan me kīrtikaraṃ loke tasyākīrtir bhaviṣyati // 3.284.30
vṛṇomi kīrtiṃ loke hi jīvitenāpi bhānuman / kīrtimān aśnute svargaṃ hīnakīrtis tu naśyati // 3.284.31
kīrtir hi puruṣaṃ loke saṃjīvayati mātṛvat / akīrtir jīvitaṃ hanti jīvato 'pi śarīriṇaḥ // 3.284.32
ayaṃ purāṇaḥ śloko hi svayaṃ gīto vibhāvaso / dhātrā lokeśvara yathā kīrtir āyur narasya vai // 3.284.33
puruṣasya pare loke kīrtir eva parāyaṇam / iha loke viśuddhā ca kīrtir āyurvivardhanī // 3.284.34
so 'haṃ śarīraje dattvā kīrtiṃ prāpsyāmi śāśvatīm / dattvā ca vidhivad dānaṃ brāhmaṇebhyo yathāvidhi // 3.284.35
hutvā śarīraṃ saṃgrāme kṛtvā karma suduṣkaram / vijitya vā parān ājau yaśaḥ prāpsyāmi kevalam // 3.284.36
bhītānām abhayaṃ dattvā saṃgrāme jīvitārthinām / vṛddhān bālān dvijātīṃś ca mokṣayitvā mahābhayāt // 3.284.37
prāpsyāmi paramaṃ loke yaśaḥ svarbhānusūdana / jīvitenāpi me rakṣyā kīrtis tad viddhi me vratam // 3.284.38
so 'haṃ dattvā maghavate bhikṣām etām anuttamām / brāhmaṇacchadmine deva loke gantā parāṃ gatim // 3.284.39
māhitaṃ karṇa kārṣīs tvam ātmanaḥ suhṛdāṃ tathā / putrāṇām atha bhāryāṇām atho mātur atho pituḥ // 3.285.1
śarīrasyāvirodhena prāṇināṃ prāṇabhṛdvara / iṣyate yaśasaḥ prāptiḥ kīrtiś ca tridive sthirā // 3.285.2
yas tvaṃ prāṇavirodhena kīrtim icchasi śāśvatīm / sā te prāṇān samādāya gamiṣyati na saṃśayaḥ // 3.285.3
jīvatāṃ kurute kāryaṃ pitā mātā sutās tathā / ye cānye bāndhavāḥ ke cil loke 'smin puruṣarṣabha // 3.285.4
rājānaś ca naravyāghra pauruṣeṇa nibodha tat // 3.285.4.2
kīrtiś ca jīvataḥ sādhvī puruṣasya mahādyute / mṛtasya kīrtyā kiṃ kāryaṃ bhasmībhūtasya dehinaḥ // 3.285.5
mṛtaḥ kīrtiṃ na jānāti jīvan kīrtiṃ samaśnute // 3.285.5.2
mṛtasya kīrtir martyasya yathā mālā gatāyuṣaḥ / ahaṃ tu tvāṃ bravīmy etad bhakto 'sīti hitepsayā // 3.285.6
bhaktimanto hi me rakṣyā ity etenāpi hetunā / bhakto 'yaṃ parayā bhaktyā mām ity eva mahābhuja // 3.285.7
mamāpi bhaktir utpannā sa tvaṃ kuru vaco mama // 3.285.7.2
asti cātra paraṃ kiṃ cid adhyātmaṃ devanirmitam / ataś ca tvāṃ bravīmy etat kriyatām aviśaṅkayā // 3.285.8
devaguhyaṃ tvayā jñātuṃ na śakyaṃ puruṣarṣabha / tasmān nākhyāmi te guhyaṃ kāle vetsyati tad bhavān // 3.285.9
punar uktaṃ ca vakṣyāmi tvaṃ rādheya nibodha tat / māsmai te kuṇḍale dadyā bhikṣave vajrapāṇaye // 3.285.10
śobhase kuṇḍalābhyāṃ hi rucirābhyāṃ mahādyute / viśākhayor madhyagataḥ śaśīva vimalo divi // 3.285.11
kīrtiś ca jīvataḥ sādhvī puruṣasyeti viddhi tat / pratyākhyeyas tvayā tāta kuṇḍalārthe puraṃdaraḥ // 3.285.12
śakyā bahuvidhair vākyaiḥ kuṇḍalepsā tvayānagha / vihantuṃ devarājasya hetuyuktaiḥ punaḥ punaḥ // 3.285.13
upapattyupapannārthair mādhuryakṛtabhūṣaṇaiḥ / puraṃdarasya karṇa tvaṃ buddhim etām apānuda // 3.285.14
tva hi nityaṃ naravyāghra spardhase savyasācinā / savyasācī tvayā caiva yudhi śūraḥ sameṣyati // 3.285.15
na tu tvām arjunaḥ śaktaḥ kuṇḍalābhyāṃ samanvitam / vijetuṃ yudhi yady asya svayam indraḥ śaro bhavet // 3.285.16
tasmān na deye śakrāya tvayaite kuṇḍale śubhe / saṃgrāme yadi nirjetuṃ karṇa kāmayase 'rjunam // 3.285.17
bhagavantam ahaṃ bhakto yathā māṃ vettha gopate / tathā paramatigmāṃśo nānyaṃ devaṃ kathaṃ cana // 3.286.1
na me dārā na me putrā na cātmā suhṛdo na ca / tatheṣṭā vai sadā bhaktyā yathā tvaṃ gopate mama // 3.286.2
iṣṭānāṃ ca mahātmāno bhaktānāṃ ca na saṃśayaḥ / kurvanti bhaktim iṣṭāṃ ca jānīṣe tvaṃ ca bhāskara // 3.286.3
iṣṭo bhaktaś ca me karṇo na cānyad daivataṃ divi / jānīta iti vai kṛtvā bhagavān āha maddhitam // 3.286.4
bhūyaś ca śirasā yāce prasādya ca punaḥ punaḥ / iti bravīmi tigmāṃśo tvaṃ tu me kṣantum arhasi // 3.286.5
bibhemi na tathā mṛtyor yathā bibhye 'nṛtād aham / viśeṣeṇa dvijātīnāṃ sarveṣāṃ sarvadā satām // 3.286.6
pradāne jīvitasyāpi na me 'trāsti vicāraṇā // 3.286.6.2
yac ca mām āttha deva tvaṃ pāṇḍavaṃ phalgunaṃ prati / vyetu saṃtāpajaṃ duḥkhaṃ tava bhāskara mānasam // 3.286.7
arjunaṃ prati māṃ caiva vijeṣyāmi raṇe 'rjunam // 3.286.7.2
tavāpi viditaṃ deva mamāpy astrabalaṃ mahat / jāmadagnyād upāttaṃ yat tathā droṇān mahātmanaḥ // 3.286.8
idaṃ tvam anujānīhi suraśreṣṭha vrataṃ mama / bhikṣate vajriṇe dadyām api jīvitam ātmanaḥ // 3.286.9
yadi tāta dadāsy ete vajriṇe kuṇḍale śubhe / tvam apy enam atho brūyā vijayārthaṃ mahābala // 3.286.10
niyamena pradadyās tvaṃ kuṇḍale vai śatakratoḥ / avadhyo hy asi bhūtānāṃ kuṇḍalābhyāṃ samanvitaḥ // 3.286.11
arjunena vināśaṃ hi tava dānavasūdanaḥ / prārthayāno raṇe vatsa kuṇḍale te jihīrṣati // 3.286.12
sa tvam apy enam ārādhya sūnṛtābhiḥ punaḥ punaḥ / abhyarthayethā deveśam amoghārthaṃ puraṃdaram // 3.286.13
amoghāṃ dehi me śaktim amitravinibarhiṇīm / dāsyāmi te sahasrākṣa kuṇḍale varma cottamam // 3.286.14
ity evaṃ niyamena tvaṃ dadyāḥ śakrāya kuṇḍale / tayā tvaṃ karṇa saṃgrāme haniṣyasi raṇe ripūn // 3.286.15
nāhatvā hi mahābāho śatrūn eti karaṃ punaḥ / sā śaktir devarājasya śataśo 'tha sahasraśaḥ // 3.286.16
evam uktvā sahasrāṃśuḥ sahasāntaradhīyata / tataḥ sūryāya japyānte karṇaḥ svapnaṃ nyavedayat // 3.286.17
yathādṛṣṭaṃ yathātattvaṃ yathoktam ubhayor niśi / tat sarvam ānupūrvyeṇa śaśaṃsāsmai vṛṣas tadā // 3.286.18
tac chrutvā bhagavān devo bhānuḥ svarbhānusūdanaḥ / uvāca taṃ tathety eva karṇaṃ sūryaḥ smayann iva // 3.286.19
tatas tattvam iti jñātvā rādheyaḥ paravīrahā / śaktim evābhikāṅkṣan vai vāsavaṃ pratyapālayat // 3.286.20
kiṃ tad guhyaṃ na cākhyātaṃ karṇāyehoṣṇaraśminā / kīdṛśe kuṇḍale te ca kavacaṃ caiva kīdṛśam // 3.287.1
kutaś ca kavacaṃ tasya kuṇḍale caiva sattama / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tan me brūhi tapodhana // 3.287.2
ayaṃ rājan bravīmy etad yat tad guhyaṃ vibhāvasoḥ / yādṛśe kuṇḍale caiva kavacaṃ caiva yādṛśam // 3.287.3
kuntibhojaṃ purā rājan brāhmaṇaḥ samupasthitaḥ / tigmatejā mahāprāṃśuḥ śmaśrudaṇḍajaṭādharaḥ // 3.287.4
darśanīyo 'navadyāṅgas tejasā prajvalann iva / madhupiṅgo madhuravāk tapaḥsvādhyāyabhūṣaṇaḥ // 3.287.5
sa rājānaṃ kuntibhojam abravīt sumahātapāḥ / bhikṣām icchāmy ahaṃ bhoktuṃ tava gehe vimatsara // 3.287.6
na me vyalīkaṃ kartavyaṃ tvayā vā tava cānugaiḥ / evaṃ vatsyāmi te gehe yadi te rocate 'nagha // 3.287.7
yathākāmaṃ ca gaccheyam āgaccheyaṃ tathaiva ca / śayyāsane ca me rājan nāparādhyeta kaś cana // 3.287.8
tam abravīt kuntibhojaḥ prītiyuktam idaṃ vacaḥ / evam astu paraṃ ceti punaś cainam athābravīt // 3.287.9
mama kanyā mahābrahman pṛthā nāma yaśasvinī / śīlavṛttānvitā sādhvī niyatā na ca māninī // 3.287.10
upasthāsyati sā tvāṃ vai pūjayānavamanya ca / tasyāś ca śīlavṛttena tuṣṭiṃ samupayāsyasi // 3.287.11
evam uktvā tu taṃ vipram abhipūjya yathāvidhi / uvāca kanyām abhyetya pṛthāṃ pṛthulalocanām // 3.287.12
ayaṃ vatse mahābhāgo brāhmaṇo vastum icchati / mama gehe mayā cāsya tathety evaṃ pratiśrutam // 3.287.13
tvayi vatse parāśvasya brāhmaṇasyābhirādhanam / tan me vākyaṃ na mithyā tvaṃ kartum arhasi karhi cit // 3.287.14
ayaṃ tapasvī bhagavān svādhyāyaniyato dvijaḥ / yad yad brūyān mahātejās tat tad deyam amatsarāt // 3.287.15
brāhmaṇā hi paraṃ tejo brāhmaṇā hi paraṃ tapaḥ / brāhmaṇānāṃ namaskāraiḥ sūryo divi virājate // 3.287.16
amānayan hi mānārhān vātāpiś ca mahāsuraḥ / nihato brahmadaṇḍena tālajaṅghas tathaiva ca // 3.287.17
so 'yaṃ vatse mahābhāra āhitas tvayi sāṃpratam / tvaṃ sadā niyatā kuryā brāhmaṇasyābhirādhanam // 3.287.18
jānāmi praṇidhānaṃ te bālyāt prabhṛti nandini / brāhmaṇeṣv iha sarveṣu gurubandhuṣu caiva ha // 3.287.19
tathā preṣyeṣu sarveṣu mitrasaṃbandhimātṛṣu / mayi caiva yathāvat tvaṃ sarvam ādṛtya vartase // 3.287.20
na hy atuṣṭo jano 'stīha pure cāntaḥpure ca te / samyagvṛttyānavadyāṅgi tava bhṛtyajaneṣv api // 3.287.21
saṃdeṣṭavyāṃ tu manye tvāṃ dvijātiṃ kopanaṃ prati / pṛthe bāleti kṛtvā vai sutā cāsi mameti ca // 3.287.22
vṛṣṇīnāṃ tvaṃ kule jātā śūrasya dayitā sutā / dattā prītimatā mahyaṃ pitrā bālā purā svayam // 3.287.23
vasudevasya bhaginī sutānāṃ pravarā mama / agryam agre pratijñāya tenāsi duhitā mama // 3.287.24
tādṛśe hi kule jātā kule caiva vivardhitā / sukhāt sukham anuprāptā hradād dhradam ivāgatā // 3.287.25
dauṣkuleyā viśeṣeṇa kathaṃ cit pragrahaṃ gatāḥ / bālabhāvād vikurvanti prāyaśaḥ pramadāḥ śubhe // 3.287.26
pṛthe rājakule janma rūpaṃ cādbhutadarśanam / tena tenāsi saṃpannā samupetā ca bhāminī // 3.287.27
sā tvaṃ darpaṃ parityajya dambhaṃ mānaṃ ca bhāmini / ārādhya varadaṃ vipraṃ śreyasā yokṣyase pṛthe // 3.287.28
evaṃ prāpsyasi kalyāṇi kalyāṇam anaghe dhruvam / kopite tu dvijaśreṣṭhe kṛtsnaṃ dahyeta me kulam // 3.287.29
brāhmaṇaṃ yantritā rājan upasthāsyāmi pūjayā / yathāpratijñaṃ rājendra na ca mithyā bravīmy aham // 3.288.1
eṣa caiva svabhāvo me pūjayeyaṃ dvijān iti / tava caiva priyaṃ kāryaṃ śreyaś caitat paraṃ mama // 3.288.2
yady evaiṣyati sāyāhne yadi prātar atho niśi / yady ardharātre bhagavān na me kopaṃ kariṣyati // 3.288.3
lābho mamaiṣa rājendra yad vai pūjayatī dvijān / ādeśe tava tiṣṭhantī hitaṃ kuryāṃ narottama // 3.288.4
visrabdho bhava rājendra na vyalīkaṃ dvijottamaḥ / vasan prāpsyati te gehe satyam etad bravīmi te // 3.288.5
yat priyaṃ ca dvijasyāsya hitaṃ caiva tavānagha / yatiṣyāmi tathā rājan vyetu te mānaso jvaraḥ // 3.288.6
brāhmaṇā hi mahābhāgāḥ pūjitāḥ pṛthivīpate / tāraṇāya samarthāḥ syur viparīte vadhāya ca // 3.288.7
sāham etad vijānantī toṣayiṣye dvijottamam / na matkṛte vyathāṃ rājan prāpsyasi dvijasattamāt // 3.288.8
aparādhe hi rājendra rājñām aśreyase dvijāḥ / bhavanti cyavano yadvat sukanyāyāḥ kṛte purā // 3.288.9
niyamena pareṇāham upasthāsye dvijottamam / yathā tvayā narendredaṃ bhāṣitaṃ brāhmaṇaṃ prati // 3.288.10
evam etat tvayā bhadre kartavyam aviśaṅkayā / maddhitārthaṃ kulārthaṃ ca tathātmārthaṃ ca nandini // 3.288.11
evam uktvā tu tāṃ kanyāṃ kuntibhojo mahāyaśāḥ / pṛthāṃ paridadau tasmai dvijāya sutavatsalaḥ // 3.288.12
iyaṃ brahman mama sutā bālā sukhavivardhitā / aparādhyeta yat kiṃ cin na tat kāryaṃ hṛdi tvayā // 3.288.13
dvijātayo mahābhāgā vṛddhabālatapasviṣu / bhavanty akrodhanāḥ prāyo viruddheṣv api nityadā // 3.288.14
sumahaty aparādhe 'pi kṣāntiḥ kāryā dvijātibhiḥ / yathāśakti yathotsāhaṃ pūjā grāhyā dvijottama // 3.288.15
tatheti brāhmaṇenokte sa rājā prītamānasaḥ / haṃsacandrāṃśusaṃkāśaṃ gṛham asya nyavedayat // 3.288.16
tatrāgniśaraṇe kḷptam āsanaṃ tasya bhānumat / āhārādi ca sarvaṃ tat tathaiva pratyavedayat // 3.288.17
nikṣipya rājaputrī tu tandrīṃ mānaṃ tathaiva ca / ātasthe paramaṃ yatnaṃ brāhmaṇasyābhirādhane // 3.288.18
tatra sā brāhmaṇaṃ gatvā pṛthā śaucaparā satī / vidhivat paricārārhaṃ devavat paryatoṣayat // 3.288.19
sā tu kanyā mahārāja brāhmaṇaṃ saṃśitavratam / toṣayām āsa śuddhena manasā saṃśitavratā // 3.289.1
prātar āyāsya ity uktvā kadā cid dvijasattamaḥ / tata āyāti rājendra sāye rātrāv atho punaḥ // 3.289.2
taṃ ca sarvāsu velāsu bhakṣyabhojyapratiśrayaiḥ / pūjayām āsa sā kanyā vardhamānais tu sarvadā // 3.289.3
annādisamudācāraḥ śayyāsanakṛtas tathā / divase divase tasya vardhate na tu hīyate // 3.289.4
nirbhartsanāpavādaiś ca tathaivāpriyayā girā / brāhmaṇasya pṛthā rājan na cakārāpriyaṃ tadā // 3.289.5
vyaste kāle punaś caiti na caiti bahuśo dvijaḥ / durlabhyam api caivānnaṃ dīyatām iti so 'bravīt // 3.289.6
kṛtam eva ca tat sarvaṃ pṛthā tasmai nyavedayat / śiṣyavat putravac caiva svasṛvac ca susaṃyatā // 3.289.7
yathopajoṣaṃ rājendra dvijātipravarasya sā / prītim utpādayām āsa kanyā yatnair aninditā // 3.289.8
tasyās tu śīlavṛttena tutoṣa dvijasattamaḥ / avadhānena bhūyo 'sya paraṃ yatnam athākarot // 3.289.9
tāṃ prabhāte ca sāye ca pitā papraccha bhārata / api tuṣyati te putri brāhmaṇaḥ paricaryayā // 3.289.10
taṃ sā paramam ity eva pratyuvāca yaśasvinī / tataḥ prītim avāpāgryāṃ kuntibhojo mahāmanāḥ // 3.289.11
tataḥ saṃvatsare pūrṇe yadāsau japatāṃ varaḥ / nāpaśyad duṣkṛtaṃ kiṃ cit pṛthāyāḥ sauhṛde rataḥ // 3.289.12
tataḥ prītamanā bhūtvā sa enāṃ brāhmaṇo 'bravīt / prīto 'smi paramaṃ bhadre paricāreṇa te śubhe // 3.289.13
varān vṛṇīṣva kalyāṇi durāpān mānuṣair iha / yais tvaṃ sīmantinīḥ sarvā yaśasābhibhaviṣyasi // 3.289.14
kṛtāni mama sarvāṇi yasyā me vedavittama / tvaṃ prasannaḥ pitā caiva kṛtaṃ vipra varair mama // 3.289.15
yadi necchasi bhadre tvaṃ varaṃ mattaḥ śucismite / imaṃ mantraṃ gṛhāṇa tvam āhvānāya divaukasām // 3.289.16
yaṃ yaṃ devaṃ tvam etena mantreṇāvāhayiṣyasi / tena tena vaśe bhadre sthātavyaṃ te bhaviṣyati // 3.289.17
akāmo vā sakāmo vā na sa naiṣyati te vaśam / vibudho mantrasaṃśānto vākye bhṛtya ivānataḥ // 3.289.18
na śaśāka dvitīyaṃ sā pratyākhyātum aninditā / taṃ vai dvijātipravaraṃ tadā śāpabhayān nṛpa // 3.289.19
tatas tām anavadyāṅgīṃ grāhayām āsa vai dvijaḥ / mantragrāmaṃ tadā rājann atharvaśirasi śrutam // 3.289.20
taṃ pradāya tu rājendra kuntibhojam uvāca ha / uṣito 'smi sukhaṃ rājan kanyayā paritoṣitaḥ // 3.289.21
tava gehe suvihitaḥ sadā supratipūjitaḥ / sādhayiṣyāmahe tāvad ity uktvāntaradhīyata // 3.289.22
sa tu rājā dvijaṃ dṛṣṭvā tatraivāntarhitaṃ tadā / babhūva vismayāviṣṭaḥ pṛthāṃ ca samapūjayat // 3.289.23
gate tasmin dvijaśreṣṭhe kasmiṃś cit kālaparyaye / cintayām āsa sā kanyā mantragrāmabalābalam // 3.290.1
ayaṃ vai kīdṛśas tena mama datto mahātmanā / mantragrāmo balaṃ tasya jñāsye nāticirād iva // 3.290.2
evaṃ saṃcintayantī sā dadarśartuṃ yadṛcchayā / vrīḍitā sābhavad bālā kanyābhāve rajasvalā // 3.290.3
athodyantaṃ sahasrāṃśuṃ pṛthā dīptaṃ dadarśa ha / na tatarpa ca rūpeṇa bhānoḥ saṃdhyāgatasya sā // 3.290.4
tasyā dṛṣṭir abhūd divyā sāpaśyad divyadarśanam / āmuktakavacaṃ devaṃ kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitam // 3.290.5
tasyāḥ kautūhalaṃ tv āsīn mantraṃ prati narādhipa / āhvānam akarot sātha tasya devasya bhāminī // 3.290.6
prāṇān upaspṛśya tadā ājuhāva divākaram / ājagāma tato rājaṃs tvaramāṇo divākaraḥ // 3.290.7
madhupiṅgo mahābāhuḥ kambugrīvo hasann iva / aṅgadī baddhamukuṭo diśaḥ prajvālayann iva // 3.290.8
yogāt kṛtvā dvidhātmānam ājagāma tatāpa ca / ābabhāṣe tataḥ kuntīṃ sāmnā paramavalgunā // 3.290.9
āgato 'smi vaśaṃ bhadre tava mantrabalātkṛtaḥ / kiṃ karomy avaśo rājñi brūhi kartā tad asmi te // 3.290.10
gamyatāṃ bhagavaṃs tatra yato 'si samupāgataḥ / kautūhalāt samāhūtaḥ prasīda bhagavann iti // 3.290.11
gamiṣye 'haṃ yathā māṃ tvaṃ bravīṣi tanumadhyame / na tu devaṃ samāhūya nyāyyaṃ preṣayituṃ vṛthā // 3.290.12
tavābhisaṃdhiḥ subhage sūryāt putro bhaved iti / vīryeṇāpratimo loke kavacī kuṇḍalīti ca // 3.290.13
sā tvam ātmapradānaṃ vai kuruṣva gajagāmini / utpatsyati hi putras te yathāsaṃkalpam aṅgane // 3.290.14
atha gacchāmy ahaṃ bhadre tvayāsaṃgamya susmite / śapsyāmi tvām ahaṃ kruddho brāhmaṇaṃ pitaraṃ ca te // 3.290.15
tvatkṛte tān pradhakṣyāmi sarvān api na saṃśayaḥ / pitaraṃ caiva te mūḍhaṃ yo na vetti tavānayam // 3.290.16
tasya ca brāhmaṇasyādya yo 'sau mantram adāt tava / śīlavṛttam avijñāya dhāsyāmi vinayaṃ param // 3.290.17
ete hi vibudhāḥ sarve puraṃdaramukhā divi / tvayā pralabdhaṃ paśyanti smayanta iva bhāmini // 3.290.18
paśya cainān suragaṇān divyaṃ cakṣur idaṃ hi te / pūrvam eva mayā dattaṃ dṛṣṭavaty asi yena mām // 3.290.19
tato 'paśyat tridaśān rājaputrī; sarvān eva sveṣu dhiṣṇyeṣu khasthān / prabhāsantaṃ bhānumantaṃ mahāntaṃ; yathādityaṃ rocamānaṃ tathaiva // 3.290.20
sā tān dṛṣṭvā vrīḍamāneva bālā; sūryaṃ devī vacanaṃ prāha bhītā / gaccha tvaṃ vai gopate svaṃ vimānaṃ; kanyābhāvād duḥkha eṣopacāraḥ // 3.290.21
pitā mātā guravaś caiva ye 'nye; dehasyāsya prabhavanti pradāne / nāhaṃ dharmaṃ lopayiṣyāmi loke; strīṇāṃ vṛttaṃ pūjyate deharakṣā // 3.290.22
mayā mantrabalaṃ jñātum āhūtas tvaṃ vibhāvaso / bālyād bāleti kṛtvā tat kṣantum arhasi me vibho // 3.290.23
bāleti kṛtvānunayaṃ tavāhaṃ; dadāni nānyānunayaṃ labheta / ātmapradānaṃ kuru kuntikanye; śāntis tavaivaṃ hi bhavec ca bhīru // 3.290.24
na cāpi yuktaṃ gantuṃ hi mayā mithyākṛtena vai / gamiṣyāmy anavadyāṅgi loke samavahāsyatām // 3.290.25
sarveṣāṃ vibudhānāṃ ca vaktavyaḥ syām ahaṃ śubhe // 3.290.25.2
sā tvaṃ mayā samāgaccha putraṃ lapsyasi mādṛśam / viśiṣṭā sarvalokeṣu bhaviṣyasi ca bhāmini // 3.290.26
sā tu kanyā bahuvidhaṃ bruvantī madhuraṃ vacaḥ / anunetuṃ sahasrāṃśuṃ na śaśāka manasvinī // 3.291.1
na śaśāka yadā bālā pratyākhyātuṃ tamonudam / bhītā śāpāt tato rājan dadhyau dīrgham athāntaram // 3.291.2
anāgasaḥ pituḥ śāpo brāhmaṇasya tathaiva ca / mannimittaḥ kathaṃ na syāt kruddhād asmād vibhāvasoḥ // 3.291.3
bālenāpi satā mohād bhṛśaṃ sāpahnavāny api / nātyāsādayitavyāni tejāṃsi ca tapāṃsi ca // 3.291.4
sāham adya bhṛśaṃ bhītā gṛhītā ca kare bhṛśam / kathaṃ tv akāryaṃ kuryāṃ vai pradānaṃ hy ātmanaḥ svayam // 3.291.5
saivaṃ śāpaparitrastā bahu cintayatī tadā / mohenābhiparītāṅgī smayamānā punaḥ punaḥ // 3.291.6
taṃ devam abravīd bhītā bandhūnāṃ rājasattama / vrīḍāvihvalayā vācā śāpatrastā viśāṃ pate // 3.291.7
pitā me dhriyate deva mātā cānye ca bāndhavāḥ / na teṣu dhriyamāṇeṣu vidhilopo bhaved ayam // 3.291.8
tvayā me saṃgamo deva yadi syād vidhivarjitaḥ / mannimittaṃ kulasyāsya loke kīrtir naśet tataḥ // 3.291.9
atha vā dharmam etaṃ tvaṃ manyase tapatāṃ vara / ṛte pradānād bandhubhyas tava kāmaṃ karomy aham // 3.291.10
ātmapradānaṃ durdharṣa tava kṛtvā satī tv aham / tvayi dharmo yaśaś caiva kīrtir āyuś ca dehinām // 3.291.11
na te pitā na te mātā guravo vā śucismite / prabhavanti varārohe bhadraṃ te śṛṇu me vacaḥ // 3.291.12
sarvān kāmayate yasmāt kaner dhātoś ca bhāmini / tasmāt kanyeha suśroṇi svatantrā varavarṇini // 3.291.13
nādharmaś caritaḥ kaś cit tvayā bhavati bhāmini / adharmaṃ kuta evāhaṃ careyaṃ lokakāmyayā // 3.291.14
anāvṛtāḥ striyaḥ sarvā narāś ca varavarṇini / svabhāva eṣa lokānāṃ vikāro 'nya iti smṛtaḥ // 3.291.15
sā mayā saha saṃgamya punaḥ kanyā bhaviṣyasi / putraś ca te mahābāhur bhaviṣyati mahāyaśāḥ // 3.291.16
yadi putro mama bhavet tvattaḥ sarvatamopaha / kuṇḍalī kavacī śūro mahābāhur mahābalaḥ // 3.291.17
bhaviṣyati mahābāhuḥ kuṇḍalī divyavarmabhṛt / ubhayaṃ cāmṛtamayaṃ tasya bhadre bhaviṣyati // 3.291.18
yady etad amṛtād asti kuṇḍale varma cottamam / mama putrasya yaṃ vai tvaṃ matta utpādayiṣyasi // 3.291.19
astu me saṃgamo deva yathoktaṃ bhagavaṃs tvayā / tvadvīryarūpasattvaujā dharmayukto bhavet sa ca // 3.291.20
adityā kuṇḍale rājñi datte me mattakāśini / te 'sya dāsyāmi vai bhīru varma caivedam uttamam // 3.291.21
paramaṃ bhagavan deva saṃgamiṣye tvayā saha / yadi putro bhaved evaṃ yathā vadasi gopate // 3.291.22
tathety uktvā tu tāṃ kuntīm āviveśa vihaṃgamaḥ / svarbhānuśatrur yogātmā nābhyāṃ pasparśa caiva tām // 3.291.23
tataḥ sā vihvalevāsīt kanyā sūryasya tejasā / papātātha ca sā devī śayane mūḍhacetanā // 3.291.24
sādhayiṣyāmi suśroṇi putraṃ vai janayiṣyasi / sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ kanyā caiva bhaviṣyasi // 3.291.25
tataḥ sā vrīḍitā bālā tadā sūryam athābravīt / evam astv iti rājendra prasthitaṃ bhūrivarcasam // 3.291.26
iti smoktā kuntirājātmajā sā; vivasvantaṃ yācamānā salajjā / tasmin puṇye śayanīye papāta; mohāviṣṭā bhajyamānā lateva // 3.291.27
tāṃ tigmāṃśus tejasā mohayitvā; yogenāviṣyātmasaṃsthāṃ cakāra / na caivaināṃ dūṣayām āsa bhānuḥ; saṃjñāṃ lebhe bhūya evātha bālā // 3.291.28
tato garbhaḥ samabhavat pṛthāyāḥ pṛthivīpate / śukle daśottare pakṣe tārāpatir ivāmbare // 3.292.1
sā bāndhavabhayād bālā taṃ garbhaṃ vinigūhatī / dhārayām āsa suśroṇī na caināṃ bubudhe janaḥ // 3.292.2
na hi tāṃ veda nāry anyā kā cid dhātreyikām ṛte / kanyāpuragatāṃ bālāṃ nipuṇāṃ parirakṣaṇe // 3.292.3
tataḥ kālena sā garbhaṃ suṣuve varavarṇinī / kanyaiva tasya devasya prasādād amaraprabham // 3.292.4
tathaiva baddhakavacaṃ kanakojjvalakuṇḍalam / haryakṣaṃ vṛṣabhaskandhaṃ yathāsya pitaraṃ tathā // 3.292.5
jātamātraṃ ca taṃ garbhaṃ dhātryā saṃmantrya bhāminī / mañjūṣāyām avadadhe svāstīrṇāyāṃ samantataḥ // 3.292.6
madhūcchiṣṭasthitāyāṃ sā sukhāyāṃ rudatī tathā / ślakṣṇāyāṃ supidhānāyām aśvanadyām avāsṛjat // 3.292.7
jānatī cāpy akartavyaṃ kanyāyā garbhadhāraṇam / putrasnehena rājendra karuṇaṃ paryadevayat // 3.292.8
samutsṛjantī mañjūṣām aśvanadyās tadā jale / uvāca rudatī kuntī yāni vākyāni tac chṛṇu // 3.292.9
svasti te 'stv āntarikṣebhyaḥ pārthivebhyaś ca putraka / divyebhyaś caiva bhūtebhyas tathā toyacarāś ca ye // 3.292.10
śivās te santu panthāno mā ca te paripanthinaḥ / āgamāś ca tathā putra bhavantv adrohacetasaḥ // 3.292.11
pātu tvāṃ varuṇo rājā salile salileśvaraḥ / antarikṣe 'ntarikṣasthaḥ pavanaḥ sarvagas tathā // 3.292.12
pitā tvāṃ pātu sarvatra tapanas tapatāṃ varaḥ / yena datto 'si me putra divyena vidhinā kila // 3.292.13
ādityā vasavo rudrāḥ sādhyā viśve ca devatāḥ / marutaś ca sahendreṇa diśaś ca sadigīśvarāḥ // 3.292.14
rakṣantu tvāṃ surāḥ sarve sameṣu viṣameṣu ca / vetsyāmi tvāṃ videśe 'pi kavacenopasūcitam // 3.292.15
dhanyas te putra janako devo bhānur vibhāvasuḥ / yas tvāṃ drakṣyati divyena cakṣuṣā vāhinīgatam // 3.292.16
dhanyā sā pramadā yā tvāṃ putratve kalpayiṣyati / yasyās tvaṃ tṛṣitaḥ putra stanaṃ pāsyasi devaja // 3.292.17
ko nu svapnas tayā dṛṣṭo yā tvām ādityavarcasam / divyavarmasamāyuktaṃ divyakuṇḍalabhūṣitam // 3.292.18
padmāyataviśālākṣaṃ padmatāmratalojjvalam / sulalāṭaṃ sukeśāntaṃ putratve kalpayiṣyati // 3.292.19
dhanyā drakṣyanti putra tvāṃ bhūmau saṃsarpamāṇakam / avyaktakalavākyāni vadantaṃ reṇuguṇṭhitam // 3.292.20
dhanyā drakṣyanti putra tvāṃ punar yauvanage mukhe / himavadvanasaṃbhūtaṃ siṃhaṃ kesariṇaṃ yathā // 3.292.21
evaṃ bahuvidhaṃ rājan vilapya karuṇaṃ pṛthā / avāsṛjata mañjūṣām aśvanadyās tadā jale // 3.292.22
rudatī putraśokārtā niśīthe kamalekṣaṇā / dhātryā saha pṛthā rājan putradarśanalālasā // 3.292.23
visarjayitvā mañjūṣāṃ saṃbodhanabhayāt pituḥ / viveśa rājabhavanaṃ punaḥ śokāturā tataḥ // 3.292.24
mañjūṣā tv aśvanadyāḥ sā yayau carmaṇvatīṃ nadīm / carmaṇvatyāś ca yamunāṃ tato gaṅgāṃ jagāma ha // 3.292.25
gaṅgāyāḥ sūtaviṣayaṃ campām abhyāyayau purīm / sa mañjūṣāgato garbhas taraṅgair uhyamānakaḥ // 3.292.26
amṛtād utthitaṃ divyaṃ tat tu varma sakuṇḍalam / dhārayām āsa taṃ garbhaṃ daivaṃ ca vidhinirmitam // 3.292.27
etasminn eva kāle tu dhṛtarāṣṭrasya vai sakhā / sūto 'dhiratha ity eva sadāro jāhnavīṃ yayau // 3.293.1
tasya bhāryābhavad rājan rūpeṇāsadṛśī bhuvi / rādhā nāma mahābhāgā na sā putram avindata // 3.293.2
apatyārthe paraṃ yatnam akaroc ca viśeṣataḥ // 3.293.2.2
sā dadarśātha mañjūṣām uhyamānāṃ yadṛcchayā / dattarakṣāpratisarām anvālabhanaśobhitām // 3.293.3
ūrmītaraṅgair jāhnavyāḥ samānītām upahvaram // 3.293.3.2
sā tāṃ kautūhalāt prāptāṃ grāhayām āsa bhāminī / tato nivedayām āsa sūtasyādhirathasya vai // 3.293.4
sa tām uddhṛtya mañjūṣām utsārya jalam antikāt / yantrair udghāṭayām āsa so 'paśyat tatra bālakam // 3.293.5
taruṇādityasaṃkāśaṃ hemavarmadharaṃ tathā / mṛṣṭakuṇḍalayuktena vadanena virājatā // 3.293.6
sa sūto bhāryayā sārdhaṃ vismayotphullalocanaḥ / aṅkam āropya taṃ bālaṃ bhāryāṃ vacanam abravīt // 3.293.7
idam atyadbhutaṃ bhīru yato jāto 'smi bhāmini / dṛṣṭavān devagarbho 'yaṃ manye 'smān samupāgataḥ // 3.293.8
anapatyasya putro 'yaṃ devair datto dhruvaṃ mama / ity uktvā taṃ dadau putraṃ rādhāyai sa mahīpate // 3.293.9
pratijagrāha taṃ rādhā vidhivad divyarūpiṇam / putraṃ kamalagarbhābhaṃ devagarbhaṃ śriyā vṛtam // 3.293.10
pupoṣa cainaṃ vidhivad vavṛdhe sa ca vīryavān / tataḥ prabhṛti cāpy anye prābhavann aurasāḥ sutāḥ // 3.293.11
vasuvarmadharaṃ dṛṣṭvā taṃ bālaṃ hemakuṇḍalam / nāmāsya vasuṣeṇeti tataś cakrur dvijātayaḥ // 3.293.12
evaṃ sa sūtaputratvaṃ jagāmāmitavikramaḥ / vasuṣeṇa iti khyāto vṛṣa ity eva ca prabhuḥ // 3.293.13
sa jyeṣṭhaputraḥ sūtasya vavṛdhe 'ṅgeṣu vīryavān / cāreṇa viditaś cāsīt pṛthāyā divyavarmabhṛt // 3.293.14
sūtas tv adhirathaḥ putraṃ vivṛddhaṃ samaye tataḥ / dṛṣṭvā prasthāpayām āsa puraṃ vāraṇasāhvayam // 3.293.15
tatropasadanaṃ cakre droṇasyeṣvastrakarmaṇi / sakhyaṃ duryodhanenaivam agacchat sa ca vīryavān // 3.293.16
droṇāt kṛpāc ca rāmāc ca so 'stragrāmaṃ caturvidham / labdhvā loke 'bhavat khyātaḥ parameṣvāsatāṃ gataḥ // 3.293.17
saṃdhāya dhārtarāṣṭreṇa pārthānāṃ vipriye sthitaḥ / yoddhum āśaṃsate nityaṃ phalgunena mahātmanā // 3.293.18
sadā hi tasya spardhāsīd arjunena viśāṃ pate / arjunasya ca karṇena yato dṛṣṭo babhūva saḥ // 3.293.19
taṃ tu kuṇḍalinaṃ dṛṣṭvā varmaṇā ca samanvitam / avadhyaṃ samare matvā paryatapyad yudhiṣṭhiraḥ // 3.293.20
yadā tu karṇo rājendra bhānumantaṃ divākaram / stauti madhyaṃdine prāpte prāñjaliḥ salile sthitaḥ // 3.293.21
tatrainam upatiṣṭhanti brāhmaṇā dhanahetavaḥ / nādeyaṃ tasya tatkāle kiṃ cid asti dvijātiṣu // 3.293.22
tam indro brāhmaṇo bhūtvā bhikṣāṃ dehīty upasthitaḥ / svāgataṃ ceti rādheyas tam atha pratyabhāṣata // 3.293.23
devarājam anuprāptaṃ brāhmaṇacchadmanā vṛṣaḥ / dṛṣṭvā svāgatam ity āha na bubodhāsya mānasam // 3.294.1
hiraṇyakaṇṭhīḥ pramadā grāmān vā bahugokulān / kiṃ dadānīti taṃ vipram uvācādhirathis tataḥ // 3.294.2
hiraṇyakaṇṭhyaḥ pramadā yac cānyat prītivardhanam / nāhaṃ dattam ihecchāmi tadarthibhyaḥ pradīyatām // 3.294.3
yad etat sahajaṃ varma kuṇḍale ca tavānagha / etad utkṛtya me dehi yadi satyavrato bhavān // 3.294.4
etad icchāmy ahaṃ kṣipraṃ tvayā dattaṃ paraṃtapa / eṣa me sarvalābhānāṃ lābhaḥ paramako mataḥ // 3.294.5
avaniṃ pramadā gāś ca nirvāpaṃ bahuvārṣikam / tat te vipra pradāsyāmi na tu varma na kuṇḍale // 3.294.6
evaṃ bahuvidhair vākyair yācyamānaḥ sa tu dvijaḥ / karṇena bharataśreṣṭha nānyaṃ varam ayācata // 3.294.7
sāntvitaś ca yathāśakti pūjitaś ca yathāvidhi / naivānyaṃ sa dvijaśreṣṭhaḥ kāmayām āsa vai varam // 3.294.8
yadā nānyaṃ pravṛṇute varaṃ vai dvijasattamaḥ / tadainam abravīd bhūyo rādheyaḥ prahasann iva // 3.294.9
sahajaṃ varma me vipra kuṇḍale cāmṛtodbhave / tenāvadhyo 'smi lokeṣu tato naitad dadāmy aham // 3.294.10
viśālaṃ pṛthivīrājyaṃ kṣemaṃ nihatakaṇṭakam / pratigṛhṇīṣva mattas tvaṃ sādhu brāhmaṇapuṃgava // 3.294.11
kuṇḍalābhyāṃ vimukto 'haṃ varmaṇā sahajena ca / gamanīyo bhaviṣyāmi śatrūṇāṃ dvijasattama // 3.294.12
yadā nānyaṃ varaṃ vavre bhagavān pākaśāsanaḥ / tataḥ prahasya karṇas taṃ punar ity abravīd vacaḥ // 3.294.13
vidito devadeveśa prāg evāsi mama prabho / na tu nyāyyaṃ mayā dātuṃ tava śakra vṛthā varam // 3.294.14
tvaṃ hi deveśvaraḥ sākṣāt tvayā deyo varo mama / anyeṣāṃ caiva bhūtānām īśvaro hy asi bhūtakṛt // 3.294.15
yadi dāsyāmi te deva kuṇḍale kavacaṃ tathā / vadhyatām upayāsyāmi tvaṃ ca śakrāvahāsyatām // 3.294.16
tasmād vinimayaṃ kṛtvā kuṇḍale varma cottamam / harasva śakra kāmaṃ me na dadyām aham anyathā // 3.294.17
vidito 'haṃ raveḥ pūrvam āyann eva tavāntikam / tena te sarvam ākhyātam evam etan na saṃśayaḥ // 3.294.18
kāmam astu tathā tāta tava karṇa yathecchasi / varjayitvā tu me vajraṃ pravṛṇīṣva yad icchasi // 3.294.19
tataḥ karṇaḥ prahṛṣṭas tu upasaṃgamya vāsavam / amoghāṃ śaktim abhyetya vavre saṃpūrṇamānasaḥ // 3.294.20
varmaṇā kuṇḍalābhyāṃ ca śaktiṃ me dehi vāsava / amoghāṃ śatrusaṃghānāṃ ghātanīṃ pṛtanāmukhe // 3.294.21
tataḥ saṃcintya manasā muhūrtam iva vāsavaḥ / śaktyarthaṃ pṛthivīpāla karṇaṃ vākyam athābravīt // 3.294.22
kuṇḍale me prayacchasva varma caiva śarīrajam / gṛhāṇa karṇa śaktiṃ tvam anena samayena me // 3.294.23
amoghā hanti śataśaḥ śatrūn mama karacyutā / punaś ca pāṇim abhyeti mama daityān vinighnataḥ // 3.294.24
seyaṃ tava karaṃ prāpya hatvaikaṃ ripum ūrjitam / garjantaṃ pratapantaṃ ca mām evaiṣyati sūtaja // 3.294.25
ekam evāham icchāmi ripuṃ hantuṃ mahāhave / garjantaṃ pratapantaṃ ca yato mama bhayaṃ bhavet // 3.294.26
ekaṃ haniṣyasi ripuṃ garjantaṃ balinaṃ raṇe / tvaṃ tu yaṃ prārthayasy ekaṃ rakṣyate sa mahātmanā // 3.294.27
yam āhur vedavidvāṃso varāham ajitaṃ harim / nārāyaṇam acintyaṃ ca tena kṛṣṇena rakṣyate // 3.294.28
evam apy astu bhagavann ekavīravadhe mama / amoghā pravarā śaktir yena hanyāṃ pratāpinam // 3.294.29
utkṛtya tu pradāsyāmi kuṇḍale kavacaṃ ca te / nikṛtteṣu ca gātreṣu na me bībhatsatā bhavet // 3.294.30
na te bībhatsatā karṇa bhaviṣyati kathaṃ cana / vraṇaś cāpi na gātreṣu yas tvaṃ nānṛtam icchasi // 3.294.31
yādṛśas te pitur varṇas tejaś ca vadatāṃ vara / tādṛśenaiva varṇena tvaṃ karṇa bhavitā punaḥ // 3.294.32
vidyamāneṣu śastreṣu yady amoghām asaṃśaye / pramatto mokṣyase cāpi tvayy evaiṣā patiṣyati // 3.294.33
saṃśayaṃ paramaṃ prāpya vimokṣye vāsavīm imām / yathā mām āttha śakra tvaṃ satyam etad bravīmi te // 3.294.34
tataḥ śaktiṃ prajvalitāṃ pratigṛhya viśāṃ pate / śastraṃ gṛhītvā niśitaṃ sarvagātrāṇy akṛntata // 3.294.35
tato devā mānavā dānavāś ca; nikṛntantaṃ karṇam ātmānam evam / dṛṣṭvā sarve siddhasaṃghāś ca nedur; na hy asyāsīd duḥkhajo vai vikāraḥ // 3.294.36
tato divyā dundubhayaḥ praṇeduḥ; papātoccaiḥ puṣpavarṣaṃ ca divyam / dṛṣṭvā karṇaṃ śastrasaṃkṛttagātraṃ; muhuś cāpi smayamānaṃ nṛvīram // 3.294.37
tataś chittvā kavacaṃ divyam aṅgāt; tathaivārdraṃ pradadau vāsavāya / tathotkṛtya pradadau kuṇḍale te; vaikartanaḥ karmaṇā tena karṇaḥ // 3.294.38
tataḥ śakraḥ prahasan vañcayitvā; karṇaṃ loke yaśasā yojayitvā / kṛtaṃ kāryaṃ pāṇḍavānāṃ hi mene; tataḥ paścād divam evotpapāta // 3.294.39
śrutvā karṇaṃ muṣitaṃ dhārtarāṣṭrā; dīnāḥ sarve bhagnadarpā ivāsan / tāṃ cāvasthāṃ gamitaṃ sūtaputraṃ; śrutvā pārthā jahṛṣuḥ kānanasthāḥ // 3.294.40
kvasthā vīrāḥ pāṇḍavās te babhūvuḥ; kutaś caitac chrutavantaḥ priyaṃ te / kiṃ vākārṣur dvādaśe 'bde vyatīte; tan me sarvaṃ bhagavān vyākarotu // 3.294.41
labdhvā kṛṣṇāṃ saindhavaṃ drāvayitvā; vipraiḥ sārdhaṃ kāmyakād āśramāt te / mārkaṇḍeyāc chrutavantaḥ purāṇaṃ; devarṣīṇāṃ caritaṃ vistareṇa // 3.294.42
pratyājagmuḥ sarathāḥ sānuyātrāḥ; sarvaiḥ sārdhaṃ sūdapaurogavaiś ca / tataḥ puṇyaṃ dvaitavanaṃ nṛvīrā; nistīryograṃ vanavāsaṃ samagram // 3.294.43
evaṃ hṛtāyāṃ kṛṣṇāyāṃ prāpya kleśam anuttamam / pratilabhya tataḥ kṛṣṇāṃ kim akurvata pāṇḍavāḥ // 3.295.1
evaṃ hṛtāyāṃ kṛṣṇāyāṃ prāpya kleśam anuttamam / vihāya kāmyakaṃ rājā saha bhrātṛbhir acyutaḥ // 3.295.2
punar dvaitavanaṃ ramyam ājagāma yudhiṣṭhiraḥ / svādumūlaphalaṃ ramyaṃ mārkaṇḍeyāśramaṃ prati // 3.295.3
anuguptaphalāhārāḥ sarva eva mitāśanāḥ / nyavasan pāṇḍavās tatra kṛṣṇayā saha bhārata // 3.295.4
vasan dvaitavane rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bhīmaseno 'rjunaś caiva mādrīputrau ca pāṇḍavau // 3.295.5
brāhmaṇārthe parākrāntā dharmātmāno yatavratāḥ / kleśam ārchanta vipulaṃ sukhodarkaṃ paraṃtapāḥ // 3.295.6
ajātaśatrum āsīnaṃ bhrātṛbhiḥ sahitaṃ vane / āgamya brāhmaṇas tūrṇaṃ saṃtapta idam abravīt // 3.295.7
araṇīsahitaṃ mahyaṃ samāsaktaṃ vanaspatau / mṛgasya gharṣamāṇasya viṣāṇe samasajjata // 3.295.8
tad ādāya gato rājaṃs tvaramāṇo mahāmṛgaḥ / āśramāt tvaritaḥ śīghraṃ plavamāno mahājavaḥ // 3.295.9
tasya gatvā padaṃ śīghram āsādya ca mahāmṛgam / agnihotraṃ na lupyeta tadānayata pāṇḍavāḥ // 3.295.10
brāhmaṇasya vacaḥ śrutvā saṃtapto 'tha yudhiṣṭhiraḥ / dhanur ādāya kaunteyaḥ prādravad bhrātṛbhiḥ saha // 3.295.11
sannaddhā dhanvinaḥ sarve prādravan narapuṃgavāḥ / brāhmaṇārthe yatantas te śīghram anvagaman mṛgam // 3.295.12
karṇinālīkanārācān utsṛjanto mahārathāḥ / nāvidhyan pāṇḍavās tatra paśyanto mṛgam antikāt // 3.295.13
teṣāṃ prayatamānānāṃ nādṛśyata mahāmṛgaḥ / apaśyanto mṛgaṃ śrāntā duḥkhaṃ prāptā manasvinaḥ // 3.295.14
śītalacchāyam āsādya nyagrodhaṃ gahane vane / kṣutpipāsāparītāṅgāḥ pāṇḍavāḥ samupāviśan // 3.295.15
teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ nakulo duḥkhitas tadā / abravīd bhrātaraṃ jyeṣṭham amarṣāt kurusattama // 3.295.16
nāsmin kule jātu mamajja dharmo; na cālasyād arthalopo babhūva / anuttarāḥ sarvabhūteṣu bhūyaḥ; saṃprāptāḥ smaḥ saṃśayaṃ kena rājan // 3.295.17
nāpadām asti maryādā na nimittaṃ na kāraṇam / dharmas tu vibhajaty atra ubhayoḥ puṇyapāpayoḥ // 3.296.1
prātikāmy anayat kṛṣṇāṃ sabhāyāṃ preṣyavat tadā / na mayā nihatas tatra tena prāptāḥ sma saṃśayam // 3.296.2
vācas tīkṣṇāsthibhedinyaḥ sūtaputreṇa bhāṣitāḥ / atitīkṣṇā mayā kṣāntās tena prāptāḥ sma saṃśayam // 3.296.3
śakunis tvāṃ yadājaiṣīd akṣadyūtena bhārata / sa mayā na hatas tatra tena prāptāḥ sma saṃśayam // 3.296.4
tato yudhiṣṭhiro rājā nakulaṃ vākyam abravīt / āruhya vṛkṣaṃ mādreya nirīkṣasva diśo daśa // 3.296.5
pānīyam antike paśya vṛkṣān vāpy udakāśrayān / ime hi bhrātaraḥ śrāntās tava tāta pipāsitāḥ // 3.296.6
nakulas tu tathety uktvā śīghram āruhya pādapam / abravīd bhrātaraṃ jyeṣṭham abhivīkṣya samantataḥ // 3.296.7
paśyāmi bahulān rājan vṛkṣān udakasaṃśrayān / sārasānāṃ ca nirhrādam atrodakam asaṃśayam // 3.296.8
tato 'bravīt satyadhṛtiḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / gaccha saumya tataḥ śīghraṃ tūrṇaṃ pānīyam ānaya // 3.296.9
nakulas tu tathety uktvā bhrātur jyeṣṭhasya śāsanāt / prādravad yatra pānīyaṃ śīghraṃ caivānvapadyata // 3.296.10
sa dṛṣṭvā vimalaṃ toyaṃ sārasaiḥ parivāritam / pātukāmas tato vācam antarikṣāt sa śuśruve // 3.296.11
mā tāta sāhasaṃ kārṣīr mama pūrvaparigrahaḥ / praśnān uktvā tu mādreya tataḥ piba harasva ca // 3.296.12
anādṛtya tu tad vākyaṃ nakulaḥ supipāsitaḥ / apibac chītalaṃ toyaṃ pītvā ca nipapāta ha // 3.296.13
cirāyamāṇe nakule kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / abravīd bhrātaraṃ vīraṃ sahadevam ariṃdamam // 3.296.14
bhrātā cirāyate tāta sahadeva tavāgrajaḥ / taṃ caivānaya sodaryaṃ pānīyaṃ ca tvam ānaya // 3.296.15
sahadevas tathety uktvā tāṃ diśaṃ pratyapadyata / dadarśa ca hataṃ bhūmau bhrātaraṃ nakulaṃ tadā // 3.296.16
bhrātṛśokābhisaṃtaptas tṛṣayā ca prapīḍitaḥ / abhidudrāva pānīyaṃ tato vāg abhyabhāṣata // 3.296.17
mā tāta sāhasaṃ kārṣīr mama pūrvaparigrahaḥ / praśnān uktvā yathākāmaṃ tataḥ piba harasva ca // 3.296.18
anādṛtya tu tad vākyaṃ sahadevaḥ pipāsitaḥ / apibac chītalaṃ toyaṃ pītvā ca nipapāta ha // 3.296.19
athābravīt sa vijayaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bhrātarau te ciragatau bībhatso śatrukarśana // 3.296.20
tau caivānaya bhadraṃ te pānīyaṃ ca tvam ānaya // 3.296.20.2
evam ukto guḍākeśaḥ pragṛhya saśaraṃ dhanuḥ / āmuktakhaḍgo medhāvī tat saraḥ pratyapadyata // 3.296.21
yataḥ puruṣaśārdūlau pānīyaharaṇe gatau / tau dadarśa hatau tatra bhrātarau śvetavāhanaḥ // 3.296.22
prasuptāv iva tau dṛṣṭvā narasiṃhaḥ suduḥkhitaḥ / dhanur udyamya kaunteyo vyalokayata tad vanam // 3.296.23
nāpaśyat tatra kiṃ cit sa bhūtaṃ tasmin mahāvane / savyasācī tataḥ śrāntaḥ pānīyaṃ so 'bhyadhāvata // 3.296.24
abhidhāvaṃs tato vācam antarikṣāt sa śuśruve / kim āsīd asi pānīyaṃ naitac chakyaṃ balāt tvayā // 3.296.25
kaunteya yadi vai praśnān mayoktān pratipatsyase / tataḥ pāsyasi pānīyaṃ hariṣyasi ca bhārata // 3.296.26
vāritas tv abravīt pārtho dṛśyamāno nivāraya / yāvad bāṇair vinirbhinnaḥ punar naivaṃ vadiṣyasi // 3.296.27
evam uktvā tataḥ pārthaḥ śarair astrānumantritaiḥ / vavarṣa tāṃ diśaṃ kṛtsnāṃ śabdavedhaṃ ca darśayan // 3.296.28
karṇinālīkanārācān utsṛjan bharatarṣabha / anekair iṣusaṃghātair antarikṣaṃ vavarṣa ha // 3.296.29
kiṃ vighātena te pārtha praśnān uktvā tataḥ piba / anuktvā tu tataḥ praśnān pītvaiva na bhaviṣyasi // 3.296.30
sa tv amoghān iṣūn muktvā tṛṣṇayābhiprapīḍitaḥ / avijñāyaiva tān praśnān pītvaiva nipapāta ha // 3.296.31
athābravīd bhīmasenaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / nakulaḥ sahadevaś ca bībhatsuś cāparājitaḥ // 3.296.32
ciraṃ gatās toyahetor na cāgacchanti bhārata / tāṃś caivānaya bhadraṃ te pānīyaṃ ca tvam ānaya // 3.296.33
bhīmasenas tathety uktvā tāṃ diśaṃ pratyapadyata / yatra te puruṣavyāghrā bhrātaro 'sya nipātitāḥ // 3.296.34
tān dṛṣṭvā duḥkhito bhīmas tṛṣayā ca prapīḍitaḥ / amanyata mahābāhuḥ karma tad yakṣarakṣasām // 3.296.35
sa cintayām āsa tadā yoddhavyaṃ dhruvam adya me // 3.296.35.2
pāsyāmi tāvat pānīyam iti pārtho vṛkodaraḥ / tato 'bhyadhāvat pānīyaṃ pipāsuḥ puruṣarṣabhaḥ // 3.296.36
mā tāta sāhasaṃ kārṣīr mama pūrvaparigrahaḥ / praśnān uktvā tu kaunteya tataḥ piba harasva ca // 3.296.37
evam uktas tato bhīmo yakṣeṇāmitatejasā / avijñāyaiva tān praśnān pītvaiva nipapāta ha // 3.296.38
tataḥ kuntīsuto rājā vicintya puruṣarṣabhaḥ / samutthāya mahābāhur dahyamānena cetasā // 3.296.39
apetajananirghoṣaṃ praviveśa mahāvanam / rurubhiś ca varāhaiś ca pakṣibhiś ca niṣevitam // 3.296.40
nīlabhāsvaravarṇaiś ca pādapair upaśobhitam / bhramarair upagītaṃ ca pakṣibhiś ca mahāyaśāḥ // 3.296.41
sa gacchan kānane tasmin hemajālapariṣkṛtam / dadarśa tat saraḥ śrīmān viśvakarmakṛtaṃ yathā // 3.296.42
upetaṃ nalinījālaiḥ sindhuvāraiś ca vetasaiḥ / ketakaiḥ karavīraiś ca pippalaiś caiva saṃvṛtam // 3.296.43
śramārtas tad upāgamya saro dṛṣṭvātha vismitaḥ // 3.296.43.2
sa dadarśa hatān bhrātṝṃl lokapālān iva cyutān / yugānte samanuprāpte śakrapratimagauravān // 3.297.1
viprakīrṇadhanurbāṇaṃ dṛṣṭvā nihatam arjunam / bhīmasenaṃ yamau cobhau nirviceṣṭān gatāyuṣaḥ // 3.297.2
sa dīrgham uṣṇaṃ niḥśvasya śokabāṣpapariplutaḥ / buddhyā vicintayām āsa vīrāḥ kena nipātitāḥ // 3.297.3
naiṣāṃ śastraprahāro 'sti padaṃ nehāsti kasya cit / bhūtaṃ mahad idaṃ manye bhrātaro yena me hatāḥ // 3.297.4
ekāgraṃ cintayiṣyāmi pītvā vetsyāmi vā jalam // 3.297.4.2
syāt tu duryodhanenedam upāṃśuvihitaṃ kṛtam / gāndhārarājaracitaṃ satataṃ jihmabuddhinā // 3.297.5
yasya kāryam akāryaṃ vā samam eva bhavaty uta / kas tasya viśvased vīro durmater akṛtātmanaḥ // 3.297.6
atha vā puruṣair gūḍhaiḥ prayogo 'yaṃ durātmanaḥ / bhaved iti mahābāhur bahudhā samacintayat // 3.297.7
tasyāsīn na viṣeṇedam udakaṃ dūṣitaṃ yathā / mukhavarṇāḥ prasannā me bhrātṝṇām ity acintayat // 3.297.8
ekaikaśaś caughabalān imān puruṣasattamān / ko 'nyaḥ pratisamāseta kālāntakayamād ṛte // 3.297.9
etenādhyavasāyena tat toyam avagāḍhavān / gāhamānaś ca tat toyam antarikṣāt sa śuśruve // 3.297.10
ahaṃ bakaḥ śaivalamatsyabhakṣo; mayā nītāḥ pretavaśaṃ tavānujāḥ / tvaṃ pañcamo bhavitā rājaputra; na cet praśnān pṛcchato vyākaroṣi // 3.297.11
mā tāta sāhasaṃ kārṣīr mama pūrvaparigrahaḥ / praśnān uktvā tu kaunteya tataḥ piba harasva ca // 3.297.12
rudrāṇāṃ vā vasūnāṃ vā marutāṃ vā pradhānabhāk / pṛcchāmi ko bhavān devo naitac chakuninā kṛtam // 3.297.13
himavān pāriyātraś ca vindhyo malaya eva ca / catvāraḥ parvatāḥ kena pātitā bhuvi tejasā // 3.297.14
atīva te mahat karma kṛtaṃ balavatāṃ vara / yan na devā na gandharvā nāsurā na ca rākṣasāḥ // 3.297.15
viṣaheran mahāyuddhe kṛtaṃ te tan mahādbhutam // 3.297.15.2
na te jānāmi yat kāryaṃ nābhijānāmi kāṅkṣitam / kautūhalaṃ mahaj jātaṃ sādhvasaṃ cāgataṃ mama // 3.297.16
yenāsmy udvignahṛdayaḥ samutpannaśirojvaraḥ / pṛcchāmi bhagavaṃs tasmāt ko bhavān iha tiṣṭhati // 3.297.17
yakṣo 'ham asmi bhadraṃ te nāsmi pakṣī jalecaraḥ / mayaite nihatāḥ sarve bhrātaras te mahaujasaḥ // 3.297.18
tatas tām aśivāṃ śrutvā vācaṃ sa paruṣākṣarām / yakṣasya bruvato rājann upakramya tadā sthitaḥ // 3.297.19
virūpākṣaṃ mahākāyaṃ yakṣaṃ tālasamucchrayam / jvalanārkapratīkāśam adhṛṣyaṃ parvatopamam // 3.297.20
setum āśritya tiṣṭhantaṃ dadarśa bharatarṣabhaḥ / meghagambhīrayā vācā tarjayantaṃ mahābalam // 3.297.21
ime te bhrātaro rājan vāryamāṇā mayāsakṛt / balāt toyaṃ jihīrṣantas tato vai sūditā mayā // 3.297.22
na peyam udakaṃ rājan prāṇān iha parīpsatā / pārtha mā sāhasaṃ kārṣīr mama pūrvaparigrahaḥ // 3.297.23
praśnān uktvā tu kaunteya tataḥ piba harasva ca // 3.297.23.2
naivāhaṃ kāmaye yakṣa tava pūrvaparigraham / kāmaṃ naitat praśaṃsanti santo hi puruṣāḥ sadā // 3.297.24
yadātmanā svam ātmānaṃ praśaṃset puruṣaḥ prabho / yathāprajñaṃ tu te praśnān prativakṣyāmi pṛccha mām // 3.297.25
kiṃ svid ādityam unnayati ke ca tasyābhitaś carāḥ / kaś cainam astaṃ nayati kasmiṃś ca pratitiṣṭhati // 3.297.26
brahmādityam unnayati devās tasyābhitaś carāḥ / dharmaś cāstaṃ nayati ca satye ca pratitiṣṭhati // 3.297.27
kena svic chrotriyo bhavati kena svid vindate mahat / kena dvitīyavān bhavati rājan kena ca buddhimān // 3.297.28
śrutena śrotriyo bhavati tapasā vindate mahat / dhṛtyā dvitīyavān bhavati buddhimān vṛddhasevayā // 3.297.29
kiṃ brāhmaṇānāṃ devatvaṃ kaś ca dharmaḥ satām iva / kaś caiṣāṃ mānuṣo bhāvaḥ kim eṣām asatām iva // 3.297.30
svādhyāya eṣāṃ devatvaṃ tapa eṣāṃ satām iva / maraṇaṃ mānuṣo bhāvaḥ parivādo 'satām iva // 3.297.31
kiṃ kṣatriyāṇāṃ devatvaṃ kaś ca dharmaḥ satām iva / kaś caiṣāṃ mānuṣo bhāvaḥ kim eṣām asatām iva // 3.297.32
iṣvastram eṣāṃ devatvaṃ yajña eṣāṃ satām iva / bhayaṃ vai mānuṣo bhāvaḥ parityāgo 'satām iva // 3.297.33
kim ekaṃ yajñiyaṃ sāma kim ekaṃ yajñiyaṃ yajuḥ / kā caikā vṛścate yajñaṃ kāṃ yajño nātivartate // 3.297.34
prāṇo vai yajñiyaṃ sāma mano vai yajñiyaṃ yajuḥ / vāg ekā vṛścate yajñaṃ tāṃ yajño nātivartate // 3.297.35
kiṃ svid āpatatāṃ śreṣṭhaṃ kiṃ svin nipatatāṃ varam / kiṃ svit pratiṣṭhamānānāṃ kiṃ svit pravadatāṃ varam // 3.297.36
varṣam āpatatāṃ śreṣṭhaṃ bījaṃ nipatatāṃ varam / gāvaḥ pratiṣṭhamānānāṃ putraḥ pravadatāṃ varaḥ // 3.297.37
indriyārthān anubhavan buddhimāṃl lokapūjitaḥ / saṃmataḥ sarvabhūtānām ucchvasan ko na jīvati // 3.297.38
devatātithibhṛtyānāṃ pitṝṇām ātmanaś ca yaḥ / na nirvapati pañcānām ucchvasan na sa jīvati // 3.297.39
kiṃ svid gurutaraṃ bhūmeḥ kiṃ svid uccataraṃ ca khāt / kiṃ svic chīghrataraṃ vāyoḥ kiṃ svid bahutaraṃ nṛṇām // 3.297.40
mātā gurutarā bhūmeḥ pitā uccataraś ca khāt / manaḥ śīghrataraṃ vāyoś cintā bahutarī nṛṇām // 3.297.41
kiṃ svit suptaṃ na nimiṣati kiṃ svij jātaṃ na copati / kasya svid dhṛdayaṃ nāsti kiṃ svid vegena vardhate // 3.297.42
matsyaḥ supto na nimiṣaty aṇḍaṃ jātaṃ na copati / aśmano hṛdayaṃ nāsti nadī vegena vardhate // 3.297.43
kiṃ svit pravasato mitraṃ kiṃ svin mitraṃ gṛhe sataḥ / āturasya ca kiṃ mitraṃ kiṃ svin mitraṃ mariṣyataḥ // 3.297.44
sārthaḥ pravasato mitraṃ bhāryā mitraṃ gṛhe sataḥ / āturasya bhiṣaṅ mitraṃ dānaṃ mitraṃ mariṣyataḥ // 3.297.45
kiṃ svid eko vicarati jātaḥ ko jāyate punaḥ / kiṃ svid dhimasya bhaiṣajyaṃ kiṃ svid āvapanaṃ mahat // 3.297.46
sūrya eko vicarati candramā jāyate punaḥ / agnir himasya bhaiṣajyaṃ bhūmir āvapanaṃ mahat // 3.297.47
kiṃ svid ekapadaṃ dharmyaṃ kiṃ svid ekapadaṃ yaśaḥ / kiṃ svid ekapadaṃ svargyaṃ kiṃ svid ekapadaṃ sukham // 3.297.48
dākṣyam ekapadaṃ dharmyaṃ dānam ekapadaṃ yaśaḥ / satyam ekapadaṃ svargyaṃ śīlam ekapadaṃ sukham // 3.297.49
kiṃ svid ātmā manuṣyasya kiṃ svid daivakṛtaḥ sakhā / upajīvanaṃ kiṃ svid asya kiṃ svid asya parāyaṇam // 3.297.50
putra ātmā manuṣyasya bhāryā daivakṛtaḥ sakhā / upajīvanaṃ ca parjanyo dānam asya parāyaṇam // 3.297.51
dhanyānām uttamaṃ kiṃ svid dhanānāṃ kiṃ svid uttamam / lābhānām uttamaṃ kiṃ svit kiṃ sukhānāṃ tathottamam // 3.297.52
dhanyānām uttamaṃ dākṣyaṃ dhanānām uttamaṃ śrutam / lābhānāṃ śreṣṭham ārogyaṃ sukhānāṃ tuṣṭir uttamā // 3.297.53
kaś ca dharmaḥ paro loke kaś ca dharmaḥ sadāphalaḥ / kiṃ niyamya na śocanti kaiś ca saṃdhir na jīryate // 3.297.54
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmas trayīdharmaḥ sadāphalaḥ / mano yamya na śocanti sadbhiḥ saṃdhir na jīryate // 3.297.55
kiṃ nu hitvā priyo bhavati kiṃ nu hitvā na śocati / kiṃ nu hitvārthavān bhavati kiṃ nu hitvā sukhī bhavet // 3.297.56
mānaṃ hitvā priyo bhavati krodhaṃ hitvā na śocati / kāmaṃ hitvārthavān bhavati lobhaṃ hitvā sukhī bhavet // 3.297.57
mṛtaḥ kathaṃ syāt puruṣaḥ kathaṃ rāṣṭraṃ mṛtaṃ bhavet / śrāddhaṃ mṛtaṃ kathaṃ ca syāt kathaṃ yajño mṛto bhavet // 3.297.58
mṛto daridraḥ puruṣo mṛtaṃ rāṣṭram arājakam / mṛtam aśrotriyaṃ śrāddhaṃ mṛto yajñas tv adakṣiṇaḥ // 3.297.59
kā dik kim udakaṃ proktaṃ kim annaṃ pārtha kiṃ viṣam / śrāddhasya kālam ākhyāhi tataḥ piba harasva ca // 3.297.60
santo dig jalam ākāśaṃ gaur annaṃ prārthanā viṣam / śrāddhasya brāhmaṇaḥ kālaḥ kathaṃ vā yakṣa manyase // 3.297.61
vyākhyātā me tvayā praśnā yāthātathyaṃ paraṃtapa / puruṣaṃ tv idānīm ākhyāhi yaś ca sarvadhanī naraḥ // 3.297.62
divaṃ spṛśati bhūmiṃ ca śabdaḥ puṇyasya karmaṇaḥ / yāvat sa śabdo bhavati tāvat puruṣa ucyate // 3.297.63
tulye priyāpriye yasya sukhaduḥkhe tathaiva ca / atītānāgate cobhe sa vai sarvadhanī naraḥ // 3.297.64
vyākhyātaḥ puruṣo rājan yaś ca sarvadhanī naraḥ / tasmāt tavaiko bhrātṝṇāṃ yam icchasi sa jīvatu // 3.297.65
śyāmo ya eṣa raktākṣo bṛhacchāla ivodgataḥ / vyūḍhorasko mahābāhur nakulo yakṣa jīvatu // 3.297.66
priyas te bhīmaseno 'yam arjuno vaḥ parāyaṇam / sa kasmān nakulaṃ rājan sāpatnaṃ jīvam icchasi // 3.297.67
yasya nāgasahasreṇa daśasaṃkhyena vai balam / tulyaṃ taṃ bhīmam utsṛjya nakulaṃ jīvam icchasi // 3.297.68
tathainaṃ manujāḥ prāhur bhīmasenaṃ priyaṃ tava / atha kenānubhāvena sāpatnaṃ jīvam icchasi // 3.297.69
yasya bāhubalaṃ sarve pāṇḍavāḥ samupāśritāḥ / arjunaṃ tam apāhāya nakulaṃ jīvam icchasi // 3.297.70
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmaḥ paramārthāc ca me matam / ānṛśaṃsyaṃ cikīrṣāmi nakulo yakṣa jīvatu // 3.297.71
dharmaśīlaḥ sadā rājā iti māṃ mānavā viduḥ / svadharmān na caliṣyāmi nakulo yakṣa jīvatu // 3.297.72
yathā kuntī tathā mādrī viśeṣo nāsti me tayoḥ / mātṛbhyāṃ samam icchāmi nakulo yakṣa jīvatu // 3.297.73
yasya te 'rthāc ca kāmāc ca ānṛśaṃsyaṃ paraṃ matam / tasmāt te bhrātaraḥ sarve jīvantu bharatarṣabha // 3.297.74
tatas te yakṣavacanād udatiṣṭhanta pāṇḍavāḥ / kṣutpipāse ca sarveṣāṃ kṣaṇe tasmin vyagacchatām // 3.298.1
sarasy ekena pādena tiṣṭhantam aparājitam / pṛcchāmi ko bhavān devo na me yakṣo mato bhavān // 3.298.2
vasūnāṃ vā bhavān eko rudrāṇām atha vā bhavān / atha vā marutāṃ śreṣṭho vajrī vā tridaśeśvaraḥ // 3.298.3
mama hi bhrātara ime sahasraśatayodhinaḥ / na taṃ yogaṃ prapaśyāmi yena syur vinipātitāḥ // 3.298.4
sukhaṃ prativibuddhānām indriyāṇy upalakṣaye / sa bhavān suhṛd asmākam atha vā naḥ pitā bhavān // 3.298.5
ahaṃ te janakas tāta dharmo mṛduparākrama / tvāṃ didṛkṣur anuprāpto viddhi māṃ bharatarṣabha // 3.298.6
yaśaḥ satyaṃ damaḥ śaucam ārjavaṃ hrīr acāpalam / dānaṃ tapo brahmacaryam ity etās tanavo mama // 3.298.7
ahiṃsā samatā śāntis tapaḥ śaucam amatsaraḥ / dvārāṇy etāni me viddhi priyo hy asi sadā mama // 3.298.8
diṣṭyā pañcasu rakto 'si diṣṭyā te ṣaṭpadī jitā / dve pūrve madhyame dve ca dve cānte sāṃparāyike // 3.298.9
dharmo 'ham asmi bhadraṃ te jijñāsus tvām ihāgataḥ / ānṛśaṃsyena tuṣṭo 'smi varaṃ dāsyāmi te 'nagha // 3.298.10
varaṃ vṛṇīṣva rājendra dātā hy asmi tavānagha / ye hi me puruṣā bhaktā na teṣām asti durgatiḥ // 3.298.11
araṇīsahitaṃ yasya mṛga ādāya gacchati / tasyāgnayo na lupyeran prathamo 'stu varo mama // 3.298.12
araṇīsahitaṃ tasya brāhmaṇasya hṛtaṃ mayā / mṛgaveṣeṇa kaunteya jijñāsārthaṃ tava prabho // 3.298.13
dadānīty eva bhagavān uttaraṃ pratyapadyata / anyaṃ varaya bhadraṃ te varaṃ tvam amaropama // 3.298.14
varṣāṇi dvādaśāraṇye trayodaśam upasthitam / tatra no nābhijānīyur vasato manujāḥ kva cit // 3.298.15
dadānīty eva bhagavān uttaraṃ pratyapadyata / bhūyaś cāśvāsayām āsa kaunteyaṃ satyavikramam // 3.298.16
yady api svena rūpeṇa cariṣyatha mahīm imām / na vo vijñāsyate kaś cit triṣu lokeṣu bhārata // 3.298.17
varṣaṃ trayodaśaṃ cedaṃ matprasādāt kurūdvahāḥ / virāṭanagare gūḍhā avijñātāś cariṣyatha // 3.298.18
yad vaḥ saṃkalpitaṃ rūpaṃ manasā yasya yādṛśam / tādṛśaṃ tādṛśaṃ sarve chandato dhārayiṣyatha // 3.298.19
araṇīsahitaṃ cedaṃ brāhmaṇāya prayacchata / jijñāsārthaṃ mayā hy etad āhṛtaṃ mṛgarūpiṇā // 3.298.20
tṛtīyaṃ gṛhyatāṃ putra varam apratimaṃ mahat / tvaṃ hi matprabhavo rājan viduraś ca mamāṃśabhāk // 3.298.21
devadevo mayā dṛṣṭo bhavān sākṣāt sanātanaḥ / yaṃ dadāsi varaṃ tuṣṭas taṃ grahīṣyāmy ahaṃ pitaḥ // 3.298.22
jayeyaṃ lobhamohau ca krodhaṃ cāhaṃ sadā vibho / dāne tapasi satye ca mano me satataṃ bhavet // 3.298.23
upapanno guṇaiḥ sarvaiḥ svabhāvenāsi pāṇḍava / bhavān dharmaḥ punaś caiva yathoktaṃ te bhaviṣyati // 3.298.24
ity uktvāntardadhe dharmo bhagavāṃl lokabhāvanaḥ / sametāḥ pāṇḍavāś caiva sukhasuptā manasvinaḥ // 3.298.25
abhyetya cāśramaṃ vīrāḥ sarva eva gataklamāḥ / āraṇeyaṃ dadus tasmai brāhmaṇāya tapasvine // 3.298.26
idaṃ samutthānasamāgamaṃ mahat; pituś ca putrasya ca kīrtivardhanam / paṭhan naraḥ syād vijitendriyo vaśī; saputrapautraḥ śatavarṣabhāg bhavet // 3.298.27
na cāpy adharme na suhṛdvibhedane; parasvahāre paradāramarśane / kadaryabhāve na ramen manaḥ sadā; nṛṇāṃ sadākhyānam idaṃ vijānatām // 3.298.28
dharmeṇa te 'bhyanujñātāḥ pāṇḍavāḥ satyavikramāḥ / ajñātavāsaṃ vatsyantaś channā varṣaṃ trayodaśam // 3.299.1
upopaviśya vidvāṃsaḥ sahitāḥ saṃśitavratāḥ // 3.299.1.2
ye tadbhaktā vasanti sma vanavāse tapasvinaḥ / tān abruvan mahātmānaḥ śiṣṭāḥ prāñjalayas tadā // 3.299.2
abhyanujñāpayiṣyantas taṃ nivāsaṃ dhṛtavratāḥ // 3.299.2.2
viditaṃ bhavatāṃ sarvaṃ dhārtarāṣṭrair yathā vayam / chadmanā hṛtarājyāś ca niḥsvāś ca bahuśaḥ kṛtāḥ // 3.299.3
uṣitāś ca vane kṛcchraṃ yatra dvādaśa vatsarān / ajñātavāsasamayaṃ śeṣaṃ varṣaṃ trayodaśam // 3.299.4
tad vatsyāmo vayaṃ channās tad anujñātum arhatha // 3.299.4.2
suyodhanaś ca duṣṭātmā karṇaś ca sahasaubalaḥ / jānanto viṣamaṃ kuryur asmāsv atyantavairiṇaḥ // 3.299.5
yuktācārāś ca yuktāś ca paurasya svajanasya ca // 3.299.5.2
api nas tad bhaved bhūyo yad vayaṃ brāhmaṇaiḥ saha / samastāḥ sveṣu rāṣṭreṣu svarājyasthā bhavemahi // 3.299.6
ity uktvā duḥkhaśokārtaḥ śucir dharmasutas tadā / saṃmūrchito 'bhavad rājā sāśrukaṇṭho yudhiṣṭhiraḥ // 3.299.7
tam athāśvāsayan sarve brāhmaṇā bhrātṛbhiḥ saha / atha dhaumyo 'bravīd vākyaṃ mahārthaṃ nṛpatiṃ tadā // 3.299.8
rājan vidvān bhavān dāntaḥ satyasaṃdho jitendriyaḥ / naivaṃvidhāḥ pramuhyanti narāḥ kasyāṃ cid āpadi // 3.299.9
devair apy āpadaḥ prāptāś channaiś ca bahuśas tathā / tatra tatra sapatnānāṃ nigrahārthaṃ mahātmabhiḥ // 3.299.10
indreṇa niṣadhān prāpya giriprasthāśrame tadā / channenoṣya kṛtaṃ karma dviṣatāṃ balanigrahe // 3.299.11
viṣṇunāśvaśiraḥ prāpya tathādityāṃ nivatsyatā / garbhe vadhārthaṃ daityānām ajñātenoṣitaṃ ciram // 3.299.12
prāpya vāmanarūpeṇa pracchannaṃ brahmarūpiṇā / baler yathā hṛtaṃ rājyaṃ vikramais tac ca te śrutam // 3.299.13
aurveṇa vasatā channam ūrau brahmarṣiṇā tadā / yatkṛtaṃ tāta lokeṣu tac ca sarvaṃ śrutaṃ tvayā // 3.299.14
pracchannaṃ cāpi dharmajña hariṇā vṛtranigrahe / vajraṃ praviśya śakrasya yatkṛtaṃ tac ca te śrutam // 3.299.15
hutāśanena yac cāpaḥ praviśya channam āsatā / vibudhānāṃ kṛtaṃ karma tac ca sarvaṃ śrutaṃ tvayā // 3.299.16
evaṃ vivasvatā tāta channenottamatejasā / nirdagdhāḥ śatravaḥ sarve vasatā bhuvi sarvaśaḥ // 3.299.17
viṣṇunā vasatā cāpi gṛhe daśarathasya vai / daśagrīvo hataś channaṃ saṃyuge bhīmakarmaṇā // 3.299.18
evam ete mahātmānaḥ pracchannās tatra tatra ha / ajayañ śātravān yuddhe tathā tvam api jeṣyasi // 3.299.19
tathā dhaumyena dharmajño vākyaiḥ saṃparitoṣitaḥ / śāstrabuddhyā svabuddhyā ca na cacāla yudhiṣṭhiraḥ // 3.299.20
athābravīn mahābāhur bhīmaseno mahābalaḥ / rājānaṃ balināṃ śreṣṭho girā saṃpariharṣayan // 3.299.21
avekṣayā mahārāja tava gāṇḍīvadhanvanā / dharmānugatayā buddhyā na kiṃ cit sāhasaṃ kṛtam // 3.299.22
sahadevo mayā nityaṃ nakulaś ca nivāritau / śaktau vidhvaṃsane teṣāṃ śatrughnau bhīmavikramau // 3.299.23
na vayaṃ tat prahāsyāmo yasmin yokṣyati no bhavān / bhavān vidhattāṃ tat sarvaṃ kṣipraṃ jeṣyāmahe parān // 3.299.24
ity ukte bhīmasenena brāhmaṇāḥ paramāśiṣaḥ / prayujyāpṛcchya bharatān yathāsvān svān yayur gṛhān // 3.299.25
sarve vedavido mukhyā yatayo munayas tathā / āśīr uktvā yathānyāyaṃ punar darśanakāṅkṣiṇaḥ // 3.299.26
saha dhaumyena vidvāṃsas tathā te pañca pāṇḍavāḥ / utthāya prayayur vīrāḥ kṛṣṇām ādāya bhārata // 3.299.27
krośamātram atikramya tasmād deśān nimittataḥ / śvobhūte manujavyāghrāś channavāsārtham udyatāḥ // 3.299.28
pṛthakśāstravidaḥ sarve sarve mantraviśāradāḥ / saṃdhivigrahakālajñā mantrāya samupāviśan // 3.299.29
kathaṃ virāṭanagare mama pūrvapitāmahāḥ / ajñātavāsam uṣitā duryodhanabhayārditāḥ // 4.1.1
tathā tu sa varāṃl labdhvā dharmād dharmabhṛtāṃ varaḥ / gatvāśramaṃ brāhmaṇebhya ācakhyau sarvam eva tat // 4.1.2
kathayitvā tu tat sarvaṃ brāhmaṇebhyo yudhiṣṭhiraḥ / araṇīsahitaṃ tasmai brāhmaṇāya nyavedayat // 4.1.3
tato yudhiṣṭhiro rājā dharmaputro mahāmanāḥ / saṃnivartyānujān sarvān iti hovāca bhārata // 4.1.4
dvādaśemāni varṣāṇi rāṣṭrād viproṣitā vayam / trayodaśo 'yaṃ saṃprāptaḥ kṛcchraḥ paramadurvasaḥ // 4.1.5
sa sādhu kaunteya ito vāsam arjuna rocaya / yatremā vasatīḥ sarvā vasemāviditāḥ paraiḥ // 4.1.6
tasyaiva varadānena dharmasya manujādhipa / ajñātā vicariṣyāmo narāṇāṃ bharatarṣabha // 4.1.7
kiṃ tu vāsāya rāṣṭrāṇi kīrtayiṣyāmi kāni cit / ramaṇīyāni guptāni teṣāṃ kiṃ cit sma rocaya // 4.1.8
santi ramyā janapadā bahvannāḥ paritaḥ kurūn / pāñcālāś cedimatsyāś ca śūrasenāḥ paṭaccarāḥ // 4.1.9
daśārṇā navarāṣṭraṃ ca mallāḥ śālvā yugaṃdharāḥ // 4.1.9.2
eteṣāṃ katamo rājan nivāsas tava rocate / vatsyāmo yatra rājendra saṃvatsaram imaṃ vayam // 4.1.10
evam etan mahābāho yathā sa bhagavān prabhuḥ / abravīt sarvabhūteśas tat tathā na tad anyathā // 4.1.11
avaśyaṃ tv eva vāsārthaṃ ramaṇīyaṃ śivaṃ sukham / saṃmantrya sahitaiḥ sarvair draṣṭavyam akutobhayam // 4.1.12
matsyo virāṭo balavān abhirakṣet sa pāṇḍavān / dharmaśīlo vadānyaś ca vṛddhaś ca sumahādhanaḥ // 4.1.13
virāṭanagare tāta saṃvatsaram imaṃ vayam / kurvantas tasya karmāṇi vihariṣyāma bhārata // 4.1.14
yāni yāni ca karmāṇi tasya śakṣyāmahe vayam / kartuṃ yo yat sa tat karma bravītu kurunandanāḥ // 4.1.15
naradeva kathaṃ karma rāṣṭre tasya kariṣyasi / virāṭanṛpateḥ sādho raṃsyase kena karmaṇā // 4.1.16
mṛdur vadānyo hrīmāṃś ca dhārmikaḥ satyavikramaḥ / rājaṃs tvam āpadā kliṣṭaḥ kiṃ kariṣyasi pāṇḍava // 4.1.17
na duḥkham ucitaṃ kiṃ cid rājan veda yathā janaḥ / sa imām āpadaṃ prāpya kathaṃ ghorāṃ tariṣyasi // 4.1.18
śṛṇudhvaṃ yat kariṣyāmi karma vai kurunandanāḥ / virāṭam anusaṃprāpya rājānaṃ puruṣarṣabham // 4.1.19
sabhāstāro bhaviṣyāmi tasya rājño mahātmanaḥ / kaṅko nāma dvijo bhūtvā matākṣaḥ priyadevitā // 4.1.20
vaiḍūryān kāñcanān dāntān phalair jyotīrasaiḥ saha / kṛṣṇākṣāṃl lohitākṣāṃś ca nirvartsyāmi manoramān // 4.1.21
āsaṃ yudhiṣṭhirasyāhaṃ purā prāṇasamaḥ sakhā / iti vakṣyāmi rājānaṃ yadi mām anuyokṣyate // 4.1.22
ity etad vo mayākhyātaṃ vihariṣyāmy ahaṃ yathā / vṛkodara virāṭe tvaṃ raṃsyase kena karmaṇā // 4.1.23
paurogavo bruvāṇo 'haṃ ballavo nāma nāmataḥ / upasthāsyāmi rājānaṃ virāṭam iti me matiḥ // 4.2.1
sūpān asya kariṣyāmi kuśalo 'smi mahānase / kṛtapūrvāṇi yair asya vyañjanāni suśikṣitaiḥ // 4.2.2
tān apy abhibhaviṣyāmi prītiṃ saṃjanayann aham // 4.2.2.2
āhariṣyāmi dārūṇāṃ nicayān mahato 'pi ca / tat prekṣya vipulaṃ karma rājā prīto bhaviṣyati // 4.2.3
dvipā vā balino rājan vṛṣabhā vā mahābalāḥ / vinigrāhyā yadi mayā nigrahīṣyāmi tān api // 4.2.4
ye ca ke cin niyotsyanti samājeṣu niyodhakāḥ / tān ahaṃ nihaniṣyāmi prītiṃ tasya vivardhayan // 4.2.5
na tv etān yudhyamānān vai haniṣyāmi kathaṃ cana / tathaitān pātayiṣyāmi yathā yāsyanti na kṣayam // 4.2.6
ārāliko govikartā sūpakartā niyodhakaḥ / āsaṃ yudhiṣṭhirasyāham iti vakṣyāmi pṛcchataḥ // 4.2.7
ātmānam ātmanā rakṣaṃś cariṣyāmi viśāṃ pate / ity etat pratijānāmi vihariṣyāmy ahaṃ yathā // 4.2.8
yam agnir brāhmaṇo bhūtvā samāgacchan nṛṇāṃ varam / didhakṣuḥ khāṇḍavaṃ dāvaṃ dāśārhasahitaṃ purā // 4.2.9
mahābalaṃ mahābāhum ajitaṃ kurunandanam / so 'yaṃ kiṃ karma kaunteyaḥ kariṣyati dhanaṃjayaḥ // 4.2.10
yo 'yam āsādya taṃ dāvaṃ tarpayām āsa pāvakam / vijityaikarathenendraṃ hatvā pannagarākṣasān // 4.2.11
śreṣṭhaḥ pratiyudhāṃ nāma so 'rjunaḥ kiṃ kariṣyati // 4.2.11.2
sūryaḥ pratapatāṃ śreṣṭho dvipadāṃ brāhmaṇo varaḥ / āśīviṣaś ca sarpāṇām agnis tejasvināṃ varaḥ // 4.2.12
āyudhānāṃ varo varjaḥ kakudmī ca gavāṃ varaḥ / hradānām udadhiḥ śreṣṭhaḥ parjanyo varṣatāṃ varaḥ // 4.2.13
dhṛtarāṣṭraś ca nāgānāṃ hastiṣv airāvato varaḥ / putraḥ priyāṇām adhiko bhāryā ca suhṛdāṃ varā // 4.2.14
yathaitāni viśiṣṭāni jātyāṃ jātyāṃ vṛkodara / evaṃ yuvā guḍākeśaḥ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām // 4.2.15
so 'yam indrād anavaro vāsudevāc ca bhārata / gāṇḍīvadhanvā śvetāśvo bībhatsuḥ kiṃ kariṣyati // 4.2.16
uṣitvā pañca varṣāṇi sahasrākṣasya veśmani / divyāny astrāṇy avāptāni devarūpeṇa bhāsvatā // 4.2.17
yaṃ manye dvādaśaṃ rudram ādityānāṃ trayodaśam / yasya bāhū samau dīrghau jyāghātakaṭhinatvacau // 4.2.18
dakṣiṇe caiva savye ca gavām iva vahaḥ kṛtaḥ // 4.2.18.2
himavān iva śailānāṃ samudraḥ saritām iva / tridaśānāṃ yathā śakro vasūnām iva havyavāṭ // 4.2.19
mṛgāṇām iva śārdūlo garuḍaḥ patatām iva / varaḥ saṃnahyamānānām arjunaḥ kiṃ kariṣyati // 4.2.20
pratijñāṃ ṣaṇḍhako 'smīti kariṣyāmi mahīpate / jyāghātau hi mahāntau me saṃvartuṃ nṛpa duṣkarau // 4.2.21
karṇayoḥ pratimucyāhaṃ kuṇḍale jvalanopame / veṇīkṛtaśirā rājan nāmnā caiva bṛhannaḍā // 4.2.22
paṭhann ākhyāyikāṃ nāma strībhāvena punaḥ punaḥ / ramayiṣye mahīpālam anyāṃś cāntaḥpure janān // 4.2.23
gītaṃ nṛttaṃ vicitraṃ ca vāditraṃ vividhaṃ tathā / śikṣayiṣyāmy ahaṃ rājan virāṭabhavane striyaḥ // 4.2.24
prajānāṃ samudācāraṃ bahu karmakṛtaṃ vadan / chādayiṣyāmi kaunteya māyayātmānam ātmanā // 4.2.25
yudhiṣṭhirasya gehe 'smi draupadyāḥ paricārikā / uṣitāsmīti vakṣyāmi pṛṣṭo rājñā ca bhārata // 4.2.26
etena vidhinā channaḥ kṛtakena yathā nalaḥ / vihariṣyāmi rājendra virāṭabhavane sukham // 4.2.27
kiṃ tvaṃ nakula kurvāṇas tatra tāta cariṣyasi / sukumāraś ca śūraś ca darśanīyaḥ sukhocitaḥ // 4.3.1
aśvabandho bhaviṣyāmi virāṭanṛpater aham / granthiko nāma nāmnāhaṃ karmaitat supriyaṃ mama // 4.3.2
kuśalo 'smy aśvaśikṣāyāṃ tathaivāśvacikitsite / priyāś ca satataṃ me 'śvāḥ kururāja yathā tava // 4.3.3
ye mām āmantrayiṣyanti virāṭanagare janāḥ / tebhya evaṃ pravakṣyāmi vihariṣyāmy ahaṃ yathā // 4.3.4
sahadeva kathaṃ tasya samīpe vihariṣyasi / kiṃ vā tvaṃ tāta kurvāṇaḥ pracchanno vicariṣyasi // 4.3.5
gosaṃkhyātā bhaviṣyāmi virāṭasya mahīpateḥ / pratiṣeddhā ca dogdhā ca saṃkhyāne kuśalo gavām // 4.3.6
tantipāla iti khyāto nāmnā viditam astu te / nipuṇaṃ ca cariṣyāmi vyetu te mānaso jvaraḥ // 4.3.7
ahaṃ hi bhavatā goṣu satataṃ prakṛtaḥ purā / tatra me kauśalaṃ karma avabuddhaṃ viśāṃ pate // 4.3.8
lakṣaṇaṃ caritaṃ cāpi gavāṃ yac cāpi maṅgalam / tat sarvaṃ me suviditam anyac cāpi mahīpate // 4.3.9
vṛṣabhān api jānāmi rājan pūjitalakṣaṇān / yeṣāṃ mūtram upāghrāya api vandhyā prasūyate // 4.3.10
so 'ham evaṃ cariṣyāmi prītir atra hi me sadā / na ca māṃ vetsyati paras tat te rocatu pārthiva // 4.3.11
iyaṃ tu naḥ priyā bhāryā prāṇebhyo 'pi garīyasī / māteva paripālyā ca pūjyā jyeṣṭheva ca svasā // 4.3.12
kena sma karmaṇā kṛṣṇā draupadī vicariṣyati / na hi kiṃ cid vijānāti karma kartuṃ yathā striyaḥ // 4.3.13
sukumārī ca bālā ca rājaputrī yaśasvinī / pativratā mahābhāgā kathaṃ nu vicariṣyati // 4.3.14
mālyagandhān alaṃkārān vastrāṇi vividhāni ca / etāny evābhijānāti yato jātā hi bhāminī // 4.3.15
sairandhryo 'rakṣitā loke bhujiṣyāḥ santi bhārata / naivam anyāḥ striyo yānti iti lokasya niścayaḥ // 4.3.16
sāhaṃ bruvāṇā sairandhrī kuśalā keśakarmaṇi / ātmaguptā cariṣyāmi yan māṃ tvam anupṛcchasi // 4.3.17
sudeṣṇāṃ pratyupasthāsye rājabhāryāṃ yaśasvinīm / sā rakṣiṣyati māṃ prāptāṃ mā te bhūd duḥkham īdṛśam // 4.3.18
kalyāṇaṃ bhāṣase kṛṣṇe kule jātā yathā vadet / na pāpam abhijānāsi sādhu sādhvīvrate sthitā // 4.3.19
karmāṇy uktāni yuṣmābhir yāni tāni kariṣyatha / mama cāpi yathābuddhi rucitāni viniścayāt // 4.4.1
purohito 'yam asmākam agnihotrāṇi rakṣatu / sūdapaurogavaiḥ sārdhaṃ drupadasya niveśane // 4.4.2
indrasenamukhāś ceme rathān ādāya kevalān / yāntu dvāravatīṃ śīghram iti me vartate matiḥ // 4.4.3
imāś ca nāryo draupadyāḥ sarvaśaḥ paricārikāḥ / pāñcālān eva gacchantu sūdapaurogavaiḥ saha // 4.4.4
sarvair api ca vaktavyaṃ na prajñāyanta pāṇḍavāḥ / gatā hy asmān apākīrya sarve dvaitavanād iti // 4.4.5
vidite cāpi vaktavyaṃ suhṛdbhir anurāgataḥ / ato 'ham api vakṣyāmi hetumātraṃ nibodhata // 4.4.6
hantemāṃ rājavasatiṃ rājaputrā bravīmi vaḥ / yathā rājakulaṃ prāpya caran preṣyo na riṣyati // 4.4.7
durvasaṃ tv eva kauravyā jānatā rājaveśmani / amānitaiḥ sumānārhā ajñātaiḥ parivatsaram // 4.4.8
diṣṭadvāro labhed dvāraṃ na ca rājasu viśvaset / tad evāsanam anvicched yatra nābhiṣajet paraḥ // 4.4.9
nāsya yānaṃ na paryaṅkaṃ na pīṭhaṃ na gajaṃ ratham / ārohet saṃmato 'smīti sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.10
atha yatrainam āsīnaṃ śaṅkeran duṣṭacāriṇaḥ / na tatropaviśej jātu sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.11
na cānuśiṣyed rājānam apṛcchantaṃ kadā cana / tūṣṇīṃ tv enam upāsīta kāle samabhipūjayan // 4.4.12
asūyanti hi rājāno janān anṛtavādinaḥ / tathaiva cāvamanyante mantriṇaṃ vādinaṃ mṛṣā // 4.4.13
naiṣāṃ dāreṣu kurvīta maitrīṃ prājñaḥ kathaṃ cana / antaḥpuracarā ye ca dveṣṭi yānahitāś ca ye // 4.4.14
vidite cāsya kurvīta kāryāṇi sulaghūny api / evaṃ vicarato rājño na kṣatir jāyate kva cit // 4.4.15
yatnāc copacared enam agnivad devavac ca ha / anṛtenopacīrṇo hi hiṃsyād enam asaṃśayam // 4.4.16
yac ca bhartānuyuñjīta tad evābhyanuvartayet / pramādam avahelāṃ ca kopaṃ ca parivarjayet // 4.4.17
samarthanāsu sarvāsu hitaṃ ca priyam eva ca / saṃvarṇayet tad evāsya priyād api hitaṃ vadet // 4.4.18
anukūlo bhavec cāsya sarvārtheṣu kathāsu ca / apriyaṃ cāhitaṃ yat syāt tad asmai nānuvarṇayet // 4.4.19
nāham asya priyo 'smīti matvā seveta paṇḍitaḥ / apramattaś ca yattaś ca hitaṃ kuryāt priyaṃ ca yat // 4.4.20
nāsyāniṣṭāni seveta nāhitaiḥ saha saṃvaset / svasthānān na vikampeta sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.21
dakṣiṇaṃ vātha vāmaṃ vā pārśvam āsīta paṇḍitaḥ / rakṣiṇāṃ hy āttaśastrāṇāṃ sthānaṃ paścād vidhīyate // 4.4.22
nityaṃ vipratiṣiddhaṃ tu purastād āsanaṃ mahat // 4.4.22.2
na ca saṃdarśane kiṃ cit pravṛddham api saṃjapet / api hy etad daridrāṇāṃ vyalīkasthānam uttamam // 4.4.23
na mṛṣābhihitaṃ rājño manuṣyeṣu prakāśayet / yaṃ cāsūyanti rājānaḥ puruṣaṃ na vadec ca tam // 4.4.24
śūro 'smīti na dṛptaḥ syād buddhimān iti vā punaḥ / priyam evācaran rājñaḥ priyo bhavati bhogavān // 4.4.25
aiśvaryaṃ prāpya duṣprāpaṃ priyaṃ prāpya ca rājataḥ / apramatto bhaved rājñaḥ priyeṣu ca hiteṣu ca // 4.4.26
yasya kopo mahābādhaḥ prasādaś ca mahāphalaḥ / kas tasya manasāpīcched anarthaṃ prājñasaṃmataḥ // 4.4.27
na coṣṭhau nirbhujej jātu na ca vākyaṃ samākṣipet / sadā kṣutaṃ ca vātaṃ ca ṣṭhīvanaṃ cācarec chanaiḥ // 4.4.28
hāsyavastuṣu cāpy asya vartamāneṣu keṣu cit / nātigāḍhaṃ prahṛṣyeta na cāpy unmattavad dhaset // 4.4.29
na cātidhairyeṇa cared gurutāṃ hi vrajet tathā / smitaṃ tu mṛdupūrveṇa darśayeta prasādajam // 4.4.30
lābhe na harṣayed yas tu na vyathed yo 'vamānitaḥ / asaṃmūḍhaś ca yo nityaṃ sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.31
rājānaṃ rājaputraṃ vā saṃvartayati yaḥ sadā / amātyaḥ paṇḍito bhūtvā sa ciraṃ tiṣṭhati śriyam // 4.4.32
pragṛhītaś ca yo 'mātyo nigṛhītaś ca kāraṇaiḥ / na nirbadhnāti rājānaṃ labhate pragrahaṃ punaḥ // 4.4.33
pratyakṣaṃ ca parokṣaṃ ca guṇavādī vicakṣaṇaḥ / upajīvī bhaved rājño viṣaye cāpi yo vaset // 4.4.34
amātyo hi balād bhoktuṃ rājānaṃ prārthayet tu yaḥ / na sa tiṣṭhec ciraṃ sthānaṃ gacchec ca prāṇasaṃśayam // 4.4.35
śreyaḥ sadātmano dṛṣṭvā paraṃ rājñā na saṃvadet / viśeṣayen na rājānaṃ yogyābhūmiṣu sarvadā // 4.4.36
amlāno balavāñ śūraś chāyevānapagaḥ sadā / satyavādī mṛdur dāntaḥ sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.37
anyasmin preṣyamāṇe tu purastād yaḥ samutpatet / ahaṃ kiṃ karavāṇīti sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.38
uṣṇe vā yadi vā śīte rātrau vā yadi vā divā / ādiṣṭo na vikalpeta sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.39
yo vai gṛhebhyaḥ pravasan priyāṇāṃ nānusaṃsmaret / duḥkhena sukham anvicchet sa rājavasatiṃ vaset // 4.4.40
samaveṣaṃ na kurvīta nātyuccaiḥ saṃnidhau haset / mantraṃ na bahudhā kuryād evaṃ rājñaḥ priyo bhavet // 4.4.41
na karmaṇi niyuktaḥ san dhanaṃ kiṃ cid upaspṛśet / prāpnoti hi haran dravyaṃ bandhanaṃ yadi vā vadham // 4.4.42
yānaṃ vastram alaṃkāraṃ yac cānyat saṃprayacchati / tad eva dhārayen nityam evaṃ priyataro bhavet // 4.4.43
saṃvatsaram imaṃ tāta tathāśīlā bubhūṣavaḥ / atha svaviṣayaṃ prāpya yathākāmaṃ cariṣyatha // 4.4.44
anuśiṣṭāḥ sma bhadraṃ te naitad vaktāsti kaś cana / kuntīm ṛte mātaraṃ no viduraṃ ca mahāmatim // 4.4.45
yad evānantaraṃ kāryaṃ tad bhavān kartum arhati / tāraṇāyāsya duḥkhasya prasthānāya jayāya ca // 4.4.46
evam uktas tato rājñā dhaumyo 'tha dvijasattamaḥ / akarod vidhivat sarvaṃ prasthāne yad vidhīyate // 4.4.47
teṣāṃ samidhya tān agnīn mantravac ca juhāva saḥ / samṛddhivṛddhilābhāya pṛthivīvijayāya ca // 4.4.48
agniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā brāhmaṇāṃś ca tapodhanān / yājñasenīṃ puraskṛtya ṣaḍ evātha pravavrajuḥ // 4.4.49
te vīrā baddhanistriṃśās tatāyudhakalāpinaḥ / baddhagodhāṅgulitrāṇāḥ kālindīm abhito yayuḥ // 4.5.1
tatas te dakṣiṇaṃ tīram anvagacchan padātayaḥ / vasanto giridurgeṣu vanadurgeṣu dhanvinaḥ // 4.5.2
vidhyanto mṛgajātāni maheṣvāsā mahābalāḥ / uttareṇa daśārṇāṃs te pāñcālān dakṣiṇena tu // 4.5.3
antareṇa yakṛllomāñ śūrasenāṃś ca pāṇḍavāḥ / lubdhā bruvāṇā matsyasya viṣayaṃ prāviśan vanāt // 4.5.4
tato janapadaṃ prāpya kṛṣṇā rājānam abravīt / paśyaikapadyo dṛśyante kṣetrāṇi vividhāni ca // 4.5.5
vyaktaṃ dūre virāṭasya rājadhānī bhaviṣyati / vasāmeha parāṃ rātriṃ balavān me pariśramaḥ // 4.5.6
dhanaṃjaya samudyamya pāñcālīṃ vaha bhārata / rājadhānyāṃ nivatsyāmo vimuktāś ca vanāditaḥ // 4.5.7
tām ādāyārjunas tūrṇaṃ draupadīṃ gajarāḍ iva / saṃprāpya nagarābhyāśam avatārayad arjunaḥ // 4.5.8
sa rājadhānīṃ saṃprāpya kaunteyo 'rjunam abravīt / kvāyudhāni samāsajya pravekṣyāmaḥ puraṃ vayam // 4.5.9
sāyudhāś ca vayaṃ tāta pravekṣyāmaḥ puraṃ yadi / samudvegaṃ janasyāsya kariṣyāmo na saṃśayaḥ // 4.5.10
tato dvādaśa varṣāṇi praveṣṭavyaṃ vanaṃ punaḥ / ekasminn api vijñāte pratijñātaṃ hi nas tathā // 4.5.11
iyaṃ kūṭe manuṣyendra gahanā mahatī śamī / bhīmaśākhā durārohā śmaśānasya samīpataḥ // 4.5.12
na cāpi vidyate kaś cin manuṣya iha pārthiva / utpathe hi vane jātā mṛgavyālaniṣevite // 4.5.13
samāsajyāyudhāny asyāṃ gacchāmo nagaraṃ prati / evam atra yathājoṣaṃ vihariṣyāma bhārata // 4.5.14
evam uktvā sa rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram / pracakrame nidhānāya śastrāṇāṃ bharatarṣabha // 4.5.15
yena devān manuṣyāṃś ca sarpāṃś caikaratho 'jayat / sphītāñjanapadāṃś cānyān ajayat kurunandanaḥ // 4.5.16
tad udāraṃ mahāghoṣaṃ sapatnagaṇasūdanam / apajyam akarot pārtho gāṇḍīvam abhayaṃkaram // 4.5.17
yena vīraḥ kurukṣetram abhyarakṣat paraṃtapaḥ / amuñcad dhanuṣas tasya jyām akṣayyāṃ yudhiṣṭhiraḥ // 4.5.18
pāñcālān yena saṃgrāme bhīmaseno 'jayat prabhuḥ / pratyaṣedhad bahūn ekaḥ sapatnāṃś caiva digjaye // 4.5.19
niśamya yasya visphāraṃ vyadravanta raṇe pare / parvatasyeva dīrṇasya visphoṭam aśaner iva // 4.5.20
saindhavaṃ yena rājānaṃ parāmṛṣata cānagha / jyāpāśaṃ dhanuṣas tasya bhīmaseno 'vatārayat // 4.5.21
ajayat paścimām āśāṃ dhanuṣā yena pāṇḍavaḥ / tasya maurvīm apākarṣac chūraḥ saṃkrandano yudhi // 4.5.22
dakṣiṇāṃ dakṣiṇācāro diśaṃ yenājayat prabhuḥ / apajyam akarod vīraḥ sahadevas tadāyudham // 4.5.23
khaḍgāṃś ca pītān dīrghāṃś ca kalāpāṃś ca mahādhanān / vipāṭhān kṣuradhārāṃś ca dhanurbhir nidadhuḥ saha // 4.5.24
tām upāruhya nakulo dhanūṃṣi nidadhat svayam / yāni tasyāvakāśāni dṛḍharūpāṇy amanyata // 4.5.25
yatra cāpaśyata sa vai tiro varṣāṇi varṣati / tatra tāni dṛḍhaiḥ pāśaiḥ sugāḍhaṃ paryabandhata // 4.5.26
śarīraṃ ca mṛtasyaikaṃ samabadhnanta pāṇḍavāḥ / vivarjayiṣyanti narā dūrād eva śamīm imām // 4.5.27
ābaddhaṃ śavam atreti gandham āghrāya pūtikam // 4.5.27.2
aśītiśatavarṣeyaṃ mātā na iti vādinaḥ / kuladharmo 'yam asmākaṃ pūrvair ācarito 'pi ca // 4.5.28
samāsajānā vṛkṣe 'sminn iti vai vyāharanti te // 4.5.28.2
ā gopālāvipālebhya ācakṣāṇāḥ paraṃtapāḥ / ājagmur nagarābhyāśaṃ pārthāḥ śatrunibarhaṇāḥ // 4.5.29
jayo jayanto vijayo jayatseno jayadbalaḥ / iti guhyāni nāmāni cakre teṣāṃ yudhiṣṭhiraḥ // 4.5.30
tato yathāpratijñābhiḥ prāviśan nagaraṃ mahat / ajñātacaryāṃ vatsyanto rāṣṭre varṣaṃ trayodaśam // 4.5.31
tato virāṭaṃ prathamaṃ yudhiṣṭhiro; rājā sabhāyām upaviṣṭam āvrajat / vaiḍūryarūpān pratimucya kāñcanān; akṣān sa kakṣe parigṛhya vāsasā // 4.6.1
narādhipo rāṣṭrapatiṃ yaśasvinaṃ; mahāyaśāḥ kauravavaṃśavardhanaḥ / mahānubhāvo nararājasatkṛto; durāsadas tīkṣṇaviṣo yathoragaḥ // 4.6.2
bālena rūpeṇa nararṣabho mahān; athārcirūpeṇa yathāmaras tathā / mahābhrajālair iva saṃvṛto ravir; yathānalo bhasmavṛtaś ca vīryavān // 4.6.3
tam āpatantaṃ prasamīkṣya pāṇḍavaṃ; virāṭarāḍ indum ivābhrasaṃvṛtam / mantridvijān sūtamukhān viśas tathā; ye cāpi ke cit pariṣatsamāsate // 4.6.4
papraccha ko 'yaṃ prathamaṃ sameyivān; anena yo 'yaṃ prasamīkṣate sabhām // 4.6.4.2
na tu dvijo 'yaṃ bhavitā narottamaḥ; patiḥ pṛthivyā iti me manogatam / na cāsya dāso na ratho na kuṇḍale; samīpato bhrājati cāyam indravat // 4.6.5
śarīraliṅgair upasūcito hy ayaṃ; mūrdhābhiṣikto 'yam itīva mānasam / samīpam āyāti ca me gatavyatho; yathā gajas tāmarasīṃ madotkaṭaḥ // 4.6.6
vitarkayantaṃ tu nararṣabhas tadā; yudhiṣṭhiro 'bhyetya virāṭam abravīt / samrāḍ vijānātv iha jīvitārthinaṃ; vinaṣṭasarvasvam upāgataṃ dvijam // 4.6.7
ihāham icchāmi tavānaghāntike; vastuṃ yathā kāmacaras tathā vibho / tam abravīt svāgatam ity anantaraṃ; rājā prahṛṣṭaḥ pratisaṃgṛhāṇa ca // 4.6.8
kāmena tātābhivadāmy ahaṃ tvāṃ; kasyāsi rājño viṣayād ihāgataḥ / gotraṃ ca nāmāpi ca śaṃsa tattvataḥ; kiṃ cāpi śilpaṃ tava vidyate kṛtam // 4.6.9
yudhiṣṭhirasyāsam ahaṃ purā sakhā; vaiyāghrapadyaḥ punar asmi brāhmaṇaḥ / akṣān pravaptuṃ kuśalo 'smi devitā; kaṅketi nāmnāsmi virāṭa viśrutaḥ // 4.6.10
dadāmi te hanta varaṃ yam icchasi; praśādhi matsyān vaśago hy ahaṃ tava / priyā hi dhūrtā mama devinaḥ sadā; bhavāṃś ca devopama rājyam arhati // 4.6.11
āpto vivādaḥ paramo viśāṃ pate; na vidyate kiṃ cana matsya hīnataḥ / na me jitaḥ kaś cana dhārayed dhanaṃ; varo mamaiṣo 'stu tava prasādataḥ // 4.6.12
hanyām avadhyaṃ yadi te 'priyaṃ caret; pravrājayeyaṃ viṣayād dvijāṃs tathā / śṛṇvantu me jānapadāḥ samāgatāḥ; kaṅko yathāhaṃ viṣaye prabhus tathā // 4.6.13
samānayāno bhavitāsi me sakhā; prabhūtavastro bahupānabhojanaḥ / paśyes tvam antaś ca bahiś ca sarvadā; kṛtaṃ ca te dvāram apāvṛtaṃ mayā // 4.6.14
ye tvānuvādeyur avṛttikarśitā; brūyāś ca teṣāṃ vacanena me sadā / dāsyāmi sarvaṃ tad ahaṃ na saṃśayo; na te bhayaṃ vidyati saṃnidhau mama // 4.6.15
evaṃ sa labdhvā tu varaṃ samāgamaṃ; virāṭarājena nararṣabhas tadā / uvāsa vīraḥ paramārcitaḥ sukhī; na cāpi kaś cic caritaṃ bubodha tat // 4.6.16
athāparo bhīmabalaḥ śriyā jvalann; upāyayau siṃhavilāsavikramaḥ / khajaṃ ca darvīṃ ca kareṇa dhārayann; asiṃ ca kālāṅgam akośam avraṇam // 4.7.1
sa sūdarūpaḥ parameṇa varcasā; ravir yathā lokam imaṃ prabhāsayan / sukṛṣṇavāsā girirājasāravān; sa matsyarājaṃ samupetya tasthivān // 4.7.2
taṃ prekṣya rājā varayann upāgataṃ; tato 'bravīj jānapadān samāgatān / siṃhonnatāṃso 'yam atīva rūpavān; pradṛśyate ko nu nararṣabho yuvā // 4.7.3
adṛṣṭapūrvaḥ puruṣo ravir yathā; vitarkayan nāsya labhāmi saṃpadam / tathāsya cittaṃ hy api saṃvitarkayan; nararṣabhasyādya na yāmi tattvataḥ // 4.7.4
tato virāṭaṃ samupetya pāṇḍavaḥ; sudīnarūpo vacanaṃ mahāmanāḥ / uvāca sūdo 'smi narendra ballavo; bhajasva māṃ vyañjanakāram uttamam // 4.7.5
na sūdatāṃ mānada śraddadhāmi te; sahasranetrapratimo hi dṛśyase / śriyā ca rūpeṇa ca vikrameṇa ca; prabhāsi tātānavaro nareṣv iha // 4.7.6
narendra sūdaḥ paricārako 'smi te; jānāmi sūpān prathamena kevalān / āsvāditā ye nṛpate purābhavan; yudhiṣṭhireṇāpi nṛpeṇa sarvaśaḥ // 4.7.7
balena tulyaś ca na vidyate mayā; niyuddhaśīlaś ca sadaiva pārthiva / gajaiś ca siṃhaiś ca sameyivān ahaṃ; sadā kariṣyāmi tavānagha priyam // 4.7.8
dadāmi te hanta varaṃ mahānase; tathā ca kuryāḥ kuśalaṃ hi bhāṣase / na caiva manye tava karma tat samaṃ; samudranemiṃ pṛthivīṃ tvam arhasi // 4.7.9
yathā hi kāmas tava tat tathā kṛtaṃ; mahānase tvaṃ bhava me puraskṛtaḥ / narāś ca ye tatra mamocitāḥ purā; bhavasva teṣām adhipo mayā kṛtaḥ // 4.7.10
tathā sa bhīmo vihito mahānase; virāṭarājño dayito 'bhavad dṛḍham / uvāsa rājan na ca taṃ pṛthagjano; bubodha tatrānucaraś ca kaś cana // 4.7.11
tataḥ keśān samutkṣipya vellitāgrān aninditān / jugūha dakṣiṇe pārśve mṛdūn asitalocanā // 4.8.1
vāsaś ca paridhāyaikaṃ kṛṣṇaṃ sumalinaṃ mahat / kṛtvā veṣaṃ ca sairandhryāḥ kṛṣṇā vyacarad ārtavat // 4.8.2
tāṃ narāḥ paridhāvantīṃ striyaś ca samupādravan / apṛcchaṃś caiva tāṃ dṛṣṭvā kā tvaṃ kiṃ ca cikīrṣasi // 4.8.3
sā tān uvāca rājendra sairandhry aham upāgatā / karma cecchāmi vai kartuṃ tasya yo māṃ pupukṣati // 4.8.4
tasyā rūpeṇa veṣeṇa ślakṣṇayā ca tathā girā / nāśraddadhata tāṃ dāsīm annahetor upasthitām // 4.8.5
virāṭasya tu kaikeyī bhāryā paramasaṃmatā / avalokayantī dadṛśe prāsādād drupadātmajām // 4.8.6
sā samīkṣya tathārūpām anāthām ekavāsasam / samāhūyābravīd bhadre kā tvaṃ kiṃ ca cikīrṣasi // 4.8.7
sā tām uvāca rājendra sairandhry aham upāgatā / karma cecchāmy ahaṃ kartuṃ tasya yo māṃ pupukṣati // 4.8.8
naivaṃrūpā bhavanty evaṃ yathā vadasi bhāmini / preṣayanti ca vai dāsīr dāsāṃś caivaṃvidhān bahūn // 4.8.9
gūḍhagulphā saṃhatorus trigambhīrā ṣaḍunnatā / raktā pañcasu rakteṣu haṃsagadgadabhāṣiṇī // 4.8.10
sukeśī sustanī śyāmā pīnaśroṇipayodharā / tena tenaiva saṃpannā kāśmīrīva turaṃgamā // 4.8.11
svarālapakṣmanayanā bimboṣṭhī tanumadhyamā / kambugrīvā gūḍhasirā pūrṇacandranibhānanā // 4.8.12
kā tvaṃ brūhi yathā bhadre nāsi dāsī kathaṃ cana / yakṣī vā yadi vā devī gandharvī yadi vāpsarāḥ // 4.8.13
alambusā miśrakeśī puṇḍarīkātha mālinī / indrāṇī vāruṇī vā tvaṃ tvaṣṭur dhātuḥ prajāpateḥ // 4.8.14
devyo deveṣu vikhyātās tāsāṃ tvaṃ katamā śubhe // 4.8.14.2
nāsmi devī na gandharvī nāsurī na ca rākṣasī / sairandhrī tu bhujiṣyāsmi satyam etad bravīmi te // 4.8.15
keśāñ jānāmy ahaṃ kartuṃ piṃṣe sādhu vilepanam / grathayiṣye vicitrāś ca srajaḥ paramaśobhanāḥ // 4.8.16
ārādhayaṃ satyabhāmāṃ kṛṣṇasya mahiṣīṃ priyām / kṛṣṇāṃ ca bhāryāṃ pāṇḍūnāṃ kurūṇām ekasundarīm // 4.8.17
tatra tatra carāmy evaṃ labhamānā suśobhanam / vāsāṃsi yāvac ca labhe tāvat tāvad rame tathā // 4.8.18
mālinīty eva me nāma svayaṃ devī cakāra sā / sāham abhyāgatā devi sudeṣṇe tvanniveśanam // 4.8.19
mūrdhni tvāṃ vāsayeyaṃ vai saṃśayo me na vidyate / no ced iha tu rājā tvāṃ gacchet sarveṇa cetasā // 4.8.20
striyo rājakule paśya yāś cemā mama veśmani / prasaktās tvāṃ nirīkṣante pumāṃsaṃ kaṃ na mohayeḥ // 4.8.21
vṛkṣāṃś cāvasthitān paśya ya ime mama veśmani / te 'pi tvāṃ saṃnamantīva pumāṃsaṃ kaṃ na mohayeḥ // 4.8.22
rājā virāṭaḥ suśroṇi dṛṣṭvā vapur amānuṣam / vihāya māṃ varārohe tvāṃ gacchet sarvacetasā // 4.8.23
yaṃ hi tvam anavadyāṅgi naram āyatalocane / prasaktam abhivīkṣethāḥ sa kāmavaśago bhavet // 4.8.24
yaś ca tvāṃ satataṃ paśyet puruṣaś cāruhāsini / evaṃ sarvānavadyāṅgi sa cānaṅgavaśo bhavet // 4.8.25
yathā karkaṭakī garbham ādhatte mṛtyum ātmanaḥ / tathāvidham ahaṃ manye vāsaṃ tava śucismite // 4.8.26
nāsmi labhyā virāṭena na cānyena kathaṃ cana / gandharvāḥ patayo mahyaṃ yuvānaḥ pañca bhāmini // 4.8.27
putrā gandharvarājasya mahāsattvasya kasya cit / rakṣanti te ca māṃ nityaṃ duḥkhācārā tathā nv aham // 4.8.28
yo me na dadyād ucchiṣṭaṃ na ca pādau pradhāvayet / prīyeyus tena vāsena gandharvāḥ patayo mama // 4.8.29
yo hi māṃ puruṣo gṛdhyed yathānyāḥ prākṛtastriyaḥ / tām eva sa tato rātriṃ praviśed aparāṃ tanum // 4.8.30
na cāpy ahaṃ cālayituṃ śakyā kena cid aṅgane / duḥkhaśīlā hi gandharvās te ca me balavattarāḥ // 4.8.31
evaṃ tvāṃ vāsayiṣyāmi yathā tvaṃ nandinīcchasi / na ca pādau na cocchiṣṭaṃ sprakṣyasi tvaṃ kathaṃ cana // 4.8.32
evaṃ kṛṣṇā virāṭasya bhāryayā parisāntvitā / na caināṃ veda tatrānyas tattvena janamejaya // 4.8.33
sahadevo 'pi gopānāṃ kṛtvā veṣam anuttamam / bhāṣāṃ caiṣāṃ samāsthāya virāṭam upayād atha // 4.9.1
tam āyāntam abhiprekṣya bhrājamānaṃ nararṣabham / samupasthāya vai rājā papraccha kurunandanam // 4.9.2
kasya vā tvaṃ kuto vā tvaṃ kiṃ vā tāta cikīrṣasi / na hi me dṛṣṭapūrvas tvaṃ tattvaṃ brūhi nararṣabha // 4.9.3
sa prāpya rājānam amitratāpanas; tato 'bravīn meghamahaughaniḥsvanaḥ / vaiśyo 'smi nāmnāham ariṣṭanemir; gosaṃkhya āsaṃ kurupuṃgavānām // 4.9.4
vastuṃ tvayīcchāmi viśāṃ variṣṭha; tān rājasiṃhān na hi vedmi pārthān / na śakyate jīvitum anyakarmaṇā; na ca tvad anyo mama rocate nṛpaḥ // 4.9.5
tvaṃ brāhmaṇo yadi vā kṣatriyo 'si; samudranemīśvararūpavān asi / ācakṣva me tattvam amitrakarśana; na vaiśyakarma tvayi vidyate samam // 4.9.6
kasyāsi rājño viṣayād ihāgataḥ; kiṃ cāpi śilpaṃ tava vidyate kṛtam / kathaṃ tvam asmāsu nivatsyase sadā; vadasva kiṃ cāpi taveha vetanam // 4.9.7
pañcānāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ jyeṣṭho rājā yudhiṣṭhiraḥ / tasyāṣṭaśatasāhasrā gavāṃ vargāḥ śataṃ śatāḥ // 4.9.8
apare daśasāhasrā dvis tāvantas tathāpare / teṣāṃ gosaṃkhya āsaṃ vai tantipāleti māṃ viduḥ // 4.9.9
bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca yac ca saṃkhyāgataṃ kva cit / na me 'sty aviditaṃ kiṃ cit samantād daśayojanam // 4.9.10
guṇāḥ suviditā hy āsan mama tasya mahātmanaḥ / āsīc ca sa mayā tuṣṭaḥ kururājo yudhiṣṭhiraḥ // 4.9.11
kṣipraṃ hi gāvo bahulā bhavanti; na tāsu rogo bhavatīha kaś cit / tais tair upāyair viditaṃ mayaitad; etāni śilpāni mayi sthitāni // 4.9.12
vṛṣabhāṃś cāpi jānāmi rājan pūjitalakṣaṇān / yeṣāṃ mūtram upāghrāya api vandhyā prasūyate // 4.9.13
śataṃ sahasrāṇi samāhitāni; varṇasya varṇasya viniścitā guṇaiḥ / paśūn sapālān bhavate dadāmy ahaṃ; tvadāśrayā me paśavo bhavantv iha // 4.9.14
tathā sa rājño 'vidito viśāṃ pate; uvāsa tatraiva sukhaṃ nareśvaraḥ / na cainam anye 'pi viduḥ kathaṃ cana; prādāc ca tasmai bharaṇaṃ yathepsitam // 4.9.15
athāparo 'dṛśyata rūpasaṃpadā; strīṇām alaṃkāradharo bṛhat pumān / prākāravapre pratimucya kuṇḍale; dīrghe ca kambū parihāṭake śubhe // 4.10.1
bahūṃś ca dīrghāṃś ca vikīrya mūrdhajān; mahābhujo vāraṇamattavikramaḥ / gatena bhūmim abhikampayaṃs tadā; virāṭam āsādya sabhāsamīpataḥ // 4.10.2
taṃ prekṣya rājopagataṃ sabhātale; satrapraticchannam aripramāthinam / virājamānaṃ parameṇa varcasā; sutaṃ mahendrasya gajendravikramam // 4.10.3
sarvān apṛcchac ca samīpacāriṇaḥ; kuto 'yam āyāti na me purā śrutaḥ / na cainam ūcur viditaṃ tadā narāḥ; savismitaṃ vākyam idaṃ nṛpo 'bravīt // 4.10.4
sarvopapannaḥ puruṣo manoramaḥ; śyāmo yuvā vāraṇayūthapopamaḥ / vimucya kambū parihāṭake śubhe; vimucya veṇīm apinahya kuṇḍale // 4.10.5
śikhī sukeśaḥ paridhāya cānyathā; bhavasva dhanvī kavacī śarī tathā / āruhya yānaṃ paridhāvatāṃ bhavān; sutaiḥ samo me bhava vā mayā samaḥ // 4.10.6
vṛddho hy ahaṃ vai parihārakāmaḥ; sarvān matsyāṃs tarasā pālayasva / naivaṃvidhāḥ klībarūpā bhavanti; kathaṃ caneti pratibhāti me manaḥ // 4.10.7
gāyāmi nṛtyāmy atha vādayāmi; bhadro 'smi nṛtte kuśalo 'smi gīte / tvam uttarāyāḥ paridatsva māṃ svayaṃ; bhavāmi devyā naradeva nartakaḥ // 4.10.8
idaṃ tu rūpaṃ mama yena kiṃ nu tat; prakīrtayitvā bhṛśaśokavardhanam / bṛhannaḍāṃ vai naradeva viddhi māṃ; sutaṃ sutāṃ vā pitṛmātṛvarjitām // 4.10.9
dadāmi te hanta varaṃ bṛhannaḍe; sutāṃ ca me nartaya yāś ca tādṛśīḥ / idaṃ tu te karma samaṃ na me mataṃ; samudranemiṃ pṛthivīṃ tvam arhasi // 4.10.10
bṛhannaḍāṃ tām abhivīkṣya matsyarāṭ; kalāsu nṛtte ca tathaiva vādite / apuṃstvam apy asya niśamya ca sthiraṃ; tataḥ kumārīpuram utsasarja tam // 4.10.11
sa śikṣayām āsa ca gītavāditaṃ; sutāṃ virāṭasya dhanaṃjayaḥ prabhuḥ / sakhīś ca tasyāḥ paricārikās tathā; priyaś ca tāsāṃ sa babhūva pāṇḍavaḥ // 4.10.12
tathā sa satreṇa dhanaṃjayo 'vasat; priyāṇi kurvan saha tābhir ātmavān / tathāgataṃ tatra na jajñire janā; bahiścarā vāpy athavāntarecarāḥ // 4.10.13
athāparo 'dṛśyata pāṇḍavaḥ prabhur; virāṭarājñas turagān samīkṣataḥ / tam āpatantaṃ dadṛśe pṛthagjano; vimuktam abhrād iva sūryamaṇḍalam // 4.11.1
sa vai hayān aikṣata tāṃs tatas tataḥ; samīkṣamāṇaṃ ca dadarśa matsyarāṭ / tato 'bravīt tān anugān amitrahā; kuto 'yam āyāti naro 'maraprabhaḥ // 4.11.2
ayaṃ hayān vīkṣati māmakān dṛḍhaṃ; dhruvaṃ hayajño bhavitā vicakṣaṇaḥ / praveśyatām eṣa samīpam āśu me; vibhāti vīro hi yathāmaras tathā // 4.11.3
abhyetya rājānam amitrahābravīj; jayo 'stu te pārthiva bhadram astu ca / hayeṣu yukto nṛpa saṃmataḥ sadā; tavāśvasūto nipuṇo bhavāmy aham // 4.11.4
dadāmi yānāni dhanaṃ niveśanaṃ; mamāśvasūto bhavituṃ tvam arhasi / kuto 'si kasyāsi kathaṃ tvam āgataḥ; prabrūhi śilpaṃ tava vidyate ca yat // 4.11.5
pañcānāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ jyeṣṭho rājā yudhiṣṭhiraḥ / tenāham aśveṣu purā prakṛtaḥ śatrukarśana // 4.11.6
aśvānāṃ prakṛtiṃ vedmi vinayaṃ cāpi sarvaśaḥ / duṣṭānāṃ pratipattiṃ ca kṛtsnaṃ caiva cikitsitam // 4.11.7
na kātaraṃ syān mama jātu vāhanaṃ; na me 'sti duṣṭā vaḍavā kuto hayāḥ / janas tu mām āha sa cāpi pāṇḍavo; yudhiṣṭhiro granthikam eva nāmataḥ // 4.11.8
yad asti kiṃ cin mama vājivāhanaṃ; tad astu sarvaṃ tvadadhīnam adya vai / ye cāpi ke cin mama vājiyojakās; tvadāśrayāḥ sārathayaś ca santu me // 4.11.9
idaṃ taveṣṭaṃ yadi vai suropama; bravīhi yat te prasamīkṣitaṃ vasu / na te 'nurūpaṃ hayakarma vidyate; prabhāsi rājeva hi saṃmato mama // 4.11.10
yudhiṣṭhirasyeva hi darśanena me; samaṃ tavedaṃ priyadarśa darśanam / kathaṃ tu bhṛtyaiḥ sa vinākṛto vane; vasaty anindyo ramate ca pāṇḍavaḥ // 4.11.11
tathā sa gandharvavaropamo yuvā; virāṭarājñā muditena pūjitaḥ / na cainam anye 'pi viduḥ kathaṃ cana; priyābhirāmaṃ vicarantam antarā // 4.11.12
evaṃ hi matsye nyavasanta pāṇḍavā; yathāpratijñābhir amoghadarśanāḥ / ajñātacaryāṃ vyacaran samāhitāḥ; samudranemīpatayo 'tiduḥkhitāḥ // 4.11.13
evaṃ matsyasya nagare vasantas tatra pāṇḍavāḥ / ata ūrdhvaṃ mahāvīryāḥ kim akurvanta vai dvija // 4.12.1
evaṃ te nyavasaṃs tatra pracchannāḥ kurunandanāḥ / ārādhayanto rājānaṃ yad akurvanta tac chṛṇu // 4.12.2
yudhiṣṭhiraḥ sabhāstāraḥ sabhyānām abhavat priyaḥ / tathaiva ca virāṭasya saputrasya viśāṃ pate // 4.12.3
sa hy akṣahṛdayajñas tān krīḍayām āsa pāṇḍavaḥ / akṣavatyāṃ yathākāmaṃ sūtrabaddhān iva dvijān // 4.12.4
ajñātaṃ ca virāṭasya vijitya vasu dharmarāṭ / bhrātṛbhyaḥ puruṣavyāghro yathārhaṃ sma prayacchati // 4.12.5
bhīmaseno 'pi māṃsāni bhakṣyāṇi vividhāni ca / atisṛṣṭāni matsyena vikrīṇāti yudhiṣṭhire // 4.12.6
vāsāṃsi parijīrṇāni labdhāny antaḥpure 'rjunaḥ / vikrīṇānaś ca sarvebhyaḥ pāṇḍavebhyaḥ prayacchati // 4.12.7
sahadevo 'pi gopānāṃ veṣam āsthāya pāṇḍavaḥ / dadhi kṣīraṃ ghṛtaṃ caiva pāṇḍavebhyaḥ prayacchati // 4.12.8
nakulo 'pi dhanaṃ labdhvā kṛte karmaṇi vājinām / tuṣṭe tasmin narapatau pāṇḍavebhyaḥ prayacchati // 4.12.9
kṛṣṇāpi sarvān bhrātṝṃs tān nirīkṣantī tapasvinī / yathā punar avijñātā tathā carati bhāminī // 4.12.10
evaṃ saṃpādayantas te tathānyonyaṃ mahārathāḥ / prekṣamāṇās tadā kṛṣṇām ūṣuś channā narādhipa // 4.12.11
atha māse caturthe tu brahmaṇaḥ sumahotsavaḥ / āsīt samṛddho matsyeṣu puruṣāṇāṃ susaṃmataḥ // 4.12.12
tatra mallāḥ samāpetur digbhyo rājan sahasraśaḥ / mahākāyā mahāvīryāḥ kālakhañjā ivāsurāḥ // 4.12.13
vīryonnaddhā balodagrā rājñā samabhipūjitāḥ / siṃhaskandhakaṭigrīvāḥ svavadātā manasvinaḥ // 4.12.14
asakṛllabdhalakṣās te raṅge pārthivasaṃnidhau // 4.12.14.2
teṣām eko mahān āsīt sarvamallān samāhvayat / āvalgamānaṃ taṃ raṅge nopatiṣṭhati kaś cana // 4.12.15
yadā sarve vimanasas te mallā hatacetasaḥ / atha sūdena taṃ mallaṃ yodhayām āsa matsyarāṭ // 4.12.16
codyamānas tato bhīmo duḥkhenaivākaron matim / na hi śaknoti vivṛte pratyākhyātuṃ narādhipam // 4.12.17
tataḥ sa puruṣavyāghraḥ śārdūlaśithilaṃ caran / praviveśa mahāraṅgaṃ virāṭam abhiharṣayan // 4.12.18
babandha kakṣyāṃ kaunteyas tatas taṃ harṣayañ janam / tatas taṃ vṛtrasaṃkāśaṃ bhīmo mallaṃ samāhvayat // 4.12.19
tāv ubhau sumahotsāhāv ubhau tīvraparākramau / mattāv iva mahākāyau vāraṇau ṣaṣṭihāyanau // 4.12.20
cakarṣa dorbhyām utpāṭya bhīmo mallam amitrahā / vinadantam abhikrośañ śārdūla iva vāraṇam // 4.12.21
tam udyamya mahābāhur bhrāmayām āsa vīryavān / tato mallāś ca matsyāś ca vismayaṃ cakrire param // 4.12.22
bhrāmayitvā śataguṇaṃ gatasattvam acetanam / pratyapiṃṣan mahābāhur mallaṃ bhuvi vṛkodaraḥ // 4.12.23
tasmin vinihate malle jīmūte lokaviśrute / virāṭaḥ paramaṃ harṣam agacchad bāndhavaiḥ saha // 4.12.24
saṃharṣāt pradadau vittaṃ bahu rājā mahāmanāḥ / ballavāya mahāraṅge yathā vaiśravaṇas tathā // 4.12.25
evaṃ sa subahūn mallān puruṣāṃś ca mahābalān / vinighnan matsyarājasya prītim āvahad uttamām // 4.12.26
yadāsya tulyaḥ puruṣo na kaś cit tatra vidyate / tato vyāghraiś ca siṃhaiś ca dviradaiś cāpy ayodhayat // 4.12.27
punar antaḥpuragataḥ strīṇāṃ madhye vṛkodaraḥ / yodhyate sma virāṭena siṃhair mattair mahābalaiḥ // 4.12.28
bībhatsur api gītena sunṛttena ca pāṇḍavaḥ / virāṭaṃ toṣayām āsa sarvāś cāntaḥpurastriyaḥ // 4.12.29
aśvair vinītair javanais tatra tatra samāgataiḥ / toṣayām āsa nakulo rājānaṃ rājasattama // 4.12.30
tasmai pradeyaṃ prāyacchat prīto rājā dhanaṃ bahu / vinītān vṛṣabhān dṛṣṭvā sahadevasya cābhibho // 4.12.31
evaṃ te nyavasaṃs tatra pracchannāḥ puruṣarṣabhāḥ / karmāṇi tasya kurvāṇā virāṭanṛpates tadā // 4.12.32
vasamāneṣu pārtheṣu matsyasya nagare tadā / mahāratheṣu channeṣu māsā daśa samatyayuḥ // 4.13.1
yājñasenī sudeṣṇāṃ tu śuśrūṣantī viśāṃ pate / avasat paricārārhā suduḥkhaṃ janamejaya // 4.13.2
tathā carantīṃ pāñcālīṃ sudeṣṇāyā niveśane / senāpatir virāṭasya dadarśa jalajānanām // 4.13.3
tāṃ dṛṣṭvā devagarbhābhāṃ carantīṃ devatām iva / kīcakaḥ kāmayām āsa kāmabāṇaprapīḍitaḥ // 4.13.4
sa tu kāmāgnisaṃtaptaḥ sudeṣṇām abhigamya vai / prahasann iva senānīr idaṃ vacanam abravīt // 4.13.5
neyaṃ purā jātu mayeha dṛṣṭā; rājño virāṭasya niveśane śubhā / rūpeṇa conmādayatīva māṃ bhṛśaṃ; gandhena jātā madireva bhāminī // 4.13.6
kā devarūpā hṛdayaṃgamā śubhe; ācakṣva me kā ca kutaś ca śobhanā / cittaṃ hi nirmathya karoti māṃ vaśe; na cānyad atrauṣadham adya me matam // 4.13.7
aho taveyaṃ paricārikā śubhā; pratyagrarūpā pratibhāti mām iyam / ayuktarūpaṃ hi karoti karma te; praśāstu māṃ yac ca mamāsti kiṃ cana // 4.13.8
prabhūtanāgāśvarathaṃ mahādhanaṃ; samṛddhiyuktaṃ bahupānabhojanam / manoharaṃ kāñcanacitrabhūṣaṇaṃ; gṛhaṃ mahac chobhayatām iyaṃ mama // 4.13.9
tataḥ sudeṣṇām anumantrya kīcakas; tataḥ samabhyetya narādhipātmajām / uvāca kṛṣṇām abhisāntvayaṃs tadā; mṛgendrakanyām iva jambuko vane // 4.13.10
idaṃ ca rūpaṃ prathamaṃ ca te vayo; nirarthakaṃ kevalam adya bhāmini / adhāryamāṇā srag ivottamā yathā; na śobhase sundari śobhanā satī // 4.13.11
tyajāmi dārān mama ye purātanā; bhavantu dāsyas tava cāruhāsini / ahaṃ ca te sundari dāsavat sthitaḥ; sadā bhaviṣye vaśago varānane // 4.13.12
aprārthanīyām iha māṃ sūtaputrābhimanyase / vihīnavarṇāṃ sairandhrīṃ bībhatsāṃ keśakārikām // 4.13.13
paradārāsmi bhadraṃ te na yuktaṃ tvayi sāṃpratam / dayitāḥ prāṇināṃ dārā dharmaṃ samanucintaya // 4.13.14
paradāre na te buddhir jātu kāryā kathaṃ cana / vivarjanaṃ hy akāryāṇām etat satpuruṣavratam // 4.13.15
mithyābhigṛdhno hi naraḥ pāpātmā moham āsthitaḥ / ayaśaḥ prāpnuyād ghoraṃ sumahat prāpnuyād bhayam // 4.13.16
mā sūtaputra hṛṣyasva mādya tyakṣyasi jīvitam / durlabhām abhimanvāno māṃ vīrair abhirakṣitām // 4.13.17
na cāpy ahaṃ tvayā śakyā gandharvāḥ patayo mama / te tvāṃ nihanyuḥ kupitāḥ sādhv alaṃ mā vyanīnaśaḥ // 4.13.18
aśakyarūpaiḥ puruṣair adhvānaṃ gantum icchasi / yathā niścetano bālaḥ kūlasthaḥ kūlam uttaram // 4.13.19
tartum icchati mandātmā tathā tvaṃ kartum icchasi // 4.13.19.2
antarmahīṃ vā yadi vordhvam utpateḥ; samudrapāraṃ yadi vā pradhāvasi / tathāpi teṣāṃ na vimokṣam arhasi; pramāthino devasutā hi me varāḥ // 4.13.20
tvaṃ kālarātrīm iva kaś cid āturaḥ; kiṃ māṃ dṛḍhaṃ prārthayase 'dya kīcaka / kiṃ mātur aṅke śayito yathā śiśuś; candraṃ jighṛkṣur iva manyase hi mām // 4.13.21
pratyākhyāto rājaputryā sudeṣṇāṃ kīcako 'bravīt / amaryādena kāmena ghoreṇābhipariplutaḥ // 4.14.1
yathā kaikeyi sairandhryā sameyāṃ tad vidhīyatām / tāṃ sudeṣṇe parīpsasva māhaṃ prāṇān prahāsiṣam // 4.14.2
tasya tāṃ bahuśaḥ śrutvā vācaṃ vilapatas tadā / virāṭamahiṣī devī kṛpāṃ cakre manasvinī // 4.14.3
svam artham abhisaṃdhāya tasyārtham anucintya ca / udvegaṃ caiva kṛṣṇāyāḥ sudeṣṇā sūtam abravīt // 4.14.4
parviṇīṃ tvaṃ samuddiṣya surām annaṃ ca kāraya / tatraināṃ preṣayiṣyāmi surāhārīṃ tavāntikam // 4.14.5
tatra saṃpreṣitām enāṃ vijane niravagrahām / sāntvayethā yathākāmaṃ sāntvyamānā ramed yadi // 4.14.6
kīcakas tu gṛhaṃ gatvā bhaginyā vacanāt tadā / surām āhārayām āsa rājārhāṃ suparisrutām // 4.14.7
ājaurabhraṃ ca subhṛśaṃ bahūṃś coccāvacān mṛgān / kārayām āsa kuśalair annapānaṃ suśobhanam // 4.14.8
tasmin kṛte tadā devī kīcakenopamantritā / sudeṣṇā preṣayām āsa sairandhrīṃ kīcakālayam // 4.14.9
uttiṣṭha gaccha sairandhri kīcakasya niveśanam / pānam ānaya kalyāṇi pipāsā māṃ prabādhate // 4.14.10
na gaccheyam ahaṃ tasya rājaputri niveśanam / tvam eva rājñi jānāsi yathā sa nirapatrapaḥ // 4.14.11
na cāham anavadyāṅgi tava veśmani bhāmini / kāmavṛttā bhaviṣyāmi patīnāṃ vyabhicāriṇī // 4.14.12
tvaṃ caiva devi jānāsi yathā sa samayaḥ kṛtaḥ / praviśantyā mayā pūrvaṃ tava veśmani bhāmini // 4.14.13
kīcakaś ca sukeśānte mūḍho madanadarpitaḥ / so 'vamaṃsyati māṃ dṛṣṭvā na yāsye tatra śobhane // 4.14.14
santi bahvyas tava preṣyā rājaputri vaśānugāḥ / anyāṃ preṣaya bhadraṃ te sa hi mām avamaṃsyate // 4.14.15
[04.14.16anaiva tvāṃ jātu hiṃsyāt sa itaḥ saṃpreṣitāṃ mayā / 
ity asyāḥ pradadau kāṃsyaṃ sapidhānaṃ hiraṇmayam / sā śaṅkamānā rudatī daivaṃ śaraṇam īyuṣī // 4.14.17
prātiṣṭhata surāhārī kīcakasya niveśanam // 4.14.17.2
yathāham anyaṃ pāṇḍubhyo nābhijānāmi kaṃ cana / tena satyena māṃ prāptāṃ kīcako mā vaśe kṛthāḥ // 4.14.18
upātiṣṭhata sā sūryaṃ muhūrtam abalā tataḥ / sa tasyās tanumadhyāyāḥ sarvaṃ sūryo 'vabuddhavān // 4.14.19
antarhitaṃ tatas tasyā rakṣo rakṣārtham ādiśat / tac caināṃ nājahāt tatra sarvāvasthāsv aninditām // 4.14.20
tāṃ mṛgīm iva vitrastāṃ dṛṣṭvā kṛṣṇāṃ samīpagām / udatiṣṭhan mudā sūto nāvaṃ labdhveva pāragaḥ // 4.14.21
svāgataṃ te sukeśānte suvyuṣṭā rajanī mama / svāminī tvam anuprāptā prakuruṣva mama priyam // 4.15.1
suvarṇamālāḥ kambūś ca kuṇḍale parihāṭake / āharantu ca vastrāṇi kauśikāny ajināni ca // 4.15.2
asti me śayanaṃ śubhraṃ tvadartham upakalpitam / ehi tatra mayā sārdhaṃ pibasva madhumādhavīm // 4.15.3
apraiṣīd rājaputrī māṃ surāhārīṃ tavāntikam / pānam ānaya me kṣipraṃ pipāsā meti cābravīt // 4.15.4
[04.15.5aanyā bhadre nayiṣyanti rājaputryāḥ parisrutam / 
ity enāṃ dakṣiṇe pāṇau sūtaputraḥ parāmṛśat / sā gṛhītā vidhunvānā bhūmāv ākṣipya kīcakam // 4.15.6
sabhāṃ śaraṇam ādhāvad yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 4.15.6.2
tāṃ kīcakaḥ pradhāvantīṃ keśapakṣe parāmṛśat / athaināṃ paśyato rājñaḥ pātayitvā padāvadhīt // 4.15.7
tato yo 'sau tadārkeṇa rākṣasaḥ saṃniyojitaḥ / sa kīcakam apovāha vātavegena bhārata // 4.15.8
sa papāta tato bhūmau rakṣobalasamāhataḥ / vighūrṇamāno niśceṣṭaś chinnamūla iva drumaḥ // 4.15.9
tāṃ cāsīnau dadṛśatur bhīmasenayudhiṣṭhirau / amṛṣyamāṇau kṛṣṇāyāḥ kīcakena padā vadham // 4.15.10
tasya bhīmo vadhaprepsuḥ kīcakasya durātmanaḥ / dantair dantāṃs tadā roṣān niṣpipeṣa mahāmanāḥ // 4.15.11
athāṅguṣṭhenāvamṛdnād aṅguṣṭhaṃ tasya dharmarāṭ / prabodhanabhayād rājan bhīmasya pratyaṣedhayat // 4.15.12
sā sabhādvāram āsādya rudatī matsyam abravīt / avekṣamāṇā suśroṇī patīṃs tān dīnacetasaḥ // 4.15.13
ākāram abhirakṣantī pratijñāṃ dharmasaṃhitām / dahyamāneva raudreṇa cakṣuṣā drupadātmajā // 4.15.14
yeṣāṃ vairī na svapiti padā bhūmim upaspṛśan / teṣāṃ māṃ māninīṃ bhāryāṃ sūtaputraḥ padāvadhīt // 4.15.15
ye dadyur na ca yāceyur brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ / teṣāṃ māṃ māninīṃ bhāryāṃ sūtaputraḥ padāvadhīt // 4.15.16
yeṣāṃ dundubhinirghoṣo jyāghoṣaḥ śrūyate 'niśam / teṣāṃ māṃ māninīṃ bhāryāṃ sūtaputraḥ padāvadhīt // 4.15.17
ye te tejasvino dāntā balavanto 'bhimāninaḥ / teṣāṃ māṃ māninīṃ bhāryāṃ sūtaputraḥ padāvadhīt // 4.15.18
sarvalokam imaṃ hanyur dharmapāśasitās tu ye / teṣāṃ māṃ māninīṃ bhāryāṃ sūtaputraḥ padāvadhīt // 4.15.19
śaraṇaṃ ye prapannānāṃ bhavanti śaraṇārthinām / caranti loke pracchannāḥ kva nu te 'dya mahārathāḥ // 4.15.20
kathaṃ te sūtaputreṇa vadhyamānāṃ priyāṃ satīm / marṣayanti yathā klībā balavanto 'mitaujasaḥ // 4.15.21
kva nu teṣām amarṣaś ca vīryaṃ tejaś ca vartate / na parīpsanti ye bhāryāṃ vadhyamānāṃ durātmanā // 4.15.22
mayātra śakyaṃ kiṃ kartuṃ virāṭe dharmadūṣaṇam / yaḥ paśyan māṃ marṣayati vadhyamānām anāgasam // 4.15.23
na rājan rājavat kiṃ cit samācarasi kīcake / dasyūnām iva dharmas te na hi saṃsadi śobhate // 4.15.24
na kīcakaḥ svadharmastho na ca matsyaḥ kathaṃ cana / sabhāsado 'py adharmajñā ya imaṃ paryupāsate // 4.15.25
nopālabhe tvāṃ nṛpate virāṭa janasaṃsadi / nāham etena yuktā vai hantuṃ matsya tavāntike // 4.15.26
sabhāsadas tu paśyantu kīcakasya vyatikramam // 4.15.26.2
parokṣaṃ nābhijānāmi vigrahaṃ yuvayor aham / arthatattvam avijñāya kiṃ nu syāt kuśalaṃ mama // 4.15.27
tatas tu sabhyā vijñāya kṛṣṇāṃ bhūyo 'bhyapūjayan / sādhu sādhv iti cāpy āhuḥ kīcakaṃ ca vyagarhayan // 4.15.28
yasyeyaṃ cārusarvāṅgī bhāryā syād āyatekṣaṇā / paro lābhaś ca tasya syān na sa śocet kadā cana // 4.15.29
evaṃ saṃpūjayaṃs tatra kṛṣṇāṃ prekṣya sabhāsadaḥ / yudhiṣṭhirasya kopāt tu lalāṭe sveda āsajat // 4.15.30
athābravīd rājaputrīṃ kauravyo mahiṣīṃ priyām / gaccha sairandhri mātra sthāḥ sudeṣṇāyā niveśanam // 4.15.31
bhartāram anurudhyantyaḥ kliśyante vīrapatnayaḥ / śuśrūṣayā kliśyamānāḥ patilokaṃ jayanty uta // 4.15.32
manye na kālaṃ krodhasya paśyanti patayas tava / tena tvāṃ nābhidhāvanti gandharvāḥ sūryavarcasaḥ // 4.15.33
akālajñāsi sairandhri śailūṣīva vidhāvasi / vighnaṃ karoṣi matsyānāṃ dīvyatāṃ rājasaṃsadi // 4.15.34
gaccha sairandhri gandharvāḥ kariṣyanti tava priyam // 4.15.34.2
atīva teṣāṃ ghṛṇinām arthe 'haṃ dharmacāriṇī / tasya tasyeha te vadhyā yeṣāṃ jyeṣṭho 'kṣadevitā // 4.15.35
ity uktvā prādravat kṛṣṇā sudeṣṇāyā niveśanam / keśān muktvā tu suśroṇī saṃrambhāl lohitekṣaṇā // 4.15.36
śuśubhe vadanaṃ tasyā rudantyā virataṃ tadā / meghalekhāvinirmuktaṃ divīva śaśimaṇḍalam // 4.15.37
kas tvāvadhīd varārohe kasmād rodiṣi śobhane / kasyādya na sukhaṃ bhadre kena te vipriyaṃ kṛtam // 4.15.38
kīcako māvadhīt tatra surāhārīṃ gatāṃ tava / sabhāyāṃ paśyato rājño yathaiva vijane tathā // 4.15.39
ghātayāmi sukeśānte kīcakaṃ yadi manyase / yo 'sau tvāṃ kāmasaṃmatto durlabhām abhimanyate // 4.15.40
anye vai taṃ vadhiṣyanti yeṣām āgaḥ karoti saḥ / manye cādyaiva suvyaktaṃ paralokaṃ gamiṣyati // 4.15.41
sā hatā sūtaputreṇa rājaputrī samajvalat / vadhaṃ kṛṣṇā parīpsantī senāvāhasya bhāminī // 4.16.1
jagāmāvāsam evātha tadā sā drupadātmajā // 4.16.1.2
kṛtvā śaucaṃ yathānyāyaṃ kṛṣṇā vai tanumadhyamā / gātrāṇi vāsasī caiva prakṣālya salilena sā // 4.16.2
cintayām āsa rudatī tasya duḥkhasya nirṇayam / kiṃ karomi kva gacchāmi kathaṃ kāryaṃ bhaven mama // 4.16.3
ity evaṃ cintayitvā sā bhīmaṃ vai manasāgamat / nānyaḥ kartā ṛte bhīmān mamādya manasaḥ priyam // 4.16.4
tata utthāya rātrau sā vihāya śayanaṃ svakam / prādravan nātham icchantī kṛṣṇā nāthavatī satī // 4.16.5
duḥkhena mahatā yuktā mānasena manasvinī // 4.16.5.2
sā vai mahānase prāpya bhīmasenaṃ śucismitā / sarvaśveteva māheyī vane jātā trihāyanī // 4.16.6
upātiṣṭhata pāñcālī vāśiteva mahāgajam // 4.16.6.2
sā lateva mahāśālaṃ phullaṃ gomatitīrajam / bāhubhyāṃ parirabhyainaṃ prābodhayad aninditā // 4.16.7
siṃhaṃ suptaṃ vane durge mṛgarājavadhūr iva // 4.16.7.2
vīṇeva madhurābhāṣā gāndhāraṃ sādhu mūrcchitā / abhyabhāṣata pāñcālī bhīmasenam aninditā // 4.16.8
uttiṣṭhottiṣṭha kiṃ śeṣe bhīmasena yathā mṛtaḥ / nāmṛtasya hi pāpīyān bhāryām ālabhya jīvati // 4.16.9
tasmiñ jīvati pāpiṣṭhe senāvāhe mama dviṣi / tat karma kṛtavaty adya kathaṃ nidrāṃ niṣevase // 4.16.10
sa saṃprahāya śayanaṃ rājaputryā prabodhitaḥ / upātiṣṭhata meghābhaḥ paryaṅke sopasaṃgrahe // 4.16.11
athābravīd rājaputrīṃ kauravyo mahiṣīṃ priyām / kenāsy arthena saṃprāptā tvariteva mamāntikam // 4.16.12
na te prakṛtimān varṇaḥ kṛśā pāṇḍuś ca lakṣyase / ācakṣva pariśeṣeṇa sarvaṃ vidyām ahaṃ yathā // 4.16.13
sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam / yathāvat sarvam ācakṣva śrutvā jñāsyāmi yat param // 4.16.14
aham eva hi te kṛṣṇe viśvāsyaḥ sarvakarmasu / aham āpatsu cāpi tvāṃ mokṣayāmi punaḥ punaḥ // 4.16.15
śīghram uktvā yathākāmaṃ yat te kāryaṃ vivakṣitam / gaccha vai śayanāyaiva purā nānyo 'vabudhyate // 4.16.16
aśocyaṃ nu kutas tasyā yasyā bhartā yudhiṣṭhiraḥ / jānan sarvāṇi duḥkhāni kiṃ māṃ tvaṃ paripṛcchasi // 4.17.1
yan māṃ dāsīpravādena prātikāmī tadānayat / sabhāyāṃ pārṣado madhye tan māṃ dahati bhārata // 4.17.2
pārthivasya sutā nāma kā nu jīveta mādṛśī / anubhūya bhṛśaṃ duḥkham anyatra draupadīṃ prabho // 4.17.3
vanavāsagatāyāś ca saindhavena durātmanā / parāmarśaṃ dvitīyaṃ ca soḍhum utsahate nu kā // 4.17.4
matsyarājñaḥ samakṣaṃ ca tasya dhūrtasya paśyataḥ / kīcakena padā spṛṣṭā kā nu jīveta mādṛśī // 4.17.5
evaṃ bahuvidhaiḥ kleśaiḥ kliśyamānāṃ ca bhārata / na māṃ jānāsi kaunteya kiṃ phalaṃ jīvitena me // 4.17.6
yo 'yaṃ rājño virāṭasya kīcako nāma bhārata / senānīḥ puruṣavyāghra syālaḥ paramadurmatiḥ // 4.17.7
sa māṃ sairandhriveṣeṇa vasantīṃ rājaveśmani / nityam evāha duṣṭātmā bhāryā mama bhaveti vai // 4.17.8
tenopamantryamāṇāyā vadhārheṇa sapatnahan / kāleneva phalaṃ pakvaṃ hṛdayaṃ me vidīryate // 4.17.9
bhrātaraṃ ca vigarhasva jyeṣṭhaṃ durdyūtadevinam / yasyāsmi karmaṇā prāptā duḥkham etad anantakam // 4.17.10
ko hi rājyaṃ parityajya sarvasvaṃ cātmanā saha / pravrajyāyaiva dīvyeta vinā durdyūtadevinam // 4.17.11
yadi niṣkasahasreṇa yac cānyat sāravad dhanam / sāyaṃprātar adeviṣyad api saṃvatsarān bahūn // 4.17.12
rukmaṃ hiraṇyaṃ vāsāṃsi yānaṃ yugyam ajāvikam / aśvāśvatarasaṃghāṃś ca na jātu kṣayam āvahet // 4.17.13
so 'yaṃ dyūtapravādena śriyā pratyavaropitaḥ / tūṣṇīm āste yathā mūḍhaḥ svāni karmāṇi cintayan // 4.17.14
daśa nāgasahasrāṇi padmināṃ hemamālinām / yaṃ yāntam anuyāntīha so 'yaṃ dyūtena jīvati // 4.17.15
tathā śatasahasrāṇi nṛṇām amitatejasām / upāsate mahārājam indraprasthe yudhiṣṭhiram // 4.17.16
śataṃ dāsīsahasrāṇi yasya nityaṃ mahānase / pātrīhastaṃ divārātram atithīn bhojayanty uta // 4.17.17
eṣa niṣkasahasrāṇi pradāya dadatāṃ varaḥ / dyūtajena hy anarthena mahatā samupāvṛtaḥ // 4.17.18
enaṃ hi svarasaṃpannā bahavaḥ sūtamāgadhāḥ / sāyaṃprātar upātiṣṭhan sumṛṣṭamaṇikuṇḍalāḥ // 4.17.19
sahasram ṛṣayo yasya nityam āsan sabhāsadaḥ / tapaḥśrutopasaṃpannāḥ sarvakāmair upasthitāḥ // 4.17.20
andhān vṛddhāṃs tathānāthān sarvān rāṣṭreṣu durgatān / bibharty avimanā nityam ānṛśaṃsyād yudhiṣṭhiraḥ // 4.17.21
sa eṣa nirayaṃ prāpto matsyasya paricārakaḥ / sabhāyāṃ devitā rājñaḥ kaṅko brūte yudhiṣṭhiraḥ // 4.17.22
indraprasthe nivasataḥ samaye yasya pārthivāḥ / āsan balibhṛtaḥ sarve so 'dyānyair bhṛtim icchati // 4.17.23
pārthivāḥ pṛthivīpālā yasyāsan vaśavartinaḥ / sa vaśe vivaśo rājā pareṣām adya vartate // 4.17.24
pratāpya pṛthivīṃ sarvāṃ raśmivān iva tejasā / so 'yaṃ rājño virāṭasya sabhāstāro yudhiṣṭhiraḥ // 4.17.25
yam upāsanta rājānaḥ sabhāyām ṛṣibhiḥ saha / tam upāsīnam adyānyaṃ paśya pāṇḍava pāṇḍavam // 4.17.26
atadarhaṃ mahāprājñaṃ jīvitārthe 'bhisaṃśritam / dṛṣṭvā kasya na duḥkhaṃ syād dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram // 4.17.27
upāste sma sabhāyāṃ yaṃ kṛtsnā vīra vasuṃdharā / tam upāsīnam adyānyaṃ paśya bhārata bhāratam // 4.17.28
evaṃ bahuvidhair duḥkhaiḥ pīḍyamānām anāthavat / śokasāgaramadhyasthāṃ kiṃ māṃ bhīma na paśyasi // 4.17.29
idaṃ tu me mahad duḥkhaṃ yat pravakṣyāmi bhārata / na me 'bhyasūyā kartavyā duḥkhād etad bravīmy aham // 4.18.1
śārdūlair mahiṣaiḥ siṃhair āgāre yudhyase yadā / kaikeyyāḥ prekṣamāṇāyās tadā me kaśmalo bhavet // 4.18.2
prekṣāsamutthitā cāpi kaikeyī tāḥ striyo vadet / prekṣya mām anavadyāṅgī kaśmalopahatām iva // 4.18.3
snehāt saṃvāsajān manye sūdam eṣā śucismitā / yodhyamānaṃ mahāvīryair imaṃ samanuśocati // 4.18.4
kalyāṇarūpā sairandhrī ballavaś cātisundaraḥ / strīṇāṃ ca cittaṃ durjñeyaṃ yuktarūpau ca me matau // 4.18.5
sairandhrī priyasaṃvāsān nityaṃ karuṇavedinī / asmin rājakule cemau tulyakālanivāsinau // 4.18.6
iti bruvāṇā vākyāni sā māṃ nityam avedayat / krudhyantīṃ māṃ ca saṃprekṣya samaśaṅkata māṃ tvayi // 4.18.7
tasyāṃ tathā bruvatyāṃ tu duḥkhaṃ māṃ mahad āviśat / śoke yaudhiṣṭhire magnā nāhaṃ jīvitum utsahe // 4.18.8
yaḥ sadevān manuṣyāṃś ca sarpāṃś caikaratho 'jayat / so 'yaṃ rājño virāṭasya kanyānāṃ nartako yuvā // 4.18.9
yo 'tarpayad ameyātmā khāṇḍave jātavedasam / so 'ntaḥpuragataḥ pārthaḥ kūpe 'gnir iva saṃvṛtaḥ // 4.18.10
yasmād bhayam amitrāṇāṃ sadaiva puruṣarṣabhāt / sa lokaparibhūtena veṣeṇāste dhanaṃjayaḥ // 4.18.11
yasya jyātalanirghoṣāt samakampanta śatravaḥ / striyo gītasvanaṃ tasya muditāḥ paryupāsate // 4.18.12
kirīṭaṃ sūryasaṃkāśaṃ yasya mūrdhani śobhate / veṇīvikṛtakeśāntaḥ so 'yam adya dhanaṃjayaḥ // 4.18.13
yasminn astrāṇi divyāni samastāni mahātmani / ādhāraḥ sarvavidyānāṃ sa dhārayati kuṇḍale // 4.18.14
yaṃ sma rājasahasrāṇi tejasāpratimāni vai / samare nātivartante velām iva mahārṇavaḥ // 4.18.15
so 'yaṃ rājño virāṭasya kanyānāṃ nartako yuvā / āste veṣapraticchannaḥ kanyānāṃ paricārakaḥ // 4.18.16
yasya sma rathaghoṣeṇa samakampata medinī / saparvatavanā bhīma sahasthāvarajaṅgamā // 4.18.17
yasmiñ jāte mahābhāge kuntyāḥ śoko vyanaśyata / sa śocayati mām adya bhīmasena tavānujaḥ // 4.18.18
bhūṣitaṃ tam alaṃkāraiḥ kuṇḍalaiḥ parihāṭakaiḥ / kambupāṇinam āyāntaṃ dṛṣṭvā sīdati me manaḥ // 4.18.19
taṃ veṇīkṛtakeśāntaṃ bhīmadhanvānam arjunam / kanyāparivṛtaṃ dṛṣṭvā bhīma sīdati me manaḥ // 4.18.20
yadā hy enaṃ parivṛtaṃ kanyābhir devarūpiṇam / prabhinnam iva mātaṅgaṃ parikīrṇaṃ kareṇubhiḥ // 4.18.21
matsyam arthapatiṃ pārthaṃ virāṭaṃ samupasthitam / paśyāmi tūryamadhyasthaṃ diśo naśyanti me tadā // 4.18.22
nūnam āryā na jānāti kṛcchraṃ prāptaṃ dhanaṃjayam / ajātaśatruṃ kauravyaṃ magnaṃ durdyūtadevinam // 4.18.23
tathā dṛṣṭvā yavīyāṃsaṃ sahadevaṃ yudhāṃ patim / goṣu goveṣam āyāntaṃ pāṇḍubhūtāsmi bhārata // 4.18.24
sahadevasya vṛttāni cintayantī punaḥ punaḥ / na vindāmi mahābāho sahadevasya duṣkṛtam // 4.18.25
yasminn evaṃvidhaṃ duḥkhaṃ prāpnuyāt satyavikramaḥ // 4.18.25.2
dūyāmi bharataśreṣṭha dṛṣṭvā te bhrātaraṃ priyam / goṣu govṛṣasaṃkāśaṃ matsyenābhiniveśitam // 4.18.26
saṃrabdhaṃ raktanepathyaṃ gopālānāṃ purogamam / virāṭam abhinandantam atha me bhavati jvaraḥ // 4.18.27
sahadevaṃ hi me vīraṃ nityam āryā praśaṃsati / mahābhijanasaṃpanno vṛttavāñ śīlavān iti // 4.18.28
hrīniṣedho madhuravāg dhārmikaś ca priyaś ca me / sa te 'raṇyeṣu boddhavyo yājñaseni kṣapāsv api // 4.18.29
taṃ dṛṣṭvā vyāpṛtaṃ goṣu vatsacarmakṣapāśayam / sahadevaṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ kiṃ nu jīvāmi pāṇḍava // 4.18.30
yas tribhir nityasaṃpanno rūpeṇāstreṇa medhayā / so 'śvabandho virāṭasya paśya kālasya paryayam // 4.18.31
abhyakīryanta vṛndāni dāmagranthim udīkṣatām / vinayantaṃ javenāśvān mahārājasya paśyataḥ // 4.18.32
apaśyam enaṃ śrīmantaṃ matsyaṃ bhrājiṣṇum uttamam / virāṭam upatiṣṭhantaṃ darśayantaṃ ca vājinaḥ // 4.18.33
kiṃ nu māṃ manyase pārtha sukhiteti paraṃtapa / evaṃ duḥkhaśatāviṣṭā yudhiṣṭhiranimittataḥ // 4.18.34
ataḥ prativiśiṣṭāni duḥkhāny anyāni bhārata / vartante mayi kaunteya vakṣyāmi śṛṇu tāny api // 4.18.35
yuṣmāsu dhriyamāṇeṣu duḥkhāni vividhāny uta / śoṣayanti śarīraṃ me kiṃ nu duḥkham ataḥ param // 4.18.36
ahaṃ sairandhriveṣeṇa carantī rājaveśmani / śaucadāsmi sudeṣṇāyā akṣadhūrtasya kāraṇāt // 4.19.1
vikriyāṃ paśya me tīvrāṃ rājaputryāḥ paraṃtapa / āse kālam upāsīnā sarvaṃ duḥkhaṃ kilārtavat // 4.19.2
anityā kila martyānām arthasiddhir jayājayau / iti kṛtvā pratīkṣāmi bhartṝṇām udayaṃ punaḥ // 4.19.3
ya eva hetur bhavati puruṣasya jayāvahaḥ / parājaye ca hetuḥ sa iti ca pratipālaye // 4.19.4
dattvā yācanti puruṣā hatvā vadhyanti cāpare / pātayitvā ca pātyante parair iti ca me śrutam // 4.19.5
na daivasyātibhāro 'sti na daivasyātivartanam / iti cāpy āgamaṃ bhūyo daivasya pratipālaye // 4.19.6
sthitaṃ pūrvaṃ jalaṃ yatra punas tatraiva tiṣṭhati / iti paryāyam icchantī pratīkṣāmy udayaṃ punaḥ // 4.19.7
daivena kila yasyārthaḥ sunīto 'pi vipadyate / daivasya cāgame yatnas tena kāryo vijānatā // 4.19.8
yat tu me vacanasyāsya kathitasya prayojanam / pṛccha māṃ duḥkhitāṃ tat tvam apṛṣṭā vā bravīmi te // 4.19.9
mahiṣī pāṇḍuputrāṇāṃ duhitā drupadasya ca / imām avasthāṃ saṃprāptā kā mad anyā jijīviṣet // 4.19.10
kurūn paribhavan sarvān pāñcālān api bhārata / pāṇḍaveyāṃś ca saṃprāpto mama kleśo hy ariṃdama // 4.19.11
bhrātṛbhiḥ śvaśuraiḥ putrair bahubhiḥ paravīrahan / evaṃ samuditā nārī kā nv anyā duḥkhitā bhavet // 4.19.12
nūnaṃ hi bālayā dhātur mayā vai vipriyaṃ kṛtam / yasya prasādād durnītaṃ prāptāsmi bharatarṣabha // 4.19.13
varṇāvakāśam api me paśya pāṇḍava yādṛśam / yādṛśo me na tatrāsīd duḥkhe paramake tadā // 4.19.14
tvam eva bhīma jānīṣe yan me pārtha sukhaṃ purā / sāhaṃ dāsatvam āpannā na śāntim avaśā labhe // 4.19.15
nādaivikam idaṃ manye yatra pārtho dhanaṃjayaḥ / bhīmadhanvā mahābāhur āste śānta ivānalaḥ // 4.19.16
aśakyā vedituṃ pārtha prāṇināṃ vai gatir naraiḥ / vinipātam imaṃ manye yuṣmākam avicintitam // 4.19.17
yasyā mama mukhaprekṣā yūyam indrasamāḥ sadā / sā prekṣe mukham anyāsām avarāṇāṃ varā satī // 4.19.18
paśya pāṇḍava me 'vasthāṃ yathā nārhāmi vai tathā / yuṣmāsu dhriyamāṇeṣu paśya kālasya paryayam // 4.19.19
yasyāḥ sāgaraparyantā pṛthivī vaśavartinī / āsīt sādya sudeṣṇāyā bhītāhaṃ vaśavartinī // 4.19.20
yasyāḥ puraḥsarā āsan pṛṣṭhataś cānugāminaḥ / sāham adya sudeṣṇāyāḥ puraḥ paścāc ca gāminī // 4.19.21
idaṃ tu duḥkhaṃ kaunteya mamāsahyaṃ nibodha tat // 4.19.21.2
yā na jātu svayaṃ piṃṣe gātrodvartanam ātmanaḥ / anyatra kuntyā bhadraṃ te sādya piṃṣāmi candanam // 4.19.22
paśya kaunteya pāṇī me naivaṃ yau bhavataḥ purā // 4.19.22.2
[04.19.23aity asya darśayām āsa kiṇabaddhau karāv ubhau / 
bibhemi kuntyā yā nāhaṃ yuṣmākaṃ vā kadā cana / sādyāgrato virāṭasya bhītā tiṣṭhāmi kiṃkarī // 4.19.24
kiṃ nu vakṣyati samrāṇ māṃ varṇakaḥ sukṛto na vā / nānyapiṣṭaṃ hi matsyasya candanaṃ kila rocate // 4.19.25
sā kīrtayantī duḥkhāni bhīmasenasya bhāminī / ruroda śanakaiḥ kṛṣṇā bhīmasenam udīkṣatī // 4.19.26
sā bāṣpakalayā vācā niḥśvasantī punaḥ punaḥ / hṛdayaṃ bhīmasenasya ghaṭṭayantīdam abravīt // 4.19.27
nālpaṃ kṛtaṃ mayā bhīma devānāṃ kilbiṣaṃ purā / abhāgyā yat tu jīvāmi martavye sati pāṇḍava // 4.19.28
tatas tasyāḥ karau śūnau kiṇabaddhau vṛkodaraḥ / mukham ānīya vepantyā ruroda paravīrahā // 4.19.29
tau gṛhītvā ca kaunteyo bāṣpam utsṛjya vīryavān / tataḥ paramaduḥkhārta idaṃ vacanam abravīt // 4.19.30
dhig astu me bāhubalaṃ gāṇḍīvaṃ phalgunasya ca / yat te raktau purā bhūtvā pāṇī kṛtakiṇāv ubhau // 4.20.1
sabhāyāṃ sma virāṭasya karomi kadanaṃ mahat / tatra māṃ dharmarājas tu kaṭākṣeṇa nyavārayat // 4.20.2
tad ahaṃ tasya vijñāya sthita evāsmi bhāmini // 4.20.2.2
yac ca rāṣṭrāt pracyavanaṃ kurūṇām avadhaś ca yaḥ / suyodhanasya karṇasya śakuneḥ saubalasya ca // 4.20.3
duḥśāsanasya pāpasya yan mayā na hṛtaṃ śiraḥ / tan me dahati kalyāṇi hṛdi śalyam ivārpitam // 4.20.4
mā dharmaṃ jahi suśroṇi krodhaṃ jahi mahāmate // 4.20.4.2
imaṃ ca samupālambhaṃ tvatto rājā yudhiṣṭhiraḥ / śṛṇuyād yadi kalyāṇi kṛtsnaṃ jahyāt sa jīvitam // 4.20.5
dhanaṃjayo vā suśroṇi yamau vā tanumadhyame / lokāntaragateṣv eṣu nāhaṃ śakṣyāmi jīvitum // 4.20.6
sukanyā nāma śāryātī bhārgavaṃ cyavanaṃ vane / valmīkabhūtaṃ śāmyantam anvapadyata bhāminī // 4.20.7
nāḍāyanī cendrasenā rūpeṇa yadi te śrutā / patim anvacarad vṛddhaṃ purā varṣasahasriṇam // 4.20.8
duhitā janakasyāpi vaidehī yadi te śrutā / patim anvacarat sītā mahāraṇyanivāsinam // 4.20.9
rakṣasā nigrahaṃ prāpya rāmasya mahiṣī priyā / kliśyamānāpi suśroṇī rāmam evānvapadyata // 4.20.10
lopāmudrā tathā bhīru vayorūpasamanvitā / agastyam anvayād dhitvā kāmān sarvān amānuṣān // 4.20.11
yathaitāḥ kīrtitā nāryo rūpavatyaḥ pativratāḥ / tathā tvam api kalyāṇi sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ // 4.20.12
mādīrghaṃ kṣama kālaṃ tvaṃ māsam adhyardhasaṃmitam / pūrṇe trayodaśe varṣe rājño rājñī bhaviṣyasi // 4.20.13
ārtayaitan mayā bhīma kṛtaṃ bāṣpavimokṣaṇam / apārayantyā duḥkhāni na rājānam upālabhe // 4.20.14
vimuktena vyatītena bhīmasena mahābala / pratyupasthitakālasya kāryasyānantaro bhava // 4.20.15
mameha bhīma kaikeyī rūpābhibhavaśaṅkayā / nityam udvijate rājā kathaṃ neyād imām iti // 4.20.16
tasyā viditvā taṃ bhāvaṃ svayaṃ cānṛtadarśanaḥ / kīcako 'yaṃ suduṣṭātmā sadā prārthayate hi mām // 4.20.17
tam ahaṃ kupitā bhīma punaḥ kopaṃ niyamya ca / abruvaṃ kāmasaṃmūḍham ātmānaṃ rakṣa kīcaka // 4.20.18
gandharvāṇām ahaṃ bhāryā pañcānāṃ mahiṣī priyā / te tvāṃ nihanyur durdharṣāḥ śūrāḥ sāhasakāriṇaḥ // 4.20.19
evam uktaḥ sa duṣṭātmā kīcakaḥ pratyuvāca ha / nāhaṃ bibhemi sairandhri gandharvāṇāṃ śucismite // 4.20.20
śataṃ sahasram api vā gandharvāṇām ahaṃ raṇe / samāgataṃ haniṣyāmi tvaṃ bhīru kuru me kṣaṇam // 4.20.21
ity ukte cābruvaṃ sūtaṃ kāmāturam ahaṃ punaḥ / na tvaṃ pratibalas teṣāṃ gandharvāṇāṃ yaśasvinām // 4.20.22
dharme sthitāsmi satataṃ kulaśīlasamanvitā / necchāmi kaṃ cid vadhyantaṃ tena jīvasi kīcaka // 4.20.23
evam uktaḥ sa duṣṭātmā prahasya svanavat tadā / na tiṣṭhati sma sanmārge na ca dharmaṃ bubhūṣati // 4.20.24
pāpātmā pāpabhāvaś ca kāmarāgavaśānugaḥ / avinītaś ca duṣṭātmā pratyākhyātaḥ punaḥ punaḥ // 4.20.25
darśane darśane hanyāt tathā jahyāṃ ca jīvitam // 4.20.25.2
tad dharme yatamānānāṃ mahān dharmo naśiṣyati / samayaṃ rakṣamāṇānāṃ bhāryā vo na bhaviṣyati // 4.20.26
bhāryāyāṃ rakṣyamāṇāyāṃ prajā bhavati rakṣitā / prajāyāṃ rakṣyamāṇāyām ātmā bhavati rakṣitaḥ // 4.20.27
vadatāṃ varṇadharmāṃś ca brāhmaṇānāṃ hi me śrutam / kṣatriyasya sadā dharmo nānyaḥ śatrunibarhaṇāt // 4.20.28
paśyato dharmarājasya kīcako māṃ padāvadhīt / tava caiva samakṣaṃ vai bhīmasena mahābala // 4.20.29
tvayā hy ahaṃ paritrātā tasmād ghorāj jaṭāsurāt / jayadrathaṃ tathaiva tvam ajaiṣīr bhrātṛbhiḥ saha // 4.20.30
jahīmam api pāpaṃ tvaṃ yo 'yaṃ mām avamanyate / kīcako rājavāllabhyāc chokakṛn mama bhārata // 4.20.31
tam evaṃ kāmasaṃmattaṃ bhindhi kumbham ivāśmani / yo nimittam anarthānāṃ bahūnāṃ mama bhārata // 4.20.32
taṃ cej jīvantam ādityaḥ prātar abhyudayiṣyati / viṣam āloḍya pāsyāmi mā kīcakavaśaṃ gamam // 4.20.33
śreyo hi maraṇaṃ mahyaṃ bhīmasena tavāgrataḥ // 4.20.33.2
ity uktvā prārudat kṛṣṇā bhīmasyoraḥ samāśritā / bhīmaś ca tāṃ pariṣvajya mahat sāntvaṃ prayujya ca // 4.20.34
kīcakaṃ manasāgacchat sṛkkiṇī parisaṃlihan // 4.20.34.2
tathā bhadre kariṣyāmi yathā tvaṃ bhīru bhāṣase / adya taṃ sūdayiṣyāmi kīcakaṃ sahabāndhavam // 4.21.1
asyāḥ pradoṣe śarvaryāḥ kuruṣvānena saṃgamam / duḥkhaṃ śokaṃ ca nirdhūya yājñaseni śucismite // 4.21.2
yaiṣā nartanaśālā vai matsyarājena kāritā / divātra kanyā nṛtyanti rātrau yānti yathāgṛham // 4.21.3
tatrāsti śayanaṃ bhīru dṛḍhāṅgaṃ supratiṣṭhitam / tatrāsya darśayiṣyāmi pūrvapretān pitāmahān // 4.21.4
yathā ca tvāṃ na paśyeyuḥ kurvāṇāṃ tena saṃvidam / kuryās tathā tvaṃ kalyāṇi yathā saṃnihito bhavet // 4.21.5
tathā tau kathayitvā tu bāṣpam utsṛjya duḥkhitau / rātriśeṣaṃ tad atyugraṃ dhārayām āsatur hṛdā // 4.21.6
tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāṃ prātar utthāya kīcakaḥ / gatvā rājakulāyaiva draupadīm idam abravīt // 4.21.7
sabhāyāṃ paśyato rājñaḥ pātayitvā padāhanam / na caivālabhathās trāṇam abhipannā balīyasā // 4.21.8
pravādena hi matsyānāṃ rājā nāmnāyam ucyate / aham eva hi matsyānāṃ rājā vai vāhinīpatiḥ // 4.21.9
sā sukhaṃ pratipadyasva dāso bhīru bhavāmi te / ahnāya tava suśroṇi śataṃ niṣkān dadāmy aham // 4.21.10
dāsīśataṃ ca te dadyāṃ dāsānām api cāparam / rathaṃ cāśvatarīyuktam astu nau bhīru saṃgamaḥ // 4.21.11
ekaṃ me samayaṃ tv adya pratipadyasva kīcaka / na tvāṃ sakhā vā bhrātā vā jānīyāt saṃgataṃ mayā // 4.21.12
avabodhād dhi bhītāsmi gandharvāṇāṃ yaśasvinām / evaṃ me pratijānīhi tato 'haṃ vaśagā tava // 4.21.13
evam etat kariṣyāmi yathā suśroṇi bhāṣase / eko bhadre gamiṣyāmi śūnyam āvasathaṃ tava // 4.21.14
samāgamārthaṃ rambhoru tvayā madanamohitaḥ / yathā tvāṃ nāvabhotsyanti gandharvāḥ sūryavarcasaḥ // 4.21.15
yad idaṃ nartanāgāraṃ matsyarājena kāritam / divātra kanyā nṛtyanti rātrau yānti yathāgṛham // 4.21.16
tamisre tatra gacchethā gandharvās tan na jānate / tatra doṣaḥ parihṛto bhaviṣyati na saṃśayaḥ // 4.21.17
tam arthaṃ pratijalpantyāḥ kṛṣṇāyāḥ kīcakena ha / divasārdhaṃ samabhavan māsenaiva samaṃ nṛpa // 4.21.18
kīcako 'tha gṛhaṃ gatvā bhṛśaṃ harṣapariplutaḥ / sairandhrīrūpiṇaṃ mūḍho mṛtyuṃ taṃ nāvabuddhavān // 4.21.19
gandhābharaṇamālyeṣu vyāsaktaḥ sa viśeṣataḥ / alaṃcakāra so ''tmānaṃ satvaraḥ kāmamohitaḥ // 4.21.20
tasya tat kurvataḥ karma kālo dīrgha ivābhavat / anucintayataś cāpi tām evāyatalocanām // 4.21.21
āsīd abhyadhikā cāsya śrīḥ śriyaṃ pramumukṣataḥ / nirvāṇakāle dīpasya vartīm iva didhakṣataḥ // 4.21.22
kṛtasaṃpratyayas tatra kīcakaḥ kāmamohitaḥ / nājānād divasaṃ yāntaṃ cintayānaḥ samāgamam // 4.21.23
tatas tu draupadī gatvā tadā bhīmaṃ mahānase / upātiṣṭhata kalyāṇī kauravyaṃ patim antikāt // 4.21.24
tam uvāca sukeśāntā kīcakasya mayā kṛtaḥ / saṃgamo nartanāgāre yathāvocaḥ paraṃtapa // 4.21.25
śūnyaṃ sa nartanāgāram āgamiṣyati kīcakaḥ / eko niśi mahābāho kīcakaṃ taṃ niṣūdaya // 4.21.26
taṃ sūtaputraṃ kaunteya kīcakaṃ madadarpitam / gatvā tvaṃ nartanāgāraṃ nirjīvaṃ kuru pāṇḍava // 4.21.27
darpāc ca sūtaputro 'sau gandharvān avamanyate / taṃ tvaṃ praharatāṃ śreṣṭha naḍaṃ nāga ivoddhara // 4.21.28
aśru duḥkhābhibhūtāyā mama mārjasva bhārata / ātmanaś caiva bhadraṃ te kuru mānaṃ kulasya ca // 4.21.29
svāgataṃ te varārohe yan mā vedayase priyam / na hy asya kaṃ cid icchāmi sahāyaṃ varavarṇini // 4.21.30
yā me prītis tvayākhyātā kīcakasya samāgame / hatvā hiḍimbaṃ sā prītir mamāsīd varavarṇini // 4.21.31
satyaṃ bhrātṝṃś ca dharmaṃ ca puraskṛtya bravīmi te / kīcakaṃ nihaniṣyāmi vṛtraṃ devapatir yathā // 4.21.32
taṃ gahvare prakāśe vā pothayiṣyāmi kīcakam / atha ced avabhotsyanti haṃsye matsyān api dhruvam // 4.21.33
tato duryodhanaṃ hatvā pratipatsye vasuṃdharām / kāmaṃ matsyam upāstāṃ hi kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 4.21.34
yathā na saṃtyajethās tvaṃ satyaṃ vai matkṛte vibho / nigūḍhas tvaṃ tathā vīra kīcakaṃ vinipātaya // 4.21.35
evam etat kariṣyāmi yathā tvaṃ bhīru bhāṣase / adṛśyamānas tasyādya tamasvinyām anindite // 4.21.36
nāgo bilvam ivākramya pothayiṣyāmy ahaṃ śiraḥ / alabhyām icchatas tasya kīcakasya durātmanaḥ // 4.21.37
bhīmo 'tha prathamaṃ gatvā rātrau channa upāviśat / mṛgaṃ harir ivādṛśyaḥ pratyākāṅkṣat sa kīcakam // 4.21.38
kīcakaś cāpy alaṃkṛtya yathākāmam upāvrajat / tāṃ velāṃ nartanāgāre pāñcālīsaṃgamāśayā // 4.21.39
manyamānaḥ sa saṃketam āgāraṃ prāviśac ca tam / praviśya ca sa tad veśma tamasā saṃvṛtaṃ mahat // 4.21.40
pūrvāgataṃ tatas tatra bhīmam apratimaujasam / ekāntam āsthitaṃ cainam āsasāda sudurmatiḥ // 4.21.41
śayānaṃ śayane tatra mṛtyuṃ sūtaḥ parāmṛśat / jājvalyamānaṃ kopena kṛṣṇādharṣaṇajena ha // 4.21.42
upasaṃgamya caivainaṃ kīcakaḥ kāmamohitaḥ / harṣonmathitacittātmā smayamāno 'bhyabhāṣata // 4.21.43
prāpitaṃ te mayā vittaṃ bahurūpam anantakam / tat sarvaṃ tvāṃ samuddiśya sahasā samupāgataḥ // 4.21.44
nākasmān māṃ praśaṃsanti sadā gṛhagatāḥ striyaḥ / suvāsā darśanīyaś ca nānyo 'sti tvādṛśaḥ pumān // 4.21.45
diṣṭyā tvaṃ darśanīyo 'si diṣṭyātmānaṃ praśaṃsasi / īdṛśas tu tvayā sparśaḥ spṛṣṭapūrvo na karhi cit // 4.21.46
ity uktvā taṃ mahābāhur bhīmo bhīmaparākramaḥ / samutpatya ca kaunteyaḥ prahasya ca narādhamam // 4.21.47
bhīmo jagrāha keśeṣu mālyavatsu sugandhiṣu // 4.21.47.2
sa keśeṣu parāmṛṣṭo balena balināṃ varaḥ / ākṣipya keśān vegena bāhvor jagrāha pāṇḍavam // 4.21.48
bāhuyuddhaṃ tayor āsīt kruddhayor narasiṃhayoḥ / vasante vāśitāhetor balavadgajayor iva // 4.21.49
īṣad āgalitaṃ cāpi krodhāc calapadaṃ sthitam / kīcako balavān bhīmaṃ jānubhyām ākṣipad bhuvi // 4.21.50
pātito bhuvi bhīmas tu kīcakena balīyasā / utpapātātha vegena daṇḍāhata ivoragaḥ // 4.21.51
spardhayā ca balonmattau tāv ubhau sūtapāṇḍavau / niśīthe paryakarṣetāṃ balinau niśi nirjane // 4.21.52
tatas tad bhavanaśreṣṭhaṃ prākampata muhur muhuḥ / balavac cāpi saṃkruddhāv anyonyaṃ tāv agarjatām // 4.21.53
talābhyāṃ tu sa bhīmena vakṣasy abhihato balī / kīcako roṣasaṃtaptaḥ padān na calitaḥ padam // 4.21.54
muhūrtaṃ tu sa taṃ vegaṃ sahitvā bhuvi duḥsaham / balād ahīyata tadā sūto bhīmabalārditaḥ // 4.21.55
taṃ hīyamānaṃ vijñāya bhīmaseno mahābalaḥ / vakṣasy ānīya vegena mamanthainaṃ vicetasam // 4.21.56
krodhāviṣṭo viniḥśvasya punaś cainaṃ vṛkodaraḥ / jagrāha jayatāṃ śreṣṭhaḥ keśeṣv eva tadā bhṛśam // 4.21.57
gṛhītvā kīcakaṃ bhīmo virurāva mahābalaḥ / śārdūlaḥ piśitākāṅkṣī gṛhītveva mahāmṛgam // 4.21.58
tasya pādau ca pāṇī ca śiro grīvāṃ ca sarvaśaḥ / kāye praveśayām āsa paśor iva pinākadhṛk // 4.21.59
taṃ saṃmathitasarvāṅgaṃ māṃsapiṇḍopamaṃ kṛtam / kṛṣṇāyai darśayām āsa bhīmaseno mahābalaḥ // 4.21.60
uvāca ca mahātejā draupadīṃ pāṇḍunandanaḥ / paśyainam ehi pāñcāli kāmuko 'yaṃ yathā kṛtaḥ // 4.21.61
tathā sa kīcakaṃ hatvā gatvā roṣasya vai śamam / āmantrya draupadīṃ kṛṣṇāṃ kṣipram āyān mahānasam // 4.21.62
kīcakaṃ ghātayitvā tu draupadī yoṣitāṃ varā / prahṛṣṭā gatasaṃtāpā sabhāpālān uvāca ha // 4.21.63
kīcako 'yaṃ hataḥ śete gandharvaiḥ patibhir mama / parastrīkāmasaṃmattaḥ samāgacchata paśyata // 4.21.64
tac chrutvā bhāṣitaṃ tasyā nartanāgārarakṣiṇaḥ / sahasaiva samājagmur ādāyolkāḥ sahasraśaḥ // 4.21.65
tato gatvātha tad veśma kīcakaṃ vinipātitam / gatāsuṃ dadṛśur bhūmau rudhireṇa samukṣitam // 4.21.66
kvāsya grīvā kva caraṇau kva pāṇī kva śiras tathā / iti sma taṃ parīkṣante gandharveṇa hataṃ tadā // 4.21.67
tasmin kāle samāgamya sarve tatrāsya bāndhavāḥ / ruruduḥ kīcakaṃ dṛṣṭvā parivārya samantataḥ // 4.22.1
sarve saṃhṛṣṭaromāṇaḥ saṃtrastāḥ prekṣya kīcakam / tathā sarvāṅgasaṃbhugnaṃ kūrmaṃ sthala ivoddhṛtam // 4.22.2
pothitaṃ bhīmasenena tam indreṇeva dānavam / saṃskārayitum icchanto bahir netuṃ pracakramuḥ // 4.22.3
dadṛśus te tataḥ kṛṣṇāṃ sūtaputrāḥ samāgatāḥ / adūrād anavadyāṅgīṃ stambham āliṅgya tiṣṭhatīm // 4.22.4
samaveteṣu sūteṣu tān uvācopakīcakaḥ / hanyatāṃ śīghram asatī yatkṛte kīcako hataḥ // 4.22.5
atha vā neha hantavyā dahyatāṃ kāminā saha / mṛtasyāpi priyaṃ kāryaṃ sūtaputrasya sarvathā // 4.22.6
tato virāṭam ūcus te kīcako 'syāḥ kṛte hataḥ / sahādyānena dahyeta tadanujñātum arhasi // 4.22.7
parākramaṃ tu sūtānāṃ matvā rājānvamodata / sairandhryāḥ sūtaputreṇa saha dāhaṃ viśāṃ pate // 4.22.8
tāṃ samāsādya vitrastāṃ kṛṣṇāṃ kamalalocanām / momuhyamānāṃ te tatra jagṛhuḥ kīcakā bhṛśam // 4.22.9
tatas tu tāṃ samāropya nibadhya ca sumadhyamām / jagmur udyamya te sarve śmaśānam abhitas tadā // 4.22.10
hriyamāṇā tu sā rājan sūtaputrair aninditā / prākrośan nātham icchantī kṛṣṇā nāthavatī satī // 4.22.11
jayo jayanto vijayo jayatseno jayadbalaḥ / te me vācaṃ vijānantu sūtaputrā nayanti mām // 4.22.12
yeṣāṃ jyātalanirghoṣo visphūrjitam ivāśaneḥ / vyaśrūyata mahāyuddhe bhīmaghoṣas tarasvinām // 4.22.13
rathaghoṣaś ca balavān gandharvāṇāṃ yaśasvinām / te me vācaṃ vijānantu sūtaputrā nayanti mām // 4.22.14
tasyās tāḥ kṛpaṇā vācaḥ kṛṣṇāyāḥ paridevitāḥ / śrutvaivābhyapatad bhīmaḥ śayanād avicārayan // 4.22.15
ahaṃ śṛṇomi te vācaṃ tvayā sairandhri bhāṣitām / tasmāt te sūtaputrebhyo na bhayaṃ bhīru vidyate // 4.22.16
ity uktvā sa mahābāhur vijajṛmbhe jighāṃsayā / tataḥ sa vyāyataṃ kṛtvā veṣaṃ viparivartya ca // 4.22.17
advāreṇābhyavaskandya nirjagāma bahis tadā // 4.22.17.2
sa bhīmasenaḥ prākārād ārujya tarasā drumam / śmaśānābhimukhaḥ prāyād yatra te kīcakā gatāḥ // 4.22.18
sa taṃ vṛkṣaṃ daśavyāmaṃ saskandhaviṭapaṃ balī / pragṛhyābhyadravat sūtān daṇḍapāṇir ivāntakaḥ // 4.22.19
ūruvegena tasyātha nyagrodhāśvatthakiṃśukāḥ / bhūmau nipatitā vṛkṣāḥ saṃghaśas tatra śerate // 4.22.20
taṃ siṃham iva saṃkruddhaṃ dṛṣṭvā gandharvam āgatam / vitresuḥ sarvataḥ sūtā viṣādabhayakampitāḥ // 4.22.21
tam antakam ivāyāntaṃ gandharvaṃ prekṣya te tadā / didhakṣantas tadā jyeṣṭhaṃ bhrātaraṃ hy upakīcakāḥ // 4.22.22
parasparam athocus te viṣādabhayakampitāḥ // 4.22.22.2
gandharvo balavān eti kruddha udyamya pādapam / sairandhrī mucyatāṃ śīghraṃ mahan no bhayam āgatam // 4.22.23
te tu dṛṣṭvā tam āviddhaṃ bhīmasenena pādapam / vimucya draupadīṃ tatra prādravan nagaraṃ prati // 4.22.24
dravatas tāṃs tu saṃprekṣya sa vajrī dānavān iva / śataṃ pañcādhikaṃ bhīmaḥ prāhiṇod yamasādanam // 4.22.25
tata āśvāsayat kṛṣṇāṃ pravimucya viśāṃ pate / uvāca ca mahābāhuḥ pāñcālīṃ tatra draupadīm // 4.22.26
aśrupūrṇamukhīṃ dīnāṃ durdharṣaḥ sa vṛkodaraḥ // 4.22.26.2
evaṃ te bhīru vadhyante ye tvāṃ kliśyanty anāgasam / praihi tvaṃ nagaraṃ kṛṣṇe na bhayaṃ vidyate tava // 4.22.27
anyenāhaṃ gamiṣyāmi virāṭasya mahānasam // 4.22.27.2
pañcādhikaṃ śataṃ tac ca nihataṃ tatra bhārata / mahāvanam iva chinnaṃ śiśye vigalitadrumam // 4.22.28
evaṃ te nihatā rājañ śataṃ pañca ca kīcakāḥ / sa ca senāpatiḥ pūrvam ity etat sūtaṣaṭśatam // 4.22.29
tad dṛṣṭvā mahad āścaryaṃ narā nāryaś ca saṃgatāḥ / vismayaṃ paramaṃ gatvā nocuḥ kiṃ cana bhārata // 4.22.30
te dṛṣṭvā nihatān sūtān rājñe gatvā nyavedayan / gandharvair nihatā rājan sūtaputrāḥ paraḥśatāḥ // 4.23.1
yathā vajreṇa vai dīrṇaṃ parvatasya mahac chiraḥ / vinikīrṇaṃ pradṛśyeta tathā sūtā mahītale // 4.23.2
sairandhrī ca vimuktāsau punar āyāti te gṛham / sarvaṃ saṃśayitaṃ rājan nagaraṃ te bhaviṣyati // 4.23.3
tathārūpā hi sairandhrī gandharvāś ca mahābalāḥ / puṃsām iṣṭaś ca viṣayo maithunāya na saṃśayaḥ // 4.23.4
yathā sairandhriveṣeṇa na te rājann idaṃ puram / vināśam eti vai kṣipraṃ tathā nītir vidhīyatām // 4.23.5
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā virāṭo vāhinīpatiḥ / abravīt kriyatām eṣāṃ sūtānāṃ paramakriyā // 4.23.6
ekasminn eva te sarve susamiddhe hutāśane / dahyantāṃ kīcakāḥ śīghraṃ ratnair gandhaiś ca sarvaśaḥ // 4.23.7
sudeṣṇāṃ cābravīd rājā mahiṣīṃ jātasādhvasaḥ / sairandhrīm āgatāṃ brūyā mamaiva vacanād idam // 4.23.8
gaccha sairandhri bhadraṃ te yathākāmaṃ carābale / bibheti rājā suśroṇi gandharvebhyaḥ parābhavāt // 4.23.9
na hi tām utsahe vaktuṃ svayaṃ gandharvarakṣitām / striyas tv adoṣās tāṃ vaktum atas tvāṃ prabravīmy aham // 4.23.10
atha muktā bhayāt kṛṣṇā sūtaputrān nirasya ca / mokṣitā bhīmasenena jagāma nagaraṃ prati // 4.23.11
trāsiteva mṛgī bālā śārdūlena manasvinī / gātrāṇi vāsasī caiva prakṣālya salilena sā // 4.23.12
tāṃ dṛṣṭvā puruṣā rājan prādravanta diśo daśa / gandharvāṇāṃ bhayatrastāḥ ke cid dṛṣṭīr nyamīlayan // 4.23.13
tato mahānasadvāri bhīmasenam avasthitam / dadarśa rājan pāñcālī yathā mattaṃ mahādvipam // 4.23.14
taṃ vismayantī śanakaiḥ saṃjñābhir idam abravīt / gandharvarājāya namo yenāsmi parimocitā // 4.23.15
ye yasyā vicarantīha puruṣā vaśavartinaḥ / tasyās te vacanaṃ śrutvā anṛṇā vicaranty uta // 4.23.16
tataḥ sā nartanāgāre dhanaṃjayam apaśyata / rājñaḥ kanyā virāṭasya nartayānaṃ mahābhujam // 4.23.17
tatas tā nartanāgārād viniṣkramya sahārjunāḥ / kanyā dadṛśur āyāntīṃ kṛṣṇāṃ kliṣṭām anāgasam // 4.23.18
diṣṭyā sairandhri muktāsi diṣṭyāsi punarāgatā / diṣṭyā vinihatāḥ sūtā ye tvāṃ kliśyanty anāgasam // 4.23.19
kathaṃ sairandhri muktāsi kathaṃ pāpāś ca te hatāḥ / icchāmi vai tava śrotuṃ sarvam eva yathātatham // 4.23.20
bṛhannaḍe kiṃ nu tava sairandhryā kāryam adya vai / yā tvaṃ vasasi kalyāṇi sadā kanyāpure sukham // 4.23.21
na hi duḥkhaṃ samāpnoṣi sairandhrī yad upāśnute / tena māṃ duḥkhitām evaṃ pṛcchase prahasann iva // 4.23.22
bṛhannaḍāpi kalyāṇi duḥkham āpnoty anuttamam / tiryagyonigatā bāle na cainām avabudhyase // 4.23.23
tataḥ sahaiva kanyābhir draupadī rājaveśma tat / praviveśa sudeṣṇāyāḥ samīpam apalāyinī // 4.23.24
tām abravīd rājaputrī virāṭavacanād idam / sairandhri gamyatāṃ śīghraṃ yatra kāmayase gatim // 4.23.25
rājā bibheti bhadraṃ te gandharvebhyaḥ parābhavāt / tvaṃ cāpi taruṇī subhru rūpeṇāpratimā bhuvi // 4.23.26
trayodaśāhamātraṃ me rājā kṣamatu bhāmini / kṛtakṛtyā bhaviṣyanti gandharvās te na saṃśayaḥ // 4.23.27
tato māṃ te 'paneṣyanti kariṣyanti ca te priyam / dhruvaṃ ca śreyasā rājā yokṣyate saha bāndhavaiḥ // 4.23.28
kīcakasya tu ghātena sānujasya viśāṃ pate / atyāhitaṃ cintayitvā vyasmayanta pṛthagjanāḥ // 4.24.1
tasmin pure janapade saṃjalpo 'bhūc ca sarvaśaḥ / śauryād dhi vallabho rājño mahāsattvaś ca kīcakaḥ // 4.24.2
āsīt prahartā ca nṛṇāṃ dārāmarśī ca durmatiḥ / sa hataḥ khalu pāpātmā gandharvair duṣṭapūruṣaḥ // 4.24.3
ity ajalpan mahārāja parānīkaviśātanam / deśe deśe manuṣyāś ca kīcakaṃ duṣpradharṣaṇam // 4.24.4
atha vai dhārtarāṣṭreṇa prayuktā ye bahiścarāḥ / mṛgayitvā bahūn grāmān rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca // 4.24.5
saṃvidhāya yathādiṣṭaṃ yathādeśapradarśanam / kṛtacintā nyavartanta te ca nāgapuraṃ prati // 4.24.6
tatra dṛṣṭvā tu rājānaṃ kauravyaṃ dhṛtarāṣṭrajam / droṇakarṇakṛpaiḥ sārdhaṃ bhīṣmeṇa ca mahātmanā // 4.24.7
saṃgataṃ bhrātṛbhiś cāpi trigartaiś ca mahārathaiḥ / duryodhanaṃ sabhāmadhye āsīnam idam abruvan // 4.24.8
kṛto 'smābhiḥ paro yatnas teṣām anveṣaṇe sadā / pāṇḍavānāṃ manuṣyendra tasmin mahati kānane // 4.24.9
nirjane mṛgasaṃkīrṇe nānādrumalatāvṛte / latāpratānabahule nānāgulmasamāvṛte // 4.24.10
na ca vidmo gatā yena pārthāḥ syur dṛḍhavikramāḥ / mārgamāṇāḥ padanyāsaṃ teṣu teṣu tathā tathā // 4.24.11
girikūṭeṣu tuṅgeṣu nānājanapadeṣu ca / janākīrṇeṣu deśeṣu kharvaṭeṣu pureṣu ca // 4.24.12
narendra bahuśo 'nviṣṭā naiva vidmaś ca pāṇḍavān / atyantabhāvaṃ naṣṭās te bhadraṃ tubhyaṃ nararṣabha // 4.24.13
vartmāny anviṣyamāṇās tu rathānāṃ rathasattama / kaṃ cit kālaṃ manuṣyendra sūtānām anugā vayam // 4.24.14
mṛgayitvā yathānyāyaṃ viditārthāḥ sma tattvataḥ / prāptā dvāravatīṃ sūtā ṛte pārthaiḥ paraṃtapa // 4.24.15
na tatra pāṇḍavā rājan nāpi kṛṣṇā pativratā / sarvathā vipranaṣṭās te namas te bharatarṣabha // 4.24.16
na hi vidmo gatiṃ teṣāṃ vāsaṃ vāpi mahātmanām / pāṇḍavānāṃ pravṛttiṃ vā vidmaḥ karmāpi vā kṛtam // 4.24.17
sa naḥ śādhi manuṣyendra ata ūrdhvaṃ viśāṃ pate // 4.24.17.2
anveṣaṇe pāṇḍavānāṃ bhūyaḥ kiṃ karavāmahe / imāṃ ca naḥ priyām īkṣa vācaṃ bhadravatīṃ śubhām // 4.24.18
yena trigartā nikṛtā balena mahatā nṛpa / sūtena rājño matsyasya kīcakena mahātmanā // 4.24.19
sa hataḥ patitaḥ śete gandharvair niśi bhārata / adṛśyamānair duṣṭātmā saha bhrātṛbhir acyuta // 4.24.20
priyam etad upaśrutya śatrūṇāṃ tu parābhavam / kṛtakṛtyaś ca kauravya vidhatsva yad anantaram // 4.24.21
tato duryodhano rājā śrutvā teṣāṃ vacas tadā / ciram antarmanā bhūtvā pratyuvāca sabhāsadaḥ // 4.25.1
suduḥkhā khalu kāryāṇāṃ gatir vijñātum antataḥ / tasmāt sarve udīkṣadhvaṃ kva nu syuḥ pāṇḍavā gatāḥ // 4.25.2
alpāvaśiṣṭaṃ kālasya gatabhūyiṣṭham antataḥ / teṣām ajñātacaryāyām asmin varṣe trayodaśe // 4.25.3
asya varṣasya śeṣaṃ ced vyatīyur iha pāṇḍavāḥ / nivṛttasamayās te hi satyavrataparāyaṇāḥ // 4.25.4
kṣaranta iva nāgendrāḥ sarva āśīviṣopamāḥ / duḥkhā bhaveyuḥ saṃrabdhāḥ kauravān prati te dhruvam // 4.25.5
arvāk kālasya vijñātāḥ kṛcchrarūpadharāḥ punaḥ / praviśeyur jitakrodhās tāvad eva punar vanam // 4.25.6
tasmāt kṣipraṃ bubhutsadhvaṃ yathā no 'tyantam avyayam / rājyaṃ nirdvandvam avyagraṃ niḥsapatnaṃ ciraṃ bhavet // 4.25.7
athābravīt tataḥ karṇaḥ kṣipraṃ gacchantu bhārata / anye dhūrtatarā dakṣā nibhṛtāḥ sādhukāriṇaḥ // 4.25.8
carantu deśān saṃvītāḥ sphītāñ janapadākulān / tatra goṣṭhīṣv athānyāsu siddhapravrajiteṣu ca // 4.25.9
paricāreṣu tīrtheṣu vividheṣv ākareṣu ca / vijñātavyā manuṣyais tais tarkayā suvinītayā // 4.25.10
vividhais tatparaiḥ samyak tajjñair nipuṇasaṃvṛtaiḥ / anveṣṭavyāś ca nipuṇaṃ pāṇḍavāś channavāsinaḥ // 4.25.11
nadīkuñjeṣu tīrtheṣu grāmeṣu nagareṣu ca / āśrameṣu ca ramyeṣu parvateṣu guhāsu ca // 4.25.12
athāgrajānantarajaḥ pāpabhāvānurāgiṇam / jyeṣṭhaṃ duḥśāsanas tatra bhrātā bhrātaram abravīt // 4.25.13
etac ca karṇo yat prāha sarvam īkṣāmahe tathā / yathoddiṣṭaṃ carāḥ sarve mṛgayantu tatas tataḥ // 4.25.14
ete cānye ca bhūyāṃso deśād deśaṃ yathāvidhi // 4.25.14.2
na tu teṣāṃ gatir vāsaḥ pravṛttiś copalabhyate / atyāhitaṃ vā gūḍhās te pāraṃ vormimato gatāḥ // 4.25.15
vyālair vāpi mahāraṇye bhakṣitāḥ śūramāninaḥ / atha vā viṣamaṃ prāpya vinaṣṭāḥ śāśvatīḥ samāḥ // 4.25.16
tasmān mānasam avyagraṃ kṛtvā tvaṃ kurunandana / kuru kāryaṃ yathotsāhaṃ manyase yan narādhipa // 4.25.17
athābravīn mahāvīryo droṇas tattvārthadarśivān / na tādṛśā vinaśyanti nāpi yānti parābhavam // 4.26.1
śūrāś ca kṛtavidyāś ca buddhimanto jitendriyāḥ / dharmajñāś ca kṛtajñāś ca dharmarājam anuvratāḥ // 4.26.2
nītidharmārthatattvajñaṃ pitṛvac ca samāhitam / dharme sthitaṃ satyadhṛtiṃ jyeṣṭhaṃ jyeṣṭhāpacāyinam // 4.26.3
anuvratā mahātmānaṃ bhrātaraṃ bhrātaro nṛpa / ajātaśatruṃ hrīmantaṃ taṃ ca bhrātṝn anuvratam // 4.26.4
teṣāṃ tathā vidheyānāṃ nibhṛtānāṃ mahātmanām / kimarthaṃ nītimān pārthaḥ śreyo naiṣāṃ kariṣyati // 4.26.5
tasmād yatnāt pratīkṣante kālasyodayam āgatam / na hi te nāśam ṛccheyur iti paśyāmy ahaṃ dhiyā // 4.26.6
sāṃprataṃ caiva yat kāryaṃ tac ca kṣipram akālikam / kriyatāṃ sādhu saṃcintya vāsaś caiṣāṃ pracintyatām // 4.26.7
yathāvat pāṇḍuputrāṇāṃ sarvārtheṣu dhṛtātmanām / durjñeyāḥ khalu śūrās te apāpās tapasā vṛtāḥ // 4.26.8
śuddhātmā guṇavān pārthaḥ satyavān nītimāñ śuciḥ / tejorāśir asaṃkhyeyo gṛhṇīyād api cakṣuṣī // 4.26.9
vijñāya kriyatāṃ tasmād bhūyaś ca mṛgayāmahe / brāhmaṇaiś cārakaiḥ siddhair ye cānye tadvido janāḥ // 4.26.10
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo bharatānāṃ pitāmahaḥ / śrutavān deśakālajñas tattvajñaḥ sarvadharmavit // 4.27.1
ācāryavākyoparame tad vākyam abhisaṃdadhat / hitārthaṃ sa uvācemāṃ bhāratīṃ bhāratān prati // 4.27.2
yudhiṣṭhire samāsaktāṃ dharmajñe dharmasaṃśritām / asatsu durlabhāṃ nityaṃ satāṃ cābhimatāṃ sadā // 4.27.3
bhīṣmaḥ samavadat tatra giraṃ sādhubhir arcitām // 4.27.3.2
yathaiṣa brāhmaṇaḥ prāha droṇaḥ sarvārthatattvavit / sarvalakṣaṇasaṃpannā nāśaṃ nārhanti pāṇḍavāḥ // 4.27.4
śrutavṛttopasaṃpannāḥ sādhuvratasamanvitāḥ / vṛddhānuśāsane magnāḥ satyavrataparāyaṇāḥ // 4.27.5
samayaṃ samayajñās te pālayantaḥ śucivratāḥ / nāvasīditum arhanti udvahantaḥ satāṃ dhuram // 4.27.6
dharmataś caiva guptās te svavīryeṇa ca pāṇḍavāḥ / na nāśam adhigaccheyur iti me dhīyate matiḥ // 4.27.7
tatra buddhiṃ praṇeṣyāmi pāṇḍavān prati bhārata / na tu nītiḥ sunītasya śakyate 'nveṣituṃ paraiḥ // 4.27.8
yat tu śakyam ihāsmābhis tān vai saṃcintya pāṇḍavān / buddhyā pravaktuṃ na drohāt pravakṣyāmi nibodha tat // 4.27.9
sā tv iyaṃ sādhu vaktavyā na tv anītiḥ kathaṃ cana / vṛddhānuśāsane tāta tiṣṭhataḥ satyaśīlinaḥ // 4.27.10
avaśyaṃ tv iha dhīreṇa satāṃ madhye vivakṣatā / yathāmati vivaktavyaṃ sarvaśo dharmalipsayā // 4.27.11
tatra nāhaṃ tathā manye yathāyam itaro janaḥ / pure janapade vāpi yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 4.27.12
nāsūyako na cāpīrṣur nātivādī na matsarī / bhaviṣyati janas tatra svaṃ svaṃ dharmam anuvrataḥ // 4.27.13
brahmaghoṣāś ca bhūyāṃsaḥ pūrṇāhutyas tathaiva ca / kratavaś ca bhaviṣyanti bhūyāṃso bhūridakṣiṇāḥ // 4.27.14
sadā ca tatra parjanyaḥ samyag varṣī na saṃśayaḥ / saṃpannasasyā ca mahī nirītīkā bhaviṣyati // 4.27.15
rasavanti ca dhānyāni guṇavanti phalāni ca / gandhavanti ca mālyāni śubhaśabdā ca bhāratī // 4.27.16
vāyuś ca sukhasaṃsparśo niṣpratīpaṃ ca darśanam / bhayaṃ nābhyāviśet tatra yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 4.27.17
gāvaś ca bahulās tatra na kṛśā na ca durduhāḥ / payāṃsi dadhisarpīṃṣi rasavanti hitāni ca // 4.27.18
guṇavanti ca pānāni bhojyāni rasavanti ca / tatra deśe bhaviṣyanti yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 4.27.19
rasāḥ sparśāś ca gandhāś ca śabdāś cāpi guṇānvitāḥ / dṛśyāni ca prasannāni yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 4.27.20
svaiḥ svair guṇaiḥ susaṃyuktās tasmin varṣe trayodaśe / deśe tasmin bhaviṣyanti tāta pāṇḍavasaṃyute // 4.27.21
saṃprītimāñ janas tatra saṃtuṣṭaḥ śucir avyayaḥ / devatātithipūjāsu sarvabhūtānurāgavān // 4.27.22
iṣṭadāno mahotsāhaḥ śaśvad dharmaparāyaṇaḥ / aśubhadviṭ śubhaprepsur nityayajñaḥ śubhavrataḥ // 4.27.23
bhaviṣyati janas tatra yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 4.27.23.2
tyaktavākyānṛtas tāta śubhakalyāṇamaṅgalaḥ / śubhārthepsuḥ śubhamatir yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 4.27.24
bhaviṣyati janas tatra nityaṃ ceṣṭapriyavrataḥ // 4.27.24.2
dharmātmā sa tadādṛśyaḥ so 'pi tāta dvijātibhiḥ / kiṃ punaḥ prākṛtaiḥ pārthaḥ śakyo vijñātum antataḥ // 4.27.25
yasmin satyaṃ dhṛtir dānaṃ parā śāntir dhruvā kṣamā / hrīḥ śrīḥ kīrtiḥ paraṃ teja ānṛśaṃsyam athārjavam // 4.27.26
tasmāt tatra nivāsaṃ tu channaṃ satreṇa dhīmataḥ / gatiṃ vā paramāṃ tasya notsahe vaktum anyathā // 4.27.27
evam etat tu saṃcintya yatkṛtaṃ manyase hitam / tat kṣipraṃ kuru kauravya yady evaṃ śraddadhāsi me // 4.27.28
tataḥ śāradvato vākyam ity uvāca kṛpas tadā / yuktaṃ prāptaṃ ca vṛddhena pāṇḍavān prati bhāṣitam // 4.28.1
dharmārthasahitaṃ ślakṣṇaṃ tattvataś ca sahetumat / tatrānurūpaṃ bhīṣmeṇa mamāpy atra giraṃ śṛṇu // 4.28.2
teṣāṃ caiva gatis tīrthair vāsaś caiṣāṃ pracintyatām / nītir vidhīyatāṃ cāpi sāṃprataṃ yā hitā bhavet // 4.28.3
nāvajñeyo ripus tāta prākṛto 'pi bubhūṣatā / kiṃ punaḥ pāṇḍavās tāta sarvāstrakuśalā raṇe // 4.28.4
tasmāt satraṃ praviṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu / gūḍhabhāveṣu channeṣu kāle codayam āgate // 4.28.5
svarāṣṭrapararāṣṭreṣu jñātavyaṃ balam ātmanaḥ / udaye pāṇḍavānāṃ ca prāpte kāle na saṃśayaḥ // 4.28.6
nivṛttasamayāḥ pārthā mahātmāno mahābalāḥ / mahotsāhā bhaviṣyanti pāṇḍavā hy atitejasaḥ // 4.28.7
tasmād balaṃ ca kośaṃ ca nītiś cāpi vidhīyatām / yathā kālodaye prāpte samyak taiḥ saṃdadhāmahe // 4.28.8
tāta manyāmi tat sarvaṃ budhyasva balam ātmanaḥ / niyataṃ sarvamitreṣu balavatsv abaleṣu ca // 4.28.9
uccāvacaṃ balaṃ jñātvā madhyasthaṃ cāpi bhārata / prahṛṣṭam aprahṛṣṭaṃ ca saṃdadhāma tathā paraiḥ // 4.28.10
sāmnā bhedena dānena daṇḍena balikarmaṇā / nyāyenānamya ca parān balāc cānamya durbalān // 4.28.11
sāntvayitvā ca mitrāṇi balaṃ cābhāṣyatāṃ sukham / sakośabalasaṃvṛddhaḥ samyak siddhim avāpsyasi // 4.28.12
yotsyase cāpi balibhir aribhiḥ pratyupasthitaiḥ / anyais tvaṃ pāṇḍavair vāpi hīnasvabalavāhanaiḥ // 4.28.13
evaṃ sarvaṃ viniścitya vyavasāyaṃ svadharmataḥ / yathākālaṃ manuṣyendra ciraṃ sukham avāpsyasi // 4.28.14
atha rājā trigartānāṃ suśarmā rathayūthapaḥ / prāptakālam idaṃ vākyam uvāca tvarito bhṛśam // 4.29.1
asakṛn nikṛtaḥ pūrvaṃ matsyaiḥ sālveyakaiḥ saha / sūtena caiva matsyasya kīcakena punaḥ punaḥ // 4.29.2
bādhito bandhubhiḥ sārdhaṃ balād balavatā vibho / sa karṇam abhyudīkṣyātha duryodhanam abhāṣata // 4.29.3
asakṛn matsyarājñā me rāṣṭraṃ bādhitam ojasā / praṇetā kīcakaś cāsya balavān abhavat purā // 4.29.4
krūro 'marṣī sa duṣṭātmā bhuvi prakhyātavikramaḥ / nihatas tatra gandharvaiḥ pāpakarmā nṛśaṃsavān // 4.29.5
tasmiṃś ca nihate rājan hīnadarpo nirāśrayaḥ / bhaviṣyati nirutsāho virāṭa iti me matiḥ // 4.29.6
tatra yātrā mama matā yadi te rocate 'nagha / kauravāṇāṃ ca sarveṣāṃ karṇasya ca mahātmanaḥ // 4.29.7
etat prāptam ahaṃ manye kāryam ātyayikaṃ hitam / rāṣṭraṃ tasyābhiyātv āśu bahudhānyasamākulam // 4.29.8
ādadāmo 'sya ratnāni vividhāni vasūni ca / grāmān rāṣṭrāṇi vā tasya hariṣyāmo vibhāgaśaḥ // 4.29.9
atha vā gosahasrāṇi bahūni ca śubhāni ca / vividhāni hariṣyāmaḥ pratipīḍya puraṃ balāt // 4.29.10
kauravaiḥ saha saṃgamya trigartaiś ca viśāṃ pate / gās tasyāpaharāmāśu saha sarvaiḥ susaṃhatāḥ // 4.29.11
saṃdhiṃ vā tena kṛtvā tu nibadhnīmo 'sya pauruṣam / hatvā cāsya camūṃ kṛtsnāṃ vaśam anvānayāmahe // 4.29.12
taṃ vaśe nyāyataḥ kṛtvā sukhaṃ vatsyāmahe vayam / bhavato balavṛddhiś ca bhaviṣyati na saṃśayaḥ // 4.29.13
tac chrutvā vacanaṃ tasya karṇo rājānam abravīt / sūktaṃ suśarmaṇā vākyaṃ prāptakālaṃ hitaṃ ca naḥ // 4.29.14
tasmāt kṣipraṃ viniryāmo yojayitvā varūthinīm / vibhajya cāpy anīkāni yathā vā manyase 'nagha // 4.29.15
prajñāvān kuruvṛddho 'yaṃ sarveṣāṃ naḥ pitāmahaḥ / ācāryaś ca tathā droṇaḥ kṛpaḥ śāradvatas tathā // 4.29.16
manyante te yathā sarve tathā yātrā vidhīyatām / saṃmantrya cāśu gacchāmaḥ sādhanārthaṃ mahīpateḥ // 4.29.17
kiṃ ca naḥ pāṇḍavaiḥ kāryaṃ hīnārthabalapauruṣaiḥ / atyarthaṃ vā pranaṣṭās te prāptā vāpi yamakṣayam // 4.29.18
yāmo rājann anudvignā virāṭaviṣayaṃ vayam / ādāsyāmo hi gās tasya vividhāni vasūni ca // 4.29.19
tato duryodhano rājā vākyam ādāya tasya tat / vaikartanasya karṇasya kṣipram ājñāpayat svayam // 4.29.20
śāsane nityasaṃyuktaṃ duḥśāsanam anantaram / saha vṛddhais tu saṃmantrya kṣipraṃ yojaya vāhinīm // 4.29.21
yathoddeśaṃ ca gacchāmaḥ sahitāḥ sarvakauravaiḥ / suśarmā tu yathoddiṣṭaṃ deśaṃ yātu mahārathaḥ // 4.29.22
trigartaiḥ sahito rājā samagrabalavāhanaḥ / prāg eva hi susaṃvīto matsyasya viṣayaṃ prati // 4.29.23
jaghanyato vayaṃ tatra yāsyāmo divasāntaram / viṣayaṃ matsyarājasya susamṛddhaṃ susaṃhatāḥ // 4.29.24
te yātvā sahasā tatra virāṭanagaraṃ prati / kṣipraṃ gopān samāsādya gṛhṇantu vipulaṃ dhanam // 4.29.25
gavāṃ śatasahasrāṇi śrīmanti guṇavanti ca / vayam api nigṛhṇīmo dvidhā kṛtvā varūthinīm // 4.29.26
sa sma gatvā yathoddiṣṭāṃ diśaṃ vahner mahīpatiḥ / ādatta gāḥ suśarmātha gharmapakṣasya saptamīm // 4.29.27
aparaṃ divasaṃ sarve rājan saṃbhūya kauravāḥ / aṣṭamyāṃ tāny agṛhṇanta gokulāni sahasraśaḥ // 4.29.28
tatas teṣāṃ mahārāja tatraivāmitatejasām / chadmaliṅgapraviṣṭānāṃ pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 4.30.1
vyatītaḥ samayaḥ samyag vasatāṃ vai purottame / kurvatāṃ tasya karmāṇi virāṭasya mahīpateḥ // 4.30.2
tatas trayodaśasyānte tasya varṣasya bhārata / suśarmaṇā gṛhītaṃ tu godhanaṃ tarasā bahu // 4.30.3
tato javena mahatā gopāḥ puram athāvrajat / apaśyan matsyarājaṃ ca rathāt praskandya kuṇḍalī // 4.30.4
śūraiḥ parivṛtaṃ yodhaiḥ kuṇḍalāṅgadadhāribhiḥ / sadbhiś ca mantribhiḥ sārdhaṃ pāṇḍavaiś ca nararṣabhaiḥ // 4.30.5
taṃ sabhāyāṃ mahārājam āsīnaṃ rāṣṭravardhanam / so 'bravīd upasaṃgamya virāṭaṃ praṇatas tadā // 4.30.6
asmān yudhi vinirjitya paribhūya sabāndhavān / gavāṃ śatasahasrāṇi trigartāḥ kālayanti te // 4.30.7
tān parīpsa manuṣyendra mā neśuḥ paśavas tava // 4.30.7.2
tac chrutvā nṛpatiḥ senāṃ matsyānāṃ samayojayat / rathanāgāśvakalilāṃ pattidhvajasamākulām // 4.30.8
rājāno rājaputrāś ca tanutrāṇy atra bhejire / bhānumanti vicitrāṇi sūpasevyāni bhāgaśaḥ // 4.30.9
savajrāyasagarbhaṃ tu kavacaṃ taptakāñcanam / virāṭasya priyo bhrātā śatānīko 'bhyahārayat // 4.30.10
sarvapārasavaṃ varma kalyāṇapaṭalaṃ dṛḍham / śatānīkād avarajo madirāśvo 'bhyahārayat // 4.30.11
śatasūryaṃ śatāvartaṃ śatabindu śatākṣimat / abhedyakalpaṃ matsyānāṃ rājā kavacam āharat // 4.30.12
utsedhe yasya padmāni śataṃ saugandhikāni ca / suvarṇapṛṣṭhaṃ sūryābhaṃ sūryadatto 'bhyahārayat // 4.30.13
dṛḍham āyasagarbhaṃ tu śvetaṃ varma śatākṣimat / virāṭasya suto jyeṣṭho vīraḥ śaṅkho 'bhyahārayat // 4.30.14
śataśaś ca tanutrāṇi yathāsvāni mahārathāḥ / yotsyamānābhyanahyanta devarūpāḥ prahāriṇaḥ // 4.30.15
sūpaskareṣu śubhreṣu mahatsu ca mahārathāḥ / pṛthak kāñcanasaṃnāhān ratheṣv aśvān ayojayan // 4.30.16
sūryacandrapratīkāśo rathe divye hiraṇmayaḥ / mahānubhāvo matsyasya dhvaja ucchiśriye tadā // 4.30.17
athānyān vividhākārān dhvajān hemavibhūṣitān / yathāsvaṃ kṣatriyāḥ śūrā ratheṣu samayojayan // 4.30.18
atha matsyo 'bravīd rājā śatānīkaṃ jaghanyajam / kaṅkaballavagopālā dāmagranthiś ca vīryavān // 4.30.19
yudhyeyur iti me buddhir vartate nātra saṃśayaḥ // 4.30.19.2
eteṣām api dīyantāṃ rathā dhvajapatākinaḥ / kavacāni vicitrāṇi dṛḍhāni ca mṛdūni ca // 4.30.20
pratimuñcantu gātreṣu dīyantām āyudhāni ca // 4.30.20.2
vīrāṅgarūpāḥ puruṣā nāgarājakaropamāḥ / neme jātu na yudhyerann iti me dhīyate matiḥ // 4.30.21
etac chrutvā tu nṛpater vākyaṃ tvaritamānasaḥ / śatānīkas tu pārthebhyo rathān rājan samādiśat // 4.30.22
sahadevāya rājñe ca bhīmāya nakulāya ca // 4.30.22.2
tān prahṛṣṭās tataḥ sūtā rājabhaktipuraskṛtāḥ / nirdiṣṭān naradevena rathāñ śīghram ayojayan // 4.30.23
kavacāni vicitrāṇi dṛḍhāni ca mṛdūni ca / virāṭaḥ prādiśad yāni teṣām akliṣṭakarmaṇām // 4.30.24
tāny āmucya śarīreṣu daṃśitās te paraṃtapāḥ // 4.30.24.2
tarasvinaś channarūpāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ / virāṭam anvayuḥ paścāt sahitāḥ kurupuṃgavāḥ // 4.30.25
catvāro bhrātaraḥ śūrāḥ pāṇḍavāḥ satyavikramāḥ // 4.30.25.2
bhīmāś ca mattamātaṅgāḥ prabhinnakaraṭāmukhāḥ / kṣaranta iva jīmūtāḥ sudantāḥ ṣaṣṭihāyanāḥ // 4.30.26
svārūḍhā yuddhakuśalaiḥ śikṣitair hastisādibhiḥ / rājānam anvayuḥ paścāc calanta iva parvatāḥ // 4.30.27
viśāradānāṃ vaśyānāṃ hṛṣṭānāṃ cānuyāyinām / aṣṭau rathasahasrāṇi daśa nāgaśatāni ca // 4.30.28
ṣaṣṭiś cāśvasahasrāṇi matsyānām abhiniryayuḥ // 4.30.28.2
tad anīkaṃ virāṭasya śuśubhe bharatarṣabha / saṃprayātaṃ mahārāja ninīṣantaṃ gavāṃ padam // 4.30.29
tad balāgryaṃ virāṭasya saṃprasthitam aśobhata / dṛḍhāyudhajanākīrṇaṃ gajāśvarathasaṃkulam // 4.30.30
niryāya nagarāc chūrā vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ / trigartān aspṛśan matsyāḥ sūrye pariṇate sati // 4.31.1
te trigartāś ca matsyāś ca saṃrabdhā yuddhadurmadāḥ / anyonyam abhigarjanto goṣu gṛddhā mahābalāḥ // 4.31.2
bhīmāś ca mattamātaṅgās tomarāṅkuśacoditāḥ / grāmaṇīyaiḥ samārūḍhāḥ kuśalair hastisādibhiḥ // 4.31.3
teṣāṃ samāgamo ghoras tumulo lomaharṣaṇaḥ / devāsurasamo rājann āsīt sūrye vilambati // 4.31.4
udatiṣṭhad rajo bhaumaṃ na prajñāyata kiṃ cana / pakṣiṇaś cāpatan bhūmau sainyena rajasāvṛtāḥ // 4.31.5
iṣubhir vyatisaṃyadbhir ādityo 'ntaradhīyata / khadyotair iva saṃyuktam antarikṣaṃ vyarājata // 4.31.6
rukmapṛṣṭhāni cāpāni vyatiṣaktāni dhanvinām / patatāṃ lokavīrāṇāṃ savyadakṣiṇam asyatām // 4.31.7
rathā rathaiḥ samājagmuḥ pādātaiś ca padātayaḥ / sādibhiḥ sādinaś caiva gajaiś cāpi mahāgajāḥ // 4.31.8
asibhiḥ paṭṭiśaiḥ prāsaiḥ śaktibhis tomarair api / saṃrabdhāḥ samare rājan nijaghnur itaretaram // 4.31.9
nighnantaḥ samare 'nyonyaṃ śūrāḥ parighabāhavaḥ / na śekur abhisaṃrabdhāḥ śūrān kartuṃ parāṅmukhān // 4.31.10
kḷptottaroṣṭhaṃ sunasaṃ kḷptakeśam alaṃkṛtam / adṛśyata śiraś chinnaṃ rajodhvastaṃ sakuṇḍalam // 4.31.11
adṛśyaṃs tatra gātrāṇi śaraiś chinnāni bhāgaśaḥ / śālaskandhanikāśāni kṣatriyāṇāṃ mahāmṛdhe // 4.31.12
nāgabhoganikāśaiś ca bāhubhiś candanokṣitaiḥ / ākīrṇā vasudhā tatra śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ // 4.31.13
upaśāmyad rajo bhaumaṃ rudhireṇa prasarpatā / kaśmalaṃ prāviśad ghoraṃ nirmaryādam avartata // 4.31.14
śatānīkaḥ śataṃ hatvā viśālākṣaś catuḥśatam / praviṣṭau mahatīṃ senāṃ trigartānāṃ mahārathau // 4.31.15
ārcchetāṃ bahusaṃrabdhau keśākeśi nakhānakhi // 4.31.15.2
lakṣayitvā trigartānāṃ tau praviṣṭau rathavrajam / jagmatuḥ sūryadattaś ca madirāśvaś ca pṛṣṭhataḥ // 4.31.16
virāṭas tatra saṃgrāme hatvā pañcaśatān rathān / hayānāṃ ca śatāny atra hatvā pañca mahārathān // 4.31.17
caran sa vividhān mārgān ratheṣu rathayūthapaḥ / trigartānāṃ suśarmāṇam ārcchad rukmarathaṃ raṇe // 4.31.18
tau vyāvaharatāṃ tatra mahātmānau mahābalau / anyonyam abhigarjantau goṣṭhe govṛṣabhāv iva // 4.31.19
tato rathābhyāṃ rathinau vyatiyāya samantataḥ / śarān vyasṛjatāṃ śīghraṃ toyadhārā ghanāv iva // 4.31.20
anyonyaṃ cātisaṃrabdhau viceratur amarṣaṇau / kṛtāstrau niśitair bāṇair asiśaktigadābhṛtau // 4.31.21
tato rājā suśarmāṇaṃ vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ / pañcabhiḥ pañcabhiś cāsya vivyādha caturo hayān // 4.31.22
tathaiva matsyarājānaṃ suśarmā yuddhadurmadaḥ / pañcāśatā śitair bāṇair vivyādha paramāstravit // 4.31.23
tataḥ sainyaṃ samāvṛtya matsyarājasuśarmaṇoḥ / nābhyajānaṃs tadānyonyaṃ pradoṣe rajasāvṛte // 4.31.24
tamasābhiplute loke rajasā caiva bhārata / vyatiṣṭhan vai muhūrtaṃ tu vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ // 4.32.1
tato 'ndhakāraṃ praṇudann udatiṣṭhata candramāḥ / kurvāṇo vimalāṃ rātriṃ nandayan kṣatriyān yudhi // 4.32.2
tataḥ prakāśam āsādya punar yuddham avartata / ghorarūpaṃ tatas te sma nāvekṣanta parasparam // 4.32.3
tataḥ suśarmā traigartaḥ saha bhrātrā yavīyasā / abhyadravan matsyarājaṃ rathavrātena sarvaśaḥ // 4.32.4
tato rathābhyāṃ praskandya bhrātarau kṣatriyarṣabhau / gadāpāṇī susaṃrabdhau samabhyadravatāṃ hayān // 4.32.5
tathaiva teṣāṃ tu balāni tāni; kruddhāny athānyonyam abhidravanti / gadāsikhaḍgaiś ca paraśvadhaiś ca; prāsaiś ca tīkṣṇāgrasupītadhāraiḥ // 4.32.6
balaṃ tu matsyasya balena rājā; sarvaṃ trigartādhipatiḥ suśarmā / pramathya jitvā ca prasahya matsyaṃ; virāṭam ojasvinam abhyadhāvat // 4.32.7
tau nihatya pṛthag dhuryāv ubhau ca pārṣṇisārathī / virathaṃ matsyarājānaṃ jīvagrāham agṛhṇatām // 4.32.8
tam unmathya suśarmā tu rudatīṃ vadhukām iva / syandanaṃ svaṃ samāropya prayayau śīghravāhanaḥ // 4.32.9
tasmin gṛhīte virathe virāṭe balavattare / prādravanta bhayān matsyās trigartair arditā bhṛśam // 4.32.10
teṣu saṃtrāsyamāneṣu kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / abhyabhāṣan mahābāhuṃ bhīmasenam ariṃdamam // 4.32.11
matsyarājaḥ parāmṛṣṭas trigartena suśarmaṇā / taṃ mokṣaya mahābāho na gacched dviṣatāṃ vaśam // 4.32.12
uṣitāḥ smaḥ sukhaṃ sarve sarvakāmaiḥ supūjitāḥ / bhīmasena tvayā kāryā tasya vāsasya niṣkṛtiḥ // 4.32.13
aham enaṃ paritrāsye śāsanāt tava pārthiva / paśya me sumahat karma yudhyataḥ saha śatrubhiḥ // 4.32.14
svabāhubalam āśritya tiṣṭha tvaṃ bhrātṛbhiḥ saha / ekāntam āśrito rājan paśya me 'dya parākramam // 4.32.15
suskandho 'yaṃ mahāvṛkṣo gadārūpa iva sthitaḥ / enam eva samārujya drāvayiṣyāmi śātravān // 4.32.16
taṃ mattam iva mātaṅgaṃ vīkṣamāṇaṃ vanaspatim / abravīd bhrātaraṃ vīraṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 4.32.17
mā bhīma sāhasaṃ kārṣīs tiṣṭhatv eṣa vanaspatiḥ / mā tvā vṛkṣeṇa karmāṇi kurvāṇam atimānuṣam // 4.32.18
janāḥ samavabudhyeran bhīmo 'yam iti bhārata // 4.32.18.2
anyad evāyudhaṃ kiṃ cit pratipadyasva mānuṣam / cāpaṃ vā yadi vā śaktiṃ nistriṃśaṃ vā paraśvadham // 4.32.19
yad eva mānuṣaṃ bhīma bhaved anyair alakṣitam / tad evāyudham ādāya mokṣayāśu mahīpatim // 4.32.20
yamau ca cakrarakṣau te bhavitārau mahābalau / vyūhataḥ samare tāta matsyarājaṃ parīpsataḥ // 4.32.21
tataḥ samastās te sarve turagān abhyacodayan / divyam astraṃ vikurvāṇās trigartān pratyamarṣaṇāḥ // 4.32.22
tān nivṛttarathān dṛṣṭvā pāṇḍavān sā mahācamūḥ / vairāṭī paramakruddhā yuyudhe paramādbhutam // 4.32.23
sahasraṃ nyavadhīt tatra kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bhīmaḥ saptaśatān yodhān paralokam adarśayat // 4.32.24
nakulaś cāpi saptaiva śatāni prāhiṇoc charaiḥ // 4.32.24.2
śatāni trīṇi śūrāṇāṃ sahadevaḥ pratāpavān / yudhiṣṭhirasamādiṣṭo nijaghne puruṣarṣabhaḥ // 4.32.25
bhittvā tāṃ mahatīṃ senāṃ trigartānāṃ nararṣabha // 4.32.25.2
tato yudhiṣṭhiro rājā tvaramāṇo mahārathaḥ / abhidrutya suśarmāṇaṃ śarair abhyatudad bhṛśam // 4.32.26
suśarmāpi susaṃkruddhas tvaramāṇo yudhiṣṭhiram / avidhyan navabhir bāṇaiś caturbhiś caturo hayān // 4.32.27
tato rājann āśukārī kuntīputro vṛkodaraḥ / samāsādya suśarmāṇam aśvān asya vyapothayat // 4.32.28
pṛṣṭhagopau ca tasyātha hatvā paramasāyakaiḥ / athāsya sārathiṃ kruddho rathopasthād apāharat // 4.32.29
cakrarakṣaś ca śūraś ca śoṇāśvo nāma viśrutaḥ / sa bhayād dvairathaṃ dṛṣṭvā traigartaṃ prājahat tadā // 4.32.30
tato virāṭaḥ praskandya rathād atha suśarmaṇaḥ / gadām asya parāmṛśya tam evājaghnivān balī // 4.32.31
sa cacāra gadāpāṇir vṛddho 'pi taruṇo yathā // 4.32.31.2
bhīmas tu bhīmasaṃkāśo rathāt praskandya kuṇḍalī / trigartarājam ādatta siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā // 4.32.32
tasmin gṛhīte virathe trigartānāṃ mahārathe / abhajyata balaṃ sarvaṃ traigartaṃ tadbhayāturam // 4.32.33
nivartya gās tataḥ sarvāḥ pāṇḍuputrā mahābalāḥ / avajitya suśarmāṇaṃ dhanaṃ cādāya sarvaśaḥ // 4.32.34
svabāhubalasaṃpannā hrīniṣedhā yatavratāḥ / saṃgrāmaśiraso madhye tāṃ rātriṃ sukhino 'vasan // 4.32.35
tato virāṭaḥ kaunteyān atimānuṣavikramān / arcayām āsa vittena mānena ca mahārathān // 4.32.36
yathaiva mama ratnāni yuṣmākaṃ tāni vai tathā / kāryaṃ kuruta taiḥ sarve yathākāmaṃ yathāsukham // 4.32.37
dadāny alaṃkṛtāḥ kanyā vasūni vividhāni ca / manasaś cāpy abhipretaṃ yad vaḥ śatrunibarhaṇāḥ // 4.32.38
yuṣmākaṃ vikramād adya mukto 'haṃ svastimān iha / tasmād bhavanto matsyānām īśvarāḥ sarva eva hi // 4.32.39
tathābhivādinaṃ matsyaṃ kauraveyāḥ pṛthak pṛthak / ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve yudhiṣṭhirapurogamāḥ // 4.32.40
pratinandāma te vākyaṃ sarvaṃ caiva viśāṃ pate / etenaiva pratītāḥ smo yat tvaṃ mukto 'dya śatrubhiḥ // 4.32.41
athābravīt prītamanā matsyarājo yudhiṣṭhiram / punar eva mahābāhur virāṭo rājasattamaḥ // 4.32.42
ehi tvām abhiṣekṣyāmi matsyarājo 'stu no bhavān // 4.32.42.2
manasaś cāpy abhipretaṃ yat te śatrunibarhaṇa / tat te 'haṃ saṃpradāsyāmi sarvam arhati no bhavān // 4.32.43
ratnāni gāḥ suvarṇaṃ ca maṇimuktam athāpi vā / vaiyāghrapadya viprendra sarvathaiva namo 'stu te // 4.32.44
tvatkṛte hy adya paśyāmi rājyam ātmānam eva ca / yataś ca jātaḥ saṃrambhaḥ sa ca śatrur vaśaṃ gataḥ // 4.32.45
tato yudhiṣṭhiro matsyaṃ punar evābhyabhāṣata / pratinandāmi te vākyaṃ manojñaṃ matsya bhāṣase // 4.32.46
ānṛśaṃsyaparo nityaṃ susukhaḥ satataṃ bhava / gacchantu dūtās tvaritaṃ nagaraṃ tava pārthiva // 4.32.47
suhṛdāṃ priyam ākhyātuṃ ghoṣayantu ca te jayam // 4.32.47.2
tatas tadvacanān matsyo dūtān rājā samādiśat / ācakṣadhvaṃ puraṃ gatvā saṃgrāme vijayaṃ mama // 4.32.48
kumārāḥ samalaṃkṛtya paryāgacchantu me purāt / vāditrāṇi ca sarvāṇi gaṇikāś ca svalaṃkṛtāḥ // 4.32.49
te gatvā kevalāṃ rātrim atha sūryodayaṃ prati / virāṭasya purābhyāśe dūtā jayam aghoṣayan // 4.32.50
yāte trigartaṃ matsye tu paśūṃs tān svān parīpsati / duryodhanaḥ sahāmātyo virāṭam upayād atha // 4.33.1
bhīṣmo droṇaś ca karṇaś ca kṛpaś ca paramāstravit / drauṇiś ca saubalaś caiva tathā duḥśāsanaḥ prabhuḥ // 4.33.2
viviṃśatir vikarṇaś ca citrasenaś ca vīryavān / durmukho duḥsahaś caiva ye caivānye mahārathāḥ // 4.33.3
ete matsyān upāgamya virāṭasya mahīpateḥ / ghoṣān vidrāvya tarasā godhanaṃ jahrur ojasā // 4.33.4
ṣaṣṭiṃ gavāṃ sahasrāṇi kuravaḥ kālayanti te / mahatā rathavaṃśena parivārya samantataḥ // 4.33.5
gopālānāṃ tu ghoṣeṣu hanyatāṃ tair mahārathaiḥ / ārāvaḥ sumahān āsīt saṃprahāre bhayaṃkare // 4.33.6
gavādhyakṣas tu saṃtrasto ratham āsthāya satvaraḥ / jagāma nagarāyaiva parikrośaṃs tadārtavat // 4.33.7
sa praviśya puraṃ rājño nṛpaveśmābhyayāt tataḥ / avatīrya rathāt tūrṇam ākhyātuṃ praviveśa ha // 4.33.8
dṛṣṭvā bhūmiṃjayaṃ nāma putraṃ matsyasya māninam / tasmai tat sarvam ācaṣṭa rāṣṭrasya paśukarṣaṇam // 4.33.9
ṣaṣṭiṃ gavāṃ sahasrāṇi kuravaḥ kālayanti te / tad vijetuṃ samuttiṣṭha godhanaṃ rāṣṭravardhanam // 4.33.10
rājaputra hitaprepsuḥ kṣipraṃ niryāhi vai svayam / tvāṃ hi matsyo mahīpālaḥ śūnyapālam ihākarot // 4.33.11
tvayā pariṣado madhye ślāghate sa narādhipaḥ / putro mamānurūpaś ca śūraś ceti kulodvahaḥ // 4.33.12
iṣvastre nipuṇo yodhaḥ sadā vīraś ca me sutaḥ / tasya tat satyam evāstu manuṣyendrasya bhāṣitam // 4.33.13
āvartaya kurūñ jitvā paśūn paśumatāṃ vara / nirdahaiṣām anīkāni bhīmena śaratejasā // 4.33.14
dhanuścyutai rukmapuṅkhaiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / dviṣatāṃ bhindhy anīkāni gajānām iva yūthapaḥ // 4.33.15
pāśopadhānāṃ jyātantrīṃ cāpadaṇḍāṃ mahāsvanām / śaravarṇāṃ dhanurvīṇāṃ śatrumadhye pravādaya // 4.33.16
śvetā rajatasaṃkāśā rathe yujyantu te hayāḥ / dhvajaṃ ca siṃhaṃ sauvarṇam ucchrayantu tavābhibhoḥ // 4.33.17
rukmapuṅkhāḥ prasannāgrā muktā hastavatā tvayā / chādayantu śarāḥ sūryaṃ rājñām āyur nirodhinaḥ // 4.33.18
raṇe jitvā kurūn sarvān vajrapāṇir ivāsurān / yaśo mahad avāpya tvaṃ praviśedaṃ puraṃ punaḥ // 4.33.19
tvaṃ hi rāṣṭrasya paramā gatir matsyapateḥ sutaḥ / gatimanto bhavantv adya sarve viṣayavāsinaḥ // 4.33.20
strīmadhya uktas tenāsau tad vākyam abhayaṃkaram / antaḥpure ślāghamāna idaṃ vacanam abravīt // 4.33.21
adyāham anugaccheyaṃ dṛḍhadhanvā gavāṃ padam / yadi me sārathiḥ kaś cid bhaved aśveṣu kovidaḥ // 4.34.1
tam eva nādhigacchāmi yo me yantā bhaven naraḥ / paśyadhvaṃ sārathiṃ kṣipraṃ mama yuktaṃ prayāsyataḥ // 4.34.2
aṣṭāviṃśatirātraṃ vā māsaṃ vā nūnam antataḥ / yat tad āsīn mahad yuddhaṃ tatra me sārathir hataḥ // 4.34.3
sa labheyaṃ yadi tv anyaṃ hayayānavidaṃ naram / tvarāvān adya yātvāhaṃ samucchritamahādhvajam // 4.34.4
vigāhya tatparānīkaṃ gajavājirathākulam / śastrapratāpanirvīryān kurūñ jitvānaye paśūn // 4.34.5
duryodhanaṃ śāṃtanavaṃ karṇaṃ vaikartanaṃ kṛpam / droṇaṃ ca saha putreṇa maheṣvāsān samāgatān // 4.34.6
vitrāsayitvā saṃgrāme dānavān iva vajrabhṛt / anenaiva muhūrtena punaḥ pratyānaye paśūn // 4.34.7
śūnyam āsādya kuravaḥ prayānty ādāya godhanam / kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ yad ahaṃ tatra nābhavam // 4.34.8
paśyeyur adya me vīryaṃ kuravas te samāgatāḥ / kiṃ nu pārtho 'rjunaḥ sākṣād ayam asmān prabādhate // 4.34.9
tasya tad vacanaṃ strīṣu bhāṣataḥ sma punaḥ punaḥ / nāmarṣayata pāñcālī bībhatsoḥ parikīrtanam // 4.34.10
athainam upasaṃgamya strīmadhyāt sā tapasvinī / vrīḍamāneva śanakair idaṃ vacanam abravīt // 4.34.11
yo 'sau bṛhadvāraṇābho yuvā supriyadarśanaḥ / bṛhannaḍeti vikhyātaḥ pārthasyāsīt sa sārathiḥ // 4.34.12
dhanuṣy anavaraś cāsīt tasya śiṣyo mahātmanaḥ / dṛṣṭapūrvo mayā vīra carantyā pāṇḍavān prati // 4.34.13
yadā tat pāvako dāvam adahat khāṇḍavaṃ mahat / arjunasya tadānena saṃgṛhītā hayottamāḥ // 4.34.14
tena sārathinā pārthaḥ sarvabhūtāni sarvaśaḥ / ajayat khāṇḍavaprasthe na hi yantāsti tādṛśaḥ // 4.34.15
yeyaṃ kumārī suśroṇī bhaginī te yavīyasī / asyāḥ sa vacanaṃ vīra kariṣyati na saṃśayaḥ // 4.34.16
yadi vai sārathiḥ sa syāt kurūn sarvān asaṃśayam / jitvā gāś ca samādāya dhruvam āgamanaṃ bhavet // 4.34.17
evam uktaḥ sa sairandhryā bhaginīṃ pratyabhāṣata / gaccha tvam anavadyāṅgi tām ānaya bṛhannaḍām // 4.34.18
sā bhrātrā preṣitā śīghram agacchan nartanāgṛham / yatrāste sa mahābāhuś channaḥ satreṇa pāṇḍavaḥ // 4.34.19
sa tāṃ dṛṣṭvā viśālākṣīṃ rājaputrīṃ sakhīṃ sakhā / prahasann abravīd rājan kutrāgamanam ity uta // 4.35.1
tam abravīd rājaputrī samupetya nararṣabham / praṇayaṃ bhāvayantī sma sakhīmadhya idaṃ vacaḥ // 4.35.2
gāvo rāṣṭrasya kurubhiḥ kālyante no bṛhannaḍe / tān vijetuṃ mama bhrātā prayāsyati dhanurdharaḥ // 4.35.3
naciraṃ ca hatas tasya saṃgrāme rathasārathiḥ / tena nāsti samaḥ sūto yo 'sya sārathyam ācaret // 4.35.4
tasmai prayatamānāya sārathyarthaṃ bṛhannaḍe / ācacakṣe hayajñāne sairandhrī kauśalaṃ tava // 4.35.5
sā sārathyaṃ mama bhrātuḥ kuru sādhu bṛhannaḍe / purā dūrataraṃ gāvo hriyante kurubhir hi naḥ // 4.35.6
athaitad vacanaṃ me 'dya niyuktā na kariṣyasi / praṇayād ucyamānā tvaṃ parityakṣyāmi jīvitam // 4.35.7
evam uktas tu suśroṇyā tayā sakhyā paraṃtapaḥ / jagāma rājaputrasya sakāśam amitaujasaḥ // 4.35.8
taṃ sā vrajantaṃ tvaritaṃ prabhinnam iva kuñjaram / anvagacchad viśālākṣī śiśur gajavadhūr iva // 4.35.9
dūrād eva tu taṃ prekṣya rājaputro 'bhyabhāṣata / tvayā sārathinā pārthaḥ khāṇḍave 'gnim atarpayat // 4.35.10
pṛthivīm ajayat kṛtsnāṃ kuntīputro dhanaṃjayaḥ / sairandhrī tvāṃ samācaṣṭa sā hi jānāti pāṇḍavān // 4.35.11
saṃyaccha māmakān aśvāṃs tathaiva tvaṃ bṛhannaḍe / kurubhir yotsyamānasya godhanāni parīpsataḥ // 4.35.12
arjunasya kilāsīs tvaṃ sārathir dayitaḥ purā / tvayājayat sahāyena pṛthivīṃ pāṇḍavarṣabhaḥ // 4.35.13
evam uktā pratyuvāca rājaputraṃ bṛhannaḍā / kā śaktir mama sārathyaṃ kartuṃ saṃgrāmamūrdhani // 4.35.14
gītaṃ vā yadi vā nṛttaṃ vāditraṃ vā pṛthagvidham / tat kariṣyāmi bhadraṃ te sārathyaṃ tu kuto mayi // 4.35.15
bṛhannaḍe gāyano vā nartano vā punar bhava / kṣipraṃ me ratham āsthāya nigṛhṇīṣva hayottamān // 4.35.16
sa tatra narmasaṃyuktam akarot pāṇḍavo bahu / uttarāyāḥ pramukhataḥ sarvaṃ jānann ariṃdama // 4.35.17
ūrdhvam utkṣipya kavacaṃ śarīre pratyamuñcata / kumāryas tatra taṃ dṛṣṭvā prāhasan pṛthulocanāḥ // 4.35.18
sa tu dṛṣṭvā vimuhyantaṃ svayam evottaras tataḥ / kavacena mahārheṇa samanahyad bṛhannaḍām // 4.35.19
sa bibhrat kavacaṃ cāgryaṃ svayam apy aṃśumatprabham / dhvajaṃ ca siṃham ucchritya sārathye samakalpayat // 4.35.20
dhanūṃṣi ca mahārhāṇi bāṇāṃś ca rucirān bahūn / ādāya prayayau vīraḥ sa bṛhannaḍasārathiḥ // 4.35.21
athottarā ca kanyāś ca sakhyas tām abruvaṃs tadā / bṛhannaḍe ānayethā vāsāṃsi rucirāṇi naḥ // 4.35.22
pāñcālikārthaṃ sūkṣmāṇi citrāṇi vividhāni ca / vijitya saṃgrāmagatān bhīṣmadroṇamukhān kurūn // 4.35.23
atha tā bruvatīḥ kanyāḥ sahitāḥ pāṇḍunandanaḥ / pratyuvāca hasan pārtho meghadundubhiniḥsvanaḥ // 4.35.24
yady uttaro 'yaṃ saṃgrāme vijeṣyati mahārathān / athāhariṣye vāsāṃsi divyāni rucirāṇi ca // 4.35.25
evam uktvā tu bībhatsus tataḥ prācodayad dhayān / kurūn abhimukhāñ śūro nānādhvajapatākinaḥ // 4.35.26
sa rājadhānyā niryāya vairāṭiḥ pṛthivīṃjayaḥ / prayāhīty abravīt sūtaṃ yatra te kuravo gatāḥ // 4.36.1
samavetān kurūn yāvaj jigīṣūn avajitya vai / gāś caiṣāṃ kṣipram ādāya punar āyāmi svaṃ puram // 4.36.2
tatas tāṃś codayām āsa sadaśvān pāṇḍunandanaḥ / te hayā narasiṃhena coditā vātaraṃhasaḥ // 4.36.3
ālikhanta ivākāśam ūhuḥ kāñcanamālinaḥ // 4.36.3.2
nātidūram atho yātvā matsyaputradhanaṃjayau / avekṣetām amitraghnau kurūṇāṃ balināṃ balam // 4.36.4
śmaśānam abhito gatvā āsasāda kurūn atha // 4.36.4.2
tad anīkaṃ mahat teṣāṃ vibabhau sāgarasvanam / sarpamāṇam ivākāśe vanaṃ bahulapādapam // 4.36.5
dadṛśe pārthivo reṇur janitas tena sarpatā / dṛṣṭipraṇāśo bhūtānāṃ divaspṛṅ narasattama // 4.36.6
tad anīkaṃ mahad dṛṣṭvā gajāśvarathasaṃkulam / karṇaduryodhanakṛpair guptaṃ śāṃtanavena ca // 4.36.7
droṇena ca saputreṇa maheṣvāsena dhīmatā / hṛṣṭaromā bhayodvignaḥ pārthaṃ vairāṭir abravīt // 4.36.8
notsahe kurubhir yoddhuṃ romaharṣaṃ hi paśya me / bahupravīram atyugraṃ devair api durāsadam // 4.36.9
pratiyoddhuṃ na śakṣyāmi kurusainyam anantakam // 4.36.9.2
nāśaṃse bhāratīṃ senāṃ praveṣṭuṃ bhīmakārmukām / rathanāgāśvakalilāṃ pattidhvajasamākulām // 4.36.10
dṛṣṭvaiva hi parān ājāv ātmā pravyathatīva me // 4.36.10.2
yatra droṇaś ca bhīṣmaś ca kṛpaḥ karṇo viviṃśatiḥ / aśvatthāmā vikarṇaś ca somadatto 'tha bāhlikaḥ // 4.36.11
duryodhanas tathā vīro rājā ca rathināṃ varaḥ / dyutimanto maheṣvāsāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ // 4.36.12
dṛṣṭvaiva hi kurūn etān vyūḍhānīkān prahāriṇaḥ / hṛṣitāni ca romāṇi kaśmalaṃ cāgataṃ mama // 4.36.13
aviyāto viyātasya maurkhyād dhūrtasya paśyataḥ / paridevayate mandaḥ sakāśe savyasācinaḥ // 4.36.14
trigartān me pitā yātaḥ śūnye saṃpraṇidhāya mām / sarvāṃ senām upādāya na me santīha sainikāḥ // 4.36.15
so 'ham eko bahūn bālaḥ kṛtāstrān akṛtaśramaḥ / pratiyoddhuṃ na śakṣyāmi nivartasva bṛhannaḍe // 4.36.16
bhayena dīnarūpo 'si dviṣatāṃ harṣavardhanaḥ / na ca tāvat kṛtaṃ kiṃ cit paraiḥ karma raṇājire // 4.36.17
svayam eva ca mām āttha vaha māṃ kauravān prati / so 'haṃ tvāṃ tatra neṣyāmi yatraite bahulā dhvajāḥ // 4.36.18
madhyam āmiṣagṛdhrāṇāṃ kurūṇām ātatāyinām / neṣyāmi tvāṃ mahābāho pṛthivyām api yudhyatām // 4.36.19
tathā strīṣu pratiśrutya pauruṣaṃ puruṣeṣu ca / katthamāno 'bhiniryāya kimarthaṃ na yuyutsase // 4.36.20
na ced vijitya gās tās tvaṃ gṛhān vai pratiyāsyasi / prahasiṣyanti vīra tvāṃ narā nāryaś ca saṃgatāḥ // 4.36.21
aham apy atra sairandhryā stutaḥ sārathyakarmaṇi / na hi śakṣyāmy anirjitya gāḥ prayātuṃ puraṃ prati // 4.36.22
stotreṇa caiva sairandhryās tava vākyena tena ca / kathaṃ na yudhyeyam ahaṃ kurūn sarvān sthiro bhava // 4.36.23
kāmaṃ harantu matsyānāṃ bhūyāṃsaṃ kuravo dhanam / prahasantu ca māṃ nāryo narā vāpi bṛhannaḍe // 4.36.24
ity uktvā prādravad bhīto rathāt praskandya kuṇḍalī / tyaktvā mānaṃ sa mandātmā visṛjya saśaraṃ dhanuḥ // 4.36.25
naiṣa pūrvaiḥ smṛto dharmaḥ kṣatriyasya palāyanam / śreyas te maraṇaṃ yuddhe na bhītasya palāyanam // 4.36.26
evam uktvā tu kaunteyaḥ so 'vaplutya rathottamāt / tam anvadhāvad dhāvantaṃ rājaputraṃ dhanaṃjayaḥ // 4.36.27
dīrghāṃ veṇīṃ vidhunvānaḥ sādhu rakte ca vāsasī // 4.36.27.2
vidhūya veṇīṃ dhāvantam ajānanto 'rjunaṃ tadā / sainikāḥ prāhasan ke cit tathārūpam avekṣya tam // 4.36.28
taṃ śīghram abhidhāvantaṃ saṃprekṣya kuravo 'bruvan / ka eṣa veṣapracchanno bhasmaneva hutāśanaḥ // 4.36.29
kiṃ cid asya yathā puṃsaḥ kiṃ cid asya yathā striyaḥ / sārūpyam arjunasyeva klībarūpaṃ bibharti ca // 4.36.30
tad evaitac chirogrīvaṃ tau bāhū parighopamau / tadvad evāsya vikrāntaṃ nāyam anyo dhanaṃjayāt // 4.36.31
amareṣv iva devendro mānuṣeṣu dhanaṃjayaḥ / ekaḥ ko 'smān upāyāyād anyo loke dhanaṃjayāt // 4.36.32
ekaḥ putro virāṭasya śūnye saṃnihitaḥ pure / sa eṣa kila niryāto bālabhāvān na pauruṣāt // 4.36.33
satreṇa nūnaṃ channaṃ hi carantaṃ pārtham arjunam / uttaraḥ sārathiṃ kṛtvā niryāto nagarād bahiḥ // 4.36.34
sa no manye dhvajān dṛṣṭvā bhīta eṣa palāyati / taṃ nūnam eṣa dhāvantaṃ jighṛkṣati dhanaṃjayaḥ // 4.36.35
iti sma kuravaḥ sarve vimṛśantaḥ pṛthak pṛthak / na ca vyavasituṃ kiṃ cid uttaraṃ śaknuvanti te // 4.36.36
channaṃ tathā taṃ satreṇa pāṇḍavaṃ prekṣya bhārata // 4.36.36.2
uttaraṃ tu pradhāvantam anudrutya dhanaṃjayaḥ / gatvā padaśataṃ tūrṇaṃ keśapakṣe parāmṛśat // 4.36.37
so 'rjunena parāmṛṣṭaḥ paryadevayad ārtavat / bahulaṃ kṛpaṇaṃ caiva virāṭasya sutas tadā // 4.36.38
śātakumbhasya śuddhasya śataṃ niṣkān dadāmi te / maṇīn aṣṭau ca vaiḍūryān hemabaddhān mahāprabhān // 4.36.39
hemadaṇḍapraticchannaṃ rathaṃ yuktaṃ ca suvrajaiḥ / mattāṃś ca daśa mātaṅgān muñca māṃ tvaṃ bṛhannaḍe // 4.36.40
evamādīni vākyāni vilapantam acetasam / prahasya puruṣavyāghro rathasyāntikam ānayat // 4.36.41
athainam abravīt pārtho bhayārtaṃ naṣṭacetasam / yadi notsahase yoddhuṃ śatrubhiḥ śatrukarśana // 4.36.42
ehi me tvaṃ hayān yaccha yudhyamānasya śatrubhiḥ // 4.36.42.2
prayāhy etad rathānīkaṃ madbāhubalarakṣitaḥ / apradhṛṣyatamaṃ ghoraṃ guptaṃ vīrair mahārathaiḥ // 4.36.43
mā bhais tvaṃ rājaputrāgrya kṣatriyo 'si paraṃtapa / ahaṃ vai kurubhir yotsyāmy avajeṣyāmi te paśūn // 4.36.44
praviśyaitad rathānīkam apradhṛṣyaṃ durāsadam / yantā bhūs tvaṃ naraśreṣṭha yotsye 'haṃ kurubhiḥ saha // 4.36.45
evaṃ bruvāṇo bībhatsur vairāṭim aparājitaḥ / samāśvāsya muhūrtaṃ tam uttaraṃ bharatarṣabha // 4.36.46
tata enaṃ viceṣṭantam akāmaṃ bhayapīḍitam / ratham āropayām āsa pārthaḥ praharatāṃ varaḥ // 4.36.47
taṃ dṛṣṭvā klībaveṣeṇa rathasthaṃ narapuṃgavam / śamīm abhimukhaṃ yāntaṃ ratham āropya cottaram // 4.37.1
bhīṣmadroṇamukhās tatra kurūṇāṃ rathasattamāḥ / vitrastamanasaḥ sarve dhanaṃjayakṛtād bhayāt // 4.37.2
tān avekṣya hatotsāhān utpātān api cādbhutān / guruḥ śastrabhṛtāṃ śreṣṭho bhāradvājo 'bhyabhāṣata // 4.37.3
calāś ca vātāḥ saṃvānti rūkṣāḥ paruṣaniḥsvanāḥ / bhasmavarṇaprakāśena tamasā saṃvṛtaṃ nabhaḥ // 4.37.4
rūkṣavarṇāś ca jaladā dṛśyante 'dbhutadarśanāḥ / niḥsaranti ca kośebhyaḥ śastrāṇi vividhāni ca // 4.37.5
śivāś ca vinadanty etā dīptāyāṃ diśi dāruṇāḥ / hayāś cāśrūṇi muñcanti dhvajāḥ kampanty akampitāḥ // 4.37.6
yādṛśāny atra rūpāṇi saṃdṛśyante bahūny api / yattā bhavantas tiṣṭhantu syād yuddhaṃ samupasthitam // 4.37.7
rakṣadhvam api cātmānaṃ vyūhadhvaṃ vāhinīm api / vaiśasaṃ ca pratīkṣadhvaṃ rakṣadhvaṃ cāpi godhanam // 4.37.8
eṣa vīro maheṣvāsaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / āgataḥ klībaveṣeṇa pārtho nāsty atra saṃśayaḥ // 4.37.9
sa eṣa pārtho vikrāntaḥ savyasācī paraṃtapaḥ / nāyuddhena nivarteta sarvair api marudgaṇaiḥ // 4.37.10
kleśitaś ca vane śūro vāsavena ca śikṣitaḥ / amarṣavaśam āpanno yotsyate nātra saṃśayaḥ // 4.37.11
nehāsya pratiyoddhāram ahaṃ paśyāmi kauravāḥ / mahādevo 'pi pārthena śrūyate yudhi toṣitaḥ // 4.37.12
sadā bhavān phalgunasya guṇair asmān vikatthase / na cārjunaḥ kalā pūrṇā mama duryodhanasya vā // 4.37.13
yady eṣa pārtho rādheya kṛtaṃ kāryaṃ bhaven mama / jñātāḥ punaś cariṣyanti dvādaśānyān hi vatsarān // 4.37.14
athaiṣa kaś cid evānyaḥ klībaveṣeṇa mānavaḥ / śarair enaṃ suniśitaiḥ pātayiṣyāmi bhūtale // 4.37.15
tasmin bruvati tad vākyaṃ dhārtarāṣṭre paraṃtape / bhīṣmo droṇaḥ kṛpo drauṇiḥ pauruṣaṃ tad apūjayan // 4.37.16
tāṃ śamīm upasaṃgamya pārtho vairāṭim abravīt / sukumāraṃ samājñātaṃ saṃgrāme nātikovidam // 4.38.1
samādiṣṭo mayā kṣipraṃ dhanūṃṣy avaharottara / nemāni hi tvadīyāni soḍhuṃ śakṣyanti me balam // 4.38.2
bhāraṃ vāpi guruṃ hartuṃ kuñjaraṃ vā pramarditum / mama vā bāhuvikṣepaṃ śatrūn iha vijeṣyataḥ // 4.38.3
tasmād bhūmiṃjayāroha śamīm etāṃ palāśinīm / asyāṃ hi pāṇḍuputrāṇāṃ dhanūṃṣi nihitāny uta // 4.38.4
yudhiṣṭhirasya bhīmasya bībhatsor yamayos tathā / dhvajāḥ śarāś ca śūrāṇāṃ divyāni kavacāni ca // 4.38.5
atra caitan mahāvīryaṃ dhanuḥ pārthasya gāṇḍivam / ekaṃ śatasahasreṇa saṃmitaṃ rāṣṭravardhanam // 4.38.6
vyāyāmasaham atyarthaṃ tṛṇarājasamaṃ mahat / sarvāyudhamahāmātraṃ śatrusaṃbādhakārakam // 4.38.7
suvarṇavikṛtaṃ divyaṃ ślakṣṇam āyatam avraṇam / alaṃ bhāraṃ guruṃ voḍhuṃ dāruṇaṃ cārudarśanam // 4.38.8
tādṛśāny eva sarvāṇi balavanti dṛḍhāni ca // 4.38.8.2
asmin vṛkṣe kilodbaddhaṃ śarīram iti naḥ śrutam / tad ahaṃ rājaputraḥ san spṛśeyaṃ pāṇinā katham // 4.38.9
naivaṃvidhaṃ mayā yuktam ālabdhuṃ kṣatrayoninā / mahatā rājaputreṇa mantrayajñavidā satā // 4.38.10
spṛṣṭavantaṃ śarīraṃ māṃ śavavāham ivāśucim / kathaṃ vā vyavahāryaṃ vai kurvīthās tvaṃ bṛhannaḍe // 4.38.11
vyavahāryaś ca rājendra śuciś caiva bhaviṣyasi / dhanūṃṣy etāni mā bhais tvaṃ śarīraṃ nātra vidyate // 4.38.12
dāyādaṃ matsyarājasya kule jātaṃ manasvinam / kathaṃ tvā ninditaṃ karma kārayeyaṃ nṛpātmaja // 4.38.13
evam uktaḥ sa pārthena rathāt praskandya kuṇḍalī / āruroha śamīvṛkṣaṃ vairāṭir avaśas tadā // 4.38.14
tam anvaśāsac chatrughno rathe tiṣṭhan dhanaṃjayaḥ / pariveṣṭanam eteṣāṃ kṣipraṃ caiva vyapānuda // 4.38.15
tathā saṃnahanāny eṣāṃ parimucya samantataḥ / apaśyad gāṇḍivaṃ tatra caturbhir aparaiḥ saha // 4.38.16
teṣāṃ vimucyamānānāṃ dhanuṣām arkavarcasām / viniśceruḥ prabhā divyā grahāṇām udayeṣv iva // 4.38.17
sa teṣāṃ rūpam ālokya bhoginām iva jṛmbhatām / hṛṣṭaromā bhayodvignaḥ kṣaṇena samapadyata // 4.38.18
saṃspṛśya tāni cāpāni bhānumanti bṛhanti ca / vairāṭir arjunaṃ rājann idaṃ vacanam abravīt // 4.38.19
bindavo jātarūpasya śataṃ yasmin nipātitāḥ / sahasrakoṭi sauvarṇāḥ kasyaitad dhanur uttamam // 4.38.20
vāraṇā yasya sauvarṇāḥ pṛṣṭhe bhāsanti daṃśitāḥ / supārśvaṃ sugrahaṃ caiva kasyaitad dhanuruttamam // 4.38.21
tapanīyasya śuddhasya ṣaṣṭir yasyendragopakāḥ / pṛṣṭhe vibhaktāḥ śobhante kasyaitad dhanur uttamam // 4.38.22
sūryā yatra ca sauvarṇās trayo bhāsanti daṃśitāḥ / tejasā prajvalanto hi kasyaitad dhanur uttamam // 4.38.23
śālabhā yatra sauvarṇās tapanīyavicitritāḥ / suvarṇamaṇicitraṃ ca kasyaitad dhanur uttamam // 4.38.24
ime ca kasya nārācāḥ sahasrā lomavāhinaḥ / samantāt kaladhautāgrā upāsaṅge hiraṇmaye // 4.38.25
vipāṭhāḥ pṛthavaḥ kasya gārdhrapatrāḥ śilāśitāḥ / hāridravarṇāḥ sunasāḥ pītāḥ sarvāyasāḥ śarāḥ // 4.38.26
kasyāyam asitāvāpaḥ pañcaśārdūlalakṣaṇaḥ / varāhakarṇavyāmiśraḥ śarān dhārayate daśa // 4.38.27
kasyeme pṛthavo dīrghāḥ sarvapāraśavāḥ śarāḥ / śatāni sapta tiṣṭhanti nārācā rudhirāśanāḥ // 4.38.28
kasyeme śukapatrābhaiḥ pūrvair ardhaiḥ suvāsasaḥ / uttarair āyasaiḥ pītair hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 4.38.29
kasyāyaṃ sāyako dīrghaḥ śilīpṛṣṭhaḥ śilīmukhaḥ / vaiyāghrakośe nihito hemacitratsarur mahān // 4.38.30
suphalaś citrakośaś ca kiṅkiṇīsāyako mahān / kasya hematsarur divyaḥ khaḍgaḥ paramanirvraṇaḥ // 4.38.31
kasyāyaṃ vimalaḥ khaḍgo gavye kośe samarpitaḥ / hematsarur anādhṛṣyo naiṣadhyo bhārasādhanaḥ // 4.38.32
kasya pāñcanakhe kośe sāyako hemavigrahaḥ / pramāṇarūpasaṃpannaḥ pīta ākāśasaṃnibhaḥ // 4.38.33
kasya hemamaye kośe sutapte pāvakaprabhe / nistriṃśo 'yaṃ guruḥ pītaḥ saikyaḥ paramanirvraṇaḥ // 4.38.34
nirdiśasva yathātattvaṃ mayā pṛṣṭā bṛhannaḍe / vismayo me paro jāto dṛṣṭvā sarvam idaṃ mahat // 4.38.35
yan māṃ pūrvam ihāpṛcchaḥ śatrusenānibarhaṇam / gāṇḍīvam etat pārthasya lokeṣu viditaṃ dhanuḥ // 4.38.36
sarvāyudhamahāmātraṃ śātakumbhapariṣkṛtam / etat tad arjunasyāsīd gāṇḍīvaṃ paramāyudham // 4.38.37
yat tac chatasahasreṇa saṃmitaṃ rāṣṭravardhanam / yena devān manuṣyāṃś ca pārtho viṣahate mṛdhe // 4.38.38
devadānavagandharvaiḥ pūjitaṃ śāśvatīḥ samāḥ / etad varṣasahasraṃ tu brahmā pūrvam adhārayat // 4.38.39
tato 'nantaram evātha prajāpatir adhārayat / trīṇi pañcaśataṃ caiva śakro 'śīti ca pañca ca // 4.38.40
somaḥ pañcaśataṃ rājā tathaiva varuṇaḥ śatam / pārthaḥ pañca ca ṣaṣṭiṃ ca varṣāṇi śvetavāhanaḥ // 4.38.41
mahāvīryaṃ mahad divyam etat tad dhanur uttamam / pūjitaṃ suramartyeṣu bibharti paramaṃ vapuḥ // 4.38.42
supārśvaṃ bhīmasenasya jātarūpagrahaṃ dhanuḥ / yena pārtho 'jayat kṛtsnāṃ diśaṃ prācīṃ paraṃtapaḥ // 4.38.43
indragopakacitraṃ ca yad etac cāruvigraham / rājño yudhiṣṭhirasyaitad vairāṭe dhanur uttamam // 4.38.44
sūryā yasmiṃs tu sauvarṇāḥ prabhāsante prabhāsinaḥ / tejasā prajvalanto vai nakulasyaitad āyudham // 4.38.45
śalabhā yatra sauvarṇās tapanīyavicitritāḥ / etan mādrīsutasyāpi sahadevasya kārmukam // 4.38.46
ye tv ime kṣurasaṃkāśāḥ sahasrā lomavāhinaḥ / ete 'rjunasya vairāṭe śarāḥ sarpaviṣopamāḥ // 4.38.47
ete jvalantaḥ saṃgrāme tejasā śīghragāminaḥ / bhavanti vīrasyākṣayyā vyūhataḥ samare ripūn // 4.38.48
ye ceme pṛthavo dīrghāś candrabimbārdhadarśanāḥ / ete bhīmasya niśitā ripukṣayakarāḥ śarāḥ // 4.38.49
hāridravarṇā ye tv ete hemapuṅkhāḥ śilāśitāḥ / nakulasya kalāpo 'yaṃ pañcaśārdūlalakṣaṇaḥ // 4.38.50
yenāsau vyajayat kṛtsnāṃ pratīcīṃ diśam āhave / kalāpo hy eṣa tasyāsīn mādrīputrasya dhīmataḥ // 4.38.51
ye tv ime bhāskarākārāḥ sarvapāraśavāḥ śarāḥ / ete citrāḥ kriyopetāḥ sahadevasya dhīmataḥ // 4.38.52
ye tv ime niśitāḥ pītāḥ pṛthavo dīrghavāsasaḥ / hemapuṅkhās triparvāṇo rājña ete mahāśarāḥ // 4.38.53
yas tv ayaṃ sāyako dīrghaḥ śilīpṛṣṭhaḥ śilīmukhaḥ / arjunasyaiṣa saṃgrāme gurubhārasaho dṛḍhaḥ // 4.38.54
vaiyāghrakośas tu mahān bhīmasenasya sāyakaḥ / gurubhārasaho divyaḥ śātravāṇāṃ bhayaṃkaraḥ // 4.38.55
suphalaś citrakośaś ca hematsarur anuttamaḥ / nistriṃśaḥ kauravasyaiṣa dharmarājasya dhīmataḥ // 4.38.56
yas tu pāñcanakhe kośe nihitaś citrasevane / nakulasyaiṣa nistriṃśo gurubhārasaho dṛḍhaḥ // 4.38.57
yas tv ayaṃ vimalaḥ khaḍgo gavye kośe samarpitaḥ / sahadevasya viddhy enaṃ sarvabhārasahaṃ dṛḍham // 4.38.58
suvarṇavikṛtānīmāny āyudhāni mahātmanām / rucirāṇi prakāśante pārthānām āśukāriṇām // 4.39.1
kva nu svid arjunaḥ pārthaḥ kauravyo vā yudhiṣṭhiraḥ / nakulaḥ sahadevaś ca bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ // 4.39.2
sarva eva mahātmānaḥ sarvāmitravināśanāḥ / rājyam akṣaiḥ parākīrya na śrūyante kadā cana // 4.39.3
draupadī kva ca pāñcālī strīratnam iti viśrutā / jitān akṣais tadā kṛṣṇā tān evānvagamad vanam // 4.39.4
aham asmy arjunaḥ pārthaḥ sabhāstāro yudhiṣṭhiraḥ / ballavo bhīmasenas tu pitus te rasapācakaḥ // 4.39.5
aśvabandho 'tha nakulaḥ sahadevas tu gokule / sairandhrīṃ draupadīṃ viddhi yatkṛte kīcakā hatāḥ // 4.39.6
daśa pārthasya nāmāni yāni pūrvaṃ śrutāni me / prabrūyās tāni yadi me śraddadhyāṃ sarvam eva te // 4.39.7
hanta te 'haṃ samācakṣe daśa nāmāni yāni me / arjunaḥ phalguno jiṣṇuḥ kirīṭī śvetavāhanaḥ // 4.39.8
bībhatsur vijayaḥ kṛṣṇaḥ savyasācī dhanaṃjayaḥ // 4.39.8.2
kenāsi vijayo nāma kenāsi śvetavāhanaḥ / kirīṭī nāma kenāsi savyasācī kathaṃ bhavān // 4.39.9
arjunaḥ phalguno jiṣṇuḥ kṛṣṇo bībhatsur eva ca / dhanaṃjayaś ca kenāsi prabrūhi mama tattvataḥ // 4.39.10
śrutā me tasya vīrasya kevalā nāmahetavaḥ // 4.39.10.2
sarvāñ janapadāñ jitvā vittam ācchidya kevalam / madhye dhanasya tiṣṭhāmi tenāhur māṃ dhanaṃjayam // 4.39.11
abhiprayāmi saṃgrāme yad ahaṃ yuddhadurmadān / nājitvā vinivartāmi tena māṃ vijayaṃ viduḥ // 4.39.12
śvetāḥ kāñcanasaṃnāhā rathe yujyanti me hayāḥ / saṃgrāme yudhyamānasya tenāhaṃ śvetavāhanaḥ // 4.39.13
uttarābhyāṃ ca pūrvābhyāṃ phalgunībhyām ahaṃ divā / jāto himavataḥ pṛṣṭhe tena māṃ phalgunaṃ viduḥ // 4.39.14
purā śakreṇa me dattaṃ yudhyato dānavarṣabhaiḥ / kirīṭaṃ mūrdhni sūryābhaṃ tena māhuḥ kirīṭinam // 4.39.15
na kuryāṃ karma bībhatsaṃ yudhyamānaḥ kathaṃ cana / tena devamanuṣyeṣu bībhatsur iti māṃ viduḥ // 4.39.16
ubhau me dakṣiṇau pāṇī gāṇḍīvasya vikarṣaṇe / tena devamanuṣyeṣu savyasācīti māṃ viduḥ // 4.39.17
pṛthivyāṃ caturantāyāṃ varṇo me durlabhaḥ samaḥ / karomi karma śuklaṃ ca tena mām arjunaṃ viduḥ // 4.39.18
ahaṃ durāpo durdharṣo damanaḥ pākaśāsaniḥ / tena devamanuṣyeṣu jiṣṇunāmāsmi viśrutaḥ // 4.39.19
kṛṣṇa ity eva daśamaṃ nāma cakre pitā mama / kṛṣṇāvadātasya sataḥ priyatvād bālakasya vai // 4.39.20
tataḥ pārthaṃ sa vairāṭir abhyavādayad antikāt / ahaṃ bhūmiṃjayo nāma nāmnāham api cottaraḥ // 4.39.21
diṣṭyā tvāṃ pārtha paśyāmi svāgataṃ te dhanaṃjaya / lohitākṣa mahābāho nāgarājakaropama // 4.39.22
yad ajñānād avocaṃ tvāṃ kṣantum arhasi tan mama // 4.39.22.2
yatas tvayā kṛtaṃ pūrvaṃ vicitraṃ karma duṣkaram / ato bhayaṃ vyatītaṃ me prītiś ca paramā tvayi // 4.39.23
āsthāya vipulaṃ vīra rathaṃ sārathinā mayā / katamaṃ yāsyase 'nīkam ukto yāsyāmy ahaṃ tvayā // 4.40.1
prīto 'smi puruṣavyāghra na bhayaṃ vidyate tava / sarvān nudāmi te śatrūn raṇe raṇaviśārada // 4.40.2
svastho bhava mahābuddhe paśya māṃ śatrubhiḥ saha / yudhyamānaṃ vimarde 'smin kurvāṇaṃ bhairavaṃ mahat // 4.40.3
etān sarvān upāsaṅgān kṣipraṃ badhnīhi me rathe / etaṃ cāhara nistriṃśaṃ jātarūpapariṣkṛtam // 4.40.4
ahaṃ vai kurubhir yotsyāmy avajeṣyāmi te paśūn // 4.40.4.2
saṃkalpapakṣavikṣepaṃ bāhuprākāratoraṇam / tridaṇḍatūṇasaṃbādham anekadhvajasaṃkulam // 4.40.5
jyākṣepaṇaṃ krodhakṛtaṃ nemīninadadundubhi / nagaraṃ te mayā guptaṃ rathopasthaṃ bhaviṣyati // 4.40.6
adhiṣṭhito mayā saṃkhye ratho gāṇḍīvadhanvanā / ajeyaḥ śatrusainyānāṃ vairāṭe vyetu te bhayam // 4.40.7
bibhemi nāham eteṣāṃ jānāmi tvāṃ sthiraṃ yudhi / keśavenāpi saṃgrāme sākṣād indreṇa vā samam // 4.40.8
idaṃ tu cintayann eva parimuhyāmi kevalam / niścayaṃ cāpi durmedhā na gacchāmi kathaṃ cana // 4.40.9
evaṃ vīrāṅgarūpasya lakṣaṇair ucitasya ca / kena karmavipākena klībatvam idam āgatam // 4.40.10
manye tvāṃ klībaveṣeṇa carantaṃ śūlapāṇinam / gandharvarājapratimaṃ devaṃ vāpi śatakratum // 4.40.11
bhrātur niyogāj jyeṣṭhasya saṃvatsaram idaṃ vratam / carāmi brahmacaryaṃ vai satyam etad bravīmi te // 4.40.12
nāsmi klībo mahābāho paravān dharmasaṃyutaḥ / samāptavratam uttīrṇaṃ viddhi māṃ tvaṃ nṛpātmaja // 4.40.13
paramo 'nugraho me 'dya yat pratarko na me vṛthā / na hīdṛśāḥ klībarūpā bhavantīha narottamāḥ // 4.40.14
sahāyavān asmi raṇe yudhyeyam amarair api / sādhvasaṃ tat pranaṣṭaṃ me kiṃ karomi bravīhi me // 4.40.15
ahaṃ te saṃgrahīṣyāmi hayāñ śatrurathārujaḥ / śikṣito hy asmi sārathye tīrthataḥ puruṣarṣabha // 4.40.16
dāruko vāsudevasya yathā śakrasya mātaliḥ / tathā māṃ viddhi sārathye śikṣitaṃ narapuṃgava // 4.40.17
yasya yāte na paśyanti bhūmau prāptaṃ padaṃ padam / dakṣiṇaṃ yo dhuraṃ yuktaḥ sugrīvasadṛśo hayaḥ // 4.40.18
yo 'yaṃ dhuraṃ dhuryavaro vāmaṃ vahati śobhanaḥ / taṃ manye meghapuṣpasya javena sadṛśaṃ hayam // 4.40.19
yo 'yaṃ kāñcanasaṃnāhaḥ pārṣṇiṃ vahati śobhanaḥ / vāmaṃ sainyasya manye taṃ javena balavattaram // 4.40.20
yo 'yaṃ vahati te pārṣṇiṃ dakṣiṇām añcitodyataḥ / balāhakād api mataḥ sa jave vīryavattaraḥ // 4.40.21
tvām evāyaṃ ratho voḍhuṃ saṃgrāme 'rhati dhanvinam / tvaṃ cemaṃ ratham āsthāya yoddhum arho mato mama // 4.40.22
tato nirmucya bāhubhyāṃ valayāni sa vīryavān / citre dundubhisaṃnāde pratyamuñcat tale śubhe // 4.40.23
kṛṣṇān bhaṅgīmataḥ keśāñ śvetenodgrathya vāsasā / adhijyaṃ tarasā kṛtvā gāṇḍīvaṃ vyākṣipad dhanuḥ // 4.40.24
tasya vikṣipyamāṇasya dhanuṣo 'bhūn mahāsvanaḥ / yathā śailasya mahataḥ śailenaivābhijaghnuṣaḥ // 4.40.25
sanirghātābhavad bhūmir dikṣu vāyur vavau bhṛśam / bhrāntadvijaṃ khaṃ tadāsīt prakampitamahādrumam // 4.40.26
taṃ śabdaṃ kuravo 'jānan visphoṭam aśaner iva / yad arjuno dhanuḥśreṣṭhaṃ bāhubhyām ākṣipad rathe // 4.40.27
uttaraṃ sārathiṃ kṛtvā śamīṃ kṛtvā pradakṣiṇam / āyudhaṃ sarvam ādāya tataḥ prāyād dhanaṃjayaḥ // 4.41.1
dhvajaṃ siṃhaṃ rathāt tasmād apanīya mahārathaḥ / praṇidhāya śamīmūle prāyād uttarasārathiḥ // 4.41.2
daivīṃ māyāṃ rathe yuktvā vihitāṃ viśvakarmaṇā / kāñcanaṃ siṃhalāṅgūlaṃ dhvajaṃ vānaralakṣaṇam // 4.41.3
manasā cintayām āsa prasādaṃ pāvakasya ca / sa ca tac cintitaṃ jñātvā dhvaje bhūtāny acodayat // 4.41.4
sapatākaṃ vicitrāṅgaṃ sopāsaṅgaṃ mahārathaḥ / ratham āsthāya bībhatsuḥ kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ // 4.41.5
baddhāsiḥ satanutrāṇaḥ pragṛhītaśarāsanaḥ / tataḥ prāyād udīcīṃ sa kapipravaraketanaḥ // 4.41.6
svanavantaṃ mahāśaṅkhaṃ balavān arimardanaḥ / prādhamad balam āsthāya dviṣatāṃ lomaharṣaṇam // 4.41.7
tatas te javanā dhuryā jānubhyām agaman mahīm / uttaraś cāpi saṃtrasto rathopastha upāviśat // 4.41.8
saṃsthāpya cāśvān kaunteyaḥ samudyamya ca raśmibhiḥ / uttaraṃ ca pariṣvajya samāśvāsayad arjunaḥ // 4.41.9
mā bhais tvaṃ rājaputrāgrya kṣatriyo 'si paraṃtapa / kathaṃ puruṣaśārdūla śatrumadhye viṣīdasi // 4.41.10
śrutās te śaṅkhaśabdāś ca bherīśabdāś ca puṣkalāḥ / kuñjarāṇāṃ ca nadatāṃ vyūḍhānīkeṣu tiṣṭhatām // 4.41.11
sa tvaṃ katham ihānena śaṅkhaśabdena bhīṣitaḥ / viṣaṇṇarūpo vitrastaḥ puruṣaḥ prākṛto yathā // 4.41.12
śrutā me śaṅkhaśabdāś ca bherīśabdāś ca puṣkalāḥ / kuñjarāṇāṃ ca ninadā vyūḍhānīkeṣu tiṣṭhatām // 4.41.13
naivaṃvidhaḥ śaṅkhaśabdaḥ purā jātu mayā śrutaḥ / dhvajasya cāpi rūpaṃ me dṛṣṭapūrvaṃ na hīdṛśam // 4.41.14
dhanuṣaś caiva nirghoṣaḥ śrutapūrvo na me kva cit // 4.41.14.2
asya śaṅkhasya śabdena dhanuṣo nisvanena ca / rathasya ca ninādena mano muhyati me bhṛśam // 4.41.15
vyākulāś ca diśaḥ sarvā hṛdayaṃ vyathatīva me / dhvajena pihitāḥ sarvā diśo na pratibhānti me // 4.41.16
gāṇḍīvasya ca śabdena karṇau me badhirīkṛtau // 4.41.16.2
ekānte ratham āsthāya padbhyāṃ tvam avapīḍaya / dṛḍhaṃ ca raśmīn saṃyaccha śaṅkhaṃ dhmāsyāmy ahaṃ punaḥ // 4.41.17
tasya śaṅkhasya śabdena rathanemisvanena ca / gāṇḍīvasya ca ghoṣeṇa pṛthivī samakampata // 4.41.18
yathā rathasya nirghoṣo yathā śaṅkha udīryate / kampate ca yathā bhūmir naiṣo 'nyaḥ savyasācinaḥ // 4.41.19
śastrāṇi na prakāśante na prahṛṣyanti vājinaḥ / agnayaś ca na bhāsante samiddhās tan na śobhanam // 4.41.20
praty ādityaṃ ca naḥ sarve mṛgā ghorapravādinaḥ / dhvajeṣu ca nilīyante vāyasās tan na śobhanam // 4.41.21
śakunāś cāpasavyā no vedayanti mahad bhayam // 4.41.21.2
gomāyur eṣa senāyā ruvan madhye 'nudhāvati / anāhataś ca niṣkrānto mahad vedayate bhayam // 4.41.22
bhavatāṃ romakūpāṇi prahṛṣṭāny upalakṣaye // 4.41.22.2
parābhūtā ca vaḥ senā na kaś cid yoddhum icchati / vivarṇamukhabhūyiṣṭhāḥ sarve yodhā vicetasaḥ // 4.41.23
gāḥ saṃprasthāpya tiṣṭhāmo vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ // 4.41.23.2
atha duryodhano rājā samare bhīṣmam abravīt / droṇaṃ ca rathaśārdūlaṃ kṛpaṃ ca sumahāratham // 4.42.1
ukto 'yam artha ācāryo mayā karṇena cāsakṛt / punar eva ca vakṣyāmi na hi tṛpyāmi taṃ bruvan // 4.42.2
parājitair hi vastavyaṃ taiś ca dvādaśa vatsarān / vane janapade 'jñātair eṣa eva paṇo hi naḥ // 4.42.3
teṣāṃ na tāvan nirvṛttaṃ vartate tu trayodaśam / ajñātavāsaṃ bībhatsur athāsmābhiḥ samāgataḥ // 4.42.4
anivṛtte tu nirvāse yadi bībhatsur āgataḥ / punar dvādaśa varṣāṇi vane vatsyanti pāṇḍavāḥ // 4.42.5
lobhād vā te na jānīyur asmān vā moha āviśat / hīnātiriktam eteṣāṃ bhīṣmo veditum arhati // 4.42.6
arthānāṃ tu punar dvaidhe nityaṃ bhavati saṃśayaḥ / anyathā cintito hy arthaḥ punar bhavati cānyathā // 4.42.7
uttaraṃ mārgamāṇānāṃ matsyasenāṃ yuyutsatām / yadi bībhatsur āyātas teṣāṃ kaḥ syāt parāṅmukhaḥ // 4.42.8
trigartānāṃ vayaṃ hetor matsyān yoddhum ihāgatāḥ / matsyānāṃ viprakārāṃs te bahūn asmān akīrtayan // 4.42.9
teṣāṃ bhayābhipannānāṃ tad asmābhiḥ pratiśrutam / prathamaṃ tair grahītavyaṃ matsyānāṃ godhanaṃ mahat // 4.42.10
saptamīm aparāhṇe vai tathā nas taiḥ samāhitam / aṣṭamyāṃ punar asmābhir ādityasyodayaṃ prati // 4.42.11
te vā gāvo na paśyanti yadi va syuḥ parājitāḥ / asmān vāpy atisaṃdhāya kuryur matsyena saṃgatam // 4.42.12
atha vā tān upāyāto matsyo jānapadaiḥ saha / sarvayā senayā sārdham asmān yoddhum upāgataḥ // 4.42.13
teṣām eva mahāvīryaḥ kaś cid eva puraḥsaraḥ / asmāñ jetum ihāyāto matsyo vāpi svayaṃ bhavet // 4.42.14
yady eṣa rājā matsyānāṃ yadi bībhatsur āgataḥ / sarvair yoddhavyam asmābhir iti naḥ samayaḥ kṛtaḥ // 4.42.15
atha kasmāt sthitā hy ete ratheṣu rathasattamāḥ / bhīṣmo droṇaḥ kṛpaś caiva vikarṇo drauṇir eva ca // 4.42.16
saṃbhrāntamanasaḥ sarve kāle hy asmin mahārathāḥ / nānyatra yuddhāc chreyo 'sti tathātmā praṇidhīyatām // 4.42.17
ācchinne godhane 'smākam api devena vajriṇā / yamena vāpi saṃgrāme ko hāstinapuraṃ vrajet // 4.42.18
śarair abhipraṇunnānāṃ bhagnānāṃ gahane vane / ko hi jīvet padātīnāṃ bhaved aśveṣu saṃśayaḥ // 4.42.19
ācāryaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā tathā nītir vidhīyatām // 4.42.19.2
jānāti hi mataṃ teṣām atas trāsayatīva naḥ / arjunenāsya saṃprītim adhikām upalakṣaye // 4.42.20
tathā hi dṛṣṭvā bībhatsum upāyāntaṃ praśaṃsati / yathā senā na bhajyeta tathā nītir vidhīyatām // 4.42.21
adeśikā mahāraṇye grīṣme śatruvaśaṃ gatā / yathā na vibhramet senā tathā nītir vidhīyatām // 4.42.22
aśvānāṃ heṣitaṃ śrutvā kā praśaṃsā bhavet pare / sthāne vāpi vrajanto vā sadā heṣanti vājinaḥ // 4.42.23
sadā ca vāyavo vānti nityaṃ varṣati vāsavaḥ / stanayitnoś ca nirghoṣaḥ śrūyate bahuśas tathā // 4.42.24
kim atra kāryaṃ pārthasya kathaṃ vā sa praśasyate / anyatra kāmād dveṣād vā roṣād vāsmāsu kevalāt // 4.42.25
ācāryā vai kāruṇikāḥ prājñāś cāpāyadarśinaḥ / naite mahābhaye prāpte saṃpraṣṭavyāḥ kathaṃ cana // 4.42.26
prāsādeṣu vicitreṣu goṣṭhīṣv āvasatheṣu ca / kathā vicitrāḥ kurvāṇāḥ paṇḍitās tatra śobhanāḥ // 4.42.27
bahūny āścaryarūpāṇi kurvanto janasaṃsadi / iṣvastre cārusaṃdhāne paṇḍitās tatra śobhanāḥ // 4.42.28
pareṣāṃ vivarajñāne manuṣyācariteṣu ca / annasaṃskāradoṣeṣu paṇḍitās tatra śobhanāḥ // 4.42.29
paṇḍitān pṛṣṭhataḥ kṛtvā pareṣāṃ guṇavādinaḥ / vidhīyatāṃ tathā nītir yathā vadhyeta vai paraḥ // 4.42.30
gāvaś caiva pratiṣṭhantāṃ senāṃ vyūhantu māciram / ārakṣāś ca vidhīyantāṃ yatra yotsyāmahe parān // 4.42.31
sarvān āyuṣmato bhītān saṃtrastān iva lakṣaye / ayuddhamanasaś caiva sarvāṃś caivānavasthitān // 4.43.1
yady eṣa rājā matsyānāṃ yadi bībhatsur āgataḥ / aham āvārayiṣyāmi veleva makarālayam // 4.43.2
mama cāpapramuktānāṃ śarāṇāṃ nataparvaṇām / nāvṛttir gacchatām asti sarpāṇām iva sarpatām // 4.43.3
rukmapuṅkhāḥ sutīkṣṇāgrā muktā hastavatā mayā / chādayantu śarāḥ pārthaṃ śalabhā iva pādapam // 4.43.4
śarāṇāṃ puṅkhasaktānāṃ maurvyābhihatayā dṛḍham / śrūyatāṃ talayoḥ śabdo bheryor āhatayor iva // 4.43.5
samāhito hi bībhatsur varṣāṇy aṣṭau ca pañca ca / jātasnehaś ca yuddhasya mayi saṃprahariṣyati // 4.43.6
pātrībhūtaś ca kaunteyo brāhmaṇo guṇavān iva / śaraughān pratigṛhṇātu mayā muktān sahasraśaḥ // 4.43.7
eṣa caiva maheṣvāsas triṣu lokeṣu viśrutaḥ / ahaṃ cāpi kuruśreṣṭhā arjunān nāvaraḥ kva cit // 4.43.8
itaś cetaś ca nirmuktaiḥ kāñcanair gārdhravājitaiḥ / dṛśyatām adya vai vyoma khadyotair iva saṃvṛtam // 4.43.9
adyāham ṛṇam akṣayyaṃ purā vācā pratiśrutam / dhārtarāṣṭrasya dāsyāmi nihatya samare 'rjunam // 4.43.10
antarā chidyamānānāṃ puṅkhānāṃ vyatiśīryatām / śalabhānām ivākāśe pracāraḥ saṃpradṛśyatām // 4.43.11
indrāśanisamasparśaṃ mahendrasamatejasam / ardayiṣyāmy ahaṃ pārtham ulkābhir iva kuñjaram // 4.43.12
tam agnim iva durdharṣam asiśaktiśarendhanam / pāṇḍavāgnim ahaṃ dīptaṃ pradahantam ivāhitān // 4.43.13
aśvavegapurovāto rathaughastanayitnumān / śaradhāro mahāmeghaḥ śamayiṣyāmi pāṇḍavam // 4.43.14
matkārmukavinirmuktāḥ pārtham āśīviṣopamāḥ / śarāḥ samabhisarpantu valmīkam iva pannagāḥ // 4.43.15
jāmadagnyān mayā hy astraṃ yat prāptam ṛṣisattamāt / tad upāśritya vīryaṃ ca yudhyeyam api vāsavam // 4.43.16
dhvajāgre vānaras tiṣṭhan bhallena nihato mayā / adyaiva patatāṃ bhūmau vinadan bhairavān ravān // 4.43.17
śatror mayābhipannānāṃ bhūtānāṃ dhvajavāsinām / diśaḥ pratiṣṭhamānānām astu śabdo divaṃ gataḥ // 4.43.18
adya duryodhanasyāhaṃ śalyaṃ hṛdi cirasthitam / samūlam uddhariṣyāmi bībhatsuṃ pātayan rathāt // 4.43.19
hatāśvaṃ virathaṃ pārthaṃ pauruṣe paryavasthitam / niḥśvasantaṃ yathā nāgam adya paśyantu kauravāḥ // 4.43.20
kāmaṃ gacchantu kuravo dhanam ādāya kevalam / ratheṣu vāpi tiṣṭhanto yuddhaṃ paśyantu māmakam // 4.43.21
sadaiva tava rādheya yuddhe krūratarā matiḥ / nārthānāṃ prakṛtiṃ vettha nānubandham avekṣase // 4.44.1
nayā hi bahavaḥ santi śāstrāṇy āśritya cintitāḥ / teṣāṃ yuddhaṃ tu pāpiṣṭhaṃ vedayanti purāvidaḥ // 4.44.2
deśakālena saṃyuktaṃ yuddhaṃ vijayadaṃ bhavet / hīnakālaṃ tad eveha phalavan na bhavaty uta // 4.44.3
deśe kāle ca vikrāntaṃ kalyāṇāya vidhīyate // 4.44.3.2
ānukūlyena kāryāṇām antaraṃ saṃvidhīyatām / bhāraṃ hi rathakārasya na vyavasyanti paṇḍitāḥ // 4.44.4
paricintya tu pārthena saṃnipāto na naḥ kṣamaḥ / ekaḥ kurūn abhyarakṣad ekaś cāgnim atarpayat // 4.44.5
ekaś ca pañca varṣāṇi brahmacaryam adhārayat / ekaḥ subhadrām āropya dvairathe kṛṣṇam āhvayat // 4.44.6
asminn eva vane kṛṣṇo hṛtāṃ kṛṣṇām avājayat // 4.44.6.2
ekaś ca pañca varṣāṇi śakrād astrāṇy aśikṣata / ekaḥ sāṃyaminīṃ jitvā kurūṇām akarod yaśaḥ // 4.44.7
eko gandharvarājānaṃ citrasenam ariṃdamaḥ / vijigye tarasā saṃkhye senāṃ cāsya sudurjayām // 4.44.8
tathā nivātakavacāḥ kālakhañjāś ca dānavāḥ / daivatair apy avadhyās te ekena yudhi pātitāḥ // 4.44.9
ekena hi tvayā karṇa kiṃ nāmeha kṛtaṃ purā / ekaikena yathā teṣāṃ bhūmipālā vaśīkṛtāḥ // 4.44.10
indro 'pi hi na pārthena saṃyuge yoddhum arhati / yas tenāśaṃsate yoddhuṃ kartavyaṃ tasya bheṣajam // 4.44.11
āśīviṣasya kruddhasya pāṇim udyamya dakṣiṇam / avimṛśya pradeśinyā daṃṣṭrām ādātum icchasi // 4.44.12
atha vā kuñjaraṃ mattam eka eva caran vane / anaṅkuśaṃ samāruhya nagaraṃ gantum icchasi // 4.44.13
samiddhaṃ pāvakaṃ vāpi ghṛtamedovasāhutam / ghṛtāktaś cīravāsās tvaṃ madhyenottartum icchasi // 4.44.14
ātmānaṃ yaḥ samudbadhya kaṇṭhe baddhvā mahāśilām / samudraṃ pratared dorbhyāṃ tatra kiṃ nāma pauruṣam // 4.44.15
akṛtāstraḥ kṛtāstraṃ vai balavantaṃ sudurbalaḥ / tādṛśaṃ karṇa yaḥ pārthaṃ yoddhum icchet sa durmatiḥ // 4.44.16
asmābhir eṣa nikṛto varṣāṇīha trayodaśa / siṃhaḥ pāśavinirmukto na naḥ śeṣaṃ kariṣyati // 4.44.17
ekānte pārtham āsīnaṃ kūpe 'gnim iva saṃvṛtam / ajñānād abhyavaskandya prāptāḥ smo bhayam uttamam // 4.44.18
saha yudhyāmahe pārtham āgataṃ yuddhadurmadam / sainyās tiṣṭhantu saṃnaddhā vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ // 4.44.19
droṇo duryodhano bhīṣmo bhavān drauṇis tathā vayam / sarve yudhyāmahe pārthaṃ karṇa mā sāhasaṃ kṛthāḥ // 4.44.20
vayaṃ vyavasitaṃ pārthaṃ vajrapāṇim ivodyatam / ṣaḍrathāḥ pratiyudhyema tiṣṭhema yadi saṃhatāḥ // 4.44.21
vyūḍhānīkāni sainyāni yattāḥ paramadhanvinaḥ / yudhyāmahe 'rjunaṃ saṃkhye dānavā vāsavaṃ yathā // 4.44.22
na ca tāvaj jitā gāvo na ca sīmāntaraṃ gatāḥ / na hāstinapuraṃ prāptās tvaṃ ca karṇa vikatthase // 4.45.1
saṃgrāmān subahūñ jitvā labdhvā ca vipulaṃ dhanam / vijitya ca parāṃ bhūmiṃ nāhuḥ kiṃ cana pauruṣam // 4.45.2
pacaty agnir avākyas tu tūṣṇīṃ bhāti divākaraḥ / tūṣṇīṃ dhārayate lokān vasudhā sacarācarān // 4.45.3
cāturvarṇyasya karmāṇi vihitāni manīṣibhiḥ / dhanaṃ yair adhigantavyaṃ yac ca kurvan na duṣyati // 4.45.4
adhītya brāhmaṇo vedān yājayeta yajeta ca / kṣatriyo dhanur āśritya yajetaiva na yājayet // 4.45.5
vaiśyo 'dhigamya dravyāṇi brahmakarmāṇi kārayet // 4.45.5.2
vartamānā yathāśāstraṃ prāpya cāpi mahīm imām / sat kurvanti mahābhāgā gurūn suviguṇān api // 4.45.6
prāpya dyūtena ko rājyaṃ kṣatriyas toṣṭum arhati / tathā nṛśaṃsarūpeṇa yathānyaḥ prākṛto janaḥ // 4.45.7
tathāvāpteṣu vitteṣu ko vikatthed vicakṣaṇaḥ / nikṛtyā vañcanāyogaiś caran vaitaṃsiko yathā // 4.45.8
katamad dvairathaṃ yuddhaṃ yatrājaiṣīr dhanaṃjayam / nakulaṃ sahadevaṃ ca dhanaṃ yeṣāṃ tvayā hṛtam // 4.45.9
yudhiṣṭhiro jitaḥ kasmin bhīmaś ca balināṃ varaḥ / indraprasthaṃ tvayā kasmin saṃgrāme nirjitaṃ purā // 4.45.10
tathaiva katamaṃ yuddhaṃ yasmin kṛṣṇā jitā tvayā / ekavastrā sabhāṃ nītā duṣṭakarman rajasvalā // 4.45.11
mūlam eṣāṃ mahat kṛttaṃ sārārthī candanaṃ yathā / karma kārayithāḥ śūra tatra kiṃ viduro 'bravīt // 4.45.12
yathāśakti manuṣyāṇāṃ śamam ālakṣayāmahe / anyeṣāṃ caiva sattvānām api kīṭapipīlike // 4.45.13
draupadyās taṃ parikleśaṃ na kṣantuṃ pāṇḍavo 'rhati / duḥkhāya dhārtarāṣṭrāṇāṃ prādurbhūto dhanaṃjayaḥ // 4.45.14
tvaṃ punaḥ paṇḍito bhūtvā vācaṃ vaktum ihecchasi / vairāntakaraṇo jiṣṇur na naḥ śeṣaṃ kariṣyati // 4.45.15
naiṣa devān na gandharvān nāsurān na ca rākṣasān / bhayād iha na yudhyeta kuntīputro dhanaṃjayaḥ // 4.45.16
yaṃ yam eṣo 'bhisaṃkruddhaḥ saṃgrāme 'bhipatiṣyati / vṛkṣaṃ garuḍavegena vinihatya tam eṣyati // 4.45.17
tvatto viśiṣṭaṃ vīryeṇa dhanuṣy amararāṭsamam / vāsudevasamaṃ yuddhe taṃ pārthaṃ ko na pūjayet // 4.45.18
daivaṃ daivena yudhyeta mānuṣeṇa ca mānuṣam / astreṇāstraṃ samāhanyāt ko 'rjunena samaḥ pumān // 4.45.19
putrād anantaraḥ śiṣya iti dharmavido viduḥ / etenāpi nimittena priyo droṇasya pāṇḍavaḥ // 4.45.20
yathā tvam akaror dyūtam indraprasthaṃ yathāharaḥ / yathānaiṣīḥ sabhāṃ kṛṣṇāṃ tathā yudhyasva pāṇḍavam // 4.45.21
ayaṃ te mātulaḥ prājñaḥ kṣatradharmasya kovidaḥ / durdyūtadevī gāndhāraḥ śakunir yudhyatām iha // 4.45.22
nākṣān kṣipati gāṇḍīvaṃ na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca / jvalato niśitān bāṇāṃs tīkṣṇān kṣipati gāṇḍivam // 4.45.23
na hi gāṇḍīvanirmuktā gārdhrapatrāḥ sutejanāḥ / antareṣv avatiṣṭhanti girīṇām api dāraṇāḥ // 4.45.24
antakaḥ śamano mṛtyus tathāgnir vaḍavāmukhaḥ / kuryur ete kva cic cheṣaṃ na tu kruddho dhanaṃjayaḥ // 4.45.25
yudhyatāṃ kāmam ācāryo nāhaṃ yotsye dhanaṃjayam / matsyo hy asmābhir āyodhyo yady āgacched gavāṃ padam // 4.45.26
sādhu paśyati vai droṇaḥ kṛpaḥ sādhv anupaśyati / karṇas tu kṣatradharmeṇa yathāvad yoddhum icchati // 4.46.1
ācāryo nābhiṣaktavyaḥ puruṣeṇa vijānatā / deśakālau tu saṃprekṣya yoddhavyam iti me matiḥ // 4.46.2
yasya sūryasamāḥ pañca sapatnāḥ syuḥ prahāriṇaḥ / katham abhyudaye teṣāṃ na pramuhyeta paṇḍitaḥ // 4.46.3
svārthe sarve vimuhyanti ye 'pi dharmavido janāḥ / tasmād rājan bravīmy eṣa vākyaṃ te yadi rocate // 4.46.4
karṇo yad abhyavocan nas tejaḥsaṃjananāya tat / ācāryaputraḥ kṣamatāṃ mahat kāryam upasthitam // 4.46.5
nāyaṃ kālo virodhasya kaunteye samupasthite / kṣantavyaṃ bhavatā sarvam ācāryeṇa kṛpeṇa ca // 4.46.6
bhavatāṃ hi kṛtāstratvaṃ yathāditye prabhā tathā / yathā candramaso lakṣma sarvathā nāpakṛṣyate // 4.46.7
evaṃ bhavatsu brāhmaṇyaṃ brahmāstraṃ ca pratiṣṭhitam // 4.46.7.2
catvāra ekato vedāḥ kṣātram ekatra dṛśyate / naitat samastam ubhayaṃ kasmiṃś cid anuśuśrumaḥ // 4.46.8
anyatra bhāratācāryāt saputrād iti me matiḥ / brahmāstraṃ caiva vedāś ca naitad anyatra dṛśyate // 4.46.9
ācāryaputraḥ kṣamatāṃ nāyaṃ kālaḥ svabhedane / sarve saṃhatya yudhyāmaḥ pākaśāsanim āgatam // 4.46.10
balasya vyasanānīha yāny uktāni manīṣibhiḥ / mukhyo bhedo hi teṣāṃ vai pāpiṣṭho viduṣāṃ mataḥ // 4.46.11
ācārya eva kṣamatāṃ śāntir atra vidhīyatām / abhiṣajyamāne hi gurau tadvṛttaṃ roṣakāritam // 4.46.12
tato duryodhano droṇaṃ kṣamayām āsa bhārata / saha karṇena bhīṣmeṇa kṛpeṇa ca mahātmanā // 4.46.13
yad eva prathamaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt / tenaivāhaṃ prasanno vai param atra vidhīyatām // 4.46.14
yathā duryodhane 'yatte nāgaḥ spṛśati sainikān / sāhasād yadi vā mohāt tathā nītir vidhīyatām // 4.46.15
vanavāse hy anirvṛtte darśayen na dhanaṃjayaḥ / dhanaṃ vālabhamāno 'tra nādya naḥ kṣantum arhati // 4.46.16
yathā nāyaṃ samāyujyād dhārtarāṣṭrān kathaṃ cana / yathā ca na parājayyāt tathā nītir vidhīyatām // 4.46.17
uktaṃ duryodhanenāpi purastād vākyam īdṛśam / tad anusmṛtya gāṅgeya yathāvad vaktum arhasi // 4.46.18
kalāṃśās tāta yujyante muhūrtāś ca dināni ca / ardhamāsāś ca māsāś ca nakṣatrāṇi grahās tathā // 4.47.1
ṛtavaś cāpi yujyante tathā saṃvatsarā api / evaṃ kālavibhāgena kālacakraṃ pravartate // 4.47.2
teṣāṃ kālātirekeṇa jyotiṣāṃ ca vyatikramāt / pañcame pañcame varṣe dvau māsāv upajāyataḥ // 4.47.3
teṣām abhyadhikā māsāḥ pañca dvādaśa ca kṣapāḥ / trayodaśānāṃ varṣāṇām iti me vartate matiḥ // 4.47.4
sarvaṃ yathāvac caritaṃ yad yad ebhiḥ pariśrutam / evam etad dhruvaṃ jñātvā tato bībhatsur āgataḥ // 4.47.5
sarve caiva mahātmānaḥ sarve dharmārthakovidāḥ / yeṣāṃ yudhiṣṭhiro rājā kasmād dharme 'parādhnuyuḥ // 4.47.6
alubdhāś caiva kaunteyāḥ kṛtavantaś ca duṣkaram / na cāpi kevalaṃ rājyam iccheyus te 'nupāyataḥ // 4.47.7
tadaiva te hi vikrāntum īṣuḥ kauravanandanāḥ / dharmapāśanibaddhās tu na celuḥ kṣatriyavratāt // 4.47.8
yac cānṛta iti khyāyed yac ca gacchet parābhavam / vṛṇuyur maraṇaṃ pārthā nānṛtatvaṃ kathaṃ cana // 4.47.9
prāpte tu kāle prāptavyaṃ notsṛjeyur nararṣabhāḥ / api vajrabhṛtā guptaṃ tathāvīryā hi pāṇḍavāḥ // 4.47.10
pratiyudhyāma samare sarvaśastrabhṛtāṃ varam / tasmād yad atra kalyāṇaṃ loke sadbhir anuṣṭhitam // 4.47.11
tat saṃvidhīyatāṃ kṣipraṃ mā no hy artho 'tigāt parān // 4.47.11.2
na hi paśyāmi saṃgrāme kadā cid api kaurava / ekāntasiddhiṃ rājendra saṃprāptaś ca dhanaṃjayaḥ // 4.47.12
saṃpravṛtte tu saṃgrāme bhāvābhāvau jayājayau / avaśyam ekaṃ spṛśato dṛṣṭam etad asaṃśayam // 4.47.13
tasmād yuddhāvacarikaṃ karma vā dharmasaṃhitam / kriyatām āśu rājendra saṃprāpto hi dhanaṃjayaḥ // 4.47.14
nāhaṃ rājyaṃ pradāsyāmi pāṇḍavānāṃ pitāmaha / yuddhāvacārikaṃ yat tu tac chīghraṃ saṃvidhīyatām // 4.47.15
atra yā māmakī buddhiḥ śrūyatāṃ yadi rocate / kṣipraṃ balacaturbhāgaṃ gṛhya gaccha puraṃ prati // 4.47.16
tato 'paraś caturbhāgo gāḥ samādāya gacchatu // 4.47.16.2
vayaṃ tv ardhena sainyena pratiyotsyāma pāṇḍavam / matsyaṃ vā punar āyātam atha vāpi śatakratum // 4.47.17
ācāryo madhyatas tiṣṭhatv aśvatthāmā tu savyataḥ / kṛpaḥ śāradvato dhīmān pārśvaṃ rakṣatu dakṣiṇam // 4.47.18
agrataḥ sūtaputras tu karṇas tiṣṭhatu daṃśitaḥ / ahaṃ sarvasya sainyasya paścāt sthāsyāmi pālayan // 4.47.19
tathā vyūḍheṣv anīkeṣu kauraveyair mahārathaiḥ / upāyād arjunas tūrṇaṃ rathaghoṣeṇa nādayan // 4.48.1
dadṛśus te dhvajāgraṃ vai śuśruvuś ca rathasvanam / dodhūyamānasya bhṛśaṃ gāṇḍīvasya ca nisvanam // 4.48.2
tatas tat sarvam ālokya droṇo vacanam abravīt / mahāratham anuprāptaṃ dṛṣṭvā gāṇḍīvadhanvinam // 4.48.3
etad dhvajāgraṃ pārthasya dūrataḥ saṃprakāśate / eṣa ghoṣaḥ sajalado roravīti ca vānaraḥ // 4.48.4
eṣa tiṣṭhan rathaśreṣṭho rathe rathavarapraṇut / utkarṣati dhanuḥśreṣṭhaṃ gāṇḍīvam aśanisvanam // 4.48.5
imau hi bāṇau sahitau pādayor me vyavasthitau / aparau cāpy atikrāntau karṇau saṃspṛśya me śarau // 4.48.6
niruṣya hi vane vāsaṃ kṛtvā karmātimānuṣam / abhivādayate pārthaḥ śrotre ca paripṛcchati // 4.48.7
iṣupāte ca senāyā hayān saṃyaccha sārathe / yāvat samīkṣe sainye 'smin kvāsau kurukulādhamaḥ // 4.48.8
sarvān anyān anādṛtya dṛṣṭvā tam atimāninam / tasya mūrdhni patiṣyāmi tata ete parājitāḥ // 4.48.9
eṣa vyavasthito droṇo drauṇiś ca tadanantaram / bhīṣmaḥ kṛpaś ca karṇaś ca maheṣvāsā vyavasthitāḥ // 4.48.10
rājānaṃ nātra paśyāmi gāḥ samādāya gacchati / dakṣiṇaṃ mārgam āsthāya śaṅke jīvaparāyaṇaḥ // 4.48.11
utsṛjyaitad rathānīkaṃ gaccha yatra suyodhanaḥ / tatraiva yotsye vairāṭe nāsti yuddhaṃ nirāmiṣam // 4.48.12
taṃ jitvā vinivartiṣye gāḥ samādāya vai punaḥ // 4.48.12.2
evam uktaḥ sa vairāṭir hayān saṃyamya yatnataḥ / niyamya ca tato raśmīn yatra te kurupuṃgavāḥ // 4.48.13
acodayat tato vāhān yato duryodhanas tataḥ // 4.48.13.2
utsṛjya rathavaṃśaṃ tu prayāte śvetavāhane / abhiprāyaṃ viditvāsya droṇo vacanam abravīt // 4.48.14
naiṣo 'ntareṇa rājānaṃ bībhatsuḥ sthātum icchati / tasya pārṣṇiṃ grahīṣyāmo javenābhiprayāsyataḥ // 4.48.15
na hy enam abhisaṃkruddham eko yudhyeta saṃyuge / anyo devāt sahasrākṣāt kṛṣṇād vā devakīsutāt // 4.48.16
kiṃ no gāvaḥ kariṣyanti dhanaṃ vā vipulaṃ tathā / duryodhanaḥ pārthajale purā naur iva majjati // 4.48.17
tathaiva gatvā bībhatsur nāma viśrāvya cātmanaḥ / śalabhair iva tāṃ senāṃ śaraiḥ śīghram avākirat // 4.48.18
kīryamāṇāḥ śaraughais tu yodhās te pārthacoditaiḥ / nāpaśyan nāvṛtāṃ bhūmim antarikṣaṃ ca patribhiḥ // 4.48.19
teṣāṃ nātmanino yuddhe nāpayāne 'bhavan matiḥ / śīghratvam eva pārthasya pūjayanti sma cetasā // 4.48.20
tataḥ śaṅkhaṃ pradadhmau sa dviṣatāṃ lomaharṣaṇam / visphārya ca dhanuḥśreṣṭhaṃ dhvaje bhūtāny acodayat // 4.48.21
tasya śaṅkhasya śabdena rathanemisvanena ca / amānuṣāṇāṃ teṣāṃ ca bhūtānāṃ dhvajavāsinām // 4.48.22
ūrdhvaṃ pucchān vidhunvānā rebhamāṇāḥ samantataḥ / gāvaḥ pratinyavartanta diśam āsthāya dakṣiṇām // 4.48.23
sa śatrusenāṃ tarasā praṇudya; gās tā vijityātha dhanurdharāgryaḥ / duryodhanāyābhimukhaṃ prayāto; bhūyo 'rjunaḥ priyam ājau cikīrṣan // 4.49.1
goṣu prayātāsu javena matsyān; kirīṭinaṃ kṛtakāryaṃ ca matvā / duryodhanāyābhimukhaṃ prayāntaṃ; kurupravīrāḥ sahasābhipetuḥ // 4.49.2
teṣām anīkāni bahūni gāḍhaṃ; vyūḍhāni dṛṣṭvā bahuladhvajāni / matsyasya putraṃ dviṣatāṃ nihantā; vairāṭim āmantrya tato 'bhyuvāca // 4.49.3
etena tūrṇaṃ pratipādayemāñ; śvetān hayān kāñcanaraśmiyoktrān / javena sarveṇa kuru prayatnam; āsādayaitad rathasiṃhavṛndam // 4.49.4
gajo gajeneva mayā durātmā; yo yoddhum ākāṅkṣati sūtaputraḥ / tam eva māṃ prāpaya rājaputra; duryodhanāpāśrayajātadarpam // 4.49.5
sa tair hayair vātajavair bṛhadbhiḥ; putro virāṭasya suvarṇakakṣyaiḥ / vidhvaṃsayaṃs tadrathinām anīkaṃ; tato 'vahat pāṇḍavam ājimadhye // 4.49.6
taṃ citraseno viśikhair vipāṭhaiḥ; saṃgrāmajic chatrusaho jayaś ca / pratyudyayur bhāratam āpatantaṃ; mahārathāḥ karṇam abhīpsamānāḥ // 4.49.7
tataḥ sa teṣāṃ puruṣapravīraḥ; śarāsanārciḥ śaravegatāpaḥ / vrātān rathānām adahat sa manyur; vanaṃ yathāgniḥ kurupuṃgavānām // 4.49.8
tasmiṃs tu yuddhe tumule pravṛtte; pārthaṃ vikarṇo 'tirathaṃ rathena / vipāṭhavarṣeṇa kurupravīro; bhīmena bhīmānujam āsasāda // 4.49.9
tato vikarṇasya dhanur vikṛṣya; jāmbūnadāgryopacitaṃ dṛḍhajyam / apātayad dhvajam asya pramathya; chinnadhvajaḥ so 'py apayāj javena // 4.49.10
taṃ śātravāṇāṃ gaṇabādhitāraṃ; karmāṇi kurvāṇam amānuṣāṇi / śatruṃtapaḥ kopam amṛṣyamāṇaḥ; samarpayat kūrmanakhena pārtham // 4.49.11
sa tena rājñātirathena viddho; vigāhamāno dhvajinīṃ kurūṇām / śatruṃtapaṃ pañcabhir āśu viddhvā; tato 'sya sūtaṃ daśabhir jaghāna // 4.49.12
tataḥ sa viddho bharatarṣabheṇa; bāṇena gātrāvaraṇātigena / gatāsur ājau nipapāta bhūmau; nago nagāgrād iva vātarugṇaḥ // 4.49.13
ratharṣabhās te tu ratharṣabheṇa; vīrā raṇe vīratareṇa bhagnāḥ / cakampire vātavaśena kāle; prakampitānīva mahāvanāni // 4.49.14
hatās tu pārthena narapravīrā; bhūmau yuvānaḥ suṣupuḥ suveṣāḥ / vasupradā vāsavatulyavīryāḥ; parājitā vāsavajena saṃkhye // 4.49.15
suvarṇakārṣṇāyasavarmanaddhā; nāgā yathā haimavatāḥ pravṛddhāḥ // 4.49.15.2
tathā sa śatrūn samare vinighnan; gāṇḍīvadhanvā puruṣapravīraḥ / cacāra saṃkhye pradiśo diśaś ca; dahann ivāgnir vanam ātapānte // 4.49.16
prakīrṇaparṇāni yathā vasante; viśātayitvātyanilo nudan khe / tathā sapatnān vikiran kirīṭī; cacāra saṃkhye 'tiratho rathena // 4.49.17
śoṇāśvavāhasya hayān nihatya; vaikartanabhrātur adīnasattvaḥ / ekena saṃgrāmajitaḥ śareṇa; śiro jahārātha kirīṭamālī // 4.49.18
tasmin hate bhrātari sūtaputro; vaikartano vīryam athādadānaḥ / pragṛhya dantāv iva nāgarājo; maharṣabhaṃ vyāghra ivābhyadhāvat // 4.49.19
sa pāṇḍavaṃ dvādaśabhiḥ pṛṣatkair; vaikartanaḥ śīghram upājaghāna / vivyādha gātreṣu hayāṃś ca sarvān; virāṭaputraṃ ca śarair nijaghne // 4.49.20
sa hastinevābhihato gajendraḥ; pragṛhya bhallān niśitān niṣaṅgāt / ākarṇapūrṇaṃ ca dhanur vikṛṣya; vivyādha bāṇair atha sūtaputram // 4.49.21
athāsya bāhūruśirolalāṭaṃ; grīvāṃ rathāṅgāni parāvamardī / sthitasya bāṇair yudhi nirbibheda; gāṇḍīvamuktair aśaniprakāśaiḥ // 4.49.22
sa pārthamuktair viśikhaiḥ praṇunno; gajo gajeneva jitas tarasvī / vihāya saṃgrāmaśiraḥ prayāto; vaikartanaḥ pāṇḍavabāṇataptaḥ // 4.49.23
apayāte tu rādheye duryodhanapurogamāḥ / anīkena yathāsvena śarair ārcchanta pāṇḍavam // 4.50.1
bahudhā tasya sainyasya vyūḍhasyāpatataḥ śaraiḥ / abhiyānīyam ājñāya vairāṭir idam abravīt // 4.50.2
āsthāya ruciraṃ jiṣṇo rathaṃ sārathinā mayā / katamad yāsyase 'nīkam ukto yāsyāmy ahaṃ tvayā // 4.50.3
lohitākṣam ariṣṭaṃ yaṃ vaiyāghram anupaśyasi / nīlāṃ patākām āśritya rathe tiṣṭhantam uttara // 4.50.4
kṛpasyaitad rathānīkaṃ prāpayasvaitad eva mām / etasya darśayiṣyāmi śīghrāstraṃ dṛḍhadhanvinaḥ // 4.50.5
kamaṇḍalur dhvaje yasya śātakumbhamayaḥ śubhaḥ / ācārya eṣa vai droṇaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 4.50.6
suprasannamanā vīra kuruṣvainaṃ pradakṣiṇam / atraiva cāvirodhena eṣa dharmaḥ sanātanaḥ // 4.50.7
yadi me prathamaṃ droṇaḥ śarīre prahariṣyati / tato 'sya prahariṣyāmi nāsya kopo bhaviṣyati // 4.50.8
asyāvidūre tu dhanur dhvajāgre yasya dṛśyate / ācāryasyaiṣa putro vai aśvatthāmā mahārathaḥ // 4.50.9
sadā mamaiṣa mānyaś ca sarvaśastrabhṛtām api / etasya tvaṃ rathaṃ prāpya nivartethāḥ punaḥ punaḥ // 4.50.10
ya eṣa tu rathānīke suvarṇakavacāvṛtaḥ / senāgryeṇa tṛtīyena vyavahāryeṇa tiṣṭhati // 4.50.11
yasya nāgo dhvajāgre vai hemaketanasaṃśritaḥ / dhṛtarāṣṭrātmajaḥ śrīmān eṣa rājā suyodhanaḥ // 4.50.12
etasyābhimukhaṃ vīra rathaṃ pararathārujaḥ / prāpayasvaiṣa tejobhipramāthī yuddhadurmadaḥ // 4.50.13
eṣa droṇasya śiṣyāṇāṃ śīghrāstraḥ prathamo mataḥ / etasya darśayiṣyāmi śīghrāstraṃ vipulaṃ śaraiḥ // 4.50.14
nāgakakṣyā tu rucirā dhvajāgre yasya tiṣṭhati / eṣa vaikartanaḥ karṇo viditaḥ pūrvam eva te // 4.50.15
etasya ratham āsthāya rādheyasya durātmanaḥ / yatto bhavethāḥ saṃgrāme spardhaty eṣa mayā sadā // 4.50.16
yas tu nīlānusāreṇa pañcatāreṇa ketunā / hastāvāpī bṛhaddhanvā rathe tiṣṭhati vīryavān // 4.50.17
yasya tārārkacitro 'sau rathe dhvajavaraḥ sthitaḥ / yasyaitat pāṇḍuraṃ chatraṃ vimalaṃ mūrdhni tiṣṭhati // 4.50.18
mahato rathavaṃśasya nānādhvajapatākinaḥ / balāhakāgre sūryo vā ya eṣa pramukhe sthitaḥ // 4.50.19
haimaṃ candrārkasaṃkāśaṃ kavacaṃ yasya dṛśyate / jātarūpaśirastrāṇas trāsayann iva me manaḥ // 4.50.20
eṣa śāṃtanavo bhīṣmaḥ sarveṣāṃ naḥ pitāmahaḥ / rājaśriyāvabaddhas tu duryodhanavaśānugaḥ // 4.50.21
paścād eṣa prayātavyo na me vighnakaro bhavet / etena yudhyamānasya yattaḥ saṃyaccha me hayān // 4.50.22
tato 'bhyavahad avyagro vairāṭiḥ savyasācinam / yatrātiṣṭhat kṛpo rājan yotsyamāno dhanaṃjayam // 4.50.23
tāny anīkāny adṛśyanta kurūṇām ugradhanvinām / saṃsarpanto yathā meghā gharmānte mandamārutāḥ // 4.51.1
abhyāśe vājinas tasthuḥ samārūḍhāḥ prahāribhiḥ / bhīmarūpāś ca mātaṅgās tomarāṅkuśacoditāḥ // 4.51.2
tataḥ śakraḥ suragaṇaiḥ samāruhya sudarśanam / sahopāyāt tadā rājan viśvāśvimarutāṃ gaṇaiḥ // 4.51.3
tad devayakṣagandharvamahoragasamākulam / śuśubhe 'bhravinirmuktaṃ grahair iva nabhastalam // 4.51.4
astrāṇāṃ ca balaṃ teṣāṃ mānuṣeṣu prayujyatām / tac ca ghoraṃ mahad yuddhaṃ bhīṣmārjunasamāgame // 4.51.5
śataṃ śatasahasrāṇāṃ yatra sthūṇā hiraṇmayāḥ / maṇiratnamayāś cānyāḥ prāsādam upadhārayan // 4.51.6
tatra kāmagamaṃ divyaṃ sarvaratnavibhūṣitam / vimānaṃ devarājasya śuśubhe khecaraṃ tadā // 4.51.7
tatra devās trayastriṃśat tiṣṭhanti sahavāsavāḥ / gandharvā rākṣasāḥ sarpāḥ pitaraś ca maharṣibhiḥ // 4.51.8
tathā rājā vasumanā balākṣaḥ supratardanaḥ / aṣṭakaś ca śibiś caiva yayātir nahuṣo gayaḥ // 4.51.9
manuḥ kṣupo raghur bhānuḥ kṛśāśvaḥ sagaraḥ śalaḥ / vimāne devarājasya samadṛśyanta suprabhāḥ // 4.51.10
agner īśasya somasya varuṇasya prajāpateḥ / tathā dhātur vidhātuś ca kuberasya yamasya ca // 4.51.11
alambusograsenasya gandharvasya ca tumburoḥ / yathābhāgaṃ yathoddeśaṃ vimānāni cakāśire // 4.51.12
sarvadevanikāyāś ca siddhāś ca paramarṣayaḥ / arjunasya kurūṇāṃ ca draṣṭuṃ yuddham upāgatāḥ // 4.51.13
divyānāṃ tatra mālyānāṃ gandhaḥ puṇyo 'tha sarvaśaḥ / prasasāra vasantāgre vanānām iva puṣpitām // 4.51.14
raktāraktāni devānāṃ samadṛśyanta tiṣṭhatām / ātapatrāṇi vāsāṃsi srajaś ca vyajanāni ca // 4.51.15
upaśāmyad rajo bhaumaṃ sarvaṃ vyāptaṃ marīcibhiḥ / divyān gandhān upādāya vāyur yodhān asevata // 4.51.16
prabhāsitam ivākāśaṃ citrarūpam alaṃkṛtam / saṃpatadbhiḥ sthitaiś caiva nānāratnāvabhāsitaiḥ // 4.51.17
vimānair vividhaiś citrair upānītaiḥ surottamaiḥ // 4.51.17.2
etasminn antare tatra mahāvīryaparākramaḥ / ājagāma mahāsattvaḥ kṛpaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ // 4.52.1
arjunaṃ prati saṃyoddhuṃ yuddhārthī sa mahārathaḥ // 4.52.1.2
tau rathau sūryasaṃkāśau yotsyamānau mahābalau / śāradāv iva jīmūtau vyarocetāṃ vyavasthitau // 4.52.2
pārtho 'pi viśrutaṃ loke gāṇḍīvaṃ paramāyudham / vikṛṣya cikṣepa bahūn nārācān marmabhedinaḥ // 4.52.3
tān aprāptāñ śitair bāṇair nārācān raktabhojanān / kṛpaś ciccheda pārthasya śataśo 'tha sahasraśaḥ // 4.52.4
tataḥ pārthaś ca saṃkruddhaś citrān mārgān pradarśayan / diśaḥ saṃchādayan bāṇaiḥ pradiśaś ca mahārathaḥ // 4.52.5
ekacchāyam ivākāśaṃ prakurvan sarvataḥ prabhuḥ / pracchādayad ameyātmā pārthaḥ śaraśataiḥ kṛpam // 4.52.6
sa śarair arpitaḥ kruddhaḥ śitair agniśikhopamaiḥ / tūrṇaṃ śarasahasreṇa pārtham apratimaujasam // 4.52.7
arpayitvā mahātmānaṃ nanāda samare kṛpaḥ // 4.52.7.2
tataḥ kanakapuṅkhāgrair vīraḥ saṃnataparvabhiḥ / tvaran gāṇḍīvanirmuktair arjunas tasya vājinaḥ // 4.52.8
caturbhiś caturas tīkṣṇair avidhyat parameṣubhiḥ // 4.52.8.2
te hayā niśitair viddhā jvaladbhir iva pannagaiḥ / utpetuḥ sahasā sarve kṛpaḥ sthānād athācyavat // 4.52.9
cyutaṃ tu gautamaṃ sthānāt samīkṣya kurunandanaḥ / nāvidhyat paravīraghno rakṣamāṇo 'sya gauravam // 4.52.10
sa tu labdhvā punaḥ sthānaṃ gautamaḥ savyasācinam / vivyādha daśabhir bāṇais tvaritaḥ kaṅkapatribhiḥ // 4.52.11
tataḥ pārtho dhanus tasya bhallena niśitena ca / cicchedaikena bhūyaś ca hastāc cāpam athāharat // 4.52.12
athāsya kavacaṃ bāṇair niśitair marmabhedibhiḥ / vyadhaman na ca pārtho 'sya śarīram avapīḍayat // 4.52.13
tasya nirmucyamānasya kavacāt kāya ābabhau / samaye mucyamānasya sarpasyeva tanur yathā // 4.52.14
chinne dhanuṣi pārthena so 'nyad ādāya kārmukam / cakāra gautamaḥ sajyaṃ tad adbhutam ivābhavat // 4.52.15
sa tad apy asya kaunteyaś ciccheda nataparvaṇā / evam anyāni cāpāni bahūni kṛtahastavat // 4.52.16
śāradvatasya ciccheda pāṇḍavaḥ paravīrahā // 4.52.16.2
sa chinnadhanur ādāya atha śaktiṃ pratāpavān / prāhiṇot pāṇḍuputrāya pradīptām aśanīm iva // 4.52.17
tām arjunas tadāyāntīṃ śaktiṃ hemavibhūṣitām / viyadgatāṃ maholkābhāṃ ciccheda daśabhiḥ śaraiḥ // 4.52.18
sāpatad daśadhā chinnā bhūmau pārthena dhīmatā // 4.52.18.2
yugamadhye tu bhallais tu tataḥ sa sadhanuḥ kṛpaḥ / tam āśu niśitaiḥ pārthaṃ bibheda daśabhiḥ śaraiḥ // 4.52.19
tataḥ pārtho mahātejā viśikhān agnitejasaḥ / cikṣepa samare kruddhas trayodaśa śilāśitān // 4.52.20
athāsya yugam ekena caturbhiś caturo hayān / ṣaṣṭhena ca śiraḥ kāyāc chareṇa rathasāratheḥ // 4.52.21
tribhis triveṇuṃ samare dvābhyām akṣau mahābalaḥ / dvādaśena tu bhallena cakartāsya dhvajaṃ tathā // 4.52.22
tato vajranikāśena phalgunaḥ prahasann iva / trayodaśenendrasamaḥ kṛpaṃ vakṣasy atāḍayat // 4.52.23
sa chinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ / gadāpāṇir avaplutya tūrṇaṃ cikṣepa tāṃ gadām // 4.52.24
sā tu muktā gadā gurvī kṛpeṇa supariṣkṛtā / arjunena śarair nunnā pratimārgam athāgamat // 4.52.25
tato yodhāḥ parīpsantaḥ śāradvatam amarṣaṇam / sarvataḥ samare pārthaṃ śaravarṣair avākiran // 4.52.26
tato virāṭasya sutaḥ savyam āvṛtya vājinaḥ / yamakaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā tān yodhān pratyavārayat // 4.52.27
tataḥ kṛpam upādāya virathaṃ te nararṣabhāḥ / apājahrur mahāvegāḥ kuntīputrād dhanaṃjayāt // 4.52.28
yatraiṣā kāñcanī vedī pradīptāgniśikhopamā / ucchritā kāñcane daṇḍe patākābhir alaṃkṛtā // 4.53.1
tatra māṃ vaha bhadraṃ te droṇānīkāya māriṣa // 4.53.1.2
aśvāḥ śoṇāḥ prakāśante bṛhantaś cāruvāhinaḥ / snigdhavidrumasaṃkāśās tāmrāsyāḥ priyadarśanāḥ // 4.53.2
yuktā rathavare yasya sarvaśikṣāviśāradāḥ // 4.53.2.2
dīrghabāhur mahātejā balarūpasamanvitaḥ / sarvalokeṣu vikhyāto bhāradvājaḥ pratāpavān // 4.53.3
buddhyā tulyo hy uśanasā bṛhaspatisamo naye / vedās tathaiva catvāro brahmacaryaṃ tathaiva ca // 4.53.4
sasaṃhārāṇi divyāni sarvāṇy astrāṇi māriṣa / dhanurvedaś ca kārtsnyena yasmin nityaṃ pratiṣṭhitaḥ // 4.53.5
kṣamā damaś ca satyaṃ ca ānṛśaṃsyam athārjavam / ete cānye ca bahavo guṇā yasmin dvijottame // 4.53.6
tenāhaṃ yoddhum icchāmi mahābhāgena saṃyuge / tasmāt tvaṃ prāpayācāryaṃ kṣipram uttara vāhaya // 4.53.7
arjunenaivam uktas tu vairāṭir hemabhūṣitān / codayām āsa tān aśvān bhāradvājarathaṃ prati // 4.53.8
tam āpatantaṃ vegena pāṇḍavaṃ rathināṃ varam / droṇaḥ pratyudyayau pārthaṃ matto mattam iva dvipam // 4.53.9
tataḥ prādhmāpayac chaṅkhaṃ bherīśatanināditam / pracukṣubhe balaṃ sarvam uddhūta iva sāgaraḥ // 4.53.10
atha śoṇān sadaśvāṃs tān haṃsavarṇair manojavaiḥ / miśritān samare dṛṣṭvā vyasmayanta raṇe janāḥ // 4.53.11
tau rathau vīryasaṃpannau dṛṣṭvā saṃgrāmamūrdhani / ācāryaśiṣyāv ajitau kṛtavidyau manasvinau // 4.53.12
samāśliṣṭau tadānyonyaṃ droṇapārthau mahābalau / dṛṣṭvā prākampata muhur bharatānāṃ mahad balam // 4.53.13
harṣayuktas tathā pārthaḥ prahasann iva vīryavān / rathaṃ rathena droṇasya samāsādya mahārathaḥ // 4.53.14
abhivādya mahābāhuḥ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ / uvāca ślakṣṇayā vācā kaunteyaḥ paravīrahā // 4.53.15
uṣitāḥ sma vane vāsaṃ pratikarma cikīrṣavaḥ / kopaṃ nārhasi naḥ kartuṃ sadā samaradurjaya // 4.53.16
ahaṃ tu prahṛte pūrvaṃ prahariṣyāmi te 'nagha / iti me vartate buddhis tad bhavān kartum arhati // 4.53.17
tato 'smai prāhiṇod droṇaḥ śarān adhikaviṃśatim / aprāptāṃś caiva tān pārthaś ciccheda kṛtahastavat // 4.53.18
tataḥ śarasahasreṇa rathaṃ pārthasya vīryavān / avākirat tato droṇaḥ śīghram astraṃ vidarśayan // 4.53.19
evaṃ pravavṛte yuddhaṃ bhāradvājakirīṭinoḥ / samaṃ vimuñcatoḥ saṃkhye viśikhān dīptatejasaḥ // 4.53.20
tāv ubhau khyātakarmāṇāv ubhau vāyusamau jave / ubhau divyāstraviduṣāv ubhāv uttamatejasau // 4.53.21
kṣipantau śarajālāni mohayām āsatur nṛpān // 4.53.21.2
vyasmayanta tato yodhāḥ sarve tatra samāgatāḥ / śarān visṛjatos tūrṇaṃ sādhu sādhv iti pūjayan // 4.53.22
droṇaṃ hi samare ko 'nyo yoddhum arhati phalgunāt / raudraḥ kṣatriyadharmo 'yaṃ guruṇā yad ayudhyata // 4.53.23
ity abruvañ janās tatra saṃgrāmaśirasi sthitāḥ // 4.53.23.2
vīrau tāv api saṃrabdhau saṃnikṛṣṭau mahārathau / chādayetāṃ śaravrātair anyonyam aparājitau // 4.53.24
visphārya sumahac cāpaṃ hemapṛṣṭhaṃ durāsadam / saṃrabdho 'tha bharadvājaḥ phalgunaṃ pratyayudhyata // 4.53.25
sa sāyakamayair jālair arjunasya rathaṃ prati / bhānumadbhiḥ śilādhautair bhānoḥ pracchādayat prabhām // 4.53.26
pārthaṃ ca sa mahābāhur mahāvegair mahārathaḥ / vivyādha niśitair bāṇair megho vṛṣṭyeva parvatam // 4.53.27
tathaiva divyaṃ gāṇḍīvaṃ dhanur ādāya pāṇḍavaḥ / śatrughnaṃ vegavad dhṛṣṭo bhārasādhanam uttamam // 4.53.28
visasarja śarāṃś citrān suvarṇavikṛtān bahūn // 4.53.28.2
nāśayañ śaravarṣāṇi bhāradvājasya vīryavān / tūrṇaṃ cāpavinirmuktais tad adbhutam ivābhavat // 4.53.29
sa rathena caran pārthaḥ prekṣaṇīyo dhanaṃjayaḥ / yugapad dikṣu sarvāsu sarvaśastrāṇy adarśayat // 4.53.30
ekacchāyam ivākāśaṃ bāṇaiś cakre samantataḥ / nādṛśyata tadā droṇo nīhāreṇeva saṃvṛtaḥ // 4.53.31
tasyābhavat tadā rūpaṃ saṃvṛtasya śarottamaiḥ / jājvalyamānasya yathā parvatasyeva sarvataḥ // 4.53.32
dṛṣṭvā tu pārthasya raṇe śaraiḥ svaratham āvṛtam / sa visphārya dhanuś citraṃ meghastanitanisvanam // 4.53.33
agnicakropamaṃ ghoraṃ vikarṣan paramāyudham / vyaśātayac charāṃs tāṃs tu droṇaḥ samitiśobhanaḥ // 4.53.34
mahān abhūt tataḥ śabdo vaṃśānām iva dahyatām // 4.53.34.2
jāmbūnadamayaiḥ puṅkhaiś citracāpavarātigaiḥ / prācchādayad ameyātmā diśaḥ sūryasya ca prabhām // 4.53.35
tataḥ kanakapuṅkhānāṃ śarāṇāṃ nataparvaṇām / viyaccarāṇāṃ viyati dṛśyante bahuśaḥ prajāḥ // 4.53.36
droṇasya puṅkhasaktāś ca prabhavantaḥ śarāsanāt / eko dīrgha ivādṛśyad ākāśe saṃhataḥ śaraḥ // 4.53.37
evaṃ tau svarṇavikṛtān vimuñcantau mahāśarān / ākāśaṃ saṃvṛtaṃ vīrāv ulkābhir iva cakratuḥ // 4.53.38
śarās tayoś ca vibabhuḥ kaṅkabarhiṇavāsasaḥ / paṅktyaḥ śaradi khasthānāṃ haṃsānāṃ caratām iva // 4.53.39
yuddhaṃ samabhavat tatra susaṃrabdhaṃ mahātmanoḥ / droṇapāṇḍavayor ghoraṃ vṛtravāsavayor iva // 4.53.40
tau gajāv iva cāsādya viṣāṇāgraiḥ parasparam / śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair anyonyam abhijaghnatuḥ // 4.53.41
tau vyavāharatāṃ śūrau saṃrabdhau raṇaśobhinau / udīrayantau samare divyāny astrāṇi bhāgaśaḥ // 4.53.42
atha tv ācāryamukhyena śarān sṛṣṭāñ śilāśitān / nyavārayac chitair bāṇair arjuno jayatāṃ varaḥ // 4.53.43
darśayann aindrir ātmānam ugram ugraparākramaḥ / iṣubhis tūrṇam ākāśaṃ bahubhiś ca samāvṛṇot // 4.53.44
jighāṃsantaṃ naravyāghram arjunaṃ tigmatejasam / ācāryamukhyaḥ samare droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ // 4.53.45
arjunena sahākrīḍac charaiḥ saṃnataparvabhiḥ // 4.53.45.2
divyāny astrāṇi muñcantaṃ bhāradvājaṃ mahāraṇe / astrair astrāṇi saṃvārya phalgunaḥ samayodhayat // 4.53.46
tayor āsīt saṃprahāraḥ kruddhayor narasiṃhayoḥ / amarṣiṇos tadānyonyaṃ devadānavayor iva // 4.53.47
aindraṃ vāyavyam āgneyam astram astreṇa pāṇḍavaḥ / droṇena muktaṃ muktaṃ tu grasate sma punaḥ punaḥ // 4.53.48
evaṃ śūrau maheṣvāsau visṛjantau śitāñ śarān / ekacchāyaṃ cakratus tāv ākāśaṃ śaravṛṣṭibhiḥ // 4.53.49
tato 'rjunena muktānāṃ patatāṃ ca śarīriṣu / parvateṣv iva vajrāṇāṃ śarāṇāṃ śrūyate svanaḥ // 4.53.50
tato nāgā rathāś caiva sādinaś ca viśāṃ pate / śoṇitāktā vyadṛśyanta puṣpitā iva kiṃśukāḥ // 4.53.51
bāhubhiś ca sakeyūrair vicitraiś ca mahārathaiḥ / suvarṇacitraiḥ kavacair dhvajaiś ca vinipātitaiḥ // 4.53.52
yodhaiś ca nihatais tatra pārthabāṇaprapīḍitaiḥ / balam āsīt samudbhrāntaṃ droṇārjunasamāgame // 4.53.53
vidhunvānau tu tau vīrau dhanuṣī bhārasādhane / ācchādayetām anyonyaṃ titakṣantau raṇeṣubhiḥ // 4.53.54
athāntarikṣe nādo 'bhūd droṇaṃ tatra praśaṃsatām / duṣkaraṃ kṛtavān droṇo yad arjunam ayodhayat // 4.53.55
pramāthinaṃ mahāvīryaṃ dṛḍhamuṣṭiṃ durāsadam / jetāraṃ devadaityānāṃ sarpāṇāṃ ca mahāratham // 4.53.56
aviśramaṃ ca śikṣāṃ ca lāghavaṃ dūrapātitām / pārthasya samare dṛṣṭvā droṇasyābhūc ca vismayaḥ // 4.53.57
atha gāṇḍīvam udyamya divyaṃ dhanur amarṣaṇaḥ / vicakarṣa raṇe pārtho bāhubhyāṃ bharatarṣabha // 4.53.58
tasya bāṇamayaṃ varṣaṃ śalabhānām ivāyatam / na ca bāṇāntare vāyur asya śaknoti sarpitum // 4.53.59
aniśaṃ saṃdadhānasya śarān utsṛjatas tadā / dadṛśe nāntaraṃ kiṃ cit pārthasyādadato 'pi ca // 4.53.60
tathā śīghrāstrayuddhe tu vartamāne sudāruṇe / śīghrāc chīghrataraṃ pārthaḥ śarān anyān udīrayat // 4.53.61
tataḥ śatasahasrāṇi śarāṇāṃ nataparvaṇām / yugapat prāpataṃs tatra droṇasya ratham antikāt // 4.53.62
avakīryamāṇe droṇe tu śarair gāṇḍīvadhanvanā / hāhākāro mahān āsīt sainyānāṃ bharatarṣabha // 4.53.63
pāṇḍavasya tu śīghrāstraṃ maghavān samapūjayat / gandharvāpsarasaś caiva ye ca tatra samāgatāḥ // 4.53.64
tato vṛndena mahatā rathānāṃ rathayūthapaḥ / ācāryaputraḥ sahasā pāṇḍavaṃ pratyavārayat // 4.53.65
aśvatthāmā tu tat karma hṛdayena mahātmanaḥ / pūjayām āsa pārthasya kopaṃ cāsyākarod bhṛśam // 4.53.66
sa manyuvaśam āpannaḥ pārtham abhyadravad raṇe / kirañ śarasahasrāṇi parjanya iva vṛṣṭimān // 4.53.67
āvṛtya tu mahābāhur yato drauṇis tato hayān / antaraṃ pradadau pārtho droṇasya vyapasarpitum // 4.53.68
sa tu labdhvāntaraṃ tūrṇam apāyāj javanair hayaiḥ / chinnavarmadhvajaḥ śūro nikṛttaḥ parameṣubhiḥ // 4.53.69
taṃ pārthaḥ pratijagrāha vāyuvegam ivoddhatam / śarajālena mahatā varṣamāṇam ivāmbudam // 4.54.1
tayor devāsurasamaḥ saṃnipāto mahān abhūt / kiratoḥ śarajālāni vṛtravāsavayor iva // 4.54.2
na sma sūryas tadā bhāti na ca vāti samīraṇaḥ / śaragāḍhe kṛte vyomni chāyābhūte samantataḥ // 4.54.3
mahāṃś caṭacaṭāśabdo yodhayor hanyamānayoḥ / dahyatām iva veṇūnām āsīt parapuraṃjaya // 4.54.4
hayān asyārjunaḥ sarvān kṛtavān alpajīvitān / sa rājan na prajānāti diśaṃ kāṃ cana mohitaḥ // 4.54.5
tato drauṇir mahāvīryaḥ pārthasya vicariṣyataḥ / vivaraṃ sūkṣmam ālokya jyāṃ ciccheda kṣureṇa ha // 4.54.6
tad asyāpūjayan devāḥ karma dṛṣṭvātimānuṣam // 4.54.6.2
tato drauṇir dhanūṃṣy aṣṭau vyapakramya nararṣabham / punar abhyāhanat pārthaṃ hṛdaye kaṅkapatribhiḥ // 4.54.7
tataḥ pārtho mahābāhuḥ prahasya svanavat tadā / yojayām āsa navayā maurvyā gāṇḍīvam ojasā // 4.54.8
tato 'rdhacandram āvṛtya tena pārthaḥ samāgamat / vāraṇeneva mattena matto vāraṇayūthapaḥ // 4.54.9
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ pṛthivyām ekavīrayoḥ / raṇamadhye dvayor eva sumahal lomaharṣaṇam // 4.54.10
tau vīrau kuravaḥ sarve dadṛśur vismayānvitāḥ / yudhyamānau mahātmānau yūthapāv iva saṃgatau // 4.54.11
tau samājaghnatur vīrāv anyonyaṃ puruṣarṣabhau / śarair āśīviṣākārair jvaladbhir iva pannagaiḥ // 4.54.12
akṣayyāv iṣudhī divyau pāṇḍavasya mahātmanaḥ / tena pārtho raṇe śūras tasthau girir ivācalaḥ // 4.54.13
aśvatthāmnaḥ punar bāṇāḥ kṣipram abhyasyato raṇe / jagmuḥ parikṣayaṃ śīghram abhūt tenādhiko 'rjunaḥ // 4.54.14
tataḥ karṇo mahac cāpaṃ vikṛṣyābhyadhikaṃ ruṣā / avākṣipat tataḥ śabdo hāhākāro mahān abhūt // 4.54.15
tatra cakṣur dadhe pārtho yatra visphāryate dhanuḥ / dadarśa tatra rādheyaṃ tasya kopo 'tyavīvṛdhat // 4.54.16
sa roṣavaśam āpannaḥ karṇam eva jighāṃsayā / avaikṣata vivṛttābhyāṃ netrābhyāṃ kurupuṃgavaḥ // 4.54.17
tathā tu vimukhe pārthe droṇaputrasya sāyakān / tvaritāḥ puruṣā rājann upājahruḥ sahasraśaḥ // 4.54.18
utsṛjya ca mahābāhur droṇaputraṃ dhanaṃjayaḥ / abhidudrāva sahasā karṇam eva sapatnajit // 4.54.19
tam abhidrutya kaunteyaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ / kāmayan dvairathe yuddham idaṃ vacanam abravīt // 4.54.20
karṇa yat te sabhāmadhye bahu vācā vikatthitam / na me yudhi samo 'stīti tad idaṃ pratyupasthitam // 4.55.1
avocaḥ paruṣā vāco dharmam utsṛjya kevalam / idaṃ tu duṣkaraṃ manye yad idaṃ te cikīrṣitam // 4.55.2
yat tvayā kathitaṃ pūrvaṃ mām anāsādya kiṃ cana / tad adya kuru rādheya kurumadhye mayā saha // 4.55.3
yat sabhāyāṃ sma pāñcālīṃ kliśyamānāṃ durātmabhiḥ / dṛṣṭavān asi tasyādya phalam āpnuhi kevalam // 4.55.4
dharmapāśanibaddhena yan mayā marṣitaṃ purā / tasya rādheya kopasya vijayaṃ paśya me mṛdhe // 4.55.5
ehi karṇa mayā sārdhaṃ pratipadyasva saṃgaram / prekṣakāḥ kuravaḥ sarve bhavantu sahasainikāḥ // 4.55.6
bravīṣi vācā yat pārtha karmaṇā tat samācara / atiśete hi vai vācaṃ karmeti prathitaṃ bhuvi // 4.55.7
yat tvayā marṣitaṃ pūrvaṃ tad aśaktena marṣitam / iti gṛhṇāmi tat pārtha tava dṛṣṭvāparākramam // 4.55.8
dharmapāśanibaddhena yadi te marṣitaṃ purā / tathaiva baddham ātmānam abaddham iva manyase // 4.55.9
yadi tāvad vane vāso yathoktaś caritas tvayā / tat tvaṃ dharmārthavit kliṣṭaḥ samayaṃ bhettum icchasi // 4.55.10
yadi śakraḥ svayaṃ pārtha yudhyate tava kāraṇāt / tathāpi na vyathā kā cin mama syād vikramiṣyataḥ // 4.55.11
ayaṃ kaunteya kāmas te nacirāt samupasthitaḥ / yotsyase tvaṃ mayā sārdham adya drakṣyasi me balam // 4.55.12
idānīm eva tāvat tvam apayāto raṇān mama / tena jīvasi rādheya nihatas tv anujas tava // 4.55.13
bhrātaraṃ ghātayitvā ca tyaktvā raṇaśiraś ca kaḥ / tvad anyaḥ puruṣaḥ satsu brūyād evaṃ vyavasthitaḥ // 4.55.14
iti karṇaṃ bruvann eva bībhatsur aparājitaḥ / abhyayād visṛjan bāṇān kāyāvaraṇabhedinaḥ // 4.55.15
pratijagrāha tān karṇaḥ śarān agniśikhopamān / śaravarṣeṇa mahatā varṣamāṇa ivāmbudaḥ // 4.55.16
utpetuḥ śarajālāni ghorarūpāṇi sarvaśaḥ / avidhyad aśvān bāhvoś ca hastāvāpaṃ pṛthak pṛthak // 4.55.17
so 'mṛṣyamāṇaḥ karṇasya niṣaṅgasyāvalambanam / ciccheda niśitāgreṇa śareṇa nataparvaṇā // 4.55.18
upāsaṅgād upādāya karṇo bāṇān athāparān / vivyādha pāṇḍavaṃ haste tasya muṣṭir aśīryata // 4.55.19
tataḥ pārtho mahābāhuḥ karṇasya dhanur acchinat / sa śaktiṃ prāhiṇot tasmai tāṃ pārtho vyadhamac charaiḥ // 4.55.20
tato 'bhipetur bahavo rādheyasya padānugāḥ / tāṃś ca gāṇḍīvanirmuktaiḥ prāhiṇod yamasādanam // 4.55.21
tato 'syāśvāñ śarais tīkṣṇair bībhatsur bhārasādhanaiḥ / ākarṇamuktair abhyaghnaṃs te hatāḥ prāpatan bhuvi // 4.55.22
athāpareṇa bāṇena jvalitena mahābhujaḥ / vivyādha karṇaṃ kaunteyas tīkṣṇenorasi vīryavān // 4.55.23
tasya bhittvā tanutrāṇaṃ kāyam abhyapatac charaḥ / tataḥ sa tamasāviṣṭo na sma kiṃ cit prajajñivān // 4.55.24
sa gāḍhavedano hitvā raṇaṃ prāyād udaṅmukhaḥ / tato 'rjuna upākrośad uttaraś ca mahārathaḥ // 4.55.25
tato vaikartanaṃ jitvā pārtho vairāṭim abravīt / etan māṃ prāpayānīkaṃ yatra tālo hiraṇmayaḥ // 4.56.1
atra śāṃtanavo bhīṣmo rathe 'smākaṃ pitāmahaḥ / kāṅkṣamāṇo mayā yuddhaṃ tiṣṭhaty amaradarśanaḥ // 4.56.2
ādāsyāmy aham etasya dhanurjyām api cāhave // 4.56.2.2
asyantaṃ divyam astraṃ māṃ citram adya niśāmaya / śatahradām ivāyāntīṃ stanayitnor ivāmbare // 4.56.3
suvarṇapṛṣṭhaṃ gāṇḍīvaṃ drakṣyanti kuravo mama / dakṣiṇenātha vāmena katareṇa svid asyati // 4.56.4
iti māṃ saṃgatāḥ sarve tarkayiṣyanti śatravaḥ // 4.56.4.2
śoṇitodāṃ rathāvartāṃ nāganakrāṃ duratyayām / nadīṃ prasyandayiṣyāmi paralokapravāhinīm // 4.56.5
pāṇipādaśiraḥpṛṣṭhabāhuśākhānirantaram / vanaṃ kurūṇāṃ chetsyāmi bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ // 4.56.6
jayataḥ kauravīṃ senām ekasya mama dhanvinaḥ / śataṃ mārgā bhaviṣyanti pāvakasyeva kānane // 4.56.7
mayā cakram ivāviddhaṃ sainyaṃ drakṣyasi kevalam // 4.56.7.2
asaṃbhrānto rathe tiṣṭha sameṣu viṣameṣu ca / divam āvṛtya tiṣṭhantaṃ giriṃ bhetsyāmi dhāribhiḥ // 4.56.8
aham indrasya vacanāt saṃgrāme 'bhyahanaṃ purā / paulomān kālakhañjāṃś ca sahasrāṇi śatāni ca // 4.56.9
aham indrād dṛḍhāṃ muṣṭiṃ brahmaṇaḥ kṛtahastatām / pragāḍhaṃ tumulaṃ citram atividdhaṃ prajāpateḥ // 4.56.10
ahaṃ pāre samudrasya hiraṇyapuram ārujam / jitvā ṣaṣṭisahasrāṇi rathinām ugradhanvinām // 4.56.11
dhvajavṛkṣaṃ pattitṛṇaṃ rathasiṃhagaṇāyutam / vanam ādīpayiṣyāmi kurūṇām astratejasā // 4.56.12
tān ahaṃ rathanīḍebhyaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / ekaḥ saṃkālayiṣyāmi vajrapāṇir ivāsurān // 4.56.13
raudraṃ rudrād ahaṃ hy astraṃ vāruṇaṃ varuṇād api / astram āgneyam agneś ca vāyavyaṃ mātariśvanaḥ // 4.56.14
vajrādīni tathāstrāṇi śakrād aham avāptavān // 4.56.14.2
dhārtarāṣṭravanaṃ ghoraṃ narasiṃhābhirakṣitam / aham utpāṭayiṣyāmi vairāṭe vyetu te bhayam // 4.56.15
evam āśvāsitas tena vairāṭiḥ savyasācinā / vyagāhata rathānīkaṃ bhīmaṃ bhīṣmasya dhīmataḥ // 4.56.16
tam āyāntaṃ mahābāhuṃ jigīṣantaṃ raṇe parān / abhyavārayad avyagraḥ krūrakarmā dhanaṃjayam // 4.56.17
taṃ citramālyābharaṇāḥ kṛtavidyā manasvinaḥ / āgacchan bhīmadhanvānaṃ maurvīṃ paryasya bāhubhiḥ // 4.56.18
duḥśāsano vikarṇaś ca duḥsaho 'tha viviṃśatiḥ / āgatya bhīmadhanvānaṃ bībhatsuṃ paryavārayan // 4.56.19
duḥśāsanas tu bhallena viddhvā vairāṭim uttaram / dvitīyenārjunaṃ vīraḥ pratyavidhyat stanāntare // 4.56.20
tasya jiṣṇur upāvṛtya pṛthudhāreṇa kārmukam / cakarta gārdhrapatreṇa jātarūpapariṣkṛtam // 4.56.21
athainaṃ pañcabhiḥ paścāt pratyavidhyat stanāntare / so 'payāto raṇaṃ hitvā pārthabāṇaprapīḍitaḥ // 4.56.22
taṃ vikarṇaḥ śarais tīkṣṇair gārdhrapatrair ajihmagaiḥ / vivyādha paravīraghnam arjunaṃ dhṛtarāṣṭrajaḥ // 4.56.23
tatas tam api kaunteyaḥ śareṇānataparvaṇā / lalāṭe 'bhyahanat tūrṇaṃ sa viddhaḥ prāpatad rathāt // 4.56.24
tataḥ pārtham abhidrutya duḥsahaḥ saviviṃśatiḥ / avākirac charais tīkṣṇaiḥ parīpsan bhrātaraṃ raṇe // 4.56.25
tāv ubhau gārdhrapatrābhyāṃ niśitābhyāṃ dhanaṃjayaḥ / viddhvā yugapad avyagras tayor vāhān asūdayat // 4.56.26
tau hatāśvau vividdhāṅgau dhṛtarāṣṭrātmajāv ubhau / abhipatya rathair anyair apanītau padānugaiḥ // 4.56.27
sarvā diśaś cābhyapatad bībhatsur aparājitaḥ / kirīṭamālī kaunteyo labdhalakṣo mahābalaḥ // 4.56.28
atha saṃgamya sarve tu kauravāṇāṃ mahārathāḥ / arjunaṃ sahitā yattāḥ pratyayudhyanta bhārata // 4.57.1
sa sāyakamayair jālaiḥ sarvatas tān mahārathān / prācchādayad ameyātmā nīhāra iva parvatān // 4.57.2
nadadbhiś ca mahānāgair heṣamāṇaiś ca vājibhiḥ / bherīśaṅkhaninādaiś ca sa śabdas tumulo 'bhavat // 4.57.3
narāśvakāyān nirbhidya lohāni kavacāni ca / pārthasya śarajālāni viniṣpetuḥ sahasraśaḥ // 4.57.4
tvaramāṇaḥ śarān asyan pāṇḍavaḥ sa babhau raṇe / madhyaṃdinagato 'rciṣmāñ śaradīva divākaraḥ // 4.57.5
upaplavanta vitrastā rathebhyo rathinas tadā / sādinaś cāśvapṛṣṭhebhyo bhūmau cāpi padātayaḥ // 4.57.6
śaraiḥ saṃtāḍyamānānāṃ kavacānāṃ mahātmanām / tāmrarājatalohānāṃ prādurāsīn mahāsvanaḥ // 4.57.7
channam āyodhanaṃ sarvaṃ śarīrair gatacetasām / gajāśvasādibhis tatra śitabāṇāttajīvitaiḥ // 4.57.8
rathopasthābhipatitair āstṛtā mānavair mahī / pranṛtyad iva saṃgrāme cāpahasto dhanaṃjayaḥ // 4.57.9
śrutvā gāṇḍīvanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / trastāni sarvabhūtāni vyagacchanta mahāhavāt // 4.57.10
kuṇḍaloṣṇīṣadhārīṇi jātarūpasrajāni ca / patitāni sma dṛśyante śirāṃsi raṇamūrdhani // 4.57.11
viśikhonmathitair gātrair bāhubhiś ca sakārmukaiḥ / sahastābharaṇaiś cānyaiḥ pracchannā bhāti medinī // 4.57.12
śirasāṃ pātyamānānām antarā niśitaiḥ śaraiḥ / aśmavṛṣṭir ivākāśād abhavad bharatarṣabha // 4.57.13
darśayitvā tathātmānaṃ raudraṃ rudraparākramaḥ / avaruddhaś caran pārtho daśavarṣāṇi trīṇi ca // 4.57.14
krodhāgnim utsṛjad ghoraṃ dhārtarāṣṭreṣu pāṇḍavaḥ // 4.57.14.2
tasya tad dahataḥ sainyaṃ dṛṣṭvā caiva parākramam / sarve śāntiparā yodhā dhārtarāṣṭrasya paśyataḥ // 4.57.15
vitrāsayitvā tat sainyaṃ drāvayitvā mahārathān / arjuno jayatāṃ śreṣṭhaḥ paryavartata bhārata // 4.57.16
prāvartayan nadīṃ ghorāṃ śoṇitaughataraṅgiṇīm / asthiśaivalasaṃbādhāṃ yugānte kālanirmitām // 4.57.17
śaracāpaplavāṃ ghorāṃ māṃsaśoṇitakardamām / mahārathamahādvīpāṃ śaṅkhadundubhinisvanām // 4.57.18
cakāra mahatīṃ pārtho nadīm uttaraśoṇitām // 4.57.18.2
ādadānasya hi śarān saṃdhāya ca vimuñcataḥ / vikarṣataś ca gāṇḍīvaṃ na kiṃ cid dṛśyate 'ntaram // 4.57.19
atha duryodhanaḥ karṇo duḥśāsanaviviṃśatī / droṇaś ca saha putreṇa kṛpaś cātiratho raṇe // 4.58.1
punar īyuḥ susaṃrabdhā dhanaṃjayajighāṃsayā / visphārayantaś cāpāni balavanti dṛḍhāni ca // 4.58.2
tān prakīrṇapatākena rathenādityavarcasā / pratyudyayau mahārāja samastān vānaradhvajaḥ // 4.58.3
tataḥ kṛpaś ca karṇaś ca droṇaś ca rathināṃ varaḥ / taṃ mahāstrair mahāvīryaṃ parivārya dhanaṃjayam // 4.58.4
śaraughān samyag asyanto jīmūtā iva vārṣikāḥ / vavarṣuḥ śaravarṣāṇi prapatantaṃ kirīṭinam // 4.58.5
iṣubhir bahubhis tūrṇaṃ samare lomavāhibhiḥ / adūrāt paryavasthāya pūrayām āsur ādṛtāḥ // 4.58.6
tathāvakīrṇasya hi tair divyair astraiḥ samantataḥ / na tasya dvyaṅgulam api vivṛtaṃ samadṛśyata // 4.58.7
tataḥ prahasya bībhatsur divyam aindraṃ mahārathaḥ / astram ādityasaṃkāśaṃ gāṇḍīve samayojayat // 4.58.8
sa raśmibhir ivādityaḥ pratapan samare balī / kirīṭamālī kaunteyaḥ sarvān prācchādayat kurūn // 4.58.9
yathā balāhake vidyut pāvako vā śiloccaye / tathā gāṇḍīvam abhavad indrāyudham ivātatam // 4.58.10
yathā varṣati parjanye vidyud vibhrājate divi / tathā daśa diśaḥ sarvāḥ patad gāṇḍīvam āvṛṇot // 4.58.11
trastāś ca rathinaḥ sarve babhūvus tatra sarvaśaḥ / sarve śāntiparā bhūtvā svacittāni na lebhire // 4.58.12
saṃgrāmavimukhāḥ sarve yodhās te hatacetasaḥ // 4.58.12.2
evaṃ sarvāṇi sainyāni bhagnāni bharatarṣabha / prādravanta diśaḥ sarvā nirāśāni svajīvite // 4.58.13
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo durādharṣaḥ pratāpavān / vadhyamāneṣu yodheṣu dhanaṃjayam upādravat // 4.59.1
pragṛhya kārmukaśreṣṭhaṃ jātarūpapariṣkṛtam / śarān ādāya tīkṣṇāgrān marmabhedapramāthinaḥ // 4.59.2
pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani / śuśubhe sa naravyāghro giriḥ sūryodaye yathā // 4.59.3
pradhmāya śaṅkhaṃ gāṅgeyo dhārtarāṣṭrān praharṣayan / pradakṣiṇam upāvṛtya bībhatsuṃ samavārayat // 4.59.4
tam udvīkṣya tathāyāntaṃ kaunteyaḥ paravīrahā / pratyagṛhṇāt prahṛṣṭātmā dhārādharam ivācalaḥ // 4.59.5
tato bhīṣmaḥ śarān aṣṭau dhvaje pārthasya vīryavān / samaparyan mahāvegāñ śvasamānān ivoragān // 4.59.6
te dhvajaṃ pāṇḍuputrasya samāsādya patatriṇaḥ / jvalantaḥ kapim ājaghnur dhvajāgranilayāṃś ca tān // 4.59.7
tato bhallena mahatā pṛthudhāreṇa pāṇḍavaḥ / chatraṃ ciccheda bhīṣmasya tūrṇaṃ tad apatad bhuvi // 4.59.8
dhvajaṃ caivāsya kaunteyaḥ śarair abhyahanad dṛḍham / śīghrakṛd rathavāhāṃś ca tathobhau pārṣṇisārathī // 4.59.9
tayos tad abhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / bhīṣmasya saha pārthena balivāsavayor iva // 4.59.10
bhallair bhallāḥ samāgamya bhīṣmapāṇḍavayor yudhi / antarikṣe vyarājanta khadyotāḥ prāvṛṣīva hi // 4.59.11
agnicakram ivāviddhaṃ savyadakṣiṇam asyataḥ / gāṇḍīvam abhavad rājan pārthasya sṛjataḥ śarān // 4.59.12
sa taiḥ saṃchādayām āsa bhīṣmaṃ śaraśataiḥ śitaiḥ / parvataṃ vāridhārābhiś chādayann iva toyadaḥ // 4.59.13
tāṃ sa velām ivoddhūtāṃ śaravṛṣṭiṃ samutthitām / vyadhamat sāyakair bhīṣmo arjunaṃ saṃnivārayat // 4.59.14
tatas tāni nikṛttāni śarajālāni bhāgaśaḥ / samare 'bhivyaśīryanta phalgunasya rathaṃ prati // 4.59.15
tataḥ kanakapuṅkhānāṃ śaravṛṣṭiṃ samutthitām / pāṇḍavasya rathāt tūrṇaṃ śalabhānām ivāyatim // 4.59.16
vyadhamat tāṃ punas tasya bhīṣmaḥ śaraśataiḥ śitaiḥ // 4.59.16.2
tatas te kuravaḥ sarve sādhu sādhv iti cābruvan / duṣkaraṃ kṛtavān bhīṣmo yad arjunam ayodhayat // 4.59.17
balavāṃs taruṇo dakṣaḥ kṣiprakārī ca pāṇḍavaḥ / ko 'nyaḥ samarthaḥ pārthasya vegaṃ dhārayituṃ raṇe // 4.59.18
ṛte śāṃtanavād bhīṣmāt kṛṣṇād vā devakīsutāt / ācāryapravarād vāpi bhāradvājān mahābalāt // 4.59.19
astrair astrāṇi saṃvārya krīḍataḥ puruṣarṣabhau / cakṣūṃṣi sarvabhūtānāṃ mohayantau mahābalau // 4.59.20
prājāpatyaṃ tathaivaindram āgneyaṃ ca sudāruṇam / kauberaṃ vāruṇaṃ caiva yāmyaṃ vāyavyam eva ca // 4.59.21
prayuñjānau mahātmānau samare tau viceratuḥ // 4.59.21.2
vismitāny atha bhūtāni tau dṛṣṭvā saṃyuge tadā / sādhu pārtha mahābāho sādhu bhīṣmeti cābruvan // 4.59.22
nedaṃ yuktaṃ manuṣyeṣu yo 'yaṃ saṃdṛśyate mahān / mahāstrāṇāṃ saṃprayogaḥ samare bhīṣmapārthayoḥ // 4.59.23
evaṃ sarvāstraviduṣor astrayuddham avartata / atha jiṣṇur upāvṛtya pṛthudhāreṇa kārmukam // 4.59.24
cakarta bhīṣmasya tadā jātarūpapariṣkṛtam // 4.59.24.2
nimeṣāntaramātreṇa bhīṣmo 'nyat kārmukaṃ raṇe / samādāya mahābāhuḥ sajyaṃ cakre mahābalaḥ // 4.59.25
śarāṃś ca subahūn kruddho mumocāśu dhanaṃjaye // 4.59.25.2
arjuno 'pi śarāṃś citrān bhīṣmāya niśitān bahūn / cikṣepa sumahātejās tathā bhīṣmaś ca pāṇḍave // 4.59.26
tayor divyāstraviduṣor asyator aniśaṃ śarān / na viśeṣas tadā rājaṃl lakṣyate sma mahātmanoḥ // 4.59.27
athāvṛṇod daśa diśaḥ śarair atirathas tadā / kirīṭamālī kaunteyaḥ śūraḥ śāṃtanavas tathā // 4.59.28
atīva pāṇḍavo bhīṣmaṃ bhīṣmaś cātīva pāṇḍavam / babhūva tasmin saṃgrāme rājaṃl loke tad adbhutam // 4.59.29
pāṇḍavena hatāḥ śūrā bhīṣmasya ratharakṣiṇaḥ / śerate sma tadā rājan kaunteyasyābhito ratham // 4.59.30
tato gāṇḍīvanirmuktā niramitraṃ cikīrṣavaḥ / āgacchan puṅkhasaṃśliṣṭāḥ śvetavāhanapatriṇaḥ // 4.59.31
niṣpatanto rathāt tasya dhautā hairaṇyavāsasaḥ / ākāśe samadṛśyanta haṃsānām iva paṅktayaḥ // 4.59.32
tasya tad divyam astraṃ hi pragāḍhaṃ citram asyataḥ / prekṣante smāntarikṣasthāḥ sarve devāḥ savāsavāḥ // 4.59.33
tad dṛṣṭvā paramaprīto gandharvaś citram adbhutam / śaśaṃsa devarājāya citrasenaḥ pratāpavān // 4.59.34
paśyemān arinirdārān saṃsaktān iva gacchataḥ / citrarūpam idaṃ jiṣṇor divyam astram udīryataḥ // 4.59.35
nedaṃ manuṣyāḥ śraddadhyur na hīdaṃ teṣu vidyate / paurāṇānāṃ mahāstrāṇāṃ vicitro 'yaṃ samāgamaḥ // 4.59.36
madhyaṃdinagataṃ sūryaṃ pratapantam ivāmbare / na śaknuvanti sainyāni pāṇḍavaṃ prativīkṣitum // 4.59.37
ubhau viśrutakarmāṇāv ubhau yuddhaviśāradau / ubhau sadṛśakarmāṇāv ubhau yudhi durāsadau // 4.59.38
ity ukto devarājas tu pārthabhīṣmasamāgamam / pūjayām āsa divyena puṣpavarṣeṇa bhārata // 4.59.39
tato bhīṣmaḥ śāṃtanavo vāme pārśve samarpayat / asyataḥ pratisaṃdhāya vivṛtaṃ savyasācinaḥ // 4.59.40
tataḥ prahasya bībhatsuḥ pṛthudhāreṇa kārmukam / nyakṛntad gārdhrapatreṇa bhīṣmasyāmitatejasaḥ // 4.59.41
athainaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare / yatamānaṃ parākrāntaṃ kuntīputro dhanaṃjayaḥ // 4.59.42
sa pīḍito mahābāhur gṛhītvā rathakūbaram / gāṅgeyo yudhi durdharṣas tasthau dīrgham ivāturaḥ // 4.59.43
taṃ visaṃjñam apovāha saṃyantā rathavājinām / upadeśam anusmṛtya rakṣamāṇo mahāratham // 4.59.44
bhīṣme tu saṃgrāmaśiro vihāya; palāyamāne dhṛtarāṣṭraputraḥ / ucchritya ketuṃ vinadan mahātmā; svayaṃ vigṛhyārjunam āsasāda // 4.60.1
sa bhīmadhanvānam udagravīryaṃ; dhanaṃjayaṃ śatrugaṇe carantam / ākarṇapūrṇāyatacoditena; bhallena vivyādha lalāṭamadhye // 4.60.2
sa tena bāṇena samarpitena; jāmbūnadābhena susaṃśitena / rarāja rājan mahanīyakarmā; yathaikaparvā ruciraikaśṛṅgaḥ // 4.60.3
athāsya bāṇena vidāritasya; prādurbabhūvāsṛg ajasram uṣṇam / sā tasya jāmbūnadapuṣpacitrā; māleva citrābhivirājate sma // 4.60.4
sa tena bāṇābhihatas tarasvī; duryodhanenoddhatamanyuvegaḥ / śarān upādāya viṣāgnikalpān; vivyādha rājānam adīnasattvaḥ // 4.60.5
duryodhanaś cāpi tam ugratejāḥ; pārthaś ca duryodhanam ekavīraḥ / anyonyam ājau puruṣapravīrau; samaṃ samājaghnatur ājamīḍhau // 4.60.6
tataḥ prabhinnena mahāgajena; mahīdharābhena punar vikarṇaḥ / rathaiś caturbhir gajapādarakṣaiḥ; kuntīsutaṃ jiṣṇum athābhyadhāvat // 4.60.7
tam āpatantaṃ tvaritaṃ gajendraṃ; dhanaṃjayaḥ kumbhavibhāgamadhye / ākarṇapūrṇena dṛḍhāyasena; bāṇena vivyādha mahājavena // 4.60.8
pārthena sṛṣṭaḥ sa tu gārdhrapatra; ā puṅkhadeśāt praviveśa nāgam / vidārya śailapravaraprakāśaṃ; yathāśaniḥ parvatam indrasṛṣṭaḥ // 4.60.9
śaraprataptaḥ sa tu nāgarājaḥ; pravepitāṅgo vyathitāntarātmā / saṃsīdamāno nipapāta mahyāṃ; vajrāhataṃ śṛṅgam ivācalasya // 4.60.10
nipātite dantivare pṛthivyāṃ; trāsād vikarṇaḥ sahasāvatīrya / tūrṇaṃ padāny aṣṭaśatāni gatvā; viviṃśateḥ syandanam āruroha // 4.60.11
nihatya nāgaṃ tu śareṇa tena; vajropamenādrivarāmbudābham / tathāvidhenaiva śareṇa pārtho; duryodhanaṃ vakṣasi nirbibheda // 4.60.12
tato gaje rājani caiva bhinne; bhagne vikarṇe ca sapādarakṣe / gāṇḍīvamuktair viśikhaiḥ praṇunnās; te yodhamukhyāḥ sahasāpajagmuḥ // 4.60.13
dṛṣṭvaiva bāṇena hataṃ tu nāgaṃ; yodhāṃś ca sarvān dravato niśamya / rathaṃ samāvṛtya kurupravīro; raṇāt pradudrāva yato na pārthaḥ // 4.60.14
taṃ bhīmarūpaṃ tvaritaṃ dravantaṃ; duryodhanaṃ śatrusaho niṣaṅgī / prākṣveḍayad yoddhumanāḥ kirīṭī; bāṇena viddhaṃ rudhiraṃ vamantam // 4.60.15
vihāya kīrtiṃ vipulaṃ yaśaś ca; yuddhāt parāvṛtya palāyase kim / na te 'dya tūryāṇi samāhatāni; yathāvad udyānti gatasya yuddhe // 4.60.16
yudhiṣṭhirasyāsmi nideśakārī; pārthas tṛtīyo yudhi ca sthiro 'smi / tadartham āvṛtya mukhaṃ prayaccha; narendravṛttaṃ smara dhārtarāṣṭra // 4.60.17
moghaṃ tavedaṃ bhuvi nāmadheyaṃ; duryodhanetīha kṛtaṃ purastāt / na hīha duryodhanatā tavāsti; palāyamānasya raṇaṃ vihāya // 4.60.18
na te purastād atha pṛṣṭhato vā; paśyāmi duryodhana rakṣitāram / paraihi yuddhena kurupravīra; prāṇān priyān pāṇḍavato 'dya rakṣa // 4.60.19
āhūyamānas tu sa tena saṃkhye; mahāmanā dhṛtarāṣṭrasya putraḥ / nivartitas tasya girāṅkuśena; gajo yathā matta ivāṅkuśena // 4.61.1
so 'mṛṣyamāṇo vacasābhimṛṣṭo; mahārathenātirathas tarasvī / paryāvavartātha rathena vīro; bhogī yathā pādatalābhimṛṣṭaḥ // 4.61.2
taṃ prekṣya karṇaḥ parivartamānaṃ; nivartya saṃstabhya ca viddhagātraḥ / duryodhanaṃ dakṣiṇato 'bhyagacchat; pārthaṃ nṛvīro yudhi hemamālī // 4.61.3
bhīṣmas tataḥ śāṃtanavo nivṛtya; hiraṇyakakṣyāṃs tvarayaṃs turaṃgān / duryodhanaṃ paścimato 'bhyarakṣat; pārthān mahābāhur adhijyadhanvā // 4.61.4
droṇaḥ kṛpaś caiva viviṃśatiś ca; duḥśāsanaś caiva nivṛtya śīghram / sarve purastād vitateṣucāpā; duryodhanārthaṃ tvaritābhyupeyuḥ // 4.61.5
sa tāny anīkāni nivartamānāny; ālokya pūrṇaughanibhāni pārthaḥ / haṃso yathā megham ivāpatantaṃ; dhanaṃjayaḥ pratyapatat tarasvī // 4.61.6
te sarvataḥ saṃparivārya pārtham; astrāṇi divyāni samādadānāḥ / vavarṣur abhyetya śaraiḥ samantān; meghā yathā bhūdharam ambuvegaiḥ // 4.61.7
tato 'stram astreṇa nivārya teṣāṃ; gāṇḍīvadhanvā kurupuṃgavānām / saṃmohanaṃ śatrusaho 'nyad astraṃ; prāduścakāraindrir apāraṇīyam // 4.61.8
tato diśaś cānudiśo vivṛtya; śaraiḥ sudhārair niśitaiḥ supuṅkhaiḥ / gāṇḍīvaghoṣeṇa manāṃsi teṣāṃ; mahābalaḥ pravyathayāṃ cakāra // 4.61.9
tataḥ punar bhīmaravaṃ pragṛhya; dorbhyāṃ mahāśaṅkham udāraghoṣam / vyanādayat sa pradiśo diśaḥ khaṃ; bhuvaṃ ca pārtho dviṣatāṃ nihantā // 4.61.10
te śaṅkhanādena kurupravīrāḥ; saṃmohitāḥ pārthasamīritena / utsṛjya cāpāni durāsadāni; sarve tadā śāntiparā babhūvuḥ // 4.61.11
tathā visaṃjñeṣu pareṣu pārthaḥ; smṛtvā tu vākyāni tathottarāyāḥ / niryāhi madhyād iti matsyaputram; uvāca yāvat kuravo visaṃjñāḥ // 4.61.12
ācārya śāradvatayoḥ suśukle; karṇasya pītaṃ ruciraṃ ca vastram / drauṇeś ca rājñaś ca tathaiva nīle; vastre samādatsva narapravīra // 4.61.13
bhīṣmasya saṃjñāṃ tu tathaiva manye; jānāti me 'strapratighātam eṣaḥ / etasya vāhān kuru savyatas tvam; evaṃ hi yātavyam amūḍhasaṃjñaiḥ // 4.61.14
raśmīn samutsṛjya tato mahātmā; rathād avaplutya virāṭaputraḥ / vastrāṇy upādāya mahārathānāṃ; tūrṇaṃ punaḥ svaṃ ratham āruroha // 4.61.15
tato 'nvaśāsac caturaḥ sadaśvān; putro virāṭasya hiraṇyakakṣyān / te tad vyatīyur dhvajinām anīkaṃ; śvetā vahanto 'rjunam ājimadhyāt // 4.61.16
tathā tu yāntaṃ puruṣapravīraṃ; bhīṣmaḥ śarair abhyahanat tarasvī / sa cāpi bhīṣmasya hayān nihatya; vivyādha pārśve daśabhiḥ pṛṣatkaiḥ // 4.61.17
tato 'rjuno bhīṣmam apāsya yuddhe; viddhvāsya yantāram ariṣṭadhanvā / tasthau vimukto rathavṛndamadhyād; rāhuṃ vidāryeva sahasraraśmiḥ // 4.61.18
labdhvā tu saṃjñāṃ ca kurupravīraḥ; pārthaṃ samīkṣyātha mahendrakalpam / raṇād vimuktaṃ sthitam ekam ājau; sa dhārtarāṣṭras tvarito babhāṣe // 4.61.19
ayaṃ kathaṃ svid bhavatāṃ vimuktas; taṃ vai prabadhnīta yathā na mucyet / tam abravīc chāṃtanavaḥ prahasya; kva te gatā buddhir abhūt kva vīryam // 4.61.20
śāntiṃ parāśvasya yathā sthito 'bhūr; utsṛjya bāṇāṃś ca dhanuś ca citram / na tv eva bībhatsur alaṃ nṛśaṃsaṃ; kartuṃ na pāpe 'sya mano niviṣṭam // 4.61.21
trailokyahetor na jahet svadharmaṃ; tasmān na sarve nihatā raṇe 'smin / kṣipraṃ kurūn yāhi kurupravīra; vijitya gāś ca pratiyātu pārthaḥ // 4.61.22
duryodhanas tasya tu tan niśamya; pitāmahasyātmahitaṃ vaco 'tha / atītakāmo yudhi so 'tyamarṣī; rājā viniḥśvasya babhūva tūṣṇīm // 4.61.23
tad bhīṣmavākyaṃ hitam īkṣya sarve; dhanaṃjayāgniṃ ca vivardhamānam / nivartanāyaiva mano nidadhyur; duryodhanaṃ te parirakṣamāṇāḥ // 4.61.24
tān prasthitān prītamanāḥ sa pārtho; dhanaṃjayaḥ prekṣya kurupravīrān / ābhāṣamāṇo 'nuyayau muhūrtaṃ; saṃpūjayaṃs tatra gurūn mahātmā // 4.61.25
pitāmahaṃ śāṃtanavaṃ sa vṛddhaṃ; droṇaṃ guruṃ ca pratipūjya mūrdhnā / drauṇiṃ kṛpaṃ caiva gurūṃś ca sarvāñ; śarair vicitrair abhivādya caiva // 4.61.26
duryodhanasyottamaratnacitraṃ; ciccheda pārtho mukuṭaṃ śareṇa / āmantrya vīrāṃś ca tathaiva mānyān; gāṇḍīvaghoṣeṇa vinādya lokān // 4.61.27
sa devadattaṃ sahasā vinādya; vidārya vīro dviṣatāṃ manāṃsi / dhvajena sarvān abhibhūya śatrūn; sa hemajālena virājamānaḥ // 4.61.28
dṛṣṭvā prayātāṃs tu kurūn kirīṭī; hṛṣṭo 'bravīt tatra sa matsyaputram / āvartayāśvān paśavo jitās te; yātāḥ pare yāhi puraṃ prahṛṣṭaḥ // 4.61.29
tato vijitya saṃgrāme kurūn govṛṣabhekṣaṇaḥ / samānayām āsa tadā virāṭasya dhanaṃ mahat // 4.62.1
gateṣu ca prabhagneṣu dhārtarāṣṭreṣu sarvaśaḥ / vanān niṣkramya gahanād bahavaḥ kurusainikāḥ // 4.62.2
bhayāt saṃtrastamanasaḥ samājagmus tatas tataḥ / muktakeśā vyadṛśyanta sthitāḥ prāñjalayas tadā // 4.62.3
kṣutpipāsāpariśrāntā videśasthā vicetasaḥ / ūcuḥ praṇamya saṃbhrāntāḥ pārtha kiṃ karavāma te // 4.62.4
svasti vrajata bhadraṃ vo na bhetavyaṃ kathaṃ cana / nāham ārtāñ jighāṃsāmi bhṛśam āśvāsayāmi vaḥ // 4.62.5
tasya tām abhayāṃ vācaṃ śrutvā yodhāḥ samāgatāḥ / āyuḥkīrtiyaśodābhis tam āśirbhir anandayan // 4.62.6
tato nivṛttāḥ kuravaḥ prabhagnā vaśam āsthitāḥ / panthānam upasaṃgamya phalguno vākyam abravīt // 4.62.7
rājaputra pratyavekṣa samānītāni sarvaśaḥ / gokulāni mahābāho vīra gopālakaiḥ saha // 4.62.8
tato 'parāhṇe yāsyāmo virāṭanagaraṃ prati / āśvāsya pāyayitvā ca pariplāvya ca vājinaḥ // 4.62.9
gacchantu tvaritāś caiva gopālāḥ preṣitās tvayā / nagare priyam ākhyātuṃ ghoṣayantu ca te jayam // 4.62.10
uttaras tvaramāṇo 'tha dūtān ājñāpayat tataḥ / vacanād arjunasyaiva ācakṣadhvaṃ jayaṃ mama // 4.62.11
avajitya dhanaṃ cāpi virāṭo vāhinīpatiḥ / prāviśan nagaraṃ hṛṣṭaś caturbhiḥ saha pāṇḍavaiḥ // 4.63.1
jitvā trigartān saṃgrāme gāś caivādāya kevalāḥ / aśobhata mahārājaḥ saha pārthaiḥ śriyā vṛtaḥ // 4.63.2
tam āsanagataṃ vīraṃ suhṛdāṃ prītivardhanam / upatasthuḥ prakṛtayaḥ samastā brāhmaṇaiḥ saha // 4.63.3
sabhājitaḥ sasainyas tu pratinandyātha matsyarāṭ / visarjayām āsa tadā dvijāṃś ca prakṛtīs tathā // 4.63.4
tataḥ sa rājā matsyānāṃ virāṭo vāhinīpatiḥ / uttaraṃ paripapraccha kva yāta iti cābravīt // 4.63.5
ācakhyus tasya saṃhṛṣṭāḥ striyaḥ kanyāś ca veśmani / antaḥpuracarāś caiva kurubhir godhanaṃ hṛtam // 4.63.6
vijetum abhisaṃrabdha eka evātisāhasāt / bṛhannaḍāsahāyaś ca niryātaḥ pṛthivīṃjayaḥ // 4.63.7
upayātān atirathān droṇaṃ śāṃtanavaṃ kṛpam / karṇaṃ duryodhanaṃ caiva droṇaputraṃ ca ṣaḍrathān // 4.63.8
rājā virāṭo 'tha bhṛśaṃ prataptaḥ; śrutvā sutaṃ hy ekarathena yātam / bṛhannaḍāsārathim ājivardhanaṃ; provāca sarvān atha mantrimukhyān // 4.63.9
sarvathā kuravas te hi ye cānye vasudhādhipāḥ / trigartān nirjitāñ śrutvā na sthāsyanti kadā cana // 4.63.10
tasmād gacchantu me yodhā balena mahatā vṛtāḥ / uttarasya parīpsārthaṃ ye trigartair avikṣatāḥ // 4.63.11
hayāṃś ca nāgāṃś ca rathāṃś ca śīghraṃ; padātisaṃghāṃś ca tataḥ pravīrān / prasthāpayām āsa sutasya hetor; vicitraśastrābharaṇopapannān // 4.63.12
evaṃ sa rājā matsyānāṃ virāṭo 'kṣauhiṇīpatiḥ / vyādideśātha tāṃ kṣipraṃ vāhinīṃ caturaṅgiṇīm // 4.63.13
kumāram āśu jānīta yadi jīvati vā na vā / yasya yantā gataḥ ṣaṇḍho manye 'haṃ na sa jīvati // 4.63.14
tam abravīd dharmarājaḥ prahasya; virāṭam ārtaṃ kurubhiḥ prataptam / bṛhannaḍā sārathiś cen narendra; pare na neṣyanti tavādya gās tāḥ // 4.63.15
sarvān mahīpān sahitān kurūṃś ca; tathaiva devāsurayakṣanāgān / alaṃ vijetuṃ samare sutas te; svanuṣṭhitaḥ sārathinā hi tena // 4.63.16
athottareṇa prahitā dūtās te śīghragāminaḥ / virāṭanagaraṃ prāpya jayam āvedayaṃs tadā // 4.63.17
rājñas tataḥ samācakhyau mantrī vijayam uttamam / parājayaṃ kurūṇāṃ cāpy upāyāntaṃ tathottaram // 4.63.18
sarvā vinirjitā gāvaḥ kuravaś ca parājitāḥ / uttaraḥ saha sūtena kuśalī ca paraṃtapa // 4.63.19
diṣṭyā te nirjitā gāvaḥ kuravaś ca parājitāḥ / diṣṭyā te jīvitaḥ putraḥ śrūyate pārthivarṣabha // 4.63.20
nādbhutaṃ tv eva manye 'haṃ yat te putro 'jayat kurūn / dhruva eva jayas tasya yasya yantā bṛhannaḍā // 4.63.21
tato virāṭo nṛpatiḥ saṃprahṛṣṭatanūruhaḥ / śrutvā tu vijayaṃ tasya kumārasyāmitaujasaḥ // 4.63.22
ācchādayitvā dūtāṃs tān mantriṇaḥ so 'bhyacodayat // 4.63.22.2
rājamārgāḥ kriyantāṃ me patākābhir alaṃkṛtāḥ / puṣpopahārair arcyantāṃ devatāś cāpi sarvaśaḥ // 4.63.23
kumārā yodhamukhyāś ca gaṇikāś ca svalaṃkṛtāḥ / vāditrāṇi ca sarvāṇi pratyudyāntu sutaṃ mama // 4.63.24
ghaṇṭāpaṇavakaḥ śīghraṃ mattam āruhya vāraṇam / śṛṅgāṭakeṣu sarveṣu ākhyātu vijayaṃ mama // 4.63.25
uttarā ca kumārībhir bahvībhir abhisaṃvṛtā / śṛṅgāraveṣābharaṇā pratyudyātu bṛhannaḍām // 4.63.26
śrutvā tu tad vacanaṃ pārthivasya; sarve punaḥ svastikapāṇayaś ca / bheryaś ca tūryāṇi ca vārijāś ca; veṣaiḥ parārdhyaiḥ pramadāḥ śubhāś ca // 4.63.27
tathaiva sūtāḥ saha māgadhaiś ca; nandīvādyāḥ paṇavās tūryavādyāḥ / purād virāṭasya mahābalasya; pratyudyayuḥ putram anantavīryam // 4.63.28
prasthāpya senāṃ kanyāś ca gaṇikāś ca svalaṃkṛtāḥ / matsyarājo mahāprājñaḥ prahṛṣṭa idam abravīt // 4.63.29
akṣān āhara sairandhri kaṅka dyūtaṃ pravartatām // 4.63.29.2
taṃ tathā vādinaṃ dṛṣṭvā pāṇḍavaḥ pratyabhāṣata / na devitavyaṃ hṛṣṭena kitaveneti naḥ śrutam // 4.63.30
na tvām adya mudā yuktam ahaṃ devitum utsahe / priyaṃ tu te cikīrṣāmi vartatāṃ yadi manyase // 4.63.31
striyo gāvo hiraṇyaṃ ca yac cānyad vasu kiṃ cana / na me kiṃ cit tvayā rakṣyam antareṇāpi devitum // 4.63.32
kiṃ te dyūtena rājendra bahudoṣeṇa mānada / devane bahavo doṣās tasmāt tat parivarjayet // 4.63.33
śrutas te yadi vā dṛṣṭaḥ pāṇḍavo vai yudhiṣṭhiraḥ / sa rājyaṃ sumahat sphītaṃ bhrātṝṃś ca tridaśopamān // 4.63.34
dyūte hāritavān sarvaṃ tasmād dyūtaṃ na rocaye / atha vā manyase rājan dīvyāva yadi rocate // 4.63.35
pravartamāne dyūte tu matsyaḥ pāṇḍavam abravīt / paśya putreṇa me yuddhe tādṛśāḥ kuravo jitāḥ // 4.63.36
tato 'bravīn matsyarājaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / bṛhannaḍā yasya yantā kathaṃ sa na vijeṣyati // 4.63.37
ity uktaḥ kupito rājā matsyaḥ pāṇḍavam abravīt / samaṃ putreṇa me ṣaṇḍhaṃ brahmabandho praśaṃsasi // 4.63.38
vācyāvācyaṃ na jānīṣe nūnaṃ mām avamanyase / bhīṣmadroṇamukhān sarvān kasmān na sa vijeṣyati // 4.63.39
vayasyatvāt tu te brahmann aparādham imaṃ kṣame / nedṛśaṃ te punar vācyaṃ yadi jīvitum icchasi // 4.63.40
yatra droṇas tathā bhīṣmo drauṇir vaikartanaḥ kṛpaḥ / duryodhanaś ca rājendra tathānye ca mahārathāḥ // 4.63.41
marudgaṇaiḥ parivṛtaḥ sākṣād api śatakratuḥ / ko 'nyo bṛhannaḍāyās tān pratiyudhyeta saṃgatān // 4.63.42
bahuśaḥ pratiṣiddho 'si na ca vācaṃ niyacchasi / niyantā cen na vidyeta na kaś cid dharmam ācaret // 4.63.43
tataḥ prakupito rājā tam akṣeṇāhanad bhṛśam / mukhe yudhiṣṭhiraṃ kopān naivam ity eva bhartsayan // 4.63.44
balavat pratividdhasya nastaḥ śoṇitam āgamat / tad aprāptaṃ mahīṃ pārthaḥ pāṇibhyāṃ pratyagṛhṇata // 4.63.45
avaikṣata ca dharmātmā draupadīṃ pārśvataḥ sthitām / sā veda tam abhiprāyaṃ bhartuś cittavaśānugā // 4.63.46
pūrayitvā ca sauvarṇaṃ pātraṃ kāṃsyam aninditā / tac choṇitaṃ pratyagṛhṇād yat prasusrāva pāṇḍavāt // 4.63.47
athottaraḥ śubhair gandhair mālyaiś ca vividhais tathā / avakīryamāṇaḥ saṃhṛṣṭo nagaraṃ svairam āgamat // 4.63.48
sabhājyamānaḥ pauraiś ca strībhir jānapadais tathā / āsādya bhavanadvāraṃ pitre sa pratyahārayat // 4.63.49
tato dvāḥsthaḥ praviśyaiva virāṭam idam abravīt / bṛhannaḍāsahāyas te putro dvāry uttaraḥ sthitaḥ // 4.63.50
tato hṛṣṭo matsyarājaḥ kṣattāram idam abravīt / praveśyatām ubhau tūrṇaṃ darśanepsur ahaṃ tayoḥ // 4.63.51
kṣattāraṃ kururājas tu śanaiḥ karṇa upājapat / uttaraḥ praviśatv eko na praveśyā bṛhannaḍā // 4.63.52
etasya hi mahābāho vratam etat samāhitam / yo mamāṅge vraṇaṃ kuryāc choṇitaṃ vāpi darśayet // 4.63.53
anyatra saṃgrāmagatān na sa jīved asaṃśayam // 4.63.53.2
na mṛṣyād bhṛśasaṃkruddho māṃ dṛṣṭvaiva saśoṇitam / virāṭam iha sāmātyaṃ hanyāt sabalavāhanam // 4.63.54
tato rājñaḥ suto jyeṣṭhaḥ prāviśat pṛthivīṃjayaḥ / so 'bhivādya pituḥ pādau dharmarājam apaśyata // 4.64.1
sa taṃ rudhirasaṃsiktam anekāgram anāgasam / bhūmāv āsīnam ekānte sairandhryā samupasthitam // 4.64.2
tataḥ papraccha pitaraṃ tvaramāṇa ivottaraḥ / kenāyaṃ tāḍito rājan kena pāpam idaṃ kṛtam // 4.64.3
mayāyaṃ tāḍito jihmo na cāpy etāvad arhati / praśasyamāne yaḥ śūre tvayi ṣaṇḍhaṃ praśaṃsati // 4.64.4
akāryaṃ te kṛtaṃ rājan kṣipram eva prasādyatām / mā tvā brahmaviṣaṃ ghoraṃ samūlam api nirdahet // 4.64.5
sa putrasya vacaḥ śrutvā virāṭo rāṣṭravardhanaḥ / kṣamayām āsa kaunteyaṃ bhasmacchannam ivānalam // 4.64.6
kṣamayantaṃ tu rājānaṃ pāṇḍavaḥ pratyabhāṣata / ciraṃ kṣāntam idaṃ rājan na manyur vidyate mama // 4.64.7
yadi hy etat pated bhūmau rudhiraṃ mama nastataḥ / sarāṣṭras tvaṃ mahārāja vinaśyethā na saṃśayaḥ // 4.64.8
na dūṣayāmi te rājan yac ca hanyād adūṣakam / balavantaṃ mahārāja kṣipraṃ dāruṇam āpnuyāt // 4.64.9
śoṇite tu vyatikrānte praviveśa bṛhannaḍā / abhivādya virāṭaṃ ca kaṅkaṃ cāpy upatiṣṭhata // 4.64.10
kṣamayitvā tu kauravyaṃ raṇād uttaram āgatam / praśaśaṃsa tato matsyaḥ śṛṇvataḥ savyasācinaḥ // 4.64.11
tvayā dāyādavān asmi kaikeyīnandivardhana / tvayā me sadṛśaḥ putro na bhūto na bhaviṣyati // 4.64.12
padaṃ padasahasreṇa yaś caran nāparādhnuyāt / tena karṇena te tāta katham āsīt samāgamaḥ // 4.64.13
manuṣyaloke sakale yasya tulyo na vidyate / yaḥ samudra ivākṣobhyaḥ kālāgnir iva duḥsahaḥ // 4.64.14
tena bhīṣmeṇa te tāta katham āsīt samāgamaḥ // 4.64.14.2
ācāryo vṛṣṇivīrāṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yo dvijaḥ / sarvakṣatrasya cācāryaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 4.64.15
tena droṇena te tāta katham āsīt samāgamaḥ // 4.64.15.2
ācāryaputro yaḥ śūraḥ sarvaśastrabhṛtām api / aśvatthāmeti vikhyātaḥ kathaṃ tena samāgamaḥ // 4.64.16
raṇe yaṃ prekṣya sīdanti hṛtasvā vaṇijo yathā / kṛpeṇa tena te tāta katham āsīt samāgamaḥ // 4.64.17
parvataṃ yo 'bhividhyeta rājaputro maheṣubhiḥ / duryodhanena te tāta katham āsīt samāgamaḥ // 4.64.18
na mayā nirjitā gāvo na mayā nirjitāḥ pare / kṛtaṃ tu karma tat sarvaṃ devaputreṇa kena cit // 4.64.19
sa hi bhītaṃ dravantaṃ māṃ devaputro nyavārayat / sa cātiṣṭhad rathopasthe vajrahastanibho yuvā // 4.64.20
tena tā nirjitā gāvas tena te kuravo jitāḥ / tasya tat karma vīrasya na mayā tāta tat kṛtam // 4.64.21
sa hi śāradvataṃ droṇaṃ droṇaputraṃ ca vīryavān / sūtaputraṃ ca bhīṣmaṃ ca cakāra vimukhāñ śaraiḥ // 4.64.22
duryodhanaṃ ca samare sanāgam iva yūthapam / prabhagnam abravīd bhītaṃ rājaputraṃ mahābalam // 4.64.23
na hāstinapure trāṇaṃ tava paśyāmi kiṃ cana / vyāyāmena parīpsasva jīvitaṃ kauravātmaja // 4.64.24
na mokṣyase palāyaṃs tvaṃ rājan yuddhe manaḥ kuru / pṛthivīṃ bhokṣyase jitvā hato vā svargam āpsyasi // 4.64.25
sa nivṛtto naravyāghro muñcan vajranibhāñ śarān / sacivaiḥ saṃvṛto rājā rathe nāga iva śvasan // 4.64.26
tatra me romaharṣo 'bhūd ūrustambhaś ca māriṣa / yad abhraghanasaṃkāśam anīkaṃ vyadhamac charaiḥ // 4.64.27
tat praṇudya rathānīkaṃ siṃhasaṃhanano yuvā / kurūṃs tān prahasan rājan vāsāṃsy apaharad balī // 4.64.28
ekena tena vīreṇa ṣaḍrathāḥ parivāritāḥ / śārdūleneva mattena mṛgās tṛṇacarā vane // 4.64.29
kva sa vīro mahābāhur devaputro mahāyaśāḥ / yo me dhanam avājaiṣīt kurubhir grastam āhave // 4.64.30
icchāmi tam ahaṃ draṣṭum arcituṃ ca mahābalam / yena me tvaṃ ca gāvaś ca rakṣitā devasūnunā // 4.64.31
antardhānaṃ gatas tāta devaputraḥ pratāpavān / sa tu śvo vā paraśvo vā manye prādurbhaviṣyati // 4.64.32
evam ākhyāyamānaṃ tu channaṃ satreṇa pāṇḍavam / vasantaṃ tatra nājñāsīd virāṭaḥ pārtham arjunam // 4.64.33
tataḥ pārtho 'bhyanujñāto virāṭena mahātmanā / pradadau tāni vāsāṃsi virāṭaduhituḥ svayam // 4.64.34
uttarā tu mahārhāṇi vividhāni tanūni ca / pratigṛhyābhavat prītā tāni vāsāṃsi bhāminī // 4.64.35
mantrayitvā tu kaunteya uttareṇa rahas tadā / itikartavyatāṃ sarvāṃ rājany atha yudhiṣṭhire // 4.64.36
tatas tathā tad vyadadhād yathāvat puruṣarṣabha / saha putreṇa matsyasya prahṛṣṭo bharatarṣabhaḥ // 4.64.37
tatas tṛtīye divase bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ / snātāḥ śuklāmbaradharāḥ samaye caritavratāḥ // 4.65.1
yudhiṣṭhiraṃ puraskṛtya sarvābharaṇabhūṣitāḥ / abhipadmā yathā nāgā bhrājamānā mahārathāḥ // 4.65.2
virāṭasya sabhāṃ gatvā bhūmipālāsaneṣv atha / niṣeduḥ pāvakaprakhyāḥ sarve dhiṣṇyeṣv ivāgnayaḥ // 4.65.3
teṣu tatropaviṣṭeṣu virāṭaḥ pṛthivīpatiḥ / ājagāma sabhāṃ kartuṃ rājakāryāṇi sarvaśaḥ // 4.65.4
śrīmataḥ pāṇḍavān dṛṣṭvā jvalataḥ pāvakān iva / atha matsyo 'bravīt kaṅkaṃ devarūpam avasthitam // 4.65.5
marudgaṇair upāsīnaṃ tridaśānām iveśvaram // 4.65.5.2
sa kilākṣātivāpas tvaṃ sabhāstāro mayā kṛtaḥ / atha rājāsane kasmād upaviṣṭo 'sy alaṃkṛtaḥ // 4.65.6
parihāsepsayā vākyaṃ virāṭasya niśamya tat / smayamāno 'rjuno rājann idaṃ vacanam abravīt // 4.65.7
indrasyāpy āsanaṃ rājann ayam āroḍhum arhati / brahmaṇyaḥ śrutavāṃs tyāgī yajñaśīlo dṛḍhavrataḥ // 4.65.8
ayaṃ kurūṇām ṛṣabhaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / asya kīrtiḥ sthitā loke sūryasyevodyataḥ prabhā // 4.65.9
saṃsaranti diśaḥ sarvā yaśaso 'sya gabhastayaḥ / uditasyeva sūryasya tejaso 'nu gabhastayaḥ // 4.65.10
enaṃ daśa sahasrāṇi kuñjarāṇāṃ tarasvinām / anvayuḥ pṛṣṭhato rājan yāvad adhyāvasat kurūn // 4.65.11
triṃśad enaṃ sahasrāṇi rathāḥ kāñcanamālinaḥ / sadaśvair upasaṃpannāḥ pṛṣṭhato 'nuyayuḥ sadā // 4.65.12
enam aṣṭaśatāḥ sūtāḥ sumṛṣṭamaṇikuṇḍalāḥ / astuvan māgadhaiḥ sārdhaṃ purā śakram ivarṣayaḥ // 4.65.13
enaṃ nityam upāsanta kuravaḥ kiṃkarā yathā / sarve ca rājan rājāno dhaneśvaram ivāmarāḥ // 4.65.14
eṣa sarvān mahīpālān karam āhārayat tadā / vaiśyān iva mahārāja vivaśān svavaśān api // 4.65.15
aṣṭāśītisahasrāṇi snātakānāṃ mahātmanām / upajīvanti rājānam enaṃ sucaritavratam // 4.65.16
eṣa vṛddhān anāthāṃś ca vyaṅgān paṅgūṃś ca mānavān / putravat pālayām āsa prajā dharmeṇa cābhibho // 4.65.17
eṣa dharme dame caiva krodhe cāpi yatavrataḥ / mahāprasādo brahmaṇyaḥ satyavādī ca pārthivaḥ // 4.65.18
śrīpratāpena caitasya tapyate sa suyodhanaḥ / sagaṇaḥ saha karṇena saubalenāpi vā vibhuḥ // 4.65.19
na śakyante hy asya guṇāḥ prasaṃkhyātuṃ nareśvara / eṣa dharmaparo nityam ānṛśaṃsyaś ca pāṇḍavaḥ // 4.65.20
evaṃyukto mahārājaḥ pāṇḍavaḥ pārthivarṣabhaḥ / kathaṃ nārhati rājārham āsanaṃ pṛthivīpatiḥ // 4.65.21
yady eṣa rājā kauravyaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / katamo 'syārjuno bhrātā bhīmaś ca katamo balī // 4.66.1
nakulaḥ sahadevo vā draupadī vā yaśasvinī / yadā dyūte jitāḥ pārthā na prājñāyanta te kva cit // 4.66.2
ya eṣa ballavo brūte sūdas tava narādhipa / eṣa bhīmo mahābāhur bhīmavegaparākramaḥ // 4.66.3
eṣa krodhavaśān hatvā parvate gandhamādane / saugandhikāni divyāni kṛṣṇārthe samupāharat // 4.66.4
gandharva eṣa vai hantā kīcakānāṃ durātmanām / vyāghrān ṛkṣān varāhāṃś ca hatavān strīpure tava // 4.66.5
yaś cāsīd aśvabandhas te nakulo 'yaṃ paraṃtapaḥ / gosaṃkhyaḥ sahadevaś ca mādrīputrau mahārathau // 4.66.6
śṛṅgāraveṣābharaṇau rūpavantau yaśasvinau / nānārathasahasrāṇāṃ samarthau puruṣarṣabhau // 4.66.7
eṣā padmapalāśākṣī sumadhyā cāruhāsinī / sairandhrī draupadī rājan yatkṛte kīcakā hatāḥ // 4.66.8
arjuno 'haṃ mahārāja vyaktaṃ te śrotram āgataḥ / bhīmād avarajaḥ pārtho yamābhyāṃ cāpi pūrvajaḥ // 4.66.9
uṣitāḥ sma mahārāja sukhaṃ tava niveśane / ajñātavāsam uṣitā garbhavāsa iva prajāḥ // 4.66.10
yadārjunena te vīrāḥ kathitāḥ pañca pāṇḍavāḥ / tadārjunasya vairāṭiḥ kathayām āsa vikramam // 4.66.11
ayaṃ sa dviṣatāṃ madhye mṛgāṇām iva kesarī / acarad rathavṛndeṣu nighnaṃs teṣāṃ varān varān // 4.66.12
anena viddho mātaṅgo mahān ekeṣuṇā hataḥ / hiraṇyakakṣyaḥ saṃgrāme dantābhyām agaman mahīm // 4.66.13
anena vijitā gāvo jitāś ca kuravo yudhi / asya śaṅkhapraṇādena karṇau me badhirīkṛtau // 4.66.14
tasya tad vacanaṃ śrutvā matsyarājaḥ pratāpavān / uttaraṃ pratyuvācedam abhipanno yudhiṣṭhire // 4.66.15
prasādanaṃ pāṇḍavasya prāptakālaṃ hi rocaye / uttarāṃ ca prayacchāmi pārthāya yadi te matam // 4.66.16
arcyāḥ pūjyāś ca mānyāś ca prāptakālaṃ ca me matam / pūjyantāṃ pūjanārhāś ca mahābhāgāś ca pāṇḍavāḥ // 4.66.17
ahaṃ khalv api saṃgrāme śatrūṇāṃ vaśam āgataḥ / mokṣito bhīmasenena gāvaś ca vijitās tathā // 4.66.18
eteṣāṃ bāhuvīryeṇa yad asmākaṃ jayo mṛdhe / vayaṃ sarve sahāmātyāḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram // 4.66.19
prasādayāmo bhadraṃ te sānujaṃ pāṇḍavarṣabham // 4.66.19.2
yad asmābhir ajānadbhiḥ kiṃ cid ukto narādhipaḥ / kṣantum arhati tat sarvaṃ dharmātmā hy eṣa pāṇḍavaḥ // 4.66.20
tato virāṭaḥ paramābhituṣṭaḥ; sametya rājñā samayaṃ cakāra / rājyaṃ ca sarvaṃ visasarja tasmai; sadaṇḍakośaṃ sapuraṃ mahātmā // 4.66.21
pāṇḍavāṃś ca tataḥ sarvān matsyarājaḥ pratāpavān / dhanaṃjayaṃ puraskṛtya diṣṭyā diṣṭyeti cābravīt // 4.66.22
samupāghrāya mūrdhānaṃ saṃśliṣya ca punaḥ punaḥ / yudhiṣṭhiraṃ ca bhīmaṃ ca mādrīputrau ca pāṇḍavau // 4.66.23
nātṛpyad darśane teṣāṃ virāṭo vāhinīpatiḥ / saṃprīyamāṇo rājānaṃ yudhiṣṭhiram athābravīt // 4.66.24
diṣṭyā bhavantaḥ saṃprāptāḥ sarve kuśalino vanāt / diṣṭyā ca pāritaṃ kṛcchram ajñātaṃ vai durātmabhiḥ // 4.66.25
idaṃ ca rājyaṃ naḥ pārthā yac cānyad vasu kiṃ cana / pratigṛhṇantu tat sarvaṃ kaunteyā aviśaṅkayā // 4.66.26
uttarāṃ pratigṛhṇātu savyasācī dhanaṃjayaḥ / ayaṃ hy aupayiko bhartā tasyāḥ puruṣasattamaḥ // 4.66.27
evam ukto dharmarājaḥ pārtham aikṣad dhanaṃjayam / īkṣitaś cārjuno bhrātrā matsyaṃ vacanam abravīt // 4.66.28
pratigṛhṇāmy ahaṃ rājan snuṣāṃ duhitaraṃ tava / yuktaś cāvāṃ hi saṃbandho matsyabhāratasattamau // 4.66.29
kimarthaṃ pāṇḍavaśreṣṭha bhāryāṃ duhitaraṃ mama / pratigrahītuṃ nemāṃ tvaṃ mayā dattām ihecchasi // 4.67.1
antaḥpure 'ham uṣitaḥ sadā paśyan sutāṃ tava / rahasyaṃ ca prakāśaṃ ca viśvastā pitṛvan mayi // 4.67.2
priyo bahumataś cāhaṃ nartako gītakovidaḥ / ācāryavac ca māṃ nityaṃ manyate duhitā tava // 4.67.3
vayaḥsthayā tayā rājan saha saṃvatsaroṣitaḥ / atiśaṅkā bhavet sthāne tava lokasya cābhibho // 4.67.4
tasmān nimantraye tvāhaṃ duhituḥ pṛthivīpate / śuddho jitendriyo dāntas tasyāḥ śuddhiḥ kṛtā mayā // 4.67.5
snuṣāyā duhitur vāpi putre cātmani vā punaḥ / atra śaṅkāṃ na paśyāmi tena śuddhir bhaviṣyati // 4.67.6
abhiṣaṅgād ahaṃ bhīto mithyācārāt paraṃtapa / snuṣārtham uttarāṃ rājan pratigṛhṇāmi te sutām // 4.67.7
svasrīyo vāsudevasya sākṣād devaśiśur yathā / dayitaś cakrahastasya bāla evāstrakovidaḥ // 4.67.8
abhimanyur mahābāhuḥ putro mama viśāṃ pate / jāmātā tava yukto vai bhartā ca duhitus tava // 4.67.9
upapannaṃ kuruśreṣṭhe kuntīputre dhanaṃjaye / ya evaṃ dharmanityaś ca jātajñānaś ca pāṇḍavaḥ // 4.67.10
yatkṛtyaṃ manyase pārtha kriyatāṃ tadanantaram / sarve kāmāḥ samṛddhā me saṃbandhī yasya me 'rjunaḥ // 4.67.11
evaṃ bruvati rājendre kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / anvajānāt sa saṃyogaṃ samaye matsyapārthayoḥ // 4.67.12
tato mitreṣu sarveṣu vāsudeve ca bhārata / preṣayām āsa kaunteyo virāṭaś ca mahīpatiḥ // 4.67.13
tatas trayodaśe varṣe nivṛtte pañca pāṇḍavāḥ / upaplavye virāṭasya samapadyanta sarvaśaḥ // 4.67.14
tasmin vasaṃś ca bībhatsur ānināya janārdanam / ānartebhyo 'pi dāśārhān abhimanyuṃ ca pāṇḍavaḥ // 4.67.15
kāśirājaś ca śaibyaś ca prīyamāṇau yudhiṣṭhire / akṣauhiṇībhyāṃ sahitāv āgatau pṛthivīpate // 4.67.16
akṣauhiṇyā ca tejasvī yajñaseno mahābalaḥ / draupadyāś ca sutā vīrāḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ // 4.67.17
dhṛṣṭadyumnaś ca durdharṣaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / samastākṣauhiṇīpālā yajvāno bhūridakṣiṇāḥ // 4.67.18
sarve śastrāstrasaṃpannāḥ sarve śūrās tanutyajaḥ // 4.67.18.2
tān āgatān abhiprekṣya matsyo dharmabhṛtāṃ varaḥ / prīto 'bhavad duhitaraṃ dattvā tām abhimanyave // 4.67.19
tataḥ pratyupayāteṣu pārthiveṣu tatas tataḥ / tatrāgamad vāsudevo vanamālī halāyudhaḥ // 4.67.20
kṛtavarmā ca hārdikyo yuyudhānaś ca sātyakiḥ // 4.67.20.2
anādhṛṣṭis tathākrūraḥ sāmbo niśaṭha eva ca / abhimanyum upādāya saha mātrā paraṃtapāḥ // 4.67.21
indrasenādayaś caiva rathais taiḥ susamāhitaiḥ / āyayuḥ sahitāḥ sarve parisaṃvatsaroṣitāḥ // 4.67.22
daśa nāgasahasrāṇi hayānāṃ ca śatāyutam / rathānām arbudaṃ pūrṇaṃ nikharvaṃ ca padātinām // 4.67.23
vṛṣṇyandhakāś ca bahavo bhojāś ca paramaujasaḥ / anvayur vṛṣṇiśārdūlaṃ vāsudevaṃ mahādyutim // 4.67.24
pāribarhaṃ dadau kṛṣṇaḥ pāṇḍavānāṃ mahātmanām / striyo ratnāni vāsāṃsi pṛthak pṛthag anekaśaḥ // 4.67.25
tato vivāho vidhivad vavṛte matsyapārthayoḥ // 4.67.25.2
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca gomukhāḍambarās tathā / pārthaiḥ saṃyujyamānasya nedur matsyasya veśmani // 4.67.26
uccāvacān mṛgāñ jaghnur medhyāṃś ca śataśaḥ paśūn / surāmaireyapānāni prabhūtāny abhyahārayan // 4.67.27
gāyanākhyānaśīlāś ca naṭā vaitālikās tathā / stuvantas tān upātiṣṭhan sūtāś ca saha māgadhaiḥ // 4.67.28
sudeṣṇāṃ ca puraskṛtya matsyānāṃ ca varastriyaḥ / ājagmuś cārusarvāṅgyaḥ sumṛṣṭamaṇikuṇḍalāḥ // 4.67.29
varṇopapannās tā nāryo rūpavatyaḥ svalaṃkṛtāḥ / sarvāś cābhyabhavat kṛṣṇā rūpeṇa yaśasā śriyā // 4.67.30
parivāryottarāṃ tās tu rājaputrīm alaṃkṛtām / sutām iva mahendrasya puraskṛtyopatasthire // 4.67.31
tāṃ pratyagṛhṇāt kaunteyaḥ sutasyārthe dhanaṃjayaḥ / saubhadrasyānavadyāṅgīṃ virāṭatanayāṃ tadā // 4.67.32
tatrātiṣṭhan mahārājo rūpam indrasya dhārayan / snuṣāṃ tāṃ pratijagrāha kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 4.67.33
pratigṛhya ca tāṃ pārthaḥ puraskṛtya janārdanam / vivāhaṃ kārayām āsa saubhadrasya mahātmanaḥ // 4.67.34
tasmai sapta sahasrāṇi hayānāṃ vātaraṃhasām / dve ca nāgaśate mukhye prādād bahu dhanaṃ tadā // 4.67.35
kṛte vivāhe tu tadā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / brāhmaṇebhyo dadau vittaṃ yad upāharad acyutaḥ // 4.67.36
gosahasrāṇi ratnāni vastrāṇi vividhāni ca / bhūṣaṇāni ca mukhyāni yānāni śayanāni ca // 4.67.37
tan mahotsavasaṃkāśaṃ hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtam / nagaraṃ matsyarājasya śuśubhe bharatarṣabha // 4.67.38
kṛtvā vivāhaṃ tu kurupravīrās; tadābhimanyor muditasvapakṣāḥ / viśramya catvāry uṣasaḥ pratītāḥ; sabhāṃ virāṭasya tato 'bhijagmuḥ // 5.1.1
sabhā tu sā matsyapateḥ samṛddhā; maṇipravekottamaratnacitrā / nyastāsanā mālyavatī sugandhā; tām abhyayus te nararājavaryāḥ // 5.1.2
athāsanāny āviśatāṃ purastād; ubhau virāṭadrupadau narendrau / vṛddhaś ca mānyaḥ pṛthivīpatīnāṃ; pitāmaho rāmajanārdanābhyām // 5.1.3
pāñcālarājasya samīpatas tu; śinipravīraḥ saharauhiṇeyaḥ / matsyasya rājñas tu susaṃnikṛṣṭau; janārdanaś caiva yudhiṣṭhiraś ca // 5.1.4
sutāś ca sarve drupadasya rājño; bhīmārjunau mādravatīsutau ca / pradyumnasāmbau ca yudhi pravīrau; virāṭaputraś ca sahābhimanyuḥ // 5.1.5
sarve ca śūrāḥ pitṛbhiḥ samānā; vīryeṇa rūpeṇa balena caiva / upāviśan draupadeyāḥ kumārāḥ; suvarṇacitreṣu varāsaneṣu // 5.1.6
tathopaviṣṭeṣu mahāratheṣu; vibhrājamānāmbarabhūṣaṇeṣu / rarāja sā rājavatī samṛddhā; grahair iva dyaur vimalair upetā // 5.1.7
tataḥ kathās te samavāyayuktāḥ; kṛtvā vicitrāḥ puruṣapravīrāḥ / tasthur muhūrtaṃ paricintayantaḥ; kṛṣṇaṃ nṛpās te samudīkṣamāṇāḥ // 5.1.8
kathāntam āsādya ca mādhavena; saṃghaṭṭitāḥ pāṇḍavakāryahetoḥ / te rājasiṃhāḥ sahitā hy aśṛṇvan; vākyaṃ mahārthaṃ ca mahodayaṃ ca // 5.1.9
sarvair bhavadbhir viditaṃ yathāyaṃ; yudhiṣṭhiraḥ saubalenākṣavatyām / jito nikṛtyāpahṛtaṃ ca rājyaṃ; punaḥ pravāse samayaḥ kṛtaś ca // 5.1.10
śaktair vijetuṃ tarasā mahīṃ ca; satye sthitais tac caritaṃ yathāvat / pāṇḍoḥ sutais tad vratam ugrarūpaṃ; varṣāṇi ṣaṭ sapta ca bhāratāgryaiḥ // 5.1.11
trayodaśaś caiva sudustaro 'yam; ajñāyamānair bhavatāṃ samīpe / kleśān asahyāṃś ca titikṣamāṇair; yathoṣitaṃ tad viditaṃ ca sarvam // 5.1.12
evaṃ gate dharmasutasya rājño; duryodhanasyāpi ca yad dhitaṃ syāt / tac cintayadhvaṃ kurupāṇḍavānāṃ; dharmyaṃ ca yuktaṃ ca yaśaskaraṃ ca // 5.1.13
adharmayuktaṃ ca na kāmayeta; rājyaṃ surāṇām api dharmarājaḥ / dharmārthayuktaṃ ca mahīpatitvaṃ; grāme 'pi kasmiṃś cid ayaṃ bubhūṣet // 5.1.14
pitryaṃ hi rājyaṃ viditaṃ nṛpāṇāṃ; yathāpakṛṣṭaṃ dhṛtarāṣṭraputraiḥ / mithyopacāreṇa tathāpy anena; kṛcchraṃ mahat prāptam asahyarūpam // 5.1.15
na cāpi pārtho vijito raṇe taiḥ; svatejasā dhṛtarāṣṭrasya putraiḥ / tathāpi rājā sahitaḥ suhṛdbhir; abhīpsate 'nāmayam eva teṣām // 5.1.16
yat tat svayaṃ pāṇḍusutair vijitya; samāhṛtaṃ bhūmipatīn nipīḍya / tat prārthayante puruṣapravīrāḥ; kuntīsutā mādravatīsutau ca // 5.1.17
bālās tv ime tair vividhair upāyaiḥ; saṃprārthitā hantum amitrasāhāḥ / rājyaṃ jihīrṣadbhir asadbhir ugraiḥ; sarvaṃ ca tad vo viditaṃ yathāvat // 5.1.18
teṣāṃ ca lobhaṃ prasamīkṣya vṛddhaṃ; dharmātmatāṃ cāpi yudhiṣṭhirasya / saṃbandhitāṃ cāpi samīkṣya teṣāṃ; matiṃ kurudhvaṃ sahitāḥ pṛthak ca // 5.1.19
ime ca satye 'bhiratāḥ sadaiva; taṃ pārayitvā samayaṃ yathāvat / ato 'nyathā tair upacaryamāṇā; hanyuḥ sametān dhṛtarāṣṭraputrān // 5.1.20
tair viprakāraṃ ca niśamya rājñaḥ; suhṛjjanās tān parivārayeyuḥ / yuddhena bādheyur imāṃs tathaiva; tair vadhyamānā yudhi tāṃś ca hanyuḥ // 5.1.21
tathāpi neme 'lpatayā samarthās; teṣāṃ jayāyeti bhaven mataṃ vaḥ / sametya sarve sahitāḥ suhṛdbhis; teṣāṃ vināśāya yateyur eva // 5.1.22
duryodhanasyāpi mataṃ yathāvan; na jñāyate kiṃ nu kariṣyatīti / ajñāyamāne ca mate parasya; kiṃ syāt samārabhyatamaṃ mataṃ vaḥ // 5.1.23
tasmād ito gacchatu dharmaśīlaḥ; śuciḥ kulīnaḥ puruṣo 'pramattaḥ / dūtaḥ samarthaḥ praśamāya teṣāṃ; rājyārdhadānāya yudhiṣṭhirasya // 5.1.24
niśamya vākyaṃ tu janārdanasya; dharmārthayuktaṃ madhuraṃ samaṃ ca / samādade vākyam athāgrajo 'sya; saṃpūjya vākyaṃ tad atīva rājan // 5.1.25
śrutaṃ bhavadbhir gadapūrvajasya; vākyaṃ yathā dharmavad arthavac ca / ajātaśatroś ca hitaṃ hitaṃ ca; duryodhanasyāpi tathaiva rājñaḥ // 5.2.1
ardhaṃ hi rājyasya visṛjya vīrāḥ; kuntīsutās tasya kṛte yatante / pradāya cārdhaṃ dhṛtarāṣṭraputraḥ; sukhī sahāsmābhir atīva modet // 5.2.2
labdhvā hi rājyaṃ puruṣapravīrāḥ; samyak pravṛtteṣu pareṣu caiva / dhruvaṃ praśāntāḥ sukham āviśeyus; teṣāṃ praśāntiś ca hitaṃ prajānām // 5.2.3
duryodhanasyāpi mataṃ ca vettuṃ; vaktuṃ ca vākyāni yudhiṣṭhirasya / priyaṃ mama syād yadi tatra kaś cid; vrajec chamārthaṃ kurupāṇḍavānām // 5.2.4
sa bhīṣmam āmantrya kurupravīraṃ; vaicitravīryaṃ ca mahānubhāvam / droṇaṃ saputraṃ viduraṃ kṛpaṃ ca; gāndhārarājaṃ ca sasūtaputram // 5.2.5
sarve ca ye 'nye dhṛtarāṣṭraputrā; balapradhānā nigamapradhānāḥ / sthitāś ca dharmeṣu yathā svakeṣu; lokapravīrāḥ śrutakālavṛddhāḥ // 5.2.6
eteṣu sarveṣu samāgateṣu; paureṣu vṛddheṣu ca saṃgateṣu / bravītu vākyaṃ praṇipātayuktaṃ; kuntīsutasyārthakaraṃ yathā syāt // 5.2.7
sarvāsv avasthāsu ca te na kauṭyād; grasto hi so 'rtho balam āśritais taiḥ / priyābhyupetasya yudhiṣṭhirasya; dyūte pramattasya hṛtaṃ ca rājyam // 5.2.8
nivāryamāṇaś ca kurupravīraiḥ; sarvaiḥ suhṛdbhir hy ayam apy atajjñaḥ / gāndhārarājasya sutaṃ matākṣaṃ; samāhvayed devitum ājamīḍhaḥ // 5.2.9
durodarās tatra sahasraśo 'nye; yudhiṣṭhiro yān viṣaheta jetum / utsṛjya tān saubalam eva cāyaṃ; samāhvayat tena jito 'kṣavatyām // 5.2.10
sa dīvyamānaḥ pratidevanena; akṣeṣu nityaṃ suparāṅmukheṣu / saṃrambhamāṇo vijitaḥ prasahya; tatrāparādhaḥ śakuner na kaś cit // 5.2.11
tasmāt praṇamyaiva vaco bravītu; vaicitravīryaṃ bahusāmayuktam / tathā hi śakyo dhṛtarāṣṭraputraḥ; svārthe niyoktuṃ puruṣeṇa tena // 5.2.12
evaṃ bruvaty eva madhupravīre; śinipravīraḥ sahasotpapāta / tac cāpi vākyaṃ parinindya tasya; samādade vākyam idaṃ samanyuḥ // 5.2.13
yādṛśaḥ puruṣasyātmā tādṛśaṃ saṃprabhāṣate / yathārūpo 'ntarātmā te tathārūpaṃ prabhāṣase // 5.3.1
santi vai puruṣāḥ śūrāḥ santi kāpuruṣās tathā / ubhāv etau dṛḍhau pakṣau dṛśyete puruṣān prati // 5.3.2
ekasminn eva jāyete kule klībamahārathau / phalāphalavatī śākhe yathaikasmin vanaspatau // 5.3.3
nābhyasūyāmi te vākyaṃ bruvato lāṅgaladhvaja / ye tu śṛṇvanti te vākyaṃ tān asūyāmi mādhava // 5.3.4
kathaṃ hi dharmarājasya doṣam alpam api bruvan / labhate pariṣanmadhye vyāhartum akutobhayaḥ // 5.3.5
samāhūya mahātmānaṃ jitavanto 'kṣakovidāḥ / anakṣajñaṃ yathāśraddhaṃ teṣu dharmajayaḥ kutaḥ // 5.3.6
yadi kuntīsutaṃ gehe krīḍantaṃ bhrātṛbhiḥ saha / abhigamya jayeyus te tat teṣāṃ dharmato bhavet // 5.3.7
samāhūya tu rājānaṃ kṣatradharmarataṃ sadā / nikṛtyā jitavantas te kiṃ nu teṣāṃ paraṃ śubham // 5.3.8
kathaṃ praṇipatec cāyam iha kṛtvā paṇaṃ param / vanavāsād vimuktas tu prāptaḥ paitāmahaṃ padam // 5.3.9
yady ayaṃ paravittāni kāmayeta yudhiṣṭhiraḥ / evam apy ayam atyantaṃ parān nārhati yācitum // 5.3.10
kathaṃ ca dharmayuktās te na ca rājyaṃ jihīrṣavaḥ / nivṛttavāsān kaunteyān ya āhur viditā iti // 5.3.11
anunītā hi bhīṣmeṇa droṇena ca mahātmanā / na vyavasyanti pāṇḍūnāṃ pradātuṃ paitṛkaṃ vasu // 5.3.12
ahaṃ tu tāñ śitair bāṇair anunīya raṇe balāt / pādayoḥ pātayiṣyāmi kaunteyasya mahātmanaḥ // 5.3.13
atha te na vyavasyanti praṇipātāya dhīmataḥ / gamiṣyanti sahāmātyā yamasya sadanaṃ prati // 5.3.14
na hi te yuyudhānasya saṃrabdhasya yuyutsataḥ / vegaṃ samarthāḥ saṃsoḍhuṃ vajrasyeva mahīdharāḥ // 5.3.15
ko hi gāṇḍīvadhanvānaṃ kaś ca cakrāyudhaṃ yudhi / māṃ cāpi viṣahet ko nu kaś ca bhīmaṃ durāsadam // 5.3.16
yamau ca dṛḍhadhanvānau yamakalpau mahādyutī / ko jijīviṣur āsīded dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam // 5.3.17
pañcemān pāṇḍaveyāṃś ca draupadyāḥ kīrtivardhanān / samapramāṇān pāṇḍūnāṃ samavīryān madotkaṭān // 5.3.18
saubhadraṃ ca maheṣvāsam amarair api duḥsaham / gadapradyumnasāmbāṃś ca kālavajrānalopamān // 5.3.19
te vayaṃ dhṛtarāṣṭrasya putraṃ śakuninā saha / karṇena ca nihatyājāv abhiṣekṣyāma pāṇḍavam // 5.3.20
nādharmo vidyate kaś cic chatrūn hatvātatāyinaḥ / adharmyam ayaśasyaṃ ca śātravāṇāṃ prayācanam // 5.3.21
hṛdgatas tasya yaḥ kāmas taṃ kurudhvam atandritāḥ / nisṛṣṭaṃ dhṛtarāṣṭreṇa rājyaṃ prāpnotu pāṇḍavaḥ // 5.3.22
adya pāṇḍusuto rājyaṃ labhatāṃ vā yudhiṣṭhiraḥ / nihatā vā raṇe sarve svapsyanti vasudhātale // 5.3.23
evam etan mahābāho bhaviṣyati na saṃśayaḥ / na hi duryodhano rājyaṃ madhureṇa pradāsyati // 5.4.1
anuvartsyati taṃ cāpi dhṛtarāṣṭraḥ sutapriyaḥ / bhīṣmadroṇau ca kārpaṇyān maurkhyād rādheyasaubalau // 5.4.2
baladevasya vākyaṃ tu mama jñāne na yujyate / etad dhi puruṣeṇāgre kāryaṃ sunayam icchatā // 5.4.3
na tu vācyo mṛdu vaco dhārtarāṣṭraḥ kathaṃ cana / na hi mārdavasādhyo 'sau pāpabuddhir mato mama // 5.4.4
gardabhe mārdavaṃ kuryād goṣu tīkṣṇaṃ samācaret / mṛdu duryodhane vākyaṃ yo brūyāt pāpacetasi // 5.4.5
mṛdu vai manyate pāpo bhāṣyamāṇam aśaktijam / jitam arthaṃ vijānīyād abudho mārdave sati // 5.4.6
etac caiva kariṣyāmo yatnaś ca kriyatām iha / prasthāpayāma mitrebhyo balāny udyojayantu naḥ // 5.4.7
śalyasya dhṛṣṭaketoś ca jayatsenasya cābhibhoḥ / kekayānāṃ ca sarveṣāṃ dūtā gacchantu śīghragāḥ // 5.4.8
sa tu duryodhano nūnaṃ preṣayiṣyati sarvaśaḥ / pūrvābhipannāḥ santaś ca bhajante pūrvacodakam // 5.4.9
tat tvaradhvaṃ narendrāṇāṃ pūrvam eva pracodane / mahad dhi kāryaṃ voḍhavyam iti me vartate matiḥ // 5.4.10
śalyasya preṣyatāṃ śīghraṃ ye ca tasyānugā nṛpāḥ / bhagadattāya rājñe ca pūrvasāgaravāsine // 5.4.11
amitaujase tathogrāya hārdikyāyāhukāya ca / dīrghaprajñāya mallāya rocamānāya cābhibho // 5.4.12
ānīyatāṃ bṛhantaś ca senābinduś ca pārthivaḥ / pāpajit prativindhyaś ca citravarmā suvāstukaḥ // 5.4.13
bāhlīko muñjakeśaś ca caidyādhipatir eva ca / supārśvaś ca subāhuś ca pauravaś ca mahārathaḥ // 5.4.14
śakānāṃ pahlavānāṃ ca daradānāṃ ca ye nṛpāḥ / kāmbojā ṛṣikā ye ca paścimānūpakāś ca ye // 5.4.15
jayatsenaś ca kāśyaś ca tathā pañcanadā nṛpāḥ / krāthaputraś ca durdharṣaḥ pārvatīyāś ca ye nṛpāḥ // 5.4.16
jānakiś ca suśarmā ca maṇimān pautimatsyakaḥ / pāṃsurāṣṭrādhipaś caiva dhṛṣṭaketuś ca vīryavān // 5.4.17
auḍraś ca daṇḍadhāraś ca bṛhatsenaś ca vīryavān / aparājito niṣādaś ca śreṇimān vasumān api // 5.4.18
bṛhadbalo mahaujāś ca bāhuḥ parapuraṃjayaḥ / samudraseno rājā ca saha putreṇa vīryavān // 5.4.19
adāriś ca nadījaś ca karṇaveṣṭaś ca pārthivaḥ / samarthaś ca suvīraś ca mārjāraḥ kanyakas tathā // 5.4.20
mahāvīraś ca kadruś ca nikaras tumulaḥ krathaḥ / nīlaś ca vīradharmā ca bhūmipālaś ca vīryavān // 5.4.21
durjayo dantavaktraś ca rukmī ca janamejayaḥ / āṣāḍho vāyuvegaś ca pūrvapālī ca pārthivaḥ // 5.4.22
bhūritejā devakaś ca ekalavyasya cātmajaḥ / kārūṣakāś ca rājānaḥ kṣemadhūrtiś ca vīryavān // 5.4.23
udbhavaḥ kṣemakaś caiva vāṭadhānaś ca pārthivaḥ / śrutāyuś ca dṛḍhāyuś ca śālvaputraś ca vīryavān // 5.4.24
kumāraś ca kaliṅgānām īśvaro yuddhadurmadaḥ / eteṣāṃ preṣyatāṃ śīghram etad dhi mama rocate // 5.4.25
ayaṃ ca brāhmaṇaḥ śīghraṃ mama rājan purohitaḥ / preṣyatāṃ dhṛtarāṣṭrāya vākyam asmin samarpyatām // 5.4.26
yathā duryodhano vācyo yathā śāṃtanavo nṛpaḥ / dhṛtarāṣṭro yathā vācyo droṇaś ca viduṣāṃ varaḥ // 5.4.27
upapannam idaṃ vākyaṃ somakānāṃ dhuraṃdhare / arthasiddhikaraṃ rājñaḥ pāṇḍavasya mahaujasaḥ // 5.5.1
etac ca pūrvakāryaṃ naḥ sunītam abhikāṅkṣatām / anyathā hy ācaran karma puruṣaḥ syāt subāliśaḥ // 5.5.2
kiṃ tu saṃbandhakaṃ tulyam asmākaṃ kurupāṇḍuṣu / yatheṣṭaṃ vartamāneṣu pāṇḍaveṣu ca teṣu ca // 5.5.3
te vivāhārtham ānītā vayaṃ sarve yathā bhavān / kṛte vivāhe muditā gamiṣyāmo gṛhān prati // 5.5.4
bhavān vṛddhatamo rājñāṃ vayasā ca śrutena ca / śiṣyavat te vayaṃ sarve bhavāmeha na saṃśayaḥ // 5.5.5
bhavantaṃ dhṛtarāṣṭraś ca satataṃ bahu manyate / ācāryayoḥ sakhā cāsi droṇasya ca kṛpasya ca // 5.5.6
sa bhavān preṣayatv adya pāṇḍavārthakaraṃ vacaḥ / sarveṣāṃ niścitaṃ tan naḥ preṣayiṣyati yad bhavān // 5.5.7
yadi tāvac chamaṃ kuryān nyāyena kurupuṃgavaḥ / na bhavet kurupāṇḍūnāṃ saubhrātreṇa mahān kṣayaḥ // 5.5.8
atha darpānvito mohān na kuryād dhṛtarāṣṭrajaḥ / anyeṣāṃ preṣayitvā ca paścād asmān samāhvayeḥ // 5.5.9
tato duryodhano mandaḥ sahāmātyaḥ sabāndhavaḥ / niṣṭhām āpatsyate mūḍhaḥ kruddhe gāṇḍīvadhanvani // 5.5.10
tataḥ satkṛtya vārṣṇeyaṃ virāṭaḥ pṛthivīpatiḥ / gṛhān prasthāpayām āsa sagaṇaṃ sahabāndhavam // 5.5.11
dvārakāṃ tu gate kṛṣṇe yudhiṣṭhirapurogamāḥ / cakruḥ sāṃgrāmikaṃ sarvaṃ virāṭaś ca mahīpatiḥ // 5.5.12
tataḥ saṃpreṣayām āsa virāṭaḥ saha bāndhavaiḥ / sarveṣāṃ bhūmipālānāṃ drupadaś ca mahīpatiḥ // 5.5.13
vacanāt kurusiṃhānāṃ matsyapāñcālayoś ca te / samājagmur mahīpālāḥ saṃprahṛṣṭā mahābalāḥ // 5.5.14
tac chrutvā pāṇḍuputrāṇāṃ samāgacchan mahad balam / dhṛtarāṣṭrasutaś cāpi samāninye mahīpatīn // 5.5.15
samākulā mahī rājan kurupāṇḍavakāraṇāt / tadā samabhavat kṛtsnā saṃprayāṇe mahīkṣitām // 5.5.16
balāni teṣāṃ vīrāṇām āgacchanti tatas tataḥ / cālayantīva gāṃ devīṃ saparvatavanām imām // 5.5.17
tataḥ prajñāvayovṛddhaṃ pāñcālyaḥ svapurohitam / kurubhyaḥ preṣayām āsa yudhiṣṭhiramate tadā // 5.5.18
bhūtānāṃ prāṇinaḥ śreṣṭhāḥ prāṇināṃ buddhijīvinaḥ / buddhimatsu narāḥ śreṣṭhā narāṇāṃ tu dvijātayaḥ // 5.6.1
dvijeṣu vaidyāḥ śreyāṃso vaidyeṣu kṛtabuddhayaḥ / sa bhavān kṛtabuddhīnāṃ pradhāna iti me matiḥ // 5.6.2
kulena ca viśiṣṭo 'si vayasā ca śrutena ca / prajñayānavamaś cāsi śukreṇāṅgirasena ca // 5.6.3
viditaṃ cāpi te sarvaṃ yathāvṛttaḥ sa kauravaḥ / pāṇḍavaś ca yathāvṛttaḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 5.6.4
dhṛtarāṣṭrasya vidite vañcitāḥ pāṇḍavāḥ paraiḥ / vidureṇānunīto 'pi putram evānuvartate // 5.6.5
śakunir buddhipūrvaṃ hi kuntīputraṃ samāhvayat / anakṣajñaṃ matākṣaḥ san kṣatravṛtte sthitaṃ śucim // 5.6.6
te tathā vañcayitvā tu dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram / na kasyāṃ cid avasthāyāṃ rājyaṃ dāsyanti vai svayam // 5.6.7
bhavāṃs tu dharmasaṃyuktaṃ dhṛtarāṣṭraṃ bruvan vacaḥ / manāṃsi tasya yodhānāṃ dhruvam āvartayiṣyati // 5.6.8
viduraś cāpi tad vākyaṃ sādhayiṣyati tāvakam / bhīṣmadroṇakṛpāṇāṃ ca bhedaṃ saṃjanayiṣyati // 5.6.9
amātyeṣu ca bhinneṣu yodheṣu vimukheṣu ca / punar ekāgrakaraṇaṃ teṣāṃ karma bhaviṣyati // 5.6.10
etasminn antare pārthāḥ sukham ekāgrabuddhayaḥ / senākarma kariṣyanti dravyāṇāṃ caiva saṃcayam // 5.6.11
bhidyamāneṣu ca sveṣu lambamāne ca vai tvayi / na tathā te kariṣyanti senākarma na saṃśayaḥ // 5.6.12
etat prayojanaṃ cātra prādhānyenopalabhyate / saṃgatyā dhṛtarāṣṭraś ca kuryād dharmyaṃ vacas tava // 5.6.13
sa bhavān dharmayuktaś ca dharmyaṃ teṣu samācaran / kṛpāluṣu parikleśān pāṇḍavānāṃ prakīrtayan // 5.6.14
vṛddheṣu kuladharmaṃ ca bruvan pūrvair anuṣṭhitam / vibhetsyati manāṃsy eṣām iti me nātra saṃśayaḥ // 5.6.15
na ca tebhyo bhayaṃ te 'sti brāhmaṇo hy asi vedavit / dūtakarmaṇi yuktaś ca sthaviraś ca viśeṣataḥ // 5.6.16
sa bhavān puṣyayogena muhūrtena jayena ca / kauraveyān prayātv āśu kaunteyasyārthasiddhaye // 5.6.17
tathānuśiṣṭaḥ prayayau drupadena mahātmanā / purodhā vṛttasaṃpanno nagaraṃ nāgasāhvayam // 5.6.18
gate dvāravatīṃ kṛṣṇe baladeve ca mādhave / saha vṛṣṇyandhakaiḥ sarvair bhojaiś ca śataśas tathā // 5.7.1
sarvam āgamayām āsa pāṇḍavānāṃ viceṣṭitam / dhṛtarāṣṭrātmajo rājā dūtaiḥ praṇihitaiś caraiḥ // 5.7.2
sa śrutvā mādhavaṃ yātaṃ sadaśvair anilopamaiḥ / balena nātimahatā dvārakām abhyayāt purīm // 5.7.3
tam eva divasaṃ cāpi kaunteyaḥ pāṇḍunandanaḥ / ānartanagarīṃ ramyāṃ jagāmāśu dhanaṃjayaḥ // 5.7.4
tau yātvā puruṣavyāghrau dvārakāṃ kurunandanau / suptaṃ dadṛśatuḥ kṛṣṇaṃ śayānaṃ copajagmatuḥ // 5.7.5
tataḥ śayāne govinde praviveśa suyodhanaḥ / ucchīrṣataś ca kṛṣṇasya niṣasāda varāsane // 5.7.6
tataḥ kirīṭī tasyānu praviveśa mahāmanāḥ / paścārdhe ca sa kṛṣṇasya prahvo 'tiṣṭhat kṛtāñjaliḥ // 5.7.7
pratibuddhaḥ sa vārṣṇeyo dadarśāgre kirīṭinam / sa tayoḥ svāgataṃ kṛtvā yathārhaṃ pratipūjya ca // 5.7.8
tadāgamanajaṃ hetuṃ papraccha madhusūdanaḥ // 5.7.8.2
tato duryodhanaḥ kṛṣṇam uvāca prahasann iva / vigrahe 'smin bhavān sāhyaṃ mama dātum ihārhati // 5.7.9
samaṃ hi bhavataḥ sakhyaṃ mayi caivārjune 'pi ca / tathā saṃbandhakaṃ tulyam asmākaṃ tvayi mādhava // 5.7.10
ahaṃ cābhigataḥ pūrvaṃ tvām adya madhusūdana / pūrvaṃ cābhigataṃ santo bhajante pūrvasāriṇaḥ // 5.7.11
tvaṃ ca śreṣṭhatamo loke satām adya janārdana / satataṃ saṃmataś caiva sadvṛttam anupālaya // 5.7.12
bhavān abhigataḥ pūrvam atra me nāsti saṃśayaḥ / dṛṣṭas tu prathamaṃ rājan mayā pārtho dhanaṃjayaḥ // 5.7.13
tava pūrvābhigamanāt pūrvaṃ cāpy asya darśanāt / sāhāyyam ubhayor eva kariṣyāmi suyodhana // 5.7.14
pravāraṇaṃ tu bālānāṃ pūrvaṃ kāryam iti śrutiḥ / tasmāt pravāraṇaṃ pūrvam arhaḥ pārtho dhanaṃjayaḥ // 5.7.15
matsaṃhananatulyānāṃ gopānām arbudaṃ mahat / nārāyaṇā iti khyātāḥ sarve saṃgrāmayodhinaḥ // 5.7.16
te vā yudhi durādharṣā bhavantv ekasya sainikāḥ / ayudhyamānaḥ saṃgrāme nyastaśastro 'ham ekataḥ // 5.7.17
ābhyām anyataraṃ pārtha yat te hṛdyataraṃ matam / tad vṛṇītāṃ bhavān agre pravāryas tvaṃ hi dharmataḥ // 5.7.18
evam uktas tu kṛṣṇena kuntīputro dhanaṃjayaḥ / ayudhyamānaṃ saṃgrāme varayām āsa keśavam // 5.7.19
sahasrāṇāṃ sahasraṃ tu yodhānāṃ prāpya bhārata / kṛṣṇaṃ cāpahṛtaṃ jñātvā saṃprāpa paramāṃ mudam // 5.7.20
duryodhanas tu tat sainyaṃ sarvam ādāya pārthivaḥ / tato 'bhyayād bhīmabalo rauhiṇeyaṃ mahābalam // 5.7.21
sarvaṃ cāgamane hetuṃ sa tasmai saṃnyavedayat / pratyuvāca tataḥ śaurir dhārtarāṣṭram idaṃ vacaḥ // 5.7.22
viditaṃ te naravyāghra sarvaṃ bhavitum arhati / yan mayoktaṃ virāṭasya purā vaivāhike tadā // 5.7.23
nigṛhyokto hṛṣīkeśas tvadarthaṃ kurunandana / mayā saṃbandhakaṃ tulyam iti rājan punaḥ punaḥ // 5.7.24
na ca tad vākyam uktaṃ vai keśavaḥ pratyapadyata / na cāham utsahe kṛṣṇaṃ vinā sthātum api kṣaṇam // 5.7.25
nāhaṃ sahāyaḥ pārthānāṃ nāpi duryodhanasya vai / iti me niścitā buddir vāsudevam avekṣya ha // 5.7.26
jāto 'si bhārate vaṃśe sarvapārthivapūjite / gaccha yudhyasva dharmeṇa kṣātreṇa bharatarṣabha // 5.7.27
ity evam uktaḥ sa tadā pariṣvajya halāyudham / kṛṣṇaṃ cāpahṛtaṃ jñātvā yuddhān mene jitaṃ jayam // 5.7.28
so 'bhyayāt kṛtavarmāṇaṃ dhṛtarāṣṭrasuto nṛpaḥ / kṛtavarmā dadau tasya senām akṣauhiṇīṃ tadā // 5.7.29
sa tena sarvasainyena bhīmena kurunandanaḥ / vṛtaḥ pratiyayau hṛṣṭaḥ suhṛdaḥ saṃpraharṣayan // 5.7.30
gate duryodhane kṛṣṇaḥ kirīṭinam athābravīt / ayudhyamānaḥ kāṃ buddhim āsthāyāhaṃ tvayā vṛtaḥ // 5.7.31
bhavān samarthas tān sarvān nihantuṃ nātra saṃśayaḥ / nihantum aham apy ekaḥ samarthaḥ puruṣottama // 5.7.32
bhavāṃs tu kīrtimāṃl loke tad yaśas tvāṃ gamiṣyati / yaśasā cāham apy arthī tasmād asi mayā vṛtaḥ // 5.7.33
sārathyaṃ tu tvayā kāryam iti me mānasaṃ sadā / cirarātrepsitaṃ kāmaṃ tad bhavān kartum arhati // 5.7.34
upapannam idaṃ pārtha yat spardhethā mayā saha / sārathyaṃ te kariṣyāmi kāmaḥ saṃpadyatāṃ tava // 5.7.35
evaṃ pramuditaḥ pārthaḥ kṛṣṇena sahitas tadā / vṛto dāśārhapravaraiḥ punar āyād yudhiṣṭhiram // 5.7.36
śalyaḥ śrutvā tu dūtānāṃ sainyena mahatā vṛtaḥ / abhyayāt pāṇḍavān rājan saha putrair mahārathaiḥ // 5.8.1
tasya senāniveśo 'bhūd adhyardham iva yojanam / tathā hi bahulāṃ senāṃ sa bibharti nararṣabhaḥ // 5.8.2
vicitrakavacāḥ śūrā vicitradhvajakārmukāḥ / vicitrābharaṇāḥ sarve vicitrarathavāhanāḥ // 5.8.3
svadeśaveṣābharaṇā vīrāḥ śatasahasraśaḥ / tasya senāpraṇetāro babhūvuḥ kṣatriyarṣabhāḥ // 5.8.4
vyathayann iva bhūtāni kampayann iva medinīm / śanair viśrāmayan senāṃ sa yayau yena pāṇḍavaḥ // 5.8.5
tato duryodhanaḥ śrutvā mahāsenaṃ mahāratham / upāyāntam abhidrutya svayam ānarca bhārata // 5.8.6
kārayām āsa pūjārthaṃ tasya duryodhanaḥ sabhāḥ / ramaṇīyeṣu deśeṣu ratnacitrāḥ svalaṃkṛtāḥ // 5.8.7
sa tāḥ sabhāḥ samāsādya pūjyamāno yathāmaraḥ / duryodhanasya sacivair deśe deśe yathārhataḥ // 5.8.8
ājagāma sabhām anyāṃ devāvasathavarcasam // 5.8.8.2
sa tatra viṣayair yuktaḥ kalyāṇair atimānuṣaiḥ / mene 'bhyadhikam ātmānam avamene puraṃdaram // 5.8.9
papraccha sa tataḥ preṣyān prahṛṣṭaḥ kṣatriyarṣabhaḥ / yudhiṣṭhirasya puruṣāḥ ke nu cakruḥ sabhā imāḥ // 5.8.10
ānīyantāṃ sabhākārāḥ pradeyārhā hi me matāḥ // 5.8.10.2
gūḍho duryodhanas tatra darśayām āsa mātulam / taṃ dṛṣṭvā madrarājas tu jñātvā yatnaṃ ca tasya tam // 5.8.11
pariṣvajyābravīt prīta iṣṭo 'rtho gṛhyatām iti // 5.8.11.2
satyavāg bhava kalyāṇa varo vai mama dīyatām / sarvasenāpraṇetā me bhavān bhavitum arhati // 5.8.12
kṛtam ity abravīc chalyaḥ kim anyat kriyatām iti / kṛtam ity eva gāndhāriḥ pratyuvāca punaḥ punaḥ // 5.8.13
sa tathā śalyam āmantrya punar āyāt svakaṃ puram / śalyo jagāma kaunteyān ākhyātuṃ karma tasya tat // 5.8.14
upaplavyaṃ sa gatvā tu skandhāvāraṃ praviśya ca / pāṇḍavān atha tān sarvāñ śalyas tatra dadarśa ha // 5.8.15
sametya tu mahābāhuḥ śalyaḥ pāṇḍusutais tadā / pādyam arghyaṃ ca gāṃ caiva pratyagṛhṇād yathāvidhi // 5.8.16
tataḥ kuśalapūrvaṃ sa madrarājo 'risūdanaḥ / prītyā paramayā yuktaḥ samāśliṣya yudhiṣṭhiram // 5.8.17
tathā bhīmārjunau hṛṣṭau svasrīyau ca yamāv ubhau / āsane copaviṣṭas tu śalyaḥ pārtham uvāca ha // 5.8.18
kuśalaṃ rājaśārdūla kaccit te kurunandana / araṇyavāsād diṣṭyāsi vimukto jayatāṃ vara // 5.8.19
suduṣkaraṃ kṛtaṃ rājan nirjane vasatā vane / bhrātṛbhiḥ saha rājendra kṛṣṇayā cānayā saha // 5.8.20
ajñātavāsaṃ ghoraṃ ca vasatā duṣkaraṃ kṛtam / duḥkham eva kutaḥ saukhyaṃ rājyabhraṣṭasya bhārata // 5.8.21
duḥkhasyaitasya mahato dhārtarāṣṭrakṛtasya vai / avāpsyasi sukhaṃ rājan hatvā śatrūn paraṃtapa // 5.8.22
viditaṃ te mahārāja lokatattvaṃ narādhipa / tasmāl lobhakṛtaṃ kiṃ cit tava tāta na vidyate // 5.8.23
tato 'syākathayad rājā duryodhanasamāgamam / tac ca śuśrūṣitaṃ sarvaṃ varadānaṃ ca bhārata // 5.8.24
sukṛtaṃ te kṛtaṃ rājan prahṛṣṭenāntarātmanā / duryodhanasya yad vīra tvayā vācā pratiśrutam // 5.8.25
ekaṃ tv icchāmi bhadraṃ te kriyamāṇaṃ mahīpate // 5.8.25.2
bhavān iha mahārāja vāsudevasamo yudhi / karṇārjunābhyāṃ saṃprāpte dvairathe rājasattama // 5.8.26
karṇasya bhavatā kāryaṃ sārathyaṃ nātra saṃśayaḥ // 5.8.26.2
tatra pālyo 'rjuno rājan yadi matpriyam icchasi / tejovadhaś ca te kāryaḥ sauter asmajjayāvahaḥ // 5.8.27
akartavyam api hy etat kartum arhasi mātula // 5.8.27.2
śṛṇu pāṇḍava bhadraṃ te yad bravīṣi durātmanaḥ / tejovadhanimittaṃ māṃ sūtaputrasya saṃyuge // 5.8.28
ahaṃ tasya bhaviṣyāmi saṃgrāme sārathir dhruvam / vāsudevena hi samaṃ nityaṃ māṃ sa hi manyate // 5.8.29
tasyāhaṃ kuruśārdūla pratīpam ahitaṃ vacaḥ / dhruvaṃ saṃkathayiṣyāmi yoddhukāmasya saṃyuge // 5.8.30
yathā sa hṛtadarpaś ca hṛtatejāś ca pāṇḍava / bhaviṣyati sukhaṃ hantuṃ satyam etad bravīmi te // 5.8.31
evam etat kariṣyāmi yathā tāta tvam āttha mām / yac cānyad api śakṣyāmi tat kariṣyāmi te priyam // 5.8.32
yac ca duḥkhaṃ tvayā prāptaṃ dyūte vai kṛṣṇayā saha / paruṣāṇi ca vākyāni sūtaputrakṛtāni vai // 5.8.33
jaṭāsurāt parikleśaḥ kīcakāc ca mahādyute / draupadyādhigataṃ sarvaṃ damayantyā yathāśubham // 5.8.34
sarvaṃ duḥkham idaṃ vīra sukhodarkaṃ bhaviṣyati / nātra manyus tvayā kāryo vidhir hi balavattaraḥ // 5.8.35
duḥkhāni hi mahātmānaḥ prāpnuvanti yudhiṣṭhira / devair api hi duḥkhāni prāptāni jagatīpate // 5.8.36
indreṇa śrūyate rājan sabhāryeṇa mahātmanā / anubhūtaṃ mahad duḥkhaṃ devarājena bhārata // 5.8.37
katham indreṇa rājendra sabhāryeṇa mahātmanā / duḥkhaṃ prāptaṃ paraṃ ghoram etad icchāmi veditum // 5.9.1
śṛṇu rājan purā vṛttam itihāsaṃ purātanam / sabhāryeṇa yathā prāptaṃ duḥkham indreṇa bhārata // 5.9.2
tvaṣṭā prajāpatir hy āsīd devaśreṣṭho mahātapāḥ / sa putraṃ vai triśirasam indradrohāt kilāsṛjat // 5.9.3
aindraṃ sa prārthayat sthānaṃ viśvarūpo mahādyutiḥ / tais tribhir vadanair ghoraiḥ sūryendujvalanopamaiḥ // 5.9.4
vedān ekena so 'dhīte surām ekena cāpibat / ekena ca diśaḥ sarvāḥ pibann iva nirīkṣate // 5.9.5
sa tapasvī mṛdur dānto dharme tapasi codyataḥ / tapo 'tapyan mahat tīvraṃ suduścaram ariṃdama // 5.9.6
tasya dṛṣṭvā tapovīryaṃ sattvaṃ cāmitatejasaḥ / viṣādam agamac chakra indro 'yaṃ mā bhaved iti // 5.9.7
kathaṃ sajjeta bhogeṣu na ca tapyen mahat tapaḥ / vivardhamānas triśirāḥ sarvaṃ tribhuvanaṃ graset // 5.9.8
iti saṃcintya bahudhā buddhimān bharatarṣabha / ājñāpayat so 'psarasas tvaṣṭṛputrapralobhane // 5.9.9
yathā sa sajjet triśirāḥ kāmabhogeṣu vai bhṛśam / kṣipraṃ kuruta gacchadhvaṃ pralobhayata māciram // 5.9.10
śṛṅgāraveṣāḥ suśroṇyo bhāvair yuktā manoharaiḥ / pralobhayata bhadraṃ vaḥ śamayadhvaṃ bhayaṃ mama // 5.9.11
asvasthaṃ hy ātmanātmānaṃ lakṣayāmi varāṅganāḥ / bhayam etan mahāghoraṃ kṣipraṃ nāśayatābalāḥ // 5.9.12
tathā yatnaṃ kariṣyāmaḥ śakra tasya pralobhane / yathā nāvāpsyasi bhayaṃ tasmād balaniṣūdana // 5.9.13
nirdahann iva cakṣurbhyāṃ yo 'sāv āste taponidhiḥ / taṃ pralobhayituṃ deva gacchāmaḥ sahitā vayam // 5.9.14
yatiṣyāmo vaśe kartuṃ vyapanetuṃ ca te bhayam // 5.9.14.2
indreṇa tās tv anujñātā jagmus triśiraso 'ntikam / tatra tā vividhair bhāvair lobhayantyo varāṅganāḥ // 5.9.15
nṛtyaṃ saṃdarśayantyaś ca tathaivāṅgeṣu sauṣṭhavam // 5.9.15.2
viceruḥ saṃpraharṣaṃ ca nābhyagacchan mahātapāḥ / indriyāṇi vaśe kṛtvā pūrṇasāgarasaṃnibhaḥ // 5.9.16
tās tu yatnaṃ paraṃ kṛtvā punaḥ śakram upasthitāḥ / kṛtāñjalipuṭāḥ sarvā devarājam athābruvan // 5.9.17
na sa śakyaḥ sudurdharṣo dhairyāc cālayituṃ prabho / yat te kāryaṃ mahābhāga kriyatāṃ tadanantaram // 5.9.18
saṃpūjyāpsarasaḥ śakro visṛjya ca mahāmatiḥ / cintayām āsa tasyaiva vadhopāyaṃ mahātmanaḥ // 5.9.19
sa tūṣṇīṃ cintayan vīro devarājaḥ pratāpavān / viniścitamatir dhīmān vadhe triśiraso 'bhavat // 5.9.20
vajram asya kṣipāmy adya sa kṣipraṃ na bhaviṣyati / śatruḥ pravṛddho nopekṣyo durbalo 'pi balīyasā // 5.9.21
śāstrabuddhyā viniścitya kṛtvā buddhiṃ vadhe dṛḍhām / atha vaiśvānaranibhaṃ ghorarūpaṃ bhayāvaham // 5.9.22
mumoca vajraṃ saṃkruddhaḥ śakras triśirasaṃ prati // 5.9.22.2
sa papāta hatas tena vajreṇa dṛḍham āhataḥ / parvatasyeva śikharaṃ praṇunnaṃ medinītale // 5.9.23
taṃ tu vajrahataṃ dṛṣṭvā śayānam acalopamam / na śarma lebhe devendro dīpitas tasya tejasā // 5.9.24
hato 'pi dīptatejāḥ sa jīvann iva ca dṛśyate // 5.9.24.2
abhitas tatra takṣāṇaṃ ghaṭamānaṃ śacīpatiḥ / apaśyad abravīc cainaṃ satvaraṃ pākaśāsanaḥ // 5.9.25
kṣipraṃ chindhi śirāṃsy asya kuruṣva vacanaṃ mama // 5.9.25.2
mahāskandho bhṛśaṃ hy eṣa paraśur na tariṣyati / kartuṃ cāhaṃ na śakṣyāmi karma sadbhir vigarhitam // 5.9.26
mā bhais tvaṃ kṣipram etad vai kuruṣva vacanaṃ mama / matprasādād dhi te śastraṃ vajrakalpaṃ bhaviṣyati // 5.9.27
kaṃ bhavantam ahaṃ vidyāṃ ghorakarmāṇam adya vai / etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ tattvena kathayasva me // 5.9.28
aham indro devarājas takṣan viditam astu te / kuruṣvaitad yathoktaṃ me takṣan mā tvaṃ vicāraya // 5.9.29
krūreṇa nāpatrapase kathaṃ śakreha karmaṇā / ṛṣiputram imaṃ hatvā brahmahatyābhayaṃ na te // 5.9.30
paścād dharmaṃ cariṣyāmi pāvanārthaṃ suduścaram / śatrur eṣa mahāvīryo vajreṇa nihato mayā // 5.9.31
adyāpi cāham udvignas takṣann asmād bibhemi vai / kṣipraṃ chindhi śirāṃsi tvaṃ kariṣye 'nugrahaṃ tava // 5.9.32
śiraḥ paśos te dāsyanti bhāgaṃ yajñeṣu mānavāḥ / eṣa te 'nugrahas takṣan kṣipraṃ kuru mama priyam // 5.9.33
etac chrutvā tu takṣā sa mahendravacanaṃ tadā / śirāṃsy atha triśirasaḥ kuṭhāreṇācchinat tadā // 5.9.34
nikṛtteṣu tatas teṣu niṣkrāmaṃs triśirās tv atha / kapiñjalās tittirāś ca kalaviṅkāś ca sarvaśaḥ // 5.9.35
yena vedān adhīte sma pibate somam eva ca / tasmād vaktrān viniṣpetuḥ kṣipraṃ tasya kapiñjalāḥ // 5.9.36
yena sarvā diśo rājan pibann iva nirīkṣate / tasmād vaktrād viniṣpetus tittirās tasya pāṇḍava // 5.9.37
yat surāpaṃ tu tasyāsīd vaktraṃ triśirasas tadā / kalaviṅkā viniṣpetus tenāsya bharatarṣabha // 5.9.38
tatas teṣu nikṛtteṣu vijvaro maghavān abhūt / jagāma tridivaṃ hṛṣṭas takṣāpi svagṛhān yayau // 5.9.39
tvaṣṭā prajāpatiḥ śrutvā śakreṇātha hataṃ sutam / krodhasaṃraktanayana idaṃ vacanam abravīt // 5.9.40
tapyamānaṃ tapo nityaṃ kṣāntaṃ dāntaṃ jitendriyam / anāparādhinaṃ yasmāt putraṃ hiṃsitavān mama // 5.9.41
tasmāc chakravadhārthāya vṛtram utpādayāmy aham / lokāḥ paśyantu me vīryaṃ tapasaś ca balaṃ mahat // 5.9.42
sa ca paśyatu devendro durātmā pāpacetanaḥ // 5.9.42.2
upaspṛśya tataḥ kruddhas tapasvī sumahāyaśāḥ / agniṃ hutvā samutpādya ghoraṃ vṛtram uvāca ha // 5.9.43
indraśatro vivardhasva prabhāvāt tapaso mama // 5.9.43.2
so 'vardhata divaṃ stabdhvā sūryavaiśvānaropamaḥ / kiṃ karomīti covāca kālasūrya ivoditaḥ // 5.9.44
śakraṃ jahīti cāpy ukto jagāma tridivaṃ tataḥ // 5.9.44.2
tato yuddhaṃ samabhavad vṛtravāsavayos tadā / saṃkruddhayor mahāghoraṃ prasaktaṃ kurusattama // 5.9.45
tato jagrāha devendraṃ vṛtro vīraḥ śatakratum / apāvṛtya sa jagrāsa vṛtraḥ krodhasamanvitaḥ // 5.9.46
graste vṛtreṇa śakre tu saṃbhrāntās tridaśās tadā / asṛjaṃs te mahāsattvā jṛmbhikāṃ vṛtranāśinīm // 5.9.47
vijṛmbhamāṇasya tato vṛtrasyāsyād apāvṛtāt / svāny aṅgāny abhisaṃkṣipya niṣkrānto balasūdanaḥ // 5.9.48
tataḥ prabhṛti lokeṣu jṛmbhikā prāṇisaṃśritā // 5.9.48.2
jahṛṣuś ca surāḥ sarve dṛṣṭvā śakraṃ viniḥsṛtam / tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vṛtravāsavayoḥ punaḥ // 5.9.49
saṃrabdhayos tadā ghoraṃ suciraṃ bharatarṣabha // 5.9.49.2
yadā vyavardhata raṇe vṛtro balasamanvitaḥ / tvaṣṭus tapobalād vidvāṃs tadā śakro nyavartata // 5.9.50
nivṛtte tu tadā devā viṣādam agaman param / sametya śakreṇa ca te tvaṣṭus tejovimohitāḥ // 5.9.51
amantrayanta te sarve munibhiḥ saha bhārata // 5.9.51.2
kiṃ kāryam iti te rājan vicintya bhayamohitāḥ / jagmuḥ sarve mahātmānaṃ manobhir viṣṇum avyayam // 5.9.52
upaviṣṭā mandarāgre sarve vṛtravadhepsavaḥ // 5.9.52.2
sarvaṃ vyāptam idaṃ devā vṛtreṇa jagad avyayam / na hy asya sadṛśaṃ kiṃ cit pratighātāya yad bhavet // 5.10.1
samartho hy abhavaṃ pūrvam asamartho 'smi sāṃpratam / kathaṃ kuryāṃ nu bhadraṃ vo duṣpradharṣaḥ sa me mataḥ // 5.10.2
tejasvī ca mahātmā ca yuddhe cāmitavikramaḥ / graset tribhuvanaṃ sarvaṃ sadevāsuramānuṣam // 5.10.3
tasmād viniścayam imaṃ śṛṇudhvaṃ me divaukasaḥ / viṣṇoḥ kṣayam upāgamya sametya ca mahātmanā // 5.10.4
tena saṃmantrya vetsyāmo vadhopāyaṃ durātmanaḥ // 5.10.4.2
evam ukte maghavatā devāḥ sarṣigaṇās tadā / śaraṇyaṃ śaraṇaṃ devaṃ jagmur viṣṇuṃ mahābalam // 5.10.5
ūcuś ca sarve deveśaṃ viṣṇuṃ vṛtrabhayārditāḥ / tvayā lokās trayaḥ krāntās tribhir vikramaṇaiḥ prabho // 5.10.6
amṛtaṃ cāhṛtaṃ viṣṇo daityāś ca nihatā raṇe / baliṃ baddhvā mahādaityaṃ śakro devādhipaḥ kṛtaḥ // 5.10.7
tvaṃ prabhuḥ sarvalokānāṃ tvayā sarvam idaṃ tatam / tvaṃ hi deva mahādevaḥ sarvalokanamaskṛtaḥ // 5.10.8
gatir bhava tvaṃ devānāṃ sendrāṇām amarottama / jagad vyāptam idaṃ sarvaṃ vṛtreṇāsurasūdana // 5.10.9
avaśyaṃ karaṇīyaṃ me bhavatāṃ hitam uttamam / tasmād upāyaṃ vakṣyāmi yathāsau na bhaviṣyati // 5.10.10
gacchadhvaṃ sarṣigandharvā yatrāsau viśvarūpadhṛk / sāma tasya prayuñjadhvaṃ tata enaṃ vijeṣyatha // 5.10.11
bhaviṣyati gatir devāḥ śakrasya mama tejasā / adṛśyaś ca pravekṣyāmi vajram asyāyudhottamam // 5.10.12
gacchadhvam ṛṣibhiḥ sārdhaṃ gandharvaiś ca surottamāḥ / vṛtrasya saha śakreṇa saṃdhiṃ kuruta māciram // 5.10.13
evam uktās tu devena ṛṣayas tridaśās tathā / yayuḥ sametya sahitāḥ śakraṃ kṛtvā puraḥsaram // 5.10.14
samīpam etya ca tadā sarva eva mahaujasaḥ / taṃ tejasā prajvalitaṃ pratapantaṃ diśo daśa // 5.10.15
grasantam iva lokāṃs trīn sūryācandramasau yathā / dadṛśus tatra te vṛtraṃ śakreṇa saha devatāḥ // 5.10.16
ṛṣayo 'tha tato 'bhyetya vṛtram ūcuḥ priyaṃ vacaḥ / vyāptaṃ jagad idaṃ sarvaṃ tejasā tava durjaya // 5.10.17
na ca śaknoṣi nirjetuṃ vāsavaṃ bhūrivikramam / yudhyatoś cāpi vāṃ kālo vyatītaḥ sumahān iha // 5.10.18
pīḍyante ca prajāḥ sarvāḥ sadevāsuramānavāḥ / sakhyaṃ bhavatu te vṛtra śakreṇa saha nityadā // 5.10.19
avāpsyasi sukhaṃ tvaṃ ca śakralokāṃś ca śāśvatān // 5.10.19.2
ṛṣivākyaṃ niśamyātha sa vṛtraḥ sumahābalaḥ / uvāca tāṃs tadā sarvān praṇamya śirasāsuraḥ // 5.10.20
sarve yūyaṃ mahābhāgā gandharvāś caiva sarvaśaḥ / yad brūta tac chrutaṃ sarvaṃ mamāpi śṛṇutānaghāḥ // 5.10.21
saṃdhiḥ kathaṃ vai bhavitā mama śakrasya cobhayoḥ / tejasor hi dvayor devāḥ sakhyaṃ vai bhavitā katham // 5.10.22
sakṛt satāṃ saṃgataṃ lipsitavyaṃ; tataḥ paraṃ bhavitā bhavyam eva / nātikramet satpuruṣeṇa saṃgataṃ; tasmāt satāṃ saṃgataṃ lipsitavyam // 5.10.23
dṛḍhaṃ satāṃ saṃgataṃ cāpi nityaṃ; brūyāc cārthaṃ hy arthakṛcchreṣu dhīraḥ / mahārthavat satpuruṣeṇa saṃgataṃ; tasmāt santaṃ na jighāṃseta dhīraḥ // 5.10.24
indraḥ satāṃ saṃmataś ca nivāsaś ca mahātmanām / satyavādī hy adīnaś ca dharmavit suviniścitaḥ // 5.10.25
tena te saha śakreṇa saṃdhir bhavatu śāśvataḥ / evaṃ viśvāsam āgaccha mā te bhūd buddhir anyathā // 5.10.26
maharṣivacanaṃ śrutvā tān uvāca mahādyutiḥ / avaśyaṃ bhagavanto me mānanīyās tapasvinaḥ // 5.10.27
bravīmi yad ahaṃ devās tat sarvaṃ kriyatām iha / tataḥ sarvaṃ kariṣyāmi yad ūcur māṃ dvijarṣabhāḥ // 5.10.28
na śuṣkeṇa na cārdreṇa nāśmanā na ca dāruṇā / na śastreṇa na vajreṇa na divā na tathā niśi // 5.10.29
vadhyo bhaveyaṃ viprendrāḥ śakrasya saha daivataiḥ / evaṃ me rocate saṃdhiḥ śakreṇa saha nityadā // 5.10.30
bāḍham ity eva ṛṣayas tam ūcur bharatarṣabha / evaṃ kṛte tu saṃdhāne vṛtraḥ pramudito 'bhavat // 5.10.31
yattaḥ sadābhavac cāpi śakro 'marṣasamanvitaḥ / vṛtrasya vadhasaṃyuktān upāyān anucintayan // 5.10.32
randhrānveṣī samudvignaḥ sadābhūd balavṛtrahā // 5.10.32.2
sa kadā cit samudrānte tam apaśyan mahāsuram / saṃdhyākāla upāvṛtte muhūrte ramyadāruṇe // 5.10.33
tataḥ saṃcintya bhagavān varadānaṃ mahātmanaḥ / saṃdhyeyaṃ vartate raudrā na rātrir divasaṃ na ca // 5.10.34
vṛtraś cāvaśyavadhyo 'yaṃ mama sarvaharo ripuḥ // 5.10.34.2
yadi vṛtraṃ na hanmy adya vañcayitvā mahāsuram / mahābalaṃ mahākāyaṃ na me śreyo bhaviṣyati // 5.10.35
evaṃ saṃcintayann eva śakro viṣṇum anusmaran / atha phenaṃ tadāpaśyat samudre parvatopamam // 5.10.36
nāyaṃ śuṣko na cārdro 'yaṃ na ca śastram idaṃ tathā / enaṃ kṣepsyāmi vṛtrasya kṣaṇād eva naśiṣyati // 5.10.37
savajram atha phenaṃ taṃ kṣipraṃ vṛtre nisṛṣṭavān / praviśya phenaṃ taṃ viṣṇur atha vṛtraṃ vyanāśayat // 5.10.38
nihate tu tato vṛtre diśo vitimirābhavan / pravavau ca śivo vāyuḥ prajāś ca jahṛṣus tadā // 5.10.39
tato devāḥ sagandharvā yakṣarākṣasapannagāḥ / ṛṣayaś ca mahendraṃ tam astuvan vividhaiḥ stavaiḥ // 5.10.40
namaskṛtaḥ sarvabhūtaiḥ sarvabhūtāni sāntvayan / hataśatruḥ prahṛṣṭātmā vāsavaḥ saha daivataiḥ // 5.10.41
viṣṇuṃ tribhuvanaśreṣṭhaṃ pūjayām āsa dharmavit // 5.10.41.2
tato hate mahāvīrye vṛtre devabhayaṃkare / anṛtenābhibhūto 'bhūc chakraḥ paramadurmanāḥ // 5.10.42
traiśīrṣayābhibhūtaś ca sa pūrvaṃ brahmahatyayā // 5.10.42.2
so 'ntam āśritya lokānāṃ naṣṭasaṃjño vicetanaḥ / na prājñāyata devendras tv abhibhūtaḥ svakalmaṣaiḥ // 5.10.43
praticchanno vasaty apsu ceṣṭamāna ivoragaḥ // 5.10.43.2
tataḥ pranaṣṭe devendre brahmahatyābhayārdite / bhūmiḥ pradhvastasaṃkāśā nirvṛkṣā śuṣkakānanā // 5.10.44
vicchinnasrotaso nadyaḥ sarāṃsy anudakāni ca // 5.10.44.2
saṃkṣobhaś cāpi sattvānām anāvṛṣṭikṛto 'bhavat / devāś cāpi bhṛśaṃ trastās tathā sarve maharṣayaḥ // 5.10.45
arājakaṃ jagat sarvam abhibhūtam upadravaiḥ / tato bhītābhavan devāḥ ko no rājā bhaved iti // 5.10.46
divi devarṣayaś cāpi devarājavinākṛtāḥ / na ca sma kaś cid devānāṃ rājyāya kurute manaḥ // 5.10.47
ṛṣayo 'thābruvan sarve devāś ca tridaśeśvarāḥ / ayaṃ vai nahuṣaḥ śrīmān devarājye 'bhiṣicyatām // 5.11.1
te gatvāthābruvan sarve rājā no bhava pārthiva // 5.11.1.2
sa tān uvāca nahuṣo devān ṛṣigaṇāṃs tathā / pitṛbhiḥ sahitān rājan parīpsan hitam ātmanaḥ // 5.11.2
durbalo 'haṃ na me śaktir bhavatāṃ paripālane / balavāñ jāyate rājā balaṃ śakre hi nityadā // 5.11.3
tam abruvan punaḥ sarve devāḥ sarṣipurogamāḥ / asmākaṃ tapasā yuktaḥ pāhi rājyaṃ triviṣṭape // 5.11.4
parasparabhayaṃ ghoram asmākaṃ hi na saṃśayaḥ / abhiṣicyasva rājendra bhava rājā triviṣṭape // 5.11.5
devadānavayakṣāṇām ṛṣīṇāṃ rakṣasāṃ tathā / pitṛgandharvabhūtānāṃ cakṣurviṣayavartinām // 5.11.6
teja ādāsyase paśyan balavāṃś ca bhaviṣyasi // 5.11.6.2
dharmaṃ puraskṛtya sadā sarvalokādhipo bhava / brahmarṣīṃś cāpi devāṃś ca gopāyasva triviṣṭape // 5.11.7
sudurlabhaṃ varaṃ labdhvā prāpya rājyaṃ triviṣṭape / dharmātmā satataṃ bhūtvā kāmātmā samapadyata // 5.11.8
devodyāneṣu sarveṣu nandanopavaneṣu ca / kailāse himavatpṛṣṭhe mandare śvetaparvate // 5.11.9
sahye mahendre malaye samudreṣu saritsu ca // 5.11.9.2
apsarobhiḥ parivṛto devakanyāsamāvṛtaḥ / nahuṣo devarājaḥ san krīḍan bahuvidhaṃ tadā // 5.11.10
śṛṇvan divyā bahuvidhāḥ kathāḥ śrutimanoharāḥ / vāditrāṇi ca sarvāṇi gītaṃ ca madhurasvaram // 5.11.11
viśvāvasur nāradaś ca gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ / ṛtavaḥ ṣaṭ ca devendraṃ mūrtimanta upasthitāḥ // 5.11.12
mārutaḥ surabhir vāti manojñaḥ sukhaśītalaḥ // 5.11.12.2
evaṃ hi krīḍatas tasya nahuṣasya mahātmanaḥ / saṃprāptā darśanaṃ devī śakrasya mahiṣī priyā // 5.11.13
sa tāṃ saṃdṛśya duṣṭātmā prāha sarvān sabhāsadaḥ / indrasya mahiṣī devī kasmān māṃ nopatiṣṭhati // 5.11.14
aham indro 'smi devānāṃ lokānāṃ ca tatheśvaraḥ / āgacchatu śacī mahyaṃ kṣipram adya niveśanam // 5.11.15
tac chrutvā durmanā devī bṛhaspatim uvāca ha / rakṣa māṃ nahuṣād brahmaṃs tavāsmi śaraṇaṃ gatā // 5.11.16
sarvalakṣaṇasaṃpannāṃ brahmas tvaṃ māṃ prabhāṣase / devarājasya dayitām atyantasukhabhāginīm // 5.11.17
avaidhavyena saṃyuktām ekapatnīṃ pativratām / uktavān asi māṃ pūrvam ṛtāṃ tāṃ kuru vai giram // 5.11.18
noktapūrvaṃ ca bhagavan mṛṣā te kiṃ cid īśvara / tasmād etad bhavet satyaṃ tvayoktaṃ dvijasattama // 5.11.19
bṛhaspatir athovāca indrāṇīṃ bhayamohitām / yad uktāsi mayā devi satyaṃ tad bhavitā dhruvam // 5.11.20
drakṣyase devarājānam indraṃ śīghram ihāgatam / na bhetavyaṃ ca nahuṣāt satyam etad bravīmi te // 5.11.21
samānayiṣye śakreṇa nacirād bhavatīm aham // 5.11.21.2
atha śuśrāva nahuṣa indrāṇīṃ śaraṇaṃ gatām / bṛhaspater aṅgirasaś cukrodha sa nṛpas tadā // 5.11.22
kruddhaṃ tu nahuṣaṃ jñātvā devāḥ sarṣipurogamāḥ / abruvan devarājānaṃ nahuṣaṃ ghoradarśanam // 5.12.1
devarāja jahi krodhaṃ tvayi kruddhe jagadvibho / trastaṃ sāsuragandharvaṃ sakiṃnaramahoragam // 5.12.2
jahi krodham imaṃ sādho na krudhyanti bhavadvidhāḥ / parasya patnī sā devī prasīdasva sureśvara // 5.12.3
nivartaya manaḥ pāpāt paradārābhimarśanāt / devarājo 'si bhadraṃ te prajā dharmeṇa pālaya // 5.12.4
evam ukto na jagrāha tad vacaḥ kāmamohitaḥ / atha devān uvācedam indraṃ prati surādhipaḥ // 5.12.5
ahalyā dharṣitā pūrvam ṛṣipatnī yaśasvinī / jīvato bhartur indreṇa sa vaḥ kiṃ na nivāritaḥ // 5.12.6
bahūni ca nṛśaṃsāni kṛtānīndreṇa vai purā / vaidharmyāṇy upadhāś caiva sa vaḥ kiṃ na nivāritaḥ // 5.12.7
upatiṣṭhatu māṃ devī etad asyā hitaṃ param / yuṣmākaṃ ca sadā devāḥ śivam evaṃ bhaviṣyati // 5.12.8
indrāṇīm ānayiṣyāmo yathecchasi divaspate / jahi krodham imaṃ vīra prīto bhava sureśvara // 5.12.9
ity uktvā te tadā devā ṛṣibhiḥ saha bhārata / jagmur bṛhaspatiṃ vaktum indrāṇīṃ cāśubhaṃ vacaḥ // 5.12.10
jānīmaḥ śaraṇaṃ prāptam indrāṇīṃ tava veśmani / dattābhayāṃ ca viprendra tvayā devarṣisattama // 5.12.11
te tvāṃ devāḥ sagandharvā ṛṣayaś ca mahādyute / prasādayanti cendrāṇī nahuṣāya pradīyatām // 5.12.12
indrād viśiṣṭo nahuṣo devarājo mahādyutiḥ / vṛṇotv iyaṃ varārohā bhartṛtve varavarṇinī // 5.12.13
evam ukte tu sā devī bāṣpam utsṛjya sasvaram / uvāca rudatī dīnā bṛhaspatim idaṃ vacaḥ // 5.12.14
nāham icchāmi nahuṣaṃ patim anvāsya taṃ prabhum / śaraṇāgatāsmi te brahmaṃs trāhi māṃ mahato bhayāt // 5.12.15
śaraṇāgatāṃ na tyajeyam indrāṇi mama niścitam / dharmajñāṃ dharmaśīlāṃ ca na tyaje tvām anindite // 5.12.16
nākāryaṃ kartum icchāmi brāhmaṇaḥ san viśeṣataḥ / śrutadharmā satyaśīlo jānan dharmānuśāsanam // 5.12.17
nāham etat kariṣyāmi gacchadhvaṃ vai surottamāḥ / asmiṃś cārthe purā gītaṃ brahmaṇā śrūyatām idam // 5.12.18
na tasya bījaṃ rohati bījakāle; na cāsya varṣaṃ varṣati varṣakāle / bhītaṃ prapannaṃ pradadāti śatrave; na so 'ntaraṃ labhate trāṇam icchan // 5.12.19
mogham annaṃ vindati cāpy acetāḥ; svargāl lokād bhraśyati naṣṭaceṣṭaḥ / bhītaṃ prapannaṃ pradadāti yo vai; na tasya havyaṃ pratigṛhṇanti devāḥ // 5.12.20
pramīyate cāsya prajā hy akāle; sadā vivāsaṃ pitaro 'sya kurvate / bhītaṃ prapannaṃ pradadāti śatrave; sendrā devāḥ praharanty asya vajram // 5.12.21
etad evaṃ vijānan vai na dāsyāmi śacīm imām / indrāṇīṃ viśrutāṃ loke śakrasya mahiṣīṃ priyām // 5.12.22
asyā hitaṃ bhaved yac ca mama cāpi hitaṃ bhavet / kriyatāṃ tat suraśreṣṭhā na hi dāsyāmy ahaṃ śacīm // 5.12.23
atha devās tam evāhur gurum aṅgirasāṃ varam / kathaṃ sunītaṃ tu bhaven mantrayasva bṛhaspate // 5.12.24
nahuṣaṃ yācatāṃ devī kiṃ cit kālāntaraṃ śubhā / indrāṇīhitam etad dhi tathāsmākaṃ bhaviṣyati // 5.12.25
bahuvighnakaraḥ kālaḥ kālaḥ kālaṃ nayiṣyati / darpito balavāṃś cāpi nahuṣo varasaṃśrayāt // 5.12.26
tatas tena tathokte tu prītā devās tam abruvan / brahman sādhv idam uktaṃ te hitaṃ sarvadivaukasām // 5.12.27
evam etad dvijaśreṣṭha devī ceyaṃ prasādyatām // 5.12.27.2
tataḥ samastā indrāṇīṃ devāḥ sāgnipurogamāḥ / ūcur vacanam avyagrā lokānāṃ hitakāmyayā // 5.12.28
tvayā jagad idaṃ sarvaṃ dhṛtaṃ sthāvarajaṅgamam / ekapatny asi satyā ca gacchasva nahuṣaṃ prati // 5.12.29
kṣipraṃ tvām abhikāmaś ca vinaśiṣyati pārthivaḥ / nahuṣo devi śakraś ca suraiśvaryam avāpsyati // 5.12.30
evaṃ viniścayaṃ kṛtvā indrāṇī kāryasiddhaye / abhyagacchata savrīḍā nahuṣaṃ ghoradarśanam // 5.12.31
dṛṣṭvā tāṃ nahuṣaś cāpi vayorūpasamanvitām / samahṛṣyata duṣṭātmā kāmopahatacetanaḥ // 5.12.32
atha tām abravīd dṛṣṭvā nahuṣo devarāṭ tadā / trayāṇām api lokānām aham indraḥ śucismite // 5.13.1
bhajasva māṃ varārohe patitve varavarṇini // 5.13.1.2
evam uktā tu sā devī nahuṣeṇa pativratā / prāvepata bhayodvignā pravāte kadalī yathā // 5.13.2
namasya sā tu brahmāṇaṃ kṛtvā śirasi cāñjalim / devarājam athovāca nahuṣaṃ ghoradarśanam // 5.13.3
kālam icchāmy ahaṃ labdhuṃ kiṃ cit tvattaḥ sureśvara / na hi vijñāyate śakraḥ prāptaḥ kiṃ vā kva vā gataḥ // 5.13.4
tattvam etat tu vijñāya yadi na jñāyate prabho / tato 'haṃ tvām upasthāsye satyam etad bravīmi te // 5.13.5
evam uktaḥ sa indrāṇyā nahuṣaḥ prītimān abhūt // 5.13.5.2
evaṃ bhavatu suśroṇi yathā mām abhibhāṣase / jñātvā cāgamanaṃ kāryaṃ satyam etad anusmareḥ // 5.13.6
nahuṣeṇa visṛṣṭā ca niścakrāma tataḥ śubhā / bṛhaspatiniketaṃ sā jagāma ca tapasvinī // 5.13.7
tasyāḥ saṃśrutya ca vaco devāḥ sāgnipurogamāḥ / mantrayām āsur ekāgrāḥ śakrārthaṃ rājasattama // 5.13.8
devadevena saṃgamya viṣṇunā prabhaviṣṇunā / ūcuś cainaṃ samudvignā vākyaṃ vākyaviśāradāḥ // 5.13.9
brahmahatyābhibhūto vai śakraḥ suragaṇeśvaraḥ / gatiś ca nas tvaṃ deveśa pūrvajo jagataḥ prabhuḥ // 5.13.10
rakṣārthaṃ sarvabhūtānāṃ viṣṇutvam upajagmivān // 5.13.10.2
tvadvīryān nihate vṛtre vāsavo brahmahatyayā / vṛtaḥ suragaṇaśreṣṭha mokṣaṃ tasya vinirdiśa // 5.13.11
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā devānāṃ viṣṇur abravīt / mām eva yajatāṃ śakraḥ pāvayiṣyāmi vajriṇam // 5.13.12
puṇyena hayamedhena mām iṣṭvā pākaśāsanaḥ / punar eṣyati devānām indratvam akutobhayaḥ // 5.13.13
svakarmabhiś ca nahuṣo nāśaṃ yāsyati durmatiḥ / kaṃ cit kālam imaṃ devā marṣayadhvam atandritāḥ // 5.13.14
śrutvā viṣṇoḥ śubhāṃ satyāṃ tāṃ vāṇīm amṛtopamām / tataḥ sarve suragaṇāḥ sopādhyāyāḥ saharṣibhiḥ // 5.13.15
yatra śakro bhayodvignas taṃ deśam upacakramuḥ // 5.13.15.2
tatrāśvamedhaḥ sumahān mahendrasya mahātmanaḥ / vavṛte pāvanārthaṃ vai brahmahatyāpaho nṛpa // 5.13.16
vibhajya brahmahatyāṃ tu vṛkṣeṣu ca nadīṣu ca / parvateṣu pṛthivyāṃ ca strīṣu caiva yudhiṣṭhira // 5.13.17
saṃvibhajya ca bhūteṣu visṛjya ca sureśvaraḥ / vijvaraḥ pūtapāpmā ca vāsavo 'bhavad ātmavān // 5.13.18
akampyaṃ nahuṣaṃ sthānād dṛṣṭvā ca balasūdanaḥ / tejoghnaṃ sarvabhūtānāṃ varadānāc ca duḥsaham // 5.13.19
tataḥ śacīpatir vīraḥ punar eva vyanaśyata / adṛśyaḥ sarvabhūtānāṃ kālākāṅkṣī cacāra ha // 5.13.20
pranaṣṭe tu tataḥ śakre śacī śokasamanvitā / hā śakreti tadā devī vilalāpa suduḥkhitā // 5.13.21
yadi dattaṃ yadi hutaṃ guravas toṣitā yadi / ekabhartṛtvam evāstu satyaṃ yady asti vā mayi // 5.13.22
puṇyāṃ cemām ahaṃ divyāṃ pravṛttām uttarāyaṇe / devīṃ rātriṃ namasyāmi sidhyatāṃ me manorathaḥ // 5.13.23
prayatā ca niśāṃ devīm upātiṣṭhata tatra sā / pativratātvāt satyena sopaśrutim athākarot // 5.13.24
yatrāste devarājo 'sau taṃ deśaṃ darśayasva me / ity āhopaśrutiṃ devī satyaṃ satyena dṛśyatām // 5.13.25
athaināṃ rupiṇīṃ sādhvīm upātiṣṭhad upaśrutiḥ / tāṃ vayorūpasaṃpannāṃ dṛṣṭvā devīm upasthitām // 5.14.1
indrāṇī saṃprahṛṣṭā sā saṃpūjyainām apṛcchata / icchāmi tvām ahaṃ jñātuṃ kā tvaṃ brūhi varānane // 5.14.2
upaśrutir ahaṃ devi tavāntikam upāgatā / darśanaṃ caiva saṃprāptā tava satyena toṣitā // 5.14.3
pativratāsi yuktā ca yamena niyamena ca / darśayiṣyāmi te śakraṃ devaṃ vṛtraniṣūdanam // 5.14.4
kṣipram anvehi bhadraṃ te drakṣyase surasattamam // 5.14.4.2
tatas tāṃ prasthitāṃ devīm indrāṇī sā samanvagāt / devāraṇyāny atikramya parvatāṃś ca bahūṃs tataḥ // 5.14.5
himavantam atikramya uttaraṃ pārśvam āgamat // 5.14.5.2
samudraṃ ca samāsādya bahuyojanavistṛtam / āsasāda mahādvīpaṃ nānādrumalatāvṛtam // 5.14.6
tatrāpaśyat saro divyaṃ nānāśakunibhir vṛtam / śatayojanavistīrṇaṃ tāvad evāyataṃ śubham // 5.14.7
tatra divyāni padmāni pañcavarṇāni bhārata / ṣaṭpadair upagītāni praphullāni sahasraśaḥ // 5.14.8
padmasya bhittvā nālaṃ ca viveśa sahitā tayā / bisatantupraviṣṭaṃ ca tatrāpaśyac chatakratum // 5.14.9
taṃ dṛṣṭvā ca susūkṣmeṇa rūpeṇāvasthitaṃ prabhum / sūkṣmarūpadharā devī babhūvopaśrutiś ca sā // 5.14.10
indraṃ tuṣṭāva cendrāṇī viśrutaiḥ pūrvakarmabhiḥ / stūyamānas tato devaḥ śacīm āha puraṃdaraḥ // 5.14.11
kimartham asi saṃprāptā vijñātaś ca kathaṃ tv aham / tataḥ sā kathayām āsa nahuṣasya viceṣṭitam // 5.14.12
indratvaṃ triṣu lokeṣu prāpya vīryamadānvitaḥ / darpāviṣṭaś ca duṣṭātmā mām uvāca śatakrato // 5.14.13
upatiṣṭha mām iti krūraḥ kālaṃ ca kṛtavān mama // 5.14.13.2
yadi na trāsyasi vibho kariṣyati sa māṃ vaśe / etena cāhaṃ saṃtaptā prāptā śakra tavāntikam // 5.14.14
jahi raudraṃ mahābāho nahuṣaṃ pāpaniścayam // 5.14.14.2
prakāśayasva cātmānaṃ daityadānavasūdana / tejaḥ samāpnuhi vibho devarājyaṃ praśādhi ca // 5.14.15
evam uktaḥ sa bhagavāñ śacyā punar athābravīt / vikramasya na kālo 'yaṃ nahuṣo balavattaraḥ // 5.15.1
vivardhitaś ca ṛṣibhir havyaiḥ kavyaiś ca bhāmini / nītim atra vidhāsyāmi devi tāṃ kartum arhasi // 5.15.2
guhyaṃ caitat tvayā kāryaṃ nākhyātavyaṃ śubhe kva cit / gatvā nahuṣam ekānte bravīhi tanumadhyame // 5.15.3
ṛṣiyānena divyena mām upaihi jagatpate / evaṃ tava vaśe prītā bhaviṣyāmīti taṃ vada // 5.15.4
ity uktā devarājena patnī sā kamalekṣaṇā / evam astv ity athoktvā tu jagāma nahuṣaṃ prati // 5.15.5
nahuṣas tāṃ tato dṛṣṭvā vismito vākyam abravīt / svāgataṃ te varārohe kiṃ karomi śucismite // 5.15.6
bhaktaṃ māṃ bhaja kalyāṇi kim icchasi manasvini / tava kalyāṇi yat kāryaṃ tat kariṣye sumadhyame // 5.15.7
na ca vrīḍā tvayā kāryā suśroṇi mayi viśvasa / satyena vai śape devi kartāsmi vacanaṃ tava // 5.15.8
yo me tvayā kṛtaḥ kālas tam ākāṅkṣe jagatpate / tatas tvam eva bhartā me bhaviṣyasi surādhipa // 5.15.9
kāryaṃ ca hṛdi me yat tad devarājāvadhāraya / vakṣyāmi yadi me rājan priyam etat kariṣyasi // 5.15.10
vākyaṃ praṇayasaṃyuktaṃ tataḥ syāṃ vaśagā tava // 5.15.10.2
indrasya vājino vāhā hastino 'tha rathās tathā / icchāmy aham ihāpūrvaṃ vāhanaṃ te surādhipa // 5.15.11
yan na viṣṇor na rudrasya nāsurāṇāṃ na rakṣasām // 5.15.11.2
vahantu tvāṃ mahārāja ṛṣayaḥ saṃgatā vibho / sarve śibikayā rājann etad dhi mama rocate // 5.15.12
nāsureṣu na deveṣu tulyo bhavitum arhasi / sarveṣāṃ teja ādatsva svena vīryeṇa darśanāt // 5.15.13
na te pramukhataḥ sthātuṃ kaś cid icchati vīryavān // 5.15.13.2
evam uktas tu nahuṣaḥ prāhṛṣyata tadā kila / uvāca vacanaṃ cāpi surendras tām aninditām // 5.15.14
apūrvaṃ vāhanam idaṃ tvayoktaṃ varavarṇini / dṛḍhaṃ me rucitaṃ devi tvadvaśo 'smi varānane // 5.15.15
na hy alpavīryo bhavati yo vāhān kurute munīn / ahaṃ tapasvī balavān bhūtabhavyabhavatprabhuḥ // 5.15.16
mayi kruddhe jagan na syān mayi sarvaṃ pratiṣṭhitam / devadānavagandharvāḥ kiṃnaroragarākṣasāḥ // 5.15.17
na me kruddhasya paryāptāḥ sarve lokāḥ śucismite / cakṣuṣā yaṃ prapaśyāmi tasya tejo harāmy aham // 5.15.18
tasmāt te vacanaṃ devi kariṣyāmi na saṃśayaḥ / saptarṣayo māṃ vakṣyanti sarve brahmarṣayas tathā // 5.15.19
paśya māhātmyam asmākam ṛddhiṃ ca varavarṇini // 5.15.19.2
evam uktvā tu tāṃ devīṃ visṛjya ca varānanām / vimāne yojayitvā sa ṛṣīn niyamam āsthitān // 5.15.20
abrahmaṇyo balopeto matto varamadena ca / kāmavṛttaḥ sa duṣṭātmā vāhayām āsa tān ṛṣīn // 5.15.21
nahuṣeṇa visṛṣṭā ca bṛhaspatim uvāca sā / samayo 'lpāvaśeṣo me nahuṣeṇeha yaḥ kṛtaḥ // 5.15.22
śakraṃ mṛgaya śīghraṃ tvaṃ bhaktāyāḥ kuru me dayām // 5.15.22.2
bāḍham ity eva bhagavān bṛhaspatir uvāca tām / na bhetavyaṃ tvayā devi nahuṣād duṣṭacetasaḥ // 5.15.23
na hy eṣa sthāsyati ciraṃ gata eṣa narādhamaḥ / adharmajño maharṣīṇāṃ vāhanāc ca hataḥ śubhe // 5.15.24
iṣṭiṃ cāhaṃ kariṣyāmi vināśāyāsya durmateḥ / śakraṃ cādhigamiṣyāmi mā bhais tvaṃ bhadram astu te // 5.15.25
tataḥ prajvālya vidhivaj juhāva paramaṃ haviḥ / bṛhaspatir mahātejā devarājopalabdhaye // 5.15.26
tasmāc ca bhagavān devaḥ svayam eva hutāśanaḥ / strīveṣam adbhutaṃ kṛtvā sahasāntaradhīyata // 5.15.27
sa diśaḥ pradiśaś caiva parvatāṃś ca vanāni ca / pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca vicīyātimanogatiḥ // 5.15.28
nimeṣāntaramātreṇa bṛhaspatim upāgamat // 5.15.28.2
bṛhaspate na paśyāmi devarājam ahaṃ kva cit / āpaḥ śeṣāḥ sadā cāpaḥ praveṣṭuṃ notsahāmy aham // 5.15.29
na me tatra gatir brahman kim anyat karavāṇi te // 5.15.29.2
[05.15.30atam abravīd devagurur apo viśa mahādyute / 
nāpaḥ praveṣṭuṃ śakṣyāmi kṣayo me 'tra bhaviṣyati / śaraṇaṃ tvāṃ prapanno 'smi svasti te 'stu mahādyute // 5.15.31
adbhyo 'gnir brahmataḥ kṣatram aśmano loham utthitam / teṣāṃ sarvatragaṃ tejaḥ svāsu yoniṣu śāmyati // 5.15.32
tvam agne sarvadevānāṃ mukhaṃ tvam asi havyavāṭ / tvam antaḥ sarvabhūtānāṃ gūḍhaś carasi sākṣivat // 5.16.1
tvām āhur ekaṃ kavayas tvām āhus trividhaṃ punaḥ / tvayā tyaktaṃ jagac cedaṃ sadyo naśyed dhutāśana // 5.16.2
kṛtvā tubhyaṃ namo viprāḥ svakarmavijitāṃ gatim / gacchanti saha patnībhiḥ sutair api ca śāśvatīm // 5.16.3
tvam evāgne havyavāhas tvam eva paramaṃ haviḥ / yajanti satrais tvām eva yajñaiś ca paramādhvare // 5.16.4
sṛṣṭvā lokāṃs trīn imān havyavāha; prāpte kāle pacasi punaḥ samiddhaḥ / sarvasyāsya bhuvanasya prasūtis; tvam evāgne bhavasi punaḥ pratiṣṭhā // 5.16.5
tvām agne jaladān āhur vidyutaś ca tvam eva hi / dahanti sarvabhūtāni tvatto niṣkramya hāyanāḥ // 5.16.6
tvayy āpo nihitāḥ sarvās tvayi sarvam idaṃ jagat / na te 'sty aviditaṃ kiṃ cit triṣu lokeṣu pāvaka // 5.16.7
svayoniṃ bhajate sarvo viśasvāpo 'viśaṅkitaḥ / ahaṃ tvāṃ vardhayiṣyāmi brāhmair mantraiḥ sanātanaiḥ // 5.16.8
evaṃ stuto havyavāho bhagavān kavir uttamaḥ / bṛhaspatim athovāca prītimān vākyam uttamam // 5.16.9
darśayiṣyāmi te śakraṃ satyam etad bravīmi te // 5.16.9.2
praviśyāpas tato vahniḥ sasamudrāḥ sapalvalāḥ / ājagāma saras tac ca gūḍho yatra śatakratuḥ // 5.16.10
atha tatrāpi padmāni vicinvan bharatarṣabha / anvapaśyat sa devendraṃ bisamadhyagataṃ sthitam // 5.16.11
āgatya ca tatas tūrṇaṃ tam ācaṣṭa bṛhaspateḥ / aṇumātreṇa vapuṣā padmatantvāśritaṃ prabhum // 5.16.12
gatvā devarṣigandharvaiḥ sahito 'tha bṛhaspatiḥ / purāṇaiḥ karmabhir devaṃ tuṣṭāva balasūdanam // 5.16.13
mahāsuro hataḥ śakra namucir dāruṇas tvayā / śambaraś ca balaś caiva tathobhau ghoravikramau // 5.16.14
śatakrato vivardhasva sarvāñ śatrūn niṣūdaya / uttiṣṭha vajrin saṃpaśya devarṣīṃś ca samāgatān // 5.16.15
mahendra dānavān hatvā lokās trātās tvayā vibho / apāṃ phenaṃ samāsādya viṣṇutejopabṛṃhitam // 5.16.16
tvayā vṛtro hataḥ pūrvaṃ devarāja jagatpate // 5.16.16.2
tvaṃ sarvabhūteṣu vareṇya īḍyas; tvayā samaṃ vidyate neha bhūtam / tvayā dhāryante sarvabhūtāni śakra; tvaṃ devānāṃ mahimānaṃ cakartha // 5.16.17
pāhi devān salokāṃś ca mahendra balam āpnuhi / evaṃ saṃstūyamānaś ca so 'vardhata śanaiḥ śanaiḥ // 5.16.18
svaṃ caiva vapur āsthāya babhūva sa balānvitaḥ / abravīc ca guruṃ devo bṛhaspatim upasthitam // 5.16.19
kiṃ kāryam avaśiṣṭaṃ vo hatas tvāṣṭro mahāsuraḥ / vṛtraś ca sumahākāyo grastuṃ lokān iyeṣa yaḥ // 5.16.20
mānuṣo nahuṣo rājā devarṣigaṇatejasā / devarājyam anuprāptaḥ sarvān no bādhate bhṛśam // 5.16.21
kathaṃ nu nahuṣo rājyaṃ devānāṃ prāpa durlabham / tapasā kena vā yuktaḥ kiṃvīryo vā bṛhaspate // 5.16.22
devā bhītāḥ śakram akāmayanta; tvayā tyaktaṃ mahad aindraṃ padaṃ tat / tadā devāḥ pitaro 'tharṣayaś ca; gandharvasaṃghāś ca sametya sarve // 5.16.23
gatvābruvan nahuṣaṃ śakra tatra; tvaṃ no rājā bhava bhuvanasya goptā / tān abravīn nahuṣo nāsmi śakta; āpyāyadhvaṃ tapasā tejasā ca // 5.16.24
evam uktair vardhitaś cāpi devai; rājābhavan nahuṣo ghoravīryaḥ / trailokye ca prāpya rājyaṃ tapasvinaḥ; kṛtvā vāhān yāti lokān durātmā // 5.16.25
tejoharaṃ dṛṣṭiviṣaṃ sughoraṃ; mā tvaṃ paśyer nahuṣaṃ vai kadā cit / devāś ca sarve nahuṣaṃ bhayārtā; na paśyanto gūḍharūpāś caranti // 5.16.26
evaṃ vadaty aṅgirasāṃ variṣṭhe; bṛhaspatau lokapālaḥ kuberaḥ / vaivasvataś caiva yamaḥ purāṇo; devaś ca somo varuṇaś cājagāma // 5.16.27
te vai samāgamya mahendram ūcur; diṣṭyā tvāṣṭro nihataś caiva vṛtraḥ / diṣṭyā ca tvāṃ kuśalinam akṣataṃ ca; paśyāmo vai nihatāriṃ ca śakra // 5.16.28
sa tān yathāvat pratibhāṣya śakraḥ; saṃcodayan nahuṣasyāntareṇa / rājā devānāṃ nahuṣo ghorarūpas; tatra sāhyaṃ dīyatāṃ me bhavadbhiḥ // 5.16.29
te cābruvan nahuṣo ghorarūpo; dṛṣṭīviṣas tasya bibhīma deva / tvaṃ ced rājan nahuṣaṃ parājayes; tad vai vayaṃ bhāgam arhāma śakra // 5.16.30
indro 'bravīd bhavatu bhavān apāṃ patir; yamaḥ kuberaś ca mahābhiṣekam / saṃprāpnuvantv adya sahaiva tena; ripuṃ jayāmo nahuṣaṃ ghoradṛṣṭim // 5.16.31
tataḥ śakraṃ jvalano 'py āha bhāgaṃ; prayaccha mahyaṃ tava sāhyaṃ kariṣye / tam āha śakro bhavitāgne tavāpi; aindrāgno vai bhāga eko mahākratau // 5.16.32
evaṃ saṃcintya bhagavān mahendraḥ pākaśāsanaḥ / kuberaṃ sarvayakṣāṇāṃ dhanānāṃ ca prabhuṃ tathā // 5.16.33
vaivasvataṃ pitṝṇāṃ ca varuṇaṃ cāpy apāṃ tathā / ādhipatyaṃ dadau śakraḥ satkṛtya varadas tadā // 5.16.34
atha saṃcintayānasya devarājasya dhīmataḥ / nahuṣasya vadhopāyaṃ lokapālaiḥ sahaiva taiḥ // 5.17.1
tapasvī tatra bhagavān agastyaḥ pratyadṛśyata // 5.17.1.2
so 'bravīd arcya devendraṃ diṣṭyā vai vardhate bhavān / viśvarūpavināśena vṛtrāsuravadhena ca // 5.17.2
diṣṭyā ca nahuṣo bhraṣṭo devarājyāt puraṃdara / diṣṭyā hatāriṃ paśyāmi bhavantaṃ balasūdana // 5.17.3
svāgataṃ te maharṣe 'stu prīto 'haṃ darśanāt tava / pādyam ācamanīyaṃ ca gām arghyaṃ ca pratīccha me // 5.17.4
pūjitaṃ copaviṣṭaṃ tam āsane munisattamam / paryapṛcchata deveśaḥ prahṛṣṭo brāhmaṇarṣabham // 5.17.5
etad icchāmi bhagavan kathyamānaṃ dvijottama / paribhraṣṭaḥ kathaṃ svargān nahuṣaḥ pāpaniścayaḥ // 5.17.6
śṛṇu śakra priyaṃ vākyaṃ yathā rājā durātmavān / svargād bhraṣṭo durācāro nahuṣo baladarpitaḥ // 5.17.7
śramārtās tu vahantas taṃ nahuṣaṃ pāpakāriṇam / devarṣayo mahābhāgās tathā brahmarṣayo 'malāḥ // 5.17.8
papracchuḥ saṃśayaṃ deva nahuṣaṃ jayatāṃ vara // 5.17.8.2
ya ime brahmaṇā proktā mantrā vai prokṣaṇe gavām / ete pramāṇaṃ bhavata utāho neti vāsava // 5.17.9
nahuṣo neti tān āha tamasā mūḍhacetanaḥ // 5.17.9.2
adharme saṃpravṛttas tvaṃ dharmaṃ na pratipadyase / pramāṇam etad asmākaṃ pūrvaṃ proktaṃ maharṣibhiḥ // 5.17.10
tato vivadamānaḥ sa munibhiḥ saha vāsava / atha mām aspṛśan mūrdhni pādenādharmapīḍitaḥ // 5.17.11
tenābhūd dhatatejāḥ sa niḥśrīkaś ca śacīpate / tatas tam aham āvignam avocaṃ bhayapīḍitam // 5.17.12
yasmāt pūrvaiḥ kṛtaṃ brahma brahmarṣibhir anuṣṭhitam / aduṣṭaṃ dūṣayasi vai yac ca mūrdhny aspṛśaḥ padā // 5.17.13
yac cāpi tvam ṛṣīn mūḍha brahmakalpān durāsadān / vāhān kṛtvā vāhayasi tena svargād dhataprabhaḥ // 5.17.14
dhvaṃsa pāpa paribhraṣṭaḥ kṣīṇapuṇyo mahītalam / daśa varṣasahasrāṇi sarparūpadharo mahān // 5.17.15
vicariṣyasi pūrṇeṣu punaḥ svargam avāpsyasi // 5.17.15.2
evaṃ bhraṣṭo durātmā sa devarājyād ariṃdama / diṣṭyā vardhāmahe śakra hato brāhmaṇakaṇṭakaḥ // 5.17.16
triviṣṭapaṃ prapadyasva pāhi lokāñ śacīpate / jitendriyo jitāmitraḥ stūyamāno maharṣibhiḥ // 5.17.17
tato devā bhṛśaṃ tuṣṭā maharṣigaṇasaṃvṛtāḥ / pitaraś caiva yakṣāś ca bhujagā rākṣasās tathā // 5.17.18
gandharvā devakanyāś ca sarve cāpsarasāṃ gaṇāḥ / sarāṃsi saritaḥ śailāḥ sāgarāś ca viśāṃ pate // 5.17.19
upagamyābruvan sarve diṣṭyā vardhasi śatruhan / hataś ca nahuṣaḥ pāpo diṣṭyāgastyena dhīmatā // 5.17.20
diṣṭyā pāpasamācāraḥ kṛtaḥ sarpo mahītale // 5.17.20.2
tataḥ śakraḥ stūyamāno gandharvāpsarasāṃ gaṇaiḥ / airāvataṃ samāruhya dvipendraṃ lakṣaṇair yutam // 5.18.1
pāvakaś ca mahātejā maharṣiś ca bṛhaspatiḥ / yamaś ca varuṇaś caiva kuberaś ca dhaneśvaraḥ // 5.18.2
sarvair devaiḥ parivṛtaḥ śakro vṛtraniṣūdanaḥ / gandharvair apsarobhiś ca yātas tribhuvanaṃ prabhuḥ // 5.18.3
sa sametya mahendrāṇyā devarājaḥ śatakratuḥ / mudā paramayā yuktaḥ pālayām āsa devarāṭ // 5.18.4
tataḥ sa bhagavāṃs tatra aṅgirāḥ samadṛśyata / atharvavedamantraiś ca devendraṃ samapūjayat // 5.18.5
tatas tu bhagavān indraḥ prahṛṣṭaḥ samapadyata / varaṃ ca pradadau tasmai atharvāṅgirase tadā // 5.18.6
atharvāṅgirasaṃ nāma asmin vede bhaviṣyati / udāharaṇam etad dhi yajñabhāgaṃ ca lapsyase // 5.18.7
evaṃ saṃpūjya bhagavān atharvāṅgirasaṃ tadā / vyasarjayan mahārāja devarājaḥ śatakratuḥ // 5.18.8
saṃpūjya sarvāṃs tridaśān ṛṣīṃś cāpi tapodhanān / indraḥ pramudito rājan dharmeṇāpālayat prajāḥ // 5.18.9
evaṃ duḥkham anuprāptam indreṇa saha bhāryayā / ajñātavāsaś ca kṛtaḥ śatrūṇāṃ vadhakāṅkṣayā // 5.18.10
nātra manyus tvayā kāryo yat kliṣṭo 'si mahāvane / draupadyā saha rājendra bhrātṛbhiś ca mahātmabhiḥ // 5.18.11
evaṃ tvam api rājendra rājyaṃ prāpsyasi bhārata / vṛtraṃ hatvā yathā prāptaḥ śakraḥ kauravanandana // 5.18.12
durācāraś ca nahuṣo brahmadviṭ pāpacetanaḥ / agastyaśāpābhihato vinaṣṭaḥ śāśvatīḥ samāḥ // 5.18.13
evaṃ tava durātmānaḥ śatravaḥ śatrusūdana / kṣipraṃ nāśaṃ gamiṣyanti karṇaduryodhanādayaḥ // 5.18.14
tataḥ sāgaraparyantāṃ bhokṣyase medinīm imām / bhrātṛbhiḥ sahito vīra draupadyā ca sahābhibho // 5.18.15
upākhyānam idaṃ śakravijayaṃ vedasaṃmitam / rājñā vyūḍheṣv anīkeṣu śrotavyaṃ jayam icchatā // 5.18.16
tasmāt saṃśrāvayāmi tvāṃ vijayaṃ jayatāṃ vara / saṃstūyamānā vardhante mahātmāno yudhiṣṭhira // 5.18.17
kṣatriyāṇām abhāvo 'yaṃ yudhiṣṭhira mahātmanām / duryodhanāparādhena bhīmārjunabalena ca // 5.18.18
ākhyānam indravijayaṃ ya idaṃ niyataḥ paṭhet / dhūtapāpmā jitasvargaḥ sa pretyeha ca modate // 5.18.19
na cārijaṃ bhayaṃ tasya na cāputro bhaven naraḥ / nāpadaṃ prāpnuyāt kāṃ cid dīrgham āyuś ca vindati // 5.18.20
sarvatra jayam āpnoti na kadā cit parājayam // 5.18.20.2
evam āśvāsito rājā śalyena bharatarṣabha / pūjayām āsa vidhivac chalyaṃ dharmabhṛtāṃ varaḥ // 5.18.21
śrutvā śalyasya vacanaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / pratyuvāca mahābāhur madrarājam idaṃ vacaḥ // 5.18.22
bhavān karṇasya sārathyaṃ kariṣyati na saṃśayaḥ / tatra tejovadhaḥ kāryaḥ karṇasya mama saṃstavaiḥ // 5.18.23
evam etat kariṣyāmi yathā māṃ saṃprabhāṣase / yac cānyad api śakṣyāmi tat kariṣyāmy ahaṃ tava // 5.18.24
tata āmantrya kaunteyāñ śalyo madrādhipas tadā / jagāma sabalaḥ śrīmān duryodhanam ariṃdamaḥ // 5.18.25
yuyudhānas tato vīraḥ sātvatānāṃ mahārathaḥ / mahatā caturaṅgeṇa balenāgād yudhiṣṭhiram // 5.19.1
tasya yodhā mahāvīryā nānādeśasamāgatāḥ / nānāpraharaṇā vīrāḥ śobhayāṃ cakrire balam // 5.19.2
paraśvadhair bhiṇḍipālaiḥ śaktitomaramudgaraiḥ / śaktyṛṣṭiparaśuprāsaiḥ karavālaiś ca nirmalaiḥ // 5.19.3
khaḍgakārmukaniryūhaiḥ śaraiś ca vividhair api / tailadhautaiḥ prakāśadbhis tad aśobhata vai balam // 5.19.4
tasya meghaprakāśasya śastrais taiḥ śobhitasya ca / babhūva rūpaṃ sainyasya meghasyeva savidyutaḥ // 5.19.5
akṣauhiṇī hi senā sā tadā yaudhiṣṭhiraṃ balam / praviśyāntardadhe rājan sāgaraṃ kunadī yathā // 5.19.6
tathaivākṣauhiṇīṃ gṛhya cedīnām ṛṣabho balī / dhṛṣṭaketur upāgacchat pāṇḍavān amitaujasaḥ // 5.19.7
māgadhaś ca jayatseno jārāsaṃdhir mahābalaḥ / akṣauhiṇyaiva sainyasya dharmarājam upāgamat // 5.19.8
tathaiva pāṇḍyo rājendra sāgarānūpavāsibhiḥ / vṛto bahuvidhair yodhair yudhiṣṭhiram upāgamat // 5.19.9
tasya sainyam atīvāsīt tasmin balasamāgame / prekṣaṇīyataraṃ rājan suveṣaṃ balavat tadā // 5.19.10
drupadasyāpy abhūt senā nānādeśasamāgataiḥ / śobhitā puruṣaiḥ śūraiḥ putraiś cāsya mahārathaiḥ // 5.19.11
tathaiva rājā matsyānāṃ virāṭo vāhinīpatiḥ / pārvatīyair mahīpālaiḥ sahitaḥ pāṇḍavān iyāt // 5.19.12
itaś cetaś ca pāṇḍūnāṃ samājagmur mahātmanām / akṣauhiṇyas tu saptaiva vividhadhvajasaṃkulāḥ // 5.19.13
yuyutsamānāḥ kurubhiḥ pāṇḍavān samaharṣayan // 5.19.13.2
tathaiva dhārtarāṣṭrasya harṣaṃ samabhivardhayan / bhagadatto mahīpālaḥ senām akṣauhiṇīṃ dadau // 5.19.14
tasya cīnaiḥ kirātaiś ca kāñcanair iva saṃvṛtam / babhau balam anādhṛṣyaṃ karṇikāravanaṃ yathā // 5.19.15
tathā bhūriśravāḥ śūraḥ śalyaś ca kurunandana / duryodhanam upāyātāv akṣauhiṇyā pṛthak pṛthak // 5.19.16
kṛtavarmā ca hārdikyo bhojāndhakabalaiḥ saha / akṣauhiṇyaiva senāyā duryodhanam upāgamat // 5.19.17
tasya taiḥ puruṣavyāghrair vanamālādharair balam / aśobhata yathā mattair vanaṃ prakrīḍitair gajaiḥ // 5.19.18
jayadrathamukhāś cānye sindhusauvīravāsinaḥ / ājagmuḥ pṛthivīpālāḥ kampayanta ivācalān // 5.19.19
teṣām akṣauhiṇī senā bahulā vibabhau tadā / vidhūyamānā vātena bahurūpā ivāmbudāḥ // 5.19.20
sudakṣiṇaś ca kāmbojo yavanaiś ca śakais tathā / upājagāma kauravyam akṣauhiṇyā viśāṃ pate // 5.19.21
tasya senāsamāvāyaḥ śalabhānām ivābabhau / sa ca saṃprāpya kauravyaṃ tatraivāntardadhe tadā // 5.19.22
tathā māhiṣmatīvāsī nīlo nīlāyudhaiḥ saha / mahīpālo mahāvīryair dakṣiṇāpathavāsibhiḥ // 5.19.23
āvantyau ca mahīpālau mahābalasusaṃvṛtau / pṛthag akṣauhiṇībhyāṃ tāv abhiyātau suyodhanam // 5.19.24
kekayāś ca naravyāghrāḥ sodaryāḥ pañca pārthivāḥ / saṃharṣayantaḥ kauravyam akṣauhiṇyā samādravan // 5.19.25
itaś cetaś ca sarveṣāṃ bhūmipānāṃ mahātmanām / tisro 'nyāḥ samavartanta vāhinyo bharatarṣabha // 5.19.26
evam ekādaśāvṛttāḥ senā duryodhanasya tāḥ / yuyutsamānāḥ kaunteyān nānādhvajasamākulāḥ // 5.19.27
na hāstinapure rājann avakāśo 'bhavat tadā / rājñāṃ sabalamukhyānāṃ prādhānyenāpi bhārata // 5.19.28
tataḥ pañcanadaṃ caiva kṛtsnaṃ ca kurujāṅgalam / tathā rohitakāraṇyaṃ marubhūmiś ca kevalā // 5.19.29
ahicchatraṃ kālakūṭaṃ gaṅgākūlaṃ ca bhārata / vāraṇā vāṭadhānaṃ ca yāmunaś caiva parvataḥ // 5.19.30
eṣa deśaḥ suvistīrṇaḥ prabhūtadhanadhānyavān / babhūva kauraveyāṇāṃ balena susamākulaḥ // 5.19.31
tatra sainyaṃ tathāyuktaṃ dadarśa sa purohitaḥ / yaḥ sa pāñcālarājena preṣitaḥ kauravān prati // 5.19.32
sa tu kauravyam āsādya drupadasya purohitaḥ / satkṛto dhṛtarāṣṭreṇa bhīṣmeṇa vidureṇa ca // 5.20.1
sarvaṃ kauśalyam uktvādau pṛṣṭvā caivam anāmayam / sarvasenāpraṇetṝṇāṃ madhye vākyam uvāca ha // 5.20.2
sarvair bhavadbhir vidito rājadharmaḥ sanātanaḥ / vākyopādānahetos tu vakṣyāmi vidite sati // 5.20.3
dhṛtarāṣṭraś ca pāṇḍuś ca sutāv ekasya viśrutau / tayoḥ samānaṃ draviṇaṃ paitṛkaṃ nātra saṃśayaḥ // 5.20.4
dhṛtarāṣṭrasya ye putrās te prāptāḥ paitṛkaṃ vasu / pāṇḍuputrāḥ kathaṃ nāma na prāptāḥ paitṛkaṃ vasu // 5.20.5
evaṃ gate pāṇḍaveyair viditaṃ vaḥ purā yathā / na prāptaṃ paitṛkaṃ dravyaṃ dhārtarāṣṭreṇa saṃvṛtam // 5.20.6
prāṇāntikair apy upāyaiḥ prayatadbhir anekaśaḥ / śeṣavanto na śakitā nayituṃ yamasādanam // 5.20.7
punaś ca vardhitaṃ rājyaṃ svabalena mahātmabhiḥ / chadmanāpahṛtaṃ kṣudrair dhārtarāṣṭraiḥ sasaubalaiḥ // 5.20.8
tad apy anumataṃ karma tathāyuktam anena vai / vāsitāś ca mahāraṇye varṣāṇīha trayodaśa // 5.20.9
sabhāyāṃ kleśitair vīraiḥ sahabhāryais tathā bhṛśam / araṇye vividhāḥ kleśāḥ saṃprāptās taiḥ sudāruṇāḥ // 5.20.10
tathā virāṭanagare yonyantaragatair iva / prāptaḥ paramasaṃkleśo yathā pāpair mahātmabhiḥ // 5.20.11
te sarve pṛṣṭhataḥ kṛtvā tat sarvaṃ pūrvakilbiṣam / sāmaiva kurubhiḥ sārdham icchanti kurupuṃgavāḥ // 5.20.12
teṣāṃ ca vṛttam ājñāya vṛttaṃ duryodhanasya ca / anunetum ihārhanti dhṛtarāṣṭraṃ suhṛjjanāḥ // 5.20.13
na hi te vigrahaṃ vīrāḥ kurvanti kurubhiḥ saha / avināśena lokasya kāṅkṣante pāṇḍavāḥ svakam // 5.20.14
yaś cāpi dhārtarāṣṭrasya hetuḥ syād vigrahaṃ prati / sa ca hetur na mantavyo balīyāṃsas tathā hi te // 5.20.15
akṣauhiṇyo hi saptaiva dharmaputrasya saṃgatāḥ / yuyutsamānāḥ kurubhiḥ pratīkṣante 'sya śāsanam // 5.20.16
apare puruṣavyāghrāḥ sahasrākṣauhiṇīsamāḥ / sātyakir bhīmasenaś ca yamau ca sumahābalau // 5.20.17
ekādaśaitāḥ pṛtanā ekataś ca samāgatāḥ / ekataś ca mahābāhur bahurūpo dhanaṃjayaḥ // 5.20.18
yathā kirīṭī senābhyaḥ sarvābhyo vyatiricyate / evam eva mahābāhur vāsudevo mahādyutiḥ // 5.20.19
bahulatvaṃ ca senānāṃ vikramaṃ ca kirīṭinaḥ / buddhimattāṃ ca kṛṣṇasya buddhvā yudhyeta ko naraḥ // 5.20.20
te bhavanto yathādharmaṃ yathāsamayam eva ca / prayacchantu pradātavyaṃ mā vaḥ kālo 'tyagād ayam // 5.20.21
tasya tad vacanaṃ śrutvā prajñāvṛddho mahādyutiḥ / saṃpūjyainaṃ yathākālaṃ bhīṣmo vacanam abravīt // 5.21.1
diṣṭyā kuśalinaḥ sarve pāṇḍavāḥ saha bāndhavaiḥ / diṣṭyā sahāyavantaś ca diṣṭyā dharme ca te ratāḥ // 5.21.2
diṣṭyā ca saṃdhikāmās te bhrātaraḥ kurunandanāḥ / diṣṭyā na yuddhamanasaḥ saha dāmodareṇa te // 5.21.3
bhavatā satyam uktaṃ ca sarvam etan na saṃśayaḥ / atitīkṣṇaṃ tu te vākyaṃ brāhmaṇyād iti me matiḥ // 5.21.4
asaṃśayaṃ kleśitās te vane ceha ca pāṇḍavāḥ / prāptāś ca dharmataḥ sarvaṃ pitur dhanam asaṃśayam // 5.21.5
kirīṭī balavān pārthaḥ kṛtāstraś ca mahābalaḥ / ko hi pāṇḍusutaṃ yuddhe viṣaheta dhanaṃjayam // 5.21.6
api vajradharaḥ sākṣāt kim utānye dhanurbhṛtaḥ / trayāṇām api lokānāṃ samartha iti me matiḥ // 5.21.7
bhīṣme bruvati tad vākyaṃ dhṛṣṭam ākṣipya manyumān / duryodhanaṃ samālokya karṇo vacanam abravīt // 5.21.8
na tan na viditaṃ brahmaṃl loke bhūtena kena cit / punaruktena kiṃ tena bhāṣitena punaḥ punaḥ // 5.21.9
duryodhanārthe śakunir dyūte nirjitavān purā / samayena gato 'raṇyaṃ pāṇḍuputro yudhiṣṭhiraḥ // 5.21.10
na taṃ samayam ādṛtya rājyam icchati paitṛkam / balam āśritya matsyānāṃ pāñcālānāṃ ca pārthivaḥ // 5.21.11
duryodhano bhayād vidvan na dadyāt padam antataḥ / dharmatas tu mahīṃ kṛtsnāṃ pradadyāc chatrave 'pi ca // 5.21.12
yadi kāṅkṣanti te rājyaṃ pitṛpaitāmahaṃ punaḥ / yathāpratijñaṃ kālaṃ taṃ carantu vanam āśritāḥ // 5.21.13
tato duryodhanasyāṅke vartantām akutobhayāḥ / adhārmikām imāṃ buddhiṃ kuryur maurkhyād dhi kevalam // 5.21.14
atha te dharmam utsṛjya yuddham icchanti pāṇḍavāḥ / āsādyemān kuruśreṣṭhān smariṣyanti vaco mama // 5.21.15
kiṃ nu rādheya vācā te karma tat smartum arhasi / eka eva yadā pārthaḥ ṣaḍ rathāñ jitavān yudhi // 5.21.16
na ced evaṃ kariṣyāmo yad ayaṃ brāhmaṇo 'bravīt / dhruvaṃ yudhi hatās tena bhakṣayiṣyāma pāṃsukān // 5.21.17
dhṛtarāṣṭras tato bhīṣmam anumānya prasādya ca / avabhartsya ca rādheyam idaṃ vacanam abravīt // 5.21.18
asmaddhitam idaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt / pāṇḍavānāṃ hitaṃ caiva sarvasya jagatas tathā // 5.21.19
cintayitvā tu pārthebhyaḥ preṣayiṣyāmi saṃjayam / sa bhavān pratiyātv adya pāṇḍavān eva māciram // 5.21.20
sa taṃ satkṛtya kauravyaḥ preṣayām āsa pāṇḍavān / sabhāmadhye samāhūya saṃjayaṃ vākyam abravīt // 5.21.21
prāptān āhuḥ saṃjaya pāṇḍuputrān; upaplavye tān vijānīhi gatvā / ajātaśatruṃ ca sabhājayethā; diṣṭyānagha grāmam upasthitas tvam // 5.22.1
sarvān vadeḥ saṃjaya svastimantaḥ; kṛcchraṃ vāsam atadarhā niruṣya / teṣāṃ śāntir vidyate 'smāsu śīghraṃ; mithyopetānām upakāriṇāṃ satām // 5.22.2
nāhaṃ kva cit saṃjaya pāṇḍavānāṃ; mithyāvṛttiṃ kāṃ cana jātv apaśyam / sarvāṃ śriyaṃ hy ātmavīryeṇa labdhvā; paryākārṣuḥ pāṇḍavā mahyam eva // 5.22.3
doṣaṃ hy eṣāṃ nādhigacche parikṣan; nityaṃ kaṃ cid yena garheya pārthān / dharmārthābhyāṃ karma kurvanti nityaṃ; sukhapriyā nānurudhyanti kāmān // 5.22.4
gharmaṃ śītaṃ kṣutpipāse tathaiva; nidrāṃ tandrīṃ krodhaharṣau pramādam / dhṛtyā caiva prajñayā cābhibhūya; dharmārthayogān prayatanti pārthāḥ // 5.22.5
tyajanti mitreṣu dhanāni kāle; na saṃvāsāj jīryati maitram eṣām / yathārhamānārthakarā hi pārthās; teṣāṃ dveṣṭā nāsty ājamīḍhasya pakṣe // 5.22.6
anyatra pāpād viṣamān mandabuddher; duryodhanāt kṣudratarāc ca karṇāt / teṣāṃ hīme hīnasukhapriyāṇāṃ; mahātmanāṃ saṃjanayanti tejaḥ // 5.22.7
utthānavīryaḥ sukham edhamāno; duryodhanaḥ sukṛtaṃ manyate tat / teṣāṃ bhāgaṃ yac ca manyeta bālaḥ; śakyaṃ hartuṃ jīvatāṃ pāṇḍavānām // 5.22.8
yasyārjunaḥ padavīṃ keśavaś ca; vṛkodaraḥ sātyako 'jātaśatroḥ / mādrīputrau sṛñjayāś cāpi sarve; purā yuddhāt sādhu tasya pradānam // 5.22.9
sa hy evaikaḥ pṛthivīṃ savyasācī; gāṇḍīvadhanvā praṇuded rathasthaḥ / tathā viṣṇuḥ keśavo 'py apradhṛṣyo; lokatrayasyādhipatir mahātmā // 5.22.10
tiṣṭheta kas tasya martyaḥ purastād; yaḥ sarvadeveṣu vareṇya īḍyaḥ / parjanyaghoṣān pravapañ śaraughān; pataṃgasaṃghān iva śīghravegān // 5.22.11
diśaṃ hy udīcīm api cottarān kurūn; gāṇḍīvadhanvaikaratho jigāya / dhanaṃ caiṣām āharat savyasācī; senānugān balidāṃś caiva cakre // 5.22.12
yaś caiva devān khāṇḍave savyasācī; gāṇḍīvadhanvā prajigāya sendrān / upāharat phalguno jātavedase; yaśo mānaṃ vardhayan pāṇḍavānām // 5.22.13
gadābhṛtāṃ nādya samo 'sti bhīmād; dhastyāroho nāsti samaś ca tasya / rathe 'rjunād āhur ahīnam enaṃ; bāhvor bale cāyutanāgavīryam // 5.22.14
suśikṣitaḥ kṛtavairas tarasvī; dahet kruddhas tarasā dhārtarāṣṭrān / sadātyamarṣī balavān na śakyo; yuddhe jetuṃ vāsavenāpi sākṣāt // 5.22.15
sucetasau balinau śīghrahastau; suśikṣitau bhrātarau phalgunena / śyenau yathā pakṣipūgān rujantau; mādrīputrau neha kurūn viśetām // 5.22.16
teṣāṃ madhye vartamānas tarasvī; dhṛṣṭadyumnaḥ pāṇḍavānām ihaikaḥ / sahāmātyaḥ somakānāṃ prabarhaḥ; saṃtyaktātmā pāṇḍavānāṃ jayāya // 5.22.17
sahoṣitaś caritārtho vayaḥsthaḥ; śālveyānām adhipo vai virāṭaḥ / saha putraiḥ pāṇḍavārthe ca śaśvad; yudhiṣṭhiraṃ bhakta iti śrutaṃ me // 5.22.18
avaruddhā balinaḥ kekayebhyo; maheṣvāsā bhrātaraḥ pañca santi / kekayebhyo rājyam ākāṅkṣamāṇā; yuddhārthinaś cānuvasanti pārthān // 5.22.19
sarve ca vīrāḥ pṛthivīpatīnāṃ; samānītāḥ pāṇḍavārthe niviṣṭāḥ / śūrān ahaṃ bhaktimataḥ śṛṇomi; prītyā yuktān saṃśritān dharmarājam // 5.22.20
giryāśrayā durganivāsinaś ca; yodhāḥ pṛthivyāṃ kulajā viśuddhāḥ / mlecchāś ca nānāyudhavīryavantaḥ; samāgatāḥ pāṇḍavārthe niviṣṭāḥ // 5.22.21
pāṇḍyaś ca rājāmita indrakalpo; yudhi pravīrair bahubhiḥ sametaḥ / samāgataḥ pāṇḍavārthe mahātmā; lokapravīro 'prativīryatejāḥ // 5.22.22
astraṃ droṇād arjunād vāsudevāt; kṛpād bhīṣmād yena kṛtaṃ śṛṇomi / yaṃ taṃ kārṣṇipratimaṃ prāhur ekaṃ; sa sātyakiḥ pāṇḍavārthe niviṣṭaḥ // 5.22.23
apāśritāś cedikarūṣakāś ca; sarvotsāhair bhūmipālaiḥ sametāḥ / teṣāṃ madhye sūryam ivātapantaṃ; śriyā vṛtaṃ cedipatiṃ jvalantam // 5.22.24
astambhanīyaṃ yudhi manyamānaṃ; jyākarṣatāṃ śreṣṭhatamaṃ pṛthivyām / sarvotsāhaṃ kṣatriyāṇāṃ nihatya; prasahya kṛṣṇas tarasā mamarda // 5.22.25
yaśomānau vardhayan yādavānāṃ; purābhinac chiśupālaṃ samīke / yasya sarve vardhayanti sma mānaṃ; karūṣarājapramukhā narendrāḥ // 5.22.26
tam asahyaṃ keśavaṃ tatra matvā; sugrīvayuktena rathena kṛṣṇam / saṃprādravaṃś cedipatiṃ vihāya; siṃhaṃ dṛṣṭvā kṣudramṛgā ivānye // 5.22.27
yas taṃ pratīpas tarasā pratyudīyād; āśaṃsamāno dvairathe vāsudevam / so 'śeta kṛṣṇena hataḥ parāsur; vātenevonmathitaḥ karṇikāraḥ // 5.22.28
parākramaṃ me yad avedayanta; teṣām arthe saṃjaya keśavasya / anusmaraṃs tasya karmāṇi viṣṇor; gāvalgaṇe nādhigacchāmi śāntim // 5.22.29
na jātu tāñ śatrur anyaḥ saheta; yeṣāṃ sa syād agraṇīr vṛṣṇisiṃhaḥ / pravepate me hṛdayaṃ bhayena; śrutvā kṛṣṇāv ekarathe sametau // 5.22.30
no ced gacchet saṃgaraṃ mandabuddhis; tābhyāṃ suto me viparītacetāḥ / no cet kurūn saṃjaya nirdahetām; indrāviṣṇū daityasenāṃ yathaiva // 5.22.31
mato hi me śakrasamo dhanaṃjayaḥ; sanātano vṛṣṇivīraś ca viṣṇuḥ // 5.22.31.2
dharmārāmo hrīniṣedhas tarasvī; kuntīputraḥ pāṇḍavo 'jātaśatruḥ / duryodhanena nikṛto manasvī; no cet kruddhaḥ pradahed dhārtarāṣṭrān // 5.22.32
nāhaṃ tathā hy arjunād vāsudevād; bhīmād vāpi yamayor vā bibhemi / yathā rājñaḥ krodhadīptasya sūta; manyor ahaṃ bhītataraḥ sadaiva // 5.22.33
alaṃ tapobrahmacaryeṇa yuktaḥ; saṃkalpo 'yaṃ mānasas tasya sidhyet / tasya krodhaṃ saṃjayāhaṃ samīke; sthāne jānan bhṛśam asmy adya bhītaḥ // 5.22.34
sa gaccha śīghraṃ prahito rathena; pāñcālarājasya camūṃ paretya / ajātaśatruṃ kuśalaṃ sma pṛccheḥ; punaḥ punaḥ prītiyuktaṃ vades tvam // 5.22.35
janārdanaṃ cāpi sametya tāta; mahāmātraṃ vīryavatām udāram / anāmayaṃ madvacanena pṛccher; dhṛtarāṣṭraḥ pāṇḍavaiḥ śāntim īpsuḥ // 5.22.36
na tasya kiṃ cid vacanaṃ na kuryāt; kuntīputro vāsudevasya sūta / priyaś caiṣām ātmasamaś ca kṛṣṇo; vidvāṃś caiṣāṃ karmaṇi nityayuktaḥ // 5.22.37
samānīya pāṇḍavān sṛñjayāṃś ca; janārdanaṃ yuyudhānaṃ virāṭam / anāmayaṃ madvacanena pṛccheḥ; sarvāṃs tathā draupadeyāṃś ca pañca // 5.22.38
yad yat tatra prāptakālaṃ parebhyas; tvaṃ manyethā bhāratānāṃ hitaṃ ca / tat tad bhāṣethāḥ saṃjaya rājamadhye; na mūrchayed yan na bhavec ca yuddham // 5.22.39
rājñas tu vacanaṃ śrutvā dhṛtarāṣṭrasya saṃjayaḥ / upaplavyaṃ yayau draṣṭuṃ pāṇḍavān amitaujasaḥ // 5.23.1
sa tu rājānam āsādya dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram / praṇipatya tataḥ pūrvaṃ sūtaputro 'bhyabhāṣata // 5.23.2
gāvalgaṇiḥ saṃjayaḥ sūtasūnur; ajātaśatrum avadat pratītaḥ / diṣṭyā rājaṃs tvām arogaṃ prapaśye; sahāyavantaṃ ca mahendrakalpam // 5.23.3
anāmayaṃ pṛcchati tvāmbikeyo; vṛddho rājā dhṛtarāṣṭro manīṣī / kaccid bhīmaḥ kuśalī pāṇḍavāgryo; dhanaṃjayas tau ca mādrītanūjau // 5.23.4
kaccit kṛṣṇā draupadī rājaputrī; satyavratā vīrapatnī saputrā / manasvinī yatra ca vāñchasi tvam; iṣṭān kāmān bhārata svastikāmaḥ // 5.23.5
gāvalgaṇe saṃjaya svāgataṃ te; prītātmāhaṃ tvābhivadāmi sūta / anāmayaṃ pratijāne tavāhaṃ; sahānujaiḥ kuśalī cāsmi vidvan // 5.23.6
cirād idaṃ kuśalaṃ bhāratasya; śrutvā rājñaḥ kuruvṛddhasya sūta / manye sākṣād dṛṣṭam ahaṃ narendraṃ; dṛṣṭvaiva tvāṃ saṃjaya prītiyogāt // 5.23.7
pitāmaho naḥ sthaviro manasvī; mahāprājñaḥ sarvadharmopapannaḥ / sa kauravyaḥ kuśalī tāta bhīṣmo; yathāpūrvaṃ vṛttir apy asya kaccit // 5.23.8
kaccid rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputro; vaicitravīryaḥ kuśalī mahātmā / mahārājo bāhlikaḥ prātipeyaḥ; kaccid vidvān kuśalī sūtaputra // 5.23.9
sa somadattaḥ kuśalī tāta kaccid; bhūriśravāḥ satyasaṃdhaḥ śalaś ca / droṇaḥ saputraś ca kṛpaś ca vipro; maheṣvāsāḥ kaccid ete 'py arogāḥ // 5.23.10
mahāprājñāḥ sarvaśāstrāvadātā; dhanurbhṛtāṃ mukhyatamāḥ pṛthivyām / kaccin mānaṃ tāta labhanta ete; dhanurbhṛtaḥ kaccid ete 'py arogāḥ // 5.23.11
sarve kurubhyaḥ spṛhayanti saṃjaya; dhanurdharā ye pṛthivyāṃ yuvānaḥ / yeṣāṃ rāṣṭre nivasati darśanīyo; maheṣvāsaḥ śīlavān droṇaputraḥ // 5.23.12
vaiśyāputraḥ kuśalī tāta kaccin; mahāprājño rājaputro yuyutsuḥ / karṇo 'mātyaḥ kuśalī tāta kaccit; suyodhano yasya mando vidheyaḥ // 5.23.13
striyo vṛddhā bhāratānāṃ jananyo; mahānasyo dāsabhāryāś ca sūta / vadhvaḥ putrā bhāgineyā bhaginyo; dauhitrā vā kaccid apy avyalīkāḥ // 5.23.14
kaccid rājā brāhmaṇānāṃ yathāvat; pravartate pūrvavat tāta vṛttim / kaccid dāyān māmakān dhārtarāṣṭro; dvijātīnāṃ saṃjaya nopahanti // 5.23.15
kaccid rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputra; upekṣate brāhmaṇātikramān vai / kaccin na hetor iva vartmabhūta; upekṣate teṣu sa nyūnavṛttim // 5.23.16
etaj jyotir uttamaṃ jīvaloke; śuklaṃ prajānāṃ vihitaṃ vidhātrā / te cel lobhaṃ na niyacchanti mandāḥ; kṛtsno nāśo bhavitā kauravāṇām // 5.23.17
kaccid rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputro; bubhūṣate vṛttim amātyavarge / kaccin na bhedena jijīviṣanti; suhṛdrūpā durhṛdaś caikamitrāḥ // 5.23.18
kaccin na pāpaṃ kathayanti tāta; te pāṇḍavānāṃ kuravaḥ sarva eva / kaccid dṛṣṭvā dasyusaṃghān sametān; smaranti pārthasya yudhāṃ praṇetuḥ // 5.23.19
maurvībhujāgraprahitān sma tāta; dodhūyamānena dhanurdhareṇa / gāṇḍīvamuktān stanayitnughoṣān; ajihmagān kaccid anusmaranti // 5.23.20
na hy apaśyaṃ kaṃ cid ahaṃ pṛthivyāṃ; śrutaṃ samaṃ vādhikam arjunena / yasyaikaṣaṣṭir niśitās tīkṣṇadhārāḥ; suvāsasaḥ saṃmato hastavāpaḥ // 5.23.21
gadāpāṇir bhīmasenas tarasvī; pravepayañ śatrusaṃghān anīke / nāgaḥ prabhinna iva naḍvalāsu; caṅkramyate kaccid enaṃ smaranti // 5.23.22
mādrīputraḥ sahadevaḥ kaliṅgān; samāgatān ajayad dantakūre / vāmenāsyan dakṣiṇenaiva yo vai; mahābalaṃ kaccid enaṃ smaranti // 5.23.23
udyann ayaṃ nakulaḥ preṣito vai; gāvalgaṇe saṃjaya paśyatas te / diśaṃ pratīcīṃ vaśam ānayan me; mādrīsutaṃ kaccid enaṃ smaranti // 5.23.24
abhyābhavo dvaitavane ya āsīd; durmantrite ghoṣayātrāgatānām / yatra mandāñ śatruvaśaṃ prayātān; amocayad bhīmaseno jayaś ca // 5.23.25
ahaṃ paścād arjunam abhyarakṣaṃ; mādrīputrau bhīmasenaś ca cakre / gāṇḍīvabhṛc chatrusaṃghān udasya; svasty āgamat kaccid enaṃ smaranti // 5.23.26
na karmaṇā sādhunaikena nūnaṃ; kartuṃ śakyaṃ bhavatīha saṃjaya / sarvātmanā parijetuṃ vayaṃ cen; na śaknumo dhṛtarāṣṭrasya putram // 5.23.27
yathārhase pāṇḍava tat tathaiva; kurūn kuruśreṣṭha janaṃ ca pṛcchasi / anāmayās tāta manasvinas te; kuruśreṣṭhān pṛcchasi pārtha yāṃs tvam // 5.24.1
santy eva vṛddhāḥ sādhavo dhārtarāṣṭre; santy eva pāpāḥ pāṇḍava tasya viddhi / dadyād ripoś cāpi hi dhārtarāṣṭraḥ; kuto dāyāṃl lopayed brāhmaṇānām // 5.24.2
yad yuṣmākaṃ vartate 'sau na dharmyam; adrugdheṣu drugdhavat tan na sādhu / mitradhruk syād dhṛtarāṣṭraḥ saputro; yuṣmān dviṣan sādhuvṛttān asādhuḥ // 5.24.3
na cānujānāti bhṛśaṃ ca tapyate; śocaty antaḥ sthaviro 'jātaśatro / śṛṇoti hi brāhmaṇānāṃ sametya; mitradrohaḥ pātakebhyo garīyān // 5.24.4
smaranti tubhyaṃ naradeva saṃgame; yuddhe ca jiṣṇoś ca yudhāṃ praṇetuḥ / samutkṛṣṭe dundubhiśaṅkhaśabde; gadāpāṇiṃ bhīmasenaṃ smaranti // 5.24.5
mādrīsutau cāpi raṇājimadhye; sarvā diśaḥ saṃpatantau smaranti / senāṃ varṣantau śaravarṣair ajasraṃ; mahārathau samare duṣprakampyau // 5.24.6
na tv eva manye puruṣasya rājann; anāgataṃ jñāyate yad bhaviṣyam / tvaṃ ced imaṃ sarvadharmopapannaḥ; prāptaḥ kleśaṃ pāṇḍava kṛcchrarūpam // 5.24.7
tvam evaitat sarvam ataś ca bhūyaḥ; samīkuryāḥ prajñayājātaśatro / na kāmārthaṃ saṃtyajeyur hi dharmaṃ; pāṇḍoḥ sutāḥ sarva evendrakalpāḥ // 5.24.8
tvam evaitat prajñayājātaśatro; śamaṃ kuryā yena śarmāpnuyus te / dhārtarāṣṭrāḥ pāṇḍavāḥ sṛñjayāś ca; ye cāpy anye pārthivāḥ saṃniviṣṭāḥ // 5.24.9
yan mābravīd dhṛtarāṣṭro niśāyām; ajātaśatro vacanaṃ pitā te / sahāmātyaḥ sahaputraś ca rājan; sametya tāṃ vācam imāṃ nibodha // 5.24.10
samāgatāḥ pāṇḍavāḥ sṛñjayāś ca; janārdano yuyudhāno virāṭaḥ / yat te vākyaṃ dhṛtarāṣṭrānuśiṣṭaṃ; gāvalgaṇe brūhi tat sūtaputra // 5.25.1
ajātaśatruṃ ca vṛkodaraṃ ca; dhanaṃjayaṃ mādravatīsutau ca / āmantraye vāsudevaṃ ca śauriṃ; yuyudhānaṃ cekitānaṃ virāṭam // 5.25.2
pāñcālānām adhipaṃ caiva vṛddhaṃ; dhṛṣṭadyumnaṃ pārṣataṃ yājñasenim / sarve vācaṃ śṛṇutemāṃ madīyāṃ; vakṣyāmi yāṃ bhūtim icchan kurūṇām // 5.25.3
śamaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'bhinandann; ayojayat tvaramāṇo rathaṃ me / sabhrātṛputrasvajanasya rājñas; tad rocatāṃ pāṇḍavānāṃ śamo 'stu // 5.25.4
sarvair dharmaiḥ samupetāḥ stha pārthāḥ; prasthānena mārdavenārjavena / jātāḥ kule anṛśaṃsā vadānyā; hrīniṣedhāḥ karmaṇāṃ niścayajñāḥ // 5.25.5
na yujyate karma yuṣmāsu hīnaṃ; sattvaṃ hi vas tādṛśaṃ bhīmasenāḥ / udbhāsate hy añjanabinduvat tac; chukle vastre yad bhavet kilbiṣaṃ vaḥ // 5.25.6
sarvakṣayo dṛśyate yatra kṛtsnaḥ; pāpodayo nirayo 'bhāvasaṃsthaḥ / kas tat kuryāj jātu karma prajānan; parājayo yatra samo jayaś ca // 5.25.7
te vai dhanyā yaiḥ kṛtaṃ jñātikāryaṃ; ye vaḥ putrāḥ suhṛdo bāndhavāś ca / upakruṣṭaṃ jīvitaṃ saṃtyajeyus; tataḥ kurūṇāṃ niyato vai bhavaḥ syāt // 5.25.8
te cet kurūn anuśāsya stha pārthā; ninīya sarvān dviṣato nigṛhya / samaṃ vas taj jīvitaṃ mṛtyunā syād; yaj jīvadhvaṃ jñātivadhe na sādhu // 5.25.9
ko hy eva yuṣmān saha keśavena; sacekitānān pārṣatabāhuguptān / sasātyakīn viṣaheta prajetuṃ; labdhvāpi devān sacivān sahendrān // 5.25.10
ko vā kurūn droṇabhīṣmābhiguptān; aśvatthāmnā śalyakṛpādibhiś ca / raṇe prasoḍhuṃ viṣaheta rājan; rādheyaguptān saha bhūmipālaiḥ // 5.25.11
mahad balaṃ dhārtarāṣṭrasya rājñaḥ; ko vai śakto hantum akṣīyamāṇaḥ / so 'haṃ jaye caiva parājaye ca; niḥśreyasaṃ nādhigacchāmi kiṃ cit // 5.25.12
kathaṃ hi nīcā iva dauṣkuleyā; nirdharmārthaṃ karma kuryuś ca pārthāḥ / so 'haṃ prasādya praṇato vāsudevaṃ; pāñcālānām adhipaṃ caiva vṛddham // 5.25.13
kṛtāñjaliḥ śaraṇaṃ vaḥ prapadye; kathaṃ svasti syāt kurusṛñjayānām / na hy eva te vacanaṃ vāsudevo; dhanaṃjayo vā jātu kiṃ cin na kuryāt // 5.25.14
prāṇān ādau yācyamānaḥ kuto 'nyad; etad vidvan sādhanārthaṃ bravīmi / etad rājño bhīṣmapurogamasya; mataṃ yad vaḥ śāntir ihottamā syāt // 5.25.15
kāṃ nu vācaṃ saṃjaya me śṛṇoṣi; yuddhaiṣiṇīṃ yena yuddhād bibheṣi / ayuddhaṃ vai tāta yuddhād garīyaḥ; kas tal labdhvā jātu yudhyeta sūta // 5.26.1
akurvataś cet puruṣasya saṃjaya; sidhyet saṃkalpo manasā yaṃ yam icchet / na karma kuryād viditaṃ mamaitad; anyatra yuddhād bahu yal laghīyaḥ // 5.26.2
kuto yuddhaṃ jātu naraḥ prajānan; ko daivaśapto 'bhivṛṇīta yuddham / sukhaiṣiṇaḥ karma kurvanti pārthā; dharmād ahīnaṃ yac ca lokasya pathyam // 5.26.3
karmodayaṃ sukham āśaṃsamānaḥ; kṛcchropāyaṃ tattvataḥ karma duḥkham / sukhaprepsur vijighāṃsuś ca duḥkhaṃ; ya indriyāṇāṃ prītivaśānugāmī // 5.26.4
kāmābhidhyā svaśarīraṃ dunoti; yayā prayukto 'nukaroti duḥkham // 5.26.4.2
yathedhyamānasya samiddhatejaso; bhūyo balaṃ vardhate pāvakasya / kāmārthalābhena tathaiva bhūyo; na tṛpyate sarpiṣevāgnir iddhaḥ // 5.26.5
saṃpaśyemaṃ bhogacayaṃ mahāntaṃ; sahāsmābhir dhṛtarāṣṭrasya rājñaḥ // 5.26.5.2
nāśreyasām īśvaro vigrahāṇāṃ; nāśreyasāṃ gītaśabdaṃ śṛṇoti / nāśreyasaḥ sevate mālyagandhān; na cāpy aśreyāṃsy anulepanāni // 5.26.6
nāśreyasaḥ prāvarān adhyavaste; kathaṃ tv asmān saṃpraṇudet kurubhyaḥ / atraiva ca syād avadhūya eṣa; kāmaḥ śarīre hṛdayaṃ dunoti // 5.26.7
svayaṃ rājā viṣamasthaḥ pareṣu; sāmasthyam anvicchati tan na sādhu / yathātmanaḥ paśyati vṛttam eva; tathā pareṣām api so 'bhyupaiti // 5.26.8
āsannam agniṃ tu nidāghakāle; gambhīrakakṣe gahane visṛjya / yathā vṛddhaṃ vāyuvaśena śocet; kṣemaṃ mumukṣuḥ śiśiravyapāye // 5.26.9
prāptaiśvaryo dhṛtarāṣṭro 'dya rājā; lālapyate saṃjaya kasya hetoḥ / pragṛhya durbuddhim anārjave rataṃ; putraṃ mandaṃ mūḍham amantriṇaṃ tu // 5.26.10
anāptaḥ sann āptatamasya vācaṃ; suyodhano vidurasyāvamanya / sutasya rājā dhṛtarāṣṭraḥ priyaiṣī; saṃbudhyamāno viśate 'dharmam eva // 5.26.11
medhāvinaṃ hy arthakāmaṃ kurūṇāṃ; bahuśrutaṃ vāgminaṃ śīlavantam / sūta rājā dhṛtarāṣṭraḥ kurubhyo; na so 'smarad viduraṃ putrakāmyāt // 5.26.12
mānaghnasya ātmakāmasya cerṣyoḥ; saṃrambhiṇaś cārthadharmātigasya / durbhāṣiṇo manyuvaśānugasya; kāmātmano durhṛdo bhāvanasya // 5.26.13
aneyasyāśreyaso dīrghamanyor; mitradruhaḥ saṃjaya pāpabuddheḥ / sutasya rājā dhṛtarāṣṭraḥ priyaiṣī; prapaśyamānaḥ prajahād dharmakāmau // 5.26.14
tadaiva me saṃjaya dīvyato 'bhūn; no cet kurūn āgataḥ syād abhāvaḥ / kāvyāṃ vācaṃ viduro bhāṣamāṇo; na vindate dhṛtarāṣṭrāt praśaṃsām // 5.26.15
kṣattur yadā anvavartanta buddhiṃ; kṛcchraṃ kurūn na tadābhyājagāma / yāvat prajñām anvavartanta tasya; tāvat teṣāṃ rāṣṭravṛddhir babhūva // 5.26.16
tadarthalubdhasya nibodha me 'dya; ye mantriṇo dhārtarāṣṭrasya sūta / duḥśāsanaḥ śakuniḥ sūtaputro; gāvalgaṇe paśya saṃmoham asya // 5.26.17
so 'haṃ na paśyāmi parīkṣamāṇaḥ; kathaṃ svasti syāt kurusṛñjayānām / āttaiśvaryo dhṛtarāṣṭraḥ parebhyaḥ; pravrājite vidure dīrghadṛṣṭau // 5.26.18
āśaṃsate vai dhṛtarāṣṭraḥ saputro; mahārājyam asapatnaṃ pṛthivyām / tasmiñ śamaḥ kevalaṃ nopalabhyo; atyāsannaṃ madgataṃ manyate 'rtham // 5.26.19
yat tat karṇo manyate pāraṇīyaṃ; yuddhe gṛhītāyudham arjunena / āsaṃś ca yuddhāni purā mahānti; kathaṃ karṇo nābhavad dvīpa eṣām // 5.26.20
karṇaś ca jānāti suyodhanaś ca; droṇaś ca jānāti pitāmahaś ca / anye ca ye kuravas tatra santi; yathārjunān nāsty aparo dhanurdharaḥ // 5.26.21
jānanty ete kuravaḥ sarva eva; ye cāpy anye bhūmipālāḥ sametāḥ / duryodhanaṃ cāparādhe carantam; ariṃdame phalgune 'vidyamāne // 5.26.22
tenārthabaddhaṃ manyate dhārtarāṣṭraḥ; śakyaṃ hartuṃ pāṇḍavānāṃ mamatvam / kirīṭinā tālamātrāyudhena; tadvedinā saṃyugaṃ tatra gatvā // 5.26.23
gāṇḍīvavisphāritaśabdam ājāv; aśṛṇvānā dhārtarāṣṭrā dhriyante / kruddhasya ced bhīmasenasya vegāt; suyodhano manyate siddham artham // 5.26.24
indro 'py etan notsahet tāta hartum; aiśvaryaṃ no jīvati bhīmasene / dhanaṃjaye nakule caiva sūta; tathā vīre sahadeve madīye // 5.26.25
sa ced etāṃ pratipadyeta buddhiṃ; vṛddho rājā saha putreṇa sūta / evaṃ raṇe pāṇḍavakopadagdhā; na naśyeyuḥ saṃjaya dhārtarāṣṭrāḥ // 5.26.26
jānāsi tvaṃ kleśam asmāsu vṛttaṃ; tvāṃ pūjayan saṃjayāhaṃ kṣameyam / yac cāsmākaṃ kauravair bhūtapūrvaṃ; yā no vṛttir dhārtarāṣṭre tadāsīt // 5.26.27
adyāpi tat tatra tathaiva vartatāṃ; śāntiṃ gamiṣyāmi yathā tvam āttha / indraprasthe bhavatu mamaiva rājyaṃ; suyodhano yacchatu bhāratāgryaḥ // 5.26.28
dharme nityā pāṇḍava te viceṣṭā; loke śrutā dṛśyate cāpi pārtha / mahāsrāvaṃ jīvitaṃ cāpy anityaṃ; saṃpaśya tvaṃ pāṇḍava mā vinīnaśaḥ // 5.27.1
na ced bhāgaṃ kuravo 'nyatra yuddhāt; prayacchante tubhyam ajātaśatro / bhaikṣacaryām andhakavṛṣṇirājye; śreyo manye na tu yuddhena rājyam // 5.27.2
alpakālaṃ jīvitaṃ yan manuṣye; mahāsrāvaṃ nityaduḥkhaṃ calaṃ ca / bhūyaś ca tad vayaso nānurūpaṃ; tasmāt pāpaṃ pāṇḍava mā prasārṣīḥ // 5.27.3
kāmā manuṣyaṃ prasajanta eva; dharmasya ye vighnamūlaṃ narendra / pūrvaṃ naras tān dhṛtimān vinighnaṃl; loke praśaṃsāṃ labhate 'navadyām // 5.27.4
nibandhanī hy arthatṛṣṇeha pārtha; tām eṣato bādhyate dharma eva / dharmaṃ tu yaḥ pravṛṇīte sa buddhaḥ; kāme gṛddho hīyate 'rthānurodhāt // 5.27.5
dharmaṃ kṛtvā karmaṇāṃ tāta mukhyaṃ; mahāpratāpaḥ saviteva bhāti / hānena dharmasya mahīm apīmāṃ; labdhvā naraḥ sīdati pāpabuddhiḥ // 5.27.6
vedo 'dhītaś caritaṃ brahmacaryaṃ; yajñair iṣṭaṃ brāhmaṇebhyaś ca dattam / paraṃ sthānaṃ manyamānena bhūya; ātmā datto varṣapūgaṃ sukhebhyaḥ // 5.27.7
sukhapriye sevamāno 'tivelaṃ; yogābhyāse yo na karoti karma / vittakṣaye hīnasukho 'tivelaṃ; duḥkhaṃ śete kāmavegapraṇunnaḥ // 5.27.8
evaṃ punar arthacaryāprasakto; hitvā dharmaṃ yaḥ prakaroty adharmam / aśraddadhat paralokāya mūḍho; hitvā dehaṃ tapyate pretya mandaḥ // 5.27.9
na karmaṇāṃ vipraṇāśo 'sty amutra; puṇyānāṃ vāpy atha vā pāpakānām / pūrvaṃ kartur gacchati puṇyapāpaṃ; paścāt tv etad anuyāty eva kartā // 5.27.10
nyāyopetaṃ brāhmaṇebhyo yadannaṃ; śraddhāpūtaṃ gandharasopapannam / anvāhāryeṣūttamadakṣiṇeṣu; tathārūpaṃ karma vikhyāyate te // 5.27.11
iha kṣetre kriyate pārtha kāryaṃ; na vai kiṃ cid vidyate pretya kāryam / kṛtaṃ tvayā pāralokyaṃ ca kāryaṃ; puṇyaṃ mahat sadbhir anupraśastam // 5.27.12
jahāti mṛtyuṃ ca jarāṃ bhayaṃ ca; na kṣutpipāse manasaś cāpriyāṇi / na kartavyaṃ vidyate tatra kiṃ cid; anyatra vai indriyaprīṇanārthāt // 5.27.13
evaṃrūpaṃ karmaphalaṃ narendra; mātrāvatā hṛdayasya priyeṇa / sa krodhajaṃ pāṇḍava harṣajaṃ ca; lokāv ubhau mā prahāsīś cirāya // 5.27.14
antaṃ gatvā karmaṇāṃ yā praśaṃsā; satyaṃ damaś cārjavam ānṛśaṃsyam / aśvamedho rājasūyas tatheṣṭaḥ; pāpasyāntaṃ karmaṇo mā punar gāḥ // 5.27.15
tac ced evaṃ deśarūpeṇa pārthāḥ; kariṣyadhvaṃ karma pāpaṃ cirāya / nivasadhvaṃ varṣapūgān vaneṣu; duḥkhaṃ vāsaṃ pāṇḍavā dharmahetoḥ // 5.27.16
apravrajye yojayitvā purastād; ātmādhīnaṃ yad balaṃ te tadāsīt / nityaṃ pāñcālāḥ sacivās taveme; janārdano yuyudhānaś ca vīraḥ // 5.27.17
matsyo rājā rukmarathaḥ saputraḥ; prahāribhiḥ saha putrair virāṭaḥ / rājānaś ca ye vijitāḥ purastāt; tvām eva te saṃśrayeyuḥ samastāḥ // 5.27.18
mahāsahāyaḥ pratapan balasthaḥ; puraskṛto vāsudevārjunābhyām / varān haniṣyan dviṣato raṅgamadhye; vyaneṣyathā dhārtarāṣṭrasya darpam // 5.27.19
balaṃ kasmād vardhayitvā parasya; nijān kasmāt karśayitvā sahāyān / niruṣya kasmād varṣapūgān vaneṣu; yuyutsase pāṇḍava hīnakālam // 5.27.20
aprajño vā pāṇḍava yudhyamāno; adharmajño vā bhūtipathād vyapaiti / prajñāvān vā budhyamāno 'pi dharmaṃ; saṃrambhād vā so 'pi bhūter apaiti // 5.27.21
nādharme te dhīyate pārtha buddhir; na saṃrambhāt karma cakartha pāpam / addhā kiṃ tat kāraṇaṃ yasya hetoḥ; prajñāviruddhaṃ karma cikīrṣasīdam // 5.27.22
avyādhijaṃ kaṭukaṃ śīrṣarogaṃ; yaśomuṣaṃ pāpaphalodayaṃ ca / satāṃ peyaṃ yan na pibanty asanto; manyuṃ mahārāja piba praśāmya // 5.27.23
pāpānubandhaṃ ko nu taṃ kāmayeta; kṣamaiva te jyāyasī nota bhogāḥ / yatra bhīṣmaḥ śāṃtanavo hataḥ syād; yatra droṇaḥ sahaputro hataḥ syāt // 5.27.24
kṛpaḥ śalyaḥ saumadattir vikarṇo; viviṃśatiḥ karṇaduryodhanau ca / etān hatvā kīdṛśaṃ tat sukhaṃ syād; yad vindethās tad anubrūhi pārtha // 5.27.25
labdhvāpīmāṃ pṛthivīṃ sāgarāntāṃ; jarāmṛtyū naiva hi tvaṃ prajahyāḥ / priyāpriye sukhaduḥkhe ca rājann; evaṃ vidvān naiva yuddhaṃ kuruṣva // 5.27.26
amātyānāṃ yadi kāmasya hetor; evaṃyuktaṃ karma cikīrṣasi tvam / apākrameḥ saṃpradāya svam ebhyo; mā gās tvaṃ vai devayānāt patho 'dya // 5.27.27
asaṃśayaṃ saṃjaya satyam etad; dharmo varaḥ karmaṇāṃ yat tvam āttha / jñātvā tu māṃ saṃjaya garhayes tvaṃ; yadi dharmaṃ yady adharmaṃ carāmi // 5.28.1
yatrādharmo dharmarūpāṇi bibhrad; dharmaḥ kṛtsno dṛśyate 'dharmarūpaḥ / tathā dharmo dhārayan dharmarūpaṃ; vidvāṃsas taṃ saṃprapaśyanti buddhyā // 5.28.2
evam etāv āpadi liṅgam etad; dharmādharmau vṛttinityau bhajetām / ādyaṃ liṅgaṃ yasya tasya pramāṇam; āpaddharmaṃ saṃjaya taṃ nibodha // 5.28.3
luptāyāṃ tu prakṛtau yena karma; niṣpādayet tat parīpsed vihīnaḥ / prakṛtisthaś cāpadi vartamāna; ubhau garhyau bhavataḥ saṃjayaitau // 5.28.4
avilopam icchatāṃ brāhmaṇānāṃ; prāyaścittaṃ vihitaṃ yad vidhātrā / āpady athākarmasu vartamānān; vikarmasthān saṃjaya garhayeta // 5.28.5
manīṣiṇāṃ tattvavicchedanāya; vidhīyate satsu vṛttiḥ sadaiva / abrāhmaṇāḥ santi tu ye na vaidyāḥ; sarvocchedaṃ sādhu manyeta tebhyaḥ // 5.28.6
tadarthā naḥ pitaro ye ca pūrve; pitāmahā ye ca tebhyaḥ pare 'nye / prajñaiṣiṇo ye ca hi karma cakrur; nāsty antato nāsti nāstīti manye // 5.28.7
yat kiṃ cid etad vittam asyāṃ pṛthivyāṃ; yad devānāṃ tridaśānāṃ paratra / prājāpatyaṃ tridivaṃ brahmalokaṃ; nādharmataḥ saṃjaya kāmaye tat // 5.28.8
dharmeśvaraḥ kuśalo nītimāṃś cāpy; upāsitā brāhmaṇānāṃ manīṣī / nānāvidhāṃś caiva mahābalāṃś ca; rājanyabhojān anuśāsti kṛṣṇaḥ // 5.28.9
yadi hy ahaṃ visṛjan syām agarhyo; yudhyamāno yadi jahyāṃ svadharmam / mahāyaśāḥ keśavas tad bravītu; vāsudevas tūbhayor arthakāmaḥ // 5.28.10
śaineyā hi caitrakāś cāndhakāś ca; vārṣṇeyabhojāḥ kaukurāḥ sṛñjayāś ca / upāsīnā vāsudevasya buddhiṃ; nigṛhya śatrūn suhṛdo nandayanti // 5.28.11
vṛṣṇyandhakā hy ugrasenādayo vai; kṛṣṇapraṇītāḥ sarva evendrakalpāḥ / manasvinaḥ satyaparākramāś ca; mahābalā yādavā bhogavantaḥ // 5.28.12
kāśyo babhruḥ śriyam uttamāṃ gato; labdhvā kṛṣṇaṃ bhrātaram īśitāram / yasmai kāmān varṣati vāsudevo; grīṣmātyaye megha iva prajābhyaḥ // 5.28.13
īdṛśo 'yaṃ keśavas tāta bhūyo; vidmo hy enaṃ karmaṇāṃ niścayajñam / priyaś ca naḥ sādhutamaś ca kṛṣṇo; nātikrame vacanaṃ keśavasya // 5.28.14
avināśaṃ saṃjaya pāṇḍavānām; icchāmy ahaṃ bhūtim eṣāṃ priyaṃ ca / tathā rājño dhṛtarāṣṭrasya sūta; sadāśaṃse bahuputrasya vṛddhim // 5.29.1
kāmo hi me saṃjaya nityam eva; nānyad brūyāṃ tān prati śāmyateti / rājñaś ca hi priyam etac chṛṇomi; manye caitat pāṇḍavānāṃ samartham // 5.29.2
suduṣkaraś cātra śamo hi nūnaṃ; pradarśitaḥ saṃjaya pāṇḍavena / yasmin gṛddho dhṛtarāṣṭraḥ saputraḥ; kasmād eṣāṃ kalaho nātra mūrcchet // 5.29.3
tattvaṃ dharmaṃ vicaran saṃjayeha; mattaś ca jānāsi yudhiṣṭhirāc ca / atho kasmāt saṃjaya pāṇḍavasya; utsāhinaḥ pūrayataḥ svakarma // 5.29.4
yathākhyātam āvasataḥ kuṭumbaṃ; purākalpāt sādhu vilopam āttha // 5.29.4.2
asmin vidhau vartamāne yathāvad; uccāvacā matayo brāhmaṇānām / karmaṇāhuḥ siddhim eke paratra; hitvā karma vidyayā siddhim eke // 5.29.5
nābhuñjāno bhakṣyabhojyasya tṛpyed; vidvān apīha viditaṃ brāhmaṇānām // 5.29.5.2
yā vai vidyāḥ sādhayantīha karma; tāsāṃ phalaṃ vidyate netarāsām / tatreha vai dṛṣṭaphalaṃ tu karma; pītvodakaṃ śāmyati tṛṣṇayārtaḥ // 5.29.6
so 'yaṃ vidhir vihitaḥ karmaṇaiva; tad vartate saṃjaya tatra karma / tatra yo 'nyat karmaṇaḥ sādhu manyen; moghaṃ tasya lapitaṃ durbalasya // 5.29.7
karmaṇāmī bhānti devāḥ paratra; karmaṇaiveha plavate mātariśvā / ahorātre vidadhat karmaṇaiva; atandrito nityam udeti sūryaḥ // 5.29.8
māsārdhamāsān atha nakṣatrayogān; atandritaś candramā abhyupaiti / atandrito dahate jātavedāḥ; samidhyamānaḥ karma kurvan prajābhyaḥ // 5.29.9
atandritā bhāram imaṃ mahāntaṃ; bibharti devī pṛthivī balena / atandritāḥ śīghram apo vahanti; saṃtarpayantyaḥ sarvabhūtāni nadyaḥ // 5.29.10
atandrito varṣati bhūritejāḥ; saṃnādayann antarikṣaṃ divaṃ ca / atandrito brahmacaryaṃ cacāra; śreṣṭhatvam icchan balabhid devatānām // 5.29.11
hitvā sukhaṃ manasaś ca priyāṇi; tena śakraḥ karmaṇā śraiṣṭhyam āpa / satyaṃ dharmaṃ pālayann apramatto; damaṃ titikṣāṃ samatāṃ priyaṃ ca // 5.29.12
etāni sarvāṇy upasevamāno; devarājyaṃ maghavān prāpa mukhyam // 5.29.12.2
bṛhaspatir brahmacaryaṃ cacāra; samāhitaḥ saṃśitātmā yathāvat / hitvā sukhaṃ pratirudhyendriyāṇi; tena devānām agamad gauravaṃ saḥ // 5.29.13
nakṣatrāṇi karmaṇāmutra bhānti; rudrādityā vasavo 'thāpi viśve / yamo rājā vaiśravaṇaḥ kubero; gandharvayakṣāpsarasaś ca śubhrāḥ // 5.29.14
brahmacaryaṃ vedavidyāḥ kriyāś ca; niṣevamāṇā munayo 'mutra bhānti // 5.29.14.2
jānann imaṃ sarvalokasya dharmaṃ; brāhmaṇānāṃ kṣatriyāṇāṃ viśāṃ ca / sa kasmāt tvaṃ jānatāṃ jñānavān san; vyāyacchase saṃjaya kauravārthe // 5.29.15
āmnāyeṣu nityasaṃyogam asya; tathāśvamedhe rājasūye ca viddhi / saṃyujyate dhanuṣā varmaṇā ca; hastatrāṇai rathaśastraiś ca bhūyaḥ // 5.29.16
te ced ime kauravāṇām upāyam; adhigaccheyur avadhenaiva pārthāḥ / dharmatrāṇaṃ puṇyam eṣāṃ kṛtaṃ syād; ārye vṛtte bhīmasenaṃ nigṛhya // 5.29.17
te cet pitrye karmaṇi vartamānā; āpadyeran diṣṭavaśena mṛtyum / yathāśaktyā pūrayantaḥ svakarma; tad apy eṣāṃ nidhanaṃ syāt praśastam // 5.29.18
utāho tvaṃ manyase sarvam eva; rājñāṃ yuddhe vartate dharmatantram / ayuddhe vā vartate dharmatantraṃ; tathaiva te vācam imāṃ śṛṇomi // 5.29.19
cāturvarṇyasya prathamaṃ vibhāgam; avekṣya tvaṃ saṃjaya svaṃ ca karma / niśamyātho pāṇḍavānāṃ svakarma; praśaṃsa vā ninda vā yā matis te // 5.29.20
adhīyīta brāhmaṇo 'tho yajeta; dadyād iyāt tīrthamukhyāni caiva / adhyāpayed yājayec cāpi yājyān; pratigrahān vā viditān pratīcchet // 5.29.21
tathā rājanyo rakṣaṇaṃ vai prajānāṃ; kṛtvā dharmeṇāpramatto 'tha dattvā / yajñair iṣṭvā sarvavedān adhītya; dārān kṛtvā puṇyakṛd āvased gṛhān // 5.29.22
vaiśyo 'dhītya kṛṣigorakṣapaṇyair; vittaṃ cinvan pālayann apramattaḥ / priyaṃ kurvan brāhmaṇakṣatriyāṇāṃ; dharmaśīlaḥ puṇyakṛd āvased gṛhān // 5.29.23
paricaryā vandanaṃ brāhmaṇānāṃ; nādhīyīta pratiṣiddho 'sya yajñaḥ / nityotthito bhūtaye 'tandritaḥ syād; eṣa smṛtaḥ śūdradharmaḥ purāṇaḥ // 5.29.24
etān rājā pālayann apramatto; niyojayan sarvavarṇān svadharme / akāmātmā samavṛttiḥ prajāsu; nādhārmikān anurudhyeta kāmān // 5.29.25
śreyāṃs tasmād yadi vidyeta kaś cid; abhijñātaḥ sarvadharmopapannaḥ / sa taṃ duṣṭam anuśiṣyāt prajānan; na ced gṛdhyed iti tasmin na sādhu // 5.29.26
yadā gṛdhyet parabhūmiṃ nṛśaṃso; vidhiprakopād balam ādadānaḥ / tato rājñāṃ bhavitā yuddham etat; tatra jātaṃ varma śastraṃ dhanuś ca // 5.29.27
indreṇedaṃ dasyuvadhāya karma; utpāditaṃ varma śastraṃ dhanuś ca // 5.29.27.2
steno hared yatra dhanaṃ hy adṛṣṭaḥ; prasahya vā yatra hareta dṛṣṭaḥ / ubhau garhyau bhavataḥ saṃjayaitau; kiṃ vai pṛthak tvaṃ dhṛtarāṣṭrasya putre // 5.29.28
yo 'yaṃ lobhān manyate dharmam etaṃ; yam icchate manyuvaśānugāmī // 5.29.28.2
bhāgaḥ punaḥ pāṇḍavānāṃ niviṣṭas; taṃ no 'kasmād ādadīran pare vai / asmin pade yudhyatāṃ no vadho 'pi; ślāghyaḥ pitryaḥ pararājyād viśiṣṭaḥ // 5.29.29
etān dharmān kauravāṇāṃ purāṇān; ācakṣīthāḥ saṃjaya rājyamadhye // 5.29.29.2
ye te mandā mṛtyuvaśābhipannāḥ; samānītā dhārtarāṣṭreṇa mūḍhāḥ / idaṃ punaḥ karma pāpīya eva; sabhāmadhye paśya vṛttaṃ kurūṇām // 5.29.30
priyāṃ bhāryāṃ draupadīṃ pāṇḍavānāṃ; yaśasvinīṃ śīlavṛttopapannām / yad upekṣanta kuravo bhīṣmamukhyāḥ; kāmānugenoparuddhāṃ rudantīm // 5.29.31
taṃ cet tadā te sakumāravṛddhā; avārayiṣyan kuravaḥ sametāḥ / mama priyaṃ dhṛtarāṣṭro 'kariṣyat; putrāṇāṃ ca kṛtam asyābhaviṣyat // 5.29.32
duḥśāsanaḥ prātilomyān nināya; sabhāmadhye śvaśurāṇāṃ ca kṛṣṇām / sā tatra nītā karuṇāny avocan; nānyaṃ kṣattur nātham adṛṣṭa kaṃ cit // 5.29.33
kārpaṇyād eva sahitās tatra rājño; nāśaknuvan prativaktuṃ sabhāyām / ekaḥ kṣattā dharmyam arthaṃ bruvāṇo; dharmaṃ buddhvā pratyuvācālpabuddhim // 5.29.34
anuktvā tvaṃ dharmam evaṃ sabhāyām; athecchase pāṇḍavasyopadeṣṭum / kṛṣṇā tv etat karma cakāra śuddhaṃ; suduṣkaraṃ tad dhi sabhāṃ sametya // 5.29.35
yena kṛcchrāt pāṇḍavān ujjahāra; tathātmānaṃ naur iva sāgaraughāt // 5.29.35.2
yatrābravīt sūtaputraḥ sabhāyāṃ; kṛṣṇāṃ sthitāṃ śvaśurāṇāṃ samīpe / na te gatir vidyate yājñaseni; prapadyedānīṃ dhārtarāṣṭrasya veśma // 5.29.36
parājitās te patayo na santi; patiṃ cānyaṃ bhāmini tvaṃ vṛṇīṣva // 5.29.36.2
yo bībhatsor hṛdaye prauḍha āsīd; asthipracchinmarmaghātī sughoraḥ / karṇāc charo vāṅmayas tigmatejāḥ; pratiṣṭhito hṛdaye phalgunasya // 5.29.37
kṛṣṇājināni paridhit samānān; duḥśāsanaḥ kaṭukāny abhyabhāṣat / ete sarve ṣaṇḍhatilā vinaṣṭāḥ; kṣayaṃ gatā narakaṃ dīrghakālam // 5.29.38
gāndhārarājaḥ śakunir nikṛtyā; yad abravīd dyūtakāle sa pārthān / parājito nakulaḥ kiṃ tavāsti; kṛṣṇayā tvaṃ dīvya vai yājñasenyā // 5.29.39
jānāsi tvaṃ saṃjaya sarvam etad; dyūte 'vācyaṃ vākyam evaṃ yathoktam / svayaṃ tv ahaṃ prārthaye tatra gantuṃ; samādhātuṃ kāryam etad vipannam // 5.29.40
ahāpayitvā yadi pāṇḍavārthaṃ; śamaṃ kurūṇām atha cec careyam / puṇyaṃ ca me syāc caritaṃ mahodayaṃ; mucyeraṃś ca kuravo mṛtyupāśāt // 5.29.41
api vācaṃ bhāṣamāṇasya kāvyāṃ; dharmārāmām arthavatīm ahiṃsrām / avekṣeran dhārtarāṣṭrāḥ samakṣaṃ; māṃ ca prāptaṃ kuravaḥ pūjayeyuḥ // 5.29.42
ato 'nyathā rathinā phalgunena; bhīmena caivāhavadaṃśitena / parāsiktān dhārtarāṣṭrāṃs tu viddhi; pradahyamānān karmaṇā svena mandān // 5.29.43
parājitān pāṇḍaveyāṃs tu vāco; raudrarūpā bhāṣate dhārtarāṣṭraḥ / gadāhasto bhīmaseno 'pramatto; duryodhanaṃ smārayitvā hi kāle // 5.29.44
suyodhano manyumayo mahādrumaḥ; skandhaḥ karṇaḥ śakunis tasya śākhāḥ / duḥśāsanaḥ puṣpaphale samṛddhe; mūlaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'manīṣī // 5.29.45
yudhiṣṭhiro dharmamayo mahādrumaḥ; skandho 'rjuno bhīmaseno 'sya śākhāḥ / mādrīputrau puṣpaphale samṛddhe; mūlaṃ tv ahaṃ brahma ca brāhmaṇāś ca // 5.29.46
vanaṃ rājā dhṛtarāṣṭraḥ saputro; vyāghrā vane saṃjaya pāṇḍaveyāḥ / mā vanaṃ chindhi savyāghraṃ mā vyāghrān nīnaśo vanāt // 5.29.47
nirvano vadhyate vyāghro nirvyāghraṃ chidyate vanam / tasmād vyāghro vanaṃ rakṣed vanaṃ vyāghraṃ ca pālayet // 5.29.48
latādharmā dhārtarāṣṭrāḥ śālāḥ saṃjaya pāṇḍavāḥ / na latā vardhate jātu anāśritya mahādrumam // 5.29.49
sthitāḥ śuśrūṣituṃ pārthāḥ sthitā yoddhum ariṃdamāḥ / yatkṛtyaṃ dhṛtarāṣṭrasya tat karotu narādhipaḥ // 5.29.50
sthitāḥ śame mahātmānaḥ pāṇḍavā dharmacāriṇaḥ / yodhāḥ samṛddhās tad vidvan nācakṣīthā yathātatham // 5.29.51
āmantraye tvā naradevadeva; gacchāmy ahaṃ pāṇḍava svasti te 'stu / kaccin na vācā vṛjinaṃ hi kiṃ cid; uccāritaṃ me manaso 'bhiṣaṅgāt // 5.30.1
janārdanaṃ bhīmasenārjunau ca; mādrīsutau sātyakiṃ cekitānam / āmantrya gacchāmi śivaṃ sukhaṃ vaḥ; saumyena māṃ paśyata cakṣuṣā nṛpāḥ // 5.30.2
anujñātaḥ saṃjaya svasti gaccha; na no 'kārṣīr apriyaṃ jātu kiṃ cit / vidmaś ca tvā te ca vayaṃ ca sarve; śuddhātmānaṃ madhyagataṃ sabhāstham // 5.30.3
āpto dūtaḥ saṃjaya supriyo 'si; kalyāṇavāk śīlavān dṛṣṭimāṃś ca / na muhyes tvaṃ saṃjaya jātu matyā; na ca krudhyer ucyamāno 'pi tathyam // 5.30.4
na marmagāṃ jātu vaktāsi rūkṣāṃ; nopastutiṃ kaṭukāṃ nota śuktām / dharmārāmām arthavatīm ahiṃsrām; etāṃ vācaṃ tava jānāmi sūta // 5.30.5
tvam eva naḥ priyatamo 'si dūta; ihāgacched viduro vā dvitīyaḥ / abhīkṣṇadṛṣṭo 'si purā hi nas tvaṃ; dhanaṃjayasyātmasamaḥ sakhāsi // 5.30.6
ito gatvā saṃjaya kṣipram eva; upātiṣṭhethā brāhmaṇān ye tadarhāḥ / viśuddhavīryāṃś caraṇopapannān; kule jātān sarvadharmopapannān // 5.30.7
svādhyāyino brāhmaṇā bhikṣavaś ca; tapasvino ye ca nityā vaneṣu / abhivādyā vai madvacanena vṛddhās; tathetareṣāṃ kuśalaṃ vadethāḥ // 5.30.8
purohitaṃ dhṛtarāṣṭrasya rājña; ācāryāś ca ṛtvijo ye ca tasya / taiś ca tvaṃ tāta sahitair yathārhaṃ; saṃgacchethāḥ kuśalenaiva sūta // 5.30.9
ācārya iṣṭo 'napago vidheyo; vedān īpsan brahmacaryaṃ cacāra / yo 'straṃ catuṣpāt punar eva cakre; droṇaḥ prasanno 'bhivādyo yathārham // 5.30.10
adhītavidyaś caraṇopapanno; yo 'straṃ catuṣpāt punar eva cakre / gandharvaputrapratimaṃ tarasvinaṃ; tam aśvatthāmānaṃ kuśalaṃ sma pṛccheḥ // 5.30.11
śāradvatasyāvasathaṃ sma gatvā; mahārathasyāstravidāṃ varasya / tvaṃ mām abhīkṣṇaṃ parikīrtayan vai; kṛpasya pādau saṃjaya pāṇinā spṛśeḥ // 5.30.12
yasmiñ śauryam ānṛśaṃsyaṃ tapaś ca; prajñā śīlaṃ śrutisattve dhṛtiś ca / pādau gṛhītvā kurusattamasya; bhīṣmasya māṃ tatra nivedayethāḥ // 5.30.13
prajñācakṣur yaḥ praṇetā kurūṇāṃ; bahuśruto vṛddhasevī manīṣī / tasmai rājñe sthavirāyābhivādya; ācakṣīthāḥ saṃjaya mām arogam // 5.30.14
jyeṣṭhaḥ putro dhṛtarāṣṭrasya mando; mūrkhaḥ śaṭhaḥ saṃjaya pāpaśīlaḥ / praśāstā vai pṛthivī yena sarvā; suyodhanaṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.15
bhrātā kanīyān api tasya mandas; tathāśīlaḥ saṃjaya so 'pi śaśvat / maheṣvāsaḥ śūratamaḥ kurūṇāṃ; duḥśāsanaṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.16
vṛndārakaṃ kavim artheṣv amūḍhaṃ; mahāprajñaṃ sarvadharmopapannam / na tasya yuddhaṃ rocate vai kadā cid; vaiśyāputraṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.17
nikartane devane yo 'dvitīyaś; channopadhaḥ sādhudevī matākṣaḥ / yo durjayo devitavyena saṃkhye; sa citrasenaḥ kuśalaṃ tāta vācyaḥ // 5.30.18
yasya kāmo vartate nityam eva; nānyaḥ śamād bhāratānām iti sma / sa bāhlikānām ṛṣabho manasvī; purā yathā mābhivadet prasannaḥ // 5.30.19
guṇair anekaiḥ pravaraiś ca yukto; vijñānavān naiva ca niṣṭhuro yaḥ / snehād amarṣaṃ sahate sadaiva; sa somadattaḥ pūjanīyo mato me // 5.30.20
arhattamaḥ kuruṣu saumadattiḥ; sa no bhrātā saṃjaya matsakhā ca / maheṣvāso rathinām uttamo yaḥ; sahāmātyaḥ kuśalaṃ tasya pṛccheḥ // 5.30.21
ye caivānye kurumukhyā yuvānaḥ; putrāḥ pautrā bhrātaraś caiva ye naḥ / yaṃ yam eṣāṃ yena yenābhigaccher; anāmayaṃ madvacanena vācyaḥ // 5.30.22
ye rājānaḥ pāṇḍavāyodhanāya; samānītā dhārtarāṣṭreṇa ke cit / vasātayaḥ śālvakāḥ kekayāś ca; tathāmbaṣṭhā ye trigartāś ca mukhyāḥ // 5.30.23
prācyodīcyā dākṣiṇātyāś ca śūrās; tathā pratīcyāḥ pārvatīyāś ca sarve / anṛśaṃsāḥ śīlavṛttopapannās; teṣāṃ sarveṣāṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.24
hastyārohā rathinaḥ sādinaś ca; padātayaś cāryasaṃghā mahāntaḥ / ākhyāya māṃ kuśalinaṃ sma teṣām; anāmayaṃ paripṛccheḥ samagrān // 5.30.25
tathā rājño hy arthayuktān amātyān; dauvārikān ye ca senāṃ nayanti / āyavyayaṃ ye gaṇayanti yuktā; arthāṃś ca ye mahataś cintayanti // 5.30.26
gāndhārarājaḥ śakuniḥ pārvatīyo; nikartane yo 'dvitīyo 'kṣadevī / mānaṃ kurvan dhārtarāṣṭrasya sūta; mithyābuddheḥ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.27
yaḥ pāṇḍavān ekarathena vīraḥ; samutsahaty apradhṛṣyān vijetum / yo muhyatāṃ mohayitādvitīyo; vaikartanaṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.28
sa eva bhaktaḥ sa guruḥ sa bhṛtyaḥ; sa vai pitā sa ca mātā suhṛc ca / agādhabuddhir viduro dīrghadarśī; sa no mantrī kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.29
vṛddhāḥ striyo yāś ca guṇopapannā; yā jñāyante saṃjaya mātaras tāḥ / tābhiḥ sarvābhiḥ sahitābhiḥ sametya; strībhir vṛddhābhir abhivādaṃ vadethāḥ // 5.30.30
kaccit putrā jīvaputrāḥ susamyag; vartante vo vṛttim anṛśaṃsarūpām / iti smoktvā saṃjaya brūhi paścād; ajātaśatruḥ kuśalī saputraḥ // 5.30.31
yā no bhāryāḥ saṃjaya vettha tatra; tāsāṃ sarvāsāṃ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ / susaṃguptāḥ surabhayo 'navadyāḥ; kaccid gṛhān āvasathāpramattāḥ // 5.30.32
kaccid vṛttiṃ śvaśureṣu bhadrāḥ; kalyāṇīṃ vartadhvam anṛśaṃsarūpām / yathā ca vaḥ syuḥ patayo 'nukūlās; tathā vṛttim ātmanaḥ sthāpayadhvam // 5.30.33
yā naḥ snuṣāḥ saṃjaya vettha tatra; prāptāḥ kulebhyaś ca guṇopapannāḥ / prajāvatyo brūhi sametya tāś ca; yudhiṣṭhiro vo 'bhyavadat prasannaḥ // 5.30.34
kanyāḥ svajethāḥ sadaneṣu saṃjaya; anāmayaṃ madvacanena pṛṣṭvā / kalyāṇā vaḥ santu patayo 'nukūlā; yūyaṃ patīnāṃ bhavatānukūlāḥ // 5.30.35
alaṃkṛtā vastravatyaḥ sugandhā; abībhatsāḥ sukhitā bhogavatyaḥ / laghu yāsāṃ darśanaṃ vāk ca laghvī; veśastriyaḥ kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.36
dāsīputrā ye ca dāsāḥ kurūṇāṃ; tadāśrayā bahavaḥ kubjakhañjāḥ / ākhyāya māṃ kuśalinaṃ sma tebhyo; anāmayaṃ paripṛccher jaghanyam // 5.30.37
kaccid vṛttir vartate vai purāṇī; kaccid bhogān dhārtarāṣṭro dadāti / aṅgahīnān kṛpaṇān vāmanāṃś ca; ānṛśaṃsyād dhṛtarāṣṭro bibharti // 5.30.38
andhāś ca sarve sthavirās tathaiva; hastājīvā bahavo ye 'tra santi / ākhyāya māṃ kuśalinaṃ sma teṣām; anāmayaṃ paripṛccher jaghanyam // 5.30.39
mā bhaiṣṭa duḥkhena kujīvitena; nūnaṃ kṛtaṃ paralokeṣu pāpam / nigṛhya śatrūn suhṛdo 'nugṛhya; vāsobhir annena ca vo bhariṣye // 5.30.40
santy eva me brāhmaṇebhyaḥ kṛtāni; bhāvīny atho no bata vartayanti / paśyāmy ahaṃ yuktarūpāṃs tathaiva; tām eva siddhiṃ śrāvayethā nṛpaṃ tam // 5.30.41
ye cānāthā durbalāḥ sarvakālam; ātmany eva prayatante 'tha mūḍhāḥ / tāṃś cāpi tvaṃ kṛpaṇān sarvathaiva; asmadvākyāt kuśalaṃ tāta pṛccheḥ // 5.30.42
ye cāpy anye saṃśritā dhārtarāṣṭrān; nānādigbhyo 'bhyāgatāḥ sūtaputra / dṛṣṭvā tāṃś caivārhataś cāpi sarvān; saṃpṛcchethāḥ kuśalaṃ cāvyayaṃ ca // 5.30.43
evaṃ sarvānāgatābhyāgatāṃś ca; rājño dūtān sarvadigbhyo 'bhyupetān / pṛṣṭvā sarvān kuśalaṃ tāṃś ca sūta; paścād ahaṃ kuśalī teṣu vācyaḥ // 5.30.44
na hīdṛśāḥ santy apare pṛthivyāṃ; ye yodhakā dhārtarāṣṭreṇa labdhāḥ / dharmas tu nityo mama dharma eva; mahābalaḥ śatrunibarhaṇāya // 5.30.45
idaṃ punar vacanaṃ dhārtarāṣṭraṃ; suyodhanaṃ saṃjaya śrāvayethāḥ / yas te śarīre hṛdayaṃ dunoti; kāmaḥ kurūn asapatno 'nuśiṣyām // 5.30.46
na vidyate yuktir etasya kā cin; naivaṃvidhāḥ syāma yathā priyaṃ te / dadasva vā śakrapuraṃ mamaiva; yudhyasva vā bhāratamukhya vīra // 5.30.47
uta santam asantaṃ ca bālaṃ vṛddhaṃ ca saṃjaya / utābalaṃ balīyāṃsaṃ dhātā prakurute vaśe // 5.31.1
uta bālāya pāṇḍityaṃ paṇḍitāyota bālatām / dadāti sarvam īśānaḥ purastāc chukram uccaran // 5.31.2
alaṃ vijñāpanāya syād ācakṣīthā yathātatham / atho mantraṃ mantrayitvā anyonyenātihṛṣṭavat // 5.31.3
gāvalgaṇe kurūn gatvā dhṛtarāṣṭraṃ mahābalam / abhivādyopasaṃgṛhya tataḥ pṛccher anāmayam // 5.31.4
brūyāś cainaṃ tvam āsīnaṃ kurubhiḥ parivāritam / tavaiva rājan vīryeṇa sukhaṃ jīvanti pāṇḍavāḥ // 5.31.5
tava prasādād bālās te prāptā rājyam ariṃdama / rājye tān sthāpayitvāgre nopekṣīr vinaśiṣyataḥ // 5.31.6
sarvam apy etad ekasya nālaṃ saṃjaya kasya cit / tāta saṃhatya jīvāmo mā dviṣadbhyo vaśaṃ gamaḥ // 5.31.7
tathā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ bhāratānāṃ pitāmaham / śirasābhivadethās tvaṃ mama nāma prakīrtayan // 5.31.8
abhivādya ca vaktavyas tato 'smākaṃ pitāmahaḥ / bhavatā śaṃtanor vaṃśo nimagnaḥ punar uddhṛtaḥ // 5.31.9
sa tvaṃ kuru tathā tāta svamatena pitāmaha / yathā jīvanti te pautrāḥ prītimantaḥ parasparam // 5.31.10
tathaiva viduraṃ brūyāḥ kurūṇāṃ mantradhāriṇam / ayuddhaṃ saumya bhāṣasva hitakāmo yudhiṣṭhiraḥ // 5.31.11
atho suyodhanaṃ brūyā rājaputram amarṣaṇam / madhye kurūṇām āsīnam anunīya punaḥ punaḥ // 5.31.12
apaśyan mām upekṣantaṃ kṛṣṇām ekāṃ sabhāgatām / tadduḥkham atitikṣāma mā vadhīṣma kurūn iti // 5.31.13
evaṃ pūrvāparān kleśān atitikṣanta pāṇḍavāḥ / yathā balīyasaḥ santas tat sarvaṃ kuravo viduḥ // 5.31.14
yan naḥ prāvrājayaḥ saumya ajinaiḥ prativāsitān / tadduḥkham atitikṣāma mā vadhīṣma kurūn iti // 5.31.15
yat tat sabhāyām ākramya kṛṣṇāṃ keśeṣv adharṣayat / duḥśāsanas te 'numate tac cāsmābhir upekṣitam // 5.31.16
yathocitaṃ svakaṃ bhāgaṃ labhemahi paraṃtapa / nivartaya paradravye buddhiṃ gṛddhāṃ nararṣabha // 5.31.17
śāntir evaṃ bhaved rājan prītiś caiva parasparam / rājyaikadeśam api naḥ prayaccha śamam icchatām // 5.31.18
kuśasthalaṃ vṛkasthalam āsandī vāraṇāvatam / avasānaṃ bhaved atra kiṃ cid eva tu pañcamam // 5.31.19
bhrātṝṇāṃ dehi pañcānāṃ grāmān pañca suyodhana / śāntir no 'stu mahāprājña jñātibhiḥ saha saṃjaya // 5.31.20
bhrātā bhrātaram anvetu pitā putreṇa yujyatām / smayamānāḥ samāyāntu pāñcālāḥ kurubhiḥ saha // 5.31.21
akṣatān kurupāñcālān paśyema iti kāmaye / sarve sumanasas tāta śāmyāma bharatarṣabha // 5.31.22
alam eva śamāyāsmi tathā yuddhāya saṃjaya / dharmārthayor alaṃ cāhaṃ mṛdave dāruṇāya ca // 5.31.23
anujñātaḥ pāṇḍavena prayayau saṃjayas tadā / śāsanaṃ dhṛtarāṣṭrasya sarvaṃ kṛtvā mahātmanaḥ // 5.32.1
saṃprāpya hāstinapuraṃ śīghraṃ ca praviveśa ha / antaḥpuram upasthāya dvāḥsthaṃ vacanam abravīt // 5.32.2
ācakṣva māṃ dhṛtarāṣṭrāya dvāḥstha; upāgataṃ pāṇḍavānāṃ sakāśāt / jāgarti ced abhivades tvaṃ hi kṣattaḥ; praviśeyaṃ vidito bhūmipasya // 5.32.3
saṃjayo 'yaṃ bhūmipate namas te; didṛkṣayā dvāram upāgatas te / prāpto dūtaḥ pāṇḍavānāṃ sakāśāt; praśādhi rājan kim ayaṃ karotu // 5.32.4
ācakṣva māṃ sukhinaṃ kālyam asmai; praveśyatāṃ svāgataṃ saṃjayāya / na cāham etasya bhavāmy akālyaḥ; sa me kasmād dvāri tiṣṭheta kṣattaḥ // 5.32.5
tataḥ praviśyānumate nṛpasya; mahad veśma prājñaśūrāryaguptam / siṃhāsanasthaṃ pārthivam āsasāda; vaicitravīryaṃ prāñjaliḥ sūtaputraḥ // 5.32.6
saṃjayo 'haṃ bhūmipate namas te; prāpto 'smi gatvā naradeva pāṇḍavān / abhivādya tvāṃ pāṇḍuputro manasvī; yudhiṣṭhiraḥ kuśalaṃ cānvapṛcchat // 5.32.7
sa te putrān pṛcchati prīyamāṇaḥ; kaccit putraiḥ prīyase naptṛbhiś ca / tathā suhṛdbhiḥ sacivaiś ca rājan; ye cāpi tvām upajīvanti taiś ca // 5.32.8
abhyetya tvāṃ tāta vadāmi saṃjaya; ajātaśatruṃ ca sukhena pārtham / kaccit sa rājā kuśalī saputraḥ; sahāmātyaḥ sānujaḥ kauravāṇām // 5.32.9
sahāmātyaḥ kuśalī pāṇḍuputro; bhūyaś cāto yac ca te 'gre mano 'bhūt / nirṇiktadharmārthakaro manasvī; bahuśruto dṛṣṭimāñ śīlavāṃś ca // 5.32.10
paraṃ dharmāt pāṇḍavasyānṛśaṃsyaṃ; dharmaḥ paro vittacayān mato 'sya / sukhapriye dharmahīne na pārtho; 'nurudhyate bhārata tasya viddhi // 5.32.11
paraprayuktaḥ puruṣo viceṣṭate; sūtraprotā dārumayīva yoṣā / imaṃ dṛṣṭvā niyamaṃ pāṇḍavasya; manye paraṃ karma daivaṃ manuṣyāt // 5.32.12
imaṃ ca dṛṣṭvā tava karmadoṣaṃ; pādodarkaṃ ghoram avarṇarūpam / yāvan naraḥ kāmayate 'tikālyaṃ; tāvan naro 'yaṃ labhate praśaṃsām // 5.32.13
ajātaśatrus tu vihāya pāpaṃ; jīrṇāṃ tvacaṃ sarpa ivāsamarthām / virocate 'hāryavṛttena dhīro; yudhiṣṭhiras tvayi pāpaṃ visṛjya // 5.32.14
aṅgātmanaḥ karma nibodha rājan; dharmārthayuktād āryavṛttād apetam / upakrośaṃ ceha gato 'si rājan; noheś ca pāpaṃ prasajed amutra // 5.32.15
sa tvam arthaṃ saṃśayitaṃ vinā tair; āśaṃsase putravaśānugo 'dya / adharmaśabdaś ca mahān pṛthivyāṃ; nedaṃ karma tvatsamaṃ bhāratāgrya // 5.32.16
hīnaprajño dauṣkuleyo nṛśaṃso; dīrghavairī kṣatravidyāsv adhīraḥ / evaṃdharmā nāpadaḥ saṃtitīrṣed; dhīnavīryo yaś ca bhaved aśiṣṭaḥ // 5.32.17
kule jāto dharmavān yo yaśasvī; bahuśrutaḥ sukhajīvī yatātmā / dharmārthayor grathitayor bibharti; nānyatra diṣṭasya vaśād upaiti // 5.32.18
kathaṃ hi mantrāgryadharo manīṣī; dharmārthayor āpadi saṃpraṇetā / evaṃyuktaḥ sarvamantrair ahīno; anānṛśaṃsyaṃ karma kuryād amūḍhaḥ // 5.32.19
tavāpīme mantravidaḥ sametya; samāsate karmasu nityayuktāḥ / teṣām ayaṃ balavān niścayaś ca; kurukṣayārthe nirayo vyapādi // 5.32.20
akālikaṃ kuravo nābhaviṣyan; pāpena cet pāpam ajātaśatruḥ / icchej jātu tvayi pāpaṃ visṛjya; nindā ceyaṃ tava loke 'bhaviṣyat // 5.32.21
kim anyatra viṣayād īśvarāṇāṃ; yatra pārthaḥ paralokaṃ dadarśa / atyakrāmat sa tathā saṃmataḥ syān; na saṃśayo nāsti manuṣyakāraḥ // 5.32.22
etān guṇān karmakṛtān avekṣya; bhāvābhāvau vartamānāv anityau / balir hi rājā pāram avindamāno; nānyat kālāt kāraṇaṃ tatra mene // 5.32.23
cakṣuḥ śrotre nāsikā tvak ca jihvā; jñānasyaitāny āyatanāni jantoḥ / tāni prītāny eva tṛṣṇākṣayānte; tāny avyatho duḥkhahīnaḥ praṇudyāt // 5.32.24
na tv eva manye puruṣasya karma; saṃvartate suprayuktaṃ yathāvat / mātuḥ pituḥ karmaṇābhiprasūtaḥ; saṃvardhate vidhivad bhojanena // 5.32.25
priyāpriye sukhaduḥkhe ca rājan; nindāpraśaṃse ca bhajeta enam / paras tv enaṃ garhayate 'parādhe; praśaṃsate sādhuvṛttaṃ tam eva // 5.32.26
sa tvā garhe bhāratānāṃ virodhād; anto nūnaṃ bhavitāyaṃ prajānām / no ced idaṃ tava karmāparādhāt; kurūn dahet kṛṣṇavartmeva kakṣam // 5.32.27
tvam evaiko jātaputreṣu rājan; vaśaṃ gantā sarvaloke narendra / kāmātmanāṃ ślāghase dyūtakāle; nānyac chamāt paśya vipākam asya // 5.32.28
anāptānāṃ pragrahāt tvaṃ narendra; tathāptānāṃ nigrahāc caiva rājan / bhūmiṃ sphītāṃ durbalatvād anantāṃ; na śaktas tvaṃ rakṣituṃ kauraveya // 5.32.29
anujñāto rathavegāvadhūtaḥ; śrānto nipadye śayanaṃ nṛsiṃha / prātaḥ śrotāraḥ kuravaḥ sabhāyām; ajātaśatror vacanaṃ sametāḥ // 5.32.30
dvāḥsthaṃ prāha mahāprājño dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ / viduraṃ draṣṭum icchāmi tam ihānaya māciram // 5.33.1
prahito dhṛtarāṣṭreṇa dūtaḥ kṣattāram abravīt / īśvaras tvāṃ mahārājo mahāprājña didṛkṣati // 5.33.2
evam uktas tu viduraḥ prāpya rājaniveśanam / abravīd dhṛtarāṣṭrāya dvāḥstha māṃ prativedaya // 5.33.3
viduro 'yam anuprāpto rājendra tava śāsanāt / draṣṭum icchati te pādau kiṃ karotu praśādhi mām // 5.33.4
praveśaya mahāprājñaṃ viduraṃ dīrghadarśinam / ahaṃ hi vidurasyāsya nākālyo jātu darśane // 5.33.5
praviśāntaḥpuraṃ kṣattar mahārājasya dhīmataḥ / na hi te darśane 'kālyo jātu rājā bravīti mām // 5.33.6
tataḥ praviśya viduro dhṛtarāṣṭraniveśanam / abravīt prāñjalir vākyaṃ cintayānaṃ narādhipam // 5.33.7
viduro 'haṃ mahāprājña saṃprāptas tava śāsanāt / yadi kiṃ cana kartavyam ayam asmi praśādhi mām // 5.33.8
saṃjayo vidura prāpto garhayitvā ca māṃ gataḥ / ajātaśatroḥ śvo vākyaṃ sabhāmadhye sa vakṣyati // 5.33.9
tasyādya kuruvīrasya na vijñātaṃ vaco mayā / tan me dahati gātrāṇi tad akārṣīt prajāgaram // 5.33.10
jāgrato dahyamānasya śreyo yad iha paśyasi / tad brūhi tvaṃ hi nas tāta dharmārthakuśalo hy asi // 5.33.11
yataḥ prāptaḥ saṃjayaḥ pāṇḍavebhyo; na me yathāvan manasaḥ praśāntiḥ / sarvendriyāṇy aprakṛtiṃ gatāni; kiṃ vakṣyatīty eva hi me 'dya cintā // 5.33.12
abhiyuktaṃ balavatā durbalaṃ hīnasādhanam / hṛtasvaṃ kāminaṃ coram āviśanti prajāgarāḥ // 5.33.13
kaccid etair mahādoṣair na spṛṣṭo 'si narādhipa / kaccin na paravitteṣu gṛdhyan viparitapyase // 5.33.14
śrotum icchāmi te dharmyaṃ paraṃ naiḥśreyasaṃ vacaḥ / asmin rājarṣivaṃśe hi tvam ekaḥ prājñasaṃmataḥ // 5.33.15
niṣevate praśastāni ninditāni na sevate / anāstikaḥ śraddadhāna etat paṇḍitalakṣaṇam // 5.33.16
krodho harṣaś ca darpaś ca hrīstambho mānyamānitā / yam arthān nāpakarṣanti sa vai paṇḍita ucyate // 5.33.17
yasya kṛtyaṃ na jānanti mantraṃ vā mantritaṃ pare / kṛtam evāsya jānanti sa vai paṇḍita ucyate // 5.33.18
yasya kṛtyaṃ na vighnanti śītam uṣṇaṃ bhayaṃ ratiḥ / samṛddhir asamṛddhir vā sa vai paṇḍita ucyate // 5.33.19
yasya saṃsāriṇī prajñā dharmārthāv anuvartate / kāmād arthaṃ vṛṇīte yaḥ sa vai paṇḍita ucyate // 5.33.20
yathāśakti cikīrṣanti yathāśakti ca kurvate / na kiṃ cid avamanyante paṇḍitā bharatarṣabha // 5.33.21
kṣipraṃ vijānāti ciraṃ śṛṇoti; vijñāya cārthaṃ bhajate na kāmāt / nāsaṃpṛṣṭo vyupayuṅkte parārthe; tat prajñānaṃ prathamaṃ paṇḍitasya // 5.33.22
nāprāpyam abhivāñchanti naṣṭaṃ necchanti śocitum / āpatsu ca na muhyanti narāḥ paṇḍitabuddhayaḥ // 5.33.23
niścitya yaḥ prakramate nāntar vasati karmaṇaḥ / avandhyakālo vaśyātmā sa vai paṇḍita ucyate // 5.33.24
āryakarmaṇi rajyante bhūtikarmāṇi kurvate / hitaṃ ca nābhyasūyanti paṇḍitā bharatarṣabha // 5.33.25
na hṛṣyaty ātmasaṃmāne nāvamānena tapyate / gāṅgo hrada ivākṣobhyo yaḥ sa paṇḍita ucyate // 5.33.26
tattvajñaḥ sarvabhūtānāṃ yogajñaḥ sarvakarmaṇām / upāyajño manuṣyāṇāṃ naraḥ paṇḍita ucyate // 5.33.27
pravṛttavāk citrakatha ūhavān pratibhānavān / āśu granthasya vaktā ca sa vai paṇḍita ucyate // 5.33.28
śrutaṃ prajñānugaṃ yasya prajñā caiva śrutānugā / asaṃbhinnāryamaryādaḥ paṇḍitākhyāṃ labheta saḥ // 5.33.29
aśrutaś ca samunnaddho daridraś ca mahāmanāḥ / arthāṃś cākarmaṇā prepsur mūḍha ity ucyate budhaiḥ // 5.33.30
svam arthaṃ yaḥ parityajya parārtham anutiṣṭhati / mithyā carati mitrārthe yaś ca mūḍhaḥ sa ucyate // 5.33.31
akāmān kāmayati yaḥ kāmayānān paridviṣan / balavantaṃ ca yo dveṣṭi tam āhur mūḍhacetasam // 5.33.32
amitraṃ kurute mitraṃ mitraṃ dveṣṭi hinasti ca / karma cārabhate duṣṭaṃ tam āhur mūḍhacetasam // 5.33.33
saṃsārayati kṛtyāni sarvatra vicikitsate / ciraṃ karoti kṣiprārthe sa mūḍho bharatarṣabha // 5.33.34
anāhūtaḥ praviśati apṛṣṭo bahu bhāṣate / viśvasaty apramatteṣu mūḍhacetā narādhamaḥ // 5.33.35
paraṃ kṣipati doṣeṇa vartamānaḥ svayaṃ tathā / yaś ca krudhyaty anīśaḥ san sa ca mūḍhatamo naraḥ // 5.33.36
ātmano balam ajñāya dharmārthaparivarjitam / alabhyam icchan naiṣkarmyān mūḍhabuddhir ihocyate // 5.33.37
aśiṣyaṃ śāsti yo rājan yaś ca śūnyam upāsate / kadaryaṃ bhajate yaś ca tam āhur mūḍhacetasam // 5.33.38
arthaṃ mahāntam āsādya vidyām aiśvaryam eva vā / vicaraty asamunnaddho yaḥ sa paṇḍita ucyate // 5.33.39
ekaḥ saṃpannam aśnāti vas te vāsaś ca śobhanam / yo 'saṃvibhajya bhṛtyebhyaḥ ko nṛśaṃsataras tataḥ // 5.33.40
ekaḥ pāpāni kurute phalaṃ bhuṅkte mahājanaḥ / bhoktāro vipramucyante kartā doṣeṇa lipyate // 5.33.41
ekaṃ hanyān na vā hanyād iṣur mukto dhanuṣmatā / buddhir buddhimatotsṛṣṭā hanyād rāṣṭraṃ sarājakam // 5.33.42
ekayā dve viniścitya trīṃś caturbhir vaśe kuru / pañca jitvā viditvā ṣaṭ sapta hitvā sukhī bhava // 5.33.43
ekaṃ viṣaraso hanti śastreṇaikaś ca vadhyate / sarāṣṭraṃ saprajaṃ hanti rājānaṃ mantravisravaḥ // 5.33.44
ekaḥ svādu na bhuñjīta ekaś cārthān na cintayet / eko na gacched adhvānaṃ naikaḥ supteṣu jāgṛyāt // 5.33.45
ekam evādvitīyaṃ tad yad rājan nāvabudhyase / satyaṃ svargasya sopānaṃ pārāvārasya naur iva // 5.33.46
ekaḥ kṣamāvatāṃ doṣo dvitīyo nopalabhyate / yad enaṃ kṣamayā yuktam aśaktaṃ manyate janaḥ // 5.33.47
eko dharmaḥ paraṃ śreyaḥ kṣamaikā śāntir uttamā / vidyaikā paramā dṛṣṭir ahiṃsaikā sukhāvahā // 5.33.48
dvāv imau grasate bhūmiḥ sarpo bilaśayān iva / rājānaṃ cāviroddhāraṃ brāhmaṇaṃ cāpravāsinam // 5.33.49
dve karmaṇī naraḥ kurvann asmiṃl loke virocate / abruvan paruṣaṃ kiṃ cid asato nārthayaṃs tathā // 5.33.50
dvāv imau puruṣavyāghra parapratyayakāriṇau / striyaḥ kāmitakāminyo lokaḥ pūjitapūjakaḥ // 5.33.51
dvāv imau kaṇṭakau tīkṣṇau śarīrapariśoṣaṇau / yaś cādhanaḥ kāmayate yaś ca kupyaty anīśvaraḥ // 5.33.52
dvāv imau puruṣau rājan svargasyopari tiṣṭhataḥ / prabhuś ca kṣamayā yukto daridraś ca pradānavān // 5.33.53
nyāyāgatasya dravyasya boddhavyau dvāv atikramau / apātre pratipattiś ca pātre cāpratipādanam // 5.33.54
trayo nyāyā manuṣyāṇāṃ śrūyante bharatarṣabha / kanīyān madhyamaḥ śreṣṭha iti vedavido viduḥ // 5.33.55
trividhāḥ puruṣā rājann uttamādhamamadhyamāḥ / niyojayed yathāvat tāṃs trividheṣv eva karmasu // 5.33.56
traya evādhanā rājan bhāryā dāsas tathā sutaḥ / yat te samadhigacchanti yasya te tasya tad dhanam // 5.33.57
catvāri rājñā tu mahābalena; varjyāny āhuḥ paṇḍitas tāni vidyāt / alpaprajñaiḥ saha mantraṃ na kuryān; na dīrghasūtrair alasaiś cāraṇaiś ca // 5.33.58
catvāri te tāta gṛhe vasantu; śriyābhijuṣṭasya gṛhasthadharme / vṛddho jñātir avasannaḥ kulīnaḥ; sakhā daridro bhaginī cānapatyā // 5.33.59
catvāry āha mahārāja sadyaskāni bṛhaspatiḥ / pṛcchate tridaśendrāya tānīmāni nibodha me // 5.33.60
devatānāṃ ca saṃkalpam anubhāvaṃ ca dhīmatām / vinayaṃ kṛtavidyānāṃ vināśaṃ pāpakarmaṇām // 5.33.61
pañcāgnayo manuṣyeṇa paricaryāḥ prayatnataḥ / pitā mātāgnir ātmā ca guruś ca bharatarṣabha // 5.33.62
pañcaiva pūjayaṃl loke yaśaḥ prāpnoti kevalam / devān pitṝn manuṣyāṃś ca bhikṣūn atithipañcamān // 5.33.63
pañca tvānugamiṣyanti yatra yatra gamiṣyasi / mitrāṇy amitrā madhyasthā upajīvyopajīvinaḥ // 5.33.64
pañcendriyasya martyasya chidraṃ ced ekam indriyam / tato 'sya sravati prajñā dṛteḥ pādād ivodakam // 5.33.65
ṣaḍ doṣāḥ puruṣeṇeha hātavyā bhūtim icchatā / nidrā tandrī bhayaṃ krodha ālasyaṃ dīrghasūtratā // 5.33.66
ṣaḍ imān puruṣo jahyād bhinnāṃ nāvam ivārṇave / apravaktāram ācāryam anadhīyānam ṛtvijam // 5.33.67
arakṣitāraṃ rājānaṃ bhāryāṃ cāpriyavādinīm / grāmakāmaṃ ca gopālaṃ vanakāmaṃ ca nāpitam // 5.33.68
ṣaḍ eva tu guṇāḥ puṃsā na hātavyāḥ kadā cana / satyaṃ dānam anālasyam anasūyā kṣamā dhṛtiḥ // 5.33.69
ṣaṇṇām ātmani nityānām aiśvaryaṃ yo 'dhigacchati / na sa pāpaiḥ kuto 'narthair yujyate vijitendriyaḥ // 5.33.70
ṣaḍ ime ṣaṭsu jīvanti saptamo nopalabhyate / corāḥ pramatte jīvanti vyādhiteṣu cikitsakāḥ // 5.33.71
pramadāḥ kāmayāneṣu yajamāneṣu yājakāḥ / rājā vivadamāneṣu nityaṃ mūrkheṣu paṇḍitāḥ // 5.33.72
sapta doṣāḥ sadā rājñā hātavyā vyasanodayāḥ / prāyaśo yair vinaśyanti kṛtamūlāś ca pārthivāḥ // 5.33.73
striyo 'kṣā mṛgayā pānaṃ vākpāruṣyaṃ ca pañcamam / mahac ca daṇḍapāruṣyam arthadūṣaṇam eva ca // 5.33.74
aṣṭau pūrvanimittāni narasya vinaśiṣyataḥ / brāhmaṇān prathamaṃ dveṣṭi brāhmaṇaiś ca virudhyate // 5.33.75
brāhmaṇasvāni cādatte brāhmaṇāṃś ca jighāṃsati / ramate nindayā caiṣāṃ praśaṃsāṃ nābhinandati // 5.33.76
naitān smarati kṛtyeṣu yācitaś cābhyasūyati / etān doṣān naraḥ prājño buddhyā buddhvā vivarjayet // 5.33.77
aṣṭāv imāni harṣasya navanītāni bhārata / vartamānāni dṛśyante tāny eva susukhāny api // 5.33.78
samāgamaś ca sakhibhir mahāṃś caiva dhanāgamaḥ / putreṇa ca pariṣvaṅgaḥ saṃnipātaś ca maithune // 5.33.79
samaye ca priyālāpaḥ svayūtheṣu ca saṃnatiḥ / abhipretasya lābhaś ca pūjā ca janasaṃsadi // 5.33.80
navadvāram idaṃ veśma tristhūṇaṃ pañcasākṣikam / kṣetrajñādhiṣṭhitaṃ vidvān yo veda sa paraḥ kaviḥ // 5.33.81
daśa dharmaṃ na jānanti dhṛtarāṣṭra nibodha tān / mattaḥ pramatta unmattaḥ śrāntaḥ kruddho bubhukṣitaḥ // 5.33.82
tvaramāṇaś ca bhīruś ca lubdhaḥ kāmī ca te daśa / tasmād eteṣu bhāveṣu na prasajjeta paṇḍitaḥ // 5.33.83
atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam / putrārtham asurendreṇa gītaṃ caiva sudhanvanā // 5.33.84
yaḥ kāmamanyū prajahāti rājā; pātre pratiṣṭhāpayate dhanaṃ ca / viśeṣavic chrutavān kṣiprakārī; taṃ sarvalokaḥ kurute pramāṇam // 5.33.85
jānāti viśvāsayituṃ manuṣyān; vijñātadoṣeṣu dadhāti daṇḍam / jānāti mātrāṃ ca tathā kṣamāṃ ca; taṃ tādṛśaṃ śrīr juṣate samagrā // 5.33.86
sudurbalaṃ nāvajānāti kaṃ cid; yukto ripuṃ sevate buddhipūrvam / na vigrahaṃ rocayate balasthaiḥ; kāle ca yo vikramate sa dhīraḥ // 5.33.87
prāpyāpadaṃ na vyathate kadā cid; udyogam anvicchati cāpramattaḥ / duḥkhaṃ ca kāle sahate jitātmā; dhuraṃdharas tasya jitāḥ sapatnāḥ // 5.33.88
anarthakaṃ vipravāsaṃ gṛhebhyaḥ; pāpaiḥ saṃdhiṃ paradārābhimarśam / dambhaṃ stainyaṃ paiśunaṃ madyapānaṃ; na sevate yaḥ sa sukhī sadaiva // 5.33.89
na saṃrambheṇārabhate 'rthavargam; ākāritaḥ śaṃsati tathyam eva / na mātrārthe rocayate vivādaṃ; nāpūjitaḥ kupyati cāpy amūḍhaḥ // 5.33.90
na yo 'bhyasūyaty anukampate ca; na durbalaḥ prātibhāvyaṃ karoti / nātyāha kiṃ cit kṣamate vivādaṃ; sarvatra tādṛg labhate praśaṃsām // 5.33.91
yo noddhataṃ kurute jātu veṣaṃ; na pauruṣeṇāpi vikatthate 'nyān / na mūrcchitaḥ kaṭukāny āha kiṃ cit; priyaṃ sadā taṃ kurute jano 'pi // 5.33.92
na vairam uddīpayati praśāntaṃ; na darpam ārohati nāstam eti / na durgato 'smīti karoti manyuṃ; tam āryaśīlaṃ param āhur agryam // 5.33.93
na sve sukhe vai kurute praharṣaṃ; nānyasya duḥkhe bhavati pratītaḥ / dattvā na paścāt kurute 'nutāpaṃ; na katthate satpuruṣāryaśīlaḥ // 5.33.94
deśācārān samayāñ jātidharmān; bubhūṣate yas tu parāvarajñaḥ / sa tatra tatrādhigataḥ sadaiva; mahājanasyādhipatyaṃ karoti // 5.33.95
dambhaṃ mohaṃ matsaraṃ pāpakṛtyaṃ; rājadviṣṭaṃ paiśunaṃ pūgavairam / mattonmattair durjanaiś cāpi vādaṃ; yaḥ prajñāvān varjayet sa pradhānaḥ // 5.33.96
damaṃ śaucaṃ daivataṃ maṅgalāni; prāyaścittaṃ vividhāṃl lokavādān / etāni yaḥ kurute naityakāni; tasyotthānaṃ devatā rādhayanti // 5.33.97
samair vivāhaṃ kurute na hīnaiḥ; samaiḥ sakhyaṃ vyavahāraṃ kathāś ca / guṇair viśiṣṭāṃś ca purodadhāti; vipaścitas tasya nayāḥ sunītāḥ // 5.33.98
mitaṃ bhuṅkte saṃvibhajyāśritebhyo; mitaṃ svapity amitaṃ karma kṛtvā / dadāty amitreṣv api yācitaḥ saṃs; tam ātmavantaṃ prajahaty anarthāḥ // 5.33.99
cikīrṣitaṃ viprakṛtaṃ ca yasya; nānye janāḥ karma jānanti kiṃ cit / mantre gupte samyag anuṣṭhite ca; svalpo nāsya vyathate kaś cid arthaḥ // 5.33.100
yaḥ sarvabhūtapraśame niviṣṭaḥ; satyo mṛdur dānakṛc chuddhabhāvaḥ / atīva saṃjñāyate jñātimadhye; mahāmaṇir jātya iva prasannaḥ // 5.33.101
ya ātmanāpatrapate bhṛśaṃ naraḥ; sa sarvalokasya gurur bhavaty uta / anantatejāḥ sumanāḥ samāhitaḥ; svatejasā sūrya ivāvabhāsate // 5.33.102
vane jātāḥ śāpadagdhasya rājñaḥ; pāṇḍoḥ putrāḥ pañca pañcendrakalpāḥ / tvayaiva bālā vardhitāḥ śikṣitāś ca; tavādeśaṃ pālayanty āmbikeya // 5.33.103
pradāyaiṣām ucitaṃ tāta rājyaṃ; sukhī putraiḥ sahito modamānaḥ / na devānāṃ nāpi ca mānuṣāṇāṃ; bhaviṣyasi tvaṃ tarkaṇīyo narendra // 5.33.104
jāgrato dahyamānasya yat kāryam anupaśyasi / tad brūhi tvaṃ hi nas tāta dharmārthakuśalaḥ śuciḥ // 5.34.1
tvaṃ māṃ yathāvad vidura praśādhi; prajñāpūrvaṃ sarvam ajātaśatroḥ / yan manyase pathyam adīnasattva; śreyaskaraṃ brūhi tad vai kurūṇām // 5.34.2
pāpāśaṅkī pāpam evānupaśyan; pṛcchāmi tvāṃ vyākulenātmanāham / kave tan me brūhi sarvaṃ yathāvan; manīṣitaṃ sarvam ajātaśatroḥ // 5.34.3
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam / apṛṣṭas tasya tad brūyād yasya necchet parābhavam // 5.34.4
tasmād vakṣyāmi te rājan bhavam icchan kurūn prati / vacaḥ śreyaskaraṃ dharmyaṃ bruvatas tan nibodha me // 5.34.5
mithyopetāni karmāṇi sidhyeyur yāni bhārata / anupāyaprayuktāni mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ // 5.34.6
tathaiva yogavihitaṃ na sidhyet karma yan nṛpa / upāyayuktaṃ medhāvī na tatra glapayen manaḥ // 5.34.7
anubandhān avekṣeta sānubandheṣu karmasu / saṃpradhārya ca kurvīta na vegena samācaret // 5.34.8
anubandhaṃ ca saṃprekṣya vipākāṃś caiva karmaṇām / utthānam ātmanaś caiva dhīraḥ kurvīta vā na vā // 5.34.9
yaḥ pramāṇaṃ na jānāti sthāne vṛddhau tathā kṣaye / kośe janapade daṇḍe na sa rājye 'vatiṣṭhate // 5.34.10
yas tv etāni pramāṇāni yathoktāny anupaśyati / yukto dharmārthayor jñāne sa rājyam adhigacchati // 5.34.11
na rājyaṃ prāptam ity eva vartitavyam asāṃpratam / śriyaṃ hy avinayo hanti jarā rūpam ivottamam // 5.34.12
bhakṣyottamapraticchannaṃ matsyo baḍiśam āyasam / rūpābhipātī grasate nānubandham avekṣate // 5.34.13
yac chakyaṃ grasituṃ grasyaṃ grastaṃ pariṇamec ca yat / hitaṃ ca pariṇāme yat tad adyaṃ bhūtim icchatā // 5.34.14
vanaspater apakvāni phalāni pracinoti yaḥ / sa nāpnoti rasaṃ tebhyo bījaṃ cāsya vinaśyati // 5.34.15
yas tu pakvam upādatte kāle pariṇataṃ phalam / phalād rasaṃ sa labhate bījāc caiva phalaṃ punaḥ // 5.34.16
yathā madhu samādatte rakṣan puṣpāṇi ṣaṭpadaḥ / tadvad arthān manuṣyebhya ādadyād avihiṃsayā // 5.34.17
puṣpaṃ puṣpaṃ vicinvīta mūlacchedaṃ na kārayet / mālākāra ivārāme na yathāṅgārakārakaḥ // 5.34.18
kiṃ nu me syād idaṃ kṛtvā kiṃ nu me syād akurvataḥ / iti karmāṇi saṃcintya kuryād vā puruṣo na vā // 5.34.19
anārabhyā bhavanty arthāḥ ke cin nityaṃ tathāgatāḥ / kṛtaḥ puruṣakāro 'pi bhaved yeṣu nirarthakaḥ // 5.34.20
kāṃś cid arthān naraḥ prājño laghumūlān mahāphalān / kṣipram ārabhate kartuṃ na vighnayati tādṛśān // 5.34.21
ṛju paśyati yaḥ sarvaṃ cakṣuṣānupibann iva / āsīnam api tūṣṇīkam anurajyanti taṃ prajāḥ // 5.34.22
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham / prasādayati lokaṃ yaḥ taṃ loko 'nuprasīdati // 5.34.23
yasmāt trasyanti bhūtāni mṛgavyādhān mṛgā iva / sāgarāntām api mahīṃ labdhvā sa parihīyate // 5.34.24
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāptavān svena tejasā / vāyur abhram ivāsādya bhraṃśayaty anaye sthitaḥ // 5.34.25
dharmam ācarato rājñaḥ sadbhiś caritam āditaḥ / vasudhā vasusaṃpūrṇā vardhate bhūtivardhanī // 5.34.26
atha saṃtyajato dharmam adharmaṃ cānutiṣṭhataḥ / pratisaṃveṣṭate bhūmir agnau carmāhitaṃ yathā // 5.34.27
ya eva yatnaḥ kriyate pararāṣṭrāvamardane / sa eva yatnaḥ kartavyaḥ svarāṣṭraparipālane // 5.34.28
dharmeṇa rājyaṃ vindeta dharmeṇa paripālayet / dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya na jahāti na hīyate // 5.34.29
apy unmattāt pralapato bālāc ca parisarpataḥ / sarvataḥ sāram ādadyād aśmabhya iva kāñcanam // 5.34.30
suvyāhṛtāni sudhiyāṃ sukṛtāni tatas tataḥ / saṃcinvan dhīra āsīta śilāhārī śilaṃ yathā // 5.34.31
gandhena gāvaḥ paśyanti vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ / cāraiḥ paśyanti rājānaś cakṣurbhyām itare janāḥ // 5.34.32
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaur bhavati durduhā / atha yā suduhā rājan naiva tāṃ vinayanty api // 5.34.33
yad ataptaṃ praṇamati na tat saṃtāpayanty api / yac ca svayaṃ nataṃ dāru na tat saṃnāmayanty api // 5.34.34
etayopamayā dhīraḥ saṃnameta balīyase / indrāya sa praṇamate namate yo balīyase // 5.34.35
parjanyanāthāḥ paśavo rājāno mitrabāndhavāḥ / patayo bāndhavāḥ strīṇāṃ brāhmaṇā vedabāndhavāḥ // 5.34.36
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate / mṛjayā rakṣyate rūpaṃ kulaṃ vṛttena rakṣyate // 5.34.37
mānena rakṣyate dhānyam aśvān rakṣaty anukramaḥ / abhīkṣṇadarśanād gāvaḥ striyo rakṣyāḥ kucelataḥ // 5.34.38
na kulaṃ vṛttahīnasya pramāṇam iti me matiḥ / antyeṣv api hi jātānāṃ vṛttam eva viśiṣyate // 5.34.39
ya īrṣyuḥ paravitteṣu rūpe vīrye kulānvaye / sukhe saubhāgyasatkāre tasya vyādhir anantakaḥ // 5.34.40
akāryakaraṇād bhītaḥ kāryāṇāṃ ca vivarjanāt / akāle mantrabhedāc ca yena mādyen na tat pibet // 5.34.41
vidyāmado dhanamadas tṛtīyo 'bhijano madaḥ / ete madāvaliptānām eta eva satāṃ damāḥ // 5.34.42
asanto 'bhyarthitāḥ sadbhiḥ kiṃ cit kāryaṃ kadā cana / manyante santam ātmānam asantam api viśrutam // 5.34.43
gatir ātmavatāṃ santaḥ santa eva satāṃ gatiḥ / asatāṃ ca gatiḥ santo na tv asantaḥ satāṃ gatiḥ // 5.34.44
jitā sabhā vastravatā samāśā gomatā jitā / adhvā jito yānavatā sarvaṃ śīlavatā jitam // 5.34.45
śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe tad yasyeha praṇaśyati / na tasya jīvitenārtho na dhanena na bandhubhiḥ // 5.34.46
āḍhyānāṃ māṃsaparamaṃ madhyānāṃ gorasottaram / lavaṇottaraṃ daridrāṇāṃ bhojanaṃ bharatarṣabha // 5.34.47
saṃpannataram evānnaṃ daridrā bhuñjate sadā / kṣut svādutāṃ janayati sā cāḍhyeṣu sudurlabhā // 5.34.48
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktir na vidyate / daridrāṇāṃ tu rājendra api kāṣṭhaṃ hi jīryate // 5.34.49
avṛttir bhayam antyānāṃ madhyānāṃ maraṇād bhayam / uttamānāṃ tu martyānām avamānāt paraṃ bhayam // 5.34.50
aiśvaryamadapāpiṣṭhā madāḥ pānamadādayaḥ / aiśvaryamadamatto hi nāpatitvā vibudhyate // 5.34.51
indriyair indriyārtheṣu vartamānair anigrahaiḥ / tair ayaṃ tāpyate loko nakṣatrāṇi grahair iva // 5.34.52
yo jitaḥ pañcavargeṇa sahajenātmakarśinā / āpadas tasya vardhante śuklapakṣa ivoḍurāṭ // 5.34.53
avijitya ya ātmānam amātyān vijigīṣate / amitrān vājitāmātyaḥ so 'vaśaḥ parihīyate // 5.34.54
ātmānam eva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet / tato 'mātyān amitrāṃś ca na moghaṃ vijigīṣate // 5.34.55
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu / parīkṣyakāriṇaṃ dhīram atyantaṃ śrīr niṣevate // 5.34.56
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya rājan; nātmā niyantendriyāṇy asya cāśvāḥ / tair apramattaḥ kuśalaḥ sadaśvair; dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ // 5.34.57
etāny anigṛhītāni vyāpādayitum apy alam / avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim // 5.34.58
anartham arthataḥ paśyann arthaṃ caivāpy anarthataḥ / indriyaiḥ prasṛto bālaḥ suduḥkhaṃ manyate sukham // 5.34.59
dharmārthau yaḥ parityajya syād indriyavaśānugaḥ / śrīprāṇadhanadārebhya kṣipraṃ sa parihīyate // 5.34.60
arthānām īśvaro yaḥ syād indriyāṇām anīśvaraḥ / indriyāṇām anaiśvaryād aiśvaryād bhraśyate hi saḥ // 5.34.61
ātmanātmānam anvicchen manobuddhīndriyair yataiḥ / ātmaiva hy ātmano bandhur ātmaiva ripur ātmanaḥ // 5.34.62
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāv apihitāv ubhau / kāmaś ca rājan krodhaś ca tau prajñānaṃ vilumpataḥ // 5.34.63
samavekṣyeha dharmārthau saṃbhārān yo 'dhigacchati / sa vai saṃbhṛtasaṃbhāraḥ satataṃ sukham edhate // 5.34.64
yaḥ pañcābhyantarāñ śatrūn avijitya matikṣayān / jigīṣati ripūn anyān ripavo 'bhibhavanti tam // 5.34.65
dṛśyante hi durātmāno vadhyamānāḥ svakarmabhiḥ / indriyāṇām anīśatvād rājāno rājyavibhramaiḥ // 5.34.66
asaṃtyāgāt pāpakṛtām apāpāṃs; tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt / śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvāt; tasmāt pāpaiḥ saha saṃdhiṃ na kuryāt // 5.34.67
nijān utpatataḥ śatrūn pañca pañcaprayojanān / yo mohān na nigṛhṇāti tam āpad grasate naram // 5.34.68
anasūyārjavaṃ śaucaṃ saṃtoṣaḥ priyavāditā / damaḥ satyam anāyāso na bhavanti durātmanām // 5.34.69
ātmajñānam anāyāsas titikṣā dharmanityatā / vāk caiva guptā dānaṃ ca naitāny antyeṣu bhārata // 5.34.70
ākrośaparivādābhyāṃ vihiṃsanty abudhā budhān / vaktā pāpam upādatte kṣamamāṇo vimucyate // 5.34.71
hiṃsā balam asādhūnāṃ rājñāṃ daṇḍavidhir balam / śuśrūṣā tu balaṃ strīṇāṃ kṣamā guṇavatāṃ balam // 5.34.72
vāksaṃyamo hi nṛpate suduṣkaratamo mataḥ / arthavac ca vicitraṃ ca na śakyaṃ bahu bhāṣitum // 5.34.73
abhyāvahati kalyāṇaṃ vividhā vāk subhāṣitā / saiva durbhāṣitā rājann anarthāyopapadyate // 5.34.74
saṃrohati śarair viddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam / vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam // 5.34.75
karṇinālīkanārācā nirharanti śarīrataḥ / vākśalyas tu na nirhartuṃ śakyo hṛdiśayo hi saḥ // 5.34.76
vāksāyakā vadanān niṣpatanti; yair āhataḥ śocati rātryahāni / parasya nāmarmasu te patanti; tān paṇḍito nāvasṛjet pareṣu // 5.34.77
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam / buddhiṃ tasyāpakarṣanti so 'pācīnāni paśyati // 5.34.78
buddhau kaluṣabhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite / anayo nayasaṃkāśo hṛdayān nāpasarpati // 5.34.79
seyaṃ buddhiḥ parītā te putrāṇāṃ tava bhārata / pāṇḍavānāṃ virodhena na cainām avabudhyase // 5.34.80
rājā lakṣaṇasaṃpannas trailokyasyāpi yo bhavet / śiṣyas te śāsitā so 'stu dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ // 5.34.81
atīva sarvān putrāṃs te bhāgadheyapuraskṛtaḥ / tejasā prajñayā caiva yukto dharmārthatattvavit // 5.34.82
ānṛśaṃsyād anukrośād yo 'sau dharmabhṛtāṃ varaḥ / gauravāt tava rājendra bahūn kleśāṃs titikṣati // 5.34.83
brūhi bhūyo mahābuddhe dharmārthasahitaṃ vacaḥ / śṛṇvato nāsti me tṛptir vicitrāṇīha bhāṣase // 5.35.1
sarvatīrtheṣu vā snānaṃ sarvabhūteṣu cārjavam / ubhe ete same syātām ārjavaṃ vā viśiṣyate // 5.35.2
ārjavaṃ pratipadyasva putreṣu satataṃ vibho / iha kīrtiṃ parāṃ prāpya pretya svargam avāpsyasi // 5.35.3
yāvat kīrtir manuṣyasya puṇyā lokeṣu gīyate / tāvat sa puruṣavyāghra svargaloke mahīyate // 5.35.4
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / virocanasya saṃvādaṃ keśinyarthe sudhanvanā // 5.35.5
kiṃ brāhmaṇāḥ svic chreyāṃso ditijāḥ svid virocana / atha kena sma paryaṅkaṃ sudhanvā nādhirohati // 5.35.6
prājāpatyā hi vai śreṣṭhā vayaṃ keśini sattamāḥ / asmākaṃ khalv ime lokāḥ ke devāḥ ke dvijātayaḥ // 5.35.7
ihaivāssva pratīkṣāva upasthāne virocana / sudhanvā prātar āgantā paśyeyaṃ vāṃ samāgatau // 5.35.8
tathā bhadre kariṣyāmi yathā tvaṃ bhīru bhāṣase / sudhanvānaṃ ca māṃ caiva prātar draṣṭāsi saṃgatau // 5.35.9
anvālabhe hiraṇmayaṃ prāhrāde 'haṃ tavāsanam / ekatvam upasaṃpanno na tv āseyaṃ tvayā saha // 5.35.10
anvāharantu phalakaṃ kūrcaṃ vāpy atha vā bṛsīm / sudhanvan na tvam arho 'si mayā saha samāsanam // 5.35.11
pitāpi te samāsīnam upāsītaiva mām adhaḥ / bālaḥ sukhaidhito gehe na tvaṃ kiṃ cana budhyase // 5.35.12
hiraṇyaṃ ca gavāśvaṃ ca yad vittam asureṣu naḥ / sudhanvan vipaṇe tena praśnaṃ pṛcchāva ye viduḥ // 5.35.13
hiraṇyaṃ ca gavāśvaṃ ca tavaivāstu virocana / prāṇayos tu paṇaṃ kṛtvā praśnaṃ pṛcchāva ye viduḥ // 5.35.14
āvāṃ kutra gamiṣyāvaḥ prāṇayor vipaṇe kṛte / na hi deveṣv ahaṃ sthātā na manuṣyeṣu karhi cit // 5.35.15
pitaraṃ te gamiṣyāvaḥ prāṇayor vipaṇe kṛte / putrasyāpi sa hetor hi prahrādo nānṛtaṃ vadet // 5.35.16
imau tau saṃpradṛśyete yābhyāṃ na caritaṃ saha / āśīviṣāv iva kruddhāv ekamārgam ihāgatau // 5.35.17
kiṃ vai sahaiva carato na purā carataḥ saha / virocanaitat pṛcchāmi kiṃ te sakhyaṃ sudhanvanā // 5.35.18
na me sudhanvanā sakhyaṃ prāṇayor vipaṇāvahe / prahrāda tat tvāṃ pṛcchāmi mā praśnam anṛtaṃ vadīḥ // 5.35.19
udakaṃ madhuparkaṃ cāpy ānayantu sudhanvane / brahmann abhyarcanīyo 'si śvetā gauḥ pīvarīkṛtā // 5.35.20
udakaṃ madhuparkaṃ ca patha evārpitaṃ mama / prahrāda tvaṃ tu nau praśnaṃ tathyaṃ prabrūhi pṛcchatoḥ // 5.35.21
putro vānyo bhavān brahman sākṣye caiva bhavet sthitaḥ / tayor vivadatoḥ praśnaṃ katham asmadvidho vadet // 5.35.22
atha yo naiva prabrūyāt satyaṃ vā yadi vānṛtam / etat sudhanvan pṛcchāmi durvivaktā sma kiṃ vaset // 5.35.23
yāṃ rātrim adhivinnā strī yāṃ caivākṣaparājitaḥ / yāṃ ca bhārābhitaptāṅgo durvivaktā sma tāṃ vaset // 5.35.24
nagare pratiruddhaḥ san bahirdvāre bubhukṣitaḥ / amitrān bhūyasaḥ paśyan durvivaktā sma tāṃ vaset // 5.35.25
pañca paśvanṛte hanti daśa hanti gavānṛte / śatam aśvānṛte hanti sahasraṃ puruṣānṛte // 5.35.26
hanti jātān ajātāṃś ca hiraṇyārthe 'nṛtaṃ vadan / sarvaṃ bhūmyanṛte hanti mā sma bhūmyanṛtaṃ vadīḥ // 5.35.27
mattaḥ śreyān aṅgirā vai sudhanvā tvad virocana / mātāsya śreyasī mātus tasmāt tvaṃ tena vai jitaḥ // 5.35.28
virocana sudhanvāyaṃ prāṇānām īśvaras tava / sudhanvan punar icchāmi tvayā dattaṃ virocanam // 5.35.29
yad dharmam avṛṇīthās tvaṃ na kāmād anṛtaṃ vadīḥ / punar dadāmi te tasmāt putraṃ prahrāda durlabham // 5.35.30
eṣa prahrāda putras te mayā datto virocanaḥ / pādaprakṣālanaṃ kuryāt kumāryāḥ saṃnidhau mama // 5.35.31
tasmād rājendra bhūmyarthe nānṛtaṃ vaktum arhasi / mā gamaḥ sasutāmātyo 'tyayaṃ putrān anubhraman // 5.35.32
na devā yaṣṭim ādāya rakṣanti paśupālavat / yaṃ tu rakṣitum icchanti buddhyā saṃvibhajanti tam // 5.35.33
yathā yathā hi puruṣaḥ kalyāṇe kurute manaḥ / tathā tathāsya sarvārthāḥ sidhyante nātra saṃśayaḥ // 5.35.34
na chandāṃsi vṛjināt tārayanti; māyāvinaṃ māyayā vartamānam / nīḍaṃ śakuntā iva jātapakṣāś; chandāṃsy enaṃ prajahaty antakāle // 5.35.35
mattāpānaṃ kalahaṃ pūgavairaṃ; bhāryāpatyor antaraṃ jñātibhedam / rājadviṣṭaṃ strīpumāṃsor vivādaṃ; varjyāny āhur yaś ca panthāḥ praduṣṭaḥ // 5.35.36
sāmudrikaṃ vaṇijaṃ corapūrvaṃ; śalākadhūrtaṃ ca cikitsakaṃ ca / ariṃ ca mitraṃ ca kuśīlavaṃ ca; naitān sākṣyeṣv adhikurvīta sapta // 5.35.37
mānāgnihotram uta mānamaunaṃ; mānenādhītam uta mānayajñaḥ / etāni catvāry abhayaṃkarāṇi; bhayaṃ prayacchanty ayathākṛtāni // 5.35.38
agāradāhī garadaḥ kuṇḍāśī somavikrayī / parvakāraś ca sūcī ca mitradhruk pāradārikaḥ // 5.35.39
bhrūṇahā gurutalpī ca yaś ca syāt pānapo dvijaḥ / atitīkṣṇaś ca kākaś ca nāstiko vedanindakaḥ // 5.35.40
sruvapragrahaṇo vrātyaḥ kīnāśaś cārthavān api / rakṣety uktaś ca yo hiṃsyāt sarve brahmahaṇaiḥ samāḥ // 5.35.41
tṛṇolkayā jñāyate jātarūpaṃ; yuge bhadro vyavahāreṇa sādhuḥ / śūro bhayeṣv arthakṛcchreṣu dhīraḥ; kṛcchrāsv āpatsu suhṛdaś cārayaś ca // 5.35.42
jarā rūpaṃ harati hi dhairyam āśā; mṛtyuḥ prāṇān dharmacaryām asūyā / krodhaḥ śriyaṃ śīlam anāryasevā; hriyaṃ kāmaḥ sarvam evābhimānaḥ // 5.35.43
śrīr maṅgalāt prabhavati prāgalbhyāt saṃpravardhate / dākṣyāt tu kurute mūlaṃ saṃyamāt pratitiṣṭhati // 5.35.44
aṣṭau guṇāḥ puruṣaṃ dīpayanti; prajñā ca kaulyaṃ ca damaḥ śrutaṃ ca / parākramaś cābahubhāṣitā ca; dānaṃ yathāśakti kṛtajñatā ca // 5.35.45
etān guṇāṃs tāta mahānubhāvān; eko guṇaḥ saṃśrayate prasahya / rājā yadā satkurute manuṣyaṃ; sarvān guṇān eṣa guṇo 'tibhāti // 5.35.46
aṣṭau nṛpemāni manuṣyaloke; svargasya lokasya nidarśanāni / catvāry eṣām anvavetāni sadbhiś; catvāry eṣām anvavayanti santaḥ // 5.35.47
yajño dānam adhyayanaṃ tapaś ca; catvāry etāny anvavetāni sadbhiḥ / damaḥ satyam ārjavam ānṛśaṃsyaṃ; catvāry etāny anvavayanti santaḥ // 5.35.48
na sā sabhā yatra na santi vṛddhā; na te vṛddhā ye na vadanti dharmam / nāsau dharmo yatra na satyam asti; na tat satyaṃ yac chalenānuviddham // 5.35.49
satyaṃ rūpaṃ śrutaṃ vidyā kaulyaṃ śīlaṃ balaṃ dhanam / śauryaṃ ca citrabhāṣyaṃ ca daśa saṃsargayonayaḥ // 5.35.50
pāpaṃ kurvan pāpakīrtiḥ pāpam evāśnute phalam / puṇyaṃ kurvan puṇyakīrtiḥ puṇyam evāśnute phalam // 5.35.51
pāpaṃ prajñāṃ nāśayati kriyamāṇaṃ punaḥ punaḥ / naṣṭaprajñaḥ pāpam eva nityam ārabhate naraḥ // 5.35.52
puṇyaṃ prajñāṃ vardhayati kriyamāṇaṃ punaḥ punaḥ / vṛddhaprajñaḥ puṇyam eva nityam ārabhate naraḥ // 5.35.53
asūyako dandaśūko niṣṭhuro vairakṛn naraḥ / sa kṛcchraṃ mahad āpnoti nacirāt pāpam ācaran // 5.35.54
anasūyaḥ kṛtaprajñaḥ śobhanāny ācaran sadā / akṛcchrāt sukham āpnoti sarvatra ca virājate // 5.35.55
prajñām evāgamayati yaḥ prājñebhyaḥ sa paṇḍitaḥ / prājño hy avāpya dharmārthau śaknoti sukham edhitum // 5.35.56
divasenaiva tat kuryād yena rātrau sukhaṃ vaset / aṣṭamāsena tat kuryād yena varṣāḥ sukhaṃ vaset // 5.35.57
pūrve vayasi tat kuryād yena vṛddhaḥ sukhaṃ vaset / yāvajjīvena tat kuryād yena pretya sukhaṃ vaset // 5.35.58
jīrṇam annaṃ praśaṃsanti bhāryāṃ ca gatayauvanām / śūraṃ vigatasaṃgrāmaṃ gatapāraṃ tapasvinam // 5.35.59
dhanenādharmalabdhena yac chidram apidhīyate / asaṃvṛtaṃ tad bhavati tato 'nyad avadīryate // 5.35.60
gurur ātmavatāṃ śāstā śāstā rājā durātmanām / atha pracchannapāpānāṃ śāstā vaivasvato yamaḥ // 5.35.61
ṛṣīṇāṃ ca nadīnāṃ ca kulānāṃ ca mahātmanām / prabhavo nādhigantavyaḥ strīṇāṃ duścaritasya ca // 5.35.62
dvijātipūjābhirato dātā jñātiṣu cārjavī / kṣatriyaḥ svargabhāg rājaṃś ciraṃ pālayate mahīm // 5.35.63
suvarṇapuṣpāṃ pṛthivīṃ cinvanti puruṣās trayaḥ / śūraś ca kṛtavidyaś ca yaś ca jānāti sevitum // 5.35.64
buddhiśreṣṭhāni karmāṇi bāhumadhyāni bhārata / tāni jaṅghājaghanyāni bhārapratyavarāṇi ca // 5.35.65
duryodhane ca śakunau mūḍhe duḥśāsane tathā / karṇe caiśvaryam ādhāya kathaṃ tvaṃ bhūtim icchasi // 5.35.66
sarvair guṇair upetāś ca pāṇḍavā bharatarṣabha / pitṛvat tvayi vartante teṣu vartasva putravat // 5.35.67
atraivodāharantīmam itihāsaṃ purātanam / ātreyasya ca saṃvādaṃ sādhyānāṃ ceti naḥ śrutam // 5.36.1
carantaṃ haṃsarūpeṇa maharṣiṃ saṃśitavratam / sādhyā devā mahāprājñaṃ paryapṛcchanta vai purā // 5.36.2
sādhyā devā vayam asmo maharṣe; dṛṣṭvā bhavantaṃ na śaknumo 'numātum / śrutena dhīro buddhimāṃs tvaṃ mato naḥ; kāvyāṃ vācaṃ vaktum arhasy udārām // 5.36.3
etat kāryam amarāḥ saṃśrutaṃ me; dhṛtiḥ śamaḥ satyadharmānuvṛttiḥ / granthiṃ vinīya hṛdayasya sarvaṃ; priyāpriye cātmavaśaṃ nayīta // 5.36.4
ākruśyamāno nākrośen manyur eva titikṣitaḥ / ākroṣṭāraṃ nirdahati sukṛtaṃ cāsya vindati // 5.36.5
nākrośī syān nāvamānī parasya; mitradrohī nota nīcopasevī / na cātimānī na ca hīnavṛtto; rūkṣāṃ vācaṃ ruśatīṃ varjayīta // 5.36.6
marmāṇy asthīni hṛdayaṃ tathāsūn; ghorā vāco nirdahantīha puṃsām / tasmād vācaṃ ruśatīṃ rūkṣarūpāṃ; dharmārāmo nityaśo varjayīta // 5.36.7
aruṃtudaṃ paruṣaṃ rūkṣavācaṃ; vākkaṇṭakair vitudantaṃ manuṣyān / vidyād alakṣmīkatamaṃ janānāṃ; mukhe nibaddhāṃ nirṛtiṃ vahantam // 5.36.8
paraś ced enam adhividhyeta bāṇair; bhṛśaṃ sutīkṣṇair analārkadīptaiḥ / viricyamāno 'py atiricyamāno; vidyāt kaviḥ sukṛtaṃ me dadhāti // 5.36.9
yadi santaṃ sevate yady asantaṃ; tapasvinaṃ yadi vā stenam eva / vāso yathā raṅgavaśaṃ prayāti; tathā sa teṣāṃ vaśam abhyupaiti // 5.36.10
vādaṃ tu yo na pravaden na vādayed; yo nāhataḥ pratihanyān na ghātayet / yo hantukāmasya na pāpam icchet; tasmai devāḥ spṛhayanty āgatāya // 5.36.11
avyāhṛtaṃ vyāhṛtāc chreya āhuḥ; satyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tad dvitīyam / priyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tat tṛtīyaṃ; dharmyaṃ vaded vyāhṛtaṃ tac caturtham // 5.36.12
yādṛśaiḥ saṃvivadate yādṛśāṃś copasevate / yādṛg icchec ca bhavituṃ tādṛg bhavati pūruṣaḥ // 5.36.13
yato yato nivartate tatas tato vimucyate / nivartanād dhi sarvato na vetti duḥkham aṇv api // 5.36.14
na jīyate nota jigīṣate 'nyān; na vairakṛc cāpratighātakaś ca / nindāpraśaṃsāsu samasvabhāvo; na śocate hṛṣyati naiva cāyam // 5.36.15
bhāvam icchati sarvasya nābhāve kurute matim / satyavādī mṛdur dānto yaḥ sa uttamapūruṣaḥ // 5.36.16
nānarthakaṃ sāntvayati pratijñāya dadāti ca / rāddhāparāddhe jānāti yaḥ sa madhyamapūruṣaḥ // 5.36.17
duḥśāsanas tūpahantā na śāstā; nāvartate manyuvaśāt kṛtaghnaḥ / na kasya cin mitram atho durātmā; kalāś caitā adhamasyeha puṃsaḥ // 5.36.18
na śraddadhāti kalyāṇaṃ parebhyo 'py ātmaśaṅkitaḥ / nirākaroti mitrāṇi yo vai so 'dhamapūruṣaḥ // 5.36.19
uttamān eva seveta prāpte kāle tu madhyamān / adhamāṃs tu na seveta ya icchec chreya ātmanaḥ // 5.36.20
prāpnoti vai vittam asadbalena; nityotthānāt prajñayā pauruṣeṇa / na tv eva samyag labhate praśaṃsāṃ; na vṛttam āpnoti mahākulānām // 5.36.21
mahākulānāṃ spṛhayanti devā; dharmārthavṛddhāś ca bahuśrutāś ca / pṛcchāmi tvāṃ vidura praśnam etaṃ; bhavanti vai kāni mahākulāni // 5.36.22
tapo damo brahmavit tvaṃ vitānāḥ; puṇyā vivāhāḥ satatānnadānam / yeṣv evaite sapta guṇā bhavanti; samyag vṛttās tāni mahākulāni // 5.36.23
yeṣāṃ na vṛttaṃ vyathate na yonir; vṛttaprasādena caranti dharmam / ye kīrtim icchanti kule viśiṣṭāṃ; tyaktānṛtās tāni mahākulāni // 5.36.24
anijyayāvivāhaiś ca vedasyotsādanena ca / kulāny akulatāṃ yānti dharmasyātikrameṇa ca // 5.36.25
devadravyavināśena brahmasvaharaṇena ca / kulāny akulatāṃ yānti brāhmaṇātikrameṇa ca // 5.36.26
brāhmaṇānāṃ paribhavāt parivādāc ca bhārata / kulāny akulatāṃ yānti nyāsāpaharaṇena ca // 5.36.27
kulāni samupetāni gobhiḥ puruṣato 'śvataḥ / kulasaṃkhyāṃ na gacchanti yāni hīnāni vṛttataḥ // 5.36.28
vṛttatas tv avihīnāni kulāny alpadhanāny api / kulasaṃkhyāṃ tu gacchanti karṣanti ca mahad yaśaḥ // 5.36.29
mā naḥ kule vairakṛt kaś cid astu; rājāmātyo mā parasvāpahārī / mitradrohī naikṛtiko 'nṛtī vā; pūrvāśī vā pitṛdevātithibhyaḥ // 5.36.30
yaś ca no brāhmaṇaṃ hanyād yaś ca no brāhmaṇān dviṣet / na naḥ sa samitiṃ gacched yaś ca no nirvapet kṛṣim // 5.36.31
tṛṇāni bhūmir udakaṃ vāk caturthī ca sūnṛtā / satām etāni geheṣu nocchidyante kadā cana // 5.36.32
śraddhayā parayā rājann upanītāni satkṛtim / pravṛttāni mahāprājña dharmiṇāṃ puṇyakarmaṇām // 5.36.33
sūkṣmo 'pi bhāraṃ nṛpate syandano vai; śakto voḍhuṃ na tathānye mahījāḥ / evaṃ yuktā bhārasahā bhavanti; mahākulīnā na tathānye manuṣyāḥ // 5.36.34
na tan mitraṃ yasya kopād bibheti; yad vā mitraṃ śaṅkitenopacaryam / yasmin mitre pitarīvāśvasīta; tad vai mitraṃ saṃgatānītarāṇi // 5.36.35
yadi ced apy asaṃbandho mitrabhāvena vartate / sa eva bandhus tan mitraṃ sā gatis tatparāyaṇam // 5.36.36
calacittasya vai puṃso vṛddhān anupasevataḥ / pāriplavamater nityam adhruvo mitrasaṃgrahaḥ // 5.36.37
calacittam anātmānam indriyāṇāṃ vaśānugam / arthāḥ samativartante haṃsāḥ śuṣkaṃ saro yathā // 5.36.38
akasmād eva kupyanti prasīdanty animittataḥ / śīlam etad asādhūnām abhraṃ pāriplavaṃ yathā // 5.36.39
satkṛtāś ca kṛtārthāś ca mitrāṇāṃ na bhavanti ye / tān mṛtān api kravyādāḥ kṛtaghnān nopabhuñjate // 5.36.40
arthayed eva mitrāṇi sati vāsati vā dhane / nānarthayan vijānāti mitrāṇāṃ sāraphalgutām // 5.36.41
saṃtāpād bhraśyate rūpaṃ saṃtāpād bhraśyate balam / saṃtāpād bhraśyate jñānaṃ saṃtāpād vyādhim ṛcchati // 5.36.42
anavāpyaṃ ca śokena śarīraṃ copatapyate / amitrāś ca prahṛṣyanti mā sma śoke manaḥ kṛthāḥ // 5.36.43
punar naro mriyate jāyate ca; punar naro hīyate vardhate punaḥ / punar naro yācati yācyate ca; punar naraḥ śocati śocyate punaḥ // 5.36.44
sukhaṃ ca duḥkhaṃ ca bhavābhavau ca; lābhālābhau maraṇaṃ jīvitaṃ ca / paryāyaśaḥ sarvam iha spṛśanti; tasmād dhīro naiva hṛṣyen na śocet // 5.36.45
calāni hīmāni ṣaḍindriyāṇi; teṣāṃ yad yad vartate yatra yatra / tatas tataḥ sravate buddhir asya; chidrodakumbhād iva nityam ambhaḥ // 5.36.46
tanur ucchaḥ śikhī rājā mithyopacarito mayā / mandānāṃ mama putrāṇāṃ yuddhenāntaṃ kariṣyati // 5.36.47
nityodvignam idaṃ sarvaṃ nityodvignam idaṃ manaḥ / yat tat padam anudvignaṃ tan me vada mahāmate // 5.36.48
nānyatra vidyātapasor nānyatrendriyanigrahāt / nānyatra lobhasaṃtyāgāc chāntiṃ paśyāmi te 'nagha // 5.36.49
buddhyā bhayaṃ praṇudati tapasā vindate mahat / guruśuśrūṣayā jñānaṃ śāntiṃ tyāgena vindati // 5.36.50
anāśritā dānapuṇyaṃ vedapuṇyam anāśritāḥ / rāgadveṣavinirmuktā vicarantīha mokṣiṇaḥ // 5.36.51
svadhītasya suyuddhasya sukṛtasya ca karmaṇaḥ / tapasaś ca sutaptasya tasyānte sukham edhate // 5.36.52
svāstīrṇāni śayanāni prapannā; na vai bhinnā jātu nidrāṃ labhante / na strīṣu rājan ratim āpnuvanti; na māgadhaiḥ stūyamānā na sūtaiḥ // 5.36.53
na vai bhinnā jātu caranti dharmaṃ; na vai sukhaṃ prāpnuvantīha bhinnāḥ / na vai bhinnā gauravaṃ mānayanti; na vai bhinnāḥ praśamaṃ rocayanti // 5.36.54
na vai teṣāṃ svadate pathyam uktaṃ; yogakṣemaṃ kalpate nota teṣām / bhinnānāṃ vai manujendra parāyaṇaṃ; na vidyate kiṃ cid anyad vināśāt // 5.36.55
saṃbhāvyaṃ goṣu saṃpannaṃ saṃbhāvyaṃ brāhmaṇe tapaḥ / saṃbhāvyaṃ strīṣu cāpalyaṃ saṃbhāvyaṃ jñātito bhayam // 5.36.56
tantavo 'py āyatā nityaṃ tantavo bahulāḥ samāḥ / bahūn bahutvād āyāsān sahantīty upamā satām // 5.36.57
dhūmāyante vyapetāni jvalanti sahitāni ca / dhṛtarāṣṭrolmukānīva jñātayo bharatarṣabha // 5.36.58
brāhmaṇeṣu ca ye śūrāḥ strīṣu jñātiṣu goṣu ca / vṛntād iva phalaṃ pakvaṃ dhṛtarāṣṭra patanti te // 5.36.59
mahān apy ekajo vṛkṣo balavān supratiṣṭhitaḥ / prasahya eva vātena śākhāskandhaṃ vimarditum // 5.36.60
atha ye sahitā vṛkṣāḥ saṃghaśaḥ supratiṣṭhitāḥ / te hi śīghratamān vātān sahante 'nyonyasaṃśrayāt // 5.36.61
evaṃ manuṣyam apy ekaṃ guṇair api samanvitam / śakyaṃ dviṣanto manyante vāyur drumam ivaikajam // 5.36.62
anyonyasamupaṣṭambhād anyonyāpāśrayeṇa ca / jñātayaḥ saṃpravardhante sarasīvotpalāny uta // 5.36.63
avadhyā brāhmaṇā gāvaḥ striyo bālāś ca jñātayaḥ / yeṣāṃ cānnāni bhuñjīta ye ca syuḥ śaraṇāgatāḥ // 5.36.64
na manuṣye guṇaḥ kaś cid anyo dhanavatām api / anāturatvād bhadraṃ te mṛtakalpā hi rogiṇaḥ // 5.36.65
avyādhijaṃ kaṭukaṃ śīrṣarogaṃ; pāpānubandhaṃ paruṣaṃ tīkṣṇam ugram / satāṃ peyaṃ yan na pibanty asanto; manyuṃ mahārāja piba praśāmya // 5.36.66
rogārditā na phalāny ādriyante; na vai labhante viṣayeṣu tattvam / duḥkhopetā rogiṇo nityam eva; na budhyante dhanabhogān na saukhyam // 5.36.67
purā hy ukto nākaros tvaṃ vaco me; dyūte jitāṃ draupadīṃ prekṣya rājan / duryodhanaṃ vārayety akṣavatyāṃ; kitavatvaṃ paṇḍitā varjayanti // 5.36.68
na tad balaṃ yan mṛdunā virudhyate; miśro dharmas tarasā sevitavyaḥ / pradhvaṃsinī krūrasamāhitā śrīr; mṛduprauḍhā gacchati putrapautrān // 5.36.69
dhārtarāṣṭrāḥ pāṇḍavān pālayantu; pāṇḍoḥ sutās tava putrāṃś ca pāntu / ekārimitrāḥ kuravo hy ekamantrā; jīvantu rājan sukhinaḥ samṛddhāḥ // 5.36.70
meḍhībhūtaḥ kauravāṇāṃ tvam adya; tvayy ādhīnaṃ kurukulam ājamīḍha / pārthān bālān vanavāsaprataptān; gopāyasva svaṃ yaśas tāta rakṣan // 5.36.71
saṃdhatsva tvaṃ kauravān pāṇḍuputrair; mā te 'ntaraṃ ripavaḥ prārthayantu / satye sthitās te naradeva sarve; duryodhanaṃ sthāpaya tvaṃ narendra // 5.36.72
saptadaśemān rājendra manuḥ svāyaṃbhuvo 'bravīt / vaicitravīrya puruṣān ākāśaṃ muṣṭibhir ghnataḥ // 5.37.1
tān evendrasya hi dhanur anāmyaṃ namato 'bravīt / atho marīcinaḥ pādān anāmyān namatas tathā // 5.37.2
yaś cāśiṣyaṃ śāsati yaś ca kupyate; yaś cātivelaṃ bhajate dviṣantam / striyaś ca yo 'rakṣati bhadram astu te; yaś cāyācyaṃ yācati yaś ca katthate // 5.37.3
yaś cābhijātaḥ prakaroty akāryaṃ; yaś cābalo balinā nityavairī / aśraddadhānāya ca yo bravīti; yaś cākāmyaṃ kāmayate narendra // 5.37.4
vadhvā hāsaṃ śvaśuro yaś ca manyate; vadhvā vasann uta yo mānakāmaḥ / parakṣetre nirvapati yaś ca bījaṃ; striyaṃ ca yaḥ parivadate 'tivelam // 5.37.5
yaś caiva labdhvā na smarāmīty uvāca; dattvā ca yaḥ katthati yācyamānaḥ / yaś cāsataḥ sāntvam upāsatīha; ete 'nuyānty anilaṃ pāśahastāḥ // 5.37.6
yasmin yathā vartate yo manuṣyas; tasmiṃs tathā vartitavyaṃ sa dharmaḥ / māyācāro māyayā vartitavyaḥ; sādhv ācāraḥ sādhunā pratyudeyaḥ // 5.37.7
śatāyur uktaḥ puruṣaḥ sarvavedeṣu vai yadā / nāpnoty atha ca tat sarvam āyuḥ keneha hetunā // 5.37.8
ativādo 'timānaś ca tathātyāgo narādhipa / krodhaś cātivivitsā ca mitradrohaś ca tāni ṣaṭ // 5.37.9
eta evāsayas tīkṣṇāḥ kṛntanty āyūṃṣi dehinām / etāni mānavān ghnanti na mṛtyur bhadram astu te // 5.37.10
viśvastasyaiti yo dārān yaś cāpi gurutalpagaḥ / vṛṣalīpatir dvijo yaś ca pānapaś caiva bhārata // 5.37.11
śaraṇāgatahā caiva sarve brahmahaṇaiḥ samāḥ / etaiḥ sametya kartavyaṃ prāyaścittam iti śrutiḥ // 5.37.12
gṛhī vadānyo 'napaviddhavākyaḥ; śeṣānnabhoktāpy avihiṃsakaś ca / nānarthakṛt tyaktakaliḥ kṛtajñaḥ; satyo mṛduḥ svargam upaiti vidvān // 5.37.13
sulabhāḥ puruṣā rājan satataṃ priyavādinaḥ / apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ // 5.37.14
yo hi dharmaṃ vyapāśritya hitvā bhartuḥ priyāpriye / apriyāṇy āha pathyāni tena rājā sahāyavān // 5.37.15
tyajet kulārthe puruṣaṃ grāmasyārthe kulaṃ tyajet / grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet // 5.37.16
āpadarthaṃ dhanaṃ rakṣed dārān rakṣed dhanair api / ātmānaṃ satataṃ rakṣed dārair api dhanair api // 5.37.17
uktaṃ mayā dyūtakāle 'pi rājan; naivaṃ yuktaṃ vacanaṃ prātipīya / tadauṣadhaṃ pathyam ivāturasya; na rocate tava vaicitravīrya // 5.37.18
kākair imāṃś citrabarhān mayūrān; parājaiṣṭhāḥ pāṇḍavān dhārtarāṣṭraiḥ / hitvā siṃhān kroṣṭukān gūhamānaḥ; prāpte kāle śocitā tvaṃ narendra // 5.37.19
yas tāta na krudhyati sarvakālaṃ; bhṛtyasya bhaktasya hite ratasya / tasmin bhṛtyā bhartari viśvasanti; na cainam āpatsu parityajanti // 5.37.20
na bhṛtyānāṃ vṛttisaṃrodhanena; bāhyaṃ janaṃ saṃjighṛkṣed apūrvam / tyajanti hy enam ucitāvaruddhāḥ; snigdhā hy amātyāḥ parihīnabhogāḥ // 5.37.21
kṛtyāni pūrvaṃ parisaṃkhyāya sarvāṇy; āyavyayāv anurūpāṃ ca vṛttim / saṃgṛhṇīyād anurūpān sahāyān; sahāyasādhyāni hi duṣkarāṇi // 5.37.22
abhiprāyaṃ yo viditvā tu bhartuḥ; sarvāṇi kāryāṇi karoty atandrīḥ / vaktā hitānām anurakta āryaḥ; śaktijña ātmeva hi so 'nukampyaḥ // 5.37.23
vākyaṃ tu yo nādriyate 'nuśiṣṭaḥ; pratyāha yaś cāpi niyujyamānaḥ / prajñābhimānī pratikūlavādī; tyājyaḥ sa tādṛk tvarayaiva bhṛtyaḥ // 5.37.24
astabdham aklībam adīrghasūtraṃ; sānukrośaṃ ślakṣṇam ahāryam anyaiḥ / arogajātīyam udāravākyaṃ; dūtaṃ vadanty aṣṭaguṇopapannam // 5.37.25
na viśvāsāj jātu parasya gehaṃ; gacchen naraś cetayāno vikāle / na catvare niśi tiṣṭhen nigūḍho; na rājanyāṃ yoṣitaṃ prārthayīta // 5.37.26
na nihnavaṃ satragatasya gacchet; saṃsṛṣṭamantrasya kusaṃgatasya / na ca brūyān nāśvasāmi tvayīti; sakāraṇaṃ vyapadeśaṃ tu kuryāt // 5.37.27
ghṛṇī rājā puṃścalī rājabhṛtyaḥ; putro bhrātā vidhavā bālaputrā / senājīvī coddhṛtabhakta eva; vyavahāre vai varjanīyāḥ syur ete // 5.37.28
guṇā daśa snānaśīlaṃ bhajante; balaṃ rūpaṃ svaravarṇapraśuddhiḥ / sparśaś ca gandhaś ca viśuddhatā ca; śrīḥ saukumāryaṃ pravarāś ca nāryaḥ // 5.37.29
guṇāś ca ṣaṇmitabhuktaṃ bhajante; ārogyam āyuś ca sukhaṃ balaṃ ca / anāvilaṃ cāsya bhaved apatyaṃ; na cainam ādyūna iti kṣipanti // 5.37.30
akarmaśīlaṃ ca mahāśanaṃ ca; lokadviṣṭaṃ bahumāyaṃ nṛśaṃsam / adeśakālajñam aniṣṭaveṣam; etān gṛhe na prativāsayīta // 5.37.31
kadaryam ākrośakam aśrutaṃ ca; varākasaṃbhūtam amānyamāninam / niṣṭhūriṇaṃ kṛtavairaṃ kṛtaghnam; etān bhṛśārto 'pi na jātu yācet // 5.37.32
saṃkliṣṭakarmāṇam atipravādaṃ; nityānṛtaṃ cādṛḍhabhaktikaṃ ca / vikṛṣṭarāgaṃ bahumāninaṃ cāpy; etān na seveta narādhamān ṣaṭ // 5.37.33
sahāyabandhanā hy arthāḥ sahāyāś cārthabandhanāḥ / anyonyabandhanāv etau vinānyonyaṃ na sidhyataḥ // 5.37.34
utpādya putrān anṛṇāṃś ca kṛtvā; vṛttiṃ ca tebhyo 'nuvidhāya kāṃ cit / sthāne kumārīḥ pratipādya sarvā; araṇyasaṃstho munivad bubhūṣet // 5.37.35
hitaṃ yat sarvabhūtānām ātmanaś ca sukhāvaham / tat kuryād īśvaro hy etan mūlaṃ dharmārthasiddhaye // 5.37.36
buddhiḥ prabhāvas tejaś ca sattvam utthānam eva ca / vyavasāyaś ca yasya syāt tasyāvṛttibhayaṃ kutaḥ // 5.37.37
paśya doṣān pāṇḍavair vigrahe tvaṃ; yatra vyatherann api devāḥ saśakrāḥ / putrair vairaṃ nityam udvignavāso; yaśaḥpraṇāśo dviṣatāṃ ca harṣaḥ // 5.37.38
bhīṣmasya kopas tava cendrakalpa; droṇasya rājñaś ca yudhiṣṭhirasya / utsādayel lokam imaṃ pravṛddhaḥ; śveto grahas tiryag ivāpatan khe // 5.37.39
tava putraśataṃ caiva karṇaḥ pañca ca pāṇḍavāḥ / pṛthivīm anuśāseyur akhilāṃ sāgarāmbarām // 5.37.40
dhārtarāṣṭrā vanaṃ rājan vyāghrāḥ pāṇḍusutā matāḥ / mā vanaṃ chindhi savyāghraṃ mā vyāghrān nīnaśo vanāt // 5.37.41
na syād vanam ṛte vyāghrān vyāghrā na syur ṛte vanam / vanaṃ hi rakṣyate vyāghrair vyāghrān rakṣati kānanam // 5.37.42
na tathecchanty akalyāṇāḥ pareṣāṃ vedituṃ guṇān / yathaiṣāṃ jñātum icchanti nairguṇyaṃ pāpacetasaḥ // 5.37.43
arthasiddhiṃ parām icchan dharmam evāditaś caret / na hi dharmād apaity arthaḥ svargalokād ivāmṛtam // 5.37.44
yasyātmā virataḥ pāpāt kalyāṇe ca niveśitaḥ / tena sarvam idaṃ buddhaṃ prakṛtir vikṛtiś ca yā // 5.37.45
yo dharmam arthaṃ kāmaṃ ca yathākālaṃ niṣevate / dharmārthakāmasaṃyogaṃ so 'mutreha ca vindati // 5.37.46
saṃniyacchati yo vegam utthitaṃ krodhaharṣayoḥ / sa śriyo bhājanaṃ rājan yaś cāpatsu na muhyati // 5.37.47
balaṃ pañcavidhaṃ nityaṃ puruṣāṇāṃ nibodha me / yat tu bāhubalaṃ nāma kaniṣṭhaṃ balam ucyate // 5.37.48
amātyalābho bhadraṃ te dvitīyaṃ balam ucyate / dhanalābhas tṛtīyaṃ tu balam āhur jigīṣavaḥ // 5.37.49
yat tv asya sahajaṃ rājan pitṛpaitāmahaṃ balam / abhijātabalaṃ nāma tac caturthaṃ balaṃ smṛtam // 5.37.50
yena tv etāni sarvāṇi saṃgṛhītāni bhārata / yad balānāṃ balaṃ śreṣṭhaṃ tat prajñābalam ucyate // 5.37.51
mahate yo 'pakārāya narasya prabhaven naraḥ / tena vairaṃ samāsajya dūrastho 'smīti nāśvaset // 5.37.52
strīṣu rājasu sarpeṣu svādhyāye śatruseviṣu / bhoge cāyuṣi viśvāsaṃ kaḥ prājñaḥ kartum arhati // 5.37.53
prajñāśareṇābhihatasya jantoś; cikitsakāḥ santi na cauṣadhāni / na homamantrā na ca maṅgalāni; nātharvaṇā nāpy agadāḥ susiddhāḥ // 5.37.54
sarpaś cāgniś ca siṃhaś ca kulaputraś ca bhārata / nāvajñeyā manuṣyeṇa sarve te hy atitejasaḥ // 5.37.55
agnis tejo mahal loke gūḍhas tiṣṭhati dāruṣu / na copayuṅkte tad dāru yāvan no dīpyate paraiḥ // 5.37.56
sa eva khalu dārubhyo yadā nirmathya dīpyate / tadā tac ca vanaṃ cānyan nirdahaty āśu tejasā // 5.37.57
evam eva kule jātāḥ pāvakopamatejasaḥ / kṣamāvanto nirākārāḥ kāṣṭhe 'gnir iva śerate // 5.37.58
latādharmā tvaṃ saputraḥ śālāḥ pāṇḍusutā matāḥ / na latā vardhate jātu mahādrumam anāśritā // 5.37.59
vanaṃ rājaṃs tvaṃ saputro 'mbikeya; siṃhān vane pāṇḍavāṃs tāta viddhi / siṃhair vihīnaṃ hi vanaṃ vinaśyet; siṃhā vinaśyeyur ṛte vanena // 5.37.60
ūrdhvaṃ prāṇā hy utkrāmanti yūnaḥ sthavira āyati / pratyutthānābhivādābhyāṃ punas tān pratipadyate // 5.38.1
pīṭhaṃ dattvā sādhave 'bhyāgatāya; ānīyāpaḥ parinirṇijya pādau / sukhaṃ pṛṣṭvā prativedyātmasaṃsthaṃ; tato dadyād annam avekṣya dhīraḥ // 5.38.2
yasyodakaṃ madhuparkaṃ ca gāṃ ca; namantravit pratigṛhṇāti gehe / lobhād bhayād arthakārpaṇyato vā; tasyānarthaṃ jīvitam āhur āryāḥ // 5.38.3
cikitsakaḥ śalyakartāvakīrṇī; stenaḥ krūro madyapo bhrūṇahā ca / senājīvī śrutivikrāyakaś ca; bhṛśaṃ priyo 'py atithir nodakārhaḥ // 5.38.4
avikreyaṃ lavaṇaṃ pakvam annaṃ; dadhi kṣīraṃ madhu tailaṃ ghṛtaṃ ca / tilā māṃsaṃ mūlaphalāni śākaṃ; raktaṃ vāsaḥ sarvagandhā guḍaś ca // 5.38.5
aroṣaṇo yaḥ samaloṣṭakāñcanaḥ; prahīṇaśoko gatasaṃdhivigrahaḥ / nindāpraśaṃsoparataḥ priyāpriye; carann udāsīnavad eṣa bhikṣukaḥ // 5.38.6
nīvāramūleṅgudaśākavṛttiḥ; susaṃyatātmāgnikāryeṣv acodyaḥ / vane vasann atithiṣv apramatto; dhuraṃdharaḥ puṇyakṛd eṣa tāpasaḥ // 5.38.7
apakṛtvā buddhimato dūrastho 'smīti nāśvaset / dīrghau buddhimato bāhū yābhyāṃ hiṃsati hiṃsitaḥ // 5.38.8
na viśvased aviśvaste viśvaste nātiviśvaset / viśvāsād bhayam utpannaṃ mūlāny api nikṛntati // 5.38.9
anīrṣyur guptadāraḥ syāt saṃvibhāgī priyaṃvadaḥ / ślakṣṇo madhuravāk strīṇāṃ na cāsāṃ vaśago bhavet // 5.38.10
pūjanīyā mahābhāgāḥ puṇyāś ca gṛhadīptayaḥ / striyaḥ śriyo gṛhasyoktās tasmād rakṣyā viśeṣataḥ // 5.38.11
pitur antaḥpuraṃ dadyān mātur dadyān mahānasam / goṣu cātmasamaṃ dadyāt svayam eva kṛṣiṃ vrajet // 5.38.12
bhṛtyair vaṇijyācāraṃ ca putraiḥ seveta brāhmaṇān // 5.38.12.2
adbhyo 'gnir brahmataḥ kṣatram aśmano loham utthitam / teṣāṃ sarvatragaṃ tejaḥ svāsu yoniṣu śāmyati // 5.38.13
nityaṃ santaḥ kule jātāḥ pāvakopamatejasaḥ / kṣamāvanto nirākārāḥ kāṣṭhe 'gnir iva śerate // 5.38.14
yasya mantraṃ na jānanti bāhyāś cābhyantarāś ca ye / sa rājā sarvataścakṣuś ciram aiśvaryam aśnute // 5.38.15
kariṣyan na prabhāṣeta kṛtāny eva ca darśayet / dharmakāmārthakāryāṇi tathā mantro na bhidyate // 5.38.16
giripṛṣṭham upāruhya prāsādaṃ vā rahogataḥ / araṇye niḥśalāke vā tatra mantro vidhīyate // 5.38.17
nāsuhṛt paramaṃ mantraṃ bhāratārhati veditum / apaṇḍito vāpi suhṛt paṇḍito vāpy anātmavān // 5.38.18
amātye hy arthalipsā ca mantrarakṣaṇam eva ca // 5.38.18.2
kṛtāni sarvakāryāṇi yasya vā pārṣadā viduḥ / gūḍhamantrasya nṛpates tasya siddhir asaṃśayam // 5.38.19
apraśastāni karmāṇi yo mohād anutiṣṭhati / sa teṣāṃ viparibhraṃśe bhraśyate jīvitād api // 5.38.20
karmaṇāṃ tu praśastānām anuṣṭhānaṃ sukhāvaham / teṣām evānanuṣṭhānaṃ paścāttāpakaraṃ mahat // 5.38.21
sthānavṛddhikṣayajñasya ṣāḍguṇyaviditātmanaḥ / anavajñātaśīlasya svādhīnā pṛthivī nṛpa // 5.38.22
amoghakrodhaharṣasya svayaṃ kṛtyānvavekṣiṇaḥ / ātmapratyayakośasya vasudheyaṃ vasuṃdharā // 5.38.23
nāmamātreṇa tuṣyeta chatreṇa ca mahīpatiḥ / bhṛtyebhyo visṛjed arthān naikaḥ sarvaharo bhavet // 5.38.24
brāhmaṇo brāhmaṇaṃ veda bhartā veda striyaṃ tathā / amātyaṃ nṛpatir veda rājā rājānam eva ca // 5.38.25
na śatrur aṅkam āpanno moktavyo vadhyatāṃ gataḥ / ahatād dhi bhayaṃ tasmāj jāyate nacirād iva // 5.38.26
daivateṣu ca yatnena rājasu brāhmaṇeṣu ca / niyantavyaḥ sadā krodho vṛddhabālātureṣu ca // 5.38.27
nirarthaṃ kalahaṃ prājño varjayen mūḍhasevitam / kīrtiṃ ca labhate loke na cānarthena yujyate // 5.38.28
prasādo niṣphalo yasya krodhaś cāpi nirarthakaḥ / na taṃ bhartāram icchanti ṣaṇḍhaṃ patim iva striyaḥ // 5.38.29
na buddhir dhanalābhāya na jāḍyam asamṛddhaye / lokaparyāyavṛttāntaṃ prājño jānāti netaraḥ // 5.38.30
vidyāśīlavayovṛddhān buddhivṛddhāṃś ca bhārata / dhanābhijanavṛddhāṃś ca nityaṃ mūḍho 'vamanyate // 5.38.31
anāryavṛttam aprājñam asūyakam adhārmikam / anarthāḥ kṣipram āyānti vāgduṣṭaṃ krodhanaṃ tathā // 5.38.32
avisaṃvādanaṃ dānaṃ samayasyāvyatikramaḥ / āvartayanti bhūtāni samyak praṇihitā ca vāk // 5.38.33
avisaṃvādako dakṣaḥ kṛtajño matimān ṛjuḥ / api saṃkṣīṇakośo 'pi labhate parivāraṇam // 5.38.34
dhṛtiḥ śamo damaḥ śaucaṃ kāruṇyaṃ vāg aniṣṭhurā / mitrāṇāṃ cānabhidrohaḥ saptaitāḥ samidhaḥ śriyaḥ // 5.38.35
asaṃvibhāgī duṣṭātmā kṛtaghno nirapatrapaḥ / tādṛṅ narādhamo loke varjanīyo narādhipa // 5.38.36
na sa rātrau sukhaṃ śete sasarpa iva veśmani / yaḥ kopayati nirdoṣaṃ sadoṣo 'bhyantaraṃ janam // 5.38.37
yeṣu duṣṭeṣu doṣaḥ syād yogakṣemasya bhārata / sadā prasādanaṃ teṣāṃ devatānām ivācaret // 5.38.38
ye 'rthāḥ strīṣu samāsaktāḥ prathamotpatiteṣu ca / ye cānāryasamāsaktāḥ sarve te saṃśayaṃ gatāḥ // 5.38.39
yatra strī yatra kitavo yatra bālo 'nuśāsti ca / majjanti te 'vaśā deśā nadyām aśmaplavā iva // 5.38.40
prayojaneṣu ye saktā na viśeṣeṣu bhārata / tān ahaṃ paṇḍitān manye viśeṣā hi prasaṅginaḥ // 5.38.41
yaṃ praśaṃsanti kitavā yaṃ praśaṃsanti cāraṇāḥ / yaṃ praśaṃsanti bandhakyo na sa jīvati mānavaḥ // 5.38.42
hitvā tān parameṣvāsān pāṇḍavān amitaujasaḥ / āhitaṃ bhārataiśvaryaṃ tvayā duryodhane mahat // 5.38.43
taṃ drakṣyasi paribhraṣṭaṃ tasmāt tvaṃ nacirād iva / aiśvaryamadasaṃmūḍhaṃ baliṃ lokatrayād iva // 5.38.44
anīśvaro 'yaṃ puruṣo bhavābhave; sūtraprotā dārumayīva yoṣā / dhātrā tu diṣṭasya vaśe kilāyaṃ; tasmād vada tvaṃ śravaṇe dhṛto 'ham // 5.39.1
aprāptakālaṃ vacanaṃ bṛhaspatir api bruvan / labhate buddhyavajñānam avamānaṃ ca bhārata // 5.39.2
priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ / mantraṃ mūlabalenānyo yaḥ priyaḥ priya eva saḥ // 5.39.3
dveṣyo na sādhur bhavati na medhāvī na paṇḍitaḥ / priye śubhāni karmāṇi dveṣye pāpāni bhārata // 5.39.4
na sa kṣayo mahārāja yaḥ kṣayo vṛddhim āvahet / kṣayaḥ sa tv iha mantavyo yaṃ labdhvā bahu nāśayet // 5.39.5
samṛddhā guṇataḥ ke cid bhavanti dhanato 'pare / dhanavṛddhān guṇair hīnān dhṛtarāṣṭra vivarjayet // 5.39.6
sarvaṃ tvam āyatīyuktaṃ bhāṣase prājñasaṃmatam / na cotsahe sutaṃ tyaktuṃ yato dharmas tato jayaḥ // 5.39.7
svabhāvaguṇasaṃpanno na jātu vinayānvitaḥ / susūkṣmam api bhūtānām upamardaṃ prayokṣyate // 5.39.8
parāpavādaniratāḥ paraduḥkhodayeṣu ca / parasparavirodhe ca yatante satatotthitāḥ // 5.39.9
sadoṣaṃ darśanaṃ yeṣāṃ saṃvāse sumahad bhayam / arthādāne mahān doṣaḥ pradāne ca mahad bhayam // 5.39.10
ye pāpā iti vikhyātāḥ saṃvāse parigarhitāḥ / yuktāś cānyair mahādoṣair ye narās tān vivarjayet // 5.39.11
nivartamāne sauhārde prītir nīce praṇaśyati / yā caiva phalanirvṛttiḥ sauhṛde caiva yat sukham // 5.39.12
yatate cāpavādāya yatnam ārabhate kṣaye / alpe 'py apakṛte mohān na śāntim upagacchati // 5.39.13
tādṛśaiḥ saṃgataṃ nīcair nṛśaṃsair akṛtātmabhiḥ / niśāmya nipuṇaṃ buddhyā vidvān dūrād vivarjayet // 5.39.14
yo jñātim anugṛhṇāti daridraṃ dīnam āturam / sa putrapaśubhir vṛddhiṃ yaśaś cāvyayam aśnute // 5.39.15
jñātayo vardhanīyās tair ya icchanty ātmanaḥ śubham / kulavṛddhiṃ ca rājendra tasmāt sādhu samācara // 5.39.16
śreyasā yokṣyase rājan kurvāṇo jñātisatkriyām / viguṇā hy api saṃrakṣyā jñātayo bharatarṣabha // 5.39.17
kiṃ punar guṇavantas te tvatprasādābhikāṅkṣiṇaḥ / prasādaṃ kuru dīnānāṃ pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate // 5.39.18
dīyantāṃ grāmakāḥ ke cit teṣāṃ vṛttyartham īśvara / evaṃ loke yaśaḥprāpto bhaviṣyasi narādhipa // 5.39.19
vṛddhena hi tvayā kāryaṃ putrāṇāṃ tāta rakṣaṇam / mayā cāpi hitaṃ vācyaṃ viddhi māṃ tvaddhitaiṣiṇam // 5.39.20
jñātibhir vigrahas tāta na kartavyo bhavārthinā / sukhāni saha bhojyāni jñātibhir bharatarṣabha // 5.39.21
saṃbhojanaṃ saṃkathanaṃ saṃprītiś ca parasparam / jñātibhiḥ saha kāryāṇi na virodhaḥ kathaṃ cana // 5.39.22
jñātayas tārayantīha jñātayo majjayanti ca / suvṛttās tārayantīha durvṛttā majjayanti ca // 5.39.23
suvṛtto bhava rājendra pāṇḍavān prati mānada / adharṣaṇīyaḥ śatrūṇāṃ tair vṛtas tvaṃ bhaviṣyasi // 5.39.24
śrīmantaṃ jñātim āsādya yo jñātir avasīdati / digdhahastaṃ mṛga iva sa enas tasya vindati // 5.39.25
paścād api naraśreṣṭha tava tāpo bhaviṣyati / tān vā hatān sutān vāpi śrutvā tad anucintaya // 5.39.26
yena khaṭvāṃ samārūḍhaḥ paritapyeta karmaṇā / ādāv eva na tat kuryād adhruve jīvite sati // 5.39.27
na kaś cin nāpanayate pumān anyatra bhārgavāt / śeṣasaṃpratipattis tu buddhimatsv eva tiṣṭhati // 5.39.28
duryodhanena yady etat pāpaṃ teṣu purā kṛtam / tvayā tat kulavṛddhena pratyāneyaṃ nareśvara // 5.39.29
tāṃs tvaṃ pade pratiṣṭhāpya loke vigatakalmaṣaḥ / bhaviṣyasi naraśreṣṭha pūjanīyo manīṣiṇām // 5.39.30
suvyāhṛtāni dhīrāṇāṃ phalataḥ pravicintya yaḥ / adhyavasyati kāryeṣu ciraṃ yaśasi tiṣṭhati // 5.39.31
avṛttiṃ vinayo hanti hanty anarthaṃ parākramaḥ / hanti nityaṃ kṣamā krodham ācāro hanty alakṣaṇam // 5.39.32
paricchadena kṣetreṇa veśmanā paricaryayā / parīkṣeta kulaṃ rājan bhojanācchādanena ca // 5.39.33
yayoś cittena vā cittaṃ naibhṛtaṃ naibhṛtena vā / sameti prajñayā prajñā tayor maitrī na jīryate // 5.39.34
durbuddhim akṛtaprajñaṃ channaṃ kūpaṃ tṛṇair iva / vivarjayīta medhāvī tasmin maitrī praṇaśyati // 5.39.35
avalipteṣu mūrkheṣu raudrasāhasikeṣu ca / tathaivāpetadharmeṣu na maitrīm ācared budhaḥ // 5.39.36
kṛtajñaṃ dhārmikaṃ satyam akṣudraṃ dṛḍhabhaktikam / jitendriyaṃ sthitaṃ sthityāṃ mitram atyāgi ceṣyate // 5.39.37
indriyāṇām anutsargo mṛtyunā na viśiṣyate / atyarthaṃ punar utsargaḥ sādayed daivatāny api // 5.39.38
mārdavaṃ sarvabhūtānām anasūyā kṣamā dhṛtiḥ / āyuṣyāṇi budhāḥ prāhur mitrāṇāṃ cāvimānanā // 5.39.39
apanītaṃ sunītena yo 'rthaṃ pratyāninīṣate / matim āsthāya sudṛḍhāṃ tad akāpuruṣavratam // 5.39.40
āyatyāṃ pratikārajñas tadātve dṛḍhaniścayaḥ / atīte kāryaśeṣajño naro 'rthair na prahīyate // 5.39.41
karmaṇā manasā vācā yad abhīkṣṇaṃ niṣevate / tad evāpaharaty enaṃ tasmāt kalyāṇam ācaret // 5.39.42
maṅgalālambhanaṃ yogaḥ śrutam utthānam ārjavam / bhūtim etāni kurvanti satāṃ cābhīkṣṇadarśanam // 5.39.43
anirvedaḥ śriyo mūlaṃ duḥkhanāśe sukhasya ca / mahān bhavaty anirviṇṇaḥ sukhaṃ cātyantam aśnute // 5.39.44
nātaḥ śrīmattaraṃ kiṃ cid anyat pathyatamaṃ tathā / prabhaviṣṇor yathā tāta kṣamā sarvatra sarvadā // 5.39.45
kṣamed aśaktaḥ sarvasya śaktimān dharmakāraṇāt / arthānarthau samau yasya tasya nityaṃ kṣamā hitā // 5.39.46
yat sukhaṃ sevamāno 'pi dharmārthābhyāṃ na hīyate / kāmaṃ tad upaseveta na mūḍhavratam ācaret // 5.39.47
duḥkhārteṣu pramatteṣu nāstikeṣv alaseṣu ca / na śrīr vasaty adānteṣu ye cotsāhavivarjitāḥ // 5.39.48
ārjavena naraṃ yuktam ārjavāt savyapatrapam / aśaktimantaṃ manyanto dharṣayanti kubuddhayaḥ // 5.39.49
atyāryam atidātāram atiśūram ativratam / prajñābhimāninaṃ caiva śrīr bhayān nopasarpati // 5.39.50
agnihotraphalā vedāḥ śīlavṛttaphalaṃ śrutam / ratiputraphalā dārā dattabhuktaphalaṃ dhanam // 5.39.51
adharmopārjitair arthair yaḥ karoty aurdhvadehikam / na sa tasya phalaṃ pretya bhuṅkte 'rthasya durāgamāt // 5.39.52
kāntāravanadurgeṣu kṛcchrāsv āpatsu saṃbhrame / udyateṣu ca śastreṣu nāsti śeṣavatāṃ bhayam // 5.39.53
utthānaṃ saṃyamo dākṣyam apramādo dhṛtiḥ smṛtiḥ / samīkṣya ca samārambho viddhi mūlaṃ bhavasya tat // 5.39.54
tapo balaṃ tāpasānāṃ brahma brahmavidāṃ balam / hiṃsā balam asādhūnāṃ kṣamā guṇavatāṃ balam // 5.39.55
aṣṭau tāny avrataghnāni āpo mūlaṃ phalaṃ payaḥ / havir brāhmaṇakāmyā ca guror vacanam auṣadham // 5.39.56
na tatparasya saṃdadhyāt pratikūlaṃ yadātmanaḥ / saṃgraheṇaiṣa dharmaḥ syāt kāmād anyaḥ pravartate // 5.39.57
akrodhena jayet krodham asādhuṃ sādhunā jayet / jayet kadaryaṃ dānena jayet satyena cānṛtam // 5.39.58
strīdhūrtake 'lase bhīrau caṇḍe puruṣamānini / caure kṛtaghne viśvāso na kāryo na ca nāstike // 5.39.59
abhivādanaśīlasya nityaṃ vṛddhopasevinaḥ / catvāri saṃpravardhante kīrtir āyur yaśobalam // 5.39.60
atikleśena ye 'rthāḥ syur dharmasyātikrameṇa ca / arer vā praṇipātena mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ // 5.39.61
avidyaḥ puruṣaḥ śocyaḥ śocyaṃ mithunam aprajam / nirāhārāḥ prajāḥ śocyāḥ śocyaṃ rāṣṭram arājakam // 5.39.62
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā / asaṃbhogo jarā strīṇāṃ vākśalyaṃ manaso jarā // 5.39.63
anāmnāyamalā vedā brāhmaṇasyāvrataṃ malam / kautūhalamalā sādhvī vipravāsamalāḥ striyaḥ // 5.39.64
suvarṇasya malaṃ rūpyaṃ rūpyasyāpi malaṃ trapu / jñeyaṃ trapumalaṃ sīsaṃ sīsasyāpi malaṃ malam // 5.39.65
na svapnena jayen nidrāṃ na kāmena striyaṃ jayet / nendhanena jayed agniṃ na pānena surāṃ jayet // 5.39.66
yasya dānajitaṃ mitram amitrā yudhi nirjitāḥ / annapānajitā dārāḥ saphalaṃ tasya jīvitam // 5.39.67
sahasriṇo 'pi jīvanti jīvanti śatinas tathā / dhṛtarāṣṭraṃ vimuñcecchāṃ na kathaṃ cin na jīvyate // 5.39.68
yat pṛthivyāṃ vrīhiyavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ / nālam ekasya tat sarvam iti paśyan na muhyati // 5.39.69
rājan bhūyo bravīmi tvāṃ putreṣu samam ācara / samatā yadi te rājan sveṣu pāṇḍusuteṣu ca // 5.39.70
yo 'bhyarthitaḥ sadbhir asajjamānaḥ; karoty arthaṃ śaktim ahāpayitvā / kṣipraṃ yaśas taṃ samupaiti santam alaṃ; prasannā hi sukhāya santaḥ // 5.40.1
mahāntam apy artham adharmayuktaṃ; yaḥ saṃtyajaty anupākruṣṭa eva / sukhaṃ sa duḥkhāny avamucya śete; jīrṇāṃ tvacaṃ sarpa ivāvamucya // 5.40.2
anṛtaṃ ca samutkarṣe rājagāmi ca paiśunam / guroś cālīkanirbandhaḥ samāni brahmahatyayā // 5.40.3
asūyaikapadaṃ mṛtyur ativādaḥ śriyo vadhaḥ / aśuśrūṣā tvarā ślāghā vidyāyāḥ śatravas trayaḥ // 5.40.4
sukhārthinaḥ kuto vidyā nāsti vidyārthinaḥ sukham / sukhārthī vā tyajed vidyāṃ vidyārthī vā sukhaṃ tyajet // 5.40.5
nāgnis tṛpyati kāṣṭhānāṃ nāpagānāṃ mahodadhiḥ / nāntakaḥ sarvabhūtānāṃ na puṃsāṃ vāmalocanā // 5.40.6
āśā dhṛtiṃ hanti samṛddhim antakaḥ; krodhaḥ śriyaṃ hanti yaśaḥ kadaryatā / apālanaṃ hanti paśūṃś ca rājann; ekaḥ kruddho brāhmaṇo hanti rāṣṭram // 5.40.7
ajaś ca kāṃsyaṃ ca rathaś ca nityaṃ; madhv ākarṣaḥ śakuniḥ śrotriyaś ca / vṛddho jñātir avasanno vayasya; etāni te santu gṛhe sadaiva // 5.40.8
ajokṣā candanaṃ vīṇā ādarśo madhusarpiṣī / viṣam audumbaraṃ śaṅkhaḥ svarṇaṃ nābhiś ca rocanā // 5.40.9
gṛhe sthāpayitavyāni dhanyāni manur abravīt / devabrāhmaṇapūjārtham atithīnāṃ ca bhārata // 5.40.10
idaṃ ca tvāṃ sarvaparaṃ bravīmi; puṇyaṃ padaṃ tāta mahāviśiṣṭam / na jātu kāmān na bhayān na lobhād; dharmaṃ tyajej jīvitasyāpi hetoḥ // 5.40.11
nityo dharmaḥ sukhaduḥkhe tv anitye; nityo jīvo dhātur asya tv anityaḥ / tyaktvānityaṃ pratitiṣṭhasva nitye; saṃtuṣya tvaṃ toṣaparo hi lābhaḥ // 5.40.12
mahābalān paśya mahānubhāvān; praśāsya bhūmiṃ dhanadhānyapūrṇām / rājyāni hitvā vipulāṃś ca bhogān; gatān narendrān vaśam antakasya // 5.40.13
mṛtaṃ putraṃ duḥkhapuṣṭaṃ manuṣyā; utkṣipya rājan svagṛhān nirharanti / taṃ muktakeśāḥ karuṇaṃ rudantaś; citāmadhye kāṣṭham iva kṣipanti // 5.40.14
anyo dhanaṃ pretagatasya bhuṅkte; vayāṃsi cāgniś ca śarīradhātūn / dvābhyām ayaṃ saha gacchaty amutra; puṇyena pāpena ca veṣṭyamānaḥ // 5.40.15
utsṛjya vinivartante jñātayaḥ suhṛdaḥ sutāḥ / agnau prāstaṃ tu puruṣaṃ karmānveti svayaṃkṛtam // 5.40.16
asmāl lokād ūrdhvam amuṣya cādho; mahat tamas tiṣṭhati hy andhakāram / tad vai mahāmohanam indriyāṇāṃ; budhyasva mā tvāṃ pralabheta rājan // 5.40.17
idaṃ vacaḥ śakṣyasi ced yathāvan; niśamya sarvaṃ pratipattum evam / yaśaḥ paraṃ prāpsyasi jīvaloke; bhayaṃ na cāmutra na ceha te 'sti // 5.40.18
ātmā nadī bhārata puṇyatīrthā; satyodakā dhṛtikūlā damormiḥ / tasyāṃ snātaḥ pūyate puṇyakarmā; puṇyo hy ātmā nityam ambho 'mbha eva // 5.40.19
kāmakrodhagrāhavatīṃ pañcendriyajalāṃ nadīm / kṛtvā dhṛtimayīṃ nāvaṃ janmadurgāṇi saṃtara // 5.40.20
prajñāvṛddhaṃ dharmavṛddhaṃ svabandhuṃ; vidyāvṛddhaṃ vayasā cāpi vṛddham / kāryākārye pūjayitvā prasādya; yaḥ saṃpṛcchen na sa muhyet kadā cit // 5.40.21
dhṛtyā śiśnodaraṃ rakṣet pāṇipādaṃ ca cakṣuṣā / cakṣuḥśrotre ca manasā mano vācaṃ ca karmaṇā // 5.40.22
nityodakī nityayajñopavītī; nityasvādhyāyī patitānnavarjī / ṛtaṃ bruvan gurave karma kurvan; na brāhmaṇaś cyavate brahmalokāt // 5.40.23
adhītya vedān parisaṃstīrya cāgnīn; iṣṭvā yajñaiḥ pālayitvā prajāś ca / gobrāhmaṇārthe śastrapūtāntarātmā; hataḥ saṃgrāme kṣatriyaḥ svargam eti // 5.40.24
vaiśyo 'dhītya brāhmaṇān kṣatriyāṃś ca; dhanaiḥ kāle saṃvibhajyāśritāṃś ca / tretāpūtaṃ dhūmam āghrāya puṇyaṃ; pretya svarge devasukhāni bhuṅkte // 5.40.25
brahmakṣatraṃ vaiśyavarṇaṃ ca śūdraḥ; krameṇaitān nyāyataḥ pūjayānaḥ / tuṣṭeṣv eteṣv avyatho dagdhapāpas; tyaktvā dehaṃ svargasukhāni bhuṅkte // 5.40.26
cāturvarṇyasyaiṣa dharmas tavokto; hetuṃ cātra bruvato me nibodha / kṣātrād dharmād dhīyate pāṇḍuputras; taṃ tvaṃ rājan rājadharme niyuṅkṣva // 5.40.27
evam etad yathā māṃ tvam anuśāsasi nityadā / mamāpi ca matiḥ saumya bhavaty evaṃ yathāttha mām // 5.40.28
sā tu buddhiḥ kṛtāpy evaṃ pāṇḍavān prati me sadā / duryodhanaṃ samāsādya punar viparivartate // 5.40.29
na diṣṭam abhyatikrāntuṃ śakyaṃ martyena kena cit / diṣṭam eva kṛtaṃ manye pauruṣaṃ tu nirarthakam // 5.40.30
anuktaṃ yadi te kiṃ cid vācā vidura vidyate / tan me śuśrūṣave brūhi vicitrāṇi hi bhāṣase // 5.41.1
dhṛtarāṣṭra kumāro vai yaḥ purāṇaḥ sanātanaḥ / sanatsujātaḥ provāca mṛtyur nāstīti bhārata // 5.41.2
sa te guhyān prakāśāṃś ca sarvān hṛdayasaṃśrayān / pravakṣyati mahārāja sarvabuddhimatāṃ varaḥ // 5.41.3
kiṃ tvaṃ na veda tad bhūyo yan me brūyāt sanātanaḥ / tvam eva vidura brūhi prajñāśeṣo 'sti cet tava // 5.41.4
śūdrayonāv ahaṃ jāto nāto 'nyad vaktum utsahe / kumārasya tu yā buddhir veda tāṃ śāśvatīm aham // 5.41.5
brāhmīṃ hi yonim āpannaḥ suguhyam api yo vadet / na tena garhyo devānāṃ tasmād etad bravīmi te // 5.41.6
bravīhi vidura tvaṃ me purāṇaṃ taṃ sanātanam / katham etena dehena syād ihaiva samāgamaḥ // 5.41.7
cintayām āsa viduras tam ṛṣiṃ saṃśitavratam / sa ca tac cintitaṃ jñātvā darśayām āsa bhārata // 5.41.8
sa cainaṃ pratijagrāha vidhidṛṣṭena karmaṇā / sukhopaviṣṭaṃ viśrāntam athainaṃ viduro 'bravīt // 5.41.9
bhagavan saṃśayaḥ kaś cid dhṛtarāṣṭrasya mānase / yo na śakyo mayā vaktuṃ tam asmai vaktum arhasi // 5.41.10
yaṃ śrutvāyaṃ manuṣyendraḥ sukhaduḥkhātigo bhavet // 5.41.10.2
lābhālābhau priyadveṣyau yathainaṃ na jarāntakau / viṣaheran bhayāmarṣau kṣutpipāse madodbhavau // 5.41.11
aratiś caiva tandrī ca kāmakrodhau kṣayodayau // 5.41.11.2
tato rājā dhṛtarāṣṭro manīṣī; saṃpūjya vākyaṃ vidureritaṃ tat / sanatsujātaṃ rahite mahātmā; papraccha buddhiṃ paramāṃ bubhūṣan // 5.42.1
sanatsujāta yadīdaṃ śṛṇomi; mṛtyur hi nāstīti tavopadeśam / devāsurā hy ācaran brahmacaryam; amṛtyave tat kataran nu satyam // 5.42.2
amṛtyuḥ karmaṇā ke cin mṛtyur nāstīti cāpare / śṛṇu me bruvato rājan yathaitan mā viśaṅkithāḥ // 5.42.3
ubhe satye kṣatriyādyapravṛtte; moho mṛtyuḥ saṃmato yaḥ kavīnām / pramādaṃ vai mṛtyum ahaṃ bravīmi; sadāpramādam amṛtatvaṃ bravīmi // 5.42.4
pramādād vai asurāḥ parābhavann; apramādād brahmabhūtā bhavanti / na vai mṛtyur vyāghra ivātti jantūn; na hy asya rūpam upalabhyate ha // 5.42.5
yamaṃ tv eke mṛtyum ato 'nyam āhur; ātmāvasannam amṛtaṃ brahmacaryam / pitṛloke rājyam anuśāsti devaḥ; śivaḥ śivānām aśivo 'śivānām // 5.42.6
āsyād eṣa niḥsarate narāṇāṃ; krodhaḥ pramādo moharūpaś ca mṛtyuḥ / te mohitās tadvaśe vartamānā; itaḥ pretās tatra punaḥ patanti // 5.42.7
tatas taṃ devā anu viplavante; ato mṛtyur maraṇākhyām upaiti / karmodaye karmaphalānurāgās; tatrānu yānti na taranti mṛtyum // 5.42.8
yo 'bhidhyāyann utpatiṣṇūn nihanyād; anādareṇāpratibudhyamānaḥ / sa vai mṛtyur mṛtyur ivātti bhūtvā; evaṃ vidvān yo vinihanti kāmān // 5.42.9
kāmānusārī puruṣaḥ kāmān anu vinaśyati / kāmān vyudasya dhunute yat kiṃ cit puruṣo rajaḥ // 5.42.10
tamo 'prakāśo bhūtānāṃ narako 'yaṃ pradṛśyate / gṛhyanta iva dhāvanti gacchantaḥ śvabhram unmukhāḥ // 5.42.11
abhidhyā vai prathamaṃ hanti cainaṃ; kāmakrodhau gṛhya cainaṃ tu paścāt / ete bālān mṛtyave prāpayanti; dhīrās tu dhairyeṇa taranti mṛtyum // 5.42.12
amanyamānaḥ kṣatriya kiṃ cid anyan; nādhīyate tārṇa ivāsya vyāghraḥ / krodhāl lobhān mohamayāntarātmā; sa vai mṛtyus tvac charīre ya eṣaḥ // 5.42.13
evaṃ mṛtyuṃ jāyamānaṃ viditvā; jñāne tiṣṭhan na bibhetīha mṛtyoḥ / vinaśyate viṣaye tasya mṛtyur; mṛtyor yathā viṣayaṃ prāpya martyaḥ // 5.42.14
ye 'smin dharmān nācarantīha ke cit; tathā dharmān ke cid ihācaranti / dharmaḥ pāpena pratihanyate sma; utāho dharmaḥ pratihanti pāpam // 5.42.15
ubhayam eva tatropabhujyate phalaṃ; dharmasyaivetarasya ca / dharmeṇādharmaṃ praṇudatīha vidvān; dharmo balīyān iti tasya viddhi // 5.42.16
yān imān āhuḥ svasya dharmasya lokān; dvijātīnāṃ puṇyakṛtāṃ sanātanān / teṣāṃ parikramān kathayantas tato 'nyān; naitad vidvan naiva kṛtaṃ ca karma // 5.42.17
yeṣāṃ bale na vispardhā bale balavatām iva / te brāhmaṇā itaḥ pretya svargaloke prakāśate // 5.42.18
yatra manyeta bhūyiṣṭhaṃ prāvṛṣīva tṛṇolapam / annaṃ pānaṃ ca brāhmaṇas taj jīvan nānusaṃjvaret // 5.42.19
yatrākathayamānasya prayacchaty aśivaṃ bhayam / atiriktam ivākurvan sa śreyān netaro janaḥ // 5.42.20
yo vākathayamānasya ātmānaṃ nānusaṃjvaret / brahmasvaṃ nopabhuñjed vā tadannaṃ saṃmataṃ satām // 5.42.21
yathā svaṃ vāntam aśnāti śvā vai nityam abhūtaye / evaṃ te vāntam aśnanti svavīryasyopajīvanāt // 5.42.22
nityam ajñātacaryā me iti manyeta brāhmaṇaḥ / jñātīnāṃ tu vasan madhye naiva vidyeta kiṃ cana // 5.42.23
ko hy evam antarātmānaṃ brāhmaṇo hantum arhati / tasmād dhi kiṃ cit kṣatriya brahmāvasati paśyati // 5.42.24
aśrāntaḥ syād anādānāt saṃmato nirupadravaḥ / śiṣṭo na śiṣṭavat sa syād brāhmaṇo brahmavit kaviḥ // 5.42.25
anāḍhyā mānuṣe vitte āḍhyā vedeṣu ye dvijāḥ / te durdharṣā duṣprakampyā vidyāt tān brahmaṇas tanum // 5.42.26
sarvān sviṣṭakṛto devān vidyād ya iha kaś cana / na samāno brāhmaṇasya yasmin prayatate svayam // 5.42.27
yam aprayatamānaṃ tu mānayanti sa mānitaḥ / na mānyamāno manyeta nāmānād abhisaṃjvaret // 5.42.28
vidvāṃso mānayantīha iti manyeta mānitaḥ / adharmaviduṣo mūḍhā lokaśāstraviśāradāḥ // 5.42.29
na mānyaṃ mānayiṣyanti iti manyed amānitaḥ // 5.42.29.2
na vai mānaṃ ca maunaṃ ca sahitau carataḥ sadā / ayaṃ hi loko mānasya asau mānasya tad viduḥ // 5.42.30
śrīḥ sukhasyeha saṃvāsaḥ sā cāpi paripanthinī / brāhmī sudurlabhā śrīr hi prajñāhīnena kṣatriya // 5.42.31
dvārāṇi tasyā hi vadanti santo; bahuprakārāṇi durāvarāṇi / satyārjave hrīr damaśaucavidyāḥ; ṣaṇmānamohapratibādhanāni // 5.42.32
ṛco yajūṃṣy adhīte yaḥ sāmavedaṃ ca yo dvijaḥ / pāpāni kurvan pāpena lipyate na sa lipyate // 5.43.1
nainaṃ sāmāny ṛco vāpi na yajūṃṣi vicakṣaṇa / trāyante karmaṇaḥ pāpān na te mithyā bravīmy aham // 5.43.2
na chandāṃsi vṛjināt tārayanti; māyāvinaṃ māyayā vartamānam / nīḍaṃ śakuntā iva jātapakṣāś; chandāṃsy enaṃ prajahaty antakāle // 5.43.3
na ced vedā vedavidaṃ śaktās trātuṃ vicakṣaṇa / atha kasmāt pralāpo 'yaṃ brāhmaṇānāṃ sanātanaḥ // 5.43.4
asmiṃl loke tapas taptaṃ phalam anyatra dṛśyate / brāhmaṇānām ime lokā ṛddhe tapasi saṃyatāḥ // 5.43.5
kathaṃ samṛddham apy ṛddhaṃ tapo bhavati kevalam / sanatsujāta tad brūhi yathā vidyāma tad vayam // 5.43.6
krodhādayo dvādaśa yasya doṣās; tathā nṛśaṃsādi ṣaḍ atra rājan / dharmādayo dvādaśa cātatānāḥ; śāstre guṇā ye viditā dvijānām // 5.43.7
krodhaḥ kāmo lobhamohau vivitsā;kṛpāsūyā mānaśokau spṛhā ca / īrṣyā jugupsā ca manuṣyadoṣā; varjyāḥ sadā dvādaśaite nareṇa // 5.43.8
ekaikam ete rājendra manuṣyān paryupāsate / lipsamāno 'ntaraṃ teṣāṃ mṛgāṇām iva lubdhakaḥ // 5.43.9
vikatthanaḥ spṛhayālur manasvī; bibhrat kopaṃ capalo 'rakṣaṇaś ca / ete prāptāḥ ṣaṇ narān pāpadharmān; prakurvate nota santaḥ sudurge // 5.43.10
saṃbhogasaṃvid dviṣam edhamāno; dattānutāpī kṛpaṇo 'balīyān / vargapraśaṃsī vanitāsu dveṣṭā; ete 'pare sapta nṛśaṃsadharmāḥ // 5.43.11
dharmaś ca satyaṃ ca damas tapaś ca; amātsaryaṃ hrīs titikṣānasūyā / yajñaś ca dānaṃ ca dhṛtiḥ śrutaṃ ca; mahāvratā dvādaśa brāhmaṇasya // 5.43.12
yas tv etebhyaḥ pravased dvādaśebhyaḥ; sarvām apīmāṃ pṛthivīṃ praśiṣyāt / tribhir dvābhyām ekato vā viśiṣṭo; nāsya svam astīti sa veditavyaḥ // 5.43.13
damas tyāgo 'pramādaś ca eteṣv amṛtam āhitam / tāni satyamukhāny āhur brāhmaṇā ye manīṣiṇaḥ // 5.43.14
damo 'ṣṭādaśadoṣaḥ syāt pratikūlaṃ kṛtākṛte / anṛtaṃ cābhyasūyā ca kāmārthau ca tathā spṛhā // 5.43.15
krodhaḥ śokas tathā tṛṣṇā lobhaḥ paiśunyam eva ca / matsaraś ca vivitsā ca paritāpas tathā ratiḥ // 5.43.16
apasmāraḥ sātivādas tathā saṃbhāvanātmani / etair vimukto doṣair yaḥ sa damaḥ sadbhir ucyate // 5.43.17
śreyāṃs tu ṣaḍvidhas tyāgaḥ priyaṃ prāpya na hṛṣyati / apriye tu samutpanne vyathāṃ jātu na cārcchati // 5.43.18
iṣṭān dārāṃś ca putrāṃś ca na cānyaṃ yad vaco bhavet / arhate yācamānāya pradeyaṃ tad vaco bhavet // 5.43.19
apy avācyaṃ vadaty eva sa tṛtīyo guṇaḥ smṛtaḥ // 5.43.19.2
tyaktair dravyair yo bhavati nopayuṅkte ca kāmataḥ / na ca karmasu tad dhīnaḥ śiṣyabuddhir naro yathā // 5.43.20
sarvair eva guṇair yukto dravyavān api yo bhavet // 5.43.20.2
apramādo 'ṣṭadoṣaḥ syāt tān doṣān parivarjayet / indriyebhyaś ca pañcabhyo manasaś caiva bhārata // 5.43.21
atītānāgatebhyaś ca mukto hy etaiḥ sukhī bhavet // 5.43.21.2
doṣair etair vimuktaṃ tu guṇair etaiḥ samanvitam / etat samṛddham apy ṛddhaṃ tapo bhavati kevalam // 5.43.22
yan māṃ pṛcchasi rājendra kiṃ bhūyaḥ śrotum icchasi // 5.43.22.2
ākhyānapañcamair vedair bhūyiṣṭhaṃ kathyate janaḥ / tathaivānye caturvedās trivedāś ca tathāpare // 5.43.23
dvivedāś caikavedāś ca anṛcaś ca tathāpare / teṣāṃ tu katamaḥ sa syād yam ahaṃ veda brāhmaṇam // 5.43.24
ekasya vedasyājñānād vedās te bahavo 'bhavan / satyasyaikasya rājendra satye kaś cid avasthitaḥ // 5.43.25
evaṃ vedam anutsādya prajñāṃ mahati kurvate // 5.43.25.2
dānam adhyayanaṃ yajño lobhād etat pravartate / satyāt pracyavamānānāṃ saṃkalpo vitatho bhavet // 5.43.26
tato yajñaḥ pratāyeta satyasyaivāvadhāraṇāt / manasānyasya bhavati vācānyasyota karmaṇā // 5.43.27
saṃkalpasiddhaḥ puruṣaḥ saṃkalpān adhitiṣṭhati // 5.43.27.2
anaibhṛtyena vai tasya dīkṣitavratam ācaret / nāmaitad dhātunirvṛttaṃ satyam eva satāṃ param // 5.43.28
jñānaṃ vai nāma pratyakṣaṃ parokṣaṃ jāyate tapaḥ // 5.43.28.2
vidyād bahu paṭhantaṃ tu bahupāṭhīti brāhmaṇam / tasmāt kṣatriya mā maṃsthā jalpitenaiva brāhmaṇam // 5.43.29
ya eva satyān nāpaiti sa jñeyo brāhmaṇas tvayā // 5.43.29.2
chandāṃsi nāma kṣatriya tāny atharvā; jagau purastād ṛṣisarga eṣaḥ / chandovidas te ya u tān adhītya; na vedyavedasya vidur na vedyam // 5.43.30
na vedānāṃ veditā kaś cid asti; kaś cid vedān budhyate vāpi rājan / yo veda vedān na sa veda vedyaṃ; satye sthito yas tu sa veda vedyam // 5.43.31
abhijānāmi brāhmaṇam ākhyātāraṃ vicakṣaṇam / yaś chinnavicikitsaḥ sann ācaṣṭe sarvasaṃśayān // 5.43.32
tasya paryeṣaṇaṃ gacchet prācīnaṃ nota dakṣiṇam / nārvācīnaṃ kutas tiryaṅ nādiśaṃ tu kathaṃ cana // 5.43.33
tūṣṇīṃbhūta upāsīta na ceṣṭen manasā api / abhyāvarteta brahmāsya antarātmani vai śritam // 5.43.34
maunād dhi sa munir bhavati nāraṇyavasanān muniḥ / akṣaraṃ tat tu yo veda sa muniḥ śreṣṭha ucyate // 5.43.35
sarvārthānāṃ vyākaraṇād vaiyākaraṇa ucyate / pratyakṣadarśī lokānāṃ sarvadarśī bhaven naraḥ // 5.43.36
satye vai brāhmaṇas tiṣṭhan brahma paśyati kṣatriya / vedānāṃ cānupūrvyeṇa etad vidvan bravīmi te // 5.43.37
sanatsujāta yad imāṃ parārthāṃ; brāhmīṃ vācaṃ pravadasi viśvarūpām / parāṃ hi kāmeṣu sudurlabhāṃ kathāṃ; tad brūhi me vākyam etat kumāra // 5.44.1
naitad brahma tvaramāṇena labhyaṃ; yan māṃ pṛcchasy abhihṛṣyasy atīva / avyaktavidyām abhidhāsye purāṇīṃ; buddhyā ca teṣāṃ brahmacaryeṇa siddhām // 5.44.2
avyaktavidyām iti yat sanātanīṃ; bravīṣi tvaṃ brahmacaryeṇa siddhām / anārabhyā vasatīhārya kāle; kathaṃ brāhmaṇyam amṛtatvaṃ labheta // 5.44.3
ye 'smiṃl loke vijayantīha kāmān; brāhmīṃ sthitim anutitikṣamāṇāḥ / ta ātmānaṃ nirharantīha dehān; muñjād iṣīkām iva sattvasaṃsthāḥ // 5.44.4
śarīram etau kurutaḥ pitā mātā ca bhārata / ācāryaśāstā yā jātiḥ sā satyā sājarāmarā // 5.44.5
ācāryayonim iha ye praviśya; bhūtvā garbhaṃ brahmacaryaṃ caranti / ihaiva te śāstrakārā bhavanti; prahāya dehaṃ paramaṃ yānti yogam // 5.44.6
ya āvṛṇoty avitathena karṇā;vṛtaṃ kurvann amṛtaṃ saṃprayacchan / taṃ manyeta pitaraṃ mātaraṃ ca; tasmai na druhyet kṛtam asya jānan // 5.44.7
guruṃ śiṣyo nityam abhimanyamānaḥ; svādhyāyam icchec chucir apramattaḥ / mānaṃ na kuryān na dadhīta roṣam; eṣa prathamo brahmacaryasya pādaḥ // 5.44.8
ācāryasya priyaṃ kuryāt prāṇair api dhanair api / karmaṇā manasā vācā dvitīyaḥ pāda ucyate // 5.44.9
samā gurau yathā vṛttir gurupatnyāṃ tathā bhavet / yathoktakārī priyakṛt tṛtīyaḥ pāda ucyate // 5.44.10
nācāryāyehopakṛtvā pravādaṃ; prājñaḥ kurvīta naitad ahaṃ karomi / itīva manyeta na bhāṣayeta; sa vai caturtho brahmacaryasya pādaḥ // 5.44.11
evaṃ vasantaṃ yad upaplaved dhanam; ācāryāya tad anuprayacchet / satāṃ vṛttiṃ bahuguṇām evam eti; guroḥ putre bhavati ca vṛttir eṣā // 5.44.12
evaṃ vasan sarvato vardhatīha; bahūn putrāṃl labhate ca pratiṣṭhām / varṣanti cāsmai pradiśo diśaś ca; vasanty asmin brahmacarye janāś ca // 5.44.13
etena brahmacaryeṇa devā devatvam āpnuvan / ṛṣayaś ca mahābhāgā brahmalokaṃ manīṣiṇaḥ // 5.44.14
gandharvāṇām anenaiva rūpam apsarasām abhūt / etena brahmacaryeṇa sūryo ahnāya jāyate // 5.44.15
ya āśayet pāṭayec cāpi rājan; sarvaṃ śarīraṃ tapasā tapyamānaḥ / etenāsau bālyam atyeti vidvān; mṛtyuṃ tathā rodhayaty antakāle // 5.44.16
antavantaḥ kṣatriya te jayanti; lokāñ janāḥ karmaṇā nirmitena / brahmaiva vidvāṃs tena abhyeti sarvaṃ; nānyaḥ panthā ayanāya vidyate // 5.44.17
ābhāti śuklam iva lohitam iva; atho kṛṣṇam athāñjanaṃ kādravaṃ vā / tad brāhmaṇaḥ paśyati yo 'tra vidvān; kathaṃrūpaṃ tad amṛtam akṣaraṃ padam // 5.44.18
nābhāti śuklam iva lohitam iva; atho kṛṣṇam āyasam arkavarṇam / na pṛthivyāṃ tiṣṭhati nāntarikṣe; naitat samudre salilaṃ bibharti // 5.44.19
na tārakāsu na ca vidyud āśritaṃ; na cābhreṣu dṛśyate rūpam asya / na cāpi vāyau na ca devatāsu; na tac candre dṛśyate nota sūrye // 5.44.20
naivarkṣu tan na yajuḥṣu nāpy atharvasu; na caiva dṛśyaty amaleṣu sāmasu / rathaṃtare bārhate cāpi rājan; mahāvrate naiva dṛśyed dhruvaṃ tat // 5.44.21
apāraṇīyaṃ tamasaḥ parastāt; tad antako 'py eti vināśakāle / aṇīyarūpaṃ kṣuradhārayā tan; mahac ca rūpaṃ tv api parvatebhyaḥ // 5.44.22
sā pratiṣṭhā tad amṛtaṃ lokās tad brahma tad yaśaḥ / bhūtāni jajñire tasmāt pralayaṃ yānti tatra ca // 5.44.23
anāmayaṃ tan mahad udyataṃ yaśo; vāco vikārān kavayo vadanti / tasmiñ jagat sarvam idaṃ pratiṣṭhitaṃ; ye tad vidur amṛtās te bhavanti // 5.44.24
yat tac chukraṃ mahaj jyotir dīpyamānaṃ mahad yaśaḥ / tad vai devā upāsante yasmād arko virājate // 5.45.1
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.1.2
śukrād brahma prabhavati brahma śukreṇa vardhate / tac chukraṃ jyotiṣāṃ madhye 'taptaṃ tapati tāpanam // 5.45.2
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.2.2
āpo 'tha adbhyaḥ salilasya madhye; ubhau devau śiśriyāte 'ntarikṣe / sa sadhrīcīḥ sa viṣūcīr vasānā; ubhe bibharti pṛthivīṃ divaṃ ca // 5.45.3
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.3.2
ubhau ca devau pṛthivīṃ divaṃ ca; diśaś ca śukraṃ bhuvanaṃ bibharti / tasmād diśaḥ saritaś ca sravanti; tasmāt samudrā vihitā mahāntaḥ // 5.45.4
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.4.2
cakre rathasya tiṣṭhantaṃ dhruvasyāvyayakarmaṇaḥ / ketumantaṃ vahanty aśvās taṃ divyam ajaraṃ divi // 5.45.5
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.5.2
na sādṛśye tiṣṭhati rūpam asya; na cakṣuṣā paśyati kaś cid enam / manīṣayātho manasā hṛdā ca; ya evaṃ vidur amṛtās te bhavanti // 5.45.6
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.6.2
dvādaśapūgāṃ saritaṃ devarakṣitam / madhu īśantas tadā saṃcaranti ghoram // 5.45.7
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.7.2
tad ardhamāsaṃ pibati saṃcitya bhramaro madhu / īśānaḥ sarvabhūteṣu havirbhūtam akalpayat // 5.45.8
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.8.2
hiraṇyaparṇam aśvattham abhipatya apakṣakāḥ / te tatra pakṣiṇo bhūtvā prapatanti yathādiśam // 5.45.9
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.9.2
pūrṇāt pūrṇāny uddharanti pūrṇāt pūrṇāni cakrire / haranti pūrṇāt pūrṇāni pūrṇam evāvaśiṣyate // 5.45.10
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.10.2
tasmād vai vāyur āyātas tasmiṃś ca prayataḥ sadā / tasmād agniś ca somaś ca tasmiṃś ca prāṇa ātataḥ // 5.45.11
sarvam eva tato vidyāt tat tad vaktuṃ na śaknumaḥ / yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.12
apānaṃ girati prāṇaḥ prāṇaṃ girati candramāḥ / ādityo girate candram ādityaṃ girate paraḥ // 5.45.13
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.13.2
ekaṃ pādaṃ notkṣipati salilād dhaṃsa uccaran / taṃ cet satatam ṛtvijaṃ na mṛtyur nāmṛtaṃ bhavet // 5.45.14
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.14.2
evaṃ devo mahātmā sa pāvakaṃ puruṣo giran / yo vai taṃ puruṣaṃ veda tasyehātmā na riṣyate // 5.45.15
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.15.2
yaḥ sahasraṃ sahasrāṇāṃ pakṣān saṃtatya saṃpatet / madhyame madhya āgacched api cet syān manojavaḥ // 5.45.16
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.16.2
na darśane tiṣṭhati rūpam asya; paśyanti cainaṃ suviśuddhasattvāḥ / hito manīṣī manasābhipaśyed; ye taṃ śrayeyur amṛtās te bhavanti // 5.45.17
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.17.2
gūhanti sarpā iva gahvarāṇi; svaśikṣayā svena vṛttena martyāḥ / teṣu pramuhyanti janā vimūḍhā; yathādhvānaṃ mohayante bhayāya // 5.45.18
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.18.2
sadā sadāsatkṛtaḥ syān na mṛtyur amṛtaṃ kutaḥ / satyānṛte satyasamānabandhane; sataś ca yonir asataś caika eva // 5.45.19
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.19.2
na sādhunā nota asādhunā vā; samānam etad dṛśyate mānuṣeṣu / samānam etad amṛtasya vidyād; evaṃyukto madhu tad vai parīpset // 5.45.20
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.20.2
nāsyātivādā hṛdayaṃ tāpayanti; nānadhītaṃ nāhutam agnihotram / mano brāhmīṃ laghutām ādadhīta; prajñānam asya nāma dhīrā labhante // 5.45.21
yoginas taṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam // 5.45.21.2
evaṃ yaḥ sarvabhūteṣu ātmānam anupaśyati / anyatrānyatra yukteṣu kiṃ sa śocet tataḥ param // 5.45.22
yathodapāne mahati sarvataḥ saṃplutodake / evaṃ sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ // 5.45.23
aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo mahātmā; na dṛśyate 'sau hṛdaye niviṣṭaḥ / ajaś caro divārātram atandritaś ca; sa taṃ matvā kavir āste prasannaḥ // 5.45.24
aham evāsmi vo mātā pitā putro 'smy ahaṃ punaḥ / ātmāham api sarvasya yac ca nāsti yad asti ca // 5.45.25
pitāmaho 'smi sthaviraḥ pitā putraś ca bhārata / mamaiva yūyam ātmasthā na me yūyaṃ na vo 'py aham // 5.45.26
[05.45.27aātmaiva sthānaṃ mama janma cātmā; vedaprokto 'ham ajarapratiṣṭhaḥ / 
aṇor aṇīyān sumanāḥ sarvabhūteṣu jāgṛmi / pitaraṃ sarvabhūtānāṃ puṣkare nihitaṃ viduḥ // 5.45.28
evaṃ sanatsujātena vidureṇa ca dhīmatā / sārdhaṃ kathayato rājñaḥ sā vyatīyāya śarvarī // 5.46.1
tasyāṃ rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ rājānaḥ sarva eva te / sabhām āviviśur hṛṣṭāḥ sūtasyopadidṛkṣayā // 5.46.2
śuśrūṣamāṇāḥ pārthānāṃ vaco dharmārthasaṃhitam / dhṛtarāṣṭramukhāḥ sarve yayū rājasabhāṃ śubhām // 5.46.3
sudhāvadātāṃ vistīrṇāṃ kanakājirabhūṣitām / candraprabhāṃ surucirāṃ siktāṃ paramavāriṇā // 5.46.4
rucirair āsanaiḥ stīrṇāṃ kāñcanair dāravair api / aśmasāramayair dāntaiḥ svāstīrṇaiḥ sottaracchadaiḥ // 5.46.5
bhīṣmo droṇaḥ kṛpaḥ śalyaḥ kṛtavarmā jayadrathaḥ / aśvatthāmā vikarṇaś ca somadattaś ca bāhlikaḥ // 5.46.6
viduraś ca mahāprājño yuyutsuś ca mahārathaḥ / sarve ca sahitāḥ śūrāḥ pārthivā bharatarṣabha // 5.46.7
dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya viviśus tāṃ sabhāṃ śubhām // 5.46.7.2
duḥśāsanaś citrasenaḥ śakuniś cāpi saubalaḥ / durmukho duḥsahaḥ karṇa ulūko 'tha viviṃśatiḥ // 5.46.8
kururājaṃ puraskṛtya duryodhanam amarṣaṇam / viviśus tāṃ sabhāṃ rājan surāḥ śakrasado yathā // 5.46.9
āviśadbhis tadā rājañ śūraiḥ parighabāhubhiḥ / śuśubhe sā sabhā rājan siṃhair iva girer guhā // 5.46.10
te praviśya maheṣvāsāḥ sabhāṃ samitiśobhanāḥ / āsanāni mahārhāṇi bhejire sūryavarcasaḥ // 5.46.11
āsanastheṣu sarveṣu teṣu rājasu bhārata / dvāḥstho nivedayām āsa sūtaputram upasthitam // 5.46.12
ayaṃ sa ratha āyāti yo 'yāsīt pāṇḍavān prati / dūto nas tūrṇam āyātaḥ saindhavaiḥ sādhuvāhibhiḥ // 5.46.13
upayāya tu sa kṣipraṃ rathāt praskandya kuṇḍalī / praviveśa sabhāṃ pūrṇāṃ mahīpālair mahātmabhiḥ // 5.46.14
prāpto 'smi pāṇḍavān gatvā tad vijānīta kauravāḥ / yathāvayaḥ kurūn sarvān pratinandanti pāṇḍavāḥ // 5.46.15
abhivādayanti vṛddhāṃś ca vayasyāṃś ca vayasyavat / yūnaś cābhyavadan pārthāḥ pratipūjya yathāvayaḥ // 5.46.16
yathāhaṃ dhṛtarāṣṭreṇa śiṣṭaḥ pūrvam ito gataḥ / abruvaṃ pāṇḍavān gatvā tan nibodhata pārthivāḥ // 5.46.17
pṛcchāmi tvāṃ saṃjaya rājamadhye; kim abravīd vākyam adīnasattvaḥ / dhanaṃjayas tāta yudhāṃ praṇetā; durātmanāṃ jīvitacchin mahātmā // 5.47.1
duryodhano vācam imāṃ śṛṇotu; yad abravīd arjuno yotsyamānaḥ / yudhiṣṭhirasyānumate mahātmā; dhanaṃjayaḥ śṛṇvataḥ keśavasya // 5.47.2
anvatrasto bāhuvīryaṃ vidāna; upahvare vāsudevasya dhīraḥ / avocan māṃ yotsyamānaḥ kirīṭī; madhye brūyā dhārtarāṣṭraṃ kurūṇām // 5.47.3
ye vai rājānaḥ pāṇḍavāyodhanāya; samānītāḥ śṛṇvatāṃ cāpi teṣām / yathā samagraṃ vacanaṃ mayoktaṃ; sahāmātyaṃ śrāvayethā nṛpaṃ tam // 5.47.4
yathā nūnaṃ devarājasya devāḥ; śuśrūṣante vajrahastasya sarve / tathāśṛṇvan pāṇḍavāḥ sṛñjayāś ca; kirīṭinā vācam uktāṃ samarthām // 5.47.5
ity abravīd arjuno yotsyamāno; gāṇḍīvadhanvā lohitapadmanetraḥ / na ced rājyaṃ muñcati dhārtarāṣṭro; yudhiṣṭhirasyājamīḍhasya rājñaḥ // 5.47.6
asti nūnaṃ karma kṛtaṃ purastād; anirviṣṭaṃ pāpakaṃ dhārtarāṣṭraiḥ // 5.47.6.2
yeṣāṃ yuddhaṃ bhīmasenārjunābhyāṃ; tathāśvibhyāṃ vāsudevena caiva / śaineyena dhruvam āttāyudhena; dhṛṣṭadyumnenātha śikhaṇḍinā ca // 5.47.7
yudhiṣṭhireṇendrakalpena caiva; yo 'padhyānān nirdahed gāṃ divaṃ ca // 5.47.7.2
taiś ced yuddhaṃ manyate dhārtarāṣṭro; nirvṛtto 'rthaḥ sakalaḥ pāṇḍavānām / mā tat kārṣīḥ pāṇḍavārthāya hetor; upaihi yuddhaṃ yadi manyase tvam // 5.47.8
yāṃ tāṃ vane duḥkhaśayyām uvāsa; pravrājitaḥ pāṇḍavo dharmacārī / āśiṣyate duḥkhatarām anarthām; antyāṃ śayyāṃ dhārtarāṣṭraḥ parāsuḥ // 5.47.9
hriyā jñānena tapasā damena; krodhenātho dharmaguptyā dhanena / anyāyavṛttaḥ kurupāṇḍaveyān; adhyātiṣṭhad dhārtarāṣṭro durātmā // 5.47.10
māyopadhaḥ praṇidhānārjavābhyāṃ; tapodamābhyāṃ dharmaguptyā balena / satyaṃ bruvan prītiyuktyānṛtena; titikṣamāṇaḥ kliśyamāno 'tivelam // 5.47.11
yadā jyeṣṭhaḥ pāṇḍavaḥ saṃśitātmā; krodhaṃ yat taṃ varṣapūgān sughoram / avasraṣṭā kuruṣūdvṛttacetās; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.12
kṛṣṇavartmeva jvalitaḥ samiddho; yathā dahet kakṣam agnir nidāghe / evaṃ dagdhā dhārtarāṣṭrasya senāṃ; yudhiṣṭhiraḥ krodhadīpto 'nuvīkṣya // 5.47.13
yadā draṣṭā bhīmasenaṃ raṇasthaṃ; gadāhastaṃ krodhaviṣaṃ vamantam / durmarṣaṇaṃ pāṇḍavaṃ bhīmavegaṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.14
mahāsiṃho gāva iva praviśya; gadāpāṇir dhārtarāṣṭrān upetya / yadā bhīmo bhīmarūpo nihantā; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.15
mahābhaye vītabhayaḥ kṛtāstraḥ; samāgame śatrubalāvamardī / sakṛd rathena pratiyād rathaughān; padātisaṃghān gadayābhinighnan // 5.47.16
sainyān anekāṃs tarasā vimṛdnan; yadā kṣeptā dhārtarāṣṭrasya sainyam / chindan vanaṃ paraśuneva śūras; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.17
tṛṇaprāyaṃ jvalaneneva dagdhaṃ; grāmaṃ yathā dhārtarāṣṭraḥ samīkṣya / pakvaṃ sasyaṃ vaidyuteneva dagdhaṃ; parāsiktaṃ vipulaṃ svaṃ balaugham // 5.47.18
hatapravīraṃ vimukhaṃ bhayārtaṃ; parāṅmukhaṃ prāyaśo 'dhṛṣṭayodham / śastrārciṣā bhīmasenena dagdhaṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.19
upāsaṅgād uddharan dakṣiṇena; paraḥśatān nakulaś citrayodhī / yadā rathāgryo rathinaḥ pracetā; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.20
sukhocito duḥkhaśayyāṃ vaneṣu; dīrghaṃ kālaṃ nakulo yām aśeta / āśīviṣaḥ kruddha iva śvasan bhṛśaṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.21
tyaktātmānaḥ pārthivāyodhanāya; samādiṣṭā dharmarājena vīrāḥ / rathaiḥ śubhraiḥ sainyam abhidravanto; dṛṣṭvā paścāt tapsyate dhārtarāṣṭraḥ // 5.47.22
śiśūn kṛtāstrān aśiśuprakāśān; yadā draṣṭā kauravaḥ pañca śūrān / tyaktvā prāṇān kekayān ādravantas; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.23
yadā gatodvāham akūjanākṣaṃ; suvarṇatāraṃ ratham ātatāyī / dāntair yuktaṃ sahadevo 'dhirūḍhaḥ; śirāṃsi rājñāṃ kṣepsyate mārgaṇaughaiḥ // 5.47.24
mahābhaye saṃpravṛtte rathasthaṃ; vivartamānaṃ samare kṛtāstram / sarvāṃ diśaṃ saṃpatantaṃ samīkṣya; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.25
hrīniṣedho nipuṇaḥ satyavādī; mahābalaḥ sarvadharmopapannaḥ / gāndhārim ārcchaṃs tumule kṣiprakārī; kṣeptā janān sahadevas tarasvī // 5.47.26
yadā draṣṭā draupadeyān maheṣūñ; śūrān kṛtāstrān rathayuddhakovidān / āśīviṣān ghoraviṣān ivāyatas; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.27
yadābhimanyuḥ paravīraghātī; śaraiḥ parān megha ivābhivarṣan / vigāhitā kṛṣṇasamaḥ kṛtāstras; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.28
yadā draṣṭā bālam abālavīryaṃ; dviṣaccamūṃ mṛtyum ivāpatantam / saubhadram indrapratimaṃ kṛtāstraṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.29
prabhadrakāḥ śīghratarā yuvāno; viśāradāḥ siṃhasamānavīryāḥ / yadā kṣeptāro dhārtarāṣṭrān sasainyāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.30
vṛddhau virāṭadrupadau mahārathau; pṛthak camūbhyām abhivartamānau / yadā draṣṭārau dhārtarāṣṭrān sasainyāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.31
yadā kṛtāstro drupadaḥ pracinvañ; śirāṃsi yūnāṃ samare rathasthaḥ / kruddhaḥ śaraiś chetsyati cāpamuktais; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.32
yadā virāṭaḥ paravīraghātī; marmāntare śatrucamūṃ praveṣṭā / matsyaiḥ sārdham anṛśaṃsarūpais; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.33
jyeṣṭhaṃ mātsyānām anṛśaṃsarūpaṃ; virāṭaputraṃ rathinaṃ purastāt / yadā draṣṭā daṃśitaṃ pāṇḍavārthe; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.34
raṇe hate kauravāṇāṃ pravīre; śikhaṇḍinā sattame śaṃtanūje / na jātu naḥ śatravo dhārayeyur; asaṃśayaṃ satyam etad bravīmi // 5.47.35
yadā śikhaṇḍī rathinaḥ pracinvan; bhīṣmaṃ rathenābhiyātā varūthī / divyair hayair avamṛdnan rathaughāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.36
yadā draṣṭā sṛñjayānām anīke; dhṛṣṭadyumnaṃ pramukhe rocamānam / astraṃ yasmai guhyam uvāca dhīmān; droṇas tadā tapsyati dhārtarāṣṭraḥ // 5.47.37
yadā sa senāpatir aprameyaḥ; parābhavann iṣubhir dhārtarāṣṭrān / droṇaṃ raṇe śatrusaho 'bhiyātā; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.38
hrīmān manīṣī balavān manasvī; sa lakṣmīvān somakānāṃ prabarhaḥ / na jātu taṃ śatravo 'nye saheran; yeṣāṃ sa syād agraṇīr vṛṣṇisiṃhaḥ // 5.47.39
brūyāc ca mā pravṛṇīṣveti loke; yuddhe 'dvitīyaṃ sacivaṃ rathastham / śiner naptāraṃ pravṛṇīma sātyakiṃ; mahābalaṃ vītabhayaṃ kṛtāstram // 5.47.40
yadā śinīnām adhipo mayoktaḥ; śaraiḥ parān megha iva pravarṣan / pracchādayiṣyañ śarajālena yodhāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.41
yadā dhṛtiṃ kurute yotsyamānaḥ; sa dīrghabāhur dṛḍhadhanvā mahātmā / siṃhasyeva gandham āghrāya gāvaḥ; saṃveṣṭante śatravo 'smād yathāgneḥ // 5.47.42
sa dīrghabāhur dṛḍhadhanvā mahātmā; bhindyād girīn saṃharet sarvalokān / astre kṛtī nipuṇaḥ kṣiprahasto; divi sthitaḥ sūrya ivābhibhāti // 5.47.43
citraḥ sūkṣmaḥ sukṛto yādavasya; astre yogo vṛṣṇisiṃhasya bhūyān / yathāvidhaṃ yogam āhuḥ praśastaṃ; sarvair guṇaiḥ sātyakis tair upetaḥ // 5.47.44
hiraṇmayaṃ śvetahayaiś caturbhir; yadā yuktaṃ syandanaṃ mādhavasya / draṣṭā yuddhe sātyaker vai suyodhanas; tadā tapsyaty akṛtātmā sa mandaḥ // 5.47.45
yadā rathaṃ hemamaṇiprakāśaṃ; śvetāśvayuktaṃ vānaraketum ugram / draṣṭā raṇe saṃyataṃ keśavena; tadā tapsyaty akṛtātmā sa mandaḥ // 5.47.46
yadā maurvyās talaniṣpeṣam ugraṃ; mahāśabdaṃ vajraniṣpeṣatulyam / vidhūyamānasya mahāraṇe mayā; gāṇḍīvasya śroṣyati mandabuddhiḥ // 5.47.47
tadā mūḍho dhṛtarāṣṭrasya putras; taptā yuddhe durmatir duḥsahāyaḥ / dṛṣṭvā sainyaṃ bāṇavarṣāndhakāraṃ; prabhajyantaṃ gokulavad raṇāgre // 5.47.48
balāhakād uccarantīva vidyut; sahasraghnī dviṣatāṃ saṃgameṣu / asthicchido marmabhido vamec charāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.49
yadā draṣṭā jyāmukhād bāṇasaṃghān; gāṇḍīvamuktān patataḥ śitāgrān / nāgān hayān varmiṇaś cādadānāṃs; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.50
yadā mandaḥ parabāṇān vimuktān; mameṣubhir hriyamāṇān pratīpam / tiryag vidvāṃś chidyamānān kṣuraprais; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.51
yadā vipāṭhā madbhujavipramuktā; dvijāḥ phalānīva mahīruhāgrāt / pracchettāra uttamāṅgāni yūnāṃ; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.52
yadā draṣṭā patataḥ syandanebhyo; mahāgajebhyo 'śvagatāṃś ca yodhān / śarair hatān pātitāṃś caiva raṅge; tadā yuddhaṃ dhārtarāṣṭro 'nvatapsyat // 5.47.53
padātisaṃghān rathasaṃghān samantād; vyāttānanaḥ kāla ivātateṣuḥ / praṇotsyāmi jvalitair bāṇavarṣaiḥ; śatrūṃs tadā tapsyati mandabuddhiḥ // 5.47.54
sarvā diśaḥ saṃpatatā rathena; rajodhvastaṃ gāṇḍivenāpakṛttam / yadā draṣṭā svabalaṃ saṃpramūḍhaṃ; tadā paścāt tapsyati mandabuddhiḥ // 5.47.55
kāṃdigbhūtaṃ chinnagātraṃ visaṃjñaṃ; duryodhano drakṣyati sarvasainyam / hatāśvavīrāgryanarendranāgaṃ; pipāsitaṃ śrāntapatraṃ bhayārtam // 5.47.56
ārtasvaraṃ hanyamānaṃ hataṃ ca; vikīrṇakeśāsthikapālasaṃgham / prajāpateḥ karma yathārdhaniṣṭhitaṃ; tadā dṛṣṭvā tapsyate mandabuddhiḥ // 5.47.57
yadā rathe gāṇḍivaṃ vāsudevaṃ; divyaṃ śaṅkhaṃ pāñcajanyaṃ hayāṃś ca / tūṇāv akṣayyau devadattaṃ ca māṃ ca; draṣṭā yuddhe dhārtarāṣṭraḥ sametān // 5.47.58
udvartayan dasyusaṃghān sametān; pravartayan yugam anyad yugānte / yadā dhakṣyāmy agnivat kauraveyāṃs; tadā taptā dhṛtarāṣṭraḥ saputraḥ // 5.47.59
sahabhrātā sahaputraḥ sasainyo; bhraṣṭaiśvaryaḥ krodhavaśo 'lpacetāḥ / darpasyānte vihite vepamānaḥ; paścān mandas tapsyati dhārtarāṣṭraḥ // 5.47.60
pūrvāhṇe māṃ kṛtajapyaṃ kadā cid; vipraḥ provācodakānte manojñam / kartavyaṃ te duṣkaraṃ karma pārtha; yoddhavyaṃ te śatrubhiḥ savyasācin // 5.47.61
indro vā te harivān vajrahastaḥ; purastād yātu samare 'rīn vinighnan / sugrīvayuktena rathena vā te; paścāt kṛṣṇo rakṣatu vāsudevaḥ // 5.47.62
vavre cāhaṃ vajrahastān mahendrād; asmin yuddhe vāsudevaṃ sahāyam / sa me labdho dasyuvadhāya kṛṣṇo; manye caitad vihitaṃ daivatair me // 5.47.63
ayudhyamāno manasāpi yasya; jayaṃ kṛṣṇaḥ puruṣasyābhinandet / dhruvaṃ sarvān so 'bhyatīyād amitrān; sendrān devān mānuṣe nāsti cintā // 5.47.64
sa bāhubhyāṃ sāgaram uttitīrṣen; mahodadhiṃ salilasyāprameyam / tejasvinaṃ kṛṣṇam atyantaśūraṃ; yuddhena yo vāsudevaṃ jigīṣet // 5.47.65
giriṃ ya iccheta talena bhettuṃ; śiloccayaṃ śvetam atipramāṇam / tasyaiva pāṇiḥ sanakho viśīryen; na cāpi kiṃ cit sa gires tu kuryāt // 5.47.66
agniṃ samiddhaṃ śamayed bhujābhyāṃ; candraṃ ca sūryaṃ ca nivārayeta / hared devānām amṛtaṃ prasahya; yuddhena yo vāsudevaṃ jigīṣet // 5.47.67
yo rukmiṇīm ekarathena bhojyām; utsādya rājñāṃ viṣayaṃ prasahya / uvāha bhāryāṃ yaśasā jvalantīṃ; yasyāṃ jajñe raukmiṇeyo mahātmā // 5.47.68
ayaṃ gāndhārāṃs tarasā saṃpramathya; jitvā putrān nagnajitaḥ samagrān / baddhaṃ mumoca vinadantaṃ prasahya; sudarśanīyaṃ devatānāṃ lalāmam // 5.47.69
ayaṃ kavāṭe nijaghāna pāṇḍyaṃ; tathā kaliṅgān dantakūre mamarda / anena dagdhā varṣapūgān vināthā; vārāṇasī nagarī saṃbabhūva // 5.47.70
yaṃ sma yuddhe manyate 'nyair ajeyam; ekalavyaṃ nāma niṣādarājam / vegeneva śailam abhihatya jambhaḥ; śete sa kṛṣṇena hataḥ parāsuḥ // 5.47.71
tathograsenasya sutaṃ praduṣṭaṃ; vṛṣṇyandhakānāṃ madhyagāṃ tapantam / apātayad baladevadvitīyo; hatvā dadau cograsenāya rājyam // 5.47.72
ayaṃ saubhaṃ yodhayām āsa khasthaṃ; vibhīṣaṇaṃ māyayā śālvarājam / saubhadvāri pratyagṛhṇāc chataghnīṃ; dorbhyāṃ ka enaṃ viṣaheta martyaḥ // 5.47.73
prāgjyotiṣaṃ nāma babhūva durgaṃ; puraṃ ghoram asurāṇām asahyam / mahābalo narakas tatra bhaumo; jahārādityā maṇikuṇḍale śubhe // 5.47.74
na taṃ devāḥ saha śakreṇa sehire; samāgatā āharaṇāya bhītāḥ / dṛṣṭvā ca te vikramaṃ keśavasya; balaṃ tathaivāstram avāraṇīyam // 5.47.75
jānanto 'sya prakṛtiṃ keśavasya; nyayojayan dasyuvadhāya kṛṣṇam / sa tat karma pratiśuśrāva duṣkaram; aiśvaryavān siddhiṣu vāsudevaḥ // 5.47.76
nirmocane ṣaṭ sahasrāṇi hatvā; saṃchidya pāśān sahasā kṣurāntān / muraṃ hatvā vinihatyaugharākṣasaṃ; nirmocanaṃ cāpi jagāma vīraḥ // 5.47.77
tatraiva tenāsya babhūva yuddhaṃ; mahābalenātibalasya viṣṇoḥ / śete sa kṛṣṇena hataḥ parāsur; vāteneva mathitaḥ karṇikāraḥ // 5.47.78
āhṛtya kṛṣṇo maṇikuṇḍale te; hatvā ca bhaumaṃ narakaṃ muraṃ ca / śriyā vṛto yaśasā caiva dhīmān; pratyājagāmāpratimaprabhāvaḥ // 5.47.79
tasmai varān adadaṃs tatra devā; dṛṣṭvā bhīmaṃ karma raṇe kṛtaṃ tat / śramaś ca te yudhyamānasya na syād; ākāśe vā apsu caiva kramaḥ syāt // 5.47.80
śastrāṇi gātre ca na te kramerann; ity eva kṛṣṇaś ca tataḥ kṛtārthaḥ / evaṃrūpe vāsudeve 'prameye; mahābale guṇasaṃpat sadaiva // 5.47.81
tam asahyaṃ viṣṇum anantavīryam; āśaṃsate dhārtarāṣṭro balena / yadā hy enaṃ tarkayate durātmā; tac cāpy ayaṃ sahate 'smān samīkṣya // 5.47.82
paryāgataṃ mama kṛṣṇasya caiva; yo manyate kalahaṃ saṃprayujya / śakyaṃ hartuṃ pāṇḍavānāṃ mamatvaṃ; tad veditā saṃyugaṃ tatra gatvā // 5.47.83
namaskṛtvā śāṃtanavāya rājñe; droṇāyātho sahaputrāya caiva / śāradvatāyāpratidvandvine ca; yotsyāmy ahaṃ rājyam abhīpsamānaḥ // 5.47.84
dharmeṇāstraṃ niyataṃ tasya manye; yo yotsyate pāṇḍavair dharmacārī / mithyāglahe nirjitā vai nṛśaṃsaiḥ; saṃvatsarān dvādaśa pāṇḍuputrāḥ // 5.47.85
avāpya kṛcchraṃ vihitaṃ hy araṇye; dīrghaṃ kālaṃ caikam ajñātacaryām / te hy akasmāj jīvitaṃ pāṇḍavānāṃ; na mṛṣyante dhārtarāṣṭrāḥ padasthāḥ // 5.47.86
te ced asmān yudhyamānāñ jayeyur; devair apīndrapramukhaiḥ sahāyaiḥ / dharmād adharmaś carito garīyān; iti dhruvaṃ nāsti kṛtaṃ na sādhu // 5.47.87
na ced imaṃ puruṣaṃ karmabaddhaṃ; na ced asmān manyate 'sau viśiṣṭān / āśaṃse 'haṃ vāsudevadvitīyo; duryodhanaṃ sānubandhaṃ nihantum // 5.47.88
na ced idaṃ karma nareṣu baddhaṃ; na vidyate puruṣasya svakarma / idaṃ ca tac cāpi samīkṣya nūnaṃ; parājayo dhārtarāṣṭrasya sādhuḥ // 5.47.89
pratyakṣaṃ vaḥ kuravo yad bravīmi; yudhyamānā dhārtarāṣṭrā na santi / anyatra yuddhāt kuravaḥ parīpsan; na yudhyatāṃ śeṣa ihāsti kaś cit // 5.47.90
hatvā tv ahaṃ dhārtarāṣṭrān sakarṇān; rājyaṃ kurūṇām avajetā samagram / yad vaḥ kāryaṃ tat kurudhvaṃ yathāsvam; iṣṭān dārān ātmajāṃś copabhuṅkta // 5.47.91
apy evaṃ no brāhmaṇāḥ santi vṛddhā; bahuśrutāḥ śīlavantaḥ kulīnāḥ / sāṃvatsarā jyotiṣi cāpi yuktā; nakṣatrayogeṣu ca niścayajñāḥ // 5.47.92
uccāvacaṃ daivayuktaṃ rahasyaṃ; divyāḥ praśnā mṛgacakrā muhūrtāḥ / kṣayaṃ mahāntaṃ kurusṛñjayānāṃ; nivedayante pāṇḍavānāṃ jayaṃ ca // 5.47.93
tathā hi no manyate 'jātaśatruḥ; saṃsiddhārtho dviṣatāṃ nigrahāya / janārdanaś cāpy aparokṣavidyo; na saṃśayaṃ paśyati vṛṣṇisiṃhaḥ // 5.47.94
ahaṃ ca jānāmi bhaviṣyarūpaṃ; paśyāmi buddhyā svayam apramattaḥ / dṛṣṭiś ca me na vyathate purāṇī; yudhyamānā dhārtarāṣṭrā na santi // 5.47.95
anālabdhaṃ jṛmbhati gāṇḍivaṃ dhanur; anālabdhā kampati me dhanurjyā / bāṇāś ca me tūṇamukhād visṛjya; muhur muhur gantum uśanti caiva // 5.47.96
saikyaḥ kośān niḥsarati prasanno; hitveva jīrṇām uragas tvacaṃ svām / dhvaje vāco raudrarūpā vadanti; kadā ratho yokṣyate te kirīṭin // 5.47.97
gomāyusaṃghāś ca vadanti rātrau; rakṣāṃsy atho niṣpatanty antarikṣāt / mṛgāḥ śṛgālāḥ śitikaṇṭhāś ca kākā; gṛdhrā baḍāś caiva tarakṣavaś ca // 5.47.98
suparṇapātāś ca patanti paścād; dṛṣṭvā rathaṃ śvetahayaprayuktam / ahaṃ hy ekaḥ pārthivān sarvayodhāñ; śarān varṣan mṛtyulokaṃ nayeyam // 5.47.99
samādadānaḥ pṛthag astramārgān; yathāgnir iddho gahanaṃ nidāghe / sthūṇākarṇaṃ pāśupataṃ ca ghoraṃ; tathā brahmāstraṃ yac ca śakro viveda // 5.47.100
vadhe dhṛto vegavataḥ pramuñcan; nāhaṃ prajāḥ kiṃ cid ivāvaśiṣye / śāntiṃ lapsye paramo hy eṣa bhāvaḥ; sthiro mama brūhi gāvalgaṇe tān // 5.47.101
nityaṃ punaḥ sacivair yair avocad; devān apīndrapramukhān sahāyān / tair manyate kalahaṃ saṃprayujya; sa dhārtarāṣṭraḥ paśyata moham asya // 5.47.102
vṛddho bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ kṛpaś ca; droṇaḥ saputro viduraś ca dhīmān / ete sarve yad vadante tad astu; āyuṣmantaḥ kuravaḥ santu sarve // 5.47.103
samaveteṣu sarveṣu teṣu rājasu bhārata / duryodhanam idaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt // 5.48.1
bṛhaspatiś cośanā ca brahmāṇaṃ paryupasthitau / marutaś ca sahendreṇa vasavaś ca sahāśvinau // 5.48.2
ādityāś caiva sādhyāś ca ye ca saptarṣayo divi / viśvāvasuś ca gandharvaḥ śubhāś cāpsarasāṃ gaṇāḥ // 5.48.3
namaskṛtvopajagmus te lokavṛddhaṃ pitāmaham / parivārya ca viśveśaṃ paryāsata divaukasaḥ // 5.48.4
teṣāṃ manaś ca tejaś cāpy ādadānau divaukasām / pūrvadevau vyatikrāntau naranārāyaṇāv ṛṣī // 5.48.5
bṛhaspatiś ca papraccha brāhmaṇaṃ kāv imāv iti / bhavantaṃ nopatiṣṭhete tau naḥ śaṃsa pitāmaha // 5.48.6
yāv etau pṛthivīṃ dyāṃ ca bhāsayantau tapasvinau / jvalantau rocamānau ca vyāpyātītau mahābalau // 5.48.7
naranārāyaṇāv etau lokāl lokaṃ samāsthitau / ūrjitau svena tapasā mahāsattvaparākramau // 5.48.8
etau hi karmaṇā lokān nandayām āsatur dhruvau / asurāṇām abhāvāya devagandharvapūjitau // 5.48.9
jagāma śakras tac chrutvā yatra tau tepatus tapaḥ / sārdhaṃ devagaṇaiḥ sarvair bṛhaspatipurogamaiḥ // 5.48.10
tadā devāsure ghore bhaye jāte divaukasām / ayācata mahātmānau naranārāyaṇau varam // 5.48.11
tāv abrūtāṃ vṛṇīṣveti tadā bharatasattama / athaitāv abravīc chakraḥ sāhyaṃ naḥ kriyatām iti // 5.48.12
tatas tau śakram abrūtāṃ kariṣyāvo yad icchasi / tābhyāṃ ca sahitaḥ śakro vijigye daityadānavān // 5.48.13
nara indrasya saṃgrāme hatvā śatrūn paraṃtapaḥ / paulomān kālakhañjāṃś ca sahasrāṇi śatāni ca // 5.48.14
eṣa bhrānte rathe tiṣṭhan bhallenāpaharac chiraḥ / jambhasya grasamānasya yajñam arjuna āhave // 5.48.15
eṣa pāre samudrasya hiraṇyapuram ārujat / hatvā ṣaṣṭisahasrāṇi nivātakavacān raṇe // 5.48.16
eṣa devān sahendreṇa jitvā parapuraṃjayaḥ / atarpayan mahābāhur arjuno jātavedasam // 5.48.17
nārāyaṇas tathaivātra bhūyaso 'nyāñ jaghāna ha // 5.48.17.2
evam etau mahāvīryau tau paśyata samāgatau / vāsudevārjunau vīrau samavetau mahārathau // 5.48.18
naranārāyaṇau devau pūrvadevāv iti śrutiḥ / ajeyau mānuṣe loke sendrair api surāsuraiḥ // 5.48.19
eṣa nārāyaṇaḥ kṛṣṇaḥ phalgunas tu naraḥ smṛtaḥ / nārāyaṇo naraś caiva sattvam ekaṃ dvidhākṛtam // 5.48.20
etau hi karmaṇā lokān aśnuvāte 'kṣayān dhruvān / tatra tatraiva jāyete yuddhakāle punaḥ punaḥ // 5.48.21
tasmāt karmaiva kartavyam iti hovāca nāradaḥ / etad dhi sarvam ācaṣṭa vṛṣṇicakrasya vedavit // 5.48.22
śaṅkhacakragadāhastaṃ yadā drakṣyasi keśavam / paryādadānaṃ cāstrāṇi bhīmadhanvānam arjunam // 5.48.23
sanātanau mahātmānau kṛṣṇāv ekarathe sthitau / duryodhana tadā tāta smartāsi vacanaṃ mama // 5.48.24
no ced ayam abhāvaḥ syāt kurūṇāṃ pratyupasthitaḥ / arthāc ca tāta dharmāc ca tava buddhir upaplutā // 5.48.25
na ced grahīṣyase vākyaṃ śrotāsi subahūn hatān / tavaiva hi mataṃ sarve kuravaḥ paryupāsate // 5.48.26
trayāṇām eva ca mataṃ tattvam eko 'numanyase / rāmeṇa caiva śaptasya karṇasya bharatarṣabha // 5.48.27
durjāteḥ sūtaputrasya śakuneḥ saubalasya ca / tathā kṣudrasya pāpasya bhrātur duḥśāsanasya ca // 5.48.28
naivam āyuṣmatā vācyaṃ yan mām āttha pitāmaha / kṣatradharme sthito hy asmi svadharmād anapeyivān // 5.48.29
kiṃ cānyan mayi durvṛttaṃ yena māṃ parigarhase / na hi me vṛjinaṃ kiṃ cid dhārtarāṣṭrā viduḥ kva cit // 5.48.30
rājño hi dhṛtarāṣṭrasya sarvaṃ kāryaṃ priyaṃ mayā / tathā duryodhanasyāpi sa hi rājye samāhitaḥ // 5.48.31
karṇasya tu vacaḥ śrutvā bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ / dhṛtarāṣṭraṃ mahārājam ābhāṣyedaṃ vaco 'bravīt // 5.48.32
yad ayaṃ katthate nityaṃ hantāhaṃ pāṇḍavān iti / nāyaṃ kalāpi saṃpūrṇā pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 5.48.33
anayo yo 'yam āgantā putrāṇāṃ te durātmanām / tad asya karma jānīhi sūtaputrasya durmateḥ // 5.48.34
enam āśritya putras te mandabuddhiḥ suyodhanaḥ / avamanyata tān vīrān devaputrān ariṃdamān // 5.48.35
kiṃ cāpy anena tat karma kṛtaṃ pūrvaṃ suduṣkaram / tair yathā pāṇḍavaiḥ sarvair ekaikena kṛtaṃ purā // 5.48.36
dṛṣṭvā virāṭanagare bhrātaraṃ nihataṃ priyam / dhanaṃjayena vikramya kim anena tadā kṛtam // 5.48.37
sahitān hi kurūn sarvān abhiyāto dhanaṃjayaḥ / pramathya cācchinad gāvaḥ kim ayaṃ proṣitas tadā // 5.48.38
gandharvair ghoṣayātrāyāṃ hriyate yat sutas tava / kva tadā sūtaputro 'bhūd ya idānīṃ vṛṣāyate // 5.48.39
nanu tatrāpi pārthena bhīmena ca mahātmanā / yamābhyām eva cāgamya gandharvās te parājitāḥ // 5.48.40
etāny asya mṛṣoktāni bahūni bharatarṣabha / vikatthanasya bhadraṃ te sadā dharmārthalopinaḥ // 5.48.41
bhīṣmasya tu vacaḥ śrutvā bhāradvājo mahāmanāḥ / dhṛtarāṣṭram uvācedaṃ rājamadhye 'bhipūjayan // 5.48.42
yad āha bharataśreṣṭho bhīṣmas tat kriyatāṃ nṛpa / na kāmam arthalipsūnāṃ vacanaṃ kartum arhasi // 5.48.43
purā yuddhāt sādhu manye pāṇḍavaiḥ saha saṃgamam / yad vākyam arjunenoktaṃ saṃjayena niveditam // 5.48.44
sarvaṃ tad abhijānāmi kariṣyati ca pāṇḍavaḥ / na hy asya triṣu lokeṣu sadṛśo 'sti dhanurdharaḥ // 5.48.45
anādṛtya tu tad vākyam arthavad droṇabhīṣmayoḥ / tataḥ sa saṃjayaṃ rājā paryapṛcchata pāṇḍavam // 5.48.46
tadaiva kuravaḥ sarve nirāśā jīvite 'bhavan / bhīṣmadroṇau yadā rājā na samyag anubhāṣate // 5.48.47
kim asau pāṇḍavo rājā dharmaputro 'bhyabhāṣata / śrutvemā bahulāḥ senāḥ pratyarthena samāgatāḥ // 5.49.1
kim icchaty abhisaṃrambhād yotsyamāno yudhiṣṭhiraḥ / kasya svid bhrātṛputrāṇāṃ cintāsu mukham īkṣate // 5.49.2
ke svid enaṃ vārayanti śāmya yudhyeti vā punaḥ / nikṛtyā kopitaṃ mandair dharmajñaṃ dharmacāriṇam // 5.49.3
rājño mukham udīkṣante pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha / yudhiṣṭhirasya bhadraṃ te sa sarvān anuśāsti ca // 5.49.4
pṛthagbhūtāḥ pāṇḍavānāṃ pāñcālānāṃ rathavrajāḥ / āyāntam abhinandanti kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram // 5.49.5
tamaḥ sūryam ivodyantaṃ kaunteyaṃ dīptatejasam / pāñcālāḥ pratinandanti tejorāśim ivodyatam // 5.49.6
ā gopālāvipālebhyo nandamānaṃ yudhiṣṭhiram / pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ pratinandanti pāṇḍavam // 5.49.7
brāhmaṇyo rājaputryaś ca viśāṃ duhitaraś ca yāḥ / krīḍantyo 'bhisamāyānti pārthaṃ saṃnaddham īkṣitum // 5.49.8
saṃjayācakṣva kenāsmān pāṇḍavā abhyayuñjata / dhṛṣṭadyumnena senānyā somakāḥ kiṃbalā iva // 5.49.9
gāvalgaṇis tu tat pṛṣṭaḥ sabhāyāṃ kurusaṃsadi / niḥśvasya subhṛśaṃ dīrghaṃ muhuḥ saṃcintayann iva // 5.49.10
tatrānimittato daivāt sūtaṃ kaśmalam āviśat // 5.49.10.2
tadācacakṣe puruṣaḥ sabhāyāṃ rājasaṃsadi / saṃjayo 'yaṃ mahārāja mūrcchitaḥ patito bhuvi // 5.49.11
vācaṃ na sṛjate kāṃ cid dhīnaprajño 'lpacetanaḥ // 5.49.11.2
apaśyat saṃjayo nūnaṃ kuntīputrān mahārathān / tair asya puruṣavyāghrair bhṛśam udvejitaṃ manaḥ // 5.49.12
saṃjayaś cetanāṃ labdhvā pratyāśvasyedam abravīt / dhṛtarāṣṭraṃ mahārāja sabhāyāṃ kurusaṃsadi // 5.49.13
dṛṣṭavān asmi rājendra kuntīputrān mahārathān / matsyarājagṛhāvāsād avarodhena karśitān // 5.49.14
śṛṇu yair hi mahārāja pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.14.2
yo naiva roṣān na bhayān na kāmān nārthakāraṇāt / na hetuvādād dharmātmā satyaṃ jahyāt kathaṃ cana // 5.49.15
yaḥ pramāṇaṃ mahārāja dharme dharmabhṛtāṃ varaḥ / ajātaśatruṇā tena pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.16
yasya bāhubale tulyaḥ pṛthivyāṃ nāsti kaś cana / yo vai sarvān mahīpālān vaśe cakre dhanurdharaḥ // 5.49.17
tena vo bhīmasenena pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.17.2
niḥsṛtānāṃ jatugṛhād dhiḍimbāt puruṣādakāt / ya eṣām abhavad dvīpaḥ kuntīputro vṛkodaraḥ // 5.49.18
yājñasenīm atho yatra sindhurājo 'pakṛṣṭavān / tatraiṣām abhavad dvīpaḥ kuntīputro vṛkodaraḥ // 5.49.19
yaś ca tān saṃgatān sarvān pāṇḍavān vāraṇāvate / dahyato mocayām āsa tena vas te 'bhyayuñjata // 5.49.20
kṛṣṇāyāś caratā prītiṃ yena krodhavaśā hatāḥ / praviśya viṣamaṃ ghoraṃ parvataṃ gandhamādanam // 5.49.21
yasya nāgāyutaṃ vīryaṃ bhujayoḥ sāram arpitam / tena vo bhīmasenena pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.22
kṛṣṇadvitīyo vikramya tuṣṭyarthaṃ jātavedasaḥ / ajayad yaḥ purā vīro yudhyamānaṃ puraṃdaram // 5.49.23
yaḥ sa sākṣān mahādevaṃ giriśaṃ śūlapāṇinam / toṣayām āsa yuddhena devadevam umāpatim // 5.49.24
yaś ca sarvān vaśe cakre lokapālān dhanurdharaḥ / tena vo vijayenājau pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.25
yaḥ pratīcīṃ diśaṃ cakre vaśe mlecchagaṇāyutām / sa tatra nakulo yoddhā citrayodhī vyavasthitaḥ // 5.49.26
tena vo darśanīyena vīreṇātidhanurbhṛtā / mādrīputreṇa kauravya pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.27
yaḥ kāśīn aṅgamagadhān kaliṅgāṃś ca yudhājayat / tena vaḥ sahadevena pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.28
yasya vīryeṇa sadṛśāś catvāro bhuvi mānavāḥ / aśvatthāmā dhṛṣṭaketuḥ pradyumno rukmir eva ca // 5.49.29
tena vaḥ sahadevena pāṇḍavā abhyayuñjata / yavīyasā nṛvīreṇa mādrīnandikareṇa ca // 5.49.30
tapaś cacāra yā ghoraṃ kāśikanyā purā satī / bhīṣmasya vadham icchantī pretyāpi bharatarṣabha // 5.49.31
pāñcālasya sutā jajñe daivāc ca sa punaḥ pumān / strīpuṃsoḥ puruṣavyāghra yaḥ sa veda guṇāguṇān // 5.49.32
yaḥ kaliṅgān samāpede pāñcālo yuddhadurmadaḥ / śikhaṇḍinā vaḥ kuravaḥ kṛtāstreṇābhyayuñjata // 5.49.33
yāṃ yakṣaḥ puruṣaṃ cakre bhīṣmasya nidhane kila / maheṣvāsena raudreṇa pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.34
maheṣvāsā rājaputrā bhrātaraḥ pañca kekayāḥ / sumṛṣṭakavacāḥ śūrās taiś ca vas te 'bhyayuñjata // 5.49.35
yo dīrghabāhuḥ kṣiprāstro dhṛtimān satyavikramaḥ / tena vo vṛṣṇivīreṇa yuyudhānena saṃgaraḥ // 5.49.36
ya āsīc charaṇaṃ kāle pāṇḍavānāṃ mahātmanām / raṇe tena virāṭena pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.37
yaḥ sa kāśipatī rājā vārāṇasyāṃ mahārathaḥ / sa teṣām abhavad yoddhā tena vas te 'bhyayuñjata // 5.49.38
śiśubhir durjayaiḥ saṃkhye draupadeyair mahātmabhiḥ / āśīviṣasamasparśaiḥ pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.39
yaḥ kṛṣṇasadṛśo vīrye yudhiṣṭhirasamo dame / tenābhimanyunā saṃkhye pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.40
yaś caivāpratimo vīrye dhṛṣṭaketur mahāyaśāḥ / duḥsahaḥ samare kruddhaḥ śaiśupālir mahārathaḥ // 5.49.41
tena vaś cedirājena pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.41.2
yaḥ saṃśrayaḥ pāṇḍavānāṃ devānām iva vāsavaḥ / tena vo vāsudevena pāṇḍavā abhyayuñjata // 5.49.42
tathā cedipater bhrātā śarabho bharatarṣabha / karakarṣeṇa sahitas tābhyāṃ vas te 'bhyayuñjata // 5.49.43
jārāsaṃdhiḥ sahadevo jayatsenaś ca tāv ubhau / drupadaś ca mahātejā balena mahatā vṛtaḥ // 5.49.44
tyaktātmā pāṇḍavārthāya yotsyamāno vyavasthitaḥ // 5.49.44.2
ete cānye ca bahavaḥ prācyodīcyā mahīkṣitaḥ / śataśo yān apāśritya dharmarājo vyavasthitaḥ // 5.49.45
sarva ete mahotsāhā ye tvayā parikīrtitāḥ / ekatas tv eva te sarve sametā bhīma ekataḥ // 5.50.1
bhīmasenād dhi me bhūyo bhayaṃ saṃjāyate mahat / kruddhād amarṣaṇāt tāta vyāghrād iva mahāruroḥ // 5.50.2
jāgarmi rātrayaḥ sarvā dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasan / bhīto vṛkodarāt tāta siṃhāt paśur ivābalaḥ // 5.50.3
na hi tasya mahābāhoḥ śakrapratimatejasaḥ / sainye 'smin pratipaśyāmi ya enaṃ viṣahed yudhi // 5.50.4
amarṣaṇaś ca kaunteyo dṛḍhavairaś ca pāṇḍavaḥ / anarmahāsī sonmādas tiryakprekṣī mahāsvanaḥ // 5.50.5
mahāvego mahotsāho mahābāhur mahābalaḥ / mandānāṃ mama putrāṇāṃ yuddhenāntaṃ kariṣyati // 5.50.6
ūrugrāhagṛhītānāṃ gadāṃ bibhrad vṛkodaraḥ / kurūṇām ṛṣabho yuddhe daṇḍapāṇir ivāntakaḥ // 5.50.7
śaikyāyasamayīṃ ghorāṃ gadāṃ kāñcanabhūṣitām / manasāhaṃ prapaśyāmi brahmadaṇḍam ivodyatam // 5.50.8
yathā rurūṇāṃ yūtheṣu siṃho jātabalaś caret / māmakeṣu tathā bhīmo baleṣu vicariṣyati // 5.50.9
sarveṣāṃ mama putrāṇāṃ sa ekaḥ krūravikramaḥ / bahvāśī vipratīpaś ca bālye 'pi rabhasaḥ sadā // 5.50.10
udvepate me hṛdayaṃ yadā duryodhanādayaḥ / bālye 'pi tena yudhyanto vāraṇeneva marditāḥ // 5.50.11
tasya vīryeṇa saṃkliṣṭā nityam eva sutā mama / sa eva hetur bhedasya bhīmo bhīmaparākramaḥ // 5.50.12
grasamānam anīkāni naravāraṇavājinām / paśyāmīvāgrato bhīmaṃ krodhamūrchitam āhave // 5.50.13
astre droṇārjunasamaṃ vāyuvegasamaṃ jave / saṃjayācakṣva me śūraṃ bhīmasenam amarṣaṇam // 5.50.14
atilābhaṃ tu manye 'haṃ yat tena ripughātinā / tadaiva na hatāḥ sarve mama putrā manasvinā // 5.50.15
yena bhīmabalā yakṣā rākṣasāś ca samāhatāḥ / kathaṃ tasya raṇe vegaṃ mānuṣaḥ prasahiṣyati // 5.50.16
na sa jātu vaśe tasthau mama bālo 'pi saṃjaya / kiṃ punar mama duṣputraiḥ kliṣṭaḥ saṃprati pāṇḍavaḥ // 5.50.17
niṣṭhuraḥ sa ca naiṣṭhuryād bhajyed api na saṃnamet / tiryakprekṣī saṃhatabhrūḥ kathaṃ śāmyed vṛkodaraḥ // 5.50.18
bṛhadaṃso 'pratibalo gauras tāla ivodgataḥ / pramāṇato bhīmasenaḥ prādeśenādhiko 'rjunāt // 5.50.19
javena vājino 'tyeti balenātyeti kuñjarān / avyaktajalpī madhvakṣo madhyamaḥ pāṇḍavo balī // 5.50.20
iti bālye śrutaḥ pūrvaṃ mayā vyāsamukhāt purā / rūpato vīryataś caiva yāthātathyena pāṇḍavaḥ // 5.50.21
āyasena sa daṇḍena rathān nāgān hayān narān / haniṣyati raṇe kruddho bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ // 5.50.22
amarṣī nityasaṃrabdho raudraḥ krūraparākramaḥ / mama tāta pratīpāni kurvan pūrvaṃ vimānitaḥ // 5.50.23
niṣkīrṇām āyasīṃ sthūlāṃ suparvāṃ kāñcanīṃ gadām / śataghnīṃ śatanirhrādāṃ kathaṃ śakṣyanti me sutāḥ // 5.50.24
apāram aplavāgādhaṃ samudraṃ śaraveginam / bhīmasenamayaṃ durgaṃ tāta mandās titīrṣavaḥ // 5.50.25
krośato me na śṛṇvanti bālāḥ paṇḍitamāninaḥ / viṣamaṃ nāvabudhyante prapātaṃ madhudarśinaḥ // 5.50.26
saṃyugaṃ ye kariṣyanti nararūpeṇa vāyunā / niyataṃ coditā dhātrā siṃheneva mahāmṛgāḥ // 5.50.27
śaikyāṃ tāta catuṣkiṣkuṃ ṣaḍasrim amitaujasam / prahitāṃ duḥkhasaṃsparśāṃ kathaṃ śakṣyanti me sutāḥ // 5.50.28
gadāṃ bhrāmayatas tasya bhindato hastimastakān / sṛkkiṇī lelihānasya bāṣpam utsṛjato muhuḥ // 5.50.29
uddiśya pātān patataḥ kurvato bhairavān ravān / pratīpān patato mattān kuñjarān pratigarjataḥ // 5.50.30
vigāhya rathamārgeṣu varān uddiśya nighnataḥ / agneḥ prajvalitasyeva api mucyeta me prajā // 5.50.31
vīthīṃ kurvan mahābāhur drāvayan mama vāhinīm / nṛtyann iva gadāpāṇir yugāntaṃ darśayiṣyati // 5.50.32
prabhinna iva mātaṅgaḥ prabhañjan puṣpitān drumān / pravekṣyati raṇe senāṃ putrāṇāṃ me vṛkodaraḥ // 5.50.33
kurvan rathān vipuruṣān vidhvajān bhagnapuṣkarān / ārujan puruṣavyāghro rathinaḥ sādinas tathā // 5.50.34
gaṅgāvega ivānūpāṃs tīrajān vividhān drumān / pravekṣyati mahāsenāṃ putrāṇāṃ mama saṃjaya // 5.50.35
vaśaṃ nūnaṃ gamiṣyanti bhīmasenabalārditāḥ / mama putrāś ca bhṛtyāś ca rājānaś caiva saṃjaya // 5.50.36
yena rājā mahāvīryaḥ praviśyāntaḥpuraṃ purā / vāsudevasahāyena jarāsaṃdho nipātitaḥ // 5.50.37
kṛtsneyaṃ pṛthivī devī jarāsaṃdhena dhīmatā / māgadhendreṇa balinā vaśe kṛtvā pratāpitā // 5.50.38
bhīṣmapratāpāt kuravo nayenāndhakavṛṣṇayaḥ / te na tasya vaśaṃ jagmuḥ kevalaṃ daivam eva vā // 5.50.39
sa gatvā pāṇḍuputreṇa tarasā bāhuśālinā / anāyudhena vīreṇa nihataḥ kiṃ tato 'dhikam // 5.50.40
dīrghakālena saṃsiktaṃ viṣam āśīviṣo yathā / sa mokṣyati raṇe tejaḥ putreṣu mama saṃjaya // 5.50.41
mahendra iva vajreṇa dānavān devasattamaḥ / bhīmaseno gadāpāṇiḥ sūdayiṣyati me sutān // 5.50.42
aviṣahyam anāvāryaṃ tīvravegaparākramam / paśyāmīvātitāmrākṣam āpatantaṃ vṛkodaram // 5.50.43
agadasyāpy adhanuṣo virathasya vivarmaṇaḥ / bāhubhyāṃ yudhyamānasya kas tiṣṭhed agrataḥ pumān // 5.50.44
bhīṣmo droṇaś ca vipro 'yaṃ kṛpaḥ śāradvatas tathā / jānanty ete yathaivāhaṃ vīryajñas tasya dhīmataḥ // 5.50.45
āryavrataṃ tu jānantaḥ saṃgarān na bibhitsavaḥ / senāmukheṣu sthāsyanti māmakānāṃ nararṣabhāḥ // 5.50.46
balīyaḥ sarvato diṣṭaṃ puruṣasya viśeṣataḥ / paśyann api jayaṃ teṣāṃ na niyacchāmi yat sutān // 5.50.47
te purāṇaṃ maheṣvāsā mārgam aindraṃ samāsthitāḥ / tyakṣyanti tumule prāṇān rakṣantaḥ pārthivaṃ yaśaḥ // 5.50.48
yathaiṣāṃ māmakās tāta tathaiṣāṃ pāṇḍavā api / pautrā bhīṣmasya śiṣyāś ca droṇasya ca kṛpasya ca // 5.50.49
yat tv asmad āśrayaṃ kiṃ cid dattam iṣṭaṃ ca saṃjaya / tasyāpacitim āryatvāt kartāraḥ sthavirās trayaḥ // 5.50.50
ādadānasya śastraṃ hi kṣatradharmaṃ parīpsataḥ / nidhanaṃ brāhmaṇasyājau varam evāhur uttamam // 5.50.51
sa vai śocāmi sarvān vai ye yuyutsanti pāṇḍavān / vikruṣṭaṃ vidureṇādau tad etad bhayam āgatam // 5.50.52
na tu manye vighātāya jñānaṃ duḥkhasya saṃjaya / bhavaty atibale hy etaj jñānam apy upaghātakam // 5.50.53
ṛṣayo hy api nirmuktāḥ paśyanto lokasaṃgrahān / sukhe bhavanti sukhinas tathā duḥkhena duḥkhitāḥ // 5.50.54
kiṃ punar yo 'ham āsaktas tatra tatra sahasradhā / putreṣu rājyadāreṣu pautreṣv api ca bandhuṣu // 5.50.55
saṃśaye tu mahaty asmin kiṃ nu me kṣamam uttamam / vināśaṃ hy eva paśyāmi kurūṇām anucintayan // 5.50.56
dyūtapramukham ābhāti kurūṇāṃ vyasanaṃ mahat / mandenaiśvaryakāmena lobhāt pāpam idaṃ kṛtam // 5.50.57
manye paryāyadharmo 'yaṃ kālasyātyantagāminaḥ / cakre pradhir ivāsakto nāsya śakyaṃ palāyitum // 5.50.58
kiṃ nu kāryaṃ kathaṃ kuryāṃ kva nu gacchāmi saṃjaya / ete naśyanti kuravo mandāḥ kālavaśaṃ gatāḥ // 5.50.59
avaśo 'haṃ purā tāta putrāṇāṃ nihate śate / śroṣyāmi ninadaṃ strīṇāṃ kathaṃ māṃ maraṇaṃ spṛśet // 5.50.60
yathā nidāghe jvalanaḥ samiddho; dahet kakṣaṃ vāyunā codyamānaḥ / gadāhastaḥ pāṇḍavas tadvad eva; hantā madīyān sahito 'rjunena // 5.50.61
yasya vai nānṛtā vācaḥ pravṛttā anuśuśrumaḥ / trailokyam api tasya syād yoddhā yasya dhanaṃjayaḥ // 5.51.1
tasyaiva ca na paśyāmi yudhi gāṇḍīvadhanvanaḥ / aniśaṃ cintayāno 'pi yaḥ pratīyād rathena tam // 5.51.2
asyataḥ karṇinālīkān mārgaṇān hṛdayacchidaḥ / pratyetā na samaḥ kaś cid yudhi gāṇḍīvadhanvanaḥ // 5.51.3
droṇakarṇau pratīyātāṃ yadi vīrau nararṣabhau / māhātmyāt saṃśayo loke na tv asti vijayo mama // 5.51.4
ghṛṇī karṇaḥ pramādī ca ācāryaḥ sthaviro guruḥ / samartho balavān pārtho dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ // 5.51.5
bhavet sutumulaṃ yuddhaṃ sarvaśo 'py aparājayaḥ // 5.51.5.2
sarve hy astravidaḥ śūrāḥ sarve prāptā mahad yaśaḥ / api sarvāmaraiśvaryaṃ tyajeyur na punar jayam // 5.51.6
vadhe nūnaṃ bhavec chāntis tayor vā phalgunasya vā // 5.51.6.2
na tu jetārjunasyāsti hantā cāsya na vidyate / manyus tasya kathaṃ śāmyen mandān prati ya utthitaḥ // 5.51.7
anye 'py astrāṇi jānanti jīyante ca jayanti ca / ekāntavijayas tv eva śrūyate phalgunasya ha // 5.51.8
trayastriṃśat samāhūya khāṇḍave 'gnim atarpayat / jigāya ca surān sarvān nāsya vedmi parājayam // 5.51.9
yasya yantā hṛṣīkeśaḥ śīlavṛttasamo yudhi / dhruvas tasya jayas tāta yathendrasya jayas tathā // 5.51.10
kṛṣṇāv ekarathe yattāv adhijyaṃ gāṇḍivaṃ dhanuḥ / yugapat trīṇi tejāṃsi sametāny anuśuśrumaḥ // 5.51.11
naiva no 'sti dhanus tādṛṅ na yoddhā na ca sārathiḥ / tac ca mandā na jānanti duryodhanavaśānugāḥ // 5.51.12
śeṣayed aśanir dīpto nipatan mūrdhni saṃjaya / na tu śeṣaṃ śarāḥ kuryur astās tāta kirīṭinā // 5.51.13
api cāsyann ivābhāti nighnann iva ca phalgunaḥ / uddharann iva kāyebhyaḥ śirāṃsi śaravṛṣṭibhiḥ // 5.51.14
api bāṇamayaṃ tejaḥ pradīptam iva sarvataḥ / gāṇḍīveddhaṃ dahetājau putrāṇāṃ mama vāhinīm // 5.51.15
api sā rathaghoṣeṇa bhayārtā savyasācinaḥ / vitrastā bahulā senā bhāratī pratibhāti me // 5.51.16
yathā kakṣaṃ dahaty agniḥ pravṛddhaḥ sarvataś caran / mahārcir aniloddhūtas tadvad dhakṣyati māmakān // 5.51.17
yadodvaman niśitān bāṇasaṃghān; sthātātatāyī samare kirīṭī / sṛṣṭo 'ntakaḥ sarvaharo vidhātrā; yathā bhavet tadvad avāraṇīyaḥ // 5.51.18
yadā hy abhīkṣṇaṃ subahūn prakārāñ; śrotāsmi tān āvasathe kurūṇām / teṣāṃ samantāc ca tathā raṇāgre; kṣayaḥ kilāyaṃ bharatān upaiti // 5.51.19
yathaiva pāṇḍavāḥ sarve parākrāntā jigīṣavaḥ / tathaivābhisarās teṣāṃ tyaktātmāno jaye dhṛtāḥ // 5.52.1
tvam eva hi parākrāntān ācakṣīthāḥ parān mama / pāñcālān kekayān matsyān māgadhān vatsabhūmipān // 5.52.2
yaś ca sendrān imāṃl lokān icchan kuryād vaśe balī / sa śreṣṭho jagataḥ kṛṣṇaḥ pāṇḍavānāṃ jaye dhṛtaḥ // 5.52.3
samastām arjunād vidyāṃ sātyakiḥ kṣipram āptavān / śaineyaḥ samare sthātā bījavat pravapañ śarān // 5.52.4
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyaḥ krūrakarmā mahārathaḥ / māmakeṣu raṇaṃ kartā baleṣu paramāstravit // 5.52.5
yudhiṣṭhirasya ca krodhād arjunasya ca vikramāt / yamābhyāṃ bhīmasenāc ca bhayaṃ me tāta jāyate // 5.52.6
amānuṣaṃ manuṣyendrair jālaṃ vitatam antarā / mama senāṃ haniṣyanti tataḥ krośāmi saṃjaya // 5.52.7
darśanīyo manasvī ca lakṣmīvān brahmavarcasī / medhāvī sukṛtaprajño dharmātmā pāṇḍunandanaḥ // 5.52.8
mitrāmātyaiḥ susaṃpannaḥ saṃpanno yojyayojakaiḥ / bhrātṛbhiḥ śvaśuraiḥ putrair upapanno mahārathaiḥ // 5.52.9
dhṛtyā ca puruṣavyāghro naibhṛtyena ca pāṇḍavaḥ / anṛśaṃso vadānyaś ca hrīmān satyaparākramaḥ // 5.52.10
bahuśrutaḥ kṛtātmā ca vṛddhasevī jitendriyaḥ / taṃ sarvaguṇasaṃpannaṃ samiddham iva pāvakam // 5.52.11
tapantam iva ko mandaḥ patiṣyati pataṃgavat / pāṇḍavāgnim anāvāryaṃ mumūrṣur mūḍhacetanaḥ // 5.52.12
tanur uccaḥ śikhī rājā śuddhajāmbūnadaprabhaḥ / mandānāṃ mama putrāṇāṃ yuddhenāntaṃ kariṣyati // 5.52.13
tair ayuddhaṃ sādhu manye kuravas tan nibodhata / yuddhe vināśaḥ kṛtsnasya kulasya bhavitā dhruvam // 5.52.14
eṣā me paramā śāntir yayā śāmyati me manaḥ / yadi tv ayuddham iṣṭaṃ vo vayaṃ śāntyai yatāmahe // 5.52.15
na tu naḥ śikṣamāṇānām upekṣeta yudhiṣṭhiraḥ / jugupsati hy adharmeṇa mām evoddiśya kāraṇam // 5.52.16
evam etan mahārāja yathā vadasi bhārata / yuddhe vināśaḥ kṣatrasya gāṇḍīvena pradṛśyate // 5.53.1
idaṃ tu nābhijānāmi tava dhīrasya nityaśaḥ / yat putravaśam āgaccheḥ sattvajñaḥ savyasācinaḥ // 5.53.2
naiṣa kālo mahārāja tava śaśvat kṛtāgasaḥ / tvayā hy evāditaḥ pārthā nikṛtā bharatarṣabha // 5.53.3
pitā śreṣṭhaḥ suhṛd yaś ca samyak praṇihitātmavān / āstheyaṃ hi hitaṃ tena na drogdhā gurur ucyate // 5.53.4
idaṃ jitam idaṃ labdham iti śrutvā parājitān / dyūtakāle mahārāja smayase sma kumāravat // 5.53.5
paruṣāṇy ucyamānān sma purā pārthān upekṣase / kṛtsnaṃ rājyaṃ jayantīti prapātaṃ nānupaśyasi // 5.53.6
pitryaṃ rājyaṃ mahārāja kuravas te sajāṅgalāḥ / atha vīrair jitāṃ bhūmim akhilāṃ pratyapadyathāḥ // 5.53.7
bāhuvīryārjitā bhūmis tava pārthair niveditā / mayedaṃ kṛtam ity eva manyase rājasattama // 5.53.8
grastān gandharvarājena majjato hy aplave 'mbhasi / ānināya punaḥ pārthaḥ putrāṃs te rājasattama // 5.53.9
kumāravac ca smayase dyūte vinikṛteṣu yat / pāṇḍaveṣu vanaṃ rājan pravrajatsu punaḥ punaḥ // 5.53.10
pravarṣataḥ śaravrātān arjunasya śitān bahūn / apy arṇavā viśuṣyeyuḥ kiṃ punar māṃsayonayaḥ // 5.53.11
asyatāṃ phalgunaḥ śreṣṭho gāṇḍīvaṃ dhanuṣāṃ varam / keśavaḥ sarvabhūtānāṃ cakrāṇāṃ ca sudarśanam // 5.53.12
vānaro rocamānaś ca ketuḥ ketumatāṃ varaḥ / evam etāni saratho vahañ śvetahayo raṇe // 5.53.13
kṣapayiṣyati no rājan kālacakram ivodyatam // 5.53.13.2
tasyādya vasudhā rājan nikhilā bharatarṣabha / yasya bhīmārjunau yodhau sa rājā rājasattama // 5.53.14
tathā bhīmahataprāyāṃ majjantīṃ tava vāhinīm / duryodhanamukhā dṛṣṭvā kṣayaṃ yāsyanti kauravāḥ // 5.53.15
na hi bhīmabhayād bhītā lapsyante vijayaṃ vibho / tava putrā mahārāja rājānaś cānusāriṇaḥ // 5.53.16
matsyās tvām adya nārcanti pāñcālāś ca sakekayāḥ / śālveyāḥ śūrasenāś ca sarve tvām avajānate // 5.53.17
pārthaṃ hy ete gatāḥ sarve vīryajñās tasya dhīmataḥ // 5.53.17.2
anarhān eva tu vadhe dharmayuktān vikarmaṇā / sarvopāyair niyantavyaḥ sānugaḥ pāpapūruṣaḥ // 5.53.18
tava putro mahārāja nātra śocitum arhasi // 5.53.18.2
dyūtakāle mayā coktaṃ vidureṇa ca dhīmatā / yad idaṃ te vilapitaṃ pāṇḍavān prati bhārata // 5.53.19
anīśeneva rājendra sarvam etan nirarthakam // 5.53.19.2
na bhetavyaṃ mahārāja na śocyā bhavatā vayam / samarthāḥ sma parān rājan vijetuṃ samare vibho // 5.54.1
vanaṃ pravrājitān pārthān yad āyān madhusūdanaḥ / mahatā balacakreṇa pararāṣṭrāvamardinā // 5.54.2
kekayā dhṛṣṭaketuś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / rājānaś cānvayuḥ pārthān bahavo 'nye 'nuyāyinaḥ // 5.54.3
indraprasthasya cādūrāt samājagmur mahārathāḥ / vyagarhayaṃś ca saṃgamya bhavantaṃ kurubhiḥ saha // 5.54.4
te yudhiṣṭhiram āsīnam ajinaiḥ prativāsitam / kṛṣṇapradhānāḥ saṃhatya paryupāsanta bhārata // 5.54.5
pratyādānaṃ ca rājyasya kāryam ūcur narādhipāḥ / bhavataḥ sānubandhasya samucchedaṃ cikīrṣavaḥ // 5.54.6
śrutvā caitan mayoktās tu bhīṣmadroṇakṛpās tadā / jñātikṣayabhayād rājan bhītena bharatarṣabha // 5.54.7
na te sthāsyanti samaye pāṇḍavā iti me matiḥ / samucchedaṃ hi naḥ kṛtsnaṃ vāsudevaś cikīrṣati // 5.54.8
ṛte ca viduraṃ sarve yūyaṃ vadhyā mahātmanaḥ / dhṛtarāṣṭraś ca dharmajño na vadhyaḥ kurusattamaḥ // 5.54.9
samucchedaṃ ca kṛtsnaṃ naḥ kṛtvā tāta janārdanaḥ / ekarājyaṃ kurūṇāṃ sma cikīrṣati yudhiṣṭhire // 5.54.10
tatra kiṃ prāptakālaṃ naḥ praṇipātaḥ palāyanam / prāṇān vā saṃparityajya pratiyudhyāmahe parān // 5.54.11
pratiyuddhe tu niyataḥ syād asmākaṃ parājayaḥ / yudhiṣṭhirasya sarve hi pārthivā vaśavartinaḥ // 5.54.12
viraktarāṣṭrāś ca vayaṃ mitrāṇi kupitāni naḥ / dhikkṛtāḥ pārthivaiḥ sarvaiḥ svajanena ca sarvaśaḥ // 5.54.13
praṇipāte tu doṣo 'sti bandhūnāṃ śāśvatīḥ samāḥ / pitaraṃ tv eva śocāmi prajñānetraṃ janeśvaram // 5.54.14
matkṛte duḥkham āpannaṃ kleśaṃ prāptam anantakam // 5.54.14.2
kṛtaṃ hi tava putraiś ca pareṣām avarodhanam / matpriyārthaṃ puraivaitad viditaṃ te narottama // 5.54.15
te rājño dhṛtarāṣṭrasya sāmātyasya mahārathāḥ / vairaṃ pratikariṣyanti kulocchedena pāṇḍavāḥ // 5.54.16
tato droṇo 'bravīd bhīṣmaḥ kṛpo drauṇiś ca bhārata / matvā māṃ mahatīṃ cintām āsthitaṃ vyathitendriyam // 5.54.17
abhidrugdhāḥ pare cen no na bhetavyaṃ paraṃtapa / asamarthāḥ pare jetum asmān yudhi janeśvara // 5.54.18
ekaikaśaḥ samarthāḥ smo vijetuṃ sarvapārthivān / āgacchantu vineṣyāmo darpam eṣāṃ śitaiḥ śaraiḥ // 5.54.19
puraikena hi bhīṣmeṇa vijitāḥ sarvapārthivāḥ / mṛte pitary abhikruddho rathenaikena bhārata // 5.54.20
jaghāna subahūṃs teṣāṃ saṃrabdhaḥ kurusattamaḥ / tatas te śaraṇaṃ jagmur devavratam imaṃ bhayāt // 5.54.21
sa bhīṣmaḥ susamartho 'yam asmābhiḥ sahito raṇe / parān vijetuṃ tasmāt te vyetu bhīr bharatarṣabha // 5.54.22
ity eṣāṃ niścayo hy āsīt tatkālam amitaujasām // 5.54.22.2
purā pareṣāṃ pṛthivī kṛtsnāsīd vaśavartinī / asmān punar amī nādya samarthā jetum āhave // 5.54.23
chinnapakṣāḥ pare hy adya vīryahīnāś ca pāṇḍavāḥ // 5.54.23.2
asmatsaṃsthā ca pṛthivī vartate bharatarṣabha / ekārthāḥ sukhaduḥkheṣu mayānītāś ca pārthivāḥ // 5.54.24
apy agniṃ praviśeyus te samudraṃ vā paraṃtapa / madarthe pārthivāḥ sarve tad viddhi kurusattama // 5.54.25
unmattam iva cāpi tvāṃ prahasantīha duḥkhitam / vilapantaṃ bahuvidhaṃ bhītaṃ paravikatthane // 5.54.26
eṣāṃ hy ekaikaśo rājñāṃ samarthaḥ pāṇḍavān prati / ātmānaṃ manyate sarvo vyetu te bhayam āgatam // 5.54.27
sarvāṃ samagrāṃ senāṃ me vāsavo 'pi na śaknuyāt / hantum akṣayyarūpeyaṃ brahmaṇāpi svayambhuvā // 5.54.28
yudhiṣṭhiraḥ puraṃ hitvā pañca grāmān sa yācati / bhīto hi māmakāt sainyāt prabhāvāc caiva me prabho // 5.54.29
samarthaṃ manyase yac ca kuntīputraṃ vṛkodaram / tan mithyā na hi me kṛtsnaṃ prabhāvaṃ vettha bhārata // 5.54.30
matsamo hi gadāyuddhe pṛthivyāṃ nāsti kaś cana / nāsīt kaś cid atikrānto bhavitā na ca kaś cana // 5.54.31
yukto duḥkhocitaś cāhaṃ vidyāpāragatas tathā / tasmān na bhīmān nānyebhyo bhayaṃ me vidyate kva cit // 5.54.32
duryodhanasamo nāsti gadāyām iti niścayaḥ / saṃkarṣaṇasya bhadraṃ te yat tadainam upāvasam // 5.54.33
yuddhe saṃkarṣaṇasamo balenābhyadhiko bhuvi / gadāprahāraṃ bhīmo me na jātu viṣahed yudhi // 5.54.34
ekaṃ prahāraṃ yaṃ dadyāṃ bhīmāya ruṣito nṛpa / sa evainaṃ nayed ghoraṃ kṣipraṃ vaivasvatakṣayam // 5.54.35
iccheyaṃ ca gadāhastaṃ rājan draṣṭuṃ vṛkodaram / suciraṃ prārthito hy eṣa mama nityaṃ manorathaḥ // 5.54.36
gadayā nihato hy ājau mama pārtho vṛkodaraḥ / viśīrṇagātraḥ pṛthivīṃ parāsuḥ prapatiṣyati // 5.54.37
gadāprahārābhihato himavān api parvataḥ / sakṛn mayā viśīryeta giriḥ śatasahasradhā // 5.54.38
sa cāpy etad vijānāti vāsudevārjunau tathā / duryodhanasamo nāsti gadāyām iti niścayaḥ // 5.54.39
tat te vṛkodaramayaṃ bhayaṃ vyetu mahāhave / vyapaneṣyāmy ahaṃ hy enaṃ mā rājan vimanā bhava // 5.54.40
tasmin mayā hate kṣipram arjunaṃ bahavo rathāḥ / tulyarūpā viśiṣṭāś ca kṣepsyanti bharatarṣabha // 5.54.41
bhīṣmo droṇaḥ kṛpo drauṇiḥ karṇo bhūriśravās tathā / prāgjyotiṣādhipaḥ śalyaḥ sindhurājo jayadrathaḥ // 5.54.42
ekaika eṣāṃ śaktas tu hantuṃ bhārata pāṇḍavān / samastās tu kṣaṇenaitān neṣyanti yamasādanam // 5.54.43
samagrā pārthivī senā pārtham ekaṃ dhanaṃjayam / kasmād aśaktā nirjetum iti hetur na vidyate // 5.54.44
śaravrātais tu bhīṣmeṇa śataśo 'tha sahasraśaḥ / droṇadrauṇikṛpaiś caiva gantā pārtho yamakṣayam // 5.54.45
pitāmaho hi gāṅgeyaḥ śaṃtanor adhi bhārata / brahmarṣisadṛśo jajñe devair api durutsahaḥ // 5.54.46
pitrā hy uktaḥ prasannena nākāmas tvaṃ mariṣyasi // 5.54.46.2
brahmarṣeś ca bharadvājād droṇyāṃ droṇo vyajāyata / droṇāj jajñe mahārāja drauṇiś ca paramāstravit // 5.54.47
kṛpaś cācāryamukhyo 'yaṃ maharṣer gautamād api / śarastambodbhavaḥ śrīmān avadhya iti me matiḥ // 5.54.48
ayonijaṃ trayaṃ hy etat pitā mātā ca mātulaḥ / aśvatthāmno mahārāja sa ca śūraḥ sthito mama // 5.54.49
sarva ete mahārāja devakalpā mahārathāḥ / śakrasyāpi vyathāṃ kuryuḥ saṃyuge bharatarṣabha // 5.54.50
bhīṣmadroṇakṛpāṇāṃ ca tulyaḥ karṇo mato mama / anujñātaś ca rāmeṇa matsamo 'sīti bhārata // 5.54.51
kuṇḍale rucire cāstāṃ karṇasya sahaje śubhe / te śacyarthe mahendreṇa yācitaḥ sa paraṃtapaḥ // 5.54.52
amoghayā mahārāja śaktyā paramabhīmayā // 5.54.52.2
tasya śaktyopagūḍhasya kasmāj jīved dhanaṃjayaḥ / vijayo me dhruvaṃ rājan phalaṃ pāṇāv ivāhitam // 5.54.53
abhivyaktaḥ pareṣāṃ ca kṛtsno bhuvi parājayaḥ // 5.54.53.2
ahnā hy ekena bhīṣmo 'yam ayutaṃ hanti bhārata / tat samāś ca maheṣvāsā droṇadrauṇikṛpā api // 5.54.54
saṃśaptāni ca vṛndāni kṣatriyāṇāṃ paraṃtapa / arjunaṃ vayam asmān vā dhanaṃjaya iti sma ha // 5.54.55
tāṃś cālam iti manyante savyasācivadhe vibho / pārthivāḥ sa bhavān rājann akasmād vyathate katham // 5.54.56
bhīmasene ca nihate ko 'nyo yudhyeta bhārata / pareṣāṃ tan mamācakṣva yadi vettha paraṃtapa // 5.54.57
pañca te bhrātaraḥ sarve dhṛṣṭadyumno 'tha sātyakiḥ / pareṣāṃ sapta ye rājan yodhāḥ paramakaṃ balam // 5.54.58
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye bhīṣmadroṇakṛpādayaḥ / drauṇir vaikartanaḥ karṇaḥ somadatto 'tha bāhlikaḥ // 5.54.59
prāgjyotiṣādhipaḥ śalya āvantyo 'tha jayadrathaḥ / duḥśāsano durmukhaś ca duḥsahaś ca viśāṃ pate // 5.54.60
śrutāyuś citrasenaś ca purumitro viviṃśatiḥ / śalo bhūriśravāś cobhau vikarṇaś ca tavātmajaḥ // 5.54.61
akṣauhiṇyo hi me rājan daśaikā ca samāhṛtāḥ / nyūnāḥ pareṣāṃ saptaiva kasmān me syāt parājayaḥ // 5.54.62
balaṃ triguṇato hīnaṃ yodhyaṃ prāha bṛhaspatiḥ / parebhyas triguṇā ceyaṃ mama rājann anīkinī // 5.54.63
guṇahīnaṃ pareṣāṃ ca bahu paśyāmi bhārata / guṇodayaṃ bahuguṇam ātmanaś ca viśāṃ pate // 5.54.64
etat sarvaṃ samājñāya balāgryaṃ mama bhārata / nyūnatāṃ pāṇḍavānāṃ ca na mohaṃ gantum arhasi // 5.54.65
ity uktvā saṃjayaṃ bhūyaḥ paryapṛcchata bhārata / vidhitsuḥ prāptakālāni jñātvā parapuraṃjayaḥ // 5.54.66
akṣauhiṇīḥ sapta labdhvā rājabhiḥ saha saṃjaya / kiṃ svid icchati kaunteyo yuddhaprepsur yudhiṣṭhiraḥ // 5.55.1
atīva mudito rājan yuddhaprepsur yudhiṣṭhiraḥ / bhīmasenārjunau cobhau yamāv api na bibhyataḥ // 5.55.2
rathaṃ tu divyaṃ kaunteyaḥ sarvā vibhrājayan diśaḥ / mantraṃ jijñāsamānaḥ san bībhatsuḥ samayojayat // 5.55.3
tam apaśyāma saṃnaddhaṃ meghaṃ vidyutprabhaṃ yathā / sa mantrān samabhidhyāya hṛṣyamāṇo 'bhyabhāṣata // 5.55.4
pūrvarūpam idaṃ paśya vayaṃ jeṣyāma saṃjaya / bībhatsur māṃ yathovāca tathāvaimy aham apy uta // 5.55.5
praśaṃsasy abhinandaṃs tān pārthān akṣaparājitān / arjunasya rathe brūhi katham aśvāḥ kathaṃ dhvajaḥ // 5.55.6
bhauvanaḥ saha śakreṇa bahucitraṃ viśāṃ pate / rūpāṇi kalpayām āsa tvaṣṭā dhātrā sahābhibho // 5.55.7
dhvaje hi tasmin rūpāṇi cakrus te devamāyayā / mahādhanāni divyāni mahānti ca laghūni ca // 5.55.8
sarvā diśo yojanamātram antaraṃ; sa tiryag ūrdhvaṃ ca rurodha vai dhvajaḥ / na saṃsajjet tarubhiḥ saṃvṛto 'pi; tathā hi māyā vihitā bhauvanena // 5.55.9
yathākāśe śakradhanuḥ prakāśate; na caikavarṇaṃ na ca vidma kiṃ nu tat / tathā dhvajo vihito bhauvanena; bahvākāraṃ dṛśyate rūpam asya // 5.55.10
yathāgnidhūmo divam eti ruddhvā; varṇān bibhrat taijasaṃ tac charīram / tathā dhvajo vihito bhauvanena; na ced bhāro bhavitā nota rodhaḥ // 5.55.11
śvetās tasmin vātavegāḥ sadaśvā; divyā yuktāś citrarathena dattāḥ / śataṃ yat tat pūryate nityakālaṃ; hataṃ hataṃ dattavaraṃ purastāt // 5.55.12
tathā rājño dantavarṇā bṛhanto; rathe yuktā bhānti tadvīryatulyāḥ / ṛśyaprakhyā bhīmasenasya vāhā; raṇe vāyos tulyavegā babhūvuḥ // 5.55.13
kalmāṣāṅgās tittiricitrapṛṣṭhā; bhrātrā dattāḥ prīyatā phalgunena / bhrātur vīrasya svais turaṃgair viśiṣṭā; mudā yuktāḥ sahadevaṃ vahanti // 5.55.14
mādrīputraṃ nakulaṃ tv ājamīḍhaṃ; mahendradattā harayo vājimukhyāḥ / samā vāyor balavantas tarasvino; vahanti vīraṃ vṛtraśatruṃ yathendram // 5.55.15
tulyāś caibhir vayasā vikrameṇa; javena caivāpratirūpāḥ sadaśvāḥ / saubhadrādīn draupadeyān kumārān; vahanty aśvā devadattā bṛhantaḥ // 5.55.16
kāṃs tatra saṃjayāpaśyaḥ pratyarthena samāgatān / ye yotsyante pāṇḍavārthe putrasya mama vāhinīm // 5.56.1
mukhyam andhakavṛṣṇīnām apaśyaṃ kṛṣṇam āgatam / cekitānaṃ ca tatraiva yuyudhānaṃ ca sātyakim // 5.56.2
pṛthag akṣauhiṇībhyāṃ tau pāṇḍavān abhisaṃśritau / mahārathau samākhyātāv ubhau puruṣamāninau // 5.56.3
akṣauhiṇyātha pāñcālyo daśabhis tanayair vṛtaḥ / satyajitpramukhair vīrair dhṛṣṭadyumnapurogamaiḥ // 5.56.4
drupado vardhayan mānaṃ śikhaṇḍiparipālitaḥ / upāyāt sarvasainyānāṃ praticchādya tadā vapuḥ // 5.56.5
virāṭaḥ saha putrābhyāṃ śaṅkhenaivottareṇa ca / sūryadattādibhir vīrair madirāśvapurogamaiḥ // 5.56.6
sahitaḥ pṛthivīpālo bhrātṛbhis tanayais tathā / akṣauhiṇyaiva sainyasya vṛtaḥ pārthaṃ samāśritaḥ // 5.56.7
jārāsaṃdhir māgadhaś ca dhṛṣṭaketuś ca cedirāṭ / pṛthak pṛthag anuprāptau pṛthag akṣauhiṇīvṛtau // 5.56.8
kekayā bhrātaraḥ pañca sarve lohitakadhvajāḥ / akṣauhiṇīparivṛtāḥ pāṇḍavān abhisaṃśritāḥ // 5.56.9
etān etāvatas tatra yān apaśyaṃ samāgatān / ye pāṇḍavārthe yotsyanti dhārtarāṣṭrasya vāhinīm // 5.56.10
yo veda mānuṣaṃ vyūhaṃ daivaṃ gāndharvam āsuram / sa tasya senāpramukhe dhṛṣṭadyumno mahāmanāḥ // 5.56.11
bhīṣmaḥ śāṃtanavo rājan bhāgaḥ kḷptaḥ śikhaṇḍinaḥ / taṃ virāṭo 'nu saṃyātā saha matsyaiḥ prahāribhiḥ // 5.56.12
jyeṣṭhasya pāṇḍuputrasya bhāgo madrādhipo balī / tau tu tatrābruvan ke cid viṣamau no matāv iti // 5.56.13
duryodhanaḥ sahasutaḥ sārdhaṃ bhrātṛśatena ca / prācyāś ca dākṣiṇātyāś ca bhīmasenasya bhāgataḥ // 5.56.14
arjunasya tu bhāgena karṇo vaikartano mataḥ / aśvatthāmā vikarṇaś ca saindhavaś ca jayadrathaḥ // 5.56.15
aśakyāś caiva ye ke cit pṛthivyāṃ śūramāninaḥ / sarvāṃs tān arjunaḥ pārthaḥ kalpayām āsa bhāgataḥ // 5.56.16
maheṣvāsā rājaputrā bhrātaraḥ pañca kekayāḥ / kekayān eva bhāgena kṛtvā yotsyanti saṃyuge // 5.56.17
teṣām eva kṛto bhāgo mālavāḥ śālvakekayāḥ / trigartānāṃ ca dvau mukhyau yau tau saṃśaptakāv iti // 5.56.18
duryodhanasutāḥ sarve tathā duḥśāsanasya ca / saubhadreṇa kṛto bhāgo rājā caiva bṛhadbalaḥ // 5.56.19
draupadeyā maheṣvāsāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ / dhṛṣṭadyumnamukhā droṇam abhiyāsyanti bhārata // 5.56.20
cekitānaḥ somadattaṃ dvairathe yoddhum icchati / bhojaṃ tu kṛtavarmāṇaṃ yuyudhāno yuyutsati // 5.56.21
sahadevas tu mādreyaḥ śūraḥ saṃkrandano yudhi / svam aṃśaṃ kalpayām āsa śyālaṃ te subalātmajam // 5.56.22
ulūkaṃ cāpi kaitavyaṃ ye ca sārasvatā gaṇāḥ / nakulaḥ kalpayām āsa bhāgaṃ mādravatīsutaḥ // 5.56.23
ye cānye pārthivā rājan pratyudyāsyanti saṃyuge / samāhvānena tāṃś cāpi pāṇḍuputrā akalpayan // 5.56.24
evam eṣām anīkāni pravibhaktāni bhāgaśaḥ / yat te kāryaṃ saputrasya kriyatāṃ tad akālikam // 5.56.25
na santi sarve putrā me mūḍhā durdyūtadevinaḥ / yeṣāṃ yuddhaṃ balavatā bhīmena raṇamūrdhani // 5.56.26
rājānaḥ pārthivāḥ sarve prokṣitāḥ kāladharmaṇā / gāṇḍīvāgniṃ pravekṣyanti pataṅgā iva pāvakam // 5.56.27
vidrutāṃ vāhinīṃ manye kṛtavairair mahātmabhiḥ / tāṃ raṇe ke 'nuyāsyanti prabhagnāṃ pāṇḍavair yudhi // 5.56.28
sarve hy atirathāḥ śūrāḥ kīrtimantaḥ pratāpinaḥ / sūryapāvakayos tulyās tejasā samitiṃjayāḥ // 5.56.29
yeṣāṃ yudhiṣṭhiro netā goptā ca madhusūdanaḥ / yodhau ca pāṇḍavau vīrau savyasācivṛkodarau // 5.56.30
nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / sātyakir drupadaś caiva dhṛṣṭadyumnasya cātmajaḥ // 5.56.31
uttamaujāś ca pāñcālyo yudhāmanyuś ca durjayaḥ / śikhaṇḍī kṣatradevaś ca tathā vairāṭir uttaraḥ // 5.56.32
kāśayaś cedayaś caiva matsyāḥ sarve ca sṛñjayāḥ / virāṭaputro babhrūś ca pāñcālāś ca prabhadrakāḥ // 5.56.33
yeṣām indro 'py akāmānāṃ na haret pṛthivīm imām / vīrāṇāṃ raṇadhīrāṇāṃ ye bhindyuḥ parvatān api // 5.56.34
tān sarvān guṇasaṃpannān amanuṣyapratāpinaḥ / krośato mama duṣputro yoddhum icchati saṃjaya // 5.56.35
ubhau sva ekajātīyau tathobhau bhūmigocarau / atha kasmāt pāṇḍavānām ekato manyase jayam // 5.56.36
pitāmahaṃ ca droṇaṃ ca kṛpaṃ karṇaṃ ca durjayam / jayadrathaṃ somadattam aśvatthāmānam eva ca // 5.56.37
sucetaso maheṣvāsān indro 'pi sahito 'maraiḥ / aśaktaḥ samare jetuṃ kiṃ punas tāta pāṇḍavāḥ // 5.56.38
sarvā ca pṛthivī sṛṣṭā madarthe tāta pāṇḍavān / āryān dhṛtimataḥ śūrān agnikalpān prabādhitum // 5.56.39
na māmakān pāṇḍavās te samarthāḥ prativīkṣitum / parākrānto hy ahaṃ pāṇḍūn saputrān yoddhum āhave // 5.56.40
matpriyaṃ pārthivāḥ sarve ye cikīrṣanti bhārata / te tān āvārayiṣyanti aiṇeyān iva tantunā // 5.56.41
mahatā rathavaṃśena śarajālaiś ca māmakaiḥ / abhidrutā bhaviṣyanti pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha // 5.56.42
unmatta iva me putro vilapaty eṣa saṃjaya / na hi śakto yudhā jetuṃ dharmarājaṃ yudhiṣṭhiram // 5.56.43
jānāti hi sadā bhīṣmaḥ pāṇḍavānāṃ yaśasvinām / balavattāṃ saputrāṇāṃ dharmajñānāṃ mahātmanām // 5.56.44
yato nārocayam ahaṃ vigrahaṃ tair mahātmabhiḥ / kiṃ tu saṃjaya me brūhi punas teṣāṃ viceṣṭitam // 5.56.45
kas tāṃs tarasvino bhūyaḥ saṃdīpayati pāṇḍavān / arciṣmato maheṣvāsān haviṣā pāvakān iva // 5.56.46
dhṛṣṭadyumnaḥ sadaivaitān saṃdīpayati bhārata / yudhyadhvam iti mā bhaiṣṭa yuddhād bharatasattamāḥ // 5.56.47
ye ke cit pārthivās tatra dhārtarāṣṭreṇa saṃvṛtāḥ / yuddhe samāgamiṣyanti tumule kavacahrade // 5.56.48
tān sarvān āhave kruddhān sānubandhān samāgatān / aham ekaḥ samādāsye timir matsyān ivaudakān // 5.56.49
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ karṇaṃ drauṇiṃ śalyaṃ suyodhanam / etāṃś cāpi nirotsyāmi veleva makarālayam // 5.56.50
tathā bruvāṇaṃ dharmātmā prāha rājā yudhiṣṭhiraḥ / tava dhairyaṃ ca vīryaṃ ca pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha // 5.56.51
sarve samadhirūḍhāḥ sma saṃgrāmān naḥ samuddhara // 5.56.51.2
jānāmi tvāṃ mahābāho kṣatradharme vyavasthitam / samartham ekaṃ paryāptaṃ kauravāṇāṃ yuyutsatām // 5.56.52
bhavatā yad vidhātavyaṃ tan naḥ śreyaḥ paraṃtapa // 5.56.52.2
saṃgrāmād apayātānāṃ bhagnānāṃ śaraṇaiṣiṇām / pauruṣaṃ darśayañ śūro yas tiṣṭhed agrataḥ pumān // 5.56.53
krīṇīyāt taṃ sahasreṇa nītiman nāma tat padam // 5.56.53.2
sa tvaṃ śūraś ca vīraś ca vikrāntaś ca nararṣabha / bhayārtānāṃ paritrātā saṃyugeṣu na saṃśayaḥ // 5.56.54
evaṃ bruvati kaunteye dharmātmani yudhiṣṭhire / dhṛṣṭadyumna uvācedaṃ māṃ vaco gatasādhvasaḥ // 5.56.55
sarvāñ janapadān sūta yodhā duryodhanasya ye / sabāhlīkān kurūn brūyāḥ prātipeyāñ śaradvataḥ // 5.56.56
sūtaputraṃ tathā droṇaṃ sahaputraṃ jayadratham / duḥśāsanaṃ vikarṇaṃ ca tathā duryodhanaṃ nṛpam // 5.56.57
bhīṣmaṃ caiva brūhi gatvā tvam āśu; yudhiṣṭhiraṃ sādhunaivābhyupeta / mā vo vadhīd arjuno devaguptaḥ; kṣipraṃ yācadhvaṃ pāṇḍavaṃ lokavīram // 5.56.58
naitādṛśo hi yodho 'sti pṛthivyām iha kaś cana / yathāvidhaḥ savyasācī pāṇḍavaḥ śastravittamaḥ // 5.56.59
devair hi saṃbhṛto divyo ratho gāṇḍīvadhanvanaḥ / na sa jeyo manuṣyeṇa mā sma kṛdhvaṃ mano yudhi // 5.56.60
kṣatratejā brahmacārī kaumārād api pāṇḍavaḥ / tena saṃyugam eṣyanti mandā vilapato mama // 5.57.1
duryodhana nivartasva yuddhād bharatasattama / na hi yuddhaṃ praśaṃsanti sarvāvastham ariṃdama // 5.57.2
alam ardhaṃ pṛthivyās te sahāmātyasya jīvitum / prayaccha pāṇḍuputrāṇāṃ yathocitam ariṃdama // 5.57.3
etad dhi kuravaḥ sarve manyante dharmasaṃhitam / yat tvaṃ praśāntim icchethāḥ pāṇḍuputrair mahātmabhiḥ // 5.57.4
aṅgemāṃ samavekṣasva putra svām eva vāhinīm / jāta eva tava srāvas tvaṃ tu mohān na budhyase // 5.57.5
na hy ahaṃ yuddham icchāmi naitad icchati bāhlikaḥ / na ca bhīṣmo na ca droṇo nāśvatthāmā na saṃjayaḥ // 5.57.6
na somadatto na śalyo na kṛpo yuddham icchati / satyavrataḥ purumitro jayo bhūriśravās tathā // 5.57.7
yeṣu saṃpratitiṣṭheyuḥ kuravaḥ pīḍitāḥ paraiḥ / te yuddhaṃ nābhinandanti tat tubhyaṃ tāta rocatām // 5.57.8
na tvaṃ karoṣi kāmena karṇaḥ kārayitā tava / duḥśāsanaś ca pāpātmā śakuniś cāpi saubalaḥ // 5.57.9
nāhaṃ bhavati na droṇe nāśvatthāmni na saṃjaye / na vikarṇe na kāmboje na kṛpe na ca bāhlike // 5.57.10
satyavrate purumitre bhūriśravasi vā punaḥ / anyeṣu vā tāvakeṣu bhāraṃ kṛtvā samāhvaye // 5.57.11
ahaṃ ca tāta karṇaś ca raṇayajñaṃ vitatya vai / yudhiṣṭhiraṃ paśuṃ kṛtvā dīkṣitau bharatarṣabha // 5.57.12
ratho vedī sruvaḥ khaḍgo gadā sruk kavacaṃ sadaḥ / cāturhotraṃ ca dhuryā me śarā darbhā havir yaśaḥ // 5.57.13
ātmayajñena nṛpate iṣṭvā vaivasvataṃ raṇe / vijitya svayam eṣyāvo hatāmitrau śriyā vṛtau // 5.57.14
ahaṃ ca tāta karṇaś ca bhrātā duḥśāsanaś ca me / ete vayaṃ haniṣyāmaḥ pāṇḍavān samare trayaḥ // 5.57.15
ahaṃ hi pāṇḍavān hatvā praśāstā pṛthivīm imām / māṃ vā hatvā pāṇḍuputrā bhoktāraḥ pṛthivīm imām // 5.57.16
tyaktaṃ me jīvitaṃ rājan dhanaṃ rājyaṃ ca pārthiva / na jātu pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ vaseyam aham acyuta // 5.57.17
yāvad dhi sūcyās tīkṣṇāyā vidhyed agreṇa māriṣa / tāvad apy aparityājyaṃ bhūmer naḥ pāṇḍavān prati // 5.57.18
sarvān vas tāta śocāmi tyakto duryodhano mayā / ye mandam anuyāsyadhvaṃ yāntaṃ vaivasvatakṣayam // 5.57.19
rurūṇām iva yūtheṣu vyāghrāḥ praharatāṃ varāḥ / varān varān haniṣyanti sametā yudhi pāṇḍavāḥ // 5.57.20
pratīpam iva me bhāti yuyudhānena bhāratī / vyastā sīmantinī trastā pramṛṣṭā dīrghabāhunā // 5.57.21
saṃpūrṇaṃ pūrayan bhūyo balaṃ pārthasya mādhavaḥ / śaineyaḥ samare sthātā bījavat pravapañ śarān // 5.57.22
senāmukhe prayuddhānāṃ bhīmaseno bhaviṣyati / taṃ sarve saṃśrayiṣyanti prākāram akutobhayam // 5.57.23
yadā drakṣyasi bhīmena kuñjarān vinipātitān / viśīrṇadantān giryābhān bhinnakumbhān saśoṇitān // 5.57.24
tān abhiprekṣya saṃgrāme viśīrṇān iva parvatān / bhīto bhīmasya saṃsparśāt smartāsi vacanasya me // 5.57.25
nirdagdhaṃ bhīmasenena sainyaṃ hatarathadvipam / gatim agner iva prekṣya smartāsi vacanasya me // 5.57.26
mahad vo bhayam āgāmi na cec chāmyatha pāṇḍavaiḥ / gadayā bhīmasenena hatāḥ śamam upaiṣyatha // 5.57.27
mahāvanam iva chinnaṃ yadā drakṣyasi pātitam / balaṃ kurūṇāṃ saṃgrāme tadā smartāsi me vacaḥ // 5.57.28
etāvad uktvā rājā tu sa sarvān pṛthivīpatīn / anubhāṣya mahārāja punaḥ papraccha saṃjayam // 5.57.29
yad abrūtāṃ mahātmānau vāsudevadhanaṃjayau / tan me brūhi mahāprājña śuśrūṣe vacanaṃ tava // 5.58.1
śṛṇu rājan yathā dṛṣṭau mayā kṛṣṇadhanaṃjayau / ūcatuś cāpi yad vīrau tat te vakṣyāmi bhārata // 5.58.2
pādāṅgulīr abhiprekṣan prayato 'haṃ kṛtāñjaliḥ / śuddhāntaṃ prāviśaṃ rājann ākhyātuṃ naradevayoḥ // 5.58.3
naivābhimanyur na yamau taṃ deśam abhiyānti vai / yatra kṛṣṇau ca kṛṣṇā ca satyabhāmā ca bhāminī // 5.58.4
ubhau madhvāsavakṣībāv ubhau candanarūṣitau / sragviṇau varavastrau tau divyābharaṇabhūṣitau // 5.58.5
naikaratnavicitraṃ tu kāñcanaṃ mahad āsanam / vividhāstaraṇāstīrṇaṃ yatrāsātām ariṃdamau // 5.58.6
arjunotsaṅgagau pādau keśavasyopalakṣaye / arjunasya ca kṛṣṇāyāṃ satyāyāṃ ca mahātmanaḥ // 5.58.7
kāñcanaṃ pādapīṭhaṃ tu pārtho me prādiśat tadā / tad ahaṃ pāṇinā spṛṣṭvā tato bhūmāv upāviśam // 5.58.8
ūrdhvarekhatalau pādau pārthasya śubhalakṣaṇau / pādapīṭhād apahṛtau tatrāpaśyam ahaṃ śubhau // 5.58.9
śyāmau bṛhantau taruṇau śālaskandhāv ivodgatau / ekāsanagatau dṛṣṭvā bhayaṃ māṃ mahad āviśat // 5.58.10
indraviṣṇusamāv etau mandātmā nāvabudhyate / saṃśrayād droṇabhīṣmābhyāṃ karṇasya ca vikatthanāt // 5.58.11
nideśasthāv imau yasya mānasas tasya setsyate / saṃkalpo dharmarājasya niścayo me tadābhavat // 5.58.12
satkṛtaś cānnapānābhyām ācchanno labdhasatkriyaḥ / añjaliṃ mūrdhni saṃdhāya tau saṃdeśam acodayam // 5.58.13
dhanurbāṇocitenaikapāṇinā śubhalakṣaṇam / pādam ānamayan pārthaḥ keśavaṃ samacodayat // 5.58.14
indraketur ivotthāya sarvābharaṇabhūṣitaḥ / indravīryopamaḥ kṛṣṇaḥ saṃviṣṭo mābhyabhāṣata // 5.58.15
vācaṃ sa vadatāṃ śreṣṭho hlādinīṃ vacanakṣamām / trāsanīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ mṛdupūrvāṃ sudāruṇām // 5.58.16
vācaṃ tāṃ vacanārhasya śikṣākṣarasamanvitām / aśrauṣam aham iṣṭārthāṃ paścād dhṛdayaśoṣiṇīm // 5.58.17
saṃjayedaṃ vaco brūyā dhṛtarāṣṭraṃ manīṣiṇam / śṛṇvataḥ kurumukhyasya droṇasyāpi ca śṛṇvataḥ // 5.58.18
yajadhvaṃ vipulair yajñair viprebhyo datta dakṣiṇāḥ / putrair dāraiś ca modadhvaṃ mahad vo bhayam āgatam // 5.58.19
arthāṃs tyajata pātrebhyaḥ sutān prāpnuta kāmajān / priyaṃ priyebhyaś carata rājā hi tvarate jaye // 5.58.20
ṛṇam etat pravṛddhaṃ me hṛdayān nāpasarpati / yad govindeti cukrośa kṛṣṇā māṃ dūravāsinam // 5.58.21
tejomayaṃ durādharṣaṃ gāṇḍīvaṃ yasya kārmukam / maddvitīyena teneha vairaṃ vaḥ savyasācinā // 5.58.22
maddvitīyaṃ punaḥ pārthaṃ kaḥ prārthayitum icchati / yo na kālaparīto vāpy api sākṣāt puraṃdaraḥ // 5.58.23
bāhubhyām udvahed bhūmiṃ dahet kruddha imāḥ prajāḥ / pātayet tridivād devān yo 'rjunaṃ samare jayet // 5.58.24
devāsuramanuṣyeṣu yakṣagandharvabhogiṣu / na taṃ paśyāmy ahaṃ yuddhe pāṇḍavaṃ yo 'bhyayād raṇe // 5.58.25
yat tad virāṭanagare śrūyate mahad adbhutam / ekasya ca bahūnāṃ ca paryāptaṃ tan nidarśanam // 5.58.26
ekena pāṇḍuputreṇa virāṭanagare yadā / bhagnāḥ palāyanta diśaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam // 5.58.27
balaṃ vīryaṃ ca tejaś ca śīghratā laghuhastatā / aviṣādaś ca dhairyaṃ ca pārthān nānyatra vidyate // 5.58.28
ity abravīd dhṛṣīkeśaḥ pārtham uddharṣayan girā / garjan samayavarṣīva gagane pākaśāsanaḥ // 5.58.29
keśavasya vacaḥ śrutvā kirīṭī śvetavāhanaḥ / arjunas tan mahad vākyam abravīl lomaharṣaṇam // 5.58.30
saṃjayasya vacaḥ śrutvā prajñācakṣur nareśvaraḥ / tataḥ saṃkhyātum ārebhe tad vaco guṇadoṣataḥ // 5.59.1
prasaṃkhyāya ca saukṣmyeṇa guṇadoṣān vicakṣaṇaḥ / yathāvan matitattvena jayakāmaḥ sutān prati // 5.59.2
balābale viniścitya yāthātathyena buddhimān / śaktiṃ saṃkhyātum ārebhe tadā vai manujādhipaḥ // 5.59.3
devamānuṣayoḥ śaktyā tejasā caiva pāṇḍavān / kurūñ śaktyālpatarayā duryodhanam athābravīt // 5.59.4
duryodhaneyaṃ cintā me śaśvan nāpy upaśāmyati / satyaṃ hy etad ahaṃ manye pratyakṣaṃ nānumānataḥ // 5.59.5
ātmajeṣu paraṃ snehaṃ sarvabhūtāni kurvate / priyāṇi caiṣāṃ kurvanti yathāśakti hitāni ca // 5.59.6
evam evopakartṝṇāṃ prāyaśo lakṣayāmahe / icchanti bahulaṃ santaḥ pratikartuṃ mahat priyam // 5.59.7
agniḥ sācivyakartā syāt khāṇḍave tat kṛtaṃ smaran / arjunasyātibhīme 'smin kurupāṇḍusamāgame // 5.59.8
jātagṛdhyābhipannāś ca pāṇḍavānām anekaśaḥ / dharmādayo bhaviṣyanti samāhūtā divaukasaḥ // 5.59.9
bhīṣmadroṇakṛpādīnāṃ bhayād aśanisaṃmitam / rirakṣiṣantaḥ saṃrambhaṃ gamiṣyantīti me matiḥ // 5.59.10
te devasahitāḥ pārthā na śakyāḥ prativīkṣitum / mānuṣeṇa naravyāghrā vīryavanto 'strapāragāḥ // 5.59.11
durāsadaṃ yasya divyaṃ gāṇḍīvaṃ dhanur uttamam / vāruṇau cākṣayau divyau śarapūrṇau maheṣudhī // 5.59.12
vānaraś ca dhvajo divyo niḥsaṅgo dhūmavad gatiḥ / rathaś ca caturantāyāṃ yasya nāsti samas tviṣā // 5.59.13
mahāmeghanibhaś cāpi nirghoṣaḥ śrūyate janaiḥ / mahāśanisamaḥ śabdaḥ śātravāṇāṃ bhayaṃkaraḥ // 5.59.14
yaṃ cātimānuṣaṃ vīrye kṛtsno loko vyavasyati / devānām api jetāraṃ yaṃ viduḥ pārthivā raṇe // 5.59.15
śatāni pañca caiveṣūn udvapann iva dṛśyate / nimeṣāntaramātreṇa muñcan dūraṃ ca pātayan // 5.59.16
yam āha bhīṣmo droṇaś ca kṛpo drauṇis tathaiva ca / madrarājas tathā śalyo madhyasthā ye ca mānavāḥ // 5.59.17
yuddhāyāvasthitaṃ pārthaṃ pārthivair atimānuṣaiḥ / aśakyaṃ rathaśārdūlaṃ parājetum ariṃdamam // 5.59.18
kṣipaty ekena vegena pañca bāṇaśatāni yaḥ / sadṛśaṃ bāhuvīryeṇa kārtavīryasya pāṇḍavam // 5.59.19
tam arjunaṃ maheṣvāsaṃ mahendropendrarakṣitam / nighnantam iva paśyāmi vimarde 'smin mahāmṛdhe // 5.59.20
ity evaṃ cintayan kṛtsnam ahorātrāṇi bhārata / anidro niḥsukhaś cāsmi kurūṇāṃ śamacintayā // 5.59.21
kṣayodayo 'yaṃ sumahān kurūṇāṃ pratyupasthitaḥ / asya cet kalahasyāntaḥ śamād anyo na vidyate // 5.59.22
śamo me rocate nityaṃ pārthais tāta na vigrahaḥ / kurubhyo hi sadā manye pāṇḍavāñ śaktimattarān // 5.59.23
pitur etad vacaḥ śrutvā dhārtarāṣṭro 'tyamarṣaṇaḥ / ādhāya vipulaṃ krodhaṃ punar evedam abravīt // 5.60.1
aśakyā devasacivāḥ pārthāḥ syur iti yad bhavān / manyate tadbhayaṃ vyetu bhavato rājasattama // 5.60.2
akāmadveṣasaṃyogād drohāl lobhāc ca bhārata / upekṣayā ca bhāvānāṃ devā devatvam āpnuvan // 5.60.3
iti dvaipāyano vyāso nāradaś ca mahātapāḥ / jāmadagnyaś ca rāmo naḥ kathām akathayat purā // 5.60.4
naiva mānuṣavad devāḥ pravartante kadā cana / kāmāl lobhād anukrośād dveṣāc ca bharatarṣabha // 5.60.5
yadi hy agniś ca vāyuś ca dharma indro 'śvināv api / kāmayogāt pravarteran na pārthā duḥkham āpnuyuḥ // 5.60.6
tasmān na bhavatā cintā kāryaiṣā syāt kadā cana / daiveṣv apekṣakā hy ete śaśvad bhāveṣu bhārata // 5.60.7
atha cet kāmasaṃyogād dveṣāl lobhāc ca lakṣyate / deveṣu devaprāmāṇyaṃ naiva tad vikramiṣyati // 5.60.8
mayābhimantritaḥ śaśvaj jātavedāḥ praśaṃsati / didhakṣuḥ sakalāṃl lokān parikṣipya samantataḥ // 5.60.9
yad vā paramakaṃ tejo yena yuktā divaukasaḥ / mamāpy anupamaṃ bhūyo devebhyo viddhi bhārata // 5.60.10
pradīryamāṇāṃ vasudhāṃ girīṇāṃ śikharāṇi ca / lokasya paśyato rājan sthāpayāmy abhimantraṇāt // 5.60.11
cetanācetanasyāsya jaṅgamasthāvarasya ca / vināśāya samutpannaṃ mahāghoraṃ mahāsvanam // 5.60.12
aśmavarṣaṃ ca vāyuṃ ca śamayāmīha nityaśaḥ / jagataḥ paśyato 'bhīkṣṇaṃ bhūtānām anukampayā // 5.60.13
stambhitāsv apsu gacchanti mayā rathapadātayaḥ / devāsurāṇāṃ bhāvānām aham ekaḥ pravartitā // 5.60.14
akṣauhiṇībhir yān deśān yāmi kāryeṇa kena cit / tatrāpo me pravartante yatra yatrābhikāmaye // 5.60.15
bhayāni viṣaye rājan vyālādīni na santi me / mattaḥ suptāni bhūtāni na hiṃsanti bhayaṃkarāḥ // 5.60.16
nikāmavarṣī parjanyo rājan viṣayavāsinām / dharmiṣṭhāś ca prajāḥ sarvā ītayaś ca na santi me // 5.60.17
aśvināv atha vāyvagnī marudbhiḥ saha vṛtrahā / dharmaś caiva mayā dviṣṭān notsahante 'bhirakṣitum // 5.60.18
yadi hy ete samarthāḥ syur maddviṣas trātum ojasā / na sma trayodaśa samāḥ pārthā duḥkham avāpnuyuḥ // 5.60.19
naiva devā na gandharvā nāsurā na ca rākṣasāḥ / śaktās trātuṃ mayā dviṣṭaṃ satyam etad bravīmi te // 5.60.20
yad abhidhyāmy ahaṃ śaśvac chubhaṃ vā yadi vāśubham / naitad vipannapūrvaṃ me mitreṣv ariṣu cobhayoḥ // 5.60.21
bhaviṣyatīdam iti vā yad bravīmi paraṃtapa / nānyathā bhūtapūrvaṃ tat satyavāg iti māṃ viduḥ // 5.60.22
lokasākṣikam etan me māhātmyaṃ dikṣu viśrutam / āśvāsanārthaṃ bhavataḥ proktaṃ na ślāghayā nṛpa // 5.60.23
na hy ahaṃ ślāghano rājan bhūtapūrvaḥ kadā cana / asad ācaritaṃ hy etad yad ātmānaṃ praśaṃsati // 5.60.24
pāṇḍavāṃś caiva matsyāṃś ca pāñcālān kekayaiḥ saha / sātyakiṃ vāsudevaṃ ca śrotāsi vijitān mayā // 5.60.25
saritaḥ sāgaraṃ prāpya yathā naśyanti sarvaśaḥ / tathaiva te vinaṅkṣyanti mām āsādya sahānvayāḥ // 5.60.26
parā buddhiḥ paraṃ tejo vīryaṃ ca paramaṃ mayi / parā vidyā paro yogo mama tebhyo viśiṣyate // 5.60.27
pitāmahaś ca droṇaś ca kṛpaḥ śalyaḥ śalas tathā / astreṣu yat prajānanti sarvaṃ tan mayi vidyate // 5.60.28
ity uktvā saṃjayaṃ bhūyaḥ paryapṛcchata bhārata / jñātvā yuyutsuḥ kāryāṇi prāptakālam ariṃdama // 5.60.29
tathā tu pṛcchantam atīva pārthān; vaicitravīryaṃ tam acintayitvā / uvāca karṇo dhṛtarāṣṭraputraṃ; praharṣayan saṃsadi kauravāṇām // 5.61.1
mithyā pratijñāya mayā yad astraṃ; rāmād dhṛtaṃ brahmapuraṃ purastāt / vijñāya tenāsmi tadaivam uktas; tavāntakāle 'pratibhāsyatīti // 5.61.2
mahāparādhe hy api saṃnatena; maharṣiṇāhaṃ guruṇā ca śaptaḥ / śaktaḥ pradagdhuṃ hy api tigmatejāḥ; sasāgarām apy avaniṃ maharṣiḥ // 5.61.3
prasāditaṃ hy asya mayā mano 'bhūc; chuśrūṣayā svena ca pauruṣeṇa / tatas tad astraṃ mama sāvaśeṣaṃ; tasmāt samartho 'smi mamaiṣa bhāraḥ // 5.61.4
nimeṣamātraṃ tam ṛṣiprasādam; avāpya pāñcālakarūṣamatsyān / nihatya pārthāṃś ca saputrapautrāṃl; lokān ahaṃ śastrajitān prapatsye // 5.61.5
pitāmahas tiṣṭhatu te samīpe; droṇaś ca sarve ca narendramukhyāḥ / yathāpradhānena balena yātvā; pārthān haniṣyāmi mamaiṣa bhāraḥ // 5.61.6
evaṃ bruvāṇaṃ tam uvāca bhīṣmaḥ; kiṃ katthase kālaparītabuddhe / na karṇa jānāsi yathā pradhāne; hate hatāḥ syur dhṛtarāṣṭraputrāḥ // 5.61.7
yat khāṇḍavaṃ dāhayatā kṛtaṃ hi; kṛṣṇadvitīyena dhanaṃjayena / śrutvaiva tat karma niyantum ātmā; śakyas tvayā vai saha bāndhavena // 5.61.8
yāṃ cāpi śaktiṃ tridaśādhipas te; dadau mahātmā bhagavān mahendraḥ / bhasmīkṛtāṃ tāṃ patitāṃ viśīrṇāṃ; cakrāhatāṃ drakṣyasi keśavena // 5.61.9
yas te śaraḥ sarpamukho vibhāti; sadāgryamālyair mahitaḥ prayatnāt / sa pāṇḍuputrābhihataḥ śaraughaiḥ; saha tvayā yāsyati karṇa nāśam // 5.61.10
bāṇasya bhaumasya ca karṇa hantā; kirīṭinaṃ rakṣati vāsudevaḥ / yas tvādṛśānāṃ ca garīyasāṃ ca; hantā ripūṇāṃ tumule pragāḍhe // 5.61.11
asaṃśayaṃ vṛṣṇipatir yathoktas; tathā ca bhūyaś ca tato mahātmā / ahaṃ yad uktaḥ paruṣaṃ tu kiṃ cit; pitāmahas tasya phalaṃ śṛṇotu // 5.61.12
nyasyāmi śastrāṇi na jātu saṃkhye; pitāmaho drakṣyati māṃ sabhāyām / tvayi praśānte tu mama prabhāvaṃ; drakṣyanti sarve bhuvi bhūmipālāḥ // 5.61.13
ity evam uktvā sa mahādhanuṣmān; hitvā sabhāṃ svaṃ bhavanaṃ jagāma / bhīṣmas tu duryodhanam eva rājan; madhye kurūṇāṃ prahasann uvāca // 5.61.14
satyapratijñaḥ kila sūtaputras; tathā sa bhāraṃ viṣaheta kasmāt / vyūhaṃ prativyūhya śirāṃsi bhittvā; lokakṣayaṃ paśyata bhīmasenāt // 5.61.15
āvantyakāliṅgajayadratheṣu; vedidhvaje tiṣṭhati bāhlike ca / ahaṃ haniṣyāmi sadā pareṣāṃ; sahasraśaś cāyutaśaś ca yodhān // 5.61.16
yadaiva rāme bhagavaty anindye; brahma bruvāṇaḥ kṛtavāṃs tad astram / tadaiva dharmaś ca tapaś ca naṣṭaṃ; vaikartanasyādhamapūruṣasya // 5.61.17
athoktavākye nṛpatau tu bhīṣme; nikṣipya śastrāṇi gate ca karṇe / vaicitravīryasya suto 'lpabuddhir; duryodhanaḥ śāṃtanavaṃ babhāṣe // 5.61.18
sadṛśānāṃ manuṣyeṣu sarveṣāṃ tulyajanmanām / katham ekāntatas teṣāṃ pārthānāṃ manyase jayam // 5.62.1
sarve sma samajātīyāḥ sarve mānuṣayonayaḥ / pitāmaha vijānīṣe pārtheṣu vijayaṃ katham // 5.62.2
nāhaṃ bhavati na droṇe na kṛpe na ca bāhlike / anyeṣu ca narendreṣu parākramya samārabhe // 5.62.3
ahaṃ vaikartanaḥ karṇo bhrātā duḥśāsanaś ca me / pāṇḍavān samare pañca haniṣyāmaḥ śitaiḥ śaraiḥ // 5.62.4
tato rājan mahāyajñair vividhair bhūridakṣiṇaiḥ / brāhmaṇāṃs tarpayiṣyāmi gobhir aśvair dhanena ca // 5.62.5
śakunīnām ihārthāya pāśaṃ bhūmāv ayojayat / kaś cic chākunikas tāta pūrveṣām iti śuśruma // 5.62.6
tasmin dvau śakunau baddhau yugapat samapauruṣau / tāv upādāya taṃ pāśaṃ jagmatuḥ khacarāv ubhau // 5.62.7
tau vihāyasam ākrāntau dṛṣṭvā śākunikas tadā / anvadhāvad anirviṇṇo yena yena sma gacchataḥ // 5.62.8
tathā tam anudhāvantaṃ mṛgayuṃ śakunārthinam / āśramastho muniḥ kaś cid dadarśātha kṛtāhnikaḥ // 5.62.9
tāv antarikṣagau śīghram anuyāntaṃ mahīcaram / ślokenānena kauravya papraccha sa munis tadā // 5.62.10
vicitram idam āścaryaṃ mṛgahan pratibhāti me / plavamānau hi khacarau padātir anudhāvasi // 5.62.11
pāśam ekam ubhāv etau sahitau harato mama / yatra vai vivadiṣyete tatra me vaśam eṣyataḥ // 5.62.12
tau vivādam anuprāptau śakunau mṛtyusaṃdhitau / vigṛhya ca sudurbuddhī pṛthivyāṃ saṃnipetatuḥ // 5.62.13
tau yudhyamānau saṃrabdhau mṛtyupāśavaśānugau / upasṛtyāparijñāto jagrāha mṛgayus tadā // 5.62.14
evaṃ ye jñātayo 'rtheṣu mitho gacchanti vigraham / te 'mitravaśam āyānti śakunāv iva vigrahāt // 5.62.15
saṃbhojanaṃ saṃkathanaṃ saṃpraśno 'tha samāgamaḥ / etāni jñātikāryāṇi na virodhaḥ kadā cana // 5.62.16
yasmin kāle sumanasaḥ sarve vṛddhān upāsate / siṃhaguptam ivāraṇyam apradhṛṣyā bhavanti te // 5.62.17
ye 'rthaṃ saṃtatam āsādya dīnā iva samāsate / śriyaṃ te saṃprayacchanti dviṣadbhyo bharatarṣabha // 5.62.18
dhūmāyante vyapetāni jvalanti sahitāni ca / dhṛtarāṣṭrolmukānīva jñātayo bharatarṣabha // 5.62.19
idam anyat pravakṣyāmi yathā dṛṣṭaṃ girau mayā / śrutvā tad api kauravya yathā śreyas tathā kuru // 5.62.20
vayaṃ kirātaiḥ sahitā gacchāmo girim uttaram / brāhmaṇair devakalpaiś ca vidyājambhakavātikaiḥ // 5.62.21
kuñjabhūtaṃ giriṃ sarvam abhito gandhamādanam / dīpyamānauṣadhigaṇaṃ siddhagandharvasevitam // 5.62.22
tatra paśyāmahe sarve madhu pītam amākṣikam / maruprapāte viṣame niviṣṭaṃ kumbhasaṃmitam // 5.62.23
āśīviṣai rakṣyamāṇaṃ kuberadayitaṃ bhṛśam / yat prāśya puruṣo martyo amaratvaṃ nigacchati // 5.62.24
acakṣur labhate cakṣur vṛddho bhavati vai yuvā / iti te kathayanti sma brāhmaṇā jambhasādhakāḥ // 5.62.25
tataḥ kirātās tad dṛṣṭvā prārthayanto mahīpate / vineśur viṣame tasmin sasarpe girigahvare // 5.62.26
tathaiva tava putro 'yaṃ pṛthivīm eka icchati / madhu paśyati saṃmohāt prapātaṃ nānupaśyati // 5.62.27
duryodhano yoddhumanāḥ samare savyasācinā / na ca paśyāmi tejo 'sya vikramaṃ vā tathāvidham // 5.62.28
ekena ratham āsthāya pṛthivī yena nirjitā / pratīkṣamāṇo yo vīraḥ kṣamate vīkṣitaṃ tava // 5.62.29
drupado matsyarājaś ca saṃkruddhaś ca dhanaṃjayaḥ / na śeṣayeyuḥ samare vāyuyuktā ivāgnayaḥ // 5.62.30
aṅke kuruṣva rājānaṃ dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiram / yudhyator hi dvayor yuddhe naikāntena bhavej jayaḥ // 5.62.31
duryodhana vijānīhi yat tvāṃ vakṣyāmi putraka / utpathaṃ manyase mārgam anabhijña ivādhvagaḥ // 5.63.1
pañcānāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ yat tejaḥ pramimīṣasi / pañcānām iva bhūtānāṃ mahatāṃ sumahātmanām // 5.63.2
yudhiṣṭhiraṃ hi kaunteyaṃ paraṃ dharmam ihāsthitam / parāṃ gatim asaṃprekṣya na tvaṃ vettum ihārhasi // 5.63.3
bhīmasenaṃ ca kaunteyaṃ yasya nāsti samo bale / raṇāntakaṃ tarkayase mahāvātam iva drumaḥ // 5.63.4
sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ meruṃ śikhariṇām iva / yudhi gāṇḍīvadhanvānaṃ ko nu yudhyeta buddhimān // 5.63.5
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyaḥ kam ivādya na śātayet / śatrumadhye śarān muñcan devarāḍ aśanīm iva // 5.63.6
sātyakiś cāpi durdharṣaḥ saṃmato 'ndhakavṛṣṇiṣu / dhvaṃsayiṣyati te senāṃ pāṇḍaveyahite rataḥ // 5.63.7
yaḥ punaḥ pratimānena trīṃl lokān atiricyate / taṃ kṛṣṇaṃ puṇḍarīkākṣaṃ ko nu yudhyeta buddhimān // 5.63.8
ekato hy asya dārāś ca jñātayaś ca sabāndhavāḥ / ātmā ca pṛthivī ceyam ekataś ca dhanaṃjayaḥ // 5.63.9
vāsudevo 'pi durdharṣo yatātmā yatra pāṇḍavaḥ / aviṣahyaṃ pṛthivyāpi tad balaṃ yatra keśavaḥ // 5.63.10
tiṣṭha tāta satāṃ vākye suhṛdām arthavādinām / vṛddhaṃ śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ titikṣasva pitāmaham // 5.63.11
māṃ ca bruvāṇaṃ śuśrūṣa kurūṇām arthavādinam / droṇaṃ kṛpaṃ vikarṇaṃ ca mahārājaṃ ca bāhlikam // 5.63.12
ete hy api yathaivāhaṃ mantum arhasi tāṃs tathā / sarve dharmavido hy ete tulyasnehāś ca bhārata // 5.63.13
yat tad virāṭanagare saha bhrātṛbhir agrataḥ / utsṛjya gāḥ susaṃtrastaṃ balaṃ te samaśīryata // 5.63.14
yac caiva tasmin nagare śrūyate mahad adbhutam / ekasya ca bahūnāṃ ca paryāptaṃ tan nidarśanam // 5.63.15
arjunas tat tathākārṣīt kiṃ punaḥ sarva eva te / sabhrātṝn abhijānīhi vṛttyā ca pratipādaya // 5.63.16
evam uktvā mahāprājño dhṛtarāṣṭraḥ suyodhanam / punar eva mahābhāgaḥ saṃjayaṃ paryapṛcchata // 5.64.1
brūhi saṃjaya yac cheṣaṃ vāsudevād anantaram / yad arjuna uvāca tvāṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me // 5.64.2
vāsudevavacaḥ śrutvā kuntīputro dhanaṃjayaḥ / uvāca kāle durdharṣo vāsudevasya śṛṇvataḥ // 5.64.3
pitāmahaṃ śāṃtanavaṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca saṃjaya / droṇaṃ kṛpaṃ ca karṇaṃ ca mahārājaṃ ca bāhlikam // 5.64.4
drauṇiṃ ca somadattaṃ ca śakuniṃ cāpi saubalam / duḥśāsanaṃ śalaṃ caiva purumitraṃ viviṃśatim // 5.64.5
vikarṇaṃ citrasenaṃ ca jayatsenaṃ ca pārthivam / vindānuvindāv āvantyau durmukhaṃ cāpi kauravam // 5.64.6
saindhavaṃ duḥsahaṃ caiva bhūriśravasam eva ca / bhagadattaṃ ca rājānaṃ jalasaṃdhaṃ ca pārthivam // 5.64.7
ye cāpy anye pārthivās tatra yoddhuṃ; samāgatāḥ kauravāṇāṃ priyārtham / mumūrṣavaḥ pāṇḍavāgnau pradīpte; samānītā dhārtarāṣṭreṇa sūta // 5.64.8
yathānyāyaṃ kauśalaṃ vandanaṃ ca; samāgatā madvacanena vācyāḥ / idaṃ brūyāḥ saṃjaya rājamadhye; suyodhanaṃ pāpakṛtāṃ pradhānam // 5.64.9
amarṣaṇaṃ durmatiṃ rājaputraṃ; pāpātmānaṃ dhārtarāṣṭraṃ sulubdham / sarvaṃ mamaitad vacanaṃ samagraṃ; sahāmātyaṃ saṃjaya śrāvayethāḥ // 5.64.10
evaṃ pratiṣṭhāpya dhanaṃjayo māṃ; tato 'rthavad dharmavac cāpi vākyam / provācedaṃ vāsudevaṃ samīkṣya; pārtho dhīmāṃl lohitāntāyatākṣaḥ // 5.64.11
yathā śrutaṃ te vadato mahātmano; madhupravīrasya vacaḥ samāhitam / tathaiva vācyaṃ bhavatā hi madvacaḥ; samāgateṣu kṣitipeṣu sarvaśaḥ // 5.64.12
śarāgnidhūme rathaneminādite; dhanuḥsruveṇāstrabalāpahāriṇā / yathā na homaḥ kriyate mahāmṛdhe; tathā sametya prayatadhvam ādṛtāḥ // 5.64.13
na cet prayacchadhvam amitraghātino; yudhiṣṭhirasyāṃśam abhīpsitaṃ svakam / nayāmi vaḥ svāśvapadātikuñjarān; diśaṃ pitṝṇām aśivāṃ śitaiḥ śaraiḥ // 5.64.14
tato 'ham āmantrya caturbhujaṃ hariṃ; dhanaṃjayaṃ caiva namasya satvaraḥ / javena saṃprāpta ihāmaradyute; tavāntikaṃ prāpayituṃ vaco mahat // 5.64.15
duryodhane dhārtarāṣṭre tad vaco 'pratinandati / tūṣṇīṃbhūteṣu sarveṣu samuttasthur nareśvarāḥ // 5.65.1
utthiteṣu mahārāja pṛthivyāṃ sarvarājasu / rahite saṃjayaṃ rājā paripraṣṭuṃ pracakrame // 5.65.2
āśaṃsamāno vijayaṃ teṣāṃ putravaśānugaḥ / ātmanaś ca pareṣāṃ ca pāṇḍavānāṃ ca niścayam // 5.65.3
gāvalgaṇe brūhi naḥ sāraphalgu; svasenāyāṃ yāvad ihāsti kiṃ cit / tvaṃ pāṇḍavānāṃ nipuṇaṃ vettha sarvaṃ; kim eṣāṃ jyāyaḥ kim u teṣāṃ kanīyaḥ // 5.65.4
tvam etayoḥ sāravit sarvadarśī; dharmārthayor nipuṇo niścayajñaḥ / sa me pṛṣṭaḥ saṃjaya brūhi sarvaṃ; yudhyamānāḥ katare 'smin na santi // 5.65.5
na tvāṃ brūyāṃ rahite jātu kiṃ cid; asūyā hi tvāṃ prasaheta rājan / ānayasva pitaraṃ saṃśitavrataṃ; gāṃdhārīṃ ca mahiṣīm ājamīḍha // 5.65.6
tau te 'sūyāṃ vinayetāṃ narendra; dharmajñau tau nipuṇau niścayajñau / tayos tu tvāṃ saṃnidhau tad vadeyaṃ; kṛtsnaṃ mataṃ vāsudevārjunābhyām // 5.65.7
tatas tan matam ājñāya saṃjayasyātmajasya ca / abhyupetya mahāprājñaḥ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt // 5.65.8
saṃpṛcchate dhṛtarāṣṭrāya saṃjaya; ācakṣva sarvaṃ yāvad eṣo 'nuyuṅkte / sarvaṃ yāvad vettha tasmin yathāvad; yāthātathyaṃ vāsudeve 'rjune ca // 5.65.9
arjuno vāsudevaś ca dhanvinau paramārcitau / kāmād anyatra saṃbhūtau sarvābhāvāya saṃmitau // 5.66.1
dyām antaraṃ samāsthāya yathāyuktaṃ manasvinaḥ / cakraṃ tad vāsudevasya māyayā vartate vibho // 5.66.2
sāpahnavaṃ pāṇḍaveṣu pāṇḍavānāṃ susaṃmatam / sārāsārabalaṃ jñātvā tat samāsena me śṛṇu // 5.66.3
narakaṃ śambaraṃ caiva kaṃsaṃ caidyaṃ ca mādhavaḥ / jitavān ghorasaṃkāśān krīḍann iva janārdanaḥ // 5.66.4
pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca dyāṃ caiva puruṣottamaḥ / manasaiva viśiṣṭātmā nayaty ātmavaśaṃ vaśī // 5.66.5
bhūyo bhūyo hi yad rājan pṛcchase pāṇḍavān prati / sārāsārabalaṃ jñātuṃ tan me nigadataḥ śṛṇu // 5.66.6
ekato vā jagat kṛtsnam ekato vā janārdanaḥ / sārato jagataḥ kṛtsnād atirikto janārdanaḥ // 5.66.7
bhasma kuryāj jagad idaṃ manasaiva janārdanaḥ / na tu kṛtsnaṃ jagac chaktaṃ bhasma kartuṃ janārdanam // 5.66.8
yataḥ satyaṃ yato dharmo yato hrīr ārjavaṃ yataḥ / tato bhavati govindo yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ // 5.66.9
pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca divaṃ ca puruṣottamaḥ / viceṣṭayati bhūtātmā krīḍann iva janārdanaḥ // 5.66.10
sa kṛtvā pāṇḍavān satraṃ lokaṃ saṃmohayann iva / adharmaniratān mūḍhān dagdhum icchati te sutān // 5.66.11
kālacakraṃ jagaccakraṃ yugacakraṃ ca keśavaḥ / ātmayogena bhagavān parivartayate 'niśam // 5.66.12
kālasya ca hi mṛtyoś ca jaṅgamasthāvarasya ca / īśate bhagavān ekaḥ satyam etad bravīmi te // 5.66.13
īśann api mahāyogī sarvasya jagato hariḥ / karmāṇy ārabhate kartuṃ kīnāśa iva durbalaḥ // 5.66.14
tena vañcayate lokān māyāyogena keśavaḥ / ye tam eva prapadyante na te muhyanti mānavāḥ // 5.66.15
kathaṃ tvaṃ mādhavaṃ vettha sarvalokamaheśvaram / katham enaṃ na vedāhaṃ tan mamācakṣva saṃjaya // 5.67.1
vidyā rājan na te vidyā mama vidyā na hīyate / vidyāhīnas tamodhvasto nābhijānāti keśavam // 5.67.2
vidyayā tāta jānāmi triyugaṃ madhusūdanam / kartāram akṛtaṃ devaṃ bhūtānāṃ prabhavāpyayam // 5.67.3
gāvalgaṇe 'tra kā bhaktir yā te nityā janārdane / yayā tvam abhijānāsi triyugaṃ madhusūdanam // 5.67.4
māyāṃ na seve bhadraṃ te na vṛthādharmam ācare / śuddhabhāvaṃ gato bhaktyā śāstrād vedmi janārdanam // 5.67.5
duryodhana hṛṣīkeśaṃ prapadyasva janārdanam / āpto naḥ saṃjayas tāta śaraṇaṃ gaccha keśavam // 5.67.6
bhagavān devakīputro lokaṃ cen nihaniṣyati / pravadann arjune sakhyaṃ nāhaṃ gacche 'dya keśavam // 5.67.7
avāg gāndhāri putrās te gacchaty eṣa sudurmatiḥ / īrṣyur durātmā mānī ca śreyasāṃ vacanātigaḥ // 5.67.8
aiśvaryakāma duṣṭātman vṛddhānāṃ śāsanātiga / aiśvaryajīvite hitvā pitaraṃ māṃ ca bāliśa // 5.67.9
vardhayan durhṛdāṃ prītiṃ māṃ ca śokena vardhayan / nihato bhīmasenena smartāsi vacanaṃ pituḥ // 5.67.10
dayito 'si rājan kṛṣṇasya dhṛtarāṣṭra nibodha me / yasya te saṃjayo dūto yas tvāṃ śreyasi yokṣyate // 5.67.11
jānāty eṣa hṛṣīkeśaṃ purāṇaṃ yac ca vai navam / śuśrūṣamāṇam ekāgraṃ mokṣyate mahato bhayāt // 5.67.12
vaicitravīrya puruṣāḥ krodhaharṣatamovṛtāḥ / sitā bahuvidhaiḥ pāśair ye na tuṣṭāḥ svakair dhanaiḥ // 5.67.13
yamasya vaśam āyānti kāmamūḍhāḥ punaḥ punaḥ / andhanetrā yathaivāndhā nīyamānāḥ svakarmabhiḥ // 5.67.14
eṣa ekāyanaḥ panthā yena yānti manīṣiṇaḥ / taṃ dṛṣṭvā mṛtyum atyeti mahāṃs tatra na sajjate // 5.67.15
aṅga saṃjaya me śaṃsa panthānam akutobhayam / yena gatvā hṛṣīkeśaṃ prāpnuyāṃ śāntim uttamām // 5.67.16
nākṛtātmā kṛtātmānaṃ jātu vidyāj janārdanam / ātmanas tu kriyopāyo nānyatrendriyanigrahāt // 5.67.17
indriyāṇām udīrṇānāṃ kāmatyāgo 'pramādataḥ / apramādo 'vihiṃsā ca jñānayonir asaṃśayam // 5.67.18
indriyāṇāṃ yame yatto bhava rājann atandritaḥ / buddhiś ca mā te cyavatu niyacchaitāṃ yatas tataḥ // 5.67.19
etaj jñānaṃ vidur viprā dhruvam indriyadhāraṇam / etaj jñānaṃ ca panthāś ca yena yānti manīṣiṇaḥ // 5.67.20
aprāpyaḥ keśavo rājann indriyair ajitair nṛbhiḥ / āgamādhigato yogād vaśī tattve prasīdati // 5.67.21
bhūyo me puṇḍarīkākṣaṃ saṃjayācakṣva pṛcchate / nāmakarmārthavit tāta prāpnuyāṃ puruṣottamam // 5.68.1
śrutaṃ me tasya devasya nāmanirvacanaṃ śubham / yāvat tatrābhijāne 'ham aprameyo hi keśavaḥ // 5.68.2
vasanāt sarvabhūtānāṃ vasutvād devayonitaḥ / vāsudevas tato vedyo vṛṣatvād vṛṣṇir ucyate // 5.68.3
maunād dhyānāc ca yogāc ca viddhi bhārata mādhavam / sarvatattvalayāc caiva madhuhā madhusūdanaḥ // 5.68.4
kṛṣir bhūvācakaḥ śabdo ṇaś ca nirvṛtivācakaḥ / kṛṣṇas tadbhāvayogāc ca kṛṣṇo bhavati śāśvataḥ // 5.68.5
puṇḍarīkaṃ paraṃ dhāma nityam akṣayam akṣaram / tadbhāvāt puṇḍarīkākṣo dasyutrāsāj janārdanaḥ // 5.68.6
yataḥ sattvaṃ na cyavate yac ca sattvān na hīyate / sattvataḥ sātvatas tasmād ārṣabhād vṛṣabhekṣaṇaḥ // 5.68.7
na jāyate janitryāṃ yad ajas tasmād anīkajit / devānāṃ svaprakāśatvād damād dāmodaraṃ viduḥ // 5.68.8
harṣāt saukhyāt sukhaiśvaryād dhṛṣīkeśatvam aśnute / bāhubhyāṃ rodasī bibhran mahābāhur iti smṛtaḥ // 5.68.9
adho na kṣīyate jātu yasmāt tasmād adhokṣajaḥ / narāṇām ayanāc cāpi tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ // 5.68.10
pūraṇāt sadanāc caiva tato 'sau puruṣottamaḥ // 5.68.10.2
asataś ca sataś caiva sarvasya prabhavāpyayāt / sarvasya ca sadā jñānāt sarvam enaṃ pracakṣate // 5.68.11
satye pratiṣṭhitaḥ kṛṣṇaḥ satyam atra pratiṣṭhitam / satyāt satyaṃ ca govindas tasmāt satyo 'pi nāmataḥ // 5.68.12
viṣṇur vikramaṇād eva jayanāj jiṣṇur ucyate / śāśvatatvād anantaś ca govindo vedanād gavām // 5.68.13
atattvaṃ kurute tattvaṃ tena mohayate prajāḥ / evaṃvidho dharmanityo bhagavān munibhiḥ saha // 5.68.14
āgantā hi mahābāhur ānṛśaṃsyārtham acyutaḥ // 5.68.14.2
cakṣuṣmatāṃ vai spṛhayāmi saṃjaya; drakṣyanti ye vāsudevaṃ samīpe / vibhrājamānaṃ vapuṣā pareṇa; prakāśayantaṃ pradiśo diśaś ca // 5.69.1
īrayantaṃ bhāratīṃ bhāratānām; abhyarcanīyāṃ śaṃkarīṃ sṛñjayānām / bubhūṣadbhir grahaṇīyām anindyāṃ; parāsūnām agrahaṇīyarūpām // 5.69.2
samudyantaṃ sātvatam ekavīraṃ; praṇetāram ṛṣabhaṃ yādavānām / nihantāraṃ kṣobhaṇaṃ śātravāṇāṃ; muṣṇantaṃ ca dviṣatāṃ vai yaśāṃsi // 5.69.3
draṣṭāro hi kuravas taṃ sametā; mahātmānaṃ śatruhaṇaṃ vareṇyam / bruvantaṃ vācam anṛśaṃsarūpāṃ; vṛṣṇiśreṣṭhaṃ mohayantaṃ madīyān // 5.69.4
ṛṣiṃ sanātanatamaṃ vipaścitaṃ; vācaḥ samudraṃ kalaśaṃ yatīnām / ariṣṭanemiṃ garuḍaṃ suparṇaṃ; patiṃ prajānāṃ bhuvanasya dhāma // 5.69.5
sahasraśīrṣaṃ puruṣaṃ purāṇam; anādimadhyāntam anantakīrtim / śukrasya dhātāram ajaṃ janitraṃ; paraṃ parebhyaḥ śaraṇaṃ prapadye // 5.69.6
trailokyanirmāṇakaraṃ janitraṃ; devāsurāṇām atha nāgarakṣasām / narādhipānāṃ viduṣāṃ pradhānam; indrānujaṃ taṃ śaraṇaṃ prapadye // 5.69.7
saṃjaye pratiyāte tu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / abhyabhāṣata dāśārham ṛṣabhaṃ sarvasātvatām // 5.70.1
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto mitrāṇāṃ me janārdana / na ca tvad anyaṃ paśyāmi yo na āpatsu tārayet // 5.70.2
tvāṃ hi mādhava saṃśritya nirbhayā mohadarpitam / dhārtarāṣṭraṃ sahāmātyaṃ svam aṃśam anuyuñjmahe // 5.70.3
yathā hi sarvāsv āpatsu pāsi vṛṣṇīn ariṃdama / tathā te pāṇḍavā rakṣyāḥ pāhy asmān mahato bhayāt // 5.70.4
ayam asmi mahābāho brūhi yat te vivakṣitam / kariṣyāmi hi tat sarvaṃ yat tvaṃ vakṣyasi bhārata // 5.70.5
śrutaṃ te dhṛtarāṣṭrasya saputrasya cikīrṣitam / etad dhi sakalaṃ kṛṣṇa saṃjayo māṃ yad abravīt // 5.70.6
tan mataṃ dhṛtarāṣṭrasya so 'syātmā vivṛtāntaraḥ / yathoktaṃ dūta ācaṣṭe vadhyaḥ syād anyathā bruvan // 5.70.7
apradānena rājyasya śāntim asmāsu mārgati / lubdhaḥ pāpena manasā carann asamam ātmanaḥ // 5.70.8
yat tad dvādaśa varṣāṇi vane nirvyuṣitā vayam / chadmanā śaradaṃ caikāṃ dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt // 5.70.9
sthātā naḥ samaye tasmin dhṛtarāṣṭra iti prabho / nāhāsma samayaṃ kṛṣṇa tad dhi no brāhmaṇā viduḥ // 5.70.10
vṛddho rājā dhṛtarāṣṭraḥ svadharmaṃ nānupaśyati / paśyan vā putragṛddhitvān mandasyānveti śāsanam // 5.70.11
suyodhanamate tiṣṭhan rājāsmāsu janārdana / mithyā carati lubdhaḥ saṃś caran priyam ivātmanaḥ // 5.70.12
ito duḥkhataraṃ kiṃ nu yatrāhaṃ mātaraṃ tataḥ / saṃvidhātuṃ na śaknomi mitrāṇāṃ vā janārdana // 5.70.13
kāśibhiś cedipāñcālair matsyaiś ca madhusūdana / bhavatā caiva nāthena pañca grāmā vṛtā mayā // 5.70.14
kuśasthalaṃ vṛkasthalam āsandī vāraṇāvatam / avasānaṃ ca govinda kiṃ cid evātra pañcamam // 5.70.15
pañca nas tāta dīyantāṃ grāmā vā nagarāṇi vā / vasema sahitā yeṣu mā ca no bharatā naśan // 5.70.16
na ca tān api duṣṭātmā dhārtarāṣṭro 'numanyate / svāmyam ātmani matvāsāv ato duḥkhataraṃ nu kim // 5.70.17
kule jātasya vṛddhasya paravitteṣu gṛdhyataḥ / lobhaḥ prajñānam āhanti prajñā hanti hatā hriyam // 5.70.18
hrīr hatā bādhate dharmaṃ dharmo hanti hataḥ śriyam / śrīr hatā puruṣaṃ hanti puruṣasyāsvatā vadhaḥ // 5.70.19
asvato hi nivartante jñātayaḥ suhṛdartvijaḥ / apuṣpād aphalād vṛkṣād yathā tāta patatriṇaḥ // 5.70.20
etac ca maraṇaṃ tāta yad asmāt patitād iva / jñātayo vinivartante pretasattvād ivāsavaḥ // 5.70.21
nātaḥ pāpīyasīṃ kāṃ cid avasthāṃ śambaro 'bravīt / yatra naivādya na prātar bhojanaṃ pratidṛśyate // 5.70.22
dhanam āhuḥ paraṃ dharmaṃ dhane sarvaṃ pratiṣṭhitam / jīvanti dhanino loke mṛtā ye tv adhanā narāḥ // 5.70.23
ye dhanād apakarṣanti naraṃ svabalam āśritāḥ / te dharmam arthaṃ kāmaṃ ca pramathnanti naraṃ ca tam // 5.70.24
etām avasthāṃ prāpyaike maraṇaṃ vavrire janāḥ / grāmāyaike vanāyaike nāśāyaike pravavrajuḥ // 5.70.25
unmādam eke puṣyanti yānty anye dviṣatāṃ vaśam / dāsyam eke nigacchanti pareṣām arthahetunā // 5.70.26
āpad evāsya maraṇāt puruṣasya garīyasī / śriyo vināśas tad dhy asya nimittaṃ dharmakāmayoḥ // 5.70.27
yad asya dharmyaṃ maraṇaṃ śāśvataṃ lokavartma tat / samantāt sarvabhūtānāṃ na tad atyeti kaś cana // 5.70.28
na tathā bādhyate kṛṣṇa prakṛtyā nirdhano janaḥ / yathā bhadrāṃ śriyaṃ prāpya tayā hīnaḥ sukhaidhitaḥ // 5.70.29
sa tadātmāparādhena saṃprāpto vyasanaṃ mahat / sendrān garhayate devān nātmānaṃ ca kathaṃ cana // 5.70.30
na cāsmin sarvaśāstrāṇi prataranti nigarhaṇām / so 'bhikrudhyati bhṛtyānāṃ suhṛdaś cābhyasūyati // 5.70.31
taṃ tadā manyur evaiti sa bhūyaḥ saṃpramuhyati / sa mohavaśam āpannaḥ krūraṃ karma niṣevate // 5.70.32
pāpakarmātyayāyaiva saṃkaraṃ tena puṣyati / saṃkaro narakāyaiva sā kāṣṭhā pāpakarmaṇām // 5.70.33
na cet prabudhyate kṛṣṇa narakāyaiva gacchati / tasya prabodhaḥ prajñaiva prajñācakṣur na riṣyati // 5.70.34
prajñālābhe hi puruṣaḥ śāstrāṇy evānvavekṣate / śāstranityaḥ punar dharmaṃ tasya hrīr aṅgam uttamam // 5.70.35
hrīmān hi pāpaṃ pradveṣṭi tasya śrīr abhivardhate / śrīmān sa yāvad bhavati tāvad bhavati pūruṣaḥ // 5.70.36
dharmanityaḥ praśāntātmā kāryayogavahaḥ sadā / nādharme kurute buddhiṃ na ca pāpeṣu vartate // 5.70.37
ahrīko vā vimūḍho vā naiva strī na punaḥ pumān / nāsyādhikāro dharme 'sti yathā śūdras tathaiva saḥ // 5.70.38
hrīmān avati devāṃś ca pitṝn ātmānam eva ca / tenāmṛtatvaṃ vrajati sā kāṣṭhā puṇyakarmaṇām // 5.70.39
tad idaṃ mayi te dṛṣṭaṃ pratyakṣaṃ madhusūdana / yathā rājyāt paribhraṣṭo vasāmi vasatīr imāḥ // 5.70.40
te vayaṃ na śriyaṃ hātum alaṃ nyāyena kena cit / atra no yatamānānāṃ vadhaś ced api sādhu tat // 5.70.41
tatra naḥ prathamaḥ kalpo yad vayaṃ te ca mādhava / praśāntāḥ samabhūtāś ca śriyaṃ tān aśnuvīmahi // 5.70.42
tatraiṣā paramā kāṣṭhā raudrakarmakṣayodayā / yad vayaṃ kauravān hatvā tāni rāṣṭrāṇy aśīmahi // 5.70.43
ye punaḥ syur asaṃbaddhā anāryāḥ kṛṣṇa śatravaḥ / teṣām apy avadhaḥ kāryaḥ kiṃ punar ye syur īdṛśāḥ // 5.70.44
jñātayaś ca hi bhūyiṣṭhāḥ sahāyā guravaś ca naḥ / teṣāṃ vadho 'tipāpīyān kiṃ nu yuddhe 'sti śobhanam // 5.70.45
pāpaḥ kṣatriyadharmo 'yaṃ vayaṃ ca kṣatrabāndhavāḥ / sa naḥ svadharmo 'dharmo vā vṛttir anyā vigarhitā // 5.70.46
śūdraḥ karoti śuśrūṣāṃ vaiśyā vipaṇijīvinaḥ / vayaṃ vadhena jīvāmaḥ kapālaṃ brāhmaṇair vṛtam // 5.70.47
kṣatriyaḥ kṣatriyaṃ hanti matsyo matsyena jīvati / śvā śvānaṃ hanti dāśārha paśya dharmo yathāgataḥ // 5.70.48
yuddhe kṛṣṇa kalir nityaṃ prāṇāḥ sīdanti saṃyuge / balaṃ tu nītimātrāya haṭhe jayaparājayau // 5.70.49
nātmacchandena bhūtānāṃ jīvitaṃ maraṇaṃ tathā / nāpy akāle sukhaṃ prāpyaṃ duḥkhaṃ vāpi yadūttama // 5.70.50
eko hy api bahūn hanti ghnanty ekaṃ bahavo 'py uta / śūraṃ kāpuruṣo hanti ayaśasvī yaśasvinam // 5.70.51
jayaś caivobhayor dṛṣṭa ubhayoś ca parājayaḥ / tathaivāpacayo dṛṣṭo vyapayāne kṣayavyayau // 5.70.52
sarvathā vṛjinaṃ yuddhaṃ ko ghnan na pratihanyate / hatasya ca hṛṣīkeśa samau jayaparājayau // 5.70.53
parājayaś ca maraṇān manye naiva viśiṣyate / yasya syād vijayaḥ kṛṣṇa tasyāpy apacayo dhruvam // 5.70.54
antato dayitaṃ ghnanti ke cid apy apare janāḥ / tasyāṅga balahīnasya putrān bhrātṝn apaśyataḥ // 5.70.55
nirvedo jīvite kṛṣṇa sarvataś copajāyate // 5.70.55.2
ye hy eva vīrā hrīmanta āryāḥ karuṇavedinaḥ / ta eva yuddhe hanyante yavīyān mucyate janaḥ // 5.70.56
hatvāpy anuśayo nityaṃ parān api janārdana / anubandhaś ca pāpo 'tra śeṣaś cāpy avaśiṣyate // 5.70.57
śeṣo hi balam āsādya na śeṣam avaśeṣayet / sarvocchede ca yatate vairasyāntavidhitsayā // 5.70.58
jayo vairaṃ prasṛjati duḥkham āste parājitaḥ / sukhaṃ praśāntaḥ svapiti hitvā jayaparājayau // 5.70.59
jātavairaś ca puruṣo duḥkhaṃ svapiti nityadā / anirvṛtena manasā sasarpa iva veśmani // 5.70.60
utsādayati yaḥ sarvaṃ yaśasā sa viyujyate / akīrtiṃ sarvabhūteṣu śāśvatīṃ sa niyacchati // 5.70.61
na hi vairāṇi śāmyanti dīrghakālakṛtāny api / ākhyātāraś ca vidyante pumāṃś cotpadyate kule // 5.70.62
na cāpi vairaṃ vaireṇa keśava vyupaśāmyati / haviṣāgnir yathā kṛṣṇa bhūya evābhivardhate // 5.70.63
ato 'nyathā nāsti śāntir nityam antaram antataḥ / antaraṃ lipsamānānām ayaṃ doṣo nirantaraḥ // 5.70.64
pauruṣeyo hi balavān ādhir hṛdayabādhanaḥ / tasya tyāgena vā śāntir nivṛttyā manaso 'pi vā // 5.70.65
atha vā mūlaghātena dviṣatāṃ madhusūdana / phalanirvṛttir iddhā syāt tan nṛśaṃsataraṃ bhavet // 5.70.66
yā tu tyāgena śāntiḥ syāt tad ṛte vadha eva saḥ / saṃśayāc ca samucchedād dviṣatām ātmanas tathā // 5.70.67
na ca tyaktuṃ tad icchāmo na cecchāmaḥ kulakṣayam / atra yā praṇipātena śāntiḥ saiva garīyasī // 5.70.68
sarvathā yatamānānām ayuddham abhikāṅkṣatām / sāntve pratihate yuddhaṃ prasiddham aparākramam // 5.70.69
pratighātena sāntvasya dāruṇaṃ saṃpravartate / tac chunām iva gopāde paṇḍitair upalakṣitam // 5.70.70
lāṅgūlacālanaṃ kṣveḍaḥ pratirāvo vivartanam / dantadarśanam ārāvas tato yuddhaṃ pravartate // 5.70.71
tatra yo balavān kṛṣṇa jitvā so 'tti tad āmiṣam / evam eva manuṣyeṣu viśeṣo nāsti kaś cana // 5.70.72
sarvathā tv etad ucitaṃ durbaleṣu balīyasām / anādaro virodhaś ca praṇipātī hi durbalaḥ // 5.70.73
pitā rājā ca vṛddhaś ca sarvathā mānam arhati / tasmān mānyaś ca pūjyaś ca dhṛtarāṣṭro janārdana // 5.70.74
putrasnehas tu balavān dhṛtarāṣṭrasya mādhava / sa putravaśam āpannaḥ praṇipātaṃ prahāsyati // 5.70.75
tatra kiṃ manyase kṛṣṇa prāptakālam anantaram / katham arthāc ca dharmāc ca na hīyemahi mādhava // 5.70.76
īdṛśe hy arthakṛcchre 'smin kam anyaṃ madhusūdana / upasaṃpraṣṭum arhāmi tvām ṛte puruṣottama // 5.70.77
priyaś ca priyakāmaś ca gatijñaḥ sarvakarmaṇām / ko hi kṛṣṇāsti nas tvādṛk sarvaniścayavit suhṛt // 5.70.78
evam uktaḥ pratyuvāca dharmarājaṃ janārdanaḥ / ubhayor eva vām arthe yāsyāmi kurusaṃsadam // 5.70.79
śamaṃ tatra labheyaṃ ced yuṣmadartham ahāpayan / puṇyaṃ me sumahad rājaṃś caritaṃ syān mahāphalam // 5.70.80
mocayeyaṃ mṛtyupāśāt saṃrabdhān kurusṛñjayān / pāṇḍavān dhārtarāṣṭrāṃś ca sarvāṃ ca pṛthivīm imām // 5.70.81
na mamaitan mataṃ kṛṣṇa yat tvaṃ yāyāḥ kurūn prati / suyodhanaḥ sūktam api na kariṣyati te vacaḥ // 5.70.82
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ suyodhanavaśānugam / teṣāṃ madhyāvataraṇaṃ tava kṛṣṇa na rocaye // 5.70.83
na hi naḥ prīṇayed dravyaṃ na devatvaṃ kutaḥ sukham / na ca sarvāmaraiśvaryaṃ tava rodhena mādhava // 5.70.84
jānāmy etāṃ mahārāja dhārtarāṣṭrasya pāpatām / avācyās tu bhaviṣyāmaḥ sarvaloke mahīkṣitām // 5.70.85
na cāpi mama paryāptāḥ sahitāḥ sarvapārthivāḥ / kruddhasya pramukhe sthātuṃ siṃhasyevetare mṛgāḥ // 5.70.86
atha cet te pravarteran mayi kiṃ cid asāṃpratam / nirdaheyaṃ kurūn sarvān iti me dhīyate matiḥ // 5.70.87
na jātu gamanaṃ tatra bhavet pārtha nirarthakam / arthaprāptiḥ kadā cit syād antato vāpy avācyatā // 5.70.88
yat tubhyaṃ rocate kṛṣṇa svasti prāpnuhi kauravān / kṛtārthaṃ svastimantaṃ tvāṃ drakṣyāmi punarāgatam // 5.70.89
viṣvaksena kurūn gatvā bhāratāñ śamayeḥ prabho / yathā sarve sumanasaḥ saha syāmaḥ sucetasaḥ // 5.70.90
bhrātā cāsi sakhā cāsi bībhatsor mama ca priyaḥ / sauhṛdenāviśaṅkyo 'si svasti prāpnuhi bhūtaye // 5.70.91
asmān vettha parān vettha vetthārthaṃ vettha bhāṣitam / yad yad asmaddhitaṃ kṛṣṇa tat tad vācyaḥ suyodhanaḥ // 5.70.92
yad yad dharmeṇa saṃyuktam upapadyed dhitaṃ vacaḥ / tat tat keśava bhāṣethāḥ sāntvaṃ vā yadi vetarat // 5.70.93
saṃjayasya śrutaṃ vākyaṃ bhavataś ca śrutaṃ mayā / sarvaṃ jānāmy abhiprāyaṃ teṣāṃ ca bhavataś ca yaḥ // 5.71.1
tava dharmāśritā buddhis teṣāṃ vairāśritā matiḥ / yad ayuddhena labhyeta tat te bahumataṃ bhavet // 5.71.2
na ca tan naiṣṭhikaṃ karma kṣatriyasya viśāṃ pate / āhur āśramiṇaḥ sarve yad bhaikṣaṃ kṣatriyaś caret // 5.71.3
jayo vadho vā saṃgrāme dhātrā diṣṭaḥ sanātanaḥ / svadharmaḥ kṣatriyasyaiṣa kārpaṇyaṃ na praśasyate // 5.71.4
na hi kārpaṇyam āsthāya śakyā vṛttir yudhiṣṭhira / vikramasva mahābāho jahi śatrūn ariṃdama // 5.71.5
atigṛddhāḥ kṛtasnehā dīrghakālaṃ sahoṣitāḥ / kṛtamitrāḥ kṛtabalā dhārtarāṣṭrāḥ paraṃtapa // 5.71.6
na paryāyo 'sti yat sāmyaṃ tvayi kuryur viśāṃ pate / balavattāṃ hi manyante bhīṣmadroṇakṛpādibhiḥ // 5.71.7
yāvac ca mārdavenaitān rājann upacariṣyasi / tāvad ete hariṣyanti tava rājyam ariṃdama // 5.71.8
nānukrośān na kārpaṇyān na ca dharmārthakāraṇāt / alaṃ kartuṃ dhārtarāṣṭrās tava kāmam ariṃdama // 5.71.9
etad eva nimittaṃ te pāṇḍavās tu yathā tvayi / nānvatapyanta kaupīnaṃ tāvat kṛtvāpi duṣkaram // 5.71.10
pitāmahasya droṇasya vidurasya ca dhīmataḥ / paśyatāṃ kurumukhyānāṃ sarveṣām eva tattvataḥ // 5.71.11
dānaśīlaṃ mṛduṃ dāntaṃ dharmakāmam anuvratam / yat tvām upadhinā rājan dyūtenāvañcayat tadā // 5.71.12
na cāpatrapate pāpo nṛśaṃsas tena karmaṇā // 5.71.12.2
tathāśīlasamācāre rājan mā praṇayaṃ kṛthāḥ / vadhyās te sarvalokasya kiṃ punas tava bhārata // 5.71.13
vāgbhis tv apratirūpābhir atudat sakanīyasam / ślāghamānaḥ prahṛṣṭaḥ san bhāṣate bhrātṛbhiḥ saha // 5.71.14
etāvat pāṇḍavānāṃ hi nāsti kiṃ cid iha svakam / nāmadheyaṃ ca gotraṃ ca tad apy eṣāṃ na śiṣyate // 5.71.15
kālena mahatā caiṣāṃ bhaviṣyati parābhavaḥ / prakṛtiṃ te bhajiṣyanti naṣṭaprakṛtayo janāḥ // 5.71.16
etāś cānyāś ca paruṣā vācaḥ sa samudīrayan / ślāghate jñātimadhye sma tvayi pravrajite vanam // 5.71.17
ye tatrāsan samānītās te dṛṣṭvā tvām anāgasam / aśrukaṇṭhā rudantaś ca sabhāyām āsate tadā // 5.71.18
na cainam abhyanandaṃs te rājāno brāhmaṇaiḥ saha / sarve duryodhanaṃ tatra nindanti sma sabhāsadaḥ // 5.71.19
kulīnasya ca yā nindā vadhaś cāmitrakarśana / mahāguṇo vadho rājan na tu nindā kujīvikā // 5.71.20
tadaiva nihato rājan yadaiva nirapatrapaḥ / ninditaś ca mahārāja pṛthivyāṃ sarvarājasu // 5.71.21
īṣatkāryo vadhas tasya yasya cāritram īdṛśam / praskambhanapratistabdhaś chinnamūla iva drumaḥ // 5.71.22
vadhyaḥ sarpa ivānāryaḥ sarvalokasya durmatiḥ / jahy enaṃ tvam amitraghna mā rājan vicikitsithāḥ // 5.71.23
sarvathā tvatkṣamaṃ caitad rocate ca mamānagha / yat tvaṃ pitari bhīṣme ca praṇipātaṃ samācareḥ // 5.71.24
ahaṃ tu sarvalokasya gatvā chetsyāmi saṃśayam / yeṣām asti dvidhābhāvo rājan duryodhanaṃ prati // 5.71.25
madhye rājñām ahaṃ tatra prātipauruṣikān guṇān / tava saṃkīrtayiṣyāmi ye ca tasya vyatikramāḥ // 5.71.26
bruvatas tatra me vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam / niśamya pārthivāḥ sarve nānājanapadeśvarāḥ // 5.71.27
tvayi saṃpratipatsyante dharmātmā satyavāg iti / tasmiṃś cādhigamiṣyanti yathā lobhād avartata // 5.71.28
garhayiṣyāmi caivainaṃ paurajānapadeṣv api / vṛddhabālān upādāya cāturvarṇyasamāgame // 5.71.29
śamaṃ ced yācamānas tvaṃ na dharmaṃ tatra lapsyase / kurūn vigarhayiṣyanti dhṛtarāṣṭraṃ ca pārthivāḥ // 5.71.30
tasmiṃl lokaparityakte kiṃ kāryam avaśiṣyate / hate duryodhane rājan yad anyat kriyatām iti // 5.71.31
yātvā cāhaṃ kurūn sarvān yuṣmadartham ahāpayan / yatiṣye praśamaṃ kartuṃ lakṣayiṣye ca ceṣṭitam // 5.71.32
kauravāṇāṃ pravṛttiṃ ca gatvā yuddhādhikārikām / niśāmya vinivartiṣye jayāya tava bhārata // 5.71.33
sarvathā yuddham evāham āśaṃsāmi paraiḥ saha / nimittāni hi sarvāṇi tathā prādurbhavanti me // 5.71.34
mṛgāḥ śakuntāś ca vadanti ghoraṃ; hastyaśvamukhyeṣu niśāmukheṣu / ghorāṇi rūpāṇi tathaiva cāgnir; varṇān bahūn puṣyati ghorarūpān // 5.71.35
manuṣyalokakṣapaṇo 'tha ghoro; no ced anuprāpta ihāntakaḥ syāt // 5.71.35.2
śastrāṇi patraṃ kavacān rathāṃś ca; nāgān dhvajāṃś ca pratipādayitvā / yodhāś ca sarve kṛtaniśramās te; bhavantu hastyaśvaratheṣu yattāḥ // 5.71.36
sāṃgrāmikaṃ te yad upārjanīyaṃ; sarvaṃ samagraṃ kuru tan narendra // 5.71.36.2
duryodhano na hy alam adya dātuṃ; jīvaṃs tavaitan nṛpate kathaṃ cit / yat te purastād abhavat samṛddhaṃ; dyūte hṛtaṃ pāṇḍavamukhya rājyam // 5.71.37
yathā yathaiva śāntiḥ syāt kurūṇāṃ madhusūdana / tathā tathaiva bhāṣethā mā sma yuddhena bhīṣayeḥ // 5.72.1
amarṣī nityasaṃrabdhaḥ śreyodveṣī mahāmanāḥ / nograṃ duryodhano vācyaḥ sāmnaivainaṃ samācareḥ // 5.72.2
prakṛtyā pāpasattvaś ca tulyacetāś ca dasyubhiḥ / aiśvaryamadamattaś ca kṛtavairaś ca pāṇḍavaiḥ // 5.72.3
adīrghadarśī niṣṭhūrī kṣeptā krūraparākramaḥ / dīrghamanyur aneyaś ca pāpātmā nikṛtipriyaḥ // 5.72.4
mriyetāpi na bhajyeta naiva jahyāt svakaṃ matam / tādṛśena śamaṃ kṛṣṇa manye paramaduṣkaram // 5.72.5
suhṛdām apy avācīnas tyaktadharmaḥ priyānṛtaḥ / pratihanty eva suhṛdāṃ vācaś caiva manāṃsi ca // 5.72.6
sa manyuvaśam āpannaḥ svabhāvaṃ duṣṭam āsthitaḥ / svabhāvāt pāpam anveti tṛṇais tunna ivoragaḥ // 5.72.7
duryodhano hi yat senaḥ sarvathā viditas tava / yacchīlo yatsvabhāvaś ca yadbalo yatparākramaḥ // 5.72.8
purā prasannāḥ kuravaḥ sahaputrās tathā vayam / indrajyeṣṭhā ivābhūma modamānāḥ sabāndhavāḥ // 5.72.9
duryodhanasya krodhena bhāratā madhusūdana / dhakṣyante śiśirāpāye vanānīva hutāśanaiḥ // 5.72.10
aṣṭādaśeme rājānaḥ prakhyātā madhusūdana / ye samuccicchidur jñātīn suhṛdaś ca sabāndhavān // 5.72.11
asurāṇāṃ samṛddhānāṃ jvalatām iva tejasā / paryāyakāle dharmasya prāpte balir ajāyata // 5.72.12
haihayānām udāvarto nīpānāṃ janamejayaḥ / bahulas tālajaṅghānāṃ kṛmīṇām uddhato vasuḥ // 5.72.13
ajabinduḥ suvīrāṇāṃ surāṣṭrāṇāṃ kuśarddhikaḥ / arkajaś ca balīhānāṃ cīnānāṃ dhautamūlakaḥ // 5.72.14
hayagrīvo videhānāṃ varapraś ca mahaujasām / bāhuḥ sundaravegānāṃ dīptākṣāṇāṃ purūravāḥ // 5.72.15
sahajaś cedimatsyānāṃ pracetānāṃ bṛhadbalaḥ / dhāraṇaś cendravatsānāṃ mukuṭānāṃ vigāhanaḥ // 5.72.16
śamaś ca nandivegānām ity ete kulapāṃsanāḥ / yugānte kṛṣṇa saṃbhūtāḥ kuleṣu puruṣādhamāḥ // 5.72.17
apy ayaṃ naḥ kurūṇāṃ syād yugānte kālasaṃbhṛtaḥ / duryodhanaḥ kulāṅgāro jaghanyaḥ pāpapūruṣaḥ // 5.72.18
tasmān mṛdu śanair enaṃ brūyā dharmārthasaṃhitam / kāmānubandhabahulaṃ nogram ugraparākramam // 5.72.19
api duryodhanaṃ kṛṣṇa sarve vayam adhaścarāḥ / nīcair bhūtvānuyāsyāmo mā sma no bharatā naśan // 5.72.20
apy udāsīnavṛttiḥ syād yathā naḥ kurubhiḥ saha / vāsudeva tathā kāryaṃ na kurūn anayaḥ spṛśet // 5.72.21
vācyaḥ pitāmaho vṛddho ye ca kṛṣṇa sabhāsadaḥ / bhrātṝṇām astu saubhrātraṃ dhārtarāṣṭraḥ praśāmyatām // 5.72.22
aham etad bravīmy evaṃ rājā caiva praśaṃsati / arjuno naiva yuddhārthī bhūyasī hi dayārjune // 5.72.23
etac chrutvā mahābāhuḥ keśavaḥ prahasann iva / abhūtapūrvaṃ bhīmasya mārdavopagataṃ vacaḥ // 5.73.1
girer iva laghutvaṃ tac chītatvam iva pāvake / matvā rāmānujaḥ śauriḥ śārṅgadhanvā vṛkodaram // 5.73.2
saṃtejayaṃs tadā vāgbhir mātariśveva pāvakam / uvāca bhīmam āsīnaṃ kṛpayābhipariplutam // 5.73.3
tvam anyadā bhīmasena yuddham eva praśaṃsasi / vadhābhinandinaḥ krūrān dhārtarāṣṭrān mimardiṣuḥ // 5.73.4
na ca svapiṣi jāgarṣi nyubjaḥ śeṣe paraṃtapa / ghorām aśāntāṃ ruśatīṃ sadā vācaṃ prabhāṣase // 5.73.5
niḥśvasann agnivarṇena saṃtaptaḥ svena manyunā / apraśāntamanā bhīma sadhūma iva pāvakaḥ // 5.73.6
ekānte niṣṭanañ śeṣe bhārārta iva durbalaḥ / api tvāṃ ke cid unmattaṃ manyante 'tadvido janāḥ // 5.73.7
ārujya vṛkṣān nirmūlān gajaḥ paribhujann iva / nighnan padbhiḥ kṣitiṃ bhīma niṣṭanan paridhāvasi // 5.73.8
nāsmiñ jane 'bhiramase rahaḥ kṣiyasi pāṇḍava / nānyaṃ niśi divā vāpi kadā cid abhinandasi // 5.73.9
akasmāt smayamānaś ca rahasy āsse rudann iva / jānvor mūrdhānam ādhāya ciram āsse pramīlitaḥ // 5.73.10
bhrukuṭiṃ ca punaḥ kurvann oṣṭhau ca vilihann iva / abhīkṣṇaṃ dṛśyase bhīma sarvaṃ tan manyukāritam // 5.73.11
yathā purastāt savitā dṛśyate śukram uccaran / yathā ca paścān nirmukto dhruvaṃ paryeti raśmivān // 5.73.12
tathā satyaṃ bravīmy etan nāsti tasya vyatikramaḥ / hantāhaṃ gadayābhyetya duryodhanam amarṣaṇam // 5.73.13
iti sma madhye bhrātṝṇāṃ satyenālabhase gadām / tasya te praśame buddhir dhīyate 'dya paraṃtapa // 5.73.14
aho yuddhapratīpāni yuddhakāla upasthite / paśyasīvāpratīpāni kiṃ tvāṃ bhīr bhīma vindati // 5.73.15
aho pārtha nimittāni viparītāni paśyasi / svapnānte jāgarānte ca tasmāt praśamam icchasi // 5.73.16
aho nāśaṃsase kiṃ cit puṃstvaṃ klība ivātmani / kaśmalenābhipanno 'si tena te vikṛtaṃ manaḥ // 5.73.17
udvepate te hṛdayaṃ manas te praviṣīdati / ūrustambhagṛhīto 'si tasmāt praśamam icchasi // 5.73.18
anityaṃ kila martyasya cittaṃ pārtha calācalam / vātavegapracalitā aṣṭhīlā śālmaler iva // 5.73.19
tavaiṣā vikṛtā buddhir gavāṃ vāg iva mānuṣī / manāṃsi pāṇḍuputrāṇāṃ majjayaty aplavān iva // 5.73.20
idaṃ me mahad āścaryaṃ parvatasyeva sarpaṇam / yadīdṛśaṃ prabhāṣethā bhīmasenāsamaṃ vacaḥ // 5.73.21
sa dṛṣṭvā svāni karmāṇi kule janma ca bhārata / uttiṣṭhasva viṣādaṃ mā kṛthā vīra sthiro bhava // 5.73.22
na caitad anurūpaṃ te yat te glānir ariṃdama / yad ojasā na labhate kṣatriyo na tad aśnute // 5.73.23
tathokto vāsudevena nityamanyur amarṣaṇaḥ / sadaśvavat samādhāvad babhāṣe tadanantaram // 5.74.1
anyathā māṃ cikīrṣantam anyathā manyase 'cyuta / praṇītabhāvam atyantaṃ yudhi satyaparākramam // 5.74.2
vettha dāśārha sattvaṃ me dīrghakālaṃ sahoṣitaḥ / uta vā māṃ na jānāsi plavan hrada ivālpavaḥ // 5.74.3
tasmād apratirūpābhir vāgbhir māṃ tvaṃ samarchasi // 5.74.3.2
kathaṃ hi bhīmasenaṃ māṃ jānan kaś cana mādhava / brūyād apratirūpāṇi yathā māṃ vaktum arhasi // 5.74.4
tasmād idaṃ pravakṣyāmi vacanaṃ vṛṣṇinandana / ātmanaḥ pauruṣaṃ caiva balaṃ ca na samaṃ paraiḥ // 5.74.5
sarvathā nāryakarmaitat praśaṃsā svayam ātmanaḥ / ativādāpaviddhas tu vakṣyāmi balam ātmanaḥ // 5.74.6
paśyeme rodasī kṛṣṇa yayor āsann imāḥ prajāḥ / acale cāpy anante ca pratiṣṭhe sarvamātarau // 5.74.7
yadīme sahasā kruddhe sameyātāṃ śile iva / aham ete nigṛhṇīyāṃ bāhubhyāṃ sacarācare // 5.74.8
paśyaitad antaraṃ bāhvor mahāparighayor iva / ya etat prāpya mucyeta na taṃ paśyāmi pūruṣam // 5.74.9
himavāṃś ca samudraś ca vajrī ca balabhit svayam / mayābhipannaṃ trāyeran balam āsthāya na trayaḥ // 5.74.10
yudhyeyaṃ kṣatriyān sarvān pāṇḍaveṣv ātatāyinaḥ / adhaḥ pādatalenaitān adhiṣṭhāsyāmi bhūtale // 5.74.11
na hi tvaṃ nābhijānāsi mama vikramam acyuta / yathā mayā vinirjitya rājāno vaśagāḥ kṛtāḥ // 5.74.12
atha cen māṃ na jānāsi sūryasyevodyataḥ prabhām / vigāḍhe yudhi saṃbādhe vetsyase māṃ janārdana // 5.74.13
kiṃ mātyavākṣīḥ paruṣair vraṇaṃ sūcyā ivānagha / yathāmati bravīmy etad viddhi mām adhikaṃ tataḥ // 5.74.14
draṣṭāsi yudhi saṃbādhe pravṛtte vaiśase 'hani / mayā praṇunnān mātaṅgān rathinaḥ sādinas tathā // 5.74.15
tathā narān abhikruddhaṃ nighnantaṃ kṣatriyarṣabhān / draṣṭā māṃ tvaṃ ca lokaś ca vikarṣantaṃ varān varān // 5.74.16
na me sīdanti majjāno na mamodvepate manaḥ / sarvalokād abhikruddhān na bhayaṃ vidyate mama // 5.74.17
kiṃ tu sauhṛdam evaitat kṛpayā madhusūdana / sarvāṃs titikṣe saṃkleśān mā sma no bharatā naśan // 5.74.18
bhāvaṃ jijñāsamāno 'haṃ praṇayād idam abruvam / na cākṣepān na pāṇḍityān na krodhān na vivakṣayā // 5.75.1
vedāhaṃ tava māhātmyam uta te veda yad balam / uta te veda karmāṇi na tvāṃ paribhavāmy aham // 5.75.2
yathā cātmani kalyāṇaṃ saṃbhāvayasi pāṇḍava / sahasraguṇam apy etat tvayi saṃbhāvayāmy aham // 5.75.3
yādṛśe ca kule janma sarvarājābhipūjite / bandhubhiś ca suhṛdbhiś ca bhīma tvam asi tādṛśaḥ // 5.75.4
jijñāsanto hi dharmasya saṃdigdhasya vṛkodara / paryāyaṃ na vyavasyanti daivamānuṣayor janāḥ // 5.75.5
sa eva hetur bhūtvā hi puruṣasyārthasiddhiṣu / vināśe 'pi sa evāsya saṃdigdhaṃ karma pauruṣam // 5.75.6
anyathā paridṛṣṭāni kavibhir doṣadarśibhiḥ / anyathā parivartante vegā iva nabhasvataḥ // 5.75.7
sumantritaṃ sunītaṃ ca nyāyataś copapāditam / kṛtaṃ mānuṣyakaṃ karma daivenāpi virudhyate // 5.75.8
daivam apy akṛtaṃ karma pauruṣeṇa vihanyate / śītam uṣṇaṃ tathā varṣaṃ kṣutpipāse ca bhārata // 5.75.9
yad anyad diṣṭabhāvasya puruṣasya svayaṃkṛtam / tasmād anavarodhaś ca vidyate tatra lakṣaṇam // 5.75.10
lokasya nānyato vṛttiḥ pāṇḍavānyatra karmaṇaḥ / evaṃbuddhiḥ pravarteta phalaṃ syād ubhayānvayāt // 5.75.11
ya evaṃ kṛtabuddhiḥ san karmasv eva pravartate / nāsiddhau vyathate tasya na siddhau harṣam aśnute // 5.75.12
tatreyam arthamātrā me bhīmasena vivakṣitā / naikāntasiddhir mantavyā kurubhiḥ saha saṃyuge // 5.75.13
nātipraṇītaraśmiḥ syāt tathā bhavati paryaye / viṣādam arched glāniṃ vā etadarthaṃ bravīmi te // 5.75.14
śvobhūte dhṛtarāṣṭrasya samīpaṃ prāpya pāṇḍava / yatiṣye praśamaṃ kartuṃ yuṣmadartham ahāpayan // 5.75.15
śamaṃ cet te kariṣyanti tato 'nantaṃ yaśo mama / bhavatāṃ ca kṛtaḥ kāmas teṣāṃ ca śreya uttamam // 5.75.16
te ced abhinivekṣyanti nābhyupaiṣyanti me vacaḥ / kuravo yuddham evātra raudraṃ karma bhaviṣyati // 5.75.17
asmin yuddhe bhīmasena tvayi bhāraḥ samāhitaḥ / dhūr arjunena dhāryā syād voḍhavya itaro janaḥ // 5.75.18
ahaṃ hi yantā bībhatsor bhavitā saṃyuge sati / dhanaṃjayasyaiṣa kāmo na hi yuddhaṃ na kāmaye // 5.75.19
tasmād āśaṅkamāno 'haṃ vṛkodara matiṃ tava / tudann aklībayā vācā tejas te samadīpayam // 5.75.20
uktaṃ yudhiṣṭhireṇaiva yāvad vācyaṃ janārdana / tava vākyaṃ tu me śrutvā pratibhāti paraṃtapa // 5.76.1
naiva praśamam atra tvaṃ manyase sukaraṃ prabho / lobhād vā dhṛtarāṣṭrasya dainyād vā samupasthitāt // 5.76.2
aphalaṃ manyase cāpi puruṣasya parākramam / na cāntareṇa karmāṇi pauruṣeṇa phalodayaḥ // 5.76.3
tad idaṃ bhāṣitaṃ vākyaṃ tathā ca na tathaiva ca / na caitad evaṃ draṣṭavyam asādhyam iti kiṃ cana // 5.76.4
kiṃ caitan manyase kṛcchram asmākaṃ pāpam āditaḥ / kurvanti teṣāṃ karmāṇi yeṣāṃ nāsti phalodayaḥ // 5.76.5
saṃpādyamānaṃ samyak ca syāt karma saphalaṃ prabho / sa tathā kṛṣṇa vartasva yathā śarma bhavet paraiḥ // 5.76.6
pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca bhavān paramakaḥ suhṛt / surāṇām asurāṇāṃ ca yathā vīra prajāpatiḥ // 5.76.7
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca pratipatsva nirāmayam / asmaddhitam anuṣṭhātuṃ na manye tava duṣkaram // 5.76.8
evaṃ cet kāryatām eti kāryaṃ tava janārdana / gamanād evam eva tvaṃ kariṣyasi na saṃśayaḥ // 5.76.9
cikīrṣitam athānyat te tasmin vīra durātmani / bhaviṣyati tathā sarvaṃ yathā tava cikīrṣitam // 5.76.10
śarma taiḥ saha vā no 'stu tava vā yac cikīrṣitam / vicāryamāṇo yaḥ kāmas tava kṛṣṇa sa no guruḥ // 5.76.11
na sa nārhati duṣṭātmā vadhaṃ sasutabāndhavaḥ / yena dharmasute dṛṣṭvā na sā śrīr upamarṣitā // 5.76.12
yac cāpy apaśyatopāyaṃ dharmiṣṭhaṃ madhusūdana / upāyena nṛśaṃsena hṛtā durdyūtadevinā // 5.76.13
kathaṃ hi puruṣo jātaḥ kṣatriyeṣu dhanurdharaḥ / samāhūto nivarteta prāṇatyāge 'py upasthite // 5.76.14
adharmeṇa jitān dṛṣṭvā vane pravrajitāṃs tathā / vadhyatāṃ mama vārṣṇeya nirgato 'sau suyodhanaḥ // 5.76.15
na caitad adbhutaṃ kṛṣṇa mitrārthe yac cikīrṣasi / kriyā kathaṃ nu mukhyā syān mṛdunā vetareṇa vā // 5.76.16
atha vā manyase jyāyān vadhas teṣām anantaram / tad eva kriyatām āśu na vicāryam atas tvayā // 5.76.17
jānāsi hi yathā tena draupadī pāpabuddhinā / parikliṣṭā sabhāmadhye tac ca tasyāpi marṣitam // 5.76.18
sa nāma samyag varteta pāṇḍaveṣv iti mādhava / na me saṃjāyate buddhir bījam uptam ivoṣare // 5.76.19
tasmād yan manyase yuktaṃ pāṇḍavānāṃ ca yad dhitam / tad āśu kuru vārṣṇeya yan naḥ kāryam anantaram // 5.76.20
evam etan mahābāho yathā vadasi pāṇḍava / sarvaṃ tv idaṃ samāyattaṃ bībhatso karmaṇor dvayoḥ // 5.77.1
kṣetraṃ hi rasavac chuddhaṃ karṣakeṇopapāditam / ṛte varṣaṃ na kaunteya jātu nirvartayet phalam // 5.77.2
tatra vai pauruṣaṃ brūyur āsekaṃ yatnakāritam / tatra cāpi dhruvaṃ paśyec choṣaṇaṃ daivakāritam // 5.77.3
tad idaṃ niścitaṃ buddhyā pūrvair api mahātmabhiḥ / daive ca mānuṣe caiva saṃyuktaṃ lokakāraṇam // 5.77.4
ahaṃ hi tat kariṣyāmi paraṃ puruṣakārataḥ / daivaṃ tu na mayā śakyaṃ karma kartuṃ kathaṃ cana // 5.77.5
sa hi dharmaṃ ca satyaṃ ca tyaktvā carati durmatiḥ / na hi saṃtapyate tena tathārūpeṇa karmaṇā // 5.77.6
tāṃ cāpi buddhiṃ pāpiṣṭhāṃ vardhayanty asya mantriṇaḥ / śakuniḥ sūtaputraś ca bhrātā duḥśāsanas tathā // 5.77.7
sa hi tyāgena rājyasya na śamaṃ samupeṣyati / antareṇa vadhāt pārtha sānubandhaḥ suyodhanaḥ // 5.77.8
na cāpi praṇipātena tyaktum icchati dharmarāṭ / yācyamānas tu rājyaṃ sa na pradāsyati durmatiḥ // 5.77.9
na tu manye sa tad vācyo yad yudhiṣṭhiraśāsanam / uktaṃ prayojanaṃ tatra dharmarājena bhārata // 5.77.10
tathā pāpas tu tat sarvaṃ na kariṣyati kauravaḥ / tasmiṃś cākriyamāṇe 'sau lokavadhyo bhaviṣyati // 5.77.11
mama cāpi sa vadhyo vai jagataś cāpi bhārata / yena kaumārake yūyaṃ sarve viprakṛtās tathā // 5.77.12
vipraluptaṃ ca vo rājyaṃ nṛśaṃsena durātmanā / na copaśāmyate pāpaḥ śriyaṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhire // 5.77.13
asakṛc cāpy ahaṃ tena tvatkṛte pārtha bheditaḥ / na mayā tad gṛhītaṃ ca pāpaṃ tasya cikīrṣitam // 5.77.14
jānāsi hi mahābāho tvam apy asya paraṃ matam / priyaṃ cikīrṣamāṇaṃ ca dharmarājasya mām api // 5.77.15
sa jānaṃs tasya cātmānaṃ mama caiva paraṃ matam / ajānann iva cākasmād arjunādyābhiśaṅkase // 5.77.16
yac cāpi paramaṃ divyaṃ tac cāpy avagataṃ tvayā / vidhānavihitaṃ pārtha kathaṃ śarma bhavet paraiḥ // 5.77.17
yat tu vācā mayā śakyaṃ karmaṇā cāpi pāṇḍava / kariṣye tad ahaṃ pārtha na tv āśaṃse śamaṃ paraiḥ // 5.77.18
kathaṃ goharaṇe brūyād icchañ śarma tathāvidham / yācyamāno 'pi bhīṣmeṇa saṃvatsaragate 'dhvani // 5.77.19
tadaiva te parābhūtā yadā saṃkalpitās tvayā / lavaśaḥ kṣaṇaśaś cāpi na ca tuṣṭaḥ suyodhanaḥ // 5.77.20
sarvathā tu mayā kāryaṃ dharmarājasya śāsanam / vibhāvyaṃ tasya bhūyaś ca karma pāpaṃ durātmanaḥ // 5.77.21
uktaṃ bahuvidhaṃ vākyaṃ dharmarājena mādhava / dharmajñena vadānyena dharmayuktaṃ ca tattvataḥ // 5.78.1
matam ājñāya rājñaś ca bhīmasenena mādhava / saṃśamo bāhuvīryaṃ ca khyāpitaṃ mādhavātmanaḥ // 5.78.2
tathaiva phalgunenāpi yad uktaṃ tat tvayā śrutam / ātmanaś ca mataṃ vīra kathitaṃ bhavatāsakṛt // 5.78.3
sarvam etad atikramya śrutvā paramataṃ bhavān / yat prāptakālaṃ manyethās tat kuryāḥ puruṣottama // 5.78.4
tasmiṃs tasmin nimitte hi mataṃ bhavati keśava / prāptakālaṃ manuṣyeṇa svayaṃ kāryam ariṃdama // 5.78.5
anyathā cintito hy arthaḥ punar bhavati so 'nyathā / anityamatayo loke narāḥ puruṣasattama // 5.78.6
anyathā buddhayo hy āsann asmāsu vanavāsiṣu / adṛśyeṣv anyathā kṛṣṇa dṛśyeṣu punar anyathā // 5.78.7
asmākam api vārṣṇeya vane vicaratāṃ tadā / na tathā praṇayo rājye yathā saṃprati vartate // 5.78.8
nivṛttavanavāsān naḥ śrutvā vīra samāgatāḥ / akṣauhiṇyo hi saptemās tvatprasādāj janārdana // 5.78.9
imān hi puruṣavyāghrān acintyabalapauruṣān / āttaśastrān raṇe dṛṣṭvā na vyathed iha kaḥ pumān // 5.78.10
sa bhavān kurumadhye taṃ sāntvapūrvaṃ bhayānvitam / brūyād vākyaṃ yathā mando na vyatheta suyodhanaḥ // 5.78.11
yudhiṣṭhiraṃ bhīmasenaṃ bībhatsuṃ cāparājitam / sahadevaṃ ca māṃ caiva tvāṃ ca rāmaṃ ca keśava // 5.78.12
sātyakiṃ ca mahāvīryaṃ virāṭaṃ ca sahātmajam / drupadaṃ ca sahāmātyaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam // 5.78.13
kāśirājaṃ ca vikrāntaṃ dhṛṣṭaketuṃ ca cedipam / māṃsaśoṇitabhṛn martyaḥ pratiyudhyeta ko yudhi // 5.78.14
sa bhavān gamanād eva sādhayiṣyaty asaṃśayam / iṣṭam arthaṃ mahābāho dharmarājasya kevalam // 5.78.15
viduraś caiva bhīṣmaś ca droṇaś ca sahabāhlikaḥ / śreyaḥ samarthā vijñātum ucyamānaṃ tvayānagha // 5.78.16
te cainam anuneṣyanti dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam / taṃ ca pāpasamācāraṃ sahāmātyaṃ suyodhanam // 5.78.17
śrotā cārthasya viduras tvaṃ ca vaktā janārdana / kam ivārthaṃ vivartantaṃ sthāpayetāṃ na vartmani // 5.78.18
yad etat kathitaṃ rājñā dharma eṣa sanātanaḥ / yathā tu yuddham eva syāt tathā kāryam ariṃdama // 5.79.1
yadi praśamam iccheyuḥ kuravaḥ pāṇḍavaiḥ saha / tathāpi yuddhaṃ dāśārha yojayethāḥ sahaiva taiḥ // 5.79.2
kathaṃ nu dṛṣṭvā pāñcālīṃ tathā kliṣṭāṃ sabhāgatām / avadhena praśāmyeta mama manyuḥ suyodhane // 5.79.3
yadi bhīmārjunau kṛṣṇa dharmarājaś ca dhārmikaḥ / dharmam utsṛjya tenāhaṃ yoddhum icchāmi saṃyuge // 5.79.4
satyam āha mahābāho sahadevo mahāmatiḥ / duryodhanavadhe śāntis tasya kopasya me bhavet // 5.79.5
jānāsi hi yathā dṛṣṭvā cīrājinadharān vane / tavāpi manyur udbhūto duḥkhitān prekṣya pāṇḍavān // 5.79.6
tasmān mādrīsutaḥ śūro yad āha puruṣarṣabhaḥ / vacanaṃ sarvayodhānāṃ tan mataṃ puruṣottama // 5.79.7
evaṃ vadati vākyaṃ tu yuyudhāne mahāmatau / subhīmaḥ siṃhanādo 'bhūd yodhānāṃ tatra sarvaśaḥ // 5.79.8
sarve hi sarvato vīrās tad vacaḥ pratyapūjayan / sādhu sādhv iti śaineyaṃ harṣayanto yuyutsavaḥ // 5.79.9
rājñas tu vacanaṃ śrutvā dharmārthasahitaṃ hitam / kṛṣṇā dāśārham āsīnam abravīc chokakarṣitā // 5.80.1
sutā drupadarājasya svasitāyatamūrdhajā / saṃpūjya sahadevaṃ ca sātyakiṃ ca mahāratham // 5.80.2
bhīmasenaṃ ca saṃśāntaṃ dṛṣṭvā paramadurmanāḥ / aśrupūrṇekṣaṇā vākyam uvācedaṃ manasvinī // 5.80.3
viditaṃ te mahābāho dharmajña madhusūdana / yathā nikṛtim āsthāya bhraṃśitāḥ pāṇḍavāḥ sukhāt // 5.80.4
dhṛtarāṣṭrasya putreṇa sāmātyena janārdana / yathā ca saṃjayo rājñā mantraṃ rahasi śrāvitaḥ // 5.80.5
yudhiṣṭhireṇa dāśārha tac cāpi viditaṃ tava / yathoktaḥ saṃjayaś caiva tac ca sarvaṃ śrutaṃ tvayā // 5.80.6
pañca nas tāta dīyantāṃ grāmā iti mahādyute / kuśasthalaṃ vṛkasthalam āsandī vāraṇāvatam // 5.80.7
avasānaṃ mahābāho kiṃ cid eva tu pañcamam / iti duryodhano vācyaḥ suhṛdaś cāsya keśava // 5.80.8
tac cāpi nākarod vākyaṃ śrutvā kṛṣṇa suyodhanaḥ / yudhiṣṭhirasya dāśārha hrīmataḥ saṃdhim icchataḥ // 5.80.9
apradānena rājyasya yadi kṛṣṇa suyodhanaḥ / saṃdhim icchen na kartavyas tatra gatvā kathaṃ cana // 5.80.10
śakṣyanti hi mahābāho pāṇḍavāḥ sṛñjayaiḥ saha / dhārtarāṣṭrabalaṃ ghoraṃ kruddhaṃ pratisamāsitum // 5.80.11
na hi sāmnā na dānena śakyo 'rthas teṣu kaś cana / tasmāt teṣu na kartavyā kṛpā te madhusūdana // 5.80.12
sāmnā dānena vā kṛṣṇa ye na śāmyanti śatravaḥ / moktavyas teṣu daṇḍaḥ syāj jīvitaṃ parirakṣatā // 5.80.13
tasmāt teṣu mahādaṇḍaḥ kṣeptavyaḥ kṣipram acyuta / tvayā caiva mahābāho pāṇḍavaiḥ saha sṛñjayaiḥ // 5.80.14
etat samarthaṃ pārthānāṃ tava caiva yaśaskaram / kriyamāṇaṃ bhavet kṛṣṇa kṣatrasya ca sukhāvaham // 5.80.15
kṣatriyeṇa hi hantavyaḥ kṣatriyo lobham āsthitaḥ / akṣatriyo vā dāśārha svadharmam anutiṣṭhatā // 5.80.16
anyatra brāhmaṇāt tāta sarvapāpeṣv avasthitāt / gurur hi sarvavarṇānāṃ brāhmaṇaḥ prasṛtāgrabhuk // 5.80.17
yathāvadhye bhaved doṣo vadhyamāne janārdana / sa vadhyasyāvadhe dṛṣṭa iti dharmavido viduḥ // 5.80.18
yathā tvāṃ na spṛśed eṣa doṣaḥ kṛṣṇa tathā kuru / pāṇḍavaiḥ saha dāśārha sṛñjayaiś ca sasainikaiḥ // 5.80.19
punar uktaṃ ca vakṣyāmi viśrambheṇa janārdana / kā nu sīmantinī mādṛk pṛthivyām asti keśava // 5.80.20
sutā drupadarājasya vedimadhyāt samutthitā / dhṛṣṭadyumnasya bhaginī tava kṛṣṇa priyā sakhī // 5.80.21
ājamīḍhakulaṃ prāptā snuṣā pāṇḍor mahātmanaḥ / mahiṣī pāṇḍuputrāṇāṃ pañcendrasamavarcasām // 5.80.22
sutā me pañcabhir vīraiḥ pañca jātā mahārathāḥ / abhimanyur yathā kṛṣṇa tathā te tava dharmataḥ // 5.80.23
sāhaṃ keśagrahaṃ prāptā parikliṣṭā sabhāṃ gatā / paśyatāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ tvayi jīvati keśava // 5.80.24
jīvatsu kauraveyeṣu pāñcāleṣv atha vṛṣṇiṣu / dāsībhūtāsmi pāpānāṃ sabhāmadhye vyavasthitā // 5.80.25
nirāmarṣeṣv aceṣṭeṣu prekṣamāṇeṣu pāṇḍuṣu / trāhi mām iti govinda manasā kāṅkṣito 'si me // 5.80.26
yatra māṃ bhagavān rājā śvaśuro vākyam abravīt / varaṃ vṛṇīṣva pāñcāli varārhāsi matāsi me // 5.80.27
adāsāḥ pāṇḍavāḥ santu sarathāḥ sāyudhā iti / mayokte yatra nirmuktā vanavāsāya keśava // 5.80.28
evaṃvidhānāṃ duḥkhānām abhijño 'si janārdana / trāhi māṃ puṇḍarīkākṣa sabhartṛjñātibāndhavām // 5.80.29
nanv ahaṃ kṛṣṇa bhīṣmasya dhṛtarāṣṭrasya cobhayoḥ / snuṣā bhavāmi dharmeṇa sāhaṃ dāsīkṛtābhavam // 5.80.30
dhig balaṃ bhīmasenasya dhik pārthasya dhanuṣmatām / yatra duryodhanaḥ kṛṣṇa muhūrtam api jīvati // 5.80.31
yadi te 'ham anugrāhyā yadi te 'sti kṛpā mayi / dhārtarāṣṭreṣu vai kopaḥ sarvaḥ kṛṣṇa vidhīyatām // 5.80.32
ity uktvā mṛdusaṃhāraṃ vṛjināgraṃ sudarśanam / sunīlam asitāpāṅgī puṇyagandhādhivāsitam // 5.80.33
sarvalakṣaṇasaṃpannaṃ mahābhujagavarcasam / keśapakṣaṃ varārohā gṛhya savyena pāṇinā // 5.80.34
padmākṣī puṇḍarīkākṣam upetya gajagāminī / aśrupūrṇekṣaṇā kṛṣṇā kṛṣṇaṃ vacanam abravīt // 5.80.35
ayaṃ te puṇḍarīkākṣa duḥśāsanakaroddhṛtaḥ / smartavyaḥ sarvakāleṣu pareṣāṃ saṃdhim icchatā // 5.80.36
yadi bhīmārjunau kṛṣṇa kṛpaṇau saṃdhikāmukau / pitā me yotsyate vṛddhaḥ saha putrair mahārathaiḥ // 5.80.37
pañca caiva mahāvīryāḥ putrā me madhusūdana / abhimanyuṃ puraskṛtya yotsyanti kurubhiḥ saha // 5.80.38
duḥśāsanabhujaṃ śyāmaṃ saṃchinnaṃ pāṃsuguṇṭhitam / yady ahaṃ taṃ na paśyāmi kā śāntir hṛdayasya me // 5.80.39
trayodaśa hi varṣāṇi pratīkṣantyā gatāni me / nidhāya hṛdaye manyuṃ pradīptam iva pāvakam // 5.80.40
vidīryate me hṛdayaṃ bhīmavākśalyapīḍitam / yo 'yam adya mahābāhur dharmaṃ samanupaśyati // 5.80.41
ity uktvā bāṣpasannena kaṇṭhenāyatalocanā / ruroda kṛṣṇā sotkampaṃ sasvaraṃ bāṣpagadgadam // 5.80.42
stanau pīnāyataśroṇī sahitāv abhivarṣatī / dravībhūtam ivātyuṣṇam utsṛjad vāri netrajam // 5.80.43
tām uvāca mahābāhuḥ keśavaḥ parisāntvayan / acirād drakṣyase kṛṣṇe rudatīr bharatastriyaḥ // 5.80.44
evaṃ tā bhīru rotsyanti nihatajñātibāndhavāḥ / hatamitrā hatabalā yeṣāṃ kruddhāsi bhāmini // 5.80.45
ahaṃ ca tat kariṣyāmi bhīmārjunayamaiḥ saha / yudhiṣṭhiraniyogena daivāc ca vidhinirmitāt // 5.80.46
dhārtarāṣṭrāḥ kālapakvā na cec chṛṇvanti me vacaḥ / śeṣyante nihatā bhūmau śvaśṛgālādanīkṛtāḥ // 5.80.47
caled dhi himavāñ śailo medinī śatadhā bhavet / dyauḥ patec ca sanakṣatrā na me moghaṃ vaco bhavet // 5.80.48
satyaṃ te pratijānāmi kṛṣṇe bāṣpo nigṛhyatām / hatāmitrāñ śriyā yuktān acirād drakṣyase patīn // 5.80.49
kurūṇām adya sarveṣāṃ bhavān suhṛd anuttamaḥ / saṃbandhī dayito nityam ubhayoḥ pakṣayor api // 5.81.1
pāṇḍavair dhārtarāṣṭrāṇāṃ pratipādyam anāmayam / samarthaḥ praśamaṃ caiṣāṃ kartuṃ tvam asi keśava // 5.81.2
tvam itaḥ puṇḍarīkākṣa suyodhanam amarṣaṇam / śāntyarthaṃ bhārataṃ brūyā yat tad vācyam amitrahan // 5.81.3
tvayā dharmārthayuktaṃ ced uktaṃ śivam anāmayam / hitaṃ nādāsyate bālo diṣṭasya vaśam eṣyati // 5.81.4
dharmyam asmaddhitaṃ caiva kurūṇāṃ yad anāmayam / eṣa yāsyāmi rājānaṃ dhṛtarāṣṭram abhīpsayā // 5.81.5
tato vyapete tamasi sūrye vimala udgate / maitre muhūrte saṃprāpte mṛdvarciṣi divākare // 5.81.6
kaumude māsi revatyāṃ śaradante himāgame / sphītasasyasukhe kāle kalyaḥ sattvavatāṃ varaḥ // 5.81.7
maṅgalyāḥ puṇyanirghoṣā vācaḥ śṛṇvaṃś ca sūnṛtāḥ / brāhmaṇānāṃ pratītānām ṛṣīṇām iva vāsavaḥ // 5.81.8
kṛtvā paurvāhṇikaṃ kṛtyaṃ snātaḥ śucir alaṃkṛtaḥ / upatasthe vivasvantaṃ pāvakaṃ ca janārdanaḥ // 5.81.9
ṛṣabhaṃ pṛṣṭha ālabhya brāhmaṇān abhivādya ca / agniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā paśyan kalyāṇam agrataḥ // 5.81.10
tat pratijñāya vacanaṃ pāṇḍavasya janārdanaḥ / śiner naptāram āsīnam abhyabhāṣata sātyakim // 5.81.11
ratha āropyatāṃ śaṅkhaś cakraṃ ca gadayā saha / upāsaṅgāś ca śaktyaś ca sarvapraharaṇāni ca // 5.81.12
duryodhano hi duṣṭātmā karṇaś ca sahasaubalaḥ / na ca śatrur avajñeyaḥ prākṛto 'pi balīyasā // 5.81.13
tatas tan matam ājñāya keśavasya puraḥsarāḥ / prasasrur yojayiṣyanto rathaṃ cakragadābhṛtaḥ // 5.81.14
taṃ dīptam iva kālāgnim ākāśagam ivādhvagam / candrasūryaprakāśābhyāṃ cakrābhyāṃ samalaṃkṛtam // 5.81.15
ardhacandraiś ca candraiś ca matsyaiḥ samṛgapakṣibhiḥ / puṣpaiś ca vividhaiś citraṃ maṇiratnaiś ca sarvaśaḥ // 5.81.16
taruṇādityasaṃkāśaṃ bṛhantaṃ cārudarśanam / maṇihemavicitrāṅgaṃ sudhvajaṃ supatākinam // 5.81.17
sūpaskaram anādhṛṣyaṃ vaiyāghraparivāraṇam / yaśoghnaṃ pratyamitrāṇāṃ yadūnāṃ nandivardhanam // 5.81.18
vājibhiḥ sainyasugrīvameghapuṣpabalāhakaiḥ / snātaiḥ saṃpādayāṃ cakruḥ saṃpannaiḥ sarvasaṃpadā // 5.81.19
mahimānaṃ tu kṛṣṇasya bhūya evābhivardhayan / sughoṣaḥ patagendreṇa dhvajena yuyuje rathaḥ // 5.81.20
taṃ meruśikharaprakhyaṃ meghadundubhinisvanam / āruroha rathaṃ śaurir vimānam iva puṇyakṛt // 5.81.21
tataḥ sātyakim āropya prayayau puruṣottamaḥ / pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca rathaghoṣeṇa nādayan // 5.81.22
vyapoḍhābhraghanaḥ kālaḥ kṣaṇena samapadyata / śivaś cānuvavau vāyuḥ praśāntam abhavad rajaḥ // 5.81.23
pradakṣiṇānulomāś ca maṅgalyā mṛgapakṣiṇaḥ / prayāṇe vāsudevasya babhūvur anuyāyinaḥ // 5.81.24
maṅgalyārthapadaiḥ śabdair anvavartanta sarvaśaḥ / sārasāḥ śatapatrāś ca haṃsāś ca madhusūdanam // 5.81.25
mantrāhutimahāhomair hūyamānaś ca pāvakaḥ / pradakṣiṇaśikho bhūtvā vidhūmaḥ samapadyata // 5.81.26
vasiṣṭho vāmadevaś ca bhūridyumno gayaḥ krathaḥ / śukranāradavālmīkā marutaḥ kuśiko bhṛguḥ // 5.81.27
brahmadevarṣayaś caiva kṛṣṇaṃ yadusukhāvaham / pradakṣiṇam avartanta sahitā vāsavānujam // 5.81.28
evam etair mahābhāgair maharṣigaṇasādhubhiḥ / pūjitaḥ prayayau kṛṣṇaḥ kurūṇāṃ sadanaṃ prati // 5.81.29
taṃ prayāntam anuprāyāt kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bhīmasenārjunau cobhau mādrīputrau ca pāṇḍavau // 5.81.30
cekitānaś ca vikrānto dhṛṣṭaketuś ca cedipaḥ / drupadaḥ kāśirājaś ca śikhaṇḍī ca mahārathaḥ // 5.81.31
dhṛṣṭadyumnaḥ saputraś ca virāṭaḥ kekayaiḥ saha / saṃsādhanārthaṃ prayayuḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham // 5.81.32
tato 'nuvrajya govindaṃ dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / rājñāṃ sakāśe dyutimān uvācedaṃ vacas tadā // 5.81.33
yo naiva kāmān na bhayān na lobhān nārthakāraṇāt / anyāyam anuvarteta sthirabuddhir alolupaḥ // 5.81.34
dharmajño dhṛtimān prājñaḥ sarvabhūteṣu keśavaḥ / īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ devadevaḥ pratāpavān // 5.81.35
taṃ sarvaguṇasaṃpannaṃ śrīvatsakṛtalakṣaṇam / saṃpariṣvajya kaunteyaḥ saṃdeṣṭum upacakrame // 5.81.36
yā sā bālyāt prabhṛty asmān paryavardhayatābalā / upavāsatapaḥśīlā sadā svastyayane ratā // 5.81.37
devatātithipūjāsu guruśuśrūṣaṇe ratā / vatsalā priyaputrā ca priyāsmākaṃ janārdana // 5.81.38
suyodhanabhayād yā no 'trāyatāmitrakarśana / mahato mṛtyusaṃbādhād uttaran naur ivārṇavāt // 5.81.39
asmatkṛte ca satataṃ yayā duḥkhāni mādhava / anubhūtāny aduḥkhārhā tāṃ sma pṛccher anāmayam // 5.81.40
bhṛśam āśvāsayeś caināṃ putraśokapariplutām / abhivādya svajethāś ca pāṇḍavān parikīrtayan // 5.81.41
ūḍhāt prabhṛti duḥkhāni śvaśurāṇām ariṃdama / nikārān atadarhā ca paśyantī duḥkham aśnute // 5.81.42
api jātu sa kālaḥ syāt kṛṣṇa duḥkhaviparyayaḥ / yad ahaṃ mātaraṃ kliṣṭāṃ sukhe dadhyām ariṃdama // 5.81.43
pravrajanto 'nvadhāvat sā kṛpaṇā putragṛddhinī / rudatīm apahāyainām upagacchāma yad vanam // 5.81.44
na nūnaṃ mriyate duḥkhaiḥ sā cej jīvati keśava / tathā putrādhibhir gāḍham ārtā hy ānartasatkṛtā // 5.81.45
abhivādyā tu sā kṛṣṇa tvayā madvacanād vibho / dhṛtarāṣṭraś ca kauravyo rājānaś ca vayo 'dhikāḥ // 5.81.46
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ caiva mahārājaṃ ca bāhlikam / drauṇiṃ ca somadattaṃ ca sarvāṃś ca bharatān pṛthak // 5.81.47
viduraṃ ca mahāprājñaṃ kurūṇāṃ mantradhāriṇam / agādhabuddhiṃ dharmajñaṃ svajethā madhusūdana // 5.81.48
ity uktvā keśavaṃ tatra rājamadhye yudhiṣṭhiraḥ / anujñāto nivavṛte kṛṣṇaṃ kṛtvā pradakṣiṇam // 5.81.49
vrajann eva tu bībhatsuḥ sakhāyaṃ puruṣarṣabham / abravīt paravīraghnaṃ dāśārham aparājitam // 5.81.50
yad asmākaṃ vibho vṛttaṃ purā vai mantraniścaye / ardharājyasya govinda viditaṃ sarvarājasu // 5.81.51
tac ced dadyād asaṅgena satkṛtyānavamanya ca / priyaṃ me syān mahābāho mucyeran mahato bhayāt // 5.81.52
ataś ced anyathā kartā dhārtarāṣṭro 'nupāyavit / antaṃ nūnaṃ kariṣyāmi kṣatriyāṇāṃ janārdana // 5.81.53
evam ukte pāṇḍavena paryahṛṣyad vṛkodaraḥ / muhur muhuḥ krodhavaśāt prāvepata ca pāṇḍavaḥ // 5.81.54
vepamānaś ca kaunteyaḥ prākrośan mahato ravān / dhanaṃjayavacaḥ śrutvā harṣotsiktamanā bhṛśam // 5.81.55
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā saṃprāvepanta dhanvinaḥ / vāhanāni ca sarvāṇi śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ // 5.81.56
ity uktvā keśavaṃ tatra tathā coktvā viniścayam / anujñāto nivavṛte pariṣvajya janārdanam // 5.81.57
teṣu rājasu sarveṣu nivṛtteṣu janārdanaḥ / tūrṇam abhyapatad dhṛṣṭaḥ sainyasugrīvavāhanaḥ // 5.81.58
te hayā vāsudevasya dārukeṇa pracoditāḥ / panthānam ācemur iva grasamānā ivāmbaram // 5.81.59
athāpaśyan mahābāhur ṛṣīn adhvani keśavaḥ / brāhmyā śriyā dīpyamānān sthitān ubhayataḥ pathi // 5.81.60
so 'vatīrya rathāt tūrṇam abhivādya janārdanaḥ / yathāvat tān ṛṣīn sarvān abhyabhāṣata pūjayan // 5.81.61
kaccil lokeṣu kuśalaṃ kaccid dharmaḥ svanuṣṭhitaḥ / brāhmaṇānāṃ trayo varṇāḥ kaccit tiṣṭhanti śāsane // 5.81.62
tebhyaḥ prayujya tāṃ pūjāṃ provāca madhusūdanaḥ / bhagavantaḥ kva saṃsiddhāḥ kā vīthī bhavatām iha // 5.81.63
kiṃ vā bhagavatāṃ kāryam ahaṃ kiṃ karavāṇi vaḥ / kenārthenopasaṃprāptā bhagavanto mahītalam // 5.81.64
tam abravīj jāmadagnya upetya madhusūdanam / pariṣvajya ca govindaṃ purā sucarite sakhā // 5.81.65
devarṣayaḥ puṇyakṛto brāhmaṇāś ca bahuśrutāḥ / rājarṣayaś ca dāśārha mānayantas tapasvinaḥ // 5.81.66
devāsurasya draṣṭāraḥ purāṇasya mahādyute / sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ didṛkṣantaś ca sarvataḥ // 5.81.67
sabhāsadaś ca rājānas tvāṃ ca satyaṃ janārdana / etan mahat prekṣaṇīyaṃ draṣṭuṃ gacchāma keśava // 5.81.68
dharmārthasahitā vācaḥ śrotum icchāma mādhava / tvayocyamānāḥ kuruṣu rājamadhye paraṃtapa // 5.81.69
bhīṣmadroṇādayaś caiva viduraś ca mahāmatiḥ / tvaṃ ca yādavaśārdūla sabhāyāṃ vai sameṣyatha // 5.81.70
tava vākyāni divyāni tatra teṣāṃ ca mādhava / śrotum icchāma govinda satyāni ca śubhāni ca // 5.81.71
āpṛṣṭo 'si mahābāho punar drakṣyāmahe vayam / yāhy avighnena vai vīra drakṣyāmas tvāṃ sabhāgatam // 5.81.72
prayāntaṃ devakīputraṃ paravīrarujo daśa / mahārathā mahābāhum anvayuḥ śastrapāṇayaḥ // 5.82.1
padātīnāṃ sahasraṃ ca sādināṃ ca paraṃtapa / bhojyaṃ ca vipulaṃ rājan preṣyāś ca śataśo 'pare // 5.82.2
kathaṃ prayāto dāśārho mahātmā madhusūdanaḥ / kāni vā vrajatas tasya nimittāni mahaujasaḥ // 5.82.3
tasya prayāṇe yāny āsann adbhutāni mahātmanaḥ / tāni me śṛṇu divyāni daivāny autpātikāni ca // 5.82.4
anabhre 'śaninirghoṣaḥ savidyutsamajāyata / anvag eva ca parjanyaḥ prāvarṣad vighane bhṛśam // 5.82.5
pratyag ūhur mahānadyaḥ prāṅmukhāḥ sindhusattamāḥ / viparītā diśaḥ sarvā na prājñāyata kiṃ cana // 5.82.6
prājvalann agnayo rājan pṛthivī samakampata / udapānāś ca kumbhāś ca prāsiñcañ śataśo jalam // 5.82.7
tamaḥsaṃvṛtam apy āsīt sarvaṃ jagad idaṃ tadā / na diśo nādiśo rājan prajñāyante sma reṇunā // 5.82.8
prādurāsīn mahāñ śabdaḥ khe śarīraṃ na dṛśyate / sarveṣu rājan deśeṣu tad adbhutam ivābhavat // 5.82.9
prāmathnād dhāstinapuraṃ vāto dakṣiṇapaścimaḥ / ārujan gaṇaśo vṛkṣān paruṣo bhīmanisvanaḥ // 5.82.10
yatra yatra tu vārṣṇeyo vartate pathi bhārata / tatra tatra sukho vāyuḥ sarvaṃ cāsīt pradakṣiṇam // 5.82.11
vavarṣa puṣpavarṣaṃ ca kamalāni ca bhūriśaḥ / samaś ca panthā nirduḥkho vyapetakuśakaṇṭakaḥ // 5.82.12
sa gacchan brāhmaṇai rājaṃs tatra tatra mahābhujaḥ / arcyate madhuparkaiś ca sumanobhir vasupradaḥ // 5.82.13
taṃ kiranti mahātmānaṃ vanyaiḥ puṣpaiḥ sugandhibhiḥ / striyaḥ pathi samāgamya sarvabhūtahite ratam // 5.82.14
sa śālibhavanaṃ ramyaṃ sarvasasyasamācitam / sukhaṃ paramadharmiṣṭham atyagād bharatarṣabha // 5.82.15
paśyan bahupaśūn grāmān ramyān hṛdayatoṣaṇān / purāṇi ca vyatikrāman rāṣṭrāṇi vividhāni ca // 5.82.16
nityahṛṣṭāḥ sumanaso bhāratair abhirakṣitāḥ / nodvignāḥ paracakrāṇām anayānām akovidāḥ // 5.82.17
upaplavyād athāyāntaṃ janāḥ puranivāsinaḥ / pathy atiṣṭhanta sahitā viṣvaksenadidṛkṣayā // 5.82.18
te tu sarve sunāmānam agnim iddham iva prabhum / arcayām āsur arcyaṃ taṃ deśātithim upasthitam // 5.82.19
vṛkasthalaṃ samāsādya keśavaḥ paravīrahā / prakīrṇaraśmāv āditye vimale lohitāyati // 5.82.20
avatīrya rathāt tūrṇaṃ kṛtvā śaucaṃ yathāvidhi / rathamocanam ādiśya saṃdhyām upaviveśa ha // 5.82.21
dāruko 'pi hayān muktvā paricarya ca śāstrataḥ / mumoca sarvaṃ varmāṇi muktvā cainān avāsṛjat // 5.82.22
abhyatītya tu tat sarvam uvāca madhusūdanaḥ / yudhiṣṭhirasya kāryārtham iha vatsyāmahe kṣapām // 5.82.23
tasya tan matam ājñāya cakrur āvasathaṃ narāḥ / kṣaṇena cānnapānāni guṇavanti samārjayan // 5.82.24
tasmin grāme pradhānās tu ya āsan brāhmaṇā nṛpa / āryāḥ kulīnā hrīmanto brāhmīṃ vṛttim anuṣṭhitāḥ // 5.82.25
te 'bhigamya mahātmānaṃ hṛṣīkeśam ariṃdamam / pūjāṃ cakrur yathānyāyam āśīrmaṅgalasaṃyutām // 5.82.26
te pūjayitvā dāśārhaṃ sarvalokeṣu pūjitam / nyavedayanta veśmāni ratnavanti mahātmane // 5.82.27
tān prabhuḥ kṛtam ity uktvā satkṛtya ca yathārhataḥ / abhyetya teṣāṃ veśmāni punar āyāt sahaiva taiḥ // 5.82.28
sumṛṣṭaṃ bhojayitvā ca brāhmaṇāṃs tatra keśavaḥ / bhuktvā ca saha taiḥ sarvair avasat tāṃ kṣapāṃ sukham // 5.82.29
tathā dūtaiḥ samājñāya āyāntaṃ madhusūdanam / dhṛtarāṣṭro 'bravīd bhīṣmam arcayitvā mahābhujam // 5.83.1
droṇaṃ ca saṃjayaṃ caiva viduraṃ ca mahāmatim / duryodhanaṃ ca sāmātyaṃ hṛṣṭaromābravīd idam // 5.83.2
adbhutaṃ mahad āścaryaṃ śrūyate kurunandana / striyo bālāś ca vṛddhāś ca kathayanti gṛhe gṛhe // 5.83.3
satkṛtyācakṣate cānye tathaivānye samāgatāḥ / pṛthagvādāś ca vartante catvareṣu sabhāsu ca // 5.83.4
upayāsyati dāśārhaḥ pāṇḍavārthe parākramī / sa no mānyaś ca pūjyaś ca sarvathā madhusūdanaḥ // 5.83.5
tasmin hi yātrā lokasya bhūtānām īśvaro hi saḥ / tasmin dhṛtiś ca vīryaṃ ca prajñā caujaś ca mādhave // 5.83.6
sa mānyatāṃ naraśreṣṭhaḥ sa hi dharmaḥ sanātanaḥ / pūjito hi sukhāya syād asukhaḥ syād apūjitaḥ // 5.83.7
sa cet tuṣyati dāśārha upacārair ariṃdamaḥ / kṛtsnān sarvān abhiprāyān prāpsyāmaḥ sarvarājasu // 5.83.8
tasya pūjārtham adyaiva saṃvidhatsva paraṃtapa / sabhāḥ pathi vidhīyantāṃ sarvakāmasamāhitāḥ // 5.83.9
yathā prītir mahābāho tvayi jāyeta tasya vai / tathā kuruṣva gāndhāre kathaṃ vā bhīṣma manyase // 5.83.10
tato bhīṣmādayaḥ sarve dhṛtarāṣṭraṃ janādhipam / ūcuḥ paramam ity evaṃ pūjayanto 'sya tad vacaḥ // 5.83.11
teṣām anumataṃ jñātvā rājā duryodhanas tadā / sabhāvāstūni ramyāṇi pradeṣṭum upacakrame // 5.83.12
tato deśeṣu deśeṣu ramaṇīyeṣu bhāgaśaḥ / sarvaratnasamākīrṇāḥ sabhāś cakrur anekaśaḥ // 5.83.13
āsanāni vicitrāṇi yuktāni vividhair guṇaiḥ / striyo gandhān alaṃkārān sūkṣmāṇi vasanāni ca // 5.83.14
guṇavanty annapānāni bhojyāni vividhāni ca / mālyāni ca sugandhīni tāni rājā dadau tataḥ // 5.83.15
viśeṣataś ca vāsārthaṃ sabhāṃ grāme vṛkasthale / vidadhe kauravo rājā bahuratnāṃ manoramām // 5.83.16
etad vidhāya vai sarvaṃ devārham atimānuṣam / ācakhyau dhṛtarāṣṭrāya rājā duryodhanas tadā // 5.83.17
tāḥ sabhāḥ keśavaḥ sarvā ratnāni vividhāni ca / asamīkṣyaiva dāśārha upāyāt kurusadma tat // 5.83.18
upaplavyād iha kṣattar upayāto janārdanaḥ / vṛkasthale nivasati sa ca prātar iheṣyati // 5.84.1
āhukānām adhipatiḥ purogaḥ sarvasātvatām / mahāmanā mahāvīryo mahāmātro janārdanaḥ // 5.84.2
sphītasya vṛṣṇivaṃśasya bhartā goptā ca mādhavaḥ / trayāṇām api lokānāṃ bhagavān prapitāmahaḥ // 5.84.3
vṛṣṇyandhakāḥ sumanaso yasya prajñām upāsate / ādityā vasavo rudrā yathā buddhiṃ bṛhaspateḥ // 5.84.4
tasmai pūjāṃ prayokṣyāmi dāśārhāya mahātmane / pratyakṣaṃ tava dharmajña tan me kathayataḥ śṛṇu // 5.84.5
ekavarṇaiḥ sukṛṣṇāṅgair bāhlijātair hayottamaiḥ / caturyuktān rathāṃs tasmai raukmān dāsyāmi ṣoḍaśa // 5.84.6
nityaprabhinnān mātaṅgān īṣādantān prahāriṇaḥ / aṣṭānucaram ekaikam aṣṭau dāsyāmi keśave // 5.84.7
dāsīnām aprajātānāṃ śubhānāṃ rukmavarcasām / śatam asmai pradāsyāmi dāsānām api tāvataḥ // 5.84.8
āvikaṃ bahu susparśaṃ pārvatīyair upāhṛtam / tad apy asmai pradāsyāmi sahasrāṇi daśāṣṭa ca // 5.84.9
ajinānāṃ sahasrāṇi cīnadeśodbhavāni ca / tāny apy asmai pradāsyāmi yāvad arhati keśavaḥ // 5.84.10
divā rātrau ca bhāty eṣa sutejā vimalo maṇiḥ / tam apy asmai pradāsyāmi tam apy arhati keśavaḥ // 5.84.11
ekenāpi pataty ahnā yojanāni caturdaśa / yānam aśvatarīyuktaṃ dāsye tasmai tad apy aham // 5.84.12
yāvanti vāhanāny asya yāvantaḥ puruṣāś ca te / tato 'ṣṭaguṇam apy asmai bhojyaṃ dāsyāmy ahaṃ sadā // 5.84.13
mama putrāś ca pautrāś ca sarve duryodhanād ṛte / pratyudyāsyanti dāśārhaṃ rathair mṛṣṭair alaṃkṛtāḥ // 5.84.14
svalaṃkṛtāś ca kalyāṇyaḥ pādair eva sahasraśaḥ / vāramukhyā mahābhāgaṃ pratyudyāsyanti keśavam // 5.84.15
nagarād api yāḥ kāś cid gamiṣyanti janārdanam / draṣṭuṃ kanyāś ca kalyāṇyas tāś ca yāsyanty anāvṛtāḥ // 5.84.16
sastrīpuruṣabālaṃ hi nagaraṃ madhusūdanam / udīkṣate mahātmānaṃ bhānumantam iva prajāḥ // 5.84.17
mahādhvajapatākāś ca kriyantāṃ sarvatodiśam / jalāvasikto virajāḥ panthās tasyeti cānvaśāt // 5.84.18
duḥśāsanasya ca gṛhaṃ duryodhanagṛhād varam / tad asya kriyatāṃ kṣipraṃ susaṃmṛṣṭam alaṃkṛtam // 5.84.19
etad dhi rucirākāraiḥ prāsādair upaśobhitam / śivaṃ ca ramaṇīyaṃ ca sarvartu sumahādhanam // 5.84.20
sarvam asmin gṛhe ratnaṃ mama duryodhanasya ca / yad yad arhet sa vārṣṇeyas tat tad deyam asaṃśayam // 5.84.21
rājan bahumataś cāsi trailokyasyāpi sattamaḥ / saṃbhāvitaś ca lokasya saṃmataś cāsi bhārata // 5.85.1
yat tvam evaṃgate brūyāḥ paścime vayasi sthitaḥ / śāstrād vā supratarkād vā susthiraḥ sthaviro hy asi // 5.85.2
lekhāśmanīva bhāḥ sūrye mahormir iva sāgare / dharmas tvayi mahān rājann iti vyavasitāḥ prajāḥ // 5.85.3
sadaiva bhāvito loko guṇaughais tava pārthiva / guṇānāṃ rakṣaṇe nityaṃ prayatasva sabāndhavaḥ // 5.85.4
ārjavaṃ pratipadyasva mā bālyād bahudhā naśīḥ / rājyaṃ putrāṃś ca pautrāṃś ca suhṛdaś cāpi supriyān // 5.85.5
yat tvaṃ ditsasi kṛṣṇāya rājann atithaye bahu / etad anyac ca dāśārhaḥ pṛthivīm api cārhati // 5.85.6
na tu tvaṃ dharmam uddiśya tasya vā priyakāraṇāt / etad icchasi kṛṣṇāya satyenātmānam ālabhe // 5.85.7
māyaiṣātattvam evaitac chadmaitad bhūridakṣiṇa / jānāmi te mataṃ rājan gūḍhaṃ bāhyena karmaṇā // 5.85.8
pañca pañcaiva lipsanti grāmakān pāṇḍavā nṛpa / na ca ditsasi tebhyas tāṃs tac chamaṃ kaḥ kariṣyati // 5.85.9
arthena tu mahābāhuṃ vārṣṇeyaṃ tvaṃ jihīrṣasi / anenaivābhyupāyena pāṇḍavebhyo bibhitsasi // 5.85.10
na ca vittena śakyo 'sau nodyamena na garhayā / anyo dhanaṃjayāt kartum etat tattvaṃ bravīmi te // 5.85.11
veda kṛṣṇasya māhātmyaṃ vedāsya dṛḍhabhaktitām / atyājyam asya jānāmi prāṇais tulyaṃ dhanaṃjayam // 5.85.12
anyat kumbhād apāṃ pūrṇād anyat pādāvasecanāt / anyat kuśalasaṃpraśnān naiṣiṣyati janārdanaḥ // 5.85.13
yat tv asya priyam ātithyaṃ mānārhasya mahātmanaḥ / tad asmai kriyatāṃ rājan mānārho hi janārdanaḥ // 5.85.14
āśaṃsamānaḥ kalyāṇaṃ kurūn abhyeti keśavaḥ / yenaiva rājann arthena tad evāsmā upākuru // 5.85.15
śamam icchati dāśārhas tava duryodhanasya ca / pāṇḍavānāṃ ca rājendra tad asya vacanaṃ kuru // 5.85.16
pitāsi rājan putrās te vṛddhas tvaṃ śiśavaḥ pare / vartasva pitṛvat teṣu vartante te hi putravat // 5.85.17
yad āha viduraḥ kṛṣṇe sarvaṃ tat satyam ucyate / anurakto hy asaṃhāryaḥ pārthān prati janārdanaḥ // 5.86.1
yat tu satkārasaṃyuktaṃ deyaṃ vasu janārdane / anekarūpaṃ rājendra na tad deyaṃ kadā cana // 5.86.2
deśaḥ kālas tathāyukto na hi nārhati keśavaḥ / maṃsyaty adhokṣajo rājan bhayād arcati mām iti // 5.86.3
avamānaś ca yatra syāt kṣatriyasya viśāṃ pate / na tat kuryād budhaḥ kāryam iti me niścitā matiḥ // 5.86.4
sa hi pūjyatamo devaḥ kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ / trayāṇām api lokānāṃ viditaṃ mama sarvathā // 5.86.5
na tu tasmin pradeyaṃ syāt tathā kāryagatiḥ prabho / vigrahaḥ samupārabdho na hi śāmyaty avigrahāt // 5.86.6
tasya tad vacanaṃ śrutvā bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ / vaicitravīryaṃ rājānam idaṃ vacanam abravīt // 5.86.7
satkṛto 'satkṛto vāpi na krudhyeta janārdanaḥ / nālam anyam avajñātum avajñāto 'pi keśavaḥ // 5.86.8
yat tu kāryaṃ mahābāho manasā kāryatāṃ gatam / sarvopāyair na tac chakyaṃ kena cit kartum anyathā // 5.86.9
sa yad brūyān mahābāhus tat kāryam aviśaṅkayā / vāsudevena tīrthena kṣipraṃ saṃśāmya pāṇḍavaiḥ // 5.86.10
dharmyam arthyaṃ sa dharmātmā dhruvaṃ vaktā janārdanaḥ / tasmin vācyāḥ priyā vāco bhavatā bāndhavaiḥ saha // 5.86.11
na paryāyo 'sti yad rājañ śriyaṃ niṣkevalām aham / taiḥ sahemām upāśnīyāṃ jīvañ jīvaiḥ pitāmaha // 5.86.12
idaṃ tu sumahat kāryaṃ śṛṇu me yat samarthitam / parāyaṇaṃ pāṇḍavānāṃ niyaṃsyāmi janārdanam // 5.86.13
tasmin baddhe bhaviṣyanti vṛṣṇayaḥ pṛthivī tathā / pāṇḍavāś ca vidheyā me sa ca prātar iheṣyati // 5.86.14
atropāyaṃ yathā samyaṅ na budhyeta janārdanaḥ / na cāpāyo bhavet kaś cit tad bhavān prabravītu me // 5.86.15
tasya tad vacanaṃ śrutvā ghoraṃ kṛṣṇābhisaṃhitam / dhṛtarāṣṭraḥ sahāmātyo vyathito vimanābhavat // 5.86.16
tato duryodhanam idaṃ dhṛtarāṣṭro 'bravīd vacaḥ / maivaṃ vocaḥ prajāpāla naiṣa dharmaḥ sanātanaḥ // 5.86.17
dūtaś ca hi hṛṣīkeśaḥ saṃbandhī ca priyaś ca naḥ / apāpaḥ kauraveyeṣu kathaṃ bandhanam arhati // 5.86.18
parīto dhṛtarāṣṭrāyaṃ tava putraḥ sumandadhīḥ / vṛṇoty anarthaṃ na tv arthaṃ yācyamānaḥ suhṛdgaṇaiḥ // 5.86.19
imam utpathi vartantaṃ pāpaṃ pāpānubandhinam / vākyāni suhṛdāṃ hitvā tvam apy asyānuvartase // 5.86.20
kṛṣṇam akliṣṭakarmāṇam āsādyāyaṃ sudurmatiḥ / tava putraḥ sahāmātyaḥ kṣaṇena na bhaviṣyati // 5.86.21
pāpasyāsya nṛśaṃsasya tyaktadharmasya durmateḥ / notsahe 'narthasaṃyuktāṃ vācaṃ śrotuṃ kathaṃ cana // 5.86.22
ity uktvā bharataśreṣṭho vṛddhaḥ paramamanyumān / utthāya tasmāt prātiṣṭhad bhīṣmaḥ satyaparākramaḥ // 5.86.23
prātar utthāya kṛṣṇas tu kṛtavān sarvam āhnikam / brāhmaṇair abhyanujñātaḥ prayayau nagaraṃ prati // 5.87.1
taṃ prayāntaṃ mahābāhum anujñāpya tato nṛpa / paryavartanta te sarve vṛkasthalanivāsinaḥ // 5.87.2
dhārtarāṣṭrās tam āyāntaṃ pratyujjagmuḥ svalaṃkṛtāḥ / duryodhanam ṛte sarve bhīṣmadroṇakṛpādayaḥ // 5.87.3
paurāś ca bahulā rājan hṛṣīkeśaṃ didṛkṣavaḥ / yānair bahuvidhair anye padbhir eva tathāpare // 5.87.4
sa vai pathi samāgamya bhīṣmeṇākliṣṭakarmaṇā / droṇena dhārtarāṣṭraiś ca tair vṛto nagaraṃ yayau // 5.87.5
kṛṣṇasaṃmānanārthaṃ ca nagaraṃ samalaṃkṛtam / babhūvū rājamārgāś ca bahuratnasamācitāḥ // 5.87.6
na sma kaś cid gṛhe rājaṃs tad āsīd bharatarṣabha / na strī na vṛddho na śiśur vāsudevadidṛkṣayā // 5.87.7
rājamārge narā na sma saṃbhavanty avaniṃ gatāḥ / tathā hi sumahad rājan hṛṣīkeśapraveśane // 5.87.8
āvṛtāni varastrībhir gṛhāṇi sumahānty api / pracalantīva bhāreṇa dṛśyante sma mahītale // 5.87.9
tathā ca gatimantas te vāsudevasya vājinaḥ / pranaṣṭagatayo 'bhūvan rājamārge narair vṛte // 5.87.10
sa gṛhaṃ dhṛtarāṣṭrasya prāviśac chatrukarśanaḥ / pāṇḍuraṃ puṇḍarīkākṣaḥ prāsādair upaśobhitam // 5.87.11
tisraḥ kakṣyā vyatikramya keśavo rājaveśmanaḥ / vaicitravīryaṃ rājānam abhyagacchad ariṃdamaḥ // 5.87.12
abhyāgacchati dāśārhe prajñācakṣur nareśvaraḥ / sahaiva droṇabhīṣmābhyām udatiṣṭhan mahāyaśāḥ // 5.87.13
kṛpaś ca somadattaś ca mahārājaś ca bāhlikaḥ / āsanebhyo 'calan sarve pūjayanto janārdanam // 5.87.14
tato rājānam āsādya dhṛtarāṣṭraṃ yaśasvinam / sa bhīṣmaṃ pūjayām āsa vārṣṇeyo vāgbhir añjasā // 5.87.15
teṣu dharmānupūrvīṃ tāṃ prayujya madhusūdanaḥ / yathāvayaḥ samīyāya rājabhis tatra mādhavaḥ // 5.87.16
atha droṇaṃ saputraṃ sa bāhlīkaṃ ca yaśasvinam / kṛpaṃ ca somadattaṃ ca samīyāya janārdanaḥ // 5.87.17
tatrāsīd ūrjitaṃ mṛṣṭaṃ kāñcanaṃ mahad āsanam / śāsanād dhṛtarāṣṭrasya tatropāviśad acyutaḥ // 5.87.18
atha gāṃ madhuparkaṃ cāpy udakaṃ ca janārdane / upajahrur yathānyāyaṃ dhṛtarāṣṭrapurohitāḥ // 5.87.19
kṛtātithyas tu govindaḥ sarvān parihasan kurūn / āste saṃbandhakaṃ kurvan kurubhiḥ parivāritaḥ // 5.87.20
so 'rcito dhṛtarāṣṭreṇa pūjitaś ca mahāyaśāḥ / rājānaṃ samanujñāpya nirākrāmad ariṃdamaḥ // 5.87.21
taiḥ sametya yathānyāyaṃ kurubhiḥ kurusaṃsadi / vidurāvasathaṃ ramyam upātiṣṭhata mādhavaḥ // 5.87.22
viduraḥ sarvakalyāṇair abhigamya janārdanam / arcayām āsa dāśārhaṃ sarvakāmair upasthitam // 5.87.23
kṛtātithyaṃ tu govindaṃ viduraḥ sarvadharmavit / kuśalaṃ pāṇḍuputrāṇām apṛcchan madhusūdanam // 5.87.24
prīyamāṇasya suhṛdo viduṣo buddhisattamaḥ / dharmanityasya ca tadā gatadoṣasya dhīmataḥ // 5.87.25
tasya sarvaṃ savistāraṃ pāṇḍavānāṃ viceṣṭitam / kṣattur ācaṣṭa dāśārhaḥ sarvapratyakṣadarśivān // 5.87.26
athopagamya viduram aparāhṇe janārdanaḥ / pitṛṣvasāraṃ govindaḥ so 'bhyagacchad ariṃdamaḥ // 5.88.1
sā dṛṣṭvā kṛṣṇam āyāntaṃ prasannādityavarcasam / kaṇṭhe gṛhītvā prākrośat pṛthā pārthān anusmaran // 5.88.2
teṣāṃ sattvavatāṃ madhye govindaṃ sahacāriṇam / cirasya dṛṣṭvā vārṣṇeyaṃ bāṣpam āhārayat pṛthā // 5.88.3
sābravīt kṛṣṇam āsīnaṃ kṛtātithyaṃ yudhāṃ patim / bāṣpagadgadapūrṇena mukhena pariśuṣyatā // 5.88.4
ye te bālyāt prabhṛtyeva guruśuśrūṣaṇe ratāḥ / parasparasya suhṛdaḥ saṃmatāḥ samacetasaḥ // 5.88.5
nikṛtyā bhraṃśitā rājyāj janārhā nirjanaṃ gatāḥ / vinītakrodhaharṣāś ca brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ // 5.88.6
tyaktvā priyasukhe pārthā rudantīm apahāya mām / ahārṣuś ca vanaṃ yāntaḥ samūlaṃ hṛdayaṃ mama // 5.88.7
atadarhā mahātmānaḥ kathaṃ keśava pāṇḍavāḥ / ūṣur mahāvane tāta siṃhavyāghragajākule // 5.88.8
bālā vihīnāḥ pitrā te mayā satatalālitāḥ / apaśyantaḥ svapitarau katham ūṣur mahāvane // 5.88.9
śaṅkhadundubhinirghoṣair mṛdaṅgair vaiṇavair api / pāṇḍavāḥ samabodhyanta bālyāt prabhṛti keśava // 5.88.10
ye sma vāraṇaśabdena hayānāṃ heṣitena ca / rathanemininādaiś ca vyabodhyanta sadā gṛhe // 5.88.11
śaṅkhabherīninādena veṇuvīṇānunādinā / puṇyāhaghoṣamiśreṇa pūjyamānā dvijātibhiḥ // 5.88.12
vastrai ratnair alaṃkāraiḥ pūjayanto dvijanmanaḥ / gīrbhir maṅgalayuktābhir brāhmaṇānāṃ mahātmanām // 5.88.13
arcitair arcanārhaiś ca stuvadbhir abhinanditāḥ / prāsādāgreṣv abodhyanta rāṅkavājinaśāyinaḥ // 5.88.14
te nūnaṃ ninadaṃ śrutvā śvāpadānāṃ mahāvane / na smopayānti nidrāṃ vai atadarhā janārdana // 5.88.15
bherīmṛdaṅganinadaiḥ śaṅkhavaiṇavanisvanaiḥ / strīṇāṃ gītaninādaiś ca madhurair madhusūdana // 5.88.16
bandimāgadhasūtaiś ca stuvadbhir bodhitāḥ katham / mahāvane vyabodhyanta śvāpadānāṃ rutena te // 5.88.17
hrīmān satyadhṛtir dānto bhūtānām anukampitā / kāmadveṣau vaśe kṛtvā satāṃ vartmānuvartate // 5.88.18
ambarīṣasya māndhātur yayāter nahuṣasya ca / bharatasya dilīpasya śiber auśīnarasya ca // 5.88.19
rājarṣīṇāṃ purāṇānāṃ dhuraṃ dhatte durudvahām / śīlavṛttopasaṃpanno dharmajñaḥ satyasaṃgaraḥ // 5.88.20
rājā sarvaguṇopetas trailokyasyāpi yo bhavet / ajātaśatrur dharmātmā śuddhajāmbūnadaprabhaḥ // 5.88.21
śreṣṭhaḥ kuruṣu sarveṣu dharmataḥ śrutavṛttataḥ / priyadarśano dīrghabhujaḥ kathaṃ kṛṣṇa yudhiṣṭhiraḥ // 5.88.22
yaḥ sa nāgāyutaprāṇo vātaraṃhā vṛkodaraḥ / amarṣī pāṇḍavo nityaṃ priyo bhrātuḥ priyaṃkaraḥ // 5.88.23
kīcakasya ca sajñāter yo hantā madhusūdana / śūraḥ krodhavaśānāṃ ca hiḍimbasya bakasya ca // 5.88.24
parākrame śakrasamo vāyuvegasamo jave / maheśvarasamaḥ krodhe bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ // 5.88.25
krodhaṃ balam amarṣaṃ ca yo nidhāya paraṃtapaḥ / jitātmā pāṇḍavo 'marṣī bhrātus tiṣṭhati śāsane // 5.88.26
tejorāśiṃ mahātmānaṃ balaugham amitaujasam / bhīmaṃ pradarśanenāpi bhīmasenaṃ janārdana // 5.88.27
taṃ mamācakṣva vārṣṇeya katham adya vṛkodaraḥ // 5.88.27.2
āste parighabāhuḥ sa madhyamaḥ pāṇḍavo 'cyuta / arjunenārjuno yaḥ sa kṛṣṇa bāhusahasriṇā // 5.88.28
dvibāhuḥ spardhate nityam atītenāpi keśava // 5.88.28.2
kṣipaty ekena vegena pañca bāṇaśatāni yaḥ / iṣvastre sadṛśo rājñaḥ kārtavīryasya pāṇḍavaḥ // 5.88.29
tejasādityasadṛśo maharṣipratimo dame / kṣamayā pṛthivītulyo mahendrasamavikramaḥ // 5.88.30
ādhirājyaṃ mahad dīptaṃ prathitaṃ madhusūdana / āhṛtaṃ yena vīryeṇa kurūṇāṃ sarvarājasu // 5.88.31
yasya bāhubalaṃ ghoraṃ kauravāḥ paryupāsate / sa sarvarathināṃ śreṣṭhaḥ pāṇḍavaḥ satyavikramaḥ // 5.88.32
yo 'pāśrayaḥ pāṇḍavānāṃ devānām iva vāsavaḥ / sa te bhrātā sakhā caiva katham adya dhanaṃjayaḥ // 5.88.33
dayāvān sarvabhūteṣu hrīniṣedho mahāstravit / mṛduś ca sukumāraś ca dhārmikaś ca priyaś ca me // 5.88.34
sahadevo maheṣvāsaḥ śūraḥ samitiśobhanaḥ / bhrātṝṇāṃ kṛṣṇa śuśrūṣur dharmārthakuśalo yuvā // 5.88.35
sadaiva sahadevasya bhrātaro madhusūdana / vṛttaṃ kalyāṇavṛttasya pūjayanti mahātmanaḥ // 5.88.36
jyeṣṭhāpacāyinaṃ vīraṃ sahadevaṃ yudhāṃ patim / śuśrūṣuṃ mama vārṣṇeya mādrīputraṃ pracakṣva me // 5.88.37
sukumāro yuvā śūro darśanīyaś ca pāṇḍavaḥ / bhrātṝṇāṃ kṛṣṇa sarveṣāṃ priyaḥ prāṇo bahiścaraḥ // 5.88.38
citrayodhī ca nakulo maheṣvāso mahābalaḥ / kaccit sa kuśalī kṛṣṇa vatso mama sukhaidhitaḥ // 5.88.39
sukhocitam aduḥkhārhaṃ sukumāraṃ mahāratham / api jātu mahābāho paśyeyaṃ nakulaṃ punaḥ // 5.88.40
pakṣmasaṃpātaje kāle nakulena vinākṛtā / na labhāmi sukhaṃ vīra sādya jīvāmi paśya mām // 5.88.41
sarvaiḥ putraiḥ priyatamā draupadī me janārdana / kulīnā śīlasaṃpannā sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ // 5.88.42
putralokāt patilokān vṛṇvānā satyavādinī / priyān putrān parityajya pāṇḍavān anvapadyata // 5.88.43
mahābhijanasaṃpannā sarvakāmaiḥ supūjitā / īśvarī sarvakalyāṇī draupadī katham acyuta // 5.88.44
patibhiḥ pañcabhiḥ śūrair agnikalpaiḥ prahāribhiḥ / upapannā maheṣvāsair draupadī duḥkhabhāginī // 5.88.45
caturdaśam imaṃ varṣaṃ yan nāpaśyam ariṃdama / putrādhibhiḥ paridyūnāṃ draupadīṃ satyavādinīm // 5.88.46
na nūnaṃ karmabhiḥ puṇyair aśnute puruṣaḥ sukham / draupadī cet tathāvṛttā nāśnute sukham avyayam // 5.88.47
na priyo mama kṛṣṇāya bībhatsur na yudhiṣṭhiraḥ / bhīmaseno yamau vāpi yad apaśyaṃ sabhāgatām // 5.88.48
na me duḥkhataraṃ kiṃ cid bhūtapūrvaṃ tato 'dhikam / yad draupadīṃ nivātasthāṃ śvaśurāṇāṃ samīpagām // 5.88.49
ānāyitām anāryeṇa krodhalobhānuvartinā / sarve praikṣanta kurava ekavastrāṃ sabhāgatām // 5.88.50
tatraiva dhṛtarāṣṭraś ca mahārājaś ca bāhlikaḥ / kṛpaś ca somadattaś ca nirviṇṇāḥ kuravas tathā // 5.88.51
tasyāṃ saṃsadi sarvasyāṃ kṣattāraṃ pūjayāmy aham / vṛttena hi bhavaty āryo na dhanena na vidyayā // 5.88.52
tasya kṛṣṇa mahābuddher gambhīrasya mahātmanaḥ / kṣattuḥ śīlam alaṃkāro lokān viṣṭabhya tiṣṭhati // 5.88.53
sā śokārtā ca hṛṣṭā ca dṛṣṭvā govindam āgatam / nānāvidhāni duḥkhāni sarvāṇy evānvakīrtayat // 5.88.54
pūrvair ācaritaṃ yat tat kurājabhir ariṃdama / akṣadyūtaṃ mṛgavadhaḥ kaccid eṣāṃ sukhāvaham // 5.88.55
tan māṃ dahati yat kṛṣṇā sabhāyāṃ kurusaṃnidhau / dhārtarāṣṭraiḥ parikliṣṭā yathā nakuśalaṃ tathā // 5.88.56
nirvāsanaṃ ca nagarāt pravrajyā ca paraṃtapa / nānāvidhānāṃ duḥkhānām āvāso 'smi janārdana // 5.88.57
ajñātacaryā bālānām avarodhaś ca keśava // 5.88.57.2
na sma kleśatamaṃ me syāt putraiḥ saha paraṃtapa / duryodhanena nikṛtā varṣam adya caturdaśam // 5.88.58
duḥkhād api sukhaṃ na syād yadi puṇyaphalakṣayaḥ / na me viśeṣo jātv āsīd dhārtarāṣṭreṣu pāṇḍavaiḥ // 5.88.59
tena satyena kṛṣṇa tvāṃ hatāmitraṃ śriyā vṛtam / asmād vimuktaṃ saṃgrāmāt paśyeyaṃ pāṇḍavaiḥ saha // 5.88.60
naiva śakyāḥ parājetuṃ sattvaṃ hy eṣāṃ tathāgatam // 5.88.60.2
pitaraṃ tv eva garheyaṃ nātmānaṃ na suyodhanam / yenāhaṃ kuntibhojāya dhanaṃ dhūrtair ivārpitā // 5.88.61
bālāṃ mām āryakas tubhyaṃ krīḍantīṃ kanduhastakām / adadāt kuntibhojāya sakhā sakhye mahātmane // 5.88.62
sāhaṃ pitrā ca nikṛtā śvaśuraiś ca paraṃtapa / atyantaduḥkhitā kṛṣṇa kiṃ jīvitaphalaṃ mama // 5.88.63
yan mā vāg abravīn naktaṃ sūtake savyasācinaḥ / putras te pṛthivīṃ jetā yaśaś cāsya divaṃ spṛśet // 5.88.64
hatvā kurūn grāmajanye rājyaṃ prāpya dhanaṃjayaḥ / bhrātṛbhiḥ saha kaunteyas trīn medhān āhariṣyati // 5.88.65
nāhaṃ tām abhyasūyāmi namo dharmāya vedhase / kṛṣṇāya mahate nityaṃ dharmo dhārayati prajāḥ // 5.88.66
dharmaś ced asti vārṣṇeya tathā satyaṃ bhaviṣyati / tvaṃ cāpi tat tathā kṛṣṇa sarvaṃ saṃpādayiṣyasi // 5.88.67
na māṃ mādhava vaidhavyaṃ nārthanāśo na vairitā / tathā śokāya bhavati yathā putrair vinābhavaḥ // 5.88.68
yāhaṃ gāṇḍīvadhanvānaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam / dhanaṃjayaṃ na paśyāmi kā śāntir hṛdayasya me // 5.88.69
idaṃ caturdaśaṃ varṣaṃ yan nāpaśyaṃ yudhiṣṭhiram / dhanaṃjayaṃ ca govinda yamau taṃ ca vṛkodaram // 5.88.70
jīvanāśaṃ pranaṣṭānāṃ śrāddhaṃ kurvanti mānavāḥ / arthatas te mama mṛtās teṣāṃ cāhaṃ janārdana // 5.88.71
brūyā mādhava rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram / bhūyāṃs te hīyate dharmo mā putraka vṛthā kṛthāḥ // 5.88.72
parāśrayā vāsudeva yā jīvāmi dhig astu mām / vṛtteḥ kṛpaṇalabdhāyā apratiṣṭhaiva jyāyasī // 5.88.73
atho dhanaṃjayaṃ brūyā nityodyuktaṃ vṛkodaram / yadarthaṃ kṣatriyā sūte tasya kālo 'yam āgataḥ // 5.88.74
asmiṃś ced āgate kāle kālo vo 'tikramiṣyati / lokasaṃbhāvitāḥ santaḥ sunṛśaṃsaṃ kariṣyatha // 5.88.75
nṛśaṃsena ca vo yuktāṃs tyajeyaṃ śāśvatīḥ samāḥ / kāle hi samanuprāpte tyaktavyam api jīvitam // 5.88.76
mādrīputrau ca vaktavyau kṣatradharmaratau sadā / vikrameṇārjitān bhogān vṛṇītaṃ jīvitād api // 5.88.77
vikramādhigatā hy arthāḥ kṣatradharmeṇa jīvataḥ / mano manuṣyasya sadā prīṇanti puruṣottama // 5.88.78
gatvā brūhi mahābāho sarvaśastrabhṛtāṃ varam / arjunaṃ pāṇḍavaṃ vīraṃ draupadyāḥ padavīṃ cara // 5.88.79
viditau hi tavātyantaṃ kruddhāv iva yathāntakau / bhīmārjunau nayetāṃ hi devān api parāṃ gatim // 5.88.80
tayoś caitad avajñānaṃ yat sā kṛṣṇā sabhāṃ gatā / duḥśāsanaś ca karṇaś ca paruṣāṇy abhyabhāṣatām // 5.88.81
duryodhano bhīmasenam abhyagacchan manasvinam / paśyatāṃ kurumukhyānāṃ tasya drakṣyati yat phalam // 5.88.82
na hi vairaṃ samāsādya praśāmyati vṛkodaraḥ / sucirād api bhīmasya na hi vairaṃ praśāmyati // 5.88.83
yāvadantaṃ na nayati śātravāñ śatrukarśanaḥ // 5.88.83.2
na duḥkhaṃ rājyaharaṇaṃ na ca dyūte parājayaḥ / pravrājanaṃ ca putrāṇāṃ na me tad duḥkhakāraṇam // 5.88.84
yat tu sā bṛhatī śyāmā ekavastrā sabhāṃ gatā / aśṛṇot paruṣā vācas tato duḥkhataraṃ nu kim // 5.88.85
strīdharmiṇī varārohā kṣatradharmaratā sadā / nādhyagacchat tathā nāthaṃ kṛṣṇā nāthavatī satī // 5.88.86
yasyā mama saputrāyās tvaṃ nātho madhusūdana / rāmaś ca balināṃ śreṣṭhaḥ pradyumnaś ca mahārathaḥ // 5.88.87
sāham evaṃvidhaṃ duḥkhaṃ sahe 'dya puruṣottama / bhīme jīvati durdharṣe vijaye cāpalāyini // 5.88.88
tata āśvāsayām āsa putrādhibhir abhiplutām / pitṛṣvasāraṃ śocantīṃ śauriḥ pārthasakhaḥ pṛthām // 5.88.89
kā nu sīmantinī tvādṛg lokeṣv asti pitṛṣvasaḥ / śūrasya rājño duhitā ājamīḍhakulaṃ gatā // 5.88.90
mahākulīnā bhavatī hradād dhradam ivāgatā / īśvarī sarvakalyāṇī bhartrā paramapūjitā // 5.88.91
vīrasūr vīrapatnī ca sarvaiḥ samuditā guṇaiḥ / sukhaduḥkhe mahāprājñe tvādṛśī soḍhum arhati // 5.88.92
nidrātandrī krodhaharṣau kṣutpipāse himātapau / etāni pārthā nirjitya nityaṃ vīrāḥ sukhe ratāḥ // 5.88.93
tyaktagrāmyasukhāḥ pārthā nityaṃ vīrasukhapriyāḥ / na te svalpena tuṣyeyur mahotsāhā mahābalāḥ // 5.88.94
antaṃ dhīrā niṣevante madhyaṃ grāmyasukhapriyāḥ / uttamāṃś ca parikleśān bhogāṃś cātīva mānuṣān // 5.88.95
anteṣu remire dhīrā na te madhyeṣu remire / antaprāptiṃ sukhām āhur duḥkham antaram antayoḥ // 5.88.96
abhivādayanti bhavatīṃ pāṇḍavāḥ saha kṛṣṇayā / ātmānaṃ ca kuśalinaṃ nivedyāhur anāmayam // 5.88.97
arogān sarvasiddhārthān kṣipraṃ drakṣyasi pāṇḍavān / īśvarān sarvalokasya hatāmitrāñ śriyā vṛtān // 5.88.98
evam āśvāsitā kuntī pratyuvāca janārdanam / putrādhibhir abhidhvastā nigṛhyābuddhijaṃ tamaḥ // 5.88.99
yad yat teṣāṃ mahābāho pathyaṃ syān madhusūdana / yathā yathā tvaṃ manyethāḥ kuryāḥ kṛṣṇa tathā tathā // 5.88.100
avilopena dharmasya anikṛtyā paraṃtapa / prabhāvajñāsmi te kṛṣṇa satyasyābhijanasya ca // 5.88.101
vyavasthāyāṃ ca mitreṣu buddhivikramayos tathā / tvam eva naḥ kule dharmas tvaṃ satyaṃ tvaṃ tapo mahat // 5.88.102
tvaṃ trātā tvaṃ mahad brahma tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam / yathaivāttha tathaivaitat tvayi satyaṃ bhaviṣyati // 5.88.103
tām āmantrya ca govindaḥ kṛtvā cābhipradakṣiṇam / prātiṣṭhata mahābāhur duryodhanagṛhān prati // 5.88.104
pṛthām āmantrya govindaḥ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam / duryodhanagṛhaṃ śaurir abhyagacchad ariṃdamaḥ // 5.89.1
lakṣmyā paramayā yuktaṃ puraṃdaragṛhopamam / tasya kakṣyā vyatikramya tisro dvāḥsthair avāritaḥ // 5.89.2
tato 'bhraghanasaṃkāśaṃ girikūṭam ivocchritam / śriyā jvalantaṃ prāsādam āruroha mahāyaśāḥ // 5.89.3
tatra rājasahasraiś ca kurubhiś cābhisaṃvṛtam / dhārtarāṣṭraṃ mahābāhuṃ dadarśāsīnam āsane // 5.89.4
duḥśāsanaṃ ca karṇaṃ ca śakuniṃ cāpi saubalam / duryodhanasamīpe tān āsanasthān dadarśa saḥ // 5.89.5
abhyāgacchati dāśārhe dhārtarāṣṭro mahāyaśāḥ / udatiṣṭhat sahāmātyaḥ pūjayan madhusūdanam // 5.89.6
sametya dhārtarāṣṭreṇa sahāmātyena keśavaḥ / rājabhis tatra vārṣṇeyaḥ samāgacchad yathāvayaḥ // 5.89.7
tatra jāmbūnadamayaṃ paryaṅkaṃ supariṣkṛtam / vividhāstaraṇāstīrṇam abhyupāviśad acyutaḥ // 5.89.8
tasmin gāṃ madhuparkaṃ ca upahṛtya janārdane / nivedayām āsa tadā gṛhān rājyaṃ ca kauravaḥ // 5.89.9
tatra govindam āsīnaṃ prasannādityavarcasam / upāsāṃ cakrire sarve kuravo rājabhiḥ saha // 5.89.10
tato duryodhano rājā vārṣṇeyaṃ jayatāṃ varam / nyamantrayad bhojanena nābhyanandac ca keśavaḥ // 5.89.11
tato duryodhanaḥ kṛṣṇam abravīd rājasaṃsadi / mṛdupūrvaṃ śaṭhodarkaṃ karṇam ābhāṣya kauravaḥ // 5.89.12
kasmād annāni pānāni vāsāṃsi śayanāni ca / tvadartham upanītāni nāgrahīs tvaṃ janārdana // 5.89.13
ubhayoś cādadaḥ sāhyam ubhayoś ca hite rataḥ / saṃbandhī dayitaś cāsi dhṛtarāṣṭrasya mādhava // 5.89.14
tvaṃ hi govinda dharmārthau vettha tattvena sarvaśaḥ / tatra kāraṇam icchāmi śrotuṃ cakragadādhara // 5.89.15
sa evam ukto govindaḥ pratyuvāca mahāmanāḥ / oghameghasvanaḥ kāle pragṛhya vipulaṃ bhujam // 5.89.16
anambūkṛtam agrastam anirastam asaṃkulam / rājīvanetro rājānaṃ hetumadvākyam uttamam // 5.89.17
kṛtārthā bhuñjate dūtāḥ pūjāṃ gṛhṇanti caiva hi / kṛtārthaṃ māṃ sahāmātyas tvam arciṣyasi bhārata // 5.89.18
evam uktaḥ pratyuvāca dhārtarāṣṭro janārdanam / na yuktaṃ bhavatāsmāsu pratipattum asāṃpratam // 5.89.19
kṛtārthaṃ cākṛtārthaṃ ca tvāṃ vayaṃ madhusūdana / yatāmahe pūjayituṃ govinda na ca śaknumaḥ // 5.89.20
na ca tat kāraṇaṃ vidmo yasmin no madhusūdana / pūjāṃ kṛtāṃ prīyamāṇair nāmaṃsthāḥ puruṣottama // 5.89.21
vairaṃ no nāsti bhavatā govinda na ca vigrahaḥ / sa bhavān prasamīkṣyaitan nedṛśaṃ vaktum arhati // 5.89.22
evam uktaḥ pratyuvāca dhārtarāṣṭraṃ janārdanaḥ / abhivīkṣya sahāmātyaṃ dāśārhaḥ prahasann iva // 5.89.23
nāhaṃ kāmān na saṃrambhān na dveṣān nārthakāraṇāt / na hetuvādāl lobhād vā dharmaṃ jahyāṃ kathaṃ cana // 5.89.24
saṃprītibhojyāny annāni āpadbhojyāni vā punaḥ / na ca saṃprīyase rājan na cāpy āpadgatā vayam // 5.89.25
akasmād dviṣase rājañ janmaprabhṛti pāṇḍavān / priyānuvartino bhrātṝn sarvaiḥ samuditān guṇaiḥ // 5.89.26
akasmāc caiva pārthānāṃ dveṣaṇaṃ nopapadyate / dharme sthitāḥ pāṇḍaveyāḥ kas tān kiṃ vaktum arhati // 5.89.27
yas tān dveṣṭi sa māṃ dveṣṭi yas tān anu sa mām anu / aikātmyaṃ māṃ gataṃ viddhi pāṇḍavair dharmacāribhiḥ // 5.89.28
kāmakrodhānuvartī hi yo mohād virurutsate / guṇavantaṃ ca yo dveṣṭi tam āhuḥ puruṣādhamam // 5.89.29
yaḥ kalyāṇaguṇāñ jñātīn mohāl lobhād didṛkṣate / so 'jitātmājitakrodho na ciraṃ tiṣṭhati śriyam // 5.89.30
atha yo guṇasaṃpannān hṛdayasyāpriyān api / priyeṇa kurute vaśyāṃś ciraṃ yaśasi tiṣṭhati // 5.89.31
sarvam etad abhoktavyam annaṃ duṣṭābhisaṃhitam / kṣattur ekasya bhoktavyam iti me dhīyate matiḥ // 5.89.32
evam uktvā mahābāhur duryodhanam amarṣaṇam / niścakrāma tataḥ śubhrād dhārtarāṣṭraniveśanāt // 5.89.33
niryāya ca mahābāhur vāsudevo mahāmanāḥ / niveśāya yayau veśma vidurasya mahātmanaḥ // 5.89.34
tam abhyagacchad droṇaś ca kṛpo bhīṣmo 'tha bāhlikaḥ / kuravaś ca mahābāhuṃ vidurasya gṛhe sthitam // 5.89.35
te 'bhigamyābruvaṃs tatra kuravo madhusūdanam / nivedayāmo vārṣṇeya saratnāṃs te gṛhānvayam // 5.89.36
tān uvāca mahātejāḥ kauravān madhusūdanaḥ / sarve bhavanto gacchantu sarvā me 'pacitiḥ kṛtā // 5.89.37
yāteṣu kuruṣu kṣattā dāśārham aparājitam / abhyarcayām āsa tadā sarvakāmaiḥ prayatnavān // 5.89.38
tataḥ kṣattānnapānāni śucīni guṇavanti ca / upāharad anekāni keśavāya mahātmane // 5.89.39
tair tarpayitvā prathamaṃ brāhmaṇān madhusūdanaḥ / vedavidbhyo dadau kṛṣṇaḥ paramadraviṇāny api // 5.89.40
tato 'nuyāyibhiḥ sārdhaṃ marudbhir iva vāsavaḥ / vidurānnāni bubhuje śucīni guṇavanti ca // 5.89.41
taṃ bhuktavantam āśvastaṃ niśāyāṃ viduro 'bravīt / nedaṃ samyag vyavasitaṃ keśavāgamanaṃ tava // 5.90.1
arthadharmātigo mūḍhaḥ saṃrambhī ca janārdana / mānaghno mānakāmaś ca vṛddhānāṃ śāsanātigaḥ // 5.90.2
dharmaśāstrātigo mando durātmā pragrahaṃ gataḥ / aneyaḥ śreyasāṃ pāpo dhārtarāṣṭro janārdana // 5.90.3
kāmātmā prājñamānī ca mitradhruk sarvaśaṅkitaḥ / akartā cākṛtajñaś ca tyaktadharmaḥ priyānṛtaḥ // 5.90.4
etaiś cānyaiś ca bahubhir doṣair eṣa samanvitaḥ / tvayocyamānaḥ śreyo 'pi saṃrambhān na grahīṣyati // 5.90.5
senāsamudayaṃ dṛṣṭvā pārthivaṃ madhusūdana / kṛtārthaṃ manyate bāla ātmānam avicakṣaṇaḥ // 5.90.6
ekaḥ karṇaḥ parāñ jetuṃ samartha iti niścitam / dhārtarāṣṭrasya durbuddheḥ sa śamaṃ nopayāsyati // 5.90.7
bhīṣme droṇe kṛpe karṇe droṇaputre jayadrathe / bhūyasīṃ vartate vṛttiṃ na śame kurute manaḥ // 5.90.8
niścitaṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ sakarṇānāṃ janārdana / bhīṣmadroṇakṛpān pārthā na śaktāḥ prativīkṣitum // 5.90.9
saṃvic ca dhārtarāṣṭrāṇāṃ sarveṣām eva keśava / śame prayatamānasya tava saubhrātrakāṅkṣiṇaḥ // 5.90.10
na pāṇḍavānām asmābhiḥ pratideyaṃ yathocitam / iti vyavasitās teṣu vacanaṃ syān nirarthakam // 5.90.11
yatra sūktaṃ duruktaṃ ca samaṃ syān madhusūdana / na tatra pralapet prājño badhireṣv iva gāyanaḥ // 5.90.12
avijānatsu mūḍheṣu nirmaryādeṣu mādhava / na tvaṃ vākyaṃ bruvan yuktaś cāṇḍāleṣu dvijo yathā // 5.90.13
so 'yaṃ balastho mūḍhaś ca na kariṣyati te vacaḥ / tasmin nirarthakaṃ vākyam uktaṃ saṃpatsyate tava // 5.90.14
teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ sarveṣāṃ pāpacetasām / tava madhyāvataraṇaṃ mama kṛṣṇa na rocate // 5.90.15
durbuddhīnām aśiṣṭānāṃ bahūnāṃ pāpacetasām / pratīpaṃ vacanaṃ madhye tava kṛṣṇa na rocate // 5.90.16
anupāsitavṛddhatvāc chriyā mohāc ca darpitaḥ / vayodarpād amarṣāc ca na te śreyo grahīṣyati // 5.90.17
balaṃ balavad apy asya yadi vakṣyasi mādhava / tvayy asya mahatī śaṅkā na kariṣyati te vacaḥ // 5.90.18
nedam adya yudhā śakyam indreṇāpi sahāmaraiḥ / iti vyavasitāḥ sarve dhārtarāṣṭrā janārdana // 5.90.19
teṣv evam upapanneṣu kāmakrodhānuvartiṣu / samartham api te vākyam asamarthaṃ bhaviṣyati // 5.90.20
madhye tiṣṭhan hastyanīkasya mando; rathāśvayuktasya balasya mūḍhaḥ / duryodhano manyate vītamanyuḥ; kṛtsnā mayeyaṃ pṛthivī jiteti // 5.90.21
āśaṃsate dhṛtarāṣṭrasya putro; mahārājyam asapatnaṃ pṛthivyām / tasmiñ śamaḥ kevalo nopalabhyo; baddhaṃ santam āgataṃ manyate 'rtham // 5.90.22
paryasteyaṃ pṛthivī kālapakvā; duryodhanārthe pāṇḍavān yoddhukāmāḥ / samāgatāḥ sarvayodhāḥ pṛthivyāṃ; rājānaś ca kṣitipālaiḥ sametāḥ // 5.90.23
sarve caite kṛtavairāḥ purastāt; tvayā rājāno hṛtasārāś ca kṛṣṇa / tavodvegāt saṃśritā dhārtarāṣṭrān; susaṃhatāḥ saha karṇena vīrāḥ // 5.90.24
tyaktātmānaḥ saha duryodhanena; sṛṣṭā yoddhuṃ pāṇḍavān sarvayodhāḥ / teṣāṃ madhye praviśethā yadi tvaṃ; na tan mataṃ mama dāśārha vīra // 5.90.25
teṣāṃ samupaviṣṭānāṃ bahūnāṃ duṣṭacetasām / kathaṃ madhyaṃ prapadyethāḥ śatrūṇāṃ śatrukarśana // 5.90.26
sarvathā tvaṃ mahābāho devair api durutsahaḥ / prabhāvaṃ pauruṣaṃ buddhiṃ jānāmi tava śatruhan // 5.90.27
yā me prītiḥ pāṇḍaveṣu bhūyaḥ sā tvayi mādhava / premṇā ca bahumānāc ca sauhṛdāc ca bravīmy aham // 5.90.28
yathā brūyān mahāprājño yathā brūyād vicakṣaṇaḥ / yathā vācyas tvadvidhena suhṛdā madvidhaḥ suhṛt // 5.91.1
dharmārthayuktaṃ tathyaṃ ca yathā tvayy upapadyate / tathā vacanam ukto 'smi tvayaitat pitṛmātṛvat // 5.91.2
satyaṃ prāptaṃ ca yuktaṃ cāpy evam eva yathāttha mām / śṛṇuṣvāgamane hetuṃ vidurāvahito bhava // 5.91.3
daurātmyaṃ dhārtarāṣṭrasya kṣatriyāṇāṃ ca vairitām / sarvam etad ahaṃ jānan kṣattaḥ prāpto 'dya kauravān // 5.91.4
paryastāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ sāśvāṃ sarathakuñjarām / yo mocayen mṛtyupāśāt prāpnuyād dharmam uttamam // 5.91.5
dharmakāryaṃ yatañ śaktyā na cec chaknoti mānavaḥ / prāpto bhavati tat puṇyam atra me nāsti saṃśayaḥ // 5.91.6
manasā cintayan pāpaṃ karmaṇā nābhirocayan / na prāpnoti phalaṃ tasya evaṃ dharmavido viduḥ // 5.91.7
so 'haṃ yatiṣye praśamaṃ kṣattaḥ kartum amāyayā / kurūṇāṃ sṛñjayānāṃ ca saṃgrāme vinaśiṣyatām // 5.91.8
seyam āpan mahāghorā kuruṣv eva samutthitā / karṇaduryodhanakṛtā sarve hy ete tadanvayāḥ // 5.91.9
vyasanaiḥ kliśyamānaṃ hi yo mitraṃ nābhipadyate / anunīya yathāśakti taṃ nṛśaṃsaṃ vidur budhāḥ // 5.91.10
ā keśagrahaṇān mitram akāryāt saṃnivartayan / avācyaḥ kasya cid bhavati kṛtayatno yathābalam // 5.91.11
tat samarthaṃ śubhaṃ vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam / dhārtarāṣṭraḥ sahāmātyo grahītuṃ vidurārhati // 5.91.12
hitaṃ hi dhārtarāṣṭrāṇāṃ pāṇḍavānāṃ tathaiva ca / pṛthivyāṃ kṣatriyāṇāṃ ca yatiṣye 'ham amāyayā // 5.91.13
hite prayatamānaṃ māṃ śaṅked duryodhano yadi / hṛdayasya ca me prītir ānṛṇyaṃ ca bhaviṣyati // 5.91.14
jñātīnāṃ hi mitho bhede yan mitraṃ nābhipadyate / sarvayatnena madhyasthaṃ na tan mitraṃ vidur budhāḥ // 5.91.15
na māṃ brūyur adharmajñā mūḍhā asuhṛdas tathā / śakto nāvārayat kṛṣṇaḥ saṃrabdhān kurupāṇḍavān // 5.91.16
ubhayoḥ sādhayann artham aham āgata ity uta / tatra yatnam ahaṃ kṛtvā gaccheyaṃ nṛṣv avācyatām // 5.91.17
mama dharmārthayuktaṃ hi śrutvā vākyam anāmayam / na ced ādāsyate bālo diṣṭasya vaśam eṣyati // 5.91.18
ahāpayan pāṇḍavārthaṃ yathāvac; chamaṃ kurūṇāṃ yadi cācareyam / puṇyaṃ ca me syāc caritaṃ mahārthaṃ; mucyeraṃś ca kuravo mṛtyupāśāt // 5.91.19
api vācaṃ bhāṣamāṇasya kāvyāṃ; dharmārāmām arthavatīm ahiṃsrām / avekṣeran dhārtarāṣṭrāḥ samarthāṃ; māṃ ca prāptaṃ kuravaḥ pūjayeyuḥ // 5.91.20
na cāpi mama paryāptāḥ sahitāḥ sarvapārthivāḥ / kruddhasya pramukhe sthātuṃ siṃhasyevetare mṛgāḥ // 5.91.21
ity evam uktvā vacanaṃ vṛṣṇīnām ṛṣabhas tadā / śayane sukhasaṃsparśe śiśye yadusukhāvahaḥ // 5.91.22
tathā kathayator eva tayor buddhimatos tadā / śivā nakṣatrasaṃpannā sā vyatīyāya śarvarī // 5.92.1
dharmārthakāmayuktāś ca vicitrārthapadākṣarāḥ / śṛṇvato vividhā vāco vidurasya mahātmanaḥ // 5.92.2
kathābhir anurūpābhiḥ kṛṣṇasyāmitatejasaḥ / akāmasyeva kṛṣṇasya sā vyatīyāya śarvarī // 5.92.3
tatas tu svarasaṃpannā bahavaḥ sūtamāgadhāḥ / śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ keśavaṃ pratyabodhayan // 5.92.4
tata utthāya dāśārha ṛṣabhaḥ sarvasātvatām / sarvam āvaśyakaṃ cakre prātaḥkāryaṃ janārdanaḥ // 5.92.5
kṛtodakāryajapyaḥ sa hutāgniḥ samalaṃkṛtaḥ / tata ādityam udyantam upātiṣṭhata mādhavaḥ // 5.92.6
atha duryodhanaḥ kṛṣṇaṃ śakuniś cāpi saubalaḥ / saṃdhyāṃ tiṣṭhantam abhyetya dāśārham aparājitam // 5.92.7
ācakṣetāṃ tu kṛṣṇasya dhṛtarāṣṭraṃ sabhāgatam / kurūṃś ca bhīṣmapramukhān rājñaḥ sarvāṃś ca pārthivān // 5.92.8
tvām arthayante govinda divi śakram ivāmarāḥ / tāv abhyanandad govindaḥ sāmnā paramavalgunā // 5.92.9
tato vimala āditye brāhmaṇebhyo janārdanaḥ / dadau hiraṇyaṃ vāsāṃsi gāś cāśvāṃś ca paraṃtapaḥ // 5.92.10
visṛṣṭavantaṃ ratnāni dāśārham aparājitam / tiṣṭhantam upasaṃgamya vavande sārathis tadā // 5.92.11
tam upasthitam ājñāya rathaṃ divyaṃ mahāmanāḥ / mahābhraghananirghoṣaṃ sarvaratnavibhūṣitam // 5.92.12
agniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā brāhmaṇāṃś ca janārdanaḥ / kaustubhaṃ maṇim āmucya śriyā paramayā jvalan // 5.92.13
kurubhiḥ saṃvṛtaḥ kṛṣṇo vṛṣṇibhiś cābhirakṣitaḥ / ātiṣṭhata rathaṃ śauriḥ sarvayādavanandanaḥ // 5.92.14
anvāruroha dāśārhaṃ viduraḥ sarvadharmavit / sarvaprāṇabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ sarvadharmabhṛtāṃ varam // 5.92.15
tato duryodhanaḥ kṛṣṇaṃ śakuniś cāpi saubalaḥ / dvitīyena rathenainam anvayātāṃ paraṃtapam // 5.92.16
sātyakiḥ kṛtavarmā ca vṛṣṇīnāṃ ca mahārathāḥ / pṛṣṭhato 'nuyayuḥ kṛṣṇaṃ rathair aśvair gajair api // 5.92.17
teṣāṃ hemapariṣkārā yuktāḥ paramavājibhiḥ / gacchatāṃ ghoṣiṇaś citrāś cāru babhrājire rathāḥ // 5.92.18
saṃmṛṣṭasaṃsiktarajaḥ pratipede mahāpatham / rājarṣicaritaṃ kāle kṛṣṇo dhīmāñ śriyā jvalan // 5.92.19
tataḥ prayāte dāśārhe prāvādyantaikapuṣkarāḥ / śaṅkhāś ca dadhmire tatra vādyāny anyāni yāni ca // 5.92.20
pravīrāḥ sarvalokasya yuvānaḥ siṃhavikramāḥ / parivārya rathaṃ śaurer agacchanta paraṃtapāḥ // 5.92.21
tato 'nye bahusāhasrā vicitrādbhutavāsasaḥ / asiprāsāyudhadharāḥ kṛṣṇasyāsan puraḥsarāḥ // 5.92.22
gajāḥ paraḥśatās tatra varāś cāśvāḥ sahasraśaḥ / prayāntam anvayur vīraṃ dāśārham aparājitam // 5.92.23
puraṃ kurūṇāṃ saṃvṛttaṃ draṣṭukāmaṃ janārdanam / savṛddhabālaṃ sastrīkaṃ rathyāgatam ariṃdamam // 5.92.24
vedikāpāśritābhiś ca samākrāntāny anekaśaḥ / pracalantīva bhāreṇa yoṣidbhir bhavanāny uta // 5.92.25
saṃpūjyamānaḥ kurubhiḥ saṃśṛṇvan vividhāḥ kathāḥ / yathārhaṃ pratisatkurvan prekṣamāṇaḥ śanair yayau // 5.92.26
tataḥ sabhāṃ samāsādya keśavasyānuyāyinaḥ / saśaṅkhair veṇunirghoṣair diśaḥ sarvā vyanādayan // 5.92.27
tataḥ sā samitiḥ sarvā rājñām amitatejasām / saṃprākampata harṣeṇa kṛṣṇāgamanakāṅkṣayā // 5.92.28
tato 'bhyāśagate kṛṣṇe samahṛṣyan narādhipāḥ / śrutvā taṃ rathanirghoṣaṃ parjanyaninadopamam // 5.92.29
āsādya tu sabhādvāram ṛṣabhaḥ sarvasātvatām / avatīrya rathāc chauriḥ kailāsaśikharopamāt // 5.92.30
nagameghapratīkāśāṃ jvalantīm iva tejasā / mahendrasadanaprakhyāṃ praviveśa sabhāṃ tataḥ // 5.92.31
pāṇau gṛhītvā viduraṃ sātyakiṃ ca mahāyaśāḥ / jyotīṃṣy ādityavad rājan kurūn pracchādayañ śriyā // 5.92.32
agrato vāsudevasya karṇaduryodhanāv ubhau / vṛṣṇayaḥ kṛtavarmā ca āsan kṛṣṇasya pṛṣṭhataḥ // 5.92.33
dhṛtarāṣṭraṃ puraskṛtya bhīṣmadroṇādayas tataḥ / āsanebhyo 'calan sarve pūjayanto janārdanam // 5.92.34
abhyāgacchati dāśārhe prajñācakṣur mahāmanāḥ / sahaiva bhīṣmadroṇābhyām udatiṣṭhan mahāyaśāḥ // 5.92.35
uttiṣṭhati mahārāje dhṛtarāṣṭre janeśvare / tāni rājasahasrāṇi samuttasthuḥ samantataḥ // 5.92.36
āsanaṃ sarvatobhadraṃ jāmbūnadapariṣkṛtam / kṛṣṇārthe kalpitaṃ tatra dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt // 5.92.37
smayamānas tu rājānaṃ bhīṣmadroṇau ca mādhavaḥ / abhyabhāṣata dharmātmā rājñaś cānyān yathāvayaḥ // 5.92.38
tatra keśavam ānarcuḥ samyag abhyāgataṃ sabhām / rājānaḥ pārthivāḥ sarve kuravaś ca janārdanam // 5.92.39
tatra tiṣṭhan sa dāśārho rājamadhye paraṃtapaḥ / apaśyad antarikṣasthān ṛṣīn parapuraṃjayaḥ // 5.92.40
tatas tān abhisaṃprekṣya nāradapramukhān ṛṣīn / abhyabhāṣata dāśārho bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ śanaiḥ // 5.92.41
pārthivīṃ samitiṃ draṣṭum ṛṣayo 'bhyāgatā nṛpa / nimantryantām āsanaiś ca satkāreṇa ca bhūyasā // 5.92.42
naiteṣv anupaviṣṭeṣu śakyaṃ kena cid āsitum / pūjā prayujyatām āśu munīnāṃ bhāvitātmanām // 5.92.43
ṛṣīñ śāṃtanavo dṛṣṭvā sabhādvāram upasthitān / tvaramāṇas tato bhṛtyān āsanānīty acodayat // 5.92.44
āsanāny atha mṛṣṭāni mahānti vipulāni ca / maṇikāñcanacitrāṇi samājahrus tatas tataḥ // 5.92.45
teṣu tatropaviṣṭeṣu gṛhītārgheṣu bhārata / niṣasādāsane kṛṣṇo rājānaś ca yathāsanam // 5.92.46
duḥśāsanaḥ sātyakaye dadāv āsanam uttamam / viviṃśatir dadau pīṭhaṃ kāñcanaṃ kṛtavarmaṇe // 5.92.47
avidūre 'tha kṛṣṇasya karṇaduryodhanāv ubhau / ekāsane mahātmānau niṣīdatur amarṣaṇau // 5.92.48
gāndhārarājaḥ śakunir gāndhārair abhirakṣitaḥ / niṣasādāsane rājā sahaputro viśāṃ pate // 5.92.49
viduro maṇipīṭhe tu śuklaspardhyājinottare / saṃspṛśann āsanaṃ śaurer mahāmatir upāviśat // 5.92.50
cirasya dṛṣṭvā dāśārhaṃ rājānaḥ sarvapārthivāḥ / amṛtasyeva nātṛpyan prekṣamāṇā janārdanam // 5.92.51
atasīpuṣpasaṃkāśaḥ pītavāsā janārdanaḥ / vyabhrājata sabhāmadhye hemnīvopahito maṇiḥ // 5.92.52
tatas tūṣṇīṃ sarvam āsīd govindagatamānasam / na tatra kaś cit kiṃ cid dhi vyājahāra pumān kva cit // 5.92.53
teṣv āsīneṣu sarveṣu tūṣṇīṃbhūteṣu rājasu / vākyam abhyādade kṛṣṇaḥ sudaṃṣṭro dundubhisvanaḥ // 5.93.1
jīmūta iva gharmānte sarvāṃ saṃśrāvayan sabhām / dhṛtarāṣṭram abhiprekṣya samabhāṣata mādhavaḥ // 5.93.2
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca śamaḥ syād iti bhārata / aprayatnena vīrāṇām etad yatitum āgataḥ // 5.93.3
rājan nānyat pravaktavyaṃ tava niḥśreyasaṃ vacaḥ / viditaṃ hy eva te sarvaṃ veditavyam ariṃdama // 5.93.4
idam adya kulaṃ śreṣṭhaṃ sarvarājasu pārthiva / śrutavṛttopasaṃpannaṃ sarvaiḥ samuditaṃ guṇaiḥ // 5.93.5
kṛpānukampā kāruṇyam ānṛśaṃsyaṃ ca bhārata / tathārjavaṃ kṣamā satyaṃ kuruṣv etad viśiṣyate // 5.93.6
tasminn evaṃvidhe rājan kule mahati tiṣṭhati / tvannimittaṃ viśeṣeṇa neha yuktam asāṃpratam // 5.93.7
tvaṃ hi vārayitā śreṣṭhaḥ kurūṇāṃ kurusattama / mithyā pracaratāṃ tāta bāhyeṣv ābhyantareṣu ca // 5.93.8
te putrās tava kauravya duryodhanapurogamāḥ / dharmārthau pṛṣṭhataḥ kṛtvā pracaranti nṛśaṃsavat // 5.93.9
aśiṣṭā gatamaryādā lobhena hṛtacetasaḥ / sveṣu bandhuṣu mukhyeṣu tad vettha bharatarṣabha // 5.93.10
seyam āpan mahāghorā kuruṣv eva samutthitā / upekṣyamāṇā kauravya pṛthivīṃ ghātayiṣyati // 5.93.11
śakyā ceyaṃ śamayituṃ tvaṃ ced icchasi bhārata / na duṣkaro hy atra śamo mato me bharatarṣabha // 5.93.12
tvayy adhīnaḥ śamo rājan mayi caiva viśāṃ pate / putrān sthāpaya kauravya sthāpayiṣyāmy ahaṃ parān // 5.93.13
ājñā tava hi rājendra kāryā putraiḥ sahānvayaiḥ / hitaṃ balavad apy eṣāṃ tiṣṭhatāṃ tava śāsane // 5.93.14
tava caiva hitaṃ rājan pāṇḍavānām atho hitam / śame prayatamānasya mama śāsanakāṅkṣiṇām // 5.93.15
svayaṃ niṣkalam ālakṣya saṃvidhatsva viśāṃ pate / sahabhūtās tu bharatās tavaiva syur janeśvara // 5.93.16
dharmārthayos tiṣṭha rājan pāṇḍavair abhirakṣitaḥ / na hi śakyās tathābhūtā yatnād api narādhipa // 5.93.17
na hi tvāṃ pāṇḍavair jetuṃ rakṣyamāṇaṃ mahātmabhiḥ / indro 'pi devaiḥ sahitaḥ prasaheta kuto nṛpāḥ // 5.93.18
yatra bhīṣmaś ca droṇaś ca kṛpaḥ karṇo viviṃśatiḥ / aśvatthāmā vikarṇaś ca somadatto 'tha bāhlikaḥ // 5.93.19
saindhavaś ca kaliṅgaś ca kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ / yudhiṣṭhiro bhīmasenaḥ savyasācī yamau tathā // 5.93.20
sātyakiś ca mahātejā yuyutsuś ca mahārathaḥ / ko nu tān viparītātmā yudhyeta bharatarṣabha // 5.93.21
lokasyeśvaratāṃ bhūyaḥ śatrubhiś cāpradhṛṣyatām / prāpsyasi tvam amitraghna sahitaḥ kurupāṇḍavaiḥ // 5.93.22
tasya te pṛthivīpālās tvatsamāḥ pṛthivīpate / śreyāṃsaś caiva rājānaḥ saṃdhāsyante paraṃtapa // 5.93.23
sa tvaṃ putraiś ca pautraiś ca bhrātṛbhiḥ pitṛbhis tathā / suhṛdbhiḥ sarvato guptaḥ sukhaṃ śakṣyasi jīvitum // 5.93.24
etān eva purodhāya satkṛtya ca yathā purā / akhilāṃ bhokṣyase sarvāṃ pṛthivīṃ pṛthivīpate // 5.93.25
etair hi sahitaḥ sarvaiḥ pāṇḍavaiḥ svaiś ca bhārata / anyān vijeṣyase śatrūn eṣa svārthas tavākhilaḥ // 5.93.26
tair evopārjitāṃ bhūmiṃ bhokṣyase ca paraṃtapa / yadi saṃpatsyase putraiḥ sahāmātyair narādhipa // 5.93.27
saṃyuge vai mahārāja dṛśyate sumahān kṣayaḥ / kṣaye cobhayato rājan kaṃ dharmam anupaśyasi // 5.93.28
pāṇḍavair nihataiḥ saṃkhye putrair vāpi mahābalaiḥ / yad vindethāḥ sukhaṃ rājaṃs tad brūhi bharatarṣabha // 5.93.29
śūrāś ca hi kṛtāstrāś ca sarve yuddhābhikāṅkṣiṇaḥ / pāṇḍavās tāvakāś caiva tān rakṣa mahato bhayāt // 5.93.30
na paśyema kurūn sarvān pāṇḍavāṃś caiva saṃyuge / kṣīṇān ubhayataḥ śūrān rathebhyo rathibhir hatān // 5.93.31
samavetāḥ pṛthivyāṃ hi rājāno rājasattama / amarṣavaśam āpannā nāśayeyur imāḥ prajāḥ // 5.93.32
trāhi rājann imaṃ lokaṃ na naśyeyur imāḥ prajāḥ / tvayi prakṛtim āpanne śeṣaṃ syāt kurunandana // 5.93.33
śuklā vadānyā hrīmanta āryāḥ puṇyābhijātayaḥ / anyonyasacivā rājaṃs tān pāhi mahato bhayāt // 5.93.34
śiveneme bhūmipālāḥ samāgamya parasparam / saha bhuktvā ca pītvā ca pratiyāntu yathāgṛham // 5.93.35
suvāsasaḥ sragviṇaś ca satkṛtya bharatarṣabha / amarṣāṃś ca nirākṛtya vairāṇi ca paraṃtapa // 5.93.36
hārdaṃ yat pāṇḍaveṣv āsīt prāpte 'sminn āyuṣaḥ kṣaye / tad eva te bhavatv adya śaśvac ca bharatarṣabha // 5.93.37
bālā vihīnāḥ pitrā te tvayaiva parivardhitāḥ / tān pālaya yathānyāyaṃ putrāṃś ca bharatarṣabha // 5.93.38
bhavataiva hi rakṣyās te vyasaneṣu viśeṣataḥ / mā te dharmas tathaivārtho naśyeta bharatarṣabha // 5.93.39
āhus tvāṃ pāṇḍavā rājann abhivādya prasādya ca / bhavataḥ śāsanād duḥkham anubhūtaṃ sahānugaiḥ // 5.93.40
dvādaśemāni varṣāṇi vane nirvyuṣitāni naḥ / trayodaśaṃ tathājñātaiḥ sajane parivatsaram // 5.93.41
sthātā naḥ samaye tasmin piteti kṛtaniścayāḥ / nāhāsma samayaṃ tāta tac ca no brāhmaṇā viduḥ // 5.93.42
tasmin naḥ samaye tiṣṭha sthitānāṃ bharatarṣabha / nityaṃ saṃkleśitā rājan svarājyāṃśaṃ labhemahi // 5.93.43
tvaṃ dharmam arthaṃ yuñjānaḥ samyaṅ nas trātum arhasi / gurutvaṃ bhavati prekṣya bahūn kleśāṃs titikṣmahe // 5.93.44
sa bhavān mātṛpitṛvad asmāsu pratipadyatām / guror garīyasī vṛttir yā ca śiṣyasya bhārata // 5.93.45
pitrā sthāpayitavyā hi vayam utpatham āsthitāḥ / saṃsthāpaya pathiṣv asmāṃs tiṣṭha rājan svavartmani // 5.93.46
āhuś cemāṃ pariṣadaṃ putrās te bharatarṣabha / dharmajñeṣu sabhāsatsu neha yuktam asāṃpratam // 5.93.47
yatra dharmo hy adharmeṇa satyaṃ yatrānṛtena ca / hanyate prekṣamāṇānāṃ hatās tatra sabhāsadaḥ // 5.93.48
viddho dharmo hy adharmeṇa sabhāṃ yatra prapadyate / na cāsya śalyaṃ kṛntanti viddhās tatra sabhāsadaḥ // 5.93.49
dharma etān ārujati yathā nady anukūlajān // 5.93.49.2
ye dharmam anupaśyantas tūṣṇīṃ dhyāyanta āsate / te satyam āhur dharmaṃ ca nyāyyaṃ ca bharatarṣabha // 5.93.50
śakyaṃ kim anyad vaktuṃ te dānād anyaj janeśvara / bruvantu vā mahīpālāḥ sabhāyāṃ ye samāsate // 5.93.51
dharmārthau saṃpradhāryaiva yadi satyaṃ bravīmy aham // 5.93.51.2
pramuñcemān mṛtyupāśāt kṣatriyān kṣatriyarṣabha / praśāmya bharataśreṣṭha mā manyuvaśam anvagāḥ // 5.93.52
pitryaṃ tebhyaḥ pradāyāṃśaṃ pāṇḍavebhyo yathocitam / tataḥ saputraḥ siddhārtho bhuṅkṣva bhogān paraṃtapa // 5.93.53
ajātaśatruṃ jānīṣe sthitaṃ dharme satāṃ sadā / saputre tvayi vṛttiṃ ca vartate yāṃ narādhipa // 5.93.54
dāhitaś ca nirastaś ca tvām evopāśritaḥ punaḥ / indraprasthaṃ tvayaivāsau saputreṇa vivāsitaḥ // 5.93.55
sa tatra nivasan sarvān vaśam ānīya pārthivān / tvanmukhān akarod rājan na ca tvām atyavartata // 5.93.56
tasyaivaṃ vartamānasya saubalena jihīrṣatā / rāṣṭrāṇi dhanadhānyaṃ ca prayuktaḥ paramopadhiḥ // 5.93.57
sa tām avasthāṃ saṃprāpya kṛṣṇāṃ prekṣya sabhāgatām / kṣatradharmād ameyātmā nākampata yudhiṣṭhiraḥ // 5.93.58
ahaṃ tu tava teṣāṃ ca śreya icchāmi bhārata / dharmād arthāt sukhāc caiva mā rājan nīnaśaḥ prajāḥ // 5.93.59
anartham arthaṃ manvānā arthaṃ vānartham ātmanaḥ / lobhe 'tiprasṛtān putrān nigṛhṇīṣva viśāṃ pate // 5.93.60
sthitāḥ śuśrūṣituṃ pārthāḥ sthitā yoddhum ariṃdamāḥ / yat te pathyatamaṃ rājaṃs tasmiṃs tiṣṭha paraṃtapa // 5.93.61
tad vākyaṃ pārthivāḥ sarve hṛdayaiḥ samapūjayan / na tatra kaś cid vaktuṃ hi vācaṃ prākrāmad agrataḥ // 5.93.62
tasminn abhihite vākye keśavena mahātmanā / stimitā hṛṣṭaromāṇa āsan sarve sabhāsadaḥ // 5.94.1
kaḥ svid uttaram etasmād vaktum utsahate pumān / iti sarve manobhis te cintayanti sma pārthivāḥ // 5.94.2
tathā teṣu ca sarveṣu tūṣṇīṃbhūteṣu rājasu / jāmadagnya idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi // 5.94.3
imām ekopamāṃ rājañ śṛṇu satyām aśaṅkitaḥ / tāṃ śrutvā śreya ādatsva yadi sādhv iti manyase // 5.94.4
rājā dambhodbhavo nāma sārvabhaumaḥ purābhavat / akhilāṃ bubhuje sarvāṃ pṛthivīm iti naḥ śrutam // 5.94.5
sa sma nityaṃ niśāpāye prātar utthāya vīryavān / brāhmaṇān kṣatriyāṃś caiva pṛcchann āste mahārathaḥ // 5.94.6
asti kaś cid viśiṣṭo vā madvidho vā bhaved yudhi / śūdro vaiśyaḥ kṣatriyo vā brāhmaṇo vāpi śastrabhṛt // 5.94.7
iti bruvann anvacarat sa rājā pṛthivīm imām / darpeṇa mahatā mattaḥ kaṃ cid anyam acintayan // 5.94.8
taṃ sma vaidyā akṛpaṇā brāhmaṇāḥ sarvato 'bhayāḥ / pratyaṣedhanta rājānaṃ ślāghamānaṃ punaḥ punaḥ // 5.94.9
pratiṣidhyamāno 'py asakṛt pṛcchaty eva sa vai dvijān / abhimānī śriyā mattas tam ūcur brāhmaṇās tadā // 5.94.10
tapasvino mahātmāno vedavratasamanvitāḥ / udīryamāṇaṃ rājānaṃ krodhadīptā dvijātayaḥ // 5.94.11
anekajananaṃ sakhyaṃ yayoḥ puruṣasiṃhayoḥ / tayos tvaṃ na samo rājan bhavitāsi kadā cana // 5.94.12
evam uktaḥ sa rājā tu punaḥ papraccha tān dvijān / kva tau vīrau kvajanmānau kiṃkarmāṇau ca kau ca tau // 5.94.13
naro nārāyaṇaś caiva tāpasāv iti naḥ śrutam / āyātau mānuṣe loke tābhyāṃ yudhyasva pārthiva // 5.94.14
śrūyate tau mahātmānau naranārāyaṇāv ubhau / tapo ghoram anirdeśyaṃ tapyete gandhamādane // 5.94.15
sa rājā mahatīṃ senāṃ yojayitvā ṣaḍaṅginīm / amṛṣyamāṇaḥ saṃprāyād yatra tāv aparājitau // 5.94.16
sa gatvā viṣamaṃ ghoraṃ parvataṃ gandhamādanam / mṛgayāṇo 'nvagacchat tau tāpasāv aparājitau // 5.94.17
tau dṛṣṭvā kṣutpipāsābhyāṃ kṛśau dhamanisaṃtatau / śītavātātapaiś caiva karśitau puruṣottamau // 5.94.18
abhigamyopasaṃgṛhya paryapṛcchad anāmayam // 5.94.18.2
tam arcitvā mūlaphalair āsanenodakena ca / nyamantrayetāṃ rājānaṃ kiṃ kāryaṃ kriyatām iti // 5.94.19
bāhubhyāṃ me jitā bhūmir nihatāḥ sarvaśatravaḥ / bhavadbhyāṃ yuddham ākāṅkṣann upayāto 'smi parvatam // 5.94.20
ātithyaṃ dīyatām etat kāṅkṣitaṃ me ciraṃ prati // 5.94.20.2
apetakrodhalobho 'yam āśramo rājasattama / na hy asminn āśrame yuddhaṃ kutaḥ śastraṃ kuto 'nṛjuḥ // 5.94.21
anyatra yuddham ākāṅkṣva bahavaḥ kṣatriyāḥ kṣitau // 5.94.21.2
ucyamānas tathāpi sma bhūya evābhyabhāṣata / punaḥ punaḥ kṣamyamāṇaḥ sāntvyamānaś ca bhārata // 5.94.22
dambhodbhavo yuddham icchann āhvayaty eva tāpasau // 5.94.22.2
tato naras tv iṣīkāṇāṃ muṣṭim ādāya kaurava / abravīd ehi yudhyasva yuddhakāmuka kṣatriya // 5.94.23
sarvaśastrāṇi cādatsva yojayasva ca vāhinīm / ahaṃ hi te vineṣyāmi yuddhaśraddhām itaḥ param // 5.94.24
yady etad astram asmāsu yuktaṃ tāpasa manyase / etenāpi tvayā yotsye yuddhārthī hy aham āgataḥ // 5.94.25
ity uktvā śaravarṣeṇa sarvataḥ samavākirat / dambhodbhavas tāpasaṃ taṃ jighāṃsuḥ sahasainikaḥ // 5.94.26
tasya tān asyato ghorān iṣūn paratanucchidaḥ / kadarthīkṛtya sa munir iṣīkābhir apānudat // 5.94.27
tato 'smai prāsṛjad ghoram aiṣīkam aparājitaḥ / astram apratisaṃdheyaṃ tad adbhutam ivābhavat // 5.94.28
teṣām akṣīṇi karṇāṃś ca nastakāṃś caiva māyayā / nimittavedhī sa munir iṣīkābhiḥ samarpayat // 5.94.29
sa dṛṣṭvā śvetam ākāśam iṣīkābhiḥ samācitam / pādayor nyapatad rājā svasti me 'stv iti cābravīt // 5.94.30
tam abravīn naro rājañ śaraṇyaḥ śaraṇaiṣiṇām / brahmaṇyo bhava dharmātmā mā ca smaivaṃ punaḥ kṛthāḥ // 5.94.31
mā ca darpasamāviṣṭaḥ kṣepsīḥ kāṃś cit kadā cana / alpīyāṃsaṃ viśiṣṭaṃ vā tat te rājan paraṃ hitam // 5.94.32
kṛtaprajño vītalobho nirahaṃkāra ātmavān / dāntaḥ kṣānto mṛduḥ kṣemaḥ prajāḥ pālaya pārthiva // 5.94.33
anujñātaḥ svasti gaccha maivaṃ bhūyaḥ samācareḥ / kuśalaṃ brāhmaṇān pṛccher āvayor vacanād bhṛśam // 5.94.34
tato rājā tayoḥ pādāv abhivādya mahātmanoḥ / pratyājagāma svapuraṃ dharmaṃ caivācinod bhṛśam // 5.94.35
sumahac cāpi tat karma yan nareṇa kṛtaṃ purā / tato guṇaiḥ subahubhiḥ śreṣṭho nārāyaṇo 'bhavat // 5.94.36
tasmād yāvad dhanuḥśreṣṭhe gāṇḍīve 'straṃ na yujyate / tāvat tvaṃ mānam utsṛjya gaccha rājan dhanaṃjayam // 5.94.37
kākudīkaṃ śukaṃ nākam akṣisaṃtarjanaṃ tathā / saṃtānaṃ nartanaṃ ghoram āsyamodakam aṣṭamam // 5.94.38
etair viddhāḥ sarva eva maraṇaṃ yānti mānavāḥ / unmattāś ca viceṣṭante naṣṭasaṃjñā vicetasaḥ // 5.94.39
svapante ca plavante ca chardayanti ca mānavāḥ / mūtrayante ca satataṃ rudanti ca hasanti ca // 5.94.40
asaṃkhyeyā guṇāḥ pārthe tadviśiṣṭo janārdanaḥ / tvam eva bhūyo jānāsi kuntīputraṃ dhanaṃjayam // 5.94.41
naranārāyaṇau yau tau tāv evārjunakeśavau / vijānīhi mahārāja pravīrau puruṣarṣabhau // 5.94.42
yady etad evaṃ jānāsi na ca mām atiśaṅkase / āryāṃ matiṃ samāsthāya śāmya bhārata pāṇḍavaiḥ // 5.94.43
atha cen manyase śreyo na me bhedo bhaved iti / praśāmya bharataśreṣṭha mā ca yuddhe manaḥ kṛthāḥ // 5.94.44
bhavatāṃ ca kuruśreṣṭha kulaṃ bahumataṃ bhuvi / tat tathaivāstu bhadraṃ te svārtham evānucintaya // 5.94.45
jāmadagnyavacaḥ śrutvā kaṇvo 'pi bhagavān ṛṣiḥ / duryodhanam idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi // 5.95.1
akṣayaś cāvyayaś caiva brahmā lokapitāmahaḥ / tathaiva bhagavantau tau naranārāyaṇāv ṛṣī // 5.95.2
ādityānāṃ hi sarveṣāṃ viṣṇur ekaḥ sanātanaḥ / ajayyaś cāvyayaś caiva śāśvataḥ prabhur īśvaraḥ // 5.95.3
nimittamaraṇās tv anye candrasūryau mahī jalam / vāyur agnis tathākāśaṃ grahās tārāgaṇās tathā // 5.95.4
te ca kṣayānte jagato hitvā lokatrayaṃ sadā / kṣayaṃ gacchanti vai sarve sṛjyante ca punaḥ punaḥ // 5.95.5
muhūrtamaraṇās tv anye mānuṣā mṛgapakṣiṇaḥ / tiryagyonyaś ca ye cānye jīvalokacarāḥ smṛtāḥ // 5.95.6
bhūyiṣṭhena tu rājānaḥ śriyaṃ bhuktvāyuṣaḥ kṣaye / maraṇaṃ pratigacchanti bhoktuṃ sukṛtaduṣkṛtam // 5.95.7
sa bhavān dharmaputreṇa śamaṃ kartum ihārhati / pāṇḍavāḥ kuravaś caiva pālayantu vasuṃdharām // 5.95.8
balavān aham ity eva na mantavyaṃ suyodhana / balavanto hi balibhir dṛśyante puruṣarṣabha // 5.95.9
na balaṃ balināṃ madhye balaṃ bhavati kaurava / balavanto hi te sarve pāṇḍavā devavikramāḥ // 5.95.10
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / mātaler dātukāmasya kanyāṃ mṛgayato varam // 5.95.11
matas trailokyarājasya mātalir nāma sārathiḥ / tasyaikaiva kule kanyā rūpato lokaviśrutā // 5.95.12
guṇakeśīti vikhyātā nāmnā sā devarūpiṇī / śriyā ca vapuṣā caiva striyo 'nyāḥ sātiricyate // 5.95.13
tasyāḥ pradānasamayaṃ mātaliḥ saha bhāryayā / jñātvā vimamṛśe rājaṃs tatparaḥ paricintayan // 5.95.14
dhik khalv alaghuśīlānām ucchritānāṃ yaśasvinām / narāṇām ṛddhasattvānāṃ kule kanyāprarohaṇam // 5.95.15
mātuḥ kulaṃ pitṛkulaṃ yatra caiva pradīyate / kulatrayaṃ saṃśayitaṃ kurute kanyakā satām // 5.95.16
devamānuṣalokau dvau mānasenaiva cakṣuṣā / avagāhyaiva vicitau na ca me rocate varaḥ // 5.95.17
na devān naiva ditijān na gandharvān na mānuṣān / arocayaṃ varakṛte tathaiva bahulān ṛṣīn // 5.95.18
bhāryayā tu sa saṃmantrya saha rātrau sudharmayā / mātalir nāgalokāya cakāra gamane matim // 5.95.19
na me devamanuṣyeṣu guṇakeśyāḥ samo varaḥ / rūpato dṛśyate kaś cin nāgeṣu bhavitā dhruvam // 5.95.20
ity āmantrya sudharmāṃ sa kṛtvā cābhipradakṣiṇam / kanyāṃ śirasy upāghrāya praviveśa mahītalam // 5.95.21
mātalis tu vrajan mārge nāradena maharṣiṇā / varuṇaṃ gacchatā draṣṭuṃ samāgacchad yadṛcchayā // 5.96.1
nārado 'thābravīd enaṃ kva bhavān gantum udyataḥ / svena vā sūta kāryeṇa śāsanād vā śatakratoḥ // 5.96.2
mātalir nāradenaivaṃ saṃpṛṣṭaḥ pathi gacchatā / yathāvat sarvam ācaṣṭa svakāryaṃ varuṇaṃ prati // 5.96.3
tam uvācātha sa munir gacchāvaḥ sahitāv iti / salileśadidṛkṣārtham aham apy udyato divaḥ // 5.96.4
ahaṃ te sarvam ākhyāsye darśayan vasudhātalam / dṛṣṭvā tatra varaṃ kaṃ cid rocayiṣyāva mātale // 5.96.5
avagāhya tato bhūmim ubhau mātalināradau / dadṛśāte mahātmānau lokapālam apāṃ patim // 5.96.6
tatra devarṣisadṛśīṃ pūjāṃ prāpa sa nāradaḥ / mahendrasadṛśīṃ caiva mātaliḥ pratyapadyata // 5.96.7
tāv ubhau prītamanasau kāryavattāṃ nivedya ha / varuṇenābhyanujñātau nāgalokaṃ viceratuḥ // 5.96.8
nāradaḥ sarvabhūtānām antarbhūminivāsinām / jānaṃś cakāra vyākhyānaṃ yantuḥ sarvam aśeṣataḥ // 5.96.9
dṛṣṭas te varuṇas tāta putrapautrasamāvṛtaḥ / paśyodakapateḥ sthānaṃ sarvatobhadram ṛddhimat // 5.96.10
eṣa putro mahāprājño varuṇasyeha gopateḥ / eṣa taṃ śīlavṛttena śaucena ca viśiṣyate // 5.96.11
eṣo 'sya putro 'bhimataḥ puṣkaraḥ puṣkarekṣaṇaḥ / rūpavān darśanīyaś ca somaputryā vṛtaḥ patiḥ // 5.96.12
jyotsnākālīti yām āhur dvitīyāṃ rūpataḥ śriyam / ādityasyaiva goḥ putro jyeṣṭhaḥ putraḥ kṛtaḥ smṛtaḥ // 5.96.13
bhavanaṃ paśya vāruṇyā yad etat sarvakāñcanam / yāṃ prāpya suratāṃ prāptāḥ surāḥ surapateḥ sakhe // 5.96.14
etāni hṛtarājyānāṃ daiteyānāṃ sma mātale / dīpyamānāni dṛśyante sarvapraharaṇāny uta // 5.96.15
akṣayāṇi kilaitāni vivartante sma mātale / anubhāvaprayuktāni surair avajitāni ha // 5.96.16
atra rākṣasajātyaś ca bhūtajātyaś ca mātale / divyapraharaṇāś cāsan pūrvadaivatanirmitāḥ // 5.96.17
agnir eṣa mahārciṣmāñ jāgarti varuṇahrade / vaiṣṇavaṃ cakram āviddhaṃ vidhūmena haviṣmatā // 5.96.18
eṣa gāṇḍīmayaś cāpo lokasaṃhārasaṃbhṛtaḥ / rakṣyate daivatair nityaṃ yatas tad gāṇḍivaṃ dhanuḥ // 5.96.19
eṣa kṛtye samutpanne tat tad dhārayate balam / sahasraśatasaṃkhyena prāṇena satataṃ dhruvam // 5.96.20
aśāsyān api śāsty eṣa rakṣobandhuṣu rājasu / sṛṣṭaḥ prathamajo daṇḍo brahmaṇā brahmavādinā // 5.96.21
etac chatraṃ narendrāṇāṃ mahac chakreṇa bhāṣitam / putrāḥ salilarājasya dhārayanti mahodayam // 5.96.22
etat salilarājasya chatraṃ chatragṛhe sthitam / sarvataḥ salilaṃ śītaṃ jīmūta iva varṣati // 5.96.23
etac chatrāt paribhraṣṭaṃ salilaṃ somanirmalam / tamasā mūrchitaṃ yāti yena nārchati darśanam // 5.96.24
bahūny adbhutarūpāṇi draṣṭavyānīha mātale / tava kāryoparodhas tu tasmād gacchāva māciram // 5.96.25
etat tu nāgalokasya nābhisthāne sthitaṃ puram / pātālam iti vikhyātaṃ daityadānavasevitam // 5.97.1
idam adbhiḥ samaṃ prāptā ye ke cid dhruvajaṅgamāḥ / praviśanto mahānādaṃ nadanti bhayapīḍitāḥ // 5.97.2
atrāsuro 'gniḥ satataṃ dīpyate vāribhojanaḥ / vyāpāreṇa dhṛtātmānaṃ nibaddhaṃ samabudhyata // 5.97.3
atrāmṛtaṃ suraiḥ pītvā nihitaṃ nihatāribhiḥ / ataḥ somasya hāniś ca vṛddhiś caiva pradṛśyate // 5.97.4
atra divyaṃ hayaśiraḥ kāle parvaṇi parvaṇi / uttiṣṭhati suvarṇābhaṃ vārbhir āpūrayañ jagat // 5.97.5
yasmād atra samagrās tāḥ patanti jalamūrtayaḥ / tasmāt pātālam ity etat khyāyate puram uttamam // 5.97.6
airāvato 'smāt salilaṃ gṛhītvā jagato hitaḥ / megheṣv āmuñcate śītaṃ yan mahendraḥ pravarṣati // 5.97.7
atra nānāvidhākārās timayo naikarūpiṇaḥ / apsu somaprabhāṃ pītvā vasanti jalacāriṇaḥ // 5.97.8
atra sūryāṃśubhir bhinnāḥ pātālatalam āśritāḥ / mṛtā divasataḥ sūta punar jīvanti te niśi // 5.97.9
udaye nityaśaś cātra candramā raśmibhir vṛtaḥ / amṛtaṃ spṛśya saṃsparśāt saṃjīvayati dehinaḥ // 5.97.10
atra te 'dharmaniratā baddhāḥ kālena pīḍitāḥ / daiteyā nivasanti sma vāsavena hṛtaśriyaḥ // 5.97.11
atra bhūtapatir nāma sarvabhūtamaheśvaraḥ / bhūtaye sarvabhūtānām acarat tapa uttamam // 5.97.12
atra govratino viprāḥ svādhyāyāmnāyakarśitāḥ / tyaktaprāṇā jitasvargā nivasanti maharṣayaḥ // 5.97.13
yatratatraśayo nityaṃ yenakenacidāśitaḥ / yenakenacidācchannaḥ sa govrata ihocyate // 5.97.14
airāvato nāgarājo vāmanaḥ kumudo 'ñjanaḥ / prasūtāḥ supratīkasya vaṃśe vāraṇasattamāḥ // 5.97.15
paśya yady atra te kaś cid rocate guṇato varaḥ / varayiṣyāva taṃ gatvā yatnam āsthāya mātale // 5.97.16
aṇḍam etaj jale nyastaṃ dīpyamānam iva śriyā / ā prajānāṃ nisargād vai nodbhidyati na sarpati // 5.97.17
nāsya jātiṃ nisargaṃ vā kathyamānaṃ śṛṇomi vai / pitaraṃ mātaraṃ vāpi nāsya jānāti kaś cana // 5.97.18
ataḥ kila mahān agnir antakāle samutthitaḥ / dhakṣyate mātale sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram // 5.97.19
mātalis tv abravīc chrutvā nāradasyātha bhāṣitam / na me 'tra rocate kaś cid anyato vraja māciram // 5.97.20
hiraṇyapuram ity etat khyātaṃ puravaraṃ mahat / daityānāṃ dānavānāṃ ca māyāśatavicāriṇām // 5.98.1
analpena prayatnena nirmitaṃ viśvakarmaṇā / mayena manasā sṛṣṭaṃ pātālatalam āśritam // 5.98.2
atra māyāsahasrāṇi vikurvāṇā mahaujasaḥ / dānavā nivasanti sma śūrā dattavarāḥ purā // 5.98.3
naite śakreṇa nānyena varuṇena yamena vā / śakyante vaśam ānetuṃ tathaiva dhanadena ca // 5.98.4
asurāḥ kālakhañjāś ca tathā viṣṇupadodbhavāḥ / nairṛtā yātudhānāś ca brahmavedodbhavāś ca ye // 5.98.5
daṃṣṭriṇo bhīmarūpāś ca nivasanty ātmarakṣiṇaḥ / māyāvīryopasaṃpannā nivasanty ātmarakṣiṇaḥ // 5.98.6
nivātakavacā nāma dānavā yuddhadurmadāḥ / jānāsi ca yathā śakro naitāñ śaknoti bādhitum // 5.98.7
bahuśo mātale tvaṃ ca tava putraś ca gomukhaḥ / nirbhagno devarājaś ca sahaputraḥ śacīpatiḥ // 5.98.8
paśya veśmāni raukmāṇi mātale rājatāni ca / karmaṇā vidhiyuktena yuktāny upagatāni ca // 5.98.9
vaiḍūryaharitānīva pravālarucirāṇi ca / arkasphaṭikaśubhrāṇi vajrasārojjvalāni ca // 5.98.10
pārthivānīva cābhānti punar nagamayāni ca / śailānīva ca dṛśyante tārakāṇīva cāpy uta // 5.98.11
sūryarūpāṇi cābhānti dīptāgnisadṛśāni ca / maṇijālavicitrāṇi prāṃśūni nibiḍāni ca // 5.98.12
naitāni śakyaṃ nirdeṣṭuṃ rūpato dravyatas tathā / guṇataś caiva siddhāni pramāṇaguṇavanti ca // 5.98.13
ākrīḍān paśya daityānāṃ tathaiva śayanāny uta / ratnavanti mahārhāṇi bhājanāny āsanāni ca // 5.98.14
jaladābhāṃs tathā śailāṃs toyaprasravaṇānvitān / kāmapuṣpaphalāṃś caiva pādapān kāmacāriṇaḥ // 5.98.15
mātale kaś cid atrāpi rucitas te varo bhavet / atha vānyāṃ diśaṃ bhūmer gacchāva yadi manyase // 5.98.16
mātalis tv abravīd enaṃ bhāṣamāṇaṃ tathāvidham / devarṣe naiva me kāryaṃ vipriyaṃ tridivaukasām // 5.98.17
nityānuṣaktavairā hi bhrātaro devadānavāḥ / aripakṣeṇa saṃbandhaṃ rocayiṣyāmy ahaṃ katham // 5.98.18
anyatra sādhu gacchāvo draṣṭuṃ nārhāmi dānavān / jānāmi tu tathātmānaṃ ditsātmakamalaṃ yathā // 5.98.19
ayaṃ lokaḥ suparṇānāṃ pakṣiṇāṃ pannagāśinām / vikrame gamane bhāre naiṣām asti pariśramaḥ // 5.99.1
vainateyasutaiḥ sūta ṣaḍbhis tatam idaṃ kulam / sumukhena sunāmnā ca sunetreṇa suvarcasā // 5.99.2
surūpapakṣirājena subalena ca mātale / vardhitāni prasūtyā vai vinatākulakartṛbhiḥ // 5.99.3
pakṣirājābhijātyānāṃ sahasrāṇi śatāni ca / kaśyapasya tato vaṃśe jātair bhūtivivardhanaiḥ // 5.99.4
sarve hy ete śriyā yuktāḥ sarve śrīvatsalakṣaṇāḥ / sarve śriyam abhīpsanto dhārayanti balāny uta // 5.99.5
karmaṇā kṣatriyāś caite nirghṛṇā bhogibhojinaḥ / jñātisaṃkṣayakartṛtvād brāhmaṇyaṃ na labhanti vai // 5.99.6
nāmāni caiṣāṃ vakṣyāmi yathā prādhānyataḥ śṛṇu / mātale ślāghyam etad dhi kulaṃ viṣṇuparigraham // 5.99.7
daivataṃ viṣṇur eteṣāṃ viṣṇur eva parāyaṇam / hṛdi caiṣāṃ sadā viṣṇur viṣṇur eva gatiḥ sadā // 5.99.8
suvarṇacūḍo nāgāśī dāruṇaś caṇḍatuṇḍakaḥ / analaś cānilaś caiva viśālākṣo 'tha kuṇḍalī // 5.99.9
kāśyapir dhvajaviṣkambho vainateyo 'tha vāmanaḥ / vātavego diśācakṣur nimeṣo nimiṣas tathā // 5.99.10
trivāraḥ saptavāraś ca vālmīkir dvīpakas tathā / daityadvīpaḥ sariddvīpaḥ sārasaḥ padmakesaraḥ // 5.99.11
sumukhaḥ sukhaketuś ca citrabarhas tathānaghaḥ / meghakṛt kumudo dakṣaḥ sarpāntaḥ somabhojanaḥ // 5.99.12
gurubhāraḥ kapotaś ca sūryanetraś cirāntakaḥ / viṣṇudhanvā kumāraś ca paribarho haris tathā // 5.99.13
susvaro madhuparkaś ca hemavarṇas tathaiva ca / malayo mātariśvā ca niśākaradivākarau // 5.99.14
ete pradeśamātreṇa mayoktā garuḍātmajāḥ / prādhānyato 'tha yaśasā kīrtitāḥ prāṇataś ca te // 5.99.15
yady atra na ruciḥ kā cid ehi gacchāva mātale / taṃ nayiṣyāmi deśaṃ tvāṃ ruciṃ yatropalapsyase // 5.99.16
idaṃ rasātalaṃ nāma saptamaṃ pṛthivītalam / yatrāste surabhir mātā gavām amṛtasaṃbhavā // 5.100.1
kṣarantī satataṃ kṣīraṃ pṛthivīsārasaṃbhavam / ṣaṇṇāṃ rasānāṃ sāreṇa rasam ekam anuttamam // 5.100.2
amṛtenābhitṛptasya sāram udgirataḥ purā / pitāmahasya vadanād udatiṣṭhad aninditā // 5.100.3
yasyāḥ kṣīrasya dhārāyā nipatantyā mahītale / hradaḥ kṛtaḥ kṣīranidhiḥ pavitraṃ param uttamam // 5.100.4
puṣpitasyeva phenasya paryantam anuveṣṭitam / pibanto nivasanty atra phenapā munisattamāḥ // 5.100.5
phenapā nāma nāmnā te phenāhārāś ca mātale / ugre tapasi vartante yeṣāṃ bibhyati devatāḥ // 5.100.6
asyāś catasro dhenvo 'nyā dikṣu sarvāsu mātale / nivasanti diśāpālyo dhārayantyo diśaḥ smṛtāḥ // 5.100.7
pūrvāṃ diśaṃ dhārayate surūpā nāma saurabhī / dakṣiṇāṃ haṃsakā nāma dhārayaty aparāṃ diśam // 5.100.8
paścimā vāruṇī dik ca dhāryate vai subhadrayā / mahānubhāvayā nityaṃ mātale viśvarūpayā // 5.100.9
sarvakāmadughā nāma dhenur dhārayate diśam / uttarāṃ mātale dharmyāṃ tathailavilasaṃjñitām // 5.100.10
āsāṃ tu payasā miśraṃ payo nirmathya sāgare / manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā devair asurasaṃhitaiḥ // 5.100.11
uddhṛtā vāruṇī lakṣmīr amṛtaṃ cāpi mātale / uccaiḥśravāś cāśvarājo maṇiratnaṃ ca kaustubham // 5.100.12
sudhāhāreṣu ca sudhāṃ svadhābhojiṣu ca svadhām / amṛtaṃ cāmṛtāśeṣu surabhiḥ kṣarate payaḥ // 5.100.13
atra gāthā purā gītā rasātalanivāsibhiḥ / paurāṇī śrūyate loke gīyate yā manīṣibhiḥ // 5.100.14
na nāgaloke na svarge na vimāne triviṣṭape / parivāsaḥ sukhas tādṛg rasātalatale yathā // 5.100.15
iyaṃ bhogavatī nāma purī vāsukipālitā / yādṛśī devarājasya purīvaryāmarāvatī // 5.101.1
eṣa śeṣaḥ sthito nāgo yeneyaṃ dhāryate sadā / tapasā lokamukhyena prabhāvamahatā mahī // 5.101.2
śvetoccayanibhākāro nānāvidhavibhūṣaṇaḥ / sahasraṃ dhārayan mūrdhnāṃ jvālājihvo mahābalaḥ // 5.101.3
iha nānāvidhākārā nānāvidhavibhūṣaṇāḥ / surasāyāḥ sutā nāgā nivasanti gatavyathāḥ // 5.101.4
maṇisvastikacakrāṅkāḥ kamaṇḍalukalakṣaṇāḥ / sahasrasaṃkhyā balinaḥ sarve raudrāḥ svabhāvataḥ // 5.101.5
sahasraśirasaḥ ke cit ke cit pañcaśatānanāḥ / śataśīrṣās tathā ke cit ke cit triśiraso 'pi ca // 5.101.6
dvipañcaśirasaḥ ke cit ke cit saptamukhās tathā / mahābhogā mahākāyāḥ parvatābhogabhoginaḥ // 5.101.7
bahūnīha sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca / nāgānām ekavaṃśānāṃ yathāśreṣṭhāṃs tu me śṛṇu // 5.101.8
vāsukis takṣakaś caiva karkoṭakadhanaṃjayau / kālīyo nahuṣaś caiva kambalāśvatarāv ubhau // 5.101.9
bāhyakuṇḍo maṇir nāgas tathaivāpūraṇaḥ khagaḥ / vāmanaś cailapatraś ca kukuraḥ kukuṇas tathā // 5.101.10
āryako nandakaś caiva tathā kalaśapotakau / kailāsakaḥ piñjarako nāgaś cairāvatas tathā // 5.101.11
sumanomukho dadhimukhaḥ śaṅkho nandopanandakau / āptaḥ koṭanakaś caiva śikhī niṣṭhūrikas tathā // 5.101.12
tittirir hastibhadraś ca kumudo mālyapiṇḍakaḥ / dvau padmau puṇḍarīkaś ca puṣpo mudgaraparṇakaḥ // 5.101.13
karavīraḥ pīṭharakaḥ saṃvṛtto vṛtta eva ca / piṇḍāro bilvapatraś ca mūṣikādaḥ śirīṣakaḥ // 5.101.14
dilīpaḥ śaṅkhaśīrṣaś ca jyotiṣko 'thāparājitaḥ / kauravyo dhṛtarāṣṭraś ca kumāraḥ kuśakas tathā // 5.101.15
virajā dhāraṇaś caiva subāhur mukharo jayaḥ / badhirāndhau vikuṇḍaś ca virasaḥ surasas tathā // 5.101.16
ete cānye ca bahavaḥ kaśyapasyātmajāḥ smṛtāḥ / mātale paśya yady atra kaś cit te rocate varaḥ // 5.101.17
mātalis tv ekam avyagraḥ satataṃ saṃnirīkṣya vai / papraccha nāradaṃ tatra prītimān iva cābhavat // 5.101.18
sthito ya eṣa purataḥ kauravyasyāryakasya ca / dyutimān darśanīyaś ca kasyaiṣa kulanandanaḥ // 5.101.19
kaḥ pitā jananī cāsya katamasyaiṣa bhoginaḥ / vaṃśasya kasyaiṣa mahān ketubhūta iva sthitaḥ // 5.101.20
praṇidhānena dhairyeṇa rūpeṇa vayasā ca me / manaḥ praviṣṭo devarṣe guṇakeśyāḥ patir varaḥ // 5.101.21
mātaliṃ prītimanasaṃ dṛṣṭvā sumukhadarśanāt / nivedayām āsa tadā māhātmyaṃ janma karma ca // 5.101.22
airāvatakule jātaḥ sumukho nāma nāgarāṭ / āryakasya mataḥ pautro dauhitro vāmanasya ca // 5.101.23
etasya hi pitā nāgaś cikuro nāma mātale / nacirād vainateyena pañcatvam upapāditaḥ // 5.101.24
tato 'bravīt prītamanā mātalir nāradaṃ vacaḥ / eṣa me rucitas tāta jāmātā bhujagottamaḥ // 5.101.25
kriyatām atra yatno hi prītimān asmy anena vai / asya nāgapater dātuṃ priyāṃ duhitaraṃ mune // 5.101.26
sūto 'yaṃ mātalir nāma śakrasya dayitaḥ suhṛt / śuciḥ śīlaguṇopetas tejasvī vīryavān balī // 5.102.1
śakrasyāyaṃ sakhā caiva mantrī sārathir eva ca / alpāntaraprabhāvaś ca vāsavena raṇe raṇe // 5.102.2
ayaṃ harisahasreṇa yuktaṃ jaitraṃ rathottamam / devāsureṣu yuddheṣu manasaiva niyacchati // 5.102.3
anena vijitān aśvair dorbhyāṃ jayati vāsavaḥ / anena prahṛte pūrvaṃ balabhit praharaty uta // 5.102.4
asya kanyā varārohā rūpeṇāsadṛśī bhuvi / sattvaśīlaguṇopetā guṇakeśīti viśrutā // 5.102.5
tasyāsya yatnāc caratas trailokyam amaradyute / sumukho bhavataḥ pautro rocate duhituḥ patiḥ // 5.102.6
yadi te rocate saumya bhujagottama māciram / kriyatām āryaka kṣipraṃ buddhiḥ kanyāpratigrahe // 5.102.7
yathā viṣṇukule lakṣmīr yathā svāhā vibhāvasoḥ / kule tava tathaivāstu guṇakeśī sumadhyamā // 5.102.8
pautrasyārthe bhavāṃs tasmād guṇakeśīṃ pratīcchatu / sadṛśīṃ pratirūpasya vāsavasya śacīm iva // 5.102.9
pitṛhīnam api hy enaṃ guṇato varayāmahe / bahumānāc ca bhavatas tathaivairāvatasya ca // 5.102.10
sumukhasya guṇaiś caiva śīlaśaucadamādibhiḥ // 5.102.10.2
abhigamya svayaṃ kanyām ayaṃ dātuṃ samudyataḥ / mātales tasya saṃmānaṃ kartum arho bhavān api // 5.102.11
sa tu dīnaḥ prahṛṣṭaś ca prāha nāradam āryakaḥ / vriyamāṇe tathā pautre putre ca nidhanaṃ gate // 5.102.12
na me naitad bahumataṃ devarṣe vacanaṃ tava / sakhā śakrasya saṃyuktaḥ kasyāyaṃ nepsito bhavet // 5.102.13
kāraṇasya tu daurbalyāc cintayāmi mahāmune / asya dehakaras tāta mama putro mahādyute // 5.102.14
bhakṣito vainateyena duḥkhārtās tena vai vayam // 5.102.14.2
punar eva ca tenoktaṃ vainateyena gacchatā / māsenānyena sumukhaṃ bhakṣayiṣya iti prabho // 5.102.15
dhruvaṃ tathā tad bhavitā jānīmas tasya niścayam / tena harṣaḥ pranaṣṭo me suparṇavacanena vai // 5.102.16
mātalis tv abravīd enaṃ buddhir atra kṛtā mayā / jāmātṛbhāvena vṛtaḥ sumukhas tava putrajaḥ // 5.102.17
so 'yaṃ mayā ca sahito nāradena ca pannagaḥ / trilokeśaṃ surapatiṃ gatvā paśyatu vāsavam // 5.102.18
śeṣeṇaivāsya kāryeṇa prajñāsyāmy aham āyuṣaḥ / suparṇasya vighāte ca prayatiṣyāmi sattama // 5.102.19
sumukhaś ca mayā sārdhaṃ deveśam abhigacchatu / kāryasaṃsādhanārthāya svasti te 'stu bhujaṃgama // 5.102.20
tatas te sumukhaṃ gṛhya sarva eva mahaujasaḥ / dadṛśuḥ śakram āsīnaṃ devarājaṃ mahādyutim // 5.102.21
saṃgatyā tatra bhagavān viṣṇur āsīc caturbhujaḥ / tatas tat sarvam ācakhyau nārado mātaliṃ prati // 5.102.22
tataḥ puraṃdaraṃ viṣṇur uvāca bhuvaneśvaram / amṛtaṃ dīyatām asmai kriyatām amaraiḥ samaḥ // 5.102.23
mātalir nāradaś caiva sumukhaś caiva vāsava / labhantāṃ bhavataḥ kāmāt kāmam etaṃ yathepsitam // 5.102.24
puraṃdaro 'tha saṃcintya vainateyaparākramam / viṣṇum evābravīd enaṃ bhavān eva dadātv iti // 5.102.25
īśas tvam asi lokānāṃ carāṇām acarāś ca ye / tvayā dattam adattaṃ kaḥ kartum utsahate vibho // 5.102.26
prādāc chakras tatas tasmai pannagāyāyur uttamam / na tv enam amṛtaprāśaṃ cakāra balavṛtrahā // 5.102.27
labdhvā varaṃ tu sumukhaḥ sumukhaḥ saṃbabhūva ha / kṛtadāro yathākāmaṃ jagāma ca gṛhān prati // 5.102.28
nāradas tv āryakaś caiva kṛtakāryau mudā yutau / pratijagmatur abhyarcya devarājaṃ mahādyutim // 5.102.29
garuḍas tat tu śuśrāva yathāvṛttaṃ mahābalaḥ / āyuḥpradānaṃ śakreṇa kṛtaṃ nāgasya bhārata // 5.103.1
pakṣavātena mahatā ruddhvā tribhuvanaṃ khagaḥ / suparṇaḥ paramakruddho vāsavaṃ samupādravat // 5.103.2
bhagavan kim avajñānāt kṣudhāṃ prati bhaye mama / kāmakāravaraṃ dattvā punaś calitavān asi // 5.103.3
nisargāt sarvabhūtānāṃ sarvabhūteśvareṇa me / āhāro vihito dhātrā kimarthaṃ vāryate tvayā // 5.103.4
vṛtaś caiṣa mahānāgaḥ sthāpitaḥ samayaś ca me / anena ca mayā deva bhartavyaḥ prasavo mahān // 5.103.5
etasmiṃs tv anyathābhūte nānyaṃ hiṃsitum utsahe / krīḍase kāmakāreṇa devarāja yathecchakam // 5.103.6
so 'haṃ prāṇān vimokṣyāmi tathā parijano mama / ye ca bhṛtyā mama gṛhe prītimān bhava vāsava // 5.103.7
etac caivāham arhāmi bhūyaś ca balavṛtrahan / trailokyasyeśvaro yo 'haṃ parabhṛtyatvam āgataḥ // 5.103.8
tvayi tiṣṭhati deveśa na viṣṇuḥ kāraṇaṃ mama / trailokyarāja rājyaṃ hi tvayi vāsava śāśvatam // 5.103.9
mamāpi dakṣasya sutā jananī kaśyapaḥ pitā / aham apy utsahe lokān samastān voḍhum añjasā // 5.103.10
asahyaṃ sarvabhūtānāṃ mamāpi vipulaṃ balam / mayāpi sumahat karma kṛtaṃ daiteyavigrahe // 5.103.11
śrutaśrīḥ śrutasenaś ca vivasvān rocanāmukhaḥ / prasabhaḥ kālakākṣaś ca mayāpi ditijā hatāḥ // 5.103.12
yat tu dhvajasthānagato yatnāt paricarāmy aham / vahāmi caivānujaṃ te tena mām avamanyase // 5.103.13
ko 'nyo bhārasaho hy asti ko 'nyo 'sti balavattaraḥ / mayā yo 'haṃ viśiṣṭaḥ san vahāmīmaṃ sabāndhavam // 5.103.14
avajñāya tu yat te 'haṃ bhojanād vyaparopitaḥ / tena me gauravaṃ naṣṭaṃ tvattaś cāsmāc ca vāsava // 5.103.15
adityāṃ ya ime jātā balavikramaśālinaḥ / tvam eṣāṃ kila sarveṣāṃ viśeṣād balavattaraḥ // 5.103.16
so 'haṃ pakṣaikadeśena vahāmi tvāṃ gataklamaḥ / vimṛśa tvaṃ śanais tāta ko nv atra balavān iti // 5.103.17
tasya tad vacanaṃ śrutvā khagasyodarkadāruṇam / akṣobhyaṃ kṣobhayaṃs tārkṣyam uvāca rathacakrabhṛt // 5.103.18
garutman manyase ''tmānaṃ balavantaṃ sudurbalam / alam asmatsamakṣaṃ te stotum ātmānam aṇḍaja // 5.103.19
trailokyam api me kṛtsnam aśaktaṃ dehadhāraṇe / aham evātmanātmānaṃ vahāmi tvāṃ ca dhāraye // 5.103.20
imaṃ tāvan mamaikaṃ tvaṃ bāhuṃ savyetaraṃ vaha / yady enaṃ dhārayasy ekaṃ saphalaṃ te vikatthitam // 5.103.21
tataḥ sa bhagavāṃs tasya skandhe bāhuṃ samāsajat / nipapāta sa bhārārto vihvalo naṣṭacetanaḥ // 5.103.22
yāvān hi bhāraḥ kṛtsnāyāḥ pṛthivyāḥ parvataiḥ saha / ekasyā dehaśākhāyās tāvad bhāram amanyata // 5.103.23
na tv enaṃ pīḍayām āsa balena balavattaraḥ / tato hi jīvitaṃ tasya na vyanīnaśad acyutaḥ // 5.103.24
vipakṣaḥ srastakāyaś ca vicetā vihvalaḥ khagaḥ / mumoca patrāṇi tadā gurubhāraprapīḍitaḥ // 5.103.25
sa viṣṇuṃ śirasā pakṣī praṇamya vinatāsutaḥ / vicetā vihvalo dīnaḥ kiṃ cid vacanam abravīt // 5.103.26
bhagavaṃl lokasārasya sadṛśena vapuṣmatā / bhujena svairamuktena niṣpiṣṭo 'smi mahītale // 5.103.27
kṣantum arhasi me deva vihvalasyālpacetasaḥ / baladāhavidagdhasya pakṣiṇo dhvajavāsinaḥ // 5.103.28
na vijñātaṃ balaṃ deva mayā te paramaṃ vibho / tena manyāmy ahaṃ vīryam ātmano 'sadṛśaṃ paraiḥ // 5.103.29
tataś cakre sa bhagavān prasādaṃ vai garutmataḥ / maivaṃ bhūya iti snehāt tadā cainam uvāca ha // 5.103.30
tathā tvam api gāndhāre yāvat pāṇḍusutān raṇe / nāsādayasi tān vīrāṃs tāvaj jīvasi putraka // 5.103.31
bhīmaḥ praharatāṃ śreṣṭho vāyuputro mahābalaḥ / dhanaṃjayaś cendrasuto na hanyātāṃ tu kaṃ raṇe // 5.103.32
viṣṇur vāyuś ca śakraś ca dharmas tau cāśvināv ubhau / ete devās tvayā kena hetunā śakyam īkṣitum // 5.103.33
tad alaṃ te virodhena śamaṃ gaccha nṛpātmaja / vāsudevena tīrthena kulaṃ rakṣitum arhasi // 5.103.34
pratyakṣo hy asya sarvasya nārado 'yaṃ mahātapāḥ / māhātmyaṃ yat tadā viṣṇor yo 'yaṃ cakragadādharaḥ // 5.103.35
duryodhanas tu tac chrutvā niḥśvasan bhṛkuṭīmukhaḥ / rādheyam abhisaṃprekṣya jahāsa svanavat tadā // 5.103.36
kadarthīkṛtya tad vākyam ṛṣeḥ kaṇvasya durmatiḥ / ūruṃ gajakarākāraṃ tāḍayann idam abravīt // 5.103.37
yathaiveśvarasṛṣṭo 'smi yad bhāvi yā ca me gatiḥ / tathā maharṣe vartāmi kiṃ pralāpaḥ kariṣyati // 5.103.38
anarthe jātanirbandhaṃ parārthe lobhamohitam / anāryakeṣv abhirataṃ maraṇe kṛtaniścayam // 5.104.1
jñātīnāṃ duḥkhakartāraṃ bandhūnāṃ śokavardhanam / suhṛdāṃ kleśadātāraṃ dviṣatāṃ harṣavardhanam // 5.104.2
kathaṃ nainaṃ vimārgasthaṃ vārayantīha bāndhavāḥ / sauhṛdād vā suhṛtsnigdho bhagavān vā pitāmahaḥ // 5.104.3
uktaṃ bhagavatā vākyam uktaṃ bhīṣmeṇa yat kṣamam / uktaṃ bahuvidhaṃ caiva nāradenāpi tac chṛṇu // 5.104.4
durlabho vai suhṛc chrotā durlabhaś ca hitaḥ suhṛt / tiṣṭhate hi suhṛd yatra na bandhus tatra tiṣṭhati // 5.104.5
śrotavyam api paśyāmi suhṛdāṃ kurunandana / na kartavyaś ca nirbandho nirbandho hi sudāruṇaḥ // 5.104.6
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / yathā nirbandhataḥ prāpto gālavena parājayaḥ // 5.104.7
viśvāmitraṃ tapasyantaṃ dharmo jijñāsayā purā / abhyagacchat svayaṃ bhūtvā vasiṣṭho bhagavān ṛṣiḥ // 5.104.8
saptarṣīṇām anyatamaṃ veṣam āsthāya bhārata / bubhukṣuḥ kṣudhito rājann āśramaṃ kauśikasya ha // 5.104.9
viśvāmitro 'tha saṃbhrāntaḥ śrapayām āsa vai carum / paramānnasya yatnena na ca sa pratyapālayat // 5.104.10
annaṃ tena yadā bhuktam anyair dattaṃ tapasvibhiḥ / atha gṛhyānnam atyuṣṇaṃ viśvāmitro 'bhyupāgamat // 5.104.11
bhuktaṃ me tiṣṭha tāvat tvam ity uktvā bhagavān yayau / viśvāmitras tato rājan sthita eva mahādyutiḥ // 5.104.12
bhaktaṃ pragṛhya mūrdhnā tad bāhubhyāṃ pārśvato 'gamat / sthitaḥ sthāṇur ivābhyāśe niśceṣṭo mārutāśanaḥ // 5.104.13
tasya śuśrūṣaṇe yatnam akarod gālavo muniḥ / gauravād bahumānāc ca hārdena priyakāmyayā // 5.104.14
atha varṣaśate pūrṇe dharmaḥ punar upāgamat / vāsiṣṭhaṃ veṣam āsthāya kauśikaṃ bhojanepsayā // 5.104.15
sa dṛṣṭvā śirasā bhaktaṃ dhriyamāṇaṃ maharṣiṇā / tiṣṭhatā vāyubhakṣeṇa viśvāmitreṇa dhīmatā // 5.104.16
pratigṛhya tato dharmas tathaivoṣṇaṃ tathā navam / bhuktvā prīto 'smi viprarṣe tam uktvā sa munir gataḥ // 5.104.17
kṣatrabhāvād apagato brāhmaṇatvam upāgataḥ / dharmasya vacanāt prīto viśvāmitras tadābhavat // 5.104.18
viśvāmitras tu śiṣyasya gālavasya tapasvinaḥ / śuśrūṣayā ca bhaktyā ca prītimān ity uvāca tam // 5.104.19
anujñāto mayā vatsa yatheṣṭaṃ gaccha gālava // 5.104.19.2
ity uktaḥ pratyuvācedaṃ gālavo munisattamam / prīto madhurayā vācā viśvāmitraṃ mahādyutim // 5.104.20
dakṣiṇāṃ kāṃ prayacchāmi bhavate gurukarmaṇi / dakṣiṇābhir upetaṃ hi karma sidhyati mānavam // 5.104.21
dakṣiṇānāṃ hi sṛṣṭānām apavargeṇa bhujyate / svarge kratuphalaṃ sadbhir dakṣiṇā śāntir ucyate // 5.104.22
kim āharāmi gurvarthaṃ bravītu bhagavān iti // 5.104.22.2
jānamānas tu bhagavāñ jitaḥ śuśrūṣaṇena ca / viśvāmitras tam asakṛd gaccha gacchety acodayat // 5.104.23
asakṛd gaccha gaccheti viśvāmitreṇa bhāṣitaḥ / kiṃ dadānīti bahuśo gālavaḥ pratyabhāṣata // 5.104.24
nirbandhatas tu bahuśo gālavasya tapasvinaḥ / kiṃ cid āgatasaṃrambho viśvāmitro 'bravīd idam // 5.104.25
ekataḥśyāmakarṇānāṃ śatāny aṣṭau dadasva me / hayānāṃ candraśubhrāṇāṃ gaccha gālava māciram // 5.104.26
evam uktas tadā tena viśvāmitreṇa dhīmatā / nāste na śete nāhāraṃ kurute gālavas tadā // 5.105.1
tvagasthibhūto hariṇaś cintāśokaparāyaṇaḥ / śocamāno 'timātraṃ sa dahyamānaś ca manyunā // 5.105.2
kutaḥ puṣṭāni mitrāṇi kuto 'rthāḥ saṃcayaḥ kutaḥ / hayānāṃ candraśubhrāṇāṃ śatāny aṣṭau kuto mama // 5.105.3
kuto me bhojanaśraddhā sukhaśraddhā kutaś ca me / śraddhā me jīvitasyāpi chinnā kiṃ jīvitena me // 5.105.4
ahaṃ pāraṃ samudrasya pṛthivyā vā paraṃ parāt / gatvātmānaṃ vimuñcāmi kiṃ phalaṃ jīvitena me // 5.105.5
adhanasyākṛtārthasya tyaktasya vividhaiḥ phalaiḥ / ṛṇaṃ dhārayamāṇasya kutaḥ sukham anīhayā // 5.105.6
suhṛdāṃ hi dhanaṃ bhuktvā kṛtvā praṇayam īpsitam / pratikartum aśaktasya jīvitān maraṇaṃ varam // 5.105.7
pratiśrutya kariṣyeti kartavyaṃ tad akurvataḥ / mithyāvacanadagdhasya iṣṭāpūrtaṃ praṇaśyati // 5.105.8
na rūpam anṛtasyāsti nānṛtasyāsti saṃtatiḥ / nānṛtasyādhipatyaṃ ca kuta eva gatiḥ śubhā // 5.105.9
kutaḥ kṛtaghnasya yaśaḥ kutaḥ sthānaṃ kutaḥ sukham / aśraddheyaḥ kṛtaghno hi kṛtaghne nāsti niṣkṛtiḥ // 5.105.10
na jīvaty adhanaḥ pāpaḥ kutaḥ pāpasya tantraṇam / pāpo dhruvam avāpnoti vināśaṃ nāśayan kṛtam // 5.105.11
so 'haṃ pāpaḥ kṛtaghnaś ca kṛpaṇaś cānṛto 'pi ca / guror yaḥ kṛtakāryaḥ saṃs tat karomi na bhāṣitam // 5.105.12
so 'haṃ prāṇān vimokṣyāmi kṛtvā yatnam anuttamam // 5.105.12.2
arthanā na mayā kā cit kṛtapūrvā divaukasām / mānayanti ca māṃ sarve tridaśā yajñasaṃstare // 5.105.13
ahaṃ tu vibudhaśreṣṭhaṃ devaṃ tribhuvaneśvaram / viṣṇuṃ gacchāmy ahaṃ kṛṣṇaṃ gatiṃ gatimatāṃ varam // 5.105.14
bhogā yasmāt pratiṣṭhante vyāpya sarvān surāsurān / prayato draṣṭum icchāmi mahāyoginam avyayam // 5.105.15
evam ukte sakhā tasya garuḍo vinatātmajaḥ / darśayām āsa taṃ prāha saṃhṛṣṭaḥ priyakāmyayā // 5.105.16
suhṛd bhavān mama mataḥ suhṛdāṃ ca mataḥ suhṛt / īpsitenābhilāṣeṇa yoktavyo vibhave sati // 5.105.17
vibhavaś cāsti me vipra vāsavāvarajo dvija / pūrvam uktas tvadarthaṃ ca kṛtaḥ kāmaś ca tena me // 5.105.18
sa bhavān etu gacchāva nayiṣye tvāṃ yathāsukham / deśaṃ pāraṃ pṛthivyā vā gaccha gālava māciram // 5.105.19
anuśiṣṭo 'smi devena gālavājñātayoninā / brūhi kām anusaṃyāmi draṣṭuṃ prathamato diśam // 5.106.1
pūrvāṃ vā dakṣiṇāṃ vāham atha vā paścimāṃ diśam / uttarāṃ vā dvijaśreṣṭha kuto gacchāmi gālava // 5.106.2
yasyām udayate pūrvaṃ sarvalokaprabhāvanaḥ / savitā yatra saṃdhyāyāṃ sādhyānāṃ vartate tapaḥ // 5.106.3
yasyāṃ pūrvaṃ matir jātā yayā vyāptam idaṃ jagat / cakṣuṣī yatra dharmasya yatra caiṣa pratiṣṭhitaḥ // 5.106.4
hutaṃ yatomukhair havyaṃ sarpate sarvatodiśam / etad dvāraṃ dvijaśreṣṭha divasasya tathādhvanaḥ // 5.106.5
yatra pūrvaṃ prasūtā vai dākṣāyaṇyaḥ prajāḥ striyaḥ / yasyāṃ diśi pravṛddhāś ca kaśyapasyātmasaṃbhavāḥ // 5.106.6
yatomūlā surāṇāṃ śrīr yatra śakro 'bhyaṣicyata / surarājyena viprarṣe devaiś cātra tapaś citam // 5.106.7
etasmāt kāraṇād brahman pūrvety eṣā dig ucyate / yasmāt pūrvatare kāle pūrvam eṣāvṛtā suraiḥ // 5.106.8
ata eva ca pūrveṣāṃ pūrvām āśām avekṣatām / pūrvakāryāṇi kāryāṇi daivāni sukham īpsatā // 5.106.9
atra vedāñ jagau pūrvaṃ bhagavāṃl lokabhāvanaḥ / atraivoktā savitrāsīt sāvitrī brahmavādiṣu // 5.106.10
atra dattāni sūryeṇa yajūṃṣi dvijasattama / atra labdhavaraiḥ somaḥ suraiḥ kratuṣu pīyate // 5.106.11
atra tṛptā hutavahāḥ svāṃ yonim upabhuñjate / atra pātālam āśritya varuṇaḥ śriyam āpa ca // 5.106.12
atra pūrvaṃ vasiṣṭhasya paurāṇasya dvijarṣabha / sūtiś caiva pratiṣṭhā ca nidhanaṃ ca prakāśate // 5.106.13
oṃkārasyātra jāyante sūtayo daśatīr daśa / pibanti munayo yatra havirdhāne sma somapāḥ // 5.106.14
prokṣitā yatra bahavo varāhādyā mṛgā vane / śakreṇa yatra bhāgārthe daivateṣu prakalpitāḥ // 5.106.15
atrāhitāḥ kṛtaghnāś ca mānuṣāś cāsurāś ca ye / udayaṃs tān hi sarvān vai krodhād dhanti vibhāvasuḥ // 5.106.16
etad dvāraṃ trilokasya svargasya ca sukhasya ca / eṣa pūrvo diśābhāgo viśāvainaṃ yadīcchasi // 5.106.17
priyaṃ kāryaṃ hi me tasya yasyāsmi vacane sthitaḥ / brūhi gālava yāsyāmi śṛṇu cāpy aparāṃ diśam // 5.106.18
iyaṃ vivasvatā pūrvaṃ śrautena vidhinā kila / gurave dakṣiṇā dattā dakṣiṇety ucyate 'tha dik // 5.107.1
atra lokatrayasyāsya pitṛpakṣaḥ pratiṣṭhitaḥ / atroṣmapānāṃ devānāṃ nivāsaḥ śrūyate dvija // 5.107.2
atra viśve sadā devāḥ pitṛbhiḥ sārdham āsate / ijyamānāḥ sma lokeṣu saṃprāptās tulyabhāgatām // 5.107.3
etad dvitīyaṃ dharmasya dvāram ācakṣate dvija / truṭiśo lavaśaś cātra gaṇyate kālaniścayaḥ // 5.107.4
atra devarṣayo nityaṃ pitṛlokarṣayas tathā / tathā rājarṣayaḥ sarve nivasanti gatavyathāḥ // 5.107.5
atra dharmaś ca satyaṃ ca karma cātra niśāmyate / gatir eṣā dvijaśreṣṭha karmaṇātmāvasādinaḥ // 5.107.6
eṣā dik sā dvijaśreṣṭha yāṃ sarvaḥ pratipadyate / vṛtā tv anavabodhena sukhaṃ tena na gamyate // 5.107.7
nairṛtānāṃ sahasrāṇi bahūny atra dvijarṣabha / sṛṣṭāni pratikūlāni draṣṭavyāny akṛtātmabhiḥ // 5.107.8
atra mandarakuñjeṣu viprarṣisadaneṣu ca / gandharvā gānti gāthā vai cittabuddhiharā dvija // 5.107.9
atra sāmāni gāthābhiḥ śrutvā gītāni raivataḥ / gatadāro gatāmātyo gatarājyo vanaṃ gataḥ // 5.107.10
atra sāvarṇinā caiva yavakrītātmajena ca / maryādā sthāpitā brahman yāṃ sūryo nātivartate // 5.107.11
atra rākṣasarājena paulastyena mahātmanā / rāvaṇena tapaś cīrtvā surebhyo 'maratā vṛtā // 5.107.12
atra vṛttena vṛtro 'pi śakraśatrutvam īyivān / atra sarvāsavaḥ prāptāḥ punar gacchanti pañcadhā // 5.107.13
atra duṣkṛtakarmāṇo narāḥ pacyanti gālava / atra vaitaraṇī nāma nadī vitaraṇair vṛtā // 5.107.14
atra gatvā sukhasyāntaṃ duḥkhasyāntaṃ prapadyate // 5.107.14.2
atrāvṛtto dinakaraḥ kṣarate surasaṃ payaḥ / kāṣṭhāṃ cāsādya dhāniṣṭhāṃ himam utsṛjate punaḥ // 5.107.15
atrāhaṃ gālava purā kṣudhārtaḥ paricintayan / labdhavān yudhyamānau dvau bṛhantau gajakacchapau // 5.107.16
atra śakradhanur nāma sūryāj jāto mahān ṛṣiḥ / vidur yaṃ kapilaṃ devaṃ yenāttāḥ sagarātmajāḥ // 5.107.17
atra siddhāḥ śivā nāma brāhmaṇā vedapāragāḥ / adhītya sakhilān vedān ālabhante yamakṣayam // 5.107.18
atra bhogavatī nāma purī vāsukipālitā / takṣakeṇa ca nāgena tathaivairāvatena ca // 5.107.19
atra niryāṇakāleṣu tamaḥ saṃprāpyate mahat / abhedyaṃ bhāskareṇāpi svayaṃ vā kṛṣṇavartmanā // 5.107.20
eṣa tasyāpi te mārgaḥ paritāpasya gālava / brūhi me yadi gantavyaṃ pratīcīṃ śṛṇu vā mama // 5.107.21
iyaṃ dig dayitā rājño varuṇasya tu gopateḥ / sadā salilarājasya pratiṣṭhā cādir eva ca // 5.108.1
atra paścād ahaḥ sūryo visarjayati bhāḥ svayam / paścimety abhivikhyātā dig iyaṃ dvijasattama // 5.108.2
yādasām atra rājyena salilasya ca guptaye / kaśyapo bhagavān devo varuṇaṃ smābhyaṣecayat // 5.108.3
atra pītvā samastān vai varuṇasya rasāṃs tu ṣaṭ / jāyate taruṇaḥ somaḥ śuklasyādau tamisrahā // 5.108.4
atra paścāt kṛtā daityā vāyunā saṃyatās tadā / niḥśvasanto mahānāgair arditāḥ suṣupur dvija // 5.108.5
atra sūryaṃ praṇayinaṃ pratigṛhṇāti parvataḥ / asto nāma yataḥ saṃdhyā paścimā pratisarpati // 5.108.6
ato rātriś ca nidrā ca nirgatā divasakṣaye / jāyate jīvalokasya hartum ardham ivāyuṣaḥ // 5.108.7
atra devīṃ ditiṃ suptām ātmaprasavadhāriṇīm / vigarbhām akaroc chakro yatra jāto marudgaṇaḥ // 5.108.8
atra mūlaṃ himavato mandaraṃ yāti śāśvatam / api varṣasahasreṇa na cāsyānto 'dhigamyate // 5.108.9
atra kāñcanaśailasya kāñcanāmbuvahasya ca / udadhes tīram āsādya surabhiḥ kṣarate payaḥ // 5.108.10
atra madhye samudrasya kabandhaḥ pratidṛśyate / svarbhānoḥ sūryakalpasya somasūryau jighāṃsataḥ // 5.108.11
suvarṇaśiraso 'py atra hariromṇaḥ pragāyataḥ / adṛśyasyāprameyasya śrūyate vipulo dhvaniḥ // 5.108.12
atra dhvajavatī nāma kumārī harimedhasaḥ / ākāśe tiṣṭha tiṣṭheti tasthau sūryasya śāsanāt // 5.108.13
atra vāyus tathā vahnir āpaḥ khaṃ caiva gālava / āhnikaṃ caiva naiśaṃ ca duḥkhasparśaṃ vimuñcati // 5.108.14
ataḥ prabhṛti sūryasya tiryag āvartate gatiḥ // 5.108.14.2
atra jyotīṃṣi sarvāṇi viśanty ādityamaṇḍalam / aṣṭāviṃśatirātraṃ ca caṅkramya saha bhānunā // 5.108.15
niṣpatanti punaḥ sūryāt somasaṃyogayogataḥ // 5.108.15.2
atra nityaṃ sravantīnāṃ prabhavaḥ sāgarodayaḥ / atra lokatrayasyāpas tiṣṭhanti varuṇāśrayāḥ // 5.108.16
atra pannagarājasyāpy anantasya niveśanam / anādinidhanasyātra viṣṇoḥ sthānam anuttamam // 5.108.17
atrānalasakhasyāpi pavanasya niveśanam / maharṣeḥ kaśyapasyātra mārīcasya niveśanam // 5.108.18
eṣa te paścimo mārgo digdvāreṇa prakīrtitaḥ / brūhi gālava gacchāvo buddhiḥ kā dvijasattama // 5.108.19
yasmād uttāryate pāpād yasmān niḥśreyaso 'śnute / tasmād uttāraṇaphalād uttarety ucyate budhaiḥ // 5.109.1
uttarasya hiraṇyasya parivāpasya gālava / mārgaḥ paścimapūrvābhyāṃ digbhyāṃ vai madhyamaḥ smṛtaḥ // 5.109.2
asyāṃ diśi variṣṭhāyām uttarāyāṃ dvijarṣabha / nāsaumyo nāvidheyātmā nādharmyo vasate janaḥ // 5.109.3
atra nārāyaṇaḥ kṛṣṇo jiṣṇuś caiva narottamaḥ / badaryām āśramapade tathā brahmā ca śāśvataḥ // 5.109.4
atra vai himavatpṛṣṭhe nityam āste maheśvaraḥ / atra rājyena viprāṇāṃ candramāś cābhyaṣicyata // 5.109.5
atra gaṅgāṃ mahādevaḥ patantīṃ gaganāc cyutām / pratigṛhya dadau loke mānuṣe brahmavittama // 5.109.6
atra devyā tapas taptaṃ maheśvaraparīpsayā / atra kāmaś ca roṣaś ca śailaś comā ca saṃbabhuḥ // 5.109.7
atra rākṣasayakṣāṇāṃ gandharvāṇāṃ ca gālava / ādhipatyena kailāse dhanado 'py abhiṣecitaḥ // 5.109.8
atra caitrarathaṃ ramyam atra vaikhānasāśramaḥ / atra mandākinī caiva mandaraś ca dvijarṣabha // 5.109.9
atra saugandhikavanaṃ nairṛtair abhirakṣyate / śāḍvalaṃ kadalīskandham atra saṃtānakā nagāḥ // 5.109.10
atra saṃyamanityānāṃ siddhānāṃ svairacāriṇām / vimānāny anurūpāṇi kāmabhogyāni gālava // 5.109.11
atra te ṛṣayaḥ sapta devī cārundhatī tathā / atra tiṣṭhati vai svātir atrāsyā udayaḥ smṛtaḥ // 5.109.12
atra yajñaṃ samāruhya dhruvaṃ sthātā pitāmahaḥ / jyotīṃṣi candrasūryau ca parivartanti nityaśaḥ // 5.109.13
atra gāyantikādvāraṃ rakṣanti dvijasattamāḥ / dhāmā nāma mahātmāno munayaḥ satyavādinaḥ // 5.109.14
na teṣāṃ jñāyate sūtir nākṛtir na tapaś citam / parivartasahasrāṇi kāmabhogyāni gālava // 5.109.15
yathā yathā praviśati tasmāt parataraṃ naraḥ / tathā tathā dvijaśreṣṭha pravilīyati gālava // 5.109.16
na tat kena cid anyena gatapūrvaṃ dvijarṣabha / ṛte nārāyaṇaṃ devaṃ naraṃ vā jiṣṇum avyayam // 5.109.17
atra kailāsam ity uktaṃ sthānam ailavilasya tat / atra vidyutprabhā nāma jajñire 'psaraso daśa // 5.109.18
atra viṣṇupadaṃ nāma kramatā viṣṇunā kṛtam / trilokavikrame brahmann uttarāṃ diśam āśritam // 5.109.19
atra rājñā maruttena yajñeneṣṭaṃ dvijottama / uśīrabīje viprarṣe yatra jāmbūnadaṃ saraḥ // 5.109.20
jīmūtasyātra viprarṣer upatasthe mahātmanaḥ / sākṣād dhaimavataḥ puṇyo vimalaḥ kamalākaraḥ // 5.109.21
brāhmaṇeṣu ca yat kṛtsnaṃ svantaṃ kṛtvā dhanaṃ mahat / vavre vanaṃ maharṣiḥ sa jaimūtaṃ tad vanaṃ tataḥ // 5.109.22
atra nityaṃ diśāpālāḥ sāyaṃ prātar dvijarṣabha / kasya kāryaṃ kim iti vai parikrośanti gālava // 5.109.23
evam eṣā dvijaśreṣṭha guṇair anyair dig uttarā / uttareti parikhyātā sarvakarmasu cottarā // 5.109.24
etā vistaraśas tāta tava saṃkīrtitā diśaḥ / catasraḥ kramayogena kāmāśāṃ gantum icchasi // 5.109.25
udyato 'haṃ dvijaśreṣṭha tava darśayituṃ diśaḥ / pṛthivīṃ cākhilāṃ brahmaṃs tasmād āroha māṃ dvija // 5.109.26
garutman bhujagendrāre suparṇa vinatātmaja / naya māṃ tārkṣya pūrveṇa yatra dharmasya cakṣuṣī // 5.110.1
pūrvam etāṃ diśaṃ gaccha yā pūrvaṃ parikīrtitā / daivatānāṃ hi sāṃnidhyam atra kīrtitavān asi // 5.110.2
atra satyaṃ ca dharmaś ca tvayā samyak prakīrtitaḥ / iccheyaṃ tu samāgantuṃ samastair daivatair aham // 5.110.3
bhūyaś ca tān surān draṣṭum iccheyam aruṇānuja // 5.110.3.2
tam āha vinatāsūnur ārohasveti vai dvijam / ārurohātha sa munir garuḍaṃ gālavas tadā // 5.110.4
kramamāṇasya te rūpaṃ dṛśyate pannagāśana / bhāskarasyeva pūrvāhṇe sahasrāṃśor vivasvataḥ // 5.110.5
pakṣavātapraṇunnānāṃ vṛkṣāṇām anugāminām / prasthitānām iva samaṃ paśyāmīha gatiṃ khaga // 5.110.6
sasāgaravanām urvīṃ saśailavanakānanām / ākarṣann iva cābhāsi pakṣavātena khecara // 5.110.7
samīnanāganakraṃ ca kham ivāropyate jalam / vāyunā caiva mahatā pakṣavātena cāniśam // 5.110.8
tulyarūpānanān matsyāṃs timimatsyāṃs timiṃgilān / nāgāṃś ca naravaktrāṃś ca paśyāmy unmathitān iva // 5.110.9
mahārṇavasya ca ravaiḥ śrotre me badhirīkṛte / na śṛṇomi na paśyāmi nātmano vedmi kāraṇam // 5.110.10
śanaiḥ sādhu bhavān yātu brahmahatyām anusmaran / na dṛśyate ravis tāta na diśo na ca khaṃ khaga // 5.110.11
tama eva tu paśyāmi śarīraṃ te na lakṣaye / maṇīva jātyau paśyāmi cakṣuṣī te 'ham aṇḍaja // 5.110.12
śarīre tu na paśyāmi tava caivātmanaś ca ha / pade pade tu paśyāmi salilād agnim utthitam // 5.110.13
sa me nirvāpya sahasā cakṣuṣī śāmyate punaḥ / tan nivarta mahān kālo gacchato vinatātmaja // 5.110.14
na me prayojanaṃ kiṃ cid gamane pannagāśana / saṃnivarta mahāvega na vegaṃ viṣahāmi te // 5.110.15
gurave saṃśrutānīha śatāny aṣṭau hi vājinām / ekataḥśyāmakarṇānāṃ śubhrāṇāṃ candravarcasām // 5.110.16
teṣāṃ caivāpavargāya mārgaṃ paśyāmi nāṇḍaja / tato 'yaṃ jīvitatyāge dṛṣṭo mārgo mayātmanaḥ // 5.110.17
naiva me 'sti dhanaṃ kiṃ cin na dhanenānvitaḥ suhṛt / na cārthenāpi mahatā śakyam etad vyapohitum // 5.110.18
evaṃ bahu ca dīnaṃ ca bruvāṇaṃ gālavaṃ tadā / pratyuvāca vrajann eva prahasan vinatātmajaḥ // 5.110.19
nātiprajño 'si viprarṣe yo ''tmānaṃ tyaktum icchasi / na cāpi kṛtrimaḥ kālaḥ kālo hi parameśvaraḥ // 5.110.20
kim ahaṃ pūrvam eveha bhavatā nābhicoditaḥ / upāyo 'tra mahān asti yenaitad upapadyate // 5.110.21
tad eṣa ṛṣabho nāma parvataḥ sāgarorasi / atra viśramya bhuktvā ca nivartiṣyāva gālava // 5.110.22
ṛṣabhasya tataḥ śṛṅge nipatya dvijapakṣiṇau / śāṇḍilīṃ brāhmaṇīṃ tatra dadṛśāte taponvitām // 5.111.1
abhivādya suparṇas tu gālavaś cābhipūjya tām / tayā ca svāgatenoktau viṣṭare saṃniṣīdatuḥ // 5.111.2
siddham annaṃ tayā kṣipraṃ balimantropabṛṃhitam / bhuktvā tṛptāv ubhau bhūmau suptau tāv annamohitau // 5.111.3
muhūrtāt pratibuddhas tu suparṇo gamanepsayā / atha bhraṣṭatanūjāṅgam ātmānaṃ dadṛśe khagaḥ // 5.111.4
māṃsapiṇḍopamo 'bhūt sa mukhapādānvitaḥ khagaḥ / gālavas taṃ tathā dṛṣṭvā viṣaṇṇaḥ paryapṛcchata // 5.111.5
kim idaṃ bhavatā prāptam ihāgamanajaṃ phalam / vāso 'yam iha kālaṃ tu kiyantaṃ nau bhaviṣyati // 5.111.6
kiṃ nu te manasā dhyātam aśubhaṃ dharmadūṣaṇam / na hy ayaṃ bhavataḥ svalpo vyabhicāro bhaviṣyati // 5.111.7
suparṇo 'thābravīd vipraṃ pradhyātaṃ vai mayā dvija / imāṃ siddhām ito netuṃ tatra yatra prajāpatiḥ // 5.111.8
yatra devo mahādevo yatra viṣṇuḥ sanātanaḥ / yatra dharmaś ca yajñaś ca tatreyaṃ nivased iti // 5.111.9
so 'haṃ bhagavatīṃ yāce praṇataḥ priyakāmyayā / mayaitan nāma pradhyātaṃ manasā śocatā kila // 5.111.10
tad evaṃ bahumānāt te mayehānīpsitaṃ kṛtam / sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ vā tvaṃ māhātmyāt kṣantum arhasi // 5.111.11
sā tau tadābravīt tuṣṭā patagendradvijarṣabhau / na bhetavyaṃ suparṇo 'si suparṇa tyaja saṃbhramam // 5.111.12
ninditāsmi tvayā vatsa na ca nindāṃ kṣamāmy aham / lokebhyaḥ sa paribhraśyed yo māṃ nindeta pāpakṛt // 5.111.13
hīnayālakṣaṇaiḥ sarvais tathāninditayā mayā / ācāraṃ pratigṛhṇantyā siddhiḥ prāpteyam uttamā // 5.111.14
ācārāl labhate dharmam ācārāl labhate dhanam / ācārāc chriyam āpnoti ācāro hanty alakṣaṇam // 5.111.15
tadāyuṣman khagapate yatheṣṭaṃ gamyatām itaḥ / na ca te garhaṇīyāpi garhitavyāḥ striyaḥ kva cit // 5.111.16
bhavitāsi yathāpūrvaṃ balavīryasamanvitaḥ / babhūvatus tatas tasya pakṣau draviṇavattarau // 5.111.17
anujñātaś ca śāṇḍilyā yathāgatam upāgamat / naiva cāsādayām āsa tathārūpāṃs turaṃgamān // 5.111.18
viśvāmitro 'tha taṃ dṛṣṭvā gālavaṃ cādhvani sthitam / uvāca vadatāṃ śreṣṭho vainateyasya saṃnidhau // 5.111.19
yas tvayā svayam evārthaḥ pratijñāto mama dvija / tasya kālo 'pavargasya yathā vā manyate bhavān // 5.111.20
pratīkṣiṣyāmy ahaṃ kālam etāvantaṃ tathā param / yathā saṃsidhyate vipra sa mārgas tu niśamyatām // 5.111.21
suparṇo 'thābravīd dīnaṃ gālavaṃ bhṛśaduḥkhitam / pratyakṣaṃ khalv idānīṃ me viśvāmitro yad uktavān // 5.111.22
tad āgaccha dvijaśreṣṭha mantrayiṣyāva gālava / nādattvā gurave śakyaṃ kṛtsnam arthaṃ tvayāsitum // 5.111.23
athāha gālavaṃ dīnaṃ suparṇaḥ patatāṃ varaḥ / nirmitaṃ vahninā bhūmau vāyunā vaidhitaṃ tathā // 5.112.1
yasmād dhiraṇmayaṃ sarvaṃ hiraṇyaṃ tena cocyate // 5.112.1.2
dhatte dhārayate cedam etasmāt kāraṇād dhanam / tad etat triṣu lokeṣu dhanaṃ tiṣṭhati śāśvatam // 5.112.2
nityaṃ proṣṭhapadābhyāṃ ca śukre dhanapatau tathā / manuṣyebhyaḥ samādatte śukraś cittārjitaṃ dhanam // 5.112.3
ajaikapādahirbudhnyai rakṣyate dhanadena ca / evaṃ na śakyate labdhum alabdhavyaṃ dvijarṣabha // 5.112.4
ṛte ca dhanam aśvānāṃ nāvāptir vidyate tava / arthaṃ yācātra rājānaṃ kaṃ cid rājarṣivaṃśajam // 5.112.5
apīḍya rājā paurān hi yo nau kuryāt kṛtārthinau // 5.112.5.2
asti somānvavāye me jātaḥ kaś cin nṛpaḥ sakhā / abhigacchāvahe taṃ vai tasyāsti vibhavo bhuvi // 5.112.6
yayātir nāma rājarṣir nāhuṣaḥ satyavikramaḥ / sa dāsyati mayā cokto bhavatā cārthitaḥ svayam // 5.112.7
vibhavaś cāsya sumahān āsīd dhanapater iva / evaṃ sa tu dhanaṃ vidvān dānenaiva vyaśodhayat // 5.112.8
tathā tau kathayantau ca cintayantau ca yat kṣamam / pratiṣṭhāne narapatiṃ yayātiṃ pratyupasthitau // 5.112.9
pratigṛhya ca satkāram arghādiṃ bhojanaṃ varam / pṛṣṭaś cāgamane hetum uvāca vinatāsutaḥ // 5.112.10
ayaṃ me nāhuṣa sakhā gālavas tapaso nidhiḥ / viśvāmitrasya śiṣyo 'bhūd varṣāṇy ayutaśo nṛpa // 5.112.11
so 'yaṃ tenābhyanujñāta upakārepsayā dvijaḥ / tam āha bhagavān kāṃ te dadāni gurudakṣiṇām // 5.112.12
asakṛt tena coktena kiṃ cid āgatamanyunā / ayam uktaḥ prayaccheti jānatā vibhavaṃ laghu // 5.112.13
ekataḥśyāmakarṇānāṃ śubhrāṇāṃ śuddhajanmanām / aṣṭau śatāni me dehi hayānāṃ candravarcasām // 5.112.14
gurvartho dīyatām eṣa yadi gālava manyase / ity evam āha sakrodho viśvāmitras tapodhanaḥ // 5.112.15
so 'yaṃ śokena mahatā tapyamāno dvijarṣabhaḥ / aśaktaḥ pratikartuṃ tad bhavantaṃ śaraṇaṃ gataḥ // 5.112.16
pratigṛhya naravyāghra tvatto bhikṣāṃ gatavyathaḥ / kṛtvāpavargaṃ gurave cariṣyati mahat tapaḥ // 5.112.17
tapasaḥ saṃvibhāgena bhavantam api yokṣyate / svena rājarṣitapasā pūrṇaṃ tvāṃ pūrayiṣyati // 5.112.18
yāvanti romāṇi haye bhavanti hi nareśvara / tāvato vājidā lokān prāpnuvanti mahīpate // 5.112.19
pātraṃ pratigrahasyāyaṃ dātuṃ pātraṃ tathā bhavān / śaṅkhe kṣīram ivāsaktaṃ bhavatv etat tathopamam // 5.112.20
evam uktaḥ suparṇena tathyaṃ vacanam uttamam / vimṛśyāvahito rājā niścitya ca punaḥ punaḥ // 5.113.1
yaṣṭā kratusahasrāṇāṃ dātā dānapatiḥ prabhuḥ / yayātir vatsakāśīśa idaṃ vacanam abravīt // 5.113.2
dṛṣṭvā priyasakhaṃ tārkṣyaṃ gālavaṃ ca dvijarṣabham / nidarśanaṃ ca tapaso bhikṣāṃ ślāghyāṃ ca kīrtitām // 5.113.3
atītya ca nṛpān anyān ādityakulasaṃbhavān / matsakāśam anuprāptāv etau buddhim avekṣya ca // 5.113.4
adya me saphalaṃ janma tāritaṃ cādya me kulam / adyāyaṃ tārito deśo mama tārkṣya tvayānagha // 5.113.5
vaktum icchāmi tu sakhe yathā jānāsi māṃ purā / na tathā vittavān asmi kṣīṇaṃ vittaṃ hi me sakhe // 5.113.6
na ca śakto 'smi te kartuṃ mogham āgamanaṃ khaga / na cāśām asya viprarṣer vitathāṃ kartum utsahe // 5.113.7
tat tu dāsyāmi yat kāryam idaṃ saṃpādayiṣyati / abhigamya hatāśo hi nivṛtto dahate kulam // 5.113.8
nātaḥ paraṃ vainateya kiṃ cit pāpiṣṭham ucyate / yathāśānāśanaṃ loke dehi nāstīti vā vacaḥ // 5.113.9
hatāśo hy akṛtārthaḥ san hataḥ saṃbhāvito naraḥ / hinasti tasya putrāṃś ca pautrāṃś cākurvato 'rthinām // 5.113.10
tasmāc caturṇāṃ vaṃśānāṃ sthāpayitrī sutā mama / iyaṃ surasutaprakhyā sarvadharmopacāyinī // 5.113.11
sadā devamanuṣyāṇām asurāṇāṃ ca gālava / kāṅkṣitā rūpato bālā sutā me pratigṛhyatām // 5.113.12
asyāḥ śulkaṃ pradāsyanti nṛpā rājyam api dhruvam / kiṃ punaḥ śyāmakarṇānāṃ hayānāṃ dve catuḥśate // 5.113.13
sa bhavān pratigṛhṇātu mamemāṃ mādhavīṃ sutām / ahaṃ dauhitravān syāṃ vai vara eṣa mama prabho // 5.113.14
pratigṛhya ca tāṃ kanyāṃ gālavaḥ saha pakṣiṇā / punar drakṣyāva ity uktvā pratasthe saha kanyayā // 5.113.15
upalabdham idaṃ dvāram aśvānām iti cāṇḍajaḥ / uktvā gālavam āpṛcchya jagāma bhavanaṃ svakam // 5.113.16
gate patagarāje tu gālavaḥ saha kanyayā / cintayānaḥ kṣamaṃ dāne rājñāṃ vai śulkato 'gamat // 5.113.17
so 'gacchan manasekṣvākuṃ haryaśvaṃ rājasattamam / ayodhyāyāṃ mahāvīryaṃ caturaṅgabalānvitam // 5.113.18
kośadhānyabalopetaṃ priyapauraṃ dvijapriyam / prajābhikāmaṃ śāmyantaṃ kurvāṇaṃ tapa uttamam // 5.113.19
tam upāgamya vipraḥ sa haryaśvaṃ gālavo 'bravīt / kanyeyaṃ mama rājendra prasavaiḥ kulavardhinī // 5.113.20
iyaṃ śulkena bhāryārthe haryaśva pratigṛhyatām / śulkaṃ te kīrtayiṣyāmi tac chrutvā saṃpradhāryatām // 5.113.21
haryaśvas tv abravīd rājā vicintya bahudhā tataḥ / dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya prajāhetor nṛpottamaḥ // 5.114.1
unnateṣūnnatā ṣaṭsu sūkṣmā sūkṣmeṣu saptasu / gambhīrā triṣu gambhīreṣv iyaṃ raktā ca pañcasu // 5.114.2
bahudevāsurālokā bahugandharvadarśanā / bahulakṣaṇasaṃpannā bahuprasavadhāriṇī // 5.114.3
samartheyaṃ janayituṃ cakravartinam ātmajam / brūhi śulkaṃ dvijaśreṣṭha samīkṣya vibhavaṃ mama // 5.114.4
ekataḥśyāmakarṇānāṃ śatāny aṣṭau dadasva me / hayānāṃ candraśubhrāṇāṃ deśajānāṃ vapuṣmatām // 5.114.5
tatas tava bhavitrīyaṃ putrāṇāṃ jananī śubhā / araṇīva hutāśānāṃ yonir āyatalocanā // 5.114.6
etac chrutvā vaco rājā haryaśvaḥ kāmamohitaḥ / uvāca gālavaṃ dīno rājarṣir ṛṣisattamam // 5.114.7
dve me śate saṃnihite hayānāṃ yad vidhās tava / eṣṭavyāḥ śataśas tv anye caranti mama vājinaḥ // 5.114.8
so 'ham ekam apatyaṃ vai janayiṣyāmi gālava / asyām etaṃ bhavān kāmaṃ saṃpādayatu me varam // 5.114.9
etac chrutvā tu sā kanyā gālavaṃ vākyam abravīt / mama datto varaḥ kaś cit kena cid brahmavādinā // 5.114.10
prasūtyante prasūtyante kanyaiva tvaṃ bhaviṣyasi / sa tvaṃ dadasva māṃ rājñe pratigṛhya hayottamān // 5.114.11
nṛpebhyo hi caturbhyas te pūrṇāny aṣṭau śatāni vai / bhaviṣyanti tathā putrā mama catvāra eva ca // 5.114.12
kriyatāṃ mama saṃhāro gurvarthaṃ dvijasattama / eṣā tāvan mama prajñā yathā vā manyase dvija // 5.114.13
evam uktas tu sa muniḥ kanyayā gālavas tadā / haryaśvaṃ pṛthivīpālam idaṃ vacanam abravīt // 5.114.14
iyaṃ kanyā naraśreṣṭha haryaśva pratigṛhyatām / caturbhāgena śulkasya janayasvaikam ātmajam // 5.114.15
pratigṛhya sa tāṃ kanyāṃ gālavaṃ pratinandya ca / samaye deśakāle ca labdhavān sutam īpsitam // 5.114.16
tato vasumanā nāma vasubhyo vasumattaraḥ / vasuprakhyo narapatiḥ sa babhūva vasupradaḥ // 5.114.17
atha kāle punar dhīmān gālavaḥ pratyupasthitaḥ / upasaṃgamya covāca haryaśvaṃ prītimānasam // 5.114.18
jāto nṛpa sutas te 'yaṃ bālabhāskarasaṃnibhaḥ / kālo gantuṃ naraśreṣṭha bhikṣārtham aparaṃ nṛpam // 5.114.19
haryaśvaḥ satyavacane sthitaḥ sthitvā ca pauruṣe / durlabhatvād dhayānāṃ ca pradadau mādhavīṃ punaḥ // 5.114.20
mādhavī ca punar dīptāṃ parityajya nṛpaśriyam / kumārī kāmato bhūtvā gālavaṃ pṛṣṭhato 'nvagāt // 5.114.21
tvayy eva tāvat tiṣṭhantu hayā ity uktavān dvijaḥ / prayayau kanyayā sārdhaṃ divodāsaṃ prajeśvaram // 5.114.22
mahāvīryo mahīpālaḥ kāśīnām īśvaraḥ prabhuḥ / divodāsa iti khyāto bhaimasenir narādhipaḥ // 5.115.1
tatra gacchāvahe bhadre śanair āgaccha mā śucaḥ / dhārmikaḥ saṃyame yuktaḥ satyaś caiva janeśvaraḥ // 5.115.2
tam upāgamya sa munir nyāyatas tena satkṛtaḥ / gālavaḥ prasavasyārthe taṃ nṛpaṃ pratyacodayat // 5.115.3
śrutam etan mayā pūrvaṃ kim uktvā vistaraṃ dvija / kāṅkṣito hi mayaiṣo 'rthaḥ śrutvaitad dvijasattama // 5.115.4
etac ca me bahumataṃ yad utsṛjya narādhipān / mām evam upayāto 'si bhāvi caitad asaṃśayam // 5.115.5
sa eva vibhavo 'smākam aśvānām api gālava / aham apy ekam evāsyāṃ janayiṣyāmi pārthivam // 5.115.6
tathety uktvā dvijaśreṣṭhaḥ prādāt kanyāṃ mahīpateḥ / vidhipūrvaṃ ca tāṃ rājā kanyāṃ pratigṛhītavān // 5.115.7
reme sa tasyāṃ rājarṣiḥ prabhāvatyāṃ yathā raviḥ / svāhāyāṃ ca yathā vahnir yathā śacyāṃ sa vāsavaḥ // 5.115.8
yathā candraś ca rohiṇyāṃ yathā dhūmorṇayā yamaḥ / varuṇaś ca yathā gauryāṃ yathā carddhyāṃ dhaneśvaraḥ // 5.115.9
yathā nārāyaṇo lakṣmyāṃ jāhnavyāṃ ca yathodadhiḥ / yathā rudraś ca rudrāṇyāṃ yathā vedyāṃ pitāmahaḥ // 5.115.10
adṛśyantyāṃ ca vāsiṣṭho vasiṣṭhaś cākṣamālayā / cyavanaś ca sukanyāyāṃ pulastyaḥ saṃdhyayā yathā // 5.115.11
agastyaś cāpi vaidarbhyāṃ sāvitryāṃ satyavān yathā / yathā bhṛguḥ pulomāyām adityāṃ kaśyapo yathā // 5.115.12
reṇukāyāṃ yathārcīko haimavatyāṃ ca kauśikaḥ / bṛhaspatiś ca tārāyāṃ śukraś ca śataparvayā // 5.115.13
yathā bhūmyāṃ bhūmipatir urvaśyāṃ ca purūravāḥ / ṛcīkaḥ satyavatyāṃ ca sarasvatyāṃ yathā manuḥ // 5.115.14
tathā tu ramamāṇasya divodāsasya bhūpateḥ / mādhavī janayām āsa putram ekaṃ pratardanam // 5.115.15
athājagāma bhagavān divodāsaṃ sa gālavaḥ / samaye samanuprāpte vacanaṃ cedam abravīt // 5.115.16
niryātayatu me kanyāṃ bhavāṃs tiṣṭhantu vājinaḥ / yāvad anyatra gacchāmi śulkārthaṃ pṛthivīpate // 5.115.17
divodāso 'tha dharmātmā samaye gālavasya tām / kanyāṃ niryātayām āsa sthitaḥ satye mahīpatiḥ // 5.115.18
tathaiva sā śriyaṃ tyaktvā kanyā bhūtvā yaśasvinī / mādhavī gālavaṃ vipram anvayāt satyasaṃgarā // 5.116.1
gālavo vimṛśann eva svakāryagatamānasaḥ / jagāma bhojanagaraṃ draṣṭum auśīnaraṃ nṛpam // 5.116.2
tam uvācātha gatvā sa nṛpatiṃ satyavikramam / iyaṃ kanyā sutau dvau te janayiṣyati pārthivau // 5.116.3
asyāṃ bhavān avāptārtho bhavitā pretya ceha ca / somārkapratisaṃkāśau janayitvā sutau nṛpa // 5.116.4
śulkaṃ tu sarvadharmajña hayānāṃ candravarcasām / ekataḥśyāmakarṇānāṃ deyaṃ mahyaṃ catuḥśatam // 5.116.5
gurvartho 'yaṃ samārambho na hayaiḥ kṛtyam asti me / yadi śakyaṃ mahārāja kriyatāṃ mā vicāryatām // 5.116.6
anapatyo 'si rājarṣe putrau janaya pārthiva / pitṝn putraplavena tvam ātmānaṃ caiva tāraya // 5.116.7
na putraphalabhoktā hi rājarṣe pātyate divaḥ / na yāti narakaṃ ghoraṃ yatra gacchanty anātmajāḥ // 5.116.8
etac cānyac ca vividhaṃ śrutvā gālavabhāṣitam / uśīnaraḥ prativaco dadau tasya narādhipaḥ // 5.116.9
śrutavān asmi te vākyaṃ yathā vadasi gālava / vidhis tu balavān brahman pravaṇaṃ hi mano mama // 5.116.10
śate dve tu mamāśvānām īdṛśānāṃ dvijottama / itareṣāṃ sahasrāṇi subahūni caranti me // 5.116.11
aham apy ekam evāsyāṃ janayiṣyāmi gālava / putraṃ dvija gataṃ mārgaṃ gamiṣyāmi parair aham // 5.116.12
mūlyenāpi samaṃ kuryāṃ tavāhaṃ dvijasattama / paurajānapadārthaṃ tu mamārtho nātmabhogataḥ // 5.116.13
kāmato hi dhanaṃ rājā pārakyaṃ yaḥ prayacchati / na sa dharmeṇa dharmātman yujyate yaśasā na ca // 5.116.14
so 'haṃ pratigrahīṣyāmi dadātv etāṃ bhavān mama / kumārīṃ devagarbhābhām ekaputrabhavāya me // 5.116.15
tathā tu bahukalyāṇam uktavantaṃ narādhipam / uśīnaraṃ dvijaśreṣṭho gālavaḥ pratyapūjayat // 5.116.16
uśīnaraṃ pratigrāhya gālavaḥ prayayau vanam / reme sa tāṃ samāsādya kṛtapuṇya iva śriyam // 5.116.17
kandareṣu ca śailānāṃ nadīnāṃ nirjhareṣu ca / udyāneṣu vicitreṣu vaneṣūpavaneṣu ca // 5.116.18
harmyeṣu ramaṇīyeṣu prāsādaśikhareṣu ca / vātāyanavimāneṣu tathā garbhagṛheṣu ca // 5.116.19
tato 'sya samaye jajñe putro bālaraviprabhaḥ / śibir nāmnābhivikhyāto yaḥ sa pārthivasattamaḥ // 5.116.20
upasthāya sa taṃ vipro gālavaḥ pratigṛhya ca / kanyāṃ prayātas tāṃ rājan dṛṣṭavān vinatātmajam // 5.116.21
gālavaṃ vainateyo 'tha prahasann idam abravīt / diṣṭyā kṛtārthaṃ paśyāmi bhavantam iha vai dvija // 5.117.1
gālavas tu vacaḥ śrutvā vainateyena bhāṣitam / caturbhāgāvaśiṣṭaṃ tad ācakhyau kāryam asya hi // 5.117.2
suparṇas tv abravīd enaṃ gālavaṃ patatāṃ varaḥ / prayatnas te na kartavyo naiṣa saṃpatsyate tava // 5.117.3
purā hi kanyakubje vai gādheḥ satyavatīṃ sutām / bhāryārthe 'varayat kanyām ṛcīkas tena bhāṣitaḥ // 5.117.4
ekataḥśyāmakarṇānāṃ hayānāṃ candravarcasām / bhagavan dīyatāṃ mahyaṃ sahasram iti gālava // 5.117.5
ṛcīkas tu tathety uktvā varuṇasyālayaṃ gataḥ / aśvatīrthe hayāṃl labdhvā dattavān pārthivāya vai // 5.117.6
iṣṭvā te puṇḍarīkeṇa dattā rājñā dvijātiṣu / tebhyo dve dve śate krītvā prāptās te pārthivais tadā // 5.117.7
aparāṇy api catvāri śatāni dvijasattama / nīyamānāni saṃtāre hṛtāny āsan vitastayā // 5.117.8
evaṃ na śakyam aprāpyaṃ prāptuṃ gālava karhi cit // 5.117.8.2
imām aśvaśatābhyāṃ vai dvābhyāṃ tasmai nivedaya / viśvāmitrāya dharmātman ṣaḍbhir aśvaśataiḥ saha // 5.117.9
tato 'si gatasaṃmohaḥ kṛtakṛtyo dvijarṣabha // 5.117.9.2
gālavas taṃ tathety uktvā suparṇasahitas tataḥ / ādāyāśvāṃś ca kanyāṃ ca viśvāmitram upāgamat // 5.117.10
aśvānāṃ kāṅkṣitārthānāṃ ṣaḍ imāni śatāni vai / śatadvayena kanyeyaṃ bhavatā pratigṛhyatām // 5.117.11
asyāṃ rājarṣibhiḥ putrā jātā vai dhārmikās trayaḥ / caturthaṃ janayatv ekaṃ bhavān api narottama // 5.117.12
pūrṇāny evaṃ śatāny aṣṭau turagāṇāṃ bhavantu te / bhavato hy anṛṇo bhūtvā tapaḥ kuryāṃ yathāsukham // 5.117.13
viśvāmitras tu taṃ dṛṣṭvā gālavaṃ saha pakṣiṇā / kanyāṃ ca tāṃ varārohām idam ity abravīd vacaḥ // 5.117.14
kim iyaṃ pūrvam eveha na dattā mama gālava / putrā mamaiva catvāro bhaveyuḥ kulabhāvanāḥ // 5.117.15
pratigṛhṇāmi te kanyām ekaputraphalāya vai / aśvāś cāśramam āsādya tiṣṭhantu mama sarvaśaḥ // 5.117.16
sa tayā ramamāṇo 'tha viśvāmitro mahādyutiḥ / ātmajaṃ janayām āsa mādhavīputram aṣṭakam // 5.117.17
jātamātraṃ sutaṃ taṃ ca viśvāmitro mahādyutiḥ / saṃyojyārthais tathā dharmair aśvais taiḥ samayojayat // 5.117.18
athāṣṭakaḥ puraṃ prāyāt tadā somapuraprabham / niryātya kanyāṃ śiṣyāya kauśiko 'pi vanaṃ yayau // 5.117.19
gālavo 'pi suparṇena saha niryātya dakṣiṇām / manasābhipratītena kanyām idam uvāca ha // 5.117.20
jāto dānapatiḥ putras tvayā śūras tathāparaḥ / satyadharmarataś cānyo yajvā cāpi tathāparaḥ // 5.117.21
tad āgaccha varārohe tāritas te pitā sutaiḥ / catvāraś caiva rājānas tathāhaṃ ca sumadhyame // 5.117.22
gālavas tv abhyanujñāya suparṇaṃ pannagāśanam / pitur niryātya tāṃ kanyāṃ prayayau vanam eva ha // 5.117.23
sa tu rājā punas tasyāḥ kartukāmaḥ svayaṃvaram / upagamyāśramapadaṃ gaṅgāyamunasaṃgame // 5.118.1
gṛhītamālyadāmāṃ tāṃ ratham āropya mādhavīm / pūrur yaduś ca bhaginīm āśrame paryadhāvatām // 5.118.2
nāgayakṣamanuṣyāṇāṃ patatrimṛgapakṣiṇām / śailadrumavanaukānām āsīt tatra samāgamaḥ // 5.118.3
nānāpuruṣadeśānām īśvaraiś ca samākulam / ṛṣibhir brahmakalpaiś ca samantād āvṛtaṃ vanam // 5.118.4
nirdiśyamāneṣu tu sā vareṣu varavarṇinī / varān utkramya sarvāṃs tān vanaṃ vṛtavatī varam // 5.118.5
avatīrya rathāt kanyā namaskṛtvā ca bandhuṣu / upagamya vanaṃ puṇyaṃ tapas tepe yayātijā // 5.118.6
upavāsaiś ca vividhair dīkṣābhir niyamais tathā / ātmano laghutāṃ kṛtvā babhūva mṛgacāriṇī // 5.118.7
vaiḍūryāṅkurakalpāni mṛdūni haritāni ca / carantī śaṣpamukhyāni tiktāni madhurāṇi ca // 5.118.8
sravantīnāṃ ca puṇyānāṃ surasāni śucīni ca / pibantī vārimukhyāni śītāni vimalāni ca // 5.118.9
vaneṣu mṛgarājeṣu siṃhaviproṣiteṣu ca / dāvāgnivipramukteṣu śūnyeṣu gahaneṣu ca // 5.118.10
carantī hariṇaiḥ sārdhaṃ mṛgīva vanacāriṇī / cacāra vipulaṃ dharmaṃ brahmacaryeṇa saṃvṛtā // 5.118.11
yayātir api pūrveṣāṃ rājñāṃ vṛttam anuṣṭhitaḥ / bahuvarṣasahasrāyur ayujat kāladharmaṇā // 5.118.12
pūrur yaduś ca dvau vaṃśau vardhamānau narottamau / tābhyāṃ pratiṣṭhito loke paraloke ca nāhuṣaḥ // 5.118.13
mahīyate narapatir yayātiḥ svargam āsthitaḥ / maharṣikalpo nṛpatiḥ svargāgryaphalabhug vibhuḥ // 5.118.14
bahuvarṣasahasrākhye kāle bahuguṇe gate / rājarṣiṣu niṣaṇṇeṣu mahīyaḥsu maharṣiṣu // 5.118.15
avamene narān sarvān devān ṛṣigaṇāṃs tathā / yayātir mūḍhavijñāno vismayāviṣṭacetanaḥ // 5.118.16
tatas taṃ bubudhe devaḥ śakro balaniṣūdanaḥ / te ca rājarṣayaḥ sarve dhig dhig ity evam abruvan // 5.118.17
vicāraś ca samutpanno nirīkṣya nahuṣātmajam / ko nv ayaṃ kasya vā rājñaḥ kathaṃ vā svargam āgataḥ // 5.118.18
karmaṇā kena siddho 'yaṃ kva vānena tapaś citam / kathaṃ vā jñāyate svarge kena vā jñāyate 'py uta // 5.118.19
evaṃ vicārayantas te rājānaḥ svargavāsinaḥ / dṛṣṭvā papracchur anyonyaṃ yayātiṃ nṛpatiṃ prati // 5.118.20
vimānapālāḥ śataśaḥ svargadvārābhirakṣiṇaḥ / pṛṣṭā āsanapālāś ca na jānīmety athābruvan // 5.118.21
sarve te hy āvṛtajñānā nābhyajānanta taṃ nṛpam / sa muhūrtād atha nṛpo hataujā abhavat tadā // 5.118.22
atha pracalitaḥ sthānād āsanāc ca paricyutaḥ / kampitenaiva manasā dharṣitaḥ śokavahninā // 5.119.1
mlānasragbhraṣṭavijñānaḥ prabhraṣṭamukuṭāṅgadaḥ / vighūrṇan srastasarvāṅgaḥ prabhraṣṭābharaṇāmbaraḥ // 5.119.2
adṛśyamānas tān paśyann apaśyaṃś ca punaḥ punaḥ / śūnyaḥ śūnyena manasā prapatiṣyan mahītalam // 5.119.3
kiṃ mayā manasā dhyātam aśubhaṃ dharmadūṣaṇam / yenāhaṃ calitaḥ sthānād iti rājā vyacintayat // 5.119.4
te tu tatraiva rājānaḥ siddhāś cāpsarasas tathā / apaśyanta nirālambaṃ yayātiṃ taṃ paricyutam // 5.119.5
athaitya puruṣaḥ kaś cit kṣīṇapuṇyanipātakaḥ / yayātim abravīd rājan devarājasya śāsanāt // 5.119.6
atīva madamattas tvaṃ na kaṃ cin nāvamanyase / mānena bhraṣṭaḥ svargas te nārhas tvaṃ pārthivātmaja // 5.119.7
na ca prajñāyase gaccha patasveti tam abravīt // 5.119.7.2
pateyaṃ satsv iti vacas trir uktvā nahuṣātmajaḥ / patiṣyaṃś cintayām āsa gatiṃ gatimatāṃ varaḥ // 5.119.8
etasminn eva kāle tu naimiṣe pārthivarṣabhān / caturo 'paśyata nṛpas teṣāṃ madhye papāta saḥ // 5.119.9
pratardano vasumanāḥ śibirauśīnaro 'ṣṭakaḥ / vājapeyena yajñena tarpayanti sureśvaram // 5.119.10
teṣām adhvarajaṃ dhūmaṃ svargadvāram upasthitam / yayātir upajighran vai nipapāta mahīṃ prati // 5.119.11
bhūmau svarge ca saṃbaddhāṃ nadīṃ dhūmamayīṃ nṛpaḥ / sa gaṅgām iva gacchantīm ālambya jagatīpatiḥ // 5.119.12
śrīmatsv avabhṛthāgryeṣu caturṣu pratibandhuṣu / madhye nipatito rājā lokapālopameṣu ca // 5.119.13
caturṣu hutakalpeṣu rājasiṃhamahāgniṣu / papāta madhye rājarṣir yayātiḥ puṇyasaṃkṣaye // 5.119.14
tam āhuḥ pārthivāḥ sarve pratimānam iva śriyaḥ / ko bhavān kasya vā bandhur deśasya nagarasya vā // 5.119.15
yakṣo vāpy atha vā devo gandharvo rākṣaso 'pi vā / na hi mānuṣarūpo 'si ko vārthaḥ kāṅkṣitas tvayā // 5.119.16
yayātir asmi rājarṣiḥ kṣīṇapuṇyaś cyuto divaḥ / pateyaṃ satsv iti dhyāyan bhavatsu patitas tataḥ // 5.119.17
satyam etad bhavatu te kāṅkṣitaṃ puruṣarṣabha / sarveṣāṃ naḥ kratuphalaṃ dharmaś ca pratigṛhyatām // 5.119.18
nāhaṃ pratigrahadhano brāhmaṇaḥ kṣatriyo hy aham / na ca me pravaṇā buddhiḥ parapuṇyavināśane // 5.119.19
etasminn eva kāle tu mṛgacaryākramāgatām / mādhavīṃ prekṣya rājānas te 'bhivādyedam abruvan // 5.119.20
kim āgamanakṛtyaṃ te kiṃ kurvaḥ śāsanaṃ tava / ājñāpyā hi vayaṃ sarve tava putrās tapodhane // 5.119.21
teṣāṃ tad bhāṣitaṃ śrutvā mādhavī parayā mudā / pitaraṃ samupāgacchad yayātiṃ sā vavanda ca // 5.119.22
dṛṣṭvā mūrdhnā natān putrāṃs tāpasī vākyam abravīt / dauhitrās tava rājendra mama putrā na te parāḥ // 5.119.23
ime tvāṃ tārayiṣyanti diṣṭam etat purātanam // 5.119.23.2
ahaṃ te duhitā rājan mādhavī mṛgacāriṇī / mayāpy upacito dharmas tato 'rdhaṃ pratigṛhyatām // 5.119.24
yasmād rājan narāḥ sarve apatyaphalabhāginaḥ / tasmād icchanti dauhitrān yathā tvaṃ vasudhādhipa // 5.119.25
tatas te pārthivāḥ sarve śirasā jananīṃ tadā / abhivādya namaskṛtya mātāmaham athābruvan // 5.119.26
uccair anupamaiḥ snigdhaiḥ svarair āpūrya medinīm / mātāmahaṃ nṛpatayas tārayanto divaś cyutam // 5.119.27
atha tasmād upagato gālavo 'py āha pārthivam / tapaso me 'ṣṭabhāgena svargam ārohatāṃ bhavān // 5.119.28
pratyabhijñātamātro 'tha sadbhis tair narapuṃgavaḥ / yayātir divyasaṃsthāno babhūva vigatajvaraḥ // 5.120.1
divyamālyāmbaradharo divyābharaṇabhūṣitaḥ / divyagandhaguṇopeto na pṛthvīm aspṛśat padā // 5.120.2
tato vasumanāḥ pūrvam uccair uccārayan vacaḥ / khyāto dānapatir loke vyājahāra nṛpaṃ tadā // 5.120.3
prāptavān asmi yal loke sarvavarṇeṣv agarhayā / tad apy atha ca dāsyāmi tena saṃyujyatāṃ bhavān // 5.120.4
yat phalaṃ dānaśīlasya kṣamāśīlasya yat phalam / yac ca me phalam ādhāne tena saṃyujyatāṃ bhavān // 5.120.5
tataḥ pratardano 'py āha vākyaṃ kṣatriyapuṃgavaḥ / yathā dharmaratir nityaṃ nityaṃ yuddhaparāyaṇaḥ // 5.120.6
prāptavān asmi yal loke kṣatradharmodbhavaṃ yaśaḥ / vīraśabdaphalaṃ caiva tena saṃyujyatāṃ bhavān // 5.120.7
śibirauśīnaro dhīmān uvāca madhurāṃ giram / yathā bāleṣu nārīṣu vaihāryeṣu tathaiva ca // 5.120.8
saṃgareṣu nipāteṣu tathāpad vyasaneṣu ca / anṛtaṃ noktapūrvaṃ me tena satyena khaṃ vraja // 5.120.9
yathā prāṇāṃś ca rājyaṃ ca rājan karma sukhāni ca / tyajeyaṃ na punaḥ satyaṃ tena satyena khaṃ vraja // 5.120.10
yathā satyena me dharmo yathā satyena pāvakaḥ / prītaḥ śakraś ca satyena tena satyena khaṃ vraja // 5.120.11
aṣṭakas tv atha rājarṣiḥ kauśiko mādhavīsutaḥ / anekaśatayajvānaṃ vacanaṃ prāha dharmavit // 5.120.12
śataśaḥ puṇḍarīkā me gosavāś ca citāḥ prabho / kratavo vājapeyāś ca teṣāṃ phalam avāpnuhi // 5.120.13
na me ratnāni na dhanaṃ na tathānye paricchadāḥ / kratuṣv anupayuktāni tena satyena khaṃ vraja // 5.120.14
yathā yathā hi jalpanti dauhitrās taṃ narādhipam / tathā tathā vasumatīṃ tyaktvā rājā divaṃ yayau // 5.120.15
evaṃ sarve samastās te rājānaḥ sukṛtais tadā / yayātiṃ svargato bhraṣṭaṃ tārayām āsur añjasā // 5.120.16
dauhitrāḥ svena dharmeṇa yajñadānakṛtena vai / caturṣu rājavaṃśeṣu saṃbhūtāḥ kulavardhanāḥ // 5.120.17
mātāmahaṃ mahāprājñaṃ divam āropayanti te // 5.120.17.2
rājadharmaguṇopetāḥ sarvadharmaguṇānvitāḥ / dauhitrās te vayaṃ rājan divam āroha pārthivaḥ // 5.120.18
sadbhir āropitaḥ svargaṃ pārthivair bhūridakṣiṇaiḥ / abhyanujñāya dauhitrān yayātir divam āsthitaḥ // 5.121.1
abhivṛṣṭaś ca varṣeṇa nānāpuṣpasugandhinā / pariṣvaktaś ca puṇyena vāyunā puṇyagandhinā // 5.121.2
acalaṃ sthānam āruhya dauhitraphalanirjitam / karmabhiḥ svair upacito jajvāla parayā śriyā // 5.121.3
upagītopanṛttaś ca gandharvāpsarasāṃ gaṇaiḥ / prītyā pratigṛhītaś ca svarge dundubhinisvanaiḥ // 5.121.4
abhiṣṭutaś ca vividhair devarājarṣicāraṇaiḥ / arcitaś cottamārgheṇa daivatair abhinanditaḥ // 5.121.5
prāptaḥ svargaphalaṃ caiva tam uvāca pitāmahaḥ / nirvṛtaṃ śāntamanasaṃ vacobhis tarpayann iva // 5.121.6
catuṣpādas tvayā dharmaś cito lokyena karmaṇā / akṣayas tava loko 'yaṃ kīrtiś caivākṣayā divi // 5.121.7
punas tavādya rājarṣe sukṛteneha karmaṇā // 5.121.7.2
āvṛtaṃ tamasā cetaḥ sarveṣāṃ svargavāsinām / yena tvāṃ nābhijānanti tato 'jñātvāsi pātitaḥ // 5.121.8
prītyaiva cāsi dauhitrais tāritas tvam ihāgataḥ / sthānaṃ ca pratipanno 'si karmaṇā svena nirjitam // 5.121.9
acalaṃ śāśvataṃ puṇyam uttamaṃ dhruvam avyayam // 5.121.9.2
bhagavan saṃśayo me 'sti kaś cit taṃ chettum arhasi / na hy anyam aham arhāmi praṣṭuṃ lokapitāmaha // 5.121.10
bahuvarṣasahasrāntaṃ prajāpālanavardhitam / anekakratudānaughair arjitaṃ me mahat phalam // 5.121.11
kathaṃ tad alpakālena kṣīṇaṃ yenāsmi pātitaḥ / bhagavan vettha lokāṃś ca śāśvatān mama nirjitān // 5.121.12
bahuvarṣasahasrāntaṃ prajāpālanavardhitam / anekakratudānaughair yat tvayopārjitaṃ phalam // 5.121.13
tad anenaiva doṣeṇa kṣīṇaṃ yenāsi pātitaḥ / abhimānena rājendra dhikkṛtaḥ svargavāsibhiḥ // 5.121.14
nāyaṃ mānena rājarṣe na balena na hiṃsayā / na śāṭhyena na māyābhir loko bhavati śāśvataḥ // 5.121.15
nāvamānyās tvayā rājann avarotkṛṣṭamadhyamāḥ / na hi mānapradagdhānāṃ kaś cid asti samaḥ kva cit // 5.121.16
patanārohaṇam idaṃ kathayiṣyanti ye narāḥ / viṣamāṇy api te prāptās tariṣyanti na saṃśayaḥ // 5.121.17
eṣa doṣo 'bhimānena purā prāpto yayātinā / nirbandhataś cātimātraṃ gālavena mahīpate // 5.121.18
śrotavyaṃ hitakāmānāṃ suhṛdāṃ bhūtim icchatām / na kartavyo hi nirbandho nirbandho hi kṣayodayaḥ // 5.121.19
tasmāt tvam api gāndhāre mānaṃ krodhaṃ ca varjaya / saṃdhatsva pāṇḍavair vīra saṃrambhaṃ tyaja pārthiva // 5.121.20
dadāti yat pārthiva yat karoti; yad vā tapas tapyati yaj juhoti / na tasya nāśo 'sti na cāpakarṣo; nānyas tad aśnāti sa eva kartā // 5.121.21
idaṃ mahākhyānam anuttamaṃ mataṃ; bahuśrutānāṃ gataroṣarāgiṇām / samīkṣya loke bahudhā pradhāvitā; trivargadṛṣṭiḥ pṛthivīm upāśnute // 5.121.22
bhagavann evam evaitad yathā vadasi nārada / icchāmi cāham apy evaṃ na tv īśo bhagavann aham // 5.122.1
evam uktvā tataḥ kṛṣṇam abhyabhāṣata bhārata / svargyaṃ lokyaṃ ca mām āttha dharmyaṃ nyāyyaṃ ca keśava // 5.122.2
na tv ahaṃ svavaśas tāta kriyamāṇaṃ na me priyam / aṅga duryodhanaṃ kṛṣṇa mandaṃ śāstrātigaṃ mama // 5.122.3
anunetuṃ mahābāho yatasva puruṣottama / suhṛtkāryaṃ tu sumahat kṛtaṃ te syāj janārdana // 5.122.4
tato 'bhyāvṛtya vārṣṇeyo duryodhanam amarṣaṇam / abravīn madhurāṃ vācaṃ sarvadharmārthatattvavit // 5.122.5
duryodhana nibodhedaṃ madvākyaṃ kurusattama / samarthaṃ te viśeṣeṇa sānubandhasya bhārata // 5.122.6
mahāprājña kule jātaḥ sādhv etat kartum arhasi / śrutavṛttopasaṃpannaḥ sarvaiḥ samudito guṇaiḥ // 5.122.7
dauṣkuleyā durātmāno nṛśaṃsā nirapatrapāḥ / ta etad īdṛśaṃ kuryur yathā tvaṃ tāta manyase // 5.122.8
dharmārthayuktā loke 'smin pravṛttir lakṣyate satām / asatāṃ viparītā tu lakṣyate bharatarṣabha // 5.122.9
viparītā tv iyaṃ vṛttir asakṛl lakṣyate tvayi / adharmaś cānubandho 'tra ghoraḥ prāṇaharo mahān // 5.122.10
anekaśas tvannimittam ayaśasyaṃ ca bhārata / tam anarthaṃ pariharann ātmaśreyaḥ kariṣyasi // 5.122.11
bhrātṝṇām atha bhṛtyānāṃ mitrāṇāṃ ca paraṃtapa / adharmyād ayaśasyāc ca karmaṇas tvaṃ pramokṣyase // 5.122.12
prājñaiḥ śūrair mahotsāhair ātmavadbhir bahuśrutaiḥ / saṃdhatsva puruṣavyāghra pāṇḍavair bharatarṣabha // 5.122.13
tad dhitaṃ ca priyaṃ caiva dhṛtarāṣṭrasya dhīmataḥ / pitāmahasya droṇasya vidurasya mahāmateḥ // 5.122.14
kṛpasya somadattasya bāhlīkasya ca dhīmataḥ / aśvatthāmno vikarṇasya saṃjayasya viśāṃ pate // 5.122.15
jñātīnāṃ caiva bhūyiṣṭhaṃ mitrāṇāṃ ca paraṃtapa / śame śarma bhavet tāta sarvasya jagatas tathā // 5.122.16
hrīmān asi kule jātaḥ śrutavān anṛśaṃsavān / tiṣṭha tāta pituḥ śāstre mātuś ca bharatarṣabha // 5.122.17
etac chreyo hi manyante pitā yac chāsti bhārata / uttamāpadgataḥ sarvaḥ pituḥ smarati śāsanam // 5.122.18
rocate te pitus tāta pāṇḍavaiḥ saha saṃgamaḥ / sāmātyasya kuruśreṣṭha tat tubhyaṃ tāta rocatām // 5.122.19
śrutvā yaḥ suhṛdāṃ śāstraṃ martyo na pratipadyate / vipākānte dahaty enaṃ kiṃpākam iva bhakṣitam // 5.122.20
yas tu niḥśreyasaṃ vākyaṃ mohān na pratipadyate / sa dīrghasūtro hīnārthaḥ paścāttāpena yujyate // 5.122.21
yas tu niḥśreyasaṃ śrutvā prāptam evābhipadyate / ātmano matam utsṛjya sa loke sukham edhate // 5.122.22
yo 'rthakāmasya vacanaṃ prātikūlyān na mṛṣyate / śṛṇoti pratikūlāni dviṣatāṃ vaśam eti saḥ // 5.122.23
satāṃ matam atikramya yo 'satāṃ vartate mate / śocante vyasane tasya suhṛdo nacirād iva // 5.122.24
mukhyān amātyān utsṛjya yo nihīnān niṣevate / sa ghorām āpadaṃ prāpya nottāram adhigacchati // 5.122.25
yo 'satsevī vṛthācāro na śrotā suhṛdāṃ sadā / parān vṛṇīte svān dveṣṭi taṃ gauḥ śapati bhārata // 5.122.26
sa tvaṃ virudhya tair vīrair anyebhyas trāṇam icchasi / aśiṣṭebhyo 'samarthebhyo mūḍhebhyo bharatarṣabha // 5.122.27
ko hi śakrasamāñ jñātīn atikramya mahārathān / anyebhyas trāṇam āśaṃset tvad anyo bhuvi mānavaḥ // 5.122.28
janmaprabhṛti kaunteyā nityaṃ vinikṛtās tvayā / na ca te jātu kupyanti dharmātmāno hi pāṇḍavāḥ // 5.122.29
mithyāpracaritās tāta janmaprabhṛti pāṇḍavāḥ / tvayi samyaṅ mahābāho pratipannā yaśasvinaḥ // 5.122.30
tvayāpi pratipattavyaṃ tathaiva bharatarṣabha / sveṣu bandhuṣu mukhyeṣu mā manyuvaśam anvagāḥ // 5.122.31
trivargayuktā prājñānām ārambhā bharatarṣabha / dharmārthāv anurudhyante trivargāsaṃbhave narāḥ // 5.122.32
pṛthak tu viniviṣṭānāṃ dharmaṃ dhīro 'nurudhyate / madhyamo 'rthaṃ kaliṃ bālaḥ kāmam evānurudhyate // 5.122.33
indriyaiḥ prasṛto lobhād dharmaṃ viprajahāti yaḥ / kāmārthāv anupāyena lipsamāno vinaśyati // 5.122.34
kāmārthau lipsamānas tu dharmam evāditaś caret / na hi dharmād apaity arthaḥ kāmo vāpi kadā cana // 5.122.35
upāyaṃ dharmam evāhus trivargasya viśāṃ pate / lipsamāno hi tenāśu kakṣe 'gnir iva vardhate // 5.122.36
sa tvaṃ tātānupāyena lipsase bharatarṣabha / ādhirājyaṃ mahad dīptaṃ prathitaṃ sarvarājasu // 5.122.37
ātmānaṃ takṣati hy eṣa vanaṃ paraśunā yathā / yaḥ samyag vartamāneṣu mithyā rājan pravartate // 5.122.38
na tasya hi matiṃ chindyād yasya necchet parābhavam / avicchinnasya dhīrasya kalyāṇe dhīyate matiḥ // 5.122.39
tyaktātmānaṃ na bādheta triṣu lokeṣu bhārata / apy anyaṃ prākṛtaṃ kiṃ cit kim u tān pāṇḍavarṣabhān // 5.122.40
amarṣavaśam āpanno na kiṃ cid budhyate naraḥ / chidyate hy ātataṃ sarvaṃ pramāṇaṃ paśya bhārata // 5.122.41
śreyas te durjanāt tāta pāṇḍavaiḥ saha saṃgamaḥ / tair hi saṃprīyamāṇas tvaṃ sarvān kāmān avāpsyasi // 5.122.42
pāṇḍavair nirjitāṃ bhūmiṃ bhuñjāno rājasattama / pāṇḍavān pṛṣṭhataḥ kṛtvā trāṇam āśaṃsase 'nyataḥ // 5.122.43
duḥśāsane durviṣahe karṇe cāpi sasaubale / eteṣv aiśvaryam ādhāya bhūtim icchasi bhārata // 5.122.44
na caite tava paryāptā jñāne dharmārthayos tathā / vikrame cāpy aparyāptāḥ pāṇḍavān prati bhārata // 5.122.45
na hīme sarvarājānaḥ paryāptāḥ sahitās tvayā / kruddhasya bhīmasenasya prekṣituṃ mukham āhave // 5.122.46
idaṃ saṃnihitaṃ tāta samagraṃ pārthivaṃ balam / ayaṃ bhīṣmas tathā droṇaḥ karṇaś cāyaṃ tathā kṛpaḥ // 5.122.47
bhūriśravāḥ saumadattir aśvatthāmā jayadrathaḥ / aśaktāḥ sarva evaite pratiyoddhuṃ dhanaṃjayam // 5.122.48
ajeyo hy arjunaḥ kruddhaḥ sarvair api surāsuraiḥ / mānuṣair api gandharvair mā yuddhe ceta ādhithāḥ // 5.122.49
dṛśyatāṃ vā pumān kaś cit samagre pārthive bale / yo 'rjunaṃ samare prāpya svastimān āvrajed gṛhān // 5.122.50
kiṃ te janakṣayeṇeha kṛtena bharatarṣabha / yasmiñ jite jitaṃ te syāt pumān ekaḥ sa dṛśyatām // 5.122.51
yaḥ sa devān sagandharvān sayakṣāsurapannagān / ajayat khāṇḍavaprasthe kas taṃ yudhyeta mānavaḥ // 5.122.52
tathā virāṭanagare śrūyate mahad adbhutam / ekasya ca bahūnāṃ ca paryāptaṃ tan nidarśanam // 5.122.53
tam ajeyam anādhṛṣyaṃ vijetuṃ jiṣṇum acyutam / āśaṃsasīha samare vīram arjunam ūrjitam // 5.122.54
maddvitīyaṃ punaḥ pārthaṃ kaḥ prārthayitum arhati / yuddhe pratīpam āyāntam api sākṣāt puraṃdaraḥ // 5.122.55
bāhubhyām uddhared bhūmiṃ dahet kruddha imāḥ prajāḥ / pātayet tridivād devān yo 'rjunaṃ samare jayet // 5.122.56
paśya putrāṃs tathā bhrātṝñ jñātīn saṃbandhinas tathā / tvatkṛte na vinaśyeyur ete bharatasattama // 5.122.57
astu śeṣaṃ kauravāṇāṃ mā parābhūd idaṃ kulam / kulaghna iti nocyethā naṣṭakīrtir narādhipa // 5.122.58
tvām eva sthāpayiṣyanti yauvarājye mahārathāḥ / mahārājye ca pitaraṃ dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram // 5.122.59
mā tāta śriyam āyāntīm avamaṃsthāḥ samudyatām / ardhaṃ pradāya pārthebhyo mahatīṃ śriyam āpsyasi // 5.122.60
pāṇḍavaiḥ saṃśamaṃ kṛtvā kṛtvā ca suhṛdāṃ vacaḥ / saṃprīyamāṇo mitraiś ca ciraṃ bhadrāṇy avāpsyasi // 5.122.61
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo duryodhanam amarṣaṇam / keśavasya vacaḥ śrutvā provāca bharatarṣabha // 5.123.1
kṛṣṇena vākyam ukto 'si suhṛdāṃ śamam icchatā / anupaśyasva tat tāta mā manyuvaśam anvagāḥ // 5.123.2
akṛtvā vacanaṃ tāta keśavasya mahātmanaḥ / śreyo na jātu na sukhaṃ na kalyāṇam avāpsyasi // 5.123.3
dharmyam arthaṃ mahābāhur āha tvāṃ tāta keśavaḥ / tam artham abhipadyasva mā rājan nīnaśaḥ prajāḥ // 5.123.4
imāṃ śriyaṃ prajvalitāṃ bhāratīṃ sarvarājasu / jīvato dhṛtarāṣṭrasya daurātmyād bhraṃśayiṣyasi // 5.123.5
ātmānaṃ ca sahāmātyaṃ saputrapaśubāndhavam / sahamitram asadbuddhyā jīvitād bhraṃśayiṣyasi // 5.123.6
atikrāman keśavasya tathyaṃ vacanam arthavat / pituś ca bharataśreṣṭha vidurasya ca dhīmataḥ // 5.123.7
mā kulaghno 'ntapuruṣo durmatiḥ kāpathaṃ gamaḥ / pitaraṃ mātaraṃ caiva vṛddhau śokāya mā dadaḥ // 5.123.8
atha droṇo 'bravīt tatra duryodhanam idaṃ vacaḥ / amarṣavaśam āpannaṃ niḥśvasantaṃ punaḥ punaḥ // 5.123.9
dharmārthayuktaṃ vacanam āha tvāṃ tāta keśavaḥ / tathā bhīṣmaḥ śāṃtanavas taj juṣasva narādhipa // 5.123.10
prājñau medhāvinau dāntāv arthakāmau bahuśrutau / āhatus tvāṃ hitaṃ vākyaṃ tad ādatsva paraṃtapa // 5.123.11
anutiṣṭha mahāprājña kṛṣṇabhīṣmau yad ūcatuḥ / mā vaco laghubuddhīnāṃ samāsthās tvaṃ paraṃtapa // 5.123.12
ye tvāṃ protsāhayanty ete naite kṛtyāya karhi cit / vairaṃ pareṣāṃ grīvāyāṃ pratimokṣyanti saṃyuge // 5.123.13
mā kurūñ jīghanaḥ sarvān putrān bhrātṝṃs tathaiva ca / vāsudevārjunau yatra viddhy ajeyaṃ balaṃ hi tat // 5.123.14
etac caiva mataṃ satyaṃ suhṛdoḥ kṛṣṇabhīṣmayoḥ / yadi nādāsyase tāta paścāt tapsyasi bhārata // 5.123.15
yathoktaṃ jāmadagnyena bhūyān eva tato 'rjunaḥ / kṛṣṇo hi devakīputro devair api durutsahaḥ // 5.123.16
kiṃ te sukhapriyeṇeha proktena bharatarṣabha / etat te sarvam ākhyātaṃ yathecchasi tathā kuru // 5.123.17
na hi tvām utsahe vaktuṃ bhūyo bharatasattama // 5.123.17.2
tasmin vākyāntare vākyaṃ kṣattāpi viduro 'bravīt / duryodhanam abhiprekṣya dhārtarāṣṭram amarṣaṇam // 5.123.18
duryodhana na śocāmi tvām ahaṃ bharatarṣabha / imau tu vṛddhau śocāmi gāndhārīṃ pitaraṃ ca te // 5.123.19
yāv anāthau cariṣyete tvayā nāthena durhṛdā / hatamitrau hatāmātyau lūnapakṣāv iva dvijau // 5.123.20
bhikṣukau vicariṣyete śocantau pṛthivīm imām / kulaghnam īdṛśaṃ pāpaṃ janayitvā kupūruṣam // 5.123.21
atha duryodhanaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata / āsīnaṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ rājabhiḥ parivāritam // 5.123.22
duryodhana nibodhedaṃ śauriṇoktaṃ mahātmanā / ādatsva śivam atyantaṃ yogakṣemavad avyayam // 5.123.23
anena hi sahāyena kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā / iṣṭān sarvān abhiprāyān prāpsyāmaḥ sarvarājasu // 5.123.24
susaṃhitaḥ keśavena gaccha tāta yudhiṣṭhiram / cara svastyayanaṃ kṛtsnaṃ bhāratānām anāmayam // 5.123.25
vāsudevena tīrthena tāta gacchasva saṃgamam / kālaprāptam idaṃ manye mā tvaṃ duryodhanātigāḥ // 5.123.26
śamaṃ ced yācamānaṃ tvaṃ pratyākhyāsyasi keśavam / tvadartham abhijalpantaṃ na tavāsty aparābhavaḥ // 5.123.27
dhṛtarāṣṭravacaḥ śrutvā bhīṣmadroṇau samarthya tau / duryodhanam idaṃ vākyam ūcatuḥ śāsanātigam // 5.124.1
yāvat kṛṣṇāv asaṃnaddhau yāvat tiṣṭhati gāṇḍivam / yāvad dhaumyo na senāgnau juhotīha dviṣadbalam // 5.124.2
yāvan na prekṣate kruddhaḥ senāṃ tava yudhiṣṭhiraḥ / hrīniṣedho maheṣvāsas tāvac chāmyatu vaiśasam // 5.124.3
yāvan na dṛṣyate pārthaḥ sveṣv anīkeṣv avasthitaḥ / bhīmaseno maheṣvāsas tāvac chāmyatu vaiśasam // 5.124.4
yāvan na carate mārgān pṛtanām abhiharṣayan / yāvan na śātayaty ājau śirāṃsi gajayodhinām // 5.124.5
gadayā vīraghātinyā phalānīva vanaspateḥ / kālena paripakvāni tāvac chāmyatu vaiśasam // 5.124.6
nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / virāṭaś ca śikhaṇḍī ca śaiśupāliś ca daṃśitāḥ // 5.124.7
yāvan na praviśanty ete nakrā iva mahārṇavam / kṛtāstrāḥ kṣipram asyantas tāvac chāmyatu vaiśasam // 5.124.8
yāvan na sukumāreṣu śarīreṣu mahīkṣitām / gārdhrapatrāḥ patanty ugrās tāvac chāmyatu vaiśasam // 5.124.9
candanāgarudigdheṣu hāraniṣkadhareṣu ca / noraḥsu yāvad yodhānāṃ maheṣvāsair maheṣavaḥ // 5.124.10
kṛtāstraiḥ kṣipram asyadbhir dūrapātibhir āyasāḥ / abhilakṣyair nipātyante tāvac chāmyatu vaiśasam // 5.124.11
abhivādayamānaṃ tvāṃ śirasā rājakuñjaraḥ / pāṇibhyāṃ pratigṛhṇātu dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 5.124.12
dhvajāṅkuśapatākāṅkaṃ dakṣiṇaṃ te sudakṣiṇaḥ / skandhe nikṣipatāṃ bāhuṃ śāntaye bharatarṣabha // 5.124.13
ratnauṣadhisametena ratnāṅgulitalena ca / upaviṣṭasya pṛṣṭhaṃ te pāṇinā parimārjatu // 5.124.14
śālaskandho mahābāhus tvāṃ svajāno vṛkodaraḥ / sāmnābhivadatāṃ cāpi śāntaye bharatarṣabha // 5.124.15
arjunena yamābhyāṃ ca tribhis tair abhivāditaḥ / mūrdhni tān samupāghrāya premṇābhivada pārthiva // 5.124.16
dṛṣṭvā tvāṃ pāṇḍavair vīrair bhrātṛbhiḥ saha saṃgatam / yāvad ānandajāśrūṇi pramuñcantu narādhipāḥ // 5.124.17
ghuṣyatāṃ rājadhānīṣu sarvasaṃpan mahīkṣitām / pṛthivī bhrātṛbhāvena bhujyatāṃ vijvaro bhava // 5.124.18
śrutvā duryodhano vākyam apriyaṃ kurusaṃsadi / pratyuvāca mahābāhuṃ vāsudevaṃ yaśasvinam // 5.125.1
prasamīkṣya bhavān etad vaktum arhati keśava / mām eva hi viśeṣeṇa vibhāṣya parigarhase // 5.125.2
bhaktivādena pārthānām akasmān madhusūdana / bhavān garhayate nityaṃ kiṃ samīkṣya balābalam // 5.125.3
bhavān kṣattā ca rājā ca ācāryo vā pitāmahaḥ / mām eva parigarhante nānyaṃ kaṃ cana pārthivam // 5.125.4
na cāhaṃ lakṣaye kaṃ cid vyabhicāram ihātmanaḥ / atha sarve bhavanto māṃ vidviṣanti sarājakāḥ // 5.125.5
na cāhaṃ kaṃ cid atyartham aparādham ariṃdama / vicintayan prapaśyāmi susūkṣmam api keśava // 5.125.6
priyābhyupagate dyūte pāṇḍavā madhusūdana / jitāḥ śakuninā rājyaṃ tatra kiṃ mama duṣkṛtam // 5.125.7
yat punar draviṇaṃ kiṃ cit tatrājīyanta pāṇḍavāḥ / tebhya evābhyanujñātaṃ tat tadā madhusūdana // 5.125.8
aparādho na cāsmākaṃ yat te hy akṣaparājitāḥ / ajeyā jayatāṃ śreṣṭha pārthāḥ pravrājitā vanam // 5.125.9
kena cāpy apavādena virudhyante 'ribhiḥ saha / aśaktāḥ pāṇḍavāḥ kṛṣṇa prahṛṣṭāḥ pratyamitravat // 5.125.10
kim asmābhiḥ kṛtaṃ teṣāṃ kasmin vā punar āgasi / dhārtarāṣṭrāñ jighāṃsanti pāṇḍavāḥ sṛñjayaiḥ saha // 5.125.11
na cāpi vayam ugreṇa karmaṇā vacanena vā / vitrastāḥ praṇamāmeha bhayād api śatakratoḥ // 5.125.12
na ca taṃ kṛṣṇa paśyāmi kṣatradharmam anuṣṭhitam / utsaheta yudhā jetuṃ yo naḥ śatrunibarhaṇa // 5.125.13
na hi bhīṣmakṛpadroṇāḥ sagaṇā madhusūdana / devair api yudhā jetuṃ śakyāḥ kim uta pāṇḍavaiḥ // 5.125.14
svadharmam anutiṣṭhanto yadi mādhava saṃyuge / śastreṇa nidhanaṃ kāle prāpsyāmaḥ svargam eva tat // 5.125.15
mukhyaś caivaiṣa no dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ janārdana / yac chayīmahi saṃgrāme śaratalpagatā vayam // 5.125.16
te vayaṃ vīraśayanaṃ prāpsyāmo yadi saṃyuge / apraṇamyaiva śatrūṇāṃ na nas tapsyati mādhava // 5.125.17
kaś ca jātu kule jātaḥ kṣatradharmeṇa vartayan / bhayād vṛttiṃ samīkṣyaivaṃ praṇamed iha kasya cit // 5.125.18
udyacched eva na named udyamo hy eva pauruṣam / apy aparvaṇi bhajyeta na named iha kasya cit // 5.125.19
iti mātaṅgavacanaṃ parīpsanti hitepsavaḥ / dharmāya caiva praṇamed brāhmaṇebhyaś ca madvidhaḥ // 5.125.20
acintayan kaṃ cid anyaṃ yāvajjīvaṃ tathācaret / eṣa dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ matam etac ca me sadā // 5.125.21
rājyāṃśaś cābhyanujñāto yo me pitrā purābhavat / na sa labhyaḥ punar jātu mayi jīvati keśava // 5.125.22
yāvac ca rājā dhriyate dhṛtarāṣṭro janārdana / nyastaśastrā vayaṃ te vāpy upajīvāma mādhava // 5.125.23
yady adeyaṃ purā dattaṃ rājyaṃ paravato mama / ajñānād vā bhayād vāpi mayi bāle janārdana // 5.125.24
na tad adya punar labhyaṃ pāṇḍavair vṛṣṇinandana / dhriyamāṇe mahābāho mayi saṃprati keśava // 5.125.25
yāvad dhi sūcyās tīkṣṇāyā vidhyed agreṇa mādhava / tāvad apy aparityājyaṃ bhūmer naḥ pāṇḍavān prati // 5.125.26
tataḥ prahasya dāśārhaḥ krodhaparyākulekṣaṇaḥ / duryodhanam idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi // 5.126.1
lapsyase vīraśayanaṃ kāmam etad avāpsyasi / sthiro bhava sahāmātyo vimardo bhavitā mahān // 5.126.2
yac caivaṃ manyase mūḍha na me kaś cid vyatikramaḥ / pāṇḍaveṣv iti tat sarvaṃ nibodhata narādhipāḥ // 5.126.3
śriyā saṃtapyamānena pāṇḍavānāṃ mahātmanām / tvayā durmantritaṃ dyūtaṃ saubalena ca bhārata // 5.126.4
kathaṃ ca jñātayas tāta śreyāṃsaḥ sādhusaṃmatāḥ / tathānyāyyam upasthātuṃ jihmenājihmacāriṇaḥ // 5.126.5
akṣadyūtaṃ mahāprājña satām aratināśanam / asatāṃ tatra jāyante bhedāś ca vyasanāni ca // 5.126.6
tad idaṃ vyasanaṃ ghoraṃ tvayā dyūtamukhaṃ kṛtam / asamīkṣya sadācāraiḥ sārdhaṃ pāpānubandhanaiḥ // 5.126.7
kaś cānyo jñātibhāryāṃ vai viprakartuṃ tathārhati / ānīya ca sabhāṃ vaktuṃ yathoktā draupadī tvayā // 5.126.8
kulīnā śīlasaṃpannā prāṇebhyo 'pi garīyasī / mahiṣī pāṇḍuputrāṇāṃ tathā vinikṛtā tvayā // 5.126.9
jānanti kuravaḥ sarve yathoktāḥ kurusaṃsadi / duḥśāsanena kaunteyāḥ pravrajantaḥ paraṃtapāḥ // 5.126.10
samyagvṛtteṣv alubdheṣu satataṃ dharmacāriṣu / sveṣu bandhuṣu kaḥ sādhuś cared evam asāṃpratam // 5.126.11
nṛśaṃsānām anāryāṇāṃ paruṣāṇāṃ ca bhāṣaṇam / karṇaduḥśāsanābhyāṃ ca tvayā ca bahuśaḥ kṛtam // 5.126.12
saha mātrā pradagdhuṃ tān bālakān vāraṇāvate / āsthitaḥ paramaṃ yatnaṃ na samṛddhaṃ ca tat tava // 5.126.13
ūṣuś ca suciraṃ kālaṃ pracchannāḥ pāṇḍavās tadā / mātrā sahaikacakrāyāṃ brāhmaṇasya niveśane // 5.126.14
viṣeṇa sarpabandhaiś ca yatitāḥ pāṇḍavās tvayā / sarvopāyair vināśāya na samṛddhaṃ ca tat tava // 5.126.15
evaṃbuddhiḥ pāṇḍaveṣu mithyāvṛttiḥ sadā bhavān / kathaṃ te nāparādho 'sti pāṇḍaveṣu mahātmasu // 5.126.16
kṛtvā bahūny akāryāṇi pāṇḍaveṣu nṛśaṃsavat / mithyāvṛttir anāryaḥ sann adya vipratipadyase // 5.126.17
mātāpitṛbhyāṃ bhīṣmeṇa droṇena vidureṇa ca / śāmyeti muhur ukto 'si na ca śāmyasi pārthiva // 5.126.18
śame hi sumahān arthas tava pārthasya cobhayoḥ / na ca rocayase rājan kim anyad buddhilāghavāt // 5.126.19
na śarma prāpsyase rājann utkramya suhṛdāṃ vacaḥ / adharmyam ayaśasyaṃ ca kriyate pārthiva tvayā // 5.126.20
evaṃ bruvati dāśārhe duryodhanam amarṣaṇam / duḥśāsana idaṃ vākyam abravīt kurusaṃsadi // 5.126.21
na cet saṃdhāsyase rājan svena kāmena pāṇḍavaiḥ / baddhvā kila tvāṃ dāsyanti kuntīputrāya kauravāḥ // 5.126.22
vaikartanaṃ tvāṃ ca māṃ ca trīn etān manujarṣabha / pāṇḍavebhyaḥ pradāsyanti bhīṣmo droṇaḥ pitā ca te // 5.126.23
bhrātur etad vacaḥ śrutvā dhārtarāṣṭraḥ suyodhanaḥ / kruddhaḥ prātiṣṭhatotthāya mahānāga iva śvasan // 5.126.24
viduraṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca mahārājaṃ ca bāhlikam / kṛpaṃ ca somadattaṃ ca bhīṣmaṃ droṇaṃ janārdanam // 5.126.25
sarvān etān anādṛtya durmatir nirapatrapaḥ / aśiṣṭavad amaryādo mānī mānyāvamānitā // 5.126.26
taṃ prasthitam abhiprekṣya bhrātaro manujarṣabham / anujagmuḥ sahāmātyā rājānaś cāpi sarvaśaḥ // 5.126.27
sabhāyām utthitaṃ kruddhaṃ prasthitaṃ bhrātṛbhiḥ saha / duryodhanam abhiprekṣya bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt // 5.126.28
dharmārthāv abhisaṃtyajya saṃrambhaṃ yo 'numanyate / hasanti vyasane tasya durhṛdo nacirād iva // 5.126.29
durātmā rājaputro 'yaṃ dhārtarāṣṭro 'nupāyavit / mithyābhimānī rājyasya krodhalobhavaśānugaḥ // 5.126.30
kālapakvam idaṃ manye sarvakṣatraṃ janārdana / sarve hy anusṛtā mohāt pārthivāḥ saha mantribhiḥ // 5.126.31
bhīṣmasyātha vacaḥ śrutvā dāśārhaḥ puṣkarekṣaṇaḥ / bhīṣmadroṇamukhān sarvān abhyabhāṣata vīryavān // 5.126.32
sarveṣāṃ kuruvṛddhānāṃ mahān ayam atikramaḥ / prasahya mandam aiśvarye na niyacchata yan nṛpam // 5.126.33
tatra kāryam ahaṃ manye prāptakālam ariṃdamāḥ / kriyamāṇe bhavec chreyas tat sarvaṃ śṛṇutānaghāḥ // 5.126.34
pratyakṣam etad bhavatāṃ yad vakṣyāmi hitaṃ vacaḥ / bhavatām ānukūlyena yadi roceta bhāratāḥ // 5.126.35
bhojarājasya vṛddhasya durācāro hy anātmavān / jīvataḥ pitur aiśvaryaṃ hṛtvā manyuvaśaṃ gataḥ // 5.126.36
ugrasenasutaḥ kaṃsaḥ parityaktaḥ sa bāndhavaiḥ / jñātīnāṃ hitakāmena mayā śasto mahāmṛdhe // 5.126.37
āhukaḥ punar asmābhir jñātibhiś cāpi satkṛtaḥ / ugrasenaḥ kṛto rājā bhojarājanyavardhanaḥ // 5.126.38
kaṃsam ekaṃ parityajya kulārthe sarvayādavāḥ / saṃbhūya sukham edhante bhāratāndhakavṛṣṇayaḥ // 5.126.39
api cāpy avadad rājan parameṣṭhī prajāpatiḥ / vyūḍhe devāsure yuddhe 'bhyudyateṣv āyudheṣu ca // 5.126.40
dvaidhībhūteṣu lokeṣu vinaśyatsu ca bhārata / abravīt sṛṣṭimān devo bhagavāṃl lokabhāvanaḥ // 5.126.41
parābhaviṣyanty asurā daiteyā dānavaiḥ saha / ādityā vasavo rudrā bhaviṣyanti divaukasaḥ // 5.126.42
devāsuramanuṣyāś ca gandharvoragarākṣasāḥ / asmin yuddhe susaṃyattā haniṣyanti parasparam // 5.126.43
iti matvābravīd dharmaṃ parameṣṭhī prajāpatiḥ / varuṇāya prayacchaitān baddhvā daiteyadānavān // 5.126.44
evam uktas tato dharmo niyogāt parameṣṭhinaḥ / varuṇāya dadau sarvān baddhvā daiteyadānavān // 5.126.45
tān baddhvā dharmapāśaiś ca svaiś ca pāśair jaleśvaraḥ / varuṇaḥ sāgare yatto nityaṃ rakṣati dānavān // 5.126.46
tathā duryodhanaṃ karṇaṃ śakuniṃ cāpi saubalam / baddhvā duḥśāsanaṃ cāpi pāṇḍavebhyaḥ prayacchata // 5.126.47
tyajet kulārthe puruṣaṃ grāmasyārthe kulaṃ tyajet / grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet // 5.126.48
rājan duryodhanaṃ baddhvā tataḥ saṃśāmya pāṇḍavaiḥ / tvatkṛte na vinaśyeyuḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha // 5.126.49
kṛṣṇasya vacanaṃ śrutvā dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ / viduraṃ sarvadharmajñaṃ tvaramāṇo 'bhyabhāṣata // 5.127.1
gaccha tāta mahāprājñāṃ gāndhārīṃ dīrghadarśinīm / ānayeha tayā sārdham anuneṣyāmi durmatim // 5.127.2
yadi sāpi durātmānaṃ śamayed duṣṭacetasam / api kṛṣṇāya suhṛdas tiṣṭhema vacane vayam // 5.127.3
api lobhābhibhūtasya panthānam anudarśayet / durbuddher duḥsahāyasya samarthaṃ bruvatī vacaḥ // 5.127.4
api no vyasanaṃ ghoraṃ duryodhanakṛtaṃ mahat / śamayec cirarātrāya yogakṣemavad avyayam // 5.127.5
rājñas tu vacanaṃ śrutvā viduro dīrghadarśinīm / ānayām āsa gāndhārīṃ dhṛtarāṣṭrasya śāsanāt // 5.127.6
eṣa gāndhāri putras te durātmā śāsanātigaḥ / aiśvaryalobhād aiśvaryaṃ jīvitaṃ ca prahāsyati // 5.127.7
aśiṣṭavad amaryādaḥ pāpaiḥ saha durātmabhiḥ / sabhāyā nirgato mūḍho vyatikramya suhṛdvacaḥ // 5.127.8
sā bhartur vacanaṃ śrutvā rājaputrī yaśasvinī / anvicchantī mahac chreyo gāndhārī vākyam abravīt // 5.127.9
ānayeha sutaṃ kṣipraṃ rājyakāmukam āturam / na hi rājyam aśiṣṭena śakyaṃ dharmārthalopinā // 5.127.10
tvaṃ hy evātra bhṛśaṃ garhyo dhṛtarāṣṭra sutapriyaḥ / yo jānan pāpatām asya tatprajñām anuvartase // 5.127.11
sa eṣa kāmamanyubhyāṃ pralabdho moham āsthitaḥ / aśakyo 'dya tvayā rājan vinivartayituṃ balāt // 5.127.12
rājyapradāne mūḍhasya bāliśasya durātmanaḥ / duḥsahāyasya lubdhasya dhṛtarāṣṭro 'śnute phalam // 5.127.13
kathaṃ hi svajane bhedam upekṣeta mahāmatiḥ / bhinnaṃ hi svajanena tvāṃ prasahiṣyanti śatravaḥ // 5.127.14
yā hi śakyā mahārāja sāmnā dānena vā punaḥ / nistartum āpadaḥ sveṣu daṇḍaṃ kas tatra pātayet // 5.127.15
śāsanād dhṛtarāṣṭrasya duryodhanam amarṣaṇam / mātuś ca vacanāt kṣattā sabhāṃ prāveśayat punaḥ // 5.127.16
sa mātur vacanākāṅkṣī praviveśa sabhāṃ punaḥ / abhitāmrekṣaṇaḥ krodhān niḥśvasann iva pannagaḥ // 5.127.17
taṃ praviṣṭam abhiprekṣya putram utpatham āsthitam / vigarhamāṇā gāndhārī samarthaṃ vākyam abravīt // 5.127.18
duryodhana nibodhedaṃ vacanaṃ mama putraka / hitaṃ te sānubandhasya tathāyatyāṃ sukhodayam // 5.127.19
bhīṣmasya tu pituś caiva mama cāpacitiḥ kṛtā / bhaved droṇamukhānāṃ ca suhṛdāṃ śāmyatā tvayā // 5.127.20
na hi rājyaṃ mahāprājña svena kāmena śakyate / avāptuṃ rakṣituṃ vāpi bhoktuṃ vā bharatarṣabha // 5.127.21
na hy avaśyendriyo rājyam aśnīyād dīrgham antaram / vijitātmā tu medhāvī sa rājyam abhipālayet // 5.127.22
kāmakrodhau hi puruṣam arthebhyo vyapakarṣataḥ / tau tu śatrū vinirjitya rājā vijayate mahīm // 5.127.23
lokeśvaraprabhutvaṃ hi mahad etad durātmabhiḥ / rājyaṃ nāmepsitaṃ sthānaṃ na śakyam abhirakṣitum // 5.127.24
indriyāṇi mahat prepsur niyacched arthadharmayoḥ / indriyair niyatair buddhir vardhate 'gnir ivendhanaiḥ // 5.127.25
avidhyeyāni hīmāni vyāpādayitum apy alam / avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim // 5.127.26
avijitya ya ātmānam amātyān vijigīṣate / ajitātmājitāmātyaḥ so 'vaśaḥ parihīyate // 5.127.27
ātmānam eva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet / tato 'mātyān amitrāṃś ca na moghaṃ vijigīṣate // 5.127.28
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu / parīkṣyakāriṇaṃ dhīram atyantaṃ śrīr niṣevate // 5.127.29
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāv apihitāv ubhau / kāmakrodhau śarīrasthau prajñānaṃ tau vilumpataḥ // 5.127.30
yābhyāṃ hi devāḥ svaryātuḥ svargasyāpidadhur mukham / bibhyato 'nuparāgasya kāmakrodhau sma vardhitau // 5.127.31
kāmaṃ krodhaṃ ca lobhaṃ ca dambhaṃ darpaṃ ca bhūmipaḥ / samyag vijetuṃ yo veda sa mahīm abhijāyate // 5.127.32
satataṃ nigrahe yukta indriyāṇāṃ bhaven nṛpaḥ / īpsann arthaṃ ca dharmaṃ ca dviṣatāṃ ca parābhavam // 5.127.33
kāmābhibhūtaḥ krodhād vā yo mithyā pratipadyate / sveṣu cānyeṣu vā tasya na sahāyā bhavanty uta // 5.127.34
ekībhūtair mahāprājñaiḥ śūrair arinibarhaṇaiḥ / pāṇḍavaiḥ pṛthivīṃ tāta bhokṣyase sahitaḥ sukhī // 5.127.35
yathā bhīṣmaḥ śāṃtanavo droṇaś cāpi mahārathaḥ / āhatus tāta tat satyam ajeyau kṛṣṇapāṇḍavau // 5.127.36
prapadyasva mahābāhuṃ kṛṣṇam akliṣṭakāriṇam / prasanno hi sukhāya syād ubhayor eva keśavaḥ // 5.127.37
suhṛdām arthakāmānāṃ yo na tiṣṭhati śāsane / prājñānāṃ kṛtavidyānāṃ sa naraḥ śatrunandanaḥ // 5.127.38
na yuddhe tāta kalyāṇaṃ na dharmārthau kutaḥ sukham / na cāpi vijayo nityaṃ mā yuddhe ceta ādhithāḥ // 5.127.39
bhīṣmeṇa hi mahāprājña pitrā te bāhlikena ca / datto 'ṃśaḥ pāṇḍuputrāṇāṃ bhedād bhītair ariṃdama // 5.127.40
tasya caitat pradānasya phalam adyānupaśyasi / yadbhuṅkṣe pṛthivīṃ sarvāṃ śūrair nihatakaṇṭakām // 5.127.41
prayaccha pāṇḍuputrāṇāṃ yathocitam ariṃdama / yadīcchasi sahāmātyo bhoktum ardhaṃ mahīkṣitām // 5.127.42
alam ardhaṃ pṛthivyās te sahāmātyasya jīvanam / suhṛdāṃ vacane tiṣṭhan yaśaḥ prāpsyasi bhārata // 5.127.43
śrīmadbhir ātmavadbhir hi buddhimadbhir jitendriyaiḥ / pāṇḍavair vigrahas tāta bhraṃśayen mahataḥ sukhāt // 5.127.44
nigṛhya suhṛdāṃ manyuṃ śādhi rājyaṃ yathocitam / svam aṃśaṃ pāṇḍuputrebhyaḥ pradāya bharatarṣabha // 5.127.45
alam ahnā nikāro 'yaṃ trayodaśa samāḥ kṛtaḥ / śamayainaṃ mahāprājña kāmakrodhasamedhitam // 5.127.46
na caiṣa śaktaḥ pārthānāṃ yas tvadartham abhīpsati / sūtaputro dṛḍhakrodho bhrātā duḥśāsanaś ca te // 5.127.47
bhīṣme droṇe kṛpe karṇe bhīmasene dhanaṃjaye / dhṛṣṭadyumne ca saṃkruddhe na syuḥ sarvāḥ prajā dhruvam // 5.127.48
amarṣavaśam āpanno mā kurūṃs tāta jīghanaḥ / sarvā hi pṛthivī spṛṣṭā tvat pāṇḍavakṛte vadham // 5.127.49
yac ca tvaṃ manyase mūḍha bhīṣmadroṇakṛpādayaḥ / yotsyante sarvaśaktyeti naitad adyopapadyate // 5.127.50
samaṃ hi rājyaṃ prītiś ca sthānaṃ ca vijitātmanām / pāṇḍaveṣv atha yuṣmāsu dharmas tv abhyadhikas tataḥ // 5.127.51
rājapiṇḍabhayād ete yadi hāsyanti jīvitam / na hi śakṣyanti rājānaṃ yudhiṣṭhiram udīkṣitum // 5.127.52
na lobhād arthasaṃpattir narāṇām iha dṛśyate / tad alaṃ tāta lobhena praśāmya bharatarṣabha // 5.127.53
tat tu vākyam anādṛtya so 'rthavan mātṛbhāṣitam / punaḥ pratasthe saṃrambhāt sakāśam akṛtātmanām // 5.128.1
tataḥ sabhāyā nirgamya mantrayām āsa kauravaḥ / saubalena matākṣeṇa rājñā śakuninā saha // 5.128.2
duryodhanasya karṇasya śakuneḥ saubalasya ca / duḥśāsanacaturthānām idam āsīd viceṣṭitam // 5.128.3
purāyam asmān gṛhṇāti kṣiprakārī janārdanaḥ / sahito dhṛtarāṣṭreṇa rājñā śāṃtanavena ca // 5.128.4
vayam eva hṛṣīkeśaṃ nigṛhṇīma balād iva / prasahya puruṣavyāghram indro vairocaniṃ yathā // 5.128.5
śrutvā gṛhītaṃ vārṣṇeyaṃ pāṇḍavā hatacetasaḥ / nirutsāhā bhaviṣyanti bhagnadaṃṣṭrā ivoragāḥ // 5.128.6
ayaṃ hy eṣāṃ mahābāhuḥ sarveṣāṃ śarma varma ca / asmin gṛhīte varade ṛṣabhe sarvasātvatām // 5.128.7
nirudyamā bhaviṣyanti pāṇḍavāḥ somakaiḥ saha // 5.128.7.2
tasmād vayam ihaivainaṃ keśavaṃ kṣiprakāriṇam / krośato dhṛtarāṣṭrasya baddhvā yotsyāmahe ripūn // 5.128.8
teṣāṃ pāpam abhiprāyaṃ pāpānāṃ duṣṭacetasām / iṅgitajñaḥ kaviḥ kṣipram anvabudhyata sātyakiḥ // 5.128.9
tadartham abhiniṣkramya hārdikyena sahāsthitaḥ / abravīt kṛtavarmāṇaṃ kṣipraṃ yojaya vāhinīm // 5.128.10
vyūḍhānīkaḥ sabhādvāram upatiṣṭhasva daṃśitaḥ / yāvad ākhyāmy ahaṃ caitat kṛṣṇāyākliṣṭakarmaṇe // 5.128.11
sa praviśya sabhāṃ vīraḥ siṃho giriguhām iva / ācaṣṭa tam abhiprāyaṃ keśavāya mahātmane // 5.128.12
dhṛtarāṣṭraṃ tataś caiva viduraṃ cānvabhāṣata / teṣām etam abhiprāyam ācacakṣe smayann iva // 5.128.13
dharmād apetam arthāc ca karma sādhuvigarhitam / mandāḥ kartum ihecchanti na cāvāpyaṃ kathaṃ cana // 5.128.14
purā vikurvate mūḍhāḥ pāpātmānaḥ samāgatāḥ / dharṣitāḥ kāmamanyubhyāṃ krodhalobhavaśānugāḥ // 5.128.15
imaṃ hi puṇḍarīkākṣaṃ jighṛkṣanty alpacetasaḥ / paṭenāgniṃ prajvalitaṃ yathā bālā yathā jaḍāḥ // 5.128.16
sātyakes tad vacaḥ śrutvā viduro dīrghadarśivān / dhṛtarāṣṭraṃ mahābāhum abravīt kurusaṃsadi // 5.128.17
rājan parītakālās te putrāḥ sarve paraṃtapa / ayaśasyam aśakyaṃ ca karma kartuṃ samudyatāḥ // 5.128.18
imaṃ hi puṇḍarīkākṣam abhibhūya prasahya ca / nigrahītuṃ kilecchanti sahitā vāsavānujam // 5.128.19
imaṃ puruṣaśārdūlam apradhṛṣyaṃ durāsadam / āsādya na bhaviṣyanti pataṃgā iva pāvakam // 5.128.20
ayam icchan hi tān sarvān yatamānāñ janārdanaḥ / siṃho mṛgān iva kruddho gamayed yamasādanam // 5.128.21
na tv ayaṃ ninditaṃ karma kuryāt kṛṣṇaḥ kathaṃ cana / na ca dharmād apakrāmed acyutaḥ puruṣottamaḥ // 5.128.22
vidureṇaivam ukte tu keśavo vākyam abravīt / dhṛtarāṣṭram abhiprekṣya suhṛdāṃ śṛṇvatāṃ mithaḥ // 5.128.23
rājann ete yadi kruddhā māṃ nigṛhṇīyur ojasā / ete vā mām ahaṃ vainān anujānīhi pārthiva // 5.128.24
etān hi sarvān saṃrabdhān niyantum aham utsahe / na tv ahaṃ ninditaṃ karma kuryāṃ pāpaṃ kathaṃ cana // 5.128.25
pāṇḍavārthe hi lubhyantaḥ svārthād dhāsyanti te sutāḥ / ete ced evam icchanti kṛtakāryo yudhiṣṭhiraḥ // 5.128.26
adyaiva hy aham etāṃś ca ye caitān anu bhārata / nigṛhya rājan pārthebhyo dadyāṃ kiṃ duṣkṛtaṃ bhavet // 5.128.27
idaṃ tu na pravarteyaṃ ninditaṃ karma bhārata / saṃnidhau te mahārāja krodhajaṃ pāpabuddhijam // 5.128.28
eṣa duryodhano rājan yathecchati tathāstu tat / ahaṃ tu sarvān samayān anujānāmi bhārata // 5.128.29
etac chrutvā tu viduraṃ dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata / kṣipram ānaya taṃ pāpaṃ rājyalubdhaṃ suyodhanam // 5.128.30
sahamitraṃ sahāmātyaṃ sasodaryaṃ sahānugam / śaknuyāṃ yadi panthānam avatārayituṃ punaḥ // 5.128.31
tato duryodhanaṃ kṣattā punaḥ prāveśayat sabhām / akāmaṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ rājabhiḥ parivāritam // 5.128.32
atha duryodhanaṃ rājā dhṛtarāṣṭro 'bhyabhāṣata / karṇaduḥśāsanābhyāṃ ca rājabhiś cābhisaṃvṛtam // 5.128.33
nṛśaṃsa pāpabhūyiṣṭha kṣudrakarmasahāyavān / pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya pāpaṃ karma cikīrṣasi // 5.128.34
aśakyam ayaśasyaṃ ca sadbhiś cāpi vigarhitam / yathā tvādṛśako mūḍho vyavasyet kulapāṃsanaḥ // 5.128.35
tvam imaṃ puṇḍarīkākṣam apradhṛṣyaṃ durāsadam / pāpaiḥ sahāyaiḥ saṃhatya nigrahītuṃ kilecchasi // 5.128.36
yo na śakyo balātkartuṃ devair api savāsavaiḥ / taṃ tvaṃ prārthayase manda bālaś candramasaṃ yathā // 5.128.37
devair manuṣyair gandharvair asurair uragaiś ca yaḥ / na soḍhuṃ samare śakyas taṃ na budhyasi keśavam // 5.128.38
durgrahaḥ pāṇinā vāyur duḥsparśaḥ pāṇinā śaśī / durdharā pṛthivī mūrdhnā durgrahaḥ keśavo balāt // 5.128.39
ity ukte dhṛtarāṣṭreṇa kṣattāpi viduro 'bravīt / duryodhanam abhiprekṣya dhārtarāṣṭram amarṣaṇam // 5.128.40
saubhadvāre vānarendro dvivido nāma nāmataḥ / śilāvarṣeṇa mahatā chādayām āsa keśavam // 5.128.41
grahītukāmo vikramya sarvayatnena mādhavam / grahītuṃ nāśakat tatra taṃ tvaṃ prārthayase balāt // 5.128.42
nirmocane ṣaṭ sahasrāḥ pāśair baddhvā mahāsurāḥ / grahītuṃ nāśakaṃś cainaṃ taṃ tvaṃ prārthayase balāt // 5.128.43
prāgjyotiṣagataṃ śauriṃ narakaḥ saha dānavaiḥ / grahītuṃ nāśakat tatra taṃ tvaṃ prārthayase balāt // 5.128.44
anena hi hatā bālye pūtanā śiśunā tathā / govardhano dhāritaś ca gavārthe bharatarṣabha // 5.128.45
ariṣṭo dhenukaś caiva cāṇūraś ca mahābalaḥ / aśvarājaś ca nihataḥ kaṃsaś cāriṣṭam ācaran // 5.128.46
jarāsaṃdhaś ca vakraś ca śiśupālaś ca vīryavān / bāṇaś ca nihataḥ saṃkhye rājānaś ca niṣūditāḥ // 5.128.47
varuṇo nirjito rājā pāvakaś cāmitaujasā / pārijātaṃ ca haratā jitaḥ sākṣāc chacīpatiḥ // 5.128.48
ekārṇave śayānena hatau tau madhukaiṭabhau / janmāntaram upāgamya hayagrīvas tathā hataḥ // 5.128.49
ayaṃ kartā na kriyate kāraṇaṃ cāpi pauruṣe / yad yad icched ayaṃ śauris tat tat kuryād ayatnataḥ // 5.128.50
taṃ na budhyasi govindaṃ ghoravikramam acyutam / āśīviṣam iva kruddhaṃ tejorāśim anirjitam // 5.128.51
pradharṣayan mahābāhuṃ kṛṣṇam akliṣṭakāriṇam / pataṃgo 'gnim ivāsādya sāmātyo na bhaviṣyasi // 5.128.52
vidureṇaivam ukte tu keśavaḥ śatrupūgahā / duryodhanaṃ dhārtarāṣṭram abhyabhāṣata vīryavān // 5.129.1
eko 'ham iti yan mohān manyase māṃ suyodhana / paribhūya ca durbuddhe grahītuṃ māṃ cikīrṣasi // 5.129.2
ihaiva pāṇḍavāḥ sarve tathaivāndhakavṛṣṇayaḥ / ihādityāś ca rudrāś ca vasavaś ca maharṣibhiḥ // 5.129.3
evam uktvā jahāsoccaiḥ keśavaḥ paravīrahā / tasya saṃsmayataḥ śaurer vidyudrūpā mahātmanaḥ // 5.129.4
aṅguṣṭhamātrās tridaśā mumucuḥ pāvakārciṣaḥ // 5.129.4.2
tasya brahmā lalāṭastho rudro vakṣasi cābhavat / lokapālā bhujeṣv āsann agnir āsyād ajāyata // 5.129.5
ādityāś caiva sādhyāś ca vasavo 'thāśvināv api / marutaś ca sahendreṇa viśvedevās tathaiva ca // 5.129.6
babhūvuś caiva rūpāṇi yakṣagandharvarakṣasām // 5.129.6.2
prādurāstāṃ tathā dorbhyāṃ saṃkarṣaṇadhanaṃjayau / dakṣiṇe 'thārjuno dhanvī halī rāmaś ca savyataḥ // 5.129.7
bhīmo yudhiṣṭhiraś caiva mādrīputrau ca pṛṣṭhataḥ / andhakā vṛṣṇayaś caiva pradyumnapramukhās tataḥ // 5.129.8
agre babhūvuḥ kṛṣṇasya samudyatamahāyudhāḥ / śaṅkhacakragadāśaktiśārṅgalāṅgalanandakāḥ // 5.129.9
adṛśyantodyatāny eva sarvapraharaṇāni ca / nānābāhuṣu kṛṣṇasya dīpyamānāni sarvaśaḥ // 5.129.10
netrābhyāṃ nas tataś caiva śrotrābhyāṃ ca samantataḥ / prādurāsan mahāraudrāḥ sadhūmāḥ pāvakārciṣaḥ // 5.129.11
romakūpeṣu ca tathā sūryasyeva marīcayaḥ // 5.129.11.2
taṃ dṛṣṭvā ghoram ātmānaṃ keśavasya mahātmanaḥ / nyamīlayanta netrāṇi rājānas trastacetasaḥ // 5.129.12
ṛte droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca viduraṃ ca mahāmatim / saṃjayaṃ ca mahābhāgam ṛṣīṃś caiva tapodhanān // 5.129.13
prādāt teṣāṃ sa bhagavān divyaṃ cakṣur janārdanaḥ // 5.129.13.2
tad dṛṣṭvā mahad āścaryaṃ mādhavasya sabhātale / devadundubhayo neduḥ puṣpavarṣaṃ papāta ca // 5.129.14
cacāla ca mahī kṛtsnā sāgaraś cāpi cukṣubhe / vismayaṃ paramaṃ jagmuḥ pārthivā bharatarṣabha // 5.129.15
tataḥ sa puruṣavyāghraḥ saṃjahāra vapuḥ svakam / tāṃ divyām adbhutāṃ citrām ṛddhimattām ariṃdamaḥ // 5.129.16
tataḥ sātyakim ādāya pāṇau hārdikyam eva ca / ṛṣibhis tair anujñāto niryayau madhusūdanaḥ // 5.129.17
ṛṣayo 'ntarhitā jagmus tatas te nāradādayaḥ / tasmin kolāhale vṛtte tad adbhutam abhūt tadā // 5.129.18
taṃ prasthitam abhiprekṣya kauravāḥ saha rājabhiḥ / anujagmur naravyāghraṃ devā iva śatakratum // 5.129.19
acintayann ameyātmā sarvaṃ tad rājamaṇḍalam / niścakrāma tataḥ śauriḥ sadhūma iva pāvakaḥ // 5.129.20
tato rathena śubhreṇa mahatā kiṅkiṇīkinā / hemajālavicitreṇa laghunā meghanādinā // 5.129.21
sūpaskareṇa śubhreṇa vaiyāghreṇa varūthinā / sainyasugrīvayuktena pratyadṛśyata dārukaḥ // 5.129.22
tathaiva ratham āsthāya kṛtavarmā mahārathaḥ / vṛṣṇīnāṃ saṃmato vīro hārdikyaḥ pratyadṛśyata // 5.129.23
upasthitarathaṃ śauriṃ prayāsyantam ariṃdamam / dhṛtarāṣṭro mahārājaḥ punar evābhyabhāṣata // 5.129.24
yāvad balaṃ me putreṣu paśyasy etaj janārdana / pratyakṣaṃ te na te kiṃ cit parokṣaṃ śatrukarśana // 5.129.25
kurūṇāṃ śamam icchantaṃ yatamānaṃ ca keśava / viditvaitām avasthāṃ me nātiśaṅkitum arhasi // 5.129.26
na me pāpo 'sty abhiprāyaḥ pāṇḍavān prati keśava / jñātam eva hi te vākyaṃ yan mayoktaḥ suyodhanaḥ // 5.129.27
jānanti kuravaḥ sarve rājānaś caiva pārthivāḥ / śame prayatamānaṃ māṃ sarvayatnena mādhava // 5.129.28
tato 'bravīn mahābāhur dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram / droṇaṃ pitāmahaṃ bhīṣmaṃ kṣattāraṃ bāhlikaṃ kṛpam // 5.129.29
pratyakṣam etad bhavatāṃ yad vṛttaṃ kurusaṃsadi / yathā cāśiṣṭavan mando roṣād asakṛd utthitaḥ // 5.129.30
vadaty anīśam ātmānaṃ dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ / āpṛcche bhavataḥ sarvān gamiṣyāmi yudhiṣṭhiram // 5.129.31
āmantrya prasthitaṃ śauriṃ rathasthaṃ puruṣarṣabham / anujagmur maheṣvāsāḥ pravīrā bharatarṣabhāḥ // 5.129.32
bhīṣmo droṇaḥ kṛpaḥ kṣattā dhṛtarāṣṭro 'tha bāhlikaḥ / aśvatthāmā vikarṇaś ca yuyutsuś ca mahārathaḥ // 5.129.33
tato rathena śubhreṇa mahatā kiṅkiṇīkinā / kurūṇāṃ paśyatāṃ prāyāt pṛthāṃ draṣṭuṃ pitṛṣvasām // 5.129.34
praviśyātha gṛhaṃ tasyāś caraṇāv abhivādya ca / ācakhyau tat samāsena yad vṛttaṃ kurusaṃsadi // 5.130.1
uktaṃ bahuvidhaṃ vākyaṃ grahaṇīyaṃ sahetukam / ṛṣibhiś ca mayā caiva na cāsau tad gṛhītavān // 5.130.2
kālapakvam idaṃ sarvaṃ duryodhanavaśānugam / āpṛcche bhavatīṃ śīghraṃ prayāsye pāṇḍavān prati // 5.130.3
kiṃ vācyāḥ pāṇḍaveyās te bhavatyā vacanān mayā / tad brūhi tvaṃ mahāprājñe śuśrūṣe vacanaṃ tava // 5.130.4
brūyāḥ keśava rājānaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram / bhūyāṃs te hīyate dharmo mā putraka vṛthā kṛthāḥ // 5.130.5
śrotriyasyeva te rājan mandakasyāvipaścitaḥ / anuvākahatā buddhir dharmam evaikam īkṣate // 5.130.6
aṅgāvekṣasva dharmaṃ tvaṃ yathā sṛṣṭaḥ svayaṃbhuvā / urastaḥ kṣatriyaḥ sṛṣṭo bāhuvīryopajīvitā // 5.130.7
krūrāya karmaṇe nityaṃ prajānāṃ paripālane // 5.130.7.2
śṛṇu cātropamām ekāṃ yā vṛddhebhyaḥ śrutā mayā / mucukundasya rājarṣer adadāt pṛthivīm imām // 5.130.8
purā vaiśravaṇaḥ prīto na cāsau tāṃ gṛhītavān // 5.130.8.2
bāhuvīryārjitaṃ rājyam aśnīyām iti kāmaye / tato vaiśravaṇaḥ prīto vismitaḥ samapadyata // 5.130.9
mucukundas tato rājā so 'nvaśāsad vasuṃdharām / bāhuvīryārjitāṃ samyak kṣatradharmam anuvrataḥ // 5.130.10
yaṃ hi dharmaṃ carantīha prajā rājñā surakṣitāḥ / caturthaṃ tasya dharmasya rājā bhārata vindati // 5.130.11
rājā carati ced dharmaṃ devatvāyaiva kalpate / sa ced adharmaṃ carati narakāyaiva gacchati // 5.130.12
daṇḍanītiḥ svadharmeṇa cāturvarṇyaṃ niyacchati / prayuktā svāminā samyag adharmebhyaś ca yacchati // 5.130.13
daṇḍanītyāṃ yadā rājā samyak kārtsnyena vartate / tadā kṛtayugaṃ nāma kālaḥ śreṣṭhaḥ pravartate // 5.130.14
kālo vā kāraṇaṃ rājño rājā vā kālakāraṇam / iti te saṃśayo mā bhūd rājā kālasya kāraṇam // 5.130.15
rājā kṛtayugasraṣṭā tretāyā dvāparasya ca / yugasya ca caturthasya rājā bhavati kāraṇam // 5.130.16
kṛtasya kāraṇād rājā svargam atyantam aśnute / tretāyāḥ kāraṇād rājā svargaṃ nātyantam aśnute // 5.130.17
pravartanād dvāparasya yathābhāgam upāśnute // 5.130.17.2
tato vasati duṣkarmā narake śāśvatīḥ samāḥ / rājadoṣeṇa hi jagat spṛśyate jagataḥ sa ca // 5.130.18
rājadharmān avekṣasva pitṛpaitāmahocitān / naitad rājarṣivṛttaṃ hi yatra tvaṃ sthātum icchasi // 5.130.19
na hi vaiklavyasaṃsṛṣṭa ānṛśaṃsye vyavasthitaḥ / prajāpālanasaṃbhūtaṃ kiṃ cit prāpa phalaṃ nṛpaḥ // 5.130.20
na hy etām āśiṣaṃ pāṇḍur na cāhaṃ na pitāmahaḥ / prayuktavantaḥ pūrvaṃ te yayā carasi medhayā // 5.130.21
yajño dānaṃ tapaḥ śauryaṃ prajāsaṃtānam eva ca / māhātmyaṃ balam ojaś ca nityam āśaṃsitaṃ mayā // 5.130.22
nityaṃ svāhā svadhā nityaṃ dadur mānuṣadevatāḥ / dīrgham āyur dhanaṃ putrān samyag ārādhitāḥ śubhāḥ // 5.130.23
putreṣv āśāsate nityaṃ pitaro daivatāni ca / dānam adhyayanaṃ yajñaṃ prajānāṃ paripālanam // 5.130.24
etad dharmam adharmaṃ vā janmanaivābhyajāyathāḥ / te stha vaidyāḥ kule jātā avṛttyā tāta pīḍitāḥ // 5.130.25
yat tu dānapatiṃ śūraṃ kṣudhitāḥ pṛthivīcarāḥ / prāpya tṛptāḥ pratiṣṭhante dharmaḥ ko 'bhyadhikas tataḥ // 5.130.26
dānenānyaṃ balenānyaṃ tathā sūnṛtayāparam / sarvataḥ pratigṛhṇīyād rājyaṃ prāpyeha dhārmikaḥ // 5.130.27
brāhmaṇaḥ pracared bhaikṣaṃ kṣatriyaḥ paripālayet / vaiśyo dhanārjanaṃ kuryāc chūdraḥ paricarec ca tān // 5.130.28
bhaikṣaṃ vipratiṣiddhaṃ te kṛṣir naivopapadyate / kṣatriyo 'si kṣatāt trātā bāhuvīryopajīvitā // 5.130.29
pitryam aṃśaṃ mahābāho nimagnaṃ punar uddhara / sāmnā dānena bhedena daṇḍenātha nayena ca // 5.130.30
ito duḥkhataraṃ kiṃ nu yad ahaṃ hīnabāndhavā / parapiṇḍam udīkṣāmi tvāṃ sūtvāmitranandana // 5.130.31
yudhyasva rājadharmeṇa mā nimajjīḥ pitāmahān / mā gamaḥ kṣīṇapuṇyas tvaṃ sānujaḥ pāpikāṃ gatim // 5.130.32
atrāpy udāharantīmam itihāsaṃ purātanam / vidurāyāś ca saṃvādaṃ putrasya ca paraṃtapa // 5.131.1
atra śreyaś ca bhūyaś ca yathā sā vaktum arhati / yaśasvinī manyumatī kule jātā vibhāvarī // 5.131.2
kṣatradharmaratā dhanyā vidurā dīrghadarśinī / viśrutā rājasaṃsatsu śrutavākyā bahuśrutā // 5.131.3
vidurā nāma vai satyā jagarhe putram aurasam / nirjitaṃ sindhurājena śayānaṃ dīnacetasam // 5.131.4
anandanam adharmajñaṃ dviṣatāṃ harṣavardhanam // 5.131.4.2
na mayā tvaṃ na pitrāsi jātaḥ kvābhyāgato hy asi / nirmanyur upaśākhīyaḥ puruṣaḥ klībasādhanaḥ // 5.131.5
yāvajjīvaṃ nirāśo 'si kalyāṇāya dhuraṃ vaha / mātmānam avamanyasva mainam alpena bībharaḥ // 5.131.6
manaḥ kṛtvā sukalyāṇaṃ mā bhais tvaṃ pratisaṃstabha // 5.131.6.2
uttiṣṭha he kāpuruṣa mā śeṣvaivaṃ parājitaḥ / amitrān nandayan sarvān nirmāno bandhuśokadaḥ // 5.131.7
supūrā vai kunadikā supūro mūṣikāñjaliḥ / susaṃtoṣaḥ kāpuruṣaḥ svalpakenāpi tuṣyati // 5.131.8
apy arer ārujan daṃṣṭrām āśveva nidhanaṃ vraja / api vā saṃśayaṃ prāpya jīvite 'pi parākrama // 5.131.9
apy areḥ śyenavac chidraṃ paśyes tvaṃ viparikraman / vinadan vātha vā tūṣṇīṃ vyomni vāpariśaṅkitaḥ // 5.131.10
tvam evaṃ pretavac cheṣe kasmād vajrahato yathā / uttiṣṭha he kāpuruṣa mā śeṣvaivaṃ parājitaḥ // 5.131.11
māstaṃ gamas tvaṃ kṛpaṇo viśrūyasva svakarmaṇā / mā madhye mā jaghanye tvaṃ mādho bhūs tiṣṭha corjitaḥ // 5.131.12
alātaṃ tindukasyeva muhūrtam api vijvala / mā tuṣāgnir ivānarciḥ kākaraṅkhā jijīviṣuḥ // 5.131.13
muhūrtaṃ jvalitaṃ śreyo na tu dhūmāyitaṃ ciram // 5.131.13.2
mā ha sma kasya cid gehe janī rājñaḥ kharīmṛduḥ / kṛtvā mānuṣyakaṃ karma sṛtvājiṃ yāvad uttamam // 5.131.14
dharmasyānṛṇyam āpnoti na cātmānaṃ vigarhate // 5.131.14.2
alabdhvā yadi vā labdhvā nānuśocanti paṇḍitāḥ / ānantaryaṃ cārabhate na prāṇānāṃ dhanāyate // 5.131.15
udbhāvayasva vīryaṃ vā tāṃ vā gaccha dhruvāṃ gatim / dharmaṃ putrāgrataḥ kṛtvā kiṃnimittaṃ hi jīvasi // 5.131.16
iṣṭāpūrtaṃ hi te klība kīrtiś ca sakalā hatā / vicchinnaṃ bhogamūlaṃ te kiṃnimittaṃ hi jīvasi // 5.131.17
śatrur nimajjatā grāhyo jaṅghāyāṃ prapatiṣyatā / viparicchinnamūlo 'pi na viṣīdet kathaṃ cana // 5.131.18
udyamya dhuram utkarṣed ājāneyakṛtaṃ smaran // 5.131.18.2
kuru sattvaṃ ca mānaṃ ca viddhi pauruṣam ātmanaḥ / udbhāvaya kulaṃ magnaṃ tvatkṛte svayam eva hi // 5.131.19
yasya vṛttaṃ na jalpanti mānavā mahad adbhutam / rāśivardhanamātraṃ sa naiva strī na punaḥ pumān // 5.131.20
dāne tapasi śaurye ca yasya na prathitaṃ yaśaḥ / vidyāyām arthalābhe vā mātur uccāra eva saḥ // 5.131.21
śrutena tapasā vāpi śriyā vā vikrameṇa vā / janān yo 'bhibhavaty anyān karmaṇā hi sa vai pumān // 5.131.22
na tv eva jālmīṃ kāpālīṃ vṛttim eṣitum arhasi / nṛśaṃsyām ayaśasyāṃ ca duḥkhāṃ kāpuruṣocitām // 5.131.23
yam enam abhinandeyur amitrāḥ puruṣaṃ kṛśam / lokasya samavajñātaṃ nihīnāśanavāsasam // 5.131.24
aholābhakaraṃ dīnam alpajīvanam alpakam / nedṛśaṃ bandhum āsādya bāndhavaḥ sukham edhate // 5.131.25
avṛttyaiva vipatsyāmo vayaṃ rāṣṭrāt pravāsitāḥ / sarvakāmarasair hīnāḥ sthānabhraṣṭā akiṃcanāḥ // 5.131.26
avarṇakāriṇaṃ satsu kulavaṃśasya nāśanam / kaliṃ putrapravādena saṃjaya tvām ajījanam // 5.131.27
niramarṣaṃ nirutsāhaṃ nirvīryam arinandanam / mā sma sīmantinī kā cij janayet putram īdṛśam // 5.131.28
mā dhūmāya jvalātyantam ākramya jahi śātravān / jvala mūrdhany amitrāṇāṃ muhūrtam api vā kṣaṇam // 5.131.29
etāvān eva puruṣo yad amarṣī yad akṣamī / kṣamāvān niramarṣaś ca naiva strī na punaḥ pumān // 5.131.30
saṃtoṣo vai śriyaṃ hanti tathānukrośa eva ca / anutthānabhaye cobhe nirīho nāśnute mahat // 5.131.31
ebhyo nikṛtipāpebhyaḥ pramuñcātmānam ātmanā / āyasaṃ hṛdayaṃ kṛtvā mṛgayasva punaḥ svakam // 5.131.32
puraṃ viṣahate yasmāt tasmāt puruṣa ucyate / tam āhur vyarthanāmānaṃ strīvad ya iha jīvati // 5.131.33
śūrasyorjitasattvasya siṃhavikrāntagāminaḥ / diṣṭabhāvaṃ gatasyāpi vighase modate prajā // 5.131.34
ya ātmanaḥ priyasukhe hitvā mṛgayate śriyam / amātyānām atho harṣam ādadhāty acireṇa saḥ // 5.131.35
kiṃ nu te mām apaśyantyāḥ pṛthivyā api sarvayā / kim ābharaṇakṛtyaṃ te kiṃ bhogair jīvitena vā // 5.131.36
kim adyakānāṃ ye lokā dviṣantas tān avāpnuyuḥ / ye tv ādṛtātmanāṃ lokāḥ suhṛdas tān vrajantu naḥ // 5.131.37
bhṛtyair vihīyamānānāṃ parapiṇḍopajīvinām / kṛpaṇānām asattvānāṃ mā vṛttim anuvartithāḥ // 5.131.38
anu tvāṃ tāta jīvantu brāhmaṇāḥ suhṛdas tathā / parjanyam iva bhūtāni devā iva śatakratum // 5.131.39
yam ājīvanti puruṣaṃ sarvabhūtāni saṃjaya / pakvaṃ drumam ivāsādya tasya jīvitam arthavat // 5.131.40
yasya śūrasya vikrāntair edhante bāndhavāḥ sukham / tridaśā iva śakrasya sādhu tasyeha jīvitam // 5.131.41
svabāhubalam āśritya yo 'bhyujjīvati mānavaḥ / sa loke labhate kīrtiṃ paratra ca śubhāṃ gatim // 5.131.42
athaitasyām avasthāyāṃ pauruṣaṃ hātum icchasi / nihīnasevitaṃ mārgaṃ gamiṣyasy acirād iva // 5.132.1
yo hi tejo yathāśakti na darśayati vikramāt / kṣatriyo jīvitākāṅkṣī stena ity eva taṃ viduḥ // 5.132.2
arthavanty upapannāni vākyāni guṇavanti ca / naiva saṃprāpnuvanti tvāṃ mumūrṣum iva bheṣajam // 5.132.3
santi vai sindhurājasya saṃtuṣṭā bahavo janāḥ / daurbalyād āsate mūḍhā vyasanaughapratīkṣiṇaḥ // 5.132.4
sahāyopacayaṃ kṛtvā vyavasāyya tatas tataḥ / anuduṣyeyur apare paśyantas tava pauruṣam // 5.132.5
taiḥ kṛtvā saha saṃghātaṃ giridurgālayāṃś cara / kāle vyasanam ākāṅkṣan naivāyam ajarāmaraḥ // 5.132.6
saṃjayo nāmataś ca tvaṃ na ca paśyāmi tat tvayi / anvarthanāmā bhava me putra mā vyarthanāmakaḥ // 5.132.7
samyagdṛṣṭir mahāprājño bālaṃ tvāṃ brāhmaṇo 'bravīt / ayaṃ prāpya mahat kṛcchraṃ punar vṛddhiṃ gamiṣyati // 5.132.8
tasya smarantī vacanam āśaṃse vijayaṃ tava / tasmāt tāta bravīmi tvāṃ vakṣyāmi ca punaḥ punaḥ // 5.132.9
yasya hy arthābhinirvṛttau bhavanty āpyāyitāḥ pare / tasyārthasiddhir niyatā nayeṣv arthānusāriṇaḥ // 5.132.10
samṛddhir asamṛddhir vā pūrveṣāṃ mama saṃjaya / evaṃ vidvān yuddhamanā bhava mā pratyupāhara // 5.132.11
nātaḥ pāpīyasīṃ kāṃ cid avasthāṃ śambaro 'bravīt / yatra naivādya na prātar bhojanaṃ pratidṛśyate // 5.132.12
patiputravadhād etat paramaṃ duḥkham abravīt / dāridryam iti yat proktaṃ paryāyamaraṇaṃ hi tat // 5.132.13
ahaṃ mahākule jātā hradād dhradam ivāgatā / īśvarī sarvakalyāṇair bhartrā paramapūjitā // 5.132.14
mahārhamālyābharaṇāṃ sumṛṣṭāmbaravāsasam / purā dṛṣṭvā suhṛdvargo mām apaśyat sudurgatām // 5.132.15
yadā māṃ caiva bhāryāṃ ca draṣṭāsi bhṛśadurbale / na tadā jīvitenārtho bhavitā tava saṃjaya // 5.132.16
dāsakarmakarān bhṛtyān ācāryartvik purohitān / avṛttyāsmān prajahato dṛṣṭvā kiṃ jīvitena te // 5.132.17
yadi kṛtyaṃ na paśyāmi tavādyeha yathā purā / ślāghanīyaṃ yaśasyaṃ ca kā śāntir hṛdayasya me // 5.132.18
neti ced brāhmaṇān brūyāṃ dīryate hṛdayaṃ mama / na hy ahaṃ na ca me bhartā neti brāhmaṇam uktavān // 5.132.19
vayam āśrayaṇīyāḥ sma nāśritāraḥ parasya ca / sānyān āśritya jīvantī parityakṣyāmi jīvitam // 5.132.20
apāre bhava naḥ pāram aplave bhava naḥ plavaḥ / kuruṣva sthānam asthāne mṛtān saṃjīvayasva naḥ // 5.132.21
sarve te śatravaḥ sahyā na cej jīvitum icchasi / atha ced īdṛśīṃ vṛttiṃ klībām abhyupapadyase // 5.132.22
nirviṇṇātmā hatamanā muñcaitāṃ pāpajīvikām / ekaśatruvadhenaiva śūro gacchati viśrutim // 5.132.23
indro vṛtravadhenaiva mahendraḥ samapadyata / māhendraṃ ca grahaṃ lebhe lokānāṃ ceśvaro 'bhavat // 5.132.24
nāma viśrāvya vā saṃkhye śatrūn āhūya daṃśitān / senāgraṃ vāpi vidrāvya hatvā vā puruṣaṃ varam // 5.132.25
yadaiva labhate vīraḥ suyuddhena mahad yaśaḥ / tadaiva pravyathante 'sya śatravo vinamanti ca // 5.132.26
tyaktvātmānaṃ raṇe dakṣaṃ śūraṃ kāpuruṣā janāḥ / avaśāḥ pūrayanti sma sarvakāmasamṛddhibhiḥ // 5.132.27
rājyaṃ vāpy ugravibhraṃśaṃ saṃśayo jīvitasya vā / pralabdhasya hi śatror vai śeṣaṃ kurvanti sādhavaḥ // 5.132.28
svargadvāropamaṃ rājyam atha vāpy amṛtopamam / ruddham ekāyane matvā patolmuka ivāriṣu // 5.132.29
jahi śatrūn raṇe rājan svadharmam anupālaya / mā tvā paśyet sukṛpaṇaṃ śatruḥ śrīmān kadā cana // 5.132.30
asmadīyaiś ca śocadbhir nadadbhiś ca parair vṛtam / api tvāṃ nānupaśyeyaṃ dīnā dīnam avasthitam // 5.132.31
uṣya sauvīrakanyābhiḥ ślāghasvārthair yathā purā / mā ca saindhavakanyānām avasan no vaśaṃ gamaḥ // 5.132.32
yuvā rūpeṇa saṃpanno vidyayābhijanena ca / yas tvādṛśo vikurvīta yaśasvī lokaviśrutaḥ // 5.132.33
voḍhavye dhury anaḍuvan manye maraṇam eva tat // 5.132.33.2
yadi tvām anupaśyāmi parasya priyavādinam / pṛṣṭhato 'nuvrajantaṃ vā kā śāntir hṛdayasya me // 5.132.34
nāsmiñ jātu kule jāto gacched yo 'nyasya pṛṣṭhataḥ / na tvaṃ parasyānudhuraṃ tāta jīvitum arhasi // 5.132.35
ahaṃ hi kṣatrahṛdayaṃ veda yat pariśāśvatam / pūrvaiḥ pūrvataraiḥ proktaṃ paraiḥ paratarair api // 5.132.36
yo vai kaś cid ihājātaḥ kṣatriyaḥ kṣatradharmavit / bhayād vṛttisamīkṣo vā na named iha kasya cit // 5.132.37
udyacched eva na named udyamo hy eva pauruṣam / apy aparvaṇi bhajyeta na named iha kasya cit // 5.132.38
mātaṅgo matta iva ca parīyāt sumahāmanāḥ / brāhmaṇebhyo namen nityaṃ dharmāyaiva ca saṃjaya // 5.132.39
niyacchann itarān varṇān vinighnan sarvaduṣkṛtaḥ / sasahāyo 'sahāyo vā yāvajjīvaṃ tathā bhavet // 5.132.40
kṛṣṇāyasasyeva ca te saṃhatya hṛdayaṃ kṛtam / mama mātas tv akaruṇe vairaprajñe hy amarṣaṇe // 5.133.1
aho kṣatrasamācāro yatra mām aparaṃ yathā / īdṛśaṃ vacanaṃ brūyād bhavatī putram ekajam // 5.133.2
kiṃ nu te mām apaśyantyāḥ pṛthivyā api sarvayā / kim ābharaṇakṛtyaṃ te kiṃ bhogair jīvitena vā // 5.133.3
sarvārambhā hi viduṣāṃ tāta dharmārthakāraṇāt / tān evābhisamīkṣyāhaṃ saṃjaya tvām acūcudam // 5.133.4
sa samīkṣyakramopeto mukhyaḥ kālo 'yam āgataḥ / asmiṃś ced āgate kāle kāryaṃ na pratipadyase // 5.133.5
asaṃbhāvitarūpas tvaṃ sunṛśaṃsaṃ kariṣyasi // 5.133.5.2
taṃ tvām ayaśasā spṛṣṭaṃ na brūyāṃ yadi saṃjaya / kharīvātsalyam āhus tan niḥsāmarthyam ahetukam // 5.133.6
sadbhir vigarhitaṃ mārgaṃ tyaja mūrkhaniṣevitam / avidyā vai mahaty asti yām imāṃ saṃśritāḥ prajāḥ // 5.133.7
tava syād yadi sadvṛttaṃ tena me tvaṃ priyo bhaveḥ / dharmārthaguṇayuktena netareṇa kathaṃ cana // 5.133.8
daivamānuṣayuktena sadbhir ācaritena ca // 5.133.8.2
yo hy evam avinītena ramate putranaptṛṇā / anutthānavatā cāpi moghaṃ tasya prajāphalam // 5.133.9
akurvanto hi karmāṇi kurvanto ninditāni ca / sukhaṃ naiveha nāmutra labhante puruṣādhamāḥ // 5.133.10
yuddhāya kṣatriyaḥ sṛṣṭaḥ saṃjayeha jayāya ca / krūrāya karmaṇe nityaṃ prajānāṃ paripālane // 5.133.11
jayan vā vadhyamāno vā prāpnotīndrasalokatām // 5.133.11.2
na śakrabhavane puṇye divi tad vidyate sukham / yad amitrān vaśe kṛtvā kṣatriyaḥ sukham aśnute // 5.133.12
manyunā dahyamānena puruṣeṇa manasvinā / nikṛteneha bahuśaḥ śatrūn pratijigīṣayā // 5.133.13
ātmānaṃ vā parityajya śatrūn vā vinipātya vai / ato 'nyena prakāreṇa śāntir asya kuto bhavet // 5.133.14
iha prājño hi puruṣaḥ svalpam apriyam icchati / yasya svalpaṃ priyaṃ loke dhruvaṃ tasyālpam apriyam // 5.133.15
priyābhāvāc ca puruṣo naiva prāpnoti śobhanam / dhruvaṃ cābhāvam abhyeti gatvā gaṅgeva sāgaram // 5.133.16
neyaṃ matis tvayā vācyā mātaḥ putre viśeṣataḥ / kāruṇyam evātra paśya bhūtveha jaḍamūkavat // 5.133.17
ato me bhūyasī nandir yad evam anupaśyasi / codyaṃ māṃ codayasy etad bhṛśaṃ vai codayāmi te // 5.133.18
atha tvāṃ pūjayiṣyāmi hatvā vai sarvasaindhavān / ahaṃ paśyāmi vijayaṃ kṛtsnaṃ bhāvinam eva te // 5.133.19
akośasyāsahāyasya kutaḥ svid vijayo mama / ity avasthāṃ viditvemām ātmanātmani dāruṇām // 5.133.20
rājyād bhāvo nivṛtto me tridivād iva duṣkṛteḥ // 5.133.20.2
īdṛśaṃ bhavatī kaṃ cid upāyam anupaśyati / tan me pariṇataprajñe samyak prabrūhi pṛcchate // 5.133.21
kariṣyāmi hi tat sarvaṃ yathāvad anuśāsanam // 5.133.21.2
putrātmā nāvamantavyaḥ pūrvābhir asamṛddhibhiḥ / abhūtvā hi bhavanty arthā bhūtvā naśyanti cāpare // 5.133.22
amarṣeṇaiva cāpy arthā nārabdhavyāḥ subāliśaiḥ / sarveṣāṃ karmaṇāṃ tāta phale nityam anityatā // 5.133.23
anityam iti jānanto na bhavanti bhavanti ca / atha ye naiva kurvanti naiva jātu bhavanti te // 5.133.24
aikaguṇyam anīhāyām abhāvaḥ karmaṇāṃ phalam / atha dvaiguṇyam īhāyāṃ phalaṃ bhavati vā na vā // 5.133.25
yasya prāg eva viditā sarvārthānām anityatā / nuded vṛddhisamṛddhī sa pratikūle nṛpātmaja // 5.133.26
utthātavyaṃ jāgṛtavyaṃ yoktavyaṃ bhūtikarmasu / bhaviṣyatīty eva manaḥ kṛtvā satatam avyathaiḥ // 5.133.27
maṅgalāni puraskṛtya brāhmaṇaiś ceśvaraiḥ saha // 5.133.27.2
prājñasya nṛpater āśu vṛddhir bhavati putraka / abhivartati lakṣmīs taṃ prācīm iva divākaraḥ // 5.133.28
nidarśanāny upāyāṃś ca bahūny uddharṣaṇāni ca / anudarśitarūpo 'si paśyāmi kuru pauruṣam // 5.133.29
puruṣārtham abhipretaṃ samāhartum ihārhasi // 5.133.29.2
kruddhāṃl lubdhān parikṣīṇān avakṣiptān vimānitān / spardhinaś caiva ye ke cit tān yukta upadhāraya // 5.133.30
etena tvaṃ prakāreṇa mahato bhetsyase gaṇān / mahāvega ivoddhūto mātariśvā balāhakān // 5.133.31
teṣām agrapradāyī syāḥ kalyotthāyī priyaṃvadaḥ / te tvāṃ priyaṃ kariṣyanti puro dhāsyanti ca dhruvam // 5.133.32
yadaiva śatrur jānīyāt sapatnaṃ tyaktajīvitam / tadaivāsmād udvijate sarpād veśmagatād iva // 5.133.33
taṃ viditvā parākrāntaṃ vaśe na kurute yadi / nirvādair nirvaded enam antatas tad bhaviṣyati // 5.133.34
nirvādād āspadaṃ labdhvā dhanavṛddhir bhaviṣyati / dhanavantaṃ hi mitrāṇi bhajante cāśrayanti ca // 5.133.35
skhalitārthaṃ punas tāta saṃtyajanty api bāndhavāḥ / apy asminn āśrayante ca jugupsanti ca tādṛśam // 5.133.36
śatruṃ kṛtvā yaḥ sahāyaṃ viśvāsam upagacchati / ataḥ saṃbhāvyam evaitad yad rājyaṃ prāpnuyād iti // 5.133.37
naiva rājñā daraḥ kāryo jātu kasyāṃ cid āpadi / atha ced api dīrṇaḥ syān naiva varteta dīrṇavat // 5.134.1
dīrṇaṃ hi dṛṣṭvā rājānaṃ sarvam evānudīryate / rāṣṭraṃ balam amātyāś ca pṛthak kurvanti te matim // 5.134.2
śatrūn eke prapadyante prajahaty apare punaḥ / anv eke prajihīrṣanti ye purastād vimānitāḥ // 5.134.3
ya evātyantasuhṛdas ta enaṃ paryupāsate / aśaktayaḥ svastikāmā baddhavatsā iḍā iva // 5.134.4
śocantam anuśocanti pratītān iva bāndhavān // 5.134.4.2
api te pūjitāḥ pūrvam api te suhṛdo matāḥ / ye rāṣṭram abhimanyante rājño vyasanam īyuṣaḥ // 5.134.5
mā dīdaras tvaṃ suhṛdo mā tvāṃ dīrṇaṃ prahāsiṣuḥ // 5.134.5.2
prabhāvaṃ pauruṣaṃ buddhiṃ jijñāsantyā mayā tava / ullapantyā samāśvāsaṃ balavān iva durbalam // 5.134.6
yady etat saṃvijānāsi yadi samyag bravīmy aham / kṛtvāsaumyam ivātmānaṃ jayāyottiṣṭha saṃjaya // 5.134.7
asti naḥ kośanicayo mahān aviditas tava / tam ahaṃ veda nānyas tam upasaṃpādayāmi te // 5.134.8
santi naikaśatā bhūyaḥ suhṛdas tava saṃjaya / sukhaduḥkhasahā vīra śatārhā anivartinaḥ // 5.134.9
tādṛśā hi sahāyā vai puruṣasya bubhūṣataḥ / īṣad ujjihataḥ kiṃ cit sacivāḥ śatrukarśanāḥ // 5.134.10
kasya tv īdṛśakaṃ vākyaṃ śrutvāpi svalpacetasaḥ / tamo na vyapahanyeta sucitrārthapadākṣaram // 5.134.11
udake dhūr iyaṃ dhāryā sartavyaṃ pravaṇe mayā / yasya me bhavatī netrī bhaviṣyad bhūtadarśinī // 5.134.12
ahaṃ hi vacanaṃ tvattaḥ śuśrūṣur aparāparam / kiṃ cit kiṃ cit prativadaṃs tūṣṇīm āsaṃ muhur muhuḥ // 5.134.13
atṛpyann amṛtasyeva kṛcchrāl labdhasya bāndhavāt / udyacchāmy eṣa śatrūṇāṃ niyamāya jayāya ca // 5.134.14
sadaśva iva sa kṣiptaḥ praṇunno vākyasāyakaiḥ / tac cakāra tathā sarvaṃ yathāvad anuśāsanam // 5.134.15
idam uddharṣaṇaṃ bhīmaṃ tejovardhanam uttamam / rājānaṃ śrāvayen mantrī sīdantaṃ śatrupīḍitam // 5.134.16
jayo nāmetihāso 'yaṃ śrotavyo vijigīṣuṇā / mahīṃ vijayate kṣipraṃ śrutvā śatrūṃś ca mardati // 5.134.17
idaṃ puṃsavanaṃ caiva vīrājananam eva ca / abhīkṣṇaṃ garbhiṇī śrutvā dhruvaṃ vīraṃ prajāyate // 5.134.18
vidyāśūraṃ tapaḥśūraṃ damaśūraṃ tapasvinam / brāhmyā śriyā dīpyamānaṃ sādhuvādena saṃmatam // 5.134.19
arciṣmantaṃ balopetaṃ mahābhāgaṃ mahāratham / dhṛṣṭavantam anādhṛṣyaṃ jetāram aparājitam // 5.134.20
niyantāram asādhūnāṃ goptāraṃ dharmacāriṇām / tadarthaṃ kṣatriyā sūte vīraṃ satyaparākramam // 5.134.21
arjunaṃ keśava brūyās tvayi jāte sma sūtake / upopaviṣṭā nārībhir āśrame parivāritā // 5.135.1
athāntarikṣe vāg āsīd divyarūpā manoramā / sahasrākṣasamaḥ kunti bhaviṣyaty eṣa te sutaḥ // 5.135.2
eṣa jeṣyati saṃgrāme kurūn sarvān samāgatān / bhīmasenadvitīyaś ca lokam udvartayiṣyati // 5.135.3
putras te pṛthivīṃ jetā yaśaś cāsya divaspṛśam / hatvā kurūn grāmajanye vāsudevasahāyavān // 5.135.4
pitryam aṃśaṃ pranaṣṭaṃ ca punar apy uddhariṣyati / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ śrīmāṃs trīn medhān āhariṣyati // 5.135.5
taṃ satyasaṃdhaṃ bībhatsuṃ savyasācinam acyuta / yathāham evaṃ jānāmi balavantaṃ durāsadam // 5.135.6
tathā tad astu dāśārha yathā vāg abhyabhāṣata // 5.135.6.2
dharmaś ced asti vārṣṇeya tathā satyaṃ bhaviṣyati / tvaṃ cāpi tat tathā kṛṣṇa sarvaṃ saṃpādayiṣyasi // 5.135.7
nāhaṃ tad abhyasūyāmi yathā vāg abhyabhāṣata / namo dharmāya mahate dharmo dhārayati prajāḥ // 5.135.8
etad dhanaṃjayo vācyo nityodyukto vṛkodaraḥ / yadarthaṃ kṣatriyā sūte tasya kālo 'yam āgataḥ // 5.135.9
na hi vairaṃ samāsādya sīdanti puruṣarṣabhāḥ // 5.135.9.2
viditā te sadā buddhir bhīmasya na sa śāmyati / yāvadantaṃ na kurute śatrūṇāṃ śatrukarśanaḥ // 5.135.10
sarvadharmaviśeṣajñāṃ snuṣāṃ pāṇḍor mahātmanaḥ / brūyā mādhava kalyāṇīṃ kṛṣṇāṃ kṛṣṇa yaśasvinīm // 5.135.11
yuktam etan mahābhāge kule jāte yaśasvini / yan me putreṣu sarveṣu yathāvat tvam avartithāḥ // 5.135.12
mādrīputrau ca vaktavyau kṣatradharmaratāv ubhau / vikrameṇārjitān bhogān vṛṇītaṃ jīvitād api // 5.135.13
vikramādhigatā hy arthāḥ kṣatradharmeṇa jīvataḥ / mano manuṣyasya sadā prīṇanti puruṣottama // 5.135.14
yac ca vaḥ prekṣamāṇānāṃ sarvadharmopacāyinī / pāñcālī paruṣāṇy uktā ko nu tat kṣantum arhati // 5.135.15
na rājyaharaṇaṃ duḥkhaṃ dyūte cāpi parājayaḥ / pravrājanaṃ sutānāṃ vā na me tad duḥkhakāraṇam // 5.135.16
yat tu sā bṛhatī śyāmā sabhāyāṃ rudatī tadā / aśrauṣīt paruṣā vācas tan me duḥkhataraṃ matam // 5.135.17
strīdharmiṇī varārohā kṣatradharmaratā sadā / nādhyagacchat tadā nāthaṃ kṛṣṇā nāthavatī satī // 5.135.18
taṃ vai brūhi mahābāho sarvaśastrabhṛtāṃ varam / arjunaṃ puruṣavyāghraṃ draupadyāḥ padavīṃ cara // 5.135.19
viditau hi tavātyantaṃ kruddhāv iva yamāntakau / bhīmārjunau nayetāṃ hi devān api parāṃ gatim // 5.135.20
tayoś caitad avajñānaṃ yat sā kṛṣṇā sabhāgatā / duḥśāsanaś ca yad bhīmaṃ kaṭukāny abhyabhāṣata // 5.135.21
paśyatāṃ kuruvīrāṇāṃ tac ca saṃsmārayeḥ punaḥ // 5.135.21.2
pāṇḍavān kuśalaṃ pṛccheḥ saputrān kṛṣṇayā saha / māṃ ca kuśalinīṃ brūyās teṣu bhūyo janārdana // 5.135.22
ariṣṭaṃ gaccha panthānaṃ putrān me paripālaya // 5.135.22.2
abhivādyātha tāṃ kṛṣṇaḥ kṛtvā cābhipradakṣiṇam / niścakrāma mahābāhuḥ siṃhakhelagatis tataḥ // 5.135.23
tato visarjayām āsa bhīṣmādīn kurupuṃgavān / āropya ca rathe karṇaṃ prāyāt sātyakinā saha // 5.135.24
tataḥ prayāte dāśārhe kuravaḥ saṃgatā mithaḥ / jajalpur mahad āścaryaṃ keśave paramādbhutam // 5.135.25
pramūḍhā pṛthivī sarvā mṛtyupāśasitā kṛtā / duryodhanasya bāliśyān naitad astīti cābruvan // 5.135.26
tato niryāya nagarāt prayayau puruṣottamaḥ / mantrayām āsa ca tadā karṇena suciraṃ saha // 5.135.27
visarjayitvā rādheyaṃ sarvayādavanandanaḥ / tato javena mahatā tūrṇam aśvān acodayat // 5.135.28
te pibanta ivākāśaṃ dārukeṇa pracoditāḥ / hayā jagmur mahāvegā manomārutaraṃhasaḥ // 5.135.29
te vyatītya tam adhvānaṃ kṣipraṃ śyenā ivāśugāḥ / uccaiḥ sūryam upaplavyaṃ śārṅgadhanvānam āvahan // 5.135.30
kuntyās tu vacanaṃ śrutvā bhīṣmadroṇau mahārathau / duryodhanam idaṃ vākyam ūcatuḥ śāsanātigam // 5.136.1
śrutaṃ te puruṣavyāghra kuntyāḥ kṛṣṇasya saṃnidhau / vākyam arthavad avyagram uktaṃ dharmyam anuttamam // 5.136.2
tat kariṣyanti kaunteyā vāsudevasya saṃmatam / na hi te jātu śāmyerann ṛte rājyena kaurava // 5.136.3
kleśitā hi tvayā pārthā dharmapāśasitās tadā / sabhāyāṃ draupadī caiva taiś ca tan marṣitaṃ tava // 5.136.4
kṛtāstraṃ hy arjunaṃ prāpya bhīmaṃ ca kṛtaniśramam / gāṇḍīvaṃ ceṣudhī caiva rathaṃ ca dhvajam eva ca // 5.136.5
sahāyaṃ vāsudevaṃ ca na kṣaṃsyati yudhiṣṭhiraḥ // 5.136.5.2
pratyakṣaṃ te mahābāho yathā pārthena dhīmatā / virāṭanagare pūrvaṃ sarve sma yudhi nirjitāḥ // 5.136.6
dānavān ghorakarmāṇo nivātakavacān yudhi / raudram astraṃ samādhāya dagdhavān astravahninā // 5.136.7
karṇaprabhṛtayaś ceme tvaṃ cāpi kavacī rathī / mokṣitā ghoṣayātrāyāṃ paryāptaṃ tan nidarśanam // 5.136.8
praśāmya bharataśreṣṭha bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaiḥ / rakṣemāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ mṛtyor daṃṣṭrāntaraṃ gatām // 5.136.9
jyeṣṭho bhrātā dharmaśīlo vatsalaḥ ślakṣṇavāk śuciḥ / taṃ gaccha puruṣavyāghraṃ vyapanīyeha kilbiṣam // 5.136.10
dṛṣṭaś cet tvaṃ pāṇḍavena vyapanītaśarāsanaḥ / prasannabhrukuṭiḥ śrīmān kṛtā śāntiḥ kulasya naḥ // 5.136.11
tam abhyetya sahāmātyaḥ pariṣvajya nṛpātmajam / abhivādaya rājānaṃ yathāpūrvam ariṃdama // 5.136.12
abhivādayamānaṃ tvāṃ pāṇibhyāṃ bhīmapūrvajaḥ / pratigṛhṇātu sauhārdāt kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 5.136.13
siṃhaskandhorubāhus tvāṃ vṛttāyatamahābhujaḥ / pariṣvajatu bāhubhyāṃ bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ // 5.136.14
siṃhagrīvo guḍākeśas tatas tvāṃ puṣkarekṣaṇaḥ / abhivādayatāṃ pārthaḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ // 5.136.15
āśvineyau naravyāghrau rūpeṇāpratimau bhuvi / tau ca tvāṃ guruvat premṇā pūjayā pratyudīyatām // 5.136.16
muñcantv ānandajāśrūṇi dāśārhapramukhā nṛpāḥ / saṃgaccha bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ mānaṃ saṃtyajya pārthiva // 5.136.17
praśādhi pṛthivīṃ kṛtsnāṃ tatas taṃ bhrātṛbhiḥ saha / samāliṅgya ca harṣeṇa nṛpā yāntu parasparam // 5.136.18
alaṃ yuddhena rājendra suhṛdāṃ śṛṇu kāraṇam / dhruvaṃ vināśo yuddhe hi kṣatriyāṇāṃ pradṛśyate // 5.136.19
jyotīṃṣi pratikūlāni dāruṇā mṛgapakṣiṇaḥ / utpātā vividhā vīra dṛśyante kṣatranāśanāḥ // 5.136.20
viśeṣata ihāsmākaṃ nimittāni vināśane / ulkābhir hi pradīptābhir vadhyate pṛtanā tava // 5.136.21
vāhanāny aprahṛṣṭāni rudantīva viśāṃ pate / gṛdhrās te paryupāsante sainyāni ca samantataḥ // 5.136.22
nagaraṃ na yathāpūrvaṃ tathā rājaniveśanam / śivāś cāśivanirghoṣā dīptāṃ sevanti vai diśam // 5.136.23
kuru vākyaṃ pitur mātur asmākaṃ ca hitaiṣiṇām / tvayy āyatto mahābāho śamo vyāyāma eva ca // 5.136.24
na cet kariṣyasi vacaḥ suhṛdām arikarśana / tapsyase vāhinīṃ dṛṣṭvā pārthabāṇaprapīḍitām // 5.136.25
bhīmasya ca mahānādaṃ nadataḥ śuṣmiṇo raṇe / śrutvā smartāsi me vākyaṃ gāṇḍīvasya ca nisvanam // 5.136.26
yady etad apasavyaṃ te bhaviṣyati vaco mama // 5.136.26.2
evam uktas tu vimanās tiryagdṛṣṭir adhomukhaḥ / saṃhatya ca bhruvor madhyaṃ na kiṃ cid vyājahāra ha // 5.137.1
taṃ vai vimanasaṃ dṛṣṭvā saṃprekṣyānyonyam antikāt / punar evottaraṃ vākyam uktavantau nararṣabhau // 5.137.2
śuśrūṣum anasūyaṃ ca brahmaṇyaṃ satyasaṃgaram / pratiyotsyāmahe pārtham ato duḥkhataraṃ nu kim // 5.137.3
aśvatthāmni yathā putre bhūyo mama dhanaṃjaye / bahumānaḥ paro rājan saṃnatiś ca kapidhvaje // 5.137.4
taṃ cet putrāt priyataraṃ pratiyotsye dhanaṃjayam / kṣatradharmam anuṣṭhāya dhig astu kṣatrajīvikām // 5.137.5
yasya loke samo nāsti kaś cid anyo dhanurdharaḥ / matprasādāt sa bībhatsuḥ śreyān anyair dhanurdharaiḥ // 5.137.6
mitradhrug duṣṭabhāvaś ca nāstiko 'thānṛjuḥ śaṭhaḥ / na satsu labhate pūjāṃ yajñe mūrkha ivāgataḥ // 5.137.7
vāryamāṇo 'pi pāpebhyaḥ pāpātmā pāpam icchati / codyamāno 'pi pāpena śubhātmā śubham icchati // 5.137.8
mithyopacaritā hy ete vartamānā hy anu priye / ahitatvāya kalpante doṣā bharatasattama // 5.137.9
tvam uktaḥ kuruvṛddhena mayā ca vidureṇa ca / vāsudevena ca tathā śreyo naivābhipadyase // 5.137.10
asti me balam ity eva sahasā tvaṃ titīrṣasi / sagrāhanakramakaraṃ gaṅgāvegam ivoṣṇage // 5.137.11
vāsa eva yathā hi tvaṃ prāvṛṇvāno 'dya manyase / srajaṃ tyaktām iva prāpya lobhād yaudhiṣṭhirīṃ śriyam // 5.137.12
draupadīsahitaṃ pārthaṃ sāyudhair bhrātṛbhir vṛtam / vanastham api rājyasthaḥ pāṇḍavaṃ ko 'tijīvati // 5.137.13
nideśe yasya rājānaḥ sarve tiṣṭhanti kiṃkarāḥ / tam ailavilam āsādya dharmarājo vyarājata // 5.137.14
kuberasadanaṃ prāpya tato ratnāny avāpya ca / sphītam ākramya te rāṣṭraṃ rājyam icchanti pāṇḍavāḥ // 5.137.15
dattaṃ hutam adhītaṃ ca brāhmaṇās tarpitā dhanaiḥ / āvayor gatam āyuś ca kṛtakṛtyau ca viddhi nau // 5.137.16
tvaṃ tu hitvā sukhaṃ rājyaṃ mitrāṇi ca dhanāni ca / vigrahaṃ pāṇḍavaiḥ kṛtvā mahad vyasanam āpsyasi // 5.137.17
draupadī yasya cāśāste vijayaṃ satyavādinī / tapoghoravratā devī na tvaṃ jeṣyasi pāṇḍavam // 5.137.18
mantrī janārdano yasya bhrātā yasya dhanaṃjayaḥ / sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ kathaṃ jeṣyasi pāṇḍavam // 5.137.19
sahāyā brāhmaṇā yasya dhṛtimanto jitendriyāḥ / tam ugratapasaṃ vīraṃ kathaṃ jeṣyasi pāṇḍavam // 5.137.20
punar uktaṃ ca vakṣyāmi yat kāryaṃ bhūtim icchatā / suhṛdā majjamāneṣu suhṛtsu vyasanārṇave // 5.137.21
alaṃ yuddhena tair vīraiḥ śāmya tvaṃ kuruvṛddhaye / mā gamaḥ sasutāmātyaḥ sabalaś ca parābhavam // 5.137.22
rājaputraiḥ parivṛtas tathāmātyaiś ca saṃjaya / upāropya rathe karṇaṃ niryāto madhusūdanaḥ // 5.138.1
kim abravīd rathopasthe rādheyaṃ paravīrahā / kāni sāntvāni govindaḥ sūtaputre prayuktavān // 5.138.2
oghameghasvanaḥ kāle yat kṛṣṇaḥ karṇam abravīt / mṛdu vā yadi vā tīkṣṇaṃ tan mamācakṣva saṃjaya // 5.138.3
ānupūrvyeṇa vākyāni ślakṣṇāni ca mṛdūni ca / priyāṇi dharmayuktāni satyāni ca hitāni ca // 5.138.4
hṛdayagrahaṇīyāni rādheyaṃ madhusūdanaḥ / yāny abravīd ameyātmā tāni me śṛṇu bhārata // 5.138.5
upāsitās te rādheya brāhmaṇā vedapāragāḥ / tattvārthaṃ paripṛṣṭāś ca niyatenānasūyayā // 5.138.6
tvam eva karṇa jānāsi vedavādān sanātanān / tvaṃ hy eva dharmaśāstreṣu sūkṣmeṣu pariniṣṭhitaḥ // 5.138.7
kānīnaś ca sahoḍhaś ca kanyāyāṃ yaś ca jāyate / voḍhāraṃ pitaraṃ tasya prāhuḥ śāstravido janāḥ // 5.138.8
so 'si karṇa tathā jātaḥ pāṇḍoḥ putro 'si dharmataḥ / nigrahād dharmaśāstrāṇām ehi rājā bhaviṣyasi // 5.138.9
pitṛpakṣe hi te pārthā mātṛpakṣe ca vṛṣṇayaḥ / dvau pakṣāv abhijānīhi tvam etau puruṣarṣabha // 5.138.10
mayā sārdham ito yātam adya tvāṃ tāta pāṇḍavāḥ / abhijānantu kaunteyaṃ pūrvajātaṃ yudhiṣṭhirāt // 5.138.11
pādau tava grahīṣyanti bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ / draupadeyās tathā pañca saubhadraś cāparājitaḥ // 5.138.12
rājāno rājaputrāś ca pāṇḍavārthe samāgatāḥ / pādau tava grahīṣyanti sarve cāndhakavṛṣṇayaḥ // 5.138.13
hiraṇmayāṃś ca te kumbhān rājatān pārthivāṃs tathā / oṣadhyaḥ sarvabījāni sarvaratnāni vīrudhaḥ // 5.138.14
rājanyā rājakanyāś cāpy ānayantv abhiṣecanam / ṣaṣṭhe ca tvāṃ tathā kāle draupady upagamiṣyati // 5.138.15
adya tvām abhiṣiñcantu cāturvaidyā dvijātayaḥ / purohitaḥ pāṇḍavānāṃ vyāghracarmaṇy avasthitam // 5.138.16
tathaiva bhrātaraḥ pañca pāṇḍavāḥ puruṣarṣabhāḥ / draupadeyās tathā pañca pāñcālāś cedayas tathā // 5.138.17
ahaṃ ca tvābhiṣekṣyāmi rājānaṃ pṛthivīpatim / yuvarājo 'stu te rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 5.138.18
gṛhītvā vyajanaṃ śvetaṃ dharmātmā saṃśitavrataḥ / upānvārohatu rathaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 5.138.19
chatraṃ ca te mahac chvetaṃ bhīmaseno mahābalaḥ / abhiṣiktasya kaunteya kaunteyo dhārayiṣyati // 5.138.20
kiṅkiṇīśatanirghoṣaṃ vaiyāghraparivāraṇam / rathaṃ śvetahayair yuktam arjuno vāhayiṣyati // 5.138.21
abhimanyuś ca te nityaṃ pratyāsanno bhaviṣyati / nakulaḥ sahadevaś ca draupadeyāś ca pañca ye // 5.138.22
pāñcālās tvānuyāsyanti śikhaṇḍī ca mahārathaḥ / ahaṃ ca tvānuyāsyāmi sarve cāndhakavṛṣṇayaḥ // 5.138.23
dāśārhāḥ parivārās te dāśārṇāś ca viśāṃ pate // 5.138.23.2
bhuṅkṣva rājyaṃ mahābāho bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaiḥ / japair homaiś ca saṃyukto maṅgalaiś ca pṛthagvidhaiḥ // 5.138.24
purogamāś ca te santu draviḍāḥ saha kuntalaiḥ / āndhrās tālacarāś caiva cūcupā veṇupās tathā // 5.138.25
stuvantu tvādya bahuśaḥ stutibhiḥ sūtamāgadhāḥ / vijayaṃ vasuṣeṇasya ghoṣayantu ca pāṇḍavāḥ // 5.138.26
sa tvaṃ parivṛtaḥ pārthair nakṣatrair iva candramāḥ / praśādhi rājyaṃ kaunteya kuntīṃ ca pratinandaya // 5.138.27
mitrāṇi te prahṛṣyantu vyathantu ripavas tathā / saubhrātraṃ caiva te 'dyāstu bhrātṛbhiḥ saha pāṇḍavaiḥ // 5.138.28
asaṃśayaṃ sauhṛdān me praṇayāc cāttha keśava / sakhyena caiva vārṣṇeya śreyaskāmatayaiva ca // 5.139.1
sarvaṃ caivābhijānāmi pāṇḍoḥ putro 'smi dharmataḥ / nigrahād dharmaśāstrāṇāṃ yathā tvaṃ kṛṣṇa manyase // 5.139.2
kanyā garbhaṃ samādhatta bhāskarān māṃ janārdana / ādityavacanāc caiva jātaṃ māṃ sā vyasarjayat // 5.139.3
so 'smi kṛṣṇa tathā jātaḥ pāṇḍoḥ putro 'smi dharmataḥ / kuntyā tv aham apākīrṇo yathā na kuśalaṃ tathā // 5.139.4
sūto hi mām adhiratho dṛṣṭvaiva anayad gṛhān / rādhāyāś caiva māṃ prādāt sauhārdān madhusūdana // 5.139.5
matsnehāc caiva rādhāyāḥ sadyaḥ kṣīram avātarat / sā me mūtraṃ purīṣaṃ ca pratijagrāha mādhava // 5.139.6
tasyāḥ piṇḍavyapanayaṃ kuryād asmadvidhaḥ katham / dharmavid dharmaśāstrāṇāṃ śravaṇe satataṃ rataḥ // 5.139.7
tathā mām abhijānāti sūtaś cādhirathaḥ sutam / pitaraṃ cābhijānāmi tam ahaṃ sauhṛdāt sadā // 5.139.8
sa hi me jātakarmādi kārayām āsa mādhava / śāstradṛṣṭena vidhinā putraprītyā janārdana // 5.139.9
nāma me vasuṣeṇeti kārayām āsa vai dvijaiḥ / bhāryāś coḍhā mama prāpte yauvane tena keśava // 5.139.10
tāsu putrāś ca pautrāś ca mama jātā janārdana / tāsu me hṛdayaṃ kṛṣṇa saṃjātaṃ kāmabandhanam // 5.139.11
na pṛthivyā sakalayā na suvarṇasya rāśibhiḥ / harṣād bhayād vā govinda anṛtaṃ vaktum utsahe // 5.139.12
dhṛtarāṣṭrakule kṛṣṇa duryodhanasamāśrayāt / mayā trayodaśa samā bhuktaṃ rājyam akaṇṭakam // 5.139.13
iṣṭaṃ ca bahubhir yajñaiḥ saha sūtair mayāsakṛt / āvāhāś ca vivāhāś ca saha sūtaiḥ kṛtā mayā // 5.139.14
māṃ ca kṛṣṇa samāśritya kṛtaḥ śastrasamudyamaḥ / duryodhanena vārṣṇeya vigrahaś cāpi pāṇḍavaiḥ // 5.139.15
tasmād raṇe dvairathe māṃ pratyudyātāram acyuta / vṛtavān paramaṃ hṛṣṭaḥ pratīpaṃ savyasācinaḥ // 5.139.16
vadhād bandhād bhayād vāpi lobhād vāpi janārdana / anṛtaṃ notsahe kartuṃ dhārtarāṣṭrasya dhīmataḥ // 5.139.17
yadi hy adya na gaccheyaṃ dvairathaṃ savyasācinā / akīrtiḥ syād dhṛṣīkeśa mama pārthasya cobhayoḥ // 5.139.18
asaṃśayaṃ hitārthāya brūyās tvaṃ madhusūdana / sarvaṃ ca pāṇḍavāḥ kuryus tvadvaśitvān na saṃśayaḥ // 5.139.19
mantrasya niyamaṃ kuryās tvam atra puruṣottama / etad atra hitaṃ manye sarvayādavanandana // 5.139.20
yadi jānāti māṃ rājā dharmātmā saṃśitavrataḥ / kuntyāḥ prathamajaṃ putraṃ na sa rājyaṃ grahīṣyati // 5.139.21
prāpya cāpi mahad rājyaṃ tad ahaṃ madhusūdana / sphītaṃ duryodhanāyaiva saṃpradadyām ariṃdama // 5.139.22
sa eva rājā dharmātmā śāśvato 'stu yudhiṣṭhiraḥ / netā yasya hṛṣīkeśo yoddhā yasya dhanaṃjayaḥ // 5.139.23
pṛthivī tasya rāṣṭraṃ ca yasya bhīmo mahārathaḥ / nakulaḥ sahadevaś ca draupadeyāś ca mādhava // 5.139.24
uttamaujā yudhāmanyuḥ satyadharmā ca somakiḥ / caidyaś ca cekitānaś ca śikhaṇḍī cāparājitaḥ // 5.139.25
indragopakavarṇāś ca kekayā bhrātaras tathā / indrāyudhasavarṇaś ca kuntibhojo mahārathaḥ // 5.139.26
mātulo bhīmasenasya senajic ca mahārathaḥ / śaṅkhaḥ putro virāṭasya nidhis tvaṃ ca janārdana // 5.139.27
mahān ayaṃ kṛṣṇa kṛtaḥ kṣatrasya samudānayaḥ / rājyaṃ prāptam idaṃ dīptaṃ prathitaṃ sarvarājasu // 5.139.28
dhārtarāṣṭrasya vārṣṇeya śastrayajño bhaviṣyati / asya yajñasya vettā tvaṃ bhaviṣyasi janārdana // 5.139.29
ādhvaryavaṃ ca te kṛṣṇa kratāv asmin bhaviṣyati // 5.139.29.2
hotā caivātra bībhatsuḥ saṃnaddhaḥ sa kapidhvajaḥ / gāṇḍīvaṃ sruk tathājyaṃ ca vīryaṃ puṃsāṃ bhaviṣyati // 5.139.30
aindraṃ pāśupataṃ brāhmaṃ sthūṇākarṇaṃ ca mādhava / mantrās tatra bhaviṣyanti prayuktāḥ savyasācinā // 5.139.31
anuyātaś ca pitaram adhiko vā parākrame / grāvastotraṃ sa saubhadraḥ samyak tatra kariṣyati // 5.139.32
udgātātra punar bhīmaḥ prastotā sumahābalaḥ / vinadan sa naravyāghro nāgānīkāntakṛd raṇe // 5.139.33
sa caiva tatra dharmātmā śaśvad rājā yudhiṣṭhiraḥ / japair homaiś ca saṃyukto brahmatvaṃ kārayiṣyati // 5.139.34
śaṅkhaśabdāḥ samurajā bheryaś ca madhusūdana / utkṛṣṭasiṃhanādāś ca subrahmaṇyo bhaviṣyati // 5.139.35
nakulaḥ sahadevaś ca mādrīputrau yaśasvinau / śāmitraṃ tau mahāvīryau samyak tatra kariṣyataḥ // 5.139.36
kalmāṣadaṇḍā govinda vimalā rathaśaktayaḥ / yūpāḥ samupakalpantām asmin yajñe janārdana // 5.139.37
karṇinālīkanārācā vatsadantopabṛṃhaṇāḥ / tomarāḥ somakalaśāḥ pavitrāṇi dhanūṃṣi ca // 5.139.38
asayo 'tra kapālāni puroḍāśāḥ śirāṃsi ca / havis tu rudhiraṃ kṛṣṇa asmin yajñe bhaviṣyati // 5.139.39
idhmāḥ paridhayaś caiva śaktyo 'tha vimalā gadāḥ / sadasyā droṇaśiṣyāś ca kṛpasya ca śaradvataḥ // 5.139.40
iṣavo 'tra paristomā muktā gāṇḍīvadhanvanā / mahārathaprayuktāś ca droṇadrauṇipracoditāḥ // 5.139.41
prātiprasthānikaṃ karma sātyakiḥ sa kariṣyati / dīkṣito dhārtarāṣṭro 'tra patnī cāsya mahācamūḥ // 5.139.42
ghaṭotkaco 'tra śāmitraṃ kariṣyati mahābalaḥ / atirātre mahābāho vitate yajñakarmaṇi // 5.139.43
dakṣiṇā tv asya yajñasya dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān / vaitāne karmaṇi tate jāto yaḥ kṛṣṇa pāvakāt // 5.139.44
yad abruvam ahaṃ kṛṣṇa kaṭukāni sma pāṇḍavān / priyārthaṃ dhārtarāṣṭrasya tena tapye 'dya karmaṇā // 5.139.45
yadā drakṣyasi māṃ kṛṣṇa nihataṃ savyasācinā / punaś citis tadā cāsya yajñasyātha bhaviṣyati // 5.139.46
duḥśāsanasya rudhiraṃ yadā pāsyati pāṇḍavaḥ / ānardaṃ nardataḥ samyak tadā sutyaṃ bhaviṣyati // 5.139.47
yadā droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca pāñcālyau pātayiṣyataḥ / tadā yajñāvasānaṃ tad bhaviṣyati janārdana // 5.139.48
duryodhanaṃ yadā hantā bhīmaseno mahābalaḥ / tadā samāpsyate yajño dhārtarāṣṭrasya mādhava // 5.139.49
snuṣāś ca prasnuṣāś caiva dhṛtarāṣṭrasya saṃgatāḥ / hateśvarā hatasutā hatanāthāś ca keśava // 5.139.50
gāndhāryā saha rodantyaḥ śvagṛdhrakurarākule / sa yajñe 'sminn avabhṛtho bhaviṣyati janārdana // 5.139.51
vidyāvṛddhā vayovṛddhāḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabha / vṛthāmṛtyuṃ na kurvīraṃs tvatkṛte madhusūdana // 5.139.52
śastreṇa nidhanaṃ gacchet samṛddhaṃ kṣatramaṇḍalam / kurukṣetre puṇyatame trailokyasyāpi keśava // 5.139.53
tad atra puṇḍarīkākṣa vidhatsva yad abhīpsitam / yathā kārtsnyena vārṣṇeya kṣatraṃ svargam avāpnuyāt // 5.139.54
yāvat sthāsyanti girayaḥ saritaś ca janārdana / tāvat kīrtibhavaḥ śabdaḥ śāśvato 'yaṃ bhaviṣyati // 5.139.55
brāhmaṇāḥ kathayiṣyanti mahābhāratam āhavam / samāgameṣu vārṣṇeya kṣatriyāṇāṃ yaśodharam // 5.139.56
samupānaya kaunteyaṃ yuddhāya mama keśava / mantrasaṃvaraṇaṃ kurvan nityam eva paraṃtapa // 5.139.57
karṇasya vacanaṃ śrutvā keśavaḥ paravīrahā / uvāca prahasan vākyaṃ smitapūrvam idaṃ tadā // 5.140.1
api tvāṃ na tapet karṇa rājyalābhopapādanā / mayā dattāṃ hi pṛthivīṃ na praśāsitum icchasi // 5.140.2
dhruvo jayaḥ pāṇḍavānām itīdaṃ; na saṃśayaḥ kaś cana vidyate 'tra / jayadhvajo dṛśyate pāṇḍavasya; samucchrito vānararāja ugraḥ // 5.140.3
divyā māyā vihitā bhauvanena; samucchritā indraketuprakāśā / divyāni bhūtāni bhayāvahāni; dṛśyanti caivātra bhayānakāni // 5.140.4
na sajjate śailavanaspatibhya; ūrdhvaṃ tiryag yojanamātrarūpaḥ / śrīmān dhvajaḥ karṇa dhanaṃjayasya; samucchritaḥ pāvakatulyarūpaḥ // 5.140.5
yadā drakṣyasi saṃgrāme śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim / aindram astraṃ vikurvāṇam ubhe caivāgnimārute // 5.140.6
gāṇḍīvasya ca nirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca // 5.140.7
yadā drakṣyasi saṃgrāme kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram / japahomasamāyuktaṃ svāṃ rakṣantaṃ mahācamūm // 5.140.8
ādityam iva durdharṣaṃ tapantaṃ śatruvāhinīm / na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca // 5.140.9
yadā drakṣyasi saṃgrāme bhīmasenaṃ mahābalam / duḥśāsanasya rudhiraṃ pītvā nṛtyantam āhave // 5.140.10
prabhinnam iva mātaṅgaṃ pratidviradaghātinam / na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca // 5.140.11
yadā drakṣyasi saṃgrāme mādrīputrau mahārathau / vāhinīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ kṣobhayantau gajāv iva // 5.140.12
vigāḍhe śastrasaṃpāte paravīrarathārujau / na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca // 5.140.13
yadā drakṣyasi saṃgrāme droṇaṃ śāṃtanavaṃ kṛpam / suyodhanaṃ ca rājānaṃ saindhavaṃ ca jayadratham // 5.140.14
yuddhāyāpatatas tūrṇaṃ vāritān savyasācinā / na tadā bhavitā tretā na kṛtaṃ dvāparaṃ na ca // 5.140.15
brūyāḥ karṇa ito gatvā droṇaṃ śāṃtanavaṃ kṛpam / saumyo 'yaṃ vartate māsaḥ suprāpayavasendhanaḥ // 5.140.16
pakvauṣadhivanasphītaḥ phalavān alpamakṣikaḥ / niṣpaṅko rasavat toyo nātyuṣṇaśiśiraḥ sukhaḥ // 5.140.17
saptamāc cāpi divasād amāvāsyā bhaviṣyati / saṃgrāmaṃ yojayet tatra tāṃ hy āhuḥ śakradevatām // 5.140.18
tathā rājño vadeḥ sarvān ye yuddhāyābhyupāgatāḥ / yad vo manīṣitaṃ tad vai sarvaṃ saṃpādayāmi vaḥ // 5.140.19
rājāno rājaputrāś ca duryodhanavaśānugāḥ / prāpya śastreṇa nidhanaṃ prāpsyanti gatim uttamām // 5.140.20
keśavasya tu tad vākyaṃ karṇaḥ śrutvā hitaṃ śubham / abravīd abhisaṃpūjya kṛṣṇaṃ madhuniṣūdanam // 5.141.1
jānan māṃ kiṃ mahābāho saṃmohayitum icchasi // 5.141.1.2
yo 'yaṃ pṛthivyāḥ kārtsnyena vināśaḥ samupasthitaḥ / nimittaṃ tatra śakunir ahaṃ duḥśāsanas tathā // 5.141.2
duryodhanaś ca nṛpatir dhṛtarāṣṭrasuto 'bhavat // 5.141.2.2
asaṃśayam idaṃ kṛṣṇa mahad yuddham upasthitam / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca ghoraṃ rudhirakardamam // 5.141.3
rājāno rājaputrāś ca duryodhanavaśānugāḥ / raṇe śastrāgninā dagdhāḥ prāpsyanti yamasādanam // 5.141.4
svapnā hi bahavo ghorā dṛśyante madhusūdana / nimittāni ca ghorāṇi tathotpātāḥ sudāruṇāḥ // 5.141.5
parājayaṃ dhārtarāṣṭre vijayaṃ ca yudhiṣṭhire / śaṃsanta iva vārṣṇeya vividhā lomaharṣaṇāḥ // 5.141.6
prājāpatyaṃ hi nakṣatraṃ grahas tīkṣṇo mahādyutiḥ / śanaiścaraḥ pīḍayati pīḍayan prāṇino 'dhikam // 5.141.7
kṛtvā cāṅgārako vakraṃ jyeṣṭhāyāṃ madhusūdana / anurādhāṃ prārthayate maitraṃ saṃśamayann iva // 5.141.8
nūnaṃ mahad bhayaṃ kṛṣṇa kurūṇāṃ samupasthitam / viśeṣeṇa hi vārṣṇeya citrāṃ pīḍayate grahaḥ // 5.141.9
somasya lakṣma vyāvṛttaṃ rāhur arkam upeṣyati / divaś colkāḥ patanty etāḥ sanirghātāḥ sakampanāḥ // 5.141.10
niṣṭananti ca mātaṅgā muñcanty aśrūṇi vājinaḥ / pānīyaṃ yavasaṃ cāpi nābhinandanti mādhava // 5.141.11
prādurbhūteṣu caiteṣu bhayam āhur upasthitam / nimitteṣu mahābāho dāruṇaṃ prāṇināśanam // 5.141.12
alpe bhukte purīṣaṃ ca prabhūtam iha dṛśyate / vājināṃ vāraṇānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca keśava // 5.141.13
dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu sarveṣu madhusūdana / parābhavasya tal liṅgam iti prāhur manīṣiṇaḥ // 5.141.14
prahṛṣṭaṃ vāhanaṃ kṛṣṇa pāṇḍavānāṃ pracakṣate / pradakṣiṇā mṛgāś caiva tat teṣāṃ jayalakṣaṇam // 5.141.15
apasavyā mṛgāḥ sarve dhārtarāṣṭrasya keśava / vācaś cāpy aśarīriṇyas tat parābhavalakṣaṇam // 5.141.16
mayūrāḥ puṣpaśakunā haṃsāḥ sārasacātakāḥ / jīvaṃ jīvakasaṃghāś cāpy anugacchanti pāṇḍavān // 5.141.17
gṛdhrāḥ kākā baḍāḥ śyenā yātudhānāḥ śalāvṛkāḥ / makṣikāṇāṃ ca saṃghātā anugacchanti kauravān // 5.141.18
dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu bherīṇāṃ nāsti nisvanaḥ / anāhatāḥ pāṇḍavānāṃ nadanti paṭahāḥ kila // 5.141.19
udapānāś ca nardanti yathā govṛṣabhās tathā / dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu tat parābhavalakṣaṇam // 5.141.20
māṃsaśoṇitavarṣaṃ ca vṛṣṭaṃ devena mādhava / tathā gandharvanagaraṃ bhānumantam upasthitam // 5.141.21
saprākāraṃ saparikhaṃ savapraṃ cārutoraṇam // 5.141.21.2
kṛṣṇaś ca parighas tatra bhānum āvṛtya tiṣṭhati / udayāstamaye saṃdhye vedayāno mahad bhayam // 5.141.22
ekā sṛg vāśate ghoraṃ tat parābhavalakṣaṇam // 5.141.22.2
kṛṣṇagrīvāś ca śakunā lambamānā bhayānakāḥ / saṃdhyām abhimukhā yānti tat parābhavalakṣaṇam // 5.141.23
brāhmaṇān prathamaṃ dveṣṭi gurūṃś ca madhusūdana / bhṛtyān bhaktimataś cāpi tat parābhavalakṣaṇam // 5.141.24
pūrvā dig lohitākārā śastravarṇā ca dakṣiṇā / āmapātrapratīkāśā paścimā madhusūdana // 5.141.25
pradīptāś ca diśaḥ sarvā dhārtarāṣṭrasya mādhava / mahad bhayaṃ vedayanti tasminn utpātalakṣaṇe // 5.141.26
sahasrapādaṃ prāsādaṃ svapnānte sma yudhiṣṭhiraḥ / adhirohan mayā dṛṣṭaḥ saha bhrātṛbhir acyuta // 5.141.27
śvetoṣṇīṣāś ca dṛśyante sarve te śuklavāsasaḥ / āsanāni ca śubhrāṇi sarveṣām upalakṣaye // 5.141.28
tava cāpi mayā kṛṣṇa svapnānte rudhirāvilā / āntreṇa pṛthivī dṛṣṭā parikṣiptā janārdana // 5.141.29
asthisaṃcayam ārūḍhaś cāmitaujā yudhiṣṭhiraḥ / suvarṇapātryāṃ saṃhṛṣṭo bhuktavān ghṛtapāyasam // 5.141.30
yudhiṣṭhiro mayā dṛṣṭo grasamāno vasuṃdharām / tvayā dattām imāṃ vyaktaṃ bhokṣyate sa vasuṃdharām // 5.141.31
uccaṃ parvatam ārūḍho bhīmakarmā vṛkodaraḥ / gadāpāṇir naravyāghro vīkṣann iva mahīm imām // 5.141.32
kṣapayiṣyati naḥ sarvān sa suvyaktaṃ mahāraṇe / viditaṃ me hṛṣīkeśa yato dharmas tato jayaḥ // 5.141.33
pāṇḍuraṃ gajam ārūḍho gāṇḍīvī sa dhanaṃjayaḥ / tvayā sārdhaṃ hṛṣīkeśa śriyā paramayā jvalan // 5.141.34
yūyaṃ sarvān vadhiṣyadhvaṃ tatra me nāsti saṃśayaḥ / pārthivān samare kṛṣṇa duryodhanapurogamān // 5.141.35
nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ / śuddhakeyūrakaṇṭhatrāḥ śuklamālyāmbarāvṛtāḥ // 5.141.36
adhirūḍhā naravyāghrā naravāhanam uttamam / traya ete mahāmātrāḥ pāṇḍuracchatravāsasaḥ // 5.141.37
śvetoṣṇīṣāś ca dṛśyante traya eva janārdana / dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu tān vijānīhi keśava // 5.141.38
aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ / raktoṣṇīṣāś ca dṛśyante sarve mādhava pārthivāḥ // 5.141.39
uṣṭrayuktaṃ samārūḍhau bhīṣmadroṇau janārdana / mayā sārdhaṃ mahābāho dhārtarāṣṭreṇa cābhibho // 5.141.40
agastyaśāstāṃ ca diśaṃ prayātāḥ sma janārdana / acireṇaiva kālena prāpsyāmo yamasādanam // 5.141.41
ahaṃ cānye ca rājāno yac ca tat kṣatramaṇḍalam / gāṇḍīvāgniṃ pravekṣyāma iti me nāsti saṃśayaḥ // 5.141.42
upasthitavināśeyaṃ nūnam adya vasuṃdharā / tathā hi me vacaḥ karṇa nopaiti hṛdayaṃ tava // 5.141.43
sarveṣāṃ tāta bhūtānāṃ vināśe samupasthite / anayo nayasaṃkāśo hṛdayān nāpasarpati // 5.141.44
api tvā kṛṣṇa paśyāma jīvanto 'smān mahāraṇāt / samuttīrṇā mahābāho vīrakṣayavināśanāt // 5.141.45
atha vā saṃgamaḥ kṛṣṇa svarge no bhavitā dhruvam / tatredānīṃ sameṣyāmaḥ punaḥ sārdhaṃ tvayānagha // 5.141.46
ity uktvā mādhavaṃ karṇaḥ pariṣvajya ca pīḍitam / visarjitaḥ keśavena rathopasthād avātarat // 5.141.47
tataḥ svaratham āsthāya jāmbūnadavibhūṣitam / sahāsmābhir nivavṛte rādheyo dīnamānasaḥ // 5.141.48
tataḥ śīghrataraṃ prāyāt keśavaḥ sahasātyakiḥ / punar uccārayan vāṇīṃ yāhi yāhīti sārathim // 5.141.49
asiddhānunaye kṛṣṇe kurubhyaḥ pāṇḍavān gate / abhigamya pṛthāṃ kṣattā śanaiḥ śocann ivābravīt // 5.142.1
jānāsi me jīvaputre bhāvaṃ nityam anugrahe / krośato na ca gṛhṇīte vacanaṃ me suyodhanaḥ // 5.142.2
upapanno hy asau rājā cedipāñcālakekayaiḥ / bhīmārjunābhyāṃ kṛṣṇena yuyudhānayamair api // 5.142.3
upaplavye niviṣṭo 'pi dharmam eva yudhiṣṭhiraḥ / kāṅkṣate jñātisauhārdād balavān durbalo yathā // 5.142.4
rājā tu dhṛtarāṣṭro 'yaṃ vayovṛddho na śāmyati / mattaḥ putramadenaiva vidharme pathi vartate // 5.142.5
jayadrathasya karṇasya tathā duḥśāsanasya ca / saubalasya ca durbuddhyā mithobhedaḥ pravartate // 5.142.6
adharmeṇa hi dharmiṣṭhaṃ hṛtaṃ vai rājyam īdṛśam / yeṣāṃ teṣām ayaṃ dharmaḥ sānubandho bhaviṣyati // 5.142.7
hriyamāṇe balād dharme kurubhiḥ ko na saṃjvaret / asāmnā keśave yāte samudyokṣyanti pāṇḍavāḥ // 5.142.8
tataḥ kurūṇām anayo bhavitā vīranāśanaḥ / cintayan na labhe nidrām ahaḥsu ca niśāsu ca // 5.142.9
śrutvā tu kuntī tad vākyam arthakāmena bhāṣitam / aniṣṭanantī duḥkhārtā manasā vimamarśa ha // 5.142.10
dhig astv arthaṃ yatkṛte 'yaṃ mahāñ jñātivadhe kṣayaḥ / vartsyate suhṛdāṃ hy eṣāṃ yuddhe 'smin vai parābhavaḥ // 5.142.11
pāṇḍavāś cedipāñcālā yādavāś ca samāgatāḥ / bhāratair yadi yotsyanti kiṃ nu duḥkham ataḥ param // 5.142.12
paśye doṣaṃ dhruvaṃ yuddhe tathā yuddhe parābhavam / adhanasya mṛtaṃ śreyo na hi jñātikṣaye jayaḥ // 5.142.13
pitāmahaḥ śāṃtanava ācāryaś ca yudhāṃ patiḥ / karṇaś ca dhārtarāṣṭrārthaṃ vardhayanti bhayaṃ mama // 5.142.14
nācāryaḥ kāmavāñ śiṣyair droṇo yudhyeta jātu cit / pāṇḍaveṣu kathaṃ hārdaṃ kuryān na ca pitāmahaḥ // 5.142.15
ayaṃ tv eko vṛthādṛṣṭir dhārtarāṣṭrasya durmateḥ / mohānuvartī satataṃ pāpo dveṣṭi ca pāṇḍavān // 5.142.16
mahaty anarthe nirbandhī balavāṃś ca viśeṣataḥ / karṇaḥ sadā pāṇḍavānāṃ tan me dahati sāṃpratam // 5.142.17
āśaṃse tv adya karṇasya mano 'haṃ pāṇḍavān prati / prasādayitum āsādya darśayantī yathātatham // 5.142.18
toṣito bhagavān yatra durvāsā me varaṃ dadau / āhvānaṃ devasaṃyuktaṃ vasantyāḥ pitṛveśmani // 5.142.19
sāham antaḥpure rājñaḥ kuntibhojapuraskṛtā / cintayantī bahuvidhaṃ hṛdayena vidūyatā // 5.142.20
balābalaṃ ca mantrāṇāṃ brāhmaṇasya ca vāgbalam / strībhāvād bālabhāvāc ca cintayantī punaḥ punaḥ // 5.142.21
dhātryā viśrabdhayā guptā sakhījanavṛtā tadā / doṣaṃ pariharantī ca pituś cāritrarakṣiṇī // 5.142.22
kathaṃ nu sukṛtaṃ me syān nāparādhavatī katham / bhaveyam iti saṃcintya brāhmaṇaṃ taṃ namasya ca // 5.142.23
kautūhalāt tu taṃ labdhvā bāliśyād ācaraṃ tadā / kanyā satī devam arkam āsādayam ahaṃ tataḥ // 5.142.24
yo 'sau kānīnagarbho me putravat parivartitaḥ / kasmān na kuryād vacanaṃ pathyaṃ bhrātṛhitaṃ tathā // 5.142.25
iti kuntī viniścitya kāryaṃ niścitam uttamam / kāryārtham abhiniryāya yayau bhāgīrathīṃ prati // 5.142.26
ātmajasya tatas tasya ghṛṇinaḥ satyasaṅginaḥ / gaṅgātīre pṛthāśṛṇvad upādhyayananisvanam // 5.142.27
prāṅmukhasyordhvabāhoḥ sā paryatiṣṭhata pṛṣṭhataḥ / japyāvasānaṃ kāryārthaṃ pratīkṣantī tapasvinī // 5.142.28
atiṣṭhat sūryatāpārtā karṇasyottaravāsasi / kauravyapatnī vārṣṇeyī padmamāleva śuṣyatī // 5.142.29
ā pṛṣṭhatāpāj japtvā sa parivṛtya yatavrataḥ / dṛṣṭvā kuntīm upātiṣṭhad abhivādya kṛtāñjaliḥ // 5.142.30
yathānyāyaṃ mahātejā mānī dharmabhṛtāṃ varaḥ // 5.142.30.2
rādheyo 'ham ādhirathiḥ karṇas tvām abhivādaye / prāptā kimarthaṃ bhavatī brūhi kiṃ karavāṇi te // 5.143.1
kaunteyas tvaṃ na rādheyo na tavādhirathaḥ pitā / nāsi sūtakule jātaḥ karṇa tad viddhi me vacaḥ // 5.143.2
kānīnas tvaṃ mayā jātaḥ pūrvajaḥ kukṣiṇā dhṛtaḥ / kuntibhojasya bhavane pārthas tvam asi putraka // 5.143.3
prakāśakarmā tapano yo 'yaṃ devo virocanaḥ / ajījanat tvāṃ mayy eṣa karṇa śastrabhṛtāṃ varam // 5.143.4
kuṇḍalī baddhakavaco devagarbhaḥ śriyā vṛtaḥ / jātas tvam asi durdharṣa mayā putra pitur gṛhe // 5.143.5
sa tvaṃ bhrātṝn asaṃbuddhvā mohād yad upasevase / dhārtarāṣṭrān na tad yuktaṃ tvayi putra viśeṣataḥ // 5.143.6
etad dharmaphalaṃ putra narāṇāṃ dharmaniścaye / yat tuṣyanty asya pitaro mātā cāpy ekadarśinī // 5.143.7
arjunenārjitāṃ pūrvaṃ hṛtāṃ lobhād asādhubhiḥ / ācchidya dhārtarāṣṭrebhyo bhuṅkṣva yaudhiṣṭhirīṃ śriyam // 5.143.8
adya paśyantu kuravaḥ karṇārjunasamāgamam / saubhrātreṇa tad ālakṣya saṃnamantām asādhavaḥ // 5.143.9
karṇārjunau vai bhavatāṃ yathā rāmajanārdanau / asādhyaṃ kiṃ nu loke syād yuvayoḥ sahitātmanoḥ // 5.143.10
karṇa śobhiṣyase nūnaṃ pañcabhir bhrātṛbhir vṛtaḥ / vedaiḥ parivṛto brahmā yathā vedāṅgapañcamaiḥ // 5.143.11
upapanno guṇaiḥ śreṣṭho jyeṣṭhaḥ śreṣṭheṣu bandhuṣu / sūtaputreti mā śabdaḥ pārthas tvam asi vīryavān // 5.143.12
tataḥ sūryān niścaritāṃ karṇaḥ śuśrāva bhāratīm / duratyayāṃ praṇayinīṃ pitṛvad bhāskareritām // 5.144.1
satyam āha pṛthā vākyaṃ karṇa mātṛvacaḥ kuru / śreyas te syān naravyāghra sarvam ācaratas tathā // 5.144.2
evam uktasya mātrā ca svayaṃ pitrā ca bhānunā / cacāla naiva karṇasya matiḥ satyadhṛtes tadā // 5.144.3
na te na śraddadhe vākyaṃ kṣatriye bhāṣitaṃ tvayā / dharmadvāraṃ mamaitat syān niyogakaraṇaṃ tava // 5.144.4
akaron mayi yat pāpaṃ bhavatī sumahātyayam / avakīrṇo 'smi te tena tad yaśaḥkīrtināśanam // 5.144.5
ahaṃ ca kṣatriyo jāto na prāptaḥ kṣatrasatkriyām / tvatkṛte kiṃ nu pāpīyaḥ śatruḥ kuryān mamāhitam // 5.144.6
kriyākāle tv anukrośam akṛtvā tvam imaṃ mama / hīnasaṃskārasamayam adya māṃ samacūcudaḥ // 5.144.7
na vai mama hitaṃ pūrvaṃ mātṛvac ceṣṭitaṃ tvayā / sā māṃ saṃbodhayasy adya kevalātmahitaiṣiṇī // 5.144.8
kṛṣṇena sahitāt ko vai na vyatheta dhanaṃjayāt / ko 'dya bhītaṃ na māṃ vidyāt pārthānāṃ samitiṃ gatam // 5.144.9
abhrātā viditaḥ pūrvaṃ yuddhakāle prakāśitaḥ / pāṇḍavān yadi gacchāmi kiṃ māṃ kṣatraṃ vadiṣyati // 5.144.10
sarvakāmaiḥ saṃvibhaktaḥ pūjitaś ca sadā bhṛśam / ahaṃ vai dhārtarāṣṭrāṇāṃ kuryāṃ tad aphalaṃ katham // 5.144.11
upanahya parair vairaṃ ye māṃ nityam upāsate / namaskurvanti ca sadā vasavo vāsavaṃ yathā // 5.144.12
mama prāṇena ye śatrūñ śaktāḥ pratisamāsitum / manyante 'dya kathaṃ teṣām ahaṃ bhindyāṃ manoratham // 5.144.13
mayā plavena saṃgrāmaṃ titīrṣanti duratyayam / apāre pārakāmā ye tyajeyaṃ tān ahaṃ katham // 5.144.14
ayaṃ hi kālaḥ saṃprāpto dhārtarāṣṭropajīvinām / nirveṣṭavyaṃ mayā tatra prāṇān aparirakṣatā // 5.144.15
kṛtārthāḥ subhṛtā ye hi kṛtyakāla upasthite / anavekṣya kṛtaṃ pāpā vikurvanty anavasthitāḥ // 5.144.16
rājakilbiṣiṇāṃ teṣāṃ bhartṛpiṇḍāpahāriṇām / naivāyaṃ na paro loko vidyate pāpakarmaṇām // 5.144.17
dhṛtarāṣṭrasya putrāṇām arthe yotsyāmi te sutaiḥ / balaṃ ca śaktiṃ cāsthāya na vai tvayy anṛtaṃ vade // 5.144.18
ānṛśaṃsyam atho vṛttaṃ rakṣan satpuruṣocitam / ato 'rthakaram apy etan na karomy adya te vacaḥ // 5.144.19
na tu te 'yaṃ samārambho mayi mogho bhaviṣyati / vadhyān viṣahyān saṃgrāme na haniṣyāmi te sutān // 5.144.20
yudhiṣṭhiraṃ ca bhīmaṃ ca yamau caivārjunād ṛte // 5.144.20.2
arjunena samaṃ yuddhaṃ mama yaudhiṣṭhire bale / arjunaṃ hi nihatyājau saṃprāptaṃ syāt phalaṃ mayā // 5.144.21
yaśasā cāpi yujyeyaṃ nihataḥ savyasācinā // 5.144.21.2
na te jātu naśiṣyanti putrāḥ pañca yaśasvini / nirarjunāḥ sakarṇā vā sārjunā vā hate mayi // 5.144.22
iti karṇavacaḥ śrutvā kuntī duḥkhāt pravepatī / uvāca putram āśliṣya karṇaṃ dhairyād akampitam // 5.144.23
evaṃ vai bhāvyam etena kṣayaṃ yāsyanti kauravāḥ / yathā tvaṃ bhāṣase karṇa daivaṃ tu balavattaram // 5.144.24
tvayā caturṇāṃ bhrātṝṇām abhayaṃ śatrukarśana / dattaṃ tat pratijānīhi saṃgarapratimocanam // 5.144.25
anāmayaṃ svasti ceti pṛthātho karṇam abravīt / tāṃ karṇo 'bhyavadat prītas tatas tau jagmatuḥ pṛthak // 5.144.26
āgamya hāstinapurād upaplavyam ariṃdamaḥ / pāṇḍavānāṃ yathāvṛttaṃ keśavaḥ sarvam uktavān // 5.145.1
saṃbhāṣya suciraṃ kālaṃ mantrayitvā punaḥ punaḥ / svam evāvasathaṃ śaurir viśrāmārthaṃ jagāma ha // 5.145.2
visṛjya sarvān nṛpatīn virāṭapramukhāṃs tadā / pāṇḍavā bhrātaraḥ pañca bhānāv astaṃgate sati // 5.145.3
saṃdhyām upāsya dhyāyantas tam eva gatamānasāḥ / ānāyya kṛṣṇaṃ dāśārhaṃ punar mantram amantrayan // 5.145.4
tvayā nāgapuraṃ gatvā sabhāyāṃ dhṛtarāṣṭrajaḥ / kim uktaḥ puṇḍarīkākṣa tan naḥ śaṃsitum arhasi // 5.145.5
mayā nāgapuraṃ gatvā sabhāyāṃ dhṛtarāṣṭrajaḥ / tathyaṃ pathyaṃ hitaṃ cokto na ca gṛhṇāti durmatiḥ // 5.145.6
tasminn utpatham āpanne kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ / kim uktavān hṛṣīkeśa duryodhanam amarṣaṇam // 5.145.7
ācāryo vā mahābāho bhāradvājaḥ kim abravīt // 5.145.7.2
pitā yavīyān asmākaṃ kṣattā dharmabhṛtāṃ varaḥ / putraśokābhisaṃtaptaḥ kim āha dhṛtarāṣṭrajam // 5.145.8
kiṃ ca sarve nṛpatayaḥ sabhāyāṃ ye samāsate / uktavanto yathātattvaṃ tad brūhi tvaṃ janārdana // 5.145.9
uktavān hi bhavān sarvaṃ vacanaṃ kurumukhyayoḥ / kāmalobhābhibhūtasya mandasya prājñamāninaḥ // 5.145.10
apriyaṃ hṛdaye mahyaṃ tan na tiṣṭhati keśava / teṣāṃ vākyāni govinda śrotum icchāmy ahaṃ vibho // 5.145.11
yathā ca nābhipadyeta kālas tāta tathā kuru / bhavān hi no gatiḥ kṛṣṇa bhavān nātho bhavān guruḥ // 5.145.12
śṛṇu rājan yathā vākyam ukto rājā suyodhanaḥ / madhye kurūṇāṃ rājendra sabhāyāṃ tan nibodha me // 5.145.13
mayā vai śrāvite vākye jahāsa dhṛtarāṣṭrajaḥ / atha bhīṣmaḥ susaṃkruddha idaṃ vacanam abravīt // 5.145.14
duryodhana nibodhedaṃ kulārthe yad bravīmi te / tac chrutvā rājaśārdūla svakulasya hitaṃ kuru // 5.145.15
mama tāta pitā rājañ śaṃtanur lokaviśrutaḥ / tasyāham eka evāsaṃ putraḥ putravatāṃ varaḥ // 5.145.16
tasya buddhiḥ samutpannā dvitīyaḥ syāt kathaṃ sutaḥ / ekaputram aputraṃ vai pravadanti manīṣiṇaḥ // 5.145.17
na cocchedaṃ kulaṃ yāyād vistīryeta kathaṃ yaśaḥ / tasyāham īpsitaṃ buddhvā kālīṃ mātaram āvaham // 5.145.18
pratijñāṃ duṣkarāṃ kṛtvā pitur arthe kulasya ca / arājā cordhvaretāś ca yathā suviditaṃ tava // 5.145.19
pratīto nivasāmy eṣa pratijñām anupālayan // 5.145.19.2
tasyāṃ jajñe mahābāhuḥ śrīmān kurukulodvahaḥ / vicitravīryo dharmātmā kanīyān mama pārthivaḥ // 5.145.20
svaryāte 'haṃ pitari taṃ svarājye saṃnyaveśayam / vicitravīryaṃ rājānaṃ bhṛtyo bhūtvā hy adhaścaraḥ // 5.145.21
tasyāhaṃ sadṛśān dārān rājendra samudāvaham / jitvā pārthivasaṃghātam api te bahuśaḥ śrutam // 5.145.22
tato rāmeṇa samare dvandvayuddham upāgamam / sa hi rāmabhayād ebhir nāgarair vipravāsitaḥ // 5.145.23
dāreṣv atiprasaktaś ca yakṣmāṇaṃ samapadyata // 5.145.23.2
yadā tv arājake rāṣṭre na vavarṣa sureśvaraḥ / tadābhyadhāvan mām eva prajāḥ kṣudbhayapīḍitāḥ // 5.145.24
upakṣīṇāḥ prajāḥ sarvā rājā bhava bhavāya naḥ / ītayo nuda bhadraṃ te śaṃtanoḥ kulavardhana // 5.145.25
pīḍyante te prajāḥ sarvā vyādhibhir bhṛśadāruṇaiḥ / alpāvaśiṣṭā gāṅgeya tāḥ paritrātum arhasi // 5.145.26
vyādhīn praṇudya vīra tvaṃ prajā dharmeṇa pālaya / tvayi jīvati mā rāṣṭraṃ vināśam upagacchatu // 5.145.27
prajānāṃ krośatīnāṃ vai naivākṣubhyata me manaḥ / pratijñāṃ rakṣamāṇasya sadvṛttaṃ smaratas tathā // 5.145.28
tataḥ paurā mahārāja mātā kālī ca me śubhā / bhṛtyāḥ purohitācāryā brāhmaṇāś ca bahuśrutāḥ // 5.145.29
mām ūcur bhṛśasaṃtaptā bhava rājeti saṃtatam // 5.145.29.2
pratīparakṣitaṃ rāṣṭraṃ tvāṃ prāpya vinaśiṣyati / sa tvam asmaddhitārthaṃ vai rājā bhava mahāmate // 5.145.30
ity uktaḥ prāñjalir bhūtvā duḥkhito bhṛśam āturaḥ / tebhyo nyavedayaṃ putra pratijñāṃ pitṛgauravāt // 5.145.31
ūrdhvaretā hy arājā ca kulasyārthe punaḥ punaḥ // 5.145.31.2
tato 'haṃ prāñjalir bhūtvā mātaraṃ saṃprasādayam / nāmba śaṃtanunā jātaḥ kauravaṃ vaṃśam udvahan // 5.145.32
pratijñāṃ vitathāṃ kuryām iti rājan punaḥ punaḥ // 5.145.32.2
viśeṣatas tvadarthaṃ ca dhuri mā māṃ niyojaya / ahaṃ preṣyaś ca dāsaś ca tavāmba sutavatsale // 5.145.33
evaṃ tām anunīyāhaṃ mātaraṃ janam eva ca / ayācaṃ bhrātṛdāreṣu tadā vyāsaṃ mahāmunim // 5.145.34
saha mātrā mahārāja prasādya tam ṛṣiṃ tadā / apatyārtham ayācaṃ vai prasādaṃ kṛtavāṃś ca saḥ // 5.145.35
trīn sa putrān ajanayat tadā bharatasattama // 5.145.35.2
andhaḥ karaṇahīneti na vai rājā pitā tava / rājā tu pāṇḍur abhavan mahātmā lokaviśrutaḥ // 5.145.36
sa rājā tasya te putrāḥ pitur dāyādyahāriṇaḥ / mā tāta kalahaṃ kārṣī rājyasyārdhaṃ pradīyatām // 5.145.37
mayi jīvati rājyaṃ kaḥ saṃpraśāset pumān iha / māvamaṃsthā vaco mahyaṃ śamam icchāmi vaḥ sadā // 5.145.38
na viśeṣo 'sti me putra tvayi teṣu ca pārthiva / matam etat pitus tubhyaṃ gāndhāryā vidurasya ca // 5.145.39
śrotavyaṃ yadi vṛddhānāṃ mātiśaṅkīr vaco mama / nāśayiṣyasi mā sarvam ātmānaṃ pṛthivīṃ tathā // 5.145.40
bhīṣmeṇokte tato droṇo duryodhanam abhāṣata / madhye nṛpāṇāṃ bhadraṃ te vacanaṃ vacanakṣamaḥ // 5.146.1
prātīpaḥ śaṃtanus tāta kulasyārthe yathotthitaḥ / tathā devavrato bhīṣmaḥ kulasyārthe sthito 'bhavat // 5.146.2
tataḥ pāṇḍur narapatiḥ satyasaṃdho jitendriyaḥ / rājā kurūṇāṃ dharmātmā suvrataḥ susamāhitaḥ // 5.146.3
jyeṣṭhāya rājyam adadād dhṛtarāṣṭrāya dhīmate / yavīyasas tathā kṣattuḥ kuruvaṃśavivardhanaḥ // 5.146.4
tataḥ siṃhāsane rājan sthāpayitvainam acyutam / vanaṃ jagāma kauravyo bhāryābhyāṃ sahito 'nagha // 5.146.5
nīcaiḥ sthitvā tu vidura upāste sma vinītavat / preṣyavat puruṣavyāghro vālavyajanam utkṣipan // 5.146.6
tataḥ sarvāḥ prajās tāta dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram / anvapadyanta vidhivad yathā pāṇḍuṃ narādhipam // 5.146.7
visṛjya dhṛtarāṣṭrāya rājyaṃ sa vidurāya ca / cacāra pṛthivīṃ pāṇḍuḥ sarvāṃ parapuraṃjayaḥ // 5.146.8
kośasaṃjanane dāne bhṛtyānāṃ cānvavekṣaṇe / bharaṇe caiva sarvasya viduraḥ satyasaṃgaraḥ // 5.146.9
saṃdhivigrahasaṃyukto rājñaḥ saṃvāhanakriyāḥ / avaikṣata mahātejā bhīṣmaḥ parapuraṃjayaḥ // 5.146.10
siṃhāsanastho nṛpatir dhṛtarāṣṭro mahābalaḥ / anvāsyamānaḥ satataṃ vidureṇa mahātmanā // 5.146.11
kathaṃ tasya kule jātaḥ kulabhedaṃ vyavasyasi / saṃbhūya bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ bhuṅkṣva bhogāñ janādhipa // 5.146.12
bravīmy ahaṃ na kārpaṇyān nārthahetoḥ kathaṃ cana / bhīṣmeṇa dattam aśnāmi na tvayā rājasattama // 5.146.13
nāhaṃ tvatto 'bhikāṅkṣiṣye vṛttyupāyaṃ janādhipa / yato bhīṣmas tato droṇo yad bhīṣmas tv āha tat kuru // 5.146.14
dīyatāṃ pāṇḍuputrebhyo rājyārdham arikarśana / samam ācāryakaṃ tāta tava teṣāṃ ca me sadā // 5.146.15
aśvatthāmā yathā mahyaṃ tathā śvetahayo mama / bahunā kiṃ pralāpena yato dharmas tato jayaḥ // 5.146.16
evam ukte mahārāja droṇenāmitatejasā / vyājahāra tato vākyaṃ viduraḥ satyasaṃgaraḥ // 5.146.17
pitur vadanam anvīkṣya parivṛtya ca dharmavit // 5.146.17.2
devavrata nibodhedaṃ vacanaṃ mama bhāṣataḥ / pranaṣṭaḥ kauravo vaṃśas tvayāyaṃ punar uddhṛtaḥ // 5.146.18
tan me vilapamānasya vacanaṃ samupekṣase / ko 'yaṃ duryodhano nāma kule 'smin kulapāṃsanaḥ // 5.146.19
yasya lobhābhibhūtasya matiṃ samanuvartase / anāryasyākṛtajñasya lobhopahatacetasaḥ // 5.146.20
atikrāmati yaḥ śāstraṃ pitur dharmārthadarśinaḥ // 5.146.20.2
ete naśyanti kuravo duryodhanakṛtena vai / yathā te na praṇaśyeyur mahārāja tathā kuru // 5.146.21
māṃ caiva dhṛtarāṣṭraṃ ca pūrvam eva mahādyute / citrakāra ivālekhyaṃ kṛtvā mā sma vināśaya // 5.146.22
prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā yathā saṃharate tathā // 5.146.22.2
nopekṣasva mahābāho paśyamānaḥ kulakṣayam / atha te 'dya matir naṣṭā vināśe pratyupasthite // 5.146.23
vanaṃ gaccha mayā sārdhaṃ dhṛtarāṣṭreṇa caiva ha // 5.146.23.2
baddhvā vā nikṛtiprajñaṃ dhārtarāṣṭraṃ sudurmatim / sādhv idaṃ rājyam adyāstu pāṇḍavair abhirakṣitam // 5.146.24
prasīda rājaśārdūla vināśo dṛśyate mahān / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca rājñāṃ cāmitatejasām // 5.146.25
virarāmaivam uktvā tu viduro dīnamānasaḥ / pradhyāyamānaḥ sa tadā niḥśvasaṃś ca punaḥ punaḥ // 5.146.26
tato 'tha rājñaḥ subalasya putrī; dharmārthayuktaṃ kulanāśabhītā / duryodhanaṃ pāpamatiṃ nṛśaṃsaṃ; rājñāṃ samakṣaṃ sutam āha kopāt // 5.146.27
ye pārthivā rājasabhāṃ praviṣṭā; brahmarṣayo ye ca sabhāsado 'nye / śṛṇvantu vakṣyāmi tavāparādhaṃ; pāpasya sāmātyaparicchadasya // 5.146.28
rājyaṃ kurūṇām anupūrvabhogyaṃ; kramāgato naḥ kuladharma eṣaḥ / tvaṃ pāpabuddhe 'tinṛśaṃsakarman; rājyaṃ kurūṇām anayād vihaṃsi // 5.146.29
rājye sthito dhṛtarāṣṭro manīṣī; tasyānujo viduro dīrghadarśī / etāv atikramya kathaṃ nṛpatvaṃ; duryodhana prārthayase 'dya mohāt // 5.146.30
rājā ca kṣattā ca mahānubhāvau; bhīṣme sthite paravantau bhavetām / ayaṃ tu dharmajñatayā mahātmā; na rājyakāmo nṛvaro nadījaḥ // 5.146.31
rājyaṃ tu pāṇḍor idam apradhṛṣyaṃ; tasyādya putrāḥ prabhavanti nānye / rājyaṃ tad etan nikhilaṃ pāṇḍavānāṃ; paitāmahaṃ putrapautrānugāmi // 5.146.32
yad vai brūte kurumukhyo mahātmā; devavrataḥ satyasaṃdho manīṣī / sarvaṃ tad asmābhir ahatya dharmaṃ; grāhyaṃ svadharmaṃ paripālayadbhiḥ // 5.146.33
anujñayā cātha mahāvratasya; brūyān nṛpo yad viduras tathaiva / kāryaṃ bhavet tat suhṛdbhir niyujya; dharmaṃ puraskṛtya sudīrghakālam // 5.146.34
nyāyāgataṃ rājyam idaṃ kurūṇāṃ; yudhiṣṭhiraḥ śāstu vai dharmaputraḥ / pracodito dhṛtarāṣṭreṇa rājñā; puraskṛtaḥ śāṃtanavena caiva // 5.146.35
evam ukte tu gāndhāryā dhṛtarāṣṭro janeśvaraḥ / duryodhanam uvācedaṃ nṛpamadhye janādhipa // 5.147.1
duryodhana nibodhedaṃ yat tvāṃ vakṣyāmi putraka / tathā tat kuru bhadraṃ te yady asti pitṛgauravam // 5.147.2
somaḥ prajāpatiḥ pūrvaṃ kurūṇāṃ vaṃśavardhanaḥ / somād babhūva ṣaṣṭho vai yayātir nahuṣātmajaḥ // 5.147.3
tasya putrā babhūvuś ca pañca rājarṣisattamāḥ / teṣāṃ yadur mahātejā jyeṣṭhaḥ samabhavat prabhuḥ // 5.147.4
pūrur yavīyāṃś ca tato yo 'smākaṃ vaṃśavardhanaḥ / śarmiṣṭhāyāḥ saṃprasūto duhitur vṛṣaparvaṇaḥ // 5.147.5
yaduś ca bharataśreṣṭha devayānyāḥ suto 'bhavat / dauhitras tāta śukrasya kāvyasyāmitatejasaḥ // 5.147.6
yādavānāṃ kulakaro balavān vīryasaṃmataḥ / avamene sa tu kṣatraṃ darpapūrṇaḥ sumandadhīḥ // 5.147.7
na cātiṣṭhat pituḥ śāstre baladarpavimohitaḥ / avamene ca pitaraṃ bhrātṝṃś cāpy aparājitaḥ // 5.147.8
pṛthivyāṃ caturantāyāṃ yadur evābhavad balī / vaśe kṛtvā sa nṛpatīn avasan nāgasāhvaye // 5.147.9
taṃ pitā paramakruddho yayātir nahuṣātmajaḥ / śaśāpa putraṃ gāndhāre rājyāc ca vyaparopayat // 5.147.10
ya cainam anvavartanta bhrātaro baladarpitam / śaśāpa tān api kruddho yayātis tanayān atha // 5.147.11
yavīyāṃsaṃ tataḥ pūruṃ putraṃ svavaśavartinam / rājye niveśayām āsa vidheyaṃ nṛpasattamaḥ // 5.147.12
evaṃ jyeṣṭho 'py athotsikto na rājyam abhijāyate / yavīyāṃso 'bhijāyante rājyaṃ vṛddhopasevayā // 5.147.13
tathaiva sarvadharmajñaḥ pitur mama pitāmahaḥ / pratīpaḥ pṛthivīpālas triṣu lokeṣu viśrutaḥ // 5.147.14
tasya pārthivasiṃhasya rājyaṃ dharmeṇa śāsataḥ / trayaḥ prajajñire putrā devakalpā yaśasvinaḥ // 5.147.15
devāpir abhavaj jyeṣṭho bāhlīkas tadanantaram / tṛtīyaḥ śaṃtanus tāta dhṛtimān me pitāmahaḥ // 5.147.16
devāpis tu mahātejās tvagdoṣī rājasattamaḥ / dhārmikaḥ satyavādī ca pituḥ śuśrūṣaṇe rataḥ // 5.147.17
paurajānapadānāṃ ca saṃmataḥ sādhusatkṛtaḥ / sarveṣāṃ bālavṛddhānāṃ devāpir hṛdayaṃgamaḥ // 5.147.18
prājñaś ca satyasaṃdhaś ca sarvabhūtahite rataḥ / vartamānaḥ pituḥ śāstre brāhmaṇānāṃ tathaiva ca // 5.147.19
bāhlīkasya priyo bhrātā śaṃtanoś ca mahātmanaḥ / saubhrātraṃ ca paraṃ teṣāṃ sahitānāṃ mahātmanām // 5.147.20
atha kālasya paryāye vṛddho nṛpatisattamaḥ / saṃbhārān abhiṣekārthaṃ kārayām āsa śāstrataḥ // 5.147.21
maṅgalāni ca sarvāṇi kārayām āsa cābhibhūḥ // 5.147.21.2
taṃ brāhmaṇāś ca vṛddhāś ca paurajānapadaiḥ saha / sarve nivārayām āsur devāper abhiṣecanam // 5.147.22
sa tac chrutvā tu nṛpatir abhiṣekanivāraṇam / aśrukaṇṭho 'bhavad rājā paryaśocata cātmajam // 5.147.23
evaṃ vadānyo dharmajñaḥ satyasaṃdhaś ca so 'bhavat / priyaḥ prajānām api saṃs tvagdoṣeṇa pradūṣitaḥ // 5.147.24
hīnāṅgaṃ pṛthivīpālaṃ nābhinandanti devatāḥ / iti kṛtvā nṛpaśreṣṭhaṃ pratyaṣedhan dvijarṣabhāḥ // 5.147.25
tataḥ pravyathitātmāsau putraśokasamanvitaḥ / mamāra taṃ mṛtaṃ dṛṣṭvā devāpiḥ saṃśrito vanam // 5.147.26
bāhlīko mātulakule tyaktvā rājyaṃ vyavasthitaḥ / pitṛbhrātṝn parityajya prāptavān puram ṛddhimat // 5.147.27
bāhlīkena tv anujñātaḥ śaṃtanur lokaviśrutaḥ / pitary uparate rājan rājā rājyam akārayat // 5.147.28
tathaivāhaṃ matimatā paricintyeha pāṇḍunā / jyeṣṭhaḥ prabhraṃśito rājyād dhīnāṅga iti bhārata // 5.147.29
pāṇḍus tu rājyaṃ saṃprāptaḥ kanīyān api san nṛpaḥ / vināśe tasya putrāṇām idaṃ rājyam ariṃdama // 5.147.30
mayy abhāgini rājyāya kathaṃ tvaṃ rājyam icchasi // 5.147.30.2
yudhiṣṭhiro rājaputro mahātmā; nyāyāgataṃ rājyam idaṃ ca tasya / sa kauravasyāsya janasya bhartā; praśāsitā caiva mahānubhāvaḥ // 5.147.31
sa satyasaṃdhaḥ satatāpramattaḥ; śāstre sthito bandhujanasya sādhuḥ / priyaḥ prajānāṃ suhṛdānukampī; jitendriyaḥ sādhujanasya bhartā // 5.147.32
kṣamā titikṣā dama ārjavaṃ ca; satyavratatvaṃ śrutam apramādaḥ / bhūtānukampā hy anuśāsanaṃ ca; yudhiṣṭhire rājaguṇāḥ samastāḥ // 5.147.33
arājaputras tvam anāryavṛtto; lubdhas tathā bandhuṣu pāpabuddhiḥ / kramāgataṃ rājyam idaṃ pareṣāṃ; hartuṃ kathaṃ śakṣyasi durvinītaḥ // 5.147.34
prayaccha rājyārdham apetamohaḥ; savāhanaṃ tvaṃ saparicchadaṃ ca / tato 'vaśeṣaṃ tava jīvitasya; sahānujasyaiva bhaven narendra // 5.147.35
evam ukte tu bhīṣmeṇa droṇena vidureṇa ca / gāndhāryā dhṛtarāṣṭreṇa na ca mando 'nvabudhyata // 5.148.1
avadhūyotthitaḥ kruddho roṣāt saṃraktalocanaḥ / anvadravanta taṃ paścād rājānas tyaktajīvitāḥ // 5.148.2
ajñāpayac ca rājñas tān pārthivān duṣṭacetasaḥ / prayādhvaṃ vai kurukṣetraṃ puṣyo 'dyeti punaḥ punaḥ // 5.148.3
tatas te pṛthivīpālāḥ prayayuḥ sahasainikāḥ / bhīṣmaṃ senāpatiṃ kṛtvā saṃhṛṣṭāḥ kālacoditāḥ // 5.148.4
akṣauhiṇyo daśaikā ca pārthivānāṃ samāgatāḥ / tāsāṃ pramukhato bhīṣmas tālaketur vyarocata // 5.148.5
yad atra yuktaṃ prāptaṃ ca tad vidhatsva viśāṃ pate // 5.148.5.2
uktaṃ bhīṣmeṇa yad vākyaṃ droṇena vidureṇa ca / gāndhāryā dhṛtarāṣṭreṇa samakṣaṃ mama bhārata // 5.148.6
etat te kathitaṃ rājan yadvṛttaṃ kurusaṃsadi // 5.148.6.2
sāma ādau prayuktaṃ me rājan saubhrātram icchatā / abhedāt kuruvaṃśasya prajānāṃ ca vivṛddhaye // 5.148.7
punar bhedaś ca me yukto yadā sāma na gṛhyate / karmānukīrtanaṃ caiva devamānuṣasaṃhitam // 5.148.8
yadā nādriyate vākyaṃ sāmapūrvaṃ suyodhanaḥ / tadā mayā samānīya bheditāḥ sarvapārthivāḥ // 5.148.9
adbhutāni ca ghorāṇi dāruṇāni ca bhārata / amānuṣāṇi karmāṇi darśitāni ca me vibho // 5.148.10
bhartsayitvā tu rājñas tāṃs tṛṇīkṛtya suyodhanam / rādheyaṃ bhīṣayitvā ca saubalaṃ ca punaḥ punaḥ // 5.148.11
nyūnatāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ nindāṃ caiva punaḥ punaḥ / bhedayitvā nṛpān sarvān vāgbhir mantreṇa cāsakṛt // 5.148.12
punaḥ sāmābhisaṃyuktaṃ saṃpradānam athābruvam / abhedāt kuruvaṃśasya kāryayogāt tathaiva ca // 5.148.13
te bālā dhṛtarāṣṭrasya bhīṣmasya vidurasya ca / tiṣṭheyuḥ pāṇḍavāḥ sarve hitvā mānam adhaścarāḥ // 5.148.14
prayacchantu ca te rājyam anīśās te bhavantu ca / yathāha rājā gāṅgeyo viduraś ca tathāstu tat // 5.148.15
sarvaṃ bhavatu te rājyaṃ pañca grāmān visarjaya / avaśyaṃ bharaṇīyā hi pitus te rājasattama // 5.148.16
evam uktas tu duṣṭātmā naiva bhāvaṃ vyamuñcata / daṇḍaṃ caturthaṃ paśyāmi teṣu pāpeṣu nānyathā // 5.148.17
niryātāś ca vināśāya kurukṣetraṃ narādhipāḥ / etat te kathitaṃ sarvaṃ yadvṛttaṃ kurusaṃsadi // 5.148.18
na te rājyaṃ prayacchanti vinā yuddhena pāṇḍava / vināśahetavaḥ sarve pratyupasthitamṛtyavaḥ // 5.148.19
janārdanavacaḥ śrutvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / bhrātṝn uvāca dharmātmā samakṣaṃ keśavasya ha // 5.149.1
śrutaṃ bhavadbhir yadvṛttaṃ sabhāyāṃ kurusaṃsadi / keśavasyāpi yad vākyaṃ tat sarvam avadhāritam // 5.149.2
tasmāt senāvibhāgaṃ me kurudhvaṃ narasattamāḥ / akṣauhiṇyas tu saptaitāḥ sametā vijayāya vai // 5.149.3
tāsāṃ me patayaḥ sapta vikhyātās tān nibodhata / drupadaś ca virāṭaś ca dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau // 5.149.4
sātyakiś cekitānaś ca bhīmasenaś ca vīryavān / ete senāpraṇetāro vīrāḥ sarve tanutyajaḥ // 5.149.5
sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve sucaritavratāḥ / hrīmanto nītimantaś ca sarve yuddhaviśāradāḥ // 5.149.6
iṣvastrakuśalāś caiva tathā sarvāstrayodhinaḥ // 5.149.6.2
saptānām api yo netā senānāṃ pravibhāgavit / yaḥ saheta raṇe bhīṣmaṃ śarārciḥpāvakopamam // 5.149.7
tvaṃ tāvat sahadevātra prabrūhi kurunandana / svamataṃ puruṣavyāghra ko naḥ senāpatiḥ kṣamaḥ // 5.149.8
saṃyukta ekaduḥkhaś ca vīryavāṃś ca mahīpatiḥ / yaṃ samāśritya dharmajñaṃ svam aṃśam anuyuñjmahe // 5.149.9
matsyo virāṭo balavān kṛtāstro yuddhadurmadaḥ / prasahiṣyati saṃgrāme bhīṣmaṃ tāṃś ca mahārathān // 5.149.10
tathokte sahadevena vākye vākyaviśāradaḥ / nakulo 'nantaraṃ tasmād idaṃ vacanam ādade // 5.149.11
vayasā śāstrato dhairyāt kulenābhijanena ca / hrīmān kulānvitaḥ śrīmān sarvaśāstraviśāradaḥ // 5.149.12
veda cāstraṃ bharadvājād durdharṣaḥ satyasaṃgaraḥ / yo nityaṃ spardhate droṇaṃ bhīṣmaṃ caiva mahābalam // 5.149.13
ślāghyaḥ pārthivasaṃghasya pramukhe vāhinīpatiḥ / putrapautraiḥ parivṛtaḥ śataśākha iva drumaḥ // 5.149.14
yas tatāpa tapo ghoraṃ sadāraḥ pṛthivīpatiḥ / roṣād droṇavināśāya vīraḥ samitiśobhanaḥ // 5.149.15
pitevāsmān samādhatte yaḥ sadā pārthivarṣabhaḥ / śvaśuro drupado 'smākaṃ senām agre prakarṣatu // 5.149.16
sa droṇabhīṣmāv āyāntau sahed iti matir mama / sa hi divyāstravid rājā sakhā cāṅgiraso nṛpaḥ // 5.149.17
mādrīsutābhyām ukte tu svamate kurunandanaḥ / vāsavir vāsavasamaḥ savyasācy abravīd vacaḥ // 5.149.18
yo 'yaṃ tapaḥprabhāvena ṛṣisaṃtoṣaṇena ca / divyaḥ puruṣa utpanno jvālāvarṇo mahābalaḥ // 5.149.19
dhanuṣmān kavacī khaḍgī ratham āruhya daṃśitaḥ / divyair hayavarair yuktam agnikuṇḍāt samutthitaḥ // 5.149.20
garjann iva mahāmegho rathaghoṣeṇa vīryavān / siṃhasaṃhanano vīraḥ siṃhavikrāntavikramaḥ // 5.149.21
siṃhorasko mahābāhuḥ siṃhavakṣā mahābalaḥ / siṃhapragarjano vīraḥ siṃhaskandho mahādyutiḥ // 5.149.22
subhrūḥ sudaṃṣṭraḥ suhanuḥ subāhuḥ sumukho 'kṛśaḥ / sujatruḥ suviśālākṣaḥ supādaḥ supratiṣṭhitaḥ // 5.149.23
abhedyaḥ sarvaśastrāṇāṃ prabhinna iva vāraṇaḥ / jajñe droṇavināśāya satyavādī jitendriyaḥ // 5.149.24
dhṛṣṭadyumnam ahaṃ manye sahed bhīṣmasya sāyakān / vajrāśanisamasparśān dīptāsyān uragān iva // 5.149.25
yamadūtasamān vege nipāte pāvakopamān / rāmeṇājau viṣahitān vajraniṣpeṣadāruṇān // 5.149.26
puruṣaṃ taṃ na paśyāmi yaḥ saheta mahāvratam / dhṛṣṭadyumnam ṛte rājann iti me dhīyate matiḥ // 5.149.27
kṣiprahastaś citrayodhī mataḥ senāpatir mama / abhedyakavacaḥ śrīmān mātaṅga iva yūthapaḥ // 5.149.28
vadhārthaṃ yaḥ samutpannaḥ śikhaṇḍī drupadātmajaḥ / vadanti siddhā rājendra ṛṣayaś ca samāgatāḥ // 5.149.29
yasya saṃgrāmamadhyeṣu divyam astraṃ vikurvataḥ / rūpaṃ drakṣyanti puruṣā rāmasyeva mahātmanaḥ // 5.149.30
na taṃ yuddheṣu paśyāmi yo vibhindyāc chikhaṇḍinam / śastreṇa samare rājan saṃnaddhaṃ syandane sthitam // 5.149.31
dvairathe viṣahen nānyo bhīṣmaṃ rājan mahāvratam / śikhaṇḍinam ṛte vīraṃ sa me senāpatir mataḥ // 5.149.32
sarvasya jagatas tāta sārāsāraṃ balābalam / sarvaṃ jānāti dharmātmā gatam eṣyac ca keśavaḥ // 5.149.33
yam āha kṛṣṇo dāśārhaḥ so 'stu no vāhinīpatiḥ / kṛtāstro hy akṛtāstro vā vṛddho vā yadi vā yuvā // 5.149.34
eṣa no vijaye mūlam eṣa tāta viparyaye / atra prāṇāś ca rājyaṃ ca bhāvābhāvau sukhāsukhe // 5.149.35
eṣa dhātā vidhātā ca siddhir atra pratiṣṭhitā / yam āha kṛṣṇo dāśārhaḥ sa naḥ senāpatiḥ kṣamaḥ // 5.149.36
bravītu vadatāṃ śreṣṭho niśā samativartate // 5.149.36.2
tataḥ senāpatiṃ kṛtvā kṛṣṇasya vaśavartinam / rātriśeṣe vyatikrānte prayāsyāmo raṇājiram // 5.149.37
adhivāsitaśastrāś ca kṛtakautukamaṅgalāḥ // 5.149.37.2
tasya tad vacanaṃ śrutvā dharmarājasya dhīmataḥ / abravīt puṇḍarīkākṣo dhanaṃjayam avekṣya ha // 5.149.38
mamāpy ete mahārāja bhavadbhir ya udāhṛtāḥ / netāras tava senāyāḥ śūrā vikrāntayodhinaḥ // 5.149.39
sarva ete samarthā hi tava śatrūn pramarditum // 5.149.39.2
indrasyāpi bhayaṃ hy ete janayeyur mahāhave / kiṃ punar dhārtarāṣṭrāṇāṃ lubdhānāṃ pāpacetasām // 5.149.40
mayāpi hi mahābāho tvatpriyārtham ariṃdama / kṛto yatno mahāṃs tatra śamaḥ syād iti bhārata // 5.149.41
dharmasya gatam ānṛṇyaṃ na sma vācyā vivakṣatām // 5.149.41.2
kṛtārthaṃ manyate bālaḥ so ''tmānam avicakṣaṇaḥ / dhārtarāṣṭro balasthaṃ ca manyate ''tmānam āturaḥ // 5.149.42
yujyatāṃ vāhinī sādhu vadhasādhyā hi te matāḥ / na dhārtarāṣṭrāḥ śakṣyanti sthātuṃ dṛṣṭvā dhanaṃjayam // 5.149.43
bhīmasenaṃ ca saṃkruddhaṃ yamau cāpi yamopamau / yuyudhānadvitīyaṃ ca dhṛṣṭadyumnam amarṣaṇam // 5.149.44
abhimanyuṃ draupadeyān virāṭadrupadāv api / akṣauhiṇīpatīṃś cānyān narendrān dṛḍhavikramān // 5.149.45
sāravad balam asmākaṃ duṣpradharṣaṃ durāsadam / dhārtarāṣṭrabalaṃ saṃkhye vadhiṣyati na saṃśayaḥ // 5.149.46
evam ukte tu kṛṣṇena saṃprahṛṣyan narottamāḥ / teṣāṃ prahṛṣṭamanasāṃ nādaḥ samabhavan mahān // 5.149.47
yoga ity atha sainyānāṃ tvaratāṃ saṃpradhāvatām / hayavāraṇaśabdaś ca nemighoṣaś ca sarvaśaḥ // 5.149.48
śaṅkhadundubhinirghoṣas tumulaḥ sarvato 'bhavat // 5.149.48.2
prayāsyatāṃ pāṇḍavānāṃ sasainyānāṃ samantataḥ / gaṅgeva pūrṇā durdharṣā samadṛśyata vāhinī // 5.149.49
agrānīke bhīmaseno mādrīputrau ca daṃśitau / saubhadro draupadeyāś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 5.149.50
prabhadrakāś ca pāñcālā bhīmasenamukhā yayuḥ // 5.149.50.2
tataḥ śabdaḥ samabhavat samudrasyeva parvaṇi / hṛṣṭānāṃ saṃprayātānāṃ ghoṣo divam ivāspṛśat // 5.149.51
prahṛṣṭā daṃśitā yodhāḥ parānīkavidāraṇāḥ / teṣāṃ madhye yayau rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 5.149.52
śakaṭāpaṇaveśāś ca yānayugyaṃ ca sarvaśaḥ / kośayantrāyudhaṃ caiva ye ca vaidyāś cikitsakāḥ // 5.149.53
phalgu yac ca balaṃ kiṃ cit tathaiva kṛśadurbalam / tat saṃgṛhya yayau rājā ye cāpi paricārakāḥ // 5.149.54
upaplavye tu pāñcālī draupadī satyavādinī / saha strībhir nivavṛte dāsīdāsasamāvṛtā // 5.149.55
kṛtvā mūlapratīkārān gulmaiḥ sthāvarajaṅgamaiḥ / skandhāvāreṇa mahatā prayayuḥ pāṇḍunandanāḥ // 5.149.56
dadato gāṃ hiraṇyaṃ ca brāhmaṇair abhisaṃvṛtāḥ / stūyamānā yayū rājan rathair maṇivibhūṣitaiḥ // 5.149.57
kekayā dhṛṣṭaketuś ca putraḥ kāśyasya cābhibhūḥ / śreṇimān vasudānaś ca śikhaṇḍī cāparājitaḥ // 5.149.58
hṛṣṭās tuṣṭāḥ kavacinaḥ saśastrāḥ samalaṃkṛtāḥ / rājānam anvayuḥ sarve parivārya yudhiṣṭhiram // 5.149.59
jaghanārdhe virāṭaś ca yajñasenaś ca somakiḥ / sudharmā kuntibhojaś ca dhṛṣṭadyumnasya cātmajāḥ // 5.149.60
rathāyutāni catvāri hayāḥ pañcaguṇās tataḥ / pattisainyaṃ daśaguṇaṃ sādinām ayutāni ṣaṭ // 5.149.61
anādhṛṣṭiś cekitānaś cedirājo 'tha sātyakiḥ / parivārya yayuḥ sarve vāsudevadhanaṃjayau // 5.149.62
āsādya tu kurukṣetraṃ vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ / pāṇḍavāḥ samadṛśyanta nardanto vṛṣabhā iva // 5.149.63
te 'vagāhya kurukṣetraṃ śaṅkhān dadhmur ariṃdamāḥ / tathaiva dadhmatuḥ śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau // 5.149.64
pāñcajanyasya nirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / niśamya sarvasainyāni samahṛṣyanta sarvaśaḥ // 5.149.65
śaṅkhadundubhisaṃsṛṣṭaḥ siṃhanādas tarasvinām / pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca sāgarāṃś cānvanādayat // 5.149.66
tato deśe same snigdhe prabhūtayavasendhane / niveśayām āsa tadā senāṃ rājā yudhiṣṭhiraḥ // 5.149.67
parihṛtya śmaśānāni devatāyatanāni ca / āśramāṃś ca maharṣīṇāṃ tīrthāny āyatanāni ca // 5.149.68
madhurānūṣare deśe śive puṇye mahīpatiḥ / niveśaṃ kārayām āsa kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 5.149.69
tataś ca punar utthāya sukhī viśrāntavāhanaḥ / prayayau pṛthivīpālair vṛtaḥ śatasahasraśaḥ // 5.149.70
vidrāvya śataśo gulmān dhārtarāṣṭrasya sainikān / paryakrāmat samantāc ca pārthena saha keśavaḥ // 5.149.71
śibiraṃ māpayām āsa dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / sātyakiś ca rathodāro yuyudhānaḥ pratāpavān // 5.149.72
āsādya saritaṃ puṇyāṃ kurukṣetre hiraṇvatīm / sūpatīrthāṃ śucijalāṃ śarkarāpaṅkavarjitām // 5.149.73
khānayām āsa parikhāṃ keśavas tatra bhārata / guptyartham api cādiśya balaṃ tatra nyaveśayat // 5.149.74
vidhir yaḥ śibirasyāsīt pāṇḍavānāṃ mahātmanām / tadvidhāni narendrāṇāṃ kārayām āsa keśavaḥ // 5.149.75
prabhūtajalakāṣṭhāni durādharṣatarāṇi ca / bhakṣyabhojyopapannāni śataśo 'tha sahasraśaḥ // 5.149.76
śibirāṇi mahārhāṇi rājñāṃ tatra pṛthak pṛthak / vimānānīva rājendra niviṣṭāni mahītale // 5.149.77
tatrāsañ śilpinaḥ prājñāḥ śataśo dattavetanāḥ / sarvopakaraṇair yuktā vaidyāś ca suviśāradāḥ // 5.149.78
jyādhanurvarmaśastrāṇāṃ tathaiva madhusarpiṣoḥ / sasarja rasapāṃsūnāṃ rāśayaḥ parvatopamāḥ // 5.149.79
bahūdakaṃ suyavasaṃ tuṣāṅgārasamanvitam / śibire śibire rājā saṃcakāra yudhiṣṭhiraḥ // 5.149.80
mahāyantrāṇi nārācās tomararṣṭiparaśvadhāḥ / dhanūṃṣi kavacādīni hṛdy abhūvan nṛṇāṃ tadā // 5.149.81
gajāḥ kaṅkaṭasaṃnāhā lohavarmottaracchadāḥ / adṛśyaṃs tatra giryābhāḥ sahasraśatayodhinaḥ // 5.149.82
niviṣṭān pāṇḍavāṃs tatra jñātvā mitrāṇi bhārata / abhisasrur yathoddeśaṃ sabalāḥ sahavāhanāḥ // 5.149.83
caritabrahmacaryās te somapā bhūridakṣiṇāḥ / jayāya pāṇḍuputrāṇāṃ samājagmur mahīkṣitaḥ // 5.149.84
yudhiṣṭhiraṃ sahānīkam upayāntaṃ yuyutsayā / saṃniviṣṭaṃ kurukṣetre vāsudevena pālitam // 5.150.1
virāṭadrupadābhyāṃ ca saputrābhyāṃ samanvitam / kekayair vṛṣṇibhiś caiva pārthivaiḥ śataśo vṛtam // 5.150.2
mahendram iva cādityair abhiguptaṃ mahārathaiḥ / śrutvā duryodhano rājā kiṃ kāryaṃ pratyapadyata // 5.150.3
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa tapodhana / saṃbhrame tumule tasmin yadāsīt kurujāṅgale // 5.150.4
vyathayeyur hi devānāṃ senām api samāgame / pāṇḍavā vāsudevaś ca virāṭadrupadau tathā // 5.150.5
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ / yuyudhānaś ca vikrānto devair api durāsadaḥ // 5.150.6
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ vistareṇa tapodhana / kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yad yad āsīd viceṣṭitam // 5.150.7
pratiyāte tu dāśārhe rājā duryodhanas tadā / karṇaṃ duḥśāsanaṃ caiva śakuniṃ cābravīd idam // 5.150.8
akṛtenaiva kāryeṇa gataḥ pārthān adhokṣajaḥ / sa enān manyunāviṣṭo dhruvaṃ vakṣyaty asaṃśayam // 5.150.9
iṣṭo hi vāsudevasya pāṇḍavair mama vigrahaḥ / bhīmasenārjunau caiva dāśārhasya mate sthitau // 5.150.10
ajātaśatrur apy adya bhīmārjunavaśānugaḥ / nikṛtaś ca mayā pūrvaṃ saha sarvaiḥ sahodaraiḥ // 5.150.11
virāṭadrupadau caiva kṛtavairau mayā saha / tau ca senāpraṇetārau vāsudevavaśānugau // 5.150.12
bhavitā vigrahaḥ so 'yaṃ tumulo lomaharṣaṇaḥ / tasmāt sāṃgrāmikaṃ sarvaṃ kārayadhvam atandritāḥ // 5.150.13
śibirāṇi kurukṣetre kriyantāṃ vasudhādhipāḥ / suparyāptāvakāśāni durādeyāni śatrubhiḥ // 5.150.14
āsannajalakāṣṭhāni śataśo 'tha sahasraśaḥ / acchedyāhāramārgāṇi ratnoccayacitāni ca // 5.150.15
vividhāyudhapūrṇāni patākādhvajavanti ca // 5.150.15.2
samāś ca teṣāṃ panthānaḥ kriyantāṃ nagarād bahiḥ / prayāṇaṃ ghuṣyatām adya śvobhūta iti māciram // 5.150.16
te tatheti pratijñāya śvobhūte cakrire tathā / hṛṣṭarūpā mahātmāno vināśāya mahīkṣitām // 5.150.17
tatas te pārthivāḥ sarve tac chrutvā rājaśāsanam / āsanebhyo mahārhebhya udatiṣṭhann amarṣitāḥ // 5.150.18
bāhūn parighasaṃkāśān saṃspṛśantaḥ śanaiḥ śanaiḥ / kāñcanāṅgadadīptāṃś ca candanāgarubhūṣitān // 5.150.19
uṣṇīṣāṇi niyacchantaḥ puṇḍarīkanibhaiḥ karaiḥ / antarīyottarīyāṇi bhūṣaṇāni ca sarvaśaḥ // 5.150.20
te rathān rathinaḥ śreṣṭhā hayāṃś ca hayakovidāḥ / sajjayanti sma nāgāṃś ca nāgaśikṣāsu niṣṭhitāḥ // 5.150.21
atha varmāṇi citrāṇi kāñcanāni bahūni ca / vividhāni ca śastrāṇi cakruḥ sajjāni sarvaśaḥ // 5.150.22
padātayaś ca puruṣāḥ śastrāṇi vividhāni ca / upajahruḥ śarīreṣu hemacitrāṇy anekaśaḥ // 5.150.23
tad utsava ivodagraṃ saṃprahṛṣṭanarāvṛtam / nagaraṃ dhārtarāṣṭrasya bhāratāsīt samākulam // 5.150.24
janaughasalilāvarto rathanāgāśvamīnavān / śaṅkhadundubhinirghoṣaḥ kośasaṃcayaratnavān // 5.150.25
citrābharaṇavarmormiḥ śastranirmalaphenavān / prāsādamālādrivṛto rathyāpaṇamahāhradaḥ // 5.150.26
yodhacandrodayodbhūtaḥ kururājamahārṇavaḥ / adṛśyata tadā rājaṃś candrodaya ivārṇavaḥ // 5.150.27
vāsudevasya tad vākyam anusmṛtya yudhiṣṭhiraḥ / punaḥ papraccha vārṣṇeyaṃ kathaṃ mando 'bravīd idam // 5.151.1
asminn abhyāgate kāle kiṃ ca naḥ kṣamam acyuta / kathaṃ ca vartamānā vai svadharmān na cyavemahi // 5.151.2
duryodhanasya karṇasya śakuneḥ saubalasya ca / vāsudeva matajño 'si mama sabhrātṛkasya ca // 5.151.3
vidurasyāpi te vākyaṃ śrutaṃ bhīṣmasya cobhayoḥ / kuntyāś ca vipulaprajña prajñā kārtsnyena te śrutā // 5.151.4
sarvam etad atikramya vicārya ca punaḥ punaḥ / yan naḥ kṣamaṃ mahābāho tad bravīhy avicārayan // 5.151.5
śrutvaitad dharmarājasya dharmārthasahitaṃ vacaḥ / meghadundubhinirghoṣaḥ kṛṣṇo vacanam abravīt // 5.151.6
uktavān asmi yad vākyaṃ dharmārthasahitaṃ hitam / na tu tan nikṛtiprajñe kauravye pratitiṣṭhati // 5.151.7
na ca bhīṣmasya durmedhāḥ śṛṇoti vidurasya vā / mama vā bhāṣitaṃ kiṃ cit sarvam evātivartate // 5.151.8
na sa kāmayate dharmaṃ na sa kāmayate yaśaḥ / jitaṃ sa manyate sarvaṃ durātmā karṇam āśritaḥ // 5.151.9
bandham ājñāpayām āsa mama cāpi suyodhanaḥ / na ca taṃ labdhavān kāmaṃ durātmā śāsanātigaḥ // 5.151.10
na ca bhīṣmo na ca droṇo yuktaṃ tatrāhatur vacaḥ / sarve tam anuvartante ṛte viduram acyuta // 5.151.11
śakuniḥ saubalaś caiva karṇaduḥśāsanāv api / tvayy ayuktāny abhāṣanta mūḍhā mūḍham amarṣaṇam // 5.151.12
kiṃ ca tena mayoktena yāny abhāṣanta kauravāḥ / saṃkṣepeṇa durātmāsau na yuktaṃ tvayi vartate // 5.151.13
na pārthiveṣu sarveṣu ya ime tava sainikāḥ / yat pāpaṃ yan na kalyāṇaṃ sarvaṃ tasmin pratiṣṭhitam // 5.151.14
na cāpi vayam atyarthaṃ parityāgena karhi cit / kauravaiḥ śamam icchāmas tatra yuddham anantaram // 5.151.15
tac chrutvā pārthivāḥ sarve vāsudevasya bhāṣitam / abruvanto mukhaṃ rājñaḥ samudaikṣanta bhārata // 5.151.16
yudhiṣṭhiras tv abhiprāyam upalabhya mahīkṣitām / yogam ājñāpayām āsa bhīmārjunayamaiḥ saha // 5.151.17
tataḥ kilakilābhūtam anīkaṃ pāṇḍavasya ha / ājñāpite tadā yoge samahṛṣyanta sainikāḥ // 5.151.18
avadhyānāṃ vadhaṃ paśyan dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / niṣṭanan bhīmasenaṃ ca vijayaṃ cedam abravīt // 5.151.19
yadarthaṃ vanavāsaś ca prāptaṃ duḥkhaṃ ca yan mayā / so 'yam asmān upaity eva paro 'narthaḥ prayatnataḥ // 5.151.20
yasmin yatnaḥ kṛto 'smābhiḥ sa no hīnaḥ prayatnataḥ / akṛte tu prayatne 'smān upāvṛttaḥ kalir mahān // 5.151.21
kathaṃ hy avadhyaiḥ saṃgrāmaḥ kāryaḥ saha bhaviṣyati / kathaṃ hatvā gurūn vṛddhān vijayo no bhaviṣyati // 5.151.22
tac chrutvā dharmarājasya savyasācī paraṃtapaḥ / yad uktaṃ vāsudevena śrāvayām āsa tad vacaḥ // 5.151.23
uktavān devakīputraḥ kuntyāś ca vidurasya ca / vacanaṃ tat tvayā rājan nikhilenāvadhāritam // 5.151.24
na ca tau vakṣyato 'dharmam iti me naiṣṭhikī matiḥ / na cāpi yuktaṃ kaunteya nivartitum ayudhyataḥ // 5.151.25
tac chrutvā vāsudevo 'pi savyasācivacas tadā / smayamāno 'bravīt pārtham evam etad iti bruvan // 5.151.26
tatas te dhṛtasaṃkalpā yuddhāya sahasainikāḥ / pāṇḍaveyā mahārāja tāṃ rātriṃ sukham āvasan // 5.151.27
vyuṣitāyāṃ rajanyāṃ tu rājā duryodhanas tataḥ / vyabhajat tāny anīkāni daśa caikaṃ ca bhārata // 5.152.1
narahastirathāśvānāṃ sāraṃ madhyaṃ ca phalgu ca / sarveṣv eteṣv anīkeṣu saṃdideśa mahīpatiḥ // 5.152.2
sānukarṣāḥ satūṇīrāḥ savarūthāḥ satomarāḥ / sopāsaṅgāḥ saśaktīkāḥ saniṣaṅgāḥ sapothikāḥ // 5.152.3
sadhvajāḥ sapatākāś ca saśarāsanatomarāḥ / rajjubhiś ca vicitrābhiḥ sapāśāḥ saparistarāḥ // 5.152.4
sakacagrahavikṣepāḥ satailaguḍavālukāḥ / sāśīviṣaghaṭāḥ sarve sasarjarasapāṃsavaḥ // 5.152.5
saghaṇṭāphalakāḥ sarve vāsīvṛkṣādanānvitāḥ / vyāghracarmaparīvārā vṛtāś ca dvīpicarmabhiḥ // 5.152.6
savastayaḥ saśṛṅgāś ca saprāsavividhāyudhāḥ / sakuṭhārāḥ sakuddālāḥ satailakṣaumasarpiṣaḥ // 5.152.7
citrānīkāḥ suvapuṣo jvalitā iva pāvakāḥ / tathā kavacinaḥ śūrāḥ śastreṣu kṛtaniśramāḥ // 5.152.8
kulīnā hayayonijñāḥ sārathye viniveśitāḥ / baddhāriṣṭā baddhakakṣyā baddhadhvajapatākinaḥ // 5.152.9
caturyujo rathāḥ sarve sarve śastrasamāyutāḥ / saṃhṛṣṭavāhanāḥ sarve sarve śataśarāsanāḥ // 5.152.10
dhuryayor hayayor ekas tathānyau pārṣṇisārathī / tau cāpi rathināṃ śreṣṭhau rathī ca hayavit tathā // 5.152.11
nagarāṇīva guptāni durādeyāni śatrubhiḥ / āsan rathasahasrāṇi hemamālīni sarvaśaḥ // 5.152.12
yathā rathās tathā nāgā baddhakakṣyāḥ svalaṃkṛtāḥ / babhūvuḥ sapta puruṣā ratnavanta ivādrayaḥ // 5.152.13
dvāv aṅkuśadharau teṣu dvāv uttamadhanurdharau / dvau varāsidharau rājann ekaḥ śaktipatākadhṛk // 5.152.14
gajair mattaiḥ samākīrṇaṃ savarmāyudhakośakaiḥ / tad babhūva balaṃ rājan kauravyasya sahasraśaḥ // 5.152.15
vicitrakavacāmuktaiḥ sapatākaiḥ svalaṃkṛtaiḥ / sādibhiś copasaṃpannā āsann ayutaśo hayāḥ // 5.152.16
susaṃgrāhāḥ susaṃtoṣā hemabhāṇḍaparicchadāḥ / anekaśatasāhasrās te ca sādivaśe sthitāḥ // 5.152.17
nānārūpavikārāś ca nānākavacaśastriṇaḥ / padātino narās tatra babhūvur hemamālinaḥ // 5.152.18
rathasyāsan daśa gajā gajasya daśa vājinaḥ / narā daśa hayasyāsan pādarakṣāḥ samantataḥ // 5.152.19
rathasya nāgāḥ pañcāśan nāgasyāsañ śataṃ hayāḥ / hayasya puruṣāḥ sapta bhinnasaṃdhānakāriṇaḥ // 5.152.20
senā pañcaśataṃ nāgā rathās tāvanta eva ca / daśasenā ca pṛtanā pṛtanā daśavāhinī // 5.152.21
vāhinī pṛtanā senā dhvajinī sādinī camūḥ / akṣauhiṇīti paryāyair niruktātha varūthinī // 5.152.22
evaṃ vyūḍhāny anīkāni kauraveyeṇa dhīmatā // 5.152.22.2
akṣauhiṇyo daśaikā ca saṃkhyātāḥ sapta caiva ha / akṣauhiṇyas tu saptaiva pāṇḍavānām abhūd balam // 5.152.23
akṣauhiṇyo daśaikā ca kauravāṇām abhūd balam // 5.152.23.2
narāṇāṃ pañcapañcāśad eṣā pattir vidhīyate / senāmukhaṃ ca tisras tā gulma ity abhisaṃjñitaḥ // 5.152.24
daśa gulmā gaṇas tv āsīd gaṇās tv ayutaśo 'bhavan / duryodhanasya senāsu yotsyamānāḥ prahāriṇaḥ // 5.152.25
tatra duryodhano rājā śūrān buddhimato narān / prasamīkṣya mahābāhuś cakre senāpatīṃs tadā // 5.152.26
pṛthag akṣauhiṇīnāṃ ca praṇetṝn narasattamān / vidhipūrvaṃ samānīya pārthivān abhyaṣecayat // 5.152.27
kṛpaṃ droṇaṃ ca śalyaṃ ca saindhavaṃ ca mahāratham / sudakṣiṇaṃ ca kāmbojaṃ kṛtavarmāṇam eva ca // 5.152.28
droṇaputraṃ ca karṇaṃ ca bhūriśravasam eva ca / śakuniṃ saubalaṃ caiva bāhlīkaṃ ca mahāratham // 5.152.29
divase divase teṣāṃ prativelaṃ ca bhārata / cakre sa vividhāḥ saṃjñāḥ pratyakṣaṃ ca punaḥ punaḥ // 5.152.30
tathā viniyatāḥ sarve ye ca teṣāṃ padānugāḥ / babhūvuḥ sainikā rājan rājñaḥ priyacikīrṣavaḥ // 5.152.31
tataḥ śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ prāñjalir dhṛtarāṣṭrajaḥ / saha sarvair mahīpālair idaṃ vacanam abravīt // 5.153.1
ṛte senāpraṇetāraṃ pṛtanā sumahaty api / dīryate yuddham āsādya pipīlikapuṭaṃ yathā // 5.153.2
na hi jātu dvayor buddhiḥ samā bhavati karhi cit / śauryaṃ ca nāma netṝṇāṃ spardhate ca parasparam // 5.153.3
śrūyate ca mahāprājña haihayān amitaujasaḥ / abhyayur brāhmaṇāḥ sarve samucchritakuśadhvajāḥ // 5.153.4
tān anvayus tadā vaiśyāḥ śūdrāś caiva pitāmaha / ekatas tu trayo varṇā ekataḥ kṣatriyarṣabhāḥ // 5.153.5
te sma yuddheṣv abhajyanta trayo varṇāḥ punaḥ punaḥ / kṣatriyās tu jayanty eva bahulaṃ caikato balam // 5.153.6
tatas te kṣatriyān eva papracchur dvijasattamāḥ / tebhyaḥ śaśaṃsur dharmajñā yāthātathyaṃ pitāmaha // 5.153.7
vayam ekasya śṛṇumo mahābuddhimato raṇe / bhavantas tu pṛthak sarve svabuddhivaśavartinaḥ // 5.153.8
tatas te brāhmaṇāś cakrur ekaṃ senāpatiṃ dvijam / nayeṣu kuśalaṃ śūram ajayan kṣatriyāṃs tataḥ // 5.153.9
evaṃ ye kuśalaṃ śūraṃ hite sthitam akalmaṣam / senāpatiṃ prakurvanti te jayanti raṇe ripūn // 5.153.10
bhavān uśanasā tulyo hitaiṣī ca sadā mama / asaṃhāryaḥ sthito dharme sa naḥ senāpatir bhava // 5.153.11
raśmīvatām ivādityo vīrudhām iva candramāḥ / kubera iva yakṣāṇāṃ marutām iva vāsavaḥ // 5.153.12
parvatānāṃ yathā meruḥ suparṇaḥ patatām iva / kumāra iva bhūtānāṃ vasūnām iva havyavāṭ // 5.153.13
bhavatā hi vayaṃ guptāḥ śakreṇeva divaukasaḥ / anādhṛṣyā bhaviṣyāmas tridaśānām api dhruvam // 5.153.14
prayātu no bhavān agre devānām iva pāvakiḥ / vayaṃ tvām anuyāsyāmaḥ saurabheyā ivarṣabham // 5.153.15
evam etan mahābāho yathā vadasi bhārata / yathaiva hi bhavanto me tathaiva mama pāṇḍavāḥ // 5.153.16
api caiva maya śreyo vācyaṃ teṣāṃ narādhipa / yoddhavyaṃ tu tavārthāya yathā sa samayaḥ kṛtaḥ // 5.153.17
na tu paśyāmi yoddhāram ātmanaḥ sadṛśaṃ bhuvi / ṛte tasmān naravyāghrāt kuntīputrād dhanaṃjayāt // 5.153.18
sa hi veda mahābāhur divyāny astrāṇi sarvaśaḥ / na tu māṃ vivṛto yuddhe jātu yudhyeta pāṇḍavaḥ // 5.153.19
ahaṃ sa ca kṣaṇenaiva nirmanuṣyam idaṃ jagat / kuryāṃ śastrabalenaiva sasurāsurarākṣasam // 5.153.20
na tv evotsādanīyā me pāṇḍoḥ putrā narādhipa / tasmād yodhān haniṣyāmi prayogeṇāyutaṃ sadā // 5.153.21
evam eṣāṃ kariṣyāmi nidhanaṃ kurunandana / na cet te māṃ haniṣyanti pūrvam eva samāgame // 5.153.22
senāpatis tv ahaṃ rājan samayenāpareṇa te / bhaviṣyāmi yathākāmaṃ tan me śrotum ihārhasi // 5.153.23
karṇo vā yudhyatāṃ pūrvam ahaṃ vā pṛthivīpate / spardhate hi sadātyarthaṃ sūtaputro mayā raṇe // 5.153.24
nāhaṃ jīvati gāṅgeye yotsye rājan kathaṃ cana / hate bhīṣme tu yotsyāmi saha gāṇḍīvadhanvanā // 5.153.25
tataḥ senāpatiṃ cakre vidhivad bhūridakṣiṇam / dhṛtarāṣṭrātmajo bhīṣmaṃ so 'bhiṣikto vyarocata // 5.153.26
tato bherīś ca śaṅkhāṃś ca śataśaś caiva puṣkarān / vādayām āsur avyagrāḥ puruṣā rājaśāsanāt // 5.153.27
siṃhanādāś ca vividhā vāhanānāṃ ca nisvanāḥ / prādurāsann anabhre ca varṣaṃ rudhirakardamam // 5.153.28
nirghātāḥ pṛthivīkampā gajabṛṃhitanisvanāḥ / āsaṃś ca sarvayodhānāṃ pātayanto manāṃsy uta // 5.153.29
vācaś cāpy aśarīriṇyo divaś colkāḥ prapedire / śivāś ca bhayavedinyo nedur dīptasvarā bhṛśam // 5.153.30
senāpatye yadā rājā gāṅgeyam abhiṣiktavān / tadaitāny ugrarūpāṇi abhavañ śataśo nṛpa // 5.153.31
tataḥ senāpatiṃ kṛtvā bhīṣmaṃ parabalārdanam / vācayitvā dvijaśreṣṭhān niṣkair gobhiś ca bhūriśaḥ // 5.153.32
vardhamāno jayāśīrbhir niryayau sainikair vṛtaḥ / āpageyaṃ puraskṛtya bhrātṛbhiḥ sahitas tadā // 5.153.33
skandhāvāreṇa mahatā kurukṣetraṃ jagāma ha // 5.153.33.2
parikramya kurukṣetraṃ karṇena saha kauravaḥ / śibiraṃ māpayām āsa same deśe narādhipaḥ // 5.153.34
madhurānūṣare deśe prabhūtayavasendhane / yathaiva hāstinapuraṃ tadvac chibiram ābabhau // 5.153.35
āpageyaṃ mahātmānaṃ bhīṣmaṃ śastrabhṛtāṃ varam / pitāmahaṃ bhāratānāṃ dhvajaṃ sarvamahīkṣitām // 5.154.1
bṛhaspatisamaṃ buddhyā kṣamayā pṛthivīsamam / samudram iva gāmbhīrye himavantam iva sthiram // 5.154.2
prajāpatim ivaudārye tejasā bhāskaropamam / mahendram iva śatrūṇāṃ dhvaṃsanaṃ śaravṛṣṭibhiḥ // 5.154.3
raṇayajñe pratibhaye svābhīle lomaharṣaṇe / dīkṣitaṃ cirarātrāya śrutvā rājā yudhiṣṭhiraḥ // 5.154.4
kim abravīn mahābāhuḥ sarvadharmaviśāradaḥ / bhīmasenārjunau vāpi kṛṣṇo vā pratyapadyata // 5.154.5
āpaddharmārthakuśalo mahābuddhir yudhiṣṭhiraḥ / sarvān bhrātṝn samānīya vāsudevaṃ ca sātvatam // 5.154.6
uvāca vadatāṃ śreṣṭhaḥ sāntvapūrvam idaṃ vacaḥ // 5.154.6.2
paryākrāmata sainyāni yattās tiṣṭhata daṃśitāḥ / pitāmahena vo yuddhaṃ pūrvam eva bhaviṣyati // 5.154.7
tasmāt saptasu senāsu praṇetṝn mama paśyata // 5.154.7.2
yathārhati bhavān vaktum asmin kāla upasthite / tathedam arthavad vākyam uktaṃ te bharatarṣabha // 5.154.8
rocate me mahābāho kriyatāṃ yad anantaram / nāyakās tava senāyām abhiṣicyantu sapta vai // 5.154.9
tato drupadam ānāyya virāṭaṃ śinipuṃgavam / dhṛṣṭadyumnaṃ ca pāñcālyaṃ dhṛṣṭaketuṃ ca pārthivam // 5.154.10
śikhaṇḍinaṃ ca pāñcālyaṃ sahadevaṃ ca māgadham // 5.154.10.2
etān sapta maheṣvāsān vīrān yuddhābhinandinaḥ / senāpraṇetṝn vidhivad abhyaṣiñcad yudhiṣṭhiraḥ // 5.154.11
sarvasenāpatiṃ cātra dhṛṣṭadyumnam upādiśat / droṇāntahetor utpanno ya iddhāñ jātavedasaḥ // 5.154.12
sarveṣām eva teṣāṃ tu samastānāṃ mahātmanām / senāpatipatiṃ cakre guḍākeśaṃ dhanaṃjayam // 5.154.13
arjunasyāpi netā ca saṃyantā caiva vājinām / saṃkarṣaṇānujaḥ śrīmān mahābuddhir janārdanaḥ // 5.154.14
tad dṛṣṭvopasthitaṃ yuddhaṃ samāsannaṃ mahātyayam / prāviśad bhavanaṃ rājñaḥ pāṇḍavasya halāyudhaḥ // 5.154.15
sahākrūraprabhṛtibhir gadasāmbolmukādibhiḥ / raukmiṇeyāhukasutaiś cārudeṣṇapurogamaiḥ // 5.154.16
vṛṣṇimukhyair abhigatair vyāghrair iva balotkaṭaiḥ / abhigupto mahābāhur marudbhir iva vāsavaḥ // 5.154.17
nīlakauśeyavasanaḥ kailāsaśikharopamaḥ / siṃhakhelagatiḥ śrīmān madaraktāntalocanaḥ // 5.154.18
taṃ dṛṣṭvā dharmarājaś ca keśavaś ca mahādyutiḥ / udatiṣṭhat tadā pārtho bhīmakarmā vṛkodaraḥ // 5.154.19
gāṇḍīvadhanvā ye cānye rājānas tatra ke cana / pūjayāṃ cakrur abhyetya te sma sarve halāyudham // 5.154.20
tatas taṃ pāṇḍavo rājā kare pasparśa pāṇinā / vāsudevapurogās tu sarva evābhyavādayan // 5.154.21
virāṭadrupadau vṛddhāv abhivādya halāyudhaḥ / yudhiṣṭhireṇa sahita upāviśad ariṃdamaḥ // 5.154.22
tatas teṣūpaviṣṭeṣu pārthiveṣu samantataḥ / vāsudevam abhiprekṣya rauhiṇeyo 'bhyabhāṣata // 5.154.23
bhavitāyaṃ mahāraudro dāruṇaḥ puruṣakṣayaḥ / diṣṭam etad dhruvaṃ manye na śakyam ativartitum // 5.154.24
asmād yuddhāt samuttīrṇān api vaḥ sasuhṛjjanān / arogān akṣatair dehaiḥ paśyeyam iti me matiḥ // 5.154.25
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ kālapakvam asaṃśayam / vimardaḥ sumahān bhāvī māṃsaśoṇitakardamaḥ // 5.154.26
ukto mayā vāsudevaḥ punaḥ punar upahvare / saṃbandhiṣu samāṃ vṛttiṃ vartasva madhusūdana // 5.154.27
pāṇḍavā hi yathāsmākaṃ tathā duryodhano nṛpaḥ / tasyāpi kriyatāṃ yuktyā saparyeti punaḥ punaḥ // 5.154.28
tac ca me nākarod vākyaṃ tvadarthe madhusūdanaḥ / niviṣṭaḥ sarvabhāvena dhanaṃjayam avekṣya ca // 5.154.29
dhruvo jayaḥ pāṇḍavānām iti me niścitā matiḥ / tathā hy abhiniveśo 'yaṃ vāsudevasya bhārata // 5.154.30
na cāham utsahe kṛṣṇam ṛte lokam udīkṣitum / tato 'ham anuvartāmi keśavasya cikīrṣitam // 5.154.31
ubhau śiṣyau hi me vīrau gadāyuddhaviśāradau / tulyasneho 'smy ato bhīme tathā duryodhane nṛpe // 5.154.32
tasmād yāsyāmi tīrthāni sarasvatyā niṣevitum / na hi śakṣyāmi kauravyān naśyamānān upekṣitum // 5.154.33
evam uktvā mahābāhur anujñātaś ca pāṇḍavaiḥ / tīrthayātrāṃ yayau rāmo nivartya madhusūdanam // 5.154.34
etasminn eva kāle tu bhīṣmakasya mahātmanaḥ / hiraṇyalomno nṛpateḥ sākṣād indrasakhasya vai // 5.155.1
āhṛtīnām adhipater bhojasyātiyaśasvinaḥ / dākṣiṇātyapateḥ putro dikṣu rukmīti viśrutaḥ // 5.155.2
yaḥ kiṃpuruṣasiṃhasya gandhamādanavāsinaḥ / śiṣyaḥ kṛtsnaṃ dhanurvedaṃ catuṣpādam avāptavān // 5.155.3
yo māhendraṃ dhanur lebhe tulyaṃ gāṇḍīvatejasā / śārṅgeṇa ca mahābāhuḥ saṃmitaṃ divyam akṣayam // 5.155.4
trīṇy evaitāni divyāni dhanūṃṣi divicāriṇām / vāruṇaṃ gāṇḍivaṃ tatra māhendraṃ vijayaṃ dhanuḥ // 5.155.5
śārṅgaṃ tu vaiṣṇavaṃ prāhur divyaṃ tejomayaṃ dhanuḥ / dhārayām āsa yat kṛṣṇaḥ parasenābhayāvaham // 5.155.6
gāṇḍīvaṃ pāvakāl lebhe khāṇḍave pākaśāsaniḥ / drumād rukmī mahātejā vijayaṃ pratyapadyata // 5.155.7
saṃchidya mauravān pāśān nihatya muram ojasā / nirjitya narakaṃ bhaumam āhṛtya maṇikuṇḍale // 5.155.8
ṣoḍaśa strīsahasrāṇi ratnāni vividhāni ca / pratipede hṛṣīkeśaḥ śārṅgaṃ ca dhanur uttamam // 5.155.9
rukmī tu vijayaṃ labdhvā dhanur meghasamasvanam / vibhīṣayann iva jagat pāṇḍavān abhyavartata // 5.155.10
nāmṛṣyata purā yo 'sau svabāhubaladarpitaḥ / rukmiṇyā haraṇaṃ vīro vāsudevena dhīmatā // 5.155.11
kṛtvā pratijñāṃ nāhatvā nivartiṣyāmi keśavam / tato 'nvadhāvad vārṣṇeyaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam // 5.155.12
senayā caturaṅgiṇyā mahatyā dūrapātayā / vicitrāyudhavarmiṇyā gaṅgayeva pravṛddhayā // 5.155.13
sa samāsādya vārṣṇeyaṃ yogānām īśvaraṃ prabhum / vyaṃsito vrīḍito rājann ājagāma sa kuṇḍinam // 5.155.14
yatraiva kṛṣṇena raṇe nirjitaḥ paravīrahā / tatra bhojakaṭaṃ nāma cakre nagaram uttamam // 5.155.15
sainyena mahatā tena prabhūtagajavājinā / puraṃ tad bhuvi vikhyātaṃ nāmnā bhojakaṭaṃ nṛpa // 5.155.16
sa bhojarājaḥ sainyena mahatā parivāritaḥ / akṣauhiṇyā mahāvīryaḥ pāṇḍavān samupāgamat // 5.155.17
tataḥ sa kavacī khaḍgī śarī dhanvī talī rathī / dhvajenādityavarṇena praviveśa mahācamūm // 5.155.18
viditaḥ pāṇḍaveyānāṃ vāsudevapriyepsayā / yudhiṣṭhiras tu taṃ rājā pratyudgamyābhyapūjayat // 5.155.19
sa pūjitaḥ pāṇḍusutair yathānyāyaṃ susatkṛtaḥ / pratipūjya ca tān sarvān viśrāntaḥ sahasainikaḥ // 5.155.20
uvāca madhye vīrāṇāṃ kuntīputraṃ dhanaṃjayam // 5.155.20.2
sahāyo 'smi sthito yuddhe yadi bhīto 'si pāṇḍava / kariṣyāmi raṇe sāhyam asahyaṃ tava śatrubhiḥ // 5.155.21
na hi me vikrame tulyaḥ pumān astīha kaś cana / nihatya samare śatrūṃs tava dāsyāmi phalguna // 5.155.22
ity ukto dharmarājasya keśavasya ca saṃnidhau / śṛṇvatāṃ pārthivendrāṇām anyeṣāṃ caiva sarvaśaḥ // 5.155.23
vāsudevam abhiprekṣya dharmarājaṃ ca pāṇḍavam / uvāca dhīmān kaunteyaḥ prahasya sakhipūrvakam // 5.155.24
yudhyamānasya me vīra gandharvaiḥ sumahābalaiḥ / sahāyo ghoṣayātrāyāṃ kas tadāsīt sakhā mama // 5.155.25
tathā pratibhaye tasmin devadānavasaṃkule / khāṇḍave yudhyamānasya kaḥ sahāyas tadābhavat // 5.155.26
nivātakavacair yuddhe kālakeyaiś ca dānavaiḥ / tatra me yudhyamānasya kaḥ sahāyas tadābhavat // 5.155.27
tathā virāṭanagare kurubhiḥ saha saṃgare / yudhyato bahubhis tāta kaḥ sahāyo 'bhavan mama // 5.155.28
upajīvya raṇe rudraṃ śakraṃ vaiśravaṇaṃ yamam / varuṇaṃ pāvakaṃ caiva kṛpaṃ droṇaṃ ca mādhavam // 5.155.29
dhārayan gāṇḍivaṃ divyaṃ dhanus tejomayaṃ dṛḍham / akṣayyaśarasaṃyukto divyāstraparibṛṃhitaḥ // 5.155.30
kauravāṇāṃ kule jātaḥ pāṇḍoḥ putro viśeṣataḥ / droṇaṃ vyapadiśañ śiṣyo vāsudevasahāyavān // 5.155.31
katham asmadvidho brūyād bhīto 'smīty ayaśaskaram / vacanaṃ naraśārdūla vajrāyudham api svayam // 5.155.32
nāsmi bhīto mahābāho sahāyārthaś ca nāsti me / yathākāmaṃ yathāyogaṃ gaccha vānyatra tiṣṭha vā // 5.155.33
vinivartya tato rukmī senāṃ sāgarasaṃnibhām / duryodhanam upāgacchat tathaiva bharatarṣabha // 5.155.34
tathaiva cābhigamyainam uvāca sa narādhipaḥ / pratyākhyātaś ca tenāpi sa tadā śūramāninā // 5.155.35
dvāv eva tu mahārāja tasmād yuddhād vyapeyatuḥ / rauhiṇeyaś ca vārṣṇeyo rukmī ca vasudhādhipaḥ // 5.155.36
gate rāme tīrthayātrāṃ bhīṣmakasya sute tathā / upāviśan pāṇḍaveyā mantrāya punar eva hi // 5.155.37
samitir dharmarājasya sā pārthivasamākulā / śuśubhe tārakācitrā dyauś candreṇeva bhārata // 5.155.38
tathā vyūḍheṣv anīkeṣu kurukṣetre dvijarṣabha / kim akurvanta kuravaḥ kālenābhipracoditāḥ // 5.156.1
tathā vyūḍheṣv anīkeṣu yat teṣu bharatarṣabha / dhṛtarāṣṭro mahārāja saṃjayaṃ vākyam abravīt // 5.156.2
ehi saṃjaya me sarvam ācakṣvānavaśeṣataḥ / senāniveśe yadvṛttaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ // 5.156.3
diṣṭam eva paraṃ manye pauruṣaṃ cāpy anarthakam / yad ahaṃ jānamāno 'pi yuddhadoṣān kṣayodayān // 5.156.4
tathāpi nikṛtiprajñaṃ putraṃ durdyūtadevinam / na śaknomi niyantuṃ vā kartuṃ vā hitam ātmanaḥ // 5.156.5
bhavaty eva hi me sūta buddhir doṣānudarśinī / duryodhanaṃ samāsādya punaḥ sā parivartate // 5.156.6
evaṃ gate vai yad bhāvi tad bhaviṣyati saṃjaya / kṣatradharmaḥ kila raṇe tanutyāgo 'bhipūjitaḥ // 5.156.7
tvadyukto 'yam anupraśno mahārāja yathārhasi / na tu duryodhane doṣam imam āsaktum arhasi // 5.156.8
śṛṇuṣvānavaśeṣeṇa vadato mama pārthiva // 5.156.8.2
ya ātmano duścaritād aśubhaṃ prāpnuyān naraḥ / enasā na sa daivaṃ vā kālaṃ vā gantum arhati // 5.156.9
mahārāja manuṣyeṣu nindyaṃ yaḥ sarvam ācaret / sa vadhyaḥ sarvalokasya ninditāni samācaran // 5.156.10
nikārā manujaśreṣṭha pāṇḍavais tvatpratīkṣayā / anubhūtāḥ sahāmātyair nikṛtair adhidevane // 5.156.11
hayānāṃ ca gajānāṃ ca rājñāṃ cāmitatejasām / vaiśasaṃ samare vṛttaṃ yat tan me śṛṇu sarvaśaḥ // 5.156.12
sthiro bhūtvā mahārāja sarvalokakṣayodayam / yathābhūtaṃ mahāyuddhe śrutvā mā vimanā bhava // 5.156.13
na hy eva kartā puruṣaḥ karmaṇoḥ śubhapāpayoḥ / asvatantro hi puruṣaḥ kāryate dāruyantravat // 5.156.14
ke cid īśvaranirdiṣṭāḥ ke cid eva yadṛcchayā / pūrvakarmabhir apy anye traidham etad vikṛṣyate // 5.156.15
hiraṇvatyāṃ niviṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu / duryodhano mahārāja karṇena saha bhārata // 5.157.1
saubalena ca rājendra tathā duḥśāsanena ca / āhūyopahvare rājann ulūkam idam abravīt // 5.157.2
ulūka gaccha kaitavya pāṇḍavān sahasomakān / gatvā mama vaco brūhi vāsudevasya śṛṇvataḥ // 5.157.3
idaṃ tat samanuprāptaṃ varṣapūgābhicintitam / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca yuddhaṃ lokabhayaṃkaram // 5.157.4
yad etat katthanāvākyaṃ saṃjayo mahad abravīt / madhye kurūṇāṃ kaunteya tasya kālo 'yam āgataḥ // 5.157.5
yathā vaḥ saṃpratijñātaṃ tat sarvaṃ kriyatām iti // 5.157.5.2
amarṣaṃ rājyaharaṇaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava / draupadyāś ca parikleśaṃ saṃsmaran puruṣo bhava // 5.157.6
yadarthaṃ kṣatriyā sūte garbhaṃ tad idam āgatam / balaṃ vīryaṃ ca śauryaṃ ca paraṃ cāpy astralāghavam // 5.157.7
pauruṣaṃ darśayan yuddhe kopasya kuru niṣkṛtim // 5.157.7.2
parikliṣṭasya dīnasya dīrghakāloṣitasya ca / na sphuṭed dhṛdayaṃ kasya aiśvaryād bhraṃśitasya ca // 5.157.8
kule jātasya śūrasya paravitteṣu gṛdhyataḥ / ācchinnaṃ rājyam ākramya kopaṃ kasya na dīpayet // 5.157.9
yat tad uktaṃ mahad vākyaṃ karmaṇā tad vibhāvyatām / akarmaṇā katthitena santaḥ kupuruṣaṃ viduḥ // 5.157.10
amitrāṇāṃ vaśe sthānaṃ rājyasya ca punarbhavaḥ / dvāv arthau yudhyamānasya tasmāt kuruta pauruṣam // 5.157.11
asmān vā tvaṃ parājitya praśādhi pṛthivīm imām / atha vā nihato 'smābhir vīralokaṃ gamiṣyasi // 5.157.12
rāṣṭrāt pravrājanaṃ kleśaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava / kṛṣṇāyāś ca parikleśaṃ saṃsmaran puruṣo bhava // 5.157.13
apriyāṇāṃ ca vacane pravrajatsu punaḥ punaḥ / amarṣaṃ darśayādya tvam amarṣo hy eva pauruṣam // 5.157.14
krodho balaṃ tathā vīryaṃ jñānayogo 'stralāghavam / iha te pārtha dṛśyantāṃ saṃgrāme puruṣo bhava // 5.157.15
taṃ ca tūbarakaṃ mūḍhaṃ bahvāśinam avidyakam / ulūka madvaco brūyā asakṛd bhīmasenakam // 5.157.16
aśaktenaiva yac chaptaṃ sabhāmadhye vṛkodara / duḥśāsanasya rudhiraṃ pīyatāṃ yadi śakyate // 5.157.17
lohābhihāro nirvṛttaḥ kurukṣetram akardamam / puṣṭās te 'śvā bhṛtā yodhāḥ śvo yudhyasva sakeśavaḥ // 5.157.18
senāniveśaṃ saṃprāpya kaitavyaḥ pāṇḍavasya ha / samāgataḥ pāṇḍaveyair yudhiṣṭhiram abhāṣata // 5.158.1
abhijño dūtavākyānāṃ yathoktaṃ bruvato mama / duryodhanasamādeśaṃ śrutvā na kroddhum arhasi // 5.158.2
ulūka na bhayaṃ te 'sti brūhi tvaṃ vigatajvaraḥ / yan mataṃ dhārtarāṣṭrasya lubdhasyādīrghadarśinaḥ // 5.158.3
tato dyutimatāṃ madhye pāṇḍavānāṃ mahātmanām / sṛñjayānāṃ ca sarveṣāṃ kṛṣṇasya ca yaśasvinaḥ // 5.158.4
drupadasya saputrasya virāṭasya ca saṃnidhau / bhūmipānāṃ ca sarveṣāṃ madhye vākyaṃ jagāda ha // 5.158.5
idaṃ tvām abravīd rājā dhārtarāṣṭro mahāmanāḥ / śṛṇvatāṃ kuruvīrāṇāṃ tan nibodha narādhipa // 5.158.6
parājito 'si dyūtena kṛṣṇā cānāyitā sabhām / śakyo 'marṣo manuṣyeṇa kartuṃ puruṣamāninā // 5.158.7
dvādaśaiva tu varṣāṇi vane dhiṣṇyād vivāsitāḥ / saṃvatsaraṃ virāṭasya dāsyam āsthāya coṣitāḥ // 5.158.8
amarṣaṃ rājyaharaṇaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava / draupadyāś ca parikleśaṃ saṃsmaran puruṣo bhava // 5.158.9
aśaktena ca yac chaptaṃ bhīmasenena pāṇḍava / duḥśāsanasya rudhiraṃ pīyatāṃ yadi śakyate // 5.158.10
lohābhihāro nirvṛttaḥ kurukṣetram akardamam / samaḥ panthā bhṛtā yodhāḥ śvo yudhyasva sakeśavaḥ // 5.158.11
asamāgamya bhīṣmeṇa saṃyuge kiṃ vikatthase / ārurukṣur yathā mandaḥ parvataṃ gandhamādanam // 5.158.12
droṇaṃ ca yudhyatāṃ śreṣṭhaṃ śacīpatisamaṃ yudhi / ajitvā saṃyuge pārtha rājyaṃ katham ihecchasi // 5.158.13
brāhme dhanuṣi cācāryaṃ vedayor antaraṃ dvayoḥ / yudhi dhuryam avikṣobhyam anīkadharam acyutam // 5.158.14
droṇaṃ mohād yudhā pārtha yaj jigīṣasi tan mṛṣā / na hi śuśruma vātena merum unmathitaṃ girim // 5.158.15
anilo vā vahen meruṃ dyaur vāpi nipaten mahīm / yugaṃ vā parivarteta yady evaṃ syād yathāttha mām // 5.158.16
ko hy ābhyāṃ jīvitākāṅkṣī prāpyāstram arimardanam / gajo vājī naro vāpi punaḥ svasti gṛhān vrajet // 5.158.17
katham ābhyām abhidhyātaḥ saṃsṛṣṭo dāruṇena vā / raṇe jīvan vimucyeta padā bhūmim upaspṛśan // 5.158.18
kiṃ darduraḥ kūpaśayo yathemāṃ; na budhyase rājacamūṃ sametām / durādharṣāṃ devacamūprakāśāṃ; guptāṃ narendrais tridaśair iva dyām // 5.158.19
prācyaiḥ pratīcyair atha dākṣiṇātyair; udīcyakāmbojaśakaiḥ khaśaiś ca / śālvaiḥ samatsyaiḥ kurumadhyadeśair; mlecchaiḥ pulindair draviḍāndhrakāñcyaiḥ // 5.158.20
nānājanaughaṃ yudhi saṃpravṛddhaṃ; gāṅgaṃ yathā vegam avāraṇīyam / māṃ ca sthitaṃ nāgabalasya madhye; yuyutsase manda kim alpabuddhe // 5.158.21
ity evam uktvā rājānaṃ dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram / abhyāvṛtya punar jiṣṇum ulūkaḥ pratyabhāṣata // 5.158.22
akatthamāno yudhyasva katthase 'rjuna kiṃ bahu / paryāyāt siddhir etasya naitat sidhyati katthanāt // 5.158.23
yadīdaṃ katthanāt sidhyet karma loke dhanaṃjaya / sarve bhaveyuḥ siddhārthā bahu kattheta durgataḥ // 5.158.24
jānāmi te vāsudevaṃ sahāyaṃ; jānāmi te gāṇḍivaṃ tālamātram / jānāmy etat tvādṛśo nāsti yoddhā; rājyaṃ ca te jānamāno harāmi // 5.158.25
na tu paryāyadharmeṇa siddhiṃ prāpnoti bhūyasīm / manasaiva hi bhūtāni dhātā prakurute vaśe // 5.158.26
trayodaśa samā bhuktaṃ rājyaṃ vilapatas tava / bhūyaś caiva praśāsiṣye nihatya tvāṃ sabāndhavam // 5.158.27
kva tadā gāṇḍivaṃ te 'bhūd yat tvaṃ dāsapaṇe jitaḥ / kva tadā bhīmasenasya balam āsīc ca phalguna // 5.158.28
sagadād bhīmasenāc ca pārthāc caiva sagāṇḍivāt / na vai mokṣas tadā vo 'bhūd vinā kṛṣṇām aninditām // 5.158.29
sā vo dāsyaṃ samāpannān mokṣayām āsa bhāminī / amānuṣyasamāyuktān dāsyakarmaṇy avasthitān // 5.158.30
avocaṃ yat ṣaṇḍhatilān ahaṃ vas tathyam eva tat / dhṛtā hi veṇī pārthena virāṭanagare tadā // 5.158.31
sūdakarmaṇi ca śrāntaṃ virāṭasya mahānase / bhīmasenena kaunteya yac ca tan mama pauruṣam // 5.158.32
evam eva sadā daṇḍaṃ kṣatriyāḥ kṣatriye dadhuḥ / śreṇyāṃ kakṣyāṃ ca veṇyāṃ ca saṃyuge yaḥ palāyate // 5.158.33
na bhayād vāsudevasya na cāpi tava phalguna / rājyaṃ pratipradāsyāmi yudhyasva sahakeśavaḥ // 5.158.34
na māyā hīndrajālaṃ vā kuhakā vā vibhīṣaṇī / āttaśastrasya me yuddhe vahanti pratigarjanāḥ // 5.158.35
vāsudevasahasraṃ vā phalgunānāṃ śatāni vā / āsādya mām amogheṣuṃ draviṣyanti diśo daśa // 5.158.36
saṃyugaṃ gaccha bhīṣmeṇa bhindhi tvaṃ śirasā girim / prataremaṃ mahāgādhaṃ bāhubhyāṃ puruṣodadhim // 5.158.37
śāradvatamahīmānaṃ viviṃśatijhaṣākulam / bṛhadbalasamuccālaṃ saumadattitimiṃgilam // 5.158.38
duḥśāsanaughaṃ śalaśalyamatsyaṃ; suṣeṇacitrāyudhanāganakram / jayadrathādriṃ purumitragādhaṃ; durmarṣaṇodaṃ śakuniprapātam // 5.158.39
śastraugham akṣayyam atipravṛddhaṃ; yadāvagāhya śramanaṣṭacetāḥ / bhaviṣyasi tvaṃ hatasarvabāndhavas; tadā manas te paritāpam eṣyati // 5.158.40
tadā manas te tridivād ivāśucer; nivartatāṃ pārtha mahīpraśāsanāt / rājyaṃ praśāstuṃ hi sudurlabhaṃ tvayā; bubhūṣatā svarga ivātapasvinā // 5.158.41
ulūkas tv arjunaṃ bhūyo yathoktaṃ vākyam abravīt / āśīviṣam iva kruddhaṃ tudan vākyaśalākayā // 5.159.1
tasya tad vacanaṃ śrutvā ruṣitāḥ pāṇḍavā bhṛśam / prāg eva bhṛśasaṃkruddhāḥ kaitavyena pradharṣitāḥ // 5.159.2
nāsaneṣv avatiṣṭhanta bāhūṃś caiva vicikṣipuḥ / āśīviṣā iva kruddhā vīkṣāṃ cakruḥ parasparam // 5.159.3
avākśirā bhīmasenaḥ samudaikṣata keśavam / netrābhyāṃ lohitāntābhyām āśīviṣa iva śvasan // 5.159.4
ārtaṃ vātātmajaṃ dṛṣṭvā krodhenābhihataṃ bhṛśam / utsmayann iva dāśārhaḥ kaitavyaṃ pratyabhāṣata // 5.159.5
prayāhi śīghraṃ kaitavya brūyāś caiva suyodhanam / śrutaṃ vākyaṃ gṛhīto 'rtho mataṃ yat te tathāstu tat // 5.159.6
madvacaś cāpi bhūyas te vaktavyaḥ sa suyodhanaḥ / śva idānīṃ pradṛśyethāḥ puruṣo bhava durmate // 5.159.7
manyase yac ca mūḍha tvaṃ na yotsyati janārdanaḥ / sārathyena vṛtaḥ pārthair iti tvaṃ na bibheṣi ca // 5.159.8
jaghanyakālam apy etad bhaved yat sarvapārthivān / nirdaheyam ahaṃ krodhāt tṛṇānīva hutāśanaḥ // 5.159.9
yudhiṣṭhiraniyogāt tu phalgunasya mahātmanaḥ / kariṣye yudhyamānasya sārathyaṃ viditātmanaḥ // 5.159.10
yady utpatasi lokāṃs trīn yady āviśasi bhūtalam / tatra tatrārjunarathaṃ prabhāte drakṣyase 'grataḥ // 5.159.11
yac cāpi bhīmasenasya manyase moghagarjitam / duḥśāsanasya rudhiraṃ pītam ity avadhāryatām // 5.159.12
na tvāṃ samīkṣate pārtho nāpi rājā yudhiṣṭhiraḥ / na bhīmaseno na yamau pratikūlaprabhāṣiṇam // 5.159.13
duryodhanasya tad vākyaṃ niśamya bharatarṣabhaḥ / netrābhyām atitāmrābhyāṃ kaitavyaṃ samudaikṣata // 5.160.1
sa keśavam abhiprekṣya guḍākeśo mahāyaśāḥ / abhyabhāṣata kaitavyaṃ pragṛhya vipulaṃ bhujam // 5.160.2
svavīryaṃ yaḥ samāśritya samāhvayati vai parān / abhītaḥ pūrayañ śaktiṃ sa vai puruṣa ucyate // 5.160.3
paravīryaṃ samāśritya yaḥ samāhvayate parān / kṣatrabandhur aśaktatvāl loke sa puruṣādhamaḥ // 5.160.4
sa tvaṃ pareṣāṃ vīryeṇa manyase vīryam ātmanaḥ / svayaṃ kāpuruṣo mūḍhaḥ parāṃś ca kṣeptum icchasi // 5.160.5
yas tvaṃ vṛddhaṃ sarvarājñāṃ hitabuddhiṃ jitendriyam / maraṇāya mahābuddhiṃ dīkṣayitvā vikatthase // 5.160.6
bhāvas te vidito 'smābhir durbuddhe kulapāṃsana / na haniṣyanti gaṅgeyaṃ pāṇḍavā ghṛṇayeti ca // 5.160.7
yasya vīryaṃ samāśritya dhārtarāṣṭra vikatthase / hantāsmi prathamaṃ bhīṣmaṃ miṣatāṃ sarvadhanvinām // 5.160.8
kaitavya gatvā bharatān sametya; suyodhanaṃ dhārtarāṣṭraṃ bravīhi / tathety āha arjunaḥ savyasācī; niśāvyapāye bhavitā vimardaḥ // 5.160.9
yad vo 'bravīd vākyam adīnasattvo; madhye kurūṇāṃ harṣayan satyasaṃdhaḥ / ahaṃ hantā pāṇḍavānām anīkaṃ; śālveyakāṃś ceti mamaiṣa bhāraḥ // 5.160.10
hanyām ahaṃ droṇam ṛte hi lokaṃ; na te bhayaṃ vidyate pāṇḍavebhyaḥ / tato hi te labdhatamaṃ ca rājyaṃ; kṣayaṃ gatāḥ pāṇḍavāś ceti bhāvaḥ // 5.160.11
sa darpapūrṇo na samīkṣase tvam; anartham ātmany api vartamānam / tasmād ahaṃ te prathamaṃ samūhe; hantā samakṣaṃ kuruvṛddham eva // 5.160.12
sūryodaye yuktasenaḥ pratīkṣya; dhvajī rathī rakṣa ca satyasaṃdham / ahaṃ hi vaḥ paśyatāṃ dvīpam enaṃ; rathād bhīṣmaṃ pātayitāsmi bāṇaiḥ // 5.160.13
śvobhūte katthanāvākyaṃ vijñāsyati suyodhanaḥ / arditaṃ śarajālena mayā dṛṣṭvā pitāmaham // 5.160.14
yad uktaś ca sabhāmadhye puruṣo hrasvadarśanaḥ / kruddhena bhīmasenena bhrātā duḥśāsanas tava // 5.160.15
adharmajño nityavairī pāpabuddhir nṛśaṃsakṛt / satyāṃ pratijñāṃ nacirād rakṣyase tāṃ suyodhana // 5.160.16
abhimānasya darpasya krodhapāruṣyayos tathā / naiṣṭhuryasyāvalepasya ātmasaṃbhāvanasya ca // 5.160.17
nṛśaṃsatāyās taikṣṇyasya dharmavidveṣaṇasya ca / adharmasyātivādasya vṛddhātikramaṇasya ca // 5.160.18
darśanasya ca vakrasya kṛtsnasyāpanayasya ca / drakṣyasi tvaṃ phalaṃ tīvram acireṇa suyodhana // 5.160.19
vāsudevadvitīye hi mayi kruddhe narādhipa / āśā te jīvite mūḍha rājye vā kena hetunā // 5.160.20
śānte bhīṣme tathā droṇe sūtaputre ca pātite / nirāśo jīvite rājye putreṣu ca bhaviṣyasi // 5.160.21
bhrātṝṇāṃ nidhanaṃ dṛṣṭvā putrāṇāṃ ca suyodhana / bhīmasenena nihato duṣkṛtāni smariṣyasi // 5.160.22
na dvitīyāṃ pratijñāṃ hi pratijñāsyati keśavaḥ / satyaṃ bravīmy ahaṃ hy etat sarvaṃ satyaṃ bhaviṣyati // 5.160.23
ity uktaḥ kaitavo rājaṃs tad vākyam upadhārya ca / anujñāto nivavṛte punar eva yathāgatam // 5.160.24
upāvṛtya tu pāṇḍubhyaḥ kaitavyo dhṛtarāṣṭrajam / gatvā yathoktaṃ tat sarvam uvāca kurusaṃsadi // 5.160.25
keśavārjunayor vākyaṃ niśamya bharatarṣabhaḥ / duḥśāsanaṃ ca karṇaṃ ca śakuniṃ cābhyabhāṣata // 5.160.26
ājñāpayata rājñaś ca balaṃ mitrabalaṃ tathā / yathā prāg udayāt sarvā yuktā tiṣṭhaty anīkinī // 5.160.27
tataḥ karṇasamādiṣṭā dūtāḥ pratvaritā rathaiḥ / uṣṭravāmībhir apy anye sadaśvaiś ca mahājavaiḥ // 5.160.28
tūrṇaṃ pariyayuḥ senāṃ kṛtsnāṃ karṇasya śāsanāt / ājñāpayanto rājñas tān yogaḥ prāg udayād iti // 5.160.29
ulūkasya vacaḥ śrutvā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / senāṃ niryāpayām āsa dhṛṣṭadyumnapurogamām // 5.161.1
padātinīṃ nāgavatīṃ rathinīm aśvavṛndinīm / caturvidhabalāṃ bhīmām akampyāṃ pṛthivīm iva // 5.161.2
bhīmasenādibhir guptāṃ sārjunaiś ca mahārathaiḥ / dhṛṣṭadyumnavaśāṃ durgāṃ sāgarastimitopamām // 5.161.3
tasyās tv agre maheṣvāsaḥ pāñcālyo yuddhadurmadaḥ / droṇaprepsur anīkāni dhṛṣṭadyumnaḥ prakarṣati // 5.161.4
yathābalaṃ yathotsāhaṃ rathinaḥ samupādiśat / arjunaṃ sūtaputrāya bhīmaṃ duryodhanāya ca // 5.161.5
aśvatthāmne ca nakulaṃ śaibyaṃ ca kṛtavarmaṇe / saindhavāya ca vārṣṇeyaṃ yuyudhānam upādiśat // 5.161.6
śikhaṇḍinaṃ ca bhīṣmāya pramukhe samakalpayat / sahadevaṃ śakunaye cekitānaṃ śalāya ca // 5.161.7
dhṛṣṭaketuṃ ca śalyāya gautamāyottamaujasam / draupadeyāṃś ca pañcabhyas trigartebhyaḥ samādiśat // 5.161.8
vṛṣasenāya saubhadraṃ śeṣāṇāṃ ca mahīkṣitām / samarthaṃ taṃ hi mene vai pārthād abhyadhikaṃ raṇe // 5.161.9
evaṃ vibhajya yodhāṃs tān pṛthak ca saha caiva ha / jvālāvarṇo maheṣvāso droṇam aṃśam akalpayat // 5.161.10
dhṛṣṭadyumno maheṣvāsaḥ senāpatipatis tataḥ / vidhivad vyūhya medhāvī yuddhāya dhṛtamānasaḥ // 5.161.11
yathādiṣṭāny anīkāni pāṇḍavānām ayojayat / jayāya pāṇḍuputrāṇāṃ yattas tasthau raṇājire // 5.161.12
pratijñāte phalgunena vadhe bhīṣmasya saṃjaya / kim akurvanta me mandāḥ putrā duryodhanādayaḥ // 5.162.1
hatam eva hi paśyāmi gāṅgeyaṃ pitaraṃ raṇe / vāsudevasahāyena pārthena dṛḍhadhanvanā // 5.162.2
sa cāparimitaprajñas tac chrutvā pārthabhāṣitam / kim uktavān maheṣvāso bhīṣmaḥ praharatāṃ varaḥ // 5.162.3
senāpatyaṃ ca saṃprāpya kauravāṇāṃ dhuraṃdharaḥ / kim aceṣṭata gāṅgeyo mahābuddhiparākramaḥ // 5.162.4
tatas tat saṃjayas tasmai sarvam eva nyavedayat / yathoktaṃ kuruvṛddhena bhīṣmeṇāmitatejasā // 5.162.5
senāpatyam anuprāpya bhīṣmaḥ śāṃtanavo nṛpa / duryodhanam uvācedaṃ vacanaṃ harṣayann iva // 5.162.6
namaskṛtvā kumārāya senānye śaktipāṇaye / ahaṃ senāpatis te 'dya bhaviṣyāmi na saṃśayaḥ // 5.162.7
senākarmaṇy abhijño 'smi vyūheṣu vividheṣu ca / karma kārayituṃ caiva bhṛtān apy abhṛtāṃs tathā // 5.162.8
yātrāyāneṣu yuddheṣu labdhapraśamaneṣu ca / bhṛśaṃ veda mahārāja yathā veda bṛhaspatiḥ // 5.162.9
vyūhān api mahārambhān daivagāndharvamānuṣān / tair ahaṃ mohayiṣyāmi pāṇḍavān vyetu te jvaraḥ // 5.162.10
so 'haṃ yotsyāmi tattvena pālayaṃs tava vāhinīm / yathāvac chāstrato rājan vyetu te mānaso jvaraḥ // 5.162.11
na vidyate me gāṅgeya bhayaṃ devāsureṣv api / samasteṣu mahābāho satyam etad bravīmi te // 5.162.12
kiṃ punas tvayi durdharṣe senāpatye vyavasthite / droṇe ca puruṣavyāghre sthite yuddhābhinandini // 5.162.13
bhavadbhyāṃ puruṣāgryābhyāṃ sthitābhyāṃ vijayo mama / na durlabhaṃ kuruśreṣṭha devarājyam api dhruvam // 5.162.14
rathasaṃkhyāṃ tu kārtsnyena pareṣām ātmanas tathā / tathaivātirathānāṃ ca vettum icchāmi kaurava // 5.162.15
pitāmaho hi kuśalaḥ pareṣām ātmanas tathā / śrotum icchāmy ahaṃ sarvaiḥ sahaibhir vasudhādhipaiḥ // 5.162.16
gāndhāre śṛṇu rājendra rathasaṃkhyāṃ svake bale / ye rathāḥ pṛthivīpāla tathaivātirathāś ca ye // 5.162.17
bahūnīha sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca / rathānāṃ tava senāyāṃ yathāmukhyaṃ tu me śṛṇu // 5.162.18
bhavān agre rathodāraḥ saha sarvaiḥ sahodaraiḥ / duḥśāsanaprabhṛtibhir bhrātṛbhiḥ śatasaṃmitaiḥ // 5.162.19
sarve kṛtapraharaṇāś chedyabhedyaviśāradāḥ / rathopasthe gajaskandhe gadāyuddhe 'sicarmaṇi // 5.162.20
saṃyantāraḥ prahartāraḥ kṛtāstrā bhārasādhanāḥ / iṣvastre droṇaśiṣyāś ca kṛpasya ca śaradvataḥ // 5.162.21
ete haniṣyanti raṇe pāñcālān yuddhadurmadān / kṛtakilbiṣāḥ pāṇḍaveyair dhārtarāṣṭrā manasvinaḥ // 5.162.22
tato 'haṃ bharataśreṣṭha sarvasenāpatis tava / śatrūn vidhvaṃsayiṣyāmi kadarthīkṛtya pāṇḍavān // 5.162.23
na tv ātmano guṇān vaktum arhāmi vidito 'smi te // 5.162.23.2
kṛtavarmā tv atiratho bhojaḥ praharatāṃ varaḥ / arthasiddhiṃ tava raṇe kariṣyati na saṃśayaḥ // 5.162.24
astravidbhir anādhṛṣyo dūrapātī dṛḍhāyudhaḥ / haniṣyati ripūṃs tubhyaṃ mahendro dānavān iva // 5.162.25
madrarājo maheṣvāsaḥ śalyo me 'tiratho mataḥ / spardhate vāsudevena yo vai nityaṃ raṇe raṇe // 5.162.26
bhāgineyān nijāṃs tyaktvā śalyas te rathasattamaḥ / eṣa yotsyati saṃgrāme kṛṣṇaṃ cakragadādharam // 5.162.27
sāgarormisamair vegaiḥ plāvayann iva śātravān / bhūriśravāḥ kṛtāstraś ca tava cāpi hitaḥ suhṛt // 5.162.28
saumadattir maheṣvāso rathayūthapayūthapaḥ / balakṣayam amitrāṇāṃ sumahāntaṃ kariṣyati // 5.162.29
sindhurājo mahārāja mato me dviguṇo rathaḥ / yotsyate samare rājan vikrānto rathasattamaḥ // 5.162.30
draupadīharaṇe pūrvaṃ parikliṣṭaḥ sa pāṇḍavaiḥ / saṃsmaraṃs taṃ parikleśaṃ yotsyate paravīrahā // 5.162.31
etena hi tadā rājaṃs tapa āsthāya dāruṇam / sudurlabho varo labdhaḥ pāṇḍavān yoddhum āhave // 5.162.32
sa eṣa rathaśārdūlas tad vairaṃ saṃsmaran raṇe / yotsyate pāṇḍavāṃs tāta prāṇāṃs tyaktvā sudustyajān // 5.162.33
sudakṣiṇas tu kāmbojo ratha ekaguṇo mataḥ / tavārthasiddhim ākāṅkṣan yotsyate samare paraiḥ // 5.163.1
etasya rathasiṃhasya tavārthe rājasattama / parākramaṃ yathendrasya drakṣyanti kuravo yudhi // 5.163.2
etasya rathavaṃśo hi tigmavegaprahāriṇām / kāmbojānāṃ mahārāja śalabhānām ivāyatiḥ // 5.163.3
nīlo māhiṣmatīvāsī nīlavarmadharas tava / rathavaṃśena śatrūṇāṃ kadanaṃ vai kariṣyati // 5.163.4
kṛtavairaḥ purā caiva sahadevena pārthivaḥ / yotsyate satataṃ rājaṃs tavārthe kurusattama // 5.163.5
vindānuvindāv āvantyau sametau rathasattamau / kṛtinau samare tāta dṛḍhavīryaparākramau // 5.163.6
etau tau puruṣavyāghrau ripusainyaṃ pradhakṣyataḥ / gadāprāsāsinārācais tomaraiś ca bhujacyutaiḥ // 5.163.7
yuddhābhikāmau samare krīḍantāv iva yūthapau / yūthamadhye mahārāja vicarantau kṛtāntavat // 5.163.8
trigartā bhrātaraḥ pañca rathodārā matā mama / kṛtavairāś ca pārthena virāṭanagare tadā // 5.163.9
makarā iva rājendra samuddhatataraṅgiṇīm / gaṅgāṃ vikṣobhayiṣyanti pārthānāṃ yudhi vāhinīm // 5.163.10
te rathāḥ pañca rājendra yeṣāṃ satyaratho mukham / ete yotsyanti samare saṃsmarantaḥ purā kṛtam // 5.163.11
vyalīkaṃ pāṇḍaveyena bhīmasenānujena ha / diśo vijayatā rājañ śvetavāhena bhārata // 5.163.12
te haniṣyanti pārthānāṃ samāsādya mahārathān / varān varān maheṣvāsān kṣatriyāṇāṃ dhuraṃdharāḥ // 5.163.13
lakṣmaṇas tava putras tu tathā duḥśāsanasya ca / ubhau tau puruṣavyāghrau saṃgrāmeṣv anivartinau // 5.163.14
taruṇau sukumārau ca rājaputrau tarasvinau / yuddhānāṃ ca viśeṣajñau praṇetārau ca sarvaśaḥ // 5.163.15
rathau tau rathaśārdūla matau me rathasattamau / kṣatradharmaratau vīrau mahat karma kariṣyataḥ // 5.163.16
daṇḍadhāro mahārāja ratha eko nararṣabhaḥ / yotsyate samaraṃ prāpya svena sainyena pālitaḥ // 5.163.17
bṛhadbalas tathā rājā kausalyo rathasattamaḥ / ratho mama matas tāta dṛḍhavegaparākramaḥ // 5.163.18
eṣa yotsyati saṃgrāme svāṃ camūṃ saṃpraharṣayan / ugrāyudho maheṣvāso dhārtarāṣṭrahite rataḥ // 5.163.19
kṛpaḥ śāradvato rājan rathayūthapayūthapaḥ / priyān prāṇān parityajya pradhakṣyati ripūṃs tava // 5.163.20
gautamasya maharṣer ya ācāryasya śaradvataḥ / kārttikeya ivājeyaḥ śarastambāt suto 'bhavat // 5.163.21
eṣa senāṃ bahuvidhāṃ vividhāyudhakārmukām / agnivat samare tāta cariṣyati vimardayan // 5.163.22
śakunir mātulas te 'sau ratha eko narādhipa / prasajya pāṇḍavair vairaṃ yotsyate nātra saṃśayaḥ // 5.164.1
etasya sainyā durdharṣāḥ samare 'pratiyāyinaḥ / vikṛtāyudhabhūyiṣṭhā vāyuvegasamā jave // 5.164.2
droṇaputro maheṣvāsaḥ sarveṣām ati dhanvinām / samare citrayodhī ca dṛḍhāstraś ca mahārathaḥ // 5.164.3
etasya hi mahārāja yathā gāṇḍīvadhanvanaḥ / śarāsanād vinirmuktāḥ saṃsaktā yānti sāyakāḥ // 5.164.4
naiṣa śakyo mayā vīraḥ saṃkhyātuṃ rathasattamaḥ / nirdahed api lokāṃs trīn icchann eṣa mahāyaśāḥ // 5.164.5
krodhas tejaś ca tapasā saṃbhṛto ''śramavāsinā / droṇenānugṛhītaś ca divyair astrair udāradhīḥ // 5.164.6
doṣas tv asya mahān eko yenaiṣa bharatarṣabha / na me ratho nātiratho mataḥ pārthivasattama // 5.164.7
jīvitaṃ priyam atyartham āyuṣkāmaḥ sadā dvijaḥ / na hy asya sadṛśaḥ kaś cid ubhayoḥ senayor api // 5.164.8
hanyād ekarathenaiva devānām api vāhinīm / vapuṣmāṃs talaghoṣeṇa sphoṭayed api parvatān // 5.164.9
asaṃkhyeyaguṇo vīraḥ prahartā dāruṇadyutiḥ / daṇḍapāṇir ivāsahyaḥ kālavat pracariṣyati // 5.164.10
yugāntāgnisamaḥ krodhe siṃhagrīvo mahāmatiḥ / eṣa bhārata yuddhasya pṛṣṭhaṃ saṃśamayiṣyati // 5.164.11
pitā tv asya mahātejā vṛddho 'pi yuvabhir varaḥ / raṇe karma mahat kartā tatra me nāsti saṃśayaḥ // 5.164.12
astravegāniloddhūtaḥ senākakṣendhanotthitaḥ / pāṇḍuputrasya sainyāni pradhakṣyati jaye dhṛtaḥ // 5.164.13
rathayūthapayūthānāṃ yūthapaḥ sa nararṣabhaḥ / bhāradvājātmajaḥ kartā karma tīvraṃ hitāya vaḥ // 5.164.14
sarvamūrdhābhiṣiktānām ācāryaḥ sthaviro guruḥ / gacched antaṃ sṛñjayānāṃ priyas tv asya dhanaṃjayaḥ // 5.164.15
naiṣa jātu maheṣvāsaḥ pārtham akliṣṭakāriṇam / hanyād ācāryakaṃ dīptaṃ saṃsmṛtya guṇanirjitam // 5.164.16
ślāghaty eṣa sadā vīraḥ pārthasya guṇavistaraiḥ / putrād abhyadhikaṃ caiva bhāradvājo 'nupaśyati // 5.164.17
hanyād ekarathenaiva devagandharvadānavān / ekībhūtān api raṇe divyair astraiḥ pratāpavān // 5.164.18
pauravo rājaśārdūlas tava rājan mahārathaḥ / mato mama ratho vīra paravīrarathārujaḥ // 5.164.19
svena sainyena sahitaḥ pratapañ śatruvāhinīm / pradhakṣyati sa pāñcālān kakṣaṃ kṛṣṇagatir yathā // 5.164.20
satyavrato rathavaro rājaputro mahārathaḥ / tava rājan ripubale kālavat pracariṣyati // 5.164.21
etasya yodhā rājendra vicitrakavacāyudhāḥ / vicariṣyanti saṃgrāme nighnantaḥ śātravāṃs tava // 5.164.22
vṛṣaseno rathāgryas te karṇaputro mahārathaḥ / pradhakṣyati ripūṇāṃ te balāni balināṃ varaḥ // 5.164.23
jalasaṃdho mahātejā rājan rathavaras tava / tyakṣyate samare prāṇān māgadhaḥ paravīrahā // 5.164.24
eṣa yotsyati saṃgrāme gajaskandhaviśāradaḥ / rathena vā mahābāhuḥ kṣapayañ śatruvāhinīm // 5.164.25
ratha eṣa mahārāja mato mama nararṣabhaḥ / tvadarthe tyakṣyati prāṇān saha sainyo mahāraṇe // 5.164.26
eṣa vikrāntayodhī ca citrayodhī ca saṃgare / vītabhīś cāpi te rājañ śātravaiḥ saha yotsyate // 5.164.27
bāhlīko 'tirathaś caiva samare cānivartitā / mama rājan mato yuddhe śūro vaivasvatopamaḥ // 5.164.28
na hy eṣa samaraṃ prāpya nivarteta kathaṃ cana / yathā satatago rājan nābhihatya parān raṇe // 5.164.29
senāpatir mahārāja satyavāṃs te mahārathaḥ / raṇeṣv adbhutakarmā ca rathaḥ pararathārujaḥ // 5.164.30
etasya samaraṃ dṛṣṭvā na vyathāsti kathaṃ cana / utsmayann abhyupaity eṣa parān rathapathe sthitān // 5.164.31
eṣa cāriṣu vikrāntaḥ karma satpuruṣocitam / kartā vimarde sumahat tvadarthe puruṣottamaḥ // 5.164.32
alāyudho rākṣasendraḥ krūrakarmā mahābalaḥ / haniṣyati parān rājan pūrvavairam anusmaran // 5.164.33
eṣa rākṣasasainyānāṃ sarveṣāṃ rathasattamaḥ / māyāvī dṛḍhavairaś ca samare vicariṣyati // 5.164.34
prāgjyotiṣādhipo vīro bhagadattaḥ pratāpavān / gajāṅkuśadharaśreṣṭho rathe caiva viśāradaḥ // 5.164.35
etena yuddham abhavat purā gāṇḍīvadhanvanaḥ / divasān subahūn rājann ubhayor jayagṛddhinoḥ // 5.164.36
tataḥ sakhāyaṃ gāndhāre mānayan pākaśāsanam / akarot saṃvidaṃ tena pāṇḍavena mahātmanā // 5.164.37
eṣa yotsyati saṃgrāme gajaskandhaviśāradaḥ / airāvatagato rājā devānām iva vāsavaḥ // 5.164.38
acalo vṛṣakaś caiva bhrātarau sahitāv ubhau / rathau tava durādharṣau śatrūn vidhvaṃsayiṣyataḥ // 5.165.1
balavantau naravyāghrau dṛḍhakrodhau prahāriṇau / gāndhāramukhyau taruṇau darśanīyau mahābalau // 5.165.2
sakhā te dayito nityaṃ ya eṣa raṇakarkaśaḥ / protsāhayati rājaṃs tvāṃ vigrahe pāṇḍavaiḥ saha // 5.165.3
paruṣaḥ katthano nīcaḥ karṇo vaikartanas tava / mantrī netā ca bandhuś ca mānī cātyantam ucchritaḥ // 5.165.4
eṣa naiva rathaḥ pūrṇo nāpy evātiratho nṛpa / viyuktaḥ kavacenaiṣa sahajena vicetanaḥ // 5.165.5
kuṇḍalābhyāṃ ca divyābhyāṃ viyuktaḥ satataṃ ghṛṇī // 5.165.5.2
abhiśāpāc ca rāmasya brāhmaṇasya ca bhāṣaṇāt / karaṇānāṃ viyogāc ca tena me 'rdharatho mataḥ // 5.165.6
naiṣa phalgunam āsādya punar jīvan vimokṣyate // 5.165.6.2
tato 'bravīn mahābāhur droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / evam etad yathāttha tvaṃ na mithyāstīti kiṃ cana // 5.165.7
raṇe raṇe 'timānī ca vimukhaś caiva dṛśyate / ghṛṇī karṇaḥ pramādī ca tena me 'rdharatho mataḥ // 5.165.8
etac chrutvā tu rādheyaḥ krodhād utphullalocanaḥ / uvāca bhīṣmaṃ rājendra tudan vāgbhiḥ pratodavat // 5.165.9
pitāmaha yatheṣṭaṃ māṃ vākśarair upakṛntasi / anāgasaṃ sadā dveṣād evam eva pade pade // 5.165.10
marṣayāmi ca tat sarvaṃ duryodhanakṛtena vai // 5.165.10.2
tvaṃ tu māṃ manyase 'śaktaṃ yathā kāpuruṣaṃ tathā / bhavān ardharatho mahyaṃ mato nāsty atra saṃśayaḥ // 5.165.11
sarvasya jagataś caiva gāṅgeya na mṛṣā vade / kurūṇām ahito nityaṃ na ca rājāvabudhyate // 5.165.12
ko hi nāma samāneṣu rājasūdāttakarmasu / tejovadham imaṃ kuryād vibhedayiṣur āhave // 5.165.13
yathā tvaṃ guṇanirdeśād aparādhaṃ cikīrṣasi // 5.165.13.2
na hāyanair na palitair na vittair na ca bandhubhiḥ / mahārathatvaṃ saṃkhyātuṃ śakyaṃ kṣatrasya kaurava // 5.165.14
balajyeṣṭhaṃ smṛtaṃ kṣatraṃ mantrajyeṣṭhā dvijātayaḥ / dhanajyeṣṭhāḥ smṛtā vaiśyāḥ śūdrās tu vayasādhikāḥ // 5.165.15
yathecchakaṃ svayaṃgrāhād rathān atirathāṃs tathā / kāmadveṣasamāyukto mohāt prakurute bhavān // 5.165.16
duryodhana mahābāho sādhu samyag avekṣyatām / tyajyatāṃ duṣṭabhāvo 'yaṃ bhīṣmaḥ kilbiṣakṛt tava // 5.165.17
bhinnā hi senā nṛpate duḥsaṃdheyā bhavaty uta / maulāpi puruṣavyāghra kim u nānā samutthitā // 5.165.18
eṣāṃ dvaidhaṃ samutpannaṃ yodhānāṃ yudhi bhārata / tejovadho naḥ kriyate pratyakṣeṇa viśeṣataḥ // 5.165.19
rathānāṃ kva ca vijñānaṃ kva ca bhīṣmo 'lpacetanaḥ / aham āvārayiṣyāmi pāṇḍavānām anīkinīm // 5.165.20
āsādya mām amogheṣuṃ gamiṣyanti diśo daśa / pāṇḍavāḥ sahapañcālāḥ śārdūlaṃ vṛṣabhā iva // 5.165.21
kva ca yuddhavimardo vā mantrāḥ suvyāhṛtāni vā / kva ca bhīṣmo gatavayā mandātmā kālamohitaḥ // 5.165.22
spardhate hi sadā nityaṃ sarveṇa jagatā saha / na cānyaṃ puruṣaṃ kaṃ cin manyate moghadarśanaḥ // 5.165.23
śrotavyaṃ khalu vṛddhānām iti śāstranidarśanam / na tv evāpy ativṛddhānāṃ punar bālā hi te matāḥ // 5.165.24
aham eko haniṣyāmi pāṇḍavān nātra saṃśayaḥ / suyuddhe rājaśārdūla yaśo bhīṣmaṃ gamiṣyati // 5.165.25
kṛtaḥ senāpatis tv eṣa tvayā bhīṣmo narādhipa / senāpatiṃ guṇo gantā na tu yodhān kathaṃ cana // 5.165.26
nāhaṃ jīvati gāṅgeye yotsye rājan kathaṃ cana / hate tu bhīṣme yodhāsmi sarvair eva mahārathaiḥ // 5.165.27
samudyato 'yaṃ bhāro me sumahān sāgaropamaḥ / dhārtarāṣṭrasya saṃgrāme varṣapūgābhicintitaḥ // 5.166.1
tasminn abhyāgate kāle pratapte lomaharṣaṇe / mithobhedo na me kāryas tena jīvasi sūtaja // 5.166.2
na hy ahaṃ nādya vikramya sthaviro 'pi śiśos tava / yuddhaśraddhāṃ raṇe chindyāṃ jīvitasya ca sūtaja // 5.166.3
jāmadagnyena rāmeṇa mahāstrāṇi pramuñcatā / na me vyathābhavat kā cit tvaṃ tu me kiṃ kariṣyasi // 5.166.4
kāmaṃ naitat praśaṃsanti santo ''tmabalasaṃstavam / vakṣyāmi tu tvāṃ saṃtapto nihīna kulapāṃsana // 5.166.5
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ kāśirājñaḥ svayaṃvare / nirjityaikarathenaiva yat kanyās tarasā hṛtāḥ // 5.166.6
īdṛśānāṃ sahasrāṇi viśiṣṭānām atho punaḥ / mayaikena nirastāni sasainyāni raṇājire // 5.166.7
tvāṃ prāpya vairapuruṣaṃ kurūṇām anayo mahān / upasthito vināśāya yatasva puruṣo bhava // 5.166.8
yudhyasva pārthaṃ samare yena vispardhase saha / drakṣyāmi tvāṃ vinirmuktam asmād yuddhāt sudurmate // 5.166.9
tam uvāca tato rājā dhārtarāṣṭro mahāmanāḥ / mām avekṣasva gāṅgeya kāryaṃ hi mahad udyatam // 5.166.10
cintyatām idam evāgre mama niḥśreyasaṃ param / ubhāv api bhavantau me mahat karma kariṣyataḥ // 5.166.11
bhūyaś ca śrotum icchāmi pareṣāṃ rathasattamān / ye caivātirathās tatra tathaiva rathayūthapāḥ // 5.166.12
balābalam amitrāṇāṃ śrotum icchāmi kaurava / prabhātāyāṃ rajanyāṃ vai idaṃ yuddhaṃ bhaviṣyati // 5.166.13
ete rathās te saṃkhyātās tathaivātirathā nṛpa / ya cāpy ardharathā rājan pāṇḍavānām ataḥ śṛṇu // 5.166.14
yadi kautūhalaṃ te 'dya pāṇḍavānāṃ bale nṛpa / rathasaṃkhyāṃ mahābāho sahaibhir vasudhādhipaiḥ // 5.166.15
svayaṃ rājā rathodāraḥ pāṇḍavaḥ kuntinandanaḥ / agnivat samare tāta cariṣyati na saṃśayaḥ // 5.166.16
bhīmasenas tu rājendra ratho 'ṣṭaguṇasaṃmitaḥ / nāgāyutabalo mānī tejasā na sa mānuṣaḥ // 5.166.17
mādrīputrau tu rathinau dvāv eva puruṣarṣabhau / aśvināv iva rūpeṇa tejasā ca samanvitau // 5.166.18
ete camūmukhagatāḥ smarantaḥ kleśam ātmanaḥ / rudravat pracariṣyanti tatra me nāsti saṃśayaḥ // 5.166.19
sarva eva mahātmānaḥ śālaskandhā ivodgatāḥ / prādeśenādhikāḥ pumbhir anyais te ca pramāṇataḥ // 5.166.20
siṃhasaṃhananāḥ sarve pāṇḍuputrā mahābalāḥ / caritabrahmacaryāś ca sarve cātitapasvinaḥ // 5.166.21
hrīmantaḥ puruṣavyāghrā vyāghrā iva balotkaṭāḥ / jave prahāre saṃmarde sarva evātimānuṣāḥ // 5.166.22
sarve jitamahīpālā digjaye bharatarṣabha // 5.166.22.2
na caiṣāṃ puruṣāḥ ke cid āyudhāni gadāḥ śarān / viṣahanti sadā kartum adhijyāny api kaurava // 5.166.23
udyantuṃ vā gadāṃ gurvīṃ śarān vāpi prakarṣitum // 5.166.23.2
jave lakṣyasya haraṇe bhojye pāṃsuvikarṣaṇe / bālair api bhavantas taiḥ sarva eva viśeṣitāḥ // 5.166.24
te te sainyaṃ samāsādya vyāghrā iva balotkaṭāḥ / vidhvaṃsayiṣyanti raṇe mā sma taiḥ saha saṃgamaḥ // 5.166.25
ekaikaśas te saṃgrāme hanyuḥ sarvān mahīkṣitaḥ / pratyakṣaṃ tava rājendra rājasūye yathābhavat // 5.166.26
draupadyāś ca parikleśaṃ dyūte ca paruṣā giraḥ / te saṃsmarantaḥ saṃgrāme vicariṣyanti kālavat // 5.166.27
lohitākṣo guḍākeśo nārāyaṇasahāyavān / ubhayoḥ senayor vīra ratho nāstīha tādṛśaḥ // 5.166.28
na hi deveṣu vā pūrvaṃ dānaveṣūrageṣu vā / rākṣaseṣv atha yakṣeṣu nareṣu kuta eva tu // 5.166.29
bhūto 'tha vā bhaviṣyo vā rathaḥ kaś cin mayā śrutaḥ / samāyukto mahārāja yathā pārthasya dhīmataḥ // 5.166.30
vāsudevaś ca saṃyantā yoddhā caiva dhanaṃjayaḥ / gāṇḍīvaṃ ca dhanur divyaṃ te cāśvā vātaraṃhasaḥ // 5.166.31
abhedyaṃ kavacaṃ divyam akṣayyau ca maheṣudhī / astragrāmaś ca māhendro raudraḥ kaubera eva ca // 5.166.32
yāmyaś ca vāruṇaś caiva gadāś cograpradarśanāḥ / vajrādīni ca mukhyāni nānāpraharaṇāni vai // 5.166.33
dānavānāṃ sahasrāṇi hiraṇyapuravāsinām / hatāny ekarathenājau kas tasya sadṛśo rathaḥ // 5.166.34
eṣa hanyād dhi saṃrambhī balavān satyavikramaḥ / tava senāṃ mahābāhuḥ svāṃ caiva paripālayan // 5.166.35
ahaṃ cainaṃ pratyudiyām ācāryo vā dhanaṃjayam / na tṛtīyo 'sti rājendra senayor ubhayor api // 5.166.36
ya enaṃ śaravarṣāṇi varṣantam udiyād rathī // 5.166.36.2
jīmūta iva gharmānte mahāvātasamīritaḥ / samāyuktas tu kaunteyo vāsudevasahāyavān // 5.166.37
taruṇaś ca kṛtī caiva jīrṇāv āvām ubhāv api // 5.166.37.2
etac chrutvā tu bhīṣmasya rājñāṃ dadhvaṃsire tadā / kāñcanāṅgadinaḥ pīnā bhujāś candanarūṣitāḥ // 5.166.38
manobhiḥ saha sāvegaiḥ saṃsmṛtya ca purātanam / sāmarthyaṃ pāṇḍaveyānāṃ yathāpratyakṣadarśanāt // 5.166.39
draupadeyā mahārāja sarve pañca mahārathāḥ / vairāṭir uttaraś caiva ratho mama mahān mataḥ // 5.167.1
abhimanyur mahārāja rathayūthapayūthapaḥ / samaḥ pārthena samare vāsudevena vā bhavet // 5.167.2
laghv astraś citrayodhī ca manasvī dṛḍhavikramaḥ / saṃsmaran vai parikleśaṃ svapitur vikramiṣyati // 5.167.3
sātyakir mādhavaḥ śūro rathayūthapayūthapaḥ / eṣa vṛṣṇipravīrāṇām amarṣī jitasādhvasaḥ // 5.167.4
uttamaujās tathā rājan ratho mama mahān mataḥ / yudhāmanyuś ca vikrānto rathodāro nararṣabhaḥ // 5.167.5
eteṣāṃ bahusāhasrā rathā nāgā hayās tathā / yotsyante te tanuṃ tyaktvā kuntīputrapriyepsayā // 5.167.6
pāṇḍavaiḥ saha rājendra tava senāsu bhārata / agnimārutavad rājann āhvayantaḥ parasparam // 5.167.7
ajeyau samare vṛddhau virāṭadrupadāv ubhau / mahārathau mahāvīryau matau me puruṣarṣabhau // 5.167.8
vayovṛddhāv api tu tau kṣatradharmaparāyaṇau / yatiṣyete paraṃ śaktyā sthitau vīragate pathi // 5.167.9
saṃbandhakena rājendra tau tu vīryabalānvayāt / āryavṛttau maheṣvāsau snehapāśasitāv ubhau // 5.167.10
kāraṇaṃ prāpya tu narāḥ sarva eva mahābhujāḥ / śūrā vā kātarā vāpi bhavanti narapuṃgava // 5.167.11
ekāyanagatāv etau pārthena dṛḍhabhaktikau / tyaktvā prāṇān paraṃ śaktyā ghaṭitārau narādhipa // 5.167.12
pṛthag akṣauhiṇībhyāṃ tāv ubhau saṃyati dāruṇau / saṃbandhibhāvaṃ rakṣantau mahat karma kariṣyataḥ // 5.167.13
lokavīrau maheṣvāsau tyaktātmānau ca bhārata / pratyayaṃ parirakṣantau mahat karma kariṣyataḥ // 5.167.14
pāñcālarājasya suto rājan parapuraṃjayaḥ / śikhaṇḍī rathamukhyo me mataḥ pārthasya bhārata // 5.168.1
eṣa yotsyati saṃgrāme nāśayan pūrvasaṃsthitim / paraṃ yaśo viprathayaṃs tava senāsu bhārata // 5.168.2
etasya bahulāḥ senāḥ pāñcālāś ca prabhadrakāḥ / tenāsau rathavaṃśena mahat karma kariṣyati // 5.168.3
dhṛṣṭadyumnaś ca senānīḥ sarvasenāsu bhārata / mato me 'tiratho rājan droṇaśiṣyo mahārathaḥ // 5.168.4
eṣa yotsyati saṃgrāme sūdayan vai parān raṇe / bhagavān iva saṃkruddhaḥ pinākī yugasaṃkṣaye // 5.168.5
etasya tadrathānīkaṃ kathayanti raṇapriyāḥ / bahutvāt sāgaraprakhyaṃ devānām iva saṃyuge // 5.168.6
kṣatradharmā tu rājendra mato me 'rdharatho nṛpa / dhṛṣṭadyumnasya tanayo bālyān nātikṛtaśramaḥ // 5.168.7
śiśupālasuto vīraś cedirājo mahārathaḥ / dhṛṣṭaketur maheṣvāsaḥ saṃbandhī pāṇḍavasya ha // 5.168.8
eṣa cedipatiḥ śūraḥ saha putreṇa bhārata / mahārathenāsukaraṃ mahat karma kariṣyati // 5.168.9
kṣatradharmarato mahyaṃ mataḥ parapuraṃjayaḥ / kṣatradevas tu rājendra pāṇḍaveṣu rathottamaḥ // 5.168.10
jayantaś cāmitaujāś ca satyajic ca mahārathaḥ // 5.168.10.2
mahārathā mahātmānaḥ sarve pāñcālasattamāḥ / yotsyante samare tāta saṃrabdhā iva kuñjarāḥ // 5.168.11
ajo bhojaś ca vikrāntau pāṇḍaveṣu mahārathau / pāṇḍavānāṃ sahāyārthe paraṃ śaktyā yatiṣyataḥ // 5.168.12
śīghrāstrau citrayoddhārau kṛtinau dṛḍhavikramau // 5.168.12.2
kekayāḥ pañca rājendra bhrātaro yuddhadurmadāḥ / sarva ete rathodārāḥ sarve lohitakadhvajāḥ // 5.168.13
kāśikaḥ sukumāraś ca nīlo yaś cāparo nṛpaḥ / sūryadattaś ca śaṅkhaś ca madirāśvaś ca nāmataḥ // 5.168.14
sarva ete rathodārāḥ sarve cāhavalakṣaṇāḥ / sarvāstraviduṣaḥ sarve mahātmāno matā mama // 5.168.15
vārdhakṣemir mahārāja ratho mama mahān mataḥ / citrāyudhaś ca nṛpatir mato me rathasattamaḥ // 5.168.16
sa hi saṃgrāmaśobhī ca bhaktaś cāpi kirīṭinaḥ // 5.168.16.2
cekitānaḥ satyadhṛtiḥ pāṇḍavānāṃ mahārathau / dvāv imau puruṣavyāghrau rathodārau matau mama // 5.168.17
vyāghradattaś ca rājendra candrasenaś ca bhārata / matau mama rathodārau pāṇḍavānāṃ na saṃśayaḥ // 5.168.18
senābinduś ca rājendra krodhahantā ca nāmataḥ / yaḥ samo vāsudevena bhīmasenena cābhibhūḥ // 5.168.19
sa yotsyatīha vikramya samare tava sainikaiḥ // 5.168.19.2
māṃ droṇaṃ ca kṛpaṃ caiva yathā saṃmanyate bhavān / tathā sa samaraślāghī mantavyo rathasattamaḥ // 5.168.20
kāśyaḥ paramaśīghrāstraḥ ślāghanīyo rathottamaḥ / ratha ekaguṇo mahyaṃ mataḥ parapuraṃjayaḥ // 5.168.21
ayaṃ ca yudhi vikrānto mantavyo 'ṣṭaguṇo rathaḥ / satyajit samaraślāghī drupadasyātmajo yuvā // 5.168.22
gataḥ so 'tirathatvaṃ hi dhṛṣṭadyumnena saṃmitaḥ / pāṇḍavānāṃ yaśaskāmaḥ paraṃ karma kariṣyati // 5.168.23
anuraktaś ca śūraś ca ratho 'yam aparo mahān / pāṇḍyarājo mahāvīryaḥ pāṇḍavānāṃ dhuraṃdharaḥ // 5.168.24
dṛḍhadhanvā maheṣvāsaḥ pāṇḍavānāṃ rathottamaḥ / śreṇimān kauravaśreṣṭha vasudānaś ca pārthivaḥ // 5.168.25
ubhāv etāv atirathau matau mama paraṃtapa // 5.168.25.2
rocamāno mahārāja pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ / yotsyate 'maravat saṃkhye parasainyeṣu bhārata // 5.169.1
purujit kuntibhojaś ca maheṣvāso mahābalaḥ / mātulo bhīmasenasya sa ca me 'tiratho mataḥ // 5.169.2
eṣa vīro maheṣvāsaḥ kṛtī ca nipuṇaś ca ha / citrayodhī ca śaktaś ca mato me rathapuṃgavaḥ // 5.169.3
sa yotsyati hi vikramya maghavān iva dānavaiḥ / yodhāś cāsya parikhyātāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ // 5.169.4
bhāgineyakṛte vīraḥ sa kariṣyati saṃgare / sumahat karma pāṇḍūnāṃ sthitaḥ priyahite nṛpaḥ // 5.169.5
bhaimasenir mahārāja haiḍimbo rākṣaseśvaraḥ / mato me bahumāyāvī rathayūthapayūthapaḥ // 5.169.6
yotsyate samare tāta māyābhiḥ samarapriyaḥ / ye cāsya rākṣasāḥ śūrāḥ sacivā vaśavartinaḥ // 5.169.7
ete cānye ca bahavo nānājanapadeśvarāḥ / sametāḥ pāṇḍavasyārthe vāsudevapurogamāḥ // 5.169.8
ete prādhānyato rājan pāṇḍavasya mahātmanaḥ / rathāś cātirathāś caiva ye cāpy ardharathā matāḥ // 5.169.9
neṣyanti samare senāṃ bhīmāṃ yaudhiṣṭhirīṃ nṛpa / mahendreṇeva vīreṇa pālyamānāṃ kirīṭinā // 5.169.10
tair ahaṃ samare vīra tvām āyadbhir jayaiṣibhiḥ / yotsyāmi jayam ākāṅkṣann atha vā nidhanaṃ raṇe // 5.169.11
pārthaṃ ca vāsudevaṃ ca cakragāṇḍīvadhāriṇau / saṃdhyāgatāv ivārkendū sameṣye puruṣottamau // 5.169.12
ye caiva te rathodārāḥ pāṇḍuputrasya sainikāḥ / sahasainyān ahaṃ tāṃś ca pratīyāṃ raṇamūrdhani // 5.169.13
ete rathāś cātirathāś ca tubhyaṃ; yathāpradhānaṃ nṛpa kīrtitā mayā / tathā rājann ardharathāś ca ke cit; tathaiva teṣām api kauravendra // 5.169.14
arjunaṃ vāsudevaṃ ca ye cānye tatra pārthivāḥ / sarvān āvārayiṣyāmi yāvad drakṣyāmi bhārata // 5.169.15
pāñcālyaṃ tu mahābāho nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam / udyateṣum abhiprekṣya pratiyudhyantam āhave // 5.169.16
lokas tad veda yad ahaṃ pituḥ priyacikīrṣayā / prāptaṃ rājyaṃ parityajya brahmacarye dhṛtavrataḥ // 5.169.17
citrāṅgadaṃ kauravāṇām ahaṃ rājye 'bhyaṣecayam / vicitravīryaṃ ca śiśuṃ yauvarājye 'bhyaṣecayam // 5.169.18
devavratatvaṃ vikhyāpya pṛthivyāṃ sarvarājasu / naiva hanyāṃ striyaṃ jātu na strīpūrvaṃ kathaṃ cana // 5.169.19
sa hi strīpūrvako rājañ śikhaṇḍī yadi te śrutaḥ / kanyā bhūtvā pumāñ jāto na yotsye tena bhārata // 5.169.20
sarvāṃs tv anyān haniṣyāmi pārthivān bharatarṣabha / yān sameṣyāmi samare na tu kuntīsutān nṛpa // 5.169.21
kimarthaṃ bharataśreṣṭha na hanyās tvaṃ śikhaṇḍinam / udyateṣum atho dṛṣṭvā samareṣv ātatāyinam // 5.170.1
pūrvam uktvā mahābāho pāṇḍavān saha somakaiḥ / vadhiṣyāmīti gāṅgeya tan me brūhi pitāmaha // 5.170.2
śṛṇu duryodhana kathāṃ sahaibhir vasudhādhipaiḥ / yadarthaṃ yudhi saṃprekṣya nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam // 5.170.3
mahārājo mama pitā śaṃtanur bharatarṣabhaḥ / diṣṭāntaṃ prāpa dharmātmā samaye puruṣarṣabha // 5.170.4
tato 'haṃ bharataśreṣṭha pratijñāṃ paripālayan / citrāṅgadaṃ bhrātaraṃ vai mahārājye 'bhyaṣecayam // 5.170.5
tasmiṃś ca nidhanaṃ prāpte satyavatyā mate sthitaḥ / vicitravīryaṃ rājānam abhyaṣiñcaṃ yathāvidhi // 5.170.6
mayābhiṣikto rājendra yavīyān api dharmataḥ / vicitravīryo dharmātmā mām eva samudaikṣata // 5.170.7
tasya dārakriyāṃ tāta cikīrṣur aham apy uta / anurūpād iva kulād iti cintya mano dadhe // 5.170.8
tathāśrauṣaṃ mahābāho tisraḥ kanyāḥ svayaṃvare / rūpeṇāpratimāḥ sarvāḥ kāśirājasutās tadā // 5.170.9
ambā caivāmbikā caiva tathaivāmbālikāparā // 5.170.9.2
rājānaś ca samāhūtāḥ pṛthivyāṃ bharatarṣabha / ambā jyeṣṭhābhavat tāsām ambikā tv atha madhyamā // 5.170.10
ambālikā ca rājendra rājakanyā yavīyasī // 5.170.10.2
so 'ham ekarathenaiva gataḥ kāśipateḥ purīm / apaśyaṃ tā mahābāho tisraḥ kanyāḥ svalaṃkṛtāḥ // 5.170.11
rājñaś caiva samāvṛttān pārthivān pṛthivīpate // 5.170.11.2
tato 'haṃ tān nṛpān sarvān āhūya samare sthitān / ratham āropayāṃ cakre kanyās tā bharatarṣabha // 5.170.12
vīryaśulkāś ca tā jñātvā samāropya rathaṃ tadā / avocaṃ pārthivān sarvān ahaṃ tatra samāgatān // 5.170.13
bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ kanyā haratīti punaḥ punaḥ // 5.170.13.2
te yatadhvaṃ paraṃ śaktyā sarve mokṣāya pārthivāḥ / prasahya hi nayāmy eṣa miṣatāṃ vo narādhipāḥ // 5.170.14
tatas te pṛthivīpālāḥ samutpetur udāyudhāḥ / yogo yoga iti kruddhāḥ sārathīṃś cāpy acodayan // 5.170.15
te rathair meghasaṃkāśair gajaiś ca gajayodhinaḥ / pṛṣṭhyaiś cāśvair mahīpālāḥ samutpetur udāyudhāḥ // 5.170.16
tatas te māṃ mahīpālāḥ sarva eva viśāṃ pate / rathavrātena mahatā sarvataḥ paryavārayan // 5.170.17
tān ahaṃ śaravarṣeṇa mahatā pratyavārayam / sarvān nṛpāṃś cāpy ajayaṃ devarāḍ iva dānavān // 5.170.18
teṣām āpatatāṃ citrān dhvajān hemapariṣkṛtān / ekaikena hi bāṇena bhūmau pātitavān aham // 5.170.19
hayāṃś caiṣāṃ gajāṃś caiva sārathīṃś cāpy ahaṃ raṇe / apātayaṃ śarair dīptaiḥ prahasan puruṣarṣabha // 5.170.20
te nivṛttāś ca bhagnāś ca dṛṣṭvā tal lāghavaṃ mama / athāhaṃ hāstinapuram āyāṃ jitvā mahīkṣitaḥ // 5.170.21
ato 'haṃ tāś ca kanyā vai bhrātur arthāya bhārata / tac ca karma mahābāho satyavatyai nyavedayam // 5.170.22
tato 'haṃ bharataśreṣṭha mātaraṃ vīramātaram / abhigamyopasaṃgṛhya dāśeyīm idam abruvam // 5.171.1
imāḥ kāśipateḥ kanyā mayā nirjitya pārthivān / vicitravīryasya kṛte vīryaśulkā upārjitāḥ // 5.171.2
tato mūrdhany upāghrāya paryaśrunayanā nṛpa / āha satyavatī hṛṣṭā diṣṭyā putra jitaṃ tvayā // 5.171.3
satyavatyās tv anumate vivāhe samupasthite / uvāca vākyaṃ savrīḍā jyeṣṭhā kāśipateḥ sutā // 5.171.4
bhīṣma tvam asi dharmajñaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ / śrutvā ca dharmyaṃ vacanaṃ mahyaṃ kartum ihārhasi // 5.171.5
mayā śālvapatiḥ pūrvaṃ manasābhivṛto varaḥ / tena cāsmi vṛtā pūrvaṃ rahasy avidite pituḥ // 5.171.6
kathaṃ mām anyakāmāṃ tvaṃ rājañ śāstram adhītya vai / vāsayethā gṛhe bhīṣma kauravaḥ san viśeṣataḥ // 5.171.7
etad buddhyā viniścitya manasā bharatarṣabha / yat kṣamaṃ te mahābāho tad ihārabdhum arhasi // 5.171.8
sa māṃ pratīkṣate vyaktaṃ śālvarājo viśāṃ pate / kṛpāṃ kuru mahābāho mayi dharmabhṛtāṃ vara // 5.171.9
tvaṃ hi satyavrato vīra pṛthivyām iti naḥ śrutam // 5.171.9.2
tato 'haṃ samanujñāpya kālīṃ satyavatīṃ tadā / mantriṇaś ca dvijāṃś caiva tathaiva ca purohitān // 5.172.1
samanujñāsiṣaṃ kanyāṃ jyeṣṭhām ambāṃ narādhipa // 5.172.1.2
anujñātā yayau sā tu kanyā śālvapateḥ puram / vṛddhair dvijātibhir guptā dhātryā cānugatā tadā // 5.172.2
atītya ca tam adhvānam āsasāda narādhipam // 5.172.2.2
sā tam āsādya rājānaṃ śālvaṃ vacanam abravīt / āgatāhaṃ mahābāho tvām uddiśya mahādyute // 5.172.3
tām abravīc chālvapatiḥ smayann iva viśāṃ pate / tvayānyapūrvayā nāhaṃ bhāryārthī varavarṇini // 5.172.4
gaccha bhadre punas tatra sakāśaṃ bhāratasya vai / nāham icchāmi bhīṣmeṇa gṛhītāṃ tvāṃ prasahya vai // 5.172.5
tvaṃ hi nirjitya bhīṣmeṇa nītā prītimatī tadā / parāmṛśya mahāyuddhe nirjitya pṛthivīpatīn // 5.172.6
nāhaṃ tvayy anyapūrvāyāṃ bhāryārthī varavarṇini // 5.172.6.2
katham asmadvidho rājā parapūrvāṃ praveśayet / nārīṃ viditavijñānaḥ pareṣāṃ dharmam ādiśan // 5.172.7
yatheṣṭaṃ gamyatāṃ bhadre mā te kālo 'tyagād ayam // 5.172.7.2
ambā tam abravīd rājann anaṅgaśarapīḍitā / maivaṃ vada mahīpāla naitad evaṃ kathaṃ cana // 5.172.8
nāsmi prītimatī nītā bhīṣmeṇāmitrakarśana / balān nītāsmi rudatī vidrāvya pṛthivīpatīn // 5.172.9
bhajasva māṃ śālvapate bhaktāṃ bālām anāgasam / bhaktānāṃ hi parityāgo na dharmeṣu praśasyate // 5.172.10
sāham āmantrya gāṅgeyaṃ samareṣv anivartinam / anujñātā ca tenaiva tavaiva gṛham āgatā // 5.172.11
na sa bhīṣmo mahābāhur mām icchati viśāṃ pate / bhrātṛhetoḥ samārambho bhīṣmasyeti śrutaṃ mayā // 5.172.12
bhaginyau mama ye nīte ambikāmbālike nṛpa / prādād vicitravīryāya gāṅgeyo hi yavīyase // 5.172.13
yathā śālvapate nānyaṃ naraṃ dhyāmi kathaṃ cana / tvām ṛte puruṣavyāghra tathā mūrdhānam ālabhe // 5.172.14
na cānyapūrvā rājendra tvām ahaṃ samupasthitā / satyaṃ bravīmi śālvaitat satyenātmānam ālabhe // 5.172.15
bhajasva māṃ viśālākṣa svayaṃ kanyām upasthitām / ananyapūrvāṃ rājendra tvatprasādābhikāṅkṣiṇīm // 5.172.16
tām evaṃ bhāṣamāṇāṃ tu śālvaḥ kāśipateḥ sutām / atyajad bharataśreṣṭha tvacaṃ jīrṇām ivoragaḥ // 5.172.17
evaṃ bahuvidhair vākyair yācyamānas tayānagha / nāśraddadhac chālvapatiḥ kanyāyā bharatarṣabha // 5.172.18
tataḥ sā manyunāviṣṭā jyeṣṭhā kāśipateḥ sutā / abravīt sāśrunayanā bāṣpavihvalayā girā // 5.172.19
tvayā tyaktā gamiṣyāmi yatra yatra viśāṃ pate / tatra me santu gatayaḥ santaḥ satyaṃ yathābruvam // 5.172.20
evaṃ saṃbhāṣamāṇāṃ tu nṛśaṃsaḥ śālvarāṭ tadā / paryatyajata kauravya karuṇaṃ paridevatīm // 5.172.21
gaccha gaccheti tāṃ śālvaḥ punaḥ punar abhāṣata / bibhemi bhīṣmāt suśroṇi tvaṃ ca bhīṣmaparigrahaḥ // 5.172.22
evam uktā tu sā tena śālvenādīrghadarśinā / niścakrāma purād dīnā rudatī kurarī yathā // 5.172.23
sā niṣkramantī nagarāc cintayām āsa bhārata / pṛthivyāṃ nāsti yuvatir viṣamasthatarā mayā // 5.173.1
bāndhavair viprahīnāsmi śālvena ca nirākṛtā // 5.173.1.2
na ca śakyaṃ punar gantuṃ mayā vāraṇasāhvayam / anujñātāsmi bhīṣmeṇa śālvam uddiśya kāraṇam // 5.173.2
kiṃ nu garhāmy athātmānam atha bhīṣmaṃ durāsadam / āho svit pitaraṃ mūḍhaṃ yo me 'kārṣīt svayaṃvaram // 5.173.3
mamāyaṃ svakṛto doṣo yāhaṃ bhīṣmarathāt tadā / pravṛtte vaiśase yuddhe śālvārthaṃ nāpataṃ purā // 5.173.4
tasyeyaṃ phalanirvṛttir yad āpannāsmi mūḍhavat // 5.173.4.2
dhig bhīṣmaṃ dhik ca me mandaṃ pitaraṃ mūḍhacetasam / yenāhaṃ vīryaśulkena paṇyastrīvat praveritā // 5.173.5
dhiṅ māṃ dhik śālvarājānaṃ dhig dhātāram athāpi ca / yeṣāṃ durnītabhāvena prāptāsmy āpadam uttamām // 5.173.6
sarvathā bhāgadheyāni svāni prāpnoti mānavaḥ / anayasyāsya tu mukhaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo mama // 5.173.7
sā bhīṣme pratikartavyam ahaṃ paśyāmi sāṃpratam / tapasā vā yudhā vāpi duḥkhahetuḥ sa me mataḥ // 5.173.8
ko nu bhīṣmaṃ yudhā jetum utsaheta mahīpatiḥ // 5.173.8.2
evaṃ sā pariniścitya jagāma nagarād bahiḥ / āśramaṃ puṇyaśīlānāṃ tāpasānāṃ mahātmanām // 5.173.9
tatas tām avasad rātriṃ tāpasaiḥ parivāritā // 5.173.9.2
ācakhyau ca yathā vṛttaṃ sarvam ātmani bhārata / vistareṇa mahābāho nikhilena śucismitā // 5.173.10
haraṇaṃ ca visargaṃ ca śālvena ca visarjanam // 5.173.10.2
tatas tatra mahān āsīd brāhmaṇaḥ saṃśitavrataḥ / śaikhāvatyas tapovṛddhaḥ śāstre cāraṇyake guruḥ // 5.173.11
ārtāṃ tām āha sa muniḥ śaikhāvatyo mahātapāḥ / niḥśvasantīṃ satīṃ bālāṃ duḥkhaśokaparāyaṇām // 5.173.12
evaṃ gate kiṃ nu bhadre śakyaṃ kartuṃ tapasvibhiḥ / āśramasthair mahābhāgais taponityair mahātmabhiḥ // 5.173.13
sā tv enam abravīd rājan kriyatāṃ madanugrahaḥ / pravrājitum ihecchāmi tapas tapsyāmi duścaram // 5.173.14
mayaivaitāni karmāṇi pūrvadeheṣu mūḍhayā / kṛtāni nūnaṃ pāpāni teṣām etat phalaṃ dhruvam // 5.173.15
notsaheyaṃ punar gantuṃ svajanaṃ prati tāpasāḥ / pratyākhyātā nirānandā śālvena ca nirākṛtā // 5.173.16
upadiṣṭam ihecchāmi tāpasyaṃ vītakalmaṣāḥ / yuṣmābhir devasaṃkāśāḥ kṛpā bhavatu vo mayi // 5.173.17
sa tām āśvāsayat kanyāṃ dṛṣṭāntāgamahetubhiḥ / sāntvayām āsa kāryaṃ ca pratijajñe dvijaiḥ saha // 5.173.18
tatas te tāpasāḥ sarve kāryavanto 'bhavaṃs tadā / tāṃ kanyāṃ cintayanto vai kiṃ kāryam iti dharmiṇaḥ // 5.174.1
ke cid āhuḥ pitur veśma nīyatām iti tāpasāḥ / ke cid asmadupālambhe matiṃ cakrur dvijottamāḥ // 5.174.2
ke cic chālvapatiṃ gatvā niyojyam iti menire / neti ke cid vyavasyanti pratyākhyātā hi tena sā // 5.174.3
evaṃ gate kiṃ nu śakyaṃ bhadre kartuṃ manīṣibhiḥ / punar ūcuś ca te sarve tāpasāḥ saṃśitavratāḥ // 5.174.4
alaṃ pravrajiteneha bhadre śṛṇu hitaṃ vacaḥ / ito gacchasva bhadraṃ te pitur eva niveśanam // 5.174.5
pratipatsyati rājā sa pitā te yad anantaram / tatra vatsyasi kalyāṇi sukhaṃ sarvaguṇānvitā // 5.174.6
na ca te 'nyā gatir nyāyyā bhaved bhadre yathā pitā // 5.174.6.2
patir vāpi gatir nāryāḥ pitā vā varavarṇini / gatiḥ patiḥ samasthāyā viṣame tu pitā gatiḥ // 5.174.7
pravrajyā hi suduḥkheyaṃ sukumāryā viśeṣataḥ / rājaputryāḥ prakṛtyā ca kumāryās tava bhāmini // 5.174.8
bhadre doṣā hi vidyante bahavo varavarṇini / āśrame vai vasantyās te na bhaveyuḥ pitur gṛhe // 5.174.9
tatas tu te 'bruvan vākyaṃ brāhmaṇās tāṃ tapasvinīm / tvām ihaikākinīṃ dṛṣṭvā nirjane gahane vane // 5.174.10
prārthayiṣyanti rājendrās tasmān maivaṃ manaḥ kṛthāḥ // 5.174.10.2
na śakyaṃ kāśinagarīṃ punar gantuṃ pitur gṛhān / avajñātā bhaviṣyāmi bāndhavānāṃ na saṃśayaḥ // 5.174.11
uṣitā hy anyathā bālye pitur veśmani tāpasāḥ / nāhaṃ gamiṣye bhadraṃ vas tatra yatra pitā mama // 5.174.12
tapas taptum abhīpsāmi tāpasaiḥ paripālitā // 5.174.12.2
yathā pare 'pi me loke na syād evaṃ mahātyayaḥ / daurbhāgyaṃ brāhmaṇaśreṣṭhās tasmāt tapsyāmy ahaṃ tapaḥ // 5.174.13
ity evaṃ teṣu vipreṣu cintayatsu tathā tathā / rājarṣis tad vanaṃ prāptas tapasvī hotravāhanaḥ // 5.174.14
tatas te tāpasāḥ sarve pūjayanti sma taṃ nṛpam / pūjābhiḥ svāgatādyābhir āsanenodakena ca // 5.174.15
tasyopaviṣṭasya tato viśrāntasyopaśṛṇvataḥ / punar eva kathāṃ cakruḥ kanyāṃ prati vanaukasaḥ // 5.174.16
ambāyās tāṃ kathāṃ śrutvā kāśirājñaś ca bhārata / sa vepamāna utthāya mātur asyāḥ pitā tadā // 5.174.17
tāṃ kanyām aṅkam āropya paryāśvāsayata prabho // 5.174.17.2
sa tām apṛcchat kārtsnyena vyasanotpattim āditaḥ / sā ca tasmai yathāvṛttaṃ vistareṇa nyavedayat // 5.174.18
tataḥ sa rājarṣir abhūd duḥkhaśokasamanvitaḥ / kāryaṃ ca pratipede tan manasā sumahātapāḥ // 5.174.19
abravīd vepamānaś ca kanyām ārtāṃ suduḥkhitaḥ / mā gāḥ pitṛgṛhaṃ bhadre mātus te janako hy aham // 5.174.20
duḥkhaṃ chetsyāmi te 'haṃ vai mayi vartasva putrike / paryāptaṃ te manaḥ putri yad evaṃ pariśuṣyasi // 5.174.21
gaccha madvacanād rāmaṃ jāmadagnyaṃ tapasvinam / rāmas tava mahad duḥkhaṃ śokaṃ cāpanayiṣyati // 5.174.22
haniṣyati raṇe bhīṣmaṃ na kariṣyati ced vacaḥ // 5.174.22.2
taṃ gaccha bhārgavaśreṣṭhaṃ kālāgnisamatejasam / pratiṣṭhāpayitā sa tvāṃ same pathi mahātapāḥ // 5.174.23
tatas tu sasvaraṃ bāṣpam utsṛjantī punaḥ punaḥ / abravīt pitaraṃ mātuḥ sā tadā hotravāhanam // 5.174.24
abhivādayitvā śirasā gamiṣye tava śāsanāt / api nāmādya paśyeyam āryaṃ taṃ lokaviśrutam // 5.174.25
kathaṃ ca tīvraṃ duḥkhaṃ me haniṣyati sa bhārgavaḥ / etad icchāmy ahaṃ śrotum atha yāsyāmi tatra vai // 5.174.26
rāmaṃ drakṣyasi vatse tvaṃ jāmadagnyaṃ mahāvane / ugre tapasi vartantaṃ satyasaṃdhaṃ mahābalam // 5.175.1
mahendre vai giriśreṣṭhe rāmaṃ nityam upāsate / ṛṣayo vedaviduṣo gandharvāpsarasas tathā // 5.175.2
tatra gacchasva bhadraṃ te brūyāś cainaṃ vaco mama / abhivādya pūrvaṃ śirasā tapovṛddhaṃ dṛḍhavratam // 5.175.3
brūyāś cainaṃ punar bhadre yat te kāryaṃ manīṣitam / mayi saṃkīrtite rāmaḥ sarvaṃ tat te kariṣyati // 5.175.4
mama rāmaḥ sakhā vatse prītiyuktaḥ suhṛc ca me / jamadagnisuto vīraḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 5.175.5
evaṃ bruvati kanyāṃ tu pārthive hotravāhane / akṛtavraṇaḥ prādurāsīd rāmasyānucaraḥ priyaḥ // 5.175.6
tatas te munayaḥ sarve samuttasthuḥ sahasraśaḥ / sa ca rājā vayovṛddhaḥ sṛñjayo hotravāhanaḥ // 5.175.7
tataḥ pṛṣṭvā yathānyāyam anyonyaṃ te vanaukasaḥ / sahitā bharataśreṣṭha niṣeduḥ parivārya tam // 5.175.8
tatas te kathayām āsuḥ kathās tās tā manoramāḥ / kāntā divyāś ca rājendra prītiharṣamudā yutāḥ // 5.175.9
tataḥ kathānte rājarṣir mahātmā hotravāhanaḥ / rāmaṃ śreṣṭhaṃ maharṣīṇām apṛcchad akṛtavraṇam // 5.175.10
kva saṃprati mahābāho jāmadagnyaḥ pratāpavān / akṛtavraṇa śakyo vai draṣṭuṃ vedavidāṃ varaḥ // 5.175.11
bhavantam eva satataṃ rāmaḥ kīrtayati prabho / sṛñjayo me priyasakho rājarṣir iti pārthiva // 5.175.12
iha rāmaḥ prabhāte śvo bhaviteti matir mama / draṣṭāsy enam ihāyāntaṃ tava darśanakāṅkṣayā // 5.175.13
iyaṃ ca kanyā rājarṣe kimarthaṃ vanam āgatā / kasya ceyaṃ tava ca kā bhavatīcchāmi veditum // 5.175.14
dauhitrīyaṃ mama vibho kāśirājasutā śubhā / jyeṣṭhā svayaṃvare tasthau bhaginībhyāṃ sahānagha // 5.175.15
iyam ambeti vikhyātā jyeṣṭhā kāśipateḥ sutā / ambikāmbālike tv anye yavīyasyau tapodhana // 5.175.16
sametaṃ pārthivaṃ kṣatraṃ kāśipuryāṃ tato 'bhavat / kanyānimittaṃ brahmarṣe tatrāsīd utsavo mahān // 5.175.17
tataḥ kila mahāvīryo bhīṣmaḥ śāṃtanavo nṛpān / avākṣipya mahātejās tisraḥ kanyā jahāra tāḥ // 5.175.18
nirjitya pṛthivīpālān atha bhīṣmo gajāhvayam / ājagāma viśuddhātmā kanyābhiḥ saha bhārata // 5.175.19
satyavatyai nivedyātha vivāhārtham anantaram / bhrātur vicitravīryasya samājñāpayata prabhuḥ // 5.175.20
tato vaivāhikaṃ dṛṣṭvā kanyeyaṃ samupārjitam / abravīt tatra gāṅgeyaṃ mantrimadhye dvijarṣabha // 5.175.21
mayā śālvapatir vīra manasābhivṛtaḥ patiḥ / na mām arhasi dharmajña paracittāṃ pradāpitum // 5.175.22
tac chrutvā vacanaṃ bhīṣmaḥ saṃmantrya saha mantribhiḥ / niścitya visasarjemāṃ satyavatyā mate sthitaḥ // 5.175.23
anujñātā tu bhīṣmeṇa śālvaṃ saubhapatiṃ tataḥ / kanyeyaṃ muditā vipra kāle vacanam abravīt // 5.175.24
visarjitāsmi bhīṣmeṇa dharmaṃ māṃ pratipādaya / manasābhivṛtaḥ pūrvaṃ mayā tvaṃ pārthivarṣabha // 5.175.25
pratyācakhyau ca śālvo 'pi cāritrasyābhiśaṅkitaḥ / seyaṃ tapovanaṃ prāptā tāpasye 'bhiratā bhṛśam // 5.175.26
mayā ca pratyabhijñātā vaṃśasya parikīrtanāt / asya duḥkhasya cotpattiṃ bhīṣmam eveha manyate // 5.175.27
bhagavann evam evaitad yathāha pṛthivīpatiḥ / śarīrakartā mātur me sṛñjayo hotravāhanaḥ // 5.175.28
na hy utsahe svanagaraṃ pratiyātuṃ tapodhana / avamānabhayāc caiva vrīḍayā ca mahāmune // 5.175.29
yat tu māṃ bhagavān rāmo vakṣyati dvijasattama / tan me kāryatamaṃ kāryam iti me bhagavan matiḥ // 5.175.30
duḥkhadvayam idaṃ bhadre katarasya cikīrṣasi / pratikartavyam abale tat tvaṃ vatse bravīhi me // 5.176.1
yadi saubhapatir bhadre niyoktavyo mate tava / niyokṣyati mahātmā taṃ rāmas tvaddhitakāmyayā // 5.176.2
athāpageyaṃ bhīṣmaṃ taṃ rāmeṇecchasi dhīmatā / raṇe vinirjitaṃ draṣṭuṃ kuryāt tad api bhārgavaḥ // 5.176.3
sṛñjayasya vacaḥ śrutvā tava caiva śucismite / yad atrānantaraṃ kāryaṃ tad adyaiva vicintyatām // 5.176.4
apanītāsmi bhīṣmeṇa bhagavann avijānatā / na hi jānāti me bhīṣmo brahmañ śālvagataṃ manaḥ // 5.176.5
etad vicārya manasā bhavān eva viniścayam / vicinotu yathānyāyaṃ vidhānaṃ kriyatāṃ tathā // 5.176.6
bhīṣme vā kuruśārdūle śālvarāje 'tha vā punaḥ / ubhayor eva vā brahman yad yuktaṃ tat samācara // 5.176.7
niveditaṃ mayā hy etad duḥkhamūlaṃ yathātatham / vidhānaṃ tatra bhagavan kartum arhasi yuktitaḥ // 5.176.8
upapannam idaṃ bhadre yad evaṃ varavarṇini / dharmaṃ prati vaco brūyāḥ śṛṇu cedaṃ vaco mama // 5.176.9
yadi tvām āpageyo vai na nayed gajasāhvayam / śālvas tvāṃ śirasā bhīru gṛhṇīyād rāmacoditaḥ // 5.176.10
tena tvaṃ nirjitā bhadre yasmān nītāsi bhāmini / saṃśayaḥ śālvarājasya tena tvayi sumadhyame // 5.176.11
bhīṣmaḥ puruṣamānī ca jitakāśī tathaiva ca / tasmāt pratikriyā yuktā bhīṣme kārayituṃ tvayā // 5.176.12
mamāpy eṣa mahān brahman hṛdi kāmo 'bhivartate / ghātayeyaṃ yadi raṇe bhīṣmam ity eva nityadā // 5.176.13
bhīṣmaṃ vā śālvarājaṃ vā yaṃ vā doṣeṇa gacchasi / praśādhi taṃ mahābāho yatkṛte 'haṃ suduḥkhitā // 5.176.14
evaṃ kathayatām eva teṣāṃ sa divaso gataḥ / rātriś ca bharataśreṣṭha sukhaśītoṣṇamārutā // 5.176.15
tato rāmaḥ prādurāsīt prajvalann iva tejasā / śiṣyaiḥ parivṛto rājañ jaṭācīradharo muniḥ // 5.176.16
dhanuṣpāṇir adīnātmā khaḍgaṃ bibhrat paraśvadhī / virajā rājaśārdūla so 'bhyayāt sṛñjayaṃ nṛpam // 5.176.17
tatas taṃ tāpasā dṛṣṭvā sa ca rājā mahātapāḥ / tasthuḥ prāñjalayaḥ sarve sā ca kanyā tapasvinī // 5.176.18
pūjayām āsur avyagrā madhuparkeṇa bhārgavam / arcitaś ca yathāyogaṃ niṣasāda sahaiva taiḥ // 5.176.19
tataḥ pūrvavyatītāni kathayete sma tāv ubhau / sṛñjayaś ca sa rājarṣir jāmadagnyaś ca bhārata // 5.176.20
tataḥ kathānte rājarṣir bhṛguśreṣṭhaṃ mahābalam / uvāca madhuraṃ kāle rāmaṃ vacanam arthavat // 5.176.21
rāmeyaṃ mama dauhitrī kāśirājasutā prabho / asyāḥ śṛṇu yathātattvaṃ kāryaṃ kāryaviśārada // 5.176.22
paramaṃ kathyatāṃ ceti tāṃ rāmaḥ pratyabhāṣata / tataḥ sābhyagamad rāmaṃ jvalantam iva pāvakam // 5.176.23
sā cābhivādya caraṇau rāmasya śirasā śubhā / spṛṣṭvā padmadalābhābhyāṃ pāṇibhyām agrataḥ sthitā // 5.176.24
ruroda sā śokavatī bāṣpavyākulalocanā / prapede śaraṇaṃ caiva śaraṇyaṃ bhṛgunandanam // 5.176.25
yathāsi sṛñjayasyāsya tathā mama nṛpātmaje / brūhi yat te manoduḥkhaṃ kariṣye vacanaṃ tava // 5.176.26
bhagavañ śaraṇaṃ tvādya prapannāsmi mahāvrata / śokapaṅkārṇavād ghorād uddharasva ca māṃ vibho // 5.176.27
tasyāś ca dṛṣṭvā rūpaṃ ca vayaś cābhinavaṃ punaḥ / saukumāryaṃ paraṃ caiva rāmaś cintāparo 'bhavat // 5.176.28
kim iyaṃ vakṣyatīty evaṃ vimṛśan bhṛgusattamaḥ / iti dadhyau ciraṃ rāmaḥ kṛpayābhipariplutaḥ // 5.176.29
kathyatām iti sā bhūyo rāmeṇoktā śucismitā / sarvam eva yathātattvaṃ kathayām āsa bhārgave // 5.176.30
tac chrutvā jāmadagnyas tu rājaputryā vacas tadā / uvāca tāṃ varārohāṃ niścityārthaviniścayam // 5.176.31
preṣayiṣyāmi bhīṣmāya kuruśreṣṭhāya bhāmini / kariṣyati vaco dharmyaṃ śrutvā me sa narādhipaḥ // 5.176.32
na cet kariṣyati vaco mayoktaṃ jāhnavīsutaḥ / dhakṣyāmy enaṃ raṇe bhadre sāmātyaṃ śastratejasā // 5.176.33
atha vā te matis tatra rājaputri nivartate / tāvac chālvapatiṃ vīraṃ yojayāmy atra karmaṇi // 5.176.34
visarjitāsmi bhīṣmeṇa śrutvaiva bhṛgunandana / śālvarājagataṃ ceto mama pūrvaṃ manīṣitam // 5.176.35
saubharājam upetyāham abruvaṃ durvacaṃ vacaḥ / na ca māṃ pratyagṛhṇāt sa cāritrapariśaṅkitaḥ // 5.176.36
etat sarvaṃ viniścitya svabuddhyā bhṛgunandana / yad atraupayikaṃ kāryaṃ tac cintayitum arhasi // 5.176.37
mamātra vyasanasyāsya bhīṣmo mūlaṃ mahāvrataḥ / yenāhaṃ vaśam ānītā samutkṣipya balāt tadā // 5.176.38
bhīṣmaṃ jahi mahābāho yatkṛte duḥkham īdṛśam / prāptāhaṃ bhṛguśārdūla carāmy apriyam uttamam // 5.176.39
sa hi lubdhaś ca mānī ca jitakāśī ca bhārgava / tasmāt pratikriyā kartuṃ yuktā tasmai tvayānagha // 5.176.40
eṣa me hriyamāṇāyā bhāratena tadā vibho / abhavad dhṛdi saṃkalpo ghātayeyaṃ mahāvratam // 5.176.41
tasmāt kāmaṃ mamādyemaṃ rāma saṃvartayānagha / jahi bhīṣmaṃ mahābāho yathā vṛtraṃ puraṃdaraḥ // 5.176.42
evam uktas tadā rāmo jahi bhīṣmam iti prabho / uvāca rudatīṃ kanyāṃ codayantīṃ punaḥ punaḥ // 5.177.1
kāśye kāmaṃ na gṛhṇāmi śastraṃ vai varavarṇini / ṛte brahmavidāṃ hetoḥ kim anyat karavāṇi te // 5.177.2
vācā bhīṣmaś ca śālvaś ca mama rājñi vaśānugau / bhaviṣyato 'navadyāṅgi tat kariṣyāmi mā śucaḥ // 5.177.3
na tu śastraṃ grahīṣyāmi kathaṃ cid api bhāmini / ṛte niyogād viprāṇām eṣa me samayaḥ kṛtaḥ // 5.177.4
mama duḥkhaṃ bhagavatā vyapaneyaṃ yatas tataḥ / tat tu bhīṣmaprasūtaṃ me taṃ jahīśvara māciram // 5.177.5
kāśikanye punar brūhi bhīṣmas te caraṇāv ubhau / śirasā vandanārho 'pi grahīṣyati girā mama // 5.177.6
jahi bhīṣmaṃ raṇe rāma mama ced icchasi priyam / pratiśrutaṃ ca yadi tat satyaṃ kartum ihārhasi // 5.177.7
tayoḥ saṃvadator evaṃ rājan rāmāmbayos tadā / akṛtavraṇo jāmadagnyam idaṃ vacanam abravīt // 5.177.8
śaraṇāgatāṃ mahābāho kanyāṃ na tyaktum arhasi / jahi bhīṣmaṃ raṇe rāma garjantam asuraṃ yathā // 5.177.9
yadi bhīṣmas tvayāhūto raṇe rāma mahāmune / nirjito 'smīti vā brūyāt kuryād vā vacanaṃ tava // 5.177.10
kṛtam asyā bhavet kāryaṃ kanyāyā bhṛgunandana / vākyaṃ satyaṃ ca te vīra bhaviṣyati kṛtaṃ vibho // 5.177.11
iyaṃ cāpi pratijñā te tadā rāma mahāmune / jitvā vai kṣatriyān sarvān brāhmaṇeṣu pratiśrutam // 5.177.12
brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdraś caiva raṇe yadi / brahmadviḍ bhavitā taṃ vai haniṣyāmīti bhārgava // 5.177.13
śaraṇaṃ hi prapannānāṃ bhītānāṃ jīvitārthinām / na śakṣyāmi parityāgaṃ kartuṃ jīvan kathaṃ cana // 5.177.14
yaś ca kṣatraṃ raṇe kṛtsnaṃ vijeṣyati samāgatam / dṛptātmānam ahaṃ taṃ ca haniṣyāmīti bhārgava // 5.177.15
sa evaṃ vijayī rāma bhīṣmaḥ kurukulodvahaḥ / tena yudhyasva saṃgrāme sametya bhṛgunandana // 5.177.16
smarāmy ahaṃ pūrvakṛtāṃ pratijñām ṛṣisattama / tathaiva ca kariṣyāmi yathā sāmnaiva lapsyate // 5.177.17
kāryam etan mahad brahman kāśikanyāmanogatam / gamiṣyāmi svayaṃ tatra kanyām ādāya yatra saḥ // 5.177.18
yadi bhīṣmo raṇaślāghī na kariṣyati me vacaḥ / haniṣyāmy enam udriktam iti me niścitā matiḥ // 5.177.19
na hi bāṇā mayotsṛṣṭāḥ sajjantīha śarīriṇām / kāyeṣu viditaṃ tubhyaṃ purā kṣatriyasaṃgare // 5.177.20
evam uktvā tato rāmaḥ saha tair brahmavādibhiḥ / prayāṇāya matiṃ kṛtvā samuttasthau mahāmanāḥ // 5.177.21
tatas te tām uṣitvā tu rajanīṃ tatra tāpasāḥ / hutāgnayo japtajapyāḥ pratasthur majjighāṃsayā // 5.177.22
abhyagacchat tato rāmaḥ saha tair brāhmaṇarṣabhaiḥ / kurukṣetraṃ mahārāja kanyayā saha bhārata // 5.177.23
nyaviśanta tataḥ sarve parigṛhya sarasvatīm / tāpasās te mahātmāno bhṛguśreṣṭhapuraskṛtāḥ // 5.177.24
tatas tṛtīye divase same deśe vyavasthitaḥ / preṣayām āsa me rājan prāpto 'smīti mahāvrataḥ // 5.178.1
tam āgatam ahaṃ śrutvā viṣayāntaṃ mahābalam / abhyagacchaṃ javenāśu prītyā tejonidhiṃ prabhum // 5.178.2
gāṃ puraskṛtya rājendra brāhmaṇaiḥ parivāritaḥ / ṛtvigbhir devakalpaiś ca tathaiva ca purohitaiḥ // 5.178.3
sa mām abhigataṃ dṛṣṭvā jāmadagnyaḥ pratāpavān / pratijagrāha tāṃ pūjāṃ vacanaṃ cedam abravīt // 5.178.4
bhīṣma kāṃ buddhim āsthāya kāśirājasutā tvayā / akāmeyam ihānītā punaś caiva visarjitā // 5.178.5
vibhraṃśitā tvayā hīyaṃ dharmāvāpteḥ parāvarāt / parāmṛṣṭāṃ tvayā hīmāṃ ko hi gantum ihārhati // 5.178.6
pratyākhyātā hi śālvena tvayā nīteti bhārata / tasmād imāṃ manniyogāt pratigṛhṇīṣva bhārata // 5.178.7
svadharmaṃ puruṣavyāghra rājaputrī labhatv iyam / na yuktam avamāno 'yaṃ kartuṃ rājñā tvayānagha // 5.178.8
tatas taṃ nātimanasaṃ samudīkṣyāham abruvam / nāham enāṃ punar dadyāṃ bhrātre brahman kathaṃ cana // 5.178.9
śālvasyāham iti prāha purā mām iha bhārgava / mayā caivābhyanujñātā gatā saubhapuraṃ prati // 5.178.10
na bhayān nāpy anukrośān na lobhān nārthakāmyayā / kṣatradharmam ahaṃ jahyām iti me vratam āhitam // 5.178.11
atha mām abravīd rāmaḥ krodhaparyākulekṣaṇaḥ / na kariṣyasi ced etad vākyaṃ me kurupuṃgava // 5.178.12
haniṣyāmi sahāmātyaṃ tvām adyeti punaḥ punaḥ / saṃrambhād abravīd rāmaḥ krodhaparyākulekṣaṇaḥ // 5.178.13
tam ahaṃ gīrbhir iṣṭābhiḥ punaḥ punar ariṃdamam / ayācaṃ bhṛguśārdūlaṃ na caiva praśaśāma saḥ // 5.178.14
tam ahaṃ praṇamya śirasā bhūyo brāhmaṇasattamam / abruvaṃ kāraṇaṃ kiṃ tad yat tvaṃ yoddhum ihecchasi // 5.178.15
iṣvastraṃ mama bālasya bhavataiva caturvidham / upadiṣṭaṃ mahābāho śiṣyo 'smi tava bhārgava // 5.178.16
tato mām abravīd rāmaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ / jānīṣe māṃ guruṃ bhīṣma na cemāṃ pratigṛhṇase // 5.178.17
sutāṃ kāśyasya kauravya matpriyārthaṃ mahīpate // 5.178.17.2
na hi te vidyate śāntir anyathā kurunandana / gṛhāṇemāṃ mahābāho rakṣasva kulam ātmanaḥ // 5.178.18
tvayā vibhraṃśitā hīyaṃ bhartāraṃ nābhigacchati // 5.178.18.2
tathā bruvantaṃ tam ahaṃ rāmaṃ parapuraṃjayam / naitad evaṃ punar bhāvi brahmarṣe kiṃ śrameṇa te // 5.178.19
gurutvaṃ tvayi saṃprekṣya jāmadagnya purātanam / prasādaye tvāṃ bhagavaṃs tyaktaiṣā hi purā mayā // 5.178.20
ko jātu parabhāvāṃ hi nārīṃ vyālīm iva sthitām / vāsayeta gṛhe jānan strīṇāṃ doṣān mahātyayān // 5.178.21
na bhayād vāsavasyāpi dharmaṃ jahyāṃ mahādyute / prasīda mā vā yad vā te kāryaṃ tat kuru māciram // 5.178.22
ayaṃ cāpi viśuddhātman purāṇe śrūyate vibho / maruttena mahābuddhe gītaḥ śloko mahātmanā // 5.178.23
guror apy avaliptasya kāryākāryam ajānataḥ / utpathapratipannasya kāryaṃ bhavati śāsanam // 5.178.24
sa tvaṃ gurur iti premṇā mayā saṃmānito bhṛśam / guruvṛttaṃ na jānīṣe tasmād yotsyāmy ahaṃ tvayā // 5.178.25
guruṃ na hanyāṃ samare brāhmaṇaṃ ca viśeṣataḥ / viśeṣatas tapovṛddham evaṃ kṣāntaṃ mayā tava // 5.178.26
udyateṣum atho dṛṣṭvā brāhmaṇaṃ kṣatrabandhuvat / yo hanyāt samare kruddho yudhyantam apalāyinam // 5.178.27
brahmahatyā na tasya syād iti dharmeṣu niścayaḥ // 5.178.27.2
kṣatriyāṇāṃ sthito dharme kṣatriyo 'smi tapodhana / yo yathā vartate yasmiṃs tathā tasmin pravartayan // 5.178.28
nādharmaṃ samavāpnoti naraḥ śreyaś ca vindati // 5.178.28.2
arthe vā yadi vā dharme samartho deśakālavit / anarthasaṃśayāpannaḥ śreyān niḥsaṃśayena ca // 5.178.29
yasmāt saṃśayite 'rthe 'smin yathānyāyaṃ pravartase / tasmād yotsyāmi sahitas tvayā rāma mahāhave // 5.178.30
paśya me bāhuvīryaṃ ca vikramaṃ cātimānuṣam // 5.178.30.2
evaṃ gate 'pi tu mayā yac chakyaṃ bhṛgunandana / tat kariṣye kurukṣetre yotsye vipra tvayā saha // 5.178.31
dvaṃdve rāma yatheṣṭaṃ te sajjo bhava mahāmune // 5.178.31.2
tatra tvaṃ nihato rāma mayā śaraśatācitaḥ / lapsyase nirjitāṃl lokāñ śastrapūto mahāraṇe // 5.178.32
sa gaccha vinivartasva kurukṣetraṃ raṇapriya / tatraiṣyāmi mahābāho yuddhāya tvāṃ tapodhana // 5.178.33
api yatra tvayā rāma kṛtaṃ śaucaṃ purā pituḥ / tatrāham api hatvā tvāṃ śaucaṃ kartāsmi bhārgava // 5.178.34
tatra gacchasva rāma tvaṃ tvaritaṃ yuddhadurmada / vyapaneṣyāmi te darpaṃ paurāṇaṃ brāhmaṇabruva // 5.178.35
yac cāpi katthase rāma bahuśaḥ pariṣatsu vai / nirjitāḥ kṣatriyā loke mayaikeneti tac chṛṇu // 5.178.36
na tadā jāyate bhīṣmo madvidhaḥ kṣatriyo 'pi vā / yas te yuddhamayaṃ darpaṃ kāmaṃ ca vyapanāśayet // 5.178.37
so 'haṃ jāto mahābāho bhīṣmaḥ parapuraṃjayaḥ / vyapaneṣyāmi te darpaṃ yuddhe rāma na saṃśayaḥ // 5.178.38
tato mām abravīd rāmaḥ prahasann iva bhārata / diṣṭyā bhīṣma mayā sārdhaṃ yoddhum icchasi saṃgare // 5.179.1
ayaṃ gacchāmi kauravya kurukṣetraṃ tvayā saha / bhāṣitaṃ tat kariṣyāmi tatrāgaccheḥ paraṃtapa // 5.179.2
tatra tvāṃ nihataṃ mātā mayā śaraśatācitam / jāhnavī paśyatāṃ bhīṣma gṛdhrakaṅkabaḍāśanam // 5.179.3
kṛpaṇaṃ tvām abhiprekṣya siddhacāraṇasevitā / mayā vinihataṃ devī rodatām adya pārthiva // 5.179.4
atadarhā mahābhāgā bhagīrathasutā nadī / yā tvām ajījanan mandaṃ yuddhakāmukam āturam // 5.179.5
ehi gaccha mayā bhīṣma yuddham adyaiva vartatām / gṛhāṇa sarvaṃ kauravya rathādi bharatarṣabha // 5.179.6
iti bruvāṇaṃ tam ahaṃ rāmaṃ parapuraṃjayam / praṇamya śirasā rājann evam astv ity athābruvam // 5.179.7
evam uktvā yayau rāmaḥ kurukṣetraṃ yuyutsayā / praviśya nagaraṃ cāhaṃ satyavatyai nyavedayam // 5.179.8
tataḥ kṛtasvastyayano mātrā pratyabhinanditaḥ / dvijātīn vācya puṇyāhaṃ svasti caiva mahādyute // 5.179.9
ratham āsthāya ruciraṃ rājataṃ pāṇḍurair hayaiḥ / sūpaskaraṃ svadhiṣṭhānaṃ vaiyāghraparivāraṇam // 5.179.10
upapannaṃ mahāśastraiḥ sarvopakaraṇānvitam / tat kulīnena vīreṇa hayaśāstravidā nṛpa // 5.179.11
yuktaṃ sūtena śiṣṭena bahuśo dṛṣṭakarmaṇā / daṃśitaḥ pāṇḍureṇāhaṃ kavacena vapuṣmatā // 5.179.12
pāṇḍuraṃ kārmukaṃ gṛhya prāyāṃ bharatasattama / pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani // 5.179.13
pāṇḍuraiś cāmaraiś cāpi vījyamāno narādhipa / śuklavāsāḥ sitoṣṇīṣaḥ sarvaśuklavibhūṣaṇaḥ // 5.179.14
stūyamāno jayāśīrbhir niṣkramya gajasāhvayāt / kurukṣetraṃ raṇakṣetram upāyāṃ bharatarṣabha // 5.179.15
te hayāś coditās tena sūtena paramāhave / avahan māṃ bhṛśaṃ rājan manomārutaraṃhasaḥ // 5.179.16
gatvāhaṃ tat kurukṣetraṃ sa ca rāmaḥ pratāpavān / yuddhāya sahasā rājan parākrāntau parasparam // 5.179.17
tataḥ saṃdarśane 'tiṣṭhaṃ rāmasyātitapasvinaḥ / pragṛhya śaṅkhapravaraṃ tataḥ prādhamam uttamam // 5.179.18
tatas tatra dvijā rājaṃs tāpasāś ca vanaukasaḥ / apaśyanta raṇaṃ divyaṃ devāḥ sarṣigaṇās tadā // 5.179.19
tato divyāni mālyāni prādurāsan muhur muhuḥ / vāditrāṇi ca divyāni meghavṛndāni caiva ha // 5.179.20
tatas te tāpasāḥ sarve bhārgavasyānuyāyinaḥ / prekṣakāḥ samapadyanta parivārya raṇājiram // 5.179.21
tato mām abravīd devī sarvabhūtahitaiṣiṇī / mātā svarūpiṇī rājan kim idaṃ te cikīrṣitam // 5.179.22
gatvāhaṃ jāmadagnyaṃ taṃ prayāciṣye kurūdvaha / bhīṣmeṇa saha mā yotsīḥ śiṣyeṇeti punaḥ punaḥ // 5.179.23
mā maivaṃ putra nirbandhaṃ kuru vipreṇa pārthiva / jāmadagnyena samare yoddhum ity avabhartsayat // 5.179.24
kiṃ na vai kṣatriyaharo haratulyaparākramaḥ / viditaḥ putra rāmas te yatas tvaṃ yoddhum icchasi // 5.179.25
tato 'ham abruvaṃ devīm abhivādya kṛtāñjaliḥ / sarvaṃ tad bharataśreṣṭha yathāvṛttaṃ svayaṃvare // 5.179.26
yathā ca rāmo rājendra mayā pūrvaṃ prasāditaḥ / kāśirājasutāyāś ca yathā kāmaḥ purātanaḥ // 5.179.27
tataḥ sā rāmam abhyetya jananī me mahānadī / madarthaṃ tam ṛṣiṃ devī kṣamayām āsa bhārgavam // 5.179.28
bhīṣmeṇa saha mā yotsīḥ śiṣyeṇeti vaco 'bravīt // 5.179.28.2
sa ca tām āha yācantīṃ bhīṣmam eva nivartaya / na hi me kurute kāmam ity ahaṃ tam upāgamam // 5.179.29
tato gaṅgā sutasnehād bhīṣmaṃ punar upāgamat / na cāsyāḥ so 'karod vākyaṃ krodhaparyākulekṣaṇaḥ // 5.179.30
athādṛśyata dharmātmā bhṛguśreṣṭho mahātapāḥ / āhvayām āsa ca punar yuddhāya dvijasattamaḥ // 5.179.31
tam ahaṃ smayann iva raṇe pratyabhāṣaṃ vyavasthitam / bhūmiṣṭhaṃ notsahe yoddhuṃ bhavantaṃ ratham āsthitaḥ // 5.180.1
āroha syandanaṃ vīra kavacaṃ ca mahābhuja / badhāna samare rāma yadi yoddhuṃ mayecchasi // 5.180.2
tato mām abravīd rāmaḥ smayamāno raṇājire / ratho me medinī bhīṣma vāhā vedāḥ sadaśvavat // 5.180.3
sūto me mātariśvā vai kavacaṃ vedamātaraḥ / susaṃvīto raṇe tābhir yotsye 'haṃ kurunandana // 5.180.4
evaṃ bruvāṇo gāndhāre rāmo māṃ satyavikramaḥ / śaravrātena mahatā sarvataḥ paryavārayat // 5.180.5
tato 'paśyaṃ jāmadagnyaṃ rathe divye vyavasthitam / sarvāyudhadhare śrīmaty adbhutopamadarśane // 5.180.6
manasā vihite puṇye vistīrṇe nagaropame / divyāśvayuji saṃnaddhe kāñcanena vibhūṣite // 5.180.7
dhvajena ca mahābāho somālaṃkṛtalakṣmaṇā / dhanurdharo baddhatūṇo baddhagodhāṅgulitravān // 5.180.8
sārathyaṃ kṛtavāṃs tatra yuyutsor akṛtavraṇaḥ / sakhā vedavid atyantaṃ dayito bhārgavasya ha // 5.180.9
āhvayānaḥ sa māṃ yuddhe mano harṣayatīva me / punaḥ punar abhikrośann abhiyāhīti bhārgavaḥ // 5.180.10
tam ādityam ivodyantam anādhṛṣyaṃ mahābalam / kṣatriyāntakaraṃ rāmam ekam ekaḥ samāsadam // 5.180.11
tato 'haṃ bāṇapāteṣu triṣu vāhān nigṛhya vai / avatīrya dhanur nyasya padātir ṛṣisattamam // 5.180.12
abhyagacchaṃ tadā rāmam arciṣyan dvijasattamam / abhivādya cainaṃ vidhivad abruvaṃ vākyam uttamam // 5.180.13
yotsye tvayā raṇe rāma viśiṣṭenādhikena ca / guruṇā dharmaśīlena jayam āśāssva me vibho // 5.180.14
evam etat kuruśreṣṭha kartavyaṃ bhūtim icchatā / dharmo hy eṣa mahābāho viśiṣṭaiḥ saha yudhyatām // 5.180.15
śapeyaṃ tvāṃ na ced evam āgacchethā viśāṃ pate / yudhyasva tvaṃ raṇe yatto dhairyam ālambya kaurava // 5.180.16
na tu te jayam āśāse tvāṃ hi jetum ahaṃ sthitaḥ / gaccha yudhyasva dharmeṇa prīto 'smi caritena te // 5.180.17
tato 'haṃ taṃ namaskṛtya ratham āruhya satvaraḥ / prādhmāpayaṃ raṇe śaṅkhaṃ punar hemavibhūṣitam // 5.180.18
tato yuddhaṃ samabhavan mama tasya ca bhārata / divasān subahūn rājan parasparajigīṣayā // 5.180.19
sa me tasmin raṇe pūrvaṃ prāharat kaṅkapatribhiḥ / ṣaṣṭyā śataiś ca navabhiḥ śarāṇām agnivarcasām // 5.180.20
catvāras tena me vāhāḥ sūtaś caiva viśāṃ pate / pratiruddhās tathaivāhaṃ samare daṃśitaḥ sthitaḥ // 5.180.21
namaskṛtya ca devebhyo brāhmaṇebhyaś ca bhārata / tam ahaṃ smayann iva raṇe pratyabhāṣaṃ vyavasthitam // 5.180.22
ācāryatā mānitā me nirmaryāde hy api tvayi / bhūyas tu śṛṇu me brahman saṃpadaṃ dharmasaṃgrahe // 5.180.23
ye te vedāḥ śarīrasthā brāhmaṇyaṃ yac ca te mahat / tapaś ca sumahat taptaṃ na tebhyaḥ praharāmy aham // 5.180.24
prahare kṣatradharmasya yaṃ tvaṃ rāma samāsthitaḥ / brāhmaṇaḥ kṣatriyatvaṃ hi yāti śastrasamudyamāt // 5.180.25
paśya me dhanuṣo vīryaṃ paśya bāhvor balaṃ ca me / eṣa te kārmukaṃ vīra dvidhā kurmi sasāyakam // 5.180.26
tasyāhaṃ niśitaṃ bhallaṃ prāhiṇvaṃ bharatarṣabha / tenāsya dhanuṣaḥ koṭiś chinnā bhūmim athāgamat // 5.180.27
nava cāpi pṛṣatkānāṃ śatāni nataparvaṇām / prāhiṇvaṃ kaṅkapatrāṇāṃ jāmadagnyarathaṃ prati // 5.180.28
kāye viṣaktās tu tadā vāyunābhisamīritāḥ / celuḥ kṣaranto rudhiraṃ nāgā iva ca te śarāḥ // 5.180.29
kṣatajokṣitasarvāṅgaḥ kṣaran sa rudhiraṃ vraṇaiḥ / babhau rāmas tadā rājan merur dhātūn ivotsṛjan // 5.180.30
hemantānte 'śoka iva raktastabakamaṇḍitaḥ / babhau rāmas tadā rājan kva cit kiṃśukasaṃnibhaḥ // 5.180.31
tato 'nyad dhanur ādāya rāmaḥ krodhasamanvitaḥ / hemapuṅkhān suniśitāñ śarāṃs tān hi vavarṣa saḥ // 5.180.32
te samāsādya māṃ raudrā bahudhā marmabhedinaḥ / akampayan mahāvegāḥ sarpānalaviṣopamāḥ // 5.180.33
tato 'haṃ samavaṣṭabhya punar ātmānam āhave / śatasaṃkhyaiḥ śaraiḥ kruddhas tadā rāmam avākiram // 5.180.34
sa tair agnyarkasaṃkāśaiḥ śarair āśīviṣopamaiḥ / śitair abhyardito rāmo mandacetā ivābhavat // 5.180.35
tato 'haṃ kṛpayāviṣṭo vinindyātmānam ātmanā / dhig dhig ity abruvaṃ yuddhaṃ kṣatraṃ ca bharatarṣabha // 5.180.36
asakṛc cābruvaṃ rājañ śokavegapariplutaḥ / aho bata kṛtaṃ pāpaṃ mayedaṃ kṣatrakarmaṇā // 5.180.37
gurur dvijātir dharmātmā yad evaṃ pīḍitaḥ śaraiḥ / tato na prāharaṃ bhūyo jāmadagnyāya bhārata // 5.180.38
athāvatāpya pṛthivīṃ pūṣā divasasaṃkṣaye / jagāmāstaṃ sahasrāṃśus tato yuddham upāramat // 5.180.39
ātmanas tu tataḥ sūto hayānāṃ ca viśāṃ pate / mama cāpanayām āsa śalyān kuśalasaṃmataḥ // 5.181.1
snātopavṛttais turagair labdhatoyair avihvalaiḥ / prabhāta udite sūrye tato yuddham avartata // 5.181.2
dṛṣṭvā māṃ tūrṇam āyāntaṃ daṃśitaṃ syandane sthitam / akarod ratham atyarthaṃ rāmaḥ sajjaṃ pratāpavān // 5.181.3
tato 'haṃ rāmam āyāntaṃ dṛṣṭvā samarakāṅkṣiṇam / dhanuḥśreṣṭhaṃ samutsṛjya sahasāvataraṃ rathāt // 5.181.4
abhivādya tathaivāhaṃ ratham āruhya bhārata / yuyutsur jāmadagnyasya pramukhe vītabhīḥ sthitaḥ // 5.181.5
tato māṃ śaravarṣeṇa mahatā samavākirat / ahaṃ ca śaravarṣeṇa varṣantaṃ samavākiram // 5.181.6
saṃkruddho jāmadagnyas tu punar eva patatriṇaḥ / preṣayām āsa me rājan dīptāsyān uragān iva // 5.181.7
tān ahaṃ niśitair bhallaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ / acchidaṃ sahasā rājann antarikṣe punaḥ punaḥ // 5.181.8
tatas tv astrāṇi divyāni jāmadagnyaḥ pratāpavān / mayi pracodayām āsa tāny ahaṃ pratyaṣedhayam // 5.181.9
astrair eva mahābāho cikīrṣann adhikāṃ kriyām / tato divi mahān nādaḥ prādurāsīt samantataḥ // 5.181.10
tato 'ham astraṃ vāyavyaṃ jāmadagnye prayuktavān / pratyājaghne ca tad rāmo guhyakāstreṇa bhārata // 5.181.11
tato 'stram aham āgneyam anumantrya prayuktavān / vāruṇenaiva rāmas tad vārayām āsa me vibhuḥ // 5.181.12
evam astrāṇi divyāni rāmasyāham avārayam / rāmaś ca mama tejasvī divyāstravid ariṃdamaḥ // 5.181.13
tato māṃ savyato rājan rāmaḥ kurvan dvijottamaḥ / urasy avidhyat saṃkruddho jāmadagnyo mahābalaḥ // 5.181.14
tato 'haṃ bharataśreṣṭha saṃnyaṣīdaṃ rathottame / atha māṃ kaśmalāviṣṭaṃ sūtas tūrṇam apāvahat // 5.181.15
gorutaṃ bharataśreṣṭha rāmabāṇaprapīḍitam // 5.181.15.2
tato mām apayātaṃ vai bhṛśaṃ viddham acetasam / rāmasyānucarā hṛṣṭāḥ sarve dṛṣṭvā pracukruśuḥ // 5.181.16
akṛtavraṇaprabhṛtayaḥ kāśikanyā ca bhārata // 5.181.16.2
tatas tu labdhasaṃjño 'haṃ jñātvā sūtam athābruvam / yāhi sūta yato rāmaḥ sajjo 'haṃ gatavedanaḥ // 5.181.17
tato mām avahat sūto hayaiḥ paramaśobhitaiḥ / nṛtyadbhir iva kauravya mārutapratimair gatau // 5.181.18
tato 'haṃ rāmam āsādya bāṇajālena kaurava / avākiraṃ susaṃrabdhaḥ saṃrabdhaṃ vijigīṣayā // 5.181.19
tān āpatata evāsau rāmo bāṇān ajihmagān / bāṇair evācchinat tūrṇam ekaikaṃ tribhir āhave // 5.181.20
tatas te mṛditāḥ sarve mama bāṇāḥ susaṃśitāḥ / rāmabāṇair dvidhā chinnāḥ śataśo 'tha mahāhave // 5.181.21
tataḥ punaḥ śaraṃ dīptaṃ suprabhaṃ kālasaṃmitam / asṛjaṃ jāmadagnyāya rāmāyāhaṃ jighāṃsayā // 5.181.22
tena tv abhihato gāḍhaṃ bāṇacchedavaśaṃ gataḥ / mumoha sahasā rāmo bhūmau ca nipapāta ha // 5.181.23
tato hāhākṛtaṃ sarvaṃ rāme bhūtalam āśrite / jagad bhārata saṃvignaṃ yathārkapatane 'bhavat // 5.181.24
tata enaṃ susaṃvignāḥ sarva evābhidudruvuḥ / tapodhanās te sahasā kāśyā ca bhṛgunandanam // 5.181.25
ta enaṃ saṃpariṣvajya śanair āśvāsayaṃs tadā / pāṇibhir jalaśītaiś ca jayāśīrbhiś ca kaurava // 5.181.26
tataḥ sa vihvalo vākyaṃ rāma utthāya mābravīt / tiṣṭha bhīṣma hato 'sīti bāṇaṃ saṃdhāya kārmuke // 5.181.27
sa mukto nyapatat tūrṇaṃ pārśve savye mahāhave / yenāhaṃ bhṛśasaṃvigno vyāghūrṇita iva drumaḥ // 5.181.28
hatvā hayāṃs tato rājañ śīghrāstreṇa mahāhave / avākiran māṃ viśrabdho bāṇais tair lomavāhibhiḥ // 5.181.29
tato 'ham api śīghrāstraṃ samare 'prativāraṇam / avāsṛjaṃ mahābāho te 'ntarādhiṣṭhitāḥ śarāḥ // 5.181.30
rāmasya mama caivāśu vyomāvṛtya samantataḥ // 5.181.30.2
na sma sūryaḥ pratapati śarajālasamāvṛtaḥ / mātariśvāntare tasmin megharuddha ivānadat // 5.181.31
tato vāyoḥ prakampāc ca sūryasya ca marīcibhiḥ / abhitāpāt svabhāvāc ca pāvakaḥ samajāyata // 5.181.32
te śarāḥ svasamutthena pradīptāś citrabhānunā / bhūmau sarve tadā rājan bhasmabhūtāḥ prapedire // 5.181.33
tadā śatasahasrāṇi prayutāny arbudāni ca / ayutāny atha kharvāṇi nikharvāṇi ca kaurava // 5.181.34
rāmaḥ śarāṇāṃ saṃkruddho mayi tūrṇam apātayat // 5.181.34.2
tato 'haṃ tān api raṇe śarair āśīviṣopamaiḥ / saṃchidya bhūmau nṛpate 'pātayaṃ pannagān iva // 5.181.35
evaṃ tad abhavad yuddhaṃ tadā bharatasattama / saṃdhyākāle vyatīte tu vyapāyāt sa ca me guruḥ // 5.181.36
samāgatasya rāmeṇa punar evātidāruṇam / anyedyus tumulaṃ yuddhaṃ tadā bharatasattama // 5.182.1
tato divyāstravic chūro divyāny astrāṇy anekaśaḥ / ayojayata dharmātmā divase divase vibhuḥ // 5.182.2
tāny ahaṃ tatpratīghātair astrair astrāṇi bhārata / vyadhamaṃ tumule yuddhe prāṇāṃs tyaktvā sudustyajān // 5.182.3
astrair astreṣu bahudhā hateṣv atha ca bhārgavaḥ / akrudhyata mahātejās tyaktaprāṇaḥ sa saṃyuge // 5.182.4
tataḥ śaktiṃ prāhiṇod ghorarūpām; astrai ruddho jāmadagnyo mahātmā / kālotsṛṣṭāṃ prajvalitām ivolkāṃ; saṃdīptāgrāṃ tejasāvṛtya lokān // 5.182.5
tato 'haṃ tām iṣubhir dīpyamānaiḥ; samāyāntīm antakālārkadīptām / chittvā tridhā pātayām āsa bhūmau; tato vavau pavanaḥ puṇyagandhiḥ // 5.182.6
tasyāṃ chinnāyāṃ krodhadīpto 'tha rāmaḥ; śaktīr ghorāḥ prāhiṇod dvādaśānyāḥ / tāsāṃ rūpaṃ bhārata nota śakyaṃ; tejasvitvāl lāghavāc caiva vaktum // 5.182.7
kiṃ tv evāhaṃ vihvalaḥ saṃpradṛśya; digbhyaḥ sarvās tā maholkā ivāgneḥ / nānārūpās tejasogreṇa dīptā; yathādityā dvādaśa lokasaṃkṣaye // 5.182.8
tato jālaṃ bāṇamayaṃ vivṛtya; saṃdṛśya bhittvā śarajālena rājan / dvādaśeṣūn prāhiṇavaṃ raṇe 'haṃ; tataḥ śaktīr vyadhamaṃ ghorarūpāḥ // 5.182.9
tato 'parā jāmadagnyo mahātmā; śaktīr ghorāḥ prākṣipad dhemadaṇḍāḥ / vicitritāḥ kāñcanapaṭṭanaddhā; yathā maholkā jvalitās tathā tāḥ // 5.182.10
tāś cāpy ugrāś carmaṇā vārayitvā; khaḍgenājau pātitā me narendra / bāṇair divyair jāmadagnyasya saṃkhye; divyāṃś cāśvān abhyavarṣaṃ sasūtān // 5.182.11
nirmuktānāṃ pannagānāṃ sarūpā; dṛṣṭvā śaktīr hemacitrā nikṛttāḥ / prāduścakre divyam astraṃ mahātmā; krodhāviṣṭo haihayeśapramāthī // 5.182.12
tataḥ śreṇyaḥ śalabhānām ivogrāḥ; samāpetur viśikhānāṃ pradīptāḥ / samācinoc cāpi bhṛśaṃ śarīraṃ; hayān sūtaṃ sarathaṃ caiva mahyam // 5.182.13
rathaḥ śarair me nicitaḥ sarvato 'bhūt; tathā hayāḥ sārathiś caiva rājan / yugaṃ ratheṣā ca tathaiva cakre; tathaivākṣaḥ śarakṛtto 'tha bhagnaḥ // 5.182.14
tatas tasmin bāṇavarṣe vyatīte; śaraugheṇa pratyavarṣaṃ guruṃ tam / sa vikṣato mārgaṇair brahmarāśir; dehād ajasraṃ mumuce bhūri raktam // 5.182.15
yathā rāmo bāṇajālābhitaptas; tathaivāhaṃ subhṛśaṃ gāḍhaviddhaḥ / tato yuddhaṃ vyaramac cāparāhṇe; bhānāv astaṃ prārthayāne mahīdhram // 5.182.16
tataḥ prabhāte rājendra sūrye vimala udgate / bhārgavasya mayā sārdhaṃ punar yuddham avartata // 5.183.1
tato bhrānte rathe tiṣṭhan rāmaḥ praharatāṃ varaḥ / vavarṣa śaravarṣāṇi mayi śakra ivācale // 5.183.2
tena sūto mama suhṛc charavarṣeṇa tāḍitaḥ / nipapāta rathopasthe mano mama viṣādayan // 5.183.3
tataḥ sūtaḥ sa me 'tyarthaṃ kaśmalaṃ prāviśan mahat / pṛthivyāṃ ca śarāghātān nipapāta mumoha ca // 5.183.4
tataḥ sūto 'jahāt prāṇān rāmabāṇaprapīḍitaḥ / muhūrtād iva rājendra māṃ ca bhīr āviśat tadā // 5.183.5
tataḥ sūte hate rājan kṣipatas tasya me śarān / pramattamanaso rāmaḥ prāhiṇon mṛtyusaṃmitān // 5.183.6
tataḥ sūtavyasaninaṃ viplutaṃ māṃ sa bhārgavaḥ / śareṇābhyahanad gāḍhaṃ vikṛṣya balavad dhanuḥ // 5.183.7
sa me jatrvantare rājan nipatya rudhirāśanaḥ / mayaiva saha rājendra jagāma vasudhātalam // 5.183.8
matvā tu nihataṃ rāmas tato māṃ bharatarṣabha / meghavad vyanadac coccair jahṛṣe ca punaḥ punaḥ // 5.183.9
tathā tu patite rājan mayi rāmo mudā yutaḥ / udakrośan mahānādaṃ saha tair anuyāyibhiḥ // 5.183.10
mama tatrābhavan ye tu kauravāḥ pārśvataḥ sthitāḥ / āgatā ye ca yuddhaṃ taj janās tatra didṛkṣavaḥ // 5.183.11
ārtiṃ paramikāṃ jagmus te tadā mayi pātite // 5.183.11.2
tato 'paśyaṃ pātito rājasiṃha; dvijān aṣṭau sūryahutāśanābhān / te māṃ samantāt parivārya tasthuḥ; svabāhubhiḥ parigṛhyājimadhye // 5.183.12
rakṣyamāṇaś ca tair viprair nāhaṃ bhūmim upāspṛśam / antarikṣe sthito hy asmi tair viprair bāndhavair iva // 5.183.13
svapann ivāntarikṣe ca jalabindubhir ukṣitaḥ // 5.183.13.2
tatas te brāhmaṇā rājann abruvan parigṛhya mām / mā bhair iti samaṃ sarve svasti te 'stv iti cāsakṛt // 5.183.14
tatas teṣām ahaṃ vāgbhis tarpitaḥ sahasotthitaḥ / mātaraṃ saritāṃ śreṣṭhām apaśyaṃ ratham āsthitām // 5.183.15
hayāś ca me saṃgṛhītās tayā vai; mahānadyā saṃyati kauravendra / pādau jananyāḥ pratipūjya cāhaṃ; tathārṣṭiṣeṇaṃ ratham abhyaroham // 5.183.16
rarakṣa sā mama rathaṃ hayāṃś copaskarāṇi ca / tām ahaṃ prāñjalir bhūtvā punar eva vyasarjayam // 5.183.17
tato 'haṃ svayam udyamya hayāṃs tān vātaraṃhasaḥ / ayudhyaṃ jāmadagnyena nivṛtte 'hani bhārata // 5.183.18
tato 'haṃ bharataśreṣṭha vegavantaṃ mahābalam / amuñcaṃ samare bāṇaṃ rāmāya hṛdayacchidam // 5.183.19
tato jagāma vasudhāṃ bāṇavegaprapīḍitaḥ / jānubhyāṃ dhanur utsṛjya rāmo mohavaśaṃ gataḥ // 5.183.20
tatas tasmin nipatite rāme bhūrisahasrade / āvavrur jaladā vyoma kṣaranto rudhiraṃ bahu // 5.183.21
ulkāś ca śataśaḥ petuḥ sanirghātāḥ sakampanāḥ / arkaṃ ca sahasā dīptaṃ svarbhānur abhisaṃvṛṇot // 5.183.22
vavuś ca vātāḥ paruṣāś calitā ca vasuṃdharā / gṛdhrā baḍāś ca kaṅkāś ca paripetur mudā yutāḥ // 5.183.23
dīptāyāṃ diśi gomāyur dāruṇaṃ muhur unnadat / anāhatā dundubhayo vinedur bhṛśanisvanāḥ // 5.183.24
etad autpātikaṃ ghoram āsīd bharatasattama / visaṃjñakalpe dharaṇīṃ gate rāme mahātmani // 5.183.25
tato ravir mandamarīcimaṇḍalo; jagāmāstaṃ pāṃsupuñjāvagāḍhaḥ / niśā vyagāhat sukhaśītamārutā; tato yuddhaṃ pratyavahārayāvaḥ // 5.183.26
evaṃ rājann avahāro babhūva; tataḥ punar vimale 'bhūt sughoram / kālyaṃ kālyaṃ viṃśatiṃ vai dināni; tathaiva cānyāni dināni trīṇi // 5.183.27
tato 'haṃ niśi rājendra praṇamya śirasā tadā / brāhmaṇānāṃ pitṝṇāṃ ca devatānāṃ ca sarvaśaḥ // 5.184.1
naktaṃcarāṇāṃ bhūtānāṃ rajanyāś ca viśāṃ pate / śayanaṃ prāpya rahite manasā samacintayam // 5.184.2
jāmadagnyena me yuddham idaṃ paramadāruṇam / ahāni subahūny adya vartate sumahātyayam // 5.184.3
na ca rāmaṃ mahāvīryaṃ śaknomi raṇamūrdhani / vijetuṃ samare vipraṃ jāmadagnyaṃ mahābalam // 5.184.4
yadi śakyo mayā jetuṃ jāmadagnyaḥ pratāpavān / daivatāni prasannāni darśayantu niśāṃ mama // 5.184.5
tato 'haṃ niśi rājendra prasuptaḥ śaravikṣataḥ / dakṣiṇenaiva pārśvena prabhātasamaye iva // 5.184.6
tato 'haṃ vipramukhyais tair yair asmi patito rathāt / utthāpito dhṛtaś caiva mā bhair iti ca sāntvitaḥ // 5.184.7
ta eva māṃ mahārāja svapnadarśanam etya vai / parivāryābruvan vākyaṃ tan nibodha kurūdvaha // 5.184.8
uttiṣṭha mā bhair gāṅgeya bhayaṃ te nāsti kiṃ cana / rakṣāmahe naravyāghra svaśarīraṃ hi no bhavān // 5.184.9
na tvāṃ rāmo raṇe jetā jāmadagnyaḥ kathaṃ cana / tvam eva samare rāmaṃ vijetā bharatarṣabha // 5.184.10
idam astraṃ sudayitaṃ pratyabhijñāsyate bhavān / viditaṃ hi tavāpy etat pūrvasmin dehadhāraṇe // 5.184.11
prājāpatyaṃ viśvakṛtaṃ prasvāpaṃ nāma bhārata / na hīdaṃ veda rāmo 'pi pṛthivyāṃ vā pumān kva cit // 5.184.12
tat smarasva mahābāho bhṛśaṃ saṃyojayasva ca / na ca rāmaḥ kṣayaṃ gantā tenāstreṇa narādhipa // 5.184.13
enasā ca na yogaṃ tvaṃ prāpsyase jātu mānada / svapsyate jāmadagnyo 'sau tvadbāṇabalapīḍitaḥ // 5.184.14
tato jitvā tvam evainaṃ punar utthāpayiṣyasi / astreṇa dayitenājau bhīṣma saṃbodhanena vai // 5.184.15
evaṃ kuruṣva kauravya prabhāte ratham āsthitaḥ / prasuptaṃ vā mṛtaṃ vāpi tulyaṃ manyāmahe vayam // 5.184.16
na ca rāmeṇa martavyaṃ kadā cid api pārthiva / tataḥ samutpannam idaṃ prasvāpaṃ yujyatām iti // 5.184.17
ity uktvāntarhitā rājan sarva eva dvijottamāḥ / aṣṭau sadṛśarūpās te sarve bhāsvaramūrtayaḥ // 5.184.18
tato rātryāṃ vyatītāyāṃ pratibuddho 'smi bhārata / taṃ ca saṃcintya vai svapnam avāpaṃ harṣam uttamam // 5.185.1
tataḥ samabhavad yuddhaṃ mama tasya ca bhārata / tumulaṃ sarvabhūtānāṃ lomaharṣaṇam adbhutam // 5.185.2
tato bāṇamayaṃ varṣaṃ vavarṣa mayi bhārgavaḥ / nyavārayam ahaṃ taṃ ca śarajālena bhārata // 5.185.3
tataḥ paramasaṃkruddhaḥ punar eva mahātapāḥ / hyastanenaiva kopena śaktiṃ vai prāhiṇon mayi // 5.185.4
indrāśanisamasparśāṃ yamadaṇḍopamaprabhām / jvalantīm agnivat saṃkhye lelihānāṃ samantataḥ // 5.185.5
tato bharataśārdūla dhiṣṇyam ākāśagaṃ yathā / sā mām abhyahanat tūrṇam aṃsadeśe ca bhārata // 5.185.6
athāsṛṅ me 'sravad ghoraṃ girer gairikadhātuvat / rāmeṇa sumahābāho kṣatasya kṣatajekṣaṇa // 5.185.7
tato 'haṃ jāmadagnyāya bhṛśaṃ krodhasamanvitaḥ / preṣayaṃ mṛtyusaṃkāśaṃ bāṇaṃ sarpaviṣopamam // 5.185.8
sa tenābhihato vīro lalāṭe dvijasattamaḥ / aśobhata mahārāja saśṛṅga iva parvataḥ // 5.185.9
sa saṃrabdhaḥ samāvṛtya bāṇaṃ kālāntakopamam / saṃdadhe balavat kṛṣya ghoraṃ śatrunibarhaṇam // 5.185.10
sa vakṣasi papātograḥ śaro vyāla iva śvasan / mahīṃ rājaṃs tataś cāham agacchaṃ rudhirāvilaḥ // 5.185.11
avāpya tu punaḥ saṃjñāṃ jāmadagnyāya dhīmate / prāhiṇvaṃ vimalāṃ śaktiṃ jvalantīm aśanīm iva // 5.185.12
sā tasya dvijamukhyasya nipapāta bhujāntare / vihvalaś cābhavad rājan vepathuś cainam āviśat // 5.185.13
tata enaṃ pariṣvajya sakhā vipro mahātapāḥ / akṛtavraṇaḥ śubhair vākyair āśvāsayad anekadhā // 5.185.14
samāśvastas tadā rāmaḥ krodhāmarṣasamanvitaḥ / prāduścakre tadā brāhmaṃ paramāstraṃ mahāvrataḥ // 5.185.15
tatas tatpratighātārthaṃ brāhmam evāstram uttamam / mayā prayuktaṃ jajvāla yugāntam iva darśayat // 5.185.16
tayor brahmāstrayor āsīd antarā vai samāgamaḥ / asaṃprāpyaiva rāmaṃ ca māṃ ca bhāratasattama // 5.185.17
tato vyomni prādurabhūt teja eva hi kevalam / bhūtāni caiva sarvāṇi jagmur ārtiṃ viśāṃ pate // 5.185.18
ṛṣayaś ca sagandharvā devatāś caiva bhārata / saṃtāpaṃ paramaṃ jagmur astratejobhipīḍitāḥ // 5.185.19
tataś cacāla pṛthivī saparvatavanadrumā / saṃtaptāni ca bhūtāni viṣādaṃ jagmur uttamam // 5.185.20
prajajvāla nabho rājan dhūmāyante diśo daśa / na sthātum antarikṣe ca śekur ākāśagās tadā // 5.185.21
tato hāhākṛte loke sadevāsurarākṣase / idam antaram ity eva yoktukāmo 'smi bhārata // 5.185.22
prasvāpam astraṃ dayitaṃ vacanād brahmavādinām / cintitaṃ ca tad astraṃ me manasi pratyabhāt tadā // 5.185.23
tato halahalāśabdo divi rājan mahān abhūt / prasvāpaṃ bhīṣma mā srākṣīr iti kauravanandana // 5.186.1
ayuñjam eva caivāhaṃ tad astraṃ bhṛgunandane / prasvāpaṃ māṃ prayuñjānaṃ nārado vākyam abravīt // 5.186.2
ete viyati kauravya divi devagaṇāḥ sthitāḥ / te tvāṃ nivārayanty adya prasvāpaṃ mā prayojaya // 5.186.3
rāmas tapasvī brahmaṇyo brāhmaṇaś ca guruś ca te / tasyāvamānaṃ kauravya mā sma kārṣīḥ kathaṃ cana // 5.186.4
tato 'paśyaṃ diviṣṭhān vai tān aṣṭau brahmavādinaḥ / te māṃ smayanto rājendra śanakair idam abruvan // 5.186.5
yathāha bharataśreṣṭha nāradas tat tathā kuru / etad dhi paramaṃ śreyo lokānāṃ bharatarṣabha // 5.186.6
tataś ca pratisaṃhṛtya tad astraṃ svāpanaṃ mṛdhe / brahmāstraṃ dīpayāṃ cakre tasmin yudhi yathāvidhi // 5.186.7
tato rāmo ruṣito rājaputra; dṛṣṭvā tad astraṃ vinivartitaṃ vai / jito 'smi bhīṣmeṇa sumandabuddhir; ity eva vākyaṃ sahasā vyamuñcat // 5.186.8
tato 'paśyat pitaraṃ jāmadagnyaḥ; pitus tathā pitaraṃ tasya cānyam / ta evainaṃ saṃparivārya tasthur; ūcuś cainaṃ sāntvapūrvaṃ tadānīm // 5.186.9
mā smaivaṃ sāhasaṃ vatsa punaḥ kārṣīḥ kathaṃ cana / bhīṣmeṇa saṃyugaṃ gantuṃ kṣatriyeṇa viśeṣataḥ // 5.186.10
kṣatriyasya tu dharmo 'yaṃ yad yuddhaṃ bhṛgunandana / svādhyāyo vratacaryā ca brāhmaṇānāṃ paraṃ dhanam // 5.186.11
idaṃ nimitte kasmiṃś cid asmābhir upamantritam / śastradhāraṇam atyugraṃ tac ca kāryaṃ kṛtaṃ tvayā // 5.186.12
vatsa paryāptam etāvad bhīṣmeṇa saha saṃyuge / vimardas te mahābāho vyapayāhi raṇād itaḥ // 5.186.13
paryāptam etad bhadraṃ te tava kārmukadhāraṇam / visarjayaitad durdharṣa tapas tapyasva bhārgava // 5.186.14
eṣa bhīṣmaḥ śāṃtanavo devaiḥ sarvair nivāritaḥ / nivartasva raṇād asmād iti caiva pracoditaḥ // 5.186.15
rāmeṇa saha mā yotsīr guruṇeti punaḥ punaḥ / na hi rāmo raṇe jetuṃ tvayā nyāyyaḥ kurūdvaha // 5.186.16
mānaṃ kuruṣva gāṅgeya brāhmaṇasya raṇājire // 5.186.16.2
vayaṃ tu guravas tubhyaṃ tatas tvāṃ vārayāmahe / bhīṣmo vasūnām anyatamo diṣṭyā jīvasi putraka // 5.186.17
gāṅgeyaḥ śaṃtanoḥ putro vasur eṣa mahāyaśāḥ / kathaṃ tvayā raṇe jetuṃ rāma śakyo nivarta vai // 5.186.18
arjunaḥ pāṇḍavaśreṣṭhaḥ puraṃdarasuto balī / naraḥ prajāpatir vīraḥ pūrvadevaḥ sanātanaḥ // 5.186.19
savyasācīti vikhyātas triṣu lokeṣu vīryavān / bhīṣmamṛtyur yathākālaṃ vihito vai svayaṃbhuvā // 5.186.20
evam uktaḥ sa pitṛbhiḥ pitṝn rāmo 'bravīd idam / nāhaṃ yudhi nivarteyam iti me vratam āhitam // 5.186.21
na nivartitapūrvaṃ ca kadā cid raṇamūrdhani / nivartyatām āpageyaḥ kāmaṃ yuddhāt pitāmahāḥ // 5.186.22
na tv ahaṃ vinivartiṣye yuddhād asmāt kathaṃ cana // 5.186.22.2
tatas te munayo rājann ṛcīkapramukhās tadā / nāradenaiva sahitāḥ samāgamyedam abruvan // 5.186.23
nivartasva raṇāt tāta mānayasva dvijottamān / nety avocam ahaṃ tāṃś ca kṣatradharmavyapekṣayā // 5.186.24
mama vratam idaṃ loke nāhaṃ yuddhāt kathaṃ cana / vimukho vinivarteyaṃ pṛṣṭhato 'bhyāhataḥ śaraiḥ // 5.186.25
nāhaṃ lobhān na kārpaṇyān na bhayān nārthakāraṇāt / tyajeyaṃ śāśvataṃ dharmam iti me niścitā matiḥ // 5.186.26
tatas te munayaḥ sarve nāradapramukhā nṛpa / bhāgīrathī ca me mātā raṇamadhyaṃ prapedire // 5.186.27
tathaivāttaśaro dhanvī tathaiva dṛḍhaniścayaḥ / sthito 'ham āhave yoddhuṃ tatas te rāmam abruvan // 5.186.28
sametya sahitā bhūyaḥ samare bhṛgunandanam // 5.186.28.2
nāvanītaṃ hi hṛdayaṃ viprāṇāṃ śāmya bhārgava / rāma rāma nivartasva yuddhād asmād dvijottama // 5.186.29
avadhyo hi tvayā bhīṣmas tvaṃ ca bhīṣmasya bhārgava // 5.186.29.2
evaṃ bruvantas te sarve pratirudhya raṇājiram / nyāsayāṃ cakrire śastraṃ pitaro bhṛgunandanam // 5.186.30
tato 'haṃ punar evātha tān aṣṭau brahmavādinaḥ / adrākṣaṃ dīpyamānān vai grahān aṣṭāv ivoditān // 5.186.31
te māṃ sapraṇayaṃ vākyam abruvan samare sthitam / praihi rāmaṃ mahābāho guruṃ lokahitaṃ kuru // 5.186.32
dṛṣṭvā nivartitaṃ rāmaṃ suhṛdvākyena tena vai / lokānāṃ ca hitaṃ kurvann aham apy ādade vacaḥ // 5.186.33
tato 'haṃ rāmam āsādya vavande bhṛśavikṣataḥ / rāmaś cābhyutsmayan premṇā mām uvāca mahātapāḥ // 5.186.34
tvatsamo nāsti loke 'smin kṣatriyaḥ pṛthivīcaraḥ / gamyatāṃ bhīṣma yuddhe 'smiṃs toṣito 'haṃ bhṛśaṃ tvayā // 5.186.35
mama caiva samakṣaṃ tāṃ kanyām āhūya bhārgavaḥ / uvāca dīnayā vācā madhye teṣāṃ tapasvinām // 5.186.36
pratyakṣam etal lokānāṃ sarveṣām eva bhāmini / yathā mayā paraṃ śaktyā kṛtaṃ vai pauruṣaṃ mahat // 5.187.1
na caiva yudhi śaknomi bhīṣmaṃ śastrabhṛtāṃ varam / viśeṣayitum atyartham uttamāstrāṇi darśayan // 5.187.2
eṣā me paramā śaktir etan me paramaṃ balam / yatheṣṭaṃ gamyatāṃ bhadre kim anyad vā karomi te // 5.187.3
bhīṣmam eva prapadyasva na te 'nyā vidyate gatiḥ / nirjito hy asmi bhīṣmeṇa mahāstrāṇi pramuñcatā // 5.187.4
evam uktvā tato rāmo viniḥśvasya mahāmanāḥ / tūṣṇīm āsīt tadā kanyā provāca bhṛgunandanam // 5.187.5
bhagavann evam evaitad yathāha bhagavāṃs tathā / ajeyo yudhi bhīṣmo 'yam api devair udāradhīḥ // 5.187.6
yathāśakti yathotsāhaṃ mama kāryaṃ kṛtaṃ tvayā / anidhāya raṇe vīryam astrāṇi vividhāni ca // 5.187.7
na caiṣa śakyate yuddhe viśeṣayitum antataḥ / na cāham enaṃ yāsyāmi punar bhīṣmaṃ kathaṃ cana // 5.187.8
gamiṣyāmi tu tatrāhaṃ yatra bhīṣmaṃ tapodhana / samare pātayiṣyāmi svayam eva bhṛgūdvaha // 5.187.9
evam uktvā yayau kanyā roṣavyākulalocanā / tapase dhṛtasaṃkalpā mama cintayatī vadham // 5.187.10
tato mahendraṃ saha tair munibhir bhṛgusattamaḥ / yathāgataṃ yayau rāmo mām upāmantrya bhārata // 5.187.11
tato 'haṃ ratham āruhya stūyamāno dvijātibhiḥ / praviśya nagaraṃ mātre satyavatyai nyavedayam // 5.187.12
yathāvṛttaṃ mahārāja sā ca māṃ pratyanandata // 5.187.12.2
puruṣāṃś cādiśaṃ prājñān kanyāvṛttāntakarmaṇi / divase divase hy asyā gatajalpitaceṣṭitam // 5.187.13
pratyāharaṃś ca me yuktāḥ sthitāḥ priyahite mama // 5.187.13.2
yadaiva hi vanaṃ prāyāt kanyā sā tapase dhṛtā / tadaiva vyathito dīno gatacetā ivābhavam // 5.187.14
na hi māṃ kṣatriyaḥ kaś cid vīryeṇa vijayed yudhi / ṛte brahmavidas tāta tapasā saṃśitavratāt // 5.187.15
api caitan mayā rājan nārade 'pi niveditam / vyāse caiva bhayāt kāryaṃ tau cobhau mām avocatām // 5.187.16
na viṣādas tvayā kāryo bhīṣma kāśisutāṃ prati / daivaṃ puruṣakāreṇa ko nivartitum utsahet // 5.187.17
sā tu kanyā mahārāja praviśyāśramamaṇḍalam / yamunātīram āśritya tapas tepe 'timānuṣam // 5.187.18
nirāhārā kṛśā rūkṣā jaṭilā malapaṅkinī / ṣaṇ māsān vāyubhakṣā ca sthāṇubhūtā tapodhanā // 5.187.19
yamunātīram āsādya saṃvatsaram athāparam / udavāsaṃ nirāhārā pārayām āsa bhāminī // 5.187.20
śīrṇaparṇena caikena pārayām āsa cāparam / saṃvatsaraṃ tīvrakopā pādāṅguṣṭhāgradhiṣṭhitā // 5.187.21
evaṃ dvādaśa varṣāṇi tāpayām āsa rodasī / nivartyamānāpi tu sā jñātibhir naiva śakyate // 5.187.22
tato 'gamad vatsabhūmiṃ siddhacāraṇasevitām / āśramaṃ puṇyaśīlānāṃ tāpasānāṃ mahātmanām // 5.187.23
tatra puṇyeṣu deśeṣu sāplutāṅgī divāniśam / vyacarat kāśikanyā sā yathākāmavicāriṇī // 5.187.24
nandāśrame mahārāja tatolūkāśrame śubhe / cyavanasyāśrame caiva brahmaṇaḥ sthāna eva ca // 5.187.25
prayāge devayajane devāraṇyeṣu caiva ha / bhogavatyāṃ tathā rājan kauśikasyāśrame tathā // 5.187.26
māṇḍavyasyāśrame rājan dilīpasyāśrame tathā / rāmahrade ca kauravya pailagārgyasya cāśrame // 5.187.27
eteṣu tīrtheṣu tadā kāśikanyā viśāṃ pate / āplāvayata gātrāṇi tīvram āsthāya vai tapaḥ // 5.187.28
tām abravīt kauraveya mama mātā jalotthitā / kimarthaṃ kliśyase bhadre tathyam etad bravīhi me // 5.187.29
sainām athābravīd rājan kṛtāñjalir aninditā / bhīṣmo rāmeṇa samare na jitaś cārulocane // 5.187.30
ko 'nyas tam utsahej jetum udyateṣuṃ mahīpatim / sāhaṃ bhīṣmavināśāya tapas tapsye sudāruṇam // 5.187.31
carāmi pṛthivīṃ devi yathā hanyām ahaṃ nṛpam / etad vrataphalaṃ dehe parasmin syād yathā hi me // 5.187.32
tato 'bravīt sāgaragā jihmaṃ carasi bhāmini / naiṣa kāmo 'navadyāṅgi śakyaḥ prāptuṃ tvayābale // 5.187.33
yadi bhīṣmavināśāya kāśye carasi vai vratam / vratasthā ca śarīraṃ tvaṃ yadi nāma vimokṣyasi // 5.187.34
nadī bhaviṣyasi śubhe kuṭilā vārṣikodakā // 5.187.34.2
dustīrthā cānabhijñeyā vārṣikī nāṣṭamāsikī / bhīmagrāhavatī ghorā sarvabhūtabhayaṃkarī // 5.187.35
evam uktvā tato rājan kāśikanyāṃ nyavartata / mātā mama mahābhāgā smayamāneva bhāminī // 5.187.36
kadā cid aṣṭame māsi kadā cid daśame tathā / na prāśnītodakam api punaḥ sā varavarṇinī // 5.187.37
sā vatsabhūmiṃ kauravya tīrthalobhāt tatas tataḥ / patitā paridhāvantī punaḥ kāśipateḥ sutā // 5.187.38
sā nadī vatsabhūmyāṃ tu prathitāmbeti bhārata / vārṣikī grāhabahulā dustīrthā kuṭilā tathā // 5.187.39
sā kanyā tapasā tena bhāgārdhena vyajāyata / nadī ca rājan vatseṣu kanyā caivābhavat tadā // 5.187.40
tatas te tāpasāḥ sarve tapase dhṛtaniścayām / dṛṣṭvā nyavartayaṃs tāta kiṃ kāryam iti cābruvan // 5.188.1
tān uvāca tataḥ kanyā tapovṛddhān ṛṣīṃs tadā / nirākṛtāsmi bhīṣmeṇa bhraṃśitā patidharmataḥ // 5.188.2
vadhārthaṃ tasya dīkṣā me na lokārthaṃ tapodhanāḥ / nihatya bhīṣmaṃ gaccheyaṃ śāntim ity eva niścayaḥ // 5.188.3
yatkṛte duḥkhavasatim imāṃ prāptāsmi śāśvatīm / patilokād vihīnā ca naiva strī na pumān iha // 5.188.4
nāhatvā yudhi gāṅgeyaṃ nivarteyaṃ tapodhanāḥ / eṣa me hṛdi saṃkalpo yadartham idam udyatam // 5.188.5
strībhāve parinirviṇṇā puṃstvārthe kṛtaniścayā / bhīṣme praticikīrṣāmi nāsmi vāryeti vai punaḥ // 5.188.6
tāṃ devo darśayām āsa śūlapāṇir umāpatiḥ / madhye teṣāṃ maharṣīṇāṃ svena rūpeṇa bhāminīm // 5.188.7
chandyamānā vareṇātha sā vavre matparājayam / vadhiṣyasīti tāṃ devaḥ pratyuvāca manasvinīm // 5.188.8
tataḥ sā punar evātha kanyā rudram uvāca ha / upapadyet kathaṃ deva striyo mama jayo yudhi // 5.188.9
strībhāvena ca me gāḍhaṃ manaḥ śāntam umāpate // 5.188.9.2
pratiśrutaś ca bhūteśa tvayā bhīṣmaparājayaḥ / yathā sa satyo bhavati tathā kuru vṛṣadhvaja // 5.188.10
yathā hanyāṃ samāgamya bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ yudhi // 5.188.10.2
tām uvāca mahādevaḥ kanyāṃ kila vṛṣadhvajaḥ / na me vāg anṛtaṃ bhadre prāha satyaṃ bhaviṣyati // 5.188.11
vadhiṣyasi raṇe bhīṣmaṃ puruṣatvaṃ ca lapsyase / smariṣyasi ca tat sarvaṃ deham anyaṃ gatā satī // 5.188.12
drupadasya kule jātā bhaviṣyasi mahārathaḥ / śīghrāstraś citrayodhī ca bhaviṣyasi susaṃmataḥ // 5.188.13
yathoktam eva kalyāṇi sarvam etad bhaviṣyati / bhaviṣyasi pumān paścāt kasmāc cit kālaparyayāt // 5.188.14
evam uktvā mahātejāḥ kapardī vṛṣabhadhvajaḥ / paśyatām eva viprāṇāṃ tatraivāntaradhīyata // 5.188.15
tataḥ sā paśyatāṃ teṣāṃ maharṣīṇām aninditā / samāhṛtya vanāt tasmāt kāṣṭhāni varavarṇinī // 5.188.16
citāṃ kṛtvā sumahatīṃ pradāya ca hutāśanam / pradīpte 'gnau mahārāja roṣadīptena cetasā // 5.188.17
uktvā bhīṣmavadhāyeti praviveśa hutāśanam / jyeṣṭhā kāśisutā rājan yamunām abhito nadīm // 5.188.18
kathaṃ śikhaṇḍī gāṅgeya kanyā bhūtvā satī tadā / puruṣo 'bhavad yudhi śreṣṭha tan me brūhi pitāmaha // 5.189.1
bhāryā tu tasya rājendra drupadasya mahīpateḥ / mahiṣī dayitā hy āsīd aputrā ca viśāṃ pate // 5.189.2
etasminn eva kāle tu drupado vai mahīpatiḥ / apatyārthaṃ mahārāja toṣayām āsa śaṃkaram // 5.189.3
asmadvadhārthaṃ niścitya tapo ghoraṃ samāsthitaḥ / lebhe kanyāṃ mahādevāt putro me syād iti bruvan // 5.189.4
bhagavan putram icchāmi bhīṣmaṃ praticikīrṣayā / ity ukto devadevena strīpumāṃs te bhaviṣyati // 5.189.5
nivartasva mahīpāla naitaj jātv anyathā bhavet / sa tu gatvā ca nagaraṃ bhāryām idam uvāca ha // 5.189.6
kṛto yatno mayā devi putrārthe tapasā mahān / kanyā bhūtvā pumān bhāvī iti cokto 'smi śaṃbhunā // 5.189.7
punaḥ punar yācyamāno diṣṭam ity abravīc chivaḥ / na tad anyad dhi bhavitā bhavitavyaṃ hi tat tathā // 5.189.8
tataḥ sā niyatā bhūtvā ṛtukāle manasvinī / patnī drupadarājasya drupadaṃ saṃviveśa ha // 5.189.9
lebhe garbhaṃ yathākālaṃ vidhidṛṣṭena hetunā / pārṣatāt sā mahīpāla yathā māṃ nārado 'bravīt // 5.189.10
tato dadhāra taṃ garbhaṃ devī rājīvalocanā / tāṃ sa rājā priyāṃ bhāryāṃ drupadaḥ kurunandana // 5.189.11
putrasnehān mahābāhuḥ sukhaṃ paryacarat tadā // 5.189.11.2
aputrasya tato rājño drupadasya mahīpateḥ / kanyāṃ pravararūpāṃ tāṃ prājāyata narādhipa // 5.189.12
aputrasya tu rājñaḥ sā drupadasya yaśasvinī / khyāpayām āsa rājendra putro jāto mameti vai // 5.189.13
tataḥ sa rājā drupadaḥ pracchannāyā narādhipa / putravat putrakāryāṇi sarvāṇi samakārayat // 5.189.14
rakṣaṇaṃ caiva mantrasya mahiṣī drupadasya sā / cakāra sarvayatnena bruvāṇā putra ity uta // 5.189.15
na hi tāṃ veda nagare kaś cid anyatra pārṣatāt // 5.189.15.2
śraddadhāno hi tad vākyaṃ devasyādbhutatejasaḥ / chādayām āsa tāṃ kanyāṃ pumān iti ca so 'bravīt // 5.189.16
jātakarmāṇi sarvāṇi kārayām āsa pārthivaḥ / puṃvad vidhānayuktāni śikhaṇḍīti ca tāṃ viduḥ // 5.189.17
aham ekas tu cāreṇa vacanān nāradasya ca / jñātavān devavākyena ambāyās tapasā tathā // 5.189.18
cakāra yatnaṃ drupadaḥ sarvasmin svajane mahat / tato lekhyādiṣu tathā śilpeṣu ca paraṃ gatā // 5.190.1
iṣvastre caiva rājendra droṇaśiṣyo babhūva ha // 5.190.1.2
tasya mātā mahārāja rājānaṃ varavarṇinī / codayām āsa bhāryārthaṃ kanyāyāḥ putravat tadā // 5.190.2
tatas tāṃ pārṣato dṛṣṭvā kanyāṃ saṃprāptayauvanām / striyaṃ matvā tadā cintāṃ prapede saha bhāryayā // 5.190.3
kanyā mameyaṃ saṃprāptā yauvanaṃ śokavardhinī / mayā pracchāditā ceyaṃ vacanāc chūlapāṇinaḥ // 5.190.4
na tan mithyā mahārājñi bhaviṣyati kathaṃ cana / trailokyakartā kasmād dhi tan mṛṣā kartum arhati // 5.190.5
yadi te rocate rājan vakṣyāmi śṛṇu me vacaḥ / śrutvedānīṃ prapadyethāḥ svakāryaṃ pṛṣatātmaja // 5.190.6
kriyatām asya nṛpate vidhivad dārasaṃgrahaḥ / satyaṃ bhavati tad vākyam iti me niścitā matiḥ // 5.190.7
tatas tau niścayaṃ kṛtvā tasmin kārye 'tha dampatī / varayāṃ cakratuḥ kanyāṃ daśārṇādhipateḥ sutām // 5.190.8
tato rājā drupado rājasiṃhaḥ; sarvān rājñaḥ kulataḥ saṃniśāmya / dāśārṇakasya nṛpates tanūjāṃ; śikhaṇḍine varayām āsa dārān // 5.190.9
hiraṇyavarmeti nṛpo yo 'sau dāśārṇakaḥ smṛtaḥ / sa ca prādān mahīpālaḥ kanyāṃ tasmai śikhaṇḍine // 5.190.10
sa ca rājā daśārṇeṣu mahān āsīn mahīpatiḥ / hiraṇyavarmā durdharṣo mahāseno mahāmanāḥ // 5.190.11
kṛte vivāhe tu tadā sā kanyā rājasattama / yauvanaṃ samanuprāptā sā ca kanyā śikhaṇḍinī // 5.190.12
kṛtadāraḥ śikhaṇḍī tu kāmpilyaṃ punar āgamat / na ca sā veda tāṃ kanyāṃ kaṃ cit kālaṃ striyaṃ kila // 5.190.13
hiraṇyavarmaṇaḥ kanyā jñātvā tāṃ tu śikhaṇḍinīm / dhātrīṇāṃ ca sakhīnāṃ ca vrīḍamānā nyavedayat // 5.190.14
kanyāṃ pañcālarājasya sutāṃ tāṃ vai śikhaṇḍinīm // 5.190.14.2
tatas tā rājaśārdūla dhātryo dāśārṇikās tadā / jagmur ārtiṃ parāṃ duḥkhāt preṣayām āsur eva ca // 5.190.15
tato daśārṇādhipateḥ preṣyāḥ sarvaṃ nyavedayan / vipralambhaṃ yathāvṛttaṃ sa ca cukrodha pārthivaḥ // 5.190.16
śikhaṇḍy api mahārāja puṃvad rājakule tadā / vijahāra mudā yuktaḥ strītvaṃ naivātirocayan // 5.190.17
tataḥ katipayāhasya tac chrutvā bharatarṣabha / hiraṇyavarmā rājendra roṣād ārtiṃ jagāma ha // 5.190.18
tato dāśārṇako rājā tīvrakopasamanvitaḥ / dūtaṃ prasthāpayām āsa drupadasya niveśane // 5.190.19
tato drupadam āsādya dūtaḥ kāñcanavarmaṇaḥ / eka ekāntam utsārya raho vacanam abravīt // 5.190.20
daśārṇarājo rājaṃs tvām idaṃ vacanam abravīt / abhiṣaṅgāt prakupito vipralabdhas tvayānagha // 5.190.21
avamanyase māṃ nṛpate nūnaṃ durmantritaṃ tava / yan me kanyāṃ svakanyārthe mohād yācitavān asi // 5.190.22
tasyādya vipralambhasya phalaṃ prāpnuhi durmate / eṣa tvāṃ sajanāmātyam uddharāmi sthiro bhava // 5.190.23
evam uktasya dūtena drupadasya tadā nṛpa / corasyeva gṛhītasya na prāvartata bhāratī // 5.191.1
sa yatnam akarot tīvraṃ saṃbandhair anusāntvanaiḥ / dūtair madhurasaṃbhāṣair naitad astīti saṃdiśan // 5.191.2
sa rājā bhūya evātha kṛtvā tattvata āgamam / kanyeti pāñcālasutāṃ tvaramāṇo 'bhiniryayau // 5.191.3
tataḥ saṃpreṣayām āsa mitrāṇām amitaujasām / duhitur vipralambhaṃ taṃ dhātrīṇāṃ vacanāt tadā // 5.191.4
tataḥ samudayaṃ kṛtvā balānāṃ rājasattamaḥ / abhiyāne matiṃ cakre drupadaṃ prati bhārata // 5.191.5
tataḥ saṃmantrayām āsa mitraiḥ saha mahīpatiḥ / hiraṇyavarmā rājendra pāñcālyaṃ pārthivaṃ prati // 5.191.6
tatra vai niścitaṃ teṣām abhūd rājñāṃ mahātmanām / tathyaṃ ced bhavati hy etat kanyā rājañ śikhaṇḍinī // 5.191.7
baddhvā pāñcālarājānam ānayiṣyāmahe gṛhān // 5.191.7.2
anyaṃ rājānam ādhāya pāñcāleṣu nareśvaram / ghātayiṣyāma nṛpatiṃ drupadaṃ saśikhaṇḍinam // 5.191.8
sa tadā dūtam ājñāya punaḥ kṣattāram īśvaraḥ / prāsthāpayat pārṣatāya hanmīti tvāṃ sthiro bhava // 5.191.9
sa prakṛtyā ca vai bhīruḥ kilbiṣī ca narādhipaḥ / bhayaṃ tīvram anuprāpto drupadaḥ pṛthivīpatiḥ // 5.191.10
visṛjya dūtaṃ dāśārṇaṃ drupadaḥ śokakarśitaḥ / sametya bhāryāṃ rahite vākyam āha narādhipaḥ // 5.191.11
bhayena mahatāviṣṭo hṛdi śokena cāhataḥ / pāñcālarājo dayitāṃ mātaraṃ vai śikhaṇḍinaḥ // 5.191.12
abhiyāsyati māṃ kopāt saṃbandhī sumahābalaḥ / hiraṇyavarmā nṛpatiḥ karṣamāṇo varūthinīm // 5.191.13
kim idānīṃ kariṣyāmi mūḍhaḥ kanyām imāṃ prati / śikhaṇḍī kila putras te kanyeti pariśaṅkitaḥ // 5.191.14
iti niścitya tattvena samitraḥ sabalānugaḥ / vañcito 'smīti manvāno māṃ kiloddhartum icchati // 5.191.15
kim atra tathyaṃ suśroṇi kiṃ mithyā brūhi śobhane / śrutvā tvattaḥ śubhe vākyaṃ saṃvidhāsyāmy ahaṃ tathā // 5.191.16
ahaṃ hi saṃśayaṃ prāpto bālā ceyaṃ śikhaṇḍinī / tvaṃ ca rājñi mahat kṛcchraṃ saṃprāptā varavarṇini // 5.191.17
sā tvaṃ sarvavimokṣāya tattvam ākhyāhi pṛcchataḥ / tathā vidadhyāṃ suśroṇi kṛtyasyāsya śucismite // 5.191.18
śikhaṇḍini ca mā bhais tvaṃ vidhāsye tatra tattvataḥ // 5.191.18.2
kriyayāhaṃ varārohe vañcitaḥ putradharmataḥ / mayā dāśārṇako rājā vañcitaś ca mahīpatiḥ // 5.191.19
tad ācakṣva mahābhāge vidhāsye tatra yad dhitam // 5.191.19.2
jānatāpi narendreṇa khyāpanārthaṃ parasya vai / prakāśaṃ coditā devī pratyuvāca mahīpatim // 5.191.20
tataḥ śikhaṇḍino mātā yathātattvaṃ narādhipa / ācacakṣe mahābāho bhartre kanyāṃ śikhaṇḍinīm // 5.192.1
aputrayā mayā rājan sapatnīnāṃ bhayād idam / kanyā śikhaṇḍinī jātā puruṣo vai niveditaḥ // 5.192.2
tvayā caiva naraśreṣṭha tan me prītyānumoditam / putrakarma kṛtaṃ caiva kanyāyāḥ pārthivarṣabha // 5.192.3
bhāryā coḍhā tvayā rājan daśārṇādhipateḥ sutā // 5.192.3.2
tvayā ca prāg abhihitaṃ devavākyārthadarśanāt / kanyā bhūtvā pumān bhāvīty evaṃ caitad upekṣitam // 5.192.4
etac chrutvā drupado yajñasenaḥ; sarvaṃ tattvaṃ mantravidbhyo nivedya / mantraṃ rājā mantrayām āsa rājan; yad yad yuktaṃ rakṣaṇe vai prajānām // 5.192.5
saṃbandhakaṃ caiva samarthya tasmin; dāśārṇake vai nṛpatau narendra / svayaṃ kṛtvā vipralambhaṃ yathāvan; mantraikāgro niścayaṃ vai jagāma // 5.192.6
svabhāvaguptaṃ nagaram āpatkāle tu bhārata / gopayām āsa rājendra sarvataḥ samalaṃkṛtam // 5.192.7
ārtiṃ ca paramāṃ rājā jagāma saha bhāryayā / daśārṇapatinā sārdhaṃ virodhe bharatarṣabha // 5.192.8
kathaṃ saṃbandhinā sārdhaṃ na me syād vigraho mahān / iti saṃcintya manasā daivatāny arcayat tadā // 5.192.9
taṃ tu dṛṣṭvā tadā rājan devī devaparaṃ tathā / arcāṃ prayuñjānam atho bhāryā vacanam abravīt // 5.192.10
devānāṃ pratipattiś ca satyā sādhumatā sadā / sā tu duḥkhārṇavaṃ prāpya naḥ syād arcayatāṃ bhṛśam // 5.192.11
daivatāni ca sarvāṇi pūjyantāṃ bhūridakṣiṇaiḥ / agnayaś cāpi hūyantāṃ dāśārṇapratiṣedhane // 5.192.12
ayuddhena nivṛttiṃ ca manasā cintayābhibho / devatānāṃ prasādena sarvam etad bhaviṣyati // 5.192.13
mantribhir mantritaṃ sārdhaṃ tvayā yat pṛthulocana / purasyāsyāvināśāya tac ca rājaṃs tathā kuru // 5.192.14
daivaṃ hi mānuṣopetaṃ bhṛśaṃ sidhyati pārthiva / parasparavirodhāt tu nānayoḥ siddhir asti vai // 5.192.15
tasmād vidhāya nagare vidhānaṃ sacivaiḥ saha / arcayasva yathākāmaṃ daivatāni viśāṃ pate // 5.192.16
evaṃ saṃbhāṣamāṇau tau dṛṣṭvā śokaparāyaṇau / śikhaṇḍinī tadā kanyā vrīḍiteva manasvinī // 5.192.17
tataḥ sā cintayām āsa matkṛte duḥkhitāv ubhau / imāv iti tataś cakre matiṃ prāṇavināśane // 5.192.18
evaṃ sā niścayaṃ kṛtvā bhṛśaṃ śokaparāyaṇā / jagāma bhavanaṃ tyaktvā gahanaṃ nirjanaṃ vanam // 5.192.19
yakṣeṇarddhimatā rājan sthūṇākarṇena pālitam / tadbhayād eva ca jano visarjayati tad vanam // 5.192.20
tatra sthūṇasya bhavanaṃ sudhāmṛttikalepanam / lājollāpikadhūmāḍhyam uccaprākāratoraṇam // 5.192.21
tat praviśya śikhaṇḍī sā drupadasyātmajā nṛpa / anaśnatī bahutithaṃ śarīram upaśoṣayat // 5.192.22
darśayām āsa tāṃ yakṣaḥ sthūṇo madhvakṣasaṃyutaḥ / kimartho 'yaṃ tavārambhaḥ kariṣye brūhi māciram // 5.192.23
aśakyam iti sā yakṣaṃ punaḥ punar uvāca ha / kariṣyāmīti caināṃ sa pratyuvācātha guhyakaḥ // 5.192.24
dhaneśvarasyānucaro varado 'smi nṛpātmaje / adeyam api dāsyāmi brūhi yat te vivakṣitam // 5.192.25
tataḥ śikhaṇḍī tat sarvam akhilena nyavedayat / tasmai yakṣapradhānāya sthūṇākarṇāya bhārata // 5.192.26
āpanno me pitā yakṣa nacirād vinaśiṣyati / abhiyāsyati saṃkruddho daśārṇādhipatir hi tam // 5.192.27
mahābalo mahotsāhaḥ sa hemakavaco nṛpaḥ / tasmād rakṣasva māṃ yakṣa pitaraṃ mātaraṃ ca me // 5.192.28
pratijñāto hi bhavatā duḥkhapratinayo mama / bhaveyaṃ puruṣo yakṣa tvatprasādād aninditaḥ // 5.192.29
yāvad eva sa rājā vai nopayāti puraṃ mama / tāvad eva mahāyakṣa prasādaṃ kuru guhyaka // 5.192.30
śikhaṇḍivākyaṃ śrutvātha sa yakṣo bharatarṣabha / provāca manasā cintya daivenopanipīḍitaḥ // 5.193.1
bhavitavyaṃ tathā tad dhi mama duḥkhāya kaurava // 5.193.1.2
bhadre kāmaṃ kariṣyāmi samayaṃ tu nibodha me / kiṃ cit kālāntaraṃ dāsye puṃliṅgaṃ svam idaṃ tava // 5.193.2
āgantavyaṃ tvayā kāle satyam etad bravīmi te // 5.193.2.2
prabhuḥ saṃkalpasiddho 'smi kāmarūpī vihaṃgamaḥ / matprasādāt puraṃ caiva trāhi bandhūṃś ca kevalān // 5.193.3
strīliṅgaṃ dhārayiṣyāmi tvadīyaṃ pārthivātmaje / satyaṃ me pratijānīhi kariṣyāmi priyaṃ tava // 5.193.4
pratidāsyāmi bhagavaṃl liṅgaṃ punar idaṃ tava / kiṃ cit kālāntaraṃ strītvaṃ dhārayasva niśācara // 5.193.5
pratiprayāte dāśārṇe pārthive hemavarmaṇi / kanyaivāhaṃ bhaviṣyāmi puruṣas tvaṃ bhaviṣyasi // 5.193.6
ity uktvā samayaṃ tatra cakrāte tāv ubhau nṛpa / anyonyasyānabhidrohe tau saṃkrāmayatāṃ tataḥ // 5.193.7
strīliṅgaṃ dhārayām āsa sthūṇo yakṣo narādhipa / yakṣarūpaṃ ca tad dīptaṃ śikhaṇḍī pratyapadyata // 5.193.8
tataḥ śikhaṇḍī pāñcālyaḥ puṃstvam āsādya pārthiva / viveśa nagaraṃ hṛṣṭaḥ pitaraṃ ca samāsadat // 5.193.9
yathāvṛttaṃ tu tat sarvam ācakhyau drupadasya ca // 5.193.9.2
drupadas tasya tac chrutvā harṣam āhārayat param / sabhāryas tac ca sasmāra maheśvaravacas tadā // 5.193.10
tataḥ saṃpreṣayām āsa daśārṇādhipater nṛpa / puruṣo 'yaṃ mama sutaḥ śraddhattāṃ me bhavān iti // 5.193.11
atha dāśārṇako rājā sahasābhyāgamat tadā / pāñcālarājaṃ drupadaṃ duḥkhāmarṣasamanvitaḥ // 5.193.12
tataḥ kāmpilyam āsādya daśārṇādhipatis tadā / preṣayām āsa satkṛtya dūtaṃ brahmavidāṃ varam // 5.193.13
brūhi madvacanād dūta pāñcālyaṃ taṃ nṛpādhamam / yad vai kanyāṃ svakanyārthe vṛtavān asi durmate // 5.193.14
phalaṃ tasyāvalepasya drakṣyasy adya na saṃśayaḥ // 5.193.14.2
evam uktas tu tenāsau brāhmaṇo rājasattama / dūtaḥ prayāto nagaraṃ dāśārṇanṛpacoditaḥ // 5.193.15
tata āsādayām āsa purodhā drupadaṃ pure / tasmai pāñcālako rājā gām arghyaṃ ca susatkṛtam // 5.193.16
prāpayām āsa rājendra saha tena śikhaṇḍinā // 5.193.16.2
tāṃ pūjāṃ nābhyanandat sa vākyaṃ cedam uvāca ha / yad uktaṃ tena vīreṇa rājñā kāñcanavarmaṇā // 5.193.17
yat te 'ham adhamācāra duhitrarthe 'smi vañcitaḥ / tasya pāpasya karaṇāt phalaṃ prāpnuhi durmate // 5.193.18
dehi yuddhaṃ narapate mamādya raṇamūrdhani / uddhariṣyāmi te sadyaḥ sāmātyasutabāndhavam // 5.193.19
tad upālambhasaṃyuktaṃ śrāvitaḥ kila pārthivaḥ / daśārṇapatidūtena mantrimadhye purodhasā // 5.193.20
abravīd bharataśreṣṭha drupadaḥ praṇayānataḥ / yad āha māṃ bhavān brahman saṃbandhivacanād vacaḥ // 5.193.21
tasyottaraṃ prativaco dūta eva vadiṣyati // 5.193.21.2
tataḥ saṃpreṣayām āsa drupado 'pi mahātmane / hiraṇyavarmaṇe dūtaṃ brāhmaṇaṃ vedapāragam // 5.193.22
samāgamya tu rājñā sa daśārṇapatinā tadā / tad vākyam ādade rājan yad uktaṃ drupadena ha // 5.193.23
āgamaḥ kriyatāṃ vyaktaṃ kumāro vai suto mama / mithyaitad uktaṃ kenāpi tan na śraddheyam ity uta // 5.193.24
tataḥ sa rājā drupadasya śrutvā; vimarśayukto yuvatīr variṣṭhāḥ / saṃpreṣayām āsa sucārurūpāḥ; śikhaṇḍinaṃ strī pumān veti vettum // 5.193.25
tāḥ preṣitās tattvabhāvaṃ viditvā; prītyā rājñe tac chaśaṃsur hi sarvam / śikhaṇḍinaṃ puruṣaṃ kauravendra; daśārṇarājāya mahānubhāvam // 5.193.26
tataḥ kṛtvā tu rājā sa āgamaṃ prītimān atha / saṃbandhinā samāgamya hṛṣṭo vāsam uvāsa ha // 5.193.27
śikhaṇḍine ca muditaḥ prādād vittaṃ janeśvaraḥ / hastino 'śvāṃś ca gāś caiva dāsyo bahuśatās tathā // 5.193.28
pūjitaś ca pratiyayau nivartya tanayāṃ kila // 5.193.28.2
vinītakilbiṣe prīte hemavarmaṇi pārthive / pratiyāte tu dāśārṇe hṛṣṭarūpā śikhaṇḍinī // 5.193.29
kasya cit tv atha kālasya kubero naravāhanaḥ / lokānuyātrāṃ kurvāṇaḥ sthūṇasyāgān niveśanam // 5.193.30
sa tadgṛhasyopari vartamāna; ālokayām āsa dhanādhigoptā / sthūṇasya yakṣasya niśāmya veśma; svalaṃkṛtaṃ mālyaguṇair vicitram // 5.193.31
lājaiś ca gandhaiś ca tathā vitānair; abhyarcitaṃ dhūpanadhūpitaṃ ca / dhvajaiḥ patākābhir alaṃkṛtaṃ ca; bhakṣyānnapeyāmiṣadattahomam // 5.193.32
tat sthānaṃ tasya dṛṣṭvā tu sarvataḥ samalaṃkṛtam / athābravīd yakṣapatis tān yakṣān anugāṃs tadā // 5.193.33
svalaṃkṛtam idaṃ veśma sthūṇasyāmitavikramāḥ / nopasarpati māṃ cāpi kasmād adya sumandadhīḥ // 5.193.34
yasmāj jānan sumandātmā mām asau nopasarpati / tasmāt tasmai mahādaṇḍo dhāryaḥ syād iti me matiḥ // 5.193.35
drupadasya sutā rājan rājño jātā śikhaṇḍinī / tasyai nimitte kasmiṃś cit prādāt puruṣalakṣaṇam // 5.193.36
agrahīl lakṣaṇaṃ strīṇāṃ strībhūtas tiṣṭhate gṛhe / nopasarpati tenāsau savrīḍaḥ strīsvarūpavān // 5.193.37
etasmāt kāraṇād rājan sthūṇo na tvādya paśyati / śrutvā kuru yathānyāyaṃ vimānam iha tiṣṭhatām // 5.193.38
ānīyatāṃ sthūṇa iti tato yakṣādhipo 'bravīt / kartāsmi nigrahaṃ tasyety uvāca sa punaḥ punaḥ // 5.193.39
so 'bhyagacchata yakṣendram āhūtaḥ pṛthivīpate / strīsvarūpo mahārāja tasthau vrīḍāsamanvitaḥ // 5.193.40
taṃ śaśāpa susaṃkruddho dhanadaḥ kurunandana / evam eva bhavatv asya strītvaṃ pāpasya guhyakāḥ // 5.193.41
tato 'bravīd yakṣapatir mahātmā; yasmād adās tv avamanyeha yakṣān / śikhaṇḍine lakṣaṇaṃ pāpabuddhe; strīlakṣaṇaṃ cāgrahīḥ pāpakarman // 5.193.42
apravṛttaṃ sudurbuddhe yasmād etat kṛtaṃ tvayā / tasmād adya prabhṛty eva tvaṃ strī sa puruṣas tathā // 5.193.43
tataḥ prasādayām āsur yakṣā vaiśravaṇaṃ kila / sthūṇasyārthe kuruṣvāntaṃ śāpasyeti punaḥ punaḥ // 5.193.44
tato mahātmā yakṣendraḥ pratyuvācānugāminaḥ / sarvān yakṣagaṇāṃs tāta śāpasyāntacikīrṣayā // 5.193.45
hate śikhaṇḍini raṇe svarūpaṃ pratipatsyate / sthūṇo yakṣo nirudvego bhavatv iti mahāmanāḥ // 5.193.46
ity uktvā bhagavān devo yakṣarākṣasapūjitaḥ / prayayau saha taiḥ sarvair nimeṣāntaracāribhiḥ // 5.193.47
sthūṇas tu śāpaṃ saṃprāpya tatraiva nyavasat tadā / samaye cāgamat taṃ vai śikhaṇḍī sa kṣapācaram // 5.193.48
so 'bhigamyābravīd vākyaṃ prāpto 'smi bhagavann iti / tam abravīt tataḥ sthūṇaḥ prīto 'smīti punaḥ punaḥ // 5.193.49
ārjavenāgataṃ dṛṣṭvā rājaputraṃ śikhaṇḍinam / sarvam eva yathāvṛttam ācacakṣe śikhaṇḍine // 5.193.50
śapto vaiśravaṇenāsmi tvatkṛte pārthivātmaja / gacchedānīṃ yathākāmaṃ cara lokān yathāsukham // 5.193.51
diṣṭam etat purā manye na śakyam ativartitum / gamanaṃ tava ceto hi paulastyasya ca darśanam // 5.193.52
evam uktaḥ śikhaṇḍī tu sthūṇayakṣeṇa bhārata / pratyājagāma nagaraṃ harṣeṇa mahatānvitaḥ // 5.193.53
pūjayām āsa vividhair gandhamālyair mahādhanaiḥ / dvijātīn devatāś cāpi caityān atha catuṣpathān // 5.193.54
drupadaḥ saha putreṇa siddhārthena śikhaṇḍinā / mudaṃ ca paramāṃ lebhe pāñcālyaḥ saha bāndhavaiḥ // 5.193.55
śiṣyārthaṃ pradadau cāpi droṇāya kurupuṃgava / śikhaṇḍinaṃ mahārāja putraṃ strīpūrviṇaṃ tathā // 5.193.56
pratipede catuṣpādaṃ dhanurvedaṃ nṛpātmajaḥ / śikhaṇḍī saha yuṣmābhir dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 5.193.57
mama tv etac carās tāta yathāvat pratyavedayan / jaḍāndhabadhirākārā ye yuktā drupade mayā // 5.193.58
evam eṣa mahārāja strīpumān drupadātmajaḥ / saṃbhūtaḥ kauravaśreṣṭha śikhaṇḍī rathasattamaḥ // 5.193.59
jyeṣṭhā kāśipateḥ kanyā ambā nāmeti viśrutā / drupadasya kule jātā śikhaṇḍī bharatarṣabha // 5.193.60
nāham enaṃ dhanuṣpāṇiṃ yuyutsuṃ samupasthitam / muhūrtam api paśyeyaṃ prahareyaṃ na cāpy uta // 5.193.61
vratam etan mama sadā pṛthivyām api viśrutam / striyāṃ strīpūrvake cāpi strīnāmni strīsvarūpiṇi // 5.193.62
na muñceyam ahaṃ bāṇān iti kauravanandana / na hanyām aham etena kāraṇena śikhaṇḍinam // 5.193.63
etat tattvam ahaṃ veda janma tāta śikhaṇḍinaḥ / tato nainaṃ haniṣyāmi samareṣv ātatāyinam // 5.193.64
yadi bhīṣmaḥ striyaṃ hanyād dhanyād ātmānam apy uta / nainaṃ tasmād dhaniṣyāmi dṛṣṭvāpi samare sthitam // 5.193.65
etac chrutvā tu kauravyo rājā duryodhanas tadā / muhūrtam iva sa dhyātvā bhīṣme yuktam amanyata // 5.193.66
prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ punar eva sutas tava / madhye sarvasya sainyasya pitāmaham apṛcchata // 5.194.1
pāṇḍaveyasya gāṅgeya yad etat sainyam uttamam / prabhūtanaranāgāśvaṃ mahārathasamākulam // 5.194.2
bhīmārjunaprabhṛtibhir maheṣvāsair mahābalaiḥ / lokapālopamair guptaṃ dhṛṣṭadyumnapurogamaiḥ // 5.194.3
apradhṛṣyam anāvāryam udvṛttam iva sāgaram / senāsāgaram akṣobhyam api devair mahāhave // 5.194.4
kena kālena gāṅgeya kṣapayethā mahādyute / ācāryo vā maheṣvāsaḥ kṛpo vā sumahābalaḥ // 5.194.5
karṇo vā samaraślāghī drauṇir vā dvijasattamaḥ / divyāstraviduṣaḥ sarve bhavanto hi bale mama // 5.194.6
etad icchāmy ahaṃ jñātuṃ paraṃ kautūhalaṃ hi me / hṛdi nityaṃ mahābāho vaktum arhasi tan mama // 5.194.7
anurūpaṃ kuruśreṣṭha tvayy etat pṛthivīpate / balābalam amitrāṇāṃ sveṣāṃ ca yadi pṛcchasi // 5.194.8
śṛṇu rājan mama raṇe yā śaktiḥ paramā bhavet / astravīryaṃ raṇe yac ca bhujayoś ca mahābhuja // 5.194.9
ārjavenaiva yuddhena yoddhavya itaro janaḥ / māyāyuddhena māyāvī ity etad dharmaniścayaḥ // 5.194.10
hanyām ahaṃ mahābāho pāṇḍavānām anīkinīm / divase divase kṛtvā bhāgaṃ prāgāhnikaṃ mama // 5.194.11
yodhānāṃ daśasāhasraṃ kṛtvā bhāgaṃ mahādyute / sahasraṃ rathinām ekam eṣa bhāgo mato mama // 5.194.12
anenāhaṃ vidhānena saṃnaddhaḥ satatotthitaḥ / kṣapayeyaṃ mahat sainyaṃ kālenānena bhārata // 5.194.13
yadi tv astrāṇi muñceyaṃ mahānti samare sthitaḥ / śatasāhasraghātīni hanyāṃ māsena bhārata // 5.194.14
śrutvā bhīṣmasya tad vākyaṃ rājā duryodhanas tadā / paryapṛcchata rājendra droṇam aṅgirasāṃ varam // 5.194.15
ācārya kena kālena pāṇḍuputrasya sainikān / nihanyā iti taṃ droṇaḥ pratyuvāca hasann iva // 5.194.16
sthaviro 'smi kuruśreṣṭha mandaprāṇaviceṣṭitaḥ / astrāgninā nirdaheyaṃ pāṇḍavānām anīkinīm // 5.194.17
yathā bhīṣmaḥ śāṃtanavo māseneti matir mama / eṣā me paramā śaktir etan me paramaṃ balam // 5.194.18
dvābhyām eva tu māsābhyāṃ kṛpaḥ śāradvato 'bravīt / drauṇis tu daśarātreṇa pratijajñe balakṣayam // 5.194.19
karṇas tu pañcarātreṇa pratijajñe mahāstravit // 5.194.19.2
tac chrutvā sūtaputrasya vākyaṃ sāgaragāsutaḥ / jahāsa sasvanaṃ hāsaṃ vākyaṃ cedam uvāca ha // 5.194.20
na hi tāvad raṇe pārthaṃ bāṇakhaḍgadhanurdharam / vāsudevasamāyuktaṃ rathenodyantam acyutam // 5.194.21
samāgacchasi rādheya tenaivam abhimanyase / śakyam evaṃ ca bhūyaś ca tvayā vaktuṃ yatheṣṭataḥ // 5.194.22
etac chrutvā tu kaunteyaḥ sarvān bhrātṝn upahvare / āhūya bharataśreṣṭha idaṃ vacanam abravīt // 5.195.1
dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu ye cārapuruṣā mama / te pravṛttiṃ prayacchanti mamemāṃ vyuṣitāṃ niśām // 5.195.2
duryodhanaḥ kilāpṛcchad āpageyaṃ mahāvratam / kena kālena pāṇḍūnāṃ hanyāḥ sainyam iti prabho // 5.195.3
māseneti ca tenokto dhārtarāṣṭraḥ sudurmatiḥ / tāvatā cāpi kālena droṇo 'pi pratyajānata // 5.195.4
gautamo dviguṇaṃ kālam uktavān iti naḥ śrutam / drauṇis tu daśarātreṇa pratijajñe mahāstravit // 5.195.5
tathā divyāstravit karṇaḥ saṃpṛṣṭaḥ kurusaṃsadi / pañcabhir divasair hantuṃ sa sainyaṃ pratijajñivān // 5.195.6
tasmād aham apīcchāmi śrotum arjuna te vacaḥ / kālena kiyatā śatrūn kṣapayer iti saṃyuge // 5.195.7
evam ukto guḍākeśaḥ pārthivena dhanaṃjayaḥ / vāsudevam avekṣyedaṃ vacanaṃ pratyabhāṣata // 5.195.8
sarva ete mahātmānaḥ kṛtāstrāś citrayodhinaḥ / asaṃśayaṃ mahārāja hanyur eva balaṃ tava // 5.195.9
apaitu te manastāpo yathāsatyaṃ bravīmy aham / hanyām ekarathenāhaṃ vāsudevasahāyavān // 5.195.10
sāmarān api lokāṃs trīn sahasthāvarajaṅgamān / bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca nimeṣād iti me matiḥ // 5.195.11
yat tad ghoraṃ paśupatiḥ prādād astraṃ mahan mama / kairāte dvandvayuddhe vai tad idaṃ mayi vartate // 5.195.12
yad yugānte paśupatiḥ sarvabhūtāni saṃharan / prayuṅkte puruṣavyāghra tad idaṃ mayi vartate // 5.195.13
tan na jānāti gāṅgeyo na droṇo na ca gautamaḥ / na ca droṇasuto rājan kuta eva tu sūtajaḥ // 5.195.14
na tu yuktaṃ raṇe hantuṃ divyair astraiḥ pṛthagjanam / ārjavenaiva yuddhena vijeṣyāmo vayaṃ parān // 5.195.15
tatheme puruṣavyāghrāḥ sahāyās tava pārthiva / sarve divyāstraviduṣaḥ sarve yuddhābhinandinaḥ // 5.195.16
vedāntāvabhṛthasnātāḥ sarva ete 'parājitāḥ / nihanyuḥ samare senāṃ devānām api pāṇḍava // 5.195.17
śikhaṇḍī yuyudhānaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / bhīmaseno yamau cobhau yudhāmanyūttamaujasau // 5.195.18
virāṭadrupadau cobhau bhīṣmadroṇasamau yudhi / svayaṃ cāpi samartho 'si trailokyotsādane api // 5.195.19
krodhād yaṃ puruṣaṃ paśyes tvaṃ vāsavasamadyute / kṣipraṃ na sa bhaved vyaktam iti tvāṃ vedmi kaurava // 5.195.20
tataḥ prabhāte vimale dhārtarāṣṭreṇa coditāḥ / duryodhanena rājānaḥ prayayuḥ pāṇḍavān prati // 5.196.1
āplāvya śucayaḥ sarve sragviṇaḥ śuklavāsasaḥ / gṛhītaśastrā dhvajinaḥ svasti vācya hutāgnayaḥ // 5.196.2
sarve vedavidaḥ śūrāḥ sarve sucaritavratāḥ / sarve karmakṛtaś caiva sarve cāhavalakṣaṇāḥ // 5.196.3
āhaveṣu parāṃl lokāñ jigīṣanto mahābalāḥ / ekāgramanasaḥ sarve śraddadhānāḥ parasya ca // 5.196.4
vindānuvindāv āvantyau kekayā bāhlikaiḥ saha / prayayuḥ sarva evaite bhāradvājapurogamāḥ // 5.196.5
aśvatthāmā śāṃtanavaḥ saindhavo 'tha jayadrathaḥ / dākṣiṇātyāḥ pratīcyāś ca pārvatīyāś ca ye rathāḥ // 5.196.6
gāndhārarājaḥ śakuniḥ prācyodīcyāś ca sarvaśaḥ / śakāḥ kirātā yavanāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ // 5.196.7
svaiḥ svair anīkaiḥ sahitāḥ parivārya mahāratham / ete mahārathāḥ sarve dvitīye niryayur bale // 5.196.8
kṛtavarmā sahānīkas trigartāś ca mahābalāḥ / duryodhanaś ca nṛpatir bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ // 5.196.9
śalo bhūriśravāḥ śalyaḥ kausalyo 'tha bṛhadbalaḥ / ete paścād avartanta dhārtarāṣṭrapurogamāḥ // 5.196.10
te samena pathā yātvā yotsyamānā mahārathāḥ / kurukṣetrasya paścārdhe vyavatiṣṭhanta daṃśitāḥ // 5.196.11
duryodhanas tu śibiraṃ kārayām āsa bhārata / yathaiva hāstinapuraṃ dvitīyaṃ samalaṃkṛtam // 5.196.12
na viśeṣaṃ vijānanti purasya śibirasya vā / kuśalā api rājendra narā nagaravāsinaḥ // 5.196.13
tādṛśāny eva durgāṇi rājñām api mahīpatiḥ / kārayām āsa kauravyaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 5.196.14
pañcayojanam utsṛjya maṇḍalaṃ tad raṇājiram / senāniveśās te rājann āviśañ śatasaṃghaśaḥ // 5.196.15
tatra te pṛthivīpālā yathotsāhaṃ yathābalam / viviśuḥ śibirāṇy āśu dravyavanti sahasraśaḥ // 5.196.16
teṣāṃ duryodhano rājā sasainyānāṃ mahātmanām / vyādideśa sabāhyānāṃ bhakṣyabhojyam anuttamam // 5.196.17
sagajāśvamanuṣyāṇāṃ ye ca śilpopajīvinaḥ / ye cānye 'nugatās tatra sūtamāgadhabandinaḥ // 5.196.18
vaṇijo gaṇikā vārā ye caiva prekṣakā janāḥ / sarvāṃs tān kauravo rājā vidhivat pratyavaikṣata // 5.196.19
tathaiva rājā kaunteyo dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / dhṛṣṭadyumnamukhān vīrāṃś codayām āsa bhārata // 5.197.1
cedikāśikarūṣāṇāṃ netāraṃ dṛḍhavikramam / senāpatim amitraghnaṃ dhṛṣṭaketum athādiśat // 5.197.2
virāṭaṃ drupadaṃ caiva yuyudhānaṃ śikhaṇḍinam / pāñcālyau ca maheṣvāsau yudhāmanyūttamaujasau // 5.197.3
te śūrāś citravarmāṇas taptakuṇḍaladhāriṇaḥ / ājyāvasiktā jvalitā dhiṣṇyeṣv iva hutāśanāḥ // 5.197.4
aśobhanta maheṣvāsā grahāḥ prajvalitā iva // 5.197.4.2
so 'tha sainyaṃ yathāyogaṃ pūjayitvā nararṣabhaḥ / dideśa tāny anīkāni prayāṇāya mahīpatiḥ // 5.197.5
abhimanyuṃ bṛhantaṃ ca draupadeyāṃś ca sarvaśaḥ / dhṛṣṭadyumnamukhān etān prāhiṇot pāṇḍunandanaḥ // 5.197.6
bhīmaṃ ca yuyudhānaṃ ca pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam / dvitīyaṃ preṣayām āsa balaskandhaṃ yudhiṣṭhiraḥ // 5.197.7
bhāṇḍaṃ samāropayatāṃ caratāṃ saṃpradhāvatām / hṛṣṭānāṃ tatra yodhānāṃ śabdo divam ivāspṛśat // 5.197.8
svayam eva tataḥ paścād virāṭadrupadānvitaḥ / tathānyaiḥ pṛthivīpālaiḥ saha prāyān mahīpatiḥ // 5.197.9
bhīmadhanvāyanī senā dhṛṣṭadyumnapuraskṛtā / gaṅgeva pūrṇā stimitā syandamānā vyadṛśyata // 5.197.10
tataḥ punar anīkāni vyayojayata buddhimān / mohayan dhṛtarāṣṭrasya putrāṇāṃ buddhinisravam // 5.197.11
draupadeyān maheṣvāsān abhimanyuṃ ca pāṇḍavaḥ / nakulaṃ sahadevaṃ ca sarvāṃś caiva prabhadrakān // 5.197.12
daśa cāśvasahasrāṇi dvisāhasraṃ ca dantinaḥ / ayutaṃ ca padātīnāṃ rathāḥ pañcaśatās tathā // 5.197.13
bhīmasenaṃ ca durdharṣaṃ prathamaṃ prādiśad balam / madhyame tu virāṭaṃ ca jayatsenaṃ ca māgadham // 5.197.14
mahārathau ca pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau / vīryavantau mahātmānau gadākārmukadhāriṇau // 5.197.15
anvayātāṃ tato madhye vāsudevadhanaṃjayau // 5.197.15.2
babhūvur atisaṃrabdhāḥ kṛtapraharaṇā narāḥ / teṣāṃ viṃśatisāhasrā dhvajāḥ śūrair adhiṣṭhitāḥ // 5.197.16
pañca nāgasahasrāṇi rathavaṃśāś ca sarvaśaḥ / padātayaś ca ye śūrāḥ kārmukāsigadādharāḥ // 5.197.17
sahasraśo 'nvayuḥ paścād agrataś ca sahasraśaḥ // 5.197.17.2
yudhiṣṭhiro yatra sainye svayam eva balārṇave / tatra te pṛthivīpālā bhūyiṣṭhaṃ paryavasthitāḥ // 5.197.18
tatra nāgasahasrāṇi hayānām ayutāni ca / tathā rathasahasrāṇi padātīnāṃ ca bhārata // 5.197.19
yad āśrityābhiyuyudhe dhārtarāṣṭraṃ suyodhanam // 5.197.19.2
tato 'nye śataśaḥ paścāt sahasrāyutaśo narāḥ / nadantaḥ prayayus teṣām anīkāni sahasraśaḥ // 5.197.20
tatra bherīsahasrāṇi śaṅkhānām ayutāni ca / vādayanti sma saṃhṛṣṭāḥ sahasrāyutaśo narāḥ // 5.197.21
kathaṃ yuyudhire vīrāḥ kurupāṇḍavasomakāḥ / pārthivāś ca mahābhāgā nānādeśasamāgatāḥ // 6.1.1
yathā yuyudhire vīrāḥ kurupāṇḍavasomakāḥ / kurukṣetre tapaḥkṣetre śṛṇu tat pṛthivīpate // 6.1.2
avatīrya kurukṣetraṃ pāṇḍavāḥ sahasomakāḥ / kauravān abhyavartanta jigīṣanto mahābalāḥ // 6.1.3
vedādhyayanasaṃpannāḥ sarve yuddhābhinandinaḥ / āśaṃsanto jayaṃ yuddhe vadhaṃ vābhimukhā raṇe // 6.1.4
abhiyāya ca durdharṣāṃ dhārtarāṣṭrasya vāhinīm / prāṅmukhāḥ paścime bhāge nyaviśanta sasainikāḥ // 6.1.5
samantapañcakād bāhyaṃ śibirāṇi sahasraśaḥ / kārayām āsa vidhivat kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 6.1.6
śūnyeva pṛthivī sarvā bālavṛddhāvaśeṣitā / niraśvapuruṣā cāsīd rathakuñjaravarjitā // 6.1.7
yāvat tapati sūryo hi jambūdvīpasya maṇḍalam / tāvad eva samāvṛttaṃ balaṃ pārthivasattama // 6.1.8
ekasthāḥ sarvavarṇās te maṇḍalaṃ bahuyojanam / paryākrāmanta deśāṃś ca nadīḥ śailān vanāni ca // 6.1.9
teṣāṃ yudhiṣṭhiro rājā sarveṣāṃ puruṣarṣabha / ādideśa savāhānāṃ bhakṣyabhojyam anuttamam // 6.1.10
saṃjñāś ca vividhās tās tās teṣāṃ cakre yudhiṣṭhiraḥ / evaṃvādī veditavyaḥ pāṇḍaveyo 'yam ity uta // 6.1.11
abhijñānāni sarveṣāṃ saṃjñāś cābharaṇāni ca / yojayām āsa kauravyo yuddhakāla upasthite // 6.1.12
dṛṣṭvā dhvajāgraṃ pārthānāṃ dhārtarāṣṭro mahāmanāḥ / saha sarvair mahīpālaiḥ pratyavyūhata pāṇḍavān // 6.1.13
pāṇḍureṇātapatreṇa dhriyamāṇena mūrdhani / madhye nāgasahasrasya bhrātṛbhiḥ parivāritam // 6.1.14
dṛṣṭvā duryodhanaṃ hṛṣṭāḥ sarve pāṇḍavasainikāḥ / dadhmuḥ sarve mahāśaṅkhān bherīr jaghnuḥ sahasraśaḥ // 6.1.15
tataḥ prahṛṣṭāṃ svāṃ senām abhivīkṣyātha pāṇḍavāḥ / babhūvur hṛṣṭamanaso vāsudevaś ca vīryavān // 6.1.16
tato yodhān harṣayantau vāsudevadhanaṃjayau / dadhmatuḥ puruṣavyāghrau divyau śaṅkhau rathe sthitau // 6.1.17
pāñcajanyasya nirghoṣaṃ devadattasya cobhayoḥ / śrutvā savāhanā yodhāḥ śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ // 6.1.18
yathā siṃhasya nadataḥ svanaṃ śrutvetare mṛgāḥ / traseyus tadvad evāsīd dhārtarāṣṭrabalaṃ tadā // 6.1.19
udatiṣṭhad rajo bhaumaṃ na prājñāyata kiṃ cana / antardhīyata cādityaḥ sainyena rajasāvṛtaḥ // 6.1.20
vavarṣa cātra parjanyo māṃsaśoṇitavṛṣṭimān / vyukṣan sarvāṇy anīkāni tad adbhutam ivābhavat // 6.1.21
vāyus tataḥ prādurabhūn nīcaiḥ śarkarakarṣaṇaḥ / vinighnaṃs tāny anīkāni vidhamaṃś caiva tad rajaḥ // 6.1.22
ubhe sene tadā rājan yuddhāya mudite bhṛśam / kurukṣetre sthite yatte sāgarakṣubhitopame // 6.1.23
tayos tu senayor āsīd adbhutaḥ sa samāgamaḥ / yugānte samanuprāpte dvayoḥ sāgarayor iva // 6.1.24
śūnyāsīt pṛthivī sarvā bālavṛddhāvaśeṣitā / tena senāsamūhena samānītena kauravaiḥ // 6.1.25
tatas te samayaṃ cakruḥ kurupāṇḍavasomakāḥ / dharmāṃś ca sthāpayām āsur yuddhānāṃ bharatarṣabha // 6.1.26
nivṛtte caiva no yuddhe prītiś ca syāt parasparam / yathāpuraṃ yathāyogaṃ na ca syāc chalanaṃ punaḥ // 6.1.27
vācā yuddhe pravṛtte no vācaiva pratiyodhanam / niṣkrāntaḥ pṛtanāmadhyān na hantavyaḥ kathaṃ cana // 6.1.28
rathī ca rathinā yodhyo gajena gajadhūrgataḥ / aśvenāśvī padātiś ca padātenaiva bhārata // 6.1.29
yathāyogaṃ yathāvīryaṃ yathotsāhaṃ yathāvayaḥ / samābhāṣya prahartavyaṃ na viśvaste na vihvale // 6.1.30
pareṇa saha saṃyuktaḥ pramatto vimukhas tathā / kṣīṇaśastro vivarmā ca na hantavyaḥ kathaṃ cana // 6.1.31
na sūteṣu na dhuryeṣu na ca śastropanāyiṣu / na bherīśaṅkhavādeṣu prahartavyaṃ kathaṃ cana // 6.1.32
evaṃ te samayaṃ kṛtvā kurupāṇḍavasomakāḥ / vismayaṃ paramaṃ jagmuḥ prekṣamāṇāḥ parasparam // 6.1.33
niviśya ca mahātmānas tatas te puruṣarṣabhāḥ / hṛṣṭarūpāḥ sumanaso babhūvuḥ sahasainikāḥ // 6.1.34
tataḥ pūrvāpare saṃdhye samīkṣya bhagavān ṛṣiḥ / sarvavedavidāṃ śreṣṭho vyāsaḥ satyavatīsutaḥ // 6.2.1
bhaviṣyati raṇe ghore bharatānāṃ pitāmahaḥ / pratyakṣadarśī bhagavān bhūtabhavyabhaviṣyavit // 6.2.2
vaicitravīryaṃ rājānaṃ sa rahasyaṃ bravīd idam / śocantam ārtaṃ dhyāyantaṃ putrāṇām anayaṃ tadā // 6.2.3
rājan parītakālās te putrāś cānye ca bhūmipāḥ / te haniṣyanti saṃgrāme samāsādyetaretaram // 6.2.4
teṣu kālaparīteṣu vinaśyatsu ca bhārata / kālaparyāyam ājñāya mā sma śoke manaḥ kṛthāḥ // 6.2.5
yadi tv icchasi saṃgrāme draṣṭum enaṃ viśāṃ pate / cakṣur dadāni te hanta yuddham etan niśāmaya // 6.2.6
na rocaye jñātivadhaṃ draṣṭuṃ brahmarṣisattama / yuddham etat tv aśeṣeṇa śṛṇuyāṃ tava tejasā // 6.2.7
tasminn anicchati draṣṭuṃ saṃgrāmaṃ śrotum icchati / varāṇām īśvaro dātā saṃjayāya varaṃ dadau // 6.2.8
eṣa te saṃjayo rājan yuddham etad vadiṣyati / etasya sarvaṃ saṃgrāme naparokṣaṃ bhaviṣyati // 6.2.9
cakṣuṣā saṃjayo rājan divyenaiṣa samanvitaḥ / kathayiṣyati te yuddhaṃ sarvajñaś ca bhaviṣyati // 6.2.10
prakāśaṃ vā rahasyaṃ vā rātrau vā yadi vā divā / manasā cintitam api sarvaṃ vetsyati saṃjayaḥ // 6.2.11
nainaṃ śastrāṇi bhetsyanti nainaṃ bādhiṣyate śramaḥ / gāvalgaṇir ayaṃ jīvan yuddhād asmād vimokṣyate // 6.2.12
ahaṃ ca kīrtim eteṣāṃ kurūṇāṃ bharatarṣabha / pāṇḍavānāṃ ca sarveṣāṃ prathayiṣyāmi mā śucaḥ // 6.2.13
diṣṭam etat purā caiva nātra śocitum arhasi / na caiva śakyaṃ saṃyantuṃ yato dharmas tato jayaḥ // 6.2.14
evam uktvā sa bhagavān kurūṇāṃ prapitāmahaḥ / punar eva mahābāhuṃ dhṛtarāṣṭram uvāca ha // 6.2.15
iha yuddhe mahārāja bhaviṣyati mahān kṣayaḥ / yathemāni nimittāni bhayāyādyopalakṣaye // 6.2.16
śyenā gṛdhrāś ca kākāś ca kaṅkāś ca sahitā balaiḥ / saṃpatanti vanānteṣu samavāyāṃś ca kurvate // 6.2.17
atyugraṃ ca prapaśyanti yuddham ānandino dvijāḥ / kravyādā bhakṣayiṣyanti māṃsāni gajavājinām // 6.2.18
khaṭākhaṭeti vāśanto bhairavaṃ bhayavedinaḥ / kahvāḥ prayānti madhyena dakṣiṇām abhito diśam // 6.2.19
ubhe pūrvāpare saṃdhye nityaṃ paśyāmi bhārata / udayāstamane sūryaṃ kabandhaiḥ parivāritam // 6.2.20
śvetalohitaparyantāḥ kṛṣṇagrīvāḥ savidyutaḥ / trivarṇāḥ parighāḥ saṃdhau bhānum āvārayanty uta // 6.2.21
jvalitārkendunakṣatraṃ nirviśeṣadinakṣapam / ahorātraṃ mayā dṛṣṭaṃ tatkṣayāya bhaviṣyati // 6.2.22
alakṣyaḥ prabhayā hīnaḥ paurṇamāsīṃ ca kārttikīm / candro 'bhūd agnivarṇaś ca samavarṇe nabhastale // 6.2.23
svapsyanti nihatā vīrā bhūmim āvṛtya pārthivāḥ / rājāno rājaputrāś ca śūrāḥ parighabāhavaḥ // 6.2.24
antarikṣe varāhasya vṛṣadaṃśasya cobhayoḥ / praṇādaṃ yudhyato rātrau raudraṃ nityaṃ pralakṣaye // 6.2.25
devatāpratimāś cāpi kampanti ca hasanti ca / vamanti rudhiraṃ cāsyaiḥ svidyanti prapatanti ca // 6.2.26
anāhatā dundubhayaḥ praṇadanti viśāṃ pate / ayuktāś ca pravartante kṣatriyāṇāṃ mahārathāḥ // 6.2.27
kokilāḥ śatapatrāś ca cāṣā bhāsāḥ śukās tathā / sārasāś ca mayūrāś ca vāco muñcanti dāruṇāḥ // 6.2.28
gṛhītaśastrābharaṇā varmiṇo vājipṛṣṭhagāḥ / aruṇodayeṣu dṛśyante śataśaḥ śalabhavrajāḥ // 6.2.29
ubhe saṃdhye prakāśete diśāṃ dāhasamanvite / āsīd rudhiravarṣaṃ ca asthivarṣaṃ ca bhārata // 6.2.30
yā caiṣā viśrutā rājaṃs trailokye sādhusaṃmatā / arundhatī tayāpy eṣa vasiṣṭhaḥ pṛṣṭhataḥ kṛtaḥ // 6.2.31
rohiṇīṃ pīḍayann eṣa sthito rājañ śanaiścaraḥ / vyāvṛttaṃ lakṣma somasya bhaviṣyati mahad bhayam // 6.2.32
anabhre ca mahāghoraṃ stanitaṃ śrūyate 'niśam / vāhanānāṃ ca rudatāṃ prapatanty aśrubindavaḥ // 6.2.33
kharā goṣu prajāyante ramante mātṛbhiḥ sutāḥ / anārtavaṃ puṣpaphalaṃ darśayanti vane drumāḥ // 6.3.1
garbhiṇyo rājaputryaś ca janayanti vibhīṣaṇān / kravyādān pakṣiṇaś caiva gomāyūn aparān mṛgān // 6.3.2
triviṣāṇāś caturnetrāḥ pañcapādā dvimehanāḥ / dviśīrṣāś ca dvipucchāś ca daṃṣṭriṇaḥ paśavo 'śivāḥ // 6.3.3
jāyante vivṛtāsyāś ca vyāharanto 'śivā giraḥ / tripadāḥ śikhinas tārkṣyāś caturdaṃṣṭrā viṣāṇinaḥ // 6.3.4
tathaivānyāś ca dṛśyante striyaś ca brahmavādinām / vainateyān mayūrāṃś ca janayantyaḥ pure tava // 6.3.5
govatsaṃ vaḍavā sūte śvā sṛgālaṃ mahīpate / krakarāñ śārikāś caiva śukāṃś cāśubhavādinaḥ // 6.3.6
striyaḥ kāś cit prajāyante catasraḥ pañca kanyakāḥ / tā jātamātrā nṛtyanti gāyanti ca hasanti ca // 6.3.7
pṛthagjanasya kuḍakāḥ stanapāḥ stenaveśmani / nṛtyanti parigāyanti vedayanto mahad bhayam // 6.3.8
pratimāś cālikhanty anye saśastrāḥ kālacoditāḥ / anyonyam abhidhāvanti śiśavo daṇḍapāṇayaḥ // 6.3.9
uparundhanti kṛtvā ca nagarāṇi yuyutsavaḥ // 6.3.9.2
padmotpalāni vṛkṣeṣu jāyante kumudāni ca / viṣvagvātāś ca vānty ugrā rajo na vyupaśāmyati // 6.3.10
abhīkṣṇaṃ kampate bhūmir arkaṃ rāhus tathāgrasat / śveto grahas tathā citrāṃ samatikramya tiṣṭhati // 6.3.11
abhāvaṃ hi viśeṣeṇa kurūṇāṃ pratipaśyati / dhūmaketur mahāghoraḥ puṣyam ākramya tiṣṭhati // 6.3.12
senayor aśivaṃ ghoraṃ kariṣyati mahāgrahaḥ / maghāsv aṅgārako vakraḥ śravaṇe ca bṛhaspatiḥ // 6.3.13
bhāgyaṃ nakṣatram ākramya sūryaputreṇa pīḍyate / śukraḥ proṣṭhapade pūrve samāruhya viśāṃ pate // 6.3.14
uttare tu parikramya sahitaḥ pratyudīkṣate // 6.3.14.2
śyāmo grahaḥ prajvalitaḥ sadhūmaḥ sahapāvakaḥ / aindraṃ tejasvi nakṣatraṃ jyeṣṭhām ākramya tiṣṭhati // 6.3.15
dhruvaḥ prajvalito ghoram apasavyaṃ pravartate / citrāsvātyantare caiva dhiṣṭhitaḥ paruṣo grahaḥ // 6.3.16
vakrānuvakraṃ kṛtvā ca śravaṇe pāvakaprabhaḥ / brahmarāśiṃ samāvṛtya lohitāṅgo vyavasthitaḥ // 6.3.17
sarvasasyapraticchannā pṛthivī phalamālinī / pañcaśīrṣā yavāś caiva śataśīrṣāś ca śālayaḥ // 6.3.18
pradhānāḥ sarvalokasya yāsv āyattam idaṃ jagat / tā gāvaḥ prasnutā vatsaiḥ śoṇitaṃ prakṣaranty uta // 6.3.19
niścerur apidhānebhyaḥ khaḍgāḥ prajvalitā bhṛśam / vyaktaṃ paśyanti śastrāṇi saṃgrāmaṃ samupasthitam // 6.3.20
agnivarṇā yathā bhāsaḥ śastrāṇām udakasya ca / kavacānāṃ dhvajānāṃ ca bhaviṣyati mahān kṣayaḥ // 6.3.21
dikṣu prajvalitāsyāś ca vyāharanti mṛgadvijāḥ / atyāhitaṃ darśayanto vedayanti mahad bhayam // 6.3.22
ekapakṣākṣicaraṇaḥ śakuniḥ khacaro niśi / raudraṃ vadati saṃrabdhaḥ śoṇitaṃ chardayan muhuḥ // 6.3.23
grahau tāmrāruṇaśikhau prajvalantāv iva sthitau / saptarṣīṇām udārāṇāṃ samavacchādya vai prabhām // 6.3.24
saṃvatsarasthāyinau ca grahau prajvalitāv ubhau / viśākhayoḥ samīpasthau bṛhaspatiśanaiścarau // 6.3.25
kṛttikāsu grahas tīvro nakṣatre prathame jvalan / vapūṃṣy apaharan bhāsā dhūmaketur iva sthitaḥ // 6.3.26
triṣu pūrveṣu sarveṣu nakṣatreṣu viśāṃ pate / budhaḥ saṃpatate 'bhīkṣṇaṃ janayan sumahad bhayam // 6.3.27
caturdaśīṃ pañcadaśīṃ bhūtapūrvāṃ ca ṣoḍaśīm / imāṃ tu nābhijānāmi amāvāsyāṃ trayodaśīm // 6.3.28
candrasūryāv ubhau grastāv ekamāse trayodaśīm / aparvaṇi grahāv etau prajāḥ saṃkṣapayiṣyataḥ // 6.3.29
rajovṛtā diśaḥ sarvāḥ pāṃsuvarṣaiḥ samantataḥ / utpātameghā raudrāś ca rātrau varṣanti śoṇitam // 6.3.30
māṃsavarṣaṃ punas tīvram āsīt kṛṣṇacaturdaśīm / ardharātre mahāghoram atṛpyaṃs tatra rākṣasāḥ // 6.3.31
pratisroto 'vahan nadyaḥ saritaḥ śoṇitodakāḥ / phenāyamānāḥ kūpāś ca nardanti vṛṣabhā iva // 6.3.32
patanty ulkāḥ sanirghātāḥ śuṣkāśanivimiśritāḥ // 6.3.32.2
adya caiva niśāṃ vyuṣṭām udaye bhānur āhataḥ / jvalantībhir maholkābhiś caturbhiḥ sarvatodiśam // 6.3.33
ādityam upatiṣṭhadbhis tatra coktaṃ maharṣibhiḥ / bhūmipālasahasrāṇāṃ bhūmiḥ pāsyati śoṇitam // 6.3.34
kailāsamandarābhyāṃ tu tathā himavato gireḥ / sahasraśo mahāśabdaṃ śikharāṇi patanti ca // 6.3.35
mahābhūtā bhūmikampe caturaḥ sāgarān pṛthak / velām udvartayanti sma kṣobhayantaḥ punaḥ punaḥ // 6.3.36
vṛkṣān unmathya vānty ugrā vātāḥ śarkarakarṣiṇaḥ / patanti caityavṛkṣāś ca grāmeṣu nagareṣu ca // 6.3.37
pītalohitanīlaś ca jvalaty agnir huto dvijaiḥ / vāmārciḥ śāvagandhī ca dhūmaprāyaḥ kharasvanaḥ // 6.3.38
sparśā gandhā rasāś caiva viparītā mahīpate // 6.3.38.2
dhūmāyante dhvajā rājñāṃ kampamānā muhur muhuḥ / muñcanty aṅgāravarṣāṇi bheryo 'tha paṭahās tathā // 6.3.39
prāsādaśikharāgreṣu puradvāreṣu caiva hi / gṛdhrāḥ paripatanty ugrā vāmaṃ maṇḍalam āśritāḥ // 6.3.40
pakvāpakveti subhṛśaṃ vāvāśyante vayāṃsi ca / nilīyante dhvajāgreṣu kṣayāya pṛthivīkṣitām // 6.3.41
dhyāyantaḥ prakirantaś ca vālān vepathusaṃyutāḥ / rudanti dīnās turagā mātaṅgāś ca sahasraśaḥ // 6.3.42
etac chrutvā bhavān atra prāptakālaṃ vyavasyatām / yathā lokaḥ samucchedaṃ nāyaṃ gaccheta bhārata // 6.3.43
pitur vaco niśamyaitad dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam / diṣṭam etat purā manye bhaviṣyati na saṃśayaḥ // 6.3.44
kṣatriyāḥ kṣatradharmeṇa vadhyante yadi saṃyuge / vīralokaṃ samāsādya sukhaṃ prāpsyanti kevalam // 6.3.45
iha kīrtiṃ pare loke dīrghakālaṃ mahat sukham / prāpsyanti puruṣavyāghrāḥ prāṇāṃs tyaktvā mahāhave // 6.3.46
evam ukto munis tattvaṃ kavīndro rājasattama / putreṇa dhṛtarāṣṭreṇa dhyānam anvagamat param // 6.4.1
punar evābravīd vākyaṃ kālavādī mahātapāḥ / asaṃśayaṃ pārthivendra kālaḥ saṃkṣipate jagat // 6.4.2
sṛjate ca punar lokān neha vidyati śāśvatam / jñātīnāṃ ca kurūṇāṃ ca saṃbandhisuhṛdāṃ tathā // 6.4.3
dharmyaṃ deśaya panthānaṃ samartho hy asi vāraṇe / kṣudraṃ jñātivadhaṃ prāhur mā kuruṣva mamāpriyam // 6.4.4
kālo 'yaṃ putrarūpeṇa tava jāto viśāṃ pate / na vadhaḥ pūjyate vede hitaṃ naitat kathaṃ cana // 6.4.5
hanyāt sa eva yo hanyāt kuladharmaṃ svakāṃ tanum / kālenotpathagantāsi śakye sati yathāpathi // 6.4.6
kulasyāsya vināśāya tathaiva ca mahīkṣitām / anartho rājyarūpeṇa tyajyatām asukhāvahaḥ // 6.4.7
luptaprajñaḥ pareṇāsi dharmaṃ darśaya vai sutān / kiṃ te rājyena durdharṣa yena prāpto 'si kilbiṣam // 6.4.8
yaśo dharmaṃ ca kīrtiṃ ca pālayan svargam āpsyasi / labhantāṃ pāṇḍavā rājyaṃ śamaṃ gacchantu kauravāḥ // 6.4.9
evaṃ bruvati viprendre dhṛtarāṣṭro 'mbikāsutaḥ / ākṣipya vākyaṃ vākyajño vākpathenāpy ayāt punaḥ // 6.4.10
yathā bhavān veda tathāsmi vettā; bhāvābhāvau viditau me yathāvat / svārthe hi saṃmuhyati tāta loko; māṃ cāpi lokātmakam eva viddhi // 6.4.11
prasādaye tvām atulaprabhāvaṃ; tvaṃ no gatir darśayitā ca dhīraḥ / na cāpi te vaśagā me maharṣe; na kalmaṣaṃ kartum ihārhase mām // 6.4.12
tvaṃ hi dharmaḥ pavitraṃ ca yaśaḥ kīrtir dhṛtiḥ smṛtiḥ / kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca mānyaś cāsi pitāmahaḥ // 6.4.13
vaicitravīrya nṛpate yat te manasi vartate / abhidhatsva yathākāmaṃ chettāsmi tava saṃśayam // 6.4.14
yāni liṅgāni saṃgrāme bhavanti vijayiṣyatām / tāni sarvāṇi bhagavañ śrotum icchāmi tattvataḥ // 6.4.15
prasannabhāḥ pāvaka ūrdhvaraśmiḥ; pradakṣiṇāvartaśikho vidhūmaḥ / puṇyā gandhāś cāhutīnāṃ pravānti; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ // 6.4.16
gambhīraghoṣāś ca mahāsvanāś ca; śaṅkhā mṛdaṅgāś ca nadanti yatra / viśuddharaśmis tapanaḥ śaśī ca; jayasyaitad bhāvino rūpam āhuḥ // 6.4.17
iṣṭā vācaḥ pṛṣṭhato vāyasānāṃ; saṃprasthitānāṃ ca gamiṣyatāṃ ca / ye pṛṣṭhatas te tvarayanti rājan; ye tv agratas te pratiṣedhayanti // 6.4.18
kalyāṇavācaḥ śakunā rājahaṃsāḥ; śukāḥ krauñcāḥ śatapatrāś ca yatra / pradakṣiṇāś caiva bhavanti saṃkhye; dhruvaṃ jayaṃ tatra vadanti viprāḥ // 6.4.19
alaṃkāraiḥ kavacaiḥ ketubhiś ca; mukhaprasādair hemavarṇaiś ca nṝṇām / bhrājiṣmatī duṣpratiprekṣaṇīyā; yeṣāṃ camūs te vijayanti śatrūn // 6.4.20
hṛṣṭā vācas tathā sattvaṃ yodhānāṃ yatra bhārata / na mlāyante srajaś caiva te taranti raṇe ripūn // 6.4.21
iṣṭo vātaḥ praviṣṭasya dakṣiṇā pravivikṣataḥ / paścāt saṃsādhayaty arthaṃ purastāt pratiṣedhate // 6.4.22
śabdarūparasasparśagandhāś cāviṣkṛtāḥ śubhāḥ / sadā yodhāś ca hṛṣṭāś ca yeṣāṃ teṣāṃ dhruvaṃ jayaḥ // 6.4.23
anv eva vāyavo vānti tathābhrāṇi vayāṃsi ca / anuplavante meghāś ca tathaivendradhanūṃṣi ca // 6.4.24
etāni jayamānānāṃ lakṣaṇāni viśāṃ pate / bhavanti viparītāni mumūrṣūṇāṃ janādhipa // 6.4.25
alpāyāṃ vā mahatyāṃ vā senāyām iti niścitam / harṣo yodhagaṇasyaikaṃ jayalakṣaṇam ucyate // 6.4.26
eko dīrṇo dārayati senāṃ sumahatīm api / taṃ dīrṇam anudīryante yodhāḥ śūratamā api // 6.4.27
durnivāratamā caiva prabhagnā mahatī camūḥ / apām iva mahāvegas trastā mṛgagaṇā iva // 6.4.28
naiva śakyā samādhātuṃ saṃnipāte mahācamūḥ / dīrṇā ity eva dīryante yodhāḥ śūratamā api // 6.4.29
bhītān bhagnāṃś ca saṃprekṣya bhayaṃ bhūyo vivardhate // 6.4.29.2
prabhagnā sahasā rājan diśo vibhrāmitā paraiḥ / naiva sthāpayituṃ śakyā śūrair api mahācamūḥ // 6.4.30
saṃbhṛtya mahatīṃ senāṃ caturaṅgāṃ mahīpatiḥ / upāyapūrvaṃ medhāvī yateta satatotthitaḥ // 6.4.31
upāyavijayaṃ śreṣṭham āhur bhedena madhyamam / jaghanya eṣa vijayo yo yuddhena viśāṃ pate // 6.4.32
mahādoṣaḥ saṃnipātas tato vyaṅgaḥ sa ucyate // 6.4.32.2
parasparajñāḥ saṃhṛṣṭā vyavadhūtāḥ suniścitāḥ / pañcāśad api ye śūrā mathnanti mahatīṃ camūm // 6.4.33
atha vā pañca ṣaṭ sapta vijayanty anivartinaḥ // 6.4.33.2
na vainateyo garuḍaḥ praśaṃsati mahājanam / dṛṣṭvā suparṇopacitiṃ mahatīm api bhārata // 6.4.34
na bāhulyena senāyā jayo bhavati bhārata / adhruvo hi jayo nāma daivaṃ cātra parāyaṇam // 6.4.35
jayanto hy api saṃgrāme kṣayavanto bhavanty uta // 6.4.35.2
evam uktvā yayau vyāso dhṛtarāṣṭrāya dhīmate / dhṛtarāṣṭro 'pi tac chrutvā dhyānam evānvapadyata // 6.5.1
sa muhūrtam iva dhyātvā viniḥśvasya muhur muhuḥ / saṃjayaṃ saṃśitātmānam apṛcchad bharatarṣabha // 6.5.2
saṃjayeme mahīpālāḥ śūrā yuddhābhinandinaḥ / anyonyam abhinighnanti śastrair uccāvacair api // 6.5.3
pārthivāḥ pṛthivīhetoḥ samabhityaktajīvitāḥ / na ca śāmyanti nighnanto vardhayanto yamakṣayam // 6.5.4
bhaumam aiśvaryam icchanto na mṛṣyante parasparam / manye bahuguṇā bhūmis tan mamācakṣva saṃjaya // 6.5.5
bahūni ca sahasrāṇi prayutāny arbudāni ca / koṭyaś ca lokavīrāṇāṃ sametāḥ kurujāṅgale // 6.5.6
deśānāṃ ca parīmāṇaṃ nagarāṇāṃ ca saṃjaya / śrotum icchāmi tattvena yata ete samāgatāḥ // 6.5.7
divyabuddhipradīpena yuktas tvaṃ jñānacakṣuṣā / prasādāt tasya viprarṣer vyāsasyāmitatejasaḥ // 6.5.8
yathāprajñaṃ mahāprājña bhaumān vakṣyāmi te guṇān / śāstracakṣur avekṣasva namas te bharatarṣabha // 6.5.9
dvividhānīha bhūtāni trasāni sthāvarāṇi ca / trasānāṃ trividhā yonir aṇḍasvedajarāyujāḥ // 6.5.10
trasānāṃ khalu sarveṣāṃ śreṣṭhā rājañ jarāyujāḥ / jarāyujānāṃ pravarā mānavāḥ paśavaś ca ye // 6.5.11
nānārūpāṇi bibhrāṇās teṣāṃ bhedāś caturdaśa / araṇyavāsinaḥ sapta saptaiṣāṃ grāmavāsinaḥ // 6.5.12
siṃhavyāghravarāhāś ca mahiṣā vāraṇās tathā / ṛkṣāś ca vānarāś caiva saptāraṇyāḥ smṛtā nṛpa // 6.5.13
gaur ajo manujo meṣo vājyaśvataragardabhāḥ / ete grāmyāḥ samākhyātāḥ paśavaḥ sapta sādhubhiḥ // 6.5.14
ete vai paśavo rājan grāmyāraṇyāś caturdaśa / vedoktāḥ pṛthivīpāla yeṣu yajñāḥ pratiṣṭhitāḥ // 6.5.15
grāmyāṇāṃ puruṣaḥ śreṣṭhaḥ siṃhaś cāraṇyavāsinām / sarveṣām eva bhūtānām anyonyenābhijīvanam // 6.5.16
udbhijjāḥ sthāvarāḥ proktās teṣāṃ pañcaiva jātayaḥ / vṛkṣagulmalatāvallyas tvaksārās tṛṇajātayaḥ // 6.5.17
eṣāṃ viṃśatir ekonā mahābhūteṣu pañcasu / caturviṃśatir uddiṣṭā gāyatrī lokasaṃmatā // 6.5.18
ya etāṃ veda gāyatrīṃ puṇyāṃ sarvaguṇānvitām / tattvena bharataśreṣṭha sa lokān na praṇaśyati // 6.5.19
bhūmau hi jāyate sarvaṃ bhūmau sarvaṃ praṇaśyati / bhūmiḥ pratiṣṭhā bhūtānāṃ bhūmir eva parāyaṇam // 6.5.20
yasya bhūmis tasya sarvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam / tatrābhigṛddhā rājāno vinighnantītaretaram // 6.5.21
nadīnāṃ parvatānāṃ ca nāmadheyāni saṃjaya / tathā janapadānāṃ ca ye cānye bhūmim āśritāḥ // 6.6.1
pramāṇaṃ ca pramāṇajña pṛthivyā api sarvaśaḥ / nikhilena samācakṣva kānanāni ca saṃjaya // 6.6.2
pañcemāni mahārāja mahābhūtāni saṃgrahāt / jagat sthitāni sarvāṇi samāny āhur manīṣiṇaḥ // 6.6.3
bhūmir āpas tathā vāyur agnir ākāśam eva ca / guṇottarāṇi sarvāṇi teṣāṃ bhūmiḥ pradhānataḥ // 6.6.4
śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca raso gandhaś ca pañcamaḥ / bhūmer ete guṇāḥ proktā ṛṣibhis tattvavedibhiḥ // 6.6.5
catvāro 'psu guṇā rājan gandhas tatra na vidyate / śabdaḥ sparśaś ca rūpaṃ ca tejaso 'tha guṇās trayaḥ // 6.6.6
śabdaḥ sparśaś ca vāyos tu ākāśe śabda eva ca // 6.6.6.2
ete pañca guṇā rājan mahābhūteṣu pañcasu / vartante sarvalokeṣu yeṣu lokāḥ pratiṣṭhitāḥ // 6.6.7
anyonyaṃ nābhivartante sāmyaṃ bhavati vai yadā / yadā tu viṣamībhāvam āviśanti parasparam // 6.6.8
tadā dehair dehavanto vyatirohanti nānyathā // 6.6.8.2
ānupūrvyād vinaśyanti jāyante cānupūrvaśaḥ / sarvāṇy aparimeyāni tad eṣāṃ rūpam aiśvaram // 6.6.9
tatra tatra hi dṛśyante dhātavaḥ pāñcabhautikāḥ / teṣāṃ manuṣyās tarkeṇa pramāṇāni pracakṣate // 6.6.10
acintyāḥ khalu ye bhāvā na tāṃs tarkeṇa sādhayet / prakṛtibhyaḥ paraṃ yat tu tad acintyasya lakṣaṇam // 6.6.11
sudarśanaṃ pravakṣyāmi dvīpaṃ te kurunandana / parimaṇḍalo mahārāja dvīpo 'sau cakrasaṃsthitaḥ // 6.6.12
nadījalapraticchannaḥ parvataiś cābhrasaṃnibhaiḥ / puraiś ca vividhākārai ramyair janapadais tathā // 6.6.13
vṛkṣaiḥ puṣpaphalopetaiḥ saṃpannadhanadhānyavān / lāvaṇena samudreṇa samantāt parivāritaḥ // 6.6.14
yathā ca puruṣaḥ paśyed ādarśe mukham ātmanaḥ / evaṃ sudarśanadvīpo dṛśyate candramaṇḍale // 6.6.15
dvir aṃśe pippalas tatra dvir aṃśe ca śaśo mahān / sarvauṣadhisamāvāpaiḥ sarvataḥ paribṛṃhitaḥ // 6.6.16
āpas tato 'nyā vijñeyā eṣa saṃkṣepa ucyate // 6.6.16.2
ukto dvīpasya saṃkṣepo vistaraṃ brūhi saṃjaya / yāvad bhūmyavakāśo 'yaṃ dṛśyate śaśalakṣaṇe // 6.7.1
tasya pramāṇaṃ prabrūhi tato vakṣyasi pippalam // 6.7.1.2
evam uktaḥ sa rājñā tu saṃjayo vākyam abravīt / prāgāyatā mahārāja ṣaḍ ete ratnaparvatāḥ // 6.7.2
avagāḍhā hy ubhayataḥ samudrau pūrvapaścimau // 6.7.2.2
himavān hemakūṭaś ca niṣadhaś ca nagottamaḥ / nīlaś ca vaiḍūryamayaḥ śvetaś ca rajataprabhaḥ // 6.7.3
sarvadhātuvinaddhaś ca śṛṅgavān nāma parvataḥ // 6.7.3.2
ete vai parvatā rājan siddhacāraṇasevitāḥ / teṣām antaraviṣkambho yojanāni sahasraśaḥ // 6.7.4
tatra puṇyā janapadās tāni varṣāṇi bhārata / vasanti teṣu sattvāni nānājātīni sarvaśaḥ // 6.7.5
idaṃ tu bhārataṃ varṣaṃ tato haimavataṃ param / hemakūṭāt paraṃ caiva harivarṣaṃ pracakṣate // 6.7.6
dakṣiṇena tu nīlasya niṣadhasyottareṇa ca / prāgāyato mahārāja mālyavān nāma parvataḥ // 6.7.7
tataḥ paraṃ mālyavataḥ parvato gandhamādanaḥ / parimaṇḍalas tayor madhye meruḥ kanakaparvataḥ // 6.7.8
ādityataruṇābhāso vidhūma iva pāvakaḥ / yojanānāṃ sahasrāṇi ṣoḍaśādhaḥ kila smṛtaḥ // 6.7.9
uccaiś ca caturāśītir yojanānāṃ mahīpate / ūrdhvam antaś ca tiryak ca lokān āvṛtya tiṣṭhati // 6.7.10
tasya pārśve tv ime dvīpāś catvāraḥ saṃsthitāḥ prabho / bhadrāśvaḥ ketumālaś ca jambūdvīpaś ca bhārata // 6.7.11
uttarāś caiva kuravaḥ kṛtapuṇyapratiśrayāḥ // 6.7.11.2
vihagaḥ sumukho yatra suparṇasyātmajaḥ kila / sa vai vicintayām āsa sauvarṇān prekṣya vāyasān // 6.7.12
merur uttamamadhyānām adhamānāṃ ca pakṣiṇām / aviśeṣakaro yasmāt tasmād enaṃ tyajāmy aham // 6.7.13
tam ādityo 'nuparyeti satataṃ jyotiṣāṃ patiḥ / candramāś ca sanakṣatro vāyuś caiva pradakṣiṇam // 6.7.14
sa parvato mahārāja divyapuṣpaphalānvitaḥ / bhavanair āvṛtaḥ sarvair jāmbūnadamayaiḥ śubhaiḥ // 6.7.15
tatra devagaṇā rājan gandharvāsurarākṣasāḥ / apsarogaṇasaṃyuktāḥ śaile krīḍanti nityaśaḥ // 6.7.16
tatra brahmā ca rudraś ca śakraś cāpi sureśvaraḥ / sametya vividhair yajñair yajante 'nekadakṣiṇaiḥ // 6.7.17
tumburur nāradaś caiva viśvāvasur hahā huhūḥ / abhigamyāmaraśreṣṭhāḥ stavai stunvanti cābhibho // 6.7.18
saptarṣayo mahātmānaḥ kaśyapaś ca prajāpatiḥ / tatra gacchanti bhadraṃ te sadā parvaṇi parvaṇi // 6.7.19
tasyaiva mūrdhany uśanāḥ kāvyo daityair mahīpate / tasya hīmāni ratnāni tasyeme ratnaparvatāḥ // 6.7.20
tasmāt kubero bhagavāṃś caturthaṃ bhāgam aśnute / tataḥ kalāṃśaṃ vittasya manuṣyebhyaḥ prayacchati // 6.7.21
pārśve tasyottare divyaṃ sarvartukusumaṃ śivam / karṇikāravanaṃ ramyaṃ śilājālasamudgatam // 6.7.22
tatra sākṣāt paśupatir divyair bhūtaiḥ samāvṛtaḥ / umāsahāyo bhagavān ramate bhūtabhāvanaḥ // 6.7.23
karṇikāramayīṃ mālāṃ bibhrat pādāvalambinīm / tribhir netraiḥ kṛtoddyotas tribhiḥ sūryair ivoditaiḥ // 6.7.24
tam ugratapasaḥ siddhāḥ suvratāḥ satyavādinaḥ / paśyanti na hi durvṛttaiḥ śakyo draṣṭuṃ maheśvaraḥ // 6.7.25
tasya śailasya śikharāt kṣīradhārā nareśvara / triṃśad bāhuparigrāhyā bhīmanirghātanisvanā // 6.7.26
puṇyā puṇyatamair juṣṭā gaṅgā bhāgīrathī śubhā / pataty ajasravegena hrade cāndramase śubhe // 6.7.27
tayā hy utpāditaḥ puṇyaḥ sa hradaḥ sāgaropamaḥ // 6.7.27.2
tāṃ dhārayām āsa purā durdharāṃ parvatair api / śataṃ varṣasahasrāṇāṃ śirasā vai maheśvaraḥ // 6.7.28
meros tu paścime pārśve ketumālo mahīpate / jambūṣaṇḍaś ca tatraiva sumahān nandanopamaḥ // 6.7.29
āyur daśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ tatra bhārata / suvarṇavarṇāś ca narāḥ striyaś cāpsarasopamāḥ // 6.7.30
anāmayā vītaśokā nityaṃ muditamānasāḥ / jāyante mānavās tatra niṣṭaptakanakaprabhāḥ // 6.7.31
gandhamādanaśṛṅgeṣu kuberaḥ saha rākṣasaiḥ / saṃvṛto 'psarasāṃ saṃghair modate guhyakādhipaḥ // 6.7.32
gandhamādanapādeṣu pareṣv aparagaṇḍikāḥ / ekādaśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ paramāyuṣaḥ // 6.7.33
tatra kṛṣṇā narā rājaṃs tejoyuktā mahābalāḥ / striyaś cotpalapatrābhāḥ sarvāḥ supriyadarśanāḥ // 6.7.34
nīlāt parataraṃ śvetaṃ śvetād dhairaṇyakaṃ param / varṣam airāvataṃ nāma tataḥ śṛṅgavataḥ param // 6.7.35
dhanuḥsaṃsthe mahārāja dve varṣe dakṣiṇottare / ilāvṛtaṃ madhyamaṃ tu pañca varṣāṇi caiva ha // 6.7.36
uttarottaram etebhyo varṣam udricyate guṇaiḥ / āyuṣpramāṇam ārogyaṃ dharmataḥ kāmato 'rthataḥ // 6.7.37
samanvitāni bhūtāni teṣu varṣeṣu bhārata / evam eṣā mahārāja parvataiḥ pṛthivī citā // 6.7.38
hemakūṭas tu sumahān kailāso nāma parvataḥ / yatra vaiśravaṇo rājā guhyakaiḥ saha modate // 6.7.39
asty uttareṇa kailāsaṃ mainākaṃ parvataṃ prati / hiraṇyaśṛṅgaḥ sumahān divyo maṇimayo giriḥ // 6.7.40
tasya pārśve mahad divyaṃ śubhaṃ kāñcanavālukam / ramyaṃ bindusaro nāma yatra rājā bhagīrathaḥ // 6.7.41
dṛṣṭvā bhāgīrathīṃ gaṅgām uvāsa bahulāḥ samāḥ // 6.7.41.2
yūpā maṇimayās tatra cityāś cāpi hiraṇmayāḥ / tatreṣṭvā tu gataḥ siddhiṃ sahasrākṣo mahāyaśāḥ // 6.7.42
sṛṣṭvā bhūtapatir yatra sarvalokān sanātanaḥ / upāsyate tigmatejā vṛto bhūtaiḥ samāgataiḥ // 6.7.43
naranārāyaṇau brahmā manuḥ sthāṇuś ca pañcamaḥ // 6.7.43.2
tatra tripathagā devī prathamaṃ tu pratiṣṭhitā / brahmalokād apakrāntā saptadhā pratipadyate // 6.7.44
vasvokasārā nalinī pāvanā ca sarasvatī / jambūnadī ca sītā ca gaṅgā sindhuś ca saptamī // 6.7.45
acintyā divyasaṃkalpā prabhor eṣaiva saṃvidhiḥ / upāsate yatra satraṃ sahasrayugaparyaye // 6.7.46
dṛśyādṛśyā ca bhavati tatra tatra sarasvatī / etā divyāḥ sapta gaṅgās triṣu lokeṣu viśrutāḥ // 6.7.47
rakṣāṃsi vai himavati hemakūṭe tu guhyakāḥ / sarpā nāgāś ca niṣadhe gokarṇe ca tapodhanāḥ // 6.7.48
devāsurāṇāṃ ca gṛhaṃ śvetaḥ parvata ucyate / gandharvā niṣadhe śaile nīle brahmarṣayo nṛpa // 6.7.49
śṛṅgavāṃs tu mahārāja pitṝṇāṃ pratisaṃcaraḥ // 6.7.49.2
ity etāni mahārāja sapta varṣāṇi bhāgaśaḥ / bhūtāny upaniviṣṭāni gatimanti dhruvāṇi ca // 6.7.50
teṣām ṛddhir bahuvidhā dṛśyate daivamānuṣī / aśakyā parisaṃkhyātuṃ śraddheyā tu bubhūṣatā // 6.7.51
yāṃ tu pṛcchasi mā rājan divyām etāṃ śaśākṛtim / pārśve śaśasya dve varṣe ubhaye dakṣiṇottare // 6.7.52
karṇau tu nāgadvīpaṃ ca kaśyapadvīpam eva ca // 6.7.52.2
tāmravarṇaḥ śiro rājañ śrīmān malayaparvataḥ / etad dvitīyaṃ dvīpasya dṛśyate śaśasaṃsthitam // 6.7.53
meror athottaraṃ pārśvaṃ pūrvaṃ cācakṣva saṃjaya / nikhilena mahābuddhe mālyavantaṃ ca parvatam // 6.8.1
dakṣiṇena tu nīlasya meroḥ pārśve tathottare / uttarāḥ kuravo rājan puṇyāḥ siddhaniṣevitāḥ // 6.8.2
tatra vṛkṣā madhuphalā nityapuṣpaphalopagāḥ / puṣpāṇi ca sugandhīni rasavanti phalāni ca // 6.8.3
sarvakāmaphalās tatra ke cid vṛkṣā janādhipa / apare kṣīriṇo nāma vṛkṣās tatra narādhipa // 6.8.4
ye kṣaranti sadā kṣīraṃ ṣaḍrasaṃ hy amṛtopamam / vastrāṇi ca prasūyante phaleṣv ābharaṇāni ca // 6.8.5
sarvā maṇimayī bhūmiḥ sūkṣmakāñcanavālukā / sarvatra sukhasaṃsparśā niṣpaṅkā ca janādhipa // 6.8.6
devalokacyutāḥ sarve jāyante tatra mānavāḥ / tulyarūpaguṇopetāḥ sameṣu viṣameṣu ca // 6.8.7
mithunāni ca jāyante striyaś cāpsarasopamāḥ / teṣāṃ te kṣīriṇāṃ kṣīraṃ pibanty amṛtasaṃnibham // 6.8.8
mithunaṃ jāyamānaṃ vai samaṃ tac ca pravardhate / tulyarūpaguṇopetaṃ samaveṣaṃ tathaiva ca // 6.8.9
ekaikam anuraktaṃ ca cakravākasamaṃ vibho // 6.8.9.2
nirāmayā vītaśokā nityaṃ muditamānasāḥ / daśa varṣasahasrāṇi daśa varṣaśatāni ca // 6.8.10
jīvanti te mahārāja na cānyonyaṃ jahaty uta // 6.8.10.2
bhāruṇḍā nāma śakunās tīkṣṇatuṇḍā mahābalāḥ / te nirharanti hi mṛtān darīṣu prakṣipanti ca // 6.8.11
uttarāḥ kuravo rājan vyākhyātās te samāsataḥ / meroḥ pārśvam ahaṃ pūrvaṃ vakṣyāmy atha yathātatham // 6.8.12
tasya pūrvābhiṣekas tu bhadrāśvasya viśāṃ pate / bhadrasālavanaṃ yatra kālāmraś ca mahādrumaḥ // 6.8.13
kālāmraś ca mahārāja nityapuṣpaphalaḥ śubhaḥ / dvīpaś ca yojanotsedhaḥ siddhacāraṇasevitaḥ // 6.8.14
tatra te puruṣāḥ śvetās tejoyuktā mahābalāḥ / striyaḥ kumudavarṇāś ca sundaryaḥ priyadarśanāḥ // 6.8.15
candraprabhāś candravarṇāḥ pūrṇacandranibhānanāḥ / candraśītalagātryaś ca nṛttagītaviśāradāḥ // 6.8.16
daśa varṣasahasrāṇi tatrāyur bharatarṣabha / kālāmrarasapītās te nityaṃ saṃsthitayauvanāḥ // 6.8.17
dakṣiṇena tu nīlasya niṣadhasyottareṇa tu / sudarśano nāma mahāñ jambūvṛkṣaḥ sanātanaḥ // 6.8.18
sarvakāmaphalaḥ puṇyaḥ siddhacāraṇasevitaḥ / tasya nāmnā samākhyāto jambūdvīpaḥ sanātanaḥ // 6.8.19
yojanānāṃ sahasraṃ ca śataṃ ca bharatarṣabha / utsedho vṛkṣarājasya divaspṛṅ manujeśvara // 6.8.20
aratnīnāṃ sahasraṃ ca śatāni daśa pañca ca / pariṇāhas tu vṛkṣasya phalānāṃ rasabhedinām // 6.8.21
patamānāni tāny urvyāṃ kurvanti vipulaṃ svanam / muñcanti ca rasaṃ rājaṃs tasmin rajatasaṃnibham // 6.8.22
tasyā jambvāḥ phalaraso nadī bhūtvā janādhipa / meruṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā saṃprayāty uttarān kurūn // 6.8.23
pibanti tad rasaṃ hṛṣṭā janā nityaṃ janādhipa / tasmin phalarase pīte na jarā bādhate ca tān // 6.8.24
tatra jāmbūnadaṃ nāma kanakaṃ devabhūṣaṇam / taruṇādityavarṇāś ca jāyante tatra mānavāḥ // 6.8.25
tathā mālyavataḥ śṛṅge dīpyate tatra havyavāṭ / nāmnā saṃvartako nāma kālāgnir bharatarṣabha // 6.8.26
tathā mālyavataḥ śṛṅge pūrve pūrvāntagaṇḍikā / yojanānāṃ sahasrāṇi pañcāśan mālyavān sthitaḥ // 6.8.27
mahārajatasaṃkāśā jāyante tatra mānavāḥ / brahmalokāc cyutāḥ sarve sarve ca brahmavādinaḥ // 6.8.28
tapas tu tapyamānās te bhavanti hy ūrdhvaretasaḥ / rakṣaṇārthaṃ tu bhūtānāṃ praviśanti divākaram // 6.8.29
ṣaṣṭis tāni sahasrāṇi ṣaṣṭir eva śatāni ca / aruṇasyāgrato yānti parivārya divākaram // 6.8.30
ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi ṣaṣṭim eva śatāni ca / ādityatāpataptās te viśanti śaśimaṇḍalam // 6.8.31
varṣāṇāṃ caiva nāmāni parvatānāṃ ca saṃjaya / ācakṣva me yathātattvaṃ ye ca parvatavāsinaḥ // 6.9.1
dakṣiṇena tu śvetasya nīlasyaivottareṇa tu / varṣaṃ ramaṇakaṃ nāma jāyante tatra mānavāḥ // 6.9.2
śuklābhijanasaṃpannāḥ sarve supriyadarśanāḥ / ratipradhānāś ca tathā jāyante tatra mānavāḥ // 6.9.3
daśa varṣasahasrāṇi śatāni daśa pañca ca / jīvanti te mahārāja nityaṃ muditamānasāḥ // 6.9.4
dakṣiṇe śṛṅgiṇaś caiva śvetasyāthottareṇa ca / varṣaṃ hairaṇvataṃ nāma yatra hairaṇvatī nadī // 6.9.5
yakṣānugā mahārāja dhaninaḥ priyadarśanāḥ / mahābalās tatra sadā rājan muditamānasāḥ // 6.9.6
ekādaśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ te janādhipa / āyuṣpramāṇaṃ jīvanti śatāni daśa pañca ca // 6.9.7
śṛṅgāṇi vai śṛṅgavatas trīṇy eva manujādhipa / ekaṃ maṇimayaṃ tatra tathaikaṃ raukmam adbhutam // 6.9.8
sarvaratnamayaṃ caikaṃ bhavanair upaśobhitam / tatra svayaṃprabhā devī nityaṃ vasati śāṇḍilī // 6.9.9
uttareṇa tu śṛṅgasya samudrānte janādhipa / varṣam airāvataṃ nāma tasmāc chṛṅgavataḥ param // 6.9.10
na tatra sūryas tapati na te jīryanti mānavāḥ / candramāś ca sanakṣatro jyotir bhūta ivāvṛtaḥ // 6.9.11
padmaprabhāḥ padmavarṇāḥ padmapatranibhekṣaṇāḥ / padmapatrasugandhāś ca jāyante tatra mānavāḥ // 6.9.12
aniṣpandāḥ sugandhāś ca nirāhārā jitendriyāḥ / devalokacyutāḥ sarve tathā virajaso nṛpa // 6.9.13
trayodaśa sahasrāṇi varṣāṇāṃ te janādhipa / āyuṣpramāṇaṃ jīvanti narā bharatasattama // 6.9.14
kṣīrodasya samudrasya tathaivottarataḥ prabhuḥ / harir vasati vaikuṇṭhaḥ śakaṭe kanakātmake // 6.9.15
aṣṭacakraṃ hi tad yānaṃ bhūtayuktaṃ manojavam / agnivarṇaṃ mahāvegaṃ jāmbūnadapariṣkṛtam // 6.9.16
sa prabhuḥ sarvabhūtānāṃ vibhuś ca bharatarṣabha / saṃkṣepo vistaraś caiva kartā kārayitā ca saḥ // 6.9.17
pṛthivy āpas tathākāśaṃ vāyus tejaś ca pārthiva / sa yajñaḥ sarvabhūtānām āsyaṃ tasya hutāśanaḥ // 6.9.18
evam uktaḥ saṃjayena dhṛtarāṣṭro mahāmanāḥ / dhyānam anvagamad rājā putrān prati janādhipa // 6.9.19
sa vicintya mahārāja punar evābravīd vacaḥ / asaṃśayaṃ sūtaputra kālaḥ saṃkṣipate jagat // 6.9.20
sṛjate ca punaḥ sarvaṃ neha vidyati śāśvatam // 6.9.20.2
naro nārāyaṇaś caiva sarvajñaḥ sarvabhūtabhṛt / devā vaikuṇṭha ity āhur vedā viṣṇur iti prabhum // 6.9.21
yad idaṃ bhārataṃ varṣaṃ yatredaṃ mūrchitaṃ balam / yatrātimātraṃ lubdho 'yaṃ putro duryodhano mama // 6.10.1
yatra gṛddhāḥ pāṇḍusutā yatra me sajjate manaḥ / etan me tattvam ācakṣva kuśalo hy asi saṃjaya // 6.10.2
na tatra pāṇḍavā gṛddhāḥ śṛṇu rājan vaco mama / gṛddho duryodhanas tatra śakuniś cāpi saubalaḥ // 6.10.3
apare kṣatriyāś cāpi nānājanapadeśvarāḥ / ye gṛddhā bhārate varṣe na mṛṣyanti parasparam // 6.10.4
atra te varṇayiṣyāmi varṣaṃ bhārata bhāratam / priyam indrasya devasya manor vaivasvatasya ca // 6.10.5
pṛthoś ca rājan vainyasya tathekṣvākor mahātmanaḥ / yayāter ambarīṣasya māndhātur nahuṣasya ca // 6.10.6
tathaiva mucukundasya śiber auśīnarasya ca / ṛṣabhasya tathailasya nṛgasya nṛpates tathā // 6.10.7
anyeṣāṃ ca mahārāja kṣatriyāṇāṃ balīyasām / sarveṣām eva rājendra priyaṃ bhārata bhāratam // 6.10.8
tat te varṣaṃ pravakṣyāmi yathāśrutam ariṃdama / śṛṇu me gadato rājan yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // 6.10.9
mahendro malayaḥ sahyaḥ śuktimān ṛkṣavān api / vindhyaś ca pāriyātraś ca saptaite kulaparvatāḥ // 6.10.10
teṣāṃ sahasraśo rājan parvatās tu samīpataḥ / abhijñātāḥ sāravanto vipulāś citrasānavaḥ // 6.10.11
anye tato 'parijñātā hrasvā hrasvopajīvinaḥ / āryā mlecchāś ca kauravya tair miśrāḥ puruṣā vibho // 6.10.12
nadīḥ pibanti bahulā gaṅgāṃ sindhuṃ sarasvatīm / godāvarīṃ narmadāṃ ca bāhudāṃ ca mahānadīm // 6.10.13
śatadruṃ candrabhāgāṃ ca yamunāṃ ca mahānadīm / dṛṣadvatīṃ vipāśāṃ ca vipāpāṃ sthūlavālukām // 6.10.14
nadīṃ vetravatīṃ caiva kṛṣṇaveṇāṃ ca nimnagām / irāvatīṃ vitastāṃ ca payoṣṇīṃ devikām api // 6.10.15
vedasmṛtiṃ vetasinīṃ tridivām iṣkumālinīm / karīṣiṇīṃ citravahāṃ citrasenāṃ ca nimnagām // 6.10.16
gomatīṃ dhūtapāpāṃ ca vandanāṃ ca mahānadīm / kauśikīṃ tridivāṃ kṛtyāṃ vicitrāṃ lohatāriṇīm // 6.10.17
rathasthāṃ śatakumbhāṃ ca sarayūṃ ca nareśvara / carmaṇvatīṃ vetravatīṃ hastisomāṃ diśaṃ tathā // 6.10.18
śatāvarīṃ payoṣṇīṃ ca parāṃ bhaimarathīṃ tathā / kāverīṃ culukāṃ cāpi vāpīṃ śatabalām api // 6.10.19
nicīrāṃ mahitāṃ cāpi suprayogāṃ narādhipa / pavitrāṃ kuṇḍalāṃ sindhuṃ vājinīṃ puramālinīm // 6.10.20
pūrvābhirāmāṃ vīrāṃ ca bhīmām oghavatīṃ tathā / palāśinīṃ pāpaharāṃ mahendrāṃ pippalāvatīm // 6.10.21
pāriṣeṇām asiknīṃ ca saralāṃ bhāramardinīm / puruhīṃ pravarāṃ menāṃ moghāṃ ghṛtavatīṃ tathā // 6.10.22
dhūmatyām atikṛṣṇāṃ ca sūcīṃ chāvīṃ ca kaurava / sadānīrām adhṛṣyāṃ ca kuśadhārāṃ mahānadīm // 6.10.23
śaśikāntāṃ śivāṃ caiva tathā vīravatīm api / vāstuṃ suvāstuṃ gaurīṃ ca kampanāṃ sahiraṇvatīm // 6.10.24
hiraṇvatīṃ citravatīṃ citrasenāṃ ca nimnagām / rathacitrāṃ jyotirathāṃ viśvāmitrāṃ kapiñjalām // 6.10.25
upendrāṃ bahulāṃ caiva kucarām ambuvāhinīm / vainandīṃ piñjalāṃ veṇṇāṃ tuṅgaveṇāṃ mahānadīm // 6.10.26
vidiśāṃ kṛṣṇaveṇṇāṃ ca tāmrāṃ ca kapilām api / śaluṃ suvāmāṃ vedāśvāṃ harisrāvāṃ mahāpagām // 6.10.27
śīghrāṃ ca picchilāṃ caiva bhāradvājīṃ ca nimnagām / kauśikīṃ nimnagāṃ śoṇāṃ bāhudām atha candanām // 6.10.28
durgām antaḥśilāṃ caiva brahmamedhyāṃ bṛhadvatīm / carakṣāṃ mahirohīṃ ca tathā jambunadīm api // 6.10.29
sunasāṃ tamasāṃ dāsīṃ trasām anyāṃ varāṇasīm / loloddhṛtakarāṃ caiva pūrṇāśāṃ ca mahānadīm // 6.10.30
mānavīṃ vṛṣabhāṃ caiva mahānadyo janādhipa / sadānirāmayāṃ vṛtyāṃ mandagāṃ mandavāhinīm // 6.10.31
brahmāṇīṃ ca mahāgaurīṃ durgām api ca bhārata / citropalāṃ citrabarhāṃ mañjuṃ makaravāhinīm // 6.10.32
mandākinīṃ vaitaraṇīṃ kokāṃ caiva mahānadīm / śuktimatīm araṇyāṃ ca puṣpaveṇyutpalāvatīm // 6.10.33
lohityāṃ karatoyāṃ ca tathaiva vṛṣabhaṅginīm / kumārīm ṛṣikulyāṃ ca brahmakulyāṃ ca bhārata // 6.10.34
sarasvatīḥ supuṇyāś ca sarvā gaṅgāś ca māriṣa / viśvasya mātaraḥ sarvāḥ sarvāś caiva mahābalāḥ // 6.10.35
tathā nadyas tv aprakāśāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ / ity etāḥ sarito rājan samākhyātā yathāsmṛti // 6.10.36
ata ūrdhvaṃ janapadān nibodha gadato mama / tatreme kurupāñcālāḥ śālvamādreyajāṅgalāḥ // 6.10.37
śūrasenāḥ kaliṅgāś ca bodhā maukās tathaiva ca / matsyāḥ sukuṭyaḥ saubalyāḥ kuntalāḥ kāśikośalāḥ // 6.10.38
cedivatsāḥ karūṣāś ca bhojāḥ sindhupulindakāḥ / uttamaujā daśārṇāś ca mekalāś cotkalaiḥ saha // 6.10.39
pāñcālāḥ kauśijāś caiva ekapṛṣṭhā yugaṃdharāḥ / saudhā madrā bhujiṅgāś ca kāśayo 'parakāśayaḥ // 6.10.40
jaṭharāḥ kukkuśāś caiva sudāśārṇāś ca bhārata / kuntayo 'vantayaś caiva tathaivāparakuntayaḥ // 6.10.41
govindā mandakāḥ ṣaṇḍā vidarbhānūpavāsikāḥ / aśmakāḥ pāṃsurāṣṭrāś ca goparāṣṭrāḥ panītakāḥ // 6.10.42
ādirāṣṭrāḥ sukuṭṭāś ca balirāṣṭraṃ ca kevalam / vānarāsyāḥ pravāhāś ca vakrā vakrabhayāḥ śakāḥ // 6.10.43
videhakā māgadhāś ca suhmāś ca vijayās tathā / aṅgā vaṅgāḥ kaliṅgāś ca yakṛllomāna eva ca // 6.10.44
mallāḥ sudeṣṇāḥ prāhūtās tathā māhiṣakārṣikāḥ / vāhīkā vāṭadhānāś ca ābhīrāḥ kālatoyakāḥ // 6.10.45
aparandhrāś ca śūdrāś ca pahlavāś carmakhaṇḍikāḥ / aṭavīśabarāś caiva marubhaumāś ca māriṣa // 6.10.46
upāvṛścānupāvṛścasurāṣṭrāḥ kekayās tathā / kuṭṭāparāntā dvaidheyāḥ kākṣāḥ sāmudraniṣkuṭāḥ // 6.10.47
andhrāś ca bahavo rājann antargiryās tathaiva ca / bahirgiryāṅgamaladā māgadhā mānavarjakāḥ // 6.10.48
mahyuttarāḥ prāvṛṣeyā bhārgavāś ca janādhipa / puṇḍrā bhārgāḥ kirātāś ca sudoṣṇāḥ pramudās tathā // 6.10.49
śakā niṣādā niṣadhās tathaivānartanairṛtāḥ / dugūlāḥ pratimatsyāś ca kuśalāḥ kunaṭās tathā // 6.10.50
tīragrāhās taratoyā rājikā rasyakāgaṇāḥ / tilakāḥ pārasīkāś ca madhumantaḥ prakutsakāḥ // 6.10.51
kāśmīrāḥ sindhusauvīrā gāndhārā darśakās tathā / abhīsārā kulūtāś ca śaivalā bāhlikās tathā // 6.10.52
darvīkāḥ sakacā darvā vātajāmarathoragāḥ / bahuvādyāś ca kauravya sudāmānaḥ sumallikāḥ // 6.10.53
vadhrāḥ karīṣakāś cāpi kulindopatyakās tathā / vanāyavo daśāpārśvā romāṇaḥ kuśabindavaḥ // 6.10.54
kacchā gopālakacchāś ca lāṅgalāḥ paravallakāḥ / kirātā barbarāḥ siddhā videhās tāmraliṅgakāḥ // 6.10.55
oṣṭrāḥ puṇḍrāḥ sasairandhrāḥ pārvatīyāś ca māriṣa / athāpare janapadā dakṣiṇā bharatarṣabha // 6.10.56
draviḍāḥ keralāḥ prācyā bhūṣikā vanavāsinaḥ / unnatyakā māhiṣakā vikalpā mūṣakās tathā // 6.10.57
karṇikāḥ kuntikāś caiva saudbhidā nalakālakāḥ / kaukuṭṭakās tathā colāḥ koṅkaṇā mālavāṇakāḥ // 6.10.58
samaṅgāḥ kopanāś caiva kukurāṅgadamāriṣāḥ / dhvajiny utsavasaṃketās trigartāḥ sarvasenayaḥ // 6.10.59
tryaṅgāḥ kekarakāḥ proṣṭhāḥ parasaṃcarakās tathā / tathaiva vindhyapulakāḥ pulindāḥ kalkalaiḥ saha // 6.10.60
mālakā mallakāś caiva tathaivāparavartakāḥ / kulindāḥ kulakāś caiva karaṇṭhāḥ kurakās tathā // 6.10.61
mūṣakā stanabālāś ca satiyaḥ pattipañjakāḥ / ādidāyāḥ sirālāś ca stūbakā stanapās tathā // 6.10.62
hṛṣīvidarbhāḥ kāntīkās taṅgaṇāḥ parataṅgaṇāḥ / uttarāś cāpare mlecchā janā bharatasattama // 6.10.63
yavanāś ca sakāmbojā dāruṇā mlecchajātayaḥ / sakṣaddruhaḥ kuntalāś ca hūṇāḥ pāratakaiḥ saha // 6.10.64
tathaiva maradhāś cīnās tathaiva daśamālikāḥ / kṣatriyopaniveśāś ca vaiśyaśūdrakulāni ca // 6.10.65
śūdrābhīrātha daradāḥ kāśmīrāḥ paśubhiḥ saha / khaśikāś ca tukhārāś ca pallavā girigahvarāḥ // 6.10.66
ātreyāḥ sabharadvājās tathaiva stanayoṣikāḥ / aupakāś ca kaliṅgāś ca kirātānāṃ ca jātayaḥ // 6.10.67
tāmarā haṃsamārgāś ca tathaiva karabhañjakāḥ / uddeśamātreṇa mayā deśāḥ saṃkīrtitāḥ prabho // 6.10.68
yathāguṇabalaṃ cāpi trivargasya mahāphalam / duhyed dhenuḥ kāmadhuk ca bhūmiḥ samyag anuṣṭhitā // 6.10.69
tasyāṃ gṛdhyanti rājānaḥ śūrā dharmārthakovidāḥ / te tyajanty āhave prāṇān rasāgṛddhās tarasvinaḥ // 6.10.70
devamānuṣakāyānāṃ kāmaṃ bhūmiḥ parāyaṇam / anyonyasyāvalumpanti sārameyā ivāmiṣam // 6.10.71
rājāno bharataśreṣṭha bhoktukāmā vasuṃdharām / na cāpi tṛptiḥ kāmānāṃ vidyate ceha kasya cit // 6.10.72
tasmāt parigrahe bhūmer yatante kurupāṇḍavāḥ / sāmnā dānena bhedena daṇḍenaiva ca pārthiva // 6.10.73
pitā mātā ca putraś ca khaṃ dyauś ca narapuṃgava / bhūmir bhavati bhūtānāṃ samyag acchidradarśinī // 6.10.74
bhāratasyāsya varṣasya tathā haimavatasya ca / pramāṇam āyuṣaḥ sūta phalaṃ cāpi śubhāśubham // 6.11.1
anāgatam atikrāntaṃ vartamānaṃ ca saṃjaya / ācakṣva me vistareṇa harivarṣaṃ tathaiva ca // 6.11.2
catvāri bhārate varṣe yugāni bharatarṣabha / kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca puṣyaṃ ca kuruvardhana // 6.11.3
pūrvaṃ kṛtayugaṃ nāma tatas tretāyugaṃ vibho / saṃkṣepād dvāparasyātha tataḥ puṣyaṃ pravartate // 6.11.4
catvāri ca sahasrāṇi varṣāṇāṃ kurusattama / āyuḥsaṃkhyā kṛtayuge saṃkhyātā rājasattama // 6.11.5
tathā trīṇi sahasrāṇi tretāyāṃ manujādhipa / dvisahasraṃ dvāpare tu śate tiṣṭhati saṃprati // 6.11.6
na pramāṇasthitir hy asti puṣye 'smin bharatarṣabha / garbhasthāś ca mriyante 'tra tathā jātā mriyanti ca // 6.11.7
mahābalā mahāsattvāḥ prajāguṇasamanvitāḥ / ajāyanta kṛte rājan munayaḥ sutapodhanāḥ // 6.11.8
mahotsāhā mahātmāno dhārmikāḥ satyavādinaḥ / jātāḥ kṛtayuge rājan dhaninaḥ priyadarśanāḥ // 6.11.9
āyuṣmanto mahāvīrā dhanurdharavarā yudhi / jāyante kṣatriyāḥ śūrās tretāyāṃ cakravartinaḥ // 6.11.10
sarvavarṇā mahārāja jāyante dvāpare sati / mahotsāhā mahāvīryāḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ // 6.11.11
tejasālpena saṃyuktāḥ krodhanāḥ puruṣā nṛpa / lubdhāś cānṛtakāś caiva puṣye jāyanti bhārata // 6.11.12
īrṣyā mānas tathā krodho māyāsūyā tathaiva ca / puṣye bhavanti martyānāṃ rāgo lobhaś ca bhārata // 6.11.13
saṃkṣepo vartate rājan dvāpare 'smin narādhipa / guṇottaraṃ haimavataṃ harivarṣaṃ tataḥ param // 6.11.14
jambūkhaṇḍas tvayā prokto yathāvad iha saṃjaya / viṣkambham asya prabrūhi parimāṇaṃ ca tattvataḥ // 6.12.1
samudrasya pramāṇaṃ ca samyag acchidradarśana / śākadvīpaṃ ca me brūhi kuśadvīpaṃ ca saṃjaya // 6.12.2
śālmalaṃ caiva tattvena krauñcadvīpaṃ tathaiva ca / brūhi gāvalgaṇe sarvaṃ rāhoḥ somārkayos tathā // 6.12.3
rājan subahavo dvīpā yair idaṃ saṃtataṃ jagat / sapta tv ahaṃ pravakṣyāmi candrādityau grahāṃs tathā // 6.12.4
aṣṭādaśa sahasrāṇi yojanānāṃ viśāṃ pate / ṣaṭśatāni ca pūrṇāni viṣkambho jambuparvataḥ // 6.12.5
lāvaṇasya samudrasya viṣkambho dviguṇaḥ smṛtaḥ / nānājanapadākīrṇo maṇividrumacitritaḥ // 6.12.6
naikadhātuvicitraiś ca parvatair upaśobhitaḥ / siddhacāraṇasaṃkīrṇaḥ sāgaraḥ parimaṇḍalaḥ // 6.12.7
śākadvīpaṃ ca vakṣyāmi yathāvad iha pārthiva / śṛṇu me tvaṃ yathānyāyaṃ bruvataḥ kurunandana // 6.12.8
jambūdvīpapramāṇena dviguṇaḥ sa narādhipa / viṣkambheṇa mahārāja sāgaro 'pi vibhāgaśaḥ // 6.12.9
kṣīrodo bharataśreṣṭha yena saṃparivāritaḥ // 6.12.9.2
tatra puṇyā janapadā na tatra mriyate janaḥ / kuta eva hi durbhikṣaṃ kṣamātejoyutā hi te // 6.12.10
śākadvīpasya saṃkṣepo yathāvad bharatarṣabha / ukta eṣa mahārāja kim anyac chrotum icchasi // 6.12.11
śākadvīpasya saṃkṣepo yathāvad iha saṃjaya / uktas tvayā mahābhāga vistaraṃ brūhi tattvataḥ // 6.12.12
tathaiva parvatā rājan saptātra maṇibhūṣitāḥ / ratnākarās tathā nadyas teṣāṃ nāmāni me śṛṇu // 6.12.13
atīvaguṇavat sarvaṃ tatra puṇyaṃ janādhipa // 6.12.13.2
devarṣigandharvayutaḥ paramo merur ucyate / prāgāyato mahārāja malayo nāma parvataḥ // 6.12.14
yato meghāḥ pravartante prabhavanti ca sarvaśaḥ // 6.12.14.2
tataḥ pareṇa kauravya jaladhāro mahāgiriḥ / yatra nityam upādatte vāsavaḥ paramaṃ jalam // 6.12.15
yato varṣaṃ prabhavati varṣākāle janeśvara // 6.12.15.2
uccair girī raivatako yatra nityaṃ pratiṣṭhitaḥ / revatī divi nakṣatraṃ pitāmahakṛto vidhiḥ // 6.12.16
uttareṇa tu rājendra śyāmo nāma mahāgiriḥ / yataḥ śyāmatvam āpannāḥ prajā janapadeśvara // 6.12.17
sumahān saṃśayo me 'dya proktaṃ saṃjaya yat tvayā / prajāḥ kathaṃ sūtaputra saṃprāptāḥ śyāmatām iha // 6.12.18
sarveṣv eva mahāprājña dvīpeṣu kurunandana / gauraḥ kṛṣṇaś ca varṇau dvau tayor varṇāntaraṃ nṛpa // 6.12.19
śyāmo yasmāt pravṛtto vai tat te vakṣyāmi bhārata / āste 'tra bhagavān kṛṣṇas tat kāntyā śyāmatāṃ gataḥ // 6.12.20
tataḥ paraṃ kauravendra durgaśailo mahodayaḥ / kesarī kesarayuto yato vātaḥ pravāyati // 6.12.21
teṣāṃ yojanaviṣkambho dviguṇaḥ pravibhāgaśaḥ / varṣāṇi teṣu kauravya saṃproktāni manīṣibhiḥ // 6.12.22
mahāmerur mahākāśo jaladaḥ kumudottaraḥ / jaladhārāt paro rājan sukumāra iti smṛtaḥ // 6.12.23
raivatasya tu kaumāraḥ śyāmasya tu maṇīcakaḥ / kesarasyātha modākī pareṇa tu mahāpumān // 6.12.24
parivārya tu kauravya dairghyaṃ hrasvatvam eva ca / jambūdvīpena vikhyātas tasya madhye mahādrumaḥ // 6.12.25
śāko nāma mahārāja tasya dvīpasya madhyagaḥ / tatra puṇyā janapadāḥ pūjyate tatra śaṃkaraḥ // 6.12.26
tatra gacchanti siddhāś ca cāraṇā daivatāni ca / dhārmikāś ca prajā rājaṃś catvāro 'tīva bhārata // 6.12.27
varṇāḥ svakarmaniratā na ca steno 'tra dṛśyate / dīrghāyuṣo mahārāja jarāmṛtyuvivarjitāḥ // 6.12.28
prajās tatra vivardhante varṣāsv iva samudragāḥ / nadyaḥ puṇyajalās tatra gaṅgā ca bahudhāgatiḥ // 6.12.29
sukumārī kumārī ca sītā kāverakā tathā / mahānadī ca kauravya tathā maṇijalā nadī // 6.12.30
ikṣuvardhanikā caiva tathā bharatasattama // 6.12.30.2
tataḥ pravṛttāḥ puṇyodā nadyaḥ kurukulodvaha / sahasrāṇāṃ śatāny eva yato varṣati vāsavaḥ // 6.12.31
na tāsāṃ nāmadheyāni parimāṇaṃ tathaiva ca / śakyate parisaṃkhyātuṃ puṇyās tā hi saridvarāḥ // 6.12.32
tatra puṇyā janapadāś catvāro lokasaṃmatāḥ / magāś ca maśakāś caiva mānasā mandagās tathā // 6.12.33
magā brāhmaṇabhūyiṣṭhāḥ svakarmaniratā nṛpa / maśakeṣu tu rājanyā dhārmikāḥ sarvakāmadāḥ // 6.12.34
mānaseṣu mahārāja vaiśyāḥ karmopajīvinaḥ / sarvakāmasamāyuktāḥ śūrā dharmārthaniścitāḥ // 6.12.35
śūdrās tu mandage nityaṃ puruṣā dharmaśīlinaḥ // 6.12.35.2
na tatra rājā rājendra na daṇḍo na ca daṇḍikāḥ / svadharmeṇaiva dharmaṃ ca te rakṣanti parasparam // 6.12.36
etāvad eva śakyaṃ tu tasmin dvīpe prabhāṣitum / etāvad eva śrotavyaṃ śākadvīpe mahaujasi // 6.12.37
uttareṣu tu kauravya dvīpeṣu śrūyate kathā / yathāśrutaṃ mahārāja bruvatas tan nibodha me // 6.13.1
ghṛtatoyaḥ samudro 'tra dadhimaṇḍodako 'paraḥ / surodaḥ sāgaraś caiva tathānyo gharmasāgaraḥ // 6.13.2
paraspareṇa dviguṇāḥ sarve dvīpā narādhipa / sarvataś ca mahārāja parvataiḥ parivāritāḥ // 6.13.3
gauras tu madhyame dvīpe girir mānaḥśilo mahān / parvataḥ paścimaḥ kṛṣṇo nārāyaṇanibho nṛpa // 6.13.4
tatra ratnāni divyāni svayaṃ rakṣati keśavaḥ / prajāpatim upāsīnaḥ prajānāṃ vidadhe sukham // 6.13.5
kuśadvīpe kuśastambo madhye janapadasya ha / saṃpūjyate śalmaliś ca dvīpe śālmalike nṛpa // 6.13.6
krauñcadvīpe mahākrauñco girī ratnacayākaraḥ / saṃpūjyate mahārāja cāturvarṇyena nityadā // 6.13.7
gomandaḥ parvato rājan sumahān sarvadhātumān / yatra nityaṃ nivasati śrīmān kamalalocanaḥ // 6.13.8
mokṣibhiḥ saṃstuto nityaṃ prabhur nārāyaṇo hariḥ // 6.13.8.2
kuśadvīpe tu rājendra parvato vidrumaiś citaḥ / sudhāmā nāma durdharṣo dvitīyo hemaparvataḥ // 6.13.9
dyutimān nāma kauravya tṛtīyaḥ kumudo giriḥ / caturthaḥ puṣpavān nāma pañcamas tu kuśeśayaḥ // 6.13.10
ṣaṣṭho harigirir nāma ṣaḍ ete parvatottamāḥ / teṣām antaraviṣkambho dviguṇaḥ pravibhāgaśaḥ // 6.13.11
audbhidaṃ prathamaṃ varṣaṃ dvitīyaṃ veṇumaṇḍalam / tṛtīyaṃ vai rathākāraṃ caturthaṃ pālanaṃ smṛtam // 6.13.12
dhṛtimat pañcamaṃ varṣaṃ ṣaṣṭhaṃ varṣaṃ prabhākaram / saptamaṃ kāpilaṃ varṣaṃ saptaite varṣapuñjakāḥ // 6.13.13
eteṣu devagandharvāḥ prajāś ca jagatīśvara / viharanti ramante ca na teṣu mriyate janaḥ // 6.13.14
na teṣu dasyavaḥ santi mlecchajātyo 'pi vā nṛpa / gauraprāyo janaḥ sarvaḥ sukumāraś ca pārthiva // 6.13.15
avaśiṣṭeṣu varṣeṣu vakṣyāmi manujeśvara / yathāśrutaṃ mahārāja tad avyagramanāḥ śṛṇu // 6.13.16
krauñcadvīpe mahārāja krauñco nāma mahāgiriḥ / krauñcāt paro vāmanako vāmanād andhakārakaḥ // 6.13.17
andhakārāt paro rājan mainākaḥ parvatottamaḥ / mainākāt parato rājan govindo girir uttamaḥ // 6.13.18
govindāt tu paro rājan nibiḍo nāma parvataḥ / paras tu dviguṇas teṣāṃ viṣkambho vaṃśavardhana // 6.13.19
deśāṃs tatra pravakṣyāmi tan me nigadataḥ śṛṇu / krauñcasya kuśalo deśo vāmanasya manonugaḥ // 6.13.20
manonugāt paraś coṣṇo deśaḥ kurukulodvaha / uṣṇāt paraḥ prāvarakaḥ prāvarād andhakārakaḥ // 6.13.21
andhakārakadeśāt tu munideśaḥ paraḥ smṛtaḥ / munideśāt paraś caiva procyate dundubhisvanaḥ // 6.13.22
siddhacāraṇasaṃkīrṇo gauraprāyo janādhipa / ete deśā mahārāja devagandharvasevitāḥ // 6.13.23
puṣkare puṣkaro nāma parvato maṇiratnamān / tatra nityaṃ nivasati svayaṃ devaḥ prajāpatiḥ // 6.13.24
taṃ paryupāsate nityaṃ devāḥ sarve maharṣibhiḥ / vāgbhir manonukūlābhiḥ pūjayanto janādhipa // 6.13.25
jambūdvīpāt pravartante ratnāni vividhāny uta / dvīpeṣu teṣu sarveṣu prajānāṃ kurunandana // 6.13.26
viprāṇāṃ brahmacaryeṇa satyena ca damena ca / ārogyāyuḥpramāṇābhyāṃ dviguṇaṃ dviguṇaṃ tataḥ // 6.13.27
eko janapado rājan dvīpeṣv eteṣu bhārata / uktā janapadā yeṣu dharmaś caikaḥ pradṛśyate // 6.13.28
īśvaro daṇḍam udyamya svayam eva prajāpatiḥ / dvīpān etān mahārāja rakṣaṃs tiṣṭhati nityadā // 6.13.29
sa rājā sa śivo rājan sa pitā sa pitāmahaḥ / gopāyati naraśreṣṭha prajāḥ sajaḍapaṇḍitāḥ // 6.13.30
bhojanaṃ cātra kauravya prajāḥ svayam upasthitam / siddham eva mahārāja bhuñjate tatra nityadā // 6.13.31
tataḥ paraṃ samā nāma dṛśyate lokasaṃsthitiḥ / caturaśrā mahārāja trayas triṃśat tu maṇḍalam // 6.13.32
tatra tiṣṭhanti kauravya catvāro lokasaṃmatāḥ / diggajā bharataśreṣṭha vāmanairāvatādayaḥ // 6.13.33
supratīkas tathā rājan prabhinnakaraṭāmukhaḥ // 6.13.33.2
tasyāhaṃ parimāṇaṃ tu na saṃkhyātum ihotsahe / asaṃkhyātaḥ sa nityaṃ hi tiryag ūrdhvam adhas tathā // 6.13.34
tatra vai vāyavo vānti digbhyaḥ sarvābhya eva ca / asaṃbādhā mahārāja tān nigṛhṇanti te gajāḥ // 6.13.35
puṣkaraiḥ padmasaṃkāśair varṣmavadbhir mahāprabhaiḥ / te śanaiḥ punar evāśu vāyūn muñcanti nityaśaḥ // 6.13.36
śvasadbhir mucyamānās tu diggajair iha mārutāḥ / āgacchanti mahārāja tatas tiṣṭhanti vai prajāḥ // 6.13.37
paro vai vistaro 'tyarthaṃ tvayā saṃjaya kīrtitaḥ / darśitaṃ dvīpasaṃsthānam uttaraṃ brūhi saṃjaya // 6.13.38
uktā dvīpā mahārāja grahān me śṛṇu tattvataḥ / svarbhānuḥ kauravaśreṣṭha yāvad eṣa prabhāvataḥ // 6.13.39
parimaṇḍalo mahārāja svarbhānuḥ śrūyate grahaḥ / yojanānāṃ sahasrāṇi viṣkambho dvādaśāsya vai // 6.13.40
pariṇāhena ṣaṭtriṃśad vipulatvena cānagha / ṣaṣṭim āhuḥ śatāny asya budhāḥ paurāṇikās tathā // 6.13.41
candramās tu sahasrāṇi rājann ekādaśa smṛtaḥ / viṣkambheṇa kuruśreṣṭha trayastriṃśat tu maṇḍalam // 6.13.42
ekonaṣaṣṭir vaipulyāc chītaraśmer mahātmanaḥ // 6.13.42.2
sūryas tv aṣṭau sahasrāṇi dve cānye kurunandana / viṣkambheṇa tato rājan maṇḍalaṃ triṃśataṃ samam // 6.13.43
aṣṭapañcāśataṃ rājan vipulatvena cānagha / śrūyate paramodāraḥ pataṃgo 'sau vibhāvasuḥ // 6.13.44
etat pramāṇam arkasya nirdiṣṭam iha bhārata // 6.13.44.2
sa rāhuś chādayaty etau yathākālaṃ mahattayā / candrādityau mahārāja saṃkṣepo 'yam udāhṛtaḥ // 6.13.45
ity etat te mahārāja pṛcchataḥ śāstracakṣuṣā / sarvam uktaṃ yathātattvaṃ tasmāc chamam avāpnuhi // 6.13.46
yathādṛṣṭaṃ mayā proktaṃ saniryāṇam idaṃ jagat / tasmād āśvasa kauravya putraṃ duryodhanaṃ prati // 6.13.47
śrutvedaṃ bharataśreṣṭha bhūmiparva manonugam / śrīmān bhavati rājanyaḥ siddhārthaḥ sādhusaṃmataḥ // 6.13.48
āyur balaṃ ca vīryaṃ ca tasya tejaś ca vardhate // 6.13.48.2
yaḥ śṛṇoti mahīpāla parvaṇīdaṃ yatavrataḥ / prīyante pitaras tasya tathaiva ca pitāmahāḥ // 6.13.49
idaṃ tu bhārataṃ varṣaṃ yatra vartāmahe vayam / pūrvaṃ pravartate puṇyaṃ tat sarvaṃ śrutavān asi // 6.13.50
atha gāvalgaṇir dhīmān samarād etya saṃjayaḥ / pratyakṣadarśī sarvasya bhūtabhavyabhaviṣyavit // 6.14.1
dhyāyate dhṛtarāṣṭrāya sahasopetya duḥkhitaḥ / ācaṣṭa nihataṃ bhīṣmaṃ bharatānām amadhyamam // 6.14.2
saṃjayo 'haṃ mahārāja namas te bharatarṣabha / hato bhīṣmaḥ śāṃtanavo bharatānāṃ pitāmahaḥ // 6.14.3
kakudaṃ sarvayodhānāṃ dhāma sarvadhanuṣmatām / śaratalpagataḥ so 'dya śete kurupitāmahaḥ // 6.14.4
yasya vīryaṃ samāśritya dyūtaṃ putras tavākarot / sa śete nihato rājan saṃkhye bhīṣmaḥ śikhaṇḍinā // 6.14.5
yaḥ sarvān pṛthivīpālān samavetān mahāmṛdhe / jigāyaikarathenaiva kāśipuryāṃ mahārathaḥ // 6.14.6
jāmadagnyaṃ raṇe rāmam āyodhya vasusaṃbhavaḥ / na hato jāmadagnyena sa hato 'dya śikhaṇḍinā // 6.14.7
mahendrasadṛśaḥ śaurye sthairye ca himavān iva / samudra iva gāmbhīrye sahiṣṇutve dharāsamaḥ // 6.14.8
śaradaṃṣṭro dhanurvaktraḥ khaḍgajihvo durāsadaḥ / narasiṃhaḥ pitā te 'dya pāñcālyena nipātitaḥ // 6.14.9
pāṇḍavānāṃ mahat sainyaṃ yaṃ dṛṣṭvodyantam āhave / pravepata bhayodvignaṃ siṃhaṃ dṛṣṭveva gogaṇaḥ // 6.14.10
parirakṣya sa senāṃ te daśarātram anīkahā / jagāmāstam ivādityaḥ kṛtvā karma suduṣkaram // 6.14.11
yaḥ sa śakra ivākṣobhyo varṣan bāṇān sahasraśaḥ / jaghāna yudhi yodhānām arbudaṃ daśabhir dinaiḥ // 6.14.12
sa śete niṣṭanan bhūmau vātarugṇa iva drumaḥ / tava durmantrite rājan yathā nārhaḥ sa bhārata // 6.14.13
kathaṃ kurūṇām ṛṣabho hato bhīṣmaḥ śikhaṇḍinā / kathaṃ rathāt sa nyapatat pitā me vāsavopamaḥ // 6.15.1
katham āsaṃś ca me putrā hīnā bhīṣmeṇa saṃjaya / balinā devakalpena gurvarthe brahmacāriṇā // 6.15.2
tasmin hate mahāsattve maheṣvāse mahābale / mahārathe naravyāghre kim u āsīn manas tadā // 6.15.3
ārtiḥ parā māviśati yataḥ śaṃsasi me hatam / kurūṇām ṛṣabhaṃ vīram akampyaṃ puruṣarṣabham // 6.15.4
ke taṃ yāntam anupreyuḥ ke cāsyāsan purogamāḥ / ke 'tiṣṭhan ke nyavartanta ke 'bhyavartanta saṃjaya // 6.15.5
ke śūrā rathaśārdūlam acyutaṃ kṣatriyarṣabham / rathānīkaṃ gāhamānaṃ sahasā pṛṣṭhato 'nvayuḥ // 6.15.6
yas tamo 'rka ivāpohan parasainyam amitrahā / sahasraraśmipratimaḥ pareṣāṃ bhayam ādadhat // 6.15.7
akarod duṣkaraṃ karma raṇe kauravaśāsanāt // 6.15.7.2
grasamānam anīkāni ya enaṃ paryavārayan / kṛtinaṃ taṃ durādharṣaṃ samyag yāsyantam antike // 6.15.8
kathaṃ śāṃtanavaṃ yuddhe pāṇḍavāḥ pratyavārayan // 6.15.8.2
nikṛntantam anīkāni śaradaṃṣṭraṃ tarasvinam / cāpavyāttānanaṃ ghoram asijihvaṃ durāsadam // 6.15.9
atyanyān puruṣavyāghrān hrīmantam aparājitam / pātayām āsa kaunteyaḥ kathaṃ tam ajitaṃ yudhi // 6.15.10
ugradhanvānam ugreṣuṃ vartamānaṃ rathottame / pareṣām uttamāṅgāni pracinvantaṃ śiteṣubhiḥ // 6.15.11
pāṇḍavānāṃ mahat sainyaṃ yaṃ dṛṣṭvodyantam āhave / kālāgnim iva durdharṣaṃ samaveṣṭata nityaśaḥ // 6.15.12
parikṛṣya sa senāṃ me daśarātram anīkahā / jagāmāstam ivādityaḥ kṛtvā karma suduṣkaram // 6.15.13
yaḥ sa śakra ivākṣayyaṃ varṣaṃ śaramayaṃ sṛjan / jaghāna yudhi yodhānām arbudaṃ daśabhir dinaiḥ // 6.15.14
sa śete niṣṭanan bhūmau vātarugṇa iva drumaḥ / mama durmantritenāsau yathā nārhaḥ sa bhārataḥ // 6.15.15
kathaṃ śāṃtanavaṃ dṛṣṭvā pāṇḍavānām anīkinī / prahartum aśakat tatra bhīṣmaṃ bhīmaparākramam // 6.15.16
kathaṃ bhīṣmeṇa saṃgrāmam akurvan pāṇḍunandanāḥ / kathaṃ ca nājayad bhīṣmo droṇe jīvati saṃjaya // 6.15.17
kṛpe saṃnihite tatra bharadvājātmaje tathā / bhīṣmaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ kathaṃ sa nidhanaṃ gataḥ // 6.15.18
kathaṃ cātirathas tena pāñcālyena śikhaṇḍinā / bhīṣmo vinihato yuddhe devair api durutsahaḥ // 6.15.19
yaḥ spardhate raṇe nityaṃ jāmadagnyaṃ mahābalam / ajitaṃ jāmadagnyena śakratulyaparākramam // 6.15.20
taṃ hataṃ samare bhīṣmaṃ mahārathabalocitam / saṃjayācakṣva me vīraṃ yena śarma na vidmahe // 6.15.21
māmakāḥ ke maheṣvāsā nājahuḥ saṃjayācyutam / duryodhanasamādiṣṭāḥ ke vīrāḥ paryavārayan // 6.15.22
yac chikhaṇḍimukhāḥ sarve pāṇḍavā bhīṣmam abhyayuḥ / kaccin na kuravo bhītās tatyajuḥ saṃjayācyutam // 6.15.23
maurvīghoṣastanayitnuḥ pṛṣatkapṛṣato mahān / dhanurhvādamahāśabdo mahāmegha ivonnataḥ // 6.15.24
yad abhyavarṣat kaunteyān sapāñcālān sasṛñjayān / nighnan pararathān vīro dānavān iva vajrabhṛt // 6.15.25
iṣvastrasāgaraṃ ghoraṃ bāṇagrāhaṃ durāsadam / kārmukormiṇam akṣayyam advīpaṃ samare 'plavam // 6.15.26
gadāsimakarāvartaṃ hayagrāhaṃ gajākulam // 6.15.26.2
hayān gajān padātāṃś ca rathāṃś ca tarasā bahūn / nimajjayantaṃ samare paravīrāpahāriṇam // 6.15.27
vidahyamānaṃ kopena tejasā ca paraṃtapam / veleva makarāvāsaṃ ke vīrāḥ paryavārayan // 6.15.28
bhīṣmo yad akarot karma samare saṃjayārihā / duryodhanahitārthāya ke tadāsya puro 'bhavan // 6.15.29
ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakraṃ bhīṣmasyāmitatejasaḥ / pṛṣṭhataḥ ke parān vīrā upāsedhan yatavratāḥ // 6.15.30
ke purastād avartanta rakṣanto bhīṣmam antike / ke 'rakṣann uttaraṃ cakraṃ vīrā vīrasya yudhyataḥ // 6.15.31
vāme cakre vartamānāḥ ke 'ghnan saṃjaya sṛñjayān / sametāgram anīkeṣu ke 'bhyarakṣan durāsadam // 6.15.32
pārśvataḥ ke 'bhyavartanta gacchanto durgamāṃ gatim / samūhe ke parān vīrān pratyayudhyanta saṃjaya // 6.15.33
rakṣyamāṇaḥ kathaṃ vīrair gopyamānāś ca tena te / durjayānām anīkāni nājayaṃs tarasā yudhi // 6.15.34
sarvalokeśvarasyeva parameṣṭhiprajāpateḥ / kathaṃ prahartum api te śekuḥ saṃjaya pāṇḍavāḥ // 6.15.35
yasmin dvīpe samāśritya yudhyanti kuravaḥ paraiḥ / taṃ nimagnaṃ naravyāghraṃ bhīṣmaṃ śaṃsasi saṃjaya // 6.15.36
yasya vīrye samāśvasya mama putro bṛhadbalaḥ / na pāṇḍavān agaṇayat kathaṃ sa nihataḥ paraiḥ // 6.15.37
yaḥ purā vibudhaiḥ sendraiḥ sāhāyye yuddhadurmadaḥ / kāṅkṣito dānavān ghnadbhiḥ pitā mama mahāvrataḥ // 6.15.38
yasmiñ jāte mahāvīrye śaṃtanur lokaśaṃkare / śokaṃ duḥkhaṃ ca dainyaṃ ca prājahāt putralakṣmaṇi // 6.15.39
prajñā parāyaṇaṃ tajjñaṃ saddharmanirataṃ śucim / vedavedāṅgatattvajñaṃ kathaṃ śaṃsasi me hatam // 6.15.40
sarvāstravinayopetaṃ dāntaṃ śāntaṃ manasvinam / hataṃ śāṃtanavaṃ śrutvā manye śeṣaṃ balaṃ hatam // 6.15.41
dharmād adharmo balavān saṃprāpta iti me matiḥ / yatra vṛddhaṃ guruṃ hatvā rājyam icchanti pāṇḍavāḥ // 6.15.42
jāmadagnyaḥ purā rāmaḥ sarvāstravid anuttamaḥ / ambārtham udyataḥ saṃkhye bhīṣmeṇa yudhi nirjitaḥ // 6.15.43
tam indrasamakarmāṇaṃ kakudaṃ sarvadhanvinām / hataṃ śaṃsasi bhīṣmaṃ me kiṃ nu duḥkham ataḥ param // 6.15.44
asakṛt kṣatriyavrātāḥ saṃkhye yena vinirjitāḥ / jāmadagnyas tathā rāmaḥ paravīranighātinā // 6.15.45
tasmān nūnaṃ mahāvīryād bhārgavād yuddhadurmadāt / tejovīryabalair bhūyāñ śikhaṇḍī drupadātmajaḥ // 6.15.46
yaḥ śūraṃ kṛtinaṃ yuddhe sarvaśāstraviśāradam / paramāstravidaṃ vīraṃ jaghāna bharatarṣabham // 6.15.47
ke vīrās tam amitraghnam anvayuḥ śatrusaṃsadi / śaṃsa me tad yathā vṛttaṃ yuddhaṃ bhīṣmasya pāṇḍavaiḥ // 6.15.48
yoṣeva hatavīrā me senā putrasya saṃjaya / agopam iva codbhrāntaṃ gokulaṃ tad balaṃ mama // 6.15.49
pauruṣaṃ sarvalokasya paraṃ yasya mahāhave / parāsikte ca vas tasmin katham āsīn manas tadā // 6.15.50
jīvite 'py adya sāmarthyaṃ kim ivāsmāsu saṃjaya / ghātayitvā mahāvīryaṃ pitaraṃ lokadhārmikam // 6.15.51
agādhe salile magnāṃ nāvaṃ dṛṣṭveva pāragāḥ / bhīṣme hate bhṛśaṃ duḥkhān manye śocanti putrakāḥ // 6.15.52
adrisāramayaṃ nūnaṃ sudṛḍhaṃ hṛdayaṃ mama / yac chrutvā puruṣavyāghraṃ hataṃ bhīṣmaṃ na dīryate // 6.15.53
yasminn astraṃ ca medhā ca nītiś ca bharatarṣabhe / aprameyāṇi durdharṣe kathaṃ sa nihato yudhi // 6.15.54
na cāstreṇa na śauryeṇa tapasā medhayā na ca / na dhṛtyā na punas tyāgān mṛtyoḥ kaś cid vimucyate // 6.15.55
kālo nūnaṃ mahāvīryaḥ sarvalokaduratyayaḥ / yatra śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ hataṃ śaṃsasi saṃjaya // 6.15.56
putraśokābhisaṃtapto mahad duḥkham acintayan / āśaṃse 'haṃ purā trāṇaṃ bhīṣmāc chaṃtanunandanāt // 6.15.57
yadādityam ivāpaśyat patitaṃ bhuvi saṃjaya / duryodhanaḥ śāṃtanavaṃ kiṃ tadā pratyapadyata // 6.15.58
nāhaṃ sveṣāṃ pareṣāṃ vā buddhyā saṃjaya cintayan / śeṣaṃ kiṃ cit prapaśyāmi pratyanīke mahīkṣitām // 6.15.59
dāruṇaḥ kṣatradharmo 'yam ṛṣibhiḥ saṃpradarśitaḥ / yatra śāṃtanavaṃ hatvā rājyam icchanti pāṇḍavāḥ // 6.15.60
vayaṃ vā rājyam icchāmo ghātayitvā pitāmaham / kṣatradharme sthitāḥ pārthā nāparādhyanti putrakāḥ // 6.15.61
etad āryeṇa kartavyaṃ kṛcchrāsv āpatsu saṃjaya / parākramaḥ paraṃ śaktyā tac ca tasmin pratiṣṭhitam // 6.15.62
anīkāni vinighnantaṃ hrīmantam aparājitam / kathaṃ śāṃtanavaṃ tāta pāṇḍuputrā nyapātayan // 6.15.63
kathaṃ yuktāny anīkāni kathaṃ yuddhaṃ mahātmabhiḥ / kathaṃ vā nihato bhīṣmaḥ pitā saṃjaya me paraiḥ // 6.15.64
duryodhanaś ca karṇaś ca śakuniś cāpi saubalaḥ / duḥśāsanaś ca kitavo hate bhīṣme kim abruvan // 6.15.65
yac charīrair upastīrṇāṃ naravāraṇavājinām / śaraśaktigadākhaḍgatomarākṣāṃ bhayāvahām // 6.15.66
prāviśan kitavā mandāḥ sabhāṃ yudhi durāsadām / prāṇadyūte pratibhaye ke 'dīvyanta nararṣabhāḥ // 6.15.67
ke 'jayan ke jitās tatra hṛtalakṣā nipātitāḥ / anye bhīṣmāc chāṃtanavāt tan mamācakṣva saṃjaya // 6.15.68
na hi me śāntir astīha yudhi devavrataṃ hatam / pitaraṃ bhīmakarmāṇaṃ śrutvā me duḥkham āviśat // 6.15.69
ārtiṃ me hṛdaye rūḍhāṃ mahatīṃ putrakāritām / tvaṃ siñcan sarpiṣevāgnim uddīpayasi saṃjaya // 6.15.70
mahāntaṃ bhāram udyamya viśrutaṃ sārvalaukikam / dṛṣṭvā vinihataṃ bhīṣmaṃ manye śocanti putrakāḥ // 6.15.71
śroṣyāmi tāni duḥkhāni duryodhanakṛtāny aham / tasmān me sarvam ācakṣva yad vṛttaṃ tatra saṃjaya // 6.15.72
saṃgrāme pṛthivīśānāṃ mandasyābuddhisaṃbhavam / apanītaṃ sunītaṃ vā tan mamācakṣva saṃjaya // 6.15.73
yat kṛtaṃ tatra bhīṣmeṇa saṃgrāme jayam icchatā / tejoyuktaṃ kṛtāstreṇa śaṃsa tac cāpy aśeṣataḥ // 6.15.74
yathā tad abhavad yuddhaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ / krameṇa yena yasmiṃś ca kāle yac ca yathā ca tat // 6.15.75
tvadyukto 'yam anupraśno mahārāja yathārhasi / na tu duryodhane doṣam imam āsaktum arhasi // 6.16.1
ya ātmano duścaritād aśubhaṃ prāpnuyān naraḥ / enasā tena nānyaṃ sa upāśaṅkitum arhati // 6.16.2
mahārāja manuṣyeṣu nindyaṃ yaḥ sarvam ācaret / sa vadhyaḥ sarvalokasya ninditāni samācaran // 6.16.3
nikāro nikṛtiprajñaiḥ pāṇḍavais tvatpratīkṣayā / anubhūtaḥ sahāmātyaiḥ kṣāntaṃ ca suciraṃ vane // 6.16.4
hayānāṃ ca gajānāṃ ca śūrāṇāṃ cāmitaujasām / pratyakṣaṃ yan mayā dṛṣṭaṃ dṛṣṭaṃ yogabalena ca // 6.16.5
śṛṇu tat pṛthivīpāla mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ / diṣṭam etat purā nūnam evaṃbhāvi narādhipa // 6.16.6
namaskṛtvā pitus te 'haṃ pārāśaryāya dhīmate / yasya prasādād divyaṃ me prāptaṃ jñānam anuttamam // 6.16.7
dṛṣṭiś cātīndriyā rājan dūrāc chravaṇam eva ca / paracittasya vijñānam atītānāgatasya ca // 6.16.8
vyutthitotpattivijñānam ākāśe ca gatiḥ sadā / śastrair asaṅgo yuddheṣu varadānān mahātmanaḥ // 6.16.9
śṛṇu me vistareṇedaṃ vicitraṃ paramādbhutam / bhāratānāṃ mahad yuddhaṃ yathābhūl lomaharṣaṇam // 6.16.10
teṣv anīkeṣu yat teṣu vyūḍheṣu ca vidhānataḥ / duryodhano mahārāja duḥśāsanam athābravīt // 6.16.11
duḥśāsana rathās tūrṇaṃ yujyantāṃ bhīṣmarakṣiṇaḥ / anīkāni ca sarvāṇi śīghraṃ tvam anucodaya // 6.16.12
ayaṃ mā samanuprāpto varṣapūgābhicintitaḥ / pāṇḍavānāṃ sasainyānāṃ kurūṇāṃ ca samāgamaḥ // 6.16.13
nātaḥ kāryatamaṃ manye raṇe bhīṣmasya rakṣaṇāt / hanyād gupto hy asau pārthān somakāṃś ca sasṛñjayān // 6.16.14
abravīc ca viśuddhātmā nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam / śrūyate strī hy asau pūrvaṃ tasmād varjyo raṇe mama // 6.16.15
tasmād bhīṣmo rakṣitavyo viśeṣeṇeti me matiḥ / śikhaṇḍino vadhe yattāḥ sarve tiṣṭhantu māmakāḥ // 6.16.16
tathā prācyāḥ pratīcyāś ca dākṣiṇātyottarāpathāḥ / sarvaśastrāstrakuśalās te rakṣantu pitāmaham // 6.16.17
arakṣyamāṇaṃ hi vṛko hanyāt siṃhaṃ mahābalam / mā siṃhaṃ jambukeneva ghātayāmaḥ śikhaṇḍinā // 6.16.18
vāmaṃ cakraṃ yudhāmanyur uttamaujāś ca dakṣiṇam / goptārau phalgunasyaitau phalguno 'pi śikhaṇḍinaḥ // 6.16.19
saṃrakṣyamāṇaḥ pārthena bhīṣmeṇa ca vivarjitaḥ / yathā na hanyād gāṅgeyaṃ duḥśāsana tathā kuru // 6.16.20
tato rajanyāṃ vyuṣṭāyāṃ śabdaḥ samabhavan mahān / krośatāṃ bhūmipālānāṃ yujyatāṃ yujyatām iti // 6.16.21
śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ siṃhanādaiś ca bhārata / hayaheṣitaśabdaiś ca rathanemisvanais tathā // 6.16.22
gajānāṃ bṛṃhatāṃ caiva yodhānāṃ cābhigarjatām / kṣveḍitāsphoṭitotkruṣṭais tumulaṃ sarvato 'bhavat // 6.16.23
udatiṣṭhan mahārāja sarvaṃ yuktam aśeṣataḥ / sūryodaye mahat sainyaṃ kurupāṇḍavasenayoḥ // 6.16.24
tava rājendra putrāṇāṃ pāṇḍavānāṃ tathaiva ca // 6.16.24.2
tatra nāgā rathāś caiva jāmbūnadapariṣkṛtāḥ / vibhrājamānā dṛśyante meghā iva savidyutaḥ // 6.16.25
rathānīkāny adṛśyanta nagarāṇīva bhūriśaḥ / atīva śuśubhe tatra pitā te pūrṇacandravat // 6.16.26
dhanurbhir ṛṣṭibhiḥ khaḍgair gadābhiḥ śaktitomaraiḥ / yodhāḥ praharaṇaiḥ śubhraiḥ sveṣv anīkeṣv avasthitāḥ // 6.16.27
gajā rathāḥ padātāś ca turagāś ca viśāṃ pate / vyatiṣṭhan vāgurākārāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.16.28
dhvajā bahuvidhākārā vyadṛśyanta samucchritāḥ / sveṣāṃ caiva pareṣāṃ ca dyutimantaḥ sahasraśaḥ // 6.16.29
kāñcanā maṇicitrāṅgā jvalanta iva pāvakāḥ / arciṣmanto vyarocanta dhvajā rājñāṃ sahasraśaḥ // 6.16.30
mahendraketavaḥ śubhrā mahendrasadaneṣv iva / saṃnaddhās teṣu te vīrā dadṛśur yuddhakāṅkṣiṇaḥ // 6.16.31
udyatair āyudhaiś citrās talabaddhāḥ kalāpinaḥ / ṛṣabhākṣā manuṣyendrāś camūmukhagatā babhuḥ // 6.16.32
śakuniḥ saubalaḥ śalyaḥ saindhavo 'tha jayadrathaḥ / vindānuvindāv āvantyau kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ // 6.16.33
śrutāyudhaś ca kāliṅgo jayatsenaś ca pārthivaḥ / bṛhadbalaś ca kauśalyaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ // 6.16.34
daśaite puruṣavyāghrāḥ śūrāḥ parighabāhavaḥ / akṣauhiṇīnāṃ patayo yajvāno bhūridakṣiṇāḥ // 6.16.35
ete cānye ca bahavo duryodhanavaśānugāḥ / rājāno rājaputrāś ca nītimanto mahābalāḥ // 6.16.36
saṃnaddhāḥ samadṛśyanta sveṣv anīkeṣv avasthitāḥ / baddhakṛṣṇājināḥ sarve dhvajino muñjamālinaḥ // 6.16.37
sṛṣṭā duryodhanasyārthe brahmalokāya dīkṣitāḥ / samṛddhā daśa vāhinyaḥ parigṛhya vyavasthitāḥ // 6.16.38
ekādaśī dhārtarāṣṭrī kauravāṇāṃ mahācamūḥ / agrataḥ sarvasainyānāṃ yatra śāṃtanavo 'graṇīḥ // 6.16.39
śvetoṣṇīṣaṃ śvetahayaṃ śvetavarmāṇam acyutam / apaśyāma mahārāja bhīṣmaṃ candram ivoditam // 6.16.40
hematāladhvajaṃ bhīṣmaṃ rājate syandane sthitam / śvetābhra iva tīkṣṇāṃśuṃ dadṛśuḥ kurupāṇḍavāḥ // 6.16.41
dṛṣṭvā camūmukhe bhīṣmaṃ samakampanta pāṇḍavāḥ / sṛñjayāś ca maheṣvāsā dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ // 6.16.42
jṛmbhamāṇaṃ mahāsiṃhaṃ dṛṣṭvā kṣudramṛgā yathā / dhṛṣṭadyumnamukhāḥ sarve samudvivijire muhuḥ // 6.16.43
ekādaśaitāḥ śrījuṣṭā vāhinyas tava bhārata / pāṇḍavānāṃ tathā sapta mahāpuruṣapālitāḥ // 6.16.44
unmattamakarāvartau mahāgrāhasamākulau / yugānte samupetau dvau dṛśyete sāgarāv iva // 6.16.45
naiva nas tādṛśo rājan dṛṣṭapūrvo na ca śrutaḥ / anīkānāṃ sametānāṃ samavāyas tathāvidhaḥ // 6.16.46
yathā sa bhagavān vyāsaḥ kṛṣṇadvaipāyano 'bravīt / tathaiva sahitāḥ sarve samājagmur mahīkṣitaḥ // 6.17.1
maghāviṣayagaḥ somas tad dinaṃ pratyapadyata / dīpyamānāś ca saṃpetur divi sapta mahāgrahāḥ // 6.17.2
dvidhābhūta ivāditya udaye pratyadṛśyata / jvalantyā śikhayā bhūyo bhānumān udito divi // 6.17.3
vavāśire ca dīptāyāṃ diśi gomāyuvāyasāḥ / lipsamānāḥ śarīrāṇi māṃsaśoṇitabhojanāḥ // 6.17.4
ahany ahani pārthānāṃ vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ / bharadvājātmajaś caiva prātar utthāya saṃyatau // 6.17.5
jayo 'stu pāṇḍuputrāṇām ity ūcatur ariṃdamau / yuyudhāte tavārthāya yathā sa samayaḥ kṛtaḥ // 6.17.6
sarvadharmaviśeṣajñaḥ pitā devavratas tava / samānīya mahīpālān idaṃ vacanam abravīt // 6.17.7
idaṃ vaḥ kṣatriyā dvāraṃ svargāyāpāvṛtaṃ mahat / gacchadhvaṃ tena śakrasya brahmaṇaś ca salokatām // 6.17.8
eṣa vaḥ śāśvataḥ panthāḥ pūrvaiḥ pūrvatarair gataḥ / saṃbhāvayata cātmānam avyagramanaso yudhi // 6.17.9
nābhāgo hi yayātiś ca māndhātā nahuṣo nṛgaḥ / saṃsiddhāḥ paramaṃ sthānaṃ gatāḥ karmabhir īdṛśaiḥ // 6.17.10
adharmaḥ kṣatriyasyaiṣa yad vyādhimaraṇaṃ gṛhe / yad ājau nidhanaṃ yāti so 'sya dharmaḥ sanātanaḥ // 6.17.11
evam uktā mahīpālā bhīṣmeṇa bharatarṣabha / niryayuḥ svāny anīkāni śobhayanto rathottamaiḥ // 6.17.12
sa tu vaikartanaḥ karṇaḥ sāmātyaḥ saha bandhubhiḥ / nyāsitaḥ samare śastraṃ bhīṣmeṇa bharatarṣabha // 6.17.13
apetakarṇāḥ putrās te rājānaś caiva tāvakāḥ / niryayuḥ siṃhanādena nādayanto diśo daśa // 6.17.14
śvetaiś chatraiḥ patākābhir dhvajavāraṇavājibhiḥ / tāny anīkāny aśobhanta rathair atha padātibhiḥ // 6.17.15
bherīpaṇavaśabdaiś ca paṭahānāṃ ca nisvanaiḥ / rathanemininādaiś ca babhūvākulitā mahī // 6.17.16
kāñcanāṅgadakeyūraiḥ kārmukaiś ca mahārathāḥ / bhrājamānā vyadṛśyanta jaṅgamāḥ parvatā iva // 6.17.17
tālena mahatā bhīṣmaḥ pañcatāreṇa ketunā / vimalādityasaṃkāśas tasthau kurucamūpatiḥ // 6.17.18
ye tvadīyā maheṣvāsā rājāno bharatarṣabha / avartanta yathādeśaṃ rājañ śāṃtanavasya te // 6.17.19
sa tu govāsanaḥ śaibyaḥ sahitaḥ sarvarājabhiḥ / yayau mātaṅgarājena rājārheṇa patākinā // 6.17.20
padmavarṇas tv anīkānāṃ sarveṣām agrataḥ sthitaḥ // 6.17.20.2
aśvatthāmā yayau yattaḥ siṃhalāṅgūlaketanaḥ / śrutāyuś citrasenaś ca purumitro viviṃśatiḥ // 6.17.21
śalyo bhūriśravāś caiva vikarṇaś ca mahārathaḥ / ete sapta maheṣvāsā droṇaputrapurogamāḥ // 6.17.22
syandanair varavarṇābhair bhīṣmasyāsan puraḥsarāḥ // 6.17.22.2
teṣām api mahotsedhāḥ śobhayanto rathottamān / bhrājamānā vyadṛśyanta jāmbūnadamayā dhvajāḥ // 6.17.23
jāmbūnadamayī vediḥ kamaṇḍaluvibhūṣitā / ketur ācāryamukhyasya droṇasya dhanuṣā saha // 6.17.24
anekaśatasāhasram anīkam anukarṣataḥ / mahān duryodhanasyāsīn nāgo maṇimayo dhvajaḥ // 6.17.25
tasya pauravakāliṅgau kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ / kṣemadhanvā sumitraś ca tasthuḥ pramukhato rathāḥ // 6.17.26
syandanena mahārheṇa ketunā vṛṣabheṇa ca / prakarṣann iva senāgraṃ māgadhaś ca nṛpo yayau // 6.17.27
tad aṅgapatinā guptaṃ kṛpeṇa ca mahātmanā / śāradābhracayaprakhyaṃ prācyānām abhavad balam // 6.17.28
anīkapramukhe tiṣṭhan varāheṇa mahāyaśāḥ / śuśubhe ketumukhyena rājatena jayadrathaḥ // 6.17.29
śataṃ rathasahasrāṇāṃ tasyāsan vaśavartinaḥ / aṣṭau nāgasahasrāṇi sādinām ayutāni ṣaṭ // 6.17.30
tat sindhupatinā rājan pālitaṃ dhvajinīmukham / anantarathanāgāśvam aśobhata mahad balam // 6.17.31
ṣaṣṭyā rathasahasrais tu nāgānām ayutena ca / patiḥ sarvakaliṅgānāṃ yayau ketumatā saha // 6.17.32
tasya parvatasaṃkāśā vyarocanta mahāgajāḥ / yantratomaratūṇīraiḥ patākābhiś ca śobhitāḥ // 6.17.33
śuśubhe ketumukhyena pādapena kaliṅgapaḥ / śvetacchatreṇa niṣkeṇa cāmaravyajanena ca // 6.17.34
ketumān api mātaṅgaṃ vicitraparamāṅkuśam / āsthitaḥ samare rājan meghastha iva bhānumān // 6.17.35
tejasā dīpyamānas tu vāraṇottamam āsthitaḥ / bhagadatto yayau rājā yathā vajradharas tathā // 6.17.36
gajaskandhagatāv āstāṃ bhagadattena saṃmitau / vindānuvindāv āvantyau ketumantam anuvratau // 6.17.37
sa rathānīkavān vyūho hastyaṅgottamaśīrṣavān / vājipakṣaḥ patann ugraḥ prāharat sarvatomukhaḥ // 6.17.38
droṇena vihito rājan rājñā śāṃtanavena ca / tathaivācāryaputreṇa bāhlīkena kṛpeṇa ca // 6.17.39
tato muhūrtāt tumulaḥ śabdo hṛdayakampanaḥ / aśrūyata mahārāja yodhānāṃ prayuyutsatām // 6.18.1
śaṅkhadundubhinirghoṣair vāraṇānāṃ ca bṛṃhitaiḥ / rathānāṃ nemighoṣaiś ca dīryatīva vasuṃdharā // 6.18.2
hayānāṃ heṣamāṇānāṃ yodhānāṃ tatra garjatām / kṣaṇena khaṃ diśaś caiva śabdenāpūritaṃ tadā // 6.18.3
putrāṇāṃ tava durdharṣa pāṇḍavānāṃ tathaiva ca / samakampanta sainyāni parasparasamāgame // 6.18.4
tatra nāgā rathāś caiva jāmbūnadavibhūṣitāḥ / bhrājamānā vyadṛśyanta meghā iva savidyutaḥ // 6.18.5
dhvajā bahuvidhākārās tāvakānāṃ narādhipa / kāñcanāṅgadino rejur jvalitā iva pāvakāḥ // 6.18.6
sveṣāṃ caiva pareṣāṃ ca samadṛśyanta bhārata / mahendraketavaḥ śubhrā mahendrasadaneṣv iva // 6.18.7
kāñcanaiḥ kavacair vīrā jvalanārkasamaprabhaiḥ / saṃnaddhāḥ pratyadṛśyanta grahāḥ prajvalitā iva // 6.18.8
udyatair āyudhaiś citrais talabaddhāḥ patākinaḥ / ṛṣabhākṣā maheṣvāsāś camūmukhagatā babhuḥ // 6.18.9
pṛṣṭhagopās tu bhīṣmasya putrās tava narādhipa / duḥśāsano durviṣaho durmukho duḥsahas tathā // 6.18.10
viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca mahārathaḥ / satyavrataḥ purumitro jayo bhūriśravāḥ śalaḥ // 6.18.11
rathā viṃśatisāhasrās tathaiṣām anuyāyinaḥ / abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ // 6.18.12
śālvā matsyās tathāmbaṣṭhās trigartāḥ kekayās tathā / sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ // 6.18.13
dvādaśaite janapadāḥ sarve śūrās tanutyajaḥ / mahatā rathavaṃśena te 'bhyarakṣan pitāmaham // 6.18.14
anīkaṃ daśasāhasraṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām / māgadho yena nṛpatis tad rathānīkam anvayāt // 6.18.15
rathānāṃ cakrarakṣāś ca pādarakṣāś ca dantinām / abhūvan vāhinīmadhye śatānām ayutāni ṣaṭ // 6.18.16
pādātāś cāgrato 'gacchan dhanuścarmāsipāṇayaḥ / anekaśatasāhasrā nakharaprāsayodhinaḥ // 6.18.17
akṣauhiṇyo daśaikā ca tava putrasya bhārata / adṛśyanta mahārāja gaṅgeva yamunāntare // 6.18.18
akṣauhiṇyo daśaikāṃ ca vyūḍhāṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ / katham alpena sainyena pratyavyūhata pāṇḍavaḥ // 6.19.1
yo veda mānuṣaṃ vyūhaṃ daivaṃ gāndharvam āsuram / kathaṃ bhīṣmaṃ sa kaunteyaḥ pratyavyūhata pāṇḍavaḥ // 6.19.2
dhārtarāṣṭrāṇy anīkāni dṛṣṭvā vyūḍhāni pāṇḍavaḥ / abhyabhāṣata dharmātmā dharmarājo dhanaṃjayam // 6.19.3
maharṣer vacanāt tāta vedayanti bṛhaspateḥ / saṃhatān yodhayed alpān kāmaṃ vistārayed bahūn // 6.19.4
sūcīmukham anīkaṃ syād alpānāṃ bahubhiḥ saha / asmākaṃ ca tathā sainyam alpīyaḥ sutarāṃ paraiḥ // 6.19.5
etad vacanam ājñāya maharṣer vyūha pāṇḍava / tac chrutvā dharmarājasya pratyabhāṣata phalguṇaḥ // 6.19.6
eṣa vyūhāmi te rājan vyūhaṃ paramadurjayam / acalaṃ nāma vajrākhyaṃ vihitaṃ vajrapāṇinā // 6.19.7
yaḥ sa vāta ivoddhūtaḥ samare duḥsahaḥ paraiḥ / sa naḥ puro yotsyati vai bhīmaḥ praharatāṃ varaḥ // 6.19.8
tejāṃsi ripusainyānāṃ mṛdnan puruṣasattamaḥ / agre 'graṇīr yāsyati no yuddhopāyavicakṣaṇaḥ // 6.19.9
yaṃ dṛṣṭvā pārthivāḥ sarve duryodhanapurogamāḥ / nivartiṣyanti saṃbhrāntāḥ siṃhaṃ kṣudramṛgā iva // 6.19.10
taṃ sarve saṃśrayiṣyāmaḥ prākāram akutobhayam / bhīmaṃ praharatāṃ śreṣṭhaṃ vajrapāṇim ivāmarāḥ // 6.19.11
na hi so 'sti pumāṃl loke yaḥ saṃkruddhaṃ vṛkodaram / draṣṭum atyugrakarmāṇaṃ viṣaheta nararṣabham // 6.19.12
bhīmaseno gadāṃ bibhrad vajrasāramayīṃ dṛḍhām / caran vegena mahatā samudram api śoṣayet // 6.19.13
kekayā dhṛṣṭaketuś ca cekitānaś ca vīryavān / eta tiṣṭhanti sāmātyāḥ prekṣakās te nareśvara // 6.19.14
dhṛtarāṣṭrasya dāyādā iti bībhatsur abravīt / bruvāṇaṃ tu tathā pārthaṃ sarvasainyāni māriṣa // 6.19.15
apūjayaṃs tadā vāgbhir anukūlābhir āhave // 6.19.15.2
evam uktvā mahābāhus tathā cakre dhanaṃjayaḥ / vyūhya tāni balāny āśu prayayau phalgunas tadā // 6.19.16
saṃprayātān kurūn dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ mahācamūḥ / gaṅgeva pūrṇā stimitā syandamānā vyadṛśyata // 6.19.17
bhīmaseno 'graṇīs teṣāṃ dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān // 6.19.18
samudyojya tataḥ paścād rājāpy akṣauhiṇīvṛtaḥ / bhrātṛbhiḥ saha putraiś ca so 'bhyarakṣata pṛṣṭhataḥ // 6.19.19
cakrarakṣau tu bhīmasya mādrīputrau mahādyutī / draupadeyāḥ sasaubhadrāḥ pṛṣṭhagopās tarasvinaḥ // 6.19.20
dhṛṣṭadyumnaś ca pāñcālyas teṣāṃ goptā mahārathaḥ / sahitaḥ pṛtanāśūrai rathamukhyaiḥ prabhadrakaiḥ // 6.19.21
śikhaṇḍī tu tataḥ paścād arjunenābhirakṣitaḥ / yatto bhīṣmavināśāya prayayau bharatarṣabha // 6.19.22
pṛṣṭhagopo 'rjunasyāpi yuyudhāno mahārathaḥ / cakrarakṣau tu pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau // 6.19.23
rājā tu madhyamānīke kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / bṛhadbhiḥ kuñjarair mattaiś caladbhir acalair iva // 6.19.24
akṣauhiṇyā ca pāñcālyo yajñaseno mahāmanāḥ / virāṭam anvayāt paścāt pāṇḍavārthe parākramī // 6.19.25
teṣām ādityacandrābhāḥ kanakottamabhūṣaṇāḥ / nānācihnadharā rājan ratheṣv āsan mahādhvajāḥ // 6.19.26
samutsarpya tataḥ paścād dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ / bhrātṛbhiḥ saha putraiś ca so 'bhyarakṣad yudhiṣṭhiram // 6.19.27
tvadīyānāṃ pareṣāṃ ca ratheṣu vividhān dhvajān / abhibhūyārjunasyaiko dhvajas tasthau mahākapiḥ // 6.19.28
pādātās tv agrato 'gacchann asiśaktyṛṣṭipāṇayaḥ / anekaśatasāhasrā bhīmasenasya rakṣiṇaḥ // 6.19.29
vāraṇā daśasāhasrāḥ prabhinnakaraṭāmukhāḥ / śūrā hemamayair jālair dīpyamānā ivācalāḥ // 6.19.30
kṣaranta iva jīmūtā madārdrāḥ padmagandhinaḥ / rājānam anvayuḥ paścāc calanta iva parvatāḥ // 6.19.31
bhīmaseno gadāṃ bhīmāṃ prakarṣan parighopamām / pracakarṣa mahat sainyaṃ durādharṣo mahāmanāḥ // 6.19.32
tam arkam iva duṣprekṣyaṃ tapantaṃ raśmimālinam / na śekuḥ sarvato yodhāḥ prativīkṣitum antike // 6.19.33
vajro nāmaiṣa tu vyūho durbhidaḥ sarvatomukhaḥ / cāpavidyuddhvajo ghoro gupto gāṇḍīvadhanvanā // 6.19.34
yaṃ prativyūhya tiṣṭhanti pāṇḍavās tava vāhinīm / ajeyo mānuṣe loke pāṇḍavair abhirakṣitaḥ // 6.19.35
saṃdhyāṃ tiṣṭhatsu sainyeṣu sūryasyodayanaṃ prati / prāvāt sapṛṣato vāyur anabhre stanayitnumān // 6.19.36
viṣvagvātāś ca vānty ugrā nīcaiḥ śarkarakarṣiṇaḥ / rajaś coddhūyamānaṃ tu tamasāc chādayaj jagat // 6.19.37
papāta mahatī colkā prāṅmukhī bharatarṣabha / udyantaṃ sūryam āhatya vyaśīryata mahāsvanā // 6.19.38
atha sajjīyamāneṣu sainyeṣu bharatarṣabha / niṣprabho 'bhyudiyāt sūryaḥ saghoṣo bhūś cacāla ha // 6.19.39
vyaśīryata sanādā ca tadā bharatasattama // 6.19.39.2
nirghātā bahavo rājan dikṣu sarvāsu cābhavan / prādurāsīd rajas tīvraṃ na prājñāyata kiṃ cana // 6.19.40
dhvajānāṃ dhūyamānānāṃ sahasā mātariśvanā / kiṅkiṇījālanaddhānāṃ kāñcanasragvatāṃ ravaiḥ // 6.19.41
mahatāṃ sapatākānām ādityasamatejasām / sarvaṃ jhaṇajhaṇībhūtam āsīt tālavaneṣv iva // 6.19.42
evaṃ te puruṣavyāghrāḥ pāṇḍavā yuddhanandinaḥ / vyavasthitāḥ prativyūhya tava putrasya vāhinīm // 6.19.43
sraṃsanta iva majjāno yodhānāṃ bharatarṣabha / dṛṣṭvāgrato bhīmasenaṃ gadāpāṇim avasthitam // 6.19.44
sūryodaye saṃjaya ke nu pūrvaṃ; yuyutsavo hṛṣyamāṇā ivāsan / māmakā vā bhīṣmanetrāḥ samīke; pāṇḍavā vā bhīmanetrās tadānīm // 6.20.1
keṣāṃ jaghanyau somasūryau savāyū; keṣāṃ senāṃ śvāpadā vyābhaṣanta / keṣāṃ yūnāṃ mukhavarṇāḥ prasannāḥ; sarvaṃ hy etad brūhi tattvaṃ yathāvat // 6.20.2
ubhe sene tulyam ivopayāte; ubhe vyūhe hṛṣṭarūpe narendra / ubhe citre vanarājiprakāśe; tathaivobhe nāgarathāśvapūrṇe // 6.20.3
ubhe sene bṛhatī bhīmarūpe; tathaivobhe bhārata durviṣahye / tathaivobhe svargajayāya sṛṣṭe; tathā hy ubhe satpuruṣāryagupte // 6.20.4
paścānmukhāḥ kuravo dhārtarāṣṭrāḥ; sthitāḥ pārthāḥ prāṅmukhā yotsyamānāḥ / daityendraseneva ca kauravāṇāṃ; devendraseneva ca pāṇḍavānām // 6.20.5
śukro vāyuḥ pṛṣṭhataḥ pāṇḍavānāṃ; dhārtarāṣṭrāñ śvāpadā vyābhaṣanta / gajendrāṇāṃ madagandhāṃś ca tīvrān; na sehire tava putrasya nāgāḥ // 6.20.6
duryodhano hastinaṃ padmavarṇaṃ; suvarṇakakṣyaṃ jātibalaṃ prabhinnam / samāsthito madhyagataḥ kurūṇāṃ; saṃstūyamāno bandibhir māgadhaiś ca // 6.20.7
candraprabhaṃ śvetam asyātapatraṃ; sauvarṇī srag bhrājate cottamāṅge / taṃ sarvataḥ śakuniḥ pārvatīyaiḥ; sārdhaṃ gāndhāraiḥ pāti gāndhārarājaḥ // 6.20.8
bhīṣmo 'grataḥ sarvasainyasya vṛddhaḥ; śvetacchatraḥ śvetadhanuḥ saśaṅkhaḥ / śvetoṣṇīṣaḥ pāṇḍureṇa dhvajena; śvetair aśvaiḥ śvetaśailaprakāśaḥ // 6.20.9
tasya sainyaṃ dhārtarāṣṭrāś ca sarve; bāhlīkānām ekadeśaḥ śalaś ca / ye cāmbaṣṭhāḥ kṣatriyā ye ca sindhau; tathā sauvīrāḥ pañcanadāś ca śūrāḥ // 6.20.10
śoṇair hayai rukmaratho mahātmā; droṇo mahābāhur adīnasattvaḥ / āste guruḥ prayaśāḥ sarvarājñāṃ; paścāc camūm indra ivābhirakṣan // 6.20.11
vārddhakṣatriḥ sarvasainyasya madhye; bhūriśravāḥ purumitro jayaś ca / śālvā matsyāḥ kekayāś cāpi sarve; gajānīkair bhrātaro yotsyamānāḥ // 6.20.12
śāradvataś cottaradhūr mahātmā; maheṣvāso gautamaś citrayodhī / śakaiḥ kirātair yavanaiḥ pahlavaiś ca; sārdhaṃ camūm uttarato 'bhipāti // 6.20.13
mahārathair andhakavṛṣṇibhojaiḥ; saurāṣṭrakair nairṛtair āttaśastraiḥ / bṛhadbalaḥ kṛtavarmābhigupto; balaṃ tvadīyaṃ dakṣiṇato 'bhipāti // 6.20.14
saṃśaptakānām ayutaṃ rathānāṃ; mṛtyur jayo vārjunasyeti sṛṣṭāḥ / yenārjunas tena rājan kṛtāstrāḥ; prayātā vai te trigartāś ca śūrāḥ // 6.20.15
sāgraṃ śatasahasraṃ tu nāgānāṃ tava bhārata / nāge nāge rathaśataṃ śataṃ cāśvā rathe rathe // 6.20.16
aśve 'śve daśa dhānuṣkā dhānuṣke daśa carmiṇaḥ / evaṃ vyūḍhāny anīkāni bhīṣmeṇa tava bhārata // 6.20.17
avyūhan mānuṣaṃ vyūhaṃ daivaṃ gāndharvam āsuram / divase divase prāpte bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'graṇīḥ // 6.20.18
mahārathaughavipulaḥ samudra iva parvaṇi / bhīṣmeṇa dhārtarāṣṭrāṇāṃ vyūhaḥ pratyaṅmukho yudhi // 6.20.19
anantarūpā dhvajinī tvadīyā; narendra bhīmā na tu pāṇḍavānām / tāṃ tv eva manye bṛhatīṃ duṣpradhṛṣyāṃ; yasyā netārau keśavaś cārjunaś ca // 6.20.20
bṛhatīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ dṛṣṭvā senāṃ samudyatām / viṣādam agamad rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 6.21.1
vyūhaṃ bhīṣmeṇa cābhedyaṃ kalpitaṃ prekṣya pāṇḍavaḥ / abhedyam iva saṃprekṣya viṣaṇṇo 'rjunam abravīt // 6.21.2
dhanaṃjaya kathaṃ śakyam asmābhir yoddhum āhave / dhārtarāṣṭrair mahābāho yeṣāṃ yoddhā pitāmahaḥ // 6.21.3
akṣobhyo 'yam abhedyaś ca bhīṣmeṇāmitrakarśinā / kalpitaḥ śāstradṛṣṭena vidhinā bhūritejasā // 6.21.4
te vayaṃ saṃśayaṃ prāptāḥ sasainyāḥ śatrukarśana / katham asmān mahāvyūhād udyānaṃ no bhaviṣyati // 6.21.5
athārjuno 'bravīt pārthaṃ yudhiṣṭhiram amitrahā / viṣaṇṇam abhisaṃprekṣya tava rājann anīkinīm // 6.21.6
prajñayābhyadhikāñ śūrān guṇayuktān bahūn api / jayanty alpatarā yena tan nibodha viśāṃ pate // 6.21.7
tat tu te kāraṇaṃ rājan pravakṣyāmy anasūyave / nāradas tam ṛṣir veda bhīṣmadroṇau ca pāṇḍava // 6.21.8
etam evārtham āśritya yuddhe devāsure 'bravīt / pitāmahaḥ kila purā mahendrādīn divaukasaḥ // 6.21.9
na tathā balavīryābhyāṃ vijayante jigīṣavaḥ / yathā satyānṛśaṃsyābhyāṃ dharmeṇaivodyamena ca // 6.21.10
tyaktvādharmaṃ ca lobhaṃ ca mohaṃ codyamam āsthitāḥ / yudhyadhvam anahaṃkārā yato dharmas tato jayaḥ // 6.21.11
evaṃ rājan vijānīhi dhruvo 'smākaṃ raṇe jayaḥ / yathā me nāradaḥ prāha yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ // 6.21.12
guṇabhūto jayaḥ kṛṣṇe pṛṣṭhato 'nveti mādhavam / anyathā vijayaś cāsya saṃnatiś cāparo guṇaḥ // 6.21.13
anantatejā govindaḥ śatrupūgeṣu nirvyathaḥ / puruṣaḥ sanātanatamo yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ // 6.21.14
purā hy eṣa harir bhūtvā vaikuṇṭho 'kuṇṭhasāyakaḥ / surāsurān avasphūrjann abravīt ke jayantv iti // 6.21.15
anu kṛṣṇaṃ jayemeti yair uktaṃ tatra tair jitam / tatprasādād dhi trailokyaṃ prāptaṃ śakrādibhiḥ suraiḥ // 6.21.16
tasya te na vyathāṃ kāṃ cid iha paśyāmi bhārata / yasya te jayam āśāste viśvabhuk tridaśeśvaraḥ // 6.21.17
tato yudhiṣṭhiro rājā svāṃ senāṃ samacodayat / prativyūhann anīkāni bhīṣmasya bharatarṣabha // 6.22.1
yathoddiṣṭāny anīkāni pratyavyūhanta pāṇḍavāḥ / svargaṃ param abhīpsantaḥ suyuddhena kurūdvahāḥ // 6.22.2
madhye śikhaṇḍino 'nīkaṃ rakṣitaṃ savyasācinā / dhṛṣṭadyumnasya ca svayaṃ bhīmena paripālitam // 6.22.3
anīkaṃ dakṣiṇaṃ rājan yuyudhānena pālitam / śrīmatā sātvatāgryeṇa śakreṇeva dhanuṣmatā // 6.22.4
mahendrayānapratimaṃ rathaṃ tu; sopaskaraṃ hāṭakaratnacitram / yudhiṣṭhiraḥ kāñcanabhāṇḍayoktraṃ; samāsthito nāgakulasya madhye // 6.22.5
samucchritaṃ dāntaśalākam asya; supāṇḍuraṃ chatram atīva bhāti / pradakṣiṇaṃ cainam upācaranti; maharṣayaḥ saṃstutibhir narendram // 6.22.6
purohitāḥ śatruvadhaṃ vadanto; maharṣivṛddhāḥ śrutavanta eva / japyaiś ca mantraiś ca tathauṣadhībhiḥ; samantataḥ svasty ayanaṃ pracakruḥ // 6.22.7
tataḥ sa vastrāṇi tathaiva gāś ca; phalāni puṣpāṇi tathaiva niṣkān / kurūttamo brāhmaṇasān mahātmā; kurvan yayau śakra ivāmarebhyaḥ // 6.22.8
sahasrasūryaḥ śatakiṅkiṇīkaḥ; parārdhyajāmbūnadahemacitraḥ / ratho 'rjunasyāgnir ivārcimālī; vibhrājate śvetahayaḥ sucakraḥ // 6.22.9
tam āsthitaḥ keśavasaṃgṛhītaṃ; kapidhvajaṃ gāṇḍivabāṇahastaḥ / dhanurdharo yasya samaḥ pṛthivyāṃ; na vidyate no bhavitā vā kadā cit // 6.22.10
udvartayiṣyaṃs tava putrasenām; atīva raudraṃ sa bibharti rūpam / anāyudho yaḥ subhujo bhujābhyāṃ; narāśvanāgān yudhi bhasma kuryāt // 6.22.11
sa bhīmasenaḥ sahito yamābhyāṃ; vṛkodaro vīrarathasya goptā / taṃ prekṣya mattarṣabhasiṃhakhelaṃ; loke mahendrapratimānakalpam // 6.22.12
samīkṣya senāgragataṃ durāsadaṃ; pravivyathuḥ paṅkagatā ivoṣṭrāḥ / vṛkodaraṃ vāraṇarājadarpaṃ; yodhās tvadīyā bhayavignasattvāḥ // 6.22.13
anīkamadhye tiṣṭhantaṃ rājaputraṃ durāsadam / abravīd bharataśreṣṭhaṃ guḍākeśaṃ janārdanaḥ // 6.22.14
ya eṣa goptā pratapan balastho; yo naḥ senāṃ siṃha ivekṣate ca / sa eṣa bhīṣmaḥ kuruvaṃśaketur; yenāhṛtās triṃśato vājimedhāḥ // 6.22.15
etāny anīkāni mahānubhāvaṃ; gūhanti meghā iva gharmaraśmim / etāni hatvā puruṣapravīra; kāṅkṣasva yuddhaṃ bharatarṣabheṇa // 6.22.16
keṣāṃ prahṛṣṭās tatrāgre yodhā yudhyanti saṃjaya / udagramanasaḥ ke 'tra ke vā dīnā vicetasaḥ // 6.22.17
ke pūrvaṃ prāharaṃs tatra yuddhe hṛdayakampane / māmakāḥ pāṇḍavānāṃ vā tan mamācakṣva saṃjaya // 6.22.18
kasya senāsamudaye gandhamālyasamudbhavaḥ / vācaḥ pradakṣiṇāś caiva yodhānām abhigarjatām // 6.22.19
ubhayoḥ senayos tatra yodhā jahṛṣire mudā / sragdhūpapānagandhānām ubhayatra samudbhavaḥ // 6.22.20
saṃhatānām anīkānāṃ vyūḍhānāṃ bharatarṣabha / saṃsarpatām udīrṇānāṃ vimardaḥ sumahān abhūt // 6.22.21
vāditraśabdas tumulaḥ śaṅkhabherīvimiśritaḥ / kuñjarāṇāṃ ca nadatāṃ sainyānāṃ ca prahṛṣyatām // 6.22.22
dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ / māmakāḥ pāṇḍavāś caiva kim akurvata saṃjaya // 6.23.1
dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanas tadā / ācāryam upasaṃgamya rājā vacanam abravīt // 6.23.2
paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇām ācārya mahatīṃ camūm / vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā // 6.23.3
atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi / yuyudhāno virāṭaś ca drupadaś ca mahārathaḥ // 6.23.4
dhṛṣṭaketuś cekitānaḥ kāśirājaś ca vīryavān / purujit kuntibhojaś ca śaibyaś ca narapuṃgavaḥ // 6.23.5
yudhāmanyuś ca vikrānta uttamaujāś ca vīryavān / saubhadro draupadeyāś ca sarva eva mahārathāḥ // 6.23.6
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tān nibodha dvijottama / nāyakā mama sainyasya saṃjñārthaṃ tān bravīmi te // 6.23.7
bhavān bhīṣmaś ca karṇaś ca kṛpaś ca samitiṃjayaḥ / aśvatthāmā vikarṇaś ca saumadattis tathaiva ca // 6.23.8
anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ / nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ // 6.23.9
aparyāptaṃ tad asmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam / paryāptaṃ tv idam eteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam // 6.23.10
ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgam avasthitāḥ / bhīṣmam evābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi // 6.23.11
tasya saṃjanayan harṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ / siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān // 6.23.12
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca paṇavānakagomukhāḥ / sahasaivābhyahanyanta sa śabdas tumulo 'bhavat // 6.23.13
tataḥ śvetair hayair yukte mahati syandane sthitau / mādhavaḥ pāṇḍavaś caiva divyau śaṅkhau pradadhmatuḥ // 6.23.14
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanaṃjayaḥ / pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ // 6.23.15
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / nakulaḥ sahadevaś ca sughoṣamaṇipuṣpakau // 6.23.16
kāśyaś ca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ / dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś cāparājitaḥ // 6.23.17
drupado draupadeyāś ca sarvaśaḥ pṛthivīpate / saubhadraś ca mahābāhuḥ śaṅkhān dadhmuḥ pṛthak pṛthak // 6.23.18
sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat / nabhaś ca pṛthivīṃ caiva tumulo vyanunādayan // 6.23.19
atha vyavasthitān dṛṣṭvā dhārtarāṣṭrān kapidhvajaḥ / pravṛtte śastrasaṃpāte dhanur udyamya pāṇḍavaḥ // 6.23.20
hṛṣīkeśaṃ tadā vākyam idam āha mahīpate / senayor ubhayor madhye rathaṃ sthāpaya me 'cyuta // 6.23.21
yāvad etān nirīkṣe 'haṃ yoddhukāmān avasthitān / kair mayā saha yoddhavyam asmin raṇasamudyame // 6.23.22
yotsyamānān avekṣe 'haṃ ya ete 'tra samāgatāḥ / dhārtarāṣṭrasya durbuddher yuddhe priyacikīrṣavaḥ // 6.23.23
evam ukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata / senayor ubhayor madhye sthāpayitvā rathottamam // 6.23.24
bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām / uvāca pārtha paśyaitān samavetān kurūn iti // 6.23.25
tatrāpaśyat sthitān pārthaḥ pitṝn atha pitāmahān / ācāryān mātulān bhrātṝn putrān pautrān sakhīṃs tathā // 6.23.26
śvaśurān suhṛdaś caiva senayor ubhayor api / tān samīkṣya sa kaunteyaḥ sarvān bandhūn avasthitān // 6.23.27
kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdann idam abravīt / dṛṣṭvemān svajanān kṛṣṇa yuyutsūn samavasthitān // 6.23.28
sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca pariśuṣyati / vepathuś ca śarīre me romaharṣaś ca jāyate // 6.23.29
gāṇḍīvaṃ sraṃsate hastāt tvak caiva paridahyate / na ca śaknomy avasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ // 6.23.30
nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava / na ca śreyo 'nupaśyāmi hatvā svajanam āhave // 6.23.31
na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca / kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogair jīvitena vā // 6.23.32
yeṣām arthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca / ta ime 'vasthitā yuddhe prāṇāṃs tyaktvā dhanāni ca // 6.23.33
ācāryāḥ pitaraḥ putrās tathaiva ca pitāmahāḥ / mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ syālāḥ saṃbandhinas tathā // 6.23.34
etān na hantum icchāmi ghnato 'pi madhusūdana / api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte // 6.23.35
nihatya dhārtarāṣṭrān naḥ kā prītiḥ syāj janārdana / pāpam evāśrayed asmān hatvaitān ātatāyinaḥ // 6.23.36
tasmān nārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrān sabāndhavān / svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava // 6.23.37
yady apy ete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ / kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam // 6.23.38
kathaṃ na jñeyam asmābhiḥ pāpād asmān nivartitum / kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhir janārdana // 6.23.39
kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ / dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnam adharmo 'bhibhavaty uta // 6.23.40
adharmābhibhavāt kṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ / strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṃkaraḥ // 6.23.41
saṃkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca / patanti pitaro hy eṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ // 6.23.42
doṣair etaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṃkarakārakaiḥ / utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāś ca śāśvatāḥ // 6.23.43
utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana / narake niyataṃ vāso bhavatīty anuśuśruma // 6.23.44
aho bata mahat pāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam / yad rājyasukhalobhena hantuṃ svajanam udyatāḥ // 6.23.45
yadi mām apratīkāram aśastraṃ śastrapāṇayaḥ / dhārtarāṣṭrā raṇe hanyus tan me kṣemataraṃ bhavet // 6.23.46
evam uktvārjunaḥ saṃkhye rathopastha upāviśat / visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ // 6.23.47
taṃ tathā kṛpayāviṣṭam aśrupūrṇākulekṣaṇam / viṣīdantam idaṃ vākyam uvāca madhusūdanaḥ // 6.24.1
kutas tvā kaśmalam idaṃ viṣame samupasthitam / anāryajuṣṭam asvargyam akīrtikaram arjuna // 6.24.2
klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitat tvayy upapadyate / kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvottiṣṭha paraṃtapa // 6.24.3
kathaṃ bhīṣmam ahaṃ saṃkhye droṇaṃ ca madhusūdana / iṣubhiḥ pratiyotsyāmi pūjārhāv arisūdana // 6.24.4
gurūn ahatvā hi mahānubhāvāñ; śreyo bhoktuṃ bhaikṣam apīha loke / hatvārthakāmāṃs tu gurūn ihaiva; bhuñjīya bhogān rudhirapradigdhān // 6.24.5
na caitad vidmaḥ kataran no garīyo; yad vā jayema yadi vā no jayeyuḥ / yān eva hatvā na jijīviṣāmas; te 'vasthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ // 6.24.6
kārpaṇyadoṣopahatasvabhāvaḥ; pṛcchāmi tvāṃ dharmasaṃmūḍhacetāḥ / yac chreyaḥ syān niścitaṃ brūhi tan me; śiṣyas te 'haṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam // 6.24.7
na hi prapaśyāmi mamāpanudyād; yac chokam ucchoṣaṇam indriyāṇām / avāpya bhūmāv asapatnam ṛddhaṃ; rājyaṃ surāṇām api cādhipatyam // 6.24.8
evam uktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ paraṃtapa / na yotsya iti govindam uktvā tūṣṇīṃ babhūva ha // 6.24.9
tam uvāca hṛṣīkeśaḥ prahasann iva bhārata / senayor ubhayor madhye viṣīdantam idaṃ vacaḥ // 6.24.10
aśocyān anvaśocas tvaṃ prajñāvādāṃś ca bhāṣase / gatāsūn agatāsūṃś ca nānuśocanti paṇḍitāḥ // 6.24.11
na tv evāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ neme janādhipāḥ / na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayam ataḥ param // 6.24.12
dehino 'smin yathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā / tathā dehāntaraprāptir dhīras tatra na muhyati // 6.24.13
mātrāsparśās tu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ / āgamāpāyino 'nityās tāṃs titikṣasva bhārata // 6.24.14
yaṃ hi na vyathayanty ete puruṣaṃ puruṣarṣabha / samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ so 'mṛtatvāya kalpate // 6.24.15
nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ / ubhayor api dṛṣṭo 'ntas tv anayos tattvadarśibhiḥ // 6.24.16
avināśi tu tad viddhi yena sarvam idaṃ tatam / vināśam avyayasyāsya na kaś cit kartum arhati // 6.24.17
antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ / anāśino 'prameyasya tasmād yudhyasva bhārata // 6.24.18
ya enaṃ vetti hantāraṃ yaś cainaṃ manyate hatam / ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate // 6.24.19
na jāyate mriyate vā kadā cin; nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ / ajo nityaḥ śāśvato 'yaṃ purāṇo; na hanyate hanyamāne śarīre // 6.24.20
vedāvināśinaṃ nityaṃ ya enam ajam avyayam / kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam // 6.24.21
vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya; navāni gṛhṇāti naro 'parāṇi / tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāny; anyāni saṃyāti navāni dehī // 6.24.22
nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ / na cainaṃ kledayanty āpo na śoṣayati mārutaḥ // 6.24.23
acchedyo 'yam adāhyo 'yam akledyo 'śoṣya eva ca / nityaḥ sarvagataḥ sthāṇur acalo 'yaṃ sanātanaḥ // 6.24.24
avyakto 'yam acintyo 'yam avikāryo 'yam ucyate / tasmād evaṃ viditvainaṃ nānuśocitum arhasi // 6.24.25
atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam / tathāpi tvaṃ mahābāho nainaṃ śocitum arhasi // 6.24.26
jātasya hi dhruvo mṛtyur dhruvaṃ janma mṛtasya ca / tasmād aparihārye 'rthe na tvaṃ śocitum arhasi // 6.24.27
avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata / avyaktanidhanāny eva tatra kā paridevanā // 6.24.28
āścaryavat paśyati kaś cid enam; āścaryavad vadati tathaiva cānyaḥ / āścaryavac cainam anyaḥ śṛṇoti; śrutvāpy enaṃ veda na caiva kaś cit // 6.24.29
dehī nityam avadhyo 'yaṃ dehe sarvasya bhārata / tasmāt sarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitum arhasi // 6.24.30
svadharmam api cāvekṣya na vikampitum arhasi / dharmyād dhi yuddhāc chreyo 'nyat kṣatriyasya na vidyate // 6.24.31
yadṛcchayā copapannaṃ svargadvāram apāvṛtam / sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddham īdṛśam // 6.24.32
atha cet tvam imaṃ dharmyaṃ saṃgrāmaṃ na kariṣyasi / tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpam avāpsyasi // 6.24.33
akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti te 'vyayām / saṃbhāvitasya cākīrtir maraṇād atiricyate // 6.24.34
bhayād raṇād uparataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ / yeṣāṃ ca tvaṃ bahumato bhūtvā yāsyasi lāghavam // 6.24.35
avācyavādāṃś ca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ / nindantas tava sāmarthyaṃ tato duḥkhataraṃ nu kim // 6.24.36
hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm / tasmād uttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛtaniścayaḥ // 6.24.37
sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau / tato yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpam avāpsyasi // 6.24.38
eṣā te 'bhihitā sāṃkhye buddhir yoge tv imāṃ śṛṇu / buddhyā yukto yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi // 6.24.39
nehābhikramanāśo 'sti pratyavāyo na vidyate / svalpam apy asya dharmasya trāyate mahato bhayāt // 6.24.40
vyavasāyātmikā buddhir ekeha kurunandana / bahuśākhā hy anantāś ca buddhayo 'vyavasāyinām // 6.24.41
yām imāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadanty avipaścitaḥ / vedavādaratāḥ pārtha nānyad astīti vādinaḥ // 6.24.42
kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām / kriyāviśeṣabahulāṃ bhogaiśvaryagatiṃ prati // 6.24.43
bhogaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacetasām / vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate // 6.24.44
traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna / nirdvaṃdvo nityasattvastho niryogakṣema ātmavān // 6.24.45
yāvān artha udapāne sarvataḥ saṃplutodake / tāvān sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ // 6.24.46
karmaṇy evādhikāras te mā phaleṣu kadā cana / mā karmaphalahetur bhūr mā te saṅgo 'stv akarmaṇi // 6.24.47
yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanaṃjaya / siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṃ yoga ucyate // 6.24.48
dūreṇa hy avaraṃ karma buddhiyogād dhanaṃjaya / buddhau śaraṇam anviccha kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ // 6.24.49
buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte / tasmād yogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam // 6.24.50
karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ / janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchanty anāmayam // 6.24.51
yadā te mohakalilaṃ buddhir vyatitariṣyati / tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca // 6.24.52
śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā / samādhāv acalā buddhis tadā yogam avāpsyasi // 6.24.53
sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya keśava / sthitadhīḥ kiṃ prabhāṣeta kim āsīta vrajeta kim // 6.24.54
prajahāti yadā kāmān sarvān pārtha manogatān / ātmany evātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñas tadocyate // 6.24.55
duḥkheṣv anudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ / vītarāgabhayakrodhaḥ sthitadhīr munir ucyate // 6.24.56
yaḥ sarvatrānabhisnehas tat tat prāpya śubhāśubham / nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā // 6.24.57
yadā saṃharate cāyaṃ kūrmo 'ṅgānīva sarvaśaḥ / indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā // 6.24.58
viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ / rasavarjaṃ raso 'py asya paraṃ dṛṣṭvā nivartate // 6.24.59
yatato hy api kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ / indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ manaḥ // 6.24.60
tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matparaḥ / vaśe hi yasyendriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā // 6.24.61
dhyāyato viṣayān puṃsaḥ saṅgas teṣūpajāyate / saṅgāt saṃjāyate kāmaḥ kāmāt krodho 'bhijāyate // 6.24.62
krodhād bhavati saṃmohaḥ saṃmohāt smṛtivibhramaḥ / smṛtibhraṃśād buddhināśo buddhināśāt praṇaśyati // 6.24.63
rāgadveṣaviyuktais tu viṣayān indriyaiś caran / ātmavaśyair vidheyātmā prasādam adhigacchati // 6.24.64
prasāde sarvaduḥkhānāṃ hānir asyopajāyate / prasannacetaso hy āśu buddhiḥ paryavatiṣṭhate // 6.24.65
nāsti buddhir ayuktasya na cāyuktasya bhāvanā / na cābhāvayataḥ śāntir aśāntasya kutaḥ sukham // 6.24.66
indriyāṇāṃ hi caratāṃ yan mano 'nuvidhīyate / tad asya harati prajñāṃ vāyur nāvam ivāmbhasi // 6.24.67
tasmād yasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ / indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā // 6.24.68
yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī / yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ // 6.24.69
āpūryamāṇam acalapratiṣṭhaṃ; samudram āpaḥ praviśanti yadvat / tadvat kāmā yaṃ praviśanti sarve; sa śāntim āpnoti na kāmakāmī // 6.24.70
vihāya kāmān yaḥ sarvān pumāṃś carati niḥspṛhaḥ / nirmamo nirahaṃkāraḥ sa śāntim adhigacchati // 6.24.71
eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati / sthitvāsyām antakāle 'pi brahmanirvāṇam ṛcchati // 6.24.72
jyāyasī cet karmaṇas te matā buddhir janārdana / tat kiṃ karmaṇi ghore māṃ niyojayasi keśava // 6.25.1
vyāmiśreṇaiva vākyena buddhiṃ mohayasīva me / tad ekaṃ vada niścitya yena śreyo 'ham āpnuyām // 6.25.2
loke 'smin dvividhā niṣṭhā purā proktā mayānagha / jñānayogena sāṃkhyānāṃ karmayogena yoginām // 6.25.3
na karmaṇām anārambhān naiṣkarmyaṃ puruṣo 'śnute / na ca saṃnyasanād eva siddhiṃ samadhigacchati // 6.25.4
na hi kaś cit kṣaṇam api jātu tiṣṭhaty akarmakṛt / kāryate hy avaśaḥ karma sarvaḥ prakṛtijair guṇaiḥ // 6.25.5
karmendriyāṇi saṃyamya ya āste manasā smaran / indriyārthān vimūḍhātmā mithyācāraḥ sa ucyate // 6.25.6
yas tv indriyāṇi manasā niyamyārabhate 'rjuna / karmendriyaiḥ karmayogam asaktaḥ sa viśiṣyate // 6.25.7
niyataṃ kuru karma tvaṃ karma jyāyo hy akarmaṇaḥ / śarīrayātrāpi ca te na prasidhyed akarmaṇaḥ // 6.25.8
yajñārthāt karmaṇo 'nyatra loko 'yaṃ karmabandhanaḥ / tadarthaṃ karma kaunteya muktasaṅgaḥ samācara // 6.25.9
sahayajñāḥ prajāḥ sṛṣṭvā purovāca prajāpatiḥ / anena prasaviṣyadhvam eṣa vo 'stv iṣṭakāmadhuk // 6.25.10
devān bhāvayatānena te devā bhāvayantu vaḥ / parasparaṃ bhāvayantaḥ śreyaḥ param avāpsyatha // 6.25.11
iṣṭān bhogān hi vo devā dāsyante yajñabhāvitāḥ / tair dattān apradāyaibhyo yo bhuṅkte stena eva saḥ // 6.25.12
yajñaśiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarvakilbiṣaiḥ / bhuñjate te tv aghaṃ pāpā ye pacanty ātmakāraṇāt // 6.25.13
annād bhavanti bhūtāni parjanyād annasaṃbhavaḥ / yajñād bhavati parjanyo yajñaḥ karmasamudbhavaḥ // 6.25.14
karma brahmodbhavaṃ viddhi brahmākṣarasamudbhavam / tasmāt sarvagataṃ brahma nityaṃ yajñe pratiṣṭhitam // 6.25.15
evaṃ pravartitaṃ cakraṃ nānuvartayatīha yaḥ / aghāyur indriyārāmo moghaṃ pārtha sa jīvati // 6.25.16
yas tv ātmaratir eva syād ātmatṛptaś ca mānavaḥ / ātmany eva ca saṃtuṣṭas tasya kāryaṃ na vidyate // 6.25.17
naiva tasya kṛtenārtho nākṛteneha kaś cana / na cāsya sarvabhūteṣu kaś cid arthavyapāśrayaḥ // 6.25.18
tasmād asaktaḥ satataṃ kāryaṃ karma samācara / asakto hy ācaran karma param āpnoti pūruṣaḥ // 6.25.19
karmaṇaiva hi saṃsiddhim āsthitā janakādayaḥ / lokasaṃgraham evāpi saṃpaśyan kartum arhasi // 6.25.20
yad yad ācarati śreṣṭhas tat tad evetaro janaḥ / sa yat pramāṇaṃ kurute lokas tad anuvartate // 6.25.21
na me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiṃ cana / nānavāptam avāptavyaṃ varta eva ca karmaṇi // 6.25.22
yadi hy ahaṃ na varteyaṃ jātu karmaṇy atandritaḥ / mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ // 6.25.23
utsīdeyur ime lokā na kuryāṃ karma ced aham / saṃkarasya ca kartā syām upahanyām imāḥ prajāḥ // 6.25.24
saktāḥ karmaṇy avidvāṃso yathā kurvanti bhārata / kuryād vidvāṃs tathāsaktaś cikīrṣur lokasaṃgraham // 6.25.25
na buddhibhedaṃ janayed ajñānāṃ karmasaṅginām / joṣayet sarvakarmāṇi vidvān yuktaḥ samācaran // 6.25.26
prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ / ahaṃkāravimūḍhātmā kartāham iti manyate // 6.25.27
tattvavit tu mahābāho guṇakarmavibhāgayoḥ / guṇā guṇeṣu vartanta iti matvā na sajjate // 6.25.28
prakṛter guṇasaṃmūḍhāḥ sajjante guṇakarmasu / tān akṛtsnavido mandān kṛtsnavin na vicālayet // 6.25.29
mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacetasā / nirāśīr nirmamo bhūtvā yudhyasva vigatajvaraḥ // 6.25.30
ye me matam idaṃ nityam anutiṣṭhanti mānavāḥ / śraddhāvanto 'nasūyanto mucyante te 'pi karmabhiḥ // 6.25.31
ye tv etad abhyasūyanto nānutiṣṭhanti me matam / sarvajñānavimūḍhāṃs tān viddhi naṣṭān acetasaḥ // 6.25.32
sadṛśaṃ ceṣṭate svasyāḥ prakṛter jñānavān api / prakṛtiṃ yānti bhūtāni nigrahaḥ kiṃ kariṣyati // 6.25.33
indriyasyendriyasyārthe rāgadveṣau vyavasthitau / tayor na vaśam āgacchet tau hy asya paripanthinau // 6.25.34
śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmāt svanuṣṭhitāt / svadharme nidhanaṃ śreyaḥ paradharmo bhayāvahaḥ // 6.25.35
atha kena prayukto 'yaṃ pāpaṃ carati pūruṣaḥ / anicchann api vārṣṇeya balād iva niyojitaḥ // 6.25.36
kāma eṣa krodha eṣa rajoguṇasamudbhavaḥ / mahāśano mahāpāpmā viddhy enam iha vairiṇam // 6.25.37
dhūmenāvriyate vahnir yathādarśo malena ca / yatholbenāvṛto garbhas tathā tenedam āvṛtam // 6.25.38
āvṛtaṃ jñānam etena jñānino nityavairiṇā / kāmarūpeṇa kaunteya duṣpūreṇānalena ca // 6.25.39
indriyāṇi mano buddhir asyādhiṣṭhānam ucyate / etair vimohayaty eṣa jñānam āvṛtya dehinam // 6.25.40
tasmāt tvam indriyāṇy ādau niyamya bharatarṣabha / pāpmānaṃ prajahihy enaṃ jñānavijñānanāśanam // 6.25.41
indriyāṇi parāṇy āhur indriyebhyaḥ paraṃ manaḥ / manasas tu parā buddhir yo buddheḥ paratas tu saḥ // 6.25.42
evaṃ buddheḥ paraṃ buddhvā saṃstabhyātmānam ātmanā / jahi śatruṃ mahābāho kāmarūpaṃ durāsadam // 6.25.43
imaṃ vivasvate yogaṃ proktavān aham avyayam / vivasvān manave prāha manur ikṣvākave 'bravīt // 6.26.1
evaṃ paraṃparāprāptam imaṃ rājarṣayo viduḥ / sa kāleneha mahatā yogo naṣṭaḥ paraṃtapa // 6.26.2
sa evāyaṃ mayā te 'dya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ / bhakto 'si me sakhā ceti rahasyaṃ hy etad uttamam // 6.26.3
aparaṃ bhavato janma paraṃ janma vivasvataḥ / katham etad vijānīyāṃ tvam ādau proktavān iti // 6.26.4
bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna / tāny ahaṃ veda sarvāṇi na tvaṃ vettha paraṃtapa // 6.26.5
ajo 'pi sann avyayātmā bhūtānām īśvaro 'pi san / prakṛtiṃ svām adhiṣṭhāya saṃbhavāmy ātmamāyayā // 6.26.6
yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata / abhyutthānam adharmasya tadātmānaṃ sṛjāmy aham // 6.26.7
paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtām / dharmasaṃsthāpanārthāya saṃbhavāmi yuge yuge // 6.26.8
janma karma ca me divyam evaṃ yo vetti tattvataḥ / tyaktvā dehaṃ punarjanma naiti mām eti so 'rjuna // 6.26.9
vītarāgabhayakrodhā manmayā mām upāśritāḥ / bahavo jñānatapasā pūtā madbhāvam āgatāḥ // 6.26.10
ye yathā māṃ prapadyante tāṃs tathaiva bhajāmy aham / mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ // 6.26.11
kāṅkṣantaḥ karmaṇāṃ siddhiṃ yajanta iha devatāḥ / kṣipraṃ hi mānuṣe loke siddhir bhavati karmajā // 6.26.12
cāturvarṇyaṃ mayā sṛṣṭaṃ guṇakarmavibhāgaśaḥ / tasya kartāram api māṃ viddhy akartāram avyayam // 6.26.13
na māṃ karmāṇi limpanti na me karmaphale spṛhā / iti māṃ yo 'bhijānāti karmabhir na sa badhyate // 6.26.14
evaṃ jñātvā kṛtaṃ karma pūrvair api mumukṣubhiḥ / kuru karmaiva tasmāt tvaṃ pūrvaiḥ pūrvataraṃ kṛtam // 6.26.15
kiṃ karma kim akarmeti kavayo 'py atra mohitāḥ / tat te karma pravakṣyāmi yaj jñātvā mokṣyase 'śubhāt // 6.26.16
karmaṇo hy api boddhavyaṃ boddhavyaṃ ca vikarmaṇaḥ / akarmaṇaś ca boddhavyaṃ gahanā karmaṇo gatiḥ // 6.26.17
karmaṇy akarma yaḥ paśyed akarmaṇi ca karma yaḥ / sa buddhimān manuṣyeṣu sa yuktaḥ kṛtsnakarmakṛt // 6.26.18
yasya sarve samārambhāḥ kāmasaṃkalpavarjitāḥ / jñānāgnidagdhakarmāṇaṃ tam āhuḥ paṇḍitaṃ budhāḥ // 6.26.19
tyaktvā karmaphalāsaṅgaṃ nityatṛpto nirāśrayaḥ / karmaṇy abhipravṛtto 'pi naiva kiṃ cit karoti saḥ // 6.26.20
nirāśīr yatacittātmā tyaktasarvaparigrahaḥ / śārīraṃ kevalaṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam // 6.26.21
yadṛcchālābhasaṃtuṣṭo dvaṃdvātīto vimatsaraḥ / samaḥ siddhāv asiddhau ca kṛtvāpi na nibadhyate // 6.26.22
gatasaṅgasya muktasya jñānāvasthitacetasaḥ / yajñāyācarataḥ karma samagraṃ pravilīyate // 6.26.23
brahmārpaṇaṃ brahmahavir brahmāgnau brahmaṇā hutam / brahmaiva tena gantavyaṃ brahmakarmasamādhinā // 6.26.24
daivam evāpare yajñaṃ yoginaḥ paryupāsate / brahmāgnāv apare yajñaṃ yajñenaivopajuhvati // 6.26.25
śrotrādīnīndriyāṇy anye saṃyamāgniṣu juhvati / śabdādīn viṣayān anya indriyāgniṣu juhvati // 6.26.26
sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare / ātmasaṃyamayogāgnau juhvati jñānadīpite // 6.26.27
dravyayajñās tapoyajñā yogayajñās tathāpare / svādhyāyajñānayajñāś ca yatayaḥ saṃśitavratāḥ // 6.26.28
apāne juhvati prāṇaṃ prāṇe 'pānaṃ tathāpare / prāṇāpānagatī ruddhvā prāṇāyāmaparāyaṇāḥ // 6.26.29
apare niyatāhārāḥ prāṇān prāṇeṣu juhvati / sarve 'py ete yajñavido yajñakṣapitakalmaṣāḥ // 6.26.30
yajñaśiṣṭāmṛtabhujo yānti brahma sanātanam / nāyaṃ loko 'sty ayajñasya kuto 'nyaḥ kurusattama // 6.26.31
evaṃ bahuvidhā yajñā vitatā brahmaṇo mukhe / karmajān viddhi tān sarvān evaṃ jñātvā vimokṣyase // 6.26.32
śreyān dravyamayād yajñāj jñānayajñaḥ paraṃtapa / sarvaṃ karmākhilaṃ pārtha jñāne parisamāpyate // 6.26.33
tad viddhi praṇipātena paripraśnena sevayā / upadekṣyanti te jñānaṃ jñāninas tattvadarśinaḥ // 6.26.34
yaj jñātvā na punar moham evaṃ yāsyasi pāṇḍava / yena bhūtāny aśeṣeṇa drakṣyasy ātmany atho mayi // 6.26.35
api ced asi pāpebhyaḥ sarvebhyaḥ pāpakṛttamaḥ / sarvaṃ jñānaplavenaiva vṛjinaṃ saṃtariṣyasi // 6.26.36
yathaidhāṃsi samiddho 'gnir bhasmasāt kurute 'rjuna / jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasāt kurute tathā // 6.26.37
na hi jñānena sadṛśaṃ pavitram iha vidyate / tat svayaṃ yogasaṃsiddhaḥ kālenātmani vindati // 6.26.38
śraddhāvāṃl labhate jñānaṃ tatparaḥ saṃyatendriyaḥ / jñānaṃ labdhvā parāṃ śāntim acireṇādhigacchati // 6.26.39
ajñaś cāśraddadhānaś ca saṃśayātmā vinaśyati / nāyaṃ loko 'sti na paro na sukhaṃ saṃśayātmanaḥ // 6.26.40
yogasaṃnyastakarmāṇaṃ jñānasaṃchinnasaṃśayam / ātmavantaṃ na karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya // 6.26.41
tasmād ajñānasaṃbhūtaṃ hṛtsthaṃ jñānāsinātmanaḥ / chittvainaṃ saṃśayaṃ yogam ātiṣṭhottiṣṭha bhārata // 6.26.42
saṃnyāsaṃ karmaṇāṃ kṛṣṇa punar yogaṃ ca śaṃsasi / yac chreya etayor ekaṃ tan me brūhi suniścitam // 6.27.1
saṃnyāsaḥ karmayogaś ca niḥśreyasakarāv ubhau / tayos tu karmasaṃnyāsāt karmayogo viśiṣyate // 6.27.2
jñeyaḥ sa nityasaṃnyāsī yo na dveṣṭi na kāṅkṣati / nirdvaṃdvo hi mahābāho sukhaṃ bandhāt pramucyate // 6.27.3
sāṃkhyayogau pṛthag bālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ / ekam apy āsthitaḥ samyag ubhayor vindate phalam // 6.27.4
yat sāṃkhyaiḥ prāpyate sthānaṃ tad yogair api gamyate / ekaṃ sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca yaḥ paśyati sa paśyati // 6.27.5
saṃnyāsas tu mahābāho duḥkham āptum ayogataḥ / yogayukto munir brahma nacireṇādhigacchati // 6.27.6
yogayukto viśuddhātmā vijitātmā jitendriyaḥ / sarvabhūtātmabhūtātmā kurvann api na lipyate // 6.27.7
naiva kiṃ cit karomīti yukto manyeta tattvavit / paśyañ śṛṇvan spṛśañ jighrann aśnan gacchan svapañ śvasan // 6.27.8
pralapan visṛjan gṛhṇann unmiṣan nimiṣann api / indriyāṇīndriyārtheṣu vartanta iti dhārayan // 6.27.9
brahmaṇy ādhāya karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā karoti yaḥ / lipyate na sa pāpena padmapatram ivāmbhasā // 6.27.10
kāyena manasā buddhyā kevalair indriyair api / yoginaḥ karma kurvanti saṅgaṃ tyaktvātmaśuddhaye // 6.27.11
yuktaḥ karmaphalaṃ tyaktvā śāntim āpnoti naiṣṭhikīm / ayuktaḥ kāmakāreṇa phale sakto nibadhyate // 6.27.12
sarvakarmāṇi manasā saṃnyasyāste sukhaṃ vaśī / navadvāre pure dehī naiva kurvan na kārayan // 6.27.13
na kartṛtvaṃ na karmāṇi lokasya sṛjati prabhuḥ / na karmaphalasaṃyogaṃ svabhāvas tu pravartate // 6.27.14
nādatte kasya cit pāpaṃ na caiva sukṛtaṃ vibhuḥ / ajñānenāvṛtaṃ jñānaṃ tena muhyanti jantavaḥ // 6.27.15
jñānena tu tad ajñānaṃ yeṣāṃ nāśitam ātmanaḥ / teṣām ādityavaj jñānaṃ prakāśayati tatparam // 6.27.16
tadbuddhayas tadātmānas tanniṣṭhās tatparāyaṇāḥ / gacchanty apunarāvṛttiṃ jñānanirdhūtakalmaṣāḥ // 6.27.17
vidyāvinayasaṃpanne brāhmaṇe gavi hastini / śuni caiva śvapāke ca paṇḍitāḥ samadarśinaḥ // 6.27.18
ihaiva tair jitaḥ sargo yeṣāṃ sāmye sthitaṃ manaḥ / nirdoṣaṃ hi samaṃ brahma tasmād brahmaṇi te sthitāḥ // 6.27.19
na prahṛṣyet priyaṃ prāpya nodvijet prāpya cāpriyam / sthirabuddhir asaṃmūḍho brahmavid brahmaṇi sthitaḥ // 6.27.20
bāhyasparśeṣv asaktātmā vindaty ātmani yat sukham / sa brahmayogayuktātmā sukham akṣayam aśnute // 6.27.21
ye hi saṃsparśajā bhogā duḥkhayonaya eva te / ādyantavantaḥ kaunteya na teṣu ramate budhaḥ // 6.27.22
śaknotīhaiva yaḥ soḍhuṃ prāk śarīravimokṣaṇāt / kāmakrodhodbhavaṃ vegaṃ sa yuktaḥ sa sukhī naraḥ // 6.27.23
yo 'ntaḥsukho 'ntarārāmas tathāntarjyotir eva yaḥ / sa yogī brahmanirvāṇaṃ brahmabhūto 'dhigacchati // 6.27.24
labhante brahmanirvāṇam ṛṣayaḥ kṣīṇakalmaṣāḥ / chinnadvaidhā yatātmānaḥ sarvabhūtahite ratāḥ // 6.27.25
kāmakrodhaviyuktānāṃ yatīnāṃ yatacetasām / abhito brahmanirvāṇaṃ vartate viditātmanām // 6.27.26
sparśān kṛtvā bahir bāhyāṃś cakṣuś caivāntare bhruvoḥ / prāṇāpānau samau kṛtvā nāsābhyantaracāriṇau // 6.27.27
yatendriyamanobuddhir munir mokṣaparāyaṇaḥ / vigatecchābhayakrodho yaḥ sadā mukta eva saḥ // 6.27.28
bhoktāraṃ yajñatapasāṃ sarvalokamaheśvaram / suhṛdaṃ sarvabhūtānāṃ jñātvā māṃ śāntim ṛcchati // 6.27.29
anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karoti yaḥ / sa saṃnyāsī ca yogī ca na niragnir na cākriyaḥ // 6.28.1
yaṃ saṃnyāsam iti prāhur yogaṃ taṃ viddhi pāṇḍava / na hy asaṃnyastasaṃkalpo yogī bhavati kaś cana // 6.28.2
ārurukṣor muner yogaṃ karma kāraṇam ucyate / yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇam ucyate // 6.28.3
yadā hi nendriyārtheṣu na karmasv anuṣajjate / sarvasaṃkalpasaṃnyāsī yogārūḍhas tadocyate // 6.28.4
uddhared ātmanātmānaṃ nātmānam avasādayet / ātmaiva hy ātmano bandhur ātmaiva ripur ātmanaḥ // 6.28.5
bandhur ātmātmanas tasya yenātmaivātmanā jitaḥ / anātmanas tu śatrutve vartetātmaiva śatruvat // 6.28.6
jitātmanaḥ praśāntasya paramātmā samāhitaḥ / śītoṣṇasukhaduḥkheṣu tathā mānāvamānayoḥ // 6.28.7
jñānavijñānatṛptātmā kūṭastho vijitendriyaḥ / yukta ity ucyate yogī samaloṣṭāśmakāñcanaḥ // 6.28.8
suhṛnmitrāryudāsīnamadhyasthadveṣyabandhuṣu / sādhuṣv api ca pāpeṣu samabuddhir viśiṣyate // 6.28.9
yogī yuñjīta satatam ātmānaṃ rahasi sthitaḥ / ekākī yatacittātmā nirāśīr aparigrahaḥ // 6.28.10
śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiram āsanam ātmanaḥ / nātyucchritaṃ nātinīcaṃ cailājinakuśottaram // 6.28.11
tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ / upaviśyāsane yuñjyād yogam ātmaviśuddhaye // 6.28.12
samaṃ kāyaśirogrīvaṃ dhārayann acalaṃ sthiraḥ / saṃprekṣya nāsikāgraṃ svaṃ diśaś cānavalokayan // 6.28.13
praśāntātmā vigatabhīr brahmacārivrate sthitaḥ / manaḥ saṃyamya maccitto yukta āsīta matparaḥ // 6.28.14
yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī niyatamānasaḥ / śāntiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthām adhigacchati // 6.28.15
nātyaśnatas tu yogo 'sti na caikāntam anaśnataḥ / na cātisvapnaśīlasya jāgrato naiva cārjuna // 6.28.16
yuktāhāravihārasya yuktaceṣṭasya karmasu / yuktasvapnāvabodhasya yogo bhavati duḥkhahā // 6.28.17
yadā viniyataṃ cittam ātmany evāvatiṣṭhate / niḥspṛhaḥ sarvakāmebhyo yukta ity ucyate tadā // 6.28.18
yathā dīpo nivātastho neṅgate sopamā smṛtā / yogino yatacittasya yuñjato yogam ātmanaḥ // 6.28.19
yatroparamate cittaṃ niruddhaṃ yogasevayā / yatra caivātmanātmānaṃ paśyann ātmani tuṣyati // 6.28.20
sukham ātyantikaṃ yat tad buddhigrāhyam atīndriyam / vetti yatra na caivāyaṃ sthitaś calati tattvataḥ // 6.28.21
yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyate nādhikaṃ tataḥ / yasmin sthito na duḥkhena guruṇāpi vicālyate // 6.28.22
taṃ vidyād duḥkhasaṃyogaviyogaṃ yogasaṃjñitam / sa niścayena yoktavyo yogo 'nirviṇṇacetasā // 6.28.23
saṃkalpaprabhavān kāmāṃs tyaktvā sarvān aśeṣataḥ / manasaivendriyagrāmaṃ viniyamya samantataḥ // 6.28.24
śanaiḥ śanair uparamed buddhyā dhṛtigṛhītayā / ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiṃ cid api cintayet // 6.28.25
yato yato niścarati manaś cañcalam asthiram / tatas tato niyamyaitad ātmany eva vaśaṃ nayet // 6.28.26
praśāntamanasaṃ hy enaṃ yoginaṃ sukham uttamam / upaiti śāntarajasaṃ brahmabhūtam akalmaṣam // 6.28.27
yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī vigatakalmaṣaḥ / sukhena brahmasaṃsparśam atyantaṃ sukham aśnute // 6.28.28
sarvabhūtastham ātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani / īkṣate yogayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ // 6.28.29
yo māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati / tasyāhaṃ na praṇaśyāmi sa ca me na praṇaśyati // 6.28.30
sarvabhūtasthitaṃ yo māṃ bhajaty ekatvam āsthitaḥ / sarvathā vartamāno 'pi sa yogī mayi vartate // 6.28.31
ātmaupamyena sarvatra samaṃ paśyati yo 'rjuna / sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ sa yogī paramo mataḥ // 6.28.32
yo 'yaṃ yogas tvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana / etasyāhaṃ na paśyāmi cañcalatvāt sthitiṃ sthirām // 6.28.33
cañcalaṃ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavad dṛḍham / tasyāhaṃ nigrahaṃ manye vāyor iva suduṣkaram // 6.28.34
asaṃśayaṃ mahābāho mano durnigrahaṃ calam / abhyāsena tu kaunteya vairāgyeṇa ca gṛhyate // 6.28.35
asaṃyatātmanā yogo duṣprāpa iti me matiḥ / vaśyātmanā tu yatatā śakyo 'vāptum upāyataḥ // 6.28.36
ayatiḥ śraddhayopeto yogāc calitamānasaḥ / aprāpya yogasaṃsiddhiṃ kāṃ gatiṃ kṛṣṇa gacchati // 6.28.37
kaccin nobhayavibhraṣṭaś chinnābhram iva naśyati / apratiṣṭho mahābāho vimūḍho brahmaṇaḥ pathi // 6.28.38
etan me saṃśayaṃ kṛṣṇa chettum arhasy aśeṣataḥ / tvad anyaḥ saṃśayasyāsya chettā na hy upapadyate // 6.28.39
pārtha naiveha nāmutra vināśas tasya vidyate / na hi kalyāṇakṛt kaś cid durgatiṃ tāta gacchati // 6.28.40
prāpya puṇyakṛtāṃl lokān uṣitvā śāśvatīḥ samāḥ / śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe yogabhraṣṭo 'bhijāyate // 6.28.41
atha vā yoginām eva kule bhavati dhīmatām / etad dhi durlabhataraṃ loke janma yad īdṛśam // 6.28.42
tatra taṃ buddhisaṃyogaṃ labhate paurvadehikam / yatate ca tato bhūyaḥ saṃsiddhau kurunandana // 6.28.43
pūrvābhyāsena tenaiva hriyate hy avaśo 'pi saḥ / jijñāsur api yogasya śabdabrahmātivartate // 6.28.44
prayatnād yatamānas tu yogī saṃśuddhakilbiṣaḥ / anekajanmasaṃsiddhas tato yāti parāṃ gatim // 6.28.45
tapasvibhyo 'dhiko yogī jñānibhyo 'pi mato 'dhikaḥ / karmibhyaś cādhiko yogī tasmād yogī bhavārjuna // 6.28.46
yoginām api sarveṣāṃ madgatenāntarātmanā / śraddhāvān bhajate yo māṃ sa me yuktatamo mataḥ // 6.28.47
mayy āsaktamanāḥ pārtha yogaṃ yuñjan madāśrayaḥ / asaṃśayaṃ samagraṃ māṃ yathā jñāsyasi tac chṛṇu // 6.29.1
jñānaṃ te 'haṃ savijñānam idaṃ vakṣyāmy aśeṣataḥ / yaj jñātvā neha bhūyo 'nyaj jñātavyam avaśiṣyate // 6.29.2
manuṣyāṇāṃ sahasreṣu kaś cid yatati siddhaye / yatatām api siddhānāṃ kaś cin māṃ vetti tattvataḥ // 6.29.3
bhūmir āpo 'nalo vāyuḥ khaṃ mano buddhir eva ca / ahaṃkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtir aṣṭadhā // 6.29.4
apareyam itas tv anyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām / jīvabhūtāṃ mahābāho yayedaṃ dhāryate jagat // 6.29.5
etadyonīni bhūtāni sarvāṇīty upadhāraya / ahaṃ kṛtsnasya jagataḥ prabhavaḥ pralayas tathā // 6.29.6
mattaḥ parataraṃ nānyat kiṃ cid asti dhanaṃjaya / mayi sarvam idaṃ protaṃ sūtre maṇigaṇā iva // 6.29.7
raso 'ham apsu kaunteya prabhāsmi śaśisūryayoḥ / praṇavaḥ sarvavedeṣu śabdaḥ khe pauruṣaṃ nṛṣu // 6.29.8
puṇyo gandhaḥ pṛthivyāṃ ca tejaś cāsmi vibhāvasau / jīvanaṃ sarvabhūteṣu tapaś cāsmi tapasviṣu // 6.29.9
bījaṃ māṃ sarvabhūtānāṃ viddhi pārtha sanātanam / buddhir buddhimatām asmi tejas tejasvinām aham // 6.29.10
balaṃ balavatāṃ cāhaṃ kāmarāgavivarjitam / dharmāviruddho bhūteṣu kāmo 'smi bharatarṣabha // 6.29.11
ye caiva sāttvikā bhāvā rājasās tāmasāś ca ye / matta eveti tān viddhi na tv ahaṃ teṣu te mayi // 6.29.12
tribhir guṇamayair bhāvair ebhiḥ sarvam idaṃ jagat / mohitaṃ nābhijānāti mām ebhyaḥ param avyayam // 6.29.13
daivī hy eṣā guṇamayī mama māyā duratyayā / mām eva ye prapadyante māyām etāṃ taranti te // 6.29.14
na māṃ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ / māyayāpahṛtajñānā āsuraṃ bhāvam āśritāḥ // 6.29.15
caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sukṛtino 'rjuna / ārto jijñāsur arthārthī jñānī ca bharatarṣabha // 6.29.16
teṣāṃ jñānī nityayukta ekabhaktir viśiṣyate / priyo hi jñānino 'tyartham ahaṃ sa ca mama priyaḥ // 6.29.17
udārāḥ sarva evaite jñānī tv ātmaiva me matam / āsthitaḥ sa hi yuktātmā mām evānuttamāṃ gatim // 6.29.18
bahūnāṃ janmanām ante jñānavān māṃ prapadyate / vāsudevaḥ sarvam iti sa mahātmā sudurlabhaḥ // 6.29.19
kāmais tais tair hṛtajñānāḥ prapadyante 'nyadevatāḥ / taṃ taṃ niyamam āsthāya prakṛtyā niyatāḥ svayā // 6.29.20
yo yo yāṃ yāṃ tanuṃ bhaktaḥ śraddhayārcitum icchati / tasya tasyācalāṃ śraddhāṃ tām eva vidadhāmy aham // 6.29.21
sa tayā śraddhayā yuktas tasyā rādhanam īhate / labhate ca tataḥ kāmān mayaiva vihitān hi tān // 6.29.22
antavat tu phalaṃ teṣāṃ tad bhavaty alpamedhasām / devān devayajo yānti madbhaktā yānti mām api // 6.29.23
avyaktaṃ vyaktim āpannaṃ manyante mām abuddhayaḥ / paraṃ bhāvam ajānanto mamāvyayam anuttamam // 6.29.24
nāhaṃ prakāśaḥ sarvasya yogamāyāsamāvṛtaḥ / mūḍho 'yaṃ nābhijānāti loko mām ajam avyayam // 6.29.25
vedāhaṃ samatītāni vartamānāni cārjuna / bhaviṣyāṇi ca bhūtāni māṃ tu veda na kaś cana // 6.29.26
icchādveṣasamutthena dvaṃdvamohena bhārata / sarvabhūtāni saṃmohaṃ sarge yānti paraṃtapa // 6.29.27
yeṣāṃ tv antagataṃ pāpaṃ janānāṃ puṇyakarmaṇām / te dvaṃdvamohanirmuktā bhajante māṃ dṛḍhavratāḥ // 6.29.28
jarāmaraṇamokṣāya mām āśritya yatanti ye / te brahma tad viduḥ kṛtsnam adhyātmaṃ karma cākhilam // 6.29.29
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ / prayāṇakāle 'pi ca māṃ te vidur yuktacetasaḥ // 6.29.30
kiṃ tad brahma kim adhyātmaṃ kiṃ karma puruṣottama / adhibhūtaṃ ca kiṃ proktam adhidaivaṃ kim ucyate // 6.30.1
adhiyajñaḥ kathaṃ ko 'tra dehe 'smin madhusūdana / prayāṇakāle ca kathaṃ jñeyo 'si niyatātmabhiḥ // 6.30.2
akṣaraṃ brahma paramaṃ svabhāvo 'dhyātmam ucyate / bhūtabhāvodbhavakaro visargaḥ karmasaṃjñitaḥ // 6.30.3
adhibhūtaṃ kṣaro bhāvaḥ puruṣaś cādhidaivatam / adhiyajño 'ham evātra dehe dehabhṛtāṃ vara // 6.30.4
antakāle ca mām eva smaran muktvā kalevaram / yaḥ prayāti sa madbhāvaṃ yāti nāsty atra saṃśayaḥ // 6.30.5
yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajaty ante kalevaram / taṃ tam evaiti kaunteya sadā tadbhāvabhāvitaḥ // 6.30.6
tasmāt sarveṣu kāleṣu mām anusmara yudhya ca / mayy arpitamanobuddhir mām evaiṣyasy asaṃśayaḥ // 6.30.7
abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā / paramaṃ puruṣaṃ divyaṃ yāti pārthānucintayan // 6.30.8
kaviṃ purāṇam anuśāsitāram; aṇor aṇīyāṃsam anusmared yaḥ / sarvasya dhātāram acintyarūpam; ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt // 6.30.9
prayāṇakāle manasācalena; bhaktyā yukto yogabalena caiva / bhruvor madhye prāṇam āveśya samyak; sa taṃ paraṃ puruṣam upaiti divyam // 6.30.10
yad akṣaraṃ vedavido vadanti; viśanti yad yatayo vītarāgāḥ / yad icchanto brahmacaryaṃ caranti; tat te padaṃ saṃgraheṇa pravakṣye // 6.30.11
sarvadvārāṇi saṃyamya mano hṛdi nirudhya ca / mūrdhny ādhāyātmanaḥ prāṇam āsthito yogadhāraṇām // 6.30.12
om ity ekākṣaraṃ brahma vyāharan mām anusmaran / yaḥ prayāti tyajan dehaṃ sa yāti paramāṃ gatim // 6.30.13
ananyacetāḥ satataṃ yo māṃ smarati nityaśaḥ / tasyāhaṃ sulabhaḥ pārtha nityayuktasya yoginaḥ // 6.30.14
mām upetya punarjanma duḥkhālayam aśāśvatam / nāpnuvanti mahātmānaḥ saṃsiddhiṃ paramāṃ gatāḥ // 6.30.15
ā brahmabhuvanāl lokāḥ punarāvartino 'rjuna / mām upetya tu kaunteya punarjanma na vidyate // 6.30.16
sahasrayugaparyantam ahar yad brahmaṇo viduḥ / rātriṃ yugasahasrāntāṃ te 'horātravido janāḥ // 6.30.17
avyaktād vyaktayaḥ sarvāḥ prabhavanty aharāgame / rātryāgame pralīyante tatraivāvyaktasaṃjñake // 6.30.18
bhūtagrāmaḥ sa evāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyate / rātryāgame 'vaśaḥ pārtha prabhavaty aharāgame // 6.30.19
paras tasmāt tu bhāvo 'nyo 'vyakto 'vyaktāt sanātanaḥ / yaḥ sa sarveṣu bhūteṣu naśyatsu na vinaśyati // 6.30.20
avyakto 'kṣara ity uktas tam āhuḥ paramāṃ gatim / yaṃ prāpya na nivartante tad dhāma paramaṃ mama // 6.30.21
puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyas tv ananyayā / yasyāntaḥsthāni bhūtāni yena sarvam idaṃ tatam // 6.30.22
yatra kāle tv anāvṛttim āvṛttiṃ caiva yoginaḥ / prayātā yānti taṃ kālaṃ vakṣyāmi bharatarṣabha // 6.30.23
agnir jyotir ahaḥ śuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam / tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ // 6.30.24
dhūmo rātris tathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam / tatra cāndramasaṃ jyotir yogī prāpya nivartate // 6.30.25
śuklakṛṣṇe gatī hy ete jagataḥ śāśvate mate / ekayā yāty anāvṛttim anyayāvartate punaḥ // 6.30.26
naite sṛtī pārtha jānan yogī muhyati kaś cana / tasmāt sarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna // 6.30.27
vedeṣu yajñeṣu tapaḥsu caiva; dāneṣu yat puṇyaphalaṃ pradiṣṭam / atyeti tat sarvam idaṃ viditvā; yogī paraṃ sthānam upaiti cādyam // 6.30.28
idaṃ tu te guhyatamaṃ pravakṣyāmy anasūyave / jñānaṃ vijñānasahitaṃ yaj jñātvā mokṣyase 'śubhāt // 6.31.1
rājavidyā rājaguhyaṃ pavitram idam uttamam / pratyakṣāvagamaṃ dharmyaṃ susukhaṃ kartum avyayam // 6.31.2
aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya paraṃtapa / aprāpya māṃ nivartante mṛtyusaṃsāravartmani // 6.31.3
mayā tatam idaṃ sarvaṃ jagad avyaktamūrtinā / matsthāni sarvabhūtāni na cāhaṃ teṣv avasthitaḥ // 6.31.4
na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogam aiśvaram / bhūtabhṛn na ca bhūtastho mamātmā bhūtabhāvanaḥ // 6.31.5
yathākāśasthito nityaṃ vāyuḥ sarvatrago mahān / tathā sarvāṇi bhūtāni matsthānīty upadhāraya // 6.31.6
sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṃ yānti māmikām / kalpakṣaye punas tāni kalpādau visṛjāmy aham // 6.31.7
prakṛtiṃ svām avaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ / bhūtagrāmam imaṃ kṛtsnam avaśaṃ prakṛter vaśāt // 6.31.8
na ca māṃ tāni karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya / udāsīnavad āsīnam asaktaṃ teṣu karmasu // 6.31.9
mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sacarācaram / hetunānena kaunteya jagad viparivartate // 6.31.10
avajānanti māṃ mūḍhā mānuṣīṃ tanum āśritam / paraṃ bhāvam ajānanto mama bhūtamaheśvaram // 6.31.11
moghāśā moghakarmāṇo moghajñānā vicetasaḥ / rākṣasīm āsurīṃ caiva prakṛtiṃ mohinīṃ śritāḥ // 6.31.12
mahātmānas tu māṃ pārtha daivīṃ prakṛtim āśritāḥ / bhajanty ananyamanaso jñātvā bhūtādim avyayam // 6.31.13
satataṃ kīrtayanto māṃ yatantaś ca dṛḍhavratāḥ / namasyantaś ca māṃ bhaktyā nityayuktā upāsate // 6.31.14
jñānayajñena cāpy anye yajanto mām upāsate / ekatvena pṛthaktvena bahudhā viśvatomukham // 6.31.15
ahaṃ kratur ahaṃ yajñaḥ svadhāham aham auṣadham / mantro 'ham aham evājyam aham agnir ahaṃ hutam // 6.31.16
pitāham asya jagato mātā dhātā pitāmahaḥ / vedyaṃ pavitram oṃkāra ṛk sāma yajur eva ca // 6.31.17
gatir bhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṃ suhṛt / prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṃ nidhānaṃ bījam avyayam // 6.31.18
tapāmy aham ahaṃ varṣaṃ nigṛhṇāmy utsṛjāmi ca / amṛtaṃ caiva mṛtyuś ca sad asac cāham arjuna // 6.31.19
traividyā māṃ somapāḥ pūtapāpā; yajñair iṣṭvā svargatiṃ prārthayante / te puṇyam āsādya surendralokam; aśnanti divyān divi devabhogān // 6.31.20
te taṃ bhuktvā svargalokaṃ viśālaṃ; kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti / evaṃ trayīdharmam anuprapannā; gatāgataṃ kāmakāmā labhante // 6.31.21
ananyāś cintayanto māṃ ye janāḥ paryupāsate / teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yogakṣemaṃ vahāmy aham // 6.31.22
ye 'py anyadevatā bhaktā yajante śraddhayānvitāḥ / te 'pi mām eva kaunteya yajanty avidhipūrvakam // 6.31.23
ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhoktā ca prabhur eva ca / na tu mām abhijānanti tattvenātaś cyavanti te // 6.31.24
yānti devavratā devān pitṝn yānti pitṛvratāḥ / bhūtāni yānti bhūtejyā yānti madyājino 'pi mām // 6.31.25
patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyaṃ yo me bhaktyā prayacchati / tad ahaṃ bhaktyupahṛtam aśnāmi prayatātmanaḥ // 6.31.26
yat karoṣi yad aśnāsi yaj juhoṣi dadāsi yat / yat tapasyasi kaunteya tat kuruṣva madarpaṇam // 6.31.27
śubhāśubhaphalair evaṃ mokṣyase karmabandhanaiḥ / saṃnyāsayogayuktātmā vimukto mām upaiṣyasi // 6.31.28
samo 'haṃ sarvabhūteṣu na me dveṣyo 'sti na priyaḥ / ye bhajanti tu māṃ bhaktyā mayi te teṣu cāpy aham // 6.31.29
api cet sudurācāro bhajate mām ananyabhāk / sādhur eva sa mantavyaḥ samyag vyavasito hi saḥ // 6.31.30
kṣipraṃ bhavati dharmātmā śaśvacchāntiṃ nigacchati / kaunteya pratijānīhi na me bhaktaḥ praṇaśyati // 6.31.31
māṃ hi pārtha vyapāśritya ye 'pi syuḥ pāpayonayaḥ / striyo vaiśyās tathā śūdrās te 'pi yānti parāṃ gatim // 6.31.32
kiṃ punar brāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayas tathā / anityam asukhaṃ lokam imaṃ prāpya bhajasva mām // 6.31.33
manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru / mām evaiṣyasi yuktvaivam ātmānaṃ matparāyaṇaḥ // 6.31.34
bhūya eva mahābāho śṛṇu me paramaṃ vacaḥ / yat te 'haṃ prīyamāṇāya vakṣyāmi hitakāmyayā // 6.32.1
na me viduḥ suragaṇāḥ prabhavaṃ na maharṣayaḥ / aham ādir hi devānāṃ maharṣīṇāṃ ca sarvaśaḥ // 6.32.2
yo mām ajam anādiṃ ca vetti lokamaheśvaram / asaṃmūḍhaḥ sa martyeṣu sarvapāpaiḥ pramucyate // 6.32.3
buddhir jñānam asaṃmohaḥ kṣamā satyaṃ damaḥ śamaḥ / sukhaṃ duḥkhaṃ bhavo 'bhāvo bhayaṃ cābhayam eva ca // 6.32.4
ahiṃsā samatā tuṣṭis tapo dānaṃ yaśo 'yaśaḥ / bhavanti bhāvā bhūtānāṃ matta eva pṛthagvidhāḥ // 6.32.5
maharṣayaḥ sapta pūrve catvāro manavas tathā / madbhāvā mānasā jātā yeṣāṃ loka imāḥ prajāḥ // 6.32.6
etāṃ vibhūtiṃ yogaṃ ca mama yo vetti tattvataḥ / so 'vikampena yogena yujyate nātra saṃśayaḥ // 6.32.7
ahaṃ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṃ pravartate / iti matvā bhajante māṃ budhā bhāvasamanvitāḥ // 6.32.8
maccittā madgataprāṇā bodhayantaḥ parasparam / kathayantaś ca māṃ nityaṃ tuṣyanti ca ramanti ca // 6.32.9
teṣāṃ satatayuktānāṃ bhajatāṃ prītipūrvakam / dadāmi buddhiyogaṃ taṃ yena mām upayānti te // 6.32.10
teṣām evānukampārtham aham ajñānajaṃ tamaḥ / nāśayāmy ātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvatā // 6.32.11
paraṃ brahma paraṃ dhāma pavitraṃ paramaṃ bhavān / puruṣaṃ śāśvataṃ divyam ādidevam ajaṃ vibhum // 6.32.12
āhus tvām ṛṣayaḥ sarve devarṣir nāradas tathā / asito devalo vyāsaḥ svayaṃ caiva bravīṣi me // 6.32.13
sarvam etad ṛtaṃ manye yan māṃ vadasi keśava / na hi te bhagavan vyaktiṃ vidur devā na dānavāḥ // 6.32.14
svayam evātmanātmānaṃ vettha tvaṃ puruṣottama / bhūtabhāvana bhūteśa devadeva jagatpate // 6.32.15
vaktum arhasy aśeṣeṇa divyā hy ātmavibhūtayaḥ / yābhir vibhūtibhir lokān imāṃs tvaṃ vyāpya tiṣṭhasi // 6.32.16
kathaṃ vidyām ahaṃ yogiṃs tvāṃ sadā paricintayan / keṣu keṣu ca bhāveṣu cintyo 'si bhagavan mayā // 6.32.17
vistareṇātmano yogaṃ vibhūtiṃ ca janārdana / bhūyaḥ kathaya tṛptir hi śṛṇvato nāsti me 'mṛtam // 6.32.18
hanta te kathayiṣyāmi divyā hy ātmavibhūtayaḥ / prādhānyataḥ kuruśreṣṭha nāsty anto vistarasya me // 6.32.19
aham ātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ / aham ādiś ca madhyaṃ ca bhūtānām anta eva ca // 6.32.20
ādityānām ahaṃ viṣṇur jyotiṣāṃ ravir aṃśumān / marīcir marutām asmi nakṣatrāṇām ahaṃ śaśī // 6.32.21
vedānāṃ sāmavedo 'smi devānām asmi vāsavaḥ / indriyāṇāṃ manaś cāsmi bhūtānām asmi cetanā // 6.32.22
rudrāṇāṃ śaṃkaraś cāsmi vitteśo yakṣarakṣasām / vasūnāṃ pāvakaś cāsmi meruḥ śikhariṇām aham // 6.32.23
purodhasāṃ ca mukhyaṃ māṃ viddhi pārtha bṛhaspatim / senānīnām ahaṃ skandaḥ sarasām asmi sāgaraḥ // 6.32.24
maharṣīṇāṃ bhṛgur ahaṃ girām asmy ekam akṣaram / yajñānāṃ japayajño 'smi sthāvarāṇāṃ himālayaḥ // 6.32.25
aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṃ devarṣīṇāṃ ca nāradaḥ / gandharvāṇāṃ citrarathaḥ siddhānāṃ kapilo muniḥ // 6.32.26
uccaiḥśravasam aśvānāṃ viddhi mām amṛtodbhavam / airāvataṃ gajendrāṇāṃ narāṇāṃ ca narādhipam // 6.32.27
āyudhānām ahaṃ vajraṃ dhenūnām asmi kāmadhuk / prajanaś cāsmi kandarpaḥ sarpāṇām asmi vāsukiḥ // 6.32.28
anantaś cāsmi nāgānāṃ varuṇo yādasām aham / pitṝṇām aryamā cāsmi yamaḥ saṃyamatām aham // 6.32.29
prahlādaś cāsmi daityānāṃ kālaḥ kalayatām aham / mṛgāṇāṃ ca mṛgendro 'haṃ vainateyaś ca pakṣiṇām // 6.32.30
pavanaḥ pavatām asmi rāmaḥ śastrabhṛtām aham / jhaṣāṇāṃ makaraś cāsmi srotasām asmi jāhnavī // 6.32.31
sargāṇām ādir antaś ca madhyaṃ caivāham arjuna / adhyātmavidyā vidyānāṃ vādaḥ pravadatām aham // 6.32.32
akṣarāṇām akāro 'smi dvaṃdvaḥ sāmāsikasya ca / aham evākṣayaḥ kālo dhātāhaṃ viśvatomukhaḥ // 6.32.33
mṛtyuḥ sarvaharaś cāham udbhavaś ca bhaviṣyatām / kīrtiḥ śrīr vāk ca nārīṇāṃ smṛtir medhā dhṛtiḥ kṣamā // 6.32.34
bṛhatsāma tathā sāmnāṃ gāyatrī chandasām aham / māsānāṃ mārgaśīrṣo 'ham ṛtūnāṃ kusumākaraḥ // 6.32.35
dyūtaṃ chalayatām asmi tejas tejasvinām aham / jayo 'smi vyavasāyo 'smi sattvaṃ sattvavatām aham // 6.32.36
vṛṣṇīnāṃ vāsudevo 'smi pāṇḍavānāṃ dhanaṃjayaḥ / munīnām apy ahaṃ vyāsaḥ kavīnām uśanā kaviḥ // 6.32.37
daṇḍo damayatām asmi nītir asmi jigīṣatām / maunaṃ caivāsmi guhyānāṃ jñānaṃ jñānavatām aham // 6.32.38
yac cāpi sarvabhūtānāṃ bījaṃ tad aham arjuna / na tad asti vinā yat syān mayā bhūtaṃ carācaram // 6.32.39
nānto 'sti mama divyānāṃ vibhūtīnāṃ paraṃtapa / eṣa tūddeśataḥ prokto vibhūter vistaro mayā // 6.32.40
yad yad vibhūtimat sattvaṃ śrīmad ūrjitam eva vā / tat tad evāvagaccha tvaṃ mama tejoṃśasaṃbhavam // 6.32.41
atha vā bahunaitena kiṃ jñātena tavārjuna / viṣṭabhyāham idaṃ kṛtsnam ekāṃśena sthito jagat // 6.32.42
madanugrahāya paramaṃ guhyam adhyātmasaṃjñitam / yat tvayoktaṃ vacas tena moho 'yaṃ vigato mama // 6.33.1
bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā / tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyam api cāvyayam // 6.33.2
evam etad yathāttha tvam ātmānaṃ parameśvara / draṣṭum icchāmi te rūpam aiśvaraṃ puruṣottama // 6.33.3
manyase yadi tac chakyaṃ mayā draṣṭum iti prabho / yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānam avyayam // 6.33.4
paśya me pārtha rūpāṇi śataśo 'tha sahasraśaḥ / nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca // 6.33.5
paśyādityān vasūn rudrān aśvinau marutas tathā / bahūny adṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata // 6.33.6
ihaikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram / mama dehe guḍākeśa yac cānyad draṣṭum icchasi // 6.33.7
na tu māṃ śakyase draṣṭum anenaiva svacakṣuṣā / divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogam aiśvaram // 6.33.8
evam uktvā tato rājan mahāyogeśvaro hariḥ / darśayām āsa pārthāya paramaṃ rūpam aiśvaram // 6.33.9
anekavaktranayanam anekādbhutadarśanam / anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham // 6.33.10
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam / sarvāścaryamayaṃ devam anantaṃ viśvatomukham // 6.33.11
divi sūryasahasrasya bhaved yugapad utthitā / yadi bhāḥ sadṛśī sā syād bhāsas tasya mahātmanaḥ // 6.33.12
tatraikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ pravibhaktam anekadhā / apaśyad devadevasya śarīre pāṇḍavas tadā // 6.33.13
tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanaṃjayaḥ / praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalir abhāṣata // 6.33.14
paśyāmi devāṃs tava deva dehe; sarvāṃs tathā bhūtaviśeṣasaṃghān / brahmāṇam īśaṃ kamalāsanastham; ṛṣīṃś ca sarvān uragāṃś ca divyān // 6.33.15
anekabāhūdaravaktranetraṃ; paśyāmi tvā sarvato 'nantarūpam / nāntaṃ na madhyaṃ na punas tavādiṃ; paśyāmi viśveśvara viśvarūpa // 6.33.16
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca; tejorāśiṃ sarvato dīptimantam / paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantād; dīptānalārkadyutim aprameyam // 6.33.17
tvam akṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ; tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam / tvam avyayaḥ śāśvatadharmagoptā; sanātanas tvaṃ puruṣo mato me // 6.33.18
anādimadhyāntam anantavīryam; anantabāhuṃ śaśisūryanetram / paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ; svatejasā viśvam idaṃ tapantam // 6.33.19
dyāvāpṛthivyor idam antaraṃ hi; vyāptaṃ tvayaikena diśaś ca sarvāḥ / dṛṣṭvādbhutaṃ rūpam idaṃ tavograṃ; lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman // 6.33.20
amī hi tvā surasaṃghā viśanti; ke cid bhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti / svastīty uktvā maharṣisiddhasaṃghāḥ; stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ // 6.33.21
rudrādityā vasavo ye ca sādhyā; viśve 'śvinau marutaś coṣmapāś ca / gandharvayakṣāsurasiddhasaṃghā; vīkṣante tvā vismitāś caiva sarve // 6.33.22
rūpaṃ mahat te bahuvaktranetraṃ; mahābāho bahubāhūrupādam / bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ; dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitās tathāham // 6.33.23
nabhaḥspṛśaṃ dīptam anekavarṇaṃ; vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram / dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā; dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo // 6.33.24
daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni; dṛṣṭvaiva kālānalasaṃnibhāni / diśo na jāne na labhe ca śarma; prasīda deveśa jagannivāsa // 6.33.25
amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ; sarve sahaivāvanipālasaṃghaiḥ / bhīṣmo droṇaḥ sūtaputras tathāsau; sahāsmadīyair api yodhamukhyaiḥ // 6.33.26
vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti; daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni / ke cid vilagnā daśanāntareṣu; saṃdṛśyante cūrṇitair uttamāṅgaiḥ // 6.33.27
yathā nadīnāṃ bahavo 'mbuvegāḥ; samudram evābhimukhā dravanti / tathā tavāmī naralokavīrā; viśanti vaktrāṇy abhivijvalanti // 6.33.28
yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṃgā; viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ / tathaiva nāśāya viśanti lokās; tavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ // 6.33.29
lelihyase grasamānaḥ samantāl; lokān samagrān vadanair jvaladbhiḥ / tejobhir āpūrya jagat samagraṃ; bhāsas tavogrāḥ pratapanti viṣṇo // 6.33.30
ākhyāhi me ko bhavān ugrarūpo; namo 'stu te devavara prasīda / vijñātum icchāmi bhavantam ādyaṃ; na hi prajānāmi tava pravṛttim // 6.33.31
kālo 'smi lokakṣayakṛt pravṛddho; lokān samāhartum iha pravṛttaḥ / ṛte 'pi tvā na bhaviṣyanti sarve; ye 'vasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ // 6.33.32
tasmāt tvam uttiṣṭha yaśo labhasva; jitvā śatrūn bhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham / mayaivaite nihatāḥ pūrvam eva; nimittamātraṃ bhava savyasācin // 6.33.33
droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca; karṇaṃ tathānyān api yodhavīrān / mayā hatāṃs tvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā; yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān // 6.33.34
etac chrutvā vacanaṃ keśavasya; kṛtāñjalir vepamānaḥ kirīṭī / namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ; sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya // 6.33.35
sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā; jagat prahṛṣyaty anurajyate ca / rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti; sarve namasyanti ca siddhasaṃghāḥ // 6.33.36
kasmāc ca te na nameran mahātman; garīyase brahmaṇo 'py ādikartre / ananta deveśa jagannivāsa; tvam akṣaraṃ sad asat tatparaṃ yat // 6.33.37
tvam ādidevaḥ puruṣaḥ purāṇas; tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam / vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma; tvayā tataṃ viśvam anantarūpa // 6.33.38
vāyur yamo 'gnir varuṇaḥ śaśāṅkaḥ; prajāpatis tvaṃ prapitāmahaś ca / namo namas te 'stu sahasrakṛtvaḥ; punaś ca bhūyo 'pi namo namas te // 6.33.39
namaḥ purastād atha pṛṣṭhatas te; namo 'stu te sarvata eva sarva / anantavīryāmitavikramas tvaṃ; sarvaṃ samāpnoṣi tato 'si sarvaḥ // 6.33.40
sakheti matvā prasabhaṃ yad uktaṃ; he kṛṣṇa he yādava he sakheti / ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ; mayā pramādāt praṇayena vāpi // 6.33.41
yac cāvahāsārtham asatkṛto 'si; vihāraśayyāsanabhojaneṣu / eko 'tha vāpy acyuta tatsamakṣaṃ; tat kṣāmaye tvām aham aprameyam // 6.33.42
pitāsi lokasya carācarasya; tvam asya pūjyaś ca gurur garīyān / na tvatsamo 'sty abhyadhikaḥ kuto 'nyo; lokatraye 'py apratimaprabhāva // 6.33.43
tasmāt praṇamya praṇidhāya kāyaṃ; prasādaye tvām aham īśam īḍyam / piteva putrasya sakheva sakhyuḥ; priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum // 6.33.44
adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣito 'smi dṛṣṭvā; bhayena ca pravyathitaṃ mano me / tad eva me darśaya deva rūpaṃ; prasīda deveśa jagannivāsa // 6.33.45
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastam; icchāmi tvāṃ draṣṭum ahaṃ tathaiva / tenaiva rūpeṇa caturbhujena; sahasrabāho bhava viśvamūrte // 6.33.46
mayā prasannena tavārjunedaṃ; rūpaṃ paraṃ darśitam ātmayogāt / tejomayaṃ viśvam anantam ādyaṃ; yan me tvad anyena na dṛṣṭapūrvam // 6.33.47
na vedayajñādhyayanair na dānair; na ca kriyābhir na tapobhir ugraiḥ / evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke; draṣṭuṃ tvad anyena kurupravīra // 6.33.48
mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo; dṛṣṭvā rūpaṃ ghoram īdṛṅ mamedam / vyapetabhīḥ prītamanāḥ punas tvaṃ; tad eva me rūpam idaṃ prapaśya // 6.33.49
ity arjunaṃ vāsudevas tathoktvā; svakaṃ rūpaṃ darśayām āsa bhūyaḥ / āśvāsayām āsa ca bhītam enaṃ; bhūtvā punaḥ saumyavapur mahātmā // 6.33.50
dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana / idānīm asmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ // 6.33.51
sudurdarśam idaṃ rūpaṃ dṛṣṭavān asi yan mama / devā apy asya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ // 6.33.52
nāhaṃ vedair na tapasā na dānena na cejyayā / śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavān asi māṃ yathā // 6.33.53
bhaktyā tv ananyayā śakya aham evaṃvidho 'rjuna / jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca paraṃtapa // 6.33.54
matkarmakṛn matparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ / nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa mām eti pāṇḍava // 6.33.55
evaṃ satatayuktā ye bhaktās tvāṃ paryupāsate / ye cāpy akṣaram avyaktaṃ teṣāṃ ke yogavittamāḥ // 6.34.1
mayy āveśya mano ye māṃ nityayuktā upāsate / śraddhayā parayopetās te me yuktatamā matāḥ // 6.34.2
ye tv akṣaram anirdeśyam avyaktaṃ paryupāsate / sarvatragam acintyaṃ ca kūṭastham acalaṃ dhruvam // 6.34.3
saṃniyamyendriyagrāmaṃ sarvatra samabuddhayaḥ / te prāpnuvanti mām eva sarvabhūtahite ratāḥ // 6.34.4
kleśo 'dhikataras teṣām avyaktāsaktacetasām / avyaktā hi gatir duḥkhaṃ dehavadbhir avāpyate // 6.34.5
ye tu sarvāṇi karmāṇi mayi saṃnyasya matparāḥ / ananyenaiva yogena māṃ dhyāyanta upāsate // 6.34.6
teṣām ahaṃ samuddhartā mṛtyusaṃsārasāgarāt / bhavāmi nacirāt pārtha mayy āveśitacetasām // 6.34.7
mayy eva mana ādhatsva mayi buddhiṃ niveśaya / nivasiṣyasi mayy eva ata ūrdhvaṃ na saṃśayaḥ // 6.34.8
atha cittaṃ samādhātuṃ na śaknoṣi mayi sthiram / abhyāsayogena tato mām icchāptuṃ dhanaṃjaya // 6.34.9
abhyāse 'py asamartho 'si matkarmaparamo bhava / madartham api karmāṇi kurvan siddhim avāpsyasi // 6.34.10
athaitad apy aśakto 'si kartuṃ madyogam āśritaḥ / sarvakarmaphalatyāgaṃ tataḥ kuru yatātmavān // 6.34.11
śreyo hi jñānam abhyāsāj jñānād dhyānaṃ viśiṣyate / dhyānāt karmaphalatyāgas tyāgāc chāntir anantaram // 6.34.12
adveṣṭā sarvabhūtānāṃ maitraḥ karuṇa eva ca / nirmamo nirahaṃkāraḥ samaduḥkhasukhaḥ kṣamī // 6.34.13
saṃtuṣṭaḥ satataṃ yogī yatātmā dṛḍhaniścayaḥ / mayy arpitamanobuddhir yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ // 6.34.14
yasmān nodvijate loko lokān nodvijate ca yaḥ / harṣāmarṣabhayodvegair mukto yaḥ sa ca me priyaḥ // 6.34.15
anapekṣaḥ śucir dakṣa udāsīno gatavyathaḥ / sarvārambhaparityāgī yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ // 6.34.16
yo na hṛṣyati na dveṣṭi na śocati na kāṅkṣati / śubhāśubhaparityāgī bhaktimān yaḥ sa me priyaḥ // 6.34.17
samaḥ śatrau ca mitre ca tathā mānāvamānayoḥ / śītoṣṇasukhaduḥkheṣu samaḥ saṅgavivarjitaḥ // 6.34.18
tulyanindāstutir maunī saṃtuṣṭo yena kena cit / aniketaḥ sthiramatir bhaktimān me priyo naraḥ // 6.34.19
ye tu dharmyāmṛtam idaṃ yathoktaṃ paryupāsate / śraddadhānā matparamā bhaktās te 'tīva me priyāḥ // 6.34.20
idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetram ity abhidhīyate / etad yo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ // 6.35.1
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata / kṣetrakṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama // 6.35.2
tat kṣetraṃ yac ca yādṛk ca yadvikāri yataś ca yat / sa ca yo yatprabhāvaś ca tat samāsena me śṛṇu // 6.35.3
ṛṣibhir bahudhā gītaṃ chandobhir vividhaiḥ pṛthak / brahmasūtrapadaiś caiva hetumadbhir viniścitaiḥ // 6.35.4
mahābhūtāny ahaṃkāro buddhir avyaktam eva ca / indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ // 6.35.5
icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṃghātaś cetanā dhṛtiḥ / etat kṣetraṃ samāsena savikāram udāhṛtam // 6.35.6
amānitvam adambhitvam ahiṃsā kṣāntir ārjavam / ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyam ātmavinigrahaḥ // 6.35.7
indriyārtheṣu vairāgyam anahaṃkāra eva ca / janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam // 6.35.8
asaktir anabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu / nityaṃ ca samacittatvam iṣṭāniṣṭopapattiṣu // 6.35.9
mayi cānanyayogena bhaktir avyabhicāriṇī / viviktadeśasevitvam aratir janasaṃsadi // 6.35.10
adhyātmajñānanityatvaṃ tattvajñānārthadarśanam / etaj jñānam iti proktam ajñānaṃ yad ato 'nyathā // 6.35.11
jñeyaṃ yat tat pravakṣyāmi yaj jñātvāmṛtam aśnute / anādimat paraṃ brahma na sat tan nāsad ucyate // 6.35.12
sarvataḥpāṇipādaṃ tat sarvatokṣiśiromukham / sarvataḥśrutimal loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati // 6.35.13
sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam / asaktaṃ sarvabhṛc caiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca // 6.35.14
bahir antaś ca bhūtānām acaraṃ caram eva ca / sūkṣmatvāt tad avijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike ca tat // 6.35.15
avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktam iva ca sthitam / bhūtabhartṛ ca taj jñeyaṃ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca // 6.35.16
jyotiṣām api taj jyotis tamasaḥ param ucyate / jñānaṃ jñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitam // 6.35.17
iti kṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ samāsataḥ / madbhakta etad vijñāya madbhāvāyopapadyate // 6.35.18
prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhy anādī ubhāv api / vikārāṃś ca guṇāṃś caiva viddhi prakṛtisaṃbhavān // 6.35.19
kāryakāraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtir ucyate / puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve hetur ucyate // 6.35.20
puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijān guṇān / kāraṇaṃ guṇasaṅgo 'sya sadasadyonijanmasu // 6.35.21
upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ / paramātmeti cāpy ukto dehe 'smin puruṣaḥ paraḥ // 6.35.22
ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha / sarvathā vartamāno 'pi na sa bhūyo 'bhijāyate // 6.35.23
dhyānenātmani paśyanti ke cid ātmānam ātmanā / anye sāṃkhyena yogena karmayogena cāpare // 6.35.24
anye tv evam ajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate / te 'pi cātitaranty eva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ // 6.35.25
yāvat saṃjāyate kiṃ cit sattvaṃ sthāvarajaṅgamam / kṣetrakṣetrajñasaṃyogāt tad viddhi bharatarṣabha // 6.35.26
samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram / vinaśyatsv avinaśyantaṃ yaḥ paśyati sa paśyati // 6.35.27
samaṃ paśyan hi sarvatra samavasthitam īśvaram / na hinasty ātmanātmānaṃ tato yāti parāṃ gatim // 6.35.28
prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ / yaḥ paśyati tathātmānam akartāraṃ sa paśyati // 6.35.29
yadā bhūtapṛthagbhāvam ekastham anupaśyati / tata eva ca vistāraṃ brahma saṃpadyate tadā // 6.35.30
anāditvān nirguṇatvāt paramātmāyam avyayaḥ / śarīrastho 'pi kaunteya na karoti na lipyate // 6.35.31
yathā sarvagataṃ saukṣmyād ākāśaṃ nopalipyate / sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate // 6.35.32
yathā prakāśayaty ekaḥ kṛtsnaṃ lokam imaṃ raviḥ / kṣetraṃ kṣetrī tathā kṛtsnaṃ prakāśayati bhārata // 6.35.33
kṣetrakṣetrajñayor evam antaraṃ jñānacakṣuṣā / bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye vidur yānti te param // 6.35.34
paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānam uttamam / yaj jñātvā munayaḥ sarve parāṃ siddhim ito gatāḥ // 6.36.1
idaṃ jñānam upāśritya mama sādharmyam āgatāḥ / sarge 'pi nopajāyante pralaye na vyathanti ca // 6.36.2
mama yonir mahad brahma tasmin garbhaṃ dadhāmy aham / saṃbhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata // 6.36.3
sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ saṃbhavanti yāḥ / tāsāṃ brahma mahad yonir ahaṃ bījapradaḥ pitā // 6.36.4
sattvaṃ rajas tama iti guṇāḥ prakṛtisaṃbhavāḥ / nibadhnanti mahābāho dehe dehinam avyayam // 6.36.5
tatra sattvaṃ nirmalatvāt prakāśakam anāmayam / sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha // 6.36.6
rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam / tan nibadhnāti kaunteya karmasaṅgena dehinam // 6.36.7
tamas tv ajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām / pramādālasyanidrābhis tan nibadhnāti bhārata // 6.36.8
sattvaṃ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata / jñānam āvṛtya tu tamaḥ pramāde sañjayaty uta // 6.36.9
rajas tamaś cābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata / rajaḥ sattvaṃ tamaś caiva tamaḥ sattvaṃ rajas tathā // 6.36.10
sarvadvāreṣu dehe 'smin prakāśa upajāyate / jñānaṃ yadā tadā vidyād vivṛddhaṃ sattvam ity uta // 6.36.11
lobhaḥ pravṛttir ārambhaḥ karmaṇām aśamaḥ spṛhā / rajasy etāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha // 6.36.12
aprakāśo 'pravṛttiś ca pramādo moha eva ca / tamasy etāni jāyante vivṛddhe kurunandana // 6.36.13
yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt / tadottamavidāṃ lokān amalān pratipadyate // 6.36.14
rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate / tathā pralīnas tamasi mūḍhayoniṣu jāyate // 6.36.15
karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam / rajasas tu phalaṃ duḥkham ajñānaṃ tamasaḥ phalam // 6.36.16
sattvāt saṃjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca / pramādamohau tamaso bhavato 'jñānam eva ca // 6.36.17
ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ / jaghanyaguṇavṛttasthā adho gacchanti tāmasāḥ // 6.36.18
nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭānupaśyati / guṇebhyaś ca paraṃ vetti madbhāvaṃ so 'dhigacchati // 6.36.19
guṇān etān atītya trīn dehī dehasamudbhavān / janmamṛtyujarāduḥkhair vimukto 'mṛtam aśnute // 6.36.20
kair liṅgais trīn guṇān etān atīto bhavati prabho / kimācāraḥ kathaṃ caitāṃs trīn guṇān ativartate // 6.36.21
prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca moham eva ca pāṇḍava / na dveṣṭi saṃpravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati // 6.36.22
udāsīnavad āsīno guṇair yo na vicālyate / guṇā vartanta ity eva yo 'vatiṣṭhati neṅgate // 6.36.23
samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ / tulyapriyāpriyo dhīras tulyanindātmasaṃstutiḥ // 6.36.24
mānāvamānayos tulyas tulyo mitrāripakṣayoḥ / sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyate // 6.36.25
māṃ ca yo 'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate / sa guṇān samatītyaitān brahmabhūyāya kalpate // 6.36.26
brahmaṇo hi pratiṣṭhāham amṛtasyāvyayasya ca / śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca // 6.36.27
ūrdhvamūlam adhaḥśākham aśvatthaṃ prāhur avyayam / chandāṃsi yasya parṇāni yas taṃ veda sa vedavit // 6.37.1
adhaś cordhvaṃ prasṛtās tasya śākhā; guṇapravṛddhā viṣayapravālāḥ / adhaś ca mūlāny anusaṃtatāni; karmānubandhīni manuṣyaloke // 6.37.2
na rūpam asyeha tathopalabhyate; nānto na cādir na ca saṃpratiṣṭhā / aśvattham enaṃ suvirūḍhamūlam; asaṅgaśastreṇa dṛḍhena chittvā // 6.37.3
tataḥ padaṃ tatparimārgitavyaṃ; yasmin gatā na nivartanti bhūyaḥ / tam eva cādyaṃ puruṣaṃ prapadye; yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī // 6.37.4
nirmānamohā jitasaṅgadoṣā; adhyātmanityā vinivṛttakāmāḥ / dvaṃdvair vimuktāḥ sukhaduḥkhasaṃjñair; gacchanty amūḍhāḥ padam avyayaṃ tat // 6.37.5
na tad bhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ / yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṃ mama // 6.37.6
mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ / manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛtisthāni karṣati // 6.37.7
śarīraṃ yad avāpnoti yac cāpy utkrāmatīśvaraḥ / gṛhītvaitāni saṃyāti vāyur gandhān ivāśayāt // 6.37.8
śrotraṃ cakṣuḥ sparśanaṃ ca rasanaṃ ghrāṇam eva ca / adhiṣṭhāya manaś cāyaṃ viṣayān upasevate // 6.37.9
utkrāmantaṃ sthitaṃ vāpi bhuñjānaṃ vā guṇānvitam / vimūḍhā nānupaśyanti paśyanti jñānacakṣuṣaḥ // 6.37.10
yatanto yoginaś cainaṃ paśyanty ātmany avasthitam / yatanto 'py akṛtātmāno nainaṃ paśyanty acetasaḥ // 6.37.11
yad ādityagataṃ tejo jagad bhāsayate 'khilam / yac candramasi yac cāgnau tat tejo viddhi māmakam // 6.37.12
gām āviśya ca bhūtāni dhārayāmy aham ojasā / puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ somo bhūtvā rasātmakaḥ // 6.37.13
ahaṃ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṃ deham āśritaḥ / prāṇāpānasamāyuktaḥ pacāmy annaṃ caturvidham // 6.37.14
sarvasya cāhaṃ hṛdi saṃniviṣṭo; mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṃ ca / vedaiś ca sarvair aham eva vedyo; vedāntakṛd vedavid eva cāham // 6.37.15
dvāv imau puruṣau loke kṣaraś cākṣara eva ca / kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho 'kṣara ucyate // 6.37.16
uttamaḥ puruṣas tv anyaḥ paramātmety udāhṛtaḥ / yo lokatrayam āviśya bibharty avyaya īśvaraḥ // 6.37.17
yasmāt kṣaram atīto 'ham akṣarād api cottamaḥ / ato 'smi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ // 6.37.18
yo mām evam asaṃmūḍho jānāti puruṣottamam / sa sarvavid bhajati māṃ sarvabhāvena bhārata // 6.37.19
iti guhyatamaṃ śāstram idam uktaṃ mayānagha / etad buddhvā buddhimān syāt kṛtakṛtyaś ca bhārata // 6.37.20
abhayaṃ sattvasaṃśuddhir jñānayogavyavasthitiḥ / dānaṃ damaś ca yajñaś ca svādhyāyas tapa ārjavam // 6.38.1
ahiṃsā satyam akrodhas tyāgaḥ śāntir apaiśunam / dayā bhūteṣv aloluptvaṃ mārdavaṃ hrīr acāpalam // 6.38.2
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā / bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata // 6.38.3
dambho darpo 'timānaś ca krodhaḥ pāruṣyam eva ca / ajñānaṃ cābhijātasya pārtha saṃpadam āsurīm // 6.38.4
daivī saṃpad vimokṣāya nibandhāyāsurī matā / mā śucaḥ saṃpadaṃ daivīm abhijāto 'si pāṇḍava // 6.38.5
dvau bhūtasargau loke 'smin daiva āsura eva ca / daivo vistaraśaḥ prokta āsuraṃ pārtha me śṛṇu // 6.38.6
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca janā na vidur āsurāḥ / na śaucaṃ nāpi cācāro na satyaṃ teṣu vidyate // 6.38.7
asatyam apratiṣṭhaṃ te jagad āhur anīśvaram / aparasparasaṃbhūtaṃ kim anyat kāmahaitukam // 6.38.8
etāṃ dṛṣṭim avaṣṭabhya naṣṭātmāno 'lpabuddhayaḥ / prabhavanty ugrakarmāṇaḥ kṣayāya jagato 'hitāḥ // 6.38.9
kāmam āśritya duṣpūraṃ dambhamānamadānvitāḥ / mohād gṛhītvāsadgrāhān pravartante 'śucivratāḥ // 6.38.10
cintām aparimeyāṃ ca pralayāntām upāśritāḥ / kāmopabhogaparamā etāvad iti niścitāḥ // 6.38.11
āśāpāśaśatair baddhāḥ kāmakrodhaparāyaṇāḥ / īhante kāmabhogārtham anyāyenārthasaṃcayān // 6.38.12
idam adya mayā labdham idaṃ prāpsye manoratham / idam astīdam api me bhaviṣyati punar dhanam // 6.38.13
asau mayā hataḥ śatrur haniṣye cāparān api / īśvaro 'ham ahaṃ bhogī siddho 'haṃ balavān sukhī // 6.38.14
āḍhyo 'bhijanavān asmi ko 'nyo 'sti sadṛśo mayā / yakṣye dāsyāmi modiṣya ity ajñānavimohitāḥ // 6.38.15
anekacittavibhrāntā mohajālasamāvṛtāḥ / prasaktāḥ kāmabhogeṣu patanti narake 'śucau // 6.38.16
ātmasaṃbhāvitāḥ stabdhā dhanamānamadānvitāḥ / yajante nāmayajñais te dambhenāvidhipūrvakam // 6.38.17
ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ ca saṃśritāḥ / mām ātmaparadeheṣu pradviṣanto 'bhyasūyakāḥ // 6.38.18
tān ahaṃ dviṣataḥ krūrān saṃsāreṣu narādhamān / kṣipāmy ajasram aśubhān āsurīṣv eva yoniṣu // 6.38.19
āsurīṃ yonim āpannā mūḍhā janmani janmani / mām aprāpyaiva kaunteya tato yānty adhamāṃ gatim // 6.38.20
trividhaṃ narakasyedaṃ dvāraṃ nāśanam ātmanaḥ / kāmaḥ krodhas tathā lobhas tasmād etat trayaṃ tyajet // 6.38.21
etair vimuktaḥ kaunteya tamodvārais tribhir naraḥ / ācaraty ātmanaḥ śreyas tato yāti parāṃ gatim // 6.38.22
yaḥ śāstravidhim utsṛjya vartate kāmakārataḥ / na sa siddhim avāpnoti na sukhaṃ na parāṃ gatim // 6.38.23
tasmāc chāstraṃ pramāṇaṃ te kāryākāryavyavasthitau / jñātvā śāstravidhānoktaṃ karma kartum ihārhasi // 6.38.24
ye śāstravidhim utsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ / teṣāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvam āho rajas tamaḥ // 6.39.1
trividhā bhavati śraddhā dehināṃ sā svabhāvajā / sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti tāṃ śṛṇu // 6.39.2
sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata / śraddhāmayo 'yaṃ puruṣo yo yacchraddhaḥ sa eva saḥ // 6.39.3
yajante sāttvikā devān yakṣarakṣāṃsi rājasāḥ / pretān bhūtagaṇāṃś cānye yajante tāmasā janāḥ // 6.39.4
aśāstravihitaṃ ghoraṃ tapyante ye tapo janāḥ / dambhāhaṃkārasaṃyuktāḥ kāmarāgabalānvitāḥ // 6.39.5
karśayantaḥ śarīrasthaṃ bhūtagrāmam acetasaḥ / māṃ caivāntaḥśarīrasthaṃ tān viddhy āsuraniścayān // 6.39.6
āhāras tv api sarvasya trividho bhavati priyaḥ / yajñas tapas tathā dānaṃ teṣāṃ bhedam imaṃ śṛṇu // 6.39.7
āyuḥsattvabalārogyasukhaprītivivardhanāḥ / rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hṛdyā āhārāḥ sāttvikapriyāḥ // 6.39.8
kaṭvamlalavaṇātyuṣṇatīkṣṇarūkṣavidāhinaḥ / āhārā rājasasyeṣṭā duḥkhaśokāmayapradāḥ // 6.39.9
yātayāmaṃ gatarasaṃ pūti paryuṣitaṃ ca yat / ucchiṣṭam api cāmedhyaṃ bhojanaṃ tāmasapriyam // 6.39.10
aphalākāṅkṣibhir yajño vidhidṛṣṭo ya ijyate / yaṣṭavyam eveti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ // 6.39.11
abhisaṃdhāya tu phalaṃ dambhārtham api caiva yat / ijyate bharataśreṣṭha taṃ yajñaṃ viddhi rājasam // 6.39.12
vidhihīnam asṛṣṭānnaṃ mantrahīnam adakṣiṇam / śraddhāvirahitaṃ yajñaṃ tāmasaṃ paricakṣate // 6.39.13
devadvijaguruprājñapūjanaṃ śaucam ārjavam / brahmacaryam ahiṃsā ca śārīraṃ tapa ucyate // 6.39.14
anudvegakaraṃ vākyaṃ satyaṃ priyahitaṃ ca yat / svādhyāyābhyasanaṃ caiva vāṅmayaṃ tapa ucyate // 6.39.15
manaḥprasādaḥ saumyatvaṃ maunam ātmavinigrahaḥ / bhāvasaṃśuddhir ity etat tapo mānasam ucyate // 6.39.16
śraddhayā parayā taptaṃ tapas tat trividhaṃ naraiḥ / aphalākāṅkṣibhir yuktaiḥ sāttvikaṃ paricakṣate // 6.39.17
satkāramānapūjārthaṃ tapo dambhena caiva yat / kriyate tad iha proktaṃ rājasaṃ calam adhruvam // 6.39.18
mūḍhagrāheṇātmano yat pīḍayā kriyate tapaḥ / parasyotsādanārthaṃ vā tat tāmasam udāhṛtam // 6.39.19
dātavyam iti yad dānaṃ dīyate 'nupakāriṇe / deśe kāle ca pātre ca tad dānaṃ sāttvikaṃ smṛtam // 6.39.20
yat tu pratyupakārārthaṃ phalam uddiśya vā punaḥ / dīyate ca parikliṣṭaṃ tad dānaṃ rājasaṃ smṛtam // 6.39.21
adeśakāle yad dānam apātrebhyaś ca dīyate / asatkṛtam avajñātaṃ tat tāmasam udāhṛtam // 6.39.22
oṃ tat sad iti nirdeśo brahmaṇas trividhaḥ smṛtaḥ / brāhmaṇās tena vedāś ca yajñāś ca vihitāḥ purā // 6.39.23
tasmād om ity udāhṛtya yajñadānatapaḥkriyāḥ / pravartante vidhānoktāḥ satataṃ brahmavādinām // 6.39.24
tad ity anabhisaṃdhāya phalaṃ yajñatapaḥkriyāḥ / dānakriyāś ca vividhāḥ kriyante mokṣakāṅkṣibhiḥ // 6.39.25
sadbhāve sādhubhāve ca sad ity etat prayujyate / praśaste karmaṇi tathā sacchabdaḥ pārtha yujyate // 6.39.26
yajñe tapasi dāne ca sthitiḥ sad iti cocyate / karma caiva tadarthīyaṃ sad ity evābhidhīyate // 6.39.27
aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapas taptaṃ kṛtaṃ ca yat / asad ity ucyate pārtha na ca tat pretya no iha // 6.39.28
saṃnyāsasya mahābāho tattvam icchāmi veditum / tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthak keśiniṣūdana // 6.40.1
kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ saṃnyāsaṃ kavayo viduḥ / sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhus tyāgaṃ vicakṣaṇāḥ // 6.40.2
tyājyaṃ doṣavad ity eke karma prāhur manīṣiṇaḥ / yajñadānatapaḥkarma na tyājyam iti cāpare // 6.40.3
niścayaṃ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama / tyāgo hi puruṣavyāghra trividhaḥ saṃprakīrtitaḥ // 6.40.4
yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryam eva tat / yajño dānaṃ tapaś caiva pāvanāni manīṣiṇām // 6.40.5
etāny api tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca / kartavyānīti me pārtha niścitaṃ matam uttamam // 6.40.6
niyatasya tu saṃnyāsaḥ karmaṇo nopapadyate / mohāt tasya parityāgas tāmasaḥ parikīrtitaḥ // 6.40.7
duḥkham ity eva yat karma kāyakleśabhayāt tyajet / sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhet // 6.40.8
kāryam ity eva yat karma niyataṃ kriyate 'rjuna / saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ // 6.40.9
na dveṣṭy akuśalaṃ karma kuśale nānuṣajjate / tyāgī sattvasamāviṣṭo medhāvī chinnasaṃśayaḥ // 6.40.10
na hi dehabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇy aśeṣataḥ / yas tu karmaphalatyāgī sa tyāgīty abhidhīyate // 6.40.11
aniṣṭam iṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam / bhavaty atyāgināṃ pretya na tu saṃnyāsināṃ kva cit // 6.40.12
pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me / sāṃkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarvakarmaṇām // 6.40.13
adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham / vividhāś ca pṛthakceṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam // 6.40.14
śarīravāṅmanobhir yat karma prārabhate naraḥ / nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaite tasya hetavaḥ // 6.40.15
tatraivaṃ sati kartāram ātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ / paśyaty akṛtabuddhitvān na sa paśyati durmatiḥ // 6.40.16
yasya nāhaṃkṛto bhāvo buddhir yasya na lipyate / hatvāpi sa imāṃl lokān na hanti na nibadhyate // 6.40.17
jñānaṃ jñeyaṃ parijñātā trividhā karmacodanā / karaṇaṃ karma karteti trividhaḥ karmasaṃgrahaḥ // 6.40.18
jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ / procyate guṇasaṃkhyāne yathāvac chṛṇu tāny api // 6.40.19
sarvabhūteṣu yenaikaṃ bhāvam avyayam īkṣate / avibhaktaṃ vibhakteṣu taj jñānaṃ viddhi sāttvikam // 6.40.20
pṛthaktvena tu yaj jñānaṃ nānābhāvān pṛthagvidhān / vetti sarveṣu bhūteṣu taj jñānaṃ viddhi rājasam // 6.40.21
yat tu kṛtsnavad ekasmin kārye saktam ahaitukam / atattvārthavad alpaṃ ca tat tāmasam udāhṛtam // 6.40.22
niyataṃ saṅgarahitam arāgadveṣataḥ kṛtam / aphalaprepsunā karma yat tat sāttvikam ucyate // 6.40.23
yat tu kāmepsunā karma sāhaṃkāreṇa vā punaḥ / kriyate bahulāyāsaṃ tad rājasam udāhṛtam // 6.40.24
anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsām anapekṣya ca pauruṣam / mohād ārabhyate karma yat tat tāmasam ucyate // 6.40.25
muktasaṅgo 'nahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ / siddhyasiddhyor nirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate // 6.40.26
rāgī karmaphalaprepsur lubdho hiṃsātmako 'śuciḥ / harṣaśokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ // 6.40.27
ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naikṛtiko 'lasaḥ / viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyate // 6.40.28
buddher bhedaṃ dhṛteś caiva guṇatas trividhaṃ śṛṇu / procyamānam aśeṣeṇa pṛthaktvena dhanaṃjaya // 6.40.29
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākārye bhayābhaye / bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī // 6.40.30
yayā dharmam adharmaṃ ca kāryaṃ cākāryam eva ca / ayathāvat prajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī // 6.40.31
adharmaṃ dharmam iti yā manyate tamasāvṛtā / sarvārthān viparītāṃś ca buddhiḥ sā pārtha tāmasī // 6.40.32
dhṛtyā yayā dhārayate manaḥprāṇendriyakriyāḥ / yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī // 6.40.33
yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayate 'rjuna / prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī // 6.40.34
yayā svapnaṃ bhayaṃ śokaṃ viṣādaṃ madam eva ca / na vimuñcati durmedhā dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī // 6.40.35
sukhaṃ tv idānīṃ trividhaṃ śṛṇu me bharatarṣabha / abhyāsād ramate yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchati // 6.40.36
yat tadagre viṣam iva pariṇāme 'mṛtopamam / tat sukhaṃ sāttvikaṃ proktam ātmabuddhiprasādajam // 6.40.37
viṣayendriyasaṃyogād yat tadagre 'mṛtopamam / pariṇāme viṣam iva tat sukhaṃ rājasaṃ smṛtam // 6.40.38
yad agre cānubandhe ca sukhaṃ mohanam ātmanaḥ / nidrālasyapramādotthaṃ tat tāmasam udāhṛtam // 6.40.39
na tad asti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā punaḥ / sattvaṃ prakṛtijair muktaṃ yad ebhiḥ syāt tribhir guṇaiḥ // 6.40.40
brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca paraṃtapa / karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavair guṇaiḥ // 6.40.41
śamo damas tapaḥ śaucaṃ kṣāntir ārjavam eva ca / jñānaṃ vijñānam āstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam // 6.40.42
śauryaṃ tejo dhṛtir dākṣyaṃ yuddhe cāpy apalāyanam / dānam īśvarabhāvaś ca kṣatrakarma svabhāvajam // 6.40.43
kṛṣigorakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam / paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam // 6.40.44
sve sve karmaṇy abhirataḥ saṃsiddhiṃ labhate naraḥ / svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tac chṛṇu // 6.40.45
yataḥ pravṛttir bhūtānāṃ yena sarvam idaṃ tatam / svakarmaṇā tam abhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ // 6.40.46
śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmāt svanuṣṭhitāt / svabhāvaniyataṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam // 6.40.47
sahajaṃ karma kaunteya sadoṣam api na tyajet / sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnir ivāvṛtāḥ // 6.40.48
asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ / naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ saṃnyāsenādhigacchati // 6.40.49
siddhiṃ prāpto yathā brahma tathāpnoti nibodha me / samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya yā parā // 6.40.50
buddhyā viśuddhayā yukto dhṛtyātmānaṃ niyamya ca / śabdādīn viṣayāṃs tyaktvā rāgadveṣau vyudasya ca // 6.40.51
viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ / dhyānayogaparo nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ // 6.40.52
ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ parigraham / vimucya nirmamaḥ śānto brahmabhūyāya kalpate // 6.40.53
brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati / samaḥ sarveṣu bhūteṣu madbhaktiṃ labhate parām // 6.40.54
bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ / tato māṃ tattvato jñātvā viśate tadanantaram // 6.40.55
sarvakarmāṇy api sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ / matprasādād avāpnoti śāśvataṃ padam avyayam // 6.40.56
cetasā sarvakarmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ / buddhiyogam upāśritya maccittaḥ satataṃ bhava // 6.40.57
maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādāt tariṣyasi / atha cet tvam ahaṃkārān na śroṣyasi vinaṅkṣyasi // 6.40.58
yad ahaṃkāram āśritya na yotsya iti manyase / mithyaiṣa vyavasāyas te prakṛtis tvāṃ niyokṣyati // 6.40.59
svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā / kartuṃ necchasi yan mohāt kariṣyasy avaśo 'pi tat // 6.40.60
īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe 'rjuna tiṣṭhati / bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā // 6.40.61
tam eva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata / tatprasādāt parāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam // 6.40.62
iti te jñānam ākhyātaṃ guhyād guhyataraṃ mayā / vimṛśyaitad aśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru // 6.40.63
sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ / iṣṭo 'si me dṛḍham iti tato vakṣyāmi te hitam // 6.40.64
manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru / mām evaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyo 'si me // 6.40.65
sarvadharmān parityajya mām ekaṃ śaraṇaṃ vraja / ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ // 6.40.66
idaṃ te nātapaskāya nābhaktāya kadā cana / na cāśuśrūṣave vācyaṃ na ca māṃ yo 'bhyasūyati // 6.40.67
ya idaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhakteṣv abhidhāsyati / bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā mām evaiṣyaty asaṃśayaḥ // 6.40.68
na ca tasmān manuṣyeṣu kaś cin me priyakṛttamaḥ / bhavitā na ca me tasmād anyaḥ priyataro bhuvi // 6.40.69
adhyeṣyate ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādam āvayoḥ / jñānayajñena tenāham iṣṭaḥ syām iti me matiḥ // 6.40.70
śraddhāvān anasūyaś ca śṛṇuyād api yo naraḥ / so 'pi muktaḥ śubhāṃl lokān prāpnuyāt puṇyakarmaṇām // 6.40.71
kaccid etac chrutaṃ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā / kaccid ajñānasaṃmohaḥ pranaṣṭas te dhanaṃjaya // 6.40.72
naṣṭo mohaḥ smṛtir labdhā tvatprasādān mayācyuta / sthito 'smi gatasaṃdehaḥ kariṣye vacanaṃ tava // 6.40.73
ity ahaṃ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ / saṃvādam imam aśrauṣam adbhutaṃ romaharṣaṇam // 6.40.74
vyāsaprasādāc chrutavān etad guhyam ahaṃ param / yogaṃ yogeśvarāt kṛṣṇāt sākṣāt kathayataḥ svayam // 6.40.75
rājan saṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādam imam adbhutam / keśavārjunayoḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhur muhuḥ // 6.40.76
tac ca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpam atyadbhutaṃ hareḥ / vismayo me mahān rājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ // 6.40.77
yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ / tatra śrīr vijayo bhūtir dhruvā nītir matir mama // 6.40.78
tato dhanaṃjayaṃ dṛṣṭvā bāṇagāṇḍīvadhāriṇam / punar eva mahānādaṃ vyasṛjanta mahārathāḥ // 6.41.1
pāṇḍavāḥ somakāś caiva ye caiṣām anuyāyinaḥ / dadhmuś ca muditāḥ śaṅkhān vīrāḥ sāgarasaṃbhavān // 6.41.2
tato bheryaś ca peśyaś ca krakacā goviṣāṇikāḥ / sahasaivābhyahanyanta tataḥ śabdo mahān abhūt // 6.41.3
atha devāḥ sagandharvāḥ pitaraś ca janeśvara / siddhacāraṇasaṃghāś ca samīyus te didṛkṣayā // 6.41.4
ṛṣayaś ca mahābhāgāḥ puraskṛtya śatakratum / samīyus tatra sahitā draṣṭuṃ tad vaiśasaṃ mahat // 6.41.5
tato yudhiṣṭhiro dṛṣṭvā yuddhāya susamudyate / te sene sāgaraprakhye muhuḥ pracalite nṛpa // 6.41.6
vimucya kavacaṃ vīro nikṣipya ca varāyudham / avaruhya rathāt tūrṇaṃ padbhyām eva kṛtāñjaliḥ // 6.41.7
pitāmaham abhiprekṣya dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / vāgyataḥ prayayau yena prāṅmukho ripuvāhinīm // 6.41.8
taṃ prayāntam abhiprekṣya kuntīputro dhanaṃjayaḥ / avatīrya rathāt tūrṇaṃ bhrātṛbhiḥ sahito 'nvayāt // 6.41.9
vāsudevaś ca bhagavān pṛṣṭhato 'nujagāma ha / yathāmukhyāś ca rājānas tam anvājagmur utsukāḥ // 6.41.10
kiṃ te vyavasitaṃ rājan yad asmān apahāya vai / padbhyām eva prayāto 'si prāṅmukho ripuvāhinīm // 6.41.11
kva gamiṣyasi rājendra nikṣiptakavacāyudhaḥ / daṃśiteṣv arisainyeṣu bhrātṝn utsṛjya pārthiva // 6.41.12
evaṃgate tvayi jyeṣṭhe mama bhrātari bhārata / bhīr me dunoti hṛdayaṃ brūhi gantā bhavān kva nu // 6.41.13
asmin raṇasamūhe vai vartamāne mahābhaye / yoddhavye kva nu gantāsi śatrūn abhimukho nṛpa // 6.41.14
evam ābhāṣyamāṇo 'pi bhrātṛbhiḥ kurunandana / novāca vāgyataḥ kiṃ cid gacchaty eva yudhiṣṭhiraḥ // 6.41.15
tān uvāca mahāprājño vāsudevo mahāmanāḥ / abhiprāyo 'sya vijñāto mayeti prahasann iva // 6.41.16
eṣa bhīṣmaṃ tathā droṇaṃ gautamaṃ śalyam eva ca / anumānya gurūn sarvān yotsyate pārthivo 'ribhiḥ // 6.41.17
śrūyate hi purākalpe gurūn ananumānya yaḥ / yudhyate sa bhaved vyaktam apadhyāto mahattaraiḥ // 6.41.18
anumānya yathāśāstraṃ yas tu yudhyen mahattaraiḥ / dhruvas tasya jayo yuddhe bhaved iti matir mama // 6.41.19
evaṃ bruvati kṛṣṇe tu dhārtarāṣṭracamūṃ prati / hāhākāro mahān āsīn niḥśabdās tv apare 'bhavan // 6.41.20
dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraṃ dūrād dhārtarāṣṭrasya sainikāḥ / mithaḥ saṃkathayāṃ cakrur neśo 'sti kulapāṃsanaḥ // 6.41.21
vyaktaṃ bhīta ivābhyeti rājāsau bhīṣmam antikāt / yudhiṣṭhiraḥ sasodaryaḥ śaraṇārthaṃ prayācakaḥ // 6.41.22
dhanaṃjaye kathaṃ nāthe pāṇḍave ca vṛkodare / nakule sahadeve ca bhīto 'bhyeti ca pāṇḍavaḥ // 6.41.23
na nūnaṃ kṣatriyakule jātaḥ saṃprathite bhuvi / yathāsya hṛdayaṃ bhītam alpasattvasya saṃyuge // 6.41.24
tatas te kṣatriyāḥ sarve praśaṃsanti sma kauravān / hṛṣṭāḥ sumanaso bhūtvā cailāni dudhuvuḥ pṛthak // 6.41.25
vyanindanta tataḥ sarve yodhās tatra viśāṃ pate / yudhiṣṭhiraṃ sasodaryaṃ sahitaṃ keśavena ha // 6.41.26
tatas tat kauravaṃ sainyaṃ dhikkṛtvā tu yudhiṣṭhiram / niḥśabdam abhavat tūrṇaṃ punar eva viśāṃ pate // 6.41.27
kiṃ nu vakṣyati rājāsau kiṃ bhīṣmaḥ prativakṣyati / kiṃ bhīmaḥ samaraślāghī kiṃ nu kṛṣṇārjunāv iti // 6.41.28
vivakṣitaṃ kim asyeti saṃśayaḥ sumahān abhūt / ubhayoḥ senayo rājan yudhiṣṭhirakṛte tadā // 6.41.29
sa vigāhya camūṃ śatroḥ śaraśaktisamākulām / bhīṣmam evābhyayāt tūrṇaṃ bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ // 6.41.30
tam uvāca tataḥ pādau karābhyāṃ pīḍya pāṇḍavaḥ / bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ rājā yuddhāya samupasthitam // 6.41.31
āmantraye tvāṃ durdharṣa yotsye tāta tvayā saha / anujānīhi māṃ tāta āśiṣaś ca prayojaya // 6.41.32
yady evaṃ nābhigacchethā yudhi māṃ pṛthivīpate / śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya bhārata // 6.41.33
prīto 'smi putra yudhyasva jayam āpnuhi pāṇḍava / yat te 'bhilaṣitaṃ cānyat tad avāpnuhi saṃyuge // 6.41.34
vriyatāṃ ca varaḥ pārtha kim asmatto 'bhikāṅkṣasi / evaṃ gate mahārāja na tavāsti parājayaḥ // 6.41.35
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit / iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ // 6.41.36
atas tvāṃ klībavad vākyaṃ bravīmi kurunandana / hṛto 'smy arthena kauravya yuddhād anyat kim icchasi // 6.41.37
mantrayasva mahāprājña hitaiṣī mama nityaśaḥ / yudhyasva kauravasyārthe mamaiṣa satataṃ varaḥ // 6.41.38
rājan kim atra sāhyaṃ te karomi kurunandana / kāmaṃ yotsye parasyārthe brūhi yat te vivakṣitam // 6.41.39
kathaṃ jayeyaṃ saṃgrāme bhavantam aparājitam / etan me mantraya hitaṃ yadi śreyaḥ prapaśyasi // 6.41.40
na taṃ paśyāmi kaunteya yo māṃ yudhyantam āhave / vijayeta pumān kaś cid api sākṣāc chatakratuḥ // 6.41.41
hanta pṛcchāmi tasmāt tvāṃ pitāmaha namo 'stu te / jayopāyaṃ bravīhi tvam ātmanaḥ samare paraiḥ // 6.41.42
na śatruṃ tāta paśyāmi samare yo jayeta mām / na tāvan mṛtyukālo me punarāgamanaṃ kuru // 6.41.43
tato yudhiṣṭhiro vākyaṃ bhīṣmasya kurunandana / śirasā pratijagrāha bhūyas tam abhivādya ca // 6.41.44
prāyāt punar mahābāhur ācāryasya rathaṃ prati / paśyatāṃ sarvasainyānāṃ madhyena bhrātṛbhiḥ saha // 6.41.45
sa droṇam abhivādyātha kṛtvā caiva pradakṣiṇam / uvāca vācā durdharṣam ātmaniḥśreyasaṃ vacaḥ // 6.41.46
āmantraye tvāṃ bhagavan yotsye vigatakalmaṣaḥ / jayeyaṃ ca ripūn sarvān anujñātas tvayā dvija // 6.41.47
yadi māṃ nābhigacchethā yuddhāya kṛtaniścayaḥ / śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya sarvaśaḥ // 6.41.48
tad yudhiṣṭhira tuṣṭo 'smi pūjitaś ca tvayānagha / anujānāmi yudhyasva vijayaṃ samavāpnuhi // 6.41.49
karavāṇi ca te kāmaṃ brūhi yat te 'bhikāṅkṣitam / evaṃ gate mahārāja yuddhād anyat kim icchasi // 6.41.50
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit / iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ // 6.41.51
atas tvāṃ klībavad brūmo yuddhād anyat kim icchasi / yotsyāmi kauravasyārthe tavāśāsyo jayo mayā // 6.41.52
jayam āśāssva me brahman mantrayasva ca maddhitam / yudhyasva kauravasyārthe vara eṣa vṛto mayā // 6.41.53
dhruvas te vijayo rājan yasya mantrī haris tava / ahaṃ ca tvābhijānāmi raṇe śatrūn vijeṣyasi // 6.41.54
yato dharmas tataḥ kṛṣṇo yataḥ kṛṣṇas tato jayaḥ / yudhyasva gaccha kaunteya pṛccha māṃ kiṃ bravīmi te // 6.41.55
pṛcchāmi tvāṃ dvijaśreṣṭha śṛṇu me yad vivakṣitam / kathaṃ jayeyaṃ saṃgrāme bhavantam aparājitam // 6.41.56
na te 'sti vijayas tāvad yāvad yudhyāmy ahaṃ raṇe / mamāśu nidhane rājan yatasva saha sodaraiḥ // 6.41.57
hanta tasmān mahābāho vadhopāyaṃ vadātmanaḥ / ācārya praṇipatyaiṣa pṛcchāmi tvāṃ namo 'stu te // 6.41.58
na śatruṃ tāta paśyāmi yo māṃ hanyād raṇe sthitam / yudhyamānaṃ susaṃrabdhaṃ śaravarṣaughavarṣiṇam // 6.41.59
ṛte prāyagataṃ rājan nyastaśastram acetanam / hanyān māṃ yudhi yodhānāṃ satyam etad bravīmi te // 6.41.60
śastraṃ cāhaṃ raṇe jahyāṃ śrutvā sumahad apriyam / śraddheyavākyāt puruṣād etat satyaṃ bravīmi te // 6.41.61
etac chrutvā mahārāja bhāradvājasya dhīmataḥ / anumānya tam ācāryaṃ prāyāc chāradvataṃ prati // 6.41.62
so 'bhivādya kṛpaṃ rājā kṛtvā cāpi pradakṣiṇam / uvāca durdharṣatamaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ // 6.41.63
anumānaye tvāṃ yotsyāmi guro vigatakalmaṣaḥ / jayeyaṃ ca ripūn sarvān anujñātas tvayānagha // 6.41.64
yadi māṃ nābhigacchethā yuddhāya kṛtaniścayaḥ / śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya sarvaśaḥ // 6.41.65
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit / iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ // 6.41.66
teṣām arthe mahārāja yoddhavyam iti me matiḥ / atas tvāṃ klībavad brūmi yuddhād anyat kim icchasi // 6.41.67
[06.41.68ahanta pṛcchāmi te tasmād ācārya śṛṇu me vacaḥ / 
ity uktvā vyathito rājā novāca gatacetanaḥ / taṃ gautamaḥ pratyuvāca vijñāyāsya vivakṣitam // 6.41.69
avadhyo 'haṃ mahīpāla yudhyasva jayam āpnuhi // 6.41.69.2
prītas tv abhigamenāhaṃ jayaṃ tava narādhipa / āśāsiṣye sadotthāya satyam etad bravīmi te // 6.41.70
etac chrutvā mahārāja gautamasya vacas tadā / anumānya kṛpaṃ rājā prayayau yena madrarāṭ // 6.41.71
sa śalyam abhivādyātha kṛtvā cābhipradakṣiṇam / uvāca rājā durdharṣam ātmaniḥśreyasaṃ vacaḥ // 6.41.72
anumānaye tvāṃ yotsyāmi guro vigatakalmaṣaḥ / jayeyaṃ ca mahārāja anujñātas tvayā ripūn // 6.41.73
yadi māṃ nābhigacchethā yuddhāya kṛtaniścayaḥ / śapeyaṃ tvāṃ mahārāja parābhāvāya vai raṇe // 6.41.74
tuṣṭo 'smi pūjitaś cāsmi yat kāṅkṣasi tad astu te / anujānāmi caiva tvāṃ yudhyasva jayam āpnuhi // 6.41.75
brūhi caiva paraṃ vīra kenārthaḥ kiṃ dadāmi te / evaṃ gate mahārāja yuddhād anyat kim icchasi // 6.41.76
arthasya puruṣo dāso dāsas tv artho na kasya cit / iti satyaṃ mahārāja baddho 'smy arthena kauravaiḥ // 6.41.77
kariṣyāmi hi te kāmaṃ bhāgineya yathepsitam / bravīmy ataḥ klībavat tvāṃ yuddhād anyat kim icchasi // 6.41.78
mantrayasva mahārāja nityaṃ maddhitam uttamam / kāmaṃ yudhya parasyārthe varam etad vṛṇomy aham // 6.41.79
brūhi kim atra sāhyaṃ te karomi nṛpasattama / kāmaṃ yotsye parasyārthe vṛto 'smy arthena kauravaiḥ // 6.41.80
sa eva me varaḥ satya udyoge yas tvayā kṛtaḥ / sūtaputrasya saṃgrāme kāryas tejovadhas tvayā // 6.41.81
saṃpatsyaty eṣa te kāmaḥ kuntīputra yathepsitaḥ / gaccha yudhyasva visrabdhaṃ pratijāne jayaṃ tava // 6.41.82
anumānyātha kaunteyo mātulaṃ madrakeśvaram / nirjagāma mahāsainyād bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ // 6.41.83
vāsudevas tu rādheyam āhave 'bhijagāma vai / tata enam uvācedaṃ pāṇḍavārthe gadāgrajaḥ // 6.41.84
śrutaṃ me karṇa bhīṣmasya dveṣāt kila na yotsyasi / asmān varaya rādheya yāvad bhīṣmo na hanyate // 6.41.85
hate tu bhīṣme rādheya punar eṣyasi saṃyuge / dhārtarāṣṭrasya sāhāyyaṃ yadi paśyasi cet samam // 6.41.86
na vipriyaṃ kariṣyāmi dhārtarāṣṭrasya keśava / tyaktaprāṇaṃ hi māṃ viddhi duryodhanahitaiṣiṇam // 6.41.87
tac chrutvā vacanaṃ kṛṣṇaḥ saṃnyavartata bhārata / yudhiṣṭhirapurogaiś ca pāṇḍavaiḥ saha saṃgataḥ // 6.41.88
atha sainyasya madhye tu prākrośat pāṇḍavāgrajaḥ / yo 'smān vṛṇoti tad ahaṃ varaye sāhyakāraṇāt // 6.41.89
atha tān samabhiprekṣya yuyutsur idam abravīt / prītātmā dharmarājānaṃ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram // 6.41.90
ahaṃ yotsyāmi miṣataḥ saṃyuge dhārtarāṣṭrajān / yuṣmadarthe mahārāja yadi māṃ vṛṇuṣe 'nagha // 6.41.91
ehy ehi sarve yotsyāmas tava bhrātṝn apaṇḍitān / yuyutso vāsudevaś ca vayaṃ ca brūma sarvaśaḥ // 6.41.92
vṛṇomi tvāṃ mahābāho yudhyasva mama kāraṇāt / tvayi piṇḍaś ca tantuś ca dhṛtarāṣṭrasya dṛśyate // 6.41.93
bhajasvāsmān rājaputra bhajamānān mahādyute / na bhaviṣyati durbuddhir dhārtarāṣṭro 'tyamarṣaṇaḥ // 6.41.94
tato yuyutsuḥ kauravyaḥ parityajya sutāṃs tava / jagāma pāṇḍuputrāṇāṃ senāṃ viśrāvya dundubhim // 6.41.95
tato yudhiṣṭhiro rājā saṃprahṛṣṭaḥ sahānujaiḥ / jagrāha kavacaṃ bhūyo dīptimat kanakojjvalam // 6.41.96
pratyapadyanta te sarve rathān svān puruṣarṣabhāḥ / tato vyūhaṃ yathāpūrvaṃ pratyavyūhanta te punaḥ // 6.41.97
avādayan dundubhīṃś ca śataśaś caiva puṣkarān / siṃhanādāṃś ca vividhān vineduḥ puruṣarṣabhāḥ // 6.41.98
rathasthān puruṣavyāghrān pāṇḍavān prekṣya pārthivāḥ / dhṛṣṭadyumnādayaḥ sarve punar jahṛṣire mudā // 6.41.99
gauravaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ mānyān mānayatāṃ ca tān / dṛṣṭvā mahīkṣitas tatra pūjayāṃ cakrire bhṛśam // 6.41.100
sauhṛdaṃ ca kṛpāṃ caiva prāptakālaṃ mahātmanām / dayāṃ ca jñātiṣu parāṃ kathayāṃ cakrire nṛpāḥ // 6.41.101
sādhu sādhv iti sarvatra niśceruḥ stutisaṃhitāḥ / vācaḥ puṇyāḥ kīrtimatāṃ manohṛdayaharṣiṇīḥ // 6.41.102
mlecchāś cāryāś ca ye tatra dadṛśuḥ śuśruvus tadā / vṛttaṃ tat pāṇḍuputrāṇāṃ rurudus te sagadgadāḥ // 6.41.103
tato jaghnur mahābherīḥ śataśaś caiva puṣkarān / śaṅkhāṃś ca gokṣīranibhān dadhmur hṛṣṭā manasvinaḥ // 6.41.104
evaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu māmakeṣv itareṣu ca / ke pūrvaṃ prāharaṃs tatra kuravaḥ pāṇḍavās tathā // 6.42.1
bhrātṛbhiḥ sahito rājan putro duryodhanas tava / bhīṣmaṃ pramukhataḥ kṛtvā prayayau saha senayā // 6.42.2
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve bhīmasenapurogamāḥ / bhīṣmeṇa yuddham icchantaḥ prayayur hṛṣṭamānasāḥ // 6.42.3
kṣveḍāḥ kilakilāśabdāḥ krakacā goviṣāṇikāḥ / bherīmṛdaṅgamurajā hayakuñjaranisvanāḥ // 6.42.4
ubhayoḥ senayo rājaṃs tatas te 'smān samādravan / vayaṃ pratinadantaś ca tadāsīt tumulaṃ mahat // 6.42.5
mahānty anīkāni mahāsamucchraye; samāgame pāṇḍavadhārtarāṣṭrayoḥ / cakampire śaṅkhamṛdaṅganisvanaiḥ; prakampitānīva vanāni vāyunā // 6.42.6
narendranāgāśvarathākulānām; abhyāyatīnām aśive muhūrte / babhūva ghoṣas tumulaś camūnāṃ; vātoddhutānām iva sāgarāṇām // 6.42.7
tasmin samutthite śabde tumule lomaharṣaṇe / bhīmaseno mahābāhuḥ prāṇadad govṛṣo yathā // 6.42.8
śaṅkhadundubhinirghoṣaṃ vāraṇānāṃ ca bṛṃhitam / siṃhanādaṃ ca sainyānāṃ bhīmasenaravo 'bhyabhūt // 6.42.9
hayānāṃ heṣamāṇānām anīkeṣu sahasraśaḥ / sarvān abhyabhavac chabdān bhīmasenasya nisvanaḥ // 6.42.10
taṃ śrutvā ninadaṃ tasya sainyās tava vitatrasuḥ / jīmūtasyeva nadataḥ śakrāśanisamasvanam // 6.42.11
vāhanāni ca sarvāṇi śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ / śabdena tasya vīrasya siṃhasyevetare mṛgāḥ // 6.42.12
darśayan ghoram ātmānaṃ mahābhram iva nādayan / vibhīṣayaṃs tava sutāṃs tava senāṃ samabhyayāt // 6.42.13
tam āyāntaṃ maheṣvāsaṃ sodaryāḥ paryavārayan / chādayantaḥ śaravrātair meghā iva divākaram // 6.42.14
duryodhanaś ca putras te durmukho duḥsahaḥ śalaḥ / duḥśāsanaś cātirathas tathā durmarṣaṇo nṛpa // 6.42.15
viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca mahārathaḥ / purumitro jayo bhojaḥ saumadattiś ca vīryavān // 6.42.16
mahācāpāni dhunvanto jaladā iva vidyutaḥ / ādadānāś ca nārācān nirmuktāśīviṣopamān // 6.42.17
atha tān draupadīputrāḥ saubhadraś ca mahārathaḥ / nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 6.42.18
dhārtarāṣṭrān pratiyayur ardayantaḥ śitaiḥ śaraiḥ / vajrair iva mahāvegaiḥ śikharāṇi dharābhṛtām // 6.42.19
tasmin prathamasaṃmarde bhīmajyātalanisvane / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nāsīt kaś cit parāṅmukhaḥ // 6.42.20
lāghavaṃ droṇaśiṣyāṇām apaśyaṃ bharatarṣabha / nimittavedhināṃ rājañ śarān utsṛjatāṃ bhṛśam // 6.42.21
nopaśāmyati nirghoṣo dhanuṣāṃ kūjatāṃ tathā / viniśceruḥ śarā dīptā jyotīṃṣīva nabhastalāt // 6.42.22
sarve tv anye mahīpālāḥ prekṣakā iva bhārata / dadṛśur darśanīyaṃ taṃ bhīmaṃ jñātisamāgamam // 6.42.23
tatas te jātasaṃrambhāḥ parasparakṛtāgasaḥ / anyonyaspardhayā rājan vyāyacchanta mahārathāḥ // 6.42.24
kurupāṇḍavasene te hastyaśvarathasaṃkule / śuśubhāte raṇe 'tīva paṭe citragate iva // 6.42.25
tatas te pārthivāḥ sarve pragṛhītaśarāsanāḥ / sahasainyāḥ samāpetuḥ putrasya tava śāsanāt // 6.42.26
yudhiṣṭhireṇa cādiṣṭāḥ pārthivās te sahasraśaḥ / vinadantaḥ samāpetuḥ putrasya tava vāhinīm // 6.42.27
ubhayoḥ senayos tīvraḥ sainyānāṃ sa samāgamaḥ / antardhīyata cādityaḥ sainyena rajasāvṛtaḥ // 6.42.28
prayuddhānāṃ prabhagnānāṃ punarāvartatām api / nātra sveṣāṃ pareṣāṃ vā viśeṣaḥ samajāyata // 6.42.29
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne mahābhaye / ati sarvāṇy anīkāni pitā te 'bhivyarocata // 6.42.30
pūrvāhṇe tasya raudrasya yuddham ahno viśāṃ pate / prāvartata mahāghoraṃ rājñāṃ dehāvakartanam // 6.43.1
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca saṃgrāme vijigīṣatām / siṃhānām iva saṃhrādo divam urvīṃ ca nādayan // 6.43.2
āsīt kilakilāśabdas talaśaṅkharavaiḥ saha / jajñire siṃhanādāś ca śūrāṇāṃ pratigarjatām // 6.43.3
talatrābhihatāś caiva jyāśabdā bharatarṣabha / pattīnāṃ pādaśabdāś ca vājināṃ ca mahāsvanāḥ // 6.43.4
tottrāṅkuśanipātāś ca āyudhānāṃ ca nisvanāḥ / ghaṇṭāśabdāś ca nāgānām anyonyam abhidhāvatām // 6.43.5
tasmin samudite śabde tumule lomaharṣaṇe / babhūva rathanirghoṣaḥ parjanyaninadopamaḥ // 6.43.6
te manaḥ krūram ādhāya samabhityaktajīvitāḥ / pāṇḍavān abhyavartanta sarva evocchritadhvajāḥ // 6.43.7
svayaṃ śāṃtanavo rājann abhyadhāvad dhanaṃjayam / pragṛhya kārmukaṃ ghoraṃ kāladaṇḍopamaṃ raṇe // 6.43.8
arjuno 'pi dhanur gṛhya gāṇḍīvaṃ lokaviśrutam / abhyadhāvata tejasvī gāṅgeyaṃ raṇamūrdhani // 6.43.9
tāv ubhau kuruśārdūlau parasparavadhaiṣiṇau / gāṅgeyas tu raṇe pārthaṃ viddhvā nākampayad balī // 6.43.10
tathaiva pāṇḍavo rājan bhīṣmaṃ nākampayad yudhi // 6.43.10.2
sātyakiś ca maheṣvāsaḥ kṛtavarmāṇam abhyayāt / tayoḥ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam // 6.43.11
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ kṛtavarmā ca sātyakim / ānarchatuḥ śarair ghorais takṣamāṇau parasparam // 6.43.12
tau śarācitasarvāṅgau śuśubhāte mahābalau / vasante puṣpaśabalau puṣpitāv iva kiṃśukau // 6.43.13
abhimanyur maheṣvāso bṛhadbalam ayodhayat / tataḥ kosalako rājā saubhadrasya viśāṃ pate // 6.43.14
dhvajaṃ ciccheda samare sārathiṃ ca nyapātayat // 6.43.14.2
saubhadras tu tataḥ kruddhaḥ pātite rathasārathau / bṛhadbalaṃ mahārāja vivyādha navabhiḥ śaraiḥ // 6.43.15
athāparābhyāṃ bhallābhyāṃ pītābhyām arimardanaḥ / dhvajam ekena ciccheda pārṣṇim ekena sārathim // 6.43.16
anyonyaṃ ca śarais tīkṣṇaiḥ kruddhau rājaṃs tatakṣatuḥ // 6.43.16.2
māninaṃ samare dṛptaṃ kṛtavairaṃ mahāratham / bhīmasenas tava sutaṃ duryodhanam ayodhayat // 6.43.17
tāv ubhau naraśārdūlau kurumukhyau mahābalau / anyonyaṃ śaravarṣābhyāṃ vavṛṣāte raṇājire // 6.43.18
tau tu vīkṣya mahātmānau kṛtinau citrayodhinau / vismayaḥ sarvabhūtānāṃ samapadyata bhārata // 6.43.19
duḥśāsanas tu nakulaṃ pratyudyāya mahāratham / avidhyan niśitair bāṇair bahubhir marmabhedibhiḥ // 6.43.20
tasya mādrīsutaḥ ketuṃ saśaraṃ ca śarāsanam / ciccheda niśitair bāṇaiḥ prahasann iva bhārata // 6.43.21
athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārdayat // 6.43.21.2
putras tu tava durdharṣo nakulasya mahāhave / yugeṣāṃ cicchide bāṇair dhvajaṃ caiva nyapātayat // 6.43.22
durmukhaḥ sahadevaṃ tu pratyudyāya mahābalam / vivyādha śaravarṣeṇa yatamānaṃ mahāhave // 6.43.23
sahadevas tato vīro durmukhasya mahāhave / śareṇa bhṛśatīkṣṇena pātayām āsa sārathim // 6.43.24
tāv anyonyaṃ samāsādya samare yuddhadurmadau / trāsayetāṃ śarair ghoraiḥ kṛtapratikṛtaiṣiṇau // 6.43.25
yudhiṣṭhiraḥ svayaṃ rājā madrarājānam abhyayāt / tasya madrādhipaś cāpaṃ dvidhā ciccheda māriṣa // 6.43.26
tad apāsya dhanuś chinnaṃ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / anyat kārmukam ādāya vegavad balavattaram // 6.43.27
tato madreśvaraṃ rājā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / chādayām āsa saṃkruddhas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.43.28
dhṛṣṭadyumnas tato droṇam abhyadravata bhārata / tasya droṇaḥ susaṃkruddhaḥ parāsukaraṇaṃ dṛḍham // 6.43.29
tridhā ciccheda samare yatamānasya kārmukam // 6.43.29.2
śaraṃ caiva mahāghoraṃ kāladaṇḍam ivāparam / preṣayām āsa samare so 'sya kāye nyamajjata // 6.43.30
athānyad dhanur ādāya sāyakāṃś ca caturdaśa / droṇaṃ drupadaputras tu prativivyādha saṃyuge // 6.43.31
tāv anyonyaṃ susaṃkruddhau cakratuḥ subhṛśaṃ raṇam // 6.43.31.2
saumadattiṃ raṇe śaṅkho rabhasaṃ rabhaso yudhi / pratyudyayau mahārāja tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.43.32
tasya vai dakṣiṇaṃ vīro nirbibheda raṇe bhujam / saumadattis tathā śaṅkhaṃ jatrudeśe samāhanat // 6.43.33
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ viśāṃ pate / dṛptayoḥ samare tūrṇaṃ vṛtravāsavayor iva // 6.43.34
bāhlīkaṃ tu raṇe kruddhaṃ kruddharūpo viśāṃ pate / abhyadravad ameyātmā dhṛṣṭaketur mahārathaḥ // 6.43.35
bāhlīkas tu tato rājan dhṛṣṭaketum amarṣaṇam / śarair bahubhir ānarchat siṃhanādam athānadat // 6.43.36
cedirājas tu saṃkruddho bāhlīkaṃ navabhiḥ śaraiḥ / vivyādha samare tūrṇaṃ matto mattam iva dvipam // 6.43.37
tau tatra samare kruddhau nardantau ca muhur muhuḥ / samīyatuḥ susaṃkruddhāv aṅgārakabudhāv iva // 6.43.38
rākṣasaṃ krūrakarmāṇaṃ krūrakarmā ghaṭotkacaḥ / alambusaṃ pratyudiyād balaṃ śakra ivāhave // 6.43.39
ghaṭotkacas tu saṃkruddho rākṣasaṃ taṃ mahābalam / navatyā sāyakais tīkṣṇair dārayām āsa bhārata // 6.43.40
alambusas tu samare bhaimaseniṃ mahābalam / bahudhā vārayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.43.41
vyabhrājetāṃ tatas tau tu saṃyuge śaravikṣatau / yathā devāsure yuddhe balaśakrau mahābalau // 6.43.42
śikhaṇḍī samare rājan drauṇim abhyudyayau balī / aśvatthāmā tataḥ kruddhaḥ śikhaṇḍinam avasthitam // 6.43.43
nārācena sutīkṣṇena bhṛśaṃ viddhvā vyakampayat / śikhaṇḍy api tato rājan droṇaputram atāḍayat // 6.43.44
sāyakena supītena tīkṣṇena niśitena ca / tau jaghnatus tadānyonyaṃ śarair bahuvidhair mṛdhe // 6.43.45
bhagadattaṃ raṇe śūraṃ virāṭo vāhinīpatiḥ / abhyayāt tvarito rājaṃs tato yuddham avartata // 6.43.46
virāṭo bhagadattena śaravarṣeṇa tāḍitaḥ / abhyavarṣat susaṃkruddho megho vṛṣṭyā ivācalam // 6.43.47
bhagadattas tatas tūrṇaṃ virāṭaṃ pṛthivīpatim / chādayām āsa samare meghaḥ sūryam ivoditam // 6.43.48
bṛhatkṣatraṃ tu kaikeyaṃ kṛpaḥ śāradvato yayau / taṃ kṛpaḥ śaravarṣeṇa chādayām āsa bhārata // 6.43.49
gautamaṃ kekayaḥ kruddhaḥ śaravṛṣṭyābhyapūrayat / tāv anyonyaṃ hayān hatvā dhanuṣī vinikṛtya vai // 6.43.50
virathāv asiyuddhāya samīyatur amarṣaṇau / tayos tad abhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ sudāruṇam // 6.43.51
drupadas tu tato rājā saindhavaṃ vai jayadratham / abhyudyayau saṃprahṛṣṭo hṛṣṭarūpaṃ paraṃtapa // 6.43.52
tataḥ saindhavako rājā drupadaṃ viśikhais tribhiḥ / tāḍayām āsa samare sa ca taṃ pratyavidhyata // 6.43.53
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ sudāruṇam / īkṣitṛprītijananaṃ śukrāṅgārakayor iva // 6.43.54
vikarṇas tu sutas tubhyaṃ sutasomaṃ mahābalam / abhyayāj javanair aśvais tato yuddham avartata // 6.43.55
vikarṇaḥ sutasomaṃ tu viddhvā nākampayac charaiḥ / sutasomo vikarṇaṃ ca tad adbhutam ivābhavat // 6.43.56
suśarmāṇaṃ naravyāghraṃ cekitāno mahārathaḥ / abhyadravat susaṃkruddhaḥ pāṇḍavārthe parākramī // 6.43.57
suśarmā tu mahārāja cekitānaṃ mahāratham / mahatā śaravarṣeṇa vārayām āsa saṃyuge // 6.43.58
cekitāno 'pi saṃrabdhaḥ suśarmāṇaṃ mahāhave / prācchādayat tam iṣubhir mahāmegha ivācalam // 6.43.59
śakuniḥ prativindhyaṃ tu parākrāntaṃ parākramī / abhyadravata rājendra matto mattam iva dvipam // 6.43.60
yaudhiṣṭhiras tu saṃkruddhaḥ saubalaṃ niśitaiḥ śaraiḥ / vyadārayata saṃgrāme maghavān iva dānavam // 6.43.61
śakuniḥ prativindhyaṃ tu pratividhyantam āhave / vyadārayan mahāprājñaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.43.62
sudakṣiṇaṃ tu rājendra kāmbojānāṃ mahāratham / śrutakarmā parākrāntam abhyadravata saṃyuge // 6.43.63
sudakṣiṇas tu samare sāhadeviṃ mahāratham / viddhvā nākampayata vai mainākam iva parvatam // 6.43.64
śrutakarmā tataḥ kruddhaḥ kāmbojānāṃ mahāratham / śarair bahubhir ānarchad dārayann iva sarvaśaḥ // 6.43.65
irāvān atha saṃkruddhaḥ śrutāyuṣam amarṣaṇam / pratyudyayau raṇe yatto yattarūpataraṃ tataḥ // 6.43.66
ārjunis tasya samare hayān hatvā mahārathaḥ / nanāda sumahan nādaṃ tat sainyaṃ pratyapūrayat // 6.43.67
śrutāyus tv atha saṃkruddhaḥ phālguneḥ samare hayān / nijaghāna gadāgreṇa tato yuddham avartata // 6.43.68
vindānuvindāv āvantyau kuntibhojaṃ mahāratham / sasenaṃ sasutaṃ vīraṃ saṃsasajjatur āhave // 6.43.69
tatrādbhutam apaśyāma āvantyānāṃ parākramam / yad ayudhyan sthirā bhūtvā mahatyā senayā saha // 6.43.70
anuvindas tu gadayā kuntibhojam atāḍayat / kuntibhojas tatas tūrṇaṃ śaravrātair avākirat // 6.43.71
kuntibhojasutaś cāpi vindaṃ vivyādha sāyakaiḥ / sa ca taṃ prativivyādha tad adbhutam ivābhavat // 6.43.72
kekayā bhrātaraḥ pañca gāndhārān pañca māriṣa / sasainyās te sasainyāṃś ca yodhayām āsur āhave // 6.43.73
vīrabāhuś ca te putro vairāṭiṃ rathasattamam / uttaraṃ yodhayām āsa vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ // 6.43.74
uttaraś cāpi taṃ dhīraṃ vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ // 6.43.74.2
cedirāṭ samare rājann ulūkaṃ samabhidravat / ulūkaś cāpi taṃ bāṇair niśitair lomavāhibhiḥ // 6.43.75
tayor yuddhaṃ samabhavad ghorarūpaṃ viśāṃ pate / dārayetāṃ susaṃkruddhāv anyonyam aparājitau // 6.43.76
evaṃ dvaṃdvasahasrāṇi rathavāraṇavājinām / padātīnāṃ ca samare tava teṣāṃ ca saṃkulam // 6.43.77
muhūrtam iva tad yuddham āsīn madhuradarśanam / tata unmattavad rājan na prājñāyata kiṃ cana // 6.43.78
gajo gajena samare rathī ca rathinaṃ yayau / aśvo 'śvaṃ samabhipretya padātiś ca padātinam // 6.43.79
tato yuddhaṃ sudurdharṣaṃ vyākulaṃ samapadyata / śūrāṇāṃ samare tatra samāsādya parasparam // 6.43.80
tatra devarṣayaḥ siddhāś cāraṇāś ca samāgatāḥ / praikṣanta tad raṇaṃ ghoraṃ devāsuraraṇopamam // 6.43.81
tato dantisahasrāṇi rathānāṃ cāpi māriṣa / aśvaughāḥ puruṣaughāś ca viparītaṃ samāyayuḥ // 6.43.82
tatra tatraiva dṛśyante rathavāraṇapattayaḥ / sādinaś ca naravyāghra yudhyamānā muhur muhuḥ // 6.43.83
rājañ śatasahasrāṇi tatra tatra tadā tadā / nirmaryādaṃ prayuddhāni tat te vakṣyāmi bhārata // 6.44.1
na putraḥ pitaraṃ jajñe na pitā putram aurasam / na bhrātā bhrātaraṃ tatra svasrīyaṃ na ca mātulaḥ // 6.44.2
mātulaṃ na ca svasrīyo na sakhāyaṃ sakhā tathā / āviṣṭā iva yudhyante pāṇḍavāḥ kurubhiḥ saha // 6.44.3
rathānīkaṃ naravyāghrāḥ ke cid abhyapatan rathaiḥ / abhajyanta yugair eva yugāni bharatarṣabha // 6.44.4
ratheṣāś ca ratheṣābhiḥ kūbarā rathakūbaraiḥ / saṃhatāḥ saṃhataiḥ ke cit parasparajighāṃsavaḥ // 6.44.5
na śekuś calituṃ ke cit saṃnipatya rathā rathaiḥ / prabhinnās tu mahākāyāḥ saṃnipatya gajā gajaiḥ // 6.44.6
bahudhādārayan kruddhā viṣāṇair itaretaram / satomarapatākaiś ca vāraṇāḥ paravāraṇaiḥ // 6.44.7
abhisṛtya mahārāja vegavadbhir mahāgajaiḥ / dantair abhihatās tatra cukruśuḥ paramāturāḥ // 6.44.8
abhinītāś ca śikṣābhis tottrāṅkuśasamāhatāḥ / suprabhinnāḥ prabhinnānāṃ saṃmukhābhimukhā yayuḥ // 6.44.9
prabhinnair api saṃsaktāḥ ke cit tatra mahāgajāḥ / krauñcavan ninadaṃ muktvā prādravanta tatas tataḥ // 6.44.10
samyak praṇītā nāgāś ca prabhinnakaraṭāmukhāḥ / ṛṣṭitomaranārācair nirviddhā varavāraṇāḥ // 6.44.11
vinedur bhinnamarmāṇo nipetuś ca gatāsavaḥ / prādravanta diśaḥ ke cin nadanto bhairavān ravān // 6.44.12
gajānāṃ pādarakṣās tu vyūḍhoraskāḥ prahāriṇaḥ / ṛṣṭibhiś ca dhanurbhiś ca vimalaiś ca paraśvadhaiḥ // 6.44.13
gadābhir musalaiś caiva bhiṇḍipālaiḥ satomaraiḥ / āyasaiḥ parighaiś caiva nistriṃśair vimalaiḥ śitaiḥ // 6.44.14
pragṛhītaiḥ susaṃrabdhā dhāvamānās tatas tataḥ / vyadṛśyanta mahārāja parasparajighāṃsavaḥ // 6.44.15
rājamānāś ca nistriṃśāḥ saṃsiktā naraśoṇitaiḥ / pratyadṛśyanta śūrāṇām anyonyam abhidhāvatām // 6.44.16
avakṣiptāvadhūtānām asīnāṃ vīrabāhubhiḥ / saṃjajñe tumulaḥ śabdaḥ patatāṃ paramarmasu // 6.44.17
gadāmusalarugṇānāṃ bhinnānāṃ ca varāsibhiḥ / dantidantāv abhinnānāṃ mṛditānāṃ ca dantibhiḥ // 6.44.18
tatra tatra naraughāṇāṃ krośatām itaretaram / śuśruvur dāruṇā vācaḥ pretānām iva bhārata // 6.44.19
hayair api hayārohāś cāmarāpīḍadhāribhiḥ / haṃsair iva mahāvegair anyonyam abhidudruvuḥ // 6.44.20
tair vimuktā mahāprāsā jāmbūnadavibhūṣaṇāḥ / āśugā vimalās tīkṣṇāḥ saṃpetur bhujagopamāḥ // 6.44.21
aśvair agryajavaiḥ ke cid āplutya mahato rathān / śirāṃsy ādadire vīrā rathinām aśvasādinaḥ // 6.44.22
bahūn api hayārohān bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ / rathī jaghāna saṃprāpya bāṇagocaram āgatān // 6.44.23
nagameghapratīkāśāś cākṣipya turagān gajāḥ / pādair evāvamṛdnanta mattāḥ kanakabhūṣaṇāḥ // 6.44.24
pāṭyamāneṣu kumbheṣu pārśveṣv api ca vāraṇāḥ / prāsair vinihatāḥ ke cid vineduḥ paramāturāḥ // 6.44.25
sāśvārohān hayān ke cid unmathya varavāraṇāḥ / sahasā cikṣipus tatra saṃkule bhairave sati // 6.44.26
sāśvārohān viṣāṇāgrair utkṣipya turagān dvipāḥ / rathaughān avamṛdnantaḥ sadhvajān paricakramuḥ // 6.44.27
puṃstvād abhimadatvāc ca ke cid atra mahāgajāḥ / sāśvārohān hayāñ jaghnuḥ karaiḥ sacaraṇais tathā // 6.44.28
ke cid ākṣipya kariṇaḥ sāśvān api rathān karaiḥ / vikarṣanto diśaḥ sarvāḥ samīyuḥ sarvaśabdagāḥ // 6.44.29
āśugā vimalās tīkṣṇāḥ saṃpetur bhujagopamāḥ / narāśvakāyān nirbhidya lauhāni kavacāni ca // 6.44.30
nipetur vimalāḥ śaktyo vīrabāhubhir arpitāḥ / maholkāpratimā ghorās tatra tatra viśāṃ pate // 6.44.31
dvīpicarmāvanaddhaiś ca vyāghracarmaśayair api / vikośair vimalaiḥ khaḍgair abhijaghnuḥ parān raṇe // 6.44.32
abhiplutam abhikruddham ekapārśvāvadāritam / vidarśayantaḥ saṃpetuḥ khaḍgacarmaparaśvadhaiḥ // 6.44.33
śaktibhir dāritāḥ ke cit saṃchinnāś ca paraśvadhaiḥ / hastibhir mṛditāḥ ke cit kṣuṇṇāś cānye turaṃgamaiḥ // 6.44.34
rathaneminikṛttāś ca nikṛttā niśitaiḥ śaraiḥ / vikrośanti narā rājaṃs tatra tatra sma bāndhavān // 6.44.35
putrān anye pitṝn anye bhrātṝṃś ca saha bāndhavaiḥ / mātulān bhāgineyāṃś ca parān api ca saṃyuge // 6.44.36
vikīrṇāntrāḥ subahavo bhagnasakthāś ca bhārata / bāhubhiḥ subhujācchinnaiḥ pārśveṣu ca vidāritāḥ // 6.44.37
krandantaḥ samadṛśyanta tṛṣitā jīvitepsavaḥ // 6.44.37.2
tṛṣṇāparigatāḥ ke cid alpasattvā viśāṃ pate / bhūmau nipatitāḥ saṃkhye jalam eva yayācire // 6.44.38
rudhiraughapariklinnāḥ kliśyamānāś ca bhārata / vyanindan bhṛśam ātmānaṃ tava putrāṃś ca saṃgatān // 6.44.39
apare kṣatriyāḥ śūrāḥ kṛtavairāḥ parasparam / naiva śastraṃ vimuñcanti naiva krandanti māriṣa // 6.44.40
tarjayanti ca saṃhṛṣṭās tatra tatra parasparam // 6.44.40.2
nirdaśya daśanaiś cāpi krodhāt svadaśanac chadān / bhrukuṭīkuṭilair vaktraiḥ prekṣante ca parasparam // 6.44.41
apare kliśyamānās tu vraṇārtāḥ śarapīḍitāḥ / niṣkūjāḥ samapadyanta dṛḍhasattvā mahābalāḥ // 6.44.42
anye tu virathāḥ śūrā ratham anyasya saṃyuge / prārthayānā nipatitāḥ saṃkṣuṇṇā varavāraṇaiḥ // 6.44.43
aśobhanta mahārāja puṣpitā iva kiṃśukāḥ // 6.44.43.2
saṃbabhūvur anīkeṣu bahavo bhairavasvanāḥ / vartamāne mahābhīme tasmin vīravarakṣaye // 6.44.44
ahanat tu pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ raṇe / svasrīyo mātulaṃ cāpi svasrīyaṃ cāpi mātulaḥ // 6.44.45
sakhāyaṃ ca sakhā rājan saṃbandhī bāndhavaṃ tathā / evaṃ yuyudhire tatra kuravaḥ pāṇḍavaiḥ saha // 6.44.46
vartamāne bhaye tasmin nirmaryāde mahāhave / bhīṣmam āsādya pārthānāṃ vāhinī samakampata // 6.44.47
ketunā pañcatāreṇa tālena bharatarṣabha / rājatena mahābāhur ucchritena mahārathe // 6.44.48
babhau bhīṣmas tadā rājaṃś candramā iva meruṇā // 6.44.48.2
gatapūrvāhṇabhūyiṣṭhe tasminn ahani dāruṇe / vartamāne mahāraudre mahāvīravarakṣaye // 6.45.1
durmukhaḥ kṛtavarmā ca kṛpaḥ śalyo viviṃśatiḥ / bhīṣmaṃ jugupur āsādya tava putreṇa coditāḥ // 6.45.2
etair atirathair guptaḥ pañcabhir bharatarṣabha / pāṇḍavānām anīkāni vijagāhe mahārathaḥ // 6.45.3
cedikāśikarūṣeṣu pāñcāleṣu ca bhārata / bhīṣmasya bahudhā tālaś caran ketur adṛśyata // 6.45.4
śirāṃsi ca tadā bhīṣmo bāhūṃś cāpi sahāyudhān / nicakarta mahāvegair bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.45.5
nṛtyato rathamārgeṣu bhīṣmasya bharatarṣabha / ke cid ārtasvaraṃ cakrur nāgā marmaṇi tāḍitāḥ // 6.45.6
abhimanyuḥ susaṃkruddhaḥ piśaṅgais turagottamaiḥ / saṃyuktaṃ ratham āsthāya prāyād bhīṣmarathaṃ prati // 6.45.7
jāmbūnadavicitreṇa karṇikāreṇa ketunā / abhyavarṣata bhīṣmaṃ ca tāṃś caiva rathasattamān // 6.45.8
sa tālaketos tīkṣṇena ketum āhatya patriṇā / bhīṣmeṇa yuyudhe vīras tasya cānucaraiḥ saha // 6.45.9
kṛtavarmāṇam ekena śalyaṃ pañcabhir āyasaiḥ / viddhvā navabhir ānarchac chitāgraiḥ prapitāmaham // 6.45.10
pūrṇāyatavisṛṣṭena samyak praṇihitena ca / dhvajam ekena vivyādha jāmbūnadavibhūṣitam // 6.45.11
durmukhasya tu bhallena sarvāvaraṇabhedinā / jahāra sāratheḥ kāyāc chiraḥ saṃnataparvaṇā // 6.45.12
dhanuś ciccheda bhallena kārtasvaravibhūṣitam / kṛpasya niśitāgreṇa tāṃś ca tīkṣṇamukhaiḥ śaraiḥ // 6.45.13
jaghāna paramakruddho nṛtyann iva mahārathaḥ / tasya lāghavam udvīkṣya tutuṣur devatā api // 6.45.14
labdhalakṣyatayā karṣṇeḥ sarve bhīṣmamukhā rathāḥ / sattvavantam amanyanta sākṣād iva dhanaṃjayam // 6.45.15
tasya lāghavamārgastham alātasadṛśaprabham / diśaḥ paryapatac cāpaṃ gāṇḍīvam iva ghoṣavat // 6.45.16
tam āsādya mahāvegair bhīṣmo navabhir āśugaiḥ / vivyādha samare tūrṇam ārjuniṃ paravīrahā // 6.45.17
dhvajaṃ cāsya tribhir bhallaiś ciccheda paramaujasaḥ / sārathiṃ ca tribhir bāṇair ājaghāna yatavrataḥ // 6.45.18
tathaiva kṛtavarmā ca kṛpaḥ śalyaś ca māriṣa / viddhvā nākampayat kārṣṇiṃ mainākam iva parvatam // 6.45.19
sa taiḥ parivṛtaḥ śūro dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ / vavarṣa śaravarṣāṇi kārṣṇiḥ pañcarathān prati // 6.45.20
tatas teṣāṃ mahāstrāṇi saṃvārya śaravṛṣṭibhiḥ / nanāda balavān kārṣṇir bhīṣmāya visṛjañ śarān // 6.45.21
tatrāsya sumahad rājan bāhvor balam adṛśyata / yatamānasya samare bhīṣmam ardayataḥ śaraiḥ // 6.45.22
parākrāntasya tasyaiva bhīṣmo 'pi prāhiṇoc charān / sa tāṃś ciccheda samare bhīṣmacāpacyutāñ śarān // 6.45.23
tato dhvajam amogheṣur bhīṣmasya navabhiḥ śaraiḥ / ciccheda samare vīras tata uccukruśur janāḥ // 6.45.24
sa rājato mahāskandhas tālo hemavibhūṣitaḥ / saubhadraviśikhaiś chinnaḥ papāta bhuvi bhārata // 6.45.25
dhvajaṃ saubhadraviśikhaiḥ patitaṃ bharatarṣabha / dṛṣṭvā bhīmo 'nadad dhṛṣṭaḥ saubhadram abhiharṣayan // 6.45.26
atha bhīṣmo mahāstrāṇi divyāni ca bahūni ca / prāduścakre mahāraudraḥ kṣaṇe tasmin mahābalaḥ // 6.45.27
tataḥ śatasahasreṇa saubhadraṃ prapitāmahaḥ / avākirad ameyātmā śarāṇāṃ nataparvaṇām // 6.45.28
tato daśa maheṣvāsāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / rakṣārtham abhyadhāvanta saubhadraṃ tvaritā rathaiḥ // 6.45.29
virāṭaḥ saha putreṇa dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / bhīmaś ca kekayāś caiva sātyakiś ca viśāṃ pate // 6.45.30
javenāpatatāṃ teṣāṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo raṇe / pāñcālyaṃ tribhir ānarchat sātyakiṃ niśitaiḥ śaraiḥ // 6.45.31
pūrṇāyatavisṛṣṭena kṣureṇa niśitena ca / dhvajam ekena ciccheda bhīmasenasya patriṇā // 6.45.32
jāmbūnadamayaḥ ketuḥ kesarī narasattama / papāta bhīmasenasya bhīṣmeṇa mathito rathāt // 6.45.33
bhīmasenas tribhir viddhvā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ raṇe / kṛpam ekena vivyādha kṛtavarmāṇam aṣṭabhiḥ // 6.45.34
pragṛhītāgrahastena vairāṭir api dantinā / abhyadravata rājānaṃ madrādhipatim uttaraḥ // 6.45.35
tasya vāraṇarājasya javenāpatato rathī / śalyo nivārayām āsa vegam apratimaṃ raṇe // 6.45.36
tasya kruddhaḥ sa nāgendro bṛhataḥ sādhuvāhinaḥ / padā yugam adhiṣṭhāya jaghāna caturo hayān // 6.45.37
sa hatāśve rathe tiṣṭhan madrādhipatir āyasīm / uttarāntakarīṃ śaktiṃ cikṣepa bhujagopamām // 6.45.38
tayā bhinnatanutrāṇaḥ praviśya vipulaṃ tamaḥ / sa papāta gajaskandhāt pramuktāṅkuśatomaraḥ // 6.45.39
samādāya ca śalyo 'sim avaplutya rathottamāt / vāraṇendrasya vikramya cicchedātha mahākaram // 6.45.40
bhinnamarmā śaravrātaiś chinnahastaḥ sa vāraṇaḥ / bhīmam ārtasvaraṃ kṛtvā papāta ca mamāra ca // 6.45.41
etad īdṛśakaṃ kṛtvā madrarājo mahārathaḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ bhāsvaraṃ kṛtavarmaṇaḥ // 6.45.42
uttaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā vairāṭir bhrātaraṃ śubham / kṛtavarmaṇā ca sahitaṃ dṛṣṭvā śalyam avasthitam // 6.45.43
śaṅkhaḥ krodhāt prajajvāla haviṣā havyavāḍ iva // 6.45.43.2
sa visphārya mahac cāpaṃ kārtasvaravibhūṣitam / abhyadhāvaj jighāṃsan vai śalyaṃ madrādhipaṃ balī // 6.45.44
mahatā rathavaṃśena samantāt parivāritaḥ / sṛjan bāṇamayaṃ varṣaṃ prāyāc chalyarathaṃ prati // 6.45.45
tam āpatantaṃ saṃprekṣya mattavāraṇavikramam / tāvakānāṃ rathāḥ sapta samantāt paryavārayan // 6.45.46
madrarājaṃ parīpsanto mṛtyor daṃṣṭrāntaraṃ gatam // 6.45.46.2
tato bhīṣmo mahābāhur vinadya jalado yathā / tālamātraṃ dhanur gṛhya śaṅkham abhyadravad raṇe // 6.45.47
tam udyatam udīkṣyātha maheṣvāsaṃ mahābalam / saṃtrastā pāṇḍavī senā vātavegahateva nauḥ // 6.45.48
tatrārjunaḥ saṃtvaritaḥ śaṅkhasyāsīt puraḥsaraḥ / bhīṣmād rakṣyo 'yam adyeti tato yuddham avartata // 6.45.49
hāhākāro mahān āsīd yodhānāṃ yudhi yudhyatām / tejas tejasi saṃpṛktam ity evaṃ vismayaṃ yayuḥ // 6.45.50
atha śalyo gadāpāṇir avatīrya mahārathāt / śaṅkhasya caturo vāhān ahanad bharatarṣabha // 6.45.51
sa hatāśvād rathāt tūrṇaṃ khaḍgam ādāya vidrutaḥ / bībhatsoḥ syandanaṃ prāpya tataḥ śāntim avindata // 6.45.52
tato bhīṣmarathāt tūrṇam utpatanti patatriṇaḥ / yair antarikṣaṃ bhūmiś ca sarvataḥ samavastṛtam // 6.45.53
pāñcālān atha matsyāṃś ca kekayāṃś ca prabhadrakān / bhīṣmaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ pātayām āsa mārgaṇaiḥ // 6.45.54
utsṛjya samare tūrṇaṃ pāṇḍavaṃ savyasācinam / abhyadravata pāñcālyaṃ drupadaṃ senayā vṛtam // 6.45.55
priyaṃ saṃbandhinaṃ rājañ śarān avakiran bahūn // 6.45.55.2
agnineva pradagdhāni vanāni śiśirātyaye / śaradagdhāny adṛśyanta sainyāni drupadasya ha // 6.45.56
atiṣṭhata raṇe bhīṣmo vidhūma iva pāvakaḥ // 6.45.56.2
madhyaṃdine yathādityaṃ tapantam iva tejasā / na śekuḥ pāṇḍaveyasya yodhā bhīṣmaṃ nirīkṣitum // 6.45.57
vīkṣāṃ cakruḥ samantāt te pāṇḍavā bhayapīḍitāḥ / trātāraṃ nādhyagacchanta gāvaḥ śītārditā iva // 6.45.58
hatavipradrute sainye nirutsāhe vimardite / hāhākāro mahān āsīt pāṇḍusainyeṣu bhārata // 6.45.59
tato bhīṣmaḥ śāṃtanavo nityaṃ maṇḍalakārmukaḥ / mumoca bāṇān dīptāgrān ahīn āśīviṣān iva // 6.45.60
śarair ekāyanīkurvan diśaḥ sarvā yatavrataḥ / jaghāna pāṇḍavarathān ādiśyādiśya bhārata // 6.45.61
tataḥ sainyeṣu bhagneṣu mathiteṣu ca sarvaśaḥ / prāpte cāstaṃ dinakare na prājñāyata kiṃ cana // 6.45.62
bhīṣmaṃ ca samudīryantaṃ dṛṣṭvā pārthā mahāhave / avahāram akurvanta sainyānāṃ bharatarṣabha // 6.45.63
kṛte 'vahāre sainyānāṃ prathame bharatarṣabha / bhīṣme ca yudhi saṃrabdhe hṛṣṭe duryodhane tathā // 6.46.1
dharmarājas tatas tūrṇam abhigamya janārdanam / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvaiḥ sarvaiś caiva janeśvaraiḥ // 6.46.2
śucā paramayā yuktaś cintayānaḥ parājayam / vārṣṇeyam abravīd rājan dṛṣṭvā bhīṣmasya vikramam // 6.46.3
kṛṣṇa paśya maheṣvāsaṃ bhīṣmaṃ bhīmaparākramam / śarair dahantaṃ sainyaṃ me grīṣme kakṣam ivānalam // 6.46.4
katham enaṃ mahātmānaṃ śakṣyāmaḥ prativīkṣitum / lelihyamānaṃ sainyaṃ me haviṣmantam ivānalam // 6.46.5
etaṃ hi puruṣavyāghraṃ dhanuṣmantaṃ mahābalam / dṛṣṭvā vipradrutaṃ sainyaṃ madīyaṃ mārgaṇāhatam // 6.46.6
śakyo jetuṃ yamaḥ kruddho vajrapāṇiś ca saṃyuge / varuṇaḥ pāśabhṛc cāpi kubero vā gadādharaḥ // 6.46.7
na tu bhīṣmo mahātejāḥ śakyo jetuṃ mahābalaḥ / so 'ham evaṃ gate magno bhīṣmāgādhajale 'plavaḥ // 6.46.8
ātmano buddhidaurbalyād bhīṣmam āsādya keśava / vanaṃ yāsyāmi govinda śreyo me tatra jīvitum // 6.46.9
na tv imān pṛthivīpālān dātuṃ bhīṣmāya mṛtyave / kṣapayiṣyati senāṃ me kṛṣṇa bhīṣmo mahāstravit // 6.46.10
yathānalaṃ prajvalitaṃ pataṃgāḥ samabhidrutāḥ / vināśāyaiva gacchanti tathā me sainiko janaḥ // 6.46.11
kṣayaṃ nīto 'smi vārṣṇeya rājyahetoḥ parākramī / bhrātaraś caiva me vīrāḥ karśitāḥ śarapīḍitāḥ // 6.46.12
matkṛte bhrātṛsauhārdād rājyād bhraṣṭās tathā sukhāt / jīvitaṃ bahu manye 'haṃ jīvitaṃ hy adya durlabham // 6.46.13
jīvitasya hi śeṣeṇa tapas tapsyāmi duścaram / na ghātayiṣyāmi raṇe mitrāṇīmāni keśava // 6.46.14
rathān me bahusāhasrān divyair astrair mahābalaḥ / ghātayaty aniśaṃ bhīṣmaḥ pravarāṇāṃ prahāriṇām // 6.46.15
kiṃ nu kṛtvā kṛtaṃ me syād brūhi mādhava māciram / madhyastham iva paśyāmi samare savyasācinam // 6.46.16
eko bhīmaḥ paraṃ śaktyā yudhyaty eṣa mahābhujaḥ / kevalaṃ bāhuvīryeṇa kṣatradharmam anusmaran // 6.46.17
gadayā vīraghātinyā yathotsāhaṃ mahāmanāḥ / karoty asukaraṃ karma gajāśvarathapattiṣu // 6.46.18
nālam eṣa kṣayaṃ kartuṃ parasainyasya māriṣa / ārjavenaiva yuddhena vīra varṣaśatair api // 6.46.19
eko 'stravit sakhā te 'yaṃ so 'py asmān samupekṣate / nirdahyamānān bhīṣmeṇa droṇena ca mahātmanā // 6.46.20
divyāny astrāṇi bhīṣmasya droṇasya ca mahātmanaḥ / dhakṣyanti kṣatriyān sarvān prayuktāni punaḥ punaḥ // 6.46.21
kṛṣṇa bhīṣmaḥ susaṃrabdhaḥ sahitaḥ sarvapārthivaiḥ / kṣapayiṣyati no nūnaṃ yādṛśo 'sya parākramaḥ // 6.46.22
sa tvaṃ paśya maheṣvāsaṃ yogīṣvara mahāratham / yo bhīṣmaṃ śamayet saṃkhye dāvāgniṃ jalado yathā // 6.46.23
tava prasādād govinda pāṇḍavā nihatadviṣaḥ / svarājyam anusaṃprāptā modiṣyanti sabāndhavāḥ // 6.46.24
evam uktvā tataḥ pārtho dhyāyann āste mahāmanāḥ / ciram antarmanā bhūtvā śokopahatacetanaḥ // 6.46.25
śokārtaṃ pāṇḍavaṃ jñātvā duḥkhena hatacetasam / abravīt tatra govindo harṣayan sarvapāṇḍavān // 6.46.26
mā śuco bharataśreṣṭha na tvaṃ śocitum arhasi / yasya te bhrātaraḥ śūrāḥ sarvalokasya dhanvinaḥ // 6.46.27
ahaṃ ca priyakṛd rājan sātyakiś ca mahārathaḥ / virāṭadrupadau vṛddhau dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 6.46.28
tathaiva sabalāḥ sarve rājāno rājasattama / tvatprasādaṃ pratīkṣante tvadbhaktāś ca viśāṃ pate // 6.46.29
eṣa te pārṣato nityaṃ hitakāmaḥ priye rataḥ / senāpatyam anuprāpto dhṛṣṭadyumno mahābalaḥ // 6.46.30
śikhaṇḍī ca mahābāho bhīṣmasya nidhanaṃ kila // 6.46.30.2
etac chrutvā tato rājā dhṛṣṭadyumnaṃ mahāratham / abravīt samitau tasyāṃ vāsudevasya śṛṇvataḥ // 6.46.31
dhṛṣṭadyumna nibodhedaṃ yat tvā vakṣyāmi māriṣa / nātikramyaṃ bhavet tac ca vacanaṃ mama bhāṣitam // 6.46.32
bhavān senāpatir mahyaṃ vāsudevena saṃmataḥ / kārttikeyo yathā nityaṃ devānām abhavat purā // 6.46.33
tathā tvam api pāṇḍūnāṃ senānīḥ puruṣarṣabha // 6.46.33.2
sa tvaṃ puruṣaśārdūla vikramya jahi kauravān / ahaṃ ca tvānuyāsyāmi bhīmaḥ kṛṣṇaś ca māriṣa // 6.46.34
mādrīputrau ca sahitau draupadeyāś ca daṃśitāḥ / ye cānye pṛthivīpālāḥ pradhānāḥ puruṣarṣabha // 6.46.35
tata uddharṣayan sarvān dhṛṣṭadyumno 'bhyabhāṣata / ahaṃ droṇāntakaḥ pārtha vihitaḥ śaṃbhunā purā // 6.46.36
raṇe bhīṣmaṃ tathā droṇaṃ kṛpaṃ śalyaṃ jayadratham / sarvān adya raṇe dṛptān pratiyotsyāmi pārthiva // 6.46.37
athotkruṣṭaṃ maheṣvāsaiḥ pāṇḍavair yuddhadurmadaiḥ / samudyate pārthivendre pārṣate śatrusūdane // 6.46.38
tam abravīt tataḥ pārthaḥ pārṣataṃ pṛtanāpatim / vyūhaḥ krauñcāruṇo nāma sarvaśatrunibarhaṇaḥ // 6.46.39
yaṃ bṛhaspatir indrāya tadā devāsure 'bravīt / taṃ yathāvat prativyūha parānīkavināśanam // 6.46.40
adṛṣṭapūrvaṃ rājānaḥ paśyantu kurubhiḥ saha // 6.46.40.2
tathoktaḥ sa nṛdevena viṣṇur vajrabhṛtā iva / prabhāte sarvasainyānām agre cakre dhanaṃjayam // 6.46.41
ādityapathagaḥ ketus tasyādbhutamanoramaḥ / śāsanāt puruhūtasya nirmito viśvakarmaṇā // 6.46.42
indrāyudhasavarṇābhiḥ patākābhir alaṃkṛtaḥ / ākāśaga ivākāśe gandharvanagaropamaḥ // 6.46.43
nṛtyamāna ivābhāti rathacaryāsu māriṣa // 6.46.43.2
tena ratnavatā pārthaḥ sa ca gāṇḍīvadhanvanā / babhūva paramopetaḥ svayaṃbhūr iva bhānunā // 6.46.44
śiro 'bhūd drupado rājā mahatyā senayā vṛtaḥ / kuntibhojaś ca caidyaś ca cakṣuṣy āstāṃ janeśvara // 6.46.45
dāśārṇakāḥ prayāgāś ca dāśerakagaṇaiḥ saha / anūpagāḥ kirātāś ca grīvāyāṃ bharatarṣabha // 6.46.46
paṭaccaraiś ca huṇḍaiś ca rājan pauravakais tathā / niṣādaiḥ sahitaś cāpi pṛṣṭham āsīd yudhiṣṭhiraḥ // 6.46.47
pakṣau tu bhīmasenaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / draupadeyābhimanyuś ca sātyakiś ca mahārathaḥ // 6.46.48
piśācā daradāś caiva puṇḍrāḥ kuṇḍīviṣaiḥ saha / maḍakā laḍakāś caiva taṅgaṇāḥ parataṅgaṇāḥ // 6.46.49
bāhlikās tittirāś caiva colāḥ pāṇḍyāś ca bhārata / ete janapadā rājan dakṣiṇaṃ pakṣam āśritāḥ // 6.46.50
agniveṣyā jagattuṇḍāḥ paladāśāś ca bhārata / śabarās tumbupāś caiva vatsāś ca saha nākulaiḥ // 6.46.51
nakulaḥ sahadevaś ca vāmaṃ pārśvaṃ samāśritāḥ // 6.46.51.2
rathānām ayutaṃ pakṣau śiraś ca niyutaṃ tathā / pṛṣṭham arbudam evāsīt sahasrāṇi ca viṃśatiḥ // 6.46.52
grīvāyāṃ niyutaṃ cāpi sahasrāṇi ca saptatiḥ // 6.46.52.2
pakṣakoṭiprapakṣeṣu pakṣānteṣu ca vāraṇāḥ / jagmuḥ parivṛtā rājaṃś calanta iva parvatāḥ // 6.46.53
jaghanaṃ pālayām āsa virāṭaḥ saha kekayaiḥ / kāśirājaś ca śaibyaś ca rathānām ayutais tribhiḥ // 6.46.54
evam etaṃ mahāvyūhaṃ vyūhya bhārata pāṇḍavāḥ / sūryodayanam icchantaḥ sthitā yuddhāya daṃśitāḥ // 6.46.55
teṣām ādityavarṇāni vimalāni mahānti ca / śvetacchatrāṇy aśobhanta vāraṇeṣu ratheṣu ca // 6.46.56
krauñcaṃ tato mahāvyūham abhedyaṃ tanayas tava / vyūḍhaṃ dṛṣṭvā mahāghoraṃ pārthenāmitatejasā // 6.47.1
ācāryam upasaṃgamya kṛpaṃ śalyaṃ ca māriṣa / saumadattiṃ vikarṇaṃ ca aśvatthāmānam eva ca // 6.47.2
duḥśāsanādīn bhrātṝṃś ca sa sarvān eva bhārata / anyāṃś ca subahūñ śūrān yuddhāya samupāgatān // 6.47.3
prāhedaṃ vacanaṃ kāle harṣayaṃs tanayas tava / nānāśastrapraharaṇāḥ sarve śastrāstravedinaḥ // 6.47.4
ekaikaśaḥ samarthā hi yūyaṃ sarve mahārathāḥ / pāṇḍuputrān raṇe hantuṃ sasainyān kim u saṃhatāḥ // 6.47.5
aparyāptaṃ tad asmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam / paryāptaṃ tv idam eteṣāṃ balaṃ pārthivasattamāḥ // 6.47.6
saṃsthānāḥ śūrasenāś ca veṇikāḥ kukurās tathā / ārevakās trigartāś ca madrakā yavanās tathā // 6.47.7
śatruṃjayena sahitās tathā duḥśāsanena ca / vikarṇena ca vīreṇa tathā nandopanandakaiḥ // 6.47.8
citrasenena sahitāḥ sahitāḥ pāṇibhadrakaiḥ / bhīṣmam evābhirakṣantu saha sainyapuraskṛtāḥ // 6.47.9
tato droṇaś ca bhīṣmaś ca tava putraś ca māriṣa / avyūhanta mahāvyūhaṃ pāṇḍūnāṃ pratibādhane // 6.47.10
bhīṣmaḥ sainyena mahatā samantāt parivāritaḥ / yayau prakarṣan mahatīṃ vāhinīṃ surarāḍ iva // 6.47.11
tam anvayān maheṣvāso bhāradvājaḥ pratāpavān / kuntalaiś ca daśārṇaiś ca māgadhaiś ca viśāṃ pate // 6.47.12
vidarbhair mekalaiś caiva karṇaprāvaraṇair api / sahitāḥ sarvasainyena bhīṣmam āhavaśobhinam // 6.47.13
gāndhārāḥ sindhusauvīrāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ / śakuniś ca svasainyena bhāradvājam apālayat // 6.47.14
tato duryodhano rājā sahitaḥ sarvasodaraiḥ / aśvātakair vikarṇaiś ca tathā śarmilakosalaiḥ // 6.47.15
daradaiś cūcupaiś caiva tathā kṣudrakamālavaiḥ / abhyarakṣata saṃhṛṣṭaḥ saubaleyasya vāhinīm // 6.47.16
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo bhagadattaś ca māriṣa / vindānuvindāv āvantyau vāmaṃ pārśvam apālayan // 6.47.17
saumadattiḥ suśarmā ca kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ / śatāyuś ca śrutāyuś ca dakṣiṇaṃ pārśvam āsthitāḥ // 6.47.18
aśvatthāmā kṛpaś caiva kṛtavarmā ca sātvataḥ / mahatyā senayā sārdhaṃ senāpṛṣṭhe vyavasthitāḥ // 6.47.19
pṛṣṭhagopās tu tasyāsan nānādeśyā janeśvarāḥ / ketumān vasudānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibhūḥ // 6.47.20
tatas te tāvakāḥ sarve hṛṣṭā yuddhāya bhārata / dadhmuḥ śaṅkhān mudā yuktāḥ siṃhanādāṃś ca nādayan // 6.47.21
teṣāṃ śrutvā tu hṛṣṭānāṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ / siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān // 6.47.22
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca peśyaś ca vividhāḥ paraiḥ / ānakāś cābhyahanyanta sa śabdas tumulo 'bhavat // 6.47.23
tataḥ śvetair hayair yukte mahati syandane sthitau / pradadhmatuḥ śaṅkhavarau hemaratnapariṣkṛtau // 6.47.24
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanaṃjayaḥ / pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ // 6.47.25
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / nakulaḥ sahadevaś ca sughoṣamaṇipuṣpakau // 6.47.26
kāśirājaś ca śaibyaś ca śikhaṇḍī ca mahārathaḥ / dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś ca mahāyaśāḥ // 6.47.27
pāñcālyaś ca maheṣvāso draupadyāḥ pañca cātmajāḥ / sarve dadhmur mahāśaṅkhān siṃhanādāṃś ca nedire // 6.47.28
sa ghoṣaḥ sumahāṃs tatra vīrais taiḥ samudīritaḥ / nabhaś ca pṛthivīṃ caiva tumulo vyanunādayat // 6.47.29
evam ete mahārāja prahṛṣṭāḥ kurupāṇḍavāḥ / punar yuddhāya saṃjagmus tāpayānāḥ parasparam // 6.47.30
evaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu māmakeṣv itareṣu ca / kathaṃ praharatāṃ śreṣṭhāḥ saṃprahāraṃ pracakrire // 6.48.1
samaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu saṃnaddhā ruciradhvajāḥ / apāram iva saṃdṛśya sāgarapratimaṃ balam // 6.48.2
teṣāṃ madhye sthito rājā putro duryodhanas tava / abravīt tāvakān sarvān yudhyadhvam iti daṃśitāḥ // 6.48.3
te manaḥ krūram āsthāya samabhityaktajīvitāḥ / pāṇḍavān abhyavartanta sarva evocchritadhvajāḥ // 6.48.4
tato yuddhaṃ samabhavat tumulaṃ lomaharṣaṇam / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca vyatiṣaktarathadvipam // 6.48.5
muktās tu rathibhir bāṇā rukmapuṅkhāḥ sutejanāḥ / saṃnipetur akuṇṭhāgrā nāgeṣu ca hayeṣu ca // 6.48.6
tathā pravṛtte saṃgrāme dhanur udyamya daṃśitaḥ / abhipatya mahābāhur bhīṣmo bhīmaparākramaḥ // 6.48.7
saubhadre bhīmasene ca śaineye ca mahārathe / kekaye ca virāṭe ca dhṛṣṭadyumne ca pārṣate // 6.48.8
eteṣu naravīreṣu cedimatsyeṣu cābhitaḥ / vavarṣa śaravarṣāṇi vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ // 6.48.9
prākampata mahāvyūhas tasmin vīrasamāgame / sarveṣām eva sainyānām āsīd vyatikaro mahān // 6.48.10
sāditadhvajanāgāś ca hatapravaravājinaḥ / viprayātarathānīkāḥ samapadyanta pāṇḍavāḥ // 6.48.11
arjunas tu naravyāghro dṛṣṭvā bhīṣmaṃ mahāratham / vārṣṇeyam abravīt kruddho yāhi yatra pitāmahaḥ // 6.48.12
eṣa bhīṣmaḥ susaṃkruddho vārṣṇeya mama vāhinīm / nāśayiṣyati suvyaktaṃ duryodhanahite rataḥ // 6.48.13
eṣa droṇaḥ kṛpaḥ śalyo vikarṇaś ca janārdana / dhārtarāṣṭrāś ca sahitā duryodhanapurogamāḥ // 6.48.14
pāñcālān nihaniṣyanti rakṣitā dṛḍhadhanvanā / so 'haṃ bhīṣmaṃ gamiṣyāmi sainyahetor janārdana // 6.48.15
tam abravīd vāsudevo yatto bhava dhanaṃjaya / eṣa tvā prāpaye vīra pitāmaharathaṃ prati // 6.48.16
evam uktvā tataḥ śaurī rathaṃ taṃ lokaviśrutam / prāpayām āsa bhīṣmāya rathaṃ prati janeśvara // 6.48.17
cañcadbahupatākena balākāvarṇavājinā / samucchritamahābhīmanadadvānaraketunā // 6.48.18
mahatā meghanādena rathenādityavarcasā // 6.48.18.2
vinighnan kauravānīkaṃ śūrasenāṃś ca pāṇḍavaḥ / āyāc charān nudañ śīghraṃ suhṛcchoṣavināśanaḥ // 6.48.19
tam āpatantaṃ vegena prabhinnam iva vāraṇam / trāsayānaṃ raṇe śūrān pātayantaṃ ca sāyakaiḥ // 6.48.20
saindhavapramukhair guptaḥ prācyasauvīrakekayaiḥ / sahasā pratyudīyāya bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'rjunam // 6.48.21
ko hi gāṇḍīvadhanvānam anyaḥ kurupitāmahāt / droṇavaikartanābhyāṃ vā rathaḥ saṃyātum arhati // 6.48.22
tato bhīṣmo mahārāja kauravāṇāṃ pitāmahaḥ / arjunaṃ saptasaptatyā nārācānāṃ samāvṛṇot // 6.48.23
droṇaś ca pañcaviṃśatyā kṛpaḥ pañcāśatā śaraiḥ / duryodhanaś catuḥṣaṣṭyā śalyaś ca navabhiḥ śaraiḥ // 6.48.24
saindhavo navabhiś cāpi śakuniś cāpi pañcabhiḥ / vikarṇo daśabhir bhallai rājan vivyādha pāṇḍavam // 6.48.25
sa tair viddho maheṣvāsaḥ samantān niśitaiḥ śaraiḥ / na vivyathe mahābāhur bhidyamāna ivācalaḥ // 6.48.26
sa bhīṣmaṃ pañcaviṃśatyā kṛpaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ / droṇaṃ ṣaṣṭyā naravyāghro vikarṇaṃ ca tribhiḥ śaraiḥ // 6.48.27
ārtāyaniṃ tribhir bāṇai rājānaṃ cāpi pañcabhiḥ / pratyavidhyad ameyātmā kirīṭī bharatarṣabha // 6.48.28
taṃ sātyakir virāṭaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / draupadeyābhimanyuś ca parivavrur dhanaṃjayam // 6.48.29
tato droṇaṃ maheṣvāsaṃ gāṅgeyasya priye ratam / abhyavarṣata pāñcālyaḥ saṃyuktaḥ saha somakaiḥ // 6.48.30
bhīṣmas tu rathināṃ śreṣṭhas tūrṇaṃ vivyādha pāṇḍavam / aśītyā niśitair bāṇais tato 'krośanta tāvakāḥ // 6.48.31
teṣāṃ tu ninadaṃ śrutvā prahṛṣṭānāṃ prahṛṣṭavat / praviveśa tato madhyaṃ rathasiṃhaḥ pratāpavān // 6.48.32
teṣāṃ tu rathasiṃhānāṃ madhyaṃ prāpya dhanaṃjayaḥ / cikrīḍa dhanuṣā rājaṃl lakṣyaṃ kṛtvā mahārathān // 6.48.33
tato duryodhano rājā bhīṣmam āha janeśvaraḥ / pīḍyamānaṃ svakaṃ sainyaṃ dṛṣṭvā pārthena saṃyuge // 6.48.34
eṣa pāṇḍusutas tāta kṛṣṇena sahito balī / yatatāṃ sarvasainyānāṃ mūlaṃ naḥ parikṛntati // 6.48.35
tvayi jīvati gāṅgeye droṇe ca rathināṃ vare // 6.48.35.2
tvatkṛte hy eṣa karṇo 'pi nyastaśastro mahārathaḥ / na yudhyati raṇe pārthaṃ hitakāmaḥ sadā mama // 6.48.36
sa tathā kuru gāṅgeya yathā hanyeta phalgunaḥ / evam uktas tato rājan pitā devavratas tava // 6.48.37
dhik kṣatradharmam ity uktvā yayau pārtharathaṃ prati // 6.48.37.2
ubhau śvetahayau rājan saṃsaktau dṛśya pārthivāḥ / siṃhanādān bhṛśaṃ cakruḥ śaṅkhaśabdāṃś ca bhārata // 6.48.38
drauṇir duryodhanaś caiva vikarṇaś ca tavātmajaḥ / parivārya raṇe bhīṣmaṃ sthitā yuddhāya māriṣa // 6.48.39
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve parivārya dhanaṃjayam / sthitā yuddhāya mahate tato yuddham avartata // 6.48.40
gāṅgeyas tu raṇe pārtham ānarchan navabhiḥ śaraiḥ / tam arjunaḥ pratyavidhyad daśabhir marmavedhibhiḥ // 6.48.41
tataḥ śarasahasreṇa suprayuktena pāṇḍavaḥ / arjunaḥ samaraślāghī bhīṣmasyāvārayad diśaḥ // 6.48.42
śarajālaṃ tatas tat tu śarajālena kaurava / vārayām āsa pārthasya bhīṣmaḥ śāṃtanavas tathā // 6.48.43
ubhau paramasaṃhṛṣṭāv ubhau yuddhābhinandinau / nirviśeṣam ayudhyetāṃ kṛtapratikṛtaiṣiṇau // 6.48.44
bhīṣmacāpavimuktāni śarajālāni saṃghaśaḥ / śīryamāṇāny adṛśyanta bhinnāny arjunasāyakaiḥ // 6.48.45
tathaivārjunamuktāni śarajālāni bhāgaśaḥ / gāṅgeyaśaranunnāni nyapatanta mahītale // 6.48.46
arjunaḥ pañcaviṃśatyā bhīṣmam ārcchac chitaiḥ śaraiḥ / bhīṣmo 'pi samare pārthaṃ vivyādha triṃśatā śaraiḥ // 6.48.47
anyonyasya hayān viddhvā dhvajau ca sumahābalau / ratheṣāṃ rathacakre ca cikrīḍatur ariṃdamau // 6.48.48
tataḥ kruddho mahārāja bhīṣmaḥ praharatāṃ varaḥ / vāsudevaṃ tribhir bāṇair ājaghāna stanāntare // 6.48.49
bhīṣmacāpacyutair bāṇair nirviddho madhusūdanaḥ / virarāja raṇe rājan sapuṣpa iva kiṃśukaḥ // 6.48.50
tato 'rjuno bhṛśaṃ kruddho nirviddhaṃ prekṣya mādhavam / gāṅgeyasārathiṃ saṃkhye nirbibheda tribhiḥ śaraiḥ // 6.48.51
yatamānau tu tau vīrāv anyonyasya vadhaṃ prati / nāśaknutāṃ tadānyonyam abhisaṃdhātum āhave // 6.48.52
maṇḍalāni vicitrāṇi gatapratyāgatāni ca / adarśayetāṃ bahudhā sūtasāmarthyalāghavāt // 6.48.53
antaraṃ ca prahāreṣu tarkayantau mahārathau / rājann antaramārgasthau sthitāv āstāṃ muhur muhuḥ // 6.48.54
ubhau siṃharavonmiśraṃ śaṅkhaśabdaṃ pracakratuḥ / tathaiva cāpanirghoṣaṃ cakratus tau mahārathau // 6.48.55
tayoḥ śaṅkhapraṇādena rathanemisvanena ca / dāritā sahasā bhūmiś cakampa ca nanāda ca // 6.48.56
na tayor antaraṃ kaś cid dadṛśe bharatarṣabha / balinau samare śūrāv anyonyasadṛśāv ubhau // 6.48.57
cihnamātreṇa bhīṣmaṃ tu prajajñus tatra kauravāḥ / tathā pāṇḍusutāḥ pārthaṃ cihnamātreṇa jajñire // 6.48.58
tayor nṛvarayo rājan dṛśya tādṛk parākramam / vismayaṃ sarvabhūtāni jagmur bhārata saṃyuge // 6.48.59
na tayor vivaraṃ kaś cid raṇe paśyati bhārata / dharme sthitasya hi yathā na kaś cid vṛjinaṃ kva cit // 6.48.60
ubhau hi śarajālena tāv adṛśyau babhūvatuḥ / prakāśau ca punas tūrṇaṃ babhūvatur ubhau raṇe // 6.48.61
tatra devāḥ sagandharvāś cāraṇāś ca saharṣibhiḥ / anyonyaṃ pratyabhāṣanta tayor dṛṣṭvā parākramam // 6.48.62
na śakyau yudhi saṃrabdhau jetum etau mahārathau / sadevāsuragandharvair lokair api kathaṃ cana // 6.48.63
āścaryabhūtaṃ lokeṣu yuddham etan mahādbhutam / naitādṛśāni yuddhāni bhaviṣyanti kathaṃ cana // 6.48.64
nāpi śakyo raṇe jetuṃ bhīṣmaḥ pārthena dhīmatā / sadhanuś ca rathasthaś ca pravapan sāyakān raṇe // 6.48.65
tathaiva pāṇḍavaṃ yuddhe devair api durāsadam / na vijetuṃ raṇe bhīṣma utsaheta dhanurdharam // 6.48.66
iti sma vācaḥ śrūyante proccarantyas tatas tataḥ / gāṅgeyārjunayoḥ saṃkhye stavayuktā viśāṃ pate // 6.48.67
tvadīyās tu tato yodhāḥ pāṇḍaveyāś ca bhārata / anyonyaṃ samare jaghnus tayos tatra parākrame // 6.48.68
śitadhārais tathā khaḍgair vimalaiś ca paraśvadhaiḥ / śarair anyaiś ca bahubhiḥ śastrair nānāvidhair yudhi // 6.48.69
ubhayoḥ senayor vīrā nyakṛntanta parasparam // 6.48.69.2
vartamāne tathā ghore tasmin yuddhe sudāruṇe / droṇapāñcālyayo rājan mahān āsīt samāgamaḥ // 6.48.70
kathaṃ droṇo maheṣvāsaḥ pāñcālyaś cāpi pārṣataḥ / raṇe samīyatur yattau tan mamācakṣva saṃjaya // 6.49.1
diṣṭam eva paraṃ manye pauruṣād api saṃjaya / yatra śāṃtanavo bhīṣmo nātarad yudhi pāṇḍavam // 6.49.2
bhīṣmo hi samare kruddho hanyāl lokāṃś carācarān / sa kathaṃ pāṇḍavaṃ yuddhe nātarat saṃjayaujasā // 6.49.3
śṛṇu rājan sthiro bhūtvā yuddham etat sudāruṇam / na śakyaḥ pāṇḍavo jetuṃ devair api savāsavaiḥ // 6.49.4
droṇas tu niśitair bāṇair dhṛṣṭadyumnam ayodhayat / sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apātayat // 6.49.5
tasyātha caturo vāhāṃś caturbhiḥ sāyakottamaiḥ / pīḍayām āsa saṃkruddho dhṛṣṭadyumnasya māriṣa // 6.49.6
dhṛṣṭadyumnas tato droṇaṃ navatyā niśitaiḥ śaraiḥ / vivyādha prahasan vīras tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.49.7
tataḥ punar ameyātmā bhāradvājaḥ pratāpavān / śaraiḥ pracchādayām āsa dhṛṣṭadyumnam amarṣaṇam // 6.49.8
ādade ca śaraṃ ghoraṃ pārṣatasya vadhaṃ prati / śakrāśanisamasparśaṃ mṛtyudaṇḍam ivāparam // 6.49.9
hāhākāro mahān āsīt sarvasainyasya bhārata / tam iṣuṃ saṃdhitaṃ dṛṣṭvā bhāradvājena saṃyuge // 6.49.10
tatrādbhutam apaśyāma dhṛṣṭadyumnasya pauruṣam / yad ekaḥ samare vīras tasthau girir ivācalaḥ // 6.49.11
taṃ ca dīptaṃ śaraṃ ghoram āyāntaṃ mṛtyum ātmanaḥ / ciccheda śaravṛṣṭiṃ ca bhāradvāje mumoca ha // 6.49.12
tata uccukruśuḥ sarve pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha / dhṛṣṭadyumnena tat karma kṛtaṃ dṛṣṭvā suduṣkaram // 6.49.13
tataḥ śaktiṃ mahāvegāṃ svarṇavaiḍūryabhūṣitām / droṇasya nidhanākāṅkṣī cikṣepa sa parākramī // 6.49.14
tām āpatantīṃ sahasā śaktiṃ kanakabhūṣaṇām / tridhā cikṣepa samare bhāradvājo hasann iva // 6.49.15
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān / vavarṣa śaravarṣāṇi droṇaṃ prati janeśvara // 6.49.16
śaravarṣaṃ tatas taṃ tu saṃnivārya mahāyaśāḥ / droṇo drupadaputrasya madhye ciccheda kārmukam // 6.49.17
sa cchinnadhanvā samare gadāṃ gurvīṃ mahāyaśāḥ / droṇāya preṣayām āsa girisāramayīṃ balī // 6.49.18
sā gadā vegavan muktā prāyād droṇajighāṃsayā / tatrādbhutam apaśyāma bhāradvājasya vikramam // 6.49.19
lāghavād vyaṃsayām āsa gadāṃ hemavibhūṣitām / vyaṃsayitvā gadāṃ tāṃ ca preṣayām āsa pārṣate // 6.49.20
bhallān suniśitān pītān svarṇapuṅkhāñ śilāśitān / te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave // 6.49.21
athānyad dhanur ādāya dhṛṣṭadyumno mahāmanāḥ / droṇaṃ yudhi parākramya śarair vivyādha pañcabhiḥ // 6.49.22
rudhirāktau tatas tau tu śuśubhāte nararṣabhau / vasantasamaye rājan puṣpitāv iva kiṃśukau // 6.49.23
amarṣitas tato rājan parākramya camūmukhe / droṇo drupadaputrasya punaś ciccheda kārmukam // 6.49.24
athainaṃ chinnadhanvānaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / avākirad ameyātmā vṛṣṭyā megha ivācalam // 6.49.25
sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apātayat / athāsya caturo vāhāṃś caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ // 6.49.26
pātayām āsa samare siṃhanādaṃ nanāda ca / tato 'pareṇa bhallena hastāc cāpam athācchinat // 6.49.27
sa cchinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ / gadāpāṇir avārohat khyāpayan pauruṣaṃ mahat // 6.49.28
tām asya viśikhais tūrṇaṃ pātayām āsa bhārata / rathād anavarūḍhasya tad adbhutam ivābhavat // 6.49.29
tataḥ sa vipulaṃ carma śatacandraṃ ca bhānumat / khaḍgaṃ ca vipulaṃ divyaṃ pragṛhya subhujo balī // 6.49.30
abhidudrāva vegena droṇasya vadhakāṅkṣayā / āmiṣārthī yathā siṃho vane mattam iva dvipam // 6.49.31
tatrādbhutam apaśyāma bhāradvājasya pauruṣam / lāghavaṃ cāstrayogaṃ ca balaṃ bāhvoś ca bhārata // 6.49.32
yad enaṃ śaravarṣeṇa vārayām āsa pārṣatam / na śaśāka tato gantuṃ balavān api saṃyuge // 6.49.33
tatra sthitam apaśyāma dhṛṣṭadyumnaṃ mahāratham / vārayāṇaṃ śaraughāṃś ca carmaṇā kṛtahastavat // 6.49.34
tato bhīmo mahābāhuḥ sahasābhyapatad balī / sāhāyyakārī samare pārṣatasya mahātmanaḥ // 6.49.35
sa droṇaṃ niśitair bāṇai rājan vivyādha saptabhiḥ / pārṣataṃ ca tadā tūrṇam anyam āropayad ratham // 6.49.36
tato duryodhano rājā kaliṅgaṃ samacodayat / sainyena mahatā yuktaṃ bhāradvājasya rakṣaṇe // 6.49.37
tataḥ sā mahatī senā kaliṅgānāṃ janeśvara / bhīmam abhyudyayau tūrṇaṃ tava putrasya śāsanāt // 6.49.38
pāñcālyam abhisaṃtyajya droṇo 'pi rathināṃ varaḥ / virāṭadrupadau vṛddhau yodhayām āsa saṃgatau // 6.49.39
dhṛṣṭadyumno 'pi samare dharmarājaṃ samabhyayāt // 6.49.39.2
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / kaliṅgānāṃ ca samare bhīmasya ca mahātmanaḥ // 6.49.40
jagataḥ prakṣayakaraṃ ghorarūpaṃ bhayānakam // 6.49.40.2
tathā pratisamādiṣṭaḥ kaliṅgo vāhinīpatiḥ / katham adbhutakarmāṇaṃ bhīmasenaṃ mahābalam // 6.50.1
carantaṃ gadayā vīraṃ daṇḍapāṇim ivāntakam / yodhayām āsa samare kaliṅgaḥ saha senayā // 6.50.2
putreṇa tava rājendra sa tathokto mahābalaḥ / mahatyā senayā guptaḥ prāyād bhīmarathaṃ prati // 6.50.3
tām āpatantīṃ sahasā kaliṅgānāṃ mahācamūm / rathanāgāśvakalilāṃ pragṛhītamahāyudhām // 6.50.4
bhīmasenaḥ kaliṅgānām ārchad bhārata vāhinīm / ketumantaṃ ca naiṣādim āyāntaṃ saha cedibhiḥ // 6.50.5
tataḥ śrutāyuḥ saṃkruddho rājñā ketumatā saha / āsasāda raṇe bhīmaṃ vyūḍhānīkeṣu cediṣu // 6.50.6
rathair anekasāhasraiḥ kaliṅgānāṃ janādhipaḥ / ayutena gajānāṃ ca niṣādaiḥ saha ketumān // 6.50.7
bhīmasenaṃ raṇe rājan samantāt paryavārayat // 6.50.7.2
cedimatsyakarūṣāś ca bhīmasenapurogamāḥ / abhyavartanta sahasā niṣādān saha rājabhiḥ // 6.50.8
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam / prajānan na ca yodhān svān parasparajighāṃsayā // 6.50.9
ghoram āsīt tato yuddhaṃ bhīmasya sahasā paraiḥ / yathendrasya mahārāja mahatyā daityasenayā // 6.50.10
tasya sainyasya saṃgrāme yudhyamānasya bhārata / babhūva sumahāñ śabdaḥ sāgarasyeva garjataḥ // 6.50.11
anyonyasya tadā yodhā nikṛntanto viśāṃ pate / mahīṃ cakruś citāṃ sarvāṃ śaśaśoṇitasaṃnibhām // 6.50.12
yodhāṃś ca svān parān vāpi nābhyajānañ jighāṃsayā / svān apy ādadate svāś ca śūrāḥ samaradurjayāḥ // 6.50.13
vimardaḥ sumahān āsīd alpānāṃ bahubhiḥ saha / kaliṅgaiḥ saha cedīnāṃ niṣādaiś ca viśāṃ pate // 6.50.14
kṛtvā puruṣakāraṃ tu yathāśakti mahābalāḥ / bhīmasenaṃ parityajya saṃnyavartanta cedayaḥ // 6.50.15
sarvaiḥ kaliṅgair āsannaḥ saṃnivṛtteṣu cediṣu / svabāhubalam āsthāya na nyavartata pāṇḍavaḥ // 6.50.16
na cacāla rathopasthād bhīmaseno mahābalaḥ / śitair avākiran bāṇaiḥ kaliṅgānāṃ varūthinīm // 6.50.17
kaliṅgas tu maheṣvāsaḥ putraś cāsya mahārathaḥ / śakradeva iti khyāto jaghnatuḥ pāṇḍavaṃ śaraiḥ // 6.50.18
tato bhīmo mahābāhur vidhunvan ruciraṃ dhanuḥ / yodhayām āsa kāliṅgān svabāhubalam āśritaḥ // 6.50.19
śakradevas tu samare visṛjan sāyakān bahūn / aśvāñ jaghāna samare bhīmasenasya sāyakaiḥ // 6.50.20
vavarṣa śaravarṣāṇi tapānte jalado yathā // 6.50.20.2
hatāśve tu rathe tiṣṭhan bhīmaseno mahābalaḥ / śakradevāya cikṣepa sarvaśaikyāyasīṃ gadām // 6.50.21
sa tayā nihato rājan kaliṅgasya suto rathāt / sadhvajaḥ saha sūtena jagāma dharaṇītalam // 6.50.22
hatam ātmasutaṃ dṛṣṭvā kaliṅgānāṃ janādhipaḥ / rathair anekasāhasrair bhimasyāvārayad diśaḥ // 6.50.23
tato bhīmo mahābāhur gurvīṃ tyaktvā mahāgadām / udbabarhātha nistriṃśaṃ cikīrṣuḥ karma dāruṇam // 6.50.24
carma cāpratimaṃ rājann ārṣabhaṃ puruṣarṣabha / nakṣatrair ardhacandraiś ca śātakumbhamayaiś citam // 6.50.25
kaliṅgas tu tataḥ kruddho dhanurjyām avamṛjya ha / pragṛhya ca śaraṃ ghoram ekaṃ sarpaviṣopamam // 6.50.26
prāhiṇod bhīmasenāya vadhākāṅkṣī janeśvaraḥ // 6.50.26.2
tam āpatantaṃ vegena preritaṃ niśitaṃ śaram / bhīmaseno dvidhā rājaṃś ciccheda vipulāsinā // 6.50.27
udakrośac ca saṃhṛṣṭas trāsayāno varūthinīm // 6.50.27.2
kaliṅgas tu tataḥ kruddho bhīmasenāya saṃyuge / tomarān prāhiṇoc chīghraṃ caturdaśa śilāśitān // 6.50.28
tān aprāptān mahābāhuḥ khagatān eva pāṇḍavaḥ / ciccheda sahasā rājann asaṃbhrānto varāsinā // 6.50.29
nikṛtya tu raṇe bhīmas tomarān vai caturdaśa / bhānumantam abhiprekṣya prādravat puruṣarṣabhaḥ // 6.50.30
bhānumāṃs tu tato bhīmaṃ śaravarṣeṇa chādayan / nanāda balavan nādaṃ nādayāno nabhastalam // 6.50.31
na taṃ sa mamṛṣe bhīmaḥ siṃhanādaṃ mahāraṇe / tataḥ svareṇa mahatā vinanāda mahāsvanam // 6.50.32
tena śabdena vitrastā kaliṅgānāṃ varūthinī / na bhīmaṃ samare mene mānuṣaṃ bharatarṣabha // 6.50.33
tato bhīmo mahārāja naditvā vipulaṃ svanam / sāsir vegād avaplutya dantābhyāṃ vāraṇottamam // 6.50.34
āruroha tato madhyaṃ nāgarājasya māriṣa / khaḍgena pṛthunā madhye bhānumantam athācchinat // 6.50.35
so 'ntarāyudhinaṃ hatvā rājaputram ariṃdamaḥ / gurubhārasahaskandhe nāgasyāsim apātayat // 6.50.36
chinnaskandhaḥ sa vinadan papāta gajayūthapaḥ / ārugṇaḥ sindhuvegena sānumān iva parvataḥ // 6.50.37
tatas tasmād avaplutya gajād bhārata bhārataḥ / khaḍgapāṇir adīnātmā atiṣṭhad bhuvi daṃśitaḥ // 6.50.38
sa cacāra bahūn mārgān abhītaḥ pātayan gajān / agnicakram ivāviddhaṃ sarvataḥ pratyadṛśyata // 6.50.39
aśvavṛndeṣu nāgeṣu rathānīkeṣu cābhibhūḥ / padātīnāṃ ca saṃgheṣu vinighnañ śoṇitokṣitaḥ // 6.50.40
śyenavad vyacarad bhīmo raṇe ripubalotkaṭaḥ // 6.50.40.2
chindaṃs teṣāṃ śarīrāṇi śirāṃsi ca mahājavaḥ / khaḍgena śitadhāreṇa saṃyuge gajayodhinām // 6.50.41
padātir ekaḥ saṃkruddhaḥ śatrūṇāṃ bhayavardhanaḥ / mohayām āsa ca tadā kālāntakayamopamaḥ // 6.50.42
mūḍhāś ca te tam evājau vinadantaḥ samādravan / sāsim uttamavegena vicarantaṃ mahāraṇe // 6.50.43
nikṛtya rathinām ājau ratheṣāś ca yugāni ca / jaghāna rathinaś cāpi balavān arimardanaḥ // 6.50.44
bhīmasenaś caran mārgān subahūn pratyadṛśyata / bhrāntam udbhrāntam āviddham āplutaṃ prasṛtaṃ sṛtam // 6.50.45
saṃpātaṃ samudīryaṃ ca darśayām āsa pāṇḍavaḥ // 6.50.45.2
ke cid agrāsinā chinnāḥ pāṇḍavena mahātmanā / vinedur bhinnamarmāṇo nipetuś ca gatāsavaḥ // 6.50.46
chinnadantāgrahastāś ca bhinnakumbhās tathāpare / viyodhāḥ svāny anīkāni jaghnur bhārata vāraṇāḥ // 6.50.47
nipetur urvyāṃ ca tathā vinadanto mahāravān // 6.50.47.2
chinnāṃś ca tomarāṃś cāpān mahāmātraśirāṃsi ca / paristomāni citrāṇi kakṣyāś ca kanakojjvalāḥ // 6.50.48
graiveyāṇy atha śaktīś ca patākāḥ kaṇapāṃs tathā / tūṇīrāṇy atha yantrāṇi vicitrāṇi dhanūṃṣi ca // 6.50.49
agnikuṇḍāni śubhrāṇi tottrāṃś caivāṅkuśaiḥ saha / ghaṇṭāś ca vividhā rājan hemagarbhāṃs tsarūn api // 6.50.50
patataḥ patitāṃś caiva paśyāmaḥ saha sādibhiḥ // 6.50.50.2
chinnagātrāvarakarair nihataiś cāpi vāraṇaiḥ / āsīt tasmin samāstīrṇā patitair bhūr nagair iva // 6.50.51
vimṛdyaivaṃ mahānāgān mamardāśvān nararṣabhaḥ / aśvārohavarāṃś cāpi pātayām āsa bhārata // 6.50.52
tad ghoram abhavad yuddhaṃ tasya teṣāṃ ca bhārata // 6.50.52.2
khalīnāny atha yoktrāṇi kaśāś ca kanakojjvalāḥ / paristomāś ca prāsāś ca ṛṣṭayaś ca mahādhanāḥ // 6.50.53
kavacāny atha carmāṇi citrāṇy āstaraṇāni ca / tatra tatrāpaviddhāni vyadṛśyanta mahāhave // 6.50.54
prothayantrair vicitraiś ca śastraiś ca vimalais tathā / sa cakre vasudhāṃ kīrṇāṃ śabalaiḥ kusumair iva // 6.50.55
āplutya rathinaḥ kāṃś cit parāmṛśya mahābalaḥ / pātayām āsa khaḍgena sadhvajān api pāṇḍavaḥ // 6.50.56
muhur utpatato dikṣu dhāvataś ca yaśasvinaḥ / mārgāṃś ca carataś citrān vyasmayanta raṇe janāḥ // 6.50.57
nijaghāna padā kāṃś cid ākṣipyānyān apothayat / khaḍgenānyāṃś ca ciccheda nādenānyāṃś ca bhīṣayan // 6.50.58
ūruvegena cāpy anyān pātayām āsa bhūtale / apare cainam ālokya bhayāt pañcatvam āgatāḥ // 6.50.59
evaṃ sā bahulā senā kaliṅgānāṃ tarasvinām / parivārya raṇe bhīṣmaṃ bhīmasenam upādravat // 6.50.60
tataḥ kaliṅgasainyānāṃ pramukhe bharatarṣabha / śrutāyuṣam abhiprekṣya bhīmasenaḥ samabhyayāt // 6.50.61
tam āyāntam abhiprekṣya kaliṅgo navabhiḥ śaraiḥ / bhīmasenam ameyātmā pratyavidhyat stanāntare // 6.50.62
kaliṅgabāṇābhihatas tottrārdita iva dvipaḥ / bhīmasenaḥ prajajvāla krodhenāgnir ivendhanaiḥ // 6.50.63
athāśokaḥ samādāya rathaṃ hemapariṣkṛtam / bhīmaṃ saṃpādayām āsa rathena rathasārathiḥ // 6.50.64
tam āruhya rathaṃ tūrṇaṃ kaunteyaḥ śatrusūdanaḥ / kaliṅgam abhidudrāva tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.50.65
tataḥ śrutāyur balavān bhīmāya niśitāñ śarān / preṣayām āsa saṃkruddho darśayan pāṇilāghavam // 6.50.66
sa kārmukavarotsṛṣṭair navabhir niśitaiḥ śaraiḥ / samāhato bhṛśaṃ rājan kaliṅgena mahāyaśāḥ // 6.50.67
saṃcukrudhe bhṛśaṃ bhīmo daṇḍāhata ivoragaḥ // 6.50.67.2
kruddhaś ca cāpam āyamya balavad balināṃ varaḥ / kaliṅgam avadhīt pārtho bhīmaḥ saptabhir āyasaiḥ // 6.50.68
kṣurābhyāṃ cakrarakṣau ca kaliṅgasya mahābalau / satyadevaṃ ca satyaṃ ca prāhiṇod yamasādanam // 6.50.69
tataḥ punar ameyātmā nārācair niśitais tribhiḥ / ketumantaṃ raṇe bhīmo 'gamayad yamasādanam // 6.50.70
tataḥ kaliṅgāḥ saṃkruddhā bhīmasenam amarṣaṇam / anīkair bahusāhasraiḥ kṣatriyāḥ samavārayan // 6.50.71
tataḥ śaktigadākhaḍgatomararṣṭiparaśvadhaiḥ / kaliṅgāś ca tato rājan bhīmasenam avākiran // 6.50.72
saṃnivārya sa tāṃ ghorāṃ śaravṛṣṭiṃ samutthitām / gadām ādāya tarasā pariplutya mahābalaḥ // 6.50.73
bhīmaḥ saptaśatān vīrān anayad yamasādanam // 6.50.73.2
punaś caiva dvisāhasrān kaliṅgān arimardanaḥ / prāhiṇon mṛtyulokāya tad adbhutam ivābhavat // 6.50.74
evaṃ sa tāny anīkāni kaliṅgānāṃ punaḥ punaḥ / bibheda samare vīraḥ prekṣya bhīṣmaṃ mahāvratam // 6.50.75
hatārohāś ca mātaṅgāḥ pāṇḍavena mahātmanā / viprajagmur anīkeṣu meghā vātahatā iva // 6.50.76
mṛdnantaḥ svāny anīkāni vinadantaḥ śarāturāḥ // 6.50.76.2
tato bhīmo mahābāhuḥ śaṅkhaṃ prādhmāpayad balī / sarvakāliṅgasainyānāṃ manāṃsi samakampayat // 6.50.77
mohaś cāpi kaliṅgānām āviveśa paraṃtapa / prākampanta ca sainyāni vāhanāni ca sarvaśaḥ // 6.50.78
bhīmena samare rājan gajendreṇeva sarvataḥ / mārgān bahūn vicaratā dhāvatā ca tatas tataḥ // 6.50.79
muhur utpatatā caiva saṃmohaḥ samajāyata // 6.50.79.2
bhīmasenabhayatrastaṃ sainyaṃ ca samakampata / kṣobhyamāṇam asaṃbādhaṃ grāheṇeva mahat saraḥ // 6.50.80
trāsiteṣu ca vīreṣu bhīmenādbhutakarmaṇā / punarāvartamāneṣu vidravatsu ca saṃghaśaḥ // 6.50.81
sarvakāliṅgayodheṣu pāṇḍūnāṃ dhvajinīpatiḥ / abravīt svāny anīkāni yudhyadhvam iti pārṣataḥ // 6.50.82
senāpativacaḥ śrutvā śikhaṇḍipramukhā gaṇāḥ / bhīmam evābhyavartanta rathānīkaiḥ prahāribhiḥ // 6.50.83
dharmarājaś ca tān sarvān upajagrāha pāṇḍavaḥ / mahatā meghavarṇena nāgānīkena pṛṣṭhataḥ // 6.50.84
evaṃ saṃcodya sarvāṇi svāny anīkāni pārṣataḥ / bhīmasenasya jagrāha pārṣṇiṃ satpuruṣocitām // 6.50.85
na hi pāñcālarājasya loke kaś cana vidyate / bhīmasātyakayor anyaḥ prāṇebhyaḥ priyakṛttamaḥ // 6.50.86
so 'paśyat taṃ kaliṅgeṣu carantam arisūdanam / bhīmasenaṃ mahābāhuṃ pārṣataḥ paravīrahā // 6.50.87
nanarda bahudhā rājan hṛṣṭaś cāsīt paraṃtapaḥ / śaṅkhaṃ dadhmau ca samare siṃhanādaṃ nanāda ca // 6.50.88
sa ca pārāvatāśvasya rathe hemapariṣkṛte / kovidāradhvajaṃ dṛṣṭvā bhīmasenaḥ samāśvasat // 6.50.89
dhṛṣṭadyumnas tu taṃ dṛṣṭvā kaliṅgaiḥ samabhidrutam / bhīmasenam ameyātmā trāṇāyājau samabhyayāt // 6.50.90
tau dūrāt sātyakir dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnavṛkodarau / kaliṅgān samare vīrau yodhayantau manasvinau // 6.50.91
sa tatra gatvā śaineyo javena jayatāṃ varaḥ / pārthapārṣatayoḥ pārṣṇiṃ jagrāha puruṣarṣabhaḥ // 6.50.92
sa kṛtvā kadanaṃ tatra pragṛhītaśarāsanaḥ / āsthito raudram ātmānaṃ jaghāna samare parān // 6.50.93
kaliṅgaprabhavāṃ caiva māṃsaśoṇitakardamām / rudhirasyandinīṃ tatra bhīmaḥ prāvartayan nadīm // 6.50.94
antareṇa kaliṅgānāṃ pāṇḍavānāṃ ca vāhinīm / saṃtatāra sudustārāṃ bhīmaseno mahābalaḥ // 6.50.95
bhīmasenaṃ tathā dṛṣṭvā prākrośaṃs tāvakā nṛpa / kālo 'yaṃ bhīmarūpeṇa kaliṅgaiḥ saha yudhyate // 6.50.96
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmaḥ śrutvā taṃ ninadaṃ raṇe / abhyayāt tvarito bhīmaṃ vyūḍhānīkaḥ samantataḥ // 6.50.97
taṃ sātyakir bhīmaseno dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / abhyadravanta bhīṣmasya rathaṃ hemapariṣkṛtam // 6.50.98
parivārya ca te sarve gāṅgeyaṃ rabhasaṃ raṇe / tribhis tribhiḥ śarair ghorair bhīṣmam ānarchur añjasā // 6.50.99
pratyavidhyata tān sarvān pitā devavratas tava / yatamānān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir ajihmagaiḥ // 6.50.100
tataḥ śarasahasreṇa saṃnivārya mahārathān / hayān kāñcanasaṃnāhān bhīmasya nyahanac charaiḥ // 6.50.101
hatāśve tu rathe tiṣṭhan bhīmasenaḥ pratāpavān / śaktiṃ cikṣepa tarasā gāṅgeyasya rathaṃ prati // 6.50.102
aprāptām eva tāṃ śaktiṃ pitā devavratas tava / tridhā ciccheda samare sā pṛthivyām aśīryata // 6.50.103
tataḥ śaikyāyasīṃ gurvīṃ pragṛhya balavad gadām / bhīmaseno rathāt tūrṇaṃ pupluve manujarṣabha // 6.50.104
sātyako 'pi tatas tūrṇaṃ bhīmasya priyakāmyayā / sārathiṃ kuruvṛddhasya pātayām āsa sāyakaiḥ // 6.50.105
bhīṣmas tu nihate tasmin sārathau rathināṃ varaḥ / vātāyamānais tair aśvair apanīto raṇājirāt // 6.50.106
bhīmasenas tato rājann apanīte mahāvrate / prajajvāla yathā vahnir dahan kakṣam ivaidhitaḥ // 6.50.107
sa hatvā sarvakāliṅgān senāmadhye vyatiṣṭhata / nainam abhyutsahan ke cit tāvakā bharatarṣabha // 6.50.108
dhṛṣṭadyumnas tam āropya svarathe rathināṃ varaḥ / paśyatāṃ sarvasainyānām apovāha yaśasvinam // 6.50.109
saṃpūjyamānaḥ pāñcālyair matsyaiś ca bharatarṣabha / dhṛṣṭadyumnaṃ pariṣvajya sameyād atha sātyakim // 6.50.110
athābravīd bhīmasenaṃ sātyakiḥ satyavikramaḥ / praharṣayan yaduvyāghro dhṛṣṭadyumnasya paśyataḥ // 6.50.111
diṣṭyā kaliṅgarājaś ca rājaputraś ca ketumān / śakradevaś ca kāliṅgaḥ kaliṅgāś ca mṛdhe hatāḥ // 6.50.112
svabāhubalavīryeṇa nāgāśvarathasaṃkulaḥ / mahāvyūhaḥ kaliṅgānām ekena mṛditas tvayā // 6.50.113
evam uktvā śiner naptā dīrghabāhur ariṃdamaḥ / rathād ratham abhidrutya paryaṣvajata pāṇḍavam // 6.50.114
tataḥ svaratham āruhya punar eva mahārathaḥ / tāvakān avadhīt kruddho bhīmasya balam ādadhat // 6.50.115
gatāparāhṇabhūyiṣṭhe tasminn ahani bhārata / rathanāgāśvapattīnāṃ sādināṃ ca mahākṣaye // 6.51.1
droṇaputreṇa śalyena kṛpeṇa ca mahātmanā / samasajjata pāñcālyas tribhir etair mahārathaiḥ // 6.51.2
sa lokaviditān aśvān nijaghāna mahābalaḥ / drauṇeḥ pāñcāladāyādaḥ śitair daśabhir āśugaiḥ // 6.51.3
tataḥ śalyarathaṃ tūrṇam āsthāya hatavāhanaḥ / drauṇiḥ pāñcāladāyādam abhyavarṣad atheṣubhiḥ // 6.51.4
dhṛṣṭadyumnaṃ tu saṃsaktaṃ drauṇinā dṛśya bhārata / saubhadro 'bhyapatat tūrṇaṃ vikiran niśitāñ śarān // 6.51.5
sa śalyaṃ pañcaviṃśatyā kṛpaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ / aśvatthāmānam aṣṭābhir vivyādha puruṣarṣabha // 6.51.6
ārjuniṃ tu tatas tūrṇaṃ drauṇir vivyādha patriṇā / śalyo dvādaśabhiś caiva kṛpaś ca niśitais tribhiḥ // 6.51.7
lakṣmaṇas tava pautras tu tava pautram avasthitam / abhyavartata saṃhṛṣṭas tato yuddham avartata // 6.51.8
dauryodhanis tu saṃkruddhaḥ saubhadraṃ navabhiḥ śaraiḥ / vivyādha samare rājaṃs tad adbhutam ivābhavat // 6.51.9
abhimanyus tu saṃkruddho bhrātaraṃ bharatarṣabha / śaraiḥ pañcāśatā rājan kṣiprahasto 'bhyavidhyata // 6.51.10
lakṣmaṇo 'pi tatas tasya dhanuś ciccheda patriṇā / muṣṭideśe mahārāja tata uccukruśur janāḥ // 6.51.11
tad vihāya dhanuś chinnaṃ saubhadraḥ paravīrahā / anyad ādattavāṃś citraṃ kārmukaṃ vegavattaram // 6.51.12
tau tatra samare hṛṣṭau kṛtapratikṛtaiṣiṇau / anyonyaṃ viśikhais tīkṣṇair jaghnatuḥ puruṣarṣabhau // 6.51.13
tato duryodhano rājā dṛṣṭvā putraṃ mahāratham / pīḍitaṃ tava pautreṇa prāyāt tatra janeśvaraḥ // 6.51.14
saṃnivṛtte tava sute sarva eva janādhipāḥ / ārjuniṃ rathavaṃśena samantāt paryavārayan // 6.51.15
sa taiḥ parivṛtaḥ śūraiḥ śūro yudhi sudurjayaiḥ / na sma vivyathate rājan kṛṣṇatulyaparākramaḥ // 6.51.16
saubhadram atha saṃsaktaṃ tatra dṛṣṭvā dhanaṃjayaḥ / abhidudrāva saṃkruddhas trātukāmaḥ svam ātmajam // 6.51.17
tataḥ sarathanāgāśvā bhīṣmadroṇapurogamāḥ / abhyavartanta rājānaḥ sahitāḥ savyasācinam // 6.51.18
uddhūtaṃ sahasā bhaumaṃ nāgāśvarathasādibhiḥ / divākarapathaṃ prāpya rajas tīvram adṛśyata // 6.51.19
tāni nāgasahasrāṇi bhūmipālaśatāni ca / tasya bāṇapathaṃ prāpya nābhyavartanta sarvaśaḥ // 6.51.20
praṇeduḥ sarvabhūtāni babhūvus timirā diśaḥ / kurūṇām anayas tīvraḥ samadṛśyata dāruṇaḥ // 6.51.21
nāpy antarikṣaṃ na diśo na bhūmir na ca bhāskaraḥ / prajajñe bharataśreṣṭha śarasaṃghaiḥ kirīṭinaḥ // 6.51.22
sāditadhvajanāgās tu hatāśvā rathino bhṛśam / vipradrutarathāḥ ke cid dṛśyante rathayūthapāḥ // 6.51.23
virathā rathinaś cānye dhāvamānāḥ samantataḥ / tatra tatraiva dṛśyante sāyudhāḥ sāṅgadair bhujaiḥ // 6.51.24
hayārohā hayāṃs tyaktvā gajārohāś ca dantinaḥ / arjunasya bhayād rājan samantād vipradudruvuḥ // 6.51.25
rathebhyaś ca gajebhyaś ca hayebhyaś ca narādhipāḥ / patitāḥ pātyamānāś ca dṛśyante 'rjunatāḍitāḥ // 6.51.26
sagadān udyatān bāhūn sakhaḍgāṃś ca viśāṃ pate / saprāsāṃś ca satūṇīrān saśarān saśarāsanān // 6.51.27
sāṅkuśān sapatākāṃś ca tatra tatrārjuno nṛṇām / nicakarta śarair ugrai raudraṃ bibhrad vapus tadā // 6.51.28
parighāṇāṃ pravṛddhānāṃ mudgarāṇāṃ ca māriṣa / prāsānāṃ bhiṇḍipālānāṃ nistriṃśānāṃ ca saṃyuge // 6.51.29
paraśvadhānāṃ tīkṣṇānāṃ tomarāṇāṃ ca bhārata / varmaṇāṃ cāpaviddhānāṃ kavacānāṃ ca bhūtale // 6.51.30
dhvajānāṃ carmaṇāṃ caiva vyajanānāṃ ca sarvaśaḥ / chatrāṇāṃ hemadaṇḍānāṃ cāmarāṇāṃ ca bhārata // 6.51.31
pratodānāṃ kaśānāṃ ca yoktrāṇāṃ caiva māriṣa / rāśayaś cātra dṛśyante vinikīrṇā raṇakṣitau // 6.51.32
nāsīt tatra pumān kaś cit tava sainyasya bhārata / yo 'rjunaṃ samare śūraṃ pratyudyāyāt kathaṃ cana // 6.51.33
yo yo hi samare pārthaṃ patyudyāti viśāṃ pate / sa sa vai viśikhais tīkṣṇaiḥ paralokāya nīyate // 6.51.34
teṣu vidravamāṇeṣu tava yodheṣu sarvaśaḥ / arjuno vāsudevaś ca dadhmatur vārijottamau // 6.51.35
tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā pitā devavratas tava / abravīt samare śūraṃ bhāradvājaṃ smayann iva // 6.51.36
eṣa pāṇḍusuto vīraḥ kṛṣṇena sahito balī / tathā karoti sainyāni yathā kuryād dhanaṃjayaḥ // 6.51.37
na hy eṣa samare śakyo jetum adya kathaṃ cana / yathāsya dṛśyate rūpaṃ kālāntakayamopamam // 6.51.38
na nivartayituṃ cāpi śakyeyaṃ mahatī camūḥ / anyonyaprekṣayā paśya dravatīyaṃ varūthinī // 6.51.39
eṣa cāstaṃ giriśreṣṭhaṃ bhānumān pratipadyate / vapūṃṣi sarvalokasya saṃharann iva sarvathā // 6.51.40
tatrāvahāraṃ saṃprāptaṃ manye 'haṃ puruṣarṣabha / śrāntā bhītāś ca no yodhā na yotsyanti kathaṃ cana // 6.51.41
evam uktvā tato bhīṣmo droṇam ācāryasattamam / avahāram atho cakre tāvakānāṃ mahārathaḥ // 6.51.42
tato 'vahāraḥ sainyānāṃ tava teṣāṃ ca bhārata / astaṃ gacchati sūrye 'bhūt saṃdhyākāle ca vartati // 6.51.43
prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavas tataḥ / anīkāny anusaṃyāne vyādideśātha bhārata // 6.52.1
gāruḍaṃ ca mahāvyūhaṃ cakre śāṃtanavas tadā / putrāṇāṃ te jayākāṅkṣī bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ // 6.52.2
garuḍasya svayaṃ tuṇḍe pitā devavratas tava / cakṣuṣī ca bharadvājaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ // 6.52.3
aśvatthāmā kṛpaś caiva śīrṣam āstāṃ yaśasvinau / trigartair matsyakaikeyair vāṭadhānaiś ca saṃyutau // 6.52.4
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo bhagadattaś ca māriṣa / madrakāḥ sindhusauvīrās tathā pañcanadāś ca ye // 6.52.5
jayadrathena sahitā grīvāyāṃ saṃniveśitāḥ / pṛṣṭhe duryodhano rājā sodaraiḥ sānugair vṛtaḥ // 6.52.6
vindānuvindāv āvantyau kāmbojaś ca śakaiḥ saha / puccham āsan mahārāja śūrasenāś ca sarvaśaḥ // 6.52.7
māgadhāś ca kaliṅgāś ca dāśerakagaṇaiḥ saha / dakṣiṇaṃ pakṣam āsādya sthitā vyūhasya daṃśitāḥ // 6.52.8
kānanāś ca vikuñjāś ca muktāḥ puṇḍrāviṣas tathā / bṛhadbalena sahitā vāmaṃ pakṣam upāśritāḥ // 6.52.9
vyūḍhaṃ dṛṣṭvā tu tat sainyaṃ savyasācī paraṃtapaḥ / dhṛṣṭadyumnena sahitaḥ pratyavyūhata saṃyuge // 6.52.10
ardhacandreṇa vyūhena vyūhaṃ tam atidāruṇam // 6.52.10.2
dakṣiṇaṃ śṛṅgam āsthāya bhīmaseno vyarocata / nānāśastraughasaṃpannair nānādeśyair nṛpair vṛtaḥ // 6.52.11
tad anv eva virāṭaś ca drupadaś ca mahārathaḥ / tadanantaram evāsīn nīlo nīlāyudhaiḥ saha // 6.52.12
nīlād anantaraṃ caiva dhṛṣṭaketur mahārathaḥ / cedikāśikarūṣaiś ca pauravaiś cābhisaṃvṛtaḥ // 6.52.13
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca pāñcālāś ca prabhadrakāḥ / madhye sainyasya mahataḥ sthitā yuddhāya bhārata // 6.52.14
tathaiva dharmarājo 'pi gajānīkena saṃvṛtaḥ / tatas tu sātyakī rājan draupadyāḥ pañca cātmajāḥ // 6.52.15
abhimanyus tatas tūrṇam irāvāṃś ca tataḥ param / bhaimasenis tato rājan kekayāś ca mahārathāḥ // 6.52.16
tato 'bhūd dvipadāṃ śreṣṭho vāmaṃ pārśvam upāśritaḥ / sarvasya jagato goptā goptā yasya janārdanaḥ // 6.52.17
evam etan mahāvyūhaṃ pratyavyūhanta pāṇḍavāḥ / vadhārthaṃ tava putrāṇāṃ tatpakṣaṃ ye ca saṃgatāḥ // 6.52.18
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nighnatām itaretaram // 6.52.19
hayaughāś ca rathaughāś ca tatra tatra viśāṃ pate / saṃpatantaḥ sma dṛśyante nighnamānāḥ parasparam // 6.52.20
dhāvatāṃ ca rathaughānāṃ nighnatāṃ ca pṛthak pṛthak / babhūva tumulaḥ śabdo vimiśro dundubhisvanaiḥ // 6.52.21
divaspṛṅ naravīrāṇāṃ nighnatām itaretaram / saṃprahāre sutumule tava teṣāṃ ca bhārata // 6.52.22
tato vyūḍheṣv anīkeṣu tāvakeṣv itareṣu ca / dhanaṃjayo rathānīkam avadhīt tava bhārata // 6.53.1
śarair atiratho yuddhe pātayan rathayūthapān // 6.53.1.2
te vadhyamānāḥ pārthena kāleneva yugakṣaye / dhārtarāṣṭrā raṇe yattāḥ pāṇḍavān pratyayodhayan // 6.53.2
prārthayānā yaśo dīptaṃ mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam // 6.53.2.2
ekāgramanaso bhūtvā pāṇḍavānāṃ varūthinīm / babhañjur bahuśo rājaṃs te cābhajyanta saṃyuge // 6.53.3
dravadbhir atha bhagnaiś ca parivartadbhir eva ca / pāṇḍavaiḥ kauravaiś caiva na prajñāyata kiṃ cana // 6.53.4
udatiṣṭhad rajo bhaumaṃ chādayānaṃ divākaram / diśaḥ pratidiśo vāpi tatra jajñuḥ kathaṃ cana // 6.53.5
anumānena saṃjñābhir nāmagotraiś ca saṃyuge / vartate sma tadā yuddhaṃ tatra tatra viśāṃ pate // 6.53.6
na vyūho bhidyate tatra kauravāṇāṃ kathaṃ cana / rakṣitaḥ satyasaṃdhena bhāradvājena dhīmatā // 6.53.7
tathaiva pāṇḍaveyānāṃ rakṣitaḥ savyasācinā / nābhidhyata mahāvyūho bhīmena ca surakṣitaḥ // 6.53.8
senāgrād abhiniṣpatya prāyudhyaṃs tatra mānavāḥ / ubhayoḥ senayo rājan vyatiṣaktarathadvipāḥ // 6.53.9
hayārohair hayārohāḥ pātyante sma mahāhave / ṛṣṭibhir vimalāgrābhiḥ prāsair api ca saṃyuge // 6.53.10
rathī rathinam āsādya śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ / pātayām āsa samare tasminn atibhayaṃkare // 6.53.11
gajārohā gajārohān nārācaśaratomaraiḥ / saṃsaktāḥ pātayām āsus tava teṣāṃ ca saṃghaśaḥ // 6.53.12
pattisaṃghā raṇe pattīn bhiṇḍipālaparaśvadhaiḥ / nyapātayanta saṃhṛṣṭāḥ parasparakṛtāgasaḥ // 6.53.13
padātī rathinaṃ saṃkhye rathī cāpi padātinam / nyapātayac chitaiḥ śastraiḥ senayor ubhayor api // 6.53.14
gajārohā hayārohān pātayāṃ cakrire tadā / hayārohā gajasthāṃś ca tad adbhutam ivābhavat // 6.53.15
gajārohavaraiś cāpi tatra tatra padātayaḥ / pātitāḥ samadṛśyanta taiś cāpi gajayodhinaḥ // 6.53.16
pattisaṃghā hayārohaiḥ sādisaṃghāś ca pattibhiḥ / pātyamānā vyadṛśyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.53.17
dhvajais tatrāpaviddhaiś ca kārmukais tomarais tathā / prāsais tathā gadābhiś ca parighaiḥ kampanais tathā // 6.53.18
śaktibhiḥ kavacaiś citraiḥ kaṇapair aṅkuśair api / nistriṃśair vimalaiś cāpi svarṇapuṅkhaiḥ śarais tathā // 6.53.19
paristomaiḥ kuthābhiś ca kambalaiś ca mahādhanaiḥ / bhūr bhāti bharataśreṣṭha sragdāmair iva citritā // 6.53.20
narāśvakāyaiḥ patitair dantibhiś ca mahāhave / agamyarūpā pṛthivī māṃsaśoṇitakardamā // 6.53.21
praśaśāma rajo bhaumaṃ vyukṣitaṃ raṇaśoṇitaiḥ / diśaś ca vimalāḥ sarvāḥ saṃbabhūvur janeśvara // 6.53.22
utthitāny agaṇeyāni kabandhāni samantataḥ / cihnabhūtāni jagato vināśārthāya bhārata // 6.53.23
tasmin yuddhe mahāraudre vartamāne sudāruṇe / pratyadṛśyanta rathino dhāvamānāḥ samantataḥ // 6.53.24
tato droṇaś ca bhīṣmaś ca saindhavaś ca jayadrathaḥ / purumitro vikarṇaś ca śakuniś cāpi saubalaḥ // 6.53.25
ete samaradurdharṣāḥ siṃhatulyaparākramāḥ / pāṇḍavānām anīkāni babhañjuḥ sma punaḥ punaḥ // 6.53.26
tathaiva bhīmaseno 'pi rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / sātyakiś cekitānaś ca draupadeyāś ca bhārata // 6.53.27
tāvakāṃs tava putrāṃś ca sahitān sarvarājabhiḥ / drāvayām āsur ājau te tridaśā dānavān iva // 6.53.28
tathā te samare 'nyonyaṃ nighnantaḥ kṣatriyarṣabhāḥ / raktokṣitā ghorarūpā virejur dānavā iva // 6.53.29
vinirjitya ripūn vīrāḥ senayor ubhayor api / vyadṛśyanta mahāmātrā grahā iva nabhastale // 6.53.30
tato rathasahasreṇa putro duryodhanas tava / abhyayāt pāṇḍavān yuddhe rākṣasaṃ ca ghaṭotkacam // 6.53.31
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve mahatyā senayā saha / droṇabhīṣmau raṇe śūrau pratyudyayur ariṃdamau // 6.53.32
kirīṭī tu yayau kruddhaḥ samarthān pārthivottamān / ārjuniḥ sātyakiś caiva yayatuḥ saubalaṃ balam // 6.53.33
tataḥ pravavṛte bhūyaḥ saṃgrāmo lomaharṣaṇaḥ / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca samare vijigīṣatām // 6.53.34
tatas te pārthivāḥ kruddhāḥ phalgunaṃ vīkṣya saṃyuge / rathair anekasāhasraiḥ samantāt paryavārayan // 6.54.1
athainaṃ rathavṛndena koṣṭakīkṛtya bhārata / śaraiḥ subahusāhasraiḥ samantād abhyavārayan // 6.54.2
śaktīś ca vimalās tīkṣṇā gadāś ca parighaiḥ saha / prāsān paraśvadhāṃś caiva mudgarān musalān api // 6.54.3
cikṣipuḥ samare kruddhāḥ phalgunasya rathaṃ prati // 6.54.3.2
śastrāṇām atha tāṃ vṛṣṭiṃ śalabhānām ivāyatim / rurodha sarvataḥ pārthaḥ śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ // 6.54.4
tatra tal lāghavaṃ dṛṣṭvā bībhatsor atimānuṣam / devadānavagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ // 6.54.5
sādhu sādhv iti rājendra phalgunaṃ pratyapūjayan // 6.54.5.2
sātyakiṃ cābhimanyuṃ ca mahatyā senayā saha / gāndhārāḥ samare śūrā rurudhuḥ sahasaubalāḥ // 6.54.6
tatra saubalakāḥ kruddhā vārṣṇeyasya rathottamam / tilaśaś cicchiduḥ krodhāc chastrair nānāvidhair yudhi // 6.54.7
sātyakis tu rathaṃ tyaktvā vartamāne mahābhaye / abhimanyo rathaṃ tūrṇam āruroha paraṃtapaḥ // 6.54.8
tāv ekarathasaṃyuktau saubaleyasya vāhinīm / vyadhametāṃ śitais tūrṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.54.9
droṇabhīṣmau raṇe yattau dharmarājasya vāhinīm / nāśayetāṃ śarais tīkṣṇaiḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ // 6.54.10
tato dharmasuto rājā mādrīputrau ca pāṇḍavau / miṣatāṃ sarvasainyānāṃ droṇānīkam upādravan // 6.54.11
tatrāsīt sumahad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / yathā devāsuraṃ yuddhaṃ pūrvam āsīt sudāruṇam // 6.54.12
kurvāṇau tu mahat karma bhīmasenaghaṭotkacau / duryodhanas tato 'bhyetya tāv ubhāv abhyavārayat // 6.54.13
tatrādbhutam apaśyāma haiḍimbasya parākramam / atītya pitaraṃ yuddhe yad ayudhyata bhārata // 6.54.14
bhīmasenas tu saṃkruddho duryodhanam amarṣaṇam / hṛdy avidhyat pṛṣatkena prahasann iva pāṇḍavaḥ // 6.54.15
tato duryodhano rājā prahāravaramohitaḥ / niṣasāda rathopasthe kaśmalaṃ ca jagāma ha // 6.54.16
taṃ visaṃjñam atho jñātvā tvaramāṇo 'sya sārathiḥ / apovāha raṇād rājaṃs tataḥ sainyam abhidyata // 6.54.17
tatas tāṃ kauravīṃ senāṃ dravamāṇāṃ samantataḥ / nighnan bhīmaḥ śarais tīkṣṇair anuvavrāja pṛṣṭhataḥ // 6.54.18
pārṣataś ca rathaśreṣṭho dharmaputraś ca pāṇḍavaḥ / droṇasya paśyataḥ sainyaṃ gāṅgeyasya ca paśyataḥ // 6.54.19
jaghnatur viśikhais tīkṣṇaiḥ parānīkaviśātanaiḥ // 6.54.19.2
dravamāṇaṃ tu tat sainyaṃ tava putrasya saṃyuge / nāśaknutāṃ vārayituṃ bhīṣmadroṇau mahārathau // 6.54.20
vāryamāṇaṃ hi bhīṣmeṇa droṇena ca viśāṃ pate / vidravaty eva tat sainyaṃ paśyator droṇabhīṣmayoḥ // 6.54.21
tato rathasahasreṣu vidravatsu tatas tataḥ / tāv āsthitāv ekarathaṃ saubhadraśinipuṃgavau // 6.54.22
saubalīṃ samare senāṃ śātayetāṃ samantataḥ // 6.54.22.2
śuśubhāte tadā tau tu śaineyakurupuṃgavau / amāvāsyāṃ gatau yadvat somasūryau nabhastale // 6.54.23
arjunas tu tataḥ kruddhas tava sainyaṃ viśāṃ pate / vavarṣa śaravarṣeṇa dhārābhir iva toyadaḥ // 6.54.24
vadhyamānaṃ tatas tat tu śaraiḥ pārthasya saṃyuge / dudrāva kauravaṃ sainyaṃ viṣādabhayakampitam // 6.54.25
dravatas tān samālokya bhīṣmadroṇau mahārathau / nyavārayetāṃ saṃrabdhau duryodhanahitaiṣiṇau // 6.54.26
tato duryodhano rājā samāśvasya viśāṃ pate / nyavartayata tat sainyaṃ dravamāṇaṃ samantataḥ // 6.54.27
yatra yatra sutaṃ tubhyaṃ yo yaḥ paśyati bhārata / tatra tatra nyavartanta kṣatriyāṇāṃ mahārathāḥ // 6.54.28
tān nivṛttān samīkṣyaiva tato 'nye 'pītare janāḥ / anyonyaspardhayā rājaṃl lajjayānye 'vatasthire // 6.54.29
punarāvartatāṃ teṣāṃ vega āsīd viśāṃ pate / pūryataḥ sāgarasyeva candrasyodayanaṃ prati // 6.54.30
saṃnivṛttāṃs tatas tāṃs tu dṛṣṭvā rājā suyodhanaḥ / abravīt tvarito gatvā bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ vacaḥ // 6.54.31
pitāmaha nibodhedaṃ yat tvā vakṣyāmi bhārata / nānurūpam ahaṃ manye tvayi jīvati kaurava // 6.54.32
droṇe cāstravidāṃ śreṣṭhe saputre sasuhṛjjane / kṛpe caiva maheṣvāse dravatīyaṃ varūthinī // 6.54.33
na pāṇḍavāḥ pratibalās tava rājan kathaṃ cana / tathā droṇasya saṃgrāme drauṇeś caiva kṛpasya ca // 6.54.34
anugrāhyāḥ pāṇḍusutā nūnaṃ tava pitāmaha / yathemāṃ kṣamase vīra vadhyamānāṃ varūthinīm // 6.54.35
so 'smi vācyas tvayā rājan pūrvam eva samāgame / na yotsye pāṇḍavān saṃkhye nāpi pārṣatasātyakī // 6.54.36
śrutvā tu vacanaṃ tubhyam ācāryasya kṛpasya ca / karṇena sahitaḥ kṛtyaṃ cintayānas tadaiva hi // 6.54.37
yadi nāhaṃ parityājyo yuvābhyām iha saṃyuge / vikrameṇānurūpeṇa yudhyetāṃ puruṣarṣabhau // 6.54.38
etac chrutvā vaco bhīṣmaḥ prahasan vai muhur muhuḥ / abravīt tanayaṃ tubhyaṃ krodhād udvṛtya cakṣuṣī // 6.54.39
bahuśo hi mayā rājaṃs tathyam uktaṃ hitaṃ vacaḥ / ajeyāḥ pāṇḍavā yuddhe devair api savāsavaiḥ // 6.54.40
yat tu śakyaṃ mayā kartuṃ vṛddhenādya nṛpottama / kariṣyāmi yathāśakti prekṣedānīṃ sabāndhavaḥ // 6.54.41
adya pāṇḍusutān sarvān sasainyān saha bandhubhiḥ / miṣato vārayiṣyāmi sarvalokasya paśyataḥ // 6.54.42
evam ukte tu bhīṣmeṇa putrās tava janeśvara / dadhmuḥ śaṅkhān mudā yuktā bherīś ca jaghnire bhṛśam // 6.54.43
pāṇḍavāpi tato rājañ śrutvā taṃ ninadaṃ mahat / dadhmuḥ śaṅkhāṃś ca bherīś ca murajāṃś ca vyanādayan // 6.54.44
pratijñāte tu bhīṣmeṇa tasmin yuddhe sudāruṇe / krodhito mama putreṇa duḥkhitena viśeṣataḥ // 6.55.1
bhīṣmaḥ kim akarot tatra pāṇḍaveyeṣu saṃjaya / pitāmahe vā pāñcālās tan mamācakṣva saṃjaya // 6.55.2
gatapūrvāhṇabhūyiṣṭhe tasminn ahani bhārata / jayaṃ prāpteṣu hṛṣṭeṣu pāṇḍaveṣu mahātmasu // 6.55.3
sarvadharmaviśeṣajñaḥ pitā devavratas tava / abhyayāj javanair aśvaiḥ pāṇḍavānām anīkinīm // 6.55.4
mahatyā senayā guptas tava putraiś ca sarvaśaḥ // 6.55.4.2
prāvartata tato yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / asmākaṃ pāṇḍavaiḥ sārdham anayāt tava bhārata // 6.55.5
dhanuṣāṃ kūjatāṃ tatra talānāṃ cābhihanyatām / mahān samabhavac chabdo girīṇām iva dīryatām // 6.55.6
tiṣṭha sthito 'smi viddhy enaṃ nivartasva sthiro bhava / sthito 'smi praharasveti śabdāḥ śrūyanta sarvaśaḥ // 6.55.7
kāñcaneṣu tanutreṣu kirīṭeṣu dhvajeṣu ca / śilānām iva śaileṣu patitānām abhūt svanaḥ // 6.55.8
patitāny uttamāṅgāni bāhavaś ca vibhūṣitāḥ / vyaceṣṭanta mahīṃ prāpya śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.55.9
hṛtottamāṅgāḥ ke cit tu tathaivodyatakārmukāḥ / pragṛhītāyudhāś cāpi tasthuḥ puruṣasattamāḥ // 6.55.10
prāvartata mahāvegā nadī rudhiravāhinī / mātaṅgāṅgaśilāraudrā māṃsaśoṇitakardamā // 6.55.11
varāśvanaranāgānāṃ śarīraprabhavā tadā / paralokārṇavamukhī gṛdhragomāyumodinī // 6.55.12
na dṛṣṭaṃ na śrutaṃ cāpi yuddham etādṛśaṃ nṛpa / yathā tava sutānāṃ ca pāṇḍavānāṃ ca bhārata // 6.55.13
nāsīd rathapathas tatra yodhair yudhi nipātitaiḥ / gajaiś ca patitair nīlair giriśṛṅgair ivāvṛtam // 6.55.14
vikīrṇaiḥ kavacaiś citrair dhvajaiś chatraiś ca māriṣa / śuśubhe tad raṇasthānaṃ śaradīva nabhastalam // 6.55.15
vinirbhinnāḥ śaraiḥ ke cid antapīḍāvikarṣiṇaḥ / abhītāḥ samare śatrūn abhyadhāvanta daṃśitāḥ // 6.55.16
tāta bhrātaḥ sakhe bandho vayasya mama mātula / mā māṃ parityajety anye cukruśuḥ patitā raṇe // 6.55.17
ādhāvābhyehi mā gaccha kiṃ bhīto 'si kva yāsyasi / sthito 'haṃ samare mā bhair iti cānye vicukruśuḥ // 6.55.18
tatra bhīṣmaḥ śāṃtanavo nityaṃ maṇḍalakārmukaḥ / mumoca bāṇān dīptāgrān ahīn āśīviṣān iva // 6.55.19
śarair ekāyanīkurvan diśaḥ sarvā yatavrataḥ / jaghāna pāṇḍavarathān ādiśyādiśya bhārata // 6.55.20
sa nṛtyan vai rathopasthe darśayan pāṇilāghavam / alātacakravad rājaṃs tatra tatra sma dṛśyate // 6.55.21
tam ekaṃ samare śūraṃ pāṇḍavāḥ sṛñjayās tathā / anekaśatasāhasraṃ samapaśyanta lāghavāt // 6.55.22
māyākṛtātmānam iva bhīṣmaṃ tatra sma menire / pūrvasyāṃ diśi taṃ dṛṣṭvā pratīcyāṃ dadṛśur janāḥ // 6.55.23
udīcyāṃ cainam ālokya dakṣiṇasyāṃ punaḥ prabho / evaṃ sa samare vīro gāṅgeyaḥ pratyadṛśyata // 6.55.24
na cainaṃ pāṇḍaveyānāṃ kaś cic chaknoti vīkṣitum / viśikhān eva paśyanti bhīṣmacāpacyutān bahūn // 6.55.25
kurvāṇaṃ samare karma sūdayānaṃ ca vāhinīm / vyākrośanta raṇe tatra vīrā bahuvidhaṃ bahu // 6.55.26
amānuṣeṇa rūpeṇa carantaṃ pitaraṃ tava // 6.55.26.2
śalabhā iva rājānaḥ patanti vidhicoditāḥ / bhīṣmāgnim abhi saṃkruddhaṃ vināśāya sahasraśaḥ // 6.55.27
na hi moghaḥ śaraḥ kaś cid āsīd bhīṣmasya saṃyuge / naranāgāśvakāyeṣu bahutvāl laghuvedhinaḥ // 6.55.28
bhinatty ekena bāṇena sumuktena patatriṇā / gajakaṅkaṭasaṃnāhaṃ vajreṇevācalottamam // 6.55.29
dvau trīn api gajārohān piṇḍitān varmitān api / nārācena sutīkṣṇena nijaghāna pitā tava // 6.55.30
yo yo bhīṣmaṃ naravyāghram abhyeti yudhi kaś cana / muhūrtadṛṣṭaḥ sa mayā pātito bhuvi dṛśyate // 6.55.31
evaṃ sā dharmarājasya vadhyamānā mahācamūḥ / bhīṣmeṇātulavīryeṇa vyaśīryata sahasradhā // 6.55.32
prakīryata mahāsenā śaravarṣābhitāpitā / paśyato vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ // 6.55.33
yatamānāpi te vīrā dravamāṇān mahārathān / nāśaknuvan vārayituṃ bhīṣmabāṇaprapīḍitāḥ // 6.55.34
mahendrasamavīryeṇa vadhyamānā mahācamūḥ / abhajyata mahārāja na ca dvau saha dhāvataḥ // 6.55.35
āviddhanaranāgāśvaṃ patitadhvajakūbaram / anīkaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ hāhābhūtam acetanam // 6.55.36
jaghānātra pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ tathā / priyaṃ sakhāyaṃ cākrande sakhā daivabalātkṛtaḥ // 6.55.37
vimucya kavacān anye pāṇḍuputrasya sainikāḥ / prakīrya keśān dhāvantaḥ pratyadṛśyanta bhārata // 6.55.38
tad gokulam ivodbhrāntam udbhrāntarathayūthapam / dadṛśe pāṇḍuputrasya sainyam ārtasvaraṃ tadā // 6.55.39
prabhajyamānaṃ tat sainyaṃ dṛṣṭvā devakinandanaḥ / uvāca pārthaṃ bībhatsuṃ nigṛhya ratham uttamam // 6.55.40
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāptaḥ pārtha yaḥ kāṅkṣitas tvayā / praharāsmai naravyāghra na cen mohād vimuhyase // 6.55.41
yat tvayā kathitaṃ vīra purā rājñāṃ samāgame / bhīṣmadroṇamukhān sarvān dhārtarāṣṭrasya sainikān // 6.55.42
sānubandhān haniṣyāmi ye māṃ yotsyanti saṃyuge / iti tat kuru kaunteya satyaṃ vākyam ariṃdama // 6.55.43
bībhatso paśya sainyaṃ svaṃ bhajyamānaṃ samantataḥ / dravataś ca mahīpālān sarvān yaudhiṣṭhire bale // 6.55.44
dṛṣṭvā hi samare bhīṣmaṃ vyāttānanam ivāntakam / bhayārtāḥ saṃpraṇaśyanti siṃhaṃ kṣudramṛgā iva // 6.55.45
evam uktaḥ pratyuvāca vāsudevaṃ dhanaṃjayaḥ / codayāśvān yato bhīṣmo vigāhyaitad balārṇavam // 6.55.46
tato 'śvān rajataprakhyāṃś codayām āsa mādhavaḥ / yato bhīṣmaratho rājan duṣprekṣyo raśmimān iva // 6.55.47
tatas tat punar āvṛttaṃ yudhiṣṭhirabalaṃ mahat / dṛṣṭvā pārthaṃ mahābāhuṃ bhīṣmāyodyantam āhave // 6.55.48
tato bhīṣmaḥ kuruśreṣṭhaḥ siṃhavad vinadan muhuḥ / dhanaṃjayarathaṃ tūrṇaṃ śaravarṣair avākirat // 6.55.49
kṣaṇena sa rathas tasya sahayaḥ sahasārathiḥ / śaravarṣeṇa mahatā saṃchanno na prakāśate // 6.55.50
vāsudevas tv asaṃbhrānto dhairyam āsthāya sattvavān / codayām āsa tān aśvān vitunnān bhīṣmasāyakaiḥ // 6.55.51
tataḥ pārtho dhanur gṛhya divyaṃ jaladanisvanam / pātayām āsa bhīṣmasya dhanuś chittvā tribhiḥ śaraiḥ // 6.55.52
sa cchinnadhanvā kauravyaḥ punar anyan mahad dhanuḥ / nimeṣāntaramātreṇa sajyaṃ cakre pitā tava // 6.55.53
vicakarṣa tato dorbhyāṃ dhanur jaladanisvanam / athāsya tad api kruddhaś ciccheda dhanur arjunaḥ // 6.55.54
tasya tat pūjayām āsa lāghavaṃ śaṃtanoḥ sutaḥ / sādhu pārtha mahābāho sādhu bho pāṇḍunandana // 6.55.55
tvayy evaitad yuktarūpaṃ mahat karma dhanaṃjaya / prīto 'smi sudṛḍhaṃ putra kuru yuddhaṃ mayā saha // 6.55.56
iti pārthaṃ praśasyātha pragṛhyānyan mahad dhanuḥ / mumoca samare vīraḥ śarān pārtharathaṃ prati // 6.55.57
adarśayad vāsudevo hayayāne paraṃ balam / moghān kurvañ śarāṃs tasya maṇḍalāny acaral laghu // 6.55.58
tathāpi bhīṣmaḥ sudṛḍhaṃ vāsudevadhanaṃjayau / vivyādha niśitair bāṇaiḥ sarvagātreṣu māriṣa // 6.55.59
śuśubhāte naravyāghrau tau bhīṣmaśaravikṣatau / govṛṣāv iva nardantau viṣāṇollikhitāṅkitau // 6.55.60
punaś cāpi susaṃkruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / kṛṣṇayor yudhi saṃrabdho bhīṣmo vyāvārayad diśaḥ // 6.55.61
vārṣṇeyaṃ ca śarais tīkṣṇaiḥ kampayām āsa roṣitaḥ / muhur abhyutsmayan bhīṣmaḥ prahasya svanavat tadā // 6.55.62
tataḥ kṛṣṇas tu samare dṛṣṭvā bhīṣmaparākramam / saṃprekṣya ca mahābāhuḥ pārthasya mṛduyuddhatām // 6.55.63
bhīṣmaṃ ca śaravarṣāṇi sṛjantam aniśaṃ yudhi / pratapantam ivādityaṃ madhyam āsādya senayoḥ // 6.55.64
varān varān vinighnantaṃ pāṇḍuputrasya sainikān / yugāntam iva kurvāṇaṃ bhīṣmaṃ yaudhiṣṭhire bale // 6.55.65
amṛṣyamāṇo bhagavān keśavaḥ paravīrahā / acintayad ameyātmā nāsti yaudhiṣṭhiraṃ balam // 6.55.66
ekāhnā hi raṇe bhīṣmo nāśayed devadānavān / kim u pāṇḍusutān yuddhe sabalān sapadānugān // 6.55.67
dravate ca mahat sainyaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ / ete ca kauravās tūrṇaṃ prabhagnān dṛśya somakān // 6.55.68
ādravanti raṇe hṛṣṭā harṣayantaḥ pitāmaham // 6.55.68.2
so 'haṃ bhīṣmaṃ nihanmy adya pāṇḍavārthāya daṃśitaḥ / bhāram etaṃ vineṣyāmi pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 6.55.69
arjuno 'pi śarais tīkṣṇair vadhyamāno hi saṃyuge / kartavyaṃ nābhijānāti raṇe bhīṣmasya gauravāt // 6.55.70
tathā cintayatas tasya bhūya eva pitāmahaḥ / preṣayām āsa saṃkruddhaḥ śarān pārtharathaṃ prati // 6.55.71
teṣāṃ bahutvād dhi bhṛśaṃ śarāṇāṃ; diśo 'tha sarvāḥ pihitā babhūvuḥ / na cāntarikṣaṃ na diśo na bhūmir; na bhāskaro 'dṛśyata raśmimālī // 6.55.72
vavuś ca vātās tumulāḥ sadhūmā; diśaś ca sarvāḥ kṣubhitā babhūvuḥ // 6.55.72.2
droṇo vikarṇo 'tha jayadrathaś ca; bhūriśravāḥ kṛtavarmā kṛpaś ca / śrutāyur ambaṣṭhapatiś ca rājā; vindānuvindau ca sudakṣiṇaś ca // 6.55.73
prācyāś ca sauvīragaṇāś ca sarve; vasātayaḥ kṣudrakamālavāś ca / kirīṭinaṃ tvaramāṇābhisasrur; nideśagāḥ śāṃtanavasya rājñaḥ // 6.55.74
taṃ vājipādātarathaughajālair; anekasāhasraśatair dadarśa / kirīṭinaṃ saṃparivāryamāṇaṃ; śiner naptā vāraṇayūthapaiś ca // 6.55.75
tatas tu dṛṣṭvārjunavāsudevau; padātināgāśvarathaiḥ samantāt / abhidrutau śastrabhṛtāṃ variṣṭhau; śinipravīro 'bhisasāra tūrṇam // 6.55.76
sa tāny anīkāni mahādhanuṣmāñ; śinipravīraḥ sahasābhipatya / cakāra sāhāyyam athārjunasya; viṣṇur yathā vṛtraniṣūdanasya // 6.55.77
viśīrṇanāgāśvarathadhvajaughaṃ; bhīṣmeṇa vitrāsitasarvayodham / yudhiṣṭhirānīkam abhidravantaṃ; provāca saṃdṛśya śinipravīraḥ // 6.55.78
kva kṣatriyā yāsyatha naiṣa dharmaḥ; satāṃ purastāt kathitaḥ purāṇaiḥ / mā svāṃ pratijñāṃ jahata pravīrāḥ; svaṃ vīradharmaṃ paripālayadhvam // 6.55.79
tān vāsavān antarajo niśamya; narendramukhyān dravataḥ samantāt / pārthasya dṛṣṭvā mṛduyuddhatāṃ ca; bhīṣmaṃ ca saṃkhye samudīryamāṇam // 6.55.80
amṛṣyamāṇaḥ sa tato mahātmā; yaśasvinaṃ sarvadaśārhabhartā / uvāca śaineyam abhipraśaṃsan; dṛṣṭvā kurūn āpatataḥ samantāt // 6.55.81
ye yānti yāntv eva śinipravīra; ye 'pi sthitāḥ sātvata te 'pi yāntu / bhīṣmaṃ rathāt paśya nipātyamānaṃ; droṇaṃ ca saṃkhye sagaṇaṃ mayādya // 6.55.82
nāsau rathaḥ sātvata kauravāṇāṃ; kruddhasya mucyeta raṇe 'dya kaś cit / tasmād ahaṃ gṛhya rathāṅgam ugraṃ; prāṇaṃ hariṣyāmi mahāvratasya // 6.55.83
nihatya bhīṣmaṃ sagaṇaṃ tathājau; droṇaṃ ca śaineya rathapravīram / prītiṃ kariṣyāmi dhanaṃjayasya; rājñaś ca bhīmasya tathāśvinoś ca // 6.55.84
nihatya sarvān dhṛtarāṣṭraputrāṃs; tatpakṣiṇo ye ca narendramukhyāḥ / rājyena rājānam ajātaśatruṃ; saṃpādayiṣyāmy aham adya hṛṣṭaḥ // 6.55.85
tataḥ sunābhaṃ vasudevaputraḥ; sūryaprabhaṃ vajrasamaprabhāvam / kṣurāntam udyamya bhujena cakraṃ; rathād avaplutya visṛjya vāhān // 6.55.86
saṃkampayan gāṃ caraṇair mahātmā; vegena kṛṣṇaḥ prasasāra bhīṣmam / madāndham ājau samudīrṇadarpaḥ; siṃho jighāṃsann iva vāraṇendram // 6.55.87
so 'bhyadravad bhīṣmam anīkamadhye; kruddho mahendrāvarajaḥ pramāthī / vyālambipītāntapaṭaś cakāśe; ghano yathā khe 'cirabhāpinaddhaḥ // 6.55.88
sudarśanaṃ cāsya rarāja śaures; tac cakrapadmaṃ subhujorunālam / yathādipadmaṃ taruṇārkavarṇaṃ; rarāja nārāyaṇanābhijātam // 6.55.89
tat kṛṣṇakopodayasūryabuddhaṃ; kṣurāntatīkṣṇāgrasujātapatram / tasyaiva dehorusaraḥprarūḍhaṃ; rarāja nārāyaṇabāhunālam // 6.55.90
tam āttacakraṃ praṇadantam uccaiḥ; kruddhaṃ mahendrāvarajaṃ samīkṣya / sarvāṇi bhūtāni bhṛśaṃ vineduḥ; kṣayaṃ kurūṇām iti cintayitvā // 6.55.91
sa vāsudevaḥ pragṛhītacakraḥ; saṃvartayiṣyann iva jīvalokam / abhyutpataṃl lokagurur babhāse; bhūtāni dhakṣyann iva kālavahniḥ // 6.55.92
tam āpatantaṃ pragṛhītacakraṃ; samīkṣya devaṃ dvipadāṃ variṣṭham / asaṃbhramāt kārmukabāṇapāṇī; rathe sthitaḥ śāṃtanavo 'bhyuvāca // 6.55.93
ehy ehi deveśa jagannivāsa; namo 'stu te śārṅgarathāṅgapāṇe / prasahya māṃ pātaya lokanātha; rathottamād bhūtaśaraṇya saṃkhye // 6.55.94
tvayā hatasyeha mamādya kṛṣṇa; śreyaḥ parasminn iha caiva loke / saṃbhāvito 'smy andhakavṛṣṇinātha; lokais tribhir vīra tavābhiyānāt // 6.55.95
rathād avaplutya tatas tvarāvān; pārtho 'py anudrutya yadupravīram / jagrāha pīnottamalambabāhuṃ; bāhvor hariṃ vyāyatapīnabāhuḥ // 6.55.96
nigṛhyamāṇaś ca tadādidevo; bhṛśaṃ saroṣaḥ kila nāma yogī / ādāya vegena jagāma viṣṇur; jiṣṇuṃ mahāvāta ivaikavṛkṣam // 6.55.97
pārthas tu viṣṭabhya balena pādau; bhīṣmāntikaṃ tūrṇam abhidravantam / balān nijagrāha kirīṭamālī; pade 'tha rājan daśame kathaṃ cit // 6.55.98
avasthitaṃ ca praṇipatya kṛṣṇaṃ; prīto 'rjunaḥ kāñcanacitramālī / uvāca kopaṃ pratisaṃhareti; gatir bhavān keśava pāṇḍavānām // 6.55.99
na hāsyate karma yathāpratijñaṃ; putraiḥ śape keśava sodaraiś ca / antaṃ kariṣyāmi yathā kurūṇāṃ; tvayāham indrānuja saṃprayuktaḥ // 6.55.100
tataḥ pratijñāṃ samayaṃ ca tasmai; janārdanaḥ prītamanā niśamya / sthitaḥ priye kauravasattamasya; rathaṃ sacakraḥ punar āruroha // 6.55.101
sa tān abhīṣūn punar ādadānaḥ; pragṛhya śaṅkhaṃ dviṣatāṃ nihantā / vinādayām āsa tato diśaś ca; sa pāñcajanyasya raveṇa śauriḥ // 6.55.102
vyāviddhaniṣkāṅgadakuṇḍalaṃ taṃ; rajovikīrṇāñcitapakṣmanetram / viśuddhadaṃṣṭraṃ pragṛhītaśaṅkhaṃ; vicukruśuḥ prekṣya kurupravīrāḥ // 6.55.103
mṛdaṅgabherīpaṭahapraṇādā; nemisvanā dundubhinisvanāś ca / sasiṃhanādāś ca babhūvur ugrāḥ; sarveṣv anīkeṣu tataḥ kurūṇām // 6.55.104
gāṇḍīvaghoṣaḥ stanayitnukalpo; jagāma pārthasya nabho diśaś ca / jagmuś ca bāṇā vimalāḥ prasannāḥ; sarvā diśaḥ pāṇḍavacāpamuktāḥ // 6.55.105
taṃ kauravāṇām adhipo balena; bhīṣmeṇa bhūriśravasā ca sārdham / abhyudyayāv udyatabāṇapāṇiḥ; kakṣaṃ didhakṣann iva dhūmaketuḥ // 6.55.106
athārjunāya prajahāra bhallān; bhūriśravāḥ sapta suvarṇapuṅkhān / duryodhanas tomaram ugravegaṃ; śalyo gadāṃ śāṃtanavaś ca śaktim // 6.55.107
sa saptabhiḥ sapta śarapravekān; saṃvārya bhūriśravasā visṛṣṭān / śitena duryodhanabāhumuktaṃ; kṣureṇa tat tomaram unmamātha // 6.55.108
tataḥ śubhām āpatatīṃ sa śaktiṃ; vidyutprabhāṃ śāṃtanavena muktām / gadāṃ ca madrādhipabāhumuktāṃ; dvābhyāṃ śarābhyāṃ nicakarta vīraḥ // 6.55.109
tato bhujābhyāṃ balavad vikṛṣya; citraṃ dhanur gāṇḍivam aprameyam / māhendram astraṃ vidhivat sughoraṃ; prāduścakārādbhutam antarikṣe // 6.55.110
tenottamāstreṇa tato mahātmā; sarvāṇy anīkāni mahādhanuṣmān / śaraughajālair vimalāgnivarṇair; nivārayām āsa kirīṭamālī // 6.55.111
śilīmukhāḥ pārthadhanuḥpramuktā; rathān dhvajāgrāṇi dhanūṃṣi bāhūn / nikṛtya dehān viviśuḥ pareṣāṃ; narendranāgendraturaṃgamāṇām // 6.55.112
tato diśaś cānudiśaś ca pārthaḥ; śaraiḥ sudhārair niśitair vitatya / gāṇḍīvaśabdena manāṃsi teṣāṃ; kirīṭamālī vyathayāṃ cakāra // 6.55.113
tasmiṃs tathā ghoratame pravṛtte; śaṅkhasvanā dundubhinisvanāś ca / antarhitā gāṇḍivanisvanena; bhabhūvur ugrāś ca raṇapraṇādāḥ // 6.55.114
gāṇḍīvaśabdaṃ tam atho viditvā; virāṭarājapramukhā nṛvīrāḥ / pāñcālarājo drupadaś ca vīras; taṃ deśam ājagmur adīnasattvāḥ // 6.55.115
sarvāṇi sainyāni tu tāvakāni; yato yato gāṇḍivajaḥ praṇādaḥ / tatas tataḥ saṃnatim eva jagmur; na taṃ pratīpo 'bhisasāra kaś cit // 6.55.116
tasmin sughore nṛpasaṃprahāre; hatāḥ pravīrāḥ sarathāḥ sasūtāḥ / gajāś ca nārācanipātataptā; mahāpatākāḥ śubharukmakakṣyāḥ // 6.55.117
parītasattvāḥ sahasā nipetuḥ; kirīṭinā bhinnatanutrakāyāḥ / dṛḍhāhatāḥ patribhir ugravegaiḥ; pārthena bhallair niśitaiḥ śitāgraiḥ // 6.55.118
nikṛttayantrā nihatendrakīlā; dhvajā mahānto dhvajinīmukheṣu / padātisaṃghāś ca rathāś ca saṃkhye; hayāś ca nāgāś ca dhanaṃjayena // 6.55.119
bāṇāhatās tūrṇam apetasattvā; viṣṭabhya gātrāṇi nipetur urvyām / aindreṇa tenāstravareṇa rājan; mahāhave bhinnatanutradehāḥ // 6.55.120
tataḥ śaraughair niśitaiḥ kirīṭinā; nṛdehaśastrakṣatalohitodā / nadī sughorā naradehaphenā; pravartitā tatra raṇājire vai // 6.55.121
vegena sātīva pṛthupravāhā; prasusrutā bhairavārāvarūpā / paretanāgāśvaśarīrarodhā; narāntramajjābhṛtamāṃsapaṅkā // 6.55.122
prabhūtarakṣogaṇabhūtasevitā; śiraḥkapālākulakeśaśādvalā / śarīrasaṃghātasahasravāhinī; viśīrṇanānākavacormisaṃkulā // 6.55.123
narāśvanāgāsthinikṛttaśarkarā; vināśapātālavatī bhayāvahā / tāṃ kaṅkamālāvṛtagṛdhrakahvaiḥ; kravyādasaṃghaiś ca tarakṣubhiś ca // 6.55.124
upetakūlāṃ dadṛśuḥ samantāt; krūrāṃ mahāvaitaraṇīprakāśām / pravartitām arjunabāṇasaṃghair; medovasāsṛkpravahāṃ subhīmām // 6.55.125
te cedipāñcālakarūṣamatsyāḥ; pārthāś ca sarve sahitāḥ praṇeduḥ / vitrāsya senāṃ dhvajinīpatīnāṃ; siṃho mṛgāṇām iva yūthasaṃghān // 6.55.126
vinedatus tāv atiharṣayuktau; gāṇḍīvadhanvā ca janārdanaś ca // 6.55.126.2
tato raviṃ saṃhṛtaraśmijālaṃ; dṛṣṭvā bhṛśaṃ śastraparikṣatāṅgāḥ / tad aindram astraṃ vitataṃ sughoram; asahyam udvīkṣya yugāntakalpam // 6.55.127
athāpayānaṃ kuravaḥ sabhīṣmāḥ; sadroṇaduryodhanabāhlikāś ca / cakrur niśāṃ saṃdhigatāṃ samīkṣya; vibhāvasor lohitarājiyuktām // 6.55.128
avāpya kīrtiṃ ca yaśaś ca loke; vijitya śatrūṃś ca dhanaṃjayo 'pi / yayau narendraiḥ saha sodaraiś ca; samāptakarmā śibiraṃ niśāyām // 6.55.129
tataḥ prajajñe tumulaḥ kurūṇāṃ; niśāmukhe ghorataraḥ praṇādaḥ // 6.55.129.2
raṇe rathānām ayutaṃ nihatya; hatā gajāḥ saptaśatārjunena / prācyāś ca sauvīragaṇāś ca sarve; nipātitāḥ kṣudrakamālavāś ca // 6.55.130
mahat kṛtaṃ karma dhanaṃjayena; kartuṃ yathā nārhati kaś cid anyaḥ // 6.55.130.2
śrutāyur ambaṣṭhapatiś ca rājā; tathaiva durmarṣaṇacitrasenau / droṇaḥ kṛpaḥ saindhavabāhlikau ca; bhūriśravāḥ śalyaśalau ca rājan // 6.55.131
svabāhuvīryeṇa jitāḥ sabhīṣmāḥ; kirīṭinā lokamahārathena // 6.55.131.2
iti bruvantaḥ śibirāṇi jagmuḥ; sarve gaṇā bhārata ye tvadīyāḥ / ulkāsahasraiś ca susaṃpradīptair; vibhrājamānaiś ca tathā pradīpaiḥ // 6.55.132
kirīṭivitrāsitasarvayodhā; cakre niveśaṃ dhvajinī kurūṇām // 6.55.132.2
vyuṣṭāṃ niśāṃ bhārata bhāratānām; anīkinīnāṃ pramukhe mahātmā / yayau sapatnān prati jātakopo; vṛtaḥ samagreṇa balena bhīṣmaḥ // 6.56.1
taṃ droṇaduryodhanabāhlikāś ca; tathaiva durmarṣaṇacitrasenau / jayadrathaś cātibalo balaughair; nṛpās tathānye 'nuyayuḥ samantāt // 6.56.2
sa tair mahadbhiś ca mahārathaiś; ca tejasvibhir vīryavadbhiś ca rājan / rarāja rājottama rājamukhyair; vṛtaḥ sa devair iva vajrapāṇiḥ // 6.56.3
tasminn anīkapramukhe viṣaktā; dodhūyamānāś ca mahāpatākāḥ / suraktapītāsitapāṇḍurābhā; mahāgajaskandhagatā virejuḥ // 6.56.4
sā vāhinī śāṃtanavena rājñā; mahārathair vāraṇavājibhiś ca / babhau savidyutstanayitnukalpā; jalāgame dyaur iva jātameghā // 6.56.5
tato raṇāyābhimukhī prayātā; praty arjunaṃ śāṃtanavābhiguptā / senā mahogrā sahasā kurūṇāṃ; vego yathā bhīma ivāpagāyāḥ // 6.56.6
taṃ vyālanānāvidhagūḍhasāraṃ; gajāśvapādātarathaughapakṣam / vyūhaṃ mahāmeghasamaṃ mahātmā; dadarśa dūrāt kapirājaketuḥ // 6.56.7
sa niryayau ketumatā rathena; nararṣabhaḥ śvetahayena vīraḥ / varūthinā sainyamukhe mahātmā; vadhe dhṛtaḥ sarvasapatnayūnām // 6.56.8
sūpaskaraṃ sottarabandhureṣaṃ; yattaṃ yadūnām ṛṣabheṇa saṃkhye / kapidhvajaṃ prekṣya viṣedur ājau; sahaiva putrais tava kauraveyāḥ // 6.56.9
prakarṣatā guptam udāyudhena; kirīṭinā lokamahārathena / taṃ vyūharājaṃ dadṛśus tvadīyāś; catuścaturvyālasahasrakīrṇam // 6.56.10
yathā hi pūrve 'hani dharmarājñā; vyūhaḥ kṛtaḥ kauravanandanena / tathā tathoddeśam upetya tasthuḥ; pāñcālamukhyaiḥ saha cedimukhyāḥ // 6.56.11
tato mahāvegasamāhatāni; bherīsahasrāṇi vinedur ājau / śaṅkhasvanā dundubhinisvanāś ca; sarveṣv anīkeṣu sasiṃhanādāḥ // 6.56.12
tataḥ sabāṇāni mahāsvanāni; visphāryamāṇāni dhanūṃṣi vīraiḥ / kṣaṇena bherīpaṇavapraṇādān; antardadhuḥ śaṅkhamahāsvanāś ca // 6.56.13
tac chaṅkhaśabdāvṛtam antarikṣam; uddhūtabhaumadrutareṇujālam / mahāvitānāvatataprakāśam; ālokya vīrāḥ sahasābhipetuḥ // 6.56.14
rathī rathenābhihataḥ sasūtaḥ; papāta sāśvaḥ sarathaḥ saketuḥ / gajo gajenābhihataḥ papāta; padātinā cābhihataḥ padātiḥ // 6.56.15
āvartamānāny abhivartamānair; bāṇaiḥ kṣatāny adbhutadarśanāni / prāsaiś ca khaḍgaiś ca samāhatāni; sadaśvavṛndāni sadaśvavṛndaiḥ // 6.56.16
suvarṇatārāgaṇabhūṣitāni; śarāvarāṇi prahitāni vīraiḥ / vidāryamāṇāni paraśvadhaiś ca; prāsaiś ca khaḍgaiś ca nipetur urvyām // 6.56.17
gajair viṣāṇair varahastarugṇāḥ; ke cit sasūtā rathinaḥ prapetuḥ / gajarṣabhāś cāpi ratharṣabheṇa; nipetire bāṇahatāḥ pṛthivyām // 6.56.18
gajaughavegoddhatasāditānāṃ; śrutvā niṣedur vasudhāṃ manuṣyāḥ / ārtasvaraṃ sādipadātiyūnāṃ; viṣāṇagātrāvaratāḍitānām // 6.56.19
saṃbhrāntanāgāśvarathe prasūte; mahābhaye sādipadātiyūnām / mahārathaiḥ saṃparivāryamāṇaṃ; dadarśa bhīṣmaḥ kapirājaketum // 6.56.20
taṃ pañcatālocchritatālaketuḥ; sadaśvavegoddhatavīryayātaḥ / mahāstrabāṇāśanidīptamārgaṃ; kirīṭinaṃ śāṃtanavo 'bhyadhāvat // 6.56.21
tathaiva śakrapratimānakalpam; indrātmajaṃ droṇamukhābhisasruḥ / kṛpaś ca śalyaś ca viviṃśatiś ca; duryodhanaḥ saumadattiś ca rājan // 6.56.22
tato rathānīkamukhād upetya; sarvāstravit kāñcanacitravarmā / javena śūro 'bhisasāra sarvāṃs; tathārjunasyātra suto 'bhimanyuḥ // 6.56.23
teṣāṃ mahāstrāṇi mahārathānām; asaktakarmā vinihatya kārṣṇiḥ / babhau mahāmantrahutārcimālī; sadogataḥ san bhagavān ivāgniḥ // 6.56.24
tataḥ sa tūrṇaṃ rudhirodaphenāṃ; kṛtvā nadīṃ vaiśasane ripūṇām / jagāma saubhadram atītya bhīṣmo; mahārathaṃ pārtham adīnasattvaḥ // 6.56.25
tataḥ prahasyādbhutadarśanena; gāṇḍīvanirhvādamahāsvanena / vipāṭhajālena mahāstrajālaṃ; vināśayām āsa kirīṭamālī // 6.56.26
tam uttamaṃ sarvadhanurdharāṇām; asaktakarmā kapirājaketuḥ / bhīṣmaṃ mahātmābhivavarṣa tūrṇaṃ; śaraughajālair vimalaiś ca bhallaiḥ // 6.56.27
evaṃvidhaṃ kārmukabhīmanādam; adīnavat satpuruṣottamābhyām / dadarśa lokaḥ kurusṛñjayāś ca; tad dvairathaṃ bhīṣmadhanaṃjayābhyām // 6.56.28
drauṇir bhūriśravāḥ śalyaś citrasenaś ca māriṣa / putraḥ sāṃyamaneś caiva saubhadraṃ samayodhayan // 6.57.1
saṃsaktam atitejobhis tam ekaṃ dadṛśur janāḥ / pañcabhir manujavyāghrair gajaiḥ siṃhaśiśuṃ yathā // 6.57.2
nābhilakṣyatayā kaś cin na śaurye na parākrame / babhūva sadṛśaḥ kārṣṇer nāstre nāpi ca lāghave // 6.57.3
tathā tam ātmajaṃ yuddhe vikramantam ariṃdamam / dṛṣṭvā pārtho raṇe yattaḥ siṃhanādam atho 'nadat // 6.57.4
pīḍayānaṃ ca tat sainyaṃ pautraṃ tava viśāṃ pate / dṛṣṭvā tvadīyā rājendra samantāt paryavārayan // 6.57.5
dhvajinīṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ dīnaśatrur adīnavat / pratyudyayau sa saubhadras tejasā ca balena ca // 6.57.6
tasya lāghavamārgastham ādityasadṛśaprabham / vyadṛśyata mahac cāpaṃ samare yudhyataḥ paraiḥ // 6.57.7
sa drauṇim iṣuṇaikena viddhvā śalyaṃ ca pañcabhiḥ / dhvajaṃ sāṃyamaneś cāpi so 'ṣṭābhir apavarjayat // 6.57.8
rukmadaṇḍāṃ mahāśaktiṃ preṣitāṃ saumadattinā / śitenoragasaṃkāśāṃ patriṇā vijahāra tām // 6.57.9
śalyasya ca mahāghorān asyataḥ śataśaḥ śarān / nivāryārjunadāyādo jaghāna samare hayān // 6.57.10
bhūriśravāś ca śalyaś ca drauṇiḥ sāṃyamaniḥ śalaḥ / nābhyavartanta saṃrabdhāḥ kārṣṇer bāhubalāśrayāt // 6.57.11
tatas trigartā rājendra madrāś ca saha kekayaiḥ / pañcatriṃśatisāhasrās tava putreṇa coditāḥ // 6.57.12
dhanurvedavido mukhyā ajeyāḥ śatrubhir yudhi / sahaputraṃ jighāṃsantaṃ parivavruḥ kirīṭinam // 6.57.13
tau tu tatra pitāputrau parikṣiptau ratharṣabhau / dadarśa rājan pāñcālyaḥ senāpatir amitrajit // 6.57.14
sa vāraṇarathaughānāṃ sahasrair bahubhir vṛtaḥ / vājibhiḥ pattibhiś caiva vṛtaḥ śatasahasraśaḥ // 6.57.15
dhanur visphārya saṃkruddhaś codayitvā varūthinīm / yayau tan madrakānīkaṃ kekayāṃś ca paraṃtapaḥ // 6.57.16
tena kīrtimatā guptam anīkaṃ dṛḍhadhanvanā / prayuktarathanāgāśvaṃ yotsyamānam aśobhata // 6.57.17
so 'rjunaṃ pramukhe yāntaṃ pāñcālyaḥ kurunandana / tribhiḥ śāradvataṃ bāṇair jatrudeśe samarpayat // 6.57.18
tataḥ sa madrakān hatvā daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ / hṛṣṭa eko jaghānāśvaṃ bhallena kṛtavarmaṇaḥ // 6.57.19
damanaṃ cāpi dāyādaṃ pauravasya mahātmanaḥ / jaghāna vipulāgreṇa nārācena paraṃtapaḥ // 6.57.20
tataḥ sāṃyamaneḥ putraḥ pāñcālyaṃ yuddhadurmadam / avidhyat triṃśatā bāṇair daśabhiś cāsya sārathim // 6.57.21
so 'tividdho maheṣvāsaḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan / bhallena bhṛśatīkṣṇena nicakartāsya kārmukam // 6.57.22
athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣipram eva samarpayat / aśvāṃś cāsyāvadhīd rājann ubhau tau pārṣṇisārathī // 6.57.23
sa hatāśve rathe tiṣṭhan dadarśa bharatarṣabha / putraḥ sāṃyamaneḥ putraṃ pāñcālyasya mahātmanaḥ // 6.57.24
sa saṃgṛhya mahāghoraṃ nistriṃśavaram āyasam / padātis tūrṇam abhyarchad rathasthaṃ drupadātmajam // 6.57.25
taṃ mahaugham ivāyāntaṃ khāt patantam ivoragam / bhrāntāvaraṇanistriṃśaṃ kālotsṛṣṭam ivāntakam // 6.57.26
dīpyantam iva śastrārcyā mattavāraṇavikramam / apaśyan pāṇḍavās tatra dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 6.57.27
tasya pāñcālaputras tu pratīpam abhidhāvataḥ / śitanistriṃśahastasya śarāvaraṇadhāriṇaḥ // 6.57.28
bāṇavegam atītasya rathābhyāśam upeyuṣaḥ / tvaran senāpatiḥ kruddho bibheda gadayā śiraḥ // 6.57.29
tasya rājan sanistriṃśaṃ suprabhaṃ ca śarāvaram / hatasya patato hastād vegena nyapatad bhuvi // 6.57.30
taṃ nihatya gadāgreṇa lebhe sa paramaṃ yaśaḥ / putraḥ pāñcālarājasya mahātmā bhīmavikramaḥ // 6.57.31
tasmin hate maheṣvāse rājaputre mahārathe / hāhākāro mahān āsīt tava sainyasya māriṣa // 6.57.32
tataḥ sāṃyamaniḥ kruddho dṛṣṭvā nihatam ātmajam / abhidudrāva vegena pāñcālyaṃ yuddhadurmadam // 6.57.33
tau tatra samare vīrau sametau rathināṃ varau / dadṛśuḥ sarvarājānaḥ kuravaḥ pāṇḍavās tathā // 6.57.34
tataḥ sāṃyamaniḥ kruddhaḥ pārṣataṃ paravīrahā / ājaghāna tribhir bāṇais tottrair iva mahādvipam // 6.57.35
tathaiva pārṣataṃ śūraṃ śalyaḥ samitiśobhanaḥ / ājaghānorasi kruddhas tato yuddham avartata // 6.57.36
daivam eva paraṃ manye pauruṣād api saṃjaya / yat sainyaṃ mama putrasya pāṇḍusainyena vadhyate // 6.58.1
nityaṃ hi māmakāṃs tāta hatān eva hi śaṃsasi / avyagrāṃś ca prahṛṣṭāṃś ca nityaṃ śaṃsasi pāṇḍavān // 6.58.2
hīnān puruṣakāreṇa māmakān adya saṃjaya / patitān pātyamānāṃś ca hatān eva ca śaṃsasi // 6.58.3
yudhyamānān yathāśakti ghaṭamānāñ jayaṃ prati / pāṇḍavā vijayanty eva jīyante caiva māmakāḥ // 6.58.4
so 'haṃ tīvrāṇi duḥkhāni duryodhanakṛtāni ca / aśrauṣaṃ satataṃ tāta duḥsahāni bahūni ca // 6.58.5
tam upāyaṃ na paśyāmi jīyeran yena pāṇḍavāḥ / māmakā vā jayaṃ yuddhe prāpnuyur yena saṃjaya // 6.58.6
kṣayaṃ manuṣyadehānāṃ gajavājirathakṣayam / śṛṇu rājan sthiro bhūtvā tavaivāpanayo mahān // 6.58.7
dhṛṣṭadyumnas tu śalyena pīḍito navabhiḥ śaraiḥ / pīḍayām āsa saṃkruddho madrādhipatim āyasaiḥ // 6.58.8
tatrādbhutam apaśyāma pārṣatasya parākramam / nyavārayata yat tūrṇaṃ śalyaṃ samitiśobhanam // 6.58.9
nāntaraṃ dadṛśe kaś cit tayoḥ saṃrabdhayo raṇe / muhūrtam iva tad yuddhaṃ tayoḥ samam ivābhavat // 6.58.10
tataḥ śalyo mahārāja dhṛṣṭadyumnasya saṃyuge / dhanuś ciccheda bhallena pītena niśitena ca // 6.58.11
athainaṃ śaravarṣeṇa chādayām āsa bhārata / giriṃ jalāgame yadvaj jaladā jaladhāriṇaḥ // 6.58.12
abhimanyus tu saṃkruddho dhṛṣṭadyumne nipīḍite / abhidudrāva vegena madrarājarathaṃ prati // 6.58.13
tato madrādhiparathaṃ kārṣṇiḥ prāpyātikopanaḥ / ārtāyanim ameyātmā vivyādha viśikhais tribhiḥ // 6.58.14
tatas tu tāvakā rājan parīpsanto ''rjuniṃ raṇe / madrarājarathaṃ tūrṇaṃ parivāryāvatasthire // 6.58.15
duryodhano vikarṇaś ca duḥśāsanaviviṃśatī / durmarṣaṇo duḥsahaś ca citrasenaś ca durmukhaḥ // 6.58.16
satyavrataś ca bhadraṃ te purumitraś ca bhārata / ete madrādhiparathaṃ pālayantaḥ sthitā raṇe // 6.58.17
tān bhīmasenaḥ saṃkruddho dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / draupadeyābhimanyuś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau // 6.58.18
nānārūpāṇi śastrāṇi visṛjanto viśāṃ pate / abhyavartanta saṃhṛṣṭāḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ // 6.58.19
te vai samīyuḥ saṃgrāme rājan durmantrite tava // 6.58.19.2
tasmin dāśarathe yuddhe vartamāne bhayāvahe / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca prekṣakā rathino 'bhavan // 6.58.20
śastrāṇy anekarūpāṇi visṛjanto mahārathāḥ / anyonyam abhinardantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire // 6.58.21
te yattā jātasaṃrambhāḥ sarve 'nyonyaṃ jighāṃsavaḥ / mahāstrāṇi vimuñcantaḥ samāpetur amarṣaṇāḥ // 6.58.22
duryodhanas tu saṃkruddho dhṛṣṭadyumnaṃ mahāraṇe / vivyādha niśitair bāṇaiś caturbhis tvarito bhṛśam // 6.58.23
durmarṣaṇaś ca viṃśatyā citrasenaś ca pañcabhiḥ / durmukho navabhir bāṇair duḥsahaś cāpi saptabhiḥ // 6.58.24
viviṃśatiḥ pañcabhiś ca tribhir duḥśāsanas tathā // 6.58.24.2
tān pratyavidhyad rājendra pārṣataḥ śatrutāpanaḥ / ekaikaṃ pañcaviṃśatyā darśayan pāṇilāghavam // 6.58.25
satyavrataṃ tu samare purumitraṃ ca bhārata / abhimanyur avidhyat tau daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ // 6.58.26
mādrīputrau tu samare mātulaṃ mātṛnandanau / chādayetāṃ śaravrātais tad adbhutam ivābhavat // 6.58.27
tataḥ śalyo mahārāja svasrīyau rathināṃ varau / śarair bahubhir ānarchat kṛtapratikṛtaiṣiṇau // 6.58.28
chādyamānau tatas tau tu mādrīputrau na celatuḥ // 6.58.28.2
atha duryodhanaṃ dṛṣṭvā bhīmaseno mahābalaḥ / vidhitsuḥ kalahasyāntaṃ gadāṃ jagrāha pāṇḍavaḥ // 6.58.29
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā kailāsam iva śṛṅgiṇam / bhīmasenaṃ mahābāhuṃ putrās te prādravan bhayāt // 6.58.30
duryodhanas tu saṃkruddho māgadhaṃ samacodayat / anīkaṃ daśasāhasraṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām // 6.58.31
māgadhaṃ purataḥ kṛtvā bhīmasenaṃ samabhyayāt // 6.58.31.2
āpatantaṃ ca taṃ dṛṣṭvā gajānīkaṃ vṛkodaraḥ / gadāpāṇir avārohad rathāt siṃha ivonnadan // 6.58.32
adrisāramayīṃ gurvīṃ pragṛhya mahatīṃ gadām / abhyadhāvad gajānīkaṃ vyāditāsya ivāntakaḥ // 6.58.33
sa gajān gadayā nighnan vyacarat samare balī / bhīmaseno mahābāhuḥ savajra iva vāsavaḥ // 6.58.34
tasya nādena mahatā manohṛdayakampinā / vyatyaceṣṭanta saṃhatya gajā bhīmasya nardataḥ // 6.58.35
tatas tu draupadīputrāḥ saubhadraś ca mahārathaḥ / nakulaḥ sahadevaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 6.58.36
pṛṣṭhaṃ bhīmasya rakṣantaḥ śaravarṣeṇa vāraṇān / abhyadhāvanta varṣanto meghā iva girīn yathā // 6.58.37
kṣuraiḥ kṣuraprair bhallaiś ca pītair añjalikair api / pātayantottamāṅgāni pāṇḍavā gajayodhinām // 6.58.38
śirobhiḥ prapatadbhiś ca bāhubhiś ca vibhūṣitaiḥ / aśmavṛṣṭir ivābhāti pāṇibhiś ca sahāṅkuśaiḥ // 6.58.39
hṛtottamāṅgāḥ skandheṣu gajānāṃ gajayodhinaḥ / adṛśyantācalāgreṣu drumā bhagnaśikhā iva // 6.58.40
dhṛṣṭadyumnahatān anyān apaśyāma mahāgajān / patitān pātyamānāṃś ca pārṣatena mahātmanā // 6.58.41
māgadho 'tha mahīpālo gajam airāvatopamam / preṣayām āsa samare saubhadrasya rathaṃ prati // 6.58.42
tam āpatantaṃ saṃprekṣya māgadhasya gajottamam / jaghānaikeṣuṇā vīraḥ saubhadraḥ paravīrahā // 6.58.43
tasyāvarjitanāgasya kārṣṇiḥ parapuraṃjayaḥ / rājño rajatapuṅkhena bhallenāpaharac chiraḥ // 6.58.44
vigāhya tad gajānīkaṃ bhīmaseno 'pi pāṇḍavaḥ / vyacarat samare mṛdnan gajān indro girīn iva // 6.58.45
ekaprahārābhihatān bhīmasenena kuñjarān / apaśyāma raṇe tasmin girīn vajrahatān iva // 6.58.46
bhagnadantān bhagnakaṭān bhagnasakthāṃś ca vāraṇān / bhagnapṛṣṭhān bhagnakumbhān nihatān parvatopamān // 6.58.47
nadataḥ sīdataś cānyān vimukhān samare gajān / vimūtrān bhagnasaṃvignāṃs tathā viśakṛto 'parān // 6.58.48
bhīmasenasya mārgeṣu gatāsūn parvatopamān / apaśyāma hatān nāgān niṣṭanantas tathāpare // 6.58.49
vamanto rudhiraṃ cānye bhinnakumbhā mahāgajāḥ / vihvalanto gatā bhūmiṃ śailā iva dharātale // 6.58.50
medorudhiradigdhāṅgo vasāmajjāsamukṣitaḥ / vyacarat samare bhīmo daṇḍapāṇir ivāntakaḥ // 6.58.51
gajānāṃ rudhirāktāṃ tāṃ gadāṃ bibhrad vṛkodaraḥ / ghoraḥ pratibhayaś cāsīt pinākīva pinākadhṛk // 6.58.52
nirmathyamānāḥ kruddhena bhīmasenena dantinaḥ / sahasā prādravañ śiṣṭā mṛdnantas tava vāhinīm // 6.58.53
taṃ hi vīraṃ maheṣvāsāḥ saubhadrapramukhā rathāḥ / paryarakṣanta yudhyantaṃ vajrāyudham ivāmarāḥ // 6.58.54
śoṇitāktāṃ gadāṃ bibhrad ukṣito gajaśoṇitaiḥ / kṛtānta iva raudrātmā bhīmaseno vyadṛśyata // 6.58.55
vyāyacchamānaṃ gadayā dikṣu sarvāsu bhārata / nṛtyamānam apaśyāma nṛtyantam iva śaṃkaram // 6.58.56
yamadaṇḍopamāṃ gurvīm indrāśanisamasvanām / apaśyāma mahārāja raudrāṃ viśasanīṃ gadām // 6.58.57
vimiśrāṃ keśamajjābhiḥ pradigdhāṃ rudhireṇa ca / pinākam iva rudrasya kruddhasyābhighnataḥ paśūn // 6.58.58
yathā paśūnāṃ saṃghātaṃ yaṣṭyā pālaḥ prakālayet / tathā bhīmo gajānīkaṃ gadayā paryakālayat // 6.58.59
gadayā vadhyamānās te mārgaṇaiś ca samantataḥ / svāny anīkāni mṛdnantaḥ prādravan kuñjarās tava // 6.58.60
mahāvāta ivābhrāṇi vidhamitvā sa vāraṇān / atiṣṭhat tumule bhīmaḥ śmaśāna iva śūlabhṛt // 6.58.61
tasmin hate gajānīke putro duryodhanas tava / bhīmasenaṃ ghnatety evaṃ sarvasainyāny acodayat // 6.59.1
tataḥ sarvāṇy anīkāni tava putrasya śāsanāt / abhyadravan bhīmasenaṃ nadantaṃ bhairavān ravān // 6.59.2
taṃ balaugham aparyantaṃ devair api durutsaham / āpatantaṃ suduṣpāraṃ samudram iva parvaṇi // 6.59.3
rathanāgāśvakalilaṃ śaṅkhadundubhināditam / athānantam apāraṃ ca narendrastimitahradam // 6.59.4
taṃ bhīmasenaḥ samare mahodadhim ivāparam / senāsāgaram akṣobhyaṃ veleva samavārayat // 6.59.5
tad āścaryam apaśyāma śraddheyam api cādbhutam / bhīmasenasya samare rājan karmātimānuṣam // 6.59.6
udīrṇāṃ pṛthivīṃ sarvāṃ sāśvāṃ sarathakuñjarām / asaṃbhramaṃ bhīmaseno gadayā samatāḍayat // 6.59.7
sa saṃvārya balaughāṃs tān gadayā rathināṃ varaḥ / atiṣṭhat tumule bhīmo girir merur ivācalaḥ // 6.59.8
tasmin sutumule ghore kāle paramadāruṇe / bhrātaraś caiva putrāś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 6.59.9
draupadeyābhimanyuś ca śikhaṇḍī ca mahārathaḥ / na prājahan bhīmasenaṃ bhaye jāte mahābalam // 6.59.10
tataḥ śaikyāyasīṃ gurvīṃ pragṛhya mahatīṃ gadām / avadhīt tāvakān yodhān daṇḍapāṇir ivāntakaḥ // 6.59.11
pothayan rathavṛndāni vājivṛndāni cābhibhūḥ // 6.59.11.2
vyacarat samare bhīmo yugānte pāvako yathā / vinighnan samare sarvān yugānte kālavad vibhuḥ // 6.59.12
ūruvegena saṃkarṣan rathajālāni pāṇḍavaḥ / pramardayan gajān sarvān naḍvalānīva kuñjaraḥ // 6.59.13
mṛdnan rathebhyo rathino gajebhyo gajayodhinaḥ / sādinaś cāśvapṛṣṭhebhyo bhūmau caiva padātinaḥ // 6.59.14
tatra tatra hataiś cāpi manuṣyagajavājibhiḥ / raṇāṅgaṇaṃ tad abhavan mṛtyor āghātasaṃnibham // 6.59.15
pinākam iva rudrasya kruddhasyābhighnataḥ paśūn / yamadaṇḍopamām ugrām indrāśanisamasvanām // 6.59.16
dadṛśur bhīmasenasya raudrāṃ viśasanīṃ gadām // 6.59.16.2
āvidhyato gadāṃ tasya kaunteyasya mahātmanaḥ / babhau rūpaṃ mahāghoraṃ kālasyeva yugakṣaye // 6.59.17
taṃ tathā mahatīṃ senāṃ drāvayantaṃ punaḥ punaḥ / dṛṣṭvā mṛtyum ivāyāntaṃ sarve vimanaso 'bhavan // 6.59.18
yato yataḥ prekṣate sma gadām udyamya pāṇḍavaḥ / tena tena sma dīryante sarvasainyāni bhārata // 6.59.19
pradārayantaṃ sainyāni balaughenāparājitam / grasamānam anīkāni vyāditāsyam ivāntakam // 6.59.20
taṃ tathā bhīmakarmāṇaṃ pragṛhītamahāgadam / dṛṣṭvā vṛkodaraṃ bhīṣmaḥ sahasaiva samabhyayāt // 6.59.21
mahatā meghaghoṣeṇa rathenādityavarcasā / chādayañ śaravarṣeṇa parjanya iva vṛṣṭimān // 6.59.22
tam āyāntaṃ tathā dṛṣṭvā vyāttānanam ivāntakam / bhīṣmaṃ bhīmo mahābāhuḥ pratyudīyād amarṣaṇaḥ // 6.59.23
tasmin kṣaṇe sātyakiḥ satyasaṃdhaḥ; śinipravīro 'bhyapatat pitāmaham / nighnann amitrān dhanuṣā dṛḍhena; sa kampayaṃs tava putrasya senām // 6.59.24
taṃ yāntam aśvai rajataprakāśaiḥ; śarān dhamantaṃ dhanuṣā dṛḍhena / nāśaknuvan vārayituṃ tadānīṃ; sarve gaṇā bhārata ye tvadīyāḥ // 6.59.25
avidhyad enaṃ niśitaiḥ śarāgrair; alambuso rājavarārśyaśṛṅgiḥ / taṃ vai caturbhiḥ pratividhya vīro; naptā śiner abhyapatad rathena // 6.59.26
anvāgataṃ vṛṣṇivaraṃ niśamya; madhye ripūṇāṃ parivartamānam / prāvartayantaṃ kurupuṃgavāṃś ca; punaḥ punaś ca praṇadantam ājau // 6.59.27
nāśaknuvan vārayituṃ variṣṭhaṃ; madhyaṃdine sūryam ivātapantam / na tatra kaś cinn aviṣaṇṇa āsīd; ṛte rājan somadattasya putrāt // 6.59.28
sa hy ādadāno dhanur ugravegaṃ; bhūriśravā bhārata saumadattiḥ / dṛṣṭvā rathān svān vyapanīyamānān; pratyudyayau sātyakiṃ yoddhum icchan // 6.59.29
tato bhūriśravā rājan sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ / avidhyad bhṛśasaṃkruddhas tottrair iva mahādvipam // 6.60.1
kauravaṃ sātyakiś caiva śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / avākirad ameyātmā sarvalokasya paśyataḥ // 6.60.2
tato duryodhano rājā sodaryaiḥ parivāritaḥ / saumadattiṃ raṇe yattaḥ samantāt paryavārayat // 6.60.3
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve sātyakiṃ rabhasaṃ raṇe / parivārya sthitāḥ saṃkhye samantāt sumahaujasaḥ // 6.60.4
bhīmasenas tu saṃkruddho gadām udyamya bhārata / duryodhanamukhān sarvān putrāṃs te paryavārayat // 6.60.5
rathair anekasāhasraiḥ krodhāmarṣasamanvitaḥ / nandakas tava putras tu bhīmasenaṃ mahābalam // 6.60.6
vivyādha niśitaiḥ ṣaḍbhiḥ kaṅkapatraiḥ śilāśitaiḥ // 6.60.6.2
duryodhanas tu samare bhīmasenaṃ mahābalam / ājaghānorasi kruddho mārgaṇair niśitais tribhiḥ // 6.60.7
tato bhīmo mahābāhuḥ svarathaṃ sumahābalaḥ / āruroha rathaśreṣṭhaṃ viśokaṃ cedam abravīt // 6.60.8
ete mahārathāḥ śūrā dhārtarāṣṭrā mahābalāḥ / mām eva bhṛśasaṃkruddhā hantum abhyudyatā yudhi // 6.60.9
etān adya haniṣyāmi paśyatas te na saṃśayaḥ / tasmān mamāśvān saṃgrāme yattaḥ saṃyaccha sārathe // 6.60.10
evam uktvā tataḥ pārthaḥ putraṃ duryodhanaṃ tava / vivyādha daśabhis tīkṣṇaiḥ śaraiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ // 6.60.11
nandakaṃ ca tribhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare // 6.60.11.2
taṃ tu duryodhanaḥ ṣaṣṭyā viddhvā bhīmaṃ mahābalam / tribhir anyaiḥ suniśitair viśokaṃ pratyavidhyata // 6.60.12
bhīmasya ca raṇe rājan dhanuś ciccheda bhāsvaram / muṣṭideśe śarais tīkṣṇais tribhī rājā hasann iva // 6.60.13
bhīmas tu prekṣya yantāraṃ viśokaṃ saṃyuge tadā / pīḍitaṃ viśikhais tīkṣṇais tava putreṇa dhanvinā // 6.60.14
amṛṣyamāṇaḥ saṃkruddho dhanur divyaṃ parāmṛśat / putrasya te mahārāja vadhārthaṃ bharatarṣabha // 6.60.15
samādatta ca saṃrabdhaḥ kṣurapraṃ lomavāhinam / tena ciccheda nṛpater bhīmaḥ kārmukam uttamam // 6.60.16
so 'pavidhya dhanuś chinnaṃ krodhena prajvalann iva / anyat kārmukam ādatta satvaraṃ vegavattaram // 6.60.17
saṃdhatta viśikhaṃ ghoraṃ kālamṛtyusamaprabham / tenājaghāna saṃkruddho bhīmasenaṃ stanāntare // 6.60.18
sa gāḍhaviddho vyathitaḥ syandanopastha āviśat / sa niṣaṇṇo rathopasthe mūrchām abhijagāma ha // 6.60.19
taṃ dṛṣṭvā vyathitaṃ bhīmam abhimanyupurogamāḥ / nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ // 6.60.20
tatas tu tumulāṃ vṛṣṭiṃ śastrāṇāṃ tigmatejasām / pātayām āsur avyagrāḥ putrasya tava mūrdhani // 6.60.21
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ bhīmaseno mahābalaḥ / duryodhanaṃ tribhir viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ // 6.60.22
śalyaṃ ca pañcaviṃśatyā śarair vivyādha pāṇḍavaḥ / rukmapuṅkhair maheṣvāsaḥ sa viddho vyapayād raṇāt // 6.60.23
pratyudyayus tato bhīmaṃ tava putrāś caturdaśa / senāpatiḥ suṣeṇaś ca jalasaṃdhaḥ sulocanaḥ // 6.60.24
ugro bhīmaratho bhīmo bhīmabāhur alolupaḥ / durmukho duṣpradharṣaś ca vivitsur vikaṭaḥ samaḥ // 6.60.25
visṛjanto bahūn bāṇān krodhasaṃraktalocanāḥ / bhīmasenam abhidrutya vivyadhuḥ sahitā bhṛśam // 6.60.26
putrāṃs tu tava saṃprekṣya bhīmaseno mahābalaḥ / sṛkkiṇī vilihan vīraḥ paśumadhye vṛko yathā // 6.60.27
senāpateḥ kṣurapreṇa śiraś ciccheda pāṇḍavaḥ // 6.60.27.2
jalasaṃdhaṃ vinirbhidya so 'nayad yamasādanam / suṣeṇaṃ ca tato hatvā preṣayām āsa mṛtyave // 6.60.28
ugrasya saśirastrāṇaṃ śiraś candropamaṃ bhuvi / pātayām āsa bhallena kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitam // 6.60.29
bhīmabāhuṃ ca saptatyā sāśvaketuṃ sasārathim / nināya samare bhīmaḥ paralokāya māriṣa // 6.60.30
bhīmaṃ bhīmarathaṃ cobhau bhīmaseno hasann iva / bhrātarau rabhasau rājann anayad yamasādanam // 6.60.31
tataḥ sulocanaṃ bhīmaḥ kṣurapreṇa mahāmṛdhe / miṣatāṃ sarvasainyānām anayad yamasādanam // 6.60.32
putrās tu tava taṃ dṛṣṭvā bhīmasenaparākramam / śeṣā ye 'nye 'bhavaṃs tatra te bhīmasya bhayārditāḥ // 6.60.33
vipradrutā diśo rājan vadhyamānā mahātmanā // 6.60.33.2
tato 'bravīc chāṃtanavaḥ sarvān eva mahārathān / eṣa bhīmo raṇe kruddho dhārtarāṣṭrān mahārathān // 6.60.34
yathāprāgryān yathājyeṣṭhān yathāśūrāṃś ca saṃgatān / nipātayaty ugradhanvā taṃ pramathnīta pārthivāḥ // 6.60.35
evam uktās tataḥ sarve dhārtarāṣṭrasya sainikāḥ / abhyadravanta saṃkruddhā bhīmasenaṃ mahābalam // 6.60.36
bhagadattaḥ prabhinnena kuñjareṇa viśāṃ pate / apatat sahasā tatra yatra bhīmo vyavasthitaḥ // 6.60.37
āpatann eva ca raṇe bhīmasenaṃ śilāśitaiḥ / adṛśyaṃ samare cakre jīmūta iva bhāskaram // 6.60.38
abhimanyumukhās tatra nāmṛṣyanta mahārathāḥ / bhīmasyācchādanaṃ saṃkhye svabāhubalam āśritāḥ // 6.60.39
ta enaṃ śaravarṣeṇa samantāt paryavārayan / gajaṃ ca śaravṛṣṭyā taṃ bibhidus te samantataḥ // 6.60.40
sa śastravṛṣṭyābhihataḥ prādravad dviguṇaṃ padam / prāgjyotiṣagajo rājan nānāliṅgaiḥ sutejanaiḥ // 6.60.41
saṃjātarudhirotpīḍaḥ prekṣaṇīyo 'bhavad raṇe / gabhastibhir ivārkasya saṃsyūto jalado mahān // 6.60.42
sa codito madasrāvī bhagadattena vāraṇaḥ / abhyadhāvata tān sarvān kālotsṛṣṭa ivāntakaḥ // 6.60.43
dviguṇaṃ javam āsthāya kampayaṃś caraṇair mahīm // 6.60.43.2
tasya tat sumahad rūpaṃ dṛṣṭvā sarve mahārathāḥ / asahyaṃ manyamānās te nātipramanaso 'bhavan // 6.60.44
tatas tu nṛpatiḥ kruddho bhīmasenaṃ stanāntare / ājaghāna naravyāghra śareṇa nataparvaṇā // 6.60.45
so 'tividdho maheṣvāsas tena rājñā mahārathaḥ / mūrchayābhiparītāṅgo dhvajayaṣṭim upāśritaḥ // 6.60.46
tāṃs tu bhītān samālakṣya bhīmasenaṃ ca mūrchitam / nanāda balavan nādaṃ bhagadattaḥ pratāpavān // 6.60.47
tato ghaṭotkaco rājan prekṣya bhīmaṃ tathāgatam / saṃkruddho rākṣaso ghoras tatraivāntaradhīyata // 6.60.48
sa kṛtvā dāruṇāṃ māyāṃ bhīrūṇāṃ bhayavardhinīm / adṛśyata nimeṣārdhād ghorarūpaṃ samāśritaḥ // 6.60.49
airāvataṃ samāruhya svayaṃ māyāmayaṃ kṛtam / tasya cānye 'pi diṅnāgā babhūvur anuyāyinaḥ // 6.60.50
añjano vāmanaś caiva mahāpadmaś ca suprabhaḥ / traya ete mahānāgā rākṣasaiḥ samadhiṣṭhitāḥ // 6.60.51
mahākāyās tridhā rājan prasravanto madaṃ bahu / tejovīryabalopetā mahābalaparākramāḥ // 6.60.52
ghaṭotkacas tu svaṃ nāgaṃ codayām āsa taṃ tataḥ / sagajaṃ bhagadattaṃ tu hantukāmaḥ paraṃtapaḥ // 6.60.53
te cānye coditā nāgā rākṣasais tair mahābalaiḥ / paripetuḥ susaṃrabdhāś caturdaṃṣṭrāś caturdiśam // 6.60.54
bhagadattasya taṃ nāgaṃ viṣāṇais te 'bhyapīḍayan // 6.60.54.2
saṃpīḍyamānas tair nāgair vedanārtaḥ śarāturaḥ / so 'nadat sumahānādam indrāśanisamasvanam // 6.60.55
tasya taṃ nadato nādaṃ sughoraṃ bhīmanisvanam / śrutvā bhīṣmo 'bravīd droṇaṃ rājānaṃ ca suyodhanam // 6.60.56
eṣa yudhyati saṃgrāme haiḍimbena durātmanā / bhagadatto maheṣvāsaḥ kṛcchreṇa parivartate // 6.60.57
rākṣasaś ca mahāmāyaḥ sa ca rājātikopanaḥ / tau sametau mahāvīryau kālamṛtyusamāv ubhau // 6.60.58
śrūyate hy eṣa hṛṣṭānāṃ pāṇḍavānāṃ mahāsvanaḥ / hastinaś caiva sumahān bhītasya ruvato dhvaniḥ // 6.60.59
tatra gacchāma bhadraṃ vo rājānaṃ parirakṣitum / arakṣyamāṇaḥ samare kṣipraṃ prāṇān vimokṣyate // 6.60.60
te tvaradhvaṃ mahāvīryāḥ kiṃ cireṇa prayāmahe / mahān hi vartate raudraḥ saṃgrāmo lomaharṣaṇaḥ // 6.60.61
bhaktaś ca kulaputraś ca śūraś ca pṛtanāpatiḥ / yuktaṃ tasya paritrāṇaṃ kartum asmābhir acyutāḥ // 6.60.62
bhīṣmasya tad vacaḥ śrutvā bhāradvājapurogamāḥ / sahitāḥ sarvarājāno bhagadattaparīpsayā // 6.60.63
uttamaṃ javam āsthāya prayayur yatra so 'bhavat // 6.60.63.2
tān prayātān samālokya yudhiṣṭhirapurogamāḥ / pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ pṛṣṭhato 'nuyayuḥ parān // 6.60.64
tāny anīkāny athālokya rākṣasendraḥ pratāpavān / nanāda sumahānādaṃ visphoṭam aśaner iva // 6.60.65
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā dṛṣṭvā nāgāṃś ca yudhyataḥ / bhīṣmaḥ śāṃtanavo bhūyo bhāradvājam abhāṣata // 6.60.66
na rocate me saṃgrāmo haiḍimbena durātmanā / balavīryasamāviṣṭaḥ sasahāyaś ca sāṃpratam // 6.60.67
naiṣa śakyo yudhā jetum api vajrabhṛtā svayam / labdhalakṣyaḥ prahārī ca vayaṃ ca śrāntavāhanāḥ // 6.60.68
pāñcālaiḥ pāṇḍaveyaiś ca divasaṃ kṣatavikṣatāḥ // 6.60.68.2
tan na me rocate yuddhaṃ pāṇḍavair jitakāśibhiḥ / ghuṣyatām avahāro 'dya śvo yotsyāmaḥ paraiḥ saha // 6.60.69
pitāmahavacaḥ śrutvā tathā cakruḥ sma kauravāḥ / upāyenāpayānaṃ te ghaṭotkacabhayārditāḥ // 6.60.70
kauraveṣu nivṛtteṣu pāṇḍavā jitakāśinaḥ / siṃhanādam akurvanta śaṅkhaveṇusvanaiḥ saha // 6.60.71
evaṃ tad abhavad yuddhaṃ divasaṃ bharatarṣabha / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca puraskṛtya ghaṭotkacam // 6.60.72
kauravās tu tato rājan prayayuḥ śibiraṃ svakam / vrīḍamānā niśākāle pāṇḍaveyaiḥ parājitāḥ // 6.60.73
śaravikṣatagātrāś ca pāṇḍuputrā mahārathāḥ / yuddhe sumanaso bhūtvā śibirāyaiva jagmire // 6.60.74
puraskṛtya mahārāja bhīmasenaghaṭotkacau / pūjayantas tadānyonyaṃ mudā paramayā yutāḥ // 6.60.75
nadanto vividhān nādāṃs tūryasvanavimiśritān / siṃhanādāṃś ca kurvāṇā vimiśrāñ śaṅkhanisvanaiḥ // 6.60.76
vinadanto mahātmānaḥ kampayantaś ca medinīm / ghaṭṭayantaś ca marmāṇi tava putrasya māriṣa // 6.60.77
prayātāḥ śibirāyaiva niśākāle paraṃtapāḥ // 6.60.77.2
duryodhanas tu nṛpatir dīno bhrātṛvadhena ca / muhūrtaṃ cintayām āsa bāṣpaśokasamākulaḥ // 6.60.78
tataḥ kṛtvā vidhiṃ sarvaṃ śibirasya yathāvidhi / pradadhyau śokasaṃtapto bhrātṛvyasanakarśitaḥ // 6.60.79
bhayaṃ me sumahaj jātaṃ vismayaś caiva saṃjaya / śrutvā pāṇḍukumārāṇāṃ karma devaiḥ suduṣkaram // 6.61.1
putrāṇāṃ ca parābhavaṃ śrutvā saṃjaya sarvaśaḥ / cintā me mahatī sūta bhaviṣyati kathaṃ tv iti // 6.61.2
dhruvaṃ viduravākyāni dhakṣyanti hṛdayaṃ mama / yathā hi dṛśyate sarvaṃ daivayogena saṃjaya // 6.61.3
yatra bhīṣmamukhāñ śūrān astrajñān yodhasattamān / pāṇḍavānām anīkāni yodhayanti prahāriṇaḥ // 6.61.4
kenāvadhyā mahātmānaḥ pāṇḍuputrā mahābalāḥ / kena dattavarās tāta kiṃ vā jñānaṃ vidanti te // 6.61.5
yena kṣayaṃ na gacchanti divi tārāgaṇā iva // 6.61.5.2
punaḥ punar na mṛṣyāmi hataṃ sainyaṃ sma pāṇḍavaiḥ / mayy eva daṇḍaḥ patati daivāt paramadāruṇaḥ // 6.61.6
yathāvadhyāḥ pāṇḍusutā yathā vadhyāś ca me sutāḥ / etan me sarvam ācakṣva yathātattvena saṃjaya // 6.61.7
na hi pāraṃ prapaśyāmi duḥkhasyāsya kathaṃ cana / samudrasyeva mahato bhujābhyāṃ prataran naraḥ // 6.61.8
putrāṇāṃ vyasanaṃ manye dhruvaṃ prāptaṃ sudāruṇam / ghātayiṣyati me putrān sarvān bhīmo na saṃśayaḥ // 6.61.9
na hi paśyāmi taṃ vīraṃ yo me rakṣet sutān raṇe / dhruvaṃ vināśaḥ samare putrāṇāṃ mama saṃjaya // 6.61.10
tasmān me kāraṇaṃ sūta yuktiṃ caiva viśeṣataḥ / pṛcchato 'dya yathātattvaṃ sarvam ākhyātum arhasi // 6.61.11
duryodhano 'pi yac cakre dṛṣṭvā svān vimukhān raṇe / bhīṣmadroṇau kṛpaś caiva saubaleyo jayadrathaḥ // 6.61.12
drauṇir vāpi maheṣvāso vikarṇo vā mahābalaḥ // 6.61.12.2
niścayo vāpi kas teṣāṃ tadā hy āsīn mahātmanām / vimukheṣu mahāprājña mama putreṣu saṃjaya // 6.61.13
śṛṇu rājann avahitaḥ śrutvā caivāvadhāraya / naiva mantrakṛtaṃ kiṃ cin naiva māyāṃ tathāvidhām // 6.61.14
na vai vibhīṣikāṃ kāṃ cid rājan kurvanti pāṇḍavāḥ // 6.61.14.2
yudhyanti te yathānyāyaṃ śaktimantaś ca saṃyuge / dharmeṇa sarvakāryāṇi kīrtitānīti bhārata // 6.61.15
ārabhante sadā pārthāḥ prārthayānā mahad yaśaḥ // 6.61.15.2
na te yuddhān nivartante dharmopetā mahābalāḥ / śriyā paramayā yuktā yato dharmas tato jayaḥ // 6.61.16
tenāvadhyā raṇe pārthā jayayuktāś ca pārthiva // 6.61.16.2
tava putrā durātmānaḥ pāpeṣv abhiratāḥ sadā / niṣṭhurā hīnakarmāṇas tena hīyanti saṃyuge // 6.61.17
subahūni nṛśaṃsāni putrais tava janeśvara / nikṛtānīha pāṇḍūnāṃ nīcair iva yathā naraiḥ // 6.61.18
sarvaṃ ca tad anādṛtya putrāṇāṃ tava kilbiṣam / sāpahnavāḥ sadaivāsan pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja // 6.61.19
na cainān bahu manyante putrās tava viśāṃ pate // 6.61.19.2
tasya pāpasya satataṃ kriyamāṇasya karmaṇaḥ / saṃprāptaṃ sumahad ghoraṃ phalaṃ kiṃpākasaṃnibham // 6.61.20
sa tad bhuṅkṣva mahārāja saputraḥ sasuhṛjjanaḥ // 6.61.20.2
nāvabudhyasi yad rājan vāryamāṇaḥ suhṛjjanaiḥ / vidureṇātha bhīṣmeṇa droṇena ca mahātmanā // 6.61.21
tathā mayā cāpy asakṛd vāryamāṇo na gṛhṇasi / vākyaṃ hitaṃ ca pathyaṃ ca martyaḥ pathyam ivauṣadham // 6.61.22
putrāṇāṃ matam āsthāya jitān manyasi pāṇḍavān // 6.61.22.2
śṛṇu bhūyo yathātattvaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / kāraṇaṃ bharataśreṣṭha pāṇḍavānāṃ jayaṃ prati // 6.61.23
tat te 'haṃ kathayiṣyāmi yathāśrutam ariṃdama // 6.61.23.2
duryodhanena saṃpṛṣṭa etam arthaṃ pitāmahaḥ / dṛṣṭvā bhrātṝn raṇe sarvān nirjitān sumahārathān // 6.61.24
śokasaṃmūḍhahṛdayo niśākāle sma kauravaḥ / pitāmahaṃ mahāprājñaṃ vinayenopagamya ha // 6.61.25
yad abravīt sutas te 'sau tan me śṛṇu janeśvara // 6.61.25.2
tvaṃ ca droṇaś ca śalyaś ca kṛpo drauṇis tathaiva ca / kṛtavarmā ca hārdikyaḥ kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ // 6.61.26
bhūriśravā vikarṇaś ca bhagadattaś ca vīryavān / mahārathāḥ samākhyātāḥ kulaputrās tanutyajaḥ // 6.61.27
trayāṇām api lokānāṃ paryāptā iti me matiḥ / pāṇḍavānāṃ samastāś ca na tiṣṭhanti parākrame // 6.61.28
tatra me saṃśayo jātas tan mamācakṣva pṛcchataḥ / yaṃ samāśritya kaunteyā jayanty asmān pade pade // 6.61.29
śṛṇu rājan vaco mahyaṃ yat tvāṃ vakṣyāmi kaurava / bahuśaś ca mamokto 'si na ca me tattvayā kṛtam // 6.61.30
kriyatāṃ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ śamo bharatasattama / etat kṣamam ahaṃ manye pṛthivyās tava cābhibho // 6.61.31
bhuñjemāṃ pṛthivīṃ rājan bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sukhī / durhṛdas tāpayan sarvān nandayaṃś cāpi bāndhavān // 6.61.32
na ca me krośatas tāta śrutavān asi vai purā / tad idaṃ samanuprāptaṃ yat pāṇḍūn avamanyase // 6.61.33
yaś ca hetur avadhyatve teṣām akliṣṭakarmaṇām / taṃ śṛṇuṣva mahārāja mama kīrtayataḥ prabho // 6.61.34
nāsti lokeṣu tad bhūtaṃ bhavitā no bhaviṣyati / yo jayet pāṇḍavān saṃkhye pālitāñ śārṅgadhanvanā // 6.61.35
yat tu me kathitaṃ tāta munibhir bhāvitātmabhiḥ / purāṇagītaṃ dharmajña tac chṛṇuṣva yathātatham // 6.61.36
purā kila surāḥ sarve ṛṣayaś ca samāgatāḥ / pitāmaham upāseduḥ parvate gandhamādane // 6.61.37
madhye teṣāṃ samāsīnaḥ prajāpatir apaśyata / vimānaṃ jājvalad bhāsā sthitaṃ pravaram ambare // 6.61.38
dhyānenāvedya taṃ brahmā kṛtvā ca niyato 'ñjalim / namaścakāra hṛṣṭātmā paramaṃ parameśvaram // 6.61.39
ṛṣayas tv atha devāś ca dṛṣṭvā brahmāṇam utthitam / sthitāḥ prāñjalayaḥ sarve paśyanto mahad adbhutam // 6.61.40
yathāvac ca tam abhyarcya brahmā brahmavidāṃ varaḥ / jagāda jagataḥ sraṣṭā paraṃ paramadharmavit // 6.61.41
viśvāvasur viśvamūrtir viśveśo; viṣvakseno viśvakarmā vaśī ca / viśveśvaro vāsudevo 'si tasmād; yogātmānaṃ daivataṃ tvām upaimi // 6.61.42
jaya viśva mahādeva jaya lokahite rata / jaya yogīśvara vibho jaya yogaparāvara // 6.61.43
padmagarbha viśālākṣa jaya lokeśvareśvara / bhūtabhavyabhavan nātha jaya saumyātmajātmaja // 6.61.44
asaṃkhyeyaguṇājeya jaya sarvaparāyaṇa / nārāyaṇa suduṣpāra jaya śārṅgadhanurdhara // 6.61.45
sarvaguhyaguṇopeta viśvamūrte nirāmaya / viśveśvara mahābāho jaya lokārthatatpara // 6.61.46
mahoraga varāhādya harikeśa vibho jaya / harivāsa viśāmīśa viśvāvāsāmitāvyaya // 6.61.47
vyaktāvyaktāmitasthāna niyatendriya sendriya / asaṃkhyeyātmabhāvajña jaya gambhīra kāmada // 6.61.48
ananta viditaprajña nityaṃ bhūtavibhāvana / kṛtakārya kṛtaprajña dharmajña vijayājaya // 6.61.49
guhyātman sarvabhūtātman sphuṭasaṃbhūtasaṃbhava / bhūtārthatattva lokeśa jaya bhūtavibhāvana // 6.61.50
ātmayone mahābhāga kalpasaṃkṣepatatpara / udbhāvana manodbhāva jaya brahmajanapriya // 6.61.51
nisargasargābhirata kāmeśa parameśvara / amṛtodbhava sadbhāva yugāgne vijayaprada // 6.61.52
prajāpatipate deva padmanābha mahābala / ātmabhūta mahābhūta karmātmañ jaya karmada // 6.61.53
pādau tava dharā devī diśo bāhur divaṃ śiraḥ / mūrtis te 'haṃ surāḥ kāyaś candrādityau ca cakṣuṣī // 6.61.54
balaṃ tapaś ca satyaṃ ca dharmaḥ kāmātmajaḥ prabho / tejo 'gniḥ pavanaḥ śvāsa āpas te svedasaṃbhavāḥ // 6.61.55
aśvinau śravaṇau nityaṃ devī jihvā sarasvatī / vedāḥ saṃskāraniṣṭhā hi tvayīdaṃ jagad āśritam // 6.61.56
na saṃkhyāṃ na parīmāṇaṃ na tejo na parākramam / na balaṃ yogayogīśa jānīmas te na saṃbhavam // 6.61.57
tvadbhaktiniratā deva niyamais tvā samāhitāḥ / arcayāmaḥ sadā viṣṇo parameśaṃ maheśvaram // 6.61.58
ṛṣayo devagandharvā yakṣarākṣasapannagāḥ / piśācā mānuṣāś caiva mṛgapakṣisarīsṛpāḥ // 6.61.59
evamādi mayā sṛṣṭaṃ pṛthivyāṃ tvatprasādajam / padmanābha viśālākṣa kṛṣṇa duḥsvapnanāśana // 6.61.60
tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāṃ tvaṃ netā tvaṃ jaganmukham / tvatprasādena deveśa sukhino vibudhāḥ sadā // 6.61.61
pṛthivī nirbhayā deva tvatprasādāt sadābhavat / tasmād bhava viśālākṣa yaduvaṃśavivardhanaḥ // 6.61.62
dharmasaṃsthāpanārthāya daiteyānāṃ vadhāya ca / jagato dhāraṇārthāya vijñāpyaṃ kuru me prabho // 6.61.63
yad etat paramaṃ guhyaṃ tvatprasādamayaṃ vibho / vāsudeva tad etat te mayodgītaṃ yathātatham // 6.61.64
sṛṣṭvā saṃkarṣaṇaṃ devaṃ svayam ātmānam ātmanā / kṛṣṇa tvam ātmanāsrākṣīḥ pradyumnaṃ cātmasaṃbhavam // 6.61.65
pradyumnāc cāniruddhaṃ tvaṃ yaṃ vidur viṣṇum avyayam / aniruddho 'sṛjan māṃ vai brahmāṇaṃ lokadhāriṇam // 6.61.66
vāsudevamayaḥ so 'haṃ tvayaivāsmi vinirmitaḥ / vibhajya bhāgaśo ''tmānaṃ vraja mānuṣatāṃ vibho // 6.61.67
tatrāsuravadhaṃ kṛtvā sarvalokasukhāya vai / dharmaṃ sthāpya yaśaḥ prāpya yogaṃ prāpsyasi tattvataḥ // 6.61.68
tvāṃ hi brahmarṣayo loke devāś cāmitavikrama / tais taiś ca nāmabhir bhaktā gāyanti paramātmakam // 6.61.69
sthitāś ca sarve tvayi bhūtasaṃghāḥ; kṛtvāśrayaṃ tvāṃ varadaṃ subāho / anādimadhyāntam apārayogaṃ; lokasya setuṃ pravadanti viprāḥ // 6.61.70
tataḥ sa bhagavān devo lokānāṃ parameśvaraḥ / brahmāṇaṃ pratyuvācedaṃ snigdhagambhīrayā girā // 6.62.1
viditaṃ tāta yogān me sarvam etat tavepsitam / tathā tad bhavitety uktvā tatraivāntaradhīyata // 6.62.2
tato devarṣigandharvā vismayaṃ paramaṃ gatāḥ / kautūhalaparāḥ sarve pitāmaham athābruvan // 6.62.3
ko nv ayaṃ yo bhagavatā praṇamya vinayād vibho / vāgbhiḥ stuto variṣṭhābhiḥ śrotum icchāma taṃ vayam // 6.62.4
evam uktas tu bhagavān pratyuvāca pitāmahaḥ / devabrahmarṣigandharvān sarvān madhurayā girā // 6.62.5
yat tatparaṃ bhaviṣyaṃ ca bhavitavyaṃ ca yat param / bhūtātmā yaḥ prabhuś caiva brahma yac ca paraṃ padam // 6.62.6
tenāsmi kṛtasaṃvādaḥ prasannena surarṣabhāḥ / jagato 'nugrahārthāya yācito me jagatpatiḥ // 6.62.7
mānuṣaṃ lokam ātiṣṭha vāsudeva iti śrutaḥ / asurāṇāṃ vadhārthāya saṃbhavasva mahītale // 6.62.8
saṃgrāme nihatā ye te daityadānavarākṣasāḥ / ta ime nṛṣu saṃbhūtā ghorarūpā mahābalāḥ // 6.62.9
teṣāṃ vadhārthaṃ bhagavān nareṇa sahito vaśī / mānuṣīṃ yonim āsthāya cariṣyati mahītale // 6.62.10
naranārāyaṇau yau tau purāṇāv ṛṣisattamau / sahitau mānuṣe loke saṃbhūtāv amitadyutī // 6.62.11
ajeyau samare yattau sahitāv amarair api / mūḍhās tv etau na jānanti naranārāyaṇāv ṛṣī // 6.62.12
tasyāham ātmajo brahmā sarvasya jagataḥ patiḥ / vāsudevo 'rcanīyo vaḥ sarvalokamaheśvaraḥ // 6.62.13
tathā manuṣyo 'yam iti kadā cit surasattamāḥ / nāvajñeyo mahāvīryaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ // 6.62.14
etat paramakaṃ guhyam etat paramakaṃ padam / etat paramakaṃ brahma etat paramakaṃ yaśaḥ // 6.62.15
etad akṣaram avyaktam etat tac chāśvataṃ mahat / etat puruṣasaṃjñaṃ vai gīyate jñāyate na ca // 6.62.16
etat paramakaṃ teja etat paramakaṃ sukham / etat paramakaṃ satyaṃ kīrtitaṃ viśvakarmaṇā // 6.62.17
tasmāt sarvaiḥ suraiḥ sendrair lokaiś cāmitavikramaḥ / nāvajñeyo vāsudevo mānuṣo 'yam iti prabhuḥ // 6.62.18
yaś ca mānuṣamātro 'yam iti brūyāt sumandadhīḥ / hṛṣīkeśam avajñānāt tam āhuḥ puruṣādhamam // 6.62.19
yoginaṃ taṃ mahātmānaṃ praviṣṭaṃ mānuṣīṃ tanum / avamanyed vāsudevaṃ tam āhus tāmasaṃ janāḥ // 6.62.20
devaṃ carācarātmānaṃ śrīvatsāṅkaṃ suvarcasam / padmanābhaṃ na jānāti tam āhus tāmasaṃ janāḥ // 6.62.21
kirīṭakaustubhadharaṃ mitrāṇām abhayaṃkaram / avajānan mahātmānaṃ ghore tamasi majjati // 6.62.22
evaṃ viditvā tattvārthaṃ lokānām īśvareśvaraḥ / vāsudevo namaskāryaḥ sarvalokaiḥ surottamāḥ // 6.62.23
evam uktvā sa bhagavān sarvān devagaṇān purā / visṛjya sarvalokātmā jagāma bhavanaṃ svakam // 6.62.24
tato devāḥ sagandharvā munayo 'psaraso 'pi ca / kathāṃ tāṃ brahmaṇā gītāṃ śrutvā prītā divaṃ yayuḥ // 6.62.25
etac chrutaṃ mayā tāta ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām / vāsudevaṃ kathayatāṃ samavāye purātanam // 6.62.26
jāmadagnyasya rāmasya mārkaṇḍeyasya dhīmataḥ / vyāsanāradayoś cāpi śrutaṃ śrutaviśārada // 6.62.27
etam arthaṃ ca vijñāya śrutvā ca prabhum avyayam / vāsudevaṃ mahātmānaṃ lokānām īśvareśvaram // 6.62.28
yasyāsāv ātmajo brahmā sarvasya jagataḥ pitā / kathaṃ na vāsudevo 'yam arcyaś cejyaś ca mānavaiḥ // 6.62.29
vārito 'si purā tāta munibhir vedapāragaiḥ / mā gaccha saṃyugaṃ tena vāsudevena dhīmatā // 6.62.30
mā pāṇḍavaiḥ sārdham iti tac ca mohān na budhyase // 6.62.30.2
manye tvāṃ rākṣasaṃ krūraṃ tathā cāsi tamovṛtaḥ / yasmād dviṣasi govindaṃ pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam // 6.62.31
naranārāyaṇau devau nānyo dviṣyād dhi mānavaḥ // 6.62.31.2
tasmād bravīmi te rājann eṣa vai śāśvato 'vyayaḥ / sarvalokamayo nityaḥ śāstā dhātā dharo dhruvaḥ // 6.62.32
lokān dhārayate yas trīṃś carācaraguruḥ prabhuḥ / yoddhā jayaś ca jetā ca sarvaprakṛtir īśvaraḥ // 6.62.33
rājan sattvamayo hy eṣa tamorāgavivarjitaḥ / yataḥ kṛṣṇas tato dharmo yato dharmas tato jayaḥ // 6.62.34
tasya māhātmyayogena yogenātmana eva ca / dhṛtāḥ pāṇḍusutā rājañ jayaś caiṣāṃ bhaviṣyati // 6.62.35
śreyoyuktāṃ sadā buddhiṃ pāṇḍavānāṃ dadhāti yaḥ / balaṃ caiva raṇe nityaṃ bhayebhyaś caiva rakṣati // 6.62.36
sa eṣa śāśvato devaḥ sarvaguhyamayaḥ śivaḥ / vāsudeva iti jñeyo yan māṃ pṛcchasi bhārata // 6.62.37
brāhmaṇaiḥ kṣatriyair vaiśyaiḥ śūdraiś ca kṛtalakṣaṇaiḥ / sevyate 'bhyarcyate caiva nityayuktaiḥ svakarmabhiḥ // 6.62.38
dvāparasya yugasyānte ādau kaliyugasya ca / sātvataṃ vidhim āsthāya gītaḥ saṃkarṣaṇena yaḥ // 6.62.39
sa eṣa sarvāsuramartyalokaṃ; samudrakakṣyāntaritāḥ purīś ca / yuge yuge mānuṣaṃ caiva vāsaṃ; punaḥ punaḥ sṛjate vāsudevaḥ // 6.62.40
vāsudevo mahad bhūtaṃ sarvalokeṣu kathyate / tasyāgamaṃ pratiṣṭhāṃ ca jñātum icche pitāmaha // 6.63.1
vāsudevo mahad bhūtaṃ saṃbhūtaṃ saha daivataiḥ / na paraṃ puṇḍarīkākṣād dṛśyate bharatarṣabha // 6.63.2
mārkaṇḍeyaś ca govindaṃ kathayaty adbhutaṃ mahat // 6.63.2.2
sarvabhūtāni bhūtātmā mahātmā puruṣottamaḥ / āpo vāyuś ca tejaś ca trayam etad akalpayat // 6.63.3
sa sṛṣṭvā pṛthivīṃ devaḥ sarvalokeśvaraḥ prabhuḥ / apsu vai śayanaṃ cakre mahātmā puruṣottamaḥ // 6.63.4
sarvatoyamayo devo yogāt suṣvāpa tatra ha // 6.63.4.2
mukhataḥ so 'gnim asṛjat prāṇād vāyum athāpi ca / sarasvatīṃ ca vedāṃś ca manasaḥ sasṛje 'cyutaḥ // 6.63.5
eṣa lokān sasarjādau devāṃś carṣigaṇaiḥ saha / nidhanaṃ caiva mṛtyuṃ ca prajānāṃ prabhavo 'vyayaḥ // 6.63.6
eṣa dharmaś ca dharmajño varadaḥ sarvakāmadaḥ / eṣa kartā ca kāryaṃ ca pūrvadevaḥ svayaṃprabhuḥ // 6.63.7
bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca pūrvam etad akalpayat / ubhe saṃdhye diśaḥ khaṃ ca niyamaṃ ca janārdanaḥ // 6.63.8
ṛṣīṃś caiva hi govindas tapaś caivānu kalpayat / sraṣṭāraṃ jagataś cāpi mahātmā prabhur avyayaḥ // 6.63.9
agrajaṃ sarvabhūtānāṃ saṃkarṣaṇam akalpayat / śeṣaṃ cākalpayad devam anantam iti yaṃ viduḥ // 6.63.10
yo dhārayati bhūtāni dharāṃ cemāṃ saparvatām / dhyānayogena viprāś ca taṃ vadanti mahaujasam // 6.63.11
karṇasrotodbhavaṃ cāpi madhuṃ nāma mahāsuram / tam ugram ugrakarmāṇam ugrāṃ buddhiṃ samāsthitam // 6.63.12
brahmaṇo 'pacitiṃ kurvañ jaghāna puruṣottamaḥ // 6.63.12.2
tasya tāta vadhād eva devadānavamānavāḥ / madhusūdanam ity āhur ṛṣayaś ca janārdanam // 6.63.13
varāhaś caiva siṃhaś ca trivikramagatiḥ prabhuḥ // 6.63.13.2
eṣa mātā pitā caiva sarveṣāṃ prāṇināṃ hariḥ / paraṃ hi puṇḍarīkākṣān na bhūtaṃ na bhaviṣyati // 6.63.14
mukhato 'sṛjad brāhmaṇān bāhubhyāṃ kṣatriyāṃs tathā / vaiśyāṃś cāpy ūruto rājañ śūdrān padbhyāṃ tathaiva ca // 6.63.15
tapasā niyato devo nidhānaṃ sarvadehinām // 6.63.15.2
brahmabhūtam amāvāsyāṃ paurṇamāsyāṃ tathaiva ca / yogabhūtaṃ paricaran keśavaṃ mahad āpnuyāt // 6.63.16
keśavaḥ paramaṃ tejaḥ sarvalokapitāmahaḥ / evam āhur hṛṣīkeśaṃ munayo vai narādhipa // 6.63.17
evam enaṃ vijānīhi ācāryaṃ pitaraṃ gurum / kṛṣṇo yasya prasīdeta lokās tenākṣayā jitāḥ // 6.63.18
yaś caivainaṃ bhayasthāne keśavaṃ śaraṇaṃ vrajet / sadā naraḥ paṭhaṃś cedaṃ svastimān sa sukhī bhavet // 6.63.19
ye ca kṛṣṇaṃ prapadyante te na muhyanti mānavāḥ / bhaye mahati ye magnāḥ pāti nityaṃ janārdanaḥ // 6.63.20
etad yudhiṣṭhiro jñātvā yāthātathyena bhārata / sarvātmanā mahātmānaṃ keśavaṃ jagadīśvaram // 6.63.21
prapannaḥ śaraṇaṃ rājan yogānām īśvaraṃ prabhum // 6.63.21.2
śṛṇu cedaṃ mahārāja brahmabhūtastavaṃ mama / brahmarṣibhiś ca devaiś ca yaḥ purā kathito bhuvi // 6.64.1
sādhyānām api devānāṃ devadeveśvaraḥ prabhuḥ / lokabhāvanabhāvajña iti tvāṃ nārado 'bravīt // 6.64.2
bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaṃ ca mārkaṇḍeyo 'bhyuvāca ha // 6.64.2.2
yajñānāṃ caiva yajñaṃ tvāṃ tapaś ca tapasām api / devānām api devaṃ ca tvām āha bhagavān bhṛguḥ // 6.64.3
purāṇe bhairavaṃ rūpaṃ viṣṇo bhūtapateti vai // 6.64.3.2
vāsudevo vasūnāṃ tvaṃ śakraṃ sthāpayitā tathā / devadevo 'si devānām iti dvaipāyano 'bravīt // 6.64.4
pūrve prajānisargeṣu dakṣam āhuḥ prajāpatim / sraṣṭāraṃ sarvabhūtānām aṅgirās tvāṃ tato 'bravīt // 6.64.5
avyaktaṃ te śarīrotthaṃ vyaktaṃ te manasi sthitam / devā vāksaṃbhavāś ceti devalas tv asito 'bravīt // 6.64.6
śirasā te divaṃ vyāptaṃ bāhubhyāṃ pṛthivī dhṛtā / jaṭharaṃ te trayo lokāḥ puruṣo 'si sanātanaḥ // 6.64.7
evaṃ tvām abhijānanti tapasā bhāvitā narāḥ / ātmadarśanatṛptānām ṛṣīṇāṃ cāpi sattamaḥ // 6.64.8
rājarṣīṇām udārāṇām āhaveṣv anivartinām / sarvadharmapradhānānāṃ tvaṃ gatir madhusūdana // 6.64.9
eṣa te vistaras tāta saṃkṣepaś ca prakīrtitaḥ / keśavasya yathātattvaṃ suprīto bhava keśave // 6.64.10
puṇyaṃ śrutvaitad ākhyānaṃ mahārāja sutas tava / keśavaṃ bahu mene sa pāṇḍavāṃś ca mahārathān // 6.64.11
tam abravīn mahārāja bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ / māhātmyaṃ te śrutaṃ rājan keśavasya mahātmanaḥ // 6.64.12
narasya ca yathātattvaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / yadarthaṃ nṛṣu saṃbhūtau naranārāyaṇāv ubhau // 6.64.13
avadhyau ca yathā vīrau saṃyugeṣv aparājitau / yathā ca pāṇḍavā rājann agamyā yudhi kasya cit // 6.64.14
prītimān hi dṛḍhaṃ kṛṣṇaḥ pāṇḍaveṣu yaśasviṣu / tasmād bravīmi rājendra śamo bhavatu pāṇḍavaiḥ // 6.64.15
pṛthivīṃ bhuṅkṣva sahito bhrātṛbhir balibhir vaśī / naranārāyaṇau devāv avajñāya naśiṣyasi // 6.64.16
evam uktvā tava pitā tūṣṇīm āsīd viśāṃ pate / vyasarjayac ca rājānaṃ śayanaṃ ca viveśa ha // 6.64.17
rājāpi śibiraṃ prāyāt praṇipatya mahātmane / śiśye ca śayane śubhre tāṃ rātriṃ bharatarṣabha // 6.64.18
vyuṣitāyāṃ ca śarvaryām udite ca divākare / ubhe sene mahārāja yuddhāyaiva samīyatuḥ // 6.65.1
abhyadhāvaṃś ca saṃkruddhāḥ parasparajigīṣavaḥ / te sarve sahitā yuddhe samālokya parasparam // 6.65.2
pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca rājan durmantrite tava / vyūhau ca vyūhya saṃrabdhāḥ saṃprayuddhāḥ prahāriṇaḥ // 6.65.3
arakṣan makaravyūhaṃ bhīṣmo rājan samantataḥ / tathaiva pāṇḍavā rājann arakṣan vyūham ātmanaḥ // 6.65.4
sa niryayau rathānīkaṃ pitā devavratas tava / mahatā rathavaṃśena saṃvṛto rathināṃ varaḥ // 6.65.5
itaretaram anvīyur yathābhāgam avasthitāḥ / rathinaḥ pattayaś caiva dantinaḥ sādinas tathā // 6.65.6
tān dṛṣṭvā prodyatān saṃkhye pāṇḍavāś ca yaśasvinaḥ / śyenena vyūharājena tenājayyena saṃyuge // 6.65.7
aśobhata mukhe tasya bhīmaseno mahābalaḥ / netre śikhaṇḍī durdharṣo dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 6.65.8
śīrṣaṃ tasyābhavad vīraḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ / vidhunvan gāṇḍivaṃ pārtho grīvāyām abhavat tadā // 6.65.9
akṣauhiṇyā samagrā yā vāmapakṣo 'bhavat tadā / mahātmā drupadaḥ śrīmān saha putreṇa saṃyuge // 6.65.10
dakṣiṇaś cābhavat pakṣaḥ kaikeyo 'kṣauhiṇīpatiḥ / pṛṣṭhato draupadeyāś ca saubhadraś cāpi vīryavān // 6.65.11
pṛṣṭhe samabhavac chrīmān svayaṃ rājā yudhiṣṭhiraḥ / bhrātṛbhyāṃ sahito dhīmān yamābhyāṃ cāruvikramaḥ // 6.65.12
praviśya tu raṇe bhīmo makaraṃ mukhatas tadā / bhīṣmam āsādya saṃgrāme chādayām āsa sāyakaiḥ // 6.65.13
tato bhīṣmo mahāstrāṇi pātayām āsa bhārata / mohayan pāṇḍuputrāṇāṃ vyūḍhaṃ sainyaṃ mahāhave // 6.65.14
saṃmuhyati tadā sainye tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ / bhīṣmaṃ śarasahasreṇa vivyādha raṇamūrdhani // 6.65.15
parisaṃvārya cāstrāṇi bhīṣmamuktāni saṃyuge / svenānīkena hṛṣṭena yuddhāya samavasthitaḥ // 6.65.16
tato duryodhano rājā bhāradvājam abhāṣata / pūrvaṃ dṛṣṭvā vadhaṃ ghoraṃ balasya balināṃ varaḥ // 6.65.17
bhrātṝṇāṃ ca vadhaṃ yuddhe smaramāṇo mahārathaḥ // 6.65.17.2
ācārya satataṃ tvaṃ hi hitakāmo mamānagha / vayaṃ hi tvāṃ samāśritya bhīṣmaṃ caiva pitāmaham // 6.65.18
devān api raṇe jetuṃ prārthayāmo na saṃśayaḥ / kim u pāṇḍusutān yuddhe hīnavīryaparākramān // 6.65.19
evam uktas tato droṇas tava putreṇa māriṣa / abhinat pāṇḍavānīkaṃ prekṣamāṇasya sātyakeḥ // 6.65.20
sātyakis tu tadā droṇaṃ vārayām āsa bhārata / tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam // 6.65.21
śaineyaṃ tu raṇe kruddho bhāradvājaḥ pratāpavān / avidhyan niśitair bāṇair jatrudeśe hasann iva // 6.65.22
bhīmasenas tataḥ kruddho bhāradvājam avidhyata / saṃrakṣan sātyakiṃ rājan droṇāc chastrabhṛtāṃ varāt // 6.65.23
tato droṇaś ca bhīṣmaś ca tathā śalyaś ca māriṣa / bhīmasenaṃ raṇe kruddhāś chādayāṃ cakrire śaraiḥ // 6.65.24
tatrābhimanyuḥ saṃkruddho draupadeyāś ca māriṣa / vivyadhur niśitair bāṇaiḥ sarvāṃs tān udyatāyudhān // 6.65.25
bhīṣmadroṇau ca saṃkruddhāv āpatantau mahābalau / pratyudyayau śikhaṇḍī tu maheṣvāso mahāhave // 6.65.26
pragṛhya balavad vīro dhanur jaladanisvanam / abhyavarṣac charais tūrṇaṃ chādayāno divākaram // 6.65.27
śikhaṇḍinaṃ samāsādya bharatānāṃ pitāmahaḥ / avarjayata saṃgrāme strītvaṃ tasyānusaṃsmaran // 6.65.28
tato droṇo mahārāja abhyadravata taṃ raṇe / rakṣamāṇas tato bhīṣmaṃ tava putreṇa coditaḥ // 6.65.29
śikhaṇḍī tu samāsādya droṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam / avarjayata saṃgrāme yugāntāgnim ivolbaṇam // 6.65.30
tato balena mahatā putras tava viśāṃ pate / jugopa bhīṣmam āsādya prārthayāno mahad yaśaḥ // 6.65.31
tathaiva pāṇḍavā rājan puraskṛtya dhanaṃjayam / bhīṣmam evābhyavartanta jaye kṛtvā dṛḍhāṃ matim // 6.65.32
tad yuddham abhavad ghoraṃ devānāṃ dānavair iva / jayaṃ ca kāṅkṣatāṃ nityaṃ yaśaś ca paramādbhutam // 6.65.33
akarot tumulaṃ yuddhaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā / bhīmasenabhayād icchan putrāṃs tārayituṃ tava // 6.66.1
pūrvāhṇe tan mahāraudraṃ rājñāṃ yuddham avartata / kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca mukhyaśūravināśanam // 6.66.2
tasminn ākulasaṃgrāme vartamāne mahābhaye / abhavat tumulaḥ śabdaḥ saṃspṛśan gaganaṃ mahat // 6.66.3
nadadbhiś ca mahānāgair heṣamāṇaiś ca vājibhiḥ / bherīśaṅkhaninādaiś ca tumulaḥ samapadyata // 6.66.4
yuyutsavas te vikrāntā vijayāya mahābalāḥ / anyonyam abhigarjanto goṣṭheṣv iva maharṣabhāḥ // 6.66.5
śirasāṃ pātyamānānāṃ samare niśitaiḥ śaraiḥ / aśmavṛṣṭir ivākāśe babhūva bharatarṣabha // 6.66.6
kuṇḍaloṣṇīṣadhārīṇi jātarūpojjvalāni ca / patitāni sma dṛśyante śirāṃsi bharatarṣabha // 6.66.7
viśikhonmathitair gātrair bāhubhiś ca sakārmukaiḥ / sahastābharaṇaiś cānyair abhavac chāditā mahī // 6.66.8
kavacopahitair gātrair hastaiś ca samalaṃkṛtaiḥ / mukhaiś ca candrasaṃkāśai raktāntanayanaiḥ śubhaiḥ // 6.66.9
gajavājimanuṣyāṇāṃ sarvagātraiś ca bhūpate / āsīt sarvā samākīrṇā muhūrtena vasuṃdharā // 6.66.10
rajomeghaiś ca tumulaiḥ śastravidyutprakāśitaiḥ / āyudhānāṃ ca nirghoṣaḥ stanayitnusamo 'bhavat // 6.66.11
sa saṃprahāras tumulaḥ kaṭukaḥ śoṇitodakaḥ / prāvartata kurūṇāṃ ca pāṇḍavānāṃ ca bhārata // 6.66.12
tasmin mahābhaye ghore tumule lomaharṣaṇe / vavarṣuḥ śaravarṣāṇi kṣatriyā yuddhadurmadāḥ // 6.66.13
krośanti kuñjarās tatra śaravarṣapratāpitāḥ / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca saṃyuge bharatottama // 6.66.14
aśvāś ca paryadhāvanta hatārohā diśo daśa // 6.66.14.2
utpatya nipatanty anye śaraghātaprapīḍitāḥ / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca yodhānāṃ bharatarṣabha // 6.66.15
aśvānāṃ kuñjarāṇāṃ ca rathānāṃ cātivartatām / saṃghātāḥ sma pradṛśyante tatra tatra viśāṃ pate // 6.66.16
gadābhir asibhiḥ prāsair bāṇaiś ca nataparvabhiḥ / jaghnuḥ parasparaṃ tatra kṣatriyāḥ kālacoditāḥ // 6.66.17
apare bāhubhir vīrā niyuddhakuśalā yudhi / bahudhā samasajjanta āyasaiḥ parighair iva // 6.66.18
muṣṭibhir jānubhiś caiva talaiś caiva viśāṃ pate / anyonyaṃ jaghnire vīrās tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ saha // 6.66.19
virathā rathinaś cātra nistriṃśavaradhāriṇaḥ / anyonyam abhidhāvanta parasparavadhaiṣiṇaḥ // 6.66.20
tato duryodhano rājā kaliṅgair bahubhir vṛtaḥ / puraskṛtya raṇe bhīṣmaṃ pāṇḍavān abhyavartata // 6.66.21
tathaiva pāṇḍavāḥ sarve parivārya vṛkodaram / bhīṣmam abhyadravan kruddhā raṇe rabhasavāhanāḥ // 6.66.22
dṛṣṭvā bhīṣmeṇa saṃsaktān bhrātṝn anyāṃś ca pārthivān / tam abhyadhāvad gāṅgeyam udyatāstro dhanaṃjayaḥ // 6.67.1
pāñcajanyasya nirghoṣaṃ dhanuṣo gāṇḍivasya ca / dhvajaṃ ca dṛṣṭvā pārthasya sarvān no bhayam āviśat // 6.67.2
asajjamānaṃ vṛkṣeṣu dhūmaketum ivotthitam / bahuvarṇaṃ ca citraṃ ca divyaṃ vānaralakṣaṇam // 6.67.3
apaśyāma mahārāja dhvajaṃ gāṇḍivadhanvanaḥ // 6.67.3.2
vidyutaṃ meghamadhyasthāṃ bhrājamānām ivāmbare / dadṛśur gāṇḍivaṃ yodhā rukmapṛṣṭhaṃ mahārathe // 6.67.4
aśuśruma bhṛśaṃ cāsya śakrasyevābhigarjataḥ / sughoraṃ talayoḥ śabdaṃ nighnatas tava vāhinīm // 6.67.5
caṇḍavāto yathā meghaḥ savidyutstanayitnumān / diśaḥ saṃplāvayan sarvāḥ śaravarṣaiḥ samantataḥ // 6.67.6
abhyadhāvata gāṅgeyaṃ bhairavāstro dhanaṃjayaḥ / diśaṃ prācīṃ pratīcīṃ ca na jānīmo 'stramohitāḥ // 6.67.7
kāṃdigbhūtāḥ śrāntapatrā hatāstrā hatacetasaḥ / anyonyam abhisaṃśliṣya yodhās te bharatarṣabha // 6.67.8
bhīṣmam evābhilīyanta saha sarvais tavātmajaiḥ / teṣām ārtāyanam abhūd bhīṣmaḥ śaṃtanavo raṇe // 6.67.9
samutpatanta vitrastā rathebhyo rathinas tadā / sādinaś cāśvapṛṣṭhebhyo bhūmau cāpi padātayaḥ // 6.67.10
śrutvā gāṇḍīvanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / sarvasainyāni bhītāni vyavalīyanta bhārata // 6.67.11
atha kāmbojamukhyais tu bṛhadbhiḥ śīghragāmibhiḥ / gopānāṃ bahusāhasrair balair govāsano vṛtaḥ // 6.67.12
madrasauvīragāndhārais trigartaiś ca viśāṃ pate / sarvakāliṅgamukhyaiś ca kaliṅgādhipatir vṛtaḥ // 6.67.13
nāgā naragaṇaughāś ca duḥśāsanapuraḥsarāḥ / jayadrathaś ca nṛpatiḥ sahitaḥ sarvarājabhiḥ // 6.67.14
hayārohavarāś caiva tava putreṇa coditāḥ / caturdaśa sahasrāṇi saubalaṃ paryavārayan // 6.67.15
tatas te sahitāḥ sarve vibhaktarathavāhanāḥ / pāṇḍavān samare jagmus tāvakā bharatarṣabha // 6.67.16
rathibhir vāraṇair aśvaiḥ padātaiś ca samīritam / ghoram āyodhanaṃ jajñe mahābhrasadṛśaṃ rajaḥ // 6.67.17
tomaraprāsanārācagajāśvarathayodhinām / balena mahatā bhīṣmaḥ samasajjat kirīṭinā // 6.67.18
āvantyaḥ kāśirājena bhīmasenena saindhavaḥ / ajātaśatrur madrāṇām ṛṣabheṇa yaśasvinā // 6.67.19
sahaputraḥ sahāmātyaḥ śalyena samasajjata // 6.67.19.2
vikarṇaḥ sahadevena citrasenaḥ śikhaṇḍinā / matsyā duryodhanaṃ jagmuḥ śakuniṃ ca viśāṃ pate // 6.67.20
drupadaś cekitānaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ / droṇena samasajjanta saputreṇa mahātmanā // 6.67.21
kṛpaś ca kṛtavarmā ca dhṛṣṭaketum abhidrutau // 6.67.21.2
evaṃ prajavitāśvāni bhrāntanāgarathāni ca / sainyāni samasajjanta prayuddhāni samantataḥ // 6.67.22
nirabhre vidyutas tīvrā diśaś ca rajasāvṛtāḥ / prādurāsan maholkāś ca sanirghātā viśāṃ pate // 6.67.23
pravavau ca mahāvātaḥ pāṃsuvarṣaṃ papāta ca / nabhasy antardadhe sūryaḥ sainyena rajasāvṛtaḥ // 6.67.24
pramohaḥ sarvasattvānām atīva samapadyata / rajasā cābhibhūtānām astrajālaiś ca tudyatām // 6.67.25
vīrabāhuvisṛṣṭānāṃ sarvāvaraṇabhedinām / saṃghātaḥ śarajālānāṃ tumulaḥ samapadyata // 6.67.26
prakāśaṃ cakrur ākāśam udyatāni bhujottamaiḥ / nakṣatravimalābhāni śastrāṇi bharatarṣabha // 6.67.27
ārṣabhāṇi vicitrāṇi rukmajālāvṛtāni ca / saṃpetur dikṣu sarvāsu carmāṇi bharatarṣabha // 6.67.28
sūryavarṇaiś ca nistriṃśaiḥ pātyamānāni sarvaśaḥ / dikṣu sarvāsv adṛśyanta śarīrāṇi śirāṃsi ca // 6.67.29
bhagnacakrākṣanīḍāś ca nipātitamahādhvajāḥ / hatāśvāḥ pṛthivīṃ jagmus tatra tatra mahārathāḥ // 6.67.30
paripetur hayāś cātra ke cic chastrakṛtavraṇāḥ / rathān viparikarṣanto hateṣu rathayodhiṣu // 6.67.31
śarāhatā bhinnadehā baddhayoktrā hayottamāḥ / yugāni paryakarṣanta tatra tatra sma bhārata // 6.67.32
adṛśyanta sasūtāś ca sāśvāḥ sarathayodhinaḥ / ekena balinā rājan vāraṇena hatā rathāḥ // 6.67.33
gandhahastimadasrāvam āghrāya bahavo raṇe / saṃnipāte balaughānāṃ vītam ādadire gajāḥ // 6.67.34
satomaramahāmātrair nipatadbhir gatāsubhiḥ / babhūvāyodhanaṃ channaṃ nārācābhihatair gajaiḥ // 6.67.35
saṃnipāte balaughānāṃ preṣitair varavāraṇaiḥ / nipetur yudhi saṃbhagnāḥ sayodhāḥ sadhvajā rathāḥ // 6.67.36
nāgarājopamair hastair nāgair ākṣipya saṃyuge / vyadṛśyanta mahārāja saṃbhagnā rathakūbarāḥ // 6.67.37
viśīrṇarathajālāś ca keśeṣv ākṣipya dantibhiḥ / drumaśākhā ivāvidhya niṣpiṣṭā rathino raṇe // 6.67.38
ratheṣu ca rathān yuddhe saṃsaktān varavāraṇāḥ / vikarṣanto diśaḥ sarvāḥ saṃpetuḥ sarvaśabdagāḥ // 6.67.39
teṣāṃ tathā karṣatāṃ ca gajānāṃ rūpam ābabhau / saraḥsu nalinījālaṃ viṣaktam iva karṣatām // 6.67.40
evaṃ saṃchāditaṃ tatra babhūvāyodhanaṃ mahat / sādibhiś ca padātaiś ca sadhvajaiś ca mahārathaiḥ // 6.67.41
śikhaṇḍī saha matsyena virāṭena viśāṃ pate / bhīṣmam āśu maheṣvāsam āsasāda sudurjayam // 6.68.1
droṇaṃ kṛpaṃ vikarṇaṃ ca maheṣvāsān mahābalān / rājñaś cānyān raṇe śūrān bahūn ārchad dhanaṃjayaḥ // 6.68.2
saindhavaṃ ca maheṣvāsaṃ sāmātyaṃ saha bandhubhiḥ / prācyāṃś ca dākṣiṇātyāṃś ca bhūmipān bhūmiparṣabha // 6.68.3
putraṃ ca te maheṣvāsaṃ duryodhanam amarṣaṇam / duḥsahaṃ caiva samare bhīmaseno 'bhyavartata // 6.68.4
sahadevas tu śakunim ulūkaṃ ca mahāratham / pitāputrau maheṣvāsāv abhyavartata durjayau // 6.68.5
yudhiṣṭhiro mahārāja gajānīkaṃ mahārathaḥ / samavartata saṃgrāme putreṇa nikṛtas tava // 6.68.6
mādrīputras tu nakulaḥ śūraḥ saṃkrandano yudhi / trigartānāṃ rathodāraiḥ samasajjata pāṇḍavaḥ // 6.68.7
abhyavartanta durdharṣāḥ samare śālvakekayān / sātyakiś cekitānaś ca saubhadraś ca mahārathaḥ // 6.68.8
dhṛṣṭaketuś ca samare rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / putrāṇāṃ te rathānīkaṃ pratyudyātāḥ sudurjayāḥ // 6.68.9
senāpatir ameyātmā dhṛṣṭadyumno mahābalaḥ / droṇena samare rājan samiyāyendrakarmaṇā // 6.68.10
evam ete maheṣvāsās tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ saha / sametya samare śūrāḥ saṃprahāraṃ pracakrire // 6.68.11
madhyaṃdinagate sūrye nabhasy ākulatāṃ gate / kuravaḥ pāṇḍaveyāś ca nijaghnur itaretaram // 6.68.12
dhvajino hemacitrāṅgā vicaranto raṇājire / sapatākā rathā rejur vaiyāghraparivāraṇāḥ // 6.68.13
sametānāṃ ca samare jigīṣūṇāṃ parasparam / babhūva tumulaḥ śabdaḥ siṃhānām iva nardatām // 6.68.14
tatrādbhutam apaśyāma saṃprahāraṃ sudāruṇam / yam akurvan raṇe vīrāḥ sṛñjayāḥ kurubhiḥ saha // 6.68.15
naiva khaṃ na diśo rājan na sūryaṃ śatrutāpana / vidiśo vāpy apaśyāma śarair muktaiḥ samantataḥ // 6.68.16
śaktīnāṃ vimalāgrāṇāṃ tomarāṇāṃ tathāsyatām / nistriṃśānāṃ ca pītānāṃ nīlotpalanibhāḥ prabhāḥ // 6.68.17
kavacānāṃ vicitrāṇāṃ bhūṣaṇānāṃ prabhās tathā / khaṃ diśaḥ pradiśaś caiva bhāsayām āsur ojasā // 6.68.18
virarāja tadā rājaṃs tatra tatra raṇāṅgaṇam // 6.68.18.2
rathasiṃhāsanavyāghrāḥ samāyāntaś ca saṃyuge / virejuḥ samare rājan grahā iva nabhastale // 6.68.19
bhīṣmas tu rathināṃ śreṣṭho bhīmasenaṃ mahābalam / avārayata saṃkruddhaḥ sarvasainyasya paśyataḥ // 6.68.20
tato bhīṣmavinirmuktā rukmapuṅkhāḥ śilāśitāḥ / abhyaghnan samare bhīmaṃ tailadhautāḥ sutejanāḥ // 6.68.21
tasya śaktiṃ mahāvegāṃ bhīmaseno mahābalaḥ / kruddhāśīviṣasaṃkāśāṃ preṣayām āsa bhārata // 6.68.22
tām āpatantīṃ sahasā rukmadaṇḍāṃ durāsadām / ciccheda samare bhīṣmaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.68.23
tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca / kārmukaṃ bhīmasenasya dvidhā ciccheda bhārata // 6.68.24
sātyakis tu tatas tūrṇaṃ bhīṣmam āsādya saṃyuge / śarair bahubhir ānarchat pitaraṃ te janeśvara // 6.68.25
tataḥ saṃdhāya vai tīkṣṇaṃ śaraṃ paramadāruṇam / vārṣṇeyasya rathād bhīṣmaḥ pātayām āsa sārathim // 6.68.26
tasyāśvāḥ pradrutā rājan nihate rathasārathau / tena tenaiva dhāvanti manomārutaraṃhasaḥ // 6.68.27
tataḥ sarvasya sainyasya nisvanas tumulo 'bhavat / hāhākāraś ca saṃjajñe pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 6.68.28
abhidravata gṛhṇīta hayān yacchata dhāvata / ity āsīt tumulaḥ śabdo yuyudhānarathaṃ prati // 6.68.29
etasminn eva kāle tu bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ / vyahanat pāṇḍavīṃ senām āsurīm iva vṛtrahā // 6.68.30
te vadhyamānā bhīṣmeṇa pāñcālāḥ somakaiḥ saha / āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā bhīṣmam evābhidudruvuḥ // 6.68.31
dhṛṣṭadyumnamukhāś cāpi pārthāḥ śāṃtanavaṃ raṇe / abhyadhāvañ jigīṣantas tava putrasya vāhinīm // 6.68.32
tathaiva tāvakā rājan bhīṣmadroṇamukhāḥ parān / abhyadhāvanta vegena tato yuddham avartata // 6.68.33
virāṭo 'tha tribhir bāṇair bhīṣmam ārchan mahāratham / vivyādha turagāṃś cāsya tribhir bāṇair mahārathaḥ // 6.69.1
taṃ pratyavidhyad daśabhir bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ śaraiḥ / rukmapuṅkhair maheṣvāsaḥ kṛtahasto mahābalaḥ // 6.69.2
drauṇir gāṇḍīvadhanvānaṃ bhīmadhanvā mahārathaḥ / avidhyad iṣubhiḥ ṣaḍbhir dṛḍhahastaḥ stanāntare // 6.69.3
kārmukaṃ tasya ciccheda phalgunaḥ paravīrahā / avidhyac ca bhṛśaṃ tīkṣṇaiḥ patribhiḥ śatrukarśanaḥ // 6.69.4
so 'nyat kārmukam ādāya vegavat krodhamūrchitaḥ / amṛṣyamāṇaḥ pārthena kārmukacchedam āhave // 6.69.5
avidhyat phalgunaṃ rājan navatyā niśitaiḥ śaraiḥ / vāsudevaṃ ca saptatyā vivyādha parameṣubhiḥ // 6.69.6
tataḥ krodhābhitāmrākṣaḥ saha kṛṣṇena phalgunaḥ / dīrgham uṣṇaṃ ca niḥśvasya cintayitvā muhur muhuḥ // 6.69.7
dhanuḥ prapīḍya vāmena kareṇāmitrakarśanaḥ / gāṇḍīvadhanvā saṃkruddhaḥ śitān saṃnataparvaṇaḥ // 6.69.8
jīvitāntakarān ghorān samādatta śilīmukhān // 6.69.8.2
tais tūrṇaṃ samare 'vidhyad drauṇiṃ balavatāṃ varam / tasya te kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave // 6.69.9
na vivyathe ca nirbhinno drauṇir gāṇḍīvadhanvanā / tathaiva śaravarṣāṇi pratimuñcann avihvalaḥ // 6.69.10
tasthau sa samare rājaṃs trātum icchan mahāvratam // 6.69.10.2
tasya tat sumahat karma śaśaṃsuḥ puruṣarṣabhāḥ / yat kṛṣṇābhyāṃ sametābhyāṃ nāpatrapata saṃyuge // 6.69.11
sa hi nityam anīkeṣu yudhyate 'bhayam āsthitaḥ / astragrāmaṃ sasaṃhāraṃ droṇāt prāpya sudurlabham // 6.69.12
mamāyam ācāryasuto droṇasyātipriyaḥ sutaḥ / brāhmaṇaś ca viśeṣeṇa mānanīyo mameti ca // 6.69.13
samāsthāya matiṃ vīro bībhatsuḥ śatrutāpanaḥ / kṛpāṃ cakre rathaśreṣṭho bhāradvājasutaṃ prati // 6.69.14
drauṇiṃ tyaktvā tato yuddhe kaunteyaḥ śatrutāpanaḥ / yuyudhe tāvakān nighnaṃs tvaramāṇaḥ parākramī // 6.69.15
duryodhanas tu daśabhir gārdhrapatraiḥ śilāśitaiḥ / bhīmasenaṃ maheṣvāsaṃ rukmapuṅkhaiḥ samarpayat // 6.69.16
bhīmasenas tu saṃkruddhaḥ parāsukaraṇaṃ dṛḍham / citraṃ kārmukam ādatta śarāṃś ca niśitān daśa // 6.69.17
ākarṇaprahitais tīkṣṇair vegitais tigmatejanaiḥ / avidhyat tūrṇam avyagraḥ kururājaṃ mahorasi // 6.69.18
tasya kāñcanasūtras tu śaraiḥ parivṛto maṇiḥ / rarājorasi vai sūryo grahair iva samāvṛtaḥ // 6.69.19
putras tu tava tejasvī bhīmasenena tāḍitaḥ / nāmṛṣyata yathā nāgas talaśabdaṃ samīritam // 6.69.20
tataḥ śarair mahārāja rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ / bhīmaṃ vivyādha saṃkruddhas trāsayāno varūthinīm // 6.69.21
tau yudhyamānau samare bhṛśam anyonyavikṣatau / putrau te devasaṃkāśau vyarocetāṃ mahābalau // 6.69.22
citrasenaṃ naravyāghraṃ saubhadraḥ paravīrahā / avidhyad daśabhir bāṇaiḥ purumitraṃ ca saptabhiḥ // 6.69.23
satyavrataṃ ca saptatyā viddhvā śakrasamo yudhi / nṛtyann iva raṇe vīra ārtiṃ naḥ samajījanat // 6.69.24
taṃ pratyavidyad daśabhiś citrasenaḥ śilīmukhaiḥ / satyavrataś ca navabhiḥ purumitraś ca saptabhiḥ // 6.69.25
sa viddho vikṣaran raktaṃ śatrusaṃvāraṇaṃ mahat / ciccheda citrasenasya citraṃ kārmukam ārjuniḥ // 6.69.26
bhittvā cāsya tanutrāṇaṃ śareṇorasy atāḍayat // 6.69.26.2
tatas te tāvakā vīrā rājaputrā mahārathāḥ / sametya yudhi saṃrabdhā vivyadhur niśitaiḥ śaraiḥ // 6.69.27
tāṃś ca sarvāñ śarais tīkṣṇair jaghāna paramāstravit // 6.69.27.2
tasya dṛṣṭvā tu tat karma parivavruḥ sutās tava / dahantaṃ samare sainyaṃ tava kakṣaṃ yatholbaṇam // 6.69.28
apetaśiśire kāle samiddham iva pāvakaḥ / atyarocata saubhadras tava sainyāni śātayan // 6.69.29
tat tasya caritaṃ dṛṣṭvā pautras tava viśāṃ pate / lakṣmaṇo 'bhyapatat tūrṇaṃ sātvatīputram āhave // 6.69.30
abhimanyus tu saṃkruddho lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam / vivyādha viśikhaiḥ ṣaḍbhiḥ sārathiṃ ca tribhiḥ śaraiḥ // 6.69.31
tathaiva lakṣmaṇo rājan saubhadraṃ niśitaiḥ śaraiḥ / avidhyata mahārāja tad adbhutam ivābhavat // 6.69.32
tasyāśvāṃś caturo hatvā sārathiṃ ca mahābalaḥ / abhyadravata saubhadro lakṣmaṇaṃ niśitaiḥ śaraiḥ // 6.69.33
hatāśve tu rathe tuṣṭhaṃl lakṣmaṇaḥ paravīrahā / śaktiṃ cikṣepa saṃkruddhaḥ saubhadrasya rathaṃ prati // 6.69.34
tām āpatantīṃ sahasā ghorarūpāṃ durāsadām / abhimanyuḥ śarais tīkṣṇaiś ciccheda bhujagopamām // 6.69.35
tataḥ svaratham āropya lakṣmaṇaṃ gautamas tadā / apovāha rathenājau sarvasainyasya paśyataḥ // 6.69.36
tataḥ samākule tasmin vartamāne mahābhaye / abhyadravañ jighāṃsantaḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ // 6.69.37
tāvakāś ca maheṣvāsāḥ pāṇḍavāś ca mahārathāḥ / juhvantaḥ samare prāṇān nijaghnur itaretaram // 6.69.38
muktakeśā vikavacā virathāś chinnakārmukāḥ / bāhubhiḥ samayudhyanta sṛñjayāḥ kurubhiḥ saha // 6.69.39
tato bhīṣmo mahābāhuḥ pāṇḍavānāṃ mahātmanām / senāṃ jaghāna saṃkruddho divyair astrair mahābalaḥ // 6.69.40
hateśvarair gajais tatra narair aśvaiś ca pātitaiḥ / rathibhiḥ sādibhiś caiva samāstīryata medinī // 6.69.41
atha rājan mahābāhuḥ sātyakir yuddhadurmadaḥ / vikṛṣya cāpaṃ samare bhārasādhanam uttamam // 6.70.1
prāmuñcat puṅkhasaṃyuktāñ śarān āśīviṣopamān / prakāśaṃ laghu citraṃ ca darśayann astralāghavam // 6.70.2
tasya vikṣipataś cāpaṃ śarān anyāṃś ca muñcataḥ / ādadānasya bhūyaś ca saṃdadhānasya cāparān // 6.70.3
kṣipataś ca śarān asya raṇe śatrūn vinighnataḥ / dadṛśe rūpam atyarthaṃ meghasyeva pravarṣataḥ // 6.70.4
tam udīryantam ālokya rājā duryodhanas tataḥ / rathānām ayutaṃ tasya preṣayām āsa bhārata // 6.70.5
tāṃs tu sarvān maheṣvāsān sātyakiḥ satyavikramaḥ / jaghāna parameṣvāso divyenāstreṇa vīryavān // 6.70.6
sa kṛtvā dāruṇaṃ karma pragṛhītaśarāsanaḥ / āsasāda tato vīro bhūriśravasam āhave // 6.70.7
sa hi saṃdṛśya senāṃ tāṃ yuyudhānena pātitām / abhyadhāvata saṃkruddhaḥ kurūṇāṃ kīrtivardhanaḥ // 6.70.8
indrāyudhasavarṇaṃ tat sa visphārya mahad dhanuḥ / vyasṛjad vajrasaṃkāśāñ śarān āśīviṣopamān // 6.70.9
sahasraśo mahārāja darśayan pāṇilāghavam // 6.70.9.2
śarāṃs tān mṛtyusaṃsparśān sātyakes tu padānugāḥ / na viṣehus tadā rājan dudruvus te samantataḥ // 6.70.10
vihāya samare rājan sātyakiṃ yuddhadurmadam // 6.70.10.2
taṃ dṛṣṭvā yuyudhānasya sutā daśa mahābalāḥ / mahārathāḥ samākhyātāś citravarmāyudhadhvajāḥ // 6.70.11
samāsādya maheṣvāsaṃ bhūriśravasam āhave / ūcuḥ sarve susaṃrabdhā yūpaketuṃ mahāraṇe // 6.70.12
bho bho kauravadāyāda sahāsmābhir mahābala / ehi yudhyasva saṃgrāme samastaiḥ pṛthag eva vā // 6.70.13
asmān vā tvaṃ parājitya yaśaḥ prāpnuhi saṃyuge / vayaṃ vā tvāṃ parājitya prītiṃ dāsyāmahe pituḥ // 6.70.14
evam uktas tadā śūrais tān uvāca mahābalaḥ / vīryaślāghī naraśreṣṭhas tān dṛṣṭvā samupasthitān // 6.70.15
sādhv idaṃ kathyate vīrā yad evaṃ matir adya vaḥ / yudhyadhvaṃ sahitā yattā nihaniṣyāmi vo raṇe // 6.70.16
evam uktā maheṣvāsās te vīrāḥ kṣiprakāriṇaḥ / mahatā śaravarṣeṇa abhyavarṣann ariṃdamam // 6.70.17
aparāhṇe mahārāja saṃgrāmas tumulo 'bhavat / ekasya ca bahūnāṃ ca sametānāṃ raṇājire // 6.70.18
tam ekaṃ rathināṃ śreṣṭhaṃ śaravarṣair avākiran / prāvṛṣīva mahāśailaṃ siṣicur jaladā nṛpa // 6.70.19
tais tu muktāñ śaraughāṃs tān yamadaṇḍāśaniprabhān / asaṃprāptān asaṃprāptāṃś cicchedāśu mahārathaḥ // 6.70.20
tatrādbhutam apaśyāma saumadatteḥ parākramam / yad eko bahubhir yuddhe samasajjad abhītavat // 6.70.21
visṛjya śaravṛṣṭiṃ tāṃ daśa rājan mahārathāḥ / parivārya mahābāhuṃ nihantum upacakramuḥ // 6.70.22
saumadattis tataḥ kruddhas teṣāṃ cāpāni bhārata / ciccheda daśabhir bāṇair nimeṣeṇa mahārathaḥ // 6.70.23
athaiṣāṃ chinnadhanuṣāṃ bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ / ciccheda samare rājañ śirāṃsi niśitaiḥ śaraiḥ // 6.70.24
te hatā nyapatan bhūmau vajrabhagnā iva drumāḥ // 6.70.24.2
tān dṛṣṭvā nihatān vīrān raṇe putrān mahābalān / vārṣṇeyo vinadan rājan bhūriśravasam abhyayāt // 6.70.25
rathaṃ rathena samare pīḍayitvā mahābalau / tāv anyonyasya samare nihatya rathavājinaḥ // 6.70.26
virathāv abhivalgantau sameyātāṃ mahārathau // 6.70.26.2
pragṛhītamahākhaḍgau tau carmavaradhāriṇau / śuśubhāte naravyāghrau yuddhāya samavasthitau // 6.70.27
tataḥ sātyakim abhyetya nistriṃśavaradhāriṇam / bhīmasenas tvaran rājan ratham āropayat tadā // 6.70.28
tavāpi tanayo rājan bhūriśravasam āhave / āropayad rathaṃ tūrṇaṃ paśyatāṃ sarvadhanvinām // 6.70.29
tasmiṃs tathā vartamāne raṇe bhīṣmaṃ mahāratham / ayodhayanta saṃrabdhāḥ pāṇḍavā bharatarṣabha // 6.70.30
lohitāyati cāditye tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ / pañcaviṃśatisāhasrān nijaghāna mahārathān // 6.70.31
te hi duryodhanādiṣṭās tadā pārthanibarhaṇe / saṃprāpyaiva gatā nāśaṃ śalabhā iva pāvakam // 6.70.32
tato matsyāḥ kekayāś ca dhanurvedaviśāradāḥ / parivavrus tadā pārthaṃ sahaputraṃ mahāratham // 6.70.33
etasminn eva kāle tu sūrye 'stam upagacchati / sarveṣām eva sainyānāṃ pramohaḥ samajāyata // 6.70.34
avahāraṃ tataś cakre pitā devavratas tava / saṃdhyākāle mahārāja sainyānāṃ śrāntavāhanaḥ // 6.70.35
pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca parasparasamāgame / te sene bhṛśasaṃvigne yayatuḥ svaṃ niveśanam // 6.70.36
tataḥ svaśibiraṃ gatvā nyaviśaṃs tatra bhārata / pāṇḍavāḥ sṛñjayaiḥ sārdhaṃ kuravaś ca yathāvidhi // 6.70.37
vihṛtya ca tato rājan sahitāḥ kurupāṇḍavāḥ / vyatītāyāṃ tu śarvaryāṃ punar yuddhāya niryayuḥ // 6.71.1
tatra śabdo mahān āsīt tava teṣāṃ ca bhārata / yujyatāṃ rathamukhyānāṃ kalpyatāṃ caiva dantinām // 6.71.2
saṃnahyatāṃ padātīnāṃ hayānāṃ caiva bhārata / śaṅkhadundubhinādaś ca tumulaḥ sarvato 'bhavat // 6.71.3
tato yudhiṣṭhiro rājā dhṛṣṭadyumnam abhāṣata / vyūhaṃ vyūha mahābāho makaraṃ śatrutāpanam // 6.71.4
evam uktas tu pārthena dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ / vyādideśa mahārāja rathino rathināṃ varaḥ // 6.71.5
śiro 'bhūd drupadas tasya pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ / cakṣuṣī sahadevaś ca nakulaś ca mahārathaḥ // 6.71.6
tuṇḍam āsīn mahārāja bhīmaseno mahābalaḥ // 6.71.6.2
saubhadro draupadeyāś ca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / sātyakir dharmarājaś ca vyūhagrīvāṃ samāsthitāḥ // 6.71.7
pṛṣṭham āsīn mahārāja virāṭo vāhinīpatiḥ / dhṛṣṭadyumnena sahito mahatyā senayā vṛtaḥ // 6.71.8
kekayā bhrātaraḥ pañca vāmaṃ pārśvaṃ samāśritāḥ / dhṛṣṭaketur naravyāghraḥ karakarṣaś ca vīryavān // 6.71.9
dakṣiṇaṃ pakṣam āśritya sthitā vyūhasya rakṣaṇe // 6.71.9.2
pādayos tu mahārāja sthitaḥ śrīmān mahārathaḥ / kuntibhojaḥ śatānīko mahatyā senayā vṛtaḥ // 6.71.10
śikhaṇḍī tu maheṣvāsaḥ somakaiḥ saṃvṛto balī / irāvāṃś ca tataḥ pucche makarasya vyavasthitau // 6.71.11
evam etan mahāvyūhaṃ vyūhya bhārata pāṇḍavāḥ / sūryodaye mahārāja punar yuddhāya daṃśitāḥ // 6.71.12
kauravān abhyayus tūrṇaṃ hastyaśvarathapattibhiḥ / samucchritair dhvajaiś citraiḥ śastraiś ca vimalaiḥ śitaiḥ // 6.71.13
vyūhaṃ dṛṣṭvā tu tat sainyaṃ pitā devavratas tava / krauñcena mahatā rājan pratyavyūhata vāhinīm // 6.71.14
tasya tuṇḍe maheṣvāso bhāradvājo vyarocata / aśvatthāmā kṛpaś caiva cakṣur āstāṃ nareśvara // 6.71.15
kṛtavarmā tu sahitaḥ kāmbojāraṭṭabāhlikaiḥ / śirasy āsīn naraśreṣṭhaḥ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām // 6.71.16
grīvāyāṃ śūrasenas tu tava putraś ca māriṣa / duryodhano mahārāja rājabhir bahubhir vṛtaḥ // 6.71.17
prāgjyotiṣas tu sahitaḥ madrasauvīrakekayaiḥ / urasy abhūn naraśreṣṭha mahatyā senayā vṛtaḥ // 6.71.18
svasenayā ca sahitaḥ suśarmā prasthalādhipaḥ / vāmaṃ pakṣaṃ samāśritya daṃśitaḥ samavasthitaḥ // 6.71.19
tuṣārā yavanāś caiva śakāś ca saha cūcupaiḥ / dakṣiṇaṃ pakṣam āśritya sthitā vyūhasya bhārata // 6.71.20
śrutāyuś ca śatāyuś ca saumadattiś ca māriṣa / vyūhasya jaghane tasthū rakṣamāṇāḥ parasparam // 6.71.21
tato yuddhāya saṃjagmuḥ pāṇḍavāḥ kauravaiḥ saha / sūryodaye mahārāja tato yuddham abhūn mahat // 6.71.22
pratīyū rathino nāgān nāgāś ca rathino yayuḥ / hayārohā hayārohān rathinaś cāpi sādinaḥ // 6.71.23
sārathiṃ ca rathī rājan kuñjarāṃś ca mahāraṇe / hastyārohā rathārohān rathinaś cāpi sādinaḥ // 6.71.24
rathinaḥ pattibhiḥ sārdhaṃ sādinaś cāpi pattibhiḥ / anyonyaṃ samare rājan pratyadhāvann amarṣitāḥ // 6.71.25
bhīmasenārjunayamair guptā cānyair mahārathaiḥ / śuśubhe pāṇḍavī senā nakṣatrair iva śarvarī // 6.71.26
tathā bhīṣmakṛpadroṇaśalyaduryodhanādibhiḥ / tavāpi vibabhau senā grahair dyaur iva saṃvṛtā // 6.71.27
bhīmasenas tu kaunteyo droṇaṃ dṛṣṭvā parākramī / abhyayāj javanair aśvair bhāradvājasya vāhinīm // 6.71.28
droṇas tu samare kruddho bhīmaṃ navabhir āyasaiḥ / vivyādha samare rājan marmāṇy uddiśya vīryavān // 6.71.29
dṛḍhāhatas tato bhīmo bhāradvājasya saṃyuge / sārathiṃ preṣayām āsa yamasya sadanaṃ prati // 6.71.30
sa saṃgṛhya svayaṃ vāhān bhāradvājaḥ pratāpavān / vyadhamat pāṇḍavīṃ senāṃ tūlarāśim ivānalaḥ // 6.71.31
te vadhyamānā droṇena bhīṣmeṇa ca narottama / sṛñjayāḥ kekayaiḥ sārdhaṃ palāyanaparābhavan // 6.71.32
tathaiva tāvakaṃ sainyaṃ bhīmārjunaparikṣatam / muhyate tatra tatraiva samadeva varāṅganā // 6.71.33
abhidyetāṃ tato vyūhau tasmin vīravarakṣaye / āsīd vyatikaro ghoras tava teṣāṃ ca bhārata // 6.71.34
tad adbhutam apaśyāma tāvakānāṃ paraiḥ saha / ekāyanagatāḥ sarve yad ayudhyanta bhārata // 6.71.35
pratisaṃvārya cāstrāṇi te 'nyonyasya viśāṃ pate / yuyudhuḥ pāṇḍavāś caiva kauravāś ca mahārathāḥ // 6.71.36
evaṃ bahuguṇaṃ sainyam evaṃ bahuvidhaṃ param / vyūḍham evaṃ yathāśāstram amoghaṃ caiva saṃjaya // 6.72.1
puṣṭam asmākam atyantam abhikāmaṃ ca naḥ sadā / prahvam avyasanopetaṃ purastād dṛṣṭavikramam // 6.72.2
nātivṛddham abālaṃ ca na kṛśaṃ na ca pīvaram / laghuvṛttāyataprāyaṃ sāragātram anāmayam // 6.72.3
āttasaṃnāhaśastraṃ ca bahuśastraparigraham / asiyuddhe niyuddhe ca gadāyuddhe ca kovidam // 6.72.4
prāsarṣṭitomareṣv ājau parigheṣv āyaseṣu ca / bhiṇḍipāleṣu śaktīṣu musaleṣu ca sarvaśaḥ // 6.72.5
kampaneṣu ca cāpeṣu kaṇapeṣu ca sarvaśaḥ / kṣepaṇīṣu ca citrāsu muṣṭiyuddheṣu kovidam // 6.72.6
aparokṣaṃ ca vidyāsu vyāyāmeṣu kṛtaśramam / śastragrahaṇavidyāsu sarvāsu pariniṣṭhitam // 6.72.7
ārohe paryavaskande saraṇe sāntaraplute / samyakpraharaṇe yāne vyapayāne ca kovidam // 6.72.8
nāgāśvarathayāneṣu bahuśaḥ suparīkṣitam / parīkṣya ca yathānyāyaṃ vetanenopapāditam // 6.72.9
na goṣṭhyā nopacāreṇa na ca bandhunimittataḥ / na sauhṛdabalaiś cāpi nākulīnaparigrahaiḥ // 6.72.10
samṛddhajanam āryaṃ ca tuṣṭasatkṛtabāndhavam / kṛtopakārabhūyiṣṭhaṃ yaśasvi ca manasvi ca // 6.72.11
sajayaiś ca narair mukhyair bahuśo mukhyakarmabhiḥ / lokapālopamais tāta pālitaṃ lokaviśrutaiḥ // 6.72.12
bahubhiḥ kṣatriyair guptaṃ pṛthivyāṃ lokasaṃmataiḥ / asmān abhigataiḥ kāmāt sabalaiḥ sapadānugaiḥ // 6.72.13
mahodadhim ivāpūrṇam āpagābhiḥ samantataḥ / apakṣaiḥ pakṣasaṃkāśai rathair nāgaiś ca saṃvṛtam // 6.72.14
nānāyodhajalaṃ bhīmaṃ vāhanormitaraṅgiṇam / kṣepaṇyasigadāśaktiśaraprāsasamākulam // 6.72.15
dhvajabhūṣaṇasaṃbādhaṃ ratnapaṭṭena saṃcitam / vāhanaiḥ parisarpadbhir vāyuvegavikampitam // 6.72.16
apāram iva garjantaṃ sāgarapratimaṃ mahat / droṇabhīṣmābhisaṃguptaṃ guptaṃ ca kṛtavarmaṇā // 6.72.17
kṛpaduḥśāsanābhyāṃ ca jayadrathamukhais tathā / bhagadattavikarṇābhyāṃ drauṇisaubalabāhlikaiḥ // 6.72.18
guptaṃ pravīrair lokasya sāravadbhir mahātmabhiḥ / yad ahanyata saṃgrāme diṣṭam etat purātanam // 6.72.19
naitādṛśaṃ samudyogaṃ dṛṣṭavanto 'tha mānuṣāḥ / ṛṣayo vā mahābhāgāḥ purāṇā bhuvi saṃjaya // 6.72.20
īdṛśo hi balaughas tu yuktaḥ śastrāstrasaṃpadā / vadhyate yatra saṃgrāme kim anyad bhāgadheyataḥ // 6.72.21
viparītam idaṃ sarvaṃ pratibhāti sma saṃjaya / yatredṛśaṃ balaṃ ghoraṃ nātarad yudhi pāṇḍavān // 6.72.22
atha vā pāṇḍavārthāya devās tatra samāgatāḥ / yudhyante māmakaṃ sainyaṃ yad avadhyanta saṃjaya // 6.72.23
ukto hi vidureṇeha hitaṃ pathyaṃ ca saṃjaya / na ca gṛhṇāti tan mandaḥ putro duryodhano mama // 6.72.24
tasya manye matiḥ pūrvaṃ sarvajñasya mahātmanaḥ / āsīd yathāgataṃ tāta yena dṛṣṭam idaṃ purā // 6.72.25
atha vā bhāvyam evaṃ hi saṃjayaitena sarvathā / purā dhātrā yathā sṛṣṭaṃ tat tathā na tad anyathā // 6.72.26
ātmadoṣāt tvayā rājan prāptaṃ vyasanam īdṛśam / na hi duryodhanas tāni paśyate bharatarṣabha // 6.73.1
yāni tvaṃ dṛṣṭavān rājan dharmasaṃkarakārite // 6.73.1.2
tava doṣāt purā vṛttaṃ dyūtam etad viśāṃ pate / tava doṣeṇa yuddhaṃ ca pravṛttaṃ saha pāṇḍavaiḥ // 6.73.2
tvam evādya phalaṃ bhuṅkṣva kṛtvā kilbiṣam ātmanā // 6.73.2.2
ātmanā hi kṛtaṃ karma ātmanaivopabhujyate / iha vā pretya vā rājaṃs tvayā prāptaṃ yathātatham // 6.73.3
tasmād rājan sthiro bhūtvā prāpyedaṃ vyasanaṃ mahat / śṛṇu yuddhaṃ yathāvṛttaṃ śaṃsato mama māriṣa // 6.73.4
bhīmasenas tu niśitair bāṇair bhittvā mahācamūm / āsasāda tato vīraḥ sarvān duryodhanānujān // 6.73.5
duḥśāsanaṃ durviṣahaṃ duḥsahaṃ durmadaṃ jayam / jayatsenaṃ vikarṇaṃ ca citrasenaṃ sudarśanam // 6.73.6
cārucitraṃ suvarmāṇaṃ duṣkarṇaṃ karṇam eva ca / etān anyāṃś ca subahūn samīpasthān mahārathān // 6.73.7
dhārtarāṣṭrān susaṃkruddhān dṛṣṭvā bhīmo mahābalaḥ / bhīṣmeṇa samare guptāṃ praviveśa mahācamūm // 6.73.8
athāhvayanta te 'nyonyam ayaṃ prāpto vṛkodaraḥ / jīvagrāhaṃ nigṛhṇīmo vayam enaṃ narādhipāḥ // 6.73.9
sa taiḥ parivṛtaḥ pārtho bhrātṛbhiḥ kṛtaniścayaiḥ / prajāsaṃharaṇe sūryaḥ krūrair iva mahāgrahaiḥ // 6.73.10
saṃprāpya madhyaṃ vyūhasya na bhīḥ pāṇḍavam āviśat / yathā devāsure yuddhe mahendraḥ prāpya dānavān // 6.73.11
tataḥ śatasahasrāṇi rathināṃ sarvaśaḥ prabho / chādayānaṃ śarair ghorais tam ekam anuvavrire // 6.73.12
sa teṣāṃ pravarān yodhān hastyaśvarathasādinaḥ / jaghāna samare śūro dhārtarāṣṭrān acintayan // 6.73.13
teṣāṃ vyavasitaṃ jñātvā bhīmaseno jighṛkṣatām / samastānāṃ vadhe rājan matiṃ cakre mahāmanāḥ // 6.73.14
tato rathaṃ samutsṛjya gadām ādāya pāṇḍavaḥ / jaghāna dhārtarāṣṭrāṇāṃ taṃ balaughamahārṇavam // 6.73.15
bhīmasene praviṣṭe tu dhṛṣṭadyumno 'pi pārṣataḥ / droṇam utsṛjya tarasā prayayau yatra saubalaḥ // 6.73.16
vidārya mahatīṃ senāṃ tāvakānāṃ nararṣabhaḥ / āsasāda rathaṃ śūnyaṃ bhīmasenasya saṃyuge // 6.73.17
dṛṣṭvā viśokaṃ samare bhīmasenasya sārathim / dhṛṣṭadyumno mahārāja durmanā gatacetanaḥ // 6.73.18
apṛcchad bāṣpasaṃruddho nisvanāṃ vācam īrayan / mama prāṇaiḥ priyatamaḥ kva bhīma iti duḥkhitaḥ // 6.73.19
viśokas tam uvācedaṃ dhṛṣṭadyumnaṃ kṛtāñjaliḥ / saṃsthāpya mām iha balī pāṇḍaveyaḥ pratāpavān // 6.73.20
praviṣṭo dhārtarāṣṭrāṇām etad balamahārṇavam / mām uktvā puruṣavyāghra prītiyuktam idaṃ vacaḥ // 6.73.21
pratipālaya māṃ sūta niyamyāśvān muhūrtakam / yāvad etān nihanmy āśu ya ime madvadhodyatāḥ // 6.73.22
tato dṛṣṭvā gadāhastaṃ pradhāvantaṃ mahābalam / sarveṣām eva sainyānāṃ saṃgharṣaḥ samajāyata // 6.73.23
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne bhayānake / bhittvā rājan mahāvyūhaṃ praviveśa sakhā tava // 6.73.24
viśokasya vacaḥ śrutvā dhṛṣṭadyumno 'pi pārṣataḥ / pratyuvāca tataḥ sūtaṃ raṇamadhye mahābalaḥ // 6.73.25
na hi me vidyate sūta jīvite 'dya prayojanam / bhīmasenaṃ raṇe hitvā sneham utsṛjya pāṇḍavaiḥ // 6.73.26
yadi yāmi vinā bhīmaṃ kiṃ māṃ kṣatraṃ vadiṣyati / ekāyanagate bhīme mayi cāvasthite yudhi // 6.73.27
asvasti tasya kurvanti devāḥ sāgnipurogamāḥ / yaḥ sahāyān parityajya svastimān āvrajed gṛhān // 6.73.28
mama bhīmaḥ sakhā caiva saṃbandhī ca mahābalaḥ / bhakto 'smān bhaktimāṃś cāhaṃ tam apy ariniṣūdanam // 6.73.29
so 'haṃ tatra gamiṣyāmi yatra yāto vṛkodaraḥ / nighnantaṃ mām arīn paśya dānavān iva vāsavam // 6.73.30
evam uktvā tato vīro yayau madhyena bhāratīm / bhīmasenasya mārgeṣu gadāpramathitair gajaiḥ // 6.73.31
sa dadarśa tato bhīmaṃ dahantaṃ ripuvāhinīm / vātaṃ vṛkṣān iva balāt prabhañjantaṃ raṇe nṛpān // 6.73.32
te hanyamānāḥ samare rathinaḥ sādinas tathā / pādātā dantinaś caiva cakrur ārtasvaraṃ mahat // 6.73.33
hāhākāraś ca saṃjajñe tava sainyasya māriṣa / vadhyato bhīmasenena kṛtinā citrayodhinā // 6.73.34
tataḥ kṛtāstrās te sarve parivārya vṛkodaram / abhītāḥ samavartanta śastravṛṣṭyā samantataḥ // 6.73.35
abhidrutaṃ śastrabhṛtāṃ variṣṭhaṃ; samantataḥ pāṇḍavaṃ lokavīraiḥ / sainyena ghoreṇa susaṃgatena; dṛṣṭvā balī pārṣato bhīmasenam // 6.73.36
athopagacchac charavikṣatāṅgaṃ; padātinaṃ krodhaviṣaṃ vamantam / āśvāsayan pārṣato bhīmasenaṃ; gadāhastaṃ kālam ivāntakāle // 6.73.37
niḥśalyam enaṃ ca cakāra tūrṇam; āropayac cātmarathaṃ mahātmā / bhṛśaṃ pariṣvajya ca bhīmasenam; āśvāsayām āsa ca śatrumadhye // 6.73.38
bhrātṝn athopetya tavāpi putras; tasmin vimarde mahati pravṛtte / ayaṃ durātmā drupadasya putraḥ; samāgato bhīmasenena sārdham // 6.73.39
taṃ yāta sarve sahitā nihantuṃ; mā vo ripuḥ prārthayatām anīkam // 6.73.39.2
śrutvā tu vākyaṃ tam amṛṣyamāṇā; jyeṣṭhājñayā coditā dhārtarāṣṭrāḥ / vadhāya niṣpetur udāyudhās te; yugakṣaye ketavo yadvad ugrāḥ // 6.73.40
pragṛhya citrāṇi dhanūṃṣi vīrā; jyānemighoṣaiḥ pravikampayantaḥ / śarair avarṣan drupadasya putraṃ; yathāmbudā bhūdharaṃ vārijālaiḥ // 6.73.41
nihatya tāṃś cāpi śaraiḥ sutīkṣṇair; na vivyathe samare citrayodhī // 6.73.41.2
samabhyudīrṇāṃś ca tavātmajāṃs tathā; niśāmya vīrān abhitaḥ sthitān raṇe / jighāṃsur ugraṃ drupadātmajo yuvā; pramohanāstraṃ yuyuje mahārathaḥ // 6.73.42
kruddho bhṛśaṃ tava putreṣu rājan; daityeṣu yadvat samare mahendraḥ // 6.73.42.2
tato vyamuhyanta raṇe nṛvīrāḥ; pramohanāstrāhatabuddhisattvāḥ / pradudruvuḥ kuravaś caiva sarve; savājināgāḥ sarathāḥ samantāt // 6.73.43
parītakālān iva naṣṭasaṃjñān; mohopetāṃs tava putrān niśamya // 6.73.43.2
etasminn eva kāle tu droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / drupadaṃ tribhir āsādya śarair vivyādha dāruṇaiḥ // 6.73.44
so 'tividdhas tadā rājan raṇe droṇena pārthivaḥ / apāyād drupado rājan pūrvavairam anusmaran // 6.73.45
jitvā tu drupadaṃ droṇaḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān / tasya śaṅkhasvanaṃ śrutvā vitresuḥ sarvasomakāḥ // 6.73.46
atha śuśrāva tejasvī droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / pramohanāstreṇa raṇe mohitān ātmajāṃs tava // 6.73.47
tato droṇo rājagṛddhī tvarito 'bhiyayau raṇāt / tatrāpaśyan maheṣvāso bhāradvājaḥ pratāpavān // 6.73.48
dhṛṣṭadyumnaṃ ca bhīmaṃ ca vicarantau mahāraṇe // 6.73.48.2
mohāviṣṭāṃś ca te putrān apaśyat sa mahārathaḥ / tataḥ prajñāstram ādāya mohanāstraṃ vyaśātayat // 6.73.49
atha pratyāgataprāṇās tava putrā mahārathāḥ / punar yuddhāya samare prayayur bhīmapārṣatau // 6.73.50
tato yudhiṣṭhiraḥ prāha samāhūya svasainikān / gacchantu padavīṃ śaktyā bhīmapārṣatayor yudhi // 6.73.51
saubhadrapramukhā vīrā rathā dvādaśa daṃśitāḥ / pravṛttim adhigacchantu na hi śudhyati me manaḥ // 6.73.52
ta evaṃ samanujñātāḥ śūrā vikrāntayodhinaḥ / bāḍham ity evam uktvā tu sarve puruṣamāninaḥ // 6.73.53
madhyaṃdinagate sūrye prayayuḥ sarva eva hi // 6.73.53.2
kekayā draupadeyāś ca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān / abhimanyuṃ puraskṛtya mahatyā senayā vṛtāḥ // 6.73.54
te kṛtvā samare vyūhaṃ sūcīmukham ariṃdamāḥ / bibhidur dhārtarāṣṭrāṇāṃ tad rathānīkam āhave // 6.73.55
tān prayātān maheṣvāsān abhimanyupurogamān / bhīmasenabhayāviṣṭā dhṛṣṭadyumnavimohitā // 6.73.56
na saṃdhārayituṃ śaktā tava senā janādhipa / madamūrchānvitātmānaṃ pramadevādhvani sthitā // 6.73.57
te 'bhiyātā maheṣvāsāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ / parīpsanto 'bhyadhāvanta dhṛṣṭadyumnavṛkodarau // 6.73.58
tau ca dṛṣṭvā maheṣvāsān abhimanyupurogamān / babhūvatur mudā yuktau nighnantau tava vāhinīm // 6.73.59
dṛṣṭvā ca sahasāyāntaṃ pāñcālyo gurum ātmanaḥ / nāśaṃsata vadhaṃ vīraḥ putrāṇāṃ tava pārṣataḥ // 6.73.60
tato rathaṃ samāropya kekayasya vṛkodaram / abhyadhāvat susaṃkruddho droṇam iṣvastrapāragam // 6.73.61
tasyābhipatatas tūrṇaṃ bhāradvājaḥ pratāpavān / kruddhaś ciccheda bhallena dhanuḥ śatruniṣūdanaḥ // 6.73.62
anyāṃś ca śataśo bāṇān preṣayām āsa pārṣate / duryodhanahitārthāya bhartṛpiṇḍam anusmaran // 6.73.63
athānyad dhanur ādāya pārṣataḥ paravīrahā / droṇaṃ vivyādha saptatyā rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 6.73.64
tasya droṇaḥ punaś cāpaṃ cicchedāmitrakarśanaḥ / hayāṃś ca caturas tūrṇaṃ caturbhiḥ sāyakottamaiḥ // 6.73.65
vaivasvatakṣayaṃ ghoraṃ preṣayām āsa vīryavān / sārathiṃ cāsya bhallena preṣayām āsa mṛtyave // 6.73.66
hatāśvāt sa rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ / āruroha mahābāhur abhimanyor mahāratham // 6.73.67
tataḥ sarathanāgāśvā samakampata vāhinī / paśyato bhīmasenasya pārṣatasya ca paśyataḥ // 6.73.68
tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā droṇenāmitatejasā / nāśaknuvan vārayituṃ samastās te mahārathāḥ // 6.73.69
vadhyamānaṃ tu tat sainyaṃ droṇena niśitaiḥ śaraiḥ / vyabhramat tatra tatraiva kṣobhyamāṇa ivārṇavaḥ // 6.73.70
tathā dṛṣṭvā ca tat sainyaṃ jahṛṣe ca balaṃ tava / dṛṣṭvācāryaṃ ca saṃkruddhaṃ dahantaṃ ripuvāhinīm // 6.73.71
cukruśuḥ sarvato yodhāḥ sādhu sādhv iti bhārata // 6.73.71.2
tato duryodhano rājā mohāt pratyāgatas tadā / śaravarṣaiḥ punar bhīmaṃ pratyavārayad acyutam // 6.74.1
ekībhūtāḥ punaś caiva tava putrā mahārathāḥ / sametya samare bhīmaṃ yodhayām āsur udyatāḥ // 6.74.2
bhīmaseno 'pi samare saṃprāpya svarathaṃ punaḥ / samāruhya mahābāhur yayau yena tavātmajaḥ // 6.74.3
pragṛhya ca mahāvegaṃ parāsukaraṇaṃ dṛḍham / citraṃ śarāsanaṃ saṃkhye śarair vivyādha te sutān // 6.74.4
tato duryodhano rājā bhīmasenaṃ mahābalam / nārācena sutīkṣṇena bhṛśaṃ marmaṇy atāḍayat // 6.74.5
so 'tividdho maheṣvāsas tava putreṇa dhanvinā / krodhasaṃraktanayano vegenotkṣipya kārmukam // 6.74.6
duryodhanaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat / sa tathābhihato rājā nācalad girirāḍ iva // 6.74.7
tau dṛṣṭvā samare kruddhau vinighnantau parasparam / duryodhanānujāḥ sarve śūrāḥ saṃtyaktajīvitāḥ // 6.74.8
saṃsmṛtya mantritaṃ pūrvaṃ nigrahe bhīmakarmaṇaḥ / niścayaṃ manasā kṛtvā nigrahītuṃ pracakramuḥ // 6.74.9
tān āpatata evājau bhīmaseno mahābalaḥ / pratyudyayau mahārāja gajaḥ pratigajān iva // 6.74.10
bhṛśaṃ kruddhaś ca tejasvī nārācena samarpayat / citrasenaṃ mahārāja tava putraṃ mahāyaśāḥ // 6.74.11
tathetarāṃs tava sutāṃs tāḍayām āsa bhārata / śarair bahuvidhaiḥ saṃkhye rukmapuṅkhaiḥ suvegitaiḥ // 6.74.12
tataḥ saṃsthāpya samare svāny anīkāni sarvaśaḥ / abhimanyuprabhṛtayas te dvādaśa mahārathāḥ // 6.74.13
preṣitā dharmarājena bhīmasenapadānugāḥ / pratyudyayur mahārāja tava putrān mahābalān // 6.74.14
dṛṣṭvā rathasthāṃs tāñ śūrān sūryāgnisamatejasaḥ / sarvān eva maheṣvāsān bhrājamānāñ śriyā vṛtān // 6.74.15
mahāhave dīpyamānān suvarṇakavacojjvalān / tatyajuḥ samare bhīmaṃ tava putrā mahābalāḥ // 6.74.16
tān nāmṛṣyata kaunteyo jīvamānā gatā iti / anvīya ca punaḥ sarvāṃs tava putrān apīḍayat // 6.74.17
athābhimanyuṃ samare bhīmasenena saṃgatam / pārṣatena ca saṃprekṣya tava sainye mahārathāḥ // 6.74.18
duryodhanaprabhṛtayaḥ pragṛhītaśarāsanāḥ / bhṛśam aśvaiḥ prajavitaiḥ prayayur yatra te rathāḥ // 6.74.19
aparāhṇe tato rājan prāvartata mahān raṇaḥ / tāvakānāṃ ca balināṃ pareṣāṃ caiva bhārata // 6.74.20
abhimanyur vikarṇasya hayān hatvā mahājavān / athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samācinot // 6.74.21
hatāśvaṃ ratham utsṛjya vikarṇas tu mahārathaḥ / āruroha rathaṃ rājaṃś citrasenasya bhāsvaram // 6.74.22
sthitāv ekarathe tau tu bhrātarau kuruvardhanau / ārjuniḥ śarajālena chādayām āsa bhārata // 6.74.23
durjayo 'tha vikarṇaś ca kārṣṇiṃ pañcabhir āyasaiḥ / vivyadhāte na cākampat kārṣṇir merur ivācalaḥ // 6.74.24
duḥśāsanas tu samare kekayān pañca māriṣa / yodhayām āsa rājendra tad adbhutam ivābhavat // 6.74.25
draupadeyā raṇe kruddhā duryodhanam avārayan / ekaikas tribhir ānarchat putraṃ tava viśāṃ pate // 6.74.26
putro 'pi tava durdharṣo draupadyās tanayān raṇe / sāyakair niśitai rājann ājaghāna pṛthak pṛthak // 6.74.27
taiś cāpi viddhaḥ śuśubhe rudhireṇa samukṣitaḥ / giriprasravaṇair yadvad girir dhātuvimiśritaiḥ // 6.74.28
bhīṣmo 'pi samare rājan pāṇḍavānām anīkinīm / kālayām āsa balavān pālaḥ paśugaṇān iva // 6.74.29
tato gāṇḍīvanirghoṣaḥ prādurāsīd viśāṃ pate / dakṣiṇena varūthinyāḥ pārthasyārīn vinighnataḥ // 6.74.30
uttasthuḥ samare tatra kabandhāni samantataḥ / kurūṇāṃ cāpi sainyeṣu pāṇḍavānāṃ ca bhārata // 6.74.31
śoṇitodaṃ rathāvartaṃ gajadvīpaṃ hayormiṇam / rathanaubhir naravyāghrāḥ prateruḥ sainyasāgaram // 6.74.32
chinnahastā vikavacā videhāś ca narottamāḥ / patitās tatra dṛśyante śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.74.33
nihatair mattamātaṅgaiḥ śoṇitaughapariplutaiḥ / bhūr bhāti bharataśreṣṭha parvatair ācitā yathā // 6.74.34
tatrādbhutam apaśyāma tava teṣāṃ ca bhārata / na tatrāsīt pumān kaś cid yo yoddhuṃ nābhikāṅkṣati // 6.74.35
evaṃ yuyudhire vīrāḥ prārthayānā mahad yaśaḥ / tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ kāṅkṣamāṇā jayaṃ yudhi // 6.74.36
tato duryodhano rājā lohitāyati bhāskare / saṃgrāmarabhaso bhīmaṃ hantukāmo 'bhyadhāvata // 6.75.1
tam āyāntam abhiprekṣya nṛvīraṃ dṛḍhavairiṇam / bhīmasenaḥ susaṃkruddha idaṃ vacanam abravīt // 6.75.2
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto varṣapūgābhikāṅkṣitaḥ / adya tvāṃ nihaniṣyāmi yadi notsṛjase raṇam // 6.75.3
adya kuntyāḥ parikleśaṃ vanavāsaṃ ca kṛtsnaśaḥ / draupadyāś ca parikleśaṃ praṇotsyāmi hate tvayi // 6.75.4
yat tvaṃ durodaro bhūtvā pāṇḍavān avamanyase / tasya pāpasya gāndhāre paśya vyasanam āgatam // 6.75.5
karṇasya matam ājñāya saubalasya ca yat purā / acintya pāṇḍavān kāmād yatheṣṭaṃ kṛtavān asi // 6.75.6
yācamānaṃ ca yan mohād dāśārham avamanyase / ulūkasya samādeśaṃ yad dadāsi ca hṛṣṭavat // 6.75.7
adya tvā nihaniṣyāmi sānubandhaṃ sabāndhavam / samīkariṣye tat pāpaṃ yat purā kṛtavān asi // 6.75.8
evam uktvā dhanur ghoraṃ vikṛṣyodbhrāmya cāsakṛt / samādāya śarān ghorān mahāśanisamaprabhān // 6.75.9
ṣaḍviṃśat tarasā kruddho mumocāśu suyodhane / jvalitāgniśikhākārān vajrakalpān ajihmagān // 6.75.10
tato 'sya kārmukaṃ dvābhyāṃ sūtaṃ dvābhyāṃ ca vivyadhe / caturbhir aśvāñ javanān anayad yamasādanam // 6.75.11
dvābhyāṃ ca suvikṛṣṭābhyāṃ śarābhyām arimardanaḥ / chatraṃ ciccheda samare rājñas tasya rathottamāt // 6.75.12
tribhiś ca tasya ciccheda jvalantaṃ dhvajam uttamam / chittvā taṃ ca nanādoccais tava putrasya paśyataḥ // 6.75.13
rathāc ca sa dhvajaḥ śrīmān nānāratnavibhūṣitaḥ / papāta sahasā bhūmiṃ vidyuj jaladharād iva // 6.75.14
jvalantaṃ sūryasaṃkāśaṃ nāgaṃ maṇimayaṃ śubham / dhvajaṃ kurupateś chinnaṃ dadṛśuḥ sarvapārthivāḥ // 6.75.15
athainaṃ daśabhir bāṇais tottrair iva mahāgajam / ājaghāna raṇe bhīmaḥ smayann iva mahārathaḥ // 6.75.16
tatas tu rājā sindhūnāṃ rathaśreṣṭho jayadrathaḥ / duryodhanasya jagrāha pārṣṇiṃ satpuruṣocitām // 6.75.17
kṛpaś ca rathināṃ śreṣṭhaḥ kauravyam amitaujasam / āropayad rathaṃ rājan duryodhanam amarṣaṇam // 6.75.18
sa gāḍhaviddho vyathito bhīmasenena saṃyuge / niṣasāda rathopasthe rājā duryodhanas tadā // 6.75.19
parivārya tato bhīmaṃ hantukāmo jayadrathaḥ / rathair anekasāhasrair bhīmasyāvārayad diśaḥ // 6.75.20
dhṛṣṭaketus tato rājann abhimanyuś ca vīryavān / kekayā draupadeyāś ca tava putrān ayodhayan // 6.75.21
citrasenaḥ sucitraś ca citrāśvaś citradarśanaḥ / cārucitraḥ sucāruś ca tathā nandopanandakau // 6.75.22
aṣṭāv ete maheṣvāsāḥ sukumārā yaśasvinaḥ / abhimanyurathaṃ rājan samantāt paryavārayan // 6.75.23
ājaghāna tatas tūrṇam abhimanyur mahāmanāḥ / ekaikaṃ pañcabhir viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.75.24
vajramṛtyupratīkāśair vicitrāyudhaniḥsṛtaiḥ // 6.75.24.2
amṛṣyamāṇās te sarve saubhadraṃ rathasattamam / vavarṣur mārgaṇais tīkṣṇair giriṃ merum ivāmbudāḥ // 6.75.25
sa pīḍyamānaḥ samare kṛtāstro yuddhadurmadaḥ / abhimanyur mahārāja tāvakān samakampayat // 6.75.26
yathā devāsure yuddhe vajrapāṇir mahāsurān // 6.75.26.2
vikarṇasya tato bhallān preṣayām āsa bhārata / caturdaśa rathaśreṣṭho ghorān āśīviṣopamān // 6.75.27
dhvajaṃ sūtaṃ hayāṃś cāsya chittvā nṛtyann ivāhave // 6.75.27.2
punaś cānyāñ śarān pītān akuṇṭhāgrāñ śilāśitān / preṣayām āsa saubhadro vikarṇāya mahābalaḥ // 6.75.28
te vikarṇaṃ samāsādya kaṅkabarhiṇavāsasaḥ / bhittvā dehaṃ gatā bhūmiṃ jvalanta iva pannagāḥ // 6.75.29
te śarā hemapuṅkhāgrā vyadṛśyanta mahītale / vikarṇarudhiraklinnā vamanta iva śoṇitam // 6.75.30
vikarṇaṃ vīkṣya nirbhinnaṃ tasyaivānye sahodarāḥ / abhyadravanta samare saubhadrapramukhān rathān // 6.75.31
abhiyātvā tathaivāśu rathasthān sūryavarcasaḥ / avidhyan samare 'nyonyaṃ saṃrabdhā yuddhadurmadāḥ // 6.75.32
durmukhaḥ śrutakarmāṇaṃ viddhvā saptabhir āśugaiḥ / dhvajam ekena ciccheda sārathiṃ cāsya saptabhiḥ // 6.75.33
aśvāñ jāmbūnadair jālaiḥ pracchannān vātaraṃhasaḥ / jaghāna ṣaḍbhir āsādya sārathiṃ cābhyapātayat // 6.75.34
sa hatāśve rathe tiṣṭhañ śrutakarmā mahārathaḥ / śaktiṃ cikṣepa saṃkruddho maholkāṃ jvalitām iva // 6.75.35
sā durmukhasya vipulaṃ varma bhittvā yaśasvinaḥ / vidārya prāviśad bhūmiṃ dīpyamānā sutejanā // 6.75.36
taṃ dṛṣṭvā virathaṃ tatra sutasomo mahābalaḥ / paśyatāṃ sarvasainyānāṃ ratham āropayat svakam // 6.75.37
śrutakīrtis tathā vīro jayatsenaṃ sutaṃ tava / abhyayāt samare rājan hantukāmo yaśasvinam // 6.75.38
tasya vikṣipataś cāpaṃ śrutakīrter mahātmanaḥ / ciccheda samare rājañ jayatsenaḥ sutas tava // 6.75.39
kṣurapreṇa sutīkṣṇena prahasann iva bhārata // 6.75.39.2
taṃ dṛṣṭvā chinnadhanvānaṃ śatānīkaḥ sahodaram / abhyapadyata tejasvī siṃhavad vinadan muhuḥ // 6.75.40
śatānīkas tu samare dṛḍhaṃ visphārya kārmukam / vivyādha daśabhis tūrṇaṃ jayatsenaṃ śilīmukhaiḥ // 6.75.41
athānyena sutīkṣṇena sarvāvaraṇabhedinā / śatānīko jayatsenaṃ vivyādha hṛdaye bhṛśam // 6.75.42
tathā tasmin vartamāne duṣkarṇo bhrātur antike / ciccheda samare cāpaṃ nākuleḥ krodhamūrchitaḥ // 6.75.43
athānyad dhanur ādāya bhārasādhanam uttamam / samādatta śitān bāṇāñ śatānīko mahābalaḥ // 6.75.44
tiṣṭha tiṣṭheti cāmantrya duṣkarṇaṃ bhrātur agrataḥ / mumoca niśitān bāṇāñ jvalitān pannagān iva // 6.75.45
tato 'sya dhanur ekena dvābhyāṃ sūtaṃ ca māriṣa / ciccheda samare tūrṇaṃ taṃ ca vivyādha saptabhiḥ // 6.75.46
aśvān manojavāṃś cāsya kalmāṣān vītakalmaṣaḥ / jaghāna niśitais tūrṇaṃ sarvān dvādaśabhiḥ śaraiḥ // 6.75.47
athāpareṇa bhallena sumuktena nipātinā / duṣkarṇaṃ samare kruddho vivyādha hṛdaye bhṛśam // 6.75.48
duṣkarṇaṃ nihataṃ dṛṣṭvā pañca rājan mahārathāḥ / jighāṃsantaḥ śatānīkaṃ sarvataḥ paryavārayan // 6.75.49
chādyamānaṃ śaravrātaiḥ śatānīkaṃ yaśasvinam / abhyadhāvanta saṃrabdhāḥ kekayāḥ pañca sodarāḥ // 6.75.50
tān abhyāpatataḥ prekṣya tava putrā mahārathāḥ / pratyudyayur mahārāja gajā iva mahāgajān // 6.75.51
durmukho durjayaś caiva tathā durmarṣaṇo yuvā / śatruṃjayaḥ śatrusahaḥ sarve kruddhā yaśasvinaḥ // 6.75.52
pratyudyātā mahārāja kekayān bhrātaraḥ samam // 6.75.52.2
rathair nagarasaṃkāśair hayair yuktair manojavaiḥ / nānāvarṇavicitrābhiḥ patākābhir alaṃkṛtaiḥ // 6.75.53
varacāpadharā vīrā vicitrakavacadhvajāḥ / viviśus te paraṃ sainyaṃ siṃhā iva vanād vanam // 6.75.54
teṣāṃ sutumulaṃ yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam / avartata mahāraudraṃ nighnatām itaretaram // 6.75.55
anyonyāgaskṛtāṃ rājan yamarāṣṭravivardhanam // 6.75.55.2
muhūrtāstamite sūrye cakrur yuddhaṃ sudāruṇam / rathinaḥ sādinaś caiva vyakīryanta sahasraśaḥ // 6.75.56
tataḥ śāṃtanavaḥ kruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / nāśayām āsa senāṃ vai bhīṣmas teṣāṃ mahātmanām // 6.75.57
pāñcālānāṃ ca sainyāni śarair ninye yamakṣayam // 6.75.57.2
evaṃ bhittvā maheṣvāsaḥ pāṇḍavānām anīkinīm / kṛtvāvahāraṃ sainyānāṃ yayau svaśibiraṃ nṛpa // 6.75.58
dharmarājo 'pi saṃprekṣya dhṛṣṭadyumnavṛkodarau / mūrdhni caitāv upāghrāya saṃhṛṣṭaḥ śibiraṃ yayau // 6.75.59
atha śūrā mahārāja parasparakṛtāgasaḥ / jagmuḥ svaśibirāṇy eva rudhireṇa samukṣitāḥ // 6.76.1
viśramya ca yathānyāyaṃ pūjayitvā parasparam / saṃnaddhāḥ samadṛśyanta bhūyo yuddhacikīrṣayā // 6.76.2
tatas tava suto rājaṃś cintayābhipariplutaḥ / visravac choṇitāktāṅgaḥ papracchedaṃ pitāmaham // 6.76.3
sainyāni raudrāṇi bhayānakāni; vyūḍhāni samyag bahuladhvajāni / vidārya hatvā ca nipīḍya śūrās; te pāṇḍavānāṃ tvaritā rathaughāḥ // 6.76.4
saṃmohya sarvān yudhi kīrtimanto; vyūhaṃ ca taṃ makaraṃ vajrakalpam / praviśya bhīmena nibarhito 'smi; ghoraiḥ śarair mṛtyudaṇḍaprakāśaiḥ // 6.76.5
kruddhaṃ tam udvīkṣya bhayena rājan; saṃmūrchito nālabhaṃ śāntim adya / icche prasādāt tava satyasaṃdha; prāptuṃ jayaṃ pāṇḍaveyāṃś ca hantum // 6.76.6
tenaivam uktaḥ prahasan mahātmā; duryodhanaṃ jātamanyuṃ viditvā / taṃ pratyuvācāvimanā manasvī; gaṅgāsutaḥ śastrabhṛtāṃ variṣṭhaḥ // 6.76.7
pareṇa yatnena vigāhya senāṃ; sarvātmanāhaṃ tava rājaputra / icchāmi dātuṃ vijayaṃ sukhaṃ ca; na cātmānaṃ chādaye 'haṃ tvadarthe // 6.76.8
ete tu raudrā bahavo mahārathā; yaśasvinaḥ śūratamāḥ kṛtāstrāḥ / ye pāṇḍavānāṃ samare sahāyā; jitaklamāḥ krodhaviṣaṃ vamanti // 6.76.9
te neha śakyāḥ sahasā vijetuṃ; vīryonnaddhāḥ kṛtavairās tvayā ca / ahaṃ hy etān pratiyotsyāmi rājan; sarvātmanā jīvitaṃ tyajya vīra // 6.76.10
raṇe tavārthāya mahānubhāva; na jīvitaṃ rakṣyatamaṃ mamādya / sarvāṃs tavārthāya sadevadaityāṃl; lokān daheyaṃ kim u śatrūṃs taveha // 6.76.11
tat pāṇḍavān yodhayiṣyāmi rājan; priyaṃ ca te sarvam ahaṃ kariṣye / śrutvaiva caitat paramapratīto; duryodhanaḥ prītamanā babhūva // 6.76.12
sarvāṇi sainyāni tataḥ prahṛṣṭo; nirgacchatety āha nṛpāṃś ca sarvān / tadājñayā tāni viniryayur drutaṃ; rathāśvapādātagajāyutāni // 6.76.13
praharṣayuktāni tu tāni rājan; mahānti nānāvidhaśastravanti / sthitāni nāgāśvapadātimanti; virejur ājau tava rājan balāni // 6.76.14
vṛndaiḥ sthitāś cāpi susaṃprayuktāś; cakāśire dantigaṇāḥ samantāt / śastrāstravidbhir naradeva yodhair; adhiṣṭhitāḥ sainyagaṇās tvadīyāḥ // 6.76.15
rathaiś ca pādātagajāśvasaṃghaiḥ; prayādbhir ājau vidhivat praṇunnaiḥ / samuddhataṃ vai taruṇārkavarṇaṃ; rajo babhau chādayat sūryaraśmīn // 6.76.16
rejuḥ patākā rathadantisaṃsthā; vāteritā bhrāmyamāṇāḥ samantāt / nānāraṅgāḥ samare tatra rājan; meghair yuktā vidyutaḥ khe yathaiva // 6.76.17
dhanūṃṣi visphārayatāṃ nṛpāṇāṃ; babhūva śabdas tumulo 'tighoraḥ / vimathyato devamahāsuraughair; yathārṇavasyādiyuge tadānīm // 6.76.18
tad ugranādaṃ bahurūpavarṇaṃ; tavātmajānāṃ samudīrṇam evam / babhūva sainyaṃ ripusainyahantṛ; yugāntameghaughanibhaṃ tadānīm // 6.76.19
athātmajaṃ tava punar gāṅgeyo dhyānam āsthitam / abravīd bharataśreṣṭhaḥ saṃpraharṣakaraṃ vacaḥ // 6.77.1
ahaṃ droṇaś ca śalyaś ca kṛtavarmā ca sātvataḥ / aśvatthāmā vikarṇaś ca somadatto 'tha saindhavaḥ // 6.77.2
vindānuvindāv āvantyau bāhlikaḥ saha bāhlikaiḥ / trigartarājaś ca balī māgadhaś ca sudurjayaḥ // 6.77.3
bṛhadbalaś ca kausalyaś citraseno viviṃśatiḥ / rathāś ca bahusāhasrāḥ śobhamānā mahādhvajāḥ // 6.77.4
deśajāś ca hayā rājan svārūḍhā hayasādibhiḥ / gajendrāś ca madodvṛttāḥ prabhinnakaraṭāmukhāḥ // 6.77.5
padātāś ca tathā śūrā nānāpraharaṇāyudhāḥ / nānādeśasamutpannās tvadarthe yoddhum udyatāḥ // 6.77.6
ete cānye ca bahavas tvadarthe tyaktajīvitāḥ / devān api raṇe jetuṃ samarthā iti me matiḥ // 6.77.7
avaśyaṃ tu mayā rājaṃs tava vācyaṃ hitaṃ sadā / aśakyāḥ pāṇḍavā jetuṃ devair api savāsavaiḥ // 6.77.8
vāsudevasahāyāś ca mahendrasamavikramāḥ // 6.77.8.2
sarvathāhaṃ tu rājendra kariṣye vacanaṃ tava / pāṇḍavān vā raṇe jeṣye māṃ vā jeṣyanti pāṇḍavāḥ // 6.77.9
evam uktvā dadau cāsmai viśalyakaraṇīṃ śubhām / oṣadhīṃ vīryasaṃpannāṃ viśalyaś cābhavat tadā // 6.77.10
tataḥ prabhāte vimale svenānīkena vīryavān / avyūhata svayaṃ vyūhaṃ bhīṣmo vyūhaviśāradaḥ // 6.77.11
maṇḍalaṃ manujaśreṣṭha nānāśastrasamākulam / saṃpūrṇaṃ yodhamukhyaiś ca tathā dantipadātibhiḥ // 6.77.12
rathair anekasāhasraiḥ samantāt parivāritam / aśvavṛndair mahadbhiś ca ṛṣṭitomaradhāribhiḥ // 6.77.13
nāge nāge rathāḥ sapta sapta cāśvā rathe rathe / anv aśvaṃ daśa dhānuṣkā dhānuṣke sapta carmiṇaḥ // 6.77.14
evaṃvyūhaṃ mahārāja tava sainyaṃ mahārathaiḥ / sthitaṃ raṇāya mahate bhīṣmeṇa yudhi pālitam // 6.77.15
daśāśvānāṃ sahasrāṇi dantināṃ ca tathaiva ca / rathānām ayutaṃ cāpi putrāś ca tava daṃśitāḥ // 6.77.16
citrasenādayaḥ śūrā abhyarakṣan pitāmaham // 6.77.16.2
rakṣyamāṇaś ca taiḥ śūrair gopyamānāś ca tena te / saṃnaddhāḥ samadṛśyanta rājānaś ca mahābalāḥ // 6.77.17
duryodhanas tu samare daṃśito ratham āsthitaḥ / vyabhrājata śriyā juṣṭo yathā śakras triviṣṭape // 6.77.18
tataḥ śabdo mahān āsīt putrāṇāṃ tava bhārata / rathaghoṣaś ca tumulo vāditrāṇāṃ ca nisvanaḥ // 6.77.19
bhīṣmeṇa dhārtarāṣṭrāṇāṃ vyūḍhaḥ pratyaṅmukho yudhi / maṇḍalaḥ sumahāvyūho durbhedyo 'mitraghātinām // 6.77.20
sarvataḥ śuśubhe rājan raṇe 'rīṇāṃ durāsadaḥ // 6.77.20.2
maṇḍalaṃ tu samālokya vyūhaṃ paramadāruṇam / svayaṃ yudhiṣṭhiro rājā vyūhaṃ vajram athākarot // 6.77.21
tathā vyūḍheṣv anīkeṣu yathāsthānam avasthitāḥ / rathinaḥ sādinaś caiva siṃhanādam athānadan // 6.77.22
bibhitsavas tato vyūhaṃ niryayur yuddhakāṅkṣiṇaḥ / itaretarataḥ śūrāḥ sahasainyāḥ prahāriṇaḥ // 6.77.23
bhāradvājo yayau matsyaṃ drauṇiś cāpi śikhaṇḍinam / svayaṃ duryodhano rājā pārṣataṃ samupādravat // 6.77.24
nakulaḥ sahadevaś ca rājan madreśam īyatuḥ / vindānuvindāv āvantyāv irāvantam abhidrutau // 6.77.25
sarve nṛpās tu samare dhanaṃjayam ayodhayan / bhīmaseno raṇe yatto hārdikyaṃ samavārayat // 6.77.26
citrasenaṃ vikarṇaṃ ca tathā durmarṣaṇaṃ vibho / ārjuniḥ samare rājaṃs tava putrān ayodhayat // 6.77.27
prāgjyotiṣaṃ maheṣvāsaṃ haiḍimbo rākṣasottamaḥ / abhidudrāva vegena matto mattam iva dvipam // 6.77.28
alambusas tato rājan sātyakiṃ yuddhadurmadam / sasainyaṃ samare kruddho rākṣasaḥ samabhidravat // 6.77.29
bhūriśravā raṇe yatto dhṛṣṭaketum ayodhayat / śrutāyuṣaṃ tu rājānaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 6.77.30
cekitānas tu samare kṛpam evānvayodhayat / śeṣāḥ pratiyayur yattā bhīmam eva mahāratham // 6.77.31
tato rājasahasrāṇi parivavrur dhanaṃjayam / śaktitomaranārācagadāparighapāṇayaḥ // 6.77.32
arjuno 'tha bhṛśaṃ kruddho vārṣṇeyam idam abravīt / paśya mādhava sainyāni dhārtarāṣṭrasya saṃyuge // 6.77.33
vyūḍhāni vyūhaviduṣā gāṅgeyena mahātmanā // 6.77.33.2
yuddhābhikāmāñ śūrāṃś ca paśya mādhava daṃśitān / trigartarājaṃ sahitaṃ bhrātṛbhiḥ paśya keśava // 6.77.34
adyaitān pātayiṣyāmi paśyatas te janārdana / ya ime māṃ yaduśreṣṭha yoddhukāmā raṇājire // 6.77.35
evam uktvā tu kaunteyo dhanurjyām avamṛjya ca / vavarṣa śaravarṣāṇi narādhipagaṇān prati // 6.77.36
te 'pi taṃ parameṣvāsāḥ śaravarṣair apūrayan / taḍāgam iva dhārābhir yathā prāvṛṣi toyadā // 6.77.37
hāhākāro mahān āsīt tava sainye viśāṃ pate / chādyamānau bhṛśaṃ kṛṣṇau śarair dṛṣṭvā mahāraṇe // 6.77.38
devā devarṣayaś caiva gandharvāś ca mahoragāḥ / vismayaṃ paramaṃ jagmur dṛṣṭvā kṛṣṇau tathāgatau // 6.77.39
tataḥ kruddho 'rjuno rājann aindram astram udīrayat / tatrādbhutam apaśyāma vijayasya parākramam // 6.77.40
śastravṛṣṭiṃ parair muktāṃ śaraughair yad avārayat / na ca tatrāpy anirbhinnaḥ kaś cid āsīd viśāṃ pate // 6.77.41
teṣāṃ rājasahasrāṇāṃ hayānāṃ dantināṃ tathā / dvābhyāṃ tribhiḥ śaraiś cānyān pārtho vivyādha māriṣa // 6.77.42
te hanyamānāḥ pārthena bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ yayuḥ / agādhe majjamānānāṃ bhīṣmas trātābhavat tadā // 6.77.43
āpatadbhis tu tais tatra prabhagnaṃ tāvakaṃ balam / saṃcukṣubhe mahārāja vātair iva mahārṇavaḥ // 6.77.44
tathā pravṛtte saṃgrāme nivṛtte ca suśarmaṇi / prabhagneṣu ca vīreṣu pāṇḍavena mahātmanā // 6.78.1
kṣubhyamāṇe bale tūrṇaṃ sāgarapratime tava / pratyudyāte ca gāṅgeye tvaritaṃ vijayaṃ prati // 6.78.2
dṛṣṭvā duryodhano rājan raṇe pārthasya vikramam / tvaramāṇaḥ samabhyetya sarvāṃs tān abravīn nṛpān // 6.78.3
teṣāṃ ca pramukhe śūraṃ suśarmāṇaṃ mahābalam / madhye sarvasya sainyasya bhṛśaṃ saṃharṣayan vacaḥ // 6.78.4
eṣa bhīṣmaḥ śāṃtanavo yoddhukāmo dhanaṃjayam / sarvātmanā kuruśreṣṭhas tyaktvā jīvitam ātmanaḥ // 6.78.5
taṃ prayāntaṃ parānīkaṃ sarvasainyena bhāratam / saṃyattāḥ samare sarve pālayadhvaṃ pitāmaham // 6.78.6
bāḍham ity evam uktvā tu tāny anīkāni sarvaśaḥ / narendrāṇāṃ mahārāja samājagmuḥ pitāmaham // 6.78.7
tataḥ prayātaḥ sahasā bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'rjunam / raṇe bhāratam āyāntam āsasāda mahābalam // 6.78.8
mahāśvetāśvayuktena bhīmavānaraketunā / mahatā meghanādena rathenāti virājata // 6.78.9
samare sarvasainyānām upayātaṃ dhanaṃjayam / abhavat tumulo nādo bhayād dṛṣṭvā kirīṭinam // 6.78.10
abhīśuhastaṃ kṛṣṇaṃ ca dṛṣṭvādityam ivāparam / madhyaṃdinagataṃ saṃkhye na śekuḥ prativīkṣitum // 6.78.11
tathā śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ śvetāśvaṃ śvetakārmukam / na śekuḥ pāṇḍavā draṣṭuṃ śvetagraham ivoditam // 6.78.12
sa sarvataḥ parivṛtas trigartaiḥ sumahātmabhiḥ / bhrātṛbhis tava putraiś ca tathānyaiś ca mahārathaiḥ // 6.78.13
bhāradvājas tu samare matsyaṃ vivyādha patriṇā / dhvajaṃ cāsya śareṇājau dhanuś caikena cicchide // 6.78.14
tad apāsya dhanuś chinnaṃ virāṭo vāhinīpatiḥ / anyad ādatta vegena dhanur bhārasahaṃ dṛḍham // 6.78.15
śarāṃś cāśīviṣākārāñ jvalitān pannagān iva // 6.78.15.2
droṇaṃ tribhiḥ pravivyādha caturbhiś cāsya vājinaḥ / dhvajam ekena vivyādha sārathiṃ cāsya pañcabhiḥ // 6.78.16
dhanur ekeṣuṇāvidhyat tatrākrudhyad dvijarṣabhaḥ // 6.78.16.2
tasya droṇo 'vadhīd aśvāñ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / aṣṭābhir bharataśreṣṭha sūtam ekena patriṇā // 6.78.17
sa hatāśvād avaplutya syandanād dhatasārathiḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ śaṅkhasya rathināṃ varaḥ // 6.78.18
tatas tu tau pitāputrau bhāradvājaṃ rathe sthitau / mahatā śaravarṣeṇa vārayām āsatur balāt // 6.78.19
bhāradvājas tataḥ kruddhaḥ śaram āśīviṣopamam / cikṣepa samare tūrṇaṃ śaṅkhaṃ prati janeśvara // 6.78.20
sa tasya hṛdayaṃ bhittvā pītvā śoṇitam āhave / jagāma dharaṇiṃ bāṇo lohitārdrīkṛtacchaviḥ // 6.78.21
sa papāta rathāt tūrṇaṃ bhāradvājaśarāhataḥ / dhanus tyaktvā śarāṃś caiva pitur eva samīpataḥ // 6.78.22
hataṃ svam ātmajaṃ dṛṣṭvā virāṭaḥ prādravad bhayāt / utsṛjya samare droṇaṃ vyāttānanam ivāntakam // 6.78.23
bhāradvājas tatas tūrṇaṃ pāṇḍavānāṃ mahācamūm / dārayām āsa samare śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.78.24
śikhaṇḍy api mahārāja drauṇim āsādya saṃyuge / ājaghāna bhruvor madhye nārācais tribhir āśugaiḥ // 6.78.25
sa babhau naraśārdūlo lalāṭe saṃsthitais tribhiḥ / śikharaiḥ kāñcanamayair merus tribhir ivocchritaiḥ // 6.78.26
aśvatthāmā tataḥ kruddho nimeṣārdhāc chikhaṇḍinaḥ / sūtaṃ dhvajam atho rājaṃs turagān āyudhaṃ tathā // 6.78.27
śarair bahubhir uddiśya pātayām āsa saṃyuge // 6.78.27.2
sa hatāśvād avaplutya rathād vai rathināṃ varaḥ / khaḍgam ādāya niśitaṃ vimalaṃ ca śarāvaram // 6.78.28
śyenavad vyacarat kruddhaḥ śikhaṇḍī śatrutāpanaḥ // 6.78.28.2
sakhaḍgasya mahārāja caratas tasya saṃyuge / nāntaraṃ dadṛśe drauṇis tad adbhutam ivābhavat // 6.78.29
tataḥ śarasahasrāṇi bahūni bharatarṣabha / preṣayām āsa samare drauṇiḥ paramakopanaḥ // 6.78.30
tām āpatantīṃ samare śaravṛṣṭiṃ sudāruṇām / asinā tīkṣṇadhāreṇa ciccheda balināṃ varaḥ // 6.78.31
tato 'sya vimalaṃ drauṇiḥ śatacandraṃ manoramam / carmācchinad asiṃ cāsya khaṇḍayām āsa saṃyuge // 6.78.32
śitaiḥ subahuśo rājaṃs taṃ ca vivyādha patribhiḥ // 6.78.32.2
śikhaṇḍī tu tataḥ khaḍgaṃ khaṇḍitaṃ tena sāyakaiḥ / āvidhya vyasṛjat tūrṇaṃ jvalantam iva pannagam // 6.78.33
tam āpatantaṃ sahasā kālānalasamaprabham / ciccheda samare drauṇir darśayan pāṇilāghavam // 6.78.34
śikhaṇḍinaṃ ca vivyādha śarair bahubhir āyasaiḥ // 6.78.34.2
śikhaṇḍī tu bhṛśaṃ rājaṃs tāḍyamānaḥ śitaiḥ śaraiḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ mādhavasya mahātmanaḥ // 6.78.35
sātyakis tu tataḥ kruddho rākṣasaṃ krūram āhave / alambusaṃ śarair ghorair vivyādha balinaṃ balī // 6.78.36
rākṣasendras tatas tasya dhanuś ciccheda bhārata / ardhacandreṇa samare taṃ ca vivyādha sāyakaiḥ // 6.78.37
māyāṃ ca rākṣasīṃ kṛtvā śaravarṣair avākirat // 6.78.37.2
tatrādbhutam apaśyāma śaineyasya parākramam / nāsaṃbhramad yat samare vadhyamānaḥ śitaiḥ śaraiḥ // 6.78.38
aindram astraṃ ca vārṣṇeyo yojayām āsa bhārata / vijayād yad anuprāptaṃ mādhavena yaśasvinā // 6.78.39
tad astraṃ bhasmasāt kṛtvā māyāṃ tāṃ rākṣasīṃ tadā / alambusaṃ śarair ghorair abhyākirata sarvaśaḥ // 6.78.40
parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ // 6.78.40.2
tat tathā pīḍitaṃ tena mādhavena mahātmanā / pradudrāva bhayād rakṣo hitvā sātyakim āhave // 6.78.41
tam ajeyaṃ rākṣasendraṃ saṃkhye maghavatā api / śaineyaḥ prāṇadaj jitvā yodhānāṃ tava paśyatām // 6.78.42
nyahanat tāvakāṃś cāpi sātyakiḥ satyavikramaḥ / niśitair bahubhir bāṇais te 'dravanta bhayārditāḥ // 6.78.43
etasminn eva kāle tu drupadasyātmajo balī / dhṛṣṭadyumno mahārāja tava putraṃ janeśvaram // 6.78.44
chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.78.44.2
saṃchādyamāno viśikhair dhṛṣṭadyumnena bhārata / vivyathe na ca rājendra tava putro janeśvaraḥ // 6.78.45
dhṛṣṭadyumnaṃ ca samare tūrṇaṃ vivyādha sāyakaiḥ / ṣaṣṭyā ca triṃśatā caiva tad adbhutam ivābhavat // 6.78.46
tasya senāpatiḥ kruddho dhanuś ciccheda māriṣa / hayāṃś ca caturaḥ śīghraṃ nijaghāna mahārathaḥ // 6.78.47
śaraiś cainaṃ suniśitaiḥ kṣipraṃ vivyādha saptabhiḥ // 6.78.47.2
sa hatāśvān mahābāhur avaplutya rathād balī / padātir asim udyamya prādravat pārṣataṃ prati // 6.78.48
śakunis taṃ samabhyetya rājagṛddhī mahābalaḥ / rājānaṃ sarvalokasya ratham āropayat svakam // 6.78.49
tato nṛpaṃ parājitya pārṣataḥ paravīrahā / nyahanat tāvakaṃ sainyaṃ vajrapāṇir ivāsuram // 6.78.50
kṛtavarmā raṇe bhīmaṃ śarair ārchan mahāratham / pracchādayām āsa ca taṃ mahāmegho raviṃ yathā // 6.78.51
tataḥ prahasya samare bhīmasenaḥ paraṃtapaḥ / preṣayām āsa saṃkruddhaḥ sāyakān kṛtavarmaṇe // 6.78.52
tair ardyamāno 'tirathaḥ sātvataḥ śastrakovidaḥ / nākampata mahārāja bhīmaṃ cārchac chitaiḥ śaraiḥ // 6.78.53
tasyāśvāṃś caturo hatvā bhīmaseno mahābalaḥ / sārathiṃ pātayām āsa dhvajaṃ ca supariṣkṛtam // 6.78.54
śarair bahuvidhaiś cainam ācinot paravīrahā / śakalīkṛtasarvāṅgaḥ śvāvidvat samadṛśyata // 6.78.55
hatāśvāt tu rathāt tūrṇaṃ vṛṣakasya rathaṃ yayau / syālasya te mahārāja tava putrasya paśyataḥ // 6.78.56
bhīmaseno 'pi saṃkruddhas tava sainyam upādravat / nijaghāna ca saṃkruddho daṇḍapāṇir ivāntakaḥ // 6.78.57
bahūnīha vicitrāṇi dvairathāni sma saṃjaya / pāṇḍūnāṃ māmakaiḥ sārdham aśrauṣaṃ tava jalpataḥ // 6.79.1
na caiva māmakaṃ kaṃ cid dhṛṣṭaṃ śaṃsasi saṃjaya / nityaṃ pāṇḍusutān hṛṣṭān abhagnāṃś caiva śaṃsasi // 6.79.2
jīyamānān vimanaso māmakān vigataujasaḥ / vadase saṃyuge sūta diṣṭam etad asaṃśayam // 6.79.3
yathāśakti yathotsāhaṃ yuddhe ceṣṭanti tāvakāḥ / darśayānāḥ paraṃ śaktyā pauruṣaṃ puruṣarṣabha // 6.79.4
gaṅgāyāḥ suranadyā vai svādubhūtaṃ yathodakam / mahodadhiguṇābhyāsāl lavaṇatvaṃ nigacchati // 6.79.5
tathā tat pauruṣaṃ rājaṃs tāvakānāṃ mahātmanām / prāpya pāṇḍusutān vīrān vyarthaṃ bhavati saṃyuge // 6.79.6
ghaṭamānān yathāśakti kurvāṇān karma duṣkaram / na doṣeṇa kuruśreṣṭha kauravān gantum arhasi // 6.79.7
tavāparādhāt sumahān saputrasya viśāṃ pate / pṛthivyāḥ prakṣayo ghoro yamarāṣṭravivardhanaḥ // 6.79.8
ātmadoṣāt samutpannaṃ śocituṃ nārhase nṛpa / na hi rakṣanti rājānaḥ sarvārthān nāpi jīvitam // 6.79.9
yuddhe sukṛtināṃ lokān icchanto vasudhādhipāḥ / camūṃ vigāhya yudhyante nityaṃ svargaparāyaṇāḥ // 6.79.10
pūrvāhṇe tu mahārāja prāvartata janakṣayaḥ / tan mamaikamanā bhūtvā śṛṇu devāsuropamam // 6.79.11
āvantyau tu maheṣvāsau mahātmānau mahābalau / irāvantam abhiprekṣya sameyātāṃ raṇotkaṭau // 6.79.12
teṣāṃ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam // 6.79.12.2
irāvāṃs tu susaṃkruddho bhrātarau devarūpiṇau / vivyādha niśitais tūrṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.79.13
tāv enaṃ pratyavidhyetāṃ samare citrayodhinau // 6.79.13.2
yudhyatāṃ hi tathā rājan viśeṣo na vyadṛśyata / yatatāṃ śatrunāśāya kṛtapratikṛtaiṣiṇām // 6.79.14
irāvāṃs tu tato rājann anuvindasya sāyakaiḥ / caturbhiś caturo vāhān anayad yamasādanam // 6.79.15
bhallābhyāṃ ca sutīkṣṇābhyāṃ dhanuḥ ketuṃ ca māriṣa / ciccheda samare rājaṃs tad adbhutam ivābhavat // 6.79.16
tyaktvānuvindo 'tha rathaṃ vindasya ratham āsthitaḥ / dhanur gṛhītvā navamaṃ bhārasādhanam uttamam // 6.79.17
tāv ekasthau raṇe vīrāv āvantyau rathināṃ varau / śarān mumucatus tūrṇam irāvati mahātmani // 6.79.18
tābhyāṃ muktā mahāvegāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ / divākarapathaṃ prāpya chādayām āsur ambaram // 6.79.19
irāvāṃs tu tataḥ kruddho bhrātarau tau mahārathau / vavarṣa śaravarṣeṇa sārathiṃ cāpy apātayat // 6.79.20
tasmin nipatite bhūmau gatasattve 'tha sārathau / rathaḥ pradudrāva diśaḥ samudbhrāntahayas tataḥ // 6.79.21
tau sa jitvā mahārāja nāgarājasutāsutaḥ / pauruṣaṃ khyāpayaṃs tūrṇaṃ vyadhamat tava vāhinīm // 6.79.22
sā vadhyamānā samare dhārtarāṣṭrī mahācamūḥ / vegān bahuvidhāṃś cakre viṣaṃ pītveva mānavaḥ // 6.79.23
haiḍimbo rākṣasendras tu bhagadattaṃ samādravat / rathenādityavarṇena sadhvajena mahābalaḥ // 6.79.24
tataḥ prāgjyotiṣo rājā nāgarājaṃ samāsthitaḥ / yathā vajradharaḥ pūrvaṃ saṃgrāme tārakāmaye // 6.79.25
tatra devāḥ sagandharvā ṛṣayaś ca samāgatāḥ / viśeṣaṃ na sma vividur haiḍimbabhagadattayoḥ // 6.79.26
yathā surapatiḥ śakras trāsayām āsa dānavān / tathaiva samare rājaṃs trāsayām āsa pāṇḍavān // 6.79.27
tena vidrāvyamāṇās te pāṇḍavāḥ sarvatodiśam / trātāraṃ nābhyavindanta sveṣv anīkeṣu bhārata // 6.79.28
bhaimaseniṃ rathasthaṃ tu tatrāpaśyāma bhārata / śeṣā vimanaso bhūtvā prādravanta mahārathāḥ // 6.79.29
nivṛtteṣu tu pāṇḍūnāṃ punaḥ sainyeṣu bhārata / āsīn niṣṭānako ghoras tava sainyeṣu saṃyuge // 6.79.30
ghaṭotkacas tato rājan bhagadattaṃ mahāraṇe / śaraiḥ pracchādayām āsa meruṃ girim ivāmbudaḥ // 6.79.31
nihatya tāñ śarān rājā rākṣasasya dhanuścyutān / bhaimaseniṃ raṇe tūrṇaṃ sarvamarmasv atāḍayat // 6.79.32
sa tāḍyamāno bahubhiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / na vivyathe rākṣasendro bhidyamāna ivācalaḥ // 6.79.33
tasya prāgjyotiṣaḥ kruddhas tomarān sa caturdaśa / preṣayām āsa samare tāṃś ca ciccheda rākṣasaḥ // 6.79.34
sa tāṃś chittvā mahābāhus tomarān niśitaiḥ śaraiḥ / bhagadattaṃ ca vivyādha saptatyā kaṅkapatribhiḥ // 6.79.35
tataḥ prāgjyotiṣo rājan prahasann iva bhārata / tasyāśvāṃś caturaḥ saṃkhye pātayām āsa sāyakaiḥ // 6.79.36
sa hatāśve rathe tiṣṭhan rākṣasendraḥ pratāpavān / śaktiṃ cikṣepa vegena prāgjyotiṣagajaṃ prati // 6.79.37
tām āpatantīṃ sahasā hemadaṇḍāṃ suvegitām / tridhā ciccheda nṛpatiḥ sā vyakīryata medinīm // 6.79.38
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā haiḍimbaḥ prādravad bhayāt / yathendrasya raṇāt pūrvaṃ namucir daityasattamaḥ // 6.79.39
taṃ vijitya raṇe śūraṃ vikrāntaṃ khyātapauruṣam / ajeyaṃ samare rājan yamena varuṇena ca // 6.79.40
pāṇḍavīṃ samare senāṃ saṃmamarda sakuñjaraḥ / yathā vanagajo rājan mṛdnaṃś carati padminīm // 6.79.41
madreśvaras tu samare yamābhyāṃ saha saṃgataḥ / svasrīyau chādayāṃ cakre śaraughaiḥ pāṇḍunandanau // 6.79.42
sahadevas tu samare mātulaṃ vīkṣya saṃgatam / avārayac charaugheṇa megho yadvad divākaram // 6.79.43
chādyamānaḥ śaraugheṇa hṛṣṭarūpataro 'bhavat / tayoś cāpy abhavat prītir atulā mātṛkāraṇāt // 6.79.44
tataḥ prahasya samare nakulasya mahārathaḥ / aśvān vai caturo rājaṃś caturbhiḥ sāyakottamaiḥ // 6.79.45
preṣayām āsa samare yamasya sadanaṃ prati // 6.79.45.2
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ / āruroha tato yānaṃ bhrātur eva yaśasvinaḥ // 6.79.46
ekasthau tu raṇe śūrau dṛḍhe vikṣipya kārmuke / madrarājarathaṃ kruddhau chādayām āsatuḥ kṣaṇāt // 6.79.47
sa cchādyamāno bahubhiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / svasrīyābhyāṃ naravyāghro nākampata yathācalaḥ // 6.79.48
prahasann iva tāṃ cāpi śaravṛṣṭiṃ jaghāna ha // 6.79.48.2
sahadevas tataḥ kruddhaḥ śaram udyamya vīryavān / madrarājam abhiprekṣya preṣayām āsa bhārata // 6.79.49
sa śaraḥ preṣitas tena garutmān iva vegavān / madrarājaṃ vinirbhidya nipapāta mahītale // 6.79.50
sa gāḍhaviddho vyathito rathopasthe mahārathaḥ / niṣasāda mahārāja kaśmalaṃ ca jagāma ha // 6.79.51
taṃ visaṃjñaṃ nipatitaṃ sūtaḥ saṃprekṣya saṃyuge / apovāha rathenājau yamābhyām abhipīḍitam // 6.79.52
dṛṣṭvā madreśvararathaṃ dhārtarāṣṭrāḥ parāṅmukham / sarve vimanaso bhūtvā nedam astīty acintayan // 6.79.53
nirjitya mātulaṃ saṃkhye mādrīputrau mahārathau / dadhmatur muditau śaṅkhau siṃhanādaṃ vinedatuḥ // 6.79.54
abhidudruvatur hṛṣṭau tava sainyaṃ viśāṃ pate / yathā daityacamūṃ rājann indropendrāv ivāmarau // 6.79.55
tato yudhiṣṭhiro rājā madhyaṃ prāpte divākare / śrutāyuṣam abhiprekṣya codayām āsa vājinaḥ // 6.80.1
abhyadhāvat tato rājā śrutāyuṣam ariṃdamam / vinighnan sāyakais tīkṣṇair navabhir nataparvabhiḥ // 6.80.2
sa saṃvārya raṇe rājā preṣitān dharmasūnunā / śarān sapta maheṣvāsaḥ kaunteyāya samarpayat // 6.80.3
te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave / asūn iva vicinvanto dehe tasya mahātmanaḥ // 6.80.4
pāṇḍavas tu bhṛśaṃ viddhas tena rājñā mahātmanā / raṇe varāhakarṇena rājānaṃ hṛdi vivyadhe // 6.80.5
athāpareṇa bhallena ketuṃ tasya mahātmanaḥ / rathaśreṣṭho rathāt tūrṇaṃ bhūmau pārtho nyapātayat // 6.80.6
ketuṃ nipatitaṃ dṛṣṭvā śrutāyuḥ sa tu pārthivaḥ / pāṇḍavaṃ viśikhais tīkṣṇai rājan vivyādha saptabhiḥ // 6.80.7
tataḥ krodhāt prajajvāla dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / yathā yugānte bhūtāni dhakṣyann iva hutāśanaḥ // 6.80.8
kruddhaṃ tu pāṇḍavaṃ dṛṣṭvā devagandharvarākṣasāḥ / pravivyathur mahārāja vyākulaṃ cāpy abhūj jagat // 6.80.9
sarveṣāṃ caiva bhūtānām idam āsīn manogatam / trīṃl lokān adya saṃkruddho nṛpo 'yaṃ dhakṣyatīti vai // 6.80.10
ṛṣayaś caiva devāś ca cakruḥ svastyayanaṃ mahat / lokānāṃ nṛpa śāntyarthaṃ krodhite pāṇḍave tadā // 6.80.11
sa ca krodhasamāviṣṭaḥ sṛkkiṇī parilelihan / dadhārātmavapur ghoraṃ yugāntādityasaṃnibham // 6.80.12
tataḥ sarvāṇi sainyāni tāvakāni viśāṃ pate / nirāśāny abhavaṃs tatra jīvitaṃ prati bhārata // 6.80.13
sa tu dhairyeṇa taṃ kopaṃ saṃnivārya mahāyaśāḥ / śrutāyuṣaḥ praciccheda muṣṭideśe mahad dhanuḥ // 6.80.14
athainaṃ chinnadhanvānaṃ nārācena stanāntare / nirbibheda raṇe rājā sarvasainyasya paśyataḥ // 6.80.15
satvaraṃ caraṇe rājaṃs tasya vāhān mahātmanaḥ / nijaghāna śaraiḥ kṣipraṃ sūtaṃ ca sumahābalaḥ // 6.80.16
hatāśvaṃ tu rathaṃ tyaktvā dṛṣṭvā rājñas tu pauruṣam / vipradudrāva vegena śrutāyuḥ samare tadā // 6.80.17
tasmiñ jite maheṣvāse dharmaputreṇa saṃyuge / duryodhanabalaṃ rājan sarvam āsīt parāṅmukham // 6.80.18
etat kṛtvā mahārāja dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / vyāttānano yathā kālas tava sainyaṃ jaghāna ha // 6.80.19
cekitānas tu vārṣṇeyo gautamaṃ rathināṃ varam / prekṣatāṃ sarvasainyānāṃ chādayām āsa sāyakaiḥ // 6.80.20
saṃnivārya śarāṃs tāṃs tu kṛpaḥ śāradvato yudhi / cekitānaṃ raṇe yattaṃ rājan vivyādha patribhiḥ // 6.80.21
athāpareṇa bhallena dhanuś ciccheda māriṣa / sārathiṃ cāsya samare kṣiprahasto nyapātayat // 6.80.22
hayāṃś cāsyāvadhīd rājann ubhau ca pārṣṇisārathī // 6.80.22.2
so 'vaplutya rathāt tūrṇaṃ gadāṃ jagrāha sātvataḥ / sa tayā vīraghātinyā gadayā gadināṃ varaḥ // 6.80.23
gautamasya hayān hatvā sārathiṃ ca nyapātayat // 6.80.23.2
bhūmiṣṭho gautamas tasya śarāṃś cikṣepa ṣoḍaśa / te śarāḥ sātvataṃ bhittvā prāviśanta dharātalam // 6.80.24
cekitānas tataḥ kruddhaḥ punaś cikṣepa tāṃ gadām / gautamasya vadhākāṅkṣī vṛtrasyeva puraṃdaraḥ // 6.80.25
tām āpatantīṃ vimalām aśmagarbhāṃ mahāgadām / śarair anekasāhasrair vārayām āsa gautamaḥ // 6.80.26
cekitānas tataḥ khaḍgaṃ kośād uddhṛtya bhārata / lāghavaṃ param āsthāya gautamaṃ samupādravat // 6.80.27
gautamo 'pi dhanus tyaktvā pragṛhyāsiṃ susaṃśitam / vegena mahatā rājaṃś cekitānam upādravat // 6.80.28
tāv ubhau balasaṃpannau nistriṃśavaradhāriṇau / nistriṃśābhyāṃ sutīkṣṇābhyām anyonyaṃ saṃtatakṣatuḥ // 6.80.29
nistriṃśavegābhihatau tatas tau puruṣarṣabhau / dharaṇīṃ samanuprāptau sarvabhūtaniṣevitām // 6.80.30
mūrchayābhiparītāṅgau vyāyāmena ca mohitau // 6.80.30.2
tato 'bhyadhāvad vegena karakarṣaḥ suhṛt tayā / cekitānaṃ tathābhūtaṃ dṛṣṭvā samaradurmadam // 6.80.31
ratham āropayac cainaṃ sarvasainyasya paśyataḥ // 6.80.31.2
tathaiva śakuniḥ śūraḥ syālas tava viśāṃ pate / āropayad rathaṃ tūrṇaṃ gautamaṃ rathināṃ varam // 6.80.32
saumadattiṃ tathā kruddho dhṛṣṭaketur mahābalaḥ / navatyā sāyakaiḥ kṣipraṃ rājan vivyādha vakṣasi // 6.80.33
saumadattir uraḥsthais tair bhṛśaṃ bāṇair aśobhata / madhyaṃdine mahārāja raśmibhis tapano yathā // 6.80.34
bhūriśravās tu samare dhṛṣṭaketuṃ mahāratham / hatasūtahayaṃ cakre virathaṃ sāyakottamaiḥ // 6.80.35
virathaṃ cainam ālokya hatāśvaṃ hatasārathim / mahatā śaravarṣeṇa chādayām āsa saṃyuge // 6.80.36
sa ca taṃ ratham utsṛjya dhṛṣṭaketur mahāmanāḥ / āruroha tato yānaṃ śatānīkasya māriṣa // 6.80.37
citraseno vikarṇaś ca rājan durmarṣaṇas tathā / rathino hemasaṃnāhāḥ saubhadram abhidudruvuḥ // 6.80.38
abhimanyos tatas tais tu ghoraṃ yuddham avartata / śarīrasya yathā rājan vātapittakaphais tribhiḥ // 6.80.39
virathāṃs tava putrāṃs tu kṛtvā rājan mahāhave / na jaghāna naravyāghraḥ smaran bhīmavacas tadā // 6.80.40
tato rājñāṃ bahuśatair gajāśvarathayāyibhiḥ / saṃvṛtaṃ samare bhīṣmaṃ devair api durāsadam // 6.80.41
prayāntaṃ śīghram udvīkṣya paritrātuṃ sutāṃs tava / abhimanyuṃ samuddiśya bālam ekaṃ mahāratham // 6.80.42
vāsudevam uvācedaṃ kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ // 6.80.42.2
codayāśvān hṛṣīkeśa yatraite bahulā rathāḥ / ete hi bahavaḥ śūrāḥ kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ // 6.80.43
yathā na hanyur naḥ senāṃ tathā mādhava codaya // 6.80.43.2
evam uktaḥ sa vārṣṇeyaḥ kaunteyenāmitaujasā / rathaṃ śvetahayair yuktaṃ preṣayām āsa saṃyuge // 6.80.44
niṣṭānako mahān āsīt tava sainyasya māriṣa / yad arjuno raṇe kruddhaḥ saṃyātas tāvakān prati // 6.80.45
samāsādya tu kaunteyo rājñas tān bhīṣmarakṣiṇaḥ / suśarmāṇam atho rājann idaṃ vacanam abravīt // 6.80.46
jānāmi tvāṃ yudhi śreṣṭham atyantaṃ pūrvavairiṇam / paryāyasyādya saṃprāptaṃ phalaṃ paśya sudāruṇam // 6.80.47
adya te darśayiṣyāmi pūrvapretān pitāmahān // 6.80.47.2
evaṃ saṃjalpatas tasya bībhatsoḥ śatrughātinaḥ / śrutvāpi paruṣaṃ vākyaṃ suśarmā rathayūthapaḥ // 6.80.48
na cainam abravīt kiṃ cic chubhaṃ vā yadi vāśubham // 6.80.48.2
abhi gatvārjunaṃ vīraṃ rājabhir bahubhir vṛtaḥ / purastāt pṛṣṭhataś caiva pārśvataś caiva sarvataḥ // 6.80.49
parivāryārjunaṃ saṃkhye tava putraiḥ sahānagha / śaraiḥ saṃchādayām āsa meghair iva divākaram // 6.80.50
tataḥ pravṛttaḥ sumahān saṃgrāmaḥ śoṇitodakaḥ / tāvakānāṃ ca samare pāṇḍavānāṃ ca bhārata // 6.80.51
sa tudyamānas tu śarair dhanaṃjayaḥ; padā hato nāga iva śvasan balī / bāṇena bāṇena mahārathānāṃ; ciccheda cāpāni raṇe prasahya // 6.81.1
saṃchidya cāpāni ca tāni rājñāṃ; teṣāṃ raṇe vīryavatāṃ kṣaṇena / vivyādha bāṇair yugapan mahātmā; niḥśeṣatāṃ teṣv atha manyamānaḥ // 6.81.2
nipetur ājau rudhirapradigdhās; te tāḍitāḥ śakrasutena rājan / vibhinnagātrāḥ patitottamāṅgā; gatāsavaś chinnatanutrakāyāḥ // 6.81.3
mahīṃ gatāḥ pārthabalābhibhūtā; vicitrarūpā yugapad vineśuḥ / dṛṣṭvā hatāṃs tān yudhi rājaputrāṃs; trigartarājaḥ prayayau kṣaṇena // 6.81.4
teṣāṃ rathānām atha pṛṣṭhagopā; dvātriṃśad anye 'byapatanta pārtham / tathaiva te saṃparivārya pārthaṃ; vikṛṣya cāpāni mahāravāṇi // 6.81.5
avīvṛṣan bāṇamahaughavṛṣṭyā; yathā giriṃ toyadharā jalaughaiḥ // 6.81.5.2
saṃpīḍyamānas tu śaraughavṛṣṭyā; dhanaṃjayas tān yudhi jātaroṣaḥ / ṣaṣṭyā śaraiḥ saṃyati tailadhautair; jaghāna tān apy atha pṛṣṭhagopān // 6.81.6
ṣaṣṭiṃ rathāṃs tān avajitya saṃkhye; dhanaṃjayaḥ prītamanā yaśasvī / athātvarad bhīṣmavadhāya jiṣṇur; balāni rājñāṃ samare nihatya // 6.81.7
trigartarājo nihatān samīkṣya; mahārathāṃs tān atha bandhuvargān / raṇe puraskṛtya narādhipāṃs tāñ; jagāma pārthaṃ tvarito vadhāya // 6.81.8
abhidrutaṃ cāstrabhṛtāṃ variṣṭhaṃ; dhanaṃjayaṃ vīkṣya śikhaṇḍimukhyāḥ / abhyudyayus te śitaśastrahastā; rirakṣiṣanto ratham arjunasya // 6.81.9
pārtho 'pi tān āpatataḥ samīkṣya; trigartarājñā sahitān nṛvīrān / vidhvaṃsayitvā samare dhanuṣmān; gāṇḍīvamuktair niśitaiḥ pṛṣatkaiḥ // 6.81.10
bhīṣmaṃ yiyāsur yudhi saṃdadarśa; duryodhanaṃ saindhavādīṃś ca rājñaḥ // 6.81.10.2
āvārayiṣṇūn abhisaṃprayāya; muhūrtam āyodhya balena vīraḥ / utsṛjya rājānam anantavīryo; jayadrathādīṃś ca nṛpān mahaujāḥ // 6.81.11
yayau tato bhīmabalo manasvī; gāṅgeyam ājau śaracāpapāṇiḥ // 6.81.11.2
yudhiṣṭhiraś cograbalo mahātmā; samāyayau tvarito jātakopaḥ / madrādhipaṃ samabhityajya saṃkhye; svabhāgam āptaṃ tam anantakīrtiḥ // 6.81.12
sārdhaṃ sa mādrīsutabhīmasenair; bhīṣmaṃ yayau śāṃtanavaṃ raṇāya // 6.81.12.2
taiḥ saṃprayuktaḥ sa mahārathāgryair; gaṅgāsutaḥ samare citrayodhī / na vivyathe śāṃtanavo mahātmā; samāgataiḥ pāṇḍusutaiḥ samastaiḥ // 6.81.13
athaitya rājā yudhi satyasaṃdho; jayadratho 'tyugrabalo manasvī / ciccheda cāpāni mahārathānāṃ; prasahya teṣāṃ dhanuṣā vareṇa // 6.81.14
yudhiṣṭhiraṃ bhīmasenaṃ yamau ca; pārthaṃ tathā yudhi saṃjātakopaḥ / duryodhanaḥ krodhaviṣo mahātmā; jaghāna bāṇair analaprakāśaiḥ // 6.81.15
kṛpeṇa śalyena śalena caiva; tathā vibho citrasenena cājau / viddhāḥ śarais te 'tivivṛddhakopair; devā yathā daityagaṇaiḥ sametaiḥ // 6.81.16
chinnāyudhaṃ śāṃtanavena rājā; śikhaṇḍinaṃ prekṣya ca jātakopaḥ / ajātaśatruḥ samare mahātmā; śikhaṇḍinaṃ kruddha uvāca vākyam // 6.81.17
uktvā tathā tvaṃ pitur agrato mām; ahaṃ haniṣyāmi mahāvrataṃ tam / bhīṣmaṃ śaraughair vimalārkavarṇaiḥ; satyaṃ vadāmīti kṛtā pratijñā // 6.81.18
tvayā na caināṃ saphalāṃ karoṣi; devavrataṃ yan na nihaṃsi yuddhe / mithyāpratijño bhava mā nṛvīra; rakṣasva dharmaṃ ca kulaṃ yaśaś ca // 6.81.19
prekṣasva bhīṣmaṃ yudhi bhīmavegaṃ; sarvāṃs tapantaṃ mama sainyasaṃghān / śaraughajālair atitigmatejaiḥ; kālaṃ yathā mṛtyukṛtaṃ kṣaṇena // 6.81.20
nikṛttacāpaḥ samarānapekṣaḥ; parājitaḥ śāṃtanavena rājñā / vihāya bandhūn atha sodarāṃś ca; kva yāsyase nānurūpaṃ tavedam // 6.81.21
dṛṣṭvā hi bhīṣmaṃ tam anantavīryaṃ; bhagnaṃ ca sainyaṃ dravamāṇam evam / bhīto 'si nūnaṃ drupadasya putra; tathā hi te mukhavarṇo 'prahṛṣṭaḥ // 6.81.22
ājñāyamāne 'pi dhanaṃjayena; mahāhave saṃprasakte nṛvīra / kathaṃ hi bhīṣmāt prathitaḥ pṛthivyāṃ; bhayaṃ tvam adya prakaroṣi vīra // 6.81.23
sa dharmarājasya vaco niśamya; rūkṣākṣaraṃ vipralāpānubaddham / pratyādeśaṃ manyamāno mahātmā; pratatvare bhīṣmavadhāya rājan // 6.81.24
tam āpatantaṃ mahatā javena; śikhaṇḍinaṃ bhīṣmam abhidravantam / āvārayām āsa hi śalya enaṃ; śastreṇa ghoreṇa sudurjayena // 6.81.25
sa cāpi dṛṣṭvā samudīryamāṇam; astraṃ yugāntāgnisamaprabhāvam / nāsau vyamuhyad drupadasya putro; rājan mahendrapratimaprabhāvaḥ // 6.81.26
tasthau ca tatraiva mahādhanuṣmāñ; śarais tad astraṃ pratibādhamānaḥ / athādade vāruṇam anyad astraṃ; śikhaṇḍy athograṃ pratighātāya tasya // 6.81.27
tad astram astreṇa vidāryamāṇaṃ; khasthāḥ surā dadṛśuḥ pārthivāś ca // 6.81.27.2
bhīṣmas tu rājan samare mahātmā; dhanuḥ sucitraṃ dhvajam eva cāpi / chittvānadat pāṇḍusutasya vīro; yudhiṣṭhirasyājamīḍhasya rājñaḥ // 6.81.28
tataḥ samutsṛjya dhanuḥ sabāṇaṃ; yudhiṣṭhiraṃ vīkṣya bhayābhibhūtam / gadāṃ pragṛhyābhipapāta saṃkhye; jayadrathaṃ bhīmasenaḥ padātiḥ // 6.81.29
tam āpatantaṃ mahatā javena; jayadrathaḥ sagadaṃ bhīmasenam / vivyādha ghorair yamadaṇḍakalpaiḥ; śitaiḥ śaraiḥ pañcaśataiḥ samantāt // 6.81.30
acintayitvā sa śarāṃs tarasvī; vṛkodaraḥ krodhaparītacetāḥ / jaghāna vāhān samare samastān; āraṭṭajān sindhurājasya saṃkhye // 6.81.31
tato 'bhivīkṣyāpratimaprabhāvas; tavātmajas tvaramāṇo rathena / abhyāyayau bhīmasenaṃ nihantuṃ; samudyatāstraḥ surarājakalpaḥ // 6.81.32
bhīmo 'py athainaṃ sahasā vinadya; pratyudyayau gadayā tarjamānaḥ / samudyatāṃ tāṃ yamadaṇḍakalpāṃ; dṛṣṭvā gadāṃ te kuravaḥ samantāt // 6.81.33
vihāya sarve tava putram ugraṃ; pātaṃ gadāyāḥ parihartukāmāḥ / apakrāntās tumule saṃvimarde; sudāruṇe bhārata mohanīye // 6.81.34
amūḍhacetās tv atha citraseno; mahāgadām āpatantīṃ nirīkṣya / rathaṃ samutsṛjya padātir ājau; pragṛhya khaḍgaṃ vimalaṃ ca carma // 6.81.35
avaplutaḥ siṃha ivācalāgrāj; jagāma cānyaṃ bhuvi bhūmideśam // 6.81.35.2
gadāpi sā prāpya rathaṃ sucitraṃ; sāśvaṃ sasūtaṃ vinihatya saṃkhye / jagāma bhūmiṃ jvalitā maholkā; bhraṣṭāmbarād gām iva saṃpatantī // 6.81.36
āścaryabhūtaṃ sumahat tvadīyā; dṛṣṭvaiva tad bhārata saṃprahṛṣṭāḥ / sarve vineduḥ sahitāḥ samantāt; pupūjire tava putraṃ sasainyāḥ // 6.81.37
virathaṃ taṃ samāsādya citrasenaṃ manasvinam / ratham āropayām āsa vikarṇas tanayas tava // 6.82.1
tasmiṃs tathā vartamāne tumule saṃkule bhṛśam / bhīṣmaḥ śāṃtanavas tūrṇaṃ yudhiṣṭhiram upādravat // 6.82.2
tataḥ sarathanāgāśvāḥ samakampanta sṛñjayāḥ / mṛtyor āsyam anuprāptaṃ menire ca yudhiṣṭhiram // 6.82.3
yidhiṣṭhiro 'pi kauravyo yamābhyāṃ sahitaḥ prabhuḥ / maheṣvāsaṃ naravyāghraṃ bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ yayau // 6.82.4
tataḥ śarasahasrāṇi pramuñcan pāṇḍavo yudhi / bhīṣmaṃ saṃchādayām āsa yathā megho divākaram // 6.82.5
tena samyak praṇītāni śarajālāni bhārata / patijagrāha gāṅgeyaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.82.6
tathaiva śarajālāni bhīṣmeṇāstāni māriṣa / ākāśe samadṛśyanta khagamānāṃ vrajā iva // 6.82.7
nimeṣārdhāc ca kaunteyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo yudhi / adṛśyaṃ samare cakre śarajālena bhāgaśaḥ // 6.82.8
tato yudhiṣṭhiro rājā kauravyasya mahātmanaḥ / nārācaṃ preṣayām āsa kruddha āśīviṣopamam // 6.82.9
asaṃprāptaṃ tatas taṃ tu kṣurapreṇa mahārathaḥ / ciccheda samare rājan bhīṣmas tasya dhanuścyutam // 6.82.10
taṃ tu chittvā raṇe bhīṣmo nārācaṃ kālasaṃmitam / nijaghne kauravendrasya hayān kāñcanabhūṣaṇān // 6.82.11
hatāśvaṃ tu rathaṃ tyaktvā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ nakulasya mahātmanaḥ // 6.82.12
yamāv api susaṃkruddhaḥ samāsādya raṇe tadā / śaraiḥ saṃchādayām āsa bhīṣmaḥ parapuraṃjayaḥ // 6.82.13
tau tu dṛṣṭvā mahārāja bhīṣmabāṇaprapīḍitau / jagāmātha parāṃ cintāṃ bhīṣmasya vadhakāṅkṣayā // 6.82.14
tato yudhiṣṭhiro vaśyān rājñas tān samacodayat / bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ sarve nihateti suhṛdgaṇān // 6.82.15
tatas te pārthivāḥ sarve śrutvā pārthasya bhāṣitam / mahatā rathavaṃśena parivavruḥ pitāmaham // 6.82.16
sa samantāt parivṛtaḥ pitā devavratas tava / cikrīda dhanuṣā rājan pātayāno mahārathān // 6.82.17
taṃ carantaṃ raṇe pārthā dadṛśuḥ kauravaṃ yudhi / mṛgamadhyaṃ praviśyeva yathā siṃhaśiśuṃ vane // 6.82.18
tarjayānaṃ raṇe śūrāṃs trāsayānaṃ ca sāyakaiḥ / dṛṣṭvā tresur mahārāja siṃhaṃ mṛgagaṇā iva // 6.82.19
raṇe bharatasiṃhasya dadṛśuḥ kṣatriyā gatim / agner vāyusahāyasya yathā kakṣaṃ didhakṣataḥ // 6.82.20
śirāṃsi rathināṃ bhīṣmaḥ pātayām āsa saṃyuge / tālebhya iva pakvāni phalāni kuśalo naraḥ // 6.82.21
patadbhiś ca mahārāja śirobhir dharaṇītale / babhūva tumulaḥ śabdaḥ patatām aśmanām iva // 6.82.22
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne sudāruṇe / sarveṣām eva sainyānām āsīd vyatikaro mahān // 6.82.23
bhinneṣu teṣu vyūheṣu kṣatriyā itaretaram / ekam ekaṃ samāhūya yuddhāyaivopatasthire // 6.82.24
śikhaṇḍī tu samāsādya bharatānāṃ pitāmaham / abhidudrāva vegena tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.82.25
anādṛtya tato bhīṣmas taṃ śikhaṇḍinam āhave / prayayau sṛñjayān kruddhaḥ strītvaṃ cintya śikhaṇḍinaḥ // 6.82.26
sṛñjayās tu tato hṛṣṭā dṛṣṭvā bhīṣmaṃ mahāratham / siṃhanādān bahuvidhāṃś cakruḥ śaṅkhavimiśritān // 6.82.27
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam / aparāṃ diśam āsthāya sthite savitari prabho // 6.82.28
dhṛṣṭadyumno 'tha pāñcālyaḥ sātyakiś ca mahārathaḥ / pīḍayantau bhṛśaṃ sainyaṃ śaktitomaravṛṣṭibhiḥ // 6.82.29
śastraiś ca bahubhī rājañ jaghnatus tāvakān raṇe // 6.82.29.2
te hanyamānāḥ samare tāvakāḥ puruṣarṣabha / āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā na tyajanti sma saṃyugam // 6.82.30
yathotsāhaṃ ca samare jaghnur lokaṃ mahārathāḥ // 6.82.30.2
tatrākrando mahān āsīt tāvakānāṃ mahātmanām / vadhyatāṃ samare rājan pārṣatena mahātmanā // 6.82.31
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tāvakānāṃ mahārathau / vindānuvindāv āvantyau pārṣataṃ patyupasthitau // 6.82.32
tau tasya turagān hatvā tvaramāṇau mahārathau / chādayām āsatur ubhau śaravarṣeṇa pārṣatam // 6.82.33
avaplutyātha pāñcālyo rathāt tūrṇaṃ mahābalaḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ sātyakeḥ sumahātmanaḥ // 6.82.34
tato yudhiṣṭhiro rājā mahatyā senayā vṛtaḥ / āvantyau samare kruddhāv abhyayāt sa paraṃtapau // 6.82.35
tathaiva tava putro 'pi sarvodyogena māriṣa / vindānuvindāv āvantyau parivāryopatasthivān // 6.82.36
arjunaś cāpi saṃkruddhaḥ kṣatriyān kṣatriyarṣabha / ayodhayata saṃgrāme vajrapāṇir ivāsurān // 6.82.37
droṇaś ca samare kruddhaḥ putrasya priyakṛt tava / vyadhamat sarvapāñcālāṃs tūlarāśim ivānalaḥ // 6.82.38
duryodhanapurogās tu putrās tava viśāṃ pate / parivārya raṇe bhīṣmaṃ yuyudhuḥ pāṇḍavaiḥ saha // 6.82.39
tato duryodhano rājā lohitāyati bhāskare / abravīt tāvakān sarvāṃs tvaradhvam iti bhārata // 6.82.40
yudhyatāṃ tu tathā teṣāṃ kurvatāṃ karma duṣkaram / astaṃ girim athārūḍhe naprakāśati bhāskare // 6.82.41
prāvartata nadī ghorā śoṇitaughataraṅgiṇī / gomāyugaṇasaṃkīrṇā kṣaṇena rajanīmukhe // 6.82.42
śivābhir aśivābhiś ca ruvadbhir bhairavaṃ ravam / ghoram āyodhanaṃ jajñe bhūtasaṃghasamākulam // 6.82.43
rākṣasāś ca piśācāś ca tathānye piśitāśanāḥ / samantato vyadṛśyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.82.44
arjuno 'tha suśarmādīn rājñas tān sapadānugān / vijitya pṛtanāmadhye yayau svaśibiraṃ prati // 6.82.45
yudhiṣṭhiro 'pi kauravyo bhrātṛbhyāṃ sahitas tadā / yayau svaśibiraṃ rājā niśāyāṃ senayā vṛtaḥ // 6.82.46
bhīmaseno 'pi rājendra duryodhanamukhān rathān / avajitya tataḥ saṃkhye yayau svaśibiraṃ prati // 6.82.47
duryodhano 'pi nṛpatiḥ parivārya mahāraṇe / bhīṣmaṃ śāṃtanavaṃ tūrṇaṃ prayātaḥ śibiraṃ prati // 6.82.48
droṇo drauṇiḥ kṛpaḥ śalyaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ / parivārya camūṃ sarvāṃ prayayuḥ śibiraṃ prati // 6.82.49
tathaiva sātyakī rājan dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / parivārya raṇe yodhān yayatuḥ śibiraṃ prati // 6.82.50
evam ete mahārāja tāvakāḥ pāṇḍavaiḥ saha / paryavartanta sahitā niśākāle paraṃtapāḥ // 6.82.51
tataḥ svaśibiraṃ gatvā pāṇḍavāḥ kuravas tathā / nyaviśanta mahārāja pūjayantaḥ parasparam // 6.82.52
rakṣāṃ kṛtvātmanaḥ śūrā nyasya gulmān yathāvidhi / apanīya ca śalyāṃs te snātvā ca vividhair jalaiḥ // 6.82.53
kṛtasvastyayanāḥ sarve saṃstūyantaś ca bandibhiḥ / gītavāditraśabdena vyakrīḍanta yaśasvinaḥ // 6.82.54
muhūrtam iva tat sarvam abhavat svargasaṃnibham / na hi yuddhakathāṃ kāṃ cit tatra cakrur mahārathāḥ // 6.82.55
te prasupte bale tatra pariśrāntajane nṛpa / hastyaśvabahule rājan prekṣaṇīye babhūvatuḥ // 6.82.56
pariṇāmya niśāṃ tāṃ tu sukhasuptā janeśvarāḥ / kuravaḥ pāṇḍavāś caiva punar yuddhāya niryayuḥ // 6.83.1
tataḥ śabdo mahān āsīt senayor ubhayor api / nirgacchamānayoḥ saṃkhye sāgarapratimo mahān // 6.83.2
tato duryodhano rājā citraseno viviṃśatiḥ / bhīṣmaś ca rathināṃ śreṣṭho bhāradvājaś ca vai dvijaḥ // 6.83.3
ekībhūtāḥ susaṃyattāḥ kauravāṇāṃ mahācamūḥ / vyūhāya vidadhū rājan pāṇḍavān prati daṃśitāḥ // 6.83.4
bhīṣmaḥ kṛtvā mahāvyūhaṃ pitā tava viśāṃ pate / sāgarapratimaṃ ghoraṃ vāhanormitaraṅgiṇam // 6.83.5
agrataḥ sarvasainyānāṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo yayau / mālavair dākṣiṇātyaiś ca āvantyaiś ca samanvitaḥ // 6.83.6
tato 'nantaram evāsīd bhāradvājaḥ pratāpavān / pulindaiḥ pāradaiś caiva tathā kṣudrakamālavaiḥ // 6.83.7
droṇād anantaraṃ yatto bhagadattaḥ pratāpavān / māgadhaiś ca kaliṅgaiś ca piśācaiś ca viśāṃ pate // 6.83.8
prāgjyotiṣād anu nṛpaḥ kausalyo 'tha bṛhadbalaḥ / mekalais traipuraiś caiva cicchilaiś ca samanvitaḥ // 6.83.9
bṛhadbalāt tataḥ śūras trigartaḥ prasthalādhipaḥ / kāmbojair bahubhiḥ sārdhaṃ yavanaiś ca sahasraśaḥ // 6.83.10
drauṇis tu rabhasaḥ śūras trigartād anu bhārata / prayayau siṃhanādena nādayāno dharātalam // 6.83.11
tathā sarveṇa sainyena rājā duryodhanas tadā / drauṇer anantaraṃ prāyāt sodaryaiḥ parivāritaḥ // 6.83.12
duryodhanād anu kṛpas tataḥ śāradvato yayau / evam eṣa mahāvyūhaḥ prayayau sāgaropamaḥ // 6.83.13
rejus tatra patākāś ca śvetacchatrāṇi cābhibho / aṅgadāny atha citrāṇi mahārhāṇi dhanūṃṣi ca // 6.83.14
taṃ tu dṛṣṭvā mahāvyūhaṃ tāvakānāṃ mahārathaḥ / yudhiṣṭhiro 'bravīt tūrṇaṃ pārṣataṃ pṛtanāpatim // 6.83.15
paśya vyūhaṃ maheṣvāsa nirmitaṃ sāgaropamam / prativyūhaṃ tvam api hi kuru pārṣata māciram // 6.83.16
tataḥ sa pārṣataḥ śūro vyūhaṃ cakre sudāruṇam / śṛṅgāṭakaṃ mahārāja paravyūhavināśanam // 6.83.17
śṛṅgebhyo bhīmasenaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ / rathair anekasāhasrais tathā hayapadātibhiḥ // 6.83.18
nābhyām abhūn naraśreṣṭhaḥ śvetāśvo vānaradhvajaḥ / madhye yudhiṣṭhiro rājā mādrīputrau ca pāṇḍavau // 6.83.19
athetare maheṣvāsāḥ sahasainyā narādhipāḥ / vyūhaṃ taṃ pūrayām āsur vyūhaśāstraviśāradāḥ // 6.83.20
abhimanyus tataḥ paścād virāṭaś ca mahārathaḥ / draupadeyāś ca saṃhṛṣṭā rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ // 6.83.21
evam etaṃ mahāvyūhaṃ vyūhya bhārata pāṇḍavāḥ / atiṣṭhan samare śūrā yoddhukāmā jayaiṣiṇaḥ // 6.83.22
bherīśabdāś ca tumulā vimiśrāḥ śaṅkhanisvanaiḥ / kṣveḍitāsphoṭitotkruṣṭaiḥ subhīmāḥ sarvatodiśam // 6.83.23
tataḥ śūrāḥ samāsādya samare te parasparam / netrair animiṣai rājann avaikṣanta prakopitāḥ // 6.83.24
manobhis te manuṣyendra pūrvaṃ yodhāḥ parasparam / yuddhāya samavartanta samāhūyetaretaram // 6.83.25
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayāvaham / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca nighnatām itaretaram // 6.83.26
nārācā niśitāḥ saṃkhye saṃpatanti sma bhārata / vyāttānanā bhayakarā uragā iva saṃghaśaḥ // 6.83.27
niṣpetur vimalāḥ śaktyas tailadhautāḥ sutejanāḥ / ambudebhyo yathā rājan bhrājamānāḥ śatahradāḥ // 6.83.28
gadāś ca vimalaiḥ paṭṭaiḥ pinaddhāḥ svarṇabhūṣitāḥ / patantyas tatra dṛśyante giriśṛṅgopamāḥ śubhāḥ // 6.83.29
nistriṃśāś ca vyarājanta vimalāmbarasaṃnibhāḥ // 6.83.29.2
ārṣabhāṇi ca carmāṇi śatacandrāṇi bhārata / aśobhanta raṇe rājan patamānāni sarvaśaḥ // 6.83.30
te 'nyonyaṃ samare sene yudhyamāne narādhipa / aśobhetāṃ yathā daityadevasene samudyate // 6.83.31
abhyadravanta samare te 'nyonyaṃ vai samantataḥ // 6.83.31.2
rathās tu rathibhis tūrṇaṃ preṣitāḥ paramāhave / yugair yugāni saṃśliṣya yuyudhuḥ pārthivarṣabhāḥ // 6.83.32
dantināṃ yudhyamānānāṃ saṃgharṣāt pāvako 'bhavat / danteṣu bharataśreṣṭha sadhūmaḥ sarvatodiśam // 6.83.33
prāsair abhihatāḥ ke cid gajayodhāḥ samantataḥ / patamānāḥ sma dṛśyante giriśṛṅgān nagā iva // 6.83.34
pādātāś cāpy adṛśyanta nighnanto hi parasparam / citrarūpadharāḥ śūrā nakharaprāsayodhinaḥ // 6.83.35
anyonyaṃ te samāsādya kurupāṇḍavasainikāḥ / śastrair nānāvidhair ghorai raṇe ninyur yamakṣayam // 6.83.36
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo rathaghoṣeṇa nādayan / abhyāgamad raṇe pāṇḍūn dhanuḥśabdena mohayan // 6.83.37
pāṇḍavānāṃ rathāś cāpi nadanto bhairavasvanam / abhyadravanta saṃyattā dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ // 6.83.38
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata / narāśvarathanāgānāṃ vyatiṣaktaṃ parasparam // 6.83.39
bhīṣmaṃ tu samare kruddhaṃ pratapantaṃ samantataḥ / na śekuḥ pāṇḍavā draṣṭuṃ tapantam iva bhāskaram // 6.84.1
tataḥ sarvāṇi sainyāni dharmaputrasya śāsanāt / abhyadravanta gāṅgeyaṃ mardayantaṃ śitaiḥ śaraiḥ // 6.84.2
sa tu bhīṣmo raṇaślāghī somakān sahasṛñjayān / pāñcālāṃś ca maheṣvāsān pātayām āsa sāyakaiḥ // 6.84.3
te vadhyamānā bhīṣmeṇa pāñcālāḥ somakaiḥ saha / bhīṣmam evābhyayus tūrṇaṃ tyaktvā mṛtyukṛtaṃ bhayam // 6.84.4
sa teṣāṃ rathināṃ vīro bhīṣmaḥ śāṃtanavo yudhi / ciccheda sahasā rājan bāhūn atha śirāṃsi ca // 6.84.5
virathān rathinaś cakre pitā devavratas tava / patitāny uttamāṅgāni hayebhyo hayasādinām // 6.84.6
nirmanuṣyāṃś ca mātaṅgāñ śayānān parvatopamān / apaśyāma mahārāja bhīṣmāstreṇa pramohitān // 6.84.7
na tatrāsīt pumān kaś cit pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate / anyatra rathināṃ śreṣṭhād bhīmasenān mahābalāt // 6.84.8
sa hi bhīṣmaṃ samāsādya tāḍayām āsa saṃyuge / tato niṣṭānako ghoro bhīṣmabhīmasamāgame // 6.84.9
babhūva sarvasainyānāṃ ghorarūpo bhayānakaḥ / tathaiva pāṇḍavā hṛṣṭāḥ siṃhanādam athānadan // 6.84.10
tato duryodhano rājā sodaryaiḥ parivāritaḥ / bhīṣmaṃ jugopa samare vartamāne janakṣaye // 6.84.11
bhīmas tu sārathiṃ hatvā bhīṣmasya rathināṃ varaḥ / vidrutāśve rathe tasmin dravamāṇe samantataḥ // 6.84.12
sunābhasya śareṇāśu śiraś ciccheda cārihā // 6.84.12.2
kṣurapreṇa sutīkṣṇena sa hato nyapatad bhuvi / hate tasmin mahārāja tava putre mahārathe // 6.84.13
nāmṛṣyanta raṇe śūrāḥ sodaryāḥ sapta saṃyuge // 6.84.13.2
ādityaketur bahvāśī kuṇḍadhāro mahodaraḥ / aparājitaḥ paṇḍitako viśālākṣaḥ sudurjayaḥ // 6.84.14
pāṇḍavaṃ citrasaṃnāhā vicitrakavacadhvajāḥ / abhyadravanta saṃgrāme yoddhukāmārimardanāḥ // 6.84.15
mahodaras tu samare bhīmaṃ vivyādha patribhiḥ / navabhir vajrasaṃkāśair namuciṃ vṛtrahā yathā // 6.84.16
ādityaketuḥ saptatyā bahvāśī cāpi pañcabhiḥ / navatyā kuṇḍadhāras tu viśālākṣaś ca saptabhiḥ // 6.84.17
aparājito mahārāja parājiṣṇur mahārathaḥ / śarair bahubhir ānarchad bhīmasenaṃ mahābalam // 6.84.18
raṇe paṇḍitakaś cainaṃ tribhir bāṇaiḥ samardayat / sa tan na mamṛṣe bhīmaḥ śatrubhir vadham āhave // 6.84.19
dhanuḥ prapīḍya vāmena kareṇāmitrakarśanaḥ / śiraś ciccheda samare śareṇa nataparvaṇā // 6.84.20
aparājitasya sunasaṃ tava putrasya saṃyuge / parājitasya bhīmena nipapāta śiro mahīm // 6.84.21
athāpareṇa bhallena kuṇḍadhāraṃ mahāratham / prāhiṇon mṛtyulokāya sarvalokasya paśyataḥ // 6.84.22
tataḥ punar ameyātmā prasaṃdhāya śilīmukham / preṣayām āsa samare paṇḍitaṃ prati bhārata // 6.84.23
sa śaraḥ paṇḍitaṃ hatvā viveśa dharaṇītalam / yathā naraṃ nihatyāśu bhujagaḥ kālacoditaḥ // 6.84.24
viśālākṣaśiraś chittvā pātayām āsa bhūtale / tribhiḥ śarair adīnātmā smaran kleśaṃ purātanam // 6.84.25
mahodaraṃ maheṣvāsaṃ nārācena stanāntare / vivyādha samare rājan sa hato nyapatad bhuvi // 6.84.26
ādityaketoḥ ketuṃ ca chittvā bāṇena saṃyuge / bhallena bhṛśatīkṣṇena śiraś ciccheda cārihā // 6.84.27
bahvāśinaṃ tato bhīmaḥ śareṇa nataparvaṇā / preṣayām āsa saṃkruddho yamasya sadanaṃ prati // 6.84.28
pradudruvus tatas te 'nye putrās tava viśāṃ pate / manyamānā hi tat satyaṃ sabhāyāṃ tasya bhāṣitam // 6.84.29
tato duryodhano rājā bhrātṛvyasanakarśitaḥ / abravīt tāvakān yodhān bhīmo 'yaṃ yudhi vadhyatām // 6.84.30
evam ete maheṣvāsāḥ putrās tava viśāṃ pate / bhrātṝn saṃdṛśya nihatān prāsmaraṃs te hi tad vacaḥ // 6.84.31
yad uktavān mahāprājñaḥ kṣattā hitam anāmayam / tad idaṃ samanuprāptaṃ vacanaṃ divyadarśinaḥ // 6.84.32
lobhamohasamāviṣṭaḥ putraprītyā janādhipa / na budhyase purā yat tat tathyam uktaṃ vaco mahat // 6.84.33
tathaiva hi vadhārthāya putrāṇāṃ pāṇḍavo balī / nūnaṃ jāto mahābāhur yathā hanti sma kauravān // 6.84.34
tato duryodhano rājā bhīṣmam āsādya māriṣa / duḥkhena mahatāviṣṭo vilalāpātikarśitaḥ // 6.84.35
nihatā bhrātaraḥ śūrā bhīmasenena me yudhi / yatamānās tathānye 'pi hanyante sarvasainikāḥ // 6.84.36
bhavāṃś ca madhyasthatayā nityam asmān upekṣate / so 'haṃ kāpatham ārūḍhaḥ paśya daivam idaṃ mama // 6.84.37
etac chrutvā vacaḥ krūraṃ pitā devavratas tava / duryodhanam idaṃ vākyam abravīt sāśrulocanam // 6.84.38
uktam etan mayā pūrvaṃ droṇena vidureṇa ca / gāndhāryā ca yaśasvinyā tattvaṃ tāta na buddhavān // 6.84.39
samayaś ca mayā pūrvaṃ kṛto vaḥ śatrukarśana / nāhaṃ yudhi vimoktavyo nāpy ācāryaḥ kathaṃ cana // 6.84.40
yaṃ yaṃ hi dhārtarāṣṭrāṇāṃ bhīmo drakṣyati saṃyuge / haniṣyati raṇe taṃ taṃ satyam etad bravīmi te // 6.84.41
sa tvaṃ rājan sthiro bhūtvā dṛḍhāṃ kṛtvā raṇe matim / yodhayasva raṇe pārthān svargaṃ kṛtvā parāyaṇam // 6.84.42
na śakyāḥ pāṇḍavā jetuṃ sendrair api surāsuraiḥ / tasmād yuddhe matiṃ kṛtvā sthirāṃ yudhyasva bhārata // 6.84.43
dṛṣṭvā mama hatān putrān bahūn ekena saṃjaya / bhīṣmo droṇaḥ kṛpaś caiva kim akurvata saṃyuge // 6.85.1
ahany ahani me putrāḥ kṣayaṃ gacchanti saṃjaya / manye 'haṃ sarvathā sūta daivenopahatā bhṛśam // 6.85.2
yatra me tanayāḥ sarve jīyante na jayanty uta / yatra bhīṣmasya droṇasya kṛpasya ca mahātmanaḥ // 6.85.3
saumadatteś ca vīrasya bhagadattasya cobhayoḥ / aśvatthāmnas tathā tāta śūrāṇāṃ sumahātmanām // 6.85.4
anyeṣāṃ caiva vīrāṇāṃ madhyagās tanayā mama / yad ahanyanta saṃgrāme kim anyad bhāgadheyataḥ // 6.85.5
na hi duryodhano mandaḥ purā proktam abudhyata / vāryamāṇo mayā tāta bhīṣmeṇa vidureṇa ca // 6.85.6
gāndhāryā caiva durmedhāḥ satataṃ hitakāmyayā / nāvabudhyat purā mohāt tasya prāptam idaṃ phalam // 6.85.7
yad bhīmasenaḥ samare putrān mama vicetasaḥ / ahany ahani saṃkruddho nayate yamasādanam // 6.85.8
idaṃ tat samanuprāptaṃ kṣattur vacanam uttamam / na buddhavān asi vibho procyamānaṃ hitaṃ tadā // 6.85.9
nivāraya sutān dyūtāt pāṇḍavān mā druheti ca / suhṛdāṃ hitakāmānāṃ bruvatāṃ tat tad eva ca // 6.85.10
na śuśrūṣasi yad vākyaṃ martyaḥ pathyam ivauṣadham / tad eva tvām anuprāptaṃ vacanaṃ sādhu bhāṣitam // 6.85.11
viduradroṇabhīṣmāṇāṃ tathānyeṣāṃ hitaiṣiṇām / akṛtvā vacanaṃ pathyaṃ kṣayaṃ gacchanti kauravāḥ // 6.85.12
tad etat samatikrāntaṃ pūrvam eva viśāṃ pate / tasmān me śṛṇu tattvena yathā yuddham avartata // 6.85.13
madhyāhne sumahāraudraḥ saṃgrāmaḥ samapadyata / lokakṣayakaro rājaṃs tan me nigadataḥ śṛṇu // 6.85.14
tataḥ sarvāṇi sainyāni dharmaputrasya śāsanāt / saṃrabdhāny abhyadhāvanta bhīṣmam eva jighāṃsayā // 6.85.15
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca sātyakiś ca mahārathaḥ / yuktānīkā mahārāja bhīṣmam eva samabhyayuḥ // 6.85.16
arjuno draupadeyāś ca cekitānaś ca saṃyuge / duryodhanasamādiṣṭān rājñaḥ sarvān samabhyayuḥ // 6.85.17
abhimanyus tathā vīro haiḍimbaś ca mahārathaḥ / bhīmasenaś ca saṃkruddhas te 'bhyadhāvanta kauravān // 6.85.18
tridhābhūtair avadhyanta pāṇḍavaiḥ kauravā yudhi / tathaiva kaurave rājann avadhyanta pare raṇe // 6.85.19
droṇas tu rathināṃ śreṣṭhaḥ somakān sṛñjayaiḥ saha / abhyadravata saṃkruddhaḥ preṣayiṣyan yamakṣayam // 6.85.20
tatrākrando mahān āsīt sṛñjayānāṃ mahātmanām / vadhyatāṃ samare rājan bhāradvājena dhanvinā // 6.85.21
droṇena nihatās tatra kṣatriyā bahavo raṇe / viveṣṭantaḥ sma dṛśyante vyādhikliṣṭā narā iva // 6.85.22
kūjatāṃ krandatāṃ caiva stanatāṃ caiva saṃyuge / aniśaṃ śrūyate śabdaḥ kṣutkṛśānāṃ nṛṇām iva // 6.85.23
tathaiva kauraveyāṇāṃ bhīmaseno mahābalaḥ / cakāra kadanaṃ ghoraṃ kruddhaḥ kāla ivāparaḥ // 6.85.24
vadhyatāṃ tatra sainyānām anyonyena mahāraṇe / prāvartata nadī ghorā rudhiraughapravāhinī // 6.85.25
sa saṃgrāmo mahārāja ghorarūpo 'bhavan mahān / kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yamarāṣṭravivardhanaḥ // 6.85.26
tato bhīmo raṇe kruddho rabhasaś ca viśeṣataḥ / gajānīkaṃ samāsādya preṣayām āsa mṛtyave // 6.85.27
tatra bhārata bhīmena nārācābhihatā gajāḥ / petuḥ seduś ca neduś ca diśaś ca paribabhramuḥ // 6.85.28
chinnahastā mahānāgāś chinnapādāś ca māriṣa / krauñcavad vyanadan bhītāḥ pṛthivīm adhiśiśyire // 6.85.29
nakulaḥ sahadevaś ca hayānīkam abhidrutau / te hayāḥ kāñcanāpīḍā rukmabhāṇḍaparicchadāḥ // 6.85.30
vadhyamānā vyadṛśyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.85.30.2
patadbhiś ca hayai rājan samāstīryata medinī / nirjihvaiś ca śvasadbhiś ca kūjadbhiś ca gatāsubhiḥ // 6.85.31
hayair babhau naraśreṣṭha nānārūpadharair dharā // 6.85.31.2
arjunena hataiḥ saṃkhye tathā bhārata vājibhiḥ / prababhau vasudhā ghorā tatra tatra viśāṃ pate // 6.85.32
rathair bhagnair dhvajaiś chinnaiś chatraiś ca sumahāprabhaiḥ / hārair niṣkaiḥ sakeyūraiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ // 6.85.33
uṣṇīṣair apaviddhaiś ca patākābhiś ca sarvaṣaḥ / anukarṣaiḥ śubhai rājan yoktraiś cavyasuraśmibhiḥ // 6.85.34
saṃchannā vasudhā bhāti vasante kusumair iva // 6.85.34.2
evam eṣa kṣayo vṛttaḥ pāṇḍūnām api bhārata / kruddhe śāṃtanave bhīṣme droṇe ca rathasattame // 6.85.35
aśvatthāmni kṛpe caiva tathaiva kṛtavarmaṇi / tathetareṣu kruddheṣu tāvakānām api kṣayaḥ // 6.85.36
vartamāne tathā raudre rājan vīravarakṣaye / śakuniḥ saubalaḥ śrīmān pāṇḍavān samupādravat // 6.86.1
tathaiva sātvato rājan hārdikyaḥ paravīrahā / abhyadravata saṃgrāme pāṇḍavānām anīkinīm // 6.86.2
tataḥ kāmbojamukhyānāṃ nadījānāṃ ca vājinām / āraṭṭānāṃ mahījānāṃ sindhujānāṃ ca sarvaśaḥ // 6.86.3
vanāyujānāṃ śubhrāṇāṃ tathā parvatavāsinām / ye cāpare tittirajā javanā vātaraṃhasaḥ // 6.86.4
suvarṇālaṃkṛtair etair varmavadbhiḥ sukalpitaiḥ / hayair vātajavair mukhyaiḥ pāṇḍavasya suto balī // 6.86.5
abhyavartata tat sainyaṃ hṛṣṭarūpaḥ paraṃtapaḥ // 6.86.5.2
arjunasyātha dāyāda irāvān nāma vīryavān / sutāyāṃ nāgarājasya jātaḥ pārthena dhīmatā // 6.86.6
airāvatena sā dattā anapatyā mahātmanā / patyau hate suparṇena kṛpaṇā dīnacetanā // 6.86.7
bhāryārthaṃ tāṃ ca jagrāha pārthaḥ kāmavaśānugām / evam eṣa samutpannaḥ parakṣetre 'rjunātmajaḥ // 6.86.8
sa nāgaloke saṃvṛddho mātrā ca parirakṣitaḥ / pitṛvyeṇa parityaktaḥ pārthadveṣād durātmanā // 6.86.9
rūpavān vīryasaṃpanno guṇavān satyavikramaḥ / indralokaṃ jagāmāśu śrutvā tatrārjunaṃ gatam // 6.86.10
so 'bhigamya mahātmānaṃ pitaraṃ satyavikramam / abhyavādayad avyagro vinayena kṛtāñjaliḥ // 6.86.11
irāvān asmi bhadraṃ te putraś cāhaṃ tavābhibho // 6.86.11.2
mātuḥ samāgamo yaś ca tat sarvaṃ pratyavedayat / tac ca sarvaṃ yathāvṛttam anusasmāra pāṇḍavaḥ // 6.86.12
pariṣvajya sutaṃ cāpi so ''tmanaḥ sadṛśaṃ guṇaiḥ / prītimān abhavat pārtho devarājaniveśane // 6.86.13
so 'rjunena samājñapto devaloke tadā nṛpa / prītipūrvaṃ mahābāhuḥ svakāryaṃ prati bhārata // 6.86.14
yuddhakāle tvayāsmākaṃ sāhyaṃ deyam iti prabho // 6.86.14.2
bāḍham ity evam uktvā ca yuddhakāla upāgataḥ / kāmavarṇajavair aśvaiḥ saṃvṛto bahubhir nṛpa // 6.86.15
te hayāḥ kāñcanāpīḍā nānāvarṇā manojavāḥ / utpetuḥ sahasā rājan haṃsā iva mahodadhau // 6.86.16
te tvadīyān samāsādya hayasaṃghān mahājavān / kroḍaiḥ kroḍān abhighnanto ghoṇābhiś ca parasparam // 6.86.17
nipetuḥ sahasā rājan suvegābhihatā bhuvi // 6.86.17.2
nipatadbhis tathā taiś ca hayasaṃghaiḥ parasparam / śuśruve dāruṇaḥ śabdaḥ suparṇapatane yathā // 6.86.18
tathaiva ca mahārāja sametyānyonyam āhave / parasparavadhaṃ ghoraṃ cakrus te hayasādinaḥ // 6.86.19
tasmiṃs tathā vartamāne saṃkule tumule bhṛśam / ubhayor api saṃśāntā hayasaṃghāḥ samantataḥ // 6.86.20
prakṣīṇasāyakāḥ śūrā nihatāśvāḥ śramāturāḥ / vilayaṃ samanuprāptās takṣamāṇāḥ parasparam // 6.86.21
tataḥ kṣīṇe hayānīke kiṃciccheṣe ca bhārata / saubalasyātmajāḥ śūrā nirgatā raṇamūrdhani // 6.86.22
vāyuvegasamasparśā jave vāyusamāṃs tathā / āruhya śīlasaṃpannān vayaḥsthāṃs turagottamān // 6.86.23
gajo gavākṣo vṛṣakaś carmavān ārjavaḥ śukaḥ / ṣaḍ ete balasaṃpannā niryayur mahato balāt // 6.86.24
vāryamāṇāḥ śakuninā svaiś ca yodhair mahābalaiḥ / saṃnaddhā yuddhakuśalā raudrarūpā mahābalāḥ // 6.86.25
tad anīkaṃ mahābāho bhittvā paramadurjayam / balena mahatā yuktāḥ svargāya vijayaiṣiṇaḥ // 6.86.26
viviśus te tadā hṛṣṭā gāndhārā yuddhadurmadāḥ // 6.86.26.2
tān praviṣṭāṃs tadā dṛṣṭvā irāvān api vīryavān / abravīt samare yodhān vicitrābharaṇāyudhān // 6.86.27
yathaite dhārtarāṣṭrasya yodhāḥ sānugavāhanāḥ / hanyante samare sarve tathā nītir vidhīyatām // 6.86.28
bāḍham ity evam uktvā te sarve yodhā irāvataḥ / jaghnus te vai parānīkaṃ durjayaṃ samare paraiḥ // 6.86.29
tad anīkam anīkena samare vīkṣya pātitam / amṛṣyamāṇās te sarve subalasyātmajā raṇe // 6.86.30
irāvantam abhidrutya sarvataḥ paryavārayan // 6.86.30.2
tāḍayantaḥ śitaiḥ prāsaiś codayantaḥ parasparam / te śūrāḥ paryadhāvanta kurvanto mahad ākulam // 6.86.31
irāvān atha nirbhinnaḥ prāsais tīkṣṇair mahātmabhiḥ / sravatā rudhireṇāktas tottrair viddha iva dvipaḥ // 6.86.32
urasy api ca pṛṣṭhe ca pārśvayoś ca bhṛśāhataḥ / eko bahubhir atyarthaṃ dhairyād rājan na vivyathe // 6.86.33
irāvān atha saṃkruddhaḥ sarvāṃs tān niśitaiḥ śaraiḥ / mohayām āsa samare viddhvā parapuraṃjayaḥ // 6.86.34
prāsān uddhṛtya sarvāṃś ca svaśarīrād ariṃdamaḥ / tair eva tāḍayām āsa subalasyātmajān raṇe // 6.86.35
nikṛṣya niśitaṃ khaḍgaṃ gṛhītvā ca śarāvaram / padātis tūrṇam āgacchaj jighāṃsuḥ saubalān yudhi // 6.86.36
tataḥ pratyāgataprāṇāḥ sarve te subalātmajāḥ / bhūyaḥ krodhasamāviṣṭā irāvantam athādravan // 6.86.37
irāvān api khaḍgena darśayan pāṇilāghavam / abhyavartata tān sarvān saubalān baladarpitaḥ // 6.86.38
lāghavenātha carataḥ sarve te subalātmajāḥ / antaraṃ nādhyagacchanta carantaḥ śīghragāminaḥ // 6.86.39
bhūmiṣṭham atha taṃ saṃkhye saṃpradṛśya tataḥ punaḥ / parivārya bhṛśaṃ sarve grahītum upacakramuḥ // 6.86.40
athābhyāśagatānāṃ sa khaḍgenāmitrakarśanaḥ / upahastāvahastābhyāṃ teṣāṃ gātrāṇy akṛntata // 6.86.41
āyudhāni ca sarveṣāṃ bāhūn api ca bhūṣitān / apatanta nikṛttāṅgā gatā bhūmiṃ gatāsavaḥ // 6.86.42
vṛṣakas tu mahārāja bahudhā parivikṣataḥ / amucyata mahāraudrāt tasmād vīrāvakartanāt // 6.86.43
tān sarvān patitān dṛṣṭvā bhīto duryodhanas tataḥ / abhyabhāṣata saṃkruddho rākṣasaṃ ghoradarśanam // 6.86.44
ārśyaśṛṅgiṃ maheṣvāsaṃ māyāvinam ariṃdamam / vairiṇaṃ bhīmasenasya pūrvaṃ bakavadhena vai // 6.86.45
paśya vīra yathā hy eṣa phalgunasya suto balī / māyāvī vipriyaṃ ghoram akārṣīn me balakṣayam // 6.86.46
tvaṃ ca kāmagamas tāta māyāstre ca viśāradaḥ / kṛtavairaś ca pārthena tasmād enaṃ raṇe jahi // 6.86.47
bāḍham ity evam uktvā tu rākṣaso ghoradarśanaḥ / prayayau siṃhanādena yatrārjunasuto yuvā // 6.86.48
svārūḍhair yuddhakuśalair vimalaprāsayodhibhiḥ / vīraiḥ prahāribhir yuktaḥ svair anīkaiḥ samāvṛtaḥ // 6.86.49
nihantukāmaḥ samare irāvantaṃ mahābalam // 6.86.49.2
irāvān api saṃkruddhas tvaramāṇaḥ parākramī / hantukāmam amitraghno rākṣasaṃ pratyavārayat // 6.86.50
tam āpatantaṃ saṃprekṣya rākṣasaḥ sumahābalaḥ / tvaramāṇas tato māyāṃ prayoktum upacakrame // 6.86.51
tena māyāmayāḥ kḷptā hayās tāvanta eva hi / svārūḍhā rākṣasair ghoraiḥ śūlapaṭṭiśapāṇibhiḥ // 6.86.52
te saṃrabdhāḥ samāgamya dvisāhasrāḥ prahāriṇaḥ / acirād gamayām āsuḥ pretalokaṃ parasparam // 6.86.53
tasmiṃs tu nihate sainye tāv ubhau yuddhadurmadau / saṃgrāme vyavatiṣṭhetāṃ yathā vai vṛtravāsavau // 6.86.54
ādravantam abhiprekṣya rākṣasaṃ yuddhadurmadam / irāvān krodhasaṃrabdhaḥ pratyadhāvan mahābalaḥ // 6.86.55
samabhyāśagatasyājau tasya khaḍgena durmateḥ / ciccheda kārmukaṃ dīptaṃ śarāvāpaṃ ca pañcakam // 6.86.56
sa nikṛttaṃ dhanur dṛṣṭvā khaṃ javena samāviśat / irāvantam abhikruddhaṃ mohayann iva māyayā // 6.86.57
tato 'ntarikṣam utpatya irāvān api rākṣasam / vimohayitvā māyābhis tasya gātrāṇi sāyakaiḥ // 6.86.58
ciccheda sarvamarmajñaḥ kāmarūpo durāsadaḥ // 6.86.58.2
tathā sa rākṣasaśreṣṭhaḥ śaraiḥ kṛttaḥ punaḥ punaḥ / saṃbabhūva mahārāja samavāpa ca yauvanam // 6.86.59
māyā hi sahajā teṣāṃ vayo rūpaṃ ca kāmajam / evaṃ tad rākṣasasyāṅgaṃ chinnaṃ chinnaṃ vyarohata // 6.86.60
irāvān api saṃkruddho rākṣasaṃ taṃ mahābalam / paraśvadhena tīkṣṇena ciccheda ca punaḥ punaḥ // 6.86.61
sa tena balinā vīraś chidyamāna iva drumaḥ / rākṣaso vyanadad ghoraṃ sa śabdas tumulo 'bhavat // 6.86.62
paraśvadhakṣataṃ rakṣaḥ susrāva rudhiraṃ bahu / tataś cukrodha balavāṃś cakre vegaṃ ca saṃyuge // 6.86.63
ārśyaśṛṅgis tato dṛṣṭvā samare śatrum ūrjitam / kṛtvā ghoraṃ mahad rūpaṃ grahītum upacakrame // 6.86.64
saṃgrāmaśiraso madhye sarveṣāṃ tatra paśyatām // 6.86.64.2
tāṃ dṛṣṭvā tādṛśīṃ māyāṃ rākṣasasya mahātmanaḥ / irāvān api saṃkruddho māyāṃ sraṣṭuṃ pracakrame // 6.86.65
tasya krodhābhibhūtasya saṃyugeṣv anivartinaḥ / yo 'nvayo mātṛkas tasya sa enam abhipedivān // 6.86.66
sa nāgair bahuśo rājan sarvataḥ saṃvṛto raṇe / dadhāra sumahad rūpam ananta iva bhogavān // 6.86.67
tato bahuvidhair nāgaiś chādayām āsa rākṣasam // 6.86.67.2
chādyamānas tu nāgaiḥ sa dhyātvā rākṣasapuṃgavaḥ / sauparṇaṃ rūpam āsthāya bhakṣayām āsa pannagān // 6.86.68
māyayā bhakṣite tasminn anvaye tasya mātṛke / vimohitam irāvantam asinā rākṣaso 'vadhīt // 6.86.69
sakuṇḍalaṃ samukuṭaṃ padmendusadṛśaprabham / irāvataḥ śiro rakṣaḥ pātayām āsa bhūtale // 6.86.70
tasmiṃs tu nihate vīre rākṣasenārjunātmaje / viśokāḥ samapadyanta dhārtarāṣṭrāḥ sarājakāḥ // 6.86.71
tasmin mahati saṃgrāme tādṛśe bhairave punaḥ / mahān vyatikaro ghoraḥ senayoḥ samapadyata // 6.86.72
hayā gajāḥ padātāś ca vimiśrā dantibhir hatāḥ / rathāś ca dantinaś caiva pattibhis tatra sūditāḥ // 6.86.73
tathā pattirathaughāś ca hayāś ca bahavo raṇe / rathibhir nihatā rājaṃs tava teṣāṃ ca saṃkule // 6.86.74
ajānann arjunaś cāpi nihataṃ putram aurasam / jaghāna samare śūrān rājñas tān bhīṣmarakṣiṇaḥ // 6.86.75
tathaiva tāvakā rājan sṛñjayāś ca mahābalāḥ / juhvataḥ samare prāṇān nijaghnur itaretaram // 6.86.76
muktakeśā vikavacā virathāś chinnakārmukāḥ / bāhubhiḥ samayudhyanta samavetāḥ parasparam // 6.86.77
tathā marmātigair bhīṣmo nijaghāna mahārathān / kampayan samare senāṃ pāṇḍavānāṃ mahābalaḥ // 6.86.78
tena yaudhiṣṭhire sainye bahavo mānavā hatāḥ / dantinaḥ sādinaś caiva rathino 'tha hayās tathā // 6.86.79
tatra bhārata bhīṣmasya raṇe dṛṣṭvā parākramam / atyadbhutam apaśyāma śakrasyeva parākramam // 6.86.80
tathaiva bhīmasenasya pārṣatasya ca bhārata / raudram āsīt tadā yuddhaṃ sātvatasya ca dhanvinaḥ // 6.86.81
dṛṣṭvā droṇasya vikrāntaṃ pāṇḍavān bhayam āviśat / eka eva raṇe śakto hantum asmān sasainikān // 6.86.82
kiṃ punaḥ pṛthivīśūrair yodhavrātaiḥ samāvṛtaḥ / ity abruvan mahārāja raṇe droṇena pīḍitāḥ // 6.86.83
vartamāne tathā raudre saṃgrāme bharatarṣabha / ubhayoḥ senayoḥ śūrā nāmṛṣyanta parasparam // 6.86.84
āviṣṭā iva yudhyante rakṣobhūtā mahābalāḥ / tāvakāḥ pāṇḍaveyāś ca saṃrabdhās tāta dhanvinaḥ // 6.86.85
na sma paśyāmahe kaṃ cid yaḥ prāṇān parirakṣati / saṃgrāme daityasaṃkāśe tasmin yoddhā narādhipa // 6.86.86
irāvantaṃ tu nihataṃ dṛṣṭvā pārthā mahārathāḥ / saṃgrāme kim akurvanta tan mamācakṣva saṃjaya // 6.87.1
irāvantaṃ tu nihataṃ saṃgrāme vīkṣya rākṣasaḥ / vyanadat sumahānādaṃ bhaimasenir ghaṭotkacaḥ // 6.87.2
nadatas tasya śabdena pṛthivī sāgarāmbarā / saparvatavanā rājaṃś cacāla subhṛśaṃ tadā // 6.87.3
antarikṣaṃ diśaś caiva sarvāś ca pradiśas tathā // 6.87.3.2
taṃ śrutvā sumahānādaṃ tava sainyasya bhārata / ūrustambhaḥ samabhavad vepathuḥ sveda eva ca // 6.87.4
sarva eva ca rājendra tāvakā dīnacetasaḥ / sarpavat samaveṣṭanta siṃhabhītā gajā iva // 6.87.5
ninadat sumahānādaṃ nirghātam iva rākṣasaḥ / jvalitaṃ śūlam udyamya rūpaṃ kṛtvā vibhīṣaṇam // 6.87.6
nānāpraharaṇair ghorair vṛto rākṣasapuṃgavaiḥ / ājagāma susaṃkruddhaḥ kālāntakayamopamaḥ // 6.87.7
tam āpatantaṃ saṃprekṣya saṃkruddhaṃ bhīmadarśanam / svabalaṃ ca bhayāt tasya prāyaśo vimukhīkṛtam // 6.87.8
tato duryodhano rājā ghaṭotkacam upādravat / pragṛhya vipulaṃ cāpaṃ siṃhavad vinadan muhuḥ // 6.87.9
pṛṣṭhato 'nuyayau cainaṃ sravadbhiḥ parvatopamaiḥ / kuñjarair daśasāhasrair vaṅgānām adhipaḥ svayam // 6.87.10
tam āpatantaṃ saṃprekṣya gajānīkena saṃvṛtam / putraṃ tava mahārāja cukopa sa niśācaraḥ // 6.87.11
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / rākṣasānāṃ ca rājendra duryodhanabalasya ca // 6.87.12
gajānīkaṃ ca saṃprekṣya meghavṛndam ivodyatam / abhyadhāvanta saṃkruddhā rākṣasāḥ śastrapāṇayaḥ // 6.87.13
nadanto vividhān nādān meghā iva savidyutaḥ / śaraśaktyṛṣṭinārācair nighnanto gajayodhinaḥ // 6.87.14
bhiṇḍipālais tathā śūlair mudgaraiḥ saparaśvadhaiḥ / parvatāgraiś ca vṛkṣaiś ca nijaghnus te mahāgajān // 6.87.15
bhinnakumbhān virudhirān bhinnagātrāṃś ca vāraṇān / apaśyāma mahārāja vadhyamānān niśācaraiḥ // 6.87.16
teṣu prakṣīyamāṇeṣu bhagneṣu gajayodhiṣu / duryodhano mahārāja rākṣasān samupādravat // 6.87.17
amarṣavaśam āpannas tyaktvā jīvitam ātmanaḥ / mumoca niśitān bāṇān rākṣaseṣu mahābalaḥ // 6.87.18
jaghāna ca maheṣvāsaḥ pradhānāṃs tatra rākṣasān / saṃkruddho bharataśreṣṭha putro duryodhanas tava // 6.87.19
vegavantaṃ mahāraudraṃ vidyujjihvaṃ pramāthinam / śaraiś caturbhiś caturo nijaghāna mahārathaḥ // 6.87.20
tataḥ punar ameyātmā śaravarṣaṃ durāsadam / mumoca bharataśreṣṭha niśācarabalaṃ prati // 6.87.21
tat tu dṛṣṭvā mahat karma putrasya tava māriṣa / krodhenābhiprajajvāla bhaimasenir mahābalaḥ // 6.87.22
visphārya ca mahac cāpam indrāśanisamasvanam / abhidudrāva vegena duryodhanam ariṃdamam // 6.87.23
tam āpatantam udvīkṣya kālasṛṣṭam ivāntakam / na vivyathe mahārāja putro duryodhanas tava // 6.87.24
athainam abravīt kruddhaḥ krūraḥ saṃraktalocanaḥ / ye tvayā sunṛśaṃsena dīrghakālaṃ pravāsitāḥ // 6.87.25
yac ca te pāṇḍavā rājaṃś chaladyūte parājitāḥ // 6.87.25.2
yac caiva draupadī kṛṣṇā ekavastrā rajasvalā / sabhām ānīya durbuddhe bahudhā kleśitā tvayā // 6.87.26
tava ca priyakāmena āśramasthā durātmanā / saindhavena parikliṣṭā paribhūya pitṝn mama // 6.87.27
eteṣām avamānānām anyeṣāṃ ca kulādhama / antam adya gamiṣyāmi yadi notsṛjase raṇam // 6.87.28
evam uktvā tu haiḍimbo mahad visphārya kārmukam / saṃdaśya daśanair oṣṭhaṃ sṛkkiṇī parisaṃlihan // 6.87.29
śaravarṣeṇa mahatā duryodhanam avākirat / parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ // 6.87.30
tatas tad bāṇavarṣaṃ tu duḥsahaṃ dānavair api / dadhāra yudhi rājendro yathā varṣaṃ mahādvipaḥ // 6.88.1
tataḥ krodhasamāviṣṭo niḥśvasann iva pannagaḥ / saṃśayaṃ paramaṃ prāptaḥ putras te bharatarṣabha // 6.88.2
mumoca niśitāṃs tīkṣṇān nārācān pañcaviṃśatim / te 'patan sahasā rājaṃs tasmin rākṣasapuṃgave // 6.88.3
āśīviṣā iva kruddhāḥ parvate gandhamādane // 6.88.3.2
sa tair viddhaḥ sravan raktaṃ prabhinna iva kuñjaraḥ / dadhre matiṃ vināśāya rājñaḥ sa piśitāśanaḥ // 6.88.4
jagrāha ca mahāśaktiṃ girīṇām api dāraṇīm // 6.88.4.2
saṃpradīptāṃ maholkābhām aśanīṃ maghavān iva / samudyacchan mahābāhur jighāṃsus tanayaṃ tava // 6.88.5
tām udyatām abhiprekṣya vaṅgānām adhipas tvaran / kuñjaraṃ girisaṃkāśaṃ rākṣasaṃ pratyacodayat // 6.88.6
sa nāgapravareṇājau balinā śīghragāminā / yato duryodhanarathas taṃ mārgaṃ pratyapadyata // 6.88.7
rathaṃ ca vārayām āsa kuñjareṇa sutasya te // 6.88.7.2
mārgam āvāritaṃ dṛṣṭvā rājñā vaṅgena dhīmatā / ghaṭotkaco mahārāja krodhasaṃraktalocanaḥ // 6.88.8
udyatāṃ tāṃ mahāśaktiṃ tasmiṃś cikṣepa vāraṇe // 6.88.8.2
sa tayābhihato rājaṃs tena bāhuvimuktayā / saṃjātarudhirotpīḍaḥ papāta ca mamāra ca // 6.88.9
pataty atha gaje cāpi vaṅgānām īśvaro balī / javena samabhidrutya jagāma dharaṇītalam // 6.88.10
duryodhano 'pi saṃprekṣya pātitaṃ varavāraṇam / prabhagnaṃ ca balaṃ dṛṣṭvā jagāma paramāṃ vyathām // 6.88.11
kṣatradharmaṃ puraskṛtya ātmanaś cābhimānitām / prāpte 'pakramaṇe rājā tasthau girir ivācalaḥ // 6.88.12
saṃdhāya ca śitaṃ bāṇaṃ kālāgnisamatejasam / mumoca paramakruddhas tasmin ghore niśācare // 6.88.13
tam āpatantaṃ saṃprekṣya bāṇam indrāśaniprabham / lāghavād vañcayām āsa mahākāyo ghaṭotkacaḥ // 6.88.14
bhūya eva nanādograḥ krodhasaṃraktalocanaḥ / trāsayan sarvabhūtāni yugānte jalado yathā // 6.88.15
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tasya bhīṣmasya rakṣasaḥ / ācāryam upasaṃgamya bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt // 6.88.16
yathaiṣa ninado ghoraḥ śrūyate rākṣaseritaḥ / haiḍimbo yudhyate nūnaṃ rājñā duryodhanena ha // 6.88.17
naiṣa śakyo hi saṃgrāme jetuṃ bhūtena kena cit / tatra gacchata bhadraṃ vo rājānaṃ parirakṣata // 6.88.18
abhidrutaṃ mahābhāgaṃ rākṣasena durātmanā / etad dhi paramaṃ kṛtyaṃ sarveṣāṃ naḥ paraṃtapāḥ // 6.88.19
pitāmahavacaḥ śrutvā tvaramāṇā mahārathāḥ / uttamaṃ javam āsthāya prayayur yatra kauravaḥ // 6.88.20
droṇaś ca somadattaś ca bāhlikaś ca jayadrathaḥ / kṛpo bhūriśravāḥ śalyaś citraseno viviṃśatiḥ // 6.88.21
aśvatthāmā vikarṇaś ca āvantyaś ca bṛhadbalaḥ / rathāś cānekasāhasrā ye teṣām anuyāyinaḥ // 6.88.22
abhidrutaṃ parīpsantaḥ putraṃ duryodhanaṃ tava // 6.88.22.2
tad anīkam anādhṛṣyaṃ pālitaṃ lokasattamaiḥ / ātatāyinam āyāntaṃ prekṣya rākṣasasattamaḥ // 6.88.23
nākampata mahābāhur maināka iva parvataḥ // 6.88.23.2
pragṛhya vipulaṃ cāpaṃ jñātibhiḥ parivāritaḥ / śūlamudgarahastaiś ca nānāpraharaṇair api // 6.88.24
tataḥ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / rākṣasānāṃ ca mukhyasya duryodhanabalasya ca // 6.88.25
dhanuṣāṃ kūjatāṃ śabdaḥ sarvatas tumulo 'bhavat / aśrūyata mahārāja vaṃśānāṃ dahyatām iva // 6.88.26
śastrāṇāṃ pātyamānānāṃ kavaceṣu śarīriṇām / śabdaḥ samabhavad rājann adrīṇām iva dīryatām // 6.88.27
vīrabāhuvisṛṣṭānāṃ tomarāṇāṃ viśāṃ pate / rūpam āsīd viyatsthānāṃ sarpāṇāṃ sarpatām iva // 6.88.28
tataḥ paramasaṃkruddho visphārya sumahad dhanuḥ / rākṣasendro mahābāhur vinadan bhairavaṃ ravam // 6.88.29
ācāryasyārdhacandreṇa kruddhaś ciccheda kārmukam / somadattasya bhallena dhvajam unmathya cānadat // 6.88.30
bāhlikaṃ ca tribhir bāṇair abhyavidhyat stanāntare / kṛpam ekena vivyādha citrasenaṃ tribhiḥ śaraiḥ // 6.88.31
pūrṇāyatavisṛṣṭena samyak praṇihitena ca / jatrudeśe samāsādya vikarṇaṃ samatāḍayat // 6.88.32
nyaṣīdat sa rathopasthe śoṇitena pariplutaḥ // 6.88.32.2
tataḥ punar ameyātmā nārācān daśa pañca ca / bhūriśravasi saṃkruddhaḥ prāhiṇod bharatarṣabha // 6.88.33
te varma bhittvā tasyāśu prāviśan medinītalam // 6.88.33.2
viviṃśateś ca drauṇeś ca yantārau samatāḍayat / tau petatū rathopasthe raśmīn utsṛjya vājinām // 6.88.34
sindhurājño 'rdhacandreṇa vārāhaṃ svarṇabhūṣitam / unmamātha mahārāja dvitīyenācchinad dhanuḥ // 6.88.35
caturbhir atha nārācair āvantyasya mahātmanaḥ / jaghāna caturo vāhān krodhasaṃraktalocanaḥ // 6.88.36
pūrṇāyatavisṛṣṭena pītena niśitena ca / nirbibheda mahārāja rājaputraṃ bṛhadbalam // 6.88.37
sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat // 6.88.37.2
bhṛśaṃ krodhena cāviṣṭo rathastho rākṣasādhipaḥ / cikṣepa niśitāṃs tīkṣṇāñ śarān āśīviṣopamān // 6.88.38
bibhidus te mahārāja śalyaṃ yuddhaviśāradam // 6.88.38.2
vimukhīkṛtya tān sarvāṃs tāvakān yudhi rākṣasaḥ / jighāṃsur bharataśreṣṭha duryodhanam upādravat // 6.89.1
tam āpatantaṃ saṃprekṣya rājānaṃ prati vegitam / abhyadhāvaj jighāṃsantas tāvakā yuddhadurmadāḥ // 6.89.2
tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahābalāḥ / tam ekam abhyadhāvanta nadantaḥ siṃhasaṃghavat // 6.89.3
athainaṃ śaravarṣeṇa samantāt paryavārayan / parvataṃ vāridhārābhiḥ śaradīva balāhakāḥ // 6.89.4
sa gāḍhaviddho vyathitas tottrārdita iva dvipaḥ / utpapāta tadākāśaṃ samantād vainateyavat // 6.89.5
vyanadat sumahānādaṃ jīmūta iva śāradaḥ / diśaḥ khaṃ pradiśaś caiva nādayan bhairavasvanaḥ // 6.89.6
rākṣasasya tu taṃ śabdaṃ śrutvā rājā yudhiṣṭhiraḥ / uvāca bharataśreṣṭho bhīmasenam idaṃ vacaḥ // 6.89.7
yudhyate rākṣaso nūnaṃ dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ / yathāsya śrūyate śabdo nadato bhairavaṃ svanam // 6.89.8
atibhāraṃ ca paśyāmi tatra tāta samāhitam // 6.89.8.2
pitāmahaś ca saṃkruddhaḥ pāñcālān hantum udyataḥ / teṣāṃ ca rakṣaṇārthāya yudhyate phalgunaḥ paraiḥ // 6.89.9
etac chrutvā mahābāho kāryadvayam upasthitam / gaccha rakṣasva haiḍimbaṃ saṃśayaṃ paramaṃ gatam // 6.89.10
bhrātur vacanam ājñāya tvaramāṇo vṛkodaraḥ / prayayau siṃhanādena trāsayan sarvapārthivān // 6.89.11
vegena mahatā rājan parvakāle yathodadhiḥ // 6.89.11.2
tam anvayāt satyadhṛtiḥ saucittir yuddhadurmadaḥ / śreṇimān vasudānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibhūḥ // 6.89.12
abhimanyumukhāś caiva draupadeyā mahārathāḥ / kṣatradevaś ca vikrāntaḥ kṣatradharmā tathaiva ca // 6.89.13
anūpādhipatiś caiva nīlaḥ svabalam āsthitaḥ / mahatā rathavaṃśena haiḍimbaṃ paryavārayan // 6.89.14
kuñjaraiś ca sadā mattaiḥ ṣaṭsahasraiḥ prahāribhiḥ / abhyarakṣanta sahitā rākṣasendraṃ ghaṭotkacam // 6.89.15
siṃhanādena mahatā nemighoṣeṇa caiva hi / khuraśabdaninādaiś ca kampayanto vasuṃdharām // 6.89.16
teṣām āpatatāṃ śrutvā śabdaṃ taṃ tāvakaṃ balam / bhīmasenabhayodvignaṃ vivarṇavadanaṃ tathā // 6.89.17
parivṛttaṃ mahārāja parityajya ghaṭotkacam // 6.89.17.2
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tatra tatra mahātmanām / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca saṃgrāmeṣv anivartinām // 6.89.18
nānārūpāṇi śastrāṇi visṛjanto mahārathāḥ / anyonyam abhidhāvantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire // 6.89.19
vyatiṣaktaṃ mahāraudraṃ yuddhaṃ bhīrubhayāvaham // 6.89.19.2
hayā gajaiḥ samājagmuḥ pādātā rathibhiḥ saha / anyonyaṃ samare rājan prārthayānā mahad yaśaḥ // 6.89.20
sahasā cābhavat tīvraṃ saṃnipātān mahad rajaḥ / rathāśvagajapattīnāṃ padanemisamuddhatam // 6.89.21
dhūmrāruṇaṃ rajas tīvraṃ raṇabhūmiṃ samāvṛṇot / naiva sve na pare rājan samajānan parasparam // 6.89.22
pitā putraṃ na jānīte putro vā pitaraṃ tathā / nirmaryāde tathā bhūte vaiśase lomaharṣaṇe // 6.89.23
śastrāṇāṃ bharataśreṣṭha manuṣyāṇāṃ ca garjatām / sumahān abhavac chabdo vaṃśānām iva dahyatām // 6.89.24
gajavājimanuṣyāṇāṃ śoṇitāntrataraṅgiṇī / prāvartata nadī tatra keśaśaivalaśādvalā // 6.89.25
narāṇāṃ caiva kāyebhyaḥ śirasāṃ patatāṃ raṇe / śuśruve sumahāñ śabdaḥ patatām aśmanām iva // 6.89.26
viśiraskair manuṣyaiś ca chinnagātraiś ca vāraṇaiḥ / aśvaiḥ saṃbhinnadehaiś ca saṃkīrṇābhūd vasuṃdharā // 6.89.27
nānāvidhāni śastrāṇi visṛjanto mahārathāḥ / anyonyam abhidhāvantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire // 6.89.28
hayā hayān samāsādya preṣitā hayasādibhiḥ / samāhatya raṇe 'nyonyaṃ nipetur gatajīvitāḥ // 6.89.29
narā narān samāsādya krodharaktekṣaṇā bhṛśam / urāṃsy urobhir anyonyaṃ samāśliṣya nijaghnire // 6.89.30
preṣitāś ca mahāmātrair vāraṇāḥ paravāraṇāḥ / abhighnanti viṣāṇāgrair vāraṇān eva saṃyuge // 6.89.31
te jātarudhirāpīḍāḥ patākābhir alaṃkṛtāḥ / saṃsaktāḥ pratyadṛśyanta meghā iva savidyutaḥ // 6.89.32
ke cid bhinnā viṣāṇāgrair bhinnakumbhāś ca tomaraiḥ / vinadanto 'bhyadhāvanta garjanto jaladā iva // 6.89.33
ke cid dhastair dvidhā chinnaiś chinnagātrās tathāpare / nipetus tumule tasmiṃś chinnapakṣā ivādrayaḥ // 6.89.34
pārśvais tu dāritair anye vāraṇair varavāraṇāḥ / mumucuḥ śoṇitaṃ bhūri dhātūn iva mahīdharāḥ // 6.89.35
nārācābhihatās tv anye tathā viddhāś ca tomaraiḥ / hatārohā vyadṛśyanta viśṛṅgā iva parvatāḥ // 6.89.36
ke cit krodhasamāviṣṭā madāndhā niravagrahāḥ / rathān hayān padātāṃś ca mamṛduḥ śataśo raṇe // 6.89.37
tathā hayā hayārohais tāḍitāḥ prāsatomaraiḥ / tena tenābhyavartanta kurvanto vyākulā diśaḥ // 6.89.38
rathino rathibhiḥ sārdhaṃ kulaputrās tanutyajaḥ / parāṃ śaktiṃ samāsthāya cakruḥ karmāṇy abhītavat // 6.89.39
svayaṃvara ivāmarde prajahrur itaretaram / prārthayānā yaśo rājan svargaṃ vā yuddhaśālinaḥ // 6.89.40
tasmiṃs tathā vartamāne saṃgrāme lomaharṣaṇe / dhārtarāṣṭraṃ mahat sainyaṃ prāyaśo vimukhīkṛtam // 6.89.41
svasainyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā rājā duryodhanaḥ svayam / abhyadhāvata saṃkruddho bhīmasenam ariṃdamam // 6.90.1
pragṛhya sumahac cāpam indrāśanisamasvanam / mahatā śaravarṣeṇa pāṇḍavaṃ samavākirat // 6.90.2
ardhacandraṃ ca saṃdhāya sutīkṣṇaṃ lomavāhinam / bhīmasenasya ciccheda cāpaṃ krodhasamanvitaḥ // 6.90.3
tadantaraṃ ca saṃprekṣya tvaramāṇo mahārathaḥ / saṃdadhe niśitaṃ bāṇaṃ girīṇām api dāraṇam // 6.90.4
tenorasi mahābāhur bhīmasenam atāḍayat // 6.90.4.2
sa gāḍhaviddho vyathitaḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan / samālalambe tejasvī dhvajaṃ hemapariṣkṛtam // 6.90.5
tathā vimanasaṃ dṛṣṭvā bhīmasenaṃ ghaṭotkacaḥ / krodhenābhiprajajvāla didhakṣann iva pāvakaḥ // 6.90.6
abhimanyumukhāś caiva pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / samabhyadhāvan krośanto rājānaṃ jātasaṃbhramāḥ // 6.90.7
saṃprekṣya tān āpatataḥ saṃkruddhāñ jātasaṃbhramān / bhāradvājo 'bravīd vākyaṃ tāvakānāṃ mahārathān // 6.90.8
kṣipraṃ gacchata bhadraṃ vo rājānaṃ parirakṣata / saṃśayaṃ paramaṃ prāptaṃ majjantaṃ vyasanārṇave // 6.90.9
ete kruddhā maheṣvāsāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / bhīmasenaṃ puraskṛtya duryodhanam upadrutāḥ // 6.90.10
nānāvidhāni śastrāṇi visṛjanto jaye ratāḥ / nadanto bhairavān nādāṃs trāsayantaś ca bhūm imām // 6.90.11
tad ācāryavacaḥ śrutvā somadattapurogamāḥ / tāvakāḥ samavartanta pāṇḍavānām anīkinīm // 6.90.12
kṛpo bhūriśravāḥ śalyo droṇaputro viviṃśatiḥ / citraseno vikarṇaś ca saindhavo 'tha bṛhadbalaḥ // 6.90.13
āvantyau ca maheṣvāsau kauravaṃ paryavārayan // 6.90.13.2
te viṃśatipadaṃ gatvā saṃprahāraṃ pracakrire / pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca parasparajighāṃsavaḥ // 6.90.14
evam uktvā mahābāhur mahad visphārya kārmukam / bhāradvājas tato bhīmaṃ ṣaḍviṃśatyā samārpayat // 6.90.15
bhūyaś cainaṃ mahābāhuḥ śaraiḥ śīghram avākirat / parvataṃ vāridhārābhiḥ śaradīva balāhakaḥ // 6.90.16
taṃ pratyavidhyad daśabhir bhīmasenaḥ śilīmukhaiḥ / tvaramāṇo maheṣvāsaḥ savye pārśve mahābalaḥ // 6.90.17
sa gāḍhaviddho vyathito vayovṛddhaś ca bhārata / pranaṣṭasaṃjñaḥ sahasā rathopastha upāviśat // 6.90.18
guruṃ pravyathitaṃ dṛṣṭvā rājā duryodhanaḥ svayam / drauṇāyaniś ca saṃkruddhau bhīmasenam abhidrutau // 6.90.19
tāv āpatantau saṃprekṣya kālāntakayamopamau / bhīmaseno mahābāhur gadām ādāya satvaraḥ // 6.90.20
avaplutya rathāt tūrṇaṃ tasthau girir ivācalaḥ / samudyamya gadāṃ gurvīṃ yamadaṇḍopamāṃ raṇe // 6.90.21
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā kailāsam iva śṛṅgiṇam / kauravo droṇaputraś ca sahitāv abhyadhāvatām // 6.90.22
tāv āpatantau sahitau tvaritau balināṃ varau / abhyadhāvata vegena tvaramāṇo vṛkodaraḥ // 6.90.23
tam āpatantaṃ saṃprekṣya saṃkruddhaṃ bhīmadarśanam / samabhyadhāvaṃs tvaritāḥ kauravāṇāṃ mahārathāḥ // 6.90.24
bhāradvājamukhāḥ sarve bhīmasenajighāṃsayā / nānāvidhāni śastrāṇi bhīmasyorasy apātayan // 6.90.25
sahitāḥ pāṇḍavaṃ sarve pīḍayantaḥ samantataḥ // 6.90.25.2
taṃ dṛṣṭvā saṃśayaṃ prāptaṃ pīḍyamānaṃ mahāratham / abhimanyuprabhṛtayaḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ // 6.90.26
abhyadhāvan parīpsantaḥ prāṇāṃs tyaktvā sudustyajān // 6.90.26.2
anūpādhipatiḥ śūro bhīmasya dayitaḥ sakhā / nīlo nīlāmbudaprakhyaḥ saṃkruddho drauṇim abhyayāt // 6.90.27
spardhate hi maheṣvāso nityaṃ droṇasutena yaḥ // 6.90.27.2
sa visphārya mahac cāpaṃ drauṇiṃ vivyādha patriṇā / yathā śakro mahārāja purā vivyādha dānavam // 6.90.28
vipracittiṃ durādharṣaṃ devatānāṃ bhayaṃkaram / yena lokatrayaṃ krodhāt trāsitaṃ svena tejasā // 6.90.29
tathā nīlena nirbhinnaḥ sumukhena patatriṇā / saṃjātarudhirotpīḍo drauṇiḥ krodhasamanvitaḥ // 6.90.30
sa visphārya dhanuś citram indrāśanisamasvanam / dadhre nīlavināśāya matiṃ matimatāṃ varaḥ // 6.90.31
tataḥ saṃdhāya vimalān bhallān karmārapāyitān / jaghāna caturo vāhān pātayām āsa ca dhvajam // 6.90.32
saptamena ca bhallena nīlaṃ vivyādha vakṣasi / sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat // 6.90.33
mohitaṃ vīkṣya rājānaṃ nīlam abhracayopamam / ghaṭotkaco 'pi saṃkruddho bhrātṛbhiḥ parivāritaḥ // 6.90.34
abhidudrāva vegena drauṇim āhavaśobhinam / tathetare abhyadhāvan rākṣasā yuddhadurmadāḥ // 6.90.35
tam āpatantaṃ saṃprekṣya rākṣasaṃ ghoradarśanam / abhyadhāvata tejasvī bhāradvājātmajas tvaran // 6.90.36
nijaghāna ca saṃkruddho rākṣasān bhīmadarśanān / yo 'bhavann agrataḥ kruddhā rākṣasasya puraḥsarāḥ // 6.90.37
vimukhāṃś caiva tān dṛṣṭvā drauṇicāpacyutaiḥ śaraiḥ / akrudhyata mahākāyo bhaimasenir ghaṭotkacaḥ // 6.90.38
prāduścakre mahāmāyāṃ ghorarūpāṃ sudāruṇām / mohayan samare drauṇiṃ māyāvī rākṣasādhipaḥ // 6.90.39
tatas te tāvakāḥ sarve māyayā vimukhīkṛtāḥ / anyonyaṃ samapaśyanta nikṛttān medinītale // 6.90.40
viceṣṭamānān kṛpaṇāñ śoṇitena samukṣitān // 6.90.40.2
droṇaṃ duryodhanaṃ śalyam aśvatthāmānam eva ca / prāyaśaś ca maheṣvāsā ye pradhānāś ca kauravāḥ // 6.90.41
vidhvastā rathinaḥ sarve gajāś ca vinipātitāḥ / hayāś ca sahayārohā vinikṛttāḥ sahasraśaḥ // 6.90.42
tad dṛṣṭvā tāvakaṃ sainyaṃ vidrutaṃ śibiraṃ prati / mama prākrośato rājaṃs tathā devavratasya ca // 6.90.43
yudhyadhvaṃ mā palāyadhvaṃ māyaiṣā rākṣasī raṇe / ghaṭotkacaprayukteti nātiṣṭhanta vimohitāḥ // 6.90.44
naiva te śraddadhur bhītā vadator āvayor vacaḥ // 6.90.44.2
tāṃś ca pradravato dṛṣṭvā jayaṃ prāptāś ca pāṇḍavāḥ / ghaṭotkacena sahitāḥ siṃhanādān pracakrire // 6.90.45
śaṅkhadundubhighoṣāś ca samantāt sasvanur bhṛśam // 6.90.45.2
evaṃ tava balaṃ sarvaṃ haiḍimbena durātmanā / sūryāstamanavelāyāṃ prabhagnaṃ vidrutaṃ diśaḥ // 6.90.46
tasmin mahati saṃkrande rājā duryodhanas tadā / gāṅgeyam upasaṃgamya vinayenābhivādya ca // 6.91.1
tasya sarvaṃ yathāvṛttam ākhyātum upacakrame / ghaṭotkacasya vijayam ātmanaś ca parājayam // 6.91.2
kathayām āsa durdharṣo viniḥśvasya punaḥ punaḥ / abravīc ca tadā rājan bhīṣmaṃ kurupitāmaham // 6.91.3
bhavantaṃ samupāśritya vāsudevaṃ yathā paraiḥ / pāṇḍavair vigraho ghoraḥ samārabdho mayā prabho // 6.91.4
ekādaśa samākhyātā akṣauhiṇyaś ca yā mama / nideśe tava tiṣṭhanti mayā sārdhaṃ paraṃtapa // 6.91.5
so 'haṃ bharataśārdūla bhīmasenapurogamaiḥ / ghaṭotkacaṃ samāśritya pāṇḍavair yudhi nirjitaḥ // 6.91.6
tan me dahati gātrāṇi śuṣkavṛkṣam ivānalaḥ / tad icchāmi mahābhāga tvatprasādāt paraṃtapa // 6.91.7
rākṣasāpasadaṃ hantuṃ svayam eva pitāmaha / tvāṃ samāśritya durdharṣaṃ tan me kartuṃ tvam arhasi // 6.91.8
etac chrutvā tu vacanaṃ rājño bharatasattama / duryodhanam idaṃ vākyaṃ bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt // 6.91.9
śṛṇu rājan mama vaco yat tvā vakṣyāmi kaurava / yathā tvayā mahārāja vartitavyaṃ paraṃtapa // 6.91.10
ātmā rakṣyo raṇe tāta sarvāvasthāsv ariṃdama / dharmarājena saṃgrāmas tvayā kāryaḥ sadānagha // 6.91.11
arjunena yamābhyāṃ vā bhīmasenena vā punaḥ / rājadharmaṃ puraskṛtya rājā rājānam ṛcchati // 6.91.12
ahaṃ droṇaḥ kṛpo drauṇiḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ / śalyaś ca saumadattiś ca vikarṇaś ca mahārathaḥ // 6.91.13
tava ca bhrātaraḥ śūrā duḥśāsanapurogamāḥ / tvadarthaṃ pratiyotsyāmo rākṣasaṃ taṃ mahābalam // 6.91.14
tasmin raudre rākṣasendre yadi te hṛcchayo mahān / ayaṃ vā gacchatu raṇe tasya yuddhāya durmateḥ // 6.91.15
bhagadatto mahīpālaḥ puraṃdarasamo yudhi // 6.91.15.2
etāvad uktvā rājānaṃ bhagadattam athābravīt / samakṣaṃ pārthivendrasya vākyaṃ vākyaviśāradaḥ // 6.91.16
gaccha śīghraṃ mahārāja haiḍimbaṃ yuddhadurmadam / vārayasva raṇe yatto miṣatāṃ sarvadhanvinām // 6.91.17
rākṣasaṃ krūrakarmāṇaṃ yathendras tārakaṃ purā // 6.91.17.2
tava divyāni cāstrāṇi vikramaś ca paraṃtapa / samāgamaś ca bahubhiḥ purābhūd asuraiḥ saha // 6.91.18
tvaṃ tasya rājaśārdūla pratiyoddhā mahāhave / svabalena vṛto rājañ jahi rākṣasapuṃgavam // 6.91.19
etac chrutvā tu vacanaṃ bhīṣmasya pṛtanāpateḥ / prayayau siṃhanādena parān abhimukho drutam // 6.91.20
tam ādravantaṃ saṃprekṣya garjantam iva toyadam / abhyavartanta saṃkruddhāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ // 6.91.21
bhimaseno 'bhimanyuś ca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / draupadeyāḥ satyadhṛtiḥ kṣatradevaś ca māriṣa // 6.91.22
cedipo vasudānaś ca daśārṇādhipatis tathā / supratīkena tāṃś cāpi bhagadatto 'py upādravat // 6.91.23
tataḥ samabhavad yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam / pāṇḍūnāṃ bhagadattena yamarāṣṭravivardhanam // 6.91.24
pramuktā rathibhir bāṇā bhīmavegāḥ sutejanāḥ / te nipetur mahārāja nāgeṣu ca ratheṣu ca // 6.91.25
prabhinnāś ca mahānāgā vinītā hastisādibhiḥ / parasparaṃ samāsādya saṃnipetur abhītavat // 6.91.26
madāndhā roṣasaṃrabdhā viṣāṇāgrair mahāhave / bibhidur dantamusalaiḥ samāsādya parasparam // 6.91.27
hayāś ca cāmarāpīḍāḥ prāsapāṇibhir āsthitāḥ / coditāḥ sādibhiḥ kṣipraṃ nipetur itaretaram // 6.91.28
pādātāś ca padātyoghais tāḍitāḥ śaktitomaraiḥ / nyapatanta tadā bhūmau śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.91.29
rathinaś ca tathā rājan karṇinālīkasāyakaiḥ / nihatya samare vīrān siṃhanādān vinedire // 6.91.30
tasmiṃs tathā vartamāne saṃgrāme lomaharṣaṇe / bhagadatto maheṣvāso bhīmasenam athādravat // 6.91.31
kuñjareṇa prabhinnena saptadhā sravatā madam / parvatena yathā toyaṃ sravamāṇena sarvataḥ // 6.91.32
kirañ śarasahasrāṇi supratīkaśirogataḥ / airāvatastho maghavān vāridhārā ivānagha // 6.91.33
sa bhīmaṃ śaradhārābhis tāḍayām āsa pārthivaḥ / parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ // 6.91.34
bhīmasenas tu saṃkruddhaḥ pādarakṣān paraḥśatān / nijaghāna maheṣvāsaḥ saṃkruddhaḥ śaravṛṣṭibhiḥ // 6.91.35
tān dṛṣṭvā nihatān kruddho bhagadattaḥ pratāpavān / codayām āsa nāgendraṃ bhīmasenarathaṃ prati // 6.91.36
sa nāgaḥ preṣitas tena bāṇo jyācodito yathā / abhyadhāvata vegena bhīmasenam ariṃdamam // 6.91.37
tam āpatantaṃ saṃprekṣya pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / abhyavartanta vegena bhīmasenapurogamāḥ // 6.91.38
kekayāś cābhimanyuś ca draupadeyāś ca sarvaśaḥ / daśārṇādhipatiḥ śūraḥ kṣatradevaś ca māriṣa // 6.91.39
cedipaś citraketuś ca saṃkruddhāḥ sarva eva te // 6.91.39.2
uttamāstrāṇi divyāni darśayanto mahābalāḥ / tam ekaṃ kuñjaraṃ kruddhāḥ samantāt paryavārayan // 6.91.40
sa viddho bahubhir bāṇair vyarocata mahādvipaḥ / saṃjātarudhirotpīḍo dhātucitra ivādrirāṭ // 6.91.41
daśārṇādhipatiś cāpi gajaṃ bhūmidharopamam / samāsthito 'bhidudrāva bhagadattasya vāraṇam // 6.91.42
tam āpatantaṃ samare gajaṃ gajapatiḥ sa ca / dadhāra supratīko 'pi veleva makarālayam // 6.91.43
vāritaṃ prekṣya nāgendraṃ daśārṇasya mahātmanaḥ / sādhu sādhv iti sainyāni pāṇḍaveyāny apūjayan // 6.91.44
tataḥ prāgjyotiṣaḥ kruddhas tomarān vai caturdaśa / prāhiṇot tasya nāgasya pramukhe nṛpasattama // 6.91.45
tasya varma mukhatrāṇaṃ śātakumbhapariṣkṛtam / vidārya prāviśan kṣipraṃ valmīkam iva pannagāḥ // 6.91.46
sa gāḍhaviddho vyathito nāgo bharatasattama / upāvṛttamadaḥ kṣipraṃ sa nyavartata vegataḥ // 6.91.47
pradudrāva ca vegena praṇadan bhairavaṃ svanam / sa mardamānaḥ svabalaṃ vāyur vṛkṣān ivaujasā // 6.91.48
tasmin parājite nāge pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / siṃhanādaṃ vinadyoccair yuddhāyaivopatasthire // 6.91.49
tato bhīmaṃ puraskṛtya bhagadattam upādravan / kiranto vividhān bāṇāñ śastrāṇi vividhāni ca // 6.91.50
teṣām āpatatāṃ rājan saṃkruddhānām amarṣiṇām / śrutvā sa ninadaṃ ghoram amarṣād gatasādhvasaḥ // 6.91.51
bhagadatto maheṣvāsaḥ svanāgaṃ pratyacodayat // 6.91.51.2
aṅkuśāṅguṣṭhanuditaḥ sa gajapravaro yudhi / tasmin kṣaṇe samabhavat saṃvartaka ivānalaḥ // 6.91.52
rathasaṃghāṃs tathā nāgān hayāṃś ca saha sādibhiḥ / pādātāṃś ca susaṃkruddhaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.91.53
amṛdnāt samare rājan saṃpradhāvaṃs tatas tataḥ // 6.91.53.2
tena saṃloḍyamānaṃ tu pāṇḍūnāṃ tad balaṃ mahat / saṃcukoca mahārāja carmevāgnau samāhitam // 6.91.54
bhagnaṃ tu svabalaṃ dṛṣṭvā bhagadattena dhīmatā / ghaṭotkaco 'tha saṃkruddho bhagadattam upādravat // 6.91.55
vikaṭaḥ puruṣo rājan dīptāsyo dīptalocanaḥ / rūpaṃ vibhīṣaṇaṃ kṛtvā roṣeṇa prajvalann iva // 6.91.56
jagrāha vipulaṃ śūlaṃ girīṇām api dāraṇam / nāgaṃ jighāṃsuḥ sahasā cikṣepa ca mahābalaḥ // 6.91.57
saviṣphuliṅgajvālābhiḥ samantāt pariveṣṭitam // 6.91.57.2
tam āpatantaṃ sahasā dṛṣṭvā jvālākulaṃ raṇe / cikṣepa ruciraṃ tīkṣṇam ardhacandraṃ sa pārthivaḥ // 6.91.58
ciccheda sumahac chūlaṃ tena bāṇena vegavat // 6.91.58.2
nipapāta dvidhā chinnaṃ śūlaṃ hemapariṣkṛtam / mahāśanir yathā bhraṣṭā śakramuktā nabhogatā // 6.91.59
śūlaṃ nipatitaṃ dṛṣṭvā dvidhā kṛttaṃ sa pārthivaḥ / rukmadaṇḍāṃ mahāśaktiṃ jagrāhāgniśikhopamām // 6.91.60
cikṣepa tāṃ rākṣasasya tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.91.60.2
tām āpatantīṃ saṃprekṣya viyatsthām aśanīm iva / utpatya rākṣasas tūrṇaṃ jagrāha ca nanāda ca // 6.91.61
babhañja caināṃ tvarito jānuny āropya bhārata / paśyataḥ pārthivendrasya tad adbhutam ivābhavat // 6.91.62
tad avekṣya kṛtaṃ karma rākṣasena balīyasā / divi devāḥ sagandharvā munayaś cāpi vismitāḥ // 6.91.63
pāṇḍavāś ca maheṣvāsā bhīmasenapurogamāḥ / sādhu sādhv iti nādena pṛthivīm anunādayan // 6.91.64
taṃ tu śrutvā mahānādaṃ prahṛṣṭānāṃ mahātmanām / nāmṛṣyata maheṣvāso bhagadattaḥ pratāpavān // 6.91.65
sa visphārya mahac cāpam indrāśanisamasvanam / abhidudrāva vegena pāṇḍavānāṃ mahārathān // 6.91.66
visṛjan vimalāṃs tīkṣṇān nārācāñ jvalanaprabhān // 6.91.66.2
bhīmam ekena vivyādha rākṣasaṃ navabhiḥ śaraiḥ / abhimanyuṃ tribhiś caiva kekayān pañcabhis tathā // 6.91.67
pūrṇāyatavisṛṣṭena svarṇapuṅkhena patriṇā / bibheda dakṣiṇaṃ bāhuṃ kṣatradevasya cāhave // 6.91.68
papāta sahasā tasya saśaraṃ dhanur uttamam // 6.91.68.2
draupadeyāṃs tataḥ pañca pañcabhiḥ samatāḍayat / bhīmasenasya ca krodhān nijaghāna turaṃgamān // 6.91.69
dhvajaṃ kesariṇaṃ cāsya ciccheda viśikhais tribhiḥ / nirbibheda tribhiś cānyaiḥ sārathiṃ cāsya patribhiḥ // 6.91.70
sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat / viśoko bharataśreṣṭha bhagadattena saṃyuge // 6.91.71
tato bhīmo mahārāja viratho rathināṃ varaḥ / gadāṃ pragṛhya vegena pracaskanda mahārathāt // 6.91.72
tam udyatagadaṃ dṛṣṭvā saśṛṅgam iva parvatam / tāvakānāṃ bhayaṃ ghoraṃ samapadyata bhārata // 6.91.73
etasminn eva kāle tu pāṇḍavaḥ kṛṣṇasārathiḥ / ājagāma mahārāja nighnañ śatrūn sahasraśaḥ // 6.91.74
yatra tau puruṣavyāghrau pitāputrau paraṃtapau / prāgjyotiṣeṇa saṃsaktau bhīmasenaghaṭotkacau // 6.91.75
dṛṣṭvā tu pāṇḍavo rājan yudhyamānān mahārathān / tvarito bharataśreṣṭha tatrāyād vikirañ śarān // 6.91.76
tato duryodhano rājā tvaramāṇo mahārathaḥ / senām acodayat kṣipraṃ rathanāgāśvasaṃkulām // 6.91.77
tām āpatantīṃ sahasā kauravāṇāṃ mahācamūm / abhidudrāva vegena pāṇḍavaḥ śvetavāhanaḥ // 6.91.78
bhagadatto 'pi samare tena nāgena bhārata / vimṛdnan pāṇḍavabalaṃ yudhiṣṭhiram upādravat // 6.91.79
tadāsīt tumulaṃ yuddhaṃ bhagadattasya māriṣa / pāñcālaiḥ sṛñjayaiś caiva kekayaiś codyatāyudhaiḥ // 6.91.80
bhīmaseno 'pi samare tāv ubhau keśavārjunau / āśrāvayad yathāvṛttam irāvad vadham uttamam // 6.91.81
putraṃ tu nihataṃ śrutvā irāvantaṃ dhanaṃjayaḥ / duḥkhena mahatāviṣṭo niḥśvasan pannago yathā // 6.92.1
abravīt samare rājan vāsudevam idaṃ vacaḥ / idaṃ nūnaṃ mahāprājño viduro dṛṣṭavān purā // 6.92.2
kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca kṣayaṃ ghoraṃ mahāmatiḥ / tato nivārayitavān dhṛtarāṣṭraṃ janeśvaram // 6.92.3
avadhyā bahavo vīrāḥ saṃgrāme madhusūdana / nihatāḥ kauravaiḥ saṃkhye tathāsmābhiś ca te hatāḥ // 6.92.4
arthahetor naraśreṣṭha kriyate karma kutsitam / dhig arthān yatkṛte hy evaṃ kriyate jñātisaṃkṣayaḥ // 6.92.5
adhanasya mṛtaṃ śreyo na ca jñātivadhād dhanam / kiṃ nu prāpsyāmahe kṛṣṇa hatvā jñātīn samāgatān // 6.92.6
duryodhanāparādhena śakuneḥ saubalasya ca / kṣatriyā nidhanaṃ yānti karṇadurmantritena ca // 6.92.7
idānīṃ ca vijānāmi sukṛtaṃ madhusūdana / kṛtaṃ rājñā mahābāho yācatā sma suyodhanam // 6.92.8
rājyārdhaṃ pañca vā grāmān nākārṣīt sa ca durmatiḥ // 6.92.8.2
dṛṣṭvā hi kṣatriyāñ śūrāñ śayānān dharaṇītale / nindāmi bhṛśam ātmānaṃ dhig astu kṣatrajīvikām // 6.92.9
aśaktam iti mām ete jñāsyanti kṣatriyā raṇe / yuddhaṃ mamaibhirucitaṃ jñātibhir madhusūdana // 6.92.10
saṃcodaya hayān kṣipraṃ dhārtarāṣṭracamūṃ prati / pratariṣye mahāpāraṃ bhujābhyāṃ samarodadhim // 6.92.11
nāyaṃ klībayituṃ kālo vidyate mādhava kva cit // 6.92.11.2
evam uktas tu pārthena keśavaḥ paravīrahā / codayām āsa tān aśvān pāṇḍurān vātaraṃhasaḥ // 6.92.12
atha śabdo mahān āsīt tava sainyasya bhārata / mārutoddhūtavegasya sāgarasyeva parvaṇi // 6.92.13
aparāhṇe mahārāja saṃgrāmaḥ samapadyata / parjanyasamanirghoṣo bhīṣmasya saha pāṇḍavaiḥ // 6.92.14
tato rājaṃs tava sutā bhīmasenam upādravan / parivārya raṇe droṇaṃ vasavo vāsavaṃ yathā // 6.92.15
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmaḥ kṛpaś ca rathināṃ varaḥ / bhagadattaḥ suśarmā ca dhanaṃjayam upādravan // 6.92.16
hārdikyo bāhlikaś caiva sātyakiṃ samabhidrutau / ambaṣṭhakas tu nṛpatir abhimanyum avārayat // 6.92.17
śeṣās tv anye mahārāja śeṣān eva mahārathān / tataḥ pravavṛte yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayāvaham // 6.92.18
bhīmasenas tu saṃprekṣya putrāṃs tava janeśvara / prajajvāla raṇe kruddho haviṣā havyavāḍ iva // 6.92.19
putrās tu tava kaunteyaṃ chādayāṃ cakrire śaraiḥ / prāvṛṣīva mahārāja jaladāḥ parvataṃ yathā // 6.92.20
sa cchādyamāno bahudhā putrais tava viśāṃ pate / sṛkkiṇī vilihan vīraḥ śārdūla iva darpitaḥ // 6.92.21
vyūḍhoraskaṃ tato bhīmaḥ pātayām āsa pārthiva / kṣurapreṇa sutīkṣṇena so 'bhavad gatajīvitaḥ // 6.92.22
apareṇa tu bhallena pītena niśitena ca / apātayat kuṇḍalinaṃ siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā // 6.92.23
tataḥ suniśitān pītān samādatta śilīmukhān / sa sapta tvarayā yuktaḥ putrāṃs te prāpya māriṣa // 6.92.24
preṣitā bhīmasenena śarās te dṛḍhadhanvanā / apātayanta putrāṃs te rathebhyaḥ sumahārathān // 6.92.25
anādhṛṣṭiṃ kuṇḍabhedaṃ vairāṭaṃ dīrghalocanam / dīrghabāhuṃ subāhuṃ ca tathaiva kanakadhvajam // 6.92.26
prapatanta sma te vīrā virejur bharatarṣabha / vasante puṣpaśabalāś cūtāḥ prapatitā iva // 6.92.27
tataḥ pradudruvuḥ śeṣāḥ putrās tava viśāṃ pate / taṃ kālam iva manyanto bhīmasenaṃ mahābalam // 6.92.28
droṇas tu samare vīraṃ nirdahantaṃ sutāṃs tava / yathādriṃ vāridhārābhiḥ samantād vyakirac charaiḥ // 6.92.29
tatrādbhutam apaśyāma kuntīputrasya pauruṣam / droṇena vāryamāṇo 'pi nijaghne yat sutāṃs tava // 6.92.30
yathā hi govṛṣo varṣaṃ saṃdhārayati khāt patat / bhīmas tathā droṇamuktaṃ śaravarṣam adīdharat // 6.92.31
adbhutaṃ ca mahārāja tatra cakre vṛkodaraḥ / yat putrāṃs te 'vadhīt saṃkhye droṇaṃ caiva nyayodhayat // 6.92.32
putreṣu tava vīreṣu cikrīḍārjunapūrvajaḥ / mṛgeṣv iva mahārāja caran vyāghro mahābalaḥ // 6.92.33
yathā vā paśumadhyastho drāvayeta paśūn vṛkaḥ / vṛkodaras tava sutāṃs tathā vyadrāvayad raṇe // 6.92.34
gāṅgeyo bhagadattaś ca gautamaś ca mahārathaḥ / pāṇḍavaṃ rabhasaṃ yuddhe vārayām āsur arjunam // 6.92.35
astrair astrāṇi saṃvārya teṣāṃ so 'tiratho raṇe / pravīrāṃs tava sainyeṣu preṣayām āsa mṛtyave // 6.92.36
abhimanyuś ca rājānam ambaṣṭhaṃ lokaviśrutam / virathaṃ rathināṃ śreṣṭhaṃ kārayām āsa sāyakaiḥ // 6.92.37
viratho vadhyamānaḥ sa saubhadreṇa yaśasvinā / avaplutya rathāt tūrṇaṃ savrīḍo manujādhipaḥ // 6.92.38
asiṃ cikṣepa samare saubhadrasya mahātmanaḥ / āruroha rathaṃ caiva hārdikyasya mahātmanaḥ // 6.92.39
āpatantaṃ tu nistriṃśaṃ yuddhamārgaviśāradaḥ / lāghavād vyaṃsayām āsa saubhadraḥ paravīrahā // 6.92.40
vyaṃsitaṃ vīkṣya nistriṃśaṃ saubhadreṇa raṇe tadā / sādhu sādhv iti sainyānāṃ praṇādo 'bhūd viśāṃ pate // 6.92.41
dhṛṣṭadyumnamukhās tv anye tava sainyam ayodhayan / tathaiva tāvakāḥ sarve pāṇḍusainyam ayodhayan // 6.92.42
tatrākrando mahān āsīt tava teṣāṃ ca bhārata / nighnatāṃ bhṛśam anyonyaṃ kurvatāṃ karma duṣkaram // 6.92.43
anyonyaṃ hi raṇe śūrāḥ keśeṣv ākṣipya māriṣa / nakhair dantair ayudhyanta muṣṭibhir jānubhis tathā // 6.92.44
bāhubhiś ca talaiś caiva nistriṃśaiś ca susaṃśitaiḥ / vivaraṃ prāpya cānyonyam anayan yamasādanam // 6.92.45
nyahanac ca pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ raṇe / vyākulīkṛtasaṃkalpā yuyudhus tatra mānavāḥ // 6.92.46
raṇe cārūṇi cāpāni hemapṛṣṭhāni bhārata / hatānām apaviddhāni kalāpāś ca mahādhanāḥ // 6.92.47
jātarūpamayaiḥ puṅkhai rājataiś ca śitāḥ śarāḥ / tailadhautā vyarājanta nirmuktabhujagopamāḥ // 6.92.48
hastidantatsarūn khaḍgāñ jātarūpapariṣkṛtān / carmāṇi cāpaviddhāni rukmapṛṣṭhāni dhanvinām // 6.92.49
suvarṇavikṛtaprāsān paṭṭiśān hemabhūṣitān / jātarūpamayāś carṣṭīḥ śaktyaś ca kanakojjvalāḥ // 6.92.50
apakṛttāś ca patitā musalāni gurūṇi ca / parighān paṭṭiśāṃś caiva bhiṇḍipālāṃś ca māriṣa // 6.92.51
patitāṃs tomarāṃś cāpi citrā hemapariṣkṛtāḥ / kuthāś ca bahudhākārāś cāmaravyajanāni ca // 6.92.52
nānāvidhāni śastrāṇi visṛjya patitā narāḥ / jīvanta iva dṛśyante gatasattvā mahārathāḥ // 6.92.53
gadāvimathitair gātrair musalair bhinnamastakāḥ / gajavājirathakṣuṇṇāḥ śerate sma narāḥ kṣitau // 6.92.54
tathaivāśvanṛnāgānāṃ śarīrair ābabhau tadā / saṃchannā vasudhā rājan parvatair iva sarvataḥ // 6.92.55
samare patitaiś caiva śaktyṛṣṭiśaratomaraiḥ / nistriṃśaiḥ paṭṭiśaiḥ prāsair ayaskuntaiḥ paraśvadhaiḥ // 6.92.56
parighair bhiṇḍipālaiś ca śataghnībhis tathaiva ca / śarīraiḥ śastrabhinnaiś ca samāstīryata medinī // 6.92.57
niḥśabdair alpaśabdaiś ca śoṇitaughapariplutaiḥ / gatāsubhir amitraghna vibabhau saṃvṛtā mahī // 6.92.58
satalatraiḥ sakeyūrair bāhubhiś candanokṣitaiḥ / hastihastopamaiś chinnair ūrubhiś ca tarasvinām // 6.92.59
baddhacūḍāmaṇidharaiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ / patitair vṛṣabhākṣāṇāṃ babhau bhārata medinī // 6.92.60
kavacaiḥ śoṇitādigdhair viprakīrṇaiś ca kāñcanaiḥ / rarāja subhṛśaṃ bhūmiḥ śāntārcibhir ivānalaiḥ // 6.92.61
vipraviddhaiḥ kalāpaiś ca patitaiś ca śarāsanaiḥ / viprakīrṇaiḥ śaraiś cāpi rukmapuṅkhaiḥ samantataḥ // 6.92.62
rathaiś ca bahubhir bhagnaiḥ kiṅkiṇījālamālibhiḥ / vājibhiś ca hataiḥ kīrṇaiḥ srastajihvaiḥ saśoṇitaiḥ // 6.92.63
anukarṣaiḥ patākābhir upāsaṅgair dhvajair api / pravīrāṇāṃ mahāśaṅkhair viprakīrṇaiś ca pāṇḍuraiḥ // 6.92.64
srastahastaiś ca mātaṅgaiḥ śayānair vibabhau mahī / nānārūpair alaṃkāraiḥ pramadevābhyalaṃkṛtā // 6.92.65
dantibhiś cāparais tatra saprāsair gāḍhavedanaiḥ / karaiḥ śabdaṃ vimuñcadbhiḥ śīkaraṃ ca muhur muhuḥ // 6.92.66
vibabhau tad raṇasthānaṃ dhamyamānair ivācalaiḥ // 6.92.66.2
nānārāgaiḥ kambalaiś ca paristomaiś ca dantinām / vaiḍūryamaṇidaṇḍaiś ca patitair aṅkuśaiḥ śubhaiḥ // 6.92.67
ghaṇṭābhiś ca gajendrāṇāṃ patitābhiḥ samantataḥ / vighāṭitavicitrābhiḥ kuthābhī rāṅkavais tathā // 6.92.68
graiveyaiś citrarūpaiś ca rukmakakṣyābhir eva ca / yantraiś ca bahudhā chinnais tomaraiś ca sakampanaiḥ // 6.92.69
aśvānāṃ reṇukapilai rukmacchannair uraśchadaiḥ / sādināṃ ca bhujaiś chinnaiḥ patitaiḥ sāṅgadais tathā // 6.92.70
prāsaiś ca vimalais tīkṣṇair vimalābhis tatharṣṭibhiḥ / uṣṇīṣaiś ca tathā chinnaiḥ praviddhaiś ca tatas tataḥ // 6.92.71
vicitrair ardhacandraiś ca jātarūpapariṣkṛtaiḥ / aśvāstaraparistomai rāṅkavair mṛditais tathā // 6.92.72
narendracūḍāmaṇibhir vicitraiś ca mahādhanaiḥ / chatrais tathāpaviddhaiś ca cāmaravyajanair api // 6.92.73
padmendudyutibhiś caiva vadanaiś cārukuṇḍalaiḥ / kḷptaśmaśrubhir atyarthaṃ vīrāṇāṃ samalaṃkṛtaiḥ // 6.92.74
apaviddhair mahārāja suvarṇojjvalakuṇḍalaiḥ / grahanakṣatraśabalā dyaur ivāsīd vasuṃdharā // 6.92.75
evam ete mahāsene mṛdite tatra bhārata / parasparaṃ samāsādya tava teṣāṃ ca saṃyuge // 6.92.76
teṣu śrānteṣu bhagneṣu mṛditeṣu ca bhārata / rātriḥ samabhavad ghorā nāpaśyāma tato raṇam // 6.92.77
tato 'vahāraṃ sainyānāṃ pracakruḥ kurupāṇḍavāḥ / ghore niśāmukhe raudre vartamāne sudāruṇe // 6.92.78
avahāraṃ tataḥ kṛtvā sahitāḥ kurupāṇḍavāḥ / nyaviśanta yathākālaṃ gatvā svaśibiraṃ tadā // 6.92.79
tato duryodhano rājā śakuniś cāpi saubalaḥ / duḥśāsanaś ca putras te sūtaputraś ca durjayaḥ // 6.93.1
samāgamya mahārāja mantraṃ cakrūr vivakṣitam / kathaṃ pāṇḍusutā yuddhe jetavyāḥ sagaṇā iti // 6.93.2
tato duryodhano rājā sarvāṃs tān āha mantriṇaḥ / sūtaputraṃ samābhāṣya saubalaṃ ca mahābalam // 6.93.3
droṇo bhīṣmaḥ kṛpaḥ śalyaḥ saumadattiś ca saṃyuge / na pārthān pratibādhante na jāne tatra kāraṇam // 6.93.4
avadhyamānās te cāpi kṣapayanti balaṃ mama / so 'smi kṣīṇabalaḥ karṇa kṣīṇaśastraś ca saṃyuge // 6.93.5
nikṛtaḥ pāṇḍavaiḥ śūrair avadhyair daivatair api / so 'haṃ saṃśayam āpannaḥ prakariṣye kathaṃ raṇam // 6.93.6
tam abravīn mahārāja sūtaputro narādhipam / mā śuco bharataśreṣṭha prakariṣye priyaṃ tava // 6.93.7
bhīṣmaḥ śāṃtanavas tūrṇam apayātu mahāraṇāt / nivṛtte yudhi gāṅgeye nyastaśastre ca bhārata // 6.93.8
ahaṃ pārthān haniṣyāmi sanitān sarvasomakaiḥ / paśyato yudhi bhīṣmasya śape satyena te nṛpa // 6.93.9
pāṇḍaveṣu dayāṃ rājan sadā bhīṣmaḥ karoti vai / aśaktaś ca raṇe bhīṣmo jetum etān mahārathān // 6.93.10
abhimānī raṇe bhīṣmo nityaṃ cāpi raṇapriyaḥ / sa kathaṃ pāṇḍavān yuddhe jeṣyate tāta saṃgatān // 6.93.11
sa tvaṃ śīghram ito gatvā bhīṣmasya śibiraṃ prati / anumānya raṇe bhīṣmaṃ śastraṃ nyāsaya bhārata // 6.93.12
nyastaśastre tato bhīṣme nihatān paśya pāṇḍavān / mayaikena raṇe rājan sasuhṛdgaṇabāndhavān // 6.93.13
evam uktas tu karṇena putro duryodhanas tava / abravīd bhrātaraṃ tatra duḥśāsanam idaṃ vacaḥ // 6.93.14
anuyātraṃ yathā sajjaṃ sarvaṃ bhavati sarvataḥ / duḥśāsana tathā kṣipraṃ sarvam evopapādaya // 6.93.15
evam uktvā tato rājan karṇam āha janeśvaraḥ / anumānya raṇe bhīṣmam ito 'haṃ dvipadāṃ varam // 6.93.16
āgamiṣye tataḥ kṣipraṃ tvatsakāśam ariṃdama / tatas tvaṃ puruṣavyāghra prakariṣyasi saṃyugam // 6.93.17
niṣpapāta tatas tūrṇaṃ putras tava viśāṃ pate / sahito bhrātṛbhiḥ sarvair devair iva śatakratuḥ // 6.93.18
tatas taṃ nṛpaśārdūlaṃ śārdūlasamavikramam / ārohayad dhayaṃ tūrṇaṃ bhrātā duḥśāsanas tadā // 6.93.19
aṅgadī baddhamukuṭo hastābharaṇavān nṛpaḥ / dhārtarāṣṭro mahārāja vibabhau sa mahendravat // 6.93.20
bhāṇḍīpuṣpanikāśena tapanīyanibhena ca / anuliptaḥ parārdhyena candanena sugandhinā // 6.93.21
arajombarasaṃvītaḥ siṃhakhelagatir nṛpaḥ / śuśubhe vimalārciṣmañ śaradīva divākaraḥ // 6.93.22
taṃ prayāntaṃ naravyāghraṃ bhīṣmasya śibiraṃ prati / anujagmur maheṣvāsāḥ sarvalokasya dhanvinaḥ // 6.93.23
bhrātaraś ca maheṣvāsās tridaśā iva vāsavam // 6.93.23.2
hayān anye samāruhya gajān anye ca bhārata / rathair anye naraśreṣṭhāḥ parivavruḥ samantataḥ // 6.93.24
āttaśastrāś ca suhṛdo rakṣaṇārthaṃ mahīpateḥ / prādurbabhūvuḥ sahitāḥ śakrasyevāmarā divi // 6.93.25
saṃpūjyamānaḥ kurubhiḥ kauravāṇāṃ mahārathaḥ / prayayau sadanaṃ rājan gāṅgeyasya yaśasvinaḥ // 6.93.26
anvīyamānaḥ sahitaiḥ sodaraiḥ sarvato nṛpaḥ // 6.93.26.2
dakṣiṇaṃ dakṣiṇaḥ kāle saṃbhṛtya svabhujaṃ tadā / hastihastopamaṃ śaikṣaṃ sarvaśatrunibarhaṇam // 6.93.27
pragṛhṇann añjalīn nṝṇām udyatān sarvatodiśam / śuśrāva madhurā vāco nānādeśanivāsinām // 6.93.28
saṃstūyamānaḥ sūtaiś ca māgadhaiś ca mahāyaśāḥ / pūjayānaś ca tān sarvān sarvalokeśvareśvaraḥ // 6.93.29
pradīpaiḥ kāñcanais tatra gandhatailāvasecanaiḥ / parivavrur mahātmānaṃ prajvaladbhiḥ samantataḥ // 6.93.30
sa taiḥ parivṛto rājā pradīpaiḥ kāñcanaiḥ śubhaiḥ / śuśubhe candramā yukto dīptair iva mahāgrahaiḥ // 6.93.31
kañcukoṣṇīṣiṇas tatra vetrajharjharapāṇayaḥ / protsārayantaḥ śanakais taṃ janaṃ sarvatodiśam // 6.93.32
saṃprāpya tu tato rājā bhīṣmasya sadanaṃ śubham / avatīrya hayāc cāpi bhīṣmaṃ prāpya janeśvaraḥ // 6.93.33
abhivādya tato bhīṣmaṃ niṣaṇṇaḥ paramāsane / kāñcane sarvatobhadre spardhyāstaraṇasaṃvṛte // 6.93.34
uvāca prāñjalir bhīṣmaṃ bāṣpakaṇṭho 'śrulocanaḥ // 6.93.34.2
tvāṃ vayaṃ samupāśritya saṃyuge śatrusūdana / utsahema raṇe jetuṃ sendrān api surāsurān // 6.93.35
kim u pāṇḍusutān vīrān sasuhṛdgaṇabāndhavān / tasmād arhasi gāṅgeya kṛpāṃ kartuṃ mayi prabho // 6.93.36
jahi pāṇḍusutān vīrān mahendra iva dānavān // 6.93.36.2
pūrvam uktaṃ mahābāho nihaniṣyāmi somakān / pāñcālān pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ karūṣāṃś ceti bhārata // 6.93.37
tad vacaḥ satyam evāstu jahi pārthān samāgatān / somakāṃś ca maheṣvāsān satyavāg bhava bhārata // 6.93.38
dayayā yadi vā rājan dveṣyabhāvān mama prabho / mandabhāgyatayā vāpi mama rakṣasi pāṇḍavān // 6.93.39
anujānīhi samare karṇam āhavaśobhinam / sa jeṣyati raṇe pārthān sasuhṛdgaṇabāndhavān // 6.93.40
etāvad uktvā nṛpatiḥ putro duryodhanas tava / novāca vacanaṃ kiṃ cid bhīṣmaṃ bhīmaparākramam // 6.93.41
vākśalyais tava putreṇa so 'tividdhaḥ pitāmahaḥ / duḥkhena mahatāviṣṭo novācāpriyam aṇv api // 6.94.1
sa dhyātvā suciraṃ kālaṃ duḥkharoṣasamanvitaḥ / śvasamāno yathā nāgaḥ praṇunno vai śalākayā // 6.94.2
udvṛtya cakṣuṣī kopān nirdahann iva bhārata / sadevāsuragandharvaṃ lokaṃ lokavidāṃ varaḥ // 6.94.3
abravīt tava putraṃ tu sāmapūrvam idaṃ vacaḥ // 6.94.3.2
kiṃ nu duryodhanaivaṃ māṃ vākśalyair upavidhyasi / ghaṭamānaṃ yathāśakti kurvāṇaṃ ca tava priyam // 6.94.4
juhvānaṃ samare prāṇāṃs tavaiva hitakāmyayā // 6.94.4.2
yadā tu pāṇḍavaḥ śūraḥ khāṇḍave 'gnim atarpayat / parājitya raṇe śakraṃ paryāptaṃ tan nidarśanam // 6.94.5
yadā ca tvāṃ mahābāho gandharvair hṛtam ojasā / amocayat pāṇḍusutaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam // 6.94.6
dravamāṇeṣu śūreṣu sodareṣu tathābhibho / sūtaputre ca rādheye paryāptaṃ tan nidarśanam // 6.94.7
yac ca naḥ sahitān sarvān virāṭanagare tadā / eka eva samudyātaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam // 6.94.8
droṇaṃ ca yudhi saṃrabdhaṃ māṃ ca nirjitya saṃyuge / karṇaṃ ca tvāṃ ca drauṇiṃ ca kṛpaṃ ca sumahāratham // 6.94.9
vāsāṃsi sa samādatta paryāptaṃ tan nidarśanam // 6.94.9.2
nivātakavacān yuddhe vāsavenāpi durjayān / jitavān samare pārthaḥ paryāptaṃ tan nidarśanam // 6.94.10
ko hi śakto raṇe jetuṃ pāṇḍavaṃ rabhasaṃ raṇe / tvaṃ tu mohān na jānīṣe vācyāvācyaṃ suyodhana // 6.94.11
mumūrṣur hi naraḥ sarvān vṛkṣān paśyati kāñcanān / tathā tvam api gāndhāre viparītāni paśyasi // 6.94.12
svayaṃ vairaṃ mahat kṛtvā pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ / yudhyasva tān adya raṇe paśyāmaḥ puruṣo bhava // 6.94.13
ahaṃ tu somakān sarvān sapāñcālān samāgatān / nihaniṣye naravyāghra varjayitvā śikhaṇḍinam // 6.94.14
tair vāhaṃ nihataḥ saṃkhye gamiṣye yamasādanam / tān vā nihatya saṃgrāme prītiṃ dāsyāmi vai tava // 6.94.15
pūrvaṃ hi strī samutpannā śikhaṇḍī rājaveśmani / varadānāt pumāñ jātaḥ saiṣā vai strī śikhaṇḍinī // 6.94.16
tām ahaṃ na haniṣyāmi prāṇatyāge 'pi bhārata / yāsau prāṅ nirmitā dhātrā saiṣā vai strī śikhaṇḍinī // 6.94.17
sukhaṃ svapihi gāndhāre śvo 'smi kartā mahāraṇam / yaj janāḥ kathayiṣyanti yāvat sthāsyati medinī // 6.94.18
evam uktas tava suto nirjagāma janeśvara / abhivādya guruṃ mūrdhnā prayayau svaṃ niveśanam // 6.94.19
āgamya tu tato rājā visṛjya ca mahājanam / praviveśa tatas tūrṇaṃ kṣayaṃ śatrukṣayaṃkaraḥ // 6.94.20
praviṣṭaḥ sa niśāṃ tāṃ ca gamayām āsa pārthivaḥ // 6.94.20.2
prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ prātar utthāya vai nṛpaḥ / rājñaḥ samājñāpayata senāṃ yojayateti ha // 6.95.1
adya bhīṣmo raṇe kruddho nihaniṣyati somakān // 6.95.1.2
duryodhanasya tac chrutvā rātrau vilapitaṃ bahu / manyamānaḥ sa taṃ rājan pratyādeśam ivātmanaḥ // 6.95.2
nirvedaṃ paramaṃ gatvā vinindya paravācyatām / dīrghaṃ dadhyau śāṃtanavo yoddhukāmo 'rjunaṃ raṇe // 6.95.3
iṅgitena tu taj jñātvā gāṅgeyena vicintitam / duryodhano mahārāja duḥśāsanam acodayat // 6.95.4
duḥśāsana rathās tūrṇaṃ yujyantāṃ bhīṣmarakṣiṇaḥ / dvātriṃśat tvam anīkāni sarvāṇy evābhicodaya // 6.95.5
idaṃ hi samanuprāptaṃ varṣapūgābhicintitam / pāṇḍavānāṃ sasainyānāṃ vadho rājyasya cāgamaḥ // 6.95.6
tatra kāryam ahaṃ manye bhīṣmasyaivābhirakṣaṇam / sa no guptaḥ sukhāya syād dhanyāt pārthāṃś ca saṃyuge // 6.95.7
abravīc ca viśuddhātmā nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam / strīpūrvako hy asau jātas tasmād varjyo raṇe mayā // 6.95.8
lokas tad veda yad ahaṃ pituḥ priyacikīrṣayā / rājyaṃ sphītaṃ mahābāho striyaś ca tyaktavān purā // 6.95.9
naiva cāhaṃ striyaṃ jātu na strīpūrvaṃ kathaṃ cana / hanyāṃ yudhi naraśreṣṭha satyam etad bravīmi te // 6.95.10
ayaṃ strīpūrvako rājañ śikhaṇḍī yadi te śrutaḥ / udyoge kathitaṃ yat tat tathā jātā śikhaṇḍinī // 6.95.11
kanyā bhūtvā pumāñ jātaḥ sa ca yotsyati bhārata / tasyāhaṃ pramukhe bāṇān na muñceyaṃ kathaṃ cana // 6.95.12
yuddhe tu kṣatriyāṃs tāta pāṇḍavānāṃ jayaiṣiṇaḥ / sarvān anyān haniṣyāmi saṃprāptān bāṇagocarān // 6.95.13
evaṃ māṃ bharataśreṣṭho gāṅgeyaḥ prāha śāstravit / tatra sarvātmanā manye bhīṣmasyaivābhipālanam // 6.95.14
arakṣyamāṇaṃ hi vṛko hanyāt siṃhaṃ mahāvane / mā vṛkeṇeva śārdūlaṃ ghātayema śikhaṇḍinā // 6.95.15
mātulaḥ śakuniḥ śalyaḥ kṛpo droṇo viviṃśatiḥ / yattā rakṣantu gāṅgeyaṃ tasmin gupte dhruvo jayaḥ // 6.95.16
etac chrutvā tu rājāno duryodhanavacas tadā / sarvato rathavaṃśena gāṅgeyaṃ paryavārayan // 6.95.17
putrāś ca tava gāṅgeyaṃ parivārya yayur mudā / kampayanto bhuvaṃ dyāṃ ca kṣobhayantaś ca pāṇḍavān // 6.95.18
tai rathaiś ca susaṃyuktair dantibhiś ca mahārathāḥ / parivārya raṇe bhīṣmaṃ daṃśitāḥ samavasthitāḥ // 6.95.19
yathā devāsure yuddhe tridaśā vajradhāriṇam / sarve te sma vyatiṣṭhanta rakṣantas taṃ mahāratham // 6.95.20
tato duryodhano rājā punar bhrātaram abravīt / savyaṃ cakraṃ yudhāmanyur uttamaujāś ca dakṣiṇam // 6.95.21
goptārāv arjunasyaitāv arjuno 'pi śikhaṇḍinaḥ // 6.95.21.2
sa rakṣyamāṇaḥ pārthena tathāsmābhir vivarjitaḥ / yathā bhīṣmaṃ na no hanyād duḥśāsana tathā kuru // 6.95.22
bhrātus tad vacanaṃ śrutvā putro duḥśāsanas tava / bhīṣmaṃ pramukhataḥ kṛtvā prayayau senayā saha // 6.95.23
bhīṣmaṃ tu rathavaṃśena dṛṣṭvā tam abhisaṃvṛtam / arjuno rathināṃ śreṣṭho dhṛṣṭadyumnam uvāca ha // 6.95.24
śikhaṇḍinaṃ naravyāghra bhīṣmasya pramukhe 'nagha / sthāpayasvādya pāñcālya tasya goptāham apy uta // 6.95.25
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo niryayau senayā saha / vyūhaṃ cāvyūhata mahat sarvatobhadram āhave // 6.95.26
kṛpaś ca kṛtavarmā ca śaibyaś caiva mahārathaḥ / śakuniḥ saindhavaś caiva kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ // 6.95.27
bhīṣmeṇa sahitāḥ sarve putraiś ca tava bhārata / agrataḥ sarvasainyānāṃ vyūhasya pramukhe sthitāḥ // 6.95.28
droṇo bhūriśravāḥ śalyo bhagadattaś ca māriṣa / dakṣiṇaṃ pakṣam āśritya sthitā vyūhasya daṃśitāḥ // 6.95.29
aśvatthāmā somadatta āvantyau ca mahārathau / mahatyā senayā yuktā vāmaṃ pakṣam apālayan // 6.95.30
duryodhano mahārāja trigartaiḥ sarvato vṛtaḥ / vyūhamadhye sthito rājan pāṇḍavān prati bhārata // 6.95.31
alambuso rathaśreṣṭhaḥ śrutāyuś ca mahārathaḥ / pṛṣṭhataḥ sarvasainyānāṃ sthitau vyūhasya daṃśitau // 6.95.32
evam ete tadā vyūhaṃ kṛtvā bhārata tāvakāḥ / saṃnaddhāḥ samadṛśyanta pratapanta ivāgnayaḥ // 6.95.33
tathā yudhiṣṭhiro rājā bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / nakulaḥ sahadevaś ca mādrīputrāv ubhāv api // 6.95.34
agrataḥ sarvasainyānāṃ sthitā vyūhasya daṃśitāḥ // 6.95.34.2
dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ / sthitāḥ sainyena mahatā parānīkavināśanāḥ // 6.95.35
śikhaṇḍī vijayaś caiva rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / cekitāno mahābāhuḥ kuntibhojaś ca vīryavān // 6.95.36
sthitā raṇe mahārāja mahatyā senayā vṛtāḥ // 6.95.36.2
abhimanyur maheṣvāso drupadaś ca mahārathaḥ / kekayā bhrātaraḥ pañca sthitā yuddhāya daṃśitāḥ // 6.95.37
evaṃ te 'pi mahāvyūhaṃ prativyūhya sudurjayam / pāṇḍavāḥ samare śūrāḥ sthitā yuddhāya māriṣa // 6.95.38
tāvakās tu raṇe yattāḥ sahasenā narādhipāḥ / abhyudyayū raṇe pārthān bhīṣmaṃ kṛtvāgrato nṛpa // 6.95.39
tathaiva pāṇḍavā rājan bhīmasenapurogamāḥ / bhīṣmaṃ yuddhapariprepsuṃ saṃgrāme vijigīṣavaḥ // 6.95.40
kṣveḍāḥ kilikilāśabdān krakacān goviṣāṇikāḥ / bherīmṛdaṅgapaṇavān nādayantaś ca puṣkarān // 6.95.41
pāṇḍavā abhyadhāvanta nadanto bhairavān ravān // 6.95.41.2
bherīmṛdaṅgaśaṅkhānāṃ dundubhīnāṃ ca nisvanaiḥ / utkruṣṭasiṃhanādaiś ca valgitaiś ca pṛthagvidhaiḥ // 6.95.42
vayaṃ pratinadantas tān abhyagacchāma satvarāḥ / sahasaivābhisaṃkruddhās tadāsīt tumulaṃ mahat // 6.95.43
tato 'nyonyaṃ pradhāvantaḥ saṃprahāraṃ pracakrire / tataḥ śabdena mahatā pracakampe vasuṃdharā // 6.95.44
pakṣiṇaś ca mahāghoraṃ vyāharanto vibabhramuḥ / saprabhaś coditaḥ sūryo niṣprabhaḥ samapadyata // 6.95.45
vavuś ca tumulā vātāḥ śaṃsantaḥ sumahad bhayam / ghorāś ca ghoranirhrādāḥ śivās tatra vavāśire // 6.95.46
vedayantyo mahārāja mahad vaiśasam āgatam // 6.95.46.2
diśaḥ prajvalitā rājan pāṃsuvarṣaṃ papāta ca / rudhireṇa samunmiśram asthivarṣaṃ tathaiva ca // 6.95.47
rudatāṃ vāhanānāṃ ca netrebhyaḥ prāpataj jalam / susruvuś ca śakṛnmūtraṃ pradhyāyanto viśāṃ pate // 6.95.48
antarhitā mahānādāḥ śrūyante bharatarṣabha / rakṣasāṃ puruṣādānāṃ nadatāṃ bhairavān ravān // 6.95.49
saṃpatantaḥ sma dṛśyante gomāyubakavāyasāḥ / śvānaś ca vividhair nādair bhaṣantas tatra tasthire // 6.95.50
jvalitāś ca maholkā vai samāhatya divākaram / nipetuḥ sahasā bhūmau vedayānā mahad bhayam // 6.95.51
mahānty anīkāni mahāsamucchraye; samāgame pāṇḍavadhārtarāṣṭrayoḥ / prakāśire śaṅkhamṛdaṅganisvanaiḥ; prakampitānīva vanāni vāyunā // 6.95.52
narendranāgāśvasamākulānām; abhyāyatīnām aśive muhūrte / babhūva ghoṣas tumulaś camūnāṃ; vātoddhutānām iva sāgarāṇām // 6.95.53
abhimanyū rathodāraḥ piśaṅgais turagottamaiḥ / abhidudrāva tejasvī duryodhanabalaṃ mahat // 6.96.1
vikirañ śaravarṣāṇi vāridhārā ivāmbudaḥ // 6.96.1.2
na śekuḥ samare kruddhaṃ saubhadram arisūdanam / śastraughiṇaṃ gāhamānaṃ senāsāgaram akṣayam // 6.96.2
nivārayitum apy ājau tvadīyāḥ kurupuṃgavāḥ // 6.96.2.2
tena muktā raṇe rājañ śarāḥ śatrunibarhaṇāḥ / kṣatriyān anayañ śūrān pretarājaniveśanam // 6.96.3
yamadaṇḍopamān ghorāñ jvalanāśīviṣopamān / saubhadraḥ samare kruddhaḥ preṣayām āsa sāyakān // 6.96.4
rathinaṃ ca rathāt tūrṇaṃ hayapṛṣṭhāc ca sādinam / gajārohāṃś ca sagajān pātayām āsa phālguniḥ // 6.96.5
tasya tat kurvataḥ karma mahat saṃkhye 'dbhutaṃ nṛpāḥ / pūjayāṃ cakrire hṛṣṭāḥ praśaśaṃsuś ca phālgunim // 6.96.6
tāny anīkāni saubhadro drāvayan bahv aśobhata / tūlarāśim ivādhūya mārutaḥ sarvatodiśam // 6.96.7
tena vidrāvyamāṇāni tava sainyāni bhārata / trātāraṃ nādhyagacchanta paṅke magnā iva dvipāḥ // 6.96.8
vidrāvya sarvasainyāni tāvakāni narottamaḥ / abhimanyuḥ sthito rājan vidhūmo 'gnir iva jvalan // 6.96.9
na cainaṃ tāvakāḥ sarve viṣehur arighātinam / pradīptaṃ pāvakaṃ yadvat pataṃgāḥ kālacoditāḥ // 6.96.10
praharan sarvaśatrubhyaḥ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ / adṛśyata maheṣvāsaḥ savajra iva vajrabhṛt // 6.96.11
hemapṛṣṭhaṃ dhanuś cāsya dadṛśe carato diśaḥ / toyadeṣu yathā rājan bhrājamānāḥ śatahvadāḥ // 6.96.12
śarāś ca niśitāḥ pītā niścaranti sma saṃyuge / vanāt phulladrumād rājan bhramarāṇām iva vrajāḥ // 6.96.13
tathaiva caratas tasya saubhadrasya mahātmanaḥ / rathena meghaghoṣeṇa dadṛśur nāntaraṃ janāḥ // 6.96.14
mohayitvā kṛpaṃ droṇaṃ drauṇiṃ ca sa bṛhadbalam / saindhavaṃ ca maheṣvāsaṃ vyacaral laghu suṣṭhu ca // 6.96.15
maṇḍalīkṛtam evāsya dhanuḥ paśyāma māriṣa / sūryamaṇḍalasaṃkāśaṃ tapatas tava vāhinīm // 6.96.16
taṃ dṛṣṭvā kṣatriyāḥ śūrāḥ pratapantaṃ śarārcibhiḥ / dviphalgunam imaṃ lokaṃ menire tasya karmabhiḥ // 6.96.17
tenārditā mahārāja bhāratī sā mahācamūḥ / babhrāma tatra tatraiva yoṣin madavaśād iva // 6.96.18
drāvayitvā ca tat sainyaṃ kampayitvā mahārathān / nandayām āsa suhṛdo mayaṃ jitveva vāsavaḥ // 6.96.19
tena vidrāvyamāṇāni tava sainyāni saṃyuge / cakrur ārtasvaraṃ ghoraṃ parjanyaninadopamam // 6.96.20
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tava sainyasya māriṣa / mārutoddhūtavegasya samudrasyeva parvaṇi // 6.96.21
duryodhanas tadā rājā ārśyaśṛṅgim abhāṣata // 6.96.21.2
eṣa kārṣṇir maheṣvāso dvitīya iva phalgunaḥ / camūṃ drāvayate krodhād vṛtro devacamūm iva // 6.96.22
tasya nānyaṃ prapaśyāmi saṃyuge bheṣajaṃ mahat / ṛte tvāṃ rākṣasaśreṣṭha sarvavidyāsu pāragam // 6.96.23
sa gatvā tvaritaṃ vīraṃ jahi saubhadram āhave / vayaṃ pārthān haniṣyāmo bhīṣmadroṇapuraḥsarāḥ // 6.96.24
sa evam ukto balavān rākṣasendraḥ pratāpavān / prayayau samare tūrṇaṃ tava putrasya śāsanāt // 6.96.25
nardamāno mahānādaṃ prāvṛṣīva balāhakaḥ // 6.96.25.2
tasya śabdena mahatā pāṇḍavānāṃ mahad balam / prācalat sarvato rājan pūryamāṇa ivārṇavaḥ // 6.96.26
bahavaś ca narā rājaṃs tasya nādena bhīṣitāḥ / priyān prāṇān parityajya nipetur dharaṇītale // 6.96.27
kārṣṇiś cāpi mudā yuktaḥ pragṛhītaśarāsanaḥ / nṛtyann iva rathopasthe tad rakṣaḥ samupādravat // 6.96.28
tataḥ sa rākṣasaḥ kruddhaḥ saṃprāpyaivārjuniṃ raṇe / nātidūre sthitas tasya drāvayām āsa vai camūm // 6.96.29
sā vadhyamānā samare pāṇḍavānāṃ mahācamūḥ / pratyudyayau raṇe rakṣo devasenā yathā balim // 6.96.30
vimardaḥ sumahān āsīt tasya sainyasya māriṣa / rakṣasā ghorarūpeṇa vadhyamānasya saṃyuge // 6.96.31
tataḥ śarasahasrais tāṃ pāṇḍavānāṃ mahācamūm / vyadrāvayad raṇe rakṣo darśayad vai parākramam // 6.96.32
sā vadhyamānā ca tathā pāṇḍavānām anīkinī / rakṣasā ghorarūpeṇa pradudrāva raṇe bhayāt // 6.96.33
tāṃ pramṛdya tataḥ senāṃ padminīṃ vāraṇo yathā / tato 'bhidudrāva raṇe draupadeyān mahābalān // 6.96.34
te tu kruddhā maheṣvāsā draupadeyāḥ prahāriṇaḥ / rākṣasaṃ dudruvuḥ sarve grahāḥ pañca yathā ravim // 6.96.35
vīryavadbhis tatas tais tu pīḍito rākṣasottamaḥ / yathā yugakṣaye ghore candramāḥ pañcabhir grahaiḥ // 6.96.36
prativindhyas tato rakṣo bibheda niśitaiḥ śaraiḥ / sarvapāraśavais tūrṇam akuṇṭhāgrair mahābalaḥ // 6.96.37
sa tair bhinnatanutrāṇaḥ śuśubhe rākṣasottamaḥ / marīcibhir ivārkasya saṃsyūto jalado mahān // 6.96.38
viṣaktaiḥ sa śaraiś cāpi tapanīyaparicchadaiḥ / ārśyaśṛṅgir babhau rājan dīptaśṛṅga ivācalaḥ // 6.96.39
tatas te bhrātaraḥ pañca rākṣasendraṃ mahāhave / vivyadhur niśitair bāṇais tapanīyavibhūṣitaiḥ // 6.96.40
sa nirbhinnaḥ śarair ghorair bhujagaiḥ kopitair iva / alambuso bhṛśaṃ rājan nāgendra iva cukrudhe // 6.96.41
so 'tividdho mahārāja muhūrtam atha māriṣa / praviveśa tamo dīrghaṃ pīḍitas tair mahārathaiḥ // 6.96.42
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ krodhena dviguṇīkṛtaḥ / ciccheda sāyakais teṣāṃ dhvajāṃś caiva dhanūṃṣi ca // 6.96.43
ekaikaṃ ca tribhir bāṇair ājaghāna smayann iva / alambuso rathopasthe nṛtyann iva mahārathaḥ // 6.96.44
tvaramāṇaś ca saṃkruddho hayāṃs teṣāṃ mahātmanām / jaghāna rākṣasaḥ kruddhaḥ sārathīṃś ca mahābalaḥ // 6.96.45
bibheda ca susaṃhṛṣṭaḥ punaś cainān susaṃśitaiḥ / śarair bahuvidhākāraiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.96.46
virathāṃś ca maheṣvāsān kṛtvā tatra sa rākṣasaḥ / abhidudrāva vegena hantukāmo niśācaraḥ // 6.96.47
tān arditān raṇe tena rākṣasena durātmanā / dṛṣṭvārjunasutaḥ saṃkhye rākṣasaṃ samupādravat // 6.96.48
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ vṛtravāsavayor iva / dadṛśus tāvakāḥ sarve pāṇḍavāś ca mahārathāḥ // 6.96.49
tau sametau mahāyuddhe krodhadīptau parasparam / mahābalau mahārāja krodhasaṃraktalocanau // 6.96.50
parasparam avekṣetāṃ kālānalasamau yudhi // 6.96.50.2
tayoḥ samāgamo ghoro babhūva kaṭukodayaḥ / yathā devāsure yuddhe śakraśambarayor iva // 6.96.51
ārjuniṃ samare śūraṃ vinighnantaṃ mahāratham / alambusaḥ kathaṃ yuddhe pratyayudhyata saṃjaya // 6.97.1
ārśyaśṛṅgiṃ kathaṃ cāpi saubhadraḥ paravīrahā / tan mamācakṣva tattvena yathā vṛttaṃ sma saṃyuge // 6.97.2
dhanaṃjayaś ca kiṃ cakre mama sainyeṣu saṃjaya / bhīmo vā balināṃ śreṣṭho rākṣaso vā ghaṭotkacaḥ // 6.97.3
nakulaḥ sahadevo vā sātyakir vā mahārathaḥ / etad ācakṣva me sarvaṃ kuśalo hy asi saṃjaya // 6.97.4
hanta te 'haṃ pravakṣyāmi saṃgrāmaṃ lomaharṣaṇam / yathābhūd rākṣasendrasya saubhadrasya ca māriṣa // 6.97.5
arjunaś ca yathā saṃkhye bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / nakulaḥ sahadevaś ca raṇe cakruḥ parākramam // 6.97.6
tathaiva tāvakāḥ sarve bhīṣmadroṇapurogamāḥ / adbhutāni vicitrāṇi cakruḥ karmāṇy abhītavat // 6.97.7
alambusas tu samare abhimanyuṃ mahāratham / vinadya sumahānādaṃ tarjayitvā muhur muhuḥ // 6.97.8
abhidudrāva vegena tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.97.8.2
saubhadro 'pi raṇe rājan siṃhavad vinadan muhuḥ / ārśyaśṛṅgiṃ maheṣvāsaṃ pitur atyantavairiṇam // 6.97.9
tataḥ sameyatuḥ saṃkhye tvaritau nararākṣasau / rathābhyāṃ rathināṃ śreṣṭhau yathā vai devadānavau // 6.97.10
māyāvī rākṣasaśreṣṭho divyāstrajñaś ca phālguniḥ // 6.97.10.2
tataḥ kārṣṇir mahārāja niśitaiḥ sāyakais tribhiḥ / ārśyaśṛṅgiṃ raṇe viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ // 6.97.11
alambuso 'pi saṃkruddhaḥ kārṣṇiṃ navabhir āśugaiḥ / hṛdi vivyādha vegena tottrair iva mahādvipam // 6.97.12
tataḥ śarasahasreṇa kṣiprakārī niśācaraḥ / arjunasya sutaṃ saṃkhye pīḍayām āsa bhārata // 6.97.13
abhimanyus tataḥ kruddho navatiṃ nataparvaṇām / cikṣepa niśitān bāṇān rākṣasasya mahorasi // 6.97.14
te tasya viviśus tūrṇaṃ kāyaṃ nirbhidya marmaṇi / sa tair vibhinnasarvāṅgaḥ śuśubhe rākṣasottamaḥ // 6.97.15
puṣpitaiḥ kiṃśukai rājan saṃstīrṇa iva parvataḥ // 6.97.15.2
sa dhārayañ śarān hemapuṅkhān api mahābalaḥ / vibabhau rākṣasaśreṣṭhaḥ sajvāla iva parvataḥ // 6.97.16
tataḥ kruddho mahārāja ārśyaśṛṅgir mahābalaḥ / mahendrapratimaṃ kārṣṇiṃ chādayām āsa patribhiḥ // 6.97.17
tena te viśikhā muktā yamadaṇḍopamāḥ śitāḥ / abhimanyuṃ vinirbhidya prāviśan dharaṇītalam // 6.97.18
tathaivārjuninirmuktāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ / alambusaṃ vinirbhidya prāviśanta dharātalam // 6.97.19
saubhadras tu raṇe rakṣaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / cakre vimukham āsādya mayaṃ śakra ivāhave // 6.97.20
vimukhaṃ ca tato rakṣo vadhyamānaṃ raṇe 'riṇā / prāduścakre mahāmāyāṃ tāmasīṃ paratāpanaḥ // 6.97.21
tatas te tamasā sarve hṛtā hy āsan mahītale / nābhimanyum apaśyanta naiva svān na parān raṇe // 6.97.22
abhimanyuś ca tad dṛṣṭvā ghorarūpaṃ mahat tamaḥ / prāduścakre 'stram atyugraṃ bhāskaraṃ kurunandanaḥ // 6.97.23
tataḥ prakāśam abhavaj jagat sarvaṃ mahīpate / tāṃ cāpi jaghnivān māyāṃ rākṣasasya durātmanaḥ // 6.97.24
saṃkruddhaś ca mahāvīryo rākṣasendraṃ narottamaḥ / chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.97.25
bahvīs tathānyā māyāś ca prayuktās tena rakṣasā / sarvāstravid ameyātmā vārayām āsa phālguniḥ // 6.97.26
hatamāyaṃ tato rakṣo vadhyamānaṃ ca sāyakaiḥ / rathaṃ tatraiva saṃtyajya prādravan mahato bhayāt // 6.97.27
tasmin vinirjite tūrṇaṃ kūṭayodhini rākṣase / ārjuniḥ samare sainyaṃ tāvakaṃ saṃmamarda ha // 6.97.28
madāndho vanyanāgendraḥ sapadmāṃ padminīm iva // 6.97.28.2
tataḥ śāṃtanavo bhīṣmaḥ sainyaṃ dṛṣṭvābhividrutam / mahatā rathavaṃśena saubhadraṃ paryavārayat // 6.97.29
koṣṭhakīkṛtya taṃ vīraṃ dhārtarāṣṭrā mahārathāḥ / ekaṃ subahavo yuddhe tatakṣuḥ sāyakair dṛḍham // 6.97.30
sa teṣāṃ rathināṃ vīraḥ pitus tulyaparākramaḥ / sadṛśo vāsudevasya vikrameṇa balena ca // 6.97.31
ubhayoḥ sadṛśaṃ karma sa pitur mātulasya ca / raṇe bahuvidhaṃ cakre sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 6.97.32
tato dhanaṃjayo rājan vinighnaṃs tava sainikān / āsasāda raṇe bhīṣmaṃ putraprepsur amarṣaṇaḥ // 6.97.33
tathaiva samare rājan pitā devavratas tava / āsasāda raṇe pārthaṃ svarbhānur iva bhāskaram // 6.97.34
tataḥ sarathanāgāśvāḥ putrās tava viśāṃ pate / parivavrū raṇe bhīṣmaṃ jugupuś ca samantataḥ // 6.97.35
tathaiva pāṇḍavā rājan parivārya dhanaṃjayam / raṇāya mahate yuktā daṃśitā bharatarṣabha // 6.97.36
śāradvatas tato rājan bhīṣmasya pramukhe sthitam / arjunaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samācinot // 6.97.37
patyudgamyātha vivyādha sātyakis taṃ śitaiḥ śaraiḥ / pāṇḍavapriyakāmārthaṃ śārdūla iva kuñjaram // 6.97.38
gautamo 'pi tvarāyukto mādhavaṃ navabhiḥ śaraiḥ / hṛdi vivyādha saṃkruddhaḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ // 6.97.39
śaineyo 'pi tataḥ kruddho bhṛśaṃ viddho mahārathaḥ / gautamāntakaraṃ ghoraṃ samādatta śilīmukham // 6.97.40
tam āpatantaṃ vegena śakrāśanisamadyutim / dvidhā ciccheda saṃkruddho drauṇiḥ paramakopanaḥ // 6.97.41
samutsṛjyātha śaineyo gautamaṃ rathināṃ varam / abhyadravad raṇe drauṇiṃ rāhuḥ khe śaśinaṃ yathā // 6.97.42
tasya droṇasutaś cāpaṃ dvidhā ciccheda bhārata / athainaṃ chinnadhanvānaṃ tāḍayām āsa sāyakaiḥ // 6.97.43
so 'nyat kārmukam ādāya śatrughnaṃ bhārasādhanam / drauṇiṃ ṣaṣṭyā mahārāja bāhvor urasi cārpayat // 6.97.44
sa viddho vyathitaś caiva muhūrtaṃ kaśmalāyutaḥ / niṣasāda rathopasthe dhvajayaṣṭim upāśritaḥ // 6.97.45
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ droṇaputraḥ pratāpavān / vārṣṇeyaṃ samare kruddho nārācena samardayat // 6.97.46
śaineyaṃ sa tu nirbhidya prāviśad dharaṇītalam / vasantakāle balavān bilaṃ sarpaśiśur yathā // 6.97.47
tato 'pareṇa bhallena mādhavasya dhvajottamam / ciccheda samare drauṇiḥ siṃhanādaṃ nanāda ca // 6.97.48
punaś cainaṃ śarair ghoraiś chādayām āsa bhārata / nidāghānte mahārāja yathā megho divākaram // 6.97.49
sātyakiś ca mahārāja śarajālaṃ nihatya tat / drauṇim abhyapatat tūrṇaṃ śarajālair anekadhā // 6.97.50
tāpayām āsa ca drauṇiṃ śaineyaḥ paravīrahā / vimukto meghajālena yathaiva tapanas tathā // 6.97.51
śarāṇāṃ ca sahasreṇa punar enaṃ samudyatam / sātyakiś chādayām āsa nanāda ca mahābalaḥ // 6.97.52
dṛṣṭvā putraṃ tathā grastaṃ rāhuṇeva niśākaram / abhyadravata śaineyaṃ bhāradvājaḥ pratāpavān // 6.97.53
vivyādha ca pṛṣatkena sutīkṣṇena mahāmṛdhe / parīpsan svasutaṃ rājan vārṣṇeyenābhitāpitam // 6.97.54
sātyakis tu raṇe jitvā guruputraṃ mahāratham / droṇaṃ vivyādha viṃśatyā sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ // 6.97.55
tadantaram ameyātmā kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ / abhyadravad raṇe kruddho droṇaṃ prati mahārathaḥ // 6.97.56
tato droṇaś ca pārthaś ca sameyātāṃ mahāmṛdhe / yathā budhaś ca śukraś ca mahārāja nabhastale // 6.97.57
kathaṃ droṇo maheṣvāsaḥ pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ / samīyatū raṇe śūrau tan mamācakṣva saṃjaya // 6.98.1
priyo hi pāṇḍavo nityaṃ bhāradvājasya dhīmataḥ / ācāryaś ca raṇe nityaṃ priyaḥ pārthasya saṃjaya // 6.98.2
tāv ubhau rathinau saṃkhye dṛptau siṃhāv ivotkaṭau / kathaṃ samīyatur yuddhe bhāradvājadhanaṃjayau // 6.98.3
na droṇaḥ samare pārthaṃ jānīte priyam ātmanaḥ / kṣatradharmaṃ puraskṛtya pārtho vā gurum āhave // 6.98.4
na kṣatriyā raṇe rājan varjayanti parasparam / nirmaryādaṃ hi yudhyante pitṛbhir bhrātṛbhiḥ saha // 6.98.5
raṇe bhārata pārthena droṇo viddhas tribhiḥ śaraiḥ / nācintayata tān bāṇān pārthacāpacyutān yudhi // 6.98.6
śaravṛṣṭyā punaḥ pārthaś chādayām āsa taṃ raṇe / prajajvāla ca roṣeṇa gahane 'gnir ivotthitaḥ // 6.98.7
tato 'rjunaṃ raṇe droṇaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / vārayām āsa rājendra nacirād iva bhārata // 6.98.8
tato duryodhano rājā suśarmāṇam acodayat / droṇasya samare rājan pārṣṇigrahaṇakāraṇāt // 6.98.9
trigartarāḍ api kruddho bhṛśam āyamya kārmukam / chādayām āsa samare pārthaṃ bāṇair ayomukhaiḥ // 6.98.10
tābhyāṃ muktāḥ śarā rājann antarikṣe virejire / haṃsā iva mahārāja śaratkāle nabhastale // 6.98.11
te śarāḥ prāpya kaunteyaṃ samastā viviśuḥ prabho / phalabhāranataṃ yadvat svāduvṛkṣaṃ vihaṃgamāḥ // 6.98.12
arjunas tu raṇe nādaṃ vinadya rathināṃ varaḥ / trigartarājaṃ samare saputraṃ vivyadhe śaraiḥ // 6.98.13
te vadhyamānāḥ pārthena kāleneva yugakṣaye / pārtham evābhyavartanta maraṇe kṛtaniścayāḥ // 6.98.14
mumucuḥ śaravṛṣṭiṃ ca pāṇḍavasya rathaṃ prati // 6.98.14.2
śaravṛṣṭiṃ tatas tāṃ tu śaravarṣeṇa pāṇḍavaḥ / pratijagrāha rājendra toyavṛṣṭim ivācalaḥ // 6.98.15
tatrādbhutam apaśyāma bībhatsor hastalāghavam / vimuktāṃ bahubhiḥ śūraiḥ śastravṛṣṭiṃ durāsadām // 6.98.16
yad eko vārayām āsa māruto 'bhragaṇān iva / karmaṇā tena pārthasya tutuṣur devadānavāḥ // 6.98.17
atha kruddho raṇe pārthas trigartān prati bhārata / mumocāstraṃ mahārāja vāyavyaṃ pṛtanāmukhe // 6.98.18
prādurāsīt tato vāyuḥ kṣobhayāṇo nabhastalam / pātayan vai tarugaṇān vinighnaṃś caiva sainikān // 6.98.19
tato droṇo 'bhivīkṣyaiva vāyavyāstraṃ sudāruṇam / śailam anyan mahārāja ghoram astraṃ mumoca ha // 6.98.20
droṇena yudhi nirmukte tasminn astre mahāmṛdhe / praśaśāma tato vāyuḥ prasannāś cābhavan diśaḥ // 6.98.21
tataḥ pāṇḍusuto vīras trigartasya rathavrajān / nirutsāhān raṇe cakre vimukhān viparākramān // 6.98.22
tato duryodhano rājā kṛpaś ca rathināṃ varaḥ / aśvatthāmā tataḥ śalyaḥ kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ // 6.98.23
vindānuvindāv āvantyau bāhlikaś ca sabāhlikaḥ / mahatā rathavaṃśena pārthasyāvārayan diśaḥ // 6.98.24
tathaiva bhagadattaś ca śrutāyuś ca mahābalaḥ / gajānīkena bhīmasya tāv avārayatāṃ diśaḥ // 6.98.25
bhūriśravāḥ śalaś caiva saubalaś ca viśāṃ pate / śaraughair vividhais tūrṇaṃ mādrīputrāv avārayan // 6.98.26
bhīṣmas tu sahitaḥ sarvair dhārtarāṣṭrasya sainikaiḥ / yudhiṣṭhiraṃ samāsādya sarvataḥ paryavārayat // 6.98.27
āpatantaṃ gajānīkaṃ dṛṣṭvā pārtho vṛkodaraḥ / lelihan sṛkkiṇī vīro mṛgarāḍ iva kānane // 6.98.28
tatas tu rathināṃ śreṣṭho gadāṃ gṛhya mahāhave / avaplutya rathāt tūrṇaṃ tava sainyam abhīṣayat // 6.98.29
tam udvīkṣya gadāhastaṃ tatas te gajasādinaḥ / parivavrū raṇe yattā bhīmasenaṃ samantataḥ // 6.98.30
gajamadhyam anuprāptaḥ pāṇḍavaś ca vyarājata / meghajālasya mahato yathā madhyagato raviḥ // 6.98.31
vyadhamat sa gajānīkaṃ gadayā pāṇḍavarṣabhaḥ / mahābhrajālam atulaṃ mātariśveva saṃtatam // 6.98.32
te vadhyamānā balinā bhīmasenena dantinaḥ / ārtanādaṃ raṇe cakrur garjanto jaladā iva // 6.98.33
bahudhā dāritaś caiva viṣāṇais tatra dantibhiḥ / phullāśokanibhaḥ pārthaḥ śuśubhe raṇamūrdhani // 6.98.34
viṣāṇe dantinaṃ gṛhya nirviṣāṇam athākarot / viṣāṇena ca tenaiva kumbhe 'bhyāhatya dantinam // 6.98.35
pātayām āsa samare daṇḍahasta ivāntakaḥ // 6.98.35.2
śoṇitāktāṃ gadāṃ bibhran medomajjākṛtacchaviḥ / kṛtāṅgadaḥ śoṇitena rudravat pratyadṛśyata // 6.98.36
evaṃ te vadhyamānās tu hataśeṣā mahāgajāḥ / prādravanta diśo rājan vimṛdnantaḥ svakaṃ balam // 6.98.37
dravadbhis tair mahānāgaiḥ samantād bharatarṣabha / duryodhanabalaṃ sarvaṃ punar āsīt parāṅmukham // 6.98.38
madhyāhne tu mahārāja saṃgrāmaḥ samapadyata / lokakṣayakaro raudro bhīṣmasya saha somakaiḥ // 6.99.1
gāṅgeyo rathināṃ śreṣṭhaḥ pāṇḍavānām anīkinīm / vyadhaman niśitair bāṇaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.99.2
saṃmamarda ca tat sainyaṃ pitā devavratas tava / dhānyānām iva lūnānāṃ prakaraṃ gogaṇā iva // 6.99.3
dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca virāṭo drupadas tathā / bhīṣmam āsādya samare śarair jaghnur mahāratham // 6.99.4
dhṛṣṭadyumnaṃ tato viddhvā virāṭaṃ ca tribhiḥ śaraiḥ / drupadasya ca nārācaṃ preṣayām āsa bhārata // 6.99.5
tena viddhā maheṣvāsā bhīṣmeṇāmitrakarśinā / cukrudhuḥ samare rājan pādaspṛṣṭā ivoragāḥ // 6.99.6
śikhaṇḍī taṃ ca vivyādha bharatānāṃ pitāmaham / strīmayaṃ manasā dhyātvā nāsmai prāharad acyutaḥ // 6.99.7
dhṛṣṭadyumnas tu samare krodhād agnir iva jvalan / pitāmahaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat // 6.99.8
drupadaḥ pañcaviṃśatyā virāṭo daśabhiḥ śaraiḥ / śikhaṇḍī pañcaviṃśatyā bhīṣmaṃ vivyādha sāyakaiḥ // 6.99.9
so 'tividdho mahārāja bhīṣmaḥ saṃkhye mahātmabhiḥ / vasante puṣpaśabalo raktāśoka ivābabhau // 6.99.10
tān pratyavidhyad gāṅgeyas tribhis tribhir ajihmagaiḥ / drupadasya ca bhallena dhanuś ciccheda māriṣa // 6.99.11
so 'nyat kārmukam ādāya bhīṣmaṃ vivyādha pañcabhiḥ / sārathiṃ ca tribhir bāṇaiḥ suśitai raṇamūrdhani // 6.99.12
tato bhīmo mahārāja draupadyāḥ pañca cātmajāḥ / kekayā bhrātaraḥ pañca sātyakiś caiva sātvataḥ // 6.99.13
abhyadravanta gāṅgeyaṃ yudhiṣṭhirahitepsayā / rirakṣiṣantaḥ pāñcālyaṃ dhṛṣṭadyumnamukhan raṇe // 6.99.14
tathaiva tāvakāḥ sarve bhīṣmarakṣārtham udyatāḥ / pratyudyayuḥ pāṇḍusenāṃ sahasainyā narādhipa // 6.99.15
tatrāsīt sumahad yuddhaṃ tava teṣāṃ ca saṃkulam / narāśvarathanāgānāṃ yamarāṣṭravivardhanam // 6.99.16
rathī rathinam āsādya prāhiṇod yamasādanam / tathetarān samāsādya naranāgāśvasādinaḥ // 6.99.17
anayan paralokāya śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / astraiś ca vividhair ghorais tatra tatra viśāṃ pate // 6.99.18
rathāś ca rathibhir hīnā hatasārathayas tathā / vipradrutāśvāḥ samare diśo jagmuḥ samantataḥ // 6.99.19
mardamānā narān rājan hayāṃś ca subahūn raṇe / vātāyamānā dṛśyante gandharvanagaropamāḥ // 6.99.20
rathinaś ca rathair hīnā varmiṇas tejasā yutāḥ / kuṇḍaloṣṇīṣiṇaḥ sarve niṣkāṅgadavibhūṣitāḥ // 6.99.21
devaputrasamā rūpe śaurye śakrasamā yudhi / ṛddhyā vaiśravaṇaṃ cāti nayena ca bṛhaspatim // 6.99.22
sarvalokeśvarāḥ śūrās tatra tatra viśāṃ pate / vipradrutā vyadṛśyanta prākṛtā iva mānavāḥ // 6.99.23
dantinaś ca naraśreṣṭha vihīnā varasādibhiḥ / mṛdnantaḥ svāny anīkāni saṃpetuḥ sarvaśabdagāḥ // 6.99.24
varmabhiś cāmaraiś chatraiḥ patākābhiś ca māriṣa / kakṣyābhir atha tottraiś ca ghaṇṭābhis tomarais tathā // 6.99.25
viśīrṇair vipradhāvanto dṛśyante sma diśo daśa / nagameghapratīkāśair jaladodayanisvanaiḥ // 6.99.26
tathaiva dantibhir hīnān gajārohān viśāṃ pate / pradhāvanto 'nvapaśyāma tava teṣāṃ ca saṃkule // 6.99.27
nānādeśasamutthāṃś ca turagān hemabhūṣitān / vātāyamānān adrākṣaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.99.28
aśvārohān hatair aśvair gṛhītāsīn samantataḥ / dravamāṇān apaśyāma drāvyamāṇāṃś ca saṃyuge // 6.99.29
gajo gajaṃ samāsādya dravamāṇaṃ mahāraṇe / yayau vimṛdnaṃs tarasā padātīn vājinas tathā // 6.99.30
tathaiva ca rathān rājan saṃmamarda raṇe gajaḥ / rathaś caiva samāsādya padātiṃ turagaṃ tathā // 6.99.31
vyamṛdnāt samare rājaṃs turagāṃś ca narān raṇe / evaṃ te bahudhā rājan pramṛdnantaḥ parasparam // 6.99.32
tasmin raudre tathā yuddhe vartamāne mahābhaye / prāvartata nadī ghorā śoṇitāntrataraṅgiṇī // 6.99.33
asthisaṃcayasaṃghāṭā keśaśaivalaśādvalā / rathahradā śarāvartā hayamīnā durāsadā // 6.99.34
śīrṣopalasamākīrṇā hastigrāhasamākulā / kavacoṣṇīṣaphenāḍhyā dhanurdvīpāsikacchapā // 6.99.35
patākādhvajavṛkṣāḍhyā martyakūlāpahāriṇī / kravyādasaṃghasaṃkīrṇā yamarāṣṭravivardhinī // 6.99.36
tāṃ nadīṃ kṣatriyāḥ śūrā hayanāgarathaplavaiḥ / praterur bahavo rājan bhayaṃ tyaktvā mahāhave // 6.99.37
apovāha raṇe bhīrūn kaśmalenābhisaṃvṛtān / yathā vaitaraṇī pretān pretarājapuraṃ prati // 6.99.38
prākrośan kṣatriyās tatra dṛṣṭvā tad vaiśasaṃ mahat / duryodhanāparādhena kṣayaṃ gacchanti kauravāḥ // 6.99.39
guṇavatsu kathaṃ dveṣaṃ dhārtarāṣṭro janeśvaraḥ / kṛtavān pāṇḍuputreṣu pāpātmā lobhamohitaḥ // 6.99.40
evaṃ bahuvidhā vācaḥ śrūyante smātra bhārata / pāṇḍavastavasaṃyuktāḥ putrāṇāṃ te sudāruṇāḥ // 6.99.41
tā niśamya tadā vācaḥ sarvayodhair udāhṛtāḥ / āgaskṛt sarvalokasya putro duryodhanas tava // 6.99.42
bhīṣmaṃ droṇaṃ kṛpaṃ caiva śalyaṃ covāca bhārata / yudhyadhvam anahaṃkārāḥ kiṃ ciraṃ kurutheti ca // 6.99.43
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ saha / akṣadyūtakṛtaṃ rājan sughoraṃ vaiśasaṃ tadā // 6.99.44
yat purā na nigṛhṇīṣe vāryamāṇo mahātmabhiḥ / vaicitravīrya tasyedaṃ phalaṃ paśya tathāvidham // 6.99.45
na hi pāṇḍusutā rājan sasainyāḥ sapadānugāḥ / rakṣanti samare prāṇān kauravā vā viśāṃ pate // 6.99.46
etasmāt kāraṇād ghoro vartate sma janakṣayaḥ / daivād vā puruṣavyāghra tava cāpanayān nṛpa // 6.99.47
arjunas tu naravyāghra suśarmapramukhān nṛpān / anayat pretarājasya bhavanaṃ sāyakaiḥ śitaiḥ // 6.100.1
suśarmāpi tato bāṇaiḥ pārthaṃ vivyādha saṃyuge / vāsudevaṃ ca saptatyā pārthaṃ ca navabhiḥ punaḥ // 6.100.2
tān nivārya śaraugheṇa śakrasūnur mahārathaḥ / suśarmaṇo raṇe yodhān prāhiṇod yamasādanam // 6.100.3
te vadhyamānāḥ pārthena kāleneva yugakṣaye / vyadravanta raṇe rājan bhaye jāte mahārathāḥ // 6.100.4
utsṛjya turagān ke cid rathān ke cic ca māriṣa / gajān anye samutsṛjya prādravanta diśo daśa // 6.100.5
apare tudyamānās tu vājināgarathā raṇāt / tvarayā parayā yuktāḥ prādravanta viśāṃ pate // 6.100.6
pādātāś cāpi śastrāṇi samutsṛjya mahāraṇe / nirapekṣā vyadhāvanta tena tena sma bhārata // 6.100.7
vāryamāṇāḥ sma bahuśas traigartena suśarmaṇā / tathānyaiḥ pārthivaśreṣṭhair na vyatiṣṭhanta saṃyuge // 6.100.8
tad balaṃ pradrutaṃ dṛṣṭvā putro duryodhanas tava / puraskṛtya raṇe bhīṣmaṃ sarvasainyapuraskṛtam // 6.100.9
sarvodyogena mahatā dhanaṃjayam upādravat / trigartādhipater arthe jīvitasya viśāṃ pate // 6.100.10
sa ekaḥ samare tasthau kiran bahuvidhāñ śarān / bhrātṛbhiḥ sahitaḥ sarvaiḥ śeṣā vipradrutā narāḥ // 6.100.11
tathaiva paṇḍavā rājan sarvodyogena daṃśitāḥ / prayayuḥ phalgunārthāya yatra bhīṣmo vyavasthitaḥ // 6.100.12
jānanto 'pi raṇe śauryaṃ ghoraṃ gāṇḍīvadhanvanaḥ / hāhākārakṛtotsāhā bhīṣmaṃ jagmuḥ samantataḥ // 6.100.13
tatas tāladhvajaḥ śūraḥ pāṇḍavānām anīkinīm / chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.100.14
ekībhūtās tataḥ sarve kuravaḥ pāṇḍavaiḥ saha / ayudhyanta mahārāja madhyaṃ prāpte divākare // 6.100.15
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ viddhvā pañcabhir āyasaiḥ / atiṣṭhad āhave śūraḥ kiran bāṇān sahasraśaḥ // 6.100.16
tathaiva drupado rājā droṇaṃ viddhvā śitaiḥ śaraiḥ / punar vivyādha saptatyā sārathiṃ cāsya saptabhiḥ // 6.100.17
bhīmasenas tu rājānaṃ bāhlikaṃ prapitāmaham / viddhvānadan mahānādaṃ śārdūla iva kānane // 6.100.18
ārjuniś citrasenena viddho bahubhir āśugaiḥ / citrasenaṃ tribhir bāṇair vivyādha hṛdaye bhṛśam // 6.100.19
samāgatau tau tu raṇe mahāmātrau vyarocatām / yathā divi mahāghorau rājan budhaśanaiścarau // 6.100.20
tasyāśvāṃś caturo hatvā sūtaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ / nanāda balavan nādaṃ saubhadraḥ paravīrahā // 6.100.21
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ durmukhasya viśāṃ pate // 6.100.22
droṇaś ca drupadaṃ viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / sārathiṃ cāsya vivyādha tvaramāṇaḥ parākramī // 6.100.23
pīḍyamānas tato rājā drupado vāhinīmukhe / apāyāj javanair aśvaiḥ pūrvavairam anusmaran // 6.100.24
bhīmasenas tu rājānaṃ muhūrtād iva bāhlikam / vyaśvasūtarathaṃ cakre sarvasainyasya paśyataḥ // 6.100.25
sasaṃbhramo mahārāja saṃśayaṃ paramaṃ gataḥ / avaplutya tato vāhād bāhlikaḥ puruṣottamaḥ // 6.100.26
āruroha rathaṃ tūrṇaṃ lakṣmaṇasya mahārathaḥ // 6.100.26.2
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ vārayitvā mahārathaḥ / śarair bahuvidhai rājann āsasāda pitāmaham // 6.100.27
sa viddhvā bhārataṃ ṣaṣṭyā niśitair lomavāhibhiḥ / nanarteva rathopasthe vidhunvāno mahad dhanuḥ // 6.100.28
tasyāyasīṃ mahāśaktiṃ cikṣepātha pitāmahaḥ / hemacitrāṃ mahāvegāṃ nāgakanyopamāṃ śubhām // 6.100.29
tām āpatantīṃ sahasā mṛtyukalpāṃ sutejanām / dhvaṃsayām āsa vārṣṇeyo lāghavena mahāyaśāḥ // 6.100.30
anāsādya tu vārṣṇeyaṃ śaktiḥ paramadāruṇā / nyapatad dharaṇīpṛṣṭhe maholkeva gataprabhā // 6.100.31
vārṣṇeyas tu tato rājan svāṃ śaktiṃ ghoradarśanām / vegavad gṛhya cikṣepa pitāmaharathaṃ prati // 6.100.32
vārṣṇeyabhujavegena praṇunnā sā mahāhave / abhidudrāva vegena kālarātrir yathā naram // 6.100.33
tām āpatantīṃ sahasā dvidhā ciccheda bhārata / kṣuraprābhyāṃ sutīkṣṇābhyāṃ sānvakīryata bhūtale // 6.100.34
chittvā tu śaktiṃ gāṅgeyaḥ sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ / ājaghānorasi kruddhaḥ prahasañ śatrukarśanaḥ // 6.100.35
tataḥ sarathanāgāśvāḥ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja / parivavrū raṇe bhīṣmaṃ mādhavatrāṇakāraṇāt // 6.100.36
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca samare vijayaiṣiṇām // 6.100.37
dṛṣṭvā bhīṣmaṃ raṇe kruddhaṃ pāṇḍavair abhisaṃvṛtam / yathā meghair mahārāja tapānte divi bhāskaram // 6.101.1
duryodhano mahārāja duḥśāsanam abhāṣata / eṣa śūro maheṣvāso bhīṣmaḥ śatruniṣūdanaḥ // 6.101.2
chāditaḥ pāṇḍavaiḥ śūraiḥ samantād bharatarṣabha / tasya kāryaṃ tvayā vīra rakṣaṇaṃ sumahātmanaḥ // 6.101.3
rakṣyamāṇo hi samare bhīṣmo 'smākaṃ pitāmahaḥ / nihanyāt samare yattān pāñcālān pāṇḍavaiḥ saha // 6.101.4
tatra kāryam ahaṃ manye bhīṣmasyaivābhirakṣaṇam / goptā hy eṣa maheṣvāso bhīṣmo 'smākaṃ pitāmahaḥ // 6.101.5
sa bhavān sarvasainyena parivārya pitāmaham / samare duṣkaraṃ karma kurvāṇaṃ parirakṣatu // 6.101.6
evam uktas tu samare putro duḥśāsanas tava / parivārya sthito bhīṣmaṃ sainyena mahatā vṛtaḥ // 6.101.7
tataḥ śatasahasreṇa hayānāṃ subalātmajaḥ / vimalaprāsahastānām ṛṣṭitomaradhāriṇām // 6.101.8
darpitānāṃ suvegānāṃ balasthānāṃ patākinām / śikṣitair yuddhakuśalair upetānāṃ narottamaiḥ // 6.101.9
nakulaṃ sahadevaṃ ca dharmarājaṃ ca pāṇḍavam / nyavārayan naraśreṣṭhaṃ parivārya samantataḥ // 6.101.10
tato duryodhano rājā śūrāṇāṃ hayasādinām / ayutaṃ preṣayām āsa pāṇḍavānāṃ nivāraṇe // 6.101.11
taiḥ praviṣṭair mahāvegair garutmadbhir ivāhave / khurāhatā dharā rājaṃś cakampe ca nanāda ca // 6.101.12
khuraśabdaś ca sumahān vājināṃ śuśruve tadā / mahāvaṃśavanasyeva dahyamānasya parvate // 6.101.13
utpatadbhiś ca tais tatra samuddhūtaṃ mahad rajaḥ / divākarapathaṃ prāpya chādayām āsa bhāskaram // 6.101.14
vegavadbhir hayais tais tu kṣobhitaṃ pāṇḍavaṃ balam / nipatadbhir mahāvegair haṃsair iva mahat saraḥ // 6.101.15
heṣatāṃ caiva śabdena na prājñāyata kiṃ cana // 6.101.15.2
tato yudhiṣṭhiro rājā mādrīputrau ca pāṇḍavau / pratyaghnaṃs tarasā vegaṃ samare hayasādinām // 6.101.16
udvṛttasya mahārāja prāvṛṭkālena pūryataḥ / paurṇamāsyām ambuvegaṃ yathā velā mahodadheḥ // 6.101.17
tatas te rathino rājañ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / nyakṛntann uttamāṅgāni kāyebhyo hayasādinām // 6.101.18
te nipetur mahārāja nihatā dṛḍhadhanvibhiḥ / nāgair iva mahānāgā yathā syur girigahvare // 6.101.19
te 'pi prāsaiḥ suniśitaiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / nyakṛntann uttamāṅgāni vicaranto diśo daśa // 6.101.20
atyāsannā hayārohā ṛṣṭibhir bharatarṣabha / acchinann uttamāṅgāni phalānīva mahādrumāt // 6.101.21
sasādino hayā rājaṃs tatra tatra niṣūditāḥ / patitāḥ pātyamānāś ca śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.101.22
vadhyamānā hayās te tu prādravanta bhayārditāḥ / yathā siṃhān samāsādya mṛgāḥ prāṇaparāyaṇāḥ // 6.101.23
pāṇḍavās tu mahārāja jitvā śatrūn mahāhave / dadhmuḥ śaṅkhāṃś ca bherīś ca tāḍayām āsur āhave // 6.101.24
tato duryodhano dṛṣṭvā dīnaṃ sainyam avasthitam / abravīd bharataśreṣṭha madrarājam idaṃ vacaḥ // 6.101.25
eṣa pāṇḍusuto jyeṣṭho jitvā mātula māmakān / paśyatāṃ no mahābāho senāṃ drāvayate balī // 6.101.26
taṃ vāraya mahābāho veleva makarālayam / tvaṃ hi saṃśrūyase 'tyartham asahyabalavikramaḥ // 6.101.27
putrasya tava tad vākyaṃ śrutvā śalyaḥ pratāpavān / prayayau rathavaṃśena yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 6.101.28
tad āpatad vai sahasā śalyasya sumahad balam / mahaughavegaṃ samare vārayām āsa pāṇḍavaḥ // 6.101.29
madrarājaṃ ca samare dharmarājo mahārathaḥ / daśabhiḥ sāyakais tūrṇam ājaghāna stanāntare // 6.101.30
nakulaḥ sahadevaś ca tribhis tribhir ajihmagaiḥ // 6.101.30.2
madrarājo 'pi tān sarvān ājaghāna tribhis tribhiḥ / yudhiṣṭhiraṃ punaḥ ṣaṣṭyā vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ // 6.101.31
mādrīputrau ca saṃrabdhau dvābhyāṃ dvābhyām atāḍayat // 6.101.31.2
tato bhīmo mahābāhur dṛṣṭvā rājānam āhave / madrarājavaśaṃ prāptaṃ mṛtyor āsyagataṃ yathā // 6.101.32
abhyadravata saṃgrāme yudhiṣṭhiram amitrajit // 6.101.32.2
tato yuddhaṃ mahāghoraṃ prāvartata sudāruṇam / aparāṃ diśam āsthāya dyotamāne divākare // 6.101.33
tataḥ pitā tava kruddho niśitaiḥ sāyakottamaiḥ / ājaghāna raṇe pārthān sahasenān samantataḥ // 6.102.1
bhīmaṃ dvādaśabhir viddhvā sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ / nakulaṃ ca tribhir bāṇaiḥ sahadevaṃ ca saptabhiḥ // 6.102.2
yudhiṣṭhiraṃ dvādaśabhir bāhvor urasi cārpayat / dhṛṣṭadyumnaṃ tato viddhvā vinanāda mahābalaḥ // 6.102.3
taṃ dvādaśārdhair nakulo mādhavaś ca tribhiḥ śaraiḥ / dhṛṣṭadyumnaś ca saptatyā bhīmasenaś ca pañcabhiḥ // 6.102.4
yudhiṣṭhiro dvādaśabhiḥ pratyavidhyat pitāmaham // 6.102.4.2
droṇas tu sātyakiṃ viddhvā bhīmasenam avidhyata / ekaikaṃ pañcabhir bāṇair yamadaṇḍopamaiḥ śitaiḥ // 6.102.5
tau ca taṃ pratyavidhyetāṃ tribhis tribhir ajihmagaiḥ / tottrair iva mahānāgaṃ droṇaṃ brāhmaṇapuṃgavam // 6.102.6
sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ / abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ // 6.102.7
saṃgrāme nājahur bhīṣmaṃ vadhyamānāḥ śitaiḥ śaraiḥ // 6.102.7.2
tathaivānye vadhyamānāḥ pāṇḍaveyair mahātmabhiḥ / pāṇḍavān abhyavartanta vividhāyudhapāṇayaḥ // 6.102.8
tathaiva pāṇḍavā rājan parivavruḥ pitāmaham // 6.102.8.2
sa samantāt parivṛto rathaughair aparājitaḥ / gahane 'gnir ivotsṛṣṭaḥ prajajvāla dahan parān // 6.102.9
rathāgnyagāraś cāpārcir asiśaktigadendhanaḥ / śarasphuliṅgo bhīṣmāgnir dadāha kṣatriyarṣabhān // 6.102.10
suvarṇapuṅkhair iṣubhir gārdhrapakṣaiḥ sutejanaiḥ / karṇinālīkanārācaiś chādayām āsa tad balam // 6.102.11
apātayad dhvajāṃś caiva rathinaś ca śitaiḥ śaraiḥ / muṇḍatālavanānīva cakāra sa rathavrajān // 6.102.12
nirmanuṣyān rathān rājan gajān aśvāṃś ca saṃyuge / akarot sa mahābāhuḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 6.102.13
tasya jyātalanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / niśamya sarvabhūtāni samakampanta bhārata // 6.102.14
amoghā hy apatan bāṇāḥ pitus te bharatarṣabha / nāsajjanta tanutreṣu bhīṣmacāpacyutāḥ śarāḥ // 6.102.15
hatavīrān rathān rājan saṃyuktāñ javanair hayaiḥ / apaśyāma mahārāja hriyamāṇān raṇājire // 6.102.16
cedikāśikarūṣāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa / mahārathāḥ samākhyātāḥ kulaputrās tanutyajaḥ // 6.102.17
aparāvartinaḥ sarve suvarṇavikṛtadhvajāḥ // 6.102.17.2
saṃgrāme bhīṣmam āsādya vyāditāsyam ivāntakam / nimagnāḥ paralokāya savājirathakuñjarāḥ // 6.102.18
bhagnākṣopaskarān kāṃś cid bhagnacakrāṃś ca sarvaśaḥ / apaśyāma rathān rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.102.19
savarūthai rathair bhagnai rathibhiś ca nipātitaiḥ / śaraiḥ sukavacaiś chinnaiḥ paṭṭiśaiś ca viśāṃ pate // 6.102.20
gadābhir musalaiś caiva nistriṃśaiś ca śilīmukhaiḥ / anukarṣair upāsaṅgaiś cakrair bhagnaiś ca māriṣa // 6.102.21
bāhubhiḥ kārmukaiḥ khaḍgaiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ / talatrair aṅgulitraiś ca dhvajaiś ca vinipātitaiḥ // 6.102.22
cāpaiś ca bahudhā chinnaiḥ samāstīryata medinī // 6.102.22.2
hatārohā gajā rājan hayāś ca hatasādinaḥ / paripetur drutaṃ tatra śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.102.23
yatamānāś ca te vīrā dravamāṇān mahārathān / nāśaknuvan vārayituṃ bhīṣmabāṇaprapīḍitān // 6.102.24
mahendrasamavīryeṇa vadhyamānā mahācamūḥ / abhajyata mahārāja na ca dvau saha dhāvataḥ // 6.102.25
āviddharathanāgāśvaṃ patitadhvajakūbaram / anīkaṃ pāṇḍuputrāṇāṃ hāhābhūtam acetanam // 6.102.26
jaghānātra pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ tathā / priyaṃ sakhāyaṃ cākrande sakhā daivabalātkṛtaḥ // 6.102.27
vimucya kavacān anye pāṇḍuputrasya sainikāḥ / prakīrya keśān dhāvantaḥ pratyadṛśyanta bhārata // 6.102.28
tad gokulam ivodbhrāntam udbhrāntarathakuñjaram / dadṛśe pāṇḍuputrasya sainyam ārtasvaraṃ tadā // 6.102.29
prabhajyamānaṃ sainyaṃ tu dṛṣṭvā yādavanandanaḥ / uvāca pārthaṃ bībhatsuṃ nigṛhya ratham uttamam // 6.102.30
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāptaḥ pārtha yaḥ kāṅkṣitas tava / praharāsmai naravyāghra na cen mohāt pramuhyase // 6.102.31
yat purā kathitaṃ vīra tvayā rājñāṃ samāgame / virāṭanagare pārtha saṃjayasya samīpataḥ // 6.102.32
bhīṣmadroṇamukhān sarvān dhārtarāṣṭrasya sainikān / sānubandhān haniṣyāmi ye māṃ yotsyanti saṃyuge // 6.102.33
iti tat kuru kaunteya satyaṃ vākyam ariṃdama / kṣatradharmam anusmṛtya yudhyasva bharatarṣabha // 6.102.34
ity ukto vāsudevena tiryagdṛṣṭir adhomukhaḥ / akāma iva bībhatsur idaṃ vacanam abravīt // 6.102.35
avadhyānāṃ vadhaṃ kṛtvā rājyaṃ vā narakottaram / duḥkhāni vanavāse vā kiṃ nu me sukṛtaṃ bhavet // 6.102.36
codayāśvān yato bhīṣmaḥ kariṣye vacanaṃ tava / pātayiṣyāmi durdharṣaṃ vṛddhaṃ kurupitāmaham // 6.102.37
tato 'śvān rajataprakhyāṃś codayām āsa mādhavaḥ / yato bhīṣmas tato rājan duṣprekṣyo raśmivān iva // 6.102.38
tatas tat punar āvṛttaṃ yudhiṣṭhirabalaṃ mahat / dṛṣṭvā pārthaṃ mahābāhuṃ bhīṣmāyodyantam āhave // 6.102.39
tato bhīṣmaḥ kuruśreṣṭhaḥ siṃhavad vinadan muhuḥ / dhanaṃjayarathaṃ śīghraṃ śaravarṣair avākirat // 6.102.40
kṣaṇena sa rathas tasya sahayaḥ sahasārathiḥ / śaravarṣeṇa mahatā na prājñāyata kiṃ cana // 6.102.41
vāsudevas tv asaṃbhrānto dhairyam āsthāya sātvataḥ / codayām āsa tān aśvān vitunnān bhīṣmasāyakaiḥ // 6.102.42
tataḥ pārtho dhanur gṛhya divyaṃ jaladanisvanam / pātayām āsa bhīṣmasya dhanuś chittvā śitaiḥ śaraiḥ // 6.102.43
sa cchinnadhanvā kauravyaḥ punar anyan mahad dhanuḥ / nimeṣāntaramātreṇa sajyaṃ cakre pitā tava // 6.102.44
vicakarṣa tato dorbhyāṃ dhanur jaladanisvanam / athāsya tad api kruddhaś ciccheda dhanur arjunaḥ // 6.102.45
tasya tat pūjayām āsa lāghavaṃ śaṃtanoḥ sutaḥ / sādhu pārtha mahābāho sādhu kuntīsuteti ca // 6.102.46
samābhāṣyainam aparaṃ pragṛhya ruciraṃ dhanuḥ / mumoca samare bhīṣmaḥ śarān pārtharathaṃ prati // 6.102.47
adarśayad vāsudevo hayayāne paraṃ balam / moghān kurvañ śarāṃs tasya maṇḍalāni vidarśayan // 6.102.48
śuśubhāte naravyāghrau bhīṣmapārthau śarakṣatau / govṛṣāv iva saṃrabdhau viṣāṇollikhitāṅkitau // 6.102.49
vāsudevas tu saṃprekṣya pārthasya mṛduyuddhatām / bhīṣmaṃ ca śaravarṣāṇi sṛjantam aniśaṃ yudhi // 6.102.50
pratapantam ivādityaṃ madhyam āsādya senayoḥ / varān varān vinighnantaṃ pāṇḍuputrasya sainikān // 6.102.51
yugāntam iva kurvāṇaṃ bhīṣmaṃ yaudhiṣṭhire bale / nāmṛṣyata mahābāhur mādhavaḥ paravīrahā // 6.102.52
utsṛjya rajataprakhyān hayān pārthasya māriṣa / kruddho nāma mahāyogī pracaskanda mahārathāt // 6.102.53
abhidudrāva bhīṣmaṃ sa bhujapraharaṇo balī // 6.102.53.2
pratodapāṇis tejasvī siṃhavad vinadan muhuḥ / dārayann iva padbhyāṃ sa jagatīṃ jagatīśvaraḥ // 6.102.54
krodhatāmrekṣaṇaḥ kṛṣṇo jighāṃsur amitadyutiḥ / grasann iva ca cetāṃsi tāvakānāṃ mahāhave // 6.102.55
dṛṣṭvā mādhavam ākrande bhīṣmāyodyantam āhave / hato bhīṣmo hato bhīṣma iti tatra sma sainikāḥ // 6.102.56
krośantaḥ prādravan sarve vāsudevabhayān narāḥ // 6.102.56.2
pītakauśeyasaṃvīto maṇiśyāmo janārdanaḥ / śuśubhe vidravan bhīṣmaṃ vidyunmālī yathāmbudaḥ // 6.102.57
sa siṃha iva mātaṅgaṃ yūtharṣabha ivarṣabham / abhidudrāva tejasvī vinadan yādavarṣabhaḥ // 6.102.58
tam āpatantaṃ saṃprekṣya puṇḍarīkākṣam āhave / asaṃbhramaṃ raṇe bhīṣmo vicakarṣa mahad dhanuḥ // 6.102.59
uvāca cainaṃ govindam asaṃbhrāntena cetasā // 6.102.59.2
ehy ehi puṇḍarīkākṣa devadeva namo 'stu te / mām adya sātvataśreṣṭha pātayasva mahāhave // 6.102.60
tvayā hi deva saṃgrāme hatasyāpi mamānagha / śreya eva paraṃ kṛṣṇa loke 'muṣminn ihaiva ca // 6.102.61
saṃbhāvito 'smi govinda trailokyenādya saṃyuge // 6.102.61.2
anvag eva tataḥ pārthas tam anudrutya keśavam / nijagrāha mahābāhur bāhubhyāṃ parigṛhya vai // 6.102.62
nigṛhyamāṇaḥ pārthena kṛṣṇo rājīvalocanaḥ / jagāma cainam ādāya vegena puruṣottamaḥ // 6.102.63
pārthas tu viṣṭabhya balāc caraṇau paravīrahā / nijaghrāha hṛṣīkeśaṃ kathaṃ cid daśame pade // 6.102.64
tata enam uvācārtaḥ krodhaparyākulekṣaṇam / niḥśvasantaṃ yathā nāgam arjunaḥ paravīrahā // 6.102.65
nivartasva mahābāho nānṛtaṃ kartum arhasi / yat tvayā kathitaṃ pūrvaṃ na yotsyāmīti keśava // 6.102.66
mithyāvādīti lokas tvāṃ kathayiṣyati mādhava / mamaiṣa bhāraḥ sarvo hi haniṣyāmi yatavratam // 6.102.67
śape mādhava sakhyena satyena sukṛtena ca / antaṃ yathā gamiṣyāmi śatrūṇāṃ śatrukarśana // 6.102.68
adyaiva paśya durdharṣaṃ pātyamānaṃ mahāvratam / tārāpatim ivāpūrṇam antakāle yadṛcchayā // 6.102.69
mādhavas tu vacaḥ śrutvā phalgunasya mahātmanaḥ / nakiṃcid uktvā sakrodha āruroha rathaṃ punaḥ // 6.102.70
tau rathasthau naravyāghrau bhīṣmaḥ śāṃtanavaḥ punaḥ / vavarṣa śaravarṣeṇa megho vṛṣṭyā yathācalau // 6.102.71
prāṇāṃś cādatta yodhānāṃ pitā devavratas tava / gabhastibhir ivādityas tejāṃsi śiśirātyaye // 6.102.72
yathā kurūṇāṃ sainyāni babhañja yudhi pāṇḍavaḥ / tathā pāṇḍavasainyāni babhañja yudhi te pitā // 6.102.73
hatavidrutasainyās tu nirutsāhā vicetasaḥ / nirīkṣituṃ na śekus te bhīṣmam apratimaṃ raṇe // 6.102.74
madhyaṃ gatam ivādityaṃ pratapantaṃ svatejasā // 6.102.74.2
te vadhyamānā bhīṣmeṇa kāleneva yugakṣaye / vīkṣāṃ cakrur mahārāja pāṇḍavā bhayapīḍitāḥ // 6.102.75
trātāraṃ nādhyagacchanta gāvaḥ paṅkagatā iva / pipīlikā iva kṣuṇṇā durbalā balinā raṇe // 6.102.76
mahārathaṃ bhārata duṣpradharṣaṃ; śaraughiṇaṃ pratapantaṃ narendrān / bhīṣmaṃ na śekuḥ prativīkṣituṃ te; śarārciṣaṃ sūryam ivātapantam // 6.102.77
vimṛdnatas tasya tu pāṇḍusenām; astaṃ jagāmātha sahasraraśmiḥ / tato balānāṃ śramakarśitānāṃ; mano 'vahāraṃ prati saṃbabhūva // 6.102.78
yudhyatām eva teṣāṃ tu bhāskare 'stam upāgate / saṃdhyā samabhavad ghorā nāpaśyāma tato raṇam // 6.103.1
tato yudhiṣṭhiro rājā saṃdhyāṃ saṃdṛśya bhārata / vadhyamānaṃ balaṃ cāpi bhīṣmeṇāmitraghātinā // 6.103.2
muktaśastraṃ parāvṛttaṃ palāyanaparāyaṇam / bhīṣmaṃ ca yudhi saṃrabdham anuyāntaṃ mahārathān // 6.103.3
somakāṃś ca jitān dṛṣṭvā nirutsāhān mahārathān / cintayitvā ciraṃ dhyātvā avahāram arocayat // 6.103.4
tato 'vahāraṃ sainyānāṃ cakre rājā yudhiṣṭhiraḥ / tathaiva tava sainyānām avahāro hy abhūt tadā // 6.103.5
tato 'vahāraṃ sainyānāṃ kṛtvā tatra mahārathāḥ / nyaviśanta kuruśreṣṭha saṃgrāme kṣatavikṣatāḥ // 6.103.6
bhīṣmasya samare karma cintayānās tu pāṇḍavāḥ / nālabhanta tadā śāntiṃ bhṛśaṃ bhīṣmeṇa pīḍitāḥ // 6.103.7
bhīṣmo 'pi samare jitvā pāṇḍavān saha sṛñjayaiḥ / pūjyamānas tava sutair vandyamānaś ca bhārata // 6.103.8
nyaviśat kurubhiḥ sārdhaṃ hṛṣṭarūpaiḥ samantataḥ / tato rātriḥ samabhavat sarvabhūtapramohinī // 6.103.9
tasmin rātrimukhe ghore pāṇḍavā vṛṣṇibhiḥ saha / sṛñjayāś ca durādharṣā mantrāya samupāviśan // 6.103.10
ātmaniḥśreyasaṃ sarve prāptakālaṃ mahābalāḥ / mantrayām āsur avyagrā mantraniścayakovidāḥ // 6.103.11
tato yudhiṣṭhiro rājā mantrayitvā ciraṃ nṛpa / vāsudevaṃ samudvīkṣya vākyam etad uvāca ha // 6.103.12
paśya kṛṣṇa mahātmānaṃ bhīṣmaṃ bhīmaparākramam / gajaṃ nalavanānīva vimṛdnantaṃ balaṃ mama // 6.103.13
na caivainaṃ mahātmānam utsahāmo nirīkṣitum / lelihyamānaṃ sainyeṣu pravṛddham iva pāvakam // 6.103.14
yathā ghoro mahānāgas takṣako vai viṣolbaṇaḥ / tathā bhīṣmo raṇe kṛṣṇa tīkṣṇaśastraḥ pratāpavān // 6.103.15
gṛhītacāpaḥ samare vimuñcaṃś ca śitāñ śarān / śakyo jetuṃ yamaḥ kruddho vajrapāṇiś ca devarāṭ // 6.103.16
varuṇaḥ pāśabhṛd vāpi sagado vā dhaneśvaraḥ / na tu bhīṣmaḥ susaṃkruddhaḥ śakyo jetuṃ mahāhave // 6.103.17
so 'ham evaṃ gate kṛṣṇa nimagnaḥ śokasāgare / ātmano buddhidaurbalyād bhīṣmam āsādya saṃyuge // 6.103.18
vanaṃ yāsyāmi durdharṣa śreyo me tatra vai gatam / na yuddhaṃ rocaye kṛṣṇa hanti bhīṣmo hi naḥ sadā // 6.103.19
yathā prajvalitaṃ vahniṃ pataṃgaḥ samabhidravan / ekato mṛtyum abhyeti tathāhaṃ bhīṣmam īyivān // 6.103.20
kṣayaṃ nīto 'smi vārṣṇeya rājyahetoḥ parākramī / bhrātaraś caiva me śūrāḥ sāyakair bhṛśapīḍitāḥ // 6.103.21
matkṛte bhrātṛsauhārdād rājyāt prabhraṃśanaṃ gatāḥ / parikliṣṭā tathā kṛṣṇā matkṛte madhusūdana // 6.103.22
jīvitaṃ bahu manye 'haṃ jīvitaṃ hy adya durlabham / jīvitasyādya śeṣeṇa cariṣye dharmam uttamam // 6.103.23
yadi te 'ham anugrāhyo bhrātṛbhiḥ saha keśava / svadharmasyāvirodhena tad udāhara keśava // 6.103.24
etac chrutvā vacas tasya kāruṇyād bahuvistaram / pratyuvāca tataḥ kṛṣṇaḥ sāntvayāno yudhiṣṭhiram // 6.103.25
dharmaputra viṣādaṃ tvaṃ mā kṛthāḥ satyasaṃgara / yasya te bhrātaraḥ śūrā durjayāḥ śatrusūdanāḥ // 6.103.26
arjuno bhīmasenaś ca vāyvagnisamatejasau / mādrīputrau ca vikrāntau tridaśānām iveśvarau // 6.103.27
māṃ vā niyuṅkṣva sauhārdād yotsye bhīṣmeṇa pāṇḍava / tvatprayukto hy ahaṃ rājan kiṃ na kuryāṃ mahāhave // 6.103.28
haniṣyāmi raṇe bhīṣmam āhūya puruṣarṣabham / paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ yadi necchati phalgunaḥ // 6.103.29
yadi bhīṣme hate rājañ jayaṃ paśyasi pāṇḍava / hantāsmy ekarathenādya kuruvṛddhaṃ pitāmaham // 6.103.30
paśya me vikramaṃ rājan mahendrasyeva saṃyuge / vimuñcantaṃ mahāstrāṇi pātayiṣyāmi taṃ rathāt // 6.103.31
yaḥ śatruḥ pāṇḍuputrāṇāṃ macchatruḥ sa na saṃśayaḥ / madarthā bhavadarthā ye ye madīyās tavaiva te // 6.103.32
tava bhrātā mama sakhā saṃbandhī śiṣya eva ca / māṃsāny utkṛtya vai dadyām arjunārthe mahīpate // 6.103.33
eṣa cāpi naravyāghro matkṛte jīvitaṃ tyajet / eṣa naḥ samayas tāta tārayema parasparam // 6.103.34
sa māṃ niyuṅkṣva rājendra yāvad dvīpo bhavāmy aham // 6.103.34.2
pratijñātam upaplavye yat tat pārthena pūrvataḥ / ghātayiṣyāmi gāṅgeyam ity ulūkasya saṃnidhau // 6.103.35
parirakṣyaṃ ca mama tad vacaḥ pārthasya dhīmataḥ / anujñātaṃ tu pārthena mayā kāryaṃ na saṃśayaḥ // 6.103.36
atha vā phalgunasyaiṣa bhāraḥ parimito raṇe / nihaniṣyati saṃgrāme bhīṣmaṃ parapuraṃjayam // 6.103.37
aśakyam api kuryād dhi raṇe pārthaḥ samudyataḥ / tridaśān vā samudyuktān sahitān daityadānavaiḥ // 6.103.38
nihanyād arjunaḥ saṃkhye kim u bhīṣmaṃ narādhipa // 6.103.38.2
viparīto mahāvīryo gatasattvo 'lpajīvitaḥ / bhīṣmaḥ śāṃtanavo nūnaṃ kartavyaṃ nāvabudhyate // 6.103.39
evam etan mahābāho yathā vadasi mādhava / sarve hy ete na paryāptās tava veganivāraṇe // 6.103.40
niyataṃ samavāpsyāmi sarvam eva yathepsitam / yasya me puruṣavyāghra bhavān nātho mahābalaḥ // 6.103.41
sendrān api raṇe devāñ jayeyaṃ jayatāṃ vara / tvayā nāthena govinda kim u bhīṣmaṃ mahāhave // 6.103.42
na tu tvām anṛtaṃ kartum utsahe svārthagauravāt / ayudhyamānaḥ sāhāyyaṃ yathoktaṃ kuru mādhava // 6.103.43
samayas tu kṛtaḥ kaś cid bhīṣmeṇa mama mādhava / mantrayiṣye tavārthāya na tu yotsye kathaṃ cana // 6.103.44
duryodhanārthe yotsyāmi satyam etad iti prabho // 6.103.44.2
sa hi rājyasya me dātā mantrasyaiva ca mādhava / tasmād devavrataṃ bhūyo vadhopāyārtham ātmanaḥ // 6.103.45
bhavatā sahitāḥ sarve pṛcchāmo madhusūdana // 6.103.45.2
tad vayaṃ sahitā gatvā bhīṣmam āśu narottamam / rucite tava vārṣṇeya mantraṃ pṛcchāma kauravam // 6.103.46
sa vakṣyati hitaṃ vākyaṃ tathyaṃ caiva janārdana / yathā sa vakṣyate kṛṣṇa tathā kartāsmi saṃyuge // 6.103.47
sa no jayasya dātā ca mantrasya ca dhṛtavrataḥ / bālāḥ pitrā vihīnāś ca tena saṃvardhitā vayam // 6.103.48
taṃ cet pitāmahaṃ vṛddhaṃ hantum icchāmi mādhava / pituḥ pitaram iṣṭaṃ vai dhig astu kṣatrajīvikām // 6.103.49
tato 'bravīn mahārāja vārṣṇeyaḥ kurunandanam / rocate me mahābāho satataṃ tava bhāṣitam // 6.103.50
devavrataḥ kṛtī bhīṣmaḥ prekṣitenāpi nirdahet / gamyatāṃ sa vadhopāyaṃ praṣṭuṃ sāgaragāsutaḥ // 6.103.51
vaktum arhati satyaṃ sa tvayā pṛṣṭo viśeṣataḥ // 6.103.51.2
te vayaṃ tatra gacchāmaḥ praṣṭuṃ kurupitāmaham / praṇamya śirasā cainaṃ mantraṃ pṛcchāma mādhava // 6.103.52
sa no dāsyati yaṃ mantraṃ tena yotsyāmahe parān // 6.103.52.2
evaṃ saṃmantrya vai vīrāḥ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja / jagmus te sahitāḥ sarve vāsudevaś ca vīryavān // 6.103.53
vimuktaśastrakavacā bhīṣmasya sadanaṃ prati // 6.103.53.2
praviśya ca tadā bhīṣmaṃ śirobhiḥ pratipedire / pūjayanto mahārāja pāṇḍavā bharatarṣabha // 6.103.54
praṇamya śirasā cainaṃ bhīṣmaṃ śaraṇam anvayuḥ // 6.103.54.2
tān uvāca mahābāhur bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ / svāgataṃ tava vārṣṇeya svāgataṃ te dhanaṃjaya // 6.103.55
svāgataṃ dharmaputrāya bhīmāya yamayos tathā // 6.103.55.2
kiṃ kāryaṃ vaḥ karomy adya yuṣmatprītivivardhanam / sarvātmanā ca kartāsmi yady api syāt suduṣkaram // 6.103.56
tathā bruvāṇaṃ gāṅgeyaṃ prītiyuktaṃ punaḥ punaḥ / uvāca vākyaṃ dīnātmā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 6.103.57
kathaṃ jayema dharmajña kathaṃ rājyaṃ labhemahi / prajānāṃ saṃkṣayo na syāt kathaṃ tan me vadābhibho // 6.103.58
bhavān hi no vadhopāyaṃ bravītu svayam ātmanaḥ / bhavantaṃ samare rājan viṣahema kathaṃ vayam // 6.103.59
na hi te sūkṣmam apy asti randhraṃ kurupitāmaha / maṇḍalenaiva dhanuṣā sadā dṛśyo 'si saṃyuge // 6.103.60
nādadānaṃ saṃdadhānaṃ vikarṣantaṃ dhanur na ca / paśyāmas tvā mahābāho rathe sūryam iva sthitam // 6.103.61
narāśvarathanāgānāṃ hantāraṃ paravīrahan / ka ivotsahate hantuṃ tvāṃ pumān bharatarṣabha // 6.103.62
varṣatā śaravarṣāṇi mahānti puruṣottama / kṣayaṃ nītā hi pṛtanā bhavatā mahatī mama // 6.103.63
yathā yudhi jayeyaṃ tvāṃ yathā rājyaṃ bhaven mama / bhavet sainyasya vā śāntis tan me brūhi pitāmaha // 6.103.64
tato 'bravīc chāṃtanavaḥ pāṇḍavān pāṇḍupūrvaja / na kathaṃ cana kaunteya mayi jīvati saṃyuge // 6.103.65
yuṣmāsu dṛśyate vṛddhiḥ satyam etad bravīmi vaḥ // 6.103.65.2
nirjite mayi yuddhe tu dhruvaṃ jeṣyatha kauravān / kṣipraṃ mayi praharata yadīcchatha raṇe jayam // 6.103.66
anujānāmi vaḥ pārthāḥ praharadhvaṃ yathāsukham // 6.103.66.2
evaṃ hi sukṛtaṃ manye bhavatāṃ vidito hy aham / hate mayi hataṃ sarvaṃ tasmād evaṃ vidhīyatām // 6.103.67
brūhi tasmād upāyaṃ no yathā yuddhe jayemahi / bhavantaṃ samare kruddhaṃ daṇḍapāṇim ivāntakam // 6.103.68
śakyo vajradharo jetuṃ varuṇo 'tha yamas tathā / na bhavān samare śakyaḥ sendrair api surāsuraiḥ // 6.103.69
satyam etan mahābāho yathā vadasi pāṇḍava / nāhaṃ śakyo raṇe jetuṃ sendrair api surāsuraiḥ // 6.103.70
āttaśastro raṇe yatto gṛhītavarakārmukaḥ / nyastaśastraṃ tu māṃ rājan hanyur yudhi mahārathāḥ // 6.103.71
nikṣiptaśastre patite vimuktakavacadhvaje / dravamāṇe ca bhīte ca tavāsmīti ca vādini // 6.103.72
striyāṃ strīnāmadheye ca vikale caikaputrake / aprasūte ca duṣprekṣye na yuddhaṃ rocate mama // 6.103.73
imaṃ ca śṛṇu me pārtha saṃkalpaṃ pūrvacintitam / amaṅgalyadhvajaṃ dṛṣṭvā na yudhyeyaṃ kathaṃ cana // 6.103.74
ya eṣa draupado rājaṃs tava sainye mahārathaḥ / śikhaṇḍī samarākāṅkṣī śūraś ca samitiṃjayaḥ // 6.103.75
yathābhavac ca strī pūrvaṃ paścāt puṃstvam upāgataḥ / jānanti ca bhavanto 'pi sarvam etad yathātatham // 6.103.76
arjunaḥ samare śūraḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam / mām eva viśikhais tūrṇam abhidravatu daṃśitaḥ // 6.103.77
amaṅgalyadhvaje tasmin strīpūrve ca viśeṣataḥ / na prahartum abhīpsāmi gṛhīteṣuṃ kathaṃ cana // 6.103.78
tad antaraṃ samāsādya pāṇḍavo māṃ dhanaṃjayaḥ / śarair ghātayatu kṣipraṃ samantād bharatarṣabha // 6.103.79
na taṃ paśyāmi lokeṣu yo māṃ hanyāt samudyatam / ṛte kṛṣṇān mahābhāgāt pāṇḍavād vā dhanaṃjayāt // 6.103.80
eṣa tasmāt purodhāya kaṃ cid anyaṃ mamāgrataḥ / māṃ pātayatu bībhatsur evaṃ te vijayo bhavet // 6.103.81
etat kuruṣva kaunteya yathoktaṃ vacanaṃ mama / tato jeṣyasi saṃgrāme dhārtarāṣṭrān samāgatān // 6.103.82
te 'nujñātās tataḥ pārthā jagmuḥ svaśibiraṃ prati / abhivādya mahātmānaṃ bhīṣmaṃ kurupitāmaham // 6.103.83
tathoktavati gāṅgeye paralokāya dīkṣite / arjuno duḥkhasaṃtaptaḥ savrīḍam idam abravīt // 6.103.84
guruṇā kulavṛddhena kṛtaprajñena dhīmatā / pitāmahena saṃgrāme kathaṃ yotsyāmi mādhava // 6.103.85
krīḍatā hi mayā bālye vāsudeva mahāmanāḥ / pāṃsurūṣitagātreṇa mahātmā paruṣīkṛtaḥ // 6.103.86
yasyāham adhiruhyāṅkaṃ bālaḥ kila gadāgraja / tātety avocaṃ pitaraṃ pituḥ pāṇḍor mahātmanaḥ // 6.103.87
nāhaṃ tātas tava pitus tāto 'smi tava bhārata / iti mām abravīd bālye yaḥ sa vadhyaḥ kathaṃ mayā // 6.103.88
kāmaṃ vadhyatu me sainyaṃ nāhaṃ yotsye mahātmanā / jayo vāstu vadho vā me kathaṃ vā kṛṣṇa manyase // 6.103.89
pratijñāya vadhaṃ jiṣṇo purā bhīṣmasya saṃyuge / kṣatradharme sthitaḥ pārtha kathaṃ nainaṃ haniṣyasi // 6.103.90
pātayainaṃ rathāt pārtha vajrāhatam iva drumam / nāhatvā yudhi gāṅgeyaṃ vijayas te bhaviṣyati // 6.103.91
diṣṭam etat purā devair bhaviṣyaty avaśasya te / hantā bhīṣmasya pūrvendra iti tan na tad anyathā // 6.103.92
na hi bhīṣmaṃ durādharṣaṃ vyāttānanam ivāntakam / tvad anyaḥ śaknuyād dhantum api vajradharaḥ svayam // 6.103.93
jahi bhīṣmaṃ mahābāho śṛṇu cedaṃ vaco mama / yathovāca purā śakraṃ mahābuddhir bṛhaspatiḥ // 6.103.94
jyāyāṃsam api cec chakra guṇair api samanvitam / ātatāyinam āmantrya hanyād ghātakam āgatam // 6.103.95
śāśvato 'yaṃ sthito dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ dhanaṃjaya / yoddhavyaṃ rakṣitavyaṃ ca yaṣṭavyaṃ cānasūyubhiḥ // 6.103.96
śikhaṇḍī nidhanaṃ kṛṣṇa bhīṣmasya bhavitā dhruvam / dṛṣṭvaiva hi sadā bhīṣmaḥ pāñcālyaṃ vinivartate // 6.103.97
te vayaṃ pramukhe tasya sthāpayitvā śikhaṇḍinam / gāṅgeyaṃ pātayiṣyāma upāyeneti me matiḥ // 6.103.98
aham anyān maheṣvāsān vārayiṣyāmi sāyakaiḥ / śikhaṇḍy api yudhāṃ śreṣṭho bhīṣmam evābhiyāsyatu // 6.103.99
śrutaṃ te kurumukhyasya nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam / kanyā hy eṣā purā jātā puruṣaḥ samapadyata // 6.103.100
ity evaṃ niścayaṃ kṛtvā pāṇḍavāḥ sahamādhavāḥ / śayanāni yathāsvāni bhejire puruṣarṣabhāḥ // 6.103.101
kathaṃ śikhaṇḍī gāṅgeyam abhyavartata saṃyuge / pāṇḍavāś ca tathā bhīṣmaṃ tan mamācakṣva saṃjaya // 6.104.1
tataḥ prabhāte vimale sūryasyodayanaṃ prati / vādyamānāsu bherīṣu mṛdaṅgeṣv ānakeṣu ca // 6.104.2
dhmāyatsu dadhivarṇeṣu jalajeṣu samantataḥ / śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya niryātāḥ pāṇḍavā yudhi // 6.104.3
kṛtvā vyūhaṃ mahārāja sarvaśatrunibarhaṇam / śikhaṇḍī sarvasainyānām agra āsīd viśāṃ pate // 6.104.4
cakrarakṣau tatas tasya bhīmasenadhanaṃjayau / pṛṣṭhato draupadeyāś ca saubhadraś caiva vīryavān // 6.104.5
sātyakiś cekitānaś ca teṣāṃ goptā mahārathaḥ / dhṛṣṭadyumnas tataḥ paścāt pāñcālair abhirakṣitaḥ // 6.104.6
tato yudhiṣṭhiro rājā yamābhyāṃ sahitaḥ prabhuḥ / prayayau siṃhanādena nādayan bharatarṣabha // 6.104.7
virāṭas tu tataḥ paścāt svena sainyena saṃvṛtaḥ / drupadaś ca mahārāja tataḥ paścād upādravat // 6.104.8
kekayā bhrātaraḥ pañca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān / jaghanaṃ pālayām āsa pāṇḍusainyasya bhārata // 6.104.9
evaṃ vyūhya mahat sainyaṃ pāṇḍavās tava vāhinīm / abhyadravanta saṃgrāme tyaktvā jīvitam ātmanaḥ // 6.104.10
tathaiva kuravo rājan bhīṣmaṃ kṛtvā mahābalam / agrataḥ sarvasainyānāṃ prayayuḥ pāṇḍavān prati // 6.104.11
putrais tava durādharṣai rakṣitaḥ sumahābalaiḥ / tato droṇo maheṣvāsaḥ putraś cāsya mahārathaḥ // 6.104.12
bhagadattas tataḥ paścād gajānīkena saṃvṛtaḥ / kṛpaś ca kṛtavarmā ca bhagadattam anuvratau // 6.104.13
kāmbojarājo balavāṃs tataḥ paścāt sudakṣiṇaḥ / māgadhaś ca jayatsenaḥ saubalaś ca bṛhadbalaḥ // 6.104.14
tathetare maheṣvāsāḥ suśarmapramukhā nṛpāḥ / jaghanaṃ pālayām āsus tava sainyasya bhārata // 6.104.15
divase divase prāpte bhīṣmaḥ śāṃtanavo yudhi / āsurān akarod vyūhān paiśācān atha rākṣasān // 6.104.16
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata / anyonyaṃ nighnatāṃ rājan yamarāṣṭravivardhanam // 6.104.17
arjunapramukhāḥ pārthāḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam / bhīṣmaṃ yuddhe 'bhyavartanta kiranto vividhāñ śarān // 6.104.18
tatra bhārata bhīmena pīḍitās tāvakāḥ śaraiḥ / rudhiraughapariklinnāḥ paralokaṃ yayus tadā // 6.104.19
nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ / tava sainyaṃ samāsādya pīḍayām āsur ojasā // 6.104.20
te vadhyamānāḥ samare tāvakā bharatarṣabha / nāśaknuvan vārayituṃ pāṇḍavānāṃ mahad balam // 6.104.21
tatas tu tāvakaṃ sainyaṃ vadhyamānaṃ samantataḥ / saṃprādravad diśo rājan kālyamānaṃ mahārathaiḥ // 6.104.22
trātāraṃ nādhyagacchanta tāvakā bharatarṣabha / vadhyamānāḥ śitair bāṇaiḥ pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ // 6.104.23
pīḍyamānaṃ balaṃ pārthair dṛṣṭvā bhīṣmaḥ parākramī / yad akārṣīd raṇe kruddhas tan mamācakṣva saṃjaya // 6.104.24
kathaṃ vā pāṇḍavān yuddhe pratyudyātaḥ paraṃtapaḥ / vinighnan somakān vīrāṃs tan mamācakṣva saṃjaya // 6.104.25
ācakṣe te mahārāja yad akārṣīt pitāmahaḥ / pīḍite tava putrasya sainye pāṇḍavasṛñjayaiḥ // 6.104.26
prahṛṣṭamanasaḥ śūrāḥ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja / abhyavartanta nighnantas tava putrasya vāhinīm // 6.104.27
taṃ vināśaṃ manuṣyendra naravāraṇavājinām / nāmṛṣyata tadā bhīṣmaḥ sainyaghātaṃ raṇe paraiḥ // 6.104.28
sa pāṇḍavān maheṣvāsaḥ pāñcālāṃś ca sasṛñjayān / abhyadravata durdharṣas tyaktvā jīvitam ātmanaḥ // 6.104.29
sa pāṇḍavānāṃ pravarān pañca rājan mahārathān / āttaśastrān raṇe yattān vārayām āsa sāyakaiḥ // 6.104.30
nārācair vatsadantaiś ca śitair añjalikais tathā // 6.104.30.2
nijaghne samare kruddho hastyaśvam amitaṃ bahu / rathino 'pātayad rājan rathebhyaḥ puruṣarṣabhaḥ // 6.104.31
sādinaś cāśvapṛṣṭhebhyaḥ padātīṃś ca samāgatān / gajārohān gajebhyaś ca pareṣāṃ vidadhad bhayam // 6.104.32
tam ekaṃ samare bhīṣmaṃ tvaramāṇaṃ mahāratham / pāṇḍavāḥ samavartanta vajrapāṇim ivāsurāḥ // 6.104.33
śakrāśanisamasparśān vimuñcan niśitāñ śarān / dikṣv adṛśyata sarvāsu ghoraṃ saṃdhārayan vapuḥ // 6.104.34
maṇḍalīkṛtam evāsya nityaṃ dhanur adṛśyata / saṃgrāme yudhyamānasya śakracāpanibhaṃ mahat // 6.104.35
tad dṛṣṭvā samare karma tava putrā viśāṃ pate / vismayaṃ paramaṃ prāptāḥ pitāmaham apūjayan // 6.104.36
pārthā vimanaso bhūtvā praikṣanta pitaraṃ tava / yudhyamānaṃ raṇe śūraṃ vipracittim ivāmarāḥ // 6.104.37
na cainaṃ vārayām āsur vyāttānanam ivāntakam // 6.104.37.2
daśame 'hani saṃprāpte rathānīkaṃ śikhaṇḍinaḥ / adahan niśitair bāṇaiḥ kṛṣṇavartmeva kānanam // 6.104.38
taṃ śikhaṇḍī tribhir bāṇair abhyavidhyat stanāntare / āśīviṣam iva kruddhaṃ kālasṛṣṭam ivāntakam // 6.104.39
sa tenātibhṛśaṃ viddhaḥ prekṣya bhīṣmaḥ śikhaṇḍinam / anicchann api saṃkruddhaḥ prahasann idam abravīt // 6.104.40
kāmam abhyasa vā mā vā na tvāṃ yotsye kathaṃ cana / yaiva hi tvaṃ kṛtā dhātrā saiva hi tvaṃ śikhaṇḍinī // 6.104.41
tasya tad vacanaṃ śrutvā śikhaṇḍī krodhamūrchitaḥ / uvāca bhīṣmaṃ samare sṛkkiṇī parilelihan // 6.104.42
jānāmi tvāṃ mahābāho kṣatriyāṇāṃ kṣayaṃkaram / mayā śrutaṃ ca te yuddhaṃ jāmadagnyena vai saha // 6.104.43
divyaś ca te prabhāvo 'yaṃ sa mayā bahuśaḥ śrutaḥ / jānann api prabhāvaṃ te yotsye 'dyāhaṃ tvayā saha // 6.104.44
pāṇḍavānāṃ priyaṃ kurvann ātmanaś ca narottama / adya tvā yodhayiṣyāmi raṇe puruṣasattama // 6.104.45
dhruvaṃ ca tvā haniṣyāmi śape satyena te 'grataḥ / etac chrutvā vaco mahyaṃ yat kṣamaṃ tat samācara // 6.104.46
kāmam abhyasa vā mā vā na me jīvan vimokṣyase / sudṛṣṭaḥ kriyatāṃ bhīṣma loko 'yaṃ samitiṃjaya // 6.104.47
evam uktvā tato bhīṣmaṃ pañcabhir nataparvabhiḥ / avidhyata raṇe rājan praṇunnaṃ vākyasāyakaiḥ // 6.104.48
tasya tad vacanaṃ śrutvā savyasācī paraṃtapaḥ / kālo 'yam iti saṃcintya śikhaṇḍinam acodayat // 6.104.49
ahaṃ tvām anuyāsyāmi parān vidrāvayañ śaraiḥ / abhidrava susaṃrabdho bhīṣmaṃ bhīmaparākramam // 6.104.50
na hi te saṃyuge pīḍāṃ śaktaḥ kartuṃ mahābalaḥ / tasmād adya mahābāho vīra bhīṣmam abhidrava // 6.104.51
ahatvā samare bhīṣmaṃ yadi yāsyasi māriṣa / avahāsyo 'sya lokasya bhaviṣyasi mayā saha // 6.104.52
nāvahāsyā yathā vīra bhavema paramāhave / tathā kuru raṇe yatnaṃ sādhayasva pitāmaham // 6.104.53
ahaṃ te rakṣaṇaṃ yuddhe kariṣyāmi paraṃtapa / vārayan rathinaḥ sarvān sādhayasva pitāmaham // 6.104.54
droṇaṃ ca droṇaputraṃ ca kṛpaṃ cātha suyodhanam / citrasenaṃ vikarṇaṃ ca saindhavaṃ ca jayadratham // 6.104.55
vindānuvindāv āvantyau kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam / bhagadattaṃ tathā śūraṃ māgadhaṃ ca mahāratham // 6.104.56
saumadattiṃ raṇe śūram ārśyaśṛṅgiṃ ca rākṣasam / trigartarājaṃ ca raṇe saha sarvair mahārathaiḥ // 6.104.57
aham āvārayiṣyāmi veleva makarālayam // 6.104.57.2
kurūṃś ca sahitān sarvān ye caiṣāṃ sainikāḥ sthitāḥ / nivārayiṣyāmi raṇe sādhayasva pitāmaham // 6.104.58
kathaṃ śikhaṇḍī gāṅgeyam abhyadhāvat pitāmaham / pāñcālyaḥ samare kruddho dharmātmānaṃ yatavratam // 6.105.1
ke 'rakṣan pāṇḍavānīke śikhaṇḍinam udāyudham / tvaramāṇās tvarākāle jigīṣanto mahārathāḥ // 6.105.2
kathaṃ śāṃtanavo bhīṣmaḥ sa tasmin daśame 'hani / ayudhyata mahāvīryaḥ pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ // 6.105.3
na mṛṣyāmi raṇe bhīṣmaṃ pratyudyātaṃ śikhaṇḍinam / kaccin na rathabhaṅgo 'sya dhanur vāśīryatāsyataḥ // 6.105.4
nāśīryata dhanus tasya rathabhaṅgo na cāpy abhūt / yudhyamānasya saṃgrāme bhīṣmasya bharatarṣabha // 6.105.5
nighnataḥ samare śatrūñ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.105.5.2
anekaśatasāhasrās tāvakānāṃ mahārathāḥ / rathadantigaṇā rājan hayāś caiva susajjitāḥ // 6.105.6
abhyavartanta yuddhāya puraskṛtya pitāmaham // 6.105.6.2
yathāpratijñaṃ kauravya sa cāpi samitiṃjayaḥ / pārthānām akarod bhīṣmaḥ satataṃ samitikṣayam // 6.105.7
yudhyamānaṃ maheṣvāsaṃ vinighnantaṃ parāñ śaraiḥ / pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ sarva evābhyavārayan // 6.105.8
daśame 'hani saṃprāpte tatāpa ripuvāhinīm / kīryamāṇāṃ śitair bāṇaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.105.9
na hi bhīṣmaṃ maheṣvāsaṃ pāṇḍavāḥ pāṇḍupūrvaja / aśaknuvan raṇe jetuṃ pāśahastam ivāntakam // 6.105.10
athopāyān mahārāja savyasācī paraṃtapaḥ / trāsayan rathinaḥ sarvān bībhatsur aparājitaḥ // 6.105.11
siṃhavad vinadann uccair dhanurjyāṃ vikṣipan muhuḥ / śaraughān visṛjan pārtho vyacarat kālavad raṇe // 6.105.12
tasya śabdena vitrastās tāvakā bharatarṣabha / siṃhasyeva mṛgā rājan vyadravanta mahābhayāt // 6.105.13
jayantaṃ pāṇḍavaṃ dṛṣṭvā tvatsainyaṃ cābhipīḍitam / duryodhanas tato bhīṣmam abravīd bhṛśapīḍitaḥ // 6.105.14
eṣa pāṇḍusutas tāta śvetāśvaḥ kṛṣṇasārathiḥ / dahate māmakān sarvān kṛṣṇavartmeva kānanam // 6.105.15
paśya sainyāni gāṅgeya dravamāṇāni sarvaśaḥ / pāṇḍavena yudhāṃ śreṣṭha kālyamānāni saṃyuge // 6.105.16
yathā paśugaṇān pālaḥ saṃkālayati kānane / tathedaṃ māmakaṃ sainyaṃ kālyate śatrutāpana // 6.105.17
dhanaṃjayaśarair bhagnaṃ dravamāṇam itas tataḥ / bhīmo hy eṣa durādharṣo vidrāvayati me balam // 6.105.18
sātyakiś cekitānaś ca mādrīputrau ca pāṇḍavau / abhimanyuś ca vikrānto vāhinīṃ dahate mama // 6.105.19
dhṛṣṭadyumnas tathā śūro rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / vyadrāvayetāṃ sahasā sainyaṃ mama mahābalau // 6.105.20
vadhyamānasya sainyasya sarvair etair mahābalaiḥ / nānyāṃ gatiṃ prapaśyāmi sthāne yuddhe ca bhārata // 6.105.21
ṛte tvāṃ puruṣavyāghra devatulyaparākrama / paryāptaś ca bhavān kṣipraṃ pīḍitānāṃ gatir bhava // 6.105.22
evam ukto mahārāja pitā devavratas tava / cintayitvā muhūrtaṃ tu kṛtvā niścayam ātmanaḥ // 6.105.23
tava saṃdhārayan putram abravīc chaṃtanoḥ sutaḥ // 6.105.23.2
duryodhana vijānīhi sthiro bhava viśāṃ pate / pūrvakālaṃ tava mayā pratijñātaṃ mahābala // 6.105.24
hatvā daśa sahasrāṇi kṣatriyāṇāṃ mahātmanām / saṃgrāmād vyapayātavyam etat karma mamāhnikam // 6.105.25
iti tat kṛtavāṃś cāhaṃ yathoktaṃ bharatarṣabha // 6.105.25.2
adya cāpi mahat karma prakariṣye mahāhave / ahaṃ vā nihataḥ śeṣye haniṣye vādya pāṇḍavān // 6.105.26
adya te puruṣavyāghra pratimokṣye ṛṇaṃ mahat / bhartṛpiṇḍakṛtaṃ rājan nihataḥ pṛtanāmukhe // 6.105.27
ity uktvā bharataśreṣṭhaḥ kṣatriyān pratapañ śaraiḥ / āsasāda durādharṣaḥ pāṇḍavānām anīkinīm // 6.105.28
anīkamadhye tiṣṭhantaṃ gāṅgeyaṃ bharatarṣabha / āśīviṣam iva kruddhaṃ pāṇḍavāḥ paryavārayan // 6.105.29
daśame 'hani tasmiṃs tu darśayañ śaktim ātmanaḥ / rājañ śatasahasrāṇi so 'vadhīt kurunandana // 6.105.30
pañcālānāṃ ca ye śreṣṭhā rājaputrā mahābalāḥ / teṣām ādatta tejāṃsi jalaṃ sūrya ivāṃśubhiḥ // 6.105.31
hatvā daśa sahasrāṇi kuñjarāṇāṃ tarasvinām / sārohāṇāṃ mahārāja hayānāṃ cāyutaṃ punaḥ // 6.105.32
pūrṇe śatasahasre dve padātīnāṃ narottamaḥ / prajajvāla raṇe bhīṣmo vidhūma iva pāvakaḥ // 6.105.33
na cainaṃ pāṇḍaveyānāṃ ke cic chekur nirīkṣitum / uttaraṃ mārgam āsthāya tapantam iva bhāskaram // 6.105.34
te pāṇḍaveyāḥ saṃrabdhā maheṣvāsena pīḍitāḥ / vadhāyābhyadravan bhīṣmaṃ sṛñjayāś ca mahārathāḥ // 6.105.35
sa yudhyamāno bahubhir bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā / avakīrṇo mahābāhuḥ śailo meghair ivāsitaiḥ // 6.105.36
putrās tu tava gāṅgeyaṃ samantāt paryavārayan / mahatyā senayā sārdhaṃ tato yuddham avartata // 6.105.37
arjunas tu raṇe rājan dṛṣṭvā bhīṣmasya vikramam / śikhaṇḍinam athovāca samabhyehi pitāmaham // 6.106.1
na cāpi bhīs tvayā kāryā bhīṣmād adya kathaṃ cana / aham enaṃ śarais tīkṣṇaiḥ pātayiṣye rathottamāt // 6.106.2
evam uktas tu pārthena śikhaṇḍī bharatarṣabha / abhyadravata gāṅgeyaṃ śrutvā pārthasya bhāṣitam // 6.106.3
dhṛṣṭadyumnas tathā rājan saubhadraś ca mahārathaḥ / hṛṣṭāv ādravatāṃ bhīṣmaṃ śrutvā pārthasya bhāṣitam // 6.106.4
virāṭadrupadau vṛddhau kuntibhojaś ca daṃśitaḥ / abhyadravata gāṅgeyaṃ putrasya tava paśyataḥ // 6.106.5
nakulaḥ sahadevaś ca dharmarājaś ca vīryavān / tathetarāṇi sainyāni sarvāṇy eva viśāṃ pate // 6.106.6
samādravanta gāṅgeyaṃ śrutvā pārthasya bhāṣitam // 6.106.6.2
pratyudyayus tāvakāś ca sametās tān mahārathān / yathāśakti yathotsāhaṃ tan me nigadataḥ śṛṇu // 6.106.7
citraseno mahārāja cekitānaṃ samabhyayāt / bhīṣmaprepsuṃ raṇe yāntaṃ vṛṣaṃ vyāghraśiśur yathā // 6.106.8
dhṛṣṭadyumnaṃ mahārāja bhīṣmāntikam upāgatam / tvaramāṇo raṇe yattaṃ kṛtavarmā nyavārayat // 6.106.9
bhīmasenaṃ susaṃkruddhaṃ gāṅgeyasya vadhaiṣiṇam / tvaramāṇo mahārāja saumadattir nyavārayat // 6.106.10
tathaiva nakulaṃ vīraṃ kirantaṃ sāyakān bahūn / vikarṇo vārayām āsa icchan bhīṣmasya jīvitam // 6.106.11
sahadevaṃ tathā yāntaṃ yattaṃ bhīṣmarathaṃ prati / vārayām āsa saṃkruddhaḥ kṛpaḥ śāradvato yudhi // 6.106.12
rākṣasaṃ krūrakarmāṇaṃ bhaimaseniṃ mahābalam / bhīṣmasya nidhanaṃ prepsuṃ durmukho 'bhyadravad balī // 6.106.13
sātyakiṃ samare kruddham ārśyaśṛṅgir avārayat / abhimanyuṃ mahārāja yāntaṃ bhīṣmarathaṃ prati // 6.106.14
sudakṣiṇo mahārāja kāmbojaḥ pratyavārayat // 6.106.14.2
virāṭadrupadau vṛddhau sametāv arimardanau / aśvatthāmā tataḥ kruddho vārayām āsa bhārata // 6.106.15
tathā pāṇḍusutaṃ jyeṣṭhaṃ bhīṣmasya vadhakāṅkṣiṇam / bhāradvājo raṇe yatto dharmaputram avārayat // 6.106.16
arjunaṃ rabhasaṃ yuddhe puraskṛtya śikhaṇḍinam / bhīṣmaprepsuṃ mahārāja tāpayantaṃ diśo daśa // 6.106.17
duḥśāsano maheṣvāso vārayām āsa saṃyuge // 6.106.17.2
anye ca tāvakā yodhāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathān / bhīṣmāyābhimukhaṃ yātān vārayām āsur āhave // 6.106.18
dhṛṣṭadyumnas tu sainyāni prākrośata punaḥ punaḥ / abhidravata saṃrabdhā bhīṣmam ekaṃ mahābalam // 6.106.19
eṣo 'rjuno raṇe bhīṣmaṃ prayāti kurunandanaḥ / abhidravata mā bhaiṣṭa bhīṣmo na prāpsyate hi vaḥ // 6.106.20
arjunaṃ samare yoddhuṃ notsahetāpi vāsavaḥ / kim u bhīṣmo raṇe vīrā gatasattvo 'lpajīvitaḥ // 6.106.21
iti senāpateḥ śrutvā pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / abhyadravanta saṃhṛṣṭā gāṅgeyasya rathaṃ prati // 6.106.22
āgacchatas tān samare vāryoghān prabalān iva / nyavārayanta saṃhṛṣṭās tāvakāḥ puruṣarṣabhāḥ // 6.106.23
duḥśāsano mahārāja bhayaṃ tyaktvā mahārathaḥ / bhīṣmasya jīvitākāṅkṣī dhanaṃjayam upādravat // 6.106.24
tathaiva pāṇḍavāḥ śūrā gāṅgeyasya rathaṃ prati / abhyadravanta saṃgrāme tava putrān mahārathān // 6.106.25
tatrādbhutam apaśyāma citrarūpaṃ viśāṃ pate / duḥśāsanarathaṃ prāpto yat pārtho nātyavartata // 6.106.26
yathā vārayate velā kṣubhitaṃ vai mahārṇavam / tathaiva pāṇḍavaṃ kruddhaṃ tava putro nyavārayat // 6.106.27
ubhau hi rathināṃ śreṣṭhāv ubhau bhārata durjayau / ubhau candrārkasadṛśau kāntyā dīptyā ca bhārata // 6.106.28
tau tathā jātasaṃrambhāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau / samīyatur mahāsaṃkhye mayaśakrau yathā purā // 6.106.29
duḥśāsano mahārāja pāṇḍavaṃ viśikhais tribhiḥ / vāsudevaṃ ca viṃśatyā tāḍayām āsa saṃyuge // 6.106.30
tato 'rjuno jātamanyur vārṣṇeyaṃ vīkṣya pīḍitam / duḥśāsanaṃ śatenājau nārācānāṃ samārpayat // 6.106.31
te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave // 6.106.31.2
duḥśāsanas tataḥ kruddhaḥ pārthaṃ vivyādha pañcabhiḥ / lalāṭe bharataśreṣṭha śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.106.32
lalāṭasthais tu tair bāṇaiḥ śuśubhe pāṇḍavottamaḥ / yathā merur mahārāja śṛṅgair atyartham ucchritaiḥ // 6.106.33
so 'tividdho maheṣvāsaḥ putreṇa tava dhanvinā / vyarājata raṇe pārthaḥ kiṃśukaḥ puṣpavān iva // 6.106.34
duḥśāsanaṃ tataḥ kruddhaḥ pīḍayām āsa pāṇḍavaḥ / parvaṇīva susaṃkruddho rāhur ugro niśākaram // 6.106.35
pīḍyamāno balavatā putras tava viśāṃ pate / vivyādha samare pārthaṃ kaṅkapatraiḥ śilāśitaiḥ // 6.106.36
tasya pārtho dhanuś chittvā tvaramāṇaḥ parākramī / ājaghāna tataḥ paścāt putraṃ te navabhiḥ śaraiḥ // 6.106.37
so 'nyat kārmukam ādāya bhīṣmasya pramukhe sthitaḥ / arjunaṃ pañcaviṃśatyā bāhvor urasi cārpayat // 6.106.38
tasya kruddho mahārāja pāṇḍavaḥ śatrukarśanaḥ / apraiṣīd viśikhān ghorān yamadaṇḍopamān bahūn // 6.106.39
aprāptān eva tān bāṇāṃś ciccheda tanayas tava / yatamānasya pārthasya tad adbhutam ivābhavat // 6.106.40
pārthaṃ ca niśitair bāṇair avidhyat tanayas tava // 6.106.40.2
tataḥ kruddho raṇe pārthaḥ śarān saṃdhāya kārmuke / preṣayām āsa samare svarṇapuṅkhāñ śilāśitān // 6.106.41
nyamajjaṃs te mahārāja tasya kāye mahātmanaḥ / yathā haṃsā mahārāja taḍāgaṃ prāpya bhārata // 6.106.42
pīḍitaś caiva putras te pāṇḍavena mahātmanā / hitvā pārthaṃ raṇe tūrṇaṃ bhīṣmasya ratham āśrayat // 6.106.43
agādhe majjatas tasya dvīpo bhīṣmo 'bhavat tadā // 6.106.43.2
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ putras tava viśāṃ pate / avārayat tataḥ śūro bhūya eva parākramī // 6.106.44
śaraiḥ suniśitaiḥ pārthaṃ yathā vṛtraḥ puraṃdaram / nirbibheda mahāvīryo vivyathe naiva cārjunāt // 6.106.45
sātyakiṃ daṃśitaṃ yuddhe bhīṣmāyābhyudyataṃ tadā / ārśyaśṛṅgir maheṣvāso vārayām āsa saṃyuge // 6.107.1
mādhavas tu susaṃkruddho rākṣasaṃ navabhiḥ śaraiḥ / ājaghāna raṇe rājan prahasann iva bhārata // 6.107.2
tathaiva rākṣaso rājan mādhavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ / ardayām āsa rājendra saṃkruddhaḥ śinipuṃgavam // 6.107.3
śaineyaḥ śarasaṃghaṃ tu preṣayām āsa saṃyuge / rākṣasāya susaṃkruddho mādhavaḥ paravīrahā // 6.107.4
tato rakṣo mahābāhuṃ sātyakiṃ satyavikramam / vivyādha viśikhais tīkṣṇaiḥ siṃhanādaṃ nanāda ca // 6.107.5
mādhavas tu bhṛśaṃ viddho rākṣasena raṇe tadā / dhairyam ālambya tejasvī jahāsa ca nanāda ca // 6.107.6
bhagadattas tataḥ kruddho mādhavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ / tāḍayām āsa samare tottrair iva mahāgajam // 6.107.7
vihāya rākṣasaṃ yuddhe śaineyo rathināṃ varaḥ / prāgjyotiṣāya cikṣepa śarān saṃnataparvaṇaḥ // 6.107.8
tasya prāgjyotiṣo rājā mādhavasya mahad dhanuḥ / ciccheda śitadhāreṇa bhallena kṛtahastavat // 6.107.9
athānyad dhanur ādāya vegavat paravīrahā / bhagadattaṃ raṇe kruddho vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ // 6.107.10
so 'tividdho maheṣvāsaḥ sṛkkiṇī saṃlihan muhuḥ / śaktiṃ kanakavaiḍūryabhūṣitām āyasīṃ dṛḍhām // 6.107.11
yamadaṇḍopamāṃ ghorāṃ prāhiṇot sātyakāya vai // 6.107.11.2
tām āpatantīṃ sahasā tasya bāhor baleritām / sātyakiḥ samare rājaṃs tridhā ciccheda sāyakaiḥ // 6.107.12
sā papāta tadā bhūmau maholkeva hataprabhā // 6.107.12.2
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā putras tava viśāṃ pate / mahatā rathavaṃśena vārayām āsa mādhavam // 6.107.13
tathā parivṛtaṃ dṛṣṭvā vārṣṇeyānāṃ mahāratham / duryodhano bhṛśaṃ hṛṣṭo bhrātṝn sarvān uvāca ha // 6.107.14
tathā kuruta kauravyā yathā vaḥ sātyako yudhi / na jīvan pratiniryāti mahato 'smād rathavrajāt // 6.107.15
asmin hate hataṃ manye pāṇḍavānāṃ mahad balam // 6.107.15.2
tat tatheti vacas tasya parigṛhya mahārathāḥ / śaineyaṃ yodhayām āsur bhīṣmasya pramukhe tadā // 6.107.16
abhimanyuṃ tadāyāntaṃ bhīṣmāyābhyudyataṃ mṛdhe / kāmbojarājo balavān vārayām āsa saṃyuge // 6.107.17
ārjunir nṛpatiṃ viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / punar eva catuḥṣaṣṭyā rājan vivyādha taṃ nṛpam // 6.107.18
sudakṣiṇas tu samare kārṣṇiṃ vivyādha pañcabhiḥ / sārathiṃ cāsya navabhir icchan bhīṣmasya jīvitam // 6.107.19
tad yuddham āsīt sumahat tayos tatra parākrame / yad abhyadhāvad gāṅgeyaṃ śikhaṇḍī śatrutāpanaḥ // 6.107.20
virāṭadrupadau vṛddhau vārayantau mahācamūm / bhīṣmaṃ ca yudhi saṃrabdhāv ādravantau mahārathau // 6.107.21
aśvatthāmā tataḥ kruddhaḥ samāyād rathasattamaḥ / tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata // 6.107.22
virāṭo daśabhir bhallair ājaghāna paraṃtapa / yatamānaṃ maheṣvāsaṃ drauṇim āhavaśobhinam // 6.107.23
drupadaś ca tribhir bāṇair vivyādha niśitais tathā / guruputraṃ samāsādya bhīṣmasya purataḥ sthitam // 6.107.24
aśvatthāmā tatas tau tu vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ / virāṭadrupadau vṛddhau bhīṣmaṃ prati samudyatau // 6.107.25
tatrādbhutam apaśyāma vṛddhayoś caritaṃ mahat / yad drauṇeḥ sāyakān ghorān pratyavārayatāṃ yudhi // 6.107.26
sahadevaṃ tathā yāntaṃ kṛpaḥ śāradvato 'bhyayāt / yathā nāgo vane nāgaṃ matto mattam upādravat // 6.107.27
kṛpaś ca samare rājan mādrīputraṃ mahāratham / ājaghāna śarais tūrṇaṃ saptatyā rukmabhūṣaṇaiḥ // 6.107.28
tasya mādrīsutaś cāpaṃ dvidhā ciccheda sāyakaiḥ / athainaṃ chinnadhanvānaṃ vivyādha navabhiḥ śaraiḥ // 6.107.29
so 'nyat kārmukam ādāya samare bhārasādhanam / mādrīputraṃ susaṃhṛṣṭo daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ // 6.107.30
ājaghānorasi kruddha icchan bhīṣmasya jīvitam // 6.107.30.2
tathaiva pāṇḍavo rājañ śāradvatam amarṣaṇam / ājaghānorasi kruddho bhīṣmasya vadhakāṅkṣayā // 6.107.31
tayor yuddhaṃ samabhavad ghorarūpaṃ bhayāvaham // 6.107.31.2
nakulaṃ tu raṇe kruddhaṃ vikarṇaḥ śatrutāpanaḥ / vivyādha sāyakaiḥ ṣaṣṭyā rakṣan bhīṣmasya jīvitam // 6.107.32
nakulo 'pi bhṛśaṃ viddhas tava putreṇa dhanvinā / vikarṇaṃ saptasaptatyā nirbibheda śilīmukhaiḥ // 6.107.33
tatra tau naraśārdūlau bhīṣmahetoḥ paraṃtapau / anyonyaṃ jaghnatur vīrau goṣṭhe govṛṣabhāv iva // 6.107.34
ghaṭotkacaṃ raṇe yattaṃ nighnantaṃ tava vāhinīm / durmukhaḥ samare prāyād bhīṣmahetoḥ parākramī // 6.107.35
haiḍimbas tu tato rājan durmukhaṃ śatrutāpanam / ājaghānorasi kruddho navatyā niśitaiḥ śaraiḥ // 6.107.36
bhīmasenasutaṃ cāpi durmukhaḥ sumukhaiḥ śaraiḥ / ṣaṣṭyā vīro nadan hṛṣṭo vivyādha raṇamūrdhani // 6.107.37
dhṛṣṭadyumnaṃ raṇe yāntaṃ bhīṣmasya vadhakāṅkṣiṇam / hārdikyo vārayām āsa rakṣan bhīṣmasya jīvitam // 6.107.38
vārṣṇeyaḥ pārṣataṃ śūraṃ viddhvā pañcabhir āyasaiḥ / punaḥ pañcāśatā tūrṇam ājaghāna stanāntare // 6.107.39
tathaiva pārṣato rājan hārdikyaṃ navabhiḥ śaraiḥ / vivyādha niśitais tīkṣṇaiḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ // 6.107.40
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ bhīṣmahetor mahāraṇe / anyonyātiśayair yuktaṃ yathā vṛtramahendrayoḥ // 6.107.41
bhīmasenam athāyāntaṃ bhīṣmaṃ prati mahābalam / bhūriśravābhyayāt tūrṇaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.107.42
saumadattir atho bhīmam ājaghāna stanāntare / nārācena sutīkṣṇena rukmapuṅkhena saṃyuge // 6.107.43
uraḥsthena babhau tena bhīmasenaḥ pratāpavān / skandaśaktyā yathā krauñcaḥ purā nṛpatisattama // 6.107.44
tau śarān sūryasaṃkāśān karmāraparimārjitān / anyonyasya raṇe kruddhau cikṣipāte muhur muhuḥ // 6.107.45
bhīmo bhīṣmavadhākānṣkī saumadattiṃ mahāratham / tathā bhīṣmajaye gṛdhnuḥ saumadattiś ca pāṇḍavam // 6.107.46
kṛtapratikṛte yattau yodhayām āsatū raṇe // 6.107.46.2
yudhiṣṭhiraṃ mahārāja mahatyā senayā vṛtam / bhīṣmāyābhimukhaṃ yāntaṃ bhāradvājo nyavārayat // 6.107.47
droṇasya rathanirghoṣaṃ parjanyaninadopamam / śrutvā prabhadrakā rājan samakampanta māriṣa // 6.107.48
sā senā mahatī rājan pāṇḍuputrasya saṃyuge / droṇena vāritā yattā na cacāla padāt padam // 6.107.49
cekitānaṃ raṇe kruddhaṃ bhīṣmaṃ prati janeśvara / citrasenas tava sutaḥ kruddharūpam avārayat // 6.107.50
bhīṣmahetoḥ parākrāntaś citraseno mahārathaḥ / cekitānaṃ paraṃ śaktyā yodhayām āsa bhārata // 6.107.51
tathaiva cekitāno 'pi citrasenam ayodhayat / tad yuddham āsīt sumahat tayos tatra parākrame // 6.107.52
arjuno vāryamāṇas tu bahuśas tanayena te / vimukhīkṛtya putraṃ te tava senāṃ mamarda ha // 6.107.53
duḥśāsano 'pi parayā śaktyā pārtham avārayat / kathaṃ bhīṣmaṃ paro hanyād iti niścitya bhārata // 6.107.54
sā vadhyamānā samare putrasya tava vāhinī / loḍyate rathibhiḥ śreṣṭhais tatra tatraiva bhārata // 6.107.55
atha vīro maheṣvāso mattavāraṇavikramaḥ / samādāya mahac cāpaṃ mattavāraṇavāraṇam // 6.108.1
vidhunvāno dhanuḥ śreṣṭhaṃ drāvayāṇo mahārathān / pṛtanāṃ pāṇḍaveyānāṃ pātayāno mahārathaḥ // 6.108.2
nimittāni nimittajñaḥ sarvato vīkṣya vīryavān / pratapantam anīkāni droṇaḥ putram abhāṣata // 6.108.3
ayaṃ sa divasas tāta yatra pārtho mahārathaḥ / jighāṃsuḥ samare bhīṣmaṃ paraṃ yatnaṃ kariṣyati // 6.108.4
utpatanti hi me bāṇā dhanuḥ prasphuratīva me / yogam astrāṇi gacchanti krūre me vartate matiḥ // 6.108.5
dikṣu śāntāsu ghorāṇi vyāharanti mṛgadvijāḥ / nīcair gṛdhrā nilīyante bhāratānāṃ camūṃ prati // 6.108.6
naṣṭaprabha ivādityaḥ sarvato lohitā diśaḥ / rasate vyathate bhūmir anuṣṭanati vāhanam // 6.108.7
kaṅkā gṛdhrā balākāś ca vyāharanti muhur muhuḥ / śivāś cāśivanirghoṣā vedayantyo mahad bhayam // 6.108.8
papāta mahatī colkā madhyenādityamaṇḍalāt / sakabandhaś ca parigho bhānum āvṛtya tiṣṭhati // 6.108.9
pariveṣas tathā ghoraś candrabhāskarayor abhūt / vedayāno bhayaṃ ghoraṃ rājñāṃ dehāvakartanam // 6.108.10
devatāyatanasthāś ca kauravendrasya devatāḥ / kampante ca hasante ca nṛtyanti ca rudanti ca // 6.108.11
apasavyaṃ grahāś cakrur alakṣmāṇaṃ niśākaram / avākśirāś ca bhagavān udatiṣṭhata candramāḥ // 6.108.12
vapūṃṣi ca narendrāṇāṃ vigatānīva lakṣaye / dhārtarāṣṭrasya sainyeṣu na ca bhrājanti daṃśitāḥ // 6.108.13
senayor ubhayoś caiva samantāc chrūyate mahān / pāñcajanyasya nirghoṣo gāṇḍīvasya ca nisvanaḥ // 6.108.14
dhruvam āsthāya bībhatsur uttamāstrāṇi saṃyuge / apāsyānyān raṇe yodhān abhyasyati pitāmaham // 6.108.15
hṛṣyanti romakūpāni sīdatīva ca me manaḥ / cintayitvā mahābāho bhīṣmārjunasamāgamam // 6.108.16
taṃ caiva nikṛtiprajñaṃ pāñcālyaṃ pāpacetasam / puraskṛtya raṇe pārtho bhīṣmasyāyodhanaṃ gataḥ // 6.108.17
abravīc ca purā bhīṣmo nāhaṃ hanyāṃ śikhaṇḍinam / strī hy eṣā vihitā dhātrā daivāc ca sa punaḥ pumān // 6.108.18
amaṅgalyadhvajaś caiva yājñasenir mahārathaḥ / na cāmaṅgalaketoḥ sa prahared āpagāsutaḥ // 6.108.19
etad vicintayānasya prajñā sīdati me bhṛśam / adyaiva tu raṇe pārthaḥ kuruvṛddham upādravat // 6.108.20
yudhiṣṭhirasya ca krodho bhīṣmārjunasamāgamaḥ / mama cāstrābhisaṃrambhaḥ prajānām aśubhaṃ dhruvam // 6.108.21
manasvī balavāñ śūraḥ kṛtāstro dṛḍhavikramaḥ / dūrapātī dṛḍheṣuś ca nimittajñaś ca pāṇḍavaḥ // 6.108.22
ajeyaḥ samare caiva devair api savāsavaiḥ / balavān buddhimāṃś caiva jitakleśo yudhāṃ varaḥ // 6.108.23
vijayī ca raṇe nityaṃ bhairavāstraś ca pāṇḍavaḥ / tasya mārgaṃ pariharan drutaṃ gaccha yatavratam // 6.108.24
paśya caitan mahābāho vaiśasaṃ samupasthitam / hemacitrāṇi śūrāṇāṃ mahānti ca śubhāni ca // 6.108.25
kavacāny avadīryante śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / chidyante ca dhvajāgrāṇi tomarāṇi dhanūṃṣi ca // 6.108.26
prāsāś ca vimalās tīkṣṇāḥ śaktyaś ca kanakojjvalāḥ / vaijayantyaś ca nāgānāṃ saṃkruddhena kirīṭinā // 6.108.27
nāyaṃ saṃrakṣituṃ kālaḥ prāṇān putropajīvibhiḥ / yāhi svargaṃ puraskṛtya yaśase vijayāya ca // 6.108.28
hayanāgarathāvartāṃ mahāghorāṃ sudustarām / rathena saṃgrāmanadīṃ taraty eṣa kapidhvajaḥ // 6.108.29
brahmaṇyatā damo dānaṃ tapaś ca caritaṃ mahat / ihaiva dṛśyate rājño bhrātā yasya dhanaṃjayaḥ // 6.108.30
bhīmasenaś ca balavān mādrīputrau ca pāṇḍavau / vāsudevaś ca vārṣṇeyo yasya nātho vyavasthitaḥ // 6.108.31
tasyaiṣa manyuprabhavo dhārtarāṣṭrasya durmateḥ / tapodagdhaśarīrasya kopo dahati bhāratān // 6.108.32
eṣa saṃdṛśyate pārtho vāsudevavyapāśrayaḥ / dārayan sarvasainyāni dhārtarāṣṭrāṇi sarvaśaḥ // 6.108.33
etad ālokyate sainyaṃ kṣobhyamāṇaṃ kirīṭinā / mahorminaddhaṃ sumahat timineva nadīmukham // 6.108.34
hāhākilakilāśabdāḥ śrūyante ca camūmukhe / yāhi pāñcāladāyādam ahaṃ yāsye yudhiṣṭhiram // 6.108.35
durlabhaṃ hy antaraṃ rājño vyūhasyāmitatejasaḥ / samudrakukṣipratimaṃ sarvato 'tirathaiḥ sthitaiḥ // 6.108.36
sātyakiś cābhimanyuś ca dhṛṣṭadyumnavṛkodarau / parirakṣanti rājānaṃ yamau ca manujeśvaram // 6.108.37
upendrasadṛśaḥ śyāmo mahāśāla ivodgataḥ / eṣa gacchaty anīkāni dvitīya iva phalgunaḥ // 6.108.38
uttamāstrāṇi cādatsva gṛhītvānyan mahad dhanuḥ / pārśvato yāhi rājānaṃ yudhyasva ca vṛkodaram // 6.108.39
ko hi necchet priyaṃ putraṃ jīvantaṃ śāśvatīḥ samāḥ / kṣatradharmaṃ puraskṛtya tatas tvā viniyujmahe // 6.108.40
eṣa cāpi raṇe bhīṣmo dahate vai mahācamūm / yuddhe susadṛśas tāta yamasya varuṇasya ca // 6.108.41
bhagadattaḥ kṛpaḥ śalyaḥ kṛtavarmā ca sātvataḥ / vindānuvindāv āvantyau saindhavaś ca jayadrathaḥ // 6.109.1
citraseno vikarṇaś ca tathā durmarṣaṇo yuvā / daśaite tāvakā yodhā bhīmasenam ayodhayan // 6.109.2
mahatyā senayā yuktā nānādeśasamutthayā / bhīṣmasya samare rājan prārthayānā mahad yaśaḥ // 6.109.3
śalyas tu navabhir bāṇair bhīmasenam atāḍayat / kṛtavarmā tribhir bāṇaiḥ kṛpaś ca navabhiḥ śaraiḥ // 6.109.4
citraseno vikarṇaś ca bhagadattaś ca māriṣa / daśabhir daśabhir bhallair bhīmasenam atāḍayan // 6.109.5
saindhavaś ca tribhir bāṇair jatrudeśe 'bhyatāḍayat / vindānuvindāv āvantyau pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ // 6.109.6
durmarṣaṇaś ca viṃśatyā pāṇḍavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ // 6.109.6.2
sa tān sarvān mahārāja bhrājamānān pṛthak pṛthak / pravīrān sarvalokasya dhārtarāṣṭrān mahārathān // 6.109.7
vivyādha bahubhir bāṇair bhīmaseno mahābalaḥ // 6.109.7.2
śalyaṃ pañcāśatā viddhvā kṛtavarmāṇam aṣṭabhiḥ / kṛpasya saśaraṃ cāpaṃ madhye ciccheda bhārata // 6.109.8
athainaṃ chinnadhanvānaṃ punar vivyādha pañcabhiḥ // 6.109.8.2
vindānuvindau ca tathā tribhis tribhir atāḍayat / durmarṣaṇaṃ ca viṃśatyā citrasenaṃ ca pañcabhiḥ // 6.109.9
vikarṇaṃ daśabhir bāṇaiḥ pañcabhiś ca jayadratham / viddhvā bhīmo 'nadad dhṛṣṭaḥ saindhavaṃ ca punas tribhiḥ // 6.109.10
athānyad dhanur ādāya gautamo rathināṃ varaḥ / bhīmaṃ vivyādha saṃrabdho daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ // 6.109.11
sa viddho bahubhir bāṇais tottrair iva mahādvipaḥ / tataḥ kruddho mahābāhur bhīmasenaḥ pratāpavān // 6.109.12
gautamaṃ tāḍayām āsa śarair bahubhir āhave // 6.109.12.2
saindhavasya tathāśvāṃś ca sārathiṃ ca tribhiḥ śaraiḥ / prāhiṇon mṛtyulokāya kālāntakasamadyutiḥ // 6.109.13
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ / śarāṃś cikṣepa niśitān bhīmasenasya saṃyuge // 6.109.14
tasya bhīmo dhanurmadhye dvābhyāṃ ciccheda bhārata / bhallābhyāṃ bharataśreṣṭha saindhavasya mahātmanaḥ // 6.109.15
sa cchinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ / citrasenarathaṃ rājann āruroha tvarānvitaḥ // 6.109.16
atyadbhutaṃ raṇe karma kṛtavāṃs tatra pāṇḍavaḥ / mahārathāñ śarair viddhvā vārayitvā mahārathaḥ // 6.109.17
virathaṃ saindhavaṃ cakre sarvalokasya paśyataḥ // 6.109.17.2
nātīva mamṛṣe śalyo bhīmasenasya vikramam / sa saṃdhāya śarāṃs tīkṣṇān karmāraparimārjitān // 6.109.18
bhīmaṃ vivyādha saptatyā tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.109.18.2
kṛpaś ca kṛtavarmā ca bhagadattaś ca māriṣa / vindānuvindāv āvantyau citrasenaś ca saṃyuge // 6.109.19
durmarṣaṇo vikarṇaś ca sindhurājaś ca vīryavān / bhīmaṃ te vivyadhus tūrṇaṃ śalyahetor ariṃdamāḥ // 6.109.20
sa tu tān prativivyādha pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ / śalyaṃ vivyādha saptatyā punaś ca daśabhiḥ śaraiḥ // 6.109.21
taṃ śalyo navabhir viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ / sārathiṃ cāsya bhallena gāḍhaṃ vivyādha marmaṇi // 6.109.22
viśokaṃ vīkṣya nirbhinnaṃ bhīmasenaḥ pratāpavān / madrarājaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat // 6.109.23
tathetarān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir ajihmagaiḥ / tāḍayām āsa samare siṃhavac ca nanāda ca // 6.109.24
te hi yattā maheṣvāsāḥ pāṇḍavaṃ yuddhadurmadam / tribhis tribhir akuṇṭhāgrair bhṛśaṃ marmasv atāḍayan // 6.109.25
so 'tividdho maheṣvāso bhīmaseno na vivyathe / parvato vāridhārābhir varṣamāṇair ivāmbudaiḥ // 6.109.26
śalyaṃ ca navabhir bāṇair bhṛśaṃ viddhvā mahāyaśāḥ / prāgjyotiṣaṃ śatenājau rājan vivyādha vai dṛḍham // 6.109.27
tatas tu saśaraṃ cāpaṃ sātvatasya mahātmanaḥ / kṣurapreṇa sutīkṣṇena ciccheda kṛtahastavat // 6.109.28
athānyad dhanur ādāya kṛtavarmā vṛkodaram / ājaghāna bhruvor madhye nārācena paraṃtapa // 6.109.29
bhīmas tu samare viddhvā śalyaṃ navabhir āyasaiḥ / bhagadattaṃ tribhiś caiva kṛtavarmāṇam aṣṭabhiḥ // 6.109.30
dvābhyāṃ dvābhyāṃ ca vivyādha gautamaprabhṛtīn rathān / te tu taṃ samare rājan vivyadhur niśitaiḥ śaraiḥ // 6.109.31
sa tathā pīḍyamāno 'pi sarvatas tair mahārathaiḥ / matvā tṛṇena tāṃs tulyān vicacāra gatavyathaḥ // 6.109.32
te cāpi rathināṃ śreṣṭhā bhīmāya niśitāñ śarān / preṣayām āsur avyagrāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.109.33
tasya śaktiṃ mahāvegāṃ bhagadatto mahārathaḥ / cikṣepa samare vīraḥ svarṇadaṇḍāṃ mahādhanām // 6.109.34
tomaraṃ saindhavo rājā paṭṭiśaṃ ca mahābhujaḥ / śataghnīṃ ca kṛpo rājañ śaraṃ śalyaś ca saṃyuge // 6.109.35
athetare maheṣvāsāḥ pañca pañca śilīmukhān / bhīmasenaṃ samuddiśya preṣayām āsur ojasā // 6.109.36
tomaraṃ sa dvidhā cakre kṣurapreṇānilātmajaḥ / paṭṭiśaṃ ca tribhir bāṇaiś ciccheda tilakāṇḍavat // 6.109.37
sa bibheda śataghnīṃ ca navabhiḥ kaṅkapatribhiḥ / madrarājaprayuktaṃ ca śaraṃ chittvā mahābalaḥ // 6.109.38
śaktiṃ ciccheda sahasā bhagadatteritāṃ raṇe / tathetarāñ śarān ghorāñ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.109.39
bhīmaseno raṇaślāghī tridhaikaikaṃ samācchinat / tāṃś ca sarvān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir atāḍayat // 6.109.40
tato dhanaṃjayas tatra vartamāne mahāraṇe / jagāma sa rathenājau bhīmaṃ dṛṣṭvā mahāratham // 6.109.41
nighnantaṃ samare śatrūn yodhayānaṃ ca sāyakaiḥ // 6.109.41.2
tau tu tatra mahātmānau sametau vīkṣya pāṇḍavau / nāśaśaṃsur jayaṃ tatra tāvakāḥ puruṣarṣabha // 6.109.42
athārjuno raṇe bhīṣmaṃ yodhayan vai mahāratham / bhīṣmasya nidhanākāṅkṣī puraskṛtya śikhaṇḍinam // 6.109.43
āsasāda raṇe yodhāṃs tāvakān daśa bhārata / ye sma bhīmaṃ raṇe rājan yodhayanto vyavasthitāḥ // 6.109.44
bībhatsus tān athāvidhyad bhīmasya priyakāmyayā // 6.109.44.2
tato duryodhano rājā suśarmāṇam acodayat / arjunasya vadhārthāya bhīmasenasya cobhayoḥ // 6.109.45
suśarman gaccha śīghraṃ tvaṃ balaughaiḥ parivāritaḥ / jahi pāṇḍusutāv etau dhanaṃjayavṛkodarau // 6.109.46
tac chrutvā śāsanaṃ tasya trigartaḥ prasthalādhipaḥ / abhidrutya raṇe bhīmam arjunaṃ caiva dhanvinau // 6.109.47
rathair anekasāhasraiḥ parivavre samantataḥ / tataḥ pravavṛte yuddham arjunasya paraiḥ saha // 6.109.48
arjunas tu raṇe śalyaṃ yatamānaṃ mahāratham / chādayām āsa samare śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.110.1
suśarmāṇaṃ kṛpaṃ caiva tribhis tribhir avidhyata / prāgjyotiṣaṃ ca samare saindhavaṃ ca jayadratham // 6.110.2
citrasenaṃ vikarṇaṃ ca kṛtavarmāṇam eva ca / durmarṣaṇaṃ ca rājendra āvantyau ca mahārathau // 6.110.3
ekaikaṃ tribhir ānarchat kaṅkabarhiṇavājitaiḥ / śarair atiratho yuddhe pīḍayan vāhinīṃ tava // 6.110.4
jayadratho raṇe pārthaṃ bhittvā bhārata sāyakaiḥ / bhīmaṃ vivyādha tarasā citrasenarathe sthitaḥ // 6.110.5
śalyaś ca samare jiṣṇuṃ kṛpaś ca rathināṃ varaḥ / vivyadhāte mahābāhuṃ bahudhā marmabhedibhiḥ // 6.110.6
citrasenādayaś caiva putrās tava viśāṃ pate / pañcabhiḥ pañcabhis tūrṇaṃ saṃyuge niśitaiḥ śaraiḥ // 6.110.7
ājaghnur arjunaṃ saṃkhye bhīmasenaṃ ca māriṣa // 6.110.7.2
tau tatra rathināṃ śreṣṭhau kaunteyau bharatarṣabhau / apīḍayetāṃ samare trigartānāṃ mahad balam // 6.110.8
suśarmāpi raṇe pārthaṃ viddhvā bahubhir āyasaiḥ / nanāda balavan nādaṃ nādayan vai nabhastalam // 6.110.9
anye ca rathinaḥ śūrā bhīmasenadhanaṃjayau / vivyadhur niśitair bāṇai rukmapuṅkhair ajihmagaiḥ // 6.110.10
teṣāṃ tu rathināṃ madhye kaunteyau rathināṃ varau / krīḍamānau rathodārau citrarūpau vyarocatām // 6.110.11
āmiṣepsū gavāṃ madhye siṃhāv iva balotkaṭau // 6.110.11.2
chittvā dhanūṃṣi vīrāṇāṃ śarāṃś ca bahudhā raṇe / pātayām āsatur vīrau śirāṃsi śataśo nṛṇām // 6.110.12
rathāś ca bahavo bhagnā hayāś ca śataśo hatāḥ / gajāś ca sagajārohāḥ petur urvyāṃ mahāmṛdhe // 6.110.13
rathinaḥ sādinaś caiva tatra tatra nisūditāḥ / dṛśyante bahudhā rājan veṣṭamānāḥ samantataḥ // 6.110.14
hatair gajapadātyoghair vājibhiś ca nisūditaiḥ / rathaiś ca bahudhā bhagnaiḥ samāstīryata medinī // 6.110.15
chatraiś ca bahudhā chinnair dhvajaiś ca vinipātitaiḥ / aṅkuśair apaviddhaiś ca paristomaiś ca bhārata // 6.110.16
keyūrair aṅgadair hārai rāṅkavair mṛditais tathā / uṣṇīṣair apaviddhaiś ca cāmaravyajanair api // 6.110.17
tatra tatrāpaviddhaiś ca bāhubhiś candanokṣitaiḥ / ūrubhiś ca narendrāṇāṃ samāstīryata medinī // 6.110.18
tatrādbhutam apaśyāma raṇe pārthasya vikramam / śaraiḥ saṃvārya tān vīrān nijaghāna balaṃ tava // 6.110.19
putras tu tava taṃ dṛṣṭvā bhīmārjunasamāgamam / gāṅgeyasya rathābhyāśam upajagme mahābhaye // 6.110.20
kṛpaś ca kṛtavarmā ca saindhavaś ca jayadrathaḥ / vindānuvindāv āvantyāv ājagmuḥ saṃyugaṃ tadā // 6.110.21
tato bhīmo maheṣvāsaḥ phalgunaś ca mahārathaḥ / kauravāṇāṃ camūṃ ghorāṃ bhṛśaṃ dudruvatū raṇe // 6.110.22
tato barhiṇavājānām ayutāny arbudāni ca / dhanaṃjayarathe tūrṇaṃ pātayanti sma saṃyuge // 6.110.23
tatas tāñ śarajālena saṃnivārya mahārathān / pārthaḥ samantāt samare preṣayām āsa mṛtyave // 6.110.24
śalyas tu samare jiṣṇuṃ krīḍann iva mahārathaḥ / ājaghānorasi kruddho bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.110.25
tasya pārtho dhanuś chittvā hastāvāpaṃ ca pañcabhiḥ / athainaṃ sāyakais tīkṣṇair bhṛśaṃ vivyādha marmaṇi // 6.110.26
athānyad dhanur ādāya samare bhārasādhanam / madreśvaro raṇe jiṣṇuṃ tāḍayām āsa roṣitaḥ // 6.110.27
tribhiḥ śarair mahārāja vāsudevaṃ ca pañcabhiḥ / bhīmasenaṃ ca navabhir bāhvor urasi cārpayat // 6.110.28
tato droṇo mahārāja māgadhaś ca mahārathaḥ / duryodhanasamādiṣṭau taṃ deśam upajagmatuḥ // 6.110.29
yatra pārtho mahārāja bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / kauravyasya mahāsenāṃ jaghnatus tau mahārathau // 6.110.30
jayatsenas tu samare bhīmaṃ bhīmāyudhaṃ yuvā / vivyādha niśitair bāṇair aṣṭabhir bharatarṣabha // 6.110.31
taṃ bhīmo daśabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ / sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apāharat // 6.110.32
udbhrāntais turagaiḥ so 'tha dravamāṇaiḥ samantataḥ / māgadho 'pahṛto rājā sarvasainyasya paśyataḥ // 6.110.33
droṇas tu vivaraṃ labdhvā bhīmasenaṃ śilīmukhaiḥ / vivyādha bāṇaiḥ suśitaiḥ pañcaṣaṣṭyā tam āyasaiḥ // 6.110.34
taṃ bhīmaḥ samaraślāghī guruṃ pitṛsamaṃ raṇe / vivyādha navabhir bhallais tathā ṣaṣṭyā ca bhārata // 6.110.35
arjunas tu suśarmāṇaṃ viddhvā bahubhir āyasaiḥ / vyadhamat tasya tat sainyaṃ mahābhrāṇi yathānilaḥ // 6.110.36
tato bhīṣmaś ca rājā ca saubalaś ca bṛhadbalaḥ / abhyadravanta saṃkruddhā bhīmasenadhanaṃjayau // 6.110.37
tathaiva pāṇḍavāḥ śūrā dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / abhyadravan raṇe bhīṣmaṃ vyāditāsyam ivāntakam // 6.110.38
śikhaṇḍī tu samāsādya bhāratānāṃ pitāmaham / abhyadravata saṃhṛṣṭo bhayaṃ tyaktvā yatavratam // 6.110.39
yudhiṣṭhiramukhāḥ pārthāḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam / ayodhayan raṇe bhīṣmaṃ saṃhatāḥ saha sṛñjayaiḥ // 6.110.40
tathaiva tāvakāḥ sarve puraskṛtya yatavratam / śikhaṇḍipramukhān pārthān yodhayanti sma saṃyuge // 6.110.41
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kauravāṇāṃ bhayāvaham / tatra pāṇḍusutaiḥ sārdhaṃ bhīṣmasya vijayaṃ prati // 6.110.42
tāvakānāṃ raṇe bhīṣmo glaha āsīd viśāṃ pate / tatra hi dyūtam āyātaṃ vijayāyetarāya vā // 6.110.43
dhṛṣṭadyumno mahārāja sarvasainyāny acodayat / abhidravata gāṅgeyaṃ mā bhaiṣṭa narasattamāḥ // 6.110.44
senāpativacaḥ śrutvā pāṇḍavānāṃ varūthinī / bhīṣmam evābhyayāt tūrṇaṃ prāṇāṃs tyaktvā mahāhave // 6.110.45
bhīṣmo 'pi rathināṃ śreṣṭhaḥ pratijagrāha tāṃ camūm / āpatantīṃ mahārāja velām iva mahodadhiḥ // 6.110.46
kathaṃ śāṃtanavo bhīṣmo daśame 'hani saṃjaya / ayudhyata mahāvīryaiḥ pāṇḍavaiḥ sahasṛñjayaiḥ // 6.111.1
kuravaś ca kathaṃ yuddhe pāṇḍavān pratyavārayan / ācakṣva me mahāyuddhaṃ bhīṣmasyāhavaśobhinaḥ // 6.111.2
kuravaḥ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ yathāyudhyanta bhārata / yathā ca tad abhūd yuddhaṃ tat te vakṣyāmi śṛṇvataḥ // 6.111.3
preṣitāḥ paralokāya paramāstraiḥ kirīṭinā / ahany ahani saṃprāptās tāvakānāṃ rathavrajāḥ // 6.111.4
yathāpratijñaṃ kauravyaḥ sa cāpi samitiṃjayaḥ / pārthānām akarod bhīṣmaḥ satataṃ samitikṣayam // 6.111.5
kurubhiḥ sahitaṃ bhīṣmaṃ yudhyamānaṃ mahāratham / arjunaṃ ca sapāñcālyaṃ dṛṣṭvā saṃśayitā janāḥ // 6.111.6
daśame 'hani tasmiṃs tu bhīṣmārjunasamāgame / avartata mahāraudraḥ satataṃ samitikṣayaḥ // 6.111.7
tasminn ayutaśo rājan bhūyaś ca sa paraṃtapaḥ / bhīṣmaḥ śāṃtanavo yodhāñ jaghāna paramāstravit // 6.111.8
yeṣām ajñātakalpāni nāmagotrāṇi pārthiva / te hatās tatra bhīṣmeṇa śūrāḥ sarve 'nivartinaḥ // 6.111.9
daśāhāni tatas taptvā bhīṣmaḥ pāṇḍavavāhinīm / niravidyata dharmātmā jīvitena paraṃtapaḥ // 6.111.10
sa kṣipraṃ vadham anvicchann ātmano 'bhimukhaṃ raṇe / na hanyāṃ mānavaśreṣṭhān saṃgrāme 'bhimukhān iti // 6.111.11
cintayitvā mahābāhuḥ pitā devavratas tava / abhyāśasthaṃ mahārāja pāṇḍavaṃ vākyam abravīt // 6.111.12
yudhiṣṭhira mahāprājña sarvaśāstraviśārada / śṛṇu me vacanaṃ tāta dharmyaṃ svargyaṃ ca jalpataḥ // 6.111.13
nirviṇṇo 'smi bhṛśaṃ tāta dehenānena bhārata / ghnataś ca me gataḥ kālaḥ subahūn prāṇino raṇe // 6.111.14
tasmāt pārthaṃ purodhāya pāñcālān sṛñjayāṃs tathā / madvadhe kriyatāṃ yatno mama ced icchasi priyam // 6.111.15
tasya tan matam ājñāya pāṇḍavaḥ satyadarśanaḥ / bhīṣmaṃ pratiyayau yattaḥ saṃgrāme saha sṛñjayaiḥ // 6.111.16
dhṛṣṭadyumnas tato rājan pāṇḍavaś ca yudhiṣṭhiraḥ / śrutvā bhīṣmasya tāṃ vācaṃ codayām āsatur balam // 6.111.17
abhidravata yudhyadhvaṃ bhīṣmaṃ jayata saṃyuge / rakṣitāḥ satyasaṃdhena jiṣṇunā ripujiṣṇunā // 6.111.18
ayaṃ cāpi maheṣvāsaḥ pārṣato vāhinīpatiḥ / bhīmasenaś ca samare pālayiṣyati vo dhruvam // 6.111.19
na vai bhīṣmād bhayaṃ kiṃ cit kartavyaṃ yudhi sṛñjayāḥ / dhruvaṃ bhīṣmaṃ vijeṣyāmaḥ puraskṛtya śikhaṇḍinam // 6.111.20
tathā tu samayaṃ kṛtvā daśame 'hani pāṇḍavāḥ / brahmalokaparā bhūtvā saṃjagmuḥ krodhamūrchitāḥ // 6.111.21
śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam / bhīṣmasya pātane yatnaṃ paramaṃ te samāsthitāḥ // 6.111.22
tatas tava sutādiṣṭā nānājanapadeśvarāḥ / droṇena sahaputreṇa sahasenā mahābalāḥ // 6.111.23
duḥśāsanaś ca balavān saha sarvaiḥ sahodaraiḥ / bhīṣmaṃ samaramadhyasthaṃ pālayāṃ cakrire tadā // 6.111.24
tatas tu tāvakāḥ śūrāḥ puraskṛtya yatavratam / śikhaṇḍipramukhān pārthān yodhayanti sma saṃyuge // 6.111.25
cedibhiś ca sapāñcālaiḥ sahito vānaradhvajaḥ / yayau śāṃtanavaṃ bhīṣmaṃ puraskṛtya śikhaṇḍinam // 6.111.26
droṇaputraṃ śiner naptā dhṛṣṭaketus tu pauravam / yudhāmanyuḥ sahāmātyaṃ duryodhanam ayodhayat // 6.111.27
virāṭas tu sahānīkaḥ sahasenaṃ jayadratham / vṛddhakṣatrasya dāyādam āsasāda paraṃtapaḥ // 6.111.28
madrarājaṃ maheṣvāsaṃ sahasainyaṃ yudhiṣṭhiraḥ / bhīmasenābhiguptaś ca nāgānīkam upādravat // 6.111.29
apradhṛṣyam anāvāryaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam / droṇaṃ prati yayau yattaḥ pāñcālyaḥ saha somakaiḥ // 6.111.30
karṇikāradhvajaṃ cāpi siṃhaketur ariṃdamaḥ / pratyujjagāma saubhadraṃ rājaputro bṛhadbalaḥ // 6.111.31
śikhaṇḍinaṃ ca putrās te pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam / rājabhiḥ samare sārdham abhipetur jighāṃsavaḥ // 6.111.32
tasminn atimahābhīme senayor vai parākrame / saṃpradhāvatsv anīkeṣu medinī samakampata // 6.111.33
tāny anīkāny anīkeṣu samasajjanta bhārata / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca dṛṣṭvā śāṃtanavaṃ raṇe // 6.111.34
tatas teṣāṃ prayatatām anyonyam abhidhāvatām / prādurāsīn mahāñ śabdo dikṣu sarvāsu bhārata // 6.111.35
śaṅkhadundubhighoṣaiś ca vāraṇānāṃ ca bṛṃhitaiḥ / siṃhanādaiś ca sainyānāṃ dāruṇaḥ samapadyata // 6.111.36
sā ca sarvanarendrāṇāṃ candrārkasadṛśī prabhā / vīrāṅgadakirīṭeṣu niṣprabhā samapadyata // 6.111.37
rajomeghāś ca saṃjajñuḥ śastravidyudbhir āvṛtāḥ / dhanuṣāṃ caiva nirghoṣo dāruṇaḥ samapadyata // 6.111.38
bāṇaśaṅkhapraṇādāś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanāḥ / rathagoṣaś ca saṃjagmuḥ senayor ubhayor api // 6.111.39
prāsaśaktyṛṣṭisaṃghaiś ca bāṇaughaiś ca samākulam / niṣprakāśam ivākāśaṃ senayoḥ samapadyata // 6.111.40
anyonyaṃ rathinaḥ petur vājinaś ca mahāhave / kuñjarāḥ kuñjarāñ jaghnuḥ padātīṃś ca padātayaḥ // 6.111.41
tad āsīt sumahad yuddhaṃ kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ saha / bhīṣmahetor naravyāghra śyenayor āmiṣe yathā // 6.111.42
tayoḥ samāgamo ghoro babhūva yudhi bhārata / anyonyasya vadhārthāya jigīṣūṇāṃ raṇājire // 6.111.43
abhimanyur mahārāja tava putram ayodhayat / mahatyā senayā yukto bhīṣmahetoḥ parākramī // 6.112.1
duryodhano raṇe kārṣṇiṃ navabhir nataparvabhiḥ / ājaghāna raṇe kruddhaḥ punaś cainaṃ tribhiḥ śaraiḥ // 6.112.2
tasya śaktiṃ raṇe kārṣṇir mṛtyor ghorām iva svasām / preṣayām āsa saṃkruddho duryodhanarathaṃ prati // 6.112.3
tām āpatantīṃ sahasā ghorarūpāṃ viśāṃ pate / dvidhā ciccheda te putraḥ kṣurapreṇa mahārathaḥ // 6.112.4
tāṃ śaktiṃ patitāṃ dṛṣṭvā kārṣṇiḥ paramakopanaḥ / duryodhanaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat // 6.112.5
punaś cainaṃ śarair ghorair ājaghāna stanāntare / daśabhir bharataśreṣṭha duryodhanam amarṣaṇam // 6.112.6
tad yuddham abhavad ghoraṃ citrarūpaṃ ca bhārata / īkṣitṛprītijananaṃ sarvapārthivapūjitam // 6.112.7
bhīṣmasya nidhanārthāya pārthasya vijayāya ca / yuyudhāte raṇe vīrau saubhadrakurupuṃgavau // 6.112.8
sātyakiṃ rabhasaṃ yuddhe drauṇir brāhmaṇapuṃgavaḥ / ājaghānorasi kruddho nārācena paraṃtapaḥ // 6.112.9
śaineyo 'pi guroḥ putraṃ sarvamarmasu bhārata / atāḍayad ameyātmā navabhiḥ kaṅkapatribhiḥ // 6.112.10
aśvatthāmā tu samare sātyakiṃ navabhiḥ śaraiḥ / triṃśatā ca punas tūrṇaṃ bāhvor urasi cārpayat // 6.112.11
so 'tividdho maheṣvāso droṇaputreṇa sātvataḥ / droṇaputraṃ tribhir bāṇair ājaghāna mahāyaśāḥ // 6.112.12
pauravo dhṛṣṭaketuṃ ca śarair āsādya saṃyuge / bahudhā dārayāṃ cakre maheṣvāsaṃ mahāratham // 6.112.13
tathaiva pauravaṃ yuddhe dhṛṣṭaketur mahārathaḥ / triṃśatā niśitair bāṇair vivyādha sumahābalaḥ // 6.112.14
pauravas tu dhanuś chittvā dhṛṣṭaketor mahārathaḥ / nanāda balavan nādaṃ vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ // 6.112.15
so 'nyat kārmukam ādāya pauravaṃ niśitaiḥ śaraiḥ / ājaghāna mahārāja trisaptatyā śilīmukhaiḥ // 6.112.16
tau tu tatra maheṣvāsau mahāmātrau mahārathau / mahatā śaravarṣeṇa parasparam avarṣatām // 6.112.17
anyonyasya dhanuś chittvā hayān hatvā ca bhārata / virathāv asiyuddhāya saṃgatau tau mahārathau // 6.112.18
ārṣabhe carmaṇī citre śatacandrapariṣkṛte / tārakāśatacitrau ca nistriṃśau sumahāprabhau // 6.112.19
pragṛhya vimalau rājaṃs tāv anyonyam abhidrutau / vāśitāsaṃgame yattau siṃhāv iva mahāvane // 6.112.20
maṇḍalāni vicitrāṇi gatapratyāgatāni ca / ceratur darśayantau ca prārthayantau parasparam // 6.112.21
pauravo dhṛṣṭaketuṃ tu śaṅkhadeśe mahāsinā / tāḍayām āsa saṃkruddhas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 6.112.22
cedirājo 'pi samare pauravaṃ puruṣarṣabham / ājaghāna śitāgreṇa jatrudeśe mahāsinā // 6.112.23
tāv anyonyaṃ mahārāja samāsādya mahāhave / anyonyavegābhihatau nipetatur ariṃdamau // 6.112.24
tataḥ svaratham āropya pauravaṃ tanayas tava / jayatseno rathe rājann apovāha raṇājirāt // 6.112.25
dhṛṣṭaketuṃ ca samare mādrīputraḥ paraṃtapaḥ / apovāha raṇe rājan sahadevaḥ pratāpavān // 6.112.26
citrasenaḥ suśarmāṇaṃ viddhvā navabhir āśugaiḥ / punar vivyādha taṃ ṣaṣṭyā punaś ca navabhiḥ śaraiḥ // 6.112.27
suśarmā tu raṇe kruddhas tava putraṃ viśāṃ pate / daśabhir daśabhiś caiva vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ // 6.112.28
citrasenaś ca taṃ rājaṃs triṃśatā nataparvaṇām / ājaghāna raṇe kruddhaḥ sa ca taṃ pratyavidhyata // 6.112.29
bhīṣmasya samare rājan yaśo mānaṃ ca vardhayan // 6.112.29.2
saubhadro rājaputraṃ tu bṛhadbalam ayodhayat / ārjuniṃ kosalendras tu viddhvā pañcabhir āyasaiḥ // 6.112.30
punar vivyādha viṃśatyā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.112.30.2
bṛhadbalaṃ ca saubhadro viddhvā navabhir āyasaiḥ / nākampayata saṃgrāme vivyādha ca punaḥ punaḥ // 6.112.31
kausalyasya punaś cāpi dhanuś ciccheda phālguṇiḥ / ājaghāna śaraiś caiva triṃśatā kaṅkapatribhiḥ // 6.112.32
so 'nyat kārmukam ādāya rājaputro bṛhadbalaḥ / phālguniṃ samare kruddho vivyādha bahubhiḥ śaraiḥ // 6.112.33
tayor yuddhaṃ samabhavad bhīṣmahetoḥ paraṃtapa / saṃrabdhayor mahārāja samare citrayodhinoḥ // 6.112.34
yathā devāsure yuddhe mayavāsavayor abhūt // 6.112.34.2
bhīmaseno gajānīkaṃ yodhayan bahv aśobhata / yathā śakro vajrapāṇir dārayan parvatottamān // 6.112.35
te vadhyamānā bhīmena mātaṅgā girisaṃnibhāḥ / nipetur urvyāṃ sahitā nādayanto vasuṃdharām // 6.112.36
girimātrā hi te nāgā bhinnāñjanacayopamāḥ / virejur vasudhāṃ prāpya vikīrṇā iva parvatāḥ // 6.112.37
yudhiṣṭhiro maheṣvāso madrarājānam āhave / mahatyā senayā guptaṃ pīḍayām āsa saṃgataḥ // 6.112.38
madreśvaraś ca samare dharmaputraṃ mahāratham / pīḍayām āsa saṃrabdho bhīṣmahetoḥ parākramī // 6.112.39
virāṭaṃ saindhavo rājā viddhvā saṃnataparvabhiḥ / navabhiḥ sāyakais tīkṣṇais triṃśatā punar ardayat // 6.112.40
virāṭaś ca mahārāja saindhavaṃ vāhinīmukhe / triṃśatā niśitair bāṇair ājaghāna stanāntare // 6.112.41
citrakārmukanistriṃśau citravarmāyudhadhvajau / rejatuś citrarūpau tau saṃgrāme matsyasaindhavau // 6.112.42
droṇaḥ pāñcālaputreṇa samāgamya mahāraṇe / mahāsamudayaṃ cakre śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 6.112.43
tato droṇo mahārāja pārṣatasya mahad dhanuḥ / chittvā pañcāśateṣūṇāṃ pārṣataṃ samavidhyata // 6.112.44
so 'nyat kārmukam ādāya pārṣataḥ paravīrahā / droṇasya miṣato yuddhe preṣayām āsa sāyakān // 6.112.45
tāñ śarāñ śarasaṃghais tu saṃnivārya mahārathaḥ / droṇo drupadaputrāya prāhiṇot pañca sāyakān // 6.112.46
tasya kruddho mahārāja pārṣataḥ paravīrahā / droṇāya cikṣepa gadāṃ yamadaṇḍopamāṃ raṇe // 6.112.47
tām āpatantīṃ sahasā hemapaṭṭavibhūṣitām / śaraiḥ pañcāśatā droṇo vārayām āsa saṃyuge // 6.112.48
sā chinnā bahudhā rājan droṇacāpacyutaiḥ śaraiḥ / cūrṇīkṛtā viśīryantī papāta vasudhātale // 6.112.49
gadāṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā pārṣataḥ śatrusūdanaḥ / droṇāya śaktiṃ cikṣepa sarvapāraśavīṃ śubhām // 6.112.50
tāṃ droṇo navabhir bāṇaiś ciccheda yudhi bhārata / pārṣataṃ ca maheṣvāsaṃ pīḍayām āsa saṃyuge // 6.112.51
evam etan mahad yuddhaṃ droṇapārṣatayor abhūt / bhīṣmaṃ prati mahārāja ghorarūpaṃ bhayānakam // 6.112.52
arjunaḥ prāpya gāṅgeyaṃ pīḍayan niśitaiḥ śaraiḥ / abhyadravata saṃyattaṃ vane mattam iva dvipam // 6.112.53
pratyudyayau ca taṃ pārthaṃ bhagadattaḥ pratāpavān / tridhā bhinnena nāgena madāndhena mahābalaḥ // 6.112.54
tam āpatantaṃ sahasā mahendragajasaṃnibham / paraṃ yatnaṃ samāsthāya bībhatsuḥ pratyapadyata // 6.112.55
tato gajagato rājā bhagadattaḥ pratāpavān / arjunaṃ śaravarṣeṇa vārayām āsa saṃyuge // 6.112.56
arjunas tu raṇe nāgam āyāntaṃ rajatopamam / vimalair āyasais tīkṣṇair avidhyata mahāraṇe // 6.112.57
śikhaṇḍinaṃ ca kaunteyo yāhi yāhīty acodayat / bhīṣmaṃ prati mahārāja jahy enam iti cābravīt // 6.112.58
prāgjyotiṣas tato hitvā pāṇḍavaṃ pāṇḍupūrvaja / prayayau tvarito rājan drupadasya rathaṃ prati // 6.112.59
tato 'rjuno mahārāja bhīṣmam abhyadravad drutam / śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya tato yuddham avartata // 6.112.60
tatas te tāvakāḥ śūrāḥ pāṇḍavaṃ rabhasaṃ raṇe / sarve 'bhyadhāvan krośantas tad adbhutam ivābhavat // 6.112.61
nānāvidhāny anīkāni putrāṇāṃ te janādhipa / arjuno vyadhamat kāle divīvābhrāṇi mārutaḥ // 6.112.62
śikhaṇḍī tu samāsādya bharatānāṃ pitāmaham / iṣubhis tūrṇam avyagro bahubhiḥ sa samācinot // 6.112.63
somakāṃś ca raṇe bhīṣmo jaghne pārthapadānugān / nyavārayata sainyaṃ ca pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ // 6.112.64
rathāgnyagāraś cāpārcir asiśaktigadendhanaḥ / śarasaṃghamahājvālaḥ kṣatriyān samare 'dahat // 6.112.65
yathā hi sumahān agniḥ kakṣe carati sānilaḥ / tathā jajvāla bhīṣmo 'pi divyāny astrāṇy udīrayan // 6.112.66
suvarṇapuṅkhair iṣubhiḥ śitaiḥ saṃnataparvabhiḥ / nādayan sa diśo bhīṣmaḥ pradiśaś ca mahāyaśāḥ // 6.112.67
pātayan rathino rājan gajāṃś ca saha sādibhiḥ / muṇḍatālavanānīva cakāra sa rathavrajān // 6.112.68
nirmanuṣyān rathān rājan gajān aśvāṃś ca saṃyuge / cakāra sa tadā bhīṣmaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 6.112.69
tasya jyātalanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / niśamya sarvato rājan samakampanta sainikāḥ // 6.112.70
amoghā hy apatan bāṇāḥ pitus te manujeśvara / nāsajjanta śarīreṣu bhīṣmacāpacyutāḥ śarāḥ // 6.112.71
nirmanuṣyān rathān rājan suyuktāñ javanair hayaiḥ / vātāyamānān paśyāma hriyamāṇān viśāṃ pate // 6.112.72
cedikāśikarūṣāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa / mahārathāḥ samākhyātāḥ kulaputrās tanutyajaḥ // 6.112.73
aparāvartinaḥ śūrāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ / saṃgrāme bhīṣmam āsādya savājirathakuñjarāḥ // 6.112.74
jagmus te paralokāya vyāditāsyam ivāntakam // 6.112.74.2
na tatrāsīn mahārāja somakānāṃ mahārathaḥ / yaḥ saṃprāpya raṇe bhīṣmaṃ jīvite sma mano dadhe // 6.112.75
tāṃś ca sarvān raṇe yodhān pretarājapuraṃ prati / nītān amanyanta janā dṛṣṭvā bhīṣmasya vikramam // 6.112.76
na kaś cid enaṃ samare pratyudyāti mahārathaḥ / ṛte pāṇḍusutaṃ vīraṃ śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim // 6.112.77
śikhaṇḍinaṃ ca samare pāñcālyam amitaujasam // 6.112.77.2
śikhaṇḍī tu raṇe bhīṣmam āsādya bharatarṣabha / daśabhir daśabhir bāṇair ājaghāna mahāhave // 6.112.78
śikhaṇḍinaṃ tu gāṅgeyaḥ krodhadīptena cakṣuṣā / avaikṣata kaṭākṣeṇa nirdahann iva bhārata // 6.112.79
strītvaṃ tat saṃsmaran rājan sarvalokasya paśyataḥ / na jaghāna raṇe bhīṣmaḥ sa ca taṃ nāvabuddhavān // 6.112.80
arjunas tu mahārāja śikhaṇḍinam abhāṣata / abhitvarasva tvarito jahi cainaṃ pitāmaham // 6.112.81
kiṃ te vivakṣayā vīra jahi bhīṣmaṃ mahāratham / na hy anyam anupaśyāmi kaṃ cid yaudhiṣṭhire bale // 6.112.82
yaḥ śaktaḥ samare bhīṣmaṃ yodhayeta pitāmaham / ṛte tvāṃ puruṣavyāghra satyam etad bravīmi te // 6.112.83
evam uktas tu pārthena śikhaṇḍī bharatarṣabha / śarair nānāvidhais tūrṇaṃ pitāmaham upādravat // 6.112.84
acintayitvā tān bāṇān pitā devavratas tava / arjunaṃ samare kruddhaṃ vārayām āsa sāyakaiḥ // 6.112.85
tathaiva ca camūṃ sarvāṃ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ / apraiṣīt samare tīkṣṇaiḥ paralokāya māriṣa // 6.112.86
tathaiva pāṇḍavā rājan sainyena mahatā vṛtāḥ / bhīṣmaṃ pracchādayām āsur meghā iva divākaram // 6.112.87
sa samantāt parivṛto bhārato bharatarṣabha / nirdadāha raṇe śūrān vanaṃ vahnir iva jvalan // 6.112.88
tatrādbhutam apaśyāma tava putrasya pauruṣam / ayodhayata yat pārthaṃ jugopa ca yatavratam // 6.112.89
karmaṇā tena samare tava putrasya dhanvinaḥ / duḥśāsanasya tutuṣuḥ sarve lokā mahātmanaḥ // 6.112.90
yad ekaḥ samare pārthān sānugān samayodhayat / na cainaṃ pāṇḍavā yuddhe vāyarām āsur ulbaṇam // 6.112.91
duḥśāsanena samare rathino virathīkṛtāḥ / sādinaś ca mahārāja dantinaś ca mahābalāḥ // 6.112.92
vinirbhinnāḥ śarais tīkṣṇair nipetur dharaṇītale / śarāturās tathaivānye dantino vidrutā diśaḥ // 6.112.93
yathāgnir indhanaṃ prāpya jvaled dīptārcir ulbaṇaḥ / tathā jajvāla putras te pāṇḍavān vai vinirdahan // 6.112.94
taṃ bhāratamahāmātraṃ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ / jetuṃ notsahate kaś cin nāpy udyātuṃ kathaṃ cana // 6.112.95
ṛte mahendratanayaṃ śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim // 6.112.95.2
sa hi taṃ samare rājan vijitya vijayo 'rjunaḥ / bhīṣmam evābhidudrāva sarvasainyasya paśyataḥ // 6.112.96
vijitas tava putro 'pi bhīṣmabāhuvyapāśrayaḥ / punaḥ punaḥ samāśvasya prāyudhyata raṇotkaṭaḥ // 6.112.97
arjunaṃ ca raṇe rājan yodhayan sa vyarājata // 6.112.97.2
śikhaṇḍī tu raṇe rājan vivyādhaiva pitāmaham / śarair aśanisaṃsparśais tathā sarpaviṣopamaiḥ // 6.112.98
na ca te 'sya rujaṃ cakruḥ pitus tava janeśvara / smayamānaś ca gāṅgeyas tān bāṇāñ jagṛhe tadā // 6.112.99
uṣṇārto hi naro yadvaj jaladhārāḥ pratīcchati / tathā jagrāha gāṅgeyaḥ śaradhārāḥ śikhaṇḍinaḥ // 6.112.100
taṃ kṣatriyā mahārāja dadṛśur ghoram āhave / bhīṣmaṃ dahantaṃ sainyāni pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 6.112.101
tato 'bravīt tava sutaḥ sarvasainyāni māriṣa / abhidravata saṃgrāme phalgunaṃ sarvato rathaiḥ // 6.112.102
bhīṣmo vaḥ samare sarvān palayiṣyati dharmavit / te bhayaṃ sumahat tvaktvā pāṇḍavān pratiyudhyata // 6.112.103
eṣa tālena dīptena bhīṣmas tiṣṭhati pālayan / sarveṣāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ raṇe śarma ca varma ca // 6.112.104
tridaśāpi samudyuktā nālaṃ bhīṣmaṃ samāsitum / kim u pārthā mahātmānaṃ martyabhūtās tathābalāḥ // 6.112.105
tasmād dravata he yodhāḥ phalgunaṃ prāpya saṃyuge // 6.112.105.2
aham adya raṇe yatto yodhayiṣyāmi phalgunam / sahitaḥ sarvato yattair bhavadbhir vasudhādhipāḥ // 6.112.106
tac chrutvā tu vaco rājaṃs tava putrasya dhanvinaḥ / arjunaṃ prati saṃyattā balavanto mahārathāḥ // 6.112.107
te videhāḥ kaliṅgāś ca dāśerakagaṇaiḥ saha / abhipetur niṣādāś ca sauvīrāś ca mahāraṇe // 6.112.108
bāhlikā daradāś caiva prācyodīcyāś ca mālavāḥ / abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ // 6.112.109
śālvāśrayās trigartāś ca ambaṣṭhāḥ kekayaiḥ saha / abhipetū raṇe pārthaṃ pataṃgā iva pāvakam // 6.112.110
sa tān sarvān sahānīkān mahārāja mahārathān / divyāny astrāṇi saṃcintya prasaṃdhāya dhanaṃjayaḥ // 6.112.111
sa tair astrair mahāvegair dadāhāśu mahābalaḥ / śarapratāpair bībhatsuḥ pataṃgān iva pāvakaḥ // 6.112.112
tasya bāṇasahasrāṇi sṛjato dṛḍhadhanvinaḥ / dīpyamānam ivākāśe gāṇḍīvaṃ samadṛśyata // 6.112.113
te śarārtā mahārāja viprakīrṇarathadhvajāḥ / nābyavartanta rājānaḥ sahitā vānaradhvajam // 6.112.114
sadhvajā rathinaḥ petur hayārohā hayaiḥ saha / gajāḥ saha gajārohaiḥ kirīṭiśaratāḍitāḥ // 6.112.115
tato 'rjunabhujotsṛṣṭair āvṛtāsīd vasuṃdharā / vidravadbhiś ca bahudhā balai rājñāṃ samantataḥ // 6.112.116
atha pārtho mahābāhur drāvayitvā varūthinīm / duḥśāsanāya samare preṣayām āsa sāyakān // 6.112.117
te tu bhittvā tava sutaṃ duḥśāsanam ayomukhāḥ / dharaṇīṃ viviśuḥ sarve valmīkam iva pannagāḥ // 6.112.118
hayāṃś cāsya tato jaghne sārathiṃ ca nyapātayat // 6.112.118.2
viviṃśatiṃ ca viṃśatyā virathaṃ kṛtavān prabho / ājaghāna bhṛśaṃ caiva pañcabhir nataparvabhiḥ // 6.112.119
kṛpaṃ śalyaṃ vikarṇaṃ ca viddhvā bahubhir āyasaiḥ / cakāra virathāṃś caiva kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ // 6.112.120
evaṃ te virathāḥ pañca kṛpaḥ śalyaś ca māriṣa / duḥśāsano vikarṇaś ca tathaiva ca viviṃśatiḥ // 6.112.121
saṃprādravanta samare nirjitāḥ savyasācinā // 6.112.121.2
pūrvāhṇe tu tathā rājan parājitya mahārathān / prajajvāla raṇe pārtho vidhūma iva pāvakaḥ // 6.112.122
tathaiva śaravarṣeṇa bhāskaro raśmivān iva / anyān api mahārāja pātayām āsa pārthivān // 6.112.123
parāṅmukhīkṛtya tadā śaravarṣair mahārathān / prāvartayata saṃgrāme śoṇitodāṃ mahānadīm // 6.112.124
madhyena kurusainyānāṃ pāṇḍavānāṃ ca bhārata // 6.112.124.2
gajāś ca rathasaṃghāś ca bahudhā rathibhir hatāḥ / rathāś ca nihatā nāgair nāgā hayapadātibhiḥ // 6.112.125
antarā chidhyamānāni śarīrāṇi śirāṃsi ca / nipetur dikṣu sarvāsu gajāśvarathayodhinām // 6.112.126
channam āyodhanaṃ reje kuṇḍalāṅgadadhāribhiḥ / patitaiḥ pātyamānaiś ca rājaputrair mahārathaiḥ // 6.112.127
rathaneminikṛttāś ca gajaiś caivāvapothitāḥ / pādātāś cāpy adṛśyanta sāśvāḥ sahayasādinaḥ // 6.112.128
gajāśvarathasaṃghāś ca paripetuḥ samantataḥ / viśīrṇāś ca rathā bhūmau bhagnacakrayugadhvajāḥ // 6.112.129
tad gajāśvarathaughānāṃ rudhireṇa samukṣitam / channam āyodhanaṃ reje raktābhram iva śāradam // 6.112.130
śvānaḥ kākāś ca gṛdhrāś ca vṛkā gomāyubhiḥ saha / praṇedur bhakṣyam āsādya vikṛtāś ca mṛgadvijāḥ // 6.112.131
vavur bahuvidhāś caiva dikṣu sarvāsu mārutāḥ / dṛśyamāneṣu rakṣaḥsu bhūteṣu vinadatsu ca // 6.112.132
kāñcanāni ca dāmāni patākāś ca mahādhanāḥ / dhūmāyamānā dṛśyante sahasā māruteritāḥ // 6.112.133
śvetacchatrasahasrāṇi sadhvajāś ca mahārathāḥ / vinikīrṇāḥ sma dṛśyante śataśo 'tha sahasraśaḥ // 6.112.134
sapatākāś ca mātaṅgā diśo jagmuḥ śarāturāḥ // 6.112.134.2
kṣatriyāś ca manuṣyendra gadāśaktidhanurdharāḥ / samantato vyadṛśyanta patitā dharaṇītale // 6.112.135
tato bhīṣmo mahārāja divyam astram udīrayan / abhyadhāvata kaunteyaṃ miṣatāṃ sarvadhanvinām // 6.112.136
taṃ śikhaṇḍī raṇe yattam abhyadhāvata daṃśitaḥ / saṃjahāra tato bhīṣmas tad astraṃ pāvakopamam // 6.112.137
etasminn eva kāle tu kaunteyaḥ śvetavāhanaḥ / nijaghne tāvakaṃ sainyaṃ mohayitvā pitāmaham // 6.112.138
evaṃ vyūḍheṣv anīkeṣu bhūyiṣṭham anuvartiṣu / brahmalokaparāḥ sarve samapadyanta bhārata // 6.113.1
na hy anīkam anīkena samasajjata saṃkule / na rathā rathibhiḥ sārdhaṃ na padātāḥ padātibhiḥ // 6.113.2
aśvā nāśvair ayudhyanta na gajā gajayodhibhiḥ / mahān vyatikaro raudraḥ senayoḥ samapadyata // 6.113.3
naranāgaratheṣv evaṃ vyavakīrṇeṣu sarvaśaḥ / kṣaye tasmin mahāraudre nirviśeṣam ajāyata // 6.113.4
tataḥ śalyaḥ kṛpaś caiva citrasenaś ca bhārata / duḥśāsano vikarṇaś ca rathān āsthāya satvarāḥ // 6.113.5
pāṇḍavānāṃ raṇe śūrā dhvajinīṃ samakampayan // 6.113.5.2
sā vadhyamānā samare pāṇḍusenā mahātmabhiḥ / trātāraṃ nādhyagacchad vai majjamāneva naur jale // 6.113.6
yathā hi śaiśiraḥ kālo gavāṃ marmāṇi kṛntati / tathā pāṇḍusutānāṃ vai bhīṣmo marmāṇy akṛntata // 6.113.7
atīva tava sainyasya pārthena ca mahātmanā / nagameghapratīkāśāḥ pātitā bahudhā gajāḥ // 6.113.8
mṛdyamānāś ca dṛśyante pārthena narayūthapāḥ / iṣubhis tāḍyamānāś ca nārācaiś ca sahasraśaḥ // 6.113.9
petur ārtasvaraṃ kṛtvā tatra tatra mahāgajāḥ / ābaddhābharaṇaiḥ kāyair nihatānāṃ mahātmanām // 6.113.10
channam āyodhanaṃ reje śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ / tasminn atimahābhīme rājan vīravarakṣaye // 6.113.11
bhīṣme ca yudhi vikrānte pāṇḍave ca dhanaṃjaye // 6.113.11.2
te parākrāntam ālokya rājan yudhi pitāmaham / na nyavartanta kauravyā brahmalokapuraskṛtāḥ // 6.113.12
icchanto nidhanaṃ yuddhe svargaṃ kṛtvā parāyaṇam / pāṇḍavān abhyavartanta tasmin vīravarakṣaye // 6.113.13
pāṇḍavāpi mahārāja smaranto vividhān bahūn / kleśān kṛtān saputreṇa tvayā pūrvaṃ narādhipa // 6.113.14
bhayaṃ tyaktvā raṇe śūrā brahmalokapuraskṛtāḥ / tāvakāṃs tava putrāṃś ca yodhayanti sma hṛṣṭavat // 6.113.15
senāpatis tu samare prāha senāṃ mahārathaḥ / abhidravata gāṅgeyaṃ somakāḥ sṛñjayaiḥ saha // 6.113.16
senāpativacaḥ śrutvā somakāḥ saha sṛñjayaiḥ / abhyadravanta gāṅgeyaṃ śastravṛṣṭyā samantataḥ // 6.113.17
vadhyamānas tato rājan pitā śāṃtanavas tava / amarṣavaśam āpanno yodhayām āsa sṛñjayān // 6.113.18
tasya kīrtimatas tāta purā rāmeṇa dhīmatā / saṃpradattāstraśikṣā vai parānīkavināśinī // 6.113.19
sa tāṃ śikṣām adhiṣṭhāya kṛtvā parabalakṣayam / ahany ahani pārthānāṃ vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ // 6.113.20
bhīṣmo daśa sahasrāṇi jaghāna paravīrahā // 6.113.20.2
tasmiṃs tu divase prāpte daśame bharatarṣabha / bhīṣmeṇaikena matsyeṣu pāñcāleṣu ca saṃyuge // 6.113.21
gajāśvam amitaṃ hatvā hatāḥ sapta mahārathāḥ // 6.113.21.2
hatvā pañca sahasrāṇi rathināṃ prapitāmahaḥ / narāṇāṃ ca mahāyuddhe sahasrāṇi caturdaśa // 6.113.22
tathā dantisahasraṃ ca hayānām ayutaṃ punaḥ / śikṣābalena nihataṃ pitrā tava viśāṃ pate // 6.113.23
tataḥ sarvamahīpānāṃ kṣobhayitvā varūthinīm / virāṭasya priyo bhrātā śatānīko nipātitaḥ // 6.113.24
śatānīkaṃ ca samare hatvā bhīṣmaḥ pratāpavān / sahasrāṇi mahārāja rājñāṃ bhallair nyapātayat // 6.113.25
ye ca ke cana pārthānām abhiyātā dhanaṃjayam / rājāno bhīṣmam āsādya gatās te yamasādanam // 6.113.26
evaṃ daśa diśo bhīṣmaḥ śarajālaiḥ samantataḥ / atītya senāṃ pārthānām avatasthe camūmukhe // 6.113.27
sa kṛtvā sumahat karma tasmin vai daśame 'hani / senayor antare tiṣṭhan pragṛhītaśarāsanaḥ // 6.113.28
na cainaṃ pārthivā rājañ śekuḥ ke cin nirīkṣitum / madhyaṃ prāptaṃ yathā grīṣme tapantaṃ bhāskaraṃ divi // 6.113.29
yathā daityacamūṃ śakras tāpayām āsa saṃyuge / tathā bhīṣmaḥ pāṇḍaveyāṃs tāpayām āsa bhārata // 6.113.30
tathā ca taṃ parākrāntam ālokya madhusūdanaḥ / uvāca devakīputraḥ prīyamāṇo dhanaṃjayam // 6.113.31
eṣa śāṃtanavo bhīṣmaḥ senayor antare sthitaḥ / nānihatya balād enaṃ vijayas te bhaviṣyati // 6.113.32
yattaḥ saṃstambhayasvainaṃ yatraiṣā bhidyate camūḥ / na hi bhīṣmaśarān anyaḥ soḍhum utsahate vibho // 6.113.33
tatas tasmin kṣaṇe rājaṃś codito vānaradhvajaḥ / sadhvajaṃ sarathaṃ sāśvaṃ bhīṣmam antardadhe śaraiḥ // 6.113.34
sa cāpi kurumukhyānām ṛṣabhaḥ pāṇḍaveritān / śaravrātaiḥ śaravrātān bahudhā vidudhāva tān // 6.113.35
tena pāñcālarājaś ca dhṛṣṭaketuś ca vīryavān / pāṇḍavo bhīmasenaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ // 6.113.36
yamau ca cekitānaś ca kekayāḥ pañca caiva ha / sātyakiś ca mahārāja saubhadro 'tha ghaṭotkacaḥ // 6.113.37
draupadeyāḥ śikhaṇḍī ca kuntibhojaś ca vīryavān / suśarmā ca virāṭaś ca pāṇḍaveyā mahābalāḥ // 6.113.38
ete cānye ca bahavaḥ pīḍitā bhīṣmasāyakaiḥ / samuddhṛtāḥ phalgunena nimagnāḥ śokasāgare // 6.113.39
tataḥ śikhaṇḍī vegena pragṛhya paramāyudham / bhīṣmam evābhidudrāva rakṣyamāṇaḥ kirīṭinā // 6.113.40
tato 'syānucarān hatvā sarvān raṇavibhāgavit / bhīṣmam evābhidudrāva bībhatsur aparājitaḥ // 6.113.41
sātyakiś cekitānaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / virāṭo drupadaś caiva mādrīputrau ca pāṇḍavau // 6.113.42
dudruvur bhīṣmam evājau rakṣitā dṛḍhadhanvanā // 6.113.42.2
abhimanyuś ca samare draupadyāḥ pañca cātmajāḥ / dudruvuḥ samare bhīṣmaṃ samudyatamahāyudhāḥ // 6.113.43
te sarve dṛḍhadhanvānaḥ saṃyugeṣv apalāyinaḥ / bahudhā bhīṣmam ānarchan mārgaṇaiḥ kṛtamārgaṇāḥ // 6.113.44
vidhūya tān bāṇagaṇān ye muktāḥ pārthivottamaiḥ / pāṇḍavānām adīnātmā vyagāhata varūthinīm // 6.113.45
kṛtvā śaravighātaṃ ca krīḍann iva pitāmahaḥ // 6.113.45.2
nābhisaṃdhatta pāñcālyaṃ smayamāno muhur muhuḥ / strītvaṃ tasyānusaṃsmṛtya bhīṣmo bāṇāñ śikhaṇḍinaḥ // 6.113.46
jaghāna drupadānīke rathān sapta mahārathaḥ // 6.113.46.2
tataḥ kilakilāśabdaḥ kṣaṇena samapadyata / matsyapāñcālacedīnāṃ tam ekam abhidhāvatām // 6.113.47
te varāśvarathavrātair vāraṇaiḥ sapadātibhiḥ / tam ekaṃ chādayām āsur meghā iva divākaram // 6.113.48
bhīṣmaṃ bhāgīrathīputraṃ pratapantaṃ raṇe ripūn // 6.113.48.2
tatas tasya ca teṣāṃ ca yuddhe devāsuropame / kirīṭī bhīṣmam ānarchat puraskṛtya śikhaṇḍinam // 6.113.49
evaṃ te paṇḍavāḥ sarve puraskṛtya śikhaṇḍinam / vivyadhuḥ samare bhīṣmaṃ parivārya samantataḥ // 6.114.1
śataghnībhiḥ sughorābhiḥ paṭṭiśaiḥ saparaśvadhaiḥ / mudgarair musalaiḥ prāsaiḥ kṣepaṇībhiś ca sarvaśaḥ // 6.114.2
śaraiḥ kanakapuṅkhaiś ca śaktitomarakampanaiḥ / nārācair vatsadantaiś ca bhuśuṇḍībhiś ca bhārata // 6.114.3
atāḍayan raṇe bhīṣmaṃ sahitāḥ sarvasṛñjayāḥ // 6.114.3.2
sa viśīrṇatanutrāṇaḥ pīḍito bahubhis tadā / vivyathe naiva gāṅgeyo bhidyamāneṣu marmasu // 6.114.4
sa dīptaśaracāpārcir astraprasṛtamārutaḥ / neminirhrādasaṃnādo mahāstrodayapāvakaḥ // 6.114.5
citracāpamahājvālo vīrakṣayamahendhanaḥ / yugāntāgnisamo bhīṣmaḥ pareṣāṃ samapadyata // 6.114.6
nipatya rathasaṃghānām antareṇa viniḥsṛtaḥ / dṛśyate sma narendrāṇāṃ punar madhyagataś caran // 6.114.7
tataḥ pāñcālarājaṃ ca dhṛṣṭaketum atītya ca / pāṇḍavānīkinīmadhyam āsasāda sa vegitaḥ // 6.114.8
tataḥ sātyakibhīmau ca pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam / drupadaṃ ca virāṭaṃ ca dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam // 6.114.9
bhīmaghoṣair mahāvegair vairivāraṇabhedibhiḥ / ṣaḍ etān ṣaḍbhir ānarchad bhāskarapratimaiḥ śaraiḥ // 6.114.10
tasya te niśitān bāṇān saṃnivārya mahārathāḥ / daśabhir daśabhir bhīṣmam ardayām āsur ojasā // 6.114.11
śikhaṇḍī tu raṇe bāṇān yān mumoca mahāvrate / te bhīṣmaṃ viviśus tūrṇaṃ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ // 6.114.12
tataḥ kirīṭī saṃrabdho bhīṣmam evābhyavartata / śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya dhanuś cāsya samācchinat // 6.114.13
bhīṣmasya dhanuṣaś chedaṃ nāmṛṣyanta mahārathāḥ / droṇaś ca kṛtavarmā ca saindhavaś ca jayadrathaḥ // 6.114.14
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo bhagadattas tathaiva ca / saptaite paramakruddhāḥ kirīṭinam abhidrutāḥ // 6.114.15
uttamāstrāṇi divyāni darśayanto mahārathāḥ / abhipetur bhṛśaṃ kruddhāś chādayanta sma pāṇḍavān // 6.114.16
teṣām āpatatāṃ śabdaḥ śuśruve phalgunaṃ prati / udvṛttānāṃ yathā śabdaḥ samudrāṇāṃ yugakṣaye // 6.114.17
hatānayata gṛhṇīta yudhyatāpi ca kṛntata / ity āsīt tumulaḥ śabdaḥ phalgunasya rathaṃ prati // 6.114.18
taṃ śabdaṃ tumulaṃ śrutvā pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / abhyadhāvan parīpsantaḥ phalgunaṃ bharatarṣabha // 6.114.19
sātyakir bhīmasenaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / virāṭadrupadau cobhau rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ // 6.114.20
abhimanyuś ca saṃkruddhaḥ saptaite krodhamūrchitāḥ / samabhyadhāvaṃs tvaritāś citrakārmukadhāriṇaḥ // 6.114.21
teṣāṃ samabhavad yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / saṃgrāme bharataśreṣṭha devānāṃ dānavair iva // 6.114.22
śikhaṇḍī tu rathaśreṣṭho rakṣyamāṇaḥ kirīṭinā / avidhyad daśabhir bhīṣmaṃ chinnadhanvānam āhave // 6.114.23
sārathiṃ daśabhiś cāsya dhvajaṃ caikena cicchide // 6.114.23.2
so 'nyat kārmukam ādāya gāṅgeyo vegavattaram / tad apy asya śitair bhallais tribhiś ciccheda phalgunaḥ // 6.114.24
evaṃ sa pāṇḍavaḥ kruddha āttam āttaṃ punaḥ punaḥ / dhanur bhīṣmasya ciccheda savyasācī paraṃtapaḥ // 6.114.25
sa cchinnadhanvā saṃkruddhaḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan / śaktiṃ jagrāha saṃkruddho girīṇām api dāraṇīm // 6.114.26
tāṃ ca cikṣepa saṃkruddhaḥ phalgunasya rathaṃ prati // 6.114.26.2
tām āpatantīṃ saṃprekṣya jvalantīm aśanīm iva / samādatta śitān bhallān pañca pāṇḍavanandanaḥ // 6.114.27
tasya ciccheda tāṃ śaktiṃ pañcadhā pañcabhiḥ śaraiḥ / saṃkruddho bharataśreṣṭha bhīṣmabāhubaleritām // 6.114.28
sā papāta paricchinnā saṃkruddhena kirīṭinā / meghavṛndaparibhraṣṭā vicchinneva śatahradā // 6.114.29
chinnāṃ tāṃ śaktim ālokya bhīṣmaḥ krodhasamanvitaḥ / acintayad raṇe vīro buddhyā parapuraṃjayaḥ // 6.114.30
śakto 'haṃ dhanuṣaikena nihantuṃ sarvapāṇḍavān / yady eṣāṃ na bhaved goptā viṣvakseno mahābalaḥ // 6.114.31
kāraṇadvayam āsthāya nāhaṃ yotsyāmi pāṇḍavaiḥ / avadhyatvāc ca pāṇḍūnāṃ strībhāvāc ca śikhaṇḍinaḥ // 6.114.32
pitrā tuṣṭena me pūrvaṃ yadā kālīm udāvahat / svacchandamaraṇaṃ dattam avadhyatvaṃ raṇe tathā // 6.114.33
tasmān mṛtyum ahaṃ manye prāptakālam ivātmanaḥ // 6.114.33.2
evaṃ jñātvā vyavasitaṃ bhīṣmasyāmitatejasaḥ / ṛṣayo vasavaś caiva viyatsthā bhīṣmam abruvan // 6.114.34
yat te vyavasitaṃ vīra asmākaṃ sumahat priyam / tat kuruṣva maheṣvāsa yuddhād buddhiṃ nivartaya // 6.114.35
tasya vākyasya nidhane prādurāsīc chivo 'nilaḥ / anulomaḥ sugandhī ca pṛṣataiś ca samanvitaḥ // 6.114.36
devadundubhayaś caiva saṃpraṇedur mahāsvanāḥ / papāta puṣpavṛṣṭiś ca bhīṣmasyopari pārthiva // 6.114.37
na ca tac chuśruve kaś cit teṣāṃ saṃvadatāṃ nṛpa / ṛte bhīṣmaṃ mahābāhuṃ māṃ cāpi munitejasā // 6.114.38
saṃbhramaś ca mahān āsīt tridaśānāṃ viśāṃ pate / patiṣyati rathād bhīṣme sarvalokapriye tadā // 6.114.39
iti devagaṇānāṃ ca śrutvā vākyaṃ mahāmanāḥ / tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo bībhatsuṃ nābhyavartata // 6.114.40
bhidyamānaḥ śitair bāṇaiḥ sarvāvaraṇabhedibhiḥ // 6.114.40.2
śikhaṇḍī tu mahārāja bharatānāṃ pitāmaham / ājaghānorasi kruddho navabhir niśitaiḥ śaraiḥ // 6.114.41
sa tenābhihataḥ saṃkhye bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ / nākampata mahārāja kṣitikampe yathācalaḥ // 6.114.42
tataḥ prahasya bībhatsur vyākṣipan gāṇḍivaṃ dhanuḥ / gāṅgeyaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samarpayat // 6.114.43
punaḥ śaraśatenainaṃ tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ / sarvagātreṣu saṃkruddhaḥ sarvamarmasv atāḍayat // 6.114.44
evam anyair api bhṛśaṃ vadhyamāno mahāraṇe / na cakrus te rujaṃ tasya rukmapuṅkhāḥ śilāśitāḥ // 6.114.45
tataḥ kirīṭī saṃrabdho bhīṣmam evābhyavartata / śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya dhanuś cāsya samācchinat // 6.114.46
athainaṃ daśabhir viddhvā dhvajam ekena cicchide / sārathiṃ viśikhaiś cāsya daśabhiḥ samakampayat // 6.114.47
so 'nyat kārmukam ādatta gāṅgeyo balavattaram / tad apy asya śitair bhallais tridhā tribhir upānudat // 6.114.48
nimeṣāntaramātreṇa āttam āttaṃ mahāraṇe // 6.114.48.2
evam asya dhanūṃṣy ājau ciccheda subahūny api / tataḥ śāṃtanavo bhīṣmo bībhatsuṃ nābhyavartata // 6.114.49
athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samardayat / so 'tividdho maheṣvāso duḥśāsanam abhāṣata // 6.114.50
eṣa pārtho raṇe kruddhaḥ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ / śarair anekasāhasrair mām evābhyasate raṇe // 6.114.51
na caiṣa śakyaḥ samare jetuṃ vajrabhṛtā api / na cāpi sahitā vīrā devadānavarākṣasāḥ // 6.114.52
māṃ caiva śaktā nirjetuṃ kim u martyāḥ sudurbalāḥ // 6.114.52.2
evaṃ tayoḥ saṃvadatoḥ phalguno niśitaiḥ śaraiḥ / śikhaṇḍinaṃ puraskṛtya bhīṣmaṃ vivyādha saṃyuge // 6.114.53
tato duḥśāsanaṃ bhūyaḥ smayamāno 'bhyabhāṣata / atividdhaḥ śitair bāṇair bhṛśaṃ gāṇḍīvadhanvanā // 6.114.54
vajrāśanisamasparśāḥ śitāgrāḥ saṃpraveśitāḥ / vimuktā avyavacchinnā neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ // 6.114.55
nikṛntamānā marmāṇi dṛḍhāvaraṇabhedinaḥ / musalānīva me ghnanti neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ // 6.114.56
brahmadaṇḍasamasparśā vajravegā durāsadāḥ / mama prāṇān ārujanti neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ // 6.114.57
bhujagā iva saṃkruddhā lelihānā viṣolbaṇāḥ / mamāviśanti marmāṇi neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ // 6.114.58
nāśayantīva me prāṇān yamadūtā ivāhitāḥ / gadāparighasaṃsparśā neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ // 6.114.59
kṛntanti mama gātrāṇi māghamāse gavām iva / arjunasya ime bāṇā neme bāṇāḥ śikhaṇḍinaḥ // 6.114.60
sarve hy api na me duḥkhaṃ kuryur anye narādhipāḥ / vīraṃ gaṇḍīvadhanvānam ṛte jiṣṇuṃ kapidhvajam // 6.114.61
iti bruvañ śāṃtanavo didhakṣur iva pāṇḍavam / saviṣphuliṅgāṃ dīptāgrāṃ śaktiṃ cikṣepa bhārata // 6.114.62
tām asya viśikhaiś chittvā tridhā tribhir apātayat / paśyatāṃ kuruvīrāṇāṃ sarveṣāṃ tatra bhārata // 6.114.63
carmāthādatta gāṅgeyo jātarūpapariṣkṛtam / khaḍgaṃ cānyataraṃ prepsur mṛtyor agre jayāya vā // 6.114.64
tasya tac chatadhā carma vyadhamad daṃśitātmanaḥ / rathād anavarūḍhasya tad adbhutam ivābhavat // 6.114.65
vinadyoccaiḥ siṃha iva svāny anīkāny acodayat / abhidravata gāṅgeyaṃ māṃ vo 'stu bhayam aṇv api // 6.114.66
atha te tomaraiḥ prāsair bāṇaughaiś ca samantataḥ / paṭṭiśaiś ca sanistriṃśair nānāpraharaṇais tathā // 6.114.67
vatsadantaiś ca bhallaiś ca tam ekam abhidudruvuḥ / siṃhanādas tato ghoraḥ pāṇḍavānām ajāyata // 6.114.68
tathaiva tava putrāś ca rājan bhīṣmajayaiṣiṇaḥ / tam ekam abhyavartanta siṃhanādāṃś ca nedire // 6.114.69
tatrāsīt tumulaṃ yuddhaṃ tāvakānāṃ paraiḥ saha / daśame 'hani rājendra bhīṣmārjunasamāgame // 6.114.70
āsīd gāṅga ivāvarto muhūrtam udadher iva / sainyānāṃ yudhyamānānāṃ nighnatām itaretaram // 6.114.71
agamyarūpā pṛthivī śoṇitāktā tadābhavat / samaṃ ca viṣamaṃ caiva na prājñāyata kiṃ cana // 6.114.72
yodhānām ayutaṃ hatvā tasmin sa daśame 'hani / atiṣṭhad āhave bhīṣmo bhidyamāneṣu marmasu // 6.114.73
tataḥ senāmukhe tasmin sthitaḥ pārtho dhanaṃjayaḥ / madhyena kurusainyānāṃ drāvayām āsa vāhinīm // 6.114.74
vayaṃ śvetahayād bhītāḥ kuntīputrād dhanaṃjayāt / pīḍyamānāḥ śitaiḥ śastraiḥ pradravāma mahāraṇāt // 6.114.75
sauvīrāḥ kitavāḥ prācyāḥ pratīcyodīcyamālavāḥ / abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ // 6.114.76
śālvāśrayās trigartāś ca ambaṣṭhāḥ kekayaiḥ saha / dvādaśaite janapadāḥ śarārtā vraṇapīḍitāḥ // 6.114.77
saṃgrāme na jahur bhīṣmaṃ yudhyamānaṃ kirīṭinā // 6.114.77.2
tatas tam ekaṃ bahavaḥ parivārya samantataḥ / parikālya kurūn sarvāñ śaravarṣair avākiran // 6.114.78
nipātayata gṛhṇīta vidhyatātha ca karṣata / ity āsīt tumulaḥ śabdo rājan bhīṣmarathaṃ prati // 6.114.79
abhihatya śaraughais taṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ / na tasyāsīd anirbhinnaṃ gātreṣv aṅgulamātrakam // 6.114.80
evaṃ vibho tava pitā śarair viśakalīkṛtaḥ / śitāgraiḥ phalgunenājau prākśirāḥ prāpatad rathāt // 6.114.81
kiṃciccheṣe dinakare putrāṇāṃ tava paśyatām // 6.114.81.2
hā heti divi devānāṃ pārthivānāṃ ca sarvaśaḥ / patamāne rathād bhīṣme babhūva sumahān svanaḥ // 6.114.82
taṃ patantam abhiprekṣya mahātmānaṃ pitāmaham / saha bhīṣmeṇa sarveṣāṃ prāpatan hṛdayāni naḥ // 6.114.83
sa papāta mahābāhur vasudhām anunādayan / indradhvaja ivotsṛṣṭaḥ ketuḥ sarvadhanuṣmatām // 6.114.84
dharaṇīṃ nāspṛśac cāpi śarasaṃghaiḥ samācitaḥ // 6.114.84.2
śaratalpe maheṣvāsaṃ śayānaṃ puruṣarṣabham / rathāt prapatitaṃ cainaṃ divyo bhāvaḥ samāviśat // 6.114.85
abhyavarṣata parjanyaḥ prākampata ca medinī / patan sa dadṛśe cāpi kharvitaṃ ca divākaram // 6.114.86
saṃjñāṃ caivālabhad vīraḥ kālaṃ saṃcintya bhārata / antarikṣe ca śuśrāva divyāṃ vācaṃ samantataḥ // 6.114.87
kathaṃ mahātmā gāṅgeyaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / kālaṃ kartā naravyāghraḥ saṃprāpte dakṣiṇāyane // 6.114.88
sthito 'smīti ca gāṅgeyas tac chrutvā vākyam abravīt / dhārayām āsa ca prāṇān patito 'pi hi bhūtale // 6.114.89
uttarāyaṇam anvicchan bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ // 6.114.89.2
tasya tan matam ājñāya gaṅgā himavataḥ sutā / maharṣīn haṃsarūpeṇa preṣayām āsa tatra vai // 6.114.90
tataḥ saṃpātino haṃsās tvaritā mānasaukasaḥ / ājagmuḥ sahitā draṣṭuṃ bhīṣmaṃ kurupitāmaham // 6.114.91
yatra śete naraśreṣṭhaḥ śaratalpe pitāmahaḥ // 6.114.91.2
te tu bhīṣmaṃ samāsādya munayo haṃsarūpiṇaḥ / apaśyañ śaratalpasthaṃ bhīṣmaṃ kurupitāmaham // 6.114.92
te taṃ dṛṣṭvā mahātmānaṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam / gāṅgeyaṃ bharataśreṣṭhaṃ dakṣiṇena ca bhāskaram // 6.114.93
itaretaram āmantrya prāhus tatra manīṣiṇaḥ / bhīṣma eva mahātmā san saṃsthātā dakṣiṇāyane // 6.114.94
ity uktvā prasthitān haṃsān dakṣiṇām abhito diśam / saṃprekṣya vai mahābuddhiś cintayitvā ca bhārata // 6.114.95
tān abravīc chāṃtanavo nāhaṃ gantā kathaṃ cana / dakṣiṇāvṛtta āditye etan me manasi sthitam // 6.114.96
gamiṣyāmi svakaṃ sthānam āsīd yan me purātanam / udagāvṛtta āditye haṃsāḥ satyaṃ bravīmi vaḥ // 6.114.97
dhārayiṣyāmy ahaṃ prāṇān uttarāyaṇakāṅkṣayā / aiśvaryabhūtaḥ prāṇānām utsarge niyato hy aham // 6.114.98
tasmāt prāṇān dhārayiṣye mumūrṣur udagāyane // 6.114.98.2
yaś ca datto varo mahyaṃ pitrā tena mahātmanā / chandato mṛtyur ity evaṃ tasya cāstu varas tathā // 6.114.99
dhārayiṣye tataḥ prāṇān utsarge niyate sati / ity uktvā tāṃs tadā haṃsān aśeta śaratalpagaḥ // 6.114.100
evaṃ kurūṇāṃ patite śṛṅge bhīṣme mahaujasi / pāṇḍavāḥ sṛñjayāś caiva siṃhanādaṃ pracakrire // 6.114.101
tasmin hate mahāsattve bharatānām amadhyame / na kiṃ cit pratyapadyanta putrās te bharatarṣabha // 6.114.102
saṃmohaś caiva tumulaḥ kurūṇām abhavat tadā // 6.114.102.2
nṛpā duryodhanamukhā niḥśvasya rurudus tataḥ / viṣādāc ca ciraṃ kālam atiṣṭhan vigatendriyāḥ // 6.114.103
dadhyuś caiva mahārāja na yuddhe dadhire manaḥ / ūrugrāhagṛhītāś ca nābhyadhāvanta pāṇḍavān // 6.114.104
avadhye śaṃtanoḥ putre hate bhīṣme mahaujasi / abhāvaḥ sumahān rājan kurūn āgād atandritaḥ // 6.114.105
hatapravīrāś ca vayaṃ nikṛttāś ca śitaiḥ śaraiḥ / kartavyaṃ nābhijānīmo nirjitāḥ savyasācinā // 6.114.106
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā paratra ca parāṃ gatim / sarve dadhmur mahāśaṅkhāñ śūrāḥ parighabāhavaḥ // 6.114.107
somakāś ca sapañcālāḥ prāhṛṣyanta janeśvara // 6.114.107.2
tatas tūryasahasreṣu nadatsu sumahābalaḥ / āsphoṭayām āsa bhṛśaṃ bhīmaseno nanarta ca // 6.114.108
senayor ubhayoś cāpi gāṅgeye vinipātite / saṃnyasya vīrāḥ śastrāṇi prādhyāyanta samantataḥ // 6.114.109
prākrośan prāpataṃś cānye jagmur mohaṃ tathāpare / kṣatraṃ cānye 'bhyanindanta bhīṣmaṃ caike 'bhyapūjayan // 6.114.110
ṛṣayaḥ pitaraś caiva praśaśaṃsur mahāvratam / bharatānāṃ ca ye pūrve te cainaṃ praśaśaṃsire // 6.114.111
mahopaniṣadaṃ caiva yogam āsthāya vīryavān / japañ śāṃtanavo dhīmān kālākāṅkṣī sthito 'bhavat // 6.114.112
katham āsaṃs tadā yodhā hīnā bhīṣmeṇa saṃjaya / balinā devakalpena gurvarthe brahmacāriṇā // 6.115.1
tadaiva nihatān manye kurūn anyāṃś ca pārthivān / na prāharad yadā bhīṣmo ghṛṇitvād drupadātmaje // 6.115.2
tato duḥkhataraṃ manye kim anyat prabhaviṣyati / yad adya pitaraṃ śrutvā nihataṃ mama durmateḥ // 6.115.3
aśmasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ mama saṃjaya / śrutvā vinihataṃ bhīṣmaṃ śatadhā yan na dīryate // 6.115.4
punaḥ punar na mṛṣyāmi hataṃ devavrataṃ raṇe / na hato jāmadagnyena divyair astraiḥ sma yaḥ purā // 6.115.5
yad adya nihatenājau bhīṣmeṇa jayam icchatā / ceṣṭitaṃ narasiṃhena tan me kathaya saṃjaya // 6.115.6
sāyāhne nyapatad bhūmau dhārtarāṣṭrān viṣādayan / pāñcālānāṃ dadad dharṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ // 6.115.7
sa śete śaratalpastho medinīm aspṛśaṃs tadā / bhīṣmo rathāt prapatitaḥ pracyuto dharaṇītale // 6.115.8
hā heti tumulaḥ śabdo bhūtānāṃ samapadyata / sīmāvṛkṣe nipatite kurūṇāṃ samitikṣaye // 6.115.9
ubhayoḥ senayo rājan kṣatriyān bhayam āviśat / bhīṣmaṃ śaṃtanavaṃ dṛṣṭvā viśīrṇakavacadhvajam // 6.115.10
kuravaḥ paryavartanta pāṇḍavāś ca viśāṃ pate // 6.115.10.2
khaṃ tamovṛtam āsīc ca nāsīd bhānumataḥ prabhā / rarāsa pṛthivī caiva bhīṣme śāṃtanave hate // 6.115.11
ayaṃ brahmavidāṃ śreṣṭho ayaṃ brahmavidāṃ gatiḥ / ity abhāṣanta bhūtāni śayānaṃ bharatarṣabham // 6.115.12
ayaṃ pitaram ājñāya kāmārtaṃ śaṃtanuṃ purā / ūrdhvaretasam ātmānaṃ cakāra puruṣarṣabhaḥ // 6.115.13
iti sma śaratalpasthaṃ bharatānām amadhyamam / ṛṣayaḥ paryadhāvanta sahitāḥ siddhacāraṇaiḥ // 6.115.14
hate śāṃtanave bhīṣme bharatānāṃ pitāmahe / na kiṃ cit pratyapadyanta putrās tava ca bhārata // 6.115.15
vivarṇavadanāś cāsan gataśrīkāś ca bhārata / atiṣṭhan vrīḍitāś caiva hriyā yuktā hy adhomukhāḥ // 6.115.16
pāṇḍavāś ca jayaṃ labdhvā saṃgrāmaśirasi sthitāḥ / sarve dadhmur mahāśaṅkhān hemajālapariṣkṛtān // 6.115.17
bhṛśaṃ tūryaninādeṣu vādyamāneṣu cānagha / apaśyāma raṇe rājan bhīmasenaṃ mahābalam // 6.115.18
ākrīḍamānaṃ kaunteyaṃ harṣeṇa mahatā yutam // 6.115.18.2
nihatya samare śatrūn mahābalasamanvitān / saṃmohaś cāpi tumulaḥ kurūṇām abhavat tadā // 6.115.19
karṇaduryodhanau cāpi niḥśvasetāṃ muhur muhuḥ / tathā nipatite bhīṣme kauravāṇāṃ dhuraṃdhare // 6.115.20
hāhākāram abhūt sarvaṃ nirmaryādam avartata // 6.115.20.2
dṛṣṭvā ca patitaṃ bhīṣmaṃ putro duḥśāsanas tava / uttamaṃ javam āsthāya droṇānīkaṃ samādravat // 6.115.21
bhrātrā prasthāpito vīraḥ svenānīkena daṃśitaḥ / prayayau puruṣavyāghraḥ svasainyam abhicodayan // 6.115.22
tam āyāntam abhiprekṣya kuravaḥ paryavārayan / duḥśāsanaṃ mahārāja kim ayaṃ vakṣyatīti vai // 6.115.23
tato droṇāya nihataṃ bhīṣmam ācaṣṭa kauravaḥ / droṇas tad apriyaṃ śrutvā sahasā nyapatad rathāt // 6.115.24
sa saṃjñām upalabhyātha bhāradvājaḥ pratāpavān / nivārayām āsa tadā svāny anīkāni māriṣa // 6.115.25
vinivṛttān kurūn dṛṣṭvā pāṇḍavāpi svasainikān / dūtaiḥ śīghrāśvasaṃyuktair avahāram akārayan // 6.115.26
vinivṛtteṣu sainyeṣu pāraṃparyeṇa sarvaśaḥ / vimuktakavacāḥ sarve bhīṣmam īyur narādhipāḥ // 6.115.27
vyupāramya tato yuddhād yodhāḥ śatasahasraśaḥ / upatasthur mahātmānaṃ prajāpatim ivāmarāḥ // 6.115.28
te tu bhīṣmaṃ samāsādya śayānaṃ bharatarṣabham / abhivādya vyatiṣṭhanta pāṇḍavāḥ kurubhiḥ saha // 6.115.29
atha pāṇḍūn kurūṃś caiva praṇipatyāgrataḥ sthitān / abhyabhāṣata dharmātmā bhīṣmaḥ śāṃtanavas tadā // 6.115.30
svāgataṃ vo mahābhāgāḥ svāgataṃ vo mahārathāḥ / tuṣyāmi darśanāc cāhaṃ yuṣmākam amaropamāḥ // 6.115.31
abhinandya sa tān evaṃ śirasā lambatābravīt / śiro me lambate 'tyartham upadhānaṃ pradīyatām // 6.115.32
tato nṛpāḥ samājahrus tanūni ca mṛdūni ca / upadhānāni mukhyāni naicchat tāni pitāmahaḥ // 6.115.33
abravīc ca naravyāghraḥ prahasann iva tān nṛpān / naitāni vīraśayyāsu yuktarūpāṇi pārthivāḥ // 6.115.34
tato vīkṣya naraśreṣṭham abhyabhāṣata pāṇḍavam / dhanaṃjayaṃ dīrghabāhuṃ sarvalokamahāratham // 6.115.35
dhanaṃjaya mahābāho śiraso me 'sya lambataḥ / dīyatām upadhānaṃ vai yad yuktam iha manyase // 6.115.36
sa saṃnyasya mahac cāpam abhivādya pitāmaham / netrābhyām aśrupūrṇābhyām idaṃ vacanam abravīt // 6.115.37
ājñāpaya kuruśreṣṭha sarvaśastrabhṛtāṃ vara / preṣyo 'haṃ tava durdharṣa kriyatāṃ kiṃ pitāmaha // 6.115.38
tam abravīc chāṃtanavaḥ śiro me tāta lambate / upadhānaṃ kuruśreṣṭha phalgunopanayasva me // 6.115.39
śayanasyānurūpaṃ hi śīghraṃ vīra prayaccha me // 6.115.39.2
tvaṃ hi pārtha mahābāho śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām / kṣatradharmasya vettā ca buddhisattvaguṇānvitaḥ // 6.115.40
phalgunas tu tathety uktvā vyavasāyapurojavaḥ / pragṛhyāmantrya gāṇḍīvaṃ śarāṃś ca nataparvaṇaḥ // 6.115.41
anumānya mahātmānaṃ bharatānām amadhyamam / tribhis tīkṣṇair mahāvegair udagṛhṇāc chiraḥ śaraiḥ // 6.115.42
abhiprāye tu vidite dharmātmā savyasācinā / atuṣyad bharataśreṣṭho bhīṣmo dharmārthatattvavit // 6.115.43
upadhānena dattena pratyanandad dhanaṃjayam / kuntīputraṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ suhṛdāṃ prītivardhanam // 6.115.44
anurūpaṃ śayānasya pāṇḍavopahitaṃ tvayā / yady anyathā pravartethāḥ śapeyaṃ tvām ahaṃ ruṣā // 6.115.45
evam etan mahābāho dharmeṣu pariniṣṭhitam / svaptavyaṃ kṣatriyeṇājau śaratalpagatena vai // 6.115.46
evam uktvā tu bībhatsuṃ sarvāṃs tān abravīd vacaḥ / rājñaś ca rājaputrāṃś ca pāṇḍavenābhi saṃsthitān // 6.115.47
śayeyam asyāṃ śayyāyāṃ yāvad āvartanaṃ raveḥ / ye tadā pārayiṣyanti te māṃ drakṣyanti vai nṛpāḥ // 6.115.48
diśaṃ vaiśravaṇākrāntāṃ yadā gantā divākaraḥ / arciṣmān pratapaṃl lokān rathenottamatejasā // 6.115.49
vimokṣye 'haṃ tadā prāṇān suhṛdaḥ supriyān api // 6.115.49.2
parikhā khanyatām atra mamāvasadane nṛpāḥ / upāsiṣye vivasvantam evaṃ śaraśatācitaḥ // 6.115.50
upāramadhvaṃ saṃgrāmād vairāṇy utsṛjya pārthivāḥ // 6.115.50.2
upātiṣṭhann atho vaidyāḥ śalyoddharaṇakovidāḥ / sarvopakaraṇair yuktāḥ kuśalās te suśikṣitāḥ // 6.115.51
tān dṛṣṭvā jāhnavīputraḥ provāca vacanaṃ tadā / dattadeyā visṛjyantāṃ pūjayitvā cikitsakāḥ // 6.115.52
evaṃgate na hīdānīṃ vaidyaiḥ kāryam ihāsti me / kṣatradharmapraśastāṃ hi prāpto 'smi paramāṃ gatim // 6.115.53
naiṣa dharmo mahīpālāḥ śaratalpagatasya me / etair eva śaraiś cāhaṃ dagdhavyo 'nte narādhipāḥ // 6.115.54
tac chrutvā vacanaṃ tasya putro duryodhanas tava / vaidyān visarjayām āsa pūjayitvā yathārhataḥ // 6.115.55
tatas te vismayaṃ jagmur nānājanapadeśvarāḥ / sthitiṃ dharme parāṃ dṛṣṭvā bhīṣmasyāmitatejasaḥ // 6.115.56
upadhānaṃ tato dattvā pitus tava janeśvara / sahitāḥ pāṇḍavāḥ sarve kuravaś ca mahārathāḥ // 6.115.57
upagamya mahātmānaṃ śayānaṃ śayane śubhe / te 'bhivādya tato bhīṣmaṃ kṛtvā cābhipradakṣiṇam // 6.115.58
vidhāya rakṣāṃ bhīṣmasya sarva eva samantataḥ / vīrāḥ svaśibirāṇy eva dhyāyantaḥ paramāturāḥ // 6.115.59
niveśāyābhyupāgacchan sāyāhne rudhirokṣitāḥ // 6.115.59.2
niviṣṭān pāṇḍavāṃś cāpi prīyamāṇān mahārathān / bhīṣmasya patanād dhṛṣṭān upagamya mahārathān // 6.115.60
uvāca yādavaḥ kāle dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram // 6.115.60.2
diṣṭyā jayasi kauravya diṣṭyā bhīṣmo nipātitaḥ / avadhyo mānuṣair eṣa satyasaṃdho mahārathaḥ // 6.115.61
atha vā daivataiḥ pārtha sarvaśastrāstrapāragaḥ / tvāṃ tu cakṣurhaṇaṃ prāpya dagdho ghoreṇa cakṣuṣā // 6.115.62
evam ukto dharmarājaḥ pratyuvāca janārdanam / tava prasādād vijayaḥ krodhāt tava parājayaḥ // 6.115.63
tvaṃ hi naḥ śaraṇaṃ kṛṣṇa bhaktānām abhayaṃkaraḥ // 6.115.63.2
anāścaryo jayas teṣāṃ yeṣāṃ tvam asi keśava / raṣkitā samare nityaṃ nityaṃ cāpi hite rataḥ // 6.115.64
sarvathā tvāṃ samāsādya nāścaryam iti me matiḥ // 6.115.64.2
evam uktaḥ pratyuvāca smayamāno janārdanaḥ / tvayy evaitad yuktarūpaṃ vacanaṃ pārthivottama // 6.115.65
vyuṣṭāyāṃ tu mahārāja rajanyāṃ sarvapārthivāḥ / pāṇḍavā dhārtarāṣṭrāś ca abhijagmuḥ pitāmaham // 6.116.1
taṃ vīraśayane vīraṃ śayānaṃ kurusattamam / abhivādyopatasthur vai kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham // 6.116.2
kanyāś candanacūrṇaiś ca lājair mālyaiś ca sarvaśaḥ / striyo bālās tathā vṛddhāḥ prekṣakāś ca pṛthagjanāḥ // 6.116.3
samabhyayuḥ śāṃtanavaṃ bhūtānīva tamonudam // 6.116.3.2
tūryāṇi gaṇikā vārās tathaiva naṭanartakāḥ / upānṛtyañ jaguś caiva vṛddhaṃ kurupitāmaham // 6.116.4
upāramya ca yuddhebhyaḥ saṃnāhān vipramucya ca / āyudhāni ca nikṣipya sahitāḥ kurupāṇḍavāḥ // 6.116.5
anvāsata durādharṣaṃ devavratam ariṃdamam / anyonyaṃ prītimantas te yathāpūrvaṃ yathāvayaḥ // 6.116.6
sā pārthivaśatākīrṇā samitir bhīṣmaśobhitā / śuśubhe bhāratī dīptā divīvādityamaṇḍalam // 6.116.7
vibabhau ca nṛpāṇāṃ sā pitāmaham upāsatām / devānām iva deveśaṃ pitāmaham upāsatām // 6.116.8
bhīṣmas tu vedanāṃ dhairyān nigṛhya bharatarṣabha / abhitaptaḥ śaraiś caiva nātihṛṣṭamanābravīt // 6.116.9
śarābhitaptakāyo 'haṃ śarasaṃtāpamūrchitaḥ / pānīyam abhikāṅkṣe 'haṃ rājñas tān pratyabhāṣata // 6.116.10
tatas te kṣatriyā rājan samājahruḥ samantataḥ / bhakṣyān uccāvacāṃs tatra vārikumbhāṃś ca śītalān // 6.116.11
upanītaṃ ca tad dṛṣṭvā bhīṣmaḥ śāṃtanavo 'bravīt / nādya tāta mayā śakyaṃ bhogān kāṃś cana mānuṣān // 6.116.12
upabhoktuṃ manuṣyebhyaḥ śaraśayyāgato hy aham / pratīkṣamāṇas tiṣṭhāmi nivṛttiṃ śaśisūryayoḥ // 6.116.13
evam uktvā śāṃtanavo dīnavāk sarvapārthivān / dhanaṃjayaṃ mahābāhum abhyabhāṣata bhārata // 6.116.14
athopetya mahābāhur abhivādya pitāmaham / atiṣṭhat prāñjaliḥ prahvaḥ kiṃ karomīti cābravīt // 6.116.15
taṃ dṛṣṭvā pāṇḍavaṃ rājann abhivādyāgrataḥ sthitam / abhyabhāṣata dharmātmā bhīṣmaḥ prīto dhanaṃjayam // 6.116.16
dahyate 'daḥ śarīraṃ me saṃsyūto 'smi maheṣubhiḥ / marmāṇi paridūyante vadanaṃ mama śuṣyati // 6.116.17
hlādanārthaṃ śarīrasya prayacchāpo mamārjuna / tvaṃ hi śakto maheṣvāsa dātum ambho yathāvidhi // 6.116.18
arjunas tu tathety uktvā ratham āruhya vīryavān / adhijyaṃ balavat kṛtvā gāṇḍīvaṃ vyākṣipad dhanuḥ // 6.116.19
tasya jyātalanirghoṣaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ / vitresuḥ sarvabhūtāni śrutvā sarve ca pārthivāḥ // 6.116.20
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā rathena rathināṃ varaḥ / śayānaṃ bharataśreṣṭhaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam // 6.116.21
saṃdhāya ca śaraṃ dīptam abhimantrya mahāyaśāḥ / parjanyāstreṇa saṃyojya sarvalokasya paśyataḥ // 6.116.22
avidhyat pṛthivīṃ pārthaḥ pārśve bhīṣmasya dakṣiṇe // 6.116.22.2
utpapāta tato dhārā vimalā vāriṇaḥ śivā / śītasyāmṛtakalpasya divyagandharasasya ca // 6.116.23
atarpayat tataḥ pārthaḥ śītayā vāridhārayā / bhīṣmaṃ kurūṇām ṛṣabhaṃ divyakarmaparākramaḥ // 6.116.24
karmaṇā tena pārthasya śakraṣyeva vikurvataḥ / vismayaṃ paramaṃ jagmus tatas te vasudhādhipāḥ // 6.116.25
tat karma prekṣya bībhatsor atimānuṣam adbhutam / saṃprāvepanta kuravo gāvaḥ śītārditā iva // 6.116.26
vismayāc cottarīyāṇi vyāvidhyan sarvato nṛpāḥ / śaṅkhadundubhinirghoṣais tumulaṃ sarvato 'bhavat // 6.116.27
tṛptaḥ śāṃtanavaś cāpi rājan bībhatsum abravīt / sarvapārthivavīrāṇāṃ saṃnidhau pūjayann iva // 6.116.28
naitac citraṃ mahābāho tvayi kauravanandana / kathito nāradenāsi pūrvarṣir amitadyutiḥ // 6.116.29
vāsudevasahāyas tvaṃ mahat karma kariṣyasi / yan notsahati devendraḥ saha devair api dhruvam // 6.116.30
vidus tvāṃ nidhanaṃ pārtha sarvakṣatrasya tadvidaḥ / dhanurdharāṇām ekas tvaṃ pṛthivyāṃ pravaro nṛṣu // 6.116.31
manuṣyā jagati śreṣṭhāḥ pakṣiṇāṃ garuḍo varaḥ / sarasāṃ sāgaraḥ śreṣṭho gaur variṣṭhā catuṣpadām // 6.116.32
ādityas tejasāṃ śreṣṭho girīṇāṃ himavān varaḥ / jātīnāṃ brāhmaṇaḥ śreṣṭhaḥ śreṣṭhas tvam asi dhanvinām // 6.116.33
na vai śrutaṃ dhārtarāṣṭreṇa vākyaṃ; saṃbodhyamānaṃ vidureṇa caiva / droṇena rāmeṇa janārdanena; muhur muhuḥ saṃjayenāpi coktam // 6.116.34
parītabuddhir hi visaṃjñakalpo; duryodhano nābhyanandad vaco me / sa śeṣyate vai nihataś cirāya; śāstrātigo bhīmabalābhibhūtaḥ // 6.116.35
tataḥ śrutvā tad vacaḥ kauravendro; duryodhano dīnamanā babhūva / tam abravīc chāṃtanavo 'bhivīkṣya; nibodha rājan bhava vītamanyuḥ // 6.116.36
dṛṣṭaṃ duryodhanedaṃ te yathā pārthena dhīmatā / jalasya dhārā janitā śītasyāmṛtagandhinaḥ // 6.116.37
etasya kartā loke 'smin nānyaḥ kaś cana vidyate // 6.116.37.2
āgneyaṃ vāruṇaṃ saumyaṃ vāyavyam atha vaiṣṇavam / aindraṃ pāśupataṃ brāhmaṃ pārameṣṭhyaṃ prajāpateḥ // 6.116.38
dhātus tvaṣṭuś ca savitur divyāny astrāṇi sarvaśaḥ // 6.116.38.2
sarvasmin mānuṣe loke vetty eko hi dhanaṃjayaḥ / kṛṣṇo vā devakīputro nānyo vai veda kaś cana // 6.116.39
na śakyāḥ pāṇḍavās tāta yuddhe jetuṃ kathaṃ cana // 6.116.39.2
amānuṣāṇi karmāṇi yasyaitāni mahātmanaḥ / tena sattvavatā saṃkhye śūreṇāhavaśobhinā // 6.116.40
kṛtinā samare rājan saṃdhis te tāta yujyatām // 6.116.40.2
yāvat kṛṣṇo mahābāhuḥ svādhīnaḥ kurusaṃsadi / tāvat pārthena śūreṇa saṃdhis te tāta yujyatām // 6.116.41
yāvac camūṃ na te śeṣāṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / nāśayaty arjunas tāvat saṃdhis te tāta yujyatām // 6.116.42
yāvat tiṣṭhanti samare hataśeṣāḥ sahodarāḥ / nṛpāś ca bahavo rājaṃs tāvat saṃdhiḥ prayujyatām // 6.116.43
na nirdahati te yāvat krodhadīptekṣaṇaś camūm / yudhiṣṭhiro hi tāvad vai saṃdhis te tāta yujyatām // 6.116.44
nakulaḥ sahadevaś ca bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / yāvac camūṃ mahārāja nāśayanti na sarvaśaḥ // 6.116.45
tāvat te pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ saubhrātraṃ tāta rocatām // 6.116.45.2
yuddhaṃ madantam evāstu tāta saṃśāmya pāṇḍavaiḥ / etat te rocatāṃ vākyaṃ yad ukto 'si mayānagha // 6.116.46
etat kṣemam ahaṃ manye tava caiva kulasya ca // 6.116.46.2
tyaktvā manyum upaśāmyasva pārthaiḥ; paryāptam etad yat kṛtaṃ phalgunena / bhīṣmasyāntād astu vaḥ sauhṛdaṃ vā; saṃpraśleṣaḥ sādhu rājan prasīda // 6.116.47
rājyasyārdhaṃ dīyatāṃ pāṇḍavānām; indraprasthaṃ dharmarājo 'nuśāstu / mā mitradhruk pārthivānāṃ jaghanyaḥ; pāpāṃ kīrtiṃ prāpsyase kauravendra // 6.116.48
mamāvasānāc chāntir astu prajānāṃ; saṃgacchantāṃ pārthivāḥ prītimantaḥ / pitā putraṃ mātulaṃ bhāgineyo; bhrātā caiva bhrātaraṃ praitu rājan // 6.116.49
na ced evaṃ prāptakālaṃ vaco me; mohāviṣṭaḥ pratipatsyasy abuddhyā / bhīṣmasyāntād etadantāḥ stha sarve; satyām etāṃ bhāratīm īrayāmi // 6.116.50
etad vākyaṃ sauhṛdād āpageyo; madhye rājñāṃ bhārataṃ śrāvayitvā / tūṣṇīm āsīc chalyasaṃtaptamarmā; yatvātmānaṃ vedanāṃ saṃnigṛhya // 6.116.51
tatas te pārthivāḥ sarve jagmuḥ svān ālayān punaḥ / tūṣṇīṃbhūte mahārāja bhīṣme śaṃtanunandane // 6.117.1
śrutvā tu nihataṃ bhīṣmaṃ rādheyaḥ puruṣarṣabhaḥ / īṣad āgatasaṃtrāsaḥ tvarayopajagāma ha // 6.117.2
sa dadarśa mahātmānaṃ śaratalpagataṃ tadā / janmaśayyāgataṃ devaṃ kārttikeyam iva prabhum // 6.117.3
nimīlitākṣaṃ taṃ vīraṃ sāśrukaṇṭhas tadā vṛṣaḥ / abhyetya pādayos tasya nipapāta mahādyutiḥ // 6.117.4
rādheyo 'haṃ kuruśreṣṭha nityaṃ cāṣkigatas tava / dveṣyo 'tyantam anāgāḥ sann iti cainam uvāca ha // 6.117.5
tac chrutvā kuruvṛddhaḥ sa balāt saṃvṛttalocanaḥ / śanair udvīkṣya sasneham idaṃ vacanam abravīt // 6.117.6
rahitaṃ dhiṣṇyam ālokya samutsārya ca rakṣiṇaḥ / piteva putraṃ gāṅgeyaḥ pariṣvajyaikabāhunā // 6.117.7
ehy ehi me vipratīpa spardhase tvaṃ mayā saha / yadi māṃ nābhigacchethā na te śreyo bhaved dhruvam // 6.117.8
kaunteyas tvaṃ na rādheyo vidito nāradān mama / kṛṣṇadvaipāyanāc caiva keśavāc ca na saṃśayaḥ // 6.117.9
na ca dveṣo 'sti me tāta tvayi satyaṃ bravīmi te / tejovadhanimittaṃ tu paruṣāṇy aham uktavān // 6.117.10
akasmāt pāṇḍavān hi tvaṃ dviṣasīti matir mama / yenāsi bahuśo rūkṣaṃ coditaḥ sūryanandana // 6.117.11
jānāmi samare vīryaṃ śatrubhir duḥsahaṃ tava / brahmaṇyatāṃ ca śauryaṃ ca dāne ca paramāṃ gatim // 6.117.12
na tvayā sadṛśaḥ kaś cit puruṣeṣv amaropama / kulabhedaṃ ca matvāhaṃ sadā paruṣam uktavān // 6.117.13
iṣvastre bhārasaṃdhāne lāghave 'strabale tathā / sadṛśaḥ phalgunenāsi kṛṣṇena ca mahātmanā // 6.117.14
karṇa rājapuraṃ gatvā tvayaikena dhanuṣmatā / tasyārthe kururājasya rājāno mṛditā yudhi // 6.117.15
tathā ca balavān rājā jarāsaṃdho durāsadaḥ / samare samaraślāghī tvayā na sadṛśo 'bhavat // 6.117.16
brahmaṇyaḥ satyavādī ca tejasārka ivāparaḥ / devagarbho 'jitaḥ saṃkhye manuṣyair adhiko bhuvi // 6.117.17
vyapanīto 'dya manyur me yas tvāṃ prati purā kṛtaḥ / daivaṃ puruṣakāreṇa na śakyam ativartitum // 6.117.18
sodaryāḥ pāṇḍavā vīrā bhrātaras te 'risūdana / saṃgaccha tair mahābāho mama ced icchasi priyam // 6.117.19
mayā bhavatu nirvṛttaṃ vairam ādityanandana / pṛthivyāṃ sarvarājāno bhavantv adya nirāmayāḥ // 6.117.20
jānāmy ahaṃ mahāprājña sarvam etan na saṃśayaḥ / yathā vadasi durdharṣa kaunteyo 'haṃ na sūtajaḥ // 6.117.21
avakīrṇas tv ahaṃ kuntyā sūtena ca vivardhitaḥ / bhuktvā duryodhanaiśvaryaṃ na mithyā kartum utsahe // 6.117.22
vasu caiva śarīraṃ ca yad udāraṃ tathā yaśaḥ / sarvaṃ duryodhanasyārthe tyaktaṃ me bhūridakṣiṇa // 6.117.23
kopitāḥ pāṇḍavā nityaṃ mayāśritya suyodhanam // 6.117.23.2
avaśyabhāvī vai yo 'rtho na sa śakyo nivartitum / daivaṃ puruṣakāreṇa ko nivartitum utsahet // 6.117.24
pṛthivīkṣayaśaṃsīni nimittāni pitāmaha / bhavadbhir upalabdhāni kathitāni ca saṃsadi // 6.117.25
pāṇḍavā vāsudevaś ca viditā mama sarvaśaḥ / ajeyāḥ puruṣair anyair iti tāṃś cotsahāmahe // 6.117.26
anujānīṣva māṃ tāta yuddhe prītamanāḥ sadā / anujñātas tvayā vīra yudhyeyam iti me matiḥ // 6.117.27
duruktaṃ vipratīpaṃ vā saṃrambhāc cāpalāt tathā / yan mayāpakṛtaṃ kiṃ cit tad anukṣantum arhasi // 6.117.28
na cec chakyam athotsraṣṭuṃ vairam etat sudāruṇam / anujānāmi karṇa tvāṃ yudhyasva svargakāmyayā // 6.117.29
vimanyur gatasaṃrambhaḥ kuru karma nṛpasya hi / yathāśakti yathotsāhaṃ satāṃ vṛtteṣu vṛttavān // 6.117.30
ahaṃ tvām anujānāmi yad icchasi tad āpnuhi / kṣatradharmajitāṃl lokān saṃprāpsyasi na saṃśayaḥ // 6.117.31
yudhyasva nirahaṃkāro balavīryavyapāśrayaḥ / dharmo hi yuddhāc chreyo 'nyat kṣatriyasya na vidyate // 6.117.32
praśame hi kṛto yatnaḥ sucirāt suciraṃ mayā / na caiva śakitaḥ kartuṃ yato dharmas tato jayaḥ // 6.117.33
evaṃ bruvantaṃ gāṅgeyam abhivādya prasādya ca / rādheyo ratham āruhya prāyāt tava sutaṃ prati // 6.117.34
tam apratimasattvaujobalavīryaparākramam / hataṃ devavrataṃ śrutvā pāñcālyena śikhaṇḍinā // 7.1.1
dhṛtarāṣṭras tadā rājā śokavyākulacetanaḥ / kim aceṣṭata viprarṣe hate pitari vīryavān // 7.1.2
tasya putro hi bhagavan bhīṣmadroṇamukhai rathaiḥ / parājitya maheṣvāsān pāṇḍavān rājyam icchati // 7.1.3
tasmin hate tu bhagavan ketau sarvadhanuṣmatām / yad aceṣṭata kauravyas tan me brūhi dvijottama // 7.1.4
nihataṃ pitaraṃ śrutvā dhṛtarāṣṭro janādhipaḥ / lebhe na śāntiṃ kauravyaś cintāśokaparāyaṇaḥ // 7.1.5
tasya cintayato duḥkham aniśaṃ pārthivasya tat / ājagāma viśuddhātmā punar gāvalgaṇis tadā // 7.1.6
śibirāt saṃjayaṃ prāptaṃ niśi nāgāhvayaṃ puram / āmbikeyo mahārāja dhṛtarāṣṭro 'nvapṛcchata // 7.1.7
śrutvā bhīṣmasya nidhanam aprahṛṣṭamanā bhṛśam / putrāṇāṃ jayam ākāṅkṣan vilalāpāturo yathā // 7.1.8
saṃsādhya tu mahātmānaṃ bhīṣmaṃ bhīmaparākramam / kim akārṣuḥ paraṃ tāta kuravaḥ kālacoditāḥ // 7.1.9
tasmin vinihate śūre durādharṣe mahaujasi / kiṃ nu svit kuravo 'kārṣur nimagnāḥ śokasāgare // 7.1.10
tad udīrṇaṃ mahat sainyaṃ trailokyasyāpi saṃjaya / bhayam utpādayet tīvraṃ pāṇḍavānāṃ mahātmanām // 7.1.11
devavrate tu nihate kurūṇām ṛṣabhe tadā / yad akārṣur nṛpatayas tan mamācakṣva saṃjaya // 7.1.12
śṛṇu rājann ekamanā vacanaṃ bruvato mama / yat te putrās tadākārṣur hate devavrate mṛdhe // 7.1.13
nihate tu tadā bhīṣme rājan satyaparākrame / tāvakāḥ pāṇḍaveyāś ca prādhyāyanta pṛthak pṛthak // 7.1.14
vismitāś ca prahṛṣṭāś ca kṣatradharmaṃ niśāmya te / svadharmaṃ nindamānāś ca praṇipatya mahātmane // 7.1.15
śayanaṃ kalpayām āsur bhīṣmāyāmitatejase / sopadhānaṃ naravyāghra śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.1.16
vidhāya rakṣāṃ bhīṣmāya samābhāṣya parasparam / anumānya ca gāṅgeyaṃ kṛtvā cāpi pradakṣiṇam // 7.1.17
krodhasaṃraktanayanāḥ samavekṣya parasparam / punar yuddhāya nirjagmuḥ kṣatriyāḥ kālacoditāḥ // 7.1.18
tatas tūryaninādaiś ca bherīṇāṃ ca mahāsvanaiḥ / tāvakānām anīkāni pareṣāṃ cāpi niryayuḥ // 7.1.19
vyāvṛtte 'hani rājendra patite jāhnavīsute / amarṣavaśam āpannāḥ kālopahatacetasaḥ // 7.1.20
anādṛtya vacaḥ pathyaṃ gāṅgeyasya mahātmanaḥ / niryayur bharataśreṣṭhāḥ śastrāṇy ādāya sarvaśaḥ // 7.1.21
mohāt tava saputrasya vadhāc chāṃtanavasya ca / kauravyā mṛtyusād bhūtāḥ sahitāḥ sarvarājabhiḥ // 7.1.22
ajāvaya ivāgopā vane śvāpadasaṃkule / bhṛśam udvignamanaso hīnā devavratena te // 7.1.23
patite bharataśreṣṭhe babhūva kuruvāhinī / dyaur ivāpetanakṣatrā hīnaṃ kham iva vāyunā // 7.1.24
vipannasasyeva mahī vāk caivāsaṃskṛtā yathā / āsurīva yathā senā nigṛhīte purā balau // 7.1.25
vidhaveva varārohā śuṣkatoyeva nimnagā / vṛkair iva vane ruddhā pṛṣatī hatayūthapā // 7.1.26
svādharṣā hatasiṃheva mahatī girikandarā / bhāratī bharataśreṣṭha patite jāhnavīsute // 7.1.27
viṣvagvātahatā rugṇā naur ivāsīn mahārṇave / balibhiḥ pāṇḍavair vīrair labdhalakṣair bhṛśārditā // 7.1.28
sā tadāsīd bhṛśaṃ senā vyākulāśvarathadvipā / viṣaṇṇabhūyiṣṭhanarā kṛpaṇā draṣṭum ābabhau // 7.1.29
tasyāṃ trastā nṛpatayaḥ sainikāś ca pṛthagvidhāḥ / pātāla iva majjanto hīnā devavratena te // 7.1.30
karṇaṃ hi kuravo 'smārṣuḥ sa hi devavratopamaḥ // 7.1.30.2
sarvaśastrabhṛtāṃ śreṣṭhaṃ rocamānam ivātithim / bandhum āpadgatasyeva tam evopāgaman manaḥ // 7.1.31
cukruśuḥ karṇa karṇeti tatra bhārata pārthivāḥ / rādheyaṃ hitam asmākaṃ sūtaputraṃ tanutyajam // 7.1.32
sa hi nāyudhyata tadā daśāhāni mahāyaśāḥ / sāmātyabandhuḥ karṇo vai tam āhvayata māciram // 7.1.33
bhīṣmeṇa hi mahābāhuḥ sarvakṣatrasya paśyataḥ / ratheṣu gaṇyamāneṣu balavikramaśāliṣu // 7.1.34
saṃkhyāto 'rdharathaḥ karṇo dviguṇaḥ san nararṣabhaḥ // 7.1.34.2
rathātirathasaṃkhyāyāṃ yo 'graṇīḥ śūrasaṃmataḥ / pitṛvittāmbudeveśān api yo yoddhum utsahet // 7.1.35
sa tu tenaiva kopena rājan gāṅgeyam uktavān / tvayi jīvati kauravya nāhaṃ yotsye kathaṃ cana // 7.1.36
tvayā tu pāṇḍaveyeṣu nihateṣu mahāmṛdhe / duryodhanam anujñāpya vanaṃ yāsyāmi kaurava // 7.1.37
pāṇḍavair vā hate bhīṣme tvayi svargam upeyuṣi / hantāsmy ekarathenaiva kṛtsnān yān manyase rathān // 7.1.38
evam uktvā mahārāja daśāhāni mahāyaśāḥ / nāyudhyata tataḥ karṇaḥ putrasya tava saṃmate // 7.1.39
bhīṣmaḥ samaravikrāntaḥ pāṇḍaveyasya pārthiva / jaghāna samare yodhān asaṃkhyeyaparākramaḥ // 7.1.40
tasmiṃs tu nihate śūre satyasaṃdhe mahaujasi / tvatsutāḥ karṇam asmārṣus tartukāmā iva plavam // 7.1.41
tāvakās tava putrāś ca sahitāḥ sarvarājabhiḥ / hā karṇa iti cākrandan kālo 'yam iti cābruvan // 7.1.42
jāmadagnyābhyanujñātam astre durvārapauruṣam / agaman no manaḥ karṇaṃ bandhum ātyayikeṣv iva // 7.1.43
sa hi śakto raṇe rājaṃs trātum asmān mahābhayāt / tridaśān iva govindaḥ satataṃ sumahābhayāt // 7.1.44
tathā karṇaṃ yudhi varaṃ kīrtayantaṃ punaḥ punaḥ / āśīviṣavad ucchvasya dhṛtarāṣṭro 'bravīd idam // 7.1.45
yat tad vaikartanaṃ karṇam agamad vo manas tadā / apy apaśyata rādheyaṃ sūtaputraṃ tanutyajam // 7.1.46
api tan na mṛṣākārṣīd yudhi satyaparākramaḥ / saṃbhrāntānāṃ tadārtānāṃ trastānāṃ trāṇam icchatām // 7.1.47
api tat pūrayāṃ cakre dhanurdharavaro yudhi / yat tad vinihate bhīṣme kauravāṇām apāvṛtam // 7.1.48
tat khaṇḍaṃ pūrayām āsa pareṣām ādadhad bhayam / kṛtavān mama putrāṇāṃ jayāśāṃ saphalām api // 7.1.49
hataṃ bhīṣmam ādhirathir viditvā; bhinnāṃ nāvam ivātyagādhe kurūṇām / sodaryavad vyasanāt sūtaputraḥ; saṃtārayiṣyaṃs tava putrasya senām // 7.2.1
śrutvā tu karṇaḥ puruṣendram acyutaṃ; nipātitaṃ śāṃtanavaṃ mahāratham / athopāyāt tūrṇam amitrakarśano; dhanurdharāṇāṃ pravaras tadā vṛṣaḥ // 7.2.2
hate tu bhīṣme rathasattame parair; nimajjatīṃ nāvam ivārṇave kurūn / piteva putrāṃs tvarito 'bhyayāt tataḥ; saṃtārayiṣyaṃs tava putrasya senām // 7.2.3
yasmin dhṛtir buddhiparākramaujo; damaḥ satyaṃ vīraguṇāś ca sarve / astrāṇi divyāny atha saṃnatir hrīḥ; priyā ca vāg anapāyīni bhīṣme // 7.2.4
brahmadviṣaghne satataṃ kṛtajñe; sanātanaṃ candramasīva lakṣma / sa cet praśāntaḥ paravīrahantā; manye hatān eva hi sarvayodhān // 7.2.5
neha dhruvaṃ kiṃ cana jātu vidyate; asmiṃl loke karmaṇo 'nityayogāt / sūryodaye ko hi vimuktasaṃśayo; bhāvaṃ kurvītādya mahāvrate hate // 7.2.6
vasuprabhāve vasuvīryasaṃbhave; gate vasūn eva vasuṃdharādhipe / vasūni putrāṃś ca vasuṃdharāṃ tathā; kurūṃś ca śocadhvam imāṃ ca vāhinīm // 7.2.7
mahāprabhāve varade nipātite; lokaśreṣṭhe śāṃtanave mahaujasi / parājiteṣu bharateṣu durmanāḥ; karṇo bhṛśaṃ nyaśvasad aśru vartayan // 7.2.8
idaṃ tu rādheyavaco niśamya te; sutāś ca rājaṃs tava sainikāś ca ha / parasparaṃ cukruśur ārtijaṃ bhṛśaṃ; tadāśru netrair mumucur hi śabdavat // 7.2.9
pravartamāne tu punar mahāhave; vigāhyamānāsu camūṣu pārthivaiḥ / athābravīd dharṣakaraṃ vacas tadā; ratharṣabhān sarvamahāratharṣabhaḥ // 7.2.10
jagaty anitye satataṃ pradhāvati; pracintayann asthiram adya lakṣaye / bhavatsu tiṣṭhatsv iha pātito raṇe; giriprakāśaḥ kurupuṃgavaḥ katham // 7.2.11
nipātite śāṃtanave mahārathe; divākare bhūtalam āsthite yathā / na pārthivāḥ soḍhum alaṃ dhanaṃjayaṃ; giripravoḍhāram ivānilaṃ drumāḥ // 7.2.12
hatapradhānaṃ tv idam ārtarūpaṃ; parair hatotsāham anātham adya vai / mayā kurūṇāṃ paripālyam āhave; balaṃ yathā tena mahātmanā tathā // 7.2.13
samāhitaṃ cātmani bhāram īdṛśaṃ; jagat tathānityam idaṃ ca lakṣaye / nipātitaṃ cāhavaśauṇḍam āhave; kathaṃ nu kuryām aham āhave bhayam // 7.2.14
ahaṃ tu tān kuruvṛṣabhān ajihmagaiḥ; praverayan yamasadanaṃ raṇe caran / yaśaḥ paraṃ jagati vibhāvya vartitā; parair hato yudhi śayitātha vā punaḥ // 7.2.15
yudhiṣṭhiro dhṛtimatidharmatattvavān; vṛkodaro gajaśatatulyavikramaḥ / tathārjunas tridaśavarātmajo yato; na tad balaṃ sujayam athāmarair api // 7.2.16
yamau raṇe yatra yamopamau bale; sasātyakir yatra ca devakīsutaḥ / na tad balaṃ kāpuruṣo 'bhyupeyivān; nivartate mṛtyumukhād ivāsakṛt // 7.2.17
tapo 'bhyudīrṇaṃ tapasaiva gamyate; balaṃ balenāpi tathā manasvibhiḥ / manaś ca me śatrunivāraṇe dhruvaṃ; svarakṣaṇe cācalavad vyavasthitam // 7.2.18
evaṃ caiṣāṃ budhyamānaḥ prabhāvaṃ; gatvaivāhaṃ tāñ jayāmy adya sūta / mitradroho marṣaṇīyo na me 'yaṃ; bhagne sainye yaḥ sahāyaḥ sa mitram // 7.2.19
kartāsmy etat satpuruṣāryakarma; tyaktvā prāṇān anuyāsyāmi bhīṣmam / sarvān saṃkhye śatrusaṃghān haniṣye; hatas tair vā vīralokaṃ gamiṣye // 7.2.20
saṃprākruṣṭe ruditastrīkumāre; parābhūte pauruṣe dhārtarāṣṭre / mayā kṛtyam iti jānāmi sūta; tasmāc chatrūn dhārtarāṣṭrasya jeṣye // 7.2.21
kurūn rakṣan pāṇḍuputrāñ jighāṃsaṃs; tyaktvā prāṇān ghorarūpe raṇe 'smin / sarvān saṃkhye śatrusaṃghān nihatya; dāsyāmy ahaṃ dhārtarāṣṭrāya rājyam // 7.2.22
nibadhyatāṃ me kavacaṃ vicitraṃ; haimaṃ śubhraṃ maṇiratnāvabhāsi / śirastrāṇaṃ cārkasamānabhāsaṃ; dhanuḥ śarāṃś cāpi viṣāhikalpān // 7.2.23
upāsaṅgān ṣoḍaśa yojayantu; dhanūṃṣi divyāni tathāharantu / asīṃś ca śaktīś ca gadāś ca gurvīḥ; śaṅkhaṃ ca jāmbūnadacitrabhāsam // 7.2.24
etāṃ raukmīṃ nāgakakṣyāṃ ca jaitrīṃ; jaitraṃ ca me dhvajam indīvarābham / ślakṣṇair vastrair vipramṛjyānayasva; citrāṃ mālāṃ cātra baddhvā sajālām // 7.2.25
aśvān agryān pāṇḍurābhraprakāśān; puṣṭān snātān mantrapūtābhir adbhiḥ / taptair bhāṇḍaiḥ kāñcanair abhyupetāñ; śīghrāñ śīghraṃ sūtaputrānayasva // 7.2.26
rathaṃ cāgryaṃ hemajālāvanaddhaṃ; ratnaiś citraṃ candrasūryaprakāśaiḥ / dravyair yuktaṃ saṃprahāropapannair; vāhair yuktaṃ tūrṇam āvartayasva // 7.2.27
citrāṇi cāpāni ca vegavanti; jyāś cottamāḥ saṃhananopapannāḥ / tūṇāṃś ca pūrṇān mahataḥ śarāṇām; āsajya gātrāvaraṇāni caiva // 7.2.28
prāyātrikaṃ cānayatāśu sarvaṃ; kanyāḥ pūrṇaṃ vīrakāṃsyaṃ ca haimam / ānīya mālām avabadhya cāṅge; pravādayantv āśu jayāya bherīḥ // 7.2.29
prayāhi sūtāśu yataḥ kirīṭī; vṛkodaro dharmasuto yamau ca / tān vā haniṣyāmi sametya saṃkhye; bhīṣmāya vaiṣyāmi hato dviṣadbhiḥ // 7.2.30
yasmin rājā satyadhṛtir yudhiṣṭhiraḥ; samāsthito bhīmasenārjunau ca / vāsudevaḥ sātyakiḥ sṛñjayāś ca; manye balaṃ tad ajayyaṃ mahīpaiḥ // 7.2.31
taṃ cen mṛtyuḥ sarvaharo 'bhirakṣet; sadāpramattaḥ samare kirīṭinam / tathāpi hantāsmi sametya saṃkhye; yāsyāmi vā bhīṣmapathā yamāya // 7.2.32
na tv evāhaṃ na gamiṣyāmi teṣāṃ; madhye śūrāṇāṃ tat tathāhaṃ bravīmi / mitradruho durbalabhaktayo ye; pāpātmāno na mamaite sahāyāḥ // 7.2.33
sa siddhimantaṃ ratham uttamaṃ dṛḍhaṃ; sakūbaraṃ hemapariṣkṛtaṃ śubham / patākinaṃ vātajavair hayottamair; yuktaṃ samāsthāya yayau jayāya // 7.2.34
saṃpūjyamānaḥ kurubhir mahātmā; ratharṣabhaḥ pāṇḍuravājiyātā / yayau tadāyodhanam ugradhanvā; yatrāvasānaṃ bharatarṣabhasya // 7.2.35
varūthinā mahatā sadhvajena; suvarṇamuktāmaṇivajraśālinā / sadaśvayuktena rathena karṇo; meghasvanenārka ivāmitaujāḥ // 7.2.36
hutāśanābhaḥ sa hutāśanaprabhe; śubhaḥ śubhe vai svarathe dhanurdharaḥ / sthito rarājādhirathir mahārathaḥ; svayaṃ vimāne surarāḍ iva sthitaḥ // 7.2.37
śaratalpe mahātmānaṃ śayānam amitaujasam / mahāvātasamūhena samudram iva śoṣitam // 7.3.1
divyair astrair maheṣvāsaṃ pātitaṃ savyasācinā / jayāśāṃ tava putrāṇāṃ saṃbhagnāṃ śarma varma ca // 7.3.2
apārāṇām iva dvīpam agādhe gādham icchatām / srotasā yāmuneneva śaraugheṇa pariplutam // 7.3.3
mahāntam iva mainākam asahyaṃ bhuvi pātitam / nabhaścyutam ivādityaṃ patitaṃ dharaṇītale // 7.3.4
śatakrator ivācintyaṃ purā vṛtreṇa nirjayam / mohanaṃ sarvasainyasya yudhi bhīṣmasya pātanam // 7.3.5
kakudaṃ sarvasainyānāṃ lakṣma sarvadhanuṣmatām / dhanaṃjayaśaravyāptaṃ pitaraṃ te mahāvratam // 7.3.6
taṃ vīraśayane vīraṃ śayānaṃ puruṣarṣabham / bhīṣmam ādhirathir dṛṣṭvā bharatānām amadhyamam // 7.3.7
avatīrya rathād ārto bāṣpavyākulitākṣaram / abhivādyāñjaliṃ baddhvā vandamāno 'bhyabhāṣata // 7.3.8
karṇo 'ham asmi bhadraṃ te adya mā vada bhārata / puṇyayā kṣemayā vācā cakṣuṣā cāvalokaya // 7.3.9
na nūnaṃ sukṛtasyeha phalaṃ kaś cit samaśnute / yatra dharmaparo vṛddhaḥ śete bhuvi bhavān iha // 7.3.10
kośasaṃjanane mantre vyūhapraharaṇeṣu ca / nātham anyaṃ na paśyāmi kurūṇāṃ kurusattama // 7.3.11
buddhyā viśuddhayā yukto yaḥ kurūṃs tārayed bhayāt / yodhāṃs tvam aplave hitvā pitṛlokaṃ gamiṣyasi // 7.3.12
adya prabhṛti saṃkruddhā vyāghrā iva mṛgakṣayam / pāṇḍavā bharataśreṣṭha kariṣyanti kurukṣayam // 7.3.13
adya gāṇḍīvaghoṣasya vīryajñāḥ savyasācinaḥ / kuravaḥ saṃtrasiṣyanti vajrapāṇer ivāsurāḥ // 7.3.14
adya gāṇḍīvamuktānām aśanīnām iva svanaḥ / trāsayiṣyati saṃgrāme kurūn anyāṃś ca pārthivān // 7.3.15
samiddho 'gnir yathā vīra mahājvālo drumān dahet / dhārtarāṣṭrān pradhakṣyanti tathā bāṇāḥ kirīṭinaḥ // 7.3.16
yena yena prasarato vāyvagnī sahitau vane / tena tena pradahato bhagavantau yad icchataḥ // 7.3.17
yādṛśo 'gniḥ samiddho hi tādṛk pārtho na saṃśayaḥ / yathā vāyur naravyāghra tathā kṛṣṇo na saṃśayaḥ // 7.3.18
nadataḥ pāñcajanyasya rasato gāṇḍivasya ca / śrutvā sarvāṇi sainyāni trāsaṃ yāsyanti bhārata // 7.3.19
kapidhvajasya cotpāte rathasyāmitrakarśinaḥ / śabdaṃ soḍhuṃ na śakṣyanti tvām ṛte vīra pārthivāḥ // 7.3.20
ko hy arjunaṃ raṇe yoddhuṃ tvad anyaḥ pārthivo 'rhati / yasya divyāni karmāṇi pravadanti manīṣiṇaḥ // 7.3.21
amānuṣaś ca saṃgrāmas tryambakena ca dhīmataḥ / tasmāc caiva varaḥ prāpto duṣprāpaś cākṛtātmabhiḥ // 7.3.22
tam adyāhaṃ pāṇḍavaṃ yuddhaśauṇḍam; amṛṣyamāṇo bhavatānuśiṣṭaḥ / āśīviṣaṃ dṛṣṭiharaṃ sughoram; iyāṃ puraskṛtya vadhaṃ jayaṃ vā // 7.3.23
tasya lālapyataḥ śrutvā vṛddhaḥ kurupitāmahaḥ / deśakālocitaṃ vākyam abravīt prītamānasaḥ // 7.4.1
samudra iva sindhūnāṃ jyotiṣām iva bhāskaraḥ / satyasya ca yathā santo bījānām iva corvarā // 7.4.2
parjanya iva bhūtānāṃ pratiṣṭhā suhṛdāṃ bhava / bāndhavās tvānujīvantu sahasrākṣam ivāmarāḥ // 7.4.3
svabāhubalavīryeṇa dhārtarāṣṭrapriyaiṣiṇā / karṇa rājapuraṃ gatvā kāmbojā nihatās tvayā // 7.4.4
girivrajagatāś cāpi nagnajitpramukhā nṛpāḥ / ambaṣṭhāś ca videhāś ca gāndhārāś ca jitās tvayā // 7.4.5
himavaddurganilayāḥ kirātā raṇakarkaśāḥ / duryodhanasya vaśagāḥ kṛtāḥ karṇa tvayā purā // 7.4.6
tatra tatra ca saṃgrāme duryodhanahitaiṣiṇā / bahavaś ca jitā vīrās tvayā karṇa mahaujasā // 7.4.7
yathā duryodhanas tāta sajñātikulabāndhavaḥ / tathā tvam api sarveṣāṃ kauravāṇāṃ gatir bhava // 7.4.8
śivenābhivadāmi tvāṃ gaccha yudhyasva śatrubhiḥ / anuśādhi kurūn saṃkhye dhatsva duryodhane jayam // 7.4.9
bhavān pautrasamo 'smākaṃ yathā duryodhanas tathā / tavāpi dharmataḥ sarve yathā tasya vayaṃ tathā // 7.4.10
yaunāt saṃbandhakāl loke viśiṣṭaṃ saṃgataṃ satām / sadbhiḥ saha naraśreṣṭha pravadanti manīṣiṇaḥ // 7.4.11
sa satyasaṃgaro bhūtvā mamedam iti niścitam / kurūṇāṃ pālaya balaṃ yathā duryodhanas tathā // 7.4.12
iti śrutvā vacaḥ so 'tha caraṇāv abhivādya ca / yayau vaikartanaḥ karṇas tūrṇam āyodhanaṃ prati // 7.4.13
so 'bhivīkṣya naraughāṇāṃ sthānam apratimaṃ mahat / vyūḍhapraharaṇoraskaṃ sainyaṃ tat samabṛṃhayat // 7.4.14
karṇaṃ dṛṣṭvā maheṣvāsaṃ yuddhāya samavasthitam / kṣveḍitāsphoṭitaravaiḥ siṃhanādaravair api // 7.4.15
dhanuḥśabdaiś ca vividhaiḥ kuravaḥ samapūjayan // 7.4.15.2
rathasthaṃ puruṣavyāghraṃ dṛṣṭvā karṇam avasthitam / hṛṣṭo duryodhano rājann idaṃ vacanam abravīt // 7.5.1
sanātham idam atyarthaṃ bhavatā pālitaṃ balam / manye kiṃ tu samarthaṃ yad dhitaṃ tat saṃpradhāryatām // 7.5.2
brūhi tat puruṣavyāghra tvaṃ hi prājñatamo nṛpa / yathā cārthapatiḥ kṛtyaṃ paśyate na tathetaraḥ // 7.5.3
te sma sarve tava vacaḥ śrotukāmā nareśvara / nānyāyyaṃ hi bhavān vākyaṃ brūyād iti matir mama // 7.5.4
bhīṣmaḥ senāpraṇetāsīd vayasā vikrameṇa ca / śrutena ca susaṃpannaḥ sarvair yodhaguṇais tathā // 7.5.5
tenātiyaśasā karṇa ghnatā śatrugaṇān mama / suyuddhena daśāhāni pālitāḥ smo mahātmanā // 7.5.6
tasminn asukaraṃ karma kṛtavaty āsthite divam / kaṃ nu senāpraṇetāraṃ manyase tadanantaram // 7.5.7
na ṛte nāyakaṃ senā muhūrtam api tiṣṭhati / āhaveṣv āhavaśreṣṭha netṛhīneva naur jale // 7.5.8
yathā hy akarṇadhārā nau rathaś cāsārathir yathā / draved yatheṣṭaṃ tadvat syād ṛte senāpatiṃ balam // 7.5.9
sa bhavān vīkṣya sarveṣu māmakeṣu mahātmasu / paśya senāpatiṃ yuktam anu śāṃtanavād iha // 7.5.10
yaṃ hi senāpraṇetāraṃ bhavān vakṣyati saṃyuge / taṃ vayaṃ sahitāḥ sarve prakariṣyāma māriṣa // 7.5.11
sarva eva mahātmāna ime puruṣasattamāḥ / senāpatitvam arhanti nātra kāryā vicāraṇā // 7.5.12
kulasaṃhananajñānair balavikramabuddhibhiḥ / yuktāḥ kṛtajñā hrīmanta āhaveṣv anivartinaḥ // 7.5.13
yugapan na tu te śakyāḥ kartuṃ sarve puraḥsarāḥ / eka evātra kartavyo yasmin vaiśeṣikā guṇāḥ // 7.5.14
anyonyaspardhināṃ teṣāṃ yady ekaṃ satkariṣyasi / śeṣā vimanaso vyaktaṃ na yotsyante hi bhārata // 7.5.15
ayaṃ tu sarvayodhānām ācāryaḥ sthaviro guruḥ / yuktaḥ senāpatiḥ kartuṃ droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ // 7.5.16
ko hi tiṣṭhati durdharṣe droṇe brahmaviduttame / senāpatiḥ syād anyo 'smāc chukrāṅgirasadarśanāt // 7.5.17
na ca sa hy asti te yodhaḥ sarvarājasu bhārata / yo droṇaṃ samare yāntaṃ nānuyāsyati saṃyuge // 7.5.18
eṣa senāpraṇetṝṇām eṣa śastrabhṛtām api / eṣa buddhimatāṃ caiva śreṣṭho rājan guruś ca te // 7.5.19
evaṃ duryodhanācāryam āśu senāpatiṃ kuru / jigīṣanto 'surān saṃkhye kārttikeyam ivāmarāḥ // 7.5.20
karṇasya vacanaṃ śrutvā rājā duryodhanas tadā / senāmadhyagataṃ droṇam idaṃ vacanam abravīt // 7.5.21
varṇaśraiṣṭhyāt kulotpattyā śrutena vayasā dhiyā / vīryād dākṣyād adhṛṣyatvād arthajñānān nayāj jayāt // 7.5.22
tapasā ca kṛtajñatvād vṛddhaḥ sarvaguṇair api / yukto bhavatsamo goptā rājñām anyo na vidyate // 7.5.23
sa bhavān pātu naḥ sarvān vibudhān iva vāsavaḥ / bhavannetrāḥ parāñ jetum icchāmo dvijasattama // 7.5.24
rudrāṇām iva kāpālī vasūnām iva pāvakaḥ / kubera iva yakṣāṇāṃ marutām iva vāsavaḥ // 7.5.25
vasiṣṭha iva viprāṇāṃ tejasām iva bhāskaraḥ / pitṝṇām iva dharmo 'tha ādityānām ivāmburāṭ // 7.5.26
nakṣatrāṇām iva śaśī ditijānām ivośanāḥ / śreṣṭhaḥ senāpraṇetṝṇāṃ sa naḥ senāpatir bhava // 7.5.27
akṣauhiṇyo daśaikā ca vaśagāḥ santu te 'nagha / tābhiḥ śatrūn prativyūhya jahīndro dānavān iva // 7.5.28
prayātu no bhavān agre devānām iva pāvakiḥ / anuyāsyāmahe tv ājau saurabheyā ivarṣabham // 7.5.29
ugradhanvā maheṣvāso divyaṃ visphārayan dhanuḥ / agre bhavantaṃ dṛṣṭvā no nārjunaḥ prasahiṣyate // 7.5.30
dhruvaṃ yudhiṣṭhiraṃ saṃkhye sānubandhaṃ sabāndhavam / jeṣyāmi puruṣavyāghra bhavān senāpatir yadi // 7.5.31
evam ukte tato droṇe jayety ūcur narādhipāḥ / siṃhanādena mahatā harṣayantas tavātmajam // 7.5.32
sainikāś ca mudā yuktā vardhayanti dvijottamam / duryodhanaṃ puraskṛtya prārthayanto mahad yaśaḥ // 7.5.33
vedaṃ ṣaḍaṅgaṃ vedāham arthavidyāṃ ca mānavīm / traiyambakam atheṣvastram astrāṇi vividhāni ca // 7.5.34
ye cāpy uktā mayi guṇā bhavadbhir jayakāṅkṣibhiḥ / cikīrṣus tān ahaṃ satyān yodhayiṣyāmi pāṇḍavān // 7.5.35
sa evam abhyanujñātaś cakre senāpatiṃ tataḥ / droṇaṃ tava suto rājan vidhidṛṣṭena karmaṇā // 7.5.36
athābhiṣiṣicur droṇaṃ duryodhanamukhā nṛpāḥ / senāpatye yathā skandaṃ purā śakramukhāḥ surāḥ // 7.5.37
tato vāditraghoṣeṇa saha puṃsāṃ mahāsvanaiḥ / prādurāsīt kṛte droṇe harṣaḥ senāpatau tadā // 7.5.38
tataḥ puṇyāhaghoṣeṇa svastivādasvanena ca / saṃstavair gītaśabdaiś ca sūtamāgadhabandinām // 7.5.39
jayaśabdair dvijāgryāṇāṃ subhagānartitais tathā / satkṛtya vidhivad droṇaṃ jitān manyanta pāṇḍavān // 7.5.40
senāpatyaṃ tu saṃprāpya bhāradvājo mahārathaḥ / yuyutsur vyūhya sainyāni prāyāt tava sutaiḥ saha // 7.6.1
saindhavaś ca kaliṅgaś ca vikarṇaś ca tavātmajaḥ / dakṣiṇaṃ pārśvam āsthāya samatiṣṭhanta daṃśitāḥ // 7.6.2
prapakṣaḥ śakunis teṣāṃ pravarair hayasādibhiḥ / yayau gāndhārakaiḥ sārdhaṃ vimalaprāsayodhibhiḥ // 7.6.3
kṛpaś ca kṛtavarmā ca citraseno viviṃśatiḥ / duḥśāsanamukhā yattāḥ savyaṃ pārśvam apālayan // 7.6.4
teṣāṃ prapakṣāḥ kāmbojāḥ sudakṣiṇapuraḥsarāḥ / yayur aśvair mahāvegaiḥ śakāś ca yavanaiḥ saha // 7.6.5
madrās trigartāḥ sāmbaṣṭhāḥ pratīcyodīcyavāsinaḥ / śibayaḥ śūrasenāś ca śūdrāś ca maladaiḥ saha // 7.6.6
sauvīrāḥ kitavāḥ prācyā dākṣiṇātyāś ca sarvaśaḥ / tavātmajaṃ puraskṛtya sūtaputrasya pṛṣṭhataḥ // 7.6.7
harṣayan sarvasainyāni baleṣu balam ādadhat / yayau vaikartanaḥ karṇaḥ pramukhe sarvadhanvinām // 7.6.8
tasya dīpto mahākāyaḥ svāny anīkāni harṣayan / hastikakṣyāmahāketur babhau sūryasamadyutiḥ // 7.6.9
na bhīṣmavyasanaṃ kaś cid dṛṣṭvā karṇam amanyata / viśokāś cābhavan sarve rājānaḥ kurubhiḥ saha // 7.6.10
hṛṣṭāś ca bahavo yodhās tatrājalpanta saṃgatāḥ / na hi karṇaṃ raṇe dṛṣṭvā yudhi sthāsyanti pāṇḍavāḥ // 7.6.11
karṇo hi samare śakto jetuṃ devān savāsavān / kim u pāṇḍusutān yuddhe hīnavīryaparākramān // 7.6.12
bhīṣmeṇa tu raṇe pārthāḥ pālitā bāhuśālinā / tāṃs tu karṇaḥ śarais tīkṣṇair nāśayiṣyaty asaṃśayam // 7.6.13
evaṃ bruvantas te 'nyonyaṃ hṛṣṭarūpā viśāṃ pate / rādheyaṃ pūjayantaś ca praśaṃsantaś ca niryayuḥ // 7.6.14
asmākaṃ śakaṭavyūho droṇena vihito 'bhavat / pareṣāṃ krauñca evāsīd vyūho rājan mahātmanām // 7.6.15
prīyamāṇena vihito dharmarājena bhārata // 7.6.15.2
vyūhapramukhatas teṣāṃ tasthatuḥ puruṣarṣabhau / vānaradhvajam ucchritya viṣvaksenadhanaṃjayau // 7.6.16
kakudaṃ sarvasainyānāṃ lakṣma sarvadhanuṣmatām / ādityapathagaḥ ketuḥ pārthasyāmitatejasaḥ // 7.6.17
dīpayām āsa tat sainyaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ / yathā prajvalitaḥ sūryo yugānte vai vasuṃdharām // 7.6.18
asyatām arjunaḥ śreṣṭho gāṇḍīvaṃ dhanuṣāṃ varam / vāsudevaś ca bhūtānāṃ cakrāṇāṃ ca sudarśanam // 7.6.19
catvāry etāni tejāṃsi vahañ śvetahayo rathaḥ / pareṣām agratas tasthau kālacakram ivodyatam // 7.6.20
evam etau mahātmānau balasenāgragāv ubhau / tāvakānāṃ mukhaṃ karṇaḥ pareṣāṃ ca dhanaṃjayaḥ // 7.6.21
tato jātābhisaṃrambhau parasparavadhaiṣiṇau / avekṣetāṃ tadānyonyaṃ samare karṇapāṇḍavau // 7.6.22
tataḥ prayāte sahasā bhāradvāje mahārathe / antarnādena ghoreṇa vasudhā samakampata // 7.6.23
tatas tumulam ākāśam āvṛṇot sadivākaram / vātoddhūtaṃ rajas tīvraṃ kauśeyanikaropamam // 7.6.24
anabhre pravavarṣa dyaur māṃsāsthirudhirāṇy uta / gṛdhrāḥ śyenā baḍāḥ kaṅkā vāyasāś ca sahasraśaḥ // 7.6.25
upary upari senāṃ te tadā paryapatan nṛpa // 7.6.25.2
gomāyavaś ca prākrośan bhayadān dāruṇān ravān / akārṣur apasavyaṃ ca bahuśaḥ pṛtanāṃ tava // 7.6.26
cikhādiṣanto māṃsāni pipāsantaś ca śoṇitam // 7.6.26.2
apatad dīpyamānā ca sanirghātā sakampanā / ulkā jvalantī saṃgrāme pucchenāvṛtya sarvaśaḥ // 7.6.27
pariveṣo mahāṃś cāpi savidyutstanayitnumān / bhāskarasyābhavad rājan prayāte vāhinīpatau // 7.6.28
ete cānye ca bahavaḥ prādurāsan sudāruṇāḥ / utpātā yudhi vīrāṇāṃ jīvitakṣayakārakāḥ // 7.6.29
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ parasparavadhaiṣiṇām / kurupāṇḍavasainyānāṃ śabdenānādayaj jagat // 7.6.30
te tv anyonyaṃ susaṃrabdhāḥ pāṇḍavāḥ kauravaiḥ saha / pratyaghnan niśitair bāṇair jayagṛddhāḥ prahāriṇaḥ // 7.6.31
sa pāṇḍavānāṃ mahatīṃ maheṣvāso mahādyutiḥ / vegenābhyadravat senāṃ kirañ śaraśataiḥ śitaiḥ // 7.6.32
droṇam abhyudyataṃ dṛṣṭvā pāṇḍavāḥ saha sṛñjayaiḥ / pratyagṛhṇaṃs tadā rājañ śaravarṣaiḥ pṛthak pṛthak // 7.6.33
saṃkṣobhyamāṇā droṇena bhidyamānā mahācamūḥ / vyaśīryata sapāñcālā vāteneva balāhakāḥ // 7.6.34
bahūnīha vikurvāṇo divyāny astrāṇi saṃyuge / apīḍayat kṣaṇenaiva droṇaḥ pāṇḍavasṛñjayān // 7.6.35
te vadhyamānā droṇena vāsaveneva dānavāḥ / pāñcālāḥ samakampanta dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ // 7.6.36
tato divyāstravic chūro yājñasenir mahārathaḥ / abhinac charavarṣeṇa droṇānīkam anekadhā // 7.6.37
droṇasya śaravarṣais tu śaravarṣāṇi bhāgaśaḥ / saṃnivārya tataḥ senāṃ kurūn apy avadhīd balī // 7.6.38
saṃhṛtya tu tato droṇaḥ samavasthāpya cāhave / svam anīkaṃ mahābāhuḥ pārṣataṃ samupādravat // 7.6.39
sa bāṇavarṣaṃ sumahad asṛjat pārṣataṃ prati / maghavān samabhikruddhaḥ sahasā dānaveṣv iva // 7.6.40
te kampyamānā droṇena bāṇaiḥ pāṇḍavasṛñjayāḥ / punaḥ punar abhajyanta siṃhenevetare mṛgāḥ // 7.6.41
atha paryapatad droṇaḥ pāṇḍavānāṃ balaṃ balī / alātacakravad rājaṃs tad adbhutam ivābhavat // 7.6.42
khacaranagarakalpaṃ kalpitaṃ śāstradṛṣṭyā; caladanilapatākaṃ hrādinaṃ valgitāśvam / sphaṭikavimalaketuṃ tāpanaṃ śātravāṇāṃ; rathavaram adhirūḍhaḥ saṃjahārārisenām // 7.6.43
tathā droṇam abhighnantaṃ sāśvasūtarathadvipān / vyathitāḥ pāṇḍavā dṛṣṭvā na cainaṃ paryavārayan // 7.7.1
tato yudhiṣṭhiro rājā dhṛṣṭadyumnadhanaṃjayau / abravīt sarvato yattaiḥ kumbhayonir nivāryatām // 7.7.2
tatrainam arjunaś caiva pārṣataś ca sahānugaḥ / paryagṛhṇaṃs tataḥ sarve samāyāntaṃ mahārathāḥ // 7.7.3
kekayā bhīmasenaś ca saubhadro 'tha ghaṭotkacaḥ / yudhiṣṭhiro yamau matsyā drupadasyātmajās tathā // 7.7.4
draupadeyāś ca saṃhṛṣṭā dhṛṣṭaketuḥ sasātyakiḥ / cekitānaś ca saṃkruddho yuyutsuś ca mahārathaḥ // 7.7.5
ye cānye pārthivā rājan pāṇḍavasyānuyāyinaḥ / kulavīryānurūpāṇi cakruḥ karmāṇy anekaśaḥ // 7.7.6
saṃgṛhyamāṇāṃ tāṃ dṛṣṭvā pāṇḍavair vāhinīṃ raṇe / vyāvṛtya cakṣuṣī kopād bhāradvājo 'nvavaikṣata // 7.7.7
sa tīvraṃ kopam āsthāya rathe samaradurmadaḥ / vyadhamat pāṇḍavānīkam abhrāṇīva sadāgatiḥ // 7.7.8
rathān aśvān narān nāgān abhidhāvaṃs tatas tataḥ / cacāronmattavad droṇo vṛddho 'pi taruṇo yathā // 7.7.9
tasya śoṇitadigdhāṅgāḥ śoṇās te vātaraṃhasaḥ / ājāneyā hayā rājann avibhrāntāḥ śriyaṃ dadhuḥ // 7.7.10
tam antakam iva kruddham āpatantaṃ yatavratam / dṛṣṭvā saṃprādravan yodhāḥ pāṇḍavasya tatas tataḥ // 7.7.11
teṣāṃ pradravatāṃ bhīmaḥ punar āvartatām api / vīkṣatāṃ tiṣṭhatāṃ cāsīc chabdaḥ paramadāruṇaḥ // 7.7.12
śūrāṇāṃ harṣajanano bhīrūṇāṃ bhayavardhanaḥ / dyāvāpṛthivyor vivaraṃ pūrayām āsa sarvataḥ // 7.7.13
tataḥ punar api droṇo nāma viśrāvayan yudhi / akarod raudram ātmānaṃ kirañ śaraśataiḥ parān // 7.7.14
sa tathā tāny anīkāni pāṇḍaveyasya dhīmataḥ / kālavan nyavadhīd droṇo yuveva sthaviro balī // 7.7.15
utkṛtya ca śirāṃsy ugro bāhūn api sabhūṣaṇān / kṛtvā śūnyān rathopasthān udakrośan mahārathaḥ // 7.7.16
tasya harṣapraṇādena bāṇavegena cābhibho / prākampanta raṇe yodhā gāvaḥ śītārditā iva // 7.7.17
droṇasya rathaghoṣeṇa maurvīniṣpeṣaṇena ca / dhanuḥśabdena cākāśe śabdaḥ samabhavan mahān // 7.7.18
athāsya bahuśo bāṇā niścarantaḥ sahasraśaḥ / vyāpya sarvā diśaḥ petur gajāśvarathapattiṣu // 7.7.19
taṃ kārmukamahāvegam astrajvalitapāvakam / droṇam āsādayāṃ cakruḥ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha // 7.7.20
tān vai sarathahastyaśvān prāhiṇod yamasādanam / droṇo 'cireṇākaroc ca mahīṃ śoṇitakardamām // 7.7.21
tanvatā paramāstrāṇi śarān satatam asyatā / droṇena vihitaṃ dikṣu bāṇajālam adṛśyata // 7.7.22
padātiṣu rathāśveṣu vāraṇeṣu ca sarvaśaḥ / tasya vidyud ivābhreṣu caran ketur adṛśyata // 7.7.23
sa kekayānāṃ pravarāṃś ca pañca; pāñcālarājaṃ ca śaraiḥ pramṛdya / yudhiṣṭhirānīkam adīnayodhī; droṇo 'bhyayāt kārmukabāṇapāṇiḥ // 7.7.24
taṃ bhīmasenaś ca dhanaṃjayaś ca; śineś ca naptā drupadātmajaś ca / śaibyātmajaḥ kāśipatiḥ śibiś ca; hṛṣṭā nadanto vyakirañ śaraughaiḥ // 7.7.25
teṣām atho droṇadhanurvimuktāḥ; patatriṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhāḥ / bhittvā śarīrāṇi gajāśvayūnāṃ; jagmur mahīṃ śoṇitadigdhavājāḥ // 7.7.26
sā yodhasaṃghaiś ca rathaiś ca bhūmiḥ; śarair vibhinnair gajavājibhiś ca / pracchādyamānā patitair babhūva; samantato dyaur iva kālameghaiḥ // 7.7.27
śaineyabhīmārjunavāhinīpāñ; śaibyābhimanyū saha kāśirājñā / anyāṃś ca vīrān samare pramṛdnād; droṇaḥ sutānāṃ tava bhūtikāmaḥ // 7.7.28
etāni cānyāni ca kauravendra; karmāṇi kṛtvā samare mahātmā / pratāpya lokān iva kālasūryo; droṇo gataḥ svargam ito hi rājan // 7.7.29
evaṃ rukmarathaḥ śūro hatvā śatasahasraśaḥ / pāṇḍavānāṃ raṇe yodhān pārṣatena nipātitaḥ // 7.7.30
akṣauhiṇīm abhyadhikāṃ śūrāṇām anivartinām / nihatya paścād dhṛtimān agacchat paramāṃ gatim // 7.7.31
pāṇḍavaiḥ saha pāñcālair aśivaiḥ krūrakarmabhiḥ / hato rukmaratho rājan kṛtvā karma suduṣkaram // 7.7.32
tato ninādo bhūtānām ākāśe samajāyata / sainyānāṃ ca tato rājann ācārye nihate yudhi // 7.7.33
dyāṃ dharāṃ khaṃ diśo vāri pradiśaś cānunādayan / aho dhig iti bhūtānāṃ śabdaḥ samabhavan mahān // 7.7.34
devatāḥ pitaraś caiva pūrve ye cāsya bāndhavāḥ / dadṛśur nihataṃ tatra bhāradvājaṃ mahāratham // 7.7.35
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā siṃhanādān pracakrire / tena nādena mahatā samakampata medinī // 7.7.36
kiṃ kurvāṇaṃ raṇe droṇaṃ jaghnuḥ pāṇḍavasṛñjayāḥ / tathā nipuṇam astreṣu sarvaśastrabhṛtām api // 7.8.1
rathabhaṅgo babhūvāsya dhanur vāśīryatāsyataḥ / pramatto vābhavad droṇas tato mṛtyum upeyivān // 7.8.2
kathaṃ nu pārṣatas tāta śatrubhir duṣpradharṣaṇam / kirantam iṣusaṃghātān rukmapuṅkhān anekaśaḥ // 7.8.3
kṣiprahastaṃ dvijaśreṣṭhaṃ kṛtinaṃ citrayodhinam / dūreṣupātinaṃ dāntam astrayuddhe ca pāragam // 7.8.4
pāñcālaputro nyavadhīd diṣṭyā sa varam acyutam / kurvāṇaṃ dāruṇaṃ karma raṇe yattaṃ mahāratham // 7.8.5
vyaktaṃ diṣṭaṃ hi balavat pauruṣād iti me matiḥ / yad droṇo nihataḥ śūraḥ pārṣatena mahātmanā // 7.8.6
astraṃ caturvidhaṃ vīre yasminn āsīt pratiṣṭhitam / tam iṣvastravarācāryaṃ droṇaṃ śaṃsasi me hatam // 7.8.7
śrutvā hataṃ rukmarathaṃ vaiyāghraparivāraṇam / jātarūpapariṣkāraṃ nādya śokam apānude // 7.8.8
na nūnaṃ paraduḥkhena kaś cin mriyati saṃjaya / yatra droṇam ahaṃ śrutvā hataṃ jīvāmi na mriye // 7.8.9
aśmasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ sudṛḍhaṃ mama / yac chrutvā nihataṃ droṇaṃ śatadhā na vidīryate // 7.8.10
brāhme vede tatheṣv astre yam upāsan guṇārthinaḥ / brāhmaṇā rājaputrāś ca sa kathaṃ mṛtyunā hataḥ // 7.8.11
śoṣaṇaṃ sāgarasyeva meror iva visarpaṇam / patanaṃ bhāskarasyeva na mṛṣye droṇapātanam // 7.8.12
dṛptānāṃ pratiṣeddhāsīd dhārmikānāṃ ca rakṣitā / yo 'tyākṣīt kṛpaṇasyārthe prāṇān api paraṃtapaḥ // 7.8.13
mandānāṃ mama putrāṇāṃ jayāśā yasya vikrame / bṛhaspatyuśanastulyo buddhyā sa nihataḥ katham // 7.8.14
te ca śoṇā bṛhanto 'śvāḥ saindhavā hemamālinaḥ / rathe vātajavā yuktāḥ sarvaśabdātigā raṇe // 7.8.15
balino ghoṣiṇo dāntāḥ saindhavāḥ sādhuvāhinaḥ / dṛḍhāḥ saṃgrāmamadhyeṣu kaccid āsan na vihvalāḥ // 7.8.16
kariṇāṃ bṛṃhatāṃ yuddhe śaṅkhadundubhinisvanam / jyākṣepaśaravarṣāṇāṃ śastrāṇāṃ ca sahiṣṇavaḥ // 7.8.17
āśaṃsantaḥ parāñ jetuṃ jitaśvāsā jitavyathāḥ / hayāḥ prajavitāḥ śīghrā bhāradvājarathodvahāḥ // 7.8.18
te sma rukmarathe yuktā naravīrasamāhitāḥ / kathaṃ nābhyataraṃs tāta pāṇḍavānām anīkinīm // 7.8.19
jātarūpapariṣkāram āsthāya ratham uttamam / bhāradvājaḥ kim akaroc chūraḥ saṃkrandano yudhi // 7.8.20
vidyāṃ yasyopajīvanti sarvalokadhanurbhṛtaḥ / sa satyasaṃdho balavān droṇaḥ kim akarod yudhi // 7.8.21
divi śakram iva śreṣṭhaṃ mahāmātraṃ dhanurbhṛtām / ke nu taṃ raudrakarmāṇaṃ yuddhe pratyudyayū rathāḥ // 7.8.22
nanu rukmarathaṃ dṛṣṭvā pradravanti sma pāṇḍavāḥ / divyam astraṃ vikurvāṇaṃ senāṃ kṣiṇvantam avyayam // 7.8.23
utāho sarvasainyena dharmarājaḥ sahānujaḥ / pāñcālyapragraho droṇaṃ sarvataḥ samavārayat // 7.8.24
nūnam āvārayat pārtho rathino 'nyān ajihmagaiḥ / tato droṇaṃ samārohat pārṣataḥ pāpakarmakṛt // 7.8.25
na hy anyaṃ paripaśyāmi vadhe kaṃ cana śuṣmiṇaḥ / dhṛṣṭadyumnād ṛte raudrāt pālyamānāt kirīṭinā // 7.8.26
tair vṛtaḥ sarvataḥ śūraiḥ pāñcālyāpasadas tataḥ / kekayaiś cedikārūṣair matsyair anyaiś ca bhūmipaiḥ // 7.8.27
vyākulīkṛtam ācāryaṃ pipīlair uragaṃ yathā / karmaṇy asukare saktaṃ jaghāneti matir mama // 7.8.28
yo 'dhītya caturo vedān sarvān ākhyānapañcamān / brāhmaṇānāṃ pratiṣṭhāsīt srotasām iva sāgaraḥ // 7.8.29
sa kathaṃ brāhmaṇo vṛddhaḥ śastreṇa vadham āptavān // 7.8.29.2
amarṣaṇo marṣitavān kliśyamānaḥ sadā mayā / anarhamāṇaḥ kaunteyaḥ karmaṇas tasya tat phalam // 7.8.30
yasya karmānujīvanti loke sarvadhanurbhṛtaḥ / sa satyasaṃdhaḥ sukṛtī śrīkāmair nihataḥ katham // 7.8.31
divi śakra iva śreṣṭho mahāsattvo mahābalaḥ / sa kathaṃ nihataḥ pārthaiḥ kṣudramatsyair yathā timiḥ // 7.8.32
kṣiprahastaś ca balavān dṛḍhadhanvārimardanaḥ / na yasya jīvitākāṅkṣī viṣayaṃ prāpya jīvati // 7.8.33
yaṃ dvau na jahataḥ śabdau jīvamānaṃ kadā cana / brāhmaś ca vedakāmānāṃ jyāghoṣaś ca dhanurbhṛtām // 7.8.34
nāhaṃ mṛṣye hataṃ droṇaṃ siṃhadviradavikramam / kathaṃ saṃjaya durdharṣam anādhṛṣyayaśobalam // 7.8.35
ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakraṃ savyaṃ ke ca mahātmanaḥ / purastāt ke ca vīrasya yudhyamānasya saṃyuge // 7.8.36
ke ca tatra tanuṃ tyaktvā pratīpaṃ mṛtyum āvrajan / droṇasya samare vīrāḥ ke 'kurvanta parāṃ dhṛtim // 7.8.37
etad āryeṇa kartavyaṃ kṛcchrāsv āpatsu saṃjaya / parākramed yathāśaktyā tac ca tasmin pratiṣṭhitam // 7.8.38
muhyate me manas tāta kathā tāvan nivartyatām / bhūyas tu labdhasaṃjñas tvā pariprakṣyāmi saṃjaya // 7.8.39
evaṃ pṛṣṭvā sūtaputraṃ hṛcchokenārdito bhṛśam / jaye nirāśaḥ putrāṇāṃ dhṛtarāṣṭro 'patat kṣitau // 7.9.1
taṃ visaṃjñaṃ nipatitaṃ siṣicuḥ paricārakāḥ / jalenātyarthaśītena vījantaḥ puṇyagandhinā // 7.9.2
patitaṃ cainam ājñāya samantād bharatastriyaḥ / parivavrur mahārājam aspṛśaṃś caiva pāṇibhiḥ // 7.9.3
utthāpya cainaṃ śanakai rājānaṃ pṛthivītalāt / āsanaṃ prāpayām āsur bāṣpakaṇṭhyo varāṅganāḥ // 7.9.4
āsanaṃ prāpya rājā tu mūrchayābhipariplutaḥ / niśceṣṭo 'tiṣṭhata tadā vījyamānaḥ samantataḥ // 7.9.5
sa labdhvā śanakaiḥ saṃjñāṃ vepamāno mahīpatiḥ / punar gāvalgaṇiṃ sūtaṃ paryapṛcchad yathātatham // 7.9.6
yat tad udyann ivādityo jyotiṣā praṇudaṃs tamaḥ / āyād ajātaśatrur vai kas taṃ droṇād avārayat // 7.9.7
prabhinnam iva mātaṅgaṃ tathā kruddhaṃ tarasvinam / āsaktamanasaṃ dīptaṃ pratidviradaghātinam // 7.9.8
vāśitāsaṃgame yadvad ajayyaṃ pratiyūthapaiḥ // 7.9.8.2
ati cānyān raṇe yodhān vīraḥ puruṣasattamaḥ / yo hy eko hi mahābāhur nirdahed ghoracakṣuṣā // 7.9.9
kṛtsnaṃ duryodhanabalaṃ dhṛtimān satyasaṃgaraḥ // 7.9.9.2
cakṣurhaṇaṃ jaye saktam iṣvāsavararakṣitam / dāntaṃ bahumataṃ loke ke śūrāḥ paryavārayan // 7.9.10
ke duṣpradharṣaṃ rājānam iṣvāsavaram acyutam / samāsedur naravyāghraṃ kaunteyaṃ tatra māmakāḥ // 7.9.11
tarasaivābhipatyātha yo vai droṇam upādravat / taṃ bhīmasenam āyāntaṃ ke śūrāḥ paryavārayan // 7.9.12
yad āyāj jaladaprakhyo rathaḥ paramavīryavān / parjanya iva bībhatsus tumulām aśaniṃ sṛjan // 7.9.13
vavarṣa śaravarṣāṇi varṣāṇi maghavān iva / iṣusaṃbādham ākāśaṃ kurvan kapivaradhvajaḥ // 7.9.14
avasphūrjan diśaḥ sarvās talanemisvanena ca // 7.9.14.2
cāpavidyutprabho ghoro rathagulmabalāhakaḥ / rathanemighoṣastanitaḥ śaraśabdātibandhuraḥ // 7.9.15
roṣanirjitajīmūto mano 'bhiprāyaśīghragaḥ / marmātigo bāṇadhāras tumulaḥ śoṇitodakaḥ // 7.9.16
saṃplāvayan mahīṃ sarvāṃ mānavair āstaraṃs tadā / gadāniṣṭanito raudro duryodhanakṛtodyamaḥ // 7.9.17
yuddhe 'bhyaṣiñcad vijayo gārdhrapatraiḥ śilāśitaiḥ / gāṇḍīvaṃ dhārayan dhīmān kīdṛśaṃ vo manas tadā // 7.9.18
kaccid gāṇḍīvaśabdena na praṇaśyata vai balam / yad vaḥ sa bhairavaṃ kurvann arjuno bhṛśam abhyagāt // 7.9.19
kaccin nāpānudad droṇād iṣubhir vo dhanaṃjayaḥ / vāto meghān ivāvidhyan pravāñ śaravanānilaḥ // 7.9.20
ko hi gāṇḍīvadhanvānaṃ naraḥ soḍhuṃ raṇe 'rhati // 7.9.20.2
yat senāḥ samakampanta yad vīrān aspṛśad bhayam / ke tatra nājahur droṇaṃ ke kṣudrāḥ prādravan bhayāt // 7.9.21
ke vā tatra tanūs tyaktvā pratīpaṃ mṛtyum āvrajan / amānuṣāṇāṃ jetāraṃ yuddheṣv api dhanaṃjayam // 7.9.22
na ca vegaṃ sitāśvasya viśakṣyantīha māmakāḥ / gāṇḍīvasya ca nirghoṣaṃ prāvṛḍjaladanisvanam // 7.9.23
viṣvakseno yasya yantā yoddhā caiva dhanaṃjayaḥ / aśakyaḥ sa ratho jetuṃ manye devāsurair api // 7.9.24
sukumāro yuvā śūro darśanīyaś ca pāṇḍavaḥ / medhāvī nipuṇo dhīmān yudhi satyaparākramaḥ // 7.9.25
ārāvaṃ vipulaṃ kurvan vyathayan sarvakauravān / yadāyān nakulo dhīmān ke śūrāḥ paryavārayan // 7.9.26
āśīviṣa iva kruddhaḥ sahadevo yadābhyayāt / śatrūṇāṃ kadanaṃ kurvañ jetāsau durjayo yudhi // 7.9.27
āryavratam amogheṣuṃ hrīmantam aparājitam / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke śūrāḥ paryavārayan // 7.9.28
yaḥ sa sauvīrarājasya pramathya mahatīṃ camūm / ādatta mahiṣīṃ bhojyāṃ kāmyāṃ sarvāṅgaśobhanām // 7.9.29
satyaṃ dhṛtiś ca śauryaṃ ca brahmacaryaṃ ca kevalam / sarvāṇi yuyudhāne 'smin nityāni puruṣarṣabhe // 7.9.30
balinaṃ satyakarmāṇam adīnam aparājitam / vāsudevasamaṃ yuddhe vāsudevād anantaram // 7.9.31
yuktaṃ dhanaṃjayapreṣye śūram ācāryakarmaṇi / pārthena samam astreṣu kas taṃ droṇād avārayat // 7.9.32
vṛṣṇīnāṃ pravaraṃ vīraṃ śūraṃ sarvadhanuṣmatām / rāmeṇa samam astreṣu yaśasā vikrameṇa ca // 7.9.33
satyaṃ dhṛtir damaḥ śauryaṃ brahmacaryam anuttamam / sātvate tāni sarvāṇi trailokyam iva keśave // 7.9.34
tam evaṃguṇasaṃpannaṃ durvāram api daivataiḥ / samāsādya maheṣvāsaṃ ke vīrāḥ paryavārayan // 7.9.35
pāñcāleṣūttamaṃ śūram uttamābhijanapriyam / nityam uttamakarmāṇam uttamaujasam āhave // 7.9.36
yuktaṃ dhanaṃjayahite mamānarthāya cottamam / yamavaiśravaṇādityamahendravaruṇopamam // 7.9.37
mahārathasamākhyātaṃ droṇāyodyantam āhave / tyajantaṃ tumule prāṇān ke śūrāḥ paryavārayan // 7.9.38
eko 'pasṛtya cedibhyaḥ pāṇḍavān yaḥ samāśritaḥ / dhṛṣṭaketuṃ tam āyāntaṃ droṇāt kaḥ samavārayat // 7.9.39
yo 'vadhīt ketumāñ śūro rājaputraṃ sudarśanam / aparāntagiridvāre kas taṃ droṇād avārayat // 7.9.40
strīpūrvo yo naravyāghro yaḥ sa veda guṇāguṇān / śikhaṇḍinaṃ yājñasenim amlānamanasaṃ yudhi // 7.9.41
devavratasya samare hetuṃ mṛtyor mahātmanaḥ / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke vīrāḥ paryavārayan // 7.9.42
yasminn abhyadhikā vīre guṇāḥ sarve dhanaṃjayāt / yasminn astrāṇi satyaṃ ca brahmacaryaṃ ca nityadā // 7.9.43
vāsudevasamaṃ vīrye dhanaṃjayasamaṃ bale / tejasādityasadṛśaṃ bṛhaspatisamaṃ matau // 7.9.44
abhimanyuṃ mahātmānaṃ vyāttānanam ivāntakam / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke vīrāḥ paryavārayan // 7.9.45
taruṇas tv aruṇaprakhyaḥ saubhadraḥ paravīrahā / yadābhyādravata droṇaṃ tadāsīd vo manaḥ katham // 7.9.46
draupadeyā naravyāghrāḥ samudram iva sindhavaḥ / yad droṇam ādravan saṃkhye ke vīrās tān avārayan // 7.9.47
ye te dvādaśa varṣāṇi krīḍām utsṛjya bālakāḥ / astrārtham avasan bhīṣme bibhrato vratam uttamam // 7.9.48
kṣatraṃjayaḥ kṣatradevaḥ kṣatradharmā ca māninaḥ / dhṛṣṭadyumnātmajā vīrāḥ ke tān droṇād avārayan // 7.9.49
śatād viśiṣṭaṃ yaṃ yuddhe samapaśyanta vṛṣṇayaḥ / cekitānaṃ maheṣvāsaṃ kas taṃ droṇād avārayat // 7.9.50
vārdhakṣemiḥ kaliṅgānāṃ yaḥ kanyām āharad yudhi / anādhṛṣṭir adīnātmā kas taṃ droṇād avārayat // 7.9.51
bhrātaraḥ pañca kaikeyā dhārmikāḥ satyavikramāḥ / indragopakavarṇāś ca raktavarmāyudhadhvajāḥ // 7.9.52
mātṛṣvasuḥ sutā vīrāḥ pāṇḍavānāṃ jayārthinaḥ / tān droṇaṃ hantum āyātān ke vīrāḥ paryavārayan // 7.9.53
yaṃ yodhayanto rājāno nājayan vāraṇāvate / ṣaṇ māsān abhisaṃrabdhā jighāṃsanto yudhāṃ patim // 7.9.54
dhanuṣmatāṃ varaṃ śūraṃ satyasaṃdhaṃ mahābalam / droṇāt kas taṃ naravyāghraṃ yuyutsuṃ pratyavārayat // 7.9.55
yaḥ putraṃ kāśirājasya vārāṇasyāṃ mahāratham / samare strīṣu gṛdhyantaṃ bhallenāpaharad rathāt // 7.9.56
dhṛṣṭadyumnaṃ maheṣvāsaṃ pārthānāṃ mantradhāriṇam / yuktaṃ duryodhanānarthe sṛṣṭaṃ droṇavadhāya ca // 7.9.57
nirdahantaṃ raṇe yodhān dārayantaṃ ca sarvaśaḥ / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ ke vīrāḥ paryavārayan // 7.9.58
utsaṅga iva saṃvṛddhaṃ drupadasyāstravittamam / śaikhaṇḍinaṃ kṣatradevaṃ ke taṃ droṇād avārayan // 7.9.59
ya imāṃ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ carmavat samaveṣṭayat / mahatā rathavaṃśena mukhyārighno mahārathaḥ // 7.9.60
daśāśvamedhān ājahre svannapānāptadakṣiṇān / nirargalān sarvamedhān putravat pālayan prajāḥ // 7.9.61
pibantyo dakṣiṇāṃ yasya gaṅgāsrotaḥ samāpiban / tāvatīr gā dadau vīra uśīnarasuto 'dhvare // 7.9.62
na pūrve nāpare cakrur idaṃ ke cana mānavāḥ / iti saṃcukruśur devāḥ kṛte karmaṇi duṣkare // 7.9.63
paśyāmas triṣu lokeṣu na taṃ saṃsthāsnucāriṣu / jātaṃ vāpi janiṣyaṃ vā dvitīyaṃ vāpi saṃprati // 7.9.64
anyam auśīnarāc chaibyād dhuro voḍhāram ity uta / gatiṃ yasya na yāsyanti mānuṣā lokavāsinaḥ // 7.9.65
tasya naptāram āyāntaṃ śaibyaṃ kaḥ samavārayat / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ vyāttānanam ivāntakam // 7.9.66
virāṭasya rathānīkaṃ matsyasyāmitraghātinaḥ / prepsantaṃ samare droṇaṃ ke vīrāḥ paryavārayan // 7.9.67
sadyo vṛkodarāj jāto mahābalaparākramaḥ / māyāvī rākṣaso ghoro yasmān mama mahad bhayam // 7.9.68
pārthānāṃ jayakāmaṃ taṃ putrāṇāṃ mama kaṇṭakam / ghaṭotkacaṃ mahābāhuṃ kas taṃ droṇād avārayat // 7.9.69
ete cānye ca bahavo yeṣām arthāya saṃjaya / tyaktāraḥ saṃyuge prāṇān kiṃ teṣām ajitaṃ yudhi // 7.9.70
yeṣāṃ ca puruṣavyāghraḥ śārṅgadhanvā vyapāśrayaḥ / hitārthī cāpi pārthānāṃ kathaṃ teṣāṃ parājayaḥ // 7.9.71
lokānāṃ gurur atyantaṃ lokanāthaḥ sanātanaḥ / nārāyaṇo raṇe nātho divyo divyātmavān prabhuḥ // 7.9.72
yasya divyāni karmāṇi pravadanti manīṣiṇaḥ / tāny ahaṃ kīrtayiṣyāmi bhaktyā sthairyārtham ātmanaḥ // 7.9.73
śṛṇu divyāni karmāṇi vāsudevasya saṃjaya / kṛtavān yāni govindo yathā nānyaḥ pumān kva cit // 7.10.1
saṃvardhatā gopakule bālenaiva mahātmanā / vikhyāpitaṃ balaṃ bāhvos triṣu lokeṣu saṃjaya // 7.10.2
uccaiḥśravas tulyabalaṃ vāyuvegasamaṃ jave / jaghāna hayarājaṃ yo yamunāvanavāsinam // 7.10.3
dānavaṃ ghorakarmāṇaṃ gavāṃ mṛtyum ivotthitam / vṛṣarūpadharaṃ bālye bhujābhyāṃ nijaghāna ha // 7.10.4
pralambaṃ narakaṃ jambhaṃ pīṭhaṃ cāpi mahāsuram / muruṃ cācalasaṃkāśam avadhīt puṣkarekṣaṇaḥ // 7.10.5
tathā kaṃso mahātejā jarāsaṃdhena pālitaḥ / vikrameṇaiva kṛṣṇena sagaṇaḥ śātito raṇe // 7.10.6
sunāmā nāma vikrāntaḥ samagrākṣauhiṇīpatiḥ / bhojarājasya madhyastho bhrātā kaṃsasya vīryavān // 7.10.7
baladevadvitīyena kṛṣṇenāmitraghātinā / tarasvī samare dagdhaḥ sasainyaḥ śūrasenarāṭ // 7.10.8
durvāsā nāma viprarṣis tathā paramakopanaḥ / ārādhitaḥ sadāreṇa sa cāsmai pradadau varān // 7.10.9
tathā gāndhārarājasya sutāṃ vīraḥ svayaṃvare / nirjitya pṛthivīpālān avahat puṣkarekṣaṇaḥ // 7.10.10
amṛṣyamāṇā rājāno yasya jātyā hayā iva / rathe vaivāhike yuktāḥ pratodena kṛtavraṇāḥ // 7.10.11
jarāsaṃdhaṃ mahābāhum upāyena janārdanaḥ / pareṇa ghātayām āsa pṛthag akṣauhiṇīpatim // 7.10.12
cedirājaṃ ca vikrāntaṃ rājasenāpatiṃ balī / arghe vivadamānaṃ ca jaghāna paśuvat tadā // 7.10.13
saubhaṃ daityapuraṃ svasthaṃ śālvaguptaṃ durāsadam / samudrakukṣau vikramya pātayām āsa mādhavaḥ // 7.10.14
aṅgān vaṅgān kaliṅgāṃś ca māgadhān kāśikosalān / vatsagargakarūṣāṃś ca puṇḍrāṃś cāpy ajayad raṇe // 7.10.15
āvantyān dākṣiṇātyāṃś ca pārvatīyān daśerakān / kāśmīrakān aurasakān piśācāṃś ca samandarān // 7.10.16
kāmbojān vāṭadhānāṃś ca colān pāṇḍyāṃś ca saṃjaya / trigartān mālavāṃś caiva daradāṃś ca sudurjayān // 7.10.17
nānādigbhyaś ca saṃprāptān vrātān aśvaśakān prati / jitavān puṇḍarīkākṣo yavanāṃś ca sahānugān // 7.10.18
praviśya makarāvāsaṃ yādobhir abhisaṃvṛtam / jigāya varuṇaṃ yuddhe salilāntargataṃ purā // 7.10.19
yudhi pañcajanaṃ hatvā pātālatalavāsinam / pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo divyaṃ śaṅkham avāptavān // 7.10.20
khāṇḍave pārthasahitas toṣayitvā hutāśanam / āgneyam astraṃ durdharṣaṃ cakraṃ lebhe mahābalaḥ // 7.10.21
vainateyaṃ samāruhya trāsayitvāmarāvatīm / mahendrabhavanād vīraḥ pārijātam upānayat // 7.10.22
tac ca marṣitavāñ śakro jānaṃs tasya parākramam / rājñāṃ cāpy ajitaṃ kaṃ cit kṛṣṇeneha na śuśruma // 7.10.23
yac ca tan mahad āścaryaṃ sabhāyāṃ mama saṃjaya / kṛtavān puṇḍarīkākṣaḥ kas tadanya ihārhati // 7.10.24
yac ca bhaktyā prapanno 'ham adrākṣaṃ kṛṣṇam īśvaram / tan me suviditaṃ sarvaṃ pratyakṣam iva cāgamat // 7.10.25
nānto vikramayuktasya buddhyā yuktasya vā punaḥ / karmaṇaḥ śakyate gantuṃ hṛṣīkeśasya saṃjaya // 7.10.26
tathā gadaś ca sāmbaś ca pradyumno 'tha vidūrathaḥ / āgāvaho 'niruddhaś ca cārudeṣṇaś ca sāraṇaḥ // 7.10.27
ulmuko niśaṭhaś caiva jhallī babhruś ca vīryavān / pṛthuś ca vipṛthuś caiva samīko 'thārimejayaḥ // 7.10.28
ete vai balavantaś ca vṛṣṇivīrāḥ prahāriṇaḥ / kathaṃ cit pāṇḍavānīkaṃ śrayeyuḥ samare sthitāḥ // 7.10.29
āhūtā vṛṣṇivīreṇa keśavena mahātmanā / tataḥ saṃśayitaṃ sarvaṃ bhaved iti matir mama // 7.10.30
nāgāyutabalo vīraḥ kailāsaśikharopamaḥ / vanamālī halī rāmas tatra yatra janārdanaḥ // 7.10.31
yam āhuḥ sarvapitaraṃ vāsudevaṃ dvijātayaḥ / api vā hy eṣa pāṇḍūnāṃ yotsyate 'rthāya saṃjaya // 7.10.32
sa yadā tāta saṃnahyet pāṇḍavārthāya keśavaḥ / na tadā pratyanīkeṣu bhavitā tasya kaś cana // 7.10.33
yadi sma kuravaḥ sarve jayeyuḥ sarvapāṇḍavān / vārṣṇeyo 'rthāya teṣāṃ vai gṛhṇīyāc chastram uttamam // 7.10.34
tataḥ sarvān naravyāghro hatvā narapatīn raṇe / kauravāṃś ca mahābāhuḥ kuntyai dadyāt sa medinīm // 7.10.35
yasya yantā hṛṣīkeśo yoddhā yasya dhanaṃjayaḥ / rathasya tasya kaḥ saṃkhye pratyanīko bhaved rathaḥ // 7.10.36
na kena cid upāyena kurūṇāṃ dṛśyate jayaḥ / tasmān me sarvam ācakṣva yathā yuddham avartata // 7.10.37
arjunaḥ keśavasyātmā kṛṣṇo 'py ātmā kirīṭinaḥ / arjune vijayo nityaṃ kṛṣṇe kīrtiś ca śāśvatī // 7.10.38
prādhānyena hi bhūyiṣṭham ameyāḥ keśave guṇāḥ / mohād duryodhanaḥ kṛṣṇaṃ yan na vettīha mādhavam // 7.10.39
mohito daivayogena mṛtyupāśapuraskṛtaḥ / na veda kṛṣṇaṃ dāśārham arjunaṃ caiva pāṇḍavam // 7.10.40
pūrvadevau mahātmānau naranārāyaṇāv ubhau / ekātmānau dvidhābhūtau dṛśyete mānavair bhuvi // 7.10.41
manasāpi hi durdharṣau senām etāṃ yaśasvinau / nāśayetām ihecchantau mānuṣatvāt tu necchataḥ // 7.10.42
yugasyeva viparyāso lokānām iva mohanam / bhīṣmasya ca vadhas tāta droṇasya ca mahātmanaḥ // 7.10.43
na hy eva brahmacaryeṇa na vedādhyayanena ca / na kriyābhir na śastreṇa mṛtyoḥ kaś cid vimucyate // 7.10.44
lokasaṃbhāvitau vīrau kṛtāstrau yuddhadurmadau / bhīṣmadroṇau hatau śrutvā kiṃ nu jīvāmi saṃjaya // 7.10.45
yāṃ tāṃ śriyam asūyāmaḥ purā yātāṃ yudhiṣṭhire / adya tām anujānīmo bhīṣmadroṇavadhena ca // 7.10.46
tathā ca matkṛte prāptaḥ kurūṇām eṣa saṃkṣayaḥ / pakvānāṃ hi vadhe sūta vajrāyante tṛṇāny api // 7.10.47
ananyam idam aiśvaryaṃ loke prāpto yudhiṣṭhiraḥ / yasya kopān maheṣvāsau bhīṣmadroṇau nipātitau // 7.10.48
prāptaḥ prakṛtito dharmo nādharmo mānavān prati / krūraḥ sarvavināśāya kālaḥ samativartate // 7.10.49
anyathā cintitā hy arthā narais tāta manasvibhiḥ / anyathaiva hi gacchanti daivād iti matir mama // 7.10.50
tasmād aparihārye 'rthe saṃprāpte kṛcchra uttame / apāraṇīye duścintye yathābhūtaṃ pracakṣva me // 7.10.51
hanta te varṇayiṣyāmi sarvaṃ pratyakṣadarśivān / yathā sa nyapatad droṇaḥ sāditaḥ pāṇḍusṛñjayaiḥ // 7.11.1
senāpatitvaṃ saṃprāpya bhāradvājo mahārathaḥ / madhye sarvasya sainyasya putraṃ te vākyam abravīt // 7.11.2
yat kauravāṇām ṛṣabhād āpageyād anantaram / senāpatyena māṃ rājann adya satkṛtavān asi // 7.11.3
sadṛśaṃ karmaṇas tasya phalaṃ prāpnuhi pārthiva / karomi kāmaṃ kaṃ te 'dya pravṛṇīṣva yam icchasi // 7.11.4
tato duryodhanaś cintya karṇaduḥśāsanādibhiḥ / tam athovāca durdharṣam ācāryaṃ jayatāṃ varam // 7.11.5
dadāsi ced varaṃ mahyaṃ jīvagrāhaṃ yudhiṣṭhiram / gṛhītvā rathināṃ śreṣṭhaṃ matsamīpam ihānaya // 7.11.6
tataḥ kurūṇām ācāryaḥ śrutvā putrasya te vacaḥ / senāṃ praharṣayan sarvām idaṃ vacanam abravīt // 7.11.7
dhanyaḥ kuntīsuto rājā yasya grahaṇam icchasi / na vadhārthaṃ sudurdharṣa varam adya prayācasi // 7.11.8
kimarthaṃ ca naravyāghra na vadhaṃ tasya kāṅkṣasi / nāśaṃsasi kriyām etāṃ matto duryodhana dhruvam // 7.11.9
āho svid dharmaputrasya dveṣṭā tasya na vidyate / yad icchasi tvaṃ jīvantaṃ kulaṃ rakṣasi cātmani // 7.11.10
atha vā bharataśreṣṭha nirjitya yudhi pāṇḍavān / rājyāṃśaṃ pratidattvā ca saubhrātraṃ kartum icchasi // 7.11.11
dhanyaḥ kuntīsuto rājā sujātā cāsya dhīmataḥ / ajātaśatrutā satyā tasya yat snihyate bhavān // 7.11.12
droṇena tv evam uktasya tava putrasya bhārata / sahasā niḥsṛto bhāvo yo 'sya nityaṃ pravartate // 7.11.13
nākāro gūhituṃ śakyo bṛhaspatisamair api / tasmāt tava suto rājan prahṛṣṭo vākyam abravīt // 7.11.14
vadhe kuntīsutasyājau nācārya vijayo mama / hate yudhiṣṭhire pārtho hanyāt sarvān hi no dhruvam // 7.11.15
na ca śakyo raṇe sarvair nihantum amarair api / ya eva caiṣāṃ śeṣaḥ syāt sa evāsmān na śeṣayet // 7.11.16
satyapratijñe tv ānīte punardyūtena nirjite / punar yāsyanty araṇyāya kaunteyās tam anuvratāḥ // 7.11.17
so 'yaṃ mama jayo vyaktaṃ dīrghakālaṃ bhaviṣyati / ato na vadham icchāmi dharmarājasya karhi cit // 7.11.18
tasya jihmam abhiprāyaṃ jñātvā droṇo 'rthatattvavit / taṃ varaṃ sāntaraṃ tasmai dadau saṃcintya buddhimān // 7.11.19
na ced yudhiṣṭhiraṃ vīra pālayed arjuno yudhi / manyasva pāṇḍavaṃ jyeṣṭham ānītaṃ vaśam ātmanaḥ // 7.11.20
na hi pārtho raṇe śakyaḥ sendrair devāsurair api / pratyudyātum atas tāta naitad āmarṣayāmy aham // 7.11.21
asaṃśayaṃ sa śiṣyo me matpūrvaś cāstrakarmaṇi / taruṇaḥ kīrtiyuktaś ca ekāyanagataś ca saḥ // 7.11.22
astrāṇīndrāc ca rudrāc ca bhūyāṃsi samavāptavān / amarṣitaś ca te rājaṃs tena nāmarṣayāmy aham // 7.11.23
sa cāpakramyatāṃ yuddhād yenopāyena śakyate / apanīte tataḥ pārthe dharmarājo jitas tvayā // 7.11.24
grahaṇaṃ cej jayaṃ tasya manyase puruṣarṣabha / etena cābhyupāyena dhruvaṃ grahaṇam eṣyati // 7.11.25
ahaṃ gṛhītvā rājānaṃ satyadharmaparāyaṇam / ānayiṣyāmi te rājan vaśam adya na saṃśayaḥ // 7.11.26
yadi sthāsyati saṃgrāme muhūrtam api me 'grataḥ / apanīte naravyāghre kuntīputre dhanaṃjaye // 7.11.27
phalgunasya samakṣaṃ tu na hi pārtho yudhiṣṭhiraḥ / grahītuṃ samare śakyaḥ sendrair api surāsuraiḥ // 7.11.28
sāntaraṃ tu pratijñāte rājño droṇena nigrahe / gṛhītaṃ tam amanyanta tava putrāḥ subāliśāḥ // 7.11.29
pāṇḍaveṣu hi sāpekṣaṃ droṇaṃ jānāti te sutaḥ / tataḥ pratijñāsthairyārthaṃ sa mantro bahulīkṛtaḥ // 7.11.30
tato duryodhanenāpi grahaṇaṃ pāṇḍavasya tat / sainyasthāneṣu sarveṣu vyāghoṣitam ariṃdama // 7.11.31
tatas te sainikāḥ śrutvā taṃ yudhiṣṭhiranigraham / siṃhanādaravāṃś cakrur bāṇaśaṅkharavaiḥ saha // 7.12.1
tat tu sarvaṃ yathāvṛttaṃ dharmarājena bhārata / āptair āśu parijñātaṃ bhāradvājacikīrṣitam // 7.12.2
tataḥ sarvān samānāyya bhrātṝn sainyāṃś ca sarvaśaḥ / abravīd dharmarājas tu dhanaṃjayam idaṃ vacaḥ // 7.12.3
śrutaṃ te puruṣavyāghra droṇasyādya cikīrṣitam / yathā tan na bhavet satyaṃ tathā nītir vidhīyatām // 7.12.4
sāntaraṃ hi pratijñātaṃ droṇenāmitrakarśana / tac cāntaram amogheṣau tvayi tena samāhitam // 7.12.5
sa tvam adya mahābāho yudhyasva madanantaram / yathā duryodhanaḥ kāmaṃ nemaṃ droṇād avāpnuyāt // 7.12.6
yathā me na vadhaḥ kārya ācāryasya kathaṃ cana / tathā tava parityāgo na me rājaṃś cikīrṣitaḥ // 7.12.7
apy evaṃ pāṇḍava prāṇān utsṛjeyam ahaṃ yudhi / pratīyāṃ nāham ācāryaṃ tvāṃ na jahyāṃ kathaṃ cana // 7.12.8
tvāṃ nigṛhyāhave rājan dhārtarāṣṭro yam icchati / na sa taṃ jīvaloke 'smin kāmaṃ prāptaḥ kathaṃ cana // 7.12.9
prapated dyauḥ sanakṣatrā pṛthivī śakalībhavet / na tvāṃ droṇo nigṛhṇīyāj jīvamāne mayi dhruvam // 7.12.10
yadi tasya raṇe sāhyaṃ kurute vajrabhṛt svayam / devair vā sahito daityair na tvāṃ prāpsyaty asau mṛdhe // 7.12.11
mayi jīvati rājendra na bhayaṃ kartum arhasi / droṇād astrabhṛtāṃ śreṣṭhāt sarvaśastrabhṛtām api // 7.12.12
na smarāmy anṛtāṃ vācaṃ na smarāmi parājayam / na smarāmi pratiśrutya kiṃ cid apy anapākṛtam // 7.12.13
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca mṛdaṅgāś cānakaiḥ saha / prāvādyanta mahārāja pāṇḍavānāṃ niveśane // 7.12.14
siṃhanādaś ca saṃjajñe pāṇḍavānāṃ mahātmanām / dhanurjyātalaśabdaś ca gaganaspṛk subhairavaḥ // 7.12.15
taṃ śrutvā śaṅkhanirghoṣaṃ pāṇḍavasya mahātmanaḥ / tvadīyeṣv apy anīkeṣu vāditrāṇy abhijaghnire // 7.12.16
tato vyūḍhāny anīkāni tava teṣāṃ ca bhārata / śanair upeyur anyonyaṃ yotsyamānāni saṃyuge // 7.12.17
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca droṇapāñcālyayor api // 7.12.18
yatamānāḥ prayatnena droṇānīkaviśātane / na śekuḥ sṛñjayā rājaṃs tad dhi droṇena pālitam // 7.12.19
tathaiva tava putrasya rathodārāḥ prahāriṇaḥ / na śekuḥ pāṇḍavīṃ senāṃ pālyamānāṃ kirīṭinā // 7.12.20
āstāṃ te stimite sene rakṣyamāṇe parasparam / saṃprasupte yathā naktaṃ vanarājyau supuṣpite // 7.12.21
tato rukmaratho rājann arkeṇeva virājatā / varūthinā viniṣpatya vyacarat pṛtanāntare // 7.12.22
tam udyataṃ rathenaikam āśukāriṇam āhave / anekam iva saṃtrāsān menire pāṇḍusṛñjayāḥ // 7.12.23
tena muktāḥ śarā ghorā viceruḥ sarvatodiśam / trāsayanto mahārāja pāṇḍaveyasya vāhinīm // 7.12.24
madhyaṃ dinam anuprāpto gabhastiśatasaṃvṛtaḥ / yathādṛśyata gharmāṃśus tathā droṇo 'py adṛśyata // 7.12.25
na cainaṃ pāṇḍaveyānāṃ kaś cic chaknoti māriṣa / vīkṣituṃ samare kruddhaṃ mahendram iva dānavāḥ // 7.12.26
mohayitvā tataḥ sainyaṃ bhāradvājaḥ pratāpavān / dhṛṣṭadyumnabalaṃ tūrṇaṃ vyadhaman niśitaiḥ śaraiḥ // 7.12.27
sa diśaḥ sarvato ruddhvā saṃvṛtya kham ajihmagaiḥ / pārṣato yatra tatraiva mamṛde pāṇḍuvāhinīm // 7.12.28
tataḥ sa pāṇḍavānīke janayaṃs tumulaṃ mahat / vyacarat pāṇḍavān droṇo dahan kakṣam ivānalaḥ // 7.13.1
nirdahantam anīkāni sākṣād agnim ivotthitam / dṛṣṭvā rukmarathaṃ yuddhe samakampanta sṛñjayāḥ // 7.13.2
pratataṃ cāsyamānasya dhanuṣo 'syāśukāriṇaḥ / jyāghoṣaḥ śrūyate 'tyarthaṃ visphūrjitam ivāśaneḥ // 7.13.3
rathinaḥ sādinaś caiva nāgān aśvān padātinaḥ / raudrā hastavatā muktāḥ pramathnanti sma sāyakāḥ // 7.13.4
nānadyamānaḥ parjanyaḥ sānilaḥ śucisaṃkṣaye / aśmavarṣam ivāvarṣat pareṣām āvahad bhayam // 7.13.5
vyacarat sa tadā rājan senāṃ vikṣobhayan prabhuḥ / vardhayām āsa saṃtrāsaṃ śātravāṇām amānuṣam // 7.13.6
tasya vidyud ivābhreṣu cāpaṃ hemapariṣkṛtam / bhramad rathāmbude tasmin dṛśyate sma punaḥ punaḥ // 7.13.7
sa vīraḥ satyavān prājño dharmanityaḥ sudāruṇaḥ / yugāntakāle yanteva raudrāṃ prāskandayan nadīm // 7.13.8
amarṣavegaprabhavāṃ kravyādagaṇasaṃkulām / balaughaiḥ sarvataḥ pūrṇāṃ vīravṛkṣāpahāriṇīm // 7.13.9
śoṇitodāṃ rathāvartāṃ hastyaśvakṛtarodhasam / kavacoḍupasaṃyuktāṃ māṃsapaṅkasamākulām // 7.13.10
medomajjāsthisikatām uṣṇīṣavaraphenilām / saṃgrāmajaladāpūrṇāṃ prāsamatsyasamākulām // 7.13.11
naranāgāśvasaṃbhūtāṃ śaravegaughavāhinīm / śarīradāruśṛṅgāṭāṃ bhujanāgasamākulām // 7.13.12
uttamāṅgopalatalāṃ nistriṃśajhaṣasevitām / rathanāgahradopetāṃ nānābharaṇanīrajām // 7.13.13
mahārathaśatāvartāṃ bhūmireṇūrmimālinīm / mahāvīryavatāṃ saṃkhye sutarāṃ bhīrudustarām // 7.13.14
śūravyālasamākīrṇāṃ prāṇivāṇijasevitām / chinnacchatramahāhaṃsāṃ mukuṭāṇḍajasaṃkulām // 7.13.15
cakrakūrmāṃ gadānakrāṃ śarakṣudrajhaṣākulām / baḍagṛdhrasṛgālānāṃ ghorasaṃghair niṣevitām // 7.13.16
nihatān prāṇinaḥ saṃkhye droṇena balinā śaraiḥ / vahantīṃ pitṛlokāya śataśo rājasattama // 7.13.17
śarīraśatasaṃbādhāṃ keśaśaivalaśādvalām / nadīṃ prāvartayad rājan bhīrūṇāṃ bhayavardhinīm // 7.13.18
taṃ jayantam anīkāni tāni tāny eva bhārata / sarvato 'bhyadravan droṇaṃ yudhiṣṭhirapurogamāḥ // 7.13.19
tān abhidravataḥ śūrāṃs tāvakā dṛḍhakārmukāḥ / sarvataḥ pratyagṛhṇanta tad abhūl lomaharṣaṇam // 7.13.20
śatamāyas tu śakuniḥ sahadevaṃ samādravat / saniyantṛdhvajarathaṃ vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ // 7.13.21
tasya mādrīsutaḥ ketuṃ dhanuḥ sūtaṃ hayān api / nātikruddhaḥ śaraiś chittvā ṣaṣṭyā vivyādha mātulam // 7.13.22
saubalas tu gadāṃ gṛhya pracaskanda rathottamāt / sa tasya gadayā rājan rathāt sūtam apātayat // 7.13.23
tatas tau virathau rājan gadāhastau mahābalau / cikrīḍatū raṇe śūrau saśṛṅgāv iva parvatau // 7.13.24
droṇaḥ pāñcālarājānaṃ viddhvā daśabhir āśugaiḥ / bahubhis tena cābhyastas taṃ vivyādha śatādhikaiḥ // 7.13.25
viviṃśatiṃ bhīmaseno viṃśatyā niśitaiḥ śaraiḥ / viddhvā nākampayad vīras tad adbhutam ivābhavat // 7.13.26
viviṃśatis tu sahasā vyaśvaketuśarāsanam / bhīmaṃ cakre mahārāja tataḥ sainyāny apūjayan // 7.13.27
sa tan na mamṛṣe vīraḥ śatror vijayam āhave / tato 'sya gadayā dāntān hayān sarvān apātayat // 7.13.28
śalyas tu nakulaṃ vīraḥ svasrīyaṃ priyam ātmanaḥ / vivyādha prahasan bāṇair lāḍayan kopayann iva // 7.13.29
tasyāśvān ātapatraṃ ca dhvajaṃ sūtam atho dhanuḥ / nipātya nakulaḥ saṃkhye śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān // 7.13.30
dhṛṣṭaketuḥ kṛpenāstāñ chittvā bahuvidhāñ śarān / kṛpaṃ vivyādha saptatyā lakṣma cāsyāharat tribhiḥ // 7.13.31
taṃ kṛpaḥ śaravarṣeṇa mahatā samavākirat / nivārya ca raṇe vipro dhṛṣṭaketum ayodhayat // 7.13.32
sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ nārācena stanāntare / viddhvā vivyādha saptatyā punar anyaiḥ smayann iva // 7.13.33
saptasaptatibhir bhojas taṃ viddhvā niśitaiḥ śaraiḥ / nākampayata śaineyaṃ śīghro vāyur ivācalam // 7.13.34
senāpatiḥ suśarmāṇaṃ śīghraṃ marmasv atāḍayat / sa cāpi taṃ tomareṇa jatrudeśe atāḍayat // 7.13.35
vaikartanaṃ tu samare virāṭaḥ pratyavārayat / saha matsyair mahāvīryais tad adbhutam ivābhavat // 7.13.36
tat pauruṣam abhūt tatra sūtaputrasya dāruṇam / yat sainyaṃ vārayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.13.37
drupadas tu svayaṃ rājā bhagadattena saṃgataḥ / tayor yuddhaṃ mahārāja citrarūpam ivābhavat // 7.13.38
bhūtānāṃ trāsajananaṃ cakrāte 'straviśāradau // 7.13.38.2
bhūriśravā raṇe rājan yājñaseniṃ mahāratham / mahatā sāyakaughena chādayām āsa vīryavān // 7.13.39
śikhaṇḍī tu tataḥ kruddhaḥ saumadattiṃ viśāṃ pate / navatyā sāyakānāṃ tu kampayām āsa bhārata // 7.13.40
rākṣasau bhīmakarmāṇau haiḍimbālambusāv ubhau / cakrāte 'tyadbhutaṃ yuddhaṃ parasparavadhaiṣiṇau // 7.13.41
māyāśatasṛjau dṛptau māyābhir itaretaram / antarhitau ceratus tau bhṛśaṃ vismayakāriṇau // 7.13.42
cekitāno 'nuvindena yuyudhe tv atibhairavam / yathā devāsure yuddhe balaśakrau mahābalau // 7.13.43
lakṣmaṇaḥ kṣatradevena vimardam akarod bhṛśam / yathā viṣṇuḥ purā rājan hiraṇyākṣeṇa saṃyuge // 7.13.44
tataḥ prajavitāśvena vidhivat kalpitena ca / rathenābhyapatad rājan saubhadraṃ pauravo nadan // 7.13.45
tato 'bhiyāya tvarito yuddhākāṅkṣī mahābalaḥ / tena cakre mahad yuddham abhimanyur ariṃdamaḥ // 7.13.46
pauravas tv atha saubhadraṃ śaravrātair avākirat / tasyārjunir dhvajaṃ chatraṃ dhanuś corvyām apātayat // 7.13.47
saubhadraḥ pauravaṃ tv anyair viddhvā saptabhir āśugaiḥ / pañcabhis tasya vivyādha hayān sūtaṃ ca sāyakaiḥ // 7.13.48
tataḥ saṃharṣayan senāṃ siṃhavad vinadan muhuḥ / samādattārjunis tūrṇaṃ pauravāntakaraṃ śaram // 7.13.49
dvābhyāṃ śarābhyāṃ hārdikyaś cakarta saśaraṃ dhanuḥ / tad utsṛjya dhanuś chinnaṃ saubhadraḥ paravīrahā // 7.13.50
udbabarha sitaṃ khaḍgam ādadānaḥ śarāvaram // 7.13.50.2
sa tenānekatāreṇa carmaṇā kṛtahastavat / bhrāntāsir acaran mārgān darśayan vīryam ātmanaḥ // 7.13.51
bhrāmitaṃ punar udbhrāntam ādhūtaṃ punar ucchritam / carmanistriṃśayo rājan nirviśeṣam adṛśyata // 7.13.52
sa pauravarathasyeṣām āplutya sahasā nadan / pauravaṃ ratham āsthāya keśapakṣe parāmṛśat // 7.13.53
jaghānāsya padā sūtam asināpātayad dhvajam / vikṣobhyāmbhonidhiṃ tārkṣyas taṃ nāgam iva cākṣipat // 7.13.54
tam ākalitakeśāntaṃ dadṛśuḥ sarvapārthivāḥ / ukṣāṇam iva siṃhena pātyamānam acetanam // 7.13.55
tam ārjunivaśaṃ prāptaṃ kṛṣyamāṇam anāthavat / pauravaṃ patitaṃ dṛṣṭvā nāmṛṣyata jayadrathaḥ // 7.13.56
sa barhiṇamahāvājaṃ kiṅkiṇīśatajālavat / carma cādāya khaḍgaṃ ca nadan paryapatad rathāt // 7.13.57
tataḥ saindhavam ālokya kārṣṇir utsṛjya pauravam / utpapāta rathāt tūrṇaṃ śyenavan nipapāta ca // 7.13.58
prāsapaṭṭiśanistriṃśāñ śatrubhiḥ saṃpraveritān / cicchedāthāsinā kārṣṇiś carmaṇā saṃrurodha ca // 7.13.59
sa darśayitvā sainyānāṃ svabāhubalam ātmanaḥ / tam udyamya mahākhaḍgaṃ carma cātha punar balī // 7.13.60
vṛddhakṣatrasya dāyādaṃ pitur atyantavairiṇam / sasārābhimukhaḥ śūraḥ śārdūla iva kuñjaram // 7.13.61
tau parasparam āsādya khaḍgadantanakhāyudhau / hṛṣṭavat saṃprajahrāte vyāghrakesariṇāv iva // 7.13.62
saṃpāteṣv abhipāteṣu nipāteṣv asicarmaṇoḥ / na tayor antaraṃ kaś cid dadarśa narasiṃhayoḥ // 7.13.63
avakṣepo 'sinirhrādaḥ śastrāntaranidarśanam / bāhyāntaranipātaś ca nirviśeṣam adṛśyata // 7.13.64
bāhyam ābhyantaraṃ caiva carantau mārgam uttamam / dadṛśāte mahātmānau sapakṣāv iva parvatau // 7.13.65
tato vikṣipataḥ khaḍgaṃ saubhadrasya yaśasvinaḥ / śarāvaraṇapakṣānte prajahāra jayadrathaḥ // 7.13.66
rukmapakṣāntare saktas tasmiṃś carmaṇi bhāsvare / sindhurājabaloddhūtaḥ so 'bhajyata mahān asiḥ // 7.13.67
bhagnam ājñāya nistriṃśam avaplutya padāni ṣaṭ / so 'dṛśyata nimeṣeṇa svarathaṃ punar āsthitaḥ // 7.13.68
taṃ kārṣṇiṃ samarān muktam āsthitaṃ ratham uttamam / sahitāḥ sarvarājānaḥ parivavruḥ samantataḥ // 7.13.69
tataś carma ca khaḍgaṃ ca samutkṣipya mahābalaḥ / nanādārjunadāyādaḥ prekṣamāṇo jayadratham // 7.13.70
sindhurājaṃ parityajya saubhadraḥ paravīrahā / tāpayām āsa tat sainyaṃ bhuvanaṃ bhāskaro yathā // 7.13.71
tasya sarvāyasīṃ śaktiṃ śalyaḥ kanakabhūṣaṇām / cikṣepa samare ghorāṃ dīptām agniśikhām iva // 7.13.72
tām avaplutya jagrāha sakośaṃ cākarod asim / vainateyo yathā kārṣṇiḥ patantam uragottamam // 7.13.73
tasya lāghavam ājñāya sattvaṃ cāmitatejasaḥ / sahitāḥ sarvarājānaḥ siṃhanādam athānadan // 7.13.74
tatas tām eva śalyasya saubhadraḥ paravīrahā / mumoca bhujavīryeṇa vaiḍūryavikṛtājirām // 7.13.75
sā tasya ratham āsādya nirmuktabhujagopamā / jaghāna sūtaṃ śalyasya rathāc cainam apātayat // 7.13.76
tato virāṭadrupadau dhṛṣṭaketur yudhiṣṭhiraḥ / sātyakiḥ kekayā bhīmo dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau // 7.13.77
yamau ca draupadeyāś ca sādhu sādhv iti cukruśuḥ // 7.13.77.2
bāṇaśabdāś ca vividhāḥ siṃhanādāś ca puṣkalāḥ / prādurāsan harṣayantaḥ saubhadram apalāyinam // 7.13.78
tan nāmṛṣyanta putrās te śatror vijayalakṣaṇam // 7.13.78.2
athainaṃ sahasā sarve samantān niśitaiḥ śaraiḥ / abhyākiran mahārāja jaladā iva parvatam // 7.13.79
teṣāṃ ca priyam anvicchan sūtasya ca parābhavāt / ārtāyanir amitraghnaḥ kruddhaḥ saubhadram abhyayāt // 7.13.80
bahūni suvicitrāṇi dvaṃdvayuddhāni saṃjaya / tvayoktāni niśamyāhaṃ spṛhayāmi sacakṣuṣām // 7.14.1
āścaryabhūtaṃ lokeṣu kathayiṣyanti mānavāḥ / kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yuddhaṃ devāsuropamam // 7.14.2
na hi me tṛptir astīha śṛṇvato yuddham uttamam / tasmād ārtāyaner yuddhaṃ saubhadrasya ca śaṃsa me // 7.14.3
sāditaṃ prekṣya yantāraṃ śalyaḥ sarvāyaṣīṃ gadām / samutkṣipya nadan kruddhaḥ pracaskanda rathottamāt // 7.14.4
taṃ dīptam iva kālāgniṃ daṇḍahastam ivāntakam / javenābhyapatad bhīmaḥ pragṛhya mahatīṃ gadām // 7.14.5
saubhadro 'py aśaniprakhyāṃ pragṛhya mahatīṃ gadām / ehy ehīty abravīc chalyaṃ yatnād bhīmena vāritaḥ // 7.14.6
vārayitvā tu saubhadraṃ bhīmasenaḥ pratāpavān / śalyam āsādya samare tasthau girir ivācalaḥ // 7.14.7
tathaiva madrarājo 'pi bhīmaṃ dṛṣṭvā mahābalam / sasārābhimukhas tūrṇaṃ śārdūla iva kuñjaram // 7.14.8
tatas tūryaninādāś ca śaṅkhānāṃ ca sahasraśaḥ / siṃhanādāś ca saṃjajñur bherīṇāṃ ca mahāsvanāḥ // 7.14.9
paśyatāṃ śataśo hy āsīd anyonyasamacetasām / pāṇḍavānāṃ kurūṇāṃ ca sādhu sādhv iti nisvanaḥ // 7.14.10
na hi madrādhipād anyaḥ sarvarājasu bhārata / soḍhum utsahate vegaṃ bhīmasenasya saṃyuge // 7.14.11
tathā madrādhipasyāpi gadāvegaṃ mahātmanaḥ / soḍhum utsahate loke ko 'nyo yudhi vṛkodarāt // 7.14.12
paṭṭair jāmbūnadair baddhā babhūva janaharṣiṇī / prajajvāla tathāviddhā bhīmena mahatī gadā // 7.14.13
tathaiva carato mārgān maṇḍalāni ca bhāgaśaḥ / mahāvidyutpratīkāśā śalyasya śuśubhe gadā // 7.14.14
tau vṛṣāv iva nardantau maṇḍalāni viceratuḥ / āvarjitagadāśṛṅgāv ubhau śalyavṛkodarau // 7.14.15
maṇḍalāvartamārgeṣu gadāviharaṇeṣu ca / nirviśeṣam abhūd yuddhaṃ tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ // 7.14.16
tāḍitā bhīmasenena śalyasya mahatī gadā / sāgnijvālā mahāraudrā gadācūrṇam aśīryata // 7.14.17
tathaiva bhīmasenasya dviṣatābhihatā gadā / varṣāpradoṣe khadyotair vṛto vṛkṣa ivābabhau // 7.14.18
gadā kṣiptā tu samare madrarājena bhārata / vyoma saṃdīpayānā sā sasṛje pāvakaṃ bahu // 7.14.19
tathaiva bhīmasenena dviṣate preṣitā gadā / tāpayām āsa tat sainyaṃ maholkā patatī yathā // 7.14.20
te caivobhe gade śreṣṭhe samāsādya parasparam / śvasantyau nāgakanyeva sasṛjāte vibhāvasum // 7.14.21
nakhair iva mahāvyāghrau dantair iva mahāgajau / tau viceratur āsādya gadābhyāṃ ca parasparam // 7.14.22
tato gadāgrābhihatau kṣaṇena rudhirokṣitau / dadṛśāte mahātmānau puṣpitāv iva kiṃśukau // 7.14.23
śuśruve dikṣu sarvāsu tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ / gadābhighātasaṃhrādaḥ śakrāśanir ivopamaḥ // 7.14.24
gadayā madrarājena savyadakṣiṇam āhataḥ / nākampata tadā bhīmo bhidyamāna ivācalaḥ // 7.14.25
tathā bhīmagadāvegais tāḍyamāno mahābalaḥ / dhairyān madrādhipas tasthau vajrair girir ivāhataḥ // 7.14.26
āpetatur mahāvegau samucchritamahāgadau / punar antaramārgasthau maṇḍalāni viceratuḥ // 7.14.27
athāplutya padāny aṣṭau saṃnipatya gajāv iva / sahasā lohadaṇḍābhyām anyonyam abhijaghnatuḥ // 7.14.28
tau parasparavegāc ca gadābhyāṃ ca bhṛśāhatau / yugapat petatur vīrau kṣitāv indradhvajāv iva // 7.14.29
tato vihvalamānaṃ taṃ niḥśvasantaṃ punaḥ punaḥ / śalyam abhyapatat tūrṇaṃ kṛtavarmā mahārathaḥ // 7.14.30
dṛṣṭvā cainaṃ mahārāja gadayābhinipīḍitam / viceṣṭantaṃ yathā nāgaṃ mūrchayābhipariplutam // 7.14.31
tataḥ sagadam āropya madrāṇām adhipaṃ ratham / apovāha raṇāt tūrṇaṃ kṛtavarmā mahārathaḥ // 7.14.32
kṣībavad vihvalo vīro nimeṣāt punar utthitaḥ / bhīmo 'pi sumahābāhur gadāpāṇir adṛśyata // 7.14.33
tato madrādhipaṃ dṛṣṭvā tava putrāḥ parāṅmukham / sanāgarathapattyaśvāḥ samakampanta māriṣa // 7.14.34
te pāṇḍavair ardyamānās tāvakā jitakāśibhiḥ / bhītā diśo 'nvapadyanta vātanunnā ghanā iva // 7.14.35
nirjitya dhārtarāṣṭrāṃs tu pāṇḍaveyā mahārathāḥ / vyarocanta raṇe rājan dīpyamānā yaśasvinaḥ // 7.14.36
siṃhanādān bhṛśaṃ cakruḥ śaṅkhān dadhmuś ca harṣitāḥ / bherīś ca vādayām āsur mṛdaṅgāṃś cānakaiḥ saha // 7.14.37
tad balaṃ sumahad dīrṇaṃ tvadīyaṃ prekṣya vīryavān / dadhāraiko raṇe pāṇḍūn vṛṣaseno 'stramāyayā // 7.15.1
śarā daśa diśo muktā vṛṣasenena māriṣa / vicerus te vinirbhidya naravājirathadvipān // 7.15.2
tasya dīptā mahābāṇā viniśceruḥ sahasraśaḥ / bhānor iva mahābāho grīṣmakāle marīcayaḥ // 7.15.3
tenārditā mahārāja rathinaḥ sādinas tathā / nipetur urvyāṃ sahasā vātanunnā iva drumāḥ // 7.15.4
hayaughāṃś ca rathaughāṃś ca gajaughāṃś ca samantataḥ / apātayad raṇe rājañ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.15.5
dṛṣṭvā tam evaṃ samare vicarantam abhītavat / sahitāḥ sarvarājānaḥ parivavruḥ samantataḥ // 7.15.6
nākulis tu śatānīko vṛṣasenaṃ samabhyayāt / vivyādha cainaṃ daśabhir nārācair marmabhedibhiḥ // 7.15.7
tasya karṇātmajaś cāpaṃ chittvā ketum apātayat / taṃ bhrātaraṃ parīpsanto draupadeyāḥ samabhyayuḥ // 7.15.8
karṇātmajaṃ śaravrātaiś cakruś cādṛśyam añjasā / tān nadanto 'bhyadhāvanta droṇaputramukhā rathāḥ // 7.15.9
chādayanto mahārāja draupadeyān mahārathān / śarair nānāvidhais tūrṇaṃ parvatāñ jaladā iva // 7.15.10
tān pāṇḍavāḥ pratyagṛhṇaṃs tvaritāḥ putragṛddhinaḥ / pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ sṛñjayāś codyatāyudhāḥ // 7.15.11
tad yuddham abhavad ghoraṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / tvadīyaiḥ pāṇḍuputrāṇāṃ devānām iva dānavaiḥ // 7.15.12
evam uttamasaṃrambhā yuyudhuḥ kurupāṇḍavāḥ / parasparam udīkṣantaḥ parasparakṛtāgasaḥ // 7.15.13
teṣāṃ dadṛśire kopād vapūṃṣy amitatejasām / yuyutsūnām ivākāśe patatrivarabhoginām // 7.15.14
bhīmakarṇakṛpadroṇadrauṇipārṣatasātyakaiḥ / babhāse sa raṇoddeśaḥ kālasūryair ivoditaiḥ // 7.15.15
tadāsīt tumulaṃ yuddhaṃ nighnatām itaretaram / mahābalānāṃ balibhir dānavānāṃ yathā suraiḥ // 7.15.16
tato yudhiṣṭhirānīkam uddhūtārṇavanisvanam / tvadīyam avadhīt sainyaṃ saṃpradrutamahāratham // 7.15.17
tat prabhagnaṃ balaṃ dṛṣṭvā śatrubhir bhṛśam arditam / alaṃ drutena vaḥ śūrā iti droṇo 'bhyabhāṣata // 7.15.18
tataḥ śoṇahayaḥ kruddhaś caturdanta iva dvipaḥ / praviśya pāṇḍavānīkaṃ yudhiṣṭhiram upādravat // 7.15.19
tam avidhyac chitair bāṇaiḥ kaṅkapatrair yudhiṣṭhiraḥ / tasya droṇo dhanuś chittvā taṃ drutaṃ samupādravat // 7.15.20
cakrarakṣaḥ kumāras tu pāñcālānāṃ yaśaskaraḥ / dadhāra droṇam āyāntaṃ veleva saritāṃ patim // 7.15.21
droṇaṃ nivāritaṃ dṛṣṭvā kumāreṇa dvijarṣabham / siṃhanādaravo hy āsīt sādhu sādhv iti bhāṣatām // 7.15.22
kumāras tu tato droṇaṃ sāyakena mahāhave / vivyādhorasi saṃkruddhaḥ siṃhavac cānadan muhuḥ // 7.15.23
saṃvārya tu raṇe droṇaḥ kumāraṃ vai mahābalaḥ / śarair anekasāhasraiḥ kṛtahasto jitaklamaḥ // 7.15.24
taṃ śūram āryavratinam astrārthakṛtaniśramam / cakrarakṣam apāmṛdnāt kumāraṃ dvijasattamaḥ // 7.15.25
sa madhyaṃ prāpya senāyāḥ sarvāḥ paricaran diśaḥ / tava sainyasya goptāsīd bhāradvājo ratharṣabhaḥ // 7.15.26
śikhaṇḍinaṃ dvādaśabhir viṃśatyā cottamaujasam / nakulaṃ pañcabhir viddhvā sahadevaṃ ca saptabhiḥ // 7.15.27
yudhiṣṭhiraṃ dvādaśabhir draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ / sātyakiṃ pañcabhir viddhvā matsyaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ // 7.15.28
vyakṣobhayad raṇe yodhān yathāmukhyān abhidravan / abhyavartata saṃprepsuḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram // 7.15.29
yugaṃdharas tato rājan bhāradvājaṃ mahāratham / vārayām āsa saṃkruddhaṃ vātoddhūtam ivārṇavam // 7.15.30
yudhiṣṭhiraṃ sa viddhvā tu śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / yugaṃdharaṃ ca bhallena rathanīḍād apāharat // 7.15.31
tato virāṭadrupadau kekayāḥ sātyakiḥ śibiḥ / vyāghradattaś ca pāñcālyaḥ siṃhasenaś ca vīryavān // 7.15.32
ete cānye ca bahavaḥ parīpsanto yudhiṣṭhiram / āvavrus tasya panthānaṃ kirantaḥ sāyakān bahūn // 7.15.33
vyāghradattaś ca pāñcālyo droṇaṃ vivyādha mārgaṇaiḥ / pañcāśadbhiḥ śitai rājaṃs tata uccukruśur janāḥ // 7.15.34
tvaritaṃ siṃhasenas tu droṇaṃ viddhvā mahāratham / prāhasat sahasā hṛṣṭas trāsayan vai yatavratam // 7.15.35
tato visphārya nayane dhanurjyām avamṛjya ca / talaśabdaṃ mahat kṛtvā droṇas taṃ samupādravat // 7.15.36
tatas tu siṃhasenasya śiraḥ kāyāt sakuṇḍalam / vyāghradattasya cākramya bhallābhyām aharad balī // 7.15.37
tān pramṛdya śaravrātaiḥ pāṇḍavānāṃ mahārathān / yudhiṣṭhirasamabhyāśe tasthau mṛtyur ivāntakaḥ // 7.15.38
tato 'bhavan mahāśabdo rājan yaudhiṣṭhire bale / hṛto rājeti yodhānāṃ samīpasthe yatavrate // 7.15.39
abruvan sainikās tatra dṛṣṭvā droṇasya vikramam / adya rājā dhārtarāṣṭraḥ kṛtārtho vai bhaviṣyati // 7.15.40
āgamiṣyati no nūnaṃ dhārtarāṣṭrasya saṃyuge // 7.15.40.2
evaṃ saṃjalpatāṃ teṣāṃ tāvakānāṃ mahārathaḥ / āyāj javena kaunteyo rathaghoṣeṇa nādayan // 7.15.41
śoṇitodāṃ rathāvartāṃ kṛtvā viśasane nadīm / śūrāsthicayasaṃkīrṇāṃ pretakūlāpahāriṇīm // 7.15.42
tāṃ śaraughamahāphenāṃ prāsamatsyasamākulām / nadīm uttīrya vegena kurūn vidrāvya pāṇḍavaḥ // 7.15.43
tataḥ kirīṭī sahasā droṇānīkam upādravat / chādayann iṣujālena mahatā mohayann iva // 7.15.44
śīghram abhyasyato bāṇān saṃdadhānasya cāniśam / nāntaraṃ dadṛśe kaś cit kaunteyasya yaśasvinaḥ // 7.15.45
na diśo nāntarikṣaṃ ca na dyaur naiva ca medinī / adṛśyata mahārāja bāṇabhūtam ivābhavat // 7.15.46
nādṛśyata tadā rājaṃs tatra kiṃ cana saṃyuge / bāṇāndhakāre mahati kṛte gāṇḍīvadhanvanā // 7.15.47
sūrye cāstam anuprāpte rajasā cābhisaṃvṛte / nājñāyata tadā śatrur na suhṛn na ca kiṃ cana // 7.15.48
tato 'vahāraṃ cakrus te droṇaduryodhanādayaḥ / tān viditvā bhṛśaṃ trastān ayuddhamanasaḥ parān // 7.15.49
svāny anīkāni bībhatsuḥ śanakair avahārayat / tato 'bhituṣṭuvuḥ pārthaṃ prahṛṣṭāḥ pāṇḍusṛñjayāḥ // 7.15.50
pāñcālāś ca manojñābhir vāgbhiḥ sūryam ivarṣayaḥ // 7.15.50.2
evaṃ svaśibiraṃ prāyāj jitvā śatrūn dhanaṃjayaḥ / pṛṣṭhataḥ sarvasainyānāṃ mudito vai sakeśavaḥ // 7.15.51
masāragalvarkasuvarṇarūpyair; vajrapravālasphaṭikaiś ca mukhyaiḥ / citre rathe pāṇḍusuto babhāse; nakṣatracitre viyatīva candraḥ // 7.15.52
te sene śibiraṃ gatvā nyaviśetāṃ viśāṃ pate / yathābhāgaṃ yathānyāyaṃ yathāgulmaṃ ca sarvaśaḥ // 7.16.1
kṛtvāvahāraṃ sainyānāṃ droṇaḥ paramadurmanāḥ / duryodhanam abhiprekṣya savrīḍam idam abravīt // 7.16.2
uktam etan mayā pūrvaṃ na tiṣṭhati dhanaṃjaye / śakyo grahītuṃ saṃgrāme devair api yudhiṣṭhiraḥ // 7.16.3
iti tad vaḥ prayatatāṃ kṛtaṃ pārthena saṃyuge / mātiśaṅkīr vaco mahyam ajeyau kṛṣṇapāṇḍavau // 7.16.4
apanīte tu yogena kena cic chvetavāhane / tata eṣyati te rājan vaśam adya yudhiṣṭhiraḥ // 7.16.5
kaś cid āhvayatāṃ saṃkhye deśam anyaṃ prakarṣatu / tam ajitvā tu kaunteyo na nivartet kathaṃ cana // 7.16.6
etasminn antare śūnye dharmarājam ahaṃ nṛpa / grahīṣyāmi camūṃ bhittvā dhṛṣṭadyumnasya paśyataḥ // 7.16.7
arjunena vihīnas tu yadi notsṛjate raṇam / mām upāyāntam ālokya gṛhītam iti viddhi tam // 7.16.8
evaṃ te sahasā rājan dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram / samāneṣyāmi sagaṇaṃ vaśam adya na saṃśayaḥ // 7.16.9
yadi tiṣṭhati saṃgrāme muhūrtam api pāṇḍavaḥ / athāpayāti saṃgrāmād vijayāt tad viśiṣyate // 7.16.10
droṇasya tu vacaḥ śrutvā trigartādhipatis tataḥ / bhrātṛbhiḥ sahito rājann idaṃ vacanam abravīt // 7.16.11
vayaṃ vinikṛtā rājan sadā gāṇḍīvadhanvanā / anāgaḥsv api cāgaskṛd asmāsu bharatarṣabha // 7.16.12
te vayaṃ smaramāṇās tān vinikārān pṛthagvidhān / krodhāgninā dahyamānā na śemahi sadā niśāḥ // 7.16.13
sa no divyāstrasaṃpannaś cakṣurviṣayam āgataḥ / kartāraḥ sma vayaṃ sarvaṃ yac cikīrṣāma hṛdgatam // 7.16.14
bhavataś ca priyaṃ yat syād asmākaṃ ca yaśaskaram / vayam enaṃ haniṣyāmo nikṛṣyāyodhanād bahiḥ // 7.16.15
adyāstv anarjunā bhūmir atrigartātha vā punaḥ / satyaṃ te pratijānīmo naitan mithyā bhaviṣyati // 7.16.16
evaṃ satyarathaś coktvā satyadharmā ca bhārata / satyavarmā ca satyeṣuḥ satyakarmā tathaiva ca // 7.16.17
sahitā bhrātaraḥ pañca rathānām ayutena ca / nyavartanta mahārāja kṛtvā śapatham āhave // 7.16.18
mālavās tuṇḍikerāś ca rathānām ayutais tribhiḥ / suśarmā ca naravyāghras trigartaḥ prasthalādhipaḥ // 7.16.19
mācellakair lalitthaiś ca sahito madrakair api / rathānām ayutenaiva so 'śapad bhrātṛbhiḥ saha // 7.16.20
nānājanapadebhyaś ca rathānām ayutaṃ punaḥ / samutthitaṃ viśiṣṭānāṃ saṃśapārtham upāgatam // 7.16.21
tato jvalanam ādāya hutvā sarve pṛthak pṛthak / jagṛhuḥ kuśacīrāṇi citrāṇi kavacāni ca // 7.16.22
te ca baddhatanutrāṇā ghṛtāktāḥ kuśacīriṇaḥ / maurvīmekhalino vīrāḥ sahasraśatadakṣiṇāḥ // 7.16.23
yajvānaḥ putriṇo lokyāḥ kṛtakṛtyās tanutyajaḥ / yokṣyamāṇās tadātmānaṃ yaśasā vijayena ca // 7.16.24
brahmacaryaśrutimukhaiḥ kratubhiś cāptadakṣiṇaiḥ / prāpya lokān suyuddhena kṣipram eva yiyāsavaḥ // 7.16.25
brāhmaṇāṃs tarpayitvā ca niṣkān dattvā pṛthak pṛthak / gāś ca vāsāṃsi ca punaḥ samābhāṣya parasparam // 7.16.26
prajvālya kṛṣṇavartmānam upāgamya raṇe vratam / tasminn agnau tadā cakruḥ pratijñāṃ dṛḍhaniścayāḥ // 7.16.27
śṛṇvatāṃ sarvabhūtānām uccair vācaḥ sma menire / dhṛtvā dhanaṃjayavadhe pratijñāṃ cāpi cakrire // 7.16.28
ye vai lokāś cānṛtānāṃ ye caiva brahmaghātinām / pānapasya ca ye lokā gurudāraratasya ca // 7.16.29
brahmasvahāriṇaś caiva rājapiṇḍāpahāriṇaḥ / śaraṇāgataṃ ca tyajato yācamānaṃ tathā ghnataḥ // 7.16.30
agāradāhināṃ ye ca ye ca gāṃ nighnatām api / apacāriṇāṃ ca ye lokā ye ca brahmadviṣām api // 7.16.31
jāyāṃ ca ṛtukāle vai ye mohād abhigacchatām / śrāddhasaṃgatikānāṃ ca ye cāpy ātmāpahāriṇām // 7.16.32
nyāsāpahāriṇāṃ ye ca śrutaṃ nāśayatāṃ ca ye / kopena yudhyamānānāṃ ye ca nīcānusāriṇām // 7.16.33
nāstikānāṃ ca ye lokā ye 'gnihorāpitṛtyajām / tān āpnuyāmahe lokān ye ca pāpakṛtām api // 7.16.34
yady ahatvā vayaṃ yuddhe nivartema dhanaṃjayam / tena cābhyarditās trāsād bhavema hi parāṅmukhāḥ // 7.16.35
yadi tv asukaraṃ loke karma kuryāma saṃyuge / iṣṭān puṇyakṛtāṃ lokān prāpnuyāma na saṃśayaḥ // 7.16.36
evam uktvā tato rājaṃs te 'bhyavartanta saṃyuge / āhvayanto 'rjunaṃ vīrāḥ pitṛjuṣṭāṃ diśaṃ prati // 7.16.37
āhūtas tair naravyāghraiḥ pārthaḥ parapuraṃjayaḥ / dharmarājam idaṃ vākyam apadāntaram abravīt // 7.16.38
āhūto na nivarteyam iti me vratam āhitam / saṃśaptakāś ca māṃ rājann āhvayanti punaḥ punaḥ // 7.16.39
eṣa ca bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ suśarmāhvayate raṇe / vadhāya sagaṇasyāsya mām anujñātum arhasi // 7.16.40
naitac chaknomi saṃsoḍhum āhvānaṃ puruṣarṣabha / satyaṃ te pratijānāmi hatān viddhi parān yudhi // 7.16.41
śrutam etat tvayā tāta yad droṇasya cikīrṣitam / yathā tad anṛtaṃ tasya bhavet tadvat samācara // 7.16.42
droṇo hi balavāñ śūraḥ kṛtāstraś ca jitaśramaḥ / pratijñātaṃ ca tenaitad grahaṇaṃ me mahāratha // 7.16.43
ayaṃ vai satyajid rājann adya te rakṣitā yudhi / dhriyamāṇe hi pāñcālye nācāryaḥ kāmam āpsyati // 7.16.44
hate tu puruṣavyāghre raṇe satyajiti prabho / sarvair api sametair vā na sthātavyaṃ kathaṃ cana // 7.16.45
anujñātas tato rājñā pariṣvaktaś ca phalgunaḥ / premṇā dṛṣṭaś ca bahudhā āśiṣā ca prayojitaḥ // 7.16.46
vihāyainaṃ tataḥ pārthas trigartān pratyayād balī / kṣudhitaḥ kṣudvighātārthaṃ siṃho mṛgagaṇān iva // 7.16.47
tato dauryodhanaṃ sainyaṃ mudā paramayā yutam / gate 'rjune bhṛśaṃ kruddhaṃ dharmarājasya nigrahe // 7.16.48
tato 'nyonyena te sene samājagmatur ojasā / gaṅgāsarayvor vegena prāvṛṣīvolbaṇodake // 7.16.49
tataḥ saṃśaptakā rājan same deśe vyavasthitāḥ / vyūhyānīkaṃ rathair eva candrārdhākhyaṃ mudānvitāḥ // 7.17.1
te kirīṭinam āyāntaṃ dṛṣṭvā harṣeṇa māriṣa / udakrośan naravyāghrāḥ śabdena mahatā tadā // 7.17.2
sa śabdaḥ pradiśaḥ sarvā diśaḥ khaṃ ca samāvṛṇot / āvṛtatvāc ca lokasya nāsīt tatra pratisvanaḥ // 7.17.3
atīva saṃprahṛṣṭāṃs tān upalabhya dhanaṃjayaḥ / kiṃ cid abhyutsmayan kṛṣṇam idaṃ vacanam abravīt // 7.17.4
paśyaitān devakīmātar mumūrṣūn adya saṃyuge / bhrātṝṃs traigartakān evaṃ roditavye praharṣitān // 7.17.5
atha vā harṣakālo 'yaṃ traigartānām asaṃśayam / kunarair duravāpān hi lokān prāpsyanty anuttamān // 7.17.6
evam uktvā mahābāhur hṛṣīkeśaṃ tato 'rjunaḥ / āsasāda raṇe vyūḍhāṃ traigartānām anīkinīm // 7.17.7
sa devadattam ādāya śaṅkhaṃ hemapariṣkṛtam / dadhmau vegena mahatā phalgunaḥ pūrayan diśaḥ // 7.17.8
tena śabdena vitrastā saṃśaptakavarūthinī / niśceṣṭāvasthitā saṃkye aśmasāramayī yathā // 7.17.9
vāhās teṣāṃ vivṛttākṣāḥ stabdhakarṇaśirodharāḥ / viṣṭabdhacaraṇā mūtraṃ rudhiraṃ ca prasusruvuḥ // 7.17.10
upalabhya ca te saṃjñām avasthāpya ca vāhinīm / yugapat pāṇḍuputrāya cikṣipuḥ kaṅkapatriṇaḥ // 7.17.11
tāny arjunaḥ sahasrāṇi daśa pañcaiva cāśugaiḥ / anāgatāny eva śaraiś cicchedāśuparākramaḥ // 7.17.12
tato 'rjunaṃ śitair bāṇair daśabhir daśabhiḥ punaḥ / pratyavidhyaṃs tataḥ pārthas tān avidhyat tribhis tribhiḥ // 7.17.13
ekaikas tu tataḥ pārthaṃ rājan vivyādha pañcabhiḥ / sa ca tān prativivyādha dvābhyāṃ dvābhyāṃ parākramī // 7.17.14
bhūya eva tu saṃrabdhās te 'rjunaṃ sahakeśavam / āpūrayañ śarais tīkṣṇais taṭākam iva vṛṣṭibhiḥ // 7.17.15
tataḥ śarasahasrāṇi prāpatann arjunaṃ prati / bhramarāṇām iva vrātāḥ phulladrumagaṇe vane // 7.17.16
tataḥ subāhus triṃśadbhir adrisāramayair dṛḍhaiḥ / avidhyad iṣubhir gāḍhaṃ kirīṭe savyasācinam // 7.17.17
taiḥ kirīṭī kirīṭasthair hemapuṅkhair ajihmagaiḥ / śātakumbhamayāpīḍo babhau yūpa ivocchritaḥ // 7.17.18
hastāvāpaṃ subāhos tu bhallena yudhi pāṇḍavaḥ / ciccheda taṃ caiva punaḥ śaravarṣair avākirat // 7.17.19
tataḥ suśarmā daśabhiḥ surathaś ca kirīṭinam / sudharmā sudhanuś caiva subāhuś ca samarpayan // 7.17.20
tāṃs tu sarvān pṛthag bāṇair vānarapravaradhvajaḥ / pratyavidhyad dhvajāṃś caiṣāṃ bhallaiś ciccheda kāñcanān // 7.17.21
sudhanvano dhanuś chittvā hayān vai nyavadhīc charaiḥ / athāsya saśirastrāṇaṃ śiraḥ kāyād apāharat // 7.17.22
tasmiṃs tu patite vīre trastās tasya padānugāḥ / vyadravanta bhayād bhītā yena dauryodhanaṃ balam // 7.17.23
tato jaghāna saṃkruddho vāsavis tāṃ mahācamūm / śarajālair avicchinnais tamaḥ sūrya ivāṃśubhiḥ // 7.17.24
tato bhagne bale tasmin viprayāte samantataḥ / savyasācini saṃkruddhe traigartān bhayam āviśat // 7.17.25
te vadhyamānāḥ pārthena śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / amuhyaṃs tatra tatraiva trastā mṛgagaṇā iva // 7.17.26
tatas trigartarāṭ kruddhas tān uvāca mahārathān / alaṃ drutena vaḥ śūrā na bhayaṃ kartum arhatha // 7.17.27
śaptvā tu śapathān ghorān sarvasainyasya paśyataḥ / gatvā dauryodhanaṃ sainyaṃ kiṃ vai vakṣyatha mukhyagāḥ // 7.17.28
nāvahāsyāḥ kathaṃ loke karmaṇānena saṃyuge / bhavema sahitāḥ sarve nivartadhvaṃ yathābalam // 7.17.29
evam uktās tu te rājann udakrośan muhur muhuḥ / śaṅkhāṃś ca dadhmire vīrā harṣayantaḥ parasparam // 7.17.30
tatas te saṃnyavartanta saṃśaptakagaṇāḥ punaḥ / nārāyaṇāś ca gopālāḥ kṛtvā mṛtyuṃ nivartanam // 7.17.31
dṛṣṭvā tu saṃnivṛttāṃs tān saṃśaptakagaṇān punaḥ / vāsudevaṃ mahātmānam arjunaḥ samabhāṣata // 7.18.1
codayāśvān hṛṣīkeśa saṃśaptakagaṇān prati / naite hāsyanti saṃgrāmaṃ jīvanta iti me matiḥ // 7.18.2
paśya me 'strabalaṃ ghoraṃ bāhvor iṣvasanasya ca / adyaitān pātayiṣyāmi kruddho rudraḥ paśūn iva // 7.18.3
tataḥ kṛṣṇaḥ smitaṃ kṛtvā pariṇandya śivena tam / prāveśayata durdharṣo yatra yatraicchad arjunaḥ // 7.18.4
babhrāje sa ratho 'tyartham uhyamāno raṇe tadā / uhyamānam ivākāśe vimānaṃ pāṇḍurair hayaiḥ // 7.18.5
maṇḍalāni tataś cakre gatapratyāgatāni ca / yathā śakraratho rājan yuddhe devāsure purā // 7.18.6
atha nārāyaṇāḥ kruddhā vividhāyudhapāṇayaḥ / chādayantaḥ śaravrātaiḥ parivavrur dhanaṃjayam // 7.18.7
adṛśyaṃ ca muhūrtena cakrus te bharatarṣabha / kṛṣṇena sahitaṃ yuddhe kuntīputraṃ dhanaṃjayam // 7.18.8
kruddhas tu phalgunaḥ saṃkhye dviguṇīkṛtavikramaḥ / gāṇḍīvam upasaṃmṛjya tūrṇaṃ jagrāha saṃyuge // 7.18.9
baddhvā ca bhṛkuṭīṃ vaktre krodhasya pratilakṣaṇam / devadattaṃ mahāśaṅkhaṃ pūrayām āsa pāṇḍavaḥ // 7.18.10
athāstram arisaṃghaghnaṃ tvāṣṭram abhyasyad arjunaḥ / tato rūpasahasrāṇi prādurāsan pṛthak pṛthak // 7.18.11
ātmanaḥ pratirūpais tair nānārūpair vimohitāḥ / anyonyam arjunaṃ matvā svam ātmānaṃ ca jaghnire // 7.18.12
ayam arjuno 'yaṃ govinda imau yādavapāṇḍavau / iti bruvāṇāḥ saṃmūḍhā jaghnur anyonyam āhave // 7.18.13
mohitāḥ paramāstreṇa kṣayaṃ jagmuḥ parasparam / aśobhanta raṇe yodhāḥ puṣpitā iva kiṃśukāḥ // 7.18.14
tataḥ śarasahasrāṇi tair vimuktāni bhasmasāt / kṛtvā tad astraṃ tān vīrān anayad yamasādanam // 7.18.15
atha prahasya bībhatsur lalitthān mālavān api / mācellakāṃs trigartāṃś ca yaudheyāṃś cārdayac charaiḥ // 7.18.16
te vadhyamānā vīreṇa kṣatriyāḥ kālacoditāḥ / vyasṛjañ śaravarṣāṇi pārthe nānāvidhāni ca // 7.18.17
tato naivārjunas tatra na ratho na ca keśavaḥ / pratyadṛśyata ghoreṇa śaravarṣeṇa saṃvṛtaḥ // 7.18.18
tatas te labdhalakṣyatvād anyonyam abhicukruśuḥ / hatau kṛṣṇāv iti prītā vāsāṃsy ādudhuvus tadā // 7.18.19
bherīmṛdaṅgaśaṅkhāṃś ca dadhmur vīrāḥ sahasraśaḥ / siṃhanādaravāṃś cogrāṃś cakrire tatra māriṣa // 7.18.20
tataḥ prasiṣvide kṛṣṇaḥ khinnaś cārjunam abravīt / kvāsi pārtha na paśye tvāṃ kaccij jīvasi śatruhan // 7.18.21
tasya taṃ mānuṣaṃ bhāvaṃ bhāvajño ''jñāya pāṇḍavaḥ / vāyavyāstreṇa tair astāṃ śaravṛṣṭim apāharat // 7.18.22
tataḥ saṃśaptakavrātān sāśvadviparathāyudhān / uvāha bhagavān vāyuḥ śuṣkaparṇacayān iva // 7.18.23
uhyamānās tu te rājan bahv aśobhanta vāyunā / praḍīnāḥ pakṣiṇaḥ kāle vṛkṣebhya iva māriṣa // 7.18.24
tāṃs tathā vyākulīkṛtya tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ / jaghāna niśitair bāṇaiḥ sahasrāṇi śatāni ca // 7.18.25
śirāṃsi bhallair aharad bāhūn api ca sāyudhān / hastihastopamāṃś corūñ śarair urvyām apātayat // 7.18.26
pṛṣṭhacchinnān vicaraṇān vimastiṣkekṣaṇāṅgulīn / nānāṅgāvayavair hīnāṃś cakārārīn dhanaṃjayaḥ // 7.18.27
gandharvanagarākārān vidhivat kalpitān rathān / śarair viśakalīkurvaṃś cakre vyaśvarathadvipān // 7.18.28
muṇḍatālavanānīva tatra tatra cakāśire / chinnadhvajarathavrātāḥ ke cit ke cit kva cit kva cit // 7.18.29
sottarāyudhino nāgāḥ sapatākāṅkuśāyudhāḥ / petuḥ śakrāśanihatā drumavanta ivācalāḥ // 7.18.30
cāmarāpīḍakavacāḥ srastāntranayanāsavaḥ / sārohās turagāḥ petuḥ pārthabāṇahatāḥ kṣitau // 7.18.31
vipraviddhāsinakharāś chinnavarmarṣṭiśaktayaḥ / pattayaś chinnavarmāṇaḥ kṛpaṇaṃ śerate hatāḥ // 7.18.32
tair hatair hanyamānaiś ca patadbhiḥ patitair api / bhramadbhir niṣṭanadbhiś ca ghoram āyodhanaṃ babhau // 7.18.33
rajaś ca mahad udbhūtaṃ śāntaṃ rudhiravṛṣṭibhiḥ / mahī cāpy abhavad durgā kabandhaśatasaṃkulā // 7.18.34
tad babhau raudrabībhatsaṃ bībhatsor yānam āhave / ākrīḍa iva rudrasya ghnataḥ kālātyaye paśūn // 7.18.35
te vadhyamānāḥ pārthena vyākulāśvarathadvipāḥ / tam evābhimukhāḥ kṣīṇāḥ śakrasyātithitāṃ gatāḥ // 7.18.36
sā bhūmir bharataśreṣṭha nihatais tair mahārathaiḥ / āstīrṇā saṃbabhau sarvā pretībhūtaiḥ samantataḥ // 7.18.37
etasminn antare caiva pramatte savyasācini / vyūḍhānīkas tato droṇo yudhiṣṭhiram upādravat // 7.18.38
taṃ pratyagṛhṇaṃs tvaritā vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ / yudhiṣṭhiraṃ parīpsantas tadāsīt tumulaṃ mahat // 7.18.39
pariṇāmya niśāṃ tāṃ tu bhāradvājo mahārathaḥ / bahūktvā ca tato rājan rājānaṃ ca suyodhanam // 7.19.1
vidhāya yogaṃ pārthena saṃśaptakagaṇaiḥ saha / niṣkrānte ca raṇāt pārthe saṃśaptakavadhaṃ prati // 7.19.2
vyūḍhānīkas tato droṇaḥ pāṇḍavānāṃ mahācamūm / abhyayād bharataśreṣṭha dharmarājajighṛkṣayā // 7.19.3
vyūhaṃ dṛṣṭvā suparṇaṃ tu bhāradvājakṛtaṃ tadā / vyūhena maṇḍalārdhena pratyavyūhad yudhiṣṭhiraḥ // 7.19.4
mukham āsīt suparṇasya bhāradvājo mahārathaḥ / śiro duryodhano rājā sodaryaiḥ sānugaiḥ saha // 7.19.5
cakṣuṣī kṛtavarmā ca gautamaś cāsyatāṃ varaḥ / bhūtavarmā kṣemaśarmā karakarṣaś ca vīryavān // 7.19.6
kaliṅgāḥ siṃhalāḥ prācyāḥ śūrābhīrā daśerakāḥ / śakā yavanakāmbojās tathā haṃsapadāś ca ye // 7.19.7
grīvāyāṃ śūrasenāś ca daradā madrakekayāḥ / gajāśvarathapattyaughās tasthuḥ śatasahasraśaḥ // 7.19.8
bhūriśravāḥ śalaḥ śalyaḥ somadattaś ca bāhlikaḥ / akṣauhiṇyā vṛtā vīrā dakṣiṇaṃ pakṣam āśritāḥ // 7.19.9
vindānuvindāv āvantyau kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ / vāmaṃ pakṣaṃ samāśritya droṇaputrāgragāḥ sthitāḥ // 7.19.10
pṛṣṭhe kaliṅgāḥ sāmbaṣṭhā māgadhāḥ paundramadrakāḥ / gāndhārāḥ śakuniprāgyāḥ pārvatīyā vasātayaḥ // 7.19.11
pucche vaikartanaḥ karṇaḥ saputrajñātibāndhavaḥ / mahatyā senayā tasthau nānādhvajasamutthayā // 7.19.12
jayadratho bhīmarathaḥ sāṃyātrikasabho jayaḥ / bhūmiṃjayo vṛṣakrātho naiṣadhaś ca mahābalaḥ // 7.19.13
vṛtā balena mahatā brahmalokapuraskṛtāḥ / vyūhasyopari te rājan sthitā yuddhaviśāradāḥ // 7.19.14
droṇena vihito vyūhaḥ padātyaśvarathadvipaiḥ / vātoddhūtārṇavākāraḥ pravṛtta iva lakṣyate // 7.19.15
tasya pakṣaprapakṣebhyo niṣpatanti yuyutsavaḥ / savidyutstanitā meghāḥ sarvadigbhya ivoṣṇage // 7.19.16
tasya prāgjyotiṣo madhye vidhivat kalpitaṃ gajam / āsthitaḥ śuśubhe rājann aṃśumān udaye yathā // 7.19.17
mālyadāmavatā rājā śvetacchatreṇa dhāryatā / kṛttikāyogayuktena paurṇamāsyām ivendunā // 7.19.18
nīlāñjanacayaprakhyo madāndho dvirado babhau / abhivṛṣṭo mahāmeghair yathā syāt parvato mahān // 7.19.19
nānānṛpatibhir vīrair vividhāyudhabhūṣaṇaiḥ / samanvitaḥ pārvatīyaiḥ śakro devagaṇair iva // 7.19.20
tato yudhiṣṭhiraḥ prekṣya vyūhaṃ tam atimānuṣam / ajayyam aribhiḥ saṃkhye pārṣataṃ vākyam abravīt // 7.19.21
brāhmaṇasya vaśaṃ nāham iyām adya yathā prabho / pārāvatasavarṇāśva tathā nītir vidhīyatām // 7.19.22
droṇasya yatamānasya vaśaṃ naiṣyasi suvrata / aham āvārayiṣyāmi droṇam adya sahānugam // 7.19.23
mayi jīvati kauravya nodvegaṃ kartum arhasi / na hi śakto raṇe droṇo vijetuṃ māṃ kathaṃ cana // 7.19.24
evam uktvā kiran bāṇān drupadasya suto balī / pārāvatasavarṇāśvaḥ svayaṃ droṇam upādravat // 7.19.25
aniṣṭadarśanaṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnam avasthitam / kṣaṇenaivābhavad droṇo nātihṛṣṭamanā iva // 7.19.26
taṃ tu saṃprekṣya putras te durmukhaḥ śatrukarśanaḥ / priyaṃ cikīrṣan droṇasya dhṛṣṭadyumnam avārayat // 7.19.27
sa saṃprahāras tumulaḥ samarūpa ivābhavat / pārṣatasya ca śūrasya durmukhasya ca bhārata // 7.19.28
pārṣataḥ śarajālena kṣipraṃ pracchādya durmukham / bhāradvājaṃ śaraugheṇa mahatā samavārayat // 7.19.29
droṇam āvāritaṃ dṛṣṭvā bhṛśāyastas tavātmajaḥ / nānāliṅgaiḥ śaravrātaiḥ pārṣataṃ samamohayat // 7.19.30
tayor viṣaktayoḥ saṃkhye pāñcālyakurumukhyayoḥ / droṇo yaudhiṣṭhiraṃ sainyaṃ bahudhā vyadhamac charaiḥ // 7.19.31
anilena yathābhrāṇi vicchinnāni samantataḥ / tathā pārthasya sainyāni vicchinnāni kva cit kva cit // 7.19.32
muhūrtam iva tad yuddham āsīn madhuradarśanam / tata unmattavad rājan nirmaryādam avartata // 7.19.33
naiva sve na pare rājann ajñāyanta parasparam / anumānena saṃjñābhir yuddhaṃ tat samavartata // 7.19.34
cūḍāmaṇiṣu niṣkeṣu bhūṣaṇeṣv asicarmasu / teṣām ādityavarṇābhā marīcyaḥ pracakāśire // 7.19.35
tat prakīrṇapatākānāṃ rathavāraṇavājinām / balākāśabalābhrābhaṃ dadṛśe rūpam āhave // 7.19.36
narān eva narā jaghnur udagrāś ca hayā hayān / rathāṃś ca rathino jaghnur vāraṇā varavāraṇān // 7.19.37
samucchritapatākānāṃ gajānāṃ paramadvipaiḥ / kṣaṇena tumulo ghoraḥ saṃgrāmaḥ samavartata // 7.19.38
teṣāṃ saṃsaktagātrāṇāṃ karṣatām itaretaram / dantasaṃghātasaṃgharṣāt sadhūmo 'gnir ajāyata // 7.19.39
viprakīrṇapatākās te viṣāṇajanitāgnayaḥ / babhūvuḥ khaṃ samāsādya savidyuta ivāmbudāḥ // 7.19.40
vikṣaradbhir nadadbhiś ca nipatadbhiś ca vāraṇaiḥ / saṃbabhūva mahī kīrṇā meghair dyaur iva śāradī // 7.19.41
teṣām āhanyamānānāṃ bāṇatomaravṛṣṭibhiḥ / vāraṇānāṃ ravo jajñe meghānām iva saṃplave // 7.19.42
tomarābhihatāḥ ke cid bāṇaiś ca paramadvipāḥ / vitresuḥ sarvabhūtānāṃ śabdam evāpare 'vrajan // 7.19.43
viṣāṇābhihatāś cāpi ke cit tatra gajā gajaiḥ / cakrur ārtasvaraṃ ghoram utpātajaladā iva // 7.19.44
pratīpaṃ hriyamāṇāś ca vāraṇā varavāraṇaiḥ / unmathya punar ājahruḥ preritāḥ paramāṅkuśaiḥ // 7.19.45
mahāmātrā mahāmātrais tāḍitāḥ śaratomaraiḥ / gajebhyaḥ pṛthivīṃ jagmur muktapraharaṇāṅkuśāḥ // 7.19.46
nirmanuṣyāś ca mātaṅgā vinadantas tatas tataḥ / chinnābhrāṇīva saṃpetuḥ saṃpraviśya parasparam // 7.19.47
hatān parivahantaś ca yantritāḥ paramāyudhaiḥ / diśo jagmur mahānāgāḥ ke cid ekacarā iva // 7.19.48
tāḍitās tāḍyamānāś ca tomararṣṭiparaśvadhaiḥ / petur ārtasvaraṃ kṛtvā tadā viśasane gajāḥ // 7.19.49
teṣāṃ śailopamaiḥ kāyair nipatadbhiḥ samantataḥ / āhatā sahasā bhūmiś cakampe ca nanāda ca // 7.19.50
sāditaiḥ sagajārohaiḥ sapatākaiḥ samantataḥ / mātaṅgaiḥ śuśubhe bhūmir vikīrṇair iva parvataiḥ // 7.19.51
gajasthāś ca mahāmātrā nirbhinnahṛdayā raṇe / rathibhiḥ pātitā bhallair vikīrṇāṅkuśatomarāḥ // 7.19.52
krauñcavad vinadanto 'nye nārācābhihatā gajāḥ / parān svāṃś cāpi mṛdnantaḥ paripetur diśo daśa // 7.19.53
gajāśvarathasaṃghānāṃ śarīraughasamāvṛtā / babhūva pṛthivī rājan māṃsaśoṇitakardamā // 7.19.54
pramathya ca viṣāṇāgraiḥ samutkṣipya ca vāraṇaiḥ / sacakrāś ca vicakrāś ca rathair eva mahārathāḥ // 7.19.55
rathāś ca rathibhir hīnā nirmanuṣyāś ca vājinaḥ / hatārohāś ca mātaṅgā diśo jagmuḥ śarāturāḥ // 7.19.56
jaghānātra pitā putraṃ putraś ca pitaraṃ tathā / ity āsīt tumulaṃ yuddhaṃ na prajñāyata kiṃ cana // 7.19.57
ā gulphebhyo 'vasīdanta narāḥ śoṇitakardame / dīpyamānaiḥ parikṣiptā dāvair iva mahādrumāḥ // 7.19.58
śoṇitaiḥ sicyamānāni vastrāṇi kavacāni ca / chatrāṇi ca patākāś ca sarvaṃ raktam adṛśyata // 7.19.59
hayaughāś ca rathaughāś ca naraughāś ca nipātitāḥ / saṃvṛttāḥ punar āvṛttā bahudhā rathanemibhiḥ // 7.19.60
sa gajaughamahāvegaḥ parāsunaraśaivalaḥ / rathaughatumulāvartaḥ prababhau sainyasāgaraḥ // 7.19.61
taṃ vāhanamahānaubhir yodhā jayadhanaiṣiṇaḥ / avagāhyāvamajjanto naiva mohaṃ pracakrire // 7.19.62
śaravarṣābhivṛṣṭeṣu yodheṣv ajitalakṣmasu / na hi svacittatāṃ lebhe kaś cid āhatalakṣaṇaḥ // 7.19.63
vartamāne tathā yuddhe ghorarūpe bhayaṃkare / mohayitvā parān droṇo yudhiṣṭhiram upādravat // 7.19.64
tato yudhiṣṭhiro droṇaṃ dṛṣṭvāntikam upāgatam / mahatā śaravarṣeṇa pratyagṛhṇād abhītavat // 7.20.1
tato halahalāśabda āsīd yaudhiṣṭhire bale / jighṛkṣati mahāsiṃhe gajānām iva yūthapam // 7.20.2
dṛṣṭvā droṇaṃ tataḥ śūraḥ satyajit satyavikramaḥ / yudhiṣṭhiraṃ pariprepsum ācāryaṃ samupādravat // 7.20.3
tata ācāryapāñcālyau yuyudhāte parasparam / vikṣobhayantau tat sainyam indravairocanāv iva // 7.20.4
tataḥ satyajitaṃ tīkṣṇair daśabhir marmabhedibhiḥ / avidhyac chīghram ācāryaś chittvāsya saśaraṃ dhanuḥ // 7.20.5
sa śīghrataram ādāya dhanur anyat pratāpavān / droṇaṃ so 'bhijaghānāśu viṃśadbhiḥ kaṅkapatribhiḥ // 7.20.6
jñātvā satyajitā droṇaṃ grasyamānam ivāhave / vṛkaḥ śaraśatais tīkṣṇaiḥ pāñcālyo droṇam ardayat // 7.20.7
saṃchādyamānaṃ samare droṇaṃ dṛṣṭvā mahāratham / cukruśuḥ pāṇḍavā rājan vastrāṇi dudhuvuś ca ha // 7.20.8
vṛkas tu paramakruddho droṇaṃ ṣaṣṭyā stanāntare / vivyādha balavān rājaṃs tad adbhutam ivābhavat // 7.20.9
droṇas tu śaravarṣeṇa chādyamāno mahārathaḥ / vegaṃ cakre mahāvegaḥ krodhād udvṛtya cakṣuṣī // 7.20.10
tataḥ satyajitaś cāpaṃ chittvā droṇo vṛkasya ca / ṣaḍbhiḥ sasūtaṃ sahayaṃ śarair droṇo 'vadhīd vṛkam // 7.20.11
athānyad dhanur ādāya satyajid vegavattaram / sāśvaṃ sasūtaṃ viśikhair droṇaṃ vivyādha sadhvajam // 7.20.12
sa tan na mamṛṣe droṇaḥ pāñcālyenārdanaṃ mṛdhe / tatas tasya vināśāya satvaraṃ vyasṛjac charān // 7.20.13
hayān dhvajaṃ dhanur muṣṭim ubhau ca pārṣṇisārathī / avākirat tato droṇaḥ śaravarṣaiḥ sahasraśaḥ // 7.20.14
tathā saṃchidyamāneṣu kārmukeṣu punaḥ punaḥ / pāñcālyaḥ paramāstrajñaḥ śoṇāśvaṃ samayodhayat // 7.20.15
sa satyajitam ālakṣya tathodīrṇaṃ mahāhave / ardhacandreṇa ciccheda śiras tasya mahātmanaḥ // 7.20.16
tasmin hate mahāmātre pāñcālānāṃ ratharṣabhe / apāyāj javanair aśvair droṇāt trasto yudhiṣṭhiraḥ // 7.20.17
pāñcālāḥ kekayā matsyāś cedikārūṣakosalāḥ / yudhiṣṭhiram udīkṣanto hṛṣṭā droṇam upādravan // 7.20.18
tato yudhiṣṭhiraprepsur ācāryaḥ śatrupūgahā / vyadhamat tāny anīkāni tūlarāśim ivānilaḥ // 7.20.19
nirdahantam anīkāni tāni tāni punaḥ punaḥ / droṇaṃ matsyād avarajaḥ śatānīko 'bhyavartata // 7.20.20
sūryaraśmipratīkāśaiḥ karmāraparimārjitaiḥ / ṣaḍbhiḥ sasūtaṃ sahayaṃ droṇaṃ viddhvānadad bhṛśam // 7.20.21
tasya nānadato droṇaḥ śiraḥ kāyāt sakuṇḍalam / kṣureṇāpāharat tūrṇaṃ tato matsyāḥ pradudruvuḥ // 7.20.22
matsyāñ jitvājayac cedīn kārūṣān kekayān api / pāñcālān sṛñjayān pāṇḍūn bhāradvājaḥ punaḥ punaḥ // 7.20.23
taṃ dahantam anīkāni kruddham agniṃ yathā vanam / dṛṣṭvā rukmarathaṃ kruddhaṃ samakampanta sṛñjayāḥ // 7.20.24
uttamaṃ hy ādadhānasya dhanur asyāśukāriṇaḥ / jyāghoṣo nighnato 'mitrān dikṣu sarvāsu śuśruve // 7.20.25
nāgān aśvān padātīṃś ca rathino gajasādinaḥ / raudrā hastavatā muktāḥ pramathnanti sma sāyakāḥ // 7.20.26
nānadyamānaḥ parjanyo miśravāto himātyaye / aśmavarṣam ivāvarṣat pareṣāṃ bhayam ādadhat // 7.20.27
sarvā diśaḥ samacarat sainyaṃ vikṣobhayann iva / balī śūro maheṣvāso mitrāṇām abhayaṃkaraḥ // 7.20.28
tasya vidyud ivābhreṣu cāpaṃ hemapariṣkṛtam / dikṣu sarvāsv apaśyāma droṇasyāmitatejasaḥ // 7.20.29
droṇas tu pāṇḍavānīke cakāra kadanaṃ mahat / yathā daityagaṇe viṣṇuḥ surāsuranamaskṛtaḥ // 7.20.30
sa śūraḥ satyavāk prājño balavān satyavikramaḥ / mahānubhāvaḥ kālānte raudrīṃ bhīruvibhīṣaṇām // 7.20.31
kavacormidhvajāvartāṃ martyakūlāpahāriṇīm / gajavājimahāgrāhām asimīnāṃ durāsadām // 7.20.32
vīrāsthiśarkarāṃ raudrāṃ bherīmurajakacchapām / carmavarmaplavāṃ ghorāṃ keśaśaivalaśāḍvalām // 7.20.33
śaraughiṇīṃ dhanuḥsrotāṃ bāhupannagasaṃkulām / raṇabhūmivahāṃ ghorāṃ kurusṛñjayavāhinīm // 7.20.34
manuṣyaśīrṣapāṣāṇāṃ śaktimīnāṃ gadoḍupām // 7.20.34.2
uṣṇīṣaphenavasanāṃ niṣkīrṇāntrasarīsṛpām / vīrāpahāriṇīm ugrāṃ māṃsaśoṇitakardamām // 7.20.35
hastigrāhāṃ ketuvṛkṣāṃ kṣatriyāṇāṃ nimajjanīm / krūrāṃ śarīrasaṃghāṭāṃ sādinakrāṃ duratyayām // 7.20.36
droṇaḥ prāvartayat tatra nadīm antakagāminīm // 7.20.36.2
kravyādagaṇasaṃghuṣṭāṃ śvaśṛgālagaṇāyutām / niṣevitāṃ mahāraudraiḥ piśitāśaiḥ samantataḥ // 7.20.37
taṃ dahantam anīkāni rathodāraṃ kṛtāntavat / sarvato 'bhyadravan droṇaṃ kuntīputrapurogamāḥ // 7.20.38
tāṃs tu śūrān maheṣvāsāṃs tāvakābhyudyatāyudhāḥ / rājāno rājaputrāś ca samantāt paryavārayan // 7.20.39
tato droṇaḥ satyasaṃdhaḥ prabhinna iva kuñjaraḥ / abhyatītya rathānīkaṃ dṛḍhasenam apātayat // 7.20.40
tato rājānam āsādya praharantam abhītavat / avidhyan navabhiḥ kṣemaṃ sa hataḥ prāpatad rathāt // 7.20.41
sa madhyaṃ prāpya sainyānāṃ sarvāḥ pravicaran diśaḥ / trātā hy abhavad anyeṣāṃ na trātavyaḥ kathaṃ cana // 7.20.42
śikhaṇḍinaṃ dvādaśabhir viṃśatyā cottamaujasam / vasudānaṃ ca bhallena preṣayad yamasādanam // 7.20.43
aśītyā kṣatravarmāṇaṃ ṣaḍviṃśatyā sudakṣiṇam / kṣatradevaṃ tu bhallena rathanīḍād apāharat // 7.20.44
yudhāmanyuṃ catuḥṣaṣṭyā triṃśatā caiva sātyakim / viddhvā rukmarathas tūrṇaṃ yudhiṣṭhiram upādravat // 7.20.45
tato yudhiṣṭhiraḥ kṣipraṃ kitavo rājasattamaḥ / apāyāj javanair aśvaiḥ pāñcālyo droṇam abhyayāt // 7.20.46
taṃ droṇaḥ sadhanuṣkaṃ tu sāśvayantāram akṣiṇot / sa hataḥ prāpatad bhūmau rathāj jyotir ivāmbarāt // 7.20.47
tasmin hate rājaputre pāñcālānāṃ yaśaskare / hata droṇaṃ hata droṇam ity āsīt tumulaṃ mahat // 7.20.48
tāṃs tathā bhṛśasaṃkruddhān pāñcālān matsyakekayān / sṛñjayān pāṇḍavāṃś caiva droṇo vyakṣobhayad balī // 7.20.49
sātyakiṃ cekitānaṃ ca dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau / vārdhakṣemiṃ citrasenaṃ senābinduṃ suvarcasam // 7.20.50
etāṃś cānyāṃś ca subahūn nānājanapadeśvarān / sarvān droṇo 'jayad yuddhe kurubhiḥ parivāritaḥ // 7.20.51
tāvakās tu mahārāja jayaṃ labdhvā mahāhave / pāṇḍaveyān raṇe jaghnur dravamāṇān samantataḥ // 7.20.52
te dānavā ivendreṇa vadhyamānā mahātmanā / pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ samakampanta bhārata // 7.20.53
bhāradvājena bhagneṣu pāṇḍaveṣu mahāmṛdhe / pāñcāleṣu ca sarveṣu kaś cid anyo 'bhyavartata // 7.21.1
āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā kṣatriyāṇāṃ yaśaskarīm / asevitāṃ kāpuruṣaiḥ sevitāṃ puruṣarṣabhaiḥ // 7.21.2
sa hi vīro naraḥ sūta yo bhagneṣu nivartate / aho nāsīt pumān kaś cid dṛṣṭvā droṇaṃ vyavasthitam // 7.21.3
jṛmbhamāṇam iva vyāghraṃ prabhinnam iva kuñjaram / tyajantam āhave prāṇān saṃnaddhaṃ citrayodhinam // 7.21.4
maheṣvāsaṃ naravyāghraṃ dviṣatām aghavardhanam / kṛtajñaṃ satyanirataṃ duryodhanahitaiṣiṇam // 7.21.5
bhāradvājaṃ tathānīke dṛṣṭvā śūram avasthitam / ke vīrāḥ saṃnyavartanta tan mamācakṣva saṃjaya // 7.21.6
tān dṛṣṭvā calitān saṃkhye praṇunnān droṇasāyakaiḥ / pāñcālān pāṇḍavān matsyān sṛñjayāṃś cedikekayān // 7.21.7
droṇacāpavimuktena śaraugheṇāsuhāriṇā / sindhor iva mahaughena hriyamāṇān yathā plavān // 7.21.8
kauravāḥ siṃhanādena nānāvādyasvanena ca / rathadvipanarāśvaiś ca sarvataḥ paryavārayan // 7.21.9
tān paśyan sainyamadhyastho rājā svajanasaṃvṛtaḥ / duryodhano 'bravīt karṇaṃ prahṛṣṭaḥ prahasann iva // 7.21.10
paśya rādheya pāñcālān praṇunnān droṇasāyakaiḥ / siṃheneva mṛgān vanyāṃs trāsitān dṛḍhadhanvanā // 7.21.11
naite jātu punar yuddham īheyur iti me matiḥ / yathā tu bhagnā droṇena vāteneva mahādrumāḥ // 7.21.12
ardyamānāḥ śarair ete rukmapuṅkhair mahātmanā / pathā naikena gacchanti ghūrṇamānās tatas tataḥ // 7.21.13
saṃniruddhāś ca kauravyair droṇena ca mahātmanā / ete 'nye maṇḍalībhūtāḥ pāvakeneva kuñjarāḥ // 7.21.14
bhramarair iva cāviṣṭā droṇasya niśitaiḥ śaraiḥ / anyonyaṃ samalīyanta palāyanaparāyaṇāḥ // 7.21.15
eṣa bhīmo dṛḍhakrodho hīnaḥ pāṇḍavasṛñjayaiḥ / madīyair āvṛto yodhaiḥ karṇa tarjayatīva mām // 7.21.16
vyaktaṃ droṇamayaṃ lokam adya paśyati durmatiḥ / nirāśo jīvitān nūnam adya rājyāc ca pāṇḍavaḥ // 7.21.17
naiṣa jātu mahābāhur jīvann āhavam utsṛjet / na cemān puruṣavyāghra siṃhanādān viśakṣyate // 7.21.18
na cāpi pāṇḍavā yuddhe bhajyerann iti me matiḥ / śūrāś ca balavantaś ca kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ // 7.21.19
viṣāgnidyūtasaṃkleśān vanavāsaṃ ca pāṇḍavāḥ / smaramāṇā na hāsyanti saṃgrāmam iti me matiḥ // 7.21.20
nikṛto hi mahābāhur amitaujā vṛkodaraḥ / varān varān hi kaunteyo rathodārān haniṣyati // 7.21.21
asinā dhanuṣā śaktyā hayair nāgair narai rathaiḥ / āyasena ca daṇḍena vrātān vrātān haniṣyati // 7.21.22
tam ete cānuvartante sātyakipramukhā rathāḥ / pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ pāṇḍavāś ca viśeṣataḥ // 7.21.23
śūrāś ca balavantaś ca vikrāntāś ca mahārathāḥ / viśeṣataś ca bhīmena saṃrabdhenābhicoditāḥ // 7.21.24
te droṇam abhivartante sarvataḥ kurupuṃgavāḥ / vṛkodaraṃ parīpsantaḥ sūryam abhragaṇā iva // 7.21.25
ekāyanagatā hy ete pīḍayeyur yatavratam / arakṣyamāṇaṃ śalabhā yathā dīpaṃ mumūrṣavaḥ // 7.21.26
asaṃśayaṃ kṛtāstrāś ca paryāptāś cāpi vāraṇe // 7.21.26.2
atibhāraṃ tv ahaṃ manye bhāradvāje samāhitam / te śīghram anugacchāmo yatra droṇo vyavasthitaḥ // 7.21.27
kākā iva mahānāgaṃ mā vai hanyur yatavratam // 7.21.27.2
rādheyasya vacaḥ śrutvā rājā duryodhanas tadā / bhrātṛbhiḥ sahito rājan prāyād droṇarathaṃ prati // 7.21.28
tatrārāvo mahān āsīd ekaṃ droṇaṃ jighāṃsatām / pāṇḍavānāṃ nivṛttānāṃ nānāvarṇair hayottamaiḥ // 7.21.29
sarveṣām eva me brūhi rathacihnāni saṃjaya / ye droṇam abhyavartanta kruddhā bhīmapurogamāḥ // 7.22.1
ṛśyavarṇair hayair dṛṣṭvā vyāyacchantaṃ vṛkodaram / rajatāśvas tataḥ śūraḥ śaineyaḥ saṃnyavartata // 7.22.2
darśanīyās tu kāmbojāḥ śukapatraparicchadāḥ / vahanto nakulaṃ śīghraṃ tāvakān abhidudruvuḥ // 7.22.3
kṛṣṇās tu meghasaṃkāśāḥ sahadevam udāyudham / bhīmavegā naravyāghram avahan vātaraṃhasaḥ // 7.22.4
hemottamapraticchannair hayair vātasamair jave / abhyavartanta sainyāni sarvāṇy eva yudhiṣṭhiram // 7.22.5
rājñas tv anantaraṃ rājā pāñcālyo drupado 'bhavat / jātarūpamayacchatraḥ sarvaiḥ svair abhirakṣitaḥ // 7.22.6
lalāmair haribhir yuktaiḥ sarvaśabdakṣamair yudhi / rājñāṃ madhye maheṣvāsaḥ śāntabhīr abhyavartata // 7.22.7
taṃ virāṭo 'nvayāt paścāt saha śūrair mahārathaiḥ / kekayāś ca śikhaṇḍī ca dhṛṣṭaketus tathaiva ca // 7.22.8
svaiḥ svaiḥ sainyaiḥ parivṛtā matsyarājānam anvayuḥ // 7.22.8.2
te tu pāṭalapuṣpāṇāṃ samavarṇā hayottamāḥ / vahamānā vyarājanta matsyasyāmitraghātinaḥ // 7.22.9
hāridrasamavarṇās tu javanā hemamālinaḥ / putraṃ virāṭarājasya satvarāḥ samudāvahan // 7.22.10
indragopakavarṇais tu bhrātaraḥ pañca kekayāḥ / jātarūpasamābhāsaḥ sarve lohitakadhvajāḥ // 7.22.11
te hemamālinaḥ śūrāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ / varṣanta iva jīmūtāḥ pratyadṛśyanta daṃśitāḥ // 7.22.12
āmapātranibhākārāḥ pāñcālyam amitaujasam / dāntās tāmrāruṇā yuktāḥ śikhaṇḍinam udāvahan // 7.22.13
tathā dvādaśasāhasrāḥ pāñcālānāṃ mahārathāḥ / teṣāṃ tu ṣaṭ sahasrāṇi ye śikhaṇḍinam anvayuḥ // 7.22.14
putraṃ tu śiśupālasya narasiṃhasya māriṣa / ākrīḍanto vahanti sma sāraṅgaśabalā hayāḥ // 7.22.15
dhṛṣṭaketuś ca cedīnām ṛṣabho 'tibaloditaḥ / kāmbojaiḥ śabalair aśvair abhyavartata durjayaḥ // 7.22.16
bṛhatkṣatraṃ tu kaikeyaṃ sukumāraṃ hayottamāḥ / palāladhūmavarṇābhāḥ saindhavāḥ śīghram āvahan // 7.22.17
mallikākṣāḥ padmavarṇā bāhlijātāḥ svalaṃkṛtāḥ / śūraṃ śikhaṇḍinaḥ putraṃ kṣatradevam udāvahan // 7.22.18
yuvānam avahan yuddhe krauñcavarṇā hayottamāḥ / kāśyasyābhibhuvaḥ putraṃ sukumāraṃ mahāratham // 7.22.19
śvetās tu prativindhyaṃ taṃ kṛṣṇagrīvā manojavāḥ / yantuḥ preṣyakarā rājan rājaputram udāvahan // 7.22.20
sutasomaṃ tu yaṃ dhaumyāt pārthaḥ putram ayācata / māṣapuṣpasavarṇās tam avahan vājino raṇe // 7.22.21
sahasrasomapratimā babhūvuḥ; pure kurūṇām udayendunāmni / tasmiñ jātaḥ somasaṃkrandamadhye; yasmāt tasmāt sutasomo 'bhavat saḥ // 7.22.22
nākuliṃ tu śatānīkaṃ śālapuṣpanibhā hayāḥ / ādityataruṇaprakhyāḥ ślāghanīyam udāvahan // 7.22.23
kāñcanapratimair yoktrair mayūragrīvasaṃnibhāḥ / draupadeyaṃ naravyāghraṃ śrutakarmāṇam āvahan // 7.22.24
śrutakīrtiṃ śrutanidhiṃ draupadeyaṃ hayottamāḥ / ūhuḥ pārthasamaṃ yuddhe cāṣapatranibhā hayāḥ // 7.22.25
yam āhur adhyardhaguṇaṃ kṛṣṇāt pārthāc ca saṃyuge / abhimanyuṃ piśaṅgās taṃ kumāram avahan raṇe // 7.22.26
ekas tu dhārtarāṣṭrebhyaḥ pāṇḍavān yaḥ samāśritaḥ / taṃ bṛhanto mahākāyā yuyutsum avahan raṇe // 7.22.27
palālakāṇḍavarṇās tu vārdhakṣemiṃ tarasvinam / ūhuḥ sutumule yuddhe hayā hṛṣṭāḥ svalaṃkṛtāḥ // 7.22.28
kumāraṃ śitipādās tu rukmapatrair uraśchadaiḥ / saucittim avahan yuddhe yantuḥ preṣyakarā hayāḥ // 7.22.29
rukmapṛṣṭhāvakīrṇās tu kauśeyasadṛśā hayāḥ / suvarṇamālinaḥ kṣāntāḥ śreṇimantam udāvahan // 7.22.30
rukmamālādharāḥ śūrā hemavarṇāḥ svalaṃkṛtāḥ / kāśirājaṃ hayaśreṣṭhāḥ ślāghanīyam udāvahan // 7.22.31
astrāṇāṃ ca dhanurvede brāhme vede ca pāragam / taṃ satyadhṛtim āyāntam aruṇāḥ samudāvahan // 7.22.32
yaḥ sa pāñcālasenānīr droṇam aṃśam akalpayat / pārāvatasavarṇāśvā dhṛṣṭadyumnam udāvahan // 7.22.33
tam anvayāt satyadhṛtiḥ saucittir yuddhadurmadaḥ / śreṇimān vasudānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibho // 7.22.34
yuktaiḥ paramakāmbojair javanair hemamālibhiḥ / bhīṣayanto dviṣatsainyaṃ yamavaiśravaṇopamāḥ // 7.22.35
prabhadrakās tu pāñcālāḥ ṣaṭ sahasrāṇy udāyudhāḥ / nānāvarṇair hayaśreṣṭhair hemacitrarathadhvajāḥ // 7.22.36
śaravrātair vidhunvantaḥ śatrūn vitatakārmukāḥ / samānamṛtyavo bhūtvā dhṛṣṭadyumnaṃ samanvayuḥ // 7.22.37
babhrukauśeyavarṇās tu suvarṇavaramālinaḥ / ūhur aglānamanasaś cekitānaṃ hayottamāḥ // 7.22.38
indrāyudhasavarṇais tu kuntibhojo hayottamaiḥ / āyāt suvaśyaiḥ purujin mātulaḥ savyasācinaḥ // 7.22.39
antarikṣasavarṇās tu tārakācitritā iva / rājānaṃ rocamānaṃ te hayāḥ saṃkhye samāvahan // 7.22.40
karburāḥ śitipādās tu svarṇajālaparicchadāḥ / jārāsaṃdhiṃ hayaśreṣṭhāḥ sahadevam udāvahan // 7.22.41
ye tu puṣkaranālasya samavarṇā hayottamāḥ / jave śyenasamāś citrāḥ sudāmānam udāvahan // 7.22.42
śaśalohitavarṇās tu pāṇḍurodgatarājayaḥ / pāñcālyaṃ gopateḥ putraṃ siṃhasenam udāvahan // 7.22.43
pāñcālānāṃ naravyāghro yaḥ khyāto janamejayaḥ / tasya sarṣapapuṣpāṇāṃ tulyavarṇā hayottamāḥ // 7.22.44
māṣavarṇās tu javanā bṛhanto hemamālinaḥ / dadhipṛṣṭhāś candramukhāḥ pāñcālyam avahan drutam // 7.22.45
śūrāś ca bhadrakāś caiva śarakāṇḍanibhā hayāḥ / padmakiñjalkavarṇābhā daṇḍadhāram udāvahan // 7.22.46
bibhrato hemamālāś ca cakravākodarā hayāḥ / kosalādhipateḥ putraṃ sukṣatraṃ vājino 'vahan // 7.22.47
śabalās tu bṛhanto 'śvā dāntā jāmbūnadasrajaḥ / yuddhe satyadhṛtiṃ kṣaimim avahan prāṃśavaḥ śubhāḥ // 7.22.48
ekavarṇena sarveṇa dhvajena kavacena ca / aśvaiś ca dhanuṣā caiva śuklaiḥ śuklo nyavartata // 7.22.49
samudrasenaputraṃ tu sāmudrā rudratejasam / aśvāḥ śaśāṅkasadṛśāś candradevam udāvahan // 7.22.50
nīlotpalasavarṇās tu tapanīyavibhūṣitāḥ / śaibyaṃ citrarathaṃ yuddhe citramālyāvahan hayāḥ // 7.22.51
kalāyapuṣpavarṇās tu śvetalohitarājayaḥ / rathasenaṃ hayaśreṣṭhāḥ samūhur yuddhadurmadam // 7.22.52
yaṃ tu sarvamanuṣyebhyaḥ prāhuḥ śūrataraṃ nṛpam / taṃ paṭaccarahantāraṃ śukavarṇāvahan hayāḥ // 7.22.53
citrāyudhaṃ citramālyaṃ citravarmāyudhadhvajam / ūhuḥ kiṃśukapuṣpāṇāṃ tulyavarṇā hayottamāḥ // 7.22.54
ekavarṇena sarveṇa dhvajena kavacena ca / dhanuṣā rathavāhaiś ca nīlair nīlo 'bhyavartata // 7.22.55
nānārūpai ratnacitrair varūthadhvajakārmukaiḥ / vājidhvajapatākābhiś citraiś citro 'bhyavartata // 7.22.56
ye tu puṣkarapatrasya tulyavarṇā hayottamāḥ / te rocamānasya sutaṃ hemavarṇam udāvahan // 7.22.57
yodhāś ca bhadrakārāś ca śaradaṇḍānudaṇḍajāḥ / śvetāṇḍāḥ kukkuṭāṇḍābhā daṇḍaketum udāvahan // 7.22.58
āṭarūṣakapuṣpābhā hayāḥ pāṇḍyānuyāyinām / avahan rathamukhyānām ayutāni caturdaśa // 7.22.59
nānārūpeṇa varṇena nānākṛtimukhā hayāḥ / rathacakradhvajaṃ vīraṃ ghaṭotkacam udāvahan // 7.22.60
suvarṇavarṇā dharmajñam anīkasthaṃ yudhiṣṭhiram / rājaśreṣṭhaṃ hayaśreṣṭhāḥ sarvataḥ pṛṣṭhato 'nvayuḥ // 7.22.61
varṇaiś coccāvacair divyaiḥ sadaśvānāṃ prabhadrakāḥ // 7.22.61.2
te yattā bhīmasenena sahitāḥ kāñcanadhvajāḥ / pratyadṛśyanta rājendra sendrā iva divaukasaḥ // 7.22.62
atyarocata tān sarvān dhṛṣṭadyumnaḥ samāgatān / sarvāṇy api ca sainyāni bhāradvājo 'tyarocata // 7.22.63
vyathayeyur ime senāṃ devānām api saṃyuge / āhave ye nyavartanta vṛkodaramukhā rathāḥ // 7.23.1
saṃprayuktaḥ kilaivāyaṃ diṣṭair bhavati pūruṣaḥ / tasminn eva tu sarvārthā dṛśyante vai pṛthagvidhāḥ // 7.23.2
dīrghaṃ viproṣitaḥ kālam araṇye jaṭilo 'jinī / ajñātaś caiva lokasya vijahāra yudhiṣṭhiraḥ // 7.23.3
sa eva mahatīṃ senāṃ samāvartayad āhave / kim anyad daivasaṃyogān mama putrasya cābhavat // 7.23.4
yukta eva hi bhāgyena dhruvam utpadyate naraḥ / sa tathākṛṣyate tena na yathā svayam icchati // 7.23.5
dyūtavyasanam āsādya kleśito hi yudhiṣṭhiraḥ / sa punar bhāgadheyena sahāyān upalabdhavān // 7.23.6
ardhaṃ me kekayā labdhāḥ kāśikāḥ kosalāś ca ye / cedayaś cāpare vaṅgā mām eva samupāśritāḥ // 7.23.7
pṛthivī bhūyasī tāta mama pārthasya no tathā / iti mām abravīt sūta mando duryodhanas tadā // 7.23.8
tasya senāsamūhasya madhye droṇaḥ surakṣitaḥ / nihataḥ pārṣatenājau kim anyad bhāgadheyataḥ // 7.23.9
madhye rājñāṃ mahābāhuṃ sadā yuddhābhinandinam / sarvāstrapāragaṃ droṇaṃ kathaṃ mṛtyur upeyivān // 7.23.10
samanuprāptakṛcchro 'haṃ saṃmohaṃ paramaṃ gataḥ / bhīṣmadroṇau hatau śrutvā nāhaṃ jīvitum utsahe // 7.23.11
yan mā kṣattābravīt tāta prapaśyan putragṛddhinam / duryodhanena tat sarvaṃ prāptaṃ sūta mayā saha // 7.23.12
nṛśaṃsaṃ tu paraṃ tat syāt tyaktvā duryodhanaṃ yadi / putraśeṣaṃ cikīrṣeyaṃ kṛcchraṃ na maraṇaṃ bhavet // 7.23.13
yo hi dharmaṃ parityajya bhavaty arthaparo naraḥ / so 'smāc ca hīyate lokāt kṣudrabhāvaṃ ca gacchati // 7.23.14
adya cāpy asya rāṣṭrasya hatotsāhasya saṃjaya / avaśeṣaṃ na paśyāmi kakude mṛdite sati // 7.23.15
kathaṃ syād avaśeṣaṃ hi dhuryayor abhyatītayoḥ / yau nityam anujīvāmaḥ kṣamiṇau puruṣarṣabhau // 7.23.16
vyaktam eva ca me śaṃsa yathā yuddham avartata / ke 'yudhyan ke vyapākarṣan ke kṣudrāḥ prādravan bhayāt // 7.23.17
dhanaṃjayaṃ ca me śaṃsa yad yac cakre ratharṣabhaḥ / tasmād bhayaṃ no bhūyiṣṭhaṃ bhrātṛvyāc ca viśeṣataḥ // 7.23.18
yathāsīc ca nivṛtteṣu pāṇḍaveṣu ca saṃjaya / mama sainyāvaśeṣasya saṃnipātaḥ sudāruṇaḥ // 7.23.19
māmakānāṃ ca ye śūrāḥ kāṃs tatra samavārayan // 7.23.19.2
mahad bhairavam āsīn naḥ saṃnivṛtteṣu pāṇḍuṣu / dṛṣṭvā droṇaṃ chādyamānaṃ tair bhāskaram ivāmbudaiḥ // 7.24.1
taiś coddhūtaṃ rajas tīvram avacakre camūṃ tava / tato hatam amanyāma droṇaṃ dṛṣṭipathe hate // 7.24.2
tāṃs tu śūrān maheṣvāsān krūraṃ karma cikīrṣataḥ / dṛṣṭvā duryodhanas tūrṇaṃ svasainyaṃ samacūcudat // 7.24.3
yathāśakti yathotsāhaṃ yathāsattvaṃ narādhipāḥ / vārayadhvaṃ yathāyogaṃ pāṇḍavānām anīkinīm // 7.24.4
tato durmarṣaṇo bhīmam abhyagacchat sutas tava / ārād dṛṣṭvā kiran bāṇair icchan droṇasya jīvitam // 7.24.5
taṃ bāṇair avatastāra kruddho mṛtyum ivāhave / taṃ ca bhīmo 'tudad bāṇais tadāsīt tumulaṃ mahat // 7.24.6
ta īśvarasamādiṣṭāḥ prājñāḥ śūrāḥ prahāriṇaḥ / bāhyaṃ mṛtyubhayaṃ kṛtvā pratyatiṣṭhan parān yudhi // 7.24.7
kṛtavarmā śineḥ putraṃ droṇaprepsuṃ viśāṃ pate / paryavārayad āyāntaṃ śūraṃ samitiśobhanam // 7.24.8
taṃ śaineyaḥ śaravrātaiḥ kruddhaḥ kruddham avārayat / kṛtavarmā ca śaineyaṃ matto mattam iva dvipam // 7.24.9
saindhavaḥ kṣatradharmāṇam āpatantaṃ śaraughiṇam / ugradhanvā maheṣvāsaṃ yatto droṇād avārayat // 7.24.10
kṣatradharmā sindhupateś chittvā ketanakārmuke / nārācair bahubhiḥ kruddhaḥ sarvamarmasv atāḍayat // 7.24.11
athānyad dhanur ādāya saindhavaḥ kṛtahastavat / vivyādha kṣatradharmāṇaṃ raṇe sarvāyasaiḥ śaraiḥ // 7.24.12
yuyutsuṃ pāṇḍavārthāya yatamānaṃ mahāratham / subāhur bhrātaraṃ śūraṃ yatto droṇād avārayat // 7.24.13
subāhoḥ sadhanurbāṇāv asyataḥ parighopamau / yuyutsuḥ śitapītābhyāṃ kṣurābhyām acchinad bhujau // 7.24.14
rājānaṃ pāṇḍavaśreṣṭhaṃ dharmātmānaṃ yudhiṣṭhiram / veleva sāgaraṃ kṣubdhaṃ madrarāṭ samavārayat // 7.24.15
taṃ dharmarājo bahubhir marmabhidbhir avākirat / madreśas taṃ catuḥṣaṣṭyā śarair viddhvānadad bhṛśam // 7.24.16
tasya nānadataḥ ketum uccakarta sakārmukam / kṣurābhyāṃ pāṇḍavaśreṣṭhas tata uccukruśur janāḥ // 7.24.17
tathaiva rājā bāhlīko rājānaṃ drupadaṃ śaraiḥ / ādravantaṃ sahānīkaṃ sahānīko nyavārayat // 7.24.18
tad yuddham abhavad ghoraṃ vṛddhayoḥ sahasenayoḥ / yathā mahāyūthapayor dvipayoḥ saṃprabhinnayoḥ // 7.24.19
vindānuvindāv āvantyau virāṭaṃ matsyam ārcchatām / sahasainyau sahānīkaṃ yathendrāgnī purā balim // 7.24.20
tad utpiñjalakaṃ yuddham āsīd devāsuropamam / matsyānāṃ kekayaiḥ sārdham abhītāśvarathadvipam // 7.24.21
nākuliṃ tu śatānīkaṃ bhūtakarmā sabhāpatiḥ / asyantam iṣujālāni yāntaṃ droṇād avārayat // 7.24.22
tato nakuladāyādas tribhir bhallaiḥ susaṃśitaiḥ / cakre vibāhuśirasaṃ bhūtakarmāṇam āhave // 7.24.23
sutasomaṃ tu vikrāntam āpatantaṃ śaraughiṇam / droṇāyābhimukhaṃ vīraṃ viviṃśatir avārayat // 7.24.24
sutasomas tu saṃkruddhaḥ svapitṛvyam ajihmagaiḥ / viviṃśatiṃ śarair viddhvā nābhyavartata daṃśitaḥ // 7.24.25
atha bhīmarathaḥ śālvam āśugair āyasaiḥ śitaiḥ / ṣaḍbhiḥ sāśvaniyantāram anayad yamasādanam // 7.24.26
śrutakarmāṇam āyāntaṃ mayūrasadṛśair hayaiḥ / caitrasenir mahārāja tava pautro nyavārayat // 7.24.27
tau pautrau tava durdharṣau parasparavadhaiṣiṇau / pitṝṇām arthasiddhyarthaṃ cakratur yuddham uttamam // 7.24.28
tiṣṭhantam agrato dṛṣṭvā prativindhyaṃ tam āhave / drauṇir mānaṃ pituḥ kurvan mārgaṇaiḥ samavārayat // 7.24.29
taṃ kruddhaḥ prativivyādha prativindhyaḥ śitaiḥ śaraiḥ / siṃhalāṅgūlalakṣmāṇaṃ pitur arthe vyavasthitam // 7.24.30
pravapann iva bījāni bījakāle nararṣabha / drauṇāyanir draupadeyaṃ śaravarṣair avākirat // 7.24.31
yas tu śūratamo rājan senayor ubhayor mataḥ / taṃ paṭaccarahantāraṃ lakṣmaṇaḥ samavārayat // 7.24.32
sa lakṣmaṇasyeṣvasanaṃ chittvā lakṣma ca bhārata / lakṣmaṇe śarajālāni visṛjan bahv aśobhata // 7.24.33
vikarṇas tu mahāprājño yājñaseniṃ śikhaṇḍinam / paryavārayad āyāntaṃ yuvānaṃ samare yuvā // 7.24.34
tatas tam iṣujālena yājñaseniḥ samāvṛṇot / vidhūya tad bāṇajālaṃ babhau tava suto balī // 7.24.35
aṅgado 'bhimukhaḥ śūram uttamaujasam āhave / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ vatsadantair avārayat // 7.24.36
sa saṃprahāras tumulas tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ / sainikānāṃ ca sarveṣāṃ tayoś ca prītivardhanaḥ // 7.24.37
durmukhas tu maheṣvāso vīraṃ purujitaṃ balī / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ kuntibhojam avārayat // 7.24.38
sa durmukhaṃ bhruvor madhye nārācena vyatāḍayat / tasya tad vibabhau vaktraṃ sanālam iva paṅkajam // 7.24.39
karṇas tu kekayān bhrātṝn pañca lohitakadhvajān / droṇāyābhimukhaṃ yātāñ śaravarṣair avārayat // 7.24.40
te cainaṃ bhṛśasaṃkruddhāḥ śaravrātair avākiran / sa ca tāṃś chādayām āsa śarajālaiḥ punaḥ punaḥ // 7.24.41
naiva karṇo na te pañca dadṛśur bāṇasaṃvṛtāḥ / sāśvasūtadhvajarathāḥ parasparaśarācitāḥ // 7.24.42
putras te durjayaś caiva jayaś ca vijayaś ca ha / nīlaṃ kāśyaṃ jayaṃ śūrās trayas trīn pratyavārayan // 7.24.43
tad yuddham abhavad ghoram īkṣitṛprītivardhanam / siṃhavyāghratarakṣūṇāṃ yathebhamahiṣarṣabhaiḥ // 7.24.44
kṣemadhūrtibṛhantau tau bhrātarau sātvataṃ yudhi / droṇāyābhimukhaṃ yāntaṃ śarais tīkṣṇais tatakṣatuḥ // 7.24.45
tayos tasya ca tad yuddham atyadbhutam ivābhavat / siṃhasya dvipamukhyābhyāṃ prabhinnābhyāṃ yathā vane // 7.24.46
rājānaṃ tu tathāmbaṣṭham ekaṃ yuddhābhinandinam / cedirājaḥ śarān asyan kruddho droṇād avārayat // 7.24.47
tam ambaṣṭho 'sthibhedinyā niravidhyac chalākayā / sa tyaktvā saśaraṃ cāpaṃ rathād bhūmim athāpatat // 7.24.48
vārdhakṣemiṃ tu vārṣṇeyaṃ kṛpaḥ śāradvataḥ śaraiḥ / akṣudraḥ kṣudrakair droṇāt kruddharūpam avārayat // 7.24.49
yudhyantau kṛpavārṣṇeyau ye 'paśyaṃś citrayodhinau / te yuddhasaktamanaso nānyā bubudhire kriyāḥ // 7.24.50
saumadattis tu rājānaṃ maṇimantam atandritam / paryavārayad āyāntaṃ yaśo droṇasya vardhayan // 7.24.51
sa saumadattes tvaritaś chittveṣvasanaketane / punaḥ patākāṃ sūtaṃ ca chatraṃ cāpātayad rathāt // 7.24.52
athāplutya rathāt tūrṇaṃ yūpaketur amitrahā / sāśvasūtadhvajarathaṃ taṃ cakarta varāsinā // 7.24.53
rathaṃ ca svaṃ samāsthāya dhanur ādāya cāparam / svayaṃ yacchan hayān rājan vyadhamat pāṇḍavīṃ camūm // 7.24.54
musalair mudgaraiś cakrair bhiṇḍipālaiḥ paraśvadhaiḥ / pāṃsuvātāgnisalilair bhasmaloṣṭhatṛṇadrumaiḥ // 7.24.55
ārujan prarujan bhañjan nighnan vidrāvayan kṣipan / senāṃ vibhīṣayann āyād droṇaprepsur ghaṭotkacaḥ // 7.24.56
taṃ tu nānāpraharaṇair nānāyuddhaviśeṣaṇaiḥ / rākṣasaṃ rākṣasaḥ kruddhaḥ samājaghne hy alambusaḥ // 7.24.57
tayos tad abhavad yuddhaṃ rakṣogrāmaṇimukhyayoḥ / tādṛg yādṛk purā vṛttaṃ śambarāmararājayoḥ // 7.24.58
evaṃ dvaṃdvaśatāny āsan rathavāraṇavājinām / padātīnāṃ ca bhadraṃ te tava teṣāṃ ca saṃkulam // 7.24.59
naitādṛśo dṛṣṭapūrvaḥ saṃgrāmo naiva ca śrutaḥ / droṇasyābhāvabhāveṣu prasaktānāṃ yathābhavat // 7.24.60
idaṃ ghoram idaṃ citram idaṃ raudram iti prabho / tatra yuddhāny adṛśyanta pratatāni bahūni ca // 7.24.61
teṣv evaṃ saṃnivṛtteṣu pratyudyāteṣu bhāgaśaḥ / kathaṃ yuyudhire pārthā māmakāś ca tarasvinaḥ // 7.25.1
kim arjunaś cāpy akarot saṃśaptakabalaṃ prati / saṃśaptakā vā pārthasya kim akurvata saṃjaya // 7.25.2
tathā teṣu nivṛtteṣu pratyudyāteṣu bhāgaśaḥ / svayam abhyadravad bhīmaṃ nāgānīkena te sutaḥ // 7.25.3
sa nāga iva nāgena govṛṣeṇeva govṛṣaḥ / samāhūtaḥ svayaṃ rājñā nāgānīkam upādravat // 7.25.4
sa yuddhakuśalaḥ pārtho bāhuvīryeṇa cānvitaḥ / abhinat kuñjarānīkam acireṇaiva māriṣa // 7.25.5
te gajā girisaṃkāśāḥ kṣarantaḥ sarvato madam / bhīmasenasya nārācair vimukhā vimadīkṛtāḥ // 7.25.6
vidhamed abhrajālāni yathā vāyuḥ samantataḥ / vyadhamat tāny anīkāni tathaiva pavanātmajaḥ // 7.25.7
sa teṣu visṛjan bāṇān bhīmo nāgeṣv aśobhata / bhuvaneṣv iva sarveṣu gabhastīn udito raviḥ // 7.25.8
te bhīmabāṇaiḥ śataśaḥ saṃsyūtā vibabhur gajāḥ / gabhastibhir ivārkasya vyomni nānābalāhakāḥ // 7.25.9
tathā gajānāṃ kadanaṃ kurvāṇam anilātmajam / kruddho duryodhano 'bhyetya pratyavidhyac chitaiḥ śaraiḥ // 7.25.10
tataḥ kṣaṇena kṣitipaṃ kṣatajapratimekṣaṇaḥ / kṣayaṃ ninīṣur niśitair bhīmo vivyādha patribhiḥ // 7.25.11
sa śarārpitasarvāṅgaḥ kruddho vivyādha pāṇḍavam / nārācair arkaraśmyābhair bhīmasenaṃ smayann iva // 7.25.12
tasya nāgaṃ maṇimayaṃ ratnacitraṃ dhvaje sthitam / bhallābhyāṃ kārmukaṃ caiva kṣipraṃ ciccheda pāṇḍavaḥ // 7.25.13
duryodhanaṃ pīḍyamānaṃ dṛṣṭvā bhīmena māriṣa / cukṣobhayiṣur abhyāgād aṅgo mātaṅgam āsthitaḥ // 7.25.14
tam āpatantaṃ mātaṅgam ambudapratimasvanam / kumbhāntare bhīmaseno nārācenārdayad bhṛśam // 7.25.15
tasya kāyaṃ vinirbhidya mamajja dharaṇītale / tataḥ papāta dvirado vajrāhata ivācalaḥ // 7.25.16
tasyāvarjitanāgasya mlecchasyāvapatiṣyataḥ / śiraś ciccheda bhallena kṣiprakārī vṛkodaraḥ // 7.25.17
tasmin nipatite vīre saṃprādravata sā camūḥ / saṃbhrāntāśvadviparathā padātīn avamṛdnatī // 7.25.18
teṣv anīkeṣu sarveṣu vidravatsu samantataḥ / prāgjyotiṣas tato bhīmaṃ kuñjareṇa samādravat // 7.25.19
yena nāgena maghavān ajayad daityadānavān / sa nāgapravaro bhīmaṃ sahasā samupādravat // 7.25.20
śravaṇābhyām atho padbhyāṃ saṃhatena kareṇa ca / vyāvṛttanayanaḥ kruddhaḥ pradahann iva pāṇḍavam // 7.25.21
tataḥ sarvasya sainyasya nādaḥ samabhavan mahān / hā hā vinihato bhīmaḥ kuñjareṇeti māriṣa // 7.25.22
tena nādena vitrastā pāṇḍavānām anīkinī / sahasābhyadravad rājan yatra tasthau vṛkodaraḥ // 7.25.23
tato yudhiṣṭhiro rājā hataṃ matvā vṛkodaram / bhagadattaṃ sapāñcālaḥ sarvataḥ samavārayat // 7.25.24
taṃ rathai rathināṃ śreṣṭhāḥ parivārya samantataḥ / avākirañ śarais tīkṣṇaiḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.25.25
sa vighātaṃ pṛṣatkānām aṅkuśena samācaran / gajena pāṇḍupāñcālān vyadhamat parvateśvaraḥ // 7.25.26
tad adbhutam apaśyāma bhagadattasya saṃyuge / tathā vṛddhasya caritaṃ kuñjareṇa viśāṃ pate // 7.25.27
tato rājā daśārṇānāṃ prāgjyotiṣam upādravat / tiryagyātena nāgena samadenāśugāminā // 7.25.28
tayor yuddhaṃ samabhavan nāgayor bhīmarūpayoḥ / sapakṣayoḥ parvatayor yathā sadrumayoḥ purā // 7.25.29
prāgjyotiṣapater nāgaḥ saṃnipatyāpavṛtya ca / pārśve daśārṇādhipater bhittvā nāgam apātayat // 7.25.30
tomaraiḥ sūryaraśmyābhair bhagadatto 'tha saptabhiḥ / jaghāna dviradasthaṃ taṃ śatruṃ pracalitāsanam // 7.25.31
upasṛtya tu rājānaṃ bhagadattaṃ yudhiṣṭhiraḥ / rathānīkena mahatā sarvataḥ paryavārayat // 7.25.32
sa kuñjarastho rathibhiḥ śuśubhe sarvato vṛtaḥ / parvate vanamadhyastho jvalann iva hutāśanaḥ // 7.25.33
maṇḍalaṃ sarvataḥ śliṣṭaṃ rathinām ugradhanvinām / kiratāṃ śaravarṣāṇi sa nāgaḥ paryavartata // 7.25.34
tataḥ prāgjyotiṣo rājā parigṛhya dviparṣabham / preṣayām āsa sahasā yuyudhānarathaṃ prati // 7.25.35
śineḥ pautrasya tu rathaṃ parigṛhya mahādvipaḥ / abhicikṣepa vegena yuyudhānas tv apākramat // 7.25.36
bṛhataḥ saindhavān aśvān samutthāpya tu sārathiḥ / tasthau sātyakim āsādya saṃplutas taṃ rathaṃ punaḥ // 7.25.37
sa tu labdhvāntaraṃ nāgas tvarito rathamaṇḍalāt / niścakrāma tataḥ sarvān paricikṣepa pārthivān // 7.25.38
te tv āśugatinā tena trāsyamānā nararṣabhāḥ / tam ekaṃ dviradaṃ saṃkhye menire śataśo nṛpāḥ // 7.25.39
te gajasthena kālyante bhagadattena pāṇḍavāḥ / airāvatasthena yathā devarājena dānavāḥ // 7.25.40
teṣāṃ pradravatāṃ bhīmaḥ pāñcālānām itas tataḥ / gajavājikṛtaḥ śabdaḥ sumahān samajāyata // 7.25.41
bhagadattena samare kālyamāneṣu pāṇḍuṣu / prāgjyotiṣam abhikruddhaḥ punar bhīmaḥ samabhyayāt // 7.25.42
tasyābhidravato vāhān hastamuktena vāriṇā / siktvā vyatrāsayan nāgas te pārtham aharaṃs tataḥ // 7.25.43
tatas tam abhyayāt tūrṇaṃ ruciparvākṛtīsutaḥ / samukṣañ śaravarṣeṇa rathastho 'ntakasaṃnibhaḥ // 7.25.44
tato ruciraparvāṇaṃ śareṇa nataparvaṇā / suparvā parvatapatir ninye vaivasvatakṣayam // 7.25.45
tasmin nipatite vīre saubhadro draupadīsutāḥ / cekitāno dhṛṣṭaketur yuyutsuś cārdayan dvipam // 7.25.46
ta enaṃ śaradhārābhir dhārābhir iva toyadāḥ / siṣicur bhairavān nādān vinadanto jighāṃsavaḥ // 7.25.47
tataḥ pārṣṇyaṅkuśāṅguṣṭhaiḥ kṛtinā codito dvipaḥ / prasāritakaraḥ prāyāt stabdhakarṇekṣaṇo drutam // 7.25.48
so 'dhiṣṭhāya padā vāhān yuyutsoḥ sūtam ārujat / putras tu tava saṃbhrāntaḥ saubhadrasyāpluto ratham // 7.25.49
sa kuñjarastho visṛjann iṣūn ariṣu pārthivaḥ / babhau raśmīn ivādityo bhuvaneṣu samutsṛjan // 7.25.50
tam ārjunir dvādaśabhir yuyutsur daśabhiḥ śaraiḥ / tribhis tribhir draupadeyā dhṛṣṭaketuś ca vivyadhuḥ // 7.25.51
so 'riyatnārpitair bāṇair ācito dvirado babhau / saṃsyūta iva sūryasya raśmibhir jalado mahān // 7.25.52
niyantuḥ śilpayatnābhyāṃ preṣito 'riśarārditaḥ / paricikṣepa tān nāgaḥ sa ripūn savyadakṣiṇam // 7.25.53
gopāla iva daṇḍena yathā paśugaṇān vane / āveṣṭayata tāṃ senāṃ bhagadattas tathā muhuḥ // 7.25.54
kṣipraṃ śyenābhipannānāṃ vāyasānām iva svanaḥ / babhūva pāṇḍaveyānāṃ bhṛśaṃ vidravatāṃ svanaḥ // 7.25.55
sa nāgarājaḥ pravarāṅkuśāhataḥ; purā sapakṣo 'drivaro yathā nṛpa / bhayaṃ tathā ripuṣu samādadhad bhṛśaṃ; vaṇiggaṇānāṃ kṣubhito yathārṇavaḥ // 7.25.56
tato dhvanir dviradarathāśvapārthivair; bhayād dravadbhir janito 'tibhairavaḥ / kṣitiṃ viyad dyāṃ vidiśo diśas tathā; samāvṛṇot pārthiva saṃyuge tadā // 7.25.57
sa tena nāgapravareṇa pārthivo; bhṛśaṃ jagāhe dviṣatām anīkinīm / purā suguptāṃ vibudhair ivāhave; virocano devavarūthinīm iva // 7.25.58
bhṛśaṃ vavau jvalanasakho viyad rajaḥ; samāvṛṇon muhur api caiva sainikān / tam ekanāgaṃ gaṇaśo yathā gajāḥ; samantato drutam iva menire janāḥ // 7.25.59
yan māṃ pārthasya saṃgrāme karmāṇi paripṛcchasi / tac chṛṇuṣva mahārāja pārtho yad akaron mṛdhe // 7.26.1
rajo dṛṣṭvā samudbhūtaṃ śrutvā ca gajanisvanam / bhajyatāṃ bhagadattena kaunteyaḥ kṛṣṇam abravīt // 7.26.2
yathā prāgjyotiṣo rājā gajena madhusūdana / tvaramāṇo 'bhyatikrānto dhruvaṃ tasyaiṣa nisvanaḥ // 7.26.3
indrād anavaraḥ saṃkhye gajayānaviśāradaḥ / prathamo vā dvitīyo vā pṛthivyām iti me matiḥ // 7.26.4
sa cāpi dviradaśreṣṭhaḥ sadāpratigajo yudhi / sarvaśabdātigaḥ saṃkhye kṛtakarmā jitaklamaḥ // 7.26.5
sahaḥ śastranipātānām agnisparśasya cānagha / sa pāṇḍavabalaṃ vyaktam adyaiko nāśayiṣyati // 7.26.6
na cāvābhyām ṛte 'nyo 'sti śaktas taṃ pratibādhitum / tvaramāṇas tato yāhi yataḥ prāgjyotiṣādhipaḥ // 7.26.7
śakrasakhyād dvipabalair vayasā cāpi vismitam / adyainaṃ preṣayiṣyāmi balahantuḥ priyātithim // 7.26.8
vacanād atha kṛṣṇas tu prayayau savyasācinaḥ / dāryate bhagadattena yatra pāṇḍavavāhinī // 7.26.9
taṃ prayāntaṃ tataḥ paścād āhvayanto mahārathāḥ / saṃśaptakāḥ samārohan sahasrāṇi caturdaśa // 7.26.10
daśaiva tu sahasrāṇi trigartānāṃ narādhipa / catvāri tu sahasrāṇi vāsudevasya ye 'nugāḥ // 7.26.11
dāryamāṇāṃ camūṃ dṛṣṭvā bhagadattena māriṣa / āhūyamānasya ca tair abhavad dhṛdayaṃ dvidhā // 7.26.12
kiṃ nu śreyaskaraṃ karma bhaved iti vicintayan / ito vā vinivarteyaṃ gaccheyaṃ vā yudhiṣṭhiram // 7.26.13
tasya buddhyā vicāryaitad arjunasya kurūdvaha / abhavad bhūyasī buddhiḥ saṃśaptakavadhe sthirā // 7.26.14
sa saṃnivṛttaḥ sahasā kapipravaraketanaḥ / eko rathasahasrāṇi nihantuṃ vāsavī raṇe // 7.26.15
sā hi duryodhanasyāsīn matiḥ karṇasya cobhayoḥ / arjunasya vadhopāye tena dvaidham akalpayat // 7.26.16
sa tu saṃvartayām āsa dvaidhībhāvena pāṇḍavaḥ / rathena tu rathāgryāṇām akarot tāṃ mṛṣā tadā // 7.26.17
tataḥ śatasahasrāṇi śarāṇāṃ nataparvaṇām / vyasṛjann arjune rājan saṃśaptakamahārathāḥ // 7.26.18
naiva kuntīsutaḥ pārtho naiva kṛṣṇo janārdanaḥ / na hayā na ratho rājan dṛśyante sma śaraiś citāḥ // 7.26.19
yadā moham anuprāptaḥ sasvedaś ca janārdanaḥ / tatas tān prāyaśaḥ pārtho vajrāstreṇa nijaghnivān // 7.26.20
śataśaḥ pāṇayaś chinnāḥ seṣujyātalakārmukāḥ / ketavo vājinaḥ sūtā rathinaś cāpatan kṣitau // 7.26.21
drumācalāgrāmbudharaiḥ samarūpāḥ sukalpitāḥ / hatārohāḥ kṣitau petur dvipāḥ pārthaśarāhatāḥ // 7.26.22
vipraviddhakuthāvalgāś chinnabhāṇḍāḥ parāsavaḥ / sārohās turagāḥ petur mathitāḥ pārthamārgaṇaiḥ // 7.26.23
sarṣṭicarmāsinakharāḥ samudgaraparaśvadhāḥ / saṃchinnā bāhavaḥ petur nṛṇāṃ bhallaiḥ kirīṭinā // 7.26.24
bālādityāmbujendūnāṃ tulyarūpāṇi māriṣa / saṃchinnāny arjunaśaraiḥ śirāṃsy urvīṃ prapedire // 7.26.25
jajvālālaṃkṛtaiḥ senā patribhiḥ prāṇabhojanaiḥ / nānāliṅgais tadāmitrān kruddhe nighnati phalgune // 7.26.26
kṣobhayantaṃ tadā senāṃ dviradaṃ nalinīm iva / dhanaṃjayaṃ bhūtagaṇāḥ sādhu sādhv ity apūjayan // 7.26.27
dṛṣṭvā tat karma pārthasya vāsavasyeva mādhavaḥ / vismayaṃ paramaṃ gatvā talam āhatya pūjayat // 7.26.28
tataḥ saṃśaptakān hatvā bhūyiṣṭhaṃ ye vyavasthitāḥ / bhagadattāya yāhīti pārthaḥ kṛṣṇam acodayat // 7.26.29
yiyāsatas tataḥ kṛṣṇaḥ pārthasyāśvān manojavān / apraiṣīd dhemasaṃchannān droṇānīkāya pāṇḍurān // 7.27.1
taṃ prayāntaṃ kuruśreṣṭhaṃ svāṃs trātuṃ droṇatāpitān / suśarmā bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ yuddhārthī pṛṣṭhato 'nvayāt // 7.27.2
tataḥ śvetahayaḥ kṛṣṇam abravīd ajitaṃ jayaḥ / eṣa māṃ bhrātṛbhiḥ sārdhaṃ suśarmāhvayate 'cyuta // 7.27.3
dīryate cottareṇaitat sainyaṃ naḥ śatrusūdana / dvaidhībhūtaṃ mano me 'dya kṛtaṃ saṃśaptakair idam // 7.27.4
kiṃ nu saṃśaptakān hanmi svān rakṣāmy ahitārditān / iti me tvaṃ mataṃ vettha tatra kiṃ sukṛtaṃ bhavet // 7.27.5
evam uktas tu dāśārhaḥ syandanaṃ pratyavartayat / yena trigartādhipatiḥ pāṇḍavaṃ samupāhvayat // 7.27.6
tato 'rjunaḥ suśarmāṇaṃ viddhvā saptabhir āśugaiḥ / dhvajaṃ dhanuś cāsya tathā kṣurābhyāṃ samakṛntata // 7.27.7
trigartādhipateś cāpi bhrātaraṃ ṣaḍbhir āyasaiḥ / sāśvaṃ sasūtaṃ tvaritaḥ pārthaḥ praiṣīd yamakṣayam // 7.27.8
tato bhujagasaṃkāśāṃ suśarmā śaktim āyasīm / cikṣepārjunam ādiśya vāsudevāya tomaram // 7.27.9
śaktiṃ tribhiḥ śaraiś chittvā tomaraṃ tribhir arjunaḥ / suśarmāṇaṃ śaravrātair mohayitvā nyavartata // 7.27.10
taṃ vāsavam ivāyāntaṃ bhūrivarṣaśaraughiṇam / rājaṃs tāvakasainyānāṃ nograṃ kaś cid avārayat // 7.27.11
tato dhanaṃjayo bāṇais tata eva mahārathān / āyād vinighnan kauravyān dahan kakṣam ivānalaḥ // 7.27.12
tasya vegam asahyaṃ tu kuntīputrasya dhīmataḥ / nāśaknuvaṃs te saṃsoḍhuṃ sparśam agner iva prajāḥ // 7.27.13
saṃveṣṭayann anīkāni śaravarṣeṇa pāṇḍavaḥ / suparṇapātavad rājann āyāt prāgjyotiṣaṃ prati // 7.27.14
yat tadānāmayaj jiṣṇur bharatānām apāyinām / dhanuḥ kṣemakaraṃ saṃkhye dviṣatām aśruvardhanam // 7.27.15
tad eva tava putrasya rājan durdyūtadevinaḥ / kṛte kṣatravināśāya dhanur āyacchad arjunaḥ // 7.27.16
tathā vikṣobhyamāṇā sā pārthena tava vāhinī / vyadīryata mahārāja naur ivāsādya parvatam // 7.27.17
tato daśa sahasrāṇi nyavartanta dhanuṣmatām / matiṃ kṛtvā raṇe kruddhā vīrā jayaparājaye // 7.27.18
vyapetahṛdayatrāsa āpaddharmātigo rathaḥ / ārchat pārtho guruṃ bhāraṃ sarvabhārasaho yudhi // 7.27.19
yathā naḍavanaṃ kruddhaḥ prabhinnaḥ ṣaṣṭihāyanaḥ / mṛdnīyāt tadvad āyastaḥ pārtho 'mṛdnāc camūṃ tava // 7.27.20
tasmin pramathite sainye bhagadatto narādhipaḥ / tena nāgena sahasā dhanaṃjayam upādravat // 7.27.21
taṃ rathena naravyāghraḥ pratyagṛhṇād abhītavat / sa saṃnipātas tumulo babhūva rathanāgayoḥ // 7.27.22
kalpitābhyāṃ yathāśāstraṃ rathena ca gajena ca / saṃgrāme ceratur vīrau bhagadattadhanaṃjayau // 7.27.23
tato jīmūtasaṃkāśān nāgād indra ivābhibhūḥ / abhyavarṣac charaugheṇa bhagadatto dhanaṃjayam // 7.27.24
sa cāpi śaravarṣaṃ tac charavarṣeṇa vāsaviḥ / aprāptam eva ciccheda bhagadattasya vīryavān // 7.27.25
tataḥ prāgjyotiṣo rājā śaravarṣaṃ nivārya tat / śarair jaghne mahābāhuṃ pārthaṃ kṛṣṇaṃ ca bhārata // 7.27.26
tataḥ sa śarajālena mahatābhyavakīrya tau / codayām āsa taṃ nāgaṃ vadhāyācyutapārthayoḥ // 7.27.27
tam āpatantaṃ dviradaṃ dṛṣṭvā kruddham ivāntakam / cakre 'pasavyaṃ tvaritaḥ syandanena janārdanaḥ // 7.27.28
saṃprāptam api neyeṣa parāvṛttaṃ mahādvipam / sārohaṃ mṛtyusāt kartuṃ smaran dharmaṃ dhanaṃjayaḥ // 7.27.29
sa tu nāgo dviparathān hayāṃś cārujya māriṣa / prāhiṇon mṛtyulokāya tato 'krudhyad dhanaṃjayaḥ // 7.27.30
tathā kruddhaḥ kim akarod bhagadattasya pāṇḍavaḥ / prāgjyotiṣo vā pārthasya tan me śaṃsa yathātatham // 7.28.1
prāgjyotiṣeṇa saṃsaktāv ubhau dāśārhapāṇḍavau / mṛtyor ivāntikaṃ prāptau sarvabhūtāni menire // 7.28.2
tathā hi śaravarṣāṇi pātayaty aniśaṃ prabho / bhagadatto gajaskandhāt kṛṣṇayoḥ syandanasthayoḥ // 7.28.3
atha kārṣṇāyasair bāṇaiḥ pūrṇakārmukaniḥsṛtaiḥ / avidhyad devakīputraṃ hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 7.28.4
agnisparśasamās tīkṣṇā bhagadattena coditāḥ / nirbhidya devakīputraṃ kṣitiṃ jagmuḥ śarās tataḥ // 7.28.5
tasya pārtho dhanuś chittvā śarāvāpaṃ nihatya ca / lāḍayann iva rājānaṃ bhagadattam ayodhayat // 7.28.6
so 'rkaraśminibhāṃs tīkṣṇāṃs tomarān vai caturdaśa / prerayat savyasācī tāṃs tridhaikaikam athācchinat // 7.28.7
tato nāgasya tad varma vyadhamat pākaśāsaniḥ / śarajālena sa babhau vyabhraḥ parvatarāḍ iva // 7.28.8
tataḥ prāgjyotiṣaḥ śaktiṃ hemadaṇḍām ayasmayīm / vyasṛjad vāsudevāya dvidhā tām arjuno 'cchinat // 7.28.9
tataś chatraṃ dhvajaṃ caiva chittvā rājño 'rjunaḥ śaraiḥ / vivyādha daśabhis tūrṇam utsmayan parvatādhipam // 7.28.10
so 'tividdho 'rjunaśaraiḥ supuṅkhaiḥ kaṅkapatribhiḥ / bhagadattas tataḥ kruddhaḥ pāṇḍavasya mahātmanaḥ // 7.28.11
vyasṛjat tomarān mūrdhni śvetāśvasyonnanāda ca / tair arjunasya samare kirīṭaṃ parivartitam // 7.28.12
parivṛttaṃ kirīṭaṃ taṃ yamayann eva phalgunaḥ / sudṛṣṭaḥ kriyatāṃ loka iti rājānam abravīt // 7.28.13
evam uktas tu saṃkruddhaḥ śaravarṣeṇa pāṇḍavam / abhyavarṣat sagovindaṃ dhanur ādāya bhāsvaram // 7.28.14
tasya pārtho dhanuś chittvā tūṇīrān saṃnikṛtya ca / tvaramāṇo dvisaptatyā sarvamarmasv atāḍayat // 7.28.15
viddhas tathāpy avyathito vaiṣṇavāstram udīrayan / abhimantryāṅkuśaṃ kruddho vyasṛjat pāṇḍavorasi // 7.28.16
visṛṣṭaṃ bhagadattena tad astraṃ sarvaghātakam / urasā pratijagrāha pārthaṃ saṃchādya keśavaḥ // 7.28.17
vaijayanty abhavan mālā tad astraṃ keśavorasi / tato 'rjunaḥ klāntamanāḥ keśavaṃ pratyabhāṣata // 7.28.18
ayudhyamānas turagān saṃyantāsmi janārdana / ity uktvā puṇḍarīkākṣa pratijñāṃ svāṃ na rakṣasi // 7.28.19
yady ahaṃ vyasanī vā syām aśakto vā nivāraṇe / tatas tvayaivaṃ kāryaṃ syān na tu kāryaṃ mayi sthite // 7.28.20
sabāṇaḥ sadhanuś cāhaṃ sasurāsuramānavān / śakto lokān imāñ jetuṃ tac cāpi viditaṃ tava // 7.28.21
tato 'rjunaṃ vāsudevaḥ pratyuvācārthavad vacaḥ / śṛṇu guhyam idaṃ pārtha yathā vṛttaṃ purānagha // 7.28.22
caturmūrtir ahaṃ śaśval lokatrāṇārtham udyataḥ / ātmānaṃ pravibhajyeha lokānāṃ hitam ādadhe // 7.28.23
ekā mūrtis tapaścaryāṃ kurute me bhuvi sthitā / aparā paśyati jagat kurvāṇaṃ sādhvasādhunī // 7.28.24
aparā kurute karma mānuṣaṃ lokam āśritā / śete caturthī tv aparā nidrāṃ varṣasahasrikām // 7.28.25
yāsau varṣasahasrānte mūrtir uttiṣṭhate mama / varārhebhyo varāñ śreṣṭhāṃs tasmin kāle dadāti sā // 7.28.26
taṃ tu kālam anuprāptaṃ viditvā pṛthivī tadā / prāyācata varaṃ yaṃ māṃ narakārthāya taṃ śṛṇu // 7.28.27
devānām asurāṇāṃ ca avadhyas tanayo 'stu me / upeto vaiṣṇavāstreṇa tan me tvaṃ dātum arhasi // 7.28.28
evaṃ varam ahaṃ śrutvā jagatyās tanaye tadā / amogham astram adadaṃ vaiṣṇavaṃ tad ahaṃ purā // 7.28.29
avocaṃ caitad astraṃ vai hy amoghaṃ bhavatu kṣame / narakasyābhirakṣārthaṃ nainaṃ kaś cid vadhiṣyati // 7.28.30
anenāstreṇa te guptaḥ sutaḥ parabalārdanaḥ / bhaviṣyati durādharṣaḥ sarvalokeṣu sarvadā // 7.28.31
tathety uktvā gatā devī kṛtakāmā manasvinī / sa cāpy āsīd durādharṣo narakaḥ śatrutāpanaḥ // 7.28.32
tasmāt prāgjyotiṣaṃ prāptaṃ tad astraṃ pārtha māmakam / nāsyāvadhyo 'sti lokeṣu sendrarudreṣu māriṣa // 7.28.33
tan mayā tvatkṛtenaitad anyathā vyapanāśitam / viyuktaṃ paramāstreṇa jahi pārtha mahāsuram // 7.28.34
vairiṇaṃ yudhi durdharṣaṃ bhagadattaṃ suradviṣam / yathāhaṃ jaghnivān pūrvaṃ hitārthaṃ narakaṃ tathā // 7.28.35
evam uktas tataḥ pārthaḥ keśavena mahātmanā / bhagadattaṃ śitair bāṇaiḥ sahasā samavākirat // 7.28.36
tataḥ pārtho mahābāhur asaṃbhrānto mahāmanāḥ / kumbhayor antare nāgaṃ nārācena samārpayat // 7.28.37
samāsādya tu taṃ nāgaṃ bāṇo vajra ivācalam / abhyagāt saha puṅkhena valmīkam iva pannagaḥ // 7.28.38
sa tu viṣṭabhya gātrāṇi dantābhyām avaniṃ yayau / nadann ārtasvaraṃ prāṇān utsasarja mahādvipaḥ // 7.28.39
tataś candrārdhabimbena śareṇa nataparvaṇā / bibheda hṛdayaṃ rājño bhagadattasya pāṇḍavaḥ // 7.28.40
sa bhinnahṛdayo rājā bhagadattaḥ kirīṭinā / śarāsanaṃ śarāṃś caiva gatāsuḥ pramumoca ha // 7.28.41
śirasas tasya vibhraṣṭaḥ papāta ca varāṅkuśaḥ / nālatāḍanavibhraṣṭaṃ palāśaṃ nalinād iva // 7.28.42
sa hemamālī tapanīyabhāṇḍāt; papāta nāgād girisaṃnikāśāt / supuṣpito mārutavegarugṇo; mahīdharāgrād iva karṇikāraḥ // 7.28.43
nihatya taṃ narapatim indravikramaṃ; sakhāyam indrasya tathaindrir āhave / tato 'parāṃs tava jayakāṅkṣiṇo narān; babhañja vāyur balavān drumān iva // 7.28.44
priyam indrasya satataṃ sakhāyam amitaujasam / hatvā prāgjyotiṣaṃ pārthaḥ pradakṣiṇam avartata // 7.29.1
tato gāndhārarājasya sutau parapuraṃjayau / ārchetām arjunaṃ saṃkhye bhrātarau vṛṣakācalau // 7.29.2
tau sametyārjunaṃ vīrau puraḥ paścāc ca dhanvinau / avidhyetāṃ mahāvegair niśitair āśugair bhṛśam // 7.29.3
vṛṣakasya hayān sūtaṃ dhanuś chatraṃ rathaṃ dhvajam / tilaśo vyadhamat pārthaḥ saubalasya śitaiḥ śaraiḥ // 7.29.4
tato 'rjunaḥ śaravrātair nānāpraharaṇair api / gāndhārān vyākulāṃś cakre saubalapramukhān punaḥ // 7.29.5
tataḥ pañcaśatān vīrān gāndhārān udyatāyudhān / prāhiṇon mṛtyulokāya kruddho bāṇair dhanaṃjayaḥ // 7.29.6
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avatīrya mahābhujaḥ / āruroha rathaṃ bhrātur anyac ca dhanur ādade // 7.29.7
tāv ekaratham ārūḍhau bhrātarau vṛṣakācalau / śaravarṣeṇa bībhatsum avidhyetāṃ punaḥ punaḥ // 7.29.8
syālau tava mahātmānau rājānau vṛṣakācalau / bhṛśaṃ nijaghnatuḥ pārtham indraṃ vṛtrabalāv iva // 7.29.9
labdhalakṣyau tu gāndhārāv ahatāṃ pāṇḍavaṃ punaḥ / nidāghavārṣikau māsau lokaṃ gharmāmbubhir yathā // 7.29.10
tau rathasthau naravyāghrau rājānau vṛṣakācalau / saṃśliṣṭāṅgau sthitau rājañ jaghānaikeṣuṇārjunaḥ // 7.29.11
tau rathāt siṃhasaṃkāśau lohitākṣau mahābhujau / gatāsū petatur vīrau sodaryāv ekalakṣaṇau // 7.29.12
tayor dehau rathād bhūmiṃ gatau bandhujanapriyau / yaśo daśa diśaḥ puṇyaṃ gamayitvā vyavasthitau // 7.29.13
dṛṣṭvā vinihatau saṃkhye mātulāv apalāyinau / bhṛśaṃ mumucur aśrūṇi putrās tava viśāṃ pate // 7.29.14
nihatau bhrātarau dṛṣṭvā māyāśataviśāradaḥ / kṛṣṇau saṃmohayan māyāṃ vidadhe śakunis tataḥ // 7.29.15
laguḍāyoguḍāśmānaḥ śataghnyaś ca saśaktayaḥ / gadāparighanistriṃśaśūlamudgarapaṭṭiśāḥ // 7.29.16
sakampanarṣṭinakharā musalāni paraśvadhāḥ / kṣurāḥ kṣurapranālīkā vatsadantās trisaṃdhinaḥ // 7.29.17
cakrāṇi viśikhāḥ prāsā vividhāny āyudhāni ca / prapetuḥ sarvato digbhyaḥ pradigbhyaś cārjunaṃ prati // 7.29.18
kharoṣṭramahiṣāḥ siṃhā vyāghrāḥ sṛmaracillikāḥ / ṛkṣāḥ sālāvṛkā gṛdhrāḥ kapayo 'tha sarīsṛpāḥ // 7.29.19
vividhāni ca rakṣāṃsi kṣudhitāny arjunaṃ prati / saṃkruddhāny abhyadhāvanta vividhāni vayāṃsi ca // 7.29.20
tato divyāstravic chūraḥ kuntīputro dhanaṃjayaḥ / visṛjann iṣujālāni sahasā tāny atāḍayat // 7.29.21
te hanyamānāḥ śūreṇa pravaraiḥ sāyakair dṛḍhaiḥ / viruvanto mahārāvān vineśuḥ sarvato hatāḥ // 7.29.22
tatas tamaḥ prādurabhūd arjunasya rathaṃ prati / tasmāc ca tamaso vācaḥ krūrāḥ pārtham abhartsayan // 7.29.23
tat tamo 'streṇa mahatā jyotiṣeṇārjuno 'vadhīt / hate tasmiñ jalaughās tu prādurāsan bhayānakāḥ // 7.29.24
ambhasas tasya nāśārtham ādityāstram athārjunaḥ / prāyuṅktāmbhas tatas tena prāyaśo 'streṇa śoṣitam // 7.29.25
evaṃ bahuvidhā māyāḥ saubalasya kṛtāḥ kṛtāḥ / jaghānāstrabalenāśu prahasann arjunas tadā // 7.29.26
tathā hatāsu māyāsu trasto 'rjunaśarāhataḥ / apāyāj javanair aśvaiḥ śakuniḥ prākṛto yathā // 7.29.27
tato 'rjuno 'stravic chraiṣṭhyaṃ darśayann ātmano 'riṣu / abhyavarṣac charaugheṇa kauravāṇām anīkinīm // 7.29.28
sā hanyamānā pārthena putrasya tava vāhinī / dvaidhībhūtā mahārāja gaṅgevāsādya parvatam // 7.29.29
droṇam evānvapadyanta ke cit tatra mahārathāḥ / ke cid duryodhanaṃ rājann ardyamānāḥ kirīṭinā // 7.29.30
nāpaśyāma tatas tv etat sainyaṃ vai tamasāvṛtam / gāṇḍīvasya ca nirghoṣaḥ śruto dakṣiṇato mayā // 7.29.31
śaṅkhadundubhinirghoṣaṃ vāditrāṇāṃ ca nisvanam / gāṇḍīvasya ca nirghoṣo vyatikramyāspṛśad divam // 7.29.32
tataḥ punar dakṣiṇataḥ saṃgrāmaś citrayodhinām / suyuddham arjunasyāsīd ahaṃ tu droṇam anvagām // 7.29.33
nānāvidhāny anīkāni putrāṇāṃ tava bhārata / arjuno vyadhamat kāle divīvābhrāṇi mārutaḥ // 7.29.34
taṃ vāsavam ivāyāntaṃ bhūrivarṣaśaraughiṇam / maheṣvāsaṃ naravyāghraṃ nograṃ kaś cid avārayat // 7.29.35
te hanyamānāḥ pārthena tvadīyā vyathitā bhṛśam / svān eva bahavo jaghnur vidravantas tatas tataḥ // 7.29.36
te 'rjunena śarā muktāḥ kaṅkapatrās tanucchidaḥ / śalabhā iva saṃpetuḥ saṃvṛṇvānā diśo daśa // 7.29.37
turagaṃ rathinaṃ nāgaṃ padātim api māriṣa / vinirbhidya kṣitiṃ jagmur valmīkam iva pannagāḥ // 7.29.38
na ca dvitīyaṃ vyasṛjat kuñjarāśvanareṣu saḥ / pṛthag ekaśarārugṇā nipetus te gatāsavaḥ // 7.29.39
hatair manuṣyais turagaiś ca sarvataḥ; śarābhivṛṣṭair dviradaiś ca pātitaiḥ / tadā śvagomāyubaḍābhināditaṃ; vicitram āyodhaśiro babhūva ha // 7.29.40
pitā sutaṃ tyajati suhṛdvaraṃ suhṛt; tathaiva putraḥ pitaraṃ śarāturaḥ / svarakṣaṇe kṛtamatayas tadā janās; tyajanti vāhān api pārthapīḍitāḥ // 7.29.41
teṣv anīkeṣu bhagneṣu pāṇḍuputreṇa saṃjaya / calitānāṃ drutānāṃ ca katham āsīn mano hi vaḥ // 7.30.1
anīkānāṃ prabhagnānāṃ vyavasthānam apaśyatām / duṣkaraṃ pratisaṃdhānaṃ tan mamācakṣva saṃjaya // 7.30.2
tathāpi tava putrasya priyakāmā viśāṃ pate / yaśaḥ pravīrā lokeṣu rakṣanto droṇam anvayuḥ // 7.30.3
samudyateṣu śastreṣu saṃprāpte ca yudhiṣṭhire / akurvann āryakarmāṇi bhairave satyabhītavat // 7.30.4
antaraṃ bhīmasenasya prāpatann amitaujasaḥ / sātyakeś caiva śūrasya dhṛṣṭadyumnasya cābhibho // 7.30.5
droṇaṃ droṇam iti krūrāḥ pāñcālāḥ samacodayan / mā droṇam iti putrās te kurūn sarvān acodayan // 7.30.6
droṇaṃ droṇam iti hy eke mā droṇam iti cāpare / kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca droṇadyūtam avartata // 7.30.7
yaṃ yaṃ sma bhajate droṇaḥ pāñcālānāṃ rathavrajam / tatra tatra sma pāñcālyo dhṛṣṭadyumno 'tha dhīyate // 7.30.8
yathābhāgaviparyāse saṃgrāme bhairave sati / vīrāḥ samāsadan vīrān agacchan bhīravaḥ parān // 7.30.9
akampanīyāḥ śatrūṇāṃ babhūvus tatra pāṇḍavāḥ / akampayaṃs tv anīkāni smarantaḥ kleśam ātmanaḥ // 7.30.10
te tv amarṣavaśaṃ prāptā hrīmantaḥ sattvacoditāḥ / tyaktvā prāṇān nyavartanta ghnanto droṇaṃ mahāhave // 7.30.11
ayasām iva saṃpātaḥ śilānām iva cābhavat / dīvyatāṃ tumule yuddhe prāṇair amitatejasām // 7.30.12
na tu smaranti saṃgrāmam api vṛddhās tathāvidham / dṛṣṭapūrvaṃ mahārāja śrutapūrvam athāpi vā // 7.30.13
prākampateva pṛthivī tasmin vīrāvasādane / pravartatā balaughena mahatā bhārapīḍitā // 7.30.14
ghūrṇato hi balaughasya divaṃ stabdhveva nisvanaḥ / ajātaśatroḥ kruddhasya putrasya tava cābhavat // 7.30.15
samāsādya tu pāṇḍūnām anīkāni sahasraśaḥ / droṇena caratā saṃkhye prabhagnāni śitaiḥ śaraiḥ // 7.30.16
teṣu pramathyamāneṣu droṇenādbhutakarmaṇā / paryavārayad āsādya droṇaṃ senāpatiḥ svayam // 7.30.17
tad adbhutam abhūd yuddhaṃ droṇapāñcālyayos tadā / naiva tasyopamā kā cit saṃbhaved iti me matiḥ // 7.30.18
tato nīlo 'nalaprakhyo dadāha kuruvāhinīm / śarasphuliṅgaś cāpārcir dahan kakṣam ivānalaḥ // 7.30.19
taṃ dahantam anīkāni droṇaputraḥ pratāpavān / pūrvābhibhāṣī suślakṣṇaṃ smayamāno 'bhyabhāṣata // 7.30.20
nīla kiṃ bahubhir dagdhais tava yodhaiḥ śarārciṣā / mayaikena hi yudhyasva kruddhaḥ prahara cāśugaiḥ // 7.30.21
taṃ padmanikarākāraṃ padmapatranibhekṣaṇam / vyākośapadmābhamukhaṃ nīlo vivyādha sāyakaiḥ // 7.30.22
tenātividdhaḥ sahasā drauṇir bhallaiḥ śitais tribhiḥ / dhanur dhvajaṃ ca chatraṃ ca dviṣataḥ sa nyakṛntata // 7.30.23
sotplutya syandanāt tasmān nīlaś carmavarāsidhṛk / droṇāyaneḥ śiraḥ kāyād dhartum aicchat patatrivat // 7.30.24
tasyodyatāseḥ sunasaṃ śiraḥ kāyāt sakuṇḍalam / bhallenāpāharad drauṇiḥ smayamāna ivānagha // 7.30.25
saṃpūrṇacandrābhamukhaḥ padmapatranibhekṣaṇaḥ / prāṃśur utpalagarbhābho nihato nyapatat kṣitau // 7.30.26
tataḥ pravivyathe senā pāṇḍavī bhṛśam ākulā / ācāryaputreṇa hate nīle jvalitatejasi // 7.30.27
acintayaṃś ca te sarve pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / kathaṃ no vāsavis trāyāc chatrubhya iti māriṣa // 7.30.28
dakṣiṇena tu senāyāḥ kurute kadanaṃ balī / saṃśaptakāvaśeṣasya nārāyaṇabalasya ca // 7.30.29
pratighātaṃ tu sainyasya nāmṛṣyata vṛkodaraḥ / so 'bhinad bāhlikaṃ ṣaṣṭyā karṇaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ // 7.31.1
tasya droṇaḥ śitair bāṇais tīkṣṇadhārair ayasmayaiḥ / jīvitāntam abhiprepsur marmaṇy āśu jaghāna ha // 7.31.2
karṇo dvādaśabhir bāṇair aśvatthāmā ca saptabhiḥ / ṣaḍbhir duryodhano rājā tata enam avākirat // 7.31.3
bhīmaseno 'pi tān sarvān pratyavidhyan mahābalaḥ / droṇaṃ pañcāśateṣūṇāṃ karṇaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ // 7.31.4
duryodhanaṃ dvādaśabhir drauṇiṃ cāṣṭābhir āśugaiḥ / ārāvaṃ tumulaṃ kurvann abhyavartata tān raṇe // 7.31.5
tasmin saṃtyajati prāṇān mṛtyusādhāraṇīkṛte / ajātaśatrus tān yodhān bhīmaṃ trātety acodayat // 7.31.6
te yayur bhīmasenasya samīpam amitaujasaḥ / yuyudhānaprabhṛtayo mādrīputrau ca pāṇḍavau // 7.31.7
te sametya susaṃrabdhāḥ sahitāḥ puruṣarṣabhāḥ / maheṣvāsavarair guptaṃ droṇānīkaṃ bibhitsavaḥ // 7.31.8
samāpetur mahāvīryā bhīmaprabhṛtayo rathāḥ / tān pratyagṛhṇād avyagro droṇo 'pi rathināṃ varaḥ // 7.31.9
mahābalān atirathān vīrān samaraśobhinaḥ / bāhyaṃ mṛtyubhayaṃ kṛtvā tāvakāḥ pāṇḍavān yayuḥ // 7.31.10
sādinaḥ sādino 'bhyaghnaṃs tathaiva rathino rathān / āsīc chaktyasisaṃpāto yuddham āsīt paraśvadhaiḥ // 7.31.11
nikṛṣṭam asiyuddhaṃ ca babhūva kaṭukodayam / kuñjarāṇāṃ ca saṃghātair yuddham āsīt sudāruṇam // 7.31.12
apatat kuñjarād anyo hayād anyas tv avākśirāḥ / naro bāṇena nirbhinno rathād anyaś ca māriṣa // 7.31.13
tatrānyasya ca saṃmarde patitasya vivarmaṇaḥ / śiraḥ pradhvaṃsayām āsa vakṣasy ākramya kuñjaraḥ // 7.31.14
apare 'py aparāñ jaghnur vāraṇāḥ patitān narān / viṣāṇaiś cāvaniṃ gatvā vyabhindan rathino bahūn // 7.31.15
narāntraiḥ ke cid apare viṣāṇālagnasaṃsravaiḥ / babhramuḥ śataśo nāgā mṛdnantaḥ śataśo narān // 7.31.16
kāṃsyāyasatanutrāṇān narāśvarathakuñjarān / patitān pothayāṃ cakrur dvipāḥ sthūlanaḍān iva // 7.31.17
gṛdhrapatrādhivāsāṃsi śayanāni narādhipāḥ / hrīmantaḥ kālasaṃpakvāḥ suduḥkhāny adhiśerate // 7.31.18
hanti smātra pitā putraṃ rathenābhyativartate / putraś ca pitaraṃ mohān nirmaryādam avartata // 7.31.19
akṣo bhagno dhvajaś chinnaś chatram urvyāṃ nipātitam / yugārdhaṃ chinnam ādāya pradudrāva tathā hayaḥ // 7.31.20
sāsir bāhur nipatitaḥ śiraś chinnaṃ sakuṇḍalam / gajenākṣipya balinā rathaḥ saṃcūrṇitaḥ kṣitau // 7.31.21
rathinā tāḍito nāgo nārācenāpatad vyasuḥ / sārohaś cāpatad vājī gajenātāḍito bhṛśam // 7.31.22
nirmaryādaṃ mahad yuddham avartata sudāruṇam / hā tāta hā putra sakhe kvāsi tiṣṭha kva dhāvasi // 7.31.23
praharāhara jahy enaṃ smitakṣveḍitagarjitaiḥ / ity evam uccarantyaḥ sma śrūyante vividhā giraḥ // 7.31.24
narasyāśvasya nāgasya samasajjata śoṇitam / upāśāmyad rajo bhaumaṃ bhīrūn kaśmalam āviśat // 7.31.25
āsīt keśaparāmarśo muṣṭiyuddhaṃ ca dāruṇam / nakhair dantaiś ca śūrāṇam advīpe dvīpam icchatām // 7.31.26
tatrācchidyata vīrasya sakhaḍgo bāhur udyataḥ / sadhanuś cāparasyāpi saśaraḥ sāṅkuśas tathā // 7.31.27
prākrośad anyam anyo 'tra tathānyo vimukho 'dravat / anyaḥ prāptasya cānyasya śiraḥ kāyād apāharat // 7.31.28
śabdam abhyadravac cānyaḥ śabdād anyo 'dravad bhṛśam / svān anyo 'tha parān anyo jaghāna niśitaiḥ śaraiḥ // 7.31.29
giriśṛṅgopamaś cātra nārācena nipātitaḥ / mātaṅgo nyapatad bhūmau nadīrodha ivoṣṇage // 7.31.30
tathaiva rathinaṃ nāgaḥ kṣaran girir ivārujat / adhyatiṣṭhat padā bhūmau sahāśvaṃ sahasārathim // 7.31.31
śūrān praharato dṛṣṭvā kṛtāstrān rudhirokṣitān / bahūn apy āviśan moho bhīrūn hṛdayadurbalān // 7.31.32
sarvam āvignam abhavan na prājñāyata kiṃ cana / sainye ca rajasā dhvaste nirmaryādam avartata // 7.31.33
tataḥ senāpatiḥ śīghram ayaṃ kāla iti bruvan / nityābhitvaritān eva tvarayām āsa pāṇḍavān // 7.31.34
kurvantaḥ śāsanaṃ tasya pāṇḍaveyā yaśasvinaḥ / saro haṃsā ivāpetur ghnanto droṇarathaṃ prati // 7.31.35
gṛhṇītādravatānyonyaṃ vibhītā vinikṛntata / ity āsīt tumulaḥ śabdo durdharṣasya rathaṃ prati // 7.31.36
tato droṇaḥ kṛpaḥ karṇo drauṇī rājā jayadrathaḥ / vindānuvindāv avantyau śalyaś cainān avārayan // 7.31.37
te tv āryadharmasaṃrabdhā durnivāryā durāsadāḥ / śarārtā na juhur droṇaṃ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha // 7.31.38
tato droṇo 'bhisaṃkruddho visṛjañ śataśaḥ śarān / cedipāñcālapāṇḍūnām akarot kadanaṃ mahat // 7.31.39
tasya jyātalanirghoṣaḥ śuśruve dikṣu māriṣa / vajrasaṃghātasaṃkāśas trāsayan pāṇḍavān bahūn // 7.31.40
etasminn antare jiṣṇur hatvā saṃśaptakān balī / abyayāt tatra yatra sma droṇaḥ pāṇḍūn pramardati // 7.31.41
taṃ śaraughamahāvartaṃ śoṇitodaṃ mahāhradam / tīrṇaḥ saṃśaptakān hatvā pratyadṛśyata phalgunaḥ // 7.31.42
tasya kīrtimato lakṣma sūryapratimatejasaḥ / dīpyamānam apaśyāma tejasā vānaradhvajam // 7.31.43
saṃśaptakasamudraṃ tam ucchoṣyāstragabhastibhiḥ / sa pāṇḍavayugāntārkaḥ kurūn apy abhyatītapat // 7.31.44
pradadāha kurūn sarvān arjunaḥ śastratejasā / yugānte sarvabhūtāni dhūmaketur ivotthitaḥ // 7.31.45
tena bāṇasahasraughair gajāśvarathayodhinaḥ / tāḍyamānāḥ kṣitiṃ jagmur muktaśastrāḥ śarārditāḥ // 7.31.46
ke cid ārtasvaraṃ cakrur vinedur apare punaḥ / pārthabāṇahatāḥ ke cin nipetur vigatāsavaḥ // 7.31.47
teṣām utpatatāṃ kāṃś cit patitāṃś ca parāṅmukhān / na jaghānārjuno yodhān yodhavratam anusmaran // 7.31.48
te viśīrṇarathāśvebhāḥ prāyaśaś ca parāṅmukhāḥ / kuravaḥ karṇa karṇeti hā heti ca vicukruśuḥ // 7.31.49
tam ādhirathir ākrandaṃ vijñāya śaraṇaiṣiṇām / mā bhaiṣṭeti pratiśrutya yayāv abhimukho 'rjunam // 7.31.50
sa bhāratarathaśreṣṭhaḥ sarvabhārataharṣaṇaḥ / prāduścakre tad āgneyam astram astravidāṃ varaḥ // 7.31.51
tasya dīptaśaraughasya dīptacāpadharasya ca / śaraughāñ śarajālena vidudhāva dhanaṃjayaḥ // 7.31.52
astram astreṇa saṃvārya prāṇadad visṛjañ śarān // 7.31.52.2
dhṛṣṭadyumnaś ca bhīmaś ca sātyakiś ca mahārathaḥ / vivyadhuḥ karṇam āsādya tribhis tribhir ajihmagaiḥ // 7.31.53
arjunāstraṃ tu rādheyaḥ saṃvārya śaravṛṣṭibhiḥ / teṣāṃ trayāṇāṃ cāpāni ciccheda viśikhais tribhiḥ // 7.31.54
te nikṛttāyudhāḥ śūrā nirviṣā bhujagā iva / rathaśaktīḥ samutkṣipya bhṛśaṃ siṃhā ivānadan // 7.31.55
tā bhujāgrair mahāvegā visṛṣṭā bhujagopamāḥ / dīpyamānā mahāśaktyo jagmur ādhirathiṃ prati // 7.31.56
tā nikṛtya śitair bāṇais tribhis tribhir ajihmagaiḥ / nanāda balavān karṇaḥ pārthāya visṛjañ śarān // 7.31.57
arjunaś cāpi rādheyaṃ viddhvā saptabhir āśugaiḥ / karṇād avarajaṃ bāṇair jaghāna niśitais tribhiḥ // 7.31.58
tataḥ śatruṃjayaṃ hatvā pārthaḥ ṣaḍbhir ajihmagaiḥ / jahāra sadyo bhallena vipāṭasya śiro rathāt // 7.31.59
paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇām ekenaiva kirīṭinā / pramukhe sūtaputrasya sodaryā nihatās trayaḥ // 7.31.60
tato bhīmaḥ samutpatya svarathād vainateyavat / varāsinā karṇapakṣāñ jaghāna daśa pañca ca // 7.31.61
punaḥ svaratham āsthāya dhanur ādāya cāparam / vivyādha daśabhiḥ karṇaṃ sūtam aśvāṃś ca pañcabhiḥ // 7.31.62
dhṛṣṭadyumno 'py asivaraṃ carma cādāya bhāsvaram / jaghāna candravarmāṇaṃ bṛhatkṣatraṃ ca pauravam // 7.31.63
tataḥ svaratham āsthāya pāñcālyo 'nyac ca kārmukam / ādāya karṇaṃ vivyādha trisaptatyā nadan raṇe // 7.31.64
śaineyo 'py anyad ādāya dhanur indrāyudhadyuti / sūtaputraṃ catuḥṣaṣṭyā viddhvā siṃha ivānadat // 7.31.65
bhallabhyāṃ sādhumuktābhyāṃ chittvā karṇasya kārmukam / punaḥ karṇaṃ tribhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat // 7.31.66
tato duryodhano droṇo rājā caiva jayadrathaḥ / nimajjamānaṃ rādheyam ujjahruḥ sātyakārṇavāt // 7.31.67
dhṛṣṭadyumnaś ca bhīmaś ca saubhadro 'rjuna eva ca / nakulaḥ sahadevaś ca sātyakiṃ jugupū raṇe // 7.31.68
evam eṣa mahāraudraḥ kṣayārthaṃ sarvadhanvinām / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca tyaktvā prāṇān abhūd raṇaḥ // 7.31.69
padātirathanāgāśvair gajāśvarathapattayaḥ / rathino nāgapattyaśvai rathapattī rathadvipaiḥ // 7.31.70
aśvair aśvā gajair nāgā rathino rathibhiḥ saha / saṃsaktāḥ samadṛśyanta pattayaś cāpi pattibhiḥ // 7.31.71
evaṃ sukalilaṃ yuddham āsīt kravyādaharṣaṇam / mahadbhis tair abhītānāṃ yamarāṣṭravivardhanam // 7.31.72
tato hatā nararathavājikuñjarair; anekaśo dviparathavājipattayaḥ / gajair gajā rathibhir udāyudhā rathā; hayair hayāḥ pattigaṇaiś ca pattayaḥ // 7.31.73
rathair dvipā dviradavarair mahāhayā; hayair narā vararathibhiś ca vājinaḥ / nirastajihvādaśanekṣaṇāḥ kṣitau; kṣayaṃ gatāḥ pramathitavarmabhūṣaṇāḥ // 7.31.74
tathā parair bahukaraṇair varāyudhair; hatā gatāḥ pratibhayadarśanāḥ kṣitim / vipothitā hayagajapādatāḍitā; bhṛśākulā rathakhuranemibhir hatāḥ // 7.31.75
pramodane śvāpadapakṣirakṣasāṃ; janakṣaye vartati tatra dāruṇe / mahābalās te kupitāḥ parasparaṃ; niṣūdayantaḥ pravicerur ojasā // 7.31.76
tato bale bhṛśalulite parasparaṃ; nirīkṣamāṇe rudhiraughasaṃplute / divākare 'staṃgirim āsthite śanair; ubhe prayāte śibirāya bhārata // 7.31.77
pūrvam asmāsu bhagneṣu phalgunenāmitaujasā / droṇe ca moghasaṃkalpe rakṣite ca yudhiṣṭhire // 7.32.1
sarve vidhvastakavacās tāvakā yudhi nirjitāḥ / rajasvalā bhṛśodvignā vīkṣamāṇā diśo daśa // 7.32.2
avahāraṃ tataḥ kṛtvā bhāradvājasya saṃmate / labdhalakṣyaiḥ parair dīnā bhṛśāvahasitā raṇe // 7.32.3
ślāghamāneṣu bhūteṣu phalgunasyāmitān guṇān / keśavasya ca sauhārde kīrtyamāne 'rjunaṃ prati // 7.32.4
abhiśastā ivābhūvan dhyānamūkatvam āsthitāḥ // 7.32.4.2
tataḥ prabhātasamaye droṇaṃ duryodhano 'bravīt / praṇayād abhimānāc ca dviṣadvṛddhyā ca durmanāḥ // 7.32.5
śṛṇvatāṃ sarvabhūtānāṃ saṃrabdho vākyakovidaḥ // 7.32.5.2
nūnaṃ vayaṃ vadhyapakṣe bhavato brahmavittama / tathā hi nāgrahīḥ prāptaṃ samīpe 'dya yudhiṣṭhiram // 7.32.6
icchatas te na mucyeta cakṣuḥprāpto raṇe ripuḥ / jighṛkṣato rakṣyamāṇaḥ sāmarair api pāṇḍavaiḥ // 7.32.7
varaṃ dattvā mama prītaḥ paścād vikṛtavān asi / āśābhaṅgaṃ na kurvanti bhaktasyāryāḥ kathaṃ cana // 7.32.8
tato 'prītas tathoktaḥ sa bhāradvājo 'bravīn nṛpam / nārhase mānyathā jñātuṃ ghaṭamānaṃ tava priye // 7.32.9
sasurāsuragandharvāḥ sayakṣoragarākṣasāḥ / nālaṃ lokā raṇe jetuṃ pālyamānaṃ kirīṭinā // 7.32.10
viśvasṛg yatra govindaḥ pṛtanāris tahārjunaḥ / tatra kasya balaṃ krāmed anyatra tryambakāt prabhoḥ // 7.32.11
satyaṃ tu te bravīmy adya naitaj jātv anyathā bhavet / adyaiṣāṃ pravaraṃ vīraṃ pātayiṣye mahāratham // 7.32.12
taṃ ca vyūhaṃ vidhāsyāmi yo 'bhedyas tridaśair api / yogena kena cid rājann arjunas tv apanīyatām // 7.32.13
na hy ajñātam asādhyaṃ vā tasya saṃkhye 'sti kiṃ cana / tena hy upāttaṃ balavat sarvajñānam itas tataḥ // 7.32.14
droṇena vyāhṛte tv evaṃ saṃśaptakagaṇāḥ punaḥ / āhvayann arjunaṃ saṃkhye dakṣiṇām abhito diśam // 7.32.15
tatrārjunasyātha paraiḥ sārdhaṃ samabhavad raṇaḥ / tādṛśo yādṛśo nānyaḥ śruto dṛṣṭo 'pi vā kva cit // 7.32.16
tato droṇena vihito rājan vyūho vyarocata / caran madhyaṃdine sūryaḥ pratapann iva durdṛśaḥ // 7.32.17
taṃ cābhimanyur vacanāt pitur jyeṣṭhasya bhārata / bibheda durbhidaṃ saṃkhye cakravyūham anekadhā // 7.32.18
sa kṛtvā duṣkaraṃ karma hatvā vīrān sahasraśaḥ / ṣaṭsu vīreṣu saṃsakto dauḥśāsanivaśaṃ gataḥ // 7.32.19
vayaṃ paramasaṃhṛṣṭāḥ pāṇḍavāḥ śokakarśitāḥ / saubhadre nihate rājann avahāram akurvata // 7.32.20
putraṃ puruṣasiṃhasya saṃjayāprāptayauvanam / raṇe vinihataṃ śrutvā bhṛśaṃ me dīryate manaḥ // 7.32.21
dāruṇaḥ kṣatradharmo 'yaṃ vihito dharmakartṛbhiḥ / yatra rājyepsavaḥ śūrā bāle śastram apātayan // 7.32.22
bālam atyantasukhinaṃ vicarantam abhītavat / kṛtāstrā bahavo jaghnur brūhi gāvalgaṇe katham // 7.32.23
bibhitsatā rathānīkaṃ saubhadreṇāmitaujasā / vikrīḍitaṃ yathā saṃkhye tan mamācakṣva saṃjaya // 7.32.24
yan māṃ pṛcchasi rājendra saubhadrasya nipātanam / tat te kārtsnyena vakṣyāmi śṛṇu rājan samāhitaḥ // 7.32.25
vikrīḍitaṃ kumāreṇa yathānīkaṃ bibhitsatā // 7.32.25.2
dāvāgnyabhiparītānāṃ bhūrigulmatṛṇadrume / vanaukasām ivāraṇye tvadīyānām abhūd bhayam // 7.32.26
samare 'tyugrakarmāṇaḥ karmabhir vyañjitaśramāḥ / sakṛṣṇāḥ pāṇḍavāḥ pañca devair api durāsadāḥ // 7.33.1
sattvakarmānvayair buddhyā prakṛtyā yaśasā śriyā / naiva bhūto na bhavitā kṛṣṇatulyaguṇaḥ pumān // 7.33.2
satyadharmaparo dātā viprapūjādibhir guṇaiḥ / sadaiva tridivaṃ prāpto rājā kila yudhiṣṭhiraḥ // 7.33.3
yugānte cāntako rājañ jāmadagnyaś ca vīryavān / raṇastho bhīmasenaś ca kathyante sadṛśās trayaḥ // 7.33.4
pratijñākarmadakṣasya raṇe gāṇḍīvadhanvanaḥ / upamāṃ nādhigacchāmi pārthasya sadṛśīṃ kṣitau // 7.33.5
guruvātsalyam atyantaṃ naibhṛtyaṃ vinayo damaḥ / nakule 'prātirūpyaṃ ca śauryaṃ ca niyatāni ṣaṭ // 7.33.6
śrutagāmbhīryamādhuryasattvavīryaparākramaiḥ / sadṛśo devayor vīraḥ sahadevaḥ kilāśvinoḥ // 7.33.7
ye ca kṛṣṇe guṇāḥ sphītāḥ pāṇḍaveṣu ca ye guṇāḥ / abhimanyau kilaikasthā dṛśyante guṇasaṃcayāḥ // 7.33.8
yudhiṣṭhirasya dhairyeṇa kṛṣṇasya caritena ca / karmabhir bhīmasenasya sadṛśo bhīmakarmaṇaḥ // 7.33.9
dhanaṃjayasya rūpeṇa vikrameṇa śrutena ca / vinayāt sahadevasya sadṛśo nakulasya ca // 7.33.10
abhimanyum ahaṃ sūta saubhadram aparājitam / śrotum icchāmi kārtsnyena katham āyodhane hataḥ // 7.33.11
cakravyūho mahārāja ācāryeṇābhikalpitaḥ / tatra śakropamāḥ sarve rājāno viniveśitāḥ // 7.33.12
saṃghāto rājaputrāṇāṃ sarveṣām abhavat tadā / kṛtābhisamayāḥ sarve suvarṇavikṛtadhvajāḥ // 7.33.13
raktāmbaradharāḥ sarve sarve raktavibhūṣaṇāḥ / sarve raktapatākāś ca sarve vai hemamālinaḥ // 7.33.14
teṣāṃ daśasahasrāṇi babhūvur dṛḍhadhanvinām / pautraṃ tava puraskṛtya lakṣmaṇaṃ priyadarśanam // 7.33.15
anyonyasamaduḥkhās te anyonyasamasāhasāḥ / anyonyaṃ spardhamānāś ca anyonyasya hite ratāḥ // 7.33.16
karṇaduḥśāsanakṛpair vṛto rājā mahārathaiḥ / devarājopamaḥ śrīmāñ śvetacchatrābhisaṃvṛtaḥ // 7.33.17
cāmaravyajanākṣepair udayann iva bhāskaraḥ // 7.33.17.2
pramukhe tasya sainyasya droṇo 'vasthitanāyake / sindhurājas tathātiṣṭhac chrīmān merur ivācalaḥ // 7.33.18
sindhurājasya pārśvasthā aśvatthāmapurogamāḥ / sutās tava mahārāja triṃśat tridaśasaṃnibhāḥ // 7.33.19
gāndhārarājaḥ kitavaḥ śalyo bhūriśravās tathā / pārśvataḥ sindhurājasya vyarājanta mahārathāḥ // 7.33.20
tad anīkam anādhṛṣyaṃ bhāradvājena rakṣitam / pārthāḥ samabhyavartanta bhīmasenapurogamāḥ // 7.34.1
sātyakiś cekitānaś ca dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / kuntibhojaś ca vikrānto drupadaś ca mahārathaḥ // 7.34.2
ārjuniḥ kṣatradharmā ca bṛhatkṣatraś ca vīryavān / cedipo dhṛṣṭaketuś ca mādrīputrau ghaṭotkacaḥ // 7.34.3
yudhāmanyuś ca vikrāntaḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ / uttamaujāś ca durdharṣo virāṭaś ca mahārathaḥ // 7.34.4
draupadeyāś ca saṃrabdhāḥ śaiśupāliś ca vīryavān / kekayāś ca mahāvīryāḥ sṛñjayāś ca sahasraśaḥ // 7.34.5
ete cānye ca sagaṇāḥ kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ / samabhyadhāvan sahasā bhāradvājaṃ yuyutsavaḥ // 7.34.6
samavetāṃs tu tān sarvān bhāradvājo 'pi vīryavān / asaṃbhrāntaḥ śaraugheṇa mahatā samavārayat // 7.34.7
mahaughāḥ salilasyeva girim āsādya durbhidam / droṇaṃ te nābhyavartanta velām iva jalāśayāḥ // 7.34.8
pīḍyamānāḥ śarai rājan droṇacāpaviniḥsṛtaiḥ / na śekuḥ pramukhe sthātuṃ bhāradvājasya pāṇḍavāḥ // 7.34.9
tad adbhutam apaśyāma droṇasya bhujayor balam / yad enaṃ nābhyavartanta pāñcālāḥ sṛñjayaiḥ saha // 7.34.10
tam āyāntam abhikruddhaṃ droṇaṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ / bahudhā cintayām āsa droṇasya prativāraṇam // 7.34.11
aśakyaṃ tu tam anyena droṇaṃ matvā yudhiṣṭhiraḥ / aviṣahyaṃ guruṃ bhāraṃ saubhadre samavāsṛjat // 7.34.12
vāsudevād anavaraṃ phalgunāc cāmitaujasam / abravīt paravīraghnam abhimanyum idaṃ vacaḥ // 7.34.13
etya no nārjuno garhed yathā tāta tathā kuru / cakravyūhasya na vayaṃ vidma bhedaṃ kathaṃ cana // 7.34.14
tvaṃ vārjuno vā kṛṣṇo vā bhindyāt pradyumna eva vā / cakravyūhaṃ mahābāho pañcamo 'nyo na vidyate // 7.34.15
abhimanyo varaṃ tāta yācatāṃ dātum arhasi / pitṝṇāṃ mātulānāṃ ca sainyānāṃ caiva sarvaśaḥ // 7.34.16
dhanaṃjayo hi nas tāta garhayed etya saṃyugāt / kṣipram astraṃ samādāya droṇānīkaṃ viśātaya // 7.34.17
droṇasya dṛḍham avyagram anīkapravaraṃ yudhi / pitṝṇāṃ jayam ākāṅkṣann avagāhe bhinadmi ca // 7.34.18
upadiṣṭo hi me pitrā yogo 'nīkasya bhedane / notsahe tu vinirgantum ahaṃ kasyāṃ cid āpadi // 7.34.19
bhindhy anīkaṃ yudhā śreṣṭha dvāraṃ saṃjanayasva naḥ / vayaṃ tvānugamiṣyāmo yena tvaṃ tāta yāsyasi // 7.34.20
dhanaṃjayasamaṃ yuddhe tvāṃ vayaṃ tāta saṃyuge / praṇidhāyānuyāsyāmo rakṣantaḥ sarvatomukhāḥ // 7.34.21
ahaṃ tvānugamiṣyāmi dhṛṣṭadyumno 'tha sātyakiḥ / pāñcālāḥ kekayā matsyās tathā sarve prabhadrakāḥ // 7.34.22
sakṛd bhinnaṃ tvayā vyūhaṃ tatra tatra punaḥ punaḥ / vayaṃ pradhvaṃsayiṣyāmo nighnamānā varān varān // 7.34.23
aham etat pravekṣyāmi droṇānīkaṃ durāsadam / pataṃga iva saṃkruddho jvalitaṃ jātavedasam // 7.34.24
tat karmādya kariṣyāmi hitaṃ yad vaṃśayor dvayoḥ / mātulasya ca yā prītir bhaviṣyati pituś ca me // 7.34.25
śiśunaikena saṃgrāme kālyamānāni saṃghaśaḥ / adya drakṣyanti bhūtāni dviṣatsainyāni vai mayā // 7.34.26
evaṃ te bhāṣamāṇasya balaṃ saubhadra vardhatām / yas tvam utsahase bhettuṃ droṇānīkaṃ sudurbhidam // 7.34.27
rakṣitaṃ puruṣavyāghrair maheṣvāsaiḥ prahāribhiḥ / sādhyarudramarutkalpair vasvagnyādityavikramaiḥ // 7.34.28
tasya tad vacanaṃ śrutvā sa yantāram acodayat / sumitrāśvān raṇe kṣipraṃ droṇānīkāya codaya // 7.34.29
saubhadras tu vacaḥ śrutvā dharmarājasya dhīmataḥ / acodayata yantāraṃ droṇānīkāya bhārata // 7.35.1
tena saṃcodyamānas tu yāhi yāhīti sārathiḥ / pratyuvāca tato rājann abhimanyum idaṃ vacaḥ // 7.35.2
atibhāro 'yam āyuṣmann āhitas tvayi pāṇḍavaiḥ / saṃpradhārya kṣamaṃ buddhyā tatas tvaṃ yoddhum arhasi // 7.35.3
ācāryo hi kṛtī droṇaḥ paramāstre kṛtaśramaḥ / atyantasukhasaṃvṛddhas tvaṃ ca yuddhaviśāradaḥ // 7.35.4
tato 'bhimanyuḥ prahasan sārathiṃ vākyam abravīt / sārathe ko nv ayaṃ droṇaḥ samagraṃ kṣatram eva vā // 7.35.5
airāvatagataṃ śakraṃ sahāmaragaṇair aham / yodhayeyaṃ raṇamukhe na me kṣatre 'dya vismayaḥ // 7.35.6
na mamaitad dviṣatsainyaṃ kalām arhati ṣoḍaśīm // 7.35.6.2
api viśvajitaṃ viṣṇuṃ mātulaṃ prāpya sūtaja / pitaraṃ cārjunaṃ saṃkhye na bhīr mām upayāsyati // 7.35.7
tato 'bhimanyus tāṃ vācaṃ kadarthīkṛtya sāratheḥ / yāhīty evābravīd enaṃ droṇānīkāya māciram // 7.35.8
tataḥ saṃcodayām āsa hayān asya trihāyanān / nātihṛṣṭamanāḥ sūto hemabhāṇḍaparicchadān // 7.35.9
te preṣitāḥ sumitreṇa droṇānīkāya vājinaḥ / droṇam abhyadravan rājan mahāvegaparākramāḥ // 7.35.10
tam udīkṣya tathāyāntaṃ sarve droṇapurogamāḥ / abhyavartanta kauravyāḥ pāṇḍavāś ca tam anvayuḥ // 7.35.11
sa karṇikārapravarocchritadhvajaḥ; suvarṇavarmārjunir arjunād varaḥ / yuyutsayā droṇamukhān mahārathān; samāsadat siṃhaśiśur yathā gajān // 7.35.12
te viṃśatipade yattāḥ saṃprahāraṃ pracakrire / āsīd gāṅga ivāvarto muhūrtam udadher iva // 7.35.13
śūrāṇāṃ yudhyamānānāṃ nighnatām itaretaram / saṃgrāmas tumulo rājan prāvartata sudāruṇaḥ // 7.35.14
pravartamāne saṃgrāme tasminn atibhayaṃkare / droṇasya miṣato vyūhaṃ bhittvā prāviśad ārjuniḥ // 7.35.15
taṃ praviṣṭaṃ parān ghnantaṃ śatrumadhye mahābalam / hastyaśvarathapattyaughāḥ parivavrur udāyudhāḥ // 7.35.16
nānāvāditraninadaiḥ kṣveḍitotkruṣṭagarjitaiḥ / huṃkāraiḥ siṃhanādaiś ca tiṣṭha tiṣṭheti nisvanaiḥ // 7.35.17
ghorair halahalāśabdair mā gās tiṣṭhaihi mām iti / asāv aham amutreti pravadanto muhur muhuḥ // 7.35.18
bṛṃhitaiḥ śiñjitair hāsaiḥ khuranemisvanair api / saṃnādayanto vasudhām abhidudruvur ārjunim // 7.35.19
teṣām āpatatāṃ vīraḥ pūrvaṃ śīghram atho dṛḍham / kṣiprāstro nyavadhīd vrātān marmajño marmabhedibhiḥ // 7.35.20
te hanyamānāś ca tathā nānāliṅgaiḥ śitaiḥ śaraiḥ / abhipetus tam evājau śalabhā iva pāvakam // 7.35.21
tatas teṣāṃ śarīraiś ca śarīrāvayavaiś ca saḥ / saṃtastāra kṣitiṃ kṣipraṃ kuśair vedim ivādhvare // 7.35.22
baddhagodhāṅgulitrāṇān saśarāvarakārmukān / sāsicarmāṅkuśābhīśūn satomaraparaśvadhān // 7.35.23
saguḍāyomukhaprāsān sarṣṭitomarapaṭṭiśān / sabhiṇḍipālaparighān saśaktivarakampanān // 7.35.24
sapratodamahāśaṅkhān sakuntān sakacagrahān / samudgarakṣepaṇīyān sapāśaparighopalān // 7.35.25
sakeyūrāṅgadān bāhūn hṛdyagandhānulepanān / saṃcicchedārjunir vṛttāṃs tvadīyānāṃ sahasraśaḥ // 7.35.26
taiḥ sphuradbhir mahārāja śuśubhe lohitokṣitaiḥ / pañcāsyaiḥ pannagaiś chinnair garuḍeneva māriṣa // 7.35.27
sunāsānanakeśāntair avraṇaiś cārukuṇḍalaiḥ / saṃdaṣṭauṣṭhapuṭaiḥ krodhāt kṣaradbhiḥ śoṇitaṃ bahu // 7.35.28
cārusraṅmukuṭoṣṇīṣair maṇiratnavirājitaiḥ / vinālanalinākārair divākaraśaśiprabhaiḥ // 7.35.29
hitapriyaṃvadaiḥ kāle bahubhiḥ puṇyagandhibhiḥ / dviṣacchirobhiḥ pṛthivīm avatastāra phālguṇiḥ // 7.35.30
gandharvanagarākārān vidhivat kalpitān rathān / vīṣāmukhān vitriveṇūn vyastadaṇḍakabandhurān // 7.35.31
vijaṅghakūbarākṣāṃś ca vinemīn anarān api / vicakropaskaropasthān bhagnopakaraṇān api // 7.35.32
praśātitopakaraṇān hatayodhān sahasraśaḥ / śarair viśakalīkurvan dikṣu sarvāsv adṛśyata // 7.35.33
punar dvipān dvipārohān vaijayantyaṅkuśadhvajān / tūṇān varmāṇy atho kakṣyā graiveyān atha kambalān // 7.35.34
ghaṇṭāḥ śuṇḍān viṣāṇāgrān kṣurapālān padānugān / śarair niśitadhārāgraiḥ śātravāṇām aśātayat // 7.35.35
vanāyujān pārvatīyān kāmbojāraṭṭabāhlikān / sthiravāladhikarṇākṣāñ javanān sādhuvāhinaḥ // 7.35.36
svārūḍhāñ śikṣitair yodhaiḥ śaktyṛṣṭiprāsayodhibhiḥ / vidhvastacāmarakuthān viprakīrṇaprakīrṇakān // 7.35.37
nirastajihvānayanān niṣkīrṇāntrayakṛdghanān / hatārohān bhinnabhāṇḍān kravyādagaṇamodanān // 7.35.38
nikṛttavarmakavacāñ śakṛnmūtrāsṛgāplutān / nipātayann aśvavarāṃs tāvakān so 'bhyarocata // 7.35.39
eko viṣṇur ivācintyaḥ kṛtvā prāk karma duṣkaram / tathā vimathitaṃ tena tryaṅgaṃ tava balaṃ mahat // 7.35.40
vyahanat sa padātyoghāṃs tvadīyān eva bhārata // 7.35.40.2
evam ekena tāṃ senāṃ saubhadreṇa śitaiḥ śaraiḥ / bhṛśaṃ viprahatāṃ dṛṣṭvā skandenevāsurīṃ camūm // 7.35.41
tvadīyās tava putrāś ca vīkṣamāṇā diśo daśa / saṃśuṣkāsyāś calannetrāḥ prasvinnā lomaharṣaṇāḥ // 7.35.42
palāyanakṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye / gotranāmabhir anyonyaṃ krandanto jīvitaiṣiṇaḥ // 7.35.43
hatān putrāṃs tathā pitṝn suhṛtsaṃbandhibāndhavān / prātiṣṭhanta samutsṛjya tvarayanto hayadvipān // 7.35.44
tāṃ prabhagnāṃ camūṃ dṛṣṭvā saubhadreṇāmitaujasā / duryodhano bhṛśaṃ kruddhaḥ svayaṃ saubhadram abhyayāt // 7.36.1
tato rājānam āvṛttaṃ saubhadraṃ prati saṃyuge / dṛṣṭvā droṇo 'bravīd yodhān paryāpnuta narādhipam // 7.36.2
purābhimanyur lakṣyaṃ naḥ paśyatāṃ hanti vīryavān / tam ādravata mā bhaiṣṭa kṣipraṃ rakṣata kauravam // 7.36.3
tataḥ kṛtajñā balinaḥ suhṛdo jitakāśinaḥ / trāsyamānā bhayād vīraṃ parivavrus tavātmajam // 7.36.4
droṇo drauṇiḥ kṛpaḥ karṇaḥ kṛtavarmā ca saubalaḥ / bṛhadbalo madrarājo bhūrir bhūriśravāḥ śalaḥ // 7.36.5
pauravo vṛṣasenaś ca visṛjantaḥ śitāñ śarān / saubhadraṃ śaravarṣeṇa mahatā samavākiran // 7.36.6
saṃmohayitvā tam atha duryodhanam amocayan / āsyād grāsam ivākṣiptaṃ mamṛṣe nārjunātmajaḥ // 7.36.7
tāñ śaraugheṇa mahatā sāśvasūtān mahārathān / vimukhīkṛtya saubhadraḥ siṃhanādam athānadat // 7.36.8
tasya nādaṃ tataḥ śrutvā siṃhasyevāmiṣaiṣiṇaḥ / nāmṛṣyanta susaṃrabdhāḥ punar droṇamukhā rathāḥ // 7.36.9
ta enaṃ koṣṭhakīkṛtya rathavaṃśena māriṣa / vyasṛjann iṣujālāni nānāliṅgāni saṃghaśaḥ // 7.36.10
tāny antarikṣe ciccheda pautras tava śitaiḥ śaraiḥ / tāṃś caiva prativivyādha tad adbhutam ivābhavat // 7.36.11
tatas te kopitās tena śarair āśīviṣopamaiḥ / parivavrur jighāṃsantaḥ saubhadram apalāyinam // 7.36.12
samudram iva paryastaṃ tvadīyaṃ tad balārṇavam / abhimanyur dadhāraiko veleva makarālayam // 7.36.13
śūrāṇāṃ yudhyamānānāṃ nighnatām itaretaram / abhimanyoḥ pareṣāṃ ca nāsīt kaś cit parāṅmukhaḥ // 7.36.14
tasmiṃs tu ghore saṃgrāme vartamāne bhayaṃkare / duḥsaho navabhir bāṇair abhimanyum avidhyata // 7.36.15
duḥśāsano dvādaśabhiḥ kṛpaḥ śāradvatas tribhiḥ / droṇas tu saptadaśabhiḥ śarair āśīviṣopamaiḥ // 7.36.16
viviṃśatis tu viṃśatyā kṛtavarmā ca saptabhiḥ / bṛhadbalas tathāṣṭābhir aśvatthāmā ca saptabhiḥ // 7.36.17
bhūriśravās tribhir bāṇair madreśaḥ ṣaḍbhir āśugaiḥ / dvābhyāṃ śarābhyāṃ śakunis tribhir duryodhano nṛpaḥ // 7.36.18
sa tu tān prativivyādha tribhis tribhir ajihmagaiḥ / nṛtyann iva mahārāja cāpahastaḥ pratāpavān // 7.36.19
tato 'bhimanyuḥ saṃkruddhas tāpyamānas tavātmajaiḥ / vidarśayan vai sumahac chikṣaurasakṛtaṃ balam // 7.36.20
garuḍānilaraṃhobhir yantur vākyakarair hayaiḥ / dāntair aśmakadāyādaṃ tvaramāṇo 'bhyahārayat // 7.36.21
vivyādha cainaṃ daśabhir bāṇais tiṣṭheti cābravīt // 7.36.21.2
tasyābhimanyur daśabhir bāṇaiḥ sūtaṃ hayān dhvajam / bāhū dhanuḥ śiraś corvyāṃ smayamāno 'bhyapātayat // 7.36.22
tatas tasmin hate vīre saubhadreṇāśmakeśvare / saṃcacāla balaṃ sarvaṃ palāyanaparāyaṇam // 7.36.23
tataḥ karṇaḥ kṛpo droṇo drauṇir gāndhārarāṭ śalaḥ / śalyo bhūriśravāḥ krāthaḥ somadatto viviṃśatiḥ // 7.36.24
vṛṣasenaḥ suṣeṇaś ca kuṇḍabhedī pratardanaḥ / vṛndārako lalitthaś ca prabāhur dīrghalocanaḥ // 7.36.25
duryodhanaś ca saṃkruddhaḥ śaravarṣair avākiran // 7.36.25.2
so 'tikruddho maheṣvāsair abhimanyur ajihmagaiḥ / śaram ādatta karṇāya parakāyāvabhedanam // 7.36.26
tasya bhittvā tanutrāṇaṃ dehaṃ nirbhidya cāśugaḥ / prāviśad dharaṇīṃ rājan valmīkam iva pannagaḥ // 7.36.27
sa tenātiprahāreṇa vyathito vihvalann iva / saṃcacāla raṇe karṇaḥ kṣitikampe yathācalaḥ // 7.36.28
athānyair niśitair bāṇaiḥ suṣeṇaṃ dīrghalocanam / kuṇḍabhediṃ ca saṃkruddhas tribhis trīn avadhīd balī // 7.36.29
karṇas taṃ pañcaviṃśatyā nārācānāṃ samarpayat / aśvatthāmā ca viṃśatyā kṛtavarmā ca saptabhiḥ // 7.36.30
sa śarārditasarvāṅgaḥ kruddhaḥ śakrātmajātmajaḥ / vicaran dṛśyate sainye pāśahasta ivāntakaḥ // 7.36.31
śalyaṃ ca bāṇavarṣeṇa samīpastham avākirat / udakrośan mahābāhus tava sainyāni bhīṣayan // 7.36.32
tataḥ sa viddho 'stravidā marmabhidbhir ajihmagaiḥ / śalyo rājan rathopasthe niṣasāda mumoha ca // 7.36.33
taṃ hi viddhaṃ tathā dṛṣṭvā saubhadreṇa yaśasvinā / saṃprādravac camūḥ sarvā bhāradvājasya paśyataḥ // 7.36.34
prekṣantas taṃ mahābāhuṃ rukmapuṅkhaiḥ samāvṛtam / tvadīyāś ca palāyante mṛgāḥ siṃhārditā iva // 7.36.35
sa tu raṇayaśasābhipūjyamānaḥ; pitṛsuracāraṇasiddhayakṣasaṃghaiḥ / avanitalagataiś ca bhūtasaṃghair; ativibabhau hutabhug yathājyasiktaḥ // 7.36.36
tathā pramathamānaṃ taṃ maheṣvāsam ajihmagaiḥ / ārjuniṃ māmakāḥ sarve ke tv enaṃ samavākiran // 7.37.1
śṛṇu rājan kumārasya raṇe vikrīḍitaṃ mahat / bibhitsato rathānīkaṃ bhāradvājena rakṣitam // 7.37.2
madreśaṃ sāditaṃ dṛṣṭvā saubhādreṇāśugai raṇe / śalyād avarajaḥ kruddhaḥ kiran bāṇān samabhyayāt // 7.37.3
sa viddhvā daśabhir bāṇaiḥ sāśvayantāram ārjunim / udakrośan mahāśabdaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.37.4
tasyārjuniḥ śirogrīvaṃ pāṇipādaṃ dhanur hayān / chatraṃ dhvajaṃ niyantāraṃ triveṇuṃ śamyupaskaram // 7.37.5
cakre yugeṣāṃ tūṇīrān anukarṣaṃ ca sāyakaiḥ / patākāṃ cakragoptārau sarvopakaraṇāni ca // 7.37.6
vyadhamal lāghavāt tac ca dadṛśe nāsya kaś cana // 7.37.6.2
sa papāta kṣitau kṣīṇaḥ praviddhābharaṇāmbaraḥ / vāyuneva mahācaityaḥ saṃbhagno 'mitatejasā // 7.37.7
anugāś cāsya vitrastāḥ prādravan sarvatodiśam // 7.37.7.2
ārjuneḥ karma tad dṛṣṭva praṇeduś ca samantataḥ / nādena sarvabhūtāni sādhu sādhv iti bhārata // 7.37.8
śalyabhrātary athārugṇe bahuśas tasya sainikāḥ / kulādhivāsanāmāni śrāvayanto 'rjunātmajam // 7.37.9
abhyavartanta saṃkruddhā vividhāyudhapāṇayaḥ / rathair aśvair gajaiś cānye pādātaiś ca balotkaṭāḥ // 7.37.10
bāṇaśabdena mahatā khuranemisvanena ca / huṃkāraiḥ kṣveḍitotkruṣṭaiḥ siṃhanādaiḥ sagarjitaiḥ // 7.37.11
jyātalatrasvanair anye garjanto 'rjunanandanam / bruvantaś ca na no jīvan mokṣyase jīvatām iti // 7.37.12
tāṃs tathā bruvato dṛṣṭvā saubhadraḥ prahasann iva / yo yaḥ sma prāharat pūrvaṃ taṃ taṃ vivyādha patribhiḥ // 7.37.13
saṃdarśayiṣyann astrāṇi citrāṇi ca laghūni ca / ārjuniḥ samare śūro mṛdupūrvam ayudhyata // 7.37.14
vāsudevād upāttaṃ yad yad astraṃ ca dhanaṃjayāt / adarśayata tat kārṣṇiḥ kṛṣṇābhyām aviśeṣayan // 7.37.15
dūram asyan guruṃ bhāraṃ sādhayaṃś ca punaḥ punaḥ / saṃdadhad visṛjaṃś ceṣūn nirviśeṣam adṛśyata // 7.37.16
cāpamaṇḍalam evāsya visphurad dikṣv adṛśyata / tamo ghnataḥ sudīptasya savitur maṇḍalaṃ yathā // 7.37.17
jyāśabdaḥ śuśruve tasya talaśabdaś ca dāruṇaḥ / mahāśanimucaḥ kāle payodasyeva nisvanaḥ // 7.37.18
hrīmān amarṣī saubhadro mānakṛt priyadarśanaḥ / saṃmimānayiṣur vīrān iṣvāsāṃś cāpy ayudhyata // 7.37.19
mṛdur bhūtvā mahārāja dāruṇaḥ samapadyata / varṣābhyatīto bhagavāñ śaradīva divākaraḥ // 7.37.20
śarān vicitrān mahato rukmapuṅkhāñ śilāśitān / mumoca śataśaḥ kruddho gabhastīn iva bhāskaraḥ // 7.37.21
kṣuraprair vatsadantaiś ca vipāṭhaiś ca mahāyaśāḥ / nārācair ardhanārācair bhallair ajñalikair api // 7.37.22
avākirad rathānīkaṃ bhāradvājasya paśyataḥ / tatas tat sainyam abhavad vimukhaṃ śarapīḍitam // 7.37.23
dvaidhībhavati me cittaṃ hriyā tuṣṭyā ca saṃjaya / mama putrasya yat sainyaṃ saubhadraḥ samavārayat // 7.38.1
vistareṇaiva me śaṃsa sarvaṃ gāvalgaṇe punaḥ / vikrīḍitaṃ kumārasya skandasyevāsuraiḥ saha // 7.38.2
hanta te saṃpravakṣyāmi vimardam atidāruṇam / ekasya ca bahūnāṃ ca yathāsīt tumulo raṇaḥ // 7.38.3
abhimanyuḥ kṛtotsāhaḥ kṛtotsāhān ariṃdamān / rathastho rathinaḥ sarvāṃs tāvakān apy aharṣayat // 7.38.4
droṇaṃ karṇaṃ kṛpaṃ śalyaṃ drauṇiṃ bhojaṃ bṛhadbalam / duryodhanaṃ saumadattiṃ śakuniṃ ca mahābalam // 7.38.5
nānānṛpān nṛpasutān sainyāni vividhāni ca / alātacakravat sarvāṃś caran bāṇaiḥ samabhyayāt // 7.38.6
nighnann amitrān saubhadraḥ paramāstraḥ pratāpavān / adarśayata tejasvī dikṣu sarvāsu bhārata // 7.38.7
tad dṛṣṭvā caritaṃ tasya saubhadrasyāmitaujasaḥ / samakampanta sainyāni tvadīyāni punaḥ punaḥ // 7.38.8
athābravīn mahāprājño bhāradvājaḥ pratāpavān / harṣeṇotphullanayanaḥ kṛpam ābhāṣya satvaram // 7.38.9
ghaṭṭayann iva marmāṇi tava putrasya māriṣa / abhimanyuṃ raṇe dṛṣṭvā tadā raṇaviśāradam // 7.38.10
eṣa gacchati saubhadraḥ pārthānām agrato yuvā / nandayan suhṛdaḥ sarvān rājānaṃ ca yudhiṣṭhiram // 7.38.11
nakulaṃ sahadevaṃ ca bhīmasenaṃ ca pāṇḍavam / bandhūn saṃbandhinaś cānyān madhyasthān suhṛdas tathā // 7.38.12
nāsya yuddhe samaṃ manye kaṃ cid anyaṃ dhanurdharam / icchan hanyād imāṃ senāṃ kimartham api necchati // 7.38.13
droṇasya prītisaṃyuktaṃ śrutvā vākyaṃ tavātmajaḥ / ārjuniṃ prati saṃkruddho droṇaṃ dṛṣṭvā smayann iva // 7.38.14
atha duryodhanaḥ karṇam abravīd bāhlikaṃ kṛpam / duḥsāsanaṃ madrarājaṃ tāṃs tāṃś cānyān mahārathān // 7.38.15
sarvamūrdhāvasiktānām ācāryo brahmavittamaḥ / arjunasya sutaṃ mūḍhaṃ nābhihantum ihecchati // 7.38.16
na hy asya samare mucyed antako 'py ātatāyinaḥ / kim aṅga punar evānyo martyaḥ satyaṃ bravīmi vaḥ // 7.38.17
arjunasya sutaṃ tv eṣa śiṣyatvād abhirakṣati / putrāḥ śiṣyāś ca dayitās tad apatyaṃ ca dharmiṇām // 7.38.18
saṃrakṣyamāṇo droṇena manyate vīryam ātmanaḥ / ātmasaṃbhāvito mūḍhas taṃ pramathnīta māciram // 7.38.19
evam uktās tu te rājñā sātvatīputram abhyayuḥ / saṃrabdhās taṃ jighāṃsanto bhāradvājasya paśyataḥ // 7.38.20
duḥśāsanas tu tac chrutvā duryodhanavacas tadā / abravīt kuruśārdūlo duryodhanam idaṃ vacaḥ // 7.38.21
aham enaṃ haniṣyāmi mahārāja bravīmi te / miṣatāṃ pāṇḍuputrāṇāṃ pāñcālānāṃ ca paśyatām // 7.38.22
grasiṣyāmy adya saubhadraṃ yathā rāhur divākaram // 7.38.22.2
utkruśya cābravīd vākyaṃ kururājam idaṃ punaḥ / śrutvā kṛṣṇau mayā grastaṃ saubhadram atimāninau // 7.38.23
gamiṣyataḥ pretalokaṃ jīvalokān na saṃśayaḥ // 7.38.23.2
tau ca śrutvā mṛtau vyaktaṃ pāṇḍoḥ kṣetrodbhavāḥ sutāḥ / ekāhnā sasuhṛdvargāḥ klaibyād dhāsyanti jīvitam // 7.38.24
tasmād asmin hate śatrau hatāḥ sarve 'hitās tava / śivena dhyāhi mā rājann eṣa hanmi ripuṃ tava // 7.38.25
evam uktvā nadan rājan putro duḥśāsanas tava / saubhadram abhyayāt kruddhaḥ śaravarṣair avākiran // 7.38.26
tam abhikruddham āyāntaṃ tava putram ariṃdamaḥ / abhimanyuḥ śarais tīkṣṇaiḥ ṣaḍviṃśatyā samarpayat // 7.38.27
duḥśāsanas tu saṃkruddhaḥ prabhinna iva kuñjaraḥ / ayodhayata saubhadram abhimanyuś ca taṃ raṇe // 7.38.28
tau maṇḍalāni citrāṇi rathābhyāṃ savyadakṣiṇam / caramāṇāv ayudhyetāṃ rathaśikṣāviśāradau // 7.38.29
atha paṇavamṛdaṅgadundubhīnāṃ; kṛkaramahānakabherijharjharāṇām / ninadam atibhṛśaṃ narāḥ pracakrur; lavaṇajalodbhavasiṃhanādamiśram // 7.38.30
śaravikṣatagātras tu pratyamitram avasthitam / abhimanyuḥ smayan dhīmān duḥśāsanam athābravīt // 7.39.1
diṣṭyā paśyāmi saṃgrāme māninaṃ śatrum āgatam / niṣṭhuraṃ tyaktadharmāṇam ākrośanaparāyaṇam // 7.39.2
yat sabhāyāṃ tvayā rājño dhṛtarāṣṭrasya śṛṇvataḥ / kopitaḥ paruṣair vākyair dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 7.39.3
jayonmattena bhīmaś ca bahvabaddhaṃ prabhāṣatā // 7.39.3.2
paravittāpahārasya krodhasyāpraśamasya ca / lobhasya jñānanāśasya drohasyātyāhitasya ca // 7.39.4
pitṝṇāṃ mama rājyasya haraṇasyogradhanvinām / tat tvām idam anuprāptaṃ tat kopād vai mahātmanām // 7.39.5
sadyaś cogram adharmasya phalaṃ prāpnuhi durmate / śāsitāsmy adya te bāṇaiḥ sarvasainyasya paśyataḥ // 7.39.6
adyāham anṛṇas tasya kopasya bhavitā raṇe / amarṣitāyāḥ kṛṣṇāyāḥ kāṅkṣitasya ca me pituḥ // 7.39.7
adya kauravya bhīmasya bhavitāsmy anṛṇo yudhi / na hi me mokṣyase jīvan yadi notsṛjase raṇam // 7.39.8
evam uktvā mahābāhur bāṇaṃ duḥśāsanāntakam / saṃdadhe paravīraghnaḥ kālāgnyanilavarcasam // 7.39.9
tasyoras tūrṇam āsādya jatrudeśe vibhidya tam / athainaṃ pañcaviṃśatyā punaś caiva samarpayat // 7.39.10
sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat / duḥśāsano mahārāja kaśmalaṃ cāviśan mahat // 7.39.11
sārathis tvaramāṇas tu duḥśāsanam acetasam / raṇamadhyād apovāha saubhadraśarapīḍitam // 7.39.12
pāṇḍavā draupadeyāś ca virāṭaś ca samīkṣya tam / pāñcālāḥ kekayāś caiva siṃhanādam athānadan // 7.39.13
vāditrāṇi ca sarvāṇi nānāliṅgāni sarvaśaḥ / prāvādayanta saṃhṛṣṭāḥ pāṇḍūnāṃ tatra sainikāḥ // 7.39.14
paśyantaḥ smayamānāś ca saubhadrasya viceṣṭitam / atyantavairiṇaṃ dṛptaṃ dṛṣṭvā śatruṃ parājitam // 7.39.15
dharmamārutaśakrāṇām āśvinoḥ pratimās tathā / dhārayanto dhvajāgreṣu draupadeyā mahārathāḥ // 7.39.16
sātyakiś cekitānaś ca dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau / kekayā dhṛṣṭaketuś ca matsyapāñcālasṛṃjayāḥ // 7.39.17
pāṇḍavāś ca mudā yuktā yudhiṣṭhirapurogamāḥ / abhyavartanta sahitā droṇānīkaṃ bibhitsavaḥ // 7.39.18
tato 'bhavan mahad yuddhaṃ tvadīyānāṃ paraiḥ saha / jayam ākāṅkṣamāṇānāṃ śūrāṇām anivartinām // 7.39.19
duryodhano mahārāja rādheyam idam abravīt / paśya duḥśāsanaṃ vīram abhimanyuvaśaṃ gatam // 7.39.20
pratapantam ivādityaṃ nighnantaṃ śātravān raṇe / saubhadram udyatās trātum abhidhāvanti pāṇḍavāḥ // 7.39.21
tataḥ karṇaḥ śarais tīkṣṇair abhimanyuṃ durāsadam / abhyavarṣata saṃkruddhaḥ putrasya hitakṛt tava // 7.39.22
tasya cānucarāṃs tīkṣṇair vivyādha parameṣubhiḥ / avajñāpūrvakaṃ vīraḥ saubhadrasya raṇājire // 7.39.23
abhimanyus tu rādheyaṃ trisaptatyā śilīmukhaiḥ / avidhyat tvarito rājan droṇaṃ prepsur mahāmanāḥ // 7.39.24
taṃ tadā nāśakat kaś cid droṇād vārayituṃ raṇe / ārujantaṃ rathaśreṣṭhān vajrahastam ivāsurān // 7.39.25
tataḥ karṇo jayaprepsur mānī sarvadhanurbhṛtām / saubhadraṃ śataśo 'vidhyad uttamāstrāṇi darśayan // 7.39.26
so 'strair astravidāṃ śreṣṭho rāmaśiṣyaḥ pratāpavān / samare śatrudurdharṣam abhimanyum apīḍayat // 7.39.27
sa tathā pīḍyamānas tu rādheyenāstravṛṣṭibhiḥ / samare 'marasaṃkāśaḥ saubhadro na vyaṣīdata // 7.39.28
tataḥ śilāśitais tīkṣṇair bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ / chittvā dhanūṃṣi śūrāṇām ārjuniḥ karṇam ārdayat // 7.39.29
sa dhvajaṃ kārmukaṃ cāsya chittvā bhūmau nyapātayat // 7.39.29.2
tataḥ kṛcchragataṃ karṇaṃ dṛṣṭvā karṇād anantaraḥ / saubhadram abhyayāt tūrṇaṃ dṛḍham udyamya kārmukam // 7.39.30
tata uccukruśuḥ pārthās teṣāṃ cānucarā janāḥ / vāditrāṇi ca saṃjaghnuḥ saubhadraṃ cāpi tuṣṭuvuḥ // 7.39.31
so 'bhigarjan dhanuṣpāṇir jyāṃ vikarṣan punaḥ punaḥ / tayor mahātmanos tūrṇaṃ rathāntaram avāpatat // 7.40.1
so 'vidhyad daśabhir bāṇair abhimanyuṃ durāsadam / sacchatradhvajayantāraṃ sāśvam āśu smayann iva // 7.40.2
pitṛpaitāmahaṃ karma kurvāṇam atimānuṣam / dṛṣṭvārditaṃ śaraiḥ kārṣṇiṃ tvadīyā hṛṣitābhavan // 7.40.3
tasyābhimanyur āyamya smayann ekena patriṇā / śiraḥ pracyāvayām āsa sa rathāt prāpatad bhuvi // 7.40.4
karṇikāram ivoddhūtaṃ vātena mathitaṃ nagāt / bhrātaraṃ nihataṃ dṛṣṭvā rājan karṇo vyathāṃ yayau // 7.40.5
vimukhīkṛtya karṇaṃ tu saubhadraḥ kaṅkapatribhiḥ / anyān api maheṣvāsāṃs tūrṇam evābhidudruve // 7.40.6
tatas tad vitataṃ jālaṃ hastyaśvarathapattimat / jhaṣaḥ kruddha ivābhindad abhimanyur mahāyaśāḥ // 7.40.7
karṇas tu bahubhir bāṇair ardyamāno 'bhimanyunā / apāyāj javanair aśvais tato 'nīkam abhidyata // 7.40.8
śalabhair iva cākāśe dhārābhir iva cāvṛte / abhimanyoḥ śarai rājan na prājñāyata kiṃ cana // 7.40.9
tāvakānāṃ tu yodhānāṃ vadhyatāṃ niśitaiḥ śaraiḥ / anyatra saindhavād rājan na sma kaś cid atiṣṭhata // 7.40.10
saubhadras tu tataḥ śaṅkhaṃ pradhmāpya puruṣarṣabhaḥ / śīghram abhyapatat senāṃ bhāratīṃ bharatarṣabha // 7.40.11
sa kakṣe 'gnir ivotsṛṣṭo nirdahaṃs tarasā ripūn / madhye bhāratasainyānām ārjuniḥ paryavartata // 7.40.12
rathanāgāśvamanujān ardayan niśitaiḥ śaraiḥ / sa praviśyākarod bhūmiṃ kabandhagaṇasaṃkulām // 7.40.13
saubhadracāpaprabhavair nikṛttāḥ parameṣubhiḥ / svān evābhimukhān ghnantaḥ prādravañ jīvitārthinaḥ // 7.40.14
te ghorā raudrakarmāṇo vipāṭhāḥ pṛthavaḥ śitāḥ / nighnanto rathanāgāśvāñ jagmur āśu vasuṃdharām // 7.40.15
sāyudhāḥ sāṅgulitrāṇāḥ sakhaḍgāḥ sāṅgadā raṇe / dṛśyante bāhavaś chinnā hemābharaṇabhūṣitāḥ // 7.40.16
śarāś cāpāni khaḍgāś ca śarīrāṇi śirāṃsi ca / sakuṇḍalāni sragvīṇi bhūmāv āsan sahasraśaḥ // 7.40.17
apaskarair adhiṣṭhānair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ / akṣair vimathitaiś cakrair bhagnaiś ca bahudhā rathaiḥ // 7.40.18
śakticāpāyudhaiś cāpi patitaiś ca mahādhvajaiḥ // 7.40.18.2
nihataiḥ kṣatriyair aśvair vāraṇaiś ca viśāṃ pate / agamyakalpā pṛthivī kṣaṇenāsīt sudāruṇā // 7.40.19
vadhyatāṃ rājaputrāṇāṃ krandatām itaretaram / prādurāsīn mahāśabdo bhīrūṇāṃ bhayavardhanaḥ // 7.40.20
sa śabdo bharataśreṣṭha diśaḥ sarvā vyanādayat // 7.40.20.2
saubhadraś cādravat senāṃ nighnann aśvarathadvipān / vyacarat sa diśaḥ sarvāḥ pradiśaś cāhitān rujan // 7.40.21
taṃ tadā nānupaśyāma sainyena rajasāvṛtam / ādadānaṃ gajāśvānāṃ nṛṇāṃ cāyūṃṣi bhārata // 7.40.22
kṣaṇena bhūyo 'paśyāma sūryaṃ madhyaṃdine yathā / abhimanyuṃ mahārāja pratapantaṃ dviṣadgaṇān // 7.40.23
sa vāsavasamaḥ saṃkhye vāsavasyātmajātmajaḥ / abhimanyur mahārāja sainyamadhye vyarocata // 7.40.24
bālam atyantasukhinam avāryabaladarpitam / yuddheṣu kuśalaṃ vīraṃ kulaputraṃ tanutyajam // 7.41.1
gāhamānam anīkāni sadaśvais taṃ trihāyanaiḥ / api yaudhiṣṭhirāt sainyāt kaś cid anvapatad rathī // 7.41.2
yudhiṣṭhiro bhīmasenaḥ śikhaṇḍī sātyakir yamau / dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca drupadaś ca sakekayaḥ // 7.41.3
dhṛṣṭaketuś ca saṃrabdho matsyāś cānvapatan raṇe // 7.41.3.2
abhyadravan parīpsanto vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ / tān dṛṣṭvā dravataḥ śūrāṃs tvadīyā vimukhābhavan // 7.41.4
tatas tad vimukhaṃ dṛṣṭvā tava sūnor mahad balam / jāmātā tava tejasvī viṣṭambhayiṣur ādravat // 7.41.5
saindhavasya mahārāja putro rājā jayadrathaḥ / sa putragṛddhinaḥ pārthān sahasainyān avārayat // 7.41.6
ugradhanvā maheṣvāso divyam astram udīrayan / vārdhakṣatrir upāsedhat pravaṇād iva kuñjarān // 7.41.7
atibhāram ahaṃ manye saindhave saṃjayāhitam / yad ekaḥ pāṇḍavān kruddhān putragṛddhīn avārayat // 7.41.8
atyadbhutam idaṃ manye balaṃ śauryaṃ ca saindhave / tad asya brūhi me vīryaṃ karma cāgryaṃ mahātmanaḥ // 7.41.9
kiṃ dattaṃ hutam iṣṭaṃ vā sutaptam atha vā tapaḥ / sindhurājena yenaikaḥ kruddhān pārthān avārayat // 7.41.10
draupadīharaṇe yat tad bhīmasenena nirjitaḥ / mānāt sa taptavān rājā varārthī sumahat tapaḥ // 7.41.11
indriyāṇīndriyārthebhyaḥ priyebhyaḥ saṃnivartya saḥ / kṣutpipāsātapasahaḥ kṛśo dhamanisaṃtataḥ // 7.41.12
devam ārādhayac charvaṃ gṛṇan brahma sanātanam // 7.41.12.2
bhaktānukampī bhagavāṃs tasya cakre tato dayām / svapnānte 'py atha caivāha haraḥ sindhupateḥ sutam // 7.41.13
varaṃ vṛṇīṣva prīto 'smi jayadratha kim icchasi // 7.41.13.2
evam uktas tu śarveṇa sindhurājo jayadrathaḥ / uvāca praṇato rudraṃ prāñjalir niyatātmavān // 7.41.14
pāṇḍaveyān ahaṃ saṃkhye bhīmavīryaparākramān / eko raṇe dhārayeyaṃ samastān iti bhārata // 7.41.15
evam uktas tu deveśo jayadratham athābravīt / dadāmi te varaṃ saumya vinā pārthaṃ dhanaṃjayam // 7.41.16
dhārayiṣyasi saṃgrāme caturaḥ pāṇḍunandanān / evam astv iti deveśam uktvābudhyata pārthivaḥ // 7.41.17
sa tena varadānena divyenāstrabalena ca / ekaḥ saṃdhārayām āsa pāṇḍavānām anīkinīm // 7.41.18
tasya jyātalaghoṣeṇa kṣatriyān bhayam āviśat / parāṃs tu tava sainyasya harṣaḥ paramako 'bhavat // 7.41.19
dṛṣṭvā tu kṣatriyā bhāraṃ saindhave sarvam arpitam / utkruśyābhyadravan rājan yena yaudhiṣṭhiraṃ balam // 7.41.20
yan mā pṛcchasi rājendra sindhurājasya vikramam / śṛṇu tat sarvam ākhyāsye yathā pāṇḍūn ayodhayat // 7.42.1
tam ūhuḥ sārather vaśyāḥ saindhavāḥ sādhuvāhinaḥ / vikurvāṇā bṛhanto 'śvāḥ śvasanopamaraṃhasaḥ // 7.42.2
gandharvanagarākāraṃ vidhivat kalpitaṃ ratham / tasyābhyaśobhayat ketur vārāho rājato mahān // 7.42.3
śvetacchatrapatākābhiś cāmaravyajanena ca / sa babhau rājaliṅgais tais tārāpatir ivāmbare // 7.42.4
muktāvajramaṇisvarṇair bhūṣitaṃ tad ayasmayam / varūthaṃ vibabhau tasya jyotirbhiḥ kham ivāvṛtam // 7.42.5
sa visphārya mahac cāpaṃ kirann iṣugaṇān bahūn / tat khaṇḍaṃ pūrayām āsa yad vyadārayad ārjuniḥ // 7.42.6
sa sātyakiṃ tribhir bāṇair aṣṭabhiś ca vṛkodaram / dhṛṣṭadyumnaṃ tathā ṣaṣṭyā virāṭaṃ daśabhiḥ śaraiḥ // 7.42.7
drupadaṃ pañcabhis tīkṣṇair daśabhiś ca śikhaṇḍinam / kekayān pañcaviṃśatyā draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ // 7.42.8
yudhiṣṭhiraṃ ca saptatyā tataḥ śeṣān apānudat / iṣujālena mahatā tad adbhutam ivābhavat // 7.42.9
athāsya śitapītena bhallenādiśya kārmukam / ciccheda prahasan rājā dharmaputraḥ pratāpavān // 7.42.10
akṣṇor nimeṣamātreṇa so 'nyad ādāya kārmukam / vivyādha daśabhiḥ pārtha tāṃś caivānyāṃs tribhis tribhiḥ // 7.42.11
tasya tal lāghavaṃ jñātvā bhīmo bhallais tribhiḥ punaḥ / dhanur dhvajaṃ ca chatraṃ ca kṣitau kṣipram apātayat // 7.42.12
so 'nyad ādāya balavān sajyaṃ kṛtvā ca kārmukam / bhīmasyāpothayat ketuṃ dhanur aśvāṃś ca māriṣa // 7.42.13
sa hatāśvād avaplutya chinnadhanvā rathottamāt / sātyaker āpluto yānaṃ giryagram iva kesarī // 7.42.14
tatas tvadīyāḥ saṃhṛṣṭāḥ sādhu sādhv iti cukruśuḥ / sindhurājasya tat karma prekṣyāśraddheyam uttamam // 7.42.15
saṃkruddhān pāṇḍavān eko yad dadhārāstratejasā / tat tasya karma bhūtāni sarvāṇy evābhyapūjayan // 7.42.16
saubhadreṇa hataiḥ pūrvaṃ sottarāyudhibhir dvipaiḥ / pāṇḍūnāṃ darśitaḥ panthāḥ saindhavena nivāritaḥ // 7.42.17
yatamānās tu te vīrā matsyapāñcālakekayāḥ / pāṇḍavāś cānvapadyanta pratyaikaśyena saindhavam // 7.42.18
yo yo hi yatate bhettuṃ droṇānīkaṃ tavāhitaḥ / taṃ taṃ devavaraprāptyā saindhavaḥ pratyavārayat // 7.42.19
saindhavena niruddheṣu jayagṛddhiṣu pāṇḍuṣu / sughoram abhavad yuddhaṃ tvadīyānāṃ paraiḥ saha // 7.43.1
praviśya tv ārjuniḥ senāṃ satyasaṃdho durāsadām / vyakṣobhayata tejasvī makaraḥ sāgaraṃ yathā // 7.43.2
taṃ tathā śaravarṣeṇa kṣobhayantam ariṃdamam / yathāpradhānāḥ saubhadram abhyayuḥ kurusattamāḥ // 7.43.3
teṣāṃ tasya ca saṃmardo dāruṇaḥ samapadyata / sṛjatāṃ śaravarṣāṇi prasaktam amitaujasām // 7.43.4
rathavrajena saṃruddhas tair amitrair athārjuniḥ / vṛṣasenasya yantāraṃ hatvā ciccheda kārmukam // 7.43.5
tasya vivyādha balavāñ śarair aśvān ajihmagaiḥ / vātāyamānair atha tair aśvair apahṛto raṇāt // 7.43.6
tenāntareṇābhimanyor yantāpāsārayad ratham / rathavrajās tato hṛṣṭāḥ sādhu sādhv iti cukruśuḥ // 7.43.7
taṃ siṃham iva saṃkruddhaṃ pramathnantaṃ śarair arīn / ārād āyāntam abhyetya vasātīyo 'bhyayād drutam // 7.43.8
so 'bhimanyuṃ śaraiḥ ṣaṣṭyā rukmapuṅkhair avākirat / abravīc ca na me jīvañ jīvato yudhi mokṣyase // 7.43.9
tam ayasmayavarmāṇam iṣuṇā āśupātinā / vivyādha hṛdi saubhadraḥ sa papāta vyasuḥ kṣitau // 7.43.10
vasātyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā kruddhāḥ kṣatriyapuṃgavāḥ / parivavrus tadā rājaṃs tava pautraṃ jighāṃsavaḥ // 7.43.11
visphārayantaś cāpāni nānārūpāṇy anekaśaḥ / tad yuddham abhavad raudraṃ saubhadrasyāribhiḥ saha // 7.43.12
teṣāṃ śarān seṣvasanāñ śarīrāṇi śirāṃsi ca / sakuṇḍalāni sragvīṇi kruddhaś ciccheda phālguniḥ // 7.43.13
sakhaḍgāḥ sāṅgulitrāṇāḥ sapaṭṭiśaparaśvadhāḥ / adṛśyanta bhujāś chinnā hemābharaṇabhūṣitāḥ // 7.43.14
sragbhir ābharaṇair vastraiḥ patitaiś ca mahādhvajaiḥ / varmabhiś carmabhir hārair mukuṭaiś chatracāmaraiḥ // 7.43.15
apaskarair adhiṣṭhānair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ / akṣair vimathitaiś cakrair bhagnaiś ca bahudhā yugaiḥ // 7.43.16
anukarṣaiḥ patākābhis tathā sārathivājibhiḥ / rathaiś ca bhagnair nāgaiś ca hataiḥ kīrṇābhavan mahī // 7.43.17
nihataiḥ kṣatriyaiḥ śūrair nānājanapadeśvaraiḥ / jayagṛddhair vṛtā bhūmir dāruṇā samapadyata // 7.43.18
diśo vicaratas tasya sarvāś ca pradiśas tathā / raṇe 'bhimanyoḥ kruddhasya rūpam antaradhīyata // 7.43.19
kāñcanaṃ yad yad asyāsīd varma cābharaṇāni ca / dhanuṣaś ca śarāṇāṃ ca tad apaśyāma kevalam // 7.43.20
taṃ tadā nāśakat kaś cic cakṣurbhyām abhivīkṣitum / ādadānaṃ śarair yodhān madhye sūryam iva sthitam // 7.43.21
ādadānas tu śūrāṇām āyūṃṣy abhavad ārjuniḥ / antakaḥ sarvabhūtānāṃ prāṇān kāla ivāgate // 7.44.1
sa śakra iva vikrāntaḥ śakrasūnoḥ suto balī / abhimanyus tadānīkaṃ loḍayan bahv aśobhata // 7.44.2
praviśyaiva tu rājendra kṣatriyendrāntakopamaḥ / satyaśravasam ādatta vyāghro mṛgam ivolbaṇam // 7.44.3
satyaśravasi cākṣipte tvaramāṇā mahārathāḥ / pragṛhya vipulaṃ śastram abhimanyum upādravan // 7.44.4
ahaṃ pūrvam ahaṃ pūrvam iti kṣatriyapuṃgavāḥ / spardhamānāḥ samājagmur jighāṃsanto 'rjunātmajam // 7.44.5
kṣatriyāṇām anīkāni pradrutāny abhidhāvatām / jagrāsa timir āsādya kṣudramatsyān ivārṇave // 7.44.6
ye ke cana gatās tasya samīpam apalāyinaḥ / na te pratinyavartanta samudrād iva sindhavaḥ // 7.44.7
mahāgrāhagṛhīteva vātavegabhayārditā / samakampata sā senā vibhraṣṭā naur ivārṇave // 7.44.8
atha rukmaratho nāma madreśvarasuto balī / trastām āśvāsayan senām atrasto vākyam abravīt // 7.44.9
alaṃ trāsena vaḥ śūrā naiṣa kaś cin mayi sthite / aham enaṃ grahīṣyāmi jīvagrāhaṃ na saṃśayaḥ // 7.44.10
evam uktvā tu saubhadram abhidudrāva vīryavān / sukalpitenohyamānaḥ syandanena virājatā // 7.44.11
so 'bhimanyuṃ tribhir bāṇair viddhvā vakṣasy athānadat / tribhiś ca dakṣiṇe bāhau savye ca niśitais tribhiḥ // 7.44.12
sa tasyeṣvasanaṃ chittvā phālguṇiḥ savyadakṣiṇau / bhujau śiraś ca svakṣibhru kṣitau kṣipram apātayat // 7.44.13
dṛṣṭvā rukmarathaṃ rugṇaṃ putraṃ śalyasya māninam / jīvagrāhaṃ jighṛkṣantaṃ saubhadreṇa yaśasvinā // 7.44.14
saṃgrāmadurmadā rājan rājaputrāḥ prahāriṇaḥ / vayasyāḥ śalyaputrasya suvarṇavikṛtadhvajāḥ // 7.44.15
tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahārathāḥ / ārjuniṃ śaravarṣeṇa samantāt paryavārayan // 7.44.16
śūraiḥ śikṣābalopetais taruṇair atyamarṣaṇaiḥ / dṛṣṭvaikaṃ samare śūraṃ saubhadram aparājitam // 7.44.17
chādyamānaṃ śaravrātair hṛṣṭo duryodhano 'bhavat / vaivasvatasya bhavanaṃ gatam enam amanyata // 7.44.18
suvarṇapuṅkhair iṣubhir nānāliṅgais tribhis tribhiḥ / adṛśyam ārjuniṃ cakrur nimeṣāt te nṛpātmajāḥ // 7.44.19
sasūtāśvadhvajaṃ tasya syandanaṃ taṃ ca māriṣa / ācitaṃ samapaśyāma śvāvidhaṃ śalalair iva // 7.44.20
sa gāḍhaviddhaḥ kruddhaś ca tottrair gaja ivārditaḥ / gāndharvam astram āyacchad rathamāyāṃ ca yojayat // 7.44.21
arjunena tapas taptvā gandharvebhyo yad āhṛtam / tumburupramukhebhyo vai tenāmohayatāhitān // 7.44.22
ekaḥ sa śatadhā rājan dṛśyate sma sahasradhā / alātacakravat saṃkhye kṣipram astrāṇi darśayan // 7.44.23
rathacaryāstramāyābhir mohayitvā paraṃtapaḥ / bibheda śatadhā rājañ śarīrāṇi mahīkṣitām // 7.44.24
prāṇāḥ prāṇabhṛtāṃ saṃkhye preṣitā niśitaiḥ śaraiḥ / rājan prāpur amuṃ lokaṃ śarīrāṇy avaniṃ yayuḥ // 7.44.25
dhanūṃṣy aśvān niyantṝṃś ca dhvajān bāhūṃś ca sāṅgadān / śirāṃsi ca śitair bhallais teṣāṃ ciccheda phālguniḥ // 7.44.26
cūtārāmo yathā bhagnaḥ pañcavarṣaphalopagaḥ / rājaputraśataṃ tadvat saubhadreṇāpatad dhatam // 7.44.27
kruddhāśīviṣasaṃkāśān sukumārān sukhocitān / ekena nihatān dṛṣṭvā bhīto duryodhano 'bhavat // 7.44.28
rathinaḥ kuñjarān aśvān padātīṃś cāvamarditān / dṛṣṭvā duryodhanaḥ kṣipram upāyāt tam amarṣitaḥ // 7.44.29
tayoḥ kṣaṇam ivāpūrṇaḥ saṃgrāmaḥ samapadyata / athābhavat te vimukhaḥ putraḥ śaraśatārditaḥ // 7.44.30
yathā vadasi me sūta ekasya bahubhiḥ saha / saṃgrāmaṃ tumulaṃ ghoraṃ jayaṃ caiva mahātmanaḥ // 7.45.1
aśraddheyam ivāścaryaṃ saubhadrasyātha vikramam / kiṃ tu nātyadbhutaṃ teṣāṃ yeṣāṃ dharmo vyapāśrayaḥ // 7.45.2
duryodhane 'tha vimukhe rājaputraśate hate / saubhadre pratipattiṃ kāṃ pratyapadyanta māmakāḥ // 7.45.3
saṃśuṣkāsyāś calannetrāḥ prasvinnā lomaharṣiṇaḥ / palāyanakṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye // 7.45.4
hatān bhrātṝn pitṝn putrān suhṛtsaṃbandhibāndhavān / utsṛjyotsṛjya samiyus tvarayanto hayadvipān // 7.45.5
tān prabhagnāṃs tathā dṛṣṭvā droṇo drauṇir bṛhadbalaḥ / kṛpo duryodhanaḥ karṇaḥ kṛtavarmātha saubalaḥ // 7.45.6
abhidrutāḥ susaṃkruddhāḥ saubhadram aparājitam / te 'pi pautreṇa te rājan prāyaśo vimukhīkṛtāḥ // 7.45.7
ekas tu sukhasaṃvṛddho bālyād darpāc ca nirbhayaḥ / iṣvastravin mahātejā lakṣmaṇo ''rjunim abhyayāt // 7.45.8
tam anvag evāsya pitā putragṛddhī nyavartata / anu duryodhanaṃ cānye nyavartanta mahārathāḥ // 7.45.9
taṃ te 'bhiṣiṣicur bāṇair meghā girim ivāmbubhiḥ / sa ca tān pramamāthaiko viṣvag vāto yathāmbudān // 7.45.10
pautraṃ tu tava durdharṣaṃ lakṣmaṇaṃ priyadarśanam / pituḥ samīpe tiṣṭhantaṃ śūram udyatakārmukam // 7.45.11
atyantasukhasaṃvṛddhaṃ dhaneśvarasutopamam / āsasāda raṇe kārṣṇir matto mattam iva dvipam // 7.45.12
lakṣmaṇena tu saṃgamya saubhadraḥ paravīrahā / śaraiḥ suniśitais tīkṣṇair bāhvor urasi cārpitaḥ // 7.45.13
saṃkruddho vai mahābāhur daṇḍāhata ivoragaḥ / pautras tava mahārāja tava pautram abhāṣata // 7.45.14
sudṛṣṭaḥ kriyatāṃ loko amuṃ lokaṃ gamiṣyasi / paśyatāṃ bāndhavānāṃ tvāṃ nayāmi yamasādanam // 7.45.15
evam uktvā tato bhallaṃ saubhadraḥ paravīrahā / udbabarha mahābāhur nirmuktoragasaṃnibham // 7.45.16
sa tasya bhujanirmukto lakṣmaṇasya sudarśanam / sunasaṃ subhru keśāntaṃ śiro 'hārṣīt sakuṇḍalam // 7.45.17
lakṣmaṇaṃ nihataṃ dṛṣṭvā hā hety uccukruśur janāḥ // 7.45.17.2
tato duryodhanaḥ kruddhaḥ priye putre nipātite / hatainam iti cukrośa kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ // 7.45.18
tato droṇaḥ kṛpaḥ karṇo droṇaputro bṛhadbalaḥ / kṛtavarmā ca hārdikyaḥ ṣaḍ rathāḥ paryavārayan // 7.45.19
sa tān viddhvā śitair bāṇair vimukhīkṛtya cārjuniḥ / vegenābhyapatat kruddhaḥ saindhavasya mahad balam // 7.45.20
āvavrus tasya panthānaṃ gajānīkena daṃśitāḥ / kaliṅgāś ca niṣādāś ca krāthaputraś ca vīryavān // 7.45.21
tat prasaktam ivātyarthaṃ yuddham āsīd viśāṃ pate // 7.45.21.2
tatas tat kuñjarānīkaṃ vyadhamad dhṛṣṭam ārjuniḥ / yathā vivān nityagatir jaladāñ śataśo 'mbare // 7.45.22
tataḥ krāthaḥ śaravrātair ārjuniṃ samavākirat / athetare saṃnivṛttāḥ punar droṇamukhā rathāḥ // 7.45.23
paramāstrāṇi dhunvānāḥ saubhadram abhidudruvuḥ // 7.45.23.2
tān nivāryārjunir bāṇaiḥ krāthaputram athārdayat / śaraugheṇāprameyeṇa tvaramāṇo jighāṃsayā // 7.45.24
sadhanurbāṇakeyūrau bāhū samukuṭaṃ śiraḥ / chatraṃ dhvajaṃ niyantāram aśvāṃś cāsya nyapātayat // 7.45.25
kulaśīlaśrutabalaiḥ kīrtyā cāstrabalena ca / yukte tasmin hate vīrāḥ prāyaśo vimukhābhavan // 7.45.26
tathā praviṣṭaṃ taruṇaṃ saubhadram aparājitam / kulānurūpaṃ kurvāṇaṃ saṃgrāmeṣv apalāyinam // 7.46.1
ājāneyaiḥ subalibhir yuktam aśvais trihāyanaiḥ / plavamānam ivākāśe ke śūrāḥ samavārayan // 7.46.2
abhimanyuḥ praviśyaiva tāvakān niśitaiḥ śaraiḥ / akarod vimukhān sarvān pārthivān pāṇḍunandanaḥ // 7.46.3
taṃ tu droṇaḥ kṛpaḥ karṇo drauṇiś ca sabṛhadbalaḥ / kṛtavarmā ca hārdikyaḥ ṣaḍ rathāḥ paryavārayan // 7.46.4
dṛṣṭvā tu saindhave bhāram atimātraṃ samāhitam / sainyaṃ tava mahārāja yudhiṣṭhiram upādravat // 7.46.5
saubhadram itare vīram abhyavarṣañ śarāmbubhiḥ / tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahārathāḥ // 7.46.6
tāṃs tu sarvān maheṣvāsān sarvavidyāsu niṣṭhitān / vyaṣṭambhayad raṇe bāṇaiḥ saubhadraḥ paravīrahā // 7.46.7
droṇaṃ pañcāśatā viddhvā viṃśatyā ca bṛhadbalam / aśītyā kṛtavarmāṇaṃ kṛpaṃ ṣaṣṭyā śilīmukhaiḥ // 7.46.8
rukmapuṅkhair mahāvegair ākarṇasamacoditaiḥ / avidhyad daśabhir bāṇair aśvatthāmānam ārjuniḥ // 7.46.9
sa karṇaṃ karṇinā karṇe pītena niśitena ca / phālgunir dviṣatāṃ madhye vivyādha parameṣuṇā // 7.46.10
pātayitvā kṛpasyāśvāṃs tathobhau pārṣṇisārathī / athainaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare // 7.46.11
tato vṛndārakaṃ vīraṃ kurūṇāṃ kīrtivardhanam / putrāṇāṃ tava vīrāṇāṃ paśyatām avadhīd balī // 7.46.12
taṃ drauṇiḥ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samarpayat / varaṃ varam amitrāṇām ārujantam abhītavat // 7.46.13
sa tu bāṇaiḥ śitais tūrṇaṃ pratyavidhyata māriṣa / paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇām aśvatthāmānam ārjuniḥ // 7.46.14
ṣaṣṭyā śarāṇāṃ taṃ drauṇis tigmadhāraiḥ sutejanaiḥ / ugrair nākampayad viddhvā mainākam iva parvatam // 7.46.15
sa tu drauṇiṃ trisaptatyā hemapuṅkhair ajihmagaiḥ / pratyavidhyan mahātejā balavān apakāriṇam // 7.46.16
tasmin droṇo bāṇaśataṃ putragṛddhī nyapātayat / aśvatthāmā tathāṣṭau ca parīpsan pitaraṃ raṇe // 7.46.17
karṇo dvāviṃśatiṃ bhallān kṛtavarmā caturdaśa / bṛhadbalas tu pañcāśat kṛpaḥ śāradvato daśa // 7.46.18
tāṃs tu pratyavadhīt sarvān daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ / tair ardyamānaḥ saubhadraḥ sarvato niśitaiḥ śaraiḥ // 7.46.19
taṃ kosalānām adhipaḥ karṇinātāḍayad dhṛdi / sa tasyāśvān dhvajaṃ cāpaṃ sūtaṃ cāpātayat kṣitau // 7.46.20
atha kosalarājas tu virathaḥ khaḍgacarmadhṛt / iyeṣa phālguneḥ kāyāc chiro hartuṃ sakuṇḍalam // 7.46.21
sa kosalānāṃ bhartāraṃ rājaputraṃ bṛhadbalam / hṛdi vivyādha bāṇena sa bhinnahṛdayo 'patat // 7.46.22
babhañja ca sahasrāṇi daśa rājan mahātmanām / sṛjatām aśivā vācaḥ khaḍgakārmukadhāriṇām // 7.46.23
tathā bṛhadbalaṃ hatvā saubhadro vyacarad raṇe / viṣṭambhayan maheṣvāsān yodhāṃs tava śarāmbubhiḥ // 7.46.24
sa karṇaṃ karṇinā karṇe punar vivyādha phālguniḥ / śaraiḥ pañcāśatā cainam avidhyat kopayan bhṛśam // 7.47.1
prativivyādha rādheyas tāvadbhir atha taṃ punaḥ / sa tair ācitasarvāṅgo bahv aśobhata bhārata // 7.47.2
karṇaṃ cāpy akarot kruddho rudhirotpīḍavāhinam / karṇo 'pi vibabhau śūraḥ śaraiś citro 'sṛgāplutaḥ // 7.47.3
tāv ubhau śaracitrāṅgau rudhireṇa samukṣitau / babhūvatur mahātmānau puṣpitāv iva kiṃśukau // 7.47.4
atha karṇasya sacivān ṣaṭ śūrāṃś citrayodhinaḥ / sāśvasūtadhvajarathān saubhadro nijaghāna ha // 7.47.5
athetarān maheṣvāsān daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ / pratyavidhyad asaṃbhrāntas tad adbhutam ivābhavat // 7.47.6
māgadhasya punaḥ putraṃ hatvā ṣaḍbhir ajihmagaiḥ / sāśvaṃ sasūtaṃ taruṇam aśvaketum apātayat // 7.47.7
mārtikāvatakaṃ bhojaṃ tataḥ kuñjaraketanam / kṣurapreṇa samunmathya nanāda visṛjañ śarān // 7.47.8
tasya dauḥśāsanir viddhvā caturbhiś caturo hayān / sūtam ekena vivyādha daśabhiś cārjunātmajam // 7.47.9
tato dauḥśāsaniṃ kārṣṇir viddhvā saptabhir āśugaiḥ / saṃrambhād raktanayano vākyam uccair athābravīt // 7.47.10
pitā tavāhavaṃ tyaktvā gataḥ kāpuruṣo yathā / diṣṭyā tvam api jānīṣe yoddhuṃ na tv adya mokṣyase // 7.47.11
etāvad uktvā vacanaṃ karmāraparimārjitam / nārācaṃ visasarjāsmai taṃ drauṇis tribhir ācchinat // 7.47.12
tasyārjunir dhvajaṃ chittvā śalyaṃ tribhir atāḍayat / taṃ śalyo navabhir bāṇair gārdhrapatrair atāḍayat // 7.47.13
tasyārjunir dhvajaṃ chittvā ubhau ca pārṣṇisārathī / taṃ vivyādhāyasaiḥ ṣaḍbhiḥ so 'pakrāmad rathāntaram // 7.47.14
śatruṃjayaṃ candraketuṃ meghavegaṃ suvarcasam / sūryabhāsaṃ ca pañcaitān hatvā vivyādha saubalam // 7.47.15
taṃ saubalas tribhir viddhvā duryodhanam athābravīt / sarva enaṃ pramathnīmaḥ puraikaikaṃ hinasti naḥ // 7.47.16
athābravīt tadā droṇaṃ karṇo vaikartano vṛṣā / purā sarvān pramathnāti brūhy asya vadham āśu naḥ // 7.47.17
tato droṇo maheṣvāsaḥ sarvāṃs tān pratyabhāṣata / asti vo 'syāntaraṃ kaś cit kumārasya prapaśyati // 7.47.18
anv asya pitaraṃ hy adya carataḥ sarvatodiśam / śīghratāṃ narasiṃhasya pāṇḍaveyasya paśyata // 7.47.19
dhanurmaṇḍalam evāsya rathamārgeṣu dṛśyate / saṃdadhānasya viśikhāñ śīghraṃ caiva vimuñcataḥ // 7.47.20
ārujann iva me prāṇān mohayann api sāyakaiḥ / praharṣayati mā bhūyaḥ saubhadraḥ paravīrahā // 7.47.21
ati mā nandayaty eṣa saubhadro vicaran raṇe / antaraṃ yasya saṃrabdhā na paśyanti mahārathāḥ // 7.47.22
asyato laghuhastasya diśaḥ sarvā maheṣubhiḥ / na viśeṣaṃ prapaśyāmi raṇe gāṇḍīvadhanvanaḥ // 7.47.23
atha karṇaḥ punar droṇam āhārjuniśarārditaḥ / sthātavyam iti tiṣṭhāmi pīḍyamāno 'bhimanyunā // 7.47.24
tejasvinaḥ kumārasya śarāḥ paramadāruṇāḥ / kṣiṇvanti hṛdayaṃ me 'dya ghorāḥ pāvakatejasaḥ // 7.47.25
tam ācāryo 'bravīt karṇaṃ śanakaiḥ prahasann iva / abhedyam asya kavacaṃ yuvā cāśuparākramaḥ // 7.47.26
upadiṣṭā mayā asya pituḥ kavacadhāraṇā / tām eṣa nikhilāṃ vetti dhruvaṃ parapuraṃjayaḥ // 7.47.27
śakyaṃ tv asya dhanuś chettuṃ jyāṃ ca bāṇaiḥ samāhitaiḥ / abhīśavo hayāś caiva tathobhau pārṣṇisārathī // 7.47.28
etat kuru maheṣvāsa rādheya yadi śakyate / athainaṃ vimukhīkṛtya paścāt praharaṇaṃ kuru // 7.47.29
sadhanuṣko na śakyo 'yam api jetuṃ surāsuraiḥ / virathaṃ vidhanuṣkaṃ ca kuruṣvainaṃ yadīcchasi // 7.47.30
tad ācāryavacaḥ śrutvā karṇo vaikartanas tvaran / asyato laghuhastasya pṛṣatkair dhanur ācchinat // 7.47.31
aśvān asyāvadhīd bhojo gautamaḥ pārṣṇisārathī / śeṣās tu chinnadhanvānaṃ śaravarṣair avākiran // 7.47.32
tvaramāṇās tvarākāle virathaṃ ṣaṇ mahārathāḥ / śaravarṣair akaruṇā bālam ekam avākiran // 7.47.33
sa chinnadhanvā virathaḥ svadharmam anupālayan / khaḍgacarmadharaḥ śrīmān utpapāta vihāyasam // 7.47.34
mārgaiḥ sa kaiśikādyaiś ca lāghavena balena ca / ārjunir vyacarad vyomni bhṛśaṃ vai pakṣirāḍ iva // 7.47.35
mayy eva nipataty eṣa sāsir ity ūrdhvadṛṣṭayaḥ / vivyadhus taṃ maheṣvāsāḥ samare chidradarśinaḥ // 7.47.36
tasya droṇo 'cchinan muṣṭau khaḍgaṃ maṇimayatsarum / rādheyo niśitair bāṇair vyadhamac carma cottamam // 7.47.37
vyasicarmeṣupūrṇāṅgaḥ so 'ntarikṣāt punaḥ kṣitim / āsthitaś cakram udyamya droṇaṃ kruddho 'bhyadhāvata // 7.47.38
sa cakrareṇūjjvalaśobhitāṅgo; babhāv atīvonnatacakrapāṇiḥ / raṇe 'bhimanyuḥ kṣaṇadāsubhadraḥ; sa vāsubhadrānukṛtiṃ prakurvan // 7.47.39
srutarudhirakṛtaikarāgavaktro; bhrukuṭipuṭākuṭilo 'tisiṃhanādaḥ / prabhur amitabalo raṇe 'bhimanyur; nṛpavaramadhyagato bhṛśaṃ vyarājat // 7.47.40
viṣṇoḥ svasānandikaraḥ sa viṣṇvāyudhabhūṣitaḥ / rarājātirathaḥ saṃkhye janārdana ivāparaḥ // 7.48.1
mārutoddhūtakeśāntam udyatārivarāyudham / vapuḥ samīkṣya pṛthvīśā duḥsamīkṣyaṃ surair api // 7.48.2
tac cakraṃ bhṛśam udvignāḥ saṃcicchidur anekadhā / mahārathas tataḥ kārṣṇiḥ saṃjagrāha mahāgadām // 7.48.3
vidhanuḥsyandanāsis tair vicakraś cāribhiḥ kṛtaḥ / abhimanyur gadāpāṇir aśvatthāmānam ādravat // 7.48.4
sa gadām udyatāṃ dṛṣṭvā jvalantīm aśanīm iva / apākrāmad rathopasthād vikramāṃs trīn nararṣabhaḥ // 7.48.5
tasyāśvān gadayā hatvā tathobhau pārṣṇisārathī / śarācitāṅgaḥ saubhadraḥ śvāvidvat pratyadṛśyata // 7.48.6
tataḥ subaladāyādaṃ kālakeyam apothayat / jaghāna cāsyānucarān gāndhārān saptasaptatim // 7.48.7
punar brahmavasātīyāñ jaghāna rathino daśa / kekayānāṃ rathān sapta hatvā ca daśa kuñjarān // 7.48.8
dauḥśāsanirathaṃ sāśvaṃ gadayā samapothayat // 7.48.8.2
tato dauḥśāsaniḥ kruddho gadām udyamya māriṣa / abhidudrāva saubhadraṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.48.9
tāv udyatagadau vīrāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau / bhrātṛvyau saṃprajahrāte pureva tryambakāntakau // 7.48.10
tāv anyonyaṃ gadāgrābhyāṃ saṃhatya patitau kṣitau / indradhvajāv ivotsṛṣṭau raṇamadhye paraṃtapau // 7.48.11
dauḥśāsanir athotthāya kurūṇāṃ kīrtivardhanaḥ / prottiṣṭhamānaṃ saubhadraṃ gadayā mūrdhny atāḍayat // 7.48.12
gadāvegena mahatā vyāyāmena ca mohitaḥ / vicetā nyapatad bhūmau saubhadraḥ paravīrahā // 7.48.13
evaṃ vinihato rājann eko bahubhir āhave // 7.48.13.2
kṣobhayitvā camūṃ sarvāṃ nalinīm iva kuñjaraḥ / aśobhata hato vīro vyādhair vanagajo yathā // 7.48.14
taṃ tathā patitaṃ śūraṃ tāvakāḥ paryavārayan / dāvaṃ dagdhvā yathā śāntaṃ pāvakaṃ śiśirātyaye // 7.48.15
vimṛdya taruśṛṅgāṇi saṃnivṛttam ivānilam / astaṃ gatam ivādityaṃ taptvā bhāratavāhinīm // 7.48.16
upaplutaṃ yathā somaṃ saṃśuṣkam iva sāgaram / pūrṇacandrābhavadanaṃ kākapakṣavṛtākṣakam // 7.48.17
taṃ bhūmau patitaṃ dṛṣṭvā tāvakās te mahārathāḥ / mudā paramayā yuktāś cukruśuḥ siṃhavan muhuḥ // 7.48.18
āsīt paramako harṣas tāvakānāṃ viśāṃ pate / itareṣāṃ tu vīrāṇāṃ netrebhyaḥ prāpataj jalam // 7.48.19
abhikrośanti bhūtāni antarikṣe viśāṃ pate / dṛṣṭvā nipatitaṃ vīraṃ cyutaṃ candram ivāmbarāt // 7.48.20
droṇakarṇamukhaiḥ ṣaḍbhir dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ / eko 'yaṃ nihataḥ śete naiṣa dharmo mato hi naḥ // 7.48.21
tasmiṃs tu nihate vīre bahv aśobhata medinī / dyaur yathā pūrṇacandreṇa nakṣatragaṇamālinī // 7.48.22
rukmapuṅkhaiś ca saṃpūrṇā rudhiraughapariplutā / uttamāṅgaiś ca vīrāṇāṃ bhrājamānaiḥ sakuṇḍalaiḥ // 7.48.23
vicitraiś ca paristomaiḥ patākābhiś ca saṃvṛtā / cāmaraiś ca kuthābhiś ca praviddhaiś cāmbarottamaiḥ // 7.48.24
rathāśvanaranāgānām alaṃkāraiś ca suprabhaiḥ / khaḍgaiś ca niśitaiḥ pītair nirmuktair bhujagair iva // 7.48.25
cāpaiś ca viśikhaiś chinnaiḥ śaktyṛṣṭiprāsakampanaiḥ / vividhair āyudhaiś cānyaiḥ saṃvṛtā bhūr aśobhata // 7.48.26
vājibhiś cāpi nirjīvaiḥ svapadbhiḥ śoṇitokṣitaiḥ / sārohair viṣamā bhūmiḥ saubhadreṇa nipātitaiḥ // 7.48.27
sāṅkuśaiḥ samahāmātraiḥ savarmāyudhaketubhiḥ / parvatair iva vidhvastair viśikhonmathitair gajaiḥ // 7.48.28
pṛthivyām anukīrṇaiś ca vyaśvasārathiyodhibhiḥ / hradair iva prakṣubhitair hatanāgai rathottamaiḥ // 7.48.29
padātisaṃghaiś ca hatair vividhāyudhabhūṣaṇaiḥ / bhīrūṇāṃ trāsajananī ghorarūpābhavan mahī // 7.48.30
taṃ dṛṣṭvā patitaṃ bhūmau candrārkasadṛśadyutim / tāvakānāṃ parā prītiḥ pāṇḍūnāṃ cābhavad vyathā // 7.48.31
abhimanyau hate rājañ śiśuke 'prāptayauvane / saṃprādravac camūḥ sarvā dharmarājasya paśyataḥ // 7.48.32
dīryamāṇaṃ balaṃ dṛṣṭvā saubhadre vinipātite / ajātaśatruḥ svān vīrān idaṃ vacanam abravīt // 7.48.33
svargam eṣa gataḥ śūro yo hato naparāṅmukhaḥ / saṃstambhayata mā bhaiṣṭa vijeṣyāmo raṇe ripūn // 7.48.34
ity evaṃ sa mahātejā duḥkhitebhyo mahādyutiḥ / dharmarājo yudhāṃ śreṣṭho bruvan duḥkham apānudat // 7.48.35
yuddhe hy āśīviṣākārān rājaputrān raṇe bahūn / pūrvaṃ nihatya saṃgrāme paścād ārjunir anvagāt // 7.48.36
hatvā daśasahasrāṇi kausalyaṃ ca mahāratham / kṛṣṇārjunasamaḥ kārṣṇiḥ śakrasadma gato dhruvam // 7.48.37
rathāśvanaramātaṅgān vinihatya sahasraśaḥ / avitṛptaḥ sa saṃgrāmād aśocyaḥ puṇyakarmakṛt // 7.48.38
vayaṃ tu pravaraṃ hatvā teṣāṃ taiḥ śarapīḍitāḥ / niveśāyābhyupāyāma sāyāhne rudhirokṣitāḥ // 7.48.39
nirīkṣamāṇās tu vayaṃ pare cāyodhanaṃ śanaiḥ / apayātā mahārāja glāniṃ prāptā vicetasaḥ // 7.48.40
tato niśāyā divasasya cāśivaḥ; śivārutaḥ saṃdhir avartatādbhutaḥ / kuśeśayāpīḍanibhe divākare; vilambamāne 'stam upetya parvatam // 7.48.41
varāsiśaktyṛṣṭivarūthacarmaṇāṃ; vibhūṣaṇānāṃ ca samākṣipan prabhām / divaṃ ca bhūmiṃ ca samānayann iva; priyāṃ tanuṃ bhānur upaiti pāvakam // 7.48.42
mahābhrakūṭācalaśṛṅgasaṃnibhair; gajair anekair iva vajrapātitaiḥ / savaijayantyaṅkuśavarmayantṛbhir; nipātitair niṣṭanatīva gauś citā // 7.48.43
hateśvaraiś cūrṇitapattyupaskarair; hatāśvasūtair vipatākaketubhiḥ / mahārathair bhūḥ śuśubhe vicūrṇitaiḥ; purair ivāmitrahatair narādhipa // 7.48.44
rathāśvavṛndaiḥ sahasādibhir hataiḥ; praviddhabhāṇḍābharaṇaiḥ pṛthagvidhaiḥ / nirastajihvādaśanāntralocanair; dharā babhau ghoravirūpadarśanā // 7.48.45
praviddhavarmābharaṇā varāyudhā; vipannahastyaśvarathānugā narāḥ / mahārhaśayyāstaraṇocitāḥ sadā; kṣitāv anāthā iva śerate hatāḥ // 7.48.46
atīva hṛṣṭāḥ śvasṛgālavāyasā; baḍāḥ suparṇāś ca vṛkās tarakṣavaḥ / vayāṃsy asṛkpāny atha rakṣasāṃ gaṇāḥ; piśācasaṃghāś ca sudāruṇā raṇe // 7.48.47
tvaco vinirbhidya piban vasām asṛk; tathaiva majjāṃ piśitāni cāśnuvan / vapāṃ vilumpanti hasanti gānti ca; prakarṣamāṇāḥ kuṇapāny anekaśaḥ // 7.48.48
śarīrasaṃghāṭavahā asṛgjalā; rathoḍupā kuñjaraśailasaṃkaṭā / manuṣyaśīrṣopalamāṃsakardamā; praviddhanānāvidhaśastramālinī // 7.48.49
mahābhayā vaitaraṇīva dustarā; pravartitā yodhavarais tadā nadī / uvāha madhyena raṇājiraṃ bhṛśaṃ; bhayāvahā jīvamṛtapravāhinī // 7.48.50
pibanti cāśnanti ca yatra durdṛśāḥ; piśācasaṃghā vividhāḥ subhairavāḥ / sunanditāḥ prāṇabhṛtāṃ bhayaṃkarāḥ; samānabhakṣāḥ śvasṛgālapakṣiṇaḥ // 7.48.51
tathā tad āyodhanam ugradarśanaṃ; niśāmukhe pitṛpatirāṣṭrasaṃnibham / nirīkṣamāṇāḥ śanakair jahur narāḥ; samutthitāruṇḍakulopasaṃkulam // 7.48.52
apetavidhvastamahārhabhūṣaṇaṃ; nipātitaṃ śakrasamaṃ mahāratham / raṇe 'bhimanyuṃ dadṛśus tadā janā; vyapoḍhahavyaṃ sadasīva pāvakam // 7.48.53
tasmiṃs tu nihate vīre saubhadre rathayūthape / vimuktarathasaṃnāhāḥ sarve nikṣiptakārmukāḥ // 7.49.1
upopaviṣṭā rājānaṃ parivārya yudhiṣṭhiram / tad eva duḥkhaṃ dhyāyantaḥ saubhadragatamānasāḥ // 7.49.2
tato yudhiṣṭhiro rājā vilalāpa suduḥkhitaḥ / abhimanyau hate vīre bhrātuḥ putre mahārathe // 7.49.3
droṇānīkam asaṃbādhaṃ mama priyacikīrṣayā / bhittvā vyūhaṃ praviṣṭo 'sau gomadhyam iva kesarī // 7.49.4
yasya śūrā maheṣvāsāḥ pratyanīkagatā raṇe / prabhagnā vinivartante kṛtāstrā yuddhadurmadāḥ // 7.49.5
atyantaśatrur asmākaṃ yena duḥśāsanaḥ śaraiḥ / kṣipraṃ hy abhimukhaḥ saṃkye visaṃjño vimukhīkṛtaḥ // 7.49.6
sa tīrtvā dustaraṃ vīro droṇānīkamahārṇavam / prāpya dauḥśāsaniṃ kārṣṇir yāto vaivasvatakṣayam // 7.49.7
kathaṃ drakṣyāmi kaunteyaṃ saubhadre nihate 'rjunam / subhadrāṃ vā mahābhāgāṃ priyaṃ putram apaśyatīm // 7.49.8
kiṃ svid vayam apetārtham aśliṣṭam asamañjasam / tāv ubhau prativakṣyāmo hṛṣīkeśadhanaṃjayau // 7.49.9
aham eva subhadrāyāḥ keśavārjunayor api / priyakāmo jayākāṅkṣī kṛtavān idam apriyam // 7.49.10
na lubdho budhyate doṣān mohāl lobhaḥ pravartate / madhu lipsur hi nāpaśyaṃ prapātam idam īdṛśam // 7.49.11
yo hi bhojye puraskāryo yāneṣu śayaneṣu ca / bhūṣaṇeṣu ca so 'smābhir bālo yudhi puraskṛtaḥ // 7.49.12
kathaṃ hi bālas taruṇo yuddhānām aviśāradaḥ / sadaśva iva saṃbādhe viṣame kṣemam arhati // 7.49.13
no ced dhi vayam apy enaṃ mahīm anuśayīmahi / bībhatsoḥ kopadīptasya dagdhāḥ kṛpaṇacakṣuṣā // 7.49.14
alubdho matimān hrīmān kṣamāvān rūpavān balī / vapuṣmān mānakṛd vīraḥ priyaḥ satyaparāyaṇaḥ // 7.49.15
yasya ślāghanti vibudhāḥ karmāṇy ūrjitakarmaṇaḥ / nivātakavacāñ jaghne kālakeyāṃś ca vīryavān // 7.49.16
mahendraśatravo yena hiraṇyapuravāsinaḥ / akṣṇor nimeṣamātreṇa paulomāḥ sagaṇā hatāḥ // 7.49.17
parebhyo 'py abhayārthibhyo yo dadāty abhayaṃ vibhuḥ / tasyāsmābhir na śakitas trātum adyātmajo bhayāt // 7.49.18
bhayaṃ tu sumahat prāptaṃ dhārtarāṣṭraṃ mahad balam / pārthaḥ putravadhāt kruddhaḥ kauravāñ śoṣayiṣyati // 7.49.19
kṣudraḥ kṣudrasahāyaś ca svapakṣakṣayam āturaḥ / vyaktaṃ duryodhano dṛṣṭvā śocan hāsyati jīvitam // 7.49.20
na me jayaḥ prītikaro na rājyaṃ; na cāmaratvaṃ na suraiḥ salokatā / imaṃ samīkṣyāprativīryapauruṣaṃ; nipātitaṃ devavarātmajātmajam // 7.49.21
tasminn ahani nirvṛtte ghore prāṇabhṛtāṃ kṣaye / āditye 'staṃgate śrīmān saṃdhyākāla upasthite // 7.50.1
vyapayāteṣu sainyeṣu vāsāya bharatarṣabha / hatvā saṃśaptakavrātān divyair astraiḥ kapidhvajaḥ // 7.50.2
prāyāt svaśibiraṃ jiṣṇur jaitram āsthāya taṃ ratham / gacchann eva ca govindaṃ sannakaṇṭho 'bhyabhāṣata // 7.50.3
kiṃ nu me hṛdayaṃ trastaṃ vākyaṃ sajjati keśava / spandanti cāpy aniṣṭāni gātraṃ sīdati cācyuta // 7.50.4
aniṣṭaṃ caiva me śliṣṭaṃ hṛdayān nāpasarpati / bhuvi yad dikṣu cāpy ugrā utpātās trāsayanti mām // 7.50.5
bahuprakārā dṛśyante sarva evāghaśaṃsinaḥ / api svasti bhaved rājñaḥ sāmātyasya guror mama // 7.50.6
vyaktaṃ śivaṃ tava bhrātuḥ sāmātyasya bhaviṣyati / mā śucaḥ kiṃ cid evānyat tatrāniṣṭaṃ bhaviṣyati // 7.50.7
tataḥ saṃdhyām upāsyaiva vīrau vīrāvasādane / kathayantau raṇe vṛttaṃ prayātau ratham āsthitau // 7.50.8
tataḥ svaśibiraṃ prāptau hatānandaṃ hatatviṣam / vāsudevo 'rjunaś caiva kṛtvā karma suduṣkaram // 7.50.9
dhvastākāraṃ samālakṣya śibiraṃ paravīrahā / bībhatsur abravīt kṛṣṇam asvasthahṛdayas tataḥ // 7.50.10
nādya nandanti tūryāṇi maṅgalyāni janārdana / miśrā dundubhinirghoṣaiḥ śaṅkhāś cāḍambaraiḥ saha // 7.50.11
vīṇā vā nādya vādyante śamyātālasvanaiḥ saha // 7.50.11.2
maṅgalyāni ca gītāni na gāyanti paṭhanti ca / stutiyuktāni ramyāṇi mamānīkeṣu bandinaḥ // 7.50.12
yodhāś cāpi hi māṃ dṛṣṭvā nivartante hy adhomukhāḥ / karmāṇi ca yathāpūrvaṃ kṛtvā nābhivadanti mām // 7.50.13
api svasti bhaved adya bhrātṛbhyo mama mādhava / na hi śudhyati me bhāvo dṛṣṭvā svajanam ākulam // 7.50.14
api pāñcālarājasya virāṭasya ca mānada / sarveṣāṃ caiva yodhānāṃ sāmagryaṃ syān mamācyuta // 7.50.15
na ca mām adya saubhadraḥ prahṛṣṭo bhrātṛbhiḥ saha / raṇād āyāntam ucitaṃ pratyudyāti hasann iva // 7.50.16
evaṃ saṃkathayantau tau praviṣṭau śibiraṃ svakam / dadṛśāte bhṛśāsvasthān pāṇḍavān naṣṭacetasaḥ // 7.50.17
dṛṣṭvā bhrātṝṃś ca putrāṃś ca vimanā vānaradhvajaḥ / apaśyaṃś caiva saubhadram idaṃ vacanam abravīt // 7.50.18
mukhavarṇo 'prasanno vaḥ sarveṣām eva lakṣyate / na cābhimanyuṃ paśyāmi na ca māṃ pratinandatha // 7.50.19
mayā śrutaś ca droṇena cakravyūho vinirmitaḥ / na ca vas tasya bhettāsti ṛte saubhadram āhave // 7.50.20
na copadiṣṭas tasyāsīn mayānīkavinirgamaḥ / kaccin na bālo yuṣmābhiḥ parānīkaṃ praveśitaḥ // 7.50.21
bhittvānīkaṃ maheṣvāsaḥ pareṣāṃ bahuśo yudhi / kaccin na nihataḥ śete saubhadraḥ paravīrahā // 7.50.22
lohitākṣaṃ mahābāhuṃ jātaṃ siṃham ivādriṣu / upendrasadṛśaṃ brūta katham āyodhane hataḥ // 7.50.23
sukumāraṃ maheṣvāsaṃ vāsavasyātmajātmajam / sadā mama priyaṃ brūta katham āyodhane hataḥ // 7.50.24
vārṣṇeyīdayitaṃ śūraṃ mayā satatalālitam / ambāyāś ca priyaṃ nityaṃ ko 'vadhīt kālacoditaḥ // 7.50.25
sadṛśo vṛṣṇisiṃhasya keśavasya mahātmanaḥ / vikramaśrutamāhātmyaiḥ katham āyodhane hataḥ // 7.50.26
subhadrāyāḥ priyaṃ nityaṃ draupadyāḥ keśavasya ca / yadi putraṃ na paśyāmi yāsyāmi yamasādanam // 7.50.27
mṛdukuñcitakeśāntaṃ bālaṃ bālamṛgekṣaṇam / mattadviradavikrāntaṃ śālapotam ivodgatam // 7.50.28
smitābhibhāṣiṇaṃ dāntaṃ guruvākyakaraṃ sadā / bālye 'py abālakarmāṇaṃ priyavākyam amatsaram // 7.50.29
mahotsāhaṃ mahābāhuṃ dīrgharājīvalocanam / bhaktānukampinaṃ dāntaṃ na ca nīcānusāriṇam // 7.50.30
kṛtajñaṃ jñānasaṃpannaṃ kṛtāstram anivartinam / yuddhābhinandinaṃ nityaṃ dviṣatām aghavardhanam // 7.50.31
sveṣāṃ priyahite yuktaṃ pitṝṇāṃ jayagṛddhinam / na ca pūrvaprahartāraṃ saṃgrāme naṣṭasaṃbhramam // 7.50.32
yadi putraṃ na paśyāmi yāsyāmi yamasādanam // 7.50.32.2
sulalāṭaṃ sukeśāntaṃ subhrvakṣidaśanacchadam / apaśyatas tad vadanaṃ kā śāntir hṛdayasya me // 7.50.33
tantrīsvanasukhaṃ ramyaṃ puṃskokilasamadhvanim / aśṛṇvataḥ svanaṃ tasya kā śāntir hṛdayasya me // 7.50.34
rūpaṃ cāpratirūpaṃ tat tridaśeṣv api durlabham / apaśyato 'dya vīrasya kā śāntir hṛdayasya me // 7.50.35
abhivādanadakṣaṃ taṃ pitṝṇāṃ vacane ratam / nādyāhaṃ yadi paśyāmi kā śāntir hṛdayasya me // 7.50.36
sukumāraḥ sadā vīro mahārhaśayanocitaḥ / bhūmāv anāthavac chete nūnaṃ nāthavatāṃ varaḥ // 7.50.37
śayānaṃ samupāsanti yaṃ purā paramastriyaḥ / tam adya vipraviddhāṅgam upāsanty aśivāḥ śivāḥ // 7.50.38
yaḥ purā bodhyate suptaḥ sūtamāgadhabandibhiḥ / bodhayanty adya taṃ nūnaṃ śvāpadā vikṛtaiḥ svaraiḥ // 7.50.39
chatracchāyāsamucitaṃ tasya tad vadanaṃ śubham / nūnam adya rajodhvastaṃ raṇe reṇuḥ kariṣyati // 7.50.40
hā putrakāvitṛptasya satataṃ putradarśane / bhāgyahīnasya kālena yathā me nīyase balāt // 7.50.41
sādya saṃyamanī nūnaṃ sadā sukṛtināṃ gatiḥ / svabhābhir bhāsitā ramyā tvayātyarthaṃ virājate // 7.50.42
nūnaṃ vaivasvataś ca tvā varuṇaś ca priyātithiḥ / śatakratur dhaneśaś ca prāptam arcanty abhīrukam // 7.50.43
evaṃ vilapya bahudhā bhinnapoto vaṇig yathā / duḥkhena mahatāviṣṭo yudhiṣṭhiram apṛcchata // 7.50.44
kaccit sa kadanaṃ kṛtvā pareṣāṃ pāṇḍunandana / svargato 'bhimukhaḥ saṃkhye yudhyamāno nararṣabhaḥ // 7.50.45
sa nūnaṃ bahubhir yattair yudhyamāno nararṣabhaiḥ / asahāyaḥ sahāyārthī mām anudhyātavān dhruvam // 7.50.46
pīḍyamānaḥ śarair bālas tāta sādhv abhidhāva mām / iti vipralapan manye nṛśaṃsair bahubhir hataḥ // 7.50.47
atha vā matprasūtaś ca svasrīyo mādhavasya ca / subhadrāyāṃ ca saṃbhūto naivaṃ vaktum ihārhati // 7.50.48
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ sudṛḍhaṃ mama / apaśyato dīrghabāhuṃ raktākṣaṃ yan na dīryate // 7.50.49
kathaṃ bāle maheṣvāse nṛśaṃsā marmabhedinaḥ / svasrīye vāsudevasya mama putre 'kṣipañ śarān // 7.50.50
yo māṃ nityam adīnātmā pratyudgamyābhinandati / upayāntaṃ ripūn hatvā so 'dya māṃ kiṃ na paśyati // 7.50.51
nūnaṃ sa patitaḥ śete dharaṇyāṃ rudhirokṣitaḥ / śobhayan medinīṃ gātrair āditya iva pātitaḥ // 7.50.52
raṇe vinihataṃ śrutvā śokārtā vai vinaṃkṣyati / subhadrā vakṣyate kiṃ mām abhimanyum apaśyatī // 7.50.53
draupadī caiva duḥkhārte te ca vakṣyāmi kiṃ nv aham // 7.50.53.2
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ yan na yāsyati / sahasradhā vadhūṃ dṛṣṭvā rudatīṃ śokakarśitām // 7.50.54
hṛṣṭānāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ siṃhanādo mayā śrutaḥ / yuyutsuś cāpi kṛṣṇena śruto vīrān upālabhan // 7.50.55
aśaknuvanto bībhatsuṃ bālaṃ hatvā mahārathāḥ / kiṃ nadadhvam adharmajñāḥ pārthe vai dṛśyatāṃ balam // 7.50.56
kiṃ tayor vipriyaṃ kṛtvā keśavārjunayor mṛdhe / siṃhavan nadata prītāḥ śokakāla upasthite // 7.50.57
āgamiṣyati vaḥ kṣipraṃ phalaṃ pāpasya karmaṇaḥ / adharmo hi kṛtas tīvraḥ kathaṃ syād aphalaś ciram // 7.50.58
iti tān prati bhāṣan vai vaiśyāputro mahāmatiḥ / apāyāc chastram utsṛjya kopaduḥkhasamanvitaḥ // 7.50.59
kimartham etann ākhyātaṃ tvayā kṛṣṇa raṇe mama / adhakṣyaṃ tān ahaṃ sarvāṃs tadā krūrān mahārathān // 7.50.60
nigṛhya vāsudevas taṃ putrādhibhir abhiplutam / maivam ity abravīt kṛṣṇas tīvraśokasamanvitam // 7.50.61
sarveṣām eṣa vai panthāḥ śūrāṇām anivartinām / kṣatriyāṇāṃ viśeṣeṇa yeṣāṃ yuddhena jīvikā // 7.50.62
eṣā vai yudhyamānānāṃ śūrāṇām anivartinām / vihitā dharmaśāstrajñair gatir gatimatāṃ vara // 7.50.63
dhruvaṃ yuddhe hi maraṇaṃ śūrāṇām anivartinām / gataḥ puṇyakṛtāṃ lokān abhimanyur na saṃśayaḥ // 7.50.64
etac ca sarvavīrāṇāṃ kāṅkṣitaṃ bharatarṣabha / saṃgrāme 'bhimukhā mṛtyuṃ prapnuyāmeti mānada // 7.50.65
sa ca vīrān raṇe hatvā rājaputrān mahābalān / vīrair ākāṅkṣitaṃ mṛtyuṃ saṃprāpto 'bhimukho raṇe // 7.50.66
mā śucaḥ puruṣavyāghra pūrvair eṣa sanātanaḥ / dharmakṛdbhiḥ kṛto dharmaḥ kṣatriyāṇāṃ raṇe kṣayaḥ // 7.50.67
ime te bhrātaraḥ sarve dīnā bharatasattama / tvayi śokasamāviṣṭe nṛpāś ca suhṛdas tava // 7.50.68
etāṃs tvaṃ vacasā sāmnā samāśvāsaya mānada / viditaṃ veditavyaṃ te na śokaṃ kartum arhasi // 7.50.69
evam āśvāsitaḥ pārthaḥ kṛṣṇenādbhutakarmaṇā / tato 'bravīt tadā bhrātṝn sarvān pārthaḥ sagadgadān // 7.50.70
sa dīrghabāhuḥ pṛthvaṃso dīrgharājīvalocanaḥ / abhimanyur yathā vṛttaḥ śrotum icchāmy ahaṃ tathā // 7.50.71
sanāgasyandanahayān drakṣyadhvaṃ nihatān mayā / saṃgrāme sānubandhāṃs tān mama putrasya vairiṇaḥ // 7.50.72
kathaṃ ca vaḥ kṛtāstrāṇāṃ sarveṣāṃ śastrapāṇinām / saubhadro nidhanaṃ gacched vajriṇāpi samāgataḥ // 7.50.73
yady evam aham ajñāsyam aśaktān rakṣaṇe mama / putrasya pāṇḍupāñcālān mayā gupto bhavet tataḥ // 7.50.74
kathaṃ ca vo rathasthānāṃ śaravarṣāṇi muñcatām / nīto 'bhimanyur nidhanaṃ kadarthīkṛtya vaḥ paraiḥ // 7.50.75
aho vaḥ pauruṣaṃ nāsti na ca vo 'sti parākramaḥ / yatrābhimanyuḥ samare paśyatāṃ vo nipātitaḥ // 7.50.76
ātmānam eva garheyaṃ yad ahaṃ vaḥ sudurbalān / yuṣmān ājñāya niryāto bhīrūn akṛtaniśramān // 7.50.77
āho svid bhūṣaṇārthāya varmaśastrāyudhāni vaḥ / vācaś ca vaktuṃ saṃsatsu mama putram arakṣatām // 7.50.78
evam uktvā tato vākyaṃ tiṣṭhaṃś cāpavarāsimān / na smāśakyata bībhatsuḥ kena cit prasamīkṣitum // 7.50.79
tam antakam iva kruddhaṃ niḥśvasantaṃ muhur muhuḥ / putraśokābhisaṃtaptam aśrupūrṇamukhaṃ tadā // 7.50.80
nābhibhāṣṭuṃ śaknuvanti draṣṭuṃ vā suhṛdo 'rjunam / anyatra vāsudevād vā jyeṣṭād vā pāṇḍunandanāt // 7.50.81
sarvāsv avasthāsu hitāv arjunasya manonugau / bahumānāt priyatvāc ca tāv enaṃ vaktum arhataḥ // 7.50.82
tatas taṃ putraśokena bhṛśaṃ pīḍitamānasam / rājīvalocanaṃ kruddhaṃ rājā vacanam abravīt // 7.50.83
tvayi yāte mahābāho saṃśaptakabalaṃ prati / prayatnam akarot tīvram ācāryo grahaṇe mama // 7.51.1
vyāḍhānīkaṃ vayaṃ droṇaṃ varayāmaḥ sma sarvaśaḥ / prativyūhya rathānīkaṃ yatamānaṃ tathā raṇe // 7.51.2
sa vāryamāṇo rathibhī rakṣitena mayā tathā / asmān api jaghānāśu pīḍayan niśitaiḥ śaraiḥ // 7.51.3
te pīḍyamānā droṇena droṇānīkaṃ na śaknumaḥ / prativīkṣitum apy ājau bhettuṃ tat kuta eva tu // 7.51.4
vayaṃ tv apratimaṃ vīrye sarve saubhadram ātmajam / uktavantaḥ sma te tāta bhindhy anīkam iti prabho // 7.51.5
sa tathā codito 'smābhiḥ sadaśva iva vīryavān / asahyam api taṃ bhāraṃ voḍhum evopacakrame // 7.51.6
sa tavāstropadeśena vīryeṇa ca samanvitaḥ / prāviśat tad balaṃ bālaḥ suparṇa iva sāgaram // 7.51.7
te 'nuyātā vayaṃ vīraṃ sātvatīputram āhave / praveṣṭukāmās tenaiva yena sa prāviśac camūm // 7.51.8
tataḥ saindhavako rājā kṣudras tāta jayadrathaḥ / varadānena rudrasya sarvān naḥ samavārayat // 7.51.9
tato droṇaḥ kṛpaḥ karṇo drauṇiś ca sa bṛhadbalaḥ / kṛtavarmā ca saubhadraṃ ṣaḍ rathāḥ paryavārayan // 7.51.10
parivārya tu taiḥ sarvair yudhi bālo mahārathaiḥ / yatamānaḥ paraṃ śaktyā bahubhir virathīkṛtaḥ // 7.51.11
tato dauḥśāsaniḥ kṣipraṃ tathā tair virathīkṛtam / saṃśayaṃ paramaṃ prāpya diṣṭāntenābhyayojayat // 7.51.12
sa tu hatvā sahasrāṇi dvipāśvarathasādinām / rājaputraśataṃ cāgryaṃ vīrāṃś cālakṣitān bahūn // 7.51.13
bṛhadbalaṃ ca rājānaṃ svargeṇājau prayojya ha / tataḥ paramadharmātmā diṣṭāntam upajagmivān // 7.51.14
etāvad eva nirvṛttam asmākaṃ śokavardhanam / sa caivaṃ puruṣavyāghraḥ svargalokam avāptavān // 7.51.15
tato 'rjuno vacaḥ śrutvā dharmarājena bhāṣitam / hā putra iti niḥśvasya vyathito nyapatad bhuvi // 7.51.16
viṣaṇṇavadanāḥ sarve parigṛhya dhanaṃjayam / netrair animiṣair dīnāḥ pratyavekṣan parasparam // 7.51.17
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ vāsaviḥ krodhamūrchitaḥ / kampamāno jvareṇeva niḥśvasaṃś ca muhur muhuḥ // 7.51.18
pāṇiṃ pāṇau viniṣpiṣya śvasamāno 'śrunetravān / unmatta iva viprekṣann idaṃ vacanam abravīt // 7.51.19
satyaṃ vaḥ pratijānāmi śvo 'smi hantā jayadratham / na ced vadhabhayād bhīto dhārtarāṣṭrān prahāsyati // 7.51.20
na cāsmāñ śaraṇaṃ gacchet kṛṣṇaṃ vā puruṣottamam / bhavantaṃ vā mahārāja śvo 'smi hantā jayadratham // 7.51.21
dhārtarāṣṭrapriyakaraṃ mayi vismṛtasauhṛdam / pāpaṃ bālavadhe hetuṃ śvo 'smi hantā jayadratham // 7.51.22
rakṣamāṇāś ca taṃ saṃkhye ye māṃ yotsyanti ke cana / api droṇakṛpau vīrau chādayiṣyāmi tāñ śaraiḥ // 7.51.23
yady etad evaṃ saṃgrāme na kuryāṃ puruṣarṣabhāḥ / mā sma puṇyakṛtāṃ lokān prāpnuyāṃ śūrasaṃmatān // 7.51.24
ye lokā mātṛhantṝṇāṃ ye cāpi pitṛghātinām / gurudāragāmināṃ ye ca piśunānāṃ ca ye tathā // 7.51.25
sādhūn asūyatāṃ ye ca ye cāpi parivādinām / ye ca nikṣepahartṝṇāṃ ye ca viśvāsaghātinām // 7.51.26
bhuktapūrvāṃ striyaṃ ye ca nindatām aghaśaṃsinām / brahmaghnānāṃ ca ye lokā ye ca goghātinām api // 7.51.27
pāyasaṃ vā yavānnaṃ vā śākaṃ kṛsaram eva vā / saṃyāvāpūpamāṃsāni ye ca lokā vṛthāśnatām // 7.51.28
tān ahnaivādhigaccheyaṃ na ced dhanyāṃ jayadratham // 7.51.28.2
vedādhyāyinam atyarthaṃ saṃśitaṃ vā dvijottamam / avamanyamāno yān yāti vṛddhān sādhūṃs tathā gurūn // 7.51.29
spṛśatāṃ brāhmaṇaṃ gāṃ ca pādenāgniṃ ca yāṃ labhet / yāpsu śleṣma purīṣaṃ vā mūtraṃ vā muñcatāṃ gatiḥ // 7.51.30
tāṃ gaccheyaṃ gatiṃ ghorāṃ na ced dhanyāṃ jayadratham // 7.51.30.2
nagnasya snāyamānasya yā ca vandhyātither gatiḥ / utkocināṃ mṛṣoktīnāṃ vañcakānāṃ ca yā gatiḥ // 7.51.31
ātmāpahāriṇāṃ yā ca yā ca mithyābhiśaṃsinām // 7.51.31.2
bhṛtyaiḥ saṃdṛśyamānānāṃ putradārāśritais tathā / asaṃvibhajya kṣudrāṇāṃ yā gatir mṛṣṭam aśnatām // 7.51.32
tāṃ gaccheyaṃ gatiṃ ghorāṃ na ced dhanyāṃ jayadratham // 7.51.32.2
saṃśritaṃ vāpi yas tyaktvā sādhuṃ tadvacane ratam / na bibharti nṛśaṃsātmā nindate copakāriṇam // 7.51.33
arhate prātiveśyāya śrāddhaṃ yo na dadāti ca / anarhate ca yo dadyād vṛṣalīpatyur eva ca // 7.51.34
madyapo bhinnamaryādaḥ kṛtaghno bhrātṛnindakaḥ / teṣāṃ gatim iyāṃ kṣipraṃ na ced dhanyāṃ jayadratham // 7.51.35
dharmād apetā ye cānye mayā nātrānukīrtitāḥ / ye cānukīrtitāḥ kṣipraṃ teṣāṃ gatim avāpnuyām // 7.51.36
yadi vyuṣṭām imāṃ rātriṃ śvo na hanyāṃ jayadratham // 7.51.36.2
imāṃ cāpy aparāṃ bhūyaḥ pratijñāṃ me nibodhata / yady asminn ahate pāpe sūryo 'stam upayāsyati // 7.51.37
ihaiva saṃpraveṣṭāhaṃ jvalitaṃ jātavedasam // 7.51.37.2
asurasuramanuṣyāḥ pakṣiṇo voragā vā; pitṛrajanicarā vā brahmadevarṣayo vā / caram acaram apīdaṃ yat paraṃ cāpi tasmāt; tad api mama ripuṃ taṃ rakṣituṃ naiva śaktāḥ // 7.51.38
yadi viśati rasātalaṃ tadagryaṃ; viyad api devapuraṃ diteḥ puraṃ vā / tad api śaraśatair ahaṃ prabhāte; bhṛśam abhipatya ripoḥ śiro 'bhihartā // 7.51.39
evam uktvā vicikṣepa gāṇḍīvaṃ savyadakṣiṇam / tasya śabdam atikramya dhanuḥśabdo 'spṛśad divam // 7.51.40
arjunena pratijñāte pāñcajanyaṃ janārdanaḥ / pradadhmau tatra saṃkruddho devadattaṃ dhanaṃjayaḥ // 7.51.41
sa pāñcajanyo 'cyutavaktravāyunā; bhṛśaṃ supūrṇodaraniḥsṛtadhvaniḥ / jagat sapātālaviyaddigīśvaraṃ; prakampayām āsa yugātyaye yathā // 7.51.42
tato vāditraghoṣāś ca prādurāsan samantataḥ / siṃhanādāś ca pāṇḍūnāṃ pratijñāte mahātmanā // 7.51.43
śrutvā tu taṃ mahāśabdaṃ pāṇḍūnāṃ putragṛddhinām / cāraiḥ pravedite tatra samutthāya jayadrathaḥ // 7.52.1
śokasaṃmūḍhahṛdayo duḥkhenābhihato bhṛśam / majjamāna ivāgādhe vipule śokasāgare // 7.52.2
jagāma samitiṃ rājñāṃ saindhavo vimṛśan bahu / sa teṣāṃ naradevānāṃ sakāśe paridevayan // 7.52.3
abhimanyoḥ pitur bhītaḥ savrīḍo vākyam abravīt / yo 'sau pāṇḍoḥ kila kṣetre jātaḥ śakreṇa kāminā // 7.52.4
sa ninīṣati durbuddhir māṃ kilaikaṃ yamakṣayam / tat svasti vo 'stu yāsyāmi svagṛhaṃ jīvitepsayā // 7.52.5
atha vā stha pratibalās trātuṃ māṃ kṣatriyarṣabhāḥ / pārthena prārthitaṃ vīrās te dadantu mamābhayam // 7.52.6
droṇaduryodhanakṛpāḥ karṇamadreśabāhlikāḥ / duḥśāsanādayaḥ śaktās trātum apy antakādritam // 7.52.7
kim aṅga punar ekena phalgunena jighāṃsatā / na trāyeyur bhavanto māṃ samastāḥ patayaḥ kṣiteḥ // 7.52.8
praharṣaṃ pāṇḍaveyānāṃ śrutvā mama mahad bhayam / sīdantīva ca me 'ṅgāni mumūrṣor iva pārthivāḥ // 7.52.9
vadho nūnaṃ pratijñāto mama gāṇḍīvadhanvanā / tathā hi hṛṣṭāḥ krośanti śokakāle 'pi pāṇḍavāḥ // 7.52.10
na devā na ca gandharvā nāsuroragarākṣasāḥ / utsahante 'nyathā kartuṃ kuta eva narādhipāḥ // 7.52.11
tasmān mām anujānīta bhadraṃ vo 'stu nararṣabhāḥ / adarśanaṃ gamiṣyāmi na māṃ drakṣyanti pāṇḍavāḥ // 7.52.12
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bhayād vyākulacetasam / ātmakāryagarīyastvād rājā duryodhano 'bravīt // 7.52.13
na bhetavyaṃ naravyāghra ko hi tvā puruṣarṣabha / madhye kṣatriyavīrāṇāṃ tiṣṭhantaṃ prārthayed yudhi // 7.52.14
ahaṃ vaikartanaḥ karṇaś citraseno viviṃśatiḥ / bhūriśravāḥ śalaḥ śalyo vṛṣaseno durāsadaḥ // 7.52.15
purumitro jayo bhojaḥ kāmbojaś ca sudakṣiṇaḥ / satyavrato mahābāhur vikarṇo durmukhaḥ sahaḥ // 7.52.16
duḥśāsanaḥ subāhuś ca kaliṅgaś cāpy udāyudhaḥ / vindānuvindāv āvantyau droṇo drauṇiḥ sasaubalaḥ // 7.52.17
tvaṃ cāpi rathināṃ śreṣṭhaḥ svayaṃ śūro 'mitadyutiḥ / sa kathaṃ pāṇḍaveyebhyo bhayaṃ paśyasi saindhava // 7.52.18
akṣauhiṇyo daśaikā ca madīyās tava rakṣaṇe / yattā yotsyanti mā bhais tvaṃ saindhava vyetu te bhayam // 7.52.19
evam āśvāsito rājan putreṇa tava saindhavaḥ / duryodhanena sahito droṇaṃ rātrāv upāgamat // 7.52.20
upasaṃgrahaṇaṃ kṛtvā droṇāya sa viśāṃ pate / upopaviśya praṇataḥ paryapṛcchad idaṃ tadā // 7.52.21
nimitte dūrapātitve laghutve dṛḍhavedhane / mama bravītu bhagavān viśeṣaṃ phalgunasya ca // 7.52.22
vidyāviśeṣam icchāmi jñātum ācārya tattvataḥ / mamārjunasya ca vibho yathātattvaṃ pracakṣva me // 7.52.23
samam ācāryakaṃ tāta tava caivārjunasya ca / yogād duḥkhocitatvāc ca tasmāt tvatto 'dhiko 'rjunaḥ // 7.52.24
na tu te yudhi saṃtrāsaḥ kāryaḥ pārthāt kathaṃ cana / ahaṃ hi rakṣitā tāta bhayāt tvāṃ nātra saṃśayaḥ // 7.52.25
na hi madbāhuguptasya prabhavanty amarā api / vyūhiṣyāmi ca taṃ vyūhaṃ yaṃ pārtho na tariṣyati // 7.52.26
tasmād yudhyasva mā bhais tvaṃ svadharmam anupālaya / pitṛpaitāmahaṃ mārgam anuyāhi narādhipa // 7.52.27
adhītya vidhivad vedān agnayaḥ suhutās tvayā / iṣṭaṃ ca bahubhir yajñair na te mṛtyubhayād bhayam // 7.52.28
durlabhaṃ mānuṣair mandair mahābhāgyam avāpya tu / bhujavīryārjitāṃl lokān divyān prāpsyasy anuttamān // 7.52.29
kuravaḥ pāṇḍavāś caiva vṛṣṇayo 'nye ca mānavāḥ / ahaṃ ca saha putreṇa adhruvā iti cintyatām // 7.52.30
paryāyeṇa vayaṃ sarve kālena balinā hatāḥ / paralokaṃ gamiṣyāmaḥ svaiḥ svaiḥ karmabhir anvitāḥ // 7.52.31
tapas taptvā tu yāṃl lokān prāpnuvanti tapasvinaḥ / kṣatradharmāśritāḥ śūrāḥ kṣatriyāḥ prāpnuvanti tān // 7.52.32
evam āśvāsito rājan bhāradvājena saindhavaḥ / apānudad bhayaṃ pārthād yuddhāya ca mano dadhe // 7.52.33
pratijñāte tu pārthena sindhurājavadhe tadā / vāsudevo mahābāhur dhanaṃjayam abhāṣata // 7.53.1
bhrātṝṇāṃ matam ājñāya tvayā vācā pratiśrutam / saindhavaṃ śvo 'smi hanteti tat sāhasatamaṃ kṛtam // 7.53.2
asaṃmantrya mayā sārdham atibhāro 'yam udyataḥ / kathaṃ nu sarvalokasya nāvahāsyā bhavemahi // 7.53.3
dhārtarāṣṭrasya śibire mayā praṇihitāś carāḥ / ta ime śīghram āgamya pravṛttiṃ vedayanti naḥ // 7.53.4
tvayā vai saṃpratijñāte sindhurājavadhe tadā / siṃhanādaḥ savāditraḥ sumahān iha taiḥ śrutaḥ // 7.53.5
tena śabdena vitrastā dhārtarāṣṭrāḥ sasaindhavāḥ / nākasmāt siṃhanādo 'yam iti matvā vyavasthitāḥ // 7.53.6
sumahāñ śabdasaṃpātaḥ kauravāṇāṃ mahābhuja / āsīn nāgāśvapattīnāṃ rathaghoṣaś ca bhairavaḥ // 7.53.7
abhimanyuvadhaṃ śrutvā dhruvam ārto dhanaṃjayaḥ / rātrau niryāsyati krodhād iti matvā vyavasthitāḥ // 7.53.8
tair yatadbhir iyaṃ satyā śrutā satyavatas tava / pratijñā sindhurājasya vadhe rājīvalocana // 7.53.9
tato vimanasaḥ sarve trastāḥ kṣudramṛgā iva / āsan suyodhanāmātyāḥ sa ca rājā jayadrathaḥ // 7.53.10
athotthāya sahāmātyair dīnaḥ śibiram ātmanaḥ / āyāt sauvīrasindhūnām īśvaro bhṛśaduḥkhitaḥ // 7.53.11
sa mantrakāle saṃmantrya sarvā naiḥśreyasīḥ kriyāḥ / suyodhanam idaṃ vākyam abravīd rājasaṃsadi // 7.53.12
mām asau putrahanteti śvo 'bhiyātā dhanaṃjayaḥ / pratijñāto hi senāyā madhye tena vadho mama // 7.53.13
tāṃ na devā na gandharvā nāsuroragarākṣasāḥ / utsahante 'nyathā kartuṃ pratijñāṃ savyasācinaḥ // 7.53.14
te māṃ rakṣata saṃgrāme mā vo mūrdhni dhanaṃjayaḥ / padaṃ kṛtvāpnuyāl lakṣyaṃ tasmād atra vidhīyatām // 7.53.15
atha rakṣā na me saṃkhye kriyate kurunandana / anujānīhi māṃ rājan gamiṣyāmi gṛhān prati // 7.53.16
evam uktas tv avākśīrṣo vimanāḥ sa suyodhanaḥ / śrutvābhiśaptavantaṃ tvāṃ dhyānam evānvapadyata // 7.53.17
tam ārtam abhisaṃprekṣya rājā kila sa saindhavaḥ / mṛdu cātmahitaṃ caiva sāpekṣam idam uktavān // 7.53.18
nāhaṃ paśyāmi bhavatāṃ tathāvīryaṃ dhanurdharam / yo 'rjunasyāstram astreṇa pratihanyān mahāhave // 7.53.19
vāsudevasahāyasya gāṇḍīvaṃ dhunvato dhanuḥ / ko 'rjunasyāgratas tiṣṭhet sākṣād api śatakratuḥ // 7.53.20
maheśvaro 'pi pārthena śrūyate yodhitaḥ purā / padātinā mahātejā girau himavati prabhuḥ // 7.53.21
dānavānāṃ sahasrāṇi hiraṇyapuravāsinām / jaghān ekarathenaiva devarājapracoditaḥ // 7.53.22
samāyukto hi kaunteyo vāsudevena dhīmatā / sāmarān api lokāṃs trīn nihanyād iti me matiḥ // 7.53.23
so 'ham icchāmy anujñātuṃ rakṣituṃ vā mahātmanā / droṇena sahaputreṇa vīreṇa yadi manyase // 7.53.24
sa rājñā svayam ācāryo bhṛśam ākrandito 'rjuna / saṃvidhānaṃ ca vihitaṃ rathāś ca kila sajjitāḥ // 7.53.25
karṇo bhūriśravā drauṇir vṛṣasenaś ca durjayaḥ / kṛpaś ca madrarājaś ca ṣaḍ ete 'sya purogamāḥ // 7.53.26
śakaṭaḥ padmapaś cārdho vyūho droṇena kalpitaḥ / padmakarṇikamadhyasthaḥ sūcīpāśe jayadrathaḥ // 7.53.27
sthāsyate rakṣito vīraiḥ sindhurāḍ yuddhadurmadaiḥ // 7.53.27.2
dhanuṣy astre ca vīrye ca prāṇe caiva tathorasi / aviṣahyatamā hy ete niścitāḥ pārtha ṣaḍ rathāḥ // 7.53.28
etān ajitvā sagaṇān naiva prāpyo jayadrathaḥ // 7.53.28.2
teṣām ekaikaśo vīryaṃ ṣaṇṇāṃ tvam anucintaya / sahitā hi naravyāghrā na śakyā jetum añjasā // 7.53.29
bhūyaś ca cintayiṣyāmi nītim ātmahitāya vai / mantrajñaiḥ sacivaiḥ sārdhaṃ suhṛdbhiḥ kāryasiddhaye // 7.53.30
ṣaḍ rathān dhārtarāṣṭrasya manyase yān balādhikān / teṣāṃ vīryaṃ mamārdhena na tulyam iti lakṣaye // 7.53.31
astram astreṇa sarveṣām eteṣāṃ madhusūdana / mayā drakṣyasi nirbhinnaṃ jayadrathavadhaiṣiṇā // 7.53.32
droṇasya miṣataḥ so 'haṃ sagaṇasya vilapyataḥ / mūrdhānaṃ sindhurājasya pātayiṣyāmi bhūtale // 7.53.33
yadi sādhyāś ca rudrāś ca vasavaś ca sahāśvinaḥ / marutaś ca sahendreṇa viśvedevās tathāsurāḥ // 7.53.34
pitaraḥ sahagandharvāḥ suparṇāḥ sāgarādrayaḥ / dyaur viyat pṛthivī ceyaṃ diśaś ca sadigīśvarāḥ // 7.53.35
grāmyāraṇyāni bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca / trātāraḥ sindhurājasya bhavanti madhusūdana // 7.53.36
tathāpi bāṇair nihataṃ śvo draṣṭāsi raṇe mayā / satyena te śape kṛṣṇa tathaivāyudham ālabhe // 7.53.37
yaś ca goptā maheṣvāsas tasya pāpasya durmateḥ / tam eva prathamaṃ droṇam abhiyāsyāmi keśava // 7.53.38
tasmin dyūtam idaṃ baddhaṃ manyate sma suyodhanaḥ / tasmāt tasyaiva senāgraṃ bhittvā yāsyāmi saindhavam // 7.53.39
draṣṭāsi śvo maheṣvāsān nārācais tigmatejanaiḥ / śṛṅgāṇīva girer vajrair dāryamāṇān mayā yudhi // 7.53.40
naranāgāśvadehebhyo visraviṣyati śoṇitam / patadbhyaḥ patitebhyaś ca vibhinnebhyaḥ śitaiḥ śaraiḥ // 7.53.41
gāṇḍīvapreṣitā bāṇā manonilasamā jave / nṛnāgāśvān videhāsūn kartāraś ca sahasraśaḥ // 7.53.42
yamāt kuberād varuṇād rudrād indrāc ca yan mayā / upāttam astraṃ ghoraṃ vai tad draṣṭāro narā yudhi // 7.53.43
brāhmeṇāstreṇa cāstrāṇi hanyamānāni saṃyuge / mayā draṣṭāsi sarveṣāṃ saindhavasyābhirakṣiṇām // 7.53.44
śaravegasamutkṛttai rājñāṃ keśava mūrdhabhiḥ / āstīryamāṇāṃ pṛthivīṃ draṣṭāsi śvo mayā yudhi // 7.53.45
kravyādāṃs tarpayiṣyāmi drāvayiṣyāmi śātravān / suhṛdo nandayiṣyāmi pātayiṣyāmi saindhavam // 7.53.46
bahv āgaskṛt kusaṃbandhī pāpadeśasamudbhavaḥ / mayā saindhavako rājā hataḥ svāñ śocayiṣyati // 7.53.47
sarvakṣīrānnabhoktāraḥ pāpācārā raṇājire / mayā sarājakā bāṇair nunnā naṃkṣyanti saindhavāḥ // 7.53.48
tathā prabhāte kartāsmi yathā kṛṣṇa suyodhanaḥ / nānyaṃ dhanurdharaṃ loke maṃsyate matsamaṃ yudhi // 7.53.49
gāṇḍīvaṃ ca dhanur divyaṃ yoddhā cāhaṃ nararṣabha / tvaṃ ca yantā hṛṣīkeśa kiṃ nu syād ajitaṃ mayā // 7.53.50
yathā hi lakṣma candre vai samudre ca yathā jalam / evam etāṃ pratijñāṃ me satyāṃ viddhi janārdana // 7.53.51
māvamaṃsthā mamāstrāṇi māvamaṃsthā dhanur dṛḍham / māvamaṃsthā balaṃ bāhvor māvamaṃsthā dhanaṃjayam // 7.53.52
yathā hi yātvā saṃgrāme na jīye vijayāmi ca / tena satyena saṃgrāme hataṃ viddhi jayadratham // 7.53.53
dhruvaṃ vai brāhmaṇe satyaṃ dhruvā sādhuṣu saṃnatiḥ / śrīr dhruvā cāpi dakṣeṣu dhruvo nārāyaṇe jayaḥ // 7.53.54
evam uktvā hṛṣīkeśaṃ svayam ātmānam ātmanā / saṃdideśārjuno nardan vāsaviḥ keśavaṃ prabhum // 7.53.55
yathā prabhātāṃ rajanīṃ kalpitaḥ syād ratho mama / tathā kāryaṃ tvayā kṛṣṇa kāryaṃ hi mahad udyatam // 7.53.56
tāṃ niśāṃ duḥkhaśokārtau śvasantāv iva coragau / nidrāṃ naivopalebhāte vāsudevadhanaṃjayau // 7.54.1
naranārāyaṇau kruddhau jñātvā devāḥ savāsavāḥ / vyathitāś cintayām āsuḥ kiṃ svid etad bhaviṣyati // 7.54.2
vavuś ca dāruṇā vātā rūkṣā gorābhiśaṃsinaḥ / sakabandhas tathāditye parighaḥ samadṛśyata // 7.54.3
śuṣkāśanyaś ca niṣpetuḥ sanirghātāḥ savidyutaḥ / cacāla cāpi pṛthivī saśailavanakānanā // 7.54.4
cukṣubhuś ca mahārāja sāgarā makarālayāḥ / pratisrotaḥ pravṛttāś ca tathā gantuṃ samudragāḥ // 7.54.5
rathāśvanaranāgānāṃ pravṛttam adharottaram / kravyādānāṃ pramodārthaṃ yamarāṣṭravivṛddhaye // 7.54.6
vāhanāni śakṛnmūtre mumucū ruruduś ca ha / tān dṛṣṭvā dāruṇān sarvān utpātāṃl lomaharṣaṇān // 7.54.7
sarve te vyathitāḥ sainyās tvadīyā bharatarṣabha / śrutvā mahābalasyogrāṃ pratijñāṃ savyasācinaḥ // 7.54.8
atha kṛṣṇaṃ mahābāhur abravīt pākaśāsaniḥ / āśvāsaya subhadrāṃ tvaṃ bhaginīṃ snuṣayā saha // 7.54.9
snuṣā śvaśvrānaghāyaste viśoke kuru mādhava / sāmnā satyena yuktena vacasāśvāsaya prabho // 7.54.10
tato 'rjunagṛhaṃ gatvā vāsudevaḥ sudurmanāḥ / bhaginīṃ putraśokārtām āśvāsayata duḥkhitām // 7.54.11
mā śokaṃ kuru vārṣṇeyi kumāraṃ prati sasnuṣā / sarveṣāṃ prāṇināṃ bhīru niṣṭhaiṣā kālanirmitā // 7.54.12
kule jatasya vīrasya kṣatriyasya viśeṣataḥ / sadṛśaṃ maraṇaṃ hy etat tava putrasya mā śucaḥ // 7.54.13
diṣṭyā mahāratho vīraḥ pitus tulyaparākramaḥ / kṣātreṇa vidhinā prāpto vīrābhilaṣitāṃ gatim // 7.54.14
jitvā subahuśaḥ śatrūn preṣayitvā ca mṛtyave / gataḥ puṇyakṛtāṃ lokān sarvakāmaduho 'kṣayān // 7.54.15
tapasā brahmacaryeṇa śrutena prajñayāpi ca / santo yāṃ gatim icchanti prāptas tāṃ tava putrakaḥ // 7.54.16
vīrasūr vīrapatnī tvaṃ vīraśvaśurabāndhavā / mā śucas tanayaṃ bhadre gataḥ sa paramāṃ gatim // 7.54.17
prāpsyate cāpy asau kṣudraḥ saindhavo bālaghātakaḥ / asyāvalepasya phalaṃ sasuhṛdgaṇabāndhavaḥ // 7.54.18
vyuṣṭāyāṃ tu varārohe rajanyāṃ pāpakarmakṛt / na hi mokṣyati pārthāt sa praviṣṭo 'py amarāvatīm // 7.54.19
śvaḥ śiraḥ śroṣyase tasya saindhavasya raṇe hṛtam / samantapañcakād bāhyaṃ viśokā bhava mā rudaḥ // 7.54.20
kṣatradharmaṃ puraskṛtya gataḥ śūraḥ satāṃ gatim / yāṃ vayaṃ prāpnuyāmeha ye cānye śastrajīvinaḥ // 7.54.21
vyūḍhorasko mahābāhur anivartī varapraṇut / gatas tava varārohe putraḥ svargaṃ jvaraṃ jahi // 7.54.22
anu jātaś ca pitaraṃ mātṛpakṣaṃ ca vīryavān / sahasraśo ripūn hatvā hataḥ śūro mahārathaḥ // 7.54.23
āśvāsaya snuṣāṃ rājñi mā śucaḥ kṣatriye bhṛṣam / śvaḥ priyaṃ sumahac chrutvā viśokā bhava nandini // 7.54.24
yat pārthena pratijñātaṃ tat tathā na tad anyathā / cikīrṣitaṃ hi te bhartur na bhavej jātu niṣphalam // 7.54.25
yadi ca manujapannagāḥ piśācā; rajanicarāḥ patagāḥ surāsurāś ca / raṇagatam abhiyānti sindhurājaṃ; na sa bhavitā saha tair api prabhāte // 7.54.26
etac chrutvā vacas tasya keśavasya mahātmanaḥ / subhadrā putraśokārtā vilalāpa suduḥkhitā // 7.55.1
hā putra mama mandāyāḥ kathaṃ saṃyugam etya ha / nidhanaṃ prāptavāṃs tāta pitṛtulyaparākramaḥ // 7.55.2
katham indīvaraśyāmaṃ sudaṃṣṭraṃ cārulocanam / mukhaṃ te dṛśyate vatsa guṇṭhitaṃ raṇareṇunā // 7.55.3
nūnaṃ śūraṃ nipatitaṃ tvāṃ paśyanty anivartinam / suśirogrīvabāhvaṃsaṃ vyūḍhoraskaṃ nirūdaram // 7.55.4
cārūpacitasarvāṅgaṃ svakṣaṃ śastrakṣatācitam / bhūtāni tvā nirīkṣante nūnaṃ candram ivoditam // 7.55.5
śayanīyaṃ purā yasya spardhyāstaraṇasaṃvṛtam / bhūmāv adya kathaṃ śeṣe vipraviddhaḥ sukhocitaḥ // 7.55.6
yo 'nvāsyata purā vīro varastrībhir mahābhujaḥ / katham anvāsyate so 'dya śivābhiḥ patito mṛdhe // 7.55.7
yo 'stūyata purā hṛṣṭaiḥ sūtamāgadhabandibhiḥ / so 'dya kravyādgaṇair ghorair vinadadbhir upāsyate // 7.55.8
pāṇḍaveṣu ca nātheṣu vṛṣṇivīreṣu cābhibho / pāñcāleṣu ca vīreṣu hataḥ kenāsy anāthavat // 7.55.9
atṛptadarśanā putra darśanasya tavānagha / mandabhāgyā gamiṣyāmi vyaktam adya yamakṣayam // 7.55.10
viśālākṣaṃ sukeśāntaṃ cāruvākyaṃ sugandhi ca / tava putra kadā bhūyo mukhaṃ drakṣyāmi nirvraṇam // 7.55.11
dhig balaṃ bhīmasenasya dhik pārthasya dhanuṣmatām / dhig vīryaṃ vṛṣṇivīrāṇāṃ pāñcālānāṃ ca dhig balam // 7.55.12
dhik kekayāṃs tathā cedīn matsyāṃś caivātha sṛñjayān / ye tvā raṇe gataṃ vīraṃ na jānanti nipātitam // 7.55.13
adya paśyāmi pṛthivīṃ śūnyām iva hatatviṣam / abhimanyum apaśyantī śokavyākulalocanā // 7.55.14
svasrīyaṃ vāsudevasya putraṃ gāṇḍīvadhanvanaḥ / kathaṃ tvā virathaṃ vīraṃ drakṣyāmy anyair nipātitam // 7.55.15
hā vīra dṛṣṭo naṣṭaś ca dhanaṃ svapna ivāsi me / aho hy anityaṃ mānuṣyaṃ jalabudbudacañcalam // 7.55.16
imāṃ te taruṇīṃ bhāryāṃ tvadādhibhir abhiplutām / kathaṃ saṃdhārayiṣyāmi vivatsām iva dhenukām // 7.55.17
aho hy akāle prasthānaṃ kṛtavān asi putraka / vihāya phalakāle māṃ sugṛddhāṃ tava darśane // 7.55.18
nūnaṃ gatiḥ kṛtāntasya prājñair api sudurvidā / yatra tvaṃ keśave nāthe saṃgrāme 'nāthavad dhataḥ // 7.55.19
yajvanāṃ dānaśīlānāṃ brāhmaṇānāṃ kṛtātmanām / caritabrahmacaryāṇāṃ puṇyatīrthāvagāhinām // 7.55.20
kṛtajñānāṃ vadānyānāṃ guruśuśrūṣiṇām api / sahasradakṣiṇānāṃ ca yā gatis tām avāpnuhi // 7.55.21
yā gatir yudhyamānānāṃ śūrāṇām anivartinām / hatvārīn nihatānāṃ ca saṃgrāme tāṃ gatiṃ vraja // 7.55.22
gosahasrapradātṝṇāṃ kratudānāṃ ca yā gatiḥ / naiveśikaṃ cābhimataṃ dadatāṃ yā gatiḥ śubhā // 7.55.23
brahmacaryeṇa yāṃ yānti munayaḥ saṃśitavratā / ekapatnyaś ca yāṃ yānti tāṃ gatiṃ vraja putraka // 7.55.24
rājñāṃ sucaritair yā ca gatir bhavati śāśvatī / caturāśramiṇāṃ puṇyaiḥ pāvitānāṃ surakṣitaiḥ // 7.55.25
dīnānukampināṃ yā ca satataṃ saṃvibhāginām / paiśunyāc ca nivṛttānāṃ tāṃ gatiṃ vraja putraka // 7.55.26
vratināṃ dharmaśīlānāṃ guruśuśrūṣiṇām api / amoghātithināṃ yā ca tāṃ gatiṃ vraja putraka // 7.55.27
ṛtukāle svakāṃ patnīṃ gacchatāṃ yā manasvinām / na cānyadārasevīnāṃ tāṃ gatiṃ vraja putraka // 7.55.28
sāmnā ye sarvabhūtāni gacchanti gatamatsarāḥ / nāruṃtudānāṃ kṣamiṇāṃ yā gatis tām avāpnuhi // 7.55.29
madhumāṃsanivṛttānāṃ madād dambhāt tathānṛtāt / paropatāpatyaktānāṃ tāṃ gatiṃ vraja putraka // 7.55.30
hrīmantaḥ sarvaśāstrajñā jñānatṛptā jitendriyāḥ / yāṃ gatiṃ sādhavo yānti tāṃ gatiṃ vraja putraka // 7.55.31
evaṃ vilapatīṃ dīnāṃ subhadrāṃ śokakarśitām / abhyapadyata pāñcālī vairāṭīsahitā tadā // 7.55.32
tāḥ prakāmaṃ ruditvā ca vilapya ca suduḥkhitāḥ / unmattavat tadā rājan visaṃjñā nyapatan kṣitau // 7.55.33
sopacāras tu kṛṣṇas tāṃ duḥkhitāṃ bhṛśaduḥkhitaḥ / siktvāmbhasā samāśvāsya tat tad uktvā hitaṃ vacaḥ // 7.55.34
visaṃjñakalpāṃ rudatīm apaviddhāṃ pravepatīm / bhaginīṃ puṇḍarīkākṣa idaṃ vacanam abravīt // 7.55.35
subhadre mā śucaḥ putraṃ pāñcālyāśvāsayottarām / gato 'bhimanyuḥ prathitāṃ gatiṃ kṣatriyapuṃgavaḥ // 7.55.36
ye cānye 'pi kule santi puruṣā no varānane / sarve te vai gatiṃ yāntu abhimanyor yaśasvinaḥ // 7.55.37
kuryāma tad vayaṃ karma kriyāsuḥ suhṛdaś ca naḥ / kṛtavān yādṛg adyaikas tava putro mahārathaḥ // 7.55.38
evam āśvāsya bhaginīṃ draupadīm api cottarām / pārthasyaiva mahābāhuḥ pārśvam āgād ariṃdamaḥ // 7.55.39
tato 'bhyanujñāya nṛpān kṛṣṇo bandhūṃs tathābhibhūḥ / viveśāntaḥpuraṃ rājaṃs te 'nye jagmur yathālayam // 7.55.40
tato 'rjunasya bhavanaṃ praviśyāpratimaṃ vibhuḥ / spṛṣṭvāmbhaḥ puṇḍarīkākṣaḥ sthaṇḍile śubhalakṣaṇe // 7.56.1
saṃtastāra śubhāṃ śayyāṃ darbhair vaiḍūryasaṃnibhaiḥ // 7.56.1.2
tato mālyena vidhival lājair gandhaiḥ sumaṅgalaiḥ / alaṃcakāra tāṃ śayyāṃ parivāryāyudhottamaiḥ // 7.56.2
tataḥ spṛṣṭodakaṃ pārthaṃ vinītāḥ paricārakāḥ / darśayāṃ naityakaṃ cakrur naiśaṃ traiyambakaṃ balim // 7.56.3
tataḥ prītamanāḥ pārtho gandhair mālyaiś ca mādhavam / alaṃkṛtyopahāraṃ taṃ naiśam asmai nyavedayat // 7.56.4
smayamānas tu govindaḥ phalgunaṃ pratyabhāṣata / supyatāṃ pārtha bhadraṃ te kalyāṇāya vrajāmy aham // 7.56.5
sthāpayitvā tato dvāḥsthān goptṝṃś cāttāyudhān narān / dārukānugataḥ śrīmān viveśa śibiraṃ svakam // 7.56.6
śiśye ca śayane śubhre bahukṛtyaṃ vicintayan // 7.56.6.2
na pāṇḍavānāṃ śibire kaś cit suṣvāpa tāṃ niśām / prajāgaraḥ sarvajanam āviveśa viśāṃ pate // 7.56.7
putraśokābhibhūtena pratijñāto mahātmanā / sahasā sindhurājasya vadho gāṇḍīvadhanvanā // 7.56.8
tat kathaṃ nu mahābāhur vāsaviḥ paravīrahā / pratijñāṃ saphalāṃ kuryād iti te samacintayan // 7.56.9
kaṣṭaṃ hīdaṃ vyavasitaṃ pāṇḍavena mahātmanā / putraśokābhitaptena pratijñā mahatī kṛtā // 7.56.10
bhrātaraś cāpi vikrāntā bahulāni balāni ca / dhṛtarāṣṭrasya putreṇa sarvaṃ tasmai niveditam // 7.56.11
sa hatvā saindhavaṃ saṃkhye punar etu dhanaṃjayaḥ / jitvā ripugaṇāṃś caiva pārayatv arjuno vratam // 7.56.12
ahatvā sindhurājaṃ hi dhūmaketuṃ pravekṣyati / na hy etad anṛtaṃ kartum arhaḥ pārtho dhanaṃjayaḥ // 7.56.13
dharmaputraḥ kathaṃ rājā bhaviṣyati mṛte 'rjune / tasmin hi vijayaḥ kṛtsnaḥ pāṇḍavena samāhitaḥ // 7.56.14
yadi naḥ sukṛtaṃ kiṃ cid yadi dattaṃ hutaṃ yadi / phalena tasya sarvasya savyasācī jayatv arīn // 7.56.15
evaṃ kathayatāṃ teṣāṃ jayam āśaṃsatāṃ prabho / kṛcchreṇa mahatā rājan rajanī vyatyavartata // 7.56.16
tasyāṃ rajanyāṃ madhye tu pratibuddho janārdanaḥ / smṛtvā pratijñāṃ pārthasya dārukaṃ pratyabhāṣata // 7.56.17
arjunena pratijñātam ārtena hatabandhunā / jayadrathaṃ haniṣyāmi śvobhūta iti dāruka // 7.56.18
tat tu duryodhanaḥ śrutvā mantribhir mantrayiṣyati / yathā jayadrathaṃ pārtho na hanyād iti saṃyuge // 7.56.19
akṣauhiṇyo hi tāḥ sarvā rakṣiṣyanti jayadratham / droṇaś ca saha putreṇa sarvāstravidhipāragaḥ // 7.56.20
eko vīraḥ sahasrākṣo daityadānavamarditā / so 'pi taṃ notsahetājau hantuṃ droṇena rakṣitam // 7.56.21
so 'haṃ śvas tat kariṣyāmi yathā kuntīsuto 'rjunaḥ / aprāpte 'staṃ dinakare haniṣyati jayadratham // 7.56.22
na hi dārā na mitrāṇi jñātayo na ca bāndhavāḥ / kaś cin nānyaḥ priyataraḥ kuntīputrān mamārjunāt // 7.56.23
anarjunam imaṃ lokaṃ muhūrtam api dāruka / udīkṣituṃ na śakto 'haṃ bhavitā na ca tat tathā // 7.56.24
ahaṃ dhvajinyaḥ śatrūṇāṃ sahayāḥ sarathadvipāḥ / arjunārthe haniṣyāmi sakarṇāḥ sasuyodhanāḥ // 7.56.25
śvo nirīkṣantu me vīryaṃ trayo lokā mahāhave / dhanaṃjayārthaṃ samare parākrāntasya dāruka // 7.56.26
śvo narendrasahasrāṇi rājaputraśatāni ca / sāśvadviparathāny ājau vidraviṣyanti dāruka // 7.56.27
śvas tāṃ cakrapramathitāṃ drakṣyase nṛpavāhinīm / mayā kruddhena samare pāṇḍavārthe nipātitām // 7.56.28
śvaḥ sadevāḥ sagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ / jñāsyanti lokāḥ sarve māṃ suhṛdaṃ savyasācinaḥ // 7.56.29
yas taṃ dveṣṭi sa māṃ dveṣṭi yas tam anu sa mām anu / iti saṃkalpyatāṃ buddhyā śarīrārdhaṃ mamārjunaḥ // 7.56.30
yathā tvam aprabhātāyām asyāṃ niśi rathottamam / kalpayitvā yathāśāstram ādāya vratasaṃyataḥ // 7.56.31
gadāṃ kaumodakīṃ divyāṃ śaktiṃ cakraṃ dhanuḥ śarān / āropya vai rathe sūta sarvopakaraṇāni ca // 7.56.32
sthānaṃ hi kalpayitvā ca rathopasthe dhvajasya me / vainateyasya vīrasya samare rathaśobhinaḥ // 7.56.33
chatraṃ jāmbūnadair jālair arkajvalanasaṃnibhaiḥ / viśvakarmakṛtair divyair aśvān api ca bhūṣitān // 7.56.34
balāhakaṃ meghapuṣpaṃ sainyaṃ sugrīvam eva ca / yuktvā vājivarān yattaḥ kavacī tiṣṭha dāruka // 7.56.35
pāñcajanyasya nirghoṣam ārṣabheṇaiva pūritam / śrutvā tu bhairavaṃ nādam upayāyā javena mām // 7.56.36
ekāhnāham amarṣaṃ ca sarvaduḥkhāni caiva ha / bhrātuḥ pitṛṣvaseyasya vyapaneṣyāmi dāruka // 7.56.37
sarvopāyair yatiṣyāmi yathā bībhatsur āhave / paśyatāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ haniṣyati jayadratham // 7.56.38
yasya yasya ca bībhatsur vadhe yatnaṃ kariṣyati / āśaṃse sārathe tatra bhavitāsya dhruvo jayaḥ // 7.56.39
jaya eva dhruvas tasya kuta eva parājayaḥ / yasya tvaṃ puruṣavyāghra sārathyam upajagmivān // 7.56.40
evaṃ caitat kariṣyāmi yathā mām anuśāsasi / suprabhātām imāṃ rātriṃ jayāya vijayasya hi // 7.56.41
kuntīputras tu taṃ mantraṃ smarann eva dhanaṃjayaḥ / pratijñām ātmano rakṣan mumohācintyavikramaḥ // 7.57.1
taṃ tu śokena saṃtaptaṃ svapne kapivaradhvajam / āsasāda mahātejā dhyāyantaṃ garuḍadhvajaḥ // 7.57.2
pratyutthānaṃ tu kṛṣṇasya sarvāvasthaṃ dhanaṃjayaḥ / nālopayata dharmātmā bhaktyā premṇā ca sarvadā // 7.57.3
pratyutthāya ca govindaṃ sa tasmāy āsanaṃ dadau / na cāsane svayaṃ buddhiṃ bībhatsur vyadadhāt tadā // 7.57.4
tataḥ kṛṣṇo mahātejā jānan pārthasya niścayam / kuntīputram idaṃ vākyam āsīnaḥ sthitam abravīt // 7.57.5
mā viṣāde manaḥ pārtha kṛthāḥ kālo hi durjayaḥ / kālaḥ sarvāṇi bhūtāni niyacchati pare vidhau // 7.57.6
kimarthaṃ ca viṣādas te tad brūhi vadatāṃ vara / na śocitavyaṃ viduṣā śokaḥ kāryavināśanaḥ // 7.57.7
śocan nandayate śatrūn karśayaty api bāndhavān / kśīyate ca naras tasmān na tvaṃ śocitum arhasi // 7.57.8
ity ukto vāsudevena bībhatsur aparājitaḥ / ābabhāṣe tadā vidvān idaṃ vacanam arthavat // 7.57.9
mayā pratijñā mahatī jayadrathavadhe kṛtā / śvo 'smi hantā durātmānaṃ putraghnam iti keśava // 7.57.10
matpratijñāvighātārthaṃ dhārtarāṣṭraiḥ kilācyuta / pṛṣṭhataḥ saindhavaḥ kāryaḥ sarvair gupto mahārathaiḥ // 7.57.11
daśa caikā ca tāḥ kṛṣṇa akṣauhiṇyaḥ sudurjayāḥ / pratijñāyāṃ ca hīnāyāṃ kathaṃ jīveta madvidhaḥ // 7.57.12
duḥkhopāyasya me vīra vikāṅkṣā parivartate / drutaṃ ca yāti savitā tata etad bravīmy aham // 7.57.13
śokasthānaṃ tu tac chrutvā pārthasya dvijaketanaḥ / saṃspṛśyāmbhas tataḥ kṛṣṇaḥ prāṅmukhaḥ samavasthitaḥ // 7.57.14
idaṃ vākyaṃ mahātejā babhāṣe puṣkarekṣaṇaḥ / hitārthaṃ pāṇḍuputrasya saindhavasya vadhe vṛtaḥ // 7.57.15
pārtha pāśupataṃ nāma paramāstraṃ sanātanam / yena sarvān mṛdhe daityāñ jaghne devo maheśvaraḥ // 7.57.16
yadi tad viditaṃ te 'dya śvo hantāsi jayadratham / atha jñātuṃ prapadyasva manasā vṛṣabhadhvajam // 7.57.17
taṃ devaṃ manasā dhyāyañ joṣam āssva dhanaṃjaya / tatas tasya prasādāt tvaṃ bhaktaḥ prāpsyasi tan mahat // 7.57.18
tataḥ kṛṣṇavacaḥ śrutvā saṃspṛśyāmbho dhanaṃjayaḥ / bhūmāv āsīna ekāgro jagāma manasā bhavam // 7.57.19
tataḥ praṇihite brāhme muhūrte śubhalakṣaṇe / ātmānam arjuno 'paśyad gagane sahakeśavam // 7.57.20
jyotirbhiś ca samākīrṇaṃ siddhacāraṇasevitam / vāyuvegagatiḥ pārthaḥ khaṃ bheje sahakeśavaḥ // 7.57.21
keśavena gṛhītaḥ sa dakṣiṇe vibhunā bhuje / prekṣamāṇo bahūn bhāvāñ jagāmādbhutadarśanān // 7.57.22
udīcyāṃ diśi dharmātmā so 'paśyac chvetaparvatam / kuberasya vihāre ca nalinīṃ padmabhūṣitām // 7.57.23
saricchreṣṭhāṃ ca tāṃ gaṅgāṃ vīkṣamāṇo bahūdakām / sadāpuṣpaphalair vṛkṣair upetāṃ sphaṭikopalām // 7.57.24
siṃhavyāghrasamākīrṇāṃ nānāmṛgagaṇākulām / puṇyāśramavatīṃ ramyāṃ manojñāṇḍajasevitām // 7.57.25
mandarasya pradeśāṃś ca kiṃnarodgītanāditān / hemarūpyamayaiḥ śṛṅgair nānauṣadhividīpitān // 7.57.26
tathā mandāravṛkṣaiś ca puṣpitair upaśobhitān // 7.57.26.2
snigdhāñjanacayākāraṃ saṃprāptaḥ kālaparvatam / puṇyaṃ himavataḥ pādaṃ maṇimantaṃ ca parvatam // 7.57.27
brahmatuṅgaṃ nadīś cānyās tathā janapadān api // 7.57.27.2
suśṛṅgaṃ śataśṛṅgaṃ ca śaryātivanam eva ca / puṇyam aśvaśiraḥsthānaṃ sthānam ātharvaṇasya ca // 7.57.28
vṛṣadaṃśaṃ ca śailendraṃ mahāmandaram eva ca / apsarobhiḥ samākīrṇaṃ kiṃnaraiś copaśobhitam // 7.57.29
tāṃś ca śailān vrajan pārthaḥ prekṣate sahakeśavaḥ / śubhaiḥ prasravaṇair juṣṭān hemadhātuvibhūṣitān // 7.57.30
candraraśmiprakāśāṅgīṃ pṛthivīṃ puramālinīm / samudrāṃś cādbhutākārān apaśyad bahulākarān // 7.57.31
viyad dyāṃ pṛthivīṃ caiva paśyan viṣṇupade vrajan / vismitaḥ saha kṛṣṇena kṣipto bāṇa ivātyagāt // 7.57.32
grahanakṣatrasomānāṃ sūryāgnyoś ca samatviṣam / apaśyata tadā pārtho jvalantam iva parvatam // 7.57.33
samāsādya tu taṃ śailaṃ śailāgre samavasthitam / taponityaṃ mahātmānam apaśyad vṛṣabhadhvajam // 7.57.34
sahasram iva sūryāṇāṃ dīpyamānaṃ svatejasā / śūlinaṃ jaṭilaṃ gauraṃ valkalājinavāsasam // 7.57.35
nayanānāṃ sahasraiś ca vicitrāṅgaṃ mahaujasam / pārvatyā sahitaṃ devaṃ bhūtasaṃghaiś ca bhāsvaraiḥ // 7.57.36
gītavāditrasaṃhrādais tālalāsyasamanvitam / valgitāsphoṭitotkruṣṭaiḥ puṇyagandhaiś ca sevitam // 7.57.37
stūyamānaṃ stavair divyair munibhir brahmavādibhiḥ / goptāraṃ sarvabhūtānām iṣvāsadharam acyutam // 7.57.38
vāsudevas tu taṃ dṛṣṭvā jagāma śirasā kṣitim / pārthena saha dharmātmā gṛṇan brahma sanātanam // 7.57.39
lokādiṃ viśvakarmāṇam ajam īśānam avyayam / manasaḥ paramāṃ yoniṃ khaṃ vāyuṃ jyotiṣāṃ nidhim // 7.57.40
sraṣṭāraṃ vāridhārāṇāṃ bhuvaś ca prakṛtiṃ parām / devadānavayakṣāṇāṃ mānavānāṃ ca sādhanam // 7.57.41
yogināṃ paramaṃ brahma vyaktaṃ brahmavidāṃ nidhim / carācarasya sraṣṭāraṃ pratihartāram eva ca // 7.57.42
kālakopaṃ mahātmānaṃ śakrasūryaguṇodayam / avandata tadā kṛṣṇo vāṅmanobuddhikarmabhiḥ // 7.57.43
yaṃ prapaśyanti vidvāṃsaḥ sūkṣmādhyātmapadaiṣiṇaḥ / tam ajaṃ kāraṇātmānaṃ jagmatuḥ śaraṇaṃ bhavam // 7.57.44
arjunaś cāpi taṃ devaṃ bhūyo bhūyo 'bhyavandata / jñātvaikaṃ bhūtabhavyādiṃ sarvabhūtabhavodbhavam // 7.57.45
tatas tāv āgatau śarvaḥ provāca prahasann iva / svāgataṃ vāṃ naraśreṣṭhāv uttiṣṭhetāṃ gataklamau // 7.57.46
kiṃ ca vām īpsitaṃ vīrau manasaḥ kṣipram ucyatām // 7.57.46.2
yena kāryeṇa saṃprāptau yuvāṃ tat sādhayāmi vām / vriyatām ātmanaḥ śreyas tat sarvaṃ pradadāni vām // 7.57.47
tatas tad vacanaṃ śrutvā pratyutthāya kṛtāñjalī / vāsudevārjunau śarvaṃ tuṣṭuvāte mahāmatī // 7.57.48
namo bhavāya śarvāya rudrāya varadāya ca / paśūnāṃ pataye nityam ugrāya ca kapardine // 7.57.49
mahādevāya bhīmāya tryambakāya ca śambhave / īśānāya bhagaghnāya namo 'stv andhakaghātine // 7.57.50
kumāragurave nityaṃ nīlagrīvāya vedhase / vilohitāya dhūmrāya vyādhāyānaparājite // 7.57.51
nityaṃ nīlaśikhaṇḍāya śūline divyacakṣuṣe / hantre goptre trinetrāya vyādhāya vasuretase // 7.57.52
acintyāyāmbikābhartre sarvadevastutāya ca / vṛṣadhvajāya piṅgāya jaṭine brahmacāriṇe // 7.57.53
tapyamānāya salile brahmaṇyāyājitāya ca / viśvātmane viśvasṛje viśvam āvṛtya tiṣṭhate // 7.57.54
namo namas te sevyāya bhūtānāṃ prabhave sadā / brahmavaktrāya śarvāya śaṃkarāya śivāya ca // 7.57.55
namo 'stu vācaspataye prajānāṃ pataye namaḥ / namo viśvasya pataye mahatāṃ pataye namaḥ // 7.57.56
namaḥ sahasraśirase sahasrabhujamanyave / sahasranetrapādāya namo 'saṃkhyeyakarmaṇe // 7.57.57
namo hiraṇyavarṇāya hiraṇyakavacāya ca / bhaktānukampine nityaṃ sidhyatāṃ nau varaḥ prabho // 7.57.58
evaṃ stutvā mahādevaṃ vāsudevaḥ sahārjunaḥ / prasādayām āsa bhavaṃ tadā hy astropalabdhaye // 7.57.59
tato 'rjunaḥ prītamanā vavande vṛṣabhadhvajam / dadarśotphullanayanaḥ samastaṃ tejasāṃ nidhim // 7.57.60
taṃ copahāraṃ svakṛtaṃ naiśaṃ naityakam ātmanaḥ / dadarśa tryambakābhyāśe vāsudevaniveditam // 7.57.61
tato 'bhipūjya manasā śarvaṃ kṛṣṇaṃ ca pāṇḍavaḥ / icchāmy ahaṃ divyam astram ity abhāṣata śaṃkaram // 7.57.62
tataḥ pārthasya vijñāya varārthe vacanaṃ prabhuḥ / vāsudevārjunau devaḥ smayamāno 'bhyabhāṣata // 7.57.63
saro 'mṛtamayaṃ divyam abhyāśe śatrusūdanau / tatra me tad dhanur divyaṃ śaraś ca nihitaḥ purā // 7.57.64
yena devārayaḥ sarve mayā yudhi nipātitāḥ / tata ānīyatāṃ kṛṣṇau saśaraṃ dhanur uttamam // 7.57.65
tathety uktvā tu tau vīrau taṃ śarvaṃ pārṣadaiḥ saha / prasthitau tat saro divyaṃ divyāścaryaśatair vṛtam // 7.57.66
nirdiṣṭaṃ yad vṛṣāṅkena puṇyaṃ sarvārthasādhakam / taj jagmatur asaṃbhrāntau naranārāyaṇāv ṛṣī // 7.57.67
tatas tu tat saro gatvā sūryamaṇḍalasaṃnibham / nāgam antarjale ghoraṃ dadṛśāte 'rjunācyutau // 7.57.68
dvitīyaṃ cāparaṃ nāgaṃ sahasraśirasaṃ varam / vamantaṃ vipulāṃ jvālāṃ dadṛśāte 'gnivarcasam // 7.57.69
tataḥ kṛṣṇaś ca pārthaś ca saṃspṛśyāpaḥ kṛtāñjalī / tau nāgāv upatasthāte namasyantau vṛṣadhvajam // 7.57.70
gṛṇantau vedaviduṣau tad brahma śatarudriyam / aprameyaṃ praṇamantau gatvā sarvātmanā bhavam // 7.57.71
tatas tau rudramāhātmyād dhitvā rūpaṃ mahoragau / dhanur bāṇaś ca śatrughnaṃ tad dvaṃdvaṃ samapadyata // 7.57.72
tato jagṛhatuḥ prītau dhanur bāṇaṃ ca suprabham / ājahratur mahātmānau dadatuś ca mahātmane // 7.57.73
tataḥ pārśvād vṛṣāṅkasya brahmacārī nyavartata / piṅgākṣas tapasaḥ kṣetraṃ balavān nīlalohitaḥ // 7.57.74
sa tad gṛhya dhanuḥśreṣṭhaṃ tasthau sthānaṃ samāhitaḥ / vyakarṣac cāpi vidhivat saśaraṃ dhanur uttamam // 7.57.75
tasya maurvīṃ ca muṣṭiṃ ca sthānaṃ cālakṣya pāṇḍavaḥ / śrutvā mantraṃ bhavaproktaṃ jagrāhācintyavikramaḥ // 7.57.76
sarasy eva ca taṃ bāṇaṃ mumocātibalaḥ prabhuḥ / cakāra ca punar vīras tasmin sarasi tad dhanuḥ // 7.57.77
tataḥ prītaṃ bhavaṃ jñātvā smṛtimān arjunas tadā / varam āraṇyakaṃ dattaṃ darśanaṃ śaṃkarasya ca // 7.57.78
manasā cintayām āsa tan me saṃpadyatām iti // 7.57.78.2
tasya tan matam ājñāya prītaḥ prādād varaṃ bhavaḥ / tac ca pāśupataṃ ghoraṃ pratijñāyāś ca pāraṇam // 7.57.79
saṃhṛṣṭaromā durdharṣaḥ kṛtaṃ kāryam amanyata / vavandatuś ca saṃhṛṣṭau śirobhyāṃ tau maheśvaram // 7.57.80
anujñātau kṣaṇe tasmin bhavenārjunakeśavau / prāptau svaśibiraṃ vīrau mudā paramayā yutau // 7.57.81
indrāviṣṇū yathā prītau jambhasya vadhakāṅkṣiṇau // 7.57.81.2
tayoḥ saṃvadator eva kṛṣṇadārukayos tadā / sātyagād rajanī rājann atha rājānvabudhyata // 7.58.1
paṭhanti pāṇisvanikā māgadhā madhuparkikāḥ / vaitālikāś ca sūtāś ca tuṣṭuvuḥ puruṣarṣabham // 7.58.2
nartakāś cāpy anṛtyanta jagur gītāni gāyakāḥ / kuruvaṃśastavārthāni madhuraṃ raktakaṇṭhinaḥ // 7.58.3
mṛdaṅgā jharjharā bheryaḥ paṇavānakagomukhāḥ / āḍambarāś ca śaṅkhāś ca dundubhyaś ca mahāsvanāḥ // 7.58.4
evam etāni sarvāṇi tathānyāny api bhārata / vādayanti sma saṃhṛṣṭāḥ kuśalāḥ sādhuśikṣitāḥ // 7.58.5
sa meghasamanirghoṣo mahāñ śabdo 'spṛśad divam / pārthivapravaraṃ suptaṃ yudhiṣṭhiram abodhayat // 7.58.6
pratibuddhaḥ sukhaṃ supto mahārhe śayanottame / utthāyāvaśyakāryārthaṃ yayau snānagṛhaṃ tataḥ // 7.58.7
tataḥ śuklāmbarāḥ snātās taruṇāṣṭottaraṃ śatam / snāpakāḥ kāñcanaiḥ kumbhaiḥ pūrṇaiḥ samupatasthire // 7.58.8
bhadrāsane sūpaviṣṭaḥ paridhāyāmbaraṃ laghu / sasnau candanasaṃyuktaiḥ pānīyair abhimantritaiḥ // 7.58.9
utsāditaḥ kaṣāyeṇa balavadbhiḥ suśikṣitaiḥ / āplutaḥ sādhivāsena jalena ca sugandhinā // 7.58.10
hariṇā candanenāṅgam anulipya mahābhujaḥ / sragvī cākliṣṭavasanaḥ prāṅmukhaḥ prāñjaliḥ sthitaḥ // 7.58.11
jajāpa japyaṃ kaunteyaḥ satāṃ mārgam anuṣṭhitaḥ / tato 'gniśaraṇaṃ dīptaṃ praviveśa vinītavat // 7.58.12
samiddhaṃ sa pavitrābhir agnim āhutibhis tathā / mantrapūtābhir arcitvā niścakrāma gṛhāt tataḥ // 7.58.13
dvitīyāṃ puruṣavyāghraḥ kakṣyāṃ niṣkramya pārthivaḥ / tatra vedavido viprān apaśyad brāhmaṇarṣabhān // 7.58.14
dāntān vedavratasnātān snātān avabhṛtheṣu ca / sahasrānucarān saurān aṣṭau daśaśatāni ca // 7.58.15
akṣataiḥ sumanobhiś ca vācayitvā mahābhujaḥ / tān dvijān madhusarpirbhyāṃ phalaiḥ śreṣṭhaiḥ sumaṅgalaiḥ // 7.58.16
prādāt kāñcanam ekaikaṃ niṣkaṃ viprāya pāṇḍavaḥ / alaṃkṛtaṃ cāśvaśataṃ vāsāṃsīṣṭāś ca dakṣiṇāḥ // 7.58.17
tathā gāḥ kapilā dogdhrīḥ sarṣabhāḥ pāṇḍunandanaḥ / hemaśṛṅgī rūpyakhurā dattvā cakre pradakṣiṇam // 7.58.18
svastikān vardhamānāṃś ca nandyāvartāṃś ca kāñcanān / mālyaṃ ca jalakumbhāṃś ca jvalitaṃ ca hutāśanam // 7.58.19
pūrṇāny akṣatapātrāṇi rucakān rocanāṃs tathā / svalaṃkṛtāḥ śubhāḥ kanyā dadhisarpirmadhūdakam // 7.58.20
maṅgalyān pakṣiṇaś caiva yac cānyad api pūjitam / dṛṣṭvā spṛṣṭvā ca kaunteyo bāhyāṃ kakṣyām agāt tataḥ // 7.58.21
tatas tasya mahābāhos tiṣṭhataḥ paricārakāḥ / sauvarṇaṃ sarvatobhadraṃ muktāvaiḍūryamaṇḍitam // 7.58.22
parārdhyāstaraṇāstīrṇaṃ sottaracchadam ṛddhimat / viśvakarmakṛtaṃ divyam upajahrur varāsanam // 7.58.23
tatra tasyopaviṣṭasya bhūṣaṇāni mahātmanaḥ / upajahrur mahārhāṇi preṣyāḥ śubhrāṇi sarvaśaḥ // 7.58.24
yuktābharaṇaveṣasya kaunteyasya mahātmanaḥ / rūpam āsīn mahārāja dviṣatāṃ śokavardhanam // 7.58.25
pāṇḍaraiś candraraśmyābhair hemadaṇḍaiś ca cāmaraiḥ / dodhūyamānaḥ śuśubhe vidyudbhir iva toyadaḥ // 7.58.26
saṃstūyamānaḥ sūtaiś ca vandyamānaś ca bandibhiḥ / upagīyamāno gandharvair āste sma kurunandanaḥ // 7.58.27
tato muhūrtād āsīt tu bandināṃ nisvano mahān / nemighoṣaś ca rathināṃ khuraghoṣaś ca vājinām // 7.58.28
hrādena gajaghaṇṭānāṃ śaṅkhānāṃ ninadena ca / narāṇāṃ padaśabdaiś ca kampatīva sma medinī // 7.58.29
tataḥ śuddhāntam āsādya jānubhyāṃ bhūtale sthitaḥ / śirasā vandanīyaṃ tam abhivandya jagatpatim // 7.58.30
kuṇḍalī baddhanistriṃśaḥ saṃnaddhakavaco yuvā / abhipraṇamya śirasā dvāḥstho dharmātmajāya vai // 7.58.31
nyavedayad dhṛṣīkeśam upayātaṃ mahātmane // 7.58.31.2
so 'bravīt puruṣavyāghraḥ svāgatenaiva mādhavam / arghyaṃ caivāsanaṃ cāsmai dīyatāṃ paramārcitam // 7.58.32
tataḥ praveśya vārṣṇeyam upaveśya varāsane / satkṛtya satkṛtas tena paryapṛcchad yudhiṣṭhiraḥ // 7.58.33
sukhena rajanī vyuṣṭā kaccit te madhusūdana / kaccij jñānāni sarvāṇi prasannāni tavācyuta // 7.59.1
vāsudevo 'pi tad yuktaṃ paryapṛcchad yudhiṣṭhiram / tataḥ kṣattā prakṛtayo nyavedayad upasthitāḥ // 7.59.2
anujñātaś ca rājñā sa prāveśayata taṃ janam / virāṭaṃ bhīmasenaṃ ca dhṛṣṭadyumnaṃ ca sātyakim // 7.59.3
śikhaṇḍinaṃ yamau caiva cekitānaṃ ca kekayān / yuyutsuṃ caiva kauravyaṃ pāñcālyaṃ cottamaujasam // 7.59.4
ete cānye ca bahavaḥ kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham / upatasthur mahātmānaṃ viviśuś cāsaneṣu te // 7.59.5
ekasminn āsane vīrāv upaviṣṭau mahābalau / kṛṣṇaś ca yuyudhānaś ca mahātmānau mahādyutī // 7.59.6
tato yudhiṣṭhiras teṣāṃ śṛṇvatāṃ madhusūdanam / abravīt puṇḍarīkākṣam ābhāṣya madhuraṃ vacaḥ // 7.59.7
ekaṃ tvāṃ vayam āśritya sahasrākṣam ivāmarāḥ / prārthayāmo jayaṃ yuddhe śāśvatāni sukhāni ca // 7.59.8
tvaṃ hi rājyavināśaṃ ca dviṣadbhiś ca nirākriyām / kleśāṃś ca vividhān kṛṣṇa sarvāṃs tān api vettha naḥ // 7.59.9
tvayi sarveśa sarveṣām asmākaṃ bhaktavatsala / sukham āyattam atyarthaṃ yātrā ca madhusūdana // 7.59.10
sa tathā kuru vārṣṇeya yathā tvayi mano mama / arjunasya yathā satyā pratijñā syāc cikīrṣitā // 7.59.11
sa bhavāṃs tārayatv asmād duḥkhāmarṣamahārṇavāt / pāraṃ titīrṣatām adya plavo no bhava mādhava // 7.59.12
na hi tat kurute saṃkhye kārtavīryasamas tv api / rathī yat kurute kṛṣṇa sārathir yatnam āsthitaḥ // 7.59.13
sāmareṣv api lokeṣu sarveṣu na tathāvidhaḥ / śarāsanadharaḥ kaś cid yathā pārtho dhanaṃjayaḥ // 7.59.14
vīryavān astrasaṃpannaḥ parākrānto mahābalaḥ / yuddhaśauṇḍaḥ sadāmarṣī tejasā paramo nṛṇām // 7.59.15
sa yuvā vṛṣabhaskandho dīrghabāhur mahābalaḥ / siṃharṣabhagatiḥ śrīmān dviṣatas te haniṣyati // 7.59.16
ahaṃ ca tat kariṣyāmi yathā kuntīsuto 'rjunaḥ / dhārtarāṣṭrasya sainyāni dhakṣyaty agnir ivotthitaḥ // 7.59.17
adya taṃ pāpakarmāṇaṃ kṣudraṃ saubhadraghātinam / apunardarśanaṃ mārgam iṣubhiḥ kṣepsyate 'rjunaḥ // 7.59.18
tasyādya gṛdhrāḥ śyenāś ca vaḍagomāyavas tathā / bhakṣayiṣyanti māṃsāni ye cānye puruṣādakāḥ // 7.59.19
yady asya devā goptāraḥ sendrāḥ sarve tathāpy asau / rājadhānīṃ yamasyādya hataḥ prāpsyati saṃkule // 7.59.20
nihatya saindhavaṃ jiṣṇur adya tvām upayāsyati / viśoko vijvaro rājan bhava bhūtipuraskṛtaḥ // 7.59.21
tathā saṃbhāṣatāṃ teṣāṃ prādurāsīd dhanaṃjayaḥ / didṛkṣur bharataśreṣṭhaṃ rājānaṃ sasuhṛdgaṇam // 7.60.1
taṃ praviṣṭaṃ śubhāṃ kakṣyām abhivādyāgrataḥ sthitam / samutthāyārjunaṃ premṇā sasvaje pāṇḍavarṣabhaḥ // 7.60.2
mūrdhni cainam upāghrāya pariṣvajya ca bāhunā / āśiṣaḥ paramāḥ procya smayamāno 'bhyabhāṣata // 7.60.3
vyaktam arjuna saṃgrāme dhruvas te vijayo mahān / yādṛg rūpā hi te chāyā prasannaś ca janārdanaḥ // 7.60.4
tam abravīt tato jiṣṇur mahad āścaryam uttamam / dṛṣṭavān asmi bhadraṃ te keśavasya prasādajam // 7.60.5
tatas tat kathayām āsa yathādṛṣṭaṃ dhanaṃjayaḥ / āśvāsanārthaṃ suhṛdāṃ tryambakena samāgamam // 7.60.6
tataḥ śirobhir avaniṃ spṛṣṭvā sarve ca vismitāḥ / namaskṛtya vṛṣāṅkāya sādhu sādhv ity athābruvan // 7.60.7
anujñātās tataḥ sarve suhṛdo dharmasūnunā / tvaramāṇāḥ susaṃnaddhā hṛṣṭā yuddhāya niryayuḥ // 7.60.8
abhivādya tu rājānaṃ yuyudhānācyutārjunāḥ / hṛṣṭā viniryayus te vai yudhiṣṭhiraniveśanāt // 7.60.9
rathenaikena durdharṣau yuyudhānajanārdanau / jagmatuḥ sahitau vīrāv arjunasya niveśanam // 7.60.10
tatra gatvā hṛṣīkeśaḥ kalpayām āsa sūtavat / rathaṃ rathavarasyājau vānararṣabhalakṣaṇam // 7.60.11
sa meghasamanirghoṣas taptakāñcanasaprabhaḥ / babhau rathavaraḥ kḷptaḥ śiśur divasakṛd yathā // 7.60.12
tataḥ puruṣaśārdūlaḥ sajjaḥ sajjaṃ puraḥsaraḥ / kṛtāhnikāya pārthāya nyavedayata taṃ ratham // 7.60.13
taṃ tu loke varaḥ puṃsāṃ kirīṭī hemavarmabhṛt / bāṇabāṇāsanī vāhaṃ pradakṣiṇam avartata // 7.60.14
tato vidyāvayovṛddhaiḥ kriyāvadbhir jitendriyaiḥ / stūyamāno jayāśībhir āruroha mahāratham // 7.60.15
jaitraiḥ sāṃgrāmikair mantraiḥ pūrvam eva rathottamam / abhimantritam arciṣmān udayaṃ bhāskaro yathā // 7.60.16
sa rathe rathināṃ śreṣṭhaḥ kāñcane kāñcanāvṛtaḥ / vibabhau vimalo 'rciṣmān merāv iva divākaraḥ // 7.60.17
anvārurohatuḥ pārthaṃ yuyudhānajanārdanau / śaryāter yajñam āyāntaṃ yathendraṃ devam aśvinau // 7.60.18
atha jagrāha govindo raśmīn raśmivatāṃ varaḥ / mātalir vāsavasyeva vṛtraṃ hantuṃ prayāsyataḥ // 7.60.19
sa tābhyāṃ sahitaḥ pārtho rathapravaram āsthitaḥ / sahito budhaśukrābhyāṃ tamo nighnan yathā śaśī // 7.60.20
saindhavasya vadhaprepsuḥ prayātaḥ śatrupūgahā / sahāmbupatimitrābhyāṃ yathendras tārakāmaye // 7.60.21
tato vāditranirghoṣair maṅgalyaiś ca stavaiḥ śubhaiḥ / prayāntam arjunaṃ sūtā māgadhāś caiva tuṣṭuvuḥ // 7.60.22
sajayāśīḥ sapuṇyāhaḥ sūtamāgadhanisvanaḥ / yukto vāditraghoṣeṇa teṣāṃ ratikaro 'bhavat // 7.60.23
tam anuprayato vāyuḥ puṇyagandhavahaḥ śuciḥ / vavau saṃharṣayan pārthaṃ dviṣataś cāpi śoṣayan // 7.60.24
prādurāsan nimittāni vijayāya bahūni ca / pāṇḍavānāṃ tvadīyānāṃ viparītāni māriṣa // 7.60.25
dṛṣṭvārjuno nimittāni vijayāya pradakṣiṇam / yuyudhānaṃ maheṣvāsam idaṃ vacanam abravīt // 7.60.26
yuyudhānādya yuddhe me dṛśyate vijayo dhruvaḥ / yathā hīmāni liṅgāni dṛśyante śinipuṃgava // 7.60.27
so 'haṃ tatra gamiṣyāmi yatra saindhavako nṛpaḥ / yiyāsur yamalokāya mama vīryaṃ pratīkṣate // 7.60.28
yathā paramakaṃ kṛtyaṃ saindhavasya vadhe mama / tathaiva sumahat kṛtyaṃ dharmarājasya rakṣaṇe // 7.60.29
sa tvam adya mahābāho rājānaṃ paripālaya / yathaiva hi mayā guptas tvayā gupto bhavet tathā // 7.60.30
tvayi cāhaṃ parāśvasya pradyumne vā mahārathe / śaknuyāṃ saindhavaṃ hantum anapekṣo nararṣabha // 7.60.31
mayy apekṣā na kartavyā kathaṃ cid api sātvata / rājany eva parā guptiḥ kāryā sarvātmanā tvayā // 7.60.32
na hi yatra mahābāhur vāsudevo vyavasthitaḥ / kiṃ cid vyāpadyate tatra yatrāham api ca dhruvam // 7.60.33
evam uktas tu pārthena sātyakiḥ paravīrahā / tathety uktvāgamat tatra yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 7.60.34
śvobhūte kim akārṣus te duḥkhaśokasamanvitāḥ / abhimanyau hate tatra ke vāyudhyanta māmakāḥ // 7.61.1
jānantas tasya karmāṇi kuravaḥ savyasācinaḥ / kathaṃ tat kilbiṣaṃ kṛtvā nirbhayā brūhi māmakāḥ // 7.61.2
putraśokābhisaṃtaptaṃ kruddhaṃ mṛtyum ivāntakam / āyāntaṃ puruṣavyāghraṃ kathaṃ dadṛśur āhave // 7.61.3
kapirājadhvajaṃ saṃkhye vidhunvānaṃ mahad dhanuḥ / dṛṣṭvā putraparidyūnaṃ kim akurvanta māmakāḥ // 7.61.4
kiṃ nu saṃjaya saṃgrāme vṛttaṃ duryodhanaṃ prati / paridevo mahān atra śruto me nābhinandanam // 7.61.5
babhūvur ye manogrāhyāḥ śabdāḥ śrutisukhāvahāḥ / na śrūyante 'dya te sarve saindhavasya niveśane // 7.61.6
stuvatāṃ nādya śrūyante putrāṇāṃ śibire mama / sūtamāgadhasaṃghānāṃ nartakānāṃ ca sarvaśaḥ // 7.61.7
śabdena nāditābhīkṣṇam abhavad yatra me śrutiḥ / dīnānām adya taṃ śabdaṃ na śṛṇomi samīritam // 7.61.8
niveśane satyadhṛteḥ somadattasya saṃjaya / āsīno 'haṃ purā tāta śabdam aśrauṣam uttamam // 7.61.9
tad adya hīnapuṇyo 'ham ārtasvaranināditam / niveśanaṃ hatotsāhaṃ putrāṇāṃ mama lakṣaye // 7.61.10
viviṃśater durmukhasya citrasenavikarṇayoḥ / anyeṣāṃ ca sutānāṃ me na tathā śrūyate dhvaniḥ // 7.61.11
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā yaṃ śiṣyāḥ paryupāsate / droṇaputraṃ maheṣvāsaṃ putrāṇāṃ me parāyaṇam // 7.61.12
vitaṇḍālāpasaṃlāpair hutayācitavanditaiḥ / gītaiś ca vividhair iṣṭai ramate yo divāniśam // 7.61.13
upāsyamāno bahubhiḥ kurupāṇḍavasātvataiḥ / sūta tasya gṛhe śabdho nādya drauṇer yathā purā // 7.61.14
droṇaputraṃ maheṣvāsaṃ gāyanā nartakāś ca ye / atyartham upatiṣṭhanti teṣāṃ na śrūyate dhvaniḥ // 7.61.15
vindānuvindayoḥ sāyaṃ śibire yo mahādhvaniḥ / śrūyate so 'dya na tathā kekayānāṃ ca veśmasu // 7.61.16
nityapramuditānāṃ ca tālagītasvano mahān / nṛtyatāṃ śrūyate tāta gaṇānāṃ so 'dya na dhvaniḥ // 7.61.17
saptatantūn vitanvānā yam upāsanti yājakāḥ / saumadattiṃ śrutanidhiṃ teṣāṃ na śrūyate dhvaniḥ // 7.61.18
jyāghoṣo brahmaghoṣaś ca tomarāsirathadhvaniḥ / droṇasyāsīd avirato gṛhe tan na śṛṇomy aham // 7.61.19
nānādeśasamutthānāṃ gītānāṃ yo 'bhavat svanaḥ / vāditranāditānāṃ ca so 'dya na śrūyate mahān // 7.61.20
yadā prabhṛty upaplavyāc chāntim icchañ janārdanaḥ / āgataḥ sarvabhūtānām anukampārtham acyutaḥ // 7.61.21
tato 'ham abruvaṃ sūta mandaṃ duryodhanaṃ tadā / vāsudevena tīrthena putra saṃśāmya pāṇḍavaiḥ // 7.61.22
kālaprāptam ahaṃ manye mā tvaṃ duryodhanātigāḥ / śame ced yācamānaṃ tvaṃ pratyākhyāsyasi keśavam // 7.61.23
hitārtham abhijalpantaṃ na tathāsty aparājayaḥ // 7.61.23.2
pratyācaṣṭa sa dāśārham ṛṣabhaṃ sarvadhanvinām / anuneyāni jalpantam anayān nānvapadyata // 7.61.24
tato duḥśāsanasyaiva karṇasya ca mataṃ dvayoḥ / anvavartata hitvā māṃ kṛṣṭaḥ kālena durmatiḥ // 7.61.25
na hy ahaṃ dyūtam icchāmi viduro na praśaṃsati / saindhavo necchate dyūtaṃ bhīṣmo na dyūtam icchati // 7.61.26
śalyo bhūriśravāś caiva purumitro jayas tathā / aśvatthāmā kṛpo droṇo dyūtaṃ necchanti saṃjaya // 7.61.27
eteṣāṃ matam ājñāya yadi varteta putrakaḥ / sajñātimitraḥ sasuhṛc ciraṃ jīved anāmayaḥ // 7.61.28
ślakṣṇā madhurasaṃbhāṣā jñātimadhye priyaṃvadāḥ / kulīnāḥ saṃmatāḥ prājñāḥ sukhaṃ prāpsyanti pāṇḍavāḥ // 7.61.29
dharmāpekṣo naro nityaṃ sarvatra labhate sukham / pretyabhāve ca kalyāṇaṃ prasādaṃ pratipadyate // 7.61.30
arhanty ardhaṃ pṛthivyās te bhoktuṃ sāmarthyasādhanāḥ / teṣām api samudrāntā pitṛpaitāmahī mahī // 7.61.31
niyujyamānāḥ sthāsyanti pāṇḍavā dharmavartmani / santi no jñātayas tāta yeṣāṃ śroṣyanti pāṇḍavāḥ // 7.61.32
śalyasya somadattasya bhīṣmasya ca mahātmanaḥ / droṇasyātha vikarṇasya bāhlikasya kṛpasya ca // 7.61.33
anyeṣāṃ caiva vṛddhānāṃ bharatānāṃ mahātmanām / tvadarthaṃ bruvatāṃ tāta kariṣyanti vaco hitam // 7.61.34
kaṃ vā tvaṃ manyase teṣāṃ yas tvā brūyād ato 'nyathā / kṛṣṇo na dharmaṃ saṃjahyāt sarve te ca tvadanvayāḥ // 7.61.35
mayāpi coktās te vīrā vacanaṃ dharmasaṃhitam / nānyathā prakariṣyanti dharmātmāno hi pāṇḍavāḥ // 7.61.36
ity ahaṃ vilapan sūta bahuśaḥ putram uktavān / na ca me śrutavān mūḍho manye kālasya paryayam // 7.61.37
vṛkodarārjunau yatra vṛṣṇivīraś ca sātyakiḥ / uttamaujāś ca pāñcālyo yudhāmanyuś ca durjayaḥ // 7.61.38
dhṛṣṭadyumnaś ca durdharṣaḥ śikhaṇḍī cāparājitaḥ / aśmakāḥ kekayāś caiva kṣatradharmā ca saumakiḥ // 7.61.39
caidyaś ca cekitānaś ca putraḥ kāśyasya cābhibhuḥ / draupadeyā virāṭaś ca drupadaś ca mahārathaḥ // 7.61.40
yamau ca puruṣavyāghrau mantrī ca madhusūdanaḥ // 7.61.40.2
ka etāñ jātu yudhyeta loke 'smin vai jijīviṣuḥ / divyam astraṃ vikurvāṇān saṃhareyur ariṃdamāḥ // 7.61.41
anyo duryodhanāt karṇāc chakuneś cāpi saubalāt / duḥśāsanacaturthānāṃ nānyaṃ paśyāmi pañcamam // 7.61.42
yeṣām abhīśuhastaḥ syād viṣvakseno rathe sthitaḥ / saṃnaddhaś cārjuno yoddhā teṣāṃ nāsti parājayaḥ // 7.61.43
teṣāṃ mama vilāpānāṃ na hi duryodhanaḥ smaret / hatau hi puruṣavyāghrau bhīṣmadroṇau tvam āttha me // 7.61.44
teṣāṃ viduravākyānām uktānāṃ dīrghadarśinām / dṛṣṭvemāṃ phalanirvṛttiṃ manye śocanti putrakāḥ // 7.61.45
himātyaye yathā kakṣaṃ śuṣkaṃ vāterito mahān / agnir dahet tathā senāṃ māmikāṃ sa dhanaṃjayaḥ // 7.61.46
ācakṣva tad dhi naḥ sarvaṃ kuśalo hy asi saṃjaya / yad upāyāt tu sāyāhne kṛtvā pārthasya kilbiṣam // 7.61.47
abhimanyau hate tāta katham āsīn mano hi vaḥ // 7.61.47.2
na jātu tasya karmāṇi yudhi gāṇḍīvadhanvanaḥ / apakṛtvā mahat tāta soḍhuṃ śakṣyanti māmakāḥ // 7.61.48
kiṃ nu duryodhanaḥ kṛtyaṃ karṇaḥ kṛtyaṃ kim abravīt / duḥśāsanaḥ saubalaś ca teṣām evaṃ gate api // 7.61.49
sarveṣāṃ samavetānāṃ putrāṇāṃ mama saṃjaya // 7.61.49.2
yad vṛttaṃ tāta saṃgrāme mandasyāpanayair bhṛśam / lobhānugatadurbuddheḥ krodhena vikṛtātmanaḥ // 7.61.50
rājyakāmasya mūḍhasya rāgopahatacetasaḥ / durnītaṃ vā sunītaṃ vā tan mamācakṣva saṃjaya // 7.61.51
hanta te saṃpravakṣyāmi sarvaṃ pratyakṣadarśivān / śuśrūṣasva sthiro bhūtvā tava hy apanayo mahān // 7.62.1
gatodake setubandho yādṛk tādṛg ayaṃ tava / vilāpo niṣphalo rājan mā śuco bharatarṣabha // 7.62.2
anatikramaṇīyo 'yaṃ kṛtāntasyādbhuto vidhiḥ / mā śuco bharataśreṣṭha diṣṭam etat purātanam // 7.62.3
yadi hi tvaṃ purā dyūtāt kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram / nivartayethāḥ putrāṃś ca na tvāṃ vyasanam āvrajet // 7.62.4
yuddhakāle punaḥ prāpte tadaiva bhavatā yadi / nivartitāḥ syuḥ saṃrabdhā na tvāṃ vyasanam āvrajet // 7.62.5
duryodhanaṃ cāvidheyaṃ badhnīteti purā yadi / kurūn acodayiṣyas tvaṃ na tvāṃ vyasanam āvrajet // 7.62.6
tat te buddhivyabhīcāram upalapsyanti pāṇḍavāḥ / pāñcālā vṛṣṇayaḥ sarve ye cānye 'pi mahājanāḥ // 7.62.7
sa kṛtvā pitṛkarma tvaṃ putraṃ saṃsthāpya satpathe / vartethā yadi dharmeṇa na tvāṃ vyasanam āvrajet // 7.62.8
tvaṃ tu prājñatamo loke hitvā dharmaṃ sanātanam / duryodhanasya karṇasya śakuneś cānvagā matam // 7.62.9
tat te vilapitaṃ sarvaṃ mayā rājan niśāmitam / arthe niviśamānasya viṣamiśraṃ yathā madhu // 7.62.10
na tathā manyate kṛṣṇo rājānaṃ pāṇḍavaṃ purā / na bhīṣmaṃ naiva ca droṇaṃ yathā tvāṃ manyate nṛpa // 7.62.11
vyajānata yadā tu tvāṃ rājadharmād adhaś cyutam / tadā prabhṛti kṛṣṇas tvāṃ na tathā bahu manyate // 7.62.12
paruṣāṇy ucyamānāṃś ca yathā pārthān upekṣase / tasyānubandhaḥ prāptas tvāṃ putrāṇāṃ rājyakāmukam // 7.62.13
pitṛpaitāmahaṃ rājyam apavṛttaṃ tadānagha / atha pārthair jitāṃ kṛtsnāṃ pṛthivīṃ pratyapadyathāḥ // 7.62.14
pāṇḍunāvarjitaṃ rājyaṃ kauravāṇāṃ yaśas tathā / tataś cābhyadhikaṃ bhūyaḥ pāṇḍavair dharmacāribhiḥ // 7.62.15
teṣāṃ tat tādṛśaṃ karma tvām āsādya suniṣphalam / yat pitryād bhraṃśitā rājyāt tvayehāmiṣagṛddhinā // 7.62.16
yat punar yuddhakāle tvaṃ putrān garhayase nṛpa / bahudhā vyāharan doṣān na tad adyopapadyate // 7.62.17
na hi rakṣanti rājāno yudhyanto jīvitaṃ raṇe / camūṃ vigāhya pārthānāṃ yudhyante kṣatriyarṣabhāḥ // 7.62.18
yāṃ tu kṛṣṇārjunau senāṃ yāṃ sātyakivṛkodarau / rakṣeran ko nu tāṃ yudhyec camūm anyatra kauravaiḥ // 7.62.19
yeṣāṃ yoddhā guḍākeśo yeṣāṃ mantrī janārdanaḥ / yeṣāṃ ca sātyakir goptā yeṣāṃ goptā vṛkodaraḥ // 7.62.20
ko hi tān viṣahed yoddhuṃ martyadharmā dhanurdharaḥ / anyatra kauraveyebhyo ye vā teṣāṃ padānugāḥ // 7.62.21
yāvat tu śakyate kartum anuraktair janādhipaiḥ / kṣatradharmarataiḥ śūrais tāvat kurvanti kauravāḥ // 7.62.22
yathā tu puruṣavyāghrair yuddhaṃ paramasaṅkaṭam / kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ tat sarvaṃ śṛṇu tattvataḥ // 7.62.23
tasyāṃ niśāyāṃ vyuṣṭāyāṃ droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / svāny anīkāni sarvāṇi prākrāmad vyūhituṃ tataḥ // 7.63.1
śūrāṇāṃ garjatāṃ rājan saṃkruddhānām amarṣiṇām / śrūyante sma giraś citrāḥ parasparavadhaiṣiṇām // 7.63.2
visphārya ca dhanūṃṣy ājau jyāḥ karaiḥ parimṛjya ca / viniḥśvasantaḥ prākrośan kvedānīṃ sa dhanaṃjayaḥ // 7.63.3
vikośān sutsarūn anye kṛtadhārān samāhitān / pītān ākāśasaṃkāśān asīn ke cic ca cikṣipuḥ // 7.63.4
carantas tv asimārgāṃś ca dhanurmārgāṃś ca śikṣayā / saṃgrāmamanasaḥ śūrā dṛśyante sma sahasraśaḥ // 7.63.5
saghaṇṭāś candanādigdhāḥ svarṇavajravibhūṣitāḥ / samutkṣipya gadāś cānye paryapṛcchanta pāṇḍavam // 7.63.6
anye balamadonmattāḥ parighair bāhuśālinaḥ / cakruḥ saṃbādham ākāśam ucchritendradhvajopamaiḥ // 7.63.7
nānāpraharaṇaiś cānye vicitrasragalaṃkṛtāḥ / saṃgrāmamanasaḥ śūrās tatra tatra vyavasthitāḥ // 7.63.8
kvārjunaḥ kva ca govindaḥ kva ca mānī vṛkodaraḥ / kva ca te suhṛdas teṣām āhvayanto raṇe tadā // 7.63.9
tataḥ śaṅkham upādhmāya tvarayan vājinaḥ svayam / itas tatas tān racayan droṇaś carati vegitaḥ // 7.63.10
teṣv anīkeṣu sarveṣu sthiteṣv āhavanandiṣu / bhāradvājo mahārāja jayadratham athābravīt // 7.63.11
tvaṃ caiva saumadattiś ca karṇaś caiva mahārathaḥ / aśvatthāmā ca śalyaś ca vṛṣasenaḥ kṛpas tathā // 7.63.12
śataṃ cāśvasahasrāṇāṃ rathānām ayutāni ṣaṭ / dviradānāṃ prabhinnānāṃ sahasrāṇi caturdaśa // 7.63.13
padātīnāṃ sahasrāṇi daṃśitāny ekaviṃśatiḥ / gavyūtiṣu trimātreṣu mām anāsādya tiṣṭhata // 7.63.14
tatrasthaṃ tvāṃ na saṃsoḍhuṃ śaktā devāḥ savāsavāḥ / kiṃ punaḥ pāṇḍavāḥ sarve samāśvasihi saindhava // 7.63.15
evam uktaḥ samāśvastaḥ sindhurājo jayadrathaḥ / saṃprāyāt saha gāndhārair vṛtas taiś ca mahārathaiḥ // 7.63.16
varmibhiḥ sādibhir yattaiḥ prāsapāṇibhir āsthitaiḥ // 7.63.16.2
cāmarāpīḍinaḥ sarve jāmbūnadavibhūṣitāḥ / jayadrathasya rājendra hayāḥ sādhupravāhinaḥ // 7.63.17
te caiva saptasāhasrā dvisāhasrāś ca saindhavāḥ // 7.63.17.2
mattānām adhirūḍhānāṃ hastyārohair viśāradaiḥ / nāgānāṃ bhīmarūpāṇāṃ varmiṇāṃ raudrakarmiṇām // 7.63.18
adhyardhena sahasreṇa putro durmarṣaṇas tava / agrataḥ sarvasainyānāṃ yotsyamāno vyavasthitaḥ // 7.63.19
tato duḥśāsanaś caiva vikarṇaś ca tavātmajau / sindhurājārthasiddhyartham agrānīke vyavasthitau // 7.63.20
dīrgho dvādaśagavyūtiḥ paścārdhe pañca vistṛtaḥ / vyūhaḥ sa cakraśakaṭo bhāradvājena nirmitaḥ // 7.63.21
nānānṛpatibhir vīrais tatra tatra vyavasthitaiḥ / rathāśvagajapattyoghair droṇena vihitaḥ svayam // 7.63.22
paścārdhe tasya padmas tu garbhavyūhaḥ sudurbhidaḥ / sūcī padmasya madhyastho gūḍho vyūhaḥ punaḥ kṛtaḥ // 7.63.23
evam etaṃ mahāvyūhaṃ vyūhya droṇo vyavasthitaḥ / sūcīmukhe maheṣvāsaḥ kṛtavarmā vyavasthitaḥ // 7.63.24
anantaraṃ ca kāmbojo jalasaṃdhaś ca māriṣa / duryodhanaḥ sahāmātyas tadanantaram eva ca // 7.63.25
tataḥ śatasahasrāṇi yodhānām anivartinām / vyavasthitāni sarvāṇi śakaṭe sūcirakṣiṇaḥ // 7.63.26
teṣāṃ ca pṛṣṭhato rāja balena mahatā vṛtaḥ / jayadrathas tato rājan sūcipāśe vyavasthitaḥ // 7.63.27
śakaṭasya tu rājendra bhāradvājo mukhe sthitaḥ / anu tasyābhavad bhojo jugopainaṃ tataḥ svayam // 7.63.28
śvetavarmāmbaroṣṇīṣo vyūḍhorasko mahābhujaḥ / dhanur visphārayan droṇas tasthau kruddha ivāntakaḥ // 7.63.29
patākinaṃ śoṇahayaṃ vedīkṛṣṇājinadhvajam / droṇasya ratham ālokya prahṛṣṭāḥ kuravo 'bhavan // 7.63.30
siddhacāraṇasaṃghānāṃ vismayaḥ sumahān abhūt / droṇena vihitaṃ dṛṣṭvā vyūhaṃ kṣubdhārṇavopamam // 7.63.31
saśailasāgaravanāṃ nānājanapadākulām / grased vyūhaḥ kṣitiṃ sarvām iti bhūtāni menire // 7.63.32
bahurathamanujāśvapattināgaṃ; pratibhayanisvanam adbhutābharūpam / ahitahṛdayabhedanaṃ mahad vai; śakaṭam avekṣya kṛtaṃ nananda rājā // 7.63.33
tato vyūḍheṣv anīkeṣu samutkruṣṭeṣu māriṣa / tāḍyamānāsu bherīṣu mṛdaṅgeṣu nadatsu ca // 7.64.1
anīkānāṃ ca saṃhrāde vāditrāṇāṃ ca nisvane / pradhmāpiteṣu śaṅkheṣu saṃnāde lomaharṣaṇe // 7.64.2
abhihārayatsu śanakair bharateṣu yuyutsuṣu / raudre muhūrte saṃprāpte savyasācī vyadṛśyata // 7.64.3
vaḍānāṃ vāyasānāṃ ca purastāt savyasācinaḥ / bahulāni sahasrāṇi prākrīḍaṃs tatra bhārata // 7.64.4
mṛgāś ca ghorasaṃnādāḥ śivāś cāśivadarśanāḥ / dakṣiṇena prayātānām asmākaṃ prāṇadaṃs tathā // 7.64.5
sanirghātā jvalantyaś ca petur ulkāḥ samantataḥ / cacāla ca mahī kṛtsnā bhaye ghore samutthite // 7.64.6
viṣvag vātāḥ sanirghātā rūkṣāḥ śarkaravarṣiṇaḥ / vavur āyāti kaunteye saṃgrāme samupasthite // 7.64.7
nākulis tu śatānīko dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / pāṇḍavānām anīkāni prājñau tau vyūhatus tadā // 7.64.8
tato rathasahasreṇa dviradānāṃ śatena ca / tribhir aśvasahasraiś ca padātīnāṃ śataiḥ śataiḥ // 7.64.9
adhyardhamātre dhanuṣāṃ sahasre tanayas tava / agrataḥ sarvasainyānāṃ sthitvā durmarṣaṇo 'bravīt // 7.64.10
adya gāṇḍīvadhanvānaṃ tapantaṃ yuddhadurmadam / aham āvārayiṣyāmi veleva makarālayam // 7.64.11
adya paśyantu saṃgrāme dhanaṃjayam amarṣaṇam / viṣaktaṃ mayi durdharṣam aśmakūṭam ivāśmani // 7.64.12
evaṃ bruvan mahārāja mahātmā sa mahāmatiḥ / maheṣvāsair vṛto rājan maheṣvāso vyavasthitaḥ // 7.64.13
tato 'ntaka iva kruddhaḥ savajra iva vāsavaḥ / daṇḍapāṇir ivāsahyo mṛtyuḥ kālena coditaḥ // 7.64.14
śūlapāṇir ivākṣobhyo varuṇaḥ pāśavān iva / yugāntāgnir ivārciṣmān pradhakṣyan vai punaḥ prajāḥ // 7.64.15
krodhāmarṣabaloddhūto nivātakavacāntakaḥ / jayo jetā sthitaḥ satye pārayiṣyan mahāvratam // 7.64.16
āmuktakavacaḥ khaḍgī jāmbūnadakirīṭabhṛt / śubhravarmāmbaradharaḥ svaṅgadī cārukuṇḍalī // 7.64.17
rathapravaram āsthāya naro nārāyaṇānugaḥ / vidhunvan gāṇḍivaṃ saṃkhye babhau sūrya ivoditaḥ // 7.64.18
so 'grānīkasya mahata iṣupāte dhanaṃjayaḥ / vyavasthāpya rathaṃ sajjaṃ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān // 7.64.19
atha kṛṣṇo 'py asaṃbhrāntaḥ pārthena saha māriṣa / prādhmāpayat pāñcajanyaṃ śaṅkhapravaram ojasā // 7.64.20
tayoḥ śaṅkhapraṇādena tava sainye viśāṃ pate / āsan saṃhṛṣṭaromāṇaḥ kampitā gatacetasaḥ // 7.64.21
yathā trasanti bhūtāni sarvāṇy aśaninisvanāt / tathā śaṅkhapraṇādena vitresus tava sainikāḥ // 7.64.22
prasusruvuḥ śakṛnmūtraṃ vāhanāni ca sarvaśaḥ / evaṃ savāhanaṃ sarvam āvignam abhavad balam // 7.64.23
vyaṣīdanta narā rājañ śaṅkhaśabdena māriṣa / visaṃjñāś cābhavan ke cit ke cid rājan vitatrasuḥ // 7.64.24
tataḥ kapir mahānādaṃ saha bhūtair dhvajālayaiḥ / akarod vyāditāsyaś ca bhīṣayaṃs tava sainikān // 7.64.25
tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca mṛdaṅgāś cānakaiḥ saha / punar evābhyahanyanta tava sainyapraharṣaṇāḥ // 7.64.26
nānāvāditrasaṃhrādaiḥ kṣveḍitāsphoṭitākulaiḥ / siṃhanādaiḥ savāditraiḥ samāhūtair mahārathaiḥ // 7.64.27
tasmin sutumule śabde bhīrūṇāṃ bhayavardhane / atīva hṛṣṭo dāśārham abravīt pākaśāsaniḥ // 7.64.28
codayāśvān hṛṣīkeśa yatra durmarṣaṇaḥ sthitaḥ / etad bhittvā gajānīkaṃ pravekṣyāmy arivāhinīm // 7.64.29
evam ukto mahābāhuḥ keśavaḥ savyasācinā / acodayad dhayāṃs tatra yatra durmarṣaṇaḥ sthitaḥ // 7.64.30
sa saṃprahāras tumulaḥ saṃpravṛttaḥ sudāruṇaḥ / ekasya ca bahūnāṃ ca rathanāganarakṣayaḥ // 7.64.31
tataḥ sāyakavarṣeṇa parjanya iva vṛṣṭimān / parān avākirat pārthaḥ parvatān iva nīradaḥ // 7.64.32
te cāpi rathinaḥ sarve tvaritāḥ kṛtahastavat / avākiran bāṇajālais tataḥ kṛṣṇadhanaṃjayau // 7.64.33
tataḥ kruddho mahābāhur vāryamāṇaḥ parair yudhi / śirāṃsi rathināṃ pārthaḥ kāyebhyo 'pāharac charaiḥ // 7.64.34
udbhrāntanayanair vaktraiḥ saṃdaṣṭoṣṭhapuṭaiḥ śubhaiḥ / sakuṇḍalaśirastrāṇair vasudhā samakīryata // 7.64.35
puṇḍarīkavanānīva vidhvastāni samantataḥ / vinikīrṇāni yodhānāṃ vadanāni cakāśire // 7.64.36
tapanīyavicitrāṇi siktāni rudhireṇa ca / adṛśyanta yathā rājan meghasaṃghāḥ savidyutaḥ // 7.64.37
śirasāṃ patatāṃ rājañ śabdo 'bhūt pṛthivītale / kālena paripakvānāṃ tālānāṃ patatām iva // 7.64.38
tataḥ kabandhaḥ kaś cit tu dhanur ālambya tiṣṭhati / kaś cit khaḍgaṃ viniṣkṛṣya bhujenodyamya tiṣṭhati // 7.64.39
nājānanta śirāṃsy urvyāṃ patitāni nararṣabhāḥ / amṛṣyamāṇāḥ kaunteyaṃ saṃgrāme jayagṛddhinaḥ // 7.64.40
hayānām uttamāṅgaiś ca hastihastaiś ca medinī / bāhubhiś ca śirobhiś ca vīrāṇāṃ samakīryata // 7.64.41
ayaṃ pārthaḥ kutaḥ pārtha eṣa pārtha iti prabho / tava sainyeṣu yodhānāṃ pārthabhūtam ivābhavat // 7.64.42
anyonyam api cājaghnur ātmānam api cāpare / pārthabhūtam amanyanta jagat kālena mohitāḥ // 7.64.43
niṣṭanantaḥ sarudhirā visaṃjñā gāḍhavedanāḥ / śayānā bahavo vīrāḥ kīrtayantaḥ suhṛjjanam // 7.64.44
sabhiṇḍipālāḥ saprāsāḥ saśaktyṛṣṭiparaśvadhāḥ / saniryūhāḥ sanistriṃśāḥ saśarāsanatomarāḥ // 7.64.45
sabāṇavarmābharaṇāḥ sagadāḥ sāṅgadā raṇe / mahābhujagasaṃkāśā bāhavaḥ parighopamāḥ // 7.64.46
udveṣṭanti viceṣṭanti saṃveṣṭanti ca sarvaśaḥ / vegaṃ kurvanti saṃrabdhā nikṛttāḥ parameṣubhiḥ // 7.64.47
yo yaḥ sma samare pārthaṃ pratisaṃrabhate naraḥ / tasya tasyāntako bāṇaḥ śarīram upasarpati // 7.64.48
nṛtyato rathamārgeṣu dhanur vyāyacchatas tathā / na kaś cit tatra pārthasya dadarśāntaram aṇv api // 7.64.49
yat tasya ghaṭamānasya kṣipraṃ vikṣipataḥ śarān / lāghavāt pāṇḍuputrasya vyasmayanta pare janāḥ // 7.64.50
hastinaṃ hastiyantāram aśvam āśvikam eva ca / abhinat phalguno bāṇai rathinaṃ ca sasārathim // 7.64.51
āvartamānam āvṛttaṃ yudhyamānaṃ ca pāṇḍavaḥ / pramukhe tiṣṭhamānaṃ ca na kaṃ cin na nihanti saḥ // 7.64.52
yathodayan vai gagane sūryo hanti mahat tamaḥ / tathārjuno gajānīkam avadhīt kaṅkapatribhiḥ // 7.64.53
hastibhiḥ patitair bhinnais tava sainyam adṛśyata / antakāle yathā bhūmir vinikīrṇair mahīdharaiḥ // 7.64.54
yathā madhyaṃdine sūryo duṣprekṣyaḥ prāṇibhiḥ sadā / tathā dhanaṃjayaḥ kruddho duṣprekṣyo yudhi śatrubhiḥ // 7.64.55
tat tathā tava putrasya sainyaṃ yudhi paraṃtapa / prabhagnaṃ drutam āvignam atīva śarapīḍitam // 7.64.56
māruteneva mahatā meghānīkaṃ vidhūyatā / prakālyamānaṃ tat sainyaṃ nāśakat prativīkṣitum // 7.64.57
pratodaiś cāpakoṭībhir huṃkāraiḥ sādhuvāhitaiḥ / kaśāpārṣṇyabhighātaiś ca vāgbhir ugrābhir eva ca // 7.64.58
codayanto hayāṃs tūrṇaṃ palāyante sma tāvakāḥ / sādino rathinaś caiva pattayaś cārjunārditāḥ // 7.64.59
pārṣṇyaṅguṣṭhāṅkuśair nāgāṃś codayantas tathāpare / śaraiḥ saṃmohitāś cānye tam evābhimukhā yayau // 7.64.60
tava yodhā hatotsāhā vibhrāntamanasas tadā // 7.64.60.2
tasmin prabhagne sainyāgre vadhyamāne kirīṭinā / ke nu tatra raṇe vīrāḥ pratyudīyur dhanaṃjayam // 7.65.1
āho svic chakaṭavyūhaṃ praviṣṭā moghaniścayāḥ / droṇam āśritya tiṣṭhantaḥ prākāram akutobhayāḥ // 7.65.2
tathārjunena saṃbhagne tasmiṃs tava bale tadā / hatavīre hatotsāhe palāyanakṛtakṣaṇe // 7.65.3
pākaśāsaninābhīkṣṇaṃ vadhyamāne śarottamaiḥ / na tatra kaś cit saṃgrāme śaśākārjunam īkṣitum // 7.65.4
tatas tava suto rājan dṛṣṭvā sainyaṃ tathāgatam / duḥśāsano bhṛśaṃ kruddho yuddhāyārjunam abhyayāt // 7.65.5
sa kāñcanavicitreṇa kavacena samāvṛtaḥ / jāmbūnadaśirastrāṇaḥ śūras tīvraparākramaḥ // 7.65.6
nāgānīkena mahatā grasann iva mahīm imām / duḥśāsano mahārāja savyasācinam āvṛṇot // 7.65.7
hrādena gajaghaṇṭānāṃ śaṅkhānāṃ ninadena ca / jyākṣepaninadaiś caiva virāveṇa ca dantinām // 7.65.8
bhūr diśaś cāntarikṣaṃ ca śabdenāsīt samāvṛtam / sa muhūrtaṃ pratibhayo dāruṇaḥ samapadyata // 7.65.9
tān dṛṣṭvā patatas tūrṇam aṅkuśair abhicoditān / vyālambahastān saṃrabdhān sapakṣān iva parvatān // 7.65.10
siṃhanādena mahatā narasiṃho dhanaṃjayaḥ / gajānīkam amitrāṇām abhito vyadhamac charaiḥ // 7.65.11
mahormiṇam ivoddhūtaṃ śvasanena mahārṇavam / kirīṭī tad gajānīkaṃ prāviśan makaro yathā // 7.65.12
kāṣṭhātīta ivādityaḥ pratapan yugasaṃkṣaye / dadṛśe dikṣu sarvāsu pārthaḥ parapuraṃjayaḥ // 7.65.13
khuraśabdena cāśvānāṃ nemighoṣeṇa tena ca / tena cotkruṣṭaśabdena jyāninādena tena ca // 7.65.14
devadattasya ghoṣeṇa gāṇḍīvaninadena ca // 7.65.14.2
mandavegatarā nāgā babhūvus te vicetasaḥ / śarair āśīviṣasparśair nirbhinnāḥ savyasācinā // 7.65.15
te gajā viśikhais tīkṣṇair yudhi gāṇḍīvacoditaiḥ / anekaśatasāhasraiḥ sarvāṅgeṣu samarpitāḥ // 7.65.16
ārāvaṃ paramaṃ kṛtvā vadhyamānāḥ kirīṭinā / nipetur aniśaṃ bhūmau chinnapakṣā ivādrayaḥ // 7.65.17
apare dantaveṣṭeṣu kumbheṣu ca kaṭeṣu ca / śaraiḥ samarpitā nāgāḥ krauñcavad vyanadan muhuḥ // 7.65.18
gajaskandhagatānāṃ ca puruṣāṇāṃ kirīṭinā / ācchidyantottamāṅgāni bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.65.19
sakuṇḍalānāṃ patatāṃ śirasāṃ dharaṇītale / padmānām iva saṃghātaiḥ pārthaś cakre nivedanam // 7.65.20
yantrabaddhā vikavacā vraṇārtā rudhirokṣitāḥ / bhramatsu yudhi nāgeṣu manuṣyā vilalambire // 7.65.21
ke cid ekena bāṇena sumuktena patatriṇā / dvau trayaś ca vinirbhinnā nipetur dharaṇītale // 7.65.22
maurvīṃ dhanur dhvajaṃ caiva yugānīṣās tathaiva ca / rathināṃ kuṭṭayām āsa bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.65.23
na saṃdadhan na cāpy asyan na vimuñcan na coddharan / maṇḍalenaiva dhanuṣā nṛtyan pārthaḥ sma dṛśyate // 7.65.24
atividdhāś ca nārācair vamanto rudhiraṃ mukhaiḥ / muhūrtān nipatanty anye vāraṇā vasudhātale // 7.65.25
utthitāny agaṇeyāni kabandhāni samantataḥ / adṛśyanta mahārāja tasmin paramasaṃkule // 7.65.26
sacāpāḥ sāṅgulitrāṇāḥ sakhaḍgāḥ sāṅgadā raṇe / adṛśyanta bhujāś chinnā hemābharaṇabhūṣitāḥ // 7.65.27
sūpaskarair adhiṣṭhānair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ / cakrair vimathitair akṣai bhagnaiś ca bahudhā yugaiḥ // 7.65.28
varmacāpaśaraiś caiva vyavakīrṇais tatas tataḥ / sragbhir ābharaṇair vastraiḥ patitaiś ca mahādhvajaiḥ // 7.65.29
nihatair vāraṇair aśvaiḥ kṣatriyaiś ca nipātitaiḥ / adṛśyata mahī tatra dāruṇapratidarśanā // 7.65.30
evaṃ duḥśāsanabalaṃ vadhyamānaṃ kirīṭinā / saṃprādravan mahārāja vyathitaṃ vai sanāyakam // 7.65.31
tato duḥśāsanas trastaḥ sahānīkaḥ śarārditaḥ / droṇaṃ trātāram ākāṅkṣañ śakaṭavyūham abhyagāt // 7.65.32
duḥśāsanabalaṃ hatvā savyasācī dhanaṃjayaḥ / sindhurājaṃ parīpsan vai droṇānīkam upādravat // 7.66.1
sa tu droṇaṃ samāsādya vyūhasya pramukhe sthitam / kṛtāñjalir idaṃ vākyaṃ kṛṣṇasyānumate 'bravīt // 7.66.2
śivena dhyāhi māṃ brahman svasti caiva vadasva me / bhavatprasādād icchāmi praveṣṭuṃ durbhidāṃ camūm // 7.66.3
bhavān pitṛsamo mahyaṃ dharmarājasamo 'pi ca / tathā kṛṣṇasamaś caiva satyam etad bravīmi te // 7.66.4
aśvatthāmā yathā tāta rakṣaṇīyas tavānagha / tathāham api te rakṣyaḥ sadaiva dvijasattama // 7.66.5
tava prasādād icchāmi sindhurājānam āhave / nihantuṃ dvipadāṃ śreṣṭha pratijñāṃ rakṣa me vibho // 7.66.6
evam uktas tadācāryaḥ pratyuvāca smayann iva / mām ajitvā na bībhatso śakyo jetuṃ jayadrathaḥ // 7.66.7
etāvad uktvā taṃ droṇaḥ śaravrātair avākirat / sarathāśvadhvajaṃ tīkṣṇaiḥ prahasan vai sasārathim // 7.66.8
tato 'rjunaḥ śaravrātān droṇasyāvārya sāyakaiḥ / droṇam abhyardayad bāṇair ghorarūpair mahattaraiḥ // 7.66.9
vivyādha ca raṇe droṇam anumānya viśāṃ pate / kṣatradharmaṃ samāsthāya navabhiḥ sāyakaiḥ punaḥ // 7.66.10
tasyeṣūn iṣubhiś chittvā droṇo vivyādha tāv ubhau / viṣāgnijvalanaprakhyair iṣubhiḥ kṛṣṇapāṇḍavau // 7.66.11
iyeṣa pāṇḍavas tasya bāṇaiś chettuṃ śarāsanam / tasya cintayatas tv evaṃ phalgunasya mahātmanaḥ // 7.66.12
droṇaḥ śarair asaṃbhrānto jyāṃ cicchedāśu vīryavān // 7.66.12.2
vivyādha ca hayān asya dhvajaṃ sārathim eva ca / arjunaṃ ca śarair vīraṃ smayamāno 'bhyavākirat // 7.66.13
etasminn antare pārthaḥ sajjaṃ kṛtvā mahad dhanuḥ / viśeṣayiṣyann ācāryaṃ sarvāstraviduṣāṃ varam // 7.66.14
mumoca ṣaṭśatān bāṇān gṛhītvaikam iva drutam // 7.66.14.2
punaḥ sapta śatān anyān sahasraṃ cānivartinām / cikṣepāyutaśaś cānyāṃs te 'ghnan droṇasya tāṃ camūm // 7.66.15
taiḥ samyag astair balinā kṛtinā citrayodhinā / manuṣyavājimātaṅgā viddhāḥ petur gatāsavaḥ // 7.66.16
vidrutāś ca raṇe petuḥ saṃchinnāyudhajīvitāḥ / rathino rathamukhyebhyaḥ sahayāḥ śarapīḍitāḥ // 7.66.17
cūrṇitākṣiptadagdhānāṃ vajrānilahutāśanaiḥ / tulyarūpā gajāḥ petur giryagrāmbudaveśmanām // 7.66.18
petur aśvasahasrāṇi prahatāny arjuneṣubhiḥ / haṃsā himavataḥ pṛṣṭhe vāriviprahatā iva // 7.66.19
rathāśvadvipapattyoghāḥ salilaughā ivādbhutāḥ / yugāntādityaraśmyābhaiḥ pāṇḍavāstaśarair hatāḥ // 7.66.20
taṃ pāṇḍavādityaśarāṃśujālaṃ; kurupravīrān yudhi niṣṭapantam / sa droṇameghaḥ śaravarṣavegaiḥ; prācchādayan megha ivārkaraśmīn // 7.66.21
athātyarthavisṛṣṭena dviṣatām asubhojinā / ājaghne vakṣasi droṇo nārācena dhanaṃjayam // 7.66.22
sa vihvalitasarvāṅgaḥ kṣitikampe yathācalaḥ / dhairyam ālambya bībhatsur droṇaṃ vivyādha patribhiḥ // 7.66.23
droṇas tu pañcabhir bāṇair vāsudevam atāḍayat / arjunaṃ ca trisaptatyā dhvajaṃ cāsya tribhiḥ śaraiḥ // 7.66.24
viśeṣayiṣyañ śiṣyaṃ ca droṇo rājan parākramī / adṛśyam arjunaṃ cakre nimeṣāc charavṛṣṭibhiḥ // 7.66.25
prasaktān patato 'drākṣma bhāradvājasya sāyakān / maṇḍalīkṛtam evāsya dhanuś cādṛśyatādbhutam // 7.66.26
te 'bhyayuḥ samare rājan vāsudevadhanaṃjayau / droṇasṛṣṭāḥ subahavaḥ kaṅkapatraparicchadāḥ // 7.66.27
tad dṛṣṭvā tādṛśaṃ yuddhaṃ droṇapāṇḍavayos tadā / vāsudevo mahābuddhiḥ kāryavattām acintayat // 7.66.28
tato 'bravīd vāsudevo dhanaṃjayam idaṃ vacaḥ / pārtha pārtha mahābāho na naḥ kālātyayo bhavet // 7.66.29
droṇam utsṛjya gacchāmaḥ kṛtyam etan mahattaram / pārthaś cāpy abravīt kṛṣṇaṃ yatheṣṭam iti keśava // 7.66.30
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā droṇaṃ prāyān mahābhujaḥ / parivṛttaś ca bībhatsur agacchad visṛjañ śarān // 7.66.31
tato 'bravīt smayan droṇaḥ kvedaṃ pāṇḍava gamyate / nanu nāma raṇe śatrum ajitvā na nivartase // 7.66.32
gurur bhavān na me śatruḥ śiṣyaḥ putrasamo 'smi te / na cāsti sa pumāṃl loke yas tvāṃ yudhi parājayet // 7.66.33
evaṃ bruvāṇo bībhatsur jayadrathavadhotsukaḥ / tvarāyukto mahābāhus tat sainyaṃ samupādravat // 7.66.34
taṃ cakrarakṣau pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau / anvayātāṃ mahātmānau viśantaṃ tāvakaṃ balam // 7.66.35
tato jayo mahārāja kṛtavarmā ca sāttvataḥ / kāmbojaś ca śrutāyuś ca dhanaṃjayam avārayan // 7.66.36
teṣāṃ daśasahasrāṇi rathānām anuyāyinām / abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ // 7.66.37
mācellakā lalitthāś ca kekayā madrakās tathā / nārāyaṇāś ca gopālāḥ kāmbojānāṃ ca ye gaṇāḥ // 7.66.38
karṇena vijitāḥ pūrvaṃ saṃgrāme śūrasaṃmatāḥ / bhāradvājaṃ puraskṛtya tyaktātmāno 'rjunaṃ prati // 7.66.39
putraśokābhisaṃtaptaṃ kruddhaṃ mṛtyum ivāntakam / tyajantaṃ tumule prāṇān saṃnaddhaṃ citrayodhinam // 7.66.40
gāhamānam anīkāni mātaṅgam iva yūthapam / maheṣvāsaṃ parākrāntaṃ naravyāghram avārayan // 7.66.41
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / anyonyaṃ vai prārthayatāṃ yodhānām arjunasya ca // 7.66.42
jayadrathavadhaprepsum āyāntaṃ puruṣarṣabham / nyavārayanta sahitāḥ kriyā vyādhim ivotthitam // 7.66.43
saṃniruddhas tu taiḥ pārtho mahābalaparākramaḥ / drutaṃ samanuyātaś ca droṇena rathināṃ varaḥ // 7.67.1
kirann iṣugaṇāṃs tikṣṇān svaraśmīn iva bhāskaraḥ / tāpayām āsa tat sainyaṃ dehaṃ vyādhigaṇo yathā // 7.67.2
aśvo viddho dhvajaś chinnaḥ sārohaḥ patito gajaḥ / chatrāṇi cāpaviddhāni rathāś cakrair vinā kṛtāḥ // 7.67.3
vidrutāni ca sainyāni śarārtāni samantataḥ / ity āsīt tumulaṃ yuddhaṃ na prājñāyata kiṃ cana // 7.67.4
teṣām āyacchatāṃ saṃkhye parasparam ajihmagaiḥ / arjuno dhvajinīṃ rājann abhīkṣṇaṃ samakampayat // 7.67.5
satyāṃ cikīrṣamāṇas tu pratijñāṃ satyasaṃgaraḥ / abhyadravad rathaśreṣṭhaṃ śoṇāśvaṃ śvetavāhanaḥ // 7.67.6
taṃ droṇaḥ pañcaviṃśatyā marmabhidbhir ajihmagaiḥ / antevāsinam ācāryo maheṣvāsaṃ samardayat // 7.67.7
taṃ tūrṇam iva bībhatsuḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / abhyadhāvad iṣūn asyann iṣuvegavighātakān // 7.67.8
tasyāśu kṣipato bhallān bhallaiḥ saṃnataparvabhiḥ / pratyavidhyad ameyātmā brahmāstraṃ samudīrayan // 7.67.9
tad adbhutam apaśyāma droṇasyācāryakaṃ yudhi / yatamāno yuvā nainaṃ pratyavidhyad yad arjunaḥ // 7.67.10
kṣarann iva mahāmegho vāridhārāḥ sahasraśaḥ / droṇameghaḥ pārthaśailaṃ vavarṣa śaravṛṣṭibhiḥ // 7.67.11
arjunaḥ śaravarṣaṃ tad brahmāstreṇaiva māriṣa / pratijagrāha tejasvī bāṇair bāṇān viśātayan // 7.67.12
droṇas tu pañcaviṃśatyā śvetavāhanam ārdayat / vāsudevaṃ ca saptatyā bāhvor urasi cāśugaiḥ // 7.67.13
pārthas tu prahasan dhīmān ācāryaṃ sa śaraughiṇam / visṛjantaṃ śitān bāṇān avārayata taṃ yudhi // 7.67.14
atha tau vadhyamānau tu droṇena rathasattamau / āvarjayetāṃ durdharṣaṃ yugāntāgnim ivotthitam // 7.67.15
varjayan niśitān bāṇān droṇacāpaviniḥsṛtān / kirīṭamālī kaunteyo bhojānīkaṃ nyapātayat // 7.67.16
so 'ntarā kṛtavarmāṇaṃ kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam / abhyayād varjayan droṇaṃ mainākam iva parvatam // 7.67.17
tato bhojo naravyāghraṃ duḥsahaḥ kurusattama / avidhyat tūrṇam avyagro daśabhiḥ kaṅkapatribhiḥ // 7.67.18
tam arjunaḥ śitenājau rājan vivyādha patriṇā / punaś cānyais tribhir bāṇair mohayann iva sātvatam // 7.67.19
bhojas tu prahasan pārthaṃ vāsudevaṃ ca mādhavam / ekaikaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samārpayat // 7.67.20
tasyārjuno dhanuś chittvā vivyādhainaṃ trisaptabhiḥ / śarair agniśikhākāraiḥ kruddhāśīviṣasaṃnibhaiḥ // 7.67.21
athānyad dhanur ādāya kṛtavarmā mahārathaḥ / pañcabhiḥ sāyakais tūrṇaṃ vivyādhorasi bhārata // 7.67.22
punaś ca niśitair bāṇaiḥ pārthaṃ vivyādha pañcabhiḥ / taṃ pārtho navabhir bāṇair ājaghāna stanāntare // 7.67.23
viṣaktaṃ dṛśya kaunteyaṃ kṛtavarmarathaṃ prati / cintayām āsa vārṣṇeyo na naḥ kālātyayo bhavet // 7.67.24
tataḥ kṛṣṇo 'bravīt pārthaṃ kṛtavarmaṇi mā dayām / kurusāṃbandhikaṃ kṛtvā pramathyainaṃ viśātaya // 7.67.25
tataḥ sa kṛtavarmāṇaṃ mohayitvārjunaḥ śaraiḥ / abhyagāj javanair aśvaiḥ kāmbojānām anīkinīm // 7.67.26
amarṣitas tu hārdikhyaḥ praviṣṭe śvetavāhane / vidhunvan saśaraṃ cāpaṃ pāñcālyābhyāṃ samāgataḥ // 7.67.27
cakrarakṣau tu pāñcālyāv arjunasya padānugau / paryavārayad āyāntau kṛtavarmā ratheṣubhiḥ // 7.67.28
tāv avidhyat tato bhojaḥ sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ / tribhir eva yudhāmanyuṃ caturbhiś cottamaujasam // 7.67.29
tāv apy enaṃ vivyadhatur daśabhir daśabhiḥ śaraiḥ / saṃcicchidatur apy asya dhvajaṃ kārmukam eva ca // 7.67.30
athānyad dhanur ādāya hārdikyaḥ krodhamūrchitaḥ / kṛtvā vidhanuṣau vīrau śaravarṣair avākirat // 7.67.31
tāv anye dhanuṣī sajye kṛtvā bhojaṃ vijaghnatuḥ / tenāntareṇa bībhatsur viveśāmitravāhinīm // 7.67.32
na lebhāte tu tau dvāraṃ vāritau kṛtavarmaṇā / dhārtarāṣṭreṣv anīkeṣu yatamānau nararṣabhau // 7.67.33
anīkāny ardayan yuddhe tvaritaḥ śvetavāhanaḥ / nāvadhīt kṛtavarmāṇaṃ prāptam apy arisūdanaḥ // 7.67.34
taṃ dṛṣṭvā tu tathāyāntaṃ śūro rājā śrutāyudhaḥ / abhyadravat susaṃkruddho vidhunvāno mahad dhanuḥ // 7.67.35
sa pārthaṃ tribhir ānarchat saptatyā ca janārdanam / kṣurapreṇa sutīkṣṇena pārthaketum atāḍayat // 7.67.36
tam arjuno navatyā tu śarāṇāṃ nataparvaṇām / ājaghāna bhṛśaṃ kruddhas tottrair iva mahādvipam // 7.67.37
sa tan na mamṛṣe rājan pāṇḍaveyasya vikramam / athainaṃ saptasaptatyā nārācānāṃ samārpayat // 7.67.38
tasyārjuno dhanuś chittvā śarāvāpaṃ nikṛtya ca / ājaghānorasi kruddhaḥ saptabhir nataparvabhiḥ // 7.67.39
athānyad dhanur ādāya sa rājā krodhamūrchitaḥ / vāsaviṃ navabhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat // 7.67.40
tato 'rjunaḥ smayann eva śrutāyudham ariṃdamaḥ / śarair anekasāhasraiḥ pīḍayām āsa bhārata // 7.67.41
aśvāṃś cāsyāvadhīt tūrṇaṃ sārathiṃ ca mahārathaḥ / vivyādha cainaṃ saptatyā nārācānāṃ mahābalaḥ // 7.67.42
hatāśvaṃ ratham utsṛjya sa tu rājā śrutāyudhaḥ / abhyadravad raṇe pārthaṃ gadām udyamya vīryavān // 7.67.43
varuṇasyātmajo vīraḥ sa tu rājā śrutāyudhaḥ / parṇāśā jananī yasya śītatoyā mahānadī // 7.67.44
tasya mātābravīd vākyaṃ varuṇaṃ putrakāraṇāt / avadhyo 'yaṃ bhavelloke śatrūṇāṃ tanayo mama // 7.67.45
varuṇas tv abravīt prīto dadāmy asmai varaṃ hitam / divyam astraṃ sutas te 'yaṃ yanāvadhyo bhaviṣyati // 7.67.46
nāsti cāpy amaratvaṃ vai manuṣyasya kathaṃ cana / sarveṇāvaśyamartavyaṃ jātena saritāṃ vare // 7.67.47
durdharṣas tv eṣa śatrūṇāṃ raṇeṣu bhavitā sadā / astrasyāsya prabhāvād vai vyetu te mānaso jvaraḥ // 7.67.48
ity uktvā varuṇaḥ prādād gadāṃ mantrapuraskṛtām / yām āsādya durādharṣaḥ sarvaloke śrutāyudhaḥ // 7.67.49
uvāca cainaṃ bhagavān punar eva jaleśvaraḥ / ayudhyati na moktavyā sā tvayy eva pated iti // 7.67.50
sa tayā vīraghātinyā janārdanam atāḍayat / pratijagrāha tāṃ kṛṣṇaḥ pīnenāṃsena vīryavān // 7.67.51
nākampayata śauriṃ sā vindhyaṃ girim ivānilaḥ / pratyabhyayāt taṃ viproḍhā kṛtyeva duradhiṣṭhitā // 7.67.52
jaghāna cāsthitaṃ vīraṃ śrutāyudham amarṣaṇam / hatvā śrutāyudhaṃ vīraṃ jagatīm anvapadyata // 7.67.53
hāhākāro mahāṃs tatra sainyānāṃ samajāyata / svenāstreṇa hataṃ dṛṣṭvā śrutāyudham ariṃdamam // 7.67.54
ayudhyamānāya hi sā keśavāya narādhipa / kṣiptā śrutāyudhenātha tasmāt tam avadhīd gadā // 7.67.55
yathoktaṃ varuṇenājau tathā sa nidhanaṃ gataḥ / vyasuś cāpy apatad bhūmau prekṣatāṃ sarvadhanvinām // 7.67.56
patamānas tu sa babhau parṇāśāyāḥ priyaḥ sutaḥ / saṃbhagna iva vātena bahuśākho vanaspatiḥ // 7.67.57
tataḥ sarvāṇi sainyāni senāmukhyāś ca sarvaśaḥ / prādravanta hataṃ dṛṣṭvā śrutāyudham ariṃdamam // 7.67.58
tatha kāmbojarājasya putraḥ śūraḥ sudakṣiṇaḥ / abhyayāj javanair aśvaiḥ phalgunaṃ śatrusūdanam // 7.67.59
tasya pārthaḥ śarān sapta preṣayām āsa bhārata / te taṃ śūraṃ vinirbhidya prāviśan dharaṇītalam // 7.67.60
so 'tividdhaḥ śarais tīkṣṇair gāṇḍīvapreṣitair mṛdhe / arjunaṃ prativivyādha daśabhiḥ kaṅkapatribhiḥ // 7.67.61
vāsudevaṃ tribhir viddhvā punaḥ pārthaṃ ca pañcabhiḥ / tasya pārtho dhanuś chittvā ketuṃ ciccheda māriṣa // 7.67.62
bhallābhyāṃ bhṛśatīkṣṇābhyāṃ taṃ ca vivyādha pāṇḍavaḥ / sa tu pārthaṃ tribhir viddhvā siṃhanādam athānadat // 7.67.63
sarvapāraśavīṃ caiva śaktiṃ śūraḥ sudakṣiṇaḥ / saghaṇṭāṃ prāhiṇod ghorāṃ kruddho gāṇḍīvadhanvane // 7.67.64
sā jvalantī maholkeva tam āsādya mahāratham / savisphuliṅgā nirbhidya nipapāta mahītale // 7.67.65
taṃ caturdaśabhiḥ pārtho nārācaiḥ kaṅkapatribhiḥ / sāśvadhvajadhanuḥsūtaṃ vivyādhācintyavikramaḥ // 7.67.66
rathaṃ cānyaiḥ subahubhiś cakre viśakalaṃ śaraiḥ // 7.67.66.2
sudakṣiṇaṃ tu kāmbojaṃ moghasaṃkalpavikramam / bibheda hṛdi bāṇena pṛthudhāreṇa pāṇḍavaḥ // 7.67.67
sa bhinnamarmā srastāṅgaḥ prabhraṣṭamukuṭāṅgadaḥ / papātābhimukhaḥ śūro yantramukta iva dhvajaḥ // 7.67.68
gireḥ śikharajaḥ śrīmān suśākhaḥ supratiṣṭhitaḥ / nirbhagna iva vātena karṇikāro himātyaye // 7.67.69
śete sma nihato bhūmau kāmbojāstaraṇocitaḥ / sudarśanīyas tāmrākṣaḥ karṇinā sa sudakṣiṇaḥ // 7.67.70
putraḥ kāmbojarājasya pārthena vinipātitaḥ // 7.67.70.2
tataḥ sarvāṇi sainyāni vyadravanta sutasya te / hataṃ śrutāyudhaṃ dṛṣṭvā kāmbojaṃ ca sudakṣiṇam // 7.67.71
hate sudakṣiṇe rājan vīre caiva śrutāyudhe / javenābhyadravan pārthaṃ kupitāḥ sainikās tava // 7.68.1
abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ / abhyavarṣaṃs tato rājañ śaravarṣair dhanaṃjayam // 7.68.2
teṣāṃ ṣaṣṭiśatānāryān prāmathnāt pāṇḍavaḥ śaraiḥ / te sma bhītāḥ palāyanta vyāghrāt kṣudramṛgā iva // 7.68.3
te nivṛtya punaḥ pārthaṃ sarvataḥ paryavārayan / raṇe sapatnān nighnantaṃ jigīṣantan parān yudhi // 7.68.4
teṣām āpatatāṃ tūrṇaṃ gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ / śirāṃsi pātayām āsa bāhūṃś caiva dhanaṃjayaḥ // 7.68.5
śirobhiḥ patitais tatra bhūmir āsīn nirantarā / abhracchāyeva caivāsīd dhvāṅkṣagṛdhravaḍairyudhi // 7.68.6
teṣu tūtsādyamāneṣu krodhāmarṣasamanvitau / śrutāyuś cācyutāyuś ca dhanaṃjayam ayudhyatām // 7.68.7
balinau spardhinau vīrau kulajau bāhuśālinau / tāv enaṃ śaravarṣāṇi savyadakṣiṇam asyatām // 7.68.8
tvarāyuktau mahārāja prārthayānau mahad yaśaḥ / arjunasya vadhaprepsū putrārthe tava dhanvinau // 7.68.9
tāv arjunaṃ sahasreṇa patriṇāṃ nataparvaṇām / pūrayām āsatuḥ kruddhau taḍāgaṃ jaladau yathā // 7.68.10
śrutāyuś ca tataḥ kruddhas tomareṇa dhanaṃjayam / ājaghāna rathaśreṣṭhaḥ pītena niśitena ca // 7.68.11
so 'tividdho balavatā śatruṇā śatrukarśanaḥ / ājagāma paraṃ mohaṃ mohayan keśavaṃ raṇe // 7.68.12
etasminn eva kāle tu so 'cyutāyur mahārathaḥ / śūlena bhṛśatīkṣṇena tāḍayām āsa pāṇḍavam // 7.68.13
kṣate kṣāraṃ sa hi dadau pāṇḍavasya mahātmanaḥ / pārtho 'pi bhṛśasaṃviddho dhvajayaṣṭiṃ samāśritaḥ // 7.68.14
tataḥ sarvasya sainyasya tāvakasya viśāṃ pate / siṃhanādo mahān āsīd dhataṃ matvā dhanaṃjayam // 7.68.15
kṛṣṇaś ca bhṛśasaṃtapto dṛṣṭvā pārthaṃ vicetasam / āśvāsayat suhṛdyābhir vāgbhis tatra dhanaṃjayam // 7.68.16
tatas tau rathināṃ śreṣṭhau labdhalakṣau dhanaṃjayam / vāsudevaṃ ca vārṣṇeyaṃ śaravarṣaiḥ samantataḥ // 7.68.17
sacakrakūbararathaṃ sāśvadhvajapatākinam / adṛśyaṃ cakratur yuddhe tad adbhutam ivābhavat // 7.68.18
pratyāśvastas tu bībhatsuḥ śanakair iva bhārata / pretarājapuraṃ prāpya punaḥ pratyāgato yathā // 7.68.19
saṃchannaṃ śarajālena rathaṃ dṛṣṭvā sakeśavam / śatrū cābhimukhau dṛṣṭvā dīpyamānāv ivānalau // 7.68.20
prāduścakre tataḥ pārthaḥ śākram astraṃ mahārathaḥ / tasmād āsan sahasrāṇi śarāṇāṃ nataparvaṇām // 7.68.21
te jaghnus tau maheṣvāsau tābhyāṃ sṛṣṭāṃś ca sāyakān / vicerur ākāśagatāḥ pārthabāṇavidāritāḥ // 7.68.22
pratihatya śarāṃs tūrṇaṃ śaravegena pāṇḍavaḥ / pratasthe tatra tatraiva yodhayan vai mahārathān // 7.68.23
tau ca phalgunabāṇaughair vibāhuśirasau kṛtau / vasudhām anvapadyetāṃ vātanunnāv iva drumau // 7.68.24
śrutāyuṣaś ca nidhanaṃ vadhaś caivācyutāyuṣaḥ / lokavismāpanam abhūt samudrasyeva śoṣaṇam // 7.68.25
tayoḥ padānugān hatvā punaḥ pañcaśatān rathān / abhyagād bhāratīṃ senāṃ nighnan pārtho varān varān // 7.68.26
śrutāyuṣaṃ ca nihataṃ prekṣya caivācyutāyuṣam / ayutāyuś ca saṃkruddho dīrghāyuś caiva bhārata // 7.68.27
putrau tayor naraśreṣṭhau kaunteyaṃ pratijagmatuḥ / kirantau vividhān bāṇān pitṛvyasanakarśitau // 7.68.28
tāv arjuno muhūrtena śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / preṣayat paramakruddho yamasya sadanaṃ prati // 7.68.29
loḍayantam anīkāni dvipaṃ padmasaro yathā / nāśaknuvan vārayituṃ pārthaṃ kṣatriyapuṃgavāḥ // 7.68.30
aṅgās tu gajavāreṇa pāṇḍavaṃ paryavārayan / kruddhāḥ sahasraśo rājañ śikhitā hastisādinaḥ // 7.68.31
duryodhanasamādiṣṭāḥ kuñjaraiḥ parvatopamaiḥ / prācyāś ca dākṣiṇātyāś ca kaliṅgapramukhā nṛpāḥ // 7.68.32
teṣām āpatatāṃ śīghraṃ gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ / nicakarta śirāṃsy ugrau bāhūn api subhūṣaṇān // 7.68.33
taiḥ śirobhir mahī kīrṇā bāhubhiś ca sahāṅgadaiḥ / babhau kanakapāṣāṇā bhujagair iva saṃvṛtā // 7.68.34
bāhavo viśikhaiś chinnāḥ śirāṃsy unmathitāni ca / cyavamānāny adṛśyanta drumebhya iva pakṣiṇaḥ // 7.68.35
śaraiḥ sahasraśo viddhā dvipāḥ prasrutaśoṇitāḥ / vyadṛśyantādrayaḥ kāle gairikāmbusravā iva // 7.68.36
nihatāḥ śerate smānye bībhatsor niśitaiḥ śaraiḥ / gajapṛṣṭhagatā mlecchā nānāvikṛtadarśanāḥ // 7.68.37
nānāveṣadharā rājan nānāśastraughasaṃvṛtāḥ / rudhireṇānuliptāṅgā bhānti citraiḥ śarair hatāḥ // 7.68.38
śoṇitaṃ nirvamanti sma dvipāḥ pārthaśarāhatāḥ / sahasraśaś chinnagātrāḥ sārohāḥ sapadānugāḥ // 7.68.39
cukruśuś ca nipetuś ca babhramuś cāpare diśaḥ / bhṛśaṃ trastāś ca bahudhā svānena mamṛdur gajāḥ // 7.68.40
sāntarāyudhikā mattā dvipās tīkṣṇaviṣopamāḥ // 7.68.40.2
vidanty asuramāyāṃ ye sughorā ghoracakṣuṣaḥ / yavanāḥ pāradāś caiva śakāś ca sunikaiḥ saha // 7.68.41
goyoniprabhavā mlecchāḥ kālakalpāḥ prahāriṇaḥ / dārvābhisārā daradāḥ puṇḍrāś ca saha bāhlikaiḥ // 7.68.42
na te sma śakyāḥ saṃkhyātuṃ vrātāḥ śatasahasraśaḥ / vṛṣṭis tathāvidhā hy āsīc chalabhānām ivāyatiḥ // 7.68.43
abhracchāyām iva śaraiḥ sainye kṛtvā dhanaṃjayaḥ / muṇḍārdhamuṇḍajaṭilān aśucīñ jaṭilānanān // 7.68.44
mlecchān aśātayat sarvān sametān astramāyayā // 7.68.44.2
śaraiś ca śataśo viddhās te saṃghāḥ saṃghacāriṇaḥ / prādravanta raṇe bhītā girigahvaravāsinaḥ // 7.68.45
gajāśvasādimlecchānāṃ patitānāṃ śataiḥ śaraiḥ / vaḍāḥ kaṅkā vṛkā bhūmāv apiban rudhiraṃ mudā // 7.68.46
pattyaśvarathanāgaiś ca pracchannakṛtasaṃkramām / śaravarṣaplavāṃ ghorāṃ keśaśaivalaśāḍvalām // 7.68.47
prāvartayan nadīm ugrāṃ śoṇitaughataraṅgiṇīm // 7.68.47.2
śirastrāṇakṣudramatsyāṃ yugānte kālasaṃbhṛtām / akarod gajasaṃbādhāṃ nadīm uttaraśoṇitām // 7.68.48
dehebhyo rājaputrāṇāṃ nāgāśvarathasādinām // 7.68.48.2
yathā sthalaṃ ca nimnaṃ ca na syād varṣati vāsave / tathāsīt pṛthivī sarvā śoṇitena pariplutā // 7.68.49
ṣaṭsahasrān varān vīrān punar daśaśatān varān / prāhiṇon mṛtyulokāya kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ // 7.68.50
śaraiḥ sahasraśo viddhā vidhivat kalpitā dvipāḥ / śerate bhūmim āsādya śailā vajrahatā iva // 7.68.51
sa vājirathamātaṅgān nighnan vyacarad arjunaḥ / prabhinna iva mātaṅgo mṛdnan naḍavanaṃ yathā // 7.68.52
bhūridrumalatāgulmaṃ śuṣkendhanatṛṇolapam / nirdahed analo 'raṇyaṃ yathā vāyusamīritaḥ // 7.68.53
sainyāraṇyaṃ tava tathā kṛṣṇānilasamīritaḥ / śarārcir adahat kruddhaḥ pāṇḍavāgnir dhanaṃjayaḥ // 7.68.54
śūnyān kurvan rathopasthān mānavaiḥ saṃstaran mahīm / prānṛtyad iva saṃbādhe cāpahasto dhanaṃjayaḥ // 7.68.55
vajrakalpaiḥ śarair bhūmiṃ kurvann uttaraśoṇitām / prāviśad bhāratīṃ senāṃ saṃkruddho vai dhanaṃjayaḥ // 7.68.56
taṃ śrutāyus tathāmbaṣṭho vrajamānaṃ nyavārayat // 7.68.56.2
tasyārjunaḥ śarais tīkṣṇaiḥ kaṅkapatraparicchadaiḥ / nyapātayad dhayāñ śīghraṃ yatamānasya māriṣa // 7.68.57
dhanuś cāsyāparaiś chittvā śaraiḥ pārtho vicakrame // 7.68.57.2
ambaṣṭhas tu gadāṃ gṛhya krodhaparyākulekṣaṇaḥ / āsasāda raṇe pārthaṃ keśavaṃ ca mahāratham // 7.68.58
tataḥ sa prahasan vīro gadām udyamya bhārata / ratham āvārya gadayā keśavaṃ samatāḍayat // 7.68.59
gadayā tāḍitaṃ dṛṣṭvā keśavaṃ paravīrahā / arjuno bhṛśasaṃkruddhaḥ so 'mbaṣṭhaṃ prati bhārata // 7.68.60
tataḥ śarair hemapuṅkhaiḥ sagadaṃ rathināṃ varam / chādayām āsa samare meghaḥ sūryam ivoditam // 7.68.61
tato 'paraiḥ śaraiś cāpi gadāṃ tasya mahātmanaḥ / acūrṇayat tadā pārthas tad adbhutam ivābhavat // 7.68.62
atha tāṃ patitāṃ dṛṣṭvā gṛhyānyāṃ mahatīṃ gadām / arjunaṃ vāsudevaṃ ca punaḥ punar atāḍayat // 7.68.63
tasyārjunaḥ kṣuraprābhyāṃ sagadāv udyatau bhujau / cicchedendradhvajākārau śiraś cānyena patriṇā // 7.68.64
sa papāta hato rājan vasudhām anunādayan / indradhvaja ivotsṛṣṭo yantranirmuktabandhanaḥ // 7.68.65
rathānīkāvagāḍhaś ca vāraṇāśvaśatair vṛtaḥ / so 'dṛśyata tadā pārtho ghanaiḥ sūrya ivāvṛtaḥ // 7.68.66
tataḥ praviṣṭe kaunteye sindhurājajighāṃsayā / droṇānīkaṃ vinirbhidya bhojānīkaṃ ca dustaram // 7.69.1
kāmbojasya ca dāyāde hate rājan sudakṣiṇe / śrutāyudhe ca vikrānte nihate savyasācinā // 7.69.2
vipradruteṣv anīkeṣu vidhvasteṣu samantataḥ / prabhagnaṃ svabalaṃ dṛṣṭvā putras te droṇam abhyayāt // 7.69.3
tvarann ekarathenaiva sametya droṇam abravīt / gataḥ sa puruṣavyāghraḥ pramathyemāṃ mahācamūm // 7.69.4
atra buddhyā samīkṣasva kiṃ nu kāryam anantaram / arjunasya vighātāya dāruṇe 'smiñ janakṣaye // 7.69.5
yathā sa puruṣavyāghro na hanyeta jayadrathaḥ / tathā vidhatsva bhadraṃ te tvaṃ hi naḥ paramā gatiḥ // 7.69.6
asau dhanaṃjayāgnir hi kopamārutacoditaḥ / senākakṣaṃ dahati me vahniḥ kakṣam ivotthitaḥ // 7.69.7
atikrānte hi kaunteye bhittvā sainyaṃ paraṃtapa / jayadrathasya goptāraḥ saṃśayaṃ paramaṃ gatāḥ // 7.69.8
sthirā buddhir narendrāṇām āsīd brahmavidāṃ vara / nātikramiṣyati droṇaṃ jātu jīvan dhanaṃjayaḥ // 7.69.9
so 'sau pārtho vyatikrānto miṣatas te mahādyute / sarvaṃ hy adyāturaṃ manye naitad asti balaṃ mama // 7.69.10
jānāmi tvāṃ mahābhāga pāṇḍavānāṃ hite ratam / tathā muhyāmi ca brahman kāryavattāṃ vicintayan // 7.69.11
yathāśakti ca te brahman vartaye vṛttim uttamām / prīṇāmi ca yathāśakti tac ca tvaṃ nāvabudhyase // 7.69.12
asmān na tvaṃ sadā bhaktān icchasy amitavikrama / pāṇḍavān satataṃ prīṇāsy asmākaṃ vipriye ratān // 7.69.13
asmān evopajīvaṃs tvam asmākaṃ vipriye rataḥ / na hy ahaṃ tvāṃ vijānāmi madhudigdham iva kṣuram // 7.69.14
nādāsyac ced varaṃ mahyaṃ bhavān pāṇḍavanigrahe / nāvārayiṣyaṃ gacchantam ahaṃ sindhupatiṃ gṛhān // 7.69.15
mayā tv āśaṃsamānena tvattas trāṇam abuddhinā / āśvāsitaḥ sindhupatir mohād dattaś ca mṛtyave // 7.69.16
yamadaṃṣṭrāntaraṃ prāpto mucyetāpi hi mānavaḥ / nārjunasya vaśaṃ prāpto mucyetājau jayadrathaḥ // 7.69.17
sa tathā kuru śoṇāśva yathā rakṣyeta saindhavaḥ / mama cārtapralāpānāṃ mā krudhaḥ pāhi saindhavam // 7.69.18
nābhyasūyāmi te vācam aśvatthāmnāsi me samaḥ / satyaṃ tu te pravakṣyāmi taj juṣasva viśāṃ pate // 7.69.19
sārathiḥ pravaraḥ kṛṣṇaḥ śīghrāś cāsya hayottamāḥ / alpaṃ ca vivaraṃ kṛtvā tūrṇaṃ yāti dhanaṃjayaḥ // 7.69.20
kiṃ nu paśyasi bāṇaughān krośamātre kirīṭinaḥ / paścād rathasya patitān kṣiptāñ śīghraṃ hi gacchataḥ // 7.69.21
na cāhaṃ śīghrayāne 'dya samartho vayasānvitaḥ / senāmukhe ca pārthānām etad balam upasthitam // 7.69.22
yudhiṣṭhiraś ca me grāhyo miṣatāṃ sarvadhanvinām / evaṃ mayā pratijñātaṃ kṣatramadhye mahābhuja // 7.69.23
dhanaṃjayena cotsṛṣṭo vartate pramukhe mama / tasmād vyūhamukhaṃ hitvā nāhaṃ yāsyāmi phalgunam // 7.69.24
tulyābhijanakarmāṇaṃ śatrum ekaṃ sahāyavān / gatvā yodhaya mā bhais tvaṃ tvaṃ hy asya jagataḥ patiḥ // 7.69.25
rājā śūraḥ kṛtī dakṣo vairam utpādya pāṇḍavaiḥ / vīra svayaṃ prayāhy āśu yatra yāto dhanaṃjayaḥ // 7.69.26
kathaṃ tvām apy atikrāntaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / dhanaṃjayo mayā śakya ācārya pratibādhitum // 7.69.27
api śakyo raṇe jetuṃ vajrahastaḥ puraṃdaraḥ / nārjunaḥ samare śakyo jetuṃ parapuraṃjayaḥ // 7.69.28
yena bhojaś ca hārdikyo bhavāṃś ca tridaśopamaḥ / astrapratāpena jitau śrutāyuś ca nibarhitaḥ // 7.69.29
sudakṣiṇaś ca nihataḥ sa ca rājā śrutāyudhaḥ / śrutāyuś cācyutāyuś ca mlecchāś ca śataśo hatāḥ // 7.69.30
taṃ kathaṃ pāṇḍavaṃ yuddhe dahantam ahitān bahūn / pratiyotsyāmi durdharṣaṃ tan me śaṃsāstrakovida // 7.69.31
kṣamaṃ cen manyase yuddhaṃ mama tenādya śādhi mām / paravān asmi bhavati preṣyakṛd rakṣa me yaśaḥ // 7.69.32
satyaṃ vadasi kauravya durādharṣo dhanaṃjayaḥ / ahaṃ tu tat kariṣyāmi yathainaṃ prasahiṣyasi // 7.69.33
adbhutaṃ cādya paśyantu loke sarvadhanurdharāḥ / viṣaktaṃ tvayi kaunteyaṃ vāsudevasya paśyataḥ // 7.69.34
eṣa te kavacaṃ rājaṃs tathā badhnāmi kāñcanam / yathā na bāṇā nāstrāṇi viṣahiṣyanti te raṇe // 7.69.35
yadi tvāṃ sāsurasurāḥ sayakṣoragarākṣasāḥ / yodhayanti trayo lokāḥ sanarā nāsti te bhayam // 7.69.36
na kṛṣṇo na ca kaunteyo na cānyaḥ śastrabhṛd raṇe / śarān arpayituṃ kaś cit kavace tava śakṣyati // 7.69.37
sa tvaṃ kavacam āsthāya kruddham adya raṇe 'rjunam / tvaramāṇaḥ svayaṃ yāhi na cāsau tvāṃ sahiṣyate // 7.69.38
evam uktvā tvaran droṇaḥ spṛṣṭvāmbho varma bhāsvaram / ābabandhādbhutatamaṃ japan mantraṃ yathāvidhi // 7.69.39
raṇe tasmin sumahati vijayāya sutasya te / visismāpayiṣur lokaṃ vidyayā brahmavittamaḥ // 7.69.40
karotu svasti te brahmā svasti cāpi dvijātayaḥ / sarīsṛpāś ca ye śreṣṭhās tebhyas te svasti bhārata // 7.69.41
yayātir nahuṣaś caiva dhundhumāro bhagīrathaḥ / tubhyaṃ rājarṣayaḥ sarve svasti kurvantu sarvaśaḥ // 7.69.42
svasti te 'stv ekapādebhyo bahupādebhya eva ca / svasty astv apādakebhyaś ca nityaṃ tava mahāraṇe // 7.69.43
svāhā svadhā śacī caiva svasti kurvantu te sadā / lakṣmīr arundhatī caiva kurutāṃ svasti te 'nagha // 7.69.44
asito devalaś caiva viśvāmitras tathāṅgirāḥ / vasiṣṭhaḥ kaśyapaś caiva svasti kurvantu te nṛpa // 7.69.45
dhātā vidhātā lokeśo diśaś ca sadigīśvarāḥ / svasti te 'dya prayacchantu kārttikeyaś ca ṣaṇmukhaḥ // 7.69.46
vivasvān bhagavān svasti karotu tava sarvaśaḥ / diggajāś caiva catvāraḥ kṣitiḥ khaṃ gaganaṃ grahāḥ // 7.69.47
adhastād dharaṇīṃ yo 'sau sadā dhārayate nṛpa / sa śeṣaḥ pannagaśreṣṭhaḥ svasti tubhyaṃ prayacchatu // 7.69.48
gāndhāre yudhi vikramya nirjitāḥ surasattamāḥ / purā vṛtreṇa daityena bhinnadehāḥ sahasraśaḥ // 7.69.49
hṛtatejobalāḥ sarve tadā sendrā divaukasaḥ / brahmāṇaṃ śaraṇaṃ jagmur vṛtrād bhītā mahāsurāt // 7.69.50
pramarditānāṃ vṛtreṇa devānāṃ devasattama / gatir bhava suraśreṣṭha trāhi no mahato bhayāt // 7.69.51
atha pārśve sthitaṃ viṣṇuṃ śakrādīṃś ca surottamān / prāha tathyam idaṃ vākyaṃ viṣaṇṇān surasattamān // 7.69.52
rakṣyā me satataṃ devāḥ sahendrāḥ sadvijātayaḥ / tvaṣṭuḥ sudurdharaṃ tejo yena vṛtro vinirmitaḥ // 7.69.53
tvaṣṭrā purā tapas taptvā varṣāyutaśataṃ tadā / vṛtro vinirmito devāḥ prāpyānujñāṃ maheśvarāt // 7.69.54
sa tasyaiva prasādād vai hanyād eva ripur balī / nāgatvā śaṃkarasthānaṃ bhagavān dṛśyate haraḥ // 7.69.55
dṛṣṭvā haniṣyatha ripuṃ kṣipraṃ gacchata mandaram / yatrāste tapasāṃ yonir dakṣayajñavināśanaḥ // 7.69.56
pinākī sarvabhūteśo bhaganetranipātanaḥ // 7.69.56.2
te gatvā sahitā devā brahmaṇā saha mandaram / apaśyaṃs tejasāṃ rāśiṃ sūryakoṭisamaprabham // 7.69.57
so 'bravīt svāgataṃ devā brūta kiṃ karavāṇy aham / amoghaṃ darśanaṃ mahyaṃ kāmaprāptir ato 'stu vaḥ // 7.69.58
evam uktās tu te sarve pratyūcus taṃ divaukasaḥ / tejo hṛtaṃ no vṛtreṇa gatir bhava divaukasām // 7.69.59
mūrtīr īkṣaṣva no deva prahārair jarjarīkṛtāḥ / śaraṇaṃ tvāṃ prapannāḥ sma gatir bhava maheśvara // 7.69.60
viditaṃ me yathā devāḥ kṛtyeyaṃ sumahābalā / tvaṣṭus tejobhavā ghorā durnivāryākṛtātmabhiḥ // 7.69.61
avaśyaṃ tu mayā kāryaṃ sāhyaṃ sarvadivaukasām / mamedaṃ gātrajaṃ śakra kavacaṃ gṛhya bhāsvaram // 7.69.62
badhānānena mantreṇa mānasena sureśvara // 7.69.62.2
ity uktvā varadaḥ prādād varma tan mantram eva ca / sa tena varmaṇā guptaḥ prāyād vṛtracamūṃ prati // 7.69.63
nānāvidhaiś ca śastraughaiḥ pātyamānair mahāraṇe / na saṃdhiḥ śakyate bhettuṃ varmabandhasya tasya tu // 7.69.64
tato jaghāna samare vṛtraṃ devapatiḥ svayam / taṃ ca matramayaṃ bandhaṃ varma cāṅgirase dadau // 7.69.65
aṅgirāḥ prāha putrasya mantrajñasya bṛhaspateḥ / bṛhaspatir athovāca agniveśyāya dhīmate // 7.69.66
agniveśyo mama prādāt tena badhnāmi varma te / tavādya deharakṣārthaṃ mantreṇa nṛpasattama // 7.69.67
evam uktvā tato droṇas tava putraṃ mahādyutiḥ / punar eva vacaḥ prāha śanair ācāryapuṃgavaḥ // 7.69.68
brahmasūtreṇa badhnāmi kavacaṃ tava pārthiva / hiraṇyagarbheṇa yathā baddhaṃ viṣṇoḥ purā raṇe // 7.69.69
yathā ca brahmaṇā baddhaṃ saṃgrāme tārakāmaye / śakrasya kavacaṃ divyaṃ tathā badhnāmy ahaṃ tava // 7.69.70
baddhvā tu kavacaṃ tasya mantreṇa vidhipūrvakam / preṣayām āsa rājānaṃ yuddhāya mahate dvijaḥ // 7.69.71
sa saṃnaddho mahābāhur ācāryeṇa mahātmanā / rathānāṃ ca sahasreṇa trigartānāṃ prahāriṇām // 7.69.72
tathā dantisahasreṇa mattānāṃ vīryaśālinām / aśvānām ayutenaiva tathānyaiś ca mahārathaiḥ // 7.69.73
vṛtaḥ prāyān mahābāhur arjunasya rathaṃ prati / nānāvāditraghoṣeṇa yathā vairocanis tathā // 7.69.74
tataḥ śabdo mahān āsīt sainyānāṃ tava bhārata / agādhaṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā samudram iva kauravam // 7.69.75
praviṣṭayor mahārāja pārthavārṣṇeyayos tadā / duryodhane prayāte ca pṛṣṭhataḥ puruṣarṣabhe // 7.70.1
javenābhyadravan droṇaṃ mahatā nisvanena ca / pāṇḍavāḥ somakaiḥ sārdhaṃ tato yuddham avartata // 7.70.2
tad yuddham abhavad ghoraṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam / pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca vyūhasya purato 'dbhutam // 7.70.3
rājan kadā cin nāsmābhir dṛṣṭaṃ tādṛṅ na ca śrutam / yādṛṅ madhyagate sūrye yuddham āsīd viśāṃ pate // 7.70.4
dhṛṣṭadyumnamukhāḥ pārthā vyūḍhānīkāḥ prahāriṇaḥ / droṇasya sainyaṃ te sarve śaravarṣair avākiran // 7.70.5
vayaṃ droṇaṃ puraskṛtya sarvaśastrabhṛtāṃ varam / pārṣatapramukhān pārthān abhyavarṣāma sāyakaiḥ // 7.70.6
mahāmeghāv ivodīrṇau miśravātau himātyaye / senāgre viprakāśete rucire rathabhūṣite // 7.70.7
sametya tu mahāsene cakratur vegam uttamam / jāhnavīyamune nadyau prāvṛṣīvolbaṇodake // 7.70.8
nānāśastrapurovāto dvipāśvarathasaṃvṛtaḥ / gadāvidyun mahāraudraḥ saṃgrāmajalado mahān // 7.70.9
bhāradvājāniloddhūtaḥ śaradhārāsahasravān / abhyavarṣan mahāraudraḥ pāṇḍusenāgnim uddhatam // 7.70.10
samudram iva gharmānte vivān ghoro mahānilaḥ / vyakṣobhayad anīkāni pāṇḍavānāṃ dvijottamaḥ // 7.70.11
te 'pi sarvaprayatnena droṇam eva samādravan / bibhitsanto mahāsetuṃ vāryoghāḥ prabalā iva // 7.70.12
vārayām āsa tān droṇo jalaughān acalo yathā / pāṇḍavān samare kruddhān pāñcālāṃś ca sakekayān // 7.70.13
athāpare 'pi rājānaḥ parāvṛtya samantataḥ / mahābalā raṇe śūrāḥ pāñcālān anvavārayan // 7.70.14
tato raṇe naravyāghraḥ pārṣataḥ pāṇḍavaiḥ saha / saṃjaghānāsakṛd droṇaṃ bibhitsur arivāhinīm // 7.70.15
yathaiva śaravarṣāṇi droṇo varṣati pārṣate / tathaiva śaravarṣāṇi dhṛṣṭadyumno 'bhyavarṣata // 7.70.16
sanistriṃśapurovātaḥ śaktiprāsarṣṭisaṃvṛtaḥ / jyāvidyuc cāpasaṃhrādo dhṛṣṭadyumnabalāhakaḥ // 7.70.17
śaradhārāśmavarṣāṇi vyasṛjat sarvatodiśam / nighnan rathavarāśvaughāṃś chādayām āsa vāhinīm // 7.70.18
yaṃ yam ārchac charair droṇaḥ pāṇḍavānāṃ rathavrajam / tatas tataḥ śarair droṇam apākarṣata pārṣataḥ // 7.70.19
tathā tu yatamānasya droṇasya yudhi bhārata / dhṛṣṭadyumnaṃ samāsādya tridhā sainyam abhidyata // 7.70.20
bhojam eke nyavartanta jalasaṃdham athāpare / pāṇḍavair hanyamānāś ca droṇam evāpare 'vrajan // 7.70.21
sainyāny aghaṭayad yāni droṇas tu rathināṃ varaḥ / vyadhamac cāpi tāny asya dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ // 7.70.22
dhārtarāṣṭrās tridhābhūtā vadhyante pāṇḍusṛñjayaiḥ / agopāḥ paśavo 'raṇye bahubhiḥ śvāpadair iva // 7.70.23
kālaḥ saṃgrasate yodhān dhṛṣṭadyumnena mohitān / saṃgrāme tumule tasminn iti saṃmenire janāḥ // 7.70.24
kunṛpasya yathā rāṣṭraṃ durbhikṣavyādhitaskaraiḥ / drāvyate tadvad āpannā pāṇḍavais tava vāhinī // 7.70.25
arkaraśmiprabhinneṣu śastreṣu kavaceṣu ca / cakṣūṃṣi pratihanyante sainyena rajasā tathā // 7.70.26
tridhābhūteṣu sainyeṣu vadhyamāneṣu pāṇḍavaiḥ / amarṣitas tato droṇaḥ pāñcālān vyadhamac charaiḥ // 7.70.27
mṛdnatas tāny anīkāni nighnataś cāpi sāyakaiḥ / babhūva rūpaṃ droṇasya kālāgner iva dīpyataḥ // 7.70.28
rathaṃ nāgaṃ hayaṃ cāpi pattinaś ca viśāṃ pate / ekaikeneṣuṇā saṃkhye nirbibheda mahārathaḥ // 7.70.29
pāṇḍavānāṃ tu sainyeṣu nāsti kaś cit sa bhārata / dadhāra yo raṇe bāṇān droṇacāpacyutāñ śitān // 7.70.30
tat pacyamānam arkeṇa droṇasāyakatāpitam / babhrāma pārṣataṃ sainyaṃ tatra tatraiva bhārata // 7.70.31
tathaiva pārṣatenāpi kālyamānaṃ balaṃ tava / abhavat sarvato dīptaṃ śuṣkaṃ vanam ivāgninā // 7.70.32
vadhyamāneṣu sainyeṣu droṇapārṣatasāyakaiḥ / tyaktvā prāṇān paraṃ śaktyā prāyudhyanta sma sainikāḥ // 7.70.33
tāvakānāṃ pareṣāṃ ca yudhyatāṃ bharatarṣabha / nāsīt kaś cin mahārāja yo 'tyākṣīt saṃyugaṃ bhayāt // 7.70.34
bhīmasenaṃ tu kaunteyaṃ sodaryāḥ paryavārayan / viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca mahārathaḥ // 7.70.35
vindānuvindāv āvantyau kṣemadhūrtiś ca vīryavān / trayāṇāṃ tava putrāṇāṃ traya evānuyāyinaḥ // 7.70.36
bāhlīkarājas tejasvī kulaputro mahārathaḥ / sahasenaḥ sahāmātyo draupadeyān avārayat // 7.70.37
śaibyo govāsano rājā yodhair daśaśatāvaraiḥ / kāśyasyābhibhuvaḥ putraṃ parākrāntam avārayat // 7.70.38
ajātaśatruṃ kaunteyaṃ jvalantam iva pāvakam / madrāṇām īśvaraḥ śalyo rājā rājānam āvṛṇot // 7.70.39
duḥśāsanas tv avasthāpya svam anīkam amarṣaṇaḥ / sātyakiṃ prayayau kruddhaḥ śūro rathavaraṃ yudhi // 7.70.40
svakenāham anīkena saṃnaddhakavacāvṛtaḥ / catuḥśatair maheṣvāsaiś cekitānam avārayam // 7.70.41
śakunis tu sahānīko mādrīputram avārayat / gāndhārakaiḥ saptaśataiś cāpaśaktiśarāsibhiḥ // 7.70.42
vindānuvindāv āvantyau virāṭaṃ matsyam ārchatām / prāṇāṃs tyaktvā maheṣvāsau mitrārthe 'bhyudyatau yudhi // 7.70.43
śikhaṇḍinaṃ yājñaseniṃ rundhānam aparājitam / bāhlikaḥ pratisaṃyattaḥ parākrāntam avārayat // 7.70.44
dhṛṣṭadyumnaṃ ca pāñcālyaṃ krūraiḥ sārdhaṃ prabhadrakaiḥ / āvantyaḥ saha sauvīraiḥ kruddharūpam avārayat // 7.70.45
ghaṭotkacaṃ tathā śūraṃ rākṣasaṃ krūrayodhinam / alāyudho 'dravat tūrṇaṃ kruddham āyāntam āhave // 7.70.46
alambusaṃ rākṣasendraṃ kuntibhojo mahārathaḥ / sainyena mahatā yuktaḥ kruddharūpam avārayat // 7.70.47
saindhavaḥ pṛṣṭhatas tv āsīt sarvasainyasya bhārata / rakṣitaḥ parameṣvāsaiḥ kṛpaprabhṛtibhī rathaiḥ // 7.70.48
tasyāstāṃ cakrarakṣau dvau saindhavasya bṛhattamau / drauṇir dakṣiṇato rājan sūtaputraś ca vāmataḥ // 7.70.49
pṛṣṭhagopās tu tasyāsan saumadattipurogamāḥ / kṛpaś ca vṛṣasenaś ca śalaḥ śalyaś ca durjayaḥ // 7.70.50
nītimanto maheṣvāsāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ / saindhavasya vidhāyaivaṃ rakṣāṃ yuyudhire tadā // 7.70.51
rājan saṃgrāmam āścaryaṃ śṛṇu kīrtayato mama / kurūṇāṃ pāṇḍavānāṃ ca yathā yuddham avartata // 7.71.1
bhāradvājaṃ samāsādya vyūhasya pramukhe sthitam / ayodhayan raṇe pārthā droṇānīkaṃ bibhitsavaḥ // 7.71.2
rakṣamāṇāḥ svakaṃ vyūhaṃ droṇasyāpi ca sainikāḥ / ayodhayan raṇe pārthān prārthayanto mahad yaśaḥ // 7.71.3
vindānuvindāv āvantyau virāṭaṃ daśabhiḥ śaraiḥ / ājaghnatuḥ susaṃkruddhau tava putrahitaiṣiṇau // 7.71.4
virāṭaś ca mahārāja tāv ubhau samare sthitau / parākrāntau parākramya yodhayām āsa sānugau // 7.71.5
teṣāṃ yuddhaṃ samabhavad dāruṇaṃ śoṇitodakam / siṃhasya dvipamukhyābhyāṃ prabhinnābhyāṃ yathā vane // 7.71.6
bāhlīkaṃ rabhasaṃ yuddhe yājñasenir mahābalaḥ / ājaghne viśikhais tīkṣṇair ghorair marmāsthibhedibhiḥ // 7.71.7
bāhlīko yājñaseniṃ tu hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ / ājaghāna bhṛśaṃ kruddho navabhir nataparvabhiḥ // 7.71.8
tad yuddham abhavad ghoraṃ śaraśaktisamākulam / bhīrūṇāṃ trāsajananaṃ śūrāṇāṃ harṣavardhanam // 7.71.9
tābhyāṃ tatra śarair muktair antarikṣaṃ diśas tathā / abhavat saṃvṛtaṃ sarvaṃ na prājñāyata kiṃ cana // 7.71.10
śaibyo govāsano yuddhe kāśyaputraṃ mahāratham / sasainyo yodhayām āsa gajaḥ pratigajaṃ yathā // 7.71.11
bāhlīkarājaḥ saṃrabdho draupadeyān mahārathān / manaḥ pañcendriyāṇīva śuśubhe yodhayan raṇe // 7.71.12
ayodhayaṃs te ca bhṛśaṃ taṃ śaraughaiḥ samantataḥ / indriyārthā yathā dehaṃ śaśvad dehabhṛtāṃ vara // 7.71.13
vārṣṇeyaṃ sātyakiṃ yuddhe putro duḥśāsanas tava / ājaghne sāyakais tīkṣṇair navabhir nataparvabhiḥ // 7.71.14
so 'tividdho balavatā maheṣvāsena dhanvinā / īṣan mūrchāṃ jagāmāśu sātyakiḥ satyavikramaḥ // 7.71.15
samāśvastas tu vārṣṇeyas tava putraṃ mahāratham / vivyādha daśabhis tūrṇaṃ sāyakaiḥ kaṅkapatribhiḥ // 7.71.16
tāv anyonyaṃ dṛḍhaṃ viddhāv anyonyaśaravikṣatau / rejatuḥ samare rājan puṣpitāv iva kiṃśukau // 7.71.17
alambusas tu saṃkruddhaḥ kuntibhojaśarārditaḥ / aśobhata paraṃ lakṣmyā puṣpāḍhya iva kiṃśukaḥ // 7.71.18
kuntibhojaṃ tato rakṣo viddhvā bahubhir āyasaiḥ / anadad bhairavaṃ nādaṃ vāhinyāḥ pramukhe tava // 7.71.19
tatas tau samare śūrau yodhayantau parasparam / dadṛśuḥ sarvabhūtāni śakrajambhau yathā purā // 7.71.20
śakuniṃ rabhasaṃ yuddhe kṛtavairaṃ ca bhārata / mādrīputrau ca saṃrabdhau śarair ardayatāṃ mṛdhe // 7.71.21
tan mūlaḥ sa mahārāja prāvartata janakṣayaḥ / tvayā saṃjanito 'tyarthaṃ karṇena ca vivardhitaḥ // 7.71.22
uddhukṣitaś ca putreṇa tava krodhahutāśanaḥ / ya imāṃ pṛthivīṃ rājan dagdhuṃ sarvāṃ samudyataḥ // 7.71.23
śakuniḥ pāṇḍuputrābhyāṃ kṛtaḥ sa vimukhaḥ śaraiḥ / nābhyajānata kartavyaṃ yudhi kiṃ cit parākramam // 7.71.24
vimukhaṃ cainam ālokya mādrīputrau mahārathau / vavarṣatuḥ punar bāṇair yathā meghau mahāgirim // 7.71.25
sa vadhyamāno bahubhiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / saṃprāyāj javanair aśvair droṇānīkāya saubalaḥ // 7.71.26
ghaṭotkacas tathā śūraṃ rākṣasaṃ tam alāyudham / abhyayād rabhasaṃ yuddhe vegam āsthāya madhyamam // 7.71.27
tayor yuddhaṃ mahārāja citrarūpam ivābhavat / yādṛśaṃ hi purā vṛttaṃ rāmarāvaṇayor mṛdhe // 7.71.28
tato yudhiṣṭhiro rājā madrarājānam āhave / viddhvā pañcāśatā bāṇaiḥ punar vivyādha saptabhiḥ // 7.71.29
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tayor atyadbhutaṃ nṛpa / yathā pūrvaṃ mahad yuddhaṃ śambarāmararājayoḥ // 7.71.30
viviṃśatiś citraseno vikarṇaś ca tavātmajaḥ / ayodhayan bhīmasenaṃ mahatyā senayā vṛtāḥ // 7.71.31
tathā tasmin pravṛtte tu saṃgrāme lomaharṣaṇe / kauraveyāṃs tridhābhūtān pāṇḍavāḥ samupādravan // 7.72.1
jalasaṃdhaṃ mahābāhur bhīmaseno nyavārayat / yudhiṣṭhiraḥ sahānīkaḥ kṛtavarmāṇam āhave // 7.72.2
kirantaṃ śaravarṣāṇi rocamāna ivāṃśumān / dhṛṣṭadyumno mahārāja droṇam abhyadravad raṇe // 7.72.3
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tvaratāṃ sarvadhanvinām / kurūṇāṃ somakānāṃ ca saṃkruddhānāṃ parasparam // 7.72.4
saṃkṣaye tu tathā bhūte vartamāne mahābhaye / dvaṃdvībhūteṣu sainyeṣu yudhyamāneṣv abhītavat // 7.72.5
droṇaḥ pāñcālaputreṇa balī balavatā saha / vicikṣepa pṛṣatkaughāṃs tad adbhutam ivābhavat // 7.72.6
puṇḍarīkavanānīva vidhvastāni samantataḥ / cakrāte droṇapāñcālyau nṛṇāṃ śīrṣāṇy anekaśaḥ // 7.72.7
vinikīrṇāni vīrāṇām anīkeṣu samantataḥ / vastrābharaṇaśastrāṇi dhvajavarmāyudhāni ca // 7.72.8
tapanīyavicitrāṅgāḥ saṃsiktā rudhireṇa ca / saṃsaktā iva dṛśyante meghasaṃghāḥ savidyutaḥ // 7.72.9
kuñjarāśvanarān saṃkhye pātayantaḥ patatribhiḥ / tālamātrāṇi cāpāni vikarṣanto mahārathāḥ // 7.72.10
asicarmāṇi cāpāni śirāṃsi kavacāni ca / viprakīryanta śūrāṇāṃ saṃprahāre mahātmanām // 7.72.11
utthitāny agaṇeyāni kabandhāni samantataḥ / adṛśyanta mahārāja tasmin paramasaṃkule // 7.72.12
gṛdhrāḥ kaṅkā vaḍāḥ śyenā vāyasā jambukās tathā / bahavaḥ piśitāśāś ca tatrādṛśyanta māriṣa // 7.72.13
bhakṣayantaḥ sma māṃsāni pibantaś cāpi śoṇitam / vilumpantaḥ sma keśāṃś ca majjāś ca bahudhā nṛpa // 7.72.14
ākarṣantaḥ śarīrāṇi śarīrāvayavāṃs tathā / narāśvagajasaṃghānāṃ śirāṃsi ca tatas tataḥ // 7.72.15
kṛtāstrā raṇadīkṣābhir dīkṣitāḥ śaradhāriṇaḥ / raṇe jayaṃ prārthayanto bhṛśaṃ yuyudhire tadā // 7.72.16
asimārgān bahuvidhān vicerus tāvakā raṇe / ṛṣṭibhiḥ śaktibhiḥ prāsaiḥ śūlatomarapaṭṭiśaiḥ // 7.72.17
gadābhiḥ parighaiś cānye vyāyudhāś ca bhujair api / anyonyaṃ jaghnire kruddhā yuddharaṅgagatā narāḥ // 7.72.18
rathino rathibhiḥ sārdham aśvārohāś ca sādibhiḥ / mātaṅgā varamātaṅgaiḥ padātāś ca padātibhiḥ // 7.72.19
kṣībā ivānye conmattā raṅgeṣv iva ca cāraṇāḥ / uccukruśus tathānyonyaṃ jaghnur anyonyam āhave // 7.72.20
vartamāne tathā yuddhe nirmaryāde viśāṃ pate / dhṛṣṭadyumno hayān aśvair droṇasya vyatyamiśrayat // 7.72.21
te hayā sādhv aśobhanta vimiśrā vātaraṃhasaḥ / pārāvatasavarṇāś ca raktaśoṇāś ca saṃyuge // 7.72.22
hayāḥ śuśubhire rājan meghā iva savidyutaḥ // 7.72.22.2
dhṛṣṭadyumnaś ca saṃprekṣya droṇam abhyāśam āgatam / asicarmādade vīro dhanur utsṛjya bhārata // 7.72.23
cikīrṣur duṣkaraṃ karma pārṣataḥ paravīrahā / īṣayā samatikramya droṇasya ratham āviśat // 7.72.24
atiṣṭhad yugamadhye sa yugasaṃnahaneṣu ca / jaghānārdheṣu cāśvānāṃ tat sainyāny abhyapūjayan // 7.72.25
khaḍgena caratas tasya śoṇāśvān adhitiṣṭhataḥ / na dadarśāntaraṃ droṇas tad adbhutam ivābhavat // 7.72.26
yathā śyenasya patanaṃ vaneṣv āmiṣagṛddhinaḥ / tathaivāsīd abhīsāras tasya droṇaṃ jighāṃsataḥ // 7.72.27
tataḥ śaraśatenāsya śatacandraṃ samākṣipat / droṇo drupadaputrasya khaḍgaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ // 7.72.28
hayāṃś caiva catuḥṣaṣṭyā śarāṇāṃ jaghnivān balī / dhvajaṃ chatraṃ ca bhallābhyāṃ tathobhau pārṣṇisārathī // 7.72.29
athāsmai tvarito bāṇam aparaṃ jīvitāntakam / ākarṇapūrṇaṃ cikṣepa vajraṃ vajradharo yathā // 7.72.30
taṃ caturdaśabhir bāṇair bāṇaṃ ciccheda sātyakiḥ / grastam ācāryamukhyena dhṛṣṭadyumnam amocayat // 7.72.31
siṃheneva mṛgaṃ grastaṃ narasiṃhena māriṣa / droṇena mocayām āsa pāñcālyaṃ śinipuṃgavaḥ // 7.72.32
sātyakiṃ prekṣya goptāraṃ pāñcālyasya mahāhave / śarāṇāṃ tvarito droṇaḥ ṣaḍviṃśatyā samarpayat // 7.72.33
tato droṇaṃ śineḥ pautro grasantam iva sṛñjayān / pratyavidhyac chitair bāṇaiḥ ṣaḍviṃśatyā stanāntare // 7.72.34
tataḥ sarve rathās tūrṇaṃ pāñcālā jayagṛddhinaḥ / sātvatābhisṛte droṇe dhṛṣṭadyumnam amocayan // 7.72.35
bāṇe tasmin nikṛtte tu dhṛṣṭadyumne ca mokṣite / tena vṛṣṇipravīreṇa yuyudhānena saṃjaya // 7.73.1
amarṣito maheṣvāsaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / naravyāghraḥ śineḥ pautre droṇaḥ kim akarod yudhi // 7.73.2
saṃpradrutaḥ krodhaviṣo vyāditāsyaśarāsanaḥ / tīkṣṇadhāreṣudaśanaḥ śitanārācadaṃṣṭravān // 7.73.3
saṃrambhāmarṣatāmrākṣo mahāhir iva niḥśvasan / naravīrapramuditaiḥ śoṇair aśvair mahājavaiḥ // 7.73.4
utpatadbhir ivākāśaṃ kramadbhir iva sarvataḥ / rukmapuṅkhāñ śarān asyan yuyudhānam upādravat // 7.73.5
śarapātamahāvarṣaṃ rathaghoṣabalāhakam / kārmukākarṣavikṣiptaṃ nārācabahuvidyutam // 7.73.6
śaktikhaḍgāśanidharaṃ krodhavegasamutthitam / droṇamegham anāvāryaṃ hayamārutacoditam // 7.73.7
dṛṣṭvaivābhipatantaṃ taṃ śūraḥ parapuraṃjayaḥ / uvāca sūtaṃ śaineyaḥ prahasan yuddhadurmadaḥ // 7.73.8
etaṃ vai brāhmaṇaṃ krūraṃ svakarmaṇy anavasthitam / āśrayaṃ dhārtarāṣṭrasya rājño duḥkhabhayāvaham // 7.73.9
śīghraṃ prajavitair aśvaiḥ pratyudyāhi prahṛṣṭavat / ācāryaṃ rājaputrāṇāṃ satataṃ śūramāninam // 7.73.10
tato rajatasaṃkāśā mādhavasya hayottamāḥ / droṇasyābhimukhāḥ śīghram agacchan vātaraṃhasaḥ // 7.73.11
iṣujālāvṛtaṃ ghoram andhakāram anantaram / anādhṛṣyam ivānyeṣāṃ śūrāṇām abhavat tadā // 7.73.12
tataḥ śīghrāstraviduṣor droṇasātvatayos tadā / nāntaraṃ śaravṛṣṭīnāṃ dṛśyate narasiṃhayoḥ // 7.73.13
iṣūṇāṃ saṃnipātena śabdo dhārābhighātajaḥ / śuśruve śakramuktānām aśanīnām iva svanaḥ // 7.73.14
nārācair atividdhānāṃ śarāṇāṃ rūpam ābabhau / āśīviṣavidaṣṭānāṃ sarpāṇām iva bhārata // 7.73.15
tayor jyātalanirghoṣo vyaśrūyata sudāruṇaḥ / ajasraṃ śailaśṛṅgāṇāṃ vajreṇāhanyatām iva // 7.73.16
ubhayos tau rathau rājaṃs te cāśvāstau ca sārathī / rukmapuṅkhaiḥ śaraiś channāś citrarūpā babhus tadā // 7.73.17
nirmalānām ajihmānāṃ nārācānāṃ viśāṃ pate / nirmuktāśīviṣābhānāṃ saṃpāto 'bhūt sudāruṇaḥ // 7.73.18
ubhayoḥ patite chatre tathaiva patitau dhvajau / ubhau rudhirasiktāṅgāv ubhau ca vijayaiṣiṇau // 7.73.19
sravadbhiḥ śoṇitaṃ gātraiḥ prasrutāv iva vāraṇau / anyonyam abhividhyetāṃ jīvitāntakaraiḥ śaraiḥ // 7.73.20
garjitotkruṣṭasaṃnādāḥ śaṅkhadundubhinisvanāḥ / upāraman mahārāja vyājahāra na kaś cana // 7.73.21
tūṣṇīṃbhūtāny anīkāni yodhā yuddhād upāraman / dadṛśe dvairathaṃ tābhyāṃ jātakautūhalo janaḥ // 7.73.22
rathino hastiyantāro hayārohāḥ padātayaḥ / avaikṣantācalair netraiḥ parivārya ratharṣabhau // 7.73.23
hastyanīkāny atiṣṭhanta tathānīkāni vājinām / tathaiva rathavāhinyaḥ prativyūhya vyavasthitāḥ // 7.73.24
muktāvidrumacitraiś ca maṇikāñcanabhūṣitaiḥ / dhvajair ābharaṇaiś citraiḥ kavacaiś ca hiraṇmayaiḥ // 7.73.25
vaijayantīpatākābhiḥ paristomāṅgakambalaiḥ / vimalair niśitaiḥ śastrair hayānāṃ ca prakīrṇakaiḥ // 7.73.26
jātarūpamayībhiś ca rājatībhiś ca mūrdhasu / gajānāṃ kumbhamālābhir dantaveṣṭaiś ca bhārata // 7.73.27
sabalākāḥ sakhadyotāḥ sairāvataśatahradāḥ / adṛśyantoṣṇaparyāye meghānām iva vāgurāḥ // 7.73.28
apaśyann asmadīyāś ca te ca yaudhiṣṭhirāḥ sthitāḥ / tad yuddhaṃ yuyudhānasya droṇasya ca mahātmanaḥ // 7.73.29
vimānāgragatā devā brahmaśakrapurogamāḥ / siddhacāraṇasaṃghāś ca vidyādharamahoragāḥ // 7.73.30
gatapratyāgatākṣepaiś citraiḥ śastravighātibhiḥ / vividhair vismayaṃ jagmus tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ // 7.73.31
hastalāghavam astreṣu darśayantau mahābalau / anyonyaṃ samavidhyetāṃ śarais tau droṇasātyakī // 7.73.32
tato droṇasya dāśārhaḥ śarāṃś ciccheda saṃyuge / patribhiḥ sudṛḍhair āśu dhanuś caiva mahādyute // 7.73.33
nimeṣāntaramātreṇa bhāradvājo 'paraṃ dhanuḥ / sajyaṃ cakāra tac cāśu cicchedāsya sa sātyakiḥ // 7.73.34
tatas tvaran punar droṇo dhanurhasto vyatiṣṭhata / sajyaṃ sajyaṃ punaś cāsya ciccheda niśitaiḥ śaraiḥ // 7.73.35
tato 'sya saṃyuge droṇo dṛṣṭvā karmātimānuṣam / yuyudhānasya rājendra manasedam acintayat // 7.73.36
etad astrabalaṃ rāme kārtavīrye dhanaṃjaye / bhīṣme ca puruṣavyāghre yad idaṃ sātvatāṃ vare // 7.73.37
taṃ cāsya manasā droṇaḥ pūjayām āsa vikramam / lāghavaṃ vāsavasyeva saṃprekṣya dvijasattamaḥ // 7.73.38
tutoṣāstravidāṃ śreṣṭhas tathā devāḥ savāsavāḥ / na tām ālakṣayām āsur laghutāṃ śīghrakāriṇaḥ // 7.73.39
devāś ca yuyudhānasya gandharvāś ca viśāṃ pate / siddhacāraṇasaṃghāś ca vidur droṇasya karma tat // 7.73.40
tato 'nyad dhanur ādāya droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ / astrair astravidāṃ śreṣṭho yodhayām āsa bhārata // 7.73.41
tasyāstrāṇy astramāyābhiḥ pratihanya sa sātyakiḥ / jaghāna niśitair bāṇais tad adbhutam ivābhavat // 7.73.42
tasyātimānuṣaṃ karma dṛṣṭvānyair asamaṃ raṇe / yuktaṃ yogena yogajñās tāvakāḥ samapūjayan // 7.73.43
yad astram asyati droṇas tad evāsyati sātyakiḥ / tam ācāryo 'py asaṃbhrānto 'yodhayac chatrutāpanaḥ // 7.73.44
tataḥ kruddho mahārāja dhanurvedasya pāragaḥ / vadhāya yuyudhānasya divyam astram udairayat // 7.73.45
tad āgneyaṃ mahāghoraṃ ripughnam upalakṣya saḥ / astraṃ divyaṃ maheṣvāso vāruṇaṃ samudairayat // 7.73.46
hāhākāro mahān āsīd dṛṣṭvā divyāstradhāriṇau / na vicerus tadākāśe bhūtāny ākāśagāny api // 7.73.47
astre te vāruṇāgneye tābhyāṃ bāṇasamāhite / na tāvad abhiṣajyete vyāvartad atha bhāskaraḥ // 7.73.48
tato yudhiṣṭhiro rājā bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / nakulaḥ sahadevaś ca paryarakṣanta sātyakim // 7.73.49
dhṛṣṭadyumnamukhaiḥ sārdhaṃ virāṭaś ca sakekayaḥ / matsyāḥ śālveyasenāś ca droṇam ājagmur añjasā // 7.73.50
duḥśāsanaṃ puraskṛtya rājaputrāḥ sahasraśaḥ / droṇam abhyupapadyanta sapatnaiḥ parivāritam // 7.73.51
tato yuddham abhūd rājaṃs tava teṣāṃ ca dhanvinām / rajasā saṃvṛte loke śarajālasamāvṛte // 7.73.52
sarvam āvignam abhavan na prājñāyata kiṃ cana / sainyena rajasā dhvaste nirmaryādam avartata // 7.73.53
parivartamāne tv āditye tatra sūryasya raśmibhiḥ / rajasā kīryamāṇāś ca mandībhūtāś ca sainikāḥ // 7.74.1
tiṣṭhatāṃ yudhyamānānāṃ punar āvartatām api / bhajyatāṃ jayatāṃ caiva jagāma tad ahaḥ śanaiḥ // 7.74.2
tathā teṣu viṣakteṣu sainyeṣu jayagṛddhiṣu / arjuno vāsudevaś ca saindhavāyaiva jagmatuḥ // 7.74.3
rathamārgapramāṇaṃ tu kaunteyo niśitaiḥ śaraiḥ / cakāra tatra panthānaṃ yayau yena janārdanaḥ // 7.74.4
yatra yatra ratho yāti pāṇḍavasya mahātmanaḥ / tatra tatraiva dīryante senās tava viśāṃ pate // 7.74.5
rathaśikṣāṃ tu dāśārho darśayām āsa vīryavān / uttamādhamamadhyāni maṇḍalāni vidarśayan // 7.74.6
te tu nāmāṅkitāḥ pītāḥ kālajvalanasaṃnibhāḥ / snāyunaddhāḥ suparvāṇaḥ pṛthavo dīrghagāminaḥ // 7.74.7
vaiṇavāyasmayaśarāḥ svāyatā vividhānanāḥ / rudhiraṃ patagaiḥ sārdhaṃ prāṇināṃ papur āhave // 7.74.8
rathasthitaḥ krośamātre yān asyaty arjunaḥ śarān / rathe krośam atikrānte tasya te ghnanti śātravān // 7.74.9
tārkṣyamārutaraṃhobhir vājibhiḥ sādhuvāhibhiḥ / tathāgacchad dhṛṣīkeśaḥ kṛtsnaṃ vismāpayañ jagat // 7.74.10
na tathā gacchati rathas tapanasya viśāṃ pate / nendrasya na ca rudrasya nāpi vaiśravaṇasya ca // 7.74.11
nānyasya samare rājan gatapūrvas tathā rathaḥ / yathā yayāv arjunasya manobhiprāyaśīghragaḥ // 7.74.12
praviśya tu raṇe rājan keśavaḥ paravīrahā / senāmadhye hayāṃs tūrṇaṃ codayām āsa bhārata // 7.74.13
tatas tasya rathaughasya madhyaṃ prāpya hayottamāḥ / kṛcchreṇa ratham ūhus taṃ kṣutpipāsāśramānvitāḥ // 7.74.14
kṣatāś ca bahubhiḥ śastrair yuddhaśauṇḍair anekaśaḥ / maṇḍalāni vicitrāṇi vicerus te muhur muhuḥ // 7.74.15
hatānāṃ vājināgānāṃ rathānāṃ ca naraiḥ saha / upariṣṭād atikrāntāḥ śailābhānāṃ sahasraśaḥ // 7.74.16
etasminn antare vīrāv āvantyau bhrātarau nṛpa / sahasenau samārchetāṃ pāṇḍavaṃ klāntavāhanam // 7.74.17
tāv arjunaṃ catuḥṣaṣṭyā saptatyā ca janārdanam / śarāṇāṃ ca śatenāśvān avidhyetāṃ mudānvitau // 7.74.18
tāv arjuno mahārāja navabhir nataparvabhiḥ / ājaghāna raṇe kruddho marmajño marmabhedibhiḥ // 7.74.19
tatas tau tu śaraugheṇa bībhatsuṃ sahakeśavam / ācchādayetāṃ saṃrabdhau siṃhanādaṃ ca nedatuḥ // 7.74.20
tayos tu dhanuṣī citre bhallābhyāṃ śvetavāhanaḥ / ciccheda samare tūrṇaṃ dhvajau ca kanakojjvalau // 7.74.21
athānye dhanuṣī rājan pragṛhya samare tadā / pāṇḍavaṃ bhṛśasaṃkruddhāv ardayām āsatuḥ śaraiḥ // 7.74.22
tayos tu bhṛśasaṃkruddhaḥ śarābhyāṃ pāṇḍunandanaḥ / ciccheda dhanuṣī tūrṇaṃ bhūya eva dhanaṃjayaḥ // 7.74.23
tathānyair viśikhais tūrṇaṃ hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ / jaghānāśvān sapadātāṃs tathobhau pārṣṇisārathī // 7.74.24
jyeṣṭhasya ca śiraḥ kāyāt kṣurapreṇa nyakṛntata / sa papāta hataḥ pṛthvyāṃ vātarugṇa iva drumaḥ // 7.74.25
vindaṃ tu nihataṃ dṛṣṭvā anuvindaḥ pratāpavān / hatāśvaṃ ratham utsṛjya gadāṃ gṛhya mahābalaḥ // 7.74.26
abhyadravata saṃgrāme bhrātur vadham anusmaran / gadayā gadināṃ śreṣṭho nṛtyann iva mahārathaḥ // 7.74.27
anuvindas tu gadayā lalāṭe madhusūdanam / spṛṣṭvā nākampayat kruddho mainākam iva parvatam // 7.74.28
tasyārjunaḥ śaraiḥ ṣaḍbhir grīvāṃ pādau bhujau śiraḥ / nicakarta sa saṃchinnaḥ papātādricayo yathā // 7.74.29
tatas tau nihatau dṛṣṭvā tayo rājan padānugāḥ / abhyadravanta saṃkruddhāḥ kirantaḥ śataśaḥ śarān // 7.74.30
tān arjunaḥ śarais tūrṇaṃ nihatya bharatarṣabha / vyarocata yathā vahnir dāvaṃ dagdhvā himātyaye // 7.74.31
tayoḥ senām atikramya kṛcchrān niryād dhanaṃjayaḥ / vibabhau jaladān bhittvā divākara ivoditaḥ // 7.74.32
taṃ dṛṣṭvā kuravas trastāḥ prahṛṣṭāś cābhavan punaḥ / abhyavarṣaṃs tadā pārthaṃ samantād bharatarṣabha // 7.74.33
śrāntaṃ cainaṃ samālakṣya jñātvā dūre ca saindhavam / siṃhanādena mahatā sarvataḥ paryavārayan // 7.74.34
tāṃs tu dṛṣṭvā susaṃrabdhān utsmayan puruṣarṣabhaḥ / śanakair iva dāśārham arjuno vākyam abravīt // 7.74.35
śarārditāś ca glānāś ca hayā dūre ca saindhavaḥ / kim ihānantaraṃ kāryaṃ jyāyiṣṭhaṃ tava rocate // 7.74.36
brūhi kṛṣṇa yathātattvaṃ tvaṃ hi prājñatamaḥ sadā / bhavannetrā raṇe śatrūn vijeṣyantīha pāṇḍavāḥ // 7.74.37
mama tv anantaraṃ kṛtyaṃ yad vai tat saṃnibodha me / hayān vimucya hi sukhaṃ viśalyān kuru mādhava // 7.74.38
evam uktas tu pārthena keśavaḥ pratyuvāca tam / mamāpy etan mataṃ pārtha yad idaṃ te prabhāṣitam // 7.74.39
aham āvārayiṣyāmi sarvasainyāni keśava / tvam apy atra yathānyāyaṃ kuru kāryam anantaram // 7.74.40
so 'vatīrya rathopasthād asaṃbhrānto dhanaṃjayaḥ / gāṇḍīvaṃ dhanur ādāya tasthau girir ivācalaḥ // 7.74.41
tam abhyadhāvan krośantaḥ kṣatriyā jayakāṅkṣiṇaḥ / idaṃ chidram iti jñātvā dharaṇīsthaṃ dhanaṃjayam // 7.74.42
tam ekaṃ rathavaṃśena mahatā paryavārayan / vikarṣantaś ca cāpāni visṛjantaś ca sāyakān // 7.74.43
astrāṇi ca vicitrāṇi kruddhās tatra vyadarśayan / chādayantaḥ śaraiḥ pārthaṃ meghā iva divākaram // 7.74.44
abhyadravanta vegena kṣatriyāḥ kṣatriyarṣabham / rathasiṃhaṃ rathodārāḥ siṃhaṃ mattā iva dvipāḥ // 7.74.45
tatra pārthasya bhujayor mahad balam adṛśyata / yat kruddho bahulāḥ senāḥ sarvataḥ samavārayat // 7.74.46
astrair astrāṇi saṃvārya dviṣatāṃ sarvato vibhuḥ / iṣubhir bahubhis tūrṇaṃ sarvān eva samāvṛṇot // 7.74.47
tatrāntarikṣe bāṇānāṃ pragāḍhānāṃ viśāṃ pate / saṃgharṣeṇa mahārciṣmān pāvakaḥ samajāyata // 7.74.48
tatra tatra maheṣvāsaiḥ śvasadbhiḥ śoṇitokṣitaiḥ / hayair nāgaiś ca saṃbhinnair nadadbhiś cārikarśanaiḥ // 7.74.49
saṃrabdhaiś cāribhir vīraiḥ prārthayadbhir jayaṃ mṛdhe / ekasthair bahubhiḥ kruddhair ūṣmeva samajāyata // 7.74.50
śarormiṇaṃ dhvajāvartaṃ nāganakraṃ duratyayam / padātimatsyakalilaṃ śaṅkhadundubhinisvanam // 7.74.51
asaṃkhyeyam apāraṃ ca rajo ''bhīlam atīva ca / uṣṇīṣakamaṭhacchannaṃ patākāphenamālinam // 7.74.52
rathasāgaram akṣobhyaṃ mātaṅgāṅgaśilācitam / velābhūtas tadā pārthaḥ patribhiḥ samavārayat // 7.74.53
tato janārdanaḥ saṃkhye priyaṃ puruṣasattamam / asaṃbhrānto mahābāhur arjunaṃ vākyam abravīt // 7.74.54
udapānam ihāśvānāṃ nālam asti raṇe 'rjuna / parīpsante jalaṃ ceme peyaṃ na tv avagāhanam // 7.74.55
idam astīty asaṃbhrānto bruvann astreṇa medinīm / abhihatyārjunaś cakre vājipānaṃ saraḥ śubham // 7.74.56
śaravaṃśaṃ śarasthūṇaṃ śarācchādanam adbhutam / śaraveśmākarot pārthas tvaṣṭevādbhutakarmakṛt // 7.74.57
tataḥ prahasya govindaḥ sādhu sādhv ity athābravīt / śaraveśmani pārthena kṛte tasmin mahāraṇe // 7.74.58
salile janite tasmin kaunteyena mahātmanā / nivārite dviṣatsainye kṛte ca śaraveśmani // 7.75.1
vāsudevo rathāt tūrṇam avatīrya mahādyutiḥ / mocayām āsa turagān vitunnān kaṅkapatribhiḥ // 7.75.2
adṛṣṭapūrvaṃ tad dṛṣṭvā siṃhanādo mahān abhūt / siddhacāraṇasaṃghānāṃ sainikānāṃ ca sarvaśaḥ // 7.75.3
padātinaṃ tu kaunteyaṃ yudhyamānaṃ nararṣabhāḥ / nāśaknuvan vārayituṃ tad adbhutam ivābhavat // 7.75.4
āpatatsu rathaugheṣu prabhūtagajavājiṣu / nāsaṃbhramat tadā pārthas tad asya puruṣān ati // 7.75.5
vyasṛjanta śaraughāṃs te pāṇḍavaṃ prati pārthivāḥ / na cāvyathata dharmātmā vāsaviḥ paravīrahā // 7.75.6
sa tāni śarajālāni gadāḥ prāsāṃś ca vīryavān / āgatān agrasat pārthaḥ saritaḥ sāgaro yathā // 7.75.7
astravegena mahatā pārtho bāhubalena ca / sarveṣāṃ pārthivendrāṇām agrasat tāñ śarottamān // 7.75.8
tat tu pārthasya vikrāntaṃ vāsudevasya cobhayoḥ / apūjayan mahārāja kauravāḥ paramādbhutam // 7.75.9
kim adbhutataraṃ loke bhavitāpy atha vāpy abhūt / yad aśvān pārthagovindau mocayām āsatū raṇe // 7.75.10
bhayaṃ vipulam asmāsu tāv adhattāṃ narottamau / tejo vidadhatuś cograṃ visrabdhau raṇamūrdhani // 7.75.11
athotsmayan hṛṣīkeśaḥ strīmadhya iva bhārata / arjunena kṛte saṃkhye śaragarbhagṛhe tadā // 7.75.12
upāvartayad avyagras tān aśvān puṣkarekṣaṇaḥ / miṣatāṃ sarvasainyānāṃ tvadīyānāṃ viśāṃ pate // 7.75.13
teṣāṃ śramaṃ ca glāniṃ ca vepathuṃ vamathuṃ vraṇān / sarvaṃ vyapānudat kṛṣṇaḥ kuśalo hy aśvakarmaṇi // 7.75.14
śalyān uddhṛtya pāṇibhyāṃ parimṛjya ca tān hayān / upāvṛtya yathānyāyaṃ pāyayām āsa vāri saḥ // 7.75.15
sa tāṃl labdhodakān snātāñ jagdhānnān vigataklamān / yojayām āsa saṃhṛṣṭaḥ punar eva rathottame // 7.75.16
sa taṃ rathavaraṃ śauriḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / samāsthāya mahātejāḥ sārjunaḥ prayayau drutam // 7.75.17
rathaṃ rathavarasyājau yuktaṃ labdhodakair hayaiḥ / dṛṣṭvā kurubalaśreṣṭhāḥ punar vimanaso 'bhavan // 7.75.18
viniḥśvasantas te rājan bhagnadaṃṣṭrā ivoragāḥ / dhig aho dhig gataḥ pārthaḥ kṛṣṇaś cety abruvan pṛthak // 7.75.19
sarvakṣatrasya miṣato rathenaikena daṃśitau / bālakrīḍanakeneva kadarthīkṛtya no balam // 7.75.20
krośatāṃ yatamānānām asaṃsaktau paraṃtapau / darśayitvātmano vīryaṃ prayātau sarvarājasu // 7.75.21
tau prayātau punar dṛṣṭvā tadānye sainikābruvan / tvaradhvaṃ kuravaḥ sarve vadhe kṛṣṇakirīṭinoḥ // 7.75.22
rathaṃ yuktvā hi dāśārho miṣatāṃ sarvadhanvinām / jayadrathāya yāty eṣa kadarthīkṛtya no raṇe // 7.75.23
tatra ke cin mitho rājan samabhāṣanta bhūmipāḥ / adṛṣṭapūrvaṃ saṃgrāme tad dṛṣṭvā mahad adbhutam // 7.75.24
sarvasainyāni rājā ca dhṛtarāṣṭro 'tyayaṃ gataḥ / duryodhanāparādhena kṣatraṃ kṛtsnā ca medinī // 7.75.25
vilayaṃ samanuprāptā tac ca rājā na budhyate / ity evaṃ kṣatriyās tatra bruvanty anye ca bhārata // 7.75.26
sindhurājasya yat kṛtyaṃ gatasya yamasādanam / tat karotu vṛthādṛṣṭir dhārtarāṣṭro 'nupāyavit // 7.75.27
tataḥ śīghrataraṃ prāyāt pāṇḍavaḥ saindhavaṃ prati / nivartamāne tigmāṃśau hṛṣṭaiḥ pītodakair hayaiḥ // 7.75.28
taṃ prayāntaṃ mahābāhuṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam / nāśaknuvan vārayituṃ yodhāḥ kruddham ivāntakam // 7.75.29
vidrāvya tu tataḥ sainyaṃ pāṇḍavaḥ śatrutāpanaḥ / yathā mṛgagaṇān siṃhaḥ saindhavārthe vyaloḍayat // 7.75.30
gāhamānas tv anīkāni tūrṇam aśvān acodayat / balākavarṇān dāśārhaḥ pāñcajanyaṃ vyanādayat // 7.75.31
kaunteyenāgrataḥ sṛṣṭā nyapatan pṛṣṭhataḥ śarāḥ / tūrṇāt tūrṇataraṃ hy aśvās te 'vahan vātaraṃhasaḥ // 7.75.32
vātoddhūtapatākāntaṃ rathaṃ jaladanisvanam / ghoraṃ kapidhvajaṃ dṛṣṭvā viṣaṇṇā rathino 'bhavan // 7.75.33
divākare 'tha rajasā sarvataḥ saṃvṛte bhṛśam / śarārtāś ca raṇe yodhā na kṛṣṇau śekur īkṣitum // 7.75.34
tato nṛpatayaḥ kruddhāḥ parivavrur dhanaṃjayam / kṣatriyā bahavaś cānye jayadrathavadhaiṣiṇam // 7.75.35
apanīyatsu śalyeṣu dhiṣṭhitaṃ puruṣarṣabham / duryodhanas tv agāt pārthaṃ tvaramāṇo mahāhave // 7.75.36
sraṃsanta iva majjānas tāvakānāṃ bhayān nṛpa / tau dṛṣṭvā samatikrāntau vāsudevadhanaṃjayau // 7.76.1
sarve tu pratisaṃrabdhā hrīmantaḥ sattvacoditāḥ / sthirībūtā mahātmānaḥ pratyagacchan dhanaṃjayam // 7.76.2
ye gatāḥ pāṇḍavaṃ yuddhe krodhāmarṣasamanvitāḥ / te 'dyāpi na nivartante sindhavaḥ sāgarād iva // 7.76.3
asantas tu nyavartanta vedebhya iva nāstikāḥ / narakaṃ bhajamānās te pratyapadyanta kilbiṣam // 7.76.4
tāv atītya rathānīkaṃ vimuktau puruṣarṣabhau / dadṛśāte yathā rāhor āsyān muktau prabhākarau // 7.76.5
matsyāv iva mahājālaṃ vidārya vigatajvarau / tathā kṛṣṇāv adṛśyetāṃ senājālaṃ vidārya tat // 7.76.6
vimuktau śastrasaṃbādhād droṇānīkāt sudurbhidāt / adṛśyetāṃ mahātmānau kālasūryāv ivoditau // 7.76.7
astrasaṃbādhanirmuktau vimuktau śastrasaṃkaṭāt / adṛśyetāṃ mahātmānau śatrusaṃbādhakāriṇau // 7.76.8
vimuktau jvalanasparśān makarāsyāj jhaṣāv iva / vyakṣobhayetāṃ senāṃ tau samudraṃ makarāv iva // 7.76.9
tāvakās tava putrāś ca droṇānīkasthayos tayoḥ / naitau tariṣyato droṇam iti cakrus tadā matim // 7.76.10
tau tu dṛṣṭvā vyatikrāntau droṇānīkaṃ mahādyutī / nāśaśaṃsur mahārāja sindhurājasya jīvitam // 7.76.11
āśā balavatī rājan putrāṇām abhavat tava / droṇahārdikyayoḥ kṛṣṇau na mokṣyete iti prabho // 7.76.12
tām āśāṃ viphalāṃ kṛtvā nistīrṇau tau paraṃtapau / droṇānīkaṃ mahārāja bhojānīkaṃ ca dustaram // 7.76.13
atha dṛṣṭvā vyatikrāntau jvalitāv iva pāvakau / nirāśāḥ sindhurājasya jīvitaṃ nāśaśaṃsire // 7.76.14
mithaś ca samabhāṣetām abhītau bhayavardhanau / jayadrathavadhe vācas tās tāḥ kṛṣṇadhanaṃjayau // 7.76.15
asau madhye kṛtaḥ ṣaḍbhir dhārtarāṣṭrair mahārathaiḥ / cakṣurviṣayasaṃprāpto na nau mokṣyati saindhavaḥ // 7.76.16
yady asya samare goptā śakro devagaṇaiḥ saha / tathāpy enaṃ haniṣyāva iti kṛṣṇāv abhāṣatām // 7.76.17
iti kṛṣṇau mahābāhū mithaḥ kathayatāṃ tadā / sindhurājam avekṣantau tat putrās tava śuśruvuḥ // 7.76.18
atītya marudhanveva prayāntau tṛṣitau gajau / pītvā vāri samāśvastau tathaivāstām ariṃdamau // 7.76.19
vyāghrasiṃhagajākīrṇān atikramyeva parvatān / adṛśyetāṃ mahābāhū yathā mṛtyujarātigau // 7.76.20
tathā hi mukhavarṇo 'yam anayor iti menire / tāvakā dṛśya muktau tau vikrośanti sma sarvataḥ // 7.76.21
droṇād āśīviṣākārāj jvalitād iva pāvakāt / anyebhyaḥ pārthivebhyaś ca bhāsvantāv iva bhāskarau // 7.76.22
tau muktau sāgaraprakhyād droṇānīkād ariṃdamau / adṛśyetāṃ mudā yuktau samuttīryārṇavaṃ yathā // 7.76.23
śastraughān mahato muktau droṇahārdikyarakṣitān / rocamānāv adṛśyetām indrāgnyoḥ sadṛśau raṇe // 7.76.24
udbhinnarudhirau kṛṣṇau bhāradvājasya sāyakaiḥ / śitaiś citau vyarocetāṃ karṇikārair ivācalau // 7.76.25
droṇagrāhahradān muktau śaktyāśīviṣasaṃkaṭāt / ayaḥśarogramakarāt kṣatriyapravarāmbhasaḥ // 7.76.26
jyāghoṣatalanirhrādād gadānistriṃśavidyutaḥ / droṇāstrameghān nirmuktau sūryendū timirād iva // 7.76.27
bāhubhyām iva saṃtīrṇau sindhuṣaṣṭhāḥ samudragāḥ / tapānte saritaḥ pūrṇā mahāgrāhasamākulāḥ // 7.76.28
iti kṛṣṇau maheṣvāsau yaśasā lokaviśrutau / sarvabhūtāny amanyanta droṇāstrabalavismayāt // 7.76.29
jayadrathaṃ samīpastham avekṣantau jighāṃsayā / ruruṃ nipāne lipsantau vyāghravat tāv atiṣṭhatām // 7.76.30
yathā hi mukhavarṇo 'yam anayor iti menire / tava yodhā mahārāja hatam eva jayadratham // 7.76.31
lohitākṣau mahābāhū saṃyattau kṛṣṇapāṇḍavau / sindhurājam abhiprekṣya hṛṣṭau vyanadatāṃ muhuḥ // 7.76.32
śaurer abhīśuhastasya pārthasya ca dhanuṣmataḥ / tayor āsīt pratibhrājaḥ sūryapāvakayor iva // 7.76.33
harṣa eva tayor āsīd droṇānīkapramuktayoḥ / samīpe saindhavaṃ dṛṣṭvā śyenayor āmiṣaṃ yathā // 7.76.34
tau tu saindhavam ālokya vartamānam ivāntike / sahasā petatuḥ kruddhau kṣipraṃ śyenāv ivāmiṣe // 7.76.35
tau tu dṛṣṭvā vyatikrāntau hṛṣīkeśadhanaṃjayau / sindhurājasya rakṣārthaṃ parākrāntaḥ sutas tava // 7.76.36
droṇenābaddhakavaco rājā duryodhanas tadā / yayāv ekarathenājau hayasaṃskāravit prabho // 7.76.37
kṛṣṇapārthau maheṣvāsau vyatikramyātha te sutaḥ / agrataḥ puṇḍarīkākṣaṃ pratīyāya narādhipa // 7.76.38
tataḥ sarveṣu sainyeṣu vāditrāṇi prahṛṣṭavat / prāvādyan samatikrānte tava putre dhanaṃjayam // 7.76.39
siṃhanādaravāś cāsañ śaṅkhadundubhimiśritāḥ / dṛṣṭvā duryodhanaṃ tatra kṛṣṇayoḥ pramukhe sthitam // 7.76.40
ye ca te sindhurājasya goptāraḥ pāvakopamāḥ / te prahṛṣyanta samare dṛṣṭvā putraṃ tavābhibho // 7.76.41
dṛṣṭvā duryodhanaṃ kṛṣṇas tv atikrāntaṃ sahānugam / abravīd arjunaṃ rājan prāptakālam idaṃ vacaḥ // 7.76.42
suyodhanam atikrāntam enaṃ paśya dhanaṃjaya / āpadgatam imaṃ manye nāsty asya sadṛśo rathaḥ // 7.77.1
dūrapātī maheṣvāsaḥ kṛtāstro yuddhadurmadaḥ / dṛḍhāstraś citrayodhī ca dhārtarāṣṭro mahābalaḥ // 7.77.2
atyantasukhasaṃvṛddho mānitaś ca mahārathaiḥ / kṛtī ca satataṃ pārtha nityaṃ dveṣṭi ca pāṇḍavān // 7.77.3
tena yuddham ahaṃ manye prāptakālaṃ tavānagha / atra vo dyūtam āyātaṃ vijayāyetarāya vā // 7.77.4
atra krodhaviṣaṃ pārtha vimuñca cirasaṃbhṛtam / eṣa mūlam anarthānāṃ pāṇḍavānāṃ mahārathaḥ // 7.77.5
so 'yaṃ prāptas tavākṣepaṃ paśya sāphalyam ātmanaḥ / kathaṃ hi rājā rājyārthī tvayā gaccheta saṃyugam // 7.77.6
diṣṭyā tv idānīṃ saṃprāpta eṣa te bāṇagocaram / sa yathā jīvitaṃ jahyāt tathā kuru dhanaṃjaya // 7.77.7
aiśvaryamadasaṃmūḍho naiṣa duḥkham upeyivān / na ca te saṃyuge vīryaṃ jānāti puruṣarṣabha // 7.77.8
tvāṃ hi lokās trayaḥ pārtha sasurāsuramānuṣāḥ / notsahante raṇe jetuṃ kim utaikaḥ suyodhanaḥ // 7.77.9
sa diṣṭyā samanuprāptas tava pārtha rathāntikam / jahy enaṃ vai mahābāho yathā vṛtraṃ puraṃdaraḥ // 7.77.10
eṣa hy anarthe satataṃ parākrāntas tavānagha / nikṛtyā dharmarājaṃ ca dyūte vañcitavān ayam // 7.77.11
bahūni sunṛśaṃsāni kṛtāny etena mānada / yuṣmāsu pāpamatinā apāpeṣv eva nityadā // 7.77.12
tam anāryaṃ sadā kṣudraṃ puruṣaṃ kāmacāriṇam / āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā jahi pārthāvicārayan // 7.77.13
nikṛtyā rājyaharaṇaṃ vanavāsaṃ ca pāṇḍava / parikleśaṃ ca kṛṣṇāyā hṛdi kṛtvā parākrama // 7.77.14
diṣṭyaiṣa tava bāṇānāṃ gocare parivartate / pratighātāya kāryasya diṣṭyā ca yatate 'grataḥ // 7.77.15
diṣṭyā jānāti saṃgrāme yoddhavyaṃ hi tvayā saha / diṣṭyā ca saphalāḥ pārtha sarve kāmā hi kāmitāḥ // 7.77.16
tasmāj jahi raṇe pārtha dhārtarāṣṭraṃ kulādhamam / yathendreṇa hataḥ pūrvaṃ jambho devāsure mṛdhe // 7.77.17
asmin hate tvayā sainyam anāthaṃ bhidyatām idam / vairasyāsyās tv avabhṛtho mūlaṃ chindhi durātmanām // 7.77.18
taṃ tathety abravīt pārthaḥ kṛtyarūpam idaṃ mama / sarvam anyad anādṛtya gaccha yatra suyodhanaḥ // 7.77.19
yenaitad dīrghakālaṃ no bhuktaṃ rājyam akaṇṭakam / apy asya yudhi vikramya chindyāṃ mūrdhānam āhave // 7.77.20
api tasyā anarhāyāḥ parikleśasya mādhava / kṛṣṇāyāḥ śaknuyāṃ gantuṃ padaṃ keśapradharṣaṇe // 7.77.21
ity evaṃ vādinau hṛṣṭau kṛṣṇau śvetān hayottamān / preṣayām āsatuḥ saṃkhye prepsantau taṃ narādhipam // 7.77.22
tayoḥ samīpaṃ saṃprāpya putras te bharatarṣabha / na cakāra bhayaṃ prāpte bhaye mahati māriṣa // 7.77.23
tad asya kṣatriyās tatra sarva evābhyapūjayan / yad arjunahṛṣīkeśau pratyudyāto 'vicārayan // 7.77.24
tataḥ sarvasya sainyasya tāvakasya viśāṃ pate / mahān nādo hy abhūt tatra dṛṣṭvā rājānam āhave // 7.77.25
tasmiñ janasamunnāde pravṛtte bhairave sati / kadarthīkṛtya te putraḥ pratyamitram avārayat // 7.77.26
āvāritas tu kaunteyas tava putreṇa dhanvinā / saṃrambham agamad bhūyaḥ sa ca tasmin paraṃtapaḥ // 7.77.27
tau dṛṣṭvā pratisaṃrabdhau duryodhanadhanaṃjayau / abhyavaikṣanta rājāno bhīmarūpāḥ samantataḥ // 7.77.28
dṛṣṭvā tu pārthaṃ saṃrabdhaṃ vāsudevaṃ ca māriṣa / prahasann iva putras te yoddhukāmaḥ samāhvayat // 7.77.29
tataḥ prahṛṣṭo dāśārhaḥ pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ / vyākrośetāṃ mahānādaṃ dadhmatuś cāmbujottamau // 7.77.30
tau hṛṣṭarūpau saṃprekṣya kauraveyāś ca sarvaśaḥ / nirāśāḥ samapadyanta putrasya tava jīvite // 7.77.31
śokam īyuḥ paraṃ caiva kuravaḥ sarva eva te / amanyanta ca putraṃ te vaiśvānaramukhe hutam // 7.77.32
tathā tu dṛṣṭvā yodhās te prahṛṣṭau kṛṣṇapāṇḍavau / hato rājā hato rājety ūcur evaṃ bhayārditāḥ // 7.77.33
janasya saṃninādaṃ tu śrutvā duryodhano 'bravīt / vyetu vo bhīr ahaṃ kṛṣṇau preṣayiṣyāmi mṛtyave // 7.77.34
ity uktvā sainikān sarvāñ jayāpekṣī narādhipaḥ / pārtham ābhāṣya saṃrambhād idaṃ vacanam abravīt // 7.77.35
pārtha yac chikṣitaṃ te 'straṃ divyaṃ mānuṣam eva ca / tad darśaya mayi kṣipraṃ yadi jāto 'si pāṇḍunā // 7.77.36
yad balaṃ tava vīryaṃ ca keśavasya tathaiva ca / tat kuruṣva mayi kṣipraṃ paśyāmas tava pauruṣam // 7.77.37
asmat parokṣaṃ karmāṇi pravadanti kṛtāni te / svāmisatkārayuktāni yāni tānīha darśaya // 7.77.38
evam uktvārjunaṃ rājā tribhir marmātigaiḥ śaraiḥ / pratyavidhyan mahāvegaiś caturbhiś caturo hayān // 7.78.1
vāsudevaṃ ca daśabhiḥ pratyavidhyat stanāntare / pratodaṃ cāsya bhallena chittvā bhūmāv apātayat // 7.78.2
taṃ caturdaśabhiḥ pārthaś citrapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ / avidhyat tūrṇam avyagras te 'syābhraśyanta varmaṇaḥ // 7.78.3
teṣāṃ vaiphalyam ālokya punar nava ca pañca ca / prāhiṇon niśitān bāṇāṃs te cābhraśyanta varmaṇaḥ // 7.78.4
aṣṭāviṃśat tu tān bāṇān astān viprekṣya niṣphalān / abravīt paravīraghnaḥ kṛṣṇo 'rjunam idaṃ vacaḥ // 7.78.5
adṛṣṭapūrvaṃ paśyāmi śilānām iva sarpaṇam / tvayā saṃpreṣitāḥ pārtha nārthaṃ kurvanti patriṇaḥ // 7.78.6
kaccid gāṇḍīvataḥ prāṇās tathaiva bharatarṣabha / muṣṭiś ca te yathāpūrvaṃ bhujayoś ca balaṃ tava // 7.78.7
na ced vidher ayaṃ kālaḥ prāptaḥ syād adya paścimaḥ / tava caivāsya śatroś ca tan mamācakṣva pṛcchataḥ // 7.78.8
vismayo me mahān pārtha tava dṛṣṭvā śarān imān / vyarthān nipatataḥ saṃkhye duryodhanarathaṃ prati // 7.78.9
vajrāśanisamā ghorāḥ parakāyāvabhedinaḥ / śarāḥ kurvanti te nārthaṃ pārtha kādya viḍambanā // 7.78.10
droṇenaiṣā matiḥ kṛṣṇa dhārtarāṣṭre niveśitā / ante vihitam astrāṇām etat kavacadhāraṇam // 7.78.11
asminn antarhitaṃ kṛṣṇa trailokyam api varmaṇi / eko droṇo hi vedaitad ahaṃ tasmāc ca sattamāt // 7.78.12
na śakyam etat kavacaṃ bāṇair bhettuṃ kathaṃ cana / api vajreṇa govinda svayaṃ maghavatā yudhi // 7.78.13
jānaṃs tvam api vai kṛṣṇa māṃ vimohayase katham / yadvṛttaṃ triṣu lokeṣu yac ca keśava vartate // 7.78.14
tathā bhaviṣyad yac caiva tat sarvaṃ viditaṃ tava / na tv evaṃ veda vai kaś cid yathā tvaṃ madhusūdana // 7.78.15
eṣa duryodhanaḥ kṛṣṇa droṇena vihitām imām / tiṣṭhaty abhītavat saṃkhye bibhrat kavacadhāraṇām // 7.78.16
yat tv atra vihitaṃ kāryaṃ naiṣa tad vetti mādhava / strīvad eṣa bibharty etāṃ yuktāṃ kavacadhāraṇām // 7.78.17
paśya bāhvoś ca me vīryaṃ dhanuṣaś ca janārdana / parājayiṣye kauravyaṃ kavacenāpi rakṣitam // 7.78.18
idam aṅgirase prādād deveśo varma bhāsvaram / punar dadau surapatir mahyaṃ varma sasaṃgraham // 7.78.19
daivaṃ yady asya varmaitad brahmaṇā vā svayaṃ kṛtam / naitad gopsyati durbuddhim adya bāṇahataṃ mayā // 7.78.20
evam uktvārjuno bāṇān abhimantrya vyakarṣayat / vikṛṣyamāṇāṃs tenaivaṃ dhanurmadhyagatāñ śarān // 7.78.21
tān asyāstreṇa ciccheda drauṇiḥ sarvāstraghātinā // 7.78.21.2
tān nikṛttān iṣūn dṛṣṭvā dūrato brahmavādinā / nyavedayat keśavāya vismitaḥ śvetavāhanaḥ // 7.78.22
naitad astraṃ mayā śakyaṃ dviḥ prayoktuṃ janārdana / astraṃ mām eva hanyād dhi paśya tv adya balaṃ mama // 7.78.23
tato duryodhanaḥ kṛṣṇau navabhir nataparvabhiḥ / avidhyata raṇe rājañ śarair āśīviṣopamaiḥ // 7.78.24
bhūya evābhyavarṣac ca samare kṛṣṇapāṇḍavau // 7.78.24.2
śaravarṣeṇa mahatā tato 'hṛṣyanta tāvakāḥ / cakrur vāditraninadān siṃhanādaravāṃs tathā // 7.78.25
tataḥ kruddho raṇe pārthaḥ sṛkkaṇī parisaṃlihan / nāpaśyata tato 'syāṅgaṃ yan na syād varmarakṣitam // 7.78.26
tato 'sya niśitair bāṇaiḥ sumuktair antakopamaiḥ / hayāṃś cakāra nirdehān ubhau ca pārṣṇisārathī // 7.78.27
dhanur asyācchinac citraṃ hastāvāpaṃ ca vīryavān / rathaṃ ca śakalīkartuṃ savyasācī pracakrame // 7.78.28
duryodhanaṃ ca bāṇābhyāṃ tīkṣṇābhyāṃ virathīkṛtam / avidhyad dhastatalayor ubhayor arjunas tadā // 7.78.29
taṃ kṛcchrām āpadaṃ prāptaṃ dṛṣṭvā paramadhanvinaḥ / samāpetuḥ parīpsanto dhanaṃjayaśarārditam // 7.78.30
te rathair bahusāhasraiḥ kalpitaiḥ kuñjarair hayaiḥ / padātyoghaiś ca saṃrabdhaiḥ parivavrur dhanaṃjayam // 7.78.31
atha nārjunagovindau ratho vāpi vyadṛśyata / astravarṣeṇa mahatā janaughaiś cāpi saṃvṛtau // 7.78.32
tato 'rjuno 'stravīryeṇa nijaghne tāṃ varūthinīm / tatra vyaṅgīkṛtāḥ petuḥ śataśo 'tha rathadvipāḥ // 7.78.33
te hatā hanyamānāś ca nyagṛhṇaṃs taṃ rathottamam / sa rathastambhitas tasthau krośamātraṃ samantataḥ // 7.78.34
tato 'rjunaṃ vṛṣṇivīras tvarito vākyam abravīt / dhanur visphārayātyartham ahaṃ dhmāsyāmi cāmbujam // 7.78.35
tato visphārya balavad gāṇḍīvaṃ jaghnivān ripūn / mahatā śaravarṣeṇa talaśabdena cārjunaḥ // 7.78.36
pāñcajanyaṃ ca balavad dadhmau tāreṇa keśavaḥ / rajasā dhvastapakṣmāntaḥ prasvinnavadano bhṛśam // 7.78.37
tasya śaṅkhasya nādena dhanuṣo nisvanena ca / niḥsattvāś ca sasattvāś ca kṣitau petus tadā janāḥ // 7.78.38
tair vimukto ratho reje vāyvīrita ivāmbudaḥ / jayadrathasya goptāras tataḥ kṣubdhāḥ sahānugāḥ // 7.78.39
te dṛṣṭvā sahasā pārthaṃ goptāraḥ saindhavasya tu / cakrur nādān bahuvidhān kampayanto vasuṃdharām // 7.78.40
bāṇaśabdaravāṃś cogrān vimiśrāñ śaṅkhanisvanaiḥ / prāduścakrur mahātmānaḥ siṃhanādaravān api // 7.78.41
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tāvakānāṃ samutthitam / pradadhmatus tadā śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau // 7.78.42
tena śabdena mahatā pūriteyaṃ vasuṃdharā / saśailā sārṇavadvīpā sapātālā viśāṃ pate // 7.78.43
sa śabdo bharataśreṣṭha vyāpya sarvā diśo daśa / pratisasvāna tatraiva kurupāṇḍavayor bale // 7.78.44
tāvakā rathinas tatra dṛṣṭvā kṛṣṇadhanaṃjayau / saṃrambhaṃ paramaṃ prāptās tvaramāṇā mahārathāḥ // 7.78.45
atha kṛṣṇau mahābhāgau tāvakā dṛśya daṃśitau / abhyadravanta saṃkruddhās tad adbhutam ivābhavat // 7.78.46
tāvakās tu samīkṣyaiva vṛṣṇyandhakakurūttamau / prāg atvarañ jighāṃsantas tathaiva vijayaḥ parān // 7.79.1
suvarṇacitrair vaiyāghraiḥ svanavadbhir mahārathaiḥ / dīpayanto diśaḥ sarvā jvaladbhir iva pāvakaiḥ // 7.79.2
rukmapṛṣṭhaiś ca duṣprekṣyaiḥ kārmukaiḥ pṛthivīpate / kūjadbhir atulān nādān roṣitair uragair iva // 7.79.3
bhūriśravāḥ śalaḥ karṇo vṛṣaseno jayadrathaḥ / kṛpaś ca madrarājaś ca drauṇiś ca rathināṃ varaḥ // 7.79.4
te pibanta ivākāśam aśvair aṣṭau mahārathāḥ / vyarājayan daśa diśo vaiyāghrair hemacandrakaiḥ // 7.79.5
te daṃśitāḥ susaṃrabdhā rathair meghaughanisvanaiḥ / samāvṛṇvan diśaḥ sarvāḥ pārthaṃ ca viśikhaiḥ śitaiḥ // 7.79.6
kaulūtakā hayāś citrā vahantas tān mahārathān / vyaśobhanta tadā śīghrā dīpayanto diśo daśa // 7.79.7
ājāneyair mahāvegair nānādeśasamutthitaiḥ / pārvatīyair nadījaiś ca saindhavaiś ca hayottamaiḥ // 7.79.8
kuruyodhavarā rājaṃs tava putraṃ parīpsavaḥ / dhanaṃjayarathaṃ śīghraṃ sarvataḥ samupādravan // 7.79.9
te pragṛhya mahāśaṅkhān dadhmuḥ puruṣasattamāḥ / pūrayanto divaṃ rājan pṛthivīṃ ca sasāgarām // 7.79.10
tathaiva dadhmatuḥ śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau / pravarau sarvabhūtānāṃ sarvaśaṅkhavarau bhuvi // 7.79.11
devadattaṃ ca kaunteyaḥ pāñcajanyaṃ ca keśavaḥ // 7.79.11.2
śabdas tu devadattasya dhanaṃjayasamīritaḥ / pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca diśaś caiva samāvṛṇot // 7.79.12
tathaiva pāñcajanyo 'pi vāsudevasamīritaḥ / sarvaśabdān atikramya pūrayām āsa rodasī // 7.79.13
tasmiṃs tathā vartamāne dāruṇe nādasaṃkule / bhīrūṇāṃ trāsajanane śūrāṇāṃ harṣavardhane // 7.79.14
pravāditāsu bherīṣu jharjhareṣv ānakeṣu ca / mṛdaṅgeṣu ca rājendra vādyamāneṣv anekaśaḥ // 7.79.15
mahārathasamākhyātā duryodhanahitaiṣiṇaḥ / amṛṣyamāṇās taṃ śabdaṃ kruddhāḥ paramadhanvinaḥ // 7.79.16
nānādeśyā mahīpālāḥ svasainyaparirakṣiṇaḥ // 7.79.16.2
amarṣitā mahāśaṅkhān dadhmur vīrā mahārathāḥ / kṛte pratikariṣyantaḥ keśavasyārjunasya ca // 7.79.17
babhūva tava tat sainyaṃ śaṅkhaśabdasamīritam / udvignarathanāgāśvam asvastham iva cābhibho // 7.79.18
tat prayuktam ivākāśaṃ śūraiḥ śaṅkhanināditam / babhūva bhṛśam udvignaṃ nirghātair iva nāditam // 7.79.19
sa śabdaḥ sumahān rājan diśaḥ sarvā vyanādayat / trāsayām āsa tat sainyaṃ yugānta iva saṃbhṛtaḥ // 7.79.20
tato duryodhano 'ṣṭau ca rājānas te mahārathāḥ / jayadrathasya rakṣārthaṃ pāṇḍavaṃ paryavārayan // 7.79.21
tato drauṇis trisaptatyā vāsudevam atāḍayat / arjunaṃ ca tribhir bhallair dhvajam aśvāṃś ca pañcabhiḥ // 7.79.22
tam arjunaḥ pṛṣatkānāṃ śataiḥ ṣaḍbhir atāḍayat / atyartham iva saṃkruddhaḥ pratividdhe janārdane // 7.79.23
karṇaṃ dvādaśabhir viddhvā vṛṣasenaṃ tribhis tathā / śalyasya saśaraṃ cāpaṃ muṣṭau ciccheda vīryavān // 7.79.24
gṛhītvā dhanur anyat tu śalyo vivyādha pāṇḍavam / bhūriśravās tribhir bāṇair hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 7.79.25
karṇo dvātriṃśatā caiva vṛṣasenaś ca pañcabhiḥ / jayadrathas trisaptatyā kṛpaś ca daśabhiḥ śaraiḥ // 7.79.26
madrarājaś ca daśabhir vivyadhuḥ phalgunaṃ raṇe // 7.79.26.2
tataḥ śarāṇāṃ ṣaṣṭyā tu drauṇiḥ pārtham avākirat / vāsudevaṃ ca saptatyā punaḥ pārthaṃ ca pañcabhiḥ // 7.79.27
prahasaṃs tu naravyāghraḥ śvetāśvaḥ kṛṣṇasārathiḥ / pratyavidhyat sa tān sarvān darśayan pāṇilāghavam // 7.79.28
karṇaṃ dvādaśabhir viddhvā vṛṣasenaṃ tribhiḥ śaraiḥ / śalyasya samare cāpaṃ muṣṭideśe nyakṛntata // 7.79.29
saumadattiṃ tribhir viddhvā śalyaṃ ca daśabhiḥ śaraiḥ / śitair agniśikhākārair drauṇiṃ vivyādha cāṣṭabhiḥ // 7.79.30
gautamaṃ pañcaviṃśatyā śaindhavaṃ ca śatena ha / punar drauṇiṃ ca saptatyā śarāṇāṃ so 'bhyatāḍayat // 7.79.31
bhūriśravās tu saṃkruddhaḥ pratodaṃ cicchide hareḥ / arjunaṃ ca trisaptatyā bāṇānām ājaghāna ha // 7.79.32
tataḥ śaraśatais tīkṣṇais tān arīñ śvetavāhanaḥ / pratyaṣedhad drutaṃ kruddho mahāvāto ghanān iva // 7.79.33
dhvajān bahuvidhākārān bhrājamānān atiśriyā / pārthānāṃ māmakānāṃ ca tān mamācakṣva saṃjaya // 7.80.1
dhvajān bahuvidhākārāñ śṛṇu teṣāṃ mahātmanām / rūpato varṇataś caiva nāmataś ca nibodha me // 7.80.2
teṣāṃ tu rathamuhyānāṃ ratheṣu vividhā dhvajāḥ / pratyadṛśyanta rājendra jvalitā iva pāvakāḥ // 7.80.3
kāñcanāḥ kāñcanāpīḍāḥ kāñcanasragalaṃkṛtāḥ / kāñcanānīva śṛṅgāṇi kāñcanasya mahāgireḥ // 7.80.4
te dhvajāḥ saṃvṛtās teṣāṃ patākābhiḥ samantataḥ / nānāvarṇavirāgābhir vibabhuḥ sarvato vṛtāḥ // 7.80.5
patākāś ca tatas tās tu śvasanena samīritāḥ / nṛtyamānāḥ vyadṛśyanta raṅgamadhye vilāsikāḥ // 7.80.6
indrāyudhasavarṇābhāḥ patākā bharatarṣabha / dodhūyamānā rathināṃ śobhayanti mahārathān // 7.80.7
siṃhalāṅgūlam ugrāsyaṃ dhajaṃ vānaralakṣaṇam / dhanaṃjayasya saṃgrāme pratyapaśyāma bhairavam // 7.80.8
sa vānaravaro rājan patākābhir alaṃkṛtaḥ / trāsayām āsa tat sainyaṃ dhvajo gāṇḍīvadhanvanaḥ // 7.80.9
tathaiva siṃhalāṅgūlaṃ droṇaputrasya bhārata / dhvajāgraṃ samapaśyāma bālasūryasamaprabham // 7.80.10
kāñcanaṃ pavanoddhūtaṃ śakradhvajasamaprabham / nandanaṃ kauravendrāṇāṃ drauṇer lakṣaṇam ucchritam // 7.80.11
hastikakṣyā punar haimī babhūvādhirather dhvaje / āhave khaṃ mahārāja dadṛśe pūrayann iva // 7.80.12
patākī kāñcanasragvī dhvajaḥ karṇasya saṃyuge / nṛtyatīva rathopasthe śvasanena samīritaḥ // 7.80.13
ācāryasya ca pāṇḍūnāṃ brāhmaṇasya yaśasvinaḥ / govṛṣo gautamasyāsīt kṛpasya supariṣkṛtaḥ // 7.80.14
sa tena bhrājate rājan govṛṣeṇa mahārathaḥ / tripuraghnaratho yadvad govṛṣeṇa virājate // 7.80.15
mayūro vṛṣasenasya kāñcano maṇiratnavān / vyāhariṣyann ivātiṣṭhat senāgram api śobhayan // 7.80.16
tena tasya ratho bhāti mayūreṇa mahātmanaḥ / yathā skandasya rājendra mayūreṇa virājatā // 7.80.17
madrarājasya śalyasya dhvajāgre 'gniśikhām iva / sauvarṇīṃ pratipaśyāma sītām apratimāṃ śubhām // 7.80.18
sā sītā bhrājate tasya ratham āsthāya māriṣa / sarvabījavirūḍheva yathā sītā śriyā vṛtā // 7.80.19
varāhaḥ sindhurājasya rājato 'bhivirājate / dhvajāgre 'lohitārkābho hemajālapariṣkṛtaḥ // 7.80.20
śuśubhe ketunā tena rājatena jayadrathaḥ / yathā devāsure yuddhe purā pūṣā sma śobhate // 7.80.21
saumadatteḥ punar yūpo yajñaśīlasya dhīmataḥ / dhvajaḥ sūrya ivābhāti somaś cātra pradṛśyate // 7.80.22
sa yūpaḥ kāñcano rājan saumadatter virājate / rājasūye makhaśreṣṭhe yathā yūpaḥ samucchritaḥ // 7.80.23
śalasya tu mahārāja rājato dvirado mahān / ketuḥ kāñcanacitrāṅgair mayūrair upaśobhitaḥ // 7.80.24
sa ketuḥ śobhayām āsa sainyaṃ te bharatarṣabha / yathā śveto mahānāgo devarājacamūṃ tathā // 7.80.25
nāgo maṇimayo rājño dhvajaḥ kanakasaṃvṛtaḥ / kiṅkiṇīśatasaṃhrādo bhrājaṃś citre rathottame // 7.80.26
vyabhrājata bhṛśaṃ rājan putras tava viśāṃ pate / dhvajena mahatā saṃkhye kurūṇām ṛṣabhas tadā // 7.80.27
navaite tava vāhinyām ucchritāḥ paramadhvajāḥ / vyadīpayaṃs te pṛtanāṃ yugāntādityasaṃnibhāḥ // 7.80.28
daśamas tv arjunasyāsīd eka eva mahākapiḥ / adīpyatārjuno yena himavān iva vahninā // 7.80.29
tataś citrāṇi śubhrāṇi sumahānti mahārathāḥ / kārmukāṇy ādadus tūrṇam arjunārthe paraṃtapāḥ // 7.80.30
tathaiva dhanur āyacchat pārthaḥ śatruvināśanaḥ / gāṇḍīvaṃ divyakarmā tad rājan durmantrite tava // 7.80.31
tavāparādhād dhi narā nihatā bahudhā yudhi / nānādigbhyaḥ samāhūtāḥ sahayāḥ sarathadvipāḥ // 7.80.32
teṣām āsīd vyatikṣepo garjatām itaretaram / duryodhanamukhānāṃ ca pāṇḍūnām ṛṣabhasya ca // 7.80.33
tatrādbhutaṃ paraṃ cakre kaunteyaḥ kṛṣṇasārathiḥ / yad eko bahubhiḥ sārdhaṃ samāgacchad abhītavat // 7.80.34
aśobhata mahābāhur gāṇḍīvaṃ vikṣipan dhanuḥ / jigīṣus tān naravyāghrāñ jighāṃsuś ca jayadratham // 7.80.35
tatrārjuno mahārāja śarair muktaiḥ sahasraśaḥ / adṛśyān akarod yodhāṃs tāvakāñ śatrutāpanaḥ // 7.80.36
tatas te 'pi naravyāghrāḥ pārthaṃ sarve mahārathāḥ / adṛśyaṃ samare cakruḥ sāyakaughaiḥ samantataḥ // 7.80.37
saṃvṛte narasiṃhais taiḥ kurūṇām ṛṣabhe 'rjune / mahān āsīt samuddhūtas tasya sainyasya nisvanaḥ // 7.80.38
arjune saindhavaṃ prāpte bhāradvājena saṃvṛtāḥ / pāñcālāḥ kurubhiḥ sārdhaṃ kim akurvata saṃjaya // 7.81.1
aparāhṇe mahārāja saṃgrāme lomaharṣaṇe / pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca droṇe dyūtam avartata // 7.81.2
pāñcālā hi jighāṃsanto droṇaṃ saṃhṛṣṭacetasaḥ / abhyavarṣanta garjantaḥ śaravarṣāṇi māriṣa // 7.81.3
tataḥ sutumulas teṣāṃ saṃgrāmo 'vartatādbhutaḥ / pāñcālānāṃ kurūṇāṃ ca ghoro devāsuropamaḥ // 7.81.4
sarve droṇarathaṃ prāpya pāñcālāḥ paṇḍavaiḥ saha / tad anīkaṃ bibhitsanto mahāstrāṇi vyadarśayan // 7.81.5
droṇasya rathaparyantaṃ rathino ratham āsthitāḥ / kampayanto 'bhyavartanta vegam āsthāya madhyamam // 7.81.6
tam abhyagād bṛhatkṣatraḥ kekayānāṃ mahārathaḥ / pravapan niśitān bāṇān mahendrāśanisaṃnibhān // 7.81.7
taṃ tu pratyudiyāc chīghraṃ kṣemadhūrtir mahāyaśāḥ / vimuñcan niśitān bāṇāñ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.81.8
dhṛṣṭaketuś ca cedīnām ṛṣabho 'tibaloditaḥ / tvarito 'bhyadravad droṇaṃ mahendra iva śambaram // 7.81.9
tam āpatantaṃ sahasā vyāditāsyam ivāntakam / vīradhanvā maheṣvāsas tvaramāṇaḥ samabhyayāt // 7.81.10
yudhiṣṭhiraṃ mahārāja jigīṣuṃ samavasthitam / sahānīkaṃ tato droṇo nyavārayata vīryavān // 7.81.11
nakulaṃ kuśalaṃ yuddhe parākrāntaṃ parākramī / abhyagacchat samāyāntaṃ vikarṇas te sutaḥ prabho // 7.81.12
sahadevaṃ tathāyāntaṃ durmukhaḥ śatrukarśanaḥ / śarair anekasāhasraiḥ samavākirad āśugaiḥ // 7.81.13
sātyakiṃ tu naravyāghraṃ vyāghradattas tv avārayat / śaraiḥ suniśitais tīkṣṇaiḥ kampayan vai muhur muhuḥ // 7.81.14
draupadeyān naravyāghrān muñcataḥ sāyakottamān / saṃrabdhān rathināṃ śreṣṭhān saumadattir avārayat // 7.81.15
bhīmasenaṃ tathā kruddhaṃ bhīmarūpo bhayānakam / pratyavārayad āyāntam ārṣyaśṛṅgir mahārathaḥ // 7.81.16
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ nararākṣasayor mṛdhe / yādṛg eva purā vṛttaṃ rāmarāvaṇayor nṛpa // 7.81.17
tato yudhiṣṭhiro droṇaṃ navatyā nataparvaṇām / ājaghne bharataśreṣṭha sarvamarmasu bhārata // 7.81.18
taṃ droṇaḥ pañcaviṃśatyā nijaghāna stanāntare / roṣito bharataśreṣṭha kaunteyena yaśasvinā // 7.81.19
bhūya eva tu viṃśatyā sāyakānāṃ samācinot / sāśvasūtadhvajaṃ droṇaḥ paśyatāṃ sarvadhanvinām // 7.81.20
tāñ śarān droṇamuktāṃs tu śaravarṣeṇa pāṇḍavaḥ / avārayata dharmātmā darśayan pāṇilāghavam // 7.81.21
tato droṇo bhṛśaṃ kruddho dharmarājasya saṃyuge / ciccheda sahasā dhanvī dhanus tasya mahātmanaḥ // 7.81.22
athainaṃ chinnadhanvānaṃ tvaramāṇo mahārathaḥ / śarair anekasāhasraiḥ purayām āsa sarvataḥ // 7.81.23
adṛśyaṃ dṛśya rājānaṃ bhāradvājasya sāyakaiḥ / sarvabhūtāny amanyanta hatam eva yudhiṣṭhiram // 7.81.24
ke cic cainam amanyanta tathā vai vimukhīkṛtam / hṛto rājeti rājendra brāhmaṇena yaśasvinā // 7.81.25
sa kṛcchraṃ paramaṃ prāpto dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / tyaktvā tat kārmukaṃ chinnaṃ bhāradvājena saṃyuge // 7.81.26
ādade 'nyad dhanur divyaṃ bhāraghnaṃ vegavattaram // 7.81.26.2
tatas tān sāyakān sarvān droṇamuktān sahasraśaḥ / ciccheda samare vīras tad adbhutam ivābhavat // 7.81.27
chittvā ca tāñ śarān rājā krodhasaṃraktalocanaḥ / śaktiṃ jagrāha samare girīṇām api dāraṇīm // 7.81.28
svarṇadaṇḍāṃ mahāghorām aṣṭaghaṇṭāṃ bhayāvahām // 7.81.28.2
samutkṣipya ca tāṃ hṛṣṭo nanāda balavad balī / nādena sarvabhūtāni trāsayann iva bhārata // 7.81.29
śaktiṃ samudyatāṃ dṛṣṭvā dharmarājena saṃyuge / svasti droṇāya sahasā sarvabhūtāny athābruvan // 7.81.30
sā rājabhujanirmuktā nirmuktoragasaṃnibhā / prajvālayantī gaganaṃ diśaś ca vidiśas tathā // 7.81.31
droṇāntikam anuprāptā dīptāsyā pannagī yathā // 7.81.31.2
tām āpatantīṃ sahasā prekṣya droṇo viśāṃ pate / prāduścakre tato brāhmam astram astravidāṃ varaḥ // 7.81.32
tad astraṃ bhasmasāt kṛtvā tāṃ śaktiṃ ghoradarśanām / jagāma syandanaṃ tūrṇaṃ pāṇḍavasya yaśasvinaḥ // 7.81.33
tato yudhiṣṭhiro rājā droṇāstraṃ tat samudyatam / aśāmayan mahāprājño brahmāstreṇaiva bhārata // 7.81.34
vivyādha ca raṇe droṇaṃ pañcabhir nataparvabhiḥ / kṣurapreṇa ca tīkṣṇena cicchedāsya mahad dhanuḥ // 7.81.35
tad apāsya dhanuś chinnaṃ droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ / gadāṃ cikṣepa sahasā dharmaputrāya māriṣa // 7.81.36
tām āpatantīṃ sahasā gadāṃ dṛṣṭvā yudhiṣṭhiraḥ / gadām evāgrahīt kruddhaś cikṣepa ca paraṃtapaḥ // 7.81.37
te gade sahasā mukte samāsādya parasparam / saṃgharṣāt pāvakaṃ muktvā sameyātāṃ mahītale // 7.81.38
tato droṇo bhṛśaṃ kruddho dharmarājasya māriṣa / caturbhir niśitais tīkṣṇair hayāñ jaghne śarottamaiḥ // 7.81.39
dhanuś caikena bāṇena cicchedendradhvajopamam / ketum ekena ciccheda pāṇḍavaṃ cārdayat tribhiḥ // 7.81.40
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya yudhiṣṭhiraḥ / tasthāv ūrdhvabhujo rājā vyāyudho bharatarṣabha // 7.81.41
virathaṃ taṃ samālokya vyāyudhaṃ ca viśeṣataḥ / droṇo vyamohayac chatrūn sarvasainyāni cābhibho // 7.81.42
muñcann iṣugaṇāṃs tīkṣṇāṃl laghuhasto dṛḍhavrataḥ / abhidudrāva rājānaṃ siṃho mṛgam ivolbaṇaḥ // 7.81.43
tam abhidrutam ālokya droṇenāmitraghātinā / hā heti sahasā śabdaḥ pāṇḍūnāṃ samajāyata // 7.81.44
hṛto rājā hṛto rājā bhāradvājena māriṣa / ity āsīt sumahāñ śabdaḥ pāṇḍusainyasya sarvataḥ // 7.81.45
tatas tvaritam āruhya sahadevarathaṃ nṛpaḥ / apāyāj javanair aśvaiḥ kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ // 7.81.46
bṛhatkṣatram athāyāntaṃ kekayaṃ dṛḍhavikramam / kṣemadhūrtir mahārāja vivyādhorasi mārgaṇaiḥ // 7.82.1
bṛhatkṣatras tu taṃ rājā navatyā nataparvaṇām / ājaghne tvarito yuddhe droṇānīkabibhitsayā // 7.82.2
kṣemadhūrtis tu saṃkruddhaḥ kekayasya mahātmanaḥ / dhanuś ciccheda bhallena pītena niśitena ca // 7.82.3
athainaṃ chinnadhanvānaṃ śareṇa nataparvaṇā / vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ pravaraṃ sarvadhanvinām // 7.82.4
athānyad dhanur ādāya bṛhatkṣatro hasann iva / vyaśvasūtadhvajaṃ cakre kṣemadhūrtiṃ mahāratham // 7.82.5
tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca / jahāra nṛpateḥ kāyāc chiro jvalitakuṇḍalam // 7.82.6
tac chinnaṃ sahasā tasya śiraḥ kuñcitamūrdhajam / sakirīṭaṃ mahīṃ prāpya babhau jyotir ivāmbarāt // 7.82.7
taṃ nihatya raṇe hṛṣṭo bṛhatkṣatro mahārathaḥ / sahasābhyapatat sainyaṃ tāvakaṃ pārthakāraṇāt // 7.82.8
dhṛṣṭaketum athāyāntaṃ droṇahetoḥ parākramī / vīradhanvā maheṣvāso vārayām āsa bhārata // 7.82.9
tau parasparam āsādya śaradaṃṣṭrau tarasvinau / śarair anekasāhasrair anyonyam abhijaghnatuḥ // 7.82.10
tāv ubhau naraśārdūlau yuyudhāte parasparam / mahāvane tīvramadau vāraṇāv iva yūthapau // 7.82.11
girigahvaram āsādya śārdūlāv iva roṣitau / yuyudhāte mahāvīryau parasparajighāṃsayā // 7.82.12
tad yuddham āsīt tumulaṃ prekṣaṇīyaṃ viśāṃ pate / siddhacāraṇasaṃghānāṃ vismayādbhutadarśanam // 7.82.13
vīradhanvā tataḥ kruddho dhṛṣṭaketoḥ śarāsanam / dvidhā ciccheda bhallena prahasann iva bhārata // 7.82.14
tad utsṛjya dhanuś chinnaṃ cedirājo mahārathaḥ / śaktiṃ jagrāha vipulāṃ rukmadaṇḍām ayasmayīm // 7.82.15
tāṃ tu śaktiṃ mahāvīryāṃ dorbhyām āyamya bhārata / cikṣepa sahasā yatto vīradhanvarathaṃ prati // 7.82.16
sa tayā vīraghātinyā śaktyā tv abhihato bhṛśam / nirbhinnahṛdayas tūrṇaṃ nipapāta rathān mahīm // 7.82.17
tasmin vinihate śūre trigartānāṃ mahārathe / balaṃ te 'bhajyata vibho pāṇḍaveyaiḥ samantataḥ // 7.82.18
sahadeve tataḥ ṣaṣṭiṃ sāyakān durmukho 'kṣipat / nanāda ca mahānādaṃ tarjayan pāṇḍavaṃ raṇe // 7.82.19
madreyas tu tataḥ kruddho durmukhaṃ daśabhiḥ śaraiḥ / bhrātā bhrātaram āyāntaṃ vivyādha prahasann iva // 7.82.20
taṃ raṇe rabhasaṃ dṛṣṭvā sahadevaṃ mahābalam / durmukho navabhir bāṇais tāḍayām āsa bhārata // 7.82.21
durmukhasya tu bhallena chittvā ketuṃ mahābalaḥ / jaghāna caturo vāhāṃś caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ // 7.82.22
athāpareṇa bhallena pītena niśitena ca / ciccheda sāratheḥ kāyāc chiro jvalitakuṇḍalam // 7.82.23
kṣurapreṇa ca tīkṣṇena kauravyasya mahad dhanuḥ / sahadevo raṇe chittvā taṃ ca vivyādha pañcabhiḥ // 7.82.24
hatāśvaṃ tu rathaṃ tyaktvā durmukho vimanās tadā / āruroha rathaṃ rājan niramitrasya bhārata // 7.82.25
sahadevas tataḥ kruddho niramitraṃ mahāhave / jaghāna pṛtanāmadhye bhallena paravīrahā // 7.82.26
sa papāta rathopasthān niramitro janeśvaraḥ / trigartarājasya suto vyathayaṃs tava vāhinīm // 7.82.27
taṃ tu hatvā mahābāhuḥ sahadevo vyarocata / yathā dāśarathī rāmaḥ kharaṃ hatvā mahābalam // 7.82.28
hāhākāro mahān āsīt trigartānāṃ janeśvara / rājaputraṃ hataṃ dṛṣṭvā niramitraṃ mahābalam // 7.82.29
nakulas te sutaṃ rājan vikarṇaṃ pṛthulocanam / muhūrtāj jitavān saṃkhye tad adbhutam ivābhavat // 7.82.30
sātyakiṃ vyāghradattas tu śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / cakre 'dṛśyaṃ sāśvasūtaṃ sadhvajaṃ pṛtanāntare // 7.82.31
tān nivārya śarāñ śūraḥ śaineyaḥ kṛtahastavat / sāśvasūtadhvajaṃ bāṇair vyāghradattam apātayat // 7.82.32
kumāre nihate tasmin magadhasya sute prabho / māgadhāḥ sarvato yattā yuyudhānam upādravan // 7.82.33
visṛjantaḥ śarāṃś caiva tomarāṃś ca sahasraśaḥ / bhiṇḍipālāṃs tathā prāsān mudgarān musalān api // 7.82.34
ayodhayan raṇe śūrāḥ sātvataṃ yuddhadurmadam / tāṃs tu sarvān sa balavān sātyaktir yuddhadurmadaḥ // 7.82.35
nātikṛcchrād dhasann eva vijigye puruṣarṣabha // 7.82.35.2
māgadhān dravato dṛṣṭvā hataśeṣān samantataḥ / balaṃ te 'bhajyata vibho yuyudhānaśarārditam // 7.82.36
nāśayitvā raṇe sainyaṃ tvadīyaṃ mādhavottamaḥ / vidhunvāno dhanuḥśreṣṭhaṃ vyabhrājata mahāyaśāḥ // 7.82.37
bhajyamānaṃ balaṃ rājan sātvatena mahātmanā / nābhyavartata yuddhāya trāsitaṃ dīrghabāhunā // 7.82.38
tato droṇo bhṛśaṃ kruddhaḥ sahasodvṛtya cakṣuṣī / sātyakiṃ satyakarmāṇaṃ svayam evābhidudruve // 7.82.39
draupadeyān maheṣvāsān saumadattir mahāyaśāḥ / ekaikaṃ pañcabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ // 7.83.1
te pīḍitā bhṛśaṃ tena raudreṇa sahasā vibho / pramūḍhā naiva vividur mṛdhe kṛtyaṃ sma kiṃ cana // 7.83.2
nākulis tu śatānīkaḥ saumadattiṃ nararṣabham / dvābhyāṃ viddhvānadad dhṛṣṭaḥ śarābhyāṃ śatrutāpanaḥ // 7.83.3
tathetare raṇe yattās tribhis tribhir ajihmagaiḥ / vivyadhuḥ samare tūrṇaṃ saumadattim amarṣaṇam // 7.83.4
sa tān prati mahārāja cikṣipe pañca sāyakān / ekaikaṃ hṛdi cājaghne ekaikena mahāyaśāḥ // 7.83.5
tatas te bhrātaraḥ pañca śarair viddhā mahātmanā / parivārya rathair vīraṃ vivyadhuḥ sāyakair bhṛśam // 7.83.6
ārjunis tu hayāṃs tasya caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ / preṣayām āsa saṃkruddho yamasya sadanaṃ prati // 7.83.7
bhaimasenir dhanuś chittvā saumadatter mahātmanaḥ / nanāda balavan nādaṃ vivyādha ca śitaiḥ śaraiḥ // 7.83.8
yaudhiṣṭhiro dhvajaṃ tasya chittvā bhūmāv apātayat / nākuliś cāśvayantāraṃ rathanīḍād apāharat // 7.83.9
sāhadevis tu taṃ jñātvā bhrātṛbhir vimukhīkṛtam / kṣurapreṇa śiro rājan nicakarta mahāmanāḥ // 7.83.10
tacchiro nyapatad bhūmau tapanīyavibhūṣitam / bhrājayantaṃ raṇoddeśaṃ bālasūryasamaprabham // 7.83.11
saumadatteḥ śiro dṛṣṭvā nipatat tan mahātmanaḥ / vitrastās tāvakā rājan pradudruvur anekadhā // 7.83.12
alambusas tu samare bhīmasenaṃ mahābalam / yodhayām āsa saṃkruddho lakṣmaṇaṃ rāvaṇir yathā // 7.83.13
saṃprayuddhau raṇe dṛṣṭvā tāv ubhau nararākṣasau / vismayaḥ sarvabhūtānāṃ praharṣaś cābhavat tadā // 7.83.14
ārṣyaśṛṅgiṃ tato bhīmo navabhir niśitaiḥ śaraiḥ / vivyādha prahasan rājan rākṣasendram amarṣaṇam // 7.83.15
tad rakṣaḥ samare viddhaṃ kṛtvā nādaṃ bhayāvaham / abhyadravat tato bhīmaṃ ye ca tasya padānugāḥ // 7.83.16
sa bhīmaṃ pañcabhir viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / bhīmānugāñ jaghānāśu rathāṃs triṃśad ariṃdamaḥ // 7.83.17
punaś catuḥśatān hatvā bhīmaṃ vivyādha patriṇā // 7.83.17.2
so 'tividdhas tadā bhīmo rākṣasena mahābalaḥ / niṣasāda rathopasthe mūrchayābhipariplutaḥ // 7.83.18
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ mārutiḥ krodhamūrchitaḥ / vikṛṣya kārmukaṃ ghoraṃ bhārasādhanam uttamam // 7.83.19
alambusaṃ śarais tīkṣṇair ardayām āsa sarvataḥ // 7.83.19.2
sa viddho bahubhir bāṇair nīlāñjanacayopamaḥ / śuśubhe sarvato rājan pradīpta iva kiṃśukaḥ // 7.83.20
sa vadhyamānaḥ samare bhīmacāpacyutaiḥ śaraiḥ / smaran bhrātṛvadhaṃ caiva pāṇḍavena mahātmanā // 7.83.21
ghoraṃ rūpam atho kṛtvā bhīmasenam abhāṣata / tiṣṭhedānīṃ raṇe pārtha paśya me 'dya parākramam // 7.83.22
bako nāma sudurbuddhe rākṣasapravaro balī / parokṣaṃ mama tadvṛttaṃ yad bhrātā me hatas tvayā // 7.83.23
evam uktvā tato bhīmam antardhānagatas tadā / mahātā śaravarṣeṇa bhṛśaṃ taṃ samavākirat // 7.83.24
bhīmas tu samare rājann adṛśye rākṣase tadā / ākāśaṃ pūrayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.83.25
sa vadhyamāno bhīmena nimeṣād ratham āsthitaḥ / jagāma dharaṇīṃ kṣudraḥ khaṃ caiva sahasāgamat // 7.83.26
uccāvacāni rūpāṇi cakāra subahūni ca / uccāvacās tathā vāco vyājahāra samantataḥ // 7.83.27
tena pāṇḍavasainyānāṃ mṛditā yudhi vāraṇāḥ / hayāś ca bahavo rājan pattayaś ca tathā punaḥ // 7.83.28
rathebhyo rathinaḥ petus tasya nunnāḥ sma sāyakaiḥ // 7.83.28.2
śoṇitodāṃ rathāvartāṃ hastigrāhasamākulām / chatrahaṃsāṃ kardaminīṃ bāhupannagasaṃkulām // 7.83.29
nadīṃ pravartayām āsa rakṣogaṇasamākulām / vahantīṃ bahudhā rājaṃś cedipāñcālasṛñjayān // 7.83.30
taṃ tathā samare rājan vicarantam abhītavat / pāṇḍavā bhṛśasaṃvignāḥ prāpaśyaṃs tatsya vikramam // 7.83.31
tāvakānāṃ tu sainyānāṃ praharṣaḥ samajāyata / vāditraninadaś cograḥ sumahāṃl lomaharṣaṇaḥ // 7.83.32
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ tava sainyasya pāṇḍavaḥ / nāmṛṣyata yathā nāgas talaśabdaṃ samīritam // 7.83.33
tataḥ krodhābhitāmrākṣo nirdahann iva pāvakaḥ / saṃdadhe tvāṣṭram astraṃ sa svayaṃ tvaṣṭeva māriṣa // 7.83.34
tataḥ śarasahasrāṇi prādurāsan samantataḥ / taiḥ śarais tava sainyasya vidrāvaḥ sumahān abhūt // 7.83.35
tad astraṃ preṣitaṃ tena bhīmasenena saṃyuge / rākṣasasya mahāmāyāṃ hatvā rākṣasam ārdayat // 7.83.36
sa vadhyamāno bahudhā bhīmasenena rākṣasaḥ / saṃtyajya saṃyuge bhīmaṃ droṇānīkam upādravat // 7.83.37
tasmiṃs tu nirjite rājan rākṣasendre mahātmanā / anādayan siṃhanādaiḥ pāṇḍavāḥ sarvatodiśam // 7.83.38
apūjayan mārutiṃ ca saṃhṛṣṭās te mahābalam / prahrādaṃ samare jitvā yathā śakraṃ marudgaṇāḥ // 7.83.39
alambusaṃ tathā yuddhe vicarantam abhītavat / haiḍimbaḥ prayayau tūrṇaṃ vivyādha ca śitaiḥ śaraiḥ // 7.84.1
tayoḥ pratibhayaṃ yuddham āsīd rākṣasasiṃhayoḥ / kurvator vividhā māyāḥ śakraśambarayor iva // 7.84.2
alambuso bhṛśaṃ kruddho ghaṭotkacam atāḍayat / ghaṭotkacas tu viṃśatyā nārācānāṃ stanāntare // 7.84.3
alambusam atho viddhvā siṃhavad vyanadan muhuḥ // 7.84.3.2
tathaivālambuso rājan haiḍimbaṃ yuddhadurmadam / viddhvā viddhvānadad dhṛṣṭaḥ pūrayan khaṃ samantataḥ // 7.84.4
tathā tau bhṛśasaṃkruddhau rākṣasendrau mahābalau / nirviśeṣam ayudhyetāṃ māyābhir itaretaram // 7.84.5
māyāśatasṛjau dṛptau mohayantau parasparam / māyāyuddhe sukuśalau māyāyuddham ayudhyatām // 7.84.6
yāṃ yāṃ ghaṭotkaco yuddhe māyāṃ darśayate nṛpa / tāṃ tām alambuso rājan māyayaiva nijaghnivān // 7.84.7
taṃ tathā yudhyamānaṃ tu māyāyuddhaviśāradam / alambusaṃ rākṣasendraṃ dṛṣṭvākrudhyanta pāṇḍavāḥ // 7.84.8
ta enaṃ bhṛśasaṃkruddhāḥ sarvataḥ pravarā rathaiḥ / abhyadravanta saṃkruddhā bhīmasenādayo nṛpa // 7.84.9
ta enaṃ koṣṭhakīkṛtya rathavaṃśena māriṣa / sarvato vyakiran bāṇair ulkābhir iva kuñjaram // 7.84.10
sa teṣām astravegaṃ taṃ pratihatyāstramāyayā / tasmād rathavrajān mukto vanadāhād iva dvipaḥ // 7.84.11
sa visphārya dhanur ghoram indrāśanisamasvanam / mārutiṃ pañcaviṃśatyā bhaimaseniṃ ca pañcabhiḥ // 7.84.12
yudhiṣṭhiraṃ tribhir viddhvā sahadevaṃ ca saptabhiḥ // 7.84.12.2
nakulaṃ ca trisaptatyā drupadeyāṃś ca māriṣa / pañcabhiḥ pañcabhir viddhvā ghoraṃ nādaṃ nanāda ha // 7.84.13
taṃ bhīmaseno navabhiḥ sahadevaś ca pañcabhiḥ / yudhiṣṭhiraḥ śatenaiva rākṣasaṃ pratyavidhyata // 7.84.14
nakulaś ca catuḥṣaṣṭyā draupadeyās tribhis tribhiḥ // 7.84.14.2
haiḍimbo rākṣasaṃ viddhvā yuddhe pañcāśatā śaraiḥ / punar vivyādha saptatyā nanāda ca mahābalaḥ // 7.84.15
so 'tividdho maheṣvāsaḥ sarvatas tair mahārathaiḥ / prativivyādha tān sarvān pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ // 7.84.16
taṃ kruddhaṃ rākṣasaṃ yuddhe pratikruddhas tu rākṣasaḥ / haiḍimbo bharataśreṣṭha śarair vivyādha saptabhiḥ // 7.84.17
so 'tividdho balavatā rākṣasendro mahābalaḥ / vyasṛjat sāyakāṃs tūrṇaṃ svarṇapuṅkhāñ śilāśitān // 7.84.18
te śarā nataparvāṇo viviśū rākṣasaṃ tadā / ruṣitāḥ pannagā yadvad girim ugrā mahābalāḥ // 7.84.19
tatas te pāṇḍavā rājan samantān niśitāñ śarān / preṣayām āsur udvignā haiḍimbaś ca ghaṭotkacaḥ // 7.84.20
sa vadhyamānaḥ samare pāṇḍavair jitakāśibhiḥ / dagdhādrikūṭaśṛṅgābhaṃ bhinnāñjanacayopamam // 7.84.21
samutkṣipya ca bāhubhyām āvidhya ca punaḥ punaḥ / niṣpipeṣa kṣitau kṣipraṃ pūrṇakumbham ivāśmani // 7.84.22
balalāghavasaṃpannaḥ saṃpanno vikrameṇa ca / bhaimasenī raṇe kruddhaḥ sarvasainyāny abhīṣayat // 7.84.23
sa visphuṭitasarvāṅgaś cūrṇitāsthivibhūṣaṇaḥ / ghaṭotkacena vīreṇa hataḥ sālakaṭaṅkaṭaḥ // 7.84.24
tataḥ sumanasaḥ pārthā hate tasmin niśācare / cukruśuḥ siṃhanādāṃś ca vāsāṃsy ādudhuvuś ca ha // 7.84.25
tāvakāś ca hataṃ dṛṣṭvā rākṣasendraṃ mahābalam / alambusaṃ bhīmarūpaṃ viśīrṇam iva parvatam // 7.84.26
hāhākāram akurvanta sainyāni bharatarṣabha // 7.84.26.2
janāś ca tad dadṛśire rakṣaḥ kautūhalānvitāḥ / yadṛcchayā nipatitaṃ bhūmāv aṅgārakaṃ yathā // 7.84.27
ghaṭotkacas tu tad dhatvā rakṣo balavatāṃ varam / mumoca balavan nādaṃ balaṃ hatveva vāsavaḥ // 7.84.28
sa pūjyamānaḥ pitṛbhiḥ sabāndhavair; ghaṭotkacaḥ karmaṇi duṣkare kṛte / ripuṃ nihatyābhinananda vai tadā; alambusaṃ pakvam alambusaṃ yathā // 7.84.29
tato ninādaḥ sumahān samutthitaḥ; saśaṅkhanānāvidhabāṇaghoṣavān / niśamya taṃ pratyanadaṃs tu kauravās; tato dhvanir bhuvanam athāspṛśad bhṛśam // 7.84.30
bhāradvājaṃ kathaṃ yuddhe yuyudhāno 'bhyavārayat / saṃjayācakṣva tattvena paraṃ kautūhalaṃ hi me // 7.85.1
śṛṇu rājan mahāprājña saṃgrāmaṃ lomaharṣaṇam / droṇasya pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ yuyudhānapurogamaiḥ // 7.85.2
vadhyamānaṃ balaṃ dṛṣṭvā yuyudhānena māriṣa / abhyadravat svayaṃ droṇaḥ sātyakiṃ satyavikramam // 7.85.3
tam āpatantaṃ sahasā bhāradvājaṃ mahāratham / sātyakiḥ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārpayat // 7.85.4
droṇo 'pi yudhi vikrānto yuyudhānaṃ samāhitaḥ / avidhyat pañcabhis tūrṇaṃ hemapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 7.85.5
te varma bhittvā sudṛḍhaṃ dviṣatpiśitabhojanāḥ / abhyagur dharaṇīṃ rājañ śvasanta iva pannagāḥ // 7.85.6
dīrghabāhur abhikruddhas tottrārdita iva dvipaḥ / droṇaṃ pañcāśatāvidhyan nārācair agnisaṃnibhaiḥ // 7.85.7
bhāradvājo raṇe viddho yuyudhānena satvaram / sātyakiṃ bahubhir bāṇair yatamānam avidhyata // 7.85.8
tataḥ kruddho maheṣvāso bhūya eva mahābalaḥ / sātvataṃ pīḍayām āsa śatena nataparvaṇā // 7.85.9
sa vadhyamānaḥ samare bhāradvājena sātyakiḥ / nābhyapadyata kartavyaṃ kiṃ cid eva viśāṃ pate // 7.85.10
viṣaṇṇavadanaś cāpi yuyudhāno 'bhavan nṛpa / bhāradvājaṃ raṇe dṛṣṭvā visṛjantaṃ śitāñ śarān // 7.85.11
taṃ tu saṃprekṣya te putrāḥ sainikāś ca viśāṃ pate / prahṛṣṭamanaso bhūtvā siṃhavad vyanadan muhuḥ // 7.85.12
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ pīḍyamānaṃ ca mādhavam / yudhiṣṭhiro 'bravīd rājan sarvasainyāni bhārata // 7.85.13
eṣa vṛṣṇivaro vīraḥ sātyakiḥ satyakarmakṛt / grasyate yudhi vīreṇa bhānumān iva rāhuṇā // 7.85.14
abhidravata gacchadhvaṃ sātyakir yatra yudhyate // 7.85.14.2
dhṛṣṭadyumnaṃ ca pāñcālyam idam āha janādhipa / abhidrava drutaṃ droṇaṃ kiṃ nu tiṣṭhasi pārṣata // 7.85.15
na paśyasi bhayaṃ ghoraṃ droṇān naḥ samupasthitam // 7.85.15.2
asau droṇo maheṣvāso yuyudhānena saṃyuge / krīḍate sūtrabaddhena pakṣiṇā bālako yathā // 7.85.16
tatraiva sarve gacchantu bhīmasenamukhā rathāḥ / tvayaiva sahitā yattā yuyudhānarathaṃ prati // 7.85.17
pṛṣṭhato 'nugamiṣyāmi tvām ahaṃ sahasainikaḥ / sātyakiṃ mokṣayasvādya yamadaṃṣṭrāntaraṃ gatam // 7.85.18
evam uktvā tato rājā sarvasainyena pāṇḍavaḥ / abhyadravad raṇe droṇaṃ yuyudhānasya kāraṇāt // 7.85.19
tatrārāvo mahān āsīd droṇam ekaṃ yuyutsatām / pāṇḍavānāṃ ca bhadraṃ te sṛñjayānāṃ ca sarvaśaḥ // 7.85.20
te sametya naravyāghrā bhāradvājaṃ mahāratham / abhyavarṣañ śarais tīkṣṇaiḥ kaṅkabarhiṇavājitaiḥ // 7.85.21
smayann eva tu tān vīrān droṇaḥ pratyagrahīt svayam / atithīn āgatān yadvat salilenāsanena ca // 7.85.22
tarpitās te śarais tasya bhāradvājasya dhanvinaḥ / ātitheyagṛhaṃ prāpya nṛpate 'tithayo yathā // 7.85.23
bhāradvājaṃ ca te sarve na śekuḥ prativīkṣitum / madhyaṃdinam anuprāptaṃ sahasrāṃśum iva prabho // 7.85.24
tāṃs tu sarvān maheṣvāsān droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / atāpayac charavrātair gabhastibhir ivāṃśumān // 7.85.25
vadhyamānā raṇe rājan pāṇḍavāḥ sṛñjayās tathā / trātāraṃ nādhyagacchanta paṅkamagnā iva dvipāḥ // 7.85.26
droṇasya ca vyadṛśyanta visarpanto mahāśarāḥ / gabhastaya ivārkasya pratapantaḥ samantataḥ // 7.85.27
tasmin droṇena nihatāḥ pāñcālāḥ pañcaviṃśatiḥ / mahārathasamākhyātā dhṛṣṭadyumnasya saṃmatāḥ // 7.85.28
pāṇḍūnāṃ sarvasainyeṣu pāñcālānāṃ tathaiva ca / droṇaṃ sma dadṛśuḥ śūraṃ vinighnantaṃ varān varān // 7.85.29
kekayānāṃ śataṃ hatvā vidrāvya ca samantataḥ / droṇas tasthau mahārāja vyāditāsya ivāntakaḥ // 7.85.30
pāñcālān sṛñjayān matsyān kekayān pāṇḍavān api / droṇo 'jayan mahābāhuḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.85.31
teṣāṃ samabhavac chabdo vadhyatāṃ droṇasāyakaiḥ / vanaukasām ivāraṇye dahyatāṃ dhūmaketunā // 7.85.32
tatra devāḥ sagandharvāḥ pitaraś cābruvan nṛpa / ete dravanti pāñcālāḥ pāṇḍavāś ca sasainikāḥ // 7.85.33
taṃ tathā samare droṇaṃ nighnantaṃ somakān raṇe / na cāpy abhiyayuḥ ke cid apare naiva vivyadhuḥ // 7.85.34
vartamāne tathā raudre tasmin vīravarakṣaye / aśṛṇot sahasā pārthaḥ pāñcajanyasya nisvanam // 7.85.35
pūrito vāsudevena śaṅkharāṭ svanate bhṛśam / yudhyamāneṣu vīreṣu saindhavasyābhirakṣiṣu // 7.85.36
nadatsu dhārtarāṣṭreṣu vijayasya rathaṃ prati // 7.85.36.2
gāṇḍīvasya ca nirghoṣe vipranaṣṭe samantataḥ / kaśmalābhihato rājā cintayām āsa pāṇḍavaḥ // 7.85.37
na nūnaṃ svasti pārthasya yathā nadati śaṅkharāṭ / kauravāś ca yathā hṛṣṭā vinadanti muhur muhuḥ // 7.85.38
evaṃ saṃcintayitvā tu vyākulenāntarātmanā / ajātaśatruḥ kaunteyaḥ sātvataṃ pratyabhāṣata // 7.85.39
bāṣpagadgadayā vācā muhyamāno muhur muhuḥ / kṛtyasyānantarāpekṣī śaineyaṃ śinipuṃgavam // 7.85.40
yaḥ sa dharmaḥ purā dṛṣṭaḥ sadbhiḥ śaineya śāśvataḥ / sāṃparāye suhṛtkṛtye tasya kālo 'yam āgataḥ // 7.85.41
sarveṣv api ca yodheṣu cintayañ śinipuṃgava / tvattaḥ suhṛttamaṃ kaṃ cin nābhijānāmi sātyake // 7.85.42
yo hi prītamanā nityaṃ yaś ca nityam anuvrataḥ / sa kārye sāṃparāye tu niyojya iti me matiḥ // 7.85.43
yathā ca keśavo nityaṃ pāṇḍavānāṃ parāyaṇam / tathā tvam api vārṣṇeya kṛṣṇatulyaparākramaḥ // 7.85.44
so 'haṃ bhāraṃ samādhāsye tvayi taṃ voḍhum arhasi / abhiprāyaṃ ca me nityaṃ na vṛthā kartum arhasi // 7.85.45
sa tvaṃ bhrātur vayasyasya guror api ca saṃyuge / kuru kṛcchre sahāyārtham arjunasya nararṣabha // 7.85.46
tvaṃ hi satyavrataḥ śūro mitrāṇām abhayaṃkaraḥ / loke vikhyāyase vīra karmabhiḥ satyavāg iti // 7.85.47
yo hi śaineya mitrārthe yudhyamānas tyajet tanum / pṛthivīṃ vā dvijātibhyo yo dadyāt samam eva tat // 7.85.48
śrutāś ca bahavo 'smābhī rājāno ye divaṃ gatāḥ / dattvemāṃ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ brāhmaṇebhyo yathāvidhi // 7.85.49
evaṃ tvām api dharmātman prayāce 'haṃ kṛtāñjaliḥ / pṛthivīdānatulyaṃ syād adhikaṃ vā phalaṃ vibho // 7.85.50
eka eva sadā kṛṣṇo mitrāṇām abhayaṃkaraḥ / raṇe saṃtyajati prāṇān dvitīyas tvaṃ ca sātyake // 7.85.51
vikrāntasya ca vīrasya yuddhe prārthayato yaśaḥ / śūra eva sahāyaḥ syān netaraḥ prākṛto janaḥ // 7.85.52
īdṛśe tu parāmarde vartamānasya mādhava / tvad anyo hi raṇe goptā vijayasya na vidyate // 7.85.53
ślāghann eva hi karmāṇi śataśas tava pāṇḍavaḥ / mama saṃjanayan harṣaṃ punaḥ punar akīrtayat // 7.85.54
laghvastraś citrayodhī ca tathā laghuparākramaḥ / prājñaḥ sarvāstravic chūro muhyate na ca saṃyuge // 7.85.55
mahāskandho mahorasko mahābāhur mahādhanuḥ / mahābalo mahāvīryaḥ sa mahātmā mahārathaḥ // 7.85.56
śiṣyo mama sakhā caiva priyo 'syāhaṃ priyaś ca me / yuyudhānaḥ sahāyo me pramathiṣyati kauravān // 7.85.57
asmadarthaṃ ca rājendra saṃnahyed yadi keśavaḥ / rāmo vāpy aniruddho vā pradyumno vā mahārathaḥ // 7.85.58
gado vā sāraṇo vāpi sāmbo vā saha vṛṣṇibhiḥ / sahāyārthaṃ mahārāja saṃgrāmottamamūrdhani // 7.85.59
tathāpy ahaṃ naravyāghraṃ śaineyaṃ satyavikramam / sāhāyye viniyokṣyāmi nāsti me 'nyo hi tatsamaḥ // 7.85.60
iti dvaitavane tāta mām uvāca dhanaṃjayaḥ / parokṣaṃ tvadguṇāṃs tathyān kathayann āryasaṃsadi // 7.85.61
tasya tvam evaṃ saṃkalpaṃ na vṛthā kartum arhasi / dhanaṃjayasya vārṣṇeya mama bhīmasya cobhayoḥ // 7.85.62
yac cāpi tīrthāni carann agacchaṃ dvārakāṃ prati / tatrāham api te bhaktim arjunaṃ prati dṛṣṭavān // 7.85.63
na tat sauhṛdam anyeṣu mayā śaineya lakṣitam / yathā tvam asmān bhajase vartamānān upaplave // 7.85.64
so 'bhijātyā ca bhaktyā ca sakhyasyācāryakasya ca / sauhṛdasya ca vīryasya kulīnatvasya mādhava // 7.85.65
satyasya ca mahābāho anukampārtham eva ca / anurūpaṃ maheṣvāsa karma tvaṃ kartum arhasi // 7.85.66
soyodhano hi sahasā gato droṇena daṃśitaḥ / pūrvam eva tu yātās te kauravāṇāṃ mahārathāḥ // 7.85.67
sumahān ninadaś caiva śrūyate vijayaṃ prati / sa śaineya javenātra gantum arhasi mādhava // 7.85.68
bhīmaseno vayaṃ caiva saṃyattāḥ sahasainikāḥ / droṇam āvārayiṣyāmo yadi tvāṃ prati yāsyati // 7.85.69
paśya śaineya sainyāni dravamāṇāni saṃyuge / mahāntaṃ ca raṇe śabdaṃ dīryamāṇāṃ ca bhāratīm // 7.85.70
mahāmārutavegena samudram iva parvasu / dhārtarāṣṭrabalaṃ tāta vikṣiptaṃ savyasācinā // 7.85.71
rathair viparidhāvadbhir manuṣyaiś ca hayaiś ca ha / sainyaṃ rajaḥsamuddhūtam etat saṃparivartate // 7.85.72
saṃvṛtaḥ sindhusauvīrair nakharaprāsayodhibhiḥ / atyantāpacitaiḥ śūraiḥ phalgunaḥ paravīrahā // 7.85.73
naitad balam asaṃvārya śakyo hantuṃ jayadrathaḥ / ete hi saindhavasyārthe sarve saṃtyaktajīvitāḥ // 7.85.74
śaraśaktidhvajavanaṃ hayanāgasamākulam / paśyaitad dhārtarāṣṭrāṇām anīkaṃ sudurāsadam // 7.85.75
śṛṇu dundubhinirghoṣaṃ śaṅkhaśabdāṃś ca puṣkalān / siṃhanādaravāṃś caiva rathanemisvanāṃs tathā // 7.85.76
nāgānāṃ śṛṇu śabdaṃ ca pattīnāṃ ca sahasraśaḥ / sādināṃ dravatāṃ caiva śṛṇu kampayatāṃ mahīm // 7.85.77
purastāt saindhavānīkaṃ droṇānīkasya pṛṣṭhataḥ / bahutvād dhi naravyāghra devendram api pīḍayet // 7.85.78
aparyante bale magno jahyād api ca jīvitam / tasmiṃś ca nihate yuddhe kathaṃ jīveta mādṛśaḥ // 7.85.79
sarvathāham anuprāptaḥ sukṛcchraṃ bata jīvitam // 7.85.79.2
śyāmo yuvā guḍākeśo darśanīyaś ca pāṇḍavaḥ / laghvastraś citrayodhī ca praviṣṭas tāta bhāratīm // 7.85.80
sūryodaye mahābāhur divasaś cātivartate / tanna jānāmi vārṣṇeya yadi jīvati vā na vā // 7.85.81
kurūṇāṃ cāpi tat sainyaṃ sāgarapratimaṃ mahat // 7.85.81.2
eka eva ca bībhatsuḥ praviṣṭas tāta bhāratīm / aviṣahyāṃ mahābāhuḥ surair api mahāmṛdhe // 7.85.82
na ca me vartate buddhir adya yuddhe kathaṃ cana / droṇo 'pi rabhaso yuddhe mama pīḍayate balam // 7.85.83
pratyakṣaṃ te mahābāho yathāsau carati dvijaḥ // 7.85.83.2
yugapac ca sametānāṃ kāryāṇāṃ tvaṃ vicakṣaṇaḥ / mahārthaṃ laghusaṃyuktaṃ kartum arhasi mādhava // 7.85.84
tasya me sarvakāryeṣu kāryam etan mataṃ sadā / arjunasya paritrāṇaṃ kartavyam iti saṃyuge // 7.85.85
nāhaṃ śocāmi dāśārhaṃ goptāraṃ jagataḥ prabhum / sa hi śakto raṇe tāta trīṃl lokān api saṃgatān // 7.85.86
vijetuṃ puruṣavyāghra satyam etad bravīmi te / kiṃ punar dhārtarāṣṭrasya balam etat sudurbalam // 7.85.87
arjunas tv eva vārṣṇeya pīḍito bahubhir yudhi / prajahyāt samare prāṇāṃs tasmād vindāmi kaśmalam // 7.85.88
tasya tvaṃ padavīṃ gaccha gaccheyus tvādṛśā yathā / tādṛśasyedṛśe kāle mādṛśenābhicoditaḥ // 7.85.89
raṇe vṛṣṇipravīrāṇāṃ dvāv evātirathau smṛtau / pradyumnaś ca mahābāhus tvaṃ ca sātvata viśrutaḥ // 7.85.90
astre nārāyaṇasamaḥ saṃkarṣaṇasamo bale / vīratāyāṃ naravyāghra dhanaṃjayasamo hy asi // 7.85.91
bhīṣmadroṇāv atikramya sarvayuddhaviśāradam / tvām adya puruṣavyāghraṃ loke santaḥ pracakṣate // 7.85.92
nāsādhyaṃ vidyate loke sātyaker iti mādhava / tat tvāṃ yad abhivakṣyāmi tat kuruṣva mahābala // 7.85.93
saṃbhāvanā hi lokasya tava pārthasya cobhayoḥ / nānyathā tāṃ mahābāho saṃprakartum ihārhasi // 7.85.94
parityajya priyān prāṇān raṇe vicara vīravat / na hi śaineya dāśārhā raṇe rakṣanti jīvitam // 7.85.95
ayuddham anavasthānaṃ saṃgrāme ca palāyanam / bhīrūṇām asatāṃ mārgo naiṣa dāśārhasevitaḥ // 7.85.96
tavārjuno gurus tāta dharmātmā śinipuṃgava / vāsudevo guruś cāpi tava pārthasya dhīmataḥ // 7.85.97
kāraṇadvayam etad dhi jānānas tvāham abruvam / māvamaṃsthā vaco mahyaṃ gurus tava guror hy aham // 7.85.98
vāsudevamataṃ caitan mama caivārjunasya ca / satyam etan mayoktaṃ te yāhi yatra dhanaṃjayaḥ // 7.85.99
etad vacanam ājñāya mama satyaparākrama / praviśaitad balaṃ tāta dhārtarāṣṭrasya durmateḥ // 7.85.100
praviśya ca yathānyāyaṃ saṃgamya ca mahārathaiḥ / yathārham ātmanaḥ karma raṇe sātvata darśaya // 7.85.101
prītiyuktaṃ ca hṛdyaṃ ca madhurākṣaram eva ca / kālayuktaṃ ca citraṃ ca svatayā cābhibhāṣitam // 7.86.1
dharmarājasya tad vākyaṃ niśamya śinipuṃgavaḥ / sātyakir bharataśreṣṭha pratyuvāca yudhiṣṭhiram // 7.86.2
śrutaṃ te gadato vākyaṃ sarvam etan mayācyuta / nyāyayuktaṃ ca citraṃ ca phalgunārthe yaśaskaram // 7.86.3
evaṃvidhe tathā kāle madṛśaṃ prekṣya saṃmatam / vaktum arhasi rājendra yathā pārthaṃ tathaiva mām // 7.86.4
na me dhanaṃjayasyārthe prāṇā rakṣyāḥ kathaṃ cana / tvatprayuktaḥ punar ahaṃ kiṃ na kuryāṃ mahāhave // 7.86.5
lokatrayaṃ yodhayeyaṃ sadevāsuramānuṣam / tvatprayukto narendreha kim utaitat sudurbalam // 7.86.6
suyodhanabalaṃ tv adya yodhayiṣye samantataḥ / vijeṣye ca raṇe rājan satyam etad bravīmi te // 7.86.7
kuśaly ahaṃ kuśalinaṃ samāsādya dhanaṃjayam / hate jayadrathe rājan punar eṣyāmi te 'ntikam // 7.86.8
avaśyaṃ tu mayā sarvaṃ vijñāpyas tvaṃ narādhipa / vāsudevasya yad vākyaṃ phalgunasya ca dhīmataḥ // 7.86.9
dṛḍhaṃ tv abhiparīto 'ham arjunena punaḥ punaḥ / madhye sarvasya sainyasya vāsudevasya śṛṇvataḥ // 7.86.10
adya mādhava rājānam apramatto 'nupālaya / āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā yāvad dhanmi jayadratham // 7.86.11
tvayi vāhaṃ mahābāho pradyumne vā mahārathe / nṛpaṃ nikṣipya gaccheyaṃ nirapekṣo jayadratham // 7.86.12
jānīṣe hi raṇe droṇaṃ rabhasaṃ śreṣṭhasaṃmatam / pratijñā cāpi te nityaṃ śrutā droṇasya mādhava // 7.86.13
grahaṇaṃ dharmarājasya bhāradvājo 'nugṛdhyati / śaktaś cāpi raṇe droṇo nigṛhītuṃ yudhiṣṭhiram // 7.86.14
evaṃ tvayi samādhāya dharmarājaṃ narottamam / aham adya gamiṣyāmi saindhavasya vadhāya hi // 7.86.15
jayadratham ahaṃ hatvā dhruvam eṣyāmi mādhava / dharmarājaṃ yathā droṇo nigṛhṇīyād raṇe balāt // 7.86.16
nigṛhīte naraśreṣṭhe bhāradvājena mādhava / saindhavasya vadho na syān mamāprītis tathā bhavet // 7.86.17
evaṃ gate naraśreṣṭha pāṇḍave satyavādini / asmākaṃ gamanaṃ vyaktaṃ vanaṃ prati bhavet punaḥ // 7.86.18
so 'yaṃ mama jayo vyaktaṃ vyartha eva bhaviṣyati / yadi droṇo raṇe kruddho nigṛhṇīyād yudhiṣṭhiram // 7.86.19
sa tvam adya mahābāho priyārthaṃ mama mādhava / jayārthaṃ ca yaśorthaṃ ca rakṣa rājānam āhave // 7.86.20
sa bhavān mayi nikṣepo nikṣiptaḥ savyasācinā / bhāradvājād bhayaṃ nityaṃ paśyamānena te prabho // 7.86.21
tasyāpi ca mahābāho nityaṃ paśyati saṃyuge / nānyaṃ hi pratiyoddhāraṃ raukmiṇeyād ṛte prabho // 7.86.22
māṃ vāpi manyate yuddhe bhāradvājasya dhīmataḥ // 7.86.22.2
so 'haṃ saṃbhāvanāṃ caitām ācāryavacanaṃ ca tat / pṛṣṭhato notsahe kartuṃ tvāṃ vā tyaktuṃ mahīpate // 7.86.23
ācāryo laghuhastatvād abhedyakavacāvṛtaḥ / upalabhya raṇe krīḍed yathā śakuninā śiśuḥ // 7.86.24
yadi kārṣṇir dhanuṣpāṇir iha syān makaradhvajaḥ / tasmai tvāṃ visṛjeyaṃ vai sa tvāṃ rakṣed yathārjunaḥ // 7.86.25
kuru tvam ātmano guptiṃ kas te goptā gate mayi / yaḥ pratīyād raṇe droṇaṃ yāvad gacchāmi pāṇḍavam // 7.86.26
mā ca te bhayam adyāstu rājann arjunasaṃbhavam / na sa jātu mahābāhur bhāram udyamya sīdati // 7.86.27
ye ca sauvīrakā yodhās tathā saindhavapauravāḥ / udīcyā dākṣiṇātyāś ca ye cānye 'pi mahārathāḥ // 7.86.28
ye ca karṇamukhā rājan rathodārāḥ prakīrtitāḥ / ete 'rjunasya kruddhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm // 7.86.29
udyuktā pṛthivī sarvā sasurāsuramānuṣā / sarākṣasagaṇā rājan sakiṃnaramahoragā // 7.86.30
jaṅgamāḥ sthāvaraiḥ sārdhaṃ nālaṃ pārthasya saṃyuge / evaṃ jñātvā mahārāja vyetu te bhīr dhanaṃjaye // 7.86.31
yatra vīrau maheṣvāsau kṛṣṇau satyaparākramau / na tatra karmaṇo vyāpat kathaṃ cid api vidyate // 7.86.32
daivaṃ kṛtāstratāṃ yogam amarṣam api cāhave / kṛtajñatāṃ dayāṃ caiva bhrātus tvam anucintaya // 7.86.33
mayi cāpy apayāte vai gacchamāne 'rjunaṃ prati / droṇe citrāstratāṃ saṃkhye rājaṃs tvam anucintaya // 7.86.34
ācāryo hi bhṛśaṃ rājan nigrahe tava gṛdhyati / pratijñām ātmano rakṣan satyāṃ kartuṃ ca bhārata // 7.86.35
kuruṣvādyātmano guptiṃ kas te goptā gate mayi / yasyāhaṃ pratyayāt pārtha gaccheyaṃ phalgunaṃ prati // 7.86.36
na hy ahaṃ tvā mahārāja anikṣipya mahāhave / kva cid yāsyāmi kauravya satyam etad bravīmi te // 7.86.37
etad vicārya bahuśo buddhyā buddhimatāṃ vara / dṛṣṭvā śreyaḥ paraṃ buddhyā tato rājan praśādhi mām // 7.86.38
evam etan mahābāho yathā vadasi mādhava / na tu me śudhyate bhāvaḥ śvetāśvaṃ prati māriṣa // 7.86.39
kariṣye paramaṃ yatnam ātmano rakṣaṇaṃ prati / gaccha tvaṃ samanujñāto yatra yāto dhanaṃjayaḥ // 7.86.40
ātmasaṃrakṣaṇaṃ saṃkhye gamanaṃ cārjunaṃ prati / vicāryaitad dvayaṃ buddhyā gamanaṃ tatra rocaye // 7.86.41
sa tvam ātiṣṭha yānāya yatra yāto dhanaṃjayaḥ / mamāpi rakṣaṇaṃ bhīmaḥ kariṣyati mahābalaḥ // 7.86.42
pārṣataś ca sasodaryaḥ pārthivāś ca mahābalāḥ / draupadeyāś ca māṃ tāta rakṣiṣyanti na saṃśayaḥ // 7.86.43
kekayā bhrātaraḥ pañca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / virāṭo drupadaś caiva śikhaṇḍī ca mahārathaḥ // 7.86.44
dhṛṣṭaketuś ca balavān kuntibhojaś ca māriṣa / nakulaḥ sahadevaś ca pāñcālāḥ sṛñjayās tathā // 7.86.45
ete samāhitās tāta rakṣiṣyanti na saṃśayaḥ // 7.86.45.2
na droṇaḥ saha sainyena kṛtavarmā ca saṃyuge / samāsādayituṃ śakto na ca māṃ dharṣayiṣyati // 7.86.46
dhṛṣṭadyumnaś ca samare droṇaṃ kruddhaṃ paraṃtapaḥ / vārayiṣyati vikramya veleva makarālayam // 7.86.47
yatra sthāsyati saṃgrāme pārṣataḥ paravīrahā / na droṇasainyaṃ balavat krāmet tatra kathaṃ cana // 7.86.48
eṣa droṇavināśāya samutpanno hutāśanāt / kavacī sa śarī khaḍgī dhanvī ca varabhūṣaṇaḥ // 7.86.49
viśrabdho gaccha śaineya mā kārṣīr mayi saṃbhramam / dhṛṣṭadyumno raṇe kruddho droṇam āvārayiṣyati // 7.86.50
dharmarājasya tad vākyaṃ niśamya śinipuṃgavaḥ / pārthāc ca bhayam āśaṅkan parityāgān mahīpateḥ // 7.87.1
apavādaṃ hy ātmanaś ca lokād rakṣan viśeṣataḥ / na māṃ bhīta iti brūyur āyāntaṃ phalgunaṃ prati // 7.87.2
niścitya bahudhaivaṃ sa sātyakir yuddhadurmadaḥ / dharmarājam idaṃ vākyam abravīt puruṣarṣabha // 7.87.3
kṛtāṃ cen manyase rakṣāṃ svasti te 'stu viśāṃ pate / anuyāsyāmi bībhatsuṃ kariṣye vacanaṃ tava // 7.87.4
na hi me pāṇḍavāt kaś cit triṣu lokeṣu vidyate / yo vai priyataro rājan satyam etad bravīmi te // 7.87.5
tasyāhaṃ padavīṃ yāsye saṃdeśāt tava mānada / tvatkṛte na ca me kiṃ cid akartavyaṃ kathaṃ cana // 7.87.6
yathā hi me guror vākyaṃ viśiṣṭaṃ dvipadāṃ vara / tathā tavāpi vacanaṃ viśiṣṭataram eva me // 7.87.7
priye hi tava vartete bhrātarau kṛṣṇapāṇḍavau / tayoḥ priye sthitaṃ caiva viddhi māṃ rājapuṃgava // 7.87.8
tavājñāṃ śirasā gṛhya pāṇḍavārtham ahaṃ prabho / bhittvedaṃ durbhidaṃ sainyaṃ prayāsye narasattama // 7.87.9
droṇānīkaṃ viśāmy eṣa kruddho jhaṣa ivārṇavam / tatra yāsyāmi yatrāsau rājan rājā jayadrathaḥ // 7.87.10
yatra senāṃ samāśritya bhītas tiṣṭhati pāṇḍavāt / gupto rathavaraśreṣṭhair drauṇikarṇakṛpādibhiḥ // 7.87.11
itas triyojanaṃ manye tam adhvānaṃ viśāṃ pate / yatra tiṣṭhati pārtho 'sau jayadrathavadhodyataḥ // 7.87.12
triyojanagatasyāpi tasya yāsyāmy ahaṃ padam / āsaindhavavadhād rājan sudṛḍhenāntarātmanā // 7.87.13
anādiṣṭas tu guruṇā ko nu yudhyeta mānavaḥ / ādiṣṭas tu tvayā rājan ko na yudhyeta mādṛśaḥ // 7.87.14
abhijānāmi taṃ deśaṃ yatra yāsyāmy ahaṃ prabho // 7.87.14.2
huḍaśaktigadāprāsakhaḍgacarmarṣṭitomaram / iṣvastravarasaṃbādhaṃ kṣobhayiṣye balārṇavam // 7.87.15
yad etat kuñjarānīkaṃ sāhasram anupaśyasi / kulam añjanakaṃ nāma yatraite vīryaśālinaḥ // 7.87.16
āsthitā bahubhir mlecchair yuddhaśauṇḍaiḥ prahāribhiḥ / nāgā meghanibhā rājan kṣaranta iva toyadāḥ // 7.87.17
naite jātu nivarteran preṣitā hastisādibhiḥ / anyatra hi vadhād eṣāṃ nāsti rājan parājayaḥ // 7.87.18
atha yān rathino rājan samantād anupaśyasi / ete rukmarathā nāma rājaputrā mahārathāḥ // 7.87.19
ratheṣv astreṣu nipuṇā nāgeṣu ca viśāṃ pate / dhanurvede gatāḥ pāraṃ muṣṭiyuddhe ca kovidāḥ // 7.87.20
gadāyuddhaviśeṣajñā niyuddhakuśalās tathā / khaḍgapraharaṇe yuktāḥ saṃpāte cāsicarmaṇoḥ // 7.87.21
śūrāś ca kṛtavidyāś ca spardhante ca parasparam / nityaṃ ca samare rājan vijigīṣanti mānavān // 7.87.22
karṇena vijitā rājan duḥśāsanam anuvratāḥ / etāṃs tu vāsudevo 'pi rathodārān praśaṃsati // 7.87.23
satataṃ priyakāmāś ca karṇasyaite vaśe sthitāḥ / tasyaiva vacanād rājan nivṛttāḥ śvetavāhanāt // 7.87.24
te na kṣatā na ca śrāntā dṛḍhāvaraṇakārmukāḥ / madarthaṃ viṣṭhitā nūnaṃ dhārtarāṣṭrasya śāsanāt // 7.87.25
etān pramathya saṃgrāme priyārthaṃ tava kaurava / prayāsyāmi tataḥ paścāt padavīṃ savyasācinaḥ // 7.87.26
yāṃs tv etān aparān rājan nāgān saptaśatāni ca / prekṣase varmasaṃchannān kirātaiḥ samadhiṣṭhitān // 7.87.27
kirātarājo yān prādād gṛhītaḥ savyasācinā / svalaṃkṛtāṃs tathā preṣyān icchañ jīvitam ātmanaḥ // 7.87.28
āsann ete purā rājaṃs tava karmakarā dṛḍham / tvām evādya yuyutsante paśya kālasya paryayam // 7.87.29
teṣām ete mahāmātrāḥ kirātā yuddhadurmadāḥ / hastiśikṣāvidaś caiva sarve caivāgniyonayaḥ // 7.87.30
ete vinirjitāḥ sarve saṃgrāme savyasācinā / madartham adya saṃyattā duryodhanavaśānugāḥ // 7.87.31
etān bhittvā śarai rājan kirātān yuddhadurmadān / saindhavasya vadhe yuktam anuyāsyāmi pāṇḍavam // 7.87.32
ye tv ete sumahānāgā añjanasya kulodbhavāḥ / karkaśāś ca vinītāś ca prabhinnakaraṭāmukhāḥ // 7.87.33
jāmbūnadamayaiḥ sarvair varmabhiḥ suvibhūṣitāḥ / labdhalakṣyā raṇe rājann airāvaṇasamā yudhi // 7.87.34
uttarāt parvatād ete tīkṣṇair dasyubhir āsthitāḥ / karkaśaiḥ pravarair yodhaiḥ kārṣṇāyasatanucchadaiḥ // 7.87.35
santi goyonayaś cātra santi vānarayonayaḥ / anekayonayaś cānye tathā mānuṣayonayaḥ // 7.87.36
anīkam asatām etad dhūmavarṇam udīryate / mlecchānāṃ pāpakartṝṇāṃ himavaddurgavāsinām // 7.87.37
etad duryodhano labdhvā samagraṃ nāgamaṇḍalam / kṛpaṃ ca saumadattiṃ ca droṇaṃ ca rathināṃ varam // 7.87.38
sindhurājaṃ tathā karṇam avamanyata pāṇḍavān / kṛtārtham atha cātmānaṃ manyate kālacoditaḥ // 7.87.39
te ca sarve 'nusaṃprāptā mama nārācagocaram / na vimokṣyanti kaunteya yady api syur manojavāḥ // 7.87.40
tena saṃbhāvitā nityaṃ paravīryopajīvinā / vināśam upayāsyanti maccharaughanipīḍitāḥ // 7.87.41
ye tv ete rathino rājan dṛśyante kāñcanadhvajāḥ / ete durvāraṇā nāma kāmbojā yadi te śrutāḥ // 7.87.42
śūrāś ca kṛtavidyāś ca dhanurvede ca niṣṭhitāḥ / saṃhatāś ca bhṛśaṃ hy ete anyonyasya hitaiṣiṇaḥ // 7.87.43
akṣauhiṇyaś ca saṃrabdhā dhārtarāṣṭrasya bhārata / yattā madarthaṃ tiṣṭhanti kuruvīrābhirakṣitāḥ // 7.87.44
apramattā mahārāja mām eva pratyupasthitāḥ / tāṃs tv ahaṃ pramathiṣyāmi tṛṇānīva hutāśanaḥ // 7.87.45
tasmāt sarvān upāsaṅgān sarvopakaraṇāni ca / rathe kurvantu me rājan yathāvad rathakalpakāḥ // 7.87.46
asmiṃs tu khalu saṃgrāme grāhyaṃ vividham āyudham / yathopadiṣṭam ācāryaiḥ kāryaḥ pañcaguṇo rathaḥ // 7.87.47
kāmbojair hi sameṣyāmi kruddhair āśīviṣopamaiḥ / nānāśastrasamāvāpair vividhāyudhayodhibhiḥ // 7.87.48
kirātaiś ca sameṣyāmi viṣakalpaiḥ prahāribhiḥ / lālitaiḥ satataṃ rājñā duryodhanahitaiṣibhiḥ // 7.87.49
śakaiś cāpi sameṣyāmi śakratulyaparākramaiḥ / agnikalpair durādharṣaiḥ pradīptair iva pāvakaiḥ // 7.87.50
tathānyair vividhair yodhaiḥ kālakalpair durāsadaiḥ / sameṣyāmi raṇe rājan bahubhir yuddhadurmadaiḥ // 7.87.51
tasmād vai vājino mukhyā viśrāntāḥ śubhalakṣaṇāḥ / upāvṛttāś ca pītāś ca punar yujyantu me rathe // 7.87.52
tasya sarvān upāsaṅgān sarvopakaraṇāni ca / rathe prāsthāpayad rājā śastrāṇi vividhāni ca // 7.87.53
tatas tān sarvato muktvā sadaśvāṃś caturo janāḥ / rasavat pāyayām āsuḥ pānaṃ madasamīriṇam // 7.87.54
pītopavṛttān snātāṃś ca jagdhānnān samalaṃkṛtān / vinītaśalyāṃs turagāṃś caturo hemamālinaḥ // 7.87.55
tān yattān rukmavarṇābhān vinītāñ śīghragāminaḥ / saṃhṛṣṭamanaso 'vyagrān vidhivat kalpite rathe // 7.87.56
mahādhvajena siṃhena hemakesaramālinā / saṃvṛte ketanair hemair maṇividrumacitritaiḥ // 7.87.57
pāṇḍurābhraprakāśābhiḥ patākābhir alaṃkṛte // 7.87.57.2
hemadaṇḍocchritacchatre bahuśastraparicchade / yojayām āsa vidhivad dhemabhāṇḍavibhūṣitān // 7.87.58
dārukasyānujo bhrātā sūtas tasya priyaḥ sakhā / nyavedayad rathaṃ yuktaṃ vāsavasyeva mātaliḥ // 7.87.59
tataḥ snātaḥ śucir bhūtvā kṛtakautukamaṅgalaḥ / snātakānāṃ sahasrasya svarṇaniṣkān adāpayat // 7.87.60
āśīrvādaiḥ pariṣvaktaḥ sātyakiḥ śrīmatāṃ varaḥ // 7.87.60.2
tataḥ sa madhuparkārhaḥ pītvā kailāvataṃ madhu / lohitākṣo babhau tatra madavihvalalocanaḥ // 7.87.61
ālabhya vīrakāṃsyaṃ ca harṣeṇa mahatānvitaḥ / dviguṇīkṛtatejā hi prajvalann iva pāvakaḥ // 7.87.62
utsaṅge dhanur ādāya saśaraṃ rathināṃ varaḥ // 7.87.62.2
kṛtasvastyayano vipraiḥ kavacī samalaṃkṛtaḥ / lājair gandhais tathā mālyaiḥ kanyābhiś cābhinanditaḥ // 7.87.63
yudhiṣṭhirasya caraṇāv abhivādya kṛtāñjaliḥ / tena mūrdhany upāghrāta āruroha mahāratham // 7.87.64
tatas te vājino hṛṣṭāḥ supuṣṭā vātaraṃhasaḥ / ajayyā jaitram ūhus taṃ vikurvantaḥ sma saindhavāḥ // 7.87.65
atha harṣaparītāṅgaḥ sātyakir bhīmam abravīt / tvaṃ bhīma rakṣa rājānam etat kāryatamaṃ hi te // 7.87.66
ahaṃ bhittvā pravekṣyāmi kālapakvam idaṃ balam / āyatyāṃ ca tadātve ca śreyo rājño 'bhirakṣaṇam // 7.87.67
jānīṣe mama vīryaṃ tvaṃ tava cāham ariṃdama / tasmād bhīma nivartasva mama ced icchasi priyam // 7.87.68
tathoktaḥ sātyakiṃ prāha vraja tvaṃ kāryasiddhaye / ahaṃ rājñaḥ kariṣyāmi rakṣāṃ puruṣasattama // 7.87.69
evam uktaḥ pratyuvāca bhīmasenaṃ sa mādhavaḥ / gaccha gaccha drutaṃ pārtha dhruvo 'dya vijayo mama // 7.87.70
yan me snigdho 'nuraktaś ca tvam adya vaśagaḥ sthitaḥ / nimittāni ca dhanyāni yathā bhīma vadanti me // 7.87.71
nihate saindhave pāpe pāṇḍavena mahātmanā / pariṣvajiṣye rājānaṃ dharmātmānaṃ na saṃśayaḥ // 7.87.72
etāvad uktvā bhīmaṃ tu visṛjya ca mahāmanāḥ / saṃpraikṣat tāvakaṃ sainyaṃ vyāghro mṛgagaṇān iva // 7.87.73
taṃ dṛṣṭvā pravivikṣantaṃ sainyaṃ tava janādhipa / bhūya evābhavan mūḍhaṃ subhṛśaṃ cāpy akampata // 7.87.74
tataḥ prayātaḥ sahasā sainyaṃ tava sa sātyakiḥ / didṛkṣur arjunaṃ rājan dharmarājasya śāsanāt // 7.87.75
prayāte tava sainyaṃ tu yuyudhāne yuyutsayā / dharmarājo mahārāja svenānīkena saṃvṛtaḥ // 7.88.1
prāyād droṇarathaprepsur yuyudhānasya pṛṣṭhataḥ // 7.88.1.2
tataḥ pāñcālarājasya putraḥ samaradurmadaḥ / prākrośat pāṇḍavānīke vasudānaś ca pārthivaḥ // 7.88.2
āgacchata praharata drutaṃ viparidhāvata / yathā sukhena gaccheta sātyakir yuddhadurmadaḥ // 7.88.3
mahārathā hi bahavo yatiṣyanty asya nirjaye / iti bruvanto vegena samāpetur balaṃ tava // 7.88.4
vayaṃ pratijigīṣantas tatra tān samabhidrutāḥ / tataḥ śabdo mahān āsīd yuyudhānarathaṃ prati // 7.88.5
prakampyamānā mahatī tava putrasya vāhinī / sātvatena mahārāja śatadhābhivyadīryata // 7.88.6
tasyāṃ vidīryamāṇāyāṃ śineḥ pautro mahārathaḥ / sapta vīrān maheṣvāsān agrānīke vyapothayat // 7.88.7
te bhītā mṛdyamānāś ca pramṛṣṭā dīrghabāhunā / āyodhanaṃ jahur vīrā dṛṣṭvā tam atimānuṣam // 7.88.8
rathair vimathitākṣaiś ca bhagnanīḍaiś ca māriṣa / cakrair vimathitaiś chinnair dhvajaiś ca vinipātitaiḥ // 7.88.9
anukarṣaiḥ patākābhiḥ śirastrāṇaiḥ sakāñcanaiḥ / bāhubhiś candanādigdhaiḥ sāṅgadaiś ca viśāṃ pate // 7.88.10
hastihastopamaiś cāpi bhujagābhogasaṃnibhaiḥ / ūrubhiḥ pṛthivī channā manujānāṃ narottama // 7.88.11
śaśāṅkasaṃnikāśaiś ca vadanaiś cārukuṇḍalaiḥ / patitair vṛṣabhākṣāṇāṃ babhau bhārata medinī // 7.88.12
gajaiś ca bahudhā chinnaiḥ śayānaiḥ parvatopamaiḥ / rarājātibhṛśaṃ bhūmir vikīrṇair iva parvataiḥ // 7.88.13
tapanīyamayair yoktrair muktājālavibhūṣitaiḥ / uraśchadair vicitraiś ca vyaśobhanta turaṃgamāḥ // 7.88.14
gatasattvā mahīṃ prāpya pramṛṣṭā dīrghabāhunā // 7.88.14.2
nānāvidhāni sainyāni tava hatvā tu sātvataḥ / praviṣṭas tāvakaṃ sainyaṃ drāvayitvā camūṃ bhṛśam // 7.88.15
tatas tenaiva mārgeṇa yena yāto dhanaṃjayaḥ / iyeṣa sātyakir gantuṃ tato droṇena vāritaḥ // 7.88.16
bharadvājaṃ samāsādya yuyudhānas tu māriṣa / nābhyavartata saṃkruddho velām iva jalāśayaḥ // 7.88.17
nivārya tu raṇe droṇo yuyudhānaṃ mahāratham / vivyādha niśitair bāṇaiḥ pañcabhir marmabhedibhiḥ // 7.88.18
sātyakis tu raṇe droṇaṃ rājan vivyādha saptabhiḥ / hemapuṅkhaiḥ śilādhautaiḥ kaṅkabarhiṇavājitaiḥ // 7.88.19
taṃ ṣaḍbhiḥ sāyakair droṇaḥ sāśvayantāram ārdayat / sa taṃ na mamṛṣe droṇaṃ yuyudhāno mahārathaḥ // 7.88.20
siṃhanādaṃ tataḥ kṛtvā droṇaṃ vivyādha sātyakiḥ / daśabhiḥ sāyakaiś cānyaiḥ ṣaḍbhir aṣṭābhir eva ca // 7.88.21
yuyudhānaḥ punar droṇaṃ vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ / ekena sārathiṃ cāsya caturbhiś caturo hayān // 7.88.22
dhvajam ekena bāṇena vivyādha yudhi māriṣa // 7.88.22.2
taṃ droṇaḥ sāśvayantāraṃ sarathadhvajam āśugaiḥ / tvaran prācchādayad bāṇaiḥ śalabhānām iva vrajaiḥ // 7.88.23
tathaiva yuyudhāno 'pi droṇaṃ bahubhir āśugaiḥ / prācchādayad asaṃbhrāntas tato droṇa uvāca ha // 7.88.24
tavācāryo raṇaṃ hitvā gataḥ kāpuruṣo yathā / yudhyamānaṃ hi māṃ hitvā pradakṣiṇam avartata // 7.88.25
tvaṃ hi me yudhyato nādya jīvan mokṣyasi mādhava / yadi māṃ tvaṃ raṇe hitvā na yāsy ācāryavad drutam // 7.88.26
dhanaṃjayasya padavīṃ dharmarājasya śāsanāt / gacchāmi svasti te brahman na me kālātyayo bhavet // 7.88.27
etāvad uktvā śaineya ācāryaṃ parivarjayan / prayātaḥ sahasā rājan sārathiṃ cedam abravīt // 7.88.28
droṇaḥ kariṣyate yatnaṃ sarvathā mama vāraṇe / yatto yāhi raṇe sūta śṛṇu cedaṃ vacaḥ param // 7.88.29
etad ālokyate sainyam āvantyānāṃ mahāprabham / asyānantaratas tv etad dākṣiṇātyaṃ mahābalam // 7.88.30
tadanantaram etac ca bāhlikānāṃ balaṃ mahat / bāhlikābhyāśato yuktaṃ karṇasyāpi mahad balam // 7.88.31
anyonyena hi sainyāni bhinnāny etāni sārathe / anyonyaṃ samupāśritya na tyakṣyanti raṇājiram // 7.88.32
etad antaram āsādya codayāśvān prahṛṣṭavat / madhyamaṃ javam āsthāya vaha mām atra sārathe // 7.88.33
bāhlikā yatra dṛśyante nānāpraharaṇodyatāḥ / dākṣiṇātyāś ca bahavaḥ sūtaputrapurogamāḥ // 7.88.34
hastyaśvarathasaṃbādhaṃ yac cānīkaṃ vilokyate / nānādeśasamutthaiś ca padātibhir adhiṣṭhitam // 7.88.35
etāvad uktvā yantāraṃ brahmāṇaṃ parivarjayan / sa vyatīyāya yatrograṃ karṇasya sumahad balam // 7.88.36
taṃ droṇo 'nuyayau kruddho vikiran viśikhān bahūn / yuyudhānaṃ mahābāhuṃ gacchantam anivartinam // 7.88.37
karṇasya sainyaṃ sumahad abhihatya śitaiḥ śaraiḥ / prāviśad bhāratīṃ senām aparyantāṃ sa sātyakiḥ // 7.88.38
praviṣṭe yuyudhāne tu sainikeṣu druteṣu ca / amarṣī kṛtavarmā tu sātyakiṃ paryavārayat // 7.88.39
tam āpatantaṃ viśikhaiḥ ṣaḍbhir āhatya sātyakiḥ / caturbhiś caturo 'syāśvān ājaghānāśu vīryavān // 7.88.40
tataḥ punaḥ ṣoḍaśabhir nataparvabhir āśugaiḥ / sātyakiḥ kṛtavarmāṇaṃ pratyavidhyat stanāntare // 7.88.41
sa tudyamāno viśikhair bahubhis tigmatejanaiḥ / sātvatena mahārāja kṛtavarmā na cakṣame // 7.88.42
sa vatsadantaṃ saṃdhāya jihmagānalasaṃnibham / ākṛṣya rājann ākarṇād vivyādhorasi sātyakim // 7.88.43
sa tasya dehāvaraṇaṃ bhittvā dehaṃ ca sāyakaḥ / sapatrapuṅkhaḥ pṛthivīṃ viveśa rudhirokṣitaḥ // 7.88.44
athāsya bahubhir bāṇair acchinat paramāstravit / samārgaṇaguṇaṃ rājan kṛtavarmā śarāsanam // 7.88.45
vivyādha ca raṇe rājan sātyakiṃ satyavikramam / daśabhir viśikhais tīkṣṇair abhikruddhaḥ stanāntare // 7.88.46
tataḥ praśīrṇe dhanuṣi śaktyā śaktimatāṃ varaḥ / abhyahan dakṣiṇaṃ bāhuṃ sātyakiḥ kṛtavarmaṇaḥ // 7.88.47
tato 'nyat sudṛḍhaṃ vīro dhanur ādāya sātyakiḥ / vyasṛjad viśikhāṃs tūrṇaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.88.48
sarathaṃ kṛtavarmāṇaṃ samantāt paryavākirat / chādayitvā raṇe 'tyarthaṃ hārdikyaṃ tu sa sātyakiḥ // 7.88.49
athāsya bhallena śiraḥ sāratheḥ samakṛntata / sa papāta hataḥ sūto hārdikyasya mahārathāt // 7.88.50
tatas te yantari hate prādravaṃs turagā bhṛśam // 7.88.50.2
atha bhojas tv asaṃbhrānto nigṛhya turagān svayam / tasthau śaradhanuṣpāṇis tat sainyāny abhyapūjayan // 7.88.51
sa muhūrtam ivāśvasya sadaśvān samacodayat / vyapetabhīr amitrāṇām āvahat sumahad bhayam // 7.88.52
sātyakiś cābhyagāt tasmāt sa tu bhīmam upādravat // 7.88.52.2
yuyudhāno 'pi rājendra droṇānīkād viniḥsṛtaḥ / prayayau tvaritas tūrṇaṃ kāmbojānāṃ mahācamūm // 7.88.53
sa tatra bahubhiḥ śūraiḥ saṃniruddho mahārathaiḥ / na cacāla tadā rājan sātyakiḥ satyavikramaḥ // 7.88.54
saṃdhāya ca camūṃ droṇo bhoje bhāraṃ niveśya ca / anvadhāvad raṇe yatto yuyudhānaṃ yuyutsayā // 7.88.55
tathā tam anudhāvantaṃ yuyudhānasya pṛṣṭhataḥ / nyavārayanta saṃkruddhāḥ pāṇḍusainye bṛhattamāḥ // 7.88.56
samāsādya tu hārdikyaṃ rathānāṃ pravaraṃ ratham / pāñcālā vigatotsāhā bhīmasenapurogamāḥ // 7.88.57
vikramya vāritā rājan vīreṇa kṛtavarmaṇā // 7.88.57.2
yatamānāṃs tu tān sarvān īṣad vigatacetasaḥ / abhitas tāñ śaraugheṇa klāntavāhān avārayat // 7.88.58
nigṛhītās tu bhojena bhojānīkepsavo raṇe / atiṣṭhann āryavad vīrāḥ prārthayanto mahad yaśaḥ // 7.88.59
evaṃ bahuvidhaṃ sainyam evaṃ pravicitaṃ varam / vyūḍham evaṃ yathānyāyam evaṃ bahu ca saṃjaya // 7.89.1
nityaṃ pūjitam asmābhir abhikāmaṃ ca naḥ sadā / prauḍham atyadbhutākāraṃ purastād dṛḍhavikramam // 7.89.2
nātivṛddham abālaṃ ca na kṛśaṃ nātipīvaram / laghuvṛttāyataprāṇaṃ sāragātram anāmayam // 7.89.3
āttasaṃnāhasaṃpannaṃ bahuśastraparicchadam / śastragrahaṇavidyāsu bahvīṣu pariniṣṭhitam // 7.89.4
ārohe paryavaskande saraṇe sāntaraplute / samyakpraharaṇe yāne vyapayāne ca kovidam // 7.89.5
nāgeṣv aśveṣu bahuśo ratheṣu ca parīkṣitam / parīkṣya ca yathānyāyaṃ vetanenopapāditam // 7.89.6
na goṣṭhyā nopacāreṇa na saṃbandhanimittataḥ / nānāhūto na hy abhṛto mama sainye babhūva ha // 7.89.7
kulīnāryajanopetaṃ tuṣṭapuṣṭam anuddhatam / kṛtamānopakāraṃ ca yaśasvi ca manasvi ca // 7.89.8
sacivaiś cāparair mukhyair bahubhir mukhyakarmabhiḥ / lokapālopamais tāta pālitaṃ narasattamaiḥ // 7.89.9
bahubhiḥ pārthivair guptam asmatpriyacikīrṣubhiḥ / asmān abhisṛtaiḥ kāmāt sabalaiḥ sapadānugaiḥ // 7.89.10
mahodadhim ivāpūrṇam āpagābhiḥ samantataḥ / apakṣaiḥ pakṣisaṃkāśai rathair aśvaiś ca saṃvṛtam // 7.89.11
yodhākṣayyajalaṃ bhīmaṃ vāhanormitaraṅgiṇam / kṣepaṇyasigadāśaktiśaraprāsajhaṣākulam // 7.89.12
dhvajabhūṣaṇasaṃbādhaṃ ratnapaṭṭena saṃcitam / vāhanair api dhāvadbhir vāyuvegavikampitam // 7.89.13
droṇagambhīrapātālaṃ kṛtavarmamahāhradam / jalasaṃdhamahāgrāhaṃ karṇacandrodayoddhatam // 7.89.14
gate sainyārṇavaṃ bhittvā tarasā pāṇḍavarṣabhe / saṃjayaikarathenaiva yuyudhāne ca māmakam // 7.89.15
tatra śeṣaṃ na paśyāmi praviṣṭe savyasācini / sātvate ca rathodāre mama sainyasya saṃjaya // 7.89.16
tau tatra samatikrāntau dṛṣṭvābhītau tarasvinau / sindhurājaṃ ca saṃprekṣya gāṇḍīvasyeṣugocare // 7.89.17
kiṃ tadā kuravaḥ kṛtyaṃ vidadhuḥ kālacoditāḥ / dāruṇaikāyane kāle kathaṃ vā pratipedire // 7.89.18
grastān hi kauravān manye mṛtyunā tāta saṃgatān / vikramo hi raṇe teṣāṃ na tathā dṛśyate 'dya vai // 7.89.19
akṣatau saṃyuge tatra praviṣṭau kṛṣṇapāṇḍavau / na ca vārayitā kaś cit tayor astīha saṃjaya // 7.89.20
bhṛtāś ca bahavo yodhāḥ parīkṣyaiva mahārathāḥ / vetanena yathāyogyaṃ priyavādena cāpare // 7.89.21
akāraṇabhṛtas tāta mama sainye na vidyate / karmaṇā hy anurūpeṇa labhyate bhaktavetanam // 7.89.22
na ca yodho 'bhavat kaś cin mama sainye tu saṃjaya / alpadānabhṛtas tāta na kupyabhṛtako naraḥ // 7.89.23
pūjitā hi yathāśaktyā dānamānāsanair mayā / tathā putraiś ca me tāta jñātibhiś ca sabāndhavaiḥ // 7.89.24
te ca prāpyaiva saṃgrāme nirjitāḥ savyasācinā / śaineyena parāmṛṣṭāḥ kim anyad bhāgadheyataḥ // 7.89.25
rakṣyate yaś ca saṃgrāme ye ca saṃjaya rakṣiṇaḥ / ekaḥ sādhāraṇaḥ panthā rakṣyasya saha rakṣibhiḥ // 7.89.26
arjunaṃ samare dṛṣṭvā saindhavasyāgrataḥ sthitam / putro mama bhṛśaṃ mūḍhaḥ kiṃ kāryaṃ pratyapadyata // 7.89.27
sātyakiṃ ca raṇe dṛṣṭvā praviśantam abhītavat / kiṃ nu duryodhanaḥ kṛtyaṃ prāptakālam amanyata // 7.89.28
sarvaśastrātigau senāṃ praviṣṭau rathasattamau / dṛṣṭvā kāṃ vai dhṛtiṃ yuddhe pratyapadyanta māmakāḥ // 7.89.29
dṛṣṭvā kṛṣṇaṃ tu dāśārham arjunārthe vyavasthitam / śinīnām ṛṣabhaṃ caiva manye śocanti putrakāḥ // 7.89.30
dṛṣṭvā senāṃ vyatikrāntāṃ sātvatenārjunena ca / palāyamānāṃś ca kurūn manye śocanti putrakāḥ // 7.89.31
vidrutān rathino dṛṣṭvā nirutsāhān dviṣajjaye / palāyane kṛtotsāhān manye śocanti putrakāḥ // 7.89.32
śūnyān kṛtān rathopasthān sātvatenārjunena ca / hatāṃś ca yodhān saṃdṛśya manye śocanti putrakāḥ // 7.89.33
vyaśvanāgarathān dṛṣṭvā tatra vīrān sahasraśaḥ / dhāvamānān raṇe vyagrān manye śocanti putrakāḥ // 7.89.34
vivīrāṃś ca kṛtān aśvān virathāṃś ca kṛtān narān / tatra sātyakipārthābhyāṃ manye śocanti putrakāḥ // 7.89.35
pattisaṃghān raṇe dṛṣṭvā dhāvamānāṃś ca sarvaśaḥ / nirāśā vijaye sarve manye śocanti putrakāḥ // 7.89.36
droṇasya samatikrāntāv anīkam aparājitau / kṣaṇena dṛṣṭvā tau vīrau manye śocanti putrakāḥ // 7.89.37
saṃmūḍho 'smi bhṛśaṃ tāta śrutvā kṛṣṇadhanaṃjayau / praviṣṭau māmakaṃ sainyaṃ sātvatena sahācyutau // 7.89.38
tasmin praviṣṭe pṛtanāṃ śinīnāṃ pravare rathe / bhojānīkaṃ vyatikrānte katham āsan hi kauravāḥ // 7.89.39
tathā droṇena samare nigṛhīteṣu pāṇḍuṣu / kathaṃ yuddham abhūt tatra tan mamācakṣva saṃjaya // 7.89.40
droṇo hi balavāñ śūraḥ kṛtāstro dṛḍhavikramaḥ / pāñcālās taṃ maheṣvāsaṃ pratyayudhyan kathaṃ raṇe // 7.89.41
baddhavairās tathā droṇe dharmarājajayaiṣiṇaḥ / bhāradvājas tathā teṣu kṛtavairo mahārathaḥ // 7.89.42
arjunaś cāpi yac cakre sindhurājavadhaṃ prati / tan me sarvaṃ samācakṣva kuśalo hy asi saṃjaya // 7.89.43
ātmāparādhāt saṃbhūtaṃ vyasanaṃ bharatarṣabha / prāpya prākṛtavad vīra na tvaṃ śocitum arhasi // 7.90.1
tava nirguṇatāṃ jñātvā pakṣapātaṃ suteṣu ca / dvaidhībhāvaṃ tathā dharme pāṇḍaveṣu ca matsaram // 7.90.2
ārtapralāpāṃś ca bahūn manujādhipasattama // 7.90.2.2
sarvalokasya tattvajñaḥ sarvalokaguruḥ prabhuḥ / vāsudevas tato yuddhaṃ kurūṇām akaron mahat // 7.90.3
ātmāparādhāt sumahān prāptas te vipulaḥ kṣayaḥ / na hi te sukṛtaṃ kiṃ cid ādau madhye ca bhārata // 7.90.4
dṛśyate pṛṣṭhataś caiva tvanmūlo hi parājayaḥ // 7.90.4.2
tasmād adya sthiro bhūtvā jñātvā lokasya nirṇayam / śṛṇu yuddhaṃ yathā vṛttaṃ ghoraṃ devāsuropamam // 7.90.5
praviṣṭe tava sainyaṃ tu śaineye satyavikrame / bhīmasenamukhāḥ pārthāḥ pratīyur vāhinīṃ tava // 7.90.6
āgacchatas tān sahasā kruddharūpān sahānugān / dadhāraiko raṇe pāṇḍūn kṛtavarmā mahārathaḥ // 7.90.7
yathodvṛttaṃ dhārayate velā vai salilārṇavam / pāṇḍusainyaṃ tathā saṃkhye hārdikyaḥ samavārayat // 7.90.8
tatrādbhutam amanyanta hārdikyasya parākramam / yad enaṃ sahitāḥ pārthā nāticakramur āhave // 7.90.9
tato bhīmas tribhir viddhvā kṛtavarmāṇam āyasaiḥ / śaṅkhaṃ dadhmau mahābāhur harṣayan sarvapāṇḍavān // 7.90.10
sahadevas tu viṃśatyā dharmarājaś ca pañcabhiḥ / śatena nakulaś cāpi hārdikyaṃ samavidhyata // 7.90.11
draupadeyās trisaptatyā saptabhiś ca ghaṭotkacaḥ / dhṛṣṭadyumnas tribhiś cāpi kṛtavarmāṇam ārdayat // 7.90.12
virāṭo drupadaś caiva yājñaseniś ca pañcabhiḥ // 7.90.12.2
śikhaṇḍī cāpi hārdikyaṃ viddhvā pañcabhir āśugaiḥ / punar vivyādha viṃśatyā sāyakānāṃ hasann iva // 7.90.13
kṛtavarmā tato rājan sarvatas tān mahārathān / ekaikaṃ pañcabhir viddhvā bhīmaṃ vivyādha saptabhiḥ // 7.90.14
dhanur dhvajaṃ ca saṃyatto rathād bhūmāv apātayat // 7.90.14.2
athainaṃ chinnadhanvānaṃ tvaramāṇo mahārathaḥ / ājaghānorasi kruddhaḥ saptatyā niśitaiḥ śaraiḥ // 7.90.15
sa gāḍhaviddho balavān hārdikyasya śarottamaiḥ / cacāla rathamadhyasthaḥ kṣitikampe yathācalaḥ // 7.90.16
bhīmasenaṃ tathā dṛṣṭvā dharmarājapurogamāḥ / visṛjantaḥ śarān ghorān kṛtavarmāṇam ārdayan // 7.90.17
taṃ tathā koṣṭhakīkṛtya rathavaṃśena māriṣa / vivyadhuḥ sāyakair hṛṣṭā rakṣārthaṃ māruter mṛdhe // 7.90.18
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ bhīmaseno mahābalaḥ / śaktiṃ jagrāha samare hemadaṇḍām ayasmayīm // 7.90.19
cikṣepa ca rathāt tūrṇaṃ kṛtavarmarathaṃ prati // 7.90.19.2
sā bhīmabhujanirmuktā nirmuktoragasaṃnibhā / kṛtavarmāṇam abhitaḥ prajajvāla sudāruṇā // 7.90.20
tām āpatantīṃ sahasā yugāntāgnisamaprabhām / dvābhyāṃ śarābhyāṃ hārdikyo nicakarta dvidhā tadā // 7.90.21
sā chinnā patitā bhūmau śaktiḥ kanakabhūṣaṇā / dyotayantī diśo rājan maholkeva divaś cyutā // 7.90.22
śaktiṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā bhīmaś cukrodha vai bhṛśam // 7.90.22.2
tato 'nyad dhanur ādāya vegavat sumahāsvanam / bhīmaseno raṇe kruddho hārdikyaṃ samavārayat // 7.90.23
athainaṃ pañcabhir bāṇair ājaghāna stanāntare / bhīmo bhīmabalo rājaṃs tava durmantritena ha // 7.90.24
bhojas tu kṣatasarvāṅgo bhīmasenena māriṣa / raktāśoka ivotphullo vyabhrājata raṇājire // 7.90.25
tataḥ kruddhas tribhir bāṇair bhīmasenaṃ hasann iva / abhihatya dṛḍhaṃ yuddhe tān sarvān pratyavidhyata // 7.90.26
tribhis tribhir maheṣvāso yatamānān mahārathān / te 'pi taṃ pratyavidhyanta saptabhiḥ saptabhiḥ śaraiḥ // 7.90.27
śikhaṇḍinas tataḥ kruddhaḥ kṣurapreṇa mahārathaḥ / dhanuś ciccheda samare prahasann iva bhārata // 7.90.28
śikhaṇḍī tu tataḥ kruddhaś chinne dhanuṣi satvaram / asiṃ jagrāha samare śatacandraṃ ca bhāsvaram // 7.90.29
bhrāmayitvā mahācarma cāmīkaravibhūṣitam / tam asiṃ preṣayām āsa kṛtavarmarathaṃ prati // 7.90.30
sa tasya saśaraṃ cāpaṃ chittvā saṃkhye mahān asiḥ / abhyagād dharaṇīṃ rājaṃś cyutaṃ jyotir ivāmbarāt // 7.90.31
etasminn eva kāle tu tvaramāṇā mahārathāḥ / vivyadhuḥ sāyakair gāḍhaṃ kṛtavarmāṇam āhave // 7.90.32
athānyad dhanur ādāya tyaktvā tac ca mahad dhanuḥ / viśīrṇaṃ bharataśreṣṭha hārdikyaḥ paravīrahā // 7.90.33
vivyādha pāṇḍavān yuddhe tribhis tribhir ajihmagaiḥ / śikhaṇḍinaṃ ca vivyādha tribhiḥ pañcabhir eva ca // 7.90.34
dhanur anyat samādāya śikhaṇḍī tu mahāyaśāḥ / avārayat kūrmanakhair āśugair hṛdikātmajam // 7.90.35
tataḥ kruddho raṇe rājan hṛdikasyātmasaṃbhavaḥ / abhidudrāva vegena yājñaseniṃ mahāratham // 7.90.36
bhīṣmasya samare rājan mṛtyor hetuṃ mahātmanaḥ / vidarśayan balaṃ śūraḥ śārdūla iva kuñjaram // 7.90.37
tau diśāgajasaṃkāśau jvalitāv iva pāvakau / samāsedatur anyonyaṃ śarasaṃghair ariṃdamau // 7.90.38
vidhunvānau dhanuḥśreṣṭhe saṃdadhānau ca sāyakān / visṛjantau ca śataśo gabhastīn iva bhāskarau // 7.90.39
tāpayantau śarais tīkṣṇair anyonyaṃ tau mahārathau / yugāntapratimau vīrau rejatur bhāskarāv iva // 7.90.40
kṛtavarmā tu rabhasaṃ yājñaseniṃ mahāratham / viddhveṣūṇāṃ trisaptatyā punar vivyādha saptabhiḥ // 7.90.41
sa gāḍhaviddho vyathito rathopastha upāviśat / visṛjan saśaraṃ cāpaṃ mūrchayābhipariplutaḥ // 7.90.42
taṃ viṣaṇṇaṃ rathe dṛṣṭvā tāvakā bharatarṣabha / hārdikyaṃ pūjayām āsur vāsāṃsy ādudhuvuś ca ha // 7.90.43
śikhaṇḍinaṃ tathā jñātvā hārdikyaśarapīḍitam / apovāha raṇād yantā tvaramāṇo mahāratham // 7.90.44
sāditaṃ tu rathopasthe dṛṣṭvā pārthāḥ śikhaṇḍinam / parivavrū rathais tūrṇaṃ kṛtavarmāṇam āhave // 7.90.45
tatrādbhutaṃ paraṃ cakre kṛtavarmā mahārathaḥ / yad ekaḥ samare pārthān vārayām āsa sānugān // 7.90.46
pārthāñ jitvājayac cedīn pāñcālān sṛñjayān api / kekayāṃś ca mahāvīryān kṛtavarmā mahārathaḥ // 7.90.47
te vadhyamānāḥ samare hārdikyena sma pāṇḍavāḥ / itaś cetaś ca dhāvanto naiva cakrur dhṛtiṃ raṇe // 7.90.48
jitvā pāṇḍusutān yuddhe bhīmasenapurogamān / hārdikyaḥ samare 'tiṣṭhad vidhūma iva pāvakaḥ // 7.90.49
te drāvyamāṇāḥ samare hārdikyena mahārathāḥ / vimukhāḥ samapadyanta śaravṛṣṭibhir arditāḥ // 7.90.50
śṛṇuṣvaikamanā rājan yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / drāvyamāṇe bale tasmin hārdikyena mahātmanā // 7.91.1
lajjayāvanate cāpi prahṛṣṭaiś caiva tāvakaiḥ / dvīpo ya āsīt pāṇḍūnām agādhe gādham icchatām // 7.91.2
śrutvā tu ninadaṃ bhīmaṃ tāvakānāṃ mahāhave / śaineyas tvarito rājan kṛtavarmāṇam abhyayāt // 7.91.3
kṛtavarmā tu hārdikyaḥ śaineyaṃ niśitaiḥ śaraiḥ / avākirat susaṃkruddhas tato 'krudhyata sātyakiḥ // 7.91.4
tataḥ suniśitaṃ bhallaṃ śaineyaḥ kṛtavarmaṇe / preṣayām āsa samare śarāṃś ca caturo 'parān // 7.91.5
te tasya jaghnire vāhān bhallenāsyācchinad dhanuḥ / pṛṣṭharakṣaṃ tathā sūtam avidhyan niśitaiḥ śaraiḥ // 7.91.6
tatas taṃ virathaṃ kṛtvā sātyakiḥ satyavikramaḥ / senām asyārdayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.91.7
sābhajyatātha pṛtanā śaineyaśarapīḍitā / tataḥ prāyād vai tvaritaḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ // 7.91.8
śṛṇu rājan yad akarot tava sainyeṣu vīryavān / atītya sa mahārāja droṇānīkamahārṇavam // 7.91.9
parājitya ca saṃhṛṣṭaḥ kṛtavarmāṇam āhave / yantāram abravīc chūraḥ śanair yāhīty asaṃbhramam // 7.91.10
dṛṣṭvā tu tava tat sainyaṃ rathāśvadvipasaṃkulam / padātijanasaṃpūrṇam abravīt sārathiṃ punaḥ // 7.91.11
yad etan meghasaṃkāśaṃ droṇānīkasya savyataḥ / sumahat kuñjarānīkaṃ yasya rukmaratho mukham // 7.91.12
ete hi bahavaḥ sūta durnivāryāś ca saṃyuge / duryodhanasamādiṣṭā madarthe tyaktajīvitāḥ // 7.91.13
rājaputrā maheṣvāsāḥ sarve vikrāntayodhinaḥ // 7.91.13.2
trigartānāṃ rathodārāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ / mām evābhimukhā vīrā yotsyamānā vyavasthitāḥ // 7.91.14
atra māṃ prāpaya kṣipram aśvāṃś codaya sārathe / trigartaiḥ saha yotsyāmi bhāradvājasya paśyataḥ // 7.91.15
tataḥ prāyāc chanaiḥ sūtaḥ sātvatasya mate sthitaḥ / rathenādityavarṇena bhāsvareṇa patākinā // 7.91.16
tam ūhuḥ sārather vaśyā valgamānā hayottamāḥ / vāyuvegasamāḥ saṃkhye kundendurajataprabhāḥ // 7.91.17
āpatantaṃ rathaṃ taṃ tu śaṅkhavarṇair hayottamaiḥ / parivavrus tataḥ śūrā gajānīkena sarvataḥ // 7.91.18
kiranto vividhāṃs tīkṣṇān sāyakāṃl laghuvedhinaḥ // 7.91.18.2
sātvato 'pi śitair bāṇair gajānīkam ayodhayat / parvatān iva varṣeṇa tapānte jalado mahān // 7.91.19
vajrāśanisamasparśair vadhyamānāḥ śarair gajāḥ / prādravan raṇam utsṛjya śinivīryasamīritaiḥ // 7.91.20
śīrṇadantā virudhirā bhinnamastakapiṇḍakāḥ / viśīrṇakarṇāsyakarā viniyantṛpatākinaḥ // 7.91.21
saṃbhinnavarmaghaṇṭāś ca saṃnikṛttamahādhvajāḥ / hatārohā diśo rājan bhejire bhraṣṭakambalāḥ // 7.91.22
ruvanto vividhān rāvāñ jaladopamanisvanāḥ / nārācair vatsadantaiś ca sātvatena vidāritāḥ // 7.91.23
tasmin drute gajānīke jalasaṃdho mahārathaḥ / yattaḥ saṃprāpayan nāgaṃ rajatāśvarathaṃ prati // 7.91.24
rukmavarṇakaraḥ śūras tapanīyāṅgadaḥ śuciḥ / kuṇḍalī mukuṭī śaṅkhī raktacandanarūṣitaḥ // 7.91.25
śirasā dhārayan dīptāṃ tapanīyamayīṃ srajam / urasā dhārayan niṣkaṃ kaṇṭhasūtraṃ ca bhāsvaram // 7.91.26
cāpaṃ ca rukmavikṛtaṃ vidhunvan gajamūrdhani / aśobhata mahārāja savidyud iva toyadaḥ // 7.91.27
tam āpatantaṃ sahasā māgadhasya gajottamam / sātyakir vārayām āsa velevodvṛttam arṇavam // 7.91.28
nāgaṃ nivāritaṃ dṛṣṭvā śaineyasya śarottamaiḥ / akrudhyata raṇe rājañ jalasaṃdho mahābalaḥ // 7.91.29
tataḥ kruddho maheṣvāso mārgaṇair bhārasādhanaiḥ / avidhyata śineḥ pautraṃ jalasaṃdho mahorasi // 7.91.30
tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca / asyato vṛṣṇivīrasya nicakarta śarāsanam // 7.91.31
sātyakiṃ chinnadhanvānaṃ prahasann iva bhārata / avidhyan māgadho vīraḥ pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ // 7.91.32
sa viddho bahubhir bāṇair jalasaṃdhena vīryavān / nākampata mahābāhus tad adbhutam ivābhavat // 7.91.33
acintayan vai sa śarān nātyarthaṃ saṃbhramād balī / dhanur anyat samādāya tiṣṭha tiṣṭhety uvāca ha // 7.91.34
etāvad uktvā śaineyo jalasaṃdhaṃ mahorasi / vivyādha ṣaṣṭyā subhṛśaṃ śarāṇāṃ prahasann iva // 7.91.35
kṣurapreṇa ca pītena muṣṭideśe mahad dhanuḥ / jalasaṃdhasya ciccheda vivyādha ca tribhiḥ śaraiḥ // 7.91.36
jalasaṃdhas tu tat tyaktvā saśaraṃ vai śarāsanam / tomaraṃ vyasṛjat tūrṇaṃ sātyakiṃ prati māriṣa // 7.91.37
sa nirbhidya bhujaṃ savyaṃ mādhavasya mahāraṇe / abhyagād dharaṇīṃ ghoraḥ śvasann iva mahoragaḥ // 7.91.38
nirbhinne tu bhuje savye sātyakiḥ satyavikramaḥ / triṃśadbhir viśikhais tīkṣṇair jalasaṃdham atāḍayat // 7.91.39
pragṛhya tu tataḥ khaḍgaṃ jalasaṃdho mahābalaḥ / ārṣabhaṃ carma ca mahac chatacandram alaṃkṛtam // 7.91.40
tata āvidhya taṃ khaḍgaṃ sātvatāyotsasarja ha // 7.91.40.2
śaineyasya dhanuś chittvā sa khaḍgo nyapatan mahīm / alātacakravac caiva vyarocata mahīṃ gataḥ // 7.91.41
athānyad dhanur ādāya sarvakāyāvadāraṇam / śālaskandhapratīkāśam indrāśanisamasvanam // 7.91.42
visphārya vivyadhe kruddho jalasaṃdhaṃ śareṇa ha // 7.91.42.2
tataḥ sābharaṇau bāhū kṣurābhyāṃ mādhavottamaḥ / sāṅgadau jalasaṃdhasya ciccheda prahasann iva // 7.91.43
tau bāhū parighaprakhyau petatur gajasattamāt / vasuṃdharadharād bhraṣṭau pañcaśīrṣāv ivoragau // 7.91.44
tataḥ sudaṃṣṭraṃ suhanu cārukuṇḍalam unnasam / kṣureṇāsya tṛtīyena śiraś ciccheda sātyakiḥ // 7.91.45
tat pātitaśirobāhukabandhaṃ bhīmadarśanam / dviradaṃ jalasaṃdhasya rudhireṇābhyaṣiñcata // 7.91.46
jalasaṃdhaṃ nihatyājau tvaramāṇas tu sātvataḥ / naiṣādiṃ pātayām āsa gajaskandhād viśāṃ pate // 7.91.47
rudhireṇāvasiktāṅgo jalasaṃdhasya kuñjaraḥ / vilambamānam avahat saṃśliṣṭaṃ param āsanam // 7.91.48
śarārditaḥ sātvatena mardamānaḥ svavāhinīm / ghoram ārtasvaraṃ kṛtvā vidudrāva mahāgajaḥ // 7.91.49
hāhākāro mahān āsīt tava sainyasya māriṣa / jalasaṃdhaṃ hataṃ dṛṣṭvā vṛṣṇīnām ṛṣabheṇa ha // 7.91.50
vimukhāś cābhyadhāvanta tava yodhāḥ samantataḥ / palāyane kṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye // 7.91.51
etasminn antare rājan droṇaḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / abhyayāj javanair aśvair yuyudhānaṃ mahāratham // 7.91.52
tam udīrṇaṃ tathā dṛṣṭvā śaineyaṃ kurupuṃgavāḥ / droṇenaiva saha kruddhāḥ sātyakiṃ paryavārayan // 7.91.53
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ kurūṇāṃ sātvatasya ca / droṇasya ca raṇe rājan ghoraṃ devāsuropamam // 7.91.54
te kirantaḥ śaravrātān sarve yattāḥ prahāriṇaḥ / tvaramāṇā mahārāja yuyudhānam ayodhayan // 7.92.1
taṃ droṇaḥ saptasaptatyā jaghāna niśitaiḥ śaraiḥ / durmarṣaṇo dvādaśabhir duḥsaho daśabhiḥ śaraiḥ // 7.92.2
vikarṇaś cāpi niśitais triṃśadbhiḥ kaṅkapatribhiḥ / vivyādha savye pārśve tu stanābhyām antare tathā // 7.92.3
durmukho daśabhir bāṇais tathā duḥśāsano 'ṣṭabhiḥ / citrasenaś ca śaineyaṃ dvābhyāṃ vivyādha māriṣa // 7.92.4
duryodhanaś ca mahatā śaravarṣeṇa mādhavam / apīḍayad raṇe rājañ śūrāś cānye mahārathāḥ // 7.92.5
sarvataḥ pratividdhas tu tava putrair mahārathaiḥ / tān pratyavidhyac chaineyaḥ pṛthak pṛthag ajihmagaiḥ // 7.92.6
bhāradvājaṃ tribhir bāṇair duḥsahaṃ navabhis tathā / vikarṇaṃ pañcaviṃśatyā citrasenaṃ ca saptabhiḥ // 7.92.7
durmarṣaṇaṃ dvādaśabhiś caturbhiś ca viviṃśatim / satyavrataṃ ca navabhir vijayaṃ daśabhiḥ śaraiḥ // 7.92.8
tato rukmāṅgadaṃ cāpaṃ vidhunvāno mahārathaḥ / abhyayāt sātyakis tūrṇaṃ putraṃ tava mahāratham // 7.92.9
rājānaṃ sarvalokasya sarvaśastrabhṛtāṃ varam / śarair abhyāhanad gāḍhaṃ tato yuddham abhūt tayoḥ // 7.92.10
vimuñcantau śarāṃs tīkṣṇān saṃdadhānau ca sāyakān / adṛśyaṃ samare 'nyonyaṃ cakratus tau mahārathau // 7.92.11
sātyakiḥ kururājena nirviddho bahv aśobhata / asravad rudhiraṃ bhūri svarasaṃ candano yathā // 7.92.12
sātvatena ca bāṇaughair nirviddhas tanayas tava / śātakumbhamayāpīḍo babhau yūpa ivocchritaḥ // 7.92.13
mādhavas tu raṇe rājan kururājasya dhanvinaḥ / dhanuś ciccheda sahasā kṣurapreṇa hasann iva // 7.92.14
athainaṃ chinnadhanvānaṃ śarair bahubhir ācinot // 7.92.14.2
nirbhinnaś ca śarais tena dviṣatā kṣiprakāriṇā / nāmṛṣyata raṇe rājā śatror vijayalakṣaṇam // 7.92.15
athānyad dhanur ādāya hemapṛṣṭhaṃ durāsadam / vivyādha sātyakiṃ tūrṇaṃ sāyakānāṃ śatena ha // 7.92.16
so 'tividdho balavatā putreṇa tava dhanvinā / amarṣavaśam āpannas tava putram apīḍayat // 7.92.17
pīḍitaṃ nṛpatiṃ dṛṣṭvā tava putrā mahārathāḥ / sātvataṃ śaravarṣeṇa chādayām āsur añjasā // 7.92.18
sa chādyamāno bahubhis tava putrair mahārathaiḥ / ekaikaṃ pañcabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ // 7.92.19
duryodhanaṃ ca tvarito vivyādhāṣṭabhir āśugaiḥ / prahasaṃś cāsya ciccheda kārmukaṃ ripubhīṣaṇam // 7.92.20
nāgaṃ maṇimayaṃ caiva śarair dhvajam apātayat / hatvā tu caturo vāhāṃś caturbhir niśitaiḥ śaraiḥ // 7.92.21
sārathiṃ pātayām āsa kṣurapreṇa mahāyaśāḥ // 7.92.21.2
etasminn antare caiva kururājaṃ mahāratham / avākirac charair hṛṣṭo bahubhir marmabhedibhiḥ // 7.92.22
sa vadhyamānaḥ samare śaineyasya śarottamaiḥ / prādravat sahasā rājan putro duryodhanas tava // 7.92.23
āplutaś ca tato yānaṃ citrasenasya dhanvinaḥ // 7.92.23.2
hāhābhūtaṃ jagac cāsīd dṛṣṭvā rājānam āhave / grasyamānaṃ sātyakinā khe somam iva rāhuṇā // 7.92.24
taṃ tu śabdaṃ mahac chrutvā kṛtavarmā mahārathaḥ / abhyayāt sahasā tatra yatrāste mādhavaḥ prabhuḥ // 7.92.25
vidhunvāno dhanuḥśreṣṭhaṃ codayaṃś caiva vājinaḥ / bhartsayan sārathiṃ cograṃ yāhi yāhīti satvaraḥ // 7.92.26
tam āpatantaṃ saṃprekṣya vyāditāsyam ivāntakam / yuyudhāno mahārāja yantāram idam abravīt // 7.92.27
kṛtavarmā rathenaiṣa drutam āpatate śarī / pratyudyāhi rathenainaṃ pravaraṃ sarvadhanvinām // 7.92.28
tataḥ prajavitāśvena vidhivat kalpitena ca / āsasāda raṇe bhojaṃ pratimānaṃ dhanuṣmatām // 7.92.29
tataḥ paramasaṃkruddhau jvalantāv iva pāvakau / sameyātāṃ naravyāghrau vyāghrāv iva tarasvinau // 7.92.30
kṛtavarmā tu śaineyaṃ ṣaḍviṃśatyā samārpayat / niśitaiḥ sāyakais tīkṣṇair yantāraṃ cāsya saptabhiḥ // 7.92.31
caturaś ca hayodārāṃś caturbhiḥ parameṣubhiḥ / avidhyat sādhudāntān vai saindhavān sātvatasya ha // 7.92.32
rukmadhvajo rukmapṛṣṭhaṃ mahad visphārya kārmukam / rukmāṅgadī rukmavarmā rukmapuṅkhān avākirat // 7.92.33
tato 'śītiṃ śineḥ pautraḥ sāyakān kṛtavarmaṇe / prāhiṇot tvarayā yukto draṣṭukāmo dhanaṃjayam // 7.92.34
so 'tividdho balavatā śatruṇā śatrutāpanaḥ / samakampata durdharṣaḥ kṣitikampe yathācalaḥ // 7.92.35
triṣaṣṭyā caturo 'syāśvān saptabhiḥ sārathiṃ śaraiḥ / vivyādha niśitais tūrṇaṃ sātyakiḥ kṛtavarmaṇaḥ // 7.92.36
suvarṇapuṅkhaṃ viśikhaṃ samādhāya sa sātyakiḥ / vyasṛjat taṃ mahājvālaṃ saṃkruddham iva pannagam // 7.92.37
so 'viśat kṛtavarmāṇaṃ yamadaṇḍopamaḥ śaraḥ / jāmbūnadavicitraṃ ca varma nirbhidya bhānumat // 7.92.38
abhyagād dharaṇīm ugro rudhireṇa samukṣitaḥ // 7.92.38.2
saṃjātarudhiraś cājau sātvateṣubhir arditaḥ / pracalan dhanur utsṛjya nyapatat syandanottame // 7.92.39
sa siṃhadaṃṣṭro jānubhyām āpanno 'mitavikramaḥ / śarārditaḥ sātyakinā rathopasthe nararṣabhaḥ // 7.92.40
sahasrabāhoḥ sadṛśam akṣobhyam iva sāgaram / nivārya kṛtavarmāṇaṃ sātyakiḥ prayayau tataḥ // 7.92.41
khaḍgaśaktidhanuḥkīrṇāṃ gajāśvarathasaṃkulām / pravartitograrudhirāṃ śataśaḥ kṣatriyarṣabhaiḥ // 7.92.42
prekṣatāṃ sarvasainyānāṃ madhyena śinipuṃgavaḥ / abhyagād vāhinīṃ bhittvā vṛtrahevāsurīṃ camūm // 7.92.43
samāśvāsya ca hārdikyo gṛhya cānyan mahad dhanuḥ / tasthau tatraiva balavān vārayan yudhi pāṇḍavān // 7.92.44
kālyamāneṣu sainyeṣu śaineyena tatas tataḥ / bhāradvājaḥ śaravrātair mahadbhiḥ samavākirat // 7.93.1
sa saṃprahāras tumulo droṇasātvatayor abhūt / paśyatāṃ sarvasainyānāṃ balivāsavayor iva // 7.93.2
tato droṇaḥ śineḥ pautraṃ citraiḥ sarvāyasaiḥ śaraiḥ / tribhir āśīviṣākārair lalāṭe samavidhyata // 7.93.3
tair lalāṭārpitair bāṇair yuyudhānas tv ajihmagaiḥ / vyarocata mahārāja triśṛṅga iva parvataḥ // 7.93.4
tato 'sya bāṇān aparān indrāśanisamasvanān / bhāradvājo 'ntaraprekṣī preṣayām āsa saṃyuge // 7.93.5
tān droṇacāpanirmuktān dāśārhaḥ patataḥ śarān / dvābhyāṃ dvābhyāṃ supuṅkhābhyāṃ ciccheda paramāstravit // 7.93.6
tām asya laghutāṃ droṇaḥ samavekṣya viśāṃ pate / prahasya sahasāvidhyad viṃśatyā śinipuṃgavam // 7.93.7
punaḥ pañcāśateṣūṇāṃ śatena ca samārpayat / laghutāṃ yuyudhānasya lāghavena viśeṣayan // 7.93.8
samutpatanti valmīkād yathā kruddhā mahoragāḥ / tathā droṇarathād rājann utpatanti tanucchidaḥ // 7.93.9
tathaiva yuyudhānena sṛṣṭāḥ śatasahasraśaḥ / avākiran droṇarathaṃ śarā rudhirabhojanāḥ // 7.93.10
lāghavād dvijamukhyasya sātvatasya ca māriṣa / viśeṣaṃ nādhyagacchāma samāvāstāṃ nararṣabhau // 7.93.11
sātyakis tu tato droṇaṃ navabhir nataparvabhiḥ / ājaghāna bhṛśaṃ kruddho dhvajaṃ ca niśitaiḥ śaraiḥ // 7.93.12
sārathiṃ ca śatenaiva bhāradvājasya paśyataḥ // 7.93.12.2
lāghavaṃ yuyudhānasya dṛṣṭvā droṇo mahārathaḥ / saptatyā sātyakiṃ viddhvā turagāṃś ca tribhis tribhiḥ // 7.93.13
dhvajam ekena vivyādha mādhavasya rathe sthitam // 7.93.13.2
athāpareṇa bhallena hemapuṅkhena patriṇā / dhanuś ciccheda samare mādhavasya mahātmanaḥ // 7.93.14
sātyakis tu tataḥ kruddho dhanus tyaktvā mahārathaḥ / gadāṃ jagrāha mahatīṃ bhāradvājāya cākṣipat // 7.93.15
tām āpatantīṃ sahasā paṭṭabaddhām ayasmayīm / nyavārayac charair droṇo bahubhir bahurūpibhiḥ // 7.93.16
athānyad dhanur ādāya sātyakiḥ satyavikramaḥ / vivyādha bahubhir vīraṃ bhāradvājaṃ śilāśitaiḥ // 7.93.17
sa viddhvā samare droṇaṃ siṃhanādam amuñcata / taṃ vai na mamṛṣe droṇaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 7.93.18
tathaḥ śaktiṃ gṛhītvā tu rukmadaṇḍām ayasmayīm / tarasā preṣayām āsa mādhavasya rathaṃ prati // 7.93.19
anāsādya tu śaineyaṃ sā śaktiḥ kālasaṃnibhā / bhittvā rathaṃ jagāmogrā dharaṇīṃ dāruṇasvanā // 7.93.20
tato droṇaṃ śineḥ pautro rājan vivyādha patriṇā / dakṣiṇaṃ bhujam āsādya pīḍayan bharatarṣabha // 7.93.21
droṇo 'pi samare rājan mādhavasya mahad dhanuḥ / ardhacandreṇa ciccheda rathaśaktyā ca sārathim // 7.93.22
mumoha sarathis tasya rathaśaktyā samāhataḥ / sa rathopastham āsādya muhūrtaṃ saṃnyaṣīdata // 7.93.23
cakāra sātyakī rājaṃs tatra karmātimānuṣam / ayodhayac ca yad droṇaṃ raśmīñ jagrāha ca svayam // 7.93.24
tataḥ śaraśatenaiva yuyudhāno mahārathaḥ / avidhyad brāhmaṇaṃ saṃkhye hṛṣṭarūpo viśāṃ pate // 7.93.25
tasya droṇaḥ śarān pañca preṣayām āsa bhārata / te tasya kavacaṃ bhittvā papuḥ śoṇitam āhave // 7.93.26
nirviddhas tu śarair ghorair akrudhyat sātyakir bhṛśam / sāyakān vyasṛjac cāpi vīro rukmarathaṃ prati // 7.93.27
tato droṇasya yantāraṃ nipātyaikeṣuṇā bhuvi / aśvān vyadrāvayad bāṇair hatasūtān mahātmanaḥ // 7.93.28
sa rathaḥ pradrutaḥ saṃkhye maṇḍalāni sahasraśaḥ / cakāra rājato rājan bhrājamāna ivāṃśumān // 7.93.29
abhidravata gṛhṇīta hayān droṇasya dhāvata / iti sma cukruśuḥ sarve rājaputrāḥ sarājakāḥ // 7.93.30
te sātyakim apāsyāśu rājan yudhi mahārathāḥ / yato droṇas tataḥ sarve sahasā samupādravan // 7.93.31
tān dṛṣṭvā pradrutān sarvān sātvatena śarārditān / prabhagnaṃ punar evāsīt tava sainyaṃ samākulam // 7.93.32
vyūhasyaiva punar dvāraṃ gatvā droṇo vyavasthitaḥ / vātāyamānais tair aśvair hṛto vṛṣṇiśarārditaiḥ // 7.93.33
pāṇḍupāñcālasaṃbhagnaṃ vyūham ālokya vīryavān / śaineye nākarod yatnaṃ vyūhasyaivābhirakṣaṇe // 7.93.34
nivārya pāṇḍupāñcālān droṇāgniḥ pradahann iva / tasthau krodhāgnisaṃdīptaḥ kālasūrya ivoditaḥ // 7.93.35
droṇaṃ sa jitvā puruṣapravīras; tathaiva hārdikyamukhāṃs tvadīyān / prahasya sūtaṃ vacanaṃ babhāṣe; śinipravīraḥ kurupuṃgavāgrya // 7.94.1
nimittamātraṃ vayam atra sūta; dagdhārayaḥ keśavaphalgunābhyām / hatān nihanmeha nararṣabheṇa; vayaṃ sureśātmasamudbhavena // 7.94.2
tam evam uktvā śinipuṃgavas tadā; mahāmṛdhe so 'gryadhanurdharo 'rihā / kiran samantāt sahasā śarān balī; samāpatac chyena ivāmiṣaṃ yathā // 7.94.3
taṃ yāntam aśvaiḥ śaśiśaṅkhavarṇair; vigāhya sainyaṃ puruṣapravīram / nāśaknuvan vārayituṃ samantād; ādityaraśmipratimaṃ narāgryam // 7.94.4
asahyavikrāntam adīnasattvaṃ; sarve gaṇā bhārata durviṣahyam / sahasranetrapratimaprabhāvaṃ; divīva sūryaṃ jaladavyapāye // 7.94.5
amarṣapūrṇas tv aticitrayodhī; śarāsanī kāñcanavarmadhārī / sudarśanaḥ sātyakim āpatantaṃ; nyavārayad rājavaraḥ prasahya // 7.94.6
tayor abhūd bharata saṃprahāraḥ; sudāruṇas taṃ samabhipraśaṃsan / yodhās tvadīyāś ca hi somakāś ca; vṛtrendrayor yuddham ivāmaraughāḥ // 7.94.7
śaraiḥ sutīkṣṇaiḥ śataśo 'bhyavidhyat; sudarśanaḥ sātvatamukhyam ājau / anāgatān eva tu tān pṛṣatkāṃś; ciccheda bāṇaiḥ śinipuṃgavo 'pi // 7.94.8
tathaiva śakrapratimo 'pi sātyakiḥ; sudarśane yān kṣipati sma sāyakān / dvidhā tridhā tān akarot sudarśanaḥ; śarottamaiḥ syandanavaryam āsthitaḥ // 7.94.9
saṃprekṣya bāṇān nihatāṃs tadānīṃ; sudarśanaḥ sātyakibāṇavegaiḥ / krodhād didhakṣann iva tigmatejāḥ; śarān amuñcat tapanīyacitrān // 7.94.10
punaḥ sa bāṇais tribhir agnikalpair; ākarṇapūrṇair niśitaiḥ supuṅkhaiḥ / vivyādha dehāvaraṇaṃ vibhidya; te sātyaker āviviśuḥ śarīram // 7.94.11
tathaiva tasyāvanipālaputraḥ; saṃdhāya bāṇair aparair jvaladbhiḥ / ājaghnivāṃs tān rajataprakāśāṃś; caturbhir aśvāṃś caturaḥ prasahya // 7.94.12
tathā tu tenābhihatas tarasvī; naptā śiner indrasamānavīryaḥ / sudarśanasyeṣugaṇaiḥ sutīkṣṇair; hayān nihatyāśu nanāda nādam // 7.94.13
athāsya sūtasya śiro nikṛtya; bhallena vajrāśanisaṃnibhena / sudarśanasyāpi śinipravīraḥ; kṣureṇa ciccheda śiraḥ prasahya // 7.94.14
sakuṇḍalaṃ pūrṇaśaśiprakāśaṃ; bhrājiṣṇu vaktraṃ nicakarta dehāt / yathā purā vajradharaḥ prasahya; balasya saṃkhye 'tibalasya rājan // 7.94.15
nihatya taṃ pārthivaputrapautraṃ; raṇe yadūnām ṛṣabhas tarasvī / mudā sametaḥ parayā mahātmā; rarāja rājan surarājakalpaḥ // 7.94.16
tato yayāv arjunam eva yena; nivārya sainyaṃ tava mārgaṇaughaiḥ / sadaśvayuktena rathena niryāl; lokān visismāpayiṣur nṛvīraḥ // 7.94.17
tat tasya vismāpayanīyam agryam; apūjayan yodhavarāḥ sametāḥ / yad vartamānān iṣugocare 'rīn; dadāha bāṇair hutabhug yathaiva // 7.94.18
tataḥ sa sātyakir dhīmān mahātmā vṛṣṇipuṃgavaḥ / sudarśanaṃ nihatyājau yantāram idam abravīt // 7.95.1
rathāśvanāgakalilaṃ śaraśaktyūrmimālinam / khaḍgamatsyaṃ gadāgrāhaṃ śūrāyudhamahāsvanam // 7.95.2
prāṇāpahāriṇaṃ raudraṃ vāditrotkruṣṭanāditam / yodhānām asukhasparśaṃ durdharṣam ajayaiṣiṇām // 7.95.3
tīrṇāḥ sma dustaraṃ tāta droṇānīkamahārṇavam / jalasaṃdhabalenājau puruṣādair ivāvṛtam // 7.95.4
ato 'nyaṃ pṛtanāśeṣaṃ manye kunadikām iva / tartavyām alpasalilāṃ codayāśvān asaṃbhramam // 7.95.5
hastaprāptam ahaṃ manye sāṃprataṃ savyasācinam / nirjitya durdharaṃ droṇaṃ sapadānugam āhave // 7.95.6
hārdikyaṃ yodhavaryaṃ ca prāptaṃ manye dhanaṃjayam / na hi me jāyate trāso dṛṣṭvā sainyāny anekaśaḥ // 7.95.7
vahner iva pradīptasya grīṣme śuṣkaṃ tṛṇolapam // 7.95.7.2
paśya pāṇḍavamukhyena yātāṃ bhūmiṃ kirīṭinā / pattyaśvarathanāgaughaiḥ patitair viṣamīkṛtām // 7.95.8
abhyāśastham ahaṃ manye śvetāśvaṃ kṛṣṇasārathim / sa eṣa śrūyate śabdo gāṇḍīvasyāmitaujasaḥ // 7.95.9
yādṛśāni nimittāni mama prādurbhavanti vai / anastaṃgata āditye hantā saindhavam arjunaḥ // 7.95.10
śanair viśrambhayann aśvān yāhi yatto 'rivāhinīm / yatraite satanutrāṇāḥ suyodhanapurogamāḥ // 7.95.11
daṃśitāḥ krūrakarmāṇaḥ kāmbojā yuddhadurmadāḥ / śarabāṇāsanadharā yavanāś ca prahāriṇaḥ // 7.95.12
śakāḥ kirātā daradā barbarās tāmraliptakāḥ / anye ca bahavo mlecchā vividhāyudhapāṇayaḥ // 7.95.13
mām evābhimukhāḥ sarve tiṣṭhanti samarārthinaḥ // 7.95.13.2
etān sarathanāgāśvān nihatyājau sapattinaḥ / idaṃ durgaṃ mahāghoraṃ tīrṇam evopadhāraya // 7.95.14
na saṃbhramo me vārṣṇeya vidyate satyavikrama / yady api syāt susaṃkruddho jāmadagnyo 'grataḥ sthitaḥ // 7.95.15
droṇo vā rathināṃ śreṣṭhaḥ kṛpo madreśvaro 'pi vā / tathāpi saṃbhramo na syāt tvām āśritya mahābhuja // 7.95.16
tvayā subahavo yuddhe nirjitāḥ śatrusūdana / na ca me saṃbhramaḥ kaś cid bhūtapūrvaḥ kadā cana // 7.95.17
kim u caitat samāsādya vīra saṃyugagoṣpadam // 7.95.17.2
āyuṣman katareṇa tvā prāpayāmi dhanaṃjayam / keṣāṃ kruddho 'si vārṣṇeya keṣāṃ mṛtyur upasthitaḥ // 7.95.18
keṣāṃ saṃyamanīm adya gantum utsahate manaḥ // 7.95.18.2
ke tvāṃ yudhi parākrāntaṃ kālāntakayamopamam / dṛṣṭvā vikramasaṃpannaṃ vidraviṣyanti saṃyuge // 7.95.19
keṣāṃ vaivasvato rājā smarate 'dya mahābhuja // 7.95.19.2
muṇḍān etān haniṣyāmi dānavān iva vāsavaḥ / pratijñāṃ pārayiṣyāmi kāmbojān eva mā vaha // 7.95.20
adyaiṣāṃ kadanaṃ kṛtvā kṣipraṃ yāsyāmi pāṇḍavam // 7.95.20.2
adya drakṣyanti me vīryaṃ kauravāḥ sasuyodhanāḥ / muṇḍānīke hate sūta sarvasainyeṣu cāsakṛt // 7.95.21
adya kauravasainyasya dīryamāṇasya saṃyuge / śrutvā virāvaṃ bahudhā saṃtapsyati suyodhanaḥ // 7.95.22
adya pāṇḍavamukhyasya śvetāśvasya mahātmanaḥ / ācāryakakṛtaṃ mārgaṃ darśayiṣyāmi saṃyuge // 7.95.23
adya madbāṇanihatān yodhamukhyān sahasraśaḥ / dṛṣṭvā duryodhano rājā paścāttāpaṃ gamiṣyati // 7.95.24
adya me kṣiprahastasya kṣipataḥ sāyakottamān / alātacakrapratimaṃ dhanur drakṣyanti kauravāḥ // 7.95.25
matsāyakacitāṅgānāṃ rudhiraṃ sravatāṃ bahu / sainikānāṃ vadhaṃ dṛṣṭvā saṃtapsyati suyodhanaḥ // 7.95.26
adya me kruddharūpasya nighnataś ca varān varān / dvir arjunam imaṃ lokaṃ maṃsyate sa suyodhanaḥ // 7.95.27
adya rājasahasrāṇi nihatāni mayā raṇe / dṛṣṭvā duryodhano rājā saṃtapsyati mahāmṛdhe // 7.95.28
adya snehaṃ ca bhaktiṃ ca pāṇḍaveṣu mahātmasu / hatvā rājasahasrāṇi darśayiṣyāmi rājasu // 7.95.29
evam uktas tadā sūtaḥ śikṣitān sādhuvāhinaḥ / śaśāṅkasaṃnikāśān vai vājino 'cūcudad bhṛśam // 7.95.30
te pibanta ivākāśaṃ yuyudhānaṃ hayottamāḥ / prāpayan yavanāñ śīghraṃ manaḥpavanaraṃhasaḥ // 7.95.31
sātyakiṃ te samāsādya pṛtanāsv anivartinam / bahavo laghuhastāś ca śaravarṣair avākiran // 7.95.32
teṣām iṣūn athāstrāṇi vegavan nataparvabhiḥ / acchinat sātyakī rājan nainaṃ te prāpnuvañ śarāḥ // 7.95.33
rukmapuṅkhaiḥ suniśitair gārdhrapatrair ajihmagaiḥ / uccakarta śirāṃsy ugro yavanānāṃ bhujān api // 7.95.34
śaikyāyasāni varmāṇi kāṃsyāni ca samantataḥ / bhittvā dehāṃs tathā teṣāṃ śarā jagmur mahītalam // 7.95.35
te hanyamānā vīreṇa mlecchāḥ sātyakinā raṇe / śataśo nyapataṃs tatra vyasavo vasudhātale // 7.95.36
supūrṇāyatamuktais tān avyavacchinnapiṇḍitaiḥ / pañca ṣaṭ sapta cāṣṭau ca bibheda yavanāñ śaraiḥ // 7.95.37
kāmbojānāṃ sahasrais tu śakānāṃ ca viśāṃ pate / śabarāṇāṃ kirātānāṃ barbarāṇāṃ tathaiva ca // 7.95.38
agamyarūpāṃ pṛthivīṃ māṃsaśoṇitakardamām / kṛtavāṃs tatra śaineyaḥ kṣapayaṃs tāvakaṃ balam // 7.95.39
dasyūnāṃ saśirastrāṇaiḥ śirobhir lūnamūrdhajaiḥ / tatra tatra mahī kīrṇā vibarhair aṇḍajair iva // 7.95.40
rudhirokṣitasarvāṅgais tais tad āyodhanaṃ babhau / kabandhaiḥ saṃvṛtaṃ sarvaṃ tāmrābhraiḥ kham ivāvṛtam // 7.95.41
vajrāśanisamasparśaiḥ suparvabhir ajihmagaiḥ / te sāśvayānā nihatāḥ samāvavrur vasuṃdharām // 7.95.42
alpāvaśiṣṭāḥ saṃbhagnāḥ kṛcchraprāṇā vicetasaḥ / jitāḥ saṃkhye mahārāja yuyudhānena daṃśitāḥ // 7.95.43
pārṣṇibhiś ca kaśābhiś ca tāḍayantas turaṃgamān / javam uttamam āsthāya sarvataḥ prādravan bhayāt // 7.95.44
kāmbojasainyaṃ vidrāvya durjayaṃ yudhi bhārata / yavanānāṃ ca tat sainyaṃ śakānāṃ ca mahad balam // 7.95.45
sa tataḥ puruṣavyāghraḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ / prahṛṣṭas tāvakāñ jitvā sūtaṃ yāhīty acodayat // 7.95.46
taṃ yāntaṃ pṛṣṭhagoptāram arjunasya viśāṃ pate / cāraṇāḥ prekṣya saṃhṛṣṭās tvadīyāś cāpy apūjayan // 7.95.47
jitvā yavanakāmbojān yuyudhānas tato 'rjunam / jagāma tava sainyasya madhyena rathināṃ varaḥ // 7.96.1
śaradaṃṣṭro naravyāghro vicitrakavacacchaviḥ / mṛgān vyāghra ivājighraṃs tava sainyam abhīṣayat // 7.96.2
sa rathena caran mārgān dhanur abhrāmayad bhṛśam / rukmapṛṣṭhaṃ mahāvegaṃ rukmacandrakasaṃkulam // 7.96.3
rukmāṅgadaśirastrāṇo rukmavarmasamāvṛtaḥ / rukmadhvajavaraḥ śūro meruśṛṅga ivābabhau // 7.96.4
sadhanurmaṇḍalaḥ saṃkhye tejobhāsvararaśmivān / śaradīvoditaḥ sūryo nṛsūryo virarāja ha // 7.96.5
vṛṣabhaskandhavikrānto vṛṣabhākṣo nararṣabhaḥ / tāvakānāṃ babhau madhye gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ // 7.96.6
mattadviradasaṃkāśaṃ mattadviradagāminam / prabhinnam iva mātaṅgaṃ yūthamadhye vyavasthitam // 7.96.7
vyāghrā iva jighāṃsantas tvadīyābhyadravan raṇe // 7.96.7.2
droṇānīkam atikrāntaṃ bhojānīkaṃ ca dustaram / jalasaṃdhārṇavaṃ tīrtvā kāmbojānāṃ ca vāhinīm // 7.96.8
hārdikyamakarān muktaṃ tīrṇaṃ vai sainyasāgaram / parivavruḥ susaṃkruddhās tvadīyāḥ sātyakiṃ rathāḥ // 7.96.9
duryodhanaś citraseno duḥśāsanaviviṃśatī / śakunir duḥsahaś caiva yuvā durmarṣaṇaḥ krathaḥ // 7.96.10
anye ca bahavaḥ śūrāḥ śastravanto durāsadāḥ / pṛṣṭhataḥ sātyakiṃ yāntam anvadhāvann amarṣitāḥ // 7.96.11
atha śabdo mahān āsīt tava sainyasya māriṣa / mārutoddhūtavegasya sāgarasyeva parvaṇi // 7.96.12
tān abhidravataḥ sarvān samīkṣya śinipuṃgavaḥ / śanair yāhīti yantāram abravīt prahasann iva // 7.96.13
idam eti samuddhūtaṃ dhārtarāṣṭrasya yad balam / mām evābhimukhaṃ tūrṇaṃ gajāśvarathapattimat // 7.96.14
nādayan vai diśaḥ sarvā rathaghoṣeṇa sārathe / pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca kampayan sāgarān api // 7.96.15
etad balārṇavaṃ tāta vārayiṣye mahāraṇe / paurṇamāsyām ivoddhūtaṃ veleva salilāśayam // 7.96.16
paśya me sūta vikrāntam indrasyeva mahāmṛdhe / eṣa sainyāni śatrūṇāṃ vidhamāmi śitaiḥ śaraiḥ // 7.96.17
nihatān āhave paśya padātyaśvarathadvipān / maccharair agnisaṃkāśair videhāsūn sahasraśaḥ // 7.96.18
ity evaṃ bruvatas tasya sātyaker amitaujasaḥ / samīpaṃ sainikās te tu śīghram īyur yuyutsavaḥ // 7.96.19
jahy ādravasva tiṣṭheti paśya paśyeti vādinaḥ // 7.96.19.2
tān evaṃ bruvato vīrān sātyakir niśitaiḥ śaraiḥ / jaghāna triśatān aśvān kuñjarāṃś ca catuḥśatān // 7.96.20
sa saṃprahāras tumulas tasya teṣāṃ ca dhanvinām / devāsuraraṇaprakhyaḥ prāvartata janakṣayaḥ // 7.96.21
meghajālanibhaṃ sainyaṃ tava putrasya māriṣa / pratyagṛhṇāc chineḥ pautraḥ śarair āśīviṣopamaiḥ // 7.96.22
pracchādyamānaḥ samare śarajālaiḥ sa vīryavān / asaṃbhramaṃ mahārāja tāvakān avadhīd bahūn // 7.96.23
āścaryaṃ tatra rājendra sumahad dṛṣṭavān aham / na moghaḥ sāyakaḥ kaś cit sātyaker abhavat prabho // 7.96.24
rathanāgāśvakalilaḥ padātyūrmisamākulaḥ / śaineyavelām āsādya sthitaḥ sainyamahārṇavaḥ // 7.96.25
saṃbhrāntanaranāgāśvam āvartata muhur muhuḥ / tat sainyam iṣubhis tena vadhyamānaṃ samantataḥ // 7.96.26
babhrāma tatra tatraiva gāvaḥ śītārditā iva // 7.96.26.2
padātinaṃ rathaṃ nāgaṃ sādinaṃ turagaṃ tathā / aviddhaṃ tatra nādrākṣaṃ yuyudhānasya sāyakaiḥ // 7.96.27
na tādṛk kadanaṃ rājan kṛtavāṃs tatra phalgunaḥ / yādṛk kṣayam anīkānām akarot sātyakir nṛpa // 7.96.28
atyarjunaṃ śineḥ pautro yudhyate bharatarṣabha // 7.96.28.2
tato duryodhano rājā sātvatasya tribhiḥ śaraiḥ / vivyādha sūtaṃ niśitaiś caturbhiś caturo hayān // 7.96.29
sātyakiṃ ca tribhir viddhvā punar vivyādha so 'ṣṭabhiḥ / duḥśāsanaḥ ṣoḍaśabhir vivyādha śinipuṃgavam // 7.96.30
śakuniḥ pañcaviṃśatyā citrasenaś ca pañcabhiḥ / duḥsahaḥ pañcadaśabhir vivyādhorasi sātyakim // 7.96.31
utsmayan vṛṣṇiśārdūlas tathā bāṇaiḥ samāhataḥ / tān avidhyan mahārāja sarvān eva tribhis tribhiḥ // 7.96.32
gāḍhaviddhān arīn kṛtvā mārgaṇaiḥ so 'titejanaiḥ / śaineyaḥ śyenavat saṃkhye vyacaral laghuvikramaḥ // 7.96.33
saubalasya dhanuś chittvā hastāvāpaṃ nikṛtya ca / duryodhanaṃ tribhir bāṇair abhyavidhyat stanāntare // 7.96.34
citrasenaṃ śatenaiva daśabhir duḥsahaṃ tathā / duḥśāsanaṃ ca viṃśatyā vivyādha śinipuṃgavaḥ // 7.96.35
athānyad dhanur ādāya syālas tava viśāṃ pate / aṣṭabhiḥ sātyakiṃ viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ // 7.96.36
duḥśāsanaś ca daśabhir duḥsahaś ca tribhiḥ śaraiḥ / durmukhaś ca dvādaśabhī rājan vivyādha sātyakim // 7.96.37
duryodhanas trisaptatyā viddhvā bhārata mādhavam / tato 'sya niśitair bāṇais tribhir vivyādha sārathim // 7.96.38
tān sarvān sahitāñ śūrān yatamānān mahārathān / pañcabhiḥ pañcabhir bāṇaiḥ punar vivyādha sātyakiḥ // 7.96.39
tataḥ sa rathināṃ śreṣṭhas tava putrasya sārathim / ājaghānāśu bhallena sa hato nyapatad bhuvi // 7.96.40
pātite sārathau tasmiṃs tava putrarathaḥ prabho / vātāyamānais tair aśvair apānīyata saṃgarāt // 7.96.41
tatas tava sutā rājan sainikāś ca viśāṃ pate / rājño ratham abhiprekṣya vidrutāḥ śataśo 'bhavan // 7.96.42
vidrutaṃ tatra tat sainyaṃ dṛṣṭvā bhārata sātyakiḥ / avākirac charais tīkṣṇai rukmapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 7.96.43
vidrāvya sarvasainyāni tāvakāni samantataḥ / prayayau sātyakī rājañ śvetāśvasya rathaṃ prati // 7.96.44
taṃ śarān ādadānaṃ ca rakṣamāṇaṃ ca sārathim / ātmānaṃ mocayantaṃ ca tāvakāḥ samapūjayan // 7.96.45
saṃpramṛdya mahat sainyaṃ yāntaṃ śaineyam arjunam / nirhrīkā mama te putrāḥ kim akurvata saṃjaya // 7.97.1
kathaṃ caiṣāṃ tathā yuddhe dhṛtir āsīn mumūrṣatām / śaineyacaritaṃ dṛṣṭvā sadṛśaṃ savyasācinaḥ // 7.97.2
kiṃ nu vakṣyanti te kṣātraṃ sainyamadhye parājitāḥ / kathaṃ ca sātyakir yuddhe vyatikrānto mahāyaśāḥ // 7.97.3
kathaṃ ca mama putrāṇāṃ jīvatāṃ tatra saṃjaya / śaineyo 'bhiyayau yuddhe tan mamācakṣva tattvataḥ // 7.97.4
atyadbhutam idaṃ tāta tvatsakāśāc chṛṇomy aham / ekasya bahubhir yuddhaṃ śatrubhir vai mahārathaiḥ // 7.97.5
viparītam ahaṃ manye mandabhāgyān sutān prati / yatrāvadhyanta samare sātvatena mahātmanā // 7.97.6
ekasya hi na paryāptaṃ matsainyaṃ tasya saṃjaya / kruddhasya yuyudhānasya sarve tiṣṭhantu pāṇḍavāḥ // 7.97.7
nirjitya samare droṇaṃ kṛtinaṃ yuddhadurmadam / yathā paśugaṇān siṃhas tadvad dhantā sutān mama // 7.97.8
kṛtavarmādibhiḥ śūrair yattair bahubhir āhave / yuyudhāno na śakito hantuṃ yaḥ puruṣarṣabhaḥ // 7.97.9
naitad īdṛśakaṃ yuddhaṃ kṛtavāṃs tatra phalgunaḥ / yādṛśaṃ kṛtavān yuddhaṃ śiner naptā mahāyaśāḥ // 7.97.10
tava durmantrite rājan duryodhanakṛtena ca / śṛṇuṣvāvahito bhūtvā yat te vakṣyāmi bhārata // 7.97.11
te punaḥ saṃnyavartanta kṛtvā saṃśaptakān mithaḥ / parāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā putrasya tava śāsanāt // 7.97.12
trīṇi sādisahasrāṇi duryodhanapurogamāḥ / śakāḥ kāmbojabāhlīkā yavanāḥ pāradās tathā // 7.97.13
kuṇindās taṅgaṇāmbaṣṭhāḥ paiśācāś ca samandarāḥ / abhyadravanta śaineyaṃ śalabhāḥ pāvakaṃ yathā // 7.97.14
yuktāś ca pārvatīyānāṃ rathāḥ pāṣāṇayodhinām / śūrāḥ pañcaśatā rājañ śaineyaṃ samupādravan // 7.97.15
tato rathasahasreṇa mahārathaśatena ca / dviradānāṃ sahasreṇa dvisāhasraiś ca vājibhiḥ // 7.97.16
śaravarṣāṇi muñcanto vividhāni mahārathāḥ / abhyadravanta śaineyam asaṃkhyeyāś ca pattayaḥ // 7.97.17
tāṃś ca saṃcodayan sarvān ghnatainam iti bhārata / duḥśāsano mahārāja sātyaktiṃ paryavārayat // 7.97.18
tatrādbhutam apaśyāma śaineyacaritaṃ mahat / yad eko bahubhiḥ sārdham asaṃbhrāntam ayudhyata // 7.97.19
avadhīc ca rathānīkaṃ dviradānāṃ ca tad balam / sādinaś caiva tān sarvān dasyūn api ca sarvaśaḥ // 7.97.20
tatra cakrair vimathitair bhagnaiś ca paramāyudhaiḥ / akṣaiś ca bahudhā bhagnair īṣādaṇḍakabandhuraiḥ // 7.97.21
kūbarair mathitaiś cāpi dhvajaiś cāpi nipātitaiḥ / varmabhiś cāmaraiś caiva vyavakīrṇā vasuṃdharā // 7.97.22
sragbhir ābharaṇair vastrair anukarṣaiś ca māriṣa / saṃchannā vasudhā tatra dyaur grahair iva bhārata // 7.97.23
girirūpadharāś cāpi patitāḥ kuñjarottamāḥ / añjanasya kule jātā vāmanasya ca bhārata // 7.97.24
supratīkakule jātā mahāpadmakule tathā // 7.97.24.2
airāvaṇakule caiva tathānyeṣu kuleṣu ca / jātā dantivarā rājañ śerate bahavo hatāḥ // 7.97.25
vanāyujān pārvatīyān kāmbojāraṭṭabāhlikān / tathā hayavarān rājan nijaghne tatra sātyakiḥ // 7.97.26
nānādeśasamutthāṃś ca nānājātyāṃś ca pattinaḥ / nijaghne tatra śaineyaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.97.27
teṣu prakālyamāneṣu dasyūn duḥśāsano 'bravīt / nivartadhvam adharmajñā yudhyadhvaṃ kiṃ sṛtena vaḥ // 7.97.28
tāṃś cāpi sarvān saṃprekṣya putro duḥśāsanas tava / pāṣāṇayodhinaḥ śūrān pārvatīyān acodayat // 7.97.29
aśmayuddheṣu kuśalā naitaj jānāti sātyakiḥ / aśmayuddham ajānantaṃ ghnatainaṃ yuddhakāmukam // 7.97.30
tathaiva kuravaḥ sarve nāśmayuddhaviśāradāḥ / abhidravata mā bhaiṣṭa na vaḥ prāpsyati sātyakiḥ // 7.97.31
tato gajaśiśuprakhyair upalaiḥ śailavāsinaḥ / udyatair yuyudhānasya sthitā maraṇakāṅkṣiṇaḥ // 7.97.32
kṣepaṇīyais tathāpy anye sātvatasya vadhaiṣiṇaḥ / coditās tava putreṇa rurudhuḥ sarvatodiśam // 7.97.33
teṣām āpatatām eva śilāyuddhaṃ cikīrṣatām / sātyakiḥ pratisaṃdhāya triṃśataṃ prāhiṇoc charān // 7.97.34
tām aśmavṛṣṭiṃ tumulāṃ pārvatīyaiḥ samīritām / bibhedoragasaṃkāśair nārācaiḥ śinipuṃgavaḥ // 7.97.35
tair aśmacūrṇair dīpyadbhiḥ khadyotānām iva vrajaiḥ / prāyaḥ sainyāny avadhyanta hāhābhūtāni māriṣa // 7.97.36
tataḥ pañcaśatāḥ śūrāḥ samudyatamahāśilāḥ / nikṛttabāhavo rājan nipetur dharaṇītale // 7.97.37
pāṣāṇayodhinaḥ śūrān yatamānān avasthitān / avadhīd bahusāhasrāṃs tad adbhutam ivābhavat // 7.97.38
tataḥ punar bastamukhair aśmavṛṣṭiṃ samantataḥ / ayohastaiḥ śūlahastair daradaiḥ khaśataṅgaṇaiḥ // 7.97.39
ambaṣṭhaiś ca kuṇindaiś ca kṣiptāṃ kṣiptāṃ sa sātyakiḥ / nārācaiḥ prativivyādha prekṣamāṇo mahābalaḥ // 7.97.40
adrīṇāṃ bhidyamānānām antarikṣe śitaiḥ śaraiḥ / śabdena prādravan rājan gajāśvarathapattayaḥ // 7.97.41
aśmacūrṇaiḥ samākīrṇā manuṣyāś ca vayāṃsi ca / nāśaknuvann avasthātuṃ bhramarair iva daṃśitāḥ // 7.97.42
hataśiṣṭā virudhirā bhinnamastakapiṇḍikāḥ / kuñjarāḥ saṃnyavartanta yuyudhānarathaṃ prathi // 7.97.43
tataḥ śabdaḥ samabhavat tava sainyasya māriṣa / mādhavenārdyamānasya sāgarasyeva dāruṇaḥ // 7.97.44
taṃ śabdaṃ tumulaṃ śrutvā droṇo yantāram abravīt / eṣa sūta raṇe kruddhaḥ sātvatānāṃ mahārathaḥ // 7.97.45
dārayan bahudhā sainyaṃ raṇe carati kālavat / yatraiṣa śabdas tumulas tatra sūta rathaṃ naya // 7.97.46
pāṣāṇayodhibhir nūnaṃ yuyudhānaḥ samāgataḥ / tathā hi rathinaḥ sarve hriyante vidrutair hayaiḥ // 7.97.47
viśastrakavacā rugṇās tatra tatra patanti ca / na śaknuvanti yantāraḥ saṃyantuṃ tumule hayān // 7.97.48
ity evaṃ bruvato rājan bhāradvājasya dhīmataḥ / pratyuvāca tato yantā droṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam // 7.97.49
āyuṣman dravate sainyaṃ kauraveyaṃ samantataḥ / paśya yodhān raṇe bhinnān dhāvamānāṃs tatas tataḥ // 7.97.50
ete ca sahitāḥ śūrāḥ pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha / tvām eva hi jighāṃsantaḥ prādravanti samantataḥ // 7.97.51
atra kāryaṃ samādhatsva prāptakālam ariṃdama / sthāne vā gamane vāpi dūraṃ yātaś ca sātyakiḥ // 7.97.52
tathaivaṃ vadatas tasya bhāradvājasya māriṣa / pratyadṛśyata śaineyo nighnan bahuvidhān rathān // 7.97.53
te vadhyamānāḥ samare yuyudhānena tāvakāḥ / yuyudhānarathaṃ tyaktvā droṇānīkāya dudruvuḥ // 7.97.54
yais tu duḥśāsanaḥ sārdhaṃ rathaiḥ pūrvaṃ nyavartata / te bhītās tv abhyadhāvanta sarve droṇarathaṃ prati // 7.97.55
duḥśāsanarathaṃ dṛṣṭvā samīpe paryavasthitam / bhāradvājas tato vākyaṃ duḥśāsanam athābravīt // 7.98.1
duḥśāsana rathāḥ sarve kasmād ete pravidrutāḥ / kaccit kṣemaṃ tu nṛpateḥ kaccij jīvati saindhavaḥ // 7.98.2
rājaputro bhavān atra rājabhrātā mahārathaḥ / kimarthaṃ dravase yuddhe yauvarājyam avāpya hi // 7.98.3
svayaṃ vairaṃ mahat kṛtvā pāñcālaiḥ pāṇḍavaiḥ saha / ekaṃ sātyakim āsādya kathaṃ bhīto 'si saṃyuge // 7.98.4
na jānīṣe purā tvaṃ tu gṛhṇann akṣān durodare / śarā hy ete bhaviṣyanti dāruṇāśīviṣopamāḥ // 7.98.5
apriyāṇāṃ ca vacanaṃ pāṇḍaveṣu viśeṣataḥ / draupadyāś ca parikleśas tvanmūlo hy abhavat purā // 7.98.6
kva te mānaś ca darpaś ca kva ca tad vīra garjitam / āśīviṣasamān pārthān kopayitvā kva yāsyasi // 7.98.7
śocyeyaṃ bhāratī senā rājā caiva suyodhanaḥ / yasya tvaṃ karkaśo bhrātā palāyanaparāyaṇaḥ // 7.98.8
nanu nāma tvayā vīra dīryamāṇā bhayārditā / svabāhubalam āsthāya rakṣitavyā hy anīkinī // 7.98.9
sa tvam adya raṇaṃ tyaktvā bhīto harṣayase parān // 7.98.9.2
vidrute tvayi sainyasya nāyake śatrusūdana / ko 'nyaḥ sthāsyati saṃgrāme bhīto bhīte vyapāśraye // 7.98.10
ekena sātvatenādya yudhyamānasya cānagha / palāyane tava matiḥ saṃgrāmād dhi pravartate // 7.98.11
yadā gāṇḍīvadhanvānaṃ bhīmasenaṃ ca kaurava / yamau ca yudhi draṣṭāsi tadā tvaṃ kiṃ kariṣyasi // 7.98.12
yudhi phalgunabāṇānāṃ sūryāgnisamatejasām / na tulyāḥ sātyakiśarā yeṣāṃ bhītaḥ palāyase // 7.98.13
yadi tāvat kṛtā buddhiḥ palāyanaparāyaṇā / pṛthivī dharmarājasya śamenaiva pradīyatām // 7.98.14
yāvat phalgunanārācā nirmuktoragasaṃnibhāḥ / nāviśanti śarīraṃ te tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ // 7.98.15
yāvat te pṛthivīṃ pārthā hatvā bhrātṛśataṃ raṇe / nākṣipanti mahātmānas tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ // 7.98.16
yāvan na krudhyate rājā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / kṛṣṇaś ca samaraślāghī tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ // 7.98.17
yāvad bhīmo mahābāhur vigāhya mahatīṃ camūm / sodarāṃs te na mṛdnāti tāvat saṃśāmya pāṇḍavaiḥ // 7.98.18
pūrvam uktaś ca te bhrātā bhīṣmeṇa sa suyodhanaḥ / ajeyāḥ pāṇḍavāḥ saṃkhye saumya saṃśāmya pāṇḍavaiḥ // 7.98.19
na ca tat kṛtavān mandas tava bhrātā suyodhanaḥ // 7.98.19.2
sa yuddhe dhṛtim āsthāya yatto yudhyasva pāṇḍavaiḥ / gaccha tūrṇaṃ rathenaiva tatra tiṣṭhati sātyakiḥ // 7.98.20
tvayā hīnaṃ balaṃ hy etad vidraviṣyati bhārata / ātmārthaṃ yodhaya raṇe sātyakiṃ satyavikramam // 7.98.21
evam uktas tava suto nābravīt kiṃ cid apy asau / śrutaṃ cāśrutavat kṛtvā prāyād yena sa sātyakiḥ // 7.98.22
sainyena mahatā yukto mlecchānām anivartinām / āsādya ca raṇe yatto yuyudhānam ayodhayat // 7.98.23
droṇo 'pi rathināṃ śreṣṭhaḥ pāñcālān pāṇḍavāṃs tathā / abhyadravata saṃkruddho javam āsthāya madhyamam // 7.98.24
praviśya ca raṇe droṇaḥ pāñcālānāṃ varūthinīm / drāvayām āsa yodhān vai śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.98.25
tato droṇo mahārāja nāma viśrāvya saṃyuge / pāṇḍupāñcālamatsyānāṃ pracakre kadanaṃ mahat // 7.98.26
taṃ jayantam anīkāni bhāradvājaṃ tatas tataḥ / pāñcālaputro dyutimān vīraketuḥ samabhyayāt // 7.98.27
sa droṇaṃ pañcabhir viddhvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / dhvajam ekena vivyādha sārathiṃ cāsya saptabhiḥ // 7.98.28
tatrādbhutaṃ mahārāja dṛṣṭavān asmi saṃyuge / yad droṇo rabhasaṃ yuddhe pāñcālyaṃ nābhyavartata // 7.98.29
saṃniruddhaṃ raṇe droṇaṃ pāñcālā vīkṣya māriṣa / āvavruḥ sarvato rājan dharmaputrajayaiṣiṇaḥ // 7.98.30
te śarair agnisaṃkāśais tomaraiś ca mahādhanaiḥ / śastraiś ca vividhai rājan droṇam ekam avākiran // 7.98.31
nihatya tān bāṇagaṇān droṇo rājan samantataḥ / mahājaladharān vyomni mātariśvā vivān iva // 7.98.32
tataḥ śaraṃ mahāghoraṃ sūryapāvakasaṃnibham / saṃdadhe paravīraghno vīraketurathaṃ prati // 7.98.33
sa bhittvā tu śaro rājan pāñcālyaṃ kulanandanam / abhyagād dharaṇīṃ tūrṇaṃ lohitārdro jvalann iva // 7.98.34
tato 'patad rathāt tūrṇaṃ pāñcālyaḥ kulanandanaḥ / parvatāgrād iva mahāṃś campako vāyupīḍitaḥ // 7.98.35
tasmin hate maheṣvāse rājaputre mahābale / pāñcālās tvaritā droṇaṃ samantāt paryavārayan // 7.98.36
citraketuḥ sudhanvā ca citravarmā ca bhārata / tathā citrarathaś caiva bhrātṛvyasanakarṣitāḥ // 7.98.37
abhyadravanta sahitā bhāradvājaṃ yuyutsavaḥ / muñcantaḥ śaravarṣāṇi tapānte jaladā iva // 7.98.38
sa vadhyamāno bahudhā rājaputrair mahārathaiḥ / vyaśvasūtarathāṃś cakre kumārān kupito raṇe // 7.98.39
tathāparaiḥ suniśitair bhallais teṣāṃ mahāyaśāḥ / puṣpāṇīva vicinvan hi sottamāṅgāny apātayat // 7.98.40
te rathebhyo hatāḥ petuḥ kṣitau rājan suvarcasaḥ / devāsure purā yuddhe yathā daiteyadānavāḥ // 7.98.41
tān nihatya raṇe rājan bhāradvājaḥ pratāpavān / kārmukaṃ bhrāmayām āsa hemapṛṣṭhaṃ durāsadam // 7.98.42
pāñcālān nihatān dṛṣṭvā devakalpān mahārathān / dhṛṣṭadyumno bhṛśaṃ kruddho netrābhyāṃ pātayañ jalam // 7.98.43
abhyavartata saṃgrāme kruddho droṇarathaṃ prati // 7.98.43.2
tato hā heti sahasā nādaḥ samabhavan nṛpa / pāñcālyena raṇe dṛṣṭvā droṇam āvāritaṃ śaraiḥ // 7.98.44
saṃchādyamāno bahudhā pārṣatena mahātmanā / na vivyathe tato droṇaḥ smayann evānvayudhyata // 7.98.45
tato droṇaṃ mahārāja pāñcālyaḥ krodhamūrchitaḥ / ājaghānorasi kruddho navatyā nataparvaṇām // 7.98.46
sa gāḍhaviddho balinā bhāradvājo mahāyaśāḥ / niṣasāda rathopasthe kaśmalaṃ ca jagāma ha // 7.98.47
taṃ vai tathāgataṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭadyumnaḥ parākramī / samutsṛjya dhanus tūrṇam asiṃ jagrāha vīryavān // 7.98.48
avaplutya rathāc cāpi tvaritaḥ sa mahārathaḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ bhāradvājasya māriṣa // 7.98.49
hartum aicchac chiraḥ kāyāt krodhasaṃraktalocanaḥ // 7.98.49.2
pratyāśvastas tato droṇo dhanur gṛhya mahābalaḥ / śarair vaitastikai rājan nityam āsannayodhibhiḥ // 7.98.50
yodhayām āsa samare dhṛṣṭadyumnaṃ mahāratham // 7.98.50.2
te hi vaitastikā nāma śarā āsannayodhinaḥ / droṇasya viditā rājan dhṛṣṭadyumnam avākṣipan // 7.98.51
sa vadhyamāno bahubhiḥ sāyakais tair mahābalaḥ / avaplutya rathāt tūrṇaṃ bhagnavegaḥ parākramī // 7.98.52
āruhya svarathaṃ vīraḥ pragṛhya ca mahad dhanuḥ / vivyādha samare droṇaṃ dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ // 7.98.53
tad adbhutaṃ tayor yuddhaṃ bhūtasaṃghā hy apūjayan / kṣatriyāś ca mahārāja ye cānye tatra sainikāḥ // 7.98.54
avaśyaṃ samare droṇo dhṛṣṭadyumnena saṃgataḥ / vaśam eṣyati no rājñaḥ pāñcālā iti cukruśuḥ // 7.98.55
droṇas tu tvarito yuddhe dhṛṣṭadyumnasya sāratheḥ / śiraḥ pracyāvayām āsa phalaṃ pakvaṃ taror iva // 7.98.56
tatas te pradrutā vāhā rājaṃs tasya mahātmanaḥ // 7.98.56.2
teṣu pradravamāṇeṣu pāñcālān sṛñjayāṃs tathā / vyadrāvayad raṇe droṇas tatra tatra parākramī // 7.98.57
vijitya pāṇḍupāñcālān bhāradvājaḥ pratāpavān / svaṃ vyūhaṃ punar āsthāya sthiro 'bhavad ariṃdamaḥ // 7.98.58
na cainaṃ pāṇḍavā yuddhe jetum utsahire prabho // 7.98.58.2
tato duḥśāsano rājañ śaineyaṃ samupādravat / kirañ śarasahasrāṇi parjanya iva vṛṣṭimān // 7.99.1
sa viddhvā sātyakiṃ ṣaṣṭyā tathā ṣoḍaśabhiḥ śaraiḥ / nākampayat sthitaṃ yuddhe mainākam iva parvatam // 7.99.2
sa tu duḥśāsanaṃ vīraḥ sāyakair āvṛṇod bhṛśam / maśakaṃ samanuprāptam ūrṇanābhir ivorṇayā // 7.99.3
dṛṣṭvā duḥśāsanaṃ rājā tathā śaraśatācitam / trigartāṃś codayām āsa yuyudhānarathaṃ prati // 7.99.4
te 'gacchan yuyudhānasya samīpaṃ krūrakāriṇaḥ / trigartānāṃ trisāhasrā rathā yuddhaviśāradāḥ // 7.99.5
te tu taṃ rathavaṃśena mahatā paryavārayan / sthirāṃ kṛtvā matiṃ yuddhe bhūtvā saṃśaptakā mithaḥ // 7.99.6
teṣāṃ prayatatāṃ yuddhe śaravarṣāṇi muñcatām / yodhān pañcaśatān mukhyān agrānīke vyapothayat // 7.99.7
te 'patanta hatās tūrṇaṃ śinipravarasāyakaiḥ / mahāmārutavegena rugṇā iva mahādrumāḥ // 7.99.8
rathaiś ca bahudhā chinnair dhvajaiś caiva viśāṃ pate / hayaiś ca kanakāpīḍaiḥ patitais tatra medinī // 7.99.9
śaineyaśarasaṃkṛttaiḥ śoṇitaughapariplutaiḥ / aśobhata mahārāja kiṃśukair iva puṣpitaiḥ // 7.99.10
te vadhyamānāḥ samare yuyudhānena tāvakāḥ / trātāraṃ nādhyagacchanta paṅkamagnā iva dvipāḥ // 7.99.11
tatas te paryavartanta sarve droṇarathaṃ prati / bhayāt patagarājasya gartānīva mahoragāḥ // 7.99.12
hatvā pañcaśatān yodhāñ śarair āśīviṣopamaiḥ / prāyāt sa śanakair vīro dhanaṃjayarathaṃ prati // 7.99.13
taṃ prayāntaṃ naraśreṣṭhaṃ putro duḥśāsanas tava / vivyādha navabhis tūrṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.99.14
sa tu taṃ prativivyādha pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ / rukmapuṅkhair maheṣvāso gārdhrapatrair ajihmagaiḥ // 7.99.15
sātyakiṃ tu mahārāja prahasann iva bhārata / duḥśāsanas tribhir viddhvā punar vivyādha pañcabhiḥ // 7.99.16
śaineyas tava putraṃ tu viddhvā pañcabhir āśugaiḥ / dhanuś cāsya raṇe chittvā vismayann arjunaṃ yayau // 7.99.17
tato duḥśāsanaḥ kruddho vṛṣṇivīrāya gacchate / sarvapāraśavīṃ śaktiṃ visasarja jighāṃsayā // 7.99.18
tāṃ tu śaktiṃ tadā ghorāṃ tava putrasya sātyakiḥ / ciccheda śatadhā rājan niśitaiḥ kaṅkapatribhiḥ // 7.99.19
athānyad dhanur ādāya putras tava janeśvara / sātyakiṃ daśabhir viddhvā siṃhanādaṃ nanāda ha // 7.99.20
sātyakis tu raṇe kruddho mohayitvā sutaṃ tava / śarair agniśikhākārair ājaghāna stanāntare // 7.99.21
sarvāyasais tīkṣṇavaktrair aṣṭābhir vivyadhe punaḥ // 7.99.21.2
duḥśāsanas tu viṃśatyā sātyakiṃ pratyavidhyata / sātvato 'pi mahārāja taṃ vivyādha stanāntare // 7.99.22
tribhir eva mahāvegaiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.99.22.2
tato 'sya vāhān niśitaiḥ śarair jaghne mahārathaḥ / sārathiṃ ca susaṃkruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.99.23
dhanur ekena bhallena hastāvāpaṃ ca pañcabhiḥ / dhvajaṃ ca rathaśaktiṃ ca bhallābhyāṃ paramāstravit // 7.99.24
ciccheda viśikhais tīkṣṇais tathobhau pārṣṇisārathī // 7.99.24.2
sa chinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ / trigartasenāpatinā svarathenāpavāhitaḥ // 7.99.25
tam abhidrutya śaineyo muhūrtam iva bhārata / na jaghāna mahābāhur bhīmasenavacaḥ smaran // 7.99.26
bhīmasenena hi vadhaḥ sutānāṃ tava bhārata / pratijñātaḥ sabhāmadhye sarveṣām eva saṃyuge // 7.99.27
tathā duḥśāsanaṃ jitvā sātyakiḥ saṃyuge prabho / jagāma tvarito rājan yena yāto dhanaṃjayaḥ // 7.99.28
kiṃ tasyāṃ mama senāyāṃ nāsan ke cin mahārathāḥ / ye tathā sātyakiṃ yāntaṃ naivāghnan nāpy avārayan // 7.100.1
eko hi samare karma kṛtavān satyavikramaḥ / śakratulyabalo yuddhe mahendro dānaveṣv iva // 7.100.2
atha vā śūnyam āsīt tad yena yātaḥ sa sātyakiḥ / eko vai bahulāḥ senāḥ pramṛdnan puruṣarṣabhaḥ // 7.100.3
kathaṃ ca yudhyamānānām apakrānto mahātmanām / eko bahūnāṃ śaineyas tan mamācakṣva saṃjaya // 7.100.4
rājan senāsamudyogo rathanāgāśvapattimān / tumulas tava sainyānāṃ yugāntasadṛśo 'bhavat // 7.100.5
āhṇikeṣu samūheṣu tava sainyasya mānada / nāsti loke samaḥ kaś cit samūha iti me matiḥ // 7.100.6
tatra devāḥ sma bhāṣante cāraṇāś ca samāgatāḥ / etad antāḥ samūhā vai bhaviṣyanti mahītale // 7.100.7
na caiva tādṛśaḥ kaś cid vyūha āsīd viśāṃ pate / yādṛg jayadrathavadhe droṇena vihito 'bhavat // 7.100.8
caṇḍavātābhipannānāṃ samudrāṇām iva svanaḥ / raṇe 'bhavad balaughānām anyonyam abhidhāvatām // 7.100.9
pārthivānāṃ sametānāṃ bahūny āsan narottama / tvadbale pāṇḍavānāṃ ca sahasrāṇi śatāni ca // 7.100.10
saṃrabdhānāṃ pravīrāṇāṃ samare dṛḍhakarmaṇām / tatrāsīt sumahāñ śabdas tumulo lomaharṣaṇaḥ // 7.100.11
athākrandad bhīmaseno dhṛṣṭadyumnaś ca māriṣa / nakulaḥ sahadevaś ca dharmarājaś ca pāṇḍavaḥ // 7.100.12
āgacchata praharata balavat paridhāvata / praviṣṭāv arisenāṃ hi vīrau mādhavapāṇḍavau // 7.100.13
yathā sukhena gacchetāṃ jayadrathavadhaṃ prati / tathā prakuruta kṣipram iti sainyāny acodayat // 7.100.14
tayor abhāve kuravaḥ kṛtārthāḥ syur vayaṃ jitāḥ // 7.100.14.2
te yūyaṃ sahitā bhūtvā tūrṇam eva balārṇavam / kṣobhayadhvaṃ mahāvegāḥ pavanāḥ sāgaraṃ yathā // 7.100.15
bhīmasenena te rājan pāñcālyena ca coditāḥ / ājaghnuḥ kauravān saṃkhye tyaktvāsūn ātmanaḥ priyān // 7.100.16
icchanto nidhanaṃ yuddhe śastrair uttamatejasaḥ / svargārthaṃ mitrakāryārthaṃ nābhyarakṣanta jīvitam // 7.100.17
tathaiva tāvakā rājan prārthayanto mahad yaśaḥ / āryāṃ yuddhe matiṃ kṛtvā yuddhāyaivopatasthire // 7.100.18
tasmiṃs tu tumule yuddhe vartamāne mahābhaye / hatvā sarvāṇi sainyāni prāyāt sātyakir arjunam // 7.100.19
kavacānāṃ prabhās tatra sūryaraśmivicitritāḥ / dṛṣṭīḥ saṃkhye sainikānāṃ pratijaghnuḥ samantataḥ // 7.100.20
tathā prayatamāneṣu pāṇḍaveyeṣu nirbhayaḥ / duryodhano mahārāja vyagāhata mahad balam // 7.100.21
sa saṃnipātas tumulas teṣāṃ tasya ca bhārata / abhavat sarvasainyānām abhāvakaraṇo mahān // 7.100.22
tathā gateṣu sainyeṣu tathā kṛcchragataḥ svayam / kaccid duryodhanaḥ sūta nākārṣīt pṛṣṭhato raṇam // 7.100.23
ekasya ca bahūnāṃ ca saṃnipāto mahāhave / viśeṣato nṛpatinā viṣamaḥ pratibhāti me // 7.100.24
so 'tyantasukhasaṃvṛddho lakṣmyā lokasya ceśvaraḥ / eko bahūn samāsādya kaccin nāsīt parāṅmukhaḥ // 7.100.25
rājan saṃgrāmam āścaryaṃ tava putrasya bhārata / ekasya ca bahūnāṃ ca śṛṇuṣva gadato 'dbhutam // 7.100.26
duryodhanena sahasā pāṇḍavī pṛtanā raṇe / nalinī dviradeneva samantād vipraloḍitā // 7.100.27
tathā senāṃ kṛtāṃ dṛṣṭvā tava putreṇa kaurava / bhīmasenapurogās taṃ pāñcālāḥ samupādravan // 7.100.28
sa bhīmasenaṃ daśabhir mādrīputrau tribhis tribhiḥ / virāṭadrupadau ṣaḍbhiḥ śatena ca śikhaṇḍinam // 7.100.29
dhṛṣṭadyumnaṃ ca viṃśatyā dharmaputraṃ ca saptabhiḥ / kekayān daśabhir viddhvā draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ // 7.100.30
śataśaś cāparān yodhān sadvipāṃś ca rathān raṇe / śarair avacakartograiḥ kruddho 'ntaka iva prajāḥ // 7.100.31
na saṃdadhan vimuñcan vā maṇḍalīkṛtakārmukaḥ / adṛśyata ripūn nighnañ śikṣayāstrabalena ca // 7.100.32
tasya tān nighnataḥ śatrūn hemapṛṣṭhaṃ mahad dhanuḥ / bhallābhyāṃ pāṇḍavo jyeṣṭhas tridhā ciccheda māriṣa // 7.100.33
vivyādha cainaṃ bahubhiḥ samyag astaiḥ śitaiḥ śaraiḥ / varmāṇy āśu samāsādya te bhagnāḥ kṣitim āviśan // 7.100.34
tataḥ pramuditāḥ pārthāḥ parivavrur yudhiṣṭhiram / yathā vṛtravadhe devā mudā śakraṃ maharṣibhiḥ // 7.100.35
atha duryodhano rājā dṛḍham ādāya kārmukam / tiṣṭha tiṣṭheti rājānaṃ bruvan pāṇḍavam abhyayāt // 7.100.36
taṃ tathā vādinaṃ rājaṃs tava putraṃ mahāratham / pratyudyayuḥ pramuditāḥ pāñcālā jayagṛddhinaḥ // 7.100.37
tān droṇaḥ pratijagrāha parīpsan yudhi pāṇḍavam / caṇḍavātoddhutān meghān sajalān acalo yathā // 7.100.38
tatra rājan mahān āsīt saṃgrāmo bhūrivardhanaḥ / rudrasyākrīḍasaṃkāśaḥ saṃhāraḥ sarvadehinām // 7.100.39
aparāhṇe mahārāja saṃgrāmaḥ samapadyata / parjanyasamanirghoṣaḥ punar droṇasya somakaiḥ // 7.101.1
śoṇāśvaṃ ratham āsthāya naravīraḥ samāhitaḥ / samare 'bhyadravat pāṇḍūñ javam āsthāya madhyamam // 7.101.2
tava priyahite yukto maheṣvāso mahābalaḥ / citrapuṅkhaiḥ śitair bāṇaiḥ kalaśottamasaṃbhavaḥ // 7.101.3
varān varān hi yodhānāṃ vicinvann iva bhārata / akrīḍata raṇe rājan bhāradvājaḥ pratāpavān // 7.101.4
tam abhyayād bṛhatkṣatraḥ kekayānāṃ mahārathaḥ / bhrātṝṇāṃ vīrapañcānāṃ jyeṣṭhaḥ samarakarkaśaḥ // 7.101.5
vimuñcan viśikhāṃs tīkṣṇān ācāryaṃ chādayan bhṛśam / mahāmegho yathā varṣaṃ vimuñcan gandhamādane // 7.101.6
tasya droṇo mahārāja svarṇapuṅkhāñ śilāśitān / preṣayām āsa saṃkruddhaḥ sāyakān daśa sapta ca // 7.101.7
tāṃs tu droṇadhanurmuktān ghorān āśīviṣopamān / ekaikaṃ daśabhir bāṇair yudhi ciccheda hṛṣṭavat // 7.101.8
tasya tal lāghavaṃ dṛṣṭvā prahasan dvijasattamaḥ / preṣayām āsa viśikhān aṣṭau saṃnataparvaṇaḥ // 7.101.9
tān dṛṣṭvā patataḥ śīghraṃ droṇacāpacyutāñ śarān / avārayac charair eva tāvadbhir niśitair dṛḍhaiḥ // 7.101.10
tato 'bhavan mahārāja tava sainyasya vismayaḥ / bṛhatkṣatreṇa tat karma kṛtaṃ dṛṣṭvā suduṣkaram // 7.101.11
tato droṇo mahārāja kekayaṃ vai viśeṣayan / prāduścakre raṇe divyaṃ brāhmam astraṃ mahātapāḥ // 7.101.12
tad asya rājan kaikeyaḥ pratyavārayad acyutaḥ / brāhmeṇaiva mahābāhur āhave samudīritam // 7.101.13
pratihanya tad astraṃ tu bhāradvājasya saṃyuge / vivyādha brāhmaṇaṃ ṣaṣṭyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 7.101.14
taṃ droṇo dvipadāṃ śreṣṭho nārācena samarpayat / sa tasya kavacaṃ bhittvā prāviśad dharaṇītalam // 7.101.15
kṛṣṇasarpo yathā mukto valmīkaṃ nṛpasattama / tathābhyagān mahīṃ bāṇo bhittvā kaikeyam āhave // 7.101.16
so 'tividdho mahārāja droṇenāstravidā bhṛśam / krodhena mahatāviṣṭo vyāvṛtya nayane śubhe // 7.101.17
droṇaṃ vivyādha saptatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ / sārathiṃ cāsya bhallena bāhvor urasi cārpayat // 7.101.18
droṇas tu bahudhā viddho bṛhatkṣatreṇa māriṣa / asṛjad viśikhāṃs tīkṣṇān kekayasya rathaṃ prati // 7.101.19
vyākulīkṛtya taṃ droṇo bṛhatkṣatraṃ mahāratham / vyasṛjat sāyakaṃ tīkṣṇaṃ kekayaṃ prati bhārata // 7.101.20
sa gāḍhaviddhas tenāśu mahārāja stanāntare / rathāt puruṣaśārdūlaḥ saṃbhinnahṛdayo 'patat // 7.101.21
bṛhatkṣatre hate rājan kekayānāṃ mahārathe / śaiśupāliḥ susaṃkruddho yantāram idam abravīt // 7.101.22
sārathe yāhi yatraiṣa droṇas tiṣṭhati daṃśitaḥ / vinighnan kekayān sarvān pāñcālānāṃ ca vāhinīm // 7.101.23
tasya tad vacanaṃ śrutvā sārathī rathināṃ varam / droṇāya prāpayām āsa kāmbojair javanair hayaiḥ // 7.101.24
dhṛṣṭaketuś ca cedīnām ṛṣabho 'tibaloditaḥ / sahasā prāpatad droṇaṃ pataṃga iva pāvakam // 7.101.25
so 'bhyavidhyat tato droṇaṃ ṣaṣṭyā sāśvarathadhvajam / punaś cānyaiḥ śarais tīkṣṇaiḥ suptaṃ vyāghraṃ tudann iva // 7.101.26
tasya droṇo dhanurmadhye kṣurapreṇa śitena ha / ciccheda rājño balino yatamānasya saṃyuge // 7.101.27
athānyad dhanur ādāya śaiśupālir mahārathaḥ / vivyādha sāyakair droṇaṃ punaḥ suniśitair dṛḍhaiḥ // 7.101.28
tasya droṇo hayān hatvā sārathiṃ ca mahābalaḥ / athainaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samārpayat // 7.101.29
viratho vidhanuṣkaś ca cedirājo 'pi saṃyuge / gadāṃ cikṣepa saṃkruddho bhāradvājarathaṃ prati // 7.101.30
tām āpatantīṃ sahasā ghorarūpāṃ bhayāvahām / aśmasāramayīṃ gurvīṃ tapanīyavibhūṣitām // 7.101.31
śarair anekasāhasrair bhāradvājo nyapātayat // 7.101.31.2
sā papāta gadā bhūmau bhāradvājena sāditā / raktamālyāmbaradharā tāreva nabhasas talāt // 7.101.32
gadāṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā dhṛṣṭaketur amarṣaṇaḥ / tomaraṃ vyasṛjat tūrṇaṃ śaktiṃ ca kanakojjvalām // 7.101.33
tomaraṃ tu tribhir bāṇair droṇaś chittvā mahāmṛdhe / śaktiṃ ciccheda sahasā kṛtahasto mahābalaḥ // 7.101.34
tato 'sya viśikhaṃ tīkṣṇaṃ vadhārthaṃ vadhakāṅkṣiṇaḥ / preṣayām āsa samare bhāradvājaḥ pratāpavān // 7.101.35
sa tasya kavacaṃ bhittvā hṛdayaṃ cāmitaujasaḥ / abhyagād dharaṇīṃ bāṇo haṃsaḥ padmasaro yathā // 7.101.36
pataṃgaṃ hi grasec cāṣo yathā rājan bubhukṣitaḥ / tathā droṇo 'grasac chūro dhṛṣṭaketuṃ mahāmṛdhe // 7.101.37
nihate cedirāje tu tat khaṇḍaṃ pitryam āviśat / amarṣavaśam āpannaḥ putro 'sya paramāstravit // 7.101.38
tam api prahasan droṇaḥ śarair ninye yamakṣayam / mahāvyāghro mahāraṇye mṛgaśāvaṃ yathā balī // 7.101.39
teṣu prakṣīyamāṇeṣu pāṇḍaveyeṣu bhārata / jarāsaṃdhasuto vīraḥ svayaṃ droṇam upādravat // 7.101.40
sa tu droṇaṃ mahārāja chādayan sāyakaiḥ śitaiḥ / adṛśyam akarot tūrṇaṃ jalado bhāskaraṃ yathā // 7.101.41
tasya tal lāghavaṃ dṛṣṭvā droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ / vyasṛjat sāyakāṃs tūrṇaṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.101.42
chādayitvā raṇe droṇo rathasthaṃ rathināṃ varam / jārāsaṃdhim atho jaghne miṣatāṃ sarvadhanvinām // 7.101.43
yo yaḥ sma līyate droṇaṃ taṃ taṃ droṇo 'ntakopamaḥ / ādatta sarvabhūtāni prāpte kāle yathāntakaḥ // 7.101.44
tato droṇo maheṣvāso nāma viśrāvya saṃyuge / śarair anekasāhasraiḥ pāṇḍaveyān vyamohayat // 7.101.45
tato droṇāṅkitā bāṇāḥ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ / narān nāgān hayāṃś caiva nijaghnuḥ sarvato raṇe // 7.101.46
te vadhyamānā droṇena śakreṇeva mahāsurāḥ / samakampanta pāñcālā gāvaḥ śītārditā iva // 7.101.47
tato niṣṭānako ghoraḥ pāṇḍavānām ajāyata / droṇena vadhyamāneṣu sainyeṣu bharatarṣabha // 7.101.48
mohitāḥ śaravarṣeṇa bhāradvājasya saṃyuge / ūrugrāhagṛhītā hi pāñcālānāṃ mahārathāḥ // 7.101.49
cedayaś ca mahārāja sṛñjayāḥ somakās tathā / abhyadravanta saṃhṛṣṭā bhāradvājaṃ yuyutsayā // 7.101.50
hata droṇaṃ hata droṇam iti te droṇam abhyayuḥ / yatantaḥ puruṣavyāghrāḥ sarvaśaktyā mahādyutim // 7.101.51
ninīṣanto raṇe droṇaṃ yamasya sadanaṃ prati // 7.101.51.2
yatamānāṃs tu tān vīrān bhāradvājaḥ śilīmukhaiḥ / yamāya preṣayām āsa cedimukhyān viśeṣataḥ // 7.101.52
teṣu prakṣīyamāṇeṣu cedimukhyeṣu bhārata / pāñcālāḥ samakampanta droṇasāyakapīḍitāḥ // 7.101.53
prākrośan bhīmasenaṃ te dhṛṣṭadyumnarathaṃ prati / dṛṣṭvā droṇasya karmāṇi tathārūpāṇi māriṣa // 7.101.54
brāhmaṇena tapo nūnaṃ caritaṃ duścaraṃ mahat / tathā hi yudhi vikrānto dahati kṣatriyarṣabhān // 7.101.55
dharmo yuddhaṃ kṣatriyasya brāhmaṇasya paraṃ tapaḥ / tapasvī kṛtavidyaś ca prekṣitenāpi nirdahet // 7.101.56
droṇāstram agnisaṃsparśaṃ praviṣṭāḥ kṣatriyarṣabhāḥ / bahavo dustaraṃ ghoraṃ yatrādahyanta bhārata // 7.101.57
yathābalaṃ yathotsāhaṃ yathāsattvaṃ mahādyutiḥ / mohayan sarvabhūtāni droṇo hanti balāni naḥ // 7.101.58
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā kṣatradharmā vyavasthitaḥ / ardhacandreṇa ciccheda droṇasya saśaraṃ dhanuḥ // 7.101.59
sa saṃrabdhataro bhūtvā droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ / anyat kārmukam ādāya bhāsvaraṃ vegavattaram // 7.101.60
tatrādhāya śaraṃ tīkṣṇaṃ bhāraghnaṃ vimalaṃ dṛḍham / ākarṇapūrṇam ācāryo balavān abhyavāsṛjat // 7.101.61
sa hatvā kṣatradharmāṇaṃ jagāma dharaṇītalam / sa bhinnahṛdayo vāhād apatan medinītale // 7.101.62
tataḥ sainyāny akampanta dhṛṣṭadyumnasute hate / atha droṇaṃ samārohac cekitāno mahārathaḥ // 7.101.63
sa droṇaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyat stanāntare / caturbhiḥ sārathiṃ cāsya caturbhiś caturo hayān // 7.101.64
tasyācāryaḥ ṣoḍaśabhir avidhyad dakṣiṇaṃ bhujam / dhvajaṃ ṣoḍaśabhir bāṇair yantāraṃ cāsya saptabhiḥ // 7.101.65
tasya sūte hate te 'śvā ratham ādāya vidrutāḥ / samare śarasaṃvītā bhāradvājena māriṣa // 7.101.66
cekitānarathaṃ dṛṣṭvā vidrutaṃ hatasārathim / pāñcālān pāṇḍavāṃś caiva mahad bhayam athāviśat // 7.101.67
tān sametān raṇe śūrāṃś cedipāñcālasṛñjayān / samantād drāvayan droṇo bahv aśobhata māriṣa // 7.101.68
ākarṇapalitaḥ śyāmo vayasāśītikāt paraḥ / raṇe paryacarad droṇo vṛddhaḥ ṣoḍaśavarṣavat // 7.101.69
atha droṇaṃ mahārāja vicarantam abhītavat / vajrahastam amanyanta śatravaḥ śatrusūdanam // 7.101.70
tato 'bravīn mahārāja drupado buddhimān nṛpa / lubdho 'yaṃ kṣatriyān hanti vyāghraḥ kṣudramṛgān iva // 7.101.71
kṛcchrān duryodhano lokān pāpaḥ prāpsyati durmatiḥ / yasya lobhād vinihatāḥ samare kṣatriyarṣabhāḥ // 7.101.72
śataśaḥ śerate bhūmau nikṛttā govṛṣā iva / rudhireṇa parītāṅgāḥ śvasṛgālādanīkṛtāḥ // 7.101.73
evam uktvā mahārāja drupado 'kṣauhiṇīpatiḥ / puraskṛtya raṇe pārthān droṇam abhyadravad drutam // 7.101.74
vyūheṣv āloḍyamāneṣu pāṇḍavānāṃ tatas tataḥ / sudūram anvayuḥ pārthāḥ pāñcālāḥ saha somakaiḥ // 7.102.1
vartamāne tathā raudre saṃgrāme lomaharṣaṇe / prakṣaye jagatas tīvre yugānta iva bhārata // 7.102.2
droṇe yudhi parākrānte nardamāne muhur muhuḥ / pāñcāleṣu ca kṣīṇeṣu vadhyamāneṣu pāṇḍuṣu // 7.102.3
nāpaśyac charaṇaṃ kiṃ cid dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / cintayām āsa rājendra katham etad bhaviṣyati // 7.102.4
tatrāvekṣya diśaḥ sarvāḥ savyasācididṛkṣayā / yudhiṣṭhiro dadarśātha naiva pārthaṃ na mādhavam // 7.102.5
so 'paśyan naraśārdūlaṃ vānararṣabhalakṣaṇam / gāṇḍīvasya ca nirghoṣam aśṛṇvan vyathitendriyaḥ // 7.102.6
apaśyan sātyakiṃ cāpi vṛṣṇīnāṃ pravaraṃ ratham / cintayābhiparītāṅgo dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ // 7.102.7
nādhyagacchat tadā śāntiṃ tāv apaśyan nararṣabhau // 7.102.7.2
lokopakrośabhīrutvād dharmarājo mahāyaśāḥ / acintayan mahābāhuḥ śaineyasya rathaṃ prati // 7.102.8
padavīṃ preṣitaś caiva phalgunasya mayā raṇe / śaineyaḥ sātyakiḥ satyo mitrāṇām abhayaṃkaraḥ // 7.102.9
tad idaṃ hy ekam evāsīd dvidhā jātaṃ mamādya vai / sātyakiś ca hi me jñeyaḥ pāṇḍavaś ca dhanaṃjayaḥ // 7.102.10
sātyakiṃ preṣayitvā tu pāṇḍavasya padānugam / sātvatasyāpi kaṃ yuddhe preṣayiṣye padānugam // 7.102.11
kariṣyāmi prayatnena bhrātur anveṣaṇaṃ yadi / yuyudhānam ananviṣya loko māṃ garhayiṣyati // 7.102.12
bhrātur anveṣaṇaṃ kṛtvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / parityajati vārṣṇeyaṃ sātyakiṃ satyavikramam // 7.102.13
lokāpavādabhīrutvāt so 'haṃ pārthaṃ vṛkodaram / padavīṃ preṣayiṣyāmi mādhavasya mahātmanaḥ // 7.102.14
yathaiva ca mama prītir arjune śatrusūdane / tathaiva vṛṣṇivīre 'pi sātvate yuddhadurmade // 7.102.15
atibhāre niyuktaś ca mayā śaineyanandanaḥ / sa tu mitroparodhena gauravāc ca mahābalaḥ // 7.102.16
praviṣṭo bhāratīṃ senāṃ makaraḥ sāgaraṃ yathā // 7.102.16.2
asau hi śrūyate śabdaḥ śūrāṇām anivartinām / mithaḥ saṃyudhyamānānāṃ vṛṣṇivīreṇa dhīmatā // 7.102.17
prāptakālaṃ subalavan niścitya bahudhā hi me / tatraiva pāṇḍaveyasya bhīmasenasya dhanvinaḥ // 7.102.18
gamanaṃ rocate mahyaṃ yatra yātau mahārathau // 7.102.18.2
na cāpy asahyaṃ bhīmasya vidyate bhuvi kiṃ cana / śakto hy eṣa raṇe yattān pṛthivyāṃ sarvadhanvinaḥ // 7.102.19
svabāhubalam āsthāya prativyūhitum añjasā // 7.102.19.2
yasya bāhubalaṃ sarve samāśritya mahātmanaḥ / vanavāsān nivṛttāḥ sma na ca yuddheṣu nirjitāḥ // 7.102.20
ito gate bhīmasene sātvataṃ prati pāṇḍave / sanāthau bhavitārau hi yudhi sātvataphalgunau // 7.102.21
kāmaṃ tv aśocanīyau tau raṇe sātvataphalgunau / rakṣitau vāsudevena svayaṃ cāstraviśāradau // 7.102.22
avaśyaṃ tu mayā kāryam ātmanaḥ śokanāśanam / tasmād bhīmaṃ niyokṣyāmi sātvatasya padānugam // 7.102.23
tataḥ pratikṛtaṃ manye vidhānaṃ sātyakiṃ prati // 7.102.23.2
evaṃ niścitya manasā dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / yantāram abravīd rājan bhīmaṃ prati nayasva mām // 7.102.24
dharmarājavacaḥ śrutvā sārathir hayakovidaḥ / rathaṃ hemapariṣkāraṃ bhīmāntikam upānayat // 7.102.25
bhīmasenam anuprāpya prāptakālam anusmaran / kaśmalaṃ prāviśad rājā bahu tatra samādiśan // 7.102.26
yaḥ sadevān sagandharvān daityāṃś caikaratho 'jayat / tasya lakṣma na paśyāmi bhīmasenānujasya te // 7.102.27
tato 'bravīd dharmarājaṃ bhīmasenas tathāgatam / naivādrākṣaṃ na cāśrauṣaṃ tava kaśmalam īdṛśam // 7.102.28
purā hi duḥkhadīrṇānāṃ bhavān gatir abhūd dhi naḥ / uttiṣṭhottiṣṭha rājendra śādhi kiṃ karavāṇi te // 7.102.29
na hy asādhyam akāryaṃ vā vidyate mama mānada / ājñāpaya kuruśreṣṭha mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ // 7.102.30
tam abravīd aśrupūrṇaḥ kṛṣṇasarpa iva śvasan / bhīmasenam idaṃ vākyaṃ pramlānavadano nṛpaḥ // 7.102.31
yathā śaṅkhasya nirghoṣaḥ pāñcajanyasya śrūyate / prerito vāsudevena saṃrabdhena yaśasvinā // 7.102.32
nūnam adya hataḥ śete tava bhrātā dhanaṃjayaḥ // 7.102.32.2
tasmin vinihate nūnaṃ yudhyate 'sau janārdanaḥ / yasya sattvavato vīryam upajīvanti pāṇḍavāḥ // 7.102.33
yaṃ bhayeṣv abhigacchanti sahasrākṣam ivāmarāḥ / sa śūraḥ saindhavaprepsur anvayād bhāratīṃ camūm // 7.102.34
tasya vai gamanaṃ vidmo bhīma nāvartanaṃ punaḥ / śyāmo yuvā guḍākeśo darśanīyo mahābhujaḥ // 7.102.35
vyūḍhorasko mahāskandho mattadviradavikramaḥ / cakoranetras tāmrākṣo dviṣatām aghavardhanaḥ // 7.102.36
tad idaṃ mama bhadraṃ te śokasthānam ariṃdama / arjunārthaṃ mahābāho sātvatasya ca kāraṇāt // 7.102.37
vardhate haviṣevāgnir idhyamānaḥ punaḥ punaḥ / tasya lakṣma na paśyāmi tena vindāmi kaśmalam // 7.102.38
taṃ viddhi puruṣavyāghraṃ sātvataṃ ca mahāratham / sa taṃ mahārathaṃ paścād anuyātas tavānujam // 7.102.39
tam apaśyan mahābāhum ahaṃ vindāmi kaśmalam // 7.102.39.2
tasmāt kṛṣṇo raṇe nūnaṃ yudhyate yuddhakovidaḥ / yasya vīryavato vīryam upajīvanti pāṇḍavāḥ // 7.102.40
sa tatra gaccha kaunteya yatra yāto dhanaṃjayaḥ / sātyakiś ca mahāvīryaḥ kartavyaṃ yadi manyase // 7.102.41
vacanaṃ mama dharmajña jyeṣṭho bhrātā bhavāmi te // 7.102.41.2
na te 'rjunas tathā jñeyo jñātavyaḥ sātyakir yathā / cikīrṣur matpriyaṃ pārtha prayātaḥ savyasācinaḥ // 7.102.42
padavīṃ durgamāṃ ghorām agamyām akṛtātmabhiḥ // 7.102.42.2
brahmeśānendravaruṇān avahad yaḥ purā rathaḥ / tam āsthāya gatau kṛṣṇau na tayor vidyate bhayam // 7.102.43
ājñāṃ tu śirasā bibhrad eṣa gacchāmi mā śucaḥ / sametya tān naravyāghrāṃs tava dāsyāmi saṃvidam // 7.102.44
etāvad uktvā prayayau paridāya yudhiṣṭhiram / dhṛṣṭadyumnāya balavān suhṛdbhyaś ca punaḥ punaḥ // 7.102.45
dhṛṣṭadyumnaṃ cedam āha bhīmaseno mahābalaḥ // 7.102.45.2
viditaṃ te mahābāho yathā droṇo mahārathaḥ / grahaṇe dharmarājasya sarvopāyena vartate // 7.102.46
na ca me gamane kṛtyaṃ tādṛk pārṣata vidyate / yādṛśaṃ rakṣaṇe rājñaḥ kāryam ātyayikaṃ hi naḥ // 7.102.47
evam ukto 'smi pārthena prativaktuṃ sma notsahe / prayāsye tatra yatrāsau mumūrṣuḥ saindhavaḥ sthitaḥ // 7.102.48
dharmarājasya vacane sthātavyam aviśaṅkayā // 7.102.48.2
so 'dya yatto raṇe pārthaṃ parirakṣa yudhiṣṭhiram / etad dhi sarvakāryāṇāṃ paramaṃ kṛtyam āhave // 7.102.49
tam abravīn mahārāja dhṛṣṭadyumno vṛkodaram / īpsitena mahābāho gaccha pārthāvicārayan // 7.102.50
nāhatvā samare droṇo dhṛṣṭadyumnaṃ kathaṃ cana / nigrahaṃ dharmarājasya prakariṣyati saṃyuge // 7.102.51
tato nikṣipya rājānaṃ dhṛṣṭadyumnāya pāṇḍavaḥ / abhivādya guruṃ jyeṣṭhaṃ prayayau yatra phalgunaḥ // 7.102.52
pariṣvaktas tu kaunteyo dharmarājena bhārata / āghrātaś ca tathā mūrdhni śrāvitaś cāśiṣaḥ śubhāḥ // 7.102.53
bhīmaseno mahābāhuḥ kavacī śubhakuṇḍalī / sāṅgadaḥ satanutrāṇaḥ saśarī rathināṃ varaḥ // 7.102.54
tasya kārṣṇāyasaṃ varma hemacitraṃ maharddhimat / vibabhau parvataśliṣṭaḥ savidyud iva toyadaḥ // 7.102.55
pītaraktāsitasitair vāsobhiś ca suveṣṭitaḥ / kaṇṭhatrāṇena ca babhau sendrāyudha ivāmbudaḥ // 7.102.56
prayāte bhīmasene tu tava sainyaṃ yuyutsayā / pāñcajanyaravo ghoraḥ punar āsīd viśāṃ pate // 7.102.57
taṃ śrutvā ninadaṃ ghoraṃ trailokyatrāsanaṃ mahat / punar bhīmaṃ mahābāhur dharmaputro 'bhyabhāṣata // 7.102.58
eṣa vṛṣṇipravīreṇa dhmātaḥ salilajo bhṛśam / pṛthivīṃ cāntarikṣaṃ ca vinādayati śaṅkharāṭ // 7.102.59
nūnaṃ vyasanam āpanne sumahat savyasācini / kurubhir yudhyate sārdhaṃ sarvaiś cakragadādharaḥ // 7.102.60
nūnam āryā mahat kuntī pāpam adya nidarśanam / draupadī ca subhadrā ca paśyanti saha bandhubhiḥ // 7.102.61
sa bhīmas tvarayā yukto yāhi yatra dhanaṃjayaḥ / muhyantīva hi me sarvā dhanaṃjayadidṛkṣayā // 7.102.62
diśaḥ sapradiśaḥ pārtha sātvatasya ca kāraṇāt // 7.102.62.2
gaccha gaccheti ca punar bhīmasenam abhāṣata / bhṛśaṃ sa prahito bhrātrā bhrātā bhrātuḥ priyaṃkaraḥ // 7.102.63
āhatya dundubhiṃ bhīmaḥ śaṅkhaṃ pradhmāya cāsakṛt // 7.102.63.2
vinadya siṃhanādaṃ ca jyāṃ vikarṣan punaḥ punaḥ / darśayan ghoram ātmānam amitrān sahasābhyayāt // 7.102.64
tam ūhur javanā dāntā vikurvāṇā hayottamāḥ / viśokenābhisaṃyattā manomārutaraṃhasaḥ // 7.102.65
ārujan virujan pārtho jyāṃ vikarṣaṃś ca pāṇinā / so 'vakarṣan vikarṣaṃś ca senāgraṃ samaloḍayat // 7.102.66
taṃ prayāntaṃ mahābāhuṃ pāñcālāḥ sahasomakāḥ / pṛṣṭhato 'nuyayuḥ śūrā maghavantam ivāmarāḥ // 7.102.67
taṃ sasenā mahārāja sodaryāḥ paryavārayan / duḥśalaś citrasenaś ca kuṇḍabhedī viviṃśatiḥ // 7.102.68
durmukho duḥsahaś caiva vikarṇaś ca śalas tathā / vindānuvindau sumukho dīrghabāhuḥ sudarśanaḥ // 7.102.69
vṛndārakaḥ suhastaś ca suṣeṇo dīrghalocanaḥ / abhayo raudrakarmā ca suvarmā durvimocanaḥ // 7.102.70
vividhai rathināṃ śreṣṭhāḥ saha sainyaiḥ sahānugaiḥ / saṃyattāḥ samare śūrā bhīmasenam upādravan // 7.102.71
tān samīkṣya tu kaunteyo bhīmasenaḥ parākramī / abhyavartata vegena siṃhaḥ kṣudramṛgān iva // 7.102.72
te mahāstrāṇi divyāni tatra vīrā adarśayan / vārayantaḥ śarair bhīmaṃ meghāḥ sūryam ivoditam // 7.102.73
sa tān atītya vegena droṇānīkam upādravat / agrataś ca gajānīkaṃ śaravarṣair avākirat // 7.102.74
so 'cireṇaiva kālena tad gajānīkam āśugaiḥ / diśaḥ sarvāḥ samabhyasya vyadhamat pavanātmajaḥ // 7.102.75
trāsitāḥ śarabhasyeva garjitena vane mṛgāḥ / prādravan dviradāḥ sarve nadanto bhairavān ravān // 7.102.76
punaś cātītya vegena droṇānīkam upādravat / tam avārayad ācāryo velevodvṛttam arṇavam // 7.102.77
lalāṭe 'tāḍayac cainaṃ nārācena smayann iva / ūrdhvaraśmir ivādityo vibabhau tatra pāṇḍavaḥ // 7.102.78
sa manyamānas tv ācāryo mamāyaṃ phalguno yathā / bhīmaḥ kariṣyate pūjām ity uvāca vṛkodaram // 7.102.79
bhīmasena na te śakyaṃ praveṣṭum arivāhinīm / mām anirjitya samare śatrumadhye mahābala // 7.102.80
yadi te so 'nujaḥ kṛṣṇaḥ praviṣṭo 'numate mama / anīkaṃ na tu śakyaṃ bhoḥ praveṣṭum iha vai tvayā // 7.102.81
atha bhīmas tu tac chrutvā guror vākyam apetabhīḥ / kruddhaḥ provāca vai droṇaṃ raktatāmrekṣaṇaḥ śvasan // 7.102.82
tavārjuno nānumate brahmabandho raṇājiram / praviṣṭaḥ sa hi durdharṣaḥ śakrasyāpi viśed balam // 7.102.83
yena vai paramāṃ pūjāṃ kurvatā mānito hy asi / nārjuno 'haṃ ghṛṇī droṇa bhīmaseno 'smi te ripuḥ // 7.102.84
pitā nas tvaṃ gurur bandhus tathā putrā hi te vayam / iti manyāmahe sarve bhavantaṃ praṇatāḥ sthitāḥ // 7.102.85
adya tad viparītaṃ te vadato 'smāsu dṛśyate / yadi śatruṃ tvam ātmānaṃ manyase tat tathāstv iha // 7.102.86
eṣa te sadṛśaṃ śatroḥ karma bhīmaḥ karomy aham // 7.102.86.2
athodbhrāmya gadāṃ bhīmaḥ kāladaṇḍam ivāntakaḥ / droṇāyāvasṛjad rājan sa rathād avapupluve // 7.102.87
sāśvasūtadhvajaṃ yānaṃ droṇasyāpothayat tadā / prāmṛdnāc ca bahūn yodhān vāyur vṛkṣān ivaujasā // 7.102.88
taṃ punaḥ parivavrus te tava putrā rathottamam / anyaṃ ca ratham āsthāya droṇaḥ praharatāṃ varaḥ // 7.102.89
tataḥ kruddho mahārāja bhīmasenaḥ parākramī / agrataḥ syandanānīkaṃ śaravarṣair avākirat // 7.102.90
te vadhyamānāḥ samare tava putrā mahārathāḥ / bhīmaṃ bhīmabalaṃ yuddhe 'yodhayaṃs tu jayaiṣiṇaḥ // 7.102.91
tato duḥśāsanaḥ kruddho rathaśaktiṃ samākṣipat / sarvapāraśavīṃ tīkṣṇāṃ jighāṃsuḥ pāṇḍunandanam // 7.102.92
āpatantīṃ mahāśaktiṃ tava putrapracoditām / dvidhā ciccheda tāṃ bhīmas tad adbhutam ivābhavat // 7.102.93
athānyair niśitair bāṇaiḥ saṃkruddhaḥ kuṇḍabhedinam / suṣeṇaṃ dīrghanetraṃ ca tribhis trīn avadhīd balī // 7.102.94
tato vṛndārakaṃ vīraṃ kurūṇāṃ kīrtivardhanam / putrāṇāṃ tava vīrāṇāṃ yudhyatām avadhīt punaḥ // 7.102.95
abhayaṃ raudrakarmāṇaṃ durvimocanam eva ca / tribhis trīn avadhīd bhīmaḥ punar eva sutāṃs tava // 7.102.96
vadhyamānā mahārāja putrās tava balīyasā / bhīmaṃ praharatāṃ śreṣṭhaṃ samantāt paryavārayan // 7.102.97
vindānuvindau sahitau suvarmāṇaṃ ca te sutam / prahasann iva kaunteyaḥ śarair ninye yamakṣayam // 7.102.98
tataḥ sudarśanaṃ vīraṃ putraṃ te bharatarṣabha / vivyādha samare tūrṇaṃ sa papāta mamāra ca // 7.102.99
so 'cireṇaiva kālena tad rathānīkam āśugaiḥ / diśaḥ sarvāḥ samabhyasya vyadhamat pāṇḍunandanaḥ // 7.102.100
tato vai rathaghoṣeṇa garjitena mṛgā iva / vadhyamānāś ca samare putrās tava viśāṃ pate // 7.102.101
prādravan sarathāḥ sarve bhīmasenabhayārditāḥ // 7.102.101.2
anuyāya tu kaunteyaḥ putrāṇāṃ te mahad balam / vivyādha samare rājan kauraveyān samantataḥ // 7.102.102
vadhyamānā mahārāja bhīmasenena tāvakāḥ / tyaktvā bhīmaṃ raṇe yānti codayanto hayottamān // 7.102.103
tāṃs tu nirjitya samare bhīmaseno mahābalaḥ / siṃhanādaravaṃ cakre bāhuśabdaṃ ca pāṇḍavaḥ // 7.102.104
talaśabdaṃ ca sumahat kṛtvā bhīmo mahābalaḥ / vyatītya rathinaś cāpi droṇānīkam upādravat // 7.102.105
tam uttīrṇaṃ rathānīkāt tamaso bhāskaraṃ yathā / didhārayiṣur ācāryaḥ śaravarṣair avākirat // 7.103.1
pibann iva śaraughāṃs tān droṇacāpavarātigān / so 'bhyavartata sodaryān māyayā mohayan balam // 7.103.2
taṃ mṛdhe vegam āsthāya paraṃ paramadhanvinaḥ / coditās tava putraiś ca sarvataḥ paryavārayan // 7.103.3
sa tathā saṃvṛto bhīmaḥ prahasann iva bhārata / udayacchad gadāṃ tebhyo ghorāṃ tāṃ siṃhavan nadan // 7.103.4
avāsṛjac ca vegena teṣu tān pramathad balī // 7.103.4.2
sendrāśanir ivendreṇa praviddhā saṃhatātmanā / ghoṣeṇa mahatā rājan pūrayitveva medinīm // 7.103.5
jvalantī tejasā bhīmā trāsayām āsa te sutān // 7.103.5.2
tāṃ patantīṃ mahāvegāṃ dṛṣṭvā tejobhisaṃvṛtām / prādravaṃs tāvakāḥ sarve nadanto bhairavān ravān // 7.103.6
taṃ ca śabdam asaṃsahyaṃ tasyāḥ saṃlakṣya māriṣa / prāpatan manujās tatra rathebhyo rathinas tadā // 7.103.7
sa tān vidrāvya kaunteyaḥ saṃkhye 'mitrān durāsadaḥ / suparṇa iva vegena pakṣirāḍ atyagāc camūm // 7.103.8
tathā taṃ viprakurvāṇaṃ rathayūthapayūthapam / bhāradvājo mahārāja bhīmasenaṃ samabhyayāt // 7.103.9
droṇas tu samare bhīmaṃ vārayitvā śarormibhiḥ / akarot sahasā nādaṃ pāṇḍūnāṃ bhayam ādadhat // 7.103.10
tad yuddham āsīt sumahad ghoraṃ devāsuropamam / droṇasya ca mahārāja bhīmasya ca mahātmanaḥ // 7.103.11
yadā tu viśikhais tīkṣṇair droṇacāpaviniḥsṛtaiḥ / vadhyante samare vīrāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.103.12
tato rathād avaplutya vegam āsthāya pāṇḍavaḥ / nimīlya nayane rājan padātir droṇam abhyayāt // 7.103.13
yathā hi govṛṣo varṣaṃ pratigṛhṇāti līlayā / tathā bhīmo naravyāghraḥ śaravarṣaṃ samagrahīt // 7.103.14
sa vadhyamānaḥ samare rathaṃ droṇasya māriṣa / īṣāyāṃ pāṇinā gṛhya pracikṣepa mahābalaḥ // 7.103.15
droṇas tu satvaro rājan kṣipto bhīmena saṃyuge / ratham anyaṃ samāsthāya vyūhadvāram upāyayau // 7.103.16
tasmin kṣaṇe tasya yantā tūrṇam aśvān acodayat / bhīmasenasya kauravya tad adbhutam ivābhavat // 7.103.17
tataḥ svaratham āsthāya bhīmaseno mahābalaḥ / abhyavartata vegena tava putrasya vāhinīm // 7.103.18
sa mṛdnan kṣatriyān ājau vāto vṛkṣān ivoddhataḥ / agacchad dārayan senāṃ sindhuvego nagān iva // 7.103.19
bhojānīkaṃ samāsādya hārdikyenābhirakṣitam / pramathya bahudhā rājan bhīmasenaḥ samabhyayāt // 7.103.20
saṃtrāsayann anīkāni talaśabdena māriṣa / ajayat sarvasainyāni śārdūla iva govṛṣān // 7.103.21
bhojānīkam atikramya kāmbojānāṃ ca vāhinīm / tathā mlecchagaṇāṃś cānyān bahūn yuddhaviśāradān // 7.103.22
sātyakiṃ cāpi saṃprekṣya yudhyamānaṃ nararṣabham / rathena yattaḥ kaunteyo vegena prayayau tadā // 7.103.23
bhīmaseno mahārāja draṣṭukāmo dhanaṃjayam / atītya samare yodhāṃs tāvakān pāṇḍunandanaḥ // 7.103.24
so 'paśyad arjunaṃ tatra yudhyamānaṃ nararṣabham / saindhavasya vadhārthaṃ hi parākrāntaṃ parākramī // 7.103.25
arjunaṃ tatra dṛṣṭvātha cukrośa mahato ravān / taṃ tu tasya mahānādaṃ pārthaḥ śuśrāva nardataḥ // 7.103.26
tataḥ pārtho mahānādaṃ muñcan vai mādhavaś ca ha / abhyayātāṃ mahārāja nardantau govṛṣāv iva // 7.103.27
vāsudevārjunau śrutvā ninādaṃ tasya śuṣmiṇaḥ / punaḥ punaḥ praṇadatāṃ didṛkṣantau vṛkodaram // 7.103.28
bhīmasenaravaṃ śrutvā phalgunasya ca dhanvinaḥ / aprīyata mahārāja dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 7.103.29
viśokaś cābhavad rājā śrutvā taṃ ninadaṃ mahat / dhanaṃjayasya ca raṇe jayam āśāstavān vibhuḥ // 7.103.30
tathā tu nardamāne vai bhīmasene raṇotkaṭe / smitaṃ kṛtvā mahābāhur dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 7.103.31
hṛdgataṃ manasā prāha dhyātvā dharmabhṛtāṃ varaḥ / dattā bhīma tvayā saṃvit kṛtaṃ guruvacas tathā // 7.103.32
na hi teṣāṃ jayo yuddhe yeṣāṃ dveṣṭāsi pāṇḍava / diṣṭyā jīvati saṃgrāme savyasācī dhanaṃjayaḥ // 7.103.33
diṣṭyā ca kuśalī vīraḥ sātyakiḥ satyavikramaḥ / diṣṭyā śṛṇomi garjantau vāsudevadhanaṃjayau // 7.103.34
yena śakraṃ raṇe jitvā tarpito havyavāhanaḥ / sa hantā dviṣatāṃ saṃkhye diṣṭyā jīvati phalgunaḥ // 7.103.35
yasya bāhubalaṃ sarve vayam āśritya jīvitāḥ / sa hantā ripusainyānāṃ diṣṭyā jīvati phalgunaḥ // 7.103.36
nivātakavacā yena devair api sudurjayāḥ / nirjitā rathinaikena diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati // 7.103.37
kauravān sahitān sarvān gograhārthe samāgatān / yo 'jayan matsyanagare diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati // 7.103.38
kālakeyasahasrāṇi caturdaśa mahāraṇe / yo 'vadhīd bhujavīryeṇa diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati // 7.103.39
gandharvarājaṃ balinaṃ duryodhanakṛtena vai / jitavān yo 'stravīryeṇa diṣṭyā pārthaḥ sa jīvati // 7.103.40
kirīṭamālī balavāñ śvetāśvaḥ kṛṣṇasārathiḥ / mama priyaś ca satataṃ diṣṭyā jīvati phalgunaḥ // 7.103.41
putraśokābhisaṃtaptaś cikīrṣuḥ karma duṣkaram / jayadrathavadhānveṣī pratijñāṃ kṛtavān hi yaḥ // 7.103.42
kaccit sa saindhavaṃ saṃkhye haniṣyati dhanaṃjayaḥ // 7.103.42.2
kaccit tīrṇapratijñaṃ hi vāsudevena rakṣitam / anastamita āditye sameṣyāmy aham arjunam // 7.103.43
kaccit saindhavako rājā duryodhanahite rataḥ / nandayiṣyaty amitrāṇi phalgunena nipātitaḥ // 7.103.44
kaccid duryodhano rājā phalgunena nipātitam / dṛṣṭvā saindhavakaṃ saṃkhye śamam asmāsu dhāsyati // 7.103.45
dṛṣṭvā vinihatān bhrātṝn bhīmasenena saṃyuge / kaccid duryodhano mandaḥ śamam asmāsu dhāsyati // 7.103.46
dṛṣṭvā cānyān bahūn yodhān pātitān dharaṇītale / kaccid duryodhano mandaḥ paścāttāpaṃ kariṣyati // 7.103.47
kaccid bhīṣmeṇa no vairam ekenaiva praśāmyati / śeṣasya rakṣaṇārthaṃ ca saṃdhāsyati suyodhanaḥ // 7.103.48
evaṃ bahuvidhaṃ tasya cintayānasya pārthiva / kṛpayābhiparītasya ghoraṃ yuddham avartata // 7.103.49
tathā tu nardamānaṃ taṃ bhīmasenaṃ mahābalam / meghastanitanirghoṣaṃ ke vīrāḥ paryavārayan // 7.104.1
na hi paśyāmy ahaṃ taṃ vai triṣu lokeṣu saṃjaya / kruddhasya bhimasenasya yas tiṣṭhed agrato raṇe // 7.104.2
gadām udyacchamānasya kālasyeva mahāmṛdhe / na hi paśyāmy ahaṃ tāta yas tiṣṭheta raṇājire // 7.104.3
rathaṃ rathena yo hanyāt kuñjaraṃ kuñjareṇa ca / kas tasya samare sthātā sākṣād api śatakratuḥ // 7.104.4
kruddhasya bhīmasenasya mama putrāñ jighāṃsataḥ / duryodhanahite yuktāḥ samatiṣṭhanta ke 'grataḥ // 7.104.5
bhīmasenadavāgnes tu mama putratṛṇolapam / pradhakṣyato raṇamukhe ke vīrāḥ pramukhe sthitāḥ // 7.104.6
kālyamānān hi me putrān bhīmenāvekṣya saṃyuge / kāleneva prajāḥ sarvāḥ ke bhīmaṃ paryavārayan // 7.104.7
bhīmavahneḥ pradīptasya mama putrān didhakṣataḥ / ke śūrāḥ paryavartanta tan mamācakṣva saṃjaya // 7.104.8
tathā tu nardamānaṃ taṃ bhīmasenaṃ mahāratham / tumulenaiva śabdena karṇo 'py abhyapatad balī // 7.104.9
vyākṣipan balavac cāpam atimātram amarṣaṇaḥ / karṇas tu yuddham ākāṅkṣan darśayiṣyan balaṃ balī // 7.104.10
prāvepann iva gātrāṇi karṇabhīmasamāgame / rathināṃ sādināṃ caiva tayoḥ śrutvā talasvanam // 7.104.11
bhīmasenasya ninadaṃ ghoraṃ śrutvā raṇājire / khaṃ ca bhūmiṃ ca saṃbaddhāṃ menire kṣatriyarṣabhāḥ // 7.104.12
punar ghoreṇa nādena pāṇḍavasya mahātmanaḥ / samare sarvayodhānāṃ dhanūṃṣy abhyapatan kṣitau // 7.104.13
vitrastāni ca sarvāṇi śakṛnmūtraṃ prasusruvuḥ / vāhanāni mahārāja babhūvur vimanāṃsi ca // 7.104.14
prādurāsan nimittāni ghorāṇi ca bahūni ca / tasmiṃs tu tumule rājan bhīmakarṇasamāgame // 7.104.15
tataḥ karṇas tu viṃśatyā śarāṇāṃ bhīmam ārdayat / vivyādha cāsya tvaritaḥ sūtaṃ pañcabhir āśugaiḥ // 7.104.16
prahasya bhīmasenas tu karṇaṃ pratyarpayad raṇe / sāyakānāṃ catuḥṣaṣṭyā kṣiprakārī mahābalaḥ // 7.104.17
tasya karṇo maheṣvāsaḥ sāyakāṃś caturo 'kṣipat / asaṃprāptāṃs tu tān bhīmaḥ sāyakair nataparvabhiḥ // 7.104.18
ciccheda bahudhā rājan darśayan pāṇilāghavam // 7.104.18.2
taṃ karṇaś chādayām āsa śaravrātair anekaśaḥ / saṃchādyamānaḥ karṇena bahudhā pāṇḍunandanaḥ // 7.104.19
ciccheda cāpaṃ karṇasya muṣṭideśe mahārathaḥ / vivyādha cainaṃ bahubhiḥ sāyakair nataparvabhiḥ // 7.104.20
athānyad dhanur ādāya sajyaṃ kṛtvā ca sūtajaḥ / vivyādha samare bhīmaṃ bhīmakarmā mahārathaḥ // 7.104.21
tasya bhīmo bhṛśaṃ kruddhas trīñ śarān nataparvaṇaḥ / nicakhānorasi tadā sūtaputrasya vegitaḥ // 7.104.22
taiḥ karṇo 'bhrājata śarair uromadhyagatais tadā / mahīdhara ivodagras triśṛṅgo bharatarṣabha // 7.104.23
susrāva cāsya rudhiraṃ viddhasya parameṣubhiḥ / dhātuprasyandinaḥ śailād yathā gairikarājayaḥ // 7.104.24
kiṃ cid vicalitaḥ karṇaḥ suprahārābhipīḍitaḥ / sasāyakaṃ dhanuḥ kṛtvā bhīmaṃ vivyādha māriṣa // 7.104.25
cikṣepa ca punar bāṇāñ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.104.25.2
sa chādyamānaḥ sahasā karṇena dṛḍhadhanvinā / dhanurjyām acchinat tūrṇam utsmayan pāṇḍunandanaḥ // 7.104.26
sārathiṃ cāsya bhallena prāhiṇod yamasādanam / vāhāṃś ca caturaḥ saṃkhye vyasūṃś cakre mahārathaḥ // 7.104.27
hatāśvāt tu rathāt karṇaḥ samāplutya viśāṃ pate / syandanaṃ vṛṣasenasya samārohan mahārathaḥ // 7.104.28
nirjitya tu raṇe karṇaṃ bhīmasenaḥ pratāpavān / nanāda sumahānādaṃ parjanyaninadopamam // 7.104.29
tasya taṃ ninadaṃ śrutvā prahṛṣṭo 'bhūd yudhiṣṭhiraḥ / karṇaṃ ca nirjitaṃ matvā bhīmasenena bhārata // 7.104.30
samantāc chaṅkhaninadaṃ pāṇḍusenākarot tadā / śatrusenādhvaniṃ śrutvā tāvakā hy api nānadan // 7.104.31
gāṇḍīvaṃ prākṣipat pārthaḥ kṛṣṇo 'py abjam avādayat // 7.104.31.2
tam antardhāya ninadaṃ dhvanir bhīmasya nardataḥ / aśrūyata mahārāja sarvasainyeṣu bhārata // 7.104.32
tato vyāyacchatām astraiḥ pṛthak pṛthag ariṃdamau / mṛdupūrvaṃ ca rādheyo dṛḍhapūrvaṃ ca pāṇḍavaḥ // 7.104.33
tasmin vilulite sainye saindhavāyārjune gate / sātvate bhīmasene ca putras te droṇam abhyayāt // 7.105.1
tvarann ekarathenaiva bahukṛtyaṃ vicintayan // 7.105.1.2
sa rathas tava putrasya tvarayā parayā yutaḥ / tūrṇam abhyapatad droṇaṃ manomārutavegavān // 7.105.2
uvāca cainaṃ putras te saṃrambhād raktalocanaḥ / arjuno bhīmasenaś ca sātyakiś cāparājitaḥ // 7.105.3
vijitya sarvasainyāni sumahānti mahārathāḥ / saṃprāptāḥ sindhurājasya samīpam arikarśanāḥ // 7.105.4
vyāyacchanti ca tatrāpi sarva evāparājitāḥ // 7.105.4.2
yadi tāvad raṇe pārtho vyatikrānto mahārathaḥ / kathaṃ sātyakibhīmābhyāṃ vyatikrānto 'si mānada // 7.105.5
āścaryabhūtaṃ loke 'smin samudrasyeva śoṣaṇam / nirjayaṃ tava viprāgrya sātvatenārjunena ca // 7.105.6
tathaiva bhīmasenena lokaḥ saṃvadate bhṛśam / kathaṃ droṇo jitaḥ saṃkhye dhanurvedasya pāragaḥ // 7.105.7
nāśa eva tu me nūnaṃ mandabhāgyasya saṃyuge / yatra tvāṃ puruṣavyāghram atikrāntās trayo rathāḥ // 7.105.8
evaṃ gate tu kṛtye 'smin brūhi yat te vivakṣitam / yad gataṃ gatam eveha śeṣaṃ cintaya mānada // 7.105.9
yat kṛtyaṃ sindhurājasya prāptakālam anantaram / tad bravītu bhavān kṣipraṃ sādhu tat saṃvidhīyatām // 7.105.10
cintyaṃ bahu mahārāja kṛtyaṃ yat tatra me śṛṇu / trayo hi samatikrāntāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ // 7.105.11
yāvad eva bhayaṃ paścāt tāvad eṣāṃ puraḥsaram // 7.105.11.2
tad garīyastaraṃ manye yatra kṛṣṇadhanaṃjayau / sā purastāc ca paścāc ca gṛhītā bhāratī camūḥ // 7.105.12
tatra kṛtyam ahaṃ manye saindhavasyābhirakṣaṇam / sa no rakṣyatamas tāta kruddhād bhīto dhanaṃjayāt // 7.105.13
gatau hi saindhavaṃ vīrau yuyudhānavṛkodarau / saṃprāptaṃ tad idaṃ dyūtaṃ yat tac chakunibuddhijam // 7.105.14
na sabhāyāṃ jayo vṛtto nāpi tatra parājayaḥ / iha no glahamānānām adya tāta jayājayau // 7.105.15
yān sma tān glahate ghorāñ śakuniḥ kurusaṃsadi / akṣān saṃmanyamānaḥ sa prā kśarās te durāsadāḥ // 7.105.16
yatra te bahavas tāta kuravaḥ paryavasthitāḥ / senāṃ durodaraṃ viddhi śarān akṣān viśāṃ pate // 7.105.17
glahaṃ ca saindhavaṃ rājann atra dyūtasya niścayaḥ / saindhave hi mahādyūtaṃ samāsaktaṃ paraiḥ saha // 7.105.18
atra sarve mahārāja tyaktvā jīvitam ātmanaḥ / saindhavasya raṇe rakṣāṃ vidhivat kartum arhatha // 7.105.19
tatra no glahamānānāṃ dhruvau tāta jayājayau // 7.105.19.2
yatra te parameṣvāsā yattā rakṣanti saindhavam / tatra yāhi svayaṃ śīghraṃ tāṃś ca rakṣasva rakṣiṇaḥ // 7.105.20
ihaiva tv aham āsiṣye preṣayiṣyāmi cāparān / nirotsyāmi ca pāñcālān sahitān pāṇḍusṛñjayaiḥ // 7.105.21
tato duryodhanaḥ prāyāt tūrṇam ācāryaśāsanāt / udyamyātmānam ugrāya karmaṇe sapadānugaḥ // 7.105.22
cakrarakṣau tu pāñcālyau yudhāmanyūttamaujasau / bāhyena senām abhyetya jagmatuḥ savyasācinam // 7.105.23
tau hi pūrvaṃ mahārāja vāritau kṛtavarmaṇā / praviṣṭe tv arjune rājaṃs tava sainyaṃ yuyutsayā // 7.105.24
tābhyāṃ duryodhanaḥ sārdham agacchad yuddham uttamam / tvaritas tvaramāṇābhyāṃ bhrātṛbhyāṃ bhārato balī // 7.105.25
tāv abhidravatām enam ubhāv udyatakārmukau / mahārathasamākhyātau kṣatriyapravarau yudhi // 7.105.26
yudhāmanyus tu saṃkruddhaḥ śarāṃs triṃśatam āyasān / vyasṛjat tava putrasya tvaramāṇaḥ stanāntare // 7.105.27
duryodhano 'pi rājendra pāñcālyasyottamaujasaḥ / jaghāna caturaś cāśvān ubhau ca pārṣṇisārathī // 7.105.28
uttamaujā hatāśvas tu hatasūtaś ca saṃyuge / āruroha rathaṃ bhrātur yudhāmanyor abhitvaran // 7.105.29
sa rathaṃ prāpya taṃ bhrātur duryodhanahayāñ śaraiḥ / bahubhis tāḍayām āsa te hatāḥ prāpatan bhuvi // 7.105.30
hayeṣu patiteṣv asya ciccheda parameṣuṇā / yudhāmanyur dhanuḥ śīghraṃ śarāvāpaṃ ca saṃyuge // 7.105.31
hatāśvasūtāt sa rathād avaplutya mahārathaḥ / gadām ādāya te putraḥ pāñcālyāv abhyadhāvata // 7.105.32
tam āpatantaṃ saṃprekṣya kruddhaṃ parapuraṃjayam / avaplutau rathopasthād yudhāmanyūttamaujasau // 7.105.33
tataḥ sa hemacitraṃ taṃ syandanapravaraṃ gadī / gadayā pothayām āsa sāśvasūtadhvajaṃ raṇe // 7.105.34
hatvā cainaṃ sa putras te hatāśvo hatasārathiḥ / madrarājarathaṃ tūrṇam āruroha paraṃtapaḥ // 7.105.35
pāñcālānāṃ tu mukhyau tau rājaputrau mahābalau / ratham anyaṃ samāruhya dhanaṃjayam abhīyatuḥ // 7.105.36
yau tau karṇaś ca bhīmaś ca saṃprayuddhau mahābalau / arjunasya rathopānte kīdṛśaḥ so 'bhavad raṇaḥ // 7.106.1
pūrvaṃ hi nirjitaḥ karṇo bhīmasenena saṃyuge / kathaṃ bhūyas tu rādheyo bhīmam āgān mahārathaḥ // 7.106.2
bhīmo vā sūtatanayaṃ pratyudyātaḥ kathaṃ raṇe / mahārathasamākhyātaṃ pṛthivyāṃ pravaraṃ ratham // 7.106.3
bhīṣmadroṇāv atikramya dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / nānyato bhayam ādatta vinā karṇaṃ dhanurdharam // 7.106.4
bhayān na śete satataṃ cintayan vai mahāratham / taṃ kathaṃ sūtaputraṃ hi bhīmo 'yudhyata saṃyuge // 7.106.5
brahmaṇyaṃ vīryasaṃpannaṃ samareṣv anivartinam / kathaṃ karṇaṃ yudhāṃ śreṣṭhaṃ bhīmo 'yudhyata saṃyuge // 7.106.6
yau tau samīyatur vīrāv arjunasya rathaṃ prati / kathaṃ nu tāv ayudhyetāṃ sūtaputravṛkodarau // 7.106.7
bhrātṛtvaṃ darśitaṃ pūrvaṃ ghṛṇī cāpi sa sūtajaḥ / kathaṃ bhīmena yuyudhe kuntyā vākyam anusmaran // 7.106.8
bhīmo vā sūtaputreṇa smaran vairaṃ purā kṛtam / so 'yudhyata kathaṃ vīraḥ karṇena saha saṃyuge // 7.106.9
āśāste ca sadā sūta putro duryodhano mama / karṇo jeṣyati saṃgrāme sahitān pāṇḍavān iti // 7.106.10
jayāśā yatra mandasya putrasya mama saṃyuge / sa kathaṃ bhīmakarmāṇaṃ bhīmasenam ayudhyata // 7.106.11
yaṃ samāśritya putrair me kṛtaṃ vairaṃ mahārathaiḥ / taṃ sūtatanayaṃ tāta kathaṃ bhīmo hy ayodhayat // 7.106.12
anekān viprakārāṃś ca sūtaputrasamudbhavān / smaramāṇaḥ kathaṃ bhīmo yuyudhe sūtasūnunā // 7.106.13
yo 'jayat pṛthivīṃ sarvāṃ rathenaikena vīryavān / taṃ sūtatanayaṃ yuddhe kathaṃ bhīmo hy ayodhayat // 7.106.14
yo jātaḥ kuṇḍalābhyāṃ ca kavacena sahaiva ca / taṃ sūtaputraṃ samare bhīmaḥ katham ayodhayat // 7.106.15
yathā tayor yuddham abhūd yaś cāsīd vijayī tayoḥ / tan mamācakṣva tattvena kuśalo hy asi saṃjaya // 7.106.16
bhīmasenas tu rādheyam utsṛjya rathināṃ varam / iyeṣa gantuṃ yatrāstāṃ vīrau kṛṣṇadhanaṃjayau // 7.106.17
taṃ prayāntam abhidrutya rādheyaḥ kaṅkapatribhiḥ / abhyavarṣan mahārāja megho vṛṣṭyeva parvatam // 7.106.18
phullatā paṅkajeneva vaktreṇābhyutsmayan balī / ājuhāva raṇe yāntaṃ bhīmam ādhirathis tadā // 7.106.19
bhīmasenas tadāhvānaṃ karṇān nāmarṣayad yudhi / ardhamaṇḍalam āvṛtya sūtaputram ayodhayat // 7.106.20
avakragāmibhir bāṇair abhyavarṣan mahāyasaiḥ / dvairathe daṃśitaṃ yattaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam // 7.106.21
vidhitsuḥ kalahasyāntaṃ jighāṃsuḥ karṇam akṣiṇot / taṃ ca hatvetarān sarvān hantukāmo mahābalaḥ // 7.106.22
tasmai prāsṛjad ugrāṇi vividhāni paraṃtapaḥ / amarṣī pāṇḍavaḥ kruddhaḥ śaravarṣāṇi māriṣa // 7.106.23
tasya tānīṣuvarṣāṇi mattadviradagāminaḥ / sūtaputro 'stramāyābhir agrasat sumahāyaśāḥ // 7.106.24
sa yathāvan mahārāja vidyayā vai supūjitaḥ / ācāryavan maheṣvāsaḥ karṇaḥ paryacarad raṇe // 7.106.25
saṃrambheṇa tu yudhyantaṃ bhīmasenaṃ smayann iva / abhyapadyata rādheyas tam amarṣī vṛkodaram // 7.106.26
tan nāmṛṣyata kaunteyaḥ karṇasya smitam āhave / yudhyamāneṣu vīreṣu paśyatsu ca samantataḥ // 7.106.27
taṃ bhīmasenaḥ saṃprāptaṃ vatsadantaiḥ stanāntare / vivyādha balavān kruddhas tottrair iva mahādvipam // 7.106.28
sūtaṃ tu sūtaputrasya supuṅkhair niśitaiḥ śaraiḥ / sumuktaiś citravarmāṇaṃ nirbibheda trisaptabhiḥ // 7.106.29
karṇo jāmbūnadair jālaiḥ saṃchannān vātaraṃhasaḥ / vivyādha turagān vīraḥ pañcabhiḥ pañcabhiḥ śaraiḥ // 7.106.30
tato bāṇamayaṃ jālaṃ bhīmasenarathaṃ prati / karṇena vihitaṃ rājan nimeṣārdhād adṛśyata // 7.106.31
sarathaḥ sadhvajas tatra sasūtaḥ pāṇḍavas tadā / prācchādyata mahārāja karṇacāpacyutaiḥ śaraiḥ // 7.106.32
tasya karṇaś catuḥṣaṣṭyā vyadhamat kavacaṃ dṛḍham / kruddhaś cāpy ahanat pārśve nārācair marmabhedibhiḥ // 7.106.33
tato 'cintya mahāvegān karṇakārmukaniḥsṛtān / samāśliṣyad asaṃbhrāntaḥ sūtaputraṃ vṛkodaraḥ // 7.106.34
sa karṇacāpaprabhavān iṣūn āśīviṣopamān / bibhrad bhīmo mahārāja na jagāma vyathāṃ raṇe // 7.106.35
tato dvātriṃśatā bhallair niśitais tigmatejanaiḥ / vivyādha samare karṇaṃ bhīmasenaḥ pratāpavān // 7.106.36
ayatnenaiva taṃ karṇaḥ śarair upa samākirat / bhīmasenaṃ mahābāhuṃ saindhavasya vadhaiṣiṇam // 7.106.37
mṛdupūrvaṃ ca rādheyo bhīmam ājāv ayodhayat / krodhapūrvaṃ tathā bhīmaḥ pūrvavairam anusmaran // 7.106.38
taṃ bhīmaseno nāmṛṣyad avamānam amarṣaṇaḥ / sa tasmai vyasṛjat tūrṇaṃ śaravarṣam amitrajit // 7.106.39
te śarāḥ preṣitā rājan bhīmasenena saṃyuge / nipetuḥ sarvato bhīmāḥ kūjanta iva pakṣiṇaḥ // 7.106.40
hemapuṅkhā mahārāja bhīmasenadhanuścyutāḥ / abhyadravaṃs te rādheyaṃ vṛkāḥ kṣudramṛgaṃ yathā // 7.106.41
karṇas tu rathināṃ śreṣṭhaś chādyamānaḥ samantataḥ / rājan vyasṛjad ugrāṇi śaravarṣāṇi saṃyuge // 7.106.42
tasya tān aśaniprakhyān iṣūn samaraśobhinaḥ / ciccheda bahubhir bhallair asaṃprāptān vṛkodaraḥ // 7.106.43
punaś ca śaravarṣeṇa chādayām āsa bhārata / karṇo vaikartano yuddhe bhīmasenaṃ mahāratham // 7.106.44
tatra bhārata bhīmaṃ tu dṛṣṭavantaḥ sma sāyakaiḥ / samācitatanuṃ saṃkhye śvāvidhaṃ śalalair iva // 7.106.45
hemapuṅkhāñ śilādhautān karṇacāpacyutāñ śarān / dadhāra samare vīraḥ svaraśmīn iva bhāskaraḥ // 7.106.46
rudhirokṣitasarvāṅgo bhīmaseno vyarocata / tapanīyanibhaiḥ puṣpaiḥ palāśa iva kānane // 7.106.47
tat tu bhīmo mahārāja karṇasya caritaṃ raṇe / nāmṛṣyata maheṣvāsaḥ krodhād udvṛtya cakṣuṣī // 7.106.48
sa karṇaṃ pañcaviṃśatyā nārācānāṃ samārpayat / mahīdharam iva śvetaṃ gūḍhapādair viṣolbaṇaiḥ // 7.106.49
taṃ vivyādha punar bhīmaḥ ṣaḍbhir aṣṭābhir eva ca / marmasv amaravikrāntaḥ sūtaputraṃ mahāraṇe // 7.106.50
tataḥ karṇasya saṃkruddho bhīmasenaḥ pratāpavān / ciccheda kārmukaṃ tūrṇaṃ sarvopakaraṇāni ca // 7.106.51
jaghāna caturaś cāśvān sūtaṃ ca tvaritaḥ śaraiḥ / nārācair arkaraśmyābhaiḥ karṇaṃ vivyādha corasi // 7.106.52
te jagmur dharaṇīṃ sarve karṇaṃ nirbhidya māriṣa / yathā hi jaladaṃ bhittvā rājan sūryasya raśmayaḥ // 7.106.53
sa vaikalyaṃ mahat prāpya chinnadhanvā śarārditaḥ / tathā puruṣamānī sa pratyapāyād rathāntaram // 7.106.54
yasmiñ jayāśā satataṃ putrāṇāṃ mama saṃjaya / taṃ dṛṣṭvā vimukhaṃ saṃkhye kiṃ nu duryodhano 'bravīt // 7.107.1
karṇo vā samare tāta kim akārṣīd ataḥ param // 7.107.1.2
bhīmasenaṃ raṇe dṛṣṭvā jvalantam iva pāvakam / ratham anyaṃ samāsthāya vidhivat kalpitaṃ punaḥ // 7.107.2
abhyayāt pāṇḍavaṃ karṇo vātoddhūta ivārṇavaḥ // 7.107.2.2
kruddham ādhirathiṃ dṛṣṭvā putrās tava viśāṃ pate / bhīmasenam amanyanta vaivasvatamukhe hutam // 7.107.3
cāpaśabdaṃ mahat kṛtvā talaśabdaṃ ca bhairavam / abhyavartata rādheyo bhīmasenarathaṃ prati // 7.107.4
punar eva tato rājan mahān āsīt sudāruṇaḥ / vimardaḥ sūtaputrasya bhīmasya ca viśāṃ pate // 7.107.5
saṃrabdhau hi mahābāhū parasparavadhaiṣiṇau / anyonyam īkṣāṃ cakrāte dahantāv iva locanaiḥ // 7.107.6
krodharaktekṣaṇau kruddhau niḥśvasantau mahārathau / yuddhe 'nyonyaṃ samāsādya tatakṣatur ariṃdamau // 7.107.7
vyāghrāv iva susaṃrabdhau śyenāv iva ca śīghragau / śarabhāv iva saṃkruddhau yuyudhāte parasparam // 7.107.8
tato bhīmaḥ smaran kleśān akṣadyūte vane 'pi ca / virāṭanagare caiva prāptaṃ duḥkham ariṃdamaḥ // 7.107.9
rāṣṭrāṇāṃ sphītaratnānāṃ haraṇaṃ ca tavātmajaiḥ / satataṃ ca parikleśān saputreṇa tvayā kṛtān // 7.107.10
dagdhum aicchaś ca yat kuntīṃ saputrāṃ tvam anāgasam / kṛṣṇāyāś ca parikleśaṃ sabhāmadhye durātmabhiḥ // 7.107.11
patim anyaṃ parīpsasva na santi patayas tava / narakaṃ patitāḥ pārthāḥ sarve ṣaṇḍhatilopamāḥ // 7.107.12
samakṣaṃ tava kauravya yad ūcuḥ kuravas tadā / dāsībhogena kṛṣṇāṃ ca bhoktukāmāḥ sutās tava // 7.107.13
yac cāpi tān pravrajataḥ kṛṣṇājinanivāsinaḥ / paruṣāṇy uktavān karṇaḥ sabhāyāṃ saṃnidhau tava // 7.107.14
tṛṇīkṛtya ca yat pārthāṃs tava putro vavalga ha / viṣamasthān samastho hi saṃrambhād gatacetasaḥ // 7.107.15
bālyāt prabhṛti cārighnas tāni duḥkhāni cintayan / niravidyata dharmātmā jīvitena vṛkodaraḥ // 7.107.16
tato visphārya sumahad dhemapṛṣṭhaṃ durāsadam / cāpaṃ bharataśārdūlas tyaktātmā karṇam abhyayāt // 7.107.17
sa sāyakamayair jālair bhīmaḥ karṇarathaṃ prati / bhānumadbhiḥ śilādhautair bhānoḥ pracchādayat prabhām // 7.107.18
tataḥ prahasyādhirathis tūrṇam asyañ śitāñ śarān / vyadhamad bhīmasenasya śarajālāni patribhiḥ // 7.107.19
mahāratho mahābāhur mahāvegair mahābalaḥ / vivyādhādhirathir bhīmaṃ navabhir niśitaiḥ śaraiḥ // 7.107.20
sa tottrair iva mātaṅgo vāryamāṇaḥ patatribhiḥ / abhyadhāvad asaṃbhrāntaḥ sūtaputraṃ vṛkodaraḥ // 7.107.21
tam āpatantaṃ vegena rabhasaṃ pāṇḍavarṣabham / karṇaḥ pratyudyayau yoddhuṃ matto mattam iva dvipam // 7.107.22
tataḥ pradhmāpya jalajaṃ bherīśatanināditam / akṣubhyata balaṃ harṣād uddhūta iva sāgaraḥ // 7.107.23
tad uddhūtaṃ balaṃ dṛṣṭva rathanāgāśvapattimat / bhīmaḥ karṇaṃ samāsādya chādayām āsa sāyakaiḥ // 7.107.24
aśvān ṛśyasavarṇāṃs tu haṃsavarṇair hayottamaiḥ / vyāmiśrayad raṇe karṇaḥ pāṇḍavaṃ chādayañ śaraiḥ // 7.107.25
ṛśyavarṇān hayān karkair miśrān mārutaraṃhasaḥ / nirīkṣya tava putrāṇāṃ hāhākṛtam abhūd balam // 7.107.26
te hayā bahv aśobhanta miśritā vātaraṃhasaḥ / sitāsitā mahārāja yathā vyomni balāhakāḥ // 7.107.27
saṃrabdhau krodhatāmrākṣau prekṣya karṇavṛkodarau / saṃtrastāḥ samakampanta tvadīyānāṃ mahārathāḥ // 7.107.28
yamarāṣṭropamaṃ ghoram āsīd āyodhanaṃ tayoḥ / durdarśaṃ bharataśreṣṭha pretarājapuraṃ yathā // 7.107.29
samājam iva tac citraṃ prekṣamāṇā mahārathāḥ / nālakṣayañ jayaṃ vyaktam ekaikasya nivāraṇe // 7.107.30
tayoḥ praikṣanta saṃmardaṃ saṃnikṛṣṭamahāstrayoḥ / tava durmantrite rājan saputrasya viśāṃ pate // 7.107.31
chādayantau hi śatrughnāv anyonyaṃ sāyakaiḥ śitaiḥ / śarajālāvṛtaṃ vyoma cakrāte śaravṛṣṭibhiḥ // 7.107.32
tāv anyonyaṃ jighāṃsantau śarais tīkṣṇair mahārathau / prekṣaṇīyatarāv āstāṃ vṛṣṭimantāv ivāmbudau // 7.107.33
suvarṇavikṛtān bāṇān pramuñcantāv ariṃdamau / bhāsvaraṃ vyoma cakrāte vahnyulkābhir iva prabho // 7.107.34
tābhyāṃ muktā vyakāśanta kaṅkabarhiṇavāsasaḥ / paṅktyaḥ śaradi mattānāṃ sārasānām ivāmbare // 7.107.35
saṃsaktaṃ sūtaputreṇa dṛṣṭvā bhīmam ariṃdamam / atibhāram amanyetāṃ bhīme kṛṣṇadhanaṃjayau // 7.107.36
tatrādhirathibhīmābhyāṃ śarair muktair dṛḍhāhatāḥ / iṣupātam atikramya petur aśvanaradvipāḥ // 7.107.37
patadbhiḥ patitaiś cānyair gatāsubhir anekaśaḥ / kṛto mahān mahārāja putrāṇāṃ te janakṣayaḥ // 7.107.38
manuṣyāśvagajānāṃ ca śarīrair gatajīvitaiḥ / kṣaṇena bhūmiḥ saṃjajñe saṃvṛtā bharatarṣabha // 7.107.39
atyadbhutam ahaṃ manye bhīmasenasya vikramam / yat karṇaṃ yodhayām āsa samare laghuvikramam // 7.108.1
tridaśān api codyuktān sarvaśastradharān yudhi / vārayed yo raṇe karṇaḥ sayakṣāsuramānavān // 7.108.2
sa kathaṃ pāṇḍavaṃ yuddhe bhrājamānam iva śriyā / nātarat saṃyuge tāta tan mamācakṣva saṃjaya // 7.108.3
kathaṃ ca yuddhaṃ bhūyo 'bhūt tayoḥ prāṇadurodare / atra manye samāyatto jayo vājaya eva vā // 7.108.4
karṇaṃ prāpya raṇe sūta mama putraḥ suyodhanaḥ / jetum utsahate pārthān sagovindān sasātvatān // 7.108.5
śrutvā tu nirjitaṃ karṇam asakṛd bhīmakarmaṇā / bhīmasenena samare moha āviśatīva mām // 7.108.6
vinaṣṭān kauravān manye mama putrasya durnayaiḥ / na hi karṇo maheṣvāsān pārthāñ jyeṣyati saṃjaya // 7.108.7
kṛtavān yāni yuddhāni karṇaḥ pāṇḍusutaiḥ saha / sarvatra pāṇḍavāḥ karṇam ajayanta raṇājire // 7.108.8
ajayyāḥ pāṇḍavās tāta devair api savāsavaiḥ / na ca tad budhyate mandaḥ putro duryodhano mama // 7.108.9
dhanaṃ dhaneśvarasyeva hṛtvā pārthasya me sutaḥ / madhuprepsur ivābuddhiḥ prapātaṃ nāvabudhyate // 7.108.10
nikṛtyā nikṛtiprajño rājyaṃ hṛtvā mahātmanām / jitān ity eva manvānaḥ pāṇḍavān avamanyate // 7.108.11
putrasnehābhibhūtena mayā cāpy akṛtātmanā / dharme sthitā mahātmāno nikṛtāḥ pāṇḍunandanāḥ // 7.108.12
śamakāmaḥ sadā pārtho dīrghaprekṣī yudhiṣṭhiraḥ / aśakta iti manvānaiḥ putrair mama nirākṛtaḥ // 7.108.13
tāni duḥkhāny anekāni viprakārāṃś ca sarvaśaḥ / hṛdi kṛtvā mahābāhur bhīmo 'yudhyata sūtajam // 7.108.14
tasmān me saṃjaya brūhi karṇabhīmau yathā raṇe / ayudhyetāṃ yudhi śreṣṭhau parasparavadhaiṣiṇau // 7.108.15
śṛṇu rājan yathā vṛttaḥ saṃgrāmaḥ karṇabhīmayoḥ / parasparavadhaprepsvor vane kuñjarayor iva // 7.108.16
rājan vaikartano bhīmaṃ kruddhaḥ kruddham ariṃdamam / parākrāntaṃ parākramya vivyādha triṃśatā śaraiḥ // 7.108.17
mahāvegaiḥ prasannāgraiḥ śātakumbhapariṣkṛtaiḥ / āhanad bharataśreṣṭha bhīmaṃ vaikartanaḥ śaraiḥ // 7.108.18
tasyāsyato dhanur bhīmaś cakarta niśitais tribhiḥ / rathanīḍāc ca yantāraṃ bhallenāpātayat kṣitau // 7.108.19
sa kāṅkṣan bhīmasenasya vadhaṃ vaikartano vṛṣaḥ / śaktiṃ kanakavaiḍūryacitradaṇḍāṃ parāmṛśat // 7.108.20
pragṛhya ca mahāśaktiṃ kālaśaktim ivāparām / samutkṣipya ca rādheyaḥ saṃdhāya ca mahābalaḥ // 7.108.21
cikṣepa bhīmasenāya jīvitāntakarīm iva // 7.108.21.2
śaktiṃ visṛjya rādheyaḥ puraṃdara ivāśanim / nanāda sumahānādaṃ balavān sūtanandanaḥ // 7.108.22
taṃ ca nādaṃ tataḥ śrutvā putrās te hṛṣitābhavan // 7.108.22.2
tāṃ karṇabhujanirmuktām arkavaiśvānaraprabhām / śaktiṃ viyati ciccheda bhīmaḥ saptabhir āśugaiḥ // 7.108.23
chittvā śaktiṃ tato bhīmo nirmuktoragasaṃnibhām / mārgamāṇa iva prāṇān sūtaputrasya māriṣa // 7.108.24
prāhiṇon nava saṃrabdhaḥ śarān barhiṇavāsasaḥ / svarṇapuṅkhāñ śilādhautān yamadaṇḍopamān mṛdhe // 7.108.25
karṇo 'py anyad dhanur gṛhya hemapṛṣṭhaṃ durāsadam / vikṛṣya ca mahātejā vyasṛjat sāyakān nava // 7.108.26
tān pāṇḍuputraś ciccheda navabhir nataparvabhiḥ / vasuṣeṇena nirmuktān nava rājan mahāśarān // 7.108.27
chittvā bhīmo mahārāja nādaṃ siṃha ivānadat // 7.108.27.2
tau vṛṣāv iva nardantau balinau vāśitāntare / śārdūlāv iva cānyonyam atyarthaṃ ca hy agarjatām // 7.108.28
anyonyaṃ prajihīrṣantāv anyonyasyāntaraiṣiṇau / anyonyam abhivīkṣantau goṣṭheṣv iva maharṣabhau // 7.108.29
mahāgajāv ivāsādya viṣāṇāgraiḥ parasparam / śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair anyonyam abhijaghnatuḥ // 7.108.30
nirdahantau mahārāja śaravṛṣṭyā parasparam / anyonyam abhivīkṣantau kopād vivṛtalocanau // 7.108.31
prahasantau tathānyonyaṃ bhartsayantau muhur muhuḥ / śaṅkhaśabdaṃ ca kurvāṇau yuyudhāte parasparam // 7.108.32
tasya bhīmaḥ punaś cāpaṃ muṣṭau ciccheda māriṣa / śaṅkhavarṇāś ca tān aśvān bāṇair ninye yamakṣayam // 7.108.33
tathā kṛcchragataṃ dṛṣṭvā karṇaṃ duryodhano nṛpaḥ / vepamāna iva krodhād vyādideśātha durjayam // 7.108.34
gaccha durjaya rādheyaṃ purā grasati pāṇḍavaḥ / jahi tūbarakaṃ kṣipraṃ karṇasya balam ādadhat // 7.108.35
evam uktas tathety uktvā tava putras tavātmajam / abhyadravad bhīmasenaṃ vyāsaktaṃ vikirañ śarān // 7.108.36
sa bhīmaṃ navabhir bāṇair aśvān aṣṭabhir ardayat / ṣaḍbhiḥ sūtaṃ tribhiḥ ketuṃ punas taṃ cāpi saptabhiḥ // 7.108.37
bhīmaseno 'pi saṃkruddhaḥ sāśvayantāram āśugaiḥ / durjayaṃ bhinnamarmāṇam anayad yamasādanam // 7.108.38
svalaṃkṛtaṃ kṣitau kṣuṇṇaṃ ceṣṭamānaṃ yathoragam / rudann ārtas tava sutaṃ karṇaś cakre pradakṣiṇam // 7.108.39
sa tu taṃ virathaṃ kṛtvā smayann atyantavairiṇam / samācinod bāṇagaṇaiḥ śataghnīm iva śaṅkubhiḥ // 7.108.40
tathāpy atirathaḥ karṇo bhidyamānaḥ sma sāyakaiḥ / na jahau samare bhīmaṃ kruddharūpaṃ paraṃtapaḥ // 7.108.41
sa tathā virathaḥ karṇaḥ punar bhīmena nirjitaḥ / ratham anyaṃ samāsthāya sadyo vivyādha pāṇḍavam // 7.109.1
mahāgajāv ivāsādya viṣāṇāgraiḥ parasparam / śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair anyonyam abhijaghnatuḥ // 7.109.2
atha karṇaḥ śaravrātair bhīmaṃ balavad ardayat / nanāda balavan nādaṃ punar vivyādha corasi // 7.109.3
taṃ bhīmo daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad ajihmagaiḥ / punar vivyādha viṃśatyā śarāṇāṃ nataparvaṇām // 7.109.4
karṇas tu navabhir bhīmaṃ viddhvā rājan stanāntare / dhvajam ekena vivyādha sāyakena śitena ha // 7.109.5
sāyakānāṃ tataḥ pārthas triṣaṣṭyā pratyavidhyata / tottrair iva mahānāgaṃ kaśābhir iva vājinam // 7.109.6
so 'tividdho mahārāja pāṇḍavena yaśasvinā / sṛkviṇī lelihan vīraḥ krodhasaṃraktalocanaḥ // 7.109.7
tataḥ śaraṃ mahārāja sarvakāyāvadāraṇam / prāhiṇod bhīmasenāya balāyendra ivāśanim // 7.109.8
sa nirbhidya raṇe pārthaṃ sūtaputradhanuścyutaḥ / agacchad dārayan bhūmiṃ citrapuṅkhaḥ śilīmukhaḥ // 7.109.9
sarvaśaikyāṃ catuṣkiṣkuṃ gurvīṃ rukmāṅgadāṃ gadām / prāhiṇot sūtaputrāya ṣaḍasrām avicārayan // 7.109.10
tayā jaghānādhiratheḥ sadaśvān sādhuvāhinaḥ / gadayā bhārataḥ kruddho vajreṇendra ivāsurān // 7.109.11
tato bhīmo mahābāhuḥ kṣurābhyāṃ bharatarṣabha / dhvajam ādhiratheś chittvā sūtam abhyahanat tadā // 7.109.12
hatāśvasūtam utsṛjya rathaṃ sa patitadhvajam / visphārayan dhanuḥ karṇas tasthau bhārata durmanāḥ // 7.109.13
tatrādbhutam apaśyāma rādheyasya parākramam / viratho rathināṃ śreṣṭho vārayām āsa yad ripum // 7.109.14
virathaṃ taṃ rathaśreṣṭhaṃ dṛṣṭvādhirathim āhave / duryodhanas tato rājann abhyabhāṣata durmukham // 7.109.15
eṣa durmukha rādheyo bhīmena virathīkṛtaḥ / taṃ rathena naraśreṣṭhaṃ saṃpādaya mahāratham // 7.109.16
duryodhanavacaḥ śrutvā tato bhārata durmukhaḥ / tvaramāṇo 'byayāt karṇaṃ bhīmaṃ cāvārayac charaiḥ // 7.109.17
durmukhaṃ prekṣya saṃgrāme sūtaputrapadānugam / vāyuputraḥ prahṛṣṭo 'bhūt sṛkkiṇī parilelihan // 7.109.18
tataḥ karṇaṃ mahārāja vārayitvā śilīmukhaiḥ / durmukhāya rathaṃ śīghraṃ preṣayām āsa pāṇḍavaḥ // 7.109.19
tasmin kṣaṇe mahārāja navabhir nataparvabhiḥ / supuṅkhair durmukhaṃ bhīmaḥ śarair ninye yamakṣayam // 7.109.20
tatas tam evādhirathiḥ syandanaṃ durmukhe hate / āsthitaḥ prababhau rājan dīpyamāna ivāṃśumān // 7.109.21
śayānaṃ bhinnamarmāṇaṃ durmukhaṃ śoṇitokṣitam / dṛṣṭvā karṇo 'śrupūrṇākṣo muhūrtaṃ nābhyavartata // 7.109.22
taṃ gatāsum atikramya kṛtvā karṇaḥ pradakṣiṇam / dīrgham uṣṇaṃ śvasan vīro na kiṃ cit pratyapadyata // 7.109.23
tasmiṃs tu vivare rājan nārācān gārdhravāsasaḥ / prāhiṇot sūtaputrāya bhīmasenaś caturdaśa // 7.109.24
te tasya kavacaṃ bhittvā svarṇapuṅkhā mahaujasaḥ / hemacitrā mahārāja dyotayanto diśo daśa // 7.109.25
apiban sūtaputrasya śoṇitaṃ raktabhojanāḥ / kruddhā iva manuṣyendra bhujagāḥ kālacoditāḥ // 7.109.26
prasarpamāṇā medinyāṃ te vyarocanta mārgaṇāḥ / ardhapraviṣṭāḥ saṃrabdhā bilānīva mahoragāḥ // 7.109.27
taṃ pratyavidhyad rādheyo jāmbūnadavibhūṣitaiḥ / caturdaśabhir aty ugrair nārācair avicārayan // 7.109.28
te bhīmasenasya bhujaṃ savyaṃ nirbhidya patriṇaḥ / prāviśan medinīṃ bhīmāḥ krauñcaṃ patrarathā iva // 7.109.29
te vyarocanta nārācāḥ praviśanto vasuṃdharām / gacchaty astaṃ dinakare dīpyamānā ivāṃśavaḥ // 7.109.30
sa nirbhinno raṇe bhīmo nārācair marmabhedibhiḥ / susrāva rudhiraṃ bhūri parvataḥ salilaṃ yathā // 7.109.31
sa bhīmas tribhir āyastaḥ sūtaputraṃ patatribhiḥ / suparṇavegair vivyādha sārathiṃ cāsya saptabhiḥ // 7.109.32
sa vihvalo mahārāja karṇo bhīmabalārditaḥ / prādravaj javanair aśvai raṇaṃ hitvā mahāyaśāḥ // 7.109.33
bhīmasenas tu visphārya cāpaṃ hemapariṣkṛtam / āhave 'tiratho 'tiṣṭhaj jvalann iva hutāśanaḥ // 7.109.34
daivam eva paraṃ manye dhik pauruṣam anarthakam / yatrādhirathir āyasto nātarat pāṇḍavaṃ raṇe // 7.110.1
karṇaḥ pārthān sagovindāñ jetum utsahate raṇe / na ca karṇasamaṃ yodhaṃ loke paśyāmi kaṃ cana // 7.110.2
iti duryodhanasyāham aśrauṣaṃ jalpato muhuḥ // 7.110.2.2
karṇo hi balavāñ śūro dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ / iti mām abravīt sūta mando duryodhanaḥ purā // 7.110.3
vasuṣeṇasahāyaṃ māṃ nālaṃ devāpi saṃyuge / kim u pāṇḍusutā rājan gatasattvā vicetasaḥ // 7.110.4
tatra taṃ nirjitaṃ dṛṣṭvā bhujaṃgam iva nirviṣam / yuddhāt karṇam apakrāntaṃ kiṃ svid duryodhano 'bravīt // 7.110.5
aho durmukham evaikaṃ yuddhānām aviśāradam / prāveśayad dhutavahaṃ pataṃgam iva mohitaḥ // 7.110.6
aśvatthāmā madrarājaḥ kṛpaḥ karṇaś ca saṃgatāḥ / na śaktāḥ pramukhe sthātuṃ nūnaṃ bhīmasya saṃjaya // 7.110.7
te 'pi cāsya mahāghoraṃ balaṃ nāgāyutopamam / jānanto vyavasāyaṃ ca krūraṃ mārutatejasaḥ // 7.110.8
kimarthaṃ krūrakarmāṇaṃ yamakālāntakopamam / balasaṃrambhavīryajñāḥ kopayiṣyanti saṃyuge // 7.110.9
karṇas tv eko mahābāhuḥ svabāhubalam āśritaḥ / bhīmasenam anādṛtya raṇe 'yudhyata sūtajaḥ // 7.110.10
yo 'jayat samare karṇaṃ puraṃdara ivāsuram / na sa pāṇḍusuto jetuṃ śakyaḥ kena cid āhave // 7.110.11
droṇaṃ yaḥ saṃpramathyaikaḥ praviṣṭo mama vāhinīm / bhīmo dhanaṃjayānveṣī kas tam archej jijīviṣuḥ // 7.110.12
ko hi saṃjaya bhīmasya sthātum utsahate 'grataḥ / udyatāśanivajrasya mahendrasyeva dānavaḥ // 7.110.13
pretarājapuraṃ prāpya nivartetāpi mānavaḥ / na bhīmasenaṃ saṃprāpya nivarteta kadā cana // 7.110.14
pataṃgā iva vahniṃ te prāviśann alpacetasaḥ / ye bhīmasenaṃ saṃkruddham abhyadhāvan vimohitāḥ // 7.110.15
yat tat sabhāyāṃ bhīmena mama putravadhāśrayam / śaptaṃ saṃrambhiṇogreṇa kurūṇāṃ śṛṇvatāṃ tadā // 7.110.16
tan nūnam abhisaṃcintya dṛṣṭvā karṇaṃ ca nirjitam / duḥśāsanaḥ saha bhrātrā bhayād bhīmād upāramat // 7.110.17
yaś ca saṃjaya durbuddhir abravīt samitau muhuḥ / karṇo duḥśāsano 'haṃ ca jeṣyāmo yudhi pāṇḍavān // 7.110.18
sa nūnaṃ virathaṃ dṛṣṭvā karṇaṃ bhīmena nirjitam / pratyākhyānāc ca kṛṣṇasya bhṛśaṃ tapyati saṃjaya // 7.110.19
dṛṣṭvā bhrātṝn hatān yuddhe bhīmasenena daṃśitān / ātmāparādhāt sumahan nūnaṃ tapyati putrakaḥ // 7.110.20
ko hi jīvitam anvicchan pratīpaṃ pāṇḍavaṃ vrajet / bhīmaṃ bhīmāyudhaṃ kruddhaṃ sākṣāt kālam iva sthitam // 7.110.21
vaḍavāmukhamadhyastho mucyetāpi hi mānavaḥ / na bhīmamukhasaṃprāpto mucyeteti matir mama // 7.110.22
na pāṇḍavā na pāñcālā na ca keśavasātyakī / jānanti yudhi saṃrabdhā jīvitaṃ parirakṣitum // 7.110.23
yat saṃśocasi kauravya vartamāne janakṣaye / tvam asya jagato mūlaṃ vināśasya na saṃśayaḥ // 7.110.24
svayaṃ vairaṃ mahat kṛtvā putrāṇāṃ vacane sthitaḥ / ucyamāno na gṛhṇīṣe martyaḥ pathyam ivauṣadham // 7.110.25
svayaṃ pītvā mahārāja kālakūṭaṃ sudurjaram / tasyedānīṃ phalaṃ kṛtsnam avāpnuhi narottama // 7.110.26
yat tu kutsayase yodhān yudhyamānān yathābalam / atra te varṇayiṣyāmi yathā yuddham avartata // 7.110.27
dṛṣṭvā karṇaṃ tu putrās te bhīmasenaparājitam / nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ sodaryāḥ pañca māriṣa // 7.110.28
durmarṣaṇo duḥsahaś ca durmado durdharo jayaḥ / pāṇḍavaṃ citrasaṃnāhās taṃ pratīpam upādravan // 7.110.29
te samantān mahābāhuṃ parivārya vṛkodaram / diśaḥ śaraiḥ samāvṛṇvañ śalabhānām iva vrajaiḥ // 7.110.30
āgacchatas tān sahasā kumārān devarūpiṇaḥ / pratijagrāha samare bhīmaseno hasann iva // 7.110.31
tava dṛṣṭvā tu tanayān bhīmasenasamīpagān / abhyavartata rādheyo bhīmasenaṃ mahābalam // 7.110.32
visṛjan viśikhān rājan svarṇapuṅkhāñ śilāśitān / taṃ tu bhīmo 'bhyayāt tūrṇaṃ vāryamāṇaḥ sutais tava // 7.110.33
kuravas tu tataḥ karṇaṃ parivārya samantataḥ / avākiran bhīmasenaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.110.34
tān bāṇaiḥ pañcaviṃśatyā sāśvān rājan nararṣabhān / sasūtān bhīmadhanuṣo bhīmo ninye yamakṣayam // 7.110.35
prāpatan syandanebhyas te sārdhaṃ sūtair gatāsavaḥ / citrapuṣpadharā bhagnā vāteneva mahādrumāḥ // 7.110.36
tatrādbhutam apaśyāma bhīmasenasya vikramam / saṃvāryādhirathiṃ bāṇair yaj jaghāna tavātmajān // 7.110.37
sa vāryamāṇo bhīmena śitair bāṇaiḥ samantataḥ / sūtaputro mahārāja bhīmasenam avaikṣata // 7.110.38
taṃ bhīmasenaḥ saṃrambhāt krodhasaṃraktalocanaḥ / visphārya sumahac cāpaṃ muhuḥ karṇam avaikṣata // 7.110.39
tavātmajāṃs tu patitān dṛṣṭvā karṇaḥ pratāpavān / krodhena mahatāviṣṭo nirviṇṇo 'bhūt sa jīvitāt // 7.111.1
āgaskṛtam ivātmānaṃ mene cādhirathis tadā / bhīmasenaṃ tataḥ kruddhaḥ samādravata saṃbhramāt // 7.111.2
sa bhīmaṃ pañcabhir viddhvā rādheyaḥ prahasann iva / punar vivyādha saptatyā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ // 7.111.3
avahāsaṃ tu taṃ pārtho nāmṛṣyata vṛkodaraḥ / tato vivyādha rādheyaṃ śatena nataparvaṇām // 7.111.4
punaś ca viśikhais tīkṣṇair viddhvā pañcabhir āśugaiḥ / dhanuś ciccheda bhallena sūtaputrasya māriṣa // 7.111.5
athānyad dhanur ādāya karṇo bhārata durmanāḥ / iṣubhiś chādayām āsa bhīmasenaṃ samantataḥ // 7.111.6
tasya bhīmo hayān hatvā vinihatya ca sārathim / prajahāsa mahāhāsaṃ kṛte pratikṛtaṃ punaḥ // 7.111.7
iṣubhiḥ kārmukaṃ cāsya cakarta puruṣarṣabhaḥ / tat papāta mahārāja svarṇapṛṣṭhaṃ mahāsvanam // 7.111.8
avārohad rathāt tasmād atha karṇo mahārathaḥ / gadāṃ gṛhītvā samare bhīmasenāya cākṣipat // 7.111.9
tām āpatantīṃ sahasā gadāṃ dṛṣṭvā vṛkodaraḥ / śarair avārayad rājan sarvasainyasya paśyataḥ // 7.111.10
tato bāṇasahasrāṇi preṣayām āsa pāṇḍavaḥ / sūtaputravadhākāṅkṣī tvaramāṇaḥ parākramī // 7.111.11
tān iṣūn iṣubhiḥ karṇo vārayitvā mahāmṛdhe / kavacaṃ bhīmasenasya pātayām āsa sāyakaiḥ // 7.111.12
athainaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārpayat / paśyatāṃ sarvabhūtānāṃ tad adbhutam ivābhavat // 7.111.13
tato bhīmo mahārāja navabhir nataparvaṇām / raṇe 'preṣayata kruddhaḥ sūtaputrasya māriṣa // 7.111.14
te tasya kavacaṃ bhittvā tathā bāhuṃ ca dakṣiṇam / abhyagur dharaṇīṃ tīkṣṇā valmīkam iva pannagāḥ // 7.111.15
rādheyaṃ tu raṇe dṛṣṭvā padātinam avasthitam / bhīmasenena saṃrabdhaṃ rājā duryodhano 'bravīt // 7.111.16
tvaradhvaṃ sarvato yattā rādheyasya rathaṃ prati // 7.111.16.2
tatas tava sutā rājañ śrutvā bhrātur vaco drutam / abhyayuḥ pāṇḍavaṃ yuddhe visṛjantaḥ śitāñ śarān // 7.111.17
citropacitraś citrākṣaś cārucitraḥ śarāsanaḥ / citrāyudhaś citravarmā samare citrayodhinaḥ // 7.111.18
āgacchatas tān sahasā bhīmo rājan mahārathaḥ / sāśvasūtadhvajān yattān pātayām āsa saṃyuge // 7.111.19
te hatā nyapatan bhūmau vātanunnā iva drumāḥ // 7.111.19.2
dṛṣṭvā vinihatān putrāṃs tava rājan mahārathān / aśrupūrṇamukhaḥ karṇaḥ kaśmalaṃ samapadyata // 7.111.20
ratham anyaṃ samāsthāya vidhivat kalpitaṃ punaḥ / abhyayāt pāṇḍavaṃ yuddhe tvaramāṇaḥ parākramī // 7.111.21
tāv anyonyaṃ śarair viddhvā svarṇapuṅkhaiḥ śilāśitaiḥ / vyabhrājetāṃ mahārāja puṣpitāv iva kiṃśukau // 7.111.22
ṣaṭtriṃśadbhis tato bhallair niśitais tigmatejanaiḥ / vyadhamat kavacaṃ kruddhaḥ sūtaputrasya pāṇḍavaḥ // 7.111.23
raktacandanadigdhāṅgau śaraiḥ kṛtamahāvraṇau / śoṇitāktau vyarājetāṃ kālasūryāv ivoditau // 7.111.24
tau śoṇitokṣitair gātraiḥ śaraiś chinnatanucchadau / vivarmāṇau vyarājetāṃ nirmuktāv iva pannagau // 7.111.25
vyāghrāv iva naravyāghrau daṃṣṭrābhir itaretaram / śaradaṃṣṭrā vidhunvānau tatakṣatur ariṃdamau // 7.111.26
vāraṇāv iva saṃsaktau raṅgamadhye virejatuḥ / tudantau viśikhais tīkṣṇair mattavāraṇavikramau // 7.111.27
pracchādayantau samare śarajālaiḥ parasparam / rathābhyāṃ nādayantau ca diśaḥ sarvā viceratuḥ // 7.111.28
tau rathābhyāṃ mahārāja maṇḍalāvartanādiṣu / vyarocetāṃ mahātmānau vṛtravajradharāv iva // 7.111.29
sahastābharaṇābhyāṃ tu bhujābhyāṃ vikṣipan dhanuḥ / vyarocata raṇe bhīmaḥ savidyud iva toyadaḥ // 7.111.30
sa cāpaghoṣastanitaḥ śaradhārāmbudo mahān / bhīmamegho mahārāja karṇaparvatam abhyayāt // 7.111.31
tataḥ śarasahasreṇa dhanurmuktena bhārata / pāṇḍavo vyakirat karṇaṃ ghano 'drim iva vṛṣṭibhiḥ // 7.111.32
tatrāvaikṣanta putrās te bhīmasenasya vikramam / supuṅkhaiḥ kaṅkavāsobhir yat karṇaṃ chādayac charaiḥ // 7.111.33
sa nandayan raṇe pārthaṃ keśavaṃ ca yaśasvinam / sātyakiṃ cakrarakṣau ca bhīmaḥ karṇam ayodhayat // 7.111.34
vikramaṃ bhujayor vīryaṃ dhairyaṃ ca viditātmanaḥ / putrās tava mahārāja dadṛśuḥ pāṇḍavasya ha // 7.111.35
bhīmasenasya rādheyaḥ śrutvā jyātalanisvanam / nāmṛṣyata yathā matto gajaḥ pratigajasvanam // 7.112.1
apakramya sa bhīmasya muhūrtaṃ śaragocarāt / tava cādhirathir dṛṣṭvā syandanebhyaś cyutān sutān // 7.112.2
bhīmasenena nihatān vimanā duḥkhito 'bhavat / niḥśvasan dīrgham uṣṇaṃ ca punaḥ pāṇḍavam abhyayāt // 7.112.3
sa tāmranayanaḥ krodhāc chvasann iva mahoragaḥ / babhau karṇaḥ śarān asyan raśmivān iva bhāskaraḥ // 7.112.4
raśmijālair ivārkasya vitatair bharatarṣabha / karṇacāpacyutair bāṇaiḥ prācchādyata vṛkodaraḥ // 7.112.5
karṇacāpacyutāś citrāḥ śarā barhiṇavāsasaḥ / viviśuḥ sarvataḥ pārthaṃ vāsāyevāṇḍajā drumam // 7.112.6
karṇacāpacyutā bāṇāḥ saṃpatantas tatas tataḥ / rukmapuṅkhā vyarājanta haṃsāḥ śreṇīkṛtā iva // 7.112.7
cāpadhvajopaskarebhyaś chatrād īṣāmukhād yugāt / prabhavanto vyadṛśyanta rājann ādhiratheḥ śarāḥ // 7.112.8
khaṃ pūrayan mahāvegān khagamān khagavāsasaḥ / suvarṇavikṛtāṃś citrān mumocādhirathiḥ śarān // 7.112.9
tam antakam ivāyastam āpatantaṃ vṛkodaraḥ / tyaktvā prāṇān abhikrudhya vivyādha navabhiḥ śaraiḥ // 7.112.10
tasya vegam asaṃsahyaṃ dṛṣṭvā karṇasya pāṇḍavaḥ / mahataś ca śaraughāṃs tān naivāvyathata vīryavān // 7.112.11
tato vidhamyādhiratheḥ śarajālāni pāṇḍavaḥ / vivyādha karṇaṃ viṃśatyā punar anyaiḥ śitaiḥ śaraiḥ // 7.112.12
yathaiva hi śaraiḥ pārthaḥ sūtaputreṇa chāditaḥ / tathaiva karṇaṃ samare chādayām āsa pāṇḍavaḥ // 7.112.13
dṛṣṭvā tu bhīmasenasya vikramaṃ yudhi bhārata / abhyanandaṃs tvadīyāś ca saṃprahṛṣṭāś ca cāraṇāḥ // 7.112.14
bhūriśravāḥ kṛpo drauṇir madrarājo jayadrathaḥ / uttamaujā yudhāmanyuḥ sātyakiḥ keśavārjunau // 7.112.15
kurupāṇḍavānāṃ pravarā daśa rājan mahārathāḥ / sādhu sādhv iti vegena siṃhanādam athānadan // 7.112.16
tasmiṃs tu tumule śabde pravṛtte lomaharṣaṇe / abhyabhāṣata putrāṃs te rājan duryodhanas tvaran // 7.112.17
rājñaś ca rājaputrāṃś ca sodaryāṃś ca viśeṣataḥ / karṇaṃ gacchata bhadraṃ vaḥ parīpsanto vṛkodarāt // 7.112.18
purā nighnanti rādheyaṃ bhīmacāpacyutāḥ śarāḥ / te yatadhvaṃ maheṣvāsāḥ sūtaputrasya rakṣaṇe // 7.112.19
duryodhanasamādiṣṭāḥ sodaryāḥ sapta māriṣa / bhīmasenam abhidrutya saṃrabdhāḥ paryavārayan // 7.112.20
te samāsādya kaunteyam āvṛṇvañ śaravṛṣṭibhiḥ / parvataṃ vāridhārābhiḥ prāvṛṣīva balāhakāḥ // 7.112.21
te 'pīḍayan bhīmasenaṃ kruddhāḥ sapta mahārathāḥ / prajāsaṃharaṇe rājan somaṃ sapta grahā iva // 7.112.22
tato vāmena kaunteyaḥ pīḍayitvā śarāsanam / muṣṭinā pāṇḍavo rājan dṛḍhena supariṣkṛtam // 7.112.23
manuṣyasamatāṃ jñātvā sapta saṃdhāya sāyakān / tebhyo vyasṛjad āyastaḥ sūryaraśminibhān prabhuḥ // 7.112.24
nirasyann iva dehebhyas tanayānām asūṃs tava / bhīmaseno mahārāja pūrvavairam anusmaran // 7.112.25
te kṣiptā bhīmasenena śarā bhārata bhāratān / vidārya khaṃ samutpetuḥ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ // 7.112.26
teṣāṃ vidārya cetāṃsi śarā hemavibhūṣitāḥ / vyarājanta mahārāja suparṇā iva khecarāḥ // 7.112.27
śoṇitādigdhavājāgrāḥ sapta hemapariṣkṛtāḥ / putrāṇāṃ tava rājendra pītvā śoṇitam udgatāḥ // 7.112.28
te śarair bhinnamarmāṇo rathebhyaḥ prāpatan kṣitau / girisānuruhā bhagnā dvipeneva mahādrumāḥ // 7.112.29
śatruṃjayaḥ śatrusahaś citraś citrāyudho dṛḍhaḥ / citraseno vikarṇaś ca saptaite vinipātitāḥ // 7.112.30
tān nihatya mahābāhū rādheyasyaiva paśyataḥ / siṃhanādaravaṃ ghoram asṛjat pāṇḍunandanaḥ // 7.112.31
sa ravas tasya śūrasya dharmarājasya bhārata / ācakhyāv iva tad yuddhaṃ vijayaṃ cātmano mahat // 7.112.32
taṃ śrutvā sumahānādaṃ bhīmasenasya dhanvinaḥ / babhūva paramā prītir dharmarājasya saṃyuge // 7.112.33
tato hṛṣṭo mahārāja vāditrāṇāṃ mahāsvanaiḥ / bhīmasenaravaṃ pārthaḥ pratijagrāha sarvaśaḥ // 7.112.34
abhyayāc caiva samare droṇam astrabhṛtāṃ varam / harṣeṇa mahatā yuktaḥ kṛtasaṃjñe vṛkodare // 7.112.35
ekatriṃśan mahārāja putrāṃs tava mahārathān / hatān duryodhano dṛṣṭvā kṣattuḥ sasmāra tad vacaḥ // 7.112.36
tad idaṃ samanuprāptaṃ kṣattur hitakaraṃ vacaḥ / iti saṃcintya rājāsau nottaraṃ pratyapadyata // 7.112.37
yad dyūtakāle durbuddhir abravīt tanayas tava / yac ca karṇo 'bravīt kṛṣṇāṃ sabhāyāṃ paruṣaṃ vacaḥ // 7.112.38
pramukhe pāṇḍuputrāṇāṃ tava caiva viśāṃ pate / kauravāṇāṃ ca sarveṣām ācāryasya ca saṃnidhau // 7.112.39
vinaṣṭāḥ pāṇḍavāḥ kṛṣṇe śāśvataṃ narakaṃ gatāḥ / patim anyaṃ vṛṇīṣveti tasyedaṃ phalam āgatam // 7.112.40
yat sma tāṃ paruṣāṇy āhuḥ sabhām ānāyya draupadīm / pāṇḍavān ugradhanuṣaḥ krodhayantas tavātmajāḥ // 7.112.41
taṃ bhīmasenaḥ krodhāgniṃ trayodaśa samāḥ sthitam / visṛjaṃs tava putrāṇām antaṃ gacchati kaurava // 7.112.42
vilapaṃś ca bahu kṣattā śamaṃ nālabhata tvayi / saputro bharataśreṣṭha tasya bhuṅkṣva phalodayam // 7.112.43
hato vikarṇo rājendra citrasenaś ca vīryavān // 7.112.43.2
pravarān ātmajānāṃ te sutāṃś cānyān mahārathān / yān yāṃś ca dadṛśe bhīmaś cakṣurviṣayam āgatān // 7.112.44
putrāṃs tava mahābāho tvarayā tāñ jaghāna ha // 7.112.44.2
tvatkṛte hy aham adrākṣaṃ dahyamānāṃ varūthinīm / sahasraśaḥ śarair muktaiḥ pāṇḍavena vṛṣeṇa ca // 7.112.45
mahān apanayaḥ sūta mamaivātra viśeṣataḥ / sa idānīm anuprāpto manye saṃjaya śocataḥ // 7.113.1
yad gataṃ tad gatam iti mamāsīn manasi sthitam / idānīm atra kiṃ kāryaṃ prakariṣyāmi saṃjaya // 7.113.2
yathā tv eṣa kṣayo vṛtto mamāpanayasaṃbhavaḥ / vīrāṇāṃ tan mamācakṣva sthirībhūto 'smi saṃjaya // 7.113.3
karṇabhīmau mahārāja parākrāntau mahāhave / bāṇavarṣāṇy avarṣetāṃ vṛṣṭimantāv ivāmbudau // 7.113.4
bhīmanāmāṅkitā bāṇāḥ svarṇapuṅkhāḥ śilāśitāḥ / viviśuḥ karṇam āsādya bhindanta iva jīvitam // 7.113.5
tathaiva karṇanirmuktaiḥ saviṣair iva pannagaiḥ / ākīryata raṇe bhīmaḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.113.6
tayoḥ śarair mahārāja saṃpatadbhiḥ samantataḥ / babhūva tava sainyānāṃ saṃkṣobhaḥ sāgaropamaḥ // 7.113.7
bhīmacāpacyutair bāṇais tava sainyam ariṃdama / avadhyata camūmadhye ghorair āśīviṣopamaiḥ // 7.113.8
vāraṇaiḥ patitai rājan vājibhiś ca naraiḥ saha / adṛśyata mahī kīrṇā vātanunnair drumair iva // 7.113.9
te vadhyamānāḥ samare bhīmacāpacyutaiḥ śaraiḥ / prādravaṃs tāvakā yodhāḥ kim etad iti cābruvan // 7.113.10
tato vyudastaṃ tat sainyaṃ sindhusauvīrakauravam / protsāritaṃ mahāvegaiḥ karṇapāṇḍavayoḥ śaraiḥ // 7.113.11
te śarāturabhūyiṣṭhā hatāśvanaravāhanāḥ / utsṛjya karṇaṃ bhīmaṃ ca prādravan sarvatodiśam // 7.113.12
nūnaṃ pārthārtham evāsmān mohayanti divaukasaḥ / yat karṇabhīmaprabhavair vadhyate no balaṃ śaraiḥ // 7.113.13
evaṃ bruvanto yodhās te tāvakā bhayapīḍitāḥ / śarapātaṃ samutsṛjya sthitā yuddhadidṛkṣavaḥ // 7.113.14
tataḥ prāvartata nadī ghorarūpā mahāhave / babhūva ca viśeṣeṇa bhīrūṇāṃ bhayavardhinī // 7.113.15
vāraṇāśvamanuṣyāṇāṃ rudhiraughasamudbhavā / saṃvṛtā gatasattvaiś ca manuṣyagajavājibhiḥ // 7.113.16
sānukarṣapatākaiś ca dvipāśvarathabhūṣaṇaiḥ / syandanair apaviddhaiś ca bhagnacakrākṣakūbaraiḥ // 7.113.17
jātarūpapariṣkārair dhanurbhiḥ sumahādhanaiḥ / suvarṇapuṅkhair iṣubhir nārācaiś ca sahasraśaḥ // 7.113.18
karṇapāṇḍavanirmuktair nirmuktair iva pannagaiḥ / prāsatomarasaṃghātaiḥ khaḍgaiś ca saparaśvadhaiḥ // 7.113.19
suvarṇavikṛtaiś cāpi gadāmusalapaṭṭiśaiḥ / vajraiś ca vividhākāraiḥ śaktibhiḥ parighair api // 7.113.20
śataghnībhiś ca citrābhir babhau bhārata medinī // 7.113.20.2
kanakāṅgadakeyūraiḥ kuṇḍalair maṇibhiḥ śubhaiḥ / tanutraiḥ satalatraiś ca hārair niṣkaiś ca bhārata // 7.113.21
vastraiś chatraiś ca vidhvastaiś cāmaravyajanair api / gajāśvamanujair bhinnaiḥ śastraiḥ syandanabhūṣaṇaiḥ // 7.113.22
tais taiś ca vividhair bhāvais tatra tatra vasuṃdharā / patitair apaviddhaiś ca saṃbabhau dyaur iva grahaiḥ // 7.113.23
acintyam adbhutaṃ caiva tayoḥ karmātimānuṣam / dṛṣṭvā cāraṇasiddhānāṃ vismayaḥ samapadyata // 7.113.24
agner vāyusahāyasya gatiḥ kakṣa ivāhave / āsīd bhīmasahāyasya raudram ādhirather gatam // 7.113.25
nipātitadhvajarathaṃ hatavājinaradvipam // 7.113.25.2
gajābhyāṃ saṃprayuktābhyām āsīn naḍavanaṃ yathā / tathābhūtaṃ mahat sainyam āsīd bhārata saṃyuge // 7.113.26
vimardaḥ karṇabhīmābhyām āsīc ca paramo raṇe // 7.113.26.2
tataḥ karṇo mahārāja bhīmaṃ viddhvā tribhiḥ śaraiḥ / mumoca śaravarṣāṇi citrāṇi ca bahūni ca // 7.114.1
vadhyamāno mahārāja sūtaputreṇa pāṇḍavaḥ / na vivyathe bhīmaseno bhidyamāna ivācalaḥ // 7.114.2
sa karṇaṃ karṇinā karṇe pītena niśitena ca / vivyādha yudhi rājendra bhīmasenaḥ patatriṇā // 7.114.3
sa kuṇḍalaṃ mahat karṇāt karṇasyāpātayad bhuvi / tapanīyaṃ mahārāja dīptaṃ jyotir ivāmbarāt // 7.114.4
athāpareṇa bhallena sūtaputraṃ stanāntare / ājaghāna bhṛśaṃ bhīmaḥ smayann iva mahābalaḥ // 7.114.5
punar asya tvaran bhīmo nārācān daśa bhārata / raṇe praiṣīn mahāvegān yamadaṇḍopamāṃs tathā // 7.114.6
te lalāṭaṃ samāsādya sūtaputrasya māriṣa / viviśuś coditās tena valmīkam iva pannagāḥ // 7.114.7
lalāṭasthais tu tair bāṇaiḥ sūtaputro vyarocata / nīlotpalamayīṃ mālāṃ dhārayan sa purā yathā // 7.114.8
tataḥ kruddho raṇe karṇaḥ pīḍito dṛḍhadhanvanā / vegaṃ cakre mahāvego bhīmasenavadhaṃ prati // 7.114.9
tasmai karṇaḥ śataṃ rājann iṣūṇāṃ gārdhravāsasām / amarṣī balavān kruddhaḥ preṣayām āsa bhārata // 7.114.10
tataḥ prāsṛjad ugrāṇi śaravarṣāṇi pāṇḍavaḥ / samare tam anādṛtya nāsya vīryam acintayat // 7.114.11
tataḥ karṇo mahārāja pāṇḍavaṃ niśitaiḥ śaraiḥ / ājaghānorasi kruddhaḥ kruddharūpaṃ paraṃtapaḥ // 7.114.12
jīmūtāv iva cānyonyaṃ tau vavarṣatur āhave / talaśabdaravaiś caiva trāsayantau parasparam // 7.114.13
śarajālaiś ca vividhaiś chādayām āsatur mṛdhe / anyonyaṃ samare kruddhau kṛtapratikṛtaiṣiṇau // 7.114.14
tato bhīmo mahābāhū rādheyasya mahātmanaḥ / kṣurapreṇa dhanuś chittvā karṇaṃ vivyādha patriṇā // 7.114.15
tad apāsya dhanuś chinnaṃ sūtaputro mahāmanāḥ / anyat kārmukam ādatta vegaghnaṃ bhārasādhanam // 7.114.16
dṛṣṭvā ca kurusauvīrasaindhavānāṃ balakṣayam / savarmadhvajaśastraiś ca patitaiḥ saṃvṛtāṃ mahīm // 7.114.17
hastyaśvanaradehāṃś ca gatāsūn prekṣya sarvataḥ / sūtaputrasya saṃrambhād dīptaṃ vapur ajāyata // 7.114.18
sa visphārya mahac cāpaṃ kārtasvaravibhūṣitam / bhīmaṃ praikṣata rādheyo rājan ghoreṇa cakṣuṣā // 7.114.19
tataḥ kruddhaḥ śarān asyan sūtaputro vyarocata / madhyaṃdinagato 'rciṣmāñ śaradīva divākaraḥ // 7.114.20
marīcivikacasyeva rājan bhānumato vapuḥ / āsīd ādhirather ghoraṃ vapuḥ śaraśatārciṣaḥ // 7.114.21
karābhyām ādadānasya saṃdadhānasya cāśugān / vikarṣato muñcato vā nāntaraṃ dadṛśū raṇe // 7.114.22
agnicakropamaṃ ghoraṃ maṇḍalīkṛtam āyudham / karṇasyāsīn mahārāja savyadakṣiṇam asyataḥ // 7.114.23
svarṇapuṅkhāḥ suniśitāḥ karṇacāpacyutāḥ śarāḥ / prācchādayan mahārāja diśaḥ sūryasya ca prabhām // 7.114.24
tataḥ kanakapuṅkhānāṃ śarāṇāṃ nataparvaṇām / dhanuścyutānāṃ viyati dadṛśe bahudhā vrajaḥ // 7.114.25
śarāsanād ādhiratheḥ prabhavantaḥ sma sāyakāḥ / śreṇīkṛtā vyarājanta rājan krauñcā ivāmbare // 7.114.26
gārdhrapatrāñ śilādhautān kārtasvaravibhūṣitān / mahāvegān pradīptāgrān mumocādhirathiḥ śarān // 7.114.27
te tu cāpabaloddhūtāḥ śātakumbhavibhūṣitāḥ / ajasram anvakīryanta śarāḥ pārtharathaṃ prati // 7.114.28
te vyomni ratnavikṛtā vyakāśanta sahasraśaḥ / śalabhānām iva vrātāḥ śarāḥ karṇasamīritāḥ // 7.114.29
cāpād ādhirather muktāḥ prapatantaḥ sma sāyakāḥ / eko dīrgha iva prāṃśuḥ prabhavan dṛśyate śaraḥ // 7.114.30
parvataṃ vāridhārābhiś chādayann iva toyadaḥ / karṇaḥ prācchādayat kruddho bhīmaṃ sāyakavṛṣṭibhiḥ // 7.114.31
tatra bhārata bhīmasya balavīryaparākramam / vyavasāyaṃ ca putrās te praikṣanta kurubhiḥ saha // 7.114.32
tāṃ samudram ivoddhūtāṃ śaravṛṣṭiṃ samutthitām / acintayitvā bhīmas tu kruddhaḥ karṇam upādravat // 7.114.33
rukmapṛṣṭhaṃ mahac cāpaṃ bhīmasyāsīd viśāṃ pate / ākarṣān maṇḍalībhūtaṃ śakracāpam ivāparam // 7.114.34
tasmāc charāḥ prādurāsan pūrayanta ivāmbaram // 7.114.34.2
suvarṇapuṅkhair bhīmena sāyakair nataparvabhiḥ / gagane racitā mālā kāñcanīva vyarājata // 7.114.35
tato vyomni viṣaktāni śarajālāni bhāgaśaḥ / āhatāni vyaśīryanta bhīmasenasya patribhiḥ // 7.114.36
karṇasya śarajālaughair bhīmasenasya cobhayoḥ / agnisphuliṅgasaṃsparśair añjogatibhir āhave // 7.114.37
tais taiḥ kanakapuṅkhānāṃ dyaur āsīt saṃvṛtā vrajaiḥ // 7.114.37.2
sa bhīmaṃ chādayan bāṇaiḥ sūtaputraḥ pṛthagvidhaiḥ / upārohad anādṛtya tasya vīryaṃ mahātmanaḥ // 7.114.38
tayor visṛjatos tatra śarajālāni māriṣa / vāyubhūtāny adṛśyanta saṃsaktānītaretaram // 7.114.39
tasmai karṇaḥ śitān bāṇān karmāraparimārjitān / suvarṇavikṛtān kruddhaḥ prāhiṇod vadhakāṅkṣayā // 7.114.40
tān antarikṣe viśikhais tridhaikaikam aśātayat / viśeṣayan sūtaputraṃ bhīmas tiṣṭheti cābravīt // 7.114.41
punaś cāsṛjad ugrāṇi śaravarṣāṇi pāṇḍavaḥ / amarṣī balavān kruddho didhakṣann iva pāvakaḥ // 7.114.42
tasya tāny ādade karṇaḥ sarvāṇy astrāṇy abhītavat / yudhyataḥ pāṇḍuputrasya sūtaputro 'stramāyayā // 7.114.43
tasyeṣudhī dhanurjyāṃ ca bāṇaiḥ saṃnataparvabhiḥ / raśmīn yoktrāṇi cāśvānāṃ karṇo vaikartano 'cchinat // 7.114.44
athāsyāśvān punar hatvā tribhir vivyādha sārathim / so 'vaplutya drutaṃ sūto yuyudhānarathaṃ yayau // 7.114.45
utsmayann iva bhīmasya kruddhaḥ kālānalaprabhaḥ / dhvajaṃ ciccheda rādheyaḥ patākāś ca nyapātayat // 7.114.46
sa vidhanvā mahārāja rathaśaktiṃ parāmṛśat / tām avāsṛjad āvidhya kruddhaḥ karṇarathaṃ prati // 7.114.47
tām ādhirathir āyastaḥ śaktiṃ hemapariṣkṛtām / āpatantīṃ maholkābhāṃ ciccheda daśabhiḥ śaraiḥ // 7.114.48
sāpatad daśadhā rājan nikṛttā karṇasāyakaiḥ / asyataḥ sūtaputrasya mitrārthe citrayodhinaḥ // 7.114.49
sa carmādatta kaunteyo jātarūpapariṣkṛtam / khaḍgaṃ cānyataraprepsur mṛtyor agre jayasya vā // 7.114.50
tad asya sahasā karṇo vyadhamat prahasann iva // 7.114.50.2
sa vicarmā mahārāja virathaḥ krodhamūrchitaḥ / asiṃ prāsṛjad āvidhya tvaran karṇarathaṃ prati // 7.114.51
sa dhanuḥ sūtaputrasya chittvā jyāṃ ca susaṃśitaḥ / apatad bhuvi nistriṃśaś cyutaḥ sarpa ivāmbarāt // 7.114.52
tataḥ prahasyādhirathir anyad ādatta kārmukam / śatrughnaṃ samare kruddho dṛḍhajyaṃ vegavattaram // 7.114.53
sa bhīmasenaḥ kupito balavān satyavikramaḥ / vihāyasaṃ prākramad vai karṇasya vyathayan manaḥ // 7.114.54
tasya tac caritaṃ dṛṣṭvā saṃgrāme vijayaiṣiṇaḥ / layam āsthāya rādheyo bhīmasenam avañcayat // 7.114.55
tam adṛṣṭvā rathopasthe nilīnaṃ vyathitendriyam / dhvajam asya samāsādya tasthau sa dharaṇītale // 7.114.56
tad asya kuravaḥ sarve cāraṇāś cābhyapūjayan / yad iyeṣa rathāt karṇaṃ hantuṃ tārkṣya ivoragam // 7.114.57
sa chinnadhanvā virathaḥ svadharmam anupālayan / svarathaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā yuddhāyaiva vyavasthitaḥ // 7.114.58
tad vihatyāsya rādheyas tata enaṃ samabhyayāt / saṃrabdhaḥ pāṇḍavaṃ saṃkhye yuddhāya samupasthitam // 7.114.59
tau sametau mahāraṅge spardhamānau mahābalau / jīmūtāv iva gharmānte garjamānau nabhastale // 7.114.60
tayor āsīt saṃprahāraḥ kruddhayor narasiṃhayoḥ / amṛṣyamāṇayoḥ saṃkhye devadānavayor iva // 7.114.61
kṣīṇaśastras tu kaunteyaḥ karṇena samabhidrutaḥ / dṛṣṭvārjunahatān nāgān patitān parvatopamān // 7.114.62
rathamārgavighātārthaṃ vyāyudhaḥ praviveśa ha // 7.114.62.2
hastināṃ vrajam āsādya rathadurgaṃ praviśya ca / pāṇḍavo jīvitākāṅkṣī rādheyaṃ nābhyahārayat // 7.114.63
vyavasthānam athākāṅkṣan dhanaṃjayaśarair hatam / udyamya kuñjaraṃ pārthas tasthau parapuraṃjayaḥ // 7.114.64
tam asya viśikhaiḥ karṇo vyadhamat kuñjaraṃ punaḥ / hastyaṅgāny atha karṇāya prāhiṇot pāṇḍavo nadan // 7.114.65
cakrāṇy aśvāṃs tathā vāhān yad yat paśyati bhūtale / tat tad ādāya cikṣepa kruddhaḥ karṇāya pāṇḍavaḥ // 7.114.66
tad asya sarvaṃ ciccheda kṣiptaṃ kṣiptaṃ śitaiḥ śaraiḥ / vyāyudhaṃ nāvadhīc cainaṃ karṇaḥ kuntyā vacaḥ smaran // 7.114.67
dhanuṣo 'greṇa taṃ karṇas tv abhidrutya parāmṛśat / utsmayann iva rādheyo bhīmasenam uvāca ha // 7.114.68
punaḥ punas tūbaraka mūḍha audariketi ca / akṛtāstraka mā yotsīr bāla saṃgrāmakātara // 7.114.69
yatra bhojyaṃ bahuvidhaṃ bhakṣyaṃ peyaṃ ca pāṇḍava / tatra tvaṃ durmate yogyo na yuddheṣu kathaṃ cana // 7.114.70
munir bhūtvātha vā bhīma phalān yad dhi sudurmate / vanāya vraja kaunteya na tvaṃ yuddhaviśāradaḥ // 7.114.71
phalamūlāśane yuktas tvaṃ tathātithibhojane / na tvāṃ śastrasamudyoge yogyaṃ manye vṛkodara // 7.114.72
puṣpamūlaphalāhāro vrateṣu niyameṣu ca / ucitas tvaṃ vane bhīma na tvaṃ yuddhaviśāradaḥ // 7.114.73
kva yuddhaṃ kva munitvaṃ ca vanaṃ gaccha vṛkodara / na tvaṃ yuddhocitas tāta vanavāsaratir bhava // 7.114.74
sūdān bhṛtyajanān dāsāṃs tvaṃ gṛhe tvarayan bhṛśam / yogyas tāḍayituṃ krodhād bhojanārthaṃ vṛkodara // 7.114.75
kaumāre yāni cāpy āsann apriyāṇi viśāṃ pate / pūrvavṛttāni cāpy enaṃ rūkṣāṇy aśrāvayad bhṛśam // 7.114.76
athainaṃ tatra saṃlīnam aspṛśad dhanuṣā punaḥ / prahasaṃś ca punar vākyaṃ bhīmam āha vṛṣas tadā // 7.114.77
yoddhavyam āviśānyatra na yoddhavyaṃ tu mādṛśaiḥ / mādṛśair yudhyamānānām etac cānyac ca vidyate // 7.114.78
gaccha vā yatra tau kṛṣṇau tau tvā rakṣiṣyato raṇe / gṛhaṃ vā gaccha kaunteya kiṃ te yuddhena bālaka // 7.114.79
evaṃ taṃ virathaṃ kṛtvā karṇo rājan vyakatthata / pramukhe vṛṣṇisiṃhasya pārthasya ca mahātmanaḥ // 7.114.80
tato rājañ śilādhautāñ śarāñ śākhāmṛgadhvajaḥ / prāhiṇot sūtaputrāya keśavena pracoditaḥ // 7.114.81
tataḥ pārthabhujotsṛṣṭāḥ śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ / gāṇḍīvaprabhavāḥ karṇaṃ haṃsāḥ krauñcam ivāviśan // 7.114.82
sa bhujaṃgair ivāyastair gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ / bhīmasenād apāsedhat sūtaputraṃ dhanaṃjayaḥ // 7.114.83
sa chinnadhanvā bhīmena dhanaṃjayaśarāhataḥ / karṇo bhīmād apāyāsīd rathena mahatā drutam // 7.114.84
bhīmo 'pi sātyaker vāhaṃ samāruhya nararṣabhaḥ / anvayād bhrātaraṃ saṃkhye pāṇḍavaṃ savyasācinam // 7.114.85
tataḥ karṇaṃ samuddiśya tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ / nārācaṃ krodhatāmrākṣaḥ praiṣīn mṛtyum ivāntakaḥ // 7.114.86
sa garutmān ivākāśe prārthayan bhujagottamam / nārāco 'bhyapatat karṇaṃ tūrṇaṃ gāṇḍīvacoditaḥ // 7.114.87
tam antarikṣe nārācaṃ drauṇiś ciccheda patriṇā / dhanaṃjayabhayāt karṇam ujjihīrṣur mahārathaḥ // 7.114.88
tato drauṇiṃ catuḥṣaṣṭyā vivyādha kupito 'rjunaḥ / śilīmukhair mahārāja mā gās tiṣṭheti cābravīt // 7.114.89
sa tu mattagajākīrṇam anīkaṃ rathasaṃkulam / tūrṇam abhyāviśad drauṇir dhanaṃjayaśarārditaḥ // 7.114.90
tataḥ suvarṇapṛṣṭhānāṃ dhanuṣāṃ kūjatāṃ raṇe / śabdaṃ gāṇḍīvaghoṣeṇa kaunteyo 'bhyabhavad balī // 7.114.91
dhanaṃjayas tathā yāntaṃ pṛṣṭhato drauṇim abhyayāt / nātidīrgham ivādhvānaṃ śaraiḥ saṃtrāsayan balam // 7.114.92
vidārya dehān nārācair naravāraṇavājinām / kaṅkabarhiṇavāsobhir balaṃ vyadhamad arjunaḥ // 7.114.93
tad balaṃ bharataśreṣṭha savājidvipamānavam / pākaśāsanir āyastaḥ pārthaḥ saṃnijaghāna ha // 7.114.94
ahany ahani me dīptaṃ yaśaḥ patati saṃjaya / hatā me bahavo yodhā manye kālasya paryayam // 7.115.1
dhanaṃjayas tu saṃkruddhaḥ praviṣṭo māmakaṃ balam / rakṣitaṃ droṇakarṇābhyām apraveśyaṃ surair api // 7.115.2
tābhyām ūrjitavīryābhyām āpyāyitaparākramaḥ / sahitaḥ kṛṣṇabhīmābhyāṃ śinīnām ṛṣabheṇa ca // 7.115.3
tadā prabhṛti mā śoko dahaty agnir ivāśayam / grastān hi pratipaśyāmi bhūmipālān sasaindhavān // 7.115.4
apriyaṃ sumahat kṛtvā sindhurājaḥ kirīṭinaḥ / cakṣurviṣayam āpannaḥ kathaṃ mucyeta jīvitaḥ // 7.115.5
anumānāc ca paśyāmi nāsti saṃjaya saindhavaḥ / yuddhaṃ tu tad yathā vṛttaṃ tan mamācakṣva pṛcchataḥ // 7.115.6
yac ca vikṣobhya mahatīṃ senāṃ saṃloḍya cāsakṛt / ekaḥ praviṣṭaḥ saṃkruddho nalinīm iva kuñjaraḥ // 7.115.7
tasya vṛṣṇipravīrasya brūhi yuddhaṃ yathātatham / dhanaṃjayārthe yat tasya kuśalo hy asi saṃjaya // 7.115.8
tathā tu vaikartanapīḍitaṃ taṃ; bhīmaṃ prayāntaṃ puruṣapravīram / samīkṣya rājan naravīramadhye; śinipravīro 'nuyayau rathena // 7.115.9
nadan yathā vajradharas tapānte; jvalan yathā jaladānte ca sūryaḥ / nighnann amitrān dhanuṣā dṛḍhena; saṃkampayaṃs tava putrasya senām // 7.115.10
taṃ yāntam aśvai rajataprakāśair; āyodhane naravīraṃ carantam / nāśaknuvan vārayituṃ tvadīyāḥ; sarve rathā bhārata mādhavāgryam // 7.115.11
amarṣapūrṇas tv anivṛttayodhī; śarāsanī kāñcanavarmadhārī / alambusaḥ sātyakiṃ mādhavāgryam; avārayad rājavaro 'bhipatya // 7.115.12
tayor abhūd bhārata saṃprahāras; tathāgato naiva babhūva kaś cit / praikṣanta evāhavaśobhinau tau; yodhās tvadīyāś ca pare ca sarve // 7.115.13
avidhyad enaṃ daśabhiḥ pṛṣatkair; alambuso rājavaraḥ prasahya / anāgatān eva tu tān pṛṣatkāṃś; ciccheda bāṇaiḥ śinipuṃgavo 'pi // 7.115.14
punaḥ sa bāṇais tribhir agnikalpair; ākarṇapūrṇair niśitaiḥ supuṅkhaiḥ / vivyādha dehāvaraṇaṃ vidārya; te sātyaker āviviśuḥ śarīram // 7.115.15
taiḥ kāyam asyāgnyanilaprabhāvair; vidārya bāṇair aparair jvaladbhiḥ / ājaghnivāṃs tān rajataprakāśān; aśvāṃś caturbhiś caturaḥ prasahya // 7.115.16
tathā tu tenābhihatas tarasvī; naptā śineś cakradharaprabhāvaḥ / alambusasyottamavegavadbhir; hayāṃś caturbhir nijaghāna bāṇaiḥ // 7.115.17
athāsya sūtasya śiro nikṛtya; bhallena kālānalasaṃnibhena / sakuṇḍalaṃ pūrṇaśaśiprakāśaṃ; bhrājiṣṇu vaktraṃ nicakarta dehāt // 7.115.18
nihatya taṃ pārthivaputrapautraṃ; saṃkhye madhūnām ṛṣabhaḥ pramāthī / tato 'nvayād arjunam eva vīraḥ; sainyāni rājaṃs tava saṃnivārya // 7.115.19
anvāgataṃ vṛṣṇivaraṃ samīkṣya; tathārimadhye parivartamānam / ghnantaṃ kurūṇām iṣubhir balāni; punaḥ punar vāyur ivābhrapūgān // 7.115.20
tato 'vahan saindhavāḥ sādhu dāntā; gokṣīrakundenduhimaprakāśāḥ / suvarṇajālāvatatāḥ sadaśvā; yato yataḥ kāmayate nṛsiṃhaḥ // 7.115.21
athātmajās te sahitābhipetur; anye ca yodhās tvaritās tvadīyāḥ / kṛtvā mukhaṃ bhārata yodhamukhyaṃ; duḥśāsanaṃ tvatsutam ājamīḍha // 7.115.22
te sarvataḥ saṃparivārya saṃkhye; śaineyam ājaghnur anīkasāhāḥ / sa cāpi tān pravaraḥ sātvatānāṃ; nyavārayad bāṇajālena vīraḥ // 7.115.23
nivārya tāṃs tūrṇam amitraghātī; naptā śineḥ patribhir agnikalpaiḥ / duḥśāsanasyāpi jaghāna vāhān; udyamya bāṇāsanam ājamīḍha // 7.115.24
tam udyataṃ mahābāhuṃ duḥśāsanarathaṃ prati / tvaritaṃ tvaraṇīyeṣu dhanaṃjayahitaiṣiṇam // 7.116.1
trigartānāṃ maheṣvāsāḥ suvarṇavikṛtadhvajāḥ / senāsamudram āviṣṭam ānartaṃ paryavārayan // 7.116.2
athainaṃ rathavaṃśena sarvataḥ saṃnivārya te / avākirañ śaravrātaiḥ kruddhāḥ paramadhanvinaḥ // 7.116.3
ajayad rājaputrāṃs tān yatamānān mahāraṇe / ekaḥ pañcāśataṃ śatrūn sātyakiḥ satyavikramaḥ // 7.116.4
saṃprāpya bhāratīmadhyaṃ talaghoṣasamākulam / asiśaktigadāpūrṇam aplavaṃ salilaṃ yathā // 7.116.5
tatrādbhutam apaśyāma śaineyacaritaṃ raṇe / pratīcyāṃ diśi taṃ dṛṣṭvā prācyāṃ paśyāma lāghavāt // 7.116.6
udīcīṃ dakṣiṇāṃ prācīṃ pratīcīṃ prasṛtas tathā / nṛtyann ivācarac chūro yathā rathaśataṃ tathā // 7.116.7
tad dṛṣṭvā caritaṃ tasya siṃhavikrāntagāminaḥ / trigartāḥ saṃnyavartanta saṃtaptāḥ svajanaṃ prati // 7.116.8
tam anye śūrasenānāṃ śūrāḥ saṃkhye nyavārayan / niyacchantaḥ śaravrātair mattaṃ dvipam ivāṅkuśaiḥ // 7.116.9
tān nyavārayad āyastān muhūrtam iva sātyakiḥ / tataḥ kaliṅgair yuyudhe so 'cintyabalavikramaḥ // 7.116.10
tāṃ ca senām atikramya kaliṅgānāṃ duratyayām / atha pārthaṃ mahābāhur dhanaṃjayam upāsadat // 7.116.11
tarann iva jale śrānto yathā sthalam upeyivān / taṃ dṛṣṭvā puruṣavyāghraṃ yuyudhānaḥ samāśvasat // 7.116.12
tam āyāntam abhiprekṣya keśavo 'rjunam abravīt / asāv āyāti śaineyas tava pārtha padānugaḥ // 7.116.13
eṣa śiṣyaḥ sakhā caiva tava satyaparākramaḥ / sarvān yodhāṃs tṛṇīkṛtya vijigye puruṣarṣabhaḥ // 7.116.14
eṣa kauravayodhānāṃ kṛtvā ghoram upadravam / tava prāṇaiḥ priyataraḥ kirīṭinn eti sātyakiḥ // 7.116.15
eṣa droṇaṃ tathā bhojaṃ kṛtavarmāṇam eva ca / kadarthīkṛtya viśikhaiḥ phalgunābhyeti sātyakiḥ // 7.116.16
dharmarājapriyānveṣī hatvā yodhān varān varān / śūraś caiva kṛtāstraś ca phalgunābhyeti sātyakiḥ // 7.116.17
kṛtvā suduṣkaraṃ karma sainyamadhye mahābalaḥ / tava darśanam anvicchan pāṇḍavābhyeti sātyakiḥ // 7.116.18
bahūn ekarathenājau yodhayitvā mahārathān / ācāryapramukhān pārtha āyāty eṣa hi sātyakiḥ // 7.116.19
svabāhubalam āśritya vidārya ca varūthinīm / preṣito dharmaputreṇa parthaiṣo 'bhyeti sātyakiḥ // 7.116.20
yasya nāsti samo yodhaḥ kauraveṣu kathaṃ cana / so 'yam āyāti kaunteya sātyakiḥ satyavikramaḥ // 7.116.21
kurusainyād vimukto vai siṃho madhyād gavām iva / nihatya bahulāḥ senāḥ pārthaiṣo 'bhyeti sātyakiḥ // 7.116.22
eṣa rājasahasrāṇāṃ vaktraiḥ paṅkajasaṃnibhaiḥ / āstīrya vasudhāṃ pārtha kṣipram āyāti sātyakiḥ // 7.116.23
eṣa duryodhanaṃ jitvā bhrātṛbhiḥ sahitaṃ raṇe / nihatya jalasaṃdhaṃ ca kṣipram āyāti sātyakiḥ // 7.116.24
rudhiraughavatīṃ kṛtvā nadīṃ śoṇitakardamām / tṛṇavan nyasya kauravyān eṣa āyāti sātyakiḥ // 7.116.25
tato 'prahṛṣṭaḥ kaunteyaḥ keśavaṃ vākyam abravīt / na me priyaṃ mahābāho yan mām abhyeti sātyakiḥ // 7.116.26
na hi jānāmi vṛttāntaṃ dharmarājasya keśava / sātvatena vihīnaḥ sa yadi jīvati vā na vā // 7.116.27
etena hi mahābāho rakṣitavyaḥ sa pārthivaḥ / tam eṣa katham utsṛjya mama kṛṣṇa padānugaḥ // 7.116.28
rājā droṇāya cotsṛṣṭaḥ saindhavaś cānipātitaḥ / pratyudyātaś ca śaineyam eṣa bhūriśravā raṇe // 7.116.29
so 'yaṃ gurutaro bhāraḥ saindhavān me samāhitaḥ / jñātavyaś ca hi me rājā rakṣitavyaś ca sātyakiḥ // 7.116.30
jayadrathaś ca hantavyo lambate ca divākaraḥ / śrāntaś caiṣa mahābāhur alpaprāṇaś ca sāṃpratam // 7.116.31
pariśrāntā hayāś cāsya hayayantā ca mādhava / na ca bhūriśravāḥ śrāntaḥ sasahāyaś ca keśava // 7.116.32
apīdānīṃ bhaved asya kṣemam asmin samāgame / kaccin na sāgaraṃ tīrtvā sātyakiḥ satyavikramaḥ // 7.116.33
goṣpadaṃ prāpya sīdeta mahaujāḥ śinipuṃgavaḥ // 7.116.33.2
api kauravamukhyena kṛtāstreṇa mahātmanā / sametya bhūriśravasā svastimān sātyakir bhavet // 7.116.34
vyatikramam imaṃ manye dharmarājasya keśava / ācāryād bhayam utsṛjya yaḥ preṣayati sātyakim // 7.116.35
grahaṇaṃ dharmarājasya khagaḥ śyena ivāmiṣam / nityam āśaṃsate droṇaḥ kaccit syāt kuśalī nṛpaḥ // 7.116.36
tam āpatantaṃ saṃprekṣya sātvataṃ yuddhadurmadam / krodhād bhūriśravā rājan sahasā samupādravat // 7.117.1
tam abravīn mahābāhuḥ kauravyaḥ śinipuṃgavam / adya prāpto 'si diṣṭyā me cakṣurviṣayam ity uta // 7.117.2
cirābhilaṣitaṃ kāmam adya prāpsyāmi saṃyuge / na hi me mokṣyase jīvan yadi notsṛjase raṇam // 7.117.3
adya tvāṃ samare hatvā nityaṃ śūrābhimāninam / nandayiṣyāmi dāśārha kururājaṃ suyodhanam // 7.117.4
adya madbāṇanirdagdhaṃ patitaṃ dharaṇītale / drakṣyatas tvāṃ raṇe vīrau sahitau keśavārjunau // 7.117.5
adya dharmasuto rājā śrutvā tvāṃ nihataṃ mayā / savrīḍo bhavitā sadyo yenāsīha praveśitaḥ // 7.117.6
adya me vikramaṃ pārtho vijñāsyati dhanaṃjayaḥ / tvayi bhūmau vinihate śayāne rudhirokṣite // 7.117.7
cirābhilaṣito hy adya tvayā saha samāgamaḥ / purā devāsure yuddhe śakrasya balinā yathā // 7.117.8
adya yuddhaṃ mahāghoraṃ tava dāsyāmi sātvata / tato jñāsyasi tattvena madvīryabalapauruṣam // 7.117.9
adya saṃyamanīṃ yātā mayā tvaṃ nihato raṇe / yathā rāmānujenājau rāvaṇir lakṣmaṇena vai // 7.117.10
adya kṛṣṇaś ca pārthaś ca dharmarājaś ca mādhava / hate tvayi nirutsāhā raṇaṃ tyakṣyanty asaṃśayam // 7.117.11
adya te 'pacitiṃ kṛtvā śitair mādhava sāyakaiḥ / tatstriyo nandayiṣyāmi ye tvayā nihatā raṇe // 7.117.12
cakṣurviṣayasaṃprāpto na tvaṃ mādhava mokṣyase / siṃhasya viṣayaṃ prāpto yathā kṣudramṛgas tathā // 7.117.13
yuyudhānas tu taṃ rājan pratyuvāca hasann iva / kauraveya na saṃtrāso vidyate mama saṃyuge // 7.117.14
sa māṃ nihanyāt saṃgrāme yo māṃ kuryān nirāyudham / samās tu śāśvatīr hanyād yo māṃ hanyād dhi saṃyuge // 7.117.15
kiṃ mṛṣoktena bahunā karmaṇā tu samācara / śāradasyeva meghasya garjitaṃ niṣphalaṃ hi te // 7.117.16
śrutvaitad garjitaṃ vīra hāsyaṃ hi mama jāyate / cirakālepsitaṃ loke yuddham adyāstu kaurava // 7.117.17
tvarate me matis tāta tvayi yuddhābhikāṅkṣiṇi / nāhatvā saṃnivartiṣye tvām adya puruṣādhama // 7.117.18
anyonyaṃ tau tadā vāgbhis takṣantau narapuṃgavau / jighāṃsū paramakruddhāv abhijaghnatur āhave // 7.117.19
sametau tau naravyāghrau śuṣmiṇau spardhinau raṇe / dviradāv iva saṃkruddhau vāśitārthe madotkaṭau // 7.117.20
bhūriśravāḥ sātyakiś ca vavarṣatur ariṃdamau / śaravarṣāṇi bhīmāni meghāv iva parasparam // 7.117.21
saumadattis tu śaineyaṃ pracchādyeṣubhir āśugaiḥ / jighāṃsur bharataśreṣṭha vivyādha niśitaiḥ śaraiḥ // 7.117.22
daśabhiḥ sātyakiṃ viddhvā saumadattir athāparān / mumoca niśitān bāṇāñ jighāṃsuḥ śinipuṃgavam // 7.117.23
tān asya viśikhāṃs tīkṣṇān antarikṣe viśāṃ pate / aprāptān astramāyābhir agrasat sātyakiḥ prabho // 7.117.24
tau pṛthak śaravarṣābhyām avarṣetāṃ parasparam / uttamābhijanau vīrau kuruvṛṣṇiyaśaskarau // 7.117.25
tau nakhair iva śārdūlau dantair iva mahādvipau / rathaśaktibhir anyonyaṃ viśikhaiś cāpy akṛntatām // 7.117.26
nirbhidantau hi gātrāṇi vikṣarantau ca śoṇitam / vyaṣṭambhayetām anyonyaṃ prāṇadyūtābhidevinau // 7.117.27
evam uttamakarmāṇau kuruvṛṣṇiyaśaskarau / parasparam ayudhyetāṃ vāraṇāv iva yūthapau // 7.117.28
tāv adīrgheṇa kālena brahmalokapuraskṛtau / jigīṣantau paraṃ sthānam anyonyam abhijaghnatuḥ // 7.117.29
sātyakiḥ saumadattiś ca śaravṛṣṭyā parasparam / hṛṣṭavad dhārtarāṣṭrāṇāṃ paśyatām abhyavarṣatām // 7.117.30
saṃpraikṣanta janās tatra yudhyamānau yudhāṃ patī / yūthapau vāśitāhetoḥ prayuddhāv iva kuñjarau // 7.117.31
anyonyasya hayān hatvā dhanuṣī vinikṛtya ca / virathāv asiyuddhāya sameyātāṃ mahāraṇe // 7.117.32
ārṣabhe carmaṇī citre pragṛhya vipule śubhe / vikośau cāpy asī kṛtvā samare tau viceratuḥ // 7.117.33
carantau vividhān mārgān maṇḍalāni ca bhāgaśaḥ / muhur ājaghnatuḥ kruddhāv anyonyam arimardanau // 7.117.34
sakhaḍgau citravarmāṇau saniṣkāṅgadabhūṣaṇau / raṇe raṇotkaṭau rājann anyonyaṃ paryakarṣatām // 7.117.35
muhūrtam iva rājendra parikṛṣya parasparam / paśyatāṃ sarvasainyānāṃ vīrāv āśvasatāṃ punaḥ // 7.117.36
asibhyāṃ carmaṇī śubhre vipule ca śarāvare / nikṛtya puruṣavyāghrau bāhuyuddhaṃ pracakratuḥ // 7.117.37
vyūḍhoraskau dīrghabhujau niyuddhakuśalāv ubhau / bāhubhiḥ samasajjetām āyasaiḥ parighair iva // 7.117.38
tayor āsan bhujāghātā nigrahapragrahau tathā / śikṣābalasamudbhūtāḥ sarvayodhapraharṣaṇāḥ // 7.117.39
tayor nṛvarayo rājan samare yudhyamānayoḥ / bhīmo 'bhavan mahāśabdo vajraparvatayor iva // 7.117.40
dvipāv iva viṣāṇāgraiḥ śṛṅgair iva maharṣabhau / yuyudhāte mahātmānau kurusātvatapuṃgavau // 7.117.41
kṣīṇāyudhe sātvate yudhyamāne; tato 'bravīd arjunaṃ vāsudevaḥ / paśyasvainaṃ virathaṃ yudhyamānaṃ; raṇe ketuṃ sarvadhanurdharāṇām // 7.117.42
praviṣṭo bhāratīṃ senāṃ tava pāṇḍava pṛṣṭhataḥ / yodhitaś ca mahāvīryaiḥ sarvair bhārata bhārataiḥ // 7.117.43
pariśrānto yudhāṃ śreṣṭhaḥ saṃprāpto bhūridakṣiṇam / yuddhakāṅkṣiṇam āyāntaṃ naitat samam ivārjuna // 7.117.44
tato bhūriśravāḥ kruddhaḥ sātyakiṃ yuddhadurmadam / udyamya nyahanad rājan matto mattam iva dvipam // 7.117.45
rathasthayor dvayor yuddhe kruddhayor yodhamukhyayoḥ / keśavārjunayo rājan samare prekṣamāṇayoḥ // 7.117.46
atha kṛṣṇo mahābāhur arjunaṃ pratyabhāṣata / paśya vṛṣṇyandhakavyāghraṃ saumadattivaśaṃ gatam // 7.117.47
pariśrāntaṃ gataṃ bhūmau kṛtvā karma suduṣkaram / tavāntevāsinaṃ śūraṃ pālayārjuna sātyakim // 7.117.48
na vaśaṃ yajñaśīlasya gacched eṣa varārihan / tvatkṛte puruṣavyāghra tad āśu kriyatāṃ vibho // 7.117.49
athābravīd dhṛṣṭamanā vāsudevaṃ dhanaṃjayaḥ / paśya vṛṣṇipravīreṇa krīḍantaṃ kurupuṃgavam // 7.117.50
mahādvipeneva vane mattena hariyūthapam // 7.117.50.2
hāhākāro mahān āsīt sainyānāṃ bharatarṣabha / yad udyamya mahābāhuḥ sātyakiṃ nyahanad bhuvi // 7.117.51
sa siṃha iva mātaṅgaṃ vikarṣan bhūridakṣiṇaḥ / vyarocata kuruśreṣṭhaḥ sātvatapravaraṃ yudhi // 7.117.52
atha kośād viniṣkṛṣya khaḍgaṃ bhūriśravā raṇe / mūrdhajeṣu nijagrāha padā corasy atāḍayat // 7.117.53
tathā tu parikṛṣyantaṃ dṛṣṭvā sātvatam āhave / vāsudevas tato rājan bhūyo 'rjunam abhāṣata // 7.117.54
paśya vṛṣṇyandhakavyāghraṃ saumadattivaśaṃ gatam / tava śiṣyaṃ mahābāho dhanuṣy anavaraṃ tvayā // 7.117.55
asatyo vikramaḥ pārtha yatra bhūriśravā raṇe / viśeṣayati vārṣṇeyaṃ sātyakiṃ satyavikramam // 7.117.56
evam ukto mahābāhur vāsudevena pāṇḍavaḥ / manasā pūjayām āsa bhūriśravasam āhave // 7.117.57
vikarṣan sātvataśreṣṭhaṃ krīḍamāna ivāhave / saṃharṣayati māṃ bhūyaḥ kurūṇāṃ kīrtivardhanaḥ // 7.117.58
pravaraṃ vṛṣṇivīrāṇāṃ yan na hanyād dhi sātyakim / mahādvipam ivāraṇye mṛgendra iva karṣati // 7.117.59
evaṃ tu manasā rājan pārthaḥ saṃpūjya kauravam / vāsudevaṃ mahābāhur arjunaḥ pratyabhāṣata // 7.117.60
saindhavāsaktadṛṣṭitvān nainaṃ paśyāmi mādhava / eṣa tv asukaraṃ karma yādavārthe karomy aham // 7.117.61
ity uktvā vacanaṃ kurvan vāsudevasya pāṇḍavaḥ / sakhaḍgaṃ yajñaśīlasya patriṇā bāhum acchinat // 7.117.62
sa bāhur apatad bhūmau sakhaḍgaḥ saśubhāṅgadaḥ / ādadhaj jīvalokasya duḥkham uttamam uttamaḥ // 7.118.1
prahariṣyan hṛto bāhur adṛśyena kirīṭinā / vegenābhyapatad bhūmau pañcāsya iva pannagaḥ // 7.118.2
sa moghaṃ kṛtam ātmānaṃ dṛṣṭvā pārthena kauravaḥ / utsṛjya sātyakiṃ krodhād garhayām āsa pāṇḍavam // 7.118.3
nṛśaṃsaṃ bata kaunteya karmedaṃ kṛtavān asi / apaśyato viṣaktasya yan me bāhum acicchidaḥ // 7.118.4
kiṃ nu vakṣyasi rājānaṃ dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram / kiṃ kurvāṇo mayā saṃkhye hato bhūriśravā iti // 7.118.5
idam indreṇa te sākṣād upadiṣṭaṃ mahātmanā / astraṃ rudreṇa vā pārtha droṇenātha kṛpeṇa vā // 7.118.6
nanu nāma svadharmajñas tvaṃ loke 'bhyadhikaḥ paraiḥ / ayudhyamānasya kathaṃ raṇe prahṛtavān asi // 7.118.7
na pramattāya bhītāya virathāya prayācate / vyasane vartamānāya praharanti manasvinaḥ // 7.118.8
idaṃ tu nīcācaritam asatpuruṣasevitam / katham ācaritaṃ pārtha tvayā karma suduṣkaram // 7.118.9
āryeṇa sukaraṃ hy āhur āryakarma dhanaṃjaya / anāryakarma tv āryeṇa suduṣkarataraṃ bhuvi // 7.118.10
yeṣu yeṣu naraḥ pārtha yatra yatra ca vartate / āśu tacchīlatām eti tad idaṃ tvayi dṛśyate // 7.118.11
kathaṃ hi rājavaṃśyas tvaṃ kauraveyo viśeṣataḥ / kṣatradharmād apakrāntaḥ suvṛttaś caritavrataḥ // 7.118.12
idaṃ tu yad atikṣudraṃ vārṣṇeyārthe kṛtaṃ tvayā / vāsudevamataṃ nūnaṃ naitat tvayy upapadyate // 7.118.13
ko hi nāma pramattāya pareṇa saha yudhyate / īdṛśaṃ vyasanaṃ dadyād yo na kṛṣṇasakho bhavet // 7.118.14
vrātyāḥ saṃśliṣṭakarmāṇaḥ prakṛtyaiva vigarhitāḥ / vṛṣṇyandhakāḥ kathaṃ pārtha pramāṇaṃ bhavatā kṛtāḥ // 7.118.15
evam uktvā mahābāhur yūpaketur mahāyaśāḥ / yuyudhānaṃ parityajya raṇe prāyam upāviśat // 7.118.16
śarān āstīrya savyena pāṇinā puṇyalakṣaṇaḥ / yiyāsur brahmalokāya prāṇān prāṇeṣv athājuhot // 7.118.17
sūrye cakṣuḥ samādhāya prasannaṃ salile manaḥ / dhyāyan mahopaniṣadaṃ yogayukto 'bhavan muniḥ // 7.118.18
tataḥ sa sarvasenāyāṃ janaḥ kṛṣṇadhanaṃjayau / garhayām āsa taṃ cāpi śaśaṃsa puruṣarṣabham // 7.118.19
nindyamānau tathā kṛṣṇau nocatuḥ kiṃ cid apriyam / praśasyamānaś ca tathā nāhṛṣyad yūpaketanaḥ // 7.118.20
tāṃs tathā vādino rājan putrāṃs tava dhanaṃjayaḥ / amṛṣyamāṇo manasā teṣāṃ tasya ca bhāṣitam // 7.118.21
asaṃkruddhamanā vācā smārayann iva bhārata / uvāca pāṇḍutanayaḥ sākṣepam iva phalgunaḥ // 7.118.22
mama sarve 'pi rājāno jānanty etan mahāvratam / na śakyo māmako hantuṃ yo me syād bāṇagocare // 7.118.23
yūpaketo samīkṣya tvaṃ na māṃ garhitum arhasi / na hi dharmam avijñāya yuktaṃ garhayituṃ param // 7.118.24
āttaśastrasya hi raṇe vṛṣṇivīraṃ jighāṃsataḥ / yad ahaṃ bāhum acchaitsaṃ na sa dharmo vigarhitaḥ // 7.118.25
nyastaśastrasya bālasya virathasya vivarmaṇaḥ / abhimanyor vadhaṃ tāta dhārmikaḥ ko na pūjayet // 7.118.26
evam uktas tu pārthena śirasā bhūmim aspṛśat / pāṇinā caiva savyena prāhiṇod asya dakṣiṇam // 7.118.27
etat pārthasya tu vacas tataḥ śrutvā mahādyutiḥ / yūpaketur mahārāja tūṣṇīm āsīd avāṅmukhaḥ // 7.118.28
yā prītir dharmarāje me bhīme ca vadatāṃ vare / nakule sahadeve ca sā me tvayi śalāgraja // 7.118.29
mayā tu samanujñātaḥ kṛṣṇena ca mahātmanā / gaccha puṇyakṛtāṃl lokāñ śibir auśīnaro yathā // 7.118.30
tata utthāya śaineyo vimuktaḥ saumadattinā / khaḍgam ādāya cicchitsuḥ śiras tasya mahātmanaḥ // 7.118.31
nihataṃ pāṇḍuputreṇa pramattaṃ bhūridakṣiṇam / iyeṣa sātyakir hantuṃ śalāgrajam akalmaṣam // 7.118.32
nikṛttabhujam āsīnaṃ chinnahastam iva dvipam / krośatāṃ sarvasainyānāṃ nindyamānaḥ sudurmanāḥ // 7.118.33
vāryamāṇaḥ sa kṛṣṇena pārthena ca mahātmanā / bhīmena cakrarakṣābhyām aśvatthāmnā kṛpeṇa ca // 7.118.34
karṇena vṛṣasenena saindhavena tathaiva ca / vikrośatāṃ ca sainyānām avadhīt taṃ yatavratam // 7.118.35
prāyopaviṣṭāya raṇe pārthena chinnabāhave / sātyakiḥ kauravendrāya khaḍgenāpāharac chiraḥ // 7.118.36
nābhyanandanta tatsainyāḥ sātyakiṃ tena karmaṇā / arjunena hataṃ pūrvaṃ yaj jaghāna kurūdvaham // 7.118.37
sahasrākṣasamaṃ tatra siddhacāraṇamānavāḥ / bhūriśravasam ālokya yuddhe prāyagataṃ hatam // 7.118.38
apūjayanta taṃ devā vismitās tasya karmabhiḥ / pakṣavādāṃś ca bahuśaḥ prāvadaṃs tasya sainikāḥ // 7.118.39
na vārṣṇeyasyāparādho bhavitavyaṃ hi tat tathā / tasmān manyur na vaḥ kāryaḥ krodho duḥkhakaro nṛṇām // 7.118.40
hantavyaś caiṣa vīreṇa nātra kāryā vicāraṇā / vihito hy asya dhātraiva mṛtyuḥ sātyakir āhave // 7.118.41
na hantavyo na hantavya iti yan māṃ prabhāṣatha / dharmavādair adharmiṣṭhā dharmakañcukam āsthitāḥ // 7.118.42
yadā bālaḥ subhadrāyāḥ sutaḥ śastravinākṛtaḥ / yuṣmābhir nihato yuddhe tadā dharmaḥ kva vo gataḥ // 7.118.43
mayā tv etat pratijñātaṃ kṣepe kasmiṃś cid eva hi / yo māṃ niṣpiṣya saṃgrāme jīvan hanyāt padā ruṣā // 7.118.44
sa me vadhyo bhavec chatrur yady api syān munivrataḥ // 7.118.44.2
ceṣṭamānaṃ pratīghāte sabhujaṃ māṃ sacakṣuṣaḥ / manyadhvaṃ mṛtam ity evam etad vo buddhilāghavam // 7.118.45
yukto hy asya pratīghātaḥ kṛto me kurupuṃgavāḥ // 7.118.45.2
yat tu pārthena matsnehāt svāṃ pratijñāṃ ca rakṣatā / sakhaḍgo 'sya hṛto bāhur etenaivāsmi vañcitaḥ // 7.118.46
bhavitavyaṃ ca yad bhāvi daivaṃ ceṣṭayatīva ca / so 'yaṃ hato vimarde 'smin kim atrādharmaceṣṭitam // 7.118.47
api cāyaṃ purā gītaḥ śloko vālmīkinā bhuvi / pīḍākaram amitrāṇāṃ yat syāt kartavyam eva tat // 7.118.48
evam ukte mahārāja sarve kauravapāṇḍavāḥ / na sma kiṃ cid abhāṣanta manasā samapūjayan // 7.118.49
mantrair hi pūtasya mahādhvareṣu; yaśasvino bhūrisahasradasya / muner ivāraṇyagatasya tasya; na tatra kaś cid vadham abhyanandat // 7.118.50
sunīlakeśaṃ varadasya tasya; śūrasya pārāvatalohitākṣam / aśvasya medhyasya śiro nikṛttaṃ; nyastaṃ havirdhānam ivottareṇa // 7.118.51
sa tejasā śastrahatena pūto; mahāhave dehavaraṃ visṛjya / ākrāmad ūrdhvaṃ varado varārho; vyāvṛtya dharmeṇa pareṇa rodasī // 7.118.52
ajito droṇarādheyavikarṇakṛtavarmabhiḥ / tīrṇaḥ sainyārṇavaṃ vīraḥ pratiśrutya yudhiṣṭhire // 7.119.1
sa kathaṃ kauraveyeṇa samareṣv anivāritaḥ / nigṛhya bhūriśravasā balād bhuvi nipātitaḥ // 7.119.2
śṛṇu rājann ihotpattiṃ śaineyasya yathā purā / yathā ca bhūriśravaso yatra te saṃśayo nṛpa // 7.119.3
atreḥ putro 'bhavat somaḥ somasya tu budhaḥ smṛtaḥ / budhasyāsīn mahendrābhaḥ putra ekaḥ purūravāḥ // 7.119.4
purūravasa āyus tu āyuṣo nahuṣaḥ smṛtaḥ / nahuṣasya yayātis tu rājarṣir devasaṃmitaḥ // 7.119.5
yayāter devayānyāṃ tu yadur jyeṣṭho 'bhavat sutaḥ / yador abhūd anvavāye devamīḍha iti śrutaḥ // 7.119.6
yādavas tasya ca sutaḥ śūras trailokyasaṃmataḥ / śūrasya śaurir nṛvaro vasudevo mahāyaśāḥ // 7.119.7
dhanuṣy anavaraḥ śūraḥ kārtavīryasamo yudhi / tadvīryaś cāpi tatraiva kule śinir abhūn nṛpaḥ // 7.119.8
etasminn eva kāle tu devakasya mahātmanaḥ / duhituḥ svayaṃvare rājan sarvakṣatrasamāgame // 7.119.9
tatra vai devakīṃ devīṃ vasudevārtham āptavān / nirjitya pārthivān sarvān ratham āropayac chiniḥ // 7.119.10
tāṃ dṛṣṭvā devakīṃ śaure rathasthāṃ puruṣarṣabhaḥ / nāmṛṣyata mahātejāḥ somadattaḥ śiner nṛpa // 7.119.11
tayor yuddham abhūd rājan dinārdhaṃ citram adbhutam / bāhuyuddhaṃ subalinoḥ śakraprahrādayor iva // 7.119.12
śininā somadattas tu prasahya bhuvi pātitaḥ / asim udyamya keśeṣu pragṛhya ca padā hataḥ // 7.119.13
madhye rājasahasrāṇāṃ prekṣakāṇāṃ samantataḥ / kṛpayā ca punas tena jīveti sa visarjitaḥ // 7.119.14
tadavasthaḥ kṛtas tena somadatto 'tha māriṣa / prasādayan mahādevam amarṣavaśam āsthitaḥ // 7.119.15
tasya tuṣṭo mahādevo varāṇāṃ varadaḥ prabhuḥ / vareṇa chandayām āsa sa tu vavre varaṃ nṛpaḥ // 7.119.16
putram icchāmi bhagavan yo nihanyāc chineḥ sutam / madhye rājasahasrāṇāṃ padā hanyāc ca saṃyuge // 7.119.17
tasya tad vacanaṃ śrutvā somadattasya pārthiva / evam astv iti tatroktvā sa devo 'ntaradhīyata // 7.119.18
sa tena varadānena labdhavān bhūridakṣiṇam / nyapātayac ca samare saumadattiḥ śineḥ sutam // 7.119.19
etat te kathitaṃ rājan yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi / na hi śakyā raṇe jetuṃ sātvatā manujarṣabha // 7.119.20
labdhalakṣyāś ca saṃgrāme bahavaś citrayodhinaḥ / devadānavagandharvān vijetāro hy avismitāḥ // 7.119.21
svavīryavijaye yuktā naite paraparigrahāḥ // 7.119.21.2
na tulyaṃ vṛṣṇibhir iha dṛśyate kiṃ cana prabho / bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyac ca balena bharatarṣabha // 7.119.22
na jñātim avamanyante vṛddhānāṃ śāsane ratāḥ / na devāsuragandharvā na yakṣoragarākṣasāḥ // 7.119.23
jetāro vṛṣṇivīrāṇāṃ na punar mānuṣā raṇe // 7.119.23.2
brahmadravye gurudravye jñātidravye 'py ahiṃsakāḥ / eteṣāṃ rakṣitāraś ca ye syuḥ kasyāṃ cid āpadi // 7.119.24
arthavanto na cotsiktā brahmaṇyāḥ satyavādinaḥ / samarthān nāvamanyante dīnān abhyuddharanti ca // 7.119.25
nityaṃ devaparā dāntā dātāraś cāvikatthanāḥ / tena vṛṣṇipravīrāṇāṃ cakraṃ na pratihanyate // 7.119.26
api meruṃ vahet kaś cit tared vā makarālayam / na tu vṛṣṇipravīrāṇāṃ sametyāntaṃ vrajen nṛpa // 7.119.27
etat te sarvam ākhyātaṃ yatra te saṃśayo vibho / kururāja naraśreṣṭha tava hy apanayo mahān // 7.119.28
tadavasthe hate tasmin bhūriśravasi kaurave / yathā bhūyo 'bhavad yuddhaṃ tan mamācakṣva saṃjaya // 7.120.1
bhūriśravasi saṃkrānte paralokāya bhārata / vāsudevaṃ mahābāhur arjunaḥ samacūcudat // 7.120.2
codayāśvān bhṛśaṃ kṛṣṇa yato rājā jayadrathaḥ / astam eti mahābāho tvaramāṇo divākaraḥ // 7.120.3
etad dhi puruṣavyāghra mahad abhyudyataṃ mayā / kāryaṃ saṃrakṣyate caiṣa kurusenāmahārathaiḥ // 7.120.4
nāstam eti yathā sūryo yathā satyaṃ bhaved vacaḥ / codayāśvāṃs tathā kṛṣṇa yathā hanyāṃ jayadratham // 7.120.5
tataḥ kṛṣṇo mahābāhū rajatapratimān hayān / hayajñaś codayām āsa jayadratharathaṃ prati // 7.120.6
taṃ prayāntam amogheṣum utpatadbhir ivāśugaiḥ / tvaramāṇā mahārāja senāmukhyāḥ samāvrajan // 7.120.7
duryodhanaś ca karṇaś ca vṛṣaseno 'tha madrarāṭ / aśvatthāmā kṛpaś caiva svayam eva ca saindhavaḥ // 7.120.8
samāsādya tu bībhatsuḥ saindhavaṃ pramukhe sthitam / netrābhyāṃ krodhadīptābhyāṃ saṃpraikṣan nirdahann iva // 7.120.9
tato duryodhano rājā rādheyaṃ tvarito 'bravīt / arjunaṃ vīkṣya saṃyāntaṃ jayadratharathaṃ prati // 7.120.10
ayaṃ sa vaikartana yuddhakālo; vidarśayasvātmabalaṃ mahātman / yathā na vadhyeta raṇe 'rjunena; jayadrathaḥ karṇa tathā kuruṣva // 7.120.11
alpāvaśiṣṭaṃ divasaṃ nṛvīra; vighātayasvādya ripuṃ śaraughaiḥ / dinakṣayaṃ prāpya narapravīra; dhruvaṃ hi naḥ karṇa jayo bhaviṣyati // 7.120.12
saindhave rakṣyamāṇe tu sūryasyāstamayaṃ prati / mithyāpratijñaḥ kaunteyaḥ pravekṣyati hutāśanam // 7.120.13
anarjunāyāṃ ca bhuvi muhūrtam api mānada / jīvituṃ notsaheran vai bhrātaro 'sya sahānugāḥ // 7.120.14
vinaṣṭaiḥ pāṇḍaveyaiś ca saśailavanakānanām / vasuṃdharām imāṃ karṇa bhokṣyāmo hatakaṇṭakām // 7.120.15
daivenopahataḥ pārtho viparītaś ca mānada / kāryākāryam ajānan vai pratijñāṃ kṛtavān raṇe // 7.120.16
nūnam ātmavināśāya pāṇḍavena kirīṭinā / pratijñeyaṃ kṛtā karṇa jayadrathavadhaṃ prati // 7.120.17
kathaṃ jīvati durdharṣe tvayi rādheya phalgunaḥ / anastaṃgata āditye hanyāt saindhavakaṃ nṛpam // 7.120.18
rakṣitaṃ madrarājena kṛpeṇa ca mahātmanā / jayadrathaṃ raṇamukhe kathaṃ hanyād dhanaṃjayaḥ // 7.120.19
drauṇinā rakṣyamāṇaṃ ca mayā duḥśāsanena ca / kathaṃ prāpsyati bībhatsuḥ saindhavaṃ kālacoditaḥ // 7.120.20
yudhyante bahavaḥ śūrā lambate ca divākaraḥ / śaṅke jayadrathaṃ pārtho naiva prāpsyati mānada // 7.120.21
sa tvaṃ karṇa mayā sārdhaṃ śūraiś cānyair mahārathaiḥ / yudhyasva yatnam āsthāya paraṃ pārthena saṃyuge // 7.120.22
evam uktas tu rādheyas tava putreṇa māriṣa / duryodhanam idaṃ vākyaṃ pratyuvāca kurūttamam // 7.120.23
dṛḍhalakṣyeṇa śūreṇa bhīmasenena dhanvinā / bhṛśam udvejitaḥ saṃkhye śarajālair anekaśaḥ // 7.120.24
sthātavyam iti tiṣṭhāmi raṇe saṃprati mānada / naivāṅgam iṅgati kiṃ cin me saṃtaptasya raṇeṣubhiḥ // 7.120.25
yotsyāmi tu tathā rājañ śaktyāhaṃ parayā raṇe / yathā pāṇḍavamukhyo 'sau na haniṣyati saindhavam // 7.120.26
na hi me yudhyamānasya sāyakāṃś cāsyataḥ śitān / saindhavaṃ prāpsyate vīraḥ savyasācī dhanaṃjayaḥ // 7.120.27
yat tu śaktimatā kāryaṃ satataṃ hitakāriṇā / tat kariṣyāmi kauravya jayo daive pratiṣṭhitaḥ // 7.120.28
adya yotsye 'rjunam ahaṃ pauruṣaṃ svaṃ vyapāśritaḥ / tvadarthaṃ puruṣavyāghra jayo daive pratiṣṭhitaḥ // 7.120.29
adya yuddhaṃ kuruśreṣṭha mama pārthasya cobhayoḥ / paśyantu sarvabhūtāni dāruṇaṃ lomaharṣaṇam // 7.120.30
karṇakauravayor evaṃ raṇe saṃbhāṣamāṇayoḥ / arjuno niśitair bāṇair jaghāna tava vāhinīm // 7.120.31
ciccheda tīkṣṇāgramukhaiḥ śūrāṇām anivartinām / bhujān parighasaṃkāśān hastihastopamān raṇe // 7.120.32
śirāṃsi ca mahābāhuś ciccheda niśitaiḥ śaraiḥ / hastihastān hayagrīvā rathākṣāṃś ca samantataḥ // 7.120.33
śoṇitāktān hayārohān gṛhītaprāsatomarān / kṣuraiś ciccheda bībhatsur dvidhaikaikaṃ tridhaiva ca // 7.120.34
hayavāraṇamukhyāś ca prāpatanta sahasraśaḥ / dhvajāś chatrāṇi cāpāni cāmarāṇi śirāṃsi ca // 7.120.35
kakṣam agnim ivoddhūtaḥ pradahaṃs tava vāhinīm / acireṇa mahīṃ pārthaś cakāra rudhirottarām // 7.120.36
hatabhūyiṣṭhayodhaṃ tat kṛtvā tava balaṃ balī / āsasāda durādharṣaḥ saindhavaṃ satyavikramaḥ // 7.120.37
bībhatsur bhīmasenena sātvatena ca rakṣitaḥ / sa babhau bharataśreṣṭha jvalann iva hutāśanaḥ // 7.120.38
taṃ tathāvasthitaṃ dṛṣṭvā tvadīyā vīryasaṃmatāḥ / nāmṛṣyanta maheṣvāsāḥ phalgunaṃ puruṣarṣabhāḥ // 7.120.39
duryodhanaś ca karṇaś ca vṛṣaseno 'tha madrarāṭ / aśvatthāmā kṛpaś caiva svayam eva ca saindhavaḥ // 7.120.40
saṃrabdhāḥ saindhavasyārthe samāvṛṇvan kirīṭinam / nṛtyantaṃ rathamārgeṣu dhanurjyātalanisvanaiḥ // 7.120.41
saṃgrāmakovidaṃ pārthaṃ sarve yuddhaviśāradāḥ / abhītāḥ paryavartanta vyāditāsyam ivāntakam // 7.120.42
saindhavaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā jighāṃsanto 'rjunācyutau / sūryāstamayam icchanto lohitāyati bhāskare // 7.120.43
te bhujair bhogibhogābhair dhanūṃṣy āyamya sāyakān / mumucuḥ sūryaraśmyābhāñ śataśaḥ phalgunaṃ prati // 7.120.44
tān astān asyamānāṃś ca kirīṭī yuddhadurmadaḥ / dvidhā tridhāṣṭadhaikaikaṃ chittvā vivyādha tān raṇe // 7.120.45
siṃhalāṅgūlaketus tu darśayañ śaktim ātmanaḥ / śāradvatīsuto rājann arjunaṃ pratyavārayat // 7.120.46
sa viddhvā daśabhiḥ pārthaṃ vāsudevaṃ ca saptabhiḥ / atiṣṭhad rathamārgeṣu saindhavaṃ paripālayan // 7.120.47
athainaṃ kauravaśreṣṭhāḥ sarva eva mahārathāḥ / mahatā rathavaṃśena sarvataḥ paryavārayan // 7.120.48
visphārayantaś cāpāni visṛjantaś ca sāyakān / saindhavaṃ paryarakṣanta śāsanāt tanayasya te // 7.120.49
tatra pārthasya śūrasya bāhvor balam adṛśyata / iṣūṇām akṣayatvaṃ ca dhanuṣo gāṇḍivasya ca // 7.120.50
astrair astrāṇi saṃvārya drauṇeḥ śāradvatasya ca / ekaikaṃ navabhir bāṇaiḥ sarvān eva samarpayat // 7.120.51
taṃ drauṇiḥ pañcaviṃśatyā vṛṣasenaś ca saptabhiḥ / duryodhanaś ca viṃśatyā karṇaśalyau tribhis tribhiḥ // 7.120.52
ta enam abhigarjanto vidhyantaś ca punaḥ punaḥ / vidhunvantaś ca cāpāni sarvataḥ paryavārayan // 7.120.53
śliṣṭaṃ tu sarvataś cakrū rathamaṇḍalam āśu te / sūryāstamayam icchantas tvaramāṇā mahārathāḥ // 7.120.54
ta enam abhinardanto vidhunvānā dhanūṃṣi ca / siṣicur mārgaṇair ghorair giriṃ meghā ivāmbubhiḥ // 7.120.55
te mahāstrāṇi divyāni tatra rājan vyadarśayan / dhanaṃjayasya gātreṣu śūrāḥ parighabāhavaḥ // 7.120.56
hatabhūyiṣṭhayodhaṃ tat kṛtvā tava balaṃ balī / āsasāda durādharṣaḥ saindhavaṃ satyavikramaḥ // 7.120.57
taṃ karṇaḥ saṃyuge rājan pratyavārayad āśugaiḥ / miṣato bhīmasenasya sātvatasya ca bhārata // 7.120.58
taṃ pārtho daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad raṇājire / sūtaputraṃ mahābāhuḥ sarvasainyasya paśyataḥ // 7.120.59
sātvataś ca tribhir bāṇaiḥ karṇaṃ vivyādha māriṣa / bhīmasenas tribhiś caiva punaḥ pārthaś ca saptabhiḥ // 7.120.60
tān karṇaḥ prativivyādha ṣaṣṭyā ṣaṣṭyā mahārathaḥ / tad yuddham abhavad rājan karṇasya bahubhiḥ saha // 7.120.61
tatrādbhutam apaśyāma sūtaputrasya māriṣa / yad ekaḥ samare kruddhas trīn rathān paryavārayat // 7.120.62
phalgunas tu mahābāhuḥ karṇaṃ vaikartanaṃ raṇe / sāyakānāṃ śatenaiva sarvamarmasv atāḍayat // 7.120.63
rudhirokṣitasarvāṅgaḥ sūtaputraḥ pratāpavān / śaraiḥ pañcāśatā vīraḥ phalgunaṃ pratyavidhyata // 7.120.64
tasya tal lāghavaṃ dṛṣṭvā nāmṛṣyata raṇe 'rjunaḥ // 7.120.64.2
tataḥ pārtho dhanuś chittvā vivyādhainaṃ stanāntare / sāyakair navabhir vīras tvaramāṇo dhanaṃjayaḥ // 7.120.65
vadhārthaṃ cāsya samare sāyakaṃ sūryavarcasam / cikṣepa tvarayā yuktas tvarākāle dhanaṃjayaḥ // 7.120.66
tam āpatantaṃ vegena drauṇiś ciccheda sāyakam / ardhacandreṇa tīkṣṇena sa chinnaḥ prāpatad bhuvi // 7.120.67
athānyad dhanur ādāya sūtaputraḥ pratāpavān / karṇo 'pi dviṣatāṃ hantā chādayām āsa phalgunam // 7.120.68
sāyakair bahusāhasraiḥ kṛtapratikṛtepsayā // 7.120.68.2
tau vṛṣāv iva nardantau narasiṃhau mahārathau / sāyakaughapraticchannaṃ cakratuḥ kham ajihmagaiḥ // 7.120.69
adṛśyau ca śaraughais tau nighnatām itaretaram // 7.120.69.2
pārtho 'ham asmi tiṣṭha tvaṃ karṇo 'haṃ tiṣṭha phalguna / ity evaṃ tarjayantau tau vākśalyais tudatāṃ tathā // 7.120.70
yudhyetāṃ samare vīrau citraṃ laghu ca suṣṭhu ca / prekṣaṇīyau cābhavatāṃ sarvayodhasamāgame // 7.120.71
praśasyamānau samare siddhacāraṇavātikaiḥ / ayudhyetāṃ mahārāja parasparavadhaiṣiṇau // 7.120.72
tato duryodhano rājaṃs tāvakān abhyabhāṣata / yattā rakṣata rādheyaṃ nāhatvā samare 'rjunam // 7.120.73
nivartiṣyati rādheya iti mām uktavān vṛṣaḥ // 7.120.73.2
etasminn antare rājan dṛṣṭvā karṇasya vikramam / ākarṇamuktair iṣubhiḥ karṇasya caturo hayān // 7.120.74
anayan mṛtyulokāya caturbhiḥ sāyakottamaiḥ // 7.120.74.2
sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apāharat / chādayām āsa ca śarais tava putrasya paśyataḥ // 7.120.75
sa chādyamānaḥ samare hatāśvo hatasārathiḥ / mohitaḥ śarajālena kartavyaṃ nābhyapadyata // 7.120.76
taṃ tathā virathaṃ dṛṣṭvā ratham āropya svaṃ tadā / aśvatthāmā mahārāja bhūyo 'rjunam ayodhayat // 7.120.77
madrarājas tu kaunteyam avidhyat triṃśatā śaraiḥ / śāradvatas tu viṃśatyā vāsudevaṃ samārpayat // 7.120.78
dhanaṃjayaṃ dvādaśabhir ājaghāna śilīmukhaiḥ // 7.120.78.2
caturbhiḥ sindhurājaś ca vṛṣasenaś ca saptabhiḥ / pṛthak pṛthaṅ mahārāja kṛṣṇapārthāv avidhyatām // 7.120.79
tathaiva tān pratyavidhyat kuntīputro dhanaṃjayaḥ / droṇaputraṃ catuḥṣaṣṭyā madrarājaṃ śatena ca // 7.120.80
saindhavaṃ daśabhir bhallair vṛṣasenaṃ tribhiḥ śaraiḥ / śāradvataṃ ca viṃśatyā viddhvā pārthaḥ samunnadat // 7.120.81
te pratijñāpratīghātam icchantaḥ savyasācinaḥ / sahitās tāvakās tūrṇam abhipetur dhanaṃjayam // 7.120.82
athārjunaḥ sarvatodhāram astraṃ; prāduścakre trāsayan dhārtarāṣṭrān / taṃ pratyudīyuḥ kuravaḥ pāṇḍusūnuṃ; rathair mahārhaiḥ śaravarṣāṇy avarṣan // 7.120.83
tatas tu tasmiṃs tumule samutthite; sudāruṇe bhārata mohanīye / nāmuhyata prāpya sa rājaputraḥ; kirīṭamālī visṛjan pṛṣatkān // 7.120.84
rājyaprepsuḥ savyasācī kurūṇāṃ; smaran kleśān dvādaśavarṣavṛttān / gāṇḍīvamuktair iṣubhir mahātmā; sarvā diśo vyāvṛṇod aprameyaiḥ // 7.120.85
pradīptolkam abhavac cāntarikṣaṃ; deheṣu bhūrīṇy apatan vayāṃsi / yat piṅgalajyena kirīṭamālī; kruddho ripūn ājagavena hanti // 7.120.86
kirīṭamālī mahatā mahāyaśāḥ; śarāsanenāsya śarān anīkajit / hayapravekottamanāgadhūrgatān; kurupravīrān iṣubhir nyapātayat // 7.120.87
gadāś ca gurvīḥ parighān ayasmayān; asīṃś ca śaktīś ca raṇe narādhipāḥ / mahānti śastrāṇi ca bhīmadarśanāḥ; pragṛhya pārthaṃ sahasābhidudruvuḥ // 7.120.88
sa tān udīrṇān sarathāśvavāraṇān; padātisaṃghāṃś ca mahādhanurdharaḥ / vipannasarvāyudhajīvitān raṇe; cakāra vīro yamarāṣṭravardhanān // 7.120.89
sa raṇe vyacarat pārthaḥ prekṣaṇīyo dhanaṃjayaḥ / yugapad dikṣu sarvāsu citrāṇy astrāṇi darśayan // 7.121.1
madhyaṃdinagataṃ sūryaṃ pratapantam ivāmbare / na śekuḥ sarvabhūtāni pāṇḍavaṃ prativīkṣitum // 7.121.2
prasṛtāṃs tasya gāṇḍīvāc charavrātān mahātmanaḥ / saṃgrāme samapaśyāma haṃsapaṅktīr ivāmbare // 7.121.3
vinivārya sa vīrāṇām astrair astrāṇi sarvaśaḥ / darśayan raudram ātmānam ugre karmaṇi dhiṣṭhitaḥ // 7.121.4
sa tān rathavarān rājann abhyatikrāmad arjunaḥ / mohayann iva nārācair jayadrathavadhepsayā // 7.121.5
visṛjan dikṣu sarvāsu śarān asitasārathiḥ / sa raṇe vyacarat tūrṇaṃ prekṣaṇīyo dhanaṃjayaḥ // 7.121.6
bhramanta iva śūrasya śaravrātā mahātmanaḥ / adṛśyantāntarikṣasthāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.121.7
ādadānaṃ maheṣvāsaṃ saṃdadhānaṃ ca pāṇḍavam / visṛjantaṃ ca kaunteyaṃ nānupaśyāmahe tadā // 7.121.8
tathā sarvā diśo rājan sarvāṃś ca rathino raṇe / ākulīkṛtya kaunteyo jayadratham upādravat // 7.121.9
vivyādha ca catuḥṣaṣṭyā śarāṇāṃ nataparvaṇām // 7.121.9.2
saindhavas tu tathā viddhaḥ śarair gāṇḍīvadhanvanā / na cakṣame susaṃkruddhas tottrārdita iva dvipaḥ // 7.121.10
sa varāhadhvajas tūrṇaṃ gārdhrapatrān ajihmagān / āśīviṣasamaprakhyān karmāraparimārjitān // 7.121.11
mumoca niśitān saṃkhye sāyakān savyasācini // 7.121.11.2
tribhis tu viddhvā gāṇḍīvaṃ nārācaiḥ ṣaḍbhir arjunam / aṣṭābhir vājino 'vidhyad dhvajaṃ caikena patriṇā // 7.121.12
sa vikṣipyārjunas tīkṣṇān saindhavapreṣitāñ śarān / yugapat tasya ciccheda śarābhyāṃ saindhavasya ha // 7.121.13
sāratheś ca śiraḥ kāyād dhvajaṃ ca samalaṃkṛtam // 7.121.13.2
sa chinnayaṣṭiḥ sumahāñ śīryamāṇaḥ śarāhataḥ / varāhaḥ sindhurājasya papātāgniśikhopamaḥ // 7.121.14
etasminn eva kāle tu drutaṃ gacchati bhāskare / abravīt pāṇḍavaṃ tatra tvaramāṇo janārdanaḥ // 7.121.15
dhanaṃjaya śiraś chindhi saindhavasya durātmanaḥ / astaṃ mahīdharaśreṣṭhaṃ yiyāsati divākaraḥ // 7.121.16
śṛṇuṣvaiva ca me vākyaṃ jayadrathavadhaṃ prati // 7.121.16.2
vṛddhakṣatraḥ saindhavasya pitā jagati viśrutaḥ / sa kāleneha mahatā saindhavaṃ prāptavān sutam // 7.121.17
jayadratham amitraghnaṃ taṃ covāca tato nṛpam / antarhitā tadā vāṇī meghadundubhinisvanā // 7.121.18
tavātmajo 'yaṃ martyeṣu kulaśīladamādibhiḥ / guṇair bhaviṣyati vibho sadṛśo vaṃśayor dvayoḥ // 7.121.19
kṣatriyapravaro loke nityaṃ śūrābhisatkṛtaḥ // 7.121.19.2
śatrubhir yudhyamānasya saṃgrāme tv asya dhanvinaḥ / śiraś chetsyati saṃkruddhaḥ śatrur nālakṣito bhuvi // 7.121.20
etac chrutvā sindhurājo dhyātvā ciram ariṃdama / jñātīn sarvān uvācedaṃ putrasnehābhipīḍitaḥ // 7.121.21
saṃgrāme yudhyamānasya vahato mahatīṃ dhuram / dharaṇyāṃ mama putrasya pātayiṣyati yaḥ śiraḥ // 7.121.22
tasyāpi śatadhā mūrdhā phaliṣyati na saṃśayaḥ // 7.121.22.2
evam uktvā tato rājye sthāpayitvā jayadratham / vṛddhakṣatro vanaṃ yātas tapaśceṣṭaṃ samāsthitaḥ // 7.121.23
so 'yaṃ tapyati tejasvī tapo ghoraṃ durāsadam / samantapañcakād asmād bahir vānaraketana // 7.121.24
tasmāj jayadrathasya tvaṃ śiraś chittvā mahāmṛdhe / divyenāstreṇa ripuhan ghoreṇādbhutakarmaṇā // 7.121.25
sakuṇḍalaṃ sindhupateḥ prabhañjanasutānuja / utsaṅge pātayasvāśu vṛddhakṣatrasya bhārata // 7.121.26
atha tvam asya mūrdhānaṃ pātayiṣyasi bhūtale / tavāpi śatadhā mūrdhā phaliṣyati na saṃśayaḥ // 7.121.27
yathā caitan na jānīyāt sa rājā pṛthivīpatiḥ / tathā kuru kuruśreṣṭha divyam astram upāśritaḥ // 7.121.28
na hy asādhyam akāryaṃ vā vidyate tava kiṃ cana / samasteṣv api lokeṣu triṣu vāsavanandana // 7.121.29
etac chrutvā tu vacanaṃ sṛkkiṇī parisaṃlihan / indrāśanisamasparśaṃ divyamantrābhimantritam // 7.121.30
sarvabhārasahaṃ śaśvadgandhamālyārcitaṃ śaram / visasarjārjunas tūrṇaṃ saindhavasya vadhe vṛtaḥ // 7.121.31
sa tu gāṇḍīvanirmuktaḥ śaraḥ śyena ivāśugaḥ / śakuntam iva vṛkṣāgrāt saindhavasya śiro 'harat // 7.121.32
aharat tat punaś caiva śarair ūrdhvaṃ dhanaṃjayaḥ / durhṛdām apraharṣāya suhṛdāṃ harṣaṇāya ca // 7.121.33
śaraiḥ kadambakīkṛtya kāle tasmiṃś ca pāṇḍavaḥ / samantapañcakād bāhyaṃ śiras tad vyaharat tataḥ // 7.121.34
etasminn eva kāle tu vṛddhakṣatro mahīpatiḥ / saṃdhyām upāste tejasvī saṃbandhī tava māriṣa // 7.121.35
upāsīnasya tasyātha kṛṣṇakeśaṃ sakuṇḍalam / sindhurājasya mūrdhānam utsaṅge samapātayat // 7.121.36
tasyotsaṅge nipatitaṃ śiras tac cārukuṇḍalam / vṛddhakṣatrasya nṛpater alakṣitam ariṃdama // 7.121.37
kṛtajapyasya tasyātha vṛddhakṣatrasya dhīmataḥ / uttiṣṭhatas tat sahasā śiro 'gacchad dharātalam // 7.121.38
tatas tasya narendrasya putramūrdhani bhūtalam / gate tasyāpi śatadhā mūrdhāgacchad ariṃdama // 7.121.39
tataḥ sarvāṇi bhūtāni vismayaṃ jagmur uttamam / vāsudevaś ca bībhatsuṃ praśaśaṃsa mahāratham // 7.121.40
tato dṛṣṭvā vinihataṃ sindhurājaṃ jayadratham / putrāṇāṃ tava netrebhyo duḥkhād bahv apataj jalam // 7.121.41
bhīmaseno 'pi saṃgrāme bodhayann iva pāṇḍavam / siṃhanādena mahatā pūrayām āsa rodasī // 7.121.42
taṃ śrutvā tu mahānādaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / saindhavaṃ nihataṃ mene phalgunena mahātmanā // 7.121.43
tato vāditraghoṣeṇa svān yodhān abhiharṣayan / abhyavartata saṃgrāme bhāradvājaṃ yuyutsayā // 7.121.44
tataḥ pravavṛte rājann astaṃ gacchati bhāskare / droṇasya somakaiḥ sārdhaṃ saṃgrāmo lomaharṣaṇaḥ // 7.121.45
te tu sarvaprayatnena bhāradvājaṃ jighāṃsavaḥ / saindhave nihate rājann ayudhyanta mahārathāḥ // 7.121.46
pāṇḍavās tu jayaṃ labdhvā saindhavaṃ vinihatya ca / ayodhayaṃs tato droṇaṃ jayonmattās tatas tataḥ // 7.121.47
arjuno 'pi raṇe yodhāṃs tāvakān rathasattamān / ayodhayan mahārāja hatvā saindhavakaṃ nṛpam // 7.121.48
sa devaśatrūn iva devarājaḥ; kirīṭamālī vyadhamat samantāt / yathā tamāṃsy abhyuditas tamoghnaḥ; pūrvāṃ pratijñāṃ samavāpya vīraḥ // 7.121.49
tasmin vinihate vīre saindhave savyasācinā / māmakā yad akurvanta tan mamācakṣva saṃjaya // 7.122.1
saindhavaṃ nihataṃ dṛṣṭvā raṇe pārthena māriṣa / amarṣavaśam āpannaḥ kṛpaḥ śāradvatas tadā // 7.122.2
mahatā śaravarṣeṇa pāṇḍavaṃ samavākirat / drauṇiś cābhyadravat pārthaṃ ratham āsthāya phalgunam // 7.122.3
tāv enaṃ rathināṃ śreṣṭhau rathābhyāṃ rathasattamam / ubhāv ubhayatas tīkṣṇair viśikhair abhyavarṣatām // 7.122.4
sa tathā śaravarṣābhyāṃ sumahadbhyāṃ mahābhujaḥ / pīḍyamānaḥ parām ārtim agamad rathināṃ varaḥ // 7.122.5
so 'jighāṃsur guruṃ saṃkhye guros tanayam eva ca / cakārācāryakaṃ tatra kuntīputro dhanaṃjayaḥ // 7.122.6
astrair astrāṇi saṃvārya drauṇeḥ śāradvatasya ca / mandavegān iṣūṃs tābhyām ajighāṃsur avāsṛjat // 7.122.7
te nātibhṛśam abhyaghnan viśikhā jayacoditāḥ / bahutvāt tu parām ārtiṃ śarāṇāṃ tāv agacchatām // 7.122.8
atha śāradvato rājan kaunteyaśarapīḍitaḥ / avāsīdad rathopasthe mūrcchām abhijagāma ha // 7.122.9
vihvalaṃ tam abhijñāya bhartāraṃ śarapīḍitam / hato 'yam iti ca jñātvā sārathis tam apāvahat // 7.122.10
tasmin sanne mahārāja kṛpe śāradvate yudhi / aśvatthāmāpy apāyāsīt pāṇḍaveyād rathāntaram // 7.122.11
dṛṣṭvā śāradvataṃ pārtho mūrchitaṃ śarapīḍitam / ratha eva maheṣvāsaḥ kṛpaṇaṃ paryadevayat // 7.122.12
paśyann idaṃ mahāprājñaḥ kṣattā rājānam uktavān / kulāntakaraṇe pāpe jātamātre suyodhane // 7.122.13
nīyatāṃ paralokāya sādhv ayaṃ kulapāṃsanaḥ / asmād dhi kurumukhyānāṃ mahad utpatsyate bhayam // 7.122.14
tad idaṃ samanuprāptaṃ vacanaṃ satyavādinaḥ / tatkṛte hy adya paśyāmi śaratalpagataṃ kṛpam // 7.122.15
dhig astu kṣātram ācāraṃ dhig astu balapauruṣam / ko hi brāhmaṇam ācāryam abhidruhyeta mādṛśaḥ // 7.122.16
ṛṣiputro mamācāryo droṇasya dayitaḥ sakhā / eṣa śete rathopasthe madbāṇair abhipīḍitaḥ // 7.122.17
akāmayānena mayā viśikhair ardito bhṛśam / avāsīdad rathopasthe prāṇān pīḍayatīva me // 7.122.18
śarārditena hi mayā prekṣaṇīyo mahādyutiḥ / pratyasto bahubhir bāṇair daśadharmagatena vai // 7.122.19
śocayaty eṣa nipatan bhūyaḥ putravadhād dhi mām / kṛpaṇaṃ svarathe sannaṃ paśya kṛṣṇa yathā gatam // 7.122.20
upākṛtya tu vai vidyām ācāryebhyo nararṣabhāḥ / prayacchantīha ye kāmān devatvam upayānti te // 7.122.21
ye tu vidyām upādāya gurubhyaḥ puruṣādhamāḥ / ghnanti tān eva durvṛttās te vai nirayagāminaḥ // 7.122.22
tad idaṃ narakāyādya kṛtaṃ karma mayā dhruvam / ācāryaṃ śaravarṣeṇa rathe sādayatā kṛpam // 7.122.23
yat tat pūrvam upākurvann astraṃ mām abravīt kṛpaḥ / na kathaṃ cana kauravya prahartavyaṃ gurāv iti // 7.122.24
tad idaṃ vacanaṃ sādhor ācāryasya mahātmanaḥ / nānuṣṭhitaṃ tam evājau viśikhair abhivarṣatā // 7.122.25
namas tasmai supūjyāya gautamāyāpalāyine / dhig astu mama vārṣṇeya yo hy asmai praharāmy aham // 7.122.26
tathā vilapamāne tu savyasācini taṃ prati / saindhavaṃ nihataṃ dṛṣṭvā rādheyaḥ samupādravat // 7.122.27
upāyāntaṃ tu rādheyaṃ dṛṣṭvā pārtho mahārathaḥ / prahasan devakīputram idaṃ vacanam abravīt // 7.122.28
eṣa prayāty ādhirathiḥ sātyakeḥ syandanaṃ prati / na mṛṣyati hataṃ nūnaṃ bhūriśravasam āhave // 7.122.29
yatra yāty eṣa tatra tvaṃ codayāśvāñ janārdana / mā somadatteḥ padavīṃ gamayet sātyakiṃ vṛṣaḥ // 7.122.30
evam ukto mahābāhuḥ keśavaḥ savyasācinā / pratyuvāca mahātejāḥ kālayuktam idaṃ vacaḥ // 7.122.31
alam eṣa mahābāhuḥ karṇāyaiko hi pāṇḍava / kiṃ punar draupadeyābhyāṃ sahitaḥ sātvatarṣabhaḥ // 7.122.32
na ca tāvat kṣamaḥ pārtha karṇena tava saṃgaraḥ / prajvalantī maholkeva tiṣṭhaty asya hi vāsavī // 7.122.33
tvadarthaṃ pūjyamānaiṣā rakṣyate paravīrahan // 7.122.33.2
ataḥ karṇaḥ prayātv atra sātvatasya yathā tathā / ahaṃ jñāsyāmi kauravya kālam asya durātmanaḥ // 7.122.34
yo 'sau karṇena vīreṇa vārṣṇeyasya samāgamaḥ / hate tu bhūriśravasi saindhave ca nipātite // 7.122.35
sātyakiś cāpi virathaḥ kaṃ samārūḍhavān ratham / cakrarakṣau ca pāñcālyau tan mamācakṣva saṃjaya // 7.122.36
hanta te varṇayiṣyāmi yathāvṛttaṃ mahāraṇe / śuśrūṣasva sthiro bhūtvā durācaritam ātmanaḥ // 7.122.37
pūrvam eva hi kṛṣṇasya manogatam idaṃ prabho / vijetavyo yathā vīraḥ sātyakir yūpaketunā // 7.122.38
atītānāgataṃ rājan sa hi vetti janārdanaḥ / ataḥ sūtaṃ samāhūya dārukaṃ saṃdideśa ha // 7.122.39
ratho me yujyatāṃ kālyam iti rājan mahābalaḥ // 7.122.39.2
na hi devā na gandharvā na yakṣoragarākṣasāḥ / mānavā vā vijetāraḥ kṛṣṇayoḥ santi ke cana // 7.122.40
pitāmahapurogāś ca devāḥ siddhāś ca taṃ viduḥ / tayoḥ prabhāvam atulaṃ śṛṇu yuddhaṃ ca tad yathā // 7.122.41
sātyakiṃ virathaṃ dṛṣṭvā karṇaṃ cābhyudyatāyudham / dadhmau śaṅkhaṃ mahāvegam ārṣabheṇātha mādhavaḥ // 7.122.42
dāruko 'vetya saṃdeśaṃ śrutvā śaṅkhasya ca svanam / ratham anvānayat tasmai suparṇocchritaketanam // 7.122.43
sa keśavasyānumate rathaṃ dārukasaṃyutam / āruroha śineḥ pautro jvalanādityasaṃnibham // 7.122.44
kāmagaiḥ sainyasugrīvameghapuṣpabalāhakaiḥ / hayodagrair mahāvegair hemabhāṇḍavibhūṣitaiḥ // 7.122.45
yuktaṃ samāruhya ca taṃ vimānapratimaṃ ratham / abhyadravata rādheyaṃ pravapan sāyakān bahūn // 7.122.46
cakrarakṣāv api tadā yudhāmanyūttamaujasau / dhanaṃjayarathaṃ hitvā rādheyaṃ pratyudīyayuḥ // 7.122.47
rādheyo 'pi mahārāja śaravarṣaṃ samutsṛjan / abhyadravat susaṃkruddho raṇe śaineyam acyutam // 7.122.48
naiva daivaṃ na gāndharvaṃ nāsuroragarākṣasam / tādṛśaṃ bhuvi vā yuddhaṃ divi vā śrutam ity uta // 7.122.49
upāramata tat sainyaṃ sarathāśvanaradvipam / tayor dṛṣṭvā mahārāja karma saṃmūḍhacetanam // 7.122.50
sarve ca samapaśyanta tad yuddham atimānuṣam / tayor nṛvarayo rājan sārathyaṃ dārukasya ca // 7.122.51
gatapratyāgatāvṛttair maṇḍalaiḥ saṃnivartanaiḥ / sārathes tu rathasthasya kāśyapeyasya vismitāḥ // 7.122.52
nabhastalagatāś caiva devagandharvadānavāḥ / atīvāvahitā draṣṭuṃ karṇaśaineyayo raṇam // 7.122.53
mitrārthe tau parākrāntau spardhinau śuṣmiṇau raṇe / karṇaś cāmarasaṃkāśo yuyudhānaś ca sātyakiḥ // 7.122.54
anyonyaṃ tau mahārāja śaravarṣair avarṣatām / pramamātha śineḥ pautraṃ karṇaḥ sāyakavṛṣṭibhiḥ // 7.122.55
amṛṣyamāṇo nidhanaṃ kauravyajalasaṃdhayoḥ / karṇaḥ śokasamāviṣṭo mahoraga iva śvasan // 7.122.56
sa śaineyaṃ raṇe kruddhaḥ pradahann iva cakṣuṣā / abhyadravata vegena punaḥ punar ariṃdamaḥ // 7.122.57
taṃ tu saṃprekṣya saṃkruddhaṃ sātyakiḥ pratyavidhyata / mahatā śaravarṣeṇa gajaḥ pratigajaṃ yathā // 7.122.58
tau sametya naravyāghrau vyāghrāv iva tarasvinau / anyonyaṃ saṃtatakṣāte raṇe 'nupamavikramau // 7.122.59
tataḥ karṇaṃ śineḥ pautraḥ sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ / bibheda sarvagātreṣu punaḥ punar ariṃdamaḥ // 7.122.60
sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apāharat / aśvāṃś ca caturaḥ śvetān nijaghne niśitaiḥ śaraiḥ // 7.122.61
chittvā dhvajaṃ śatenaiva śatadhā puruṣarṣabhaḥ / cakāra virathaṃ karṇaṃ tava putrasya paśyataḥ // 7.122.62
tato vimanaso rājaṃs tāvakāḥ puruṣarṣabhāḥ / vṛṣasenaḥ karṇasutaḥ śalyo madrādhipas tathā // 7.122.63
droṇaputraś ca śaineyaṃ sarvataḥ paryavārayan / tataḥ paryākulaṃ sarvaṃ na prājñāyata kiṃ cana // 7.122.64
tathā sātyakinā vīre virathe sūtaje kṛte / hāhākāras tato rājan sarvasainyeṣu cābhavat // 7.122.65
karṇo 'pi vihvalo rājan sātvatenārditaḥ śaraiḥ / duryodhanarathaṃ rājann āruroha viniḥśvasan // 7.122.66
mānayaṃs tava putrasya bālyāt prabhṛti sauhṛdam / kṛtāṃ rājyapradānena pratijñāṃ paripālayan // 7.122.67
tathā tu virathe karṇe putrān vai tava pārthiva / duḥśāsanamukhāñ śūrān nāvadhīt sātyakir vaśī // 7.122.68
rakṣan pratijñāṃ ca punar bhīmasenakṛtāṃ purā / virathān vihvalāṃś cakre na tu prāṇair vyayojayat // 7.122.69
bhīmasenena tu vadhaḥ putrāṇāṃ te pratiśrutaḥ / punardyūte ca pārthena vadhaḥ karṇasya śaṃśrutaḥ // 7.122.70
vadhe tv akurvan yatnaṃ te tasya karṇamukhās tadā / nāśaknuvaṃś ca taṃ hantuṃ sātyakiṃ pravarā rathāḥ // 7.122.71
drauṇiś ca kṛtavarmā ca tathaivānye mahārathāḥ / nirjitā dhanuṣaikena śataśaḥ kṣatriyarṣabhāḥ // 7.122.72
kāṅkṣatā paralokaṃ ca dharmarājasya ca priyam // 7.122.72.2
kṛṣṇayoḥ sadṛśo vīrye sātyakiḥ śatrukarśanaḥ / kṛṣṇo vāpi bhavel loke pārtho vāpi dhanurdharaḥ // 7.122.73
śaineyo vā naravyāghraś caturtho nopalabhyate // 7.122.73.2
ajayyaṃ ratham āsthāya vāsudevasya sātyakiḥ / virathaṃ kṛtavān karṇaṃ vāsudevasamo yuvā // 7.122.74
dārukeṇa samāyuktaṃ svabāhubaladarpitaḥ / kaccid anyaṃ samārūḍhaḥ sa rathaṃ sātyakiḥ punaḥ // 7.122.75
etad icchāmy ahaṃ śrotuṃ kuśalo hy asi bhāṣitum / asahyaṃ tam ahaṃ manye tan mamācakṣva saṃjaya // 7.122.76
śṛṇu rājan yathā tasya ratham anyaṃ mahāmatiḥ / dārukasyānujas tūrṇaṃ kalpanāvidhikalpitam // 7.122.77
āyasaiḥ kāñcanaiś cāpi paṭṭair naddhaṃ sakūbaram / tārāsahasrakhacitaṃ siṃhadhvajapatākinam // 7.122.78
aśvair vātajavair yuktaṃ hemabhāṇḍaparicchadaiḥ / pāṇḍurair indusaṃkāśaiḥ sarvaśabdātigair dṛḍhaiḥ // 7.122.79
citrakāñcanasaṃnāhair vājimukhyair viśāṃ pate / ghaṇṭājālākularavaṃ śaktitomaravidyutam // 7.122.80
vṛtaṃ sāṃgrāmikair dravyair bahuśastraparicchadam / rathaṃ saṃpādayām āsa meghagambhīranisvanam // 7.122.81
taṃ samāruhya śaineyas tava sainyam upādravat / dāruko 'pi yathākāmaṃ prayayau keśavāntikam // 7.122.82
karṇasyāpi mahārāja śaṅkhagokṣīrapāṇḍuraiḥ / citrakāñcanasaṃnāhaiḥ sadaśvair vegavattaraiḥ // 7.122.83
hemakakṣyādhvajopetaṃ kḷptayantrapatākinam / agryaṃ rathaṃ suyantāraṃ bahuśastraparicchadam // 7.122.84
upājahrus tam āsthāya karṇo 'py abhyadravad ripūn / etat te sarvam ākhyātaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi // 7.122.85
bhūyaś cāpi nibodha tvaṃ tavāpanayajaṃ kṣayam / ekatriṃśat tava sutā bhīmasenena pātitāḥ // 7.122.86
durmukhaṃ pramukhe kṛtvā satataṃ citrayodhinam / śataśo nihatāḥ śūrāḥ sātvatenārjunena ca // 7.122.87
bhīṣmaṃ pramukhataḥ kṛtvā bhagadattaṃ ca māriṣa / evam eṣa kṣayo vṛtto rājan durmantrite tava // 7.122.88
tathā gateṣu śūreṣu teṣāṃ mama ca saṃjaya / kiṃ vai bhīmas tadākārṣīt tan mamācakṣva saṃjaya // 7.123.1
viratho bhīmaseno vai karṇavākśalyapīḍitaḥ / amarṣavaśam āpannaḥ phalgunaṃ vākyam abravīt // 7.123.2
punaḥ punas tūbaraka mūḍha audariketi ca / akṛtāstraka mā yodhīr bāla saṃgrāmakātara // 7.123.3
iti mām abravīt karṇaḥ paśyatas te dhanaṃjaya / evaṃ vaktā ca me vadhyas tena cokto 'smi bhārata // 7.123.4
etad vrataṃ mahābāho tvayā saha kṛtaṃ mayā / yathaitan mama kaunteya tathā tava na saṃśayaḥ // 7.123.5
tadvadhāya naraśreṣṭha smaraitad vacanaṃ mama / yathā bhavati tat satyaṃ tathā kuru dhanaṃjaya // 7.123.6
tac chrutvā vacanaṃ tasya bhīmasyāmitavikramaḥ / tato 'rjuno 'bravīt karṇaṃ kiṃ cid abhyetya saṃyuge // 7.123.7
karṇa karṇa vṛthādṛṣṭe sūtaputrātmasaṃstuta / adharmabuddhe śṛṇu me yat tvā vakṣyāmi sāṃpratam // 7.123.8
dvividhaṃ karma śūrāṇāṃ yuddhe jayaparājayau / tau cāpy anityau rādheya vāsavasyāpi yudhyataḥ // 7.123.9
mumūrṣur yuyudhānena viratho 'si visarjitaḥ / yadṛcchayā bhīmasenaṃ virathaṃ kṛtavān asi // 7.123.10
adharmas tv eṣa rādheya yat tvaṃ bhīmam avocathāḥ / yuddhadharmaṃ vijānan vai yudhyantam apalāyinam // 7.123.11
pūrayantaṃ yathāśakti śūrakarmāhave tathā // 7.123.11.2
paśyatāṃ sarvasainyānāṃ keśavasya mamaiva ca / viratho bhīmasenena kṛto 'si bahuśo raṇe // 7.123.12
na ca tvāṃ paruṣaṃ kiṃ cid uktavān paṇḍunandanaḥ // 7.123.12.2
yasmāt tu bahu rūkṣaṃ ca śrāvitas te vṛkodaraḥ / parokṣaṃ yac ca saubhadro yuṣmābhir nihato mama // 7.123.13
tasmād asyāvalepasya sadyaḥ phalam avāpnuhi / tvayā tasya dhanuś chinnam ātmanāśāya durmate // 7.123.14
tasmād vadhyo 'si me mūḍha sabhṛtyabalavāhanaḥ / kuru tvaṃ sarvakṛtyāni mahat te bhayam āgatam // 7.123.15
hantāsmi vṛṣasenaṃ te prekṣamāṇasya saṃyuge / ye cānye 'py upayāsyanti buddhimohena māṃ nṛpāḥ // 7.123.16
tāṃś ca sarvān haniṣyāmi satyenāyudham ālabhe // 7.123.16.2
tvāṃ ca mūḍhākṛtaprajñam atimāninam āhave / dṛṣṭvā duryodhano mando bhṛśaṃ tapsyati pātitam // 7.123.17
arjunena pratijñāte vadhe karṇasutasya tu / mahān sutumulaḥ śabdo babhūva rathināṃ tadā // 7.123.18
tasminn ākulasaṃgrāme vartamāne mahābhaye / mandaraśmiḥ sahasrāṃśur astaṃ girim upāgamat // 7.123.19
tato rājan hṛṣīkeśaḥ saṃgrāmaśirasi sthitam / tīrṇapratijñaṃ bībhatsuṃ pariṣvajyedam abravīt // 7.123.20
diṣṭyā saṃpāditā jiṣṇo pratijñā mahatī tvayā / diṣṭyā ca nihataḥ pāpo vṛddhakṣatraḥ sahātmajaḥ // 7.123.21
dhārtarāṣṭrabalaṃ prāpya devasenāpi bhārata / sīdeta samare jiṣṇo nātra kāryā vicāraṇā // 7.123.22
na taṃ paśyāmi lokeṣu cintayan puruṣaṃ kva cit / tvad ṛte puruṣavyāghra ya etad yodhayed balam // 7.123.23
mahāprabhāvā bahavas tvayā tulyādhikāpi vā / sametāḥ pṛthivīpālā dhārtarāṣṭrasya kāraṇāt // 7.123.24
te tvāṃ prāpya raṇe kruddhaṃ nābhyavartanta daṃśitāḥ // 7.123.24.2
tava vīryaṃ balaṃ caiva rudraśakrāntakopamam / nedṛśaṃ śaknuyāt kaś cid raṇe kartuṃ parākramam // 7.123.25
yādṛśaṃ kṛtavān adya tvam ekaḥ śatrutāpanaḥ // 7.123.25.2
evam eva hate karṇe sānubandhe durātmani / vardhayiṣyāmi bhūyas tvāṃ vijitāriṃ hatadviṣam // 7.123.26
tam arjunaḥ pratyuvāca prasādāt tava mādhava / pratijñeyaṃ mayottīrṇā vibudhair api dustarā // 7.123.27
anāścaryo jayas teṣāṃ yeṣāṃ nātho 'si mādhava / tvatprasādān mahīṃ kṛtsnāṃ saṃprāpsyati yudhiṣṭhiraḥ // 7.123.28
tavaiva bhāro vārṣṇeya tavaiva vijayaḥ prabho / vardhanīyās tava vayaṃ preṣyāś ca madhusūdana // 7.123.29
evam uktaḥ smayan kṛṣṇaḥ śanakair vāhayan hayān / darśayām āsa pārthāya krūram āyodhanaṃ mahat // 7.123.30
prārthayanto jayaṃ yuddhe prathitaṃ ca mahad yaśaḥ / pṛthivyāṃ śerate śūrāḥ pārthivās tvaccharair hatāḥ // 7.123.31
vikīrṇaśastrābharaṇā vipannāśvarathadvipāḥ / saṃchinnabhinnavarmāṇo vaiklavyaṃ paramaṃ gatāḥ // 7.123.32
sasattvā gatasattvāś ca prabhayā parayā yutāḥ / sajīvā iva lakṣyante gatasattvā narādhipāḥ // 7.123.33
teṣāṃ śaraiḥ svarṇapuṅkhaiḥ śastraiś ca vividhaiḥ śitaiḥ / vāhanair āyudhaiś caiva saṃpūrṇāṃ paśya medinīm // 7.123.34
varmabhiś carmabhir hāraiḥ śirobhiś ca sakuṇḍalaiḥ / uṣṇīṣair mukuṭaiḥ sragbhiś cūḍāmaṇibhir ambaraiḥ // 7.123.35
kaṇṭhasūtrair aṅgadaiś ca niṣkair api ca suprabhaiḥ / anyaiś cābharaṇaiś citrair bhāti bhārata medinī // 7.123.36
cāmarair vyajanaiś citrair dhvajaiś cāśvarathadvipaiḥ / vividhaiś ca paristomair aśvānāṃ ca prakīrṇakaiḥ // 7.123.37
kuthābhiś ca vicitrābhir varūthaiś ca mahādhanaiḥ / saṃstīrṇāṃ vasudhāṃ paśya citrapaṭṭair ivāvṛtām // 7.123.38
nāgebhyaḥ patitān anyān kalpitebhyo dvipaiḥ saha / siṃhān vajrapraṇunnebhyo giryagrebhya iva cyutān // 7.123.39
saṃsyūtān vājibhiḥ sārdhaṃ dharaṇyāṃ paśya cāparān / padātisādisaṃghāṃś ca kṣatajaughapariplutān // 7.123.40
evaṃ saṃdarśayan kṛṣṇo raṇabhūmiṃ kirīṭinaḥ / svaiḥ sametaḥ sa muditaḥ pāñcajanyaṃ vyanādayat // 7.123.41
tato yudhiṣṭhiro rājā rathād āplutya bhārata / paryaṣvajat tadā kṛṣṇāv ānandāśrupariplutaḥ // 7.124.1
pramṛjya vadanaṃ śubhraṃ puṇḍarīkasamaprabham / abravīd vāsudevaṃ ca pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam // 7.124.2
diṣṭyā paśyāmi saṃgrāme tīrṇabhārau mahārathau / diṣṭyā ca nihataḥ pāpaḥ saindhavaḥ puruṣādhamaḥ // 7.124.3
kṛṣṇa diṣṭyā mama prītir mahatī pratipāditā / diṣṭyā śatrugaṇāś caiva nimagnāḥ śokasāgare // 7.124.4
na teṣāṃ duṣkaraṃ kiṃ cit triṣu lokeṣu vidyate / sarvalokagurur yeṣāṃ tvaṃ nātho madhusūdana // 7.124.5
tava prasādād govinda vayaṃ jeṣyāmahe ripūn / yathā pūrvaṃ prasādāt te dānavān pākaśāsanaḥ // 7.124.6
pṛthivīvijayo vāpi trailokyavijayo 'pi vā / dhruvo hi teṣāṃ vārṣṇeya yeṣāṃ tuṣṭo 'si mādhava // 7.124.7
na teṣāṃ vidyate pāpaṃ saṃgrāme vā parājayaḥ / tridaśeśvaranāthas tvaṃ yeṣāṃ tuṣṭo 'si mādhava // 7.124.8
tvatprasādād dhṛṣīkeśa śakraḥ suragaṇeśvaraḥ / trailokyavijayaṃ śrīmān prāptavān raṇamūrdhani // 7.124.9
tava caiva prasādena tridaśās tridaśeśvara / amaratvaṃ gatāḥ kṛṣṇa lokāṃś cāśnuvate 'kṣayān // 7.124.10
tvatprasādasamutthena vikrameṇārisūdana / sureśatvaṃ gataḥ śakro hatvā daityān sahasraśaḥ // 7.124.11
tvatprasādād dhṛṣīkeśa jagat sthāvarajaṅgamam / svavartmani sthitaṃ vīra japahomeṣu vartate // 7.124.12
ekārṇavam idaṃ pūrvaṃ sarvam āsīt tamomayam / tvatprasādāt prakāśatvaṃ jagat prāptaṃ narottama // 7.124.13
sraṣṭāraṃ sarvalokānāṃ paramātmānam acyutam / ye prapannā hṛṣīkeśaṃ na te muhyanti karhi cit // 7.124.14
anādinidhanaṃ devaṃ lokakartāram avyayam / tvāṃ bhaktā ye hṛṣīkeśa durgāṇy atitaranti te // 7.124.15
paraṃ purāṇaṃ puruṣaṃ purāṇānāṃ paraṃ ca yat / prapadyatas taṃ paramaṃ parā bhūtir vidhīyate // 7.124.16
yo 'gāta caturo vedān yaś ca vedeṣu gīyate / taṃ prapadya mahātmānaṃ bhūtim āpnoty anuttamām // 7.124.17
dhanaṃjayasakhā yaś ca dhanaṃjayahitaś ca yaḥ / taṃ dhanaṃjayagoptāraṃ prapadya sukham edhate // 7.124.18
ity uktau tau mahātmānāv ubhau keśavapāṇḍavau / tāv abrūtāṃ tadā hṛṣṭau rājānaṃ pṛthivīpatim // 7.124.19
tava kopāgninā dagdhaḥ pāpo rājā jayadrathaḥ / udīrṇaṃ cāpi sumahad dhārtarāṣṭrabalaṃ raṇe // 7.124.20
hanyate nihataṃ caiva vinaṅkṣyati ca bhārata / tava krodhahatā hy ete kauravāḥ śatrusūdana // 7.124.21
tvāṃ hi cakṣurhaṇaṃ vīraṃ kopayitvā suyodhanaḥ / samitrabandhuḥ samare prāṇāṃs tyakṣyati durmatiḥ // 7.124.22
tava krodhahataḥ pūrvaṃ devair api sudurjayaḥ / śaratalpagataḥ śete bhīṣmaḥ kurupitāmahaḥ // 7.124.23
durlabho hi jayas teṣāṃ saṃgrāme ripusūdana / yātā mṛtyuvaśaṃ te vai yeṣāṃ kruddho 'si pāṇḍava // 7.124.24
rājyaṃ prāṇāḥ priyāḥ putrāḥ saukhyāni vividhāni ca / acirāt tasya naśyanti yeṣāṃ kruddho 'si mānada // 7.124.25
vinaṣṭān kauravān manye saputrapaśubāndhavān / rājadharmapare nityaṃ tvayi kruddhe yudhiṣṭhira // 7.124.26
tato bhīmo mahābāhuḥ sātyakiś ca mahārathaḥ / abhivādya guruṃ jyeṣṭhaṃ mārgaṇaiḥ kṣatavikṣatau // 7.124.27
sthitāv āstāṃ maheṣvāsau pāñcālyaiḥ parivāritau // 7.124.27.2
tau dṛṣṭva muditau vīrau prāñjalī cāgrataḥ sthitau / abhyanandata kaunteyas tāv ubhau bhīmasātyakī // 7.124.28
diṣṭyā paśyāmi vāṃ vīrau vimuktau sainyasāgarāt / droṇagrāhād durādharṣād dhārdikyamakarālayāt // 7.124.29
diṣṭyā ca nirjitāḥ saṃkhye pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ // 7.124.29.2
yuvāṃ vijayinau cāpi diṣṭyā paśyāmi saṃyuge / diṣṭyā droṇo jitaḥ saṃkhye hārdikyaś ca mahābalaḥ // 7.124.30
sainyārṇavaṃ samuttīrṇau diṣṭyā paśyāmi cānaghau / samaraślāghinau vīrau samareṣv apalāyinau // 7.124.31
mama prāṇasamau caiva diṣṭyā paśyāmi vām aham // 7.124.31.2
ity uktvā pāṇḍavo rājā yuyudhānavṛkodarau / sasvaje puruṣavyāghrau harṣād bāṣpaṃ mumoca ha // 7.124.32
tataḥ pramuditaṃ sarvaṃ balam āsīd viśāṃ pate / pāṇḍavānāṃ jayaṃ dṛṣṭvā yuddhāya ca mano dadhe // 7.124.33
saindhave nihate rājan putras tava suyodhanaḥ / aśruklinnamukho dīno nirutsāho dviṣajjaye // 7.125.1
amanyatārjunasamo yodho bhuvi na vidyate // 7.125.1.2
na droṇo na ca rādheyo nāśvatthāmā kṛpo na ca / kruddhasya pramukhe sthātuṃ paryāptā iti māriṣa // 7.125.2
nirjitya hi raṇe pārthaḥ sarvān mama mahārathān / avadhīt saindhavaṃ saṃkhye nainaṃ kaś cid avārayat // 7.125.3
sarvathā hatam evaitat kauravāṇāṃ mahad balam / na hy asya vidyate trātā sākṣād api puraṃdaraḥ // 7.125.4
yam upāśritya saṃgrāme kṛtaḥ śastrasamudyamaḥ / sa karṇo nirjitaḥ saṃkhye hataś caiva jayadrathaḥ // 7.125.5
paruṣāṇi sabhāmadhye proktavān yaḥ sma pāṇḍavān / sa karṇo nirjitaḥ saṃkhye saindhavaś ca nipātitaḥ // 7.125.6
yasya vīryaṃ samāśritya śamaṃ yācantam acyutam / tṛṇavat tam ahaṃ manye sa karṇo nirjito yudhi // 7.125.7
evaṃ klāntamanā rājann upāyād droṇam īkṣitum / āgaskṛt sarvalokasya putras te bharatarṣabha // 7.125.8
tatas tat sarvam ācakhyau kurūṇāṃ vaiśasaṃ mahat / parān vijayataś cāpi dhārtarāṣṭrān nimajjataḥ // 7.125.9
paśya mūrdhāvasiktānām ācārya kadanaṃ kṛtam / kṛtvā pramukhataḥ śūraṃ bhīṣmaṃ mama pitāmaham // 7.125.10
taṃ nihatya pralubdho 'yaṃ śikhaṇḍī pūrṇamānasaḥ / pāñcālaiḥ sahitaḥ sarvaiḥ senāgram abhikarṣati // 7.125.11
aparaś cāpi durdharṣaḥ śiṣyas te savyasācinā / akṣauhiṇīḥ sapta hatvā hato rājā jayadrathaḥ // 7.125.12
asmadvijayakāmānāṃ suhṛdām upakāriṇām / gantāsmi katham ānṛṇyaṃ gatānāṃ yamasādanam // 7.125.13
ye madarthaṃ parīpsanti vasudhāṃ vasudhādhipāḥ / te hitvā vasudhaiśvaryaṃ vasudhām adhiśerate // 7.125.14
so 'haṃ kāpuruṣaḥ kṛtvā mitrāṇāṃ kṣayam īdṛśam / nāśvamedhasahasreṇa pātum ātmānam utsahe // 7.125.15
mama lubdhasya pāpasya tathā dharmāpacāyinaḥ / vyāyacchanto jigīṣantaḥ prāptā vaivasvatakṣayam // 7.125.16
kathaṃ patitavṛttasya pṛthivī suhṛdāṃ druhaḥ / vivaraṃ nāśakad dātuṃ mama pārthivasaṃsadi // 7.125.17
so 'haṃ rudhirasiktāṅgaṃ rājñāṃ madhye pitāmaham / śayānaṃ nāśakaṃ trātuṃ bhīṣmam āyodhane hatam // 7.125.18
taṃ mām anāryapuruṣaṃ mitradruham adhārmikam / kiṃ sa vakṣyati durdharṣaḥ sametya paralokajit // 7.125.19
jalasaṃdhaṃ maheṣvāsaṃ paśya sātyakinā hatam / madartham udyataṃ śūraṃ prāṇāṃs tyaktvā mahāratham // 7.125.20
kāmbojaṃ nihataṃ dṛṣṭvā tathālambusam eva ca / anyān bahūṃś ca suhṛdo jīvitārtho 'dya ko mama // 7.125.21
vyāyacchanto hatāḥ śūrā madarthe ye 'parāṅmukhāḥ / yatamānāḥ paraṃ śaktyā vijetum ahitān mama // 7.125.22
teṣāṃ gatvāham ānṛṇyam adya śaktyā paraṃtapa / tarpayiṣyāmi tān eva jalena yamunām anu // 7.125.23
satyaṃ te pratijānāmi sarvaśastrabhṛtāṃ vara / iṣṭāpūrtena ca śape vīryeṇa ca sutair api // 7.125.24
nihatya tān raṇe sarvān pāñcālān pāṇḍavaiḥ saha / śāntiṃ labdhāsmi teṣāṃ vā raṇe gantā salokatām // 7.125.25
na hīdānīṃ sahāyā me parīpsanty anupaskṛtāḥ / śreyo hi pāṇḍūn manyante na tathāsmān mahābhuja // 7.125.26
svayaṃ hi mṛtyur vihitaḥ satyasaṃdhena saṃyuge / bhavān upekṣāṃ kurute suśiṣyatvād dhanaṃjaye // 7.125.27
ato vinihatāḥ sarve ye 'smajjayacikīrṣavaḥ / karṇam eva tu paśyāmi saṃpraty asmajjayaiṣiṇam // 7.125.28
yo hi mitram avijñāya yāthātathyena mandadhīḥ / mitrārthe yojayaty enaṃ tasya so 'rtho 'vasīdati // 7.125.29
tādṛgrūpam idaṃ kāryaṃ kṛtaṃ mama suhṛdbruvaiḥ / mohāl lubdhasya pāpasya jihmācārais tatas tataḥ // 7.125.30
hato jayadrathaś caiva saumadattiś ca vīryavān / abhīṣāhāḥ śūrasenāḥ śibayo 'tha vasātayaḥ // 7.125.31
so 'ham adya gamiṣyāmi yatra te puruṣarṣabhāḥ / hatā madarthaṃ saṃgrāme yudhyamānāḥ kirīṭinā // 7.125.32
na hi me jīvitenārthas tān ṛte puruṣarṣabhān / ācāryaḥ pāṇḍuputrāṇām anujānātu no bhavān // 7.125.33
sindhurāje hate tāta samare savyasācinā / tathaiva bhūriśravasi kim āsīd vo manas tadā // 7.126.1
duryodhanena ca droṇas tathoktaḥ kurusaṃsadi / kim uktavān paraṃ tasmāt tan mamācakṣva saṃjaya // 7.126.2
niṣṭānako mahān āsīt sainyānāṃ tava bhārata / saindhavaṃ nihataṃ dṛṣṭvā bhūriśravasam eva ca // 7.126.3
mantritaṃ tava putrasya te sarvam avamenire / yena mantreṇa nihatāḥ śataśaḥ kṣatriyarṣabhāḥ // 7.126.4
droṇas tu tad vacaḥ śrutvā putrasya tava durmanāḥ / muhūrtam iva tu dhyātvā bhṛśam ārto 'bhyabhāṣata // 7.126.5
duryodhana kim evaṃ māṃ vākśarair abhikṛntasi / ajayyaṃ samare nityaṃ bruvāṇaṃ savyasācinam // 7.126.6
etenaivārjunaṃ jñātum alaṃ kaurava saṃyuge / yac chikhaṇḍy avadhīd bhīṣmaṃ pālyamānaḥ kirīṭinā // 7.126.7
avadhyaṃ nihataṃ dṛṣṭvā saṃyuge devamānuṣaiḥ / tadaivājñāsiṣam ahaṃ neyam astīti bhāratī // 7.126.8
yaṃ puṃsāṃ triṣu lokeṣu sarvaśūram amaṃsmahi / tasmin vinihate śūre kiṃ śeṣaṃ paryupāsmahe // 7.126.9
yān sma tān glahate tātaḥ śakuniḥ kurusaṃsadi / akṣān na te 'kṣā niśitā bāṇās te śatrutāpanāḥ // 7.126.10
ta ete ghnanti nas tāta viśikhā jayacoditāḥ / yāṃs tadā khyāpyamānāṃs tvaṃ vidureṇa na budhyase // 7.126.11
tās tā vilapataś cāpi vidurasya mahātmanaḥ / dhīrasya vāco nāśrauṣīḥ kṣemāya vadataḥ śivāḥ // 7.126.12
tad idaṃ vartate ghoram āgataṃ vaiśasaṃ mahat / tasyāvamānād vākyasya duryodhana kṛte tava // 7.126.13
yac ca naḥ prekṣamāṇānāṃ kṛṣṇām ānāyayaḥ sabhām / anarhatīṃ kule jātāṃ sarvadharmānucāriṇīm // 7.126.14
tasyādharmasya gāndhāre phalaṃ prāptam idaṃ tvayā / no cet pāpaṃ pare loke tvam arcchethās tato 'dhikam // 7.126.15
yac ca tān pāṇḍavān dyūte viṣameṇa vijitya ha / prāvrājayas tadāraṇye rauravājinavāsasaḥ // 7.126.16
putrāṇām iva caiteṣāṃ dharmam ācaratāṃ sadā / druhyet ko nu naro loke mad anyo brāhmaṇabruvaḥ // 7.126.17
pāṇḍavānām ayaṃ kopas tvayā śakuninā saha / āhṛto dhṛtarāṣṭrasya saṃmate kurusaṃsadi // 7.126.18
duḥśāsanena saṃyuktaḥ karṇena parivardhitaḥ / kṣattur vākyam anādṛtya tvayābhyastaḥ punaḥ punaḥ // 7.126.19
yat tat sarve parābhūya paryavārayatārjunim / sindhurājānam āśritya sa vo madhye kathaṃ hataḥ // 7.126.20
kathaṃ tvayi ca karṇe ca kṛpe śalye ca jīvati / aśvatthāmni ca kauravya nidhanaṃ saindhavo 'gamat // 7.126.21
yad vas tat sarvarājānas tejas tigmam upāsate / sindhurājaṃ paritrātuṃ sa vo madhye kathaṃ hataḥ // 7.126.22
mayy eva hi viśeṣeṇa tathā duryodhana tvayi / āśaṃsata paritrāṇam arjunāt sa mahīpatiḥ // 7.126.23
tatas tasmin paritrāṇam alabdhavati phalgunāt / na kiṃ cid anupaśyāmi jīvitatrāṇam ātmanaḥ // 7.126.24
majjantam iva cātmānaṃ dhṛṣṭadyumnasya kilbiṣe / paśyāmy ahatvā pāñcālān saha tena śikhaṇḍinā // 7.126.25
tan mā kim abhitapyantaṃ vākśarair abhikṛntasi / aśaktaḥ sindhurājasya bhūtvā trāṇāya bhārata // 7.126.26
sauvarṇaṃ satyasaṃdhasya dhvajam akliṣṭakarmaṇaḥ / apaśyan yudhi bhīṣmasya katham āśaṃsase jayam // 7.126.27
madhye mahārathānāṃ ca yatrāhanyata saindhavaḥ / hato bhūriśravāś caiva kiṃ śeṣaṃ tatra manyase // 7.126.28
kṛpa eva ca durdharṣo yadi jīvati pārthiva / yo nāgāt sindhurājasya vartma taṃ pūjayāmy aham // 7.126.29
yac cāpaśyaṃ hataṃ bhīṣmaṃ paśyatas te 'nujasya vai / duḥśāsanasya kauravya kurvāṇaṃ karma duṣkaram // 7.126.30
avadhyakalpaṃ saṃgrāme devair api savāsavaiḥ // 7.126.30.2
na te vasuṃdharāstīti tad ahaṃ cintaye nṛpa / imāni pāṇḍavānāṃ ca sṛñjayānāṃ ca bhārata // 7.126.31
anīkāny ādravante māṃ sahitāny adya māriṣa // 7.126.31.2
nāhatvā sarvapāñcālān kavacasya vimokṣaṇam / kartāsmi samare karma dhārtarāṣṭra hitaṃ tava // 7.126.32
rājan brūyāḥ sutaṃ me tvam aśvatthāmānam āhave / na somakāḥ pramoktavyā jīvitaṃ parirakṣatā // 7.126.33
yac ca pitrānuśiṣṭo 'si tad vacaḥ paripālaya / ānṛśaṃsye dame satye ārjave ca sthiro bhava // 7.126.34
dharmārthakāmakuśalo dharmārthāv apy apīḍayan / dharmapradhānaḥ kāryāṇi kuryāś ceti punaḥ punaḥ // 7.126.35
cakṣurmanobhyāṃ saṃtoṣyā viprāḥ sevyāś ca śaktitaḥ / na caiṣāṃ vipriyaṃ kāryaṃ te hi vahniśikhopamāḥ // 7.126.36
eṣa tv aham anīkāni praviśāmy arisūdana / raṇāya mahate rājaṃs tvayā vākśalyapīḍitaḥ // 7.126.37
tvaṃ ca duryodhana balaṃ yadi śaknoṣi dhāraya / rātrāv api hi yotsyante saṃrabdhāḥ kurusṛñjayāḥ // 7.126.38
evam uktvā tataḥ prāyād droṇaḥ pāṇḍavasṛñjayān / muṣṇan kṣatriyatejāṃsi nakṣatrāṇām ivāṃśumān // 7.126.39
tato duryodhano rājā droṇenaivaṃ pracoditaḥ / amarṣavaśam āpanno yuddhāyaiva mano dadhe // 7.127.1
abravīc ca tadā karṇaṃ putro duryodhanas tava / paśya kṛṣṇasahāyena pāṇḍavena kirīṭinā // 7.127.2
ācāryavihitaṃ vyūhaṃ bhinnaṃ devaiḥ sudurbhidam // 7.127.2.2
tava vyāyacchamānasya droṇasya ca mahātmanaḥ / miṣatāṃ yodhamukhyānāṃ saindhavo vinipātitaḥ // 7.127.3
paśya rādheya rājānaḥ pṛthivyāṃ pravarā yudhi / pārthenaikena nihatāḥ siṃhenevetarā mṛgāḥ // 7.127.4
mama vyāyacchamānasya samare śatrusūdana / alpāvaśeṣaṃ sainyaṃ me kṛtaṃ śakrātmajena ha // 7.127.5
kathaṃ hy anicchamānasya droṇasya yudhi phalgunaḥ / bhindyāt sudurbhidaṃ vyūhaṃ yatamāno 'pi saṃyuge // 7.127.6
priyo hi phalguno nityam ācāryasya mahātmanaḥ / tato 'sya dattavān dvāraṃ nayuddhenārimardana // 7.127.7
abhayaṃ saindhavasyājau dattvā droṇaḥ paraṃtapaḥ / prādāt kirīṭine dvāraṃ paśya nirguṇatāṃ mama // 7.127.8
yady adāsyam anujñāṃ vai pūrvam eva gṛhān prati / sindhurājasya samare nābhaviṣyaj janakṣayaḥ // 7.127.9
jayadratho jīvitārthī gacchamāno gṛhān prati / mayānāryeṇa saṃruddho droṇāt prāpyābhayaṃ raṇe // 7.127.10
adya me bhrātaraḥ kṣīṇāś citrasenādayo yudhi / bhīmasenaṃ samāsādya paśyatāṃ no durātmanām // 7.127.11
ācāryaṃ mā vigarhasva śaktyā yudhyaty asau dvijaḥ / ajayyān pāṇḍavān manye droṇenāstravidā mṛdhe // 7.127.12
tathā hy enam atikramya praviṣṭaḥ śvetavāhanaḥ / daivadṛṣṭo 'nyathābhāvo na manye vidyate kva cit // 7.127.13
tato no yudhyamānānāṃ paraṃ śaktyā suyodhana / saindhavo nihato rājan daivam atra paraṃ smṛtam // 7.127.14
paraṃ yatnaṃ kurvatāṃ ca tvayā sārdhaṃ raṇājire / hatvāsmākaṃ pauruṣaṃ hi daivaṃ paścāt karoti naḥ // 7.127.15
satataṃ ceṣṭamānānāṃ nikṛtyā vikrameṇa ca // 7.127.15.2
daivopasṛṣṭaḥ puruṣo yat karma kurute kva cit / kṛtaṃ kṛtaṃ sma tat tasya daivena vinihanyate // 7.127.16
yat kartavyaṃ manuṣyeṇa vyavasāyavatā satā / tat kāryam aviśaṅkena siddhir daive pratiṣṭhitā // 7.127.17
nikṛtyā nikṛtāḥ pārthā viṣayogaiś ca bhārata / dagdhā jatugṛhe cāpi dyūtena ca parājitāḥ // 7.127.18
rājanītiṃ vyapāśritya prahitāś caiva kānanam / yatnena ca kṛtaṃ yat te daivena vinipātitam // 7.127.19
yudhyasva yatnam āsthāya mṛtyuṃ kṛtvā nivartanam / yatatas tava teṣāṃ ca daivaṃ mārgeṇa yāsyati // 7.127.20
na teṣāṃ matipūrvaṃ hi sukṛtaṃ dṛśyate kva cit / duṣkṛtaṃ tava vā vīra buddhyā hīnaṃ kurūdvaha // 7.127.21
daivaṃ pramāṇaṃ sarvasya sukṛtasyetarasya vā / ananyakarma daivaṃ hi jāgarti svapatām api // 7.127.22
bahūni tava sainyāni yodhāś ca bahavas tathā / na tathā pāṇḍuputrāṇām evaṃ yuddham avartata // 7.127.23
tair alpair bahavo yūyaṃ kṣayaṃ nītāḥ prahāriṇaḥ / śaṅke daivasya tat karma pauruṣaṃ yena nāśitam // 7.127.24
evaṃ saṃbhāṣamāṇānāṃ bahu tat taj janādhipa / pāṇḍavānām anīkāni samadṛśyanta saṃyuge // 7.127.25
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ vyatiṣaktarathadvipam / tāvakānāṃ paraiḥ sārdhaṃ rājan durmantrite tava // 7.127.26
tad udīrṇagajāśvaughaṃ balaṃ tava janādhipa / pāṇḍusenām abhidrutya yodhayām āsa sarvataḥ // 7.128.1
pāñcālāḥ kuravaś caiva yodhayantaḥ parasparam / yamarāṣṭrāya mahate paralokāya dīkṣitāḥ // 7.128.2
śūrāḥ śūraiḥ samāgamya śaratomaraśaktibhiḥ / vivyadhuḥ samare tūrṇaṃ ninyuś caiva yamakṣayam // 7.128.3
rathināṃ rathibhiḥ sārdhaṃ rudhirasrāvi dāruṇam / prāvartata mahad yuddhaṃ nighnatām itaretaram // 7.128.4
vāraṇāś ca mahārāja samāsādya parasparam / viṣāṇair dārayām āsuḥ saṃkruddhāś ca madotkaṭāḥ // 7.128.5
hayārohān hayārohāḥ prāsaśaktiparaśvadhaiḥ / bibhidus tumule yuddhe prārthayanto mahad yaśaḥ // 7.128.6
pattayaś ca mahābāho śataśaḥ śastrapāṇayaḥ / anyonyam ārdayan rājan nityayattāḥ parākrame // 7.128.7
gotrāṇāṃ nāmadheyānāṃ kulānāṃ caiva māriṣa / śravaṇād dhi vijānīmaḥ pāñcālān kurubhiḥ saha // 7.128.8
anyonyaṃ samare yodhāḥ śaraśaktiparaśvadhaiḥ / preṣayan paralokāya vicaranto hy abhītavat // 7.128.9
śarair daśa diśo rājaṃs teṣāṃ muktaiḥ sahasraśaḥ / na bhrājanta yathāpūrvaṃ bhāskare 'staṃ gate 'pi ca // 7.128.10
tathā prayudhyamāneṣu pāṇḍaveyeṣu nirbhayaḥ / duryodhano mahārāja vyavagāhata tad balam // 7.128.11
saindhavasya vadhenaiva bhṛśaṃ duḥkhasamanvitaḥ / martavyam iti saṃcintya prāviśat tu dviṣadbalam // 7.128.12
nādayan rathaghoṣeṇa kampayann iva medinīm / abhyavartata putras te pāṇḍavānām anīkinīm // 7.128.13
sa saṃnipātas tumulas tasya teṣāṃ ca bhārata / abhavat sarvasainyānām abhāvakaraṇo mahān // 7.128.14
madhyaṃdinagataṃ sūryaṃ pratapantaṃ gabhastibhiḥ / tathā tava sutaṃ madhye pratapantaṃ śarormibhiḥ // 7.128.15
na śekur bhārataṃ yuddhe pāṇḍavāḥ samavekṣitum / palāyane kṛtotsāhā nirutsāhā dviṣajjaye // 7.128.16
paryadhāvanta pāñcālā vadhyamānā mahātmanā / rukmapuṅkhaiḥ prasannāgrais tava putreṇa dhanvinā // 7.128.17
ardyamānāḥ śarais tūrṇaṃ nyapatan pāṇḍusainikāḥ // 7.128.17.2
na tādṛśaṃ raṇe karma kṛtavantas tu tāvakāḥ / yādṛśaṃ kṛtavān rājā putras tava viśāṃ pate // 7.128.18
putreṇa tava sā senā pāṇḍavī mathitā raṇe / nalinī dviradeneva samantāt phullapaṅkajā // 7.128.19
kṣīṇatoyānilārkābhyāṃ hatatviḍ iva padminī / babhūva pāṇḍavī senā tava putrasya tejasā // 7.128.20
pāṇḍusenāṃ hatāṃ dṛṣṭvā tava putreṇa bhārata / bhīmasenapurogās tu pāñcālāḥ samupādravan // 7.128.21
sa bhīmasenaṃ daśabhir mādrīputrau tribhis tribhiḥ / virāṭadrupadau ṣaḍbhiḥ śatena ca śikhaṇḍinam // 7.128.22
dhṛṣṭadyumnaṃ ca saptatyā dharmaputraṃ ca saptabhiḥ / kekayāṃś caiva cedīṃś ca bahubhir niśitaiḥ śaraiḥ // 7.128.23
sātvataṃ pañcabhir viddhvā draupadeyāṃs tribhis tribhiḥ / ghaṭotkacaṃ ca samare viddhvā siṃha ivānadat // 7.128.24
śataśaś cāparān yodhān sadvipāśvarathān raṇe / śarair avacakartograiḥ kruddho 'ntaka iva prajāḥ // 7.128.25
tasya tān nighnataḥ śatrūn rukmapṛṣṭhaṃ mahad dhanuḥ / bhallābhyāṃ pāṇḍavo jyeṣṭhas tridhā ciccheda māriṣa // 7.128.26
vivyādha cainaṃ daśabhiḥ samyagastaiḥ śitaiḥ śaraiḥ / marmāṇi bhittvā te sarve saṃbhagnāḥ kṣitim āviśan // 7.128.27
tataḥ pramuditā yodhāḥ parivavrur yudhiṣṭhiram / vṛtrahatyai yathā devāḥ parivavruḥ puraṃdaram // 7.128.28
tato yudhiṣṭhiro rājā tava putrasya māriṣa / śaraṃ paramadurvāraṃ preṣayām āsa saṃyuge // 7.128.29
sa tena bhṛśasaṃviddho niṣasāda rathottame // 7.128.29.2
tataḥ pāñcālasainyānāṃ bhṛśam āsīd ravo mahān / hato rājeti rājendra muditānāṃ samantataḥ // 7.128.30
bāṇaśabdaravaś cograḥ śuśruve tatra māriṣa / atha droṇo drutaṃ tatra pratyadṛśyata saṃyuge // 7.128.31
hṛṣṭo duryodhanaś cāpi dṛḍham ādāya kārmukam / tiṣṭha tiṣṭheti rājānaṃ bruvan pāṇḍavam abhyayāt // 7.128.32
pratyudyayus taṃ tvaritāḥ pāñcālā rājagṛddhinaḥ / tān droṇaḥ pratijagrāha parīpsan kurusattamam // 7.128.33
caṇḍavātoddhatān meghān nighnan raśmimuco yathā // 7.128.33.2
tato rājan mahān āsīt saṃgrāmo bhūrivardhanaḥ / tāvakānāṃ pareṣāṃ ca sametānāṃ yuyutsayā // 7.128.34
yat tadā prāviśat pāṇḍūn ācāryaḥ kupito vaśī / uktvā duryodhanaṃ samyaṅ mama śāstrātigaṃ sutam // 7.129.1
praviśya vicarantaṃ ca raṇe śūram avasthitam / kathaṃ droṇaṃ maheṣvāsaṃ pāṇḍavāḥ paryavārayan // 7.129.2
ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakram ācāryasya mahātmanaḥ / ke cottaram arakṣanta nighnataḥ śātravān raṇe // 7.129.3
nṛtyan sa rathamārgeṣu sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / dhūmaketur iva kruddhaḥ kathaṃ mṛtyum upeyivān // 7.129.4
sāyāhne saindhavaṃ hatvā rājñā pārthaḥ sametya ca / sātyakiś ca maheṣvāso droṇam evābhyadhāvatām // 7.129.5
tathā yudhiṣṭhiras tūrṇaṃ bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / pṛthak camūbhyāṃ saṃsaktau droṇam evābhyadhāvatām // 7.129.6
tathaiva nakulo dhīmān sahadevaś ca durjayaḥ / dhṛṣṭadyumnaḥ śatānīko virāṭaś ca sakekayaḥ // 7.129.7
matsyāḥ śālveyasenāś ca droṇam eva yayur yudhi // 7.129.7.2
drupadaś ca tathā rājā pāñcālair abhirakṣitaḥ / dhṛṣṭadyumnapitā rājan droṇam evābhyavartata // 7.129.8
draupadeyā maheṣvāsā rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ / sasenās te 'bhyavartanta droṇam eva mahādyutim // 7.129.9
prabhadrakāś ca pāñcālāḥ ṣaṭsahasrāḥ prahāriṇaḥ / droṇam evābhyavartanta puraskṛtya śikhaṇḍinam // 7.129.10
tathetare naravyāghrāḥ pāṇḍavānāṃ mahārathāḥ / sahitāḥ saṃnyavartanta droṇam eva dvijarṣabham // 7.129.11
teṣu śūreṣu yuddhāya gateṣu bharatarṣabha / babhūva rajanī ghorā bhīrūṇāṃ bhayavardhinī // 7.129.12
yodhānām aśivā raudrā rājann antakagāminī / kuñjarāśvamanuṣyāṇāṃ prāṇāntakaraṇī tadā // 7.129.13
tasyāṃ rajanyāṃ ghorāyāṃ nadantyaḥ sarvataḥ śivāḥ / nyavedayan bhayaṃ ghoraṃ sajvālakavalair mukhaiḥ // 7.129.14
ulūkāś cāpy adṛśyanta śaṃsanto vipulaṃ bhayam / viśeṣataḥ kauravāṇāṃ dhvajinyām atidāruṇam // 7.129.15
tataḥ sainyeṣu rājendra śabdaḥ samabhavan mahān / bherīśabdena mahatā mṛdaṅgānāṃ svanena ca // 7.129.16
gajānāṃ garjitaiś cāpi turaṅgāṇāṃ ca heṣitaiḥ / khuraśabdanipātaiś ca tumulaḥ sarvato 'bhavat // 7.129.17
tataḥ samabhavad yuddhaṃ saṃdhyāyām atidāruṇam / droṇasya ca mahārāja sṛñjayānāṃ ca sarvaśaḥ // 7.129.18
tamasā cāvṛte loke na prājñāyata kiṃ cana / sainyena rajasā caiva samantād utthitena ha // 7.129.19
narasyāśvasya nāgasya samasajjata śoṇitam / nāpaśyāma rajo bhaumaṃ kaśmalenābhisaṃvṛtāḥ // 7.129.20
rātrau vaṃśavanasyeva dahyamānasya parvate / ghoraś caṭacaṭāśabdaḥ śastrāṇāṃ patatām abhūt // 7.129.21
naiva sve na pare rājan prājñāyanta tamovṛte / unmattam iva tat sarvaṃ babhūva rajanīmukhe // 7.129.22
bhaumaṃ rajo 'tha rājendra śoṇitena praśāmitam / śātakaumbhaiś ca kavacair bhūṣaṇaiś ca tamo 'bhyagāt // 7.129.23
tataḥ sā bhāratī senā maṇihemavibhūṣitā / dyaur ivāsīt sanakṣatrā rajanyāṃ bharatarṣabha // 7.129.24
gomāyubaḍasaṃghuṣṭā śaktidhvajasamākulā / dāruṇābhirutā ghorā kṣveḍitotkruṣṭanāditā // 7.129.25
tato 'bhavan mahāśabdas tumulo lomaharṣaṇaḥ / samāvṛṇvan diśaḥ sarvā mahendrāśaninisvanaḥ // 7.129.26
sā niśīthe mahārāja senādṛśyata bhāratī / aṅgadaiḥ kuṇḍalair niṣkaiḥ śastraiś caivāvabhāsitā // 7.129.27
tatra nāgā rathāś caiva jāmbūnadavibhūṣitāḥ / niśāyāṃ pratyadṛśyanta meghā iva savidyutaḥ // 7.129.28
ṛṣṭiśaktigadābāṇamusalaprāsapaṭṭiśāḥ / saṃpatanto vyadṛśyanta bhrājamānā ivāgnayaḥ // 7.129.29
duryodhanapurovātāṃ rathanāgabalāhakām / vāditraghoṣastanitāṃ cāpavidyuddhvajair vṛtām // 7.129.30
droṇapāṇḍavaparjanyāṃ khaḍgaśaktigadāśanim / śaradhārāstrapavanāṃ bhṛśaṃ śītoṣṇasaṃkulām // 7.129.31
ghorāṃ vismāpanīm ugrāṃ jīvitacchidam aplavām / tāṃ prāviśann atibhayāṃ senāṃ yuddhacikīrṣavaḥ // 7.129.32
tasmin rātrimukhe ghore mahāśabdaninādite / bhīrūṇāṃ trāsajanane śūrāṇāṃ harṣavardhane // 7.129.33
rātriyuddhe tadā ghore vartamāne sudāruṇe / droṇam abhyadravan kruddhāḥ sahitāḥ pāṇḍusṛñjayāḥ // 7.129.34
ye ye pramukhato rājan nyavartanta mahātmanaḥ / tān sarvān vimukhāṃś cakre kāṃś cin ninye yamakṣayam // 7.129.35
tasmin praviṣṭe durdharṣe sṛñjayān amitaujasi / amṛṣyamāṇe saṃrabdhe kā vo 'bhūd vai matis tadā // 7.130.1
duryodhanaṃ tathā putram uktvā śāstrātigaṃ mama / yat prāviśad ameyātmā kiṃ pārthaḥ pratyapadyata // 7.130.2
nihate saindhave vīre bhūriśravasi caiva hi / yad abhyagān mahātejāḥ pāñcālān aparājitaḥ // 7.130.3
kim amanyata durdharṣaḥ praviṣṭe śatrutāpane / duryodhanaś ca kiṃ kṛtyaṃ prāptakālam amanyata // 7.130.4
ke ca taṃ varadaṃ vīram anvayur dvijasattamam / ke cāsya pṛṣṭhato 'gacchan vīrāḥ śūrasya yudhyataḥ // 7.130.5
ke purastād ayudhyanta nighnataḥ śātravān raṇe // 7.130.5.2
manye 'haṃ pāṇḍavān sarvān bhāradvājaśarārditān / śiśire kampamānā vai kṛśā gāva ivābhibho // 7.130.6
praviśya sa maheṣvāsaḥ pāñcālān arimardanaḥ / kathaṃ nu puruṣavyāghraḥ pañcatvam upajagmivān // 7.130.7
sarveṣu sainyeṣu ca saṃgateṣu; rātrau sameteṣu mahāratheṣu / saṃloḍyamāneṣu pṛthagvidheṣu; ke vas tadānīṃ matimanta āsan // 7.130.8
hatāṃś caiva viṣaktāṃś ca parābhūtāṃś ca śaṃsasi / rathino virathāṃś caiva kṛtān yuddheṣu māmakān // 7.130.9
katham eṣāṃ tadā tatra pārthānām apalāyinām / prakāśam abhavad rātrau kathaṃ kuruṣu saṃjaya // 7.130.10
rātriyuddhe tadā rājan vartamāne sudāruṇe / droṇam abhyadravan rātrau pāṇḍavāḥ sahasainikāḥ // 7.130.11
tato droṇaḥ kekayāṃś ca dhṛṣṭadyumnasya cātmajān / preṣayan mṛtyulokāya sarvān iṣubhir āśugaiḥ // 7.130.12
tasya pramukhato rājan ye 'vartanta mahārathāḥ / tān sarvān preṣayām āsa paralokāya bhārata // 7.130.13
pramathnantaṃ tadā vīraṃ bhāradvājaṃ mahāratham / abhyavartata saṃkruddhaḥ śibī rājan pratāpavān // 7.130.14
tam āpatantaṃ saṃprekṣya pāṇḍavānāṃ mahāratham / vivyādha daśabhir droṇaḥ sarvapāraśavaiḥ śaraiḥ // 7.130.15
taṃ śibiḥ prativivyādha triṃśatā niśitaiḥ śaraiḥ / sārathiṃ cāsya bhallena smayamāno nyapātayat // 7.130.16
tasya droṇo hayān hatvā sārathiṃ ca mahātmanaḥ / athāsya saśirastrāṇaṃ śiraḥ kāyād apāharat // 7.130.17
kaliṅgānāṃ ca sainyena kaliṅgasya suto raṇe / pūrvaṃ pitṛvadhāt kruddho bhīmasenam upādravat // 7.130.18
sa bhīmaṃ pañcabhir viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ / viśokaṃ tribhir ājaghne dhvajam ekena patriṇā // 7.130.19
kaliṅgānāṃ tu taṃ śūraṃ kruddhaṃ kruddho vṛkodaraḥ / rathād ratham abhidrutya muṣṭinābhijaghāna ha // 7.130.20
tasya muṣṭihatasyājau pāṇḍavena balīyasā / sarvāṇy asthīni sahasā prāpatan vai pṛthak pṛthak // 7.130.21
taṃ karṇo bhrātaraś cāsya nāmṛṣyanta mahārathāḥ / te bhīmasenaṃ nārācair jaghnur āśīviṣopamaiḥ // 7.130.22
tataḥ śatrurathaṃ tyaktvā bhīmo dhruvarathaṃ gataḥ / dhruvaṃ cāsyantam aniśaṃ muṣṭinā samapothayat // 7.130.23
sa tathā pāṇḍuputreṇa balinā nihato 'patat // 7.130.23.2
taṃ nihatya mahārāja bhīmaseno mahābalaḥ / jayarātarathaṃ prāpya muhuḥ siṃha ivānadat // 7.130.24
jayarātam athākṣipya nadan savyena pāṇinā / talena nāśayām āsa karṇasyaivāgrataḥ sthitam // 7.130.25
karṇas tu pāṇḍave śaktiṃ kāñcanīṃ samavāsṛjat / tatas tām eva jagrāha prahasan pāṇḍunandanaḥ // 7.130.26
karṇāyaiva ca durdharṣaś cikṣepājau vṛkodaraḥ / tām antarikṣe ciccheda śakunis tailapāyinā // 7.130.27
tatas tava sutā rājan bhīmasya ratham āvrajan / mahatā śaravarṣeṇa chādayanto vṛkodaram // 7.130.28
durmadasya tato bhīmaḥ prahasann iva saṃyuge / sārathiṃ ca hayāṃś caiva śarair ninye yamakṣayam // 7.130.29
durmadas tu tato yānaṃ duṣkarṇasyāvapupluve // 7.130.29.2
tāv ekaratham ārūḍhau bhrātarau paratāpanau / saṃgrāmaśiraso madhye bhīmaṃ dvāv abhyadhāvatām // 7.130.30
yathāmbupatimitrau hi tārakaṃ daityasattamam // 7.130.30.2
tatas tu durmadaś caiva duṣkarṇaś ca tavātmajau / ratham ekaṃ samāruhya bhīmaṃ bāṇair avidhyatām // 7.130.31
tataḥ karṇasya miṣato drauṇer duryodhanasya ca / kṛpasya somadattasya bāhlīkasya ca pāṇḍavaḥ // 7.130.32
durmadasya ca vīrasya duṣkarṇasya ca taṃ ratham / pādaprahāreṇa dharāṃ prāveśayad ariṃdamaḥ // 7.130.33
tataḥ sutau te balinau śūrau duṣkarṇadurmadau / muṣṭināhatya saṃkruddho mamarda caraṇena ca // 7.130.34
tato hāhākṛte sainye dṛṣṭvā bhīmaṃ nṛpābruvan / rudro 'yaṃ bhīmarūpeṇa dhārtarāṣṭreṣu gṛdhyati // 7.130.35
evam uktvāpalāyanta sarve bhārata pārthivāḥ / visaṃjñāvāhayan vāhān na ca dvau saha dhāvataḥ // 7.130.36
tato bale bhṛśalulite niśāmukhe; supūjito nṛpavṛṣabhair vṛkodaraḥ / mahābalaḥ kamalavibuddhalocano; yudhiṣṭhiraṃ nṛpatim apūjayad balī // 7.130.37
tato yamau drupadavirāṭakekayā; yudhiṣṭhiraś cāpi parāṃ mudaṃ yayuḥ / vṛkodaraṃ bhṛśam abhipūjayaṃś ca te; yathāndhake pratinihate haraṃ surāḥ // 7.130.38
tataḥ sutās tava varuṇātmajopamā; ruṣānvitāḥ saha guruṇā mahātmanā / vṛkodaraṃ sarathapadātikuñjarā; yuyutsavo bhṛśam abhiparyavārayan // 7.130.39
tato 'bhavat timiraghanair ivāvṛtaṃ; mahābhaye bhayadam atīva dāruṇam / niśāmukhe baḍavṛkagṛdhramodanaṃ; mahātmanāṃ nṛpavarayuddham adbhutam // 7.130.40
prāyopaviṣṭe tu hate putre sātyakinā tataḥ / somadatto bhṛśaṃ kruddhaḥ sātyakiṃ vākyam abravīt // 7.131.1
kṣatradharmaḥ purā dṛṣṭo yas tu devair mahātmabhiḥ / taṃ tvaṃ sātvata saṃtyajya dasyudharme kathaṃ rataḥ // 7.131.2
parāṅmukhāya dīnāya nyastaśastrāya yācate / kṣatradharmarataḥ prājñaḥ kathaṃ nu prahared raṇe // 7.131.3
dvāv eva kila vṛṣṇīnāṃ tatra khyātau mahārathau / pradyumnaś ca mahābāhus tvaṃ caiva yudhi sātvata // 7.131.4
kathaṃ prāyopaviṣṭāya pārthena chinnabāhave / nṛśaṃsaṃ patanīyaṃ ca tādṛśaṃ kṛtavān asi // 7.131.5
śape sātvata putrābhyām iṣṭena sukṛtena ca / anatītām imāṃ rātriṃ yadi tvāṃ vīramāninam // 7.131.6
arakṣyamāṇaṃ pārthena jiṣṇunā sasutānujam / na hanyāṃ niraye ghore pateyaṃ vṛṣṇipāṃsana // 7.131.7
evam uktvā susaṃkruddhaḥ somadatto mahābalaḥ / dadhmau śaṅkhaṃ ca tāreṇa siṃhanādaṃ nanāda ca // 7.131.8
tataḥ kamalapatrākṣaḥ siṃhadaṃṣṭro mahābalaḥ / sātvato bhṛśasaṃkruddhaḥ somadattam athābravīt // 7.131.9
hato bhūriśravā vīras tava putro mahārathaḥ / śalaś caiva tathā rājan bhrātṛvyasanakarśitaḥ // 7.131.10
tvāṃ cāpy adya vadhiṣyāmi saputrapaśubāndhavam / tiṣṭhedānīṃ raṇe yattaḥ kauravo 'si viśeṣataḥ // 7.131.11
yasmin dānaṃ damaḥ śaucam ahiṃsā hrīr dhṛtiḥ kṣamā / anapāyīni sarvāṇi nityaṃ rājñi yudhiṣṭhire // 7.131.12
mṛdaṅgaketos tasya tvaṃ tejasā nihataḥ purā / sakarṇasaubalaḥ saṃkhye vināśaṃ samupeṣyasi // 7.131.13
śape 'haṃ kṛṣṇacaraṇair iṣṭāpūrtena caiva ha / yadi tvāṃ sasutaṃ pāpaṃ na hanyāṃ yudhi roṣitaḥ // 7.131.14
apayāsyasi cet tyaktvā tato mukto bhaviṣyasi // 7.131.14.2
evam ābhāṣya cānyonyaṃ krodhasaṃraktalocanau / pravṛttau śarasaṃpātaṃ kartuṃ puruṣasattamau // 7.131.15
tato gajasahasreṇa rathānām ayutena ca / duryodhanaḥ somadattaṃ parivārya vyavasthitaḥ // 7.131.16
śakuniś ca susaṃkruddhaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ / putrapautraiḥ parivṛto bhrātṛbhiś cendravikramaiḥ // 7.131.17
syālas tava mahābāhur vajrasaṃhanano yuvā // 7.131.17.2
sāgraṃ śatasahasraṃ tu hayānāṃ tasya dhīmataḥ / somadattaṃ maheṣvāsaṃ samantāt paryarakṣata // 7.131.18
rakṣyamāṇaś ca balibhiś chādayām āsa sātyakim / taṃ chādyamānaṃ viśikhair dṛṣṭvā saṃnataparvabhiḥ // 7.131.19
dhṛṣṭadyumno 'bhyayāt kruddhaḥ pragṛhya mahatīṃ camūm // 7.131.19.2
caṇḍavātābhisṛṣṭānām udadhīnām iva svanaḥ / āsīd rājan balaughānām anyonyam abhinighnatām // 7.131.20
vivyādha somadattas tu sātvataṃ navabhiḥ śaraiḥ / sātyakir daśabhiś cainam avadhīt kurupuṃgavam // 7.131.21
so 'tividdho balavatā samare dṛḍhadhanvanā / rathopasthaṃ samāsādya mumoha gatacetanaḥ // 7.131.22
taṃ vimūḍhaṃ samālakṣya sārathis tvarayānvitaḥ / apovāha raṇād vīraṃ somadattaṃ mahāratham // 7.131.23
taṃ visaṃjñaṃ samālokya yuyudhānaśarārditam / drauṇir abhyadravat kruddhaḥ sātvataṃ raṇamūrdhani // 7.131.24
tam āpatantaṃ saṃprekṣya śaineyasya rathaṃ prati / bhaimaseniḥ susaṃkruddhaḥ pratyamitram avārayat // 7.131.25
kārṣṇāyasamayaṃ ghoram ṛkṣacarmāvṛtaṃ mahat / yuktaṃ gajanibhair vāhair na hayair nāpi vā gajaiḥ // 7.131.26
vikṣiptam aṣṭacakreṇa vivṛtākṣeṇa kūjatā / dhvajenocchritatuṇḍena gṛdhrarājena rājatā // 7.131.27
lohitārdrapatākaṃ tam antramālāvibhūṣitam / aṣṭacakrasamāyuktam āsthāya vipulaṃ ratham // 7.131.28
śūlamudgaradhāriṇyā śailapādapahastayā / rakṣasāṃ ghorarūpāṇām akṣauhiṇyā samāvṛtaḥ // 7.131.29
tam udyatamahācāpaṃ niśāmya vyathitā nṛpāḥ / yugāntakālasamaye daṇḍahastam ivāntakam // 7.131.30
bhayārditā pracukṣobha putrasya tava vāhinī / vāyunā kṣobhitāvartā gaṅgevordhvataraṅgiṇī // 7.131.31
ghaṭotkacaprayuktena siṃhanādena bhīṣitāḥ / prasusruvur gajā mūtraṃ vivyathuś ca narā bhṛśam // 7.131.32
tato 'śmavṛṣṭir atyartham āsīt tatra samantataḥ / saṃdhyākālādhikabalaiḥ pramuktā rākṣasaiḥ kṣitau // 7.131.33
āyasāni ca cakrāṇi bhuśuṇḍyaḥ prāsatomarāḥ / patanty aviralāḥ śūlāḥ śataghnyaḥ paṭṭiśās tathā // 7.131.34
tad ugram atiraudraṃ ca dṛṣṭvā yuddhaṃ narādhipāḥ / tanayās tava karṇaś ca vyathitāḥ prādravan diśaḥ // 7.131.35
tatraiko 'strabalaślāghī drauṇir mānī na vivyathe / vyadhamac ca śarair māyāṃ ghaṭotkacavinirmitām // 7.131.36
nihatāyāṃ tu māyāyām amarṣī sa ghaṭotkacaḥ / visasarja śarān ghorāṃs te 'śvatthāmānam āviśan // 7.131.37
bhujagā iva vegena valmīkaṃ krodhamūrchitāḥ / te śarā rudhirābhyaktā bhittvā śāradvatīsutam // 7.131.38
viviśur dharaṇīṃ śīghrā rukmapuṅkhāḥ śilāśitāḥ // 7.131.38.2
aśvatthāmā tu saṃkruddho laghuhastaḥ pratāpavān / ghaṭotkacam abhikruddhaṃ bibheda daśabhiḥ śaraiḥ // 7.131.39
ghaṭotkaco 'tividdhas tu droṇaputreṇa marmasu / cakraṃ śatasahasrāram agṛhṇād vyathito bhṛśam // 7.131.40
kṣurāntaṃ bālasūryābhaṃ maṇivajravibhūṣitam / aśvatthāmnas tu cikṣepa bhaimasenir jighāṃsayā // 7.131.41
vegena mahatā gacchad vikṣiptaṃ drauṇinā śaraiḥ / abhāgyasyeva saṃkalpas tan moghaṃ nyapatad bhuvi // 7.131.42
ghaṭotkacas tatas tūrṇaṃ dṛṣṭvā cakraṃ nipātitam / drauṇiṃ prācchādayad bāṇaiḥ svarbhānur iva bhāskaram // 7.131.43
ghaṭotkacasutaḥ śrīmān bhinnāñjanacayopamaḥ / rurodha drauṇim āyāntaṃ prabhañjanam ivādrirāṭ // 7.131.44
pautreṇa bhīmasenasya śaraiḥ so 'ñjanaparvaṇā / babhau meghena dhārābhir girir merur ivārditaḥ // 7.131.45
aśvatthāmā tv asaṃbhrānto rudropendrendravikramaḥ / dhvajam ekena bāṇena cicchedāñjanaparvaṇaḥ // 7.131.46
dvābhyāṃ tu rathayantāraṃ tribhiś cāsya triveṇukam / dhanur ekena ciccheda caturbhiś caturo hayān // 7.131.47
virathasyodyataṃ hastād dhemabindubhir ācitam / viśikhena sutīkṣṇena khaḍgam asya dvidhākarot // 7.131.48
gadā hemāṅgadā rājaṃs tūrṇaṃ haiḍimbasūnunā / bhrāmyotkṣiptā śaraiḥ sāpi drauṇinābhyāhatāpatat // 7.131.49
tato 'ntarikṣam utpatya kālamegha ivonnadan / vavarṣāñjanaparvā sa drumavarṣaṃ nabhastalāt // 7.131.50
tato māyādharaṃ drauṇir ghaṭotkacasutaṃ divi / mārgaṇair abhivivyādha ghanaṃ sūrya ivāṃśubhiḥ // 7.131.51
so 'vatīrya punas tasthau rathe hemapariṣkṛte / mahīdhara ivātyuccaḥ śrīmān añjanaparvataḥ // 7.131.52
tam ayasmayavarmāṇaṃ drauṇir bhīmātmajātmajam / jaghānāñjanaparvāṇaṃ maheśvara ivāndhakam // 7.131.53
atha dṛṣṭvā hataṃ putram aśvatthāmnā mahābalam / drauṇeḥ sakāśam abhyetya roṣāt pracalitāṅgadaḥ // 7.131.54
prāha vākyam asaṃbhrānto vīraṃ śāradvatīsutam / dahantaṃ pāṇḍavānīkaṃ vanam agnim ivoddhatam // 7.131.55
tiṣṭha tiṣṭha na me jīvan droṇaputra gamiṣyasi / tvām adya nihaniṣyāmi krauñcam agnisuto yathā // 7.131.56
gaccha vatsa sahānyais tvaṃ yudhyasvāmaravikrama / na hi putreṇa haiḍimbe pitā nyāyyaṃ prabādhitum // 7.131.57
kāmaṃ khalu na me roṣo haiḍimbe vidyate tvayi / kiṃ tu roṣānvito jantur hanyād ātmānam apy uta // 7.131.58
śrutvaitat krodhatāmrākṣaḥ putraśokasamanvitaḥ / aśvatthāmānam āyasto bhaimasenir abhāṣata // 7.131.59
kim ahaṃ kātaro drauṇe pṛthagjana ivāhave / bhīmāt khalv aham utpannaḥ kurūṇāṃ vipule kule // 7.131.60
pāṇḍavānām ahaṃ putraḥ samareṣv anivartinām / rakṣasām adhirājo 'haṃ daśagrīvasamo bale // 7.131.61
tiṣṭha tiṣṭha na me jīvan droṇaputra gamiṣyasi / yuddhaśraddhām ahaṃ te 'dya vineṣyāmi raṇājire // 7.131.62
ity uktvā roṣatāmrākṣo rākṣasaḥ sumahābalaḥ / drauṇim abhyadravat kruddho gajendram iva kesarī // 7.131.63
rathākṣamātrair iṣubhir abhyavarṣad ghaṭotkacaḥ / rathinām ṛṣabhaṃ drauṇiṃ dhārābhir iva toyadaḥ // 7.131.64
śaravṛṣṭiṃ śarair drauṇir aprāptāṃ tāṃ vyaśātayat / tato 'ntarikṣe bāṇānāṃ saṃgrāmo 'nya ivābhavat // 7.131.65
athāstrasaṃgharṣakṛtair visphuliṅgaiḥ samābabhau / vibhāvarīmukhe vyoma khadyotair iva citritam // 7.131.66
niśāmya nihatāṃ māyāṃ drauṇinā raṇamāninā / ghaṭotkacas tato māyāṃ sasarjāntarhitaḥ punaḥ // 7.131.67
so 'bhavad girir atyuccaḥ śikharais tarusaṃkaṭaiḥ / śūlaprāsāsimusalajalaprasravaṇo mahān // 7.131.68
tam añjanacayaprakhyaṃ drauṇir dṛṣṭvā mahīdharam / prapatadbhiś ca bahubhiḥ śastrasaṃghair na cukṣubhe // 7.131.69
tataḥ smayann iva drauṇir vajram astram udīrayat / sa tenāstreṇa śailendraḥ kṣiptaḥ kṣipram anaśyata // 7.131.70
tataḥ sa toyado bhūtvā nīlaḥ sendrāyudho divi / aśmavṛṣṭibhir atyugro drauṇim ācchādayad raṇe // 7.131.71
atha saṃdhāya vāyavyam astram astravidāṃ varaḥ / vyadhamad droṇatanayo nīlameghaṃ samutthitam // 7.131.72
sa mārgaṇagaṇair drauṇir diśaḥ pracchādya sarvataḥ / śataṃ rathasahasrāṇāṃ jaghāna dvipadāṃ varaḥ // 7.131.73
sa dṛṣṭvā punar āyāntaṃ rathenāyatakārmukam / ghaṭotkacam asaṃbhrāntaṃ rākṣasair bahubhir vṛtam // 7.131.74
siṃhaśārdūlasadṛśair mattadviradavikramaiḥ / gajasthaiś ca rathasthaiś ca vājipṛṣṭhagatair api // 7.131.75
vivṛtāsyaśirogrīvair haiḍimbānucaraiḥ saha / paulastyair yātudhānaiś ca tāmasaiś cogravikramaiḥ // 7.131.76
nānāśastradharair vīrair nānākavacabhūṣaṇaiḥ / mahābalair bhīmaravaiḥ saṃrambhodvṛttalocanaiḥ // 7.131.77
upasthitais tato yuddhe rākṣasair yuddhadurmadaiḥ / viṣaṇṇam abhisaṃprekṣya putraṃ te drauṇir abravīt // 7.131.78
tiṣṭha duryodhanādya tvaṃ na kāryaḥ saṃbhramas tvayā / sahaibhir bhrātṛbhir vīraiḥ pārthivaiś cendravikramaiḥ // 7.131.79
nihaniṣyāmy amitrāṃs te na tavāsti parājayaḥ / satyaṃ te pratijānāmi paryāśvāsaya vāhinīm // 7.131.80
na tv etad adbhutaṃ manye yat te mahad idaṃ manaḥ / asmāsu ca parā bhaktis tava gautaminandana // 7.131.81
aśvatthāmānam uktvaivaṃ tataḥ saubalam abravīt / vṛtaḥ śatasahasreṇa rathānāṃ raṇaśobhinām // 7.131.82
ṣaṣṭyā gajasahasraiś ca prayāhi tvaṃ dhanaṃjayam / karṇaś ca vṛṣasenaś ca kṛpo nīlas tathaiva ca // 7.131.83
udīcyāḥ kṛtavarmā ca purumitraḥ śrutārpaṇaḥ / duḥśāsano nikumbhaś ca kuṇḍabhedī urukramaḥ // 7.131.84
puraṃjayo dṛḍharathaḥ patākī hemapaṅkajaḥ / śalyāruṇīndrasenāś ca saṃjayo vijayo jayaḥ // 7.131.85
kamalākṣaḥ puruḥ krāthī jayavarmā sudarśanaḥ / ete tvām anuyāsyanti pattīnām ayutāni ṣaṭ // 7.131.86
jahi bhīmaṃ yamau cobhau dharmarājaṃ ca mātula / asurān iva devendro jayāśā me tvayi sthitā // 7.131.87
dāritān drauṇinā bāṇair bhṛśaṃ vikṣatavigrahān / jahi mātula kaunteyān asurān iva pāvakiḥ // 7.131.88
evam ukto yayau śīghraṃ putreṇa tava saubalaḥ / piprīṣus te sutān rājan didhakṣuś caiva pāṇḍavān // 7.131.89
atha pravavṛte yuddhaṃ drauṇirākṣasayor mṛdhe / vibhāvaryāṃ sutumulaṃ śakraprahrādayor iva // 7.131.90
tato ghaṭotkaco bāṇair daśabhir gautamīsutam / jaghānorasi saṃkruddho viṣāgnipratimair dṛḍhaiḥ // 7.131.91
sa tair abhyāhato gāḍhaṃ śarair bhīmasuteritaiḥ / cacāla rathamadhyastho vātoddhūta iva drumaḥ // 7.131.92
bhūyaś cāñjalikenāsya mārgaṇena mahāprabham / drauṇihastasthitaṃ cāpaṃ cicchedāśu ghaṭotkacaḥ // 7.131.93
tato 'nyad drauṇir ādāya dhanur bhārasahaṃ mahat / vavarṣa viśikhāṃs tīkṣṇān vāridhārā ivāmbudaḥ // 7.131.94
tataḥ śāradvatīputraḥ preṣayām āsa bhārata / suvarṇapuṅkhāñ śatrughnān khacarān khacarān prati // 7.131.95
tadbāṇair arditaṃ yūthaṃ rakṣasāṃ pīnavakṣasām / siṃhair iva babhau mattaṃ gajānām ākulaṃ kulam // 7.131.96
vidhamya rākṣasān bāṇaiḥ sāśvasūtarathān vibhuḥ / dadāha bhagavān vahnir bhūtānīva yugakṣaye // 7.131.97
sa dagdhvākṣauhiṇīṃ bāṇair nairṛtān ruruce bhṛśam / pureva tripuraṃ dagdhvā divi devo maheśvaraḥ // 7.131.98
yugānte sarvabhūtāni dagdhveva vasur ulbaṇaḥ / rarāja jayatāṃ śreṣṭho droṇaputras tavāhitān // 7.131.99
teṣu rājasahasreṣu pāṇḍaveyeṣu bhārata / nainaṃ nirīkṣituṃ kaś cic chaknoti drauṇim āhave // 7.131.100
ṛte ghaṭotkacād vīrād rākṣasendrān mahābalāt // 7.131.100.2
sa punar bharataśreṣṭha krodhād raktāntalocanaḥ / talaṃ talena saṃhatya saṃdaśya daśanacchadam // 7.131.101
svasūtam abravīt kruddho droṇaputrāya māṃ vaha // 7.131.101.2
sa yayau ghorarūpeṇa tena jaitrapatākinā / dvairathaṃ droṇaputreṇa punar apy arisūdanaḥ // 7.131.102
sa cikṣepa tataḥ kruddho droṇaputrāya rākṣasaḥ / aṣṭacakrāṃ mahāraudrām aśanīṃ rudranirmitām // 7.131.103
tām avaplutya jagrāha drauṇir nyasya rathe dhanuḥ / cikṣepa caināṃ tasyaiva syandanāt so 'vapupluve // 7.131.104
sāśvasūtadhvajaṃ vāhaṃ bhasma kṛtvā mahāprabhā / viveśa vasudhāṃ bhittvā sāśanir bhṛśadāruṇā // 7.131.105
drauṇes tat karma dṛṣṭvā tu sarvabhūtāny apūjayan / yad avaplutya jagrāha ghorāṃ śaṃkaranirmitām // 7.131.106
dhṛṣṭadyumnarathaṃ gatvā bhaimasenis tato nṛpa / mumoca niśitān bāṇān punar drauṇer mahorasi // 7.131.107
dhṛṣṭadyumno 'py asaṃbhrānto mumocāśīviṣopamān / suvarṇapuṅkhān viśikhān droṇaputrasya vakṣasi // 7.131.108
tato mumoca nārācān drauṇis tābhyāṃ sahasraśaḥ / tāv apy agniśikhāprakhyair jaghnatus tasya mārgaṇān // 7.131.109
atitīvram abhūd yuddhaṃ tayoḥ puruṣasiṃhayoḥ / yodhānāṃ prītijananaṃ drauṇeś ca bharatarṣabha // 7.131.110
tato rathasahasreṇa dviradānāṃ śatais tribhiḥ / ṣaḍbhir vājisahasraiś ca bhīmas taṃ deśam āvrajat // 7.131.111
tato bhīmātmajaṃ rakṣo dhṛṣṭadyumnaṃ ca sānugam / ayodhayata dharmātmā drauṇir akliṣṭakarmakṛt // 7.131.112
tatrādbhutatamaṃ drauṇir darśayām āsa vikramam / aśakyaṃ kartum anyena sarvabhūteṣu bhārata // 7.131.113
nimeṣāntaramātreṇa sāśvasūtarathadvipām / akṣauhiṇīṃ rākṣasānāṃ śitair bāṇair aśātayat // 7.131.114
miṣato bhīmasenasya haiḍimbeḥ pārṣatasya ca / yamayor dharmaputrasya vijayasyācyutasya ca // 7.131.115
pragāḍham añjogatibhir nārācair abhitāḍitāḥ / nipetur dviradā bhūmau dviśṛṅgā iva parvatāḥ // 7.131.116
nikṛttair hastihastaiś ca vicaladbhir itas tataḥ / rarāja vasudhā kīrṇā visarpadbhir ivoragaiḥ // 7.131.117
kṣiptaiḥ kāñcanadaṇḍaiś ca nṛpacchatraiḥ kṣitir babhau / dyaur ivoditacandrārkā grahākīrṇā yugakṣaye // 7.131.118
pravṛddhadhvajamaṇḍūkāṃ bherīvistīrṇakacchapām / chatrahaṃsāvalījuṣṭāṃ phenacāmaramālinīm // 7.131.119
kaṅkagṛdhramahāgrāhāṃ naikāyudhajhaṣākulām / rathakṣiptamahāvaprāṃ patākāruciradrumām // 7.131.120
śaramīnāṃ mahāraudrāṃ prāsaśaktyugraḍuṇḍubhām / majjāmāṃsamahāpaṅkāṃ kabandhāvarjitoḍupām // 7.131.121
keśaśaivalakalmāṣāṃ bhīrūṇāṃ kaśmalāvahām / nāgendrahayayodhānāṃ śarīravyayasaṃbhavām // 7.131.122
śoṇitaughamahāvegāṃ drauṇiḥ prāvartayan nadīm / yodhārtaravanirghoṣāṃ kṣatajormisamākulām // 7.131.123
prāyād atimahāghoraṃ yamakṣayamahodadhim / nihatya rākṣasān bāṇair drauṇir haiḍimbam ārdayat // 7.131.124
punar apy atisaṃkruddhaḥ savṛkodarapārṣatān / sa nārācagaṇaiḥ pārthān drauṇir viddhvā mahābalaḥ // 7.131.125
jaghāna surathaṃ nāma drupadasya sutaṃ vibhuḥ / punaḥ śrutaṃjayaṃ nāma surathasyānujaṃ raṇe // 7.131.126
balānīkaṃ jayānīkaṃ jayāśvaṃ cābhijaghnivān / śrutāhvayaṃ ca rājendra drauṇir ninye yamakṣayam // 7.131.127
tribhiś cānyaiḥ śarais tīkṣṇaiḥ supuṅkhai rukmamālinam / śatruṃjayaṃ ca balinaṃ śakralokaṃ nināya ha // 7.131.128
jaghāna sa pṛṣadhraṃ ca candradevaṃ ca māninam / kuntibhojasutāṃś cājau daśabhir daśa jaghnivān // 7.131.129
aśvatthāmā susaṃkruddhaḥ saṃdhāyogram ajihmagam / mumocākarṇapūrṇena dhanuṣā śaram uttamam // 7.131.130
yamadaṇḍopamaṃ ghoram uddiśyāśu ghaṭotkacam // 7.131.130.2
sa bhittvā hṛdayaṃ tasya rākṣasasya mahāśaraḥ / viveśa vasudhāṃ śīghraṃ sapuṅkhaḥ pṛthivīpate // 7.131.131
taṃ hataṃ patitaṃ jñātvā dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ / drauṇeḥ sakāśād rājendra apaninye rathāntaram // 7.131.132
tathā parāṅmukharathaṃ sainyaṃ yaudhiṣṭhiraṃ nṛpa / parājitya raṇe vīro droṇaputro nanāda ha // 7.131.133
pūjitaḥ sarvabhūtaiś ca tava putraiś ca bhārata // 7.131.133.2
atha śaraśatabhinnakṛttadehair; hatapatitaiḥ kṣaṇadācaraiḥ samantāt / nidhanam upagatair mahī kṛtābhūd; giriśikharair iva durgamātiraudrā // 7.131.134
taṃ siddhagandharvapiśācasaṃghā; nāgāḥ suparṇāḥ pitaro vayāṃsi / rakṣogaṇā bhūtagaṇāś ca drauṇim; apūjayann apsarasaḥ surāś ca // 7.131.135
drupadasyātmajān dṛṣṭvā kuntibhojasutāṃs tathā / droṇaputreṇa nihatān rākṣasāṃś ca sahasraśaḥ // 7.132.1
yudhiṣṭhiro bhīmaseno dhṛṣṭadyumnaś ca pārṣataḥ / yuyudhānaś ca saṃyattā yuddhāyaiva mano dadhuḥ // 7.132.2
somadattaḥ punaḥ kurddho dṛṣṭvā sātyakim āhave / mahatā śaravarṣeṇa chādayām āsa sarvataḥ // 7.132.3
tataḥ samabhavad yuddham atīva bhayavardhanam / tvadīyānāṃ pareṣāṃ ca ghoraṃ vijayakāṅkṣiṇām // 7.132.4
daśabhiḥ sātvatasyārthe bhīmo vivyādha kauravam / somadatto 'pi taṃ vīraṃ śatena pratyavidhyata // 7.132.5
sātvatas tv abhisaṃkruddhaḥ putrādhibhir abhiplutam / vṛddham ṛddhaṃ guṇaiḥ sarvair yayātim iva nāhuṣam // 7.132.6
vivyādha daśabhis tīkṣṇaiḥ śarair vajranipātibhiḥ / śaktyā cainam athāhatya punar vivyādha saptabhiḥ // 7.132.7
tatas tu sātyaker arthe bhīmaseno navaṃ dṛḍham / mumoca parighaṃ ghoraṃ somadattasya mūrdhani // 7.132.8
sātyakiś cāgnisaṃkāśaṃ mumoca śaram uttamam / somadattorasi kruddhaḥ supatraṃ niśitaṃ yudhi // 7.132.9
yugapat petatur atha ghorau parighamārgaṇau / śarīre somadattasya sa papāta mahārathaḥ // 7.132.10
vyāmohite tu tanaye bāhlīkaḥ samupādravat / visṛjañ śaravarṣāṇi kālavarṣīva toyadaḥ // 7.132.11
bhīmo 'tha sātvatasyārthe bāhlīkaṃ navabhiḥ śaraiḥ / pīḍayan vai mahātmānaṃ vivyādha raṇamūrdhani // 7.132.12
prātipīyas tu saṃkruddhaḥ śaktiṃ bhīmasya vakṣasi / nicakhāna mahābāhuḥ puraṃdara ivāśanim // 7.132.13
sa tayābhihato bhīmaś cakampe ca mumoha ca / prāpya cetaś ca balavān gadām asmai sasarja ha // 7.132.14
sā pāṇḍavena prahitā bāhlīkasya śiro 'harat / sa papāta hataḥ pṛthvyāṃ vajrāhata ivādrirāṭ // 7.132.15
tasmin vinihate vīre bāhlīke puruṣarṣabhe / putrās te 'bhyardayan bhīmaṃ daśa dāśaratheḥ samāḥ // 7.132.16
nārācair daśabhir bhīmas tān nihatya tavātmajān / karṇasya dayitaṃ putraṃ vṛṣasenam avākirat // 7.132.17
tato vṛṣaratho nāma bhrātā karṇasya viśrutaḥ / jaghāna bhīmaṃ nārācais tam apy abhyavadhīd balī // 7.132.18
tataḥ sapta rathān vīraḥ syālānāṃ tava bhārata / nihatya bhīmo nārācaiḥ śatacandram apothayat // 7.132.19
amarṣayanto nihataṃ śatacandraṃ mahāratham / śakuner bhrātaro vīrā gajākṣaḥ śarabho vibhuḥ // 7.132.20
abhidrutya śarais tīkṣṇair bhīmasenam atāḍayan // 7.132.20.2
sa tudyamāno nārācair vṛṣṭivegair ivarṣabhaḥ / jaghāna pañcabhir bāṇaiḥ pañcaivātibalo rathān // 7.132.21
tān dṛṣṭvā nihatān vīrān vicelur nṛpasattamāḥ // 7.132.21.2
tato yudhiṣṭhiraḥ kruddhas tavānīkam aśātayat / miṣataḥ kumbhayoneś ca putrāṇāṃ ca tavānagha // 7.132.22
ambaṣṭhān mālavāñ śūrāṃs trigartān saśibīn api / prāhiṇon mṛtyulokāya gaṇān yuddhe yudhiṣṭhiraḥ // 7.132.23
abhīṣāhāñ śūrasenān bāhlīkān savasātikān / nikṛtya pṛthivīṃ rājā cakre śoṇitakardamām // 7.132.24
yaudheyāraṭṭarājanyamadrakāṇāṃ gaṇān yudhi / prāhiṇon mṛtyulokāya śūrān bāṇair yudhiṣṭhiraḥ // 7.132.25
hatāharata gṛhṇīta vidhyata vyavakṛntata / ity āsīt tumulaḥ śabdo yudhiṣṭhirarathaṃ prati // 7.132.26
sainyāni drāvayantaṃ taṃ droṇo dṛṣṭvā yudhiṣṭhiram / coditas tava putreṇa sāyakair abhyavākirat // 7.132.27
droṇas tu paramakruddho vāyavyāstreṇa pārthivam / vivyādha so 'sya tad divyam astram astreṇa jaghnivān // 7.132.28
tasmin vinihate cāstre bhāradvājo yudhiṣṭhire / vāruṇaṃ yāmyam āgneyaṃ tvāṣṭraṃ sāvitram eva ca // 7.132.29
cikṣepa paramakruddho jighāṃsuḥ pāṇḍunandanam // 7.132.29.2
kṣiptāni kṣipyamāṇāni tāni cāstrāṇi dharmajaḥ / jaghānāstrair mahābāhuḥ kumbhayoner avitrasan // 7.132.30
satyāṃ cikīrṣamāṇas tu pratijñāṃ kumbhasaṃbhavaḥ / prāduścakre 'stram aindraṃ vai prājāpatyaṃ ca bhārata // 7.132.31
jighāṃsur dharmatanayaṃ tava putrahite rataḥ // 7.132.31.2
patiḥ kurūṇāṃ gajasiṃhagāmī; viśālavakṣāḥ pṛthulohitākṣaḥ / prāduścakārāstram ahīnatejā; māhendram anyat sa jaghāna te 'stre // 7.132.32
vihanyamāneṣv astreṣu droṇaḥ krodhasamanvitaḥ / yudhiṣṭhiravadhaprepsur brāhmam astram udairayat // 7.132.33
tato nājñāsiṣaṃ kiṃ cid ghoreṇa tamasāvṛte / sarvabhūtāni ca paraṃ trāsaṃ jagmur mahīpate // 7.132.34
brahmāstram udyataṃ dṛṣṭvā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ / brahmāstreṇaiva rājendra tad astraṃ pratyavārayat // 7.132.35
tataḥ sainikamukhyās te praśaśaṃsur nararṣabhau / droṇapārthau maheṣvāsau sarvayuddhaviśāradau // 7.132.36
tataḥ pramucya kaunteyaṃ droṇo drupadavāhinīm / vyadhamad roṣatāmrākṣo vāyavyāstreṇa bhārata // 7.132.37
te hanyamānā droṇena pāñcālāḥ prādravan bhayāt / paśyato bhīmasenasya pārthasya ca mahātmanaḥ // 7.132.38
tataḥ kirīṭī bhīmaś ca sahasā saṃnyavartatām / mahadbhyāṃ rathavaṃśābhyāṃ parigṛhya balaṃ tava // 7.132.39
bībhatsur dakṣiṇaṃ pārśvam uttaraṃ tu vṛkodaraḥ / bhāradvājaṃ śaraughābhyāṃ mahadbhyām abhyavarṣatām // 7.132.40
tau tadā sṛñjayāś caiva pāñcālāś ca mahaujasaḥ / anvagacchan mahārāja matsyāś ca saha sātvataiḥ // 7.132.41
tataḥ sā bhāratī senā vadhyamānā kirīṭinā / droṇena vāryamāṇās te svayaṃ tava sutena ca // 7.132.42
nāśakyanta mahārāja yodhā vārayituṃ tadā // 7.132.42.2
udīryamāṇaṃ tad dṛṣṭvā pāṇḍavānāṃ mahad balam / aviṣahyaṃ ca manvānaḥ karṇaṃ duryodhano 'bravīt // 7.133.1
ayaṃ sa kālaḥ saṃprāpto mitrāṇāṃ mitravatsala / trāyasva samare karṇa sarvān yodhān mahābala // 7.133.2
pāñcālair matsyakaikeyaiḥ pāṇḍavaiś ca mahārathaiḥ / vṛtān samantāt saṃkruddhair niḥśvasadbhir ivoragaiḥ // 7.133.3
ete nadanti saṃhṛṣṭāḥ pāṇḍavā jitakāśinaḥ / śakropamāś ca bahavaḥ pāñcālānāṃ rathavrajāḥ // 7.133.4
paritrātum iha prāpto yadi pārthaṃ puraṃdaraḥ / tam apy āśu parājitya tato hantāsmi pāṇḍavam // 7.133.5
satyaṃ te pratijānāmi samāśvasihi bhārata / hantāsmi pāṇḍutanayān pāñcālāṃś ca samāgatān // 7.133.6
jayaṃ te pratijānāmi vāsavasyeva pāvakiḥ / priyaṃ tava mayā kāryam iti jīvāmi pārthiva // 7.133.7
sarveṣām eva pārthānāṃ phalguno balavattaraḥ / tasyāmoghāṃ vimokṣyāmi śaktiṃ śakravinirmitām // 7.133.8
tasmin hate maheṣvāse bhrātaras tasya mānada / tava vaśyā bhaviṣyanti vanaṃ yāsyanti vā punaḥ // 7.133.9
mayi jīvati kauravya viṣādaṃ mā kṛthāḥ kva cit / ahaṃ jeṣyāmi samare sahitān sarvapāṇḍavān // 7.133.10
pāñcālān kekayāṃś caiva vṛṣṇīṃś cāpi samāgatān / bāṇaughaiḥ śakalīkṛtya tava dāsyāmi medinīm // 7.133.11
evaṃ bruvāṇaṃ karṇaṃ tu kṛpaḥ śāradvato 'bravīt / smayann iva mahābāhuḥ sūtaputram idaṃ vacaḥ // 7.133.12
śobhanaṃ śobhanaṃ karṇa sanāthaḥ kurupuṃgavaḥ / tvayā nāthena rādheya vacasā yadi sidhyati // 7.133.13
bahuśaḥ katthase karṇa kauravyasya samīpataḥ / na tu te vikramaḥ kaś cid dṛśyate balam eva vā // 7.133.14
samāgamaḥ pāṇḍusutair dṛṣṭas te bahuśo yudhi / sarvatra nirjitaś cāsi pāṇḍavaiḥ sūtanandana // 7.133.15
hriyamāṇe tadā karṇa gandharvair dhṛtarāṣṭraje / tadāyudhyanta sainyāni tvam ekas tu palāyathāḥ // 7.133.16
virāṭanagare cāpi sametāḥ sarvakauravāḥ / pārthena nirjitā yuddhe tvaṃ ca karṇa sahānujaḥ // 7.133.17
ekasyāpy asamarthas tvaṃ phalgunasya raṇājire / katham utsahase jetuṃ sakṛṣṇān sarvapāṇḍavān // 7.133.18
abruvan karṇa yudhyasva bahu katthasi sūtaja / anuktvā vikramed yas tu tad vai satpuruṣavratam // 7.133.19
garjitvā sūtaputra tvaṃ śāradābhram ivājalam / niṣphalo dṛśyase karṇa tac ca rājā na budhyate // 7.133.20
tāvad garjasi rādheya yāvat pārthaṃ na paśyasi / purā pārthaṃ hi te dṛṣṭvā durlabhaṃ garjitaṃ bhavet // 7.133.21
tvam anāsādya tān bāṇān phalgunasya vigarjasi / pārthasāyakaviddhasya durlabhaṃ garjitaṃ bhavet // 7.133.22
bāhubhiḥ kṣatriyāḥ śūrā vāgbhiḥ śūrā dvijātayaḥ / dhanuṣā phalgunaḥ śūraḥ karṇaḥ śūro manorathaiḥ // 7.133.23
evaṃ paruṣitas tena tadā śāradvatena saḥ / karṇaḥ praharatāṃ śreṣṭhaḥ kṛpaṃ vākyam athābravīt // 7.133.24
śūrā garjanti satataṃ prāvṛṣīva balāhakāḥ / phalaṃ cāśu prayacchanti bījam uptam ṛtāv iva // 7.133.25
doṣam atra na paśyāmi śūrāṇāṃ raṇamūrdhani / tat tad vikatthamānānāṃ bhāraṃ codvahatāṃ mṛdhe // 7.133.26
yaṃ bhāraṃ puruṣo voḍhuṃ manasā hi vyavasyati / daivam asya dhruvaṃ tatra sāhāyyāyopapadyate // 7.133.27
vyavasāyadvitīyo 'haṃ manasā bhāram udvahan / garjāmi yady ahaṃ vipra tava kiṃ tatra naśyati // 7.133.28
vṛthā śūrā na garjanti sajalā iva toyadāḥ / sāmarthyam ātmano jñātvā tato garjanti paṇḍitāḥ // 7.133.29
so 'ham adya raṇe yattaḥ sahitau kṛṣṇapāṇḍavau / utsahe tarasā jetuṃ tato garjāmi gautama // 7.133.30
paśya tvaṃ garjitasyāsya phalaṃ me vipra sānugaḥ / hatvā pāṇḍusutān ājau sahakṛṣṇān sasātvatān // 7.133.31
duryodhanāya dāsyāmi pṛthivīṃ hatakaṇṭakām // 7.133.31.2
manorathapralāpo me na grāhyas tava sūtaja / yadā kṣipasi vai kṛṣṇau dharmarājaṃ ca pāṇḍavam // 7.133.32
dhruvas tatra jayaḥ karṇa yatra yuddhaviśāradau / devagandharvayakṣāṇāṃ manuṣyoragarakṣasām // 7.133.33
daṃśitānām api raṇe ajeyau kṛṣṇapāṇḍavau // 7.133.33.2
brahmaṇyaḥ satyavāg dānto gurudaivatapūjakaḥ / nityaṃ dharmarataś caiva kṛtāstraś ca viśeṣataḥ // 7.133.34
dhṛtimāṃś ca kṛtajñaś ca dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 7.133.34.2
bhrātaraś cāsya balinaḥ sarvāstreṣu kṛtaśramāḥ / guruvṛttiratāḥ prājñā dharmanityā yaśasvinaḥ // 7.133.35
saṃbandhinaś cendravīryāḥ svanuraktāḥ prahāriṇaḥ / dhṛṣṭadyumnaḥ śikhaṇḍī ca daurmukhir janamejayaḥ // 7.133.36
candraseno bhadrasenaḥ kīrtidharmā dhruvo dharaḥ / vasucandro dāmacandraḥ siṃhacandraḥ suvedhanaḥ // 7.133.37
drupadasya tathā putrā drupadaś ca mahāstravit / yeṣām arthāya saṃyatto matsyarājaḥ sahānugaḥ // 7.133.38
śatānīkaḥ sudaśanaḥ śrutānīkaḥ śrutadhvajaḥ / balānīko jayānīko jayāśvo rathavāhanaḥ // 7.133.39
candrodayaḥ kāmaratho virāṭabhrātaraḥ śubhāḥ / yamau ca draupadeyāś ca rākṣasaś ca ghaṭotkacaḥ // 7.133.40
yeṣām arthāya yudhyante na teṣāṃ vidyate kṣayaḥ // 7.133.40.2
kāmaṃ khalu jagat sarvaṃ sadevāsuramānavam / sayakṣarākṣasagaṇaṃ sabhūtabhujagadvipam // 7.133.41
niḥśeṣam astravīryeṇa kuryātāṃ bhīmaphalgunau // 7.133.41.2
yudhiṣṭhiraś ca pṛthivīṃ nirdahed ghoracakṣuṣā / aprameyabalaḥ śaurir yeṣām arthe ca daṃśitaḥ // 7.133.42
kathaṃ tān saṃyuge karṇa jetum utsahase parān // 7.133.42.2
mahān apanayas tv eṣa tava nityaṃ hi sūtaja / yas tvam utsahase yoddhuṃ samare śauriṇā saha // 7.133.43
evam uktas tu rādheyaḥ prahasan bharatarṣabha / abravīc ca tadā karṇo guruṃ śāradvataṃ kṛpam // 7.133.44
satyam uktaṃ tvayā brahman pāṇḍavān prati yad vacaḥ / ete cānye ca bahavo guṇāḥ pāṇḍusuteṣu vai // 7.133.45
ajayyāś ca raṇe pārthā devair api savāsavaiḥ / sadaityayakṣagandharvapiśācoragarākṣasaiḥ // 7.133.46
tathāpi pārthāñ jeṣyāmi śaktyā vāsavadattayā // 7.133.46.2
mamāpy amoghā datteyaṃ śaktiḥ śakreṇa vai dvija / etayā nihaniṣyāmi savyasācinam āhave // 7.133.47
hate tu pāṇḍave kṛṣṇo bhrātaraś cāsya sodarāḥ / anarjunā na śakṣyanti mahīṃ bhoktuṃ kathaṃ cana // 7.133.48
teṣu naṣṭeṣu sarveṣu pṛthivīyaṃ sasāgarā / ayatnāt kauraveyasya vaśe sthāsyati gautama // 7.133.49
sunītair iha sarvārthāḥ sidhyante nātra saṃśayaḥ / etam artham ahaṃ jñātvā tato garjāmi gautama // 7.133.50
tvaṃ tu vṛddhaś ca vipraś ca aśaktaś cāpi saṃyuge / kṛtasnehaś ca pārtheṣu mohān mām avamanyase // 7.133.51
yady evaṃ vakṣyase bhūyo mām apriyam iha dvija / tatas te khaḍgam udyamya jihvāṃ chetsyāmi durmate // 7.133.52
yac cāpi pāṇḍavān vipra stotum icchasi saṃyuge / bhīṣayan sarvasainyāni kauraveyāṇi durmate // 7.133.53
atrāpi śṛṇu me vākyaṃ yathāvad gadato dvija // 7.133.53.2
duryodhanaś ca droṇaś ca śakunir durmukho jayaḥ / duḥśāsano vṛṣaseno madrarājas tvam eva ca // 7.133.54
somadattaś ca bhūriś ca tathā drauṇir viviṃśatiḥ // 7.133.54.2
tiṣṭheyur daṃśitā yatra sarve yuddhaviśāradāḥ / jayed etān raṇe ko nu śakratulyabalo 'py ariḥ // 7.133.55
śūrāś ca hi kṛtāstrāś ca balinaḥ svargalipsavaḥ / dharmajñā yuddhakuśalā hanyur yuddhe surān api // 7.133.56
ete sthāsyanti saṃgrāme pāṇḍavānāṃ vadhārthinaḥ / jayam ākāṅkṣamāṇā hi kauraveyasya daṃśitāḥ // 7.133.57
daivāyattam ahaṃ manye jayaṃ subalinām api / yatra bhīṣmo mahābāhuḥ śete śaraśatācitaḥ // 7.133.58
vikarṇaś citrasenaś ca bāhlīko 'tha jayadrathaḥ / bhūriśravā jayaś caiva jalasaṃdhaḥ sudakṣiṇaḥ // 7.133.59
śalaś ca rathināṃ śreṣṭho bhagadattaś ca vīryavān / ete cānye ca rājāno devair api sudurjayāḥ // 7.133.60
nihatāḥ samare śūrāḥ pāṇḍavair balavattarāḥ / kim anyad daivasaṃyogān manyase puruṣādhama // 7.133.61
yāṃś ca tān stauṣi satataṃ duryodhanaripūn dvija / teṣām api hatāḥ śūrāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.133.62
kṣīyante sarvasainyāni kurūṇāṃ pāṇḍavaiḥ saha / prabhāvaṃ nātra paśyāmi pāṇḍavānāṃ kathaṃ cana // 7.133.63
yāṃs tān balavato nityaṃ manyase tvaṃ dvijādhama / yatiṣye 'haṃ yathāśakti yoddhuṃ taiḥ saha saṃyuge // 7.133.64
duryodhanahitārthāya jayo daive pratiṣṭhitaḥ // 7.133.64.2
tathā paruṣitaṃ dṛṣṭvā sūtaputreṇa mātulam / khaḍgam udyamya vegena drauṇir abhyapatad drutam // 7.134.1
karṇa paśya sudurbuddhe tiṣṭhedānīṃ narādhama / eṣa te 'dya śiraḥ kāyād uddharāmi sudurmate // 7.134.2
tam utpatantaṃ vegena rājā duryodhanaḥ svayam / nyavārayan mahārāja kṛpaś ca dvipadāṃ varaḥ // 7.134.3
śūro 'yaṃ samaraślāghī durmatiś ca dvijādhamaḥ / āsādayatu madvīryaṃ muñcemaṃ kurusattama // 7.134.4
tavaitat kṣamyate 'smābhiḥ sūtātmaja sudurmate / darpam utsiktam etat te phalguno nāśayiṣyati // 7.134.5
aśvatthāman prasīdasva kṣantum arhasi mānada / kopaḥ khalu na kartavyaḥ sūtaputre kathaṃ cana // 7.134.6
tvayi karṇe kṛpe droṇe madrarāje 'tha saubale / mahat kāryaṃ samāyattaṃ prasīda dvijasattama // 7.134.7
ete hy abhimukhāḥ sarve rādheyena yuyutsavaḥ / āyānti pāṇḍavā brahmann āhvayantaḥ samantataḥ // 7.134.8
karṇo 'pi rathināṃ śreṣṭhaś cāpam udyamya vīryavān / kauravāgryaiḥ parivṛtaḥ śakro devagaṇair iva // 7.134.9
paryatiṣṭhata tejasvī svabāhubalam āśritaḥ // 7.134.9.2
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ karṇasya saha pāṇḍavaiḥ / saṃrabdhasya mahārāja siṃhanādavināditam // 7.134.10
tatas te pāṇḍavā rājan pāñcālāś ca yaśasvinaḥ / dṛṣṭvā karṇaṃ mahābāhum uccaiḥ śabdam athānadan // 7.134.11
ayaṃ karṇaḥ kutaḥ karṇas tiṣṭha karṇa mahāraṇe / yudhyasva sahito 'smābhir durātman puruṣādhama // 7.134.12
anye tu dṛṣṭvā rādheyaṃ krodharaktekṣaṇābruvan / hanyatām ayam utsiktaḥ sūtaputro 'lpacetanaḥ // 7.134.13
sarvaiḥ pārthivaśārdūlair nānenārtho 'sti jīvatā / atyantavairī pārthānāṃ satataṃ pāpapūruṣaḥ // 7.134.14
eṣa mūlaṃ hy anarthānāṃ duryodhanamate sthitaḥ / hatainam iti jalpantaḥ kṣatriyāḥ samupādravan // 7.134.15
mahatā śaravarṣeṇa chādayanto mahārathāḥ / vadhārthaṃ sūtaputrasya pāṇḍaveyena coditāḥ // 7.134.16
tāṃs tu sarvāṃs tathā dṛṣṭvā dhāvamānān mahārathān / na vivyathe sūtaputro na ca trāsam agacchata // 7.134.17
dṛṣṭvā nagarakalpaṃ tam uddhūtaṃ sainyasāgaram / piprīṣus tava putrāṇāṃ saṃgrāmeṣv aparājitaḥ // 7.134.18
sāyakaughena balavān kṣiprakārī mahābalaḥ / vārayām āsa tat sainyaṃ samantād bharatarṣabha // 7.134.19
tatas tu śaravarṣeṇa pārthivās tam avārayan / dhanūṃṣi te vidhunvānāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.134.20
ayodhayanta rādheyaṃ śakraṃ daityagaṇā iva // 7.134.20.2
śaravarṣaṃ tu tat karṇaḥ pārthivaiḥ samudīritam / śaravarṣeṇa mahatā samantād vyakirat prabho // 7.134.21
tad yuddham abhavat teṣāṃ kṛtapratikṛtaiṣiṇām / yathā devāsure yuddhe śakrasya saha dānavaiḥ // 7.134.22
tatrādbhutam apaśyāma sūtaputrasya lāghavam / yad enaṃ samare yattā nāpnuvanta pare yudhi // 7.134.23
nivārya ca śaraughāṃs tān pārthivānāṃ mahārathaḥ / yugeṣv īṣāsu chatreṣu dhvajeṣu ca hayeṣu ca // 7.134.24
ātmanāmāṅkitān bāṇān rādheyaḥ prāhiṇoc chitān // 7.134.24.2
tatas te vyākulībhūtā rājānaḥ karṇapīḍitāḥ / babhramus tatra tatraiva gāvaḥ śītārditā iva // 7.134.25
hayānāṃ vadhyamānānāṃ gajānāṃ rathināṃ tathā / tatra tatrābhyavekṣāmaḥ saṃghān karṇena pātitān // 7.134.26
śirobhiḥ patitai rājan bāhubhiś ca samantataḥ / āstīrṇā vasudhā sarvā śūrāṇām anivartinām // 7.134.27
hataiś ca hanyamānaiś ca niṣṭanadbhiś ca sarvaśaḥ / babhūvāyodhanaṃ raudraṃ vaivasvatapuropamam // 7.134.28
tato duryodhano rājā dṛṣṭvā karṇasya vikramam / aśvatthāmānam āsādya tadā vākyam uvāca ha // 7.134.29
yudhyate 'sau raṇe karṇo daṃśitaḥ sarvapārthivaiḥ / paśyaitāṃ dravatīṃ senāṃ karṇasāyakapīḍitām // 7.134.30
kārttikeyena vidhvastām āsurīṃ pṛtanām iva // 7.134.30.2
dṛṣṭvaitāṃ nirjitāṃ senāṃ raṇe karṇena dhīmatā / abhiyāty eṣa bībhatsuḥ sūtaputrajighāṃsayā // 7.134.31
tad yathā paśyamānānāṃ sūtaputraṃ mahāratham / na hanyāt pāṇḍavaḥ saṃkhye tathā nītir vidhīyatām // 7.134.32
tato drauṇiḥ kṛpaḥ śalyo hārdikyaś ca mahārathaḥ / pratyudyayus tadā pārthaṃ sūtaputraparīpsayā // 7.134.33
āyāntaṃ dṛśya kaunteyaṃ vṛtraṃ devacamūm iva / pratyudyayau tadā karṇo yathā śakraḥ pratāpavān // 7.134.34
saṃrabdhaṃ phalgunaṃ dṛṣṭvā kālāntakayamopamam / karṇo vaikartanaḥ sūta pratyapadyat kim uttaram // 7.134.35
sa hy aspardhata pārthena nityam eva mahārathaḥ / āśaṃsate ca bībhatsuṃ yuddhe jetuṃ sudāruṇe // 7.134.36
sa tu taṃ sahasā prāptaṃ nityam atyantavairiṇam / karṇo vaikartanaḥ sūta kim uttaram apadyata // 7.134.37
āyāntaṃ pāṇḍavaṃ dṛṣṭvā gajaḥ pratigajaṃ yathā / asaṃbhrāntataraḥ karṇaḥ partyudīyād dhanaṃjayam // 7.134.38
tam āpatantaṃ vegena vaikartanam ajihmagaiḥ / vārayām āsa tejasvī pāṇḍavaḥ śatrutāpanaḥ // 7.134.39
taṃ karṇaḥ śarajālena chādayām āsa māriṣa / vivyādha ca susaṃkruddhaḥ śarais tribhir ajihmagaiḥ // 7.134.40
tasya tal lāghavaṃ pārtho nāmṛṣyata mahābalaḥ / tasmai bāṇāñ śilādhautān prasannāgrān ajihmagān // 7.134.41
prāhiṇot sūtaputrāya triṃśataṃ śatrutāpanaḥ / vivyādha cainaṃ saṃrabdho bāṇenaikena vīryavān // 7.134.42
savye bhujāgre balavān nārācena hasann iva / tasya viddhasya vegena karāc cāpaṃ papāta ha // 7.134.43
punar ādāya tac cāpaṃ nimeṣārdhān mahābalaḥ / chādayām āsa bāṇaughaiḥ phalgunaṃ kṛtahastavat // 7.134.44
śaravṛṣṭiṃ tu tāṃ muktāṃ sūtaputreṇa bhārata / vyadhamac charavarṣeṇa smayann iva dhanaṃjayaḥ // 7.134.45
tau parasparam āsādya śaravarṣeṇa pārthiva / chādayetāṃ maheṣvāsau kṛtapratikṛtaiṣiṇau // 7.134.46
tad adbhutam abhūd yuddhaṃ karṇapāṇḍavayor mṛdhe / kruddhayor vāśitāhetor vanyayor gajayor iva // 7.134.47
tataḥ pārtho maheṣvāso dṛṣṭvā karṇasya vikramam / muṣṭideśe dhanus tasya ciccheda tvarayānvitaḥ // 7.134.48
aśvāṃś ca caturo bhallair anayad yamasādanam / sāratheś ca śiraḥ kāyād aharac chatrutāpanaḥ // 7.134.49
athainaṃ chinnadhanvānaṃ hatāśvaṃ hatasārathim / vivyādha sāyakaiḥ pārthaś caturbhiḥ pāṇḍunandanaḥ // 7.134.50
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya nararṣabhaḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ kṛpasya śarapīḍitaḥ // 7.134.51
rādheyaṃ nirjitaṃ dṛṣṭvā tāvakā bharatarṣabha / dhanaṃjayaśarair nunnāḥ prādravanta diśo daśa // 7.134.52
dravatas tān samālokya rājā duryodhano nṛpa / nivartayām āsa tadā vākyaṃ cedam uvāca ha // 7.134.53
alaṃ drutena vaḥ śūrās tiṣṭhadhvaṃ kṣatriyarṣabhāḥ / eṣa pārthavadhāyāhaṃ svayaṃ gacchāmi saṃyuge // 7.134.54
ahaṃ pārthān haniṣyāmi sapāñcālān sasomakān // 7.134.54.2
adya me yudhyamānasya saha gāṇḍīvadhanvanā / drakṣyanti vikramaṃ pārthāḥ kālasyeva yugakṣaye // 7.134.55
adya madbāṇajālāni vimuktāni sahasraśaḥ / drakṣyanti samare yodhāḥ śalabhānām ivāyatīḥ // 7.134.56
adya bāṇamayaṃ varṣaṃ sṛjato mama dhanvinaḥ / jīmūtasyeva gharmānte drakṣyanti yudhi sainikāḥ // 7.134.57
jeṣyāmy adya raṇe pārthaṃ sāyakair nataparvabhiḥ / tiṣṭhadhvaṃ samare śūrā bhayaṃ tyajata phalgunāt // 7.134.58
na hi madvīryam āsādya phalgunaḥ prasahiṣyati / yathā velāṃ samāsādya sāgaro makarālayaḥ // 7.134.59
ity uktvā prayayau rājā sainyena mahatā vṛtaḥ / phalgunaṃ prati durdharṣaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ // 7.134.60
taṃ prayāntaṃ mahābāhuṃ dṛṣṭvā śāradvatas tadā / aśvatthāmānam āsādya vākyam etad uvāca ha // 7.134.61
eṣa rājā mahābāhur amarṣī krodhamūrchitaḥ / pataṃgavṛttim āsthāya phalgunaṃ yoddhum icchati // 7.134.62
yāvan naḥ paśyamānānāṃ prāṇān pārthena saṃgataḥ / na jahyāt puruṣavyāghras tāvad vāraya kauravam // 7.134.63
yāvat phalgunabāṇānāṃ gocaraṃ nādhigacchati / kauravaḥ pārthivo vīras tāvad vāraya taṃ drutam // 7.134.64
yāvat pārthaśarair ghorair nirmuktoragasaṃnibhaiḥ / na bhasmīkriyate rājā tāvad yuddhān nivāryatām // 7.134.65
ayuktam iva paśyāmi tiṣṭhatsv asmāsu mānada / svayaṃ yuddhāya yad rājā pārthaṃ yāty asahāyavān // 7.134.66
durlabhaṃ jīvitaṃ manye kauravyasya kirīṭinā / yudhyamānasya pārthena śārdūleneva hastinaḥ // 7.134.67
mātulenaivam uktas tu drauṇiḥ śastrabhṛtāṃ varaḥ / duryodhanam idaṃ vākyaṃ tvaritaṃ samabhāṣata // 7.134.68
mayi jīvati gāndhāre na yuddhaṃ gantum arhasi / mām anādṛtya kauravya tava nityaṃ hitaiṣiṇam // 7.134.69
na hi te saṃbhramaḥ kāryaḥ pārthasya vijayaṃ prati / aham āvārayiṣyāmi pārthaṃ tiṣṭha suyodhana // 7.134.70
ācāryaḥ pāṇḍuputrān vai putravat parirakṣati / tvam apy upekṣāṃ kuruṣe teṣu nityaṃ dvijottama // 7.134.71
mama vā mandabhāgyatvān mandas te vikramo yudhi / dharmarājapriyārthaṃ vā draupadyā vā na vidma tat // 7.134.72
dhig astu mama lubdhasya yatkṛte sarvabāndhavāḥ / sukhārhāḥ paramaṃ duḥkhaṃ prāpnuvanty aparājitāḥ // 7.134.73
ko hi śastrabhṛtāṃ mukhyo maheśvarasamo yudhi / śatrūn na kṣapayec chakto yo na syād gautamīsutaḥ // 7.134.74
aśvatthāman prasīdasva nāśayaitān mamāhitān / tavāstragocare śaktāḥ sthātuṃ devāpi nānagha // 7.134.75
pāñcālān somakāṃś caiva jahi drauṇe sahānugān / vayaṃ śeṣān haniṣyāmas tvayaiva parirakṣitāḥ // 7.134.76
ete hi somakā vipra pāñcālāś ca yaśasvinaḥ / mama sainyeṣu saṃrabdhā vicaranti davāgnivat // 7.134.77
tān vāraya mahābāho kekayāṃś ca narottama / purā kurvanti niḥśeṣaṃ rakṣyamāṇāḥ kirīṭinā // 7.134.78
ādau vā yadi vā paścāt tavedaṃ karma māriṣa / tvam utpanno mahābāho pāñcālānāṃ vadhaṃ prati // 7.134.79
kariṣyasi jagat sarvam apāñcālaṃ kilācyuta / evaṃ siddhābruvan vāco bhaviṣyati ca tat tathā // 7.134.80
na te 'stragocare śaktāḥ sthātuṃ devāḥ savāsavāḥ / kim u pārthāḥ sapāñcālāḥ satyam etad vaco mama // 7.134.81
duryodhanenaivam ukto drauṇir āhavadurmadaḥ / pratyuvāca mahābāho yathā vadasi kaurava // 7.135.1
priyā hi pāṇḍavā nityaṃ mama cāpi pituś ca me / tathaivāvāṃ priyau teṣāṃ na tu yuddhe kurūdvaha // 7.135.2
śaktitas tāta yudhyāmas tyaktvā prāṇān abhītavat // 7.135.2.2
ahaṃ karṇaś ca śalyaś ca kṛpo hārdikya eva ca / nimeṣāt pāṇḍavīṃ senāṃ kṣapayema nṛpottama // 7.135.3
te cāpi kauravīṃ senāṃ nimeṣārdhāt kurūdvaha / kṣapayeyur mahābāho na syāma yadi saṃyuge // 7.135.4
yudhyatāṃ pāṇḍavāñ śaktyā teṣāṃ cāsmān yuyutsatām / tejas tu teja āsādya praśamaṃ yāti bhārata // 7.135.5
aśakyā tarasā jetuṃ pāṇḍavānām anīkinī / jīvatsu pāṇḍuputreṣu tad dhi satyaṃ bravīmi te // 7.135.6
ātmārthaṃ yudhyamānās te samarthāḥ pāṇḍunandanāḥ / kimarthaṃ tava sainyāni na haniṣyanti bhārata // 7.135.7
tvaṃ hi lubdhatamo rājan nikṛtijñaś ca kaurava / sarvātiśaṅkī mānī ca tato 'smān atiśaṅkase // 7.135.8
ahaṃ tu yatnam āsthāya tvadarthe tyaktajīvitaḥ / eṣa gacchāmi saṃgrāmaṃ tvatkṛte kurunandana // 7.135.9
yotsye 'haṃ śatrubhiḥ sārdhaṃ jeṣyāmi ca varān varān / pāñcālaiḥ saha yotsyāmi somakaiḥ kekayais tathā // 7.135.10
pāṇḍaveyaiś ca saṃgrāme tvatpriyārtham ariṃdama // 7.135.10.2
adya madbāṇanirdagdhāḥ pāñcālāḥ somakās tathā / siṃhenevārditā gāvo vidraviṣyanti sarvataḥ // 7.135.11
adya dharmasuto rājā dṛṣṭvā mama parākramam / aśvatthāmamayaṃ lokaṃ maṃsyate saha somakaiḥ // 7.135.12
āgamiṣyati nirvedaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / dṛṣṭvā vinihatān saṃkhye pāñcālān somakaiḥ saha // 7.135.13
ye māṃ yuddhe 'bhiyotsyanti tān haniṣyāmi bhārata / na hi te vīra mucyeran madbāhvantaram āgatāḥ // 7.135.14
evam uktvā mahābāhuḥ putraṃ duryodhanaṃ tava / abhyavartata yuddhāya drāvayan sarvadhanvinaḥ // 7.135.15
cikīrṣus tava putrāṇāṃ priyaṃ prāṇabhṛtāṃ varaḥ // 7.135.15.2
tato 'bravīt sakaikeyān pāñcālān gautamīsutaḥ / praharadhvam itaḥ sarve mama gātre mahārathāḥ // 7.135.16
sthirībhūtāś ca yudhyadhvaṃ darśayanto 'stralāghavam // 7.135.16.2
evam uktās tu te sarve śastravṛṣṭim apātayan / drauṇiṃ prati mahārāja jalaṃ jaladharā iva // 7.135.17
tān nihatya śarān drauṇir daśa vīrān apothayat / pramukhe pāṇḍuputrāṇāṃ dhṛṣṭadyumnasya cābhibho // 7.135.18
te hanyamānāḥ samare pāñcālāḥ sṛñjayās tathā / parityajya raṇe drauṇiṃ vyadravanta diśo daśa // 7.135.19
tān dṛṣṭvā dravataḥ śūrān pāñcālān sahasomakān / dhṛṣṭadyumno mahārāja drauṇim abhyadravad yudhi // 7.135.20
tataḥ kāñcanacitrāṇāṃ sajalāmbudanādinām / vṛtaḥ śatena śūrāṇāṃ rathānām anivartinām // 7.135.21
putraḥ pāñcālarājasya dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ / drauṇim ity abravīd vākyaṃ dṛṣṭvā yodhān nipātitān // 7.135.22
ācāryaputra durbuddhe kim anyair nihatais tava / samāgaccha mayā sārdhaṃ yadi śūro 'si saṃyuge // 7.135.23
ahaṃ tvāṃ nihaniṣyāmi tiṣṭhedānīṃ mamāgrataḥ // 7.135.23.2
tatas tam ācāryasutaṃ dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān / marmabhidbhiḥ śarais tīkṣṇair jaghāna bharatarṣabha // 7.135.24
te tu paṅktīkṛtā drauṇiṃ śarā viviśur āśugāḥ / rukmapuṅkhāḥ prasannāgrāḥ sarvakāyāvadāraṇāḥ // 7.135.25
madhvarthina ivoddāmā bhramarāḥ puṣpitaṃ drumam // 7.135.25.2
so 'tividdho bhṛśaṃ kruddhaḥ padākrānta ivoragaḥ / mānī drauṇir asaṃbhrānto bāṇapāṇir abhāṣata // 7.135.26
dhṛṣṭadyumna sthiro bhūtvā muhūrtaṃ pratipālaya / yāvat tvāṃ niśitair bāṇaiḥ preṣayāmi yamakṣayam // 7.135.27
drauṇir evam athābhāṣya pārṣataṃ paravīrahā / chādayām āsa bāṇaughaiḥ samantāl laghuhastavat // 7.135.28
sa chādyamānaḥ samare drauṇinā yuddhadurmadaḥ / drauṇiṃ pāñcālatanayo vāgbhir ātarjayat tadā // 7.135.29
na jānīṣe pratijñāṃ me viprotpattiṃ tathaiva ca / droṇaṃ hatvā kila mayā hantavyas tvaṃ sudurmate // 7.135.30
tatas tvāhaṃ na hanmy adya droṇe jīvati saṃyuge // 7.135.30.2
imāṃ tu rajanīṃ prāptām aprabhātāṃ sudurmate / nihatya pitaraṃ te 'dya tatas tvām api saṃyuge // 7.135.31
neṣyāmi mṛtyulokāyety evaṃ me manasi sthitam // 7.135.31.2
yas te pārtheṣu vidveṣo yā bhaktiḥ kauraveṣu ca / tāṃ darśaya sthiro bhūtvā na me jīvan vimokṣyase // 7.135.32
yo hi brāhmaṇyam utsṛjya kṣatradharmarato dvijaḥ / sa vadhyaḥ sarvalokasya yathā tvaṃ puruṣādhama // 7.135.33
ity uktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ pārṣatena dvijottamaḥ / krodham āhārayat tīvraṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.135.34
nirdahann iva cakṣurbhyāṃ pārṣataṃ so 'bhyavaikṣata / chādayām āsa ca śarair niḥśvasan pannago yathā // 7.135.35
sa chādyamānaḥ samare drauṇinā rājasattama / sarvapāñcālasenābhiḥ saṃvṛto rathasattamaḥ // 7.135.36
nākampata mahābāhuḥ svadhairyaṃ samupāśritaḥ / sāyakāṃś caiva vividhān aśvatthāmni mumoca ha // 7.135.37
tau punaḥ saṃnyavartetāṃ prāṇadyūtapare raṇe / nivārayantau bāṇaughaiḥ parasparam amarṣiṇau // 7.135.38
utsṛjantau maheṣvāsau śaravṛṣṭīḥ samantataḥ // 7.135.38.2
drauṇipārṣatayor yuddhaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam / dṛṣṭvā saṃpūjayām āsuḥ siddhacāraṇavātikāḥ // 7.135.39
śaraughaiḥ pūrayantau tāv ākāśaṃ pradiśas tathā / alakṣyau samayudhyetāṃ mahat kṛtvā śarais tamaḥ // 7.135.40
nṛtyamānāv iva raṇe maṇḍalīkṛtakārmukau / parasparavadhe yattau parasparajayaiṣiṇau // 7.135.41
ayudhyetāṃ mahābāhū citraṃ laghu ca suṣṭhu ca / saṃpūjyamānau samare yodhamukhyaiḥ sahasraśaḥ // 7.135.42
tau prayuddhau raṇe dṛṣṭvā vane vanyau gajāv iva / ubhayoḥ senayor harṣas tumulaḥ samapadyata // 7.135.43
siṃhanādaravāś cāsan dadhmuḥ śaṅkhāṃś ca māriṣa / vāditrāṇy abhyavādyanta śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.135.44
tasmiṃs tu tumule yuddhe bhīrūṇāṃ bhayavardhane / muhūrtam iva tad yuddhaṃ samarūpaṃ tadābhavat // 7.135.45
tato drauṇir mahārāja pārṣatasya mahātmanaḥ / dhvajaṃ dhanus tathā chatram ubhau ca pārṣṇisārathī // 7.135.46
sūtam aśvāṃś ca caturo nihatyābhyadravad raṇe // 7.135.46.2
pāñcālāṃś caiva tān sarvān bāṇaiḥ saṃnataparvabhiḥ / vyadrāvayad ameyātmā śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.135.47
tataḥ pravivyathe senā pāṇḍavī bharatarṣabha / dṛṣṭvā drauṇer mahat karma vāsavasyeva saṃyuge // 7.135.48
śatena ca śataṃ hatvā pāñcālānāṃ mahārathaḥ / tribhiś ca niśitair bāṇair hatvā trīn vai mahārathān // 7.135.49
drauṇir drupadaputrasya phalgunasya ca paśyataḥ / nāśayām āsa pāñcālān bhūyiṣṭhaṃ ye vyavasthitāḥ // 7.135.50
te vadhyamānāḥ pāñcālāḥ samare saha sṛñjayaiḥ / agacchan drauṇim utsṛjya viprakīrṇarathadhvajāḥ // 7.135.51
sa jitvā samare śatrūn droṇaputro mahārathaḥ / nanāda sumahānādaṃ tapānte jalado yathā // 7.135.52
sa nihatya bahūñ śūrān aśvatthāmā vyarocata / yugānte sarvabhūtāni bhasma kṛtveva pāvakaḥ // 7.135.53
saṃpūjyamāno yudhi kauraveyair; vijitya saṃkhye 'rigaṇān sahasraśaḥ / vyarocata droṇasutaḥ pratāpavān; yathā surendro 'rigaṇān nihatya // 7.135.54
tato yudhiṣṭhiraś caiva bhīmasenaś ca pāṇḍavaḥ / droṇaputraṃ mahārāja samantāt paryavārayan // 7.136.1
tato duryodhano rājā bhāradvājena saṃvṛtaḥ / abhyayāt pāṇḍavān saṃkhye tato yuddham avartata // 7.136.2
ghorarūpaṃ mahārāja bhīrūṇāṃ bhayavardhanam // 7.136.2.2
ambaṣṭhān mālavān vaṅgāñ śibīṃs traigartakān api / prāhiṇon mṛtyulokāya gaṇān kruddho yudhiṣṭhiraḥ // 7.136.3
abhīṣāhāñ śūrasenān kṣatriyān yuddhadurmadān / nikṛtya pṛthivīṃ cakre bhīmaḥ śoṇitakardamām // 7.136.4
yaudheyāraṭṭarājanyān madrakāṃś ca gaṇān yudhi / prāhiṇon mṛtyulokāya kirīṭī niśitaiḥ śaraiḥ // 7.136.5
pragāḍham añjogatibhir nārācair abhipīḍitāḥ / nipetur dviradā bhūmau dviśṛṅgā iva parvatāḥ // 7.136.6
nikṛttair hastihastaiś ca luṭhamānais tatas tataḥ / rarāja vasudhā kīrṇā visarpadbhir ivoragaiḥ // 7.136.7
kṣiptaiḥ kanakacitraiś ca nṛpacchatraiḥ kṣitir babhau / dyaur ivādityacandrādyair grahaiḥ kīrṇā yugakṣaye // 7.136.8
hata praharatābhītā vidhyata vyavakṛntata / ity āsīt tumulaḥ śabdaḥ śoṇāśvasya rathaṃ prati // 7.136.9
droṇas tu paramakruddho vāyavyāstreṇa saṃyuge / vyadhamat tān yathā vāyur meghān iva duratyayaḥ // 7.136.10
te hanyamānā droṇena pāñcālāḥ prādravan bhayāt / paśyato bhīmasenasya pārthasya ca mahātmanaḥ // 7.136.11
tataḥ kirīṭī bhīmaś ca sahasā saṃnyavartatām / mahatā rathavaṃśena parigṛhya balaṃ tava // 7.136.12
bībhatsur dakṣiṇaṃ pārśvam uttaraṃ tu vṛkodaraḥ / bhāradvājaṃ śaraughābhyāṃ mahadbhyām abhyavarṣatām // 7.136.13
tau tadā sṛñjayāś caiva pāñcālāś ca mahārathāḥ / anvagacchan mahārāja matsyāś ca saha somakaiḥ // 7.136.14
tathaiva tava putrasya rathodārāḥ prahāriṇaḥ / mahatyā senayā sārdhaṃ jagmur droṇarathaṃ prati // 7.136.15
tataḥ sā bharatī senā vadhyamānā kirīṭinā / tamasā nidrayā caiva punar eva vyadīryata // 7.136.16
droṇena vāryamāṇās te svayaṃ tava sutena ca / na śakyante mahārāja yodhā vārayituṃ tadā // 7.136.17
sā pāṇḍuputrasya śarair dāryamāṇā mahācamūḥ / tamasā saṃvṛte loke vyadravat sarvatomukhī // 7.136.18
utsṛjya śataśo vāhāṃs tatra ke cin narādhipāḥ / prādravanta mahārāja bhayāviṣṭāḥ samantataḥ // 7.136.19
somadattaṃ tu saṃprekṣya vidhunvānaṃ mahad dhanuḥ / sātyakiḥ prāha yantāraṃ somadattāya māṃ vaha // 7.137.1
na hy ahatvā raṇe śatruṃ bāhlīkaṃ kauravādhamam / nivartiṣye raṇāt sūta satyam etad vaco mama // 7.137.2
tataḥ saṃpreṣayad yantā saindhavāṃs tān mahājavān / turaṅgamāñ śaṅkhavarṇān sarvaśabdātigān raṇe // 7.137.3
te 'vahan yuyudhānaṃ tu manomārutaraṃhasaḥ / yathendraṃ harayo rājan purā daityavadhodyatam // 7.137.4
tam āpatantaṃ saṃprekṣya sātvataṃ rabhasaṃ raṇe / somadatto mahābāhur asaṃbhrānto 'bhyavartata // 7.137.5
vimuñcañ śaravarṣāṇi parjanya iva vṛṣṭimān / chādayām āsa śaineyaṃ jalado bhāskaraṃ yathā // 7.137.6
asaṃbhrāntaś ca samare sātyakiḥ kurupuṃgavam / chādayām āsa bāṇaughaiḥ samantād bharatarṣabha // 7.137.7
somadattas tu taṃ ṣaṣṭyā vivyādhorasi mādhavam / sātyakiś cāpi taṃ rājann avidhyat sāyakaiḥ śitaiḥ // 7.137.8
tāv anyonyaṃ śaraiḥ kṛttau vyarājetāṃ nararṣabhau / supuṣpau puṣpasamaye puṣpitāv iva kiṃśukau // 7.137.9
rudhirokṣitasarvāṅgau kuruvṛṣṇiyaśaskarau / parasparam avekṣetāṃ dahantāv iva locanaiḥ // 7.137.10
rathamaṇḍalamārgeṣu carantāv arimardanau / ghorarūpau hi tāv āstāṃ vṛṣṭimantāv ivāmbudau // 7.137.11
śarasaṃbhinnagātrau tau sarvataḥ śakalīkṛtau / śvāvidhāv iva rājendra vyadṛṣyetāṃ śarakṣatau // 7.137.12
suvarṇapuṅkhair iṣubhir ācitau tau vyarocatām / khadyotair āvṛtau rājan prāvṛṣīva vanaspatī // 7.137.13
saṃpradīpitasarvāṅgau sāyakais tau mahārathau / adṛśyetāṃ raṇe kruddhāv ulkābhir iva kuñjarau // 7.137.14
tato yudhi mahārāja somadatto mahārathaḥ / ardhacandreṇa ciccheda mādhavasya mahad dhanuḥ // 7.137.15
athainaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samārpayat / tvaramāṇas tvarākāle punaś ca daśabhiḥ śaraiḥ // 7.137.16
athānyad dhanur ādāya sātyakir vegavattaram / pañcabhiḥ sāyakais tūrṇaṃ somadattam avidhyata // 7.137.17
tato 'pareṇa bhallena dhvajaṃ ciccheda kāñcanam / bāhlīkasya raṇe rājan sātyakiḥ prahasann iva // 7.137.18
somadattas tv asaṃbhrānto dṛṣṭvā ketuṃ nipātitam / śaineyaṃ pañcaviṃśatyā sāyakānāṃ samācinot // 7.137.19
sātvato 'pi raṇe kruddhaḥ somadattasya dhanvinaḥ / dhanuś ciccheda samare kṣurapreṇa śitena ha // 7.137.20
athainaṃ rukmapuṅkhānāṃ śatena nataparvaṇām / ācinod bahudhā rājan bhagnadaṃṣṭram iva dvipam // 7.137.21
athānyad dhanur ādāya somadatto mahārathaḥ / sātyakiṃ chādayām āsa śaravṛṣṭyā mahābalaḥ // 7.137.22
somadattaṃ tu saṃkruddho raṇe vivyādha sātyakiḥ / sātyakiṃ ceṣujālena somadatto apīḍayat // 7.137.23
daśabhiḥ sātvatasyārthe bhīmo 'han bāhlikātmajam / somadatto 'py asaṃbhrāntaḥ śaineyam avadhīc charaiḥ // 7.137.24
tatas tu sātvatasyārthe bhaimasenir navaṃ dṛḍham / mumoca parighaṃ ghoraṃ somadattasya vakṣasi // 7.137.25
tam āpatantaṃ vegena parighaṃ ghoradarśanam / dvidhā ciccheda samare prahasann iva kauravaḥ // 7.137.26
sa papāta dvidhā chinna āyasaḥ parigho mahān / mahīdharasyeva mahac chikharaṃ vajradāritam // 7.137.27
tatas tu sātyakī rājan somadattasya saṃyuge / dhanuś ciccheda bhallena hastāvāpaṃ ca pañcabhiḥ // 7.137.28
caturbhis tu śarais tūrṇaṃ caturas turagottamān / samīpaṃ preṣayām āsa pretarājasya bhārata // 7.137.29
sāratheś ca śiraḥ kāyād bhallena nataparvaṇā / jahāra rathaśārdūlaḥ prahasañ śinipuṃgavaḥ // 7.137.30
tataḥ śaraṃ mahāghoraṃ jvalantam iva pāvakam / mumoca sātvato rājan svarṇapuṅkhaṃ śilāśitam // 7.137.31
sa vimukto balavatā śaineyena śarottamaḥ / ghoras tasyorasi vibho nipapātāśu bhārata // 7.137.32
so 'tividdho balavatā sātvatena mahārathaḥ / somadatto mahābāhur nipapāta mamāra ca // 7.137.33
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ tatra somadattaṃ mahārathāḥ / mahatā śaravarṣeṇa yuyudhānam upādravan // 7.137.34
chādyamānaṃ śarair dṛṣṭvā yuyudhānaṃ yudhiṣṭhiraḥ / mahatyā senayā sārdhaṃ droṇānīkam upādravat // 7.137.35
tato yudhiṣṭhiraḥ kruddhas tāvakānāṃ mahābalam / śarair vidrāvayām āsa bhāradvājasya paśyataḥ // 7.137.36
sainyāni drāvayantaṃ tu droṇo dṛṣṭvā yudhiṣṭhiram / abhidudrāva vegena krodhasaṃraktalocanaḥ // 7.137.37
tataḥ suniśitair bāṇaiḥ pārthaṃ vivyādha saptabhiḥ / so 'tividdho mahābāhuḥ sṛkkiṇī parisaṃlihan // 7.137.38
yudhiṣṭhirasya ciccheda dhvajaṃ kārmukam eva ca // 7.137.38.2
sa chinnadhanvā tvaritas tvarākāle nṛpottamaḥ / anyad ādatta vegena kārmukaṃ samare dṛḍham // 7.137.39
tataḥ śarasahasreṇa droṇaṃ vivyādha pārthivaḥ / sāśvasūtadhvajarathaṃ tad adbhutam ivābhavat // 7.137.40
tato muhūrtaṃ vyathitaḥ śaraghātaprapīḍitaḥ / niṣasāda rathopasthe droṇo bharatasattama // 7.137.41
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ muhūrtād dvijasattamaḥ / krodhena mahatāviṣṭo vāyavyāstram avāsṛjat // 7.137.42
asaṃbhrāntas tataḥ pārtho dhanur ākṛṣya vīryavān / tad astram astreṇa raṇe stambhayām āsa bhārata // 7.137.43
tato 'bravīd vāsudevaḥ kuntīputraṃ yudhiṣṭhiram / yudhiṣṭhira mahābāho yat tvā vakṣyāmi tac chṛṇu // 7.137.44
upāramasva yuddhāya droṇād bharatasattama / gṛdhyate hi sadā droṇo grahaṇe tava saṃyuge // 7.137.45
nānurūpam ahaṃ manye yuddham asya tvayā saha / yo 'sya sṛṣṭo vināśāya sa enaṃ śvo haniṣyati // 7.137.46
parivarjya guruṃ yāhi yatra rājā suyodhanaḥ / bhīmaś ca rathaśārdūlo yudhyate kauravaiḥ saha // 7.137.47
vāsudevavacaḥ śrutvā dharmarājo yudhiṣṭhiraḥ / muhūrtaṃ cintayitvā tu tato dāruṇam āhavam // 7.137.48
prāyād drutam amitraghno yatra bhīmo vyavasthitaḥ / vinighnaṃs tāvakān yodhān vyāditāsya ivāntakaḥ // 7.137.49
rathaghoṣeṇa mahatā nādayan vasudhātalam / parjanya iva gharmānte nādayan vai diśo daśa // 7.137.50
bhīmasya nighnataḥ śatrūn pārṣṇiṃ jagrāha pāṇḍavaḥ / droṇo 'pi pāṇḍupāñcālān vyadhamad rajanīmukhe // 7.137.51
vartamāne tathā yuddhe ghorarūpe bhayāvahe / tamasā saṃvṛte loke rajasā ca mahīpate // 7.138.1
nāpaśyanta raṇe yodhāḥ parasparam avasthitāḥ // 7.138.1.2
anumānena saṃjñābhir yuddhaṃ tad vavṛte mahat / naranāgāśvamathanaṃ paramaṃ lomaharṣaṇam // 7.138.2
droṇakarṇakṛpā vīrā bhīmapārṣatasātyakāḥ / anyonyaṃ kṣobhayām āsuḥ sainyāni nṛpasattama // 7.138.3
vadhyamānāni sainyāni samantāt tair mahārathaiḥ / tamasā rajasā caiva samantād vipradudruvuḥ // 7.138.4
te sarvato vidravanto yodhā vitrastacetasaḥ / ahanyanta mahārāja dhāvamānāś ca saṃyuge // 7.138.5
mahārathasahasrāṇi jaghnur anyonyam āhave / andhe tamasi mūḍhāni putrasya tava mantrite // 7.138.6
tataḥ sarvāṇi sainyāni senāgopāś ca bhārata / vyamuhyanta raṇe tatra tamasā saṃvṛte sati // 7.138.7
teṣāṃ saṃloḍyamānānāṃ pāṇḍavair nihataujasām / andhe tamasi magnānām āsīt kā vo matis tadā // 7.138.8
kathaṃ prakāśas teṣāṃ vā mama sainyeṣu vā punaḥ / babhūva loke tamasā tathā saṃjaya saṃvṛte // 7.138.9
tataḥ sarvāṇi sainyāni hataśiṣṭāni yāni vai / senāgoptṝn athādiśya punar vyūham akalpayat // 7.138.10
droṇaḥ purastāj jaghane tu śalyas; tathā drauṇiḥ pārśvataḥ saubalaś ca / svayaṃ tu sarvāṇi balāni rājan; rājābhyayād gopayan vai niśāyām // 7.138.11
uvāca sarvāṃś ca padātisaṃghān; duryodhanaḥ pārthiva sāntvapūrvam / utsṛjya sarve paramāyudhāni; gṛhṇīta hastair jvalitān pradīpān // 7.138.12
te coditāḥ pārthivasattamena; tataḥ prahṛṣṭā jagṛhuḥ pradīpān / sā bhūya eva dhvajinī vibhaktā; vyarocatāgniprabhayā niśāyām // 7.138.13
mahādhanair ābharaṇaiś ca divyaiḥ; śastraiḥ pradīptair abhisaṃpatadbhiḥ / kṣaṇena sarve vihitāḥ pradīpā; vyadīpayaṃś ca dhvajinīṃ tadāśu // 7.138.14
sarvās tu senā vyatisevyamānāḥ; padātibhiḥ pāvakatailahastaiḥ / prakāśyamānā dadṛśur niśāyāṃ; yathāntarikṣe jaladās taḍidbhiḥ // 7.138.15
prakāśitāyāṃ tu tathā dhvajinyāṃ; droṇo 'gnikalpaḥ pratapan samantāt / rarāja rājendra suvarṇavarmā; madhyaṃ gataḥ sūrya ivāṃśumālī // 7.138.16
jāmbūnadeṣv ābharaṇeṣu caiva; niṣkeṣu śuddheṣu śarāvareṣu / pīteṣu śastreṣu ca pāvakasya; pratiprabhās tatra tato babhūvuḥ // 7.138.17
gadāś ca śaikyāḥ parighāś ca śubhrā; ratheṣu śaktyaś ca vivartamānāḥ / pratiprabhā raśmibhir ājamīḍha; punaḥ punaḥ saṃjanayanti dīptāḥ // 7.138.18
chatrāṇi bālavyajanānuṣaṅgā; dīptā maholkāś ca tathaiva rājan / vyāghūrṇamānāś ca suvarṇamālā; vyāyacchatāṃ tatra tadā virejuḥ // 7.138.19
śastraprabhābhiś ca virājamānaṃ; dīpaprabhābhiś ca tadā balaṃ tat / prakāśitaṃ cābharaṇaprabhābhir; bhṛśaṃ prakāśaṃ nṛpate babhūva // 7.138.20
pītāni śastrāṇy asṛgukṣitāni; vīrāvadhūtāni tanudruhāṇi / dīptāṃ prabhāṃ prājanayanta tatra; tapātyaye vidyud ivāntarikṣe // 7.138.21
prakampitānām abhighātavegair; abhighnatāṃ cāpatatāṃ javena / vaktrāṇy aśobhanta tadā narāṇāṃ; vāyvīritānīva mahāmbujāni // 7.138.22
mahāvane dāva iva pradīpte; yathā prabhā bhāskarasyāpi naśyet / tathā tavāsīd dhvajinī pradīptā; mahābhaye bhārata bhīmarūpā // 7.138.23
tat saṃpradīptaṃ balam asmadīyaṃ; niśāmya pārthās tvaritās tathaiva / sarveṣu sainyeṣu padātisaṃghān; acodayaṃs te 'tha cakruḥ pradīpān // 7.138.24
gaje gaje sapta kṛtāḥ pradīpā; rathe rathe caiva daśa pradīpāḥ / dvāv aśvapṛṣṭhe paripārśvato 'nye; dhvajeṣu cānye jaghaneṣu cānye // 7.138.25
senāsu sarvāsu ca pārśvato 'nye; paścāt purastāc ca samantataś ca / madhye tathānye jvalitāgnihastāḥ; senādvaye 'pi sma narā viceruḥ // 7.138.26
sarveṣu sainyeṣu padātisaṃghā; vyāmiśritā hastirathāśvavṛndaiḥ / madhye tathānye jvalitāgnihastā; vyadīpayan pāṇḍusutasya senām // 7.138.27
tena pradīptena tathā pradīptaṃ; balaṃ tad āsīd balavad balena / bhāḥ kurvatā bhānumatā graheṇa; divākareṇāgnir ivābhitaptaḥ // 7.138.28
tayoḥ prabhāḥ pṛthivīm antarikṣaṃ; sarvā vyatikramya diśaś ca vṛddhāḥ / tena prakāśena bhṛśaṃ prakāśaṃ; babhūva teṣāṃ tava caiva sainyam // 7.138.29
tena prakāśena divaṃgamena; saṃbodhitā devagaṇāś ca rājan / gandharvayakṣāsurasiddhasaṃghāḥ; samāgamann apsarasaś ca sarvāḥ // 7.138.30
tad devagandharvasamākulaṃ ca; yakṣāsurendrāpsarasāṃ gaṇaiś ca / hataiś ca vīrair divam āruhadbhir; āyodhanaṃ divyakalpaṃ babhūva // 7.138.31
rathāśvanāgākuladīpadīptaṃ; saṃrabdhayodhāhatavidrutāśvam / mahad balaṃ vyūḍharathāśvanāgaṃ; surāsuravyūhasamaṃ babhūva // 7.138.32
tac chaktisaṃghākulacaṇḍavātaṃ; mahārathābhraṃ rathavājighoṣam / śastraughavarṣaṃ rudhirāmbudhāraṃ; niśi pravṛttaṃ naradevayuddham // 7.138.33
tasmin mahāgnipratimo mahātmā; saṃtāpayan pāṇḍavān vipramukhyaḥ / gabhastibhir madhyagato yathārko; varṣātyaye tadvad abhūn narendra // 7.138.34
prakāśite tathā loke rajasā ca tamovṛte / samājagmur atho vīrāḥ parasparavadhaiṣiṇaḥ // 7.139.1
te sametya raṇe rājañ śastraprāsāsidhāriṇaḥ / parasparam udaikṣanta parasparakṛtāgasaḥ // 7.139.2
pradīpānāṃ sahasraiś ca dīpyamānaiḥ samantataḥ / virarāja tadā bhūmir dyaur grahair iva bhārata // 7.139.3
ulkāśataiḥ prajvalitai raṇabhūmir vyarājata / dahyamāneva lokānām abhāve vai vasuṃdharā // 7.139.4
prādīpyanta diśaḥ sarvāḥ pradīpais taiḥ samantataḥ / varṣāpradoṣe khadyotair vṛtā vṛkṣā ivābabhuḥ // 7.139.5
asajjanta tato vīrā vīreṣv eva pṛthak pṛthak / nāgā nāgaiḥ samājagmus turagāḥ saha vājibhiḥ // 7.139.6
rathā rathavarair eva samājagmur mudānvitāḥ / tasmin rātrimukhe ghore putrasya tava śāsanāt // 7.139.7
tato 'rjuno mahārāja kauravāṇām anīkinīm / vyadhamat tvarayā yuktaḥ kṣapayan sarvapārthivān // 7.139.8
tasmin praviṣṭe saṃrabdhe mama putrasya vāhinīm / amṛṣyamāṇe durdharṣe kiṃ va āsīn manas tadā // 7.139.9
kim amanyanta sainyāni praviṣṭe śatrutāpane / duryodhanaś ca kiṃ kṛtyaṃ prāptakālam amanyata // 7.139.10
ke cainaṃ samare vīraṃ pratyudyayur ariṃdamam / ke 'rakṣan dakṣiṇaṃ cakraṃ ke ca droṇasya savyataḥ // 7.139.11
ke pṛṣṭhato 'sya hy abhavan vīrā vīrasya yudhyataḥ / ke purastād agacchanta nighnataḥ śātravān raṇe // 7.139.12
yat prāviśan maheṣvāsaḥ pāñcālān aparājitaḥ / nṛtyann iva naravyāghro rathamārgeṣu vīryavān // 7.139.13
dadāha ca śarair droṇaḥ pāñcālānāṃ rathavrajān / dhūmaketur iva kruddhaḥ sa kathaṃ mṛtyum īyivān // 7.139.14
avyagrān eva hi parān kathayasy aparājitān / hatāṃś caiva viṣaṇṇāṃś ca viprakīrṇāṃś ca śaṃsasi // 7.139.15
rathino virathāṃś caiva kṛtān yuddheṣu māmakān // 7.139.15.2
droṇasya matam ājñāya yoddhukāmasya tāṃ niśām / duryodhano mahārāja vaśyān bhrātṝn abhāṣata // 7.139.16
vikarṇaṃ citrasenaṃ ca mahābāhuṃ ca kauravam / durdharṣaṃ dīrghabāhuṃ ca ye ca teṣāṃ padānugāḥ // 7.139.17
droṇaṃ yattāḥ parākrāntāḥ sarve rakṣata pṛṣṭhataḥ / hārdikyo dakṣiṇaṃ cakraṃ śalyaś caivottaraṃ tathā // 7.139.18
trigartānāṃ ca ye śūrā hataśiṣṭā mahārathāḥ / tāṃś caiva sarvān putras te samacodayad agrataḥ // 7.139.19
ācāryo hi susaṃyatto bhṛśaṃ yattāś ca pāṇḍavāḥ / taṃ rakṣata susaṃyattā nighnantaṃ śātravān raṇe // 7.139.20
droṇo hi balavān yuddhe kṣiprahastaḥ parākramī / nirjayet tridaśān yuddhe kim u pārthān sasomakān // 7.139.21
te yūyaṃ sahitāḥ sarve bhṛśaṃ yattā mahārathāḥ / droṇaṃ rakṣata pāñcālyād dhṛṣṭadyumnān mahārathāt // 7.139.22
pāṇḍaveyeṣu sainyeṣu yodhaṃ paśyāmy ahaṃ na tam / yo jayeta raṇe droṇaṃ dhṛṣṭadyumnād ṛte nṛpāḥ // 7.139.23
tasya sarvātmanā manye bhāradvājasya rakṣaṇam / sa guptaḥ somakān hanyāt sṛñjayāṃś ca sarājakān // 7.139.24
sṛñjayeṣv atha sarveṣu nihateṣu camūmukhe / dhṛṣṭadyumnaṃ raṇe drauṇir nāśayiṣyaty asaṃśayam // 7.139.25
tathārjunaṃ raṇe karṇo vijeṣyati mahārathaḥ / bhīmasenam ahaṃ cāpi yuddhe jeṣyāmi daṃśitaḥ // 7.139.26
so 'yaṃ mama jayo vyaktaṃ dīrghakālaṃ bhaviṣyati / tasmād rakṣata saṃgrāme droṇam eva mahārathāḥ // 7.139.27
ity uktvā bharataśreṣṭha putro duryodhanas tava / vyādideśa tataḥ sainyaṃ tasmiṃs tamasi dāruṇe // 7.139.28
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ rātrau tad bharatarṣabha / ubhayoḥ senayor ghoraṃ vijayaṃ prati kāṅkṣiṇoḥ // 7.139.29
arjunaḥ kauravaṃ sainyam arjunaṃ cāpi kauravāḥ / nānāśastrasamāvāpair anyonyaṃ paryapīḍayan // 7.139.30
drauṇiḥ pāñcālarājānaṃ bhāradvājaś ca sṛñjayān / chādayām āsatuḥ saṃkhye śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.139.31
pāṇḍupāñcālasenānāṃ kauravāṇāṃ ca māriṣa / āsīn niṣṭānako ghoro nighnatām itaretaram // 7.139.32
naivāsmābhir na pūrvair no dṛṣṭaṃ pūrvaṃ tathāvidham / yuddhaṃ yādṛśam evāsīt tāṃ rātriṃ sumahābhayam // 7.139.33
vartamāne tathā raudre rātriyuddhe viśāṃ pate / sarvabhūtakṣayakare dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 7.140.1
abravīt pāṇḍavāṃś caiva pāñcālāṃś ca sasomakān / abhyadravata gacchadhvaṃ droṇam eva jighāṃsayā // 7.140.2
rājñas te vacanād rājan pāñcālāḥ somakās tathā / droṇam evābhyavartanta nadanto bhairavān ravān // 7.140.3
tān vayaṃ pratigarjantaḥ pratyudyātās tv amarṣitāḥ / yathāśakti yathotsāhaṃ yathāsattvaṃ ca saṃyuge // 7.140.4
kṛtavarmā ca hārdikyo yudhiṣṭhiram upādravat / droṇaṃ prati jighāṃsantaṃ matto mattam iva dvipam // 7.140.5
śaineyaṃ śaravarṣāṇi vikirantaṃ samantataḥ / abhyayāt kauravo rājan bhūriḥ saṃgrāmamūrdhani // 7.140.6
sahadevam athāyāntaṃ droṇaprepsuṃ mahāratham / karṇo vaikartano rājan vārayām āsa pāṇḍavam // 7.140.7
bhīmasenam athāyāntaṃ vyāditāsyam ivāntakam / svayaṃ duryodhano yuddhe pratīpaṃ mṛtyum āvrajat // 7.140.8
nakulaṃ ca yudhāṃ śreṣṭhaṃ sarvayuddhaviśāradam / śakuniḥ saubalo rājan vārayām āsa satvaraḥ // 7.140.9
śikhaṇḍinam athāyāntaṃ rathena rathināṃ varam / kṛpo śāradvato rājan vārayām āsa saṃyuge // 7.140.10
prativindhyam athāyāntaṃ mayūrasadṛśair hayaiḥ / duḥśāsano mahārāja yatto yattam avārayat // 7.140.11
bhaimasenim athāyāntaṃ māyāśataviśāradam / aśvatthāmā pitur mānaṃ kurvāṇaḥ pratyaṣedhayat // 7.140.12
drupadaṃ vṛṣasenas tu sasainyaṃ sapadānugam / vārayām āsa samare droṇaprepsuṃ mahāratham // 7.140.13
virāṭaṃ drutam āyāntaṃ droṇasya nidhanaṃ prati / madrarājaḥ susaṃkruddho vārayām āsa bhārata // 7.140.14
śatānīkam athāyāntaṃ nākuliṃ rabhasaṃ raṇe / citraseno rurodhāśu śarair droṇavadhepsayā // 7.140.15
arjunaṃ ca yudhāṃ śreṣṭhaṃ prādravantaṃ mahāratham / alambuso mahārāja rākṣasendro nyavārayat // 7.140.16
tathā droṇaṃ maheṣvāsaṃ nighnantaṃ śātravān raṇe / dhṛṣṭadyumno 'tha pāñcālyo hṛṣṭarūpam avārayat // 7.140.17
tathānyān pāṇḍuputrāṇāṃ samāyātān mahārathān / tāvakā rathino rājan vārayām āsur ojasā // 7.140.18
gajārohā gajais tūrṇaṃ saṃnipatya mahāmṛdhe / yodhayantaḥ sma dṛśyante śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.140.19
niśīthe turagā rājann ādravantaḥ parasparam / samadṛśyanta vegena pakṣavanta ivādrayaḥ // 7.140.20
sādinaḥ sādibhiḥ sārdhaṃ prāsaśaktyṛṣṭipāṇayaḥ / samāgacchan mahārāja vinadantaḥ pṛthak pṛthak // 7.140.21
narās tu bahavas tatra samājagmuḥ parasparam / gadābhir musalaiś caiva nānāśastraiś ca saṃghaśaḥ // 7.140.22
kṛtavarmā tu hārdikyo dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram / vārayām āsa saṃkruddho velevodvṛttam arṇavam // 7.140.23
yudhiṣṭhiras tu hārdikyaṃ viddhvā pañcabhir āśugaiḥ / punar vivyādha viṃśatyā tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.140.24
kṛtavarmā tu saṃkruddho dharmaputrasya māriṣa / dhanuś ciccheda bhallena taṃ ca vivyādha saptabhiḥ // 7.140.25
athānyad dhanur ādāya dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ / hārdikyaṃ daśabhir bāṇair bāhvor urasi cārpayat // 7.140.26
mādhavas tu raṇe viddho dharmaputreṇa māriṣa / prākampata ca roṣeṇa saptabhiś cārdayac charaiḥ // 7.140.27
tasya pārtho dhanuś chittvā hastāvāpaṃ nikṛtya ca / prāhiṇon niśitān bāṇān pañca rājañ śilāśitān // 7.140.28
te tasya kavacaṃ bhittvā hemacitraṃ mahādhanam / prāviśan dharaṇīm ugrā valmīkam iva pannagāḥ // 7.140.29
akṣṇor nimeṣamātreṇa so 'nyad ādāya kārmukam / vivyādha pāṇḍavaṃ ṣaṣṭyā sūtaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ // 7.140.30
tasya śaktim ameyātmā pāṇḍavo bhujagopamām / cikṣepa bharataśreṣṭha rathe nyasya mahad dhanuḥ // 7.140.31
sā hemacitrā mahatī pāṇḍavena praveritā / nirbhidya dakṣiṇaṃ bāhuṃ prāviśad dharaṇītalam // 7.140.32
etasminn eva kāle tu gṛhya pārthaḥ punar dhanuḥ / hārdikyaṃ chādayām āsa śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.140.33
tatas tu samare śūro vṛṣṇīnāṃ pravaro rathī / vyaśvasūtarathaṃ cakre nimeṣārdhād yudhiṣṭhiram // 7.140.34
tatas tu pāṇḍavo jyeṣṭhaḥ khaḍgacarma samādade / tad asya niśitair bāṇair vyadhaman mādhavo raṇe // 7.140.35
tomaraṃ tu tato gṛhya svarṇadaṇḍaṃ durāsadam / preṣayat samare tūrṇaṃ hārdikyasya yudhiṣṭhiraḥ // 7.140.36
tam āpatantaṃ sahasā dharmarājabhujacyutam / dvidhā ciccheda hārdikyaḥ kṛtahastaḥ smayann iva // 7.140.37
tataḥ śaraśatenājau dharmaputram avākirat / kavacaṃ cāsya saṃkruddhaḥ śarais tīkṣṇair adārayat // 7.140.38
hārdikyaśarasaṃchinnaṃ kavacaṃ tan mahātmanaḥ / vyaśīryata raṇe rājaṃs tārājālam ivāmbarāt // 7.140.39
sa chinnadhanvā virathaḥ śīrṇavarmā śarārditaḥ / apāyāsīd raṇāt tūrṇaṃ dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ // 7.140.40
kṛtavarmā tu nirjitya dharmaputraṃ yudhiṣṭhiram / punar droṇasya jugupe cakram eva mahābalaḥ // 7.140.41
bhūris tu samare rājañ śaineyaṃ rathināṃ varam / āpatantam apāsedhat prapānād iva kuñjaram // 7.141.1
athainaṃ sātyakiḥ kruddhaḥ pañcabhir niśitaiḥ śaraiḥ / vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ prāsravat tasya śoṇitam // 7.141.2
tathaiva kauravo yuddhe śaineyaṃ yuddhadurmadam / daśabhir viśikhais tīkṣṇair avidhyata bhujāntare // 7.141.3
tāv anyonyaṃ mahārāja tatakṣāte śarair bhṛśam / krodhasaṃraktanayanau krodhād visphārya kārmuke // 7.141.4
tayor āsīn mahārāja śastravṛṣṭiḥ sudāruṇā / kruddhayoḥ sāyakamucor yamāntakanikāśayoḥ // 7.141.5
tāv anyonyaṃ śarai rājan pracchādya samare sthitau / muhūrtaṃ caiva tad yuddhaṃ samarūpam ivābhavat // 7.141.6
tataḥ kruddho mahārāja śaineyaḥ prahasann iva / dhanuś ciccheda samare kauravyasya mahātmanaḥ // 7.141.7
athainaṃ chinnadhanvānaṃ navabhir niśitaiḥ śaraiḥ / vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.141.8
so 'tividdho balavatā śatruṇā śatrutāpanaḥ / dhanur anyat samādāya sātvataṃ pratyavidhyata // 7.141.9
sa viddhvā sātvataṃ bāṇais tribhir eva viśāṃ pate / dhanuś ciccheda bhallena sutīkṣṇena hasann iva // 7.141.10
chinnadhanvā mahārāja sātyakiḥ krodhamūrchitaḥ / prajahāra mahāvegāṃ śaktiṃ tasya mahorasi // 7.141.11
sa tu śaktyā vibhinnāṅgo nipapāta rathottamāt / lohitāṅga ivākāśād dīptaraśmir yadṛcchayā // 7.141.12
taṃ tu dṛṣṭvā hataṃ śūram aśvatthāmā mahārathaḥ / abhyadhāvata vegena śaineyaṃ prati saṃyuge // 7.141.13
abhyavarṣac charaugheṇa meruṃ vṛṣṭyā yathāmbudaḥ // 7.141.13.2
tam āpatantaṃ saṃrabdhaṃ śaineyasya rathaṃ prati / ghaṭotkaco 'bravīd rājan nādaṃ muktvā mahārathaḥ // 7.141.14
tiṣṭha tiṣṭha na me jīvan droṇaputra gamiṣyasi / eṣa tvādya haniṣyāmi mahiṣaṃ skandarāḍ iva // 7.141.15
yuddhaśraddhām ahaṃ te 'dya vineṣyāmi raṇājire // 7.141.15.2
ity uktvā roṣatāmrākṣo rākṣasaḥ paravīrahā / drauṇim abhyadravat kruddho gajendram iva kesarī // 7.141.16
rathākṣamātrair iṣubhir abhyavarṣad ghaṭotkacaḥ / rathinām ṛṣabhaṃ drauṇiṃ dhārābhir iva toyadaḥ // 7.141.17
śaravṛṣṭiṃ tu tāṃ prāptāṃ śarair āśīviṣopamaiḥ / śātayām āsa samare tarasā drauṇir utsmayan // 7.141.18
tataḥ śaraśatais tīkṣṇair marmabhedibhir āśugaiḥ / samācinod rākṣasendraṃ ghaṭotkacam ariṃdama // 7.141.19
sa śarair ācitas tena rākṣaso raṇamūrdhani / vyakāśata mahārāja śvāvic chalalito yathā // 7.141.20
tataḥ krodhasamāviṣṭo bhaimaseniḥ pratāpavān / śarair avacakartograir drauṇiṃ vajrāśanisvanaiḥ // 7.141.21
kṣuraprair ardhacandraiś ca nārācaiḥ saśilīmukhaiḥ / varāhakarṇair nālīkais tīkṣṇaiś cāpi vikarṇibhiḥ // 7.141.22
tāṃ śastravṛṣṭim atulāṃ vajrāśanisamasvanām / patantīm upari kruddho drauṇir avyathitendriyaḥ // 7.141.23
suduḥsahāṃ śarair ghorair divyāstrapratimantritaiḥ / vyadhamat sa mahātejā mahābhrāṇīva mārutaḥ // 7.141.24
tato 'ntarikṣe bāṇānāṃ saṃgrāmo 'nya ivābhavat / ghorarūpo mahārāja yodhānāṃ harṣavardhanaḥ // 7.141.25
tato 'strasaṃgharṣakṛtair visphuliṅgaiḥ samantataḥ / babhau niśāmukhe vyoma khadyotair iva saṃvṛtam // 7.141.26
sa mārgaṇagaṇair drauṇir diśaḥ pracchādya sarvataḥ / priyārthaṃ tava putrāṇāṃ rākṣasaṃ samavākirat // 7.141.27
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ drauṇirākṣasayor mṛdhe / vigāḍhe rajanīmadhye śakraprahrādayor iva // 7.141.28
tato ghaṭotkaco bāṇair daśabhir drauṇim āhave / jaghānorasi saṃkruddhaḥ kālajvalanasaṃnibhaiḥ // 7.141.29
sa tair abhyāyatair viddho rākṣasena mahābalaḥ / cacāla samare drauṇir vātanunna iva drumaḥ // 7.141.30
sa moham anusaṃprāpto dhvajayaṣṭiṃ samāśritaḥ // 7.141.30.2
tato hāhākṛtaṃ sainyaṃ tava sarvaṃ janādhipa / hataṃ sma menire sarve tāvakās taṃ viśāṃ pate // 7.141.31
taṃ tu dṛṣṭvā tathāvastham aśvatthāmānam āhave / pāñcālāḥ sṛñjayāś caiva siṃhanādaṃ pracakrire // 7.141.32
pratilabhya tataḥ saṃjñām aśvatthāmā mahābalaḥ / dhanuḥ prapīḍya vāmena kareṇāmitrakarśanaḥ // 7.141.33
mumocākarṇapūrṇena dhanuṣā śaram uttamam / yamadaṇḍopamaṃ ghoram uddiśyāśu ghaṭotkacam // 7.141.34
sa bhittvā hṛdayaṃ tasya rākṣasasya śarottamaḥ / viveśa vasudhām ugraḥ supuṅkhaḥ pṛthivīpate // 7.141.35
so 'tividdho mahārāja rathopastha upāviśat / rākṣasendraḥ subalavān drauṇinā raṇamāninā // 7.141.36
dṛṣṭvā vimūḍhaṃ haiḍimbaṃ sārathis taṃ raṇājirāt / drauṇeḥ sakāśāt saṃbhrāntas tv apaninye tvarānvitaḥ // 7.141.37
tathā tu samare viddhvā rākṣasendraṃ ghaṭotkacam / nanāda sumahānādaṃ droṇaputro mahābalaḥ // 7.141.38
pūjitas tava putraiś ca sarvayodhaiś ca bhārata / vapuṣā pratijajvāla madhyāhna iva bhāskaraḥ // 7.141.39
bhīmasenaṃ tu yudhyantaṃ bhāradvājarathaṃ prati / svayaṃ duryodhano rājā pratyavidhyac chitaiḥ śaraiḥ // 7.141.40
taṃ bhīmaseno navabhiḥ śarair vivyādha māriṣa / duryodhano 'pi viṃśatyā śarāṇāṃ pratyavidhyata // 7.141.41
tau sāyakair avacchannāv adṛśyetāṃ raṇājire / meghajālasamācchannau nabhasīvendubhāskarau // 7.141.42
atha duryodhano rājā bhīmaṃ vivyādha patribhiḥ / pañcabhir bharataśreṣṭha tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.141.43
tasya bhīmo dhanuś chittvā dhvajaṃ ca navabhiḥ śaraiḥ / vivyādha kauravaśreṣṭhaṃ navatyā nataparvaṇām // 7.141.44
tato duryodhanaḥ kruddho bhīmasenasya māriṣa / cikṣepa sa śarān rājan paśyatāṃ sarvadhanvinām // 7.141.45
tān nihatya śarān bhīmo duryodhanadhanuścyutān / kauravaṃ pañcaviṃśatyā kṣudrakāṇāṃ samārpayat // 7.141.46
duryodhanas tu saṃkruddho bhīmasenasya māriṣa / kṣurapreṇa dhanuś chittvā daśabhiḥ pratyavidhyata // 7.141.47
athānyad dhanur ādāya bhīmaseno mahābalaḥ / vivyādha nṛpatiṃ tūrṇaṃ saptabhir niśitaiḥ śaraiḥ // 7.141.48
tad apy asya dhanuḥ kṣipraṃ ciccheda laghuhastavat / dvitīyaṃ ca tṛtīyaṃ ca caturthaṃ pañcamaṃ tathā // 7.141.49
āttam āttaṃ mahārāja bhīmasya dhanur ācchinat / tava putro mahārāja jitakāśī madotkaṭaḥ // 7.141.50
sa tadā chidyamāneṣu kārmukeṣu punaḥ punaḥ / śaktiṃ cikṣepa samare sarvapāraśavīṃ śubhām // 7.141.51
aprāptām eva tāṃ śaktiṃ tridhā ciccheda kauravaḥ / paśyataḥ sarvalokasya bhīmasya ca mahātmanaḥ // 7.141.52
tato bhīmo mahārāja gadāṃ gurvīṃ mahāprabhām / cikṣepāvidhya vegena duryodhanarathaṃ prati // 7.141.53
tataḥ sā sahasā vāhāṃs tava putrasya saṃyuge / sārathiṃ ca gadā gurvī mamarda bharatarṣabha // 7.141.54
putras tu tava rājendra rathād dhemapariṣkṛtāt / āplutaḥ sahasā yānaṃ nandakasya mahātmanaḥ // 7.141.55
tato bhīmo hataṃ matvā tava putraṃ mahāratham / siṃhanādaṃ mahac cakre tarjayann iva kauravān // 7.141.56
tāvakāḥ sainikāś cāpi menire nihataṃ nṛpam / tato vicukruśuḥ sarve hā heti ca samantataḥ // 7.141.57
teṣāṃ tu ninadaṃ śrutvā trastānāṃ sarvayodhinām / bhīmasenasya nādaṃ ca śrutvā rājan mahātmanaḥ // 7.141.58
tato yudhiṣṭhiro rājā hataṃ matvā suyodhanam / abhyavartata vegena yatra pārtho vṛkodaraḥ // 7.141.59
pāñcālāḥ kekayā matsyāḥ sṛñjayāś ca viśāṃ pate / sarvodyogenābhijagmur droṇam eva yuyutsayā // 7.141.60
tatrāsīt sumahad yuddhaṃ droṇasyātha paraiḥ saha / ghore tamasi magnānāṃ nighnatām itaretaram // 7.141.61
sahadevam athāyāntaṃ droṇaprepsuṃ viśāṃ pate / karṇo vaikartano yuddhe vārayām āsa bhārata // 7.142.1
sahadevas tu rādheyaṃ viddhvā navabhir āśugaiḥ / punar vivyādha daśabhir niśitair nataparvabhiḥ // 7.142.2
taṃ karṇaḥ prativivyādha śatena nataparvaṇām / sajyaṃ cāsya dhanuḥ śīghraṃ ciccheda laghuhastavat // 7.142.3
tato 'nyad dhanur ādāya mādrīputraḥ pratāpavān / karṇaṃ vivyādha viṃśatyā tad adbhutam ivābhavat // 7.142.4
tasya karṇo hayān hatvā śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / sārathiṃ cāsya bhallena drutaṃ ninye yamakṣayam // 7.142.5
virathaḥ sahadevas tu khaḍgaṃ carma samādade / tad apy asya śaraiḥ karṇo vyadhamat prahasann iva // 7.142.6
tato gurvīṃ mahāghorāṃ hemacitrāṃ mahāgadām / preṣayām āsa samare vaikartanarathaṃ prati // 7.142.7
tām āpatantīṃ sahasā sahadevapraveritām / vyaṣṭambhayac charaiḥ karṇo bhūmau cainām apātayat // 7.142.8
gadāṃ vinihatāṃ dṛṣṭvā sahadevas tvarānvitaḥ / śaktiṃ cikṣepa karṇāya tām apy asyācchinac charaiḥ // 7.142.9
sasaṃbhramas tatas tūrṇam avaplutya rathottamāt / sahadevo mahārāja dṛṣṭvā karṇaṃ vyavasthitam // 7.142.10
rathacakraṃ tato gṛhya mumocādhirathiṃ prati // 7.142.10.2
tam āpatantaṃ sahasā kālacakram ivodyatam / śarair anekasāhasrair acchinat sūtanandanaḥ // 7.142.11
tasmiṃs tu vitathe cakre kṛte tena mahātmanā / vāryamāṇaś ca viśikhaiḥ sahadevo raṇaṃ jahau // 7.142.12
tam abhidrutya rādheyo muhūrtād bharatarṣabha / abravīt prahasan vākyaṃ sahadevaṃ viśāṃ pate // 7.142.13
mā yudhyasva raṇe vīra viśiṣṭai rathibhiḥ saha / sadṛśair yudhya mādreya vaco me mā viśaṅkithāḥ // 7.142.14
athainaṃ dhanuṣo 'greṇa tudan bhūyo 'bravīd vacaḥ / eṣo 'rjuno raṇe yatto yudhyate kurubhiḥ saha // 7.142.15
tatra gacchasva mādreya gṛhaṃ vā yadi manyase // 7.142.15.2
evam uktvā tu taṃ karṇo rathena rathināṃ varaḥ / prāyāt pāñcālapāṇḍūnāṃ sainyāni prahasann iva // 7.142.16
vadhaprāptaṃ tu mādreyaṃ nāvadhīt samare 'rihā / kuntyāḥ smṛtvā vaco rājan satyasaṃdho mahārathaḥ // 7.142.17
sahadevas tato rājan vimanāḥ śarapīḍitaḥ / karṇavākśalyataptaś ca jīvitān niravidyata // 7.142.18
āruroha rathaṃ cāpi pāñcālyasya mahātmanaḥ / janamejayasya samare tvarāyukto mahārathaḥ // 7.142.19
virāṭaṃ sahasenaṃ tu droṇārthe drutam āgatam / madrarājaḥ śaraugheṇa chādayām āsa dhanvinam // 7.142.20
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ samare dṛḍhadhanvinoḥ / yādṛśaṃ hy abhavad rājañ jambhavāsavayoḥ purā // 7.142.21
madrarājo mahārāja virāṭaṃ vāhinīpatim / ājaghne tvaritaṃ tīkṣṇaiḥ śatena nataparvaṇām // 7.142.22
prativivyādha taṃ rājā navabhir niśitaiḥ śaraiḥ / punaś caiva trisaptatyā bhūyaś caiva śatena ha // 7.142.23
tasya madrādhipo hatvā caturo rathavājinaḥ / sūtaṃ dhvajaṃ ca samare rathopasthād apātayat // 7.142.24
hatāśvāt tu rathāt tūrṇam avaplutya mahārathaḥ / tasthau visphārayaṃś cāpaṃ vimuñcaṃś ca śitāñ śarān // 7.142.25
śatānīkas tato dṛṣṭvā bhrātaraṃ hatavāhanam / rathenābhyapatat tūrṇaṃ sarvalokasya paśyataḥ // 7.142.26
śatānīkam athāyāntaṃ madrarājo mahāmṛdhe / viśikhair bahubhir viddhvā tato ninye yamakṣayam // 7.142.27
tasmiṃs tu nihate vīre virāṭo rathasattamaḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ tam eva dhvajamālinam // 7.142.28
tato visphārya nayane krodhād dviguṇavikramaḥ / madrarājarathaṃ tūrṇaṃ chādayām āsa patribhiḥ // 7.142.29
tato madrādhipaḥ kruddhaḥ śatena nataparvaṇām / ājaghānorasi dṛḍhaṃ virāṭaṃ vāhinīpatim // 7.142.30
so 'tividdho mahārāja rathopastha upāviśat / kaśmalaṃ cāviśat tīvraṃ virāṭo bharatarṣabha // 7.142.31
sārathis tam apovāha samare śaravikṣatam // 7.142.31.2
tataḥ sā mahatī senā prādravan niśi bhārata / vadhyamānā śaraśataiḥ śalyenāhavaśobhinā // 7.142.32
tāṃ dṛṣṭvā vidrutāṃ senāṃ vāsudevadhanaṃjayau / prāyātāṃ tatra rājendra yatra śalyo vyavasthitaḥ // 7.142.33
tau tu pratyudyayau rājan rākṣasendro hy alambusaḥ / aṣṭacakrasamāyuktam āsthāya pravaraṃ ratham // 7.142.34
turaṃgamamukhair yuktaṃ piśācair ghoradarśanaiḥ / lohitārdrapatākaṃ taṃ raktamālyavibhūṣitam // 7.142.35
kārṣṇāyasamayaṃ ghoram ṛkṣacarmāvṛtaṃ mahat // 7.142.35.2
raudreṇa citrapakṣeṇa vivṛtākṣeṇa kūjatā / dhvajenocchritatuṇḍena gṛdhrarājena rājatā // 7.142.36
sa babhau rākṣaso rājan bhinnāñjanacayopamaḥ / rurodhārjunam āyāntaṃ prabhañjanam ivādrirāṭ // 7.142.37
kiran bāṇagaṇān rājañ śataśo 'rjunamūrdhani // 7.142.37.2
atitīvram abhūd yuddhaṃ nararākṣasayor mṛdhe / draṣṭṝṇāṃ prītijananaṃ sarveṣāṃ bharatarṣabha // 7.142.38
tam arjunaḥ śatenaiva patriṇām abhyatāḍayat / navabhiś ca śitair bāṇaiś ciccheda dhvajam ucchritam // 7.142.39
sārathiṃ ca tribhir bāṇais tribhir eva triveṇukam / dhanur ekena ciccheda caturbhiś caturo hayān // 7.142.40
virathasyodyataṃ khaḍgaṃ śareṇāsya dvidhācchinat // 7.142.40.2
athainaṃ niśitair bāṇaiś caturbhir bharatarṣabha / pārtho 'rdayad rākṣasendraṃ sa viddhaḥ prādravad bhayāt // 7.142.41
taṃ vijityārjunas tūrṇaṃ droṇāntikam upāyayau / kirañ śaragaṇān rājan naravāraṇavājiṣu // 7.142.42
vadhyamānā mahārāja pāṇḍavena yaśasvinā / sainikā nyapatann urvyāṃ vātanunnā iva drumāḥ // 7.142.43
teṣu tūtsādyamāneṣu phalgunena mahātmanā / saṃprādravad balaṃ sarvaṃ putrāṇāṃ te viśāṃ pate // 7.142.44
śatānīkaṃ śarais tūrṇaṃ nirdahantaṃ camūṃ tava / citrasenas tava suto vārayām āsa bhārata // 7.143.1
nākuliś citrasenaṃ tu nārācenārdayad bhṛśam / sa ca taṃ prativivyādha daśabhir niśitaiḥ śaraiḥ // 7.143.2
citraseno mahārāja śatānīkaṃ punar yudhi / navabhir niśitair bāṇair ājaghāna stanāntare // 7.143.3
nākulis tasya viśikhair varma saṃnataparvabhiḥ / gātrāt saṃcyāvayām āsa tad adbhutam ivābhavat // 7.143.4
so 'petavarmā putras te virarāja bhṛśaṃ nṛpa / utsṛjya kāle rājendra nirmokam iva pannagaḥ // 7.143.5
tato 'sya niśitair bāṇair dhvajaṃ ciccheda nākuliḥ / dhanuś caiva mahārāja yatamānasya saṃyuge // 7.143.6
sa chinnadhanvā samare vivarmā ca mahārathaḥ / dhanur anyan mahārāja jagrāhārividāraṇam // 7.143.7
tatas tūrṇaṃ citraseno nākuliṃ navabhiḥ śaraiḥ / vivyādha samare kruddho bharatānāṃ mahārathaḥ // 7.143.8
śatānīko 'tha saṃkruddhaś citrasenasya māriṣa / jaghāna caturo vāhān sārathiṃ ca narottamaḥ // 7.143.9
avaplutya rathāt tasmāc citraseno mahārathaḥ / nākuliṃ pañcaviṃśatyā śarāṇām ārdayad balī // 7.143.10
tasya tat kurvataḥ karma nakulasya suto raṇe / ardhacandreṇa ciccheda cāpaṃ ratnavibhūṣitam // 7.143.11
sa chinnadhanvā viratho hatāśvo hatasārathiḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ hārdikyasya mahātmanaḥ // 7.143.12
drupadaṃ tu sahānīkaṃ droṇaprepsuṃ mahāratham / vṛṣaseno 'bhyayāt tūrṇaṃ kirañ śaraśatais tadā // 7.143.13
yajñasenas tu samare karṇaputraṃ mahāratham / ṣaṣṭyā śarāṇāṃ vivyādha bāhvor urasi cānagha // 7.143.14
vṛṣasenas tu saṃkruddho yajñasenaṃ rathe sthitam / bahubhiḥ sāyakais tīkṣṇair ājaghāna stanāntare // 7.143.15
tāv ubhau śaranunnāṅgau śarakaṇṭakinau raṇe / vyabhrājetāṃ mahārāja śvāvidhau śalalair iva // 7.143.16
rukmapuṅkhair ajihmāgraiḥ śaraiś chinnatanucchadau / rudhiraughapariklinnau vyabhrājetāṃ mahāmṛdhe // 7.143.17
tapanīyanibhau citrau kalpavṛkṣāv ivādbhutau / kiṃśukāv iva cotphullau vyakāśetāṃ raṇājire // 7.143.18
vṛṣasenas tato rājan navabhir drupadaṃ śaraiḥ / viddhvā vivyādha saptatyā punaś cānyais tribhiḥ śaraiḥ // 7.143.19
tataḥ śarasahasrāṇi vimuñcan vibabhau tadā / karṇaputro mahārāja varṣamāṇa ivāmbudaḥ // 7.143.20
tatas tu drupadānīkaṃ śaraiś chinnatanucchadam / saṃprādravad raṇe rājan niśīthe bhairave sati // 7.143.21
pradīpair hi parityaktair jvaladbhis taiḥ samantataḥ / vyarājata mahī rājan vītābhrā dyaur iva grahaiḥ // 7.143.22
tathāṅgadair nipatitair vyarājata vasuṃdharā / prāvṛṭkāle mahārāja vidyudbhir iva toyadaḥ // 7.143.23
tataḥ karṇasutatrastāḥ somakā vipradudruvuḥ / yathendrabhayavitrastā dānavās tārakāmaye // 7.143.24
tenārdyamānāḥ samare dravamāṇāś ca somakāḥ / vyarājanta mahārāja pradīpair avabhāsitāḥ // 7.143.25
tāṃs tu nirjitya samare karṇaputro vyarocata / madhyaṃdinam anuprāpto gharmāṃśur iva bhārata // 7.143.26
teṣu rājasahasreṣu tāvakeṣu pareṣu ca / eka eva jvalaṃs tasthau vṛṣasenaḥ pratāpavān // 7.143.27
sa vijitya raṇe śūrān somakānāṃ mahārathān / jagāma tvaritas tatra yatra rājā yudhiṣṭhiraḥ // 7.143.28
prativindhyam atha kruddhaṃ pradahantaṃ raṇe ripūn / duḥśāsanas tava sutaḥ pratyudgacchan mahārathaḥ // 7.143.29
tayoḥ samāgamo rājaṃś citrarūpo babhūva ha / vyapetajalade vyomni budhabhārgavayor iva // 7.143.30
prativindhyaṃ tu samare kurvāṇaṃ karma duṣkaram / duḥśāsanas tribhir bāṇair lalāṭe samavidhyata // 7.143.31
so 'tividdho balavatā putreṇa tava dhanvinā / virarāja mahābāhuḥ saśṛṅga iva parvataḥ // 7.143.32
duḥśāsanaṃ tu samare prativindhyo mahārathaḥ / navabhiḥ sāyakair viddhvā punar vivyādha saptabhiḥ // 7.143.33
tatra bhārata putras te kṛtavān karma duṣkaram / prativindhyahayān ugraiḥ pātayām āsa yac charaiḥ // 7.143.34
sārathiṃ cāsya bhallena dhvajaṃ ca samapātayat / rathaṃ ca śataśo rājan vyadhamat tasya dhanvinaḥ // 7.143.35
patākāś ca sa tūṇīrān raśmīn yoktrāṇi cābhibho / ciccheda tilaśaḥ kruddhaḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.143.36
virathaḥ sa tu dharmātmā dhanuṣpāṇir avasthitaḥ / ayodhayat tava sutaṃ kirañ śaraśatān bahūn // 7.143.37
kṣurapreṇa dhanus tasya ciccheda kṛtahastavat / athainaṃ daśabhir bhallaiś chinnadhanvānam ārdayat // 7.143.38
taṃ dṛṣṭvā virathaṃ tatra bhrātaro 'sya mahārathāḥ / anvavartanta vegena mahatyā senayā saha // 7.143.39
āplutaḥ sa tato yānaṃ sutasomasya bhāsvaram / dhanur gṛhya mahārāja vivyādha tanayaṃ tava // 7.143.40
tatas tu tāvakāḥ sarve parivārya sutaṃ tava / abhyavartanta saṃgrāme mahatyā senayā vṛtāḥ // 7.143.41
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tava teṣāṃ ca bhārata / niśīthe dāruṇe kāle yamarāṣṭravivardhanam // 7.143.42
nakulaṃ rabhasaṃ yuddhe nighnantaṃ vāhinīṃ tava / abhyayāt saubalaḥ kruddhas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.144.1
kṛtavairau tu tau vīrāv anyonyavadhakāṅkṣiṇau / śaraiḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair anyonyam abhijaghnatuḥ // 7.144.2
yathaiva saubalaḥ kṣipraṃ śaravarṣāṇi muñcati / tathaiva nakulo rājañ śikṣāṃ saṃdarśayan yudhi // 7.144.3
tāv ubhau samare śūrau śarakaṇṭakinau tadā / vyarājetāṃ mahārāja kaṇṭakair iva śālmalī // 7.144.4
sujihmaṃ prekṣamāṇau ca rājan vivṛtalocanau / krodhasaṃraktanayanau nirdahantau parasparam // 7.144.5
syālas tu tava saṃkruddho mādrīputraṃ hasann iva / karṇinaikena vivyādha hṛdaye niśitena ha // 7.144.6
nakulas tu bhṛśaṃ viddhaḥ syālena tava dhanvinā / niṣasāda rathopasthe kaśmalaṃ cainam āviśat // 7.144.7
atyantavairiṇaṃ dṛptaṃ dṛṣṭvā śatruṃ tathāgatam / nanāda śakunī rājaṃs tapānte jalado yathā // 7.144.8
pratilabhya tataḥ saṃjñāṃ nakulaḥ pāṇḍunandanaḥ / abhyayāt saubalaṃ bhūyo vyāttānana ivāntakaḥ // 7.144.9
saṃkruddhaḥ śakuniṃ ṣaṣṭyā vivyādha bharatarṣabha / punaś caiva śatenaiva nārācānāṃ stanāntare // 7.144.10
tato 'sya saśaraṃ cāpaṃ muṣṭideśe sa cicchide / dhvajaṃ ca tvaritaṃ chittvā rathād bhūmāv apātayat // 7.144.11
so 'tividdho mahārāja rathopastha upāviśat / taṃ visaṃjñaṃ nipatitaṃ dṛṣṭvā syālaṃ tavānagha // 7.144.12
apovāha rathenāśu sārathir dhvajinīmukhāt // 7.144.12.2
tataḥ saṃcukruśuḥ pārthā ye ca teṣāṃ padānugāḥ / nirjitya ca raṇe śatrūn nakulaḥ śatrutāpanaḥ // 7.144.13
abravīt sārathiṃ kruddho droṇānīkāya māṃ vaha // 7.144.13.2
tasya tad vacanaṃ śrutvā mādrīputrasya dhīmataḥ / prāyāt tena raṇe rājan yena droṇo 'nvayudhyata // 7.144.14
śikhaṇḍinaṃ tu samare droṇaprepsuṃ viśāṃ pate / kṛpaḥ śāradvato yattaḥ pratyudgacchat suvegitaḥ // 7.144.15
gautamaṃ drutam āyāntaṃ droṇāntikam ariṃdamam / vivyādha navabhir bhallaiḥ śikhaṇḍī prahasann iva // 7.144.16
tam ācāryo mahārāja viddhvā pañcabhir āśugaiḥ / punar vivyādha viṃśatyā putrāṇāṃ priyakṛt tava // 7.144.17
mahad yuddhaṃ tayor āsīd ghorarūpaṃ viśāṃ pate / yathā devāsure yuddhe śambarāmararājayoḥ // 7.144.18
śarajālāvṛtaṃ vyoma cakratus tau mahārathau / prakṛtyā ghorarūpaṃ tad āsīd ghorataraṃ punaḥ // 7.144.19
rātriś ca bharataśreṣṭha yodhānāṃ yuddhaśālinām / kālarātrinibhā hy āsīd ghorarūpā bhayāvahā // 7.144.20
śikhaṇḍī tu mahārāja gautamasya mahad dhanuḥ / ardhacandreṇa ciccheda sajyaṃ saviśikhaṃ tadā // 7.144.21
tasya kruddhaḥ kṛpo rājañ śaktiṃ cikṣepa dāruṇām / svarṇadaṇḍām akuṇṭhāgrāṃ karmāraparimārjitām // 7.144.22
tām āpatantīṃ ciccheda śikhaṇḍī bahubhiḥ śaraiḥ / sāpatan medinīṃ dīptā bhāsayantī mahāprabhā // 7.144.23
athānyad dhanur ādāya gautamo rathināṃ varaḥ / prācchādayac chitair bāṇair mahārāja śikhaṇḍinam // 7.144.24
sa chādyamānaḥ samare gautamena yaśasvinā / vyaṣīdata rathopasthe śikhaṇḍī rathināṃ varaḥ // 7.144.25
sīdantaṃ cainam ālokya kṛpaḥ śāradvato yudhi / ājaghne bahubhir bāṇair jighāṃsann iva bhārata // 7.144.26
vimukhaṃ taṃ raṇe dṛṣṭvā yājñaseniṃ mahāratham / pāñcālāḥ somakāś caiva parivavruḥ samantataḥ // 7.144.27
tathaiva tava putrāś ca parivavrur dvijottamam / mahatyā senayā sārdhaṃ tato yuddham abhūt punaḥ // 7.144.28
rathānāṃ ca raṇe rājann anyonyam abhidhāvatām / babhūva tumulaḥ śabdo meghānāṃ nadatām iva // 7.144.29
dravatāṃ sādināṃ caiva gajānāṃ ca viśāṃ pate / anyonyam abhito rājan krūram āyodhanaṃ babhau // 7.144.30
pattīnāṃ dravatāṃ caiva padaśabdena medinī / akampata mahārāja bhayatrasteva cāṅganā // 7.144.31
rathā rathān samāsādya pradrutā vegavattaram / nyagṛhṇan bahavo rājañ śalabhān vāyasā iva // 7.144.32
tathā gajān prabhinnāṃś ca suprabhinnā mahāgajāḥ / tasminn eva pade yattā nigṛhṇanti sma bhārata // 7.144.33
sādī sādinam āsādya padātī ca padātinam / samāsādya raṇe 'nyonyaṃ saṃrabdhā nāticakramuḥ // 7.144.34
dhāvatāṃ dravatāṃ caiva punar āvartatām api / babhūva tatra sainyānāṃ śabdaḥ sutumulo niśi // 7.144.35
dīpyamānāḥ pradīpāś ca rathavāraṇavājiṣu / adṛśyanta mahārāja maholkā iva khāc cyutāḥ // 7.144.36
sā niśā bharataśreṣṭha pradīpair avabhāsitā / divasapratimā rājan babhūva raṇamūrdhani // 7.144.37
ādityena yathā vyāptaṃ tamo loke praṇaśyati / tathā naṣṭaṃ tamo ghoraṃ dīpair dīptair alaṃkṛtam // 7.144.38
śastrāṇāṃ kavacānāṃ ca maṇīnāṃ ca mahātmanām / antardadhuḥ prabhāḥ sarvā dīpais tair avabhāsitāḥ // 7.144.39
tasmin kolāhale yuddhe vartamāne niśāmukhe / avadhīt samare putraṃ pitā bharatasattama // 7.144.40
putraś ca pitaraṃ mohāt sakhāyaṃ ca sakhā tathā / saṃbandhinaṃ ca saṃbandhī svasrīyaṃ cāpi mātulaḥ // 7.144.41
sve svān pare parāṃś cāpi nijaghnur itaretaram / nirmaryādam abhūd yuddhaṃ rātrau ghoraṃ bhayāvaham // 7.144.42
tasmin sutumule yuddhe vartamāne bhayāvahe / dhṛṣṭadyumno mahārāja droṇam evābhyavartata // 7.145.1
saṃmṛjāno dhanuḥ śreṣṭhaṃ jyāṃ vikarṣan punaḥ punaḥ / abhyavartata droṇasya rathaṃ rukmavibhūṣitam // 7.145.2
dhṛṣṭadyumnaṃ tadāyāntaṃ droṇasyāntacikīrṣayā / parivavrur mahārāja pāñcālāḥ pāṇḍavaiḥ saha // 7.145.3
tathā parivṛtaṃ dṛṣṭvā droṇam ācāryasattamam / putrās te sarvato yattā rarakṣur droṇam āhave // 7.145.4
balārṇavau tatas tau tu sameyātāṃ niśāmukhe / vātoddhūtau kṣubdhasattvau bhairavau sāgarāv iva // 7.145.5
tato droṇaṃ mahārāja pāñcālyaḥ pañcabhiḥ śaraiḥ / vivyādha hṛdaye tūrṇaṃ siṃhanādaṃ nanāda ca // 7.145.6
taṃ droṇaḥ pañcaviṃśatyā viddhvā bhārata saṃyuge / cicchedānyena bhallena dhanur asya mahāprabham // 7.145.7
dhṛṣṭadyumnas tu nirviddho droṇena bharatarṣabha / utsasarja dhanus tūrṇaṃ saṃdaśya daśanacchadam // 7.145.8
tataḥ kruddho mahārāja dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān / ādade 'nyad dhanuḥ śreṣṭhaṃ droṇasyāntacikīrṣayā // 7.145.9
vikṛṣya ca dhanuś citram ākarṇāt paravīrahā / droṇasyāntakaraṃ ghoraṃ vyasṛjat sāyakaṃ tataḥ // 7.145.10
sa visṛṣṭo balavatā śaro ghoro mahāmṛdhe / bhāsayām āsa tat sainyaṃ divākara ivoditaḥ // 7.145.11
taṃ dṛṣṭvā tu śaraṃ ghoraṃ devagandharvamānavāḥ / svasty astu samare rājan droṇāyety abruvan vacaḥ // 7.145.12
taṃ tu sāyakam aprāptam ācāryasya rathaṃ prati / karṇo dvādaśadhā rājaṃś ciccheda kṛtahastavat // 7.145.13
sa chinno bahudhā rājan sūtaputreṇa māriṣa / nipapāta śaras tūrṇaṃ nikṛttaḥ karṇasāyakaiḥ // 7.145.14
chittvā tu samare bāṇaṃ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ / dhṛṣṭadyumnaṃ raṇe karṇo vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ // 7.145.15
pañcabhir droṇaputras tu svayaṃ droṇaś ca saptabhiḥ / śalyaś ca navabhir bāṇais tribhir duḥśāsanas tathā // 7.145.16
duryodhanaś ca viṃśatyā śakuniś cāpi pañcabhiḥ / pāñcālyaṃ tvaritāvidhyan sarva eva mahārathāḥ // 7.145.17
sa viddhaḥ saptabhir vīrair droṇatrāṇārtham āhave / sarvān asaṃbhramād rājan pratyavidhyat tribhis tribhiḥ // 7.145.18
droṇaṃ drauṇiṃ ca karṇaṃ ca vivyādha tava cātmajam // 7.145.18.2
te viddhvā dhanvinā tena dhṛṣṭadyumnaṃ punar mṛdhe / vivyadhuḥ pañcabhis tūrṇam ekaiko rathināṃ varaḥ // 7.145.19
drumasenas tu saṃkruddho rājan vivyādha patriṇā / tribhiś cānyaiḥ śarais tūrṇaṃ tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.145.20
sa tu taṃ prativivyādha tribhis tīkṣṇair ajihmagaiḥ / svarṇapuṅkhaiḥ śilādhautaiḥ prāṇāntakaraṇair yudhi // 7.145.21
bhallenānyena tu punaḥ suvarṇojjvalakuṇḍalam / unmamātha śiraḥ kāyād drumasenasya vīryavān // 7.145.22
tacchiro nyapatad bhūmau saṃdaṣṭauṣṭhapuṭaṃ raṇe / mahāvātasamuddhūtaṃ pakvaṃ tālaphalaṃ yathā // 7.145.23
tāṃś ca viddhvā punar vīrān vīraḥ suniśitaiḥ śaraiḥ / rādheyasyācchinad bhallaiḥ kārmukaṃ citrayodhinaḥ // 7.145.24
na tu tan mamṛṣe karṇo dhanuṣaś chedanaṃ tathā / nikartanam ivātyugro lāṅgūlasya yathā hariḥ // 7.145.25
so 'nyad dhanuḥ samādāya krodharaktekṣaṇaḥ śvasan / abhyavarṣac charaughais taṃ dhṛṣṭadyumnaṃ mahābalam // 7.145.26
dṛṣṭvā tu karṇaṃ saṃrabdhaṃ te vīrāḥ ṣaḍ ratharṣabhāḥ / pāñcālyaputraṃ tvaritāḥ parivavrur jighāṃsayā // 7.145.27
ṣaṇṇāṃ yodhapravīrāṇāṃ tāvakānāṃ puraskṛtam / mṛtyor āsyam anuprāptaṃ dhṛṣṭadyumnam amaṃsmahi // 7.145.28
etasminn eva kāle tu dāśārho vikirañ śarān / dhṛṣṭadyumnaṃ parākrāntaṃ sātyakiḥ pratyapadyata // 7.145.29
tam āyāntaṃ maheṣvāsaṃ sātyakiṃ yuddhadurmadam / rādheyo daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad ajihmagaiḥ // 7.145.30
taṃ sātyakir mahārāja vivyādha daśabhiḥ śaraiḥ / paśyatāṃ sarvavīrāṇāṃ mā gās tiṣṭheti cābravīt // 7.145.31
sa sātyakes tu balinaḥ karṇasya ca mahātmanaḥ / āsīt samāgamo ghoro balivāsavayor iva // 7.145.32
trāsayaṃs talaghoṣeṇa kṣatriyān kṣatriyarṣabhaḥ / rājīvalocanaṃ karṇaṃ sātyakiḥ pratyavidhyata // 7.145.33
kampayann iva ghoṣeṇa dhanuṣo vasudhāṃ balī / sūtaputro mahārāja sātyakiṃ pratyayodhayat // 7.145.34
vipāṭhakarṇinārācair vatsadantaiḥ kṣurair api / karṇaḥ śaraśataiś cāpi śaineyaṃ pratyavidhyata // 7.145.35
tathaiva yuyudhāno 'pi vṛṣṇīnāṃ pravaro rathaḥ / abhyavarṣac charaiḥ karṇaṃ tad yuddham abhavat samam // 7.145.36
tāvakāś ca mahārāja karṇaputraś ca daṃśitaḥ / sātyakiṃ vivyadhus tūrṇaṃ samantān niśitaiḥ śaraiḥ // 7.145.37
astrair astrāṇi saṃvārya teṣāṃ karṇasya cābhibho / avidhyat sātyakiḥ kruddho vṛṣasenaṃ stanāntare // 7.145.38
tena bāṇena nirviddho vṛṣaseno viśāṃ pate / nyapatat sa rathe mūḍho dhanur utsṛjya vīryavān // 7.145.39
tataḥ karṇo hataṃ matvā vṛṣasenaṃ mahārathaḥ / putraśokābhisaṃtaptaḥ sātyakiṃ pratyapīḍayat // 7.145.40
pīḍyamānas tu karṇena yuyudhāno mahārathaḥ / vivyādha bahubhiḥ karṇaṃ tvaramāṇaḥ punaḥ punaḥ // 7.145.41
sa karṇaṃ daśabhir viddhvā vṛṣasenaṃ ca saptabhiḥ / sahastāvāpadhanuṣī tayoś ciccheda sātvataḥ // 7.145.42
tāv anye dhanuṣī sajye kṛtvā śatrubhayaṃkare / yuyudhānam avidhyetāṃ samantān niśitaiḥ śaraiḥ // 7.145.43
vartamāne tu saṃgrāme tasmin vīravarakṣaye / atīva śuśruve rājan gāṇḍīvasya mahāsvanaḥ // 7.145.44
śrutvā tu rathanirghoṣaṃ gāṇḍīvasya ca nisvanam / sūtaputro 'bravīd rājan duryodhanam idaṃ vacaḥ // 7.145.45
eṣa sarvāñ śibīn hatvā mukhyaśaś ca nararṣabhān / pauravāṃś ca maheṣvāsān gāṇḍīvaninado mahān // 7.145.46
śrūyate rathaghoṣaś ca vāsavasyeva nardataḥ / karoti pāṇḍavo vyaktaṃ karmaupayikam ātmanaḥ // 7.145.47
eṣā vidīryate rājan bahudhā bhāratī camūḥ / viprakīrṇāny anīkāni nāvatiṣṭhanti karhi cit // 7.145.48
vāteneva samuddhūtam abhrajālaṃ vidīryate / savyasācinam āsādya bhinnā naur iva sāgare // 7.145.49
dravatāṃ yodhamukhyānāṃ gāṇḍīvapreṣitaiḥ śaraiḥ / viddhānāṃ śataśo rājañ śrūyate ninado mahān // 7.145.50
niśīthe rājaśārdūla stanayitnor ivāmbare // 7.145.50.2
hāhākāraravāṃś caiva siṃhanādāṃś ca puṣkalān / śṛṇu śabdān bahuvidhān arjunasya rathaṃ prati // 7.145.51
ayaṃ madhye sthito 'smākaṃ sātyakiḥ sātvatādhamaḥ / iha cel labhyate lakṣyaṃ kṛtsnāñ jeṣyāmahe parān // 7.145.52
eṣa pāñcālarājasya putro droṇena saṃgataḥ / sarvataḥ saṃvṛto yodhai rājan puruṣasattamaiḥ // 7.145.53
sātyakiṃ yadi hanyāmo dhṛṣṭadyumnaṃ ca pārṣatam / asaṃśayaṃ mahārāja dhruvo no vijayo bhavet // 7.145.54
saubhadravad imau vīrau parivārya mahārathau / prayatāmo mahārāja nihantuṃ vṛṣṇipārṣatau // 7.145.55
savyasācī puro 'bhyeti droṇānīkāya bhārata / saṃsaktaṃ sātyakiṃ jñātvā bahubhiḥ kurupuṃgavaiḥ // 7.145.56
tatra gacchantu bahavaḥ pravarā rathasattamāḥ / yāvat pārtho na jānāti sātyakiṃ bahubhir vṛtam // 7.145.57
te tvaradhvaṃ yathā śūrāḥ śarāṇāṃ mokṣaṇe bhṛśam / yathā tūrṇaṃ vrajaty eṣa paralokāya mādhavaḥ // 7.145.58
karṇasya matam ājñāya putras te prāha saubalam / yathendraḥ samare rājan prāha viṣṇuṃ yaśasvinam // 7.145.59
vṛtaḥ sahasrair daśabhir gajānām anivartinām / rathaiś ca daśasāhasrair vṛto yāhi dhanaṃjayam // 7.145.60
duḥśāsano durviṣahaḥ subāhur duṣpradharṣaṇaḥ / ete tvām anuyāsyanti pattibhir bahubhir vṛtāḥ // 7.145.61
jahi kṛṣṇau mahābāho dharmarājaṃ ca mātula / nakulaṃ sahadevaṃ ca bhīmasenaṃ ca bhārata // 7.145.62
devānām iva devendre jayāśā me tvayi sthitā / jahi mātula kaunteyān asurān iva pāvakiḥ // 7.145.63
evam ukto yayau pārthān putreṇa tava saubalaḥ / mahatyā senayā sārdhaṃ tava putrais tathā vibho // 7.145.64
priyārthaṃ tava putrāṇāṃ didhakṣuḥ pāṇḍunandanān / tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tāvakānāṃ paraiḥ saha // 7.145.65
prayāte saubale rājan pāṇḍavānām anīkinīm / balena mahatā yuktaḥ sūtaputras tu sātvatam // 7.145.66
abhyayāt tvaritaṃ yuddhe kirañ śaraśatān bahūn / tathaiva pāṇḍavāḥ sarve sātyakiṃ paryavārayan // 7.145.67
mahad yuddhaṃ tadāsīt tu droṇasya niśi bhārata / dhṛṣṭadyumnena śūreṇa pāñcālaiś ca mahātmanaḥ // 7.145.68
tatas te prādravan sarve tvaritā yuddhadurmadāḥ / amṛṣyamāṇāḥ saṃrabdhā yuyudhānarathaṃ prati // 7.146.1
te rathaiḥ kalpitai rājan hemarūpyavibhūṣitaiḥ / sādibhiś ca gajaiś caiva parivavruḥ sma sātvatam // 7.146.2
athainaṃ koṣṭhakīkṛtya sarvatas te mahārathāḥ / siṃhanādāṃs tadā cakrus tarjayantaḥ sma sātyakim // 7.146.3
te 'bhyavarṣañ śarais tīkṣṇaiḥ sātyakiṃ satyavikramam / tvaramāṇā mahāvīryā mādhavasya vadhaiṣiṇaḥ // 7.146.4
tān dṛṣṭvā patatas tūrṇaṃ śaineyaḥ paravīrahā / pratyagṛhṇān mahābāhuḥ pramuñcan viśikhān bahūn // 7.146.5
tatra vīro maheṣvāsaḥ sātyakir yuddhadurmadaḥ / nicakarta śirāṃsy ugraiḥ śaraiḥ saṃnataparvabhiḥ // 7.146.6
hastihastān hayagrīvān bāhūn api ca sāyudhān / kṣurapraiḥ pātayām āsa tāvakānāṃ sa mādhavaḥ // 7.146.7
patitaiś cāmaraiś caiva śvetacchatraiś ca bhārata / babhūva dharaṇī pūrṇā nakṣatrair dyaur iva prabho // 7.146.8
teṣāṃ tu yuyudhānena yudhyatāṃ yudhi bhārata / babhūva tumulaḥ śabdaḥ pretānām iva krandatām // 7.146.9
tena śabdena mahatā pūritāsīd vasuṃdharā / rātriḥ samabhavac caiva tīvrarūpā bhayāvahā // 7.146.10
dīryamāṇaṃ balaṃ dṛṣṭvā yuyudhānaśarāhatam / śrutvā ca vipulaṃ nādaṃ niśīthe lomaharṣaṇam // 7.146.11
sutas tavābravīd rājan sārathiṃ rathināṃ varaḥ / yatraiṣa śabdas tatrāśvāṃś codayeti punaḥ punaḥ // 7.146.12
tena saṃcodyamānas tu tatas tāṃs turagottamān / sūtaḥ saṃcodayām āsa yuyudhānarathaṃ prati // 7.146.13
tato duryodhanaḥ kruddho dṛḍhadhanvā jitaklamaḥ / śīghrahastaś citrayodhī yuyudhānam upādravat // 7.146.14
tataḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair māṃsaśoṇitabhojanaiḥ / duryodhanaṃ dvādaśabhir mādhavaḥ pratyavidhyata // 7.146.15
duryodhanas tena tathā pūrvam evārditaḥ śaraiḥ / śaineyaṃ daśabhir bāṇaiḥ pratyavidhyad amarṣitaḥ // 7.146.16
tataḥ samabhavad yuddham ākulaṃ bharatarṣabha / pāñcālānāṃ ca sarveṣāṃ bhāratānāṃ ca dāruṇam // 7.146.17
śaineyas tu raṇe kruddhas tava putraṃ mahāratham / sāyakānām aśītyā tu vivyādhorasi bhārata // 7.146.18
tato 'sya vāhān samare śarair ninye yamakṣayam / sārathiṃ ca rathāt tūrṇaṃ pātayām āsa patriṇā // 7.146.19
hatāśve tu rathe tiṣṭhan putras tava viśāṃ pate / mumoca niśitān bāṇāñ śaineyasya rathaṃ prati // 7.146.20
śarān pañcāśatas tāṃs tu śaineyaḥ kṛtahastavat / ciccheda samare rājan preṣitāṃs tanayena te // 7.146.21
athāpareṇa bhallena muṣṭideśe mahad dhanuḥ / ciccheda rabhaso yuddhe tava putrasya māriṣa // 7.146.22
viratho vidhanuṣkaś ca sarvalokeśvaraḥ prabhuḥ / āruroha rathaṃ tūrṇaṃ bhāsvaraṃ kṛtavarmaṇaḥ // 7.146.23
duryodhane parāvṛtte śaineyas tava vāhinīm / drāvayām āsa viśikhair niśāmadhye viśāṃ pate // 7.146.24
śakuniś cārjunaṃ rājan parivārya samantataḥ / rathair anekasāhasrair gajaiś caiva sahasraśaḥ // 7.146.25
tathā hayasahasraiś ca tumulaṃ sarvato 'karot // 7.146.25.2
te mahāstrāṇi divyāni vikiranto 'rjunaṃ prati / arjunaṃ yodhayanti sma kṣatriyāḥ kālacoditāḥ // 7.146.26
tāny arjunaḥ sahasrāṇi rathavāraṇavājinām / pratyavārayad āyastaḥ prakurvan vipulaṃ kṣayam // 7.146.27
tatas tu samare śūraḥ śakuniḥ saubalas tadā / vivyādha niśitair bāṇair arjunaṃ prahasann iva // 7.146.28
punaś caiva śatenāsya saṃrurodha mahāratham / tam arjunas tu viṃśatyā vivyādha yudhi bhārata // 7.146.29
athetarān maheṣvāsāṃs tribhis tribhir avidhyata / saṃvārya tān bāṇagaṇair yudhi rājan dhanaṃjayaḥ // 7.146.30
avadhīt tāvakān yodhān vajrapāṇir ivāsurān // 7.146.30.2
bhujaiś chinnair mahārāja śarīraiś ca sahasraśaḥ / samāstīrṇā dharā tatra babhau puṣpair ivācitā // 7.146.31
sa viddhvā śakuniṃ bhūyaḥ pañcabhir nataparvabhiḥ / ulūkaṃ tribhir ājaghne tribhir eva mahāyasaiḥ // 7.146.32
tam ulūkas tathā viddhvā vāsudevam atāḍayat / nanāda ca mahānādaṃ pūrayan vasudhātalam // 7.146.33
arjunas tu drutaṃ gatvā śakuner dhanur ācchinat / ninye ca caturo vāhān yamasya sadanaṃ prati // 7.146.34
tato rathād avaplutya saubalo bharatarṣabha / ulūkasya rathaṃ tūrṇam āruroha viśāṃ pate // 7.146.35
tāv ekaratham ārūḍhau pitāputrau mahārathau / pārthaṃ siṣicatur bāṇair giriṃ meghāv ivotthitau // 7.146.36
tau tu viddhvā mahārāja pāṇḍavo niśitaiḥ śaraiḥ / vidrāvayaṃs tava camūṃ śataśo vyadhamac charaiḥ // 7.146.37
anilena yathābhrāṇi vicchinnāni samantataḥ / vicchinnāni tathā rājan balāny āsan viśāṃ pate // 7.146.38
tad balaṃ bharataśreṣṭha vadhyamānaṃ tathā niśi / pradudrāva diśaḥ sarvā vīkṣamāṇaṃ bhayārditam // 7.146.39
utsṛjya vāhān samare codayantas tathāpare / saṃbhrāntāḥ paryadhāvanta tasmiṃs tamasi dāruṇe // 7.146.40
vijitya samare yodhāṃs tāvakān bharatarṣabha / dadhmatur muditau śaṅkhau vāsudevadhanaṃjayau // 7.146.41
dhṛṣṭadyumno mahārāja droṇaṃ viddhvā tribhiḥ śaraiḥ / ciccheda dhanuṣas tūrṇaṃ jyāṃ śareṇa śitena ha // 7.146.42
tan nidhāya dhanur nīḍe droṇaḥ kṣatriyamardanaḥ / ādade 'nyad dhanuḥ śūro vegavat sāravattaram // 7.146.43
dhṛṣṭadyumnaṃ tato droṇo viddhvā saptabhir āśugaiḥ / sārathiṃ pañcabhir bāṇai rājan vivyādha saṃyuge // 7.146.44
taṃ nivārya śarais tūrṇaṃ dhṛṣṭadyumno mahārathaḥ / vyadhamat kauravīṃ senāṃ śataśo 'tha sahasraśaḥ // 7.146.45
vadhyamāne bale tasmiṃs tava putrasya māriṣa / prāvartata nadī ghorā śoṇitaughataraṅgiṇī // 7.146.46
ubhayoḥ senayor madhye narāśvadvipavāhinī / yathā vaitaraṇī rājan yamarāṣṭrapuraṃ prati // 7.146.47
drāvayitvā tu tat sainyaṃ dhṛṣṭadyumnaḥ pratāpavān / atyarājata tejasvī śakro devagaṇeṣv iva // 7.146.48
atha dadhmur mahāśaṅkhān dhṛṣṭadyumnaśikhaṇḍinau / yamau ca yuyudhānaś ca pāṇḍavaś ca vṛkodaraḥ // 7.146.49
jitvā rathasahasrāṇi tāvakānāṃ mahārathāḥ / siṃhanādaravāṃś cakruḥ pāṇḍavā jitakāśinaḥ // 7.146.50
paśyatas tava putrasya karṇasya ca madotkaṭāḥ / tathā droṇasya śūrasya drauṇeś caiva viśāṃ pate // 7.146.51
vidrutaṃ svabalaṃ dṛṣṭvā vadhyamānaṃ mahātmabhiḥ / krodhena mahatāviṣṭaḥ putras tava viśāṃ pate // 7.147.1
abhyetya sahasā karṇaṃ droṇaṃ ca jayatāṃ varam / amarṣavaśam āpanno vākyajño vākyam abravīt // 7.147.2
bhavadbhyām iha saṃgrāmo kruddhābhyāṃ saṃpravartitaḥ / āhave nihataṃ dṛṣṭvā saindhavaṃ savyasācinā // 7.147.3
nihanyamānāṃ pāṇḍūnāṃ balena mama vāhinīm / bhūtvā tadvijaye śaktāv aśaktāv iva paśyataḥ // 7.147.4
yady ahaṃ bhavatos tyājyo na vācyo 'smi tadaiva hi / āvāṃ pāṇḍusutān saṃkhye jeṣyāva iti mānadau // 7.147.5
tadaivāhaṃ vacaḥ śrutvā bhavadbhyām anusaṃmatam / kṛtavān pāṇḍavaiḥ sārdhaṃ vairaṃ yodhavināśanam // 7.147.6
yadi nāhaṃ parityājyo bhavadbhyāṃ puruṣarṣabhau / yudhyetām anurūpeṇa vikrameṇa suvikramau // 7.147.7
vākpratodena tau vīrau praṇunnau tanayena te / prāvartayetāṃ tau yuddhaṃ ghaṭṭitāv iva pannagau // 7.147.8
tatas tau rathināṃ śreṣṭhau sarvalokadhanurdharau / śaineyapramukhān pārthān abhidudruvatū raṇe // 7.147.9
tathaiva sahitāḥ pārthāḥ svena sainyena saṃvṛtāḥ / abhyavartanta tau vīrau nardamānau muhur muhuḥ // 7.147.10
atha droṇo maheṣvāso daśabhiḥ śinipuṃgavam / avidhyat tvaritaṃ kruddhaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ // 7.147.11
karṇaś ca daśabhir bāṇaiḥ putraś ca tava saptabhiḥ / daśabhir vṛṣasenaś ca saubalaś cāpi saptabhiḥ // 7.147.12
ete kaurava saṃkrande śaineyaṃ paryavārayan // 7.147.12.2
dṛṣṭvā ca samare droṇaṃ nighnantaṃ pāṇḍavīṃ camūm / vivyadhuḥ somakās tūrṇaṃ samantāc charavṛṣṭibhiḥ // 7.147.13
tato droṇo 'harat prāṇān kṣatriyāṇāṃ viśāṃ pate / raśmibhir bhāskaro rājaṃs tamasām iva bhārata // 7.147.14
droṇena vadhyamānānāṃ pāñcālānāṃ viśāṃ pate / śuśruve tumulaḥ śabdaḥ krośatām itaretaram // 7.147.15
putrān anye pitṝn anye bhrātṝn anye ca mātulān / bhāgineyān vayasyāṃś ca tathā saṃbandhibāndhavān // 7.147.16
utsṛjyotsṛjya gacchanti tvaritā jīvitepsavaḥ // 7.147.16.2
apare mohitā mohāt tam evābhimukhā yayuḥ / pāṇḍavānāṃ raṇe yodhāḥ paralokaṃ tathāpare // 7.147.17
sā tathā pāṇḍavī senā vadhyamānā mahātmabhiḥ / niśi saṃprādravad rājann utsṛjyolkāḥ sahasraśaḥ // 7.147.18
paśyato bhīmasenasya vijayasyācyutasya ca / yamayor dharmaputrasya pārṣatasya ca paśyataḥ // 7.147.19
tamasā saṃvṛte loke na prājñāyata kiṃ cana / kauravāṇāṃ prakāśena dṛśyante tu drutāḥ pare // 7.147.20
dravamāṇaṃ tu tat sainyaṃ droṇakarṇau mahārathau / jaghnatuḥ pṛṣṭhato rājan kirantau sāyakān bahūn // 7.147.21
pāñcāleṣu prabhagneṣu dīryamāṇeṣu sarvaśaḥ / janārdano dīnamanāḥ pratyabhāṣata phalgunam // 7.147.22
droṇakarṇau maheṣvāsāv etau pārṣatasātyakī / pāñcālāṃś caiva sahitau jaghnatuḥ sāyakair bhṛśam // 7.147.23
etayoḥ śaravarṣeṇa prabhagnā no mahārathāḥ / vāryamāṇāpi kaunteya pṛtanā nāvatiṣṭhate // 7.147.24
etāv āvāṃ sarvasainyair vyūḍhaiḥ samyag udāyudhaiḥ / droṇaṃ ca sūtaputraṃ ca prayatāvaḥ prabādhitum // 7.147.25
etau hi balinau śūrau kṛtāstrau jitakāśinau / upekṣitau balaṃ kruddhau nāśayetāṃ niśām imām // 7.147.26
eṣa bhīmo 'bhiyāty ugraḥ punar āvartya vāhinīm // 7.147.26.2
vṛkodaraṃ tathāyāntaṃ dṛṣṭvā tatra janārdanaḥ / punar evābravīd rājan harṣayann iva pāṇḍavam // 7.147.27
eṣa bhīmo raṇaślāghī vṛtaḥ somakapāṇḍavaiḥ / ruṣito 'bhyeti vegena droṇakarṇau mahābalau // 7.147.28
etena sahito yudhya pāñcālaiś ca mahārathaiḥ / āśvāsanārthaṃ sarveṣāṃ sainyānāṃ pāṇḍunandana // 7.147.29
tatas tau puruṣavyāghrāv ubhau mādhavapāṇḍavau / droṇakarṇau samāsādya dhiṣṭhitau raṇamūrdhani // 7.147.30
tatas tat punar āvṛttaṃ yudhiṣṭhirabalaṃ mahat / tato droṇaś ca karṇaś ca parān mamṛdatur yudhi // 7.147.31
sa saṃprahāras tumulo niśi pratyabhavan mahān / yathā sāgarayo rājaṃś candrodayavivṛddhayoḥ // 7.147.32
tata utsṛjya pāṇibhyaḥ pradīpāṃs tava vāhinī / yuyudhe pāṇḍavaiḥ sārdham unmattavad ahaḥkṣaye // 7.147.33
rajasā tamasā caiva saṃvṛte bhṛśadāruṇe / kevalaṃ nāmagotreṇa prāyudhyanta jayaiṣiṇaḥ // 7.147.34
aśrūyanta hi nāmāni śrāvyamāṇāni pārthivaiḥ / praharadbhir mahārāja svayaṃvara ivāhave // 7.147.35
niḥśabdam āsīt sahasā punaḥ śabdo mahān abhūt / kruddhānāṃ yudhyamānānāṃ jayatāṃ jīyatām api // 7.147.36
yatra yatra sma dṛśyante pradīpāḥ kurusattama / tatra tatra sma te śūrā nipatanti pataṃgavat // 7.147.37
tathā saṃyudhyamānānāṃ vigāḍhābhūn mahāniśā / pāṇḍavānāṃ ca rājendra kauravāṇāṃ ca sarvaśaḥ // 7.147.38
tataḥ karṇo raṇe dṛṣṭvā pārṣataṃ paravīrahā / ājaghānorasi śarair daśabhir marmabhedibhiḥ // 7.148.1
prativivyādha taṃ tūrṇaṃ dhṛṣṭadyumno 'pi māriṣa / pañcabhiḥ sāyakair hṛṣṭas tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt // 7.148.2
tāv anyonyaṃ śaraiḥ saṃkhye saṃchādya sumahārathau / punaḥ pūrṇāyatotsṛṣṭair vivyadhāte parasparam // 7.148.3
tataḥ pāñcālamukhyasya dhṛṣṭadyumnasya saṃyuge / sārathiṃ caturaś cāśvān karṇo vivyādha sāyakaiḥ // 7.148.4
kārmukapravaraṃ cāsya praciccheda śitaiḥ śaraiḥ / sārathiṃ cāsya bhallena rathanīḍād apātayat // 7.148.5
dhṛṣṭadyumnas tu viratho hatāśvo hatasārathiḥ / gṛhītvā parighaṃ ghoraṃ karṇasyāśvān apīpiṣat // 7.148.6
viddhaś ca bahubhis tena śarair āśīviṣopamaiḥ / tato yudhiṣṭhirānīkaṃ padbhyām evānvavartata // 7.148.7
āruroha rathaṃ cāpi sahadevasya māriṣa // 7.148.7.2
karṇasyāpi rathe vāhān anyān sūto nyayojayat / śaṅkhavarṇān mahāvegān saindhavān sādhuvāhinaḥ // 7.148.8
labdhalakṣyas tu rādheyaḥ pāñcālānāṃ mahārathān / abhyapīḍayad āyastaḥ śarair megha ivācalān // 7.148.9
sā pīḍyamānā karṇena pāñcālānāṃ mahācamūḥ / saṃprādravat susaṃtrastā siṃhenevārditā mṛgī // 7.148.10
patitās turagebhyaś ca gajebhyaś ca mahītale / rathebhyaś ca narās tūrṇam adṛśyanta tatas tataḥ // 7.148.11
dhāvamānasya yodhasya kṣurapraiḥ sa mahāmṛdhe / bāhū ciccheda vai karṇaḥ śiraś caiva sakuṇḍalam // 7.148.12
ūrū ciccheda cānyasya gajasthasya viśāṃ pate / vājipṛṣṭhagatasyāpi bhūmiṣṭhasya ca māriṣa // 7.148.13
nājñāsiṣur dhāvamānā bahavaś ca mahārathāḥ / saṃchinnāny ātmagātrāṇi vāhanāni ca saṃyuge // 7.148.14
te vadhyamānāḥ samare pāñcālāḥ sṛñjayaiḥ saha / tṛṇapraspandanāc cāpi sūtaputraṃ sma menire // 7.148.15
api svaṃ samare yodhaṃ dhāvamānaṃ vicetasaḥ / karṇam evābhyamanyanta tato bhītā dravanti te // 7.148.16
tāny anīkāni bhagnāni dravamāṇāni bhārata / abhyadravad drutaṃ karṇaḥ pṛṣṭhato vikirañ śarān // 7.148.17
avekṣamāṇās te 'nyonyaṃ susaṃmūḍhā vicetasaḥ / nāśaknuvann avasthātuṃ kālyamānā mahātmanā // 7.148.18
karṇenābhyāhatā rājan pāñcālāḥ parameṣubhiḥ / droṇena ca diśaḥ sarvā vīkṣamāṇāḥ pradudruvuḥ // 7.148.19
tato yudhiṣṭhiro rājā svasainyaṃ prekṣya vidrutam / apayāne matiṃ kṛtvā phalgunaṃ vākyam abravīt // 7.148.20
paśya karṇaṃ maheṣvāsaṃ dhanuṣpāṇim avasthitam / niśīthe dāruṇe kāle tapantam iva bhāskaram // 7.148.21
karṇasāyakanunnānāṃ krośatām eṣa nisvanaḥ / aniśaṃ śrūyate pārtha tvadbandhūnām anāthavat // 7.148.22
yathā visṛjataś cāsya saṃdadhānasya cāśugān / paśyāmi jayavikrāntaṃ kṣapayiṣyati no dhruvam // 7.148.23
yad atrānantaraṃ kāryaṃ prāptakālaṃ prapaśyasi / karṇasya vadhasaṃyuktaṃ tat kuruṣva dhanaṃjaya // 7.148.24
evam ukto mahābāhuḥ pārthaḥ kṛṣṇam athābravīt / bhītaḥ kuntīsuto rājā rādheyasyātivikramāt // 7.148.25
evaṃ gate prāptakālaṃ karṇānīke punaḥ punaḥ / bhavān vyavasyatāṃ kṣipraṃ dravate hi varūthinī // 7.148.26
droṇasāyakanunnānāṃ bhagnānāṃ madhusūdana / karṇena trāsyamānānām avasthānaṃ na vidyate // 7.148.27
paśyāmi ca tathā karṇaṃ vicarantam abhītavat / dravamāṇān rathodārān kirantaṃ viśikhaiḥ śitaiḥ // 7.148.28
naitad asyotsahe soḍhuṃ caritaṃ raṇamūrdhani / pratyakṣaṃ vṛṣṇiśārdūla pādasparśam ivoragaḥ // 7.148.29
sa bhavān atra yātvāśu yatra karṇo mahārathaḥ / aham enaṃ vadhiṣyāmi māṃ vaiṣa madhusūdana // 7.148.30
paśyāmi karṇaṃ kaunteya devarājam ivāhave / vicarantaṃ naravyāghram atimānuṣavikramam // 7.148.31
naitasyānyo 'sti samare pratyudyātā dhanaṃjaya / ṛte tvāṃ puruṣavyāghra rākṣasād vā ghaṭotkacāt // 7.148.32
na tu tāvad ahaṃ manye prāptakālaṃ tavānagha / samāgamaṃ mahābāho sūtaputreṇa saṃyuge // 7.148.33
dīpyamānā maholkeva tiṣṭhaty asya hi vāsavī / tvadarthaṃ hi mahābāho raudrarūpaṃ bibharti ca // 7.148.34
ghaṭotkacas tu rādheyaṃ pratyudyātu mahābalaḥ / sa hi bhīmena balinā jātaḥ suraparākramaḥ // 7.148.35
tasminn astrāṇi divyāni rākṣasāny āsurāṇi ca / satataṃ cānurakto vo hitaiṣī ca ghaṭotkacaḥ // 7.148.36
vijeṣyati raṇe karṇam iti me nātra saṃśayaḥ // 7.148.36.2
evam uktvā mahābāhuḥ pārthaṃ puṣkaralocanaḥ / ājuhāvātha tad rakṣaḥ tac cāsīt prādur agrataḥ // 7.148.37
kavacī sa śarī khaḍgī sadhanvā ca viśāṃ pate / abhivādya tataḥ kṛṣṇaṃ pāṇḍavaṃ ca dhanaṃjayam // 7.148.38
abravīt taṃ tadā hṛṣṭas tv ayam asmy anuśādhi mām // 7.148.38.2
tatas taṃ meghasaṃkāśaṃ dīptāsyaṃ dīptakuṇḍalam / abhyabhāṣata haiḍimbaṃ dāśārhaḥ prahasann iva // 7.148.39
ghaṭotkaca vijānīhi yat tvāṃ vakṣyāmi putraka / prāpto vikramakālo 'yaṃ tava nānyasya kasya cit // 7.148.40
sa bhavān majjamānānāṃ bandhūnāṃ tvaṃ plavo yathā / vividhāni tavāstrāṇi santi māyā ca rākṣasī // 7.148.41
paśya karṇena haiḍimba pāṇḍavānām anīkinī / kālyamānā yathā gāvaḥ pālena raṇamūrdhani // 7.148.42
eṣa karṇo maheṣvāso matimān dṛḍhavikramaḥ / pāṇḍavānām anīkeṣu nihanti kṣatriyarṣabhān // 7.148.43
kirantaḥ śaravarṣāṇi mahānti dṛḍhadhanvinaḥ / na śaknuvanty avasthātuṃ pīḍyamānāḥ śarārciṣā // 7.148.44
niśīthe sūtaputreṇa śaravarṣeṇa pīḍitāḥ / ete dravanti pāñcālāḥ siṃhasyeva bhayān mṛgāḥ // 7.148.45
etasyaivaṃ pravṛddhasya sūtaputrasya saṃyuge / niṣeddhā vidyate nānyas tvad ṛte bhīmavikrama // 7.148.46
sa tvaṃ kuru mahābāho karma yuktam ihātmanaḥ / mātulānāṃ pitṝṇāṃ ca tejaso 'strabalasya ca // 7.148.47
etadarthaṃ hi haiḍimba putrān icchanti mānavāḥ / kathaṃ nas tārayed duḥkhāt sa tvaṃ tāraya bāndhavān // 7.148.48
tava hy astrabalaṃ bhīmaṃ māyāś ca tava dustarāḥ / saṃgrāme yudhyamānasya satataṃ bhīmanandana // 7.148.49
pāṇḍavānāṃ prabhagnānāṃ karṇena śitasāyakaiḥ / majjatāṃ dhārtarāṣṭreṣu bhava pāraṃ paraṃtapa // 7.148.50
rātrau hi rākṣasā bhūyo bhavanty amitavikramāḥ / balavantaḥ sudurdharṣāḥ śūrā vikrāntacāriṇaḥ // 7.148.51
jahi karṇaṃ maheṣvāsaṃ niśīthe māyayā raṇe / pārthā droṇaṃ vadhiṣyanti dhṛṣṭadyumnapurogamāḥ // 7.148.52
keśavasya vacaḥ śrutvā bībhatsur api rākṣasam / abhyabhāṣata kauravya ghaṭotkac